5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/1

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 1262/2012 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/3

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 344. panta 4. punktu akciju indeksa nākotnes līguma, kuru saskaņā ar minēto pantu pielīdzina atsevišķam kapitāla vērtspapīram, specifisko risku var neņemt vērā, ja minēto akciju indeksu tirgo biržā un tas ir attiecīgs pienācīgi diversificēts indekss.

(2)

Ja biržā tirgots akciju indeksa nākotnes līgums ir pienācīgi diversificēts, var uzskatīt, ka šāds akciju indekss nerada specifisko risku. Uzskata, ka tas tā ir, ja indeksā iekļauti vismaz 20 kapitāla vērtspapīri, ja neviena ietilpstošā struktūra nepārstāv vairāk kā 25 % no kopējā indeksa un 10 % no lielākajiem kapitāla vērtspapīriem (noapaļojot kapitāla vērtspapīru skaitu līdz nākamajam augstākajam naturālajam skaitlim) ir mazāk nekā 60 % no kopējā indeksa. Turklāt indeksā jāietilpst kapitāla vērtspapīriem no vismaz valsts tirgus un starp tiem jābūt vismaz četru no turpmāk minētajām nozarēm – naftas un gāzes, pamatmateriālu, rūpniecības preču, patēriņa preču, veselības aprūpes, patērētāju pakalpojumu, telekomunikāciju, komunālo pakalpojumu, finanšu un tehnoloģiju nozares – kapitāla vērtspapīriem.

(3)

Ņemot vērā to, ka Regulas (ES) Nr. 575/2013 344. panta 4. punktā ir norāde uz “attiecīgajiem” atbilstīgajiem indeksiem, pēc kritērijiem atbilstīgu akciju indeksu noteikšanai tika novērtēti tikai tie akciju indeksi, kas attiecas uz finanšu iestādēm Savienībā.

(4)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(5)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (2) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/7

(1)

2005. gada jūlijā Padome ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005 (2) noteica galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam. Pasākumi bija procentuālais antidempinga maksājums no 7,6 % līdz 46,7 %.

(2)

2008. gada jūlijā, kad bija notikusi ražojuma jomas starpposma pārskatīšana, Padome ar Regulu (EK) Nr. 684/2008 (3) precizēja ražojuma jomu, uz ko attiecās sākotnējā izmeklēšana.

(3)

2009. gada jūnijā pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas Padome ar Regulu (EK) Nr. 499/2009 (4) galīgo antidempinga maksājumu, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” un kas noteikts ar Regulu (EK) Nr. 1174/2005, attiecināja arī uz tādiem no Taizemes nosūtītiem ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām neatkarīgi no tā, vai deklarēts, ka šo ražojumu izcelsmes valsts ir Taizeme.

(4)

2011. gada oktobrī pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kas tika veikta atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 (5) noteica galīgo antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam. Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 tika saglabāts arī 3. apsvērumā minētais paplašinātais maksājums.

(5)

Patlaban ir spēkā antidempinga maksājums, kas pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kura veikta atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktam (“termiņa beigu pārskatīšanas izmeklēšana”), noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011, kura pēc starpposma pārskatīšanas, kas veikta atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam (“starpposma pārskatīšanas izmeklēšana”), grozīta ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013 (6). Ķīnas Tautas Republikas (“attiecīgā valsts” jeb “ĶTR”) izcelsmes ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam Savienībā noteiktā maksājuma likme pašlaik ir 70,8 %. Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 499/2009 pēc pasākumu pretapiešanas izmeklēšanas atbilstīgi pamatregulas 13. pantam pasākumi ir piemērojami arī tādu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam, kas nosūtīti no Taizemes, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Taizemes izcelsme.

(6)

Eiropas Komisija (“Komisija”) saņēma pieprasījumu veikt pārskatīšanu saistībā ar “jaunu eksportētāju” atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam. Pieprasījumu 2013. gada 3. maijā iesniedza Ningbo Logitrans Handling Equipment Co., Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”), kas ir ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu ražotājs eksportētājs Ķīnas Tautas Republikā.

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, kas definēti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā.

(8)

Turklāt tas apgalvoja, ka izmeklēšanas periodā, uz kuru pamatojoties tika noteikti antidempinga pasākumi, proti, no 2003. gada 1. aprīļa līdz 2004. gada 31. martam (“sākotnējās izmeklēšanas periods”), nav veicis ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu eksportu uz Savienību. Tas apgalvoja, ka attiecīgo ražojumu nav eksportējis arī starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā, proti, no 2011. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim.

(9)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu, uz kuriem attiecas iepriekšminētie antidempinga pasākumi, ražotājiem eksportētājiem.

(10)

Pieprasījuma iesniedzējs vēl apgalvoja, ka sācis eksportēt uz Savienību ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus un to galvenās daļas pēc sākotnējās izmeklēšanas perioda beigām un pēc starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas perioda beigām.

(11)

Komisija pārbaudīja pieprasījuma iesniedzēja iesniegtos pirmšķietamos pierādījumus un atzina tos par pietiekamiem, lai sāktu pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu. Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju un pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja sniegt piezīmes, Komisija ar Regulu (ES) Nr. 32/2014 (7) sāka pārskatīšanu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam.

(12)

Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 32/2014 2. pantam antidempinga maksājums, kas noteikts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013, tika atcelts attiecībā uz paliktņu autokrāvējiem, kas darbināmi ar roku, un to galvenajām daļām, kurus pieprasījuma iesniedzējs ražo un pārdod eksportam uz Savienību. Vienlaikus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 32/2014 3. pantam muitas dienestiem tika uzdots veikt attiecīgus šāda importa reģistrācijas pasākumus.

