ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 263

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 3. septembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 936/2014 (2014. gada 22. augusts), ar ko nosaka aizliegumu Apvienotās Karalistes karoga kuģiem zvejot zilās jūras līdakas Savienības un starptautiskajos ūdeņos II un IV zonā

1

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 937/2014 (2014. gada 22. augusts), ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot parastās jūrasmēles VIIf un VIIg zonā

3

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 938/2014 (2014. gada 2. septembris), ar ko sāk izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikto antidempinga pasākumu varbūtēju apiešanu, kura notiek, importējot velosipēdus, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas, un ar ko nosaka šāda importa reģistrēšanu

5

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 939/2014 (2014. gada 2. septembris), ar ko izveido apliecības, kuras minētas 5. un 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās

10

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 940/2014 (2014. gada 2. septembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

21

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/640/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 23. septembris) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Komitejā sadarbībai kultūras jomā, kura izveidota ar Protokolu par sadarbību kultūras jomā, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Komitejas sadarbībai kultūras jomā reglamenta pieņemšanu

23

 

 

2014/641/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 1. septembris) par harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai programmu gatavošanas un īpašo pasākumu bezvadu skaņas iekārtās Savienībā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 6011)  ( 1 )

29

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/1


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 936/2014

(2014. gada 22. augusts),

ar ko nosaka aizliegumu Apvienotās Karalistes karoga kuģiem zvejot zilās jūras līdakas Savienības un starptautiskajos ūdeņos II un IV zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

22/TQ43

Dalībvalsts

Apvienotā Karaliste

Krājums

BLI/24-

Suga

Zilā jūras līdaka (Molva dypterygia)

Zona

Savienības un starptautiskie ūdeņi II un IV zonā

Aizlieguma datums

4.8.2014.


3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/3


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 937/2014

(2014. gada 22. augusts),

ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot parastās jūrasmēles VIIf un VIIg zonā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Kvotas pilnīga apguve

Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.

2. pants

Aizliegumi

Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. augustā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore

Lowri EVANS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Nr.

23/TQ43

Dalībvalsts

Īrija

Krājums

SOL/7FG.

Suga

Parastā jūrasmēle (Solea solea)

Zona

VIIf un VIIg

Aizlieguma datums

6.8.2014.


3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/5


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 938/2014

(2014. gada 2. septembris),

ar ko sāk izmeklēšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 noteikto antidempinga pasākumu varbūtēju apiešanu, kura notiek, importējot velosipēdus, kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas, un ar ko nosaka šāda importa reģistrēšanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (turpmāk “pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu,

attiecīgi informējusi dalībvalstis,

tā kā:

A.   PIETEIKUMS

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) ir saņēmusi pieteikumu ar lūgumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu izmeklēt to antidempinga pasākumu varbūtēju apiešanu, kuri noteikti Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, un piemērot reģistrāciju tādu velosipēdu importam, kuri nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām (neatkarīgi no tā, vai to deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas).

(2)

Pieteikumu piecpadsmit Savienības velosipēdu ražotāju vārdā 2014. gada 23. jūlijā iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju apvienība (EBMA).

B.   RAŽOJUMS

(3)

Ražojums, uz kuru attiecas varbūtējā antidempinga pasākumu apiešana, ir divriteņi un citi velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi, taču ne vienriteņi) bez motora, uz kuriem attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 un kuru izcelsmes valsts ir Ķīnas Tautas Republika (turpmāk “attiecīgais ražojums”).

(4)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats, kas definēts iepriekšējā apsvērumā, bet kas ir nosūtīts no Kambodžas, Pakistānas vai Filipīnām (neatkarīgi no tā, vai deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas) un uz ko pašlaik attiecas tie paši KN kodi, kuri attiecas uz attiecīgo ražojumu (turpmāk “izmeklējamais ražojums”).

C.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(5)

Pašlaik spēkā esošie pasākumi, kuri, iespējams, tiek apieti, ir antidempinga pasākumi, kas noteikti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 502/2013 (2).

D.   PAMATOJUMS

(6)

Pieteikumā ir ietverti pietiekami pirmšķietami pierādījumi tam, ka Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam noteiktie antidempinga pasākumi tiek apieti, izmantojot pārsūtīšanu caur Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām, kā arī šajās valstīs veicot ražojumu salikšanas darbības.

(7)

Iesniegtie pirmšķietamie pierādījumi ir šādi.

(8)

Pieteikums liecina, ka tirdzniecības modelī, kurš saistīts ar eksportu no Ķīnas Tautas Republikas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām uz Savienību, pēc pasākumu noteikšanas un to piemērošanas jomas paplašināšanu Padomes Īstenošanas regulā (ES) Nr. 501/2013 (3), tos attiecinot arī uz importētiem ražojumiem, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas (neatkarīgi no tā, vai tiem ir deklarēta izcelsme kādā no šīm valstīm), ir notikušas ievērojamas izmaiņas un ka šādām izmaiņām nav cita pietiekama iemesla vai ekonomiska pamatojuma kā vien nodokļa uzlikšana.

(9)

Šķiet, ka šo izmaiņu iemesls ir Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu pārsūtīšana uz Savienību caur Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām un ražojumu salikšanas darbības Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās.

(10)

Turklāt pieteikums ietver pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus par to, ka spēkā esošo attiecīgajam ražojumam piemērojamo antidempinga pasākumu kompensējošā ietekme tiek mazināta gan daudzuma, gan cenas ziņā. Šķiet, ka attiecīgā ražojuma importu ir aizstājuši ievērojami izmeklējamā ražojuma importa apjomi. Turklāt pastāv pietiekami pirmšķietami pierādījumi, ka izmeklējamā ražojuma imports notiek par cenām, kuras ir zemākas par cenu, kas nerada kaitējumu un kas konstatēta izmeklēšanā, kuras rezultātā tika noteikti spēkā esošie pasākumi.

(11)

Visbeidzot, pieteikums ietver pietiekamus pirmšķietamus pierādījumus par to, ka salīdzinājumā ar normālo vērtību, kas attiecīgajam ražojumam tika konstatēta iepriekš, izmeklējamais ražojums tiek pārdots par dempinga cenām.

(12)

Ja izmeklēšanas gaitā tiktu konstatēta tāda pasākumu apiešanas prakse caur Kambodžu, Pakistānu un Filipīnām, uz kuru attiecas pamatregulas 13. pants (izņemot pārsūtīšanu un ražojumu salikšanas darbības), tad izmeklēšanu var attiecināt arī uz šādu praksi.

E.   PROCEDŪRA

(13)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija secina, ka pastāv pietiekami pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un reģistrācijas piemērošanu izmeklējamā ražojuma importam (neatkarīgi no tā, vai deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas) saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

a)   Aptaujas anketas

(14)

Lai iegūtu informāciju, ko Komisija uzskata par nepieciešamu izmeklēšanai, tā nosūtīs aptaujas anketas zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās, zināmajiem eksportētājiem/ražotājiem un zināmajām eksportētāju/ražotāju apvienībām Ķīnas Tautas Republikā, zināmajiem importētājiem un zināmajām importētāju apvienībām Savienībā, kā arī Ķīnas Tautas Republikas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu iestādēm. Attiecīgu informāciju var iegūt arī no Savienības ražotāju nozares.

