31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/1

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/2

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/3

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 974/98 (1) paredz to dalībvalstu valūtu aizstāšanu ar euro, kuras ir izpildījušas euro pieņemšanai vajadzīgos nosacījumus, kad Kopiena sāka Ekonomikas un monetārās savienības trešo posmu.

(2)

Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta 4. pantu Lietuva ir dalībvalsts ar izņēmuma statusu, kas definēts 139. panta 1. punktā Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“Līgums”).

(3)

Ievērojot Padomes Lēmumu 2014/509/ES (2014. gada 23. jūlijs) par euro pieņemšanu Lietuvā 2015. gada 1. janvārī (2), Lietuva ir izpildījusi euro pieņemšanai nepieciešamos nosacījumus, un no 2015. gada 1. janvāra Lietuvas izņēmuma statuss ir jāatceļ.

(4)

Lai Lietuva ieviestu euro, uz Lietuvu jāattiecina spēkā esošie euro ieviešanas noteikumi, kas izklāstīti Regulā (EK) Nr. 974/98.

(5)

Lietuvas Nacionālajā euro ieviešanas plānā ir paredzēts, ka euro banknotēm un monētām būtu jākļūst par Lietuvas likumīgo maksāšanas līdzekli dienā, kad euro ievieš par tās valūtu. Tādējādi euro pieņemšanas dienai un skaidras naudas nomaiņas dienai vajadzētu būt 2015. gada 1. janvārim. Pakāpeniskas izņemšanas no apgrozības laikposms nebūtu jāpiemēro.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 974/98,

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/5

(1)

Cilvēki ar celiakiju cieš no pastāvīgas lipekļa nepanesības. Ir konstatēts, ka kvieši (t. i., visas Triticum sugas, piemēram, cietie kvieši, plēkšņu kvieši un Horasānas kvieši), rudzi un mieži ir graudi, par kuriem zinātniski pierādīts, ka tie satur lipekli. Šajos graudos esošais lipeklis var kaitēt to cilvēku veselībai, kuri nepanes lipekli, tādēļ šiem cilvēkiem nevajadzētu lietot to uzturā.

(2)

Informācijai par to, ka pārtikas produkti nesatur lipekli vai ka tā saturs ir samazināts, būtu jāpalīdz cilvēkiem, kuri nepanes lipekli, noteikt un izvēlēties daudzveidīgu uzturu mājās un ārpus mājām.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 41/2009 (2) sniegti saskaņoti noteikumi par patērētājiem sniegto informāciju, ka pārtikas produkti nesatur lipekli (“nesatur lipekli”) vai ka tā saturs ir samazināts (“ļoti zems lipekļa saturs”). Minētās regulas noteikumu pamatā ir zinātniski dati, un tā garantē, ka patērētāji netiek maldināti un netiek radīta neskaidrība ar informāciju, ko sniedz uz atšķirīgiem pamatiem, par to, ka pārtikas produkti nesatur lipekli vai ka tā saturs ir samazināts.

(4)

Saistībā ar tiesību aktu pārskatīšanu par īpašas diētas pārtiku ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 609/2013 (3) atceļ Regulu (EK) Nr. 41/2009 no 2016. gada 20. jūlija. Būtu jānodrošina, ka pēc minētā datuma informāciju par to, ka pārtikas produkti nesatur lipekli vai ka tā saturs ir samazināts, turpina sniegt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1169/2011 36. panta 2. punkta prasībām, pamatojoties uz atbilstīgiem zinātniskajiem datiem, un to nesniedz uz atšķirīgiem pamatiem, kas varētu maldināt patērētājus vai radīt tiem neskaidrības. Tādēļ ir nepieciešams Savienībā turpināt piemērot vienādus nosacījumus šo prasību piemērošanai attiecībā uz pārtikas produktu informāciju, ko pārtikas apritē iesaistītie uzņēmēji sniedz par lipekļa neesamību vai samazinātu saturu pārtikas produktos, un šo nosacījumu pamatā jābūt Regulai (EK) Nr. 41/2009.

(5)

Daži pārtikas produkti ir īpaši ražoti, sagatavoti un/vai apstrādāti, lai samazinātu vienas vai vairāku lipekli saturošu sastāvdaļu lipekļa saturu vai lai aizstātu lipekli saturošās sastāvdaļas ar citām sastāvdaļām, kurās dabiski nav lipekļa. Citi pārtikas produkti ir ražoti tikai no sastāvdaļām, kurās dabiski nav lipekļa.

(6)

Lipekli saturošu graudu atbrīvošana no lipekļa ir tehniski sarežģīta un ekonomiski neizdevīga, tādēļ ir grūti saražot pārtikas produktus, kas vispār nesatur lipekli, izmantojot šādus graudus. Līdz ar to daudzi tirgū esošie pārtikas produkti, kuri ir īpaši apstrādāti, lai samazinātu vienas vai vairāku lipekli saturošu sastāvdaļu lipekļa saturu, var saturēt nelielas lipekļa atliekas.

(7)

Lielākā daļa cilvēku, kuri nepanes lipekli, var lietot pārtikā auzas, nekaitējot savai veselībai. Zinātnieki joprojām veic pētījumus un vāc informāciju par šo jautājumu. Taču lielas bažas rada auzu iespējamā sajaukšanās ar kviešiem, rudziem vai miežiem, kas var notikt ražas novākšanas, transportēšanas, glabāšanas un pārstrādes laikā. Tādēļ, sniedzot attiecīgo informāciju par šiem pārtikas produktiem, pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem ir jāņem vērā lipekļa piejaukuma risks produktos, kuri satur auzas.

(8)

Dažādi cilvēki, kuri nepanes lipekli, var panest atšķirīgu nelielu lipekļa daudzumu, kas ir konkrētās robežās. Lai cilvēki tirgū varētu atrast dažādus savām vajadzībām un jutīguma līmenim atbilstošus pārtikas produktus, ir jābūt pieejamiem produktiem ar atšķirīgu, zemu lipekļa saturu, kas nepārsniedz šādas konkrētas robežas. Tomēr ir svarīgi, lai atšķirīgie produkti būtu pienācīgi marķēti, nodrošinot, ka cilvēki, kuri nepanes lipekli, tos pareizi lieto, pateicoties informatīvām atbalsta kampaņām dalībvalstīs.