(13)

Regulā (ES) Nr. 32/2014 tiks konstatēts, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu parādīts, ka pieprasījuma iesniedzējs atbilst prasībām, kas jāizpilda, lai tam noteiktu individuālu maksājumu, var būt nepieciešams grozīt maksājuma likmi, kas pašlaik piemērojama atbilstīgi 1. panta 2. punktam Īstenošanas regulā (ES) Nr. 1008/2011, kura grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013.

(14)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes ar roku darbināmi paliktņu autokrāvēji un to galvenās daļas, t. i., šasijas un hidraulikas, ko patlaban klasificē ar KN kodiem ex 8427 90 00 (Taric kodi 8427900011 un 8427900019) un ex 8431 20 00 (Taric kodi 8431200011 un 8431200019) (“attiecīgais ražojums”).

(15)

Komisija oficiāli paziņoja Savienības ražošanas nozarei, pieprasījuma iesniedzējam un eksportētājvalsts pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja rakstiski izteikt viedokli un pieprasīt, lai tās uzklausītu.

(16)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu “jaunā eksportētāja” statusu, tirgus ekonomikas apstākļus un dempingu. Pieprasījuma iesniedzējam Komisija nosūtīja tirgus ekonomikas režīma (“TER”) pieprasījuma veidlapu un anketu un paredzētajā termiņā saņēma atbildi. Notika pārbaudes apmeklējumi pieprasījuma iesniedzēja telpās un tā saistītajā uzņēmumā Logitrans A/S Dānijā.

(17)

Pārskatīšanas izmeklēšanas periods dempinga noteikšanai aptvēra laikposmu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods”).

(18)

Izmeklēšana apstiprināja, ka pieprasījuma iesniedzējs attiecīgo ražojumu neeksportēja ne sākotnējās izmeklēšanas periodā (2003. gada 1. aprīlis līdz 2004. gada 31. marts), ne starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (2011. gada 1. janvāris līdz 2011. gada 31. decembris) un ka tas sāka eksportēt uz Savienību pēc minētajiem periodiem.

(19)

Turklāt pieprasījuma iesniedzējs spēja parādīt, ka nav tieši vai netieši saistīts ne ar vienu no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuriem attiecībā uz attiecīgo ražojumu noteikti spēkā esošie antidempinga pasākumi.

(20)

Attiecīgi tiek apstiprināts, ka pieprasījuma iesniedzējs būtu jāuzskata par “jaunu eksportētāju” saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un tādēļ būtu jānosaka tam individuāla dempinga starpība.

(21)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam Komisija nosaka normālo vērtību atbilstīgi minētās regulas 2. panta 1.–6. punktam ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kuri atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta kritērijiem un kuriem tādējādi varētu piešķirt TER.

(22)

Pieprasījuma iesniedzējs ir privāts uzņēmums, kas pilnībā pieder uzņēmumam, kura tiešie akcionāri ir uzņēmumi Eiropas Savienībā. Lēmumus par uzņēmuma ikdienas darbu pieņem izpilddirektors, kurš ir Eiropas Savienības pilsonis un valdes loceklis. Svarīgākos darbības lēmumus pieņem akcionāru sapulce. Lēmumu pieņemšanā valsts ierēdņi nepiedalījās, un nenotika arī cita veida ĶTR valsts iejaukšanās.

(23)

Turklāt galvenā izejviela, kas vajadzīga ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu ražošanā, pieprasījuma iesniedzēja gadījumā bija metāla daļu sagataves no karsti velmēta oglekļa tērauda, kas iepirktas no dažādiem piegādātājiem ĶTR, proti, karsti velmēts oglekļa tērauds, kas jau pārstrādāts daļās.

(24)

Pamatojoties uz publiski pieejamo informāciju (8), tika noteikts, ka apstrādātā metāla daļu cenas, ko maksāja pieprasījuma iesniedzējs, bija tik augstas, ka atbilst tērauda cenām starptautiskajā tirgū un pievienotajai vērtībai, kas rodas, karsti velmētu tēraudu apstrādājot metāla daļu sagatavēm. Tādējādi starpposma pārskatīšanas izmeklēšanas (9) laikā ĶTR konstatētie neapstrādāta tērauda cenu izkropļojumi netika pārņemti apstrādātā metāla daļu cenās, ko šajā gadījumā maksāja pieprasījuma iesniedzējs.

(25)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tādējādi tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka atbilst 1. kritērijam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(26)

Pieprasījuma iesniedzējam turklāt bija viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem. Tādējādi tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka atbilst 2. kritērijam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(27)

Pieprasījuma iesniedzējam turklāt nebija ne Ķīnas finanšu iestāžu aizdevumu, ne tādu aizdevumu saistībā ar garantijām, procentu likmēm un citiem nosacījumiem, kuri nebūtu piešķirti atbilstoši tirgus nosacījumiem. Pieprasījuma iesniedzēja darbībā nekas neliecināja par cita veida izkropļojumu vai priekšrocībām, kas saistītas ar atrašanās vietu vai uzņēmuma telpām, vai par cita veida valsts iejaukšanos. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs netika uzskatīts par augsto tehnoloģiju uzņēmumu, lai tas šajā statusā varētu saņemt palīdzību no valsts. Tādējādi tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka atbilst 3. kritērijam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(28)

