16.10.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/16

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/97/ES

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2008. gada 29. septembra Direktīvu 2008/90/EK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu un 7. panta 5. un 6. punktu,

tā kā:

(1)	Ir jānosaka noteikumi par piegādātāju reģistru, kas paredzēts Direktīvā 2008/90/EK, un piegādātājiem piemērojamiem paziņošanas pienākumiem.

(2)	Pārredzamības nolūkā dalībvalstīm attiecīgā gadījumā šis reģistrs būtu jādara pieejams. Lēmums par to, vai reģistrs vai tā daļas jāpublicē, jāpieņem dalībvalstīm.

(3)	Būtu jāparedz šķirņu reģistrs. Šajā reģistrā būtu jāietver ne vien šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar Direktīvu 2008/90/EK, bet arī tās, kas reģistrētas saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/34/EEK (2). Šajā reģistrā būtu jānorāda, vai šķirnēm ir oficiāls apraksts vai oficiāli atzīts apraksts.

(4)	Ģenētiski modificētas šķirnes būtu jāreģistrē tikai tad, ja ģenētiski modificēto organismu, kas ir tās sastāvā, ir atļauts audzēt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/18/EK (3) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 (4).

(5)	Būtu jāparedz nosacījumi, ar kuriem saskaņā šķirnes jāreģistrē kā šķirnes ar oficiālu aprakstu, un to reģistrācijas procedūra. Saskaņā ar Direktīvu 2008/90/EK dalībvalstis var paredzēt nosacījumus par šķirnes ar oficiāli atzītu aprakstu reģistrāciju.

(6)	Lai reģistrētu šķirni kā šķirni ar oficiālu aprakstu, atbildīgajai oficiālajai iestādei būtu jāizveido šāds apraksts.

(7)	Būtu jāparedz reģistrācijas derīguma periods, reģistrācijas atjaunošana un šķirnes dzēšana no šķirņu reģistra.

(8)

Dalībvalstīm būtu jāpaziņo pārējām dalībvalstīm un Komisijai noteikta informācija par reģistrētajām šķirnēm un šķirņu reģistrācijas pieteikumiem. Komisijai, pamatojoties uz šo informāciju, būtu jāpublicē kopējs šķirņu saraksts, lai varētu izveidot pārredzamu datubāzi, kurā viegli atrast informāciju, un lai tādējādi palielinātu uzticamību tirgum.

(9)	Ir lietderīgi atcelt Komisijas Direktīvu 93/79/EEK (5).

(10)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļaugu ģinšu un sugu pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Piegādātāju reģistrs

1. Dalībvalstis uztur un atjaunina piegādātāju reģistru, kā paredzēts Direktīvas 2008/90/EK 5. panta 1. punktā. Šis reģistrs turpmāk šajā tekstā saukts “piegādātāju reģistrs”.

Reģistrā iekļauj ne vien piegādātājus, kas reģistrēti saskaņā ar šo direktīvu, bet arī tos piegādātājus, kas akreditēti saskaņā ar valstu noteikumiem, ar kuriem transponē Direktīvas 92/34/EEK 6. panta 1. punktu.

Attiecīgā gadījumā dalībvalstis piegādātāju reģistru dara pieejamu.

2. Piegādātāju reģistrā ietver šādu informāciju:

a)	piegādātāja nosaukumu, adresi un kontaktinformāciju;

b)	norādi par Direktīvas 2008/90/EK 2. panta 9. punktā minētajām darbībām, ko piegādātājs veic attiecīgajā dalībvalstī, darbības norises telpu adresi un galvenajām iesaistītajām ģintīm vai sugām, un

c)	reģistrācijas numuru vai kodu.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgā oficiālā iestāde dzēš fizisku vai juridisku personu no piegādātāju reģistra, ja noskaidrots, ka šī persona vairs neveic nevienu no Direktīvas 2008/90/EK 2. panta 9. punktā minētajām darbībām.

2. pants

Piegādātāju pienākums paziņot informāciju

1. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji paziņo 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.

Tomēr piegādātājiem, kas akreditēti saskaņā ar Direktīvas 92/34/EEK 6. panta 1. punktu, nekāda informācija nav jāpaziņo.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji paziņo par jebkādām izmaiņām viņu situācijā, kuras attiecas uz 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji tiek informēti par to reģistrāciju un visām izmaiņām to reģistrācijā termiņā, kas jānosaka valsts tiesību aktos.

3. pants

Šķirņu reģistrs

1. Dalībvalstis uztur, atjaunina un publicē šķirņu reģistru (turpmāk “šķirņu reģistrs”).

Reģistrā iekļauj ne vien šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar šo direktīvu, bet arī šķirnes, kas reģistrētas pirms 2012. gada 30. septembra saskaņā ar Direktīvas 92/34/EK 9. panta 3. punktu, un šķirnes, kas reģistrētas saskaņā ar Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 4. punkta pirmās daļas otro teikumu.

2. Šķirņu reģistrā ietver šādu informāciju:

a)	šķirnes apzīmējumu un tā sinonīmus;

b)	sugu, pie kuras šķirne pieder;

c)	atkarībā no apstākļiem norādi “oficiāls apraksts” vai “oficiāli atzīts apraksts”;

d)	reģistrācijas datumu vai attiecīgā gadījumā reģistrācijas atjaunošanas datumu;

e)	reģistrācijas derīguma termiņu.

3. Dalībvalstis uztur lietu par katru šķirni, ko tās reģistrē. Šajā lietā ietver šķirnes aprakstu un kopsavilkumu par visiem faktiem, kas attiecas uz šķirnes reģistrāciju.

4. pants

Šķirņu reģistrācijas nosacījumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka šķirni reģistrē kā šķirni ar oficiālu aprakstu, ja tā atbilst šādām prasībām:

a)	tā ir atšķirīga, viendabīga un stabila 2. punkta izpratnē;

b)	ir pieejams šķirnes paraugs;

c)	attiecībā uz ģenētiski modificētām šķirnēm – ģenētiski modificēto organismu, kas ir attiecīgās šķirnes sastāvā, ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

2. Šķirni uzskata par:

a)	“atšķirīgu”, ja to pēc raksturīgajām pazīmēm, kuras iegūst no noteikta genotipa vai genotipu kombinācijas, var skaidri atšķirt no jebkuras citas šķirnes, kas ir vispārzināma 5. pantā minētā pieteikuma iesniegšanas dienā;

b)	“viendabīgu”, ja, ņemot vērā izmaiņas, kas varētu rasties tās pavairošanas īpatnību dēļ, tajā pietiekami viendabīgi izpaužas raksturīgās pazīmes, kas tiek aplūkotas atšķirīguma pārbaudē, kā arī jebkuras citas raksturīgas pazīmes, kas tiek izmantotas šķirnes raksturošanā;

c)	“stabilu”, ja pēc atkārtotas pavairošanas vai – mikropavairošanas gadījumā – pēc katra cikla raksturīgās pazīmes, ko aplūko atšķirīguma pārbaudē, kā arī jebkuras citas pazīmes, kas tiek izmantotas šķirnes raksturošanā, nav mainījušās.

5. pants

Šķirnes reģistrācijas pieteikums

1. Dalībvalstis pieprasa iesniegt rakstisku pieteikumu attiecīgās dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, lai šķirni varētu reģistrēt kā šķirni ar oficiālu aprakstu.

2. Pieteikumam pievieno:

informāciju, kas prasīta pieteikuma dienā spēkā esošajās tehniskajās aptaujas lapās, kuras ietvertas:

i)	Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) administratīvās padomes sagatavoto “Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaužu protokolu” II pielikumā, ja attiecīgajai sugai ir publicēts šāds protokols; ja šādi protokoli nav publicēti, tad

ii)

Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) “Pārbaužu pamatnostādņu par atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaužu izdarīšanu” X sadaļā un attiecīgās sugas pārbaužu pamatnostādņu pielikumā, ja šādai sugai ir publicētas šādas pamatnostādnes; ja šādas pamatnostādnes nav publicētas, tad

iii)	valstu noteikumos;

b)	informāciju par to, vai šķirne ir oficiāli reģistrēta citā dalībvalstī vai par to iesniegts reģistrācijas pieteikums citā dalībvalstī;

c)	ierosināto apzīmējumu;

d)	ja šķirne ir ģenētiski modificēta, – pierādījumu par to, ka ģenētiski modificēto organismu, kas ir attiecīgās šķirnes sastāvā, ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

3. Pieteikuma iesniedzējs kopā ar pieteikumu var iesniegt jebkuras no šīm ziņām:

a)	oficiālu aprakstu, ko citas dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde izveidojusi saskaņā ar 6. panta 5. punktu;

b)	jebkādu citu atbilstīgu informāciju.

6. pants

Pieteikumu izskatīšana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja atbildīgā oficiālā iestāde saņem pieteikumu šķirnes kā šķirnes ar oficiālu aprakstu reģistrēšanai, tiek veikta šīs šķirnes pārbaude saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

2. Lai izveidotu oficiālu šķirnes aprakstu, tiek veikti audzēšanas pētījumi.

Tomēr, ja pieteikuma iesniedzējs iesniedz informāciju, kas minēta 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā un atbildīgā oficiālā iestāde uzskata, ka šī informācija apliecina, ka 4. pantā minētie reģistrācijas nosacījumi ir izpildīti, audzēšanas pētījumus neveic.

Ja jāveic audzēšanas pētījumi, atbildīgā oficiālā iestāde pieprasa šķirnes materiāla paraugu.

3. Šā panta 2. punktā minētos audzēšanas pētījumus veic:

a)	atbildīgā oficiālā iestāde, kas saņēmusi pieteikumu, vai

b)	citas dalībvalsts atbildīgā oficiālā iestāde, kas piekritusi veikt šos pētījumus, vai

c)	jebkura juridiska persona saskaņā ar Direktīvas 2008/90/EK 13. panta 2. punktu.

Ja tiek piemērots c) apakšpunkts un pētījumi tiek veikti privātu uzņēmumu telpās, atbildīgā oficiālā iestāde nodrošina, ka netiek piemēroti nekādi pasākumi, kas var traucēt oficiālajai pārbaudei.