(9)

Vajadzētu būt iespējai uz pārtikas produktiem, kas ir īpaši ražoti, sagatavoti un/vai apstrādāti, lai samazinātu vienas vai vairāku lipekli saturošu sastāvdaļu lipekļa saturu vai lai aizstātu lipekli saturošās sastāvdaļas ar citām sastāvdaļām, kurās dabiski nav lipekļa, izvietot paziņojumus, ka šajos pārtikas produktos vai nu nav lipekļa (“nesatur lipekli”), vai tā saturs ir samazināts (“ļoti zems lipekļa saturs”), saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā. Vajadzētu būt arī iespējai uz šiem pārtikas produktiem izvietot paziņojumus, lai informētu patērētājus, ka tie ir īpaši izstrādāti cilvēkiem, kuri nepanes lipekli.

(10)

Vajadzētu būt arī iespējai uz pārtikas produktiem, kuri satur sastāvdaļas, kurās dabiski nav lipekļa, izvietot paziņojumus par to, ka pārtikas produkts nesatur lipekli, ievērojot šīs regulas noteikumus un vispārīgos nosacījumus par godīgas informēšanas praksi atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1169/2011. Jo īpaši pārtikas produktu informācija nedrīkst būt maldinoša, liekot saprast, ka pārtikas produktam piemīt īpašas pazīmes, lai gan faktiski šādas pazīmes piemīt visiem līdzīgiem pārtikas produktiem.

(11)

Ar Komisijas Direktīvu 2006/141/EK (4) aizliedz izmantot sastāvdaļas, kas satur lipekli, lai ražotu mākslīgos maisījumus zīdaiņiem un mākslīgos papildu ēdināšanas maisījumus zīdaiņiem. Tādēļ informācijā par šiem produktiem būtu jāaizliedz izmantot paziņojumus “ļoti zems lipekļa saturs” vai “nesatur lipekli”, jo saskaņā ar šo regulu minētos paziņojumus lieto, lai norādītu, ka lipekļa saturs nepārsniedz attiecīgi 100 mg/kg un 20 mg/kg.

(12)

Šīs regulas nolūkos pienācīgi jāņem vērā Standarta kodekss attiecībā uz īpašas diētas pārtikas produktiem personām, kuras nepanes lipekli (5).

(13)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

a)

“lipeklis” ir kviešu, rudzu, miežu, auzu, to krustoto šķirņu un atvasinājumu olbaltumviela, ko daži cilvēki nepanes un kas nešķīst ne ūdenī, ne 0,5 M nātrija hlorīda šķīdumā;

b)

“kvieši” ir visas Triticum sugas.

a)

samazinātu vienas vai vairāku lipekli saturošu sastāvdaļu lipekļa saturu; vai

b)

aizstātu lipekli saturošās sastāvdaļas ar citām sastāvdaļām, kurās dabiski nav lipekļa.

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/9

(1)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2) III pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēmas un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajiem.

(2)

Šveices atzīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktam pašlaik attiecas uz pārtikā izmantojamiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, izņemot raugu. Šveice ir iesniegusi lūgumu Komisijai atzīt tās līdzvērtību arī attiecībā uz bioloģisko raugu. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude un turpmākie precizējumi, kurus sniedza Šveices iestādes, ļāva secināt, ka šajā valstī noteikumi, kas regulē bioloģiskā rauga ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (3). Secīgi Šveices ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem izmantošanai pārtikā būtu jāattiecina arī uz bioloģisko raugu.

(3)

Jaunzēlandes atzīšana atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 2. punktam pašlaik attiecas uz pārtikā izmantojamiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, izņemot vīnu un raugu. Jaunzēlandes iestādes ir iesniegušas lūgumu Komisijai atzīt tās līdzvērtību arī attiecībā uz bioloģisko vīnu. Kopā ar minēto lūgumu iesniegtās informācijas pārbaude un turpmākie precizējumi, kurus sniedza Jaunzēlandes iestādes, ļāva secināt, ka šajā valstī noteikumi, kas regulē bioloģiskā vīna ražošanu un kontroli, ir līdzvērtīgi tiem, kuri noteikti Regulā (EK) Nr. 834/2007 un Regulā (EK) Nr. 889/2008. Secīgi Jaunzēlandes ražošanas sistēmu un kontroles pasākumu līdzvērtības atzīšana attiecībā uz pārstrādātiem produktiem izmantošanai pārtikā būtu jāattiecina arī uz bioloģisko vīnu.

(4)

Saskaņā ar Jaunzēlandes sniegto informāciju ir mainījusies kompetentā iestāde, viena no kontroles organizācijām un sertifikātu izdevēja organizācija. Tas būtu jāatspoguļo Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumā.

(5)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā sniegts to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt pārbaudes un izdot sertifikātus.

(6)

Komisija ir pārbaudījusi līdz 2013. gada 31. oktobrim saņemtos pieprasījumus iekļaušanai Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā ietvertajā sarakstā. Pēc visas saņemtās informācijas pārbaudes minētajā sarakstā būtu jāiekļauj kontroles organizācijas un kontroles iestādes, kuras atbilst attiecīgajām prasībām.

(7)

LibanCert ir ietverta Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikuma sarakstā. Tomēr tā nesniedza Komisijai attiecīgo informāciju par akreditācijas iestādi, kā minēts Regulas (EK) Nr. 834/2007 33. panta 3. punkta trešajā un ceturtajā daļā, un neziņoja par izmaiņām tās tehniskajā dokumentācijā, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1235/2008 12. panta 2. punkta b) apakšpunktā. Turklāt LibanCert gada ziņojumā, ko tā iesūtījusi 2013. gadā, norādīts, ka tā neatbilst Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā noteiktajām specifikācijām. Komisija aicināja LibanCert noskaidrot šos jautājumus, bet nesaņēma atbildi noteiktajā termiņā. Saskaņā ar Komisijai pieejamo informāciju LibanCert ir pārtraukusi darbību. Tādēļ tā būtu jāsvītro no IV pielikuma saraksta.