(15)

Katrā ziņā visām ieinteresētajām personām nekavējoties, bet ne vēlāk kā šīs regulas 3. pantā noteiktajā termiņā, būtu jāsazinās ar Komisiju un šīs regulas 3. panta 1. punktā noteiktajā termiņā jālūdz izsniegt anketu, ja vien šīs regulas 3. panta 2. punktā noteiktais termiņš attiecas uz visām ieinteresētajām personām.

(16)

Ķīnas Tautas Republikas, Kambodžas, Pakistānas un Filipīnu iestādes tiks atbilstoši informētas par izmeklēšanas sākšanu.

b)   Informācijas vākšana un uzklausīšanas rīkošana

(17)

Visas ieinteresētās personas tiek aicinātas rakstveidā paust savu viedokli un iesniegt attiecīgus pierādījumus. Turklāt Komisija var uzklausīt ieinteresētās personas, ja vien tās rakstveidā iesniedz attiecīgu pieteikumu un pierāda, ka pastāv konkrēti iemesli, kādēļ tās būtu jāuzklausa.

c)   Atbrīvojums no importa reģistrācijas vai pasākumiem

(18)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu izmeklējamā ražojuma importu var atbrīvot no reģistrēšanas vai pasākumiem, ja ar šādu importu netiek apieti pasākumi.

(19)

Tā kā varbūtējā pasākumu apiešana notiek ārpus Savienības, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu atbrīvojumu var piešķirt nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (tostarp kravas trīsriteņu, taču ne vienriteņu) ražotājiem Kambodžā, Pakistānā un Filipīnās, kuri var pierādīt, ka nav saistīti (4) ne ar vienu ražotāju, uz ko attiecas pasākumi (5), un ja ir konstatēts, ka tie nav iesaistīti pamatregulas 13. panta 1. un 2. punktā definētajā pasākumu apiešanas praksē. Ražotājiem, kas vēlas saņemt atbrīvojumu, šīs regulas 3. panta 3. punktā norādītajā termiņā būtu jāiesniedz pieteikums un pietiekami pierādījumi.

F.   REĢISTRĀCIJA

(20)

Ievērojot pamatregulas 14. panta 5. punktu, izmeklējamā ražojuma imports būtu jāreģistrē, lai nodrošinātu, ka tad, ja izmeklēšanā tiktu konstatēta pasākumu apiešana, atbilstoša apmēra antidempinga maksājumus varētu piemērot no dienas, kad sāk šādu no Kambodžas, Pakistānas vai Filipīnām nosūtītu preču importa reģistrēšanu.

G.   TERMIŅI

(21)

Labas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņi, kuros:

ieinteresētās personas var pieteikties Komisijā, rakstveidā darot zināmu savu viedokli un iesniegt atbildes uz anketas jautājumiem un jebkādu citu informāciju, kas ņemama vērā izmeklēšanas gaitā,

ražotāji no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām var lūgt importa atbrīvošanu no reģistrācijas vai atbrīvojumu no pasākumiem,

ieinteresētās personas var iesniegt Komisijai rakstveida lūgumu par uzklausīšanu.

(22)

Uzmanība tiek vērsta uz to, ka pamatregulā noteikto procesuālo tiesību īstenošanas iespējas galvenokārt ir atkarīgas no tā, vai persona piesakās šīs regulas 3. pantā noteiktajos termiņos.

H.   NESADARBOŠANĀS

(23)

Ja kāda ieinteresētā persona liedz piekļuvi nepieciešamajai informācijai vai to nesniedz noteiktajā termiņā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, tad saskaņā ar pamatregulas 18. pantu var izteikt apstiprinošus vai noliedzošus konstatējumus, balstoties tikai uz pieejamajiem faktiem.

(24)

Ja tiek konstatēts, ka ieinteresētā persona ir sniegusi nepatiesu vai maldinošu informāciju, šādu informāciju neņemt vērā un var izmantot pieejamos faktus.

(25)

Ja ieinteresētā persona nesadarbojas vai sadarbojas tikai daļēji un tādēļ saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi tiek balstīti uz pieejamajiem faktiem, rezultāts šai personai var būt mazāk labvēlīgs nekā tad, ja tā būtu sadarbojusies.

I.   IZMEKLĒŠANAS LAIKA GRAFIKS

(26)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu izmeklēšana tiks pabeigta deviņu mēnešu laikā pēc dienas, kad šī regula tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

J.   PERSONAS DATU APSTRĀDE

(27)

Tiek norādīts, ka šajā izmeklēšanā iegūtos personas datus apstrādās saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6).

K.   UZKLAUSĪŠANAS AMATPERSONA

(28)

Ieinteresētās personas var lūgt Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas iesaistīšanos. Uzklausīšanas amatpersona darbojas kā vidutājs starp ieinteresētajām personām un Komisijas izmeklēšanas dienestiem. Uzklausīšanas amatpersona izskata pieteikumus par piekļuvi lietai, strīdus par dokumentu konfidencialitāti, pieteikumus par termiņa pagarināšanu un pieteikumus par trešo personu uzklausīšanu. Uzklausīšanas amatpersona var rīkot uzklausīšanu atsevišķai ieinteresētajai personai un darboties kā vidutājs, lai nodrošinātu, ka ieinteresētā persona var pilnībā īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

(29)

Uzklausīšanas amatpersonai adresēts pieteikums par uzklausīšanu būtu jāiesniedz rakstveidā, un tajā būtu jānorāda konkrēti šāda lūguma iemesli. Uzklausīšanas amatpersona nodrošinās iespēju uzklausīšanā piedalīties arī vairākām personām, lai būtu iespējams paust dažādus viedokļus un sniegt atspēkojošus argumentus.

(30)

Papildinformācija un kontaktinformācija ieinteresētām personām ir pieejama uzklausīšanas amatpersonas tīmekļlapās Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vietnē http://ec.europa.eu/commission_2010-2014/degucht/contact/hearing-officer/,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek sākta izmeklēšana saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu, lai konstatētu, vai ar to, ka Savienībā tiek importēti divriteņi un citi velosipēdi (tostarp kravas trīsriteņi, taču ne vienriteņi) bez motora, kurus pašlaik klasificē ar KN kodiem 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712003020 un 8712007092), kas nosūtīti no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām (neatkarīgi no tā, vai deklarētā izcelsmes valsts ir Kambodža, Pakistāna vai Filipīnas), tiek apieti Regulā (ES) Nr. 502/2013 noteiktie pasākumi.

2. pants

Muitas dienesti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu veic atbilstošus pasākumus, lai reģistrētu šīs regulas 1. pantā minēto importu uz Savienību.

Reģistrēšanu izbeidz, kad pagājuši deviņi mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Komisija ar regulu var uzdot muitas dienestiem pārtraukt reģistrēt tādu ražojumu importu uz Savienību, kurus izgatavojuši ražotāji, kas ir iesnieguši pieteikumu par atbrīvojumu no reģistrācijas un par kuriem ir ticis konstatēts, ka tie atbilst atbrīvojuma piešķiršanas nosacījumiem.

3. pants

1.

Lūgums izsniegt anketu Komisijai ir jāiesniedz 15 dienu laikā pēc šīs regulas publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.