4. Audzēšanas pētījumus veic atbilstoši turpmāk minētajiem noteikumiem par pētījuma plānu, audzēšanas apstākļiem un ietveramo šķirnes raksturīgo pazīmju minimumu:

a)	Kopienas Augu šķirņu biroja (CPVO) administratīvās padomes “Atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaužu protokoliem”, kas piemērojami tehniskās pārbaudes sākumā; ja attiecīgajai sugai šādi protokoli nav publicēti, tad

b)	Starptautiskās Jaunu augu šķirņu aizsardzības savienības (UPOV) “Pārbaužu pamatnostādnēm par atšķirīguma, viendabīguma un stabilitātes pārbaužu izdarīšanu”, kas piemērojamas tehniskās pārbaudes sākumā; ja attiecīgajai sugai šādas vadlīnijas nav publicētas, tad

c)	valstu noteikumiem.

5. Ja atbildīgā oficiālā iestāde pēc 1. punktā minētās pārbaudes secina, ka šķirne atbilst 5. pantā minētajiem nosacījumiem, tā izveido oficiālu aprakstu un iekļauj šo šķirni šķirņu reģistrā.

7. pants

Šķirnes reģistrācijas derīguma periods

Šķirnes reģistrācijas maksimālais derīguma periods ir 30 gadi.

Ģenētiski modificētu šķirņu reģistrācijas derīguma periods nav ilgāks par periodu, kurā ģenētiski modificēto organismu, kas ir šķirnes sastāvā, ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003.

8. pants

Šķirnes reģistrācijas atjaunošana

1. Dalībvalstis nodrošina, ka šķirnes reģistrāciju var atjaunot uz maksimālajiem 30 gadu derīguma periodiem, ja šīs šķirnes materiāls joprojām ir pieejams.

Ģenētiski modificētu šķirņu reģistrāciju var atjaunot ar papildu nosacījumu, ka attiecīgo ģenētiski modificēto organismu joprojām ir atļauts audzēt saskaņā ar Direktīvu 2001/18/EK vai Regulu (EK) Nr. 1829/2003. Atjaunošanas periods nav ilgāks par periodu, kurā ir atļauts attiecīgais ģenētiski modificētais organisms.

2. Dalībvalstis pieprasa iesniegt rakstisku pieteikumu attiecīgās dalībvalsts atbildīgajai oficiālajai iestādei, lai varētu atjaunot šķirnes reģistrāciju. Pieteikumam jāpievieno pierādījumi, kas apliecina, ka ir izpildīti 1. punktā minētie nosacījumi.

Tomēr dalībvalsts var atjaunot tādas šķirnes reģistrāciju, par kuru nav iesniegts rakstisks pieteikums, ja tā uzskata, ka atjaunošana ir vajadzīga, lai saglabātu ģenētisko daudzveidību un augkopības ilgtspējību vai lai ievērotu kādas citas vispārējās intereses.

9. pants

Šķirnes dzēšana no šķirņu reģistra

Dalībvalstis nodrošina, ka šķirni dzēš no šķirņu reģistra, ja:

a)	tā vairs neatbilst 4. pantā izklāstītajiem reģistrācijas nosacījumiem;

b)	reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas laikā vai pārbaudes laikā ir sniegtas kļūdainas vai nepatiesas ziņas par faktiem, uz kuriem pamatojoties šķirne tikusi reģistrēta.

10. pants

Paziņojumi

1. Katra dalībvalsts paziņo pārējo dalībvalstu atbildīgajām oficiālajām iestādēm un Komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai varētu piekļūt attiecīgās dalībvalsts šķirņu reģistram.

Katra dalībvalsts pēc iespējas ātrāk paziņo Komisijai par šķirnes iekļaušanu tās šķirņu reģistrā un par jebkurām citām izmaiņām tās šķirņu reģistrā.

2. Katra dalībvalsts pēc pieprasījuma dara citai dalībvalstij vai Komisijai pieejamu(-us):

a)	attiecīgās dalībvalsts šķirņu reģistrā reģistrēto šķirņu oficiālo vai oficiāli atzīto aprakstu;

b)	šķirņu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanas rezultātus, ko attiecīgā dalībvalsts veikusi saskaņā ar 6. pantu;

c)	jebkuru citu pieejamo informāciju par attiecīgās dalībvalsts šķirņu reģistrā iekļautajām šķirnēm vai no šā reģistra dzēstajām šķirnēm;

d)	to šķirņu sarakstu, kuru reģistrācijas pieteikumus attiecīgā dalībvalsts vēl nav izskatījusi.

11. pants

Kopējais saraksts

Komisija, pamatojoties uz informāciju, kas saņemta saskaņā ar 10. panta 1. punkta otro daļu, izveido, regulāri atjaunina un elektroniski publicē dalībvalstu šķirņu reģistros iekļauto šķirņu kopējo sarakstu.

12. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstus, kā arī minēto noteikumu un šīs direktīvas atbilstības tabulu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

13. pants

Atcelšana

Direktīva 93/79/EEK tiek atcelta no 2017. gada 1. janvāra.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

(2) Padomes 1992. gada 28. aprīļa Direktīva 92/34/EEK par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV L 157, 10.6.1992., 10. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīva 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regula (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.).

(5) Komisijas 1993. gada 21. septembra Direktīva 93/79/EEK, kas nosaka izpildes papildu noteikumus augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu stādu šķirņu sarakstiem, kurus piegādātāji veido saskaņā ar Padomes Direktīvu 92/34/EEK (OV L 256, 14.10.1993., 25. lpp.).

16.10.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 298/22

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS DIREKTĪVA 2014/98/ES

(2014. gada 15. oktobris),

ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Noteikumos par pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertificēšanu un tirdzniecību jāņem vērā šajā direktīvā iekļauto dažādo ģinšu un sugu atšķirīgie ražošanas cikli.

(2)	Lai nodrošinātu no pirmsbāzes materiāla atvasinātā pavairošanas materiāla un augļaugu veselību un kvalitāti, pirmsbāzes materiālam jāatbilst ļoti stingrām veselības un kvalitātes prasībām.

(3)

Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla identifikāciju un kvalitāti, ir lietderīgi paredzēt noteikumus, kas ļautu noteikt un pārbaudīt minētā materiāla atbilstību šķirnei, pie kuras tas pieder. Turklāt pirmsbāzes materiāla identifikācija un kvalitāte būtu jānodrošina, izstrādājot šā materiāla pavairošanas noteikumus, kuros var iekļaut arī atjaunošanu un multiplicēšanu. Lai nodrošinātu pirmsbāzes materiāla veselību, ir svarīgi izstrādāt noteikumus par attiecīgo ģinšu un sugu atbrīvošanu no kaitīgajiem organismiem, pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu. Turklāt materiāla kvalitāte būtu jānodrošina, pieņemot noteikumus par defektiem.

(4)	Lai nodrošinātu to potcelmu identifikāciju un kvalitāti, kuri nepieder pie kādas šķirnes, minētajiem potcelmiem būtu jāatbilst to sugu aprakstam, pie kurām tie pieder.

(5)

Jānodrošina, ka tiek identificēti augi, no kuriem ir paredzēts ņemt materiālu bāzes materiāla vai sertificēta materiāla, izņemot augļaugu, ražošanai. Šie augi tiek saukti par “mātesaugiem”. Mātesaugiem, kas paredzēti pirmsbāzes materiāla ražošanai (“pirmsbāzes mātesaugi”), būtu jāatbilst tādām pašām prasībām, kādām atbilst pirmsbāzes materiāls. Pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāidentificē visā ražošanas procesā. Atbildīgajai oficiālajai iestādei būtu jānosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstība šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Turklāt būtu regulāri jāpārbauda pirmsbāzes mātesauga un atvasinātā pirmsbāzes materiāla atbilstība šķirnes aprakstam.

(6)

Attiecībā uz sertificēšanai paredzēto materiālu atbilstība šķirnes aprakstam būtu jānosaka, pamatojoties uz minētās šķirnes oficiālu aprakstu, kas nodrošina, ka šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga, aprakstu, kurš pievienots reģistrācijas pieteikumam vai pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām, vai oficiāli atzītu aprakstu. Attiecībā uz šķirni, kurai ir oficiāli atzīts apraksts, ir lietderīgi paredzēt, ka šķirne tiek reģistrēta valsts reģistrā, lai nodrošinātu, ka minētais apraksts atbilst sertificējamam materiālam.

(7)

Attiecībā uz pirmsbāzes un bāzes materiālu vajadzētu būt arī iespējai noteikt atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnes reģistrāciju dalībvalstī, un aprakstam, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesību reģistrāciju, ar nosacījumu, ka ziņojums ir jau pieejams Savienībā vai trešā valstī un tajā norādīts, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Minētā iespēja tiek nodrošināta ar mērķi, lai paātrinātu sertifikācijas procesa sākotnējos posmus tajos gadījumos, kad šķirnes reģistrācija ir tuvu noslēgumam, taču joprojām nav pabeigta. Taču, lai saistībā ar minēto materiālu nodrošinātu pārredzamību un lietotāji varētu pieņemt apzinātu lēmumu, tā tirdzniecība būtu atļaujama tikai tad, kad šķirnes reģistrācija ir pabeigta.

(8)

Ir svarīgi, lai tiktu piemēroti stingri noteikumi attiecībā uz pirmsbāzes materiāla aizsardzību no jebkāda veida inficēšanās ar kaitīgajiem organismiem. Tāpēc piegādātājiem būtu jāuztur pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls noteiktās telpās, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti. Šā paša iemesla dēļ pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls būtu jāaudzē vai jāražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tomēr, lai ievērotu konkrētas ražošanas vajadzības, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pieprasīt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu lauka apstākļos ar nosacījumu, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu inficēšanos ar attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem.

(9)

Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2) ir paredzēti noteikumi, kas liedz ievest Savienībā konkrētus kaitīgus organismus un novērš to izplatību. Tajā ir iekļautas prasības attiecībā uz konkrētām ģintīm un sugām, kas papildina šīs direktīvas sertifikācijas prasības attiecībā uz kaitīgiem organismiem, kuri minēti Direktīvā 2000/29/EK. Būtu jāparedz papildu noteikumi par citiem kaitīgiem organismiem. Ja kaitīgie organismi var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo ģinšu vai sugu pirmsbāzes materiāla veselībai vai lietderībai, būtu jāparedz to iznīcināšanas pasākumi. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita. Ja kaitīgie organismi var radīt šādus bojājumus tikai tad, kad to koncentrācija pārsniedz noteiktu līmeni, tad būtu jāiznīcina tikai tāds kaitīgo organismu daudzums, kas pārsniedz šo līmeni. Šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita atsevišķi no obligāti iznīcināmiem kaitīgajiem organismiem.