(8)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 355/2014 (4), IV pielikumā ir kļūda attiecībā uz trešās valsts kodu kontroles organizācijai Abcert AG, un tas kļūdaini norāda uz IMO Swiss AG nevis IMOswiss AG.

(9)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza un jālabo Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikums.

(10)

Juridiskās noteiktības labad labotie noteikumi attiecībā uz Abcert AG un IMOswiss AG būtu jāpiemēro no dienas, kad stājās spēkā Īstenošanas regula (ES) Nr. 355/2014.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/16

(1)

Padome ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1890/2005 (2) (“sākotnējā regula”) noteica galīgo antidempinga maksājumu (“sākotnējie pasākumi”) Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR), Indonēzijas, Taivānas, Taizemes un Vjetnamas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu (“NTSS”) importam.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 11. panta 2. punktam (“termiņbeigu pārskatīšana”), kura attiecās vienīgi uz pasākumiem, kas noteikti ĶTR un Taivānas izcelsmes importam, sākotnējie pasākumi 11,4 % – 27,4 % apmērā attiecībā uz ĶTR un 8,8 % – 23,6 % apmērā attiecībā uz Taivānu tika pagarināti ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 (3) (“termiņbeigu pārskatīšanas regula”).

(3)

Pēc pasākumu apiešanai veltītās izmeklēšanas, kura notika atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam (“pasākumu apiešanai veltīta izmeklēšana”), galīgais antidempinga maksājums, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem” ĶTR, ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 205/2013 (4) tika attiecināts arī uz NTSS importu, kurš nosūtīts no Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Filipīnu izcelsme.

(4)

Daļējas starpposma pārskatīšanas pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam iesniedza Taivānas ražotājs eksportētājs Sheh Kai Precision Co., Ltd (“pieprasījuma iesniedzējs”). Pieprasījuma iesniedzējs pieprasīja izslēgt no pašreizējo pasākumu piemērošanas jomas dažus skrūvju un stiprinājumu veidus, proti, šos ražojumus no diviem metāliem (“R2M”), jo tiem esot atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības.

(5)

Konstatējusi, ka ir pietiekami pierādījumi, lai sāktu daļēju starpposma pārskatīšanu, un apspriedusies ar padomdevēju komiteju, Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 6. jūnijā ar paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5), informēja par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu attiecībā uz antidempinga pasākumiem, kurus piemēro ĶTR un Taivānas izcelsmes dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam (6).

(6)

Šajā pārskatīšanā tiek vienīgi izskatīts ražojuma klāsts, lai precizētu, vai daži nerūsējošā tērauda skrūvju veidi, sevišķi R2M, ietilpst pagarināto un paplašināto sākotnējo pasākumu piemērošanas jomā.

(7)

Komisija par pārskatīšanas sākšanu informēja zināmos Savienības ražotājus un to apvienības, importētājus un lietotājus, eksportētājvalstu pārstāvjus, kā arī visus zināmos ražotājus ĶTR un Taivānā.

(8)

Komisija pieprasīja informāciju no visām minētajām personām un no tām citām personām, kuras pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Komisija arī deva iespēju ieinteresētajām personām rakstveidā darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(9)

Atbildes uz anketas jautājumiem sniedza trīspadsmit Taivānas ražotāji eksportētāji, viens Ķīnas ražotājs eksportētājs, septiņi importētāji un viens lietotājs.

(10)

Arī apvienība, kas pārstāv Savienības ražotājus (sūdzības iesniedzējus sākotnējā izmeklēšanā un termiņbeigu izmeklēšanā), apliecināja, ka neviens no Savienības uzņēmumiem neražo R2M un tādēļ tiem nav viedokļa par R2M īpašībām.

(11)

Neviena no pārējām sešām Eiropas ražotāju apvienībām, kuras bija zināmas no sākotnējās izmeklēšanas, informāciju nesniedza.

(12)

Izmeklēšanā netika pieprasīta neviena uzklausīšana.

(13)

Komisija vāca un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos:

ražotāji Savienībā:

importētājs Savienībā:

ražotāji eksportētāji Taivānā:

(14)

Kā definēts termiņbeigu pārskatīšanas regulas 1. panta 1. punktā, attiecīgais ražojums ir daži ĶTR un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidi un to daļas, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, 7318 14 10, 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

(15)

Pārskatīšanas pieprasījumā tā iesniedzējs pieprasīja izslēgt dažus nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidus no pašreizējo antidempinga pasākumu piemērošanas jomas. Ražojumu, kas atbilstīgi pārskatīšanas pieprasījumam būtu jāizslēdz, pieprasījuma iesniedzējs definē šādi: “no diviem metāliem veidotas pašvītņgriezes un pašurbjošās skrūves ar nerūsējošā tērauda kātu un galvu un oglekļa tērauda galu, kurš ļauj skrūvei ieurbties tās izveidotā caurumā un iegriezt vītni cietā tēraudā, un to pašlaik klasificē ar KN kodu 7318 14 10”.

(16)

Viens no importētājiem, kas sadarbojās, apgalvoja, ka Komisijai būtu vajadzējis nodalīt nevis R2M un NTSS, bet gan pašvītņgriezes un pašurbjošos stiprinājumus, lai izslēgtu pašvītņgriezes stiprinājumus no antidempinga pasākumiem pakļauto ražojumu klāsta neatkarīgi no tā, vai tie ir R2M vai NTSS.

(17)

Kā norādīts pieprasījuma iesniedzēja iesniegtajā pieprasījumā un konkrēti minēts paziņojuma par procedūras sākšanu 4. punkta pirmajā daļā, šīs pārskatīšanas nolūks ir izskatīt, vai tieši no diviem metāliem veidotas pašvītņgriezes un pašurbjošās skrūves būtu jāizslēdz no to ražojumu klāsta, kam šobrīd piemēro antidempinga pasākumus. Tādējādi šis apgalvojums bija jānoraida.