Bez tam tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējam bija jāievēro attiecīgie Ķīnas bankrota un īpašumtiesību tiesību akti, kuru piemērošana garantē tiesisko noteiktību un uzņēmumu darbības stabilitāti. Nekas neliecināja, ka attiecībā uz pieprasījuma iesniedzēju minētie tiesību akti netiktu piemēroti vai īstenoti. Tādējādi tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka atbilst 4. kritērijam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(29)

Visbeidzot, izmeklēšanā netika atklāts, ka pastāvētu ierobežojumi attiecībā uz ārvalstu valūtas izmantošanu un konvertēšanu. Pieprasījuma iesniedzējs darījumus ar ārvalstu valūtas konvertēšanu veica saskaņā ar tirgus likmēm un brīvi rīkojās ar saviem finanšu līdzekļiem. Tādējādi tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējs ir parādījis, ka tas atbilst 5. kritērijam atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktam.

(30)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem konstatējumiem, tika secināts, ka pieprasījuma iesniedzējam var piešķirt TER, tāpēc tā normālā vērtība tiks noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.

(31)

Komisija pieprasījuma iesniedzējam, ĶTR iestādēm un Savienības ražošanas nozarei atklāja TER analīzes rezultātus un deva iespēju iesniegt piezīmes.

(32)

Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka starptautiskā tērauda cena, kas balstīta uz publiski pieejamo informāciju (sk. iepriekš 24. apsvērumu), nav piemērots salīdzinājuma pamats, jo mazo uzņēmumu tērauda tirgū maksātās cenas vismaz par 20 % pārsniegtu iepriekšminētās starptautiskās atsauces cenas. Savienības ražošanas nozare tāpat apgalvoja, ka cena, kas maksāta par apstrādātā metāla daļām, kuras izmanto ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanā Savienībā, ievērojami pārsniegtu cenas, ko maksājis pieprasījuma iesniedzējs, un tas norādītu, ka cena, kuru par šādām daļām maksājis pieprasījuma iesniedzējs, tiktu izkropļota.

(33)

Starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā uz starptautiskās atsauces cenas pamata tika veikts salīdzinājums, bet minētās cenas netika koriģētas (10). Tā kā piemaksa, kas maksāta papildus starptautiskajai atsauces cenai, būtu atkarīga no individuāliem, katram tirgus dalībniekam specifiskiem faktoriem, tad patiešām nav objektīva iemesla veikt vispārēju korekciju, lai ņemtu vēra iespējamo uzcenojumu. Tādēļ tika noraidīts apgalvojums, ka starptautiskās atsauces cenas būtu jākoriģē.

(34)

Attiecībā uz cenu, kas maksāta par apstrādātā metāla daļām, kuras izmanto ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanā Savienībā, Savienības ražošanas nozares sniegtie apstiprinošie pierādījumi nevarēja parādīt, ka cena, ko par šādām daļām maksāja pieprasījuma iesniedzējs, ir izkropļota. Iepriekš 33. apsvērumā jau minēts, ka tam par iemeslu bija tas, ka papildus starptautiskajai atsauces cenai maksātā piemaksa ir atkarīga no individuāliem, katram tirgus dalībniekam specifiskiem faktoriem, tādēļ nav objektīva pamata veikt vispārēju korekciju, lai ņemtu vēra iespējamu uzcenojumu. Turklāt iesniegtie pierādījumi norādīja, ka daudzi citi apstākļi, ne tikai tērauda cenas, ietekmēja šādu metāla daļu cenas, un tas neļāva izdarīt secinājumu par šādu daļu atbilstošo cenu līmeni, ko varētu izmantot par kritēriju. Tādējādi tika noraidīts apgalvojums, ka cenas, ko maksā par apstrādātā metāla daļām Savienībā, liecina, ka pieprasījuma iesniedzēja maksātās cenas par šādām daļām būtu izkropļotas.

(35)

Savienības ražošanas nozare arī apgalvoja, ka tērauda cenas ĶTR tiek subsidētas un tās ir kopumā izkropļotas un ka šis fakts pats par sevi varētu būt pietiekams, lai uzskatītu, ka arī apstrādātā metāla daļu cenas ĶTR ir izkropļotas.

(36)

Saskaņā ar Vispārējās tiesas judikatūru Komisija var atsaukties uz tādiem makroekonomikas apsvērumiem kā, piemēram, izejvielu cenu izkropļojumi ražošanas nozares/sektora līmenī, tomēr TER jānosaka katram uzņēmumam atsevišķi, proti, novērtējot, vai katra atsevišķā uzņēmuma maksātās cenas par izejvielām atbilst tirgus vērtībai (11). Turklāt tika precizēts, ka Komisija var salīdzināt Ķīnas izejmateriālu vidējās cenas iekšzemes tirgū ar vidējām cenām starptautiskajā tirgū, lai noteiktu, vai uz šā pamata būtu jāpiešķir TER (12).

(37)

Kā paskaidrots 24. apsvērumā, tika noteikts, ka novērotie cenas izkropļojumi neapstrādāta tērauda tirgū ĶTR netika iekļauti apstrādātā metāla daļu cenās, ko bija maksājis pieprasījuma iesniedzējs. Šāda prakse atbilst judikatūrai, jo tā ņem vērā pieprasījuma iesniedzēja individuālo situāciju, tāpēc šajā jautājumā Savienības ražošanas nozares apgalvojums tika noraidīts.

(38)

Visbeidzot, Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka, piešķirot pieprasījuma iesniedzējam individuālu antidempinga starpību, rastos nopietns pasākumu apiešanas risks, jo tas jau ir iegādājies ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus no cita piegādātāja ĶTR un tos reeksportējis uz Savienību.

(39)

Apgalvojums par lielāku pasākumu apiešanas risku netika pamatots ar pierādījumiem. Proti, tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs nav saistīts ar attiecīgo piegādātāju vai citiem piegādātājiem ĶTR. Tāpēc izmeklēšanā šajā konkrētajā gadījumā netika apstiprināts lielāks pasākumu apiešanas risks. Visbeidzot, pasākumu apiešanas risks per se nav pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā minētais kritērijs, tādēļ tas nav būtisks, nosakot, vai uzņēmums atbilst TER piešķiršanas kritērijiem. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(40)

Pēc informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare atkārtoti apgalvoja, ka tērauda cenas, kas pamatotas ar publiski pieejamu informāciju, nav piemērots pamats salīdzinājumam, jo mazo tērauda tirgus dalībnieku maksātās cenas būtu augstākas par starptautiskajām atsauces cenām, kā arī par cenām, ko maksā uzņēmumi, kurus pārbaudīja iepriekš 24. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanas izmeklēšanā. Savienības ražošanas nozare tāpat apgalvoja, ka Komisijas veiktais cenu salīdzinājums, kas minēts 24. apsvērumā, neņem pienācīgi vērā metāla daļu apstrādes izmaksas.

(41)

Eiropas Savienības ražošanas nozares apgalvojumus tomēr nepamato neviens cits pierādījums. Tādēļ tika uzskatīts, ka minētās piezīmes tikai atkārto iepriekšējos apgalvojumus, kas aplūkoti jau iepriekš 32.–37. apsvērumā, un tie tika noraidīti.

(42)

Komisija vispirms saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu pārbaudīja, vai pieprasījuma iesniedzēja līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms neatkarīgiem pircējiem iekšzemes tirgū bijis reprezentatīvs, t. i., vai šādas pārdošanas kopapjoms bijis vismaz 5 % no attiecīgā ražojuma kopapjoma, ko pārskatīšanas izmeklēšanas perioda laikā tas pārdevis eksportam uz Savienību. Komisija konstatēja, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas kopapjoms iekšzemes tirgū nav bijis reprezentatīvs, jo nepārsniedza 5 %.

(43)

Tā kā iekšzemes tirgū attiecīgais pārdošanas apjoms nebija reprezentatīvs, Komisija izmantoja salikto normālo vērtību saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. un 6. punktu.

(44)

Normālā vērtība tika noteikta, ražošanas vidējām izmaksām pārskatīšanas izmeklēšanas periodā pieskaitot radušās vidējās svērtās pārdošanas, vispārējās un administratīvās (“PVA”) izmaksas un vidējo svērto peļņu, kuru pieprasījuma iesniedzējs izmeklēšanas periodā parastā tirdzniecības apritē guvis no līdzīgā ražojuma pārdošanas iekšzemes tirgū.

(45)

Pieprasījuma iesniedzējs eksportēja ar roku darbināmus paliktņu autokrāvējus un to galvenās daļas (hidrauliku), kas arī ir attiecīgais ražojums. Pārskatīšanas izmeklēšanas periodā hidraulikas eksportam bija relatīvi zema vērtība un apjoms. Turklāt saistītais uzņēmums Savienībā hidrauliku nepārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem. Saistītais uzņēmums Savienībā to izmantoja tikai ar roku darbināmo paliktņu autokrāvēju ražošanā un pēc tam galaražojumu (ar roku darbināmu paliktņu autokrāvējus) pārdeva Savienības tirgū. Līdz ar to hidraulikai nebija tālākpārdošanas cenas. Turklāt, tā kā šī pārskatīšana attiecas tikai uz vienu uzņēmumu, nav citu pieejamu datu, uz kuru pamata varētu uzticami noteikt tālākpārdošanas cenu. To ņemot vērā, netika noteikta hidraulikas eksporta cena. Vienojoties ar pieprasījuma iesniedzēju, eksporta cena, kuru noteica ar roku darbināmiem paliktņu autokrāvējiem, tika uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz galvenajām daļām, un tādējādi tā tika izmantota.

(46)

Eksporta pārdošana notika ar Savienības saistītā importētāja starpniecību, kurš šo ražojumu pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā. Tādēļ eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz cenu, par kādu importēto ražojumu pirmo reizi pārdeva tālāk neatkarīgiem pircējiem Savienībā, no tās atskaitot visas izmaksas, kas radušās no importēšanas līdz tālākpārdošanai (PVA), un samērīgu peļņas procentu. Tika izmantotas saistītā importētāja faktiskās PVA izmaksas. Par samērīgo peļņas procentu cita informācija nebija pieejama, tāpēc tika izmantots aplēstais peļņas procents 5 %.

(47)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apstrīdēja PVA līmeni, kas saistīts ar izmeklēšanas laikā noteikto attiecīgā ražojuma pārdošanas apjomu, apgalvojot, ka uz attiecīgo ražojumu nebūtu jāattiecina augstākas izmaksas, kas radušās, pārdodot citus ražojumus. Šis apgalvojums ir pretrunā pārbaudītajiem datiem. Pieprasījuma iesniedzējs nevarēja uzrādīt nedz alternatīvu izmaksu sadali, nedz arī pierādījumus, kas pamatotu tā apgalvojumu, kurš tādēļ tika noraidīts.

(48)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka eksporta cenas atbilst savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem, neraugoties uz saistību starp eksportētāju un saistīto importētāju Savienībā, un tās nebūtu uzskatāmas par neuzticamām. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs uzskatīja, ka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu būtu jānosaka, ka eksporta cena ir saistītā importētāja samaksātā cena.

(49)

Pieprasījuma iesniedzēja iesniegtie pierādījumi neapstiprina apgalvojumu, ka cena tika noteikta atbilstoši savstarpēji nesaistītu pušu darījuma nosacījumiem. Tādējādi transfertcenas starp saistītajiem uzņēmumiem nebija tādā līmenī, kas saistītajam importētājam ļauj Savienībā gūt samērīgu peļņu. Tādēļ Komisija secināja, ka iekšējā transfertcena pienācīgi neatspoguļo attiecīgā ražojuma tirgus vērtību, un šis apgalvojums tika noraidīts.

(50)

Alternatīvi pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka maksātie antidempinga maksājumi tika pienācīgi atspoguļoti tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā un, aprēķinot eksporta cenu, antidempinga maksājumu samaksātā summa tādējādi nebūtu jāatskaita saskaņā ar pamatregulas 11. panta 10. punktu.

(51)

Ar pieprasījuma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem tomēr nevarēja parādīt, ka antidempinga maksājumi būtu pienācīgi atspoguļoti tālākpārdošanas cenās un turpmākajās pārdošanas cenās Savienībā. Pierādījumi liecināja par ļoti minimālu kāpumu pat pēc izmeklēšanas perioda. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(52)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzinātas, pamatojoties uz EXW. Lai nodrošinātu taisnīgu salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas pielaides korekciju veidā, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību. Uz šā pamata visos gadījumos, kad tika parādītas atšķirības, kas ietekmē cenu salīdzināmību, tika koriģēta eksporta cena attiecībā uz kravas pārvadājumu, iepakošanas izdevumiem un ievedmuitu, ieskaitot muitas nodokļus (4 %) un antidempinga maksājumu (46,7 % un 70,8 %, kuri tika noteikti attiecīgi ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011 un grozīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013). Saskaņā ar pamatregulas 19. pantu tiek uzskatīts, ka iepriekšminētie kravas pārvadājumu un iesaiņošanas izdevumi ir konfidenciāla informācija. Tomēr šo informāciju Komisija pārbaudīja un konstatēja, ka nav atkāpes no parastajiem līmeņiem.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas pieprasījuma iesniedzējs saistībā ar tirdzniecības līmeni pieprasīja izdarīt korekciju, pamatojoties uz apgalvojumu par starpību starp pārdošanas apjomu iekšzemes tirgū un eksporta tirgū. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka visa pārdošana iekšzemes tirgū notika tiešajiem lietotājiem, bet pārdevumi Savienībā – tirgotājiem un importētājiem. Pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka būtu izdarāma īpaša korekcija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punkta d) apakšpunkta ii) punktu.

(54)

Pieprasījuma iesniedzējs nav sniedzis jaunu vai papildu informāciju, lai pamatotu savu apgalvojumu. Pamatojoties uz informāciju, kas izmeklēšanas laikā tika savākta un pārbaudīta, nebija iespējams konstatēt, ka atlaides tirgotājiem un importētājiem bija saistītas ar pārdošanas funkciju atšķirībām. Tādēļ nevarēja parādīt, ka apgalvotās tirdzniecības līmeņa atšķirības būtu ietekmējušas pārdošanas cenas un skārušas cenu salīdzināmību. Tādēļ apgalvojums tika noraidīts.

(55)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpība tika noteikta, salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar vidējo svērto eksporta cenu, kas noteikta iepriekš.

(56)

No šā salīdzinājuma redzams, ka pastāv dempings 54,1 % līmenī, kas izteikts procentos no izmaksām, apdrošināšanas un transporta (CIF) līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas.

(57)

Noteiktā dempinga starpība bija zemāka par valsts vienoto kaitējuma novēršanas līmeni, kuru Ķīnas Tautas Republikai noteica sākotnējā izmeklēšanā, kas minēta iepriekš 1. apsvērumā. Tādējādi būtu jānosaka uz dempinga starpību balstīts maksājums ar roku darbināmu paliktņu autokrāvējiem un to galvenajām daļām, kurus ražo uzņēmums Ningbo Logitrans Handling Equipment Co., Ltd, un attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 372/2013.

(58)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus, noteiktais antidempinga maksājums par attiecīgā ražojuma importu, kuri jāreģistrē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 32/2014 3. pantu, būtu jāiekasē ar atpakaļejošu spēku.

(59)

Attiecīgās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts noteikt grozītu galīgo antidempinga maksājumu ar roku darbināmu paliktņu autokrāvēju un to galveno daļu importam un šo maksājumu ar atpakaļejošu spēku iekasēt par reģistrējamo importu. To piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(60)

Šī pārskatīšana neietekmē dienu, kurā pasākumi, kas noteikti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1008/2011, kas grozīta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 372/2013, zaudēs spēku atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(61)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar komitejas atzinumu, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam,

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/15

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. panta e) punktā paredzēta iespēja piešķirt atbalstu par privātu sviesta uzglabāšanu.

