18.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/3

PROTOKOLS

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

HORVĀTIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJA,

MALTAS REPUBLIKA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

Līguma par Eiropas Savienību, Līguma par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma Līgumslēdzējas puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS SAVIENĪBA un EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA,

turpmāk “Eiropas Savienība”,

no vienas puses, un

BIJUSĪ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKA,

no otras puses,

Ņemot vērā Horvātijas Republikas (turpmāk “Horvātija”) pievienošanos Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā,

Tā kā:

(1)	Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses (turpmāk “SAN”), parakstīja 2001. gada 9. aprīlī Luksemburgā, un tas stājās spēkā 2004. gada 1. aprīlī.

(2)	Līgums par Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai (turpmāk “Pievienošanās līgums”) tika parakstīts Briselē 2011. gada 9. decembrī.

(3)	Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā.

(4)	Ievērojot Horvātijas Pievienošanās akta 6. panta 2. punktu, par Horvātijas pievienošanos SAN jāvienojas, noslēdzot SAN protokolu.

(5)	Ievērojot SAN 35. panta 3. punktu, ir notikusi apspriešanās, lai nodrošinātu minētajā nolīgumā paredzēto Eiropas Savienības un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas savstarpējo interešu ievērošanu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

I IEDAĻA

Līgumslēdzējas puses

1. pants

Horvātija ir Puse Stabilizācijas un asociācijas nolīgumā starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, kas parakstīts Luksemburgā 2001. gada 9. aprīlī, un tāpat kā pārējās Eiropas Savienības dalībvalstis attiecīgi pieņem un ievēro SAN, kā arī kopīgās deklarācijas un vienpusējās deklarācijas, kas pievienotas tajā pašā dienā parakstītajam Nobeiguma aktam.

SAN, TOSTARP TĀ PIELIKUMU UN PROTOKOLU, PIELĀGOJUMI

II IEDAĻA

Lauksaimniecības produkti

2. pants

Lauksaimniecības produkti sensu stricto

1. SAN IV pielikuma a) daļu aizstāj ar tekstu šā protokola I pielikumā.

2. SAN IV pielikuma b) daļu aizstāj ar tekstu šā protokola II pielikumā.

3. SAN IV pielikuma c) daļu aizstāj ar tekstu šā protokola III pielikumā.

4. SAN 27. pantu aizstāj ar šādu:

“27. pants

Lauksaimniecības produkti

1. Eiropas Savienība atceļ muitas nodokļus un līdzīgus maksājumus attiecībā uz bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes lauksaimniecības produktiem, izņemot tiem, kas minēti kombinētās nomenklatūras pozīcijās 0102, 0201, 0202, 1701, 1702 un 2204.

Attiecībā uz tādiem produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, atcelšana attiecas tikai uz nodokļa procentuālo daļu.

2. No šā nolīguma protokola spēkā stāšanās dienas, ņemot vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, Eiropas Savienība nosaka muitas nodokļus, kas piemērojami, importējot Eiropas Savienībā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktus, kas definēti III pielikumā, 20 % apmērā no procentuālā nodokļa un 20 % apmērā no specifiskā nodokļa, kā noteikts Eiropas Kopienu kopējā muitas tarifā, nepārsniedzot ikgadējo tarifu kvotu, kas ir 1 650 tonnas, izteiktas liemeņu svarā.

Eiropas Savienība atbrīvo no muitas nodokļiem bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes produktu, kas minēti kombinētās nomenklatūras pozīcijās 1701 un 1702, importu Eiropas Savienībā, ievērojot ikgadējo tarifa kvotu 7 000 tonnu (tīrais svars).

4.3. No šā nolīguma protokola spēkā stāšanās dienas, ņemot vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika:

a)	atceļ muitas nodokļus, ko piemēro konkrētu Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktu, kas uzskaitīti IV pielikuma a) daļā, importam;

b)	atceļ muitas nodokļus, ko piemēro konkrētiem Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktu, kas uzskaitīti IV pielikuma b) daļā, importam, nepārsniedzot katram produktam minētajā pielikumā norādītās tarifu kvotas;

c)	piemēro muitas nodokļus, ko piemēro konkrētu Eiropas Savienības izcelsmes lauksaimniecības produktu, kas uzskaitīti IV pielikuma c) daļā, importam, nepārsniedzot tarifu kvotas.

4. Tirdzniecības režīmu attiecībā uz vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem noteiks atsevišķā nolīgumā par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem.”

5. SAN IV pielikuma d) daļu svītro.

3. pants

Zivsaimniecības produkti

1. SAN 28. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika atceļ visus muitas nodokļiem līdzvērtīgus maksājumus un muitas nodokļus attiecībā uz Eiropas Savienības izcelsmes zivju un zvejniecības produktu importu, izņemot tos, kuri minēti V pielikuma b) daļā un V pielikuma c) daļā, kas nosaka tarifu samazinājumu tajās uzskaitītajiem produktiem.”

2. Šā protokola IV pielikuma tekstu pievieno SAN kā V pielikuma c) daļu.

4. pants

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

1. SAN 3. protokola II pielikumu aizstāj ar tekstu šā protokola V pielikumā.

2. SAN 3. protokola III pielikumu aizstāj ar tekstu šā protokola VI pielikumā.

5. pants

Nolīgums par vīnu un stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem

1. un 3. punktu I pielikumā (Vienošanās starp Eiropas Kopienu un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku par koncesijām tādu konkrētu vīnu šķirņu savstarpējai tirdzniecībai ar atvieglotiem noteikumiem, kuras norādītas SAN 27. panta 4. punktā) papildus protokolam, ar kuru pielāgo SAN tirdzniecības aspektus, lai ņemtu vērā Līgumslēdzēju pušu sarunu rezultātus par koncesijām konkrētu vīnu šķirņu savstarpējai tirdzniecībai ar atvieglotiem noteikumiem, vīnu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, kā arī alkoholisko un aromatizēto dzērienu nosaukumu savstarpēju atzīšanu, aizsardzību un kontroli, aizstāj ar tekstu šā protokola VII pielikumā.

III IEDAĻA

Izcelsmes noteikumi

6. pants

SAN 4. protokola IV pielikumu aizstāj ar tekstu šā protokola VIII pielikumā.

IV IEDAĻA

Pārejas noteikumi

7. pants

PTO

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika apņemas saistībā ar šo Eiropas Savienības paplašināšanos neizvirzīt nekādas prasības, pieprasījumus vai pretenzijas, kā arī negrozīt vai neatsaukt nevienu koncesiju, ievērojot 1994. gada VVTT XXIV.6 un XXVIII pantu.

8. pants

Izcelsmes apliecinājumi un administratīvā sadarbība

1. Attiecīgās valstis akceptē izcelsmes apliecinājumus, ko pienācīgi izsniegusi bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika vai Horvātija saskaņā ar preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, kurus tās savstarpēji piemēro, ar noteikumu, ka:

a)	šāda izcelsme dod tiesības izmantot preferenciālu tarifu režīmu, pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti SAN;

b)	izcelsmes apliecinājums un transportēšanas dokumenti ir izdoti ne vēlāk kā dienu pirms pievienošanās datuma;

c)	izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas importēšanai bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai Horvātijā pirms pievienošanās dienas atbilstīgi preferenču nolīgumiem vai autonomiem režīmiem, ko tajā laikā savstarpēji piemēroja bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika un Horvātija, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minētajiem nolīgumiem vai režīmiem, ja tas iesniegts muitas iestādēm četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2. Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai un Horvātijai ir ļauts saglabāt atļaujas, ar kurām tika piešķirts “atzīta eksportētāja” statuss, ievērojot to starpā piemērotos preferenču nolīgumus vai autonomos režīmus, ar noteikumu, ka:

a)	šāds noteikums ir paredzēts arī nolīgumā, kas noslēgts starp bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku un Eiropas Savienību pirms Horvātijas pievienošanās dienas, un

b)	atzītie eksportētāji piemēro spēkā esošos izcelsmes noteikumus saskaņā ar minēto nolīgumu.

Ne vēlāk kā gadu pēc Horvātijas pievienošanās dienas šīs atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, ko izsniedz atbilstīgi SAN nosacījumiem.

3. Pieprasījumus turpmākai tāda izcelsmes apliecinājuma pārbaudei, kas izsniegts saskaņā ar 1. punktā minēto preferenču nolīgumu vai autonomo režīmu, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas vai Horvātijas kompetentās muitas iestādes pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šīs iestādes var iesniegt triju gadu laikā no tā izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts minētajām iestādēm.

9. pants

Tranzīta preces

1. SAN noteikumus var piemērot precēm, kuras eksportē no bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas uz Horvātiju vai no Horvātijas uz bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, kuras atbilst SAN 4. protokola noteikumiem un kuras Horvātijas pievienošanās dienā ir vai nu tranzītā, vai pagaidu uzglabāšanā muitas noliktavā vai brīvajā zonā bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā vai Horvātijā.

2. Šādos gadījumos var pieļaut preferenciālu apstrādi, ja retrospektīvi izdots eksportēšanas valsts muitas dienesta izcelsmes apliecinājums četru mēnešu laikā no Horvātijas pievienošanās datuma tiek iesniegts importējošās valsts muitas dienestiem.

10. pants

Kvotas 2013. gadā

Jauno tarifu kvotu lielumu un esošo tarifu kvotu lieluma palielinājumus 2013. gadam aprēķina proporcionāli pamatlielumiem, ņemot vērā laikposmu pirms 2013. gada 1. jūlija.

V IEDAĻA

Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

11. pants

Šis protokols un pielikumi ir SAN sastāvdaļa.

12. pants

1. Šo protokolu Eiropas Savienība un tās dalībvalstis, un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika apstiprina saskaņā ar savām procedūrām.

2. Līgumslēdzējas puses viena otrai paziņo par 1. punktā minēto attiecīgo procedūru pabeigšanu. Apstiprināšanas instrumentus deponē Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā.

13. pants

1. Šis protokols stājas spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā apstiprināšanas instrumenta deponēšanas.

2. Ja pirms 2013. gada 1. jūlija nav deponēti visi šā protokola apstiprināšanas instrumenti, šo protokolu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

14. pants

Šis protokols ir sastādīts divos eksemplāros pušu valsts oficiālajās valodās, katrs no šiem tekstiem ir vienlīdz autentisks.

15. pants

SAN tekstu, tostarp tā pielikumus un protokolus, kas ir tā sastāvdaļa, un Nobeiguma aktu kopā ar tam pievienotajām deklarācijām sagatavo horvātu valodā; minētie teksti ir tikpat autentiski kā oriģinālie teksti. Stabilizācijas un asociācijas padome apstiprina minētos tekstus.

I PIELIKUMS

“IV PIELIKUMA a) DAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ

(nulles tarifs)

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta a) apakšpunktā)

KN kods

Apraksts

0101

Dzīvi zirgi, ēzeļi, mūļi un zirgēzeļi:

–

zirgi:

0101 21 00

– –	tīršķirnes vaislas lopi

0101 29

– –

citādi:

0101 29 90

– – –

citādi

0101 30 00

–

ēzeļi

0101 90 00

–

citādi

0102

Dzīvi liellopi:

–

liellopi:

0102 29

– –

citādi:

0102 29 05

– – –

Bibos vai Poephagus apakšģintij piederīgi

– – –

citādi:

– – – –

kuru svars pārsniedz 80 kg, bet nepārsniedz 160 kg:

0102 29 21

– – – – –

kaušanai

0102 29 29

– – – – –

citādi

– – – –

kuru svars pārsniedz 160 kg, bet nepārsniedz 300 kg:

0102 29 41

– – – – –

kaušanai

0102 29 49

– – – – –

citādi

– – – –

kuru svars pārsniedz 300 kg:

– – – – –

teles (govis līdz pirmajai atnešanās reizei):

0102 29 51

– – – – – –

kaušanai

0102 29 59

– – – – – –

citādi

– – – – –

govis:

0102 29 61

– – – – – –

kaušanai

0102 29 69

– – – – – –

citādi

– – – – –

citādi:

0102 29 91

– – – – – –

kaušanai

0102 29 99

– – – – – –

citādi

–

bifeļi:

0102 39

– –

citādi:

0102 39 10

– – –

mājlopu sugas

0102 39 90

– – –

citādi

0102 90

–

citādi:

– –

citādi:

0102 90 91

– – –

mājlopu sugas

0102 90 99

– – –

citādi

0103

Dzīvas cūkas:

0103 10 00

–	tīršķirnes vaislas lopi

–

citādi:

0103 91

– –	kuru svars nepārsniedz 50 kg:

0104

Dzīvas aitas un kazas:

0104 10

–

aitas:

0104 10 10

– –	tīršķirnes vaislas lopi

0104 20

–

kazas:

0104 20 10

– –	tīršķirnes vaislas lopi

0105

Dzīvi mājputni, t. i., vistas, pīles, zosis, tītari un pērļu vistiņas:

–	svarā līdz 185 g:

0105 11

– –	Gallus domesticus sugas vistas:

– – –

cilts vistu un vaislas vistu cāļi:

0105 11 11

– – – –

dējējvistas

0105 11 19

– – – –

citādi

– – –

citādi:

0105 11 99

– – – –

citādi

0105 12 00

– –

tītari

0105 13 00

– –

pīles

0105 14 00

– –

zosis

0105 15 00

– –	pērļu vistiņas

–

citādi:

0105 94 00

– –	Gallus domesticus sugas vistas:

0105 99

– –

citādi:

0105 99 10

– – –

pīles

0105 99 20

– – –

zosis

0105 99 30

– – –

tītari

0105 99 50

– – –

pērļu vistiņas

0106

Citi dzīvi dzīvnieki

0201

Svaiga vai atdzesēta liellopu gaļa

0202

Saldēta liellopu gaļa

0205 00

Svaiga, atdzesēta vai saldēta zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu gaļa

0206

Svaigi, atdzesēti vai saldēti liellopu, cūku, aitu, kazu, zirgu, ēzeļu, mūļu vai zirgēzeļu subprodukti