(18)

Vienlaikus Komisija ņēma vērā atšķirības starp pašvītņgriezes un pašurbjošajiem stiprinājumiem. Tas ir atspoguļots, atbilstīgi 19. apsvērumam grozot pieprasījuma iesniedzēja sniegto definīciju, kura minēta 15. apsvērumā.

(19)

Šajā pārskatīšanā R2M būtu jādefinē šādi: no diviem metāliem veidotas pašvītņgriezes skrūves ar nerūsējošā tērauda kātu un galvu un oglekļa tērauda galu un galveno vītni, kas ir sametināti kopā un ļauj skrūvei ieurbties tās izveidotā caurumā un iegriezt vītni cietā tēraudā; no diviem metāliem veidotas pašurbjošās skrūves ar nerūsējošā tērauda kātu un galvu un oglekļa tērauda galveno vītni, kas ir sametināti kopā un ļauj skrūvei iegriezt vītni cietā tēraudā; abus ražojumus pašlaik klasificē ar KN kodu 7318 14 10.

(20)

R2M tirgū ir salīdzinoši jauns ražojums, kas tika izstrādāts, lai vienā stiprinājumā apvienotu vissvarīgākās oglekļa un nerūsējošā tērauda stiprinājumu īpašības, proti, oglekļa tērauda cietību un nerūsējošā tērauda izturību pret rūsēšanu. R2M ražo, sametinot oglekļa tērauda daļu ar nerūsējošā tērauda daļu un tādējādi iegūstot pašvītņgriezes un/vai pašurbjošu stiprinājumu, kam ir oglekļa tērauda gals un vītne (pašurbjošiem stiprinājumiem tikai vītne, jo tiem šāda gala nav), kamēr kāts ar pārējo vītni un galva ir no nerūsējošā tērauda.

(21)

Šādi R2M spēj bez iepriekšējas urbšanas ieurbties pat līdz 25 mm biezās metāla loksnēs, kamēr parasti NTSS var ieurbties metāla loksnēs, kas nav biezākas par 3 mm. Vienlaikus R2M saglabā izturību pret rūsēšanu un tādēļ ir piemēroti lietošanai ārā, piemēram, logos un jumtos, kā arī ķīmiski agresīvā vidē, piemēram, peldbaseinos un atsevišķās rūpnīcās.

(22)

Gan sākotnējā izmeklēšanā, gan termiņbeigu pārskatīšanas izmeklēšanā R2M netika nodalīti no NTSS. Proti, informācija tika vākta par dažādu veidu nerūsējošo tēraudu, kas izmantots par stiprinājumu izejmateriālu, bet ne par stiprinājumiem, kuros par izejmateriālu izmantots gan nerūsējošais, gan oglekļa tērauds.

(23)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas termiņbeigu pārskatīšanā kāda ieinteresētā persona apgalvoja, ka R2M nebūtu jāiekļauj ražojumu klāstā sakarā ar to lielajām atšķirībām no nerūsējošā tērauda stiprinājumiem saistībā ar vienības pārdošanas cenu, ražošanas izmaksām, fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām (izejmateriālu) un izmantojumu (7). Tomēr termiņbeigu pārskatīšanas regulas 21. apsvērumā tika paskaidrots, ka ražojumu klāstu termiņbeigu pārskatīšanā nevar mainīt.

(24)

Lai novērtētu, vai uz R2M attiecas sākotnējie pasākumi, tika pārbaudīts, vai R2M un NTSS ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un galalietojums. Tika novērtēta arī savstarpējā aizstājamība un konkurence starp šiem abiem stiprinājumu veidiem.

(25)

Galvenā fizikālā atšķirība starp R2M un NTSS ir tāda, ka R2M ir veidots no diviem dažādiem tērauda veidiem, kuri sametināti kopā, kamēr parastie NTSS ir izgriezti un izveidoti no vienas nerūsējošā tērauda stieples. R2M trīs līdz četras galvenās vītnes un urbjošais gals ir no oglekļa tērauda, bet galva un kāts – no nerūsējošā tērauda.

(26)

Ja vien nav uzlikts īpašs pārklājums, R2M nerūsējošā tērauda daļu un oglekļa tērauda daļu var atšķirt vizuāli. Jānorāda, ka visbiežāk stiprinājumiem uzliek pārklājumu, kas vēl vairāk palielina to izturību pret rūsēšanu, tādēļ NTSS un R2M varētu arī nebūt atšķirami ar neapbruņotu aci.

(27)

Tomēr R2M oglekļa tērauda daļā ir magnētiskas īpašības, un šis ir svarīgs faktors, ar kuru tos var atšķirt no NTSS.

(28)

R2M var ieurbt cietās un biezās metāla plāksnēs, jo tiem ir oglekļa tērauda komponents. NTSS šādas īpašības nav, jo tādas nav nerūsējošajam tēraudam.

(29)

R2M, kuros ir oglekļa tērauds, ķīmiskais saturs atšķiras no NTSS, kurā ir vienīgi nerūsējošais tērauds.

(30)

Ņemot vērā iepriekš minēto, jāsecina – pat ja (pārklāti) R2M izskatās fiziski līdzīgi NTSS, tiem ir no NTSS atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības.

(31)

Komisija novērtēja, vai konstatētās fizikālo, tehnisko un ķīmisko pamatīpašību atšķirības nozīmē arī atšķirīgu R2M un NTSS galīgo izmantojumu un tirgus uztveri.

(32)

Tika konstatēts, ka R2M galvenokārt izmanto darbiem ārā (metāla jumtiem, metāla apšuvumiem, logu apšuvumiem), kā arī iekšdarbiem ķīmiski agresīvā vidē (peldbaseinos un atsevišķās rūpnīcās). Visos šajos lietojumos parasti dažāda biezuma metāla plāksnes jāsastiprina kopā vai jāpiestiprina pie citiem materiāliem, piemēram, dažāda sastāva izolācijas slāņiem. Visos šajos lietojumos no klienta viedokļa ir ļoti svarīgi izmantot stiprinājumus, kas ir izturīgi pret rūsēšanu, un atsevišķos gadījumos/atsevišķās valstīs tā pat ir likumā noteikta prasība.

(33)

R2M ir īpaši izstrādāti, lai atbilstu šāda lietojuma prasībām, jo ar tiem var izurbt cauri visu veidu virsmām, tostarp biezām metāla plāksnēm (kā ar oglekļa tērauda stiprinājumiem), un tie vienlaikus ir izturīgi pret rūsēšanu (kā nerūsējošā tērauda stiprinājumi).

(34)

Vienīgais Savienības ražotājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka tādu pašu rezultātu, proti, dažādu virsmu sastiprināšanu kopā, var panākt gan ar R2M, gan ar NTSS. Šis uzņēmums uzskatīja, ka vienīgā atšķirība ir veids, kā skrūvi ievieto, t. i., ar iepriekšēju urbšanu vai bez tās. Iepriekšēja urbšana nozīmē, ka vispirms ar dažādiem urbjiem (atkarībā no materiāla) ir jāizurbj caurumi materiālā. Pēc tam tajos ar nākamo soli ievieto skrūves. Iepriekšēja urbšana ir nepieciešama, izmantojot NTSS metāla plāksnēs. Tādēļ šis uzņēmums uzskata, ka izvēle starp NTSS un R2M ir vienkārši ekonomiska rakstura lēmums, ko pieņem, izvēloties starp augstākām darbaspēka vai materiāla izmaksām.

(35)

Tomēr izmeklēšanā atklājās, ka praksē iepriekšējas urbšanas metode ir ne tikai laikietilpīga un darbietilpīga, bet dažos lietojumos (sevišķi logu apšuvumiem) pat nav iespējama. Iemesls ir tāds, ka ar šo metodi būtu iepriekš jāizurbj trīs vai pat vairāk virsmas, katra ar cita veida urbi, un pēc tam tās ļoti precīzi jāsavieno kopā, lai ievietotu NTSS. Tādējādi šādos gadījumos alternatīvi R2M izmanto tīra oglekļa tērauda stiprinājumus, nevis NTSS. Tīra oglekļa tērauda stiprinājums neatbilst prasībai par izturību pret rūsēšanu.

(36)

Turklāt, veicot iepriekšēju urbšanu, biezākās metāla virsmās ievietotie NTSS nevar izveidot savas iekšējās vītnes, tādēļ vilkmes spēks ir mazāks nekā R2M (vai oglekļa tērauda stiprinājumiem).

(37)

Tādēļ 34. apsvērumā izklāstītais apgalvojums tiek noraidīts.

(38)

Tiek secināts, ka konstatētās fizikālo, tehnisko un ķīmisko pamatīpašību atšķirības ietekmē R2M galīgo izmantojumu. R2M pilda specifisku funkciju, un to lietojums nepārsniedz precīzi noteiktus tirgus segmentus, proti, āra metāla konstrukcijas, logu apšuvumus un konkrētas stiprināšanas funkcijas iekštelpās ķīmiski agresīvā vidē, bet to nevar teikt par NTSS.

(39)

Izmeklēšana apliecināja, ka R2M ražošanas process ievērojami atšķiras no NTSS ražošanas procesa, jo tajā ir vairāk ražošanas posmu, citi instrumenti un zinātība. Sevišķi metināšanu un induktīvo sildīšanu var uzskatīt par dārgiem, unikāliem un tehnoloģiskā ziņā paaugstināta riska ražošanas soļiem, kas attiecas vienīgi uz R2M.

(40)

Tāpat apstiprinājās, ka šīs ražošanas procesa atšķirības nozīmē arī ievērojami augstākas R2M ražošanas izmaksas un cenas. Ražošanas izmaksu atšķirība līdzīga veida R2M un NTSS var būt no 40 % līdz 150 % atkarībā no ražošanas metodes un stiprinājuma veida/garuma, kamēr cenu atšķirības var pārsniegt pat 400 %.

(41)

Ievērojamā cenu (un izmaksu) atšķirība starp R2M un NTSS nozīmē, ka R2M netiks izmantoti tur, kur ar tādiem pašiem panākumiem var izmantot NTSS, īpaši tādu virsmu sastiprināšanai, kuras nav no bieza metāla. Tas apstiprina 38. apsvēruma secinājumu, ka patērētāji ļoti labi apzinās atšķirības starp šiem diviem stiprinājumu veidiem un uzskata tos par atšķirīgiem ražojumiem.

(42)

Iepriekš izklāstītie konstatējumi liecina, ka R2M ir no NTSS atšķirīgas fizikālās, tehniskās un ķīmiskās pamatīpašības un ka šīs atšķirības ir svarīgas R2M galīgajā izmantojumā un tirgus uztverē.

(43)

R2M un NTSS savstarpējā aizstājamība ir diezgan ierobežota, jo NTSS lielākoties nevar izmantot ar tādiem pašiem panākumiem kā R2M. Ja nav pieejami R2M, lietotāji labprātāk izmanto oglekļa tērauda stiprinājumus. Turklāt NTSS un R2M savstarpējo aizstājamību kavē ievērojamā cenas atšķirība starp abiem ražojumiem.

(44)

Ņemot vērā minētās atšķirības, tiek secināts, ka R2M neietilpst sākotnējās izmeklēšanas ražojumu klāstā un ka ar sākotnējo izmeklēšanu noteiktos pasākumus nebūtu bijis jāpiemēro R2M importam. Tādēļ pasākumu piemērošanas joma būtu jāprecizē ar atpakaļejošu spēku, grozot Regulu (EK) Nr. 1890/2005, Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 205/2013.

(45)

Atbilstīgi pamatregulas 11. panta 4. punktam termiņbeigu pārskatīšanas regulā jāietver noteikumi, kas ļauj pieņemt pārskatīšanas pieprasījumus sakarā ar jauniem eksportētājiem.

(46)

Tā kā šīs pārskatīšanas izmeklēšanas mērķis bija vienīgi precizēt ražojumu klāstu un tā kā uz R2M nevajadzēja attiecināt sākotnējos pasākumus, lai novērstu iespējamu kaitējumu šā ražojuma importētājiem, ir lietderīgi konstatējumu piemērot ar atpakaļejošu spēku no dienas, kad stājās spēkā sākotnējā regula, tostarp importam, uz kuru attiecās pagaidu maksājumi no 2005. gada 22. maija līdz 19. novembrim.

(47)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ieinteresētās personas tika īpaši aicinātas sniegt piezīmes par atpakaļejošām sekām, kādas šiem secinājumiem varētu būt. Divi importētāji apliecināja atbalstu piemērošanai ar atpakaļejošu spēku, un neviena ieinteresētā persona neiebilda pret pārskatīšanas rezultātu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku.

(48)

Tādējādi būtu jāatmaksā vai jāatbrīvo galīgi iekasētie pagaidu maksājumi un galīgie antidempinga maksājumi, kas samaksāti par R2M importu Savienībā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1890/2005, kā arī galīgie antidempinga maksājumi, kuri samaksāti par R2M importu Savienībā atbilstīgi Īstenošanas regulai (ES) Nr. 2/2012 un kuri ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 205/2013 paplašināti, attiecinot tos arī uz dažu nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importu, kas tiek sūtīts no Filipīnām, neatkarīgi no tā, vai tam ir deklarēta Filipīnu izcelsme. Atmaksājumu vai atbrīvojumu jāpieprasa no valsts muitas dienestiem saskaņā ar spēkā esošajiem muitas tiesību aktiem.

(49)

Šī pārskatīšana neietekmē dienu, kad Regula (ES) Nr. 2/2012 zaudē spēku atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam.

(50)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, kuru sniegusi komiteja, kas izveidota atbilstīgi pamatregulas 15. panta 1. punktam.

(51)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes. Personām tika arī dots laiks, kurā tās pēc informācijas izpaušanas varēja sniegt piezīmes. Informācija vai piezīmes netika saņemtas,

a)

tā 1. punktu aizstāj ar šo:

“1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu dažu Ķīnas Tautas Republikas un Taivānas izcelsmes nerūsējošā tērauda skrūvju un stiprinājumu veidu un to daļu importam, ko pašlaik klasificē ar KN kodiem 7318 12 10, ex 7318 14 10 (Taric kodi nākamajā dienā pēc tam, kad publicēta Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 830/2014 (8): 7318141051, 7318141059, 7318141081 un 7318141089), 7318 15 30, 7318 15 51, 7318 15 61 un 7318 15 70.

Uz divu metālu stiprinājumiem, kas definēti šādi – no diviem metāliem veidotas pašvītņgriezes skrūves ar nerūsējošā tērauda kātu un galvu un oglekļa tērauda galu un galveno vītni, kas ir sametināti kopā un ļauj skrūvei ieurbties tās izveidotā caurumā un iegriezt vītni cietā tēraudā, un no diviem metāliem veidotas pašurbjošās skrūves ar nerūsējošā tērauda kātu un galvu un oglekļa tērauda galveno vītni, kas ir sametināti kopā un ļauj skrūvei iegriezt vītni cietā tēraudā, – un ko pašlaik klasificē ar KN kodu ex 7318 14 10, galīgais antidempinga maksājums neattiecas.

(8)  Komisijas 2014. gada 30. jūlija Īstenošanas regula (ES) Nr. 830/2014, ar ko attiecībā uz pašreizējo antidempinga pasākumu aptverto ražojuma klāstu un attiecībā uz pārskatīšanas pieprasījumiem sakarā ar jauniem eksportētājiem groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1890/2005, Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 2/2012 un Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 205/2013, kā arī paredz iespēju konkrētos gadījumos atmaksāt vai atbrīvot maksājumus (OV L 226, 31.7.2014., 16. lpp.).”;"

b)

pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Ja kāds ražotājs eksportētājs Taivānā sniedz pietiekamus pierādījumus Komisijai, ka tas:

pielikumu var grozīt, pievienojot jauno ražotāju eksportētāju neatlasītajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, un tādējādi tam piemērojot vidējo svērto maksājuma likmi 15,8 % apmērā.”

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/24

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/27

(1)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 416/2014 (2) ir atvērtas tarifa kvotas dažu veidu Ukrainas izcelsmes labības importēšanai.

(2)

No paziņojumiem, kas izdarīti saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 416/2014 4. panta 1. punktu, izriet, ka importa licenču pieteikumi, kas saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punkta otro daļu kompetentajām iestādēm iesniegti no 2014. gada 18. jūlija plkst. 13 līdz 2014. gada 25. jūlija plkst. 13 pēc Briseles laika par tarifa kvotu ar kārtas numuru 09.4308, attiecas uz daudzumiem, kas pārsniedz pieejamos daudzumus. Tāpēc būtu jānosaka, par kādu apjomu importa licences var izdot, un tālab jāparedz piešķīruma koeficients, kas jāpiemēro par attiecīgās kvotas pieprasītajiem daudzumiem.

(3)

Turklāt būtu jāpārtrauc izdot importa licences par kvotu ar kārtas numuru 09.4308.

(4)

Lai nodrošinātu importa licenču izdošanas procedūras efektīvu pārvaldību, šai regulai būtu jāstājas spēkā uzreiz pēc tās publicēšanas,

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/29

(1)

Ekonomiskās un monetārās savienības (“EMS”) trešais posms sākās 1999. gada 1. janvārī. Padome 1998. gada 3. maijā sanāksmē Briselē, kurā piedalījās valstu vai valdību vadītāji, nolēma, ka Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Īrija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Portugāle un Somija ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus euro pieņemšanai 1999. gada 1. janvārī (1).

(2)

Padome ar Lēmumu 2000/427/EK (2) nolēma, ka Grieķija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2001. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2006/495/EK (3) nolēma, ka Slovēnija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai 2007. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2007/503/EK (4) un 2007/504/EK (5) nolēma, ka Kipra un Malta ir izpildījušas nepieciešamos nosacījumus, lai 2008. gada 1. janvārī pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2008/608/EK (6) nolēma, ka Slovākija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2010/416/ES (7) nolēma, ka Igaunija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro. Padome ar Lēmumu 2013/387/ES (8) nolēma, ka Latvija ir izpildījusi nepieciešamos nosacījumus, lai pieņemtu euro.

(3)

Saskaņā ar 1. punktu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam (“EK līgums”) pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti Apvienotā Karaliste paziņoja Padomei, ka tā nav iecerējusi 1999. gada 1. janvārī iekļauties EMS trešajā posmā. Minētais paziņojums nav mainīts. Saskaņā ar 1. punktu EK līgumam pievienotajā Protokolā par dažiem noteikumiem attiecībā uz Dāniju un saskaņā ar lēmumu, ko valstu vai to valdību vadītāji 1992. gada decembrī pieņēma Edinburgā, Dānija paziņoja Padomei par savu nodomu nepiedalīties EMS trešajā posmā. Dānija nav pieprasījusi, lai tiktu sākta procedūra, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 140. panta 2. punktā.

(4)

Ar Lēmumu 98/317/EK Zviedrijai ir noteikts izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā. Saskaņā ar 2003. gada Pievienošanās akta (9) 4. pantu Čehijai, Latvijai, Lietuvai, Polijai un Ungārijai ir izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā. Saskaņā ar 2005. gada Pievienošanās akta (10) 5. pantu Bulgārijai un Rumānijai ir izņēmuma statuss atbilstīgi LESD 139. panta 1. punktam. Saskaņā ar 2012. gada Pievienošanās akta (11) 5. pantu Horvātijai ir izņēmuma statuss, kas definēts LESD 139. panta 1. punktā.

(5)

Eiropas Centrālā banka (“ECB”) tika nodibināta 1998. gada 1. jūlijā. Eiropas monetārā sistēma ir aizstāta ar valūtas maiņas mehānismu, par kura izveidi vienojās Eiropadomes 1997. gada 16. jūnija Rezolūcijā par valūtas maiņas mehānisma izveidi ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā (12). Kārtība, kādā ekonomiskās un monetārās savienības trešajā posmā īstenojams valūtas kursa mehānisms (VKM II), tika formulēta 2006. gada 16. marta Līgumā starp Eiropas Centrālo banku un ārpus euro zonas dalībvalstu centrālajām bankām, ar ko nosaka Ekonomikas un monetārās savienības trešā posma valūtas kursa mehānisma darbības procedūras (13).

(6)

LESD 140. panta 2. punktā noteikta kārtība, kādā tiek atcelts attiecīgo dalībvalstu izņēmuma statuss. Vismaz reizi divos gados vai pēc pieprasījuma, ko iesniedz dalībvalsts ar izņēmuma statusu, Komisija un ECB sniedz ziņojumus Padomei saskaņā ar LESD 140. panta 1. punktā noteikto kārtību.

(7)

Dalībvalstu tiesību akti, tostarp valstu centrālo banku statūti, pēc vajadzības jāpielāgo tā, lai tiktu nodrošināta saderība ar LESD 130. un 131. pantu un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem (“ECBS un ECB statūti”). Komisija un ECB savos ziņojumos sniedz detalizētu novērtējumu par Lietuvas tiesību aktu atbilstību LESD 130. un 131. pantam un ECBS un ECB statūtiem.

(8)

Saskaņā ar 1. pantu Protokolā Nr. 13 par konverģences kritērijiem, kas minēti LESD 140. pantā, LESD 140. panta 1. punkta pirmajā ievilkumā minētais cenu stabilitātes kritērijs nozīmē, ka dalībvalstī ir stabilas cenas un viena gada laikā pirms novērtējuma vidējais inflācijas rādītājs nepārsniedz 1,5 procentpunktus, to samērojot ar, augstākais, tādu triju dalībvalstu datiem, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Cenu stabilitātes kritērija vajadzībām inflāciju mēra, izmantojot saskaņotos patēriņa cenu indeksus (SPCI), kas ir definēti Padomes Regulā (EK) Nr. 2494/95 (14). Lai izvērtētu cenu stabilitātes kritēriju, dalībvalsts inflāciju mēra, nosakot izmaiņas 12 mēneša indeksu vidējās aritmētiskās vērtības attiecībā pret iepriekšējā laikposma 12 mēneša indeksu vidējo aritmētisko vērtību, rezultātu izsakot procentos. Komisijas un ECB ziņojumos tika ņemta vērā atsauces vērtība, kuru aprēķināja, triju dalībvalstu ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā inflācijas līmeņu vidējā aritmētiskā rezultātam pievienojot 1,5 procentpunktus. Aprēķinātā inflācijas atsauces vērtība par viena gada laikposmu, kas beidzās 2014. gada aprīlī, ir 1,7 %, un trīs dalībvalstis ar labākajiem rādītājiem cenu stabilitātes ziņā ir Latvija, Portugāle un Īrija, kuru inflācijas rādītāji ir attiecīgi 0,1 %, 0,3 % un 0,3 %. Ir pamatoti, ka no to dalībvalstu loka, kas uzrādījušas labākos rādītājus, tiek izslēgtas valstis, kuru inflācijas rādītāji nevar būt nozīmīgs kritērijs citām dalībvalstīm. Pagātnē šādas izslēdzamās valstis tika noteiktas 2004., 2010. un 2013. gada konverģences ziņojumos. Pašreizējos apstākļos ir pamatoti no dalībvalstīm ar labākajiem rādītājiem izslēgt Grieķiju, Bulgāriju un Kipru (15). Atsauces vērtības aprēķināšanai tās aizstāj ar Latviju, Portugāli un Īriju – dalībvalstīm ar nākamajiem zemākajiem vidējiem inflācijas rādītājiem.

(9)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 2. pantu valsts budžeta stabilitātes kritērijs, kas minēts LESD 140. panta 1. punkta otrajā ievilkumā, prasa, lai novērtējuma brīdī uz dalībvalsti neattiektos saskaņā ar LESD 126. panta 6. punktu pieņemts Padomes lēmums par pārmērīgu valsts budžeta deficītu.

(10)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 3. pantu LESD 140. panta 1. punkta trešajā ievilkumā minētais kritērijs dalībai Eiropas monetārās sistēmas valūtas maiņas mehānismā prasa, lai dalībvalsts vismaz divos pēdējos gados pirms pārbaudes bez lielām grūtībām būtu ievērojusi normālās valūtas kursa svārstību robežas, kas paredzētas Eiropas monetārās sistēmas valūtas kursa mehānismā (VKM). Jo īpaši dalībvalsts tajā pašā laikposmā pēc savas iniciatīvas nedrīkst devalvēt savas valūtas oficiālo maiņas kursu attiecībā pret euro. Kopš 1999. gada 1. janvāra VKM II nodrošina pamatu valūtas maiņas kritērija izpildes izvērtēšanai. Vērtējot šā kritērija izpildi savos ziņojumos, Komisija un ECB analizēja divu gadu laikposmu, kas noslēdzās 2014. gada 15. maijā.

(11)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 4. pantu procentu likmju konverģences kritērijs, kas minēts LESD 140. panta 1. punkta ceturtajā ievilkumā, prasa, lai dalībvalsts vidējā nominālā ilgtermiņa aizdevumu procentu likme, kas pirms novērtējuma novērota vienu gadu, pārsniegtu ne vairāk kā divus procentpunktus likmes, augstākais, trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā. Lai izvērtētu procentu likmju konverģenci, salīdzināšanai tika izmantotas 10 gadu valdības standarta obligāciju procentu likmes. Lai izvērtētu atbilstību procentu likmju kritērijam, Komisijas un ECB ziņojumos izmantoja atsauces vērtību, ko aprēķināja kā vidējo aritmētisko no nominālajām ilgtermiņa procentu likmēm trijās dalībvalstīs, kur cenu stabilitāte ir vislielākā, rezultātam pievienojot divus procentpunktus. Atsauces vērtības pamatā ir ilgtermiņa procentu likmes Latvijā (3,3 %), Īrijā (3,5 %) un Portugālē (5,9 %), un atsauces vērtība viena gada laikposmā, kas noslēdzas 2014. gada aprīlī, bija 6,2 %.

(12)

Saskaņā ar Protokola Nr. 13 5. pantu dati, ko izmanto, lai veiktu novērtējumu par konverģences kritēriju izpildi, jāsniedz Komisijai. Komisija sniedza minētos datus. Budžeta datus Komisija sniedza pēc dalībvalstu ziņojumu iesniegšanas 2014. gada 1. aprīlī saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009 (16).

(13)

Balstoties uz Komisijas un ECB iesniegtajiem ziņojumiem par progresu, ko Lietuva guvusi, pildot savas saistības attiecībā uz ekonomisko un monetāro savienību, tiek secināts, ka:

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 228/33

(1)

Komisijas Īstenošanas lēmums 2014/88/ES (2) tika pieņemts pēc tam, kad ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF) tika iesniegti vairāki paziņojumi saistībā ar to, ka pārtikas produktos ir konstatēta dažādu salmonellas celmu, tostarp salmonella typhimurium, klātbūtne. Minētais celms saistībā ar cilvēku saslimšanas gadījumiem ir otrais visbiežāk ziņotais serotips, un ir konstatēts, ka tas ir bieži sastopams pārtikas produktos, kuri sastāv no beteļauga lapām (Piper betle, pazīstama kā paan lapa vai Betel quid) vai satur tās un kuri ir ievesti no Bangladešas. Kopš 2011. gada Apvienotā Karaliste ir ziņojusi par vairākiem salmonelozes uzliesmojumiem, kurus izraisījusi saindēšanās ar beteļauga lapām. Turklāt ir ļoti iespējams, ka Savienībā nav ziņots par visiem saslimšanas gadījumiem.

(2)

Tāpēc ar Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES Savienībā līdz 2014. gada 31. jūlijam ir aizliegts importēt no Bangladešas pārtikas produktus, kuri sastāv no beteļauga lapām vai satur tās.

(3)

Bangladeša 2014. gada februārī iesniedza jaunāko informāciju par to, kā tiek īstenots rīcības plāns, kura mērķis ir novērst nepilnības, kas tika konstatētas revīzijā, kuru 2013. gadā veica Eiropas Komisijas Pārtikas un veterinārais birojs. Tā norādīja, ka īstenošana vēl turpinās un nav pilnībā pabeigta.

(4)

Tas nozīmē, ka joprojām nav atrisināti vairāki būtiski jautājumi. Proti, vēl nav sākta ražotāju ierosinātās beteļauga lapu eksporta programmas īstenošana. Joprojām ir spēkā beteļauga lapu eksporta aizliegums, ko Bangladeša sev noteica 2013. gada maijā. Tomēr šis aizliegums nav pilnībā ievērots, un kopš tā pieņemšanas RASFF ir saņemti paziņojumi par deviņiem mēģinājumiem Savienībā importēt beteļauga lapas. Tāpēc nevar pieņemt, ka Bangladešas sniegtās garantijas ir pietiekamas, lai novērstu būtisko apdraudējumu cilvēku veselībai. Šā iemesla dēļ būtu jāturpina ārkārtas pasākumi, kuri tika izveidoti ar Īstenošanas lēmumu 2014/88/ES.

(5)

Tādēļ Īstenošanas lēmuma 2014/88/ES piemērošanas periods būtu jāpagarina līdz 2015. gada 30. jūnijam.

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Augu, dzīvnieku, pārtikas aprites un dzīvnieku barības pastāvīgās komitejas atzinumu,