(10)

Pirmsbāzes mātesaugu kandidāti ir pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas un sertifikācijas procesa sākumpunkts. Tādēļ, lai nodrošinātu aizsardzību pret attiecīgajiem kaitīgajiem organismiem, tiem būtu jāpiemēro visstingrākās fitosanitārās prasības. Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu kandidātu vizuālās pārbaudes, lai atklātu I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismu. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta būtu jāpaņem paraugs un jāveic tā testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus. Būtu jāveic katra pirmsbāzes mātesauga kandidāta testēšana attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, lai droši garantētu konkrēto kaitīgo organismu neesību. Ļoti līdzīgas prasības būtu jāpiemēro pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanas metodi, jo tie ir svarīgi turpmākajam ražošanas un sertifikācijas procesam.

(11)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāparedz pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla vizuālās pārbaudes, lai atklātu I un II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus. Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla būtu jāpaņem paraugi un jāveic to testēšana, lai nodrošinātu precīzus konstatējumus.

(12)

Ņemot vērā atbilstošo augu ģinšu vai sugu un attiecīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības un raksturīgās pazīmes, būtu jāizstrādā atbilstīgi noteikumi par bāzes mātesaugu, bāzes materiāla, sertificētu mātesaugu un sertificēta materiāla vizuālo pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas biežumu. Šiem noteikumiem būtu jāpamatojas uz atbildīgo oficiālo iestāžu un augļaugu ražotāju pieredzi, kas gūta valstu sertifikācijas sistēmu piemērošanas laikā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā konkrētas kategorijas lietotāju vajadzības.

(13)

Konkrētu kaitīgo organismu, jo īpaši nematožu, klātbūtne augsnē var radīt nepieļaujamus bojājumus attiecīgo augu veselībai un lietderībai, ja minētie kaitīgie organismi pārnēsā vīrusus, kas ietekmē attiecīgās ģintis vai sugas. Tāpēc šie kaitīgie organismi būtu jāuzskaita un jāidentificē atsevišķi un viņu klātbūtne konkrētajā augsnē nebūtu pieļaujama, ja vien testēšanā netiek atklāts, ka tie ir brīvi no attiecīgajiem vīrusiem. Paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jāuzrāda šo kaitīgo organismu vai attiecīgo vīrusu klātbūtne. Paredzot paraugu ņemšanas un testēšanas noteikumus, būtu jāņem vērā dažādas pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Tomēr noteiktos apstākļos ir samērīgi atļaut, ka paraugu ņemšana un testēšana nav jāveic, ja saimniekaugi nav auguši ražošanas laukā vismaz piecus gadus.

(14)

Ja paraugu ņemšana un testēšana tiek veiktas, tām būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokoliem vai citiem starptautiski atzītiem protokoliem. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Savienībā veiktajā paraugu ņemšanas un testēšanas praksē tiek ņemti vērā jaunākie starptautiskie zinātnes un tehnikas sasniegumi. Ja šādi protokoli nav pieejami, paraugu ņemšanai un testēšanai būtu jānotiek saskaņā ar attiecīgiem protokoliem, kas izstrādāti valsts līmenī.

(15)	Pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla kvalitāti un lietderību var ietekmēt bojājumi, krāsas pārmaiņas, rētaudi, izkalšana un citi defekti. Tāpēc būtu jānosaka, ka pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam jābūt praktiski bez šādiem bojājumiem.

(16)

Lai garantētu pavairošanas materiāla pienācīgu kvalitāti, būtu jāparedz noteikumi par tā uzturēšanu attiecīgos apstākļos. Šiem nosacījumiem vajadzētu būt atkarīgiem no sertificējamā pavairošanas materiāla un augļaugu kategorijas. Ņemot vērā jaunākās tendences, ir svarīgi arī atļaut izmantot uzturēšanas metodi, kas zināma kā krioprezervācija, kurā atdzesēšanai tiek izmantotas ļoti zemas temperatūras. To uzskata par lietderīgu alternatīvu in vitro kultūrai, jo pavairošanas materiāla īpašības saglabājas nemainīgas, ja uzglabāšanu veic šādā temperatūrā.

(17)	Bāzes materiāls ir nākamais ražošanas procesa posms pēc pirmsbāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti bāzes materiāla ražošanai (“bāzes mātesaugi”), būtu vai nu jāaudzē no pirmsbāzes materiāla, vai jāmultiplicē no citiem bāzes mātesaugiem.

(18)

Identifikācijas, veselības un kvalitātes prasībām attiecībā uz bāzes materiālu vajadzētu būt tādām pašām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes materiālu, jo šīs prasības ir vienlīdz svarīgas arī bāzes materiāla veselībai un lietderībai. Tomēr būtu jādod iespēja bāzes materiālu ražot atklātos laukos, lai atvieglotu tā efektīvu pavairošanu, veidojot nākamās paaudzes un kategorijas. Tāpēc bāzes materiāla uzturēšanas prasībās būtu jāparedz iespēja uzturēt bāzes materiālu no kukaiņiem aizsargātās telpās vai laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

(19)

Būtu jāparedz iespēja vairākās paaudzēs multiplicēt bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, lai varētu iegūt pietiekamu skaitu bāzes mātesaugu, kas nepieciešami bāzes un sertificēta materiāla ražošanai. Bāzes mātesaugu dažādās paaudzes būtu jāuzglabā atsevišķi cita no citas un jāidentificē visā ražošanas procesā.

(20)	Sertificēts materiāls un sertificēti augļaugi var būt ražošanas procesa nākamais posms pēc pirmsbāzes materiāla vai bāzes materiāla. Tāpēc mātesaugi, kas paredzēti sertificēta materiāla ražošanai (“sertificēti mātesaugi”), būtu jāaudzē vai nu no pirmsbāzes materiāla, vai bāzes materiāla.

(21)

Būtu jāpieņem obligātās prasības saskaņotas procedūras nodrošināšanai, lai varētu noteikt un pārbaudīt atbilstību šķirnes aprakstam saistībā ar pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas jākvalificē kā CAC (Conformitas Agraria Communitatis) materiāls. Šīm prasībām nevajadzētu būt tik stingrām kā prasībām attiecībā uz pirmsbāzes, bāzes un sertificētu materiālu, jo lietotājiem nav pārāk lielas cerības attiecībā uz CAC materiāla veselību un kvalitāti un tam tiek piemērotas vienkāršākas ražošanas procedūras un posmi. Tomēr piegādātājiem būtu jānodrošina pavairošanai izmantojamā materiāla identificēšana. Turklāt būtu jānodrošina, ka tiek piemēroti kvalitātes un veselības standarti, kas atbilst CAC materiāla kultivēšanai un pavairošanas materiāla lietotāju vajadzībām. Ņemot vērā to kaitīgo organismu veidu, kas ietekmē konkrētas sugas, proti, Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., ir nepieciešami īpaši noteikumi par vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, lai nodrošinātu, ka attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir pienācīgā kvalitātē un veselīgi.

(22)

Lai atbildīgā oficiālā iestāde varētu veikt oficiālas pārbaudes un noteikt, vai pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst kvalitātes un veselības standartiem, kas paredzēti šajā direktīvā minētajā oficiālajā sertificēšanā, piegādātājam būtu jāizstrādā plāns attiecībā uz konkrētajām ģintīm vai sugām, lai varētu noteikt un uzraudzīt kritiskos punktus pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas procesā, un būtu jāsaglabā visi dokumenti par minēto uzraudzību. Plāns un dokumenti par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu būtu jāglabā tik ilgi, kamēr attiecīgais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir piegādātāja uzraudzībā, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls vai augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.Minētais periods ir vajadzīgs, lai varētu noteikt kaitīgos organismus uz kokaugiem tajos gadījumos, kad simptomi kļūst redzami tikai vairākus gadus pēc inficēšanās.

(23)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pavairošanas materiālu un augļaugus oficiāli pārbauda ražošanas un tirdzniecības laikā, lai pārliecinātos par atbilstību šajā direktīvā paredzētajām prasībām un nosacījumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu procedūru oficiālu pārbaužu veikšanai, būtu jāizstrādā noteikumi attiecībā uz vizuālu pārbaudi un vajadzības gadījumā paraugu ņemšanu un testēšanu.

(24)

Lai novērstu jebkādus pārtraukumus tirdzniecībā, dalībvalstīm būtu jādod iespēja pārejas periodā atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC mātesaugiem, kuri jau pastāvēja šīs direktīvas piemērošanas dienā, pat ja minētais materiāls vai augļaugi neatbilst jaunajiem nosacījumiem.

(25)	Komisijas Direktīvas 93/48/EEK (3) un 93/64/EEK (4) būtu jāatceļ.

(26)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augļaugu ģinšu un sugu pavairojamā materiāla pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. NODAĻA

DEFINĪCIJAS UN VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā izmanto šādas definīcijas:

1)	“mātesaugs” ir identificēts augs, kas paredzēts pavairošanai;

2)	“pirmsbāzes mātesauga kandidāts” ir mātesaugs, ko piegādātājs ir paredzējis pieņemt par pirmsbāzes mātesaugu;

3)	“pirmsbāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts pirmsbāzes materiāla ražošanai;

4)	“bāzes mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts bāzes materiāla ražošanai;

5)	“sertificēts mātesaugs” ir mātesaugs, kas paredzēts sertificēta materiāla ražošanai;

6)	“kaitīgais organisms” ir jebkuras sugas, dzimtas vai biotipa augs, dzīvnieks vai patogēns, kas var kaitēt augiem vai augu produktiem un kas uzskaitīts I, II un III pielikumā;

7)	“vizuālā pārbaude” ir augu vai augu daļu pārbaude ar neapbruņotu aci, lupu, stereoskopu vai mikroskopu;

8)	“testēšana” ir pārbaude, kas nav vizuālā pārbaude;

9)	“augļaugs” ir augs, kas pavairots no mātesauga un tiek audzēts augļu ražošanai, lai varētu pārbaudīt minētā mātesauga šķirnes identitāti;

10)	“kategorija” ir pirmsbāzes materiāls, bāzes materiāls, sertificēts materiāls vai CAC materiāls;

11)	“multiplicēšana” ir mātesaugu veģetatīvā ražošana, lai iegūtu pietiekami daudz mātesaugu tajā pašā kategorijā;

12)	“mātesauga atjaunošana” ir mātesauga aizstāšana ar augu, kas ir veģetatīvi ražots no tā;

13)	“mikropavairošana” ir augu materiāla multiplicēšana, lai saražotu daudz augu, izmantojot diferencētu veģetatīvo pumpuru vai diferencētu veģetatīvo meristēmu in vitro kultūru, kas paņemta no auga;

14)

“praktiski bez bojājumiem” nozīmē, ka defekti, kas varētu mazināt pavairošanas materiāla vai augļaugu kvalitāti un lietderību, pastāv tādā līmenī, kurš ir vienāds ar vai zemāks par to līmeni, kas gaidāms labas kultivēšanas un apstrādāšanas rezultātā, un minētais līmenis atbilst labai kultivēšanas un apstrādāšanas praksei;

15)	“praktiski bez kaitīgajiem organismiem” nozīmē, ka kaitīgo organismu koncentrācija uz pavairošanas materiāla vai augļaugiem ir pietiekami zema, lai nodrošinātu pavairošanas materiāla pieņemamu kvalitāti un lietderību;

16)	“laboratorija” ir jebkura telpa, ko izmanto pavairošanas materiāla un augļaugu testēšanai;

17)	“krioprezervācija” ir augu materiāla uzturēšana, atdzesējot to līdz ļoti zemām temperatūrām, lai saglabātu materiāla dzīvotspēju.