(2)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa konkrētu produktu, tostarp piena produktu, importa aizliegumu no Savienības uz Krieviju. Stāvokļa izmaiņas sviesta cenu un krājumu jomā norāda uz īpaši sarežģītu tirgus situāciju, kuru var novērst vai ierobežot, šos produktus nododot uzglabāšanā. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi piešķirt atbalstu par sviesta uzglabāšanu privātās noliktavās un veikt atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 826/2008 (4) ir paredzēti kopīgi noteikumi par privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanu.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 826/2008 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu un lai nodrošinātu to, ka uzglabāšanā tiek nodotas viendabīgas un pārvaldāmas produktu partijas, ir lietderīgi precizēt prasības attiecībā uz “uzglabāto partiju”.

(6)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad un tā kā vajadzīgo sīko informāciju par uzglabāšanu tiek prasīts norādīt jau atbalsta pieteikumā, ir lietderīgi atcelt prasību par šīs pašas informācijas paziņošanu pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) punktā.

(7)

Vienkāršības un loģistiskās efektivitātes labad būtu jāatļauj dalībvalstīm atcelt prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības tad, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā.

(8)

Ievērojot īpašo stāvokli sviesta uzglabāšanas jomā, administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punktā paredzētās pārbaudes būtu jāveic par vismaz pusi no līgumiem. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe no minētā panta.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu, ja privātās uzglabāšanas atbalstu nosaka iepriekš, tam vajadzētu būt pamatotam ar uzglabāšanas izmaksām un/vai citiem attiecīgiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai saldētavā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 3. punktu un lai stingri kontrolētu pasākuma izmantošanu, ir lietderīgi noteikt to ziņojumu iesniegšanas termiņu, kas paredzēti minētās regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(11)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un palīdzētu stabilizēt cenas, pagaidu pasākumam, kas paredzēts ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

—

EUR 18,93 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu (fiksētām uzglabāšanas izmaksām),

—

EUR 0,28 par tonnu dienā (līgumiskai uzglabāšanai).

(a)

vēlākais otrdien — produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā ir noslēgti līgumi, kā arī produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā iesniegti pieteikumi līgumu noslēgšanai, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)

ne vēlāk kā mēneša beigās — iepriekšējā mēneša informāciju par krājumiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/18

(1)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. panta g) punktā paredzēta iespēja piešķirt atbalstu par sausā vājpiena privātu uzglabāšanu.

(2)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa konkrētu produktu, tostarp piena produktu, importa aizliegumu no Savienības uz Krieviju. Stāvokļa izmaiņas sausā vājpiena cenu un krājumu jomā norāda uz īpaši sarežģītu tirgus situāciju, kuru var novērst vai ierobežot, šos produktus nododot uzglabāšanā. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli tirgū, ir lietderīgi piešķirt atbalstu par sausā vājpiena uzglabāšanu privātās noliktavās un veikt atbalsta summas iepriekšēju noteikšanu.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 826/2008 (4) ir paredzēti kopīgi noteikumi par privātās uzglabāšanas atbalsta shēmas īstenošanu.

(4)

Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 826/2008 6. pantam iepriekš noteikts atbalsts jāpiešķir saskaņā ar minētās regulas III nodaļā paredzētajiem sīki izstrādātajiem noteikumiem un nosacījumiem.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 826/2008 16. panta 2. punkta c) apakšpunktu un lai nodrošinātu to, ka uzglabāšanā tiek nodotas viendabīgas un pārvaldāmas produktu partijas, ir lietderīgi precizēt prasības attiecībā uz “uzglabāto partiju”.

(6)

Administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad un tā kā vajadzīgo sīko informāciju par uzglabāšanu tiek prasīts norādīt jau atbalsta pieteikumā, ir lietderīgi atcelt prasību par šīs pašas informācijas paziņošanu pēc līguma noslēgšanas, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 826/2008 20. panta pirmās daļas a) punktā.

(7)

Vienkāršības un loģistiskās efektivitātes labad būtu jāatļauj dalībvalstīm atcelt prasību par līguma numura norādīšanu uz katras uzglabāšanā novietotas vienības tad, ja līguma numurs ir ierakstīts noliktavas reģistrā.

(8)

Ievērojot īpašo stāvokli sausā vājpiena uzglabāšanas jomā, administratīvās efektivitātes un vienkāršības labad Regulas (EK) Nr. 826/2008 36. panta 6. punktā paredzētās pārbaudes būtu jāveic par vismaz pusi no līgumiem. Tādēļ būtu jāparedz atkāpe no minētā panta.

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1370/2013 4. pantu, ja privātās uzglabāšanas atbalstu nosaka iepriekš, tam vajadzētu būt pamatotam ar uzglabāšanas izmaksām un/vai citiem attiecīgiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus ievedot noliktavā un izvedot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai noliktavā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 3. punktu un lai stingri kontrolētu pasākuma izmantošanu, ir lietderīgi noteikt to ziņojumu iesniegšanas termiņu, kas paredzēti minētās regulas 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

(11)

Lai panāktu tūlītēju ietekmi uz tirgu un palīdzētu stabilizēt cenas, pagaidu pasākumam, kas paredzēts ar šo regulu, būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu,

—

EUR 8,86 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu (fiksētām uzglabāšanas izmaksām),

—

EUR 0,16 par tonnu dienā (līgumiskai uzglabāšanai).

(a)

vēlākais otrdien — produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā ir noslēgti līgumi, kā arī produktu daudzumus, par kuriem iepriekšējās nedēļas laikā iesniegti pieteikumi līgumu noslēgšanai, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

(b)

ne vēlāk kā mēneša beigās — iepriekšējā mēneša informāciju par krājumiem, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 826/2008 35. panta 1. punkta b) apakšpunktā.

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/21

(1)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības uz Krieviju importēt konkrētus produktus, tostarp pienu un piena produktus. Šis aizliegums draud ar tirgus traucējumiem, kuri svarīga eksporta tirgus pēkšņas nepieejamības dēļ var izraisīt nozīmīgu cenu krišanos.

(2)

Tas nozīmē, ka tirgū ir radusies situācija, kurā nepietiek ar parastajiem pasākumiem, ko var veikt saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013.

(3)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 12. panta d) punktā ir paredzēts, ka no 1. marta līdz 30. septembrim attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri ir pieejama valsts intervence.

(4)

Lai novērstu nozīmīgu cenu krišanos un tirgus traucējumus, ir nepieciešams, lai valsts intervence būtu pieejama arī pēc 2014. gada 30. septembra.

(5)

Tāpēc intervences iepirkšanas periodu attiecībā uz sviestu un vājpiena pulveri ir lietderīgi pagarināt līdz 2014. gada 31. decembrim.

(6)

Lai varētu nekavējoties ietekmēt tirgu un palīdzētu stabilizēt cenas, šajā regulā paredzētajam pagaidu pasākumam būtu jāstājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas,

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/22

(1)

Krievijas valdība 2014. gada 7. augustā ieviesa aizliegumu no Savienības uz Krieviju importēt konkrētus produktus, tostarp piena produktus. Ņemot vērā, ka eksports uz Krieviju ir 33 % no kopējā Savienības siera eksporta, no piena produktiem šis aizliegums visvairāk ietekmē sieru. Turklāt siera tirdzniecībā Krievija ir ekskluzīvs Baltijas valstu un Somijas partneris un citām dalībvalstīm, piemēram, Vācijai, Nīderlandei vai Polijai, — būtisks tirdzniecības piegāžu galamērķis.

(2)

Sieru eksports uz Krieviju 2013. gadā bija vairāk nekā 250 000 tonnu, un pastāv risks, ka šis daudzums kā būtisks īpatsvars būs jāabsorbē iekšējam tirgum, izjaucot tā līdzsvaru un spiežot uz leju cenas.

(3)

Situācijā, kas nesen radusies, ar Regulā (ES) Nr. 1308/2013 pieejamajiem tirgus intervences pasākumiem nepietiek, jo tie attiecas tikai uz sieriem ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm.

(4)

Būtiskas nelīdzsvarotības draudus siera tirgū varētu mazināt vai likvidēt ar uzglabāšanu. Tāpēc ir lietderīgi piešķirt siera privātas uzglabāšanas atbalstu un tā summu noteikt jau iepriekš.

(5)

Regulas (ES) Nr. 1308/2013 17. pantā privātās uzglabāšanas atbalstu paredzēts piešķirt attiecībā uz sieriem, kas ieguvuši aizsargātas cilmes vietas nosaukumu vai aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2). Lai gan importa aizliegums skar sierus ar ģeogrāfiskās izcelsmes norādi, tie ir tikai minimāla daļa no visa uz Krieviju eksportēto sieru klāsta. Operativitātes un administratīvas efektivitātes apsvērumu dēļ ir lietderīgi izveidot vienotu privātās uzglabāšanas atbalsta shēmu, kas aptver visu veidu sierus.

(6)

Ir lietderīgi to neattiecināt uz svaigajiem sieriem, kas uzglabāšanai nav piemēroti.

(7)

Kopumā, lai atvieglotu pārvaldību un kontroli, privātas uzglabāšanas atbalsts būtu jāpiešķir tikai tiem tirgus dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir tur reģistrēti PVN maksātāji.

(8)

Lai nodrošinātu, ka kārtību var pienācīgi uzraudzīt, ar šo regulu būtu nosaka uzglabāšanas līguma noslēgšanai vajadzīgā informācija un līgumslēdzēju pušu pienākumi.

(9)

Lai shēma sekmīgāk darbotos, līgumiem būtu jāattiecas uz konkrētu minimālo daudzumu un uz pienākumiem, kuri jāpilda līgumslēdzējai pusei, jo īpaši tādiem pienākumiem, kuri par uzglabāšanas darbību pārbaudi atbildīgajai kompetentajai iestādei dod iespēju faktiski pārbaudīt uzglabāšanas apstākļus.

(10)

Lai varētu piešķirt privātas uzglabāšanas atbalstu, viena no primārajām prasībām ir līguma regulētā daudzuma uzglabāšana nolīgtajā laikā. Ņemot vērā tirdzniecības praksi un praktiskus apsvērumus, attiecībā uz daudzumu, par kuru pienākas atbalsts, būtu jāatļauj pielaide.

(11)

Lai nodrošinātu, ka uzglabāšanu pienācīgi pārvalda, ir lietderīgi pieņemt noteikumus par maksājamās atbalsta summas samazināšanu tad, ja līguma regulētajā uzglabāšanas laikā uzglabātais daudzums ir mazāks par līguma regulēto daudzumu un ja nav pilnībā ievērots uzglabāšanas laiks.

(12)

Atbalsta summa būtu jānosaka, pamatojoties uz uzglabāšanas izmaksām un/vai citiem būtiskiem tirgus elementiem. Ir lietderīgi noteikt atbalstu par fiksētām uzglabāšanas izmaksām, kas radušās, attiecīgos produktus novietojot uzglabāšanā un izņemot no tās, un par dienas izmaksām uzglabāšanai aukstumā un par uzglabāšanas finansiālajām izmaksām.