Ja vien nav noteikts citādi, ieinteresētajām personām, kas vēlas, lai izmeklēšanā tiktu ņemts vērā to viedoklis, 37 dienu laikā pēc dienas, kad šo regulu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, ir jāpiesakās, sazinoties ar Komisiju, kā arī rakstveidā jāizklāsta savs viedoklis un jāiesniedz atbildes uz anketas jautājumiem vai citāda informācija.

3.

Ražotājiem no Kambodžas, Pakistānas un Filipīnām, kuri lūdz atbrīvojumu no importa reģistrācijas vai pasākumiem, tajā pašā 37 dienu termiņā ir jāiesniedz attiecīgs pieteikums un pietiekami pierādījumi.

4.

Ieinteresētās personas tajā pašā 37 dienu termiņā var pieteikties uzklausīšanai Komisijā.

5.

Ieinteresētās personas tiek aicinātas visu informāciju un pieteikumus (tostarp skenētās pilnvaras un izziņas) iesniegt pa e-pastu, savukārt liela apjoma atbildes – CD-ROM vai DVD formātā, iesniedzot personīgi vai nosūtot pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ja ieinteresētās personas izmanto e-pastu, tās apliecina piekrišanu noteikumiem, kas piemērojami dokumentu elektroniskai iesniegšanai un kas izklāstīti dokumentā CORRESPONDENCE WITH THE EUROPEAN COMMISSION IN TRADE DEFENCE CASES, kas publicēts Tirdzniecības ģenerāldirektorāta vietnē http://trade.ec.europa.eu/doclib/docs/2011/june/tradoc_148003.pdf. Ieinteresētajām personām ir jānorāda savs nosaukums/vārds, adrese, tālruņa numurs un derīga e-pasta adrese un ir jānodrošina, ka norādītā e-pasta adrese ir funkcionējoša, oficiāla darba e-pasta adrese un ka e-pasts ik dienu tiek pārbaudīts. Tiklīdz būs iesniegta kontaktinformācija, Komisija ar ieinteresētajām personām sazināsies vienīgi pa e-pastu, ja vien tās nebūs tiešā tekstā norādījušas, lai visi dokumenti no Komisijas tām tiktu nosūtīti ar citiem saziņas līdzekļiem, vai ja nosūtāmā dokumenta veida dēļ tas ir nosūtāms pa pastu ar ierakstītu vēstuli. Ieinteresētās personas ar papildu noteikumiem un informāciju par saraksti ar Komisiju, tostarp principiem, kas piemērojami sūtījumiem pa e-pastu, var iepazīties iepriekš minētajos ieinteresētajām personām paredzētajos saziņas norādījumos.

Ikvienam rakstveidā iesniegtam dokumentam, tostarp šajā regulā minētajai pieprasītajai informācijai, kā arī ieinteresēto personu atbildēm uz anketas jautājumiem un sarakstei, attiecībā uz kuriem tās lūgušas ievērot konfidencialitāti, ir jāpievieno norāde “Limited (7), un saskaņā ar pamatregulas 19. panta 2. punktu tiem ir jāpievieno nekonfidenciāla versija ar norādi “For inspection by interested parties”.

Komisijas adrese sarakstei:

Eiropas Komisija

Directorate General for Trade

Directorate H

Office: CHAR 04/039

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: TRADE-R608-BICYCLES-CIR@ec.europa.eu

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 2013. gada 29. maija Regula (ES) Nr. 502/2013, ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam (OV L 153, 5.6.2013., 17. lpp.).

(3)  Padomes 2013. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013, ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme (OV L 153, 5.6.2013., 1. lpp.).

(4)  Saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) par Kopienas Muitas kodeksa īstenošanu 143. pantu personas uzskata par saistītām vienīgi tad, ja: a) viena persona ir otras personas uzņēmuma pārvaldes institūcijas amatpersona (un otrādi); b) tās ir juridiski atzīti komercdarbības partneri (biedri); c) tās ir attiecīgi darba devējs un tā darbinieks; d) kādas trešās personas tiešā vai netiešā īpašumā, kontrolē vai turējumā atrodas vismaz 5 % no šo abu personu balsstiesīgajām, apgrozībā esošajām pamatkapitāla daļām vai akcijām; e) viena no šīm personām tieši vai netieši kontrolē otro personu; f) kāda trešā persona tieši vai netieši kontrolē šīs abas personas; g) abas personas kopā tieši vai netieši kontrolē kādu trešo personu; vai h) tās ir vienas un tās pašas ģimenes locekļi. Par vienas ģimenes locekļiem uzskata vienīgi tādas personas, starp kurām pastāv šādas attiecības: i) vīrs un sieva; ii) viens no vecākiem un bērns; iii) brālis un māsa (vai pusbrālis un pusmāsa); iv) viens no vecvecākiem un mazbērns; v) tēva vai mātes brālis vai māsa un brāļa vai māsas bērns; vi) vīra vai sievas tēvs vai māte un znots vai vedekla; vii) svainis un svaine. Šajā kontekstā termins “persona” attiecas gan uz fizisku, gan juridisku personu.

(5)  Tomēr pat tad, ja ražotāji iepriekšminētajā ziņā ir saistīti ar komercsabiedrībām, kurām tiek piemēroti spēkā esošie pasākumi attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes importu (sākotnējie antidempinga pasākumi), var tikt piešķirts atbrīvojums, ja vien nav pierādījumu par to, ka saistība ar komercsabiedrībām, kurām tiek piemēroti sākotnējie pasākumi, tika konstatēta vai izmantota, lai apietu sākotnējos pasākumus.

(6)  Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(7)  Dokumentu ar norādi “Limited” uzskata par konfidenciālu saskaņā ar 19. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1225/2009 (OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.) un 6. pantu PTO Nolīgumā par 1994. gada GATT VI panta īstenošanu (Antidempinga nolīgums). Tas ir aizsargāts arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.) 4. pantu.


3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/10


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 939/2014

(2014. gada 2. septembris),

ar ko izveido apliecības, kuras minētas 5. un 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 12. jūnija Regulu (ES) Nr. 606/2013 par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās (1) un jo īpaši tās 19. pantu,

tā kā:

(1)

Lai pareizi piemērotu Regulu (ES) Nr. 606/2013, ir jāizveido divas apliecības.

(2)

Apvienotajai Karalistei un Īrijai Regula (ES) Nr. 606/2013 ir saistoša, un līdz ar to tām ir saistoša šī regula.

(3)

Dānijai nav saistoša ne Regula (ES) Nr. 606/2013, ne šī regula.

(4)

Pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi ar Regulu (ES) Nr. 606/2013 izveidotā Komiteja par aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu civillietās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Veidlapa, kas jāizmanto, lai pieteiktos apliecībai, kura minēta Regulas (ES) Nr. 606/2013 5. pantā, ir I pielikumā paredzētā I veidlapa.

2.   Veidlapa, kas jāizmanto, lai pieteiktos apliecībai, kura minēta Regulas (ES) Nr. 606/2013 14. pantā, ir II pielikumā paredzētā II veidlapa.

2. pants

Šī regula stājas spēkā 2015. gada 11. janvārī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2014. gada 2. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 181, 29.6.2013., 4. lpp.


I PIELIKUMS

Image

Image

Image

Image

Image

Image

Image


II PIELIKUMS

Image

Image

Image


3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/21


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 940/2014

(2014. gada 2. septembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 2. septembrī

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0707 00 05

TR

109,3

ZZ

109,3

0709 93 10

TR

123,3

ZZ

123,3

0805 50 10

AR

197,4

CL

177,2

TR

73,3

UY

177,3

ZA

183,9

ZZ

161,8

0806 10 10

BR

167,6

EG

207,2

TR

119,4

ZZ

164,7

0808 10 80

BR

63,0

CL

106,4

NZ

139,9

ZA

129,6

ZZ

109,7

0808 30 90

CL

96,0

CN

92,5

TR

125,4

XS

48,0

ZA

113,4

ZZ

95,1

0809 30

MK

73,4

TR

128,2

ZZ

100,8

0809 40 05

BA

34,7

MK

36,8

ZZ

35,8


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/23


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 23. septembris)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Komitejā sadarbībai kultūras jomā, kura izveidota ar Protokolu par sadarbību kultūras jomā, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Komitejas sadarbībai kultūras jomā reglamenta pieņemšanu

(2014/640/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 167. panta 3. punktu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2007. gada 23. aprīlī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā risināt sarunas ar Korejas Republiku par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

(2)

Minētās sarunas ir noslēgušās, un 2010. gada 6. oktobrī tika parakstīts Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (“nolīgums”) (1). Nolīgumā ir ietverts Protokols par sadarbību kultūras jomā (“protokols”), ar kuru atbilstīgi tā 1. pantam tiek izveidota sistēma, kurā puses sadarbojas, lai veicinātu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu apmaiņu, ietverot inter alia audiovizuālo sektoru.

(3)

Saskaņā ar nolīguma 15.10. panta 5. punktu tas kopš 2011. gada 1. jūlija tiek daļēji provizoriski piemērots ar Padomes Lēmumu 2011/265/ES (2) (“lēmums”), ievērojot tā noslēgšanu vēlāk.

(4)

Ievērojot lēmuma 3. pantu, protokola 4. panta 3. punkts, 5. panta 2. punkts, 6. panta 1. punkts, 6. panta 2. punkts, 6. panta 4. punkts, 6. panta 5. punkts, 8., 9. un 10. pants netika provizoriski piemēroti.

(5)

Saskaņā ar lēmuma 4. panta 1. punktu Komisijai ir jāsniedz Korejai rakstisks paziņojums par Savienības nodomu nepagarināt audiovizuālo kopražojuma tiesību izmantošanas laikposmu atbilstīgi protokola 5. pantam, ievērojot tā 5. panta 8. punktā izklāstīto kārtību, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma četrus mēnešus pirms šāda tiesību izmantošanas laikposma beigām nepiekrīt to turpināt. Ja Padome piekrīt to turpināt, atkal kļūst piemērojams minētais pienākums sniegt paziņojumu pagarinātā tiesību izmantošanas laikposma beigās. Lemjot konkrēti par tiesību izmantošanas laikposma turpināšanu, Padomei jāpieņem lēmums vienprātīgi.

(6)

Protokola 3. pantā paredzēts izveidot Komiteju sadarbībai kultūras jomā, kuras pienākums cita starpā ir pārskatīt protokola piemērošanu.

(7)

Saskaņā ar lēmuma 6. pantu Savienības pārstāvjiem Komitejā sadarbībai kultūras jomā ir jābūt gan Komisijas, gan dalībvalstu valsts pārvaldes augstākajām amatpersonām, kurām ir speciālas zināšanas un praktiskā pieredze kultūras jautājumos un kuru uzdevums ir pārstāvēt Savienības nostāju saskaņā ar Līgumu.

(8)

Ar Komitejas lēmumiem nevajadzētu piešķirt tiesības vai uzlikt saistības, uz kurām var tieši atsaukties Savienības vai dalībvalstu tiesās.

(9)

Nosakot nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Komitejā sadarbībai kultūras jomā, jau sākotnējā posmā būtu jāiesaista Padomes darba sagatavošanas struktūras, kas ir kompetentas kultūras un audiovizuālo pakalpojumu jomā.

(10)

Šim lēmumam nevajadzētu ietekmēt Savienības un dalībvalstu atbilstīgās kompetences.

(11)

Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas Komitejā sadarbībai kultūras jomā jāieņem attiecībā uz Komitejas sadarbībai kultūras jomā reglamenta pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Komitejā sadarbībai kultūras jomā, kas izveidota ar Protokolu par sadarbību kultūras jomā, kurš pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, attiecībā uz Komitejas sadarbībai kultūras jomā reglamenta pieņemšanu, balstās uz šim lēmumam pievienoto lēmuma projektu, ko ir sagatavojusi Komiteja sadarbībai kultūras jomā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 23. septembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. JUKNA


(1)  OV L 127, 14.5.2011., 6. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2011/265/ES (2010. gada 16. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.).


PROJEKTS

ES UN KOREJAS KOMITEJAS SADARBĪBAI KULTŪRAS JOMĀ LĒMUMS Nr. …

(… gada …)

par Komitejas sadarbībai kultūras jomā reglamenta pieņemšanu

KOMITEJA SADARBĪBAI KULTŪRAS JOMĀ,

ņemot vērā 2010. gada 6. oktobrī Briselē parakstīto Protokolu par sadarbību kultūras jomā, kas pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Protokola par sadarbību kultūras jomā (“protokols”) 3. pantā paredzēts, ka jāizveido Komiteja sadarbībai kultūras jomā (“Komiteja”).

(2)

Komitejai būtu jāpilda visas Tirdzniecības komitejas funkcijas attiecībā uz šo protokolu saskaņā ar protokola 3. panta 3. punktu.

(3)

Komitejai būtu jāpieņem savs reglaments,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Komitejas reglaments ir izveidots atbilstīgi pielikumā izklāstītajam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā …

…, …

Komitejas sadarbībai kultūras jomā vārdā –

Korejas Republikas Kultūras, sporta un tūrisma ministrijas

pirmais ministra vietnieks

[Aizpilda Koreja]

Eiropas Komisijas

Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta ģenerāldirektors


PIELIKUMS

KOMITEJAS SADARBĪBAI KULTŪRAS JOMĀ REGLAMENTS

1. pants

Sastāvs un priekšsēdētāji

1.   Komiteja sadarbībai kultūras jomā (“Komiteja”), kas paredzēta 3. panta 1. punktā Protokolā par sadarbību kultūras jomā (“protokols”), kurš pievienots Brīvās tirdzniecības nolīgumam starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), pilda visas Tirdzniecības komitejas funkcijas attiecībā uz šo protokolu saskaņā ar protokola 3. panta 3. punktu un pārrauga protokola īstenošanu.

2.   Komitejā ir Komisijas un dalībvalstu – kuras attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst to kompetencē, var pārstāvēt Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts – pārstāvji, no vienas puses, un Korejas pārstāvji, no otras puses. Kā paredzēts protokola 3. panta 1. punktā, šie pārstāvji ir katras Puses valsts pārvaldes augstākās amatpersonas, kurām ir zināšanas un pieredze kultūras jautājumos un praksē.

3.   Komitejas līdzpriekšsēdētāji ir Korejas Kultūras, sporta un tūrisma ministrijas Satura politikas biroja direktors un Eiropas Komisijas Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāta Kultūras un mediju nodaļas direktors. Katrs priekšsēdētāji var vienoties, ka viņu pārstāv attiecīgais pārstāvis.

2. pants

Pārstāvība

1.   Puse dara zināmu otrai Pusei savu Komitejas locekļu sarakstu. Sarakstu administrē Komitejas sekretariāts.

2.   Loceklis, kurš vēlas, lai to pārstāvētu cits pārstāvis, pirms attiecīgās sanāksmes Komitejas priekšsēdētājiem paziņo šīs personas vārdu un uzvārdu. Komitejas locekļa pārstāvim ir visas šā Komitejas locekļa tiesības.

3. pants

Sanāksmes

1.   Komitejas sanāksmes notiek vismaz reizi gadā un vajadzības gadījumā pēc jebkuras Puses pieprasījuma. Sanāksmes notiek pēc kārtas Briselē vai Seulā, ja vien Puses nevienojas citādi. Ja abas Puses par to vienojas, Komitejas sanāksmes var rīkot videokonferences vai telefonkonferences veidā.

2.   Katru Komitejas sanāksmi Komitejas sekretariāts sasauc laikā un vietā, par kuru abas Puses ir vienojušās. Paziņojumu par sanāksmes sasaukšanu Komitejas sekretariāts Komitejas locekļiem izsniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms sanāksmes sākuma, ja vien Puses nevienojas citādi.

4. pants

Delegācija

Komitejas locekļus var pavadīt ierēdņi. Pirms katras sanāksmes Komitejas priekšsēdētājus informē par to delegāciju plānoto sastāvu, kuras apmeklēs sanāksmi.

5. pants

Novērotāji un eksperti

Īpašos gadījumos Komitejas priekšsēdētāji var uzaicināt uz savām sanāksmēm novērotājus un ekspertus.

6. pants

Sekretariāts

Kā Komitejas sekretariāts kopīgi darbojas vietējie kontaktpunkti, kā norādīts protokola 3. panta 4. punktā.

7. pants

Dokumenti

Ja Komitejas apspriežu pamatā ir rakstveida apliecinoši dokumenti, Komitejas sekretariāts šādus dokumentus numurē un izplata kā Komitejas dokumentus.

8. pants

Sarakste

1.   Komitejas priekšsēdētājiem adresētu saraksti nosūta Komitejas sekretariātam izplatīšanai Komitejas locekļiem.

2.   Komitejas priekšsēdētāju sagatavotu saraksti Komitejas sekretariāts nosūta saņēmējiem, numurē un attiecīgos gadījumos izplata pārējiem Komitejas locekļiem.

9. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Katrai sanāksmei Komitejas sekretariāts sagatavo provizorisku darba kārtību. To līdz ar citiem attiecīgajiem dokumentiem ne vēlāk kā divus mēnešus pirms sanāksmes sākuma nosūta Komitejas locekļiem, kā arī Komitejas priekšsēdētājiem.

2.   Darba kārtību Komiteja pieņem katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošus jautājumus tajā var iekļaut, ja Puses par to vienojas.

3.   Komitejas priekšsēdētāji pēc vienošanās var saīsināt 1. punktā norādīto termiņu, lai ņemtu vērā konkrētās lietas prasības.

10. pants

Protokols

1.   Katras sanāksmes protokola projektu Komitejas sekretariāts parasti sagatavo 21 dienas laikā pēc sanāksmes beigām.

2.   Protokolā parasti sniedz kopsavilkumu par katru darba kārtības jautājumu, vajadzības gadījumā norādot:

a)

Komitejai iesniegtos dokumentus;

b)

visus paziņojumus, ko Komitejas loceklis lūdzis ierakstīt protokolā; un

c)

pieņemtos lēmumus, sniegtos ieteikumus, saskaņotos paziņojumus un secinājumus – par īpašiem jautājumiem.

3.   Protokolā iekļauj arī visu to dalībnieku sarakstu, kuri piedalījās sanāksmē.

4.   Abas Puses rakstiski apstiprina protokolu 28 dienu laikā no protokola projekta saņemšanas dienas vai līdz jebkurai citai dienai, par ko Puses ir vienojušās. Pēc tam, kad protokols ir apstiprināts, Komitejas sekretariāts to paraksta divos eksemplāros, un katra Puse saņem šo autentisko dokumentu oriģinālu. Parakstītā protokola kopijas nosūta Komitejas locekļiem.

11. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Lai sasniegtu protokolā izvirzītos mērķus, Komiteju var pilnvarot pieņemt lēmumus vai ieteikumus par visiem jautājumiem protokolā paredzētajos gadījumos.

2.   Komiteja pieņem lēmumus un ieteikumus, Pusēm savstarpēji vienojoties. Šādus dokumentus attiecīgi sauc par “lēmumu” vai “ieteikumu”.

3.   Sanāksmju starplaikā Komiteja lēmumus vai ieteikumus var pieņemt, izmantojot rakstisku procedūru, ja abas Puses tam piekrīt. Rakstiskā procedūra nozīmē, ka Komitejas priekšsēdētāji apmainās ar rakstiskiem paziņojumiem. Lēmumus vai ieteikumus, kuru pieņemšanai piemēro rakstisko procedūru, Komitejas sekretariāts izplata locekļiem vismaz divus mēnešus pirms to pieņemšanas dienas. Komitejas sekretariāts konstatē, ka rakstiskā procedūra ir pabeigta, un informē par to Komitejas locekļus.

4.   Komitejas sekretariāts katram lēmumam vai ieteikumam piešķir sērijas numuru, norāda pieņemšanas datumu un sniedz jautājuma aprakstu, un izplata tos Komitejas locekļiem. Katrā lēmumā norāda tā spēkā stāšanās dienu.

5.   Komitejas pieņemtos lēmumus un ieteikumus uzskata par autentiskiem, ja tie ir sagatavoti divos eksemplāros un tos parakstījuši Komitejas priekšsēdētāji.

12. pants

Publicitāte un konfidencialitāte

1.   Ja vien nav nolemts citādi, Komitejas sanāksmes nav atklātas.

2.   Ja Puse Komitejai iesniedz informāciju, kas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ir konfidenciāla, otra Puse uzskata šādu informāciju par konfidenciālu.

3.   Katra Puse var lemt par Komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

13. pants

Izdevumi

1.   Katra Puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos Komitejas sanāksmēs. Tie ir gan personāla, komandējuma un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2.   Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz Puse, kas rīko sanāksmi.


3.9.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 263/29


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 1. septembris)

par harmonizētajiem tehniskajiem nosacījumiem radiofrekvenču spektra izmantošanai programmu gatavošanas un īpašo pasākumu bezvadu skaņas iekārtās Savienībā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 6011)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/641/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 7. marta Lēmumu Nr. 676/2002/EK par normatīvo bāzi radiofrekvenču spektra politikai Eiropas Kopienā (Radiofrekvenču spektra lēmums) (1) un jo īpaši tā 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Programmu gatavošanas un īpašo pasākumu (PMSE) iekārtas attiecas uz visdažādākajiem video un skaņas pārraides lietojumiem, kas kļūst arvien nozīmīgāki plašsaziņas līdzekļu un izklaides nozares attīstībai Savienībā. Tās ietver arī apraidi, kultūras, mūzikas un teātra uzvedumus un sabiedriskus un sporta pasākumus. PMSE iekārtas izmanto profesionāliem un neprofesionāliem mērķiem, gan vietēja mēroga, gan Savienības līmeņa pasākumiem. Bezvadu mikrofoni ir visbiežāk sastopamā un izplatītākā PMSE bezvadu skaņas iekārta; ar to saistītās sistēmas ir, piemēram, pārnēsājamie auss monitori un divpusējo sakaru sistēmas un skaņas radiolīnijas.