2. pants

Vispārīgi noteikumi

1. Dalībvalstis nodrošina, ka pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, ražošanas un tirdzniecības laikā attiecīgi atbilst šīs direktīvas 3.–27. pantam.

2. Dalībvalstis nodrošina, ka, ražojot pavairošanas materiālu un augļaugus, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, piegādātāji ievēro 28. un 29. pantā izklāstītās prasības.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka ražošanas un tirdzniecības laikā pavairošanas materiāls un augļaugi, kas pieder pie Direktīvas 2008/90/EK I pielikumā uzskaitītajām ģintīm un sugām, tiek oficiāli pārbaudīti saskaņā ar 30. pantu.

4. Pavairošanas materiālu, kas atbilst noteiktas kategorijas prasībām, nedrīkst jaukt kopā ar citu kategoriju materiālu.

2. NODAĻA

PRASĪBAS ATTIECĪBĀ UZ PAVAIROŠANAS MATERIĀLU UN – VAJADZĪBAS GADĪJUMĀ – AUGĻAUGIEM

1. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiālu

3. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes materiāla sertificēšanu

1. Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	tas tiek pavairots tieši no mātesauga saskaņā ar 13. pantu vai 14. pantu;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam, un atbilstība šķirnes aprakstam ir pārbaudīta atbilstīgi 7. pantam;

c)	tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)	tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)	ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)	tas atbilst 12. panta noteikumiem par defektiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 5. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3. Ja pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls vairs neatbilst 7.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto mātesaugu vai materiālu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais mātesaugs vai materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

4. pants

Prasības, lai potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, sertificētu kā pirmsbāzes materiālu

1. Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā pirmsbāzes materiālu, ja ir konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	izmantojot veģetatīvo pavairošanu vai dzimumvairošanos, tas ir tieši pavairots no mātesauga; dzimumvairošanās gadījumā apputeksnētājkoki (apputeksnētāji) tiek ražoti tieši no mātesauga, izmantojot veģetatīvo pavairošanu;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam;

c)	tas tiek uzturēts atbilstīgi 8. pantam;

d)	tas atbilst 10. pantā minētajām veselības prasībām;

e)	ja Komisija ir piešķīrusi atkāpi atbilstīgi 8. panta 4. punktam, lai audzētu pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, augsne atbilst 11. pantā minētajām prasībām;

f)	tas atbilst 12. pantā noteikumiem par defektiem.

2. Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais mātesaugs vai nu ir pieņemts saskaņā ar 6. pantu, vai iegūts, veicot multiplicēšanu saskaņā ar 13. pantu vai mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu.

3. Ja potcelms, kas ir pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls, vairs neatbilst 8.–12. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā bāzes, sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

5. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesauga pieņemšanu

1. Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem augu kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst 7.–12. panta prasībām un ja tā atbilstība šķirnes aprakstam ir noteikta saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām atbilstīgi 30. pantam.

2. Atbildīgā oficiālā iestāde nosaka pirmsbāzes mātesauga atbilstību šķirnes aprakstam, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)	oficiālo aprakstu šķirnēm, kas reģistrētas kādā no valsts reģistriem, un šķirnēm, kas ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Komisijas Īstenošanas direktīvas 2014/97/ES (5) 5. panta 1. punktā;

c)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)	oficiāli atzītu aprakstu, ja aprakstītā šķirne ir reģistrēta valsts reģistrā.

3. Ja tiek piemērots šā panta 2. punkta b) vai c) apakšpunkts, pirmsbāzes mātesaugu pieņem tikai tad, ja ir pieejams ziņojums, ko sagatavojusi jebkura atbildīgā oficiālā iestāde Savienībā vai trešā valstī un kas pierāda, ka attiecīgā šķirne ir atšķirīga, viendabīga un noturīga. Taču, ja šķirnes reģistrācija vēl nav pabeigta, attiecīgo mātesaugu un no tā saražoto materiālu drīkst izmantot tikai bāzes vai sertificēta materiāla ražošanai un nedrīkst tirgot kā pirmsbāzes, bāzes vai sertificētu materiālu.

4. Ja atbilstību šķirnes aprakstam var noteikt, tikai pamatojoties uz augļauga raksturīgajām pazīmēm, šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu veic, izmantojot augļus no augļauga, kas pavairots no pirmsbāzes mātesauga. Šos augļaugus uzglabā atsevišķi no pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiāla.

Augļaugus vizuāli pārbauda vispiemērotākajos gada periodos, ņemot vērā attiecīgo augu ģinšu vai sugu augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus.

6. pants

Prasības attiecībā uz tāda potcelma pieņemšanu, kas nepieder pie kādas šķirnes

Atbildīgā oficiālā iestāde pieņem potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, kā pirmsbāzes mātesaugu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam un 8.–12. panta prasībām.

Minētā pieņemšana notiek, pamatojoties uz oficiālo pārbaudi, testēšanas rezultātiem, dokumentiem un procedūrām, ko izmanto piegādātājs atbilstīgi 30. pantam.

7. pants

Pārbaude saistībā ar atbilstību šķirnes aprakstam

Atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs saskaņā ar 5. panta 2. un 3. punktu regulāri pārbauda pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla atbilstību šķirnes aprakstam, pienācīgā kārtā ņemot vērā attiecīgo šķirni un izmantoto pavairošanas metodi.

Papildus regulārām pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla pārbaudēm atbildīgā oficiālā iestāde un attiecīgā gadījumā piegādātājs pēc katras atjaunošanas pārbauda iegūtos pirmsbāzes mātesaugus.

8. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla uzturēšanu

1. Visā ražošanas procesā piegādātāji uztur pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu telpās, kuras ir paredzētas attiecīgajām ģintīm vai sugām, kuras ir aizsargātas pret kukaiņiem un kurās ir nodrošināta aizsardzība pret infekciju, ko izraisa gaisā sastopami slimības pārnēsātāji un jebkuri citi iespējami avoti.

Pirmsbāzes mātesauga kandidātus uzglabā, nodrošinot aizsardzību pret kukaiņiem un fiziski izolējot tos no pirmsbāzes mātesaugiem, ievietojot tos pirmajā daļā minētajās telpās, kamēr ir pabeigti visi testi saistībā ar atbilstību 9. panta 1. un 2. punktam.

2. Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu uztur tā, lai nodrošinātu, ka visā ražošanas procesā tie tiek individuāli identificēti.

3. Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu audzē vai ražo izolēti no augsnes – podos ar bezaugsnes vai sterilizētu augšanas substrātu. Tos identificē ar marķējumu, kas nodrošina to izsekojamību.

4. Atkāpjoties no 1., 2. un 3. punkta, attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām dalībvalsts var saņemt atļauju ražot pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu laukā, kur netiek nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem. Šādu materiālu identificē ar marķējumu, lai nodrošinātu tā izsekojamību. Minēto atļauju piešķir, ja attiecīgā dalībvalsts nodrošina, ka tiek veikti atbilstoši pasākumi, lai novērstu augu inficēšanos, ko izraisa gaisā sastopamie slimības pārnēsātāji, sakņu kontakts, savstarpēja inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

5. Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst uzturēt, izmantojot krioprezervāciju.

6. Pirmsbāzes mātesaugus drīkst izmantot tikai noteiktu laiku, kas tiek aprēķināts, pamatojoties uz šķirnes noturību vai vides apstākļiem, kuros tie tiek audzēti, un jebkuriem citiem faktoriem, kas ietekmē šķirnes noturību.

9. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem un pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu

1. Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga kandidāta un veic to testēšanu.

2. Pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās un laukos, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic vispiemērotākajā gada periodā, ņemot vērā konkrētā auga augšanas apstākļus un klimatiskos apstākļus, kā arī minētajam augam raksturīgo kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības. Paraugu ņemšanu un testēšanu var veikt arī jebkurā citā laikā, ja rodas šaubas par šo kaitīgo organismu klātbūtni.

3. Attiecībā uz 1. un 2. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (EPPO) protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

Indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana ir vīrusu, viroīdu, vīrusveidīgu slimību un fitoplazmu testēšanas metode, ko piemēro pirmsbāzes mātesaugu kandidātiem. Citas testa metodes drīkst piemērot, ja dalībvalsts, pamatojoties uz zinātnisko pierādījumu salīdzinošo izvērtēšanu, uzskata, ka tās sniedz tikpat drošus rezultātus kā indikatoraugu bioloģiskā indeksēšana.

4. Atkāpjoties no šā panta 2. punkta, ja pirmsbāzes mātesauga kandidāts ir sējenis, vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu paredz tikai attiecībā uz vīrusiem, viroīdiem vai vīrusveidīgām slimībām, ko pārnēsā putekšņi un kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, ja oficiālā pārbaudē tiek apstiprināts, ka attiecīgais sējenis ir izaudzēts no sēklas, kura iegūta no auga, kam nav šo vīrusu, viroīdu vai vīrusveidīgu slimību izraisītu simptomu, un ka minētais sējenis ir uzturēts atbilstoši 8. panta 1. un 3. punkta prasībām.

5. Šā panta 1. un 3. punktu piemēro arī attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem, kas tiek ražoti, izmantojot atjaunošanu.

Pirmsbāzes mātesaugs, kas tiek ražots, izmantojot atjaunošanu, ir bez vīrusiem un viroīdiem, kuri uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, kā arī paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatē, ka minētais pirmsbāzes mātesaugs ir bez šiem vīrusiem un viroīdiem.

Vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

10. pants

Veselības prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālu

1. Pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais pirmsbāzes mātesaugs vai pirmsbāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To pirmsbāzes mātesaugu vai pirmsbāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla un veic to testēšanu.

2. Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic pirmsbāzes mātesauga vai pirmsbāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3. Attiecībā uz šā panta 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4. Šā panta 1. punktu nepiemēro pirmsbāzes mātesaugiem un pirmsbāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

11. pants

Augsnes prasības

1. Pirmsbāzes mātesaugus un pirmsbāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. Šādu kaitīgo organismu neesību konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie pirmsbāzes mātesaugi vai pirmsbāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētajiem pirmsbāzes mātesaugiem vai pirmsbāzes materiālam.

2. Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrētu ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālās pārbaudes rezultātiem, secina, ka augsnē nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu.

3. Attiecībā uz šā panta 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

12. pants

Prasības attiecībā uz defektiem, kas varētu mazināt kvalitāti

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka pirmsbāzes mātesaugi un pirmsbāzes materiāls ir praktiski bez defektiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

13. pants

Prasības attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu

1. Piegādātājs drīkst multiplicēt vai atjaunot pirmsbāzes mātesaugu, kas pieņemts saskaņā ar 5. panta 1. punktu.

2. Piegādātājs drīkst pavairot pirmsbāzes mātesaugu, lai ražotu pirmsbāzes materiālu.

3. Pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana notiek saskaņā ar 4. punktā minētajiem protokoliem.

4. Dalībvalstis piemēro protokolus par pirmsbāzes mātesaugu multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu. Dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Šā punkta pirmajā daļā minētie protokoli ir pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, ko uzskata par pietiekamu šīm ģintīm vai sugām. Minēto laika periodu uzskata par pietiekamu, ja tas ļauj apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

5. Piegādātājs drīkst atjaunot pirmsbāzes mātesaugu tikai līdz 8. panta 6. punktā minētā perioda beigām.

14. pants

Prasības attiecībā uz multiplicēšanu, atjaunošanu un pavairošanu, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu

1. Multiplicēšana, atjaunošana un pavairošana, veicot pirmsbāzes mātesaugu mikropavairošanu, lai ražotu citus pirmsbāzes mātesaugus vai pirmsbāzes materiālu, notiek saskaņā ar šā panta 2. punktā minētajiem protokoliem.

2. Dalībvalstis piemēro protokolus attiecībā uz pirmsbāzes mātesaugu un pirmsbāzes materiāla mikropavairošanu, proti, EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgus protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Dalībvalstis piemēro tikai tos protokolus, kas pārbaudīti saistībā ar attiecīgajām ģintīm vai sugām noteiktu periodu, kuru uzskata par pietiekamu, lai varētu apstiprināt augu fenotipu atbilstību šķirnes aprakstam, pamatojoties uz augļu ražošanas vai potcelmu veģetatīvās attīstības vērojumiem.

2. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz bāzes materiālu

15. pants

Prasības attiecībā uz bāzes materiāla sertificēšanu

1. Pavairošanas materiālu, izņemot bāzes mātesaugus un izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šā panta 2., 3. un 4. punkta prasībām.

2. Pavairošanas materiālu pavairo no bāzes mātesauga.

Bāzes mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)	tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla; vai

b)	tas ir ražots, multiplicējot bāzes mātesaugu saskaņā ar 19. pantu.

3. Pavairošanas materiāls atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā un 12. pantā izklāstītajām prasībām.

4. Pavairošanas materiāls atbilst papildu prasībām attiecībā uz:

a)	veselību, kā izklāstīts 16. pantā;

b)	augsni, kā izklāstīts 17. pantā;

c)	bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu, kā izklāstīts 18. pantā;

d)	pavairošanas īpašajiem nosacījumiem, kā izklāstīts 19. pantā.

5. Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā bāzes materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 2. un 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 16.,17., 18. un 19. panta papildu prasībām.

6. Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz bāzes mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz bāzes materiālu.

7. Ja bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

8. Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 2. un 6. punkta, 12., 16. un 17. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem bāzes mātesaugiem un bāzes materiāla. Minēto nošķirto potcelmu drīkst izmantot kā sertificētu vai CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām attiecībā uz konkrētajām kategorijām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

16. pants

Veselības prasības

1. Bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais bāzes mātesaugs vai bāzes materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To bāzes mātesaugu vai bāzes materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt minētajā pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā bāzes mātesauga vai bāzes materiāla un veic to testēšanu.

2. Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic bāzes mātesauga vai bāzes materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3. Attiecībā uz 1. punktā paredzēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, atbildīgā oficiālā iestāde piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4. Šā panta 1. punktu nepiemēro bāzes mātesaugiem un bāzes materiālam krioprezervācijas laikā.

17. pants

Augsnes prasības

1. Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie bāzes mātesaugi vai bāzes materiāls tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

2. Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic, ja augi, kas ir saimniekaugi kaitīgajiem organismiem, kuri uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu, nav audzēti ražošanas augsnē vismaz piecus gadus un ja par attiecīgo kaitīgo organismu neesību minētajā augsnē nerodas nekādas šaubas.

3. Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma šos protokolus dara pieejamus citām dalībvalstīm un Komisijai.

18. pants

Prasības attiecībā uz bāzes mātesaugu un bāzes materiāla uzturēšanu

1. Bāzes mātesaugus un bāzes materiālu uztur laukos, kas izolēti no potenciālajiem infekcijas avotiem – gaisā sastopamiem slimības pārnēsātājiem, sakņu kontakta, savstarpējas inficēšanās, izmantojot tehniku, potēšanas rīkus un jebkurus citus iespējamos avotus.

2. Šā panta 1. punktā minētais lauku izolācijas attālums ir atkarīgs no reģionāliem apstākļiem, pavairošanas materiāla veida, kaitīgo organismu klātbūtnes attiecīgajā teritorijā un saistītajiem riskiem, par ko informē atbildīgā oficiālā iestāde, pamatojoties uz oficiālas pārbaudes rezultātiem.

19. pants

Multiplicēšanas nosacījumi

1. Bāzes mātesaugus, kas tiek audzēti no pirmsbāzes materiāla, 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt vairākās paaudzēs, lai iegūtu vajadzīgo skaitu bāzes mātesaugu. Bāzes mātesaugus multiplicē saskaņā ar 13. pantu vai multiplicē, izmantojot mikropavairošanu saskaņā ar 14. pantu. Bāzes mātesaugu maksimāli pieļaujamais paaudžu skaits un maksimāli pieļaujamais dzīves ilgums ir noteikts V pielikumā attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām.

2. Ja tiek atļautas vairākas bāzes mātesaugu paaudzes, katru paaudzi, izņemot pirmo, drīkst atvasināt no jebkuras iepriekšējās paaudzes.

3. Dažādas pavairošanas materiāla paaudzes uzglabā atsevišķi.

3. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz sertificētu materiālu

20. pants

Prasības attiecībā uz sertificēta materiāla sertificēšanu

1. Pavairošanas materiālu, izņemot mātesaugus, un augļaugus pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tie atbilst šā panta 2., 3. un 4. punktā izklāstītajām prasībām.

2. Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga.

Sertificēts mātesaugs atbilst vienai no šīm prasībām:

a)	tas ir audzēts no pirmsbāzes materiāla;

b)	tas ir audzēts no bāzes materiāla.

3. Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 7. pantā, 8. panta 6. punktā, 12. pantā, 21. pantā un 22. pantā izklāstītajām prasībām.

4. Pavairošanas materiāls un augļaugi atbilst 21. pantā izklāstītajām veselības prasībām.

Pavairošanas materiālu un augļaugus pavairo no sertificēta mātesauga, kas atbilst 22. pantā izklāstītajām augsnes prasībām.

5. Potcelmu, kas nepieder pie kādas šķirnes, pēc pieprasījuma oficiāli sertificē kā sertificētu materiālu, ja tas atbilst šķirnes aprakstam, 8. panta 6. punktā izklāstītajām prasībām un 12., 21. un 22. panta papildu prasībām.

6. Šajā iedaļā jebkuru atsauci 3. un 5. punktā minētajos noteikumos uz pirmsbāzes mātesaugiem uzskata par atsauci uz sertificētiem mātesaugiem un jebkuru atsauci uz pirmsbāzes materiālu uzskata par atsauci uz sertificētu materiālu.

7. Ja sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls vairs neatbilst 7. panta, 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

8. Ja potcelms, kas nepieder pie kādas šķirnes, ir sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls, kas vairs neatbilst 8. panta 6. punkta, 12. panta, 21. panta un 22. panta prasībām, piegādātājs to nošķir atsevišķi no citiem sertificētiem mātesaugiem un sertificēta materiāla. Minēto nošķirto mātesaugu vai materiālu drīkst izmantot kā CAC materiālu ar nosacījumu, ka tas atbilst 4. iedaļā izklāstītajām prasībām.

Tā vietā, lai nošķirtu minēto potcelmu, piegādātājs var veikt atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētais potcelms atkal atbilst šīm prasībām.

21. pants

Veselības prasības

1. Sertificēts mātesaugs vai sertificēts materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgais sertificētais mātesaugs vai sertificētais materiāls ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikuma A daļā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

To sertificēto mātesaugu vai sertificētā materiāla īpatsvars, kas invadēti ar I pielikuma B daļā uzskaitītajiem kaitīgajiem organismiem, nedrīkst pārsniegt pielikumā norādītos pieļaujamos līmeņus. Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, konstatē, ka attiecīgie sertificētie mātesaugi vai sertificētais materiāls atbilst šiem līmeņiem. Vizuālo pārbaudi veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā sertificētā mātesauga vai sertificētā materiāla un veic to testēšanu.

2. Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs veic sertificēta mātesauga vai sertificēta materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs iesniedz paraugus laboratorijās, kuras atbildīgā oficiālā iestāde ir oficiāli atzinusi.

4. Šā panta 1. punktu nepiemēro sertificētiem mātesaugiem un sertificētam materiālam krioprezervācijas laikā.

22. pants

Augsnes prasības

1. Sertificētus mātesaugus drīkst audzēt tikai tādā augsnē, kurā nav kaitīgo organismu, kas uzskaitīti III pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu un kas pārnēsā vīrusus, kuri ietekmē minēto ģinti vai sugu. To, ka nav šādu kaitīgo organismu, kas pārnēsā vīrusus, konstatē, ņemot paraugus un veicot testēšanu.