(13)

Jānorāda, ar kādiem nosacījumiem var piešķirt avansa maksājumu, kā var koriģēt atbalstu gadījumos, kur nav pilnībā ievērots līguma regulētais daudzums, kā veic pārbaudes par tiesībām pretendēt uz atbalstu, iespējamās sankcijas un informācija, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai.

(14)

Ir lietderīgi paredzēt iespēju attiecībā uz iesniegtiem pieteikumiem noteikt samazināšanas koeficientu, ja tas nepieciešams, lai pasākumi nepārsniegtu apjomus, kuriem privātās uzglabāšanas atbalsta shēma ir izveidota.

(15)

Būtu jāparedz arī noteikumi par dokumentāciju, uzskaiti un pārbaužu biežumu un veidu.

(a)

katra partija sver vismaz 0,5 tonnas,

(b)

tas neizdzēšami marķēts ar norādi par ražošanas uzņēmumu un izgatavošanas dienas datumu, turklāt norādi atļauts kodēt,

(c)

uz tā ir uzglabāšanas sākuma datums,

(d)

par to nav agrāk nav slēgts uzglabāšanas līgums.

(a)

tas atsaucas uz šo regulu;

(b)

tajā norādīti pieteikuma iesniedzēja identifikācijas dati: vārds vai nosaukums, adrese un PVN reģistrācijas numurs;

(c)

tajā norādīts produkts ar tā attiecīgo sešciparu KN kodu;

(d)

tajā norādīts produktu daudzums;

(e)

tajā norādīts uzglabāšanas laiks;

(f)

tajā norādīts uzglabāšanas vietas nosaukums un adrese, uzglabātās partijas numurs un attiecīgā gadījumā apstiprinājuma numurs, kas identificē ražošanas uzņēmumu;

(g)

tajā nav ietverti nekādi citi pieteikuma iesniedzēja ieviesti papildu nosacījumi, kā vien šajā regulā noteiktie;

(h)

tas iesniegts pieteikuma iesniegšanas dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām.

(a)

līguma regulētajā uzglabāšanas laikā novietot uzglabāšanā līguma regulēto daudzumu un, uzņemoties risku un izdevumus, to uzglabāt apstākļos, kas nodrošina produktu īpašību saglabāšanu, uzglabātos produktus neaizstājot ar citiem vai nepārvedot tos uz citu uzglabāšanas vietu; Ja līgumslēdzēja puse iesniedz pamatotu pieprasījumu, kompetentā iestāde var atļaut uzglabātos produktus pārvietot;

(b)

saglabāt dokumentus par svēršanu, kas sagatavoti brīdī, kad produktus nodod uzglabāšanas vietā;

(c)

ļaut kompetentajai iestādei jebkurā brīdī pārbaudīt, vai tiek pildīti visi līgumā noteiktie pienākumi;

(d)

uzglabātos produktus darīt viegli piekļūstamus un individuāli identificējamus: katru atsevišķi uzglabāto vienību marķē, norādot dienu, kad tā novietota uzglabāšanā, līguma numuru, produktu un svaru. Tomēr attiecībā uz prasību marķējumā norādīt līguma numuru dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu, ja noliktavas pārvaldnieks līguma numuru apņemas ierakstīt 3. panta 2. punktā minētajā reģistrā.

(a)

apstiprinājuma numuru, kas identificē ražošanas uzņēmumu un ražotāju dalībvalsti;

(b)

produktu izcelsmi un izgatavošanas datumu;

(c)

datumu, kad produkti novietoti uzglabāšanā;

(d)

iepakoto gabalu svaru un skaitu;

(e)

atrašanos uzglabāšanā un uzglabāšanas adresi;

(f)

līgumā noteiktā uzglabāšanas laika paredzamās beigas un papildus sniegto faktiskās izņemšanas datumu.

(a)

privātā uzglabāšanā novietoto produktu identifikāciju pa partijām;

(b)

datumu, kad notikusi novietošana uzglabāšanā un izņemšana no tās;

(c)

daudzumu pa uzglabātajām partijām;

(d)

produktu atrašanās vietu noliktavā.

—

EUR 15,57 par uzglabāšanā novietota produkta tonnu (fiksētām uzglabāšanas izmaksām);

—

EUR 0,40 par tonnu dienā (līguma regulētai uzglabāšanai).

(a)

attiecīgajā mēnesī glabāšanā novietoto un no glabāšanas izņemto produktu daudzumi;

(b)

attiecīgā mēneša beigās glabāšanā esošo produktu daudzumi;

(c)

tādu produktu daudzumi, kuriem ir beidzies līguma regulētais uzglabāšanas laiks.

(a)

2. punktā paredzētās pārbaudes laikā produktus pa līgumdaudzumiem, uzglabāto partiju daudzumiem vai pa mazākiem daudzumiem plombē vai

(b)

veic neizziņotu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka uzglabāšanas vietā atrodas līguma regulētais daudzums.

(a)

līguma regulētā maksimālā uzglabāšanas laika beigām vai

(b)

izņemšanas darbību sākšanas, ja produktus izņem pirms līguma regulētā maksimālā uzglabāšanas laika beigām.

(a)

pārbaudes sākšanas datumu un laiku;

(b)

ziņas par iepriekšējo paziņošanu;

(c)

pārbaudes ilgumu;

(d)

klātesošās atbildīgās personas;

(e)

veikto pārbaužu veidu un apmēru, konkrētāk, sniedzot ziņas par pārbaudītajiem dokumentiem un produktiem;

(f)

konstatējumus un secinājumus;

(g)

vai ir vajadzīga pēcpārbaude.

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/30

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

5.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 265/32