0207

Pozīcijas 0105 mājputnu gaļa un subprodukti, svaigi, atdzesēti vai saldēti

0208

Citāda svaiga, atdzesēta vai saldēta gaļa un gaļas subprodukti

0209

Nepārstrādāti vai nekausēti, svaigi, atdzesēti, saldēti, sālīti, sālījumā, žāvēti vai kūpināti cūku tauki bez liesuma un mājputnu tauki:

0209 10

–

cūku:

0209 10 90

– –	cūku tauki, izņemot apakšpozīcijā 0209 10 11 vai 0209 10 19 minētos

0209 90 00

–

citādi

0210

Sālīta, sālījumā, žāvēta vai kūpināta gaļa un gaļas subprodukti; pārtikas miltu izstrādājumi un pārtikas izstrādājumi no gaļas vai gaļas subproduktiem

0402

Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

0402 10

–	pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara:

– –	bez cukura vai citu saldinātāju piedevas:

0402 10 19

– – –

citādi

– –

citādi:

0402 10 91

– – –

tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg

0402 10 99

– – –

citādi

–	pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, ar tauku saturu vairāk nekā 1,5 % no svara:

0402 21

– –	bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

0402 29

– –

citādi

–

citādi:

0402 91

– –	bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

0402 99

– –

citādi

0404

Sūkalas, arī iebiezinātas un ar cukura vai cita saldinātāja piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur

0405

Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas

0405 10

–

sviests

0405 20

–	piena tauku pastas:

0405 20 90

– –	ar tauku saturu pēc svara vairāk nekā 75 %, bet mazāk par 80 %

0405 90

–

citādi

0408

Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, svaigi, žāvēti, pagatavoti, tvaicējot vai vārot ūdenī, formēti, saldēti vai citādi konservēti, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

0410 00 00

Dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkti, kas citur nav minēti un iekļauti

0601

Sīpoli, gumi, bumbuļveida sakneņi, bumbuļsīpoli, saknes ar lapu rozetēm un sakneņi veģetatīvā miera stāvoklī, veģetējoši vai ziedos; cigoriņu augi un saknes, izņemot pozīcijā 1212 minētās saknes

0602

Citi veģetējoši augi (ieskaitot to saknes), spraudeņi un potzari; micēlijs:

0602 10

–	neapsakņoti spraudeņi un potzari

0602 20

–	koki, krūmi un krūmveidīgie, arī potēti, kas ražo pārtikas augļus un riekstus

0602 30 00

–	rododendri un acālijas, potētas vai nepotētas

0602 40 00

–	rozes, potētas vai nepotētas

0602 90

–

citādi:

0602 90 10

– –

micēlijs

0602 90 30

– –	dārzeņu un zemeņu stādi

– –

citādi:

– – –

āra kultūras:

– – – –

koki, krūmi un krūmveidīgie:

0602 90 41

– – – – –

meža koki

– – – – –

citādi:

0602 90 45

– – – – – –

apsakņoti spraudeņi un stādi

0602 90 49

– – – – – –

citādi

0602 90 50

– – – –

citādas āra kultūras

– – –

telpaugi:

0602 90 70

– – – –

apsakņoti spraudeņi un stādi, izņemot kaktusus

– – – –

citādi:

0602 90 91

– – – – –

ziedoši augi ar ziedpumpuriem vai ziediem, izņemot kaktusus

0602 90 99

– – – – –

citādi

0603

Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem nogriezti svaigi, kaltēti, krāsoti, balināti, piesūcināti vai citādi apstrādāti griezti ziedi un ziedpumpuri

0604

Pušķiem vai dekoratīviem nolūkiem noderīgas svaigas, kaltētas, krāsotas, balinātas, piesūcinātas vai citādi apstrādātas lapas, lapoti zari un citas augu daļas bez ziediem un ziedpumpuriem, stiebrzāles, sūnas un ķērpji

0701

Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:

0701 10 00

–	sēklas kartupeļi

0703

Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:

0703 10 00

–	sīpoli un šalotes

– –

sīpoli:

0703 10 19

– – –

citādi:

0703101910

– – – –

sējai

0703101930

– – – –

Arpadzik

0703 90 00

–	puravi un citi sīpolu dārzeņi

0703900010

– –

sējai

0709

Citi svaigi vai dzesināti dārzeņi:

–

citādi:

0709 99

– –

citādi:

0709 99 60

– – –

cukurkukurūza

0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

0710 80

–	citādi dārzeņi:

0710 80 10

– –

olīvas

0710 80 80

– –

artišoki

0710 80 85

– –

sparģeļi

0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

0711 20

–

olīvas

0712

Kaltēti dārzeņi, veseli, sagriezti gabaliņos vai šķēlītēs, sasmalcināti vai pulverī, bet tālāk neapstrādāti:

0712 20 00

–

sīpoli

–	sēnes, ausaines (Auricularia spp.), receklenes (Tremella spp.) un trifeles:

0712 31 00

– –

atmatenes

0712 32 00

– –	ausaines (Auricularia spp.)

0712 33 00

– –	receklenes (Tremella spp.)

0712 39 00

– –

citādi

0712 90

–	citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

0712 90 05

– –	kartupeļi, arī gabaliņos vai šķēlītēs sagriezti, bet tālāk nesagatavoti

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

0712 90 19

– – –

citādi

0712 90 30

– –

tomāti

0712 90 50

– –

burkāni

0712 90 90

– –

citādi

0713

Kaltēti lobīti pākšu dārzeņi, arī mizoti vai šķelti:

0713 10

–	zirņi (Pisum sativum):

0713 10 10

– –

sējai

0713 20 00

–	aunazirņi:

0713200010

– –

sēkla

–	pupiņas (Vigna spp., Phaseolus spp.):

0713 31 00

– –	zeltainās pupiņas (Vigna mungo (L.) Hepper vai Vigna radiata (L.) Wilczek)

0713310010

– – –

sēkla

0713 32 00

– –	šķautnainās pupiņas (Phaseolus jeb Vigna angularis)

0713320010

– – –

sēkla

0713 33

– –	kāršu pupiņas, ieskaitot baltās pupiņas (Phaseolus vulgaris):

0713 33 10

– – –

sējai

0713 34 00

– –	Vigna subterranea vai Voandzeia subterranea sugas pupiņas

0713340010

– – –

sējai

0713 35 00

– –	Vigna unguiculata sugas pupiņas

0713350010

– – –

sējai

0713 39 00

– –

citādi:

0713390010

– – –

sējai

0713 40 00

–

lēcas:

0713400010

– –

sējai

0713 50 00

–	rupjsēklu (cūku) pupas (Vicia faba var. major) un sīksēklu un vidējrupjsēklu pupas (Vicia faba var. equina, Vicia faba var. minor):

0713500010

– –

sējai

0713 60 00

–	cūku zirņi (Cajanus cajan)

0713600010

– –

sējai

0713 90 00

–

citādi:

0713900010

– –

sējai

0714

Manioks, niedru maranta, saleps, topinambūri, batātes un tamlīdzīgas saknes un bumbuļi ar augstu cietes vai inulīna saturu, svaigi, atdzesēti, saldēti vai kaltēti, arī šķēlītēs vai zirnīšos; sāgo palmas serdes

0801

Kokosrieksti, Brazīlijas rieksti un Indijas rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti

0802

Citādi rieksti, svaigi vai kaltēti, arī lobīti vai mizoti

0803

Banāni, ieskaitot miltu banānus, svaigi vai žāvēti

0804

Dateles, vīģes, ananasi, avokado, gvajaves, mango un mangostāni, svaigi vai žāvēti

0805

Citrusaugļi, svaigi vai žāvēti:

0810

Citi augļi, svaigi:

0810 20

–	avenes, kazenes, zīdkoka ogas, un kazeņavenes

0810 30

–	upenes, baltās vai sarkanās jāņogas un ērkšķogas

0810 40

–	mellenes, brūklenes un citas melleņu (Vaccinium) ģints ogas:

0810 50 00

–

kivi

0810 60 00

–

duriāni

0810 70 00

–	japāņu hurma

0810 90

–

citādi

0811

Saldēti augļi un rieksti, termiski neapstrādāti vai termiski apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī, arī ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

0812

Augļi un rieksti, kas konservēti īslaicīgai glabāšanai (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), bet nav derīgi tūlītējai lietošanai pārtikā

0813

Žāvēti augļi, izņemot pozīcijās 0801–0806 minētos; šajā nodaļā minēto riekstu vai žāvētu augļu maisījumi

0814 00 00

Citrusaugļu vai meloņu un arbūzu mizas, svaigas, saldētas, kaltētas vai īslaicīgai glabāšanai konservētas sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā

0901

Kafija, grauzdēta vai negrauzdēta, ar kofeīnu vai bez kofeīna; kafijas pupiņu čaumalas un apvalki; kafijas aizstājēji, kas satur kafiju jebkurā samērā

0902

Tēja, arī aromatizēta

0904

Piper ģints pipari; kaltēti, saberzti vai malti Capsicum un Pimenta ģints dārzeņi (dārzeņpipari, smaržīgie pipari u. tml.)

–

pipari:

0904 11 00

– –	negrūsti un nemalti

0904 12 00

– –	grūsti vai malti

0905

Vaniļa

0906

Kanēlis un kanēļkoka ziedi

0907

Krustnagliņas (veseli augļi, ziedi un stublāji)

0908

Muskatrieksti, muskatriekstu mizas un kardamons

0909

Parastā anīsa, zvaigžņotā anīsa, fenheļa, koriandra, kumīna vai ķimeņu sēklas

0910

Ingvers, safrāns, kurkuma, mārsils, lauru lapas, karijs un citas garšvielas

1001

Kvieši un kviešu un rudzu maisījums:

–	cietie kvieši:

1001 11 00

– –

sēklai

1002

Rudzi

1003

Mieži:

1003 10 00

–

sēklai

1003 90 00

–

citādi:

1003900010

– –

alum

1003900020

– –

mājlopiem

1003900090

– –

citādi

1004

Auzas

1005

Kukurūza:

1005 10

–

sēkla

1006

Rīsi:

1006 10

–	izkulti, nelobīti rīsi:

1006 10 10

– –

sējai

1007

Graudu sorgo

1008

Griķi, sāre un miežabrāļi; citādi graudaugu produkti

1102

Labības milti, izņemot kviešu miltus un labības maisījuma miltus

1103

Labības putraimi, rupja maluma milti un granulas

1104

Citādi apstrādāti labības graudi (piemēram, atsēnaloti, placināti, pārslas, grūbas, šķelti vai drupināti), izņemot pozīcijas 1006 rīsus; graudaugu dīgļi, veseli, placināti, pārslās vai malti

1105

Kartupeļu milti, pulveris, pārslas, granulas un zirnīši

1106

Pozīcijas 0713 kaltēto pākšu dārzeņu, pozīcijas 0714 sāgo palmas serdes un sakņu vai bumbuļu, vai 8. nodaļā minēto produktu milti, rupja maluma milti un pulveris

1107

Iesals, arī grauzdēts

1108

Cietes; inulīns

1201

Sojas pupas, arī šķeltas

1202

Zemesrieksti, negrauzdēti un citādi termiski neapstrādāti, arī lobīti vai šķelti

1203 00 00

Kopra

1204

Linsēklas, arī šķeltas

1207

Citu eļļas augu sēklas un augļi, arī sasmalcināti

1208

Eļļas augu sēklu vai augļu, izņemot sinepju, milti un rupja maluma milti

1209

Sēklas, augļi un sporas sējai

1211

Augi vai augu daļas (ieskaitot sēklas un augļus), ko izmanto galvenokārt parfimērijā, farmācijā vai insekticīdu un fungicīdu pagatavošanai un tamlīdzīgiem mērķiem, svaigi vai žāvēti, arī sagriezti, sagrūsti vai saberzti pulverī

1212

Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Cichorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti

1213 00 00

Graudaugu salmi un sēnalas, arī smalcinātas, maltas, presētas vai granulās

1214

Lopbarības kāļi, lopbarības bietes (runkuļi), lopbarības saknes, siens, lucerna, āboliņš, sējas esparsetes, lopbarības kāposti, lupīna, vīķi un tamlīdzīgi lopbarības produkti, arī granulu veidā

1301

Šellaka; dabīgie sveķi, sveķainas vielas, gumijas sveķi un oleosveķi (piemēram, balzami)

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	augu sulas un ekstrakti:

1302 11 00

– –

opijs

1501

Cūku tauki (arī kausēti tauki) un mājputnu tauki, izņemot pozīcijā 0209 vai 1503 minētos

1502

Liellopu, aitu vai kazu tauki, izņemot pozīcijā 1503 minētos

1503

Tauku stearīns, tauku eļļa, oleostearīns, oleoeļļa un taleļļa, neemulģēta, nesajaukta un citādi nesagatavota

1504

Zivju vai jūras zīdītāju tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1508

Zemesriekstu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1509

Olīveļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1510

Citādas eļļas un to frakcijas, kas iegūtas tikai no olīvām, arī rafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas, ieskaitot šo eļļu vai frakciju maisījumus ar eļļām vai frakcijām, kas minētas pozīcijā 1509

1511

Palmu eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1512

Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	kokvilnas eļļa un tās frakcijas:

1512 21

– –	neapstrādāta eļļa, ar atdalītu vai neatdalītu gosipolu

1512 29

– –

citādi

1513

Kokosriekstu (kopras), palmu kodolu eļļa vai babasū eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1514

Rapšu, ripšu vai sinepju eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–

citādi:

1514 99

– –

citādi

1515

Pārējie negaistošie augu tauki un eļļas (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

–	kokvilnas eļļa un tās frakcijas:

1515 11 00

– –	neapstrādāta eļļa

1515 19

– –

citādi

1515 30

–	rīcineļļa un tās frakcijas:

1515 50

–	sezama eļļa un tās frakcijas:

1515 90

–

citādi:

– –	tabakas sēklu eļļa un tās frakcijas:

– – –

neapstrādāta eļļa

1515 90 21

– – – –

tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

1515 90 29

– – – –

citādi

– – –

citādi:

1515 90 31

– – – –

tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

1515 90 39

– – – –

citādi

– –	citas eļļas un to frakcijas:

– – –

neapstrādātas eļļas:

1515 90 40

– – – –

tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

– – – –

citādi:

1515 90 51

– – – – –

cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

1515 90 59

– – – – –

citādas cietās frakcijas; šķidrums

– – –

citādi:

1515 90 60

– – – –

tehniskām vai rūpnieciskām vajadzībām, izņemot pārtikas produktu ražošanu

– – – –

citādi:

1515 90 91

– – – – –

cietās frakcijas, tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 1 kg

1515 90 99

– – – – –

citādas cietās frakcijas; šķidrums

1516

Dzīvnieku un dārzeņu tauki un eļļa un tās daļiņas, kas ir daļēji vai pilnībā apstrādātas ar ūdeņradi vai esteri vai tā savienojumiem, attīrītas vai neattīrītas, bet nav pārstrādātas tālāk:

1516 10

–	dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas

1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu šajā nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516

1517 90

–

citādi:

– –

citādi:

1517 90 99

– – –

citādi

1603

Gaļas, zivju vai vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku ekstrakti un sulas

1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā stāvoklī:

–	jēlcukurs bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām:

1701 12

– –	biešu cukurs

–

citādi:

1701 91 00

– –	ar aromatizētāju vai krāsvielu piedevām

1701 99

– –

citādi:

1701 99 90

– – –

citādi

1702

Citādi cukuri, ieskaitot ķīmiski tīru laktozi, maltozi, glikozi un fruktozi, cietā veidā; cukura sīrupi bez aromatizētāju vai krāsvielu piedevām; mākslīgais medus, arī maisījumā ar dabisko medu; grauzdēts cukurs:

–	laktoze un laktozes sīrups:

1702 11 00

– –	kas satur 99 % no svara vai vairāk laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā

1702 19 00

– –

citādi

1702 20

–	Kļavu cukurs un kļavu sīrups

1702 30

–	glikoze un glikozes sīrups, kas nesatur fruktozi vai sausā veidā satur mazāk par 20 % no svara fruktozi

1702 40

–	glikoze un glikozes sīrups, kas sausā veidā satur vismaz 20 % no svara, bet mazāk par 50 % no svara fruktozi, neskaitot invertcukuru:

1702 60

–	citāda fruktoze un fruktozes sīrups, kas sausā veidā satur fruktozi, izņemot invertcukuru, vairāk par 50 % no svara

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 10 00

–	homogenizēti dārzeņi

2005 70 00

–

olīvas

2007

Džemi, augļu želejas, marmelādes, augļu vai riekstu biezeņi un augļu vai riekstu pastas, termiski apstrādātas, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai bez tās

2301

Pārtikā nederīgi milti, rupja maluma milti un granulas no gaļas vai gaļas subproduktiem, zivs vai vēžveidīgajiem, moluskiem vai citiem ūdens bezmugurkaulniekiem; dradži:

2301 10 00

–	gaļas vai gaļas subproduktu milti un granulas; dradži (grības)

2302

Klijas, atsijas un citi atlikumi, granulēti vai negranulēti, kas iegūti, sijājot, maļot vai citādi apstrādājot labības graudus vai pākšaugus

2303

Cietes ražošanas atlikumi un tamlīdzīgi atlikumi, biešu mīkstums, cukurniedru rauši un citi cukura ražošanas atkritumi, drabiņas vai šķiedenis un atkritumi, granulēti vai negranulēti

2304 00 00

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot sojas pupu eļļu

2305 00 00

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti, ekstrahējot zemesriekstu eļļu

2306

Eļļas rauši un citi cietie atlikumi, arī sasmalcināti vai granulēti, kas iegūti ekstrahējot augu taukus un eļļas, izņemot pozīcijā 2304 vai 2305 minētās:

2307

Vīna nogulsnes; vīnakmens

2308

Augu izcelsmes materiāli un augu atkritumi, atliekas un blakusprodukti, granulēti vai negranulēti, izmantojami dzīvnieku barībai, kas citur nav minēti un iekļauti

2309

Izstrādājumi, kas izmantojami dzīvnieku barībā

2401

Neapstrādāta tabaka; tabakas atkritumi

4301

Neapstrādātas kažokādas (ieskaitot galvas, astes, ķepas un citus gabalus vai atgriezumus, kas noder kažokādu izstrādājumu izgatavošanai), izņemot jēlādas, kas minētas pozīcijās 4101, 4102 vai 4103”

II PIELIKUMS

“IV PIELIKUMA b) DAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ

(nulles tarifs kvotu robežās)

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta b) apakšpunktu)

KN kods

Apraksts

Gada tarifa kvota

(tonnas)

Daudzuma pārsniegšanas nodoklis

(% no MFN)

0401

Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas:

800

100

0401 10

–	kura tauku saturs nepārsniedz 1 % no svara

0401 10 10

– –	tiešajā iepakojumā, ar neto tilpumu līdz 2 litriem

0401

Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas:

2 400

100

0401 20

–	kura tauku saturs pārsniedz 1 %, bet nepārsniedz 6 % no svara

0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

1 300

100

0403 10

–

jogurts:

– –	nearomatizēts, bez augļiem, riekstiem un kakao

– – –

kurā nav cukura un citu saldinātāju piedevas un kura tauku saturs pēc svara:

0403 10 11

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 10 13

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 90

–

citādi:

– –	nearomatizēts, bez augļiem, riekstiem un kakao

– – –

citādi:

– – – –

kurā nav cukura un citu saldinātāju piedevas un kura tauku saturs pēc svara:

0403 90 51

– – – – –

nepārsniedz 3 %

0403 90 53

– – – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 90 59

– – – – –

pārsniedz 6 %

0406

Siers un biezpiens:

100

0406 10

–	svaigs (nenogatavināts un nesālīts) siers, arī sūkalu siers un biezpiens

0406

Siers un biezpiens:

310

0406 20

–	visu veidu rīvēts siers vai siera pulveris

0406 30

–	kausētais siers, nerīvēts un neberzts:

0406

Siers un biezpiens:

650

100

0406 90

–	citādi sieri:

0701

Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:

450

100

0701 90

–

citādi:

– –

citādi:

0701 90 90

– – –

citādi

0703

Sīpoli, šalotes, ķiploki, puravi un citādi sīpolu dārzeņi, svaigi vai atdzesēti:

300

100

0703 10

–	sīpoli un šalotes

– –

sīpoli:

0703 10 19

– – –

citādi

1512

Saulespuķu eļļa, saflora eļļa vai kokvilnas eļļa un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

100

–	saulespuķu vai saflora eļļa un tās frakcijas:

1512 19

– –

citādi:

1512 19 90

– – –

citādi

1601 00

Desas un tamlīdzīgi izstrādājumi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm; pārtikas izstrādājumi uz šo produktu bāzes

3 400

1602

Citādi gatavi izstrādājumi vai konservi no gaļas, gaļas subproduktiem vai asinīm

2 050

2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

100

2001 10 00

–	gurķi un kornišoni (pipargurķīši)

2003

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavotas vai konservētas sēnes un trifeles:

100

2003 10

–

atmatenes

2003 10 20

– –	konservētas īslaicīgai uzglabāšanai, pilnīgi termiski apstrādātas

2003 10 30

– –

citādi

2003 90

–

citādi:

2003 90 10

– –

trifeles

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

150

100

2005 20

–	kartupeļi:

– –

citādi:

2005 20 20

– – –

plānās šķēlītēs, apcepti, arī sālīti vai aromatizēti, hermētiskā tarā, derīgi tūlītējam patēriņam

2005 20 80

– – –

citādi

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

100

2005 40 00

–	zirņi (Pisum sativum):

2009

Augļu sulas (ieskaitot vīnogu misu) un dārzeņu sulas, neraudzētas un bez spirta piedevas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu

300

100”

III PIELIKUMS

“IV PIELIKUMA c) DAĻA

KOPIENAS IZCELSMES LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS REPUBLIKĀ MAĶEDONIJĀ (KONCESIJAS TARIFA KVOTU ROBEŽĀS)

(saskaņā ar 27. panta 3. punkta c) apakšpunktu)

KN kods

Apraksts

Gada tarifa kvota

(tonnas)

Piemērojamais nodoklis

(% no MFN)

0203

Svaiga, dzesināta vai saldēta cūkgaļa

2 000

0203

Svaiga, dzesināta vai saldēta cūkgaļa

200

0406

Siers un biezpiens

600

0701

Kartupeļi, svaigi vai atdzesēti:

100

0701 90

–

citādi”

IV PIELIKUMS

“V PIELIKUMA c) DAĻA

EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES ZIVJU UN ZVEJNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS REPUBLIKĀ MAĶEDONIJĀ

(Nulles tarifs kvotu robeŽās)

(saskaņā ar 28. panta 2. punktu)

KN kods (1)	Apraksts	Ikgadējā beznodokļu kvota
0301 93 00	Dzīvas karpas	75 tonnas

(1) Kā noteikts muitas tarifa likumā – bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Official Gazette Nr. 23/03; Nr. 69/04, Nr. 10/08, Nr. 35/10 un Nr. 11/12; Lēmums par muitas tarifa saskaņošanu un maiņu – bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Official Gazette Nr. 169/12.”

V PIELIKUMS

“II PIELIKUMS

NODOKĻI, KAS PIEMĒROJAMI, IMPORTĒJOT BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES PRECES

KN kods

Apraksts

Piemērojamais nodoklis

(% no MFN)

0403

0403 10

–

jogurts:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 51

– – – –

nepārsniedz 1,5 %

0403 10 53

– – – –

pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

0403 10 59

– – – –

pārsniedz 27 %

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 10 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 10 99

– – – –

pārsniedz 6 %

0403 90

–

citādi:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 90 71

– – – –

nepārsniedz 1,5 %

0403 90 73

– – – –

pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

0403 90 79

– – – –

pārsniedz 27 %

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 90 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 90 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 90 99

– – – –

pārsniedz 6 %

0405

Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:

0405 20

–	piena tauku pastas:

0405 20 10

– –	ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %

0405 20 30

– –	ar tauku saturu pēc svara 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

0501 00 00

Cilvēku mati, neapstrādāti, mazgāti vai nemazgāti, sukāti vai nesukāti; cilvēku matu atkritumi

0502

Mājas cūku vai mežacūku sari un spalva; āpšu un citu dzīvnieku spalvas suku ražošanai; šādu saru un spalvu atkritumi

0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi

0506

Kauli un ragu serdeņi, neapstrādāti, attaukoti, sākotnēji apstrādāti (bet negriezti pēc formas), apstrādāti ar skābi vai atželatinēti; šo produktu pulveris un atkritumi

0507

Ziloņkauls, bruņurupuču bruņas, vaļu bārda un vaļu bārdas bārkstis, ragi, briežragi, nagi un knābji, neapstrādāti vai sākotnēji apstrādāti, bet negriezti pēc formas; šo produktu pulveris un atkritumi

0508 00 00

Koraļļi un tamlīdzīgi materiāli, neapstrādāti vai tikai sākotnēji apstrādāti; mīkstmiešu, vēžveidīgo vai adatādaiņu čaulas un vāki, sēpiju skeleta plāksnītes, neapstrādātas vai tikai sākotnēji apstrādātas, bet negrieztas pēc formas, šo produktu pulveris un atkritumi

0510 00 00

Ambra, bebru cirkšņu sekrēts, cibets un muskuss; spāniešu mušas; žults, arī kaltēta; dziedzeri un citi dzīvnieku izcelsmes produkti, ko izmanto farmaceitisku preparātu izgatavošanai, svaigi, atdzesēti, saldēti vai citādi konservēti īslaicīgai glabāšanai

0511

Dzīvnieku izcelsmes produkti, kas citur nav minēti vai ietverti; pārtikā nelietojami beigti 1. vai 3. nodaļā minētie dzīvnieki:

–

citādi:

0511 99

– –

citādi:

– – –

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi:

0511 99 31

– – – –

neapstrādāti

0511 99 39

– – – –

citādi

0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

0710 40 00

–	cukurkukurūza

0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

0711 90

–	citādi dārzeņi; dārzeņu maisījumi:

– –

dārzeņi:

0711 90 30

– – –

cukurkukurūza

0903 00 00

Mate

1212

Ceratoniju pākstis, jūras aļģes un citādas aļģes, cukurbietes un cukurniedres, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas; augļu kauliņi un kodoli un citi galvenokārt pārtikā lietojami augu produkti (ieskaitot negrauzdētas Chycorium intybus sativum šķirnes cigoriņu saknes), kuri citur nav minēti un iekļauti:

–	jūras aļģes un citas aļģes:

1212 29 00

– –

citādas

1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

–	augu sulas un ekstrakti:

1302 12 00

– –

lakricas

1302 13 00

– –

apiņu

1302 19

– –

citādi:

1302 19 20

– – –

iegūti no Ephedra ģints augiem

1302 19 70

– – –

citādi

1302 20

–	pektīni, pektināti un pektāti

100

–	no augu valsts produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

1302 31 00

– –

agars

1302 32

– –	recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām vai no guaras sēklām:

1302 32 10

– – –

no ceratoniju pākstīm vai sēklām

1401

Augu materiāli, kurus galvenokārt izmanto pīšanai (piemēram, bambusi, rotangpalmas, niedres, meldri, kārkli, rafijas, attīrīti, balināti vai krāsoti graudaugu salmi un liepu mizas)

1404

Augu valsts produkti, kas nav minēti vai iekļauti citur

1505 00

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)

1506 00 00

Citi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

1515

Pārējie negaistošie augu tauki un eļļas (ieskaitot jojobas eļļu) un to frakcijas, arī rafinētas, bet bez ķīmiskā sastāva izmaiņām:

1515 90

–

citādi:

1515 90 11

– –	tungas koku eļļa; jojobas eļļa un oitisiku eļļa; miršu vasks un sumahu vasks; to frakcijas

1516

1516 20

–	Augu tauki un eļļas un to frakcijas:

1516 20 10

– –	Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”

1517

1517 10

–	margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

100

1517 90

–

citādi:

1517 90 10

– –	ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

100

– –

citādi:

1517 90 93

– – –

pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām

1518 00

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai šās nodaļas dažādo tauku un eļļu frakciju nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti

1520 00 00

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi

1521

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets

1522 00

Degra; taukvielu un dzīvnieku vai augu vasku apstrādes atliekas:

1522 00 10

–

degra

1702

1702 50 00

–	ķīmiski tīra fruktoze

1702 90

–	citādi produkti, ieskaitot invertcukuru un citus cukurus, un cukura sīrupa maisījumus, kas sausā veidā satur 50 % no svara fruktozi:

1702 90 10

– –	ķīmiski tīra maltoze

100

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ietverot balto šokolādi) bez kakao piedevas

1803

Attaukota vai neattaukota kakao pasta

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

1806 10

–	Kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu

1806 20

–	citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg

–	citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806 31 00

– –	ar pildījumu

1806 32

– –	bez pildījuma

1806 90

–

citādi

1901

Iesala ekstrakts, pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur

1902

Vārīti vai nevārīti, vai savādāk pagatavoti, kā arī pildīti (ar gaļu vai citiem izstrādājumiem)vai nepildīti makaroni, kā arī sagatavoti vai nesagatavoti makaroni, piemēram, spageti, makaroni, nūdeles, lazaņja, gnoči, ravioli, kanneloni, kuskusmakaroni:

–	termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

1902 11 00

– –	ar olu piedevu

1902 19

– –

citādi

1902 20

–	pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

1902 20 10

– –	kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara zivju, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku

1902 20 30

– –	kuru sastāvā ir vairāk nekā 20 % no svara desu un tamlīdzīgu izstrādājumu, jebkura veida gaļas vai gaļas subproduktu, ieskaitot jebkura veida vai izcelsmes taukus

100

– –

citādi:

1902 20 91

– – –

termiski apstrādāti

1902 20 99

– – –

citādi

1902 30

–	citādi pastas izstrādājumi

1902 40

–

kuskuss

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, graudu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

100

1905

Maize, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi konditorejas izstrādājumi ar bez kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

2001 90

–

citādi:

2001 90 30

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2001 90 40

– –	jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

2001 90 92

– –	tropu augļi un tropu rieksti; palmu galotņu pumpuri

2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2004 10

–	kartupeļi:

– –

citādi:

2004 10 91

– – –

miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2004 90

–	citādi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

2004 90 10

– –	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

2005 20

–	kartupeļi:

2005 20 10

– –	miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

2005 80 00

–	cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata)

2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

–	rieksti, zemesrieksti un citas sēklas, arī maisījumā:

2008 11

– –	zemesrieksti:

2008 11 10

– – –

zemesriekstu sviests

–	citādi, arī maisījumi, izņemot apakšpozīcijā 2008 19 minētos:

2008 91 00

– –	palmu galotņu pumpuri

2008 99

– –

citādi:

– – –

bez spirta piedevas:

– – – –

bez cukura piedevas:

2008 99 85

– – – – –

kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata)

2008 99 91

– – – – –

jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri

100

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

2103 10 00

–	sojas mērce

2103 20 00

–	tomātu kečups un citādas tomātu mērces

100

2103 30

–	sinepju pulveris un gatavas sinepes

2103 90

–

citādi:

2103 90 10

– –	mango čatnijs šķidrā veidā

2103 90 30

– –	aromātiskās rūgtvielas ar spirta tilpumkoncentrāciju 44,2-44,9 tilp. %, ar genciānu, garšvielu un dažādu sastāvdaļu saturu no 1,5 līdz 6 svara % un ar cukura saturu no 4 % līdz 10 %, traukos ar tilpumu 0,5 l vai mazāk

2103 90 90

– –

citādi:

2103909010

– – –

kombinēti augi, balstīti uz pipariem

2103909050

– – –

majonēze

100

2103909090

– – –

citādi

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai, homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

2104 10 00

–	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

2104 20 00

–	homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao

2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

2106 10

–	proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas

2106 90

–

citādi:

2106 90 20

– –	salikti alkohola izstrādājumi, kas nav uz smaržvielu bāzes un kurus izmanto dzērienu ražošanā;

– –

citādi:

2106 90 92

– – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % no svara saharozi vai izoglikozi, 5 % no svara glikozi vai cieti

2106 90 98

– – –

citādi

2201

Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts, ledus un sniegs

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009

2203 00

Iesala alus

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

2207

Nedenaturēts etilspirts, kura stiprums ir 80 % vai vairāk, etilspirts un citi denaturēti jebkura stipruma spirtotie dzērieni

2208

Nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncetntrāciju mazāk nekā 80 %, stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un pārējie alkoholiskie dzērieni

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

100

2905

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

–	citādi daudzvērtīgie spirti:

2905 43 00

– –

mannīts

2905 44

– –	D-glicīts (sorbīts)

2905 45 00

– –

glicerīns

3301

Ēteriskās eļļas (atbrīvotas vai neatbrīvotas no terpēniem), ieskaitot konkrēteļļas un absolūteļļas; rezinoīdi; ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi:

3301 90

–

citādi

3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ietverot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas;itādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

3302 10

–	izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:

– –	izmantošanai dzērienu rūpniecībā:

– – –

izstrādājumi, kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam:

3302 10 10

– – – –

ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

– – – –

citādi:

3302 10 21

– – – – –

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

3302 10 29

– – – – –

citādi

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:

3501 10

–

kazeīns

3501 90

–

citādi:

3501 90 90

– –

citādas

3505

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes

3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:

3809 10

–	uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti:

3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

3824 60

–	sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

0”

VI PIELIKUMS

“III PIELIKUMS

NODOKĻI, KAS PIEMĒROJAMI, IMPORTĒJOT BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES PRECES (TARIFA KVOTU NULLES – NODOKĻA TARIFS)

KN kods

Apraksts

Gada tarifa kvota

(tonnas)

Piemērojamais nodoklis

(% no MFN)

0403

370

0403 10

–

jogurts:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

pulverī, granulās vai citādā cietā veidā, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 51

– – – –

nepārsniedz 1,5 %

0403 10 53

– – – –

pārsniedz 1,5 %, bet nepārsniedz 27 %

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 10 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 10 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

0403 10 99

– – – –

pārsniedz 6 %

0403 90

–

citādi:

– –	aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – –

citāds, kura piena tauku saturs pēc svara:

0403 90 91

– – – –

nepārsniedz 3 %

0403 90 93

– – – –

pārsniedz 3 %, bet nepārsniedz 6 %

1517

450

1517 10

–	margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:

385

1704 90

–

citādi

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

1 150

1806 20

–	citādi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg

–	citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

1806 31 00

– –	ar pildījumu

1806 32

– –	bez pildījuma

1806 90

–

citādi

1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots

215

1905

1 435

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri

850

2102 10

–	aktīvie raugi:

2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnu organismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri

2102 30 00

–	Gatavi cepamie pulveri

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes:

100

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai, homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi:

450

2104 10 00

–	Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai

2201

Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts, ledus un sniegs

1 050

2202

1 670

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem:

100

2402 20

–	cigaretes, kas satur tabaku

NODOKĻI, KAS PIEMĒROJAMI, IMPORTĒJOT BIJUŠAJĀ DIENVIDSLĀVIJAS MAĶEDONIJAS REPUBLIKĀ EIROPAS SAVIENĪBAS IZCELSMES PRECES (TARIFA KVOTU NULLES – NODOKĻA TARIFS) (1)

KN kods

Apraksts

Gada tarifa kvota

(tonnas)

Piemērojamais nodoklis

2201

Ūdens, ieskaitot dabiskos vai mākslīgos minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēts, ledus un sniegs

150

12 %

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem:

270

27 %

2402 20

–	cigaretes, kas satur tabaku”

(1) Daudzuma pārsniegšanas nodoklis ir noteikts II pielikumā.

VII PIELIKUMS

“1.

Uz šajā sarakstā iekļauto bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izcelsmes produktu importu Eiropas Savienībā attiecas turpmāk noteiktās koncesijas:

KN kods	Apraksts	Piemērojamais nodoklis	2013. gada daudzums (hl)	2014. gada ikgadējās korekcijas (hl)	Īpaši noteikumi
ex 2204 10	Kvalitatīvais dzirkstošais vīns	Atbrīvojums	85 000	+ 6 000	(1)
ex 2204 21	Svaigu vīnogu vīns
ex 2204 29	Svaigu vīnogu vīns	Atbrīvojums	395 000	– 6 000	(1)

“3.

Uz šajā sarakstā iekļauto Eiropas Savienības izcelsmes produktu importu bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā attiecas turpmāk noteiktās koncesijas:

KN kods	Apraksts	Piemērojamais nodoklis	2013. gada daudzums (hl)	2014. gada ikgadējās korekcijas (hl)	Īpaši noteikumi
ex 2204 10	Kvalitatīvais dzirkstošais vīns	Atbrīvojums	13 800	+ 300
ex 2204 21	Svaigu vīnogu vīns”

(1) Pēc vienas no līgumslēdzējas puses pieprasījuma var konsultēties, lai pielāgotu kvotas, mainot daudzumu virs 6 000 hl no kvotas, kas ietverta pozīcijā 2204 29, uz to, kas ietverta pozīcijās 2204 10 un 2204 21.”

VIII PIELIKUMS

“4. PROTOKOLS

IV PIELIKUMS

FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Faktūras deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Zemsvītras piezīmes nav jāiekļauj.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ (митническо разрешение Nr. … (1)) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … (2) преференциален произход.

Spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento (autorización aduanera no … (1)) declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

Čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anderes angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolli kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο (άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)), εκτός εάν δηλώνεται δηλώνει σαφώς ότι, ΤΑ Προϊόντα είναι άλλως προτιμησιακής αυτά καταγωγής … (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts franču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document (autorisation douanière no … (1)) déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br. … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi … (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāliešu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento (autorizzazione doganale n. … (1)), dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų produktų eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės produktai.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy egyértelmű eltérő jelzés hiányában az áruk preferenciális … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

Teksts portugāļu valodā

O abaixo assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento (autorização aduaneira n.o … (1)), declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document (autorizația vamală nr. … (1)) declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia … (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2).

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr. … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

Teksts bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valodā

Извозникот на производите што ги покрива овоj документ (царинскo одобрение бр. … (1)) изjавува дека, освен ако тоа не е jасно поинаку назначено, овие производи се со … (2) преференциjaлно потекло.

(3)

(vieta un datums)

(4)

(Eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds, kura parakstījusi deklarāciju)

(1) Ja faktūras deklarāciju sagatavo atzīts eksportētājs, šajā vietā jāieraksta atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2) Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnībā vai daļēji attiecas uz izstrādājumiem ar izcelsmi Seūtā vai Meliļā, eksportētājam deklarācijas dokumentā skaidri ir jānorāda uz tām, izmantojot simbolu “CM”.

(3) Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.

(4) Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, atbrīvojums no tā nozīmē, ka arī parakstītāja vārds un uzvārds nav jāraksta.”

18.9.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 276/53

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 134/14/COL

(2014. gada 26. marts),

ar ko 95. reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (“2014. gada pamatnostādnes par filmām un audiovizuālajiem darbiem”)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“IESTĀDE”),

ŅEMOT vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61.–63. pantu un 26. protokolu,

ŅEMOT vērā nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi (“Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši 24. pantu un 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu,

tā kā:

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 24. pantu Iestāde īsteno EEZ līguma noteikumus par valsts atbalstu.

Saskaņā ar Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīguma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu Iestāde sniedz paziņojumus vai izdod pamatnostādnes par EEZ līgumā regulētajiem jautājumiem, ja šis Līgums vai Uzraudzības iestādes un Tiesas nolīgums to skaidri paredz vai ja Iestāde to uzskata par nepieciešamu.

Eiropas Komisija 2013. gada 15. novembrī pieņēma paziņojumu par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem, kurš stājās spēkā 2013. gada 16. novembrī (1).

Šis paziņojums attiecas arī uz Eiropas Ekonomikas zonu.

Eiropas Ekonomikas zonā jānodrošina EEZ valstu atbalsta noteikumu vienota piemērošana atbilstīgi viendabīguma mērķim, kas noteikts EEZ līguma 1. pantā.

Saskaņā ar EEZ līguma XV pielikumā iekļautās nodaļas “VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA” II punktu Iestādei pēc apspriešanās ar Komisiju jāpieņem tiesību akti atbilstoši Eiropas Komisijas pieņemtajiem tiesību aktiem.

APSPRIEDUSIES ar Eiropas Komisiju,

APSPRIEDUSIES ar EBTA valstīm, sūtot 2014. gada 13. februārī vēstuli par šo jautājumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsta pamatnostādnes groza, ieviešot jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (“2014. gada pamatnostādnes par filmām un audiovizuālajiem darbiem”).

Jaunās pamatnostādnes pievienotas pielikumā un ir šā lēmuma neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Autentisks ir tikai lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2014. gada 26. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

Oda Helen SLETNES

priekšsēdētāja

Frank BÜCHEL

Kolēģijas loceklis

(1) OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.

PIELIKUMS

IV DAĻA. NOZAREI RAKSTURĪGIE NOTEIKUMI

Valsts atbalsts filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (1)

(“2014. gada pamatnostādnes par filmām un audiovizuālajiem darbiem”)

1. IEVADS

Audiovizuālajiem darbiem, jo īpaši filmām, ir svarīga loma Eiropas identitāšu veidošanā. Tie atspoguļo Eiropas Ekonomikas zonas (“EEZ”) valstu un reģionu kultūru daudzveidību, dažādās tradīcijas un vēsturiskos aspektus. Audiovizuālie darbi ir gan ekonomikas preces, kas sniedz nozīmīgas iespējas labklājības un nodarbinātības nodrošināšanai, gan kultūras vērtības, kas atspoguļo un veido mūsu sabiedrības.

Audiovizuālo darbu vidū filmas ir īpaši svarīgas to producēšanas izmaksu un kultūras nozīmīguma dēļ. Filmu producēšanai atvēlētais budžets ir ievērojami lielāks nekā budžets, kas paredzēts cita veida audiovizuālā satura darbiem, turklāt tās biežāk ir starptautiski kopražojumi, un tām ir lielāks izmantošanas ilgums. Filmu jomā jo īpaši sīvu konkurenci rada valstis ārpus Eiropas. No otras puses, Eiropas audiovizuālie darbi tiek maz izplatīti ārpus to izcelsmes valsts.

Šo ierobežoto izplatīšanu nosaka Eiropas audiovizuālās nozares sadrumstalotība valstu vai pat reģionālajos tirgos. Lai gan tas ir saistīts ar Eiropas kultūru un valodu daudzveidību, vietējo vērtību princips ir iestrādāts arī valsts atbalstā Eiropas audiovizuālajiem darbiem, kuru ar valstu, reģionālo un vietējo finansējuma shēmu palīdzību sniedz daudziem maziem producēšanas uzņēmumiem.

Ir izplatīts uzskats, ka atbalsts ir svarīgs, lai atbalstītu Eiropas audiovizuālo darbu producēšanu. Filmu ražotājiem ir grūtības saņemt pietiekamu sākotnējo komerciālo atbalstu, lai izveidotu tādu finansējuma paketi, kas ļauj īstenot producēšanas projektus. Ar šiem uzņēmumiem un projektiem saistītais augsta līmeņa risks, kā arī šķietamais šīs nozares rentabilitātes trūkums padara šo nozari atkarīgu no valsts atbalsta. Ja šo nozari atstātu tikai tirgus spēku ziņā, daudzas filmas nekad netiktu uzņemtas, ņemot vērā nepieciešamos lielos ieguldījumus un Eiropas audiovizuālo darbu ierobežoto skatītāju loku. Šajā situācijā EBTA Uzraudzības iestādei (“Iestāde”) un EEZ valstīm ir svarīga loma audiovizuālo projektu veicināšanā, lai nodrošinātu kultūras un radošo spēju izpausmes iespējas, tādējādi atspoguļojot Eiropas kultūras dažādību un bagātību.

Eiropas Savienības atbalsta programma Media (2), kas paredzēta filmu, televīzijas raidījumu un jauno plašsaziņas līdzekļu nozarei, piedāvā dažādas finansēšanas shēmas, kas paredzētas dažādām audiovizuālās nozares jomām, tostarp shēmas, kas paredzētas producentiem, izplatītājiem, tirdzniecības aģentiem, mācību kursu rīkotājiem, jauno digitālo tehnoloģiju operatoriem, “video pēc pieprasījuma” platformu operatoriem, demonstrētājiem un festivālu, gadatirgu un veicināšanas pasākumu rīkotajiem. Tā sekmē Eiropas filmu apriti un veicināšanu, īpašu uzsvaru liekot uz Eiropas valstu kopražojuma filmām. Šie pasākumi tiks turpināti Media apakšprogrammā Radošās Eiropas ietvaros – jaunā Eiropas atbalsta programma kultūras un radošajām nozarēm.

2. KĀPĒC JĀKONTROLĒ VALSTS ATBALSTS, KO PIEŠĶIR FILMĀM UN CITIEM AUDIOVIZUĀLAJIEM DARBIEM?

EEZ valstis ir īstenojušas dažādus atbalsta pasākumus filmu, televīzijas raidījumu un citu audiovizuālo darbu producēšanai. EEZ valstis filmu atbalstam ik gadu tērē ievērojamas summas ar valsts līmeņa, reģionālu un vietēju atbalsta shēmu starpniecību. Šo pasākumu pamatā ir gan kultūras, gan ekonomikas apsvērumi. To galvenais kultūras mērķis ir nodrošināt, ka nacionālā un reģionālā kultūra un radošais potenciāls rod izpausmi tādos audiovizuālajos medijos kā filmas un televīzija. No otras puses, to mērķis ir radīt darbības “kritisko masu”, lai nodrošinātu dinamiku nozares attīstībai un konsolidācijai, veidojot stabilus producēšanas uzņēmumus un prasmju un pieredzes pastāvīgu bāzi.

Pateicoties šim atbalstam, Eiropa ir kļuvusi par vienu no lielākajām filmu veidotājām pasaulē. Eiropas audiovizuālā tirgus vērtība kino izklaides jomā 2012. gadā tika lēsta EUR 17 miljardu apmērā (3). EEZ audiovizuālajā nozarē strādā daudz darba ņēmēju (4).

Tādējādi filmu producēšanai un izplatīšanai ir ne tikai kultūras vērtība, bet arī būtiska saimnieciskās darbības veida nozīme. Turklāt filmu producētāji darbojas starptautiskā līmenī un audiovizuālos darbus izplata starptautiskā tirgū. Tas nozīmē, ka šāds atbalsts, kas izpaužas kā dotācijas, nodokļu atvieglojumi vai citāds finansiālais atbalsts, var ietekmēt EEZ valstu savstarpējo tirdzniecību. Producētājiem un audiovizuālajiem darbiem, kas saņem šādu atbalstu, visticamāk, rodas finansiālas un tātad arī konkurences priekšrocības, salīdzinot ar tiem, kas šādu atbalstu nesaņem. Līdz ar to šāds atbalsts var kropļot konkurenci un tikt atzīts par valsts atbalstu saskaņā ar Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) 61. panta 1. punktu. Saskaņā ar EEZ līguma 62. pantu Iestādei ir jānovērtē audiovizuālajai nozarei piešķirtā atbalsta saderība ar EEZ tirgu gluži tāpat, kā tai ir pienākums šādu pārbaudi veikt citu nozaru valsts atbalsta pasākumiem.

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu ir aizliegts atbalsts, ko piešķir valsts vai ko piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus un iespaido tirdzniecību starp EEZ valstīm. Tomēr Iestāde dažus valsts atbalsta veidus var atbrīvot no šā aizlieguma. Viens no šiem izņēmumiem ir EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkts attiecībā uz atbalstu konkrētu saimniecisko darbību attīstības veicināšanai, ja šādam atbalstam nav tāda nelabvēlīga iespaida uz tirdzniecības apstākļiem, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm.

10.

EEZ līguma 31. protokola 13. pantā tiek atzīta vajadzība pastiprināt sadarbību kultūras jomā. EEZ līgumā nav ietverts “kultūras atbrīvojums” līdzīgi tam, kāds ietverts LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunktā, kas atbalstam, kurš piešķirts kultūras veicināšanai, paredz īpašu iespēju atbrīvojumam no LESD 107. panta 1. punktā paredzētā vispārējā nesaderības principa. Tomēr Iestāde uzskata, ka saskaņā ar tās pastāvīgo praksi (5) atbalsta pasākumus filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem var apstiprināt kultūras apsvērumu dēļ, balstoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu. Veicot novērtējumu, Iestāde piemēros tos pašus kritērijus, ko piemēro Eiropas Komisija LESD 107. panta 3. punkta d) apakšpunkta nolūkā.

11.

Audiovizuālo darbu atbalsts veicina Eiropas filmu un audiovizuālās nozares vidēja termiņa un ilgtermiņa ilgtspēju visās EEZ valstīs un palielina Eiropas skatītājiem pieejamo darbu daudzveidību kultūras ziņā.

12.

Būdamas UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībnieces, Norvēģija un Islande ir apņēmušās iestrādāt kultūras dimensiju kā būtisku elementu savās politikas jomās (6).

3. ATTĪSTĪBA KOPŠ 2001. GADA

13.

Filmu un citu audiovizuālo darbu producēšanai paredzētā valsts atbalsta novērtēšanas kritērijus Eiropas Komisija noteica 2001. gada paziņojumā par kinematogrāfiju (7). Šo kritēriju piemērošanas termiņu pagarināja 2004. (8), 2007. (9) un 2009. gadā (10), un tie zaudēja spēku 2012. gada 31. decembrī. Iestādes pamatnostādnes par valsts atbalstu kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (“Iestādes 2008. gada pamatnostādnes”) sākotnēji bija noteiktas 2008. gadā un bija balstītas uz iepriekš minētajiem Eiropas Komisijas 2001., 2004. un 2007. gada paziņojumiem (11). Šīs pamatnostādnes atbilst 2001. gada paziņojuma un Iestādes 2008. gada pamatnostādņu galvenajai ievirzei, tomēr ņemot vērā vairākas kopš 2001. gada novērotās tendences.

14.

Atbalsta shēmas, kuras Komisija un Iestāde ir apstiprinājušas, kopš stājās spēkā 2001. gada noteikumi, liecina, ka EEZ valstis izmanto ļoti dažādus atbalsta mehānismus un nosacījumus. Vairumā shēmu ir izmantots modelis, kuram bija izstrādāti 2001. gada vērtēšanas kritēriji, proti, dotācijas piešķir konkrētu filmu producēšanai un maksimālo atbalstu nosaka procentuālā izteiksmē no atbalsta saņēmēja producēšanas budžeta. Tomēr arvien vairāk EEZ valstu ir īstenojušas shēmas, kurās atbalsta summa ir izteikta procentos no tikai piešķīrējā EEZ valstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem. Šajās shēmās atbalsts bieži izpaužas kā nodokļu samazinājums vai arī tiek automātiski piemērots filmām, kuras atbilst noteiktiem kritērijiem pretendēšanai uz atbalstu. Pretstatā filmu fondiem, no kuriem, pamatojoties uz pieteikumu, piešķir individuālu atbalstu konkrētām filmām, minētās automātiskās piemērošanas shēmas filmu producētājiem dod iespēju jau filmas plānošanas un izstrādes posmā rēķināties ar konkrētu prognozējamu summu.

15.

Atbalstāmo darbību spektra ziņā jānorāda, ka dažas EEZ valstis piešķir atbalstu arī darbībām ārpus filmu producēšanas. Tas ietver atbalstu filmu izplatīšanai vai kinoteātriem, piemēram, lai atbalstītu lauku kinoteātrus vai nekomerciālos kinoteātrus vai lai segtu to renovācijas un modernizācijas izmaksas, tostarp saistībā ar pāreju uz digitālajiem projektoriem. Dažas EEZ valstis atbalsta audiovizuālos projektus, kas ir plašāki par filmu un TV programmu tradicionālo koncepciju, jo īpaši tādus interaktīvos produktus kā “starpmediji” (transmedia) vai spēles. Šajos gadījumos Komisija un Iestāde, izvērtējot tām paziņotā atbalsta nepieciešamību, samērīgumu un piemērotību, kā atsauci izmantoja paziņojumā par kinematogrāfiju un Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs noteiktos kritērijus. Ir novērots, ka EEZ valstis, savstarpēji arvien vairāk konkurējot, izmanto valsts atbalstu ieguldījumu piesaistei no ārpussavienības valstu lielajiem filmu producēšanas uzņēmumiem. Šie jautājumi nebija aplūkoti ne 2001. gada paziņojumā, ne Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs.

16.

Jau 2001. gada paziņojumā bija minēts, ka Komisija pārskatīs šīs nozares izdevumu teritoriālo saistību maksimālo līmeni, kas atļauts saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem. Izdevumu teritoriālās saistības filmu finansēšanas shēmās ir saistības, saskaņā ar kurām atbalstāmās filmas budžeta noteiktai daļai ir jābūt izlietotai EEZ valstī, kura piešķir atbalstu. Paziņojuma 2004. gada versijā bija atzīts, ka filmu finansēšanas shēmās paredzētās izdevumu teritoriālās saistības ir jautājums, kas vēl jāizvērtē, lai noteiktu saderību ar Līgumā paredzētajiem iekšējā tirgus principiem. Ir jāņem vērā arī kopš 2001. gada pieņemtā Tiesas un EBTA Tiesas judikatūra par iekšējā tirgus nozīmi saistībā ar preču un pakalpojumu izcelsmes noteikumiem (12).

17.

Tādējādi, 2009. gadā pagarinot 2001. gada paziņojumā noteikto valsts atbalsta vērtēšanas kritēriju piemērošanu, Komisija norādīja, ka būs jāapsver šo norišu ietekme un jāpārskata vērtēšanas kritēriji.

4. KONKRĒTĀS IZMAIŅAS

18.

Ar šīm pamatnostādnēm ir risināti iepriekš minētie jautājumi un tiek ieviesti grozījumi 2001. gada paziņojumā un Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs noteiktajos kritērijos. Konkrēti, šajās pamatnostādnēs valsts atbalsts tiek atļauts plašākam darbību lokam, ir uzsvērta subsidiaritātes principa nozīme kultūras politikā un pamatbrīvību ievērošana (EEZ līguma 4., 8., 28., 31., 36. un 40. pants), kopražojumu atbalstam pieļauta lielāka maksimālā intensitāte un paredzēta kinematogrāfijas mantojuma aizsardzība un tā pieejamība. Komisija un Iestāde uzskata, ka šīs izmaiņas ir vajadzīgas, ņemot vērā kopš 2001. gada notikušo attīstību, un tās Eiropas darbiem nākotnē palīdzēs kļūt konkurētspējīgākiem un ar izteiktāku Eiropas dimensiju.

4.1. DARBĪBAS JOMA

19.

Attiecībā uz šo pamatnostādņu darbības jomā ietilpstošajām darbībām jāatzīmē, ka 2001. gada paziņojumā par kinematogrāfiju un Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs noteiktie valsts atbalsta kritēriji bija vērsti uz filmu producēšanu. Tomēr, kā minēts iepriekš, dažas EEZ valstis piedāvā atbalstu arī citām saistītām darbībām, piemēram, scenāriju rakstīšanai, izstrādei, filmu izplatīšanai vai filmu veicināšanai (tostarp filmu festivāliem). Mērķi aizsargāt un veicināt Eiropas kultūru daudzveidību ar audiovizuālajiem darbiem var sasniegt tikai tad, ja cilvēki šos darbus noskatās. Atbalstu piešķirot vienīgi producēšanai, rodas risks, ka tiek stimulēts audiovizuālo darbu piedāvājums, nenodrošinot, ka audiovizuālie darbi tiek pienācīgi izplatīti un veicināti. Tāpēc ir lietderīgi paredzēt, ka atbalsts var attiekties uz visiem filmu veidošanas aspektiem, sākot no darba koncepcijas un beidzot ar demonstrēšanu skatītājiem.

20.

Attiecībā uz atbalstu kinoteātriem attiecīgās summas parasti ir salīdzinoši nelielas, tāpēc, piemēram, lauku un nekomerciālajiem kinoteātriem vajadzētu būt iespējai saņemt pietiekamu atbalstu saskaņā ar de minimis regulu (13). Tomēr, ja EEZ valsts spēj pamatot, ka nepieciešams lielāka apjoma atbalsts kinoteātriem, to novērtēs saskaņā ar šīm pamatnostādnēm kā atbalstu kultūras veicināšanai EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Atbalsts kinoteātriem veicina kultūru, jo kinoteātru galvenais mērķis ir izrādīt filmas, kas ir kultūras produkti.

21.

Dažas EEZ valstis ir paredzējušas atbalstīt audiovizuālos projektus, kas ir plašāki par filmu un TV programmu tradicionālo koncepciju. “Starpmediju” vēstījumi (saukti arī par “daudzplatformu” vai “šķērsmediju” vēstījumiem) ir paņēmiens, ka stāstījumu pasniedz vairākās platformās un formātos, izmantojot digitālās tehnoloģijas, piemēram, filmas un spēles. Svarīgs aspekts ir tas, ka šie satura elementi ir savstarpēji savienoti (14). Tā kā starpmediju projekti ir nenovēršami saistīti ar filmu producēšanu, saskaņā ar šīm pamatnostādnēm filmu producēšanas komponents tiek uzskatīts par audiovizuālo darbu.

22.

Savukārt spēles, kas tuvākajos gados varētu būt viens no plašsaziņas līdzekļu veidiem ar straujāko pieaugumu, ne vienmēr ir kvalificējamas kā audiovizuāli darbi vai kultūras produkti. Producēšanas, izplatīšanas, mārketinga un patēriņa ziņā spēles atšķiras no filmām. Tāpēc filmu producēšanai paredzētos noteikumus nevar automātiski piemērot spēlēm. Turklāt atšķirībā no filmu un televīzijas raidījumu nozares attiecībā uz spēlēm Komisijas un Iestādes rīcībā nav valsts atbalsta jomas lēmumu “kritiskās masas”. Tādējādi šīs pamatnostādnes neattiecas uz atbalstu, kas piešķirts spēlēm. Visus atbalsta pasākumus, kas paredzēti spēlēm un kuri neatbilst vispārējās grupu atbrīvojuma regulas (VGAR) (15) vai de minimis regulas nosacījumiem, arī turpmāk izskatīs katrā gadījumā atsevišķi. Ja varēs pierādīt kultūru veicinošu un izglītojošu spēļu atbalsta shēmu nepieciešamību, Iestāde pēc analoģijas piemēros šajās pamatnostādnēs noteiktos atbalsta intensitātes kritērijus.

4.2. KULTŪRAS KRITĒRIJS

23.

Lai atbalsts audiovizuālajai nozarei būtu saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, tam jāveicina kultūra, un kultūras darbību definēšana ir galvenokārt EEZ valstu kompetencē. Iestāde atzīst, ka, izvērtējot audiovizuālo darbu atbalsta shēmas, tās uzdevums ir vienīgi pārbaudīt, vai EEZ valstīm ir piemēroti un efektīvi pārbaudes mehānismi, kas ļauj novērst acīmredzamas kļūdas. To var panākt vai nu ar kultūras darbu atlases procedūru, ar kuru nosaka, kuriem audiovizuālajiem darbiem būtu jāpiešķir atbalsts, vai ar kultūras darbu profilu, kuram ir jāatbilst visiem audiovizuālajiem darbiem, par kuriem vēlas saņemt atbalstu. Saskaņā ar UNESCO 2005. gada Konvenciju par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu (16) Iestāde atzīmē, ka tas, ka filma ir komerciāla, neliedz tai reizē būt par kultūras vērtību.

24.

Valodu daudzveidība ir būtisks kultūru daudzveidības elements, tāpēc kādas EEZ valsts valodas vai valodu lietojuma aizsardzība un veicināšana ir uzskatāma arī par kultūras veicināšanu (17). Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas iedibināto judikatūru gan EEZ valsts valodas veicināšana (18), gan kultūrpolitika (19) var būt primārs vispārējas nozīmes apsvērums, kas attaisno pakalpojumu sniegšanas brīvības ierobežošanu. Tāpēc EEZ valstis kā atbalsta nosacījumu cita starpā var izvirzīt prasību, lai filma tiktu veidota noteiktā valodā, ja ir konstatēts, ka šī prasība ir nepieciešama un samērīga kultūras mērķa sasniegšanai audiovizuālajā nozarē, tostarp ar potenciālu veicināt attiecīgā reģiona sociālo, reliģisko, filozofisko vai valodas aspektu izpausmes brīvību. Apstāklis, ka šāds kritērijs praksē var radīt priekšrocības tiem kinematogrāfijas uzņēmumiem, kuri strādā konkrētajā valodā, uz kuru attiecas šis kritērijs, šķiet, ir izvirzītā mērķa neatņemama sastāvdaļa (20).

4.3. IZDEVUMU TERITORIĀLĀS SAISTĪBAS

25.

Kopš Eiropas Komisija sāka izskatīt filmu atbalsta shēmas, īpaša uzmanība ir pievērsta atbalsta piešķīrēju iestāžu noteiktajām saistībām, ka filmu producētājiem noteikta filmas producēšanas budžeta daļa ir jāizlieto konkrētā teritorijā (tā dēvētās “izdevumu teritoriālās saistības”). Ar 2001. gada paziņojumu par kinematogrāfiju un Iestādes 2008. gada pamatnostādnēm EEZ valstīm bija atļauts pieprasīt, ka līdz 80 % no filmas budžeta ir jāizlieto to teritorijā. Shēmas, kurās atbalsta summa ir izteikta procentos no piešķīrējā EEZ valstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, jau pēc to būtības tiecas piesaistīt šai atbalsta piešķīrējai EEZ valstij pēc iespējas lielāku producēšanas darbību daļu un ietver sevī izdevumu teritorializācijas elementu. Šajās pamatnostādnēs ir jāņem vērā šie dažādie atbalsta shēmu veidi, kādi pašlaik tiek izmantoti.

26.

Izdevumu teritoriālās saistības ierobežo iekšējo tirgu audiovizuālo darbu producēšanas jomā. Tāpēc Komisija bija pasūtījusi ārēju pētījumu par audiovizuālo darbu producēšanas teritoriālajiem nosacījumiem, kurš tika pabeigts 2008. gadā (21). Kā norādīts paziņojuma par kinematogrāfiju 2009. gada versijā, minētā pētījuma secinājumi kopumā bija neviennozīmīgi, proti, nebija iespējams noteikt, vai teritoriālās piesaistes nosacījumu pozitīvā ietekme pārsniedz negatīvo ietekmi.

27.

Tomēr pētījumā bija konstatēts, ka filmu producēšanas izmaksas, šķiet, ir augstākas tajās valstīs, kurās piemēro teritoriālos nosacījumus. Šajā pētījumā secināts arī, ka teritoriālie nosacījumi var radīt šķēršļus kopražojumiem un samazināt to efektivitāti. Kopumā pētījumā bija konstatēts, ka visvairāk ierobežojošās izdevumu teritoriālās saistības nerada pietiekami lielu pozitīvo ietekmi, lai attaisnotu ierobežojumu pašreizējā līmeņa saglabāšanu. Turklāt netika arī pierādīts, ka šie nosacījumi būtu nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai.

28.

Valsts līmeņa pasākums, ar kuru tiek ierobežota EEZ līgumā garantēto pamatbrīvību izmantošana, ir pieņemams tikai tad, ja ir izpildīti vairāki nosacījumi: pasākums atbilst primāriem vispārējas nozīmes apsvērumiem, garantē izvirzītā mērķa sasniegšanu un nepārsniedz tā sasniegšanai nepieciešamo (22). Filmu nozares specifiskās iezīmes, jo īpaši producēšanas darba izteiktā mobilitāte, un kultūru daudzveidības un valsts kultūras un valodas veicināšana var tikt uzskatīti par primāriem vispārējas nozīmes apsvērumiem, kas var attaisnot pamatbrīvību izmantošanas ierobežojumu. Tāpēc Iestāde joprojām atzīst, ka zināmā mērā šādi nosacījumi var būt nepieciešami, lai dalībvalstī vai reģionā, kas piešķir atbalstu, uzturētu filmu ražošanas infrastruktūras kritisko masu.

29.

Ir ļoti maz EEZ valstu, kas izdevumu teritoriālās saistības nosaka 80 % apmērā no producēšanas budžeta, kā atļauts 2001. gada paziņojumā un Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs. Vairākas EEZ valstis savās shēmās vispār neparedz izdevumu teritoriālās saistības. Daudzās reģionālajās shēmās tiek noteikta atbalsta summa un prasīts, lai 100 % vai 150 % no šīs summas būtu izlietoti piešķīrējā EEZ valstī, taču neprecizējot noteikumus par izcelsmes valsti tiem pakalpojumiem, par kuriem slēdz apakšlīgumus, vai producēšanā izmantoto preču izcelsmi. Dažās shēmās ir paredzēts, ka atbalstu saņemošais producētājs līdz pat 20 % no producēšanas budžeta drīkst izlietot ārpus konkrētās EEZ valsts. Dažas EEZ valstis filmu atbalstu izsaka kā tikai vietējo izdevumu procentuālu daļu.

30.

Izdevumu summai, uz kuru attiecas izdevumu teritoriālās saistības, būtu jābūt samērīgai ar EEZ valsts faktiskajām finansiālajām saistībām, nevis ar kopējo producēšanas budžetu. Tas ne vienmēr tā bija saistībā ar teritoriālo kritēriju, kas paredzēts 2001. gada paziņojumā (23) vai Iestādes 2008. gada pamatnostādnēs.

31.

Pamatā pastāv divi atšķirīgi atbalsta mehānismi, ko EEZ valstis izmanto filmu producēšanas atbalsta piešķiršanā:

atbalsts, ko piešķir, piemēram, ar atlases komisijas lēmumu, tiešo dotāciju veidā, piemēram, ko nosaka kā producēšanas budžeta procentuālu daļu, un

atbalsts, ko piešķir un nosaka kā procentuālo daļu no piešķīrējā EEZ valstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem (piemēram, nodokļu atvieglojumi).

32.

Šā paziņojuma 48. punktā ir noteikti katram mehānismam piemērojamie robežlielumi, kurus nepārsniedzot Iestāde var piekrist, ka EEZ valsts ir noteikusi izdevumu teritoriālās saistības, kas var būt joprojām uzskatāmas par nepieciešamām un samērīgām kultūras mērķa sasniegšanai.

33.

Attiecībā uz atbalstu dotāciju veidā izdevumu teritoriālo saistību maksimālais lielums jāierobežo 160 % apmērā no atbalsta summas. Tas atbilst līdzšinējam noteikumam par “80 % no producēšanas budžeta”, ja atbalsta intensitāte sasniedz 51. punkta 2. apakšpunktā noteikto vispārīgo robežlielumu, kas ir 50 % no producēšanas budžeta (24).

34.

Attiecībā uz atbalstu, ko piešķir kā noteiktu procentuālo daļu no piešķīrējā EEZ valstī veiktās producēšanas darbības izdevumiem, ir stimuls attiecīgajā EEZ valstī izdot vairāk, lai saņemtu lielāku atbalstu. Nosakot, ka atbalstu var saņemt tikai par tām producēšanas darbībām, kas tiek veiktas atbalsta piešķīrējā EEZ valstī, tiek noteikts teritoriāls ierobežojums. Tādējādi, lai noteiktu robežlielumu, kas ir pielīdzināms dotāciju robežlielumam, maksimālais izdevumu apjoms, kuram var piemērot izdevumu teritoriālās saistības, ir noteikts 80 % apmērā no producēšanas budžeta.

35.

Turklāt saskaņā ar jebkuru no abiem mehānismiem shēmā var būt atbilstības kritērijs, kas prasa, lai noteikts minimālais producēšanas darbības apjoms tiktu veikts piešķīrējas EEZ valsts teritorijā. Šis apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no producēšanas budžeta.

36.

Jebkurā gadījumā EEZ valstīm nav nekāda pienākuma noteikt izdevumu teritoriālās saistības.

4.4. KONKURENCE PAR LIELO ĀRVALSTU FILMU PRODUCĒTĀJU PIESAISTI

37.

Kopš 2001. gada vairākas EEZ valstis ir ieviesušas shēmas, kuru mērķis ir piesaistīt Eiropai augsta līmeņa projektus, pasaules mērogā konkurējot ar citām uzņemšanas vietām un infrastruktūru, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, Kanādā, Jaunzēlandē vai Austrālijā. Pirms jaunā Komisijas paziņojuma sagatavošanas notikušajā sabiedriskajā apspriešanā tika atzīts, ka šādi projekti ir nepieciešami, lai uzturētu kvalitatīvu audiovizuālo infrastruktūru, veicinātu augsta līmeņa kinostudiju, aprīkojuma un personāla izmantošanu un sekmētu tehnoloģiju, zinātības un īpašo zināšanu pārnesi. Ja ārvalstu producētāji daļēji izmantotu šo infrastruktūru, tas palīdzētu nodrošināt nepieciešamās jaudas, lai īstenotu augstas kvalitātes un profila projektus Eiropā.

38.

Attiecībā uz iespējamo ietekmi uz Eiropas audiovizuālo nozari ārvalstu projektiem var būt ilgstoša ietekme, jo parasti tajos tiek plaši izmantota vietējā infrastruktūra un personāls. Kopumā tas var pozitīvi ietekmēt valstu audiovizuālo nozari. Turklāt jāpiemin, ka daudzas no filmām, kuras uzskata par lieliem ārpussavienības valstu projektiem, patiesībā ir kopražojumi, kuros piedalās arī Eiropas producētāji. Tādējādi šīs subsīdijas palīdzētu arī veicināt Eiropas audiovizuālos darbus un uzturēt infrastruktūru, kas dotu iespēju īstenot dalībvalstu projektus.

39.

Tāpēc Iestāde uzskata, ka šādu atbalstu principā var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu kā atbalstu kultūras veicināšanai, ievērojot tos pašus nosacījumus kā attiecībā uz atbalstu Eiropas projektiem. Tomēr, tā kā atbalsta summas vērienīgu starptautisko projektu gadījumā var būt ļoti lielas, Iestāde uzraudzīs šā veida atbalsta turpmāko attīstību, lai nodrošinātu, ka konkurence notiek, galvenokārt pamatojoties uz kvalitāti un cenām, nevis valsts atbalstu.

4.5. KOPRAžOJUMI

40.

Tikai dažas Eiropas filmas tiek izplatītas ārpus teritorijas, kur tās radītas. Varbūtība, ka Eiropas filmu demonstrē vairākās EEZ valstīs, ir lielāka gadījumā, ja runa ir par kopražojumu, kurā iesaistīti vairāku valstu producētāji. Ņemot vērā to, kāda nozīme ir dažādu EEZ valstu producētāju sadarbībai, lai radītu tādus Eiropas darbus, kas tiek izrādīti vairākās EEZ valstīs, Iestāde uzskata, ka attiecībā uz kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena EEZ valsts un kuros piedalās producētāji vairāk nekā no vienas EEZ valsts, ir pamatoti pieļaut lielāku atbalsta intensitāti.

4.6. KINEMATOGRĀFIJAS MANTOJUMS

41.

Iestāde uzskata, ka kultūras un izglītības apsvērumu dēļ filmas būtu jāapkopo un jāsaglabā un jānodrošina to pieejamība turpmākajām paaudzēm. Izglītības, jaunatnes, kultūras un sporta padomes 2010. gada 18. novembra secinājumos par Eiropas kinematogrāfisko mantojumu (25) ES dalībvalstis tika aicinātas nodrošināt, ka filmas, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, tiktu nodotas glabāšanā kādā kinematogrāfiskā mantojuma saglabāšanas iestādē (26) kopā ar visiem saistītajiem materiāliem, ja vien tas ir īstenojams, un šīm iestādēm būtu atbilstīgās tiesības attiecībā uz filmu un saistīto materiālu saglabāšanu un nekomerciālu izmantošanu kultūras vajadzībām.

42.

Dažas ES dalībvalstis ir ieviesušas praksi, ka atbalsta pēdējo daļu tās samaksā pēc tam, kad kinematogrāfijas mantojuma saglabāšanas iestāde ir apliecinājusi, ka atbalstītā filma nodota glabāšanā. Šī ir izrādījusies efektīva pieeja, kā nodrošināt līgumā noteikto nodošanas saistību izpildi.

43.

Atsevišķas ES dalībvalstis dotāciju līgumos ir ieviesušas arī noteikumus, lai kinematogrāfijas mantojuma saglabāšanas iestādes, pildot sabiedriskās nozīmes uzdevumus, varētu valsts finansētās filmas pēc noteikta laika izmantot konkrētiem mērķiem, ja vien tas netraucē filmas normālu izmantošanu.

44.

Iestāde uzskata, ka arī EEZ valstīm būtu jāaicina un jāatbalsta producētāji iesniegt atbalstāmās filmas kopiju finansējošās iestādes izraudzītajā kinematogrāfijas mantojuma iestādē saglabāšanai, kā arī konkrētai nekomerciālai izmantošanai, kas saskaņota ar tiesību subjektu(-iem), ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības un neskarot taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu tiesību subjektam(-iem), kad pagājis dotāciju līgumā noteikts saskaņots laika posms, ja tas netraucē filmas normālu izmantošanu.

5. ATBALSTA SADERĪBAS NOVĒRTĒŠANA

45.

Vērtējot filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem paredzēto atbalstu, Iestāde, pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, pārbauda:

—	pirmkārt, vai atbalsta shēmā ir ievērots “vispārējās likumības” princips, t. i., Iestādei ir jāpārbauda, vai shēma neietver noteikumus, kas būtu pretrunā EEZ līguma noteikumiem ar valsts atbalstu nesaistītās jomās,

—	otrkārt, vai shēma atbilst turpmāk norādītajiem konkrētajiem atbalsta saderības kritērijiem.

5.1. VISPĀRĒJĀ LIKUMĪBA

46.

Iestādei vispirms ir jāpārliecinās par to, ka atbalsta pasākums atbilst “vispārējās likumības” principam, un jāpārbauda, vai attiecināmības nosacījumi un atbalsta piešķiršanas nosacījumi neietver noteikumus, kas ir pretrunā EEZ līgumam ar valsts atbalstu nesaistītās jomās. Iestādei jānodrošina cita starpā, ka ir ievēroti šādi principi: diskriminācijas aizliegums pēc pilsonības, preču brīva aprite, darba ņēmēju pārvietošanās brīvība, brīvība veikt uzņēmējdarbību, pakalpojumu sniegšanas brīvība un kapitāla brīva aprite (EEZ līguma 4., 8., 28., 31., 36. un 40. pants). Gadījumos, kad noteikumi, kas ir pretrunā šiem principiem, nav nošķirami no shēmas darbības, Iestāde piemēro šos principus kopā ar konkurences noteikumu piemērošanu.

47.

Atbilstoši iepriekš minētajiem principiem atbalsta shēmās nedrīkst, piemēram, atbalstu paredzēt tikai attiecīgās valsts pilsoņiem, pieprasīt, lai saņēmējiem būtu tādu attiecīgās valsts uzņēmumu statuss, kas dibināti saskaņā ar tās komerclikumu (uzņēmumiem, kas dibināti kādā no EEZ valstīm, bet darbojas citā valstī ar pastāvīgas filiāles vai pārstāvniecības starpniecību, jābūt tiesīgiem pretendēt uz atbalstu, turklāt prasība par pārstāvniecības statusu drīkst būt piemērojama tikai atbalsta izmaksāšanai), vai piespiest ārvalstu uzņēmumus, kuri sniedz filmu producēšanas pakalpojumus, attiecībā uz norīkotajiem darba ņēmējiem apiet noteikumus un nosacījumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 96/71/EK (27).

48.

Ņemot vērā Eiropas filmu nozares specifiku, filmu producēšanas atbalsta shēmās var paredzēt:

vai nu prasību, ka līdz pat 160 % no konkrēta audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta summas jāizlieto teritorijā, kurā atbalsts piešķirts, vai

konkrēta audiovizuālā darba producēšanai piešķirtā atbalsta summas aprēķināšanu procentuāli no piešķīrējā EEZ valstī veiktās filmu producēšanas darbības izdevumiem, parasti gadījumā, ja atbalsta shēma paredz nodokļu atvieglojumus.

49.

Abos gadījumos EEZ valstis var prasīt, ka, lai projekts varētu pretendēt uz atbalstu, noteikts minimālais producēšanas darbību apjoms jāveic to teritorijā. Tomēr šis apjoms nedrīkst pārsniegt 50 % no kopējā producēšanas budžeta. Turklāt teritoriālās piesaistes līmenis nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt 80 % no kopējā producēšanas budžeta.

5.2. KONKRĒTIE KRITĒRIJI NOVĒRTĒJUMAM SASKAŅĀ AR EEZ LĪGUMA 61. PANTA 3. PUNKTA c) APAKŠPUNKTU

50.

Mērķis, ko tiecas sasniegt ar Eiropas audiovizuālo darbu producēšanas un producēšanai un demonstrēšanai nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanas atbalstu, ir Eiropas kultūru identitātes veidošana un kultūru daudzveidības veicināšana. Tādējādi atbalsta mērķis ir kultūras veicināšana. Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu šāds atbalsts var būt saderīgs ar EEZ līgumu. Uzņēmumi, kas darbojas filmu un TV raidījumu nozarē, var saņemt arī cita veida atbalstu, ko piešķir saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) un c) apakšpunktu (piemēram, reģionālais atbalsts, atbalsts MVU, pētniecībai un izstrādei, apmācībai vai nodarbinātībai), atbalsta apvienošanas gadījumā ievērojot atbalsta maksimālo intensitāti.

51.

Gadījumos, kad shēmas ir paredzētas, lai atbalstītu šajās pamatnostādnēs paredzēto audiovizuālo darbu scenāriju rakstīšanu, izstrādi, producēšanu, izplatīšanu un veicināšanu, Iestāde, novērtējot, vai shēma ir saderīga ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, attiecībā uz atbalstāmo audiovizuālo darbu ņems vērā turpmāk norādītos kritērijus:

atbalsts ir paredzēts kultūras vērtību radīšanai. Katra EEZ valsts atbilstoši šīs valsts kritērijiem pārliecinās, ka atbalstāmā projekta saturam ir kultūras vērtība. To panāk ar efektīvu pārbaudi, kas ļauj novērst acīmredzamas kļūdas: vai nu veicot filmu projektu atlasi, piemēram, ar ekspertu grupas vai personas, kam uzticēts veikt atlasi, palīdzību, vai, ja šāda atlases procedūra nav paredzēta, izveidojot sarakstu ar kultūras kritērijiem, saskaņā ar kuriem tiks pārbaudīts katrs audiovizuālais darbs;

atbalsta intensitāte principā nedrīkst pārsniegt 50 % no producēšanas budžeta, lai saglabātos stimuli normālām komerciālām iniciatīvām. Kopražojumiem, kurus finansē vairāk nekā viena EEZ valsts un kuros piedalās producētāji vairāk nekā no vienas EEZ valsts, atbalsta intensitāte drīkst būt līdz 60 % no producēšanas budžeta. Šie ierobežojumi neattiecas uz sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem (28) un kopražojumiem, kuros piedalās valstis no ESAO Attīstības atbalsta komitejas saraksta (29). Šajā kontekstā par sarežģītiem audiovizuālajiem darbiem var uzskatīt filmas, kuru vienīgā oriģinālversija ir tādu EEZ valstu oficiālajā valodā, kurām ir ierobežota teritorija, iedzīvotāju skaits vai valodas lietošanas areāls;

atbalsts scenāriju rakstīšanai vai izstrādei principā nav ierobežots. Taču, ja attiecīgais scenārijs vai projekts pārtop filmā, scenārija rakstīšanas un izstrādes izmaksas tiek attiecīgi ietvertas producēšanas budžetā un ņemtas vērā, aprēķinot audiovizuālā darba maksimālo atbalsta intensitāti saskaņā ar 2. apakšpunktu;

4)	izplatīšanas un veicināšanas izmaksas attiecībā uz audiovizuālajiem darbiem, par kuriem var saņemt producēšanas atbalstu, var tikt atbalstītas, piemērojot tādu pašu atbalsta intensitāti, kāda piemērojama to producēšanai;

izņemot atbalstu scenāriju rakstīšanai, izstrādei, izplatīšanai un veicināšanai, atbalsts specifiskām producēšanas darbībām nav atļauts. Tas nozīmē, ka atbalsts nedrīkst būt paredzēts vienīgi atsevišķiem producēšanas procesa ķēdes posmiem. Konkrēta audiovizuālā darba producēšanai piešķirtais atbalsts būtu jāieskaita darba kopējā budžetā. Producētājam būtu jābūt iespējai brīvi izvēlēties tos budžeta posteņus, kuru izdevumi tiks izmantoti citās EEZ valstīs. Tā mērķis ir nodrošināt, ka atbalstam ir neitrāla stimulējošā ietekme. Paredzot atbalstu konkrētiem filmu budžeta posteņiem, šāds atbalsts var nozīmēt, ka valsts protežē nozares, kas nodrošina atbalstāmajos posteņos paredzētās darbības, un tas būtu pretrunā EEZ līguma noteikumiem;

EEZ valstīm būtu jāaicina un jāatbalsta producētāji iesniegt atbalstāmās filmas kopiju finansējošās iestādes izraudzītajā kinematogrāfijas mantojuma iestādē saglabāšanai, kā arī konkrētai nekomerciālai izmantošanai, kas saskaņota ar tiesību subjektu(-iem), ievērojot intelektuālā īpašuma tiesības un neskarot taisnīgas atlīdzības nodrošināšanu tiesību subjektam(-iem), kad pagājis dotāciju līgumā noteikts saskaņots laika posms, ja tas netraucē filmas normālu izmantošanu;

atbalstu piešķir pārredzamā veidā. EEZ valstīm vienā tīmekļa vietnē vai vienā tīmekļa vietnē, kas izgūst informāciju no vairākām tīmekļa vietnēm, jāpublicē vismaz šāda informācija: apstiprinātās atbalsta shēmas un tās īstenošanas noteikumu pilns teksts, atbalsta saņēmēja vārds un uzvārds vai nosaukums, atbalstāmā pasākuma vai projekta nosaukums un veids, atbalsta summa un atbalsta intensitāte procentos no atbalstāmā pasākuma vai projekta kopējā budžeta. Šī informācija jāpublicē internetā pēc atbalsta piešķiršanas lēmuma pieņemšanas, jāsaglabā vismaz 10 gadus, un tai ir jābūt neierobežoti pieejamai sabiedrībai (30).

52.

Atbalstu kinoteātru modernizācijai, tostarp to digitalizācijai, var sniegt, ja EEZ valstis spēj motivēt šāda atbalsta nepieciešamību, samērīgumu un piemērotību. Uz šā pamata Iestāde izvērtēs, vai shēma ir saderīga ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

53.

Nosakot, vai ir ievērota atbalsta maksimālā intensitāte, ņem vērā atbalstāmajam pasākumam vai projektam piešķirtā EEZ valstu valsts atbalsta pasākumu kopsummu neatkarīgi no tā, vai atbalsts finansēts no vietējiem, reģionālajiem, valsts vai ES līdzekļiem. Tomēr finansējumu, ko nepastarpināti sniedz no tādām ES programmām kā Media, piešķiršanas lēmuma procesā neiesaistot EEZ valstis, neuzskata par valsts līdzekļiem. Tāpēc, vērtējot atbalsta maksimālo robežu ievērošanu, atbalstu no šīm programmām neņem vērā.

6. ATTIECĪGIE PASĀKUMI

54.

Kā attiecīgus pasākumus EEZ līguma 62. panta 1. punkta nozīmē Iestāde ierosina EEZ valstīm to spēkā esošās shēmas filmu finansēšanas jomā saskaņot ar šīm pamatnostādnēm divu gadu laikā no tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā. EEZ valstīm viena mēneša laikā no šo pamatnostādņu publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī jāapstiprina Iestādei, ka tās piekrīt attiecīgajiem ierosinātajiem pasākumiem. Ja atbilde netiks saņemta, Iestāde uzskatīs, ka attiecīgā EEZ valsts nepiekrīt.

7. PIEMĒROŠANA

55.

Iestāde šajās pamatnostādnēs izklāstītos principus piemēros no 2014. gada 1. aprīļa.

56.

Iestāde piemēros šīs pamatnostādnes visiem tai paziņotajiem atbalsta pasākumiem, par kuriem tai būs jāpieņem lēmums pēc 2014. gada 1. aprīļa, pat ja par attiecīgajiem atbalsta pasākumiem paziņots pirms minētā datuma.

57.

Iestāde pārbaudīs jebkura tāda atbalsta saderību ar EEZ līgumu, kas piešķirts bez tās atļaujas un tāpēc pārkāpjot 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu nolīgumā starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidi, pamatojoties uz:

a)	šīm pamatnostādnēm, ja šāds atbalsts daļēji vai pilnībā piešķirts pēc šo pamatnostādņu publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ papildinājumā;

b)	visos pārējos gadījumos – Iestādes 2008. gada pamatnostādnēm.

(1) Šīs pamatnostādnes atbilst Eiropas Komisijas paziņojumam par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (OV C 332, 15.11.2013., 1. lpp.).

(2) EBTA valstis ir programmas Media pilntiesīgas dalībnieces.

(3) PWC Global Entertainment and Media Outlook 2013-2017. http://www.pwc.com/gx/en/global-entertainment-media-outlook/segment-insights/filmed-entertainment.jhtml

(4) KEA European Affairs pētījums Multi-Territory Licensing of Audiovisual Works in the European Union, nobeiguma ziņojums, kas sagatavots Eiropas Komisijai, Informācijas sabiedrības un saziņas līdzekļu ģenerāldirektorātam, 2010. gada oktobris, 21. lpp. http://www.keanet.eu/docs/mtl%20-%20full%20report%20en.pdf

(5) Norvēģija: 2002. gada 20. februāra Lēmums Nr. 32/02/COL, 2002. gada 18. septembra Lēmums Nr. 169/02/COL, 2003. gada 29. oktobra Lēmums Nr. 186/03/COL, 2005. gada 15. jūlija Lēmums Nr. 179/05/COL, 2006. gada 14. novembra Lēmums Nr. 342/06/COL, 2008. gada 2. jūlija Lēmums Nr. 430/08/COL, 2008. gada 10. decembra Lēmums Nr. 774/08/COL, 2009. gada 1. jūlija Lēmums Nr. 289/09/COL, kā arī 2009. gada 31. marta Lēmums Nr. 180/09/COL; Islande: 1999. gada 4. jūnija Lēmums Nr. 114/99/COL, 2000. gada 18. decembra Lēmums Nr. 380/00/COL, 2006. gada 13. decembra Lēmums Nr. 390/06/COL, 2009. gada 10. jūnija Lēmums Nr. 255/09/COL un 2012. gada 4. jūlija Lēmums Nr. 262/12/COL; Lihtenšteina: 2000. gada 27. septembra Lēmums Nr. 192/00/COL, 2006. gada 20. septembra Lēmums Nr. 267/06/COL un 2011. gada 14. decembra Lēmums Nr. 395/11/COL.

(6) Tomēr Lihtenšteinas Firstiste nav UNESCO Konvencijas par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu dalībniece.

(7) Komisijas paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai par atsevišķiem juridiskajiem aspektiem attiecībā uz kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (OV C 43, 16.2.2002., 6. lpp.).

(8) OV C 123, 30.4.2004., 1. lpp.

(9) OV C 134, 16.6.2007., 5. lpp.

(10) OV C 31, 7.2.2009., 1. lpp.

(11) Valsts atbalsta pamatnostādņu atjauninātā versija ir publicēta Iestādes tīmekļa vietnē: http://www.eftasurv.int/state-aid/legal-framework/state-aid-guidelines/. Valsts atbalsta pamatnostādņu VII daļā izklāstīti nozarei specifiski noteikumi par valsts atbalstu kinematogrāfijas un citiem audiovizuālajiem darbiem (OV L 105, 21.4.2011., 32. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 23, 21.4.2011., 1. lpp.).

(12) Jo īpaši Tiesas 2005. gada 10. marta spriedums lietā C-39/04 Laboratoires Fournier (Krājums 2005, I-2057. lpp.).

(13) Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par EK līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.), kas kā 1.ea punkts iekļauta EEZ līguma XV pielikumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 29/2007 (OV L 209, 9.8.2007., 52. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 38, 9.8.2007., 34. lpp.), kurš stājās spēkā 2007. gada 28. aprīlī. Šī regula ir aizstāta ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 352, 24.12.2013., 1. lpp.). Regula jāiekļauj EEZ līgumā.

(14) Nejaukt ar tradicionālajām daudzplatformu mediju franšīzēm, turpinājumiem vai adaptācijām.

(15) Komisijas 2008. gada 6. augusta Regula (EK) Nr. 800/2008, kas atzīst noteiktas atbalsta kategorijas par saderīgām ar kopējo tirgu, piemērojot Līguma 87. un 88. pantu (vispārējā grupu atbrīvojuma regula) (OV L 214, 9.8.2008., 3. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2013. gada 29. novembra Regulu (ES) Nr. 1224/2013 attiecībā uz tās piemērošanas termiņu (OV L 320, 30.11.2013., 22. lpp.), kas kā 1.j punkts iekļauta EEZ līguma XV pielikumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 29/2014 (vēl nav publicēts OV vai EEZ papildinājumā), kurš stājās spēkā 2014. gada 15. februārī.

(16) Konvencijas 4. panta 4. punktā ir noteikts: “Kultūras darbības, preces un pakalpojumi ir darbības, preces un pakalpojumi, ar kuriem īsteno vai pauž kultūras izpausmes neatkarīgi no to iespējamās tirdzniecības vērtības. Kultūras darbība pati par sevi var būt galamērķis vai arī veicināt kultūras preču vai pakalpojumu radīšanu.”

(17) Tiesas 2009. gada 5. marta spriedums lietā C-222/07 UTECA, 27.–33. punkts.

(18) Tiesas 2007. gada 13. decembra spriedums lietā C-250/06 United Pan-Europe Communications Belgium, 43. punkts.

(19) Tiesas 1999. gada 28. oktobra spriedums lietā C-6/98 ARD, 50. punkts.

(20) Tiesas 2009. gada 5. marta spriedums lietā C-222/07 UTECA, 34., 36. punkts.

(21) 2008. gada pētījums par ietekmi uz ekonomiku un kultūru, jo īpaši uz kopražojumiem, ko rada filmu un audiovizuālo darbu ražošanai paredzētu valsts atbalsta shēmu klauzulas par teritoriālo piesaisti. http://ec.europa.eu/avpolicy/docs/library/studies/territ/final_rep.pdf

(22) Spriedums lietā C-222/07 UTECA, 25. punkts.

(23) Piemēram, producents, kurš veido 10 miljonu euro liela budžeta filmu, piesakās atbalstam no shēmas, kura piedāvā ne vairāk kā vienu miljonu euro par filmu. Nav samērīgi šo filmu izslēgt no minētās shēmas, pamatojoties uz to, ka ražotājs neplāno vismaz astoņus miljonus euro no ražošanas budžeta izlietot tās valsts teritorijā, kura piedāvā atbalstu.

(24) Piemēram, producents, kurš veido 10 miljonu euro liela budžeta filmu, piesakās atbalstam no shēmas, kura piedāvā ne vairāk kā vienu miljonu euro par filmu. Producētājam tikai 1,6 miljoni euro no producēšanas budžeta jāizlieto tās valsts teritorijā, kura piedāvā atbalstu. Tomēr, ja filmas budžets būtu divi miljoni euro un producētājs saņemtu maksimāli iespējamo atbalsta summu, tam uzliktās izdevumu teritoriālās saistības būtu 80 % apmērā no producēšanas budžeta.

(25) OV C 324, 1.12.2010., 1. lpp.

(26) Dalībvalstis ir noteikušas kinematogrāfijas mantojuma saglabāšanas iestādes, kuru uzdevums ir kultūras un izglītības nolūkos apkopot, saglabāt un darīt pieejamu kinematogrāfijas mantojumu.

(27) Eiropas Parlamenta un Padomes 1996. gada 16. decembra Direktīva 96/71/EK par darba ņēmēju norīkošanu darbā pakalpojumu sniegšanas jomā (OV L 18, 21.1.1997., 1. lpp.), kas kā 30. punkts iekļauta EEZ līguma XVIII pielikumā ar Apvienotās komitejas Lēmumu Nr. 37/98 (OV L 310, 19.11.1998., 25. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 48, 19.11.1998., 260. lpp.), kurš stājās spēkā 1998. gada 1. maijā.

(28) Piemēram, īsfilmas, režisoru pirmās un otrās filmas, dokumentālās filmas vai mazbudžeta darbi un citādā ziņā komerciāli sarežģīti darbi. Saskaņā ar subsidiaritātes principu katras EEZ valsts pienākums ir noteikt sarežģītas filmas definīciju atbilstīgi valsts parametriem.

(29) Attīstības atbalsta komitejas sarakstā ir uzskaitītas visas valstis un teritorijas, kuras var saņemt oficiālo attīstības palīdzību. Tās ir valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, pamatojoties uz nacionālo kopienākumu (NKI) uz vienu iedzīvotāju, saskaņā ar Pasaules Bankas publicētajiem datiem, izņemot G8 valstis, ES dalībvalstis un valstis, attiecībā uz kurām skaidri noteikts datums, kad tās pievienosies ES. Šajā sarakstā ir iekļautas arī visas vismazāk attīstītās valstis (VAV), ko noteikusi Apvienoto Nāciju Organizācija. Skatīt: http://www.oecd.org/document/45/0,3746,en_2649_34447_2093101_1_1_1_1,00.html. Jāatzīmē, ka tikai Norvēģija un Islande ir DAC dalībnieces un tādējādi ievēro DAC pamatnostādnes un atsauces dokumentus, formulējot valsts sadarbības politiku attīstības jomā.

(30) Šī informācija būtu regulāri jāatjaunina (piemēram, ik pēc sešiem mēnešiem), un tai ir jābūt pieejamai neekskluzīvā formātā.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 276

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 18. septembris

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/665/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 18. februāris) par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu protokolu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	1
		Protokols Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, no otras puses, lai ņemtu vērā Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai	3
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 980/2014 (2014. gada 16. septembris), ar ko nosaka aizliegumu Francijas karoga kuģiem zvejot rajveidīgās zivis Savienības ūdeņos IIa un IV zonā	43
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 981/2014 (2014. gada 16. septembris), ar ko nosaka aizliegumu Nīderlandes karoga kuģiem zvejot jūras zeltplekstes Skagerakā	45
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 982/2014 (2014. gada 17. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	47
		LĒMUMI
		2014/666/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 17. septembris) par shēmas Trade Assurance Scheme for Combinable Crops atzīšanu par tādu, kas pierāda atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK	49
		2014/667/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 17. septembris) par shēmas Universal Feed Assurance Scheme atzīšanu par tādu, kas pierāda atbilstību ilgtspējības kritērijiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvām 98/70/EK un 2009/28/EK	51

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 134/14/COL (2014. gada 26. marts), ar ko 95. reizi groza procesuālo un materiālo tiesību noteikumus valsts atbalsta jomā, ieviešot jaunas pamatnostādnes par valsts atbalstu filmām un citiem audiovizuālajiem darbiem (2014. gada pamatnostādnes par filmām un audiovizuālajiem darbiem)	53

Nr.	25/TQ43
Dalībvalsts	Francija
Krājums	SRX/2AC4-C
Suga	Rajveidīgās zivis (Rajiformes)
Zona	Savienības ūdeņi IIa un IV zonā
Aizlieguma datums	22.8.2014.

Nr.	26/TQ43
Dalībvalsts	Nīderlande
Krājums	PLE/03AN.
Suga	Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
Zona	Skageraks
Aizlieguma datums	25.8.2014.

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	56,1
	TR	84,0
	XS	82,8
	ZZ	74,3
0707 00 05	TR	107,9
0707 00 05	ZZ	107,9
0709 93 10	TR	125,5
0709 93 10	ZZ	125,5
0805 50 10	AR	165,5
	CL	174,2
	IL	155,5
	UY	131,6
	ZA	146,5
	ZZ	154,7
0806 10 10	BR	164,4
	EG	161,0
	MA	157,9
	MK	32,3
	TR	118,4
	ZZ	126,8
0808 10 80	BA	49,3
	BR	65,2
	CL	96,6
	NZ	119,7
	US	129,4
	ZA	104,5
	ZZ	94,1
0808 30 90	CN	101,9
	TR	121,9
	ZZ	111,9
0809 30	TR	126,8
0809 30	ZZ	126,8
0809 40 05	MK	27,4
0809 40 05	ZZ	27,4