Minēto paraugu ņemšanu veic atbildīgā oficiālā iestāde un vajadzības gadījumā piegādātājs.

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, pirms attiecīgie sertificētie mātesaugi tiek stādīti, un minētās procedūras atkārto augu augšanas laikā, ja ir aizdomas par pirmajā daļā minēto kaitīgo organismu klātbūtni.

Minēto paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ņemot vērā klimatiskos apstākļus un III pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu bioloģiskās īpatnības, ja šie kaitīgie organismi ir raksturīgi konkrētiem sertificētiem mātesaugiem vai sertificētam materiālam.

Paraugu ņemšanu un testēšanu neveic sertificētu augļaugu gadījumā.

3. Attiecībā uz 1. punktā minēto paraugu ņemšanu un testēšanu dalībvalstis piemēro EPPO protokolus vai citus starptautiski atzītus protokolus. Ja šādu protokolu nav, dalībvalstis piemēro attiecīgos protokolus, kas izstrādāti valsts līmenī. Šajā gadījumā dalībvalstis pēc pieprasījuma nodrošina šos protokolus citām dalībvalstīm un Komisijai.

4. IEDAĻA

Prasības attiecībā uz CAC materiālu

23. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes

1. CAC materiālu, izņemot potcelmus, kas nepieder pie kādas šķirnes, drīkst laist tirgū tikai tad, ja konstatēts, ka tas atbilst šādām prasībām:

a)	tas ir pavairots no identificēta materiālu avota, ko piegādātājs ir reģistrējis;

b)	tas atbilst šķirnes aprakstam saskaņā ar 25. pantu;

c)	tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

d)	tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2. Piegādātājs veic darbības, lai atbilstu 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3. Ja CAC materiāls vairs neatbilst 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)	nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)	veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

24. pants

Nosacījumi attiecībā uz CAC materiālu saistībā ar potcelmiem, kas nepieder pie kādas šķirnes

1. Attiecībā uz potcelmiem, kas nepieder pie kādai šķirnes, CAC materiāls atbilst šādām prasībām:

a)	tas atbilst šķirnes aprakstam;

b)	tas atbilst 26. pantā izklāstītajām veselības prasībām;

c)	tas atbilst 27. panta prasībām attiecībā uz defektiem.

2. Piegādātājs veic pasākumus, lai atbilstu šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām.

3. Ja CAC materiāls vairs neatbilst šā panta 1. punktā izklāstītajām prasībām, piegādātājs veic vienu no šīm darbībām:

a)	nošķir minēto materiālu no pārējā CAC materiāla; vai

b)	veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka materiāls atkal atbilst šīm prasībām.

25. pants

Atbilstība šķirnes aprakstam

1. CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam nosaka, veicot šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu. Minētā novērošana pamatojas uz vienu no šiem elementiem:

a)	reģistrēto šķirņu oficiālo aprakstu, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES, un to šķirņu oficiālo aprakstu, kuras ir juridiski aizsargātas saskaņā ar augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

b)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par šķirnēm, attiecībā uz kurām kādā dalībvalstī ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā minēts Īstenošanas direktīvā 2014/97/ES;

c)	aprakstu, kas pievienots pieteikumam par augu šķirņu aizsardzības tiesībām;

d)	oficiāli atzītu šķirnes aprakstu, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 7. panta 2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā.

2. CAC materiāla atbilstību šķirnes aprakstam regulāri pārbauda, veicot attiecīgā CAC materiāla šķirnes raksturīgo pazīmju novērošanu.

26. pants

Veselības prasības

1. CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Veicot vizuālo pārbaudi telpās, laukos un partijās, piegādātājs konstatē, ka attiecīgais CAC materiāls ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti I pielikumā un II pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

Ja par šo kaitīgo organismu klātbūtni rodas šaubas, piegādātājs ņem paraugus no attiecīgā CAC materiāla un veic to testēšanu.

2. Piegādātājs veic CAC materiāla vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, kā izklāstīts IV pielikumā attiecībā uz konkrēto ģinti vai sugu.

3. Šā panta 1. punktu nepiemēro CAC materiālam krioprezervācijas laikā.

4. Papildus 1. un 2. punkta prasībām CAC materiāls, kas pieder pie sugām Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf., atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)	to ražo no identificēta materiālu avota, un minētais materiālu avots, pamatojoties uz paraugu ņemšanu un testēšanu, ir bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti attiecībā uz šīm sugām II pielikumā;

b)	kopš pēdējā veģetācijas cikla sākuma, pamatojoties uz vizuālo pārbaudi, paraugu ņemšanu un testēšanu, konstatēts, ka tas ir praktiski bez kaitīgajiem organismiem, kas uzskaitīti II pielikumā attiecībā uz šīm sugām.

27. pants

Prasības attiecībā uz defektiem

Vizuālajās pārbaudēs konstatē, ka CAC materiāls ir praktiski bez defektiem. Bojājumus, krāsas pārmaiņas, rētaudus vai izkalšanu uzskata par defektiem, ja tie ietekmē pavairošanas materiāla kvalitāti un lietderību.

3. NODAĻA

ĪPAŠAS PRASĪBAS PIEGĀDĀTĀJIEM, KAS IESAISTĪTI PAVAIROŠANAS MATERIĀLA UN AUGĻAUGU RAŽOŠANĀ VAI ATAUDZĒŠANĀ

28. pants

Plāns ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai

Pavairošanas materiāla un augļaugu ražošanas laikā dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji attiecībā uz konkrētām ģintīm vai sugām izstrādā plānu ražošanas procesa kritisko punktu noteikšanai un uzraudzībai. Plāns attiecas vismaz uz šādiem elementiem:

a)	augu atrašanās vieta un skaits;

b)	to kultivācijas laiks;

c)	pavairošanas darbības;

d)	iepakošanas, uzglabāšanas un transportēšanas darbības.

29. pants

Uzraudzības informācijas saglabāšana, lai tā būtu pieejama pārbaudei

1. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus ar informāciju par kritisko punktu uzraudzību, kā minēts Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā, un pēc pieprasījuma iesniedz tos pārbaudei.

2. Šie dokumenti ir pieejami vismaz trīs gadus kopš attiecīgā materiāla ražošanas.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka piegādātāji glabā dokumentus par lauka pārbaudēm, paraugu ņemšanu un testēšanu tik ilgi, kamēr viņi kontrolē attiecīgo pavairošanas materiālu vai augļaugus, un vismaz trīs gadus pēc tam, kad minētais pavairošanas materiāls un augļaugi ir likvidēti vai laisti tirgū.

4. NODAĻA

OFICIĀLĀS PĀRBAUDES

30. pants

Vispārīgās prasības attiecībā uz oficiālajām pārbaudēm

1. Oficiālās pārbaudes ir vizuālās pārbaudes un vajadzības gadījumā paraugu ņemšana un testēšana.

2. Oficiālo pārbaužu laikā atbildīgā oficiālā iestāde īpašu uzmanību pievērš tam, vai:

a)	piegādātājs faktiski izmanto piemērotas metodes, lai pārbaudītu katru ražošanas procesa kritisko punktu;

b)	piegādātāja personāls kopumā ir kompetents veikt pasākumus, kas izklāstīti Direktīvas 2008/90/EK 6. panta 1. punktā.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka atbildīgās oficiālās iestādes izstrādā un glabā dokumentus par visu veikto lauka pārbaužu, paraugu ņemšanas un testēšanas rezultātiem un datumiem.

5. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

31. pants

Transponēšana

1. Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2016. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās nekavējoties nosūta Komisijai minēto normatīvo un administratīvo aktu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2017. gada 1. janvāra.

Kad dalībvalstis pieņem minētos normatīvos un administratīvos aktus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā iekļaujama šāda atsauce.

2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

32. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis līdz 2022. gada 31. decembrim var atļaut savā teritorijā laist tirgū pavairošanas materiālu un augļaugus, kas ražoti no pirmsbāzes, bāzes un sertificētiem mātesaugiem vai CAC materiāla, kurš pastāvēja līdz 2017. gada 1. janvārim un līdz 2022. gada 31. decembrim ir oficiāli sertificēts vai atbilst nosacījumiem, lai kvalificētu kā CAC materiālu. Laižot tirgū, šādu pavairošanas materiālu un augļaugus identificē, marķējumā un dokumentā norādot atsauci uz šo pantu.

33. pants

Atcelšana

Direktīva 93/48/EEK un Direktīva 93/64/EEK tiek atceltas.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

35. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. oktobrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 267, 8.10.2008., 8. lpp.

(2) Padomes 2000. gada 8. maija Direktīva 2000/29/EK par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV L 169, 10.7.2000., 1. lpp.).

(3) Komisijas 1993. gada 23. jūnija Direktīva 93/48/EEK, kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz augļaugu pavairojamo materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļkopībai, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK (OV L 250, 7.10.1993., 1. lpp.).

(4) Komisijas 1993. gada 5. jūlija Direktīva 93/64/EEK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus, kuri attiecas uz piegādātāju un uzņēmumu pārraudzību un kontroli, ievērojot Padomes Direktīvu 92/34/EEK par augļu ražošanai paredzētā augļaugu pavairošanas materiāla un augļaugu tirdzniecību (OV L 250, 7.10.1993., 33. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 15. oktobra Īstenošanas direktīva 2014/…/ES, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 16. lpp.).

I PIELIKUMS

TO KAITĪGO ORGANISMU SARAKSTS, KURU KLĀTBŪTNES ATKLĀŠANAI JĀVEIC VIZUĀLĀ PĀRBAUDE UN – NOTEIKTOS APSTĀKĻOS – PARAUGU ŅEMŠANA UN TESTĒŠANA

A DAĻA

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne netiek pieļauta vai praktiski netiek pieļauta atbilstīgi 9. panta 1. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. punktam

Ģints vai suga	Kaitīgie organismi
Castanea sativa Mill.	Sēnītes Mycosphaerella maculiformis Phytophthora cambivora Phytophthora cinnamomi Vīrusveidīgas slimības Kastaņu mozaīkas vīruss (ChMV)
Citrus L., Fortunella Swingle, Poncirus Raf.	Kukaiņi Aleurotrixus floccosus Parabemisia myricae Nematodes Pratylenchus vulnus Tylenchus semi-penetrans Sēnītes Phytophthora citrophtora Phytophthora parasitica
Corylus avellana L.	Ērces Phytoptus avellanae Sēnītes Armillariella mellea Verticillium dahliae Verticillium albo-atrum Baktērijas Xanthomonas arboricola pv. corylina Pseudomonas avellanae
Cydonia oblonga Mill., Malus Mill. un Pyrus L.	Kukaiņi Eriosoma lanigerum Psylla spp. Nematodes Meloidogyne hapla Meloidogyne javanica Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnītes Armillariella mellea Chondrostereum purpureum Glomerella cingulata Pezicula alba Pezicula malicorticis Nectria galligena Phytophthora cactorum Roessleria pallida Verticillium dahliae Verticillium albo-atrum Baktērijas Agrobacterium tumefaciens Pseudomonas syringae pv. syringae Vīrusi Izņemot II pielikumā uzskaitītos vīrusus
Ficus carica L.	Kukaiņi Ceroplastes rusci Nematodes Heterodera fici Meloidogyne arenaria Meloidogyne incognita Meloidogyne javanica Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnītes Armillaria mellea Baktērijas Phytomonas fici Vīrusveidīgas slimības Vīģu mozaīkas slimība (Fig mosaic disease)
Juglans regia L.	Kukaiņi Epidiaspis leperii Pseudaulacaspis pentagona Quadraspidiotus perniciosus Sēnītes Armillariella mellea Nectria galligena Chondrostereum purpureum Phytophthora cactorum Baktērijas Agrobacterium tumefaciens Xanthomonas arboricola pv. Juglandi
Olea europaea L.	Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne incognita Meloidogyne javanica Pratylenchus vulnus Baktērijas Pseudomonas savastanoi pv. savastanoi Vīrusveidīgas slimības Lapu dzeltēšanas kompleksā slimība 3 (Leaf yellowing complex disease 3)
Pistacia vera L.	Nematodes Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnītes Phytophthora cryptogea Phytophthora cambivora Rosellinia necatrix Verticillium dahliae
Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina	Kukaiņi Pseudaulacaspis pentagona Quadraspidiotus perniciosus Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne javanica Meloidogyne incognita Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnītes Phytophthora cactorum Verticillium dahliae Baktērijas Agrobacterium tumefaciens Pseudomonas syringae pv. morsprunorum Pseudomonas syringae pv. syringae (uz P. armeniaca) Pseudomonas viridiflava (uz P. armeniaca)
Prunus avium, P. cerasus	Kukaiņi Quadraspidiotus perniciosus Nematodes Meloidogyne arenaria Meloidogyne javanica Meloidogyne incognita Pratylenchus penetrans Pratylenchus vulnus Sēnītes Phytophthora cactorum Baktērijas Agrobacterium tumefaciens Pseudomonas syringae pv. morsprunorum
Ribes L.	Kukaiņi un ērces Dasyneura tetensi Ditylenchus dipsaci Pseudaulacaspis pentagona Quadraspidiotus perniciosus Tetranycus urticae Cecidophyopsis ribis Sēnītes Sphaerotheca mors-uvae Microsphaera grossulariae Diaporthe strumella (Phomopsis ribicola)
Rubus L.	Sēnītes Peronospora rubi

B DAĻA

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne netiek pieļauta vai praktiski netiek pieļauta, vai tiek ierobežota, nosakot pieļaujamos līmeņus, atbilstīgi 9. panta 1. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. punktam

Kaitīgie organismi, kas raksturīgi ģintīm un sugām	Pieļaujamie līmeņi (%)
Kaitīgie organismi, kas raksturīgi ģintīm un sugām	Pirmsbāzes	Bāzes	Sertificētie
Fragaria L.
Kukaiņi un ērces
Chaetosiphon fragaefoliae	0	0,5	1
Phytonemus pallidus	0	0	0,1
Nematodes
Aphelenchoides fragariae	0	0	1
Ditylenchus dipsaci	0	0,5	1
Meloidogyne hapla	0	0,5	1
Pratylenchus vulnus	0	1	1
Sēnītes
Rhizoctonia fragariae	0	0	1
Podosphaera aphanis (Wallroth) Braun & Takamatsu	0	0,5	1
Verticillium albo-atrum	0	0,2	2
Verticillium dahliae	0	0,2	2
Baktērijas
Candidatus Phlomobacter fragariae	0	0	1
Vīrusi
Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))	0	0,1	2
Fitoplazmas slimības	0	0	1
Asteru dzeltenā fitoplazma (Aster yellow phytoplasma)	0	0,2	1
Pavairošanas slimība (Multiplier disease)	0	0,1	0,5
Stolburs kā zemeņu letālā slimība (Stolbur as strawberry lethal decline)	0	0,2	1
Zemeņu zaļziedainības fitoplazmas (Strawberry green petal phytoplasmas)	0	0	1
Phytoplasma fragariae	0	0	1
Ribes L.
Nematodes
Aphelenchoides ritzemabosi	0	0,05	0,5
Vīrusi
Aukubas mozaīkas (Aucuba mosaic) un upeņu dzeltēšanas vīrusa (blackcurrant yellows) apvienojums	0	0,05	0,5
Upeņu dzīslu balēšanas vīruss (vein clearing) un dzīslu tīklojuma vīruss (vein net), ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding)	0	0,05	0,5
Rubus L.
Kukaiņi
Resseliella theobaldi	0	0	0,5
Baktērijas
Agrobacterium spp.	0	0,1	1
Rhodococcus fascians	0	0,1	1
Vīrusi
Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)), kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV)), gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)), aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV), aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV)), aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV)), kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV))	0	0	0,5
Vaccinium L.
Sēnītes
Exobasidium vaccinii var. vaccinii	0	0,5	1
Godronia cassandrae (anamorfā forma Topospora myrtilli)	0	0,1	0,5
Baktērijas
Agrobacterium tumefaciens	0	0	0,5
Vīrusi	0	0	0,5

II PIELIKUMS

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtnes atklāšanai jāveic vizuālā pārbaude un – īpašos gadījumos – paraugu ņemšana un testēšana atbilstīgi 9. panta 2. un 4. punktam, 10. panta 1. punktam, 16. panta 1. punktam, 21. panta 1. punktam un 26. panta 1. un 4. punktam

Ģints vai suga	Kaitīgie organismi
Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.	Vīrusi Citrusu plankumainības vīruss (Citrus variegation virus (CVV)) Citrusu psorozes vīruss (Citrus psorosis virus (CPsV)) Citrusu lapu plankumainības vīruss (Citrus leaf Blotch virus (CLBV)) Vīrusveidīgas slimības Impietratura Cristacortis Viroīdi Citrus exocortis viroid (CEVd) Hop stunt viroid (HSVd) Cachexia variants
Corylus avellana L.	Vīrusi Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Fitoplazmas Hazelnut maculatura lineare phytoplasma
Cydonia oblonga Mill. un Pyrus L.	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV)) Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV)) Vīrusveidīgas slimības Mizas plaisāšana, mizas nekroze Raupja miza Gumijota koksne, cidoniju dzeltenplankumainība Viroīdi Bumbieru čūlveida vēža viroīds (Pear blister canker viroid (PBCVd))
Fragaria L.	Nematodes Aphelenchoides blastoforus Aphelenchoides fragariae Aphelenchoides ritzemabosi Ditylenchus dipsaci Sēnītes Phytophthora cactorum Colletotrichum acutatum Vīrusi Zemeņu lāsumainības vīruss (Strawberry mottle virus (SMoV))
Juglans regia L.	Vīrusi Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV))
Malus Mill.	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Ābeļu stumbra rievainības vīruss (Apple stem-grooving virus (ASGV)) Ābeļu stumbra bedrainības vīruss (Apple stem-pitting virus (ASPV)) Vīrusveidīgas slimības Gumijota koksne, ābeļu virālā plakanzarainība Pakavveida bojājumi Augļu slimības: sīki augļi, negatavu augļu krokošanās, bedraini augļi (Ben Davis), raupja miza, zvaigžņveida plaisāšana, rūsveida gredzenplankumainība, rūsgani izaugumi Viroīdi Ābolu mizas rētainības viroīds (Apple scar skin viroid (ASSVd)) Ābolu bedrainības viroīds (Apple dimple fruit viroid (ADFVd))
Olea europaea L.	Sēnītes Verticillium dahliae Vīrusi Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRV))
Prunus amygdalus Batsch	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))
Prunus armeniaca L.	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))
Prunus avium un P. cerasus	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Zaļā ķiršu gredzenplankumainība (Cherry green ring mottle virus (CGRMV)) Ķiršu lapu ritināšanās vīruss (Cherry leaf roll virus (CLRV)) Ķiršu nekrotiskā rūsveida plankumainība (Cherry necrotic rusty mottle virus (CNRMV)) Sīko ķiršu vīruss (Little cherry virus 1 un 2 (LChV1, LChV2)) Ķiršu lapu virālā plankumainība (Cherry mottle leaf virus (ChMLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV)) Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Tomātu virālā melnplankumainība (Tomato black ring nepovirus (TBRV))
Prunus domestica un P. salicina	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Mirabeļu latentais gredzenplankumainības vīruss (Myrobalan latent ringspot virus (MLRSV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV))
Prunus persica	Vīrusi Ābeļu hlorotiskās lapu plankumainības vīruss (Apple chlorotic leaf spot virus (ACLSV)) Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Aprikožu latentais vīruss (Apricot latent virus (ApLV)) Plūmju pundurainības vīruss (Prune dwarf virus (PDV)) Plūmju nekrotiskās gredzenplankumainības vīruss (Prunus necrotic ringspot virus (PNRSV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Viroīdi Persiku latentais mozaīkas viroīds (Peach latent mosaic viroid (PLMVd))
Ribes L.	Vīrusi atbilstoši attiecīgajai sugai Smiltsķērsu mozaīkas vīruss (Arabis mosaic virus (ArMV)) Upeņu virālā pilnziedainība (Blackcurrant reversion virus (BRV)) Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)) Ērkšķogu virālā dzīslu bālēšana (Gooseberry vein banding associated viruses (GVBaV)) Zemenāju latentais gredzenplankumainības vīruss (Strawberry latent ringspot virus (SLRSV)) Aveņu gredzenplankumainības vīruss (Raspberry ringspot virus (RpRSV))
Rubus L.	Sēnītes Phytophthora spp., kas inficē Rubus Vīrusi atbilstoši attiecīgajai sugai Ābeļu mozaīkas vīruss (Apple mosaic virus (ApMV)) Kazeņu nekrozes vīruss (Black raspberry necrosis virus (BRNV)) Gurķu mozaīkas vīruss (Cucumber mosaic virus (CMV)) Aveņu lapu lāsumainības vīruss (Raspberry leaf mottle (RLMV)) Aveņu lapu plankumainība (Raspberry leaf spot (RLSV)) Aveņu virālā dzīslu hloroze (Raspberry vein chlorosis virus (RVCV)) Kazeņu un aveņu dzeltenā tīklojuma vīruss (Rubus yellow net virus (RYNV)) Aveņu virālā pundurainība (Raspberry bushy dwarf virus (RBDV)) Fitoplazmas Aveņu virālā nīkuļošana (Rubus stunt phytoplasma) Vīrusveidīgas slimības Aveņu dzeltenplankumainība
Vaccinium L.	Vīrusi Melleņu šaurlapainības vīruss (Blueberry shoestring virus (BSSV)) Melleņu sarkanās gredzenplankumainības vīruss (Blueberry red ringspot virus (BRRV)) Melleņu iedegas vīruss (Blueberry scorch virus (BlScV)) Melleņu šoka vīruss (Blueberry shock virus (BlShV)) Fitoplazmas Melleņu virālā nīkuļošana (Blueberry stunt phytoplasma) Melleņu vējslotas fitoplazma (Blueberry witches' broom phytoplasma) Dzērveņu viltus ziedu fitoplazma (Cranberry false blossom phytoplasma) Vīrusveidīgas slimības Melleņu mozaīkas ierosinātājs Dzērveņu gredzenplankumainības ierosinātājs

