24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/1

(1)

Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 (4) 103.n pantu Spānija, Luksemburga, Malta un Apvienotā Karaliste līdz 2013. gada 1. augustam ir paziņojušas par savu nodomu galīgi pārvietot minētās regulas Xb pielikumā norādīto vīna nozares atbalsta programmu līdzekļus vai daļu no tiem, lai šādā veidā palielinātu tiešajiem maksājumiem paredzētos valsts maksimālos apjomus attiecībā uz 2014. pieprasījumu iesniegšanas gadu un turpmākajiem gadiem. Attiecīgi ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 929/2013 (5) tika grozīts Regulas (EK) Nr. 73/2009 VIII pielikums. Šie galīgie pārvietojumi jāatspoguļo arī Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikumā.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 1. punktu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 1. punktu Francija, Latvija un Apvienotā Karaliste līdz 2013. gada 31. decembrim ir paziņojušas Komisijai par to, ka tās ir nolēmušas zināmu procentuālo daļu no gada valsts maksimālā apjoma, kas paredzēts 2014.–2019. kalendārajam gadam, pārvietot uz lauku attīstības programmām, ko finansē no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), kā noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013. Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 136.a panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 14. panta 2. punktu Horvātija, Malta, Polija un Slovākija līdz 2013. gada 31. decembrim ir paziņojušas Komisijai par savu lēmumu pārcelt uz tiešajiem maksājumiem zināmu procentuālo daļu no summas, kura iedalīta lauku attīstības atbalsta programmu pasākumiem, ko 2015.–2020. gadā finansē no ELFLA, kā noteikts ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013. Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 73/2009 VIII un VIIIc pielikums, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums un Regulas (ES) Nr. 1307/2013 II un III pielikums.

(3)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 57.a panta 9. punktu Horvātija līdz 2014. gada 31. janvārim ir paziņojusi Komisijai 2013. gadā atmīnētās un lauksaimniecības darbībām atkal izmantojamās zemes platību. Šajā paziņojumā bija norādīts arī attiecīgais budžeta piešķīrums 2014. pieprasījumu gadam un turpmākajiem gadiem. Turklāt saskaņā ar minēto pantu Horvātija ir paziņojusi zemes platību, kas ir atmīnēta un ko lauksaimnieki ir deklarējuši atbalsta pieteikumos, kurus iesniedz par 2013. pieprasījumu gadu, un kas laikposmā no 2005. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim ir kļuvusi atkal izmantojama lauksaimniecības darbībām. Tāpēc ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 929/2013 tika grozīts Regulas (EK) Nr. 73/2009 VIII pielikums. Pamatojoties uz maksājumu pieauguma grafiku, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 17. pantā, būtu attiecīgi jāgroza minētās regulas II, III un VI pielikums.

(4)

Lauku attīstībai atvēlētā Savienības atbalsta sadalījums pa gadiem būtu jāpapildina ar summu par 2014. finanšu gadu, kas izriet no tiešo maksājumu brīvprātīgas korekcijas Apvienotajā Karalistē 2013. kalendārajā gadā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 10.b pantu, ar summām, ko iegūst, piemērojot minētās regulas 136. un 136.b pantu attiecībā uz 2014. un 2015. finanšu gadu, kā arī ar summām, ko iegūst, piemērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 66. panta 1. punktu. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (ES) Nr. 1305/2013 I pielikums.

(5)

Regulu (ES) Nr. 1307/2013 piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Arī tās grozījumi tāpēc būtu jāpiemēro no tās pašas dienas,

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/11

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/13

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/15

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/17

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/19

(1)

Padome ar Regulu (EK) Nr. 2022/95 (2) uzlika galīgo antidempinga maksājumu tāda Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. Saskaņā ar turpmāku izmeklēšanu, kurā noskaidroja, ka maksājums ir iekļauts cenā, pasākumus grozīja ar Padomes Regulu (EK) Nr. 663/98 (3). Pēc pirmās termiņbeigu pārskatīšanas un pirmās starpposma pārskatīšanas atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. un 3. punktam (pamatregula) Padome ar Regulu (EK) Nr. 658/2002 (4) Krievijas izcelsmes tāda amonija nitrāta importam, ko klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, noteica galīgo antidempinga maksājumu EUR 47,07 par tonnu. Pēc tam atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam tika veikta starpposma pārskatīšana attiecībā uz ražojuma definīciju un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005 (5) tika noteikts galīgais antidempinga maksājums robežās no EUR 41,42 par tonnu līdz EUR 47,07 par tonnu tādu Krievijas izcelsmes cieto mēslošanas līdzekļu importa, kuros amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no masas un kuru patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20.

(2)

Pēc otrās termiņbeigu pārskatīšanas un otrās daļējas starpposma pārskatīšanas atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. un 3. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 661/2008 (6) saglabāja spēkā esošos pasākumus. Maksājums tika grozīts tikai attiecībā uz EuroChem grupu (7), kurai nemainīgā maksājuma summa bija robežās no EUR 28,88 līdz EUR 32,82 par tonnu.

(3)

Eiropas Komisija (Komisija) ar Lēmumu 2008/577/EK (8) no Krievijas ražotājiem JSC Acron un JSC Dorogobuzh, kas ir Acron Holding Company locekļi (abi tiek saukti par Acron), un EuroChem grupas pieņēma saistību piedāvājumu ar daudzuma ierobežojumu. Saistību neiespējamības dēļ Komisija ar Lēmumu 2012/629/ES (9) atsauca savu piekrišanu pieņemt Eurochem grupas piedāvātās saistības.

(4)

Vispārējā tiesa ar 2008. gada 10. septembra spriedumu (10), kas interpretēts ar 2009. gada 9. jūlija spriedumu (11), atcēla Padomes Regulu (EK) Nr. 945/2005, ciktāl tas attiecas uz JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (Kirovo), kas ir OJSC UCC UralChem (UralChem) sastāvā. Padome ar Regulu (EK) Nr. 989/2009 (12) attiecīgi grozīja Regulu (EK) Nr. 661/2008. Tādēļ uzņēmumam Kirovo tiek piemērots antidempinga maksājums (EUR 47,07 par tonnu) tikai attiecībā uz amonija nitrāta importu, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(5)

Pēc tam, kad tika publicēts paziņojums par spēkā esošo antidempinga pasākumu gaidāmajām termiņa beigām (13), Komisija saņēma pieprasījumu sākt minēto pasākumu termiņbeigu pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam. Savienības Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība Fertilizers Europe (pieprasījuma iesniedzējs) 2013. gada 28. martā iesniedza pieprasījumu to Savienības ražotāju vārdā, kuri pārstāv vairāk nekā 25 % no attiecīgā ražojuma ražošanas apjoma Savienībā.

(6)

Pieprasījums bija pamatots ar to, ka pēc pasākumu termiņa beigām dempings un kaitējums Savienības ražošanas nozarei, iespējams, turpinātos vai atkārtotos.

(7)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas Mēslošanas līdzekļu ražotāju apvienība (RFPA) apgalvoja, ka pārskatīšanas pieprasījumu atbalstīja tikai zināma daļa Savienības ražotāju, kas ražo mēslošanas līdzekļu kategorijas amonija nitrātu (FGAN), un ka visu kategoriju amonija nitrāta un citu amonija nitrāta mēslošanas līdzekļu Savienības ražotāji saražo trīs reizes lielāku daudzumu nekā pieprasījuma iesniedzējs. Šis apgalvojums tomēr nav pamatots, jo pieprasījuma iesniedzējs un tā atbalstītāji ražo gan FGAN, gan citus ražojumus, uz kuriem attiecas šī termiņbeigu pārskatīšana. Pieprasījumu tādējādi atbalstīja ne tikai FGAN ražotāji, bet arī citu attiecīgā ražojuma veidu ražotāji, un tika izpildīts pārskatīšanas sākšanai vajadzīgais kvantitatīvais kritērijs.

(8)

Apspriedusies ar padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi termiņbeigu pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 12. jūlijā ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (paziņojums par procedūras sākšanu) (14) informēja par termiņbeigu pārskatīšanas sākšanu atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(9)

Pirms izmeklēšanas sākšanas RFPA iesniedza piezīmes par spēkā esošajiem pasākumiem un apstrīdēja to likumību. Tā pati ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka nav pamatoti sākt termiņbeigu pārskatīšanu, balstoties uz Komisijai pirms procedūras sākšanas nosūtītiem apsvērumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja pasākumi zaudētu spēku.

(10)

Komisijas dienesti šai ieinteresētajai personai atbildēja, ka viedokli, ko paudušas personas, kas nav pieprasījuma iesniedzēji, Komisija detalizēti izskata tikai pēc izmeklēšanas sākšanas.

(11)

Nolūkā labāk izmantot tiesības uz aizstāvību tā pati ieinteresētā persona arī pieprasīja piekļuvi 2013. gada 28. martā iesniegtajam termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumam, kas minēts paziņojumā par procedūras sākšanu, un vēstulei par nepilnībām, ko Komisijas dienesti bija iesnieguši pieprasījuma iesniedzējiem saistībā ar viņu termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumu. Komisijas dienesti ieinteresētajai personai paskaidroja, ka lēmums sākt izmeklēšanu tika balstīts tikai uz pieprasījuma konsolidēto redakciju, kurā iekļauta atbilde uz vēstuli par nepilnībām. Pirmās pieprasījuma redakcijas un uzmetumi netiek ņemti vērā. Tādēļ, ja tiek liegts iepazīties ar sākotnējo redakciju un vēstuli, netiek pārkāptas ieinteresētās personas tiesības uz aizstāvību. Ieinteresētā persona lūdza Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonai iejaukties sakarā ar šādu tiesību uz aizstāvību iespējamo pārkāpumu. 2014. gada 4. martā uzklausīšanas amatpersona apstiprināja Komisijas dienestu nostāju.

(12)

Ieinteresētā persona tāpat pieprasīja piekļuvi termiņbeigu pārskatīšanas pieprasījumiem, kas attiecas uz citām divām atšķirīgām procedūrām. Šī ieinteresētā persona apgalvoja, ka minētie pieprasījumi noraidīti kā nepamatoti, un piekļuve minētajiem dokumentiem tai varētu ļaut abu lietu apstākļus salīdzināt ar gaidāmo pārskatīšanu, saprast Komisijas analīzi par to, vai katrā lietā pieprasījums ir pietiekami pamatots, un tādējādi pienācīgi izmantot tiesības uz aizstāvību. Ieinteresētā persona no Komisijas dienestiem saņēma visus paskaidrojumus, un uzklausīšanas amatpersona apstiprināja Komisijas dienestu nostāju 2014. gada 4. martā.

(13)

Dempinga turpināšanās vai atkārtošanās izmeklēšana aptvēra periodu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam (pārskatīšanas izmeklēšanas periods jeb PIP). Kaitējuma atkārtošanās iespējamības novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude aptvēra periodu no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam (attiecīgais periods).

(14)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo termiņbeigu pārskatīšanu, kuras noslēgumā tika pieņemta Regula (EK) Nr. 661/2008, tika nepamatoti izmantotas citas metodes, jo minētajā pārskatīšanā vērā ņemtais periods bija ilgāks.

(15)

Komisija uzskata, ka apstākļus, uz ko norādījis RFPA, nevar uzskatīt par metodes maiņu pamatregulas 11. panta 9. punkta nozīmē. Jebkurā gadījumā ir jānorāda šādi apsvērumi. Komisijas praksē ir pieņemts, ka vērā ņemtais periodā parasti aptver PIP un iepriekšējos trīs kalendāros gadus, izņemot tad, ja pats PIP aptver ievērojamu daļu no iepriekšējā kalendārā gada. Pēdējā gadījumā izņēmuma kārtā var ņemt vērā četrus kalendāros gadus. Šāds gadījums bija iepriekšējā termiņbeigu pārskatīšana. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(16)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija aicināja ieinteresētās personas sazināties ar Komisiju, lai piedalītos izmeklēšanā. Turklāt Komisija īpaši informēja pieprasījuma iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus un Krievijas (attiecīgā valsts) iestādes, zināmos importētājus, piegādātājus un lietotājus, kā arī apvienības, par ko bija zināms, ka uz tām attiecas izmeklēšanas sākšana, un aicināja tos piedalīties.

(17)

Ieinteresētajām personām bija iespēja sniegt piezīmes par izmeklēšanas sākšanu un pieprasīt, lai tās uzklausītu Komisija un/vai Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersona.

(18)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā varētu veidot izlasi no ieinteresētajām personām saskaņā ar pamatregulas 17. pantu.

(19)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka tā ir provizoriski izveidojusi Savienības ražotāju izlasi. Komisija tos atlasīja, pamatojoties uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjomu Savienībā un pārdošanas apjomu Savienības tirgū PIP laikā. Izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas atrodas Francijā, Lietuvā, Polijā un Apvienotajā Karalistē (15) un kas atbilst apmēram 42 % no Savienības saražotā apjoma un 41 % no Savienības pārdošanas apjoma. Komisija uzaicināja visas ieinteresētās personas izteikties par pagaidu izlasi.

(20)

Kāda ieinteresētā persona uzskatīja, ka Savienības ražotāju pagaidu izlasē jāiekļauj tikai tāda amonija nitrāta ražotāji, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90, kā sākotnēji noteikts Regulā (EK) Nr. 2022/95, un nevis tādu cieto mēslošanas līdzekļu ražotāji, kuru amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no masas un kurus patlaban klasificē ar KN kodiem ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 945/2005.

(21)

Šādam apgalvojumam par iemeslu bija 4. apsvērumā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā T-348/05, kas atcēla Regulu (EK) Nr. 945/2005, ar kuru tika paplašināta ražojuma definīcija salīdzinājumā ar sākotnējo izmeklēšanu.

(22)

Šis apgalvojums ir nepamatots. Minētais spriedums atcēla Regulu (EK) Nr. 945/2005 tikai tiktāl, ciktāl tā attiecās uz vienu Krievijas ražotāju eksportētāju. Attiecībā uz visiem pārējiem Krievijas ražotājiem izmantojamā ražojuma definīcija ir noteikta Regulā (EK) Nr. 945/2005. Katrā ziņā visi atlasītie Savienības ražotāji ražo amonija nitrātu, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90. Cietos mēslošanas līdzekļus, kas uzskaitīti ar pārējiem KN kodiem, ražo Savienības ražošanas nozare, un tie iegūti ar papildu ķīmiskām vai preparātu sagatavošanas darbībām, lai iegūtu mēslošanas līdzekļu maisījumus, kurus dēvē arī par stabilizētajiem “mēslošanas līdzekļiem” vai “maisījumiem”, ar nosacījumu, ka slāpekļa masas daļa pārsniedz 28 % vai amonija nitrāta masas daļa pārsniedz 80 %.

(23)

Tādēļ izlase reprezentē Savienības ražošanas nozari.

(24)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja nesaistītos importētājus sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu.

(25)

Uz atlases veidlapas jautājumiem neatbildēja neviens nesaistītais importētājs, tāpēc atlase nebija vajadzīga.

(26)

Lai izlemtu, vai atlase ir nepieciešama, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi, Komisija aicināja visus ražotājus eksportētājus Krievijā sniegt informāciju, kas precizēta paziņojumā par procedūras sākšanu. Komisija tāpat lūdza Krievijas Pastāvīgo pārstāvniecību Savienībā apzināt citus ražotājus eksportētājus un/vai ar tiem sazināties, ja tādi ir, kuri varētu būt ieinteresēti piedalīties izmeklēšanā.

(27)

Astoņi šīs valsts ražotāji eksportētāji sniedza pieprasīto informāciju un piekrita, ka tos iekļauj izlasē. PIP laikā imports uz Savienību notika galvenokārt atbilstoši pieņemtajām saistībām. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 1. punktu Komisija izveidoja izlasi no četriem ražotājiem eksportētājiem, kurus atvēlētajā laikā varēja pienācīgi izmeklēt. Minētie ražotāji eksportēja lielāku daļu no pārdošanas kopapjoma To vidū bija divi uzņēmumi, kas PIP laikā atbilstoši saistībām nodarbojās ar pārdošanu eksportam uz Savienību. Saskaņā ar pamatregulas 17. panta 2. punktu ar visiem zināmajiem attiecīgajiem ražotājiem eksportētājiem un attiecīgās valsts iestādēm notika apspriedes par atlasi. Piezīmes netika saņemtas. Tādējādi Komisija nolēma saglabāt ierosināto izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(28)

Komisija izlasē iekļāva četrus uzņēmumus:

(29)

Saskaņā ar atbildēm uz anketas jautājumiem izlasē iekļautie uzņēmumi pārstāvēja 88 % no eksporta pārdošanas kopapjoma (no Krievijas uz Savienību un trešām valstīm) PIP laikā.

(30)

Komisija nosūtīja anketas visiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, kuri to bija pieprasījuši, kā arī atlasītajiem Savienības ražotājiem, lietotājiem un tirdzniecības apvienībām, kas pieteicās termiņā, kurš noteikts paziņojumā par procedūras sākšanu.

(31)

Tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem no četriem atlasītajiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem un no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem. Viena tirdzniecības apvienība, kas pārstāv lietotājus, proti, National Farmers' Union of England and Wales (NFU), sniedza daļēju atbildi uz anketas jautājumiem.

(32)

Attiecībā uz Krievijas ražotājiem eksportētājiem tikai Acron sniedza pilnīgas atbildes uz anketas jautājumiem. Pārējie trīs atlasītie uzņēmumi – EuroChem, UralChem un SBU Azot – atbildēja tikai daļēji, sniedzot datus par jaudu, kopējiem pārdošanas rādītājiem EXW līmenī un konkrētu informāciju par savām ražošanas izmaksām. Šo daļējo atbilžu dēļ Komisija nevarēja pilnībā pārbaudīt uzņēmumu pārdošanas datus, kā arī datus par to ražošanas izmaksām.

(33)

Komisija informēja attiecīgos trīs atlasītos ražotājus eksportētājus par savu nodomu piemērot pamatregulas 18. pantu attiecībā uz informāciju, ko tie neiesniedza, savukārt minētie ražotāji eksportētāji izmantoja savas tiesības un panāca, ka tos uzklausa uzklausīšanas amatpersona. Turklāt, kad Komisija katram no attiecīgajiem trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem konkrētāk izpauda informāciju, tā norādīja, kuri katra uzņēmuma sniegtie dati izmantoti analīzē un kuri uzskatīti par nepilnīgiem, un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu izmantoja “pieejamos faktus”. Proti, Komisija izmantoja kopējos pārdošanas rādītājus EXW līmenī, nevis konkrētus rādītājus par individuāliem darījumiem.

(34)

Turklāt Eiropas Mēslošanas līdzekļu importa apvienība (EFIA), kas pārstāv importētājus, savu locekļu vārdā lūdza to atzīt par ieinteresētu personu un iesniedza rakstiskas piezīmes. Trīs atsevišķi importētāji norādīja, ka tie vairs neimportē Krievijas izcelsmes mēslošanas līdzekļus.

(35)

Rakstiski dokumenti tika saņemti arī no vairākām lietotāju apvienībām, proti, Profesionālās lauksaimniecības organizāciju komitejas ES (COPA)/Lauksaimniecības kooperatīvu konfederācijas ES (COGECA), NFU un no Francijas apvienībām AFCOME (Association Française de Commercialisation et de Mélange d'Engrais) un AGPB (Association Générale des Producteurs de Blé et Autres Céréales).

(36)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi notika saskaņā ar pamatregulas 16. pantu šādu uzņēmumu telpās:

Savienības ražotāji:

Ražotāji eksportētāji Krievijā

Saistītais importētājs

(37)

Komisija 2014. gada 13. jūnijā informēja visas ieinteresētās personas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata tā gatavojas ieteikt, lai spēkā esošie antidempinga pasākumi tiktu saglabāti, un aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Komisija izskatīja ieinteresēto personu sniegtās piezīmes un attiecīgā gadījumā tās ņēma vērā.

(38)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA atkārtoti apgalvoja, ka pārskatīšanā atkārtoti pieļauti vairāki iespējami procesuālie pārkāpumi un norādīja uz Komisijas atteikumu piešķirt piekļuvi pieprasījuma sākotnējai redakcijai, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza 2013. gada 28. martā, kā arī uz to, ka nekonfidenciālajai redakcijai piekļuve netika piešķirta savlaicīgi.

(39)

Saistībā ar pieprasījumu piekļūt sākotnējam pārskatīšanas pieprasījumam Komisijas dienesti vairākkārt rakstiski un mutiski paskaidroja (tostarp uzklausīšanas amatpersonas vadītajās sanāksmēs), kādēļ šo pieprasījumu nevarēja pieņemt saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu.

(40)

Saistībā ar to, ka piekļuve nekonfidenciālai dokumentācijai, kā apgalvots, piešķirta nesavlaicīgi, Komisija uzskata, ka pat tad, ja šis apgalvojums būtu pamatots, RFPA tiesības uz aizstāvību nebūtu bijušas skartas. Pirmkārt, Komisija savlaicīgi atklāja RFPA būtiskos faktus, uz kuru pamata Komisija gatavojas saglabāt pasākumus un atvēlēja RFPA pietiekami daudz laika atbildēt. Otrkārt, pirms šī informācija tika paziņota, RFPA bija piešķirta piekļuve visai nekonfidenciālajai dokumentācijai.

(41)

RFPA arī apgalvoja, ka “pretēji ierastajai praksei” Komisijas dienestu un pieprasījuma iesniedzēja kopīgās sanāksmes 2014. gada maijā un aprīlī netika fiksētas nekonfidenciālajā dokumentācijā un ka ierobežotajiem datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs iesniedza 2014. gada maijā, nebija pievienots atbilstīgs nekonfidenciāls kopsavilkums.

(42)

Tā ir ierasta prakse, ka ieinteresētās personas, kuras pieprasa uzklausīšanu, viedokli pauž mutiski un tam pievieno arī rakstiskus dokumentus. Šo dokumentu nekonfidenciālā redakcija tika ietverta pārbaudei pieejamos dokumentos un tika darīta pieejama citām ieinteresētajām personām. Minētajos dokumentos tika fiksētas Komisijas dienestu rīkotās sanāksmes un uzklausīšanas. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts, jo neatbilst faktiem.

(43)

Attiecībā uz otro apgalvojumu jānorāda, ka 2014. gada maijā iesniegto datu, kam piekļuve ierobežota, nekonfidenciālo redakciju nebija iespējams iesniegt tā, lai netiktu atklāti Savienības ražotāju komercnoslēpumi. Tāpēc arī šo apgalvojumu nevar pieņemt.

(44)

Ražojums, uz ko attiecas šī pārskatīšana, ir tas pats ražojums, kas definēts Regulā (EK) Nr. 661/2008, t. i., cietie mēslošanas līdzekļi, kuros amonija nitrāta saturs pārsniedz 80 % no masas, kuri patlaban atbilst KN kodiem 3102 30 90, 3102 40 90, ex 3102 29 00, ex 3102 60 00, ex 3102 90 00, ex 3105 10 00, ex 3105 20 10, ex 3105 51 00, ex 3105 59 00 un ex 3105 90 20 un kuru izcelsme ir Krievijā (turpmāk AN vai attiecīgais ražojums). Tomēr attiecībā uz AN, ko ražo JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (Kirovo), attiecīgais ražojums saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 989/2009 ir tikai AN, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(45)

Galvenā izejviela, ko izmanto AN ražošanā, ir gāze, kas veido no 70 % līdz 80 % no kopējām ražošanas izmaksām. 2005. gadā ražojuma definīciju paplašināja ar mērķi ietvert arī amonija nitrātu, kam pievienots fosfors un/vai kālija barības vielas, jo tika konstatēts, ka minētajiem maisījumiem būtībā ir vienas un tās pašas fizikālās un ķīmiskās pamatīpašības un vienas un tās pašas agronomiskās īpašības.

(46)

Ir jānorāda, ka KN kodi 3102 30 90 un 3102 40 90 (attiecīgi “amonija nitrāts, izņemot ūdens šķīdumā” un “amonija nitrāta maisījumi ar kalcija karbonātu vai citām neorganiskām vielām, kas nav mēslošanas līdzekļi, kuru slāpekļa saturs pārsniedz 28 % no kopējās masas”) var iekļaut AN, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem (piemēram, sprāgstvielu ražošanā), kā arī AN lauksaimniecības mērķiem. Abiem veidiem ir vienas un tās pašas tehniskās un ķīmiskās īpašības, tie ir savstarpēji viegli aizstājami un tos uzskata par attiecīgo ražojumu.

(47)

Pēc informācijas izpaušanas Krievijas iestāžu pārstāvji apgalvoja, ka ražojumu definīcijas paplašināšana 2005. gadā ir pretrunā PTO Antidempinga nolīgumam, jo attiecībā uz papildu ražojumiem, uz kuriem attiecās 2005. gada definīcijas paplašinājums, neesot noteikts dempings, kaitējums un cēloņsakarība.

(48)

Šis apgalvojums nav pamatots 22. apsvērumā minēto iemeslu dēļ, un tāpēc tas tiek noraidīts.

(49)

Tāpat kā iepriekšējās izmeklēšanās, tika konstatēts, ka AN, ko ražo un pārdod Krievijas iekšzemes tirgū, un AN, ko no Krievijas eksportē uz Savienību, ir vienas un tās pašas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojums. Tāpēc pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē minētie ražojumi šajā izmeklēšanā ir līdzīgi ražojumi.

(50)

Savienības ražošanas nozares ražotais AN pēc tā fizikālajām un tehniskajām īpašībām ir ražojums, kas līdzīgs AN, kuru Krievija eksportē uz Savienību.

(51)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu pārbaudīja, vai spēkā esošo pasākumu izbeigšanas rezultātā dempings varētu turpināties vai atkārtoties.

(52)

Kā norādīts 32. apsvērumā, izmeklēšanā pilnībā sadarbojās tikai viens atlasītais ražotājs eksportētājs (Acron). Taču, kā izklāstīts 3. apsvērumā, 2008. gadā Komisija no Acron pieņēma cenu saistību piedāvājumu, kas PIP laikā vēl bija spēkā. Cenu saistību dēļ Acron eksporta cenas PIP laikā ietekmēja minētās cenu saistības, kuras nosaka minimālo importa cenu. Tādēļ šādas eksporta cenas netika uzskatītas par ticamām, lai izvērtētu dempingas turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību gadījumā, ja antidempinga pasākumi tiks izbeigti.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka tas nozīmē, ka Komisija faktisku dempingu nav konstatējusi. Tas nav precīzi. Atlasītie Krievijas ražotāji eksportētāji, izņemot Acron, pilnībā nesadarbojās, tādēļ Komisijas rīcībā nebija pietiekamas informācijas, lai veiktu dempinga aprēķinu, pamatojoties uz paša uzņēmuma datiem. Komisija būtu varējusi veikt dempinga aprēķinu pašam Acron, taču, kā skaidrots 52. apsvērumā, tā uzskatīja, ka šīs termiņbeigu pārskatīšanas nolūkiem Acron dati nav uzticami.

(54)

Acron apgalvoja, ka Komisijas arguments, ka tā faktiskās cenas uz ES nav uzticamas esošo cenu saistību dēļ un ka tādēļ pēc tām nevar noteikt eksporta cenas, bija prettiesisks. Tomēr tāds nebija Komisijas apgalvojums. Komisija neapgalvoja, ka eksporta cenas nevarēja izmantot cenu saistību dēļ, bet gan secināja, ka konkrēti šīs izmeklēšanas apstākļos dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamas analīzei šādas eksporta cenas nav uzskatāmas par uzticamu elementu. Komisija neuzskata, ka uz cenu saistībām balstītas eksporta cenas ir vērtīgs rādītājs ražotāju eksportētāju turpmākās uzvedības analizē, ja nav pasākumu un cenu saistību.

(55)

Pretēji Acron apgalvojumam tā eksporta cenas uz ES nevar uzskatīt par cenām, kas veidojušās tikai parastos tirgus apstākļos. PIP laikā Acron bija vienīgais Krievijas ražotājs eksportētājs, kas guva labumu no cenu saistībām, jo visiem pārējiem Krievijas ražotājiem eksportētājiem bija noteikti maksājumi. Minētie apstākļi ietekmēja Acron, vienīgā Krievijas piegādātāja ES tirgū, konkurētspēju.

(56)

Ņemot vērā apsvērumus 52.–55. apsvērumā, Komisija izvērtēja, vai ir pierādījumi par dempinga atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi zaudētu spēku. Tā analizēja šādus faktorus: eksporta cena eksportam no Krievijas uz citiem galamērķiem, ražošanas jauda un neizmantotā jauda Krievijā un Savienības tirgus un citu trešo tirgu pievilcība.

(57)

Komisija konstatēja, ka Acron vidējā svērtā EXW eksporta cena uz tādiem trešo valstu tirgiem kā, piemēram, Brazīlija, Kolumbija un Peru, PIP laikā bija zemāka nekā faktiskā vidējā samaksātā vai maksājamā EXW cena ražotāja iekšzemes tirgū PIP laikā. Acron tādējādi veica pārdošanu par dempinga cenām uz trešo valstu tirgiem, jo īpaši uz Brazīliju, kas neapšaubāmi ir galvenais trešo valstu eksporta tirgus.

(58)

Attiecībā uz pārējiem trim atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem Komisija vēl konstatēja, ka vidējās svērtās EXW pārdošanas cenas uz tādām trešām valstīm kā Brazīlija, Peru, Kolumbija, Ukraina un Kazahstāna katram no tiem bija zem to vidējām EXW samaksātajām vai maksājamajām cenām iekšzemes tirgū PIP laikā, un tādējādi pārdošana notika arī par dempinga cenām. Šis konstatējums tika pamatots ar pārbaudītiem datiem, kurus sniedza Krievijas ražotāji eksportētāji, kas eksportēja aptuveni 80 % no eksporta uz trešām valstīm. Tādējādi Komisijai nevajadzēja izmantot Krievijas eksporta statistiku, kā to bija ierosinājis RFPA. Eksporta pārdošana visiem četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem uz trešām valstīm PIP laikā notika ilgtspējīgu cenu līmenī.

(59)

RFPA apgalvoja, ka paziņotās informācijas dokumentācijā pieejamie fakti liecina, ka attiecībā uz EuroChem dempinga nav vai labākajā gadījumā tas ir de minimis dempings. Šis apgalvojums ir nevietā. Analīzes mērķis nav precīzs EuroChem dempinga starpības aprēķins, bet gan Krievijas dempinga atkārtošanās iespējamības noteikšana pasākumu izbeigšanas gadījumā. Šajā sakarā izmeklēšanā atklāja, ka arī EuroChem gadījumā ražotāja vidējās EXW eksporta cenas uz trešām valstīm bija zemākas par to vidējām iekšzemes EXW cenām, un tādējādi tas veica pārdošanu par dempinga cenām. EuroChem cenu noteikšanas politika pārdošanai uz trešām valstīm (pārdošana eksportam zem iekšzemes cenām) ir nozīmīgs faktors, ko izmanto, lai vispārēji noteiktu, vai pasākumu atcelšanas gadījumā dempings uz ES atkārtotos.

(60)

RFPA apgalvoja, ka dempinga aprēķins nav noticis pēc atbilstīgas metodikas. Kā paskaidrots iepriekš, Komisija neaprēķināja dempinga starpību, bet tikai salīdzināja vidējās EXW cenas iekšzemes tirgū ar EXW eksporta cenām, kas balstītas uz datiem, kurus snieguši atlasītie uzņēmumi. Analizējot dempinga atkārtošanās iespējamību, nav nepieciešams aprēķināt precīzu dempinga starpību, tāpēc nebija iemesla izmantot CIF vērtības, kā to ierosināja RFPA.

(61)

RFPA apgalvoja, ka Komisija nebija salīdzinājusi cenas katram ražojumam un netika izdarītas tirdzniecības līmeņa korekcijas. Komisija prasību izvērtēja un konstatēja līdzīgu cenas atšķirību arī tad, ja salīdzinājums būtu veikts ražojuma līmenī. Katrā ziņā tirdzniecības līmeņa korekcijas nebūtu iespējams izdarīt, jo atlasītie uzņēmumi, izņemot Acron, sadarbojās tikai daļēji un pietiekami detalizētus datus, konkrētāk, detalizētus individuālo darījumu sarakstus, nesniedza. Tādēļ šis apgalvojums tiek noraidīts.

(62)

Šādu iemeslu dēļ nevarēja izmantot eksporta pārdošanu uz Savienību PIP laikā, lai noteiktu pārējo trīs atlasīto ražotāju eksportētāju turpmāko rīcību. PIP laikā EuroChem tāpat kā Acron eksportēja tikai saskaņā ar cenu saistībām. EuroChem pārdeva ražojumus uz Savienību tikai laikā, kad tam bija uzliktas saistības, bet pēc tam, kad 2012. gada 11. oktobrī Komisija ar Lēmumu 2012/629/ES saistības atsauca, tas pārdošanu neveica. Attiecībā uz SBU Azot un UralChem PIP laikā tie nepārdeva attiecīgo ražojumu uz Savienību.

(63)

Komisija neuzskatīja par vajadzīgu noteikt, vai pārdošana iekšzemes tirgū notika parastā tirdzniecības apritē. Jau faktiskās cenas iekšzemes tirgū norāda, ka eksporta pārdošana uz trešo valstu tirgiem notika par dempinga cenām. Tādēļ, pārbaudot iekšzemes pārdošanas rentabilitāti, vienīgais iznākums varētu būt normālās vērtības un līdz ar to arī dempinga starpības, kas konstatēta eksporta pārdošanai uz trešo valstu tirgiem, palielinājums, turklāt šādas pārbaudes dēļ, iespējams, būtu jāaprēķina normālā vērtība, balstoties uz izmaksām un samērīgu peļņu, ja konstatētu, ka šāda pārdošana rada zaudējumus.

(64)

Ar to pietiek, lai saistībā ar termiņbeigu pārskatīšanu un dempinga atkārtošanās iespējamības analīzi, noteiktu, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā dempings, visticamāk, atkārtosies. Tādēļ Komisija uzskata, ka nav nepieciešams analizēt iekšzemes pārdošanas rentabilitāti, un tā saskaņā ar pamatregulas 2. panta 5. punktu nevērtēja ražošanas izmaksu ticamību.

(65)

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Komisija secina, ka Krievijas ražotāji eksportētāji pašlaik pārdod attiecīgo ražojumu par dempinga cenām uz trešām valstīm Latīņamerikā, Austrumeiropā, Āfrikā un Āzijā. PIP laikā četru atlasīto ražotāju eksportētāju vidējā EXW eksporta cena uz trešām valstīm bija 201 EUR par tonnu, bet vidējā EXW cena iekšzemes tirgū bija 221 EUR par tonnu. Komisija tādējādi uzskata, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā ir iespējams, ka Krievijas ražotāji eksportētāji arī Savienībā veiktu pārdošanu par dempinga cenām.

(66)

RFPA apgalvoja, ka nav nozīmes salīdzināt Krievijas iekšzemes cenas ar Krievijas eksporta cenām uz trešām valstīm. Tomēr Komisija šai sakarā uzskata, ka minētās cenas ir svarīgs rādītājs, lai novērtētu, kā turpmāk attīstītos eksports uz Savienību, ja pasākumi tiktu izbeigti, jo Krievijas eksportam uz trešām valstīm antidempinga maksājumi pārsvarā nav noteikti. Jo īpaši tādēļ, ka trūkst ticamu datu par Krievijas eksportu uz Savienību PIP laikā, kā paskaidrots 52. apsvērumā, eksporta cenas uz trešām valstīm ir svarīgs elements šajā vispārīgajā novērtējumā.

(67)

Šajā saistībā Krievijas valdība un Acron apgalvoja, ka pasākumu turpināšana jau ir prettiesiska, jo šādi pasākumi tika noteikti ar Regulu (EK) Nr. 661/2008, normālās vērtības aprēķinam sākotnēji izmantojot nelikumīgu gāzes cenas korekciju.

(68)

Kā paskaidrots 63. apsvērumā, šajā izmeklēšanā Komisija neuzskatīja par vajadzīgu noteikt, vai pārdošana iekšzemes tirgū notika parastā tirdzniecības apritē, kā rezultātā būtu bijis jāaprēķina normālā vērtība. Kā Acron pareizi norādījis iesniegtajos dokumentos pēc informācijas izpaušanas, tas nenozīmē, ka kādā no turpmākajām izmeklēšanām vajadzības gadījumā nevarētu aprēķināt normālo vērtību, tostarp izdarīt nepieciešamās korekcijas.

(69)

Zināmo Krievijas ražotāju neizmantoto jaudu Komisija noteica uz šāda pamata. Dati par četru atlasīto uzņēmumu neizmantoto jaudu bija pamatoti ar to atbildēm uz anketas jautājumiem, kas, ja nepieciešams, laboti pēc pārbaudes apmeklējumiem. Tika ņemta vērā to iekārtu kopējā neizmantotā jauda, kuras ražo amonija nitrātu kā mēslošanas līdzekli un amonija nitrātu rūpnieciskiem nolūkiem (piemēram, sprāgstvielu ražošanai), tā saukto “amonija nitrātu ar mazu blīvumu”, kas arī ir attiecīgais ražojums, kā noteikts 46. apsvērumā. Tāpat ņēma vērā to iekārtu neizmantoto jaudu, kuras ražo tikai amonija nitrātu, ko izmanto rūpnieciskiem nolūkiem. Turklāt neizmantotās jaudas aprēķinā tika iekļauta Kirovo kopējā neizmantotā jauda, jo citu, pašlaik no antidempinga pasākumu piemērošanas (16) izslēgtu amonija nitrāta veidu neizmantoto jaudu var ļoti vienkārši izmantot tāda amonija nitrāta ražošanai, ko patlaban klasificē ar KN kodiem 3102 30 90 un 3102 40 90.

(70)

Viens no pārējiem pieciem Krievijas ražotājiem sniedza Komisijai atsevišķu atbildi par savu neizmantoto jaudu. Pārējos datus sniedza RFPA.

(71)

Ja neatlasīto Krievijas ražotāju iesniegtie skaitļi par faktisko ražošanu bija lielāki par norādīto faktisko ražošanas jaudu, faktisko jaudu noteica, balstoties uz faktisko ražošanu. Šādos gadījumos attiecīgā norādītā jauda ir nominālā jauda (t. i., paredzētā iekārtu jauda), kas netika koriģēta pēc iekārtu modernizācijas, kura palielināja to jaudu.

(72)

Šādi Komisija konstatēja, ka PIP laikā Krievijas ražotāju eksportētāju jauda kopumā bija 9 592 000 t, bet to faktiskā ražošana (ieskaitot amonija nitrātu rūpnieciskiem nolūkiem un citus amonija nitrāta veidus, kuriem patlaban nepiemēro antidempinga pasākumus (17)) bija 8 519 105 t.

(73)

Pretēji RFPA apgalvotajam, ka ražotāju eksportētāju uzstādītā jauda tiek pilnībā izmantota, ražotāju eksportētāju neizmantotā jauda PIP laikā sasniedza 1,07 miljonus tonnu. Šis daudzums atbilst 16,9 % no Savienības patēriņa (atbilstoši patēriņam 6,35 miljoni t PIP laikā; skatīt 5.1. iedaļu).

(74)

Prognozes analīzes kontekstā Komisija arī konstatēja, ka pēc PIP laikā jauda palielinātos vēl par apmēram 472 000 tonnām, jo daži atlasītie ražotāji eksportētāji palielināja savu jaudu. Tādējādi kopējā neizmantotā jauda ir 24,3 % no Savienības patēriņa.

(75)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka neizmantotās jaudas nav, vai ka Komisijai būtu vismaz jāpārbauda fakts, ka nav neizmantotas nominālās jaudas. RFPA turklāt nepiekrita, ka jaunā jauda tika izveidota pēc PIP laika.

(76)

RFPA un Krievijas ražotāji eksportētāji ziņoja, ka to jauda uzstādīta, balstoties uz nominālo teorētisko jaudu, kas dažos gadījumos neņēma vērā nesenos uzlabojumus. Par to Komisija pārliecinājās pēc pārbaudes apmeklējumiem un to ņēma vērā. Kā RFPA pareizi norādījis dokumentos, ko tas iesniedza pēc informācijas izpaušanas, nominālā jauda tika apstiprināta tiem neatlasītajiem Krievijas ražotājiem, kuri saražoja mazāk par ziņoto jaudu. Attiecībā uz citiem neatlasītajiem ražotājiem, ja iesniegtie skaitļi par faktisko ražošanu bija lielāki par ziņoto jaudu, faktisko jaudu noteica, balstoties uz reālo ražošanu. Trīs neatlasītajiem ražotājiem, kas neiesniedza datus par jaudu un ražošanu, tika izmantoti RFPA sniegtie dati.

(77)

Komisija uzskata, ka tā ir skaidra un saskaņota pieeja, lai noteiktu kopējo ražošanas jaudu Krievijas ražotājiem, kuri ražo attiecīgo ražojumu. Pretēji apgalvotajam, tāda pati metodika tika piemērota visiem ražotājiem. Ja faktiskais ražošanas apjoms bija lielāks nekā ziņotā nominālā jauda, piemēram, sakarā ar ražošanas iekārtu modernizāciju, Komisija neredz iemeslu, kāpēc šādu papildu jaudu nevar faktiski ņemt vērā, jo nominālā jauda norādīta acīmredzami neprecīzi. Iebildums par to, ka tirgū parasti šādas metodes, iespējams, neizmanto, nav iemesls tam, lai ignorētu faktiskos ražošanas datus. Turklāt RFPA norādīja, ka Savienības ražošanas nozares jaudas aprēķina veids nav būtisks, nosakot Krievijas ražotāju kopējo ražošanas jaudu.

(78)

Ziņotās nominālās jaudas neizmantošana dažos gadījumos un šādas jaudas aizstāšana ar faktiskiem, lielākoties pārbaudītiem ražošanas datiem – pretēji RFPA apgalvotajam – nenozīmē, ka Komisija ir piemērojusi “labāko pieejamo faktu” koncepciju pamatregulas 18. panta nozīmē. Attiecībā uz jaudu, Komisija pilnībā izmantoja datus, ko snieguši Krievijas ražotāji, bet kopējo ražošanas jaudu aprēķināja pēc metodes, tādējādi tika ņemta vērā ne tikai nominālā jauda, bet arī faktiskā ražošana un jauda. Šī metode ir izklāstīta vispārējā informācijas izpaušanas dokumentā, un pēc tās par katru uzņēmumu un pat par katru iekārtu iegūtais rezultāts tika paziņots attiecīgajiem uzņēmumiem. Tādējādi, lai noteiktu kopējo ražošanas jaudu, Komisija izmantoja vienīgi tos datus, ko iesniedza Krievijas ražotāji un RFPA. Tika iesniegti visi attiecīgie dati, un šajā sakarā nebija nepieciešams izmantot citus datu avotus.

(79)

Kopumā attiecībā uz ražotājiem, kuri netika pārbaudīti, izmantoja datus par jaudu un ražošanu, ko minētie ražotāji sniedza savās atbildēs. RFPA sniedza piezīmes par jaudas aprēķinu atsevišķiem uzņēmumiem un iekārtām. Attiecībā uz ražotāju UralChem Kirovo tas apgalvoja, ka ražošanas apjoms PIP laikā, kā noteikts informācijas izpaušanas dokumentā, nav pareizs. Komisija pieņēma šo iebildi, un tā vietā izmantoja ražošanas apjomu, kā minēts dokumentos pēc informācijas izpaušanas. Ņēma vērā arī jaudas tehnisko ziņojumu, kas tika iesniegts tāda ražotnes apmeklējuma laikā, kurš bija saistīts ar AN maksimālo ražošanas apjomu, kas tika sasniegts attiecīgajā ražotnē (kā pareizi norādīja RFPA). Attiecībā uz ražotāju Uralchem Berezniki jaudas aprēķinā tika ņemtas vērā desmit dienas tehniskajai apkopei, kā pārbaudes apmeklējuma laikā norādīja šis uzņēmums. Pēc informācijas izpaušanas saņemtās piezīmes par papildu dīkstāvi nebija pamatotas un, šķiet, balstījās uz datiem par citu uzņēmumu. Tāpēc minētās piezīmes tika noraidītas.

(80)

Tāpat nebija iespējams pārbaudīt arī piezīmes par citu iekārtu konkrētiem ražošanas procesa trūkumiem, un tāpēc tās arī netika ņemtas vērā. Attiecībā uz vienu konkrētu iekārtu, trūkums attiecās uz slāpekļskābes ražošanu. Tomēr, pat ņemot vērā iespējamo maksimālo slāpekļskābes ražošanu, joprojām būtu iespējams sasniegt jaudu, kuru konstatēja Komisija, jo vienas tonnas AN iegūšanai nepieciešams mazāk par vienu tonnu slāpekļskābes.

(81)

Attiecībā uz jaudas palielinājumu pēc PIP laika RFPA apgalvoja, ka ir pārvērtēts jaudas palielinājums attiecībā uz vienu ražotāju, kurš veica ieguldījumu saistībā ar jaunu ražošanas līniju. Tomēr attiecībā uz šo jauno ražošanas līniju Komisija jaudas prognozes balstīja uz tehniskā ziņojuma tulkojumu angļu valodā, kuru pārbaudes apmeklējuma laikā nodrošināja uzņēmums un kuru tādēļ tā uzskatīja par ticamu.

(82)

Acron apgalvoja, ka būtiskas neizmantotās jaudas tam nav galvenokārt tādēļ, ka tam ir grūtības sagādāt izejvielas. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka izejvielas ir izmantotas ne tikai attiecīgā ražojuma, bet arī daudzu citu ražojumu ražošanai. Tā kā izmantojums ir plašs un līdz ar to izejvielu izmantojumu ir viegli pārorientēt uz attiecīgā ražojuma ražošanu, neuzskatīja, ka šādas iespējamās grūtības ir faktors, kas ierobežotu attiecīgā ražojuma kopējo ražošanas jaudu.

(83)

Iepriekšējos apsvērumos aprakstītās metodes izmantošana likusi Komisijai secināt, ka pastāv ievērojams jaudas pārpalikums. RFPA un Acron izvirzītos apgalvojumus nebija iespējams pamatot, un tie ir noraidīti.

(84)

Komisija uzskata, ka pašreizējo pasākumu atcelšanas gadījumā vismaz daļa no šīs neizmantotās jaudas, iespējams, tiks izmantota un novirzīta uz Savienības tirgu šādu iemeslu dēļ.

(85)

Pirmkārt, dažus no potenciāli lielākajiem AN eksporta tirgiem pasaulē (piemēram, Amerikas Savienotās Valstis un Austrālija) no Krievijas eksporta aizsargā antidempinga pasākumi. Turklāt Ķīnas tirgus joprojām ir slēgts AN importam. Tādēļ Krievijas ražotāji uz minētajiem tirgiem, iespējams, neeksportēs vai nevarēs eksportēt.

(86)

2014. gada 22. maijā ASV Tirdzniecības ministrija publicēja Antidempinga maksājumu administratīvā pārskata (Antidumping Duty Administrative Review) (18) sākotnējos rezultātus, ierosinot, ka Acron un EuroChem AN eksportam uz ASV tiek noteikti nulles likmes maksājumus. Tomēr, pat ja šis priekšlikums tiktu apstiprināts, visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem no Krievijas tiktu piemēroti patlaban spēkā esošie maksājumi. Turklāt atbilstoši grozītā 1930. gada ASV Tarifu likuma (US Tariff Act) 751(a)(2) iedaļai (likums) maksājumu atcelšana attiecībā uz Acron un EuroChem būs spēkā tikai vienu gadu un tad būs veicama vēl viena gadskārtējā administratīvā pārskatīšana, kuras noslēgumā – atkarībā no tās iznākuma – var tikt atkārtoti noteikti antidempinga maksājumi. Visbeidzot pēdējo desmit gadu laikā ASV amonija nitrāta, ko izmanto kā mēslošanas līdzekli, tirgus samazinājies, jo drošības prasības kļūst stingrākas un tirgotāji vairs nav gatavi veikt darbības ar AN (19). Turklāt pēdējos gados sāktā slānekļa gāzes ieguve ASV AN ražotājiem tagad ļauj iegūt lētāku gāzi. Tāpēc ir iespējams, ka Acron un EuroChem būs jāsaskaras ar spēcīgu konkurenci un nevarēs iegūt būtiskas tirgus daļas ASV.

(87)

RFPA apgalvoja, ka citos svarīgākajos Krievijas AN eksporta galamērķos, piemēram, Dienvidamerikā (jo īpaši Brazīlijā), Ēģiptē un Turcijā, līdz 2017. gadam būs novērojams būtisks pieaugums salīdzinājumā ar 2012. gadu. Tas atsaucās uz ziņojumu, kurā prognozēts, ka AN pieprasījums Brazīlijā, Ēģiptē, Peru, Turcijā, Ekvadorā un Kolumbijā kopumā palielināsies par 15 %. Šāds palielinājums atbilst 749 000 tonnām (t. i., no 4,851 miljoniem tonnu 2012. gadā līdz 5,6 miljoniem tonnu 2017. gadā), proti, palielinājums vidēji par 149 800 tonnām gadā. Tomēr tas ir tikai 9,7 % no aplēstās Krievijas ražotāju neizmantotās jaudas gadā. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvo, ka minētajās valstīs pieaugušo patēriņu nākotnē daļēji segtu iekšzemes ražošana, jo attiecīgajām valstīm, iespējams, ir vairāki savas jaudas veidošanas projekti AN vai citu mēslošanas līdzekļu uz slāpekļa bāzes ražošanai. Neatkarīgi no tā, vai minētie projekti patiešām tiks īstenoti un patēriņa pieaugums tiks segts vismaz daļēji, Komisija uzskata, ka attiecīgajās valstīs prognozētais patēriņš ir tādā līmenī, kas ļaus tikai daļēji absorbēt Krievijas ražotāju neizmantoto jaudu.

(88)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka Komisija nav ņēmusi vērā Krievijas AN patēriņa pieaugumu citu trešo valstu tirgos, jo īpaši bijušās Padomju Savienības (BPS) reģionā. Tomēr vienā no šā reģiona galvenajiem tirgiem, Ukrainā, arī ir noteikti antidempinga maksājumi Krievijas AN importam. 2014. gada jūlijā maksājumu piemērošana tika pagarināta par pieciem gadiem un tika ievērojami paaugstināts maksājumu līmenis. Tādējādi Krievijas AN importam šis tirgus kļūst vēl nepieejamāks.

(89)

Turklāt cenu līmenis citos tirgos, piemēram, Kazahstānā, ir tāds, ka Krievijas ražotājiem eksportētājiem būtu izdevīgāk virzīt savu eksportu uz Savienību. Minētie tirgi tāpat ir daudz mazāki par Savienības tirgu. Piemēram, patēriņš Kazahstānā ir mazāk kā 4 % no Savienības patēriņa.

(90)

Turklāt tika apgalvots, ka nav pareizi aprēķināts prognozētais pieaugums citos galvenajos eksporta galamērķos. Tomēr izmantotie dati bija balstīti uz neatkarīgu ziņojumu, kas minēts 87. apsvērumā. Pat tad, ja minētie dati būtu pārāk zems novērtējums, kā tas tiek apgalvots, prognozētais pieprasījuma pieaugums joprojām būtu viegli sasniedzams, izmantojot tikai daļu no Krievijas ražotāju neizmantotās jaudas.

(91)

Otrkārt, iekšzemes tirgū nav iespējams absorbēt neizmantoto jaudu. RFPA apgalvoja, ka saskaņā ar šo pašu ziņojumu patēriņš Krievijā joprojām ir stabils, ir paredzams, ka tas nākotnē palielināsies un ka pieprasījumu iekšzemes tirgū centīsies segt galvenokārt Krievijas ražotāji. Pēc informācijas izpaušanas RFPA atkārtoja šo apgalvojumu. Tomēr PIP laikā pārdošanas apjoms iekšzemes tirgū sasniedza 53 % no Krievijas ražotāju kopējā pārdošanas apjoma, un prognozēto 3 % pieaugumu gadā nākamo 5 gadu laikā (vidēji aptuveni 120 000 tonnas gadā) varētu viegli segt ar Krievijas ražotāju neizmantoto jaudu, kas jau ir to rīcībā. Prognozētais pieaugums gadā veido mazāk nekā 7,8 % no aplēstās Krievijas ražotāju neizmantotās jaudas pēc PIP. Turklāt nākotnē patēriņa palielinājums ir tikai prognoze, un tas var arī nenotikt vai notikt lēnākā tempā, jo saskaņā ar minēto ziņojumu bija vērojamas būtiskas iekšzemes patēriņa svārstības, kuras radās pēdējo piecu gadu laikā salīdzinājumā ar Savienības vai trešo valstu patēriņu (20).

(92)

Treškārt, Savienība joprojām ir vissvarīgākais AN tirgus pasaulē, jo tas veido aptuveni 18 % no globālā patēriņa. Savienība atrodas ģeogrāfiski tuvu Krievijai, dažiem no Krievijas eksportētājiem ir stabili izplatīšanas kanāli Savienībā – tas atvieglo eksporta loģistiku.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka jāņem vērā iespējamie tirdzniecības tehniskie šķēršļi Krievijas AN ievešanai Savienībā, proti, tirdzniecības aizliegums (Vācijā) vai stingri noteikumi par AN uzglabāšanu dažās citās dalībvalstīs. Tomēr pretēji RFPA apgalvojumiem minētie ierobežojumi nediskriminējošā veidā attiecas gan uz eksportētājiem no trešām valstīm, gan uz Savienības ražotājiem, un to ietekme uz importu nav nesamērīga. Turklāt minētie ierobežojumi nav ietekmējuši kopējo Savienības tirgus pievilcību, jo patēriņa ziņā tas joprojām ir viens no lielākajiem pasaulē. Tāpēc Komisija noraida šo apgalvojumu.

(94)

Tādējādi Komisija secina, ka Krievijas ražotāju rīcībā ir ievērojama neizmantotā jauda, ko, visticamāk, izmantos, lai pasākumu atcelšanas gadījumā veiktu ievērojamu papildu eksportu uz Savienību.

(95)

Patlaban cenu līmenis Savienībā ir daudz augstāks nekā lielākajās trešās valstīs, kuras pašlaik apgādā Krievija, un Krievijas iekšzemes tirgū. PIP laikā vidējā EXW eksporta cena (201 EUR/t) uz trešām valstīm un vidējā EXW iekšzemes cena (221 EUR/t) četriem atlasītajiem ražotājiem eksportētājiem bija attiecīgi par 34 % un 27 % zemāka nekā vidējā EXW cena atlasītajiem Savienības ražotājiem (303 EUR/t) (skatīt 7. tabulu) un arī zemāka par vidējo EXW cenu importam no Krievijas uz Savienību (skatīt 2. tabulu) un no trešām valstīm uz Savienību (skatīt 3. tabulu).

(96)

Ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības cenas, iespējams, samazinātos, jo palielinātos imports par zemākām cenām. Tomēr, ņemot vērā būtiskās atšķirības starp Krievijas ražotāju eksportētāju eksporta cenām uz trešām valstīm un cenām, ko PIP laikā Savienības tirgū pieprasīja Krievijas ražotāji eksportētāji, ražotāji eksportētāji no trešām valstīm un Savienības ražotāji, šķiet maz ticami, ka cenas Savienības tirgū samazināsies līdz pašreizējam līmenim trešo valstu tirgos, uz kuriem eksportē Krievijas ražotāji. Iespējams, ka ražotāji eksportētāji tādējādi centīsies panākt lielāku peļņu, veicot pārdošanu uz Savienību. Tā rezultātā ražotājiem eksportētājiem, iespējams, būs stimuls daļu no to pašreizējā eksporta apjoma uz trešām valstīm (PIP laikā sasniedza apmēram 3,4 miljonus tonnu jeb vairāk nekā 50 % no Savienības patēriņa) novirzīt uz Savienību (21).

(97)

Ņemot vērā 3.3. iedaļā izklāstītos apsvērumus, Komisija secina, ka pastāv dempinga atkārtošanās un uz Savienību eksportēto daudzumu ievērojamas palielināšanās iespējamība, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(98)

Tika definēts, ka Savienības ražošanas nozare ir zināmie AN ražotāji Savienībā attiecīgajā periodā.

(99)

Kā norādīts 19. apsvērumā, tika izveidota četru uzņēmumu izlase. Visi atlasītie Savienības ražotāji sadarbojās, noteiktajā termiņā iesūtīja atbildes uz anketas jautājumiem, un izmeklēšanas laikā to telpās notika pārbaudes apmeklējumi. Turklāt Fertilizers Europe sniedza papildu datus par izlasē neiekļauto ražotāju, kas sadarbojās, jaudu, ražošanu un pārdošanu un aplēses attiecībā uz pārējiem ražotājiem. Komisija pēc iespējas salīdzināja šos datus ar datiem, ko sniedza citas ieinteresētās personas, un/vai publiski pieejamiem datiem.

(100)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka Komisijas izveidotā izlase nav reprezentatīva attiecībā uz Savienības ražošanas nozari. Šis apgalvojums tiek pamatots ar pieņēmumu, ka atšķiras atlasīto uzņēmumu un visas Savienības ražošanas nozares vieni un tie paši ekonomiskie rādītāji (jo īpaši rentabilitāte).

(101)

Šāds apgalvojums nav pieņemams. Četri atlasītie uzņēmumi tika izvēlēti objektīvi, pamatojoties uz to attiecīgā ražojuma ražošanas un pārdošanas apjomu Savienībā, kā noteikts pamatregulas 17. panta 1. punktā. Atlases mērķis ir ļaut Komisijas dienestiem atvēlētajā laikā rūpīgi izmeklēt dažus no kaitējuma faktoriem attiecībā uz reprezentatīvu Savienības ražošanas nozares daļu. Fakts, ka daži kaitējuma rādītāji var atšķirties starp atlasītajiem uzņēmumiem un Savienības ražošanas nozari kopumā, neietekmē izlases reprezentativitāti. Ņemot vērā, ka atlasīto ražotāju dati ir pārbaudīti uz vietas attiecīgo uzņēmumu telpās, tos uzskata par ticamiem datiem. Katrā ziņā, kā minēts 145. apsvērumā, tika konstatēts, ka PIP laikā Savienības ražošanas nozarei netika radīts kaitējums.

(102)

Turklāt RFPA apgalvoja, ka daži no atlasītajiem uzņēmumiem nesadarbojās ar Komisiju, jo nebija iesnieguši konkrētus datus vai iesniedza tikai nepilnīgus un kļūdainus datus. Tādēļ RFPA pieprasīja neizmantot minētos datus, lai izdarītu secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli un to, ka sakarā ar nepietiekamo Savienības ražošanas nozares sadarbības trūkumu izdarāmi nelabvēlīgi secinājumi, vai ka tā vietā būtu jāizmanto rādītāji par visu Savienības ražošanas nozari.

(103)

Šāds apgalvojums nav pieņemams. Komisija ir apmierināta ar datiem, ko sniedza atlasītie uzņēmumi, kuri tika pārbaudīti uz vietas attiecīgo uzņēmumu telpās un ir ticama daļa novērtējumā par Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(104)

Komisija noteica Savienības patēriņu, pamatojoties uz i) Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu Savienības tirgū, balstoties uz datiem, ko sniedzis pieprasījuma iesniedzējs, un ii) importu no trešām valstīm, pamatojoties uz datiem, kas iegūti 14. panta 6. punkta datubāzē (22).

(105)

Savienības patēriņa dinamika bija šāda.

1. tabula

Savienības patēriņš (tonnās)

(106)

No 2010. gada līdz PIP Savienības AN patēriņš samazinājās par 11 %, lai gan lauksaimniecības produktu ražošana attiecīgi nesamazinājās. Tādam kritumam ir trīs galvenie iemesli. Pirmkārt, ir uzlabots mēslošanas līdzekļu izkliedes aprīkojums un metodes, un tādēļ ir vajadzīgs mazāks mēslošanas līdzekļu daudzums uz vienu zemes kvadrātmetru. Otrkārt, ir samazinājies AN patēriņš, to kompensē, izmantojot citus mēslošanas līdzekļus, piemēram, kalcija amoniju vai mēslošanas līdzekļu maisījumus. Treškārt, drošuma apsvērumi un stingrie noteikumi par amonija nitrāta ražošanu un uzglabāšanu neveicina šā ražojuma izmantošanu.

(107)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA pieprasīja papildu informāciju par Komisijas paziņoto datu par patēriņu avotiem, un 2014. gada 26. jūnijā notika uzklausīšana, kuru vadīja uzklausīšanas amatpersona. Pēc tam RFPA apgalvoja, ka pieprasījuma iesniedzējs datus iesniedza pārāk vēlā procedūras posmā, tie nebija pārbaudīti un nesakrita ar datiem, ko pieprasījuma iesniedzējs bija sniedzis iepriekš. Turklāt RFPA apgalvoja, ka minētajos datos, visticamāk, nav ietverti dati par tehnisko amonija nitrātu un amonija nitrātu maisījumiem ar citām vielām, kas ir mēslošanas līdzekļi, un vielām, kas nav mēslošanas līdzekļi, jo tie atšķiras no līdzīgiem datiem, kas pieejami pieprasījuma iesniedzējam un sniegti tā locekļiem. Tādēļ tie nebūtu jāņem vērā, un to vietā būtu jāizmanto pieejamie fakti.

(108)

Šis apgalvojums tiek noraidīts. Komisija izmantoja datus, ko par ES pārdošanas apjomu sniedza pieprasījuma iesniedzējs, un tos salīdzināja ar pārbaudītajiem atlasīto ražotāju datiem. Lai noteiktu patēriņu Savienībā, minētajiem skaitļiem pieskaitīja importa datus. Tādēļ tiek uzskatīts, ka šie dati ir ticami.

(109)

RFPA tāpat apgalvoja, ka Komisijas aprēķinātais Savienības patēriņš ir pārāk mazs un ka, pamatojoties uz neatkarīga tirgus analītiķa publiskotu ziņojumu, patēriņš nevis samazinās, bet gan drīzāk pieaug. Konkrētāk, šā ziņojuma dati par FGAN un EGAN (sprāgstvielas kategorijas amonija nitrāts) pieprasījumu Savienībā 2010. gadā sakrīt ar Komisijas datiem 7,1 milj. tonnu robežās, bet par turpmākajiem gadiem iepriekšējie dati drīzāk palielinājās, nekā samazinājās.

(110)

Šis apgalvojums ir nepamatots, jo Komisija izmantoja daļēji pārbaudītos faktiskos datus, ko sniedza pieprasījuma iesniedzējs, kā arī pieejamos statistikas datus, un uzskata, ka šie dati ir ticami.

(111)

Importa no Krievijas apjoma, tirgus daļu un vidējo cenu dinamika ir šāda.

2. tabula

Importa apjoms (tonnās), tirgus daļa un cenas

(112)

Importa apjoms no Krievijas attiecīgajā periodā palielinājās par vairāk nekā 20 %. Attiecīgā tirgus daļa palielinājās par vairāk nekā 30 % no 2,3 % 2010. gadā līdz 3,1 % PIP laikā. CIF cenas attiecīgajā periodā palielinājās no EUR 201 līdz EUR 264 par tonnu. Krievijas vidējo CIF eksporta cenu uz Savienību salīdzinājums ar Savienības ražotāju vidējo EXW cenu PIP laikā norāda uz to, ka Krievijas cenas ir zemākas par Savienības cenām. Atlasīto Savienības ražotāju vidējās EXW pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā PIP laikā bija EUR 303 par tonnu. Tomēr, kā norādīts 3. iedaļā, gandrīz visiem ražotājiem eksportētājiem, kuri pārdeva attiecīgo ražojumu PIP laikā, bija cenu saistības, un minētās cenu saistības ietekmēja to eksporta cenas uz ES un noteica minimālās importa cenas. Tādēļ šādas eksporta cenas nevar uzskatīt par ticamu rādītāju, lai veiktu ticamu un nozīmīgu cenu samazinājuma aprēķinu.

(113)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA piebilda, ka Komisijas aprēķini par faktisko cenu un mērķa cenu samazinājumu ir nepareizi, jo tiem nepieciešams izdarīt daudzas korekcijas (lai ņemtu vēra parastos muitas nodokļus, pēcimportēšanas izmaksas, atšķirības ražojuma, iepakojuma, kā arī tirdzniecības līmenī). RFPA vēl piebilda, ka salīdzinājumā ar iepriekšējo, 2002. gada termiņbeigu pārskatīšanu ir mainījusies metode attiecībā uz korekciju izdarīšanu. RFPA turklāt ierosināja faktisko cenu samazinājuma aprēķinam izmantot tā Krievijas ražotāja eksporta cenas uz Savienību, kurš negūst labumu no cenu saistībām, kā arī tā Krievijas ražotāja eksporta cenas, kurš ir atbrīvots no antidempinga maksājumiem.

(114)

Šajā sakarā pietiek atgādināt, ka Komisija nav veikusi nekādu faktisko cenu un mērķa cenu samazinājuma aprēķinu 112. apsvērumā minēto iemeslu dēļ. Tāpēc minētie apgalvojumi nav pamatoti.

(115)

Importa apjoms no citām trešām valstīm aplūkojamā periodā parādīts tabulā. Apjoma un cenu tendenču pamatā arī ir Eurostat dati.

3. tabula

Importa apjoms (tonnās), tirgus daļa un cenas

(116)

AN pārsvarā tiek importēts no Ukrainas, Gruzijas un Serbijas. Antidempinga pasākumi, kas bija spēkā attiecībā uz AN importu no Ukrainas, zaudēja spēku 2012. gadā. Ir samazinājies kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm, kas nav Krievija; attiecīgajā periodā to tirgus daļa kopumā palika nemainīga un pārsniedza Krievijas importa tirgus daļu. Tam par iemeslu var būt patēriņa samazinājums tajā pašā periodā. Kopumā vidējās cenas importam no citām valstīm palielinājās tāpat kā Krievijas un Savienības cenas.

(117)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija pārbaudīja visus ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas ietekmē Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(118)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli novērtēja, pamatojoties uz makroekonomiskajiem rādītājiem (ražošana, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, ražīgums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga) un mikroekonomiskajiem rādītājiem (vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākumi no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu). Makroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz datiem, ko sākotnējā pārskatīšanas pieprasījumā un turpmākajos dokumentos sniedza pieprasījuma iesniedzējs, un uz statistikas datiem un attiecas uz visiem zināmajiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskie rādītāji ir balstīti uz datiem, kas sniegti atbildēs uz anketas jautājumiem, kas tika saņemtas no atlasītajiem Savienības ražotājiem, kurus pārbaudīja izmeklēšanas laikā.

(119)

Šī termiņbeigu pārskatīšana ir apstiprinājusi iepriekšējo izmeklēšanu konstatējumus, proti, apkopot precīzus un ticamus datus par jaudu un attiecīgā ražojuma ražošanu ir sarežģīts uzdevums. Cieto mēslošanas līdzekli iegūst granulēšanas iekārtā (prilēšanas tornī) pēc tam, kad ķīmiskās sintēzes procesā iegūts izkausēts/šķidrs amonija nitrāts. Kausējumu/šķidrumu var izmantot ne tikai cietā ražojuma ražošanai, bet arī citu pakārtotu ražojumu, piemēram, kalcija amonija nitrāta, ražošanai. Cieto ražojumu turklāt var izmantot par mēslojumu un arī rūpnieciskām vajadzībām. Tā kā ir tādas daudzfunkcionālas iekārtas, ar kuru palīdzību var ātri pārorientēt ražošanu no viena mēslošanas līdzekļa uz otru, ir iespējami statistikas datu izkropļojumi. Tādēļ jaudas izmantojuma zemais līmenis attiecīgajam ražojumam nav ļoti būtisks kritērijs, kas ļautu vērtēt kopējo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(120)

Ņemot vērā šīs nepilnības, kopējā Savienības ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

4. tabula

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

(121)

Laikā no 2010. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozare attiecīgo ražojumu ražoja diezgan nemainīgā apjomā – 7 miljonu tonnu robežās.

(122)

Arī ražošanas jauda attiecīgajā periodā bija kopumā stabila. Ražošanas jauda, ko ziņojusi Savienības ražošanas nozare, ņem vērā kopējo AN ražošanas jaudu ne tikai attiecīgajam ražojumam, bet arī citiem ražojumiem. Patiešām, faktiskais AN jaudas izmantojums ir ievērojami lielāks, ja ņem vērā šos citus ražojumus. Piemēram, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kas iegūti no atlasītajiem Savienības ražotājiem, jaudas izmantojums attiecīgajā periodā bija aptuveni par 20 procentpunktiem augstāks (no 72 % 2010. gadā līdz 68 % PIP laikā).

(123)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5. tabula

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(124)

Pārdošanas apjoms nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū PIP laikā samazinājās par 12 %, salīdzinot ar 2010. gadā pārdoto apjomu. Šī tendence atbilst vispārējai patēriņa samazinājuma tendencei Savienības tirgū 106. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ.

(125)

Tā kā attiecīgajā periodā samazinājās gan pārdošana, gan patēriņš, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa saglabājās kopumā nemainīga, un tādējādi Savienības ražošanas nozarē izaugsmes nebija.

(126)

Pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, kas iegūti no četriem atlasītajiem Savienības ražotājiem, nodarbinātības un ražīguma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6. tabula

Nodarbinātība un ražīgums

(127)

Attiecīgajā periodā darbinieku skaits četros atlasītajos uzņēmumos samazinājās (par 12 %, ja salīdzina 2010. gadu ar attiecīgo periodu). Tā kā šis samazinājums bija lielāks nekā ražošanas apjoma samazinājums, atlasīto Savienības ražotāju darbaspēka ražīgums, ko mēra kā produkcijas izlaidi (tonnās) uz vienu nodarbināto personu gadā, laikā no 2010. gada līdz PIP pieauga par 7 %.

(128)

Kā minēts 52. apsvērumā, Komisija nenoteica pašreizējo dempinga starpības lielumu, jo Krievijas importa cenu pamatā bija minimālās cenu saistības un tādējādi tās nebija ticamas, lai veiktu nozīmīgu novērtējumu par dempinga turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību, ja antidempinga pasākumi zaudētu spēku.

(129)

Kā liecina pašreizējās peļņas normas (10. tabula) un lielā tirgus daļa (5. tabula), Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga.

(130)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo svērto vienības pārdošanas cenu nesaistītiem pircējiem Savienībā dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

7. tabula

Pārdošanas cenas Savienībā

(131)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējā pārdošanas neto cena būtiski palielinājās laikā no 2010. līdz 2012. gadam, bet nedaudz samazinājās PIP laikā.

(132)

Palielinājās arī vidējās ražošanas izmaksas, galvenokārt tāpēc, ka palielinājās izmaksas par gāzi, kas ir galvenā izejviela.

(133)

Atlasīto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8. tabula

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

(134)

Attiecīgajā periodā palielinājās vidējās darbaspēka izmaksas uz vienu darbinieku. Vislielākais pieaugums notika laikā no 2010. līdz 2011. gadam, bet no 2012. gada līdz PIP tas sasniedza 3 procentpunktus.

(135)

Atlasīto Savienības ražotāju krājumu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9. tabula

Krājumi

(136)

Krājumi perioda beigās vispirms ievērojami palielinājās 2011. un 2012. gadā (salīdzinājumā ar 2010. gadu) un pēc tam samazinājās par 10 % PIP laikā (salīdzinājumā ar 2010. gadu). Salīdzinājumā ar ražošanas apjomu krājumiem perioda beigās laikā no 2010. gada līdz PIP bija tāda pati dinamika.

(137)

Atlasīto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10. tabula

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(138)

Komisija noteica atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāti, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma.

(139)

Attiecīgajā periodā atlasīto Savienības ražotāju rentabilitāte palielinājās no 11,7 % 2010. gadā līdz 14,4 % PIP laikā. Šajā saistībā pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja, lai attiecībā uz mērķa peļņu analīzes nolūkos ņemtu vērā, ka šādā kapitālietilpīgā ražošanas nozarē no ieguldītā kapitāla jāgūst pietiekama peļņa (ROCE), jo to sagaida ieguldītāji. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt, jo mērķa peļņa analīzes nolūkos jāierobežo līdz peļņai, ko Savienības ražošanas nozare varētu gūt normālas konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām.

(140)

Neto naudas plūsma ir Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību. Naudas plūsma laikā no 2010. gada līdz PIP pieauga par 82 %, lai gan PIP laikā tā bija nedaudz mazāka nekā 2011. un 2012. gadā (attiecīgi par 13 un 5 procentpunktiem mazāka).

(141)

Ieguldījumi samazinājās. Ievērojamāks kritums tika novērots 2011. un 2012. gadā, taču salīdzinājumā ar 2010. gadu PIP laikā tas sasniedza tikai -4 %. Ieguldījumus galvenokārt novirzīja tam, lai nodrošinātu atbilstību arvien stingrākām vides aizsardzības prasībām.

(142)

Ienākums no ieguldījumiem ir peļņa, kas izteikta procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības. Tai lielā mērā bija tāda pati tendence kā rentabilitātei visā attiecīgajā periodā.

(143)

Izmeklēšanā netika atklāts, ka izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem būtu bijušas kādas grūtības attiecībā uz kapitāla piesaisti.

(144)

Padomes Regulā (EK) Nr. 661/2008 tika secināts, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis nerada kaitējumu un galvenais iemesls tik pozitīvam stāvoklim bija tas, ka attiecīgā ražojuma importam no Krievijas bija noteikti antidempinga pasākumi.

(145)

Šīs termiņbeigu pārskatīšanas konstatējumi apstiprina secinājumus, kas izdarīti iepriekšējā izmeklēšanā. No 2010. gada līdz PIP visi ekonomiskie rādītāji bija vienlīdz pozitīvi. Savienības patēriņš samazinājās, un imports no Krievijas pieauga, bet Savienības ražošanas nozare spēja saglabāt nozīmīgu tirgus daļu un vēl vairāk palielināt savu rentabilitāti, kaut arī peļņa 2012. gadā un PIP laikā bija mazāka nekā 2011. gadā, norādot uz lejupejošu tendenci. Ražošanas izmaksas pieauga galvenokārt sakarā ar gāzes cenu pieaugumu (kas ir galvenā izejviela attiecīgā ražojuma ražošanai), bet pārdošanas cenas arī palielinājās un ļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt pietiekamu rentabilitātes līmeni.

(146)

Kā paskaidrots 119. apsvērumā un tālākajos apsvērumos, nevar paļauties uz datiem par jaudas izmantojumu, lai izdarītu izšķirīgus secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, un kopumā var secināt, ka Savienības ražošanas nozare ir caurmērā veselīgā stāvoklī un, pateicoties spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem, Krievijas AN eksports tai nav nodarījis kaitējumu.

(147)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA un Krievijas iestāžu pārstāvji, apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares pozitīvais stāvokli, kā arī tā eksports uz trešām valstīm, atbalsta konstatējumu par to, ka būtisks kaitējums nav atkārtojies. Tomēr Komisija uzskata, ka Savienības ražošanas nozares pašreizējais pozitīvais ekonomiskais stāvoklis, ieskaitot tā eksporta pārdošanas apjomu uz trešām valstīm, automātiski nenozīmē, ka situācija nākotnē nevarētu mainīties, ja spēkā esošie pasākumi tiktu atcelti.

(148)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ja pasākumi tiktu izbeigti, atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam tika analizēta Krievijas eksporta potenciālā ietekme uz Savienības tirgu un Savienības ražošanas nozari.

(149)

Analīzē uzmanība tika pievērsta Savienības tirgus patēriņa tendencei, neizmantotajai jaudai, tirdzniecības plūsmām un Savienības tirgus pievilcībai, kā arī Krievijas ražotāju cenu noteikšanas praksei.

(150)

Attiecīgā ražojuma patēriņš Savienībā PIP laikā salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem samazinājās par 11 %. Attiecīgā ražojuma patēriņš samazinājās, jo tiek izmantoti citi mēslošanas līdzekļi un lauksaimnieki AN izmanto efektīvāk, kā arī drošuma un drošības apsvērumu dēļ. Tādēļ Savienības ražošanas nozare konkurē ar Krievijas ražojumiem sarūkoša tirgus apstākļos. Tas, savukārt, var radīt lejupvērstu spiedienu uz cenām.

(151)

Pēc informācijas izpaušanas, un kā minēts 109. apsvērumā, RFPA apstrīdēja konstatējumu, ka nākotnē ES gaidāms attiecīgā ražojuma patēriņa kritums. Tomēr ziņojums, uz kuru atsaucās RFPA, liecina par slāpekļa mēslošanas līdzekļu pieprasījuma nelielu atgūšanos, un tas nebūt nenozīmē, ka attiecīgā ražojuma patēriņš būtu palielinājies. Arvien stingrākas vides un drošuma prasības, kas izvirzītas amonija nitrāta uzglabāšanai un izmantošanai, kā arī konkrētu tirgu sasniegtā brieduma pakāpe un arvien efektīvākas izkliedes metodes norāda, ka pat tad, ja mēslošanas līdzekļu (īpaši slāpekļa mēslošanas līdzekļu) patēriņš palielināsies, attiecīgā ražojuma patēriņš paredzamā nākotnē nepalielināsies. Tāpēc šo apgalvojumu noraida.

(152)

PIP laikā Komisija konstatēja,ka Krievijas neizmantotā jauda veido vairāk nekā 16,9 % no visa attiecīgā ražojuma patēriņa Savienībā (skatīt 73.–74. apsvērumu). Šī jauda palielinājās vēl vairāk pēc PIP, un tagad tā varētu būt ap 24,3 % no Savienības patēriņa.

(153)

Ja pasākumu nebūtu, šī neizmantotā jauda, visticamāk, tiktu izmantota, lai lielā daudzumā papildus saražotu AN eksportam uz Savienību. Krievijas ražotāji pusi no savas produkcijas jau eksportē uz trešām valstīm. Gaidāms, ka iekšzemes patēriņš Krievijā nākotnē ik gadu palielināsies par 3 %. Krievijas eksporta cenas uz trešo valstu tirgiem ir ievērojami zemākas nekā pašreizējās cenas Savienībā. Ja pasākumu izbeigšanas gadījumā cenas Savienības tirgū saglabātos ievērojami augstākā līmenī nekā cenas minēto trešo valstu tirgos, tas Krievijas ražotājus ļoti stimulētu ne tikai izmantot savu neizmantoto jaudu Savienības tirgum, bet uz Savienības tirgu arī novirzīt daļu no sava pašreizējā eksporta uz trešām valstīm.

(154)

Turklāt pastāv ierobežojumi attiecībā uz Krievijas papildu eksportu uz trešām valstīm. Krievijas eksportam nav pieejami daži no potenciāli lielākajiem AN eksporta tirgiem (Ķīna, ASV un Austrālija) (sk. 85. apsvērumu). Gadījumā, ja diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem uz vienu gadu ASV tiks noteikts nulles likmes maksājums (sk. 86. apsvērumu), maz ticams, ka Krievijas eksports būtiski pārorientēsies uz ASV, jo gāzes cenas ASV iekšzemes tirgū ir samazinājušās un, paredzams, saglabāsies zemā līmenī sakarā ar augošo slānekļa gāzes izpēti un spēkā esošajiem slānekļa gāzes eksporta ierobežojumiem, kas vietējās gāzes cenas ASV notur zemā līmenī (skatīt arī 86. apsvērumu). Arī Ķīnas tirgus ir joprojām slēgts AN importam. Gaidāms, ka palielināsies AN patēriņš šā brīža Krievijas eksporta tirgos (galvenokārt Latīņamerikā un īpaši Brazīlijā), bet Krievijas neizmantotā jauda patlaban vairāk nekā divas reizes pārsniedz minētajos tirgos prognozēto patēriņa pieaugumu, un maz ticams, ka šādu gaidāmo patēriņa pieaugumu segs (tikai) Krievijas ražotāji. Vairāki tradicionālie Krievijas eksporta tirgi, piemēram, Ēģipte, Turcija, Peru un Brazīlija, arī veido savu jaudu AN vai citu slāpekļa mēslošanas līdzekļu ražošanai (sk. 87. apsvērumu).

(155)

Katrā ziņā Savienības tirgus ir daudz pievilcīgāks nekā Latīņamerikas tirgus ģeogrāfiskā tuvuma un stabilu izplatīšanas kanālu esības dēļ. Patiešām, ievērojami zemākas pārvadājumu izmaksas nodrošinās lielāku peļņu Krievijas eksportētājiem, kuri tad, ja būs izvēles iespējas, dos priekšroku pārdot uz Savienību ar nosacījumu, ka cenu līmenis Savienībā joprojām ir augstāks nekā trešās valstīs.

(156)

Komisija noteica cenu, kas PIP laikā nerada kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, summējot ražošanas izmaksas (tās noteica, pamatojoties uz pārbaudītiem datiem, kurus snieguši atlasītie Savienības ražotāji 7. tabulā), PVA izmaksas un mērķa peļņu.

(157)

Pamatojoties uz pārbaudītajiem datiem, ko snieguši četri atlasītie Savienības ražotāji, PVA izmaksas ir starp 5 % un 8 % no ražošanas izmaksām un šīs ražošanas nozares mērķa peļņa ir 8 %, kā noteikts iepriekšējā izmeklēšanā (24).

(158)

Pamatojoties uz minētajiem skaitļiem, PIP laikā Savienības ražošanas nozares cena, kas nerada kaitējumu, ir no EUR 257 līdz EUR 264 par tonnu.

(159)

Komisija konstatē, ka viens no diviem Krievijas ražotājiem eksportētājiem, uz kuriem PIP laikā attiecās cenu saistības, pārdeva attiecīgo ražojumu par cenu, kas ir zemāka par minimālo importa cenu, uz kuru attiecas saistības. Savukārt otra ražotāja eksportētāja, kam cenu saistības noteica tikai uz ierobežotu periodu PIP laikā, pārdošanas cena bija zemāka par minimālo importa cenu. Šādos apstākļos nav skaidrs, kā tie noteiktu savas cenas, ja saistības tiktu izbeigtas kopā ar antidempinga maksājumiem. Tiek arī konstatēts, ka attiecīgie daudzumi minētajiem diviem ražotājiem eksportētājiem PIP laikā nebija ievērojami. Turklāt jāatceras, ka tad, ja pasākumu nebūtu, pārējie Krievijas ražotāji varētu ienākt ES tirgū, palielinot konkurences un cenu spiedienu arī uz diviem ražotājiem eksportētājiem, kuriem PIP laikā bija noteiktas cenu saistības.

(160)

Lai novērtētu kaitējuma atkārtošanās iespējamību, viens no izšķirīgajiem elementiem ir cenu līmenis, kādā varētu notikt minētais papildu eksports no uzņēmumiem, kam nav noteiktas cenu saistības. PIP laikā Krievijas eksporta cenas uz trešām valstīm bija vidēji EUR 201/par tonnu vai par 34 % zemākas par pašreizējo vidējo cenu, par kādu Savienības ražotāji veic pārdošanu Savienībā. Kā konstatēts 58. apsvērumā, minētās Krievijas eksporta cenas ir noturīgā līmenī. Ja nebūtu noteikti antidempinga pasākumi, iespējams, ka Savienības tirgū ienāktu tāds eksports no Krievijas uzņēmumiem, kam nav noteiktas cenu saistības, kura vidējās cenas būtu zemākas par tādām importa cenām no trešām valstīm un arī zemākas par tādām cenu saistībām atbilstošām Krievijas importa cenām, kas ir starp augstākajām Savienības ražošanas nozares mērķa cenām, kuras nerada kaitējumu. Pretējā gadījumā tie nespētu iegūt papildu tirgus daļu. Pašreizējais cenu līmenis Krievijas importam, kam patlaban piemēro cenu saistības, vienam ražotājam eksportētājam bija viens no augstākajiem to cenu vidū, kas nerada kaitējumu, tādēļ Komisija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, uzskata, ka šāds papildu imports, iespējams, notiks līmenī, kas rada kaitējumu. Neraugoties uz Savienības ražošanas nozares pašreizējo peļņas līmeni, šādas cenas varētu apdraudēt Savienības ražošanas nozares spēju gūt tādu normālu peļņu, ar ko tā varētu rēķināties situācijā bez importa par dempinga cenām.

(161)

Pēc informācijas izpaušanas RPFA apgalvoja, ka nav nozīmes salīdzināt Krievijas eksporta cenas uz trešām valstīm ar Savienības cenām, jo būtu jāsalīdzina pārdošana vienos un tajos pašos tirgos, veicot pienācīgu korekciju attiecībā uz maksājumiem, tirdzniecības līmeni utt.

(162)

Šāds apgalvojums nav pieņemams. Komisija neapgalvo, ka tad, ja pasākumi tiktu izbeigti, Krievijas eksporta cenas būtu par 34 % zemākas nekā Savienības cenas. Komisija uzskata, ka tad, ja pasākumu nebūtu, Krievijas eksporta Savienībā cenas būtu zemākas par Savienības ražošanas izmaksām, kam pieskaitīta samērīga peļņas norma, un tādējādi radītu kaitējumu. Krievijas eksportētājiem tomēr pievilcīgāks būtu minētais cenu līmenis, nevis pašreizējais pārdošanas cenas līmenis uz trešo valstu tirgiem. Tādējādi ir ticams, ka tiks novirzītas pašreizējās tirdzniecības plūsmas.

(163)

Izmeklēšana arī parādīja, ka pašreizējās ražošanas izmaksas un līdz ar tām pašreizējā cena, kas nerada kaitējumu, īstermiņā, visticamāk, nesamazināsies, ņemot vērā ražošanas izmaksu kāpumu attiecīgajā periodā (skatīt 7. tabulu). Izmeklēšanā patiešām netika atklāti rādītāji, kas norādītu, ka šī tendence varētu mainīties.

(164)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA uzsvēra, ka dienu pirms informācijas izpaušanas tie iesniedza informāciju par lejupejošām gāzes izmaksām Savienībā. RFPA konkrētāk minēja datus, kas sniegti vadošā mēslošanas līdzekļu tirgus izdevumā, kurā gāzes cenas ES sniegtas, atsaucoties uz cenām Nīderlandes tirgū, kas atspoguļotas Title Transfer Facility (TTF), nevis uz nereprezentatīvajām Waidhaus cenām. RFPA arī pieminēja ASV gāzes cenas un Yara International pārskatu ieguldītājiem par 2014. gada pirmo ceturksni, kurā norādīts, ka uzņēmumam ir ievērojami zemākas gāzes izmaksas.

(165)

Komisija konstatē, ka dažu lauksaimnieku apvienību (skatīt turpmāk 7. iedaļu par Savienības interesēm) iesniegtajā pētījumā par ekonomiskajiem aspektiem norādīts šādi:“… dabasgāzes cenas Savienībā ir augstākas nekā cenas lielākajā daļā citu reģionu, un paredzamā nākotnē gaidāms to kāpums.” Attiecībā uz gāzes izmaksu kritumu, par ko paziņoja Yara International, tas ir atsevišķs gadījums, jo Yara Group ir multinacionāla grupa, kurai ir pieejami vairāki lētas gāzes avoti ārpus Savienības robežām. Citi attiecīgā ražojuma ražotāji, jo īpaši Savienības austrumreģionā, ir atkarīgi no Krievijas gāzes. Tāpēc Komisija joprojām uzskata, ka nav pārliecinošu pierādījumu tam, ka gāzes cenas Savienības ražotājiem tuvākajā nākotnē ievērojami samazināsies.

(166)

Ņemot vērā to, Krievijas AN tiktu eksportēts uz Savienības tirgu ievērojamos apjomos un par tādām cenām, kas rada kaitējumu, Savienības ražotāji būtu spiesti samazināt savas cenas, lai saglabātu pārdošanas apjomu un tirgus daļu. AN patiešām ir izejviela, kuras gadījumā konkurence starp dažādiem ražotājiem galvenokārt balstās uz cenu.

(167)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA apgalvoja, ka jāņem vērā iespējamie tirdzniecības tehniskie šķēršļi AN ievešanai no Krievijas uz Savienību, proti, tirdzniecības aizliegums (Vācijā) vai stingri noteikumi par AN uzglabāšanu dažās citās dalībvalstīs. Ciktāl minētie ierobežojumi nediskriminējoši attiecas kā uz eksportētājiem no trešām valstīm, tā Savienības ražotājiem, Komisija uzskata, ka šis apgalvojums būtu jānoraida.

(168)

Ņemot vērā izmeklēšanu konstatējumus, neizmantoto jaudu, kas saistīta ar pieticīgo patēriņa pieaugumu Krievijā, ierobežotās spējas palielināt eksportu uz trešām valstīm un Savienības tirgus pievilcību, tiek uzskatīts, ka pasākumu atcelšanas gadījumā, visticamāk, imports no Krievijas atkal būs par dempinga cenām.

(169)

Izmeklēšanā tika turklāt noskaidrots, ka pašlaik Savienības ražošanas nozare ir tādā situācijā, kas nerada kaitējumu. Tomēr nekas neliecina, ka šī pozitīvā situācija būtu ilgtspējīga, ja pasākumi tiktu izbeigti. Tieši otrādi – pieprasījuma iesniedzēja sniegtā tirgus analīze liecina, ka AN tirgus cenas tagad ir sasniegušas visaugstāko līmeni un uzņēmējdarbības cikla augstāko punktu. Prognozēts, ka tagad uzņēmējdarbības cikls ies lejup un cenas samazināsies. Proti, kopš 2009. gada cenas nepārtraukti palielinājās, bet tagad tās, šķiet, samazinās. Tāpēc cenu un peļņas līmenis, ko Savienības ražošanas nozare sasniedza attiecīgajā periodā, paredzamā nākotnē netiks sasniegts. Tomēr ražošanas izmaksas paliks stabilas vai turpinās augt, tādējādi pazeminot Savienības ražošanas nozares peļņas normu. Šajā scenārijā un lejupslīdoša patēriņa apstākļos Savienībā, ievērojams importa par zemākām cenām pieaugums izraisīs spēcīgu spiedienu uz ražošanas nozares pārdošanas cenām un tai radīs būtiskas tirgus daļas zaudējumu. Tas, visticamāk, nenovēršami radīs būtiska kaitējuma atkārtošanos.

(170)

Pēc informācijas izpaušanas RFPA kritizēja Komisijas paļaušanos uz tirgus analīzi, ko iesniedza pieprasījuma iesniedzējs, un norādīja, ka gaidāmie cenu līmeņi 2017.–2018. gadā būs līdzīgi 2010. gada cenām un pārsniegs iepriekšējo gadu cenas. RFPA vēl norādīja, ka 2010. gadā Savienības ražošanas nozares vidējā rentabilitāte bija lielāka par mērķa peļņu (12,8 % apmērā) un ka Yara International ceturkšņa pārskats 2014. gadam liecina par daudzsološu perspektīvu.

(171)

Termiņbeigu pārskatīšana būtībā ir prognoze, tādēļ ir grūti izdarīt precīzus secinājumus par cenu līmeņu prognozēm 2017. gadā un turpmākajos gados. Neatkarīga tirgus analīze tomēr norāda uz gaidāmu attiecīgā ražojuma cenu līmeņu kritumu nākamo divu gadu laikā. Tas un gaidāmais ražošanas izmaksu pieaugums, visticamāk, samazinās peļņu, ko patlaban gūst Savienības ražošanas nozare. Šāds prognozējošais secinājums paliek spēkā, lai arī PIP laikā un attiecīgajā periodā peļņas līmenis, ko sasniedza Savienības ražošanas nozare, bija augstāks par mērķa peļņu 8 % apmērā, kā konstatēts iepriekšējā izmeklēšanā. Šajā sakarā nebūtisks ir fakts, ka termiņbeigu pārskatīšanā, ar ko tika izbeigti Krievijas izcelsmes urīnvielas importam noteiktie antidempinga pasākumi, netika konstatēta kaitējuma atkārtošanās iespējamība, jo jāvērtē katrs gadījums atsevišķi, kā arī tā īpašie apstākļi. Turklāt Yara International 2014. gada pirmā ceturkšņa prezentācija saviem ieguldītājiem nebija konkrēti par attiecīgo ražojumu, un to nevajadzētu uzskatīt par attiecīgā ražojuma Savienības ražošanas nozares prognozēm. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(172)

Krievijas iestāžu pārstāvji un RFPA apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi pozitīvus pierādījumus, kas pamatotu secinājumu par attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām atsākšanos un līdz ar to Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma atkārtošanos, ja spēkā esošie pasākumi tiktu izbeigti.

(173)

RFPA tāpat apgalvoja, ka Komisija nav pierādījusi cēloņsakarību starp pasākumu izbeigšanu un kaitējuma atkārtošanās iespējamību. Gluži pretēji –– informācijas dokumentā minētie ārējie faktori (patēriņa samazināšanās, cenu samazināšanās, augošās ražošanas izmaksas, zemais jaudas izmantojums), šķiet, par cēloni tam, ka kaitējums varētu atkārtoties.

(174)

Komisija nepiekrīt šim vērtējumam. Kaitējuma atkārtošanās iespējamību pasākumu izbeigšanas gadījumā galvenokārt apstiprina tas, ka, visticamāk, Krievijas izcelsmes imports par dempinga cenām atsāktos ievērojamā apjomā un ar tādām cenām, kas joprojām būtu rentablas Krievijas eksportētājiem, bet būtu zemākas par Savienības cenām. Komisija, vispārējā novērtējumā norādot uz dažiem ārējiem faktoriem, ir tikai apzinājusi citus faktorus, kas nākamajos gados varētu ietekmēt Savienības tirgu un līdz ar to ––Savienības ražošanas nozares stāvokli, bet tas neatspēko secinājumu par to, ka pasākumu izbeigšanas gadījumā kaitējums, visticamāk, atkārtosies.

(175)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu Komisija pārbaudīja, vai spēkā esošo pret Krieviju vērsto antidempinga pasākumu saglabāšana būtu pretrunā Savienības interesēm kopumā. Savienības interešu analīzi veica, novērtējot visas dažādo iesaistīto personu intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses.

(176)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paust viedokli saskaņā ar pamatregulas 21. panta 2. punktu.

(177)

Sākotnējā izmeklēšanā tika atzīts, ka pasākumu ieviešana nav pretrunā Savienības interesēm. Tā kā šī izmeklēšana ir pārskatīšana un pasākumi ir spēkā kopš 1995. gada, analīze tādējādi ļauj novērtēt jebkuru pārmērīgi negatīvu ietekmi uz ieinteresētajām personām, uz kurām attiecas spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(178)

Uz šāda pamata tika pārbaudīts, vai, neņemot vērā secinājumus par dempinga un kaitējuma atkārtošanās iespējamību, ir nepārvarami iemesli, kas ļautu secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pasākumu saglabāšana nav Savienības interesēs.

(179)

Spēkā esošie pasākumi ir veicinājuši, ka būtiski samazinājies Krievijas imports par dempinga cenām, un atvieglojuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. Tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozare ir labā ekonomiskajā stāvoklī, ko parāda nepārtrauktā peļņa. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka dažu Savienības ražotāju peļņa jau ir ievērojami zemāka par vidējo peļņu, ko gūst Savienības ražošanas nozare, un pat par mērķa peļņu 8 % apmērā.

(180)

Ja pasākumi tiktu izbeigti, Savienības ražošanas nozarei, visticamāk, būtu jāsaskaras ar lielāku negodīgu konkurenci, ko rada Krievijas ražotāji. Nav šaubu, ka pasākumu izbeigšanas dēļ to ekonomiskais stāvoklis strauji pasliktinātos. Tāpēc pasākumu izbeigšana nav Savienības ražošanas nozares interesēs.

(181)

Iepriekšējā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pasākumu ieviešana, visticamāk, neradītu būtisku negatīvu ietekmi uz importētāju un lietotāju stāvokli Savienībā. E.F.I.A. pieteicās kā ieinteresētā persona un pieprasīja, lai pasākumi tiktu izbeigti šādu vairāku iemeslu dēļ:

(182)

Šie apgalvojumi būtu jānoraida. Taisnība, ka Savienības ražošanas nozarei patlaban netiek nodarīts būtisks kaitējums. Taču termiņbeigu pārskatīšanā jāatbild uz to, kas notiktu nākotnē pasākumu izbeigšanas gadījumā. Šajā sakarībā Savienības ražošanas nozares pašreizējie darbības rezultāti var kalpot kā izšķirīgs rādītājs par norisēm nākotnē tikai tik daudz, lai varētu novērtēt kaitējumu neradošu cenu līmeni.

(183)

Importētājiem un tirgotājiem Savienībā ir pieejami vairāki avoti gan Savienībā, gan ārpus tās, tostarp Krievijā. Krievija ir vienīgā valsts, pret kuru ir spēkā pasākumi.

(184)

Pieteicās vairākas lietotāju apvienības. Tomēr dažas no tām vienkārši pieprasīja tās atzīt par ieinteresētajām personām un neieņēma konkrētu nostāju jautājumā par Savienības interesēm. Divas valsts apvienības pauda viedokli, ka pēc tam, kad spēkā esošie pasākumi bijuši spēkā tik daudzus gadus, to saglabāšana vairs nav viņu interesēs.

(185)

Minētie iemesli bija šādi:

(186)

Šos apgalvojumus nevar pieņemt to pašu iemeslu dēļ, kas minēti 182. un 183. apsvērumā. Komisija nav informēta, ka kāds no Savienības tirgū brīvi konkurējošiem Savienības ražotājiem veiktu konkurenci ierobežojošas darbības.

(187)

Lauksaimnieki nesniedza atbildes uz lietotāja anketas jautājumiem. Tāpēc nevarēja pārbaudīt, kāda ir visu mēslošanas līdzekļu un jo īpaši AN ietekme uz lauksaimnieku ražošanas izmaksām. Tādējādi nevarēja apstiprināt AN zemāko cenu iespējamo ļoti pozitīvo ietekmi uz lauksaimnieku ražošanas izmaksām. Tomēr, pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, AN veido tikai aptuveni 21 % no visu slāpekli saturošu mēslošanas līdzekļu (amonija nitrāts, kalcija amonija nitrāts, urīnviela, amonija nitrāta-urīnvielas šķīdums, NPK/NP/NK utt.) (25) kopējā patēriņa Savienībā. Ņemot vērā to, ka ir arī citi mēslošanas līdzekļi (ar augstākiem kālija un fosfāta līmeņiem), aplēsts, ka AN daļa visos mēslošanas līdzekļos, ko izmanto Savienības lauksaimnieki, ir mazāka par 21 %. Līdz ar to ir pamats secināt, ka spēkā esošo pasākumu ietekme uz visiem Savienības lauksaimniekiem kopumā ir nebūtiska.

(188)

Pat ja turklāt varētu šķist, ka lauksaimnieku interesēs ir īstermiņā pieejami lētāki mēslošanas līdzekļi, īstermiņā/vidējā termiņā pastāv iespējamība, ka Savienības ražošanas nozarei tiks atkārtoti radīts kaitējums, tādējādi apdraudot tādu mazāk aizsargāto Savienības ražotāju darbību, kas atrodas atsevišķos Savienības reģionos. Tādēļ nākotnē lietotājiem/lauksaimniekiem būs vēl mazāka piegādātāju izvēle, un tie var kļūt atkarīgi no Krievijas eksporta, kura cenas tādā gadījumā, visticamāk, celsies.

(189)

Viena lietotāju apvienība iesniedza pētījumu, ko izstrādājis neatkarīgs ekonomikas konsultants un saskaņā ar kuru spēkā esošo pasākumu izbeigšana izraisītu mēslošanas līdzekļu cenu kritumu, no kā gūtu labumu Savienības lietotāji, ierobežotu importa apjoma pieaugumu un Savienības ražotajiem radītu nedaudz negatīvu ietekmi, kuru gan kompensētu stabilā peļņas norma, ko tie gūst pašlaik. Tomēr jāatzīmē, ka daži no pieņēmumiem, uz kuriem balstīts minētais ekonomiskais pētījums, neatbilst izmeklēšanas konstatējumiem. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka AN eksporta cena no Krievijas uz trešām valstīm ir zemāka nekā minētajā pētījumā aplēstā cena. Tāpat nebija atbilsmes starp konstatētajām Krievijas jaudas un potenciālā iekšzemes patēriņa vērtībām un tām vērtībām, ko izmantoja, lai modelētu pasākumu atcelšanas ietekmi. Līdz ar to nevar pilnībā paļauties uz pētījuma novērtējumu un uz tā pamataizdarīt izšķirīgus secinājumus.

(190)

Pēc informācijas izpaušanas vairākas lauksaimnieku apvienības pieprasīja, lai tās uzklausītu Komisija, un iesniedza iepriekšējā apsvērumā minētā pētījuma nedaudz pārskatītu redakciju, kurā ņemti vērā dati, kurus Komisija sniegusi informācijas dokumentā.

(191)

Pārskatītais pētījums, šķiet, apstiprina Komisijas pieņēmumu, ka Krievijas eksporta cenas samazinātos līdz aptuvenam Krievijas iekšzemes tirgus cenu līmenim, kas ir EUR 221 par tonnu. Tādēļ Savienības ražotāji būs spiesti samazināt savas cenas, lai nezaudētu tirgus daļu.

(192)

Lauksaimnieku pārstāvji paskaidroja, ka atrodas sarežģītā situācijā, proti, tie konkurē ar trešo valstu lauksaimniecības produktu ražotājiem un salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma Savienības ražotājiem tos neaizsargā antidempinga maksājumi. Pasākumu izbeigšanas gadījumā tie sagaida, ka attiecīgā ražojuma cena samazināsies un negatīvā ietekme uz Savienības ražotājiem tiks kompensēta ar priekšrocībām lauksaimniekiem, kuri kā lietotāji Savienībā nodarbina miljoniem cilvēku. Lauksaimnieku pārstāvji arī norādīja, ka gadījumā, ja attiecīgā ražojuma cena samazinātos, tie iegādātos attiecīgo ražojumu, nevis citus lētākus mēslošanas līdzekļus, kas rada lielāku piesārņojumu, piemēram, urīnviela vai amonija nitrāta-urīnvielas šķīdumi. Tas nāks par labu videi. Tie apgalvoja, ka pasākumu saglabāšanas gadījumā būtu jāaptur to piemērošana (tāpat kā tas tika izdarīts citā izmeklēšanā par silīcijmangāna importu no Ķīnas, Kazahstānas un Ukrainas (26)).

(193)

Komisija rūpīgi apsvēra lauksaimnieku apvienību argumentus. Netiek apstrīdēts, ka Savienības lauksaimniekiem ir pieejams Savienības ražotāju un trešo valstu ražotāju, kuri nav Krievijas ražotāji eksportētāji, ražotais attiecīgais ražojums. Tomēr, kā apstiprinājās 2014. gada 19. jūnijā notikušajā uzklausīšanā, pirmām kārtām nav garantijas, ka sākotnējais iespējamais attiecīgā ražojuma cenas kritums (spēkā esošo pasākumu izbeigšanas gadījumā) ietekmēs galalietotājus, un tas ir pretrunā ekonomikas pētījuma pieņēmumam. Ļoti bieži lauksaimnieki iegādājas attiecīgo ražojumu no izplatītājiem, un viņi pat nav informēti par tā izcelsmi, ja vien tas atbilst viņu prasībām (kristālu vai granulu izmēra ziņā utt.). Tādējādi, ja pasākumi tiktu izbeigti, attiecīgā ražojuma Savienības ražotājiem, visticamāk, tiks atkārtoti nodarīts kaitējums, tomēr nav garantijas, ka lietotāji varētu gūt kādu labumu.

(194)

Antidempinga pasākumi ir noteikti attiecīgā ražojuma importam jau daudzus gadus, lauksaimniekiem neradot nesamērīgas izmaksas, kas varētu apdraudēt to pastāvēšanu. Analizējot Savienības intereses, tika vērtēts pasākumu saglabāšanas samērīgums, ņemot vērā dažādas un reizēm konfliktējošas intereses. Pasākumu saglabāšana ir Savienības ražotāju interesēs, jo to atcelšana apturētu daudzu ražotāju darbību. Komisijai nav pierādījumu, ka lauksaimniekiem pasākumu dēļ rastos nesamērīgas izmaksas, tāpēc samērīguma ziņā Savienības interesēs ir saglabāt pasākumus. Katrā gadījumā lauksaimnieki atzīst, ka viņi dotu priekšroku vairākiem piegādes avotiem un ka Savienības ražošanas nozares izzušana nebūtu to interesēs.

(195)

Visbeidzot, kā minēts 193. apsvērumā, nav pierādījumu, ka pasākumu atcelšana izraisītu AN cenu kritumu, kurš tiktu novirzīts uz lietotājiem un tādējādi liktu AN vietā izvēlēties tādus citus mēslošanas līdzekļus, kuri rada lielāku piesārņojumu. Tāpēc iespējamā pozitīvā ietekme uz vidi nav pamatota. Katrā ziņā iespējamā pozitīvā ietekme uz vidi nebūtu tik liela, ka nonāktu pretrunā Savienības kopējām interesēm saglabāt pasākumus. Attiecībā uz ierosinājumu apturēt attiecīgos pasākumus, tas nav iespējams tāpēc, ka šajā gadījumā nav izpildītas pamatregulas 14. panta 4. punktā iedibinātās juridiskās prasības.

(196)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pasākumu izbeigšana nav lietotāju interesēs, vai vismaz, ka lietotāju papildu labums neatsvērtu papildu izmaksas, kas tiek radītas Savienības ražošanas nozarei.

(197)

Ņemot vērā 179.–195. apsvērumu, secināts, ka nav pārliecinošu ar Savienības interesēm pamatotu iemeslu nesaglabāt spēkā esošos antidempinga pasākumus.

(198)

Visām ieinteresētajām personām paziņoja būtiskos faktus un konstatējumus, uz kā pamata paredzēja ieteikt spēkā esošo pasākumu saglabāšanu. Pēc minētās informācijas izpaušanas atklātībā tām deva arī laiku iesniegt piezīmes. Ja iesniegtie dokumenti un piezīmes bija pamatotas, tās attiecīgi tika ņemtas vērā.

(199)

Pēc informācijas izpaušanas viens Krievijas ražotājs, kas nebija iekļauts izlasē, lūdza Komisiju sākt sarunas par cenu saistībām un piedāvāja minimālo cenu un daudzuma ierobežojumu. Tomēr pamatregulā nav juridiska pamata pieņemt saistību piedāvājumu termiņbeigu pārskatīšanas kontekstā, jo pasākumu veidu nevar mainīt. Šis Krievijas ražotājs varētu pieprasīt starpposma pārskatīšanu, pamatojoties uz pamatregulas 11. panta 3. punktu, ja tas uzskata, ka ir izpildīti nosacījumi šādas pārskatīšanas veikšanai.

(200)

Pēc informācijas izpaušanas Acron Group pieprasīja, lai Komisija izbeigtu procedūru, ciktāl tā attiecas uz Acron Group, jo Acron ir atšķirīgā situācijā salīdzinājumā ar pārējiem Krievijas ražotājiem. Tomēr pārskatīšanas secinājumi norāda uz to, ka Acron ir tādā pašā situācijā kā pārējie Krievijas ražotāji. Turklāt pamatregulas 11. panta 2. punkts nav juridiskais pamats, kas ļautu nošķirt dažādus ražotājus eksportētājus.

(201)

No iepriekšminētā un secinājumiem par dempinga un kaitējuma turpināšanās vai atkārtošanās iespējamību izriet, ka saskaņā ar pamatregulas 11. panta 2. punktu Krievijas izcelsmes amonija nitrāta importam piemērojamie antidempinga pasākumi, kuri noteikti ar Regulu (EK) Nr. 661/2008, kas grozīta ar Padomes Regulu (EK) Nr. 989/2009, būtu jāsaglabā vēl piecus gadus.

(202)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

a)

precēm, kuras ražo Open Joint Stock Company (OJSC) “Azot”, Novomoskovsk, Krievija vai Open Joint Stock Company (OJSC) “Nevinnomyssky Azot”, Nevinnomyssk, Krievija un kuras pārdod tieši pirmajam neatkarīgajam pircējam ES, vai kuras pirmajam neatkarīgajam pircējam ES pārdod EuroChem Trading GmbH, Zug, Šveice vai Open Joint Stock Company (OJSC)Mineral and Chemical Company“EuroChem”, Maskava, Krievija vai EuroChem Trading GmbH, Zug, Šveice (Taric papildkods A522);

b)

precēm, ko ražo JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat (Taric papildkods A959):

Antidempinga maksājumu nepiemēro 1. panta 1. punktā minētajām precēm, kuras ražo JSC Kirovo-Chepetsky Khimichesky Kombinat un kuras nav minētas iepriekš tabulā.

c)

visiem pārējiem uzņēmumiem (Taric papildkods A999):

—

to ražojuši, transportējuši un rēķinu izrakstījuši tieši minētie uzņēmumi pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienībā, kā arī

—

šādam importam pievienots saistību rēķins, proti, rēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas pielikumā, kā arī

—

muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

—

ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka viens vai vairāki minētajā punktā paredzētie nosacījumi nav izpildīti,

—

ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 8. panta 9. punktu Komisija, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām un paziņo, ka attiecīgie saistību rēķini nav derīgi.

24.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 280/52

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,