ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 284

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 30. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1025/2014 (2014. gada 25. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 38/2014, ar ko attiecībā uz deleģēšanas un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu konkrētu pasākumu pieņemšanai groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku

1

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1026/2014 (2014. gada 25. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 527/2013 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas

3

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1027/2014 (2014. gada 25. jūlijs), ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 527/2013 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1028/2014 (2014. gada 26. septembris), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā ( 1 )

7

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1029/2014 (2014. gada 26. septembris), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā ( 1 )

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1030/2014 (2014. gada 29. septembris), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 ( 1 )

14

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1031/2014 (2014. gada 29. septembris), ar ko nosaka turpmākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem

22

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1032/2014 (2014. gada 29. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

40

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1033/2014 (2014. gada 29. septembris), ar kuru nosaka no 2014. gada 1. oktobra piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melases importēšanai cukura nozarē

42

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/680/ES, Euratom

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2014. gada 24. septembris), ar ko ieceļ amatā Tiesas tiesnešus

45

 

 

2014/681/ES, Euratom

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2014. gada 24. septembris), ar ko ieceļ vienu Tiesas tiesnesi

46

 

 

2014/682/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 25. septembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Bulgārijas

47

 

 

2014/683/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 25. septembris), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Apvienotās Karalistes

48

 

 

2014/684/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 25. septembris), ar ko ieceļ deviņus Reģionu komitejas locekļus un divpadsmit locekļu aizstājējus no Grieķijas

49

 

*

Padomes Lēmums 2014/685/KĀDP (2014 gada 29. septembris), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO

51

 

 

2014/686/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2014. gada 3. jūlijs) par valsts atbalstu SA.33927 (12/C) (ex 11/NN), ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1021)  ( 1 )

53

 

 

2014/687/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 26. septembris), ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus pulpas, papīra un kartona ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 6750)  ( 1 )

76

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1025/2014

(2014. gada 25. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 38/2014, ar ko attiecībā uz deleģēšanas un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu konkrētu pasākumu pieņemšanai groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. janvāra Regulu (ES) Nr. 38/2014, ar ko attiecībā uz deleģēšanas un īstenošanas pilnvaru piešķiršanu konkrētu pasākumu pieņemšanai groza konkrētas regulas saistībā ar kopējo tirdzniecības politiku (2), un jo īpaši tās 2. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 (“Regula par piekļuvi tirgum”) I pielikumā izveidots ES beznodokļu un bezkvotu importa režīma saņēmējvalstu saraksts.

(2)

Botsvāna, Kamerūna, Kotdivuāra, Fidži, Gana, Kenija, Namībija un Svazilenda nav veikušas savu attiecīgo nolīgumu ratificēšanai nepieciešamos pasākumus un tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 2. panta 3. punktu un jo īpaši tā b) apakšpunktu uz tām no 2014. gada 1. oktobra vairs neattiecas ar piekļuvi tirgum saistītais režīms, kas pieļauts ar Regulu (EK) Nr. 1528/2007. Tas izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 527/2013 (3).

(3)

Kotdivuāra un Gana un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2014. gada 30. jūnijā pabeidza sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu.

(4)

Botsvāna, Namībija un Svazilenda un Eiropas Savienība un tās dalībvalstis 2014. gada 15. jūlijā pabeidza sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 24.a pantu Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu minētās regulas I pielikumu, iekļaujot tajā ĀKK valstu grupas reģionus vai valstis, kas pabeiguši sarunas par nolīgumu ar Eiropas Savienību un kas atbilst 1994. gada GATT XXIV panta prasībām.

(6)

Pēc dienas, kad sāk piemērot šo regulu, uz Botsvānas, Kotdivuāras, Ganas, Namībijas un Svazilendas iekļaušanu Regulas par piekļuvi tirgum I pielikumā attieksies minētās regulas 2. panta 3. punkta nosacījumi, jo īpaši tā b) apakšpunkts,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Valstu iekļaušana I pielikumā

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumā iekļauj šādas valstis:

 

Botsvānas Republika;

 

Kotdivuāras Republika;

 

Ganas Republika;

 

Namībijas Republika;

 

Svazilendas Karaliste.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 18, 21.1.2014., 52. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 527/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1528/2007 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas (OV L 165, 18.6.2013., 59. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/3


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1026/2014

(2014. gada 25. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 527/2013 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 527/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1528/2007 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas (2), un jo īpaši tās 2.a un 2.b pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 (“Regula par piekļuvi tirgum”) I pielikumā izveidots ES beznodokļu un bezkvotu importa režīma saņēmējvalstu saraksts.

(2)

Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (“nolīgumu”) starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Klusā okeāna valstīm, no otras puses, tika pabeigtas 2007. gada 23. novembrī.

(3)

Botsvāna, Kamerūna, Kotdivuāra, Fidži, Gana, Kenija, Namībija un Svazilenda nav veikušas savu attiecīgo nolīgumu ratificēšanai nepieciešamos pasākumus. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 2. panta 3. punktu un jo īpaši tā b) apakšpunktu minētās regulas I pielikums tika grozīts ar Regulu (ES) Nr. 527/2013. Uz šīm valstīm no 2014. gada 1. oktobra vairs neattiecas ar piekļuvi tirgum saistītais režīms, kas pieļauts ar Regulu (EK) Nr. 1528/2007.

(4)

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 2.a un 2.b pantu, lai grozītu minētās regulas I pielikumu, atkārtoti iekļaujot tajā valstis, kas tikušas svītrotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 527/2013, tiklīdz tās veikušas savu attiecīgo nolīgumu ratificēšanai nepieciešamos pasākumus.

(5)

Fidži ir veikusi sava nolīguma ratificēšanai nepieciešamos pasākumus un 2014. gada 17. jūlijā attiecīgi paziņoja to nolīguma depozitāram,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Valsts atkārtota iekļaušana I pielikumā

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumā iekļauj šādu valsti:

 

Fidži Salu Republika.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 165, 18.6.2013., 59. lpp.


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/5


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1027/2014

(2014. gada 25. jūlijs),

ar kuru groza I pielikumu Padomes Regulā (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 527/2013 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1528/2007, ar ko dažu tādu valstu izcelsmes izstrādājumiem, kuras ietilpst Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupā, piemēro režīmu, kas paredzēts nolīgumos, ar ko izveido ekonomisko partnerattiecību nolīgumus vai kuru rezultātā notiek to izveide (1), kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 527/2013, ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1528/2007 attiecībā uz vairāku valstu izslēgšanu no to reģionu vai valstu saraksta, kas pabeigušas sarunas (2), un jo īpaši tās 2.a un 2.b pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 (“Regula par piekļuvi tirgum”) I pielikumā izveidots ES beznodokļu un bezkvotu importa režīma saņēmējvalstu saraksts.

(2)

Sarunas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (“nolīgumu”) starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālāfrikas līgumslēdzēju pusi, no otras puses, tika pabeigtas 2007. gada 17. decembrī.

(3)

Botsvāna, Kamerūna, Kotdivuāra, Fidži, Gana, Kenija, Namībija un Svazilenda nav veikušas savu attiecīgo nolīgumu ratificēšanai nepieciešamos pasākumus. Tādējādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 2. panta 3. punktu un jo īpaši tā b) apakšpunktu minētās regulas I pielikums tika grozīts ar Regulu (ES) Nr. 527/2013. Uz šīm valstīm no 2014. gada 1. oktobra vairs neattiecas ar piekļuvi tirgum saistītais režīms, kas pieļauts ar Regulu (EK) Nr. 1528/2007.

(4)

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1528/2007 2.a un 2.b pantu, lai grozītu minētās regulas I pielikumu, atkārtoti iekļaujot tajā valstis, kas tikušas svītrotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 527/2013, tiklīdz tās veikušas savu attiecīgo nolīgumu ratificēšanai nepieciešamos pasākumus.

(5)

Kamerūna ir veikusi sava nolīguma ratificēšanai nepieciešamos pasākumus un 2014. gada 22. jūlijā attiecīgi paziņoja to nolīguma depozitāram,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Valsts atkārtota iekļaušana I pielikumā

Regulas (EK) Nr. 1528/2007 I pielikumā iekļauj šādu valsti:

 

Kamerūnas Republika.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. oktobra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 25. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 348, 31.12.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 165, 18.6.2013., 59. lpp.


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/7


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1028/2014

(2014. gada 26. septembris),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 (2) nosaka prasības sistēmām, kas veicina uzraudzības datu sniegšanu, lai nodrošinātu minēto sistēmu veiktspējas un savietojamības saskaņošanu un efektivitāti Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīklā, kā arī lai nodrošinātu civilmilitāro koordināciju.

(2)

Lai ekspluatanti varētu aprīkot jaunu gaisa kuģi ar jaunām spējām, tiem vismaz 24 mēnešus pirms plānotā ieviešanas datuma jāsaņem nepieciešamo iekārtu specifikācijas. Tomēr Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) attiecīgās sertifikācijas specifikācijas pieņēma tikai 2013. gada decembrī. Līdz ar to ekspluatanti līdz 2015. gada 8. janvārim nevarēs aprīkot jaunus gaisa kuģus ar jaunajām funkcijām – ADS-B Out un Mode S Enhanced. Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011 būtu jāgroza tā, lai attiecīgajiem ekspluatantiem nodrošinātu pietiekami daudz papildu laika šim mērķim.

(3)

Nepieciešamo iekārtu sertifikācijas un pieejamības kavējumi, kā arī ražošanas jaudu ierobežojumi gaisa kuģu aprīkošanai kavē tempu, kādā notiek pašreiz izmantojamās gaisa kuģu flotes modernizācija. Vairāki gaisa kuģi, pārsvarā tādi, kas paredzēti transatlantiskai ekspluatācijai, ir jāaprīko ar ADS-B Out funkciju līdz 2020. gada 1. janvārim, kā to noteikusi ASV Federālā aviācijas administrācija (FAA). Tādēļ ADS-B Out un Mode S Enhanced funkciju ieviešanas termiņš būtu jāpārceļ, tuvinot to FAA noteiktajam termiņam, kurā jāievieš ADS-B Out funkcija.

(4)

Uz valsts gaisa kuģu ekspluatantiem būtu jāattiecina ieviešanas datumu pārcelšanas, kas līdzīgas tām, ko attiecina uz citiem gaisa kuģu ekspluatantiem. Tādēļ termiņš ADS-B Out un Mode S Enhanced funkciju ieviešanai valsts gaisa kuģos arī būtu jāpārceļ.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 5. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1207/2011 groza šādi:

1)

regulas 5. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Ekspluatanti nodrošina, ka:

a)

gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2015. gada 8. janvārī vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

b)

gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2016. gada 8. jūnijā vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

c)

fiksētu spārnu gaisa kuģiem ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts 2016. gada 8. jūnijā vai pēc šā datuma, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.”

;

b)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Ekspluatanti nodrošina, ka:

a)

vēlākais līdz 2017. gada 7. decembrim gaisa kuģi, kas veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2015. gada 8. janvāra, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam ir II pielikuma A daļā noteiktās spējas;

b)

vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B daļā noteiktās spējas;

c)

vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam fiksētu spārnu gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kuri veic 2. panta 2. punktā minētos lidojumus ar individuālo lidojumderīguma sertifikātu, kurš pirmoreiz izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, tiek aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma C daļā noteiktās spējas.”

;

2)

regulas 8. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Dalībvalstis nodrošina, ka vēlākais līdz 2020. gada 7. jūnijam valsts transporta tipa gaisa kuģi ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 2. punktu, ir aprīkoti ar sekundārā novērošanas radara atbildētājiem, kam papildus spējām, kas noteiktas II pielikuma A daļā, ir minētā pielikuma B un C daļā noteiktās spējas.”

;

3)

regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Konkrēta tipa gaisa kuģi, kam pirmais lidojumderīguma sertifikāts izsniegts pirms 2016. gada 8. jūnija, ar maksimālo pacelšanās masu virs 5 700 kg vai ar maksimālā patiesā kreisēšanas ātruma spēju lielāku par 250 mezgliem, kam uz gaisa kuģa klāja digitālās kopnes nav pieejami visi II pielikuma C daļā norādītie parametri, var atbrīvot no prasības ievērot 5. panta 5. punkta c) apakšpunkta prasības.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 22. novembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1207/2011, ar ko nosaka prasības uzraudzības veiktspējai un savstarpējai savietojamībai Eiropas vienotajā gaisa telpā (OV L 305, 23.11.2011., 35. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1029/2014

(2014. gada 26. septembris),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 552/2004 par Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības tīkla savietojamību (savietojamības regula) (1) un jo īpaši tās 3. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (ES) Nr. 73/2010 (2) 3. panta 13. punktā, 7. panta 5. punktā un 10. panta 1. punktā ir atsauces uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 2096/2005 (3), kas tika atcelta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011 (4). Tādēļ Regulā (ES) Nr. 73/2010 esošās atsauces uz Regulu (EK) Nr. 2096/2005 būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011.

(2)

Regulas (ES) Nr. 73/2010 III pielikumā ir atsauce uz standartiem, kurus noteikusi Starptautiskā Standartizācijas organizācija (ISO). Tomēr kopš Regulas (ES) Nr. 73/2010 pieņemšanas, ISO dažus no šiem standartiem ir pārskatījusi un pārnumurējusi. Tādēļ, lai nodrošinātu saskaņotību ar jaunākajām šo standartu redakcijām un numerāciju, Regulā (ES) Nr. 73/2010 būtu jāatjaunina atsauces uz attiecīgajiem ISO standartiem.

(3)

Regulas (ES) Nr. 73/2010 I, III un XI pielikumā ir atsauces uz dažādām definīcijām un noteikumiem, kas paredzēti 15. pielikumā Konvencijai par starptautisko civilo aviāciju (Čikāgas konvencija), konkrētāk, tās 12. izdevumā, kas izdots 2004. gada jūlijā un ietver 34. grozījumu. Kopš Regulas (ES) Nr. 73/2010 pieņemšanas Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO) ir grozījusi vairākas definīcijas un noteikumus, kā arī daļu Čikāgas konvencijas 15. pielikuma struktūras, jaunākie grozījumi izdarīti tās 14. izdevumā, kas izdots 2013. gada jūlijā un ietver 37. grozījumu. Tādēļ būtu jāatjaunina atsauces Regulā (ES) Nr. 73/2010 uz Čikāgas konvencijas 15. pielikumu, lai izpildītu dalībvalstu starptautiskās juridiskās saistības un nodrošinātu atbilstību ICAO starptautiskajam tiesiskajam regulējumam.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 73/2010.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Vienotās gaisa telpas komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 549/2004 (5) 5. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 73/2010 groza šādi:

1)

regulas 3. pantu groza šādi:

a)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

“7)

“aeronavigācijas informācijas integrētais bloks” (turpmāk IAIP) ir papīra vai elektroniskas formas informācijas bloks, kurā ietilpst šādas pozīcijas:

a)

aeronavigācijas informatīvās publikācijas (turpmāk AIP), tostarp grozījumi;

b)

AIP papildinājumi;

c)

NOTAM, kas definēts 17) punktā, un pirmslidojuma informācijas biļetens;

d)

aeronavigācijas informācijas cirkulāri; un

e)

derīgu NOTAM paziņojumu kontrolsaraksti un saraksti;”

;

b)

panta 8. punktu aizstāj ar šādu:

“8)

“dati par šķēršļiem” ir dati, kas attiecas uz visiem stacionāriem (vienalga, pagaidu vai pastāvīgiem) un mobiliem objektiem vai to daļām, kas atrodas teritorijā, kurā iecerētas gaisa kuģa virsmiskās kustības, vai kas atrodas virs konkrētas virsmas, kuras nolūks ir aizsargāt gaisa kuģi lidojuma laikā, vai kas atrodas ārpus minētajām virsmām un ir novērtēti kā tādi, kas var būt bīstami aeronavigācijai;”

;

c)

panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10)

“lidlauka kartogrāfiskie dati” ir dati, ko vāc nolūkā apkopot lidlauka kartogrāfisko informāciju;”

;

d)

panta 13. punktu aizstāj ar šādu:

“13)

“aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniedzējs” ir organizācija, kas atbild par aeronavigācijas informācijas pakalpojumu sniegšanu un kas ir sertificēta saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1035/2011 prasībām;”

;

e)

panta 24. punktu aizstāj ar šādu:

“24)

“kritiskie dati” ir dati, kas klasificēti atbilstoši Čikāgas Starptautiskās civilās aviācijas konvencijas (Čikāgas konvencija) 15. pielikuma 1. nodaļas 1.1. iedaļā definētās integritātes klasifikācijas c) punktam;”

;

f)

panta 25. punktu aizstāj ar šādu:

“25)

“būtiskie dati” ir dati, kas klasificēti atbilstoši Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 1. nodaļas 1.1. iedaļā definētās integritātes klasifikācijas b) punktam;”

;

2)

regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Neskarot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011, 2. panta 2. punktā minētās personas nodrošina, ka to personāls, kura darba pienākumos ietilpst atbildība par aeronavigācijas datu vai aeronavigācijas informācijas sniegšanu, ir atbilstoši sagatavots, kompetents un attiecīgi sankcionēts konkrēto darba pienākumu veikšanai.”

;

3)

regulas 10. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Neskarot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1035/2011, 2. panta 2. punktā minētās personas ievieš un uztur kvalitātes vadības sistēmu, kas attiecas uz to aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas sniegšanas darbībām atbilstoši VII pielikuma A daļā noteiktajām prasībām.”

;

4)

regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

5)

regulas III pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu;

6)

regulas XI pielikumu aizstāj ar šīs regulas III pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 26. lpp.

(2)  Komisijas 2010. gada 26. janvāra Regula (ES) Nr. 73/2010, ar ko nosaka prasības attiecībā uz aeronavigācijas datu un aeronavigācijas informācijas kvalitāti vienotajā Eiropas gaisa telpā (OV L 23, 27.1.2010., 6. lpp.).

(3)  Komisijas 2005. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (OV L 335, 21.12.2005., 13. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai un groza Regulas (EK) Nr. 482/2008 un (ES) Nr. 691/2010 (OV L 271, 18.10.2011., 23. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas I pielikuma B daļas a) punktu aizstāj ar šādu:

“a)

tiek sniegti ciparu formātā saskaņā ar III pielikuma 9., 9.a un 12. punktā minētajiem ICAO standartiem;”.


II PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

PANTOS UN PIELIKUMOS MINĒTIE NOTEIKUMI

1.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 3. nodaļas 3.7. iedaļa (Kvalitātes vadības sistēma) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

2.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 3. nodaļas 1.2.1. iedaļa (Horizontālā references sistēma) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

3.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 3. nodaļas 1.2.2. iedaļa (Vertikālā references sistēma) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

4.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 4. nodaļa (Aeronavigācijas informatīvās publikācijas (AIP)) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

5.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 4. nodaļas 4.3. iedaļa (AIP grozījumu specifikācijas) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

6.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 4. nodaļas 4.4. iedaļa (AIP papildinājumu specifikācijas) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

7.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 5. nodaļa (NOTAM) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

8.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 6. nodaļas 6.2. iedaļa (Informācijas sniegšana papīra formātā) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

9.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 10. nodaļas 10.1. iedaļa (Pārklājuma zonas un datu sniegšanas prasības) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

9.a

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 10. nodaļas 10.2. iedaļa (Datu kopas par reljefu – saturs, digitālā specifikācija un struktūra) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

10.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 1. papildinājums (Aeronavigācijas informatīvā izdevuma saturs (AIP)) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

11.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 7. papildinājums (Aeronavigācijas datu publikācijas precizitāte un integritātes klasifikācija) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

12.

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 8. papildinājums (Prasības attiecībā uz datiem par reljefu un šķēršļiem) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).

13.

Objektu pārvaldības grupas Specifikācijas attiecībā uz vienoto modelēšanas valodu (UML), 2.1.1. versija.

14.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19107:2003 – Ģeogrāfiska informācija – Telpas shēma (1. izdevums, 8.5.2003.).

15.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19115:2003 – Ģeogrāfiska informācija – Metadati (1. izdevums, 8.5.2003. (labojums Cor 1:2006, 5.7.2006.)).

16.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19139:2007 – Ģeogrāfiska informācija – Metadati – XML shēmas izpilde (1. izdevums, 17.4.2007.).

17.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19118:2011 – Ģeogrāfiska informācija – Kodēšana (2. izdevums, 10.10.2011.).

18.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19136:2007 – Ģeogrāfiska informācija – Ģeogrāfiskā iezīmēšanas valoda (GML) (1. izdevums, 23.8.2007.).

19.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO/IEC 19757-3:2006 – Informācijas tehnoloģijas – Dokumentu shēmas definēšanas valodas (DSDL) – 3. daļa: Likumbāzētā validācija – Schematron (1. izdevums, 24.5.2006.).

20.

ICAO dokuments Nr. 9674-AN/946 – Pasaules ģeodēziskā sistēma – 1984. gada rokasgrāmata (2. izdevums, 2002).

21.

7. nodaļas 7.3.2. iedaļa (Cikliskās redundances pārbaudes (CRC) algoritms) ICAO dokumentā Nr. 9674-AN/946 – Pasaules ģeodēziskā sistēma – 1984. gads (WGS-84), rokasgrāmata (2. izdevums, 2002).

22.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO/IEC 27002:2005 – Informācijas tehnoloģijas – Drošības tehnika – Informācijas drošības vadības prakses kodekss (1. izdevums, 15.6.2005.).

23.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 28000:2007: – Specifikācijas drošības vadības sistēmām piegādes ķēdē (21.9.2007. publicētā 1. izdevuma pārskatīšana; to paredzēts aizstāt ar 2. izdevumu (31.1.2008.) (apsekojuma stadija)).

24.

Eurocae dokuments ED-99A “Lietotāja prasības attiecībā uz lidlauka kartogrāfiskajiem datiem” (2005. gada oktobris).

25.

Starptautiskā Standartizācijas organizācija, ISO 19110:2005 – Ģeogrāfiska informācija – Priekšmetu kataloģizēšanas metodes (1. izdevums).”


III PIELIKUMS

“XI PIELIKUMS

ŠĪS REGULAS 14. PANTĀ MINĒTĀS ICAO ATŠĶIRĪBAS

Čikāgas konvencijas 15. pielikuma 3. nodaļas 3.5.2. iedaļa (Cikliskā redundances pārbaude) – Aeronavigācijas informācijas pakalpojumi (14. izdevums, 2013. gada jūlijs, ar 37. grozījumu).”


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/14


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1030/2014

(2014. gada 29. septembris),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz vienotiem formātiem un datumu to vērtību atklāšanai, kuras izmanto globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 441. panta 2. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

lai palīdzētu nodrošināt vispārēju konsekvenci attiecībā uz informācijas atklāšanu un globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu (G-SNI) identificēšanas procesa pārredzamību, šīm iestādēm ir pienākums publiski atklāt šajā procesā izmantotās rādītāju vērtības.

(2)

Informācijas atklāšanas veidnēm, ko izmanto iestādes, kas identificētas kā globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 131. pantu, būtu jāatbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, kurus izdevusi Bāzeles Banku uzraudzības komiteja.

(3)

Lai nodrošinātu apkopotās informācijas konsekvenci un salīdzināmību, pārskata atsauces datums būtu jānosaka tā, lai tas sakristu ar datumu, kad ir pieejami iestādes iepriekšējā finanšu gada beigu dati, vai ar jebkuru citu datumu, kas saskaņots ar attiecīgo iestādi.

(4)

Ņemot vērā nepieciešamību atvieglot publisko piekļuvi atklātajai informācijai un to, ka identifikācijas veikšanai ir nepieciešami dati no visām dalībvalstīm, Eiropas Banku iestādei (EBI) būtu jāapkopo informācija par katru iestādi un jāpublicē tā savā tīmekļa vietnē.

(5)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko EBI iesniegusi Komisijai.

(6)

EBI ir veikusi atklātas sabiedriskās apspriešanas par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kura izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vienots formāts

Globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes (G-SNI) aizpilda šīs regulas pielikumā pievienoto veidni elektroniskā formātā atbilstīgi Eiropas Banku iestādes (EBI) tīmekļa vietnē publicētajai informācijai. Izmantojot šo veidni, G-SNI publiski atklāj rādītāju vērtības, ko izmanto iestāžu vērtējuma noteikšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. pantā minēto identificēšanas metodoloģiju.

G-SNI nav pienākuma publiski atklāt papildu datus un papildu rādītājus.

2. pants

Informācijas atklāšanas datums

G-SNI publiski atklāj 1. pantā minēto finanšu gada beigu informāciju ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc katra finanšu gada beigām.

Attiecīgās iestādes var atļaut iestādēm, kuru finanšu gads beidzas 30. jūnijā, paziņot rādītāju vērtības, pamatojoties uz 31. decembra situāciju. Jebkurā gadījumā informācija jāatklāj ne vēlāk kā 31. jūlijā.

3. pants

Atklātās informācijas atrašanās vieta

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 434. pantam iestādes var publiski atklāt šīs regulas pielikumā noteiktajā veidnē norādītās rādītāju vērtības tajā informācijas nesējā, ko tās nosaka saskaņā ar minētās regulas astoto daļu sniedzamās informācijas atklāšanai.

Ja atklāto rādītāju vērtības netiek iekļautas pirmajā daļā minētajā informācijas nesējā, G-SNI sniedz tiešu atsauci uz iestādes tīmekļa vietnē atklāto informāciju vai uz informācijas nesēju, kurā tās darītas pieejamas.

Pēc tam, kad G-SNI atklājušas minēto informāciju, attiecīgās iestādes bez liekas kavēšanās nosūta šīs aizpildītās veidnes EBI, lai informāciju varētu centralizēt savā tīmekļa vietnē.

4. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).


PIELIKUMS

Globāli sistēmiski nozīmīgu iestāžu identificēšanai nepieciešamie dati

Vispārīgi bankas dati

1. iedaļa. Vispārīga informācija

Atbilde

a.

Vispārīga informācija, ko sniedz valsts uzraudzības iestāde:

 

(1)

Valsts kods

 

(2)

Bankas nosaukums

 

(3)

Iesniegšanas datums (gggg-mm-dd)

 

b.

Pārskata sniedzējas iestādes sniegta vispārīga informācija:

 

(1)

Pārskata sniegšanas datums (gggg-mm-dd)

 

(2)

Pārskata valūta

 

(3)

Euro maiņas kurss

 

(4)

Ziņošanas vienība

 

(5)

Grāmatvedības standarts

 

(6)

Informācijas publiskas atklāšanas vieta

 

Lieluma rādītājs

2. iedaļa: Kopējais riska darījumu apjoms

Summa

a.

Darījuma partnera no atvasināto instrumentu līgumiem izrietošu riska darījumu apmērs (1. metode)

 

b.

Vērtspapīru finansēšanas darījumu (VFD) bruto vērtība

 

c.

VFD darījumu partneru riska darījumu apmērs

 

d.

Citi aktīvi

 

(1)

VFD ietvaros saņemtie vērtspapīri, kuri atzīti par aktīviem

 

e.

Kopā — bilances posteņi (posteņu 2.a, 2.b, 2.c un 2.d summa, no kuras atskaitīts 2.d (1) postenis)

 

f.

Atvasināto instrumentu līgumu nākotnes riska darījumu iespējamais apmērs (1. metode)

 

g.

Ārpusbilances posteņu ar 0 % korekcijas pakāpi nosacītā summa

 

(1)

Bez nosacījumiem atceļamas kredītkaršu saistības

 

(2)

Citas bez nosacījumiem atceļamas saistības

 

h.

Ārpusbilances posteņu ar 20 % korekcijas pakāpi nosacītā summa

 

i.

Ārpusbilances posteņu ar 50 % korekcijas pakāpi nosacītā summa

 

j.

Ārpusbilances posteņu ar 100 % korekcijas pakāpi nosacītā summa

 

k.

Kopā – ārpusbilances posteņi (posteņu 2.f, 2.g un 2.h summa, dalīta ar posteni 2.j, mīnus posteņu 2.g (1) un 2.g (2) summa, kas reizināta ar 0,9)

 

l.

Sabiedrības, kas konsolidētas grāmatvedības vajadzībām, bet ne uz risku balstītām regulatīvām vajadzībām:

 

(1)

Bilances aktīvi

 

(2)

Atvasināto instrumentu līgumu nākotnes riska darījumu iespējamais apmērs

 

(3)

Bez nosacījumiem atceļamas saistības

 

(4)

Citas ārpusbilances saistības

 

(5)

Ieguldījumu vērtība konsolidētās sabiedrībās

 

m.

Regulatīvas korekcijas

 

n.

Palīgdati:

 

(1)

Saņemamās summas par atvasināto instrumentu darījumos iesniegto naudas nodrošinājumu

 

(2)

Kredītu atvasināto instrumentu neto nosacītā summa

 

(3)

Kredītu atvasināto instrumentu neto nosacītā summa attiecībā uz sabiedrībām, kas iekļautas 2.l postenī

 

(4)

Bilances un ārpusbilances riska darījumi starp sabiedrībām 2.l postenī

 

(5)

2.l postenī iekļauto sabiedrību bilances un ārpusbilances riska darījumi ar sabiedrībām, kas konsolidētas uz risku balstītām regulatīvām vajadzībām

 

(6)

Uz risku balstītām regulatīvām vajadzībām konsolidētu sabiedrību bilances un ārpusbilances riska darījumi ar sabiedrībām, kas iekļautas 2.l postenī

 

(7)

Riska darījumu kopējie apmēri sviras rādītāja aprēķinam (2014. gada janvāra definīcija)

 

o.

Kopējo riska darījumu apmēru rādītājs (posteņu 2.e, 2.k, 2.l (1), 2.l (2) summa un posteņu 2.l (3), 2.l (4) summa, kas reizināta ar 0,1, no kuras atņemta posteņu 2.l (5) un 2.m summa)

 

Savstarpējās sasaistes rādītāji

3. iedaļa. Aktīvi finanšu sistēmas ietvaros

Summa

a.

Citās finanšu iestādēs noguldītie vai tām aizdotie līdzekļi

 

(1)

Noguldījumu sertifikāti

 

b.

Citām finanšu iestādēm piešķirtas neizmantotās kredītlīnijas

 

c.

Citu finanšu iestāžu emitētu vērtspapīru turējumi:

 

(1)

Nodrošināta parāda vērtspapīri

 

(2)

Augstākas prioritātes parāda vērtspapīri

 

(3)

Pakārtota parāda vērtspapīri

 

(4)

Komerciāli vērtspapīri

 

(5)

Krājumi (parasto un priekšrocību akciju nominālvērtība un pārpalikums)

 

(6)

Izlīdzinošās īsās pozīcijas attiecībā uz konkrētiem krājumu turējumiem, kuri iekļauti 3.c (5) postenī

 

d.

Neto pozitīvais pašreizējo riska darījumu apmērs vērtspapīru finansēšanas darījumos ar citām finanšu iestādēm

 

e.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir pozitīva neto patiesā vērtība:

 

(1)

Neto pozitīvā patiesā vērtība (ietver turēto nodrošinājumu, ja tas ir savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma ietvaros)

 

(2)

Nākotnes riska darījumu iespējamā vērtība

 

f.

Aktīvu finanšu sistēmas ietvaros rādītājs (posteņu 3.a, 3.b summa, dalīta ar posteņu 3.c (5), 3.d, 3.e (1), un 3.e (2) summu, mīnus 3.c (6))

 


4. iedaļa. Saistības finanšu sistēmas ietvaros

Summa

a.

Noguldījumi, kas jāveic depozitārajās iestādēs

 

b.

Noguldījumi, kas jāveic finanšu iestādēs, kuras nav depozitārās iestādes

 

c.

Neizmantotas piešķirtās kredītlīnijas, kas iegūtas no citām finanšu iestādēm

 

d.

Neto negatīvais pašreizējo riska darījumu apmērs vērtspapīru finansēšanas darījumos ar citām finanšu iestādēm

 

e.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ar citām finanšu iestādēm, kuriem ir negatīva neto patiesā vērtība:

 

(1)

Neto negatīvā patiesā vērtība (ietver sniegto nodrošinājumu, ja tas ir savstarpējo prasījumu ieskaita jumta līguma ietvaros)

 

(2)

Nākotnes riska darījumu iespējamā vērtība

 

f.

Palīgdati:

 

(1)

No citām finanšu iestādēm aizņemtie līdzekļi

 

(2)

Noguldījumu sertifikāti, kas ietverti 4.a un 4.b postenī

 

g.

Saistību finanšu sistēmas ietvaros rādītājs (posteņu 4.a līdz 4.e (2) summa)

 


5. iedaļa. Apgrozībā esošie vērtspapīri

Summa

a.

Nodrošināta parāda vērtspapīri

 

b.

Augstākas prioritātes parāda vērtspapīri

 

c.

Pakārtota parāda vērtspapīri

 

d.

Komerciāli vērtspapīri

 

e.

Noguldījumu sertifikāti

 

f.

Pamata kapitāls

 

g.

Priekšrocību akcijas un citu veidu pakārtotie līdzekļi, kas nav ietverti 5.c postenī.

 

h.

Palīgdati:

 

(1)

Tādu vērtspapīru uzskaites vērtība, par kuriem nav pieejama tirgus cena

 

i.

Apgrozībā esošo vērtspapīru rādītājs (posteņu 5.a līdz 5.g summa)

 

Aizstājamības/finanšu iestādes infrastruktūras rādītāji

6. iedaļa. Pārskata gadā veiktie maksājumi (izņemot maksājumus grupas ietvaros)

Valūta

Summa norādītajā valūtā

Summa

a.

Austrālijas dolāros

AUD

 

 

b.

Brazīlijas reālos

BRL

 

 

c.

Kanādas dolāros

CAD

 

 

d.

Šveices frankos

CHF

 

 

e.

Ķīnas juaņās

CNY

 

 

f.

Euro

EUR

 

 

g.

Sterliņu mārciņās

GBP

 

 

h.

Honkongas dolāros

HKD

 

 

i.

Indijas rūpijās

INR

 

 

j.

Japānas jenās

JPY

 

 

k.

Zviedrijas kronās

SEK

 

 

l.

ASV dolāros

USD

 

 

m.

Palīgdati:

(1)

Meksikas peso

MXN

 

 

(2)

Jaunzēlandes dolāros

NZD

 

 

(3)

Krievijas rubļos

RUB

 

 

n.

Maksājumu darbību rādītājs (posteņu 6.a līdz 6.l summa)

 


7. iedaļa. Glabāšanā esošie aktīvi

Summa

a.

Glabāšanā esošo aktīvu rādītājs

 


8. iedaļa. Sākotnēji izvietotie darījumi parāda un kapitāla tirgos

Summa

a.

Kapitāla instrumentu sākotnējās izvietošanas darbības

 

b.

Parāda instrumentu sākotnējās izvietošanas darbības

 

c.

Sākotnējās izvietošanas darbību rādītājs (posteņu 8.a un 8.b summa)

 

Sarežģītības rādītāji

9. iedaļa. Ārpusbiržas atvasināto instrumentu nosacītā summa

Summa

a.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, kam tīrvērti veic, izmantojot centrālo darījumu partneri

 

b.

Ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, par kuriem norēķini notiek divpusēji

 

c.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu rādītājs (posteņu 9.a un 9.b summa)

 


10. iedaļa. Tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri

Summa

a.

Tirdzniecības nolūkā turēti vērtspapīri

 

b.

Pārdošanai pieejami vērtspapīri

 

c.

Tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri, kas atbilst 1. līmeņa aktīvu definīcijai

 

d.

Tirdzniecības nolūkā turēti un pārdošanai pieejami vērtspapīri, kas atbilst 2. līmeņa aktīvu definīcijai

 

e.

Palīgdati:

 

(1)

Līdz termiņa beigām turēti vērtspapīri

 

f.

Tirdzniecības nolūkā turētu un pārdošanai pieejamu vērtspapīru rādītājs (posteņu 10.a un 10.b summa, no kuras atņemta posteņu 10.c un 10.d summa)

 


11. iedaļa. 3. līmeņa aktīvi

Summa

a.

3. līmeņa aktīvu rādītājs

 

Pārjurisdikciju darbības rādītāji

12. iedaļa. Pārjurisdikciju prasījumi

Summa

a.

Ārvalstu prasījumi, pamatojoties uz galīgo risku (izņemot ar atvasinātajiem instrumentiem saistīto darbību)

 

b.

Palīgdati:

 

(1)

Ārvalstu prasījumi saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz galīgo risku

 

c.

Pārjurisdikciju prasījumu rādītājs (12.a postenis)

 


13. iedaļa. Pārjurisdikciju saistības

Summa

a.

Ārvalstu saistības (izņemot atvasinātos instrumentus un vietējās saistības vietējā valūtā)

 

(1)

Jebkādas ārvalstu saistības ar attiecīgiem birojiem 13.a postenī

 

b.

Vietējās saistības vietējā valūtā (izņemot darbības saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem)

 

c.

Palīgdati:

 

(1)

Ārvalstu saistības saistībā ar atvasinātajiem instrumentiem, pamatojoties uz galīgo risku

 

d.

Pārjurisdikciju saistību rādītājs (posteņu 13.a un 13.b summa, no kuras atskaitīts 13.a (1))

 

Papildu rādītāji

14. iedaļa. Palīgrādītāji

Summa

a.

Saistības kopā

 

b.

Mazapjoma finansējums

 

c.

Atkarības no starpbanku finansējuma koeficients (starpība starp posteņiem 14.a un 14.b, dalīta ar 14.a)

 

d.

Ārvalstu izcelsmes neto ieņēmumi

 

e.

Neto ieņēmumi kopā

 

f.

Bruto ieņēmumi kopā

 

g.

Aizdotās naudas bruto vērtība un vērtspapīru finansēšanas darījumu ietvaros aizdoto vērtspapīru bruto patiesā vērtība

 

h.

Aizņemtās naudas bruto vērtība un vērtspapīru finansēšanas darījumu ietvaros aizņemto vērtspapīru bruto patiesā vērtība

 

i.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu bruto pozitīvā patiesā vērtība

 

j.

Ārpusbiržas atvasināto instrumentu darījumu bruto negatīvā patiesā vērtība

 

 

Summa atsevišķās vienībās

k.

Jurisdikciju skaits

 


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/22


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 1031/2014

(2014. gada 29. septembris),

ar ko nosaka turpmākus pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 219. panta 1. punktu saistībā ar tās 228. pantu,

tā kā:

(1)

Krievijas valdība 7. augustā ieviesa aizliegumu importēt no Savienības uz Krieviju konkrētus produktus, tostarp augļus un dārzeņus. Šis aizliegums ir radījis nopietnus tirgus traucējumu draudus, kuru iemesls ir ievērojama cenu krišanās, jo svarīgs eksporta tirgus pēkšņi ir kļuvis nepieejams.

(2)

Minētie tirgus traucējumu draudi īpaši skar augļu un dārzeņu nozari, jo šajā gada laikā tiek novākts liels daudzums ātrbojīgu produktu.

(3)

Tas nozīmē, ka tirgū ir radusies situācija, kurā nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(4)

Lai nepieļautu to, ka pastāvošā tirgus situācija izvēršas par nopietnākiem vai ieilgušiem tirgus traucējumiem, ir tikusi pieņemta Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014 (2). Tā paredz maksimālas atbalsta summas par izņemšanu no tirgus, ražas nenovākšanu un ražas priekšlaicīgu novākšanu. Tomēr ir vajadzīgi papildu atbalsta pasākumi. Tāpēc minētajā regulā ieviestais mehānisms būtu jāpapildina ar pasākumiem papildu mērķtiecīga atbalsta veidā par noteiktiem produktu daudzumiem, aprēķinā pamatojoties uz daudzumiem, kas tradicionāli eksportēti uz Krieviju.

(5)

Tas nozīmē, ka turpmākie pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi būtu jāpieņem attiecībā uz tomātiem, burkāniem, galviņkāpostiem, dārzeņpipariem, ziedkāpostiem un brokoļiem, gurķiem un kornišoniem, sēnēm, āboliem, bumbieriem, plūmēm, ogām, svaigām galda vīnogām, kivi, saldajiem apelsīniem, klementīniem un mandarīniem.

(6)

Ņemot vērā aplēses par daudzumiem, kurus ietekmē aizliegums, Savienības finansiālā palīdzība ir jāpiešķir atbilstīgi attiecīgajiem produktu daudzumiem. Šie daudzumi būtu jāaprēķina par katru dalībvalsti atsevišķi, ņemot vērā attiecīgo produktu eksporta apjomus uz Krieviju iepriekšējos trijos gados un no minētajiem apjomiem atskaitot daudzumus, kas jau paziņoti saskaņā ar Deleģēto regulu (ES) Nr. 932/2014.

(7)

Paredzams, ka produkti, uz kuriem attiecas šī regula un kuri būtu tikuši eksportēti uz Krieviju, tiks novirzīti uz citu dalībvalstu tirgiem. Tādu pašu produktu ražotāji šajās dalībvalstīs, kas tradicionāli neeksportē savus ražojumus uz Krieviju, var saskarties ar būtiskiem tirgus traucējumiem un cenu kritumu.

(8)

Tāpēc un lai nodrošinātu turpmāku tirgus stabilizāciju, Savienības finansiālajai palīdzībai vajadzētu būt pieejamai arī ražotājiem visās dalībvalstīs attiecībā uz vienu vai vairākiem produktiem, uz kuriem attiecas šī regula, taču to daudzums nedrīkst pārsniegt 3 000 tonnas katrā dalībvalstī.

(9)

Dalībvalstīm būtu jāpatur tiesības brīvi lemt par 3 000 tonnu daudzuma neizmantošanu. Ja dalībvalstis tā rīkojas, tām būtu jāinformē Komisija, lai Komisija varētu lemt par to daudzumu pārvietošanu, kas nav tikuši izmantoti.

(10)

Ja sakarā ar īslaicīgiem un neparedzamiem apstākļiem rodas augļu un dārzeņu pārpalikums, izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un priekšlaicīga novākšana ir iedarbīgi krīžu pārvarēšanas pasākumi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai attiecināt tām pieejamos daudzumus uz vienu vai vairākiem pasākumiem, lai pieejamo summu izlietojums būtu pēc iespējas efektīvāks.

(11)

Deleģētajā regulā (ES) Nr. 932/2014 noteikts, ka uz laiku būtu jāatceļ pašreizējais ierobežojums, kas nosaka, ka atbalstu par izņemšanu no tirgus var saņemt ne vairāk kā par 5 % no tirgū laistās produkcijas apjoma. Tādējādi Savienības finansiālā palīdzība būtu jāpiešķir arī tad, ja izņemtais daudzums pārsniedz 5 % ierobežojumu.

(12)

Finansiālā palīdzība, ko piešķir par izņemšanu no tirgus, būtu jānosaka, pamatojoties uz attiecīgajām summām, kas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 (3) XI pielikumā noteiktas attiecībā uz izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai un attiecībā uz izņemšanu no tirgus citiem galamērķiem. Produktiem, kuriem Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā summa nav noteikta, maksimālās summas būtu jānosaka šajā regulā.

(13)

Ņemot vērā to, ka summas, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteiktas attiecībā uz tomātiem, ir saistītas ar pārstrādei paredzētu tomātu un patēriņam svaigā veidā paredzētu tomātu tirdzniecības gadu, ir lietderīgi precizēt, ka maksimālā summa, kas šīs regulas īstenošanas vajadzībām piemērojama lietošanai svaigā veidā paredzētiem tomātiem, ir laikposmam no 1. novembra līdz 31. maijam noteiktā summa.

(14)

Ņemot vērā ārkārtas traucējumus tirgū un tiecoties nodrošināt to, ka Savienība atbalsta visus augļu un dārzeņu ražotājus, Savienības finansiālajai palīdzībai par izņemšanu no tirgus būtu jāaptver arī augļu un dārzeņu ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.

(15)

Lai veicinātu no tirgus izņemto augļu un dārzeņu bezmaksas izplatīšanu noteiktām organizācijām, tādām kā labdarības organizācijas un skolas, un visiem citiem līdzvērtīgiem galamērķiem, ko apstiprinājušas dalībvalstis, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteiktās maksimālās summas 100 % apmērā būtu jāpiemēro arī ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Attiecībā uz izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, tiem būtu jāsaņem 50 % no noteiktajām maksimālajām summām. Šādā kontekstā ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, būtu jāizpilda tādi paši vai līdzīgi nosacījumi kā ražotāju organizācijām. Tāpēc uz tiem, tāpat kā uz atzītām ražotāju organizācijām, būtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 attiecīgie noteikumi.

(16)

Ražotāju organizācijas ir augļu un dārzeņu nozares galvenie dalībnieki, un tās ir piemērotākie subjekti, kas var nodrošināt to, ka ražotājiem, kuri nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, tiek izmaksāta Savienības finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus. Tām būtu jānodrošina, ka ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, šādu palīdzību maksā uz noslēgta līguma pamata. Tā kā ne visās dalībvalstīs augļu un dārzeņu tirgus piedāvājuma pusē ir vienāda pašorganizācijas pakāpe, ir lietderīgi atļaut dalībvalsts kompetentajai iestādei pienācīgi pamatotos gadījumos atbalstu maksāt tieši ražotājiem.

(17)

Atbalsta summas par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu novākšanu dalībvalstīm būtu jānosaka par hektāru un tādā apmērā, kas nepārsniedz 90 % no maksimālajām summām par izņemšanu no tirgus, kuras piemērojamas izņemšanai no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, un noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā vai – attiecībā uz produktiem, kam minētajā pielikumā summa nav noteikta, – šajā regulā. Attiecībā uz patēriņam svaigā veidā paredzētiem tomātiem dalībvalstīm būtu jāņem vērā summa, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā ir noteikta laikposmam no 1. novembra līdz 31. maijam. Ražas nenovākšana būtu jāatbalsta arī tad, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija.

(18)

Ražotāju organizācijas koncentrē piegādes un, ja tām jāstrādā ar lielākiem daudzumiem, kuri rada tūlītēju ietekmi tirgū, spēj rīkoties ātrāk nekā ražotāji, kas nav šādu organizāciju biedri. Lai šajā regulā paredzētos ārkārtas atbalsta pasākumus īstenotu efektīvāk un paātrinātu tirgus stabilizēšanos, ir lietderīgi Savienības finansiālo palīdzību par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, tādiem ražotājiem, kas ir atzītu ražotāju organizāciju biedri, palielināt līdz 75 % no attiecīgajām maksimālajām summām, kas noteiktas atbalstam par izņemšanu no tirgus citiem galamērķiem.

(19)

Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām, tāpat kā par izņemšanu no tirgus, būtu jāattiecina arī uz ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Finansiālajai palīdzībai vajadzētu būt 50 % no maksimālajām atbalsta summām, kas noteiktas ražotāju organizācijām.

(20)

Ņemot vērā tādu ražotāju lielo skaitu, kas nav ražotāju organizācijas biedri, un vajadzību veikt pārbaudes, kuras ir uzticamas, bet reāli paveicamas, ražotājiem, kas nav ražotāju organizācijas biedri, nebūtu jāpiešķir Savienības finansiālā palīdzība par to augļu un dārzeņu ražas priekšlaicīgu novākšanu, kuru parastais ražas novākšanas laiks jau ir sācies, un par ražas nenovākšanas pasākumiem tad, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. Šādā kontekstā arī uz ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, tāpat kā uz atzītām ražotāju organizācijām, būtu jāattiecina Regulas (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 attiecīgie noteikumi.

(21)

Attiecībā uz ražotājiem, kas nav ražotāju organizācijas biedri, Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām būtu jāmaksā tieši, un tas būtu jādara dalībvalsts kompetentajai iestādei. Minētajai kompetentajai iestādei attiecīgās summas būtu jāizmaksā ražotājiem saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 un attiecīgajiem valsts noteikumiem un procedūrām.

(22)

Lai garantētu to, ka Savienības finansiālā palīdzība konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem tiek izmantota paredzētajiem mērķiem, un lai nodrošinātu Savienības budžeta lietderīgu izmantošanu, dalībvalstīm būtu jāveic atbilstošas pārbaudes. Jo īpaši būtu jāveic dokumentu, identitātes un fiziskās pārbaudes, kā arī pārbaudes uz vietas, kuras aptver samērīgu daudzumu produktu, platību, ražotāju organizāciju un ražotāju, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka tomātu izņemšanas, ražas priekšlaicīgas novākšanas un ražas nenovākšanas darbības attiecas tikai uz šķirnēm, kas paredzētas patēriņam svaigā veidā.

(23)

Dalībvalstīm būtu regulāri jāpaziņo Komisijai par darbībām, kuras īstenojušas ražotāju organizācijas un ražotāji, kas nav organizācijas biedri.

(24)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un veicinātu cenu stabilizēšanu, būtu jāparedz, ka šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par tāda Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumiem, kas jāpiešķir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 154. pantu atzītām ražotāju organizācijām augļu un dārzeņu nozarē un ražotājiem, kas nav šādu organizāciju biedri.

Šie Savienības pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumi attiecas uz izņemšanas, ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām.

2.   Atbalstu, kas minēts 1. punktā, piešķir par šādiem augļu un dārzeņu nozares produktiem, kuri paredzēti patēriņam svaigā veidā:

a)

tomāti ar KN kodu 0702 00 00;

b)

burkāni ar KN kodu 0706 10 00;

c)

galviņkāposti ar KN kodu 0704 90 10;

d)

dārzeņpipari (paprika) ar KN kodu 0709 60 10;

e)

ziedkāposti un brokoļi ar KN kodu 0704 10 00;

f)

gurķi ar KN kodu 0707 00 05;

g)

kornišoni ar KN kodu 0707 00 90;

h)

atmatenes ar KN kodu 0709 51 00;

i)

āboli ar KN kodu 0808 10;

j)

bumbieri ar KN kodu 0808 30;

k)

plūmes ar KN kodu 0809 40 05;

l)

ogas ar KN kodu 0810 20, 0810 30 un 0810 40;

m)

svaigas galda vīnogas ar KN kodu 0806 10 10;

n)

kivi ar KN kodu 0810 50 00;

o)

saldie apelsīni ar KN kodu 0805 10 20;

p)

klementīni ar KN kodu 0805 20 10;

q)

mandarīni (arī tanžerīni un sacumas), vilkingi un tamlīdzīgi citrusaugu hibrīdu augļi ar KN kodu 0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70 un 0805 20 90.

3.   Atbalsts, kas minēts 1. punktā, attiecas uz darbībām, kuras veic no 2014. gada 30. septembra līdz dienai, kad daudzumi, kas noteikti 2. panta 1. punktā, katrā attiecīgajā dalībvalstī ir pilnībā izlietoti, vai līdz 2014. gada 31. decembrim, atkarībā no tā, kas ir agrāk.

2. pants

Maksimālo daudzumu piešķiršana dalībvalstīm

1.   Šīs regulas 1. panta 1. punktā minēto atbalstu dalībvalstīm dara pieejamu saskaņā ar I pielikumā noteiktajiem produktu daudzumiem.

Šis atbalsts ir pieejams arī visās dalībvalstīs par izņemšanas, ražas nenovākšanas vai priekšlaicīgas novākšanas darbībām attiecībā uz vienu vai vairākiem attiecīgās dalībvalsts noteiktiem 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem ar nosacījumu, ka darbībā iesaistītais papildu daudzums dalībvalstī nepārsniedz 3 000 tonnu.

2.   Attiecībā uz katras dalībvalsts daudzumiem, kas minēti 1. punktā, dalībvalstis katram produktam vai produktu grupai var noteikt daudzumus izņemšanai no tirgus bezmaksas izplatīšanai un izņemšanai no tirgus citiem galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, kā arī līdzvērtīgas platības par priekšlaicīgu ražas novākšanu un ražas nenovākšanu.

3.   Līdz 2014. gada 31. oktobrim dalībvalsts var izlemt neizmantot 3 000 tonnu daudzumu vai tā daļu. Tā paziņo Komisijai par jebkuriem daudzumiem, kas nav izmantoti līdz 2014. gada 31. oktobrim. No paziņojuma saņemšanas dienas, darbībām, ko veic šajā dalībvalstī, nav tiesību pretendēt uz atbalstu saskaņā ar šo regulu.

3. pants

Daudzumu piešķiršana ražotājiem

Dalībvalstis 2. pantā minētos daudzumus sadala starp ražotāju organizācijām un ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri, piemērojot rindas kārtības principu.

Tomēr dalībvalstis var nolemt izveidot citu sistēmu daudzumu piešķiršanai, ja vien noteiktā sistēma balstās uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Šim nolūkam dalībvalstis var ņemt vērā to, cik lielā mērā Krievijas noteiktais importa aizliegums skar konkrētus ražotājus.

4. pants

Finansiālā palīdzība ražotāju organizācijām par izņemšanu no tirgus

1.   Savienības finansiālo palīdzību piešķir par produktu izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā, un galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, attiecībā uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un šīs regulas 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

2.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 2. punktā minēto ierobežojumu 5 % apmērā nepiemēro šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem, ja minētos produktus izņem no tirgus šīs regulas 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

3.   Attiecībā uz produktiem, kas minēti šīs regulas 1. panta 2. punktā, bet nav iekļauti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā, atbalsta maksimālās summas ir noteiktas šīs regulas II pielikumā.

4.   Attiecībā uz tomātiem maksimālā summa ir summa, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteikta laikposmam no 1. novembra līdz 31. maijam.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 1. punkta, Savienības finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, ir 75 % no atbalsta maksimālajām summām, kas citiem galamērķiem noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā un šīs regulas II pielikumā.

6.   Ražotāju organizācijām 1. punktā minētā Savienības finansiālā palīdzība ir pieejama pat tad, ja to darbības programmās un dalībvalstu stratēģijās šāda tirgus darbība nav paredzēta. Savienības finansiālajai palīdzībai, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 2. punktu un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 55. panta 4. punktu nepiemēro.

7.   Savienības finansiālo palīdzību, kas minēta 1. punktā, neņem vērā, aprēķinot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā minētos ierobežojumus.

8.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā minēto izdevumu ierobežojumu līdz vienai trešdaļai un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 66. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto 25 % ierobežojumu, kas attiecas uz darbības fonda summas paaugstināšanu, nepiemēro izdevumiem, kas radušies par šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajām produktu izņemšanas darbībām, ja minētos produktus izņem no tirgus šīs regulas 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

9.   Izdevumi, kas radušies saskaņā ar šo pantu, ietilpst ražotāju organizāciju darbības fondā.

5. pants

Finansiālā palīdzība par izņemšanu no tirgus ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri

1.   Saskaņā ar šo pantu augļu un dārzeņu ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, piešķir Savienības finansiālo palīdzību par:

a)

produktu izņemšanu no tirgus bezmaksas izplatīšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punktā;

b)

izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana.

Attiecībā uz izņemšanu no tirgus, kas minēta pirmās daļas a) apakšpunktā, finansiālās palīdzības maksimālās summas ir Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā un šīs regulas II pielikumā noteiktās summas.

Attiecībā uz tomātiem maksimālā summa ir summa, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteikta laikposmam no 1. novembra līdz 31 maijam.

Attiecībā uz izņemšanu no tirgus, kas minēta pirmās daļas b) apakšpunktā, finansiālās palīdzības maksimālās summas ir 50 % no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā un šīs regulas II pielikumā noteiktajām summām.

Attiecībā uz tomātiem maksimālā summa ir 50 % no summas, kas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā noteikta laikposmam no 1. novembra līdz 31. maijam.

2.   Finansiālā palīdzība, kas minēta 1. punktā, ir pieejama par 1. panta 2. punktā minēto produktu izņemšanu no tirgus, ja minētos produktus izņem 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

3.   Par visu saskaņā ar šo pantu piegādājamo daudzumu ražotāji slēdz līgumu ar atzītu ražotāju organizāciju. Ražotāju organizācijas pieņem visus pamatotos pieprasījumus no ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri. Daudzumi, ko piegādājuši ražotāji, kuri nav organizācijas biedri, atbilst reģiona ražām un attiecīgajai platībai.

4.   Finansiālo palīdzību ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, izmaksā ražotāju organizācija, ar kuru viņi parakstījusi šādu līgumu.

Summas, kas atbilst reālajām izmaksām, kuras ražotāju organizācijai radušās par attiecīgo produktu izņemšanu no tirgus, patur ražotāju organizācija. Minētās izmaksas apliecina ar rēķiniem.

5.   Pienācīgi pamatotos gadījumos, tādos kā zema ražotāju organizēšanās pakāpe attiecīgajā dalībvalstī, un nediskriminējošā veidā dalībvalstis var atļaut ražotājam, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedrs, iesniegt paziņojumu dalībvalsts kompetentajai iestādei, nevis parakstīt 3. punktā minēto līgumu. Šādam paziņojumam mutatis mutandis piemēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 78. pantu. Daudzumi, ko piegādājuši ražotāji, kuri nav organizācijas biedri, atbilst reģiona ražām un attiecīgajai platībai.

Šādos gadījumos dalībvalsts kompetentā iestāde Savienības finansiālo palīdzību maksā tieši ražotājam. Dalībvalstis šajā nolūkā pieņem jaunus vai piemēro spēkā esošos valsts noteikumus vai procedūras.

6.   Ja ražotāju organizācijas atzīšana ir apturēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 114. panta 2. punktu, šā panta piemērošanas vajadzībām tās biedrus uzskata par ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.

7.   Attiecībā uz šo pantu mutatis mutandis piemēro Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, kā arī šīs regulas 4. panta 6.–9. punktu.

6. pants

Finansiālā palīdzība ražotāju organizācijām par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu novākšanu

1.   Savienības finansiālo palīdzību piešķir par ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām, kas veiktas saistībā ar 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

2.   Atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kuri fiziski atrodas uz lauka un kurus faktiski novāc nenogatavojušos. Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 4. punkta, dalībvalstis – ietverot Savienības finansiālo palīdzību un ražotāju organizācijas ieguldījumu par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu novākšanu – nosaka atbalsta summas par hektāru tādā apmērā, kas nepārsniedz 90 % no summām, kuras attiecībā uz izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, ir noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā un šīs regulas II pielikumā. Attiecībā uz tomātiem minētā summa ir 90 % no summas, kura attiecībā uz izņemšanu no tirgus galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana, Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā ir noteikta laikposmam no 1. novembra līdz 31. maijam.

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 4. punkta, Savienības finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu novākšanu ir 75 % no summām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar pirmo daļu.

3.   Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 3. punkta pirmās daļas, tās pašas regulas 84. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos ražas nenovākšanas pasākumus attiecībā uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un šīs regulas 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā var veikt arī tad, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās ražošanas platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija. Šādos gadījumos šā panta 2. punktā minētās atbalsta summas proporcionāli samazina, ņemot vērā jau novākto produkciju, ko nosaka, pamatojoties uz attiecīgo ražotāju organizāciju krājumu uzskaiti un finanšu grāmatvedību.

4.   Savienības finansiālo palīdzību piešķir arī tad, ja minētās darbības nav paredzētas ražotāju organizācijas darbības programmā un dalībvalstu stratēģijā. Savienības finansiālajai palīdzībai, kas sniegta saskaņā ar šo pantu, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 32. panta 2. punktu un Īstenošanas Regulas (ES) Nr. 543/2011 55. panta 4. punktu nepiemēro.

5.   Regulas (ES) Nr. 1308/2013 33. panta 3. punkta ceturtajā daļā minēto izdevumu ierobežojumu līdz vienai trešdaļai un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 66. panta 3. punkta c) apakšpunktā minēto 25 % ierobežojumu, kas attiecas uz darbības fonda summas paaugstināšanu, nepiemēro izdevumiem, kas radušies par šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem, attiecas uz šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem un tiek veikti šīs regulas 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

6.   Savienības finansiālo palīdzību neņem vērā, aprēķinot Regulas (ES) Nr. 1308/2013 34. panta 2. punktā minētos ierobežojumus.

7.   Izdevumi, kas radušies saskaņā ar šo pantu, ietilpst ražotāju organizāciju darbības fondā.

7. pants

Finansiālā palīdzība par ražas nenovākšanu un priekšlaicīgu novākšanu ražotājiem, kas nav ražotāju organizāciju biedri

1.   Ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, Savienības finansiālo palīdzību piešķir, lai tie veiktu ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbības attiecībā uz 1. panta 2. punktā minētajiem produktiem 1. panta 3. punktā noteiktajā laikposmā.

Atkāpjoties no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 3. punkta, piemēro šādus noteikumus:

a)

atbalsts ražas priekšlaicīgai novākšanai attiecas vienīgi uz produktiem, kuri fiziski atrodas uz lauka, kurus faktiski novāc nenogatavojušos un kuru parastais ražas novākšanas laiks vēl nav sācies;

b)

ražas nenovākšanas pasākumus neveic, ja parastā ražošanas cikla laikā no attiecīgās platības ir novākta komerciāli izmantojama produkcija;

c)

uz to pašu produktu un to pašu platību nekādos apstākļos nevar attiecināt gan ražas priekšlaicīgu novākšanu, gan ražas nenovākšanu.

2.   Savienības finansiālās palīdzības summas par ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām ir 50 % no summām, ko dalībvalstis noteikušas saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

3.   Ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri, sniedz attiecīgu paziņojumu dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar sīki izstrādātiem noteikumiem, kurus dalībvalsts pieņēmusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

Šādos gadījumos dalībvalsts kompetentā iestāde Savienības finansiālo palīdzību maksā tieši ražotājam. Dalībvalstis šajā nolūkā pieņem jaunus vai piemēro spēkā esošos valsts noteikumus vai procedūras.

4.   Ja ražotāju organizācijas atzīšana ir apturēta saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 114. panta 2. punktu, šā panta piemērošanas vajadzībām tās biedrus uzskata par ražotājiem, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri.

5.   Attiecībā uz šo pantu mutatis mutandis piemēro Regulu (ES) Nr. 1308/2013 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011.

8. pants

Pārbaudes attiecībā uz izņemšanas, ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām

1.   Attiecībā uz 4. un 5. pantā minētajām izņemšanas darbībām veic pirmā līmeņa pārbaudes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 108. pantu. Tomēr minētās pārbaudes aptver vismaz 10 % no tirgus izņemto produktu daudzuma un vismaz 10 % no ražotāju organizācijām, kuras saņem Savienības finansiālo palīdzību, kas minēta šīs regulas 4. pantā.

Tomēr 5. panta 5. punktā minēto izņemšanas darbību pirmā līmeņa pārbaudes aptver 100 % no izņemto produktu daudzuma.

2.   Ja piemēro šīs regulas 6. panta 3. punktā paredzēto atkāpi, uz 6. un 7. pantā minētajām ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām attiecas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 110. pantā paredzētās pārbaudes un nosacījumi, izņemot prasību, ka nedrīkst būt notikusi daļēja ražas novākšana. Pārbaudes aptver vismaz 25 % no attiecīgajām ražošanas platībām.

Attiecībā uz 7. pantā minētajām ražas nenovākšanas un priekšlaicīgas novākšanas darbībām pārbaudes aptver 100 % no attiecīgajām ražošanas platībām.

3.   Attiecībā uz 4. un 5. pantā minētajām izņemšanas darbībām veic otrā līmeņa pārbaudes saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 109. pantu. Tomēr pārbaudes uz vietas aptver vismaz 40 % no subjektiem, attiecībā uz kuriem ir veiktas pirmā līmeņa pārbaudes, un vismaz 5 % no produktu daudzuma, kas izņemts no tirgus.

4.   Dalībvalstis veic atbilstošus kontroles pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tomātu izņemšana no tirgus, ražas nenovākšana un priekšlaicīga novākšana attiecas tikai uz šķirnēm, kas paredzētas patēriņam svaigā veidā.

9. pants

Pieteikšanās uz Savienības finansiālo palīdzību un tās maksāšana

1.   Uz 4., 5. un 6. pantā minētās Savienības finansiālās palīdzības maksājumu ražotāju organizācijas piesakās līdz 2015. gada 31. janvārim.

2.   Ražotāju organizācijas līdz 2015. gada 31. janvārim piesakās uz šīs regulas 4. un 6. pantā minētās Savienības kopējās finansiālās palīdzības maksājumu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 72. pantā minēto procedūru.

Tomēr Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 72. panta pirmo daļu un otrās daļas pirmo teikumu, un minētā panta trešajā daļā minēto maksimālo apjomu – 80 % no sākotnēji apstiprinātās atbalsta summas saskaņā ar darbības programmu –, nepiemēro.

3.   Ražotāji, kas nav atzītas ražotāju organizācijas biedri un nav parakstījuši līgumu ar atzītu ražotāju organizāciju, 5. un 7. panta īstenošanas vajadzībām līdz 1. punktā minētajai dienai paši piesakās dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm uz Savienības finansiālās palīdzības maksājumu.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minētajiem pieteikumiem pievieno apliecinošus dokumentus, kas pamato attiecīgo Savienības finansiālās palīdzības summu un ietver pieteikuma iesniedzēja rakstisku apliecinājumu, ka viņš nav saņēmis divkāršu Savienības vai valsts finansējumu vai kompensāciju atbilstoši apdrošināšanas polisei attiecībā uz darbībām, par kurām var pretendēt uz Savienības finansiālo palīdzību saskaņā ar šo regulu.

10. pants

Paziņojumi

1.   Attiecībā uz katru produktu atsevišķi dalībvalstis līdz 2014. gada 30. septembrim, 2014. gada 15. oktobrim, 2014. gada 31. oktobrim, 2014. gada 15. novembrim, 2014. gada 30. novembrim, 2014. gada 15. decembrim, 2014. gada 31. decembrim, 2015. gada 15. janvārim, 2015. gada 31. janvārim un 2015. gada 15. februārim paziņo Komisijai šādu informāciju:

a)

daudzumus, kas no tirgus izņemti bezmaksas izplatīšanai;

b)

daudzumus, kas no tirgus izņemti galamērķiem, kas nav bezmaksas izplatīšana;

c)

līdzvērtīgu platību priekšlaicīgai ražas novākšanai un ražas nenovākšanai;

d)

kopējos radušos izdevumus par daudzumiem un platībām, kas minēti a), b) un c) apakšpunktā.

Paziņojumos iekļauj tikai darbības, kuru īstenošana ir pabeigta.

Minētajiem paziņojumiem dalībvalstis izmanto III pielikumā noteiktā parauga veidlapu.

2.   Sniedzot pirmo paziņojumu, dalībvalstis, izmantojot IV pielikumā noteikto paraugu veidlapas, paziņo Komisijai atbalsta summas, ko tās noteikušas saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 1. punktu vai 85. panta 4. punktu un šīs regulas 4. un 5. pantu.

11. pants

Savienības finansiālās palīdzības maksāšana

Tiesības saņemt Savienības finansiālo palīdzību par dalībvalstu izdevumiem, kas saistīti ar šai regulai atbilstīgajiem maksājumiem, ir spēkā tikai tad, ja tie veikti līdz 2015. gada 30. jūnijam.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2014. gada 29. augusta Deleģētā regula (ES) Nr. 932/2014, ar ko nosaka pagaidu ārkārtas atbalsta pasākumus konkrētu augļu un dārzeņu ražotājiem un groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 913/2014 (OV L 259, 30.8.2014., 2. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Maksimālie produktu daudzumi, kas piešķirti katrai dalībvalstij, kā minēts 2. panta 1. punktā

(tonnās)

Āboli un bumbieri

Plūmes, galda vīnogas un kivi

Tomāti, burkāni, dārzeņpipari, gurķi un kornišoni

Apelsīni, klementīni, mandarīni

Beļģija

43 300

1 380

14 750

0

Vācija

13 100

0

0

0

Grieķija

5 100

28 475

750

10 750

Spānija

8 700

6 900

20 400

58 600

Francija

28 950

500

1 600

0

Horvātija

1 050

0

0

7 900

Itālija

35 805

38 845

0

2 620

Kipra

0

0

0

16 220

Lietuva

0

0

4 000

0

Ungārija

725

570

0

0

Nīderlande

22 200

0

6 800

0

Polija

18 750

0

0

0

Portugāle

4 120

225

0

0


II PIELIKUMS

Šīs regulas 4., 5. un 6. pantā minētās maksimālās atbalsta summas par to produktu izņemšanu no tirgus, kas nav iekļauti Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 XI pielikumā

Produkts

Maksimālais atbalsts (EUR/100 kg)

Bezmaksas izplatīšana

Citi galamērķi

Burkāni

12,81

8,54

Galviņkāposti

5,81

3,88

Dārzeņpipari

44,4

30

Brokoļi

15,69

10,52

Gurķi un kornišoni

24

16

Sēnes

43,99

29,33

Plūmes

34

20,4

Ogas

12,76

8,5

Svaigas galda vīnogas

39,16

26,11

Kivi

29,69

19,79


III PIELIKUMS

10. pantā minēto paziņojumu veidlapu paraugi

PAZIŅOJUMS PAR IZŅEMŠANU NO TIRGUS –– BEZMAKSAS IZPLATĪŠANA

Dalībvalsts:

Aptvertais laikposms:

Datums:


Produkts

Ražotāju organizācijas

Ražotāji, kas nav organizācijas biedri

Kopējie daudzumi (t)

Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR)

Daudzumi (t)

Savienības finansiālā palīdzība (EUR)

Daudzumi (t)

Savienības finansiālā palīdzība (EUR)

izņemšana no tirgus

transports

šķirošana un iepakošana

KOPĀ

izņemšana no tirgus

transports

šķirošana un iepakošana

KOPĀ

(a)

(b)

(c)

(d)

(e) = (b) + (c) + (d)

(f)

(g)

(h)

(i)

(j) = (g) + (h) + (i)

(k) = (a) + (f)

(l) = (e) + (j)

Āboli

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (āboli un bumbieri)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Tomāti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Burkāni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Dārzeņpipari

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Gurķi un kornišoni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (dārzeņi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Plūmes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Svaigas galda vīnogas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kivi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi augļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Apelsīni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Klementīni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Mandarīni

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citrusaugļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Galviņkāposti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ziedkāposti un brokoļi

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Sēnes

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Ogas

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi dārzeņi un augļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

*

Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu.

PAZIŅOJUMS PAR IZŅEMŠANU NO TIRGUS –– CITI GALAMĒRĶI

Dalībvalsts:

Aptvertais laikposms:

Datums:


Produkts

Ražotāju organizācijas

Ražotāji, kas nav organizācijas biedri

Kopējie daudzumi (t)

Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR)

Daudzumi

(t)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR)

Daudzumi

(t)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR)

(a)

(b)

(c)

(d)

(e) = (a) + (c)

(f) = (b) + (d)

Āboli

 

 

 

 

 

 

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

Kopā (āboli un bumbieri)

 

 

 

 

 

 

Tomāti

 

 

 

 

 

 

Burkāni

 

 

 

 

 

 

Dārzeņpipari

 

 

 

 

 

 

Gurķi un kornišoni

 

 

 

 

 

 

Kopā (dārzeņi)

 

 

 

 

 

 

Plūmes

 

 

 

 

 

 

Svaigas galda vīnogas

 

 

 

 

 

 

Kivi

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi augļi)

 

 

 

 

 

 

Apelsīni

 

 

 

 

 

 

Klementīni

 

 

 

 

 

 

Mandarīni

 

 

 

 

 

 

Kopā (citrusaugļi)

 

 

 

 

 

 

Galviņkāposti

 

 

 

 

 

 

Ziedkāposti un brokoļi

 

 

 

 

 

 

Sēnes

 

 

 

 

 

 

Ogas

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi dārzeņi un augļi)

 

 

 

 

 

 

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

*

Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu.

PAZIŅOJUMS PAR RAŽAS NENOVĀKŠANU UN PRIEKŠLAICĪGU NOVĀKŠANU

Dalībvalsts:

Aptvertais laikposms:

Datums:


Produkts

Ražotāju organizācijas

Ražotāji, kas nav organizācijas biedri

Kopējie daudzumi

(t)

Savienības kopējā finansiālā palīdzība (EUR)

Platība

(ha)

Daudzumi

(t)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR)

Platība

(ha)

Daudzumi

(t)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR)

(a)

(b)

(c)

(d)

(e)

(f)

(g) = (b) + (e)

(h) = (c) + (f)

Āboli

 

 

 

 

 

 

 

 

Bumbieri

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (āboli un bumbieri)

 

 

 

 

 

 

 

 

Tomāti

 

 

 

 

 

 

 

 

Burkāni

 

 

 

 

 

 

 

 

Dārzeņpipari

 

 

 

 

 

 

 

 

Gurķi un kornišoni

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (dārzeņi)

 

 

 

 

 

 

 

 

Plūmes

 

 

 

 

 

 

 

 

Svaigas galda vīnogas

 

 

 

 

 

 

 

 

Kivi

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi augļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

Apelsīni

 

 

 

 

 

 

 

 

Klementīni

 

 

 

 

 

 

 

 

Mandarīni

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citrusaugļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

Galviņkāposti

 

 

 

 

 

 

 

 

Ziedkāposti un brokoļi

 

 

 

 

 

 

 

 

Sēnes

 

 

 

 

 

 

 

 

Ogas

 

 

 

 

 

 

 

 

Kopā (citi dārzeņi un augļi)

 

 

 

 

 

 

 

 

KOPĀ

 

 

 

 

 

 

 

 

*

Par katru paziņojumu aizpilda atsevišķu Excel izklājlapu.


IV PIELIKUMS

INFORMĀCIJA, KAS JĀNOSŪTA KOPĀ AR PIRMO PAZIŅOJUMU, KĀ MINĒTS 10. PANTA 1. PUNKTĀ

IZŅEMŠANA NO TIRGUS – CITI GALAMĒRĶI

Maksimālās atbalsta summas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 79. panta 1. punktu un šīs regulas 4. un 5. pantu

Dalībvalsts:

Datums:


Produkts

Ražotāju organizācijas ieguldījums

(EUR/100 kg)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR/100 kg)

Āboli

 

 

Bumbieri

 

 

Tomāti

 

 

Burkāni

 

 

Galviņkāposti

 

 

Dārzeņpipari

 

 

Ziedkāposti un brokoļi

 

 

Gurķi un kornišoni

 

 

Sēnes

 

 

Plūmes

 

 

Ogas

 

 

Svaigas galda vīnogas

 

 

Kivi

 

 

Apelsīni

 

 

Klementīni

 

 

Mandarīni

 

 

RAŽAS NENOVĀKŠANA UN PRIEKŠLAICĪGA NOVĀKŠANA

Maksimālās atbalsta summas, ko dalībvalsts noteikusi saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 85. panta 4. punktu un šīs regulas 6. pantu

Dalībvalsts:

Datums:


Produkts

Nesegtas platības

Siltumnīcas

Ražotāju organizācijas ieguldījums

(EUR/ha)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR/ha)

Ražotāju organizācijas ieguldījums

(EUR/ha)

Savienības finansiālā palīdzība

(EUR/ha)

Āboli

 

 

 

 

Bumbieri

 

 

 

 

Tomāti

 

 

 

 

Burkāni

 

 

 

 

Galviņkāposti

 

 

 

 

Dārzeņpipari

 

 

 

 

Ziedkāposti un brokoļi

 

 

 

 

Gurķi un kornišoni

 

 

 

 

Sēnes

 

 

 

 

Plūmes

 

 

 

 

Ogas

 

 

 

 

Svaigas galda vīnogas

 

 

 

 

Kivi

 

 

 

 

Apelsīni

 

 

 

 

Klementīni

 

 

 

 

Mandarīni

 

 

 

 


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/40


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1032/2014

(2014. gada 29. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

67,6

TR

85,0

XS

74,9

ZZ

75,8

0707 00 05

MK

29,8

TR

100,6

ZZ

65,2

0709 93 10

TR

110,7

ZZ

110,7

0805 50 10

AR

139,2

CL

139,2

IL

107,6

TR

120,7

UY

112,1

ZA

171,0

ZZ

131,6

0806 10 10

BR

167,9

MK

103,8

TR

119,6

ZZ

130,4

0808 10 80

BA

41,5

BR

56,4

CL

101,5

NZ

110,2

US

135,4

ZA

97,0

ZZ

90,3

0808 30 90

CN

104,2

TR

115,8

ZZ

110,0

0809 40 05

MK

13,1

ZZ

13,1


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/42


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1033/2014

(2014. gada 29. septembris),

ar kuru nosaka no 2014. gada 1. oktobra piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļus melases importēšanai cukura nozarē

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 183. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 951/2006 (2) ir paredzēts, ka minētās regulas 27. pantā noteiktās standarta kvalitātes melases CIF importa cenu uzskata par “reprezentatīvo cenu”.

(2)

Nosakot reprezentatīvās cenas, ir jāņem vērā visa informācija, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 951/2006 29. pantā, izņemot gadījumus, kuri uzskaitīti minētās regulas 30. pantā, un vajadzības gadījumā šīs cenas var noteikt, izmantojot minētās regulas 33. pantā norādīto metodi.

(3)

Lai pielāgotu cenas, kas neattiecas uz standarta kvalitāti, tās ir jāpalielina vai jāsamazina atbilstoši piedāvātās melases kvalitātei, piemērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 32. pantu.

(4)

Ja starp attiecīgā produkta sprūda cenu un reprezentatīvo cenu ir starpība, jānosaka papildu ievedmuitas nodokļi, ievērojot Regulas (EK) Nr. 951/2006 39. pantā minētos nosacījumus. Ja aptur ievedmuitas nodokļu piemērošanu atbilstīgi minētās regulas 40. pantam, ir jānosaka konkrētas šo nodokļu summas.

(5)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 951/2006 34. pantam būtu jānosaka reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melasei ar KN kodiem 1703 10 00 un 1703 90 00.

(6)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīz pēc atjaunināto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami, lai importētu melasi ar KN kodiem 1703 10 00 un 1703 90 00, ir noteikti šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 29. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  Komisijas 2006. gada 30. jūnija Regula (EK) Nr. 951/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Regulu (EK) Nr. 318/2006 saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm cukura nozarē (OV L 178, 1.7.2006., 24. lpp.).


PIELIKUMS

No 2014. gada 1. oktobra piemērojamās reprezentatīvās cenas un papildu ievedmuitas nodokļi melases importēšanai cukura nozarē

(EUR)

KN kods

Reprezentatīvā cena par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Papildu ievedmuitas nodoklis par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem

Ievedmuitas nodoklis, kas jāpiemēro par attiecīgā produkta 100 tīrsvara kilogramiem saistībā ar Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantā minēto apturēšanu (1)

1703 10 00 (2)

13,48

0

1703 90 00 (2)

15,93

0


(1)  Šī summa saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 951/2006 40. pantu aizstāj kopējā muitas tarifa nodokli, kas paredzēts šiem produktiem.

(2)  Standarta kvalitātei, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 951/2006 27. pantā.


LĒMUMI

30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/45


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2014. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ amatā Tiesas tiesnešus

(2014/680/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 253. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Četrpadsmit Tiesas tiesnešu un četru Tiesas ģenerāladvokātu pilnvaru termiņš beigsies 2015. gada 6. oktobrī. Līdz ar to būtu jāieceļ jauni tiesneši laikposmam no 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim.

(2)

Ir izteikts priekšlikums pagarināt Koen LENAERTS kunga un Rosario SILVA DE LAPUERTA kundzes Tiesas tiesnešu amata pilnvaru termiņu.

(3)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par Koen LENAERTS kunga un Rosario SILVA DE LAPUERTA kundzes atbilstību Tiesas tiesnešu pienākumu veikšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo par Tiesas tiesnešiem laikposmam no 2015. gada 7. oktobra līdz 2021. gada 6. oktobrim ieceļ:

Koen LENAERTS kungu,

Rosario SILVA DE LAPUERTA kundzi.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 24. septembrī

Priekšsēdētājs

S. SANNINO


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/46


DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJU LĒMUMS

(2014. gada 24. septembris),

ar ko ieceļ vienu Tiesas tiesnesi

(2014/681/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU VALDĪBU PĀRSTĀVJI,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 19. pantu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 253. un 255. pantu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 5. un 7. pantu un pēc George ARESTIS kunga atkāpšanās no amata, kas stājas spēkā 2014. gada 6. oktobrī, būtu jāieceļ amatā Tiesas tiesnesis uz George ARESTIS kunga atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2018. gada 6. oktobrim.

(2)

Brīvajai amata vietai ir ierosināta Constantinos LYCOURGOS kunga kandidatūra.

(3)

Komiteja, kas izveidota saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 255. pantu, ir sniegusi atzinumu par Constantinos LYCOURGOS kunga atbilstību Tiesas tiesneša pienākumu veikšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Constantinos LYCOURGOS kungs tiek iecelts par Tiesas tiesnesi laikposmam no 2014. gada 7. oktobra līdz 2018. gada 6. oktobrim.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 24. septembrī

Priekšsēdētājs

S. SANNINO


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/47


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Bulgārijas

(2014/682/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Bulgārijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. Ar Padomes Lēmumu 2012/403/ES (3)2012. gada 10. jūlijāKornelia MARINOVA kundze tika iecelta par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju līdz 2015. gada 25. janvārim.

(2)

Pēc Kornelia MARINOVA kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju tiek iecelta:

Madlena BOYADZHIEVA kundze, Chair of the Municipal Council of the Municipality of Teteven.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē,2014. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. GUIDI


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

(3)  Padomes Lēmums 2012/403/ES (2012. gada 10. jūlijs), ar ko ieceļ sešus Reģionu komitejas locekļus un astoņus locekļu aizstājējus no Bulgārijas (OV L 188, 18.7.2012., 16. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/48


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli no Apvienotās Karalistes

(2014/683/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Apvienotās Karalistes valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. Ar Padomes Lēmumu 2014/C 74/01 (3)2014. gada 11. martāAndrew LEWER kungs tika iecelts par Reģionu komitejas locekli līdz 2015. gada 25. janvārim.

(2)

Pēc Andrew LEWER kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Reģionu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa amatā tiek iecelta:

Ann STRIBLEY kundze, Councillor.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. GUIDI


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

(3)  Padomes Lēmums (2014. gada 11. marts), ar ko ieceļ četrus Reģionu komitejas locekļus no Apvienotās Karalistes (OV C 74, 13.3.2014., 1. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/49


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 25. septembris),

ar ko ieceļ deviņus Reģionu komitejas locekļus un divpadsmit locekļu aizstājējus no Grieķijas

(2014/684/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Grieķijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus. Ar Padomes Lēmumu 2010/217/ES (3)2010. gada 9. aprīlīDimitris MARAVELIAS kungs tika iecelts par Reģionu komitejas locekļa aizvietotāju līdz 2015. gada 25. janvārim. Ar Padomes Lēmumu 2011/191/ES (4)2011. gada 21. martā par Reģionu komitejas locekļiem līdz 2015. gada 25. janvārim tika iecelti Ioannis BOUTARIS kungs, Dimitrios KALOGEROPOULOS kungs, Georgios KOTRONIAS kungs, Nikolaos PAPANDREOU kungs, Ioannis SGOUROS kungs un Grigorios ZAFEIROPOULOS kungs un par Reģionu komitejas locekļu aizvietotājiem tika iecelti Pavlos ALTINIS kungs, Athanasios GIAKALIS kungs, Aristeidis GIANNAKIDIS kungs, Dimitrios DRAKOS kungs, Polydoros LAMPRINOUDIS kungs, Christos LAPPAS kungs, Ioannis MACHAIRIDIS kungs un Dimitrios BIRMPAS kungs. Ar Padomes Lēmumu 2012/676/ES (5)2012. gada 29. oktobrī par Reģionu komitejas locekli līdz 2015. gada 25. janvārim tika iecelts Spyridon SPYRIDON kungs un par Reģionu komitejas locekļa aizstājēju tika iecelts Dimitrios PETROVITS kungs.

(2)

Pēc Ioannis BOUTARIS kunga, Theodoros GKOTSOPOULOS kunga, Dimitrios KALOGEROPOULOS kunga, Georgios KOTRONIAS kunga, Nikolaos PAPANDREOU kunga, Ioannis SGOUROS kunga, Konstantinos SIMITSIS kunga, Spyridon SPYRIDON kunga un Grigorios ZAFEIROPOULOS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās deviņas Reģionu komitejas locekļu vietas.

(3)

Pēc Pavlos ALTINIS kunga, Dimitrios BIRMPAS kunga, Dimitrios DRAKOS kunga, Athanasios GIAKALIS kunga, Aristeidis GIANNAKIDIS kunga, Ioannis KOURAKIS kunga, Polydoros LAMPRINOUDIS kunga, Christos LAPPAS kunga, Ioannis MACHAIRIDIS kunga, Dimitrios MARAVELIAS kunga, Dimitrios PETROVITS kunga un Dimitrios PREVEZANOS kunga pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojušās divpadsmit Reģionu komitejas locekļu aizstājēju vietas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejā tiek iecelti:

a)

par locekļiem:

Konstantinos AGORASTOS kungs, Governor of Thessaly Region,

Dimitrios KALOGEROPOULOS kungs, Advisor, politically accountable to the elected Municipal Council of Maroussi (pilnvaru maiņa),

Stavros KALAFATIS kungs, Municipal Councillor of Thessaloniki,

Alexandros KAHRIMANIS kungs, Governor of the Region of Epirus,

Ioannis KOURAKIS kungs, Municipal Councillor of Heraklion,

Dimitrios MARAVELIAS kungs, Regional Councillor of Attica,

Ioannis SGOUROS kungs, Regional Councillor of Attica (pilnvaru maiņa),

Konstantinos TZANAKOULIS kungs, Municipal Councillor of Larissa,

Nikolaos CHIOTAKIS kungs, Municipal Councillor of Kifissia

un

b)

par locekļu aizstājējiem:

Dimitrios BIRMPAS kungs, Mayor of Aigaleo (pilnvaru maiņa),

Ioannis BOUTARIS kungs, Mayor of Thessaloniki,

Fotios CHATZIDIAKOS kungs, Mayor of Rhodes,

Georgios DAKIS kungs, Regional Councillor, West Macedonia Region,

Nikolaos KARAPANOS kungs, Mayor of the city of Messolonghi,

Panagiotis KATSIVELAS kungs, Mayor of Trifylia,

Charalampos KOKKINOS kungs, Regional Councillor, South Aegean Region,

Anna PAPADIMITRIOU kundze, Regional Councillor, Region of Attica,

Dimitrios PETROVITS kungs, Deputy Governor, Region of Evros (pilnvaru maiņa),

Dimitrios PREVEZANOS kungs, Mayor of Skiathos (pilnvaru maiņa),

Konstantinos SIMITSIS kungs, Municipal Councillor of Kavala,

Petros SOULAS kungs, Mayor of Kordelio-Evosmos.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 25. septembrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

F. GUIDI


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.

(3)  Padomes Lēmums 2010/217/ES (2010. gada 9. aprīlis), ar ko ieceļ amatā Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Grieķijas (OV L 96, 16.4.2010., 7. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2011/191/ES (2011. gada 21. marts), ar ko ieceļ desmit Reģionu komitejas locekļus un deviņus locekļu aizstājējus no Grieķijas (OV L 81, 29.3.2011., 12. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2012/676/ES (2012. gada 29. oktobris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekli un locekļa aizstājēju no Grieķijas (OV L 305, 1.11.2012., 26. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/51


PADOMES LĒMUMS 2014/685/KĀDP

(2014 gada 29. septembris),

ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā (1), EULEX KOSOVO

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2008. gada 4. februārī pieņēma Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP (2).

(2)

Padome 2010. gada 8. jūnijā pieņēma Lēmumu 2010/322/KĀDP (3), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un pagarināja to par diviem gadiem līdz 2012. gada 14. jūnijam.

(3)

Padome 2012. gada 5. jūnijā pieņēma Lēmumu 2012/291/KĀDP (4), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un pagarināja to par diviem gadiem līdz 2014. gada 14. jūnijam.

(4)

Padome 2014. gada 12. jūnijā pieņēma Lēmumu 2014/349/KĀDP (5), ar ko grozīja Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP un pagarināja to par diviem gadiem līdz 2016. gada 14. jūnijam, un paredzēja finanšu atsauces summu laikposmam no 2014. gada 15. jūnija līdz 2014. gada 14. oktobrim.

(5)

Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu jāgroza, lai noteiktu jaunu finanšu atsauces summu izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 15. oktobra līdz 2015. gada 14. jūnijam.

(6)

Saistībā ar tās pilnvarām un saskaņā ar Politikas un drošības komitejas 2014. gada 2. septembra secinājumiem EULEX KOSOVO būtu jāatbalsta arī dalībvalstī pārcelta krimināllietu tiesvedība, ņemot vērā visu vajadzīgo tiesisko pasākumu noslēgšanu, lai aptvertu visus šīs tiesvedības posmus.

(7)

EULEX KOSOVO darbība notiks apstākļos, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu.

(8)

Tādēļ Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP groza šādi:

1)

iekļauj šādu pantu:

“3.a pants

Pārcelta tiesvedība

1.   Lai izpildītu tās pilnvaras, tostarp izpildes pienākumus, kas izklāstīti 3. panta a) un d) punktā, EULEX KOSOVO atbalsta dalībvalstī pārceltu tiesvedību, lai izvirzītu apsūdzību un izskatītu kriminālapsūdzības, kas izriet no izmeklēšanas saistībā ar apgalvojumiem, kas pausti ziņojumā ar nosaukumu “Necilvēcīga izturēšanās pret cilvēkiem un cilvēku orgānu nelegālā tirdzniecība Kosovā”, ar ko 2010. gada 12. decembrī klajā nāca Eiropas Padomes Juridisko un cilvēktiesību komitejas īpašais referents.

2.   Tiesneši un prokurori, kas atbildīgi par tiesvedību, ir pilnībā neatkarīgi un autonomi, veicot savus pienākumus.”

;

2)

vienotās rīcības 8. panta 2. punktam pievieno šādu teikumu:

EULEX KOSOVO tiesneši un prokurori atbilst augstākajai profesionālajai kvalifikācijai, kas ir vajadzīga, ņemot vērā tiem nodotās lietas pakāpi vai sarežģītību, un viņus ieceļ, ievērojot neatkarīgu atlases procedūru.”

;

3)

vienotās rīcības 16. panta 1. punkta pēdējo daļu aizstāj ar šādu:

“Finanšu atsauces summa, kas paredzēta EULEX KOSOVO izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 15. oktobra līdz 2015. gada 14. jūnijam, ir EUR 55 820 000.

Par finanšu atsauces summu turpmākajam EULEX KOSOVO darbības laikposmam lemj Padome.”

;

4)

vienotās rīcības 18. pantam pievieno šādu punktu:

“5.   Atļauja, kas dota Augstajam pārstāvim nodot ES klasificētu informāciju un dokumentus, kuri izstrādāti EULEX KOSOVO vajadzībām saskaņā ar 1. un 2. punktu, trešām personām un kompetentajām vietējām iestādēm, neattiecas uz iegūto informāciju vai dokumentiem, kuri izstrādāti tās tiesvedības vajadzībām, kas tiek īstenota saistībā ar EULEX KOSOVO pilnvarām. Tas neliedz nodot nekonfidenciālu informāciju, kas ir saistīta ar tiesvedības administratīvo organizēšanu vai efektivitāti.”

;

5)

vienotās rīcības 20. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Tā zaudē spēku 2016. gada 14. jūnijā. Padome pēc Augstā pārstāvja priekšlikuma un ņemot vērā papildu finansējuma avotus, kā arī citu partneru ieguldījumu, pieņem vajadzīgos lēmumus, lai nodrošinātu, ka EULEX KOSOVO pilnvaras attiecībā uz atbalstu pārceltai tiesvedībai, kas minēta 3.a pantā, un ar to saistītajiem vajadzīgajiem finanšu līdzekļiem, paliek spējā līdz šīs tiesvedības beigām.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014 gada 29. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

S. GOZI


(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(2)  Padomes Vienotā rīcība 2008/124/KĀDP (2008. gada 4. februāris) par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 42, 16.2.2008., 92. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2010/322/KĀDP (2010. gada 8. jūnijs), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 145, 11.6.2010., 13. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2012/291/KĀDP (2012. gada 5. jūnijs), ar ko groza un pagarina Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 146, 6.6.2012., 46. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2014/349/KĀDP (2014. gada 12. jūnijs), ar ko groza Vienoto rīcību 2008/124/KĀDP par Eiropas Savienības Tiesiskuma misiju Kosovā, EULEX KOSOVO (OV L 174, 13.6.2014., 42. lpp.).


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/53


KOMISIJAS LĒMUMS

(2014. gada 3. jūlijs)

par valsts atbalstu SA.33927 (12/C) (ex 11/NN),

ko īstenojusi Beļģija – Garantiju shēma, ar ko aizsargā finanšu kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, pajas

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1021)

(Autentisks ir tikai teksts nīderlandiešu un franču valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/686/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu;

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

pēc tam, kad ieinteresētās personas aicinātas iesniegt savus apsvērumus atbilstoši minētajiem noteikumiem (1), un ņemot vērā šos apsvērumus,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Ar 2011. gada 7. novembra vēstuli Beļģijas valsts informēja Komisiju, ka tā ir ieviesusi garantiju shēmu (“kooperatīvu garantiju shēma” jeb “pasākums”), kura attiecas uz biedru, kuri ir fiziskas personas, pajām atzītajos kooperatīvos, kas ir vai nu Beļģijas Valsts bankas (“BVB”) prudenciālā uzraudzībā, vai ir ieguldījuši vismaz pusi savu aktīvu iestādē, kam piemēro šādu uzraudzību (“finanšu kooperatīvi”).

(2)

Ar 2011. gada 6. decembra vēstuli Komisija norādīja Beļģijas valstij, ka minētais pasākums varētu būt nelikumīgs valsts atbalsts (2), un aicināja Beļģijas valsti atturēties no turpmākas pasākuma īstenošanas. Komisija aicināja Beļģijas valsti iesniegt apsvērumus par tās sākotnējiem konstatējumiem, un Beļģijas valsts tos iesniedza ar 2011. gada 22. decembra vēstuli.

(3)

Ar 2012. gada 3. aprīļa lēmumu (“lēmums par procedūras sākšanu”) Komisija informēja Beļģiju, ka tā attiecībā uz konkrēto pasākumu ir sākusi Līguma par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”) 108. panta 2. punktā noteikto procedūru, un saskaņā ar 11. panta 1. punktu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus līguma par Eiropas savienības darbību 108. panta piemērošanai (3), lika Beļģijai apturēt pasākumu, līdz Komisija būs izlēmusi par tā saderību ar iekšējo tirgu. Komisija pieprasīja, lai Beļģija tūlīt pārtrauc jebkādas kooperatīvu garantiju shēmas turpmākas īstenošanas darbības un atturas no jebkādiem maksājumiem atbilstoši šim pasākumam. Komisijas lēmums sākt procedūru – ar ko Komisija arī aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par konkrēto pasākumu – tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. (4)

(4)

Ar 2012. gada 24. aprīļa un 31. maija vēstulēm Beļģijas valsts lūdza papildu laiku, lai atbildētu uz lēmumu par procedūras sākšanu, pret ko Komisija neiebilda. Ar 2012. gada 18. jūnija vēstuli Beļģijas valsts nosūtīja atbildi uz lēmumu par procedūras sākšanu, kurai cita starpā bija pievienota BVB pārvaldnieka vēstule Beļģijas finanšu ministram, datēta ar 2011. gada 7. oktobri.

(5)

2012. gada 17. augustā apsvērumus par lēmumu par procedūras sākšanu nosūtīja arī Arco grupa (“ARCO (5)). Komisija 2012. gada 29. augustā tās pārsūtīja Beļģijas valstij, tādējādi sniedzot minētajai dalībvalstij iespēju atbildēt uz ARCO apsvērumiem. Tomēr 2012. gada 16. oktobrī Beļģijas valsts norādīja, ka tā neizmantos minēto iespēju.

(6)

Uz Komisijas papildjautājumiem par pasākumu, jo īpaši tiem, kas tika uzdoti 2012. gada 17. septembrī un 2013. gada 24. jūlijā, Beļģijas valsts atbildēja attiecīgi 2012. gada 5. decembrī un 2013. gada 20. septembrī.

2.   PAMATFAKTI

2.1.   Paziņotā pasākuma izcelsme

(7)

Kooperatīvu garantiju shēmas izveide bija saistīta ar glābšanas pasākumiem citā valsts atbalsta lietā.

(8)

Dexia2008. gada 30. septembrī paziņoja par kapitāla palielinājumu par EUR 6,4 miljardiem, ko parakstīja tās esošie akcionāri (viens no tiem bija ARCO) un Beļģijas, Francijas un Luksemburgas iestādes. Beļģijas Parlamenta Īpašajā komisijā, kas izmeklē Dexia likvidācijas apstākļus (turpmāk – “Dexia komisija”), Beļģijas finanšu ministrs, kurš ieņēma šo amatu 2008. gadā, kad Dexia tika piešķirts valsts atbalsts, paskaidroja, ka pēc pieprasījumiem iejaukties par labu ARCO jau 2008. gada septembrī/oktobrī bija pieņemts politisks lēmums ieviest kooperatīvu garantiju shēmu. Viņš paskaidroja, ka, lai vienotos ar Dexia, valdībai bija vienlaicīgi jāpieņem lēmums par ARCO un Ethias  (6). Arī no pašreizējā Beļģijas finanšu ministra izteikumiem ir saprotams, ka 2008. gadā tika izteikta apņemšanās nodrošināt, ka ARCO piekrīt piedalīties Dexia glābšanā (7).

i)   Paziņojumi presei

(9)

Beļģijas valdība 2008. gada 10. oktobrī ar finanšu ministra dienestu paziņojumu presei informēja, ka tā ir nolēmusi:

palielināt esošās noguldījumu garantiju shēmas segumu attiecībā uz kredītiestādēm no EUR 20 000 līdz EUR 100 000,

nodrošināt līdzīgu shēmu attiecībā uz citiem finanšu produktiem (jo īpaši “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktiem (8) un pajām finanšu kooperatīvos). (9)

(10)

Ministru prezidents un finanšu ministrs 2009. gada 21. janvārī kopīgā paziņojumā presei apstiprināja iepriekšējās valdības izteikto apņemšanos (10) ieviest kooperatīvu garantiju shēmu. (11) Tajā pašā dienā ARCO publicēja minēto Beļģijas valdības paziņojumu presei savā tīmekļa vietnē. Turpretī citi finanšu kooperatīvi distancējās no sakarības starp noguldījumiem un pajām finanšu kooperatīvos, kura ir kooperatīvu garantiju shēmas pamatā (12).

ii)   Likumdošanas process

(11)

Beļģijas Parlaments 2008. gada 15. oktobrī apstiprināja likumu (13), kas ļauj Beļģijas valdībai veikt pasākumus, lai saglabātu finanšu stabilitāti. Beļģijas valsts 2008. gada 14. novembrī (14) publicēja karaļa dekrētu, ar ko segumu atbilstoši noguldījumu garantiju shēmai attiecībā uz kredītiestādēm palielināja līdz EUR 100 000, vienlaikus arī ieviešot apdrošināšanas garantiju shēmu attiecībā uz “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktiem. Finanšu stabilitātes padome 2008. gada 29. oktobrī sniedza labvēlīgu atzinumu par minētā karaļa dekrēta projektu (15).

(12)

Beļģijas valsts 2009. gada 14. aprīlī (16) grozīja 2008. gada 15. oktobra likumu, ļaujot valdībai ar karaļa dekrētu ieviest shēmu, lai garantētu finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, apmaksāto kapitālu. Ar 2011. gada 10. oktobra (17) karaļa dekrētu Beļģijas iestādes ieviesa grozījumus 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētā. Karaļa dekrētā, kas datēts ar 2011. gada 10. oktobri, ir ietverta plašāka informācija par kooperatīvu garantiju shēmu.

(13)

BVB pārvaldnieks 2011. gada 7. oktobrī uzrakstīja vēstuli toreizējam finanšu ministram, lai sniegtu atzinumu par 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrētu (tā projektu) – tā ir procedurāla darbība, kas bija jāveic saskaņā ar Likumu par BVB organizāciju (18). Pārvaldnieks norādīja, ka valdība var likumīgi pieņemt karaļa dekrētu par kooperatīvu garantiju shēmu pēkšņas finanšu tirgu krīzes gadījumā vai sistēmiskas krīzes nopietnu draudu gadījumā. Pārvaldnieks secināja, ka minētie nosacījumi acīmredzot esot ievēroti un ka kooperatīvu garantiju shēma palīdzēs ierobežot šīs krīzes ietekmi (19). Tomēr tajā pašā laikā pārvaldnieks vēstulē atturējās paust noteiktu viedokli par to, vai finanšu kooperatīvu fizisko personu pajas pēc būtības ir noguldījumi (20). Vēstulē arī bija norādīts, ka konkrētais pasākums varētu būt problemātisks no valsts atbalsta viedokļa (21), un paustas bažas, ka tas, ka kooperatīvu garantiju shēma ir neobligāta, varētu izraisīt “asimetriskās atlases” problēmas (22).

(14)

Visi trīs ARCO kooperatīva uzņēmumi (ARCOFIN, ARCOPAR un ARCOPLUS) 2011. gada 13. oktobrī pieteicās piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā. Beļģijas valdība apstiprināja minēto pieteikumu ar 2011. gada 7. novembra karaļa dekrētu (23). Piesakoties ARCO arī samaksāja nodevas par kopējo summu EUR 2,05 miljoni (24).

(15)

ARCOFIN, ARCOPAR un ARCOPLUS kopsapulcēs 2011. gada 8. decembrī tika apstiprināti to valžu priekšlikumi sākt likvidāciju.

2.2.   Direktīva 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām

(16)

Eiropas Parlamenta un Padomes 1994. gada 30. maija Direktīvas 94/19/EK par noguldījumu garantiju shēmām (25) (“NGS direktīva”) 3. pantā ir noteikts, ka katra dalībvalsts:

(…) nodrošina to, ka tās teritorijā tiek ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas noguldījumu garantiju sistēmas. Izņemot [konkrētus] gadījumus, (…), attiecīgajā dalībvalstī licencētas kredītiestādes  (26) nedrīkst pieņemt noguldījumus  (27), ja tās nav šādas sistēmas dalībnieces.”

(17)

Beļģijas valsts 1998. gadā transponēja NGS direktīvu valsts tiesību aktos un ieviesa noguldījumu garantiju shēmu, kas nodrošina segumu noguldītāja kopējiem noguldījumiem to nepieejamības gadījumā. Beļģijas noguldījumu garantēšana tika uzticēta noguldījumu garantiju fondam. Ar 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētu Beļģijas valsts vēlāk izveidoja “Īpašo aizsardzības fondu”, kas aptver Beļģijas valsts vēlākas iniciatīvas (28).

(18)

NGS direktīvas 7. pants tā sākotnējā redakcijā paredzēja, ka katra noguldītāja kopējie noguldījumi ir jāsedz par summu līdz EUR 20 000. Ecofin padome savā 2008. gada 7. oktobra sanāksmē vienojās, ka tobrīd NGS direktīvā paredzētais noguldījumu segums būtu jāpalielina. Kā norādīts tās paziņojumā presei, tā vienojās, ka:

visas dalībvalstis – sākumā vismaz uz vienu gadu – nodrošinās personu noguldījumu garantiju aizsardzību vismaz 50 000 euro apmērā, atzīstot, ka daudzas dalībvalstis apņemas paaugstināt minimālo apjomu līdz 100 000 euro. Mēs paužam gandarījumu par Komisijas ieceri steidzami iesniegt piemērotu priekšlikumu, lai veicinātu noguldījumu garantiju sistēmu konverģenci (29).

(19)

Attiecībā uz segumu NGS direktīvas 2. pantā ir paredzēts, ka noguldījumu garantiju shēmas nedrīkstētu aizsargāt kredītiestāžu kapitāla instrumentus (30).

(20)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Direktīvu 2009/14/EK, ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (31), tika palielināts noguldījumu garantiju shēmu seguma līmenis (vispirms līdz EUR 50 000 minimumam un tad principā līdz EUR 100 000 minimumam un maksimumam līdz 2010. gada 31. decembrim).

(21)

Eiropas Padomes un Parlamenta 1997. gada 3. marta Direktīvā 97/9/EK par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (32) (“Ieguldītāju kompensācijas sistēmu direktīva”) ir paredzēta kompensācija ieguldītājiem gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj atdot atpakaļ ieguldītājam piederošus aktīvus. Šāda kompensācija ir pieejama, piemēram, ja brokeru sabiedrībā notiek krāpšana vai nolaidība vai ja ir kļūdas vai problēmas brokeru sabiedrības sistēmās. Tomēr ieguldītāju kompensācijas shēmas nesedz ieguldījumu risku (piemēram, ja ieguldītājs ir nopircis akcijas, kuru vērtība vēlāk krītas).

2.3.   Beļģijas tiesiskais regulējums attiecībā uz kooperatīviem uzņēmumiem

(22)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (33) – un jo īpaši tā 350.–436. pantā – ir sīki izklāstīts tiesiskais regulējums attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām. Tajā ir noteikts, ka kooperatīvam savos statūtos jāizvēlas, vai tas ir “sabiedrība, kurai ir ierobežota atbildība” (t. i., dalībnieku zaudējumi nevar pārsniegt to ieguldījumus kapitālā) vai “sabiedrība ar neierobežotu atbildību” (t. i., biedri ir personīgi atbildīgi par sabiedrības parādu un tāpēc var zaudēt vairāk nekā to ieguldījumus kapitālā).

(23)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (jo īpaši 362., 364., 366., 367. un 374. pantā) ir atļauti konkrēti ierobežojumi attiecībā uz kooperatīvu paju nododamību. Kooperatīvu pajas var pārdot citiem kooperatīva biedriem, tomēr kooperatīvās sabiedrības statūtos var būt paredzēti nosacījumi šādai nodošanai. Nodošanu trešām personām drīkst veikt tikai ar konkrētiem nosacījumiem un tikai Beļģijas Uzņēmumu kodeksa 366. pantā noteiktajām personām.

(24)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā (367. pantā) ir arī paredzēts, ka kooperatīvu biedri drīkst izstāties no kooperatīva tikai pirmajos sešos finanšu gada mēnešos. Beļģijas Uzņēmumu kodeksa 374. pantā ir paredzēts, ka šādas izstāšanās gadījumā kooperatīva biedram ir tiesības saņemt savu paju vērtību, ko nosaka, pamatojoties uz kooperatīva bilanci.

(25)

Beļģijas Uzņēmumu kodeksā ir noteikts vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām, savukārt 1962. gada 8. janvāra karaļa dekrētā (34) ir noteikti kritēriji attiecībā uz “atzītiem kooperatīviem” (35). Konkrēti, atzīts kooperatīvs nevar noraidīt jaunus biedrus vai izslēgt esošus biedrus uz spekulatīva pamata; kooperatīva pajas nodrošina vienādas tiesības neatkarīgi no to vērtības; kooperatīva biedriem ir vienādas balsošanas tiesības gada kopsapulcē (“GKS”); GKS jāieceļ valdes un uzraudzības padomes locekļi; kooperatīva pamatdarbības peļņu (pēc visu izmaksu atskaitīšanas) var sadalīt starp biedriem, bet tikai proporcionāli to darījumiem kooperatīvā, un par kooperatīva pajām izmaksātās dividendes nevar pārsniegt konkrētu procentuālo daļu, kas noteikta ar karaļa dekrētu.

(26)

Beļģijas Nodokļu kodeksa 21. pantā ir paredzēts, ka procentiem, ko maksā par atzītu kooperatīvu pajām, līdz noteiktai summai nepiemēro nodokļus (36).

2.4.   Pasākuma apraksts

(27)

Kooperatīvu garantiju shēma sedz kooperatīvu biedru, kuri ir fiziskas personas, apmaksāto kapitālu (un nevis iespējamo kapitāla pieaugumu) līdz EUR 100 000.

(28)

Atšķirībā no kredītiestāžu noguldījumu garantiju shēmas dalība kooperatīvu garantiju shēmā ir fakultatīva.

(29)

Ja finanšu kooperatīvi vēlas piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā, tiem jāpiesakās finanšu ministram. Viena mēneša laikā Ministru padome izlemj, vai ļaut finanšu kooperatīvam, kas pieteicies, piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā, ja nepieciešams, ar konkrētiem nosacījumiem. Minētie nosacījumi cita starpā var būt šādi:

a)

pienākums rezervēt turpmākus publiskos piedāvājumus institucionāliem biedriem;

b)

visu institucionālo biedru apņemšanās neizņemt pajas vai naudu, kas samaksāta kooperatīvajai sabiedrībai, un neatteikties no biedra statusa, izņemot, ja to īsteno kā paju nodošanu, un

c)

biedriem izmaksājamie procenti ir ne vairāk kā 4,5 % apmērā gadā.

(30)

Kad finanšu kooperatīvs ir pieteicies segumam, tas nevar izstāties no shēmas vienu gadu. Pēc minētā laikposma kooperatīvs var izbeigt savu dalību, par to informējot trīs mēnešus iepriekš. Nav iespējams atprasīt jebkādā veidā veiktās iemaksas. Ja kooperatīvs nolemj izstāties no kooperatīvu garantiju shēmas, tam jānogaida trīs gadi, pirms tas var atkal tajā piedalīties.

(31)

Pasākums attiecas tikai uz tām kooperatīvu pajām, kas emitētas pirms 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēta stāšanās spēkā.

(32)

Kooperatīvu garantiju shēma ir pieejama tikai tiem finanšu kooperatīvu biedriem, kas ir fiziskas personas, bet ne institucionāliem biedriem.

(33)

Īpašā aizsardzības fonda finansējumu veido:

i)

gada iemaksa 0,15 % apmērā no aizsargātās summas (to maksā visi dalībnieki) un

ii)

vienreizēja iestāšanās maksa 0,10 % apmērā no aizsargātās summas (to maksā kooperatīvi).

(34)

Turklāt finanšu kooperatīviem var būt jāveic arī kapitāla pieauguma iemaksas Īpašajā aizsardzības fondā saistībā ar to biržas sarakstā iekļautajiem kapitāla vērtspapīriem. Kapitāla pieauguma iemaksas ir līdz 10 % apmērā no starpības starp attiecīgo kapitāla vērtspapīru pārdošanas cenu (vai – ja pārdošana notiek trīs gadu laikā pēc aizsardzības shēmas izbeigšanas – attiecīgo kapitāla vērtspapīru vidējo biržas slēgšanas cenu 30 dienu periodā pirms attiecīgās trešās gadadienas) un bāzes cenu, ko valdība nosaka, kad finanšu kooperatīvs pievienojas kooperatīvu garantiju shēmai.

(35)

Īpašais aizsardzības fonds sāk veikt maksājumus, ja finanšu kooperatīvs bankrotē vai ja finanšu uzraudzītājs ir informējis Īpašo aizsardzības fondu, ka finanšu kooperatīvs vairs nespēj veikt maksājumus saviem biedriem, kas vēlas izstāties.

(36)

Ja Īpašajam aizsardzības fondam nav pietiekamu līdzekļu savu saistību izpildei, Noguldījumu un konsignāciju birojs, kas ir valsts iestāde bez juridiska statusa, nodrošina nepieciešamos līdzekļus kā avansu. Atkarībā no tā, vai saistības neizpildījusī iestāde ir obligāts dalībnieks vai finanšu kooperatīvs, minētais avanss vēlāk jāatlīdzina:

piešķirot 50 % no gada iemaksām, kas jāveic obligātajiem dalībniekiem,

piešķirot īpašu gada iemaksu, kas jāveic finanšu kooperatīviem (kuru dalība ir brīvprātīga).

(37)

Ja iejaucas Īpašais aizsardzības fonds, tas pārņem kooperatīva biedru, kuri ir fiziskas personas, tiesības, un tā tiesības ir līdzvērtīgas pārējo biedru tiesībām. Šajā ziņā tas atšķiras no kredītiestāžu noguldījumu garantiju shēmas, kurā Fonds ir līdzvērtīgs pārējiem attiecīgās sabiedrības kreditoriem.

2.5.    ARCO apraksts

(38)

Sākotnēji ARCO bija akcionārs sabiedrībā Artesia Banking Corporation NV (turpmāk “Artesia”), kurai pilnībā piederēja banka BACOB un 82 % apdrošināšanas sabiedrības DVV. Artesia 2001. gadā apvienojoties ar Dexia, ARCO kļuva par vislielāko Dexia akcionāru, kura īpašumā bija aptuveni 15 % akciju (37).

(39)

ARCO ir grupas nosaukums, un tajā ietilpst ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN – atzītas kooperatīvās sabiedrības (38). ARCO ir vairāk nekā 800 000 dalībnieku, no kuriem 99 % ir fiziskas personas. ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN biedru, kuri ir fiziskas personas, kapitāls bija attiecīgi EUR 1,3 miljardi, EUR 46 miljoni un EUR 140 miljoni.

(40)

ARCOPAR, ARCOPLUS un ARCOFIN statūtos ir noteikts, ka visas trīs struktūras ir sabiedrības, kuru atbildība ir ierobežota (39).

(41)

Visu trīs sabiedrību statūtos ir ietverti noteikumi, kas attiecas uz biedriem, kuri vēlas izstāties.

(42)

Piemēram, ARCOPAR statūtos ir paredzēts, ka kooperatīvs var ierobežot izstāšanos, ja vienā un tajā pašā finanšu gadā mēģina izstāties vairāk nekā 10 % no kooperatīva kopējā kapitāla vai 10 % no biedru bāzes (40). Biedrs, kas vēlas izstāties no ARCOPAR, atgūst savu kapitālu. ARCOPAR“A, B un C paju” turētāji (41) ir arī tiesīgi saņemt “prēmiju rezervi” (42).

(43)

ARCOPAR statūtu 35. pantā ir aprakstīts, ko ARCOPAR biedri ir tiesīgi saņemt likvidācijas gadījumā. Faktiski, ja pēc parāda atmaksas un sociālo izmaksu atskaitīšanas bilance ir pozitīva, biedri saņem atlīdzību (43).

(44)

Riski, kas saistīti ar ieguldīšanu ARCO pajās, bija aprakstīti, piemēram, ARCOPAR prospektā, ko Beļģijas iestādes apstiprināja 2008. gada jūnijā un kas tika publicēts saistībā ar darbību kapitāla tirgū laikposmā no 2008. gada 7. jūlija līdz 2008. gada 30. septembrim. Prospektā ir skaidri redzams, ka ar Dexia saistītā peļņa bija vairāk nekā 69 % no ARCOPAR tīrās peļņas 2005./2006., 2006./2007. un 2007./2008. finanšu gadā. Prospektā ir arī minēts masveida izstāšanās risks, vienlaikus arī uzsverot, ka biedri likvidācijas gadījumā var zaudēt visu. Tajā pašā laikā no sabiedrības gada pārskatiem ir skaidri redzams, ka ARCO bija palielinājis savu parāda attiecību, uzņemoties parādu, lai ieguldītu (44).

2.6.   Pamatojums procedūras sākšanai

(45)

Lēmumā par procedūras sākšanu Komisijas sākotnējais secinājums bija, ka paziņotais pasākums atbilst visiem četriem (kumulatīvajiem) valsts atbalsta kritērijiem, un tā apšaubīja, ka pasākumu varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(46)

Komisija konstatēja, ka pasākums ir piedēvējams Beļģijas valstij, jo to finansēja Īpašais aizsardzības fonds. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā, ka Beļģijas tiesību aktos ir noteiktas iemaksas, kas dalībniekiem jāieskaita Īpašajā aizsardzības fondā, un arī noteikts, kā šādi iemaksātie līdzekļi ir izmantojami. Turklāt Komisija ievēroja, ka Noguldījumu un konsignāciju birojs Īpašajam aizsardzības fondam pārskaitītu līdzekļus avansā, ja rastos tāda vajadzība. Komisijai radās jautājums, kā tiktu veikts atmaksājums Noguldījumu un konsignāciju birojam, jo nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīviem būtu pieejams pietiekami daudz finanšu līdzekļu. Komisijai turklāt radās jautājums, vai tas, ka finanšu kooperatīvu dalība ir fakultatīva, kavētu Īpašā aizsardzības fonda efektīvu refinansēšanu.

(47)

Komisija secināja, ka finanšu kooperatīvus var uzskatīt par uzņēmumiem un ka pasākums rada tiem selektīvu priekšrocību. Attiecībā uz selektīvu priekšrocību šķiet, ka kooperatīvu garantiju shēma ir palīdzējusi kooperatīviem vai nu piesaistīt jaunu kapitālu, vai arī saglabāt esošo kapitālu, pārliecinot esošos biedrus neizstāties no finanšu kooperatīviem. Šāda aizsardzība bija īpaši nozīmīga finansiālas neskaidrības periodos, piemēram, laikposmā no 2008. gada rudens līdz karaļa dekrēta pieņemšanas dienai, kad finanšu kooperatīvi bija faktiski aizsargāti no ievērojamu izstāšanās izmaksājumu riska.

(48)

Komisija arī ievēroja, ka aizsardzība ir plaša un ka Beļģijas valsts ļauj iesaistīties kooperatīvu garantiju shēmā neatkarīgi no pieteikuma iesniedzēja finanšu kooperatīva finanšu stāvokļa. Piemēram, ARCO gadījumā finanšu kooperatīviem bija atļauts iesaistīties kooperatīvu garantiju shēmā, kad tie jau bija maksātnespējīgi, un neilgi pēc tam tika sākts to likvidācijas process.

(49)

Komisija arī secināja, ka pasākums kropļo konkurenci, jo finanšu kooperatīvi konkurē privāto ieguldījumu produktu tirgū, kurā tie gūst selektīvu priekšrocību, kas nav pieejama citiem tirgus dalībniekiem, kuri piedāvā līdzīgus produktus.

(50)

Komisija arī uzskatīja, ka kooperatīvu garantiju shēmai ir ietekme uz Savienības iekšējo tirdzniecību. Ir daudz starptautisku ieguldījumu produktu nodrošinātāju, kas darbojas Beļģijas tirgū, un tiem nav pieejama tirgus daļa, ko kāds finanšu kooperatīvs var saglabāt, pateicoties pasākumam.

(51)

Komisijai nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīvus var uzskatīt par finanšu iestādēm un vai šim aspektam ir nozīme attiecībā uz 2008. gada Banku darbības paziņojuma piemērojamību (45). Komisija secināja, ka, tā kā nešķiet, ka finanšu kooperatīvus var uzskatīt par finanšu iestādēm 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē, atbalsts ir jānovērtē tieši saskaņā ar Līgumu.

(52)

Konkrēti, lai pasākums būtu saderīgs ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu, tam jābūt nepieciešamam, piemērotam un samērīgam. Komisija apšaubīja, ka pasākums atbilst jebkuram no minētajiem trim kumulatīvajiem kritērijiem. Tā arī apšaubīja, ka finanšu kooperatīvu biedru aizsardzība bija nepieciešama, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā. Attiecībā uz iespējamu plašāku ietekmi Komisija ņēma vērā, ka Beļģija jau bija ieviesusi vairākus pasākumus (piemēram, seguma paplašināšana atbilstoši noguldījumu garantiju shēmai līdz EUR 100 000 un valsts atbalsta pasākumi vairākām bankām dažādos veidos (rekapitalizācijas pasākumi, likviditātes pasākumi, pasākums saistībā ar aktīviem, kuru vērtība ir samazinājusies, un ad hoc pasākumi)). Tāpēc tai nebija skaidrs, kāpēc papildus visiem minētajiem pasākumiem ir nepieciešams aizsargāt finanšu kooperatīvu biedrus.

(53)

Komisijai radās jautājums, vai bija lietderīgi aizsargāt finanšu kooperatīvu biedrus. Šajā sakarā Komisija ņēma vērā, ka finanšu kooperatīvi nav finanšu iestādes un ka, ņemot vērā to lielumu, tiem nav sistēmiskas nozīmes. Tā aicināja Beļģijas valsti paskaidrot, ar kādu kanālu starpniecību ieguldījumu zaudējumi – kas radās arī, piemēram, kopieguldījumu fondu ieguldītājiem – būtu radījuši ievērojamu plašāku nelabvēlīgu ietekmi uz Beļģijas tautsaimniecību.

(54)

Visbeidzot, Komisija apšaubīja, ka pasākums ir samērīgs. Pirmkārt, Komisijai nebija skaidrs, vai finanšu kooperatīvi maksā taisnīgu atlīdzību par konkrēto garantiju. Otrkārt, Komisija norādīja, ka iestāšanās izvēles brīvība apvienojumā ar dzīvotspējas pārbaudes neesamību Beļģijas valsts paredzētajā iestāšanās procedūrā nozīmē, ka finanšu kooperatīviem ir stimuls iestāties shēmā tikai tad, ja ir skaidrs, ka garantija tiks izmantota. Tas varētu izraisīt situācijas, kurās atbalsta saņēmēji var izmantot garantiju, vienlaikus lielā mērā izvairoties no jebkādu maksājumu veikšanas par to. Visbeidzot, Komisijai arī radās jautājums, vai kooperatīvu garantiju shēma nepamatoti neizkropļotu konkurenci, jo biedri konkurējošās sabiedrībās nav aizsargāti, un tas veicina kapitāla pieejamību finanšu kooperatīviem un to vispārējo privāto ieguldījumu produktu tirgus daļu.

3.   IEINTERESĒTO PERSONU APSVĒRUMI PAR LĒMUMU SĀKT PROCEDŪRU

3.1.    ARCO apsvērumi

(55)

Kā norādīja ARCO, Beļģijas valdība izlēma un 2008. gada 10. oktobrī paziņoja, ka tā izveidos kooperatīvu garantiju shēmu kā daļu no plašākas paketes (palielinot noguldījumu garantiju kredītiestāžu krājnoguldījumiem līdz EUR 100 000 un paplašinot garantiju shēmu, iekļaujot “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktus un finanšu kooperatīvu biedrus, kuri ir fiziskas personas). ARCO norādīja, ka 2008. gada 10. oktobra lēmums attiecībā uz “21. nozares” produktiem tika īstenots ar 2008. gada 15. oktobra likumu un 2008. gada 14. novembra karaļa dekrētu un attiecībā uz finanšu kooperatīvu emitētajiem paju sertifikātiem – ar 2009. gada 14. aprīļa likumu un 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrētu.

(56)

ARCO apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma nav valsts atbalsts, jo tā nepiešķir selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem. Tāpat ARCO norādīja, ka Komisija ir secinājusi, ka garantiju shēma attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrību “21. nozares” produktiem neietver valsts atbalstu, jo tā ir pieejama visām apdrošināšanas sabiedrībām un attiecīgi nav selektīva (46). Turklāt ARCO apgalvo, ka kooperatīvu garantiju shēma ir pieejama visiem finanšu kooperatīviem ar vienādiem nosacījumiem un tāpēc nav selektīva.

(57)

Atbilstoši Beļģijas valdības apsvērumiem ARCO apgalvoja, ka visas finanšu kooperatīvu paju pazīmes liecina, ka šīs pajas apmierina tās pašas klientu vajadzības kā noguldījumi un ka likumdevējs tās uzskata par tādām. ARCO uzsvēra, ka Beļģijas valdība ir noraizējusies par negatīvās ietekmes izplatīšanās efektu. Ja Beļģijas valsts nebūtu ieviesusi kooperatīvu garantiju shēmu, tā būtu iedragājusi ieguldītāju pārliecību, un tas varētu būt izraisījis visu uzkrājumu produktu masveida izņemšanu.

3.2.   Beļģijas valsts apsvērumi

(58)

Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma neatbilst visiem kumulatīvajiem Līguma 107. panta 1. punktā noteiktajiem valsts atbalsta kritērijiem un tāpēc tā nav valsts atbalsts. Konkrēti, Beļģijas valsts norādīja, ka nav izpildīti trīs valsts atbalsta kritēriji. Vispirms Beļģijas valsts aizstāvēja viedokli, ka pasākums ir atbalsts tikai fiziskām personām, bet ne uzņēmumiem. Tad Beļģijas valsts norādīja, ka pasākums nerada selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem, un visbeidzot Beļģijas valsts apgalvoja, ka pasākums nav kropļojošs.

(59)

Attiecībā uz argumentu, ka atbalsts nav par labu uzņēmumiem, Beļģijas valsts norādīja, ka parastā noguldījumu garantiju shēma attiecībā uz kredītiestādēm, kā arī tās paplašinājums (t. i., kooperatīvu garantiju shēma) tika pieņemti, īstenojot un ievērojot Ecofin padomes lēmumus, grozīto NGS direktīvu un Ieguldītāju kompensācijas sistēmu direktīvu.

(60)

Beļģijas valsts aizstāvēja viedokli, ka fizisko personu pajām finanšu kooperatīvos piemīt visas noguldījumu īpašības un ka tās arī tiek pirktas kā noguldījumi. Tā norādīja uz šādām pazīmēm:

i)

kooperatīvu garantiju shēmas atbalsta saņēmējiem (fiziskām personām) pienākas tāda pati aizsardzība kā noguldītājiem, kas nogulda citās iestādēs, kuras darbojas tajā pašā uzņēmējdarbības jomā un kurām piemēro tādu pašu uzraudzību;

ii)

attiecībā uz nodokļiem – gan finanšu kooperatīvu izmaksātajām dividendēm, gan par noguldījumiem samaksātajiem procentiem līdz noteiktai summai nepiemēro nodokļu atskaitījumus (47);

iii)

finanšu kooperatīvu biedri, kuri ir fiziskas personas, var parakstīties tikai uz konkrētu maksimālo kapitāla summu atbilstoši finanšu kooperatīva statūtu noteikumiem;

iv)

finanšu kooperatīvu biedri var izstāties no sabiedrības tikai pirmajos sešos finanšu gada mēnešos, un biedrs, kurš vēlas izstāties, nav tiesīgs saņemt proporcionālu daļu no kooperatīva kapitāla pieauguma. Kā norādījusi Beļģijas valsts, kooperatīva paju vērtība neatspoguļo finanšu kooperatīva attiecīgo aktīvu vērtību, un tāpēc finanšu kooperatīvu pajas nekonkurē ar ieguldījumu produktiem kopumā, bet konkurē tikai ar tādu produktu apakškopumu, uz kuriem jau attiecas valsts garantija (t. i., noguldījumi un “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produkti);

v)

pajas finanšu kooperatīvos ir reģistrētas, un to nododamība ir ierobežota ar likumu (48). Tās nevar brīvi pārdot, lai gūtu kapitāla pieaugumu. Kad finanšu kooperatīvu biedri pārtrauc būt par tādiem, tie ir tikai tiesīgi saņemt nelielu (ar nodokļiem neapliekamu) dividendi un atlīdzību;

vi)

pajas finanšu kooperatīvos nevar klasificēt kā ieguldījumus korporācijas vai biržā kotētas struktūras daļās;

vii)

finanšu kooperatīvu pajas nevar uzskatīt par riska ieguldījumiem, jo finanšu kooperatīvu biedri nav tiesīgi saņemt kapitāla pieaugumu;

viii)

kooperatīvu garantiju shēma aizsargā tikai fizisku personu (bet ne iestāžu) pajas.

(61)

Attiecībā uz selektīvas priekšrocības neesamību Beļģijas valsts norādīja, ka kooperatīvu garantiju shēma nodrošina segumu tikai finanšu kooperatīvu pajām, kas emitētas pirms 2011. gada 10. oktobra. Tā atzīmēja, ka pēc minētā datuma finanšu kooperatīvi nevarēja izmantot kooperatīvu garantiju shēmu, lai nodrošinātu sev stāvokli tirgū. Beļģijas valsts arī precizēja, ka ARCO nav emitējis jaunas pajas kopš 2008. gada septembra.

(62)

Tā arī noliedza, ka kooperatīvu garantiju shēma ir palīdzējusi finanšu kooperatīviem saglabāt esošo kapitālu. Lai pamatotu minēto argumentu, tā norādīja, ka 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei bija tikai ierosināta politikas iniciatīva, kurā finanšu kooperatīvi tikai īsi pieminēti. Kā norādīja Beļģijas valsts, 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei nebija sīki izstrādāta vienošanās, kas būtu saskaņota ar kādu no tolaik sniegtajiem finanšu kooperatīvu paziņojumiem presei. Šajā saistībā Beļģijas valsts nošķīra savus paziņojumus presei no Apvienotās Karalistes valdības un Lloyds sniegtajiem paziņojumiem presei Lloyds lietā (49), kurus Komisija bija minējusi lēmumā par procedūras sākšanu. Beļģijas valsts secināja, ka 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei nav tāda veida pasākums, kas varētu piešķirt selektīvu priekšrocību finanšu kooperatīviem. Attiecībā uz vēlāk sniegto 2009. gada 21. janvāra paziņojumu presei Beļģijas valsts uzskatīja, ka ir normāli, ka ARCO bija tūlīt publicējis minēto valdības paziņojumu presei savā tīmekļa vietnē, jo tolaik visi finanšu kooperatīvi (tostarp ARCO) cieši sekoja līdzi attiecīgajam jautājumam.

(63)

Beļģijas valsts uzstāja, ka Komisijai būtu jāievēro tāda pati pieeja, kādu tā izmantoja attiecībā uz Ethias, un jāsecina, ka kooperatīvu garantiju shēma nav selektīva. Beļģijas valsts arī apgalvoja, ka īstu kooperatīvu īpašo stāvokli Tiesa jau bija atzinusi Paint Graphos lietā (50). Beļģija jo īpaši atsaucās uz 61. punktu spriedumā Paint Graphos lietā, no kura skaidri izriet, ka, ņemot vērā šādu kooperatīvu īpašās iezīmes, tos principā nevar uzskatīt par tādiem, kam ir līdzīgs faktiskais un juridiskais stāvoklis kā komercsabiedrībām.

(64)

Beļģijas valsts arī iesniedza informāciju par to ARCO biedru skaitu, kuri izstājušies no šīs sabiedrības kopš krīzes sākuma. Finanšu gados līdz brīvprātīgajai likvidācijai to ARCO biedru skaits, kuri prasīja atmaksāt viņu kapitālu, bija 9 764 biedri 2007./2008. gadā, 21 150 biedri 2008./2009. gadā un 23 762 biedri 2010./2011. gadā.

(65)

Attiecībā uz pasākuma kropļojošo ietekmi Beļģijas valsts apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis pietiekami plaši paskaidrot, ar kuriem finanšu produktiem finanšu kooperatīvu pajas konkurē, lai gan Beļģijas iestādes atzina, ka Komisijai valsts atbalsta procedūrā nav pienākuma sniegt sīku tirgus definīciju. Beļģijas valsts būtībā norādīja, ka finanšu kooperatīvu biedriem, kuri ir fiziskas personas, tiek piedāvāts tāds pats aizsardzības līmenis kā ieguldītājiem līdzīgos noguldījumu/uzkrājumu produktos.

(66)

Beļģijas iestādes arī paskaidroja, ka kooperatīvu garantiju shēmai ir tāds pats mērķis kā NGS direktīvai, proti, aizsargāt fizisko personu noguldījumus, saglabāt noguldītāju uzticību un sasniegt lielāku stabilitāti finanšu tirgos. Beļģijas valsts uzskata, ka citu dalībvalstu noguldījumu garantiju shēmas dažreiz aptver arī neklasiskos noguldījumu produktus, un tā norādīja, ka Komisijai būtu jāņem vērā šis faktors (51).

(67)

Beļģijas valsts arī uzstāja, ka tad, ja Komisija secinātu, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts, šis atbalsts būtu jāuzskata par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu. Beļģijas valsts uzskatīja, ka nav būtiski, vai ARCO ir finanšu iestāde 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē. Kā norādījusi Beļģijas valsts, pamatjautājums, uz kuru Komisijai jāatbild, ir par to, vai kooperatīvu garantiju shēma ir piemērots un nepieciešams atbildes pasākums, lai novērstu nopietnus traucējumus tautsaimniecībā.

(68)

Beļģijas valsts aizstāvēja uzskatu, ka pasākums ir nepieciešams, ka tā ietekme ir ierobežota līdz minimumam un ka ir ieviesti sloga sadales mehānismi.

(69)

Pirmkārt, Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma ir piemērota un nepieciešama, lai nomierinātu noguldītājus Beļģijā.

(70)

Beļģija pieļāva, ka teorētiski ir iespējams, ka iestādes, kuru bilancē ir aizsargāti noguldījumi, varētu gūt netiešu labumu no šādu aizsardzības shēmu esamības, jo tās palīdz izvairīties no tā dēvētās “banku panikas”. Tomēr tā paskaidroja, ka noguldījumu garantiju shēmas ir nepieciešamas, lai izvairītos no “banku panikas” un traucējumiem finanšu tirgos. Beļģijas valsts apgalvoja, ka kooperatīvu garantiju shēma bija nepieciešama, lai izvairītos no tā, ka mazinās sabiedrības uzticēšanās Beļģijas finanšu sistēmai. Tas, ka kooperatīvu pajām ir tādas pašas pamatiezīmes kā uzkrājumu produktiem, un fakts, ka vairāk nekā puse kooperatīvu turējumā esošo līdzekļu tiek ieguldīta bankās, palielina šādu paju līdzību noguldījumiem un to nozīmi Beļģijas banku sistēmā. Nekontrolētai finanšu kooperatīvu saistību neizpildei būtu bijis lavīnas efekts uz visām finanšu iestādēm un Beļģijas tautsaimniecību. Ja finanšu kooperatīvu pajām nebūtu nodrošināts tāds pats aizsardzības līmenis kā klasiskajiem noguldījumiem, būtu radies tāds pats risks kā tad, ja netiek nodrošināta aizsardzība noguldījumiem. Tam būtu bijusi liela ietekme uz sabiedrības uzticību visiem noguldījumu produktiem Beļģijā, un tas būtu radījis sistēmisku risku. Lai pamatotu savus argumentus, Beļģijas valsts atsaucās uz faktu, ka biedru (fizisko personu) skaits finanšu kooperatīvos ir liels attiecībā pret kopējo iedzīvotāju skaitu Beļģijā (52).

(71)

Beļģijas valsts arī kategoriski iebilda pret terminoloģiju, ko Komisija lietojusi lēmumā sākt procedūru, un jo īpaši pret terminiem “kapitāla instrumenti” un “riska kapitāls”, kas lietoti attiecīgi 62. apsvērumā un 35. zemsvītras piezīmē.

(72)

Lai pierādītu kooperatīvu garantiju shēmas nepieciešamību, Beļģijas valsts arī iesniedza Komisijai vēstules no Finanšu stabilitātes padomes un no BVB pārvaldnieka toreizējam finanšu ministram, kas datētas attiecīgi ar 2008. gada 29. oktobri (53) un 2011. gada 7. oktobri (54).

(73)

Izsakoties par pasākuma saderību, Beļģijas valsts atsaucas uz Komisijas lēmumu par Ethias. Kā norāda Beļģijas valsts, pasākumus, kas veikti par labu Ethias, tostarp noguldījumu garantijas shēmas paplašināšanu, attiecinot uz “21. nozares” produktiem, Komisija atzina par atbilstošiem un nepieciešamiem, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā.

(74)

Otrkārt, Beļģijas valsts atkārtoja savu viedokli, ka pasākums ir samērīgs. Finanšu kooperatīvi uzņemas savu sloga daļu, cita starpā veicot iemaksas Īpašajā aizsardzības fondā. Beļģijas valsts uzskatīja, ka atlīdzības lielums par garantiju ir samērīgs un līdzīgs iemaksām par citu aizsargātu iestāžu garantiju shēmām. Beļģijas valsts nepiekrita, ka pasākums varētu būt nesamērīgs tāpēc, ka kooperatīvo garantiju shēma ir brīvprātīga.

(75)

Tā norādīja, ka gadījumā, ja Komisija secinātu, ka pasākums ir valsts atbalsts, tai būtu arī jāsecina, ka pasākums ir saderīgs likvidācijas atbalsts. Beļģijas valsts atgādināja, ka 2011. gada 7. novembra karaļa dekrētā ir skaidri paredzēts, ka jebkādiem Īpašā aizsardzības fonda maksājumiem gadījumā, ja tiek likvidēts jebkurš attiecīgais kooperatīvs, jānotiek tikai pēc galīgā likvidācijas rīkojuma izdošanas un apstiprināšanas.

(76)

Beļģijas valsts arī aizstāvēja uzskatu, ka, tā kā fiziskas personas nav uzņēmumi, Komisijas apturēšanas rīkojums neattiecas uz šīm personām veiktajiem maksājumiem pēc ARCO likvidācijas.

(77)

Komisijai adresētā vēstulē, kas datēta ar 2014. gada 18. martu, tātad pēc noteiktā termiņa, Beļģija iesniedza dažus papildu apsvērumus.

(78)

Tā apgalvoja, ka Komisija nevar aizliegt garantiju maksājumus biedriem, kuri ir fiziskas personas. Komisija nevar likt Beļģijai apturēt maksājumus, ko veic atbilstoši kooperatīvu garantiju shēmai, un tā nevar atgūt maksājumus, kas atbilstoši shēmai veikti biedriem, kuri ir fiziskas personas.

(79)

Biedri, kuri ir fiziskas personas, nav uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un garantijas maksājumi šiem biedriem neietekmējot ARCO, ne arī Beļģijas valsts izredzes atgūt minēto uzņēmumu saņemto atbalstu.

4.   PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

4.1.   Pasākuma labuma guvējs

(80)

Vispirms Komisija kā sākotnējo apsvērumu atgādina, ka lēmuma par procedūras sākšanu 18. apsvērumā tā bija norādījusi, ka kooperatīvu garantiju shēma nodrošina labumu finanšu kooperatīviem. Tomēr rūpīgā notikumu gaitas un pasākuma iezīmju analīzē tika secināts, ka ARCO bija vienīgais faktiskais labuma guvējs no pasākuma, kā aprakstīts šajā sadaļā.

(81)

Komisija norāda, ka konkrētajā gadījumā ir būtiska atšķirība starp ARCO un pārējiem finanšu kooperatīviem, kuri potenciāli bija tiesīgi piedalīties kooperatīvu garantiju shēmā.

(82)

No faktu apraksta (55) ir skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēma jau no paša sākuma bija īpaši pielāgota ARCO, kam bija radušās problēmas saistībā ar tā ieguldījumiem Dexia. ARCO galu galā bija vienīgais finanšu kooperatīvs, kas pieteicās piedalīties konkrētajā pasākumā.

(83)

Attiecībā uz pārējiem finanšu kooperatīviem Komisija atzīmē, ka kooperatīvu garantiju shēma ir brīvprātīga, ka Ministru padome varēja brīvi izvēlēties, vai un ar kādiem nosacījumiem pieteikuma iesniedzēju finanšu kooperatīvu uzņemt kooperatīvu garantiju shēmā, ka neviens no pārējiem finanšu kooperatīviem nepieteicās pievienoties kooperatīvu garantiju shēmai un ka daži no tiem aktīvi distancējās no tās. Komisija arī ievēroja, ka nevienam citam finanšu kooperatīvam nav bijis problēmu ar tā ieguldījumiem tādā apjomā, kādā ARCO bija problēmas ar Dexia.

(84)

Tāpēc Komisija secina, ka ARCO ir vienīgais faktiskais labuma guvējs no kooperatīvu garantiju shēmas, kurš veica saimniecisko darbību.

4.2.   Pasākuma paziņošana un īstenošana ir viens vienots iejaukšanās pasākums

(85)

Komisija atzīmē, ka valdība izlēma un paziņoja par pasākumu 2008. gada 10. oktobrī (56). Ir skaidrs, ka lēmumu piedāvāt ARCO izmantot kooperatīvu garantiju shēmu Beļģijas valdība pieņēma tajā pašā laikā, kad 2008. gadā tika izstrādāts pasākums par labu Dexia  (57). Citā paziņojumā presei, kas datēts ar 2009. gada 21. janvāri, pasākums tika izklāstīts sīkāk, un pēc tam sākās valdības saistību juridiskā transponēšana.

(86)

Komisija norāda uz saistošo un nepārprotamo formulējumu 2008. gada 10. oktobra un 2009. gada 21. janvāra paziņojumos presei, kuros lietoti tādi vārdi kā “décidé” un “l'engagement”, tādējādi radot tiesisko paļāvību attiecībā uz to izpildi.

(87)

Minētie paziņojumi presei turklāt tika nosūtīti ar oficiālo kanālu starpniecību: 2008. gada 10. oktobra paziņojumu presei izsūtīja finanšu ministra dienesti, savukārt 2009. gada 10. janvāra paziņojums presei tika nosūtīts ministru prezidenta un finanšu ministra vārdā. Tas, ka paziņojumi presei tika sniegti atkārtoti, pastiprināja to pamatvēstījumu.

(88)

Komisija atzīmē, ka jau tad, kad tika sniegts 2008. gada 10. oktobra paziņojums presei, bija skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēma tiks veidota kā noguldījumu garantiju shēmas paplašinājums. Paziņojumā presei, kas datēts ar 2009. gada 21. janvāri, ir ietverta plašāka tehniskā informācija. Tiklīdz 2009. gada 21. janvāra paziņojums presei bija publicēts, ARCO to ievietoja savā tīmekļa vietnē. Ir skaidrs, ka tas tika darīts, lai nomierinātu tā biedrus. Turklāt Komisija norāda uz pasākuma konsekvenci laika gaitā, ņemot vērā, ka pasākums nebija būtiski mainījies laikposmā no tā sākotnējās paziņošanas 2008. gada 10. oktobrī līdz galīgā karaļa dekrēta pieņemšanai.

(89)

Savā 2013. gada 19. marta spriedumā apvienotajās lietās C-399/10 P un C-401/10 P (58) Tiesa sprieda, ka pasākuma paziņošanu un faktisko īstenošanu var analizēt kā vienu vienotu iejaukšanās pasākumu, ja to pamato paziņošanas un īstenošanas hronoloģija un mērķis un uzņēmuma apstākļi attiecīgās iejaukšanās brīdī. Līdzīgi šā pasākuma gadījumā Beļģijas valsts 2008. gada 10. oktobrī izlēma un paziņoja par pasākumu, kas vēlāk tika īstenots tam pašam mērķim attiecībā uz sākotnēji paredzēto labuma guvēju. Turklāt Komisija arī savos lēmumos ir uzskatījusi paziņošanu un īstenošanu par vienu pasākumu un arī uzskatījusi, ka priekšrocība ir radīta paziņošanas dienā (59). Jāatzīmē, ka, pašreizējais Beļģijas finanšu ministrs attiecīgo pasākumu uztvēra kā apņemšanos, kas izteikta 2008. gadā (60).

(90)

Pamatojoties uz 85.–89. apsvērumā izklāstīto informāciju, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēmas paziņošana un īstenošana jāuzskata par vienu vienotu pasākumu.

4.3.   Atbalsta esamība

(91)

Kā noteikts Līguma 107. panta 1. punktā, ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm, ja vien Līgumā nav paredzēts citādi.

(92)

Gan Beļģijas valsts, gan ARCO apgalvo, ka tas, vai ARCO saņēma valsts atbalstu, Komisijai būtu jāanalizē, pamatojoties uz citu Komisijas lēmumu, proti, lēmumu par Ethias  (61). Tomēr valsts atbalsts ir objektīvs jēdziens, kas ir definēts Līgumā. Lai pasākumu varētu klasificēt kā valsts atbalstu, tam jāatbilst šādiem četriem (kumulatīviem) valsts atbalsta kritērijiem: pasākumam i) jābūt valsts piešķirtam vai piešķirtam no valsts līdzekļiem; ii) jārada selektīva priekšrocība atbalsta saņēmējam, iii) (potenciāli) jārada konkurences kropļojumi un iv) jāiespaido tirdzniecība starp dalībvalstīm.

(93)

Komisijai ir pienākums novērtēt pasākumu, ievērojot minētos četrus kritērijus (skatīt 94.–110. apsvērumu).

Valsts līdzekļi

(94)

Komisijai ir jānovērtē, vai kooperatīvu garantiju shēma tiek finansēta no valsts resursiem un ir piedēvējama valstij.

(95)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru (62) uz visiem finanšu līdzekļiem, ar kuriem publiskais sektors var faktiski atbalstīt uzņēmumus, neatkarīgi no tā, vai minētie līdzekļi ir pastāvīgi publiskā sektora aktīvi, attiecas Līguma 107. panta 1. punkts, ar nosacījumu, ka tie ir pastāvīgā publiskā uzraudzībā un tāpēc ir pieejami kompetentajai valstij.

(96)

Valsts atbalsts ir jo īpaši iesaistīts, ja līdzekļus veido iemaksas, kuras noteiktas ar valsts tiesību aktiem, un ja šādus līdzekļus pārvalda un sadala saskaņā ar minēto tiesību aktu normām, pat ja tos pārvalda ar valsti nesaistītas iestādes. Attiecīgā atbalsta piešķīrējas struktūras vai uzņēmuma statusu neuzskata par noteicošu faktoru attiecībā uz valsts atbalsta noteikumu piemērošanu.

(97)

Attiecībā uz kooperatīvu garantiju shēmas organizāciju Komisija norāda, ka Beļģijas tiesību aktos ir noteiktas iemaksas, kas dalībniekiem jāveic, un ka tajos ir arī noteikts, kā šādi līdzekļi tiks izmantoti. Tāpēc Īpašā aizsardzības fonda līdzekļi ir uzskatāmi par valsts resursiem, pat ja tie nākuši no privātiem avotiem.

(98)

Turklāt, ja rastos nepieciešamība, Noguldījumu un konsignāciju birojs atvēlētu līdzekļus, kas vajadzīgi, lai finansētu maksājumus, kuri jāveic Īpašajam aizsardzības fondam. Šis kooperatīvu garantiju shēmas aspekts jebkurā gadījumā rada pietiekami konkrētu ekonomiskā sloga risku uz dalībvalsts budžetu, lai uzskatītu, ka ir iesaistīti valsts līdzekļi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē (63).

(99)

Attiecībā uz pasākuma piedēvējamību Beļģijas valstij ir skaidrs, ka kooperatīvu garantiju shēmu nevar uzskatīt par NGS direktīvas transponēšanu. NGS direktīva tikai paredz dalībvalstīm pienākumu ieviest noguldījumu garantiju shēmu attiecībā uz kredītiestāžu noguldījumiem, un tās 2. pantā ir skaidri paredzēts, ka no noguldījumu garantiju shēmām ir izslēgti visi instrumenti, uz ko attiecas kredītiestāžu pašu kapitāla definīcija. Ja dalībvalsts nolemj izveidot citas atmaksas shēmas, ar ko garantē citus finanšu produktus, šāds lēmums neizriet no Savienības tiesību aktiem, bet ir pašas dalībvalsts iniciatīva (64). Komisija arī ņem vērā, ka Beļģijas valsts atsaucas uz Ieguldītāju kompensācijas shēmu, bet šis salīdzinājums nav jēgpilns, jo ieguldītāju kompensācijas shēmas nav paredzētas, lai segtu ieguldījumu risku. Kā jau ir paskaidrots 21. apsvērumā, ieguldītāju kompensācijas shēmas ir paredzētas tikai gadījumiem, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj atmaksāt aktīvus, kas pieder ieguldītājam, piemēram, tāpēc, ka ir notikusi krāpšana vai ir radušās problēmas saistībā ar brokeru sabiedrības sistēmām.

Selektīva priekšrocība

(100)

Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ir nodrošinājusi labumu ARCO. Tiesa ir atzinusi, ka uzņēmumi var gūt labumu, kas izpaužas kā uzlabota piekļuve kapitālam apstākļos, kuros dalībvalsts pieņemts pasākums par labu ieguldītājiem palielina ieguldītāju vēlmi atvēlēt savu naudu uz konkrētiem mērķiem vērstu ieguldījumu kopumam (65). Konkrētajā gadījumā pasākums ir palīdzējis ARCO grupas struktūrām saglabāt to esošo kapitālu, pārliecinot esošos kooperatīvu biedrus neizstāties no finanšu kooperatīviem (66) – tā bija īpaši svarīga priekšrocība saspringtajā tirgus situācijā, kas bija raksturīga laikā tūlīt pēc Lehman Brothers bankrota. ARCO2009. gada 21. janvārī publicēja savā tīmekļa vietnē Beļģijas valdības paziņojumu presei, lai nomierinātu savus biedrus, un tas nepārprotami pierāda, ka iespēja nomierināt ieguldītājus bija būtiska ARCO priekšrocība. Šajā saistībā Komisija atzīmē, ka 2008. gada vasarā izdotajā ARCOPAR prospektā (67) bija atsauce uz risku, ka biedri, kas ir fiziskas personas, varētu izstāties no finanšu kooperatīva (68)  (69).

(101)

Pasākums ir arī acīmredzami selektīvs. Pirmkārt, tas attiecas tikai uz finanšu kooperatīvu paju turētājiem, bet ne uz personām, kuru turējumā ir konkurējošu uzņēmumu emitēti ieguldījumu produkti. Tādējādi finanšu darījumu veicēji, kas piedāvāja konservatīvus obligāciju vai naudas tirgus līdzekļus, vai garantēta kapitāla kopfondi nevarēja piedāvāt saviem klientiem līdzīgu garantiju. Beļģijas valsts apgalvo, ka finanšu kooperatīvu fizisko personu pajas būtībā ir līdzīgas noguldījumiem (70). Tomēr vairāki aspekti, uz kuriem atsaukusies Beļģijas valsts, attiecas uz kooperatīviem kopumā, nevis konkrēti uz finanšu kooperatīviem. Turklāt Beļģijas valsts sniegtajā finanšu kooperatīvu paju aprakstā nav sniegta būtiska informācija, piemēram, par riskiem, kas saistīti ar ieguldīšanu minētajos instrumentos (71) un kas nav raksturīgi noguldījumiem.

(102)

Par to, ka pasākums ir selektīvs, var pārliecināties arī, salīdzinot režīmu, ko piemēro finanšu kooperatīviem, ar režīmu, ko piemēro citiem atzītiem kooperatīviem, kuri nav finanšu kooperatīvi. Beļģijas valsts atsaucās uz Paint Graphos lietu, lai pamatotu savu apgalvojumu par īpašu režīmu attiecībā uz finanšu kooperatīvu biedriem, kas ir fiziskas personas. Paint Graphos lietā tika sniegts prejudiciāls nolēmums par pieteikumu no Itālijas tiesas, kas vēlējās noskaidrot, vai nodokļu atvieglojumus, kas piešķirti ražotāju un darbinieku kooperatīviem, var klasificēt kā valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē. Tiesa savā spriedumā secināja, ka nodokļu priekšrocības ir jāvērtē pēc visiem četriem kumulatīvajiem valsts atbalsta kritērijiem, un sniedza sīkākus norādījumus, jo īpaši par to, kā novērtēt, vai šādi nodokļu atvieglojumi ir selektīva priekšrocība (72). Tiesa sprieda, ka būtu jānosaka, vai i) šādi nodokļu atvieglojumi varētu būt pamatoti ar nodokļu shēmas specifiku (73), ii) ir ieviestas pienācīgas kontroles un uzraudzības procedūras (74) un iii) nodokļu atvieglojumi ir samērīgi un nepārsniedz nepieciešamo minimumu (75).

(103)

Komisija uzskata, ka Beļģijas valsts argumentam nevar piekrist, jo ar pasākumu piešķirtās priekšrocības būtība ir kvalitatīvi atšķirīga no tās, ko Tiesa izvērtēja Paint Graphos lietā. Beļģijas ieviestais pasākums paredz priekšrocību radīšanu, nevis atbrīvojumu no fiskālā sloga vai no pienākuma maksāt kādu maksu. Līdz ar to konkrētajam pasākumam nevar piemērot standarta trīsdaļu analīzi, ko Savienības tiesas ir izmantojušas, izvērtējot, vai fiskālas priekšrocības vai atbrīvojums no nodevas ir selektīvi.

(104)

Jebkurā gadījumā, pat ja šim pasākumamvarētu piemērot Paint Graphos analīzi, tas, ņemot vērā tā specifiku, tik un tā būtu selektīvs.

(105)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka Paint Graphos attiecas uz visiem ražotāju un darbinieku kooperatīviem, nevis uz tik salīdzinoši mazu apakšnozari kā finanšu kooperatīvi. Ja, kā apgalvo Beļģija, būtu jābūt īpašam režīmam attiecībā uz “īstiem” kooperatīviem, tad šāds režīms būtu piemērojams visiem atzītiem kooperatīviem. Tāpēc tas, ka pasākums ir vērsts tikai uz finanšu kooperatīviem, ir pietiekams faktors, lai konstatētu, ka pasākums ir selektīvs.

(106)

Otrkārt, Komisija atzīmē, ka Beļģijas valsts uzskata, ka finanšu kooperatīvi kopš 2008. gada 10. oktobra, šķiet, bija pelnījuši papildu privilēģijas. Komisija atzīmē, ka pirms minētā datuma atzītiem kooperatīviem, ņemot vērā to īpašo statusu, tika piemērots noteikta veida labvēlīgs režīms, kas izpaudās kā atbrīvojums no nodokļu atskaitīšanas (76). Komisija šajā lēmumā neizsaka viedokli par to, vai šīs nodokļu priekšrocības ir samērīgas, bet tā uzskata, ka nebija iemesla 2008. gada 10. oktobrī pēkšņi ieviest papildu kompensāciju vai aizsardzību uzņēmumiem, kuriem ir finanšu kooperatīva statuss.

(107)

Visbeidzot, pat ja Komisija veiktu Paint Graphos lietā izmantoto analīzi, kā to ierosina Beļģija, tā uzskata, ka nav pamata nodrošināt 100 % garantiju ARCO biedriem, kas ir fiziskas personas (t. i., Paint Graphos analīzes i) daļa). ARCO veidoja struktūras, kas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību, un, ņemot vērā minēto sabiedrību veidu, ko nosaka Beļģijas vispārējie noteikumi par uzņēmējdarbības tiesībām, ARCO biedriem būtu vajadzējis zināt, ka likvidācijas gadījumā viņi var zaudēt visu savu kapitālu (77). Turklāt visa finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, parakstītā kapitāla 100 % aizsardzība nav samērīgs pasākums (Paint Graphos analīzes iii) daļa), jo šādi biedri būtu aizsargāti no jebkāda riska, un tas radītu nepamatotas priekšrocības uzņēmumiem, kuru biedri viņi ir (78).

Konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm

(108)

Kooperatīvu garantiju shēma nodrošina finanšu kooperatīviem priekšrocības, kādu nav citiem tirgus dalībniekiem, kas piedāvā privāto ieguldījumu produktus, un citiem atzītiem nefinanšu kooperatīviem. Pateicoties pasākumam, ARCO varēja saglabāt savu tirgus daļu ilgāku laiku. ARCO necieta no kapitāla aizplūšanas, izņemot to, kas notika vēlāk un mazākā apjomā nekā tad, ja pasākuma nebūtu. Tādējādi kapitāls, kas citā gadījumā būtu bijis pieejams ieguldījumiem, nekļuva pieejams citiem tirgus dalībniekiem, kuriem bija jākonkurē saviem spēkiem un kuri nevarēja paļauties uz kooperatīvu garantiju shēmu. Tāpēc kooperatīvu garantiju shēma kropļo konkurenci (79).

(109)

Ja dalībvalsts piešķir atbalstu uzņēmumam, tādējādi var tikt saglabāta vai palielināta tā iekšējā darbība, kas nozīmē, ka samazinās citās dalībvalstīs dibinātu uzņēmumu izredzes iekļūt tirgū (80). Tā kā Beļģijas tirgū darbojas daudzi starptautiski ieguldījumu produktu nodrošinātāji, pasākumam pavisam noteikti ir ietekme uz tirdzniecību Savienības mērogā.

Secinājums

(110)

Pamatojoties uz analīzi, kas veikta 91.–109. apsvērumā, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ietver valsts resursus, ir selektīva priekšrocība par labu ARCO, kropļo konkurenci un ietekmē Savienības iekšējo tirdzniecību, tādējādi tā atbilst visiem valsts atbalsta kritērijiem. Visi minētie elementi pastāvēja vēlākais no brīža, kad tika pieņemts 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēts, bet ar pasākumu radītās priekšrocības pastāvēja jau kopš 2008. gada 10. oktobra, kad Beļģijas iestādes paziņoja, ka šāds pasākums tiks ieviests. Izvērtējot atbalsta saderību un, ja nepieciešams, tā atgūšanu no saņēmējiem, ir jāņem vērā viss priekšrocības apjoms.

4.4.   Atbalsta saderība

(111)

Pēc tam, kad ir konstatēts, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, Komisijai jānosaka, vai minēto atbalstu var atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

(112)

Līguma 107. panta 1. punktā ir noteikts, ka valsts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu un tāpēc ir aizliegts, izņemot, ja Līgumā ir paredzēts citādi. Tālāk Līguma 107. panta 2. un 3. punktā ir definētas divas saderīga atbalsta kategorijas.

(113)

Pirmkārt, Līguma 107. panta 2. punktā ir uzskaitītas valsts atbalsta kategorijas, uz kurām automātiski neattiecas aizlieguma princips, bet kooperatīvu garantiju shēma nav iekļaujama nevienā no tām.

(114)

Otrkārt, Līguma 107. panta 3. punkts attiecas uz vairākām atbalsta kategorijām, ko var uzskatīt par saderīgām ar iekšējo tirgu. Teorētiski varētu piemērot Līguma 107. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktu.

(115)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu Komisija pamatnostādnēs ir paskaidrojusi, kā tā piemēros minētajā apakšpunktā noteikto atbrīvojumu konkrētiem atbalsta veidiem. Tomēr Komisija norāda, ka pasākums neatbilst nevienam no atbalsta veidiem, uz kuriem attiecas minētās pamatnostādnes. Turklāt ne Beļģija, ne ARCO nav minējuši nekādu kopīgu interešu mērķi minētā apakšpunkta nozīmē, tāpēc pasākuma iespējamā saderība Komisijai būtu jāizvērtē, tikai pamatojoties uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu.

(116)

Attiecībā uz Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu Komisija atzīmē, ka Beļģijas valsts apgalvoja, ka gadījumā, ja Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ietver valsts atbalstu, pasākums būtu jāizvērtē atbilstoši Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktam. Minētais apakšpunkts ļauj atbalstu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, ja atbalsts ir vajadzīgs, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts tautsaimniecībā.

(117)

Tomēr Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nolūkos ir nepieciešama sašaurināta interpretācija attiecībā uz to, ko var uzskatīt par nopietniem traucējumiem dalībvalsts tautsaimniecībā. Attiecīgajiem traucējumiem ir jāietekmē visa dalībvalsts tautsaimniecība kopumā, nevis tikai kāda tās teritorijas reģiona vai apgabala tautsaimniecība (81).

(118)

Kad finanšu krīze sasniedza pirmo kulminācijas punktu 2008. gada rudenī, Komisija 2008. gada Banku darbības paziņojumā nolēma, ka, lai novērtētu valsts atbalsta pasākumus finanšu iestāžu problēmu risināšanai, var izmantot Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu (82).

(119)

Ārpus finanšu nozares Komisija saskaņā ar Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu izstrādāja arī Valsts atbalsta pasākumu Savienības pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (“pagaidu shēma”) (83). Tomēr minētā shēma nav piemērojama konkrētajam pasākumam. Tā ir vērsta uz reālo ekonomiku, ļaujot dalībvalstīm veikt atbilstošus pasākumus, lai uzlabotu finansējuma pieejamību uzņēmumiem, kas vēlas veikt ieguldījumus finanšu krīzes laikā, kad banku finansējuma apjomi samazinājās. ARCO problēmas ir saistītas nevis ar banku finansējuma trūkumu, bet gan ar aktīviem (t. i., Dexia akcijām), kuru vērtība bija jākoriģē uz leju. Turklāt uz kooperatīvu garantiju shēmu, kas garantē 100 % no pasīvu instrumenta, neattiecas neviena no atbalsta kategorijām, kas aprakstītas minētās shēmas 4.3. punktā.

(120)

Tā kā finanšu kooperatīvi nav finanšu iestādes 2008. gada Banku darbības paziņojuma nozīmē (84), atbalsts jānovērtē tieši saskaņā ar Līgumu. Lai pasākums atbilstu Līguma 107. panta 3. punktā noteiktajiem vispārējiem atbilstības kritērijiem, tam jāatbilst šādiem nosacījumiem (85):

a)    piemērotība – atbalstam jābūt mērķtiecīgam, lai varētu efektīvi sasniegt mērķi novērst nopietnus traucējumus tautsaimniecībā. Tas tā nebūtu, ja pasākums nebūtu piemērots traucējumu novēršanai;

b)    nepieciešamība – atbalsta pasākuma apjomam un veidam jābūt nepieciešamam, lai sasniegtu konkrēto mērķi. Tas nozīmē, ka atbalsta apjomam jābūt samazinātam līdz minimumam, kas nepieciešams, lai sasniegtu mērķi, un atbalsta veidam jābūt vispiemērotākajam traucējumu novēršanas veidam;

c)    samērīgums – pasākuma pozitīvajai ietekmei pienācīgi jāatsver konkurences izkropļojumi, lai tie būtu ierobežoti līdz minimumam, kas nepieciešams pasākuma mērķu sasniegšanai.

(121)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir piemērots, Komisija norāda, ka finanšu kooperatīvu ietekme uz tautsaimniecību kopumā būtiski atšķiras no ietekmes, ko rada tradicionālās bankas, kuras ir pakļautas “banku panikas” riskam. Ja visi bankas noguldījumu turētāji nolemtu izņemt savu naudu vienlaicīgi, bankai nāktos īsā laikposmā atsavināt visus tās nelikvīdos aktīvus (tādējādi izraisot ārkārtas izpārdošanu (fire sales)), bet tam būtu sekas attiecībā uz aizdevumiem reālajai ekonomikai, un tas varētu izraisīt arī aktīvu cenu spirālveida lejupslīdi. Savukārt finanšu kooperatīvi neaizdod līdzekļus reālajai ekonomikai. Tiem ir arī likumā noteiktas tiesības ierobežot izstāšanos (86), lai principā varētu izvairīties no haotiskas ieguldīto aktīvu atsavināšanas. Pēdējais minētais aspekts jo īpaši parāda, cik būtiski atšķiras sistēmiskā ietekme starp noguldījumiem un kooperatīvu pajām.

(122)

Ir arī skaidrs, ka no juridiskā viedokļa finanšu kooperatīvu biedri ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību biedri. Šā statusa dēļ finanšu kooperatīvu biedri, kas ir fiziskas personas, ir tiesiski pakļauti iespējai, ka tie pilnībā vai daļēji zaudēs savus sākotnējos kapitāla ieguldījumus. Šajā saistībā Komisija arī norāda uz faktu, ka BVB pārvaldnieks neapstiprināja, ka finanšu kooperatīvu pajas ir līdzīgas krājnoguldījumiem kredītiestādē (87).

(123)

Komisija arī atzīmē, ka finanšu kooperatīvu biedru, kas ir fiziskas personas, stāvoklis “kaskādes struktūrā” (88) minēto sabiedrību likvidācijas vai bankrota gadījumā ļoti atšķiras no stāvokļa, kāds ir krājnoguldījumu turētājam kredītiestādē. Kredītiestādes ir regulētas iestādes, attiecībā uz kurām regulators nodrošina, ka ir pieejama konkrēta kapitāla summa. Minētais kapitāls ir pirmais “drošības spilvens” likvidācijas vai bankrota gadījumā. Turpretī finanšu kooperatīvu biedriem nav šādas aizsardzības. Likvidācijas vai bankrota gadījumā viņi pirmie izjūt triecienu.

(124)

Pamatojoties uz argumentiem, kas izvērsti 121.–123. apsvērumā, Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma aizsargā tikai finanšu kooperatīvus un to biedrus, kas ir fiziskas personas, no viņu iepriekšējo ieguldījumu sekām. Tomēr tā nav uzskatāma par piemērotu pasākumu, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā.

(125)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir nepieciešams, Komisija atgādina, ka Beļģijas valsts jau bija veikusi būtiskus pasākumus, lai novērstu traucējumus tās tautsaimniecībā. Tā jau bija ieviesusi citus pasākumus, lai stabilizētu Beļģijas finanšu sistēmu un jo īpaši bankas un citas finanšu iestādes, kurās finanšu kooperatīvi ieguldīja. Beļģijas Noguldījumu garantiju shēma aizsargāja noguldījumus apjomā līdz EUR 100 000, un Beļģijas valsts palīdzēja Fortis, KBC, Dexia un Ethias ar rekapitalizāciju, likviditātes pasākumiem, pasākumiem saistībā ar aktīviem, kuru vērtība bija samazinājusies, un ad hoc pasākumiem. Komisija secina, ka nebija nepieciešams aizsargāt atsevišķas fiziskās personas, kuras bija biedri finanšu kooperatīvos, kas galu galā ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību.

(126)

Attiecībā uz BVB pārvaldnieka vēstuli, uz kuru atsaucās Beļģijas valsts, Komisija atzīmē, ka tā ir datēta ar 2011. gada oktobri, proti, labu laiku pēc 2008. gada 10. oktobra, kad tika paziņots pasākums. Turklāt vēstules tekstā nekas neliecina, ka pasākums ir nepieciešams, lai novērstu nopietnus traucējumus Beļģijas tautsaimniecībā. Tajā ir tikai norādīts, ka pasākums ļautu (89) ierobežot (sistēmiskās) krīzes nelabvēlīgo ietekmi. Attiecībā uz Finanšu stabilitātes padomes vēstuli Komisija atzīmē, ka tajā ir tikai aprakstīts palielinātais noguldījumu garantiju shēmas segums un “21. nozares” apdrošināšanas produktu garantijas shēmas ieviešana.

(127)

Attiecībā uz to, vai pasākums ir samērīgs, Komisija norāda, ka pasākuma struktūra nenodrošina pietiekamu aizsardzību pret “asimetrisko atlasi” (90). Tas, ka kooperatīvu garantiju shēma ir brīvprātīga, apvienojumā ar acīmredzamo dzīvotspējas pārbaudes neesamību rada stimulu iestāties shēmā tikai tad, ja ir skaidrs, ka garantija tiks izmantota. Šādā scenārijā labuma guvējs var izmantot garantiju, vienlaikus lielā mērā izvairoties no garantijas maksājumu veikšanas līdz pat pēdējam brīdim pirms likvidācijas.

(128)

Komisija arī uzskata, ka kooperatīvu garantiju shēma rada nevajadzīgus traucējumus normālajā tirgus darbībā. Pasākums ir ļāvis ARCO nosargāt tā stāvokli privāto finanšu produktu tirgū, un tāpēc konkurenti, kas nevarēja paļauties uz kooperatīvu garantiju shēmu, juta vai būtu varējuši just nelabvēlīgu ietekmi uz to tirgus daļu un rentabilitāti.

(129)

Secināms, ka pasākumu nevar uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, jo tas nav ne piemērots, ne nepieciešams, ne arī samērīgs Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta nozīmē un uz to neattiecas neviens cits noteikums, kas reglamentē valsts atbalsta saderību.

4.5.   Atbalsta aprēķināšana

(130)

Attiecībā uz to, kā aprēķināms no ARCO atgūstamās priekšrocības apjoms, Komisija ņem vērā šādus parametrus un faktus (91):

kapitāla aizplūduma maksimālā summa, kas noteikta ARCO statūtos un kas ierobežota līdz 10 % no kopējā kapitāla vai 10 % no tā biedru bāzes (92),

fakts, ka kooperatīvu garantiju shēma attiecas tikai uz biedriem, kas ir fiziskas personas,

kooperatīvu garantiju shēmas specifiskā struktūra, proti, no vienas puses, shēma bija brīvprātīga, ļaujot finanšu kooperatīviem izvēlēties, vai tajā piedalīties, savukārt, no otras puses, ļaujot pat finanšu kooperatīviem, kuriem bija augsts bankrota vai likvidācijas risks, pieteikties shēmai (kā tas notika, kad 2011. gada 8. decembrī, neilgi pēc ARCOFIN, ARCOPAR un ARCOPLUS uzņemšanas shēmā, to kopsapulcēs tika apstiprināti to valžu priekšlikumi sākt brīvprātīgu likvidāciju),

fakts, ka ilgi pirms ARCO likvidācijas tā finanšu stāvoklis jau bija nestabils, jo, kā aprakstīts 38., 44. un 82. apsvērumā, tas bija ieguldījis lielus līdzekļus akcijās Dexia – bankā, ko 2008. gada rudenī Beļģijas, Francijas un Luksemburgas valdībām bija jāglābj no bankrota –, kā rezultātā jebkuram būtiskam Dexia akciju vērtības samazinājumam joprojām bija kaitējoša ietekme uz ARCO finanšu stāvokli, jo īpaši tāpēc, ka ARCO bija finansējis savu dalību Dexia glābšanā, uzņemoties daļu tās parādu,

un fakts, ka 2011. gadā ARCO samaksāja iestāšanās maksu un gada garantijas prēmiju.

(131)

ARCO iegūtā priekšrocība bija aizsardzība no kapitāla aizplūšanas, ko ARCO citādi būtu varējis apturēt, tikai piemērojot savu statūtu noteikumus, kad tas būtu zaudējis vai nu 10 % (93) no sava kapitāla, vai arī 10 % no savas biedru bāzes. Aizplūšana šādos apjomos būtu varējusi notikt, tiklīdz ARCO būtu objektīvi uzņēmies pārmērīgas parādsaistības, sācis bankrota procedūru vai likvidācijas procedūru vai – subjektīvāk, kā tas ir dažos “banku panikas” (94) gadījumos –, tiklīdz ARCO biedri būtu uzskatījuši, ka vairs nav droši ieguldīt ARCO, piemēram, tāpēc, ka tas ir ļoti atkarīgs no Dexia finanšu stāvokļa un tirgus vērtības.

(132)

Aprēķinot ARCO iegūto priekšrocību, Komisija izmanto konservatīvu (95) pieeju, ņemot vērā iespējamu kapitāla aizplūšanu tikai vienā gada periodā, nevis vairākos periodos. Pamatojoties uz šādu pieeju, aprēķinam būtu jāatspoguļo kooperatīvu garantiju shēmas minimālā ietekme, lai gan realitātē garantija varētu būt pasargājusi ARCO no vajadzības vairākas reizes pārvarēt biedru un kapitāla aizplūšanu maksimālajā atļautajā apjomā. ARCO statūti ļāva tam apturēt kapitāla aizplūšanu gadījumā, ja tiktu zaudēti 10 % kapitāla vai 10 % biedru bāzes. Lai aprēķinātu atbalsta summu, Komisija pieņem, ka ARCO būtu izvēlējies efektīvāko alternatīvu no minētajām divām iespējām, proti, alternatīvu, kas būtu ļāvusi saglabāt maksimāli augstu kapitāla līmeni. Attiecībā uz iespēju, kas ir saistīta ar biedru bāzes aizplūšanu, Komisija izmantos vismazāko biedru, kas ir fiziskas personas, skaitu laikposmā, kad pastāvēja priekšrocība (sākot no 2008. gada 10. oktobra) – kas ir vēl viens konservatīvs pieņēmums –, un attiecinās uz minētajiem biedriem vidējo kapitāla daļu attiecīgajā gadā. Attiecībā uz iespēju, kas saistīta ar kapitāla aizplūšanu, Komisija aprēķinam arī izmantos gadu, kurā kapitāla summa bija vismazākā.

(133)

Komisija arī ņem vērā, ka pasākuma radīto priekšrocību daļēji mazināja fakts, ka ARCO, ko veidoja trīs juridiskās personas, proti, ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS, bija jāmaksā vienreizēja iestāšanās maksa un garantijas maksa par vienu gadu, lai gan minētie maksājumi tika veikti tikai 2011. gada rudenī, tieši pirms ARCO iesniedza likvidācijas pieteikumu.

(134)

Tādējādi ar pasākumu iegūtā priekšrocība ir mazākā no summām, ko iegūst šādos divos aprēķinos: a) 10 % no kapitāla gadā, kurā kapitāls bija viszemākais laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa, un b) 10 % no vismazākā biedru skaita laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, ko reizina ar vidējo kapitāla vērtību uz vienu biedru tajā pašā gadā, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa.

(135)

Absolūtā izteiksmē iespējamība, ka ieguldītāji varētu izņemt kapitālu, laika gaitā palielinās, tāpēc ir grūtāk aprēķināt procentus, kas jāmaksā par saņemto priekšrocību. Lai ARCO gūto priekšrocību varētu likvidēt pilnībā, vienlaikus ļaujot attiecīgajai dalībvalstij izmantot praktiski izmantojamu metodi atgūstamo procentu aprēķināšanai (96), Komisija uzskata, ka visa priekšrocība bija pilnībā pieejama vismaz no 2011. gada 8. decembra, un pieprasa, lai atgūstamajām summām tiktu piemēroti procenti par laikposmu, sākot no 2011. gada 8. decembra līdz faktiskajai summu atgūšanai.

(136)

Lai varētu pārbaudīt atbalsta aprēķinus, Komisija prasa, lai Beļģija iesniedz tai sarakstus, kuros norādīts katra gada beigās reģistrētais attiecīgi ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS biedru skaits laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim.

(137)

Beļģijas iestādes savos papildu apsvērumos, kas iesniegti vairāk nekā pusotru gadu pēc termiņa apsvērumu iesniegšanai par lēmumu sākt procedūru, nebija iekļāvušas nekādu jaunu informāciju par lietas būtību. Tās apgalvo, ka Komisija nevar aizliegt garantiju maksājumus biedriem, kas ir fiziskas personas, nevar pieprasīt valstij apturēt maksājumus, kas tiek veikti atbilstoši kooperatīvu garantiju shēmai, un nevar atgūt maksājumus, kas atbilstoši minētajai shēmai veikti biedriem, kas ir fiziskas personas.

(138)

Lai pamatotu savus argumentus, Beļģijas iestādes norādīja, ka biedri, kas ir fiziskas personas, nav uzņēmumi Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē, un pauda uzskatu, ka garantijas maksājumi šādiem biedriem neietekmē ARCO, ne arī Beļģijas valsts izredzes atgūt atbalstu.

(139)

Atbildot uz to, Komisija norāda, ka summas, kuras jāatgūst saskaņā ar šo lēmumu, patiešām ir atbalsts, kas piešķirts ARCO.

(140)

Komisija arī uzsver, ka ar konstatējumu, ka valsts piešķirts atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar Līguma 108. panta 2. punktu, ir pietiekami, lai pamatoti liktu valstij izbeigt šādu atbalstu (97). Tāpēc Beļģijas iestādes nevar apgalvot, ka aizliegums maksāt garantiju, ko uzskata par nesaderīgu atbalstu, ir pretrunā Savienības tiesībām.

(141)

Tāpēc tām bija pienākums izpildīt lēmumā sākt procedūru iekļauto rīkojumu apturēt attiecīgā pasākuma īstenošanu un attiecīgi neveikt nekādus maksājumus.

(142)

Tāpēc ir pamatoti, ka Beļģijai arī turpmāk jāatturas no jebkādu maksājumu veikšanas atbilstoši šim atbalsta pasākumam.

Secinājums

(143)

Komisija secina, ka kooperatīvu garantiju shēma ir valsts atbalsts par labu ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS, ko Beļģija ir nelikumīgi īstenojusi, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Beļģijas valstij būtu jāatceļ tiesību akti, kas ir kooperatīvu garantiju shēmas pamatā (jo īpaši 2009. gada 14. aprīļa likums un 2011. gada 10. oktobra karaļa dekrēts), un jāatgūst priekšrocības apjoms no ARCOPAR, ARCOFIN un ARCOPLUS,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Garantiju shēma, ko Beļģija nelikumīgi pieņēmusi attiecībā uz ARCO finanšu kooperatīviem un konkrēti ARCOFIN, ARCOPLUS un ARCOPAR, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu, nav saderīga ar iekšējo tirgu.

2. pants

1.   Beļģijai jāatgūst 1. pantā minētais nesaderīgais atbalsts no tā saņēmējiem tās summas apjomā, kas ir mazākā no šādos divos aprēķinos iegūtajām:

a)

10 % no kapitāla tajā gadā, kurā kapitāls bija vismazākais laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa, vai

b)

10 % no vismazākā biedru skaita laikposmā no 2008. gada 10. oktobra līdz 2011. gada 8. decembrim, ko reizina ar vidējo kapitāla vērtību uz vienu biedru tajā pašā gadā, mīnus jau samaksāto maksu kopējā summa.

2.   Atgūstamajām summām piemēro procentus par laikposmu no 2011. gada 8. decembra līdz to faktiskajai atgūšanai.

3.   Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Padomes 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK Līguma 93. panta piemērošanai (98) V nodaļu.

4.   Beļģija atturas no jebkādu maksājumu veikšanas atbilstoši 1. pantā minētajai shēmai no šā lēmuma paziņošanas dienas.

3. pants

1.   Beļģija izbeidz 1. pantā minēto atbalsta pasākumu, jo tas nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2.   Šā lēmuma 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir tūlītēja un faktiska.

3.   Beļģija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

4. pants

1.   Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas Beļģija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

to pasākumu sīks apraksts, kas jau veikti un kas ir plānoti, lai nodrošinātu šā lēmuma izpildi;

b)

dokumenti, kas apliecina, ka saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2.   Beļģija informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto valsts pasākumu norisi, līdz 1. pantā minētā atbalsta atgūšana ir pabeigta. Pēc Komisijas pieprasījuma Beļģija tūlīt iesniedz informāciju par pasākumiem, kas jau veikti un kas ir plānoti, lai izpildītu šo lēmumu. Tā arī sniedz sīku informāciju par atgūstamā atbalsta summām un to procentiem, kas jau ir atgūti no atbalsta saņēmēja.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Beļģijas Karalistei.

Briselē, 2014. gada 3. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 213, 19.7.2012., 64. lpp.

(2)  Arī Beļģijas Valsts padome norādīja, ka pasākums varētu būt uzskatāms par valsts atbalstu. Sk. Avis du Conseil d'Etat Nr. 46.131/2, 2009. gada 4. marts.

(3)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(4)  Sk. 1. zemsvītras piezīmi (KONSEKVENCE: zemsvītras piezīmes tiek norādītas šādi: “[kārtas numurs] zemsvītras piezīme”).

(5)  ARCO ir sīkāk raksturots 38.–44. apsvērumā.

(6)  Sk. (http://www.dekamer.be/kvvcr/pdf_sections/comm/dexia/N031_20120125reynders.pdf) – Dexia komisijas protokoli – 2012. gada 25. janvāra uzklausīšana ar ministru Reynders, 7. un 32. lpp. Protokolos ir šāds teksts: “… 2008. gadā valdības locekļi vērsās ierobežota sastāva [ministru] padomē, lai lūgtu valsti iejaukties Ethias un ARCO lietā. Ņemot vērā krīzes situāciju, valdība 2008. gada 10. oktobrī un 2009. gada 21. janvārī apņēmās aizsargāt ar politisku lēmumu tādu kooperatīvo sabiedrību biedru kapitālu, kuri ir fiziskas personas (…), tāpēc es tobrīd sapratu tā, ka nevarēšu – un arī tālaika premjerministrs nevarēs – panākt vienošanos ar mūsu kolēģiem [pro memoria: pārējās dalībvalstis, ko skāra Dexia lieta, bija Francija un Luksemburga] un Dexia vadību, ja tajā pašā laikā nebūtu pieņemti lēmumi par Ethias un ARCO. (…) Tā mēs uzņēmāmies šīs saistības attiecībā uz kooperatīvu biedriem (…). Kāpēc trijos posmos un kāpēc tam vajadzēja tik ilgu laiku? Tāpēc, ka vispirms bija vajadzīgs izdarīt tā, lai šo politisko vienošanos varētu paust saistošā aktā.” (“…, en 2008, des membres du gouvernement sont intervenus en Conseil restreint afin de demander à l'Etat d'intervenir pour Ethias et pour ARCO. Compte tenu de la situation de crise dans laquelle on était, le gouvernement s'est engagé le 10 octobre 2008 et le 21 janvier 2009 à protéger la part de capital des coopérateurs personnes physiques dans des sociétés coopérative (…) dans une décision politique, j'ai donc bien compris à un moment donné que je ne pourrais pas – et le premier ministre aussi à l'époque – boucler l'accord avec nos collègues [pro memoria: pārējās dalībvalstis, ko skāra Dexia lieta, bija Francija un Luksemburga] et avec la direction de Dexia – si en même temps, il n'y avait pas des décisions prises sur Ethias et sur ARCO. (…), Donc, pour les coopérateurs des coopératives, nous avions pris cet engagement (…). Alors pourquoi en trois étapes et pourquoi avec pas mal de temps? Parce qu'il a d'abord fallu faire en sorte que cet accord politique puisse se traduire dans un texte”.)

(7)  Rakstā, kas publicēts žurnāla “Trends”2014. gada 15. maija izdevumā un ir pieejams arī tā tīmekļa vietnē, ministrs izteicies šādi: “2008. gada septembra beigās, Dexia pirmās krīzes laikā, mēs aicinājām Holding Communal, ARCO un Ethias piedalīties kapitāla palielināšanā, kurai tiem nebija naudas. ARCO un Ethias cilvēkiem bija vajadzīga garantija, pretējā gadījumā viņi būtu izņēmuši savus uzkrājumus. Tas izraisītu ARCO bankrotu. Garantija ir jāskata tābrīža kontekstā, proti, ARCO, Ethias un Holding Communal bija pienākums piedalīties Dexia kapitāla palielināšanā, jo nebija cita risinājuma. Tas bija 2008. gads. (…) Federālā valdība – ar piecām politiskajām partijām – sniedza valdības garantiju. Tādējādi ARCO glābēji neizņēma savus uzkrājumus, uzskatot: “Mums jāturpina sniegt atbalstu, un, ja notiek ļaunākais, mums ir “drošības tīkls”.”” (“Eind september 2008, bij de eerste Dexia-crisis, werd aan de Gemeentelijke Holding, Arco en Ethias gevraagd om deel te nemen aan een kapitaalverhoging waarvoor ze het geld niet hadden. De achterban van onder andere Arco en Ethias had waarborgen nodig, anders zouden ze hun spaargeld weghalen. Dat had het faillissement van Arco betekend. Die waarborg heeft dus veel te maken met de context van dat moment. Arco, Ethias en de Gemeentelijke Holding waren verplicht om mee te gaan in de kapitaalverhoging van Dexia, omdat er geen andere oplossing was. Dat was 2008. (…) Op dat moment kende de federale wetgever – met vijf partijen – een overheidswaarborg toe. Het resultaat was dat de Arcospaarders hun geld lieten staan. Ze dachten: we moeten blijven steunen, en als het misloopt is er een vangnet.”)

(8)  “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produkti ir definēti Karaļa dekrēta par apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību I pielikuma 21. punktā un attiecas uz apdrošināšanas produktiem, kas nav saistīti ar ieguldījumu fondu (atšķirībā no “23. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktiem). “21. nozares” produkti principā piedāvā garantētu ienākumu no ieguldījumiem, ko var palielināt ar daļu no apdrošināšanas sabiedrības peļņas no ieguldījumiem.

(9)  Paziņojumā presei ir šāda rindkopa: “Valdība nolēma attiecināt šo fondu sniegto aizsardzību uz “citām finanšu nozares iestādēm (jo īpaši apdrošināšanas sabiedrībām vai licencētiem kooperatīviem), kuras to pieprasījušas attiecībā uz produktiem, kas pielīdzināmi banku noguldījumiem, piemēram, dažiem produktiem, kas attiecas uz dzīvības apdrošināšanu, ko sauc par “21. nozari”. Atsevišķas iestādes jau ir paudušas savu interesi.”” (“Le gouvernement a décidé d'étendre la protection donnée par ce fonds à autres institutions du secteur financier (notamment des compagnies d'assurances ou des coopératives agrées) qui en feraient la demande pour des produits assimilables à des dépôts bancaires comme par exemple certains produits faisant partie de la branche 21. Certains organismes ont déjà fait part de leur intérêt.”)

(10)  Iepriekšējā valdība atkāpās 2008. gada 18. decembrī, un 2008. gada 30. decembrī darbu sāka jauna valdība.

(11)  Minētajā paziņojumā presei Beļģijas valdība atkārtoja savu apņemšanos ieviest kooperatīvu garantiju shēmu (“valdība apstiprina iepriekšējās valdības pieņemtās saistības piešķirt garantiju režīmu licencēto kooperatīvu biedriem”) (“le gouvernment confirme l'engagement pris par le gouvernement précédent d'offrir un régime de garantie aux associés des sociétés coopératives agréées”). Paziņojumā presei bija arī iekļauta tehniska informācija par kooperatīvu garantiju shēmu.

(12)  ArgenCo savā 2010. gada 5. oktobra kooperatīva paju prospektā (4. lpp.) paskaidroja: kooperatīvu pajas nav klasificējamas kā kredītiestādes emitēts parāds un arī ne kā noguldījums. Attiecīgi noguldījumu garantiju shēmas uz pajām neattiecas. Līdzīgi izteicās Lanbokas/Agricaisse sava 2009. gada 15. maija prospekta 6. lappusē, kurā tas norādīja, ka kooperatīva paju pircējiem būtu jāņem vērā, ka noguldījumu garantiju shēma neaizsargā pajas.

(13)  Moniteur Belge, 17.10.2008., 2. izd., N.2008 – 3690 [2008/03425].

(14)  Moniteur Belge, 17.11.2008., 2. izd., N.2008 – 4088 [2008/03450].

(15)  Finanšu stabilitātes padome secināja, ka noguldījumu garantiju shēmas paplašināšana ir vajadzīga Beļģijas finanšu sistēmas stabilitātei (Finanšu stabilitātes padome “uzskata, ka ierosinātie pasākumi patiešām ir nepieciešami, lai saglabātu beļģu finanšu sistēmas stabilitāti, un tiem iespējami drīz ir jāstājas spēkā”) (Le Comité de Stabilité Financièreestime que les mesures proposées sont effectivement indispensables afin de préserver la stabilité du système financier belge et doivent pouvoir entrer en vigueur dans les plus brefs délais”).

(16)  Moniteur Belge, 21.4.2009., 1. izd., N.2009 – 1426 [2009/03147].

(17)  Moniteur Belge, 12.10.2011., 2. izd., N.2011 – 2682 [2011/205241].

(18)  Pēc kooperatīvu garantiju shēmas ieviešanas Likums par BVB organizāciju tika attiecīgi grozīts un tika ieviests 36/24. pants (http://www.nbb.be/doc/ts/Enterprise/juridisch/F/loi_organique.pdf).

(19)  “Pašreizējie apstākļi, mūsuprāt, atbilst šiem nosacījumiem tādā ziņā, ka valsts parādu krīze, pašreizējie traucējumi finanšu tirgu darbībā un starpbanku tirgu nepilnības rada mūsu ekonomikai nopietnu šīs sistēmiskās krīzes risku. Tāpēc valdības garantija, kas attiecas uz atsevišķu licencētu kooperatīvo sabiedrību biedru pajām, ļautu ierobežot šīs krīzes ietekmi.” (“Les circonstances actuelles nous semblent répondre à ces conditions, en ce que la crise des dettes souveraines, les perturbations actuelles sur les marchés financiers et le dysfonctionnement des marchés interbancaires font peser sur notre économie un risque grave de cette crise systémique. A cet effet, une garantie d'Etat couvrant les parts des coopérateurs de certaines sociétés coopératives agréées permettrait de limiter les effets de cette crise.”)

(20)  “Likumdevējs pamato šo noteikumu, balstoties uz atsevišķu kooperatīvo sabiedrību paju pielīdzināšanu banku noguldījumiem. Tā kā šis paziņojums aprobežojas ar provizorisku karaļa dekrēta projektu, tajā netiek aplūkota likumdevēja veiktā pielīdzināšana.” (“Le législateur justifie cette disposition sur la base d'une assimilation des parts de coopérateurs de certaines sociétés coopératives à des dépôts bancaires. Le présent avis étant limité à l'avant-projet d'Arrêté royal, il n'examine pas l'assimilation pratiquée par le législateur.”)

(21)  “Prima facie mums nešķiet pašsaprotami, ka noteikti izdosies pārliecināt Komisiju par to, ka pasākums, kuru karaļa dekrēta provizoriskais projekts paredz veikt, attiecas uz visiem salīdzināmajiem tirgus dalībniekiem un tādējādi tas neietilpst valsts atbalsta noteikumu darbības jomā.” (“Prima facie, il ne nous semble pas évident de convaincre à coup sûr la Commission de ce que la mesure que l'avant-projet d'Arrêté royal vise à exécuter s'adresse bien à tous les acteurs comparables du marché et ne relève donc pas du champ d'application des règles sur les Aides d'Etat.”)

(22)  “Šis neobligātais raksturs rada risku veikt asimetrisku atlasi, kuras dēļ tikai tās kooperatīvās sabiedrības, kuras ir pakļautas nopietniem zaudējumu riskiem, patiešām atbalstītu Īpašo aizsardzības fondu.” (“Ce caractère facultatif donne lieu à un risque de sélection adverse par lequel seules les sociétés coopératives fortement exposées à des risques de perte contribueraient effectivement au Fonds Spécial de Protection.”)

(23)  Moniteur Belge, 18.11.2011., 2. izd., N.2011 2974 [2011/03368].

(24)  ARCOPAR samaksāja kopumā EUR 1 794 102, ARCOFIN samaksāja EUR 193 391, un ARCOPLUS samaksāja EUR 63 265.

(25)  OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.

(26)  NGS direktīvas 1. panta 4. punktā “kredītiestāde” ir definēta kā “uzņēmums, kura darbība ir noguldījumu vai citu atmaksājamu līdzekļu pieņemšana un kredītu piešķiršana uz sava rēķina”.

(27)  NGS direktīvas 1. panta 1. punktā “noguldījums” ir definēts kā “jebkāds kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kā arī jebkādi parādi, ko apliecina kredītiestādes izdots sertifikāts”.

(28)  Noguldījumu daļa no EUR 50 000 līdz EUR 100 000 un segums – līdz EUR 100 000 – “21. nozares” dzīvības apdrošināšanas produktiem un finanšu kooperatīvu fizisko personu pajām.

(29)  http://www.consilium.europa.eu/ueDocs/cms_Data/docs/pressData/en/ecofin/103250.pdf.

(30)  NGS direktīvas 2. pants ir formulēts šādi: “Garantiju sistēmas neatmaksā turpmāk minēto: (…)

visus finanšu instrumentus, uz ko attiecas” pašu kapitāla “definīcija, kas dota Padomes Direktīvas 89/299/EEK (1989. gada 17. aprīlis) par kredītiestāžu pašu kapitālu 2. pantā.”

(31)  OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.

(32)  OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.

(33)  Moniteur Belge, 6.8.1999., 2. izd., N.99–2630 [99/09646].

(34)  http://www.ejustice.just.fgov.be/cgi_loi/loi_a.pl?language=nl&caller=list&cn=1962010830&la=n&fromt ab = wet&sql = dt='koninklijk%20besluit'&tri = dd+as+rank&rech=1&numero=1.

(35)  Kooperatīvu atzīšanas procesā svarīga nozīme ir Valsts kooperatīvu padomei, kas izveidota ar 1955. gada 20. jūlija likumu.

(36)  Tajā pašā Nodokļu kodeksa pantā ir uzskaitīti citi finanšu produkti, kuru ienākumiem arī pilnīgi vai daļēji nepiemēro nodokļus.

(37)  Avots: “Entreprendre avec du capital coopératif: Le Groupe ARCO 1935-2005; Maarten Van Dijck, Kadoc, Lannoo, 176. un 177. lpp.

(38)  Jāatzīmē, ka tūlīt pēc Dexia darījuma 2001. gadā ARCOFIN uz laiku atteicās no atzīta kooperatīva statusa. Izdevumā “Entreprendre avec du capital coopératif” minētais laikposms ir aprakstīts šādi (pašu tulkojums): “Dažus mēnešus pēc Dexia darījuma ARCO mainīja savu kooperatīvo sabiedrību statūtus, lai biedri, kuri jau bija biedri pirms Dexia darījuma, varētu gūt labumu no Dexia grupas un ARCO peļņas gūšanas uzlabotajām izredzēm. Jaunajos statūtos bija paredzēts, ka minimālais un maksimālais biedriem veicamo izmaksu īpatsvars būs attiecīgi 80 % un 90 % no parastās gada peļņas. Attiecīgi ARCOFIN dividendes martā varēja palielināt no 6 % neto līdz 8 % bruto. Tā kā minētā palielinājuma rezultātā tika pārsniegta atzītiem kooperatīviem paredzētā maksimālā dividende (6 %), ARCOFIN zaudēja atzīta kooperatīva statusu Valsts kooperatīvu padomē. Tas nozīmēja, ka atbrīvojums no nodokļa atskaitīšanas vairs nebija spēkā. Pēc nodokļa atskaitīšanas lielākā daļa kooperatīva biedru tik un tā nopelnīja 6,8 % neto dividendi. 2005. gada martā bruto dividende tika palielināta līdz 8,5 %”.

(39)  http://www.groeparco.be/website/groeparco/assets/files/arcopar/ARCOPAR_20100629_FR.pdf.

(40)  Statūtos ir precizēts, ka “(…) izstāšanos var atteikt, ja pēc izstāšanās kooperatīva biedru skaits vai ieguldītā kapitāla daudzums samazinātos par vairāk nekā desmito daļu (1/10) vienā un un tajā pašā finanšu gadā (…)”. (“(…) cette démission peut être refusée si à la suite de la démission, plus d'1/10 des actionnaires ou plus d'1/10 du capital placé devrait disparaître au cours du même exercice (…)”.)

(41)  Tās ir pajas, kas datējamas ar laiku pirms Dexia apvienošanas.

(42)  ARCO savā tīmekļa vietnē (http://www.groeparco.be/faq/be-fr/150/detail/item/789/) skaidro, ka prēmiju rezerve tika ieviesta sabiedrības statūtos 2004. gadā. Ciktāl to ļāva ARCOPAR rezultāti, šī sabiedrība līdz 2010. gadam varēja pieskaitīt prēmiju rezervei noteiktu summu. Kooperatīva biedri, kas jau bija biedri pirms 2001. gada 3. jūlija (t. i., A, B un C paju turētāji), ir tiesīgi saņemt proporcionālu prēmiju rezerves daļu. Minētā prēmiju rezerve tiek pieskaitīta to paju kapitāla vērtībai. Piemērs: biedrs X izstājas ar kapitāla vērtību EUR 100, un A, B un C paju kopējā kapitāla vērtība ir EUR 10 000. Tādējādi biedram X pieder 1/100 no sabiedrības kopējā kapitāla. Kopējā prēmiju rezerve ir EUR 500. Piemērojot attiecību 1/100, iegūst summu EUR 5. Biedrs X izstāšanās brīdī saņems EUR 100 kapitālu + EUR 5 no prēmiju rezerves.

(43)  ARCOPAR statūtu 35. pantā ir noteikts: “Visi sabiedrības aktīvi tiek pārdoti, ja vien pilnsapulce nenolemj citādi. Ja visas pajas nav vienādā mērā apmaksātas, maksātnespējas administratori atjauno līdzsvaru, vai nu pieprasot veikt papildu maksājumus, vai arī veicot avansa maksājumus. Pēc tam, kad ir samaksāti nodokļi un veiktas sociālā nodrošinājuma iemaksas, atlikums pirmām kārtām tiek izmantots, lai summas, kas kļuvušas pieejamas, izmaksātu par pajām. Iespējamais likvidācijas atlikums jebkurā gadījumā jāizlieto, ņemot vērā sabiedrības mērķus.” (“Sauf si l'Assemblée générale en décide autrement, tous les actifs de la société sont réalisés. Au cas où les parts ne sont pas toutes libérées dans la même mesure, les liquidateurs restaurent l'équilibre, soit en demandant des versements supplémentaires, soit en effectuant des paiements préalables. Après paiement des dettes et des charges sociales, le solde servira d'abord au remboursement des sommes libérées sur les parts. En tout cas, le solde éventuel de la liquidation doit être affecté en tenant compte des objectifs de la société”.)

(44)  ARCOPAR parāda attiecība (t. i., parāds attiecībā pret kopējām saistībām) bija 19,1 % (2011. gada 31. martā), savukārt ARCOPLUS un ARCOFIN parādu attiecība bija attiecīgi 6,5 % (2011. gada 31. martā) un 25,9 % (2010. gada 31. decembrī).

(45)  Komisijas paziņojums – Valsts atbalsta noteikumu piemērošana pasākumiem, kas veikti attiecībā uz finanšu iestādēm saistībā ar pašreizējo globālo finanšu krīzi, OV C 270, 25.10.2008., 8. lpp.

(46)  Komisijas lēmums lietā N 256/09 – Pārstrukturēšanas atbalsts sabiedrībai Ethias, OV C 252, 18.9.2010., 5. lpp. Lēmuma 99. apsvērums ir šāds: “Komisija ņem vērā, ka, lai gan shēmas paplašināšana ir radījusi priekšrocības Ethias, shēma ir pieejama visiem tirgus dalībniekiem ar vienādiem nosacījumiem. Ņemot vērā iepriekšminēto, Komisija uzskata, ka pasākuma piešķirtā priekšrocība nav selektīva un ka tāpēc pasākums nav valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.”

(47)  Sk. 26. apsvērumu un 36. zemsvītras piezīmi.

(48)  Sk. 23. apsvērumu.

(49)  Lieta N 428/09: Lloyds Banking grupas pārstrukturēšana, OV C 46, 24.2.2010., 2. lpp., 124. apsvērums.

(50)  Sk. spriedumu apvienotajās lietas no C-78/08 līdz C-80/08 Paint Graphos un citi (Krājums, 2011, I-7611. lpp., 61. punkts).

(51)  Beļģijas valsts atsaucas, piemēram, uz Īrijas Noguldījumu garantiju shēmu, kas aptver arī noguldījumus, kuri pārsniedz EUR 100 000 slieksni, uz Dānijas Noguldītāju un ieguldītāju garantiju fondu, kas, kā norāda Beļģijas valsts, pilnībā aptver pensiju kontus, juristu klientu kontus un nekustamā īpašuma pirkuma cenas noguldījumus uz laiku līdz deviņiem mēnešiem pēc noguldījuma veikšanas, un uz Kipras Kooperatīvo sabiedrību uzraudzības un attīstības iestādi, kas, kā norāda Beļģijas valsts, aizsargā kooperatīvo krājsabiedrību dalībnieku pastāvīgos noguldījumus.

(52)  Beļģijas valsts paskaidroja, ka ARCO ir 800 000 biedru, kuri ir fiziskas personas, Cera – vairāk nekā 400 000, Lanbokas/Agricaisse to ir 150 000, un ArgenCo – gandrīz 70 000.

(53)  Sk. arī 11. apsvērumu.

(54)  Sk. arī 13. apsvērumu.

(55)  Sk. jo īpaši Dexia komisijai sniegto toreizējā finanšu ministra izklāstu, kas aprakstīts 8. apsvērumā un 6. zemsvītras piezīmē. Sk. arī pašreizējā finanšu ministra apsvērumus, kas publicēti žurnālā “Trends” un citēti 7. zemsvītras piezīmē.

(56)  To apstiprina arī Dexia komisijai sniegtajā toreizējā finanšu ministra izklāsts, kas aprakstīts 8. apsvērumā un 6. zemsvītras piezīmē.

(57)  “Tajā pašā laikā” (“En même temps”) lietojums toreizējā finanšu ministra izteikumos Dexia komisijā, kas citēti 6. zemsvītras piezīmē.

(58)  Sk. spriedumu apvienotajās lietās C-399/10 P un C-401/10 P Bouygues SA un Bouygues Télécom SA/Eiropas Komisija un citi (Krājums, 2013, I-0000. lpp.).

(59)  Sk. piemēram, 48. apsvērumu Komisijas 2010. gada 30. marta lēmumā lietā NN11/10 par kapitāla atbalsta pasākumiem attiecībā uz Irish Nationwide Building Society, OV C 60, 25.2.2011., 6. lpp., “Komisija arī ņem vērā, ka atbalsts tika faktiski piešķirts 2009. gada 22. decembrī, pamatojoties uz finanšu ministra norādi par viņa nodomu rekapitalizēt INBS”; 41. apsvērumu Komisijas 2010. gada 10. augusta lēmumā lietā NN 35/10 par trešo rekapitalizāciju par labu Anglo Irish Bank, OV C 290, 27.10.2010., 4. lpp.: “Komisija arī ņem vērā, ka rekapitalizācija tika faktiski piešķirta 2010. gada 30. jūnijā, pamatojoties uz finanšu ministra norādi par viņa nodomu rekapitalizēt Anglo”, 49. un 50. apsvērumu Komisijas 2012. gada 27. jūlija lēmumā lietā SA.34824 par HFSF rekapitalizācijas saistībām pret National Bank of Greece, OV C 359, 21.11.2012., 18. lpp.: “Pārejas rekapitalizācija, kas pabeigta 2012. gada 28. maijā, ir saistību vēstulē izteiktās apņemšanās īstenošana un tādējādi tā paša atbalsta turpinājums”.Līdzīga argumentācija tika arī izteikta citās Grieķijas banku lietās: HFSF rekapitalizācijas saistības pret Alpha Bank SA.34823, OV C 357, 20.11.2012., 36. lpp.; HFSF rekapitalizācijas saistības pret Eurobank SA.34825, OV C 359, 21.11.2012., 31. lpp., un HFSF rekapitalizācijas saistības pret Piraeus Bank SA.34826, OV C 359, 21.11.2012., 43. lpp.

(60)  Sk. 7. zemsvītras piezīmi.

(61)  Kā aprakstīts 56. un 63. apsvērumā.

(62)  Sk. spriedumu lietā C-262/12 Vent de Colère (Krājums, 2013, I-0000. lpp., 21. punkts) un spriedumu lietā T-358/94 Air France/Komisija (Recueil, 1996, II-2109. lpp., 63.–69. punkts).

(63)  Sk. spriedumu lietā C-279/08 P Komisija/Nīderlande (Krājums, 2011, I-7671. lpp., 111. punkts).

(64)  Šajā saistībā sk. spriedumu lietā C-460/07 Puffer (Krājums, 2009, I-3251. lpp., 69.–71. punkts) un lietā T-351/02 Deutsche Bahn/Komisija (Krājums, 2006, II-1047. lpp., 99.–104. punkts).

(65)  Spriedumi lietās C-156/98 Vācija/Komisija (Recueil, 2000, I-6857. lpp., 26. un 27. punkts) un C-382/99 Nīderlande/Komisija (Recueil, 2002, I-5163. lpp., 38. un 60.–66. punkts). Sk. arī spriedumu lietā T-445/05 Associazione italiana del risparmio gestito un Fineco Asset Management/Komisija(Krājums, 2009, II-289. lpp., 131. punkts).

(66)  Sk. arī pašreizējā Beļģijas finanšu ministra apsvērumus, kas publicēti žurnālā “Trends” un citēti 7. zemsvītras piezīmē.

(67)  Sk. 39. zemsvītras piezīmi.

(68)  Sk. 44. apsvērumu.

(69)  Turklāt ARCO guva priekšrocības no pasākuma, jo tas varēja izmantot kooperatīvu garantiju shēmu jauna kapitāla piesaistīšanai, lai gan Komisija atzīst, ka ARCO kopš 2008. gada 10. oktobra nav izmantojis šo iespēju. Turpretī, lai gan citi finanšu kooperatīvi, piemēram, ArgenCo un Lanbokas/Agricaisse, patiešām piesaistīja jaunu kapitālu, tie nepārprotami distancējās no kooperatīvu garantiju shēmas, kā aprakstīts 12. zemsvītras piezīmē.

(70)  Sk. 60. apsvērumu, kurā aprakstīts, ko Beļģijas valsts uzskata par finanšu kooperatīvu fizisko personu paju pamatīpašībām.

(71)  Jo īpaši 44. apsvērums liecina, ka ARCO biedriem pieder pārmērīgi augsta aizņemto līdzekļu īpatsvara ieguldījumi aktīvos, kuriem raksturīgs augsts ar vienu parādnieku (t. i., Dexia) saistītais risks.

(72)  Sprieduma 48.–76. punkts.

(73)  Sprieduma 67.–73. punkts.

(74)  Sprieduma 74. punkts.

(75)  Sprieduma 75. un 76. punkts.

(76)  Sk. 26. apsvērumu.

(77)  Kopsavilkumu par riska faktoriem saistībā ar ARCOPAR pajām, kuri aprakstīti 2008. gada vasarā izdotajā prospektā, skatīt 44. apsvērumā.

(78)  Tā kā ar 107. apsvērumā veikto analīzi ir pietiekami, lai pierādītu, ka kooperatīvu garantiju shēma neatbilst Paint Graphos lietā aprakstītajiem kritērijiem, Komisijai šajā lēmumā nav jāpauž viedoklis par to, vai ir ieviestas atbilstošas kontroles un uzraudzības procedūras, lai novērstu to, ka ekonomikas dalībnieki izvēlas un maina savu juridisko statusu tāpēc vien, lai izmantotu priekšrocības, ko sniedz attiecīgā veida uzņēmumiem paredzētie labumi (Paint Graphos analīzes ii) daļa).

(79)  Līdzīgu analīzi skatīt Tiesas spriedumā lietā C-156/98 Vācija/Komisija (Recueil, 2000, I-6857. lpp., 29.–31. punkts).

(80)  Sk. spriedumu lietā C-197/11 Libert un citi(Krājums, 2013, I-0000. lpp., 76.–79. punkts).

(81)  Sk. spriedumu apvienotajās lietās T-132/96 un T-143/96 Freistaat Sachsen, Volkswagen AG un Volkswagen Sachen GmbH/Komisija (Recueil, 1999, II-3663. lpp., 167. punkts).

(82)  Tajā pašā laikā 2008. gada Banku darbības paziņojuma 11. punktā ir piebilde, ka Līguma 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izmantošanu nedrīkstētu vispārināt ārpus finanšu nozares.

(83)  OV C 83, 7.4.2009., 1. lpp.

(84)  Finanšu iestāžu darbības ir, piemēram, darbības, kas uzskaitītas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK I pielikumā, OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.

(85)  Sk. spriedumu lietā 730/79 Philip Morris (Recueil, 1980, 2671. lpp.).

(86)  Sk. 41. apsvērumu.

(87)  Kā norādīts 13. apsvērumā.

(88)  Kad uzņēmums bankrotē, dalībnieki zaudē savus ieguldījumus atbilstoši to rangam pasīvu struktūrā. Minēto procesu dēvē par “kaskādes struktūru”.

(89)  Komisija norāda, ka vēstulē patiešām ir lietota nosacījuma izteiksme “permettrait”, nevis vairāk pārliecinošā nākotnes izteiksme “permettra”.

(90)  Sk. arī BVB pārvaldnieka vēstulē iekļautās piezīmes, kas minētas 13. apsvērumā.

(91)  Vienkāršības labad Komisija ir izstrādājusi viena perioda modeli, kura piemērošanā pieņem, ka biedri, kas ir fiziskas personas, var izstāties no shēmas tikai attiecīgajā vienā periodā. Tas ir konservatīvs pieņēmums.

(92)  Sk. 40. zemsvītras piezīmi.

(93)  Komisija norāda, ka gadījumā, ja pārējie ARCO biedri neizņemtu savu ieguldīto naudu, biedri, kas ir fiziskas personas, varētu izņemt lielāku īpatsvaru. Tomēr, lai izmantotu konservatīvu pieeju, Komisija šo aprēķinu mērķiem ir izmantojusi 10 % īpatsvaru.

(94)  Attiecībā uz tipisku gadījumu, kad banka nesenās finanšu krīzes laikā ir piedzīvojusi “banku paniku”, sal., ar Northern Rock lietu, OV C 149, 1.7.2009., 16. lpp.

(95)  T. i., tā, iespējams, novērtē priekšrocības apjomu pārāk zemu.

(96)  Sk. spriedumu lietā C-403/10 P Mediaset/Komisija (Krājums, 2011, I-117. lpp.,* kopsav. publ., 126. un 127. punkts) un tajā citēto judikatūru.

(97)  Sk. Tiesas 2011. gada 11. novembra spriedumu lietā T-384/08 Elliniki Nafpigokataskevastiki un citi/Komisija (Krājums,II, 380. lpp., 133. punkts).

(98)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.


30.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 284/76


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 26. septembris),

ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus pulpas, papīra un kartona ražošanas nozarē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 6750)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/687/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (1) un jo īpaši tās 13. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 1. punktā paredzēts, ka Komisija organizē informācijas apmaiņu par rūpnieciskajām emisijām starp to un dalībvalstīm, attiecīgajām nozarēm un nevalstiskajām organizācijām, kas veicina vides aizsardzību, lai sekmētu labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) atsauces dokumentu sagatavošanu, kā noteikts minētās direktīvas 3. panta 11. punktā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 2. punktu informācijas apmaiņai ir jābūt saistītai ar iekārtu darbību un tehniskajiem paņēmieniem attiecībā uz emisijām, kas attiecīgā gadījumā izteikta kā īstermiņa vai ilgtermiņa vidējais rādītājs, un saistītajiem atsauces nosacījumiem, izejvielu patēriņu un veidu, ūdens patēriņu, enerģijas izmantošanu un atkritumu radīšanu, un izmantotajiem tehniskajiem paņēmieniem, saistīto monitoringu, iedarbību starp vidēm, ekonomisko un tehnisko pamatotību un to attīstību, un labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem un jauniem tehniskiem paņēmieniem, kas apzināti, ņemot vērā minētās direktīvas 13. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētos jautājumus.

(3)

“LPTP secinājumi”, kā definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 12. punktā, ir LPTP atsauces dokumentu pamatelements, un tajos ir izklāstīti secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, to apraksts, informācija to piemērotības izvērtēšanai, ar labākajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītie emisiju līmeņi, saistītā uzraudzība, saistītie patēriņa līmeņi un vajadzības gadījumā atbilstīgi teritorijas sanācijas pasākumi.

(4)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 14. panta 3. punktu LPTP secinājumi jāizmanto kā atsauce, nosakot atļaujas nosacījumus iekārtām, kas ietvertas minētās direktīvas II nodaļā.

(5)

Direktīvas 2010/75/ES 15. panta 3. punkts paredz, ka kompetentajai iestādei jānosaka emisiju robežvērtības, ar kurām nodrošina, ka parastos ekspluatācijas apstākļos emisijas nepārsniedz emisiju līmeni, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem, kā noteikts lēmumos par LPTP secinājumiem, kas minēti Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 5. punktā.

(6)

Direktīvas 2010/75/ES 15. panta 4. punktā ir paredzētas atkāpes no 15. panta 3. punktā noteiktās prasības tikai tad, ja ģeogrāfiskās atrašanās vietas, vietējo vides apstākļu vai attiecīgo iekārtu tehniskā raksturojuma dēļ ar emisiju līmeņu, kas saistīti ar LPTP, sasniegšanu saistītās izmaksas nesamērīgi pārsniedz labvēlīgo ietekmi uz vidi.

(7)

Direktīvas 2010/75/ES 16. panta 1. punktā paredzēts, ka monitoringa prasībām atļaujā, kas minēta minētās direktīvas 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir jāpamatojas uz secinājumiem par monitoringu, kā aprakstīts LPTP secinājumos.

(8)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 21. panta 3. punktu četru gadu laikā pēc lēmumu par LPTP secinājumiem publicēšanas kompetentajai iestādei ir jāpārskata un, ja nepieciešams, jāatjaunina visi atļaujas nosacījumi un jānodrošina iekārtas atbilstība šādas atļaujas nosacījumiem.

(9)

Ar Komisijas 2011. gada 16. maija Lēmumu (2), ar ko izveido forumu informācijas apmaiņai saskaņā ar 13. pantu Direktīvā 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām, ir izveidots forums, kura dalībnieki ir dalībvalstu, attiecīgo nozaru un vides aizsardzību veicinošo nevalstisko organizāciju pārstāvji.

(10)

Saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 13. panta 4. punktu 2013. gada 20. septembrī Komisija saņēma minētā foruma atzinumu par LPTP atsauces dokumenta ierosināto saturu attiecībā uz pulpas, papīra un kartona ražošanu un darīja to publiski pieejamu (3).

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar tās komitejas atzinumu, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2010/75/ES 75. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

LPTP secinājumi par pulpas, papīra un kartona ražošanu ir izklāstīti šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 26. septembrī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK


(1)  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(2)  OV C 146, 17.5.2011., 3. lpp.

(3)  https://circabc.europa.eu/w/browse/6516b21a-7f84-4532-b0e1-52d411bd0309


PIELIKUMS

LPTP SECINĀJUMI PAR PULPAS, PAPĪRA UN KARTONA RAŽOŠANU

DARBĪBAS JOMA 79
VISPĀRĪGI APSVĒRUMI 80
AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJAS LĪMEŅI 80
EMISIJAS ŪDENĪ – VIDĒJOŠANAS PERIODI 80
STANDARTAPSTĀKĻI EMISIJĀM GAISĀ 80
EMISIJAS GAISĀ – VIDĒJOŠANAS PERIODI 81
DEFINĪCIJAS 81

1.1.

Vispārīgi LPTP secinājumi par pulpas un papīra ražošanu

84

1.1.1.

Vides vadības sistēma

84

1.1.2.

Materiālu plūsmas vadība un laba saimniekošana

85

1.1.3.

Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana

86

1.1.4.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

87

1.1.5.

Smakas emisijas

88

1.1.6.

Galvenie procesa parametri un emisijas ūdenī un gaisā – monitorings

89

1.1.7.

Atkritumu apsaimniekošana

91

1.1.8.

Emisijas ūdenī

92

1.1.9.

Trokšņa emisijas

93

1.1.10.

Ekspluatācijas izbeigšana

94

1.2.

LPTP secinājumi par pulpas ražošanu ar sulfātmetodi

94

1.2.1.

Notekūdeņi un emisijas ūdenī

94

1.2.2.

Emisijas gaisā

96

1.2.3.

Atkritumu rašanās

102

1.2.4.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

103

1.3.

LPTP secinājumi par sulfītpulpas ražošanu

104

1.3.1.

Notekūdeņi un emisijas ūdenī

104

1.3.2.

Emisijas gaisā

106

1.3.3.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

108

1.4.

LPTP secinājumi par mehānisko un ķīmiski mehānisko pulpas ieguvi

109

1.4.1.

Notekūdeņi un emisijas ūdenī

109

1.4.2.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

110

1.5.

LPTP secinājumi par pārstrādei paredzēta papīra apstrādi

111

1.5.1.

Materiālu plūsmas vadība

111

1.5.2.

Notekūdeņi un emisijas ūdenī

112

1.5.3.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

114

1.6.

LPTP secinājumi par papīra ražošanu un saistītiem procesiem

114

1.6.1.

Notekūdeņi un emisijas ūdenī

114

1.6.2.

Emisijas gaisā

117

1.6.3.

Atkritumu rašanās

117

1.6.4.

Energopatēriņš un energoefektivitāte

117

1.7.

Tehnisko paņēmienu apraksts

118

1.7.1.

Emisijas gaisā – novēršanas un kontroles paņēmienu apraksts

118

1.7.2.

Paņēmieni, kā samazināt saldūdens izmantošanu, notekūdeņu plūsmu un piesārņojuma slodzi notekūdeņos

121

1.7.3.

Atkritumu rašanās novēršanas un atkritumu apsaimniekošanas paņēmieni

126

DARBĪBAS JOMA

Šie LPTP secinājumi attiecas uz darbībām, kas norādītas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 6.1. punkta a) apakšpunktā un 6.1. punkta b) apakšpunktā, t. i., uz šādu produktu integrētu un neintegrētu ražošanu rūpnieciskās iekārtās:

a)

pulpas (t. i., kokmasas un celulozes) ražošana no koksnes vai citiem šķiedrainiem materiāliem;

b)

papīra vai kartona ražošana ar ražošanas jaudu, kas pārsniedz 20 t dienā.

Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver šādus procesus un darbības:

i)

pulpas ķīmiskā ieguve;

a)

pulpas ieguve ar sulfātmetodi;

b)

pulpas ieguve ar sulfītmetodi;

ii)

pulpas ieguve ar mehānisko un ķīmiski mehānisko paņēmienu;

iii)

papīra sagatavošana pārstrādei ar atkrāsošanu vai bez tās;

iv)

papīra izgatavošana un saistītie procesi;

v)

visi reģenerācijas katli un kaļķu cepļi, ko izmanto pulpas un papīra fabrikās.

Šie LPTP secinājumi neattiecas uz:

i)

pulpas ražošanu no nekoksnes šķiedrainām izejvielām (piem., pulpa no viengadīgiem augiem);

ii)

stacionāriem iekšdedzes dzinējiem;

iii)

sadedzināšanas iekārtām tvaika un elektroenerģijas ražošanai, izņemot reģenerācijas katlus;

iv)

papīrmašīnu un pārklāšanas (krītošanas) mašīnu žāvētājiem ar iekšējiem degļiem.

Citi atsauces dokumenti, kuri attiecas uz šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:

Atsauces dokumenti

Darbība

Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS)

Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas, piem., dzesēšanas torņi, plākšņveida siltummaiņi

Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM)

Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem

Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS)

Emisijas no tvertnēm, cauruļvadiem un ķīmisko vielu noliktavām

Energoefektivitāte (ENE)

Vispārīga energoefektivitāte

Lielas sadedzināšanas iekārtas (LCP)

Tvaika un elektroenerģijas ražošana sadedzināšanas iekārtās pulpas un papīra fabrikās

Vispārīgie monitoringa principi (MON)

Emisiju monitorings

Atkritumu sadedzināšana (WI)

Atkritumu sadedzināšana objektā un līdzsadedzināšana

Atkritumu apstrādes uzņēmumi (WT)

Atkritumu sagatavošana to izmantošanai par kurināmo

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti, ne pilnīgi. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārizmantojami.

AR LPTP SAISTĪTIE EMISIJAS LĪMEŅI

Ja ar LPTP saistītie emisiju līmeņi (LPTP-SEL) ir norādīti par to pašu vidējošanas periodu dažādās mērvienībās (piem., kā koncentrācijas un specifiskās slodzes vērtības (t. i., uz tonnu neto produkcijas), šīs dažādās LPTP-SEL izteiksmes ir uzskatāmas par līdzvērtīgām alternatīvām.

Attiecībā uz integrētām pulpas un papīra fabrikām, kā arī tādām, kurās ražo vairākus produktus, atsevišķiem procesiem (pulpas ieguve, papīra izgatavošana) un/vai produktiem noteiktie LPTP-SEL ir kombinējami saskaņā ar “jaukšanas likumu”, proti, tiek saskaitītas atsevišķu sektoru/produkcijas radīto emisiju daļas.

EMISIJAS ŪDENĪ – VIDĒJOŠANAS PERIODI

Ja nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējošanas periodus attiecībā uz emisijām ūdenī definē šādi:

Dienas vidējais rādītājs

Vidējais rādītājs no plūsmai proporcionāli 24 stundu laikā ņemta apvienotā parauga (1) vai – ar nosacījumu, ka ir pierādīta pietiekama plūsmas stabilitāte, – no laikam proporcionāli ņemta parauga (1)

Gada vidējais rādītājs

Vidējais svērtais rādītājs no visiem gada laikā noskaidrotajiem vidējiem rādītājiem, kas aprēķināts pēc dienas produkcijas un izteikts kā emitēto vielu masa uz vienu saražoto produktu/materiālu masas vienību.

STANDARTAPSTĀKĻI EMISIJĀM GAISĀ

LPTP-SEL emisijām gaisā attiecas uz šādiem standartapstākļiem: sausa gāze, temperatūra 273,15 K, spiediens 101,3 kPa. Ja LPTP-SEL doti kā koncentrācijas vērtības, norāda references O2 saturu (tilpuma %).

Pārvēršana skābekļa bāzes koncentrācijā

Formula emisiju koncentrācijas aprēķināšanai atbilstoši references skābekļa saturam ir šāda:

kur:

ER (mg/Nm3)

:

emisiju koncentrācija, kas attiecināma uz references skābekļa saturu OR;

OR (vol %)

:

references skābekļa saturs;

EM (mg/Nm3)

:

izmērītā emisiju koncentrācija, kas attiecināma uz izmērīto skābekļa saturu OM;

OM (vol %)

:

izmērītais skābekļa saturs.

EMISIJAS GAISĀ – VIDĒJOŠANAS PERIODI

Ja nav norādīts citādi, ar LPTP-SEL saistītos vidējošanas periodus attiecībā uz emisijām gaisā definē šādi:

Dienas vidējais rādītājs

Vidējais rādītājs 24 stundu periodā, balstoties uz derīgiem stundas vidējiem rādītājiem, kas iegūti nepārtrauktos mērījumos

Vidējais rādītājs paraugu ņemšanas periodā

Vidējā vērtība no trim secīgiem mērījumiem, kuri katrs ilguši vismaz 30 minūtes

Gada vidējais rādītājs

Nepārtraukti mērījumi: visu derīgo vidējo stundas rādītāju vidējā vērtība Periodiski mērījumi: visu to “vidējo rādītāju paraugu ņemšanas periodā” vidējā vērtība, kas iegūti viena gada laikā

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Izmantotais termins

Definīcija

Jauna ražotne

Ražotne, kuras ekspluatācijai objektā, kurā atrodas iekārta, pirmā atļauja izsniegta pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot iekārtas esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta

Esoša ražotne

Ražotne, kas nav jauna ražotne

Ievērojama modernizēšana

Ievērojamas izmaiņas ražotnes/piesārņojuma mazināšanas sistēmas konstrukcijā vai tehnoloģijā, kuru gaitā tiek ievērojami mainīti vai nomainīti tehnoloģiskie mezgli un saistītās iekārtas

Jauna atputekļošanas sistēma

Atputekļošanas sistēma, kas iekārtā pirmo reizi laista ekspluatācijā pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas

Esoša atputekļošanas sistēma

Atputekļošanas sistēma, kas nav jauna atputekļošanas sistēma

Nekondensējamas smakojošas gāzes (NSG)

Nekondensējamas smakojošas gāzes, proti, gāzes ar nepatīkamu smaku, kuras rodas pulpas ražošanā ar sulfātmetodi

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (jeb “stiprās smakojošās gāzes”): KRS (kopējie reducētie sēra savienojumi) saturošas gāzes, kas rodas vārīšanas, iztvaikošanas un kondensātu atdalīšanas procesos

Stiprās smakojošās gāzes

Koncentrētas nekondensējamas smakojošas gāzes (KNSG)

Vājās smakojošās gāzes

Atšķaidītas nekondensējamas smakojošas gāzes: KRS saturošas gāzes, kas nav stiprās smakojošās gāzes (piem., gāzes no tvertnēm, skalošanas filtriem, šķeldu tvertnēm, kaļķu sārņu filtriem, žāvētājiem)

Vājo gāzu atliekas

Vājās gāzes, kas izdalās pa citiem ceļiem, nevis no reģenerācijas katla, kaļķu cepļa vai KRS dedzināšanas ietaisē

Nepārtraukti mērījumi

Mērījumi ar automātisku mērīšanas sistēmu (AMS), kas pastāvīgi uzstādīta objektā

Periodiski mērījumi

Mērāmā lieluma (konkrēts mērāmais daudzums) noteikšana norādītos laika intervālos ar manuāliem vai automātiskiem paņēmieniem

Difūzās emisijas

Emisijas, kas rodas gaistošu vielu vai putekļu tiešā (nevirzītā) saskarē ar apkārtējo vidi normālos ekspluatācijas apstākļos

Integrētā ražošana

Vienā objektā ražo gan pulpu, gan papīru/kartonu. Parasti pirms papīra/kartona ražošanas pulpa netiek žāvēta

Neintegrēta ražošana

Vai nu a) tirgum (pārdošanai) paredzētas pulpas ražošana fabrikās, kurās netiek ekspluatētas papīrmašīnas, vai b) papīra/kartona ražošana, izmantojot tikai citās ražotnēs saražotu pulpu (tirgum paredzētu pulpu)

Neto produkcija

i)

Papīra fabrikas: neiepakota pārdodamā produkcija pēc pēdējās operācijas ar garengriežamajām–pārtinamajām mašīnām, t. i., pirms pārveidošanas.

ii)

Papīrmašīnā neintegrētas pārklāšanas (krītošanas) ietaises: krītotā papīra produkcija.

iii)

Salvešpapīra fabrikas: pārdodamā produkcija pēc procesa pabeigšanas salvešpapīra mašīnā, bet pirms jebkādiem pārtīšanas procesiem un neieskaitot serdeņus.

iv)

Tirgum paredzētas pulpas fabrikas: ķīpotā produkcija (GSt).

v)

Integrētās fabrikas: neto pulpas produkcija nozīmē ķīpoto produkciju (GSt) plus pulpu, kas pārsūtīta papīra fabrikai (pulpas sausums 90 %, t. i., gaissausa pulpa); neto papīra produkcija: sk. i) punktu

Speciālo papīru fabrika

Fabrika, kurā īpašām vajadzībām (rūpnieciskām un/vai nerūpnieciskām) ražo dažādu šķirņu papīru un kartonu, kam ir specifiskas īpašības, salīdzinoši neliels galapatēriņa tirgus vai specifiski lietojumi un ko bieži vien īpaši rada pēc konkrēta patērētāja vai galapatērētāju grupas pasūtījuma. Speciālie papīri ir, piemēram, cigarešu papīrs, filtrpapīrs, metalizēts papīrs, termopapīrs, paškopējošais papīrs, pašlīmējošās etiķetes, ar liešanu krītots papīrs, kā arī ģipškartona pārklājums un speciālie papīri, kas paredzēti vaskošanai, izolēšanai, jumšanai, asfalta klāšanai un citiem specifiskiem mērķiem vai lietojumiem. Neviena no šīm šķirnēm neietilpst papīra standarta kategorijās.

Lapu koku koksne

Vairāku koku sugu, piem., apses, dižskābarža, bērza un eikalipta koksne. Terminu “lapu koku koksne” lieto pretstatā terminam “skujkoku koksne”.

Skujkoku koksne

Skujkoku, piem., priedes un egles, koksne. Terminu “skujkoku koksne” lieto pretstatā terminam “lapu koku koksne”.

Kaustizācija

Process kaļķu ciklā, kad hidroksīdu (balto atsārmu) reģenerē reakcijā Ca(OH)2 + CO3 2- → CaCO3 (s) + 2 OH-

SAĪSINĀJUMI

Saīsinājums

Definīcija

GSt

Gaissausas tonnas (pulpas), ko izsaka kā pulpu, kuras sausums ir 90 %

AOH

Adsorbējamie organiskie halogēnsavienojumi, ko mēra saskaņā ar standartā EN ISO:9562 izklāstīto metodi par to noteikšanu notekūdeņos

BSP

Bioķīmiskais skābekļa patēriņš. Izšķīdušā skābekļa daudzums, kas mikroorganismiem nepieciešams organisko vielu noārdīšanai notekūdeņos

ĶMP

Ar ķīmiski mehānisko paņēmienu iegūta pulpa

ĶTMP

Ar ķīmiski termomehānisko paņēmienu iegūta pulpa

ĶSP

Ķīmiskais skābekļa patēriņš. Ķīmiski oksidējamu organisko vielu saturs notekūdeņos (parasti attiecas uz analīzi, kur izmanto oksidēšanu ar dihromātiem)

SC

Sausas cietvielas, izsaka masas %

DTPA

Dietilēntriamīnpentaetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents, ko izmanto balināšanā ar peroksīdu)

BEH

Balināšana bez elementārā hlora

EDTA

Etilēndiamīntetraetiķskābe (kompleksveidošanas/helātveidošanas aģents)

H2S

Sērūdeņradis

PKP

Porains krītpapīrs

NOx

Slāpekļa oksīda (NO) un slāpekļa dioksīda (NO2) summa, kas izteikta kā NO2

ĶMNS

Ķīmiski mehāniskās pulpas iegūšanas paņēmiens ar neitrālu sulfītu

Pārstrādātas šķiedras

SO2

Sēra dioksīds

BHB

Bezhlora balināšana

Kopējais slāpeklis (Kop-N)

Kopējais slāpeklis (Kop-N), ko norāda kā N, ietver organisko slāpekli, brīvo amonjaku un amoniju (NH4 +-N), nitrītus (NO2 --N) un nitrātus (NO3 --N).

Kopējais fosfors (Kop-P)

Kopējais fosfors (Kop-P), ko norāda kā P, ietver izšķīdušu fosforu un jebkādu nešķīstošu fosforu, kas efluentā nonācis nokrišņu veidā vai ko satur mikrobi.

TMP

Termomehāniskā pulpa

KOO

Kopējais organiskais ogleklis

KRS

Kopējais reducētais sērs. Pulpas ieguves procesā radušos smakojošu reducētu sēra savienojumu – sērūdeņraža, metilmerkaptāna, dimetilsulfīda un dimetildisulfīda – summa, ko izsaka kā sēru.

KSC

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas (notekūdeņos). Suspendētās cietvielu daļiņas ir mazi šķiedru fragmenti, pildvielas, smelknes, nenosēdusies biomasa (mikroorganismu aglomerācija) un citas mazas daļiņas.

GOS

Gaistošie organiskie savienojumi, kā definēts Direktīvas 2010/75/ES 3. panta 45. punktā

1.1.   VISPĀRĪGI LPTP SECINĀJUMI PAR PULPAS UN PAPĪRA RAŽOŠANU

Papildus vispārīgajiem šajā punktā izklāstītajiem LPTP piemēro arī 1.2.–1.6. punktā iekļautos LPTP attiecībā uz konkrētiem procesiem.

1.1.1.   Vides vadības sistēma

LPTP 1.

Lai uzlabotu pulpas, papīra un kartona ražotņu vispārējos ekoloģiskos rādītājus, LPTP ir ieviest un konsekventi īstenot vides vadības sistēmu (EMS), kam piemīt visas šīs iezīmes:

a)

vadības, tostarp augstākā līmeņa vadītāju, atbalsts;

b)

tādas vides politikas noteikšana, kas paredz vadībai pastāvīgi veikt iekārtas uzlabošanu;

c)

vajadzīgo procedūru, mērķu un uzdevumu plānošana un noteikšana saistībā ar finanšu plānošanu un ieguldījumiem;

d)

procedūru īstenošana, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

i)

struktūra un atbildības sadalījums;

ii)

mācības, izpratnes palielināšana un kompetence;

iii)

informācijas sniegšanas līdzekļi;

iv)

darbinieku iesaistīšana;

v)

dokumentācija;

vi)

efektīva procesu vadība;

vii)

tehniskās apkopes programmas;

viii)

gatavība ārkārtas situācijām un reaģēšana uz tām;

ix)

vides tiesību aktu prasību ievērošanas nodrošināšana;

e)

darbības rezultātu pārbaude un koriģējoši pasākumi, īpašu uzmanību pievēršot šādiem aspektiem:

i)

monitorings un mērījumi (sk. arī atsauces dokumentu “Vispārīgie monitoringa principi”);

ii)

koriģējoši un profilaktiski pasākumi;

iii)

uzskaitvedība;

iv)

neatkarīgas (ja praktiski iespējams) iekšējās un ārējās revīzijas, lai konstatētu, vai EMS atbilst plānam un vai tā ir pienācīgi ieviesta un tiek ievērota;

f)

EMS un tās piemērotības, atbilstības un efektivitātes pastāvīguma pārbaudīšana, kuru veic augstākā līmeņa vadītāji;

g)

sekošana līdzi videi mazāk kaitīgu tehnoloģiju izstrādes gaitai;

h)

vides ietekmējuma izvērtēšana gadījumā, ja iekārtas ekspluatācija tiek pārtraukta jaunas ražotnes projektēšanas posmā, kā arī visa darbmūža laikā;

i)

regulāra nozares procesu mērījumu salīdzinoša novērtēšana.

Izmantojamība

EMS (piem., standarta vai nestandarta) piemērošanas joma (piem., detalizācijas pakāpes ziņā) un veids caurmērā ir atkarīgs no iekārtas veida, lieluma un sarežģītības pakāpes, kā arī no ietekmes uz apkārtējo vidi, ko tā var radīt.

1.1.2.   Materiālu plūsmas vadība un laba saimniekošana

LPTP 2.

Lai mazinātu ražošanas procesa ietekmi uz vidi, LPTP ir ievērot labas saimniekošanas principus, izmantojot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

a

Rūpīgi izvēlēties ķimikālijas un piedevas, kontrolēt to lietojumu

b

Izdarīt ielaides–izlaides analīzi: ķimikāliju inventarizācija, norādot daudzumus un toksikoloģiskās īpašības

c

Samazināt ķimikāliju izmantošanu līdz minimumam, ar kādu iespējams izpildīt galaprodukta kvalitātes specifikācijas

d

Vairīties no kaitīgu vielu (piem., nonilfenoletoksilātu saturošu dispersiju, tīrīšanas līdzekļu vai virsmaktīvu vielu) izmantošanas un tās aizstāt ar nekaitīgākām alternatīvām

e

Līdz minimumam samazināt vielu nonākšanu augsnē noplūžu rezultātā, pa gaisu un nepareizas izejvielu, produktu vai atlikumu glabāšanas dēļ

f

Izveidot izlijumu kontroles programmu, lokalizēt attiecīgos avotus un tādējādi novērst augsnes un pazemes ūdeņu piesārņojumu

g

Nodrošināt pienācīgu cauruļvadu sistēmu un glabātavu konstrukciju, lai virsmas uzturētu tīras un samazinātu vajadzību pēc mazgāšanas un tīrīšanas

LPTP 3.

Lai samazinātu bioloģiski viegli nenoārdāmu organisko helātveidojošo aģentu (piem., balināšanā ar peroksīdiem izmantotās EDTA vai DTPA) nonākšanu apkārtējā vidē, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Ar periodiskiem mērījumiem noteikt, kādā daudzumā helātveidojošie aģenti nonāk apkārtējā vidē

Neattiecas uz fabrikām, kur helātveidojošus aģentus neizmanto.

b

Optimizēt procesus, lai samazinātu bioloģiski viegli nenoārdāmu helātveidojošo aģentu patēriņu un emisiju

Neattiecas uz ražotnēm, kas vairāk nekā 70 % no EDTA/DTPA likvidē savā notekūdeņu attīrīšanas ietaisē vai procesā.

c

Dot priekšroku bioloģiski noārdāmu vai likvidējamu helātveidojošo aģentu izmantošanai, pakāpeniski pārtraucot izmantot nenoārdāmus produktus

Izmantojamība atkarīga no tā, vai pieejami piemēroti aizstājēji (bioloģiski noārdāmi aģenti, kas atbilst prasībām par, piemēram, pulpas baltumu).

1.1.3.   Ūdens un notekūdeņu apsaimniekošana

LPTP 4.

Lai samazinātu notekūdeņu rašanos un to piesārņojuma slodzi koksnes glabāšanas un sagatavošanas procesos, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Sausā mizošana (aprakstu sk. 1.7.2.1. punktā)

Izmantojamība ir ierobežota, ja nepieciešama augsta tīrības un baltuma pakāpe, ko panāk ar bezhlora balināšanu.

b

Ar apaļkoksni apieties tā, lai nepieļautu mizas un koksnes piesārņošanu ar smiltīm un akmeņiem

Vispārizmantojams

c

Izbūvēt kokmateriālu krautuves klātnes, jo īpaši vietās, ko izmanto šķeldas glabāšanai

Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no kokmateriālu krautuves un glabātavas lieluma.

d

Kontrolēt izsmidzināšanas ūdens plūsmu un līdz minimumam samazināt ūdens noteci no krautuves

Vispārizmantojams

e

Savākt piesārņoto krautuves noteces ūdeni un pirms bioloģiskās attīrīšanas atdalīt suspendētās cietvielu daļiņas saturošo efluentu

Izmantojamība var būt ierobežota atkarībā no noteces ūdeņu piesārņotības (maza koncentrācija) un/vai notekūdeņu attīrīšanas ietaises lieluma (lieli daudzumi).

Ar LPTP saistītā efluenta plūsma no sausās mizošanas ir 0,5–2,5 m3/GSt.

LPTP 5.

Lai samazinātu saldūdens izmantošanu un notekūdeņu rašanos, LPTP ir ieviest noslēgtu ūdensapgādes sistēmu – ciktāl tas ir tehniski iespējams atkarībā no ražotās pulpas un papīra šķirnes –, izmantojot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

Izmantojamība

a

Uzraudzīt un optimizēt ūdens lietošanu

Vispārizmantojams

b

Novērtēt ūdens recirkulēšanas iespējas

c

Līdzsvarot ūdens kontūru noslēgtības pakāpi un potenciālos trūkumus; vajadzības gadījumā pievienot papildu ietaises

d

Atdalīt mazāk piesārņoto vakuumsūkņos izmantoto ūdeni un to izmantot otrreizēji

e

Atdalīt tīru dzesēšanas ūdeni no piesārņota tehniskā ūdens un to izmantot otrreizēji

f

Tīra ūdens vietā otrreizēji izmantot tehnisko ūdeni (ūdens recirkulēšana un ūdens kontūru noslēgšana)

Izmantojams jaunās un ievērojami modernizētās ražotnēs.

Izmantojamību var ierobežot tādi apstākļi kā ūdens kvalitāte un/vai produktu kvalitātes prasības, tehniskie sarežģījumi (piemēram, izgulsnēšanās/aplikuma veidošanās ūdensapgādes sistēmā) vai smakas piesārņojuma palielināšanās.

g

Attīrīt tehnisko ūdeni (vai tā daļu) jau ražošanas procesa laikā, lai uzlabotu ūdens kvalitāti un tādējādi ūdeni būtu iespējams recirkulēt vai izmantot otrreizēji

Vispārizmantojams

Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma izplūdes vietā pēc notekūdeņu attīrīšanas, kas izteikta kā gada vidējā vērtība, ir šāda:

Sektors

Ar LPTP saistītā notekūdeņu plūsma

Balināta ar sulfātmetodi iegūta pulpa (kraftceluloze)

25–50 m3/GSt

Nebalināta ar sulfātmetodi iegūta pulpa (kraftceluloze)

15–40 m3/GSt

Balināta ar sulfītmetodi iegūta pulpa (sulfītceluloze), ko var izmantot papīra ražošanai

25–50 m3/GSt

Magnefīta pulpa

45–70 m3/GSt

Pulpa ķīmiskajai pārstrādei

40–60 m3/GSt

ĶMNS pulpa

11–20 m3/GSt

Mehāniskā pulpa (kokmasa)

9–16 m3/t

ĶTMP un ĶMP

9–16 m3/GSt

PŠ papīra fabrikas bez atkrāsošanas

1,5–10 m3/t (diapazona augšējā robeža lielākoties saistīta ar koksnes masas kartona jeb FBB ražošanu)

PŠ papīra fabrikas ar atkrāsošanu

8–15 m3/t

PŠ salvešpapīra fabrikas ar atkrāsošanu

10–25 m3/t

Neintegrētas papīra fabrikas

3,5–20 m3/t

1.1.4.   Energopatēriņš un energoefektivitāte

LPTP 6.

Lai samazinātu kurināmā un enerģijas patēriņu pulpas un papīra fabrikās, LPTP ir izmantot a paņēmienu un pārējo tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

 

Tehniskais paņēmiens

Izmantojamība

a

Izmantot energovadības sistēmu, kas ietver visus šos elementus:

i)

fabrikas kopējās patērētās un saražotās enerģijas novērtēšana;

ii)

enerģijas reģenerēšanas potenciāla apzināšana, kvantificēšana un optimizēšana;

iii)

optimizētā enerģijas patēriņa monitorings un uzturēšana

Vispārizmantojams

b

Reģenerēt enerģiju, sadedzinot tos pulpas un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja, ņemot vērā LPTP 12

Izmantojams tikai gadījumos, ja nav iespējams pārstrādāt vai otrreizēji izmantot tos pulpas un papīra ražošanas atkritumus un atlikumus, kam ir liels organisko vielu saturs un liela siltumspēja.

c

Ražošanas procesiem nepieciešamo tvaiku un elektroenerģiju pēc iespējas saražot siltuma un elektroenerģijas koģenerācijas procesā

Izmantojams visās jaunās ražotnēs un ievērojami modernizētās enerģijas ražotnēs. Izmantojamību esošās ražotnēs var ierobežot fabrikas plānojums un pieejamā telpa.

d

Izmantot pārpalikušo siltumenerģiju biomasas un dūņu žāvēšanai, katlu barošanas ūdens un tehniskā ūdens uzsildīšanai, ēku apsildei u. tml.

Šā paņēmiena izmantojamība var būt ierobežota gadījumos, kad siltuma avoti atrodas tālu no vietām, kur šo siltumu varētu izmantot.

e

Termokompresoru izmantošana

Izmantojams gan jaunās, gan esošās ražotnēs, kurās ražo jebkuras šķirnes papīru, un pārklāšanas (krītošanas) ietaisēs, kamēr vien ir pieejams vidēja spiediena tvaiks.

f

Izolēt tvaika un kondensāta cauruļvadu savienojumus

Vispārizmantojams

g

Atūdeņošanā izmantot energoefektīvas vakuumsistēmas

h

Izmantot augstražīgus elektromotorus, sūkņus un maisītājus

i

Ventilatoros, kompresoros un sūkņos izmantot frekvenču pārveidotājus

j

Tvaika spiediena līmeni salāgot ar faktiski nepieciešamo spiedienu

Apraksts

Paņēmiens c.Vienlaicīga siltumenerģijas un elektroenerģijas un/vai mehāniskās enerģijas ražošana vienā procesā, ko sauc par koģenerāciju. Papīrrūpniecībā koģenerācijas stacijās lielākoties izmanto tvaika turbīnas un/vai gāzes turbīnas. Ekonomiskais izdevīgums (panākamā ekonomija un atmaksāšanās laiks) lielākoties ir atkarīgs no elektroenerģijas un kurināmā izmaksām.

1.1.5.   Smakas emisijas

Kas attiecas uz smakojošu, sēru saturošu gāzu emisijām, kas rodas kraftpulpas (kraftcelulozes) un sulfītpulpas (sulfītcelulozes) fabrikās, ar konkrētu procesu saistītie LPTP ir iekļauti 1.2.2. un 1.3.2. punktā.

LPTP 7.

Lai novērstu un samazinātu tādu smakojošu savienojumu emisijas, kas rodas notekūdeņu sistēmā, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

I.   Smakas, kas saistītas ar slēgtām ūdensapgādes sistēmām

a

Plānot papīra fabrikas procesus un konstruēt izejvielu un ūdens tvertnes, cauruļvadus un rezervuārus tā, lai nepieļautu ilgstošu aizturi, nestrādes zonas vai nepietiekamas sajaukšanās zonas ūdens kontūros un saistītos mezglos un līdz ar to nepieļautu organisko vielu un bioloģisku materiālu nekontrolētu nosēšanos, trūdēšanu un sadalīšanos.

b

Izmantot biocīdus, disperģentus vai oksidētājus (piem., katalītiskā dezinfekcija ar ūdeņraža peroksīdu), lai ierobežotu smakas un pūšanas baktēriju augšanu.

c

Ieviest iekšējus attīrīšanas procesus (t. s. “nieres”), lai samazinātu organiskās masas koncentrāciju un līdz ar to arī iespējamās smakas problēmas atgriezeniskā ūdens sistēmā.

II.   Smakas, kas saistītas ar notekūdeņu attīrīšanu un dūņu apstrādi, lai nepieļautu tādu apstākļu rašanos, kuros notekūdeņi vai dūņas kļūst anaerobiski

a

Izmantot noslēgtas kanalizācijas sistēmas ar regulējamiem vēdkanāliem un dažos gadījumos izmantot ķimikālijas, lai mazinātu sērūdeņraža veidošanos un lai oksidētu sērūdeņradi kanalizācijas sistēmās.

b

Nepieļaut pārmērīgu aerāciju izlīdzināšanas baseinos, bet tomēr nodrošināt pietiekamu sajaukšanos.

c

Nodrošināt pietiekamu aerācijas jaudu un sajaukšanas parametrus aerotenkos; regulāri pārbaudīt aerācijas sistēmu.

d

Nodrošināt, ka pienācīgi darbojas otrējās nostādināšanas dūņu savākšana un atgriezenisko dūņu sūknēšana

e

Ierobežot dūņu atrašanās laiku dūņu krātuvēs, proti, dūņas pastāvīgi novadīt uz atūdeņošanas ietaisēm.

f

Nepieļaut notekūdeņu atrašanos izlijumu tvertnē ilgāk, nekā nepieciešams; uzturēt izlijumu tvertni tukšu.

g

Ja izmanto dūņu žāvētājus – termiskā dūņu žāvētāja izplūdes gāzes attīrīt skruberī un/vai biofiltrēšanas ietaisē (piem., kompostfiltros).

h

Neizmantot neattīrītu notekūdeņu gaisdzeses torņus, tā vietā izmantojot plākšņu siltummaiņus.

1.1.6.   Galvenie procesa parametri un emisijas ūdenī un gaisā – monitorings

LPTP 8.

LPTP ir galveno procesa parametru monitorings saskaņā ar tabulu.

I.   Galveno procesa parametru monitorings – emisijas gaisā

Parametrs

Monitoringa biežums

Spiediens, temperatūra, skābekļa, CO un ūdens tvaiku saturs sadedzināšanas procesu dūmgāzēs

Pastāvīgi

II.   Galveno procesa parametru monitorings – emisijas ūdenī

Parametrs

Monitoringa biežums

Ūdens plūsma, temperatūra un pH

Pastāvīgi

P un N saturs biomasā, dūņu tilpuma indekss, pārmērīgs amonjaka un ortofosfātu saturs efluentā, biomasas mikroskopiskās pārbaudes

Periodiski

Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes caurplūdums un CH4 saturs

Pastāvīgi

Anaerobiskā notekūdeņu attīrīšanā radušās biogāzes H2S un CO2 saturs

Periodiski

LPTP 9.

LPTP ir saskaņā ar tālākajiem norādījumiem monitoringu un mērījumus par emisijām gaisā veikt regulāri, norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

 

Parametrs

Monitoringa biežums

Emisijas avots

Monitorings saistīts ar

a

NOx un SO2

Pastāvīgi

Reģenerācijas katls

LPTP 21

LPTP 22

LPTP 36

LPTP 37

Periodiski vai pastāvīgi

Kaļķu ceplis

LPTP 24

LPTP 26

Periodiski vai pastāvīgi

Speciāls KRS deglis

LPTP 28

LPTP 29

b

Putekļi

Periodiski vai pastāvīgi

Reģenerācijas katls (kraftpulpa) un kaļķu ceplis

LPTP 23

LPTP 27

Periodiski

Reģenerācijas katls (sulfītpulpa)

LPTP 37

c

KRS (t. sk. H2S)

Pastāvīgi

Reģenerācijas katls

LPTP 21

Periodiski vai pastāvīgi

Kaļķu ceplis un speciāls KRS deglis

LPTP 24

LPTP 25

LPTP 28

Periodiski

Difūzās emisijas no dažādiem avotiem (piem., šķiedrošanas līnija, tvertnes, šķeldu tvertnes u. tml.) un vājo gāzu atliekas

LPTP 11

LPTP 20

d

NH3

Periodiski

Reģenerācijas katli ar selektīvu nekatalītisko reducēšanu (SNKR)

LPTP 36

LPTP 10.

LPTP ir saskaņā ar tālākajiem norādījumiem monitoringu par emisijām ūdenī veikt norādītajā biežumā un saskaņā ar EN standartiem. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

 

Parametrs

Monitoringa biežums

Monitorings saistīts ar

a

Ķīmiskais skābekļa patēriņš (ĶSP)

Kopējais organiskā oglekļa daudzums (KOO) (2)

Reizi dienā (3)  (4)

LPTP 19

LPTP 33

LPTP 40

LPTP 45

LPTP 50

b

BSP5 vai BSP7

Reizi nedēļā

c

Kopējās suspendētās cietvielu daļiņas

Reizi dienā (3)  (4)

d

Kopējais slāpekļa daudzums

Reizi nedēļā (3)

e

Kopējais fosfora daudzums

Reizi nedēļā (3)

f

EDTA, DTPA (5)

Reizi mēnesī

g

AOH (saskaņā ar EN ISO 9562:2004) (6)

Reizi mēnesī

LPTP 19: balināta kraftpulpa

Reizi divos mēnešos

LPTP 33: izņemot BHB un ĶMNS fabrikas

LPTP 40: izņemot ĶTMP un ĶMP fabrikas

LPTP 45

LPTP 50

h

Attiecīgie metāli (piem., Zn, Cu, Cd, Pb, Ni)

Reizi gadā

 

LPTP 11.

LPTP ir regulārs monitorings un novērtējums par kopējā reducētā sēra difūzajām emisijām no attiecīgiem avotiem.

Apraksts

Kopējā reducētā sēra difūzās emisijas var novērtēt ar periodiskiem mērījumiem un novērtējumiem par difūzajām emisijām no dažādiem avotiem, piem., šķiedrošanas līnijām, tvertnēm, šķeldu tvertnēm u. tml.; izdara tiešus mērījumus.

1.1.7.   Atkritumu apsaimniekošana

LPTP 12.

Lai samazinātu apglabāšanai nosūtīto atkritumu daudzumus, LPTP ir ieviest atkritumu novērtēšanas (ieskaitot atkritumu uzskaiti) un apsaimniekošanas sistēmu, lai atvieglinātu atkritumu otrreizēju izmantošanu vai – ja tas nav iespējams – atkritumu pārstrādi, vai – ja arī tas nav iespējams – “cita veida reģenerāciju”, tostarp izmantot tālāk aprakstīto paņēmienu kombināciju.

 

Paņēmiens

Apraksts

Izmantojamība

a

Dažādu atkritumu frakciju dalīta vākšana (t. sk. bīstamo atkritumu atšķirošana un klasificēšana)

Sk. 1.7.3. punktu.

Vispārizmantojams

b

Piemērotu atliekfrakciju apvienošana, lai iegūtu labāk izmantojamus maisījumus

Vispārizmantojams

c

Tehnisko atlikumu priekšapstrāde pirms otrreizējas izmantošanas vai pārstrādes

Vispārizmantojams

d

Materiālu reģenerācija un tehnisko atlikumu pārstrāde objektā

Vispārizmantojams

e

Enerģijas reģenerācija objektā vai ārpus tā no atkritumiem ar augstu organiskās masas saturu

Ja tas notiek ārpus objekta, paņēmiena izmantošana ir atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne.

f

Materiālu utilizācija ārpus ražotnes

Atkarīga no tā, vai ir pieejama ārēja ražotne.

g

Atkritumu priekšapstrāde pirms likvidēšanas

Vispārizmantojams

1.1.8.   Emisijas ūdenī

Sīkāka informācija par pulpas un papīra fabriku notekūdeņu attīrīšanu un ar konkrētu procesu saistītie LPTP-SEL ir norādīti 1.2.–1.6. punktā.

LPTP 13.

Lai samazinātu barības vielu (slāpekļa un fosfora savienojumu) emisiju saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir ķīmiskas piedevas ar augstu slāpekļa un fosfora saturu aizstāt ar piedevām ar zemu slāpekļa un fosfora saturu.

Izmantojamība

Izmanto, ja ķīmiskajās piedevās esošais slāpeklis nav biopieejams (t. i., to nevar izmantot kā barības vielu bioloģiskajā attīrīšanā) vai ja barības vielu bilance ir ar pārpalikumu.

LPTP 14.

Lai samazinātu piesārņotāju emisijas saņemošajās ūdenstilpēs, LPTP ir izmantot visus tālāk aprakstītos paņēmienus.

 

Paņēmiens

Apraksts

a

Pirmējā (fizikālķīmiskā) attīrīšana

Sk. 1.7.2.2. punktu.

b

Otrējā (bioloģiskā) attīrīšana (7)