(2)

Komisija 2012. gada 26. septembra Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai (2) atzina, ka kultūras un radošās nozares ir viens no dinamiskākajiem Eiropas ekonomikas sektoriem un būtisks kultūras daudzveidības virzītājspēks Eiropā. Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (3), it īpaši tā 8. panta 5. punkts, arī uzsver PMSE nozīmību un nosaka, ka dalībvalstīm sadarbībā ar Komisiju jācenšas nodrošināt nepieciešamās frekvenču joslas šādām iekārtām, lai saskaņā ar Savienības mērķiem uzlabotu iekšējā tirgus integrāciju un kultūras pieejamību. Turklāt saskaņā ar minētā lēmuma 6. panta 6. punktu dalībvalstis izskata iespējas un attiecīgā gadījumā veic tehniskus un reglamentējošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka 800 MHz frekvenču joslas izbrīvēšana negatīvi neietekmē PMSE iekārtu lietotājus.

(3)

Pašreizējā normatīvā bāze nav pilnībā harmonizēta ES dalībvalstīs attiecībā uz PMSE iekārtu izmantoto spektru, jo vēsturiski ir veidojušās neatbilstības valstu frekvenču plānos un mainīgo nacionālo prasību un vietējo vajadzību pārvaldībā. Kaut arī daudzas dalībvalstis piemēro Eiropas Radiosakaru komitejas (ERC) Rekomendāciju 70-03 un tās 10. pielikumu (4) un ERC rekomendāciju 25-10 un tās 2. pielikumu (5), kas sniedz norādījumus par PMSE iekārtu frekvenču joslām un tehniskajiem parametriem, šīs rekomendācijas juridiski negarantē PMSE iekārtu izmantotā spektra harmonizāciju visā Savienībā.

(4)

PMSE iekārtu izmantotā spektra harmonizācija sekmētu iekšējā tirgus mērķu sasniegšanu, uzlabojot spektra izmantošanas kvalitāti un efektivitāti, nodrošinot ilglaicīgu pārskatāmību un juridisko noteiktību piekļuvei attiecīgajām spektra joslām visā Savienībā, veicinot izpēti un tehnoloģiju attīstību, piemēram, PMSE iekārtu digitalizāciju un citus spektra efektīvas izmantošanas aspektus, sekmējot ražotāju ieguldījumus PMSE tehnoloģijās, samazinot cenas, nodrošinot apjomradītus ietaupījumus, atbalstot iekārtu pārrobežu pārvietojamību un savstarpējo izmantojamību, kā arī nepieļaujot neizmantotā spektra sterilizāciju.

(5)

Kaut arī PMSE bezvadu skaņas iekārtu spektra vajadzības būtiski atšķiras, no 8 MHz līdz 144 MHz (6), atkarībā no konkrētām vietas un laika vajadzībām, profesionālie lietotāji norāda, ka PMSE bezvadu skaņas lietojumiem ikdienā nepieciešamais spektrs ir 96 MHz UHF spektra.

(6)

Lai varētu apmierināt pieprasījumu PMSE bezvadu skaņas iekārtām, ir nepieciešams pietiekams harmonizētais spektrs, ko var panākt, vismaz nosakot visā Savienībā izmantojamu minimālo spektru: tā varētu gūt apjomradītus ietaupījumus un nodrošināt iekšējā tirgus darbību. Tomēr spektrs, kas pašlaik harmonizēts ar Komisijas Lēmumu 2006/771/EK (7), t. i., 2 MHz (863–865 MHz) maza darbības attāluma ierīcēm, tostarp arī PMSE bezvadu skaņas lietojumiem, ir nepietiekams, lai varētu apmierināt lietotāju vajadzības, jo minētais lēmums attiecas tikai uz daļu no bezvadu skaņas PMSE lietojuma un ir paredzams, ka lielākā daļa pieprasītā spektra atradīsies ārpus minētajā lēmumā norādītajām joslām.

(7)

PMSE skaņas iekārtu dažādi noskaņošanas diapazoni ir minēti ERC Rekomendācijā 70-03 (10. pielikumā) un Rekomendācijā 25-10 (2. pielikumā), un arī PMSE bezvadu skaņas iekārtu nozare, tostarp ražotāji un lietotāji, norādīja, ka vispiemērotākais būtu 470–790 MHz noskaņošanas diapazons. 32. ziņojumā (8) par 800 MHz joslas harmonizēšanu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konference (CEPT) norādīja uz to, cik svarīgas PMSE iekārtu lietotājiem ir kanālu starpjoslas jeb “baltās vietas” 470–790 MHz diapazonā, un pieprasīja, ka ir jāsaglabā piekļuve šai spektra daļai galvenokārt PMSE lietojumiem, kuriem nepieciešama noteikta aizsardzība. Dalībvalstis sniedz informāciju CEPT par spektra izmantošanu un normatīvajiem un tehniskajiem nosacījumiem PMSE bezvadu skaņas lietotājiem šo dalībvalstu teritorijā, kā arī iesniedz sarakstu ar kontaktpersonām valsts pārvaldē, kur PMSE iesaistītās personas var iegūt informāciju par spektra izmantošanas nosacījumiem attiecībā uz PMSE lietojumiem.

(8)

CEPT 32. ziņojumā tika uzsvērts, ka bezvadu skaņas PMSE lietošana saskarsies ar arvien lielākiem piedāvātā spektra ierobežojumiem, un tajā tika prognozēta nepieciešamība veikt atbilstošus pielāgojumus. Komisijas Lēmums 2010/267/ES (9) par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā attiecībā uz neekskluzīviem elektronisko sakaru pakalpojumiem samazināja šīs joslas pieejamību PMSE bezvadu skaņas iekārtām. Ir jāatrod kāds cits ilglaicīgs risinājums, lai nodrošinātu PMSE nākotni – vai nu nosakot jaunu spektru, vai ieviešot spektra koplietošanu.

(9)

Tādēļ saskaņā ar Lēmuma 676/2002/EK 4. panta 2. punktu Komisija 2011. gada 15. decembrī deva uzdevumu Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferencei (CEPT) (10) par spektra harmonizēšanas iespēju tehniskajiem nosacījumiem bezvadu radiomikrofoniem un bezvadu videokamerām.

(10)

Izpildot to, 2013. gada 8. martāCEPT apstiprināja 50. ziņojumu (11). Ziņojumā tika secināts, ka 821–832 MHz un 1 785–1 805 MHz frekvenču joslas, kas veido duplekso atdalījumu frekvenču joslās, ko izmanto elektronisko sakaru sistēmas, būtu piemēroti PMSE bezvadu skaņas iekārtu harmonizētai lietošanai īpašos apstākļos. Bezvadu videokameras, kurām ir citas spektra prasības un kuras darbojas atšķirīgās frekvenču joslās, būtu jāvērtē atsevišķi. CEPT 50. ziņojuma papildinājums (12) papildus definēja šo duplekso atdalījumu lietošanas nosacījumus PMSE bezvadu skaņas lietojumiem, kā arī kārtību, kas novērtētu un ierobežotu traucējumu risku attiecībā uz bezvadu mikrofonu un auss monitoru savienojumiem.

(11)

CEPT 50. ziņojums arī norādīja uz nepieciešamību aizsargāt mobilo sakaru tīklus 800 MHz un 1 800 MHz frekvenču joslās pret kaitīgiem traucējumiem, ko rada PMSE bezvadu skaņas iekārtas, lai nodrošinātu, ka mobilo sakaru tīkli var darboties joslās zem 821 MHz un virs 832 MHz, kā arī zem 1 785 MHz un virs 1 805 MHz. Tam būtu nepieciešama, piemēram, 2 MHz aizsargjosla no 821 līdz 823 MHz un ierobežojumi 0,2 MHz spektrā tieši virs 1 785 MHz un tieši zem 1 805 MHz.

(12)

PMSE iekārtas, jo īpaši lietojot iekštelpās, var ietekmēt kaitīgie traucējumi, ko rada mobilo sakaru tīkli un lietotāju iekārtas, piemēram, viedtālruņi, kas izmanto blakus esošās frekvenču joslas tuvu spektram, ko izmanto PMSE bezvadu skaņas iekārtas 800 MHz un 1 800 MHz dupleksajā atdalījumā. Saskaņā ar radiofrekvenču spektra politikas programmas mērķiem un principiem, lai atrastu veidus, kā novērst kaitīgos traucējumus un paaugstināt spektra izmantošanas efektivitāti, šos kaitīgos traucējumus var novērst, izmantojot noteiktus traucējumu samazināšanas risinājumus, piemēram, īpašo procedūru bezvadu mikrofonu un auss monitoru savienojumu ekspluatācijai bez traucējumiem, kas definēta CEPT 50. ziņojuma papildinājuma 2. pielikumā, vai izmantojot citus traucējumu mazināšanas risinājumus. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu jāveicina šādu traucējumu mazināšanas risinājumu un vienošanos piemērošana, tostarp sniedzot palīdzību vai norādījumus iesaistītajām personām.

(13)

Prasības sabiedriskajiem un kultūras pasākumiem bieži vien pārsniegs 29 MHz apjomu, kas pieejams dupleksajā atdalījumā 800 MHz un 1 800 MHz joslās. Tā kā spektra prasības PMSE bezvadu skaņas lietojumam būtiski atšķiras, nepieciešams Savienības līmenī nodrošināt kā bāzlīniju aptuveni 60 MHz ilgtspējīga spektra pieejamību, lai apmierinātu PMSE bezvadu skaņas iekārtu lietotāju regulārās parastās vajadzības, pat ja tā neaptvertu visas iespējamās prasības, kas var rasties.

(14)

Tādēļ dalībvalstīm būtu jānodrošina papildu apjoms līdz 30 MHz, lai apmierinātu iespējamo pieprasījumu pēc PMSE bezvadu skaņas lietojumiem sabiedriskos un kultūras pasākumos. Šāds spektrs jāizvēlas no noskaņošanas diapazoniem, ko nosaka dalībvalstis, vislabāk – 470–790 MHz spektra joslā, izmantojot “baltās vietas”. Precīzam vai nu piešķiramā, vai atļaujamā spektra apjomam jābūt atkarīgam no konkrētajiem izteiktajiem pieprasījumiem, un ne vienmēr tam būs nepieciešami visi 30 MHz. Dalībvalstīm būtu arī jāizlemj nacionālā līmenī, kāds atļaujas veids un kādas pieteikuma procedūras jāpiemēro minētajam papildu spektram.

(15)

Turklāt spektra prasības, kas pārsniedz 59 MHz un var rasties konkrētās ģeogrāfiskās zonās, piemēram, satura ražošanas zonās vai teātru rajonos, vai lielos un ārkārtas pasākumos, vislabāk risināt katrā gadījumā atsevišķi valsts līmenī, ņemot vērā konkrētos ģeogrāfiskos un laika ierobežojumus. Tādēļ dalībvalstīm jāsaglabā tiesības atļaut izmantot vairāk nekā 59 MHz bāzlīniju.

(16)

Dažādu spektra bloku izmantošana dažādiem PMSE analogajiem bezvadu skaņas lietojumiem, piemēram, bezvadu mikrofoniem, auss monitoriem un divpusējo sakaru sistēmām, palielina spektra izmantošanas iespējas, jo novērš intermodulācijas radītus traucējumus.

(17)

CEPT veiktā darba rezultāti (13) saskaņā ar Komisijas 2011. gada 15. decembra uzdevumu ir jāpiemēro visā Savienībā, un dalībvalstīm tie nekavējoties jāīsteno, ņemot vērā nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt piemērotu spektru PMSE bezvadu skaņas iekārtām, lai apmierinātu pieaugošo pieprasījumu.

(18)

Šo lēmumu nepieciešams regulāri pārskatīt, lai iekļautu tajā jaunas izmaiņas, it īpaši – lai novērtētu bezvadu skaņas PMSE spektra prasības un harmonizēto joslu faktisko izmantojumu.

(19)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Radiofrekvenču spektra komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma mērķis ir harmonizēt tehniskos nosacījumus radiofrekvenču spektra pieejamībai un efektīvai izmantošanai bezvadu skaņas iekārtām, ko lieto programmu gatavošanai un īpašiem pasākumiem (turpmāk “PMSE”).

2. pants

Šajā lēmumā lieto turpmāk minētās definīcijas:

1)

PMSE bezvadu skaņas iekārta” ir radioiekārta, ko izmanto analogu vai ciparu skaņas signālu pārraidīšanai starp ierobežotu raidītāju un uztvērēju skaitu, piemēram, radiomikrofoniem, auss monitora sistēmām vai skaņas radiolīnijām, ko lieto galvenokārt apraides programmu gatavošanai vai slēgtiem vai publiskiem sabiedriskiem vai kultūras pasākumiem;

2)

“bez traucējumiem un bez aizsardzības” nozīmē, ka nedrīkst radīt kaitīgus traucējumus nevienam radiosakaru dienestam un nedrīkst prasīt aizsardzību pret kaitīgiem traucējumiem, ko rada radiosakaru dienesti.

3. pants

1.   Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā nosaka un dara pieejamas, bez traucējumiem un bez aizsardzības, 823–832 MHz un 1 785–1 805 MHz joslas PMSE bezvadu skaņas iekārtām, ievērojot pielikumā minētos tehniskos nosacījumus.

2.   Dalībvalstis sešu mēnešu laikā pēc šā lēmuma stāšanās spēkā nosaka un dara pieejamu radiospektru papildus 1. punktā minētajam spektram, lai vismaz 30 MHz papildu apjomu varētu izmantot PMSE bezvadu skaņas iekārtām saskaņā ar lietotāju pieprasījumu. Šāds lietojums PMSE bezvadu skaņas iekārtām ir bez traucējumiem un bez aizsardzības attiecībā uz lietotājiem, kuriem ir individuālas tiesības lietot minēto spektru.

3.   Neskarot principu “bez traucējumiem un bez aizsardzības”, lai uzlabotu iekštelpu PMSE bezvadu skaņas iekārtu, ko izmanto 823–832 MHz un 1 785–1 805 MHz joslās, un mobilo elektronisko sakaru tīklu līdzāspastāvēšanu, dalībvalstis, kur iespējams un nepieciešams, veicina, ka ievieš traucējumu samazināšanas risinājumus.

4. pants

Neierobežojot 3. panta 1. punktu, dalībvalsts var saglabāt spēkā atļaujas un tiesības lietot spektru 823–832 MHz un 1 785–1 805 MHz joslās, kas eksistē dienā, kad šis lēmums stājas spēkā, tikai līdz to derīguma termiņam un nepieciešamajā apjomā. Attiecīgā dalībvalsts paziņo par tām Komisijai un publisko minēto informāciju, ja publiskošanai nav šķēršļu saistībā ar sabiedrisko drošību un aizsardzību.

5. pants

Dalībvalstis uzrauga šajā lēmumā minēto joslu izmantošanu, lai nodrošinātu tās efektivitāti, un informē Komisiju par jebkādu nepieciešamību grozīt pielikumu.

6. pants

Dalībvalstis ziņo Komisijai par šā lēmuma īstenošanu ne vēlāk kā deviņus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā.

7. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 1. septembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Neelie KROES


(1)  OV L 108, 24.4.2002., 1. lpp.

(2)  Komisijas Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Atbalsts kultūrai un radošajām nozarēm izaugsmei un nodarbinātībai Eiropas Savienībā”, COM(2012) 537 final.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 14. marta Lēmums Nr. 243/2012/ES, ar ko izveido radiofrekvenču spektra daudzgadu politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(4)  Ieteikums, ko publicējusi Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konference (CEPT), Trumse, 1997, turpmākie grozījumi – 2014. gada 7. februārī; 10. pielikums “Radio mikrofona lietojumi, tostarp palīglīdzekļi cilvēkiem ar dzirdes traucējumiem”.

(5)  2003. gada 11. februāra izdevums.

(6)  CEPT 32. ziņojums, CEPT ziņojums Eiropas Komisijai par uzdevuma “Tehniskie apsvērumi par digitālās dividendes saskaņošanas iespējām Eiropas Savienībā” izpildi “Ieteikums par labāko metodi, kā nodrošināt esošo programmu gatavošanas un īpašo pasākumu (PMSE) pakalpojumu turpināšanu, darbojoties ultraaugstfrekvenču (470–862 MHz) joslā, tostarp ES līmeņa pieejas priekšrocību novērtējums”, 2009. gada 30. oktobra Nobeiguma ziņojums.

(7)  Komisijas 2006. gada 9. novembra Lēmums 2006/771/EK par maza darbības attāluma ierīcēs izmantotā radiofrekvenču spektra saskaņošanu (OV L 312, 11.11.2012., 66. lpp.).

(8)  CEPT2009. gada 30. oktobra Nobeiguma ziņojums.

(9)  Komisijas 2010. gada 6. maija Lēmums 2010/267/ES par harmonizētiem tehniskajiem lietošanas nosacījumiem 790–862 MHz frekvenču joslā tādām zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus Eiropas Savienībā (OV L 117, 11.5.2010., 95. lpp.).

(10)  Uzdevums CEPT par spektra saskaņošanas iespēju tehniskajiem nosacījumiem bezvadu radio mikrofoniem un bezvadu videokamerām (PMSE iekārtām), 2011. gada 15. decembris, galīgā redakcija.

(11)  CEPT A ziņojums Eiropas Komisijai par Eiropas Komisijas uzdevuma “Par spektra saskaņošanas iespēju tehniskajiem nosacījumiem bezvadu radio mikrofoniem un bezvadu videokamerām (PMSE iekārtām)” izpildi “Tehniskie nosacījumi 821–832 MHz un 1 785–1 805 MHz frekvenču joslu izmantošanai bezvadu radio mikrofoniem Eiropas Savienībā”, šo ziņojumu EKK apstiprināja 2013. gada 8. martā.

(12)  Papildinājums CEPT 50. ziņojumam “821–832 MHz un 1 785–1 805 MHz frekvenču joslu izmantojamība bezvadu radio mikrofoniem”, šo ziņojumu EKK apstiprināja 2013. gada 8. novembrī.

(13)  CEPT 50. ziņojums un tā papildinājums.


PIELIKUMS

1. tabula

Bloka malas maskas apgabala nosacījumi, kas attiecas uz PMSE bezvadu skaņas iekārtām 800 MHz joslas (821–832 MHz) frekvenčdales dupleksa (FDD) dupleksajā atdalījumā

Frekvences zem 821 MHz

821–823 MHz

823–826 MHz

826–832 MHz

Frekvences virs 832 MHz

Ārpusbloka bāzlīnijas robežvērtības

Aizsargjosla aizsardzībai pret PMSE traucējumiem zemes sistēmām, kas spēj nodrošināt elektronisko sakaru pakalpojumus (lejuplīnijā)

Robežvērtības bloka ietvaros

Ārpusbloka bāzlīnijas robežvērtības

Ārpusbloka ekvivalentā izotropiski izstarotā jauda (e.i.r.p.) ir – 43 dBm/(5 MHz)

rokas PMSE skaņas iekārtām e.i.r.p. bloka ietvaros ir 13 dBm

uz ķermeņa nēsājamām PMSE skaņas iekārtām e.i.r.p. bloka ietvaros ir 20 dBm

e.i.r.p. bloka ietvaros ir 20 dBm

Ārpusbloka e.i.r.p. ir – 25 dBm/(5 MHz)


2. tabula

Rokas iekārtu bloka malas maskas apgabala nosacījumi, kas attiecas uz PMSE bezvadu skaņas iekārtām 1 800 MHz joslas (1 785–1 805 MHz) FDD dupleksajā atdalījumā (e.i.r.p.)

 

Frekvenču josla

Rokas iekārtas (e.i.r.p.)

Ārpus bloka

< 1 785 MHz

– 17 dBm/200 kHz

Ierobežotā frekvenču josla

1 785–1 785,2 MHz

4 dBm/200 kHz

 

1 785,2–1 803,6 MHz

13 dBm kanālā

 

1 803,6–1 804,8 MHz

10 dBm/200 kHz ar ierobežojumu 13 dBm kanālā

Ierobežotā frekvenču josla

1 804,8–1 805 MHz

– 14 dBm/200 kHz

Ārpus bloka

> 1 805 MHz

– 37 dBm/200 kHz


3. tabula

Uz ķermeņa nēsājamo iekārtu bloka malas maskas apgabala nosacījumi, kas attiecas uz PMSE bezvadu skaņas iekārtām 1 800 MHz joslas (1 785–1 805 MHz) FDD dupleksajā atdalījumā (e.i.r.p.)

 

Frekvenču josla

Uz ķermeņa nēsājamās iekārtas (e.i.r.p.)

Ārpus bloka

< 1 785 MHz

– 17 dBm/200 kHz

 

1 785–1 804,8 MHz

17 dBm kanālā

Ierobežotā frekvenču josla

1 804,8–1 805 MHz

0 dBm/200 kHz

Ārpus bloka

> 1 805 MHz

– 23 dBm/200 kHz