ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 217

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 23. jūlijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 790/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014

1

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 791/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

5

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 792/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

9

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 793/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

10

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 794/2014 (2014. gada 22. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

13

 

*

Eiropas Centrālās bankas Regula (ES) Nr. 795/2014 (2014. gada 3. jūlijs) par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību (ECB/2014/28)

16

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2014/482/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger)

31

 

*

Padomes Lēmums 2014/483/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/72/KĀDP

35

 

*

Padomes Lēmums 2014/484/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP, kas attiecas uz Irāku

38

 

*

Padomes Lēmums 2014/485/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR)

39

 

*

Padomes Lēmums 2014/486/KDAP (2014. gada 22. jūlijs) par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)

42

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums 2014/487/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko īsteno Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

48

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums 2014/488/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

49

 

 

2014/489/ES

 

*

Komisijas Lēmums (2013. gada 19. jūnijs) par valsts atbalstu SA.28599 (C 23/10 (ex NN 36/10, ex CP 163/09)), ko Spānijas Karaliste īstenojusi zemes ciparu televīzijas (DTT) ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas-Lamančas) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3204)  ( 1 )

52

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2014/490/ES

 

*

Lēmums Nr. 2, ko pieņēmusi Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem Apvienotā komiteja (2014. gada 21. maijs), par Moldovas Republikas pieteikumu kļūt par Līgumslēdzēju pusi Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

88

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 790/2014

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (2001. gada 27. decembris) par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 10. februārī pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014 (2), ar kuru īsteno Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktu, izveidojot atjauninātu to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro Regulu (EK) Nr. 2580/2001 (“saraksts”).

(2)

Padome praktisko iespēju robežās visām personām, grupām un vienībām ir sniegusi paziņojumu par iemesliem, kāpēc tās ir iekļautas sarakstā.

(3)

Publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, Padome informēja sarakstā uzskaitītās personas, grupas un vienības, ka tā ir nolēmusi arī turpmāk atstāt tās sarakstā. Attiecīgajām personām, grupām un vienībām Padome paziņoja arī to, ka ir iespējams pieprasīt paziņojumu par iemesliem, kādēļ Padome tās ir iekļāvusi sarakstā, ja tās vēl tādu nav saņēmušas.

(4)

Padome ir pārskatījusi sarakstu, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā. To darot, Padome ņēma vērā apsvērumus, ko tai bija iesniegušas attiecīgās personas, grupas un vienības.

(5)

Padome ir secinājusi, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu sarakstā.

(6)

Padome secināja, ka šīs regulas pielikumā uzskaitītās personas, grupas un vienības ir bijušas iesaistītas terora aktos Padomes Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP (3) 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ būtu jāturpina uz tām attiecināt konkrētus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 2580/2001.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina saraksts un būtu jāatceļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 125/2014,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 2580/2001 2. panta 3. punktā paredzētais saraksts ir izklāstīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2014 atceļ.

3. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 344, 28.12.2001., 70. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 125/2014 (2014. gada 10. februāris), ar kuru īsteno 2. panta 3. punktu Regulā (EK) Nr. 2580/2001 par īpašiem ierobežojošiem pasākumiem, kas terorisma apkarošanas nolūkā vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, un ar kuru atceļ Īstenošanas regulu (ES) Nr. 714/2013 (OV L 40, 11.2.2014., 9. lpp.).

(3)  Padomes Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).


PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minētais personu, grupu un vienību saraksts

I.   PERSONAS

1.

ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 1960. gada 11. augustā Irānā. Pase: D9004878.

2.

AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

3.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 1966. gada 16. oktobrīTarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

4.

ARBABSIAR Manssor (jeb Mansour Arbabsiar), dzimis 1955. gada 6. vai 15. martā Irānā. Irānas un ASV pilsonis. Pase: C2002515 (Irāna); pase: 477845448 (ASV). Personas apliecība Nr. 07442833, derīguma termiņš: 2016. gada 15. marts (ASV transportlīdzekļa vadītāja apliecība).

5.

BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 1978. gada 8. martā Amsterdamā (Nīderlande) – Hofstadgroep loceklis.

6.

IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, SA-ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

7.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 1965. gada 14. aprīlī vai 1964. gada 1. martā Pakistānā, pase Nr. 488555.

8.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala'i, Abd-al Reza Shalai, Abdorreza Shahlai, Abdolreza Shahla'i, Abdul-Reza Shahlaee, Hajj Yusef, Haji Yusif, Hajji Yasir, Hajji Yusif un Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna; 2) Mehran militārā bāze, Ilam (Ilāmas) province, Irāna.

9.

SHAKURI Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Teherānā Irānā.

10.

SOLEIMANI Qasem (jeb Ghasem Soleymani, Qasmi Sulayman, Qasem Soleymani, Qasem Solaimani, Qasem Salimani, Qasem Solemani, Qasem Sulaimani un Qasem Sulemani), dzimis 1957. gada 11. martā Irānā. Irānas valstspiederīgais. Pase: 008827 (Irānas diplomātiskā pase), izdota 1999. gadā. Pakāpe: ģenerālmajors.

II.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

Abu Nidal OrganisationANO (jeb Fatah Revolutionary Council, Arab Revolutionary Brigades, Black September, Revolutionary Organisation of Socialist Muslims).

2.

Al-Aqsa Martyrs' Brigade.

3.

Al-Aqsa e.V.

4.

Al-Takfir un Al-Hijra.

5.

Babbar Khalsa.

6.

Communist Party of the Philippines, arī New People's ArmyNPA, Filipīnas.

7.

Gama'a al-Islamiyya (jeb Al-Gama'a al-Islamiyya) (Islamic GroupIG).

8.

İslami Büyük Doğu Akıncılar CephesiIBDA-C (Great Islamic Eastern Warriors Front).

9.

Hamas, arī Hamas-Izz al-Din al-Qassem.

10.

Hizballah Military Wing (jeb Hezbollah Military Wing, Hizbullah Military Wing, Hizbollah Military Wing, Hezballah Military Wing, Hisbollah Military Wing, Hizbu'llah Military Wing, Hizb Allah Military Wing, Jihad Council (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

11.

Hizbul MujahideenHM.

12.

Hofstadgroep.

13.

Holy Land Foundation for Relief and Development.

14.

International Sikh Youth FederationISYF.

15.

Khalistan Zindabad ForceKZF.

16.

Kurdistan Workers' PartyPKK (jeb KADEK, KONGRA-GEL).

17.

Liberation Tigers of Tamil EelamLTTE.

18.

Ejército de Liberación Nacional (National Liberation Army).

19.

Palestinian Islamic JihadPIJ.

20.

Popular Front for the Liberation of PalestinePFLP.

21.

Popular Front for the Liberation of PalestineGeneral Command (jeb PFLPGeneral Command).

22.

Fuerzas armadas revolucionarias de ColombiaFARC (Revolutionary Armed Forces of Colombia).

23.

Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-CephesiDHKP/C (jeb Devrimci Sol (Revolutionary Left), Dev Sol) (Revolutionary People's Liberation Army/Front/Party).

24.

Sendero LuminosoSL (Shining Path).

25.

Teyrbazen Azadiya KurdistanTAK (jeb Kurdistan Freedom Falcons, Kurdistan Freedom Hawks).


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/5


PADOMES REGULA (ES) Nr. 791/2014

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1210/2003 par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP (2003. gada 7. jūlijs), kas attiecas uz Irāku un ar ko atceļ Kopējās nostājas 96/741/ KĀDP un 2002/599/ KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1210/2003 (2) nosaka ierobežojošus pasākumus attiecībā uz Irāku saskaņā ar Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP un ANO Drošības padomes Rezolūciju 1483 (2003).

(2)

Būtu jāapvieno Regulas (EK) Nr. 1210/2003 4. panta 3. un 4. punkts, kuros noteikts, ka līdzekļi vai ekonomiskie resursi ne tieši, ne netieši nav pieejami fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai, kas uzskaitīta minētās regulas IV pielikumā, nedz arī tos dara pieejamus to labā tā, ka tiktu radīta iespēja minētajai personai, vienībai vai struktūrai iegūt līdzekļus, preces vai pakalpojumus.

(3)

Padome 2014. gada 22. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/484/KĀDP (3), aizliedzot līdzekļus vai saimnieciskos resursus tieši vai netieši darīt pieejamus sarakstā norādīto personu un vienību labā. Ir paredzēti konkrēti izņēmumi, proti, līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir: a) vajadzīgi, lai segtu pamatvajadzības; b) paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem; c) paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu turēšanu vai pārvaldību; vai d) vajadzīgi ārkārtas izdevumiem.

(4)

Ir arī lietderīgi atjaunināt Regulu (EK) Nr. 1210/2003, iekļaujot tajā jaunāko informāciju, ko dalībvalstis sniegušas par kompetento iestāžu noteikšanu.

(5)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1210/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1210/2003 groza šādi:

1)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Tiek liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem IV pielikumā uzskaitītajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.”;

b)

panta 4. punktu svītro;

2)

regulas 4.a pantu aizstāj ar šādu:

“4.a pants

Aizliegumi, kas paredzēti 4. panta 3. punktā, nerada nekādu atbildību attiecīgajām fiziskajām vai juridiskajām personām vai vienībām, ja tās nezināja un ja tām nebija vērā ņemamu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu pretrunā šim aizliegumam.”;

3)

regulas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Šīs regulas 4. pants neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, kas saņem līdzekļus, kurus trešās personas pārskaita pielikumā uzskaitītas personas, vienības vai struktūras kontā, kreditēt iesaldētos kontus, ar noteikumu, ka visi ieskaitījumi šādos kontos arī tiek iesaldēti. Finanšu iestādes vai kredītiestādes nekavējoties informē kompetentās iestādes par šādiem darījumiem.

2.   Atkāpjoties no 4. panta 3. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts V pielikumā uzskaitītajās tīmekļa vietnēs, var atļaut konkrētus iesaldētus līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tās uzskata par atbilstošiem, ja tās iepriekš pārliecinājušās, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:

a)

vajadzīgi, lai segtu IV pielikumā uzskaitīto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi, lai samaksātu attiecīgas maksas vai izdarītu samaksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu ikdienas turēšanu vai pārvaldību; vai

d)

vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai iemeslus, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja.

3.   Attiecīgās dalībvalstis informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo pantu.”;

4)

regulas V pielikumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 169,8.7.2003., 72. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 1210/2003 (2003. gada 7. jūlijs) par konkrētiem īpašiem ierobežojumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu sakariem ar Irāku un par Regulas (EK) Nr. 2465/96 atcelšanu (OV L 169, 8.7.2003., 6. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2014/484/KĀDP (2014. gada 22. jūlijs), ar ko groza Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP attiecībā uz Irāku (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 38. lpp.).


PIELIKUMS

“V PIELIKUMS

Tīmekļa vietnes informācijai par 5., 6., 7. un 8. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai

A.   Kompetentās iestādes katrā dalībvalstī

BEĻĢIJA

http://www.diplomatie.be/eusanctions

BULGĀRIJA

http://www.mfa.bg/en/pages/135/index.html

ČEHIJA

http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce

DĀNIJA

http://um.dk/da/politik-og-diplomati/retsorden/sanktioner/

VĀCIJA

http://www.bmwi.de/DE/Themen/Aussenwirtschaft/aussenwirtschaftsrecht,did=404888.html

IGAUNIJA

http://www.vm.ee/est/kat_622/

ĪRIJA

http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id =28519

GRIEĶIJA

http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html

SPĀNIJA

http://www.exteriores.gob.es/Portal/es/PoliticaExteriorCooperacion/GlobalizacionOportunidadesRiesgos/Documents/ORGANISMOS%20COMPETENTES%20SANCIONES%20INTERNACIONALES.pdf

FRANCIJA

http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/

HORVĀTIJA

http://www.mvep.hr/sankcije

ITĀLIJA

http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Misure_Deroghe/

KIPRA

http://www.mfa.gov.cy/sanctions

LATVIJA

http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539

LIETUVA

http://www.urm.lt/sanctions

LUKSEMBURGA

http://www.mae.lu/sanctions

UNGĀRIJA

http://en.nav.gov.hu/criminal_branch_of_NTCA/restrictive_measures/European_Unions_consolidated_sanctions_list

MALTA

https://www.gov.mt/en/Government/Government%20of%20Malta/Ministries%20and%20Entities/Officially%20Appointed%20Bodies/Pages/Boards/Sanctions-Monitoring-Board-.aspx

NĪDERLANDE

www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-vrede-en-veiligheid/sancties

AUSTRIJA

http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id =12750&LNG = en&version=

POLIJA

http://www.msz.gov.pl

PORTUGĀLE

http://www.portugal.gov.pt/pt/os-ministerios/ministerio-dos-negocios-estrangeiros/quero-saber-mais/sobre-o-ministerio/medidas-restritivas/medidas-restritivas.aspx

RUMĀNIJA

http://www.mae.ro/node/1548

SLOVĒNIJA

http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika_in_mednarodno_pravo/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/

SLOVĀKIJA

http://www.mzv.sk/sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu

SOMIJA

http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet

ZVIEDRIJA

http://www.ud.se/sanktioner

APVIENOTĀ KARALISTE

https://www.gov.uk/sanctions-embargoes-and-restrictions

B.   Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai

European Commission

Service for Foreign Policy Instruments (FPI)

EEAS 02/309

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu”.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/9


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 792/2014

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko īsteno 16. panta 2. punktu Regulā (ES) Nr. 204/2011 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 204/2011 (2011. gada 2. marts) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 2. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 204/2011.

(2)

Padome uzskata, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā izklāstītajā sarakstā.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 204/2011,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ierakstu attiecībā uz šādu Regulas (ES) Nr. 204/2011 III pielikumā minēto personu svītro:

23.

ZIDANE, Mohamad Ali.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 58, 3.3.2011., 1. lpp.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/10


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 793/2014

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 36/2012 par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 36/2012 (2012. gada 18. janvāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sīrijā un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 442/2011 (1) un jo īpaši tās 32. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 18. janvārī pieņēma Regulu (ES) Nr. 36/2012.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību, Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā iekļautajam to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošos pasākumus, būtu jāpievieno trīs personas un deviņas vienības.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Šīs regulas pielikumā uzskaitītās personas un vienības pievieno sarakstam, kas iekļauts Regulas (ES) Nr. 36/2012 II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 16, 19.1.2012., 1. lpp.


PIELIKUMS

To personu un vienību saraksts, kas minētas 1. pantā

A.   Personas

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

180.

Hashim Anwar al-Aqqad jeb Hashem Aqqad, Hashem Akkad, Hashim Akkad

Dzimšanas datums: 1961. gads

Mohagirine, Sīrija

Sabiedrībā pazīstams uzņēmējs, priekšsēdētājs Akkad Group uzņēmumu grupējumam, kas darbojas dažādās Sīrijas ekonomikas nozarēs, tostarp naftas un gāzes nozarē. Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst no tā labumu.

23.7.2014.

181.

Colonel Suhayl Hasan jeb pulkvedis Suhayl al-Hasan, “al-Nimir”/“The Tiger”, Sohail Hassan, Sohail al-Hassan, Suhail Hassan, pulkvežleitnants Suhayl Hassan, brigādes ģenerālis Suhayl Hasan

 

Sīrijas režīma militārais komandieris, atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem; atbalsta režīmu.

23.7.2014.

182.

Amr Armanazi jeb Amr Muhammad Najib Al-Armanazi, Amr Najib Armanazi, Amrou Al-Armanazy

Dzimšanas datums: 1944. gada 7. februāris

Sīrijas Zinātniskās pētniecības centra (Syrian Scientific Studies and Research Centre – SSRC) ģenerāldirektors; šis centrs ir atbildīgs par atbalsta sniegšanu Sīrijas armijai tāda aprīkojuma iegādē, kuru tieši izmanto demonstrantu uzraudzībai un represijām pret tiem.

Atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem; atbalsta režīmu.

23.7.2014.

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

54.

Oceans Petroleum Trading. jeb Overseas Petroleum Tradeing (SAL), Overseas Petroleum Company

Dunant Street, Snoubra Sector, Beirut, Libāna

Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā, organizējot slēptus naftas sūtījumus Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

55.

Tri Oceans Trading

35b Saray El Maadi Tower, Corniche El Nile, Cairo, Ēģipte, pasta indekss 11431 P.O. Box: 1313 Maadi

Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā, organizējot slēptus naftas sūtījumus Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

56.

The Baniyas Refinery Company jeb Banias, Banyas

Banias Refinery Building, 26 Latkia Main Road, Tartous, P.O. Box 26, Sīrija

General Corporation for Refining and Distribution of Petroleum Products (GCRDPP) meitasuzņēmums, Naftas un minerālu resursu ministrijas nodaļa. Tas sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

57.

The Homs Refinery Company jeb Hims, General Company for Homs Refinery

General Company for Homs Refinery Building, 352 Tripoli Street, Homs, P.O. Box 352, Sīrija

General Corporation for Refining and Distribution of Petroleum Products (GCRDPP) meitasuzņēmums, Naftas un minerālu resursu ministrijas nodaļa. Tas sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

58.

Army Supply Bureau

PO Box 3361, Damascus

Iesaistīts militārā ekipējuma iegādē režīma atbalstam un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem Sīrijā. Sīrijas Aizsardzības ministrijas filiāle.

23.7.2014.

59.

Industrial Establishment of Defence jeb Industrial Establishment of Defense (IED), Industrial Establishment for Defence, Defence Factories Establishment, Establissements Industriels de la Defense (EID), Establissement Industrial de la Defence (ETINDE), Coefficient Defense Foundation

Al Thawraa Street, P.O. Box 2330 Damascas, or Al-Hameh, Damascas Countryside, P.O. Box 2230.

Iesaistīts militārā ekipējuma iegādē režīma vajadzībām un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem Sīrijā. Sīrijas Aizsardzības ministrijas filiāle.

23.7.2014.

60.

Higher Institute for Applied Sciences and Technology (HISAT)

P.O. Box 31983, Barzeh

Saistīts ar sarakstā jau iekļauto Syrian Scientific Studies and Research Centre (SSRC) un tā meitasuzņēmums. Sniedz apmācības un atbalstu SSRC un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem.

23.7.2014.

61.

National Standards & Calibration Laboratory (NSCL)

P.O. Box 4470 Damascus

Saistīts ar jau sarakstā iekļauto Syrian Scientific Studies and Research Centre (SSRC) un tā meitasuzņēmums. Sniedz apmācības un atbalstu SSRC, tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem.

23.7.2014.

62.

El Jazireh jeb Al Jazerra

Shaheen Building, 2nd floor, Sami el Solh, Beyrouth; sector of hydrocarbons (ogļūdeņražu sektors)

Pieder Ayman Jaber vai atrodas viņa kontrolē; tādēļ saistīts ar kādu sarakstā iekļautu personu.

23.7.2014.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/13


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 794/2014

(2014. gada 22. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

59,9

TR

57,9

XS

56,8

ZZ

58,2

0707 00 05

MK

27,7

TR

79,1

ZZ

53,4

0709 93 10

TR

92,4

ZZ

92,4

0805 50 10

AR

113,7

BO

100,6

CL

116,3

EG

75,0

NZ

145,2

TR

74,0

UY

124,4

ZA

122,2

ZZ

108,9

0806 10 10

BR

145,7

CL

45,2

EG

145,4

TR

80,5

ZZ

104,2

0808 10 80

AR

204,8

BR

126,0

CL

110,3

NZ

129,2

PE

57,3

US

145,0

ZA

136,7

ZZ

129,9

0808 30 90

AR

181,2

CL

91,6

NZ

97,5

ZA

109,5

ZZ

120,0

0809 10 00

MK

86,8

TR

231,6

XS

80,5

ZZ

133,0

0809 29 00

TR

348,5

US

563,9

ZZ

456,2

0809 30

MK

75,2

TR

142,2

ZZ

108,7

0809 40 05

BA

53,1

MK

53,5

ZZ

53,3


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/16


EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS REGULA (ES) Nr. 795/2014

(2014. gada 3. jūlijs)

par sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pārraudzību

(ECB/2014/28)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 3.1. pantu, 22. pantu un 34.1. panta pirmo ievilkumu,

tā kā:

(1)

Līguma 127. panta 2. punkta ceturtais ievilkums un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 3.1. panta ceturtais ievilkums pilnvaro Eurosistēmu veicināt norēķinu sistēmu raitu darbību.

(2)

Eurosistēma maksājumu sistēmu raitu darbību cita starpā veicina, veicot pārraudzību.

(3)

Eurosistēma 2001. gada janvārī pieņēma Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipus, kurus Starptautisko norēķinu bankas (SNB) Maksājumu un norēķinu sistēmu komiteja (Committee on Payment and Settlement Systems; CPSS) izstrādājusi kā minimālās prasības sistēmiski nozīmīgām maksājumu sistēmām (SNMS) (1).

(4)

2012. gada aprīlī Sistēmiski nozīmīgu maksājumu sistēmu pamatprincipus aizstāja CPSS un Starptautiskās vērtspapīru komisiju organizācijas Tehniskās komitejas (Technical Committee of the International Organization of Securities Commission's; IOSCO) principi finanšu tirgus infrastruktūrām (turpmāk – “CPSS-IOSCO principi”) (2), kuri saskaņo un nostiprina esošos starptautiskos pārraudzības standartus, kas cita starpā attiecas arī uz SNMS.

(5)

Saskaņā ar CPSS-IOSCO principiem uz SNMS jāattiecas efektīvai pārraudzībai, kura ievēro skaidri noteiktus un publiskotus kritērijus, jo, ja SNMS netiek pietiekami aizsargātas pret tās apdraudošajiem riskiem, SNMS var būt sistēmisku risku rašanās pamatā. Turklāt kompetentajām iestādēm jābūt pietiekamām pilnvarām un resursiem, lai tās varētu pildīt savus pienākumus, t. sk. veikt korektīvus pasākumus. CPSS-IOSCO iesaka šos principus ieviest pēc iespējas pilnīgāk, ciktāl to ļauj nacionālā normatīvā un regulatīvā sistēma.

(6)

Tādēļ, lai nodrošinātu SNMS efektivitāti un drošību, Eiropas Centrālā banka (ECB) nolēmusi CPSS-IOSCO principus ieviest ar regulas palīdzību. Tiek sagaidīts, ka iestādes citās valstīs arī līdzīgi pēc iespējas pilnīgāk ieviesīs un piemēros CPSS-IOSCO principus savās normatīvajās un regulatīvajās sistēmās, ciktāl to pieļauj šo sistēmu noteikumi.

(7)

Šī regula attiecas uz SNMS, ietverot sistēmiski nozīmīgas liela apjoma maksājumu sistēmas un neliela apjoma maksājumu sistēmas. Tas attiecas uz maksājumu sistēmām, kuru operatori ir gan centrālās bankas, gan privāti uzņēmumi. CPSS-IOSCO principos atzīts, ka izņēmuma gadījumos to piemērošana var atšķirties attiecībā uz maksājumu sistēmām, kuru operatori ir centrālās bankas, jo jāņem vērā attiecīgo likumu, noteikumu vai procedūru prasības. Eurosistēmas politikas mērķi, atbildība un institucionālā uzbūve ir noteikta Līgumā un ECBS Statūtos, kas nozīmē, ka Eurosistēmas SNMS var tikt atbrīvotas no dažām šīs regulas prasībām. Ņemot vērā iepriekš minēto, Eurosistēmas SNMS jāatbrīvo no tādām prasībām attiecībā uz pārvaldību, darbības izbeigšanas plāniem, pašu kapitālu, likvīdajiem aktīviem, nodrošinājumu un ieguldījumu riskiem gadījumos, kas aptver tos pašus jautājumus, kurus aptver ECB Padomes oficiāli pieņemtas attiecīgas prasības. Šie atbrīvojumi norādīti vairākās šīs regulas normās.

(8)

Saskaņā ar 2012. gada 5. decembra Pamatnostādni ECB/2012/27 par Eiropas Automatizēto reālā laika bruto norēķinu sistēmu (TARGET2) (3) TARGET2 ir decentralizēta struktūra, kurā savstarpēji saistītas dažādas maksājumu sistēmas. TARGET2 komponentsistēmas ir pēc iespējas vairāk saskaņotas, izņemot gadījumus, kuros ierobežojumus nosaka nacionālie tiesību akti. TARGET2 izmanto vienotu tehnisko platformu jeb Vienoto platformu. Galīgā kompetence attiecībā uz TARGET2 un tās darbības nodrošināšanu ir ECB Padomei, šai pārvaldes kārtībai atspoguļojoties TARGET2 uzraudzībā.

(9)

SNMS efektivitātei un drošībai nepieciešams ievērot piemērojamos nacionālos tiesību aktus un skaidrus noteikumus, procedūras un līgumus, saskaņā ar kuriem tā darbojas. Likumu ievērošana attiecas uz tiesību sistēmām visās valstīs, kurās darbojas SNMS operators vai SNMS dalībnieki.

(10)

SNMS efektivitāte un drošība ir atkarīga arī no tā, cik skaidra un piemērota ir tās pārvaldības kārtība, kurai jābūt skaidri dokumentētai.

(11)

Lai identificētu, izmērītu, monitorētu un pārvaldītu dažāda veida riskus, kurus rada SNMS operators vai kuri to apdraud, ir būtisks drošs un attīstībā esošs regulējums juridiskā riska, kredītriska, likviditātes, operacionālā, vispārējā uzņēmējdarbības, turēšanas, ieguldījumu un cita riska pārvaldīšanai. Tas attiecas arī uz SNMS operatora nodrošinājuma regulējuma, dalībnieku saistību neizpildes noteikumu un procedūru un darbības nepārtrauktības plānu drošību un noturību.

(12)

Sistēmisko risku samazināšanai nepieciešams arī norēķinu galīgums. Savienība ir pieņēmusi Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 19. maija Direktīvu 98/26/EK par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (4). Direktīva 98/26/EK nosaka, ka saskaņā ar to atzīto sistēmu noteikumi definē pārveduma rīkojumu ievades brīdi (pēc kura pārveduma rīkojumiem ir tiesisks spēks un tie ir trešajām personām saistoši pat pret dalībnieku uzsāktas maksātnespējas procedūras gadījumā) un pārveduma rīkojumu neatsaucamības brīdi. Var būt ieteicami arī dienas norēķini vai reālā laika norēķini, ja tas atbilst SNMS vispārīgajam darbības modelim un ir nepieciešams, lai ļautu SNMS operatoram un dalībniekiem pārvaldīt kredītriskus un likviditātes riskus.

(13)

Objektīvi, uz risku pamatoti un publiski pieejami kritēriji dalībai SNMS, kuri atļauj godīgu un (ņemot vērā pieņemamus riska kontroles standartus) atklātu pieeju SNMS, veicina SNMS un tirgus, kuru tā apkalpo, drošību un efektivitāti un neproporcionāli neierobežo pakalpojumu sniegšanas brīvību.

(14)

Šīs regulas normas, kas liek SNMS operatoram vākt, apstrādāt un nosūtīt datus, nedrīkst ierobežot piemērojamos noteikumus attiecībā uz dalībnieku vai klientu datu aizsardzībai piemērojamos noteikumus.

(15)

Kopumā efektīva SNMS, kurai ir skaidri definēti, izmērāmi un sasniedzami mērķi un uzdevumi, ir vislabāk sagatavota tam, lai atbilstu SNMS dalībnieku un SNMS apkalpoto tirgu vajadzībām.

(16)

Ciktāl tas uzskatāms par iespējamu un piemērotu, ECB var saņemt nacionālo centrālo banku palīdzību ECBS uzdevumu veikšanā.

(17)

Šajā regulā noteiktās prasības ir proporcionālas SNMS specifiskajiem riskiem un pozīcijām.

(18)

Iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt veikt korektīvus pasākumus, lai novērstu neatbilstības šai regulai vai neatkārtotu tās, kā arī iespēja ECB noteikt efektīvus, proporcionālus un preventīvus sodus par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem ir būtiski elementi CPSS-IOSCO principu ieviešanai, ciktāl tas iespējams saskaņā ar Līgumu un ECBS Statūtiem.

(19)

Attiecībā uz šīs regulas noteikto pārraudzības prasību izpildi nepieciešams noteikt pārejas periodu, ļaujot SNMS operatoriem iepazīties ar prasībām un izpildīt tās,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

1.   Šī regula nosaka SNMS pārraudzības prasības.

2.   ECB Padome pieņem lēmumu, ar ko nosaka maksājumu sistēmas, uz kurām attiecas šī regula, to operatorus un kompetentās iestādes. Šo sarakstu publicē ECB interneta vietnē un atjaunina katru reizi, kad tas tiek grozīts.

3.   Maksājumu sistēma ir SNMS, ja: a) par to kā par sistēmu saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK var paziņot dalībvalsts, kuras valūta ir euro, vai tās operators ir reģistrēts euro zonā, t.sk veicot uzņēmējdarbību, izmantojot filiāli, ar kuras palīdzību tiek nodrošināta sistēmas darbība; un b) kalendāra gada laikā tiek izpildīti vismaz divi no šiem nosacījumiem:

i)

apstrādāto maksājumu euro kopējā dienas vidējā vērtība pārsniedz 10 mljrd. euro;

ii)

tās tirgus daļa atbilst vismaz vienam no šiem kritērijiem:

15 % no euro maksājumu kopējā daudzuma,

5 % no euro pārrobežu maksājumu kopējā daudzuma,

75 % no euro maksājumu kopējā daudzuma dalībvalsts, kuras valūta ir euro, līmenī;

iii)

tās pārrobežu darbības (t. i. dalībnieki, kas reģistrēti valstī, kas nav SNMS operatora valsts, un/vai pārrobežu saiknes ar citām maksājumu sistēmām) saistītas ar piecām vai vairāk valstīm un veido vismaz 33 % no kopējā šīs SNMS apstrādāto maksājumu euro kopējā daudzuma;

iv)

to izmanto citu FTI norēķiniem.

4.   SNMS operatori nodrošina SNMS, kuru operatori tie ir, atbilstību 3.–21. pantā izklāstītajām prasībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā:

1)

“maksājumu sistēma” ir vismaz trīs dalībnieku, neskaitot norēķinu banku, centrālo darījumu partneru, klīringa iestāžu vai netiešo dalībnieku iespējamo dalību, oficiāla vienošanās, kura paredz kopējus noteikumus un standartizētas procedūras pārvedumu rīkojumu izpildei dalībnieku starpā;

2)

“pārveduma rīkojums” ir pārveduma rīkojums, kas definēts Direktīvas 98/26/EK 2. panta i) punkta pirmajā ievilkumā;

3)

“sistēmiskais risks” ir risks, ka dalībnieka vai SNMS operatora saistību neizpildes rezultātā SNMS citi dalībnieki un/vai SNMS operators, pienākot to saistību izpildes termiņam, nespēs tās pildīt, negatīvajai ietekmei, radot iespējamu finanšu sistēmas stabilitātes vai uzticības finanšu sistēmai apdraudējumu;

4)

“SNMS operators” ir juridiska persona, kas saskaņā ar tiesību aktiem atbild par SNMS darbības nodrošināšanu;

5)

“kompetentā iestāde” ir Eurosistēmas centrālā banka, kuras primārā pārraudzības atbildība noteikta saskaņā ar 1. panta 2. punktu;

6)

“Eurosistēmas SNMS” ir SNMS, kura pieder un kuras darbību nodrošina Eurosistēmas centrālā banka;

7)

“juridiskais risks” ir likumu vai noteikumu piemērošanas dēļ radies risks, kura rezultātā parasti rodas zaudējumi;

8)

“kredītrisks” ir risks, ka darījuma partneris, kas ir dalībnieks vai cita persona, nebūs spējīgs pilnībā izpildīt savas finanšu saistības, iestājoties to izpildes termiņam, vai citā laikā nākotnē;

9)

“likviditātes risks” ir risks, ka darījuma partnerim, kas ir dalībnieks vai cita persona, nebūs pietiekami daudz līdzekļu, lai pilnībā izpildītu savas finanšu saistības, iestājoties to izpildes termiņam, lai gan nākotnē tam varētu būt pietiekami daudz līdzekļu, lai to izdarītu;

10)

“operacionālais risks” ir risks, ka informācijas sistēmu vai iekšējo procedūru nepilnību, cilvēku kļūdu, vadības kļūdu vai traucējumu, ko izraisījuši ārējie notikumi vai ārpakalpojumu pakalpojumu sniedzēji, rezultātā samazināsies, pasliktināsies vai pārtrūks SNMS sniegtie pakalpojumi;

11)

“turēšanas risks” ir risks ciest zaudējumus par turējumā esošiem aktīviem finanšu aktīvu konta turētāja vai apakšturētāja maksātnespējas, nevērības, krāpšanas, sliktas pārvaldības vai nepietiekamas uzskaites dēļ;

12)

“ieguldījumu risks” ir SNMS operatora vai dalībnieka zaudējumu risks, SNMS operatoram ieguldot savus vai dalībnieka līdzekļus, piem., nodrošinājumu;

13)

“tirgus risks” ir zaudējumu risks bilances un ārpusbilances posteņos tirgus cenu izmaiņu rezultātā;

14)

“atlikto neto norēķinu sistēma” ir sistēma, kurā neto norēķinus veic iepriekš noteikta norēķinu cikla beigās, piem., darbadienas beigās vai tās laikā;

15)

“pārrobežu nodrošinājums” ir nodrošinājums, attiecībā uz kuru no tās valsts viedokļa, kurā aktīvus pieņem kā nodrošinājumu, vismaz viens no šādiem elementiem ir ārvalstu: a) denominācijas valūta; b) valsts, kurā atrodas aktīvi; vai c) valsts, kurā reģistrēts emitents;

16)

“pārrobežu maksājums” ir maksājums dažādās valstīs reģistrētu dalībnieku starpā;

17)

“finanšu tirgus infrastruktūra” (FTI) ir dalībnieču iestāžu, t. sk. sistēmas operatora, daudzpusēja sistēma, kuru izmanto maksājumu, vērtspapīru, atvasināto instrumentu vai citu finanšu darījumu klīringam, norēķiniem vai grāmatošanai;

18)

“dalībnieks” ir iestāde, kuru noteikusi vai atzinusi maksājumu sistēma un kurai atļauts tieši vai netieši nosūtīt pārveduma rīkojumus sistēmai, kā arī saņemt pārveduma rīkojumus no sistēmas;

19)

“valde” ir SNMS operatora valde vai padome, vai abas saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem;

20)

“vadība” ir izpilddirektori, t. i., valdes locekļi vienlīmeņa pārvaldes struktūrā, kuri pārvalda SNMS operatora ikdienas darbību, un SNMS valdes locekļi divlīmeņu pārvaldes struktūrā;

21)

“ieinteresētās puses” ir dalībnieki, FTI, kuras ietekmē SNMS risku un atsevišķos gadījumos citi ieinteresētie tirgus dalībnieki;

22)

“kredītriska pozīcija” ir summa vai vērtība, attiecībā uz kuru pastāv risks, ka dalībnieks nenorēķināsies pilnā apmērā, pienākot termiņam, vai vēlākā laikā;

23)

“nodrošinājums” ir aktīvi vai trešās personas garantijas, kuras nodrošinājuma devējs izmanto, lai nodrošinātu saistību pret nodrošinājuma ņēmēju. Nodrošinājums ietver gan iekšzemes, gan pārrobežu nodrošinājumu;

24)

“likviditātes sniedzējs” ir skaidrās naudas sniedzējs saskaņā ar 5. panta 3. punktu, 6. panta 5. punktu, 8. panta 1., 9. un 11. punktu vai aktīvu sniedzējs saskaņā ar 8. panta 4. punktu, t. sk. SNMS dalībnieks vai ārēja persona;

25)

“ārkārtēji, bet iespējami tirgus apstākļi” ir visaptverošs vēsturisku un hipotētisku apstākļu kopums, t. sk. vismainīgākie laika posmi, kurus pieredzējuši SNMS apkalpotie tirgi;

26)

“plānotais norēķinu datums” ir datums, kuru kā norēķinu datumu SNMS ievadījis pārveduma rīkojuma nosūtītājs;

27)

“vispārējais uzņēmējdarbības risks” ir iespējamais SNMS finanšu pozīcijas apdraudējums tās ieņēmumu samazināšanās vai izdevumu palielināšanās dēļ, izdevumiem pārsniedzot ieņēmumus un rodoties zaudējumiem, kas jāsedz no kapitāla;

28)

“atveseļošanas plāns” ir SNMS operatora izstrādāts plāns SNMS raitas darbības atjaunošanai;

29)

“organizētas darbības izbeigšanas plāns” ir SNMS operatora izstrādāts plāns organizētai SNMS slēgšanai;

30)

“būtisks” raksturo risku, atkarību un/vai izmaiņas, kas var ietekmēt struktūras spēju strādāt vai sniegt tās paredzētos pakalpojumus;

31)

“attiecīgās iestādes” ir iestādes, kam ir likumīgas intereses piekļūt SNMS informācijai, lai pildītu tām likumos noteiktās prasības, piem., noregulējuma iestādes un galveno dalībnieku uzraudzības iestādes;

32)

“galvenais risks” ir risks, ka darījuma partneris zaudēs visu darījumā iesaistīto summu, t. i., risks, ka finanšu aktīva pārdevējs neatsaucami piegādās aktīvu, bet nesaņems maksājumu, vai risks, ka finanšu aktīva pircējs neatsaucami samaksās, bet nesaņems aktīvu;

33)

“turētājbanka” ir banka, kura tur un aizsargā trešo personu finanšu aktīvus;

34)

“norēķinu banka” ir banka, kurā atvērti norēķinu konti, kuros notiek no maksājumu sistēmas izrietošo saistību izpilde;

35)

nostro aģents” ir banka, kuru SNMS dalībnieki izmanto norēķiniem;

36)

“vienpusējs maksājums” ir maksājums, kurā notiek tikai viens līdzekļu pārvedums vienā valūtā;

37)

“divpusējs maksājums” ir maksājums, kurā notiek divi līdzekļu pārvedumi dažādās valūtās vērtību apmaiņas norēķinu sistēmā;

38)

“nepareizā virziena risks” ir risks, kas rodas saistībā ar dalībnieku vai emitentu, ja šī dalībnieka sniegtais vai emitenta emitētais nodrošinājums ir cieši saistīts ar dalībnieka vai emitenta kredītrisku;

39)

“darbadiena” ir darbadiena, kas definēta Direktīvas 98/26/EK 2. panta n) punktā.

3. pants

Juridiskā drošība

1.   SNMS operatoram jāizvērtē, vai visās attiecīgajās tiesību sistēmās piemērojamie likumi nodrošina augstu noteiktības pakāpi un atbalsta SNMS aktivitāšu būtiskos aspektus.

2.   SNMS operators nosaka SNMS noteikumus un procedūras un noslēdz līgumus, kas ir nepārprotami un atbilst piemērojamiem likumiem visās attiecīgajās tiesību sistēmās.

3.   Par SNMS darbībai piemērojamiem likumiem, noteikumiem, procedūrām un līgumiem SNMS operators spēj skaidri un saprotami informēt kompetento iestādi, dalībniekus un attiecīgos gadījumos – arī dalībnieku klientus.

4.   SNMS operators veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā noteikumi, procedūras un līgumi ir spēkā visās attiecīgajās tiesību sistēmās un ka darbības, ko tas veic saskaņā ar šiem noteikumiem, procedūrām un līgumiem, netiks atzītas par spēkā neesošām, atceltas vai pārtrauktas.

5.   SNMS operators, kurš veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā tiesību sistēmā, identificē un samazina riskus, kas izriet no iespējamām tiesību normu kolīzijām.

6.   SNMS operators pieliek vislielākās pūles, lai nodrošinātu SNMS noteikšanu saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK.

4. pants

Pārvaldība

1.   SNMS operators dokumentē mērķus, kas augstu prioritāti paredz SNMS drošībai un efektivitātei. Mērķiem nepārprotami jāatbalsta finanšu stabilitāte un sabiedrības citas attiecīgās intereses, t. sk. atvērti un efektīvi finanšu tirgi.

2.   SNMS operators dokumentē pārvaldības kārtību, kura nosaka skaidru un tiešu pienākumu un atbildības sadali. Šī kārtība ir pieejama kompetentajai iestādei, īpašniekiem un dalībniekiem. SNMS operators nodrošina, ka tās saīsināta versija pieejama publiski.

3.   Valdes funkcijas un atbildības jomas ir skaidri noteiktas. Valdes funkcijās un atbildībā jāietver sekojošais:

a)

skaidra SNMS stratēģisko mērķu noteikšana;

b)

dokumentētu SNMS darbības procedūru noteikšana, t. sk. procedūras tās locekļu interešu konfliktu identificēšanai, risināšanai un pārvaldīšanai;

c)

vadības locekļu efektīvas atlases, monitoringa un, vajadzības gadījumā, atcelšanas nodrošināšana (izņemot Eurosistēmas SNMS);

d)

piemērotas atlīdzības politikas, kas atbilst labākajai praksei un kuras pamatā ir ilgtermiņa sasniegumi, noteikšana (izņemot Eurosistēmas SNMS).

4.   Valde vismaz reizi gadā izvērtē tās kopējo sniegumu, kā arī atsevišķu valdes locekļu sniegumu (izņemot Eurosistēmas SNMS).

5.   Valdes sastāvs nodrošina integritāti un, izņemot Eurosistēmas SNMS, tajā pienācīgi apvienotas tehniskās prasmes, zināšanas un pieredze attiecībā uz SNMS un finanšu tirgu kopumā, ļaujot valdei pildīt tās attiecīgās funkcijas un pienākumus. Valdes sastāvs tāpat ir atkarīgs no vispārējā kompetenču sadalījuma saskaņā ar nacionālajiem tiesību aktiem. Ja to atļauj nacionālie tiesību akti, valdē iekļauj valdes locekļus, kuriem nav izpildfunkciju (izņemot Eurosistēmas SNMS).

6.   Vadības funkcijas, atbildības jomas un pakļautības kārtība ir skaidri noteikta. Vadības sastāvs nodrošina integritāti, un tajā pienācīgi apvienotas tehniskās prasmes, zināšanas un pieredze attiecībā uz SNMS un finanšu tirgu kopumā, ļaujot vadībai pildīt tās pienākumus saistībā ar SNMS operatora darbību un riska pārvaldību. Vadība pilda tās pienākumus, valdes vadībā nodrošinot, ka:

a)

SNMS operatora darbības atbilst tā mērķiem, stratēģijai un risku tolerancei;

b)

iekšējā kontrole un saistītās procedūras ir pienācīgi izstrādātas, izpildītas un pārraudzītas, lai sekmētu SNMS operatora mērķu sasniegšanu;

c)

uz iekšējo kontroli un saistītajām procedūrām attiecas regulāra pārskatīšana un testēšana, ko veic apmācīta un ar pietiekamu darbinieku skaitu nodrošināta riska pārvaldība un iekšējais audits;

d)

tā aktīvi iesaistās riska kontroles procesā;

e)

SNMS riska pārvaldības sistēmai ir piešķirti pietiekami līdzekļi.

7.   Valde izveido un pārrauga dokumentētu riska pārvaldības sistēmu, kura:

a)

ietver SNMS operatora riska tolerances politiku;

b)

sadala pienākumus un atbildību par riska lēmumiem;

c)

nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību krīžu un ārkārtas situācijās;

d)

nosaka iekšējās kontroles funkcijas.

Valde nodrošina, ka riska pārvaldības un iekšējās kontroles funkciju veicējiem ir pietiekamas pilnvaras, neatkarība, resursi un piekļuve valdei.

8.   Valde nodrošina, ka attiecīgo SNMS ieinteresēto pušu likumīgās intereses tiek pienācīgi atspoguļotas nozīmīgākajos lēmumos, kas ietekmē SNMS tehnisko un funkcionālo struktūru, noteikumus un vispārējo stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz klīringa un norēķinu kārtības izvēli, darbības struktūru, klīringam vai norēķiniem pakļauto produktu apjomu, kā arī tehnoloģijas un procedūru izmantošanu. Ar attiecīgajām ieinteresētajām pusēm un vajadzības gadījumā sabiedrību apspriežas pietiekamu laiku pirms šādu lēmumu pieņemšanas.

5. pants

Visaptverošas risku pārvaldības sistēma

1.   SNMS operators izveido un uztur pārliecinošu riska pārvaldības sistēmu, lai visaptveroši identificētu, izmērītu, monitorētu un pārvaldītu riskus, kuri rodas SNMS vai kuri to apdraud. Riska pārvaldības sistēmu SNMS operators izvērtē vismaz reizi gadā. Riska pārvaldības sistēma:

a)

ietver SNMS operatora risku tolerances politiku un piemērotus riska pārvaldības instrumentus;

b)

sadala pienākumus un atbildību par riska lēmumiem;

c)

nosaka lēmumu pieņemšanas kārtību ar SNMS saistītās ārkārtas situācijās, t. sk. ņemot vērā notikumus finanšu tirgos, kas var negatīvi ietekmēt tirgus likviditāti un finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs, kuru valūta ir euro un kurās reģistrēts SNMS operators vai kāds no dalībniekiem.

2.   SNMS operators veicina to, ka dalībnieki un attiecīgos gadījumos to klienti pārvalda un ierobežo riskus, kurus tie rada SNMS vai kurus SNMS rada tiem. Attiecībā uz dalībniekiem šādi veicināšanas pasākumi ietver efektīvu, proporcionālu un preventīvu finanšu sodu režīmu vai zaudējumu savstarpējas sadales kārtību, vai abus kopā.

3.   SNMS operators vismaz reizi gadā izvērtē būtiskos riskus, kurus savstarpējās atkarības dēļ citas struktūras, t. sk. FTI, norēķinu bankas, likviditātes sniedzēji un pakalpojumu sniedzēji, rada SNMS vai kurus SNMS rada tiem. SNMS operators izstrādā risku pārvaldības instrumentus, kas ir efektīvi un proporcionāli identificētajam riska līmenim.

4.   SNMS operators nosaka SNMS kritiskās operācijas un pakalpojumus. SNMS operators identificē konkrētus scenārijus, kas tam var liegt iespēju bez pārtraukuma nodrošināt šīs kritiskās operācijas un pakalpojumus un izvērtē visas iespējas atveseļošanai vai, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētai darbības izbeigšanai. Kritiskās operācijas un pakalpojumus SNMS operators izvērtē vismaz reizi gadā. Pamatojoties uz šo vērtējumu, SNMS operators sagatavo plānu SNMS atveseļošanai vai, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētai darbības izbeigšanai. Atveseļošanas vai organizētas darbības izbeigšanas plānā cita starpā iekļauj atveseļošanas un organizētas darbības izbeigšanas galveno stratēģiju kopsavilkumu, SNMS kritisko operāciju un pakalpojumu pārveidošanu un apraksta pasākumus, kas vajadzīgi galveno stratēģiju ieviešanai. SNMS operators vajadzības gadījumā sniedz attiecīgajām iestādēm informāciju, kas nepieciešama noregulējuma plānošanai. Atveseļošanas un organizētas darbības izbeigšanas plānu SNMS operators izvērtē vismaz reizi gadā.

6. pants

Kredītrisks

1.   SNMS operators izveido efektīvu regulējumu, lai izmērītu, monitorētu un pārvaldītu kredītriska pozīcijas attiecībā pret tā dalībniekiem un dalībnieku kredītriska pozīcijas, kuras rada SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesi.

2.   SNMS operators identificē visus kredītriska avotus. Kredītriska pozīciju aprēķināšana un monitorings notiek visas dienas laikā, izmantojot savlaicīgu informāciju un piemērotus riska pārvaldības instrumentus.

3.   SNMS operators, t. sk. atlikto neto norēķinu sistēmas ar norēķinu garantiju operators, kuram SNMS operāciju laikā ir kredītriska pozīcija attiecībā pret SNMS dalībniekiem, savu kredītriska pozīciju pret katru dalībnieku sedz, izmantojot nodrošinājumu, garantijas fondus, pašu kapitālu (pēc tam, kad atskaitīta summa, kas paredzēta vispārējā uzņēmējdarbības riska segšanai) vai citus līdzvērtīgus finanšu līdzekļus.

4.   SNMS operators, t. sk. tādas atlikto neto norēķinu sistēmas bez norēķinu garantijas operators, kurā dalībniekiem ir kredītriska pozīcijas, kuras izriet no SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesiem, nosaka noteikumus vai noslēdz līgumus ar šiem dalībniekiem. Noteikumi vai līgumi nodrošina, ka dalībnieki nodrošina pietiekami daudz līdzekļu, kā noteikts 3. punktā, lai segtu kredītriska pozīcijas, kas izriet no SNMS maksājumu, klīringa un norēķinu procesiem saistībā ar diviem dalībniekiem, kuriem kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākā kopsavilkuma kredītriska pozīcija.

5.   SNMS operators nosaka noteikumus un procedūras to zaudējumu segšanai, kas tieši izriet no viena vai vairāku dalībnieku saistību pret SNMS nepildīšanas. Šie noteikumi un procedūras nosaka to, kā sadala iespējamos nesegtos zaudējumus, t. sk. jebkuru līdzekļu, kurus SNMS var aizņemties no likviditātes sniedzējiem, atmaksu. Tie ietver SNMS operatora noteikumus un procedūras to finanšu līdzekļu, kurus SNMS izmantojusi stresa gadījumos, atjaunošanai 3. punktā noteiktajā līmenī.

7. pants

Nodrošinājums

1.   SNMS kā nodrošinājumu pieņem vienīgi šādus aktīvus: a) skaidro naudu; un b) aktīvus ar zemu kredītrisku, likviditātes risku un tirgus risku, t. i., aktīvus, attiecībā uz kuriem SNMS operators, balstoties uz pienācīgu iekšēju izvērtējamu, var uzskatāmi parādīt kompetentajai iestādei, ka tie aktīvi atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

tos emitējis emitents ar zemu kredītrisku;

ii)

tie ir brīvi pārvedami un uz tiem neattiecas juridiski ierobežojumi vai trešo personu prasības;

iii)

tie ir valūtā, kuras risku pārvalda SNMS operators;

iv)

tiem ir uzticami cenas dati, kas tiek regulāri publicēti;

v)

tie nav pakļauti cita veida nozīmīgam nepareizā virziena riskam;

vi)

tos nav emitējis dalībnieks, kurš sniedz nodrošinājumu vai struktūra, kas ir daļa no grupas, kurā ietilpst šis dalībnieks, izņemot nodrošināto obligāciju gadījumā, ja nodrošinājuma pūlā esošie aktīvi ir pienācīgi nodalīti ar efektīva juridiskā regulējuma palīdzību un atbilst i)–v) apakšpunktā izklāstītajām prasībām.

Veicot i)–v) apakšpunkta iekšējo izvērtēšanu, SNMS operators nosaka, dokumentē un piemēro objektīvu metodoloģiju.

2.   SNMS operators izstrādā un ievieš kārtību un procedūras, lai monitorētu katra par nodrošinājumu pieņemtā aktīvā kredītkvalitāti, tirgus likviditāti un cenu svārstīgumu. SNMS operators regulāri un ne retāk kā reizi gadā pārskata savas vērtēšanas kārtības un procedūras pietiekamību. Šāds izvērtējums tiek veikts arī katru reizi, notiekot būtiskām izmaiņām SNMS riska pozīcijā. SNMS operators vismaz reizi dienā nosaka sava nodrošinājuma tirgus cenu.

3.   SNMS operators nosaka stabilus un konservatīvus diskontus un vismaz reizi gadā pārbauda tos, kā arī ņem vērā stresa periodus tirgū. Diskonta procedūras vismaz reizi gadā apstiprina darbinieki, kas nav darbinieki, kuri diskonta procedūras izstrādā un piemēro.

4.   SNMS operators veic pasākumus, lai novērstu kādu aktīvu koncentrētus turējumus, ja tas var nozīmīgi ierobežot spēju šos aktīvus ātri realizēt bez ievērojamas negatīvas ietekmes uz cenu.

5.   SNMS operators, kurš pieņem pārrobežu nodrošinājumu, identificē un mazina ar tā izmantošanu saistītos riskus, un nodrošina, ka pārrobežu nodrošinājums var tikt izmantots savlaicīgi.

6.   SNMS operators izmanto efektīvu un operacionāli elastīgu nodrošinājuma pārvaldes sistēmu.

7.   Šī panta 1. punkts neattiecas uz Eurosistēmas SNMS.

8. pants

Likviditātes risks

1.   SNMS operators izveido visaptverošu sistēmu, lai pārvaldītu likviditātes riskus, ko rada SNMS dalībnieki, norēķinu bankas, nostro aģenti, turētājbankas, likviditātes sniedzēji un citas attiecīgās struktūras.

2.   SNMS operators ievieš operacionālus un analītiskus instrumentus, kas tam regulāri un savlaicīgi ļauj identificēt, izmērīt un monitorēt norēķinu un līdzekļu plūsmas, t. sk. dienas likviditātes izmantošanu.

3.   SNMS operatora turējumā jebkurā laikā ir pietiekami daudz likvīdo līdzekļu visās valūtās, kurās tas veic savu darbību, vai SNMS operators nodrošina, ka šādi līdzekļi ir tā dalībnieku turējumā, lai tajā pašā dienā veiktu maksājumu saistību norēķinus dažāda veida iespējamā stresa situācijās. Attiecīgos gadījumos tas ietver dienas vai vairākdienu norēķinus. Stresa scenāriji ietver: a) dalībnieka, kuram kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākās kopsavilkuma maksājumu saistības, saistību neizpildi ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos; un b) citus scenārijus atbilstoši 11. punktam.

4.   Lai tāda dalībnieka, kuram kopā ar saistītajiem uzņēmumiem ir lielākās kopsavilkuma maksājumu saistības, 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajā saistību neizpildes gadījumā veiktu savlaicīgus maksājumu saistību norēķinus, SNMS operatora, kurš veic vienpusējus euro norēķinus, turējumā ir 3. punktam atbilstoši likvīdi līdzekļi, vai SNMS operators nodrošina, ka šādi līdzekļi ir tā dalībnieku turējumā, šādā veidā:

a)

skaidra nauda Eurosistēmā; vai

b)

atbilstošs nodrošinājums, kas Eurosistēmas nodrošinājuma regulējumā noteikts 2011. gada 20. septembra Pamatnostādnē ECB/2011/14 par monetārās politikas instrumentiem un procedūrām (5), jo īpaši, ja SNMS operatoram ir piekļuve Eurosistēmas pastāvīgajām iespējām.

5.   SNMS operatora, kurš veic vienpusējus euro norēķinus, turējumā ir 3. punkta b) apakšpunktam atbilstoši likvīdi līdzekļi, vai SNMS operators nodrošina, ka šādi līdzekļi ir tā dalībnieku turējumā, 4. punktā noteiktajos veidos vai kredītspējīgā komercbankā, kā kāds no šiem instrumentiem:

a)

tam paredzētas kredītlīnijas;

b)

tam paredzēti valūtas mijmaiņas darījumi;

c)

tam paredzēti repo darījumi;

d)

7. panta 1. punktā definētie aktīvi, kurus tur vērtspapīru kontu turētājs;

e)

ieguldījumi, kas ir nekavējoties pieejami un konvertējami skaidrā naudā, izmantojot iepriekš noteiktu finansēšanas mehānismu, attiecībā uz kuru SNMS operators, balstoties uz pienācīgu iekšēju izvērtējamu, var uzskatāmi parādīt kompetentajai iestādei, ka uz šo finansēšanas mehānismu var paļauties pat ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos.

SNMS operators, balstoties uz pienācīgu iekšēju izvērtējamu, ir gatavs uzskatāmi parādīt kompetentajai iestādei, ka komercbanka ir kredītspējīga.

6.   SNMS operatora, kurš veic divpusējus vai vienpusējus norēķinus valūtās, kas nav euro, turējumā ir 3. punktam atbilstoši likvīdi līdzekļi, vai SNMS operators nodrošina, ka šādi līdzekļi ir tā dalībnieku turējumā, 5. punktā noteiktajos veidos.

7.   Ja SNMS operators 3. punktā norādītos aktīvus papildina ar citiem aktīviem, šie aktīvi pēc vajadzības ir tirgojami vai tiek pieņemti kā nodrošinājums (piem., kredītlīnijas, mijmaiņas darījumi vai repo darījumi) saistību neizpildes gadījumā pat tad, ja par to iepriekš nevar vienoties vai garantēt ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos. Ja SNMS dalībnieks 3. punktā norādītos aktīvus papildina ar citiem aktīviem, SNMS operators nodrošina, ka šie citi aktīvi atbilst pirmajā teikumā noteiktajām prasībām. Uzskata, ka aktīvi būs tikpat tirgojami un tiks pieņemti kā nodrošinājums, ja SNMS operators ņēmis vērā attiecīgās centrālās bankas noteikumus un praksi attiecībā uz nodrošinājuma atbilstību.

8.   SNMS operators nedrīkst pieņemt, ka būs pieejams centrālās bankas kredīts ārkārtas gadījumiem.

9.   SNMS operators ar pienācīgu rūpību pārbauda, vai katram, kurš saskaņā ar 3. punktu sniedz SNMS likvīdos līdzekļus, ir: a) pietiekama un aktuāla informācija, lai apzinātu un pārvaldītu likviditātes riskus saistībā ar skaidrās naudas vai aktīvu sniegšanu; un b) spēja nodrošināt skaidro naudu vai aktīvus pēc vajadzības. SNMS operators vismaz reizi gadā izvērtē, vai tas ievērojis pienācīgas rūpības pienākumu. Vienīgi iestādes, kurām ir piekļuve emisijas centrālās bankas kredītam, tiek pieņemtas kā likviditātes sniedzējas. SNMS operators regulāri pārbauda savas procedūras SNMS likvīdo līdzekļu piekļuvei.

10.   SNMS operators, kuram ir piekļuve centrālās bankas kontiem, maksājumu pakalpojumiem vai vērtspapīru pakalpojumiem, izmanto šos pakalpojumus, ja tas ir praktiski iespējams.

11.   SNMS operators, izmantojot stingrus stresa testus, nosaka, cik daudz skaidras naudas un citu aktīvu vajadzīgs, lai atbilstu 3. un 4. punkta prasībām. Tas regulāri pārskata šo summu, ņemot vērā plašu scenāriju loku, t. sk.:

a)

iepriekš minēto aktīvu cenu svārstību vēsturiski augstākos punktus;

b)

nobīdes citos tirgus faktoros, t. sk. cenu noteicošos faktorus un peļņas līknes;

c)

viena vai vairāku dalībnieku saistību neizpilde vienā dienā vai vairākās dienās pēc kārtas;

d)

vienlaicīgas grūtības finansējuma un aktīvu tirgos;

e)

virkni nākotnes stresa scenāriju dažādos ārkārtējos, bet iespējamos tirgus apstākļos.

Šādos scenārijos ņem vērā arī SNMS uzbūvi un darbību, pārbauda visas struktūras, kas var radīt būtiskus likviditātes riskus SNMS, t. sk. norēķinu bankas, nostro aģentus, turētājbankas, likviditātes nodrošinātājus un saistītās FTI, un vajadzības gadījumā aptver vairāku dienu periodu.

12.   SNMS operators dokumentē iemeslus to skaidrās naudas un citu aktīvu summu turēšanai, kuras ir SNMS operatora vai dalībnieku rīcībā, kā arī SNMS operatoram ir pienācīgas ar to saistītas pārvaldības struktūras. SNMS operators ievieš skaidras procedūras savu stresa testu rezultātu paziņošanai valdei. Tā šos rezultātus izmanto, lai novērtētu atbilstību un veiktu pielāgojumus savā likviditātes riska pārvaldības regulējumā.

13.   SNMS operators nosaka skaidrus noteikumus un procedūras, kas pēc viena vai vairāku SNMS dalībnieku saistību neizpildes ļauj SNMS veikt tās pašas dienas un vajadzības gadījumā dienas vai vairākdienu maksājumu saistību norēķinus. Šajos noteikumos un procedūrās:

a)

iekļauj neparedzētus un potenciāli nenodrošinātus likviditātes iztrūkumus;

b)

cenšas novērst maksājumu saistību pārrēķinu, atsaukšanu vai tās pašas dienas norēķinu aizkavēšanos.

c)

norāda, kā skaidrās naudas un citu aktīvu kopapjomu, kas SNMS izmantoti stresa gadījumā, atjaunot līdz apmēram, kas vajadzīgs saskaņā ar 3.–5. punktu.

9. pants

Galīgais norēķins

SNMS operators nosaka noteikumus un procedūras, kas ļauj galīgo norēķinu veikt ne vēlāk kā plānotās norēķinu dienas beigās.

10. pants

Naudas norēķini

1.   SNMS operators, kurš veic vienpusējus norēķinus euro, nodrošina, ka galīgais norēķins notiek centrālās bankas naudā.

2.   SNMS operators, kurš veic divpusējos norēķinus vai vienpusējos norēķinus valūtās, kas nav euro, nodrošina, ka galīgais norēķins notiek centrālās bankas naudā, ja tas ir praktiski un iespējams.

3.   Ja centrālās bankas nauda netiek izmantota, SNMS operators nodrošina, ka naudas norēķini notiek, izmantojot norēķinu aktīvus ar zemu kredītrisku un likviditātes risku vai bez tiem.

4.   Ja norēķins notiek komercbanku naudā, SNMS operators monitorē, pārvalda un ierobežo kredītriskus un likviditātes riskus, kas rodas saistībā ar komerciālām norēķinu bankām. Jo īpaši SNMS operators ievieš un monitorē striktu kritēriju ievērošanu attiecībā uz tā norēķinu bankām, kuros cita starpā ņem vērā to regulējumu un uzraudzību, kredītspēju, kapitalizāciju, pieeju likviditātei un operacionālo uzticamību. SNMS operators arī monitorē un pārvalda kredītrisku un likviditātes risku koncentrāciju SNMS komerciālajās norēķinu bankās.

5.   Ja SNMS operators naudas norēķinus veic pats savā uzskaitē, tas minimizē un strikti ierobežo savus kredītriskus un likviditātes riskus.

6.   Ja norēķins notiek komercbanku naudā, SNMS operatora juridiskās vienošanās ar komerciālajām norēķinu bankām skaidri nosaka:

a)

kad sagaidāms, ka notiks norēķins individuālu norēķinu banku uzskaitē;

b)

ka pēc norēķinu veikšanas pārvedumi ir galīgi;

c)

ka saņemtie līdzekļi tiek pārvesti cik drīz vien iespējams un vismaz līdz dienas beigām.

11. pants

Maksājums pret maksājumu

SNMS operators, kurš izmanto maksājums pret maksājumu mehānismu, novērš galveno risku, nodrošinot, ka galīgais norēķins par vienu saistību notiek tikai tad, ja noticis arī galīgais norēķins par otru saistību. Šis noteikums jāievēro neatkarīgi no tā, vai norēķins notiek bruto vai neto un tikai tad, kad ir nodrošināts norēķina galīgums.

12. pants

Dalībnieka saistību neizpildes noteikumi un procedūras

1.   SNMS operators SNMS noteikumos un procedūrās nosaka dalībnieka saistību neizpildes definīciju, kura iekļauj vismaz dalībnieka nespēju pildīt savas finanšu saistības, pienākot to termiņam, t. sk. operacionālu iemeslu dēļ, dēļ līguma nosacījumu neievērošanas, vai maksātnespējas procedūras uzsākšanas pret šādu dalībnieku. SNMS operators nošķir automātisku un izvēles saistību neizpildi. Izvēles saistību neizpildes gadījumā SNMS operators norāda, kurai struktūrai ir tiesības pieņemt šo lēmumu. SNMS operators šo definīciju pārskata vismaz reizi gadā.

2.   SNMS operatoram ir saistību neizpildes noteikumi un procedūras, kas tam ļauj pildīt saistības dalībnieka saistību neizpildes gadījumā un kas paredz resursu atjaunošanu pēc saistību neizpildes. Noteikumos un procedūrās nosaka vismaz:

a)

darbības, kuras SNMS operators var veikt saistību neizpildes gadījumā;

b)

vai šādu darbību veikšana ir automātiska vai izvēles un līdzekļus, ar kuru palīdzību šī izvēle tiek realizēta;

c)

iespējamās pārmaiņas SNMS operatora normālajā norēķinu praksē, lai nodrošinātu savlaicīgus norēķinus;

d)

maksājumu pārvaldību apstrādes dažādās fāzēs.

e)

darbību iespējamo kārtību;

f)

iesaistīto pušu, t. sk. saistības pildošo dalībnieku, lomas, pienākumus un atbildību.

g)

citus mehānismus, kurus aktivizē saistību neizpildes ietekmes ierobežošanai.

3.   SNMS operators ir gatavs īstenot saistību neizpildes noteikumus un procedūras, t. sk. jebkuras tā noteikumos paredzētās atbilstošās izvēles procedūras. SNMS operators t. sk. nodrošina, ka: a) tam ir operacionālā kapacitāte, t. sk. labi apmācīts personāls pietiekamā skaitā, 2. punktā minēto procedūru savlaicīgai īstenošanai; un b) SNMS noteikumos un procedūrās iekļautas dokumentācijas, informācijas un komunikācijas vajadzības un, ja iesaistīta vairāk nekā viena FTI vai iestāde, koordinācijas vajadzības.

4.   SNMS operators publisko 2. punktā minētos savu noteikumu un procedūru galvenos aspektus, kas ietver vismaz:

a)

apstākļus, kuros tiks veiktas darbības;

b)

to, kurš veiks šīs darbības;

c)

veicamo darbību apjomu;

d)

mehānismus, lai attiecinātu SNMS operatora saistības pret dalībniekiem, kuri pilda savas saistības.

5.   SNMS operators 2. punktā minētos SNMS noteikumus un procedūras pārbauda un pārskata vismaz reizi gadā, kā arī pēc jebkurām būtiskām pārmaiņām SNMS, kuras ietekmē šos noteikumus un procedūras. Šādās pārbaudēs un pārskatīšanās SNMS operators iesaista SNMS dalībniekus un attiecīgās ieinteresētās puses.

13. pants

Vispārējais uzņēmējdarbības risks

1.   SNMS operators izveido spēcīgas pārvaldības un kontroles sistēmas, lai identificētu, monitorētu un pārvaldītu vispārējos uzņēmējdarbības riskus, t. sk. zaudējumus uzņēmējdarbības stratēģijas sliktas izpildes dēļ, skaidrās naudas negatīvas plūsmas, kā arī negaidītus un pārmērīgi lielus darbības izdevumus.

2.   SNMS operatora turējumā ir likvīdi neto aktīvi, kurus finansē ar kapitāla, piem., parasto akciju, atklāto rezervju vai citas paturētās peļņas palīdzību, lai SNMS operators varētu turpināt darbību un sniegt pakalpojumus arī ciešot vispārējos uzņēmējdarbības zaudējumus. Šo aktīvu summu nosaka vispārējais uzņēmējdarbības riska profils un laiks, kas vajadzīgs atlabšanai vai kritisko darbību un pakalpojumu organizētai izbeigšanai, ja tiek pieņemts šāds lēmums.

3.   SNMS operatoram ir funkcionētspējīgs atveseļošanas vai, izņemot Eurosistēmas SNMS, organizētas darbības izbeigšanas plāns.

4.   SNMS operatora turējumā ir ar kapitāla palīdzību finansēti likvīdi neto aktīvi, kas ir pietiekami 3. punktā norādītā plāna īstenošanai. SNMS operatora turējumā ir ar kapitāla palīdzību finansēti likvīdi neto aktīvi vismaz tādā apmērā, kas līdzvērtīgs sešu mēnešu kārtējiem darbības izdevumiem. Šie aktīvi papildina līdzekļus, kas tiek turēti, lai nodrošinātos pret dalībnieku saistību neizpildi vai citiem riskiem, uz kuriem attiecas 6. un 8. pants. Kapitāls, kas tiek turēts saskaņā ar starptautiskajiem uz risku pamatotajiem kapitāla standartiem, var tikt iekļauts, lai novērstu divkāršas kapitāla prasības.

5.   Aktīvi, kas tiek turēti, lai nodrošinātos pret vispārējo uzņēmējdarbības risku, ir pietiekami likvīdi un ar pietiekami augstu kvalitāti, lai tie būtu savlaicīgi pieejami. SNMS operatoram jābūt spējīgam realizēt šādus aktīvus ar nelielu negatīvu ietekmi uz cenu vai bez tās, lai tas varētu turpināt savu darbību arī ciešot vispārējos uzņēmējdarbības zaudējumus.

6.   SNMS operatoram ir funkcionētspējīgs plāns papildu kapitāla piesaistīšanai, ja tā kapitāls samazinās līdz 4. punktā norādītajai summai vai ir mazāks par to. Plānu iesniedz apstiprināšanai valdē un vismaz reizi gadā atjaunina.

7.   Šī panta 2. punkts un 4.–6. punkts neattiecas uz Eurosistēmas SNMS.

14. pants

Turēšanas un ieguldījumu risks

1.   SNMS operators savus un dalībnieku aktīvus tur uzraudzītās un regulētās iestādēs (turpmāk – “finanšu aktīvu kontu turētāji”), kas piemēro grāmatvedības praksi, finanšu aktīvu turēšanas procedūras un iekšējo kontroli, kas pilnībā aizsargā šos aktīvus pret zaudējuma risku finanšu aktīvu konta turētāja vai apakšturētāja maksātnespējas, nevērības, krāpšanas, sliktas pārvaldības vai nepietiekamas uzskaites gadījumā.

2.   SNMS operators var savlaicīgi piekļūt saviem aktīviem un aktīviem, ko tam nodevuši dalībnieki.

3.   SNMS operators izvērtē un izprot risku apmērus saistībā ar tā turētājbankām, pilnībā ņemot vērā savas attiecības ar katru no tām.

4.   SNMS operators apstiprina ieguldījumu stratēģiju, kas atbilst tā vispārējai riska pārvaldības stratēģijai un to pilnībā dara zināmu dalībniekiem. SNMS operators ieguldījumu stratēģiju pārskata vismaz reizi gadā.

5.   SNMS operatora ieguldījumus saskaņā ar tā ieguldījumu stratēģiju nodrošina augstas kvalitātes debitors vai tās ir prasības pret šādu debitoru. SNMS operators definē augstas kvalitātes debitora kritērijus. Ieguldījumi tiek veikti instrumentos ar minimālu kredītrisku, tirgus risku un likviditātes risku.

6.   Šī panta 3.–5. punkts neattiecas uz Eurosistēmas SNMS.

15. pants

Operacionālais risks

1.   Operacionālā riska identificēšanai, uzraudzīšanai un pārvaldīšanai SNMS operators izveido spēcīgu regulējumu, kas ietver piemērotas sistēmas, režīmus, procedūras un monitoringa instrumentus.

2.   SNMS operators nosaka pakalpojumu līmeņus un operacionālās uzticamības mērķus, kā arī plānus šo mērķu sasniegšanai. SNMS operators šos mērķus un plānus pārskata vismaz reizi gadā.

3.   SNMS operators nodrošina, ka SNMS jebkurā laikā ir maināma kapacitāte, lai tiktu galā ar maksājumu skaita pieaugumu stresa apstākļos, un ka SNMS var sasniegt pakalpojuma līmeņa mērķus.

4.   SNMS operators apstiprina visaptverošus fiziskās un informācijas drošības plānus, kas pienācīgi identificē, novērtē un pārvalda jebkuru iespējamo ievainojamību vai draudus. SNMS operators šos plānus pārskata vismaz reizi gadā.

5.   SNMS operators apstiprina darbības nepārtrauktības plānu, kurā iekļauj notikumus, kas rada nozīmīgu SNMS darbības traucējumu risku. Plānā paredz rezerves telpu izmantošanu un kritisko informācijas tehnoloģiju sistēmu darbības atsākšanas nodrošināšanu divu stundu laikā pēc šādiem notikumiem. Plāns izstrādāts tā, lai SNMS vienmēr būtu spējīga norēķināties par visiem maksājumiem, kas jāveic līdz tās darbadienas beigām, kurā noticis traucējums. SNMS operators plānu pārbauda un pārskata vismaz reizi gadā.

6.   SNMS operators identificē kritiskos dalībniekus, pamatojoties t. sk. uz maksājumu skaitu un apjomu un uz to iespējamo ietekmi uz citiem dalībniekiem un SNMS kopumā gadījumā, ja šādi dalībnieki saskartos ar nozīmīgu operacionālu problēmu.

7.   SNMS operators identificē, monitorē un pārvalda riskus, kurus SNMS darbībai var radīt kritiskie dalībnieki, citas FTI, kā arī pakalpojumu un komunālo pakalpojumu sniedzēji.

16. pants

Piekļuves un dalības kritēriji

1.   SNMS operators nosaka un publisko nediskriminējošus piekļuves un dalības kritērijus attiecībā uz SNMS pakalpojumiem tiešajiem un vajadzības gadījumā netiešajiem dalībniekiem un citām FTI. SNMS operators šos kritērijus pārskata vismaz reizi gadā.

2.   Piekļuves un dalības kritēriji, kas norādīti 1. punktā, balstās uz SNMS drošības un efektivitātes apsvērumiem un ņem vērā tās apkalpotos tirgus, kā arī ir pielāgoti un samērojami ar SNMS specifiskajiem riskiem. Ievērojot proporcionalitātes principu, SNMS operators nosaka prasības, kas piekļuvi ierobežo pēc iespējas mazāk. Ja SNMS operators liedz piekļuvi kādai struktūrai, tas lieguma iemeslus norāda rakstiski, pamatojoties uz visaptverošu risku analīzi.

3.   SNMS operators pastāvīgi monitorē to, vai dalībnieki atbilst SNMS piekļuves un dalības kritērijiem. Tas nosaka un publisko nediskriminējošas procedūras dalībnieka dalības tiesību apturēšanai un organizētai pārtraukšanai, ja dalībnieks neatbilst piekļuves un dalības kritērijiem. SNMS operators procedūras pārskata vismaz reizi gadā.

17. pants

Daudzpakāpju dalības kārtība

1.   Riska pārvaldības nolūkā SNMS operators nodrošina, ka SNMS noteikumi, procedūras un līgumi tam ļauj saņemt informāciju par netiešajiem dalībniekiem, lai identificētu, monitorētu un pārvaldītu jebkurus būtiskus riskus SNMS, ko var radīt dalība. Šī informācija attiecas vismaz uz:

a)

darbības proporcionālo daļu, kuru tiešie dalībnieki veic netiešo dalībnieku vārdā;

b)

netiešo dalībnieku skaitu, kuri norēķinus veic, izmantojot atsevišķu tiešo dalībnieku;

c)

SNMS maksājumu skaitu un apjomu, kurus iniciējis katrs netiešais dalībnieks;

d)

c) apakšpunktā norādīto maksājumu skaitu un apjomu proporcionālo daļu tā tiešā dalībnieka maksājumos, ar kura palīdzību netiešais dalībnieks piekļūst SNMS.

2.   SNMS operators identificē tiešo un netiešo dalībnieku būtisku atkarību, kas var ietekmēt SNMS.

3.   Risku pārvaldīšanas nolūkā SNMS operators identificē netiešos dalībniekus, kuri rada būtiskus riskus SNMS, un tiešos dalībniekus, ar kuru palīdzību tie piekļūst SNMS.

4.   SNMS operators riskus, kas rodas no daudzpakāpju dalības, pārskata vismaz reizi gadā. Lai nodrošinātu, ka riski tiek pienācīgi pārvaldīti, tas vajadzības gadījumā veic risku mazinošas darbības.

18. pants

Lietderība un efektivitāte

1.   SNMS operatoram ir procedūra SNMS apkalpoto tirgu vajadzību noteikšanai un izpildīšanai, jo īpaši attiecībā uz:

a)

klīringa un norēķinu kārtības izvēli;

b)

darbības struktūru;

c)

produktu loku, attiecībā uz kuriem tiek veikts klīrings un norēķini;

d)

tehnoloģijas un procedūru izmantošanu.

2.   SNMS operatoram ir skaidri noteikti mērķi un uzdevumi, kas ir izmērāmi un sasniedzami, piem., pakalpojumu minimālā līmeņa, riska pārvaldības prognožu un uzņēmējdarbības prioritāšu jomā.

3.   SNMS operators izveido mehānismu regulārai, vismaz ikgadējai 1. un 2. punktā noteikto prasību pārskatīšanai.

19. pants

Komunikācijas procedūras un standarti

SNMS operators izmanto vai piemēro attiecīgās starptautiski pieņemtās komunikāciju procedūras un standartus, lai veicinātu efektīvus maksājumus, klīringu, norēķinus un grāmatojumus.

20. pants

Noteikumu, galveno procedūru un tirgus datu atklātība

1.   SNMS operators pieņem skaidrus un visaptverošus noteikumus un procedūras, kas pilnībā darīti zināmi dalībniekiem. Attiecīgie noteikumi un galvenās procedūras ir publiski pieejamas.

2.   SNMS operators sniedz sistēmas uzbūves un operāciju, kā arī SNMS operatora un dalībnieku tiesību un pienākumu skaidru aprakstu, lai dalībnieki var izvērtēt riskus, kurus tie uzņemsies, piedaloties SNMS.

3.   SNMS operators nodrošina visus vajadzīgos un pienācīgos dokumentus un apmācības, lai veicinātu to, ka dalībnieki saprot SNMS noteikumus un procedūras, kā arī riskus, ar kuriem tie saskaras, piedaloties SNMS.

4.   SNMS operators publiski dara zināmas SNMS komisijas maksas atsevišķu piedāvāto pakalpojumu līmenī, kā arī savu atlaižu politiku. Salīdzināšanas nolūkiem SNMS operators sniedz maksas pakalpojumu skaidru aprakstu.

5.   SNMS operators sniedz atbildes uz CPSS-IOSCO Finanšu tirgus infrastruktūru informācijas sniegšanas regulējuma jautājumiem un dara tās zināmas publiski. SNMS operators savas atbildes atjaunina, ja notikušas būtiskas izmaiņas sistēmā vai darbības nosacījumos, darot to ne retāk kā reizi divos gados. SNMS operators tāpat dara zināmus darījumu skaita un apjoma pamatdatus.

21. pants

Informācijas sniegšana kompetentajai iestādei

Kompetentajai iestādei ir tiesības saņemt no SNMS operatora jebkādu informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi, lai novērtētu atbilstību šīs regulas prasībām. SNMS operators attiecīgo informāciju paziņo kompetentajai iestādei.

22. pants

Koriģējošie pasākumi

1.   Ja SNMS operators neievēro šīs regulas noteikumus, kompetentā iestāde:

a)

informē SNMS operatoru par neatbilstības raksturu; un

b)

dod SNMS operatoram iespēju tikt uzklausītam un sniegt paskaidrojumus.

2.   Pamatojoties uz SNMS operatora sniegto informāciju, kompetentā iestāde var likt SNMS operatoram īstenot noteiktus koriģējošus pasākumus, lai labotu neatbilstību un/vai novērstu tās atkārtošanos.

3.   Kompetentā iestāde koriģējošos pasākumus var noteikt nekavējoties, ja tā pamatotā atzinumā konstatē, ka neatbilstības gadījums ir tik nopietns, ka vajadzīga tūlītēja rīcība.

4.   Par SNMS operatoram noteiktiem koriģējošiem pasākumiem kompetentā iestāde nekavējoties informē ECB.

5.   Koriģējošos pasākumus var noteikt neatkarīgi vai reizē ar sankcijām saskaņā ar Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (6).

23. pants

Sankcijas

Šīs regulas noteikumu pārkāpuma gadījumā ECB nosaka sankcijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2532/98 un Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulu (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (7). ECB publicē paziņojumu par metodoloģiju, saskaņā ar kuru aprēķina sankciju lielumu.

24. pants

Pārskatīšana

Ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kurā šī regula stājas spēkā, un reizi divos gados pēc tam ECB Padome izvērtē tās piemērošanu un to, vai šī regula nav jāgroza.

25. pants

Noslēguma noteikumi

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   SNMS operatoriem atbilstība šajā regulā noteiktajām prasībām ir jānodrošina viena gada laikā no dienas, kurā tiem saskaņā ar 1. panta 2. punktu paziņots ECB Padomes lēmums.

3.   Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 3. jūlijā

ECB Padomes vārdā

ECB prezidents

Mario DRAGHI


(1)  Pieejami SNB interneta vietnē www.bis.org/publ/cpss43.pdf.

(2)  Pieejami SNB interneta vietnē www.bis.org/publ/cpss101a.pdf.

(3)  OV L 30, 30.1.2013., 1. lpp.

(4)  OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.

(5)  OV L 331, 14.12.2011., 1. lpp.

(6)  OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.

(7)  OV L 264, 12.10.1999., 21. lpp.


LĒMUMI

23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/31


PADOMES LĒMUMS 2014/482/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/392/KĀDP (1), kas zaudē spēku 2014. gada 15. jūlijā.

(2)

Padome 2013. gada 28. oktobrī pieņēma Lēmumu 2013/533/KĀDP (2), ar ko paredzēja finanšu atsauces summu laikposmam līdz 2014. gada 15. jūlijam.

(3)

Saskaņā ar stratēģisko pārskatīšanu Politikas un drošības komiteja (PDK) 2014. gada 28. martā ieteica pagarināt Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) uz diviem gadiem.

(4)

Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) 2014. gada 2. maijā saņēma vēstuli no Nigēras iestādēm, kurā tika pausts atbalsts EUCAP Sahel Niger pagarināšanai uz diviem gadiem.

(5)

EUCAP Sahel Niger tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/392/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem:

“2. pants

Mērķi

Lai īstenotu Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz drošību un attīstību Sāhelā, EUCAP SAHEL Niger mērķis ir dot Nigēras iestādēm iespēju definēt un īstenot savu valsts drošības stratēģiju. EUCAP SAHEL Niger mērķis ir sniegt arī ieguldījumu integrētas, daudzdisciplīnu, saskaņotas, ilgtspējīgas un uz cilvēktiesībām balstītas pieejas izstrādē starp dažādiem Nigēras drošības spēkiem saistībā ar terorisma un organizētas noziedzības apkarošanu.

3. pants

Uzdevumi

1.   Lai sasniegtu 2. pantā paredzētos mērķus, EUCAP SAHEL Niger:

a)

ir gatava atbalstīt Nigēras drošības stratēģijas definēšanu un īstenošanu, vienlaikus turpinot sniegt ieteikumus un palīdzību Nigēras drošības un attīstības stratēģijas drošības aspekta īstenošanā valsts ziemeļos;

b)

veicina tādu reģionālu un starptautisku projektu koordināciju, ar kuriem atbalsta Nigēru cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību;

c)

stiprina tiesiskumu, attīstot kriminālizmeklēšanas spējas, un šajā kontekstā izstrādā un īsteno piemērotas apmācību programmas;

d)

atbalsta Nigēras drošības un aizsardzības spēku ilgtspējas attīstību;

e)

sekmē projektu drošības jomā apzināšanu, plānošanu un īstenošanu.

2.   EUCAP SAHEL Niger pievēršas 1. punktā minētajām darbībām, kuras veicina Nigēras teritorijas kontroles uzlabošanu, tostarp sadarbībā ar Nigēras bruņotajiem spēkiem.

3.   EUCAP SAHEL Niger neveic nekādas izpildfunkcijas.”;

2)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

a)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   EUCAP SAHEL Niger struktūra ir veidota saskaņā ar tās plānošanas dokumentiem.”;

b)

4. punktu svītro;

3)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)

iekļauj šādu punktu:

“1.a   Misijas vadītājs pārstāv EUCAP Sahel Niger operācijas teritorijā. Misijas vadītājs, uzņemoties vispārēju atbildību, EUCAP Sahel Niger personāla locekļiem var deleģēt pārvaldības uzdevumus saistībā ar personāla un finanšu lietām.”;

b)

3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Misijas vadītājs dod norādes visam EUCAP Sahel Niger personālam, tostarp Briseles atbalsta elementam, par EUCAP Sahel Niger efektīvu norisi operācijas vietā, uzņemoties tās koordināciju un ikdienas vadību un ievērojot civilā operāciju komandiera stratēģiskos norādījumus.”;

c)

4. un 8. punktu svītro;

4)

lēmuma 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Starptautiskā un vietējā personāla nodarbināšanas kārtību un tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz starp EUCAP Sahel Niger un attiecīgo personāla locekli.”;

5)

lēmuma 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (3).

(3)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”;"

6)

iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Juridiski pasākumi

Ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu, EUCAP Sahel Niger ir spēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus, izpildīt saistības un būt par pusi tiesas procesos.”;

7)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Finanšu noteikumi

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta ar EUCAP Sahel Niger saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2012. gada 16. jūlija līdz 2013. gada 31. oktobrim, ir EUR 8 700 000.

Finanšu atsauces summa ar EUCAP Sahel Niger saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2013. gada 1. novembrim līdz 2014. gada 15. jūlijam, ir EUR 6 500 000.

Finanšu atsauces summa ar EUCAP Sahel Niger saistīto izdevumu segšanai laikposmā no 2014. gada 16. jūlija līdz 2015. gada 15. jūlijam, ir EUR 9 155 000.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Iepirkuma līgumu konkursos var piedalīties trešo valstu un uzņēmējvalsts valstspiederīgie. Ja saņemts Komisijas apstiprinājums, EUCAP Sahel Niger var slēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, uzņēmējvalsti, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUCAP Sahel Niger vajadzībām.

3.   EUCAP Sahel Niger ir atbildīga par misijas budžeta izpildi. Minētajā nolūkā EUCAP Sahel Niger paraksta vienošanos ar Komisiju.

4.   Neskarot Nolīgumu starp Eiropas Savienību un Nigēras Republiku par Eiropas Savienības KDAP misijas statusu Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (4), EUCAP Sahel Niger ir atbildīga par visām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot tās pilnvaras no 2014. gada 16. jūlija, izņemot prasības, kas saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem viņš(-a) ir atbildīgs(-a).

5.   Finanšu noteikumu īstenošana neskar 4., 5. un 6. pantā paredzēto komandķēdi un EUCAP Sahel Niger operatīvās vajadzības, tostarp aprīkojuma savietojamību un tās grupu sadarbspēju.

6.   Izdevumi ir atļauti no 2012. gada 16. jūlija.

(4)  OV L 242, 11.9.2013., 2. lpp.”;"

8)

iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Projektu vienība

1.   Misijai EUCAP Sahel Niger ir projektu vienība, lai apzinātu un īstenotu projektus. Jomās, kas ir saistītas ar EUCAP Sahel Niger, un lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, EUCAP Sahel Niger vajadzības gadījumā sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno savā atbildībā, kā arī sniedz konsultācijas par tiem.

2.   EUCAP Sahel Niger ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījumiem, lai īstenotu projektu, ja attiecībā uz minēto projektu ir konstatēts, ka tas konsekventi papildina EUCAP Sahel Niger citas darbības, un ja tas:

a)

ir paredzēts pārskatā par ietekmi uz budžetu saistībā ar šo lēmumu; vai

b)

EUCAP Sahel Niger darbības termiņa laikā tiek iekļauts pārskatā par ietekmi uz budžetu, veicot tajā grozījumu pēc misijas vadītāja pieprasījuma.

EUCAP Sahel Niger ar ieguldītājām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras jautājumu risināšanai saistībā ar trešo personu sūdzībām par kaitējumu, kuru nodarījusi EUCAP Sahel Niger darbība vai bezdarbība, lietojot šo valstu piešķirtos līdzekļus. Līdzekļu devējas valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka par EUCAP Sahel Niger darbību vai bezdarbību minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanā ir atbildīga Savienība vai AP.

3.   PDK vienojas par finanšu ieguldījumu, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, pieņemšanu.”;

9)

lēmuma 15. pantā “Lēmumu 2011/292/ES” aizstāj ar “Lēmumu 2013/488/ES”;

10)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2016. gada 15. jūlijam.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 16. jūlija.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2012/392/KĀDP (2012. gada 16. jūlijs) par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (OV L 187, 17.7.2012., 48. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2013/533/KĀDP (2013. gada 28. oktobris), ar ko groza Lēmumu 2012/392/KĀDP par Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger) (OV L 288, 30.10.2013., 68. lpp.).


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/35


PADOMES LĒMUMS 2014/483/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2014/72/KĀDP

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2001. gada 27. decembrī pieņēma Kopējo nostāju 2001/931/KĀDP (1).

(2)

Padome 2014. gada 10. februārī pieņēma Lēmumu 2014/72/KĀDP (2), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP (“saraksts”).

(3)

Saskaņā ar Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 6. punktu ir regulāri jāpārskata personu, grupu un vienību vārdi un nosaukumi sarakstā, lai nodrošinātu pamatojumu to paturēšanai tajā.

(4)

Šajā lēmumā ir iekļauts Padomes pārskatītais to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

(5)

Padome secināja, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu sarakstā.

(6)

Padome ir secinājusi, ka personas, grupas un vienības, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu, ir bijušas iesaistītas terora aktos Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 1. panta 2. un 3. punkta nozīmē, ka attiecībā uz tām lēmumu ir pieņēmusi kompetenta iestāde minētās kopējās nostājas 1. panta 4. punkta nozīmē un ka tādēļ būtu jāturpina uz tām attiecināt tajā paredzētos īpašos ierobežojošos pasākumus.

(7)

Attiecīgi būtu jāatjaunina saraksts un būtu jāatceļ Lēmums 2014/72/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā ir iekļauts to personu, grupu un vienību saraksts, kurām piemēro Kopējās nostājas 2001/931/KĀDP 2., 3. un 4. pantu.

2. pants

Lēmumu 2014/72/KĀDP atceļ.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Kopējā nostāja 2001/931/KĀDP (2001. gada 27. decembris) par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu (OV L 344, 28.12.2001., 93. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2014/72/KĀDP (2014. gada 10. februāris), ar ko atjaunina un groza to personu, grupu un vienību sarakstu, kurām piemēro 2., 3. un 4. pantu Kopējā nostājā 2001/931/KĀDP par konkrētu pasākumu īstenošanu cīņā pret terorismu, un ar ko atceļ Lēmumu 2013/395/KĀDP (OV L 40, 11.2.2014., 56. lpp.).


PIELIKUMS

Lēmuma 1. pantā minētais personu, grupu un vienību saraksts

I.   PERSONAS

1.

ABDOLLAHI Hamed (jeb Mustafa Abdullahi), dzimis 1960. gada 11. augustā Irānā. Pase: D9004878.

2.

AL-NASSER, Abdelkarim Hussein Mohamed, dzimis Al Ihsa (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

3.

AL YACOUB, Ibrahim Salih Mohammed, dzimis 1966. gada 16. oktobrīTarut (Saūda Arābija), Saūda Arābijas pilsonis.

4.

ARBABSIAR Manssor (jeb Mansour Arbabsiar), dzimis 1955. gada 6. vai 15. martā Irānā. Irānas un ASV pilsonis. Pase: C2002515 (Irāna); pase: 477845448 (ASV). Personas apliecība Nr. 07442833, derīguma termiņš: 2016. gada 15. marts (ASV transportlīdzekļa vadītāja apliecība).

5.

BOUYERI, Mohammed (jeb Abu ZUBAIR, SOBIAR, Abu ZOUBAIR), dzimis 1978. gada 8. martā Amsterdamā (Nīderlande) – Hofstadgroep loceklis.

6.

IZZ-AL-DIN, Hasan (jeb GARBAYA, Ahmed, SA-ID, SALWWAN, Samir), libānietis, dzimis 1963. gadā Libānā, Libānas pilsonis.

7.

MOHAMMED, Khalid Shaikh (jeb ALI, Salem, BIN KHALID, Fahd Bin Adballah, HENIN, Ashraf Refaat Nabith, WADOOD, Khalid Adbul), dzimis 1965. gada 14. aprīlī vai 1964. gada 1. martā Pakistānā, pase Nr. 488555.

8.

SHAHLAI Abdul Reza (jeb Abdol Reza Shala'i, Abd-al Reza Shalai, Abdorreza Shahlai, Abdolreza Shahla'i, Abdul-Reza Shahlaee, Hajj Yusef, Haji Yusif, Hajji Yasir, Hajji Yusif un Yusuf Abu-al-Karkh), dzimis aptuveni 1957. gadā Irānā. Adreses: 1) Kermanshah, Irāna; 2) Mehran militārā bāze, Ilam (Ilāmas) province, Irāna.

9.

SHAKURI Ali Gholam, dzimis aptuveni 1965. gadā Teherānā Irānā.

10.

SOLEIMANI Qasem (jeb Ghasem Soleymani, Qasmi Sulayman, Qasem Soleymani, Qasem Solaimani, Qasem Salimani, Qasem Solemani, Qasem Sulaimani un Qasem Sulemani), dzimis 1957. gada 11. martā Irānā. Irānas valstspiederīgais. Pase: 008827 (Irānas diplomātiskā pase), izdota 1999. gadā. Pakāpe: ģenerālmajors.

II.   GRUPAS UN VIENĪBAS

1.

Abu Nidal OrganisationANO (jeb Fatah Revolutionary Council, Arab Revolutionary Brigades, Black September, Revolutionary Organisation of Socialist Muslims).

2.

Al-Aqsa Martyrs' Brigade.

3.

Al-Aqsa e.V.

4.

Al-Takfir un Al-Hijra.

5.

Babbar Khalsa.

6.

Communist Party of the Philippines, arī New People's ArmyNPA, Filipīnas.

7.

Gama'a al-Islamiyya (jeb Al-Gama'a al-Islamiyya) (Islamic GroupIG).

8.

İslami Büyük Doğu Akıncılar CephesiIBDA-C (Great Islamic Eastern Warriors Front).

9.

Hamas, arī Hamas-Izz al-Din al-Qassem.

10.

Hizballah Military Wing (jeb Hezbollah Military Wing, Hizbullah Military Wing, Hizbollah Military Wing, Hezballah Military Wing, Hisbollah Military Wing, Hizbu'llah Military Wing, Hizb Allah Military Wing, Jihad Council (un visas vienības tā pakļautībā, tostarp Ārējās drošības organizācija (External Security Organisation)).

11.

Hizbul MujahideenHM.

12.

Hofstadgroep.

13.

Holy Land Foundation for Relief and Development.

14.

International Sikh Youth FederationISYF.

15.

Khalistan Zindabad ForceKZF.

16.

Kurdistan Workers' PartyPKK (jeb KADEK, KONGRA-GEL).

17.

Liberation Tigers of Tamil EelamLTTE.

18.

Ejército de Liberación Nacional (National Liberation Army).

19.

Palestinian Islamic JihadPIJ.

20.

Popular Front for the Liberation of PalestinePFLP.

21.

Popular Front for the Liberation of PalestineGeneral Command (jeb PFLPGeneral Command).

22.

Fuerzas armadas revolucionarias de ColombiaFARC (Revolutionary Armed Forces of Colombia).

23.

Devrimci Halk Kurtuluș Partisi-CephesiDHKP/C (jeb Devrimci Sol (Revolutionary Left), Dev Sol) (Revolutionary People's Liberation Army/Front/Party).

24.

Sendero LuminosoSL (Shining Path).

25.

Teyrbazen Azadiya KurdistanTAK (jeb Kurdistan Freedom Falcons, Kurdistan Freedom Hawks).


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/38


PADOMES LĒMUMS 2014/484/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko groza Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP, kas attiecas uz Irāku

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2003. gada 7. jūlijā pieņēma Kopējo nostāju 2003/495/KĀDP (1), lai īstenotu Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes (ANO DP) Rezolūciju 1483 (2003).

(2)

Attiecībā uz dažiem Kopējās nostājas 2003/495/KĀDP noteikumiem ir vajadzīga skaidrība,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Kopējā nostājā 2003/495/KĀDP iekļauj šādu pantu:

“2.a pants

Tiek liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem 2. panta b) punktā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.

Izņēmumus var pieļaut gadījumos, ja līdzekļi un saimnieciskie resursi ir:

a)

vajadzīgi, lai segtu 2. panta b) punktā minēto personu un viņu apgādībā esošo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus;

b)

paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem;

c)

paredzēti vienīgi, lai samaksātu maksas vai izdarītu samaksu par pakalpojumiem, kas saistīti ar iesaldēto līdzekļu un saimniecisko resursu ikdienas turēšanu vai pārvaldību; vai

d)

vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai iemeslus, kādēļ tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Kopējā nostāja 2003/495/KĀDP (2003. gada 7. jūlijs), kas attiecas uz Irāku un ar ko atceļ Kopējās nostājas 96/741/KĀDP un 2002/599/KĀDP (OV L 169, 8.7.2003., 72. lpp.).


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/39


PADOMES LĒMUMS 2014/485/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2012/389/KĀDP par Eiropas Savienības misiju saistībā ar reģiona jūras spēku izveidi Āfrikas ragā (EUCAP NESTOR)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 16. jūlijā pieņēma Lēmumu 2012/389/KĀDP (1). Minētais lēmums zaudē spēku 2014. gada 15. jūlijā.

(2)

Politikas un drošības komiteja (PDK) 2014. gada 18. martā ieteica pagarināt misiju līdz 2016. gada 12. decembrim saskaņā ar stratēģisko pārskatu.

(3)

EUCAP NESTOR īstenos situācijā, kas var pasliktināties un kas varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2012/389/KĀDP groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Pamatuzdevums

EUCAP NESTOR mērķis ir palīdzēt Āfrikas raga valstīm un Indijas okeāna rietumdaļas valstīm stiprināt to spējas jūras drošības jomā, lai dotu tām iespēju efektīvāk cīnīties pret pirātismu. EUCAP NESTOR koncentrēsies pirmkārt uz Somāliju un otrkārt uz Džibutiju, Seišelām un Tanzāniju.”;

2)

lēmuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Mērķi un uzdevumi

1.   Lai izpildītu 2. pantā izklāstīto pamatuzdevumu, EUCAP NESTOR:

a)

stiprina 2. pantā minēto valstu spējas īstenot efektīvu jūrlietu pārvaldību savā piekrastē, iekšējos ūdeņos, teritoriālajās jūrās un ekskluzīvajās ekonomiskajās zonās;

b)

atbalsta šīs valstis, lai tās spētu uzņemties atbildību par cīņu pret pirātismu saskaņā ar tiesiskumu un cilvēktiesību standartiem;

c)

stiprina reģionālo sadarbību un koordināciju jūras drošības jomā;

d)

sniedz mērķtiecīgu un konkrētu ieguldījumu pašreizējos starptautiskajos centienos.

2.   Lai sasniegtu mērķus, EUCAP NESTOR darbojas saskaņā ar operācijas norādēm un uzdevumiem, kas noteikti Padomes apstiprinātajos operatīvās plānošanas dokumentos.

3.   EUCAP NESTOR neveic nekādas izpildfunkcijas.”;

3)

lēmuma 4. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   EUCAP NESTOR struktūra ir veidota saskaņā ar tās plānošanas dokumentiem.”;

b)

panta 3. punktu svītro;

4)

lēmuma 6. pantu groza šādi:

a)

pantā iekļauj šādu punktu:

“1.a   Misijas vadītājs ir EUCAP NESTOR pārstāvis tās darbības zonā. Misijas vadītājs EUCAP NESTOR personāla locekļiem, par kuriem viņš ir vispārēji atbildīgs, var deleģēt pārvaldības uzdevumus personāla un finanšu lietās.”;

b)

panta 4. punktu svītro;

c)

panta 8. punktu svītro;

5)

lēmuma 7. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Starptautiskā un vietējā personāla nodarbināšanas kārtību un tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz starp EUCAP NESTOR un attiecīgo personāla locekli.”;

6)

lēmuma 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES. (2)

(2)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”;"

7)

lēmumā iekļauj šādu pantu:

“12.a pants

Juridiski pasākumi

EUCAP NESTOR ir tiesībspēja un rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus, izpildīt savas saistības un būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu.”;

8)

lēmuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Finanšu noteikumi

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUCAP NESTOR saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2012. gada 16. jūlija līdz 2013. gada 15. novembrim, ir EUR 22 880 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUCAP NESTOR saistītos izdevumus segtu laikposmā no 2013. gada 16. novembra līdz 2014. gada 15. oktobrim, ir EUR 11 950 000.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Iepirkuma līgumu konkursos var piedalīties trešo valstu un uzņēmējvalsts valstspiederīgie. Pēc tam, kad Komisija to apstiprina, EUCAP NESTOR var noslēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, uzņēmējvalsti, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUCAP NESTOR vajadzībām.

3.   EUCAP NESTOR ir atbildīga par sava budžeta izpildi. Šajā nolūkā EUCAP NESTOR paraksta vienošanos ar Komisiju.

4.   Neskarot pastāvošos noteikumus par EUCAP NESTOR un tā personāla statusu, EUCAP NESTOR ir atbildīga par jebkurām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras no 2014. gada 16. jūlija, izņemot jebkādas prasības, kas ir saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem misijas vadītājs ir atbildīgs.

5.   Finanšu noteikumu īstenošana neskar 4., 5. un 6. pantā paredzēto komandķēdi un EUCAP NESTOR operacionālās vajadzības, tostarp aprīkojuma savietojamību un tās grupu sadarbspēju.

6.   Izdevumi ir atbilstīgi no 2012. gada 16. jūlija.”;

9)

lēmumā iekļauj šādu pantu:

“13.a pants

Projektu vienība

1.   Lai EUCAP NESTOR varētu apzināt un īstenot projektus, tai ir projektu vienība. Jomās, kas ir saistītas ar EUCAP NESTOR, un lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, EUCAP NESTOR vajadzības gadījumā sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno pašas, un sniedz konsultācijas par tiem.

2.   EUCAP NESTOR ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījuma, lai īstenotu projektus, par kuriem ir apzināts, ka tie konsekventi papildina EUCAP NESTOR citas darbības, ja projekts ir:

a)

ir paredzēts ar šo lēmumu saistītajā finanšu pārskatā; vai

b)

pilnvaru termiņa laikā tiek iekļauts finanšu pārskatā, veicot tajā grozījumu pēc misijas vadītāja pieprasījuma.

EUCAP NESTOR ar minētajām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras jautājumu risināšanai saistībā ar jebkādām trešo personu sūdzībām par kaitējumu, kuru nodarījusi EUCAP NESTOR darbība vai bezdarbība, lietojot minēto valstu piešķirtos līdzekļus. Līdzekļu devējas valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka par EUCAP NESTOR darbību vai bezdarbību minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanā ir atbildīga Savienība vai AP.

3.   PDK apstiprina finansiālā ieguldījuma, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, pieņemšanu.”;

10)

lēmuma 15. pantā atsauci uz “Lēmumu 2011/292/ES” aizstāj ar atsauci uz “Lēmumu 2013/488/ES”;

11)

lēmuma 16. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“To piemēro līdz 2016. gada 12. decembrim.”.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 16. jūlija.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 187, 17.7.2012., 40. lpp.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/42


PADOMES LĒMUMS 2014/486/KDAP

(2014. gada 22. jūlijs)

par Eiropas Savienības padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2014. gada 14. aprīlī pauda gatavību palīdzēt Ukrainai civilās drošības sektora reformas jomā, policijas un tiesiskuma atbalstīšanā un izstrādāt politikas sistēmu krīzes risināšanai (PFCA) Ukrainā, izskatot visas iespējas, tostarp iespējamu kopējās drošības un aizsardzības politikas (KDAP) misiju.

(2)

Ukrainas ārlietu ministrs 2014. gada 8. maijā nosūtīja vēstuli Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP), paužot ieinteresētību attiecībā uz KDAP misijas izvietošanu Ukrainā.

(3)

Padome 2014. gada 12. maijā atgādināja, ka tā ir gatava palīdzēt Ukrainai civilās drošības sektora reformas jomā, tā pauda gandarījumu par PFCA Ukrainā un uzdeva Eiropas Ārējās darbības dienestam (EĀDD) izstrādāt krīzes pārvarēšanas koncepciju (KPK) iespējamai civilai KDAP misijai. Tā arī norādīja, cik svarīgi ir nodrošināt koordināciju un papildināmību ar Eiropas Drošības un sadarbības organizāciju (EDSO) un citiem starptautiskajiem dalībniekiem.

(4)

Padome 2014. gada 23. jūnijā apstiprināja KPK attiecībā uz iespējamu KDAP rīcību, lai atbalstītu civilās drošības sektora reformu.

(5)

Ukrainas ārlietu ministrs 2014. gada 11. jūlijā nosūtīja Augstajai pārstāvei vēstuli, kurā tika pausta piekrišana KDAP misijas izvietošanai.

(6)

EUAM Ukraine tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Misija

Savienība veic padomdevēju misiju civilās drošības sektora reformai Ukrainā (EUAM Ukraine), lai palīdzētu Ukrainai civilās drošības sektora reformas, tostarp policijas un tiesiskuma, jomā.

2. pants

Pilnvaras

1.   Atbalstot Ukrainas apņēmību veikt drošības sektora reformu, civilā KDAP misija, kurai nav izpildpilnvaru, ir attiecīgo Ukrainas struktūru mentore un padomdevēja atjaunotu drošības stratēģiju izstrādē un attiecīgo visaptverošo un saliedējošo reformu centienu konsekventā īstenošanā, lai:

izstrādātu konceptuālu sistēmu tādu reformu plānošanai un īstenošanai, kuru rezultāts ir ilgtspējīgi drošības dienesti, kas nodrošina tiesiskumu tādā veidā, kas palīdz nostiprināt to leģitimitāti un vairot sabiedrības uzticēšanos un paļāvību, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pilnīgā saskaņā ar konstitucionālās reformas procesu,

reorganizētu un pārstrukturētu drošības dienestus tādā veidā, kas ļauj atgūt kontroli pār tiem un panākt to pakļautību.

Savu mērķu sasniegšanā EUAM Ukraine darbojas saskaņā ar tiem parametriem, kas izklāstīti krīzes pārvarēšanas koncepcijā (KPK), kuru Padome ir apstiprinājusi 2014. gada 23. jūnijā, un darbības plānošanas dokumentos.

2.   Saskaņā ar sākotnējām pilnvarām misija palīdzēs visaptverošā civilās drošības sektora reformas plānošanas procesā, atbalstot reformas pasākumu ātru sagatavošanu un īstenošanu.

3. pants

Komandķēde un struktūra

1.   EUAM Ukraine ir vienota komandķēde krīzes pārvarēšanas operācijām.

2.   EUAM Ukraine štābs atrodas Kijevā.

3.   EUAM Ukraine struktūru nosaka saskaņā ar misijas plānošanas dokumentiem.

4. pants

EUAM Ukraine plānošana un sākšana

1.   Misiju sāk ar Padomes lēmumu dienā, ko iesaka EUAM Ukraine civilās operācijas komandieris, tiklīdz ir izveidotas misijas sākotnējās operatīvās spējas.

2.   EUAM Ukraine sagatavošanas darba komandas uzdevumi ir sagatavot misijas sākšanu loģistikas, infrastruktūras un drošības ziņā un sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai izstrādātu darbības plānošanas dokumentus, kā arī otro pārskatu par ietekmi uz budžetu.

5. pants

Civilās operācijas komandieris

1.   EUAM Ukraine Civilās plānošanas un īstenošanas centra (CPĪC) direktors ir EUAM Ukraine civilās operācijas komandieris. Civilās plānošanas un īstenošanas centrs ir civilās operācijas komandiera rīcībā, lai plānotu un vadītu EUAM Ukraine.

2.   Civilās operācijas komandieris Politikas un drošības komitejas (PDK) politiskā uzraudzībā un stratēģiskā vadībā un AP vispārējā pakļautībā īsteno EUAM Ukraine vadību un kontroli.

3.   Attiecībā uz operāciju norisi civilās operācijas komandieris nodrošina Padomes lēmumu, kā arī PDK lēmumu pienācīgu un efektīvu īstenošanu, tostarp vajadzības gadījumā dodot norādījumus misijas vadītājam un sniedzot viņam ieteikumus un tehnisku atbalstu.

4.   Civilās operācijas komandieris ar AP starpniecību sniedz ziņojumus Padomei.

5.   Norīkotais personāls paliek pilnīgā norīkotājas valsts iestāžu pakļautībā saskaņā ar valsts noteikumiem vai attiecīgās Savienības iestādes pakļautībā, vai Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) pakļautībā. Minētās iestādes nodod sava personāla darbības kontroli civilās operācijas komandierim.

6.   Civilās operācijas komandieris nes vispārēju atbildību, lai tiktu nodrošināta Savienības rūpības pienākuma pienācīga izpilde.

6. pants

Misijas vadītājs

1.   Misijas vadītājs uzņemas atbildību par EUAM Ukraine un īsteno tās vadību un kontroli operācijas vietā. Misijas vadītājs atrodas civilās operācijas komandiera tiešā pakļautībā un darbojas saskaņā ar viņa dotajiem norādījumiem.

2.   Misijas vadītājs savas atbildības jomā pārstāv EUAM Ukraine. Misijas vadītājs, uzņemoties vispārēju atbildību, pārvaldības uzdevumus personāla un finanšu lietās var deleģēt EUAM Ukraine personāla locekļiem.

3.   Misijas vadītājs nes atbildību par EUAM Ukraine administratīvajos un apgādes jautājumos, tostarp atbildību par EUAM Ukraine rīcībā nodotiem līdzekļiem, resursiem un informāciju.

4.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par personāla disciplināru kontroli. Norīkotā personāla disciplināro uzraudzību īsteno attiecīgā valsts iestāde skaņā ar valsts noteikumiem vai arī Savienības iestāde, vai EĀDD.

7. pants

Politiskā kontrole un stratēģiskā vadība

1.   Atrodoties Padomes un AP pakļautībā, PDK politiski kontrolē un stratēģiski vada EUAM Ukraine. Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus saskaņā ar LES 38. panta trešo daļu. Minētais pilnvarojums paredz jo īpaši tiesības pēc AP priekšlikuma iecelt misijas vadītāju un grozīt operācijas koncepciju (CONOPS) un operācijas plānu (OPLAN). Padome saglabā tiesības pieņemt lēmumus par EUAM Ukraine mērķiem un tās izbeigšanu.

2.   PDK regulāri sniedz ziņojumus Padomei.

3.   PDK regulāri un pēc vajadzības saņem civilās operācijas komandiera un misijas vadītāja ziņojumus par jautājumiem, kas ietilpst viņu attiecīgajās kompetences jomās.

8. pants

Personāls

1.   EUAM Ukraine galvenokārt veido personāls, ko norīko dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD. Katra dalībvalsts, katra Savienības iestāde un EĀDD sedz ar savu norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp ceļa izdevumus uz dislokācijas vietu un no tās, algas, medicīniskās aprūpes izdevumus un pabalstus, izņemot attiecīgās dienasnaudas.

2.   Katra dalībvalsts, katra Savienības iestāde un EĀDD atbild par to prasību izskatīšanu, kas saistītas ar norīkojumu un ko iesniedz tās norīkotā personāla loceklis vai kas iesniegtas par viņu, kā arī par lietas ierosināšanu pret minēto personu.

3.   Ja dalībvalstu norīkotais personāls nevar nodrošināt vajadzīgās funkcijas, EUAM Ukraine uz līguma pamata var pieņemt darbā starptautisku un vietēju personālu. Izņēmuma kārtā un pienācīgi pamatotos gadījumos, ja no dalībvalstīm nav pieteikušies kvalificēti kandidāti, vajadzības gadījumā uz līguma pamata var pieņemt darbā to trešo valstu valstspiederīgos, kas ņem dalību misijā.

4.   Starptautiskā un vietējā personāla nodarbināšanas kārtību un tiesības un pienākumus nosaka līgumos, ko noslēdz starp EUAM Ukraine un attiecīgajiem personāla locekļiem.

9. pants

EUAM Ukraine un tās personāla statuss

EUAM Ukraine un tās personāla statusu, tostarp attiecīgā gadījumā privilēģijas, imunitāti un citas garantijas, kas vajadzīgas EUAM Ukraine izpildei un sekmīgai darbībai, paredz nolīgumā, ko slēdz, ievērojot LES 37. pantu, un saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā noteikto procedūru.

10. pants

Trešo valstu dalība

1.   Neskarot Savienības lēmumu pieņemšanas autonomiju un tās vienoto iestāžu sistēmu, trešās valstis var tikt uzaicinātas dot ieguldījumu EUAM Ukraine ar noteikumu, ka tās sedz ar savu norīkoto personālu saistītās izmaksas, tostarp algas, visu risku apdrošināšanu, dienasnaudas un ceļa izdevumus uz Ukrainu un no tās, un ka šīs valstis pēc vajadzības piedalās EUAM Ukraine darbības izmaksu segšanā.

2.   Tām trešām valstīm, kas dod ieguldījumu EUAM Ukraine, ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā dalībvalstīm attiecībā uz EUAM Ukraine ikdienas vadību.

3.   Ar šo Padome pilnvaro PDK pieņemt attiecīgus lēmumus par piedāvāto ieguldījumu pieņemšanu un izveidot Ieguldītāju komiteju.

4.   Sīki izstrādātus noteikumus par trešo valstu dalību paredz nolīgumos, ko slēdz saskaņā ar LES 37. pantu. Ja Savienība un kāda trešā valsts noslēdz vai ir noslēgušas nolīgumu, ar kuru izveido sistēmu minētās trešās valsts dalībai Savienības krīzes pārvarēšanas operācijās, minētā nolīguma noteikumus piemēro saistībā ar EUAM Ukraine.

11. pants

Drošība

1.   Civilās operācijas komandieris vada drošības pasākumu plānošanu, ko veic misijas vadītājs, un nodrošina, lai EUAM Ukraine tos pareizi un efektīvi īstenotu saskaņā ar 5. pantu.

2.   Misijas vadītājs ir atbildīgs par EUAM Ukraine drošību un par EUAM Ukraine piemērojamo minimālo drošības prasību ievērošanu saskaņā ar Savienības politiku par tā personāla drošību, ko izvieto ārpus Savienības, lai veiktu operācijas saskaņā ar LES V sadaļu.

3.   Misijas vadītājam palīdz misijas drošības amatpersona, kas ir pakļauta misijas vadītājam un uztur ciešas darba attiecības arī ar EĀDD.

4.   Drošības jomā EUAM Ukraine personāls iziet obligātās apmācības, kas ir pielāgotas tādam riska līmenim, kā tas ir novērtēts dislokācijas zonā. Personālam regulāri nodrošina arī prasmes nostiprinošas mācības operācijas vietā, kuras organizē misijas drošības amatpersona.

5.   Misijas vadītājs nodrošina Savienības klasificētas informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (1).

12. pants

Informācijas analīzes un sakaru centrs

EUAM Ukraine vajadzībām aktivizē Informācijas analīzes un sakaru centru.

13. pants

Juridiski pasākumi

EUAM Ukraine ir tiesības veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt savas saistības, un būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu.

14. pants

Finanšu noteikumi

1.   Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai ar EUAM Ukraine saistītus izdevumus segtu līdz 2014. gada 30. novembrim, ir EUR 2 680 000. Par finanšu atsauces summu turpmākajiem laikposmiem lēmumu pieņem Padome.

2.   Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam. Fizisku un juridisku personu dalība procedūrās, ar ko EUAM Ukraine piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, ir bez ierobežojumiem. Turklāt EUAM Ukraine iegādātajām precēm netiek piemēroti izcelsmes noteikumi. Pēc tam, kad Komisija to apstiprina, misija var noslēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, uzņēmējvalsti, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par iekārtu, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUAM Ukraine vajadzībām.

3.   EUAM Ukraine ir atbildīga par misijas budžeta izpildi. Šajā nolūkā EUAM Ukraine paraksta vienošanos ar Komisiju.

4.   Neskarot noteikumus par EUAM Ukraine un tās personāla statusu, EUAM Ukraine ir atbildīga par jebkurām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras, izņemot jebkādas prasības, kas ir saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem atbildīgs ir misijas vadītājs.

5.   Finanšu noteikumu īstenošana neskar 4., 5. un 6. pantā paredzēto komandķēdi un EUAM Ukraine operacionālās vajadzības, tostarp aprīkojuma savietojamību un tās grupu sadarbspēju.

6.   Izdevumi ir atļauti no 3. punktā minētās vienošanās parakstīšanas dienas.

15. pants

Projektu vienība

1.   Misijai EUAM Ukraine ir projektu vienība, lai apzinātu projektus un tos īstenotu. Jomās, kas ir saistītas ar EUAM Ukraine, un lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, EUAM Ukraine vajadzības gadījumā sekmē projektus, ko dalībvalstis un trešās valstis īsteno pašas, un sniedz konsultācijas par tiem.

2.   Ņemot vērā 3. punktu, EUAM Ukraine ir pilnvarota vērsties pie dalībvalstīm vai trešām valstīm pēc finanšu ieguldījuma, lai īstenotu projektus, par kuriem ir apzināts, ka tie konsekventi papildina EUAM Ukraine citas darbības, ja šis projekts:

ir paredzēts ar šo lēmumu saistītajā finanšu pārskatā vai

pilnvaru termiņa laikā tiek iekļauts finanšu pārskatā, veicot tajā grozījumu pēc misijas vadītāja pieprasījuma.

EUAM Ukraine ar minētajām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras jautājumu risināšanai saistībā ar trešo personu sūdzībām par kaitējumu, kuru nodarījusi misijas EUAM Ukraine darbība vai bezdarbība, lietojot minēto valstu piešķirtos līdzekļus. Līdzekļu devējas valstis nekādā gadījumā nevar uzskatīt, ka par EUAM Ukraine darbību vai bezdarbību minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanā ir atbildīga Savienība vai AP.

3.   Finansiālo ieguldījumu, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, apstiprina PDK.

16. pants

Savienības reakcijas un koordinācijas saskaņotība

1.   AP nodrošina šā lēmuma īstenošanas saskaņotību ar Savienības ārējo darbību kopumā.

2.   Neskarot komandķēdi, misijas vadītājs cieši koordinē darbības ar Savienības delegāciju Ukrainā, lai nodrošinātu, ka Savienības darbība Ukrainā ir saskaņota. Neietekmējot komandķēdi, Kijevā izvietotās delegācijas vadītājs EUAM sniedz vietēja līmeņa politiskas norādes EUAM Ukraine misijas vadītājam. EUAM Ukraine misijas vadītājs un Kijevā izvietotās delegācijas vadītājs pēc vajadzības apspriežas.

3.   Tiek izveidota sadarbība starp EUAM Ukraine un Eiropas Savienības Robežu palīdzības misiju Moldovā un Ukrainā (EUBAM Moldovā un Ukrainā).

4.   Turklāt EUAM,lai nodrošinātu efektīvu darbību, būtu jātiecas pēc sistemātiskas sadarbības, saskaņotības un darbību papildinājuma ar citiem attiecīgiem starptautiskiem partneriem, jo īpaši EDSO.

17. pants

Informācijas izpaušana

1.   Saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES AP ir pilnvarots vajadzības gadījumā un atbilstīgi EUAM Ukraine vajadzībām nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm EUAM Ukraine vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz RESTREINT UE/EU RESTRICTED.

2.   Konkrētu un steidzamu operatīvu vajadzību gadījumā AP ir arī pilnvarots saskaņā ar Lēmumu 2013/488/ES uzņēmējvalstij nodot EUAM Ukraine vajadzībām sagatavotu ES klasificētu informāciju ar klasifikācijas pakāpi līdz RESTREINT UE/EU RESTRICTED. Šajā nolūkā sagatavo vienošanos starp AP un kompetentajām uzņēmējvalsts iestādēm.

3.   AP ir pilnvarots nodot ar šo lēmumu saistītām trešām valstīm Savienības neklasificētus dokumentus, kuri saistīti ar Padomes apspriedēm attiecībā uz EUAM Ukraine un uz kuriem saskaņā ar Padomes reglamenta (2) 6. panta 1. punktu attiecas pienākums ievērot dienesta noslēpumu.

4.   Saskaņā ar Lēmuma 2013/488/ES VI pielikuma VII iedaļu šādas pilnvaras, kā arī pilnvaras noslēgt 2. punktā minēto vienošanos AP var deleģēt EĀDD ierēdņiem, civilās operācijas komandierim un/vai misijas vadītājam.

18. pants

Stratēģiskais pārskats

EUAM Ukraine sākotnējo pilnvaru termiņš ir divi gadi. Stratēģisko pārskaru veic gadu pēc misijas uzsākšanas.

19. pants

Stāšanās spēkā un darbības ilgums

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro uz laikposmu, kas nepārsniedz 24 mēnešus, skaitot no EUAM Ukraine sākšanas dienas.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2009/937/ES (2009. gada 1. decembris), ar ko pieņem Padomes reglamentu (OV L 325, 11.12.2009., 35. lpp.).


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/48


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2014/487/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar ko īsteno Lēmumu 2011/137/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2011/137/KĀDP (2011. gada 28. februāris) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Lībijā (1) un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2011. gada 28. februārī pieņēma Lēmumu 2011/137/KĀDP.

(2)

Padome uzskata, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu Lēmuma 2011/137/KĀDP IV pielikumā izklāstītajā sarakstā.

(3)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/137/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ierakstu attiecībā uz šādu Lēmuma 2011/137/KĀDP IV pielikumā minēto personu svītro:

23.

ZIDANE, Mohamad Ali.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 58, 3.3.2011., 53. lpp.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/49


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2014/488/KĀDP

(2014. gada 22. jūlijs),

ar kuru īsteno Lēmumu 2013/255/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2013/255/KĀDP (2013. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sīriju (1) un jo īpaši tā 30. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2013/255/KĀDP.

(2)

Ņemot vērā situācijas nopietnību, Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā iekļautajam to personu un vienību sarakstam, kurām piemēro ierobežojošus pasākumus, būtu jāpievieno trīs personas un deviņas vienības.

(3)

Tādēļ Lēmums 2013/255/KĀDP būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šā lēmuma pielikumā uzskaitītās personas un vienības pievieno Lēmuma 2013/255/KĀDP I pielikumā iekļautajam sarakstam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 147, 1.6.2013., 14. lpp.


PIELIKUMS

To personu un vienību saraksts, kas minētas 1. pantā

A.   Personas

 

Vārds, uzvārds

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

180.

Hashim Anwar al-Aqqad jeb Hashem Aqqad, Hashem Akkad, Hashim Akkad

Dzimšanas datums: 1961. gads

Mohagirine, Sīrija

Sabiedrībā pazīstams uzņēmējs, priekšsēdētājs Akkad Group uzņēmumu grupējumam, kas darbojas dažādās Sīrijas ekonomikas nozarēs, tostarp naftas un gāzes nozarē. Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst no tā labumu.

23.7.2014.

181.

Colonel Suhayl Hasan jeb pulkvedis Suhayl al-Hasan, “al-Nimir”/“The Tiger”, Sohail Hassan, Sohail al-Hassan, Suhail Hassan, pulkvežleitnants Suhayl Hassan, brigādes ģenerālis Suhayl Hasan

 

Sīrijas režīma militārais komandieris, atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem; atbalsta režīmu.

23.7.2014.

182.

Amr Armanazi jeb Amr Muhammad Najib Al-Armanazi, Amr Najib Armanazi, Amrou Al-Armanazy

Dzimšanas datums: 1944. gada 7. februāris

Sīrijas Zinātniskās pētniecības centra (Syrian Scientific Studies and Research Centre – SSRC) ģenerāldirektors; šis centrs ir atbildīgs par atbalsta sniegšanu Sīrijas armijai tāda aprīkojuma iegādē, kuru tieši izmanto demonstrantu uzraudzībai un represijām pret tiem.

Atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem; atbalsta režīmu.

23.7.2014.

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Sarakstā iekļaušanas datums

54.

Oceans Petroleum Trading. jeb Overseas Petroleum Tradeing (SAL), Overseas Petroleum Company

Dunant Street, Snoubra Sector, Beirut, Libāna

Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā, organizējot slēptus naftas sūtījumus Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

55.

Tri Oceans Trading

35b Saray El Maadi Tower, Corniche El Nile, Cairo, Ēģipte, pasta indekss 11431 P.O. Box: 1313 Maadi

Sniedz atbalstu Sīrijas režīmam un gūst labumu no tā, organizējot slēptus naftas sūtījumus Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

56.

The Baniyas Refinery Company jeb Banias, Banyas

Banias Refinery Building, 26 Latkia Main Road, Tartous, P.O. Box 26, Sīrija

General Corporation for Refining and Distribution of Petroleum Products (GCRDPP) meitasuzņēmums, Naftas un minerālu resursu ministrijas nodaļa. Tas sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

57.

The Homs Refinery Company jeb Hims, General Company for Homs Refinery

General Company for Homs Refinery Building, 352 Tripoli Street, Homs, P.O. Box 352, Sīrija

General Corporation for Refining and Distribution of Petroleum Products (GCRDPP) meitasuzņēmums, Naftas un minerālu resursu ministrijas nodaļa. Tas sniedz finansiālu atbalstu Sīrijas režīmam.

23.7.2014.

58.

Army Supply Bureau

PO Box 3361, Damascus

Iesaistīts militārā ekipējuma iegādē režīma atbalstam un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem Sīrijā. Sīrijas Aizsardzības ministrijas filiāle.

23.7.2014.

59.

Industrial Establishment of Defence jeb Industrial Establishment of Defense (IED), Industrial Establishment for Defence, Defence Factories Establishment, Establissements Industriels de la Defense (EID), Establissement Industrial de la Defence (ETINDE), Coefficient Defense Foundation

Al Thawraa Street, P.O. Box 2330 Damascas, or Al-Hameh, Damascas Countryside, P.O. Box 2230.

Iesaistīts militārā ekipējuma iegādē režīma vajadzībām un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem Sīrijā. Sīrijas Aizsardzības ministrijas filiāle.

23.7.2014.

60.

Higher Institute for Applied Sciences and Technology (HISAT)

P.O. Box 31983, Barzeh

Saistīts ar sarakstā jau iekļauto Syrian Scientific Studies and Research Centre (SSRC) un tā meitasuzņēmums. Sniedz apmācības un atbalstu SSRC un tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem.

23.7.2014.

61.

National Standards & Calibration Laboratory (NSCL)

P.O. Box 4470 Damascus

Saistīts ar jau sarakstā iekļauto Syrian Scientific Studies and Research Centre (SSRC) un tā meitasuzņēmums. Sniedz apmācības un atbalstu SSRC, tādējādi ir atbildīgs par vardarbīgām represijām pret civiliedzīvotājiem.

23.7.2014.

62.

El Jazireh jeb Al Jazerra

Shaheen Building, 2nd floor, Sami el Solh, Beyrouth; sector of hydrocarbons (ogļūdeņražu sektors)

Pieder Ayman Jaber vai atrodas viņa kontrolē; tādēļ saistīts ar kādu sarakstā iekļautu personu.

23.7.2014.


23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/52


KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 19. jūnijs)

par valsts atbalstu SA.28599 (C 23/10 (ex NN 36/10, ex CP 163/09)), ko Spānijas Karaliste īstenojusi zemes ciparu televīzijas (DTT) ieviešanai attālās un mazāk urbanizētās teritorijās (ārpus Kastīlijas-Lamančas)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3204)

(Autentisks ir tikai teksts spāņu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/489/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, jo īpaši tā 108. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu, jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

uzaicinājusi ieinteresētās personas iesniegt piezīmes atbilstoši iepriekš minētajiem nosacījumiem (1) un ņemot vērā šo personu piezīmes,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2009. gada 18. maijā saņēma sūdzību no SES Astra S.A. (turpmāk “Astra”). Sūdzība attiecās uz iespējamu valsts atbalsta shēmu, ko Spānijas iestādes pieņēmušas attiecībā uz pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās. Astra apgalvoja, ka shēma uzskatāma par nepaziņotu un tādējādi nelikumīgu atbalstu, kā rezultātā tika kropļota konkurence starp satelīta un zemes apraides platformām.

(2)

Apstrīdētā shēma ir paredzēta 2005. gada 14. jūnija Likumā Nr. 10/2005 par steidzamiem pasākumiem zemes ciparu televīzijas veicināšanai, kabeļtelevīzijas liberalizācijai un plurālisma atbalstīšanai (2). Citi tiesību akti par pāreju uz zemes ciparu televīziju inter alia ir Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrēts 944/2005, ar ko apstiprina Valsts tehnisko plānu par zemes ciparu televīziju (3) (turpmāk “Valsts tehniskais plāns”); Karaļa 2005. gada 29. jūlija Dekrēts 945/2005, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu; 2005. gada 29. jūlija Rīkojums ITC 2476/2005, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus un noteikumus par zemes ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanu, kā arī Karaļa 2005. gada 28. jūlija Dekrēts 920/2006, ar ko apstiprina vispārējos noteikumus par radio un kabeļtelevīzijas apraides pakalpojumu sniegšanu.

(3)

Komisija 2010. gada 29. septembra vēstulē paziņoja Spānijas Karalistei, ka ir nolēmusi sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 108. panta 2. punktā paredzēto oficiālo izmeklēšanas procedūru par attiecīgo atbalstu visai Spānijas teritorijai, izņemot Kastīlijas-Lamančas (Castilla-La Mancha) reģionu, par ko tika sākta atsevišķa procedūra (4). Komisijas lēmumu par procedūras uzsākšanu (turpmāk “lēmums par procedūras uzsākšanu”) 2010. gada 14. decembrī publicēja Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (5). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt apsvērumus par attiecīgo pasākumu.

(4)

Pēc termiņa pagarinājuma Spānija 2011. gada 30. novembra vēstulē iesniedza lēmumā par procedūras uzsākšanu prasītās piezīmes. Papildus centrālajai valdībai piezīmes un/vai atbildes uz lēmumā par procedūras uzsākšanu uzdotajiem jautājumiem sniedza Astūrijas (Asturias), Aragonas (Aragón), Basku zemes (el País Vasco), Kastīlijas-Leonas (Castilla y León), Kastīlijas-Lamančas (6), Estremaduras (Extremadura), Galīsijas (Galicia), Larjohas (la Rioja), Madrides un Mursijas (Murcia) iestādes.

(5)

Komisija saņēma piezīmes arī no Radiodifusion Digital SL (2011. gada 11. janvāra vēstule), Grupo Antena 3 un UTECA (Union de Televisiones Comerciales Asociadas) (2011. gada 28. janvāra vēstules), Gestora La Sexta (2011. gada 31. janvāra vēstule), Abertis Telecom SA (turpmāk “Abertis”) (2011. gada 2. februāra vēstule) un no Astra un Telecinco (2011. gada 4. februāra vēstule). Komisija 2011. gada 19. janvāra vēstulē un 2011. gada 9. februāra vēstulē nosūtīja šos apsvērumus Spānijai, kurai tika dota iespēja atbildēt. Spānija iesniedza piezīmes 2011. gada 22. februāra un 2011. gada 14. marta vēstulē.

(6)

Izmeklēšanas laikā notika vairākas sanāksmes – Komisijas un Spānijas sanāksme 2011. gada 11. un 12. aprīlī, Komisijas un Astra sanāksme 2011. gada 14. aprīlī, Komisijas un Abertis sanāksme 2011. gada 5. maijā un Komisijas un UTECA sanāksme 2011. gada 5. jūlijā. Pēc tam, kad Spānija vairākas reizes pēc savas ierosmes bija iesniegusi informāciju, tostarp Basku zemes 2011. gada 24. februāra apsvērumus, tai 2012. gada 14. februāra vēstulē tika izteikts oficiāls informācijas pieprasījums. Pēc termiņa pagarinājuma saņemšanas Spānija atbildēja 2012. gada 16. aprīļa vēstulē un pēc tam 2012. gada 15., 19. un 25. jūnija vēstulē. Tā kā joprojām nebija iesniegta visa informācija, Komisija 2012. gada 9. augustā pieprasīja papildu informāciju. Pēc termiņa pagarinājuma saņemšanas Spānija atbildēja 2012. gada 10. oktobra vēstulē un pēc tam 2012. gada 30. oktobra vēstulē.

(7)

Abertis pēc savas ierosmes 2011. gada 22. jūnijā un 2012. gada 25. jūlijā iesniedza papildu informāciju. Astra sniedza papildu informāciju 2011. gada 21. jūlija, 16. maija, 8. septembra un 11. novembra vēstulē, un visas vēstules tika nosūtītas Spānijai, lai tā varētu sniegt piezīmes.

2.   PASĀKUMA APRAKSTS

2.1.   KONTEKSTS

2.1.1.   Sūdzības iesniedzējs

(8)

Sūdzības iesniedzējs ir satelīta platformas operators. SES ASTRA (turpmāk “Astra”), ko 1985. gadā izveidoja kā Société Européenne des Satellites (SES), bija pirmais privātais satelītu operators Eiropā. Astra nodrošina ASTRA Satellite System darbību. Šī sistēma piedāvā vispusīgu apraides un platjoslas risinājumu kopumu klientiem Eiropā un ārpus tās. Astra tieši nodrošina radio un televīzijas programmu pārraidi vairākiem miljoniem mājsaimniecību, kā arī piekļuvi internetam un tīkla pakalpojumus publiskajām iestādēm, lieliem uzņēmumiem, MVU un individuālām mājsaimniecībām.

(9)

Sūdzībā Astra apgalvo, ka valdības un autonomo kopienu veiktie pasākumi attālajās un mazāk urbanizētajās Spānijas teritorijās neatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam, jo, tos īstenojot, pieņemts, ka zemes apraide ir vienīgais risinājums, ar ko pielāgot tīklu ciparu formātam. Astra īpaši atsaucas uz Kantabrijas (Cantabria) gadījumu. Pamatojoties uz 2008. gada janvārī izsludināto konkursu par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu visā Kantabrijas teritorijā, Kantabrijas reģionālā valdība uzņēmumam Astra uzticēja pārraidīt bezmaksas kanālus ar tā platformas starpniecību. Tomēr 2008. gada novembrī reģionālā valdība līgumu lauza. Astra uzskata, ka iestādes lauza līgumu tikai tāpēc, ka uzzināja par centrālās valdības plānu finansēt zemes analogā tīkla modernizēšanu. Kantabrijas iestādes 2008. gada 7. novembra vēstulē gan paskaidroja, ka lēmums tika lauzts tāpēc, ka centrālā valdība attiecīgajā periodā bija pieņēmusi lēmumus par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu visā Spānijā (7). Tāpēc Kantabrijas gadījums varētu liecināt, ka, pirmkārt, Astra varēja konkurēt tirgū, un, otrkārt, centrālās valdības lēmumu dēļ šāda konkurence nebija iespējama.

2.1.2.   Nozare

(10)

Šī lieta attiecas uz apraides nozari, kurā dažādos apraides pakalpojumu produktu ķēdes līmeņos darbojas daudzi tirgus dalībnieki.

(11)

Televīzijas raidorganizācijas ir televīzijas kanālu redaktori, kuri iegādājas vai uz vietas sagatavo televīzijas saturu un to nodod kanāliem. Kanālus dara pieejamus sabiedrībai ar dažādām platformām (piemēram, satelītu, DTT, kabeļtelevīziju, IPTV). Spānijā likumdevējs apraides pakalpojumus uzskata par sabiedrisku pakalpojumu, tāpēc to sniedz gan televīzijas raidorganizācijas (RTVE), kas pieder valstij, gan privātas televīzijas raidorganizācijas, kas noslēgušas koncesiju ar valsti (8). Par tā dēvētajiem “bezmaksas” (FTA) kanāliem skatītājiem nav jāmaksā. Lai nodrošinātu sabiedrībai efektīvus ieguvumus no sabiedriskā pakalpojuma, tiesību aktos ir paredzētas minimālā pārklājuma saistības gan attiecībā uz publiskajām televīzijas raidorganizācijām uzticēto apraidi, gan attiecībā uz privātajiem operatoriem, kuri ir koncesijas turētāji. Tāpēc publiskajām televīzijas raidorganizācijām jānodrošina televīzijas pārklājums vismaz 98 % Spānijas iedzīvotāju, savukārt privātajām televīzijas raidorganizācijām jāapkalpo vismaz 96 % iedzīvotāju. Spānijā valsts televīzijas raidorganizācijām nepieder valsts apraides tīkls. Tāpēc, lai izpildītu pārklājuma saistības, tās ar platformas operatoriem slēdz līgumus par satura pārraidi.

(12)

Aparatūras piegādātāji ir dažādu platformu izveidei vajadzīgās infrastruktūras un iekārtu ražotāji vai uzstādītāji.

(13)

Platformas operatori (vai tīkla operatori) (9) ir privāti vai publiski kontrolētas struktūras, kuras nodrošina vajadzīgās infrastruktūras darbību (t. i., tās transportē un pārraida signālu), lai raidorganizāciju sagatavotie kanāli būtu pieejami sabiedrībai. Televīzijas nozares darbības sākumposmā vienīgā pieejamā platforma bija zemes analogā platforma. Tehnoloģijai attīstoties, tirgū ir nonākuši vairāki jauni platformu veidi – satelīta platforma, kabeļa platforma un pavisam nesen arī IPTV  (10), kas pārraida televīzijas signālu, izmantojot platjoslas savienojumu.

(14)

Zemes apraides sistēmā televīzijas signālu no televīzijas studijas nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru, kura īpašnieks un apsaimniekotājs parasti ir tīkla operators. Pēc tam signālu no pārraides (galvgaļa) centra nosūta un pārraida uz pārraides centriem, kurus vada tīkla operators (piemēram, torni); dažkārt signālu nosūta, izmantojot satelītu. Visbeidzot, signālu no apraides centriem pārraida mājsaimniecībām. Lai zemes analogo tīklu pielāgotu ciparu formātam, ir jānomaina uzstādītie raidītāji. Taču, tā kā ciparu signāla diapazons ir mazāks par analogā signāla diapazonu un tāpēc jaunajai tehnoloģijai jāizmanto kapilārveidīgāki tīkli, atsevišķos gadījumos pārklājuma paplašināšanas vajadzībām jābūvē arī jauni pārraides centri.

(15)

Izmantojot satelīta apraidi, signālu nosūta uz pārraides (galvgaļa) centru, pēc tam pārsūta uz satelītu, kas to pārraida mājsaimniecībām. Alternatīvā gadījumā, ja televīzijas studijai būtu pieejamas vajadzīgās ierīces, signālu uzreiz varētu nosūtīt no televīzijas studijas tieši satelītam. Skatītājam ir vajadzīga satelītšķīvja antena un dekoderis. Lai palielinātu satelīta pārklājumu reģionā, lietotāju mājās jāuzstāda zemes aprīkojums. Tādējādi satelīta platformas ģeogrāfiskais pārklājums varētu aptvert gandrīz visu Spānijas teritoriju, savukārt zemes platforma darbojas tikai 98 % teritorijas.

2.1.3.   Konteksts

(16)

Izmeklētais pasākums jāvērtē, ņemot vērā iepriekš vai pašreiz veikto zemes, satelīta un kabeļa platformu apraides pielāgošanu ciparu formātam. Salīdzinot ar analogo apraidi, ciparu formāta apraide nodrošina lielāku pārraides jaudu, jo tiek efektīvāk izmantots radiofrekvenču spektrs. Pāreja uz ciparu tehnoloģiju ir īpaši svarīga zemes apraides jomā, jo tās frekvenču spektrs ir ierobežots. Savukārt satelīta apraide notiek pavisam citā frekvenču joslā, kurā frekvenču netrūkst.

(17)

Līdz ar pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju atbrīvosies liels augstas kvalitātes radiofrekvenču spektrs un kļūs pieejama “digitālā dividende”, ko varēs izmantot elektronisko sakaru pakalpojumu vajadzībām. Digitālā dividende, jo īpaši 790–862 MHz (“800 MHz josla”) frekvences, var uzlabot elektronisko sakaru nozares darbību, būtiski ietekmēt konkurētspēju un izaugsmi, kā arī nodrošināt visdažādākos ieguvumus sociālajā un kultūras jomā (11).

(18)

“Digitālo dividendi” var iegūt, vai nu aizstājot zemes platformu ar citu platformu, vai arī no analogās apraides pārejot uz zemes ciparu apraidi. Ir iespējams paredzēt arī kombinētu risinājumu, kurā apvienotas dažādas platformas (12).

(19)

Tomēr zemes apraides frekvenču trūkums ir būtiska problēma arī pēc pārejas ciparu formātā. Par to liecina fakts, ka neilgi pēc tam, kad 2010. gada aprīlī tika pabeigta pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju, Spānijas valdībai nācās pārvietot televīzijas raidorganizācijas no 800 MHz frekvenču joslas uz citu. Raidorganizācijām piešķirto DTT programmu bloku pārvietošana radīja papildu izmaksas un vajadzību pēc papildu valsts atbalsta, ko Komisija pašreiz izvērtē oficiālā izmeklēšanas procedūrā (13).

(20)

Televīzijas apraides jomā zemes ciparu pārraidi nākotnē varētu aizstāt ar platjoslas tehnoloģiju, jo nākamās paaudzes platjoslas tīkli (NGA) varētu kļūt par vadošo pārraides tehnoloģiju. Tomēr pašreiz NGA tīklu ģeogrāfiskais pārklājums Spānijā nav visaptverošs.

(21)

Šobrīd Spānijā darbojas četras apraides platformas: DTT – zemes ciparu tehnoloģija (DBV-T), satelīta platforma (DBV-S), kabeļa platforma (DVB-C) un IPTV. DTT ir galvenā Spānijas publisko bezmaksas un privāto kanālu platforma (14). Galvenais zemes tīkla operators ir Abertis, kas kontrolē arī satelītu operatoru Hispasat. Tirgū darbojas arī vairāki vietējie telesakaru operatori, kuri pārraida DTT signālus un lielākoties ir saistīti ar Abertis valsts tīklu. Savukārt maksas televīzijas kanālus galvenokārt pārraida, izmantojot satelītu, kabeli vai IPTV. Galvenie satelītu operatori ir Astra un Hispasat.

(22)

Lai reglamentētu tīkla pielāgošanu ciparu formātam un no tās izrietošo pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju, Spānija 2005.–2008. gadā pieņēma regulatīvo pasākumu kopumu attiecībā uz zemes tīklu (aprakstīts 2.2. iedaļā). Saskaņā ar šiem pasākumiem Spānijas teritorija ir iedalīta trīs atsevišķās zonās:

i)

I zona – teritorija, kurā dzīvo lielākā daļa Spānijas iedzīvotāju. Šajā zonā pārejas izmaksas sedza televīzijas raidorganizācijas. Privātajām raidorganizācijām bija jānodrošina pāreja 96 % teritorijas, bet publiskajām raidorganizācijām – 98 %. Tā kā izmaksas sedza raidorganizācijas, valsts atbalsts nebija vajadzīgs;

ii)

II zona – mazāk urbanizētas un attālas teritorijas, kurās dzīvo 2,5 % iedzīvotāju un kurās publisko un privāto kanālu pārraidi iepriekš nodrošināja ar zemes analogās televīzijas tehnoloģiju. Tomēr, tā kā, lai nodrošinātu pāreju uz ciparu tehnoloģiju, ir jāmodernizē pašreizējie pārraides centri un jāizveido jauni, bija vajadzīgi ievērojami ieguldījumi zemes tīklā. Privātajām televīzijas raidorganizācijām nebija pietiekami lielas komerciālās intereses par šā pakalpojuma sniegšanu II zonā, un tās atteicās segt izdevumus par tīkla pielāgošanu ciparu formātam. Tāpēc pašreizējo pārraides centru modernizēšanas un jaunu centru izveides nolūkā Spānijas iestādes pieņēma izmeklēšanā esošo valsts atbalsta shēmu, lai nodrošinātu, ka iedzīvotājiem, kuri līdz šim privātos un publiskos kanālus varēja skatīties, izmantojot zemes analogo televīziju, turpmāk visi kanāli būtu pieejami ar DTT starpniecību. Šo procesu nosauca par “DTT pārklājuma paplašināšanu” (t. i., tāda DTT pārklājuma izveidi, kas neietilpst komerciālo televīzijas raidorganizāciju pienākumos);

iii)

III zona – kurā topogrāfijas dēļ nav iespējams sniegt televīzijas pakalpojumus, izmantojot zemes platformu, un tāpēc tos nodrošina ar satelītu. Bezmaksas televīzijas signālu pārraidi III zonā nodrošina Hispasat. Nodrošinot televīzijas pakalpojumus ar satelītu, rodas izmaksas patērētājiem, jo tiem jāiegādājas satelītšķīvji un televizora pierīces.

2.2.   ATBALSTA APRAKSTS

(23)

Izmeklējamo shēmu veido komplicēta sistēma. Sistēmas pamatā ir tiesību normas, ko Spānijas centrālās iestādes pieņēmušas kopš 2005. gada. Saskaņā ar šiem nosacījumiem valsts atbalstu DTT ieviešanai II zonā 2008.–2009. gadā piešķīra autonomās kopienas un pilsētu padomes, kuras atbalsta saņēmējiem novirzīja gan centrālā budžeta, gan sava attiecīgā budžeta līdzekļus. Turklāt kopš 2009. gada autonomās kopienas piešķīra pastāvīgu atbalstu tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai II zonā.

(24)

Pāreju uz ciparu televīzijas tehnoloģiju sāka reglamentēt ar 2005. gada 14. jūnijā pieņemto Likumu Nr. 10/2005 (15). Tajā norādīts, ka jāveicina pāreja no analogās televīzijas uz zemes ciparu tehnoloģiju, un prasīts, lai valdība īstenotu attiecīgus pasākumus pārejas nodrošināšanai.

(25)

Ņemot to vērā, Ministru padome ar Karaļa Dekrētu 944/2005 apstiprināja Valsts tehnisko plānu, kurā noteikts, ka analogā televīzija Spānijā jāatslēdz 2010. gada 3. aprīlī (16).

(26)

Attiecībā uz II un III zonu Valsts tehniskā plāna divpadsmitajā papildnosacījumā jau bija paredzēta iespēja, ka vietējās un reģionālās iestādes palielinās pārklājumu, lai to nodrošinātu 96–100 % iedzīvotāju. Saistībā ar to tehniskajā plānā ir īpaši pieminēta zemes ciparu televīzija (DTT) un paredzēti seši noteikumi, kas vietējām iestādēm jāievēro, paplašinot tīkla pārklājumu. Saskaņā ar e) nosacījumu vietējam uzstādītajam aprīkojumam jāatbilst Valsts tehniskajam plānam par zemes ciparu televīziju.

(27)

Tāpēc 2007. gada 7. septembrī Ministru padome apstiprināja Valsts plānu pārejai uz zemes ciparu televīziju (turpmāk “Pārejas plāns”) (17), ar ko īsteno Valsts tehnisko plānu. Pārejas plānā Spānijas teritorija ir iedalīta deviņdesmit tehniskās pārejas projektos (18), un katram projektam ir noteikts analogās apraides atslēgšanas termiņš.

(28)

Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrija (turpmāk “MITyC”) 2008. gada 29. februārī pieņēma lēmumu, kura mērķis bija uzlabot telesakaru infrastruktūru, kā arī noteikt finansējuma kritērijus un sadalījumu attiecībā uz pasākumiem, ar kuriem, īstenojot plānu Avanza 2008. gadam (19), izveidot informācijas sabiedrību. Šajā lēmumā apstiprinātais budžets bija EUR 558 miljoni. Vienu tā daļu piešķīra platjoslas attīstībai, bet otru – televīzijas pielāgošanai ciparu formātam attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās, uz kurām neattiecas likumā noteiktie komerciālo televīzijas raidorganizāciju pienākumi (20). Šo zonu pielāgošanu ciparu formātam dēvēja par “pārklājuma paplašināšanu”. Lai to īstenotu, jau noslēgtos pamatlīgumus (21) papildināja ar vairākiem pielikumiem, kurus laikposmā no 2008. gada jūlija līdz novembrim parakstīja MITyC un autonomās kopienas (“2006. gada pamatlīgumu pielikumi”). Katras autonomās kopienas pamatlīguma pielikumu publicēja Spānijas Oficiālajā Vēstnesī. Vairumā gadījumu šo līgumu saturā zemes ciparu tehnoloģija ir norādīta kā vienīgā finansējamā tehnoloģija. Saskaņā ar līgumu nosacījumiem MITyC nodeva līdzekļus autonomajām kopienām, kuras apņēmās procesa atlikušās izmaksas segt no savu budžetu līdzekļiem. Pielikumos arī noteikts, ka vietējām iestādēm jāievēro Valsts tehniskā plāna divpadsmitais papildnosacījums.

(29)

Savukārt Ministru padome 2008. gada 17. oktobrī piekrita piešķirt papildu EUR 8,72 miljonus DTT pārklājuma paplašināšanas pabeigšanai, lai varētu īstenot 2009. gada pirmajā pusgadā pabeidzamos pārejas projektus, t. i., Pārejas plāna I posmu. Finansējumu piešķīra 2008. gada decembrī pēc MITyC un autonomo kopienu jauno pamatlīgumu (“2008. gada pamatlīgumi”) parakstīšanas. Šie līgumi attiecas uz iepriekš minēto finansējumu (EUR 8,72 miljoniem), un to nosaukums bija “Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrijas un […] autonomās kopienas sadarbības pamatlīgums par Valsts plāna pārejai uz DTT izstrādi”. Tajos paredzētas darbības, ko finansēs centrālās un reģionālās iestādes, lai nodrošinātu pašreizējam analogās televīzijas pārklājumam līdzvērtīgu ciparu televīzijas pārklājumu. Attiecīgās darbības ir saistītas ar zemes ciparu televīzijas ieviešanu.

(30)

Ministru padome 2009. gada 29. maijā apstiprināja sadales kritērijus attiecībā uz EUR 52 miljonus lielo DTT pārejas pasākumu finansējumu, ar kuru finansēt Pārejas plāna II un III posma ietvaros īstenojamos pārklājuma paplašināšanas projektus (22). Ministru padomes līgumā ir noteikta tieša saistība ar Pārejas plānu, jo tajā paredzēts, ka, “lai īstenotu Valsts plānā pārejai uz DTT izvirzīto mērķi, proti, nodrošinātu tādu DTT pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs pašreizējam zemes analogās televīzijas tehnoloģijas pārklājumam, ir vajadzīgs publisko iestāžu finansiāls atbalsts” un ka “šīs sadarbības īstenošanu oficiāli reglamentēs Valsts plānā pārejai uz DTT paredzētajā veidā”.

(31)

Visbeidzot, laikposmā no 2009. gada oktobra līdz decembrim pamatlīgumu pielikumus (minēti 29. apsvērumā), tostarp informāciju par Pārejas plāna II un III posmā paredzētās pārklājuma paplašināšanas finansējumu, publicēja Spānijas Oficiālajā Vēstnesī. Šajos pielikumos ir noteikts, kas būtu jāsaprot ar “pasākumu pārklājuma paplašināšanai”, skaidri atsaucoties vienīgi uz zemes tehnoloģiju (lai gan citu tehnoloģiju izmantošana nav oficiāli izslēgta) (23).

(32)

Pēc 2008. gada pamatlīgumu un iepriekš minēto pielikumu (24) publicēšanas autonomo kopienu valdības sāka pārklājuma paplašināšanu. Iestādes vai nu pašas organizēja publiskus konkursus, vai arī uzticēja konkursa rīkošanu publiskam uzņēmumam. Par subsīdijām tika panākta daļēja vienošanās ar MITyC, tāpēc tās finansēja ar centrālā budžeta līdzekļiem vai daļēji finansēja autonomās kopienas. Atsevišķos gadījumos autonomās kopienas uzticēja pārklājuma paplašināšanu pilsētu padomēm.

(33)

Valstī lielākoties tika rīkoti divu veidu konkursi. Pirmkārt, izsludināja konkursus par pārklājuma paplašināšanu, proti, konkursa uzvarētājam uzticēja nodrošināt (nereti izveidot) darbspējīgu DTT tīklu. Veicamie uzdevumi ietvēra tīkla izstrādi un ar to saistītos inženiertehniskos darbus, signāla pārraidi, tīkla izvietošanu, kā arī vajadzīgā aprīkojuma piegādi. Pārējie konkursu veidi bija konkursi par aparatūras piegādi, kurus rīkoja jau izveidotu tīklu gadījumā. Konkursa uzvarētājam bija jāmodernizē tīkls ar vajadzīgo aprīkojumu, t. i., jāpiegādā, jāuzstāda un jāaktivizē aprīkojums.

(34)

Lielākoties konkursu rīkotājiestādes tieši, t. i., konkursa uzdevuma definīcijā (25), un/vai netieši, proti, tehnisko specifikāciju vai finansējamā aprīkojuma aprakstā (26), atsaucās uz zemes televīzijas tehnoloģiju un DTT. Nedaudzajos gadījumos, kuros tika skaidri minēta satelīta tehnoloģija, rīkotājiestādes atsaucās uz satelītšķīvjiem satelīta signāla uztveršanai zemes torņos (27) vai uz aprīkojumu ciparu televīzijas pieejamības nodrošināšanai III zonā (28). Bija ļoti maz paplašināšanas konkursu, kuros tika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips un pieļauta arī tādu tehnoloģiju, kas nav DTT, izmantošana (29).

(35)

Kopumā 2008.–2009. gadā II zonas pārklājuma paplašināšanā ieguldīja gandrīz EUR 163 miljonus centrālā budžeta līdzekļu (daļēji aizdevumi ar atvieglotiem nosacījumiem, kurus autonomajām kopienām piešķīra MITyC  (30) un EUR 60 miljonus no 16 izmeklēto autonomo kopienu budžetu līdzekļiem. Turklāt paplašināšanai EUR 3,5 miljonus piešķīra arī pilsētu padomes.

(36)

Pēc II zonas DTT pārklājuma paplašināšanas atsevišķas autonomās kopienas no 2009. gada sāka nākamo posmu un organizēja papildu konkursus vai arī noslēdza attiecīgus līgumus bez konkursa par ciparu formātam pielāgotā un paplašināšanas laikā izvietotā aprīkojuma ekspluatāciju un uzturēšanu. Atšķirībā no pārejas atbalsta šie pasākumi ir uzskatāmi par pastāvīgu atbalstu. Tā kā šie līgumi attiecas uz II zonā uzstādītā zemes tīkla ekspluatāciju un uzturēšanu, arī tie nav tehnoloģiski neitrāli. Kopumā 2009.–2011. gadā ekspluatācijas un uzturēšanas (pastāvīgais atbalsts) konkursos piešķīra vismaz EUR 32,7 miljonus.

2.3.   PROCEDŪRAS UZSĀKŠANAS PAMATOJUMS

(37)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija vispirms norādīja, ka aprakstītais pasākums, šķiet, atbilst visiem LESD 107. panta 1. punkta kritērijiem, tāpēc to var uzskatīt par valsts atbalstu.

(38)

Tā kā apraides tirgum ir dažādi līmeņi, lēmumā par procedūras uzsākšanu noteiktas trīs valsts atbalsta saņēmēju kategorijas: i) tīkla operatori; ii) aparatūras piegādātāji, kuri piedalījās konkursos par pārklājuma paplašināšanai vajadzīgā aprīkojuma piegādi; un iii) televīzijas kanālu raidorganizācijas.

(39)

Komisija sākotnēji secināja, ka, piešķirot shēmā paredzēto finansējumu ar DTT platformas paplašināšanu saistīto izmaksu segšanai, varēja tikt izkropļota vai arī tika izkropļota konkurence starp aparatūras piegādātājiem, kuri darbojas citas tehnoloģijas tirgū, un starp zemes un satelīta platformu operatoriem.

(40)

Komisija sākotnējā novērtējumā uzskatīja, ka attiecīgais pasākums ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un neredzēja pamatojumu tā saderībai ar iekšējo tirgu, jo nešķita, ka šajā gadījumā būtu piemērojama kāda no paredzētajām atkāpēm.

(41)

Papildu fakti ir izklāstīti lēmumā par procedūras uzsākšanu, kas uzskatāms par šā lēmuma neatņemamu daļu.

3.   SPĀNIJAS PIEZĪMES

3.1.   VISPĀRĒJAS PIEBILDES

(42)

Lai atspēkotu lēmumā par procedūras uzsākšanu izteiktos pieņēmumus, Spānija un autonomās kopienas izvirzīja vairākus argumentus (31). Vispārīgi izsakoties, tos var iedalīt divās kategorijās. Pirmkārt, Spānijas iestādes apgalvo, ka šajā gadījumā nav piešķirts valsts atbalsts – tā kā pakalpojums ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (VTNP), tas nav uzskatāms par atbalstu, jo uz to attiecas sabiedriskās apraides pakalpojumu sniedzēja uzdevums. Turklāt šis pasākums neradīja nekādas priekšrocības. Otrkārt, arī tad, ja valsts atbalsts būtu piešķirts, tas atbilstu LESD 106. panta 2. punktam vai 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, jo a) analogais tīkls jau pastāvēja, un no efektivitātes viedokļa esošās infrastruktūras modernizācija izmaksātu mazāk nekā pāreja uz jaunu platformu; b) atbilstību vajadzīgajiem kvalitātes kritērijiem nodrošinātu tikai DTT tehnoloģija; c) konkursi bija tehnoloģiski neitrāli, un tajos varēja piedalīties arī citu platformu operatori. Šie argumenti ir apkopoti turpmāk.

3.2.   ATBALSTA NEESAMĪBA

3.2.1.   Vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojums (VTNP)

(43)

Spānijas iestādes norādīja, ka tīkla operatori sniedz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sprieduma lietā Altmark izpratnē (32). Taču, tā kā par pārklājuma paplašināšanu ir atbildīgas autonomās kopienas, sprieduma Altmark lietā piemērojamība jāvērtē katrā gadījumā atsevišķi un autonomajām kopienām jāpierāda, ka Altmark noteikumi tika izpildīti. Vissīkākos argumentus iesniedza Basku zeme, kura tīkla pielāgošanu ciparu formātam uzticēja publiskajam uzņēmumam Itelazpi S.A. (turpmāk “Itelazpi”).

3.2.2.   Priekšrocību neesamība

(44)

Spānija uzskatīja, ka, tā kā aparatūras piegādātāji uzvarēja konkursos par aprīkojuma piegādi, bija izslēgta selektīvas priekšrocības esamība.

(45)

Savukārt attiecībā uz tīkla operatoriem tā norādīja, ka, lai gan Abertis ir galvenais operators I zonā un tam pieder 29 % no modernizētajiem II zonas tīkliem, tas nenodrošina tīklu darbību II zonā. Tāpēc pasākums neradīja priekšrocību Abertis kā tīkla operatoram.

(46)

Tīkla darbību nodrošina vairāki reģionālie operatori, autonomās kopienas vai vietējās padomes, kuras vienkārši īrē Abertis telpas un iekārtas. Autonomās kopienas un vietējās padomes nekonkurē ar citiem tīkla operatoriem, tāpēc tās neiegūst konkurences priekšrocību. Tās arī negūst peļņu, jo televīzijas raidorganizācijas nemaksā par pārraides pakalpojumu sniegšanu II zonā.

(47)

Attiecībā uz DTT raidorganizācijām Spānija apgalvo, ka izmeklētie pasākumi gandrīz neietekmēja televīzijas raidorganizācijas. Pēc šā pasākuma televīzijas raidorganizāciju auditorija nebija lielāka kā tad, kad programmas pārraidīja, izmantojot analogo tehnoloģiju, jo 2,5 % iedzīvotāju, uz kuriem attiecās pārklājuma paplašināšana, jau bija pieejama zemes analogā televīzija. Tādējādi attiecīgie pasākumi neietekmēja šo uzņēmumu finansiālo stāvokli.

3.3.   ATBILSTĪBA LESD 106. PANTA 2. PUNKTAM UN 107. PANTA 3. PUNKTA c) APAKŠPUNKTAM

(48)

Basku iestādes paziņoja, ka uzņēmumam Itelazpi piešķirtais valsts atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta nosacījumiem. Saistībā ar to tās uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst visiem noteikumiem Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmumā par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (turpmāk “Lēmums par 86. panta 2. punktu”) (33).

(49)

Ja Komisija nolems, ka Spānijas iestāžu īstenotie pasākumi zemes ciparu televīzijas ieviešanai II zonā uzskatāmi par valsts atbalstu un nav saderīgi ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. pantu, Spānija apgalvo, ka attiecīgie pasākumi noteikti būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, ciktāl to nolūks ir nodrošināt sabiedrības interesēm atbilstīga mērķa (pārejas uz ciparu pārraidi) īstenošanu, tāpēc uz tiem būtu jāattiecina LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktā paredzētā atkāpe.

3.3.1.   Argumenti par efektivitāti

(50)

Spānija norādīja, ka valsts līmenī Valsts tehniskais plāns un Pārejas plāns nav pārklājuma paplašināšanas plāni, jo tie attiecas vienīgi uz pāreju I zonā. Tādējādi šie plāni neierobežo pieejamās pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiskās iespējas. Savukārt pamatlīgumu regulatīvais statuss nav tāds pats kā plānu statuss, un to pamatā ir centrālo un reģionālo iestāžu vienošanās. Turklāt, kā norādīja Spānija, tajos nav izslēgta satelīta un citu tehnoloģiju izmantošana. Jebkurā gadījumā pārklājumu paplašināja un tehnoloģiju izvēlējās autonomās kopienas, kuras šajā nolūkā visbiežāk īstenoja konkursa procedūru. Viens no šiem konkursiem – Kastīlijā-Leonā – bija tehnoloģiski neitrāls, un tas vien, ka konkurss notika, pierāda, ka centrālās iestādes nelika autonomajām kopienām izmantot zemes tehnoloģiju.

(51)

Arī tad, ja atsevišķos, citur rīkotos konkursos tika minēti konkrēti zemes tehnoloģijas tehniskie elementi, to var izskaidrot ar faktu, ka zemes apraides nodrošināšanai vajadzīgi noteikti elementi, kas nav nepieciešami satelīta tehnoloģijai, un tie bija jāiekļauj konkursa nolikumā, lai no konkursiem neizslēgtu zemes risinājumu izmantošanu.

(52)

Spānijas iestādes arī atsaucās uz priekšizpētes pētījumu par vispārēju DTT pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dažādas tehnoloģijas (DTT un satelīta), ko MITyC veica 2007. gada jūlijā, t. i., pirms tā ierosināja finansēt DTT pārklājuma paplašināšanu. Lai gan iestādes atzīst, ka pētījums bija tikai iekšējs dokuments, kas vēlāk netika izmantots, tās arī uzsver, ka tajā ņemtas vērā reālās DTT vai satelīta pārraides izmantošanas izmaksas. Pētījumā tika secināts, ka nav iespējams iepriekš noteikt, ar kuru tehnoloģiju televīzijas signāla pārklājuma paplašināšana būs efektīvāka vai lētāka. Lēmums būtu jāpieņem par katru reģionu atsevišķi, vēlams, ņemot vērā katras autonomās kopienas sagatavotus pētījumus, kuros analizēti tādi faktori kā topogrāfija, iedzīvotāju teritoriālais sadalījums un pašreizējās infrastruktūras stāvoklis.

3.3.2.   Prasības par kvalitāti

(53)

Tika izvirzīti divi argumenti par kvalitāti. Pirmkārt, līdz šim attiecīgajā teritorijā DTT bezmaksas kanāli, izmantojot satelīta apraidi, nebija pieejami. Tāpēc, ja notiktu pāreja uz satelīta platformu, par pakalpojumu būtu jāmaksā klientiem.

(54)

Otrkārt, papildus valsts kanāliem ir jāraida arī reģionālie kanāli. Izmantojot DTT tehnoloģiju, katrā ģeogrāfiskajā reģionā ir iespējams uztvert attiecīgā reģiona kanālus. Ņemot vērā reģionālo un vietējo kanālu skaitu, zemes televīzijai Spānijā ir piešķirtas 1380 frekvences un nav vajadzības piemērot tehniskus ierobežojumus un paplašināt pārklājumu ārpus katra kanāla mērķauditorijas reģiona. Spānija uzskata, ka ar satelīta tīkliem to nevarētu panākt, jo ar tiem nevar noteikt ģeogrāfiskas robežas, tāpēc būtu jāizmanto sarežģīta piekļuves ierobežošanas sistēma. Tādējādi satelīta apraides izmaksas vēl vairāk pieaugtu, savukārt televīzijas raidorganizācijas negribētu piešķirt piekļuvi to kanāliem, ja nebūtu pārliecinātas, ka būs iespējams noteikt ģeogrāfiskās robežas.

3.3.3.   Tehnoloģiju neitralitāte

(55)

Spānija norādīja, ka centrālo un reģionālo iestāžu divpusējos līgumos nav noteikts, ka tīkls būtu jāpielāgo ciparu formātam ar kādu konkrētu tehnoloģiju. Tajos ir tikai paredzēts nodot autonomajām kopienām līdzekļus, kuru apmērs atbilst izmaksām par tīkla pielāgošanu ciparu formātam, kas aprēķinātas, pamatojoties uz pieņemtu efektīvu atsauces tehnoloģiju, t. i., DTT. Spānija uzskata, ka saistībā ar to būtu jāņem vērā tas, ka paplašināšanas laikā zemes analogā televīzija bija pieejama 98,5 % Spānijas mājsaimniecību.

(56)

Komentējot lēmumā par procedūras uzsākšanu minēto Kantabrijas konkursu, Spānijas iestādes uzsvēra, ka konkurss, kurā uzvarēja Astra, attiecās gan uz II, gan III zonu, t. i., tā mērķis bija nodrošināt ciparu televīzijas apraidi visā Kantabrijā. Tam būtu divējādi jāietekmē lietas novērtējums.

(57)

Pirmkārt, Kantabrijas projekts neizdevās, jo pēc tam, kad līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam Astra, vairākas lielākās televīzijas raidorganizācijas paziņoja Astra un Kantabrijas valdībai, ka neatļaus pārraidīt to saturu ar satelītu. Tāpēc plāna mērķi vairs nebija iespējams īstenot bez sarežģījumiem. Otrkārt, galvenais līguma pārtraukšanas iemesls bija centrālās valdības lēmums par satelīta pārklājuma nodrošināšanu visā Spānijas III zonā, nevis lēmums par centrālās valdības finansējuma piešķiršanu II zonas pārklājuma paplašināšanai. Turklāt līgumu lauza 2008. gada novembrī, jo tobrīd bija skaidrs, ka Astra nespēs pildīt savus pienākumus. Jānorāda, ka Astra laikus neveica vajadzīgos darbus un nesaņēma bezmaksas televīzijas kanālu raidorganizāciju atļauju pārraidīt to kanālus.

(58)

Šajā lēmumā Kantabrijas projektu var ņemt vērā tikai tiktāl, cik satelīta platforma ir uzskatāma par derīgu zemes platformas alternatīvu. Tāpēc iepriekš minētie argumenti nav atbilstīgi. Kad Spānijas iestādes nolēma III zonā izmantot satelīta platformu, tās pieņēma valsts plānu un īpašu regulu, kurā televīzijas raidorganizācijām prasīts saskaņot to rīcību un izvēlēties vienu kopēju satelīta platformas nodrošinātāju. Līdzīgu mehānismu varēja piemērot arī II zonai. Norādītie līguma laušanas iemesli nerada šaubas par to, ka satelīta tehnoloģija varētu būt piemērota platforma televīzijas signālu pārraidei II zonā. Turklāt tos ir atspēkojusi Spānijas valsts tiesa.

3.3.4.   Konkurence un tirdzniecība netika izkropļota

(59)

Attiecībā uz tīkla operatoru konkurenci Spānija norādīja, ka zemes un satelīta televīzija ir divi pilnīgi dažādi tirgi, tāpēc izmeklētie pasākumi neizkropļoja konkurenci ietekmētajos tirgos. Spānija uzskata, ka izmeklētie pasākumi neietekmē Savienības iekšējo tirgu, jo attiecas uz ierobežotas ģeogrāfiskās teritorijas iedzīvotājiem. Tā kā attiecīgie pakalpojumi ir vietēji, maz ticams, ka pasākums ietekmētu tirdzniecību starp dalībvalstīm.

3.4.   DE MINIMIS NOTEIKUMA PIEMĒROJAMĪBA

(60)

Spānijas iestādes arī norādīja, ka uz ievērojamu finansējuma daļu noteikti attiecas de minimis noteikums, kas tika ieviests ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1998/2006 (34) par de minimis atbalstu. Katra autonomā kopiena vai vietējā padome aparatūru iegādājās neatkarīgi, tāpēc nosacījumus par de minimis atbalstu būtu jāanalizē attiecīgajā līmenī. Tā kā ir zināma precīza šajos gadījumos izmaksātā atbalsta summa, tāpat kā iegādātās preces un pakalpojumi, atbalsts bija pietiekami pārredzams, lai varētu piemērot de minimis robežvērtības.

3.5.   PASTĀVĪGS VALSTS ATBALSTS

(61)

Spānijas centrālās iestādes uzskata, ka pārraides centru ekspluatācija un uzturēšana neietilpst MITyC daļēji finansētās pārklājuma paplašināšanas darbības jomā. Ministrijai nav tiesību pieprasīt padomēm vai autonomajām kopienām turpināt ekspluatāciju un uzturēšanu pēc pārklājuma paplašināšanas konkursos noteiktā perioda. Tāpēc nevar pilnīgi izslēgt iespēju, ka atsevišķu centru ekspluatācija un uzturēšana varētu tikt pārtraukta vietējās padomes budžeta samazinājumu dēļ. Saskaņā ar centrālo iestāžu sagatavoto provizorisko novērtējumu ekspluatācijas un uzturēšanas gada izmaksas bija 10 % no sākotnējā ieguldījuma. Izmeklēšanas laikā vairākas autonomās kopienas iesniedza sīkākus datus par II zonas DTT tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai izmantotajiem līdzekļiem.

4.   IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

4.1.   ASTRA

4.1.1.   Vispārējas piebildes

(62)

Astra atkārto savu sākotnējo nostāju, t. i., ka pasākumi pārejai uz zemes ciparu televīziju bija saskaņots plāns, kas tika izstrādāts centrālās valdības līmenī un ko īstenoja reģionālās iestādes. Taču, pat pieņemot, ka valsts atbalstu pārklājuma paplašināšanai izstrādāja, organizēja un īstenoja reģionālā līmenī, Astra uzskata, ka tas ir nelikumīgs un nesaderīgs.

(63)

Attiecībā uz Kantabrijas konkursu Astra apgalvo, ka pretēji Spānijas teiktajam Kantabrijas iestādēm bija pienākums saņemt televīzijas raidorganizāciju atļauju pārraidīt to kanālus ar satelīta platformu. Turklāt, lai gan televīzijas raidorganizācijas nosūtīja vēstules 2008. gada martā, Kantabrijas iestādes 2008. gada jūlijā ierosināja pārējām autonomajām kopienām izmantot to izvēlēto alternatīvu.

4.1.2.   Valsts atbalsta esamība

(64)

Par tīkla operatoriem un īpaši Abertis radīto priekšrocību Astra norāda, ka, Abertis kā aparatūras piegādātājs uzvarēja aptuveni […] (35) konkursu par zemes tīklu pielāgošanu ciparu formātam teritorijās, kurās bija jāpaplašina pārklājums. Tā kā Abertis ir platformas operators, tīkla pielāgošana ciparu formātam labvēlīgi ietekmē tā komercpiedāvājumu televīzijas raidorganizācijām, jo tagad tas bez papildu izmaksām ar DTT tīklu sasniegs gandrīz 100 % iedzīvotāju, savukārt, ja apstrīdētais pasākums nebūtu īstenots, ciparu formāta televīzija būtu nodrošināta tikai 96–98 % iedzīvotāju. Abertis nāktu par labu arī tas, ka Astra kā galvenajam alternatīvajam konkurējošajam platformas operatoram, sākot darbību Spānijas II zonas tirgū, nebūtu atbalsta punkta.

(65)

Astra arī apgalvo, ka attiecīgie pasākumi radīja Abertis papildu priekšrocības. Pirmkārt, ievērojamam Abertis zemes tīklu skaitam ir izmantots izmeklētajiem pasākumiem piešķirtais Spānijas iestāžu finansējums, un šo tīklu darbību nodrošina tieši Abertis. Tas īpaši attiecas uz tīkliem teritorijā, kurā RTVE (publiskajai televīzijas raidorganizācijai) ir pienākums nodrošināt signālu, bet privātajām televīzijas raidorganizācijām šāda pienākuma nav (aptuveni 2,5 % iedzīvotāju). Otrkārt, Astra apgalvo, ka valsts atbalsts radīja Abertis netiešas priekšrocības saistītajos tirgos, piemēram, transporta tirgū. Sūdzības iesniedzējs arī norāda, ka izmeklētā pasākuma rezultātā ir izkropļota konkurence III zonā (36).

(66)

Astra uzskata, ka satelīta un zemes platformas veido vienu tirgu. Maksas un bezmaksas televīzijas nodalīšana neietekmē platformu savstarpējo konkurenci. Jau šobrīd zemes un satelīta platformas konkurē par maksas televīzijas pārraidi, jo jau tagad ir vismaz divi maksas kanāli, kuri savu signālu piedāvā, izmantojot DTT platformu, un viens no tiem ir pieejams tikai DTT formātā. Turklāt Astra norādīja, ka visas pašreiz apstiprinātās televīzijas raidorganizācijas jau ir pieprasījušas valdībai licenci to satura pārraidei maksas kanālos.

(67)

Astra uzskata, ka izmeklētie pasākumi nebija samērīgi. Uzņēmums norāda, ka, lai veiktu pāreju uz DTT, nācās ievērojami pielāgot daudzdzīvokļu ēkas un ieguldīt kabeļu infrastruktūrā. Turklāt, lai pamatotu savu argumentu, proti, ka pārklājuma paplašināšana, izmantojot satelītu, nebūtu bijusi dārgāka par zemes platformas izmantošanu, Astra atsaucās uz iekšējo izmaksu analīzi, ko uzņēmums sagatavoja 2008. gada novembrī un iesniedza kopā ar sūdzību. Analīzē salīdzinātas abu pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiju, t. i., zemes un satelīta, radītās izmaksas. Astra sagatavotajā analīzē un Spānijas un Abertis pētījumos izteiktie pieņēmumi daudzējādā ziņā atšķiras, tostarpattiecībā uz satelītšķīvju izmaksām un vajadzību iegādāties ārējas televizora pierīces zemes ciparu televīzijas uztveršanai. Ņemot vērā analīzes konstatējumus, jāsecina, ka pārklājuma paplašināšana, izmantojot satelīta tehnoloģiju, varētu nebūt dārgāka par zemes tehnoloģijas izmantošanu. Astra arī iesniedza papildu dokumentus, lai pierādītu, ka abu tehnoloģiju uzstādīšanas un ekspluatācijas izmaksas nebūt nav ievērojami atšķirīgas.

(68)

Astra arī apgalvo, ka ierobežotas satelīta pārraižu pieejamības nodrošināšana nav šķērslis bezmaksas kanālu pārraidei. Piekļuves ierobežošanas sistēmas lieto visā pasaulē, un to izmantošana nav sarežģīta (37). Turklāt Kantabrijai ierosināto ierobežotās piekļuves risinājumu apstiprināja Kantabrijas iestādes, kuras varētu noteikt, kuriem lietotājiem aktivizēt pakalpojuma sniegšanu. Tādējādi pakalpojuma teritoriālo ierobežošanu kontrolēja Kantabrijas valdība. Lai to nodrošinātu, nebija vajadzīgi īpaši pielāgojumi.

(69)

Attiecībā uz pasākuma piemērotību Astra apgalvo, ka apjomradīto ietaupījumu dēļ satelīta tehnoloģijas ekonomiskais izdevīgums pieaug proporcionāli ģeogrāfiskās teritorijas lielumam. Tā kā II zonā īstenotais pasākums tika sadalīts vairāk nekā 600 vietējos un reģionālos konkursos, satelīta tehnoloģijas konkurences pozīcija jau sākumā bija ļoti nelabvēlīga. Tomēr, lai gan Spānijas valdība nespēja noteikt vai ierosināt, ka vienam no finansējuma piešķiršanas priekšnosacījumiem jābūt vajadzībai ņemt vērā reģionu sinerģiju, šo iespēju varēja izmantot reģioni, lai tādējādi nodrošinātu nodokļu maksātājiem visrentablāko risinājumu. Astra apgalvo, ka reģioni patiesībā to centās darīt, pirms Spānijas centrālā valdība iejaucās, atbalstot zemes tehnoloģijas izmantošanu. Tiešām, Kantabrijas iestādes, kuras par publiskā konkursa uzvarētāju atzina uzņēmumu Astra, sākumā centās par satelīta platformas izmantošanu pārliecināt arī citus reģionus, jo šādi vēl vairāk tiktu samazinātas reģiona izmaksas.

4.1.3.   Pastāvīgs valsts atbalsts

(70)

Astra atkārto, ka apstrīdētā pasākuma daļa ir uzskatāma par pastāvīgu valsts atbalstu, jo autonomo kopienu valdības pastāvīgi finansēs II zonas vietējo tīklu ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas. Saskaņā ar Astra aprēķiniem satelīta risinājuma ekspluatācijas un uzturēšanas izmaksas būtu EUR 100 000 par kanālu gadā, taču, ja satelīta risinājumu būtu izvēlējušies vairāki reģioni, tās būtu bijis iespējams samazināt.

4.2.   ABERTIS PIEZĪMES

(71)

Abertis ir telesakaru infrastruktūras operators un tīkla aprīkojuma piegādātājs. Papildus citiem uzņēmumiem tam pieder arī Retevisión S.A. un Tradia S.A., kuri pārvalda telesakaru tīklus un infrastruktūru un nodrošina to darbību.

4.2.1.   Valsts atbalsta esamība

(72)

Pirmkārt, Abertis norāda, ka izmeklētie pasākumi nav uzskatāmi par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Reģionālās iestādes vienkārši iegādājās preces un pakalpojumus atklātos konkursos un atbilstīgi tirgus noteikumiem, turklāt tās būs II zonas pārraides centros uzstādītā aprīkojuma īpašnieces. Tāpēc ne finansējumu, nedz arī par šo finansējumu iegādātu ciparu tehnoloģijas aprīkojumu nenodeva ārējam saņēmējam.

(73)

Abertis arī uzskata, ka apstrīdētie pasākumi neradīja tīkla operatoriem vērā ņemamas ekonomiskas priekšrocības. Abertis apgalvo, ka tas nenodrošina II zonas vietējo tīklu darbību (lai gan tam pieder attiecīgie pārraides centri), tāpēc tas nevar gūt tiešas priekšrocības. Otrkārt, Abertis II zonā darbojas tikai kā aparatūras piegādātājs. Treškārt, arī gadījumos, kad pārraides centra modernizēšanai vajadzīgo ciparu tehnoloģijas aprīkojumu pārdeva Abertis un šis aprīkojums tika uzstādīts Abertis pārraides centrā, uzņēmums neguva priekšrocību, jo tas tikai izīrē attiecīgos pārraides centrus vietējiem tīkla operatoriem atbilstīgi tirgus noteikumiem un tīkla pielāgošana ciparu formātam neietekmēja Abertis saņemto īres maksu. Ceturtkārt, Abertis uzstāj, ka nelielais DTT tīkla pārklājuma pieaugums par 1–2 % nerada tam ekonomiskas priekšrocības kā I zonas platformas operatoram. Visbeidzot, II zonas tīkla pielāgošana ciparu formātam neietekmē cenu, ko Abertis par pārraides pakalpojumiem var piemērot televīzijas raidorganizācijām, jo īpaši tāpēc, ka Abertis vairumtirdzniecības cenas nosaka Spānijas regulatīvā iestāde Comision del Mercado de Telecomunicaciones (turpmāk “CMT”).

(74)

Attiecībā uz II zonas vietējo tīklu operatoriem (pilsētu padomēm) Abertis uzskata, ka ekonomiska priekšrocība nav iespējama, jo padomes nav uzskatāmas par uzņēmumiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, turklāt tās sniedz sabiedrisku pakalpojumu.

(75)

Abertis arī uzskata, ka izmeklētais pasākums neradīja ekonomiskas priekšrocības televīzijas raidorganizācijām. Pēc II zonas tīklu pielāgošanas ciparu formātam televīzijas skatītāju skaits nepārsniedza analogās televīzijas skatītāju daudzumu pirms 2005. gada, kurā tika sākta pāreja uz ciparu televīzijas pārraidi.

(76)

Abertis arī uzskata, ka apstrīdētie pasākumi neradīja būtisku ietekmi uz tīkla operatoru savstarpējo konkurenci. Tas, ka ne Astra, nedz arī cits privātais operators pēdējo 20 gadu laikā neizrādīja interesi par pārraides pakalpojumu sniegšanu II zonā, liecina, ka tirgus nepastāvēja un ka, lai veicinātu pakalpojumu sniegšanu, bija vajadzīga valsts iejaukšanās. Īpaši jānorāda, ka netika izkropļota satelīta un DTT operatoru konkurence, jo šīm tehnoloģijām ir dažādi tirgi. Turklāt II zonas zemes tīklu pielāgošana ciparu formātam nekādi nemainīja attiecīgo tirgu konkurences struktūru – tika veikti vienīgi vajadzīgie esošās analogās platformas tehniskās modernizēšanas darbi.

(77)

Abertis apgalvo, ka, tā kā ar II zonas tīkliem nodrošinātos apraides pakalpojumus sniedz konkrētās un izolētās teritorijās, tie neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(78)

Ja Komisija attiecīgās publiskās iestādes vai to filiāles uzskatītu par uzņēmumiem LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, Abertis norādītu, ka finansējums II zonas pārejai uz ciparu formātu tika piešķirts kā kompensācija par sabiedriska pakalpojuma sniegšanu. Saistībā ar to Abertis uzskata, ka apstrīdētie pasākumi atbilst Altmark judikatūras noteikumiem un neietver valsts atbalstu.

4.2.2.   Esošs atbalsts

(79)

Abertis uzskata, ka pārraides tīklu ieviešana II zonā sākās neliberalizētā pārraides nozarē 1982. gadā. Tobrīd Spānijas valstij bija likumīgs monopols zemes pārraides tirgū. Šobrīd ar publiskiem līdzekļiem tiek finansēta pirms nozares liberalizācijas izveidoto II zonas vietējo tīklu uzstādīšana, uzturēšana un ekspluatācija. Tāpēc izmeklētais pasākums ir pastāvīgs un esošs atbalsts.

4.2.3.   Saderība

(80)

Abertis apgalvo, ka jebkāds iespējams valsts atbalsts būtu saderīgs saskaņā ar LESD 106. panta nosacījumiem, jo tas atbilst visiem Lēmuma par 86. panta 2. punktu noteikumiem.

(81)

Citādi jebkāds iespējams valsts atbalsts atbilstu LESD 107. panta 3. panta c) punktam. Pirmkārt, Spānijas iestāžu pieņemto pasākumu mērķis bija paātrināt pāreju uz ciparu formātu Spānijā, kas Komisijas lēmumos par valsts atbalstu ir atzīta par vispārējas nozīmes mērķi. Otrkārt, atbalsts bija piemērots instruments, jo DTT ir piemērotāka pārklājuma paplašināšanas tehnoloģija (38). Papildus ekonomiskiem iemesliem Abertis arī norāda, ka televīzijas raidorganizācijas nevēlas izmantot satelīta platformas, jo, iegādājoties satura tiesības uz to bezmaksas programmām, tās saskaras ar ierobežojumiem. Vairumā gadījumu tās iegādājas tikai tiesības pārraidīt saturu konkrētā platformā, proti, DTT, jo ar šo tehnoloģiju ir iespējams noteikt pārraides mērķauditoriju un ģeogrāfiskos ierobežojumus. Pasākumi ir arī samērīgi, jo ar attiecīgo finansējumu tiek segtas tikai izmaksas par II zonas pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīziju. Īstenojot apstrīdēto pasākumu, tiek segtas vienīgi izmaksas par II zonas pārraides centru pielāgošanu ciparu formātam, ko veic, iegādājoties un uzstādot ciparu tehnoloģijas aprīkojumu.

(82)

Attiecībā uz pasākuma tehnoloģisko neitralitāti Abertis norāda, ka zemes tehnoloģija nebija vienīgais Spānijas valdības izskatītais risinājums. Turklāt tika nolemts, ka III zonā piemērotākais ciparu televīzijas tehnoloģiskais risinājums ir satelīta platforma. Vēl svarīgāk, Abertis apgalvo, ka saskaņā ar iesniegtajām izmaksu analīzēm DTT ir uzskatāma par piemērotāko un lētāko platformu, ar ko II zonā nodrošināt tādu ciparu televīzijas pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs pārklājumam pirms analogās televīzijas formāta atslēgšanas (39).

4.3.   RADIODIFUSIÓN PIEZĪMES

(83)

Radiodifusión ir salīdzinoši jauns pakalpojumu sniedzējs audiovizuālo signālu pārraides pakalpojumu tirgū, kas CMT Operatoru reģistrā tika iekļauts 2005. gada novembrī.

(84)

Kopumā Radiodifusión piekrīt lēmumā par procedūras uzsākšanu izteiktajiem apgalvojumiem un atbalsta Komisijas nostāju, taču tas iesniedza arī dažus turpmāk izklāstītos papildu apsvērumus. Uzņēmums piekrīt, ka valsts atbalsts neatbilst Altmark prasībām un ietver apjomīgu valsts līdzekļu nodošanu.

(85)

Izmeklētā atbalsta shēma radīja priekšrocības tīkla operatoriem, kuri jau darbojās lauku reģionos. Patiesībā attiecīgajā tirgū, kam raksturīgi lieli šķēršļi darbības sākšanai, kuri savukārt labvēlīgi ietekmē tirgū jau dominējošos operatorus, pasākuma rezultātā tika atjaunotas vēsturiskās monopola tendences. Tas īpaši attiecināms uz uzņēmumu Abertis, kam izdevās nostiprināt monopola stāvokli un izmantot publisko finansējumu, lai izveidotu jaunu un blīvāku tīklu, kas tam palīdzēs konkurēt jaunos tirgos.

(86)

Radiodifusión apgalvo, ka izmeklētais valsts atbalsts nav samērīgs. Lai tas atbilstu prasībai par samērīgumu, atbalstam vajadzētu būt tikai tik lielam, cik vajadzīgs, t. i., tas būtu jāpiešķir tikai attālām lauku teritorijām un tam būtu jārada vienlīdzīgas priekšrocības visiem operatoriem, pieprasot pildīt efektīvas piekļuves saistības.

4.4.   TELEVĪZIJAS RAIDORGANIZĀCIJU PIEZĪMES

(87)

Televīzijas raidorganizācijas norāda, ka pasākumu nevar uzskatīt par valsts atbalstu, jo tas nav radījis finansiālu priekšrocību kādam uzņēmumam, jo īpaši televīzijas raidorganizācijām. Pēc attiecīgo pasākumu īstenošanas televīzijas raidorganizāciju auditorija nav lielāka kā analogās televīzijas pārraides periodā. Turklāt paplašinātā pārklājuma teritoriju, t. i., lauku, attālo un mazapdzīvoto teritoriju, iedzīvotāji neietekmē reklāmas tirgu un neietilpst televīzijas raidorganizāciju mērķauditorijā. Pārklājuma paplašināšanas rezultātā privātie operatori nav palielinājuši reklāmas maksas.

(88)

Televīzijas raidorganizācijas arī uzskata, ka tās nav ieinteresētas pāriet uz satelīta platformu, kurā to programmām būtu jākonkurē ar vairākiem simtiem citu kanālu. Zemes platformas priekšrocība ir iespēja ierobežot jaudu un tādējādi samazināt bezmaksas televīzijas komerciālo raidorganizāciju konkurentu skaitu. Televīzijas raidorganizācijas arī uzsvēra, ka tās parasti iegādājas tikai zemes platformai paredzētu saturu, jo atšķirībā no satelīta tehnoloģijas ar zemes pārraides tehnoloģiju ir iespējams ierobežot pārraides ģeogrāfisko teritoriju.

(89)

Televīzijas raidorganizācijas arī apgalvoja, ka pēc tam, kad Kantabrijas konkursā līgumslēgšanas tiesības tika piešķirtas uzņēmumam Astra, tās paziņoja Kantabrijas iestādēm, ka iebildīs pret satelīta pārraides ieviešanu, jo bija iegādājušās tiesības pārraidīt saturu tikai zemes platformā.

5.   JURIDISKAIS IZVĒRTĒJUMS

5.1.   ATBALSTA JURIDISKAIS PAMATS

(90)

Kā sīki aprakstīts 2.2. iedaļas 23.–31. apsvērumā, pāreju uz ciparu formātu Spānijā reglamentē ar komplicētu tiesību aktu kopumu, ko veido dažādi centrālās valdības, kā arī reģionālo un vietējo iestāžu pēdējo četru gadu laikā pieņemtie tiesību akti. Valsts tehniskajā plānā (2005. g.) un Pārejas plānā (2007. g) galvenokārt reglamentēta pāreja uz DTT I zonā, taču tajos arī ir noteikts pamats turpmākiem paplašināšanas pasākumiem II zonā. Paplašināšanas pasākumus īstenoja reģionālās iestādes pēc tam, kad tās noslēdza vairākus pamatlīgumus ar centrālo valdību (2008. gada pamatlīgumi) un 2008. gadā iekļāva pielikumus 2006. gada pamatlīgumos un 2009. gadā – 2008. gada pamatlīgumos.

(91)

Saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem un to pielikumiem reģionālās un/vai vietējās iestādes veica plašu pasākumu kopumu DTT pārklājuma paplašināšanai II zonā, galvenokārt rīkojot publiskus konkursus, kuri aprakstīti 32.–35. apsvērumā. Tāpēc Komisija uzskata, ka dažādie centrālā līmenī pieņemtie tiesību akti un līgumi, kurus noslēdza un grozīja MITyC un autonomās kopienas, ir atbalsta shēmas pārklājuma paplašināšanai II zonā juridiskais pamats. Īstenojot šos tiesību aktus un līgumus, autonomās kopienas veica pasākumus, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips (40). Lai gan Valsts tehniskajā plānā reglamentēta pāreja uz DTT I zonā, tajā arī vietējām iestādēm uzdots, sadarbojoties ar autonomajām kopienām, izveidot papildu pārraides centrus, kuri vajadzīgi, lai II zonā nodrošinātu DTT uztveršanu. Tādējādi centrālā valdība tobrīd jau bija paredzējusi paplašināt DTT pārklājumu. Galvenajā tiesību aktā, ar ko reglamentē pāreju uz ciparu televīziju, piešķirtās pilnvaras attiecas tikai uz zemes platformu. Tas nozīmē, ka autonomās kopienas praksē īstenoja centrālās valdības pamatnostādnes par DTT pārklājuma paplašināšanu (41).

(92)

Lai apstiprinātu šo konstatējumu, Komisija arī pārbaudīja autonomo kopienu rīkoto konkursu izlasi. Pārbaudē tika apstiprināts sākotnējais secinājums, jo lielākajā daļā pārbaudīto konkursu nebija ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips.

(93)

Valsts atbalsts DTT ieviešanai II zonā tika piešķirts tad, kad centrālo un reģionālo iestāžu līdzekļus nodeva atbalsta saņēmējiem. Dažādās autonomajās kopienās tas notika atšķirīgos periodos. Saskaņā ar saņemto informāciju pirmie konkursi notika 2008. gada jūlijā (42). Pielikumā ir sniegts reģioniem piešķirtā atbalsta summu aprēķins.

Lēmumi par pastāvīgu atbalstu tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai netika pieņemti centrālā līmenī. Tā vietā vairākas autonomās kopienas (skatīt lēmuma pielikuma sadaļu “Pastāvīgās izmaksas”) izsludināja konkursus par esošo zemes ciparu tīklu ekspluatāciju un uzturēšanu, kurus publicēja attiecīgajos oficiālajos vēstnešos (43).

5.2.   IZVĒRTĒJUMS PAR VALSTS ATBALSTA ATBILSTĪBU LESD 107. PANTA 1. PUNKTAM

5.2.1.   Atbalsta esamība LESD 107. panta 1. punkta izpratnē

(94)

Attiecīgo pasākumu, tostarp 36. apsvērumā aprakstīto pastāvīgo atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai, var raksturot kā valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, kurā paredzēti valsts atbalsta esamības noteikumi. Pirmkārt, atbalsta pasākums jāīsteno valstij vai izmantojot valsts resursus. Otrkārt, tam jārada saņēmējam selektīva ekonomiskā priekšrocība. Treškārt, tam jārada vai jādraud radīt konkurences izkropļojumus. Ceturtkārt, atbalstam jābūt tādam, kas var iespaidot tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.2.1.1.   Valsts līdzekļi

(95)

Attiecīgais pasākums īstenots saskaņā ar iepriekš aprakstīto tiesību aktu sistēmu. Šo sistēmu veido gan centrālo, reģionālo un vietējo iestāžu pieņemtie tiesību akti, gan arī dažādu Spānijas pārvaldības iestāžu noslēgtie līgumi. Spānija neapstrīdēja lēmumā par procedūras uzsākšanu izteikto konstatējumu par to, ka pasākums finansēts ar budžeta līdzekļiem. Tomēr tā apgalvoja, ka pasākumu finansēja gan ar centrālā, gan reģionālā un pašvaldību budžeta līdzekļiem. Spānija arī uzskata, ka attiecīgais pasākums būtībā bija tikai dažādu pārvaldes iestāžu līdzekļu savstarpēja nodošana. Tādējādi Spānija neapstrīdēja to, ka attiecīgie līdzekļi iegūti galvenokārt no centrālā budžeta un daļēji – no reģionālajiem un vietējiem budžetiem. Turklāt attiecīgais pasākums neietvēra tikai pārvaldes iestāžu līdzekļu savstarpēju nodošanu, jo tos izmantoja DTT tīkla ieviešanai, ko īstenoja struktūras, kuras veic saimniecisku darbību (kā paskaidrots 5.2.1.2. iedaļā).

(96)

Ņemot to vērā, tiek secināts, ka izmeklēto pasākumu tieši finansēja ar valsts budžeta un konkrētu autonomo kopienu un vietējo korporāciju budžetu līdzekļiem. Finansējumu 36. apsvērumā aprakstītajam pastāvīgajam atbalstam piešķīra no autonomo kopienu budžeta, nevis centrālā valsts budžeta līdzekļiem. Tāpēc tas ir piedēvējams valstij un ietver valsts līdzekļu izmantošanu.

5.2.1.2.   Ekonomiska priekšrocība struktūrām, kuras veic saimniecisku darbību

(97)

Attiecīgais pasākums ietver valsts līdzekļu nodošanu konkrētiem uzņēmumiem. Lai gan Līgumā nav definēts jēdziens “uzņēmums”, tas attiecas uz jebkuru fizisku vai juridisku personu – neatkarīgi no tās juridiskā statusa un finansējuma –, kas veic saimniecisku darbību. Saskaņā ar Komisijas praksi, ko apstiprinājušas tiesas, televīzijas pārraides tīklu ekspluatāciju uzskata par saimniecisku darbību (44) līdzīgi citiem gadījumiem saistībā ar reģionālo iestāžu veiktu infrastruktūras pārvaldību (45). Konkrētajā gadījumā lielākā daļa publisko uzņēmumu un pilsētu padomju CMT reģistrā ir reģistrētas kā tīkla operatori. Tas liecina, ka šīs struktūras sniedz konkrētus pakalpojumus, kuri saskaņā ar iedibināto judikatūru uzskatāmi par saimniecisku darbību. Tirgus pastāv tad, ja citi uzņēmumi gribētu vai spētu sniegt attiecīgos pakalpojumus, un šajā gadījumā tā ir. Piemēram, pirms tika sākta II zonas pārklājuma paplašināšana, uzņēmums Astra vairākas reizes tikās ar autonomajām kopienām, lai iepazīstinātu tās ar savu piedāvājumu. Turklāt 2008. gada martā Astra piedalījās Kantabrijā izsludinātajā tehnoloģiski neitrālajā konkursā par ciparu televīzijas nodrošināšanu II un III zonā un tajā uzvarēja. Tas, ka publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes nesaņem atalgojumu par sniegtajiem pakalpojumiem, nenozīmē, ka attiecīgās darbības nav uzskatāmas par saimnieciskām (46).

(98)

Komisija nepiekrīt Spānijas argumentam par to, ka autonomās kopienas, publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes ekspluatē zemes tīklus, īstenojot savas publisku iestāžu oficiālās pilnvaras un ka tāpēc šai darbībai nevar piemērot LESD 107. pantu. Ir atzīts, ka ar valsts prerogatīvu izpildi saistītas darbības, ko veic valsts vai iestādes, kuras darbojas atbilstīgi to publiskajām pilnvarām, nav uzskatāmas par saimnieciskām darbībām konkurences noteikumu izpratnē (47). Tās ir darbības, kas ir daļa no valsts galvenajām funkcijām vai pēc savas būtības, mērķa un tām piemērojamiem noteikumiem ar šīm funkcijām ir saistītas. Tiesas judikatūrā ir pieejami vairāki šādas kategorijas darbību piemēri, tādējādi ir skaidri nodalītas darbības, ko veic tikai valsts, un komerciālas darbības, kurās var iesaistīties valsts struktūra. Šajā uzskaitījumā ietilpst darbības, kas saistītas ar armiju vai policiju, gaisa navigācijas drošības uzturēšanu un uzlabošanu; gaisa satiksmes kontroli (48); piesārņojuma kontroli, kas ir sabiedrības interesēs īstenojams uzdevums un daļa no valsts galvenajām funkcijām attiecībā uz vides aizsardzību jūras teritorijās (49), kā arī standartizācijas darbības un attiecīgi pētniecības un izstrādes pasākumi (50).

(99)

Ņemot to vērā, Komisija uzskata, ka šajā gadījumā zemes apraides tīklu ekspluatācija neietilpst valsts pienākumos vai prerogatīvās un ka tā nav tipiska darbība, ko varētu īstenot vienīgi valsts. Pirmkārt, attiecīgos pakalpojumus parasti nesniedz publiska iestāde, un tie pēc būtības ir saimnieciski. To apliecina fakts, ka I zonas tirgū darbojas vairāki uzņēmumi. Otrkārt, interesi par šā pakalpojuma sniegšanu II zonā izrādīja privāts un no publiskām iestādēm neatkarīgs uzņēmums, proti, Astra (par to liecina uzņēmuma dalība Kantabrijas 2008. gada konkursā). Treškārt, tīkla ieviešana II zonā attiecas tikai uz valsts un reģionālo privāto kanālu pārraidi (51). Tāpēc tiek secināts, ka, nodrošinot zemes tīkla darbību, autonomās kopienas, publiskie uzņēmumi un pilsētu padomes nerīkojas kā publiskas iestādes, kuras pilda oficiālas pilnvaras.

Tiešie atbalsta saņēmēji

(100)

Apstrīdēto pasākumu tiešie labumguvēji ir DTT platformas operatori, jo tie saņēma līdzekļus to tīkla modernizēšanai un paplašināšanai II zonā. Tie arī saņem pastāvīgu atbalstu šo tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai. Tā kā autonomās kopienas izvēlējās atšķirīgas pārklājuma paplašināšanas pieejas, ir noteikti dažādi tiešo atbalsta saņēmēju veidi.

(101)

Pirmkārt, dažas autonomās kopienas (52) pārklājuma paplašināšanu uzticēja publiskam uzņēmumam, kas dažkārt darbojas kā telesakaru uzņēmums. Šie uzņēmumi vai nu rīkoja konkursus par pārklājuma paplašināšanu un uzticēja šo uzdevumu konkursu uzvarētājiem, vai arī iegādājās vajadzīgo aprīkojumu un paplašināja pārklājumu paši.

(102)

Pateicoties valsts subsīdijai, šie publiskie uzņēmumi II zonā tagad var izmantot DTT tīklu. Tie arī var izmantot jauno infrastruktūru, lai sniegtu citus pakalpojumus, piemēram, WiMax (bezvadu platjoslas standarti, ar kuriem var nodrošināt fiksētu vai mobilu platjoslu), ciparu formāta radio, mobilās televīzijas (DVB-H) pakalpojumus vai līdzāsatrašanās pakalpojumus Telefonica pamata platjoslas tīklam lauku teritorijās un mobilajiem operatoriem. Pateicoties apjomradītajiem ietaupījumiem, DTT tīkla operatoriem ir iespēja palielināt ienākumus, izmantojot publiski finansēto infrastruktūru.

(103)

Skaitliski izsakāmā publiskajiem uzņēmumiem radītā priekšrocība ir pārklājuma paplašināšanai piešķirto līdzekļu summa.

(104)

Otrkārt, vairākas autonomās kopienas (53) pašas sarīkoja reģionālus konkursus par DTT pārklājuma paplašināšanu. Spānija apgalvo, ka vairums konkursu attiecās uz aparatūras un aprīkojuma piegādi un ka uzņēmumi, kuri tajos uzvarēja, bija aparatūras piegādātāji. Tas attiecināms arī uz Abertis, Tradia un Retevision. Tomēr, ņemot vērā izmeklēšanā konstatēto, jāsecina, ka ievērojams konkursu skaits attiecās uz pārklājuma paplašināšanu, nevis tikai aprīkojuma piegādi (54). Tāpēc pretēji Spānijas apgalvotajam Komisija uzskata, ka Abertis un citi uzņēmumi šajos konkursos piedalījās kā tīkla operatori (55). Šajā gadījumā attiecīgo konkursu uzvarētāji ieguva konkurences priekšrocību attiecībā pret citiem tīkla operatoriem, kuri nemaz nevarēja piedalīties atlases procesā. Tiem radītā priekšrocība ir paplašināšanai piešķirto līdzekļu summa, ko tie ieguva, uzvarot konkursā, kurā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips.

(105)

Treškārt, dažas autonomās kopienas (56) piešķīra DTT pārklājuma paplašināšanai paredzētos līdzekļus pilsētu padomēm. Spānija apgalvo, ka šī darbība bija tikai dažādu pārvaldes iestāžu līdzekļu savstarpēja nodošana un ka, paplašinot tīklus, kuri pieder pilsētu padomēm, tās vienkārši īstenoja savus administratīvos pienākumus pret iedzīvotājiem. Tomēr Spānija atzīst, ka vietējās korporācijas rīkojās kā tīkla operatori, ka daudzas no tām ir reģistrētas CMT tīkla operatoru sarakstā un ka tās īstenoja tīkla paplašināšanu, atsevišķos gadījumos rīkojot konkursa procedūru. Tāpēc Komisija uzskata, ka, ja vietējās korporācijas rīkojas kā vietējā DTT tīkla operatori, tās ir atbalsta tiešās saņēmējas. To iegūtā priekšrocība ir reģionālo un centrālo iestāžu piešķirtie līdzekļi pārklājuma paplašināšanai. Tas attiecas arī uz gadījumiem, kad paplašināšanu daļēji finansēja ar vietējās korporācijas pašu resursiem – tas uzskatāms par atbalstu uzņēmumam vai darbībai.

(106)

Kopumā galvenie konkursu labumguvēji bija Abertis un Retevision. Saskaņā ar pieejamo informāciju šķiet, ka to kopējā saņemtā summa bija aptuveni […] no visiem pārklājuma paplašināšanai paredzētajiem līdzekļiem – vismaz EUR […] miljoni, kas iegūti, uzvarot tīkla pārklājuma paplašināšanas konkursos.

(107)

Jānorāda arī tas, ka vairākas autonomās kopienas piešķīra valsts atbalstu tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai. Šos uzdevumus veica vai nu publiskie uzņēmumi, vai pilsētu padomes, vai arī konkursu uzvarētāji, piemēram, pārraides centru īpašnieki. Spānijas centrālās iestādes norādīja, ka tās nelika nodrošināt ciparu formātam pielāgoto tīklu ekspluatāciju un uzturēšanu un ka šis jautājums bija autonomo kopienu kompetencē. Izmeklēšanas laikā vairākas autonomās kopienas iesniedza skaitliskus datus, kuri liecināja, ka tās tiešām finansēja II zonas pārraides centru ekspluatāciju un uzturēšanu, jo īpaši sākot no 2009. gada, kad beidzās sākotnējais ar konkursu uzvarētājiem noslēgtajos līgumos paredzētais divus gadus ilgais ekspluatācijas un uzturēšanas periods. Tas ir uzskatāms par pastāvīgu atbalstu, un tā tiešie saņēmēji ir uzņēmumi, kam uzticēta II zonas ciparu formātam pielāgoto zemes tīklu ekspluatācija un uzturēšana.

(108)

Visbeidzot, vispārīgākā līmenī Abertis priekšrocību rada arī tas, ka Spānijas bezmaksas televīzijas signālu pārraides tirgū darbību nevar sākt citi platformas operatori (57).

Netiešie atbalsta saņēmēji

(109)

Tīkla operatori. Atbalsta netiešie saņēmēji ir tīkla operatori, kuri piedalījās 101. apsvērumā aprakstītajos pirmā veida pārklājuma paplašināšanas konkursos, ko rīkoja publiskie uzņēmumi. Publiskie uzņēmumi nepaplašināja pārklājumu paši un nepaturēja tam paredzētos līdzekļus. Tie novirzīja finansējumu tīkla operatoriem, rīkojot konkursus par paplašināšanu. Paplašināšanas konkursos varēja piedalīties tikai zemes tīkla operatori. Tādējādi satelītu operatoru izslēgšana radīja tiem priekšrocību. Turklāt, tā kā tirgū darbojās neliels operatoru skaits, zemes tīklu operatori saskārās tikai ar ierobežotu konkurences spiedienu. Kā iepriekš norādīts attiecībā uz tiešajiem atbalsta saņēmējiem, tiem priekšrocību rada arī iespēja izmantot jauno infrastruktūru citu pakalpojumu (piemēram, WiMax, ciparu formāta radio, mobilās televīzijas u. c.) sniegšanai. Šo tīkla operatoru saņemtā priekšrocība skaitliski izsakāma kā pēc pārklājuma paplašināšanas konkursa saņemto līdzekļu summa (58).

(110)

Aparatūras piegādātāji.Atšķirībā no tīkla operatoriem aparatūras piegādātājus neuzskata par netiešiem atbalsta saņēmējiem, jo tie neguva selektīvu priekšrocību. Šajā gadījumā tāpat kā attiecībā uz ciparu dekoderiem Itālijā (59) nebija iespējams nodalīt dažādu ciparu infrastruktūras veidu ražotāju kategorijas, jo ražotājiem būtu jāvar ražot jebkādu aprīkojumu. Uzņēmumi, kuri uzvarēja konkursos, neatšķiras no tādu uzņēmumu grupas, kas piedalītos konkursos, ja shēmā attiecībā uz platformu operatoriem būtu ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips (60). Spānijā uzņēmumi, kuri integrē, uzstāda un piegādā DTT pārklājuma paplašināšanai vajadzīgo aparatūru, parasti piedāvā arī citus pakalpojumus. Šāda aprīkojuma ražotāji, kā arī telesakaru operatori var piedāvāt arī zemes vai satelīta televīzijas risinājumus vai arī to kombināciju (61).

(111)

Ar attiecīgā pasākuma mērķi un vispārējo struktūru nav mēģināts radīt priekšrocību ražotājiem. Protams, jebkāda ciparu formātam labvēlīga valsts politika (pat tehnoloģiski visneitrālākā) būtu izdevīga ciparu tehnoloģijas aprīkojuma ražotājiem. Tāpēc to, ka pasākuma dēļ pieauga aprīkojuma ražotāju ieņēmumi no pārdošanas, var uzskatīt par mehānisku blakusefektu. Būtībā jebkāds valsts atbalsts rada lejupēju ietekmi uz valsts atbalsta saņēmēja piegādātājiem. Tomēr tas nenozīmē, ka šiem piegādātājiem tiek radīta selektīva priekšrocība. Tā kā atbalsts nebija paredzēts aparatūras piegādātājiem, paredzētā netiešā ietekme uz tiem neattiecās. Turklāt, tā kā tos izvēlējās atklātās konkursa procedūrās, kurās varēja piedalīties jebkurš aprīkojuma piegādātājs, tostarp no citām dalībvalstīm, maz ticams, ka tie guva sevišķi lielu peļņu.

(112)

Televīzijas raidorganizācijas.Spānija ir pietiekami pierādījusi, ka pārklājuma paplašināšana neradīja priekšrocības zemes televīzijas raidorganizācijām. Atšķirībā no I zonās televīzijas raidorganizācijām II zonas raidorganizācijas atteicās maksāt par tās pielāgošanu ciparu formātam, jo tās negūtu papildu peļņu. Patiesībā, tā kā šajā zonā ir maz iedzīvotāju un tie, šķiet, nav reklāmdevēju komerciālā mērķauditorija, televīzijas raidorganizācijas pēc II zonas pārklājuma paplašināšanas nevarētu ievērojami palielināt reklāmas tarifus. Tāpēc zemes televīzijas raidorganizācijas nav izmeklētā pasākuma netiešās labumguvējas.

5.2.1.3.   Selektivitāte

(113)

Pasākuma, tostarp pastāvīgā atbalsta, radītā priekšrocība tīkla operatoriem ir selektīva, jo attiecas tikai uz pārraides nozari. Tā attiecas tikai uz tiem nozares uzņēmumiem, kuri darbojas zemes platformas tirgū. Tiesiskajā regulējumā ir noteiktas tādas atbilstības tehniskās specifikācijas, kurām atbilst tikai zemes apraides tehnoloģija. Turklāt arī pastāvīgo atbalstu tīkla uzturēšanai un ekspluatācijai saņēma vienīgi zemes platformas tirgus uzņēmumi. Tāpēc pasākumā nevar piedalīties tīkla operatori, kuri izmanto citas platformas, piemēram, satelītu, kabeli vai IPTV.

5.2.2.   Sabiedriskā pakalpojuma pasūtījums

(114)

Spānija norāda, ka saskaņā ar valsts pārvaldes sistēmu un centrālo un reģionālo iestāžu pilnvaru sadalījumu tas, ka attiecīgais pasākums nav valsts atbalsts Altmark judikatūras izpratnē, ir jāpierāda reģioniem. Kā labāko un vienīgo piemēru Spānijas iestādes norādīja Basku zemes īstenoto pasākumu. Pārējās autonomās kopienas neiesniedza argumentus, lai pamatotu apgalvojumu, ka zemes tīkla ekspluatācija ir sabiedrisks pakalpojums.

(115)

Basku zemē darbojas publisks Basku valdības uzņēmums Itelazpi S.A. (“Itelazpi”), kas sniedz transporta pakalpojumus un nodrošina radio un televīzijas apraides pārklājumu. Šajā nolūkā tas ekspluatē aptuveni 200 pārraides centrus. Lielākā daļa šo centru ir Basku valdības īpašums. Pārklājuma paplašināšanas vajadzībām Itelazpi tika uzdots sarīkot desmit reģionālus konkursus par vajadzīgā aprīkojuma piegādi zemes infrastruktūras pielāgošanai ciparu formātam.

(116)

Basku zeme norādīja, ka dalībvalstīm ir ievērojama rīcības brīvība attiecībā uz PVTN definēšanu. Komisija šo definīciju var apstrīdēt tikai acīmredzamas kļūdas gadījumā; sabiedrisko apraides pakalpojumu gadījumā šī rīcības brīvība ir vēl plašāka (62). Pamatojoties uz to, Basku zeme apgalvoja, ka pārraides tīklu darbības nodrošināšana ir uzskatāma par PVTN. Tas būtu nevis individuāls, bet gan “būtisks pakalpojums” saistībā ar sabiedrisko apraides pakalpojumu sniegšanu, kas izriet no dažādiem Spānijas tiesību aktu un judikatūras nosacījumiem (63).

(117)

Basku iestādes informēja, ka Itelazpi piešķirtais finansējums patiesībā bija kompensācija par Altmark kritērijiem atbilstīgu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu.

(118)

Tiesa spriedumā Altmark lietā norādīja, ka kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par ekonomisku priekšrocību EK līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, ja tā atbilst šādiem četriem kritērijiem: 1) saņēmējam uzņēmumam jābūt reālam pienākumam pildīt sabiedrisko pakalpojumu saistības, un tā uzdevumiem un attiecīgajām saistībām jābūt skaidri definētiem; 2) kompensācijas parametri jānosaka iepriekš, un tas jādara objektīvi un pārredzami; 3) kompensācija nedrīkst pārsniegt izmaksas, kas radušās, pildot sabiedrisko pakalpojumu saistības; 4) lai nodrošinātu sabiedrībai vismazākās izmaksas, vai nu uzņēmumu, kas pildīs sabiedrisko pakalpojumu saistības, izvēlas publiskā iepirkumā, vai arī vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas izmaksas nosaka, pamatojoties uz tipiska, labi pārvaldīta uzņēmuma izmaksām.

Pirmais Altmark noteikums: sabiedrisko pakalpojumu saistību skaidra definēšana un piemērošana

(119)

Spānijas tiesību aktos nav noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir sabiedrisks pakalpojums. Saskaņā ar Spānijas 1998. gada Likumu par telesakariem (64) telesakaru pakalpojumi, tostarp radio un televīzijas atbalsta tīklu ekspluatācija, ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, taču tiem nav sabiedrisko pakalpojumu statusa, ko piemēro tikai ierobežotam telesakaru pakalpojumu skaitam (65). Šāda kvalifikācija ir paredzēta arī pašreizējā Likumā par telesakariem (66). Televīzijas apraides pakalpojumus, t. i., signālu pārraidi pa telesakaru tīkliem, uzskata par telesakaru pakalpojumiem, un tāpēc tie ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, nevis sabiedriski pakalpojumi (67).

(120)

Jebkurā gadījumā Likuma par telesakariem nosacījumi atbilst tehnoloģiju neitralitātes principam. Likuma 1. pantā telesakari definēti kā tīklu ekspluatācija un elektronisko sakaru un ar tiem saistīto iekārtu nodrošināšana. Telesakari ir signālu pārraide pa jebkādu telesakaru tīklu, nevis konkrēti zemes tīklu (68). Turklāt saskaņā ar šā likuma 3. pantu viens no tā mērķiem ir, ciktāl iespējams, veicināt regulējuma tehnoloģisko neitralitāti.

(121)

Lai gan tiesību aktos, kas bija spēkā un piemērojami laikā, kad līdzekļus nodeva Itelazpi, sabiedriskā apraide bija definēta kā sabiedrisks pasākums, Komisija uzskata, ka šo definīciju nevar piemērot konkrētas atbalsta platformas ekspluatācijai. Turklāt, ja pastāv vairākas pārraides platformas, vienu konkrētu platformu nedrīkst uzskatīt par “būtisku” apraides signālu pārraidei. Tāpēc, ja Spānijas tiesību aktos konkrētas platformas izmantošana apraides signālu pārraidei būtu atzīta par sabiedrisku pakalpojumu, tā būtu acīmredzama kļūda.

(122)

Tāpēc tiek secināts, ka saskaņā ar Spānijas tiesību aktiem zemes tīklu ekspluatācijai nevar piemērot sabiedriska pakalpojuma statusu.

(123)

Basku iestādes apgalvo, ka šā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanas uzticēšana Itelazpi ir skaidri paredzēta konvencijās, ko noslēgusi Basku valdība, EUDEL (Basku pilsētu padomju asociācija) un trīs Basku reģionālās padomes.

(124)

Šajās konvencijās Basku pārvaldes iestādes atzīst, ka, lai nodrošinātu tādas vērtības kā vispārēja informācijas pieejamība un informācijas pluralitāte, ir vajadzīga vispārēja piekļuve bezmaksas televīzijai, un tās apņemas šīs vērtības aizsargāt, paplašinot valsts programmu bloku pārklājumu (69). Taču nevienā no konvenciju nosacījumiem nav noteikts, ka zemes tīkla ekspluatācija ir uzskatāma par sabiedrisku pakalpojumu. Tāpēc Komisija uzskata, ka konvenciju saturā nav pietiekami skaidri noteikta sabiedriskā pakalpojuma saistību darbības joma, tāpēc, pamatojoties uz tām, nevar apgalvot, ka pārraide, izmantojot zemes tīklu, ir sabiedrisks pakalpojums.

(125)

Tādējādi attiecīgā pasākuma atbilstība pirmajam Altmark noteikumam nav pierādīta.

(126)

Spriedumā Altmark lietā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi, t. i., lai pasākumu neuzskatītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem kritērijiem. Ja pasākums neatbilst pirmajam kritērijam, finansējums, ko publiskajam uzņēmumam Itelazpi piešķīra Basku iestādes, nav uzskatāms par kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.

Ceturtais Altmark noteikums: vismazāko izmaksu nodrošināšana sabiedrībai

(127)

Ja nerīko konkursu, saskaņā ar ceturto Altmark noteikumu vajadzīgais kompensācijas apmērs jānosaka, pamatojoties uz analīzi par izmaksām, kas, pildot ar sabiedrisko pakalpojumu saistītos pienākumus, rastos parastam, labi pārvaldītam uzņēmumam, kam ir pietiekami transportlīdzekļi, lai tas varētu izpildīt attiecīgajiem pakalpojumiem piemērojamās prasības. Tāpēc šajā nolūkā būtu jāņem vērā attiecīgie ieņēmumi un saprātīga peļņa par attiecīgo pienākumu izpildi.

(128)

Tā kā netika rīkots konkurss, Basku iestādes apgalvo, ka kritērijs ir izpildīts, jo Itelazpi ir labi pārvaldīts uzņēmums, kas ir pietiekami aprīkots prasīto darbību izpildei. Pamatojoties uz izmaksu salīdzinājumu, Basku iestādes secina, ka nodrošināt satelīta apraidi būtu bijis dārgāk nekā modernizēt Itelazpi zemes tīklu (70). Tomēr, lai pasākums atbilstu ceturtajam Altmark kritērijam, salīdzinājums ar satelīta tehnoloģiju nav pietiekams, lai pierādītu Itelazpi darbības efektivitāti. Iespējams, bija citi zemes tīkla operatori, kuri šo pakalpojumu būtu snieguši par zemākām izmaksām.

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka arī Basku zemes gadījumā ceturtais Altmark noteikums nav izpildīts. Tā kā šie noteikumi ir kumulatīvi, nevar uzskatīt, ka finansējums, ko Basku zemes iestādes piešķīra Itelazpi, nav valsts atbalsts, jo tas atbilst noteikumiem attiecībā uz kompensāciju par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma sniegšanu.

5.2.2.1.   Konkurences izkropļošana

(129)

Spānija un Abertis apgalvo, ka DTT un satelīta tehnoloģija veido divus dažādus tirgus. DTT ir galvenā zemes bezmaksas televīzijas platforma, kuras operatoru skaitu valsts tirgū nosaka Spānijas valdības piešķirto licenču skaits. Zemes bezmaksas televīzijas kanālu finansējumu nodrošina reklāmas pakalpojumi. Savukārt satelīta televīzijas jomā Spānijā liels kanālu skaits ir pieejams tikai maksas platformā, kuras tīkla operators ir Astra. Šo kanālu darbību finansē ar abonementa maksām, kuras galvenokārt jāmaksā par kanālu kopumu. Spānijas iestādes arī norāda, ka Spānijā televīzijas raidorganizāciju izmaksas par satelīta televīzijas pārraidi ir daudz lielākas nekā par zemes televīzijas pārraidi, tāpēc bezmaksas televīzijas raidorganizācijas, tostarp reģionālās un vietējās, nevēlas pāriet uz šo platformu.

(130)

Vairāku iemeslu dēļ tiek secināts, ka zemes un satelīta platformas darbojas vienā tirgū.

(131)

Pirmkārt, Astra 2008. gadā piedalījās konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā un tajā uzvarēja. Astra 2008. gadā vairākas reizes tikās ar autonomajām kopienām, lai tās iepazīstinātu ar savu piedāvājumu ciparu televīzijas kanālu pārraidei, kas līdz šim tika nodrošināta ar zemes platformu. Lai gan Kantabrijas iestādes vēlāk lauza noslēgto līgumu, satelītu operatora interese par pakalpojumu sniegšanu, konkurējot ar zemes platformas operatoru, liecina, ka satelītu operatori spēj nodrošināt līdzīgus pakalpojumus.

(132)

Otrkārt, satelītu operators Hispasat (Abertis meitasuzņēmums) sniedz pakalpojumus vairākās II zonas daļās (71), un III zonā tiek izmantota tikai satelīta platforma. Arī citas dalībvalstis izmanto satelīta pakalpojumus, lai attālākās to teritorijās nodrošinātu bezmaksas kanālu pārraidi (72).

(133)

Treškārt, vairākus publiskos un privātos kanālus, ko izplata ar zemes platformu, pārraida arī ar satelīta platformām, to dara arī Astra  (73).

(134)

Ceturtkārt, daži reģionālie kanāli ir vai nesen bija pieejami, izmantojot satelīta platformu. Tas ir pretrunā apgalvojumam par to, ka reģionālās televīzijas raidorganizācijas neinteresē satelīta izmantošana.

(135)

Piektkārt, Komisija arī norāda uz Astra argumentu par satelīta spēju nodrošināt 1380 kanālu pārraidi un ģeogrāfiski ierobežot to attēlošanu. Astra apgalvo, ka ar satelītu var bez ierobežojumiem pārraidīt šādu kanālu skaitu. Turklāt norādītais reģionālo kanālu skaits (1380) šķiet pārspīlēts. Lai gan tas ir maksimālais visā Spānijā pieejamais valsts, reģionālo un vietējo kanālu frekvenču skaits, piešķirto licenču skaits patiesībā ir daudz mazāks (skatīt 13. zemsvītras piezīmi). Turklāt ne visas televīzijas raidorganizācijas, kuras ir saņēmušas licenci, tiešām pārraida saturu tām piešķirtajās frekvencēs.

(136)

Sestkārt, atsevišķas televīzijas raidorganizācijas ir paziņojušas, ka dod priekšroku zemes pārraidei, jo ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu tikai zemes platformā. Tomēr tas nenozīmē, ka zemes un satelīta apraide veidotu dažādus tirgus. Tā kā raidorganizācijas ir iegādājušās tiesības pārraidīt saturu ar zemes platformu, vajadzības gadījumā tās varētu iegādāties šādas tiesības arī attiecībā uz satelīta platformu. Turklāt, ja satelīta platformu izvēlētos publiskā konkursā, kā tas notika III zonā, televīzijas raidorganizācijām varētu piemērot saistības, kas jāievēro.

(137)

Visbeidzot, saskaņā ar 2010. gada maija datiem (74) DTT pārklājums ir nodrošināts 98,85 % Spānijas iedzīvotāju, taču tikai 93,5 % mājsaimniecību skatās televīziju, ko pārraida ar zemes platformu. Tādējādi 5 % mājsaimniecību ir pieejama DTT, tomēr tās izvēlas to neizmantot, jo lielākajā daļā mājsaimniecību ir abonēta maksas satelīta televīzija.

(138)

Noslēgumā, tā kā satelīta un zemes apraides platformu operatori savstarpēji konkurē, pasākums DTT ieviešanai, ekspluatācijai un uzturēšanai II zonā rada abu platformu konkurences izkropļojumus. Būtu jānorāda, ka šis pasākums rada nelabvēlīgu situāciju arī citām platformām, jo īpaši IPTV. Lai gan platjosla vēl nav ieviesta visā II zonas teritorijā, ļoti iespējams, ka nākotnē tās pārklājums tiks ievērojami paplašināts.

5.2.2.2.   Ietekme uz tirdzniecību

(139)

Pasākums ietekmē iekšējo tirdzniecību Savienībā. Saskaņā ar Eiropas tiesu judikatūru, ja “valsts finanšu atbalsts vai atbalsts, ko piešķir no valsts līdzekļiem, stiprina uzņēmuma pozīciju attiecībā pret citiem uzņēmumiem, kuri konkurē Kopienas iekšējā tirdzniecībā, tad šie uzņēmumi uzskatāmi par tādiem, kurus ir ietekmējis attiecīgais atbalsts” (75).

(140)

Tīkla operatori darbojas nozarē, kurā pastāv tirdzniecība starp dalībvalstīm. Abertis, tāpat kā sūdzības iesniedzējs Astra, ir starptautiskas uzņēmumu grupas daļa. Tāpēc pasākums DTT ieviešanai, ekspluatācijai un uzturēšanai II zonā ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5.2.3.   Secinājumi par atbalsta esamību

(141)

Ņemot vērā iepriekš izklāstītos argumentus, Komisija uzskata, ka attiecīgais pasākums atbilst LESD 107. panta 1. punktā noteiktajiem kritērijiem. Tāpēc pasākums uzskatāms par valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē.

5.3.   ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒJUMS

5.3.1.   Vispārīgi apsvērumi

(142)

Komisija aktīvi atbalsta pāreju no analogās televīzijas uz ciparu televīzijas apraidi. Priekšrocības, ko rada pāreja uz ciparu formātu, tika uzsvērtas 2005. gada rīcības plānā e-Eiropaun divos paziņojumos par pāreju uz ciparu formātu (76). Komisija arī atzīst, ka, ja pāreju uz ciparu formātu atstātu tikai tirgus dalībnieku ziņā, tā varētu notikt novēloti.

(143)

Dalībvalstis var izmantot atbalstu, lai novērstu konkrētu tirgus nepilnību vai nodrošinātu sociālo vai reģionālo kohēziju (77). Tomēr katrā atsevišķā gadījumā ir jāparāda, ka attiecīgais atbalsts ir piemērots instruments problēmas risināšanai, tā apmērs ir minimālais vajadzīgais apmērs un tas nerada pārmērīgus konkurences izkropļojumus. Līdzīgi arī paziņojumā par pārslēgšanu noteikts, ka tādā jomā kā tīkla pielāgošana ciparu formātam valsts iejaukšanās ir pamatota, ja ir ievēroti divi noteikumi: pirmkārt, ja tiek skartas vispārējas intereses, un, otrkārt, tirgus nepilnības gadījumā, t. i., tirgus dalībniekiem vieniem pašiem neizdodas panākt kopējam labumam atbilstīgu rezultātu. Tajā arī noteikts, ka valsts iejaukšanās jebkurā gadījumā būtu jāpamato ar padziļinātu tirgus analīzi.

(144)

Paziņojumā par pārslēgšanu arī norādīts, ka pāreja uz ciparu formāta apraidi ir svarīgs uzdevums nozarei, kurai jādarbojas atbilstīgi tirgus noteikumiem. Būtībā katram tīklam jākonkurē neatkarīgi, nesaņemot palīdzību. Lai nodrošinātu šā principa ievērošanu, jebkādam valsts atbalstam vajadzētu pēc iespējas atbilst tehnoloģiju neitralitātes principam. Atkāpes no šā principa var paredzēt tikai tad, ja valsts iejaukšanās vērsta uz konkrētu tirgus nepilnību vai nelīdzsvarotību un vienlaicīgi ir piemērota, vajadzīga un samērīga šo grūtību pārvarēšanai.

(145)

Ja šo procesu atstātu tirgus ziņā, rastos risks, ka atsevišķas iedzīvotāju grupas to nelabvēlīgās sociālās situācijas dēļ nevarētu izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības. Attiecībā uz šo sociālās kohēzijas problēmu dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem pilsoņiem būtu pieejama ciparu televīzija. Tā kā pāreja uz ciparu formātu rada izmaksas patērētājiem un tās dēļ ir jāmaina ieradumi, dalībvalstis var gribēt palīdzēt, jo īpaši tām sabiedrības grupām, kurām ir nelabvēlīga situācija, piemēram, vecāka gadu gājuma cilvēkiem, mājsaimniecībām ar maziem ienākumiem vai perifēriju iedzīvotājiem.

(146)

Vairākos lēmumos par valsts atbalstu, kuri pieņemti, pamatojoties uz paziņojumiem par pāreju uz ciparu formātu, Komisija šai nozarei piemēroja noteikumus par valsts atbalstu (78). Dalībvalstīm ir vairākas iespējas publiski finansēt pāreju, lai nodrošinātu pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās, tostarp, finansējot pārraides tīklu ieviešanu teritorijās, kurās citādi būtu nepietiekams televīzijas pārklājums (79). Tomēr tādu finansējumu drīkst piešķirt tikai tad, ja tas nerada nevajadzīgus tehnoloģijas vai uzņēmumu konkurences izkropļojumus un ir tikai tik liels, cik vajadzīgs.

5.3.2.   Paredzētā pasākuma atbilstības novērtēšanas juridiskais pamats

(147)

Spānijas iestādes norādīja, ka, ja konstatētu, ka pasākums uzskatāms par valsts atbalstu saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, tās šo pasākumu pamatotu ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un 106. panta 2. punktu. Turpmāk, ņemot vērā iepriekš izklāstītos vispārīgos apsvērumus, Komisija izvērtē pasākuma atbilstību šiem nosacījumiem.

5.3.3.   LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts

(148)

Lai noteiktu, vai attiecīgais pasākums atbilst LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktam, Komisija izvērtē atbalsta labvēlīgo un nelabvēlīgo ietekmi. Piemērojot līdzsvara testu, Komisija izskata šādus jautājumus:

1.

Vai atbalsta pasākums ir vērsts uz skaidri definētu vispārējas nozīmes mērķi?

2.

Vai atbalsts ir rūpīgi plānots, lai sasniegtu vispārējas nozīmes mērķi, proti, vai tas paredzēts tirgus nepilnības novēršanai vai citam mērķim? Konkrētāk:

a)

Vai atbalsts ir piemērots instruments, proti, vai ir citi labāk piemēroti instrumenti?

b)

Vai ir stimulējoša ietekme, proti, vai atbalsts maina uzņēmumu rīcību?

c)

Vai atbalsta pasākums ir samērīgs, proti, vai tādas pašas rīcības pārmaiņas varētu panākt ar mazāku atbalstu?

3.

Vai konkurences izkropļojumi un ietekme uz tirdzniecību ir pietiekami ierobežota, lai kopējā ietekme būtu labvēlīga?

5.3.3.1.   Vispārējas nozīmes mērķis

(149)

Atbalsta shēmas mērķis ir paātrināt pāreju uz ciparu formātu Spānijā un nodrošināt konkrētu attālu un lauku teritoriju iedzīvotājiem pastāvīgu televīzijas uztveršanu. Tādējādi pasākuma mērķis ir radīt šo teritoriju iedzīvotājiem iespēju skatīties televīziju. Plašsaziņas līdzekļu, tostarp televīzijas, pieejamība ir būtiska, lai pilsoņi varētu izmantot savas konstitucionālās tiesības uz piekļuvi informācijai. Komisija ir atzinusi ciparu formāta apraides nozīmi un priekšrocības 2005. gada rīcības plānā e-Eiropa (80), kā arī divos Komisijas paziņojumos par pāreju no analogās apraides un ciparu formāta apraidi (81). Paziņojumā i2010 – Eiropas informācijas sabiedrība izaugsmei un nodarbinātībai  (82) Komisija norādīja, ka ieplānotā zemes analogās televīzijas atslēgšana līdz 2012. gadam uzlabos radiofrekvenču spektra pieejamību Eiropā. Tā kā ciparu formāta apraides vajadzībām radiofrekvenču spektru izmanto efektīvāk, tiek atbrīvota spektra jauda citiem lietotājiem, piemēram, jauniem apraides un mobilās telefonijas pakalpojumiem, kuri savukārt veicinās inovāciju un izaugsmi televīzijas un elektronisko sakaru nozarēs.

(150)

Tāpēc tiek secināts, ka pasākums ir vērsts uz skaidri definētu vispārējas nozīmes mērķi.

5.3.3.2.   Skaidri definēts atbalsts

Tirgus nepilnība

(151)

Saskaņā ar Spānijas iestāžu teikto ir vispāratzīts, ka pastāv risks, ka ne visas iedzīvotāju daļas varēs izmantot ciparu televīzijas sniegtās priekšrocības (ar sociālo un reģionālo kohēziju saistīta problēma). Tirgus nepilnība var pastāvēt tad, ja tirgus dalībniekiem nav pietiekama ekonomiskā stimula ņemt vērā labvēlīgo ietekmi, ko visai sabiedrībai radītu pāreja uz ciparu formātu (labvēlīgie ārējie faktori). Turklāt attiecībā uz sociālo kohēziju dalībvalstis varētu gribēt nodrošināt, lai pēc analogās televīzijas atslēgšanas visiem iedzīvotājiem būtu pieejama ciparu formāta televīzija, tāpēc tās var apsvērt iespēju īstenot pasākumus, ar kuriem arī turpmāk nodrošināt pienācīgu televīzijas pārklājumu visās ģeogrāfiskajās teritorijās.

(152)

Lēmumā par procedūras uzsākšanu Komisija atzina, ka pastāv tirgus nepilnība, jo televīzijas raidorganizācijas nevēlas segt papildu izmaksas par pārklājuma paplašināšanu teritorijās, uz kurām neattiecas to tiesību aktos paredzētie pienākumi. Turklāt ne satelīta platformas operatori, nedz arī privātās mājsaimniecības neveica ieguldījumus, lai visiem II zonas iedzīvotājiem nodrošinātu ciparu kanālu uztveršanu ar satelītu. Tāpēc Komisija atzīst, ka, ja ciparu formāta pārklājuma nodrošināšanu atstātu tikai tirgus dalībnieku ziņā, cilvēki, kuru parastā dzīvesvieta ir lauku teritorijā, varētu vispār nesaņemt bezmaksas ciparu televīzijas signāla pārraides pakalpojumus, un ka valsts iejaukšanās, piešķirot finansiālu atbalstu fiziskām personām, varētu būt noderīga.

Pasākuma tehnoloģiskā neitralitāte, piemērotība un samērīgums

(153)

Lietās par pāreju uz ciparu formātu tehnoloģiju neitralitātes princips ir nopietni ņemts vērā vairākos Komisijas lēmumos (83). To atbalsta arī Vispārējā tiesa un Tiesa (84).

(154)

Izmantojamā tehnoloģija parasti būtu jāizvēlas tehnoloģiski neitrālā konkursā, kā tika darīts citās dalībvalstīs (85). Ja šādu konkursu nerīko, lēmums par konkrētas tehnoloģijas izvēli būtu pieņemams, ja to pamatotu ar ex ante pētījuma konstatējumiem, kuros pierādīts, ka, ņemot vērā kvalitāti un izmaksas, varēja izvēlēties tikai vienu tehnoloģisko risinājumu (86). Pierādījumi jāsagatavo dalībvalstij, kurai jāparāda, ka šāds pētījums ir pietiekami rūpīgs un tika sagatavots pēc iespējas neatkarīgi (87).

(155)

Kā norādīts 2.2. iedaļā, lielākā daļa konkursu nebija tehnoloģiski neitrāli, jo attiecās uz zemes tehnoloģiju un DTT – tas bija vai nu skaidri norādīts konkursa uzdevuma definīcijā, vai arī netieši minēts tehnisko specifikāciju aprakstā. Izvirzītās prasības varēja izpildīt tikai DTT operatori (turklāt konkursos piedalījās tikai šādi operatori). Spānija apgalvo, ka konkursa nolikuma atsauces uz DTT vai specifikācijās sniegtās atsauces uz DTT aprīkojumu un pārraides centriem nenozīmē, ka konkursa dalībniekiem bija obligāti jāizmanto šādi centri. Šīs atsauces nevar pamatoti interpretēt atbilstīgi Spānijas norādēm. Turklāt arī tad, ja šāda interpretācija būtu pareiza, šis oficiālais arguments neatbilst komerciālajai realitātei. Dalība konkursos ir resursietilpīga, tāpēc tā ikvienam konkursa dalībniekam rada lielus izdevumus. Sadalot II zonai piešķirto atbalstu vairākos simtos neatkarīgu konkursu, tika palielinātas izmaksas, radot ievērojamu darbības sākšanas šķērsli ikvienam konkursa dalībniekam, kas vēlētos strādāt visā II zonas teritorijā. Tādējādi centrālās valdības atbalsta apvienošana par labu DTT tehnoloģijai, kā paskaidrots 88. un 89. apsvērumā, konkrētās konkursa nolikuma atsauces uz DTT un vajadzība piedalīties vairākos simtos dažādu konkursa procedūru bija skaidrs signāls citu platformu operatoriem, ka dalība šādos konkursos būtu komerciāli neizdevīga. Tāpēc tiek secināts, ka vairumā gadījumu konkursa nolikumā izteikto atsauču dēļ citu platformu operatoriem nebija iespējams piedalīties konkursos (88).

(156)

Spānijas iestāžu iesniegtajā ex ante pētījumā, kas aprakstīts 52. apsvērumā, nav pietiekami parādīts, ka zemes platforma būtu pārāka par satelīta platformu. Gluži pretēji, pētījumā secināts, ka konkrēta pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiskā risinājuma izvēli analizēs katrā reģionā atsevišķi, ņemot vērā katra reģiona topogrāfiskās un demogrāfiskās iezīmes. Būtībā ar šo secinājumu tiek apstiprināts, ka, lai noteiktu piemērotāko platformu, jārīko tehnoloģiski neitrāls konkurss.

(157)

Izmeklēšanas laikā vairākas autonomās kopienas iesniedza iekšējos aprēķinus, kuros salīdzinātas abu pārklājuma paplašināšanas tehnoloģiju izmaksas. Tomēr nebija skaidrs šo aprēķinu datums, turklāt tie nebija pietiekami sīki un rūpīgi, lai pamatotu, kāpēc būtu jāizvēlas paplašināt pārklājumu ar zemes tehnoloģiju. Jānorāda arī tas, ka šos aprēķinus nesagatavoja neatkarīgi eksperti.

(158)

Attiecībā uz abām Abertis iesniegtajām izmaksu analīzēm jānorāda, ka tās sagatavotas 2010. gadā – ilgi pēc izmeklēto pasākumu īstenošanas. Neatkarīgi no tā, vai analīzes var atzīt par neatkarīgām un pietiekami rūpīgām, tā kā tās sagatavotas pēc apstrīdētā pasākuma īstenošanas, tās nevar izmantot, lai pamatotu apgalvojumu par to, ka Spānijas valdības rīkotie konkursi nebija tehnoloģiski neitrāli. Turklāt analīžu rezultāti nesakrīt ar Astra iesniegtajiem izmaksu aprēķiniem, kuros parādīts, ka satelīta tehnoloģija ir rentablāka.

(159)

Papildus tam jānorāda, ka izmeklētais pasākums nav uzskatāms par piemērotu.

(160)

Tas, ka atsevišķās II zonas mājsaimniecībās bezmaksas kanāli ir pieejami, izmantojot satelītu (89), liecina, ka zemes tehnoloģija ne vienmēr ir efektīvākā un piemērotākā platforma. Jāpiebilst, ka satelīta risinājumu izmanto arī vairākās citās dalībvalstīs (90).

(161)

Turklāt tas, ka Astra piedalījās un uzvarēja tehnoloģiski neitrālā konkursā par ciparu televīzijas pārklājuma paplašināšanu Kantabrijā, liecina vismaz par to, ka ar satelīta platformu ir iespējams sniegt šādu pakalpojumu (91).

(162)

Pasākuma piemērotība joprojām tiek apšaubīta. Lai gan pāreju no analogās televīzijas uz DTT 800 MHz joslā Spānijā pabeidza 2010. gada 3. aprīlī, 2011. gadā tika nolemts piedāvāt 800 MHz joslas frekvences izsolē. Tāpēc ne vēlāk kā līdz 2014. gada 1. janvārim ir jānodrošina apraides pāreja uz citiem kanāliem frekvencēs zem 790 MHz.Tā kā tas rada papildu izmaksas, Spānija 2011. gada 5. novembrī paziņoja par diviem mājsaimniecībām un televīzijas raidorganizācijām paredzētiem pasākumiem ar EUR 600–800 miljonus lielu budžetu I zonā (par pasākumiem II zonai vēl nav paziņots) (92). Ja būtu izvēlētas citas platformas (IPTV, kabeļa vai satelīta), šādas izmaksas nerastos.

(163)

Turklāt ir norādīts, ka 4G mobilās frekvences LTE izraisa DTT signāla darbības traucējumus, tāpēc mājsaimniecībām jāiegādājas dārgi filtri, lai aizsargātu to DTT signālu pret LTE viļņiem (93). Nevar izslēgt iespēju, ka līdzīgi traucējumi ir vispārējāka problēma, kas mazina zemes apraides turpmāko piemērotību, jo īpaši saistībā ar NGA tīklu lielāku un plašāku ieviešanu.

(164)

Lai pamatotu apgalvojumu, ka satelīta pārraide izmaksātu dārgāk nekā DTT, Spānija izvirzīja divus argumentus. Pirmkārt, līgumos ar konkrētiem pakalpojumu sniedzējiem uz televīzijas raidorganizācijām attiecas teritoriāli ierobežojumi. Izmantojot satelīta tehnoloģiju, nodrošināt ierobežotu piekļuvi būtu dārgāk. Otrkārt, ar satelīta tehnoloģiju tehniski nebūtu iespējams pārraidīt lielu kanālu skaitu. Šie apgalvojumi nav pamatoti un ir pretrunā faktam, ka Astra līgumā ar Kantabriju bija paredzēta profesionāla piekļuves ierobežošanas sistēma. Turklāt saskaņā ar Astra izmaksu aprēķiniem satelīta tehnoloģija būtu lētāka arī tad, ja ar katru Spānijas reģionu būtu jānoslēdz atsevišķs līgums. Attiecībā uz reģionālo apraidi Astra apgalvo, ka Spānijas valdības norādītais kanālu skaits, t. i., 1380, ir ievērojami pārspīlēts (94). Tātad saskaņā ar Astra aprēķiniem satelīta risinājums būtu lētāks arī tad, ja ietvertu reģionālo un vietējo kanālu pārraidi.

(165)

Pastāv arī pierādījumi par to, ka reģionālās valdības zināja, ka pastāv tehnoloģiska alternatīva zemes platformas paplašināšanai. Izmeklēšanā tika atklāts, ka procesa sākumposmā atsevišķu reģionu pārstāvji tikās ar Astra. Šajās sanāksmēs Astra tos iepazīstināja ar priekšlikumu satelīta risinājumam, taču reģionālās valdības tajā neiedziļinājās.

(166)

Attiecībā uz samērīgumu jānorāda, ka centrālajai valdībai pirms II zonas atbalsta pasākumu izstrādes būtu vajadzējis sagatavot valsts līmeņa izmaksu salīdzinājumu (vai rīkot konkursu). Tā kā satelīta tīkla galvenās izmaksas ir atkarīgas no satelīta jaudas, šī platforma nodrošina ievērojamus apjomradītus ietaupījumus (95). Astra sarunas ar reģionālajām iestādēm liecina, ka uzņēmums piedāvāja būtiski samazināt cenu, ja līgumu kopīgi noslēgtu vairāki reģioni. Tādējādi, ja būtu rīkots valsts līmeņa konkurss, būtu iespējami vēl lielāki cenas samazinājumi. Taču, tā kā tika īstenoti decentralizēti un nesaskaņoti pasākumi, dažkārt pat pašvaldību līmenī, tehnoloģija, kas nodrošinātu tik lielus apjomradītus ietaupījumus, jau sākumā nonāca ļoti neizdevīgā pozīcijā. Līdz ar to pieauga kopējais valsts atbalsta apmērs, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu ciparu televīzijas pakalpojumus II zonas mājsaimniecībām. Lai gan lēmumus par savu administratīvo struktūru pieņem Spānija, piešķirot centrālās valdības finansējumu, Spānijas valdība varēja nevis mudināt izmantot DTT, bet vismaz aicināt autonomās kopienas konkursos ņemt vērā iespējamos izmaksu ietaupījumus, ko nodrošinātu konkrētas platformas.

(167)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka izmeklētajā pasākumā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips. Kā paskaidrots iepriekš, pasākums nav samērīgs un tas nav piemērots līdzeklis, ar ko nodrošināt bezmaksas kanālu pārklājumu II zonas iedzīvotājiem.

Tīklu ekspluatācija un uzturēšana

(168)

Pastāvīgo finansējumu, kas piešķirts subsidēto tīklu ekspluatācijai un uzturēšanai, nevar uzskatīt par tehnoloģiski neitrālu, jo tas piešķirts papildus ieviešanas atbalstam. Finansējums novirzīts, lai saglabātu centrus, ar kuriem pārraida signālu zemes platformās. Tāpēc arī šis atbalsts ir neatbilstīgs.

(169)

Par jebkādu turpmāku atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai ir jāpaziņo, un tam jāatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam.

5.3.3.3.   Nevajadzīgu izkropļojumu novēršana

(170)

Lai gan valsts iejaukšanos var uzskatīt par pamatotu, jo pastāv konkrētas tirgus nepilnības un iespējamas ar kohēziju saistītas problēmas, pasākuma struktūras dēļ var rasties nevajadzīgi konkurences izkropļojumi.

Secinājums par LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu

(171)

Tiek secināts, ka izmeklētais pasākums, tostarp pastāvīgais atbalsts, nav piemērots, vajadzīgs un samērīgs līdzeklis noteiktās tirgus nepilnības novēršanai.

5.3.4.   LESD 106. panta 2. punkts

(172)

Uz LESD 106. panta 2. punktā paredzēto izņēmumu, ko var piemērot valsts izmaksātai kompensācijai par sabiedriska pakalpojuma sniegšanas izmaksām, šajā lietā nevar atsaukties ne vispārīgi, nedz arī attiecībā uz Basku zemi. Komisija uzskata, ka valsts (vai reģionālajām) iestādēm skaidri jādefinē VTNP un tā sniegšana jāuztic konkrētam uzņēmumam. Kā novērtēts 119.–122. apsvērumā, tiek uzskatīts, ka Spānija un Basku iestādes nav skaidri definējušas zemes platformas ekspluatāciju kā sabiedrisku pakalpojumu.

5.3.5.   Esošs atbalsts

(173)

Abertis norāda, ka zemes apraides tīkla ieviešanu II zonā gandrīz pilnīgi finansēja Spānijas reģioni, izmantojot publiskos līdzekļus un pamatojoties uz tiesību aktiem, kas pieņemti 1982. gadā, t. i., pirms Spānija 1986. gadā pievienojās Eiropas Ekonomikas kopienai. Tāpēc Abertis uzskata, ka shēmu varētu uzskatīt par daļu no pastāvīga publiskā finansējuma vietējo zemes tīklu darbībai un tādējādi atzīt par esošu atbalstu.

(174)

Reģioni tiešām sāka finansēt zemes tīkla pārklājuma paplašināšanu jau 20. gadsimta astoņdesmito gadu sākumā, taču tolaik tirgū nedarbojās privātas televīzijas raidorganizācijas. Tāpēc paplašināto infrastruktūru izmantoja tikai publiskās televīzijas raidorganizācijas vajadzībām. Turklāt tai bija pienākums nodrošināt signāla pārraidi iedzīvotāju vairākumam. Jānorāda arī tas, ka tolaik zemes televīzija bija vienīgā Spānijas televīzijas signāla pārraides platforma. Tādējādi, paplašinot vienīgo pieejamo tīklu, netika izkropļota konkurence ar citu platformu operatoriem.

(175)

Kopš tā laika tiesību akti ir mainījušies un tehnoloģija attīstījusies – ir izveidotas jaunas apraides platformas, un tirgū darbojas jauni dalībnieki, jo īpaši privātās televīzijas raidorganizācijas. Tā kā ir ievērojami mainījušies publiskā finansējuma saņēmēji un arī vispārējie apstākļi, izmeklēto pasākumu nevar uzskatīt par vienīgi formālām un administratīvām pārmaiņām. Tās drīzāk ir pārmaiņas, kas ietekmē sākotnējās shēmas faktisko būtību un tāpēc ir uzskatāmas par jaunu atbalsta shēmu (96). Turklāt pāreja no analogās televīzijas uz ciparu televīziju ir iespējama tikai neseno tehnoloģisko sasniegumu dēļ, tāpēc tā ir jauns notikums. Tātad Spānijas iestādēm par šo jauno atbalstu bija jāpaziņo.

5.4.   SECINĀJUMS

(176)

Tiek uzskatīts, ka finansējums, ko Spānija piešķīra (tostarp Spānijas autonomo kopienu un vietējo korporāciju piešķirtais atbalsts) zemes tīklu operatoriem, lai tie modernizētu un pielāgotu ciparu formātam savus tīklus un tādējādi varētu pārraidīt bezmaksas televīzijas kanālus II zonā, ir atbalsts LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Ciktāl atbalsts ir pretrunā tehnoloģiju neitralitātes kritērijiem, tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Turklāt par atbalstu nepaziņoja (97) Komisijai, kā prasīts LESD 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju. Tāpēc tas no zemes tīkla operatoriem jāatgūst.

(177)

Turklāt Komisija uzskata, ka saderīgs nav arī pastāvīgais atbalsts ciparu formātam pielāgotā tīkla ekspluatācijai un uzturēšanai, ko piešķīra, nerīkojot konkursu, vai arī konkursos, kuros neievēroja tehnoloģiju neitralitātes principu. Par šo atbalstu arī nepaziņoja Komisijai, kā prasīts LESD 108. panta 3. punktā, un to nelikumīgi īstenoja, nesaņemot Komisijas atļauju.

(178)

Par jebkādu turpmāku valsts atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai ir jāpaziņo, un tam jāatbilst tehnoloģiju neitralitātes principam.

6.   ATBALSTA ATGŪŠANA

6.1.   VAJADZĪBA LIKVIDĒT ATBALSTU

(179)

Saskaņā ar LESD un iedibināto Tiesas judikatūru Komisijai, ja tā konstatējusi atbalsta nesaderību ar iekšējo tirgu, ir tiesības pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij atcelt šo atbalstu vai to pārveidot (98). Tiesa arī ir pastāvīgi lēmusi, ka dalībvalsts pienākums ir atcelt atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu; tas jādara nolūkā atjaunot iepriekšējo stāvokli (99). No Tiesas apsvērumiem izriet, ka šis mērķis ir sasniegts, ja saņēmējs ir atmaksājis nelikumīga atbalsta summas un tādējādi zaudējis priekšrocības, kas tam bija tirgū attiecībā pret konkurentiem, un ir atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta piešķiršanas (100).

(180)

Saskaņā ar šo judikatūru Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (101) 14. pantā noteikts, ka “kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja.”

(181)

Tāpēc, tā kā finansējums zemes platformas modernizēšanai un pielāgošanai ciparu formātam un turpmākai uzturēšanai un ekspluatācijai, kas Spānijā piešķirts no 2008.–2009. gada, ir nelikumīgs un nesaderīgs atbalsts, Spānijai būtu jāpieprasa atgūt nesaderīgo atbalstu, lai atjaunotu tirgus stāvokli, kas bija pirms atbalsta piešķiršanas.

6.2.   VALSTS ATBALSTA SAŅĒMĒJI UN ATBALSTA SUMMAS APRĒĶINĀŠANA

(182)

Platformas operatori ir tiešie atbalsta saņēmēji, ja tie tieši saņēmuši līdzekļus savu tīklu modernizēšanai un paplašināšanai un/vai to ekspluatācijai un uzturēšanai. Ja atbalsts izmaksāts publiskiem uzņēmumiem, kuri rīkoja pārklājuma paplašināšanas konkursus, par netiešo atbalsta saņēmēju uzskatāms konkursā izvēlētais platformas operators. Nelikumīgo un nesaderīgo atbalstu atgūst no platformas operatoriem neatkarīgi no tā, vai tie atbalstu saņēmuši tieši vai arī netieši.

6.2.1.   Konkursu iedalījums

(183)

Gadījumos, kad nelikumīgais atbalsts piešķirts saskaņā ar tāda pārklājuma paplašināšanas konkursa rezultātiem, kurā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, dalībvalstij jāiedala konkursi kategorijās (aparatūras piegādes vai pārklājuma paplašināšanas konkursos) atbilstīgi turpmāk izklāstītajiem noteikumiem.

(184)

Uzņēmumiem, kuri uzvarējuši pārklājuma paplašināšanas konkursos, uzticēja nodrošināt (tostarp izveidot) darbspējīgu DTT tīklu. Tāpēc tiem bija jāveic tādi uzdevumi kā tīkla izstrāde un ar to saistītie inženiertehniskie darbi, signāla pārraide, tīkla izvietošana, kā arī vajadzīgā aprīkojuma piegāde.

(185)

Uzņēmumiem, kuri uzvarējuši aparatūras piegādes konkursos, jānodrošina tīkla modernizēšanai vajadzīgais aprīkojums. Tāpēc tiem bija jāveic tādi uzdevumi kā aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un aktivizēšana, kā arī darbinieku mācīšana. Aprīkojuma piegādes konkursos piešķirtais atbalsts nav jāatgūst.

(186)

Pēc pārklājuma paplašināšanas konkursu attiecīgas klasificēšanas Spānijai jāatgūst atbalsts visos gadījumos, kuros rīkotais konkurss neatbilst diviem kumulatīviem noteikumiem: 1) konkurss attiecas uz ciparu televīzijas (nevis zemes ciparu televīzijas) pārklājuma paplašināšanu un/vai tā nolikumā iekļauta tehnoloģiju neitralitātes klauzula; 2) konkursu tehniskajās specifikācijās pieļauta arī ar zemes platformu nesaistītas tehnoloģijas izmantošana. Ja, neskarot konkursus, kurus Komisija atzīst par tehnoloģiski neitrāliem, Spānija uzskatīs, ka abiem noteikumiem atbilst arī citi konkursi, tā iesniegs Komisijai attiecīgā konkursa dokumentus.

Piemērs

Papildus Komisijas pārbaudītajiem konkursiem kā tāda pārklājuma paplašināšanas konkursa piemērs, kurā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, jāmin Estremaduras autonomās kopienas organizētais konkurss (102). Lai gan konkursa nosaukumā minēta tikai aparatūras piegāde, konkursa uzdevums patiesībā ietvēra tīkla izstrādi un ieviešanu (103). Konkursa specifikācijās nav ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips (104), lai gan tajās iekļauts punkts, kas sākotnēji izskatās kā tehnoloģiju neitralitātes klauzula (105).

Vēl viens pārklājuma paplašināšanas konkurss, kurā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, ir konkurss, ko Madrides autonomajā kopienā rīkoja publiskais uzņēmums (AICCM) (106). Šajā gadījumā gan konkursa nosaukums, gan tā nolikuma saturs liecina, ka tas attiecas tikai uz zemes platformas (107) pārklājuma paplašināšanu (108).

(187)

Konkursus klasificē ne tikai, ņemot vērā to nosaukumu, bet galvenokārt atbilstīgi to saturam, jo nosaukums vien precīzi neatspoguļo konkursa darbības jomu.

(188)

Jāatgūst ir tas atbalsts, ko piešķīra pēc pārklājuma paplašināšanas konkursiem, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips.

6.2.2.   Valsts atbalsta saņēmēji un atgūšana

(189)

Turpmāk ir noteiktas dažādas atbalsta saņēmēju kategorijas. Pamatojoties uz Spānijas sniegto informāciju, tabulās uzskaitītas autonomās kopienas un aptuvenās atbalsta kategorijas. Tā kā Spānija nesniedza pilnīgu informāciju par atbalsta saņēmējiem, tai jāklasificē atbalsta saņēmēji iepriekš noteiktajās kategorijās un jāsniedz Komisijai atbilstīgi pierādījumi. Kā uzsvērts 138. apsvērumā, šāda kārtība būtībā ir diskriminējoša.

(190)

Turklāt lielākā daļa Komisijas pārbaudīto pārklājuma paplašināšanas konkursu klasificēti kā tādi, kuros nav ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips. Tomēr Komisija arī norādīja, ka nevar izslēgt iespēju, ka atsevišķi konkursi varētu būt tehnoloģiski neitrāli.

Tāpēc, pamatojoties uz 186. apsvērumā izklāstītajiem noteikumiem, Spānijai jānorāda un jāiesniedz pietiekami pierādījumi par konkrētiem tehnoloģiski neitrāliem konkursiem.

(191)

Ja autonomo kopienu rīkotajos pārklājuma paplašināšanas konkursos nav ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, kā tas bija aprakstītajā Estremaduras konkursā, šo konkursu uzvarētāji ir atgūstamā nelikumīgā atbalsta tiešie saņēmēji. Atgūstamā summa ir visa summa, ko piešķīra pārklājuma paplašināšanas konkursu uzvarētājiem. Ņemot vērā Spānijas sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka šādus konkursus rīkoja (vismaz) Andalūzijas, Estremaduras, Mursijas, Larjohas un Valensijas autonomās kopienas.

Uzņēmumi, kuriem jāatmaksā atbalsts

Atbalsta atgūšana

Atbalsta sniegšanas metode

Attiecīgā autonomā kopiena

Tiešie atbalsta saņēmēji

Autonomo kopienu rīkotā(-o) konkursa(-u), kurā(-os) netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, uzvarētājs(-i)

Visa summa, kas saņemta, uzvarot pārklājuma paplašināšanas konkursā(-os), kurā(-os) netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips

Līdzekļu nodošana konkursos izvēlētajiem atbalsta saņēmējiem

Andalūzija

Estremadura

Mursija

Larjoha

Valensija

(192)

Ja nelikumīgais atbalsts zemes tīkla modernizēšanas nolūkā piešķirts pilsētu padomēm, kuras darbojas kā tīkla operatori, atbalsta tiešās saņēmējas ir pilsētu padomes. Atgūstamā summa ir visa summa, ko pilsētu padomēm to tīkla pārklājuma paplašināšanas nolūkā piešķīra centrālās un reģionālās iestādes. Pamatojoties uz Spānijas sniegto informāciju, Komisija konstatēja, ka tas attiecas vismaz uz tām pilsētu padomēm, kuras atrodas Andalūzijas, Kanāriju salu, Estremaduras un Mursijas autonomajās kopienās (uzskaitījums nav izsmeļošs).

Uzņēmumi, kuriem jāatmaksā atbalsts

Atbalsta atgūšana

Atbalsta sniegšanas metode

Attiecīgā autonomā kopiena

Tiešie atbalsta saņēmēji

Pilsētu padomes, kuras darbojas kā tīkla operatori

Visa summa, ko iestādes piešķīra pārklājuma paplašināšanai

Līdzekļu nodošana atbalsta saņēmējam

Andalūzija

Kanāriju salas

Estremadura

Mursija

Piemērs

Mursijā, izmantojot reģiona un MITyC piešķirto finansējumu, pilsētu padomes organizēja gandrīz visus apzinātos 143 konkursus. Ja vien tie neattiecas uz de minimis atbalstu, tie būtu jāiekļauj šajā kategorijā.

(193)

To autonomo kopienu gadījumā, kurās pārklājumu paplašināja publisks uzņēmums, kas rīkojās kā tīkla operators, šis uzņēmums ir uzskatāms par tiešo atbalsta saņēmēju, un tam jāatmaksā piešķirtais atbalsts. Komisija noteikusi, ka šai kategorijai atbilst šādi uzņēmumi: Aragón Telecom, Gestión de Infraestructuras Públicas de Telecomunicaciones del Principado de Asturias, S.A., Multimedia de les Illes Balears S.A., Instituto Tecnologico de Canarias, Sociedad Regional de Cantabria I+D+I (IDICAN), Fundación Centro Tecnológico en Logística Integral de Cantabria (CTL), Promoción de Viviendas, Infraestructuras y Logística, S.A in Castilla y León (Provilsa), Redes de Telecomunicación Galegas Retegal, S.A.(Retegal), Obras Publicas y Telecomunicaciones De Navarra, S.A. (Opnatel), Itelazpi S.A., Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació (CTTI) Katalonijā un Agencia de Informática y Comunicaciones de la Comunidad de Madrid (AICCM). Atgūstamā summa ir visa summa, ko pārklājuma paplašināšanai piešķīra iestādes.

(194)

Tomēr nav izslēgts, ka šajos gadījumos publiskie uzņēmumi daļēji paplašināja pārklājumu paši un otru daļu uzticēja tīkla operatoram, kas uzvarēja konkursā. Tādā gadījumā nelikumīgais atbalsts faktiski tika nodots uzņēmumiem, kuri uzvarēja konkursos, tāpēc tie uzskatāmi par atbalsta saņēmējiem neatkarīgi no tā, ka šis atbalsts bija netiešs. Tāpēc, lai novērstu divkāršu atbalsta atgūšanu, nelikumīgo atbalstu atgūst no faktiskajiem atbalsta saņēmējiem, t. i., a) no publiskā uzņēmuma – pārklājuma paplašināšanai piešķirto summu, no kuras atņemti līdzekļi, ko pēc pārklājuma paplašināšanas konkursiem, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, nodeva tīkla operatoriem, un b) no tīkla operatoriem – summas, par kurām tika noslēgts līgums pēc attiecīgā publiskā uzņēmuma rīkotā pārklājuma paplašināšanas konkursa, kur netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips.

Uzņēmumi, kuriem jāatmaksā atbalsts

Atbalsta atgūšana

Atbalsta sniegšanas metode

Attiecīgā autonomā kopiena/attiecīgais publiskais uzņēmums/aptuvenā summa, ko publiskais uzņēmums saņēma pārklājuma paplašināšanai

Tiešie atbalsta saņēmēji

Publiskais uzņēmums

Visa summa, ko iestādes piešķīra pārklājuma paplašināšanai (attiecīgā gadījumā, atskaitot līdzekļus, ko tīkla operatoriem nodeva pēc pārklājuma paplašināšanas konkursiem, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips)

Laiks, kad iestādes nodeva līdzekļus

Aragona (Aragón Telecom, EUR 9 miljoni)

Astūrija (Gestión de Infraestructuras Públicas de Telecomunicaciones del Principado de Asturias SA, EUR 14 miljoni)

Baleāru salas (Multimedia de Illes Balears SA, EUR 4 miljoni)

Kanāriju salas (Instituto Tecnológico de Canarias, EUR 3,7 miljoni)

Kantabrija (Idican; CTL, EUR 3 miljoni)

Kastīlija-Leona (Provilsa, EUR 44 miljoni)

Katalonija (CTTI, EUR 52 miljoni)

Galīsija (Retegal, EUR 17 miljoni)

Madride (AICCM, EUR 3,6 miljoni)

Navarra (Opnatel, EUR 7 miljoni)

Basku zeme (Itelazpi, EUR 10 miljoni)

UN attiecīgā gadījumā

 

Netiešie saņēmēji

Publiskā uzņēmuma rīkoto konkursu, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips, uzvarētājs(-i)

Visa summa, kas tika saņemta, uzvarot pārklājuma paplašināšanas konkursos, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips

Līdzekļu nodošana konkursā izvēlētajam atbalsta saņēmējam

Piemērs

Madrides gadījumā – kā piemēru pārklājuma paplašināšanas konkursam, kurā netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes konkurss (skatīt 186. apsvērumu), minēja publiskā uzņēmuma (AICCM) rīkoto konkursu – uzņēmumam, ar kuru noslēdza līgumu, t. i., Retevision S.A., tika piešķirti EUR 3 622 744, un visa šī summa jāatgūst no Retevision kā no tehnoloģiju neitralitātes principam neatbilstīga konkursa uzvarētāja, un tā jāatņem no summas, kas jāatgūst no AICCM, t. i., publiskā uzņēmuma, kas ir tiešais atbalsta saņēmējs (109).

(195)

Pastāvīgais atbalsts ir paredzēts DTT tīklu uzturēšanai un ekspluatācijai. Šo tīklu operatori ir uzturēšanas un ekspluatācijas atbalsta saņēmēji. Tāpēc atbalsts jāatgūst no šiem tīkla operatoriem.

(196)

Ja atsevišķiem atbalsta saņēmējiem tika piešķirts finansējums, kas nepārsniedz Regulā (EK) Nr. 1998/2006 noteiktās robežvērtības, un tas atbilst visiem šīs regulas nosacījumiem, finansējums nav uzskatāms par valsts atbalstu un nav jāatmaksā.

(197)

Atgūšanu īsteno no datuma, kurā stājās spēkā atbalsta saņēmējiem piešķirtā priekšrocība, t. i., kurā atbalstu darīja pieejamu saņēmējiem, un, kamēr nav atgūta visa atbalsta summa, piemēro procentus.

7.   SECINĀJUMS

Komisija secina, ka Spānijas Karaliste nelikumīgi īstenoja atbalstu zemes televīzijas platformas operatoriem nolūkā paplašināt zemes ciparu televīzijas pārklājumu attālās un mazāk urbanizētās Spānijas teritorijās, pārkāpjot Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktu. Atbalstu, tostarp (pastāvīgo) atbalstu ekspluatācijai un uzturēšanai, atgūst no tiem platformas operatoriem, kuri ir tiešie vai netiešie atbalsta saņēmēji. Tas attiecas arī uz vietējām korporācijām, kuras darbojas kā platformas operatori,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts, kas zemes televīzijas platformas operatoriem piešķirts zemes ciparu televīzijas tīkla ieviešanai, uzturēšanai un ekspluatācijai II zonā un ko Spānija nelikumīgi īstenojusi, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, izņemot to atbalstu, kas piešķirts atbilstīgi tehnoloģiju neitralitātes kritērijam, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

Atsevišķais 1. pantā minētais atbalsts nav uzskatāms par atbalstu, ja piešķiršanas brīdī tas atbilda tobrīd piemērojamai regulai, kas pieņemta atbilstīgi Padomes Regulas (EK) Nr. 994/98 (110) 2. pantam.

3. pants

1.   Spānija no zemes ciparu televīzijas operatoriem atgūst 1. pantā minēto nesaderīgo atbalstu neatkarīgi no tā, vai šie operatori ir tiešie vai netiešie atbalsta saņēmēji.

2.   Atgūstamajām summām pieskaita procentus par periodu no dienas, kad summas nodotas saņēmējiem, līdz to faktiskās atgūšanas dienai.

3.   Procentu likmi aprēķina gan pamatsummai, gan procentiem saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (111) V nodaļu.

4.   Spānija no šā lēmuma paziņošanas dienas aptur visus neizmaksātos 1. pantā minētā atbalsta maksājumus.

4. pants

1.   Spānija 1. pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un efektīvi.

2.   Spānija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

3.   Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas Spānija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)

1. pantā minētā atbalsta saņēmēju sarakstu un atbalsta kopējo summu, ko saskaņā ar 1. pantā minēto shēmu saņēmis katrs no tiem, norādot to 6.2. iedaļā noteiktajās kategorijās;

b)

kopējo summu (pamatsummu un atgūšanas procentus), kas jāatgūst no katra saņēmēja;

c)

sīku aprakstu par jau īstenotajiem un plānotajiem šā lēmuma izpildes pasākumiem;

d)

dokumentus, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējiem pieprasīts atmaksāt atbalstu.

4.   Spānija informē Komisiju par to, kā norit valsts pasākumi, kas pieņemti šā lēmuma izpildei, līdz 1. pantā minētais atbalsts ir atgūts. Pēc Komisijas pieprasījuma tā nekavējoties sniedz informāciju par jau īstenotajiem un plānotajiem šā lēmuma izpildes pasākumiem. Tā arī sniedz sīku informāciju par atbalsta un procentu summām, ko atbalsta saņēmēji jau atmaksājuši.

5. pants

Šis lēmums adresēts Spānijas Karalistei.

Briselē, 2013. gada 19. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA


(1)  OV C 337, 14.12.2010., 17. lpp.

(2)  http://www.boe.es/boe/dias/2005/06/15/pdfs/A20562-20567.pdf

(3)  http://www.boe.es/boe/dias/2005/07/30/pdfs/A27006-27014.pdf

(4)  OV C 335, 11.12.2010., 8. lpp.

(5)  Skatīt 1. zemsvītras piezīmi.

(6)  Papildus piezīmēm par šo lietu Kastīlija-Lamanča vēlāk iesniedza arī apsvērumus par lietu C 24/10.

(7)  Astra apstrīdēja līguma laušanu Santanderas (Santander) pirmās instances tiesā (procedūra Nr. 1728/2009), kas 2011. gada 23. decembrī nolēma, ka Kantabrijas iestādēm jāizmaksā Astra kompensācija par nepamatotu līguma laušanu. Tiesa nekonstatēja, ka Astra būtu pārkāpis līguma noteikumus un tādējādi radījis pamatu līguma laušanai. Tiesa uzskatīja, ka viens no līguma laušanas iemesliem bija Spānijas centrālās valdības lēmums par valsts zemes ciparu televīzijas stratēģijas izstrādi. Skatīt Santanderas pirmās instances tiesas spriedumu Nr. 000313/2011.

(8)  Koncesijā paredzēta frekvences piešķiršana zemes apraidei.

(9)  Termini “platformas operatori” un “tīkla operatori” šajā lēmumā uzskatāmi par sinonīmiem.

(10)  Termins “Interneta protokola televīzija” attiecas uz televīzijas un video signālu izplatīšanas sistēmām, kuru darbību nodrošina elektronisko sakaru tīkls, kas izmanto interneta protokolu.

(11)  Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Kā pārvērst digitālo dividendi sociālajā labumā un ekonomikas izaugsmē” (COM(2009) 586) ierosināts, ka dalībvalstīm būtu jāpārtrauc izmantot 800 MHz frekvenču joslu lieljaudas apraides pakalpojumu vajadzībām un pilnīgi jāīsteno ES tehniskās harmonizācijas lēmums ES līmenī saskaņotā konkrētā termiņā.

(12)  Skatīt, piemēram: Francijas valsts atbalsts N666/09 – TNT piemērotās atbalsta shēmas grozījumi, N 111/06; Slovākijas valsts atbalsts N671/09 – pāreja uz ciparu TV apraidi Slovākijā; Spānijas valsts atbalsts SA.28685 (2011/NN) – ciparu televīzijas uztveršana Kantabrijā. Būtu arī jānorāda, ka ne visās Spānijas attālajās un mazāk urbanizētajās teritorijās, uz kurām attiecas izmeklēšana (“II zona”), bija iespējams pārraidīt televīzijas signālu ar DTT platformu, tāpēc tika nolemts atsevišķos apgabalos nodrošināt satelīta apraidi.

(13)  Valsts atbalsts SA.32619, Digitālās dividendes atbrīvošanas izraisītu zaudējumu kompensācija (OV C 213, 19.7.2012., 41. lpp.).

(14)  Aptuveni 26 bezmaksas valsts kanāli un aptuveni 30 reģionālie kanāli.

(15)  Skatīt 3. zemsvītras piezīmi.

(16)  Tajā noteikts, ka privātajām televīzijas raidorganizācijām to teritorijās līdz attiecīgajam datumam jānodrošina pārklājums 96 % iedzīvotāju, savukārt publiskajām televīzijas raidorganizācijām tika prasīts nodrošināt pārklājumu 98 % attiecīgo teritoriju iedzīvotāju. Televīzijas raidorganizācijām I zonā bija pienākums nodrošināt šim iedzīvotāju procentam zemes ciparu televīziju, tādējādi tām arī bija jāsedz izmaksas par tīkla pielāgošanu ciparu formātam. Tāpēc valsts atbalsts nebija vajadzīgs.

(17)  http://www.televisiondigital.es/Documents/PlanNacionalTransicionTDT.pdf

(18)  Vēlāk tos klasificēja kā I, II un III posmu.

(19)  http://www.boe.es/boe/dias/2008/03/06/pdfs/A13832-13834.pdf

(20)  Lēmums par finansējuma sadalījumu platjoslas attīstībai un televīzijas pielāgošanai ciparu formātam II zonā bija jāpieņem reģionālajām iestādēm.

(21)  Pamatlīgumus 2006. gadā, īstenojot plānu Avanza, parakstīja MITyC un autonomās kopienas.

(22)  http://www.boe.es/boe/dias/2009/07/02/pdfs/BOE-A-2009-10972.pdf

(23)  Skatīt, piemēram, pielikumu pamatlīgumam ar Andalūziju (Andalucía): http://www.boe.es/boe/dias/2009/10/28/pdfs/BOE-A-2009-17108.pdf.

(24)  Kopumā attiecībā uz pārklājuma paplašināšanu iestādes noslēdza vairāk nekā 600 līgumu, piemēram, pamatlīgumus, pielikumus u. c.

(25)  Piemēram, Estremadura, Astūrija, Kanāriju salas, Katalonija (Cataluña), Madride.

(26)  Piemēram, Aragona.

(27)  Piemēram, Aragona un Astūrija.

(28)  Estremadura.

(29)  No 516 konkursiem, kurus rīkoja visi reģioni, izņemot Kastīliju-Lamanču, Komisija analizēja 82 konkursu izlasi – 17 paplašināšanas konkursus un 65 piegādes konkursus. Tikai deviņus no tiem klasificēja kā tehnoloģiski neitrālus: trīs paplašināšanas konkursus (Kastīlijā-Leonā) un sešus piegādes konkursus (piecus konkursus Kanāriju salās un vienu konkursu Kantabrijā).

(30)  Izņemot Kastīliju-Lamanču.

(31)  Centrālo un reģionālo iestāžu (izņemot Basku zemes, kura pieprasīja piemērot noteikumus attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisku pakalpojumu) argumenti izklāstīti kopā kā Spānijas (vai Spānijas iestāžu) argumenti.

(32)  Tiesas 2003. gada 24. jūlija spriedums lietā C-280/00 Altmark Trans GMBH un Regierungspräsidium Magdeburg/Nahverkehrsgesellschaft Altmark GMBH (Recueil 2003, 1.–7747. lpp.).

(33)  Komisijas 2005. gada 28. novembra Lēmums 2005/842/EK par EK Līguma 86. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (OV L 312, 29.11.2005., 67. lpp.), un Kopienas nostādnes valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu (OV C 297, 29.11.2005., 4. lpp.) (“Nostādnes”).

(34)  Komisijas 2006. gada 15. decembra Regula (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.).

(35)  Konfidenciālie dati lēmuma tekstā ir norādīti ar […].

(36)  Astra uzskata, ka, pateicoties līdzekļiem, ko iestādes nodrošināja II zonas pasākumiem, Hispasat (satelīta pakalpojumu sniedzējs, kura līdzīpašnieks ir Abertis un kurš apkalpo III zonu) var bez papildu izmaksām nodrošināt satelīta jaudu televīzijas raidorganizācijām. Visbeidzot, Astra apgalvo, ka attiecīgais pasākums ir nodrošinājis Abertis ekskluzīvu iespēju izmantot saistības, kas jāievēro, III zonā.

(37)  Astra apgalvo, ka pasaulē ir ļoti daudz satelīta platformu lietotāju, kuri izmanto ierobežotu piekļuvi, un šīs sistēmas sarežģītība nav kavējusi tās ieviešanu.

(38)  Abertis atsaucas uz izmaksu analīzi, ko tas sagatavoja 2010. gada janvārī, lai salīdzinātu attiecīgās izmaksas par DTT un satelīta tehnoloģijas izmantošanu ciparu televīzijas pakalpojumu sniegšanai II zonā. Saskaņā ar analīzes rezultātiem kopējās DTT tehnoloģijas izmantošanas izmaksas desmit gadu periodā būtu aptuveni EUR 286 miljoni, savukārt satelīta tehnoloģijas izmantošana tikpat ilgā periodā izmaksātu aptuveni EUR 532 miljonus. Abertis iesniedza iekšējo analīzi ārējam grāmatvedības uzņēmumam, kas ziņojumā apstiprināja attiecīgos konstatējumus, taču arī norādīja, ka satelīta un DTT tehnoloģiju izmaksu aprēķini bija piesardzīgi. Tomēr abās analīzēs tika apstiprināta izmaksu salīdzinātāju atbilstība un secinājums, ka nodrošināt ciparu televīzijas pakalpojumus ar satelīta tehnoloģiju II zonā būtu ievērojami dārgāk nekā izmantot DTT, galvenokārt tāpēc, ka satelīta tehnoloģijas gadījumā lietotājiem būtu jāsedz lielākas ekonomiskās un sociālās izmaksas.

(39)  Saskaņā ar šīm analīzēm, ja attiecīgo pakalpojumu sniegšanai izmantotu satelīta tehnoloģijas, izmaksas būtu lielākas. Attiecīgās izmaksas būtu jāsedz televīzijas raidorganizācijām un vietējiem tīklu operatoriem, kā arī skatītājiem. Abertis sagatavotajā izmaksu analīzē arī secināts, ka, ja izmantotu satelīta tehnoloģiju, pāreju uz ciparu formātu pabeigtu aptuveni par sešiem mēnešiem vēlāk, jo II zonas lietotājiem būtu vajadzīgs laiks satelīta dekoderu, satelītšķīvju u. c. iegādei un uzstādīšanai. Tādējādi rastos papildu izmaksas saistībā ar paralēlo apraidi (analogās un ciparu platformas vienlaicīgu pārraidi) attiecīgajā periodā.

(40)  Šādas norādes ir atrodamas attiecīgajos centrālās valdības dokumentos. Konkrētāk, 2008. gada decembrī parakstītajos pamatlīgumos (Rūpniecības, tūrisma un tirdzniecības ministrijas un […] autonomās kopienas sadarbības pamatlīgums par Valsts plāna pārejai uz DTT izstrādi) ir uzskaitītas darbības, ko centrālās un reģionālās iestādes finansēs, lai nodrošinātu tādu ciparu televīzijas pārklājumu, kas būtu līdzvērtīgs esošajam analogās televīzijas pārklājumam. No vienas puses, līgumos ir atsauces uz esošajiem televīzijas raidorganizāciju modernizētajiem pārraides centriem (I zonā ieviestajiem DTT centriem), taču, no otras puses, tajos minēti arī “pārklājuma paplašinājumi” – papildu centri, kas būs jāievieš, lai nodrošinātu tādu pašu ciparu televīzijas pārklājumu. Tā kā pārraides centri vajadzīgi tikai DTT tehnoloģijas izmantošanai, kļūst skaidrs, ka plānotie pasākumi attiecas vienīgi uz DTT tehnoloģiju. Turklāt 2009. gada oktobrī–decembrī parakstītajos pamatlīgumu pielikumos ir minēts finansējums pārklājuma paplašināšanai. Pielikumos ir noteikts, kā būtu jāsaprot “pārklājuma paplašināšanas pasākumi”, tieši atsaucoties vienīgi uz zemes tehnoloģiju.

(41)  Sanāksmēs ar autonomajām kopienām MITyC pieminēja mērķi nodrošināt pāreju uz DTT arī II zonā. Par to liecina MITyC parakstīta prezentācija, kas ir publiski pieejama internetā – http://www.fenitel.es/asamblea08/PONENCIAS/4SETSI.pdf. To pierāda arī autonomo kopienu apgalvojumi, ko tās izteica, atbildot uz Komisijas pieprasījumu pēc informācijas. Autonomās kopienas atbildēs skaidri atsaucas uz Valsts pārejas plānu, kas pieņemts ar Karaļa Dekrētu 944/2005, un uz plānu Avanza. Skatīt, piemēram, Estremaduras atbildi: “Saskaņā ar … Karaļa Dekrētu 944/2005 …, ar ko apstiprina Valsts tehnisko plānu zemes ciparu televīzijai, kurā izklāstīta vietējā iniciatīva DTT pārklājuma paplašināšanai…”

(42)  Larjohas autonomās kopienas 2008. gada 30. jūlijā izsludinātais konkurss par aprīkojuma piegādi un Katalonijas autonomās kopienas 2008. gada 27. jūlijā izsludinātais konkurss SE/CTTI/06/08par pārklājuma paplašināšanu.

(43)  Skatīt, piemēram, Kastīlijas-Leonas iestāžu rezolūciju: RESOLUCIÓN de 24 de septiembre de 2012, de la Dirección General de Telecomunicaciones, por la que se anuncia la licitación del servicio: Contrato de servicios para la conservación y renovación tecnológica de las infraestructuras de televisión digital de la Junta de Castilla y León. Expte.: Serv 05-4/12; BOCYL 10 Octubre 2012.

(44)  Komisijas Lēmumi N622/03, Digitalisierungsfonds Austria; C25/04, DVB-T Berlin Brandenburg (62. punkts); C34/06 DVB-T North-Rhine Westphalia (83. punkts); C52/05 Mediaset (96. punkts).

(45)  Spriedums lietā T-196/04 Ryanair Ltd./Eiropas Komisija (Krājums 2007, II-2379. lpp., 88. punkts),spriedums lietā C-82/01P Aéroports de Paris/Komisija (Recueil 2002, I-9297. lpp., 107.–109. punkts un 121.–125. punkts).

(46)  Skatīt spriedumu apvienotajās lietās T-443/08 un T-455/08 Freistaat Sachsen un Land Sachsen-Anhalt (T-443/08) un Mitteldeutsche Flughafen AG un Flughafen Leipzig-Halle GmbH (T-455/08)/Eiropas Komisija (Krājums 2011,II-1311. lpp., 115. punkts), kurā Tiesa nosaka: “Faktam, ka darbību nenodrošina privāti saimnieciskās darbības subjekti vai ka tā nav rentabla, nav nozīmes saimnieciskās darbības kvalificēšanas ietvaros…”

(47)  Komisijas paziņojums par Eiropas Savienības atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (OV C 8, 1.1.2012., 4. lpp.).

(48)  Spriedums lietā C-364/92 SAT/Eurocontrol (Recueil 1994, I-43. lpp., 19.–30. punkts) un lietā C-113/07 P Selex (Krājums 2009, I-2207. lpp.).

(49)  Spriedums lietā C-343/95 Calì & Figli (Recueil 1997, I-1547. lpp., 22. punkts).

(50)  Spriedums lietā T-155/04 Selex (Krājums 2006, II-4797. lpp., 73.–82. lpp.), ko apstiprina spriedums lietā C-113/07 Selex (Krājums 2009,I-2307. lpp.).

(51)  Kā izklāstīts 2.1.3. iedaļā, publiskajām televīzijas raidorganizācijām ir pienākums nodrošināt pārklājumu 98 % iedzīvotāju, tāpēc tām bija jāsedz II zonas pārklājuma paplašināšanas izmaksas. Turklāt valsts publiskos televīzijas kanālus (RTVE) un reģionālos publiskos kanālus pārraida citā tīklā. Privātās televīzijas raidorganizācijas izmanto vienas frekvences tīkla (SFN) signālu, savukārt publiskās televīzijas raidorganizācijas izmanto Red Global Española (RGE) tīklu. Šo atšķirību dēļ katra tīkla vajadzībām jāizmanto atšķirīgs zemes televīzijas aprīkojums.

(52)  Piemēram, Aragon telecom, Gestión de Infraestructuras Públicas de Telecomunicaciones del Principado de Asturias, S.A., Multimedia de les Illes Balears S.A., Instituto Tecnologico de Canarias, Sociedad Regional de Cantabria I+D+I (IDICAN), RETEGAL un Itelazpi ir publiski uzņēmumi, kuriem uzticēja pārklājuma paplašināšanu, un tāpēc tie rīkoja konkursus par vajadzīgā aprīkojuma piegādi pārraides centru pielāgošanai ciparu formātam. Fundación Centro Tecnológico en Logística Integral de Cantabria, Centre de Telecomunicacions i Tecnologies de la Informació in Catalunya un Agencia de Informatica y Comunicaciones de la Comunidad de Madrid tika uzticēts organizēt konkursus par DTT pārklājuma paplašināšanu, tāpēc paplašināšanu veica konkursu uzvarētāji. Navarras (Navarra) uzņēmumam OPNATEL tika uzticēts veikt paplašināšanu, un tas iegādājās vajadzīgo aprīkojumu, nerīkojot konkursus.

(53)  Piemēram, Andalūzija, Kastīlija-Leona, Estremadura, Mursija, Larjoha un Valensija (Valencia).

(54)  Kā paskaidrots 33. apsvērumā, uzņēmumiem, kuri uzvarēja pārklājuma paplašināšanas konkursos, tika uzticēts nodrošināt un daudzos gadījumos arī izveidot darbspējīgu DTT tīklu. Tāpēc tiem bija jāveic tādi uzdevumi kā tīkla izstrāde un ar to saistītie inženiertehniskie darbi, signāla pārraide, tīkla izvietošana, kā arī vajadzīgā aprīkojuma nodrošināšana. Savukārt, ja tīkli jau bija izveidoti, tika rīkoti konkursi par aparatūras piegādi. Šo konkursu uzvarētājiem bija jāmodernizē tīkls ar vajadzīgo aprīkojumu, t. i., jāpiegādā, jāuzstāda un jāaktivizē aprīkojums.

(55)  Piemēram, Abertis un Retevision uzvarēja Estremaduras un Kastīlijas-Leonas pārklājuma paplašināšanas konkursos, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips un kuru kopējā summa bija EUR […] miljoni.

(56)  Andalūzija, Kanāriju salas, Estremadura, Mursija.

(57)  Kā izklāstīts 21. apsvērumā, Abertis dominē zemes platformas bezmaksas televīzijas signālu pārraides tirgū I zonā un ar tā meitasuzņēmuma Hispasat starpniecību – arī III zonā. Līdz ar zemes ciparu televīzijas pārklājuma ieviešanu II zonā Abertis turpinās kontrolēt bezmaksas televīzijas signālu nodrošināšanu visā valstī. Astra ienākšana II zonas tirgū nākotnē varētu palielināt platformu konkurenci arī I un III zonā. Analoģijai – vairāki pētījumi liecina, ka satelīta operatoru ienākšana ASV televīzijas tirgū veicināja tādus ieguvumus kā cenu samazināšanu un pakalpojumu kvalitātes palielināšanu. Pirms tirgū sāka darboties satelīta operatori, kabeļtelevīzijas uzņēmumiem vietējās ģeogrāfiskajās teritorijās bija monopols. Salīdzinājumam skatīt, piemēram, Chenghuan Sean Chu, The effect of satellite entry on cable television prices and product quality (Kā satelīta operatoru ienākšana tirgū ir ietekmējusi kabeļtelevīzijas cenas un produktu kvalitāti), RAND Journal of Economics, 41. sēj., Nr. 4, 2010. g. ziema, 730.–764. lpp.

(58)  Tas attiecināms uz Retevision – tas pilnīgi pieder Abertis un uzvarēja Madrides un Katalonijas pārklājuma paplašināšanas konkursos, kuros netika ievērots tehnoloģiju neitralitātes princips un kuru kopējā summa bija EUR […] miljoni.

(59)  Atbalsts Nr. C 52/05 – Ciparu dekoderi Itālijā (OV C 118, 19.5.2006., 10. lpp., un OV L 147, 8.6.2007., 1. lpp.).

(60)  Daži konkursu uzvarētāju uzņēmumu piemēri: Tredess, kas ir ciparu pārraides aprīkojuma ražotājs un pieder uzņēmumu grupai Televes Group, kura ražo arī ciparu satelīta televīzijas uztvērējus, antenas, satelītšķīvjus (salīdzinājumam: http://www.tredess.com un http://www.televes.es.), līdzīgi arī Mier (http://www.mier.es), Elecnor (http://www.elecnor.es/es.negocios.infraestructuras/telecomunicaciones), Itelsis, BTESA, Axion, Retegal, Itelazpi, Telecom CLM.

(61)  II zonas pārklājuma paplašināšanas konkursu specifikācijās nereti prasīti arī darbgatavi risinājumi, kuru vajadzībām jāintegrē, jāuzstāda un jānodrošina vairākas aprīkojuma komponentes (šķīvis, antena, raidītājs, satelītuztvērējs). Vairumā gadījumu nodrošinātais risinājums ietvēra satelītuztvērēja aprīkojumu, lai varētu saņemt ciparu signālu, ko televīzijas raidorganizācijas jau pārraidīja pa satelītu.

(62)  Kā noteikts Protokolā par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs, kas kā pielikums pievienots Amsterdamas līgumam.

(63)  Inter alia Ley 31/1987, de 18 diciembre, de Ordenación de las Telecomunicaciones; Karaļa 14. jūnija Dekrēts 529/2002, ar ko reglamentē to, kā tiek sniegti būtiski pakalpojumi saistībā ar atbalsta tīklu televīzijas pārraides pakalpojumu sniegšanai streika laikā (Decreto Ley 529/2002, de 14 de junio, por el que se garantiza la prestación del servicio esencial relativo a la red soporte de los servicios de difusión de televisión en situación de huelga); Augstākās tiesas (Tiesā izskatītās lietas (Judicial Review court), 3. nodaļa) 2009. gada 23. jūlija nolēmumi (JUR 2009\381376), otrais juridiskais pamats; un 2009. gada 18. decembra nolēmumi (RJ 2010\2313), trešais juridiskais pamats: “Sabiedrības interesēs nenoliedzami ir valsts televīzijas kanālu paplašināšanas un universāla pārklājuma garantēšana attālās un izolētās valsts teritorijās (lai nodrošinātu līdzvērtību ar reģioniem, kuriem nav šādu iezīmju), uz kurām neattiecas televīzijas operatoru saistības.”

(64)  Ley 11/1998, de 24 de abril, General de Telecomunicaciones.

(65)  Tostarp pakalpojumiem, kas ir saistīti ar sabiedrības aizsardzību, civilo aizsardzību un telefonijas tīkla ekspluatāciju.

(66)  Ley32/2003, de 3 de noviembre, General de Telecomunicaciones.

(67)  Šā likuma 2. panta 1. punktā noteikts: “Telesakaru pakalpojumi ir vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumi, ko sniedz atbilstīgi brīvas konkurences noteikumiem.”

(68)  Likuma Nr. 32/2003 II pielikumā sniegtas precīzas un tehnoloģiski neitrālas telesakaru un elektronisko sakaru tīkla definīcijas. “Telesakari: jebkāda zīmju, signālu, rakstzīmju, attēlu un skaņu vai informācijas jebkāda veida pārraide, emisija vai uztveršana, izmantojot vadu, radioelektriskās, optiskās vai citas elektromagnētiskās sistēmas.”“Elektronisko sakaru tīkli” ir pārraides sistēmas un attiecīgos gadījumos komutācijas un maršrutēšanas aprīkojums un citi resursi, ar kuriem var pārraidīt signālus, izmantojot vadus, radioviļņus, optiskos vai citus elektromagnētiskos līdzekļus, tostarp satelīta tīklus, fiksētos (ķēžu un pakešu komutācijas, tostarp Internetu) un mobilos zemes sakaru tīklus un elektrības kabeļu sistēmas, ciktāl tos izmanto, lai raidītu signālus, tīklus, ko izmanto radio un televīzijas apraidei, un kabeļtelevīzijas tīklus neatkarīgi no raidītās informācijas veida.

(69)  Konvenciju 6. un 7. apsvērums un 5. pants.

(70)  Pētījums netika darīts pieejams Komisijai.

(71)  Hispasat šos pakalpojumus sniedz, palīdzot nodrošināt DTT tīkla darbību II zonā.

(72)  Piemēram, Francija.

(73)  Piemēram, Antena 3, Cuatro, Telecinco, La Sexta, La Siete, Teledeporte, TVE, La2, Canal 24 horas.

(74)  Televīzijas tirgus analīze, ko Spānija iesniedza, kad tika paziņots par pasākumu “Digitālās dividendes atbrīvošanas izraisītu zaudējumu kompensācija”, SA.32619 (2011/N).

(75)  Spriedums lietā T-55/99, Confederación Espanola de Transporte de Mercancias (CETM)/Eiropas Kopienu Komisija (Recueil 2000, II-3207. lpp.).

(76)  COM(2002) 263 galīgā redakcija, E-Eiropa 2005 –informācijas sabiedrība visiem; COM(2003) 541 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums par pāreju no analogās apraides un ciparu formāta apraidi (no “pārslēgšanas” uz ciparu formātu līdz analogā formāta “atslēgšanai”)un COM(2005) 204 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums par pārejas no analogās apraides uz ciparu formāta apraidi paātrināšanu.

(77)  Skatīt “Mazāks un mērķtiecīgāks valsts atbalsts: plāns valsts atbalsta reformai 2005.–2009. gadam”, COM(2005) 107 galīgā redakcija.

(78)  Skatīt inter alia N622/03 Digitalisierungsfonds – Austrija (OV C 228, 17.9.2005., 12. lpp.); C25/04 Zemes ciparu apraides televīzijas (DVB-T) ieviešana Berlīnē un Brandenburgā – Vācija (OV L 200, 22.7.2006., 14. lpp.); C24/04 Ciparu virszemes televīzija Zviedrijā (OV L 112, 30.4.2007., 77. lpp.); C52/05 Ciparu dekoderi Itālijā (OV L 147, 8.6.2007., 1. lpp.); N270/06 Subsīdijas ciparu dekoderiem ar API – Itālija (OV C 80, 13.4.2007., 3. lpp.); N107/07 Subsīdijas IdTV – Itālija (OV C 246, 20.10.2007., 2. lpp.); C34/06 Zemes ciparu televīzijas (DVB-T)ieviešana Ziemeļreinā-Vestfālenē (OV L 236, 3.9.2008., 10. lpp.); SA.28685 Captación de Televisión Digital en Cantabria – Spānija (OV C 119, 24.4.2012., 1. lpp.).

(79)  Skatīt 132. punktu Komisijas Lēmumā C25/04, Zemes ciparu apraides televīzijas (DVB-T) ieviešana Berlīnē un Brandenburgā – Vācija (OV L 200, 22.7.2006., 14. lpp.).

(80)  COM(2002) 263 galīgā redakcija, E-Eiropa 2005 – informācijas sabiedrība visiem.

(81)  COM(2003) 541 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums par pāreju no analogās apraides un ciparu formāta apraidi (no “pārslēgšanas” uz ciparu formātu līdz analogā formāta “atslēgšanai”) un COM(2005) 204 galīgā redakcija, Komisijas paziņojums par pārejas no analogās apraides uz ciparu formāta apraidi paātrināšanu.

(82)  COM(2005) 229 galīgā redakcija, 2005. gada 1. jūnijs.

(83)  Skatīt 77. zemsvītras piezīmi.

(84)  2009. gada 6. oktobra spriedums lietā T-8/06 FAB Fernsehen aus Berlin GmbH/Komisija (Krājums 2009, II-196. lpp.); 2011. gada 15. septembra spriedums lietā C-544/09P Vācija/Komisija (vēl nav publicēts); 2010. gada 15. jūnija spriedums lietā T-177/07 Mediaset SpA/Komisija (Krājums 2010, II-2341. lpp.) un 2011. gada 28. jūlija spriedums lietā C-403/10 P Mediaset SpA/Komisija.

(85)  Skatīt 12. zemsvītras piezīmi.

(86)  Ar šādu pētījumu tika pamatota konkrētas tehnoloģijas izvēlē platjoslas lietā. Skatīt Komisijas Lēmumu N222/06 – Atbalsts digitālās plaisas mazināšanai Sardīnijā (OV C 68, 24.3.2007., 6. lpp.).

(87)  Apvienotā Karaliste izvēlējās nodrošināt vietējās televīzijas pakalpojumus ar DTT, pamatojoties uz Apvienotās Karalistes regulatora OFCOM sagatavotu ex ante pētījumu un ex ante apspriešanos ar tirgus dalībniekiem. Tāpēc Komisija neuzstāja, ka ir jārīko tehnoloģiski neitrāls konkurss. SA.33980 (2012/N) – Vietējā televīzija Apvienotajā Karalistē, http://ec.europa.eu/competition/state_aid/cases/244689/244689_1425664_116_2.pdf.

(88)  Lai gan tehnoloģiski neitrālajā konkursā, ko sākotnēji rīkoja Kantabrijā, trīs konsorciji (Castilla-La-Mancha Telecom, Telefónica un Astra) iesniedza piedāvājumu, kurā bija paredzēts satelīta risinājums, neviens no šiem uzņēmumiem – un arī citi tādu platformu, kas nav DTT, operatori – nepiedalījās pārējos konkursos.

(89)  Hispasat, kura līdzīpašnieki ir Abertis un Spānijas valdība, sniedz pakalpojumus atsevišķās II zonas autonomajās kopienās. Piemēram, 16 Kanāriju salu ciematos, kuri atrodas II zonā, bezmaksas televīziju nodrošina ar satelītu. Kastīlijā-Leonā televīziju šādi nodrošina aptuveni 9000 cilvēku. Tā kā Abertis ir atbildīgs par satelīta uztvērēju kontroli visās teritorijās, kurās ir zemes tīkls, un tas neļauj citiem satelīta uztvērējiem izveidot savienojumu ar šiem uztvērējiem, tikai Hispasat var piedāvāt attiecīgos DTT pārraides pakalpojumus zemes torņu darbības nodrošināšanai.

(90)  Piemēram, Francijā, Apvienotajā Karalistē, Itālijā, Slovākijā.

(91)  Kā uzsvērts valsts tiesas spriedumā. Skatīt zemsvītras piezīmi 7. lappusē.

(92)  Skatīt 13. zemsvītras piezīmi.

(93)  http://stakeholders.ofcom.org.uk/consultations/second-coexistence-consultation/

(94)  Saskaņā ar Astra aprēķiniem pašreiz tiek pārraidīti tikai 415 vietējie kanāli.

(95)  Satelīta signālu var pārraidīt visā Spānijas teritorijā. Taču zemes platformas gadījumā, lai paplašinātu ģeogrāfisko pārklājumu, jāuzstāda papildu atkārtotāji un/vai retranslācijas torņi.

(96)  Spriedums lietās T-195/01 un T-207/01 Gibraltar (Recueil 2002, II-2309. lpp., 109.–111. lpp.).

(97)  Izņemot Mursiju, kas par pasākumu paziņoja pēc tā īstenošanas.

(98)  Spriedums lietā C-70/72 Komisija/Vācija (Recueil 1973, 00813. lpp., 13. punkts).

(99)  Spriedums apvienotajās lietās C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānija/Komisija (Recueil 1994, I-4103. lpp., 75. punkts).

(100)  Spriedums lietā C-75/97 Beļģija/Komisija (Recueil 1999, I-3705. lpp., 64.–65. punkts).

(101)  OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(102)  DTT pārsūtīšanas un apraides pakalpojuma sniegšanai vajadzīgā aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un palaišana attiecībā uz sešiem valsts programmu blokiem (valsts vispārējam tīklam, vienas frekvences tīklam) un autonomās kopienas programmu blokiem tajās Estremaduras daļās, uz kurām attiecas Valsts plāna pārejai uz DTT II posms. Lieta SU-28/2009.

(103)  DTT pārsūtīšanas un apraides pakalpojuma sniegšanai vajