ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 227

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 31. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 808/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

18

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 809/2014 (2014. gada 17. jūlijs), ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību

69

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/1


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 807/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu, 14. panta 5. punktu, 16. panta 5. punktu, 19. panta 8. punktu, 22. panta 3. punktu, 28. panta 10. punktu, 28. panta 11. punktu, 29. panta 6. punktu, 30. panta 8. punktu, 33. panta 4. punktu, 34. panta 5. punktu, 35. panta 10. punktu, 36. panta 5. punktu, 45. panta 6. punktu, 47. panta 6. punktu un 89. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 1305/2013 nosaka vispārīgos noteikumus, kuri reglamentē Savienības atbalstu lauku attīstībai, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), un kuri papildina kopīgos noteikumus par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) otrajā daļā. Būtu jānosaka papildu noteikumi.

(2)

Dalībvalstīm būtu jāizveido un jāpiemēro īpaši nosacījumi attiecībā uz piekļuvi gados jauniem lauksaimniekiem paredzētam atbalstam gadījumā, kad tie nesāk darbību kā vienīgais saimniecības vadītājs. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret visiem saņēmējiem neatkarīgi no juridiskās formas, kādā tie izvēlējušies dibināt lauku saimniecību, būtu jāparedz, ka nosacījumiem, ar kuriem juridisku personu vai cita veida partnerību var uzskatīt par “gados jaunu lauksaimnieku”, jābūt līdzvērtīgiem fiziskai personai piemērojamajiem nosacījumiem. Būtu jāparedz atvieglojumu laikposms, kas ir pietiekami ilgs, lai gados jauni lauksaimnieki varētu iegūt vajadzīgo kvalifikāciju.

(3)

Lai nodrošinātu to, ka ELFLA atbalstītās lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas programmas un lauku saimniecību un mežu apmeklējumi ir skaidri noteikti un norobežoti no līdzīgām darbībām saskaņā ar citām Savienības shēmām, vienlaikus ņemot vērā situācijas atšķirības valstīs, dalībvalstīm savās lauku attīstības programmās būtu jānosaka šādu programmu un apmeklējumu ilgums un saturs. Minētajam saturam būtu jākoncentrējas uz noteiktām jomām, kas ir cieši saistītas ar Savienības lauku attīstības prioritāšu sasniegšanu.

(4)

Būtu jāpieņem noteikumi, kuri nosaka to ražotāju grupu un darbību veidu īpašības, kas var saņemt atbalstu saskaņā ar kvalitātes shēmu pasākuma noieta veicināšanas komponentu, paredz nosacījumus, kas novērš konkurences kropļošanu un pret konkrētiem produktiem vērstu diskrimināciju, un izslēdz no atbalsta komerciālus zīmolus.

(5)

Darījumdarbības plāniem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā, būtu jāsatur pietiekami elementi, kas ļautu novērtēt atlasītās darbības mērķu sasniegšanu. Lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret saņēmējiem visā Savienībā un atvieglinātu uzraudzību, par kritēriju, ko izmanto minētās regulas 19. panta 4. punktā norādīto robežvērtību noteikšanai, vajadzētu būt lauku saimniecības ražošanas potenciālam.

(6)

Būtu jānosaka minimālās vides prasības, kas būtu jāievēro lauksaimniecības zemes apmežošanā, lai nodrošinātu, ka netiek apmežoti jutīgi biotopi, tostarp apgabali ar augstas dabas vērtības lauksaimniecību, un ka tiek ņemta vērā vajadzība pēc noturības pret klimata pārmaiņām. Teritorijās, kas noteiktas kā Natura 2000 teritorijas, apmežošanai vajadzētu būt saskanīgai ar attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas mērķiem. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš īpašām ar vidi saistītām vajadzībām konkrētās teritorijās, piemēram, augsnes erozijas novēršanai. Būtu vajadzīgi stingrāki noteikumi par apmežošanas darbībām, kuru rezultātā veidotos plašāki meži, lai ņemtu vērā minēto darbību mēroga ietekmi uz ekosistēmām un nodrošinātu to, ka tās atbilst Zaļās infrastruktūras stratēģijas (3) un jaunās ES meža stratēģijas (4) mērķiem.

(7)

Nosacījumiem, kas piemērojami saistībām ekstensificēt lopkopību, audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, un aizsargāt augu ģenētiskos resursus, kam draud ģenētiskā erozija, būtu jānodrošina, ka saistības tiek definētas saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm, it īpaši vajadzību nodrošināt ainavas un tās iezīmju, dabas resursu, ieskaitot ūdeni, augsnes un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību.

(8)

Būtu jānosaka darbības, par kurām var saņemt atbalstu ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai lauksaimniecībā, un meža ģenētisko resursu saglabāšanai un uzlabošanai.

(9)

Lai nepieļautu dubultīgu finansējumu klimatam un videi labvēlīgai lauksaimniecības praksei un līdzvērtīgai praksei, uz ko norādīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (5) 43. pantā, nepieļautu lauksaimnieku konkurences kropļošanu un nodrošinātu ELFLA līdzekļu pareizu finansiālo pārvaldību, būtu jānosaka, ka no attiecīgajiem maksājumiem tiek atskaitītas papildu izmaksas un neiegūtie ienākumi, kas rodas no minētās prakses.

(10)

Būtu jānosaka jomas, kurās dzīvnieku labturības saistības uzņemas, lai nodrošinātu augstākus ražošanas metožu standartus. To darot, būtu jāizvairās no dzīvnieku labturības saistību pārklāšanās ar standarta lauksaimniecības praksi, it īpaši ar vakcināciju patoloģiju novēršanai.

(11)

Būtu jādefinē īsas piegādes ķēdes un vietējie tirgi, par kuriem var piešķirt atbalstu. Lai iegūtu skaidru robežšķirtni starp šiem abiem, par kritēriju, kas nosaka īsās piegādes ķēdes, būtu jāizmanto starpnieku skaits, turpretim kritērijam, pēc kura nosaka vietējos tirgos, vajadzētu būt attālumam kilometros no saimniecības, ņemot vērā īpašas attiecīgā apgabala ģeogrāfiskās iezīmes, ja vien netiek sniegts pārliecinošs alternatīvs kritērijs. Sadarbībai starp mazajiem ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt precīzi vērstai uz to, lai pārvarētu vispārējos trūkumus, ko rada sadrumstalotība lauku apvidos. Tāpēc tā būtu jāattiecina tikai uz mikrouzņēmumiem un fiziskām personām, kuras grasās sākt mikrouzņēmuma darbību brīdī, kad iesniedz atbalsta pieteikumu. Lai sadarbības pasākuma īstenošanā nodrošinātu saskanīgu pieeju, saskaņā ar minēto pasākumu būtu jāatbalsta tikai tie noieta veicināšanas pasākumi, kas attiecas uz īsām piegādes ķēdēm un vietējiem tirgiem.

(12)

Lai panāktu, ka piemērotā līmenī tiek uzturētas iemaksas, kas saistītas ar kopfondu ņemto komerciālo aizdevumu procentiem, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 39. panta 4. punkta b) apakšpunktā, šo komerciālo aizdevumu minimālajam un maksimālajam ilgumam vajadzētu būt no viena līdz pieciem gadiem.

(13)

Lai nodrošinātu ELFLA līdzekļu efektīvu izmantošanu, no atbalsta būtu jāizslēdz dažu veidu izdevumi, kas saistīti ar izpirkumnomas līgumiem, kā iznomātāja peļņa, refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas. Lai ņemtu vērā dalībvalstu atšķirīgos finansiālos un attīstības nosacījumus lauksaimniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot ELFLA līdzekļu pareizu finansiālo pārvaldību, būtu jāprasa, lai dalībvalstis savās lauku attīstības programmās paredzētu nosacījumus, ar kuriem var pretendēt uz atbalstu par lietotām iekārtām. Saskaņā ar Savienības lauku attīstības prioritātēm ELFLA atbalsts būtu jāsaņem tikai tādiem ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu jomā, kam ir augsta energoefektivitāte un augsti vides rādītāji. Šajā nolūkā dalībvalstīm būtu jānosaka minimālie energoefektivitātes kritēriji. Dalībvalstīm būtu jānodrošina bioenerģijai piemērojamo ilgtspējas kritēriju ievērošana. Turklāt dalībvalstīm būtu jāatbalsta pāreja no pirmās paaudzes uz otrās paaudzes biodegvielām un jāveicina tas, lai vairāk tiktu ražotas modernas biodegvielas, kuras nodrošina lielus siltumnīcefekta gāzu ietaupījumus un rada mazu risku, ka tiks izraisītas netiešas zemes izmantojuma izmaiņas, un kuras tieši nekonkurē ar lauksaimniecības zemi pārtikas un dzīvnieku barības tirgos.

(14)

Būtu jāparedz nosacījumi, kas piemērojami Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 33., un 34. pantā izklāstītajiem pasākumiem atbilstošu saistību pārveidošanai vai pielāgošanai, un jāparedz apstākļi, kādos neprasa atbalsta atmaksu. Būtu jānodrošina, ka saistību pārveidošana vai pielāgošana ir iespējama tikai tad, ja tiek saglabāti vai pastiprināti saistību vides mērķi.

(15)

Būtu jāpieņem noteikumi par pāreju no lauku attīstības atbalsta saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (6) vai – Horvātijas gadījumā – Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (7) uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013. Ņemot vērā to, ka virkne pārejas noteikumu lauku attīstībai jau ir ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1310/2013 (8), šajā regulā būtu jānosaka nosacījumi, ar kādiem izdevumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1698/2005 52. un 63. pantā minētajiem pasākumiem, kļūst atbalsttiesīgi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013. Ar šo regulu būtu arī jāpielāgo programmu ex post novērtējumu un to kopsavilkumu iesniegšanas datumi, lai ņemtu vērā pārejas noteikumus, kas attiecas uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda programmu īstenošanu 2014. gadā un ieviesti ar Regulas (ES) Nr. 1310/2013 1. pantu.

(16)

Ievērojot to, ka Regula (ES) Nr. 1305/2013 aizstāj Regulu (EK) Nr. 1698/2005, ir lietderīgi atcelt Regulas (EK) Nr. 1698/2005 īstenošanas noteikumus, kas noteikti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1974/2006 (9). Tādēļ Regula (EK) Nr. 1974/2006 būtu jāatceļ.

(17)

Ievērojot to, ka brīdī, kad šī regula tiks publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, jau būs sācies 2014.–2020. gada plānošanas periods, ir maksimāli jātuvina tās spēkā stāšanās laiks. Tādēļ tai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā un tā būtu jāpiemēro no 2014.–2020. gada plānošanas perioda pirmās dienas – 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

DARBĪBAS JOMA

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā izklāstīti:

1)

noteikumi, kas papildina Regulu (ES) Nr. 1305/2013 šādos aspektos:

a)

gados jauni lauksaimnieki;

b)

lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas programmas un apmeklējumi;

c)

kvalitātes shēmas – noieta veicināšana;

d)

lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība;

e)

apmežošana un kokaugiem klātu platību izveide;

f)

agrovide un klimats;

g)

ģenētisko resursu saglabāšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā;

h)

dubultīga finansējuma nepieļaušana;

i)

dzīvnieku labturība;

j)

sadarbība;

k)

komerciāli aizdevumi kopfondiem;

l)

ieguldījumi;

m)

saistību pārveidošana vai pielāgošana;

n)

paplašinātas vai jaunas saistības;

2)

īpaši pārejas noteikumi par nosacījumiem, ar kādiem atbalstu, kuru Komisija apstiprinājusi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 vai – Horvātijas gadījumā – saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, var integrēt atbalstā, ko sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013, Horvātijas gadījumā ieskaitot tehnisko palīdzību.

II   NODAĻA

NOTEIKUMI, KAS PAPILDINA NOTEIKUMUS PAR LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMIEM

2. pants

Gados jauns lauksaimnieks

1.   Dalībvalstis nosaka un piemēro īpašus nosacījumus par piekļuvi atbalstam gadījumos, kad gados jauns lauksaimnieks, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā, nesāk darbību kā vienīgais lauku saimniecības vadītājs, neatkarīgi no tās juridiskās formas. Šie nosacījumi ir līdzvērtīgi tiem, kas attiecas uz gados jaunu lauksaimnieku, kurš sāk darbību kā vienīgais saimniecības vadītājs. Visos gadījumos saimniecību kontrolē gados jauni lauksaimnieki.

2.   Ja atbalsta pieteikums attiecas uz saimniecību, kas pieder juridiskai personai, gados jaunajam lauksaimniekam Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta nozīmē ir faktiska ilgtermiņa kontrole pār juridisko personu, proti, tas pieņem ar pārvaldīšanu, ieguvumiem un finansiālo risku saistītus lēmumus. Ja vairākas fiziskas personas, tostarp viena vai vairākas personas, kas nav gados jauni lauksaimnieki, piedalās juridiskās personas kapitālā vai pārvaldībā, gados jaunais lauksaimnieks spēj īstenot šādu faktisku ilgtermiņa kontroli vai nu viens pats, vai arī kopā ar citiem lauksaimniekiem.

Ja juridisko personu kontrolē cita juridiskā persona vienpersonīgi vai kopīgi ar šo juridisko personu, pirmajā daļā noteiktās prasības piemēro ikvienai fiziskajai personai, kas kontrolē šo citu juridisko personu.

3.   Visiem gados jaunā lauksaimnieka definīcijas elementiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 2. panta 1. punkta n) apakšpunktā, ir jābūt izpildītiem brīdī, kad tiek iesniegts pieteikums atbalsta saņemšanai saskaņā ar minēto regulu. Tomēr saņēmējam var atvēlēt atvieglojumu laikposmu, kas nepārsniedz 36 mēnešus no dienas, kad pieņemts atsevišķais lēmums par atbalsta piešķiršanu, lai saņēmējs izpildītu nosacījumus, kas saistīti ar lauku attīstības programmā noteikto aroda prasmju apguvi.

3. pants

Lauku saimniecības un meža pieredzes apmaiņas programmas un apmeklējumi

Dalībvalstis savās lauku attīstības programmās nosaka ilgumu un saturu ar lauku saimniecību pārvaldību un meža apsaimniekošanu saistītajām īstermiņa pieredzes apmaiņas programmām un lauku saimniecību un mežu apmeklējumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. panta 1. punktā. Šādās programmās un apmeklējumos īpašu uzmanību pievērš ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības metodēm un/vai tehnoloģijām, lauku saimniecību dažādošanai, saimniecībām, kuras piedalās īsās piegādes ķēdēs, jaunu darījumdarbības iespēju un jaunu tehnoloģiju izstrādei un meža noturības uzlabošanai.

4. pants

Kvalitātes shēmas – noieta veicināšana

1.   Ražotāju grupas, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 2. punktu, ir subjekti (neatkarīgi no to juridiskās formas), kuros apvienojušies ekonomikas dalībnieki, kas piedalās lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmā, uz kuru norādīts minētās regulas 16. panta 1. punktā, saistībā ar konkrētu produktu, uz ko attiecas viena no minētajām shēmām.

2.   To darbību veidiem, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 2. punktu, ir šādas īpašības:

a)

tās ir veidotas, lai mudinātu patērētājus pirkt produktus, uz ko attiecas lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēma, uz kuru norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 1. punktā un kuras dalībnieki saņem atbalstu no lauku attīstības programmas; un

b)

tās vērš uzmanību uz attiecīgo produktu raksturīgām īpašībām vai priekšrocībām, proti, kvalitāti, īpašām ražošanas metodēm, augstiem dzīvnieku labturības standartiem un ar attiecīgo kvalitātes shēmu saistītās vides saudzēšanu.

3.   Atbalsttiesīgas darbības nemudina patērētājus pirkt produktu tā īpašās izcelsmes dēļ, izņemot produktus, uz kuriem attiecas kvalitātes shēmas, kas ieviestas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1151/2012 (10) II sadaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 110/2008 (11) III nodaļu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 251/2014 (12) III nodaļu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (13) II daļas II sadaļas I nodaļas 2. iedaļu attiecībā uz vīnu. Produkta izcelsmi var norādīt ar nosacījumu, ka izcelsmes norāde ir pakārtota galvenajam vēstījumam.

4.   Atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 2. punktu nepiešķir informācijas un noieta veicināšanas darbībām, kas attiecas uz komerciāliem zīmoliem.

5. pants

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

1.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā minētajā darījumdarbības plānā apraksta vismaz:

a)

attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem:

i)

lauku saimniecības sākotnējo stāvokli;

ii)

lauku saimniecības darbību attīstības starpposma mērķus un galamērķus;

iii)

ziņas par darbībām, tostarp tām, kas saistītas ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti, kuras vajadzīgas lauku saimniecības darbību attīstībai, piemēram, par ieguldījumiem, apmācību, konsultācijām;

b)

attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu ar lauksaimniecību nesaistītām darbībām lauku apvidos:

i)

atbalsta pieprasītājas personas vai mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma sākotnējo saimniecisko stāvokli;

ii)

personas vai lauku saimniecības, vai mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma jauno darbību attīstības starpposma mērķus un galamērķus;

iii)

ziņas par darbībām, kuras vajadzīgas personas vai lauku saimniecības, vai mikrouzņēmuma vai mazā uzņēmuma darbības attīstībai, piemēram, par ieguldījumiem, apmācību, konsultācijām;

c)

attiecībā uz darbības sākšanas atbalstu mazo lauku saimniecību attīstībai:

i)

lauku saimniecības sākotnējo stāvokli; un

ii)

ziņas par darbībām, tostarp tām, kas saistītas ar vides ilgtspēju un resursu efektivitāti, kuras varētu palīdzēt ekonomiskās dzīvotspējas sasniegšanā, piemēram, par ieguldījumiem, apmācību, konsultācijām.

2.   Robežvērtības, kas uz kurām norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punkta trešajā daļā, dalībvalstis nosaka lauku saimniecības ražošanas potenciāla izteiksmē, mērot standarta produkcijā, kas definēta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 (14) 5. pantā, vai līdzvērtīgā izteiksmē.

6. pants

Apmežošana un kokaugiem klātu platību izveide

Sakarā ar apmežošanas un kokaugiem klātu platību izveides pasākumu, uz kuru norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 22. pantā, ir spēkā šādas minimālās vides prasības:

a)

izvēloties stādāmās sugas, platības un izmantojamās metodes, nepieļauj jutīgu biotopu, piemēram, kūdrāju un mitrāju, nepiemērotu apmežošanu un negatīvu ietekmi uz platībām ar augstu ekoloģisko vērtību, tostarp apgabaliem ar augstas dabas vērtības lauksaimniecību. Teritorijās, kas noteiktas kā Natura 2000 teritorijas atbilstīgi Padomes Direktīvai 92/43/EEK (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/147/EK (16), ir atļauta tikai tāda apmežošana, kas ir saderīga ar attiecīgo teritoriju apsaimniekošanas mērķiem un ir saskaņota ar dalībvalsts iestādi, kura atbild par Natura 2000 īstenošanu;

b)

izvēloties koku sugas, šķirnes, ekotipus un proveniences, ņem vērā vajadzību panākt noturību pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām un biotiskos, augsnes un hidroloģiskos apstākļus attiecīgajā apgabalā, kā arī sugu iespējamo invazīvo raksturu vietējos apstākļos, kā to noteikušas dalībvalstis. Saņēmējam ir pienākums aizsargāt un kopt mežu vismaz tikmēr, kamēr tiek maksāta piemaksa par lauksaimniecībā neiegūtajiem ienākumiem un uzturēšanu. Tas attiecīgā gadījumā ietver kopšanu, retināšanu vai noganīšanu, lai nodrošinātu meža turpmāko attīstību, konkurējošās zālaugu veģetācijas regulēšanu un ugunsbīstama pameža materiāla uzkrāšanās novēršanu. Attiecībā uz ātraudzīgām sugām dalībvalstis nosaka minimālo un maksimālo laiku līdz koku gāšanai. Minimālais laiks nav īsāks par 8 gadiem, bet maksimālais laiks nepārsniedz 20 gadus;

c)

gadījumos, kad sarežģītu vides vai klimata apstākļu, tostarp vides degradācijas, dēļ nav sagaidāms, ka, stādot daudzgadīgus kokaugus, tiks izveidots meža segums, kā noteikts piemērojamajos valsts tiesību aktos, dalībvalsts var atļaut saņēmējam izveidot un uzturēt citādu kokaugu veģetācijas segumu. Saņēmējs nodrošina tāda paša līmeņa kopšanu un aizsardzību, kāda piemērojama mežiem;

d)

ja apmežošanas darbību rezultātā tiek izveidoti meži, kuru platība pārsniedz konkrētu robežvērtību, kas jānosaka dalībvalstīm, šāda darbība ir vai nu:

i)

tikai tādu ekoloģiski pielāgotu sugu un/vai pret klimata pārmaiņām noturīgu sugu stādīšana attiecīgajā bioģeogrāfiskajā apgabalā, par kurām ietekmes novērtējumā nav konstatēts, ka tās apdraud bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu pakalpojumus vai rada negatīvu ietekmi uz cilvēku veselību; vai arī

ii)

tāda koku sugu mistrojuma stādīšana, kurā ietilpst vai nu:

vismaz 10 % lapu koku (pēc platības), vai

vismaz trīs koku sugas vai šķirnes, no kurām vismazāk pārstāvētā aizņem vismaz 10 % no platības.

7. pants

Agrovide un klimats

1.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā norādītajam agrovides un klimata pasākumam atbilstošās saistības ekstensificēt lopkopību atbilst vismaz šādiem nosacījumiem:

a)

visa saimniecības ganību platība ir apsaimniekota un uzturēta tā, lai nepieļautu ne pārmērīgu, ne nepietiekamu noganīšanu;

b)

lauksaimniecības dzīvnieku blīvumu nosaka, ņemot vērā visus saimniecībā turētos ganību dzīvniekus vai, ja ir saistības ierobežot barības vielu noplūdi, visus saimniecībā esošos dzīvniekus, kuru turēšana var ietekmēt attiecīgo saistību izpildi.

2.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā norādītajam agrovides un klimata pasākumam atbilstošās saistības audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, vai saglabāt augu ģenētiskos resursus, kuriem draud ģenētiskā erozija, prasa:

a)

audzēt lauksaimniecības dzīvniekus, kas ir ģenētiski pielāgojušies vienai vai vairākām tradicionālās audzēšanas sistēmām vai vidēm valstī un pieder pie vietējām šķirnēm, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā; vai

b)

saglabāt to augu ģenētiskos resursus, kuri dabiskā ceļā pielāgojušies vietējiem un reģionālajiem apstākļiem un kuriem draud ģenētiskā erozija.

Atbalsttiesīgi ir šādu sugu lauksaimniecības dzīvnieki:

a)

liellopi;

b)

aitas;

c)

kazas;

d)

zirgu dzimtas dzīvnieki;

e)

cūkas;

f)

mājputni.

3.   Vietējās šķirnes uzskata par tādām, kam draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

ir norādīts attiecīgo vaislas mātīšu skaits valsts līmenī;

b)

šo skaitu un uzskaitīto šķirņu apdraudētības statusu ir apliecinājusi pienācīgi atzīta attiecīga zinātniska struktūra;

c)

pienācīgi atzīta attiecīga tehniska struktūra reģistrē un regulāri atjaunina šķirnes ciltsgrāmatu;

d)

attiecīgajām struktūrām ir nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai varētu identificēt apdraudēto šķirņu dzīvniekus.

Informāciju par šo nosacījumu izpildi ietver lauku attīstības programmā.

4.   Augu ģenētiskie resursi tiek uzskatīti par ģenētiskās erozijas apdraudētiem ar nosacījumu, ka lauku attīstības programmā ir ietverti pietiekami ģenētiskās erozijas pierādījumi, kuri pamatoti ar zinātnisko pētījumu rezultātiem vai rādītājiem, kas liecina par tradicionālo/primitīvo vietējo šķirņu samazināšanos, to populācijas daudzveidību un, attiecīgā gadījumā, par izmaiņām dominējošajā lauksaimniecības praksē vietējā līmenī.

5.   Darbības, ko aptver tāda veida agrovides un klimata saistības, uz kurām norādīts šā panta 1.–4. punktā, nav tiesīgas uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktu.

8. pants

Ģenētisko resursu saglabāšana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

1.   Šajā pantā piemēro šādas definīcijas:

a)

“saglabāšana in situ” lauksaimniecībā ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmā un dabiskajās dzīvotnēs un sugu vai savvaļas šķirņu dzīvotspējīgu populāciju uzturēšana un atgūšana to dabiskajā vidē, un – attiecībā uz domesticētu dzīvnieku šķirnēm vai kultivētām augu sugām – lauksaimniecības vidē, kurā ir veidojušās to atšķirīgās īpašības;

b)

“saglabāšana in situ” mežsaimniecībā ir ģenētiskā materiāla saglabāšana ekosistēmās un dabiskajās dzīvotnēs un sugu dzīvotspējīgu populāciju uzturēšana un atgūšana to dabiskajā vidē;

c)

“saglabāšana lauku saimniecībā vai meža tiesiskajā valdījumā” ir in situ saglabāšana un attīstīšana lauku saimniecības vai meža tiesiskā valdījuma mērogā;

d)

“saglabāšana ex situ” ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības ģenētiskā materiāla saglabāšana ārpus tā dabiskās dzīvotnes;

e)

“kolekcija ex situ” ir lauksaimniecības vai mežsaimniecības ģenētiskā materiāla kolekcija, kuru uztur ārpus tā dabiskās dzīvotnes.

2.   Darbības lauksaimniecības un mežsaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 9. punktu un 34. panta 4. punktu, ietver:

a)

mērķētas darbības – darbības, kas veicina ģenētisko resursu saglabāšanu ex situ un in situ, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā, tostarp uz interneta resursiem balstītu uzskaiti, kas aptver patlaban in situ saglabātus ģenētiskos resursus (arī tādus, kas saglabāti lauku saimniecībā vai meža tiesiskajā valdījumā) un ex situ kolekcijas un datubāzes;

b)

saskaņotas darbības – darbības, kas veicina informācijas apmaiņu starp dalībvalstu kompetentajām organizācijām par ģenētisko resursu saglabāšanu, raksturošanu, kolekcionēšanu un izmantošanu Savienības lauksaimniecībā vai mežsaimniecībā;

c)

pavaddarbības – informēšanas, izplatīšanas un konsultāciju darbības, kurās iesaistītas nevalstiskās organizācijas un citas attiecīgas ieinteresētās personas, mācību kursi un tehnisku ziņojumu sagatavošana.

9. pants

Dubultīga finansējuma nepieļaušana klimatam un videi labvēlīgai lauksaimniecības praksei un līdzvērtīgai praksei

1.   Lai sniegtu atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 6. punktu, 29. panta 4. punktu un 30. panta 1. punktu, šādu maksājumu aprēķināšanā ņem vērā tikai papildu izmaksas un/vai neiegūtos ienākumus, kas saistīti ar saistībām, kuras pārsniedz attiecīgo obligāto praksi atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantam.

2.   Ja par kādām Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantā minētajām agrovides un klimata saistībām izmantot prakses, uz kurām norādīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IX pielikuma I iedaļas 3. un 4. punktā un III iedaļas 7. punktā, un jebkādas citas prakses, kuras pievienotas minētajā pielikumā, tiek saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 8. punkta noteikumiem paziņots kā par līdzvērtīgām vienai vai vairākām praksēm, kas ieviestas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 2. punktu, maksājumu par agrovides un klimata saistībām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 6. punktam samazina par vienreizēju summu, kas atbilst daļai no ekoloģiskā maksājuma dalībvalstī vai reģionā, attiecībā uz katru ekoloģisko praksi, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 12. punkta c) apakšpunktu.

10. pants

Dzīvnieku labturība

Dzīvnieku labturības saistības, par kurām ir tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pantu, nodrošina augstāka līmeņa ražošanas metožu standartus kādā no šīm jomām:

a)

ūdens, barība un dzīvnieku kopšana saskaņā ar audzējamo dzīvnieku dabiskajām vajadzībām;

b)

turēšanas apstākļi, piemēram, lielāka vienam dzīvniekam atvēlētā platība, grīdas segums, apstākļu uzlabošanas materiāli, dabiskais apgaismojums;

c)

iespējas atrasties ārpus telpām;

d)

prakse, kas nepieļauj dzīvnieku kropļošanu un/vai kastrēšanu, vai – gadījumos, kad dzīvnieku kropļošana vai kastrēšana tiek uzskatīta par nepieciešamu – paredz anestēzijas, pretsāpju un pretiekaisuma zāļu lietošanu vai imunokastrāciju.

11. pants

Sadarbība

1.   Atbalsts īsu piegādes ķēžu izveidei un attīstībai, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, aptver tikai piegādes ķēdes, kurās ir iesaistīts ne vairāk kā viens starpnieks starp lauksaimnieku un patērētāju.

2.   Atbalsts vietējo tirgu izveidei un attīstībai, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. panta 2. punkta d) apakšpunktā, aptver tirgus, kuriem:

a)

lauku attīstības programmā ir noteikts rādiuss kilometros ap produkta izcelsmes saimniecību, kādā jāveic pārstrāde un pārdošana galapatērētājam; vai

b)

lauku attīstības programmā ir izklāstīta pārliecinoša alternatīva definīcija.

3.   Attiecībā uz darbībām, kuras atbalsta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. panta 2. punkta c) apakšpunktu, “mazais ekonomikas dalībnieks” ir mikrouzņēmums, kā definēts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (17), vai fiziska persona, kas atbalsta pieteikuma iesniegšanas brīdī neveic saimniecisku darbību.

4.   Noieta veicināšanas pasākumi, kas norādīti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. panta 2. punkta e) apakšpunktā, ir tiesīgi pretendēt uz atbalstu tikai attiecībā uz īsām piegādes ķēdēm un vietējiem tirgiem, kas atbilst šā panta 1. un 2. punktā izklāstītajām specifikācijām.

12. pants

Komerciāli aizdevumi kopfondiem

Ja līdzekļu avots finansiālai kompensācijai, kas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 38. un 39. pantā norādītajiem kopfondiem ir jāmaksā, ir komerciāls aizdevums, aizdevuma termiņš ir no viena līdz pieciem gadiem.

13. pants

Ieguldījumi

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 45. panta piemērošanas vajadzībām:

a)

izpirkumnomas gadījumā citas izmaksas, kas ir saistītas ar izpirkumnomas līgumu, piemēram, iznomātāja peļņa, procentu refinansēšanas izmaksas, pieskaitāmās izmaksas un apdrošināšanas izmaksas, nav attiecināmie izdevumi;

b)

dalībvalstis savās lauku attīstības programmās nosaka nosacījumus, ar kuriem lietotu iekārtu iegādes izmaksas var uzskatīt par attiecināmajiem izdevumiem;

c)

dalībvalstis pieprasa, lai atbalstītie ieguldījumi atjaunojamo energoresursu infrastruktūrā, kuri patērē vai ražo enerģiju, atbilstu energoefektivitātes minimālajiem standartiem, ja valsts līmenī šādi standarti pastāv;

d)

ieguldījumi iekārtās, kuru galvenais mērķis ir elektroenerģijas ražošana no biomasas, nav atbalsttiesīgi, ja vien netiek izmantota siltumenerģijas minimālā procentuālā daļa, kas jānosaka dalībvalstīm;

e)

dalībvalstis dažādiem iekārtu veidiem nosaka maksimālās proporcijas robežvērtības, ko piemēro labībai un citiem cieti saturošiem augiem, cukuru saturošiem augiem un eļļas augiem, no kuriem ražo bioenerģiju, tostarp biodegvielu. Projekti, kuros ražo biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo, var saņemt atbalstu tikai par biodegvielu vai bioloģisko šķidro kurināmo, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/28/EK (18) 17. panta 2.–6. punktā noteiktajiem ilgtspējas kritērijiem. Šajā sakarībā lauku attīstības programmas stratēģiskajā vides novērtējumā būtu jāiekļauj vispārīgs novērtējums.

14. pants

Saistību pārveidošana vai pielāgošana

1.   Dalībvalstis var atļaut kādas no Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 33. vai 34. pantā norādītajām saistībām to piemērošanas laikposmā pārveidot citās saistībās, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

pārveidošana būtiski labvēlīgi ietekmē vidi vai dzīvnieku labturību;

b)

pašreizējās saistības tiek ievērojami pastiprinātas;

c)

attiecīgās saistības tiek ietvertas apstiprinātajā lauku attīstības programmā.

Jaunas saistības uzņemas uz visu laikposmu, kas noteikts attiecīgajā pasākumā, neatkarīgi no laikposma, kurā jau ir pildītas sākotnējās saistības.

2.   Dalībvalstis var atļaut Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29., 33. un 34. pantā norādītās saistības to piemērošanas laikposmā pielāgot, ja apstiprinātajā lauku attīstības programmā ir paredzēta šādas pielāgošanas iespēja un pielāgošana ir pienācīgi pamatota, ņemot vērā sākotnējo saistību mērķu sasniegšanu.

Saņēmējs pilda pielāgotās saistības visā atlikušajā sākotnējo saistību laikposmā.

Šāda pielāgošana var būt arī saistību piemērošanas ilguma pagarinājums.

15. pants

Apstākļi, kādos neprasa atbalsta atmaksu

1.   Ja saņēmējs paplašina saimniecības teritoriju laikposmā, kurā ir spēkā saistības, kas ir atbalsta piešķiršanas nosacījums, dalībvalstis var paredzēt saistību piemērošanas paplašināšanu, lai aptvertu šo papildu teritoriju saistību piemērošanas laikposma atlikušajā daļā, vai aizstāt sākotnējās saistības ar jaunām. Tas pats attiecas uz gadījumiem, kad saimniecībā tiek paplašināta teritorija, uz ko attiecas saistības.

2.   Saistības var paplašināt, lai ietvertu papildu teritoriju, kā minēts 1. punktā, tikai ar šādiem nosacījumiem:

a)

tās kalpo vides mērķim, ko tiecas sasniegt ar saistībām;

b)

to attaisno saistību veids, laikposma atlikusī daļa un papildu teritorijas platība;

c)

tas neietekmē pārbaužu efektivitāti, kuras veic, lai nodrošinātu atbilstību atbalsta piešķiršanas nosacījumiem.

Ievēro saistību sākotnējo ilgumu.

3.   Var uzņemties jaunas saistības, kas aizstāj pašreiz spēkā esošas saistības, kā minēts 1. punktā, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz visu attiecīgo teritoriju un ka to noteikumi nav mazāk stingri kā sākotnējo saistību noteikumi.

Ja sākotnējās saistības tiek aizstātas ar jaunām, jaunās saistības uzņemas uz visu laikposmu, kas norādīts attiecīgajā pasākumā, neatkarīgi no laikposma, kurā jau ir pildītas sākotnējās saistības.

III   NODAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

16. pants

Izdevumu atbalsttiesīgums

1.   Izdevumi, kas attiecas uz juridiskām saistībām pret saņēmējiem, kuru uzņemšanās notikusi 2007.–2013. gada plānošanas periodā atbilstīgi pasākumiem, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 1698/2005 52. un 63. pantā, ir tiesīgi uz ELFLA ieguldījumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic:

a)

laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, ja ir jau izlietots finansiālais piešķīrums konkrētajam pasākumam, kas paredzēts attiecīgajā programmā, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005;

b)

pēc 2015. gada 31. decembra.

2.   Par 1. punktā minētajiem izdevumiem ir tiesības pretendēt uz ELFLA ieguldījumu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

šādi izdevumi ir paredzēti attiecīgajā lauku attīstības programmā 2014.-2020. gada plānošanas periodam;

b)

piemēro ELFLA ieguldījuma likmi, kas attiecas uz atbilstošo Regulas (ES) Nr. 1305/2013 pasākumu, kā noteikts šās regulas I pielikumā;

c)

dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgās pārejas perioda darbības ir skaidri identificētas to pārvaldības un kontroles sistēmās.

17. pants

Horvātija

1.   Izdevumi, kas attiecas uz juridiskām saistībām pret Horvātijas saņēmējiem, kuru uzņemšanās notikusi atbilstīgi Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam lauku attīstībai (IPARD) attiecībā uz darbībām, kuras ietilpst pasākumos, kas norādīti Komisijas Regulas (EK) Nr. 718/2007 (19) 171. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 4. punkta a) un b) apakšpunktā, ir tiesīgi uz ELFLA ieguldījumu 2014.–2020. gada plānošanas periodā attiecībā uz maksājumiem, kas jāveic:

a)

laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2016. gada 31. decembrim, ja ir jau izlietots finansiālais piešķīrums konkrētajam pasākumam, kas paredzēts attiecīgajā programmā, kura pieņemta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 718/2007;

b)

pēc 2016. gada 31. decembra.

2.   Par 1. punktā minētajiem izdevumiem ir tiesības pretendēt uz ELFLA ieguldījumu 2014.-2020. gada plānošanas periodā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

šādi izdevumi ir paredzēti lauku attīstības programmā 2014.-2020. gada plānošanas periodam;

b)

piemēro ELFLA ieguldījuma likmi, kas attiecas uz atbilstošo Regulas (ES) Nr. 1305/2013 pasākumu, kā noteikts šās regulas II pielikumā;

c)

Horvātija nodrošina, ka attiecīgās pārejas perioda darbības ir skaidri identificētas tās pārvaldības un kontroles sistēmās.

3.   Par izdevumiem, kas radušies pēc 2013. gada 31. decembra un attiecas uz darbībām, kuras nepieciešamas programmas IPARD slēgšanai un ex post izvērtēšanai, uz ko norādīts Regulas (EK) Nr. 718/2007 191. pantā, ir tiesības pretendēt uz atbalstu atbilstīgi ELFLA programmas tehniskās palīdzības komponentam 2014.–2020. gada plānošanas periodā, ja vien programmā ir paredzēti šādi izdevumi.

18. pants

Ex post novērtējums

1.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 86. panta 5. punktā minēto ex post novērtējuma ziņojumu iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 31. decembrim.

2.   Regulas (EK) Nr. 1698/2005 87. pantā minēto ex post novērtējumu kopsavilkumu pabeidz vēlākais līdz 2017. gada 31. decembrim.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 1974/2006 atceļ.

To turpina piemērot darbībām, ko īsteno atbilstīgi programmām, kuras Komisija saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005 apstiprinājusi pirms 2014. gada 1. janvāra.

20. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Zaļā infrastruktūra (ZI) – Eiropas dabas kapitāla pilnveide” (COM(2013) 249 final).

(4)  Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Jauna ES meža stratēģija mežiem un uz koksnes resursiem balstītai rūpniecībai” (COM(2013) 659 final).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(6)  Padomes 2005. gada 20. septembra Regula (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 277, 21.10.2005., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2006. gada 17. jūlija Regula (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1310/2013, ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā (OV L 347, 20.12.2013., 865. lpp.).

(9)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1974/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 368, 23.12.2006., 15. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regula (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 15. janvāra Regula (EK) Nr. 110/2008 par stipro alkoholisko dzērienu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 1576/89 (OV L 39, 13.2.2008., 16. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 26. februāra Regula (ES) Nr. 251/2014 par aromatizēto vīna produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu definīciju, aprakstu, noformējumu, marķējumu un aizsardzību (OV L 84, 20.3.2014., 14. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(14)  Komisijas 2008. gada 8. decembra Regula (EK) Nr. 1242/2008 par Kopienas klasifikācijas izveidi lauku saimniecībām (OV L 335, 13.12.2008., 3. lpp.).

(15)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(17)  Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(19)  Komisijas 2007. gada 12. jūnija Regula (EK) Nr. 718/2007, ar kuru īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 170, 29.6.2007., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulā (EK) Nr. 1698/2005 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteikto pasākumu atbilstības tabula

Pasākumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1698/2005

Kodi 2007.-2013. gada plānošanas periodā

Pasākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulu (ES) Nr. 1303/2013

Kodi 2014.-2020. gada plānošanas periodā

20. panta a) punkta i) apakšpunkts un 21. pants. Arodmācības un informācija

111

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants

1

20. panta a) punkta ii) apakšpunkts un 22. pants. Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem darbības uzsākšanai

112

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkts

6

20. panta a) punkta iii) apakšpunkts un 23. pants. Priekšlaicīga pensionēšanās

113

/

/

20. panta a) punkta iv) apakšpunkts un 24. pants. Konsultāciju pakalpojumu izmantošana

114

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2

20. panta a) punkta v) apakšpunkts un 25. pants. Lauku saimniecību apsaimniekošanas, atbalsta un konsultāciju pakalpojumu izveidošana

115

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2

20. panta b) punkta i) apakšpunkts un 26. pants. Lauku saimniecību modernizācija

121

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4

20. panta b) punkta ii) apakšpunkts un 27. pants. Mežu ekonomiskās vērtības uzlabošana

122

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta d) apakšpunkts un 21. panta 1. punkta e) apakšpunkts

8

20. panta b) punkta iii) apakšpunkts un 28. pants. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu pievienotā vērtība

123

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 21. panta 1. punkta e) apakšpunkts

4

8

20. panta b) punkta iv) apakšpunkts un 29. pants. Sadarbība jaunu produktu, procesu un tehnoloģiju izstrādē

124

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants

16

20. panta b) punkta v) apakšpunkts un 30. pants. Infrastruktūra, kas attiecas uz lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību un pielāgošanu

125

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta c) apakšpunkts

4

20. panta b) punkta vi) apakšpunkts. Atjaunošana un preventīvi pasākumi

126

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. pants

5

20. panta c) punkta i) apakšpunkts un 31. pants. Standartu ievērošana

131

/

/

20. panta c) punkta ii) apakšpunkts un 32. pants. Pārtikas kvalitātes shēmas

132

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 1. punkts

3

20. panta c) punkta iii) apakšpunkts un 33. pants. Informācija un reklāma par produktiem, uz kuriem attiecas pārtikas kvalitātes shēmas

133

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 2. punkts

3

20. panta d) punkta i) apakšpunkts un 34. pants. Daļēji naturālas saimniecības

141

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkts

6

20. panta d) punkta ii) apakšpunkts un 35. pants. Ražotāju grupas

142

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pants

9

36. panta a) punkta i) apakšpunkts. Maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu teritorijās

211

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pants

13

36. panta a) punkta ii) apakšpunkts. Maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem citās teritorijās

212

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pants

13

36. panta a) punkta iii) apakšpunkts un 38. pants. Natura 2000 maksājumi un maksājumi, kas saistīti ar Direktīvu 2000/60/EK

213

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pants

12

36. panta a) punkta iv) apakšpunkts un 39. pants. Agrovides maksājumi

214

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pants

10

11

36. panta a) punkta v) apakšpunkts un 40. pants. Dzīvnieku labturības maksājumi

215

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pants

14

36. panta a) punkta vi) apakšpunkts un 41. pants. Neienesīgās investīcijas

216

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta d) apakšpunkts

4

36. panta b) punkta i) apakšpunkts un 43. pants. Lauksaimniecības zemes pirmreizējā apmežošana

221

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8

36. panta b) punkta ii) apakšpunkts un 44. pants. Agromežsaimniecības sistēmu pirmreizējā izveidošana uz lauksaimniecības zemes

222

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8

36. panta b) punkta iii) apakšpunkts un 45. pants. Lauksaimniecībā neizmantojamās zemes pirmreizējā apmežošana

223

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8

36. panta b) punkta iv) apakšpunkts un 46. pants. Natura 2000 maksājumi

224

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pants

12

36. panta b) punkta v) apakšpunkts un 47. pants. Meža vides maksājumi

225

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. pants

15

36. panta b) punkta vi) apakšpunkts un 48. pants. Mežsaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un preventīvu pasākumu ieviešana

226

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta c) apakšpunkts

8

36. panta b) punkta vii) apakšpunkts un 49. pants. Neienesīgās investīcijas

227

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta d) apakšpunkts

8

52. panta a) punkta i) apakšpunkts un 53. pants. Nelauksaimniecisku aktivitāšu dažādošana

311

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6

52. panta a) punkta ii) apakšpunkts un 54. pants. Atbalsts uzņēmumu radīšanai un attīstībai

312

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6

52. panta a) punkta iii) apakšpunkts un 55. pants. Tūrisma aktivitāšu veicināšana

313

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts, 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 20. un 35. pants

6

6

7

16

52. panta b) punkta i) apakšpunkts un 56. pants. Pamatpakalpojumi ekonomikai un lauku iedzīvotājiem

321

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants

7

52. panta b) punkta ii) apakšpunkts. Ciematu atjaunošana un attīstība

322

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants

7

53. panta b) punkta iii) apakšpunkts un 57. pants. Lauku mantojuma saglabāšana un atjaunošana

323

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants

7

52. panta c) punkts un 58. pants. Apmācība un informācija

331

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants

1

52. panta d) punkts un 59. pants. Prasmju ieguve, aktivizēšanas pasākumi un īstenošana

341

/

/

63. panta a) punkts. Vietējās attīstības stratēģijas

41 (411, 412, 413)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants

19

63. panta b) punkts. Sadarbības projektu īstenošana

421

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants

19

63. panta c) punkts. Vietējās rīcības grupas darbības nodrošināšana, prasmju apguve un teritorijas aktivizēšana

431

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants

19

IV sadaļas II nodaļa. Tehniskā palīdzība

511

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51.-54. pants. Tehniskā palīdzība un tīklu veidošana

20

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Ikgadēji maksājumi lauksaimniekiem, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā

6

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 1. punkta a) apakšpunkts. Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

17

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 1. punkta b) apakšpunkts. Kopfondi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu, dzīvnieku un augu slimību, kaitēkļu invāzijas un vides incidentu gadījumiem

17

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunkts. Ienākumu stabilizācijas instruments

17


II PIELIKUMS

Regulā (EK) Nr. 718/2007 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulā (ES) Nr. 1303/2013 noteikto pasākumu atbilstības tabula

Pasākumi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 718/2007

Kodi 2007.-2013. gada plānošanas periodā

Pasākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulu (ES) Nr. 1303/2013

Kodi 2014.-2020. gada plānošanas periodā

171. panta 2. punkta a) apakšpunkts un 174. pants. Investīcijas lauku saimniecībās to pārstrukturēšanai un modernizēšanai atbilstoši Kopienas standartiem

101

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta a) apakšpunkts

4

171. panta 2. punkta c) apakšpunkts un 176. pants. Investīcijas lauksaimniecības un zivsaimniecības ražojumu apstrādē un pārdošanā, lai minētās darbības pārstrukturētu un modernizētu atbilstoši Kopienas standartiem

103

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 1. punkta b) apakšpunkts

4

171. panta 3. punkta b) apakšpunkts un 178. pants. Vietējās lauku attīstības stratēģijas sagatavošana un īstenošana

202

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants

19

171. panta 4. punkta a) apakšpunkts un 179. pants. Lauku infrastruktūras uzlabošana un attīstīšana

301

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. panta 1. punkta b) un d) apakšpunkts

7

171. panta 4. punkta b) apakšpunkts un 180. pants. Lauku saimnieciskās darbības dažādošana un attīstīšana

302

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts un 19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

6

182. pants. Tehniskā palīdzība

501

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51.-54. pants. Tehniskā palīdzība un tīklu veidošana

20


31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 808/2014

(2014. gada 17. jūlijs),

ar kuru paredz noteikumus, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (1), un jo īpaši tās 8. panta 3. punktu, 12. pantu, 14. panta 6. punktu, 41. pantu, 54. panta 4. punktu un 66. panta 5. punktu, 67. pantu, 75. panta 5. punktu un 76. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Regula (ES) Nr. 1305/2013 nosaka vispārīgus noteikumus, kas reglamentē Savienības atbalstu lauku attīstībai, ko finansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA), un papildina kopīgos noteikumus par Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) otrajā daļā. Lai nodrošinātu minēto regulu paredzētā jaunā tiesiskā regulējuma sekmīgu darbību un vienādu piemērošanu, Komisija ir pilnvarota pieņemt konkrētus noteikumus tā īstenošanai.

(2)

Būtu jāparedz noteikumi par lauku attīstības programmu satura izklāstu, pamatojoties jo īpaši uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta un Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta prasībām. Būtu arī jānosaka, kuri no minētajiem noteikumiem par izklāstu attiecas arī uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām programmām, kuras ir veltītas Eiropas Investīciju bankas (EIB) īstenotiem kopīgiem instrumentiem attiecībā uz neierobežotām garantijām un pārvēršanu vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu. Būtu jāparedz arī noteikumi par valsts sistēmām.

(3)

Būtu jānosaka valsts sistēmu apstiprināšanas procedūras un termiņi.

(4)

Lai sistematizētu lauku attīstības programmu grozījumus, būtu jāparedz noteikumi par to iesniegšanu un biežumu. Tas būtu jāizdara, lai pēc iespējas samazinātu administratīvo slogu, vienlaikus paredzot rīcības brīvību skaidri definētos ārkārtas gadījumos un īpašās situācijās.

(5)

Būtu jāparedz noteikumi par valsts sistēmu grozījumiem, ieskaitot tādus, kas attiecas uz termiņiem, un sevišķi tādus, kuru mērķis ir atvieglot tādu dalībvalstu valsts sistēmu grozījumus, kurās ir reģionālās programmas.

(6)

Lai nodrošinātu labu ELFLA resursu izmantošanu, būtu jāizveido tādas vaučeru sistēmas vai līdzvērtīgas sistēmas attiecībā uz dalībnieku izmaksām saistībā ar zināšanu pārneses un informācijas pasākumiem, kuras nodrošinātu, ka atlīdzinātie izdevumi ir nepārprotami saistīti ar konkrētu mācību vai zināšanu pārneses pasākumu, kas var pretendēt uz atbalstu un kas nodrošināts dalībniekam.

(7)

Lai nodrošinātu tāda pakalpojumu sniedzēja izvēli, kura piedāvājums ir saimnieciski visizdevīgākais, to iestāžu vai struktūru, kas sniedz konsultāciju pakalpojumus, atlase būtu jāveic, ievērojot piemērojamos valsts publiskā iepirkuma noteikumus.

(8)

Tā kā galīgais maksājums būtu jāpiešķir tikai pēc darījumdarbības plāna pareizas īstenošanas, būtu jānosaka kopēji novērtēšanas parametri. Papildus, lai gados jauniem lauksaimniekiem, kuri pirmoreiz dibina savu saimniecību, atvieglotu pieeju citiem pasākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantā minēto lauku saimniecību un darījumdarbības attīstības pasākumu, būtu jānosaka noteikumi attiecībā uz vairākiem pasākumiem darījumdarbības plānos, kā arī attiecībā uz saistītu pieteikumu apstiprināšanas procedūru.

(9)

Dalībvalstīm būtu jāatļauj aprēķināt atbalstu saistībām saskaņā ar agrovides un klimata, bioloģiskās lauksaimniecības un dzīvnieku labturības pasākumiem, pamatojoties uz mērvienībām, kuras nav Regulas (ES) Nr. 1305/2013 II pielikumā noteiktās mērvienības, un tas vajadzīgs minēto saistību īpašā rakstura dēļ. Būtu jānosaka noteikumi par maksimālo summu ievērošanu, par izņēmumu attiecībā uz maksājumiem par nosacīto mājlopu vienību un par dažādu dzīvnieku kategoriju konversijas likmēm uz nosacītajām mājlopu vienībām.

(10)

Lai nodrošinātu, ka papildu izmaksas un negūtie ienākumi par pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28.–31. pantā, 33. un 34. pantā, tiek aprēķināti pārredzamā un pārbaudāmā veidā, būtu jāparedz daži kopīgi aprēķina elementi visām dalībvalstīm.

(11)

Lai izvairītos no pārmērīgas kompensēšanas un palielināta administratīvā sloga, būtu jānosaka noteikumi par noteiktu pasākumu apvienošanu.

(12)

Būtu jāparedz noteikumi par valsts lauku tīklu darbības sākšanu, kā arī par to struktūru, lai nodrošinātu, ka tīkli var strādāt efektīvi un savlaicīgi, lai papildinātu programmas īstenošanu.

(13)

Lai nodrošinātu informāciju un publicitāti par lauku attīstības darbībām, kurām tiek sniegts atbalsts no ELFLA, vadošajai iestādei ir jāizpilda pienākumi, kuri būtu sīkāk jāprecizē šajā regulā. Vadošajai iestādei būtu jāsistematizē savi informēšanas un publicitātes pasākumi vienā stratēģijā un, izveidojot vienotu tīmekļa vietni vai tīmekļa portālu, jāpalielina informētība par lauku attīstības politikas mērķiem un jāpastiprina finansēšanas iespēju informācijas pieejamība un pārredzamība. Būtu jāparedz noteikums par saņēmēju pienākumu informēt par projektam sniegto ELFLA atbalstu.

(14)

Lai atvieglotu kopīgas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas izveidi, būtu jānosaka minētās sistēmas kopīgie elementi, tostarp rādītāji un novērtēšanas plāns.

(15)

Būtu jānosaka Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. pantā minētā gada īstenošanas ziņojuma galvenie elementi un minimālās prasības Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā minētajam novērtēšanas plānam.

(16)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauku attīstības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 īstenošanai attiecībā uz lauku attīstības programmu izklāstu, lauku attīstības programmu un valsts sistēmu apstiprināšanas un grozīšanas procedūrām un termiņiem, valsts sistēmu saturu, informāciju un publicitāti par lauku attīstības programmām, dažu lauku attīstības pasākumu īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu, un ziņošanu.

2. pants

Lauku attīstības programmu un valsts sistēmu saturs

Satura izklāstu lauku attīstības programmām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. pantā, valsts programmām, kuras ir veltītas Eiropas Investīciju bankas (EIB) īstenotiem kopīgiem instrumentiem attiecībā uz neierobežotām garantijām un pārvēršanu vērtspapīros, ar ko sniedz kapitāla prasību atvieglojumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā, un valsts sistēmām, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 3. punktā, nosaka saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

3. pants

Valsts sistēmu pieņemšana

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 3. punktā minētās valsts sistēmas pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 29. pantu.

4. pants

Lauku attīstības programmu grozīšana

1.   Priekšlikumi grozīt lauku attīstības programmas un konkrētas programmas attiecībā uz valsts lauku tīklu izveidi un darbību ietver konkrēti šādu informāciju:

a)

ierosināto grozījumu veids;

b)

iemesli un/vai īstenošanas problēmas, kas pamato grozījumus;

c)

grozījumu paredzamā ietekme;

d)

izmaiņu ietekme uz rādītājiem;

e)

saikne starp izmaiņām un partnerības nolīgumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II sadaļas II nodaļā.

2.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 11. panta a) punkta i) apakšpunktā minētā veida programmu grozījumus var ierosināt ne vairāk kā trīs reizes plānošanas perioda laikā.

Vienā kalendāra gadā un vienai programmai var iesniegt vienu vienotu grozījumu priekšlikumu par visiem pārējiem grozījumu veidiem kopā; izņēmums ir 2023. gads, kurā drīkst iesniegt vairāk nekā vienu grozījumu priekšlikumu tikai attiecībā uz finansēšanas plāna pielāgošanu, ieskaitot jebkādas no tā izrietošas izmaiņas rādītāju plānā.

Pirmo un otro daļu nepiemēro:

a)

ja jāveic ārkārtas pasākumi kompetentās valsts publiskā sektora iestādes oficiāli atzītu dabas katastrofu un katastrofālu notikumu dēļ vai

b)

ja grozījumi ir nepieciešami pēc izmaiņām Savienības tiesiskajā regulējumā, vai

c)

pēc darbības rezultātu izvērtēšanas, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 21. pantā, vai

d)

ja ir mainījies resursu sadalījums pa gadiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 58. panta 7. punktā, un tāpēc ir mainījies katram gadam plānotais kopējais ELFLA ieguldījums, kas minēts tās pašas regulas 8. panta 1. punkta h) apakšpunkta i) punktā.

3.   Līdz 2020. gada 30. septembrim dalībvalstis Komisijai iesniedz savus pēdējos programmas grozījumus, kas ir Regulas (ES) Nr. 1305/2013 11. panta a) punkta iii) apakšpunktā minētā veida grozījumi.

Citu veidu programmas grozījumus Komisijai iesniedz līdz 2023. gada 30. septembrim.

4.   Ja ar programmas grozījumiem maina jebkādus datus, kas ir iekļauti valsts sistēmas tabulā, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 3. punkta otrajā daļā, programmas grozījumu apstiprinājums ir attiecīgās pārskatītās tabulas attiecīgais apstiprinājums.

5. pants

Valsts sistēmu grozījumi

1.   Regulas (ES) Nr. 1303/2013 30. pantu, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 11. pantu un šīs regulas 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu mutatis mutandis piemēro valsts sistēmu grozījumiem.

2.   Dalībvalstis, kas ir izvēlējušās iesniegt valsts sistēmas, kuras ietver Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 3. punkta otrajā daļā minēto tabulu, Komisijai var iesniegt valsts sistēmas grozījumus attiecībā uz tabulu, ņemot vērā to dažādo programmu īstenošanas pakāpi.

3.   Pēc 2. punktā minēto grozījumu apstiprināšanas Komisija pārskatītajai tabulai pielāgo attiecīgo programmu finansēšanas plānus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ja:

a)

ELFLA kopējais ieguldījums katrā programmā nemainās visā programmu plānošanas laikaposmā;

b)

attiecīgajai dalībvalstij piešķirto ELFLA līdzekļu kopapjoms nemainās;

c)

programmas līdzekļu sadalījums pa gadiem nemainās attiecībā uz gadiem pirms gada, kad notiek pārskatīšana;

d)

tiek ievērots attiecīgajai dalībvalstij gadā piešķirto ELFLA līdzekļu apjoms;

e)

tiek ievērots ELFLA kopējais finansējums pasākumiem vides un klimata jomā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 6. punktā.

4.   Izņemot ārkārtas pasākumus kompetentās valsts publiskā sektora iestādes oficiāli atzītu dabas katastrofu un katastrofālu notikumu dēļ, izmaiņas tiesiskajā regulējumā vai izmaiņas pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 21. pantā minētās darbības rezultātu izvērtēšanas, 2. punktā minētos lūgumus izdarīt grozījumus valsts sistēmās var iesniegt tikai reizi kalendāra gadā pirms 1. aprīļa. Atkāpjoties no 4. panta 2. punkta otrās daļas, programmu izmaiņas pēc šādas pārskatīšanas var veikt papildus vienotam grozījumu priekšlikumam, kas iesniegts par to pašu gadu.

5.   Īstenošanas aktu, ar ko apstiprina grozījumus, pieņem savlaicīgi, lai varētu grozīt attiecīgās budžeta saistības pirms tā gada beigām, kurā tika iesniegta pārskatītā programma.

6. pants

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

1.   Dalībvalstis var paredzēt iespēju segt izdevumus, kas saistīti ar dalībnieku ceļa, uzturēšanās un dienas naudas izmaksām zināšanu pārneses un informācijas pasākumos, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pantā, kā arī saistītajām izmaksām par lauksaimnieku aizvietošanu, izmantojot vaučeru sistēmu vai sistēmu ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajām sistēmām dalībvalstis nodrošina:

a)

ka vaučera vai līdzvērtīga līdzekļa derīguma termiņš nepārsniedz vienu gadu;

b)

noteikumus par vaučeru vai līdzvērtīgu līdzekļu iegūšanu, īpaši par to, ka tiem jābūt saistītiem ar konkrētu darbību;

c)

ka tiek noteikti īpaši nosacījumi, ar kuriem saskaņā vaučeri var atlīdzināt mācību vai citas zināšanu pārneses un informācijas pasākuma sniedzējam.

7. pants

Konsultējošo iestāžu vai struktūru atlase

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 3. punktā minētie uzaicinājumi uz konkursu balstās uz piemērojamajiem Savienības un valstu publiskā iepirkuma noteikumiem. Tajos pienācīgi ņem vērā, cik lielā mērā pieteikumu iesniedzēji ir sasnieguši minētajā pantā paredzētās kvalifikācijas pakāpi.

8. pants

Darījumdarbības plāni

1.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 5. punkta vajadzībām, ja tiek sniegts atbalsts saskaņā ar minētās regulas 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un ii) punktu, dalībvalstis novērtē minētās regulas 19. panta 4. punktā minēto darījumdarbības plānu izpildi attiecībā uz to darbību pienācīgu izpildi, kas minētas Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 (3) 5. panta 1. punktā.

2.   Ja tiek sniegts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktu un ja darījumdarbības plāns attiecas uz citiem lauku attīstības pasākumiem saskaņā ar minēto regulu, dalībvalstis var nodrošināt, ka atbalsta pieteikuma apstiprināšana dod iespēju saņemt arī atbalstu saskaņā ar minētajiem pasākumiem. Ja dalībvalsts izmanto minēto iespēju, tā nodrošina, ka atbalsta pieteikumā tiek sniegta nepieciešamā informācija, kas palīdz novērtēt atbilstību šiem pasākumiem.

9. pants

Mērvienību konversija

1.   Ja saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29. un 34. pantu tiek izteiktas citās mērvienībās, kas nav minētās regulas II pielikumā noteiktās mērvienības, dalībvalstis var aprēķināt maksājumus, pamatojoties uz minētajām citām mērvienībām. Šādos gadījumos dalībvalstis nodrošina, ka tiek ievērotas minētajā pielikumā noteiktās maksimālās summas gadā, par kurām ir tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu.

2.   Izņemot maksājumus par saistībām audzēt vietējās šķirnes, kurām draud izzušana no izmantošanas lauksaimniecībā un kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 10. punkta b) apakšpunktā, maksājumus saskaņā ar minētās regulas 28., 29. un 34. pantu nevar piešķirt par nosacīto mājlopu vienību.

Konversijas likmes dažādu kategoriju dzīvnieku skaita konvertēšanai nosacītajās mājlopu vienībās ir noteiktas II pielikumā.

10. pants

Standarta pieņēmumi par papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem

1.   Dalībvalstis var noteikt maksājumu summu par pasākumiem vai darbību veidiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28.–31., 33. un 34. pantā, pamatojoties uz standarta pieņēmumiem par papildu izmaksām un negūtajiem ienākumiem.

2.   Attiecībā uz 1. punktā minētajiem aprēķiniem un atbilstošajiem maksājumiem dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

tajos ietverti tikai pārbaudāmi elementi;

b)

tie pamatojas uz skaitļiem, kuri noteikti, izmantojot atbilstošu kompetenci;

c)

tajos skaidri norādīts izmantoto skaitļu avots;

d)

tie ir diferencēti, lai ņemtu vērā attiecīgi reģionālos vai vietējos apstākļus un faktisko zemes izmantojumu;

e)

tajos nav ietverti elementi, kas saistīti ar ieguldījumu izmaksām.

11. pants

Saistību apvienošana un pasākumu apvienošana

1.   Vairākas agrovides un klimata saistības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu, bioloģiskās lauksaimniecības saistības saskaņā ar minētās regulas 29. pantu, dzīvnieku labturības saistības saskaņā ar minētās regulas 33. pantu un meža vides un klimata saistības saskaņā ar minētās regulas 34. pantu var apvienot ar nosacījumu, ka tās ir savstarpēji papildinošas un saderīgas. Dalībvalstis pievieno atļauto kombināciju sarakstu savām lauku attīstības programmām.

2.   Ja tiek apvienoti pasākumi vai dažādas saistības saskaņā ar 1. pantā minētajiem – vienu un to pašu vai dažādiem – pasākumiem, dalībvalstis, nosakot atbalsta līmeni, ņem vērā konkrētos negūtos ienākumus un papildu izmaksas, kas rodas no attiecīgās kombinācijas.

3.   Ja darbība ir saistīta ar diviem vai vairākiem pasākumiem vai pieder diviem vai vairākiem atšķirīgiem darbību veidiem, dalībvalstis var attiecināt izdevumus uz dominējošo pasākumu vai darbības veidu. Piemēro attiecīgā dominējošā pasākuma vai darbības veida īpašās ieguldījumu likmes.

12. pants

Valsts lauku tīkls

1.   Dalībvalstis nodrošina Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pantā minētā valsts lauku tīkla izveidi un darbību un attiecīgā darbības plāna uzsākšanu vismaz 12 mēnešus pēc tam, kad Komisija ir apstiprinājusi lauku attīstības programmu vai, attiecīgā gadījumā, īpašo programmu attiecībā uz lauku attīstības tīkla izveidi un darbību.

2.   Struktūru, kas vajadzīga lauku attīstības tīkla darbībai, izveido vai nu valsts vai reģionālajās kompetentajās iestādēs vai ārējā struktūrā, veicot atlasi ar konkursa procedūras palīdzību, vai kombinējot abus šos variantus. Minētajai struktūrai jāspēj veikt vismaz tās darbības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

3.   Ja dalībvalsts ir izvēlējusies īpašu programmu valsts lauku tīkla izveidei un darbībai, minētajā programmā iekļauj elementus, kas minēti šīs regulas I pielikuma 3. daļā.

13. pants

Informācija un publicitāte

1.   Vadošā iestāde informēšanas nolūkā Uzraudzības komitejai iesniedz informācijas un publicitātes stratēģiju, kā arī jebkādus tās grozījumus. Stratēģiju iesniedz ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc lauku attīstības programmas pieņemšanas. Vadošā iestāde vismaz reizi gadā informē Uzraudzības komiteju par paveikto informācijas un publicitātes stratēģijas īstenošanā un par izdarīto rezultātu analīzi, kā arī par nākamajā gadā plānoto informāciju un publicitāti.

2.   Sīki izstrādāti noteikumi par vadošās iestādes un saņēmēju pienākumiem attiecībā uz informāciju un publicitāti ir izklāstīti III pielikumā.

14. pants

Uzraudzības un novērtēšanas sistēma

1.   Regulas (ES) Nr. 1305/2013 67. pantā minētā kopīgā uzraudzības un novērtēšanas sistēma iekļauj šādus elementus:

a)

intervences loģika, kurā redzama mijiedarbība starp prioritātēm, prioritārajām jomām un pasākumiem;

b)

kopēji konteksta, rezultātu un iznākuma rādītāji, ieskaitot rādītājus, kas jāizmanto kvantitatīvo mērķu noteikšanai attiecībā uz lauku attīstības prioritārajām jomām, un iepriekš noteikti rādītāji darbības rezultātu izvērtēšanai;

c)

kopēji novērtēšanas jautājumi, kā noteikts V pielikumā;

d)

datu vākšana, glabāšana un pārsūtīšana;

e)

regulāra ziņošana par uzraudzības un novērtēšanas darbībām;

f)

novērtēšanas plāns;

g)

ex ante un ex post novērtējumi un visas pārējās novērtēšanas darbības, kas saistītas ar lauku attīstības programmu, ieskaitot tās, kas nepieciešamas, lai izpildītu stingrākas prasības, kuras attiecas uz 2017. un 2019. gada īstenošanas ziņojumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. panta 3. un 4. punktā;

h)

atbalsts, kas ļauj visiem dalībniekiem, kuri ir atbildīgi par uzraudzību un novērtēšanu, veikt savus pienākumus.

2.   Kopējie konteksta, rezultātu un iznākuma rādītāji ir noteikti IV pielikumā. Minētajā pielikumā arī noteikti rādītāji, kas jāizmanto kvantitatīvo mērķu noteikšanai attiecībā uz lauku attīstības programmu prioritārajām jomām. Lai noteiktu darbības rezultātu satvara starpposma mērķus un mērķus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 2. punktā, dalībvalstis izmanto vai nu iepriekš noteiktus darbības rezultātu satvara rādītājus, kas noteikti šīs regulas IV pielikuma 5. punktā, vai aizstāj un/vai papildina minētos rādītājus ar citiem attiecīgiem iznākuma rādītajiem, kas noteikti lauku attīstības programmā.

3.   Tehniskā atbalsta dokumenti, kas noteikti VI pielikumā, veido daļu no uzraudzības un novērtēšanas sistēmas.

4.   Tādu darbību veidiem, kurās potenciālais ieguldījums prioritārajās jomās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta pirmās daļas 2) punkta a) apakšpunktā, 5. panta pirmās daļas 5) punkta a)–d) apakšpunktā un 5. panta pirmās daļas 6) punkta a) apakšpunktā, ir noteikts šīs regulas I pielikuma 1. daļas 11. punkta c) apakšpunktā minētajā tabulā, darbību elektroniskā reģistrēšana, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 70. pantā, ietver karodziņu izmantošanu, ar kuriem atzīmē gadījumus, kad darbībā ir komponents, kas sniedz ieguldījumu vienā vai vairākās no minētajām prioritārajām jomām.

15. pants

Gada īstenošanas ziņojums

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. pantā minētais gada īstenošanas ziņojuma saturs ir sīkāk izklāstīts šīs regulas VII pielikumā.

16. pants

Novērtēšanas plāns

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. panta 1. punktā minētās minimālās prasības attiecībā uz novērtēšanas plānu ir izklāstītas šīs regulas I pielikuma 1. daļas 9. punktā.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētā regula (ES) Nr. 807/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ievieš pārejas noteikumus (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lappusi).


I PIELIKUMS

1.   DAĻA

Lauku attīstības programmu satura noformējums

1.   Lauku attīstības programmas (LAP) nosaukums

2.   Dalībvalsts vai administratīvais reģions

a)

Programmas aptvertā ģeogrāfiskā teritorija.

b)

Reģiona klasifikācija.

3.    Ex ante novērtēšana

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

a)

Procesa apraksts, ieskaitot galveno norišu grafiku un starpposma ziņojumus, saistībā ar LAP attīstības galvenajiem posmiem.

b)

Strukturēta tabula, kurā iekļauti ex ante novērtējuma ieteikumi un norādīts, kā tie ievēroti.

c)

Pilnīgu ex ante novērtējuma ziņojumu (iekļaujot stratēģiskā vides novērtējuma (SVN) prasības) iesniedz kā LAP pielikumu.

4.   Stiprās un vājās puses, iespējas un draudi (SVID) un vajadzību apzināšana

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

a)

SVID analīze, kurā ietvertas šādas iedaļas:

i)

visaptverošs, vispārīgs apraksts par pašreizējo situāciju plānošanas jomā, balstoties uz kopīgiem un programmai specifiskiem konteksta rādītājiem un citu kvalitatīvu aktuālo informāciju;

ii)

plānošanas jomā apzinātās stiprās puses;

iii)

plānošanas jomā apzinātās vājās puses;

iv)

plānošanas jomā apzinātās iespējas;

v)

plānošanas jomā apzinātie draudi;

vi)

strukturēta tabula, kurā iekļauti dati par kopīgajiem un programmai specifiskajiem konteksta rādītājiem.

b)

Vajadzību novērtējums, kas balstās uz pierādījumiem no SVID analīzes, katrai Savienības lauku attīstības prioritātei (turpmāk “prioritāte”), prioritārajai jomai un trim transversālajiem mērķiem (vide, ieskaitot Natura 2000 teritoriju īpašās vajadzības saskaņā ar prioritāras rīcības plānu (1), klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, inovācija).

5.   Stratēģijas apraksts

a)

Pamatojums izraudzītajām vajadzībām, kas jārisina LAP, un mērķu, prioritāšu, prioritāro jomu izvēle un galamērķu noteikšana, kas balstās uz pierādījumiem, kuri gūti SVID un vajadzību novērtējumā. Attiecīgā gadījumā programmā iekļauto tematisko apakšprogrammu pamatojums. Pamatojumā jo īpaši uzskatāmi demonstrē Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) un iv) punktā minēto prasību izpildi.

b)

Lauku attīstības pasākumu kombinācija un pamatojums katrā prioritārajā jomā, tostarp finanšu piešķīrumu pamatojums pasākumiem un finanšu resursu piemērotība izvirzītajiem mērķiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā. Pasākumu kombinācija, kas iekļauta intervences loģikā, balstās uz a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem no SVID analīzes un vajadzību pamatojumu un prioritizāciju.

c)

Apraksts par to, kā tiks īstenoti transversālie mērķi, ieskaitot īpašās prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) punktā.

d)

Intervences loģikas kopsavilkuma tabula, kurā redzamas LAP atlasītās prioritātes un prioritārās jomas, kvantitatīvie mērķi un veicamo pasākumu kombinācija, lai tos īstenotu, ieskaitot plānotos izdevumus. Izmantojot 5. punkta b) apakšpunktā un 11. punktā sniegto informāciju un elektroniskās datu apmaiņas sistēmas (“SFC2014”) parametrus, kas minēti Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 184/2014 (2) 4. panta a) un b) punktā, tiks automātiski ģenerēta kopsavilkuma tabula.

e)

Konsultatīvās spējas, kura ļauj nodrošināt atbilstīgas konsultācijas un atbalstu attiecībā uz normatīvajām prasībām un darbībām inovācijas jomā, apraksts, kurā uzskatāmi parādīti nodrošinātie pasākumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktā.

6.    Ex ante nosacījumu izvērtējums, kurā ietvertas šādas strukturētas tabulas:

a)

Informācija par ex ante nosacījumu piemērojamības izvērtējumu.

b)

Katram piemērojamajam vispārīgajam un ar prioritāti saistītajam ex ante nosacījumam vienā tabulā:

i)

tā izpildes novērtējums un

ii)

to prioritāšu/prioritāro jomu un pasākumu saraksts, uz kuriem attiecas nosacījums. Prioritāšu/prioritāro jomu un pasākumu, kas ir īpaši svarīgi katram ex ante nosacījumam, indikatīvs saraksts ir noteikts 4. daļā;

iii)

atbilstīgo kritēriju saraksts, kā arī to izpildes novērtējums;

iv)

atsauces uz stratēģijām, tiesību aktiem vai citiem attiecīgiem dokumentiem, ieskaitot atsauces uz attiecīgām iedaļām, pantiem, kuros dokumentēta attiecīgā kritērija izpilde.

c)

Divas atsevišķas tabulas – viena piemērojamiem vispārīgajiem un otra piemērojamiem ar prioritāti saistītajiem ex ante nosacījumiem, kuri nav izpildīti vai ir daļēji izpildīti, katrā ietverot šādu informāciju:

i)

norādīti neizpildītie kritēriji;

ii)

darbības, kas jāveic, lai izpildītu katru no šiem kritērijiem;

iii)

šo darbību termiņi un

iv)

par izpildi atbildīgās struktūras.

7.   Darbības rezultātu satvara apraksts

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

a)

Attiecīgā gadījumā informācija par rādītāju, kas minēti 14. panta 2. punktā, starpposma mērķu, galveno īstenošanas posmu, kā arī izpildes rezerves piešķīruma izvēli. Atbilstīgi 5. punkta a) apakšpunktam mērķu noteikšanai jābūt pamatotai atbilstīgi stratēģijai.

b)

Tabula, kurā katrai prioritātei ir noteikts izpildes rezerves piešķīrums un katram rādītajam:

i)

mērķi 2023. gadam. Mērķos nav jāņem vērā papildu valsts finansējums, kas minēts 12. punktā, un valsts atbalsts papildu valsts finansējuma veidā, kas minēts 13. punktā;

ii)

starpposma mērķi 2018. gadam, pamatojoties uz galamērķiem.

Izpildes rezerves piešķīruma summas pamatojums, ja kopējā ELFLA summa, kas piešķirta kā izpildes rezerve, atšķiras no kopējā valsts ELFLA izpildes rezerves piešķīruma proporcionālās piešķiršanas (3) partnerības nolīgumā visām valsts un reģionālajām programmām, izņemot Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētās valsts programmas, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem, un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 1. punkta otrajā daļā minētās īpašās programmas valsts lauku tīkla izveidei un darbībai.

8.   Izvēlēto pasākumu apraksts

1)

Vispārīgo nosacījumu apraksts, kuri tiek piemēroti vairāk nekā vienam pasākumam, ieskaitot attiecīgā gadījumā lauku apvidus definīciju, bāzes līnijas, savstarpēju atbilstību, finanšu instrumentu paredzēto izmantojumu, avansa maksājumu paredzēto izmantojumu un kopīgus noteikumus par ieguldījumiem, tostarp Regulas (ES) Nr. 1305/2013 45. un 46. panta noteikumus.

Attiecīgā gadījumā 11. panta 1. punktā minēto saistību atļauto kombināciju saraksts tiek pievienots LAP.

2)

Katra pasākuma apraksts, kurā ietverts:

a)

juridiskais pamats;

b)

vispārīgs apraksts par pasākumu, ieskaitot tā intervences loģiku un ieguldījumu prioritārajās jomās un transversālajos mērķos;

c)

darbības joma, atbalsta līmenis, atbalsttiesīgie saņēmēji un attiecīgā gadījumā metodika summas vai atbalsta likmes aprēķināšanai katram apakšpasākumam un/vai attiecīgā gadījumā katram darbības veidam. Katram darbības veidam norādītas atbilstīgās izmaksas, atbilstības nosacījumi, piemērojamās summas un atbalsta likmes, kā arī principi atlases kritēriju noteikšanai;

d)

pasākumu un/vai darbības veidu pārbaudāmības un kontrolējamības apraksts:

i)

pasākumu un/vai darbības veidu īstenošanas risks vai riski;

ii)

darbības risku novēršanai un samazināšanai;

iii)

pasākuma un/vai darbības veida vispārīgs novērtējums.

Attiecībā uz pasākumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu aprakstā iekļauj tabulu, kurā parādīta saikne starp agrovides un klimata saistībām un to pārbaudes un kontroles metodēm;

e)

specifiskā informācija, kas attiecas uz konkrētu pasākumu un/vai darbības veidu.

1.   Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants):

struktūras, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, uzdevuma veikšanai piemērotās spējas definēšana personāla kvalifikācijas un regulāras apmācības ziņā,

ilguma un satura noteikšana lauku saimniecības un meža pieredzes apmaiņas programmām un apmeklējumiem, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 3. pantā.

2.   Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. pants):

vispārīgi principi, kas paredzēti, lai nodrošinātu atbilstīgus resursus regulāri apmācīta un kvalificēta personāla veidā, kā arī konsultēšanas pieredzi un uzticamību attiecībā uz konsultāciju jomu. Norādīti elementi, kurus konsultācija aptvers.

3.   Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pants):

norādītas atbilstīgās valstu atzītās lauksaimniecības produktu, kokvilnas vai pārtikas produktu kvalitātes shēmas, tostarp lauku saimniecību sertifikācijas shēmas, un apstiprināts, ka šīs kvalitātes shēmas atbilst Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem kritērijiem,

norādītas atbilstīgās brīvprātīgās lauksaimniecības produktu sertifikācijas shēmas, ko dalībvalstis atzinušas par atbilstīgām Savienības paraugprakses pamatnostādnēm.

4.   Ieguldījumi materiālajos aktīvos (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pants):

definēti ar ražošanu nesaistīti ieguldījumi,

definēti kolektīvie ieguldījumi,

definēti integrētie projekti,

definētas un norādītas atbilstīgās Natura 2000 teritorijas un citas atbilstīgās augstas dabas vērtības teritorijas,

aprakstīta atbalsta novirzīšana lauku saimniecībām saskaņā ar SVID analīzi, kura veikta saistībā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 2. punktā minēto prioritāti,

Savienības tiesību aktos noteiktu jaunu prasību saraksts, kuru ievērošanai var piešķirt atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 6. punktu,

attiecīgā gadījumā energoefektivitātes minimālie standarti, kas minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 13. panta c) punktā,

attiecīgā gadījumā definētas robežvērtības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 13. panta e) punktā.

5.   Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pants):

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punktā minētās mazās lauku saimniecības definēšana,

definēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punkta trešajā daļā minētā maksimālā un minimālā robežvērtība,

īpaši nosacījumi par piekļuvi atbalstam gadījumos, kad gados jauns lauksaimnieks nesāk darbību kā vienīgais lauku saimniecības vadītājs, saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 2. panta 1. un 2. punktu,

informācija par Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 2. panta 3. punktā minētā atvieglojumu laikposma piemērošanu,

darījumdarbības plāna prasību kopsavilkums,

kā realizēta iespēja darījumdarbības plānā apvienot dažādus pasākumus, kas gados jaunajam lauksaimniekam nodrošina piekļuvi minētajiem pasākumiem,

ietvertās dažādošanas jomas.

6.   Pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants):

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētās maza mēroga infrastruktūras, ieskaitot maza mēroga tūrisma infrastruktūras, definēšana,

ja piemērojams, īpaša atkāpe, kas ļauj atbalstīt liela apjoma infrastruktūru attiecībā uz ieguldījumiem platjoslā un atjaunojamajos energoresursos,

energoefektivitātes minimālie standarti, kas minēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 13. panta c) punktā,

definētas robežvērtības, kas minētas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 13. panta e) punktā.

7.   Ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. pants):

noteikts un pamatots lauku saimniecību lielums, kuru pārsniedzot atbalsts tiks izmaksāts ar nosacījumu, ka tiek iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments, kas ir saskaņā ar ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu,

“līdzvērtīga instrumenta” definēšana.

Apmežošana un meža platību izveide:

norādītas sugas, platības un izmantojamās metodes nepiemērotas apmežošanas nepieļaušanai, kas minēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 6. panta a) punktā, ieskaitot tādu apgabalu vides un klimata apstākļu aprakstu, kuros ir paredzēta apmežošana, kā minēts minētās regulas 6. panta b) punktā,

noteiktas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 6. pantā minētās minimālās vides prasības.

Agromežsaimniecības sistēmu ierīkošana:

norādīts stādāmo koku un pieaugušu saglabājamo koku minimālais un maksimālais skaits uz vienu hektāru un izmantojamās mežsaimniecības sugas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 23. panta 2. punktā,

norādīti atbalstāmo sistēmu paredzamie ieguvumi attiecībā uz vidi.

Profilakse un atjaunošana pēc bojājumiem, ko nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi:

attiecīgā gadījumā saraksts ar to augiem kaitīgo organismu sugām, kuras var izraisīt katastrofu,

norādītas tādas meža platības, kas saskaņā ar attiecīgo meža aizsardzības plānu klasificētas kā vidēja līdz augsta meža ugunsgrēku riska platības,

ja veic kaitīgo organismu un slimību profilakses pasākumus, attiecīgās katastrofas apraksts, kas pamatots ar zinātniskiem pierādījumiem, ieskaitot attiecīgā gadījumā zinātniskas organizācijas ieteikumus par kaitīgo organismu un slimību apkarošanu.

Ieguldījumi meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai:

noteikti atbilstīga ieguldījuma veidi un gaidāmais iznākums attiecībā uz vidi, un/vai estētiskā vērtība.

8.   Ražotāju grupu un organizāciju izveide (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pants):

grupu un organizāciju atzīšanas oficiālās procedūras apraksts.

9.   Agrovide un klimats (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pants):

norādīti un definēti attiecīgie bāzes līnijas elementi; tas ietver attiecīgos obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 (4) VI sadaļas I nodaļu, attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (5) 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas attiecīgās minimālās prasības un citas valsts tiesību aktos noteiktās attiecīgās obligātās prasības,

minimālajās prasībās attiecībā uz mēslošanas līdzekļiem inter alia jāietver labas lauksaimniecības prakses kodeksi, kas izveidoti saskaņā ar Padomes Direktīvu 91/676/EEK (6), attiecībā uz saimniecībām ārpus nitrātjutīgām zonām un prasības par fosfora piesārņojumu; minimālajās prasībās attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu izmantošanu inter alia jāietver vispārīgie integrētās augu aizsardzības pamatprincipi, kas ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/128/EK (7), prasības iegūt atļauju šo līdzekļu izmantošanai un apgūt vajadzīgos mācību kursus, prasības par drošu uzglabāšanu, izmantoto iekārtu pārbaudi un noteikumus par pesticīdu izmantošanu ūdens un valsts tiesību aktos noteikto citu jutīgo vietu tuvumā,

tabula, kurā parādīta saikne starp agrovides un klimata saistībām un attiecīgo parasto lauksaimniecības praksi un atsauces līmeņa attiecīgie elementi (bāzes līnijas elementi), t. i., labi lauksaimniecības un vides apstākļi un tiesību aktos paredzētās pārvaldības prasības, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, citas attiecīgas valsts/reģionālās prasības un darbību minimums,

vietējo šķirņu, kurām draud izzušana no lauksaimniecības, un augu ģenētisko resursu, kuriem draud ģenētiskā erozija, saraksts,

tādas metodikas un tādu agronomisko apsvērumu un parametru apraksts (ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 3. punktā minēto tādu bāzes līnijas prasību aprakstu, kuras attiecas uz katru īpašo saistību veidu), kuri tiek izmantoti kā atsauce aprēķiniem, ar ko pamato papildu izmaksas, no saistībām izrietošus negūtos ienākumus un darījumu izmaksu līmeni; attiecīgā gadījumā metodikā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ieskaitot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu; attiecīgā gadījumā metode, kas izmantota citu vienību konversijai saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

10.   Bioloģiskā lauksaimniecība (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. pants):

norādīti un definēti attiecīgie bāzes līnijas elementi; tas ietver attiecīgos obligātos standartus, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu, attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktu, mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas attiecīgās minimālās prasības un citas valsts tiesību aktos noteiktās attiecīgās obligātās prasības,

tādas metodikas un tādu agronomisko apsvērumu un parametru apraksts (ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. panta 2. punktā minēto tādu bāzes līnijas prasību aprakstu, kuras attiecas uz katru īpašo saistību veidu), kuri tiek izmantoti kā atsauce aprēķiniem, ar ko pamato papildu izmaksas, no saistībām izrietošus negūtos ienākumus un darījumu izmaksu līmeni; attiecīgā gadījumā metodikā ņem vērā atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ieskaitot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu; attiecīgā gadījumā metode, kas izmantota citu vienību konversijai saskaņā ar šīs regulas 9. pantu.

11.   Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas (“ŪPD”) maksājumi (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pants):

attiecībā uz Natura 2000: teritorijas, kas izraudzītas Padomes Direktīvas 92/43/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/147/EK (8) īstenošanai, un lauksaimnieku pienākumi, kas izriet no atbilstīgiem valsts/reģionālās pārvaldības noteikumiem,

ja šajā pasākumā izvēlas atbalstīt citas norobežotas dabas aizsardzības teritorijas ar vides radītiem ierobežojumiem, norāda šīs teritorijas un ieguldījumu Direktīvas 92/43/EEK 10. panta īstenošanā,

attiecībā uz ŪPD maksājumiem: definētas būtiskas izmaiņas saistībā ar zemes izmantojuma veidu un sniegts apraksts par saiknēm ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (9) (“ŪPD”) 13. pantā minētā upju baseinu apsaimniekošanas plāna pasākumu programmām,

norādīti un definēti bāzes līnijas elementi; attiecībā uz Natura 2000 maksājumiem tas ietver labus lauksaimniecības un vides apstākļus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 94. pantā un II pielikumā, un attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā; attiecībā uz ŪPD maksājumiem tas ietver obligātos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu un attiecīgos kritērijus un darbību minimumu, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā,

norādīta saikne starp pasākuma īstenošanu un prioritāras rīcības plānu (Direktīvas 92/43/EEK 8. panta 4. punkts),

norādīti ierobežojumu/trūkumi, uz kuriem pamatojoties var piešķirt maksājumus, un norādīta obligāta prakse,

tādas metodikas un tādu agronomisko apsvērumu un parametru apraksts (ieskaitot tādu bāzes līnijas prasību aprakstu, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. panta 3. punktā attiecībā uz Direktīvām 92/43/EEK un 2009/147/EK un minētās regulas 30. panta 4. punktā attiecībā uz ŪPD), kuri tiek izmantoti kā atsauce aprēķiniem, ar ko pamato papildu izmaksas un negūtos ienākumus, kas attiecīgajās teritorijās izriet no nelabvēlīgiem apstākļiem, kuri saistīti ar Direktīvu 92/43/EEK, 2009/147/EK un ŪPD īstenošanu; attiecīgā gadījumā, lai nepieļautu divkāršu finansēšanu, minētajā metodikā neņem vērā tādu maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kurš tiek piešķirts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

12.   Maksājumi apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pants):

definēta tāda platības robežvērtība katrai saimniecībai, uz kuru pamatojoties dalībvalsts aprēķina maksājumu pakāpenisku samazinājumu.

To apgabalu noteikšana, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi:

tāda vietējās vienības līmeņa apraksts, kas tiek izmantots apgabalu noteikšanai,

apraksts par metodes piemērošanu, ieskaitot kritērijus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantā, attiecībā uz robežu noteikšanu minētajā pantā minētajām trijām apgabalu kategorijām, ieskaitot precizēšanas aprakstu un rezultātus apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi un kuri nav kalnu apgabali.

13.   Dzīvnieku labturība (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pants):

definētas un norādītas valsts un Savienības prasības atbilstīgi obligātajiem standartiem, kas noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļu,

tādas metodikas un tādu agronomisko/zootehnisko apsvērumu un parametru apraksts (ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. panta 2. punktā minēto tādu bāzes līnijas prasību aprakstu, kuras attiecas uz katru īpašo saistību veidu), kuri tiek izmantoti kā atsauce aprēķiniem, ar ko pamato papildu izmaksas un no saistībām izrietošus negūtos ienākumus.

14.   Meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. pants):

noteikts un pamatots lauku saimniecību lielums, kuru pārsniedzot atbalsts tiks izmaksāts ar nosacījumu, ka tiek iesniegts meža apsaimniekošanas plāns vai līdzvērtīgs instruments,

“līdzvērtīga instrumenta” definēšana,

norādītas attiecīgās obligātās prasības, kas noteiktas valsts meža likumā vai citos attiecīgos valsts tiesību aktos,

tādas metodikas, apsvērumu un parametru apraksts (ieskaitot Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. panta 2. punktā minēto tādu bāzes līnijas prasību aprakstu, kuras attiecas uz katru īpašo saistību veidu), kuri tiek izmantoti kā atsauce aprēķiniem, ar ko pamato papildu izmaksas un no šīm saistībām izrietošus negūtos ienākumus.

15.   Sadarbība (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants):

norādītas izmēģinājuma projektu, kopu, tīklu, īso piegādes ķēžu un vietējo tirgu īpašības.

16.   Riska pārvaldība (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36., 37. un 38. pants):

tāda mehānisma apraksts, kurš nodrošina, lai nenotiktu zaudējumu pārmērīga kompensēšana.

Ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana:

nosacījumu apraksts attiecībā uz apdrošināšanas līgumu atbilstību atbalsta saņemšanai; ietver vismaz:

a)

īpašos apdrošinātos riskus;

b)

īpašos apdrošināšanas segtos ekonomiskos zaudējumus;

noteikumi, ko izmanto, lai aprēķinātu lauksaimnieka vidējās gada produkcijas daļu, kas ir iznīcināta.

Kopfondi nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku un augu slimībām, kaitīgo organismu invāzijām un vides incidentiem:

finansēšanas kārtības, kopfondu izveidošanas un pārvaldības principi; ietver konkrēti:

a)

sarakstu, kurā iekļauti nelabvēlīgi klimatiskie apstākļi, dzīvnieku vai augu slimības, kaitīgo organismu invāzijas vai vides katastrofas, kas var būt par pamatu kompensāciju izmaksai lauksaimniekiem, iekļaujot attiecīgos gadījumos ģeogrāfiskās robežas;

b)

kritērijus izvērtējumam, vai attiecīgā notikuma dēļ lauksaimniekiem pienākas kompensācija;

c)

metodes to papildu izmaksu aprēķināšanai, kuras veido ekonomiskus zaudējumus;

d)

administratīvo izmaksu aprēķinu;

e)

metodes, ko izmanto, lai aprēķinātu lauksaimnieka vidējās gada produkcijas daļu, kas ir iznīcināta;

f)

jebkurus ierobežojumus izmaksām, par kurām ir tiesības uz finanšu ieguldījumu,

ja kopfonda izmaksājamās finansiālās kompensācijas avots ir komerciāls aizņēmums, šī aizņēmuma minimālais un maksimālais ilgums.

Ienākumu stabilizācijas instruments:

finansēšanas kārtības, kopfondu izveidošanas un pārvaldības principi saistībā ar maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem; ietver īpaši:

a)

administratīvo izmaksu aprēķinu;

b)

noteikumus, ko izmanto, lai aprēķinātu ienākumu samazinājumu;

c)

jebkurus ierobežojumus izmaksām, par kurām ir tiesības uz finanšu ieguldījumu,

ja kopfonda izmaksājamās finansiālās kompensācijas avots ir komerciāls aizņēmums, šī aizņēmuma minimālais un maksimālais ilgums.

17.   Sabiedrības virzīta vietējā attīstība (LEADER) (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 43. un 44. pants):

tādu sabiedrības virzītas vietējās attīstības (turpmāk “SVVA”) obligāto elementu apraksts, no kuriem ir veidots pasākums LEADER: sagatavošanās atbalsts, darbību īstenošana saskaņā ar SVVA stratēģiju, vietējās rīcības grupas (turpmāk “VRG”) sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana, pamatdarbības izmaksas un iedzīvināšana, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā,

attiecīgā gadījumā apraksts par LEADER darbības uzsākšanas komplekta, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 43. pantā, kā īpaša sagatavošanās atbalsta veida izmantojumu,

apraksts par nepārtrauktas pieteikšanās sistēmu LEADER sadarbības projektiem, kura minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 44. panta 3. punktā,

vietējās attīstības stratēģiju atlases procedūra un grafiks,

pamatojums tādu ģeogrāfisko apgabalu izvēlei vietējās attīstības stratēģijas īstenošanai, kuru iedzīvotāju skaits neatbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 33. panta 6. punktā noteiktajiem ierobežojumiem,

saskaņotība ar citiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem attiecībā uz SVVA, ieskaitot iespējamo risinājumu, kas tiek piemērots attiecībā uz galvenā fonda iespējas izmantošanu, un jebkura cita vispārīga ESI fondu savstarpēja papildināmība sagatavošanās atbalsta finansēšanā,

avansa maksājumu iespējamība vai neiespējamība,

noteikti vadošās iestādes, maksājumu aģentūras un saskaņā ar LEADER izveidotās VRG uzdevumi īpaši attiecībā uz nediskriminējošu un pārredzamu darbību atlases procedūru un objektīviem kritērijiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 34. panta 3. punkta b) apakšpunktā,

apraksts par paredzētajiem koordinācijas mehānismiem un nodrošināto papildināmību ar darbībām, kas tiek atbalstītas saskaņā ar citiem lauku attīstības pasākumiem, īpaši attiecībā uz:

ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītās darbībās un atbalsts jaunizveidotiem uzņēmumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pantu,

ieguldījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pantu un

sadarbību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pantu, īpaši publiskā un privātā sektora partnerību vietējās attīstības stratēģiju īstenošanā.

9.   Novērtēšanas plāns, kurā ietvertas šādas iedaļas

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

1)   Mērķi un nolūks

Novērtēšanas plāna mērķu un nolūka izklāsts, kura pamatā ir pietiekamu un atbilstošu novērtēšanas darbību veikšanas nodrošināšana, īpaši lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga programmas vadībai, gada īstenošanas ziņojumiem 2017. un 2019. gadā un ex post novērtējumam, kā arī lai nodrošinātu LAP novērtēšanai vajadzīgo datu pieejamību.

2)   Pārvaldība un koordinācija

Īss LAP uzraudzības un novērtēšanas sistēmas apraksts, kurā norādītas galvenās iesaistītās struktūras un to pienākumi. Skaidrojums par to, kā novērtēšanas darbības ir saistītas ar LAP īstenošanu satura un termiņu ziņā.

3)   Novērtējuma tēmas un darbības

Indikatīvs apraksts par novērtējuma tēmām un plānotajām darbībām, tostarp – bet ne tikai – par tādu novērtēšanas prasību izpildi, kuras paredzētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013. Tajā norāda:

a)

darbības, kas vajadzīgas, lai novērtētu katras Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. pantā minētās LAP Savienības prioritātes ieguldījumu minētās regulas 4. pantā paredzēto lauku attīstības mērķu sasniegšanā, rezultātu un ietekmes rādītāju vērtību novērtējums, neto ietekmes analīze, tematiskie jautājumi, ieskaitot apakšprogrammas, transversālie jautājumi, valsts lauku tīkls, SVVA stratēģiju ieguldījums;

b)

plānotais atbalsts novērtējumam VRG līmenī;

c)

programmai specifiski elementi, piemēram, darbs, kas vajadzīgs, lai izstrādātu metodiku vai pievērstos konkrētām rīcībpolitikas jomām.

4)   Dati un informācija

Īss apraksts par sistēmu, ko izmanto, lai reģistrētu, saglabātu, pārvaldītu un paziņotu statistikas informāciju par LAP īstenošanu un novērtējumam vajadzīgo uzraudzības datu sniegšanu. Norādīti izmantojamie datu avoti, trūkstošie dati, iespējamie institucionālie jautājumi saistībā ar datu sniegšanu un ierosinātie risinājumi. Šajā iedaļā uzskatāmi parāda, ka atbilstošās datu pārvaldības sistēmas spēs darboties vajadzīgajā termiņā.

5)   Laika grafiks

Galvenie plānošanas perioda starpposma mērķi un indikatīvi nepieciešamais laiks, lai nodrošinātu, ka rezultāti pieejami noteiktajā termiņā.

6)   Komunikācija

Apraksts par to, kā mērķauditorijai tiks izplatīti novērtējuma konstatējumi, tostarp to mehānismu apraksts, kas izveidoti, lai sekotu līdzi novērtējuma rezultātu izmantošanai.

7)   Resursi

Novērtēšanas plāna īstenošanai vajadzīgo un plānoto resursu apraksts, ieskaitot ziņas par administratīvo spēju, datiem, finanšu resursiem, IT vajadzībām. Spēju veidošanas darbību apraksts, kas paredzētas, lai nodrošinātu novērtēšanas plāna pilnīgu īstenošanu.

10.   Finansēšanas plāns, kas aptver atsevišķas strukturētas tabulas, kurās ietverta šāda informācija:

a)   ikgadējais ELFLA ieguldījums

i)

visu veidu reģionos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 3. punktā,

ii)

no summām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 4. punkta f) apakšpunktā, un minētās regulas 58. panta 6. punktā minētie līdzekļi, kas pārvietoti uz ELFLA,

iii)

no resursiem, kas atvēlēti izpildes rezervei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 20. pantu;

b)   ELFLA ieguldījuma vienotā likme visiem pasākumiem sadalījumā pa reģionu veidiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 3. punktā;

c)   sadalījums pa pasākumiem vai darbības veidiem ar īpašu ELFLA ieguldījuma likmi:

i)

kopējais Savienības ieguldījums, ELFLA ieguldījuma likme un kopējā Savienības ieguldījuma indikatīvs sadalījums pa prioritārajām jomām (10),

ii)

attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 30. pantā, kopējais Savienības ieguldījums, kas rezervēts darbībām, kuras minētas minētās regulas 59. panta 6. punktā,

iii)

attiecībā uz tehnisko palīdzību kopējais Savienības ieguldījums un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 3. punktu izmantotā ELFLA ieguldījuma likme,

iv)

attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar juridiskām saistībām pret saņēmējiem, kuras radušās saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 1698/2005 paredzētajiem pasākumiem un kurām nav atbilstības 2014.–2020. plānošanas periodā, kopējais Savienības ieguldījums un ELFLA ieguldījuma likme.

Ja pasākums vai kāds darbības veids ar īpašu ELFLA ieguldījuma likmi sniedz ieguldījumu finanšu instrumentos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tabulā atsevišķi jānorāda ieguldījumu līmeņi finanšu instrumentos un citās darbībās, kā arī indikatīva ELFLA summa, kas atbilst plānotajam ieguldījumam finanšu instrumentā.

Attiecībā uz pasākumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pantā, ELFLA ieguldījums, kas rezervēts darbībām, kuras ietilpst minētās regulas 59. panta 6. punkta darbības jomā, atbilst pasākuma ieguldījumam prioritātēs, kas minētas attiecīgās regulas 5. panta 4) un 5) punktā.

d)   katrai apakšprogrammai – kopējā Savienības ieguldījuma pa pasākumiem indikatīvs sadalījums pa pasākumiem.

11.   Rādītāju plāns, kurā ietver atsevišķas strukturētas tabulas, kurās norādīta šāda informācija:

a)

atbilstīgi prioritārajai jomai – kvantitatīvi mērķi, kuriem norādīti plānotie iznākumi un plānotie kopējie publiskie izdevumi pasākumiem, kas izvēlēti prioritārās jomas jautājumu risināšanai;

b)

attiecībā uz lauksaimniecību un mežsaimniecību – Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 4) punktā un 5. panta 5) punkta d) un e) apakšpunktā minēto prioritāšu mērķu detalizēts aprēķins;

c)

kvalitatīvā ziņā – pasākumu papildu ieguldījums citās prioritārajās jomās.

12.   Valsts papildu finansējums

Attiecībā uz pasākumiem un darbībām, kuras ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, tabula par papildu valsts finansējumu katram pasākumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 82. pantu, ieskaitot summas katram pasākumam un norādi par atbilstību kritērijiem saskaņā ar minēto regulu.

13.   Valsts atbalsta novērtējumam nepieciešamie elementi

Attiecībā uz pasākumiem un darbībām, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, tabula par programmu īstenošanai izmantojamajām atbalsta shēmām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 1. punkts, ieskaitot atbalsta shēmas nosaukumu, kā arī ELFLA ieguldījumu, valsts līdzfinansējumu un papildu valsts finansējumu. Atbilstība Savienības valsts atbalsta noteikumiem jānodrošina visā programmas darbības laikā.

Tabulu papildina ar dalībvalsts apliecinājumu, ka tad, ja nepieciešams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem vai saskaņā ar īpašiem nosacījumiem valsts atbalsta apstiprināšanas lēmumā, šādi pasākumi tiks paziņoti atsevišķi saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

14.   Informācija par papildināmību, kurā iekļautas šādas iedaļas:

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

1)

apraksts par līdzekļiem papildināmības un saskaņotības nodrošināšanai:

ar citiem Savienības instrumentiem un īpaši ar ESI fondiem un 1. pīlāru, ieskaitot ekoloģizāciju (greening), un citiem kopīgās lauksaimniecības politikas instrumentiem,

ja dalībvalsts ir izvēlējusies iesniegt valsts programmu un reģionālu programmu kopumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 6. panta 2. punktā, informācija par to savstarpējo papildināmību;

2)

attiecīgā gadījumā informācija par papildināmību ar citiem Savienības instrumentiem, tostarp LIFE  (11).

15.   Programmas īstenošanas kārtība, kurā iekļautas šādas iedaļas:

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem, piemēro tikai a), b) un c) apakšpunktu

a)

visas dalībvalsts izraudzītās iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 2. punktā, programmas pārvaldības un kontroles struktūras īss apraksts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) punktā, un kārtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 74. panta 3. punktu;

b)

paredzamais uzraudzības komitejas sastāvs;

c)

noteikumi, kas nodrošina programmas publiskošanu, ieskaitot ar valsts lauku tīkla starpniecību, atsaucoties uz 13. pantā minēto informēšanas un publicitātes stratēģiju;

d)

tādu mehānismu apraksts, ar kuru palīdzību nodrošina saskaņotību starp vietējās attīstības stratēģijām, kas tiek īstenotas saskaņā ar LEADER, darbībām, kas paredzētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pantā minēto sadarbības pasākumu, pamatpakalpojumiem un ciematu atjaunošanu lauku apvidos, kā minēts tās pašas regulas 20. pantā, un citiem ESI fondiem;

e)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 1. punktā minēto darbību apraksts, kas paredzētas, lai panāktu administratīvā sloga samazināšanu atbalsta saņēmējiem;

f)

apraksts par tehniskās palīdzības izmantojumu, ieskaitot darbības, kas saistītas ar programmas sagatavošanu, pārvaldību, uzraudzību, novērtēšanu, informēšanu, kontroli un īstenošanu, kā arī darbības attiecībā uz iepriekšējiem vai turpmākiem plānošanas periodiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta 1. punktā.

16.   Darbības, kas veiktas, lai iesaistītu partnerus

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

Partneru iesaistīšanai veikto darbību saraksts, attiecīgās apspriešanās temats un iznākuma kopsavilkums.

17.   Valsts lauku tīkls

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

Apraksts:

a)

valsts lauku tīkla (turpmāk “VLT”) izveides procedūra un grafiks;

b)

VLT plānotā organizācija, proti, veids, kādā tiks iesaistītas lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un administrācijas, ieskaitot partnerus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 1. punktā, un kā tiks veicinātas tīklu veidošanas darbības;

c)

apkopojošs to galveno darbības kategoriju apraksts, kas jāuzņemas VLT saskaņā ar programmas mērķiem;

d)

VLT izveidei un darbībai pieejamie resursi.

18.   Pārbaudāmības, kontrolējamības un kļūdu rašanās riska ex ante novērtējums

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

vadošās iestādes un maksājumu aģentūras paziņojums par pasākumiem, kas tiek atbalstīti saskaņā ar LAP, pārbaudāmību un kontrolējamību,

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 62. panta 2. punktā minētās funkcionāli neatkarīgās iestādes paziņojums, kurā apstiprināta standarta izmaksu, papildu izmaksu un negūto ienākumu aprēķinu atbilstība un pareizība.

19.   Pārejas pasākumi

Nepiemēro Regulas (ES) Nr. 1303/2013 28. pantā minētajām valsts programmām, kas veltītas EIB īstenotiem kopīgiem instrumentiem

pārejas nosacījumu apraksts atbilstīgi pasākumiem,

indikatīva pārneses tabula.

20.   Tematiskas apakšprogrammas

20.1.   SVID un vajadzību apzināšana

a)

Analīze, kura balstīta uz SVID metodiku un kurā ietvertas šādas iedaļas:

i)

visaptverošs, vispārīgs apraksts par apakšprogrammas tēmu, izmantojot kopīgos un programmai specifiskos konteksta rādītājus un kvalitatīvo informāciju;

ii)

apzinātās stiprās puses attiecībā uz apakšprogrammas tēmu;

iii)

vājās puses attiecībā uz apakšprogrammas tēmu;

iv)

iespējas attiecībā uz apakšprogrammas tēmu;

v)

draudi attiecībā uz apakšprogrammas tēmu;

b)

vajadzību novērtējums, kas balstās uz pierādījumiem no SVID analīzes, katrai prioritātei, prioritārajai jomai un trim transversālajiem mērķiem (vide, klimata pārmaiņu mazināšana un pielāgošanās tām, inovācija), kuros sniedz ieguldījumu tematiskā apakšprogramma.

20.2.   Stratēģijas apraksts

a)

Ja ar tematiskās apakšprogrammas palīdzību nevar apmierināt visas vajadzības, kas norādītas 20.1. punkta b) apakšpunktā, pamatojums tām vajadzībām, kas izvēlētas risināšanai, un mērķu, prioritāšu un prioritāro jomu izvēle, pamatojoties uz pierādījumiem no SVID analīzes un vajadzību novērtējuma.

b)

Lauku attīstības pasākumu kombinācija un pamatojums katrā prioritārajā jomā, kurā sniedz ieguldījumu tematiskā apakšprogramma, kā arī finanšu piešķīrumu pamatojums pasākumiem un finanšu resursu piemērotība izvirzītajiem mērķiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) un iii) punktā. Pasākumu kombinācija, kas iekļauta intervences loģikā, balstās uz a) apakšpunktā minētajiem pierādījumiem no SVID analīzes un, attiecīgā gadījumā, vajadzību pamatojumu un prioritizāciju.

c)

Apraksts par to, kā tiks risināti transversālie jautājumi, ieskaitot īpašās prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) punktā.

d)

Intervences loģikas kopsavilkuma tabula, kurā redzamas apakšprogrammai izvēlētās prioritātes un prioritārās jomas, kvantitatīvie mērķi un to īstenošanai izmantotā pasākumu kombinācija, ieskaitot plānotos izdevumus. Kopsavilkuma tabulu ģenerē automātiski, izmantojot 5. punkta b) apakšpunktā un 11. punktā sniegto informāciju un SFC2014 parametrus.

20.3.   Rādītāju plāns, kurā ietver atsevišķas strukturētas tabulas, kurās norādīta šāda informācija:

a)

atbilstīgi prioritārajai jomai – kvantitatīvi mērķi, kuriem norādīti plānotie iznākumi un plānotie kopējie publiskie izdevumi pasākumiem, kas izvēlēti prioritārās jomas jautājumu risināšanai;

b)

attiecībā uz lauksaimniecību un mežsaimniecību – Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 4) punktā un 5. panta 5) punkta d) un e) apakšpunktā minēto prioritāšu mērķu detalizēts aprēķins.

2.   DAĻA

Valsts sistēmu satura noformējums

1.   Valsts sistēmas apraksts

2.   Dalībvalsts

a)

Sistēmas aptvertā ģeogrāfiskā teritorija.

b)

Reģiona klasifikācija.

3.   Vispārīgs izklāsts par saikni starp valsts sistēmu, partnerības nolīgumu un LAP

4.   Tabula, kurā atbilstīgi reģionam un gadam apkopots kopējais ELFLA ieguldījums dalībvalstij par visu plānošanas periodu

5.   Pasākumu apraksts

1)

Vispārīgo nosacījumu apraksts, kuri tiek piemēroti vairāk nekā vienam pasākumam, ieskaitot attiecīgā gadījumā lauku apvidus definīciju, bāzes līnijas, savstarpēju atbilstību, finanšu instrumentu paredzēto izmantojumu, avansa maksājumu paredzēto izmantojumu.

2)

Katra pasākuma apraksts, kurā ietverts:

a)

juridiskais pamats;

b)

vispārīgs apraksts par pasākumu, ieskaitot tā intervences loģikas vispārīgos principus un ieguldījumu prioritārajās jomās un transversālajos mērķos;

c)

darbības joma, atbalsta līmenis, atbalsttiesīgie saņēmēji un attiecīgā gadījumā metodika atbalsta likmes aprēķināšanai katram apakšpasākumam un/vai attiecīgā gadījumā darbības veidam. Katram darbības veidam norādītas atbilstīgās izmaksas, atbilstības nosacījumi, piemērojamās summas un atbalsta likmes, kā arī principi atlases kritēriju noteikšanai;

d)

vispārīgi principi attiecībā uz pasākumu pārbaudāmību un kontrolējamību un attiecīgā gadījumā metodika atbalsta summas aprēķināšanai;

e)

attiecīgā gadījumā īpašs apraksts par katru pasākumu, kas minēts 1. daļas 8. punkta 2) apakšpunktā.

6.   Attiecīgā gadījumā valsts papildu finansējums

Attiecībā uz pasākumiem un darbībām, kas ietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, tabula par papildu valsts finansējumu katram pasākumam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 82. pantu, ieskaitot norādi par atbilstību kritērijiem saskaņā ar minēto regulu.

7.   Attiecīgā gadījumā valsts atbalsta novērtējumam nepieciešamie elementi

Attiecībā uz pasākumiem un darbībām, kas neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā, tabula par programmu īstenošanai izmantojamajām atbalsta shēmām, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 81. panta 1. punkts, ieskaitot atbalsta shēmas nosaukumu un atsauces, ELFLA ieguldījumu, valsts līdzfinansējumu un papildu valsts finansējumu. Atbilstība Savienības valsts atbalsta noteikumiem jānodrošina visā attiecīgo programmu darbības laikā.

Tabulu papildina ar dalībvalsts apliecinājumu, ka tad, ja nepieciešams saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem vai saskaņā ar īpašiem nosacījumiem valsts atbalsta apstiprināšanas lēmumā, šādi pasākumi tiks paziņoti atsevišķi saskaņā ar Līguma 108. panta 3. punktu.

Paziņojums par to, vai pasākums/darbība saņem valsts atbalstu saskaņā ar valsts sistēmu vai saskaņā ar attiecīgajām lauku attīstības programmām.

3.   DAĻA

VLT satura noformējums

1.   Konkrētās VLT programmas nosaukums

2.   Dalībvalsts vai administratīvais reģions

a)

Programmas aptvertā ģeogrāfiskā teritorija.

b)

Reģiona klasifikācija.

3.    Ex ante novērtēšana

a)

Procesa apraksts, ieskaitot galveno norišu grafiku, starpposma ziņojumus, saistībā ar VLT programmas attīstības galvenajiem posmiem.

b)

Strukturēta tabula, kurā iekļauti ex ante novērtējuma ieteikumi un norādīts, kā tie ievēroti.

c)

Pilnīgu ex ante novērtējuma ziņojumu pievieno VLT programmai kā pielikumu.

4.   Novērtēšanas plāns, kurā ietvertas šādas iedaļas

1)   Mērķi un nolūks

Novērtēšanas plāna mērķu un nolūka izklāsts, kura pamatā ir pietiekamu un atbilstošu novērtēšanas darbību veikšanas nodrošināšana, īpaši lai sniegtu informāciju, kas vajadzīga programmas vadībai, gada īstenošanas ziņojumiem 2017. un 2019. gadā un ex post novērtējumam, kā arī lai nodrošinātu VLT programmas novērtēšanai vajadzīgo datu pieejamību.

2)   Pārvaldība un koordinācija

Īss VLT programmas uzraudzības un novērtēšanas sistēmas apraksts, kurā norādītas galvenās iesaistītās struktūras un to pienākumi. Skaidrojums par to, kā novērtēšanas darbības ir saistītas ar VLT programmas īstenošanu satura un termiņu ziņā.

3)   Novērtējuma tēmas un darbības

Indikatīvs apraksts par novērtējuma tēmām, kas saistītas ar VLT, un plānotajām darbībām, tostarp – bet ne tikai – par tādu novērtēšanas prasību izpildi, kuras paredzētas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Regulā (ES) Nr. 1305/2013. Tajā ietver darbības, kas vajadzīgas, lai novērtētu programmas ieguldījumu VLT mērķu sasniegšanā, un arī rezultātu rādītāju vērtību novērtējumu, neto ietekmes analīzi. Programmai specifiski elementi, piemēram, darbs, kas vajadzīgs, lai izstrādātu metodiku vai pievērstos konkrētām rīcībpolitikas jomām.

4)   Dati un informācija

Īss apraksts par sistēmu, ko izmanto, lai reģistrētu, saglabātu, pārvaldītu un paziņotu statistikas informāciju par VLT programmas īstenošanu un novērtējumam vajadzīgo uzraudzības datu sniegšanu. Norādīti izmantojamie datu avoti, trūkstošie dati, iespējamie institucionālie jautājumi saistībā ar datu sniegšanu un ierosinātie risinājumi. Šajā iedaļā uzskatāmi parāda, ka atbilstošās datu pārvaldības sistēmas spēs darboties vajadzīgajā termiņā.

5)   Laika grafiks

Galvenie plānošanas perioda starpposma mērķi un indikatīvi nepieciešamais laiks, lai nodrošinātu, ka rezultāti ir pieejami noteiktajā termiņā.

6)   Komunikācija

Apraksts par to, kā mērķsaņēmējiem tiks izplatīti novērtējuma konstatējumi, tostarp to mehānismu apraksts, kas izveidoti, lai sekotu līdzi novērtējuma rezultātu izmantošanai.

7)   Resursi

Novērtēšanas plāna īstenošanai vajadzīgo un plānoto resursu apraksts, ieskaitot ziņas par administratīvo spēju, datiem, finanšu resursiem, IT vajadzībām. Spēju veidošanas darbību apraksts, kas paredzētas, lai nodrošinātu novērtēšanas plāna pilnīgu īstenošanu.

5.   Finansēšanas plāns, kas ietver:

a)

ikgadējo ELFLA ieguldījumu;

b)

kopējo Savienības ieguldījumu un ELFLA ieguldījuma likmi.

6.   Programmas īstenošanas kārtība, kurā iekļautas šādas iedaļas:

a)

visas dalībvalsts izraudzītās iestādes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 2. punktā, programmas pārvaldības un kontroles struktūras īss apraksts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) punktā, un kārtība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 74. panta 3. punktu;

b)

paredzamais uzraudzības komitejas sastāvs;

c)

uzraudzības un novērtēšanas sistēmas apraksts.

7.   VLT

Apraksts:

a)

VLT izveides procedūra un grafiks;

b)

VLT plānotā izveide un darbība, proti, veids, kādā tiks iesaistītas lauku attīstībā iesaistītās organizācijas un administrācijas, ieskaitot partnerus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 1. punktā, un kā tiks veicinātas tīklu veidošanas darbības.

Ja dalībvalsts ir izvēlējusies atbalstīt VLT no konkrētas VLT programmas un reģionālām programmām, informācija par to savstarpējo papildināmību;

c)

apkopojošs to galveno darbības kategoriju apraksts, kas jāuzņemas VLT saskaņā ar programmas mērķiem;

d)

VLT izveidei un darbībai pieejamie resursi.

4.   DAĻA

Indikatīvs tādu prioritāšu/prioritāro jomu un pasākumu saraksts, kuri ir īpaši svarīgi ex ante nosacījumiem (tādiem, kas saistīti ar lauku attīstības prioritāti, un vispārīgiem), kas minēti 1. daļas 6. punkta b) apakšpunkta ii) punktā

1.   LAUKU ATTĪSTĪBAI SPECIFISKIE EX ANTE NOSACĪJUMI

Savienības lauku attīstības (LA) prioritāte/KNR: tematiskais mērķis (TM)

Ex ante nosacījums

Izpildes kritēriji

Piemērojamība prioritārajām jomām, pasākumiem

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 V pielikumā

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 V pielikumā

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 V pielikumā

LA 3. prioritāte: veicināt pārtikas preču aprites organizēšanu, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā

TM Nr. 5: veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

3.1.

Riska novēršana un riska pārvaldība: ir veikti valsts vai reģionāli riska novērtējumi katastrofu pārvarēšanai, ņemot vērā pielāgošanos klimata pārmaiņām

Ir izveidots valsts vai reģiona riska novērtējums ar šādiem elementiem:

to procesu, metodikas, metožu un nesensitīvo datu apraksts, kas izmantoti riska novērtēšanai, kā arī uz risku balstītu kritēriju novērtēšanai, lai prioritāti piešķirtu investīcijām,

vienreizēja riska un daudzkārtēja riska iespēju apraksts,

attiecīgā gadījumā ņemtas vērā valsts stratēģijas attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Prioritārā joma: 3B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18., 24. un 36.–39. pantu

LA 4. prioritāte: atjaunot, saglabāt un uzlabot ar lauksaimniecību un mežsaimniecību saistītas ekosistēmas

5. TM: veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņām, riska novēršanu un pārvaldību

6. TM: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu

4.1.

Labi lauksaimniecības un vides apstākļi (LLVA): valsts līmenī ir izveidoti labu lauksaimniecības un vides apstākļu standarti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 VI sadaļas I nodaļā

LLVA standarti ir noteikti valsts tiesību aktos un norādīti programmās.

Prioritārās jomas: 4A, 4B, 4C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28., 29. un 30. pantu

4.2.

Mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums: valsts līmenī ir noteikts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļas 28. pantā

Ir norādīts mēslošanas un augu aizsardzības līdzekļu izmantošanas prasību minimums, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļā.

Prioritārās jomas: 4A, 4B, 4C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantu

4.3.

Citi attiecīgi valsts standarti: ir noteikti attiecīgi obligātie valsts standarti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 III sadaļas I nodaļas 28. panta piemērošanas vajadzībām

Programmās ir norādīti attiecīgie obligātie valsts standarti.

Prioritārās jomas: 4A, 4B, 4C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantu

LA 5. prioritāte: veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

4. TM: atbalstīt pāreju uz ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni visās nozarēs

6. TM: saglabāt un aizsargāt vidi un veicināt resursu efektīvu izmantošanu

5.1.

Energoefektivitāte: ir veiktas darbības, lai, būvējot vai atjaunojot ēkas, veicinātu galapatēriņa energoefektivitātes rentablus uzlabojumus un rentablu ieguldījumu energoefektivitātē

Darbības ir šādas:

pasākumi, lai nodrošinātu, ka pastāv minimālas prasības attiecībā uz ēku energoefektivitāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/31/ES (12) 3., 4. un 5. pantu,

pasākumi, kas vajadzīgi, lai izveidotu ēku energoefektivitātes sertifikācijas sistēmu saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 11. pantu,

pasākumi, lai nodrošinātu energoefektivitātes stratēģisku plānošanu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/27/ES (13) 3. pantu,

pasākumi, kas atbilst 13. pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/32/EK (14) par galapatēriņa energoefektivitāti un energopakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka galapatērētājiem tiek nodrošināti individuāli skaitītāji, ciktāl tas ir iespējams tehniski un ir iespējams un samērīgs finanšu ziņā attiecībā uz potenciāliem enerģijas ietaupījumiem.

Prioritārās jomas: 5 B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17., 19., 20. un 35. pantu

5.2.

Ūdensapgādes nozare: pastāv: a) ūdens cenu politika, kas nodrošina atbilstīgu stimulu lietotājiem ūdens resursus izmantot efektīvi, un b) atbilstīgs ieguldījums dažādā ūdens resursu izmantojumā, lai atgūtu ūdensapgādes pakalpojumu izmaksas tādā pakāpē, kas noteikta apstiprinātajā ūdens baseina pārvaldības plānā attiecībā uz investīcijām, ko atbalsta programmas

Nozarēs, ko atbalsta ELFLA, dalībvalsts ir nodrošinājusi, ka dažāds ūdens resursu izmantojums nozarē dod ieguldījumu ūdensapgādes pakalpojumu izmaksu atgūšanā saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 9. panta 1. punkta pirmo ievilkumu, attiecīgā gadījumā ņemot vērā minētās atgūšanas sociālo, vides un tautsaimniecisko ietekmi, kā arī skartā reģiona vai reģionu ģeogrāfiskos un klimata apstākļus.

Prioritārā joma: 5 A

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 35. pantu

5.3.

Atjaunojamie energoresursi: ir veikti pasākumi, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu ražošanu un sadali (15)

Pārredzamas atbalsta shēmas, prioritāra pieeja tīklam vai garantēta pieeja un prioritāte sadalē, kā arī publiski izziņoti standartnoteikumi attiecībā uz tehnisku pielāgojumu izmaksu uzņemšanos un sadali, un tie atbilst Direktīvas 2009/28/EK 14. panta 1. punktam un 16. panta 2. un 3. punktam;

Dalībvalsts ir pieņēmusi valsts atjaunojamo energoresursu rīcības plānu saskaņā ar Direktīvas 2009/28/EK 4. pantu.

Prioritārā joma: 5C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17., 19., 20. un 35. pantu

LA 6. prioritāte: veicināt sociālo iekļautību, nabadzības mazināšanu un ekonomikas attīstību lauku apvidos

2. TM: uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju pieejamību, izmantošanu un kvalitāti lauku apvidos (platjoslas mērķis)

6.1.

Nākamās paaudzes tīklu (NGN) infrastruktūra: pastāv valsts vai reģionāli nākamās paaudzes piekļuves plāni, kuros ņemtas vērā reģionālās darbības, kas veiktas, lai sasniegtu Savienības mērķus attiecībā uz piekļuvi ātrgaitas internetam, galveno uzmanību pievēršot jomām, kurās tirgus nenodrošina atvērtu infrastruktūru par pieejamu cenu un kvalitāti, kas atbilst Savienības konkurences un valsts palīdzības noteikumiem, un lai sniegtu neaizsargātām grupām pieejamus pakalpojumus

Ir izstrādāts valsts vai reģionālais NGN plāns, kas paredz:

plānu attiecībā uz infrastruktūras ieguldījumiem, pamatojoties uz ekonomikas analīzi, kurā ņem vērā esošās privātās un publiskās infrastruktūras un plānotos ieguldījumus,

ilgtspējīgus ieguldījumu modeļus, kas veicina konkurenci un nodrošina atvērtu, cenas ziņā pieejamu, kvalitatīvu un nākotnē izmantojamu infrastruktūru un pakalpojumus,

pasākumus privāto ieguldījumu veicināšanai.

Prioritārā joma: 6C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. un 35. pantu


2.   VISPĀRĒJIE EX ANTE NOSACĪJUMI

Ex ante nosacījums

Izpildes kritēriji

Piemērojamība prioritārajām jomām, pasākumiem

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XI pielikuma II daļā

Kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 XI pielikuma II daļā

1.   Diskriminācijas novēršana

-Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku diskriminācijas novēršanas jomā.

Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu pret visām personām, tostarp konsultāciju sniegšanu par līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI fondiem.

-Kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika diskriminācijas novēršanas jomā.

Prioritārā joma: 6B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14., 15. un 35. pantu, LEADER

2.   Dzimumu līdztiesība

Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot Savienības tiesību aktus un politiku dzimumu līdztiesības jomā.

Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam atbilstoša kārtība to struktūru iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par dzimumu līdztiesību, tostarp konsultāciju sniegšanu par dzimumu līdztiesības jautājumiem attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ESI fondiem.

Kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti un politika dzimumu līdztiesības jomā, kā arī integrētā pieeja dzimumu līdztiesības nodrošināšanai.

Prioritārās jomas: 6A, 6B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14., 15., 19., 20. un 35. pantu, LEADER

3.   Invaliditāte

Ir administratīvā spēja saistībā ar ESI fondiem īstenot un piemērot ANO Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (UNCRPD) atbilstoši Padomes Lēmumam 2010/48/EK (16).

Dalībvalstu iestāžu sistēmai un tiesiskajam regulējumam atbilstoša kārtība saziņai ar tām struktūrām un to iesaistei visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā, kuras ir atbildīgas par personu ar invaliditāti tiesību aizsardzību, vai šādu personu pārstāvniecības organizāciju iesaisti vai citu attiecīgu ieinteresēto personu iesaisti.

Kārtība tā personāla apmācībai, kurš strādā iestādēs, kas iesaistītas ESI fondu pārvaldībā un kontrolē jomās, kurās piemērojami Savienības un valstu tiesību akti un politika invaliditātes jomā, tostarp vajadzības gadījumā saistībā ar pieejamības jautājumiem un UNCRPD praktisko piemērošanu, kā tas atspoguļots Savienības un valstu tiesību aktos.

Kārtība tam, kā visā programmu sagatavošanas un īstenošanas gaitā nodrošināt UNCRPD 9. panta īstenošanas uzraudzību saistībā ar ESI fondiem.

Prioritārās jomas: 6A, 6B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19., 20. un 35. pantu, LEADER

4.   Publiskais iepirkums

Ir izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības publiskā iepirkuma tiesību aktu faktisku piemērošanu.

Kārtība, kas noteikta, lai ar atbilstīgiem mehānismiem faktiski piemērotu Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā.

Kārtība, kas nodrošina pārredzamas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras.

Kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam.

Kārtība, kas noteikta, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus publiskā iepirkuma jomā.

Prioritārās jomas: 2A, 5A, 5B, 5C, 6B

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14., 15., 17., 19., 20. pantu, 21. panta e) punktu un 35. pantu, LEADER

5.   Valsts atbalsts

Ir izstrādāta kārtība, kā saistībā ar ESI fondiem nodrošināt Savienības valsts atbalsta noteikumu faktisku piemērošanu.

Kārtība, kas noteikta, lai faktiski piemērotu Savienības valsts atbalsta noteikumus.

Kārtība ESI fondu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam.

Kārtība, kas noteikta, lai nodrošinātu administratīvo spēju īstenot un piemērot Savienības noteikumus valsts atbalsta jomā.

Visas prioritārās jomas un pasākumi, ja to īstenošanas darbības neietilpst Līguma 42. panta darbības jomā

6.   Tiesību akti vides jomā, kas attiecas uz ietekmes uz vidi novērtējumu (IVN) un stratēģisko vides novērtējumu (SVN)

Ir izstrādāta kārtība faktiskai Savienības vides jomas tiesību aktu piemērošanai saistībā ar IVN un SVN.

Kārtība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (17) (IVN) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/42/EK (18) (SVN) faktiskai piemērošanai.

Kārtība IVN un SVN direktīvu īstenošanā iesaistītā personāla apmācībai un informācijas izplatīšanai minētajam personālam.

Kārtība pietiekamas administratīvās spējas nodrošināšanai.

Prioritārās jomas: 2A, 3A, 4A, 4B, 4C, 5A, 5B, 5C, 5D, 5E, 6A, 6C

Pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17., 19., 20., 21. un 28.–35. pantu, LEADER

7.   Statistiskās sistēmas un rezultātu rādītāji

Ir izstrādāta statistiskā bāze, kas vajadzīga, lai novērtētu programmu efektivitāti un ietekmi.

Ir izstrādāta rezultātu rādītāju sistēma, kas vajadzīga, lai izvēlētos darbības, kuras visefektīvāk sekmēs vēlamo iznākumu, lai uzraudzītu progresu rezultātu sasniegšanā un veiktu ietekmes novērtējumu.

Ir ieviesta sistēma savlaicīgai statistikas datu savākšanai un apkopošanai, kurā iekļauti šādi elementi:

avotu un mehānismu, kas nodrošina statistisko validāciju, apzināšana;

kārtība attiecībā uz apkopoto datu publicēšanu un pieejamību sabiedrībai.

Efektīva rezultātu rādītāju sistēma, tostarp:

tiek veikta rezultātu rādītāju atlase katrai programmai, kas sniedz informāciju par programmas finansēto politikas darbību izvēles iemesliem;

ir izvirzīti mērķi šiem rādītājiem;

katrs rādītājs atbilst šādiem priekšnosacījumiem: noturība un statistiskā validācija, normatīvās interpretācijas skaidrība, spēja reaģēt uz politiku, datu savlaicīga savākšana.

Ir procedūras, lai nodrošinātu, ka visās programmas finansētajās darbībās tiek izmantota efektīva rādītāju sistēma.

Piemērojami, bet jau izpildīti; Kopējā uzraudzības un novērtēšanas sistēma (CMES)

5.   DAĻA

Pasākumu un apakšpasākumu kodi

Pasākums saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulu (ES) Nr. 1303/2013

Pasākuma kods saskaņā ar šo regulu

Apakšpasākums (plānošanas vajadzībām)

Apakšpasākuma kods saskaņā ar šo regulu

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants

zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

1

atbalsts profesionālās izglītības un prasmju apguves darbībām

1.1

atbalsts demonstrējumu pasākumiem un informācijas pasākumiem

1.2

atbalsts īstermiņa pieredzes apmaiņai lauku saimniecību un mežu apsaimniekošanas jomā, kā arī saimniecību un mežu apmeklējumiem

1.3

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. pants

konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

2

atbalsts, kas paredzēts, lai palīdzētu gūt labumu no konsultāciju pakalpojumu izmantošanas

2.1

atbalsts lauku saimniecību apsaimniekošanas, lauku saimniecību atbalsta un lauku saimniecību konsultāciju pakalpojumu, kā arī mežsaimniecības konsultāciju pakalpojumu izveidošanai

2.2

atbalsts konsultantu apmācībai

2.3

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pants

lauksaimniecības un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

3

atbalsts jaunai dalībai kvalitātes shēmās

3.1

atbalsts informēšanas un veicināšanas pasākumiem, ko iekšējā tirgū īsteno ražotāju grupas

3.2

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. pants

ieguldījumi materiālajos aktīvos

4

atbalsts ieguldījumiem lauku saimniecībās

4.1

atbalsts ieguldījumiem lauksaimniecības produktu pārstrādē/tirdzniecībā un/vai attīstībā

4.2

atbalsts ieguldījumiem infrastruktūrā saistībā ar lauksaimniecības un mežsaimniecības attīstību, modernizāciju vai pielāgošanu

4.3

atbalsts neienesīgiem ieguldījumiem, kas saistīti ar agrovides un klimata mērķu sasniegšanu

4.4

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 18. pants

dabas katastrofās cietušā lauksaimniecības ražošanas potenciāla atjaunošana un piemērotu profilaktisko pasākumu ieviešana

5

atbalsts ieguldījumiem profilaktiskos pasākumos, kuru mērķis ir mazināt iespējamo dabas katastrofu, nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un katastrofu sekas

5.1

atbalsts ieguldījumiem dabas katastrofās, nelabvēlīgos klimatiskos apstākļos un katastrofās cietušas lauksaimniecības zemes un ražošanas potenciāla atjaunošanā

5.2

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. pants

lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

6

darījumdarbības sākšanas atbalsts gados jauniem lauksaimniekiem

6.1

darījumdarbības sākšanas atbalsts nelauksaimnieciskām darbībām lauku apvidos

6.2

darījumdarbības sākšanas atbalsts mazo lauku saimniecību attīstībai

6.3

atbalsts ieguldījumiem ar lauksaimniecību nesaistītu darbību izveidei un attīstībai

6.4

maksājumi lauksaimniekiem, uz kuriem attiecas mazo lauksaimnieku atbalsta shēma un kas galīgi nodod savu saimniecību citam lauksaimniekam

6.5

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants

pamatpakalpojumi un ciematu atjaunošana lauku apvidos

7

atbalsts lauku apvidu pašvaldību un ciematu un to pamatpakalpojumu attīstības plānu un ar Natura 2000 teritorijām un citām augstas dabas vērtības teritorijām saistītu aizsardzības un apsaimniekošanas plānu izstrādei un atjaunināšanai

7.1

atbalsts ieguldījumiem visa veida maza mēroga infrastruktūru ierīkošanā, uzlabošanā vai paplašināšanā, tostarp investīcijas atjaunojamos energoresursos un energotaupībā

7.2

atbalsts platjoslas infrastruktūrai, tostarp tās ierīkošanai, uzlabošanai un paplašināšanai, pasīvai platjoslas infrastruktūrai un piekļuves nodrošināšanai platjoslas sakariem un valsts e-pārvaldei

7.3

atbalsts ieguldījumiem lauku iedzīvotājiem paredzētu vietējo pamatpakalpojumu, ieskaitot brīvā laika pavadīšanas iespējas un kultūru, un ar tiem saistītās infrastruktūras ierīkošanā, uzlabošanā un paplašināšanā

7.4

atbalsts ieguldījumiem sabiedriskai lietošanai paredzētā atpūtas infrastruktūrā, tūrisma informācijā un maza mēroga tūrisma infrastruktūrā

7.5

atbalsts pētījumiem un ieguldījumiem, kas saistīti ar ciematu, lauku ainavu un augstas dabas vērtības teritoriju kultūras un dabas mantojuma saglabāšanu, atjaunošanu un uzlabošanu, arī attiecībā uz sociālekonomiskajiem aspektiem, kā arī darbībām, ar kurām veicina izpratni par vides jautājumiem

7.6

atbalsts ieguldījumiem, kuru mērķis ir darbību pārvietošana un ēku vai citu objektu, kas atrodas lauku apdzīvotajās vietās vai to tuvumā, pārveidošana, lai uzlabotu dzīves kvalitāti vai uzlabotu apdzīvotās vietas ekoloģiskos rādītājus

7.7

citi

7.8

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. pants

ieguldījumi meža platību paplašināšanā un mežu dzīvotspējas uzlabošanā

8

atbalsts apmežošanai un meža zemes izveidei

8.1

atbalsts agromežsaimniecības sistēmu izveidei un uzturēšanai

8.2

atbalsts profilaksei pret bojājumiem, ko mežam nodara meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

8.3

atbalsts atjaunošanai pēc bojājumiem, ko mežam nodarījuši meža ugunsgrēki, dabas katastrofas un katastrofāli notikumi

8.4

atbalsts ieguldījumiem meža ekosistēmu izturētspējas un ekoloģiskās vērtības uzlabošanai

8.5

atbalsts ieguldījumiem mežsaimniecības tehnoloģijās un meža produktu pārstrādē, mobilizēšanā un tirdzniecībā

8.6

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pants

ražotāju grupu un organizāciju izveide

9

ražotāju grupu un organizāciju izveide lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarēs

9

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pants

agrovide un klimats

10

maksājumi agrovides un klimata saistībām

10.1

atbalsts ģenētisko resursu saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un attīstībai lauksaimniecībā

10.2

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 29. pants

bioloģiskā lauksaimniecība

11

maksājums, kura mērķis ir pāriet uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm

11.1

maksājums, kura mērķis ir saglabāt bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes

11.2

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 30. pants

Natura 2000 un Ūdens pamatdirektīvas maksājumi

12

kompensācijas maksājums par Natura 2000 lauksaimniecības teritorijām

12.1

kompensācijas maksājums par Natura 2000 meža teritorijām

12.2

kompensācijas maksājums par lauksaimniecības teritorijām, kas iekļautas upes baseina apsaimniekošanas plānos

12.3

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 31. pants

maksājumi par apgabaliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi

13

kompensācijas maksājums kalnu apgabalos

13.1

kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi

13.2

kompensācijas maksājums par citiem apgabaliem, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi

13.3

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 33. pants

dzīvnieku labturība

14

maksājums par dzīvnieku labturību

14

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 34. pants

meža vides un klimata pakalpojumi un meža saglabāšana

15

maksājums par meža vides un klimata saistībām

15.1

atbalsts par meža ģenētisko resursu saglabāšanu un uzlabošanu

15.2

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants

sadarbība

16

atbalsts EIP lauksaimniecības ražīguma un ilgtspējas darba grupu izveidei un darbībai

16.1

atbalsts pilotprojektiem un atbalsts jaunu produktu, metožu, procesu un tehnoloģiju izstrādei

16.2

sadarbība starp mazajiem ekonomikas dalībniekiem kopīgu darba procesu organizēšanā, iekārtu un resursu kopīgā izmantošanā, un tūrisma attīstībai/mārketingam

16.3

atbalsts horizontālai un vertikālai sadarbībai starp piegādes ķēdes dalībniekiem, lai izveidotu un attīstītu īsas piegādes ķēdes un vietējo tirgu, un atbalsts veicināšanas pasākumiem vietējā mērogā, kas saistīti ar īsām piegādes ķēdēm un vietējo tirgu attīstību

16.4

atbalsts kopīgai rīcībai, ko veic, lai mazinātu klimata pārmaiņu sekas vai pielāgotos tām, un atbalsts kopīgām pieejām vides projektiem un pašreizējai praksei vides jomā

16.5

atbalsts piegādes ķēdes dalībnieku sadarbībai tādas biomasas ilgtspējīgā nodrošināšanā, kas paredzēta izmantošanai pārtikas un enerģijas ražošanas un rūpniecības procesos

16.6

atbalsts stratēģijām, izņemot sabiedrības virzītas vietējās attīstības (SVVA) stratēģijas

16.7

atbalsts meža apsaimniekošanas plānu vai līdzvērtīgu instrumentu sagatavošanai

16.8

atbalsts lauksaimniecības darbību dažādošanai, izveidojot darbības, kas saistītas ar veselības aprūpi, sociālo integrāciju, kopienas atbalstītu lauksaimniecību un izglītību par vidi un pārtiku

16.9

citi

16.10

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. pants

riska pārvaldība

17

ražas, dzīvnieku un augu apdrošināšana

17.1

kopfondi nelabvēlīgiem klimatiskajiem apstākļiem, dzīvnieku un augu slimībām, kaitēkļu invāzijām un vides incidentiem

17.2

ienākumu stabilizācijas instruments

17.3

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 40. pants

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana

18

Horvātijas valsts papildu tiešo maksājumu finansēšana

18

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. pants

atbalsts LEADER vietējai attīstībai (SVVA)

19

sagatavošanās atbalsts

19.1

atbalsts darbību īstenošanai saskaņā ar SVVA stratēģiju

19.2

vietējās rīcības grupas sadarbības pasākumu sagatavošana un īstenošana

19.3

atbalsts par kārtējām izmaksām un darbības aktivizēšanu

19.4

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51.–54. pants

tehniskā palīdzība

20

atbalsts tehniskajai palīdzībai (izņemot valstu lauku tīklus jeb VLT)

20.1

atbalsts valstu lauku tīklu jeb VLT izveidei un darbībai

20.2

6.   DAĻA

Savienības lauku attīstības prioritātes un prioritāro jomu kodi

Prioritāte

Regulas (ES) Nr. 1305/2013. pants/prioritārās jomas kods

Prioritārā joma

1. prioritāte. Atbalstīt zināšanu pārnesi un inovāciju lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un lauku apvidos

5. panta 1. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 1A

Sekmēt inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes izveidi lauku apvidos

5. panta 1. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 1B

Stiprināt saikni starp lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju, tostarp lai uzlabotu vides pārvaldību un ekoloģiskos raksturlielumus

5. panta 1. punkta c) apakšpunkts = prioritārā joma 1C

Rosināt mūžizglītību un profesionālo apmācību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

2. prioritāte. Uzlabot visu veidu lauksaimniecības uzņēmumu rentabilitāti un konkurētspēju visos reģionos un sekmēt inovatīvas lauksaimniecības tehnoloģijas un meža ilgtspējīgu apsaimniekošanu

5. panta 2. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 2A

Uzlabot visu lauku saimniecību ekonomiskos rādītājus un veicināt lauku saimniecību pārstrukturēšanu un modernizēšanu, jo īpaši lai pastiprinātu dalību tirgū un virzību uz tirgu, kā arī lai veicinātu lauksaimnieciskās darbības dažādošanu

5. panta 2. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 2B

Atvieglot atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu

3. prioritāte. Veicināt pārtikas piegādes ķēdes organizāciju, tostarp lauksaimniecības produktu pārstrādi un tirdzniecību, dzīvnieku labturību un riska pārvaldību lauksaimniecībā

5. panta 3. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 3A

Uzlabot primāro ražotāju konkurētspēju, tos labāk integrējot lauksaimniecības pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, piešķirot radot papildu vērtību lauksaimniecības produktiem, veicinot noietu vietējos tirgos un izmantojot īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un organizācijas un starpnozaru organizācijas

5. panta 3. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 3B

Atbalstīt lauku saimniecību riska novēršanu un pārvaldību

4. prioritāte. Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību

5. panta 4. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 4A

Atjaunot, saglabāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi) un augstas dabas vērtības zemes, kā arī Eiropas ainavu stāvokli

5. panta 4. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 4B

Uzlabot ūdens resursu apsaimniekošanu, tostarp mēslošanas līdzekļu un pesticīdu lietošanu

5. panta 4. punkta c) apakšpunkts = prioritārā joma 4C

Novērst augsnes eroziju un uzlabot augsnes apsaimniekošanu

5. prioritāte. Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē

5. panta 5. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 5A

Palielināt ūdens izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā

5. panta 5. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 5B

Palielināt enerģijas izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē

5. panta 5. punkta c) apakšpunkts = prioritārā joma 5C

Sekmēt atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām

5. panta 5. punkta d) apakšpunkts = prioritārā joma 5D

Samazināt lauksaimniecības radītās siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas

5. panta 5. punkta e) apakšpunkts = prioritārā joma 5E

Veicināt oglekļa uzglabāšanu un piesaisti lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

6. prioritāte. Veicināt sociālo iekļautību, nabadzības samazināšanu un ekonomisko attīstību lauku apvidos

5. panta 6. punkta a) apakšpunkts = prioritārā joma 6A

Veicināt dažādošanu, mazu uzņēmumu izveidi un attīstīšanu, kā arī darbvietu radīšanu

5. panta 6. punkta b) apakšpunkts = prioritārā joma 6B

Sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos

5. panta 6. punkta c) apakšpunkts = prioritārā joma 6C

Uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti lauku apvidos


(1)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīvas 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.) 8. panta 4. punkts.

(2)  Komisijas 2014. gada 25. februāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 184/2014, ar kuru nosaka elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju piemērojamos noteikumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” pieņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros piešķirtā atbalsta intervences kategoriju nomenklatūru (OV L 57, 27.2.2014., 7. lpp.).

(3)  Izmantojot kopējo ELFLA ieguldījumu katrā attiecīgajā programmā.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (OV L 347, 20.12.2013., 608. lpp.).

(6)  Padomes 1991. gada 12. decembra Direktīva 91/676/EEK attiecībā uz ūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu, ko rada lauksaimnieciskas izcelsmes nitrāti (OV L 375, 31.12.1991., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/128/EK, ar kuru nosaka Kopienas sistēmu pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas nodrošināšanai (OV L 309, 24.11.2009., 71. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 30. novembra Direktīva 2009/147/EK par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(10)  Kopējā Savienības ieguldījuma indikatīvs sadalījums pa prioritārajām jomām jāizmanto saistībā ar lauku attīstības programmas ieguldījumu tematisko mērķu un klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, saistībā ar maksājumu apturēšanu, kas minēta tas pašas regulas 19. panta 5. punktā un 22. panta 6. punktā, un attiecīgā gadījumā saistībā ar tādu summu aprēķinu, kas tiks rezervētas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 59. panta 6. punktu.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 11. decembra Regulas (ES) Nr. 1293/2013 par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 185. lpp.) 8. panta 3. punkts.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīva 2010/31/ES par ēku energoefektivitāti (OV L 153, 18.6.2010., 13. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Direktīva 2012/27/ES par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. aprīļa Direktīva 2006/32/EK par enerģijas galapatēriņa efektivitāti un energoefektivitātes pakalpojumiem un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 93/76/EEK (OV L 114, 27.4.2006., 64. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/28/EK par atjaunojamo energoresursu izmantošanas veicināšanu un ar ko groza un sekojoši atceļ Direktīvas 2001/77/EK un 2003/30/EK (OV L 140, 5.6.2009., 16. lpp.).

(16)  Padomes 2009. gada 26. novembra Lēmums par to, lai Eiropas Kopiena noslēgtu Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju par personu ar invaliditāti tiesībām (OV L 23, 27.1.2010., 35. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).


II PIELIKUMS

Dzīvnieku skaita konvertēšana nosacītajās mājlopu vienībās (LU) saskaņā ar 9. panta 2. punktu

Buļļi, govis un citi liellopi, kas vecāki par diviem gadiem, un zirgi, kas vecāki par sešiem mēnešiem

1,0 LU

Liellopi vecumā no sešiem mēnešiem līdz diviem gadiem

0,6 LU

Liellopi, kas nav vecāki par sešiem mēnešiem

0,4 LU

Aitas un kazas

0,15 LU

Vaislas sivēnmātes > 50 kg

0,5 LU

Citas cūkas

0,3 LU

Dējējvistas

0,014 LU

Citi mājputni (1)

0,03 LU

Konversijas likmes var paaugstināt, ņemot vērā zinātniskus pierādījumus, kuri jāizskaidro un pienācīgi jāpamato lauku attīstības programmās.

Izņēmuma gadījumos var tikt pievienoti citu kategoriju dzīvnieki. Konversijas likmes šādām kategorijām nosaka, ņemot vērā konkrētos apstākļus un zinātniskus pierādījumus, kuri jāizskaidro un pienācīgi jāpamato lauku attīstības programmās.


(1)  Šajā kategorijā konversijas likmes var pazemināt, ņemot vērā zinātniskus pierādījumus, kuri jāizskaidro un pienācīgi jāpamato lauku attīstības programmās.


III PIELIKUMS

13. pantā minētā informācija un publicitāte

1.   DAĻA

Informācijas un publicitātes pasākumi

1.   Vadošās iestādes pienākumi

1.1.   Informācijas un publicitātes stratēģija

Vadošā iestāde nodrošina, lai informācijas un publicitātes pasākumi tiktu īstenoti saskaņā ar informācijas un publicitātes stratēģiju, kas aptver vismaz šādu informāciju:

a)

stratēģijas mērķi un mērķgrupas;

b)

informācijas un publicitātes pasākumu satura apraksts;

c)

indikatīvais stratēģijas budžets;

d)

to administratīvo struktūru, kā arī personāla resursu apraksts, kas atbild par informācijas un publicitātes pasākumu īstenošanu;

e)

VLT nozīmes apraksts un tas, kā komunikācijas plāns, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 3. punkta vi) apakšpunktā, palīdzēs īstenot stratēģiju;

f)

apraksts par to, kādā veidā informācijas un publicitātes pasākumus izvērtēs pēc tā, cik pamanāma un zināma ir politika, programmas un darbības, un kāda ir ELFLA un Savienības loma;

g)

gadskārtējs informācijas atjauninājums, kurā izklāstīti nākamā gada informācijas un publicitātes pasākumi.

1.2.   Informācija potenciālajiem atbalsta saņēmējiem

Vadošā iestāde nodrošina, lai potenciālajiem atbalsta saņēmējiem būtu piekļuve attiecīgajai informācijai, tostarp vajadzības gadījumā jaunākajai informācijai, ņemot vērā arī elektronisko un citu komunikācijas pakalpojumu pieejamību, vismaz par šādiem jautājumiem:

a)

finansējuma iespējas un pieteikumu iesniegšanas sākums lauku attīstības programmās (LAP);

b)

administratīvās procedūras, kas jāievēro, lai varētu saņemt finansējumu no LAP;

c)

finansēšanas pieteikumu izskatīšanas procedūras;

d)

atbalsttiesīguma nosacījumi un/vai finansējamo projektu atlases un novērtēšanas kritēriji;

e)

valsts, reģionāla vai vietēja līmeņa kontaktpersonas vai kontaktpunkti, kas var izskaidrot to, kā darbojas LAP, un darbību atlases un novērtēšanas kritērijus;

f)

atbalsta saņēmēju pienākums informēt sabiedrību par darbības mērķi un ELFLA sniegto atbalstu, kā paredzēts 1. daļas 2. punktā. Vadošā iestāde var prasīt, lai potenciālie atbalsta saņēmēji pieteikumos ierosinātu indikatīvus komunikācijas pasākumus, kas ir samērīgi ar darbības apjomu;

g)

procedūras sūdzību izskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 74. panta 3. punktu.

1.3.   Informācija plašai sabiedrībai

Vadošā iestāde informē sabiedrību par LAP saturu, tās pieņemšanu Komisijā, atjauninājumiem, galvenajiem sasniegumiem programmas izpildē un par tās slēgšanu, kā arī par savu ieguldījumu partnerattiecību nolīgumā izklāstīto Savienības prioritāšu īstenošanā.

Vadošā iestāde nodrošina, ka tiek izveidota vienota tīmekļa vietne vai portāls, kurā apkopota 1.1. un 1.2. punktā un šā punkta pirmajā daļā minētā informācija. Vienotās tīmekļa vietnes izveide nedrīkst traucēt ELFLA īstenošanu un nedrīkst ierobežot piekļuvi potenciālos saņēmējus un iesaistītās personas interesējošai informācijai. Sabiedrības informēšanas darbības ietver 2. daļas 1. punktā norādītos elementus.

1.4.   Starpniecības struktūru iesaistīšana

Vadošā iestāde, tostarp ar VLT palīdzību, nodrošina, ka informācijas darbībās, kas adresētas potenciālajiem atbalsta saņēmējiem, tiek iesaistītas arī struktūras, kas var darboties kā starpnieki informācijas sniegšanā, un jo īpaši:

a)

partneri, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā;

b)

Eiropas informācijas centri, kā arī Komisijas pārstāvniecības un Eiropas Parlamenta Informācijas biroji dalībvalstīs;

c)

izglītības un pētniecības institūti.

1.5.   Atbalsta piešķiršanas paziņojums

Vadošā iestāde nodrošina, ka paziņojumā par atbalsta piešķiršanu saņēmējus informē par to, ka darbību finansē no programmas, kuru līdzfinansē ELFLA, un par attiecīgo LAP pasākumu un prioritāti.

2.   Atbalsta saņēmēju pienākumi

2.1.   Visās informācijas un komunikācijas darbībās, ko īsteno atbalsta saņēmējs, tiek atzīts darbības veikšanai saņemtais ELFLA atbalsts un tiek norādīta:

a)

Savienības emblēma;

b)

atsauce uz atbalstu no ELFLA.

Ja informācijas vai publicitātes darbība attiecas uz vienu vai vairākām darbībām, ko līdzfinansē vairāk nekā viens fonds, b) punktā minēto atsauci var aizvietot ar atsauci uz ESI fondiem.

2.2.   Darbības īstenošanas laikā atbalsta saņēmējs informē sabiedrību par ELFLA atbalstu:

a)

atbalsta saņēmēja profesionālajā tīmekļa vietnē, ja tāda ir, publicējot īsu un ar atbalsta apjomu samērīgu darbības aprakstu (ja pastāv saikne starp tīmekļa vietnes mērķi un minētajai darbībai piešķirto atbalstu), norādot darbības mērķus un rezultātus un atzīmējot Savienības atbalsta saņemšanas faktu;

b)

ja uz darbību neattiecas c) punkts un ja publiskā atbalsta kopsumma pārsniedz EUR 10 000, un atkarībā no finansētās darbības (piemēram, 20. pantā paredzētajām darbībām par ciematu atjaunošanu vai LEADER darbībām), sabiedrībai viegli redzamā vietā, piemēram, pie ēkas ieejas, izvietojot vismaz vienu plakātu ar informāciju par darbību (minimālais izmērs A3), kurā atzīmēts Savienības atbalsta saņemšanas fakts. Ja saskaņā ar LAP veiktās darbības rezultāts ir ieguldījumi (piemēram, lauku saimniecībā vai pārtikas uzņēmumā) un ja piešķirtā publiskā atbalsta kopsumma pārsniedz EUR 50 000, saņēmējs izvieto informatīvu plāksni par projektu, uz kuras atzīmēts Savienības atbalsta saņemšanas fakts. Informatīvu plāksni uzstāda arī LEADER ietvaros finansēto vietējo rīcības grupu telpās;

c)

ja darbība paredz infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanu un ja piešķirtā publiskā atbalsta kopsumma pārsniedz EUR 500 000, sabiedrībai labi redzamā vietā izvietojot ievērojama izmēra pagaidu stendu ar informāciju par katru attiecīgo darbību.

Ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc darbības pabeigšanas atbalsta saņēmējs sabiedrībai labi redzamā vietā izvieto pastāvīgu ievērojama izmēra plāksni vai informācijas stendu par katru darbību, kas atbilst šādiem kritērijiem:

i)

darbībai piešķirtā publiskā atbalsta kopsumma pārsniedz EUR 500 000;

ii)

darbība paredz fiziska objekta iepirkumu vai infrastruktūras vai būvdarbu finansēšanu.

Uz šā informācijas stenda norāda darbības nosaukumu un galveno mērķi un atzīmē Savienības atbalsta saņemšanas faktu.

Uz informācijas stendiem, plakātiem, plāksnēm un tīmekļa vietnēs norāda projekta/darbības aprakstu un iekļauj 2. daļas 1. punktā minētos elementus. Šai informācijai jāaizņem vismaz 25 % no informācijas stenda, plāksnes vai tīmekļa vietnes.

2.   DAĻA

Informācijas un publicitātes darbību tehniskais raksturojums

1.   Logotips un devīze

Katra informācijas un publicitātes darbība ietver šādus elementus:

a)

Savienības simbolika saskaņā ar grafiskā attēlojuma standartiem (sk. http://europa.eu/abc/symbols/emblem/download_en.htm) un šāds Savienības līdzdalību paskaidrojošs teksts:

“Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai – Eiropa investē lauku apvidos”;

b)

ja darbību vai pasākumu finansē LEADER, iekļauj LEADER logotipu:

++ LEADER logotips++

2.   Informācijas un komunikācijas materiāli

Publikāciju (piemēram, bukletu, brošūru un informatīvu biļetenu) titullapā un uz plakātiem par pasākumiem un darbībām, ko līdzfinansē ELFLA, skaidri norāda Savienības līdzdalību un – ja tiek lietota valsts vai reģiona simbolika – iekļauj Savienības simboliku. Publikācijās ietver atsauci uz struktūru, kas atbild par informācijas saturu, un uz vadošo iestādi, kas izraudzīta konkrētās ELFLA un/vai valsts palīdzības īstenošanai.

Iepriekš minētos nosacījumus pēc analoģijas piemēro arī tad, ja informāciju dara pieejamu ar elektronisko līdzekļu palīdzību (tīmekļa vietnēs, potenciālajiem atbalsta saņēmējiem paredzētās datubāzēs) vai kā audiovizuālu materiālu.

Tīmekļa vietnēs attiecībā uz ELFLA:

a)

ELFLA ieguldījumu piemin vismaz mājas lapā;

b)

iekļauj saiti uz Komisijas tīmekļa vietni par ELFLA.


IV PIELIKUMS

Kopējie konteksta, rezultātu un iznākuma rādītāji, kas minēti 14. panta 2. punktā

1.   Konteksta rādītāji

C1.

Iedzīvotāju skaits

C2.

Vecuma struktūra

C3.

Teritorija

C4.

Iedzīvotāju blīvums

C5.

Nodarbinātības līmenis (1)

C6.

Pašnodarbinātības līmenis

C7.

Bezdarba līmenis

C8.

IKP uz vienu iedzīvotāju (1)

C9.

Nabadzības līmenis (1)

C10.

Ekonomikas struktūra

C11.

Nodarbinātības struktūra

C12.

Darba ražīgums pa ekonomikas jomām

C13.

Nodarbinātība pa ekonomikas jomām

C14.

Darba ražīgums lauksaimniecībā

C15.

Darba ražīgums mežsaimniecībā

C16.

Darba ražīgums pārtikas rūpniecībā

C17.

Lauksaimniecības uzņēmumi (lauku saimniecības)

C18.

Lauksaimniecības zemes platība

C19.

Lauksaimniecības zemes platība, kas atvēlēta bioloģiskajai lauksaimniecībai

C20.

Apūdeņotā zeme

C21.

Nosacītās mājlopu vienības

C22.

Lauku saimniecības darbaspēks

C23.

Lauku saimniecību vadītāju vecuma struktūra

C24.

Lauku saimniecību vadītāju lauksaimnieciskā izglītība

C25.

Lauksaimnieciskā faktora ienākumi (1)

C26.

Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākumi (1)

C27.

Kopējais faktoru ražīgums lauksaimniecībā (1)

C28.

Bruto pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā

C29.

Mežs un citas kokaugiem klātas zemes (FOWL)

C30.

Tūrisma infrastruktūra

C31.

Zemes pārklājums

C32.

Mazāk labvēlīgie apgabali

C33.

Lauksaimnieciskās darbības intensitāte

C34.

Natura 2000 teritorijas

C35.

Lauku un pļavu putnu indekss (FBI) (1)

C36.

Aizsardzības statuss lauksaimnieciskām dzīvotnēm (pļavām)

C37.

Augstas dabas vērtības (HNV) zemes (1)

C38.

Aizsargājamais mežs

C39.

Ūdens ieguve lauksaimniecībā (1)

C40.

Ūdens kvalitāte (1)

C41.

Augsnes organiskā viela aramzemē (1)

C42.

Ūdens izraisīta augsnes erozija (1)

C43.

Atjaunojamās enerģijas ražošana lauksaimniecībā un mežsaimniecībā

C44.

Enerģijas izmantošana lauksaimniecībā, mežsaimniecībā un pārtikas rūpniecībā

C45.

Lauksaimniecības radītās emisijas (1)

2.   Rezultātu rādītāji

R1

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību ar LAP atbalstītiem ieguldījumiem pārstrukturēšanā vai modernizācijā (prioritārā joma 2A)

R2

:

Lauksaimniecības produkcijas izmaiņas atbalstītajās saimniecībās/GDV (gada darba vienība) (prioritārā joma 2A) (2)

R3

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību ar LAP atbalstītu darījumdarbības attīstības plānu/ieguldījumiem gados jaunajiem lauksaimniekiem (prioritārā joma 2B)

R4

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību, ko atbalsta saistībā ar dalību kvalitātes shēmās, vietējos tirgos un īsās piegādes ķēdēs, un ražotāju grupās/organizācijās (prioritārā joma 3A)

R5

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību, kas piedalās riska pārvaldības shēmās (prioritārā joma 3B)

R6

:

Procentuālais daudzums meža vai citas kokaugiem klātās platības, kurā piemēro bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4A)

R7

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro bioloģiskajai daudzveidībai un/vai ainavām labvēlīgus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4A)

R8

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz ūdenssaimniecības uzlabošanu orientētus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4B)

R9

:

Procentuālais daudzums meža zemes, kurā piemēro uz ūdenssaimniecības uzlabošanu orientētus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4B)

R10

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz augsnes apsaimniekošanas uzlabošanu un/vai augsnes erozijas novēršanu orientētus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4C)

R11

:

Procentuālais daudzums mežsaimniecības zemes, kurā piemēro uz augsnes apsaimniekošanas uzlabošanu un/vai augsnes erozijas novēršanu orientētus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4C)

R12

:

Procentuālais daudzums apūdeņotas zemes, kurā notiek pāreja uz efektīvākām apūdeņošanas sistēmām (prioritārā joma 5A)

R13

:

Ūdens izmantošanas efektivitātes palielināšana lauksaimniecībā LAP atbalstītos projektos (prioritārā joma 5A) (2)

R14

:

Energoefektivitātes palielināšana lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādes jomā LAP atbalstītos projektos (prioritārā joma 5B) (2)

R15

:

Atbalstītajos projektos saražotie atjaunojamie energoresursi (prioritārā joma 5C) (2)

R16

:

Procentuālais daudzums LU (nosacītās mājlopu vienības), uz kurām attiecas ieguldījumi mājlopu turēšanā (audzēšanā), lai mazinātu SEG (siltumnīcefekta gāzes) un/vai amonjaka emisijas (prioritārā joma 5D)

R17

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz SEG un/vai amonjaka emisiju samazināšanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 5D)

R18

:

Samazinātas metāna un slāpekļa oksīda emisijas (prioritārā joma 5D) (2)

R19

:

Samazinātas amonjaka emisijas (prioritārā joma 5D) (2)

R20

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības un meža zemes, kurā piemēro apsaimniekošanas līgumus, kas sekmē oglekļa piesaisti vai uzglabāšanu (prioritārā joma 5E)

R21

:

Atbalstīto projektu radītās darbvietas (prioritārā joma 6A)

R22

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas (prioritārā joma 6B)

R23

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (prioritārā joma 6B)

R24

:

Atbalstīto projektu radītās darbvietas (LEADER) (prioritārā joma 6B)

R25

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, kuri gūst labumu no jauniem vai uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, IKT) (prioritārā joma 6C)

Slīprakstā minētie rādītāji ir arī mērķa rādītāji (uzskaitīti 4. punktā).

3.   Reģionālās attīstības iznākuma rādītāji

Nr.

Iznākuma rādītājs

Pasākuma kods (un pants Regulā (ES) Nr. 1305/2013 vai Regulā (ES) Nr. 1303/2013)

O.1

Kopējie publiskā sektora izdevumi  (3)

Visi pasākumi

O.2

Kopējie ieguldījumi

4 (17. pants), 5 (18. pants), 6.4 (19. pants), 7.2–7.8 (20. pants), 8.5 un 8.6 (21. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.3

Atbalstīto darbību skaits

1 (14. pants), 2 (15. pants), 4 (17. pants), 7 (20. pants), 8.5 un 8.6 (21. pants), 9 (27. pants), 17.2 un 17.3 (36. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.4

Atbalstīto saimniecību/saņēmēju skaits

3 (16. pants), 4.1 (17. pants), 5 (18. pants), 6 (19. pants), 8.1–8.4 (21. pants), 11 (29. pants), 12 (30. pants), 13 (31. pants), 14 (33. pants), 17.1 (36. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.5

Kopējā platība (ha)

4 (17. pants), 8.1–8.5 (21. pants), 10 (28. pants), 11 (29. pants), 12 (30. pants), 13 (31. pants), 15 (34. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.6

Atbalstītā faktiskā platība (ha)

10 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pants)

O.7

Atbalstīto līgumu skaits

10 (28. pants), 15 (34. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.8

Atbalstīto nosacīto mājlopu vienību (LU) skaits

14 (33. pants), 4 (17. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.9

Saimniecību skaits, kuras piedalās atbalstītajās shēmās

9 (27. pants), 16.4 (35. pants), 17.2 un 17.3 (36. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.10

Lauksaimnieku skaits, kuri gūst labumu no izmaksājumiem

17.2 un 17.3 (36. pants) (Regula (ES) Nr. 1305/2013)

O.11

Mācību dienu skaits

1 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants)

O.12

Mācību dalībnieku skaits

1 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. pants)

O.13

Konsultēto atbalsta saņēmēju skaits

2 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. pants)

O.14

Apmācīto konsultantu skaits

2 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. pants)

O.15

Iedzīvotāji, kuri gūst labumu no uzlabotiem (IT vai citiem) pakalpojumiem/infrastruktūras

7 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 20. pants)

O.16

Atbalstīto EIP grupu skaits, atbalstīto EIP darbību skaits un partneru skaits un veids EIP grupās

16 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants)

O.17

Atbalstīto sadarbības darbību skaits (izņemot EIP)

16 (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants)

O.18

VRG aptvertie iedzīvotāji

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. pants)

O.19

Atlasīto VRG skaits

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 32. pants)

O.20

Atbalstīto LEADER projektu skaits

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

O.21

Atbalstīto sadarbības projektu skaits

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

O.22

Projektu virzītāju skaits un veids

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

O.23

Sadarbības projektā iesaistītās VRG unikālais identifikācijas numurs

19 (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

O.24

Ar VLT atbalstu izveidoto tematisko un analītisko apmaiņu skaits

Tīklošana (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pants)

O.25

VLT komunikācijas instrumentu skaits

Tīklošana (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pants)

O.26

ELAT darbību skaits, kurās piedalījies VLT

Tīklošana (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pants)

4.   Mērķa rādītāji

T1

:

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14., 15. un 35. panta pasākumu ietvaros veikto izdevumu procentuālā daļa no LAP kopējiem izdevumiem (prioritārā joma 1A)

T2

:

Sadarbības pasākumā atbalstīto sadarbības darbību kopskaits (Regulas (ES) Nr. 1305/2013 35. pants) (grupas, tīkli/klasteri, pilotprojekti u. c.) (prioritārā joma 1B)

T3

:

Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. panta pasākuma ietvaros apmācīto dalībnieku kopskaits (prioritārā joma 1C)

T4

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību ar LAP atbalstītiem ieguldījumiem pārstrukturēšanā vai modernizācijā (prioritārā joma 2A)

T5

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību ar LAP atbalstītu darījumdarbības attīstības plānu/ieguldījumiem gados jaunajiem lauksaimniekiem (prioritārā joma 2B)

T6

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību, ko atbalsta saistībā ar dalību kvalitātes shēmās, vietējos tirgos un īsās piegādes ķēdēs, un ražotāju grupās/organizācijās (prioritārā joma 3A)

T7

:

Procentuālais daudzums lauku saimniecību, kas piedalās riska pārvaldības shēmās (prioritārā joma 3B)

T8

:

Procentuālais daudzums meža vai citas kokaugiem klātās platības, kurā piemēro bioloģiskajai daudzveidībai labvēlīgus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 4A)

T9

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro bioloģiskajai daudzveidībai un/vai ainavām labvēlīgus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 4A)

T10

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz ūdenssaimniecības uzlabošanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 4B)

T11

:

Procentuālais daudzums mežsaimniecības zemes, kurā piemēro uz ūdenssaimniecības uzlabošanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 4B)

T12

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz augsnes pārvaldības uzlabošanu un/vai augsnes erozijas novēršanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 4C)

T13

:

Procentuālais daudzums mežsaimniecības zemes, kurā piemēro uz augsnes apsaimniekošanas uzlabošanu un/vai augsnes erozijas novēršanu orientētus pārvaldības līgumus (prioritārā joma 4C)

T14

:

Procentuālais daudzums apūdeņotas zemes, kurā notiek pāreja uz efektīvākām apūdeņošanas sistēmām (prioritārā joma 5A)

T15

:

Ieguldījumu kopsumma energoefektivitātes jomā (prioritārā joma 5B)

T16

:

Ieguldījumu kopsumma atjaunojamās enerģijas ražošanā (prioritārā joma 5C)

T17

:

Procentuālais daudzums LU, uz kurām attiecas ieguldījumi mājlopu turēšanā (audzēšanā), lai mazinātu SEG un/vai amonjaka emisijas (prioritārā joma 5D)

T18

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības zemes, kurā piemēro uz SEG un/vai amonjaka emisiju samazināšanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 5D)

T19

:

Procentuālais daudzums lauksaimniecības un meža zemes, kurā piemēro apsaimniekošanas līgumus, kas sekmē oglekļa piesaisti un uzglabāšanu (prioritārā joma 5E)

T20

:

Atbalstīto projektu radītās darbvietas (prioritārā joma 6A)

T21

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, uz kuriem attiecas vietējās attīstības stratēģijas (prioritārā joma 6B)

T22

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, kuri gūst labumu no uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (prioritārā joma 6B)

T23

:

Atbalstīto projektu radītās darbvietas (LEADER) (prioritārā joma 6B)

T24

:

Procentuālais daudzums lauku iedzīvotāju, kuri gūst labumu no jauniem vai uzlabotiem pakalpojumiem/infrastruktūras (IKT) (prioritārā joma 6C)

5.   Ierosinātie darbības rezultātu satvara rādītāji

 

Rādītāji

Attiecīgais iznākuma rādītājs

2. prioritāte (P2)

Publiskā sektora izdevumi kopā, P2 (EUR)

O.1

Lauku saimniecību skaits, kurās LAP atbalsta ieguldījumus pārstrukturēšanā vai modernizācijā (prioritārā joma 2A) + saimniecības, kurās LAP atbalsta darījumdarbības attīstības plānu vai ieguldījumus gados jaunajiem lauksaimniekiem (prioritārā joma 2B)

O.4

3. prioritāte

(P3)

Publiskā sektora izdevumi kopā, P3 (EUR)

O.1

Lauku saimniecību skaits, kuras tiek atbalstītas saistībā ar dalību kvalitātes shēmās, vietējos tirgos un īsās piegādes ķēdēs, un ražotāju grupās (prioritārā joma 3A)

O.4, O.9

Lauku saimniecību skaits, kuras piedalās riska pārvaldības shēmās (prioritārā joma 3B)

O.4, O.9

4. prioritāte

(P4)

Publiskā sektora izdevumi kopā, P4 (EUR)

O.1

Lauksaimniecības zeme, kurā īsteno apsaimniekošanas līgumus, kas veicina bioloģisko daudzveidību (prioritārā joma 4A) + uzlabo ūdens apsaimniekošanu (prioritārā joma 4B) + uzlabo augsnes apsaimniekošanu un novērš augsnes eroziju (prioritārā joma 4C)

O.5

5. prioritāte

(P5)

Publiskā sektora izdevumi kopā, P5 (EUR)

O.1

Ieguldījumu darbību skaits energotaupības un energoefektivitātes jomā (prioritārā joma 5B) + atjaunojamās enerģijas ražošanā (prioritārā joma 5C)

O.3

Lauksaimniecības un meža zeme, kurā piemēro apsaimniekošanas līgumus, kas sekmē oglekļa piesaisti/uzglabāšanu (prioritārā joma 5E) + lauksaimniecības zeme, kurā piemēro uz SEG un/vai amonjaka emisiju samazināšanu orientētus apsaimniekošanas līgumus (prioritārā joma 5D) + apūdeņota zeme, kurā notiek pāreja uz efektīvākām apūdeņošanas sistēmām (prioritārā joma 5A)

O.5

6. prioritāte

(P6)

Publiskā sektora izdevumi kopā, P6 (EUR)

O.1

Atbalstīto darbību skaits, kuras uzlabo pamatpakalpojumus un infrastruktūru lauku apvidos (prioritārās jomas 6B un 6C)

O.3

VRG darbības aptverto iedzīvotāju skaits (prioritārā joma 6B)

O.18


(1)  Konteksta rādītāji, kas ietver kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) ietekmes rādītājus

(2)  Papildinoši mērķa rādītāji

(3)  Šis rādītājs atbilst darbības rezultātu satvara rādītājam, kas noteikts 5. panta 2. punktā Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regulā (ES) Nr. 215/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.).


V PIELIKUMS

Vispārīgi lauku attīstības novērtēšanas jautājumi

Ar prioritāro jomu saistīti novērtēšanas jautājumi

Par ikvienu prioritāro jomu, kas ietverta LAP, atbilde jādod izvērstajos gada īstenošanas ziņojumos, kuri jāiesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī ex post novērtējuma ziņojumā.

1.

Prioritārā joma 1A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir sekmējuši inovāciju, sadarbību un zināšanu bāzes attīstību lauku apvidos?

2.

Prioritārā joma 1B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir stiprinājuši saikni starp lauksaimniecību, pārtikas ražošanu un mežsaimniecību un pētniecību un inovāciju, tostarp lai uzlabotu vides pārvaldību un ekoloģiskos raksturlielumus?

3.

Prioritārā joma 1C. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir atbalstījuši mūžizglītību un profesionālo apmācību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē?

4.

Prioritārā joma 2A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir uzlabojuši ekonomiskās darbības rādītājus, pārstrukturēšanu un modernizāciju atbalstītajās saimniecībās, jo īpaši palielinot šo saimniecību līdzdalību tirgū un lauksaimniecības dažādošanu?

5.

Prioritārā joma 2B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir atvieglojuši atbilstīgi kvalificētu lauksaimnieku ienākšanu lauksaimniecības nozarē un jo īpaši paaudžu maiņu?

6.

Prioritārā joma 3A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir uzlabojuši atbalstīto primāro ražotāju konkurētspēju, tos labāk integrējot lauksaimniecības pārtikas apritē, izmantojot kvalitātes shēmas, piešķirot papildu vērtību lauksaimniecības produktiem, veicinot noietu vietējos tirgos un izmantojot īsas piegādes ķēdes, ražotāju grupas un starpnozaru organizācijas?

7.

Prioritārā joma 3B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palīdzējuši lauku saimniecību riska novēršanā un pārvaldībā?

8.

Prioritārā joma 4A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palīdzējuši atjaunot, saglabāt un uzlabot bioloģisko daudzveidību (tostarp Natura 2000 teritorijās un apgabalos, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobežojumi) un augstas dabas vērtības zemes un Eiropas ainavu stāvokli?

9.

Prioritārā joma 4B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir uzlabojuši ūdens apsaimniekošanu, tostarp mēslojuma un pesticīdu pielietošanu?

10.

Prioritārā joma 4C. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palīdzējuši novērst augsnes eroziju un uzlabot augsnes apsaimniekošanu?

11.

Prioritārā joma 5A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palielinājuši ūdens izmantošanas efektivitāti lauksaimniecībā?

12.

Prioritārā joma 5B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palielinājuši energoefektivitāti lauksaimniecībā un pārtikas pārstrādē?

13.

Prioritārā joma 5C. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir sekmējuši atjaunojamo energoresursu, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikā?

14.

Prioritārā joma 5D. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir samazinājuši siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas lauksaimniecībā?

15.

Prioritārā joma 5E. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palīdzējuši oglekļa uzglabāšanā un piesaistē lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

16.

Prioritārā joma 6A. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir palīdzējuši mazo uzņēmumu dažādošanā, izveidē un attīstībā un darbvietu radīšanā?

17.

Prioritārā joma 6B. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir atbalstījuši vietējo attīstību lauku apvidos?

18.

Prioritārā joma 6C. Cik lielā mērā LAP pasākumi ir uzlabojuši informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pieejamību, izmantošanu un kvalitāti lauku apvidos?

Ar citiem LAP aspektiem saistīti novērtēšanas jautājumi

Uz šiem jautājumiem jāatbild izvērstajos gada īstenošanas ziņojumos, kuri jāiesniedz 2017. un 2019. gadā, kā arī ex post novērtējuma ziņojumā.

19.

Cik lielā mērā LAP iedarbīgumu ir palielinājusi sinerģija starp prioritātēm un prioritārajām jomām?

20.

Cik lielā mērā tehniskā palīdzība ir līdzējusi sasniegt Regulas (ES) Nr. 1303/2013 59. panta un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 2. punkta mērķus?

21.

Cik lielā mērā VLT ir palīdzējis sasniegt Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. panta 2. punkta mērķus?

Ar Savienības līmeņa mērķiem saistīti novērtēšanas jautājumi

Uz šiem jautājumiem jāatbild izvērstajā gada īstenošanas ziņojumā, kurš jāiesniedz 2019. gadā, kā arī ex post novērtējuma ziņojumā.

22.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi: paaugstināt iedzīvotāju nodarbinātības līmeni vecuma grupā no 20 līdz 64 gadiem, lai tas sasniegtu vismaz 75 %?

23.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi: 3 % no ES IKP investēt pētniecībā un izstrādē un inovāciju jomā?

24.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi veicināt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, kā arī sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi: samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni vai par 30 %, ja tam ir atbilstoši nosacījumi, un palielināt atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas galapatēriņā līdz 20 %, un par 20 % palielināt energoefektivitāti?

25.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi sasniegt stratēģijas “Eiropa 2020” pamatmērķi: samazināt to eiropiešu skaitu, kuru dzīves līmenis ir zemāks par valsts noteikto nabadzības slieksni?

26.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi uzlabot vidi un sasniegt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģijas mērķi: apturēt bioloģiskās daudzveidības izzušanu un ekosistēmu pakalpojumu degradēšanos un tos atjaunot?

27.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi tuvināt KLP mērķi: veicināt lauksaimniecības konkurētspēju?

28.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi tuvināt KLP mērķi: nodrošināt dabas resursu ilgtspējīgu pārvaldību un īstenot klimata politiku?

29.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi tuvināt KLP mērķi: panākt līdzsvarotu teritoriālo attīstību lauku ekonomikā un lauku kopienās, tostarp darbavietu radīšanu un saglabāšanu?

30.

Cik lielā mērā LAP ir palīdzējusi veicināt inovāciju?


VI PIELIKUMS

Galvenie tehniskā atbalsta dokumentu elementi uzraudzības un novērtēšanas sistēmā

Viens no galvenajiem elementiem uzraudzības un vērtēšanas sistēmā, ko piemēro lauku attīstības jomā, ir tehniskais atbalsts, kuru dalībvalstīm, vērtētājiem un citām vērtēšanā ieinteresētajām personām sniedz, lai veidotu novērtēšanas spējas un palielinātu novērtēšanas darbību kvalitāti un konsekvenci. Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sagatavos tehniskā atbalsta dokumentus par turpmāk norādītajiem tematiem.

1)

Dokumenti attiecībā uz katru vispārīgo rādītāju: tie ietver šā rādītāja definīciju, saikni ar intervences loģiku, mērvienību, vērtību ieguves metodiku, vajadzīgos datus un to avotus, datu vākšanas informāciju, tostarp par atbildīgo struktūru un par datu vākšanas regularitāti, un prasības attiecībā uz ziņošanu.

2)

Metodoloģiski norādījumi, kas izveidoti, lai palīdzētu dalībvalstīm un vērtētājiem pildīt uzraudzības un novērtēšanas sistēmas prasības (tie aptver dažādos sistēmas komponentus, tostarp novērtēšanas metodiku un pieejas), un atbalsta sniegšana konkrētos jautājumos, piemēram, par SVVA novērtēšanu.

3)

Norādījumi par lauku attīstības programmu ex ante novērtēšanu (tie aptver ex ante novērtējuma mērķi, procesu un dalībnieku funkcijas, un darbības jomu) un metodoloģisks atbalsts attiecībā uz piemērotāko pieeju un metodēm, un indikatīvu paraugu komplekts.

4)

Norādījumi par novērtēšanas plānu sagatavošanu (tie aptver novērtēšanas plāna mērķi un vajadzīgumu, plānā iekļaujamos elementus un ieteikumus par plāna izstrādes procesiem). Apsvērumi saistībā ar pārvaldību un īstenošanu un indikatīvi veidlapu paraugi par dažādiem plāna aspektiem.

5)

Norādījumi par tuvinātu rādītāju izmantošanu un noteikšanu, orientējoties galvenokārt uz reģionālajām LAP (tajos apraksta tuvinātu rādītāju izmantošanas mērķi un šo rādītāju iezīmes un norāda, kādus datus un metodes varētu izmantot tuvināto rādītāju gadījumā).

6)

Norādījumi par rādītāju plānu (tajos aptver iekļaujamos elementus, piemērojamos noteikumus un tabulu paraugus).

7)

Norādījumi par uzraudzību (tajos aptver gada īstenošanas ziņojumos iekļaujamos elementus, piemērojamos noteikumus un tabulu paraugus).

8)

Norādījumi par papildu rezultātu rādītāju vērtības noteikšanu (tajos aptver attiecīgās projektu populācijas identificēšanu, paraugu ņemšanas stratēģijas, atbilstošo metodiku, datu avotus un novērtēšanas paņēmienus).

9)

Norādījumi par LAP ietekmes novērtēšanu (tajos aptver ietekmes rādītāju mērķi un izmantošanu, saiknes starp lauku attīstības politiku un citām rīcībpolitikām un faktorus, kas iespaido ietekmes rādītāja vērtības) un piedāvātā metodika, pēc kuras novērtēt lauku attīstības pasākumu neto ietekmi.

10)

Norādījumi par atbildēšanu uz vispārīgā lauku attīstības novērtējuma jautājumiem (tajos norāda saikni ar intervences loģiku un vispārējos rādītājus un ierosina papildu datus, piedāvā lemšanas kritērijus un dažādas iespējamās pieejas, kuras var tikt izmantotas, lai atbildētu uz uzdotajiem jautājumiem).

11)

Norādījumi par 2014.–2020. gada LAP ex post novērtējumu (tajos aptver pasākuma mērķi, procesu un darbības jomu, nodrošina metodoloģisku atbalstu un norāda paraugprakses, un piedāvā indikatīvus veidlapu paraugus par dažādiem novērtējuma aspektiem).


VII PIELIKUMS

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. pantā un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. pantā minēto) gada īstenošanas ziņojumu struktūra un saturs

1.   Galvenā informācija par programmas un tās prioritāšu īstenošanu

a)   Finanšu dati

Finansiālās īstenošanas dati, par katru pasākumu un prioritāro jomu norādot radušos izdevumus un izdevumu deklarācijā iekļautos izdevumus. Šī informācija attiecas uz kopējiem publiskajiem izdevumiem, kā arī uz finanšu līdzekļu atgūšanu un korekcijām, ko dalībvalstis izdarījušas iepriekšējā kalendāra gadā.

b)   Vispārējie un specifiskie programmas rādītāji un skaitliski izteiktas mērķa vērtības

Informācija par LAP īstenošanu, ko mēra ar vispārējiem un specifiskiem rādītājiem; norāda, kādi ir panākumi attiecībā uz mērķiem, kuri noteikti katrai prioritārajai jomai, un kāds ir reālais iznākums salīdzinājumā ar plānoto iznākumu, kas izklāstīts rādītāju plānā. Sākot no gada īstenošanas ziņojuma, kas iesniedzams 2017. gadā, norāda sasniegumus ceļā uz darbības rezultātu satvarā noteiktajiem atskaites punktiem (F tabula). Papildu informāciju par LAP īstenošanas posmu sniedz ar datiem par finanšu saistībām katrā pasākumā un prioritārajā jomā, un ar to saistīto pietuvināšanos izvirzītajiem mērķiem.

Tabulas:

A tabula. Saistībizdevumi katrā pasākumā un prioritārajā jomā

B tabula. Sasniegtie iznākuma rādītāji katrā pasākumā un prioritārajā jomā

C tabula. Sadalījums pa iznākuma rādītājiem un pasākumiem atkarībā no jomas, dzimuma un/vai vecuma

D tabula. Mērķu sasniegšanas progress

E tabula. Pārejas pasākumu uzraudzība

F tabula. Darbības rezultātu satvara rādītāju izpilde

2.   Novērtēšanas plāna īstenošanas gaitu atspoguļo šādā veidā:

a)

Apraksts par visām izmaiņām, kas attiecīgajā gadā izdarītas LAP novērtēšanas plānā, un šo izmaiņu pamatojums.

b)

Gada gaitā veikto novērtēšanas darbību apraksts (saistībā ar novērtēšanas plāna 3. punktu)*.

c)

Apraksts par darbībām, kas veiktas attiecībā uz datu nodrošināšanu un pārvaldību (saistībā ar novērtēšanas plāna 4. punktu)*.

d)

Pabeigto novērtējumu saraksts un atsauces uz šo novērtējumu publicēšanas vietu tiešsaistē.

e)

Pabeigto novērtējumu kopsavilkums, galveno uzmanību pievēršot novērtējuma konstatējumiem.

f)

Apraksts par komunikācijas darbībām, kas veiktas attiecībā uz novērtējuma konstatējumu publiskošanu (saistībā ar novērtēšanas plāna 6. punktu)*.

g)

Novērtēšanas rezultātu sakarībā veikto turpmāko pasākumu apraksts (saistībā ar novērtēšanas plāna 6. punktu)*.

*

Atsaucas uz novērtēšanas plānu, apraksta visas tā īstenošanas grūtības un norāda pieņemtos vai ierosinātos risinājumus.

3.   Programmas izpildi un veiktos pasākumus ietekmējošas problēmas

Apraksts par pasākumiem, kurus vadošā iestāde un uzraudzības komiteja veikusi, lai nodrošinātu programmas īstenošanas kvalitāti un efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz problēmām, kas konstatētas programmas pārvaldībā, un korektīvajiem pasākumiem, kas veikti, atbildot uz Komisijas izteiktajām piezīmēm.

4.   Pasākumi, kas veikti, lai īstenotu tehniskās palīdzības un programmas publicitātes prasības

a)

Ja tehniskajā palīdzībā ietilpst VLT izveide un darbība, ziņojumā apraksta, kādi pasākumi ir veikti un kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz VLT izveidi un tā rīcības plāna īstenošanu.

b)

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu programmas publicitāti (šīs regulas 13. pants).

5.   Darbības, kas veiktas, lai izpildītu ex ante nosacījumus (2017. un, attiecīgā gadījumā, 2016. gadā)

Apraksts par darbībām (grupējot tās pa prioritātēm/prioritārajām jomām/pasākumiem), kas veiktas, lai izpildītu piemērojamos ar prioritātēm saistītos un vispārējos ex ante nosacījumus, kuri nebija izpildīti vai bija daļēji izpildīti LAP pieņemšanas dienā. Iekļauj atsauci uz kritērijiem, kas nebija izpildīti vai bija tikai daļēji izpildīti, uz stratēģijām, tiesību aktiem vai citiem attiecīgiem dokumentiem, precizējot attiecīgās nodaļas un pantus, un uz struktūrām, kas ir atbildīgas par minēto darbību izpildi. Vajadzības gadījumā dalībvalstis var sniegt paskaidrojumus vai papildu informāciju, lai papildinātu minēto aprakstu.

6.   Apakšprogrammu īstenošanas apraksts

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver arī informāciju par īstenošanas gaitu, kas mērīta ar vispārējiem un specifiskiem rādītājiem, tostarp informāciju par mērķu sasniegšanu, kuri noteikti konkrētās apakšprogrammas rādītāju plānā, kā arī par apakšprogrammas reālajiem iznākuma rādītajiem un izdevumiem salīdzinājumā ar plānotajiem iznākuma rādītājiem un izdevumiem.

7.   Informācijas novērtēšana un novērtējums par tuvināšanos programmas mērķiem

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver arī turpmāk norādīto informāciju, kas izriet no novērtēšanas darbības:

ziņošana par programmas sasniegumiem un to kvantitatīvs novērtējums, jo īpaši izvērtējot papildu rezultātu rādītājus, un ar to saistītie novērtējuma jautājumi.

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2019. gadā, ietver arī turpmāk norādīto informāciju, kas izriet no novērtēšanas darbības:

ziņošana par programmas mērķu izpildi un par programmas ieguldījumu Savienības līmeņa stratēģijā par gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, cita starpā novērtējot programmas neto ieguldījumu KLP ietekmes indikatora vērtības izmaiņās, un ar to saistītie novērtējuma jautājumi.

8.   Darbību īstenošana, lai ņemtu vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 6., 7. un 8. pantā noteiktos principus

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2017. un 2019. gadā, ietver arī turpmāk norādīto informāciju.

a)   Vīriešu un sieviešu līdztiesības veicināšana un nediskriminācija (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. pants)

To darbību novērtējums, kas veiktas, lai nodrošinātu, ka visā programmu sagatavošanas un īstenošanas laikā, tostarp saistībā ar uzraudzību, ziņošanu un novērtēšanu, tiek ņemta vērā un veicināta vīriešu un sieviešu līdztiesība un dzimumu līdztiesības principa integrēšana.

b)   Ilgtspējīga attīstība (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 8. pants)

To darbību novērtējums, kas veiktas, lai nodrošinātu, ka ELFLA mērķi un to īstenošana ir saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu un Savienībā tiek sekmēts mērķis saglabāt, aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, kā norādīts Līguma 11. pantā un 91. panta 1. punktā, un ņemts vērā princips “piesārņotājs maksā”.

Turklāt sniedz informāciju par atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā (klimata pārmaiņu apzināšana).

c)   Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. pantā minēto partneru nozīme programmas īstenošanā

To darbību novērtējums, kas veiktas, lai nodrošinātu, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. punktā minētie partneri visā programmu īstenošanas laikā tiek iesaistīti progresa ziņojumu gatavošanā, tostarp piedaloties programmu uzraudzības komiteju darbā saskaņā ar minētās regulas 48. pantu un piedaloties VLT darbībā.

9.   Sekmes integrētas pieejas nodrošināšanā

Gada īstenošanas ziņojumos, kurus iesniedz 2019. gadā, ietver arī turpmāk norādīto informāciju:

apraksts par sekmēm, kas gūtas integrētas pieejas nodrošināšanā attiecībā uz ELFLA un citu Savienības finanšu instrumentu izmantošanu, lai atbalstītu teritoriālo attīstību lauku apvidos, tostarp ar vietējām attīstības stratēģijām.

10.   Ziņojums par finanšu instrumentu īstenošanu (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. pants)

Gada īstenošanas ziņojumu pielikumā pievieno turpmāk norādīto dokumentu:

īpašs ziņojums par darbībām, kurās izmanto finanšu instrumentus. Minētā ziņojuma saturs ir izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 46. panta 2. punktā, un to iesniedz saskaņā ar ESI fondu noteikumiem.


31.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 227/69


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 809/2014

(2014. gada 17. jūlijs),

ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 58. panta 4. punktu, 62. panta 2. punkta a)–f) un h) apakšpunktu, 63. panta 5. punktu, 77. panta 8. punktu, 78. pantu, 96. panta 4. punktu un 101. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 1306/2013 ir paredzēti pamatnoteikumi, inter alia dalībvalstu pienākumi aizsargāt Savienības finansiālās intereses. Lai nodrošinātu to, ka jaunais ar minēto regulu iedibinātais tiesiskais regulējums darbojas netraucēti un tiek piemērots vienādi, Komisija ir pilnvarota pieņemt konkrētus noteikumus par administratīvām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, platību mērīšanu, gadījumiem, kad atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus var labot, daļējas vai pilnīgas atsaukšanas piemērošanu un aprēķināšanu, nepamatotu maksājumu atgūšanu un sodiem, administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu, prasības attiecībā uz elektronisko datubāzi, noteikumus par atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un pieteikumiem maksājumtiesību piešķiršanai, tostarp to galīgo iesniegšanas termiņu, par pārbaužu veikšanu, saimniecību nodošanu, avansa maksājumiem, par to pārbaužu veikšanu, kas saistītas ar savstarpējās atbilstības pienākumiem, par administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu savstarpējās atbilstības kontekstā un par tehniskajām specifikācijām, kas vajadzīgas, lai varētu vienādi piemērot pamatnoteikumus par integrēto administrācijas un kontroles sistēmu (turpmāk “integrētā sistēma”) savstarpējās atbilstības kontekstā.

(2)

Dalībvalstīm būtu jāveic vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu administrācijas un kontroles sistēmas pareizu darbību gadījumos, kad par vienu un to pašu saņēmēju atbild vairākas maksājumu aģentūras.

(3)

Ja kompetentā iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par kļūdām, kas pieļautas atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, kā arī nav izziņojusi pārbaudi uz vietas, būtu jādod saņēmējiem tiesības jebkurā laikā atsaukt savus atbalsta pieteikumus, maksājuma pieprasījumus vai to daļas. Turklāt būtu jāatļauj saņēmējiem labot vai koriģēt acīmredzamas kļūdas, kas pieļautas atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumos, kā arī apliecinošajos dokumentos, un kas noteiktos gadījumos jāatzīst valsts iestādēm.

(4)

Jāparedz īpaši un sīki izstrādāti noteikumi, lai nodrošinātu to, ka dažādos samazinājumus, kas piemērojami viena un tā paša saņēmēja vienam vai vairākiem atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, piemēro taisnīgi. Tāpēc būtu jānosaka secība, kādā aprēķina dažādus iespējamos samazinājumus attiecībā uz katru tiešo maksājumu shēmu vai lauku attīstības pasākumu, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

(5)

Lai nodrošinātu labticības principa vienādu piemērošanu visā Savienībā, nosacījumi, ar kādiem minēto principu var piemērot gadījumos, kad tiek atgūtas nepamatoti izmaksātas summas, būtu jānosaka, neskarot attiecīgo izdevumu apstrādi Regulā (ES) Nr. 1306/2013 paredzētās grāmatojumu noskaidrošanas kontekstā.

(6)

Būtu jāparedz noteikumi par sekām gadījumos, kad tiek nodota visa saimniecība, uz kuru attiecas konkrēti pienākumi, kas noteikti tiešo maksājumu shēmās vai lauku attīstības pasākumos, kuri ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

(7)

Lai Komisija varētu faktiski uzraudzīt integrēto sistēmu, dalībvalstīm būtu tai jāpaziņo ikgadējie kontroles dati un statistika. Dalībvalstīm katru gadu būtu jāiesniedz arī statistikas dati par to lauku attīstības pasākumu pārbaudēm, kas neietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, arī šādu pārbaužu rezultāti. Turklāt Komisija vajadzības gadījumā būtu jāinformē par visiem dalībvalstu pasākumiem, kas veikti saistībā ar savstarpējo atbilstību.

(8)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 75. pantu dalībvalstis tiešos maksājumu var izmaksāt avansā, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi, tostarp tad, ja ir pabeigtas administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas par attiecīgo pieprasījumu gadu. Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013 (2) 8. pantā paredzēts, ka korekcijas likmi, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. pantu, piemēro tiešajiem maksājumiem, kas pārsniedz noteiktu robežvērtību. Tomēr saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 26. panta 4. punktu Komisija, balstoties uz tās rīcībā esošu jaunu informāciju, līdz 1. decembrim var pielāgot tiešo maksājumu korekcijas likmi. Tāpēc korekcijas likme, ko var piemērot finanšu disciplīnas vajadzībām, 16. oktobrī varētu vēl nebūt zināma. Atlikuma maksājumos, ko veic no 1. decembra, būtu jāņem vērā finanšu disciplīnas vajadzībām tajā laikā piemērojamā korekcijas likme.

(9)

Būtu jāizveido vispārīga pamatsistēma vienkāršotu procedūru ieviešanai attiecībā uz saņēmēju un valsts iestāžu savstarpējo saziņu. Minētajā pamatsistēmā jo īpaši būtu jāparedz iespēja izmantot elektroniskos līdzekļus. Tomēr jo īpaši ir jānodrošina, lai šādā veidā nosūtītie dati būtu pilnīgi ticami un attiecīgās procedūras tiktu īstenotas, nediskriminējot nevienu saņēmēju. Turklāt, lai saņēmējiem un valsts iestādēm vienkāršotu administrēšanu, būtu jādod kompetentajām iestādēm iespēja tieši izmantot valsts iestāžu rīcībā esošo informāciju, nevis pieprasīt saņēmējam sniegt šādu informāciju, lai verificētu konkrētu maksājumu atbilstību.

(10)

Lai varētu veikt rezultatīvas pārbaudes dalībvalstīs, kuras nolēmušas, ka visi tiešo maksājumu atbalsta pieteikumi un lauku attīstības pasākumu maksājuma pieprasījumi, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, ir jāiekļauj vienotā pieteikumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu, būtu jāparedz, ka visi atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi, kas jebkādā veidā ir platībatkarīgi, ir jāiesniedz tikai vienu reizi gadā kā viens vienots pieteikums.

(11)

Dalībvalstīm būtu jānosaka vienotā pieteikuma un/vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgais termiņš, kas nedrīkstētu būt vēlāks par 15. maiju, lai šos atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus varētu laikus apstrādāt un pārbaudīt. Tomēr, ņemot vērā īpašos klimatiskos apstākļus Igaunijā, Latvijā, Lietuvā, Somijā un Zviedrijā, būtu jāatļauj minētajām dalībvalstīm noteikt vēlāku datumu, kas nedrīkstētu būt vēlāks par 15. jūniju. Turklāt būtu jādod iespēja atsevišķos gadījumos paredzēt atkāpes, ja nākotnē konkrētā gadā tas būtu vajadzīgs klimatisko apstākļu dēļ.

(12)

Saņēmējiem vienotajā pieteikumā būtu jādeklarē ne tikai platība, ko izmanto lauksaimniecībā, bet arī savas maksājumtiesības un visa informācija, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu. Tomēr ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atkāpties no dažiem pienākumiem, ja konkrētā gadā piešķiramās maksājumtiesības vēl nav galīgi noteiktas.

(13)

Lai nodrošinātu pēc iespējas lielāku elastību attiecībā uz saņēmēju plāniem par platības izmantošanu, būtu jāatļauj tiem grozīt vienoto pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu līdz datumiem, kad parasti notiek sēšana, ar nosacījumu, ka ir ievērotas visas īpašās prasības, kas paredzētas dažādajās atbalsta shēmās vai atbalsta pasākumos, un kompetentā iestāde vēl nav informējusi saņēmēju par kļūdām vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā, kā arī nav paziņojusi par pārbaudi uz vietas, kurā konstatētas kļūdas attiecībā uz pieteikuma vai pieprasījuma daļu, uz kuru attiecas grozījums. Pēc šādu grozījumu izdarīšanas būtu jādod iespēja koriģēt attiecīgos apliecinošos dokumentus vai līgumus, kas jāiesniedz.

(14)

Tā kā saņēmēji saglabā atbildību par pareiza atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanu, viņiem vajadzības gadījumā būtu jāveic nepieciešamās korekcijas un izmaiņas veidlapas sagatavē.

(15)

Attiecībā uz atbalsta pieteikumiem, ko iesniedz saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, un/vai maksājuma pieprasījumiem, ko iesniedz saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta pasākumiem, būtu jānodrošina, lai saņēmējam būtu pieejama veidlapas sagatave elektroniskā formātā un atbilstošais grafiskais materiāls būtu pieejams lietojumprogrammā, kas balstīta uz ģeogrāfiskās informācijas sistēmu (ĢIS) (turpmāk “ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapa”). Ģeotelpiskās atbalsta pieteikuma veidlapas palīdzēs novērst kļūdas, ko saņēmēji pieļauj, deklarējot savas lauksaimniecības platības, un paaugstinās administratīvo kontrolpārbaužu efektivitāti. Turklāt precīzāka telpiskā informācija, ko nodrošinās ģeotelpiskās atbalsta pieteikuma veidlapas, sniegs ticamākus datus uzraudzības un novērtēšanas vajadzībām. Tāpēc ir lietderīgi pieprasīt, lai no konkrētas dienas visi šādi atbalsta pieteikumi un/vai maksājuma pieprasījumi tiktu iesniegti, izmantojot elektronisko ģeotelpisko atbalsta pieteikuma veidlapu. Tomēr tad, ja saņēmēji nevar izmantot minēto veidlapu, kompetentajai iestādei būtu jānodrošina saņēmējiem alternatīva, lai tie varētu iesniegt atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu. Kompetentajai iestādei katrā ziņā būtu jānodrošina deklarēto platību digitalizēšana.

(16)

Jebkura konkrēta informācija, kas saistīta ar kaņepju audzēšanu vai ar brīvprātīgu saistīto atbalstu, vai kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu, būtu jāiesniedz reizē ar vienoto pieteikumu vai vēlāk, ja tas vajadzības gadījumā nepieciešams informācijas rakstura dēļ. Turklāt būtu jāparedz, ka vienotā pieteikuma veidlapā tiek deklarētas platības, par kurām atbalsts netiek pieprasīts. Tā kā ir svarīgi iegūt detalizētu informāciju par dažiem platības izmantošanas veidiem, informācija par minētajiem veidiem būtu jādeklarē atsevišķi, savukārt pārējos veidus varētu deklarēt vienā pozīcijā.

(17)

Ja saņēmējiem ir pieprasīts lauksaimniecības platībā izveidot ekoloģiski nozīmīgu platību, lai varētu saņemt maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. pantā (turpmāk “zaļie maksājumi”), saņēmējiem ekoloģiski nozīmīgā platība būtu jādeklarē atbalsta pieteikumos, ko iesniedz saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām. Ja daļa no ekoloģiski nozīmīgo platību pienākumiem tiek īstenota reģionālā līmenī vai kolektīvi, ekoloģiski nozīmīgo platību deklarācija būtu jāpapildina ar atsevišķu deklarāciju par tām ekoloģiski nozīmīgajām platībām, kas izveidotas reģionālā līmenī vai kolektīvi.

(18)

Lai varētu veikt faktisku uzraudzību un kontroli, pieteikumā par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā būtu jāiekļauj atsauce uz vienoto pieteikumu, ko iesniedzis tas pats saņēmējs. Lai varētu faktiski pārbaudīt mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas īpašo nosacījumu izpildi, visa vajadzīgā informācija būtu jāiesniedz, izmantojot vienkāršoto pieteikuma iesniegšanas procedūru, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka saņēmējiem, kuri nolemj izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, par to ir laikus jāinformē kompetentā iestāde, lai pāreja uz maksājumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III un IV sadaļu noritētu netraucēti.

(19)

Lai varētu veikt pārbaudes, kas saistītas ar savstarpējās atbilstības pienākumiem, atbalsta pieteikuma veidlapa būtu jāiesniedz arī tiem saņēmējiem, kuru rīcībā ir lauksaimniecības platība, bet kuri nepieprasa nevienu no tiem atbalsta veidiem, uz ko attiecas vienotais pieteikums. Tomēr ir lietderīgi atļaut dalībvalstīm atbrīvot saņēmējus no šā pienākuma, ja iestādēm minētā informācija jau ir pieejama.

(20)

Tiecoties vienkāršot pieteikumu iesniegšanas procedūras un ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, dalībvalstīm iespēju robežās būtu jānodrošina saņēmēji ar veidlapu sagatavēm, kurās iekļauta informācija, kas vajadzīga, lai saņēmējs varētu iesniegt pareizu atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu. Būtu jānodrošina iespēja, ka veidlapu sagataves ir izstrādātas tā, ka saņēmējam atliek tikai apstiprināt izmaiņu neesību salīdzinājumā ar iepriekšējā gadā iesniegto atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu.

(21)

Būtu jāizstrādā kopīgi noteikumi par ziņām, kas jāiekļauj ganāmpulka atbalsta pieteikumos vai maksājuma pieprasījumos, ja dalībvalsts ir izvēlējusies piemērot brīvprātīgu saistīto atbalstu vai lauku attīstības pasākumus, kas saistīti ar dzīvniekiem.

(22)

Saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 (3) 53. panta 4. punktu ar dzīvniekiem saistīta brīvprātīga saistītā atbalsta vai lauku attīstības pasākumu maksājumus var veikt tikai par dzīvniekiem, kas ir pienācīgi identificēti un reģistrēti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1760/2000 (4) vai Padomes Regulu (EK) Nr. 21/2004 (5). Tāpēc būtu jādod iespēja saņēmējiem, kuri iesniedz atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus saskaņā ar attiecīgajām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, laikus piekļūt attiecīgai informācijai.

(23)

Lai dalībvalstis varētu noteikt maksājumtiesības, ir būtiski, lai saņēmēji pieteikumus maksājumtiesību piešķiršanai iesniegtu laikus. Tāpēc būtu jānosaka iesniegšanas galīgais termiņš.

(24)

Jāparedz noteikumi, ko piemēro situācijās, kad maksājumtiesības ir piešķirtas nepamatoti, jo īpaši pārāk lielas platības deklarēšanas rezultātā, vai situācijās, kad maksājumtiesību vērtība ir noteikta nepareizi, piemēram, tāpēc, ka tā aprēķināta, pamatojoties uz nepareizu atsauces summu. Būtu skaidri jānosaka, ka nekādas maksājumtiesību skaita un/vai vērtības korekcijas nedrīkst būt par iemeslu pārējo maksājumtiesību sistemātiskai pārrēķināšanai. Dažos gadījumos nepamatoti piešķirtās maksājumtiesības atbilst ļoti mazām summām, bet to atgūšana ir saistīta ar lielām izmaksām un administratīvo slogu. Lai panāktu vienkāršošanu un līdzsvaru starp izmaksām un administratīvo slogu, no vienas puses, un atgūstamo summu, no otras puses, būtu jānosaka minimālā summa, kuras nepārsniegšanas gadījumā atgūšana nav jāveic.

(25)

Būtu faktiski jāuzrauga to atbalsta shēmu un atbalsta pasākumu noteikumu ievērošana, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā. Lai to panāktu un lai nodrošinātu saskaņotu uzraudzības līmeni visās dalībvalstīs, ir sīki jāizklāsta kritēriji un tehniskās procedūras, kas piemērojamas, veicot administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem, kuri noteikti tiešo maksājumu shēmām, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējai atbilstībai.

(26)

Būtu skaidri jānosaka, ka vienmēr, kad notiek fotoattēlu interpretēšana, piemēram, pārbaudēs uz vietas vai lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanas vajadzībām, un vienmēr, kad šī fotoattēlu interpretēšana nedod pārliecinošus rezultātus, būtu jāveic fiziskas pārbaudes.

(27)

Izziņot pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar tiesībām pretendēt uz atbalstu vai ar savstarpējo atbilstību, ir atļauts tikai tad, ja šāda izziņošana neapdraud pārbaudes, un katrā ziņā būtu jāpiemēro atbilstoši izziņošanas termiņi. Turklāt, ja īpašos nozares noteikumos saistībā ar tiesību aktiem vai standartiem, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību, ir paredzētas iepriekš neizziņotas pārbaudes uz vietas, būtu jāievēro minētie noteikumi.

(28)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstīm vajadzības gadījumā jākombinē dažādas pārbaudes. Tomēr attiecībā uz dažiem atbalsta pasākumiem pārbaudes uz vietas būtu jāveic visa gada garumā, lai varētu pārliecināties par saistību izpildi. Uz vietas veicamo pārbaužu ilgums būtu jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam. Tomēr tad, ja atbilstības kritēriji, saistības vai pienākumi ir saistīti ar konkrētu laikposmu, uz vietas veicamo pārbaužu vajadzībām var būt nepieciešami saņēmēja papildu apmeklējumi vēlākā datumā. Attiecībā uz šādiem gadījumiem būtu jāprecizē, ka pārbaudei uz vietas atvēlētais laiks, kā arī apmeklējumu skaits ir jāierobežo līdz nepieciešamajam minimumam.

(29)

Būtu jānodrošina tas, ka pēc ikviena konstatēta neatbilstības gadījuma tiek veikts atbilstošs turpinājuma darbs un tas tiek ņemts vērā maksājumu piešķiršanā. Tādēļ, pārbaudot, kā tiek ievēroti atbilstības nosacījumi, būtu jāņem vērā arī visas iespējamās neatbilstības, par ko ziņojušas struktūras, dienesti vai organizācijas, kuras nav tieši atbildīgas par pārbaudēm. Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka visi attiecīgie konstatējumi, kas izdarīti, pārbaudot atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu izpildi, tiek savstarpēji paziņoti kompetentajām iestādēm, kas atbild par maksājumu piešķiršanu. Šis princips būtu jāattiecina arī uz visiem konstatējumiem, kurus publiskas vai privātas sertifikācijas iestādes ir izdarījušas attiecībā uz saņēmējiem, kas ir izvēlējušies pildīt zaļās saimniekošanas pienākumus, īstenojot sertifikācijas shēmā iekļautas līdzvērtīgas prakses, un kuri būtu jāpaziņo par zaļo maksājumu piešķiršanu atbildīgajai iestādei. Visbeidzot, ja lauku attīstības pasākumu pārbaudes aptver līdzvērtīgas prakses, šādu pārbaužu rezultāti būtu savstarpēji jāpaziņo, lai tos varētu ņemt vērā, turpmāk novērtējot tiesības saņemt zaļos maksājumus.

(30)

Lai administratīvajās pārbaudēs varētu faktiski atklāt neatbilstību, jo īpaši būtu jāparedz noteikumi par kontrolpārbaužu saturu. Pēc visiem neatbilstības gadījumiem būtu jāveic turpinājuma darbs, ievērojot atbilstošu procedūru.

(31)

Ja uz atsauces zemes gabalu attiecas tādu divu vai vairāku saņēmēju atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, kuri pretendē uz atbalstu saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, un ja platība, kas ir pārdeklarēta vai pārklājas, nepārsniedz lauksaimniecības zemes gabalu mērīšanai noteikto pielaidi, tad vienkāršošanas labad būtu jāatļauj dalībvalstīm paredzēt attiecīgo platību proporcionālu samazinājumu. Tomēr būtu jāparedz tiesības attiecīgajiem saņēmējiem pārsūdzēt šādus lēmumus.

(32)

Būtu jānosaka to saņēmēju minimālais skaits, kuri jāpārbauda uz vietas dažādu atbalsta shēmu un atbalsta pasākumu kontekstā.

(33)

Lai nodrošinātu samērīgu administratīvo slogu un uz vietas pārbaudāmo saņēmēju pamatotu skaitu, izlase, ko pārbauda ar platībatkarīgā atbalsta shēmām saistītajās pārbaudēs uz vietas, būtu jāveido, pamatojoties uz stratificētu izlases veidošanas metodi. Lai iegūtu reprezentatīvu kļūdu īpatsvaru, stratificētajā izlasē būtu jāietver pēc nejaušības principa atlasīta daļa. Tomēr tajās pārbaudēs uz vietas, kas saistītas ar zaļo maksājumu, dzīvnieku atbalsta shēmām vai lauku attīstības pasākumiem, izlase daļēji būtu jāveido, pamatojoties uz riska analīzi. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka riska faktori, kas saistīti ar jomām, kurās kļūdu risks ir vislielākais. Lai nodrošinātu atbilstošu un rezultatīvu riska analīzi, būtu jānovērtē riska kritēriju lietderīgums un šis vērtējums katru gadu jāatjaunina, ņemot vērā katra riska kritērija būtiskumu, salīdzinot pēc nejaušības principa veidotas izlases un uz risku pamatotas izlases rezultātus, konkrēto situāciju dalībvalstīs un neatbilstības raksturu.

(34)

Dažos gadījumos ir būtiski veikt pārbaudes uz vietas pirms visu pieteikumu saņemšanas. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm pārbaudes izlasi daļēji atlasīt pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(35)

Lai pārbaude uz vietas būtu rezultatīva, ir svarīgi informēt darbiniekus, kuri veic pārbaudes, par iemesliem, kuru dēļ saņēmējs atlasīts pārbaudei uz vietas. Dalībvalstīm būtu jādokumentē šāda informācija.

(36)

Ja pārbaudēs uz vietas ir konstatēta būtiska neatbilstība, nākamajā gadā būtu jāpalielina uz vietas veikto pārbaužu daudzums, lai nodrošinātu pietiekamu pārliecību par attiecīgo atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu pareizību.

(37)

Jāizstrādā nosacījumi, ar kādiem uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanu attiecībā uz konkrētām atbalsta shēmām un atbalsta pasākumiem varētu atzīt par pamatotu tāpēc, ka to vadības un kontroles sistēma darbojas pareizi un kļūdu īpatsvars nepārsniedz pieņemamu līmeni.

(38)

Lai nodrošinātu pienācīgu uzraudzību un rezultatīvu kontroli, platībatkarīgā atbalsta shēmu un lauku attīstības pasākumu pārbaudēm uz vietas būtu jāattiecas uz visiem deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Attiecībā uz konkrētiem lauku attīstības pasākumiem pārbaudēm uz vietas būtu jāaptver arī lauksaimniecībā neizmantojamā zeme. Lai veicinātu integrētās sistēmas ieviešanu, būtu jāatļauj lauksaimniecības zemes gabalu mērīšanā faktiski izmērīt tikai nejaušu izlasi, kurā ietilpst 50 % no deklarētajiem lauksaimniecības zemes gabaliem. Izlases mērījumu rezultāti būtu jāekstrapolē attiecībā uz ģenerālkopu, vai arī būtu jāizmēra visi deklarētie lauksaimniecības zemes gabali.

(39)

Lai nodrošinātu tādu mērīšanas kvalitāti, kas ir līdzvērtīga Savienības līmenī izstrādātajos tehniskajos standartos prasītajai kvalitātei, būtu jāizstrādā noteikumi par pārbaužu uz vietas elementiem, atbilstības nosacījumu verifikāciju, platības mērīšanas metodēm un mērinstrumentiem, kas dalībvalstij jāizmanto, veicot pārbaudes uz vietas.

(40)

Būtu jāparedz nosacījumi par attālās izpētes izmantošanu pārbaudēs uz vietas, un būtu jāparedz, ka visos gadījumos, kad fotoattēlu interpretēšana nedod skaidru rezultātu, ir jāveic fiziskas pārbaudes. Piemēram, laikapstākļu ietekmē var gadīties, ka ne visiem zemes gabaliem ir nodrošināti pietiekamas kvalitātes attēli, lai varētu verificēt visus atbilstības nosacījumus vai izmērīt platību. Šādos gadījumos pārbaudes uz vietas ir jāveic ar tradicionāliem līdzekļiem vai jāpapildina ar tiem. Turklāt ir lietderīgi prasīt, lai visu atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu izpildes verifikācija notiktu ar tādu pašu precizitātes pakāpi kā pārbaude uz vietas, ko veic ar tradicionāliem līdzekļiem.

(41)

Lai valsts iestādēm, kā arī ikvienai Savienības kompetentajai iestādei būtu iespēja veikt turpmākas pārbaudes uz vietas, kontroles ziņojumā būtu jāreģistrē detalizētas ziņas par šīm pārbaudēm. Būtu jādod iespēja saņēmējam vai viņa pārstāvim parakstīt ziņojumu. Tomēr tad, ja pārbaude uz vietas notiek, izmantojot attālo izpēti, būtu jāatļauj dalībvalstīm noteikt, ka šāda iespēja ir tikai tajos gadījumos, kad pārbaudē tiek konstatēta neatbilstība. Neatkarīgi no tā, kāda veida pārbaudi uz vietas veic, neatbilstības konstatēšanas gadījumā saņēmējam būtu jāsaņem ziņojuma kopija.

(42)

Pamatojoties uz Komisijas Regulu (EK) Nr. 1082/2003 (6), ir izstrādāti īpaši kontroles noteikumi. Ja veic minētajā regulā paredzētas pārbaudes, to rezultāti būtu jāiekļauj kontroles ziņojumā integrētās sistēmas piemērošanas vajadzībām.

(43)

Ja dalībvalstis ir izvēlējušās piemērot dzīvnieku atbalsta shēmu vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu, būtu jāprecizē uz vietas veicamo pārbaužu laiks un minimālais saturs attiecībā uz atbalstu, par kuru iesniegts pieteikums saskaņā ar minētajām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem. Šādas pārbaudes uz vietas ir būtiski veikt tādēļ, lai faktiski pārbaudītu atbalsta pieteikumos vai maksājuma pieprasījumos iekļauto deklarāciju un elektroniskajai dzīvnieku datubāzei sniegto paziņojumu pareizību. Pārbaudēs uz vietas, kas attiecas uz dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem, jo īpaši būtu jāveic atbilstības nosacījumu ievērošanas, reģistrācijas ierakstu un, attiecīgā gadījumā, pasu pareizības verifikācija.

(44)

Lai kompetentās valsts iestādes, kā arī ikviena kompetentā Savienības iestāde varētu veikt turpmākas pārbaudes uz vietas, kontroles ziņojumā būtu jāreģistrē detalizētas ziņas par šīm pārbaudēm. Būtu jādod iespēja saņēmējam vai viņa pārstāvim pārbaudes laikā parakstīt ziņojumu. Neatkarīgi no tā, kāda veida pārbaudi uz vietas veic, neatbilstības konstatēšanas gadījumā saņēmējam būtu jāsaņem ziņojuma kopija.

(45)

Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punkta piemērošanas vajadzībām būtu jāparedz noteikumi par to, kā īstenojama sistēma, kas dalībvalstīm jāizmanto tetrahidrokanabinola satura noteikšanai kaņepēs.

(46)

Šajā sakarībā ir jāparedz laikposms, kurā šķiedras kaņepes pēc noziedēšanas nedrīkst novākt, lai būtu iespējams faktiski izpildīt kontroles pienākumus, kas paredzēti attiecībā uz šiem kultūraugiem.

(47)

Ir vajadzīgi sīkāki noteikumi par administratīvo pārbaužu un uz vietas veicamo pārbaužu organizēšanu un par administratīvo sodu aprēķināšanu attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas neietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

(48)

Ņemot vērā minēto pasākumu specifiku, administratīvajās pārbaudēs būtu jāpārliecinās par atbilstību Savienības vai valsts tiesību aktiem un spēkā esošajai lauku attīstības programmai, un tām būtu jāaptver visi atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, ko iespējams pārbaudīt šādā veidā. Lai verificētu ieguldījumu darbību īstenošanu, administratīvajās pārbaudēs parasti būtu jāiekļauj arī atbalstītās darbības vai ieguldījumu objekta apmeklējums.

(49)

Pārbaudes uz vietas būtu jāorganizē, pamatojoties uz nejaušu izlasi un uz risku balstītu izlasi. Nejaušās izlases proporcijai vajadzētu būt pietiekami lielai, lai varētu iegūt reprezentatīvu kļūdu īpatsvaru.

(50)

Lai nodrošinātu pietiekamas pārbaudes, ir jānosaka minimālais kontroles līmenis, kāds jāsasniedz pārbaudēs uz vietas. Šis līmenis būtu jāpaaugstina, ja pārbaudēs konstatē būtisku neatbilstību. Tāpat būtu jādod dalībvalstīm iespēja šo līmeni pazemināt, ja kļūdu īpatsvars ir zemāks par būtiskuma slieksni un vadības un kontroles sistēmas darbojas pienācīgi.

(51)

Lai nodrošinātu uz vietas veicamo pārbaužu vienādu piemērošanu, ir jānosaka to saturs.

(52)

Būtu jāveic ieguldījumu darbību ex post pārbaudes, lai verificētu atbilstību ilglaicīguma prasībai, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (7) 71. pantā. Būtu jāprecizē minēto pārbaužu pamats un saturs.

(53)

Pieredze liecina, ka attiecībā uz dažiem konkrētiem lauku attīstības pasākumiem un attiecībā uz izdevumiem, kas saistīti ar tehnisko palīdzību, ko sniedz pēc dalībvalstu ierosmes, ir vajadzīgi īpaši kontroles noteikumi.

(54)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 administratīvie sodi nav jāuzliek tajos gadījumos, kad neatbilstība ir maznozīmīga, arī izteikta robežvērtības formā. Būtu jāparedz noteikumi, kuri attiecas uz konkrētiem lauku attīstības pasākumiem un ar kuriem saskaņā neatbilstību atzīst par maznozīmīgu, arī jānosaka kvantitatīva robežvērtība, kas izteikta kā procentuālā daļa no attiecināmās atbalsta summas. Būtu jānosaka šī robežvērtība, pēc kuras pārsniegšanas būtu jāpiemēro samērīgs administratīvais sods.

(55)

Lai uzraudzītu dažādu savstarpējās atbilstības pienākumu izpildi, ir jāizveido kontroles sistēma un jānosaka atbilstoši administratīvie sodi. Tāpēc dažādām dalībvalstu iestādēm ir jānosūta informācija, jo īpaši par atbalsta pieteikumiem, pārbaudes izlasēm un uz vietas veikto pārbaužu rezultātiem. Būtu jāparedz šādas sistēmas pamatelementi.

(56)

Ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 ir ieviesti savstarpējās atbilstības pienākumi saņēmējiem, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, atbalstu vīna nozarei, kas paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (8) 46. un 47. pantā, un gada piemaksas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (9) 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28.–31. pantu, 33. pantu un 34. pantu, un tajā paredzēta maksājumu samazināšanas un nepiešķiršanas sistēma gadījumiem, kad šie pienākumi nav izpildīti. Minētā sistēma būtu sīki jāizstrādā.

(57)

Savstarpējās atbilstības pārbaudes var pabeigt pirms vai pēc tam, kad saņemti maksājumi un gada piemaksas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā. Jo īpaši, ja šādas pārbaudes nav iespējams pabeigt līdz minēto maksājumu un gada piemaksu saņemšanai, summa, kas saņēmējam jāsamaksā kā administratīvais sods, būtu jāatgūst saskaņā ar šo regulu vai ar ieskaitu.

(58)

Būtu jāizstrādā noteikumi par iestādēm, kas dalībvalstīs atbild par savstarpējās atbilstības pienākumu kontroles sistēmu.

(59)

Būtu jānosaka minimālā kontroles intensitāte savstarpējās atbilstības pienākumu izpildes verificēšanai. Minētā kontroles intensitāte būtu jānosaka vismaz 1 % apmērā no Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā minēto saņēmēju kopskaita, kuri ir katras kontroles iestādes kompetencē un kuri jāatlasa, pamatojoties uz atbilstošu riska analīzi.

(60)

Lai aprēķinātu pārbaudes izlasi Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minētās personu grupas gadījumā, būtu jānodrošina dalībvalstīm elastīgi nosacījumi, proti, iespēja ņemt vērā visu grupu kopumā vai katru tās locekli atsevišķi.

(61)

Būtu jādod dalībvalstīm iespēja ievērot minimālo kontroles intensitāti katras kompetentās kontroles iestādes līmenī, maksājumu aģentūras līmenī vai tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī.

(62)

Ja konkrētās tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktam vai standartiem, ir noteikta minimālā kontroles intensitāte, dalībvalstīm būtu jāievēro minētā intensitāte. Tomēr būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot vienotu kontroles intensitāti savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas. Ja dalībvalstis izvēlas šo iespēju, tām būtu jāziņo par jebkuru neatbilstības gadījumu, kas konstatēts pārbaudēs uz vietas, ievērojot nozares tiesību aktus, un jāveic turpmākas pārbaudes saistībā ar savstarpējo atbilstību.

(63)

Vienkāršošanas labad attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, kas izriet no Padomes Direktīvas 96/22/EK (10), būtu jāuzskata, ka, piemērojot uzraudzības plānos paredzēto izlases lielumu, šajā regulā noteiktā prasība par minimālo intensitāti ir izpildīta.

(64)

Būtu jānodrošina dalībvalstīm elastība, kas vajadzīga, lai minimālo kontroles intensitāti sasniegtu, izmantojot citu uz vietas veikto pārbaužu rezultātus vai aizstājot saņēmējus.

(65)

Lai nevājinātu kontroles sistēmu, jo īpaši attiecībā uz izlasi savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas, turpmākās pārbaudes, kuras veiktas attiecībā uz de minimis noteikumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā, nebūtu jāņem vērā aprēķinos, ko veic, lai noteiktu minimālo savstarpējās atbilstības pārbaudes izlasi.

(66)

Ja attiecībā uz savstarpējo atbilstību tiek konstatēta būtiska neatbilstības pakāpe, nākamajā gadā būtu jāpalielina uz vietas veikto pārbaužu skaits, lai varētu nodrošināt pieņemamu pārliecību par attiecīgo atbalsta pieteikumu pareizību. Papildu pārbaudes būtu jāattiecina uz attiecīgajiem tiesību aktiem vai standartiem.

(67)

Attiecībā uz de minimis noteikuma piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktu ir svarīgi noteikt to saņēmēju procentuālo daļu, kas būtu jāpārbauda, lai varētu pārliecināties par to, ka konstatētā neatbilstība ir novērsta.

(68)

Savstarpējās atbilstības pārbaudes izlase būtu jāveido, daļēji pamatojoties uz riska analīzi un daļēji – uz nejaušu atlasi. Kompetentajai iestādei būtu jānosaka riska faktori, jo tā labāk spēj izvēlēties attiecīgos riska faktorus. Lai nodrošinātu atbilstošu un rezultatīvu riska analīzi, būtu jānovērtē šīs riska analīzes efektivitāte un šis vērtējums katru gadu jāatjaunina, ņemot vērā katra riska faktora būtiskumu, salīdzinot nejaušas izlases un uz risku balstītas izlases rezultātus un konkrēto situāciju dalībvalstīs.

(69)

Savstarpējās atbilstības pārbaudei uz vietas paredzēto izlasi var uzlabot, atļaujot dalībvalstīm riska analīzē ņemt vērā saņēmēju dalību saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 12. pantā, kā arī saņēmēju dalību attiecīgās sertifikācijas sistēmās. Tomēr tad, ja šāda dalība tiek ņemta vērā, būtu jāpierāda, ka saņēmēji, kuri piedalās minētajās sistēmās, rada mazāku risku nekā saņēmēji, kuri minētajās sistēmās nepiedalās.

(70)

Dažos gadījumos ir būtiski savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas veikt pirms visu pieteikumu saņemšanas. Tāpēc būtu jāatļauj dalībvalstīm pārbaudes izlasi daļēji atlasīt pirms pieteikumu iesniegšanas termiņa beigām.

(71)

Parasti savstarpējās atbilstības pārbaudes izlase būtu jāatlasa no to saņēmēju ģenerālkopas, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un par kuriem atbild attiecīgā kompetentā kontroles iestāde. Atkāpjoties no šā noteikuma, izlasi var veidot atsevišķi no katras no trim saņēmēju kategorijām. Būtu jāatļauj dalībvalstīm veidot pārbaudes izlasi, pamatojoties uz tām saņēmēju izlasēm, kas atlasītas atbilstības kritēriju pārbaudēm uz vietas. Būtu jāatļauj arī kombinēt procedūras, bet tikai tad, ja tas paaugstina kontroles sistēmas efektivitāti.

(72)

Ja pārbaudēm uz vietas tiek atlasīta personu grupa, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, būtu jānodrošina, ka visi tās locekļi tiek pārbaudīti attiecībā uz attiecīgo prasību un standartu ievērošanu.

(73)

Lai veiktu savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas, viena un tā pati lauku saimniecība parasti ir jāapmeklē vairākas reizes. Lai samazinātu pārbaužu slogu gan saņēmējiem, gan administrācijām, būtu jāparedz iespēja, ka pārbaudes vajadzībām pietiek ar vienu apmeklējumu. Būtu jāprecizē minētā apmeklējuma laiks. Tomēr dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tajā pašā kalendārajā gadā tiek veikta reprezentatīva un faktiska prasību un standartu pārbaude.

(74)

Tas, ka pārbaudes uz vietas attiecina tikai uz izlasi, kurā ietilpst vismaz puse attiecīgo zemes gabalu, nedrīkstētu būt par iemeslu attiecīgā iespējamā soda proporcionālai samazināšanai.

(75)

Lai vienkāršotu savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas un labāk izmantot esošās kontroles spējas, būtu jāparedz iespēja, ka pārbaudes lauku saimniecībā var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm tajos gadījumos, kad šādu pārbaužu efektivitāte ir vismaz tāda pati kā pārbaudēs uz vietas sasniegtā efektivitāte.

(76)

Turklāt būtu jādod dalībvalstīm iespēja, veicot savstarpējās atbilstības pārbaudes uz vietas, izmantot objektīvus rādītājus, kas raksturo konkrētas prasības vai standartus. Tomēr minētajiem rādītājiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar prasībām vai standartiem, ko tie raksturo, un jāattiecas uz visiem pārbaudāmajiem elementiem.

(77)

Pārbaudes uz vietas būtu jāveic tajā kalendārajā gadā, kurā iesniegti attiecīgie atbalsta pieteikumi un maksājuma pieprasījumi. Attiecībā uz pretendentiem, kas iesniedz pieteikumu vīna nozares atbalsta shēmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, minētās pārbaudes būtu jāveic jebkurā laikā tādā termiņā, kas norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 1. punkta otrajā daļā.

(78)

Jāparedz noteikumi par detalizētu un īpašu savstarpējās atbilstības kontroles ziņojumu sagatavošanu. Inspektoriem, kuri specializējušies attiecīgajā jomā, būtu jānorāda visi konstatējumi un šo konstatējumu smaguma pakāpe, lai maksājumu aģentūra varētu noteikt ar tiem saistītos samazinājumus vai attiecīgā gadījumā lemt par izslēgšanu no maksājumiem un gada piemaksām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

(79)

Lai pārbaude uz vietas būtu rezultatīva, ir svarīgi informēt darbiniekus, kuri veic pārbaudes, par iemesliem, kādēļ saņēmējs atlasīts pārbaudei uz vietas. Dalībvalstīm būtu jādokumentē šāda informācija.

(80)

Informācija par savstarpējās atbilstības pārbaužu rezultātiem būtu jādara pieejama visām maksājumu aģentūrām, kas atbild par to maksājumu pārvaldību, uz kuriem attiecas savstarpējās atbilstības prasības, lai gadījumā, kad konstatējumi to pamato, tiktu piemēroti atbilstoši samazinājumi.

(81)

Saņēmēji būtu jāinformē par jebkuru iespējamo neatbilstību, kas konstatēta pārbaudē uz vietas. Ir lietderīgi noteikt konkrētu termiņu, kurā saņēmējiem būtu jāsaņem minētā informācija. Tomēr minētā termiņa pārsniegums nedrīkstētu dot attiecīgajiem saņēmējiem iespēju izvairīties no konstatētās neatbilstības sekām.

(82)

Attiecībā uz de minimis vai agrīnās brīdināšanas sistēmu, kas minēta attiecīgi Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā un 99. panta 2. punktā, būtu skaidri jānosaka, ka pienākums informēt saņēmēju par koriģējošo darbību nav spēkā, ja saņēmējs jau ir veicis tūlītēju darbību.

(83)

Prasības par attiecīgās neatbilstības novēršanu būtu jāizstrādā gadījumiem, kad dalībvalstis nolemj nepiemērot administratīvus sodus par neatbilstību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā un 99. panta 2. punktā.

(84)

Lai uzlabotu saziņu starp kontrolē iesaistītajām personām, būtu jāparedz, ka attiecīgie apliecinošie dokumenti pēc pieprasījuma tiek nosūtīti vai darīti pieejami maksājumu aģentūrai vai koordinējošai iestādei.

(85)

Administratīvais sods būtu jāpiemēro to maksājumu kopsummai, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un ir piešķirti vai jāpiešķir saņēmējam attiecībā uz saistītajiem atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kuri iesniegti tā kalendārā gada laikā, kad izdarīts konstatējums. Attiecībā uz pretendentiem, kas iesniedz pieteikumu vīna nozares atbalsta shēmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, administratīvais sods būtu jāpiemēro kopsummai, kas saņemta par pieteikumu, kurš iesniegts saskaņā ar minētajos pantos paredzētajām atbalsta shēmām. Attiecībā uz pārstrukturēšanas un pārveidošanas pasākumu kopsumma būtu jādala ar trīs.

(86)

Attiecībā uz personu grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, samazinājums par grupas locekļa neatbilstību būtu jāaprēķina saskaņā ar attiecīgajiem savstarpējās atbilstības noteikumiem. Piemērojot iegūto samazinājuma likmi, būtu jāņem vērā fakts, ka savstarpējās atbilstības pienākumi ir individuāli, un būtu jāievēro proporcionalitātes princips. Tomēr iespēja lemt par to, vai minēto samazinājumu piemēro visai grupai vai tikai tās locekļiem, kuri pieļāvuši neatbilstību, būtu jāatstāj dalībvalstu ziņā.

(87)

Būtu jāizveido sīki izstrādāti procedūras noteikumi un tehniskie noteikumi par administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu saistībā ar savstarpējās atbilstības pienākumiem.

(88)

Būtu jānosaka vairākas maksājumu samazināšanas un nepiešķiršanas pakāpes, kas atkarīgas no neatbilstības nopietnības, un būtu jāparedz pat iespēja saņēmēju nākamajā kalendārajā gadā pilnībā izslēgt no visiem maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

(89)

Tiešo maksājumu komiteja un Lauku attīstības komiteja nav sniegusi atzinumu priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par Regulas (ES) Nr. 1306/2013 piemērošanu attiecībā uz:

a)

paziņojumiem, kas dalībvalstīm jāsniedz Komisijai, pildot Savienības finansiālo interešu aizsardzības pienākumus;

b)

administratīvajām pārbaudēm un pārbaudēm uz vietas, kas dalībvalstīm jāveic attiecībā uz atbilstības kritērijiem, saistībām un citiem pienākumiem;

c)

uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu un pienākumu šo daudzumu palielināt vai iespēju to samazināt;

d)

ziņošanu par veiktajām pārbaudēm un verifikācijām un to rezultātiem;

e)

iestādēm, kas atbild par atbilstības pārbaužu veikšanu, kā arī attiecībā uz šādu pārbaužu saturu;

f)

īpašiem kontroles pasākumiem un metodēm, ar ko nosaka tetrahidrokanabinola saturu kaņepēs;

g)

tādas sistēmas izveidi un darbību, ar kuru veic apstiprinātu starpnozaru organizāciju verificēšanu attiecībā uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu;

h)

gadījumiem, kad atbalsta pieteikumus un maksājuma pieprasījumus, vai jebkādus citus paziņojumus, pieprasījumus vai lūgumus pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt;

i)

maksājumu daļējas vai pilnīgas atsaukšanas piemērošanu un aprēķināšanu;

j)

nepamatotu maksājumu atgūšanu un sodiem, kā arī nepamatoti piešķirtu maksājumtiesību atgūšanu un procentu piemērošanu;

k)

administratīvo sodu piemērošanu un aprēķināšanu;

l)

neatbilstības atzīšanu par maznozīmīgu;

m)

atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, un pieteikumiem maksājumtiesību piešķiršanai, arī attiecībā uz pieteikumu iesniegšanas galīgo termiņu, prasībām par pieteikumā iekļaujamo minimālo informāciju, noteikumiem par atbalsta pieteikumu grozījumiem vai to atsaukšanu, atbrīvošanu no prasības iesniegt atbalsta pieteikumus un noteikumiem, kas ļauj dalībvalstīm piemērot vienkāršotas procedūras;

n)

pārbaužu veikšanu, lai verificētu pienākumu izpildi un atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu, arī attiecībā uz noteikumiem par pielaidēm mērījumos, ko veic pārbaudēs uz vietas;

o)

tehniskajām specifikācijām, kas vajadzīgas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 V sadaļas II nodaļas vienādai īstenošanai;

p)

saimniecību nodošanu;

q)

avansa maksājumiem;

r)

tādu pārbaužu veikšanu, kuras saistītas ar savstarpējās atbilstības pienākumiem, arī attiecībā uz to, kā tiek ņemta vērā lauksaimnieka dalība saimniecību konsultatīvajā sistēmā un lauksaimnieka dalība sertifikācijas sistēmā;

s)

administratīvo sodu aprēķināšanu un piemērošanu attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, tostarp attiecībā uz saņēmējiem, kas ir personu grupa.

2. pants

Apmainīšanās ar informāciju par tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem un citām deklarācijām

1.   Lai varētu pareizi administrēt atbalsta shēmas un atbalsta pasākumus, un gadījumos, kad par tiešo maksājumu un lauku attīstības pasākumu pārvaldību attiecībā uz vienu un to pašu saņēmēju dalībvalstī ir atbildīgas vairākas maksājumu aģentūras, attiecīgā dalībvalsts veic piemērotus pasākumus, lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu to, ka informācija, kas prasīta tiešo maksājumu atbalsta pieteikumos, lauku attīstības atbalsta pieteikumos, maksājuma pieprasījumos vai citās deklarācijās, tiek nodota visu iesaistīto maksājumu aģentūru rīcībā.

2.   Ja pārbaudes neveic atbildīgā maksājumu aģentūra, attiecīgā dalībvalsts nodrošina to, ka minētā maksājumu aģentūra saņem pietiekamu informāciju par veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem. Maksājumu aģentūra pati nosaka, kāda informācija tai ir vajadzīga.

3. pants

Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu un citu deklarāciju atsaukšana

1.   Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu, maksājuma pieprasījumu vai citu deklarāciju jebkurā laikā rakstiski var pilnīgi vai daļēji atsaukt. Kompetentā iestāde dokumentē šādu atsaukumu.

Ja dalībvalsts izmanto 21. panta 3. punktā paredzētās iespējas, minētā dalībvalsts var paredzēt, ka paziņojumus elektroniskajai dzīvnieku datubāzei par dzīvnieku, kas aizvests no saimniecības, var aizstāt ar rakstisku atsaukšanu.

2.   Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par kādām neatbilstībām 1. punktā minētajos dokumentos vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, nav atļauts atsaukt tās minēto dokumentu daļas, attiecībā uz kurām neatbilstība konstatēta.

3.   Pēc atsaukšanas saskaņā ar 1. punktu saņēmēji atgriežas tādā pašā situācijā, kādā tie bija pirms attiecīgo dokumentu vai to daļas iesniegšanas.

4. pants

Acīmredzamu kļūdu labojumi un korekcijas

Tiešo maksājumu atbalsta pieteikumus, lauku attīstības atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus, un visus apliecinošos dokumentus, ko iesniedzis saņēmējs, jebkurā laikā pēc to iesniegšanas var labot un koriģēt gadījumos, kad kompetentā iestāde ir atzinusi acīmredzamas kļūdas, pamatojoties uz konkrētā gadījuma vispārīgu novērtējumu, un ar nosacījumu, ka saņēmējs ir rīkojies labticīgi.

Kompetentā iestāde var atzīt acīmredzamas kļūdas tikai tad, ja tās var uzreiz pamanīt, pārbaudot, vai pirmajā daļā minētajos dokumentos sniegtajā informācijā nav pieļautas pārrakstīšanās kļūdas.

5. pants

Samazinājumu, atteikumu, atsaukumu un sodu piemērošana

Ja neatbilstības gadījumā, kurā piemēro sodus saskaņā ar Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 (11) IV sadaļas II nodaļu, piemēro arī atsaukumus vai sodus saskaņā ar minētās regulas II sadaļas III un IV nodaļu vai saskaņā ar tās III sadaļu:

a)

samazinājumus, atteikumus, atsaukumus vai sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 II sadaļas III un IV nodaļā vai III sadaļā, piemēro attiecībā uz tiešo maksājumu shēmām vai lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā;

b)

sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļā, piemēro to maksājumu kopsummai, kuri jāpiešķir attiecīgajam saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu un uz kuriem neattiecas a) apakšpunktā minētie samazinājumi, atteikumi, atsaukumi vai sodi.

Pirmajā daļā minētos samazinājumus, atteikumus, atsaukumus un sodus piemēro saskaņā ar šīs regulas 6. pantu, neskarot papildu sodus, ko piemēro atbilstīgi citiem Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumiem.

6. pants

Secība, kādā tiešo maksājumu shēmā vai lauku attīstības pasākumā piemēro samazinājumus, atteikumus, atsaukumus un sodus

1.   Maksājuma summu, kas jāpiešķir saņēmējam saskaņā ar shēmu, kura nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, dalībvalstis nosaka, pamatojoties uz nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar minēto regulu un ar Savienības tālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām paredzētām programmām, kuras attiecīgajai tiešā atbalsta shēmai ir izveidotas attiecīgi ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 228/2013 (12) un Regulu (ES) Nr. 229/2013 (13).

2.   Attiecībā uz katru shēmu, kas nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un katru lauku attīstības pasākumu, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, kā definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 6) apakšpunktā, samazinājumus, atsaukumus un sodus vajadzības gadījumā aprēķina šādā secībā:

a)

samazinājumus un sodus, kas paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 II sadaļas IV nodaļā, izņemot sodus, kas norādīti minētās regulas 16. pantā, piemēro visos neatbilstības gadījumos;

b)

summu, kas iegūta, piemērojot a) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atteikumus, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 III sadaļā;

c)

summu, kas iegūta, piemērojot b) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 13. un 14. pantu jāpiemēro novēlotas iesniegšanas gadījumā;

d)

summu, kas iegūta, piemērojot c) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 16. pantu jāpiemēro lauksaimniecības zemes gabalu nedeklarēšanas gadījumā;

e)

summu, kas iegūta, piemērojot d) apakšpunktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu atsaukumus, kuri paredzēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 III sadaļā;

f)

summu, kas iegūta, piemērojot e) apakšpunktu, izmanto par bāzi, piemērojot:

i)

lineāro samazinājumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 51. panta 2. punktā;

ii)

lineāro samazinājumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 51. panta 3. punktā;

iii)

lineāro samazinājumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 65. panta 2. punkta c) apakšpunktā;

iv)

lineāro samazinājumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 65. panta 4. punktā;

v)

lineāro samazinājumu, kas jāpiemēro gadījumā, kad saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 41. pantu veicamie maksājumi pārsniedz valsts maksimālo apjomu, kurš noteikts saskaņā ar minētās regulas 42. panta 2. punktu.

3.   Summu, kas iegūta, piemērojot 2. punkta f) apakšpunktu, izmanto par bāzi:

a)

piemērojot maksājumu samazinājumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 11. pantā;

b)

piemērojot procentuālu lineāro samazinājumu, kas noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 7. panta 1. punkta otro daļu;

c)

piemērojot korekcijas likmi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 8. pantā.

4.   Maksājuma summu, kas iegūta, piemērojot 3. punktu, izmanto par bāzi, lai aprēķinātu samazinājumus, kuri saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu piemērojami par savstarpējās atbilstības neievērošanu.

7. pants

Nepamatotu maksājumu atgūšana

1.   Ja ir veikts nepamatots maksājums, saņēmējs atmaksā attiecīgo summu un attiecīgā gadījumā maksā procentus, kas aprēķināti saskaņā ar 2. punktu.

2.   Procentus aprēķina par laikposmu no atmaksas termiņa, kas saņēmējam noteikts atgūšanas rīkojumā un nepārsniedz 60 dienas, līdz atmaksas vai atskaitījuma veikšanas dienai.

Piemērojamo procentu likmi aprēķina saskaņā ar valsts tiesību aktiem, bet tā nedrīkst būt zemāka par procentu likmi, kas piemērojama summu atgūšanai saskaņā ar attiecīgās valsts noteikumiem.

3.   Atmaksāšanas pienākumu, uz kuru norādīts 1. punktā, nepiemēro, ja maksājums veikts kompetentās iestādes vai citas iestādes kļūdas dēļ un ja ir pamats uzskatīt, ka saņēmējs nevarēja atklāt šo kļūdu.

Tomēr, ja kļūda ir saistīta ar faktiem, kas ir būtiski attiecīgā maksājuma aprēķināšanai, pirmo daļu piemēro tikai tad, ja lēmums par atgūšanu nav paziņots 12 mēnešu laikā pēc maksājuma.

8. pants

Saimniecību nodošana

1.   Šajā pantā:

a)

“saimniecības nodošana” ir pārdošana, iznomāšana vai jebkurš līdzīgs darījuma veids attiecībā uz attiecīgajām ražošanas vienībām;

b)

“saimniecības nodevējs” ir saņēmējs, kura saimniecība tiek nodota citam saņēmējam;

c)

“saimniecības pārņēmējs” ir saņēmējs, kuram tiek nodota saimniecība.

2.   Ja viens saņēmējs citam saņēmējam visu saimniecību kopumā nodod pēc tam, kad ir iesniegts tiešo maksājumu atbalsta pieteikums, lauku attīstības atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, un pirms ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi, saimniecības nodevējam par nodoto saimniecību atbalstu nepiešķir.

3.   Atbalstu, par kuru pieteikumu iesniedzis saimniecības nodevējs, vai maksājumu, kuru pieprasījis saimniecības nodevējs, saimniecības pārņēmējam piešķir tad, ja:

a)

laikposmā, kas jānosaka dalībvalstīm, saimniecības pārņēmējs informē kompetento iestādi par nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu;

b)

saimniecības pārņēmējs iesniedz visus pierādījumus, ko prasa kompetentā iestāde;

c)

attiecībā uz nodoto saimniecību ir izpildīti visi atbalsta piešķiršanas nosacījumi.

4.   Tiklīdz saimniecības pārņēmējs informē kompetento iestādi un pieprasa atbalsta maksājumu saskaņā ar 3. punkta a) apakšpunktu:

a)

visas saimniecības nodevēja tiesības un pienākumi, kas izriet no juridiskajām attiecībām starp saimniecības nodevēju un kompetento iestādi, pamatojoties uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumu, lauku attīstības atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, tiek nodoti saimniecības pārņēmējam;

b)

visas darbības, kas vajadzīgas atbalsta piešķiršanai, un visas deklarācijas, ko saimniecības nodevējs ir iesniedzis pirms nodošanas, attiecīgo Savienības noteikumu piemērošanas vajadzībām attiecina uz saimniecības pārņēmēju;

c)

nodoto saimniecību attiecībā uz konkrēto pieprasījumu gadu vajadzības gadījumā uzskata par atsevišķu saimniecību.

5.   Dalībvalstis vajadzības gadījumā var nolemt piešķirt atbalstu saimniecības nodevējam. Tādā gadījumā:

a)

saimniecības pārņēmējam atbalstu nepiešķir;

b)

dalībvalstis mutatis mutandis piemēro 2., 3. un 4. punktā izklāstītās prasības.

9. pants

Paziņojumi

1.   Katru gadu līdz 15. jūlijam attiecībā uz visām tiešo maksājumu shēmām, lauku attīstības pasākumiem un vīna nozarē izveidotajām tehniskās palīdzības un atbalsta shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā, dalībvalstis paziņo Komisijai kontroles datus un kontroles statistiku par iepriekšējo kalendāro gadu un jo īpaši šādas ziņas:

a)

datus, kas attiecas uz katru saņēmēju, proti, datus par atbalsta pieteikumiem un maksājuma pieprasījumiem, deklarētajām un/vai pieprasījumā iekļautajām platībām un dzīvniekiem, administratīvo pārbaužu, uz vietas veikto pārbaužu un ex post pārbaužu rezultātiem;

b)

attiecīgā gadījumā – pārbaužu rezultātus, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību, tostarp ziņas par attiecīgajiem maksājumu samazinājumiem un nepiešķiršanu.

Šādus paziņojumus sniedz ar elektroniskiem līdzekļiem, izmantojot kontroles datu un kontroles statistikas nosūtīšanas tehniskās specifikācijas, kuras Komisija nodevusi dalībvalstu rīcībā.

2.   Līdz 2015. gada 15. jūlijam dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iespējām, ko tās izvēlējušās, lai kontrolētu savstarpējās atbilstības prasību izpildi, un par kompetentajām kontroles iestādēm, kas atbild par savstarpējās atbilstības prasību un standartu pārbaudēm. Visas izmaiņas minētajā ziņojumā sniegtajā informācijā paziņo nekavējoties.

3.   Katru gadu līdz 15. jūlijam dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par pasākumiem, ko tās veikušas attiecībā uz brīvprātīga saistītā atbalsta administrēšanu un kontroli iepriekšējā kalendārajā gadā.

4.   Integrētās sistēmas satvarā apkopotos elektroniskos datus izmanto, lai papildinātu informāciju, kas jānosūta Komisijai saskaņā ar nozares noteikumiem.

II   SADAĻA

INTEGRĒTĀ ADMINISTRĀCIJAS UN KONTROLES SISTĒMA

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

10. pants

Tiešo maksājumu avanss

Tiešos maksājumus attiecībā uz atbalsta pieteikumiem par kārtējo gadu dalībvalstis saņēmējiem var izmaksāt avansā, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi. Atlikuma maksājumā, kas jāpiešķir saņēmējiem no 1. decembra, ņem vērā korekcijas likmi, kas finanšu disciplīnas vajadzībām tajā laikā piemērojama visai tiešo maksājumu kopsummai attiecīgajā kalendārajā gadā.

II   NODAĻA

Atbalsta pieteikumi un maksājuma pieprasījumi

1.   iedaļa

Kopīgi noteikumi

11. pants

Procedūru vienkāršošana

1.   Ja vien Regulās (ES) Nr. 1305/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1307/2013, Deleģētajā regulā (ES) Nr. 640/2014 vai šajā regulā nav paredzēts citādi, dalībvalstis var atļaut vai pieprasīt, lai visu šajā regulā paredzēto informāciju saņēmējs nosūtītu iestādēm un iestādes nosūtītu saņēmējam ar elektroniskiem līdzekļiem, ar nosacījumu, ka tas nerada saņēmēju diskrimināciju un tiek veikti pienācīgi pasākumi, lai jo īpaši nodrošinātu to, ka:

a)

saņēmējs tiek nepārprotami identificēts;

b)

saņēmējs izpilda visas prasības, kas paredzētas attiecīgajā tiešo maksājumu shēmā vai lauku attīstības pasākumā;

c)

nosūtītie dati ir ticami attiecīgās tiešo maksājumu shēmas vai lauku attīstības pasākuma pareizas pārvaldības vajadzībām; ja izmanto datus, kuri iekļauti elektroniskajā dzīvnieku datubāzē, kas definēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 9) apakšpunktā, minētā datubāze nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgās tiešo maksājumu shēmas vai lauku attīstības pasākuma pareizai pārvaldībai;

d)

ja pavaddokumentus elektroniski nosūtīt nav iespējams, kompetentās iestādes šādus dokumentus saņem tajos pašos termiņos, kas paredzēti nosūtīšanai ar neelektroniskiem līdzekļiem.

2.   Attiecībā uz atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanu dalībvalstis, ievērojot 1. punktā minētos nosacījumus, var paredzēt vienkāršotas procedūras, ja iestādēm jau ir pieejami dati, jo īpaši tad, ja pēc atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma pēdējās iesniegšanas saskaņā ar attiecīgo tiešo maksājumu shēmu vai lauku attīstības pasākumu situācijā nav izmaiņu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā. Dalībvalstis var nolemt atbalsta pieteikumu un maksājuma pieprasījumu vajadzībām izmantot datus, kas iegūti no valsts iestāžu rīcībā esošiem datu avotiem. Tādā gadījumā dalībvalsts nodrošina to, ka minētie datu avoti nodrošina tādu ticamības pakāpi, kāda vajadzīga datu pareizai pārvaldībai, lai garantētu minēto datu ticamību, integritāti un drošību.

3.   Informāciju, kas jānorāda apliecinošajos dokumentos, kuri jāiesniedz kopā ar atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, kompetentā iestāde, kad tas ir iespējams, var pieprasīt tieši no informācijas avota.

12. pants

Vispārīgi noteikumi attiecībā uz vienoto pieteikumu un uz lauku attīstības pasākumiem paredzēta atbalsta pieteikumu iesniegšanu

1.   Ja dalībvalstis saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu nolemj, ka tiešo maksājumu atbalsta pieteikumi un lauku attīstības pasākumu maksājuma pieprasījumi ir jāiekļauj vienotajā pieteikumā, šīs regulas 20., 21. un 22. pantu mutatis mutandis piemēro attiecībā uz konkrētajām prasībām, kas noteiktas atbalsta pieteikumam un/vai maksājuma pieprasījumam saskaņā ar minētajām shēmām vai pasākumiem.

2.   Saņēmējs, kurš iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no platībatkarīgo tiešo maksājumu shēmām vai lauku attīstības pasākumiem, gadā var iesniegt tikai vienu vienoto pieteikumu.

3.   Dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras lauku attīstības pasākumiem paredzēta atbalsta pieteikumu iesniegšanai.

13. pants

Vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu iesniegšanas galīgais termiņš

1.   Dalībvalstis nosaka galīgos termiņus, līdz kuriem jāiesniedz vienotais pieteikums, atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi. Šis galīgais termiņš katru gadu nav vēlāks par 15. maiju. Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija var noteikt vēlāku datumu, kas nav vēlāks par 15. jūniju.

Nosakot galīgos termiņus, dalībvalstis ņem vērā laikposmu, kas vajadzīgs, lai būtu pieejami visi dati, kas vajadzīgi atbalsta pareizai administratīvajai un finansiālajai pārvaldībai, un nodrošina to, ka ir iespējams ieplānot faktiskas pārbaudes.

2.   Dažos apgabalos, kuros ir atšķirīgi klimatiskie apstākļi, kā galīgo termiņu, kas minēts šā panta 1. punktā, var noteikt vēlāku datumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 78. panta otrajā daļā minēto procedūru.

14. pants

Vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma saturs

1.   Vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

a)

saņēmēja identitātes datus;

b)

ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem;

c)

maksājumtiesību identifikāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu pamata maksājuma shēmas vajadzībām;

d)

datus, kas ļauj nepārprotami identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā, to platību, kas izteikta hektāros ar divām zīmēm aiz komata, atrašanās vietu un vajadzības gadījumā papildu norādes par šo lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu;

e)

attiecīgā gadījumā datus, kas ļauj nepārprotami identificēt lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem;

f)

vajadzības gadījumā visus apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar attiecīgo shēmu un/vai pasākumu;

g)

saņēmēja apliecinājumu par to, ka viņam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem;

h)

attiecīgā gadījumā saņēmēja norādi par to, ka uz viņu attiecas nelauksaimniecības darījumdarbības veidu vai darbību saraksts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta pirmajā un otrajā daļā.

2.   Lai varētu identificēt 1. punkta c) apakšpunktā minētās maksājumtiesības, veidlapu sagatavēs, ko saņēmējiem nodrošina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, norāda maksājumtiesību identifikāciju saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 7. pantā paredzēto identifikācijas un reģistrācijas sistēmu.

3.   Pamata maksājuma shēmas pirmajā piemērošanas gadā dalībvalstis attiecībā uz maksājumtiesībām var atkāpties no šā panta un šīs regulas 17. panta.

15. pants

Grozījumi vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā

1.   Pēc vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgā termiņa vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā var pievienot vai koriģēt atsevišķus lauksaimniecības zemes gabalus vai atsevišķas maksājumtiesības ar nosacījumu, ka ir ievērotas prasības, kas paredzētas attiecīgajās tiešo maksājumu shēmās vai lauku attīstības pasākumos.

Izmaiņas, kas saistītas ar izmantojumu vai tiešo maksājumu shēmu, vai lauku attīstības pasākumu attiecībā uz atsevišķiem lauksaimniecības zemes gabaliem vai maksājumtiesībām, kas jau ir deklarētas vienotajā pieteikumā, drīkst izdarīt ar tādiem pašiem nosacījumiem.

Ja pirmajā un otrajā daļā minētie grozījumi attiecas uz apliecinošajiem dokumentiem vai līgumiem, kas jāiesniedz, ir atļauts izdarīt attiecīgus grozījumus arī šajos dokumentos vai līgumos.

2.   Grozījumus, kas izdarīti saskaņā ar 1. punktu, līdz attiecīgā gada 31. maijam rakstiski paziņo kompetentajai iestādei, izņemot Igauniju, Latviju, Lietuvu, Somiju un Zviedriju, kurās tos paziņo līdz attiecīgā gada 15. jūnijam.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis grozījumu paziņošanai var noteikt agrāku galīgo termiņu. Tomēr šis datums nevar būt agrāks par 15 kalendārajām dienām pēc vienotā pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma iesniegšanas galīgā termiņa, kas noteikts saskaņā ar 13. panta 1. punktu.

3.   Ja kompetentā iestāde jau ir informējusi saņēmēju par neatbilstību vienotajā pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā vai ja kompetentā iestāde ir paziņojusi saņēmējam par nodomu veikt pārbaudi uz vietas, vai ja pārbaudē uz vietas ir atklāta neatbilstība, attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem, saistībā ar kuriem ir konstatēta neatbilstība, nav atļauts izdarīt grozījumus saskaņā ar 1. punktu.

16. pants

Veidlapu sagatavju labošana

Iesniedzot vienotā pieteikuma, atbalsta pieteikuma un/vai maksājuma pieprasījuma veidlapu, saņēmējs izdara labojumus Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā minētajā veidlapas sagatavē, ja ir radušies grozījumi, piemēram, ir nodotas maksājumtiesības atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1307/2013 34. pantam, vai ja informācija, kas iekļauta veidlapu sagatavēs, ir nepareiza.

2.   iedaļa

Platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumi un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumi

17. pants

Īpašas prasības attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumiem un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

1.   Lai varētu identificēt visus lauksaimniecības zemes gabalus saimniecībā un/vai lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, kā minēts 14. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar veidlapu sagatavēm un atbilstošu grafisko materiālu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā, izmantojot ĢIS saskarni, kas ļauj apstrādāt deklarēto platību telpiskos un burtciparu datus (turpmāk “ģeotelpiskā atbalsta pieteikuma veidlapa”).

2.   Šā panta 1. punktu piemēro šādi:

a)

no 2016. pieprasījumu gada – saņēmēju skaitam, kas atbilst tam, kāds nepieciešams, lai aptvertu vismaz 25 % kopējās platības, kura iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas vai vienotā platībmaksājuma shēmas vajadzībām;

b)

no 2017. pieprasījumu gada – saņēmēju skaitam, kas atbilst tam, kāds nepieciešams, lai aptvertu vismaz 75 % kopējās platības, kura iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas vai vienotā platībmaksājuma shēmas vajadzībām;

c)

no 2018. pieprasījumu gada – visiem saņēmējiem.

3.   Ja saņēmējs nevar iesniegt atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu, izmantojot ģeotelpisko atbalsta pieteikuma veidlapu, kompetentā iestāde nodrošina saņēmēju ar:

a)

nepieciešamo tehnisko palīdzību vai

b)

veidlapu sagatavēm un atbilstošu grafisko materiālu papīra formā. Šādā gadījumā kompetentā iestāde pārraksta no saņēmēja iegūto informāciju ģeotelpiskajā atbalsta pieteikuma veidlapā.

4.   Veidlapu sagatavēs, kas nodrošinātas saņēmējam, ir norādīta maksimālā atbalsttiesīgā platība atsauces zemes gabalā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un platība, kas katram lauksaimniecības zemes gabalam iepriekšējā gadā noteikta pamata maksājuma shēmas, vienotā platībmaksājuma shēmas un/vai platībatkarīgā lauku attīstības pasākuma vajadzībām.

Grafiskajā materiālā, kas nodrošināts saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktu, ir norādītas atsauces zemes gabalu robežas un unikālā identifikācija, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 1. punktā, un iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes gabalu robežas, lai saņēmējs varētu pareizi norādīt katra lauksaimniecības zemes gabala lielumu un atrašanās vietu. No 2016. pieprasījumu gada tajā ir norādīts arī iepriekšējā gadā noteikto ekoloģiski nozīmīgo platību veids, lielums un atrašanās vieta.

5.   Saņēmējs nepārprotami identificē un deklarē katra lauksaimniecības zemes gabala platību un attiecīgā gadījumā ekoloģiski nozīmīgo platību veidu, lielumu un atrašanās vietu. Attiecībā uz zaļo maksājumu saņēmējs norāda arī deklarēto lauksaimniecības zemes gabalu izmantojumu.

Šajā nolūkā saņēmējs var apstiprināt informāciju, kas jau sniegta veidlapas sagatavē. Tomēr, ja informācija par lauksaimniecības zemes gabala platību, atrašanās vietu vai robežām vai attiecīgā gadījumā par ekoloģiski nozīmīgo platību lielumu un atrašanās vietu nav pareiza vai ir nepilnīga, saņēmējs izlabo veidlapas sagatavē sniegto informāciju vai izdara tajā izmaiņas.

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz saņēmēju labojumiem vai papildinājumiem veidlapas sagatavē, novērtē to, vai ir nepieciešams atjaunināt atbilstošo atsauces zemes gabalu, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 3. punktu.

6.   Ja saņēmējs īsteno līdzvērtīgas prakses saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta a) apakšpunktu, uzņemoties saistības saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1698/2005 (14) 39. panta 2. punktu vai Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu, šīs saistības norāda atbalsta pieteikumā ar atsauci uz atbilstošo maksājuma pieprasījumu.

Ja saņēmējs īsteno līdzvērtīgas prakses, izmantojot valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktu, attiecībā uz veidlapas sagatavi un saņēmēja deklarāciju mutatis mutandis piemēro šā panta 4. un 5. punktu.

Lai varētu veikt reģionālu vai kolektīvu īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu un 46. panta 6. punktu un attiecībā uz daļu no ekoloģiski nozīmīgās platības pienākumiem, kas saņēmējiem jāpilda individuāli, saņēmēji, kuri piedalās šādā reģionālā vai kolektīvā īstenošanā, attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nepārprotami identificē un deklarē ekoloģiski nozīmīgās platības veidu, lielumu un atrašanās vietu saskaņā ar šā panta 5. punktu. Atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā saņēmēji atsaucas uz deklarāciju par reģionālo vai kolektīvo īstenošanu, kas minēta šīs regulas 18. pantā.

7.   Attiecībā uz platībām, ko izmanto kaņepju audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktu, vienotajā pieteikumā iekļauj:

a)

visu informāciju, kas vajadzīga ar kaņepēm apsēto zemes gabalu identifikācijai, un norāda iesēto kaņepju šķirnes;

b)

norādi par izlietoto sēklu daudzumu (kg uz hektāru);

c)

oficiālās etiķetes, kas izmantotas uz sēklu iepakojuma saskaņā ar Padomes Direktīvu 2002/57/EK (15) un jo īpaši tās 12. pantu, vai jebkuru citu dokumentu, ko dalībvalsts atzinusi par līdzvērtīgu.

Atkāpjoties no pirmās daļas c) apakšpunkta, etiķetes iesniedz vēlākais līdz 30. jūnijam, ja sēšana notiek pēc vienotā pieteikuma iesniegšanas galīgā termiņa. Ja šīs etiķetes ir jāiesniedz arī citām valsts iestādēm, dalībvalstis var noteikt, ka minētās etiķetes pēc iesniegšanas saskaņā ar minēto apakšpunktu atdod atpakaļ saņēmējam. Uz atdotajām etiķetēm izdara atzīmi, ka tās izmantotas pieteikuma iesniegšanai.

8.   Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 2. nodaļā paredzēto kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu vienotajā pieteikumā iekļauj:

a)

izmantoto kokvilnas sēklu šķirnes nosaukumu;

b)

vajadzības gadījumā tās apstiprinātās starpnozaru organizācijas nosaukumu un adresi, kurā saņēmējs ir biedrs.

9.   Platības, kas nav izmantotas to atbalsta shēmu mērķiem, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III, IV un V sadaļā, vai vīna nozarē izveidoto atbalsta shēmu mērķiem, kas minētas Regulā (ES) Nr. 1308/2013, deklarē vienā vai vairākas pozīcijās “cits izmantojums”.

18. pants

Deklarācija par reģionālu vai kolektīvu īstenošanu

Attiecībā uz katru reģionālo vai kolektīvo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. vai 6. punktu iesniedz deklarāciju par reģionālu vai kolektīvu īstenošanu, papildinot katra iesaistītā saņēmēja atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu.

Šajā deklarācijā iekļauj visu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu pārliecināties par to, kā tiek pildīti reģionālās vai kolektīvās īstenošanas pienākumi saskaņā ar minētās regulas 46. panta 5. vai 6. punktu, jo īpaši verificēt:

a)

katra iesaistītā saņēmēja unikālo identifikāciju;

b)

minimālo procentuālo daļu, kas individuāli jānodrošina katram saņēmējam, kurš piedalās īstenošanā, kā norādīts minētās regulas 46. panta 6. punkta otrajā daļā;

c)

to vienlaidu struktūru kopējo platību blakus esošajās ekoloģiski nozīmīgajās platībās, uz ko norādīts minētās regulas 46. panta 5. punktā, vai kopīgajā ekoloģiski nozīmīgajā platībā, uz ko norādīts minētās regulas 46. panta 6. punktā, attiecībā uz kuru pienākumus pilda kolektīvi;

d)

iepriekš sagatavoto grafisko materiālu, kurā norādītas to atsauces zemes gabalu robežas un unikālā identifikācija, kas izmantojami, lai nepārprotami identificētu vienlaidu struktūras blakus esošajās ekoloģiski nozīmīgajās platībās vai kopīgajā ekoloģiski nozīmīgajā platībā un norādītu to robežas.

Ja notiek reģionāla īstenošana un detalizētajā plānā, kas paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 46. panta 6. punktā, ir iekļauta visa informācija, kas uzskaitīta šā panta otrajā daļā, tad pirmajā daļā minēto deklarāciju var aizstāt ar atsauci uz plānu.

Kolektīvas īstenošanas gadījumā pirmajā daļā minēto deklarāciju papildina ar rakstisku vienošanos, kā paredzēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 47. panta 4. punktā.

19. pants

Pieteikumi, kas saistīti ar dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un izstāšanos no tās

1.   Pieteikumos, kas 2015. gadā iesniegti par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktā, iekļauj atsauci uz vienoto pieteikumu, kuru tas pats saņēmējs iesniedzis par 2015. pieprasījumu gadu, un attiecīgā gadījumā saņēmēja apliecinājumu, ka viņam ir zināmi mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas īpašie nosacījumi, kas paredzēti minētās regulas 64. pantā.

Dalībvalstis var nolemt, ka pirmajā daļā minētais pieteikums ir jāiesniedz kopā ar vienoto pieteikumu vai kā tā daļa.

2.   No 2016. pieprasījumu gada dalībvalstis nodrošina vienkāršotu pieteikumu iesniegšanas procedūru, uz ko norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktā.

3.   Veidlapu sagataves, kas jāizmanto 2. punktā minētajā pieteikumu iesniegšanas procedūrā, sagatavo, pamatojoties uz informāciju, kas ietverta par 2015. pieprasījumu gadu iesniegtajā vienotajā pieteikumā, un tajās jo īpaši iekļauj:

a)

visu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu noteikt atbilstību Regulas (ES) Nr. 1307/2013 64. pantam, un attiecīgā gadījumā visu papildu informāciju, kas nepieciešama, lai apliecinātu, ka saņēmējs joprojām atbilst minētās regulas 9. panta prasībām;

b)

saņēmēja apliecinājumu par to, ka viņam ir zināmi mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas īpašie nosacījumi, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 64. pantā.

Ja dalībvalstis izvēlas maksāšanas metodi, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 63. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, nepiemērojot tā trešo daļu, veidlapu sagataves, atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, nodrošina saskaņā ar šīs nodaļas 1. iedaļu.

4.   Saņēmēji, kas nolemj attiecībā uz nākamo gadu pēc 2015. gada izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 62. panta 1. punkta otro daļu vai minētās regulas 62. panta 2. punktu, dalībvalstu noteiktajā kārtībā informē kompetento iestādi par savu izstāšanos.

3.   iedaļa

Citi pieteikumi

20. pants

Īpašie noteikumi attiecībā uz tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem

Saņēmējs, kurš neiesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar kādu no platībatkarīgā atbalsta shēmām, bet iesniedz atbalsta pieteikumu saskaņā ar citu shēmu, kas nosaukta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, vai vīna nozares atbalsta shēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, un kura rīcībā ir lauksaimniecības platība, deklarē minētās platības atbalsta pieteikuma veidlapā saskaņā ar šīs regulas 17. pantu.

Saņēmējs, uz kuru attiecas tikai savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu, savā atbalsta pieteikuma veidlapā deklarē viņa rīcībā esošās platības par katru kalendāro gadu, kurā minētie pienākumi tiek piemēroti.

Tomēr dalībvalstis var atbrīvot saņēmējus no pirmajā un otrajā daļā paredzētajiem pienākumiem, ja attiecīgo informāciju dara pieejamu kompetentajām iestādēm, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 61. pantu izmantojot citas administratīvās un kontroles sistēmas, kas garantē savietojamību ar integrēto sistēmu.

21. pants

Prasības, ko piemēro ganāmpulka atbalsta pieteikumam un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

1.   Ganāmpulka atbalsta pieteikumā, kas definēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 15) apakšpunktā, vai maksājuma pieprasījumā, kuru iesniedz tādu ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu satvarā, kas definēti minētās regulas 2. panta 1. punkta otrās daļas 14) apakšpunktā, iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, un jo īpaši:

a)

saņēmēja identitātes datus;

b)

atsauci uz vienoto pieteikumu, ja tas jau ir iesniegts;

c)

katra veida dzīvnieku skaitu, par ko ir iesniegts ganāmpulka atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums, un – attiecībā uz liellopiem – dzīvnieku identifikācijas kodu;

d)

attiecīgā gadījumā saņēmēja apņemšanos turēt c) apakšpunktā minētos dzīvniekus savā saimniecībā laikposmā, ko noteikusi dalībvalsts, un informāciju par atrašanās vietu vai vietām, kur dzīvnieki tiks turēti, tostarp attiecīgo laikposmu;

e)

vajadzības gadījumā visus apliecinošos dokumentus, kas vajadzīgi, lai noteiktu tiesības uz atbalstu saskaņā ar attiecīgo shēmu vai pasākumu;

f)

saņēmēja apliecinājumu par to, ka viņam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrēto atbalstu.

2.   Katram dzīvnieku audzētājam ir tiesības bez ierobežojumiem, ar pieņemamu periodiskumu un bez liekas kavēšanās iegūt no kompetentās iestādes informāciju par elektroniskajā dzīvnieku datubāzē iekļautajiem datiem, kas attiecas uz viņu un viņa dzīvniekiem. Iesniedzot ganāmpulka atbalsta pieteikumu vai maksājuma pieprasījumu, saņēmējs deklarē, ka dati ir pareizi un pilnīgi, vai arī izlabo nepareizos datus, vai pievieno trūkstošos datus.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka daļa no 1. punktā minētās informācijas ganāmpulka atbalsta pieteikumā vai maksājuma pieprasījumā nav jāiekļauj, ja tā jau ir paziņota kompetentajai iestādei.

4.   Dalībvalstis var ieviest procedūras, ar kādām elektroniskās dzīvnieku datubāzes datus var izmantot ganāmpulka atbalsta pieteikuma vai maksājuma pieprasījuma vajadzībām, ja elektroniskā dzīvnieku datubāze nodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgo atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu pareizai pārvaldībai atsevišķu dzīvnieku līmenī.

Procedūras, kas minētas pirmajā daļā, var ietvert sistēmu, saskaņā ar kuru saņēmējs var iesniegt atbalsta pieteikumu par visiem dzīvniekiem, par kuriem dalībvalsts noteiktā datumā vai laikposmā ir tiesības pretendēt uz atbalstu, pamatojoties uz elektroniskajā dzīvnieku datubāzē iekļautajiem datiem.

Tādā gadījumā dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka:

a)

saskaņā ar attiecīgajai atbalsta shēmai un/vai atbalsta pasākumam piemērojamajiem noteikumiem otrajā daļā minētais datums vai laikposms ir skaidri noteikts un zināms saņēmējam;

b)

saņēmējam ir zināms, ka visus potenciāli atbalsttiesīgos dzīvniekus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, uzskata par dzīvniekiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 31. pantā.

5.   Dalībvalstis var paredzēt, ka daļu no 1. punktā minētās informācijas var nosūtīt vai nosūta ar minēto dalībvalstu apstiprinātas struktūras vai struktūru starpniecību. Tomēr par nosūtītajiem datiem joprojām atbild saņēmējs.

4.   iedaļa

Īpaši noteikumi par maksājumtiesībām

22. pants

Maksājumtiesību piešķiršana vai to vērtības palielināšana

1.   Pieteikumus maksājumtiesību piešķiršanai vai to vērtības palielināšanai pamata maksājuma shēmas satvarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 20. pantu, 24. pantu, 30. pantu, izņemot tā 7. punkta e) apakšpunktu, un 39. pantu iesniedz līdz dalībvalstu noteiktam termiņam. Noteiktais termiņš nav vēlāks par attiecīgā kalendārā gada 15. maiju.

Tomēr Igaunija, Latvija, Lietuva, Somija un Zviedrija var noteikt vēlāku datumu, kas nav vēlāks par attiecīgā kalendārā gada 15. jūniju.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka pieteikumu maksājumtiesību piešķiršanai iesniedz vienlaikus ar atbalsta pieteikumu pamata maksājuma shēmas satvarā.

23. pants

Nepamatotu maksājumtiesību atgūšana

1.   Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka piešķirto maksājumtiesību skaits ir pārāk liels, šo piešķirto maksājumtiesību skaita pārsniegumu ieskaita atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 30. pantā.

Ja pirmajā daļā minēto kļūdu ir pieļāvusi kompetentā iestāde vai cita iestāde un ja ir pamats uzskatīt, ka saņēmējs nevarēja atklāt šo kļūdu, pārējo minētajam saņēmējam piešķirto maksājumtiesību vērtība tiek attiecīgi koriģēta.

Ja attiecīgais saņēmējs, kuram ir piešķirts pārāk liels maksājumtiesību skaits, maksājumtiesības jau ir nodevis citiem saņēmējiem, pirmajā daļā paredzētais pienākums ir saistošs arī šiem maksājumtiesību saņēmējiem proporcionāli tiem nodoto maksājumtiesību skaitam, ja saņēmējam, kuram sākotnēji tika piešķirtas maksājumtiesības, nav pietiekama skaita maksājumtiesību, lai segtu nepamatoti piešķirto maksājumtiesību skaitu.

2.   Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka maksājumi, kurus saņēmējs ir saņēmis attiecībā uz 2014. gadu, kā norādīts minētās regulas 26. panta 2. punkta pirmajā daļā, vai to maksājumtiesību vērtība, kas saņēmējam bija dienā, kad tika iesniegts pieteikums par 2014. gadu, kā norādīts minētās regulas 26. panta 3. punkta pirmajā daļā, vai maksājumtiesību vienības vērtība, kā norādīts minētās regulas 26. panta 5. punktā, vai maksājumtiesību vienības vērtības palielinājums, kā norādīts minētās regulas 30. panta 10. punktā, vai tā atbalsta kopējā vērtība, ko šis saņēmējs saņēmis par kalendāro gadu pirms pamata maksājuma shēmas ieviešanas, kā norādīts minētās regulas 40. panta 3. punkta pirmajā daļā, ir bijuši pārāk lieli, tiek atbilstoši koriģēta minēto maksājumtiesību vērtība, kas pamatojās uz nepareiziem attiecīgā saņēmēja atsauces datiem.

Minēto korekciju veic arī attiecībā uz maksājumtiesībām, kuras jau ir nodotas citiem saņēmējiem.

Samazinājuma vērtību ieskaita valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 30. pantā.

3.   Ja pēc tam, kad saņēmējiem ir piešķirtas maksājumtiesības saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013, tiek konstatēts, ka uz vienu un to pašu saņēmēju attiecas situācija, kas minēta 1. punktā, un situācija, kas minēta 2. punktā, visu maksājumtiesību vērtības korekcija, kas minēta 2. punktā, tiek veikta pirms nepamatoto maksājumtiesību ieskaitīšanas atpakaļ valsts rezervē vai reģionālajās rezervēs saskaņā ar 1. punktu.

4.   Maksājumtiesību skaita un/vai vērtības korekcijas, kas paredzētas šajā pantā, nav iemesls atlikušo maksājumtiesību sistemātiskai pārrēķināšanai.

5.   Dalībvalstis var nolemt neatgūt nepamatotās maksājumtiesības, ja minēto maksājumtiesību kopējā vērtība, kas elektroniskajā maksājumtiesību identifikācijas un reģistrācijas reģistrā norādīta laikā, kad notiek verifikācijas ar mērķi veikt šajā pantā paredzētās korekcijas, ir EUR 50 vai mazāka attiecībā uz jebkuru gadu, kurā tiek īstenota pamata maksājuma shēma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013.

Summas, kas nepamatoti izmaksātas attiecībā uz pieprasījumu gadiem pirms korekciju veikšanas, atgūst saskaņā ar šīs regulas 7. pantu. Nosakot minētās nepamatotās summas, ņem vērā šajā pantā paredzēto korekciju ietekmi uz maksājumtiesību skaitu un attiecīgā gadījumā vērtību visos attiecīgajos gados.

III   SADAĻA

PĀRBAUDES

I   NODAĻA

Kopīgi noteikumi

24. pants

Vispārīgie principi

1.   Šajā regulā paredzētās administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic tā, lai nodrošinātu faktisku verifikāciju attiecībā uz:

a)

tiešo maksājumu atbalsta pieteikumā, lauku attīstības atbalsta pieteikumā, maksājuma pieprasījumā vai citā deklarācijā sniegtās informācijas pareizību un pilnīgumu;

b)

visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas saistīti ar attiecīgo atbalsta shēmu un/vai atbalsta pasākumu, un noteikumiem, saskaņā ar kuriem ir piešķirts atbalsts vai atbrīvojums no pienākumiem;

c)

prasībām un standartiem, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību.

2.   Dalībvalstis nodrošina to, ka atbilstību visiem piemērojamajiem nosacījumiem, kas noteikti Savienības tiesību aktos vai attiecīgos valsts tiesību aktos un dokumentos, kuros noteikta īstenošanas kārtība, vai lauku attīstības programmā, var pārbaudīt saskaņā ar verificējamu rādītāju kopumu, kas jānosaka dalībvalstīm.

3.   Administratīvo pārbaužu un uz vietas veikto pārbaužu rezultātus novērtē, lai noteiktu, vai konstatētās problēmas vispār varētu radīt risku citām līdzīgām darbībām, saņēmējiem vai citām struktūrām. Novērtējumā nosaka arī šādu situāciju cēloņus, turpmāku pārbaudi, kas varētu būt nepieciešama, un vajadzīgās koriģējošās un profilaktiskās darbības.

4.   Kompetentā iestāde veic fiziskas pārbaudes uz vietas gadījumos, kad (no satelīta vai gaisa uzņemtu) ortofotoattēlu interpretācija nenodrošina rezultātus, kas ļautu izdarīt nepārprotamus, kompetento iestādi apmierinošus secinājumus par tās platības atbalsttiesīgumu vai pareizo lielumu, kurā veic administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas.

5.   Šo nodaļu piemēro visām pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo regulu, un tās piemērošana neskar īpašos noteikumus, kas paredzēti IV un V sadaļā. Tomēr uz V sadaļu 3. punkts neattiecas.

25. pants

Uz vietas veicamo pārbaužu izziņošana

Pārbaudes uz vietas var izziņot iepriekš, ja tas neapdraud to mērķi vai rezultativitāti. Izziņošanas termiņš ir ierobežots līdz nepieciešamajam minimumam un nepārsniedz 14 dienas.

Tomēr pārbaudes uz vietas attiecībā uz ganāmpulka atbalsta pieteikumiem vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem izziņo ne agrāk kā 48 stundas iepriekš, izņemot pienācīgi pamatotus gadījumus. Turklāt, ja tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, kuri attiecas uz savstarpējo atbilstību, ir paredzēts, ka pārbaudei uz vietas jābūt neizziņotai, minētos noteikumus piemēro arī savstarpējās atbilstības pārbaudēm uz vietas.

26. pants

Uz vietas veicamo pārbaužu laika grafiks

1.   Vajadzības gadījumā šajā regulā paredzētās pārbaudes uz vietas veic vienlaikus ar visām citām pārbaudēm, kas paredzētas Savienības tiesību aktos.

2.   Attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, pārbaudes uz vietas veic visa gada garumā, pamatojoties uz to risku analīzi, kurus rada dažādas saistības katra pasākuma satvarā.

3.   Pārbaudēs uz vietas verificē visu to atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kas noteikti tajās atbalsta shēmās vai atbalsta pasākumos, attiecībā uz kuriem saņēmējs ir iekļauts izlasē saskaņā ar 34. pantu.

Uz vietas veiktās pārbaudes ilgums nepārsniedz nepieciešamo minimumu.

4.   Ja konkrētus atbilstības kritērijus, saistības un citus pienākumus var pārbaudīt tikai īpašā laikposmā, pārbaudēm uz vietas var būt nepieciešami papildu apmeklējumi vēlākā datumā. Tādā gadījumā pārbaudes uz vietas koordinē tā, lai viena saņēmēja apmeklējumu skaits un ilgums nepārsniegtu nepieciešamo minimumu. Vajadzības gadījumā šādus apmeklējumu var veikt arī, izmantojot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu.

Ja ir vajadzīgi papildu apmeklējumi, kas saistīti ar papuvē atstātu zemi, laukmalēm, buferjoslām, atbalsttiesīgu hektāru joslām gar meža malām, starpkultūrām un/vai augsnes zaļo segumu, kas deklarēts kā ekoloģiski nozīmīga platība, minētie papildu apmeklējumi 50 % gadījumu attiecas uz vienu un to pašu saņēmēju, kurš atlasīts uz riska analīzes pamata, bet pārējos 50 % gadījumu – dažādiem papildus atlasītiem saņēmējiem. Dažādos papildu saņēmējus pēc nejaušības principa atlasa no visiem saņēmējiem, kuriem ir papuvē atstāta zeme, laukmales, buferjoslas, atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām, starpkultūras un/vai augsnes zaļais segums, kas deklarēts kā ekoloģiski nozīmīga platība, un šādos apmeklējumos var aprobežoties tikai ar platībām, kas deklarētas kā papuvē atstāta zeme, laukmales, buferjoslas, atbalsttiesīgu hektāru joslas gar meža malām, starpkultūras un/vai augsnes zaļais segums.

Gadījumos, kad ir vajadzīgi papildu apmeklējumi, katram papildu apmeklējumam piemēro 25. pantu.

27. pants

Pārbaužu rezultātu savstarpēja paziņošana

Attiecīgā gadījumā tiesību pretendēt uz atbalstu administratīvajās pārbaudēs un pārbaudēs uz vietas ņem vērā aizdomas par neatbilstību, par kurām ziņojuši citi dienesti, struktūras vai organizācijas.

Dalībvalstis nodrošina to, ka visi būtiskie konstatējumi, kas izdarīti, pārbaudot to, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi attiecībā uz shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un/vai atbalstu saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, tiktu paziņoti attiecīgajai kompetentajai iestādei, kas atbild par atbilstošā maksājuma piešķiršanu. Dalībvalstis nodrošina arī to, ka publiskas vai privātas sertifikācijas iestādes, kas minētas Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 38. pantā, paziņo kompetentajai iestādei, kura ir atbildīga par maksājuma piešķiršanu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm, par jebkuru konstatējumu, kas attiecas uz šāda maksājuma pareizu piešķiršanu saņēmējiem, kuri ir izvēlējušies pildīt savus pienākumus, izmantojot sertifikācijas shēmas kā līdzvērtīgu praksi.

Ja administratīvās pārbaudes vai pārbaudes uz vietas attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā, aptver līdzvērtīgas prakses, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā, šādu pārbaužu rezultātus paziņo, lai varētu veikt turpinājuma darbu attiecībā uz maksājuma piešķiršanu par klimatam un videi labvēlīgām lauksaimniecības praksēm.

II   NODAĻA

Administratīvās pārbaudes integrētās sistēmas satvarā

28. pants

Administratīvās pārbaudes

1.   Regulas (ES) Nr. 1306/2013 74. pantā minētās administratīvās pārbaudes, tostarp kontrolpārbaudes, dod iespēju konstatēt neatbilstības, jo īpaši konstatēt tās automātiski, izmantojot elektroniskus līdzekļus. Pārbaudes aptver visus elementus, kurus var un ir lietderīgi pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs. Tajās pārbauda to, vai:

a)

ir izpildīti atbalsta shēmai vai atbalsta pasākumam noteiktie atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi;

b)

nenotiek dubulta finansēšana no citām Savienības shēmām;

c)

atbalsta pieteikums vai maksājuma pieprasījums ir pilnīgs un iesniegts noteiktajā termiņā, un attiecīgā gadījumā to, vai ir iesniegti apliecinošie dokumenti un vai tie pierāda tiesības pretendēt uz atbilstu;

d)

vajadzības gadījumā to, vai ir izpildītas ilgtermiņa saistības.

2.   Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem dalībvalstis vajadzības gadījumā var izmantot no citiem dienestiem, struktūrām vai organizācijām saņemtos pierādījumus, lai pārliecinātos par atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, ja konkrētais dienests, struktūra vai organizācija darbojas atbilstoši standartiem, kas ir pietiekami šādas atbilstības kontrolei.

29. pants

Kontrolpārbaudes

1.   Vajadzības gadījumā administratīvās pārbaudes ietver kontrolpārbaudes, kurās:

a)

salīdzina deklarētās maksājumtiesības un deklarētos lauksaimniecības zemes gabalus, lai nepieļautu viena un tā paša atbalsta vairākkārtēju piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro gadu vai pieprasījumu gadu un lai novērstu tāda atbalsta nepamatotu uzkrāšanos, kas piešķirts saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009 (16) VI pielikumā, un platībatkarīgā atbalsta pasākumiem, kas definēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta otrās daļas 21) apakšpunktā;

b)

pārbauda maksājumtiesības, lai verificētu to esību un tiesības pretendēt uz atbalstu;

c)

salīdzina lauksaimniecības zemes gabalus, kas deklarēti vienotajā pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā, un informāciju, kas iekļauta lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā par katru atsauces zemes gabalu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punktu, lai verificētu platību tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar tiešo maksājumu shēmu un/vai lauku attīstības pasākumu;

d)

salīdzina maksājumtiesības un noteikto platību, lai verificētu to, vai maksājumtiesībām faktiski atbilst vismaz līdzvērtīgs skaits atbalsttiesīgo hektāru, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 2.–6. punktā;

e)

izmanto dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmu, lai verificētu tiesības pretendēt uz atbalstu un nepieļautu viena un tā paša atbalsta nepamatotu vairākkārtēju piešķiršanu par vienu un to pašu kalendāro gadu vai pieprasījumu gadu;

f)

salīdzina saņēmēja vienotajā pieteikumā iekļauto deklarāciju par to, ka viņš ir apstiprinātas starpnozaru organizācijas biedrs, informāciju, kas sniegta atbilstīgi šīs regulas 17. panta 8. punktam, un informāciju, ko nosūtījušas attiecīgās apstiprinātās starpnozaru organizācijas, lai verificētu tiesības uz atbalsta palielināšanu, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1307/2013 60. panta 2. punktā;

g)

vismaz reizi 5 gados verificē atbilstību starpnozaru organizāciju apstiprināšanas kritērijiem un dalībnieku sarakstu.

Ja integrētā sistēma paredz ģeotelpisko atbalsta pieteikumu veidlapu izmantošanu, pirmās daļas c) apakšpunkta piemērošanas vajadzībām kontrolpārbaudēs nosaka deklarētās digitalizētās platības telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā reģistrēto platību. Turklāt veic kontrolpārbaudes, lai novērstu divkāršu pieprasījumu par vienu un to pašu platību.

2.   Pēc kontrolpārbaudēs atklātām norādēm uz neatbilstību veic citas atbilstošas administratīvas procedūras un vajadzības gadījumā pārbaudi uz vietas.

3.   Ja atbalsta pieteikumu un/vai maksājuma pieprasījumu par atsauces zemes gabalu divi vai vairāki saņēmēji iesniedz saskaņā ar vienu un to pašu atbalsta shēmu vai vienu un to pašu atbalsta pasākumu un ja deklarētie lauksaimniecības zemes gabali telpiski pārklājas, vai ja kopējā deklarētā platība pārsniedz maksimālo atbalsttiesīgo platību, kas noteikta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu, un starpība nav lielāka par mērījumu pielaidi, kas saskaņā ar šīs regulas 38. pantu noteikta attiecībā uz minēto atsauces zemes gabalu, dalībvalsts var paredzēt attiecīgo platību proporcionālu samazināšanu, izņemot gadījumus, kad saņēmējs pierāda to, ka kāds no pārējiem attiecīgajiem saņēmējiem ir deklarējis pārāk lielu platību uz viņa rēķina.

III   NODAĻA

Pārbaudes uz vietas integrētās sistēmas satvarā

1.   iedaļa

Kopīgi noteikumi

30. pants

Kontroles intensitāte, ko piemēro platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

Attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmām, izņemot maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu (turpmāk “zaļais maksājums”), izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz:

a)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu. Dalībvalstis nodrošina to, ka pārbaudes izlasē ietilpst vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri deklarē galvenokārt lauksaimniecības platības, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai piemērotā stāvoklī saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 10. panta 1. punktu;

b)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz pārdalošo maksājumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 2. nodaļu;

c)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu par platībām ar dabas radītiem ierobežojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 4. nodaļu;

d)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 5. nodaļu;

e)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz platībatkarīgajiem maksājumiem, ko izmaksā kā brīvprātīgu saistīto atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 1. nodaļu;

f)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļu;

g)

30 % platību, kas deklarētas kaņepju audzēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktu;

h)

5 % no visiem saņēmējiem, kas iesniedz pieteikumu uz kultūratkarīgo maksājumu par kokvilnu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 IV sadaļas 2. nodaļu.

31. pants

Zaļā maksājuma kontroles intensitāte

1.   Attiecībā uz zaļo maksājumu izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz:

a)

5 % no visiem saņēmējiem, kuriem pieprasīts ievērot klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi (turpmāk “zaļās saimniekošanas prakse”) un kuri neietilpst pārbaudes ģenerālkopās, kas minētas b) un c) apakšpunktā (turpmāk “zaļās saimniekošanas pārbaudes ģenerālkopa”); šī izlase vienlaikus aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuriem ir ilggadīgo zālāju klātas platības, kas ir ekoloģiski jutīgas un atrodas apgabalos, uz kuriem attiecas Padomes Direktīva 92/43/EEK (17) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (18), un citos jutīgos apgabalos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktā;

b)

3 % no:

i)

vai nu visiem saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem neattiecas minētās regulas 45. pantā paredzētie pienākumi,

ii)

vai arī – gados, kad dalībvalstī nepiemēro Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. pantu, – no saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem neattiecas minētās regulas 45. panta 1. punktā paredzētie pienākumi;

c)

5 % no visiem saņēmējiem, kuriem pieprasīts īstenot zaļās saimniekošanas praksi un kuri izmanto valsts vai reģionālās vides sertifikācijas shēmas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

d)

5 % no visiem saņēmējiem, kuri piedalās reģionālajā īstenošanā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu;

e)

5 % no kolektīvās īstenošanas gadījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 6. punktu;

f)

100 % no blakus esošo ekoloģiski nozīmīgo platību vienlaidu struktūrām, uz kurām norādīts Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 46. panta 3. punktā;

g)

100 % no visiem saņēmējiem, kuriem ir pienākums zemi atkal pārveidot par ilggadīgajiem zālājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 42. pantu;

h)

20 % no visiem saņēmējiem, kuriem ir pienākums zemi atkal pārveidot par ilggadīgajiem zālājiem saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 44. panta 2. un 3. punktu.

2.   Saņēmēji, kuri ievēro zaļās saimniekošanas praksi, īstenojot līdzvērtīgu praksi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta a) apakšpunktu, vai kuri piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saskaņā ar minētās regulas 61. pantu, vai kuri attiecībā uz visu saimniecību ievēro prasības, kas noteiktas Padomes Regulas (EK) Nr. 834/2007 (19) 29. panta 1. punktā attiecībā uz bioloģisko lauksaimniecību, pārbaudes izlasē netiek ietverti un netiek uzskaitīti attiecībā pret šajā pantā paredzēto kontroles intensitāti.

3.   Ja ekoloģiski nozīmīgās platības nav identificētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā, kontroles intensitāti, kas noteikta 1. punkta a) un c)–e) apakšpunktā, papildina ar 5 % no visiem attiecīgās pārbaudes izlases saņēmējiem, kuriem prasīts uzturēt ekoloģiski nozīmīgās platības lauksaimniecības platībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. un 46. pantu.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro, ja administrācijas un kontroles sistēma nodrošina to, ka visas deklarētās ekoloģiski nozīmīgās platības pirms maksājuma veikšanas ir identificētas un attiecīgā gadījumā reģistrētas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 2. punkta c) apakšpunktu.

32. pants

Lauku attīstības pasākumu kontroles intensitāte

1.   Izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu lauku attīstības pasākumiem. Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, kontroles intensitāte 5 % apmērā ir jāsasniedz katra pasākuma līmenī.

Minētajā pārbaudes izlasē ietver arī vismaz 5 % saņēmēju, kas saņem atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. pantu, arī par līdzvērtīgām praksēm, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minēto personu grupu gadījumā 1. punktā minētās kontroles intensitātes aprēķināšanas vajadzībām katru atsevišķo šādas grupas locekli var uzskatīt par saņēmēju.

3.   Attiecībā uz saņēmējiem, kuri saņem daudzgadu atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 28., 29. un 34. pantu vai Regulas (EK) Nr. 1698/2005 36. panta a) punkta iv) un v) apakšpunktu un b) punkta i), iii) un v) apakšpunktu, ja maksājumu ilgums pārsniedz piecus gadus, dalībvalstis pēc piektā maksājumu gada var nolemt pārbaudīt vismaz 2,5 % minēto saņēmēju.

Atbalstam, kas piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. panta 6. punkta trešo daļu, šā punkta pirmo daļu piemēro pēc piektā gada, kurā veikti maksājumi par attiecīgajām saistībām.

4.   Saņēmējus, kas pārbaudīti saskaņā ar 3. punktu, neņem vērā 1. punkta piemērošanas vajadzībām.

33. pants

Dzīvnieku atbalsta shēmu kontroles intensitāte

1.   Attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, katrā šādā atbalsta shēmā aptver vismaz 5 % no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu saskaņā ar attiecīgo atbalsta shēmu.

Tomēr tad, ja elektroniskā dzīvnieku datubāze nenodrošina tādu ticamības un īstenošanas līmeni, kāds vajadzīgs attiecīgās atbalsta shēmas pareizai pārvaldībai, šo īpatsvaru attiecīgajai atbalsta shēmai palielina līdz 10 %.

Pārbaudes izlase katrā atbalsta shēmā aptver vismaz 5 % no visiem dzīvniekiem, par kuriem iesniegts atbalsta pieteikums.

2.   Attiecīgā gadījumā izlase pārbaudēm uz vietas, ko veic katru gadu, aptver 10 % no citiem dienestiem, struktūrām vai organizācijām, kuras nodrošina pierādījumus, ko izmanto, lai verificētu atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, kā minēts 28. panta 2. punktā.

34. pants

Pārbaudes izlases veidošana

1.   Pieteikumi vai pieteikumu iesniedzēji, kas iesniegšanas laikā vai pēc administratīvās pārbaudes atzīti attiecīgi par nepieņemamiem vai tādiem, kuriem nav tiesību saņemt maksājumu, nav daļa no pārbaudes ģenerālkopas.

2.   Šīs regulas 30. un 31. panta piemērošanas vajadzībām pārbaudes izlasi veido šādi:

a)

no 1 līdz 1,25 % no saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu minētajās shēmās;

b)

no 1 līdz 1,25 % no zaļās saimniekošanas pārbaudes ģenerālkopas atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar a) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs attiecīgā īpatsvara sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no zaļās saimniekošanas pārbaudes ģenerālkopas;

c)

pārējos saņēmējus pārbaudes izlasē, kas minēta 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi;

d)

visus saņēmējus, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta a)–c) apakšpunktu, var uzskatīt par 30. panta b)–e), g) un h) punktā minētās pārbaudes izlases daļu. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no attiecīgajām pārbaudes ģenerālkopām;

e)

visus saņēmējus, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta a)–d) apakšpunktu, var uzskatīt par 30. panta a) punktā minētās pārbaudes izlases daļu. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu pamata maksājuma shēmā vai vienotā platībmaksājuma shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu;

f)

to saņēmēju minimālo skaitu, kas minēti 30. panta f) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri iesniedz pieteikumu uz maksājumu mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 V sadaļu;

g)

to saņēmēju minimālo skaitu, kas minēti 31. panta 1. punkta b) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no visiem saņēmējiem, kuri ir tiesīgi saņemt zaļo maksājumu un ir atbrīvoti gan no kultūraugu dažādošanas, gan no ekoloģiski nozīmīgu platību pienākumiem, jo nav sasnieguši robežvērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā, un uz kuriem neattiecas minētās regulas 45. panta pienākumi;

h)

no 20 līdz 25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kas minēti 31. panta 1. punkta c), d) un h) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta b) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs attiecīgā īpatsvara sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa pēc nejaušības principa no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta a) apakšpunktu. To saņēmēju atlikušo skaitu, kas minēti 31. panta 1. punkta c), d) un h) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no visiem saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta c) apakšpunktu. Ja tas vajadzīgs minimālās kontroles intensitātes sasniegšanai, papildu saņēmējus atlasa, pamatojoties uz riska analīzi, no attiecīgajām pārbaudes ģenerālkopām;

i)

no 20 līdz 25 % no to kolektīvās īstenošanas gadījumu minimālā skaita, kas minēti 31. panta 1. punkta e) apakšpunktā, atlasa pēc nejaušības principa no visiem kolektīvās īstenošanas gadījumiem, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 6. punktu. Atlikušo kolektīvās īstenošanas gadījumu skaitu, kas minēti 31. panta 1. punkta e) apakšpunktā, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

Pārbaude uz vietas attiecībā uz papildu saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar d), e) un h) apakšpunktu, kā arī attiecībā uz saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar f) un g) apakšpunktu, var aprobežoties tikai ar atbalsta shēmu, kurai tie atlasīti, ja attiecībā uz citām atbalsta shēmām, kurās tie iesnieguši pieteikumu, minimālā kontroles intensitāte jau ir sasniegta.

Pārbaude uz vietas attiecībā uz papildu saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar 31. panta 3. punktu un saskaņā ar šā punkta pirmās daļas h) apakšpunktu, kā arī attiecībā uz saņēmējiem, kuri atlasīti saskaņā ar šā punkta pirmās daļas i) apakšpunktu, var aprobežoties tikai ar zaļās saimniekošanas praksi, kurai tie atlasīti, ja attiecībā uz citām atbalsta shēmām un zaļās saimniekošanas praksēm, kas tiem jāievēro, minimālā kontroles intensitāte jau ir sasniegta.

31. panta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis nodrošina pārbaudes izlases reprezentativitāti attiecībā uz dažādām praksēm.

3.   Pirmos 20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas, 32. un 33. panta piemērošanas vajadzībām atlasa pēc nejaušības principa. Atlikušo saņēmēju skaitu, kuri jāpārbauda uz vietas, atlasa, pamatojoties uz riska analīzi.

32. panta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis pēc riska analīzes var atlasīt konkrētus lauku attīstības pasākumus, kas attiecas uz saņēmējiem.

4.   Ja to saņēmēju skaits, kuri jāpārbauda uz vietas, pārsniedz to saņēmēju minimālo skaitu, kas minēti 30.–33. pantā, pēc nejaušības principa atlasīto saņēmēju īpatsvars papildu izlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

5.   Riska analīzes efektivitāti novērtē un šo novērtējumu atjaunina reizi gadā šādā veidā:

a)

nosakot katra riska faktora būtiskumu;

b)

salīdzinot deklarētās platības un noteiktās platības starpību uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa atlasītajā izlasē, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā, vai salīdzinot starpību starp deklarētajiem dzīvniekiem un noteiktajiem dzīvniekiem uz riska analīzi balstītajā izlasē un pēc nejaušības principa atlasītajā izlasē, kas minētas 2. punkta pirmajā daļā;

c)

ņemot vērā konkrēto situāciju un vajadzības gadījumā riska faktoru būtiskuma izmaiņas dalībvalstī;

d)

ņemot vērā tās neatbilstības raksturu, kas ir iemesls kontroles intensitātes palielināšanai saskaņā ar 35. pantu.

6.   Kompetentā iestāde reģistrē iemeslus, uz kuru pamata katrs saņēmējs atlasīts pārbaudei uz vietas. Inspektors, kas veic pārbaudi uz vietas, pirms pārbaudes sākuma par to tiek pienācīgi informēts.

7.   Vajadzības gadījumā pārbaudes izlasi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var daļēji atlasīt pirms galīgā termiņa, kas minēts 13. pantā. Minēto provizorisko izlasi papildina, kad ir pieejami visi attiecīgie atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi.

35. pants

Kontroles intensitātes palielināšana

Ja pārbaudēs uz vietas tiek atklāta būtiska neatbilstība saistībā ar konkrētu atbalsta shēmu vai atbalsta pasākumu, vai reģionu, vai reģiona daļu, kompetentā iestāde attiecīgi palielina to saņēmēju procentuālo īpatsvaru, kuri nākamajā gadā jāpārbauda uz vietas.

36. pants

Kontroles intensitātes samazināšana

1.   Šajā nodaļā noteikto kontroles intensitāti var samazināt tikai attiecībā uz atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem, kas nosaukti šajā pantā.

2.   Atkāpjoties no 30. panta a), b) un f) punkta, dalībvalstis attiecībā uz pamata maksājuma shēmu, vienotā platībmaksājuma shēmu, pārdalošo maksājumu un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu var nolemt katru gadu katrā shēmā uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu samazināt līdz 3 %.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja saskaņā ar 17. panta 2. punktu ir izveidota sistēma, ar kuru nosaka visu atbalsta pieteikumu telpisko sakritību ar lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, un ja tiek veiktas visu atbalsta pieteikumu kontrolpārbaudes, lai novērstu to, ka gadā, kas ir pirms minētās daļas piemērošanas gada, viena un tā pati platība pieprasījumā tiek iekļauta divas reizes.

Attiecībā uz 2015. un 2016. pieprasījumu gadu kļūdu īpatsvars, kas konstatēts pēc nejaušības principa atlasītajā un uz vietas pārbaudītajā izlasē, iepriekšējos divos finanšu gados nedrīkst pārsniegt 2 %. Minēto kļūdu īpatsvaru dalībvalsts apstiprina saskaņā ar Savienības līmenī izstrādātu metodiku.

3.   Atkāpjoties no 30. panta a), b) un f) punkta, dalībvalstis attiecībā uz pamata maksājuma shēmu, vienotā platībmaksājuma shēmu, pārdalošo maksājumu un mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu var nolemt samazināt pārbaudes izlasi līdz izlasei, kas atlasīta saskaņā ar 34. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu, ja tiek veiktas pārbaudes, kurās izmanto ortofotoattēlus, ko lieto, lai atjauninātu lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 70. pantā.

Pirmo daļu piemēro tikai tad, ja dalībvalstis sistemātiski atjaunina lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu un ilgākais trīs gadu laikā pārbauda visus saņēmējus visā teritorijā, uz kuru tā attiecas, gada laikā aptverot vismaz 25 % atbalsttiesīgo hektāru, kuri reģistrēti lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā. Tomēr šo minimālo aptvērumu (procentos) gadā nepiemēro dalībvalstīm, kurās lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmā ir reģistrēti mazāk nekā 150 000 atbalsttiesīgu hektāru.

Pirms pirmās daļas piemērošanas dalībvalstīm iepriekšējo triju gadu laikā ir jābūt pilnībā atjauninājušām attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmu.

Dienā, kad ortofotoattēlus izmanto lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas atjaunināšanai, tie nedrīkst būt vecāki par 15 mēnešiem.

Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas kvalitātei, kas divu gadu laikā pirms pirmās daļas piemērošanas ir novērtēta saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 6. pantu, jābūt pietiekamai, lai nodrošinātu atbalsta piešķiršanas nosacījumu faktisku verifikāciju.

Pirmajā daļā minēto lēmumu var pieņemt valsts vai reģionālā līmenī. Šīs daļas piemērošanas vajadzībām reģionā ietilpst visa teritorija, kuru aptver viena vai vairākas autonomas lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēmas.

Mutatis mutandis piemēro 2. punkta trešo daļu.

4.   Atkāpjoties no 32. panta 1. punkta, dalībvalstis var nolemt samazināt katru kalendāro gadu uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu līdz 3 % saņēmēju, kuri iesniedz pieteikumu attiecībā uz lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

Tomēr pirmo daļu nepiemēro saņēmējiem, kuri izmanto līdzvērtīgas prakses, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punktā.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punktu piemēro tikai tad, ja ir izpildīti uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanas vispārīgie nosacījumi, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu. Ja kāds no minētajiem nosacījumiem vai nosacījumiem, kas minēti šā panta 2. vai 3. punktā, vairs nav izpildīts, dalībvalstis nekavējoties atceļ savu lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu un no nākamā pieprasījumu gada attiecīgajām atbalsta shēmām vai atbalsta pasākumiem piemēro uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas paredzēts 30. panta a), b) un f) punktā un/vai 32. pantā.

6.   Atkāpjoties no 30. panta g) punkta, ja dalībvalsts ievieš kaņepju audzēšanas iepriekšējas apstiprināšanas sistēmu, uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu var samazināt līdz 20 % platību, kas deklarētas kaņepju audzēšanai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā.

Tādā gadījumā dalībvalsts gadu pirms samazinātās kontroles intensitātes piemērošanas paziņo Komisijai savus sīki izstrādātos noteikumus un nosacījumus, kas saistīti ar iepriekšējās apstiprināšanas sistēmu. Visi grozījumi minētajos sīki izstrādātajos noteikumos vai nosacījumos bez liekas kavēšanās tiek paziņoti Komisijai.

2.   iedaļa

Pārbaudes uz vietas attiecībā uz platībatkarīgā atbalsta shēmu atbalsta pieteikumiem un platībatkarīgā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumiem

37. pants

Uz vietas veicamo pārbaužu elementi

1.   Pārbaudes uz vietas aptver visus lauksaimniecības zemes gabalus, par kuriem ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā nosauktajām shēmām un/vai par kuriem ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, kas ietilpst integrētās sistēmas darbības jomā.

Attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā paredzēto lauku attīstības pasākumu kontroli pārbaudes uz vietas aptver arī visu lauksaimniecībā neizmantojamo zemi, par kuru ir pieprasīts atbalsts.

Kompetentā iestāde, pamatojoties uz kontroles rezultātiem, novērtē to, vai ir nepieciešams atjaunināt atbilstošos atsauces zemes gabalus, ņemot vērā Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 5. panta 3. punktu.

2.   Pārbaudēs uz vietas veic platību mērīšanu un verificē to, vai ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi, kas saistīti ar platību, kuru saņēmējs deklarējis attiecībā uz 1. punktā minētajām atbalsta shēmām un/vai atbalsta pasākumiem.

Attiecībā uz saņēmējiem, kuri iesniedz tiešo maksājumu pieteikumu saskaņā ar shēmām, kas nosauktas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā, un kuru lauksaimniecības platības lielākoties ir platības, kas tiek dabiski uzturētas noganīšanai vai audzēšanai piemērotā stāvoklī, pārbaudē uz vietas verificē arī to, vai šajās platībās ir veikts darbību minimums, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 9. panta 1. punktā.

3.   Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar zaļās saimniekošanas praksi, aptver visus pienākumus, kas jāpilda saņēmējam. Attiecīgā gadījumā pārbaudēs uz vietas novērtē arī to, vai ir ievērotas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētās robežvērtības, kas vajadzīgas atbrīvojumam no attiecīgās prakses. Šo daļu piemēro arī pārbaudēm uz vietas, ko veic attiecībā uz valsts vai reģionālām vides sertifikācijas shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1307/2013 43. panta 3. punkta b) apakšpunktā.

Ja pārbaude uz vietas attiecas uz reģionālo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. punktu, tajā veic arī platības mērīšanu un verificē to pienākumu ievērošanu, ko dalībvalsts uzlikusi saņēmējiem vai saņēmēju grupām.

Ja pārbaude uz vietas attiecas uz kolektīvo īstenošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 6. punktu, šajā pārbaudē:

a)

verificē to, vai ir ievēroti tiešā tuvuma kritēriji, kas noteikti saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 47. panta 1. punktu;

b)

mēra platību un verificē to, vai ir ievēroti kritēriji, kas noteikti attiecībā uz vienlaidu ekoloģiski nozīmīgām platībām;

c)

vajadzības gadījumā pārbauda to, vai ir izpildīti papildu pienākumi, ko dalībvalsts uzlikusi saņēmējiem vai saņēmēju grupām;

d)

pārbauda to, vai ir izpildīti individuālie zaļās saimniekošanas pienākumi, kas jāpilda saņēmējiem, kuri piedalās kolektīvā īstenošanā.

38. pants

Platības mērīšana

1.   Kaut gan ir jāpārbauda visu lauksaimniecības zemes gabalu tiesības pretendēt uz atbalstu, lauksaimniecības zemes gabala platības faktiskā mērīšana, ko veic pārbaudē uz vietas, var aprobežoties ar nejaušu izlasi, kurā ietilpst vismaz 50 % no lauksaimniecības zemes gabaliem, par kuriem ir iesniegts atbalsta pieteikums un/vai maksājuma pieprasījums saskaņā ar platībatkarīgā atbalsta shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, izmēra visus lauksaimniecības zemes gabalus, vai arī ekstrapolē no izlases mērījumiem izdarītos secinājumus.

Pirmo daļu nepiemēro lauksaimniecības zemes gabaliem, kas jāpārbauda kā ekoloģiski nozīmīgas platības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. pantu.

2.   Lauksaimniecības zemes gabalu platības mēra ar jebkādiem līdzekļiem, par kuriem ir pierādīts, ka tie nodrošina tādu mērījumu kvalitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga Savienības līmenī izstrādāto piemērojamo tehnisko standartu prasībām.

3.   Kad iespējams, kompetentā iestāde var izmantot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) līdzekļus.

4.   Visiem platības mērījumiem, kas veikti, izmantojot GNSS un/vai ortofotoattēlus, nosaka vienotu pielaides vērtību. Tāpēc lietotie mērinstrumenti ir validēti attiecībā uz validācijas klasi, kas ir vismaz par vienu klasi zemāka nekā noteiktā vienotā pielaides vērtība. Tomēr vienotā pielaides vērtība nedrīkst pārsniegt 1,25 m.

Absolūtā izteiksmē maksimālā pielaide attiecībā uz katru lauksaimniecības zemes gabalu nedrīkst pārsniegt 1,0 ha.

Tomēr attiecībā uz pasākumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 30. un 34. pantā, ciktāl tie attiecas uz meža platībām, dalībvalstis var noteikt piemērotas pielaides, kas nekādā ziņā nedrīkst pārsniegt divkāršotu pielaidi, kas noteikta šā punkta pirmajā daļā.

5.   Mērījumā var ņemt vērā lauksaimniecības zemes gabala kopējo platību ar nosacījumu, ka tā ir pilnībā atbalsttiesīga. Pārējos gadījumos ņem vērā atbalsttiesīgo neto platību. Vajadzības gadījumā šim nolūkam var izmantot proporcionalitātes sistēmu, kas minēta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 10. pantā.

6.   Lai aprēķinātu dažādu kultūraugu īpatsvaru kultūraugu dažādošanas vajadzībām, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 44. pantā, mērījumos ņem vērā platību, kas faktiski klāta ar vienu kultūru saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 639/2014 40. panta 2. punktu. Jauktu kultūru audzēšanas platībās ņem vērā kopējo platību, kurās notiek jauktu kultūru audzēšana saskaņā ar minētās regulas 40. panta 3. punkta pirmo un otro daļu vai kuru aizņem jauktas kultūras saskaņā ar minētās regulas 40. panta 3. punkta trešo daļu.

7.   Ja Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 17. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana var izraisīt to, ka blakus esošie lauksaimniecības zemes gabali, kuros ir viendabīgs zemes pārklājuma tips, tiek mākslīgi sadalīti atsevišķos lauksaimniecības zemes gabalos, mērot platību šiem blakus esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem ar viendabīgu zemes pārklājuma tipu, tiek iegūts viens vienots attiecīgo lauksaimniecības zemes gabalu mērījums.

8.   Vajadzības gadījumā veic divus atsevišķus mērījumus – lauksaimniecības zemes gabalā attiecībā uz pamata maksājuma shēmu vai vienotā platībmaksājuma shēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 III sadaļas 1. nodaļu un telpiski atšķirīgā lauksaimniecības zemes gabalā, kas pārklājas, attiecībā uz pārējām platībatkarīgā atbalsta shēmām un/vai lauku attīstības pasākumiem.

39. pants

Atbilstības nosacījumu verifikācija

1.   Lauksaimniecības zemes gabalu atbalsttiesīgumu verificē ar jebkuriem piemērotiem līdzekļiem. Minētā verifikācija vajadzības gadījumā ietver arī kultūraugu verifikāciju. Šajā sakarībā vajadzības gadījumā tiek pieprasīti papildu pierādījumi.

2.   Attiecībā uz ilggadīgajiem zālājiem, ko var izmantot noganīšanai un kas veido daļu no iedibinātas vietējās prakses, ja stiebrzāles un citi lopbarības zālaugi parasti nav dominējoši ganību teritorijās, atbalsttiesīgajai platībai, kura izmērīta saskaņā ar šīs regulas 38. pantu, vajadzības gadījumā var piemērot samazinājuma koeficientu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 5. punktu. Ja platību izmanto kopīgi, kompetentās iestādes attiecina to uz individuāliem saņēmējiem proporcionāli platības izmantojumam vai izmantošanas tiesībām.

3.   Ainavas iezīmes, kuras saņēmēji deklarējuši kā ekoloģiski nozīmīgas platības un kuras nav iekļautas atbalsttiesīgajā platībā saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 9. un 10. pantu, verificē saskaņā ar tādiem pašiem principiem kā atbalsttiesīgo platību.

4.   Attiecībā uz lauku attīstības pasākumu kontroli un gadījumos, kad dalībvalstis paredz, ka konkrētus uz vietas veicamās pārbaudes elementus var īstenot, pamatojoties uz izlasi, minētā izlase nodrošina ticamu un reprezentatīvu kontroli. Dalībvalstis nosaka izlases veidošanas kritērijus. Ja minētās izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, izlases apjomu un aptvērumu attiecīgi paplašina.

40. pants

Pārbaudes ar attālo izpēti

Ja dalībvalsts veic pārbaudes uz vietas, izmantojot attālo izpēti, kompetentā iestāde:

a)

veic visu pārbaudāmajā atbalsta pieteikumā un/vai maksājuma pieprasījumā iekļauto lauksaimniecības zemes gabalu (no satelīta vai gaisa uzņemto) ortofotoattēlu interpretāciju, lai varētu noteikt zemes pārklājuma tipus un vajadzības gadījumā kultūraugu tipu, un izmērīt platību;

b)

veic visu to lauksaimniecības zemes gabalu fiziskas pārbaudes uz vietas, attiecībā uz kuriem fotoattēlu interpretācija nedod kompetentajai iestādei iespēju apmierinoši verificēt platību deklarācijas pareizību;

c)

veic visas pārbaudes, kas nepieciešamas, lai verificētu to, vai attiecībā uz lauksaimniecības zemes gabaliem ir ievēroti atbilstības kritēriji, saistības un citi pienākumi;

d)

veic alternatīvas darbības platības izmērīšanai saskaņā ar 38. panta 1. punktu, ja kāda zemes gabala attēli nav pieejami.

41. pants

Kontroles ziņojums

1.   Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm un izdarīt secinājumus par atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu. Ziņojumā konkrēti norāda:

a)

pārbaudītās atbalsta shēmas vai atbalsta pasākumus, atbalsta pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus;

b)

klātesošās personas;

c)

pārbaudītos lauksaimniecības zemes gabalus, izmērītos lauksaimniecības zemes gabalus, attiecīgā gadījumā arī mērījumu rezultātus par katru izmērīto lauksaimniecības zemes gabalu un izmantotās mērīšanas metodes;

d)

attiecīgā gadījumā tās lauksaimniecībā neizmantojamās zemes mērījumu rezultātus, par kuru ir pieprasīts atbalsts saskaņā ar lauku attīstības pasākumiem, un izmantotās mērīšanas metodes;

e)

to, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par pārbaudi, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;

f)

norādes par visiem konkrētajiem kontroles pasākumiem, kas jāveic saistībā ar individuālām tiešo maksājumu atbalsta shēmām vai lauku attīstības atbalsta shēmām;

g)

norādi par visiem turpmākajiem kontroles pasākumiem, kas veikti;

h)

norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, kas būtu savstarpēji jāpaziņo saistībā ar citām atbalsta shēmām, atbalsta pasākumiem un/vai savstarpējo atbilstību;

i)

norādi par visām konstatētajām neatbilstībām, attiecībā uz kurām nākamajos gados būtu jāveic turpinājuma darbs.

2.   Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

Ja pārbaude uz vietas tiek veikta, izmantojot attālo izpēti saskaņā ar 40. pantu, dalībvalstis var nolemt nedot saņēmējam iespēju parakstīt kontroles ziņojumu, ja minētajā pārbaudē ar attālo izpēti neatbilstība nav konstatēta. Ja šādās pārbaudēs ir konstatētas neatbilstības, dod iespēju parakstīt ziņojumu, pirms kompetentā iestāde, pamatojoties uz pārbaudes konstatējumiem, izdara secinājumus par atbalsta samazināšanu, atteikšanu, atsaukšanu vai sodiem.

3.   iedaļa

Ganāmpulka atbalsta pieteikumu un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumu maksājuma pieprasījumu pārbaudes uz vietas

42. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Pārbaudēs uz vietas verificē visu atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu, un tās attiecas uz visiem dzīvniekiem, par kuriem ir iesniegti atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi saskaņā ar dzīvnieku atbalsta shēmām vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem, kuri jāpārbauda.

Ja dalībvalsts ir noteikusi laikposmu saskaņā ar 21. panta 1. punkta d) apakšpunktu, vismaz 50 % uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma, kas paredzēts 32. vai 33. pantā, sadala pa visu minēto laikposmu, kas paredzēts attiecīgajai dzīvnieku atbalsta shēmai vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumam.

Ja dalībvalsts izmanto iespēju, kas paredzēta 21. panta 3. punktā, pārbauda arī potenciāli atbalsttiesīgos dzīvniekus, kas definēti Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 2. panta 1. punkta otrās daļas 17) apakšpunktā.

Pārbaudes uz vietas jo īpaši ietver pārbaudi par to, vai saimniecībā esošo dzīvnieku skaits, par kuriem iesniegti atbalsta pieteikumi un/vai maksājuma pieprasījumi, un attiecīgā gadījumā potenciāli atbalsttiesīgo dzīvnieku skaits atbilst reģistros ierakstītajam dzīvnieku skaitam un dzīvnieku skaitam, kas paziņots elektroniskajai dzīvnieku datubāzei.

2.   Pārbaudes uz vietas ietver arī pārbaudes:

a)

par reģistra ierakstu un elektroniskajai dzīvnieku datubāzei nosūtīto paziņojumu pareizību un saskanību, ko nosaka, pamatojoties uz tādu apliecinošo dokumentu izlasi kā pirkšanas un pārdošanas rēķini, kaušanas apliecības, veterinārie sertifikāti un attiecīgā gadījumā dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti attiecībā uz dzīvniekiem, par kuriem atbalsta pieteikumi vai maksājuma pieprasījumi ir iesniegti sešu mēnešu laikā pirms pārbaudes uz vietas; tomēr, ja tiek atklātas novirzes, pārbaude aptver laikposmu, kas sākas 12 mēnešus pirms pārbaudes uz vietas;

b)

par to, vai liellopi un aitas/kazas ir identificēti ar krotālijām vai citiem identifikācijas līdzekļiem, vai attiecīgā gadījumā tiem ir dzīvnieku pases vai pārvietošanas dokumenti, vai tie ir ierakstīti reģistrā un pienācīgi paziņoti elektroniskajai dzīvnieku datubāzei.

Pārbaudes, kas minētas pirmās daļas b) apakšpunktā, var veikt uz nejaušas izlases pamata. Ja šajā izlases pārbaudē tiek konstatētas neatbilstības, pārbauda visus dzīvniekus vai ekstrapolē no izlases izdarītos secinājumus.

43. pants

Kontroles ziņojums attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem

1.   Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā konkrēti norāda:

a)

pārbaudītās dzīvnieku atbalsta shēmas un/vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumus, un ganāmpulka atbalsta pieteikumus un/vai maksājuma pieprasījumus;

b)

klātesošās personas;

c)

konstatēto dzīvnieku skaitu un veidu un attiecīgā gadījumā krotāliju numurus, ierakstus reģistrā un elektroniskajās dzīvnieku datubāzēs, un visus pārbaudītos apliecinošos dokumentus, pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā īpašus novērojumus par atsevišķiem dzīvniekiem un/vai to identifikāciju kodu;

d)

to, vai saņēmējs ir iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku. Tad, ja ir pārsniegts 48 stundu termiņš, kas minēts 25. pantā, kontroles ziņojumā norāda pārsnieguma iemeslu;

e)

norādes par īpašiem kontroles pasākumiem, kas jāveic attiecībā uz dzīvnieku atbalsta shēmām un/vai ar dzīvniekiem saistītā atbalsta pasākumiem;

f)

norādi par visiem turpmākajiem kontroles pasākumiem, kas jāveic.

2.   Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja ir konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

3.   Ja dalībvalstis veic pārbaudes uz vietas saskaņā ar šo regulu kopā ar pārbaudēm, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 1082/2003, kontroles ziņojumu papildina ar ziņojumiem saskaņā ar minētās regulas 2. panta 5. punktu.

4.   Ja pārbaudēs uz vietas, kas veiktas saskaņā ar šo regulu, konstatē neatbilstību Regulas (EK) Nr. 1760/2000 I sadaļai vai Regulai (EK) Nr. 21/2004, iestādēm, kuras atbild par minēto regulu īstenošanu, nekavējoties nosūta šajā pantā minētā kontroles ziņojuma kopijas.

IV   NODAĻA

Īpašie noteikumi

44. pants

Noteikumi par kontroles rezultātiem attiecībā uz reģionālām vai kolektīvām ekoloģiski nozīmīgajām platībām

Reģionālas vai kolektīvas īstenošanas gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1307/2013 46. panta 5. vai 6. punktu kopīgo noteikto vienlaidu ekoloģiski nozīmīgo platību lielumu attiecina uz katru dalībnieku proporcionāli viņa daļai kopīgajās ekoloģiskajās platībās, pamatojoties uz viņa deklarāciju saskaņā ar šīs regulas 18. pantu.

Lai Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 26. pantu piemērotu katram dalībniekam, kas piedalās reģionālā vai kolektīvā īstenošanā, noteiktā ekoloģiski nozīmīgā platība ir summa, ko veido noteikto kopīgo ekoloģiski nozīmīgo platību attiecinātā daļa, kas minēta šā panta pirmajā daļā, un ekoloģiski nozīmīgās platības, kas noteiktas attiecībā uz individuālo pienākumu.

45. pants

Tetrahidrokanabinola satura pārbaude kaņepju kultūrā

1.   Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalstis izveido sistēmu, ko izmanto, lai noteiktu tetrahidrokanabinola (turpmāk “THC”) saturu kultūraugos, kā izklāstīts šīs regulas I pielikumā.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde kārto uzskaiti par konstatēto THC saturu. Šajā uzskaitē attiecībā uz katru šķirni iekļauj vismaz katra parauga THC saturu, kas izteikts procentos ar divām zīmēm aiz komata, izmantoto procedūru, veikto pārbaužu skaitu, norādi par parauga ņemšanas vietu un valsts mērogā veiktajiem pasākumiem.

3.   Ja attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā noteikto saturu, nākamajā pieprasījumu gadā attiecībā uz konkrēto šķirni dalībvalstis izmanto šīs regulas I pielikumā paredzēto B procedūru. Šo procedūru izmanto turpmāko pieprasījumu gadu laikā, ja vien visu attiecīgās šķirnes analīžu rezultāti neliecina, ka THC saturs ir zemāks par to, kāds norādīts Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā.

Ja otro gadu pēc kārtas attiecīgās šķirnes visu paraugu vidējais THC saturs pārsniedz Regulas (ES) Nr. 1307/2013 32. panta 6. punktā noteikto saturu, dalībvalsts paziņo Komisijai par atļauju aizliegt šīs šķirnes tirdzniecību saskaņā ar Padomes Direktīvas 2002/53/EK (20) 18. pantu. Šādu paziņojumu nosūta vēlākais līdz attiecīgā pieprasījumu gada 15. novembrim. No nākamā pieprasījumu gada par šķirni, attiecībā uz kuru iesniegts šāds lūgums, tiešos maksājumus attiecīgajā dalībvalstī saņemt nevar.

4.   Kaņepju kultūras vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas turpina audzēt parastos augšanas apstākļos saskaņā ar vietējo praksi tā, lai varētu veikt 1., 2. un 3. punktā paredzētās pārbaudes.

Tomēr dalībvalstis var atļaut novākt kaņepes pēc ziedēšanas sākuma, taču pirms beidzas 10 dienu laikposms pēc noziedēšanas, ja inspektori norāda, kuras katra attiecīgā lauka reprezentatīvās daļas jāturpina audzēt vismaz 10 dienas pēc noziedēšanas, lai varētu veikt pārbaudi saskaņā ar I pielikumā noteikto metodi.

5.   Paziņojumu, kas minēts 3. punktā, sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (21).

IV   SADAĻA

AR PLATĪBU UN DZĪVNIEKIEM NESAISTĪTI LAUKU ATTĪSTĪBAS PASĀKUMI

I   NODAĻA

Ievada noteikums

46. pants

Darbības joma

Šo sadaļu piemēro izdevumiem, kas radušies saistībā ar pasākumiem, kuri paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14.–20. pantā, 21. panta 1. punktā, izņemot gada piemaksu saskaņā ar a) un b) apakšpunktu, 27. pantā, 28. panta 9. punktā, 35. pantā, 36. pantā un 51. panta 2. punktā, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punktā un Regulas (EK) Nr. 1698/2005 20. pantā, 36. panta a) punkta vi) apakšpunktā, b) punkta ii), vi) un vii) apakšpunktā, 36. panta b) punkta i) un iii) apakšpunktā, ciktāl tas attiecas uz izveidošanas izmaksām, 52. pantā un 63. pantā.

II   NODAĻA

Pārbaudes

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

47. pants

Lauku attīstības atbalsta pieteikumi, maksājuma pieprasījumi un citas deklarācijas

1.   Dalībvalstis paredz atbilstošas procedūras, saskaņā ar kurām iesniedz lauku attīstības atbalsta pieteikumus, maksājuma pieprasījumus un citas deklarācijas saistībā ar lauku attīstības pasākumiem, kuri nav saistīti ar platību vai dzīvniekiem.

2.   Attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunktā, 16. panta 1. punktā, 19. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 27. pantā, saņēmējs iesniedz ikgadēju maksājuma pieprasījumu.

2.   iedaļa

Pārbaužu noteikumi

48. pants

Administratīvās pārbaudes

1.   Administratīvās pārbaudes veic par visiem lauku attīstības atbalsta pieteikumiem, maksājuma pieprasījumiem vai citām deklarācijām, kas saņēmējam vai trešai personai ir jāiesniedz, un tās aptver visus elementus, kurus var un ir lietderīgi pārbaudīt administratīvajās pārbaudēs. Saskaņā ar procedūras prasībām tiek izdarīti pieraksti par veikto kontroles darbu, verifikācijas rezultātiem un pasākumiem, kas veikti neatbilstību gadījumā.

2.   Lauku attīstības atbalsta pieteikumu administratīvajās pārbaudēs pārliecinās par darbības atbilstību piemērojamajiem pienākumiem, kas noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos vai lauku attīstības programmā, tostarp saistībā ar publisko iepirkumu, valsts atbalstu un citiem obligātajiem standartiem un prasībām. Pārbaudēs jo īpaši verificē:

a)

saņēmēja tiesības pretendēt uz atbalstu;

b)

atbilstības kritēriju, saistību un citu pienākumu ievērošanu darbībā, par kuru pieprasīts atbalsts;

c)

atbilstību atlases kritērijiem;

d)

tiesības pretendēt uz atbalstu par darbības izmaksām, tostarp atbilstību izmaksu kategorijai vai aprēķinu metodei, kas jāizmanto, ja darbība vai tās daļa ietilpst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunkta darbības jomā;

e)

attiecībā uz izmaksām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktā, izņemot ieguldījumus natūrā un amortizāciju, – iesniegto izmaksu pamatotību. Izmaksas novērtē, izmantojot piemērotu vērtēšanas sistēmu, piemēram, atsauces izmaksas, dažādu piedāvājumu salīdzinājumu vai vērtēšanas komiteju.

3.   Maksājuma pieprasījumu administratīvajās pārbaudēs, ja tas ir attiecīgajam pieprasījumam atbilstoši, jo īpaši verificē:

a)

pabeigto darbību salīdzinājumā ar darbību, par kuru tika iesniegts atbalsta pieteikums un piešķirts atbalsts;

b)

radušās izmaksas un veiktos maksājumus.

4.   Administratīvās pārbaudes ietver procedūras, kas izslēdz nelikumīgu divkāršu finansējumu no citām Savienības vai valsts shēmām un iepriekšējā plānošanas perioda. Ja saņemts finansējums no citiem avotiem, minētajās pārbaudēs pārliecinās par to, ka kopējais saņemtais atbalsts nepārsniedz maksimālās pieļaujamās summas vai atbalsta likmes.

5.   Ieguldījumu darbību administratīvās pārbaudes ietver vismaz vienu atbalstītās darbības vai ieguldījumu vietas apmeklējumu, kurā verificē ieguldījuma faktisku īstenošanu.

Tomēr kompetentā iestāde var nolemt neveikt šādus apmeklējumus, piemēram, šādu pietiekami pamatotu iemeslu dēļ:

a)

darbība ir iekļauta izlasē, ko pārbaudīs uz vietas saskaņā ar 49. pantu;

b)

kompetentā iestāde uzskata, ka attiecīgā darbība ir neliels ieguldījums;

c)

kompetentā iestāde uzskata, ka atbalsta saņemšanas nosacījumu neizpildes risks ir neliels vai ka ieguldījuma neveikšanas risks ir neliels.

Otrajā daļā minēto lēmumu un tā pamatojumu dokumentē.

49. pants

Pārbaudes uz vietas

1.   Dalībvalstis, pamatojoties uz piemērotu izlasi, organizē apstiprināto darbību pārbaudes uz vietas. Minētās pārbaudes pēc iespējas lielākā mērā veic pirms galīgā maksājuma par darbību.

2.   Inspektori, kas veic pārbaudes uz vietas, nedrīkst būt bijuši iesaistīti tās pašas darbības administratīvajās pārbaudēs.

50. pants

Kontroles intensitāte un izlase attiecībā uz pārbaudēm uz vietas

1.   Izdevumi, kurus aptver pārbaudes uz vietas, veido vismaz 5 % no 46. pantā minētajiem izdevumiem, kurus līdzfinansē Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un kuri maksājumu aģentūrai jāsamaksā katrā kalendārajā gadā.

Ja par darbību, kuru pārbauda uz vietas, ir saņemts avansa maksājums vai starpmaksājumi, minētos maksājumus uzskaita attiecībā pret izdevumiem, kurus aptver pārbaudes uz vietas, kā minēts pirmajā daļā.

2.   Vērtējot, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, ņem vērā tikai līdz attiecīgā kalendārā gada beigām veiktās pārbaudes.

Vērtējot, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, neņem vērā maksājuma pieprasījumus, kas administratīvajā pārbaudē atzīti par tādiem, par kuriem nav tiesību pretendēt uz atbalstu.

3.   Vērtējot, vai ir sasniegts 1. punktā minētais minimālais daudzums, var ņemt vērā tikai pārbaudes, kas atbilst visām 49. un 51. panta prasībām.

4.   Izvēloties apstiprinātās darbības, kas jāpārbauda saskaņā ar 1. punktu, jo īpaši ņem vērā:

a)

nepieciešamību pārbaudīt pietiekami daudz dažāda veida un lieluma darbības;

b)

riska faktorus, kas apzināti valsts vai Savienības pārbaudēs;

c)

veidu, kā darbība ietekmē kļūdu risku lauku attīstības programmas īstenošanā;

d)

nepieciešamību nodrošināt līdzsvaru starp pasākumiem un dažādām darbībām;

e)

nepieciešamību pēc nejaušās izvēles principa atlasīt no 30 % līdz 40 % izdevumu.

5.   Ja pārbaudēs uz vietas atklāj būtisku neatbilstību saistībā ar kādu atbalsta pasākumu vai darbības veidu, kompetentā iestāde nākamajā kalendārajā gadā līdz atbilstošam līmenim palielina kontroles intensitāti attiecībā uz konkrēto pasākumu vai darbības veidu.

6.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt samazināt katru kalendāro gadu uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas minēts 1. punktā, līdz 3 % no summas, ko līdzfinansē ELFLA.

Dalībvalstis var piemērot pirmo daļu tikai tad, ja ir izpildīti uz vietas veicamo pārbaužu minimālā daudzuma samazināšanas vispārīgie nosacījumi, kurus Komisija noteikusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 62. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

Ja kāds no otrajā daļā minētajiem nosacījumiem vairs nav izpildīts, dalībvalstis nekavējoties atceļ lēmumu samazināt uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu. Sākot no nākamā kalendārā gada, tās piemēro uz vietas veicamo pārbaužu minimālo daudzumu, kas minēts 1. punktā.

51. pants

Uz vietas veicamo pārbaužu saturs

1.   Pārbaudēs uz vietas verificē to, vai darbība ir īstenota saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem, un tā aptver visus atbilstības kritērijus, saistības un citus pienākumus, kuri saistīti ar atbalsta piešķiršanas nosacījumiem un kurus iespējams pārbaudīt apmeklējuma laikā. Tajās pārbauda to, vai par darbību ir tiesības pretendēt uz ELFLA atbalstu.

2.   Pārbaudēs uz vietas verificē saņēmēja deklarēto datu pareizību, salīdzinot tos ar attiecīgajiem dokumentiem.

Tās ietver verifikāciju par to, vai saņēmēja iesniegtos maksājuma pieprasījumus pamato grāmatvedības vai citi dokumenti, un vajadzības gadījumā arī maksājuma pieprasījuma datu pareizības pārbaudi, kura pamatojas uz trešo personu rīcībā esošiem datiem vai komercdokumentiem.

3.   Pārbaudēs uz vietas verificē to, vai darbības izmantojums vai plānotais izmantojums atbilst tam izmantojumam, kurš aprakstīts lauku attīstības atbalsta pieteikumā un par kuru piešķirts atbalsts.

4.   Izņemot ārkārtas apstākļus, ko pienācīgi dokumentē un pamato kompetentās iestādes, pārbaudes uz vietas ietver tā objekta apmeklējumu, kurā darbība tiek īstenota, vai – ja darbība ir nemateriāla – darbības īstenotāja apmeklējumu.

52. pants

Ex post pārbaudes

1.   Ieguldījumu darbību ex post pārbaudes tiek veiktas, lai verificētu to, kā tiek ievērotas saistības, kas noteiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantam vai sīki izklāstītas lauku attīstības programmā.

2.   Katrā kalendārajā gadā ex post pārbaudes aptver vismaz 1 % no ELFLA izdevumiem par ieguldījumu darbībām, uz kurām joprojām attiecas 1. punktā minētās saistības un par kurām no ELFLA veikts galīgais maksājums. Ņem vērā tikai līdz attiecīgā kalendārā gada beigām veiktās pārbaudes.

3.   To darbību izlase, kuras jāpārbauda saskaņā ar 1. punktu, pamatojas uz dažādu darbību, darbību veidu vai pasākumu riska analīzi un finansiālo ietekmi. No 20 % līdz 25 % izlases atlasa pēc nejaušības principa.

53. pants

Kontroles ziņojums

1.   Par katru saskaņā ar šo iedaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, kas dod iespēju pārskatīt ziņas par veiktajām pārbaudēm. Ziņojumā jo īpaši norāda:

a)

pārbaudītos pasākumus un pieteikumus vai maksājuma pieprasījumus;

b)

klātesošās personas;

c)

to, vai saņēmējs ir brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;

d)

pārbaužu rezultātus un attiecīgā gadījumā konkrētas piezīmes;

e)

visus turpmākos kontroles pasākumus, kas jāveic.

2.   Šā panta 1. punktu mutatis mutandis piemēro ex post pārbaudēm, ko veic saskaņā ar šo iedaļu.

3.   Saņēmējam pārbaudes laikā dod iespēju parakstīt ziņojumu, lai apliecinātu viņa klātbūtni pārbaudē, un pievienot savas piezīmes. Ja dalībvalstis izmanto kontroles ziņojumu, kas pārbaudes laikā sagatavots elektroniski, kompetentā iestāde nodrošina saņēmējam iespēju to elektroniski parakstīt, vai arī šo kontroles ziņojumu nekavējoties nosūta saņēmējam, dodot iespēju to parakstīt un pievienot piezīmes. Ja tiek konstatētas neatbilstības, saņēmējs saņem kontroles ziņojuma kopiju.

3.   iedaļa

Noteikumi par konkrētu pasākumu pārbaudēm

54. pants

Zināšanu pārneses un informācijas pasākumi

Kompetentā iestāde verificē atbilstību prasībai, ka struktūrām, kas piedāvā zināšanu pārneses un informācijas pakalpojumus, jābūt piemērotām spējām, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 14. panta 3. punktā. Kompetentā iestāde verificē lauku saimniecību un mežu pieredzes apmaiņas shēmu un apmeklējumu saturu un ilgumu saskaņā ar minētās regulas 14. panta 5. punktu. Minēto verificēšanu veic administratīvajās pārbaudēs un, pamatojoties uz izlasi, pārbaudēs uz vietas.

55. pants

Konsultāciju pakalpojumi, lauku saimniecību pārvaldības un lauku saimniecību atbalsta pakalpojumi

Attiecībā uz darbībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 15. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktā, kompetentā iestāde verificē atbilstību prasībai, ka iestādēm vai struktūrām, kas izvēlētas konsultāciju sniegšanai, jābūt piemērotiem resursiem un ka atlases procedūra ir notikusi publiskā iepirkuma formā, kā paredzēts minētās regulas 15. panta 3. punktā. Minēto verificēšanu veic administratīvajās pārbaudēs un, pamatojoties uz izlasi, pārbaudēs uz vietas.

56. pants

Lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmas

Attiecībā uz pasākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pantā, kompetentā iestāde vajadzības gadījumā var izmantot no citiem dienestiem, struktūrām vai organizācijām saņemtos pierādījumus, lai verificētu pienākumu un atbilstības kritēriju ievērošanu. Tomēr kompetentajai iestādei ir jāpārliecinās par to, vai konkrētais dienests, struktūra vai organizācija savā darbībā ievēro standartu, kas ir pietiekams, lai pārbaudītu pienākumu un atbilstības kritēriju ievērošanu. Tāpēc kompetentā iestāde veic administratīvās pārbaudes un, pamatojoties uz izlasi, pārbaudes uz vietas.

57. pants

Lauku saimniecību un darījumdarbības attīstība

Attiecībā uz darbībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kompetentā iestāde veic administratīvās pārbaudes un, pamatojoties uz izlasi, pārbaudes uz vietas, lai verificētu atbilstību:

a)

darījumdarbības plānam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. un 5. punktu un Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 808/2014 (22) 8. pantu, gados jaunu lauksaimnieku gadījumā – arī prasībai, ka tiem jāatbilst aktīvā lauksaimnieka definīcijai, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 19. panta 4. punktā;

b)

noteikumam par atvieglojumu laikposmu, ko atvēl aroda prasmju apguves nosacījuma izpildei un kas minēts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 807/2014 (23) 2. panta 3. punktā.

58. pants

Ražotāju grupu un organizāciju izveide

Attiecībā uz pasākumu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 27. pantā, dalībvalstis atzīst ražotāju grupu pēc tam, kad ir verificēta grupas atbilstība minētā panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem un valsts noteikumiem. Pēc atzīšanas kompetentā iestāde verificē pastāvīgu atbilstību atzīšanas kritērijiem un darījumdarbības plānam saskaņā ar minētās regulas 27. panta 2. punktu, veicot administratīvas pārbaudes un vismaz vienu reizi piecu gadu laikā pārbaudi uz vietas.

59. pants

Riska pārvaldība

Attiecībā uz īpašo atbalstu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. pantā, kompetentā iestāde veic administratīvās pārbaudes un, pamatojoties uz izlasi, pārbaudes uz vietas, lai jo īpaši verificētu:

a)

to, vai lauksaimniekiem bija tiesības pretendēt uz atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 2. punktu;

b)

pārbaudot pieteikumus kopfondu maksājumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 36. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā, – to, vai saistītajiem lauksaimniekiem ir pilnībā izmaksāta kompensācija saskaņā ar minētas regulas 36. panta 3. punktu.

60. pants

LEADER

1.   Dalībvalstis ievieš piemērotu sistēmu vietējo rīcības grupu pārraudzībai.

2.   Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, dalībvalstis ar oficiālu aktu šīs regulas 48. pantā minēto administratīvo pārbaužu veikšanu var deleģēt vietējām rīcības grupām. Tomēr dalībvalstis saglabā atbildību par to, lai tiktu verificētas šo vietējo rīcības grupu administratīvās un kontroles spējas, kas vajadzīgas minētā darba veikšanai.

Pirmajā daļā minētās deleģēšanas gadījumā kompetentā iestāde veic vietējo rīcības grupu regulāras pārbaudes, tostarp grāmatvedības pārbaudes un atkārtotas administratīvās pārbaudes, kas pamatojas uz izlasi.

Kompetentā iestāde veic arī šīs regulas 49. pantā minētās pārbaudes uz vietas. Attiecībā uz izdevumu pārbaudes izlasi saistībā ar LEADER piemēro vismaz tādu pašu procentuālo daļu, kāda minēta šīs regulas 50. pantā.

3.   Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 35. panta 1. punkta a), d) un e) apakšpunktu un minētās regulas 35. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ja vietējā rīcības grupa pati ir atbalsta saņēmēja, administratīvās pārbaudes veic personas, kuras ir neatkarīgas no attiecīgās vietējās rīcības grupas.

61. pants

Procentu likmes un garantijas maksas subsīdijas

1.   Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta a) apakšpunktu, administratīvās pārbaudes un pārbaudes uz vietas veic attiecībā uz saņēmēju un atkarībā no attiecīgās darbības īstenošanas. Riska analīzē, ko veic saskaņā ar šīs regulas 50. pantu, vismaz vienu reizi iekļauj attiecīgo darbību, pamatojoties uz subsīdijas diskontēto vērtību.

2.   Kompetentā iestāde, veicot finanšu starpniekiestādēs un saņēmēja administratīvās pārbaudes un vajadzības gadījumā arī apmeklējumus uz vietas, pārliecinās par to, vai maksājumi šīm finanšu starpniekiestādēm atbilst Savienības tiesību aktiem un nolīgumam, kas noslēgts starp maksājumu aģentūru un finanšu starpniekiestādi.

3.   Ja procentu likmes vai garantijas maksas subsīdijas apvieno ar finanšu instrumentiem vienā darbībā, kas paredzēta tiem pašiem galasaņēmējiem, kompetentā iestāde galasaņēmēja pārbaudes veic tikai gadījumos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 3. punktā.

62. pants

Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes

Attiecībā uz izdevumiem, kas radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 51. panta 2. punktu, mutatis mutandis piemēro šīs regulas 48.–51. un 53. pantu.

Administratīvās pārbaudes, kas minētas 48. pantā, un pārbaudes uz vietas, kas minētas 49. pantā, veic subjekts, kas ir funkcionāli neatkarīgs no subjekta, kurš atļauj tehniskās palīdzības maksājumu.

III   NODAĻA

Nepamatoti maksājumi un administratīvie sodi

63. pants

Atbalsta daļēja vai pilnīga atsaukšana un administratīvie sodi

1.   Maksājumus aprēķina, pamatojoties uz summām, kas 48. pantā minētajās administratīvajās pārbaudēs atzītas par attiecināmām summām.

Kompetentā iestāde pārbauda saņēmēja iesniegto maksājuma pieprasījumu un nosaka summas, par kurām ir tiesības saņemt atbalstu. Tā nosaka:

a)

summu, kas izmaksājama saņēmējam, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu un lēmumu par dotāciju;

b)

summu, kas izmaksājama saņēmējam pēc tam, kad ir pārbaudītas tiesības saņemt atbalstu par maksājuma pieprasījumā minētajiem izdevumiem.

Ja summa, kas noteikta saskaņā ar otrās daļas a) apakšpunktu, pārsniedz summu, kas noteikta saskaņā ar minētās daļas b) apakšpunktu, par vairāk nekā 10 %, summai, kas noteikta saskaņā ar minēto b) apakšpunktu, piemēro administratīvo sodu. Soda summu veido starpība starp abām minētajām summām, bet tā nedrīkst pārsniegt pilno atsauktā atbalsta summu.

Tomēr tad, ja saņēmējs kompetentajai iestādei var pierādīt, ka neattiecināmās summas iekļaušana nav radusies viņa kļūdas dēļ, vai ja kompetentā iestāde kāda cita iemesla dēļ secina, ka attiecīgais saņēmējs nav vainīgs, sodus nepiemēro.

2.   Administratīvo sodu, kas minēts 1. punktā, mutatis mutandis piemēro neattiecināmajiem izdevumiem, kas konstatēti 49. pantā minētajās pārbaudēs uz vietas. Tādā gadījumā pārbaudāmie izdevumi ir kumulatīvie izdevumi, kas radušies par attiecīgo darbību. Tas neskar attiecīgās darbības iepriekšējo pārbaužu uz vietas rezultātus.

V   SADAĻA

KONTROLES SISTĒMA UN ADMINISTRATĪVIE SODI ATTIECĪBĀ UZ SAVSTARPĒJO ATBILSTĪBU

I   NODAĻA

Kopīgi noteikumi

64. pants

Definīcijas

Tehniskajās specifikācijās, kas vajadzīgas ar savstarpējo atbilstību saistītās kontroles sistēmas un administratīvo sodu ieviešanai, piemēro šādas definīcijas:

a)

“specializētas kontroles iestādes” ir valstu kompetentās kontroles iestādes, kas, kā minēts šīs regulas 67. pantā, ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. pantā minēto noteikumu ievērošanas nodrošināšanu;

b)

“tiesību akts” ir ikviena atsevišķa direktīva un regula, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 II pielikumā;

c)

“konstatēšanas gads” ir kalendārais gads, kurā veikta administratīvā pārbaude vai pārbaude uz vietas;

d)

“savstarpējās atbilstības jomas” ir jebkura no trim dažādajām jomām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1306/2013 93. panta 1. punktā, un pastāvīgo ganību uzturēšana, kas minēta tās pašas regulas 93. panta 3. punktā.

II   NODAĻA

Kontrole

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

65. pants

Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

1.   Dalībvalstis izveido sistēmu, kas garantē savstarpējās atbilstības ievērošanas faktisku kontroli. Minētā sistēma jo īpaši nodrošina:

a)

ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, – to, ka vajadzīgā informācija par saņēmējiem, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, no maksājumu aģentūras tiek nosūtīta specializētajām kontroles iestādēm, un/vai to, ka tas attiecīgā gadījumā notiek ar koordinējošās iestādes starpniecību;

b)

metodes, kas izmantojamas pārbaudes izlases veidošanā;

c)

norādes par veicamo pārbaužu veidu un apjomu;

d)

kontroles ziņojumus, kuros jo īpaši norādīta konstatētā neatbilstība un tās nopietnības, apjoma, ilguma un atkārtošanās novērtējums;

e)

ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, – to, ka kontroles ziņojumi no specializētajām kontroles iestādēm tiek nosūtīti vai nu maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai struktūrai, vai arī abām minētajām iestādēm;

f)

to, ka maksājumu aģentūra piemēro atbalsta samazināšanas un nepiešķiršanas sistēmu.

2.   Dalībvalstis var paredzēt procedūru, saskaņā ar kuru saņēmējs maksājumu aģentūrai norāda elementus, kas vajadzīgi, lai noteiktu viņam piemērojamās prasības un standartus.

66. pants

Atbalsta maksājums saistībā ar savstarpējās atbilstības pārbaudēm

Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pārbaudēm, ja šādas pārbaudes nav iespējams pabeigt līdz tam, kad attiecīgais saņēmējs saņem maksājumus un gada piemaksas, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, summu, kas saņēmējam jāmaksā kā administratīvais sods, atgūst saskaņā ar šīs regulas 7. pantu vai ar ieskaitu.

67. pants

Kompetentās kontroles iestādes atbildība

1.   Kompetento kontroles iestāžu atbildība ir šāda:

a)

specializētās kontroles iestādes ir atbildīgas par to, lai tiktu veikta attiecīgo prasību un standartu ievērošanas kontrole un pārbaudes;

b)

maksājumu aģentūras ir atbildīgas par administratīvo sodu noteikšanu individuālos gadījumos saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu un šīs sadaļas III nodaļu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var nolemt, ka kontroli un pārbaudes attiecībā uz visām vai dažām prasībām, standartiem, tiesību aktiem vai savstarpējās atbilstības jomām veic maksājumu aģentūra, ja dalībvalsts nodrošina to, ka kontroles un pārbaužu rezultativitāte ir vismaz līdzvērtīga specializētās kontroles iestādes veiktas kontroles un pārbaužu rezultativitātei.

2.   iedaļa

Pārbaudes uz vietas

68. pants

Minimālā kontroles intensitāte

1.   Kompetentā kontroles iestāde veic pārbaudes uz vietas attiecībā uz prasībām un standartiem, par kuru ievērošanu tā ir atbildīga, attiecībā uz vismaz 1 % no to saņēmēju kopskaita, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un par kuriem attiecīgā kompetentā kontroles iestāde ir atbildīga.

Atkāpjoties no pirmās daļas, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā minētās personu grupu gadījumā pirmajā daļā minētās pārbaudes izlases aprēķināšanas vajadzībām katrs atsevišķais šādu grupu dalībnieks ir uzskatāms par saņēmēju.

Minimālo kontroles intensitāti, kas minēta pirmajā daļā, var sasniegt katras kompetentās kontroles iestādes līmenī vai katra tiesību akta vai standarta līmenī, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī. Tomēr tad, ja pārbaudes neveic maksājumu aģentūra, šo minimālo kontroles intensitāti var sasniegt katras maksājumu aģentūras līmenī.

Ja tiesību normās, kas piemērojamas attiecīgajiem tiesību aktiem un standartiem, jau ir noteikta minimālā kontroles intensitāte, to piemēro pirmajā daļā minētās minimālās intensitātes vietā. Alternatīvi dalībvalstis var nolemt, ka par jebkuriem neatbilstības gadījumiem, kas konstatēti pārbaudēs uz vietas, kuras veic saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem, un ārpus pirmajā daļā minētās izlases, tiek ziņots kompetentajai kontroles iestādei, kas atbild par attiecīgo tiesību aktu vai standartu, un šī iestāde veic turpinājuma darbu. Piemēro šīs nodaļas un III sadaļas I, II un III nodaļas noteikumus.

Attiecībā uz savstarpējās atbilstības pienākumiem, kas izriet no Direktīvas 96/22/EK, uzskata, ka, piemērojot uzraudzības plānos paredzēto izlases lielumu, pirmajā daļā noteiktā prasība par minimālo intensitāti ir izpildīta.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, lai sasniegtu minētajā punktā norādīto minimālo kontroles intensitāti katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī, dalībvalsts var:

a)

izmantot rezultātus, kas iegūti atlasīto saņēmēju pārbaudēs uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas minētajiem tiesību aktiem un standartiem, vai

b)

aizstāt atlasītos saņēmējus ar saņēmējiem, kuriem veikta pārbaude uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas minētajiem tiesību aktiem un standartiem, ja minētie saņēmēji ir saņēmēji, uz kuriem norādīts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

Šādos gadījumos pārbaudes uz vietas aptver visus attiecīgo tiesību aktu vai standartu aspektus, kas attiecas uz savstarpējo atbilstību. Turklāt dalībvalsts nodrošina to, ka šādas pārbaudes uz vietas ir vismaz tikpat rezultatīvas kā tās pārbaudes uz vietas, kuras veic kompetentās kontroles iestādes.

3.   Nosakot šā panta 1. punktā minēto minimālo kontroles intensitāti, neņem vērā vajadzīgos pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā.

4.   Ja pārbaudēs uz vietas konstatē ievērojamu neatbilstību attiecīgajam tiesību aktam vai standartam, nākamajā kontroles periodā uz vietas veicamo pārbaužu skaitu attiecībā uz šo tiesību aktu vai standartu palielina. Attiecībā uz konkrētu tiesību aktu kompetentā kontroles iestāde var nolemt, ka minēto turpmāko pārbaužu uz vietas tvērums tiek ierobežots, attiecinot tās tikai uz visbiežāk pārkāptajām prasībām.

5.   Ja dalībvalsts nolemj izmantot iespēju, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā, darbības, kas vajadzīgas, lai verificētu to, vai saņēmēji ir izlabojuši attiecīgo neatbilstības situāciju, piemēro minēto saņēmēju izlasei 20 % apmērā.

69. pants

Pārbaudes izlases veidošana

1.   To lauku saimniecību izlasi, kuras jāpārbauda saskaņā ar 68. pantu, attiecīgā gadījumā atlasa, pamatojoties uz riska analīzi saskaņā ar piemērojamajām tiesību normām vai uz riska analīzi, kas piemērota prasībām vai standartiem. Minēto riska analīzi var veikt atsevišķas saimniecības līmenī vai saimniecību vai ģeogrāfisko zonu kategoriju līmenī.

Riska analīzē var ņemt vērā vienu no minētajiem aspektiem vai abus minētos aspektus:

a)

saņēmēja dalība saimniecību konsultatīvajā sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 12. pantu;

b)

saņēmēja dalība sertifikācijas sistēmā, ja attiecīgā shēma attiecas uz konkrētajām prasībām un standartiem.

Pamatojoties uz riska analīzi, dalībvalsts var nolemt, ka no pārbaudes izlases, kas balstās uz riska analīzi, izslēdz saņēmējus, kuri piedalās sertifikācijas sistēmā, kā norādīts otrās daļas b) apakšpunktā. Tomēr tad, ja sertifikācijas sistēma aptver tikai daļu no prasībām un standartiem, kas saņēmējam jāievēro savstarpējās atbilstības satvarā, tām prasībām vai standartiem, kurus sertifikācijas sistēma neaptver, piemēro atbilstošus riska faktorus.

Ja kontroles rezultātu analīzē konstatē, ka sertifikācijas sistēmā iekļautās prasības vai standarti, kas minēti otrās daļas b) apakšpunktā, ļoti bieži netiek ievēroti, ar attiecīgajām prasībām un standartiem saistītos riska faktorus novērtē atkārtoti.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro pārbaudēm, kas veiktas kā turpinājuma darbs saistībā ar ikvienu neatbilstību, par kuru kompetentā kontroles iestāde ir informēta kādā citā veidā. Tomēr to piemēro pārbaudēm, kas veiktas kā turpinājuma darbs saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punkta otro daļu.

3.   Lai nodrošinātu reprezentativitāti, pēc nejaušības principa atlasa 20–25 % no to saņēmēju minimālā skaita, kuri jāpārbauda uz vietas, kā paredzēts 68. panta 1. punkta pirmajā daļā. Tomēr tad, ja uz vietas pārbaudāmo saņēmēju skaits pārsniedz minēto minimālo skaitu, pēc nejaušības principa atlasīto saņēmēju īpatsvars papildu izlasē nedrīkst pārsniegt 25 %.

4.   Vajadzības gadījumā pārbaudes izlasi, pamatojoties uz pieejamo informāciju, var daļēji atlasīt pirms attiecīgā pieteikuma iesniegšanas termiņa beigām. Provizorisko izlasi papildina, kad ir pieejami visi attiecīgie pieteikumi.

5.   Saņēmēju izlasi, kas jāpārbauda saskaņā ar 68. panta 1. punktu, var veidot no to saņēmēju izlasēm, kuras jau ir atlasītas saskaņā ar 30.–34. pantu un kurām piemēro attiecīgās prasības vai standartus. Tomēr šo iespēju nepiemēro saņēmēju kontrolei saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā minētajām vīna nozares atbalsta shēmām.

6.   Atkāpjoties no 68. panta 1. punkta, saņēmēju izlases, kas jāpārbauda uz vietas, var atlasīt ar minimālo intensitāti 1 %, atsevišķi no jebkuras turpmāk minētās to saņēmēju ģenerālkopas, kuriem jāpilda savstarpējās atbilstības pienākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantu:

a)

saņēmēji, kuri saņem tiešos maksājumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1307/2013;

b)

saņēmēji, kuri saņem vīna nozares atbalstu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu;

c)

saņēmēji, kuri saņem gada piemaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 28.–31. pantu, 33. pantu un 34. pantu.

7.   Ja, pamatojoties uz riska analīzi, kas veikta lauku saimniecību līmenī, tiek secināts, ka atbalsta nesaņēmēji rada lielāku risku nekā saņēmēji, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā, minētos saņēmējus var aizstāt ar atbalsta nesaņēmējiem. Tomēr arī šādā gadījumā pārbaudīto lauksaimnieku kopējais skaits sasniedz šīs regulas 68. panta 1. punktā paredzēto kontroles intensitāti. Šādas aizstāšanas iemeslus pienācīgi pamato un dokumentē.

8.   Procedūras, kas minētas 5. un 6. punktā, var kombinēt, ja šāda kombinēšana paaugstina kontroles sistēmas rezultativitāti.

70. pants

Prasību un standartu ievērošanas noteikšana

1.   Attiecīgā gadījumā prasību un standartu ievērošanu nosaka, izmantojot līdzekļus, kas noteikti tiesību normās, kuras piemērojamas attiecīgajai prasībai vai standartam.

2.   Citos gadījumos un vajadzības gadījumā noteikšanu veic, izmantojot kādu no attiecīgajiem līdzekļiem, par kuriem nolēmusi kompetentā kontroles iestāde un kuri nodrošina precizitāti, kas ir vismaz līdzvērtīga precizitātei, kāda vajadzīga oficiālai noteikšanai saskaņā ar valsts noteikumiem.

3.   Vajadzības gadījumā pārbaudes uz vietas var veikt, izmantojot attālās izpētes metodes.

71. pants

Uz vietas veicamo pārbaužu elementi

1.   Veicot 68. panta 1. punktā paredzētās izlases pārbaudes, kompetentā kontroles iestāde nodrošina to, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi atlasītie saņēmēji ievēro prasības un standartus, par kuriem atbild kompetentā kontroles iestāde.

Neatkarīgi no pirmās daļas, ja minimālā kontroles intensitāte tiek sasniegta katra tiesību akta vai standarta, vai tiesību aktu vai standartu grupas līmenī, kā paredzēts 68. panta 1. punkta trešajā daļā, pārbauda to, vai atlasītie saņēmēji ievēro attiecīgo tiesību aktu vai standartu, vai tiesību aktu un standartu grupu.

Ja personu grupa, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, ir iekļauta izlasē, kas paredzēta šīs regulas 68. panta 1. punktā, kompetentā kontroles iestāde nodrošina to, ka tiek pārbaudīts tas, vai visi grupas locekļi ievēro prasības un standartus, par ko tie ir atbildīgi.

Parasti katru uz vietas veicamajai pārbaudei atlasīto saņēmēju pārbauda laikā, kad ir iespējams pārbaudīt lielāko daļu prasību un standartu ievērošanas, kuru dēļ saņēmējs atlasīts. Tomēr dalībvalstis nodrošina to, ka gada laikā tiek sasniegts atbilstošs visu prasību un standartu kontroles līmenis.

2.   Attiecīgā gadījumā pārbaudes uz vietas aptver visu saimniecības lauksaimniecībā izmantojamo zemi. Tomēr faktisku lauka inspicēšanu kā daļu no pārbaudes uz vietas var veikt tikai attiecībā uz izlasi, kurā ietilpst vismaz puse no saimniecības lauksaimniecības zemes gabaliem, uz kuriem attiecas prasība vai standarts, ja šāda izlase garantē to, ka tiek panākts ticams un reprezentatīvs prasību un standartu ievērošanas kontroles līmenis.

Pirmā daļa neskar administratīvā soda aprēķināšanu un piemērošanu saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu un šīs sadaļas III nodaļu. Ja pirmajā daļā minētajā izlases pārbaudē konstatē neatbilstību, faktiski pārbaudāmo lauksaimniecības zemes gabalu izlasi palielina.

Turklāt, ja tā paredzēts tiesību normās, kas piemērojamas tiesību aktiem vai standartiem, prasību vai standartu ievērošanas faktisko pārbaudi kā daļu no pārbaudes uz vietas var veikt tikai attiecībā uz pārbaudāmo objektu reprezentatīvu izlasi. Tomēr dalībvalstis nodrošina to, ka tiek veikta visu to prasību un standartu pārbaude, kuru ievērošanu var pārbaudīt apmeklējuma laikā.

3.   Parasti pārbaudes, kas minētas 1. punktā, veic viena apmeklējuma laikā. Tajās verificē to prasību un standartu ievērošanu, ko iespējams pārbaudīt minētā apmeklējuma laikā. Minēto pārbaužu mērķis ir konstatēt jebkuru iespējamu neatbilstību minētajām prasībām un standartiem, kā arī apzināt gadījumus, kuros jāveic turpmākas pārbaudes.

4.   Pārbaudes uz vietas lauku saimniecības līmenī var aizstāt ar administratīvām pārbaudēm, ja dalībvalsts nodrošina to, ka šīs administratīvās pārbaudes ir vismaz tikpat rezultatīvas kā pārbaudes uz vietas.

5.   Veicot pārbaudes uz vietas, dalībvalstis var izmantot objektīvus kontroles rādītājus, kas atbilst konkrētām prasībām un standartiem, ja tie nodrošina to, ka attiecīgo prasību un standartu kontroles rezultativitāte ir vismaz līdzvērtīga kontroles rezultativitātei, kas sasniegta pārbaudēs uz vietas, kurās šādi rādītāji nav izmantoti.

Rādītājiem ir tieša saikne ar prasībām un standartiem, uz ko tie attiecas, un tie aptver visus elementus, kas jāpārbauda minētās prasības(-u) vai standarta(-u) ievērošanas kontrolē.

6.   Pārbaudes uz vietas, kas saistītas ar šīs regulas 68. panta 1. punktā minēto izlasi, veic tajā pašā kalendārajā gadā, kad iesniegti atbalsta pieteikumi un/vai maksājuma pieprasījumi, vai – attiecībā uz pieteikumiem vīna nozares atbalsta shēmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu – jebkurā laikā tajā laikposmā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 1. punkta otrajā daļā.

72. pants

Kontroles ziņojums

1.   Par katru saskaņā ar šo sadaļu veikto pārbaudi uz vietas sagatavo kontroles ziņojumu, un to veic kompetentā kontroles iestāde vai tās uzdevumā.

Ziņojumu iedala šādās daļās:

a)

vispārīgā daļa, kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

i)

pārbaudei uz vietas atlasītais saņēmējs;

ii)

klātesošās personas;

iii)

tas, vai atbalsta saņēmējs tika iepriekš brīdināts par apmeklējumu, un ja jā, iepriekšējā paziņojuma laiku;

b)

daļa, kurā atsevišķi atspoguļotas pārbaudes, kas veiktas attiecībā uz katru tiesību aktu un standartu, un kurā jo īpaši ietverta šāda informācija:

i)

prasības un standarti, attiecībā uz kuriem veiktas pārbaudes uz vietas;

ii)

veikto pārbaužu veids un apmērs;

iii)

konstatējumi;

iv)

tiesību akti un standarti, attiecībā uz kuriem konstatētas neatbilstības;

c)

novērtējuma daļa, kurā izvērtēts neatbilstības nozīmīgums attiecībā uz katru tiesību aktu un/vai standartu, pamatojoties uz kritērijiem “nopietnība”, “apjoms”, “pastāvīgums” un “atkārtošanās” saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 1. punktu, un norādīti visi faktori, kuriem būtu jārada piemērojamā samazinājuma pieaugums vai sarukums.

Ziņojumā norāda gadījumus, kad noteikumi, kas attiecas uz kādu prasību vai standartu, atstāj iespēju neizsekot konstatētajai neatbilstībai vai kad atbalsts ir piešķirts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. panta 5. un 6. punktu.

2.   Šā panta 1. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai attiecīgais saņēmējs bija atlasīts pārbaudei uz vietas saskaņā ar 69. pantu, pārbaudīts uz vietas saskaņā ar tiesību normām, kas piemērojamas tiesību aktiem un standartiem saskaņā ar 68. panta 2. punktu, vai turpinājuma darba satvarā saistībā ar neatbilstību, par kuru kompetentā kontroles iestāde ir informēta kādā citā veidā.

3.   Saņēmēju informē par jebkuru konstatēto neatbilstību trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad veikta pārbaude uz vietas.

Ja vien saņēmējs nav veicis tūlītēju koriģējošu darbību, lai novērstu konstatēto neatbilstību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otrajā daļā, šā punkta pirmajā daļā minētajā termiņā saņēmēju informē par to, ka viņam jāveic koriģējošā darbība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 99. panta 2. punkta otro daļu.

Ja vien saņēmējs nav veicis tūlītēju koriģējošu darbību, lai novērstu konstatēto neatbilstību, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1306/2013 97. panta 3. punktā, vēlākais viena mēneša laikā pēc lēmuma nepiemērot administratīvo sodu, kā paredzēts minētajā pantā, attiecīgo saņēmēju informē par to, ka viņam ir jāveic koriģējoša darbība.

4.   Neskarot īpašos noteikumus, kas iekļauti prasībām un standartiem piemērojamajās tiesību normās, kontroles ziņojumu pabeidz viena mēneša laikā pēc pārbaudes uz vietas. Tomēr minēto laikposmu pietiekami pamatotos apstākļos var pagarināt līdz trim mēnešiem, jo īpaši tad, ja tas vajadzīgs ķīmisku vai fizikālu analīžu veikšanai.

Ja kompetentā kontroles iestāde nav maksājumu aģentūra, kontroles ziņojumu un, ja prasīts, arī attiecīgos apliecinošos dokumentus nosūta vai dara pieejamus maksājumu aģentūrai vai koordinējošajai iestādei mēneša laikā pēc ziņojuma pabeigšanas.

Tomēr tad, ja ziņojumā nekādi konstatējumi nav iekļauti, dalībvalsts var nolemt šādu ziņojumu nenosūtīt, ar nosacījumu, ka vienu mēnesi pēc ziņojuma pabeigšanas to dara tieši pieejamu maksājumu aģentūrai vai koordinējošai iestādei.

III   NODAĻA

Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana

73. pants

Vispārīgie principi

1.   Ja par Regulas (ES) Nr. 1307/2013 I pielikumā nosaukto dažādo shēmu pārvaldību, Regulas (ES) Nr. 1305/2013 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 28.–31. pantā, 33. pantā un 34. pantā minēto pasākumu pārvaldību un to maksājumu pārvaldību, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantā paredzētajām vīna nozares atbalsta shēmām, atbild vairākas maksājumu aģentūras, dalībvalstis nodrošina to, ka konstatētās neatbilstības un, attiecīgā gadījumā, atbilstošie administratīvie sodi tiek darīti zināmi visām maksājumu aģentūrām, kas iesaistītas minēto maksājumu veikšanā. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad atbilstības kritēriju neievērošana ir arī savstarpējās atbilstības noteikumu neievērošana, un otrādi. Dalībvalstis attiecīgā gadījumā nodrošina vienas samazinājuma likmes piemērošanu.

2.   Ja ir konstatēti vairāki neatbilstības gadījumi attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem vai standartiem vienā un tajā pašā savstarpējās atbilstības jomā, Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 39. panta 1. punktā un 40. pantā paredzētā samazinājuma aprēķināšanas vajadzībām minētos gadījumus uzskata par vienu neatbilstību.

3.   Neatbilstību standartam, kas vienlaikus ir arī neatbilstība prasībai, uzskata par vienu neatbilstību. Samazinājumu aprēķināšanas vajadzībām neatbilstību uzskata par prasības jomas daļu.

4.   Administratīvo sodu piemēro to maksājumu kopsummai, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā un ir piešķirti vai ir jāpiešķir minētajam saņēmējam:

a)

atbilstoši atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, ko tas iesniedzis vai iesniegs konstatēšanas gada laikā, un/vai

b)

attiecībā uz vīna nozares atbalsta shēmu pieteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 46. un 47. pantu.

Attiecībā uz pirmās daļas b) apakšpunktu pārstrukturēšanas un pārveidošanas gadījumā attiecīgo summu dala ar 3.

5.   Attiecībā uz personu grupu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1305/2013 28. un 29. pantā, samazinājuma procentus aprēķina saskaņā ar šīs sadaļas III nodaļu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 IV sadaļas II nodaļu. Tādā gadījumā dalībvalstis proporcionalitātes nolūkā minētos samazinājuma procentus var piemērot tai subsīdijas daļai, kas piešķirta grupas loceklim, kurš pieļāvis neatbilstību.

74. pants

Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana nolaidības gadījumā

1.   Ja tiek konstatētas vairākas nolaidības izraisītas neatbilstības attiecībā uz dažādām savstarpējās atbilstības jomām, Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 39. panta 1. punktā paredzēto samazinājuma noteikšanas procedūru piemēro katrai neatbilstībai atsevišķi.

Aprēķinātos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr maksimālais samazinājums nedrīkst pārsniegt 5 % no šīs regulas 73. panta 4. punktā minētās kopsummas.

2.   Ja konstatē neatbilstības atkārtošanos kopā ar citu neatbilstību vai citas neatbilstības atkārtošanos, aprēķinātos procentuālos samazinājumus saskaita. Tomēr maksimālais samazinājums nedrīkst pārsniegt 15 % no 73. panta 4. punktā minētās kopsummas.

75. pants

Administratīvo sodu aprēķināšana un piemērošana tīšas neatbilstības gadījumā

Ja ir pieļauta tīša neatbilstība, kas ir ārkārtīgi liela, nopietna vai pastāvīga, saņēmēju papildus sodam, kas uzlikts un aprēķināts saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014 40. pantu, nākamajā kalendārajā gadā izslēdz no visiem maksājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 92. pantā.

VI   DAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

76. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro tiešo maksājumu atbalsta pieteikumiem, lauku attīstības atbalsta pieteikumiem vai maksājuma pieprasījumiem, kas attiecas uz pieprasījumu gadiem vai piemaksu periodiem, sākot no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 17. jūlijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.

(2)