III PIELIKUMS

To kaitīgo organismu saraksts, kuru klātbūtne augsnē tiek reglamentēta ar 11. panta 1. un 2. punktu, 17. panta 1. un 2. punktu un 22. panta 1. un 2. punktu

Ģints vai suga	Raksturīgie kaitīgie organismi
Fragaria L.	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
Juglans regia L.	Nematodes Xiphinema diversicaudatum
Olea europaea L.	Nematodes Xiphinema diversicaudatum
Pistacia vera L.	Nematodes Xiphinema index
Prunus avium un P. cerasus	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
P. domestica, P. persica un P. salicina	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Xiphinema diversicaudatum
Ribes L.	Nematodes Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum
Rubus L.	Nematodes Longidorus attenuatus Longidorus elongatus Longidorus macrosoma Xiphinema diversicaudatum

IV PIELIKUMS

Vizuālās pārbaudes, paraugu ņemšanas un testēšanas prasības attiecībā uz ģintīm vai sugām un kategoriju atbilstīgi 10. panta 2. punktam, 16. panta 2. punktam, 21. panta 2. punktam un 26. panta 2. punktam

Castanea sativa Mill.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu sešus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi sešos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi sešos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Corylus avellana L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Cydonia oblonga Mill., Malus Mill., Pyrus L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu piecpadsmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi piecpadsmit gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus, izņemot vīrusveidīgas slimības un viroīdus, un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi piecpadsmit gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu, izņemot vīrusveidīgu slimību un viroīdu, klātbūtni un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi piecpadsmit gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu, izņemot vīrusveidīgu slimību un viroīdu, klātbūtni un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un veic to testēšanu, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Ficus carica L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Fragaria L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā veģetācijas perioda laikā.

Augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šā perioda laikā ir vajadzīga tikai viena pārbaude.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma B daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes, sertificētā un CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Juglans regia L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu katru gadu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus un veic to testēšanu reizi trijos gados, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

No sertificētiem augļaugiem ņem paraugus un veic to testēšanu, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Olea europaea L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu desmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi desmit gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi trīsdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Attiecībā uz mātesaugiem, ko izmanto sēklu ražošanai (turpmāk “sēklas mātesaugi”), no reprezentatīvas sēklas mātesaugu daļas ņem paraugus, lai reizi četrdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni. Attiecībā uz mātesaugiem, kas nav sēklas mātesaugi, no reprezentatīvas šo augu daļas ņem paraugus, lai reizi trīsdesmit gados veiktu visu augu testēšanu, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu saistībā ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Pistacia vera L.

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi gadā. No katra koka, kas speciāli iestādīts apputeksnēšanai, un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV.

Attiecībā uz P. persica – no katra ziedoša pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus vienu gadu pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd.

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus desmit gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu vīrusus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar II pielikumā uzskaitītajām sugām, un – šaubu gadījumā – I pielikuma A daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Attiecībā uz P. persica – no ziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No reprezentatīvas bāzes mātesaugu daļas ņem paraugus reizi desmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus katru gadu un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu. No speciāli apputeksnēšanai iestādītu koku reprezentatīvas daļas un vajadzības gadījumā no lielākajiem apputeksnētājkokiem apkārtējā vidē ņem paraugus un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Attiecībā uz P. persica – no ziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi gadā un veic to testēšanu attiecībā uz PLMVd, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No neziedošu sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

No reprezentatīvas sertificētu mātesaugu daļas ņem paraugus reizi piecpadsmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Prunus avium un P. cerasus

Visas kategorijas

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Pirmsbāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Bāzes kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No neziedošu bāzes mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi trijos gados un veic to testēšanu attiecībā uz PDV un PNRSV, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

Sertificētā kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

No sertificētu mātesaugu reprezentatīvas daļas ņem paraugus reizi piecpadsmit gados un veic to testēšanu, lai atklātu kaitīgos organismus (izņemot PDV un PNRSV), kas saistīti ar I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitītajām sugām, pamatojoties uz šo augu infekcijas riska novērtējumu.

CAC kategorija

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma A daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Ribes L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu četrus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi četros gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes, sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Rubus L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu divus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi divos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Ja augus audzē laukā vai podos, vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Augiem un materiālam, kas iegūti ar mikropavairošanas paņēmienu un kas tiek uzturēti ne ilgāk kā trīs mēnešus, šā perioda laikā ir vajadzīga tikai viena pārbaude.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikumā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Vaccinium L.

Pirmsbāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

No katra pirmsbāzes mātesauga ņem paraugus un veic to testēšanu piecus gadus pēc tā pieņemšanas par pirmsbāzes mātesaugu un turpmāk reizi piecos gados, lai atklātu II pielikumā uzskaitītos kaitīgos organismus un – šaubu gadījumā – I pielikuma B daļā uzskaitītos kaitīgos organismus.

Bāzes kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic divas reizes gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

Sertificētā un CAC kategorija

Vizuālā pārbaude

Vizuālās pārbaudes veic reizi gadā.

Paraugu ņemšana un testēšana

Paraugu ņemšanu un testēšanu veic, ja rodas šaubas par I pielikuma B daļā un II pielikumā uzskaitīto kaitīgo organismu klātbūtni.

V PIELIKUMS

Bāzes mātesaugu maksimāli pieļaujamais paaudžu skaits laukā, kur nav nodrošināta aizsardzība pret kukaiņiem, un maksimāli pieļaujamais dzīves ilgums attiecībā uz ģintīm vai sugām, kā noteikts 19. panta 1. punktā

Castanea sativa Mill.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Citrus L., Fortunella Swingle un Poncirus Raf.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli vienā paaudzē.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Corylus avellana L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Cydonia oblonga Mill., Malus Mill., Pyrus L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Ficus carica L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Fragaria L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli piecās paaudzēs.

Juglans regia L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Olea europaea L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli vienā paaudzē.

Prunus amygdalus, P. armeniaca, P. domestica, P. persica un P. salicina

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Prunus avium un P. cerasus

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

Ja bāzes mātesaugs 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē ir potcelms, to drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs.

Ja potcelmi ir daļa no bāzes mātesaugiem, šie potcelmi ir pirmās paaudzes bāzes materiāls.

Ribes L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli trijās paaudzēs. Mātesaugus uztur kā mātesaugus maksimāli sešus gadus.

Rubus L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs. Katras paaudzes mātesaugus uztur kā mātesaugus maksimāli četrus gadus.

Vaccinium L.

Bāzes kategorija

Bāzes mātesaugu 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē drīkst multiplicēt maksimāli divās paaudzēs.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 298

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 16. oktobris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1081/2014 (2014. gada 13. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot hekus VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zonā	1
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1082/2014 (2014. gada 13. oktobris), ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot melno matasti ES un starptautiskajos ūdeņos VIII, IX un X zonā	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1083/2014 (2014. gada 15. oktobris) par atļauju izmantot preparātu Enterococcus faecium DSM 7134 (Bonvital) kā barības piedevu sivēnmātēm ( 1 )	5
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 1084/2014 (2014. gada 15. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu attiecībā uz difosfātu (E 450) kā irdinātāja un skābuma regulētāja izmantošanu gatavās rauga mīklās ( 1 )	8
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1085/2014 (2014. gada 15. oktobris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	10
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/96/ES (2014. gada 15. oktobris) par marķēšanas, iepakojumu noslēgšanas un iepakošanas prasībām augļaugu pavairošanas materiālam un augļu ražošanai paredzētiem augļaugiem, kas ietilpst Padomes Direktīvas 2008/90/EK darbības jomā	12
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/97/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz piegādātāju un šķirņu reģistrāciju un kopējo šķirņu sarakstu	16
	*	Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/98/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm	22

Nr.	48/TQ43
Dalībvalsts	Beļģija
Krājums	HKE/8ABDE.
Suga	Heks (Merluccius merluccius)
Zona	VIIIa, VIIIb, VIIId un VIIIe zona
Aizlieguma datums	13.9.2014.

Nr.	54/DSS
Dalībvalsts	Spānija
Krājums	BSF/8910
Suga	Melnā mataste (Aphanopus carbo)
Zona	ES un starptautiskie ūdeņi VIII, IX un X zonā
Aizlieguma datums	16.9.2014.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	64,0
	MA	122,4
	MK	60,9
	ZZ	82,4
0707 00 05	TR	158,2
0707 00 05	ZZ	158,2
0709 93 10	TR	142,8
0709 93 10	ZZ	142,8
0805 50 10	AR	95,1
	BR	84,6
	CL	109,5
	TR	111,7
	UY	97,0
	ZA	101,1
	ZZ	99,8
0806 10 10	BR	191,0
	MK	34,4
	TR	143,7
	ZZ	123,0
0808 10 80	BA	49,5
	BR	53,2
	CL	89,4
	NZ	134,3
	US	192,1
	ZA	119,7
	ZZ	106,4
0808 30 90	CN	75,7
	TR	116,3
	ZA	80,2
	ZZ	90,7

		Labojumi
	*	Labojums Komisijas 2014. gada 28. maija Lēmumā 2014/314/ES, ar ko nosaka kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai ūdens sildītājiem ( OV L 164, 3.6.2014. )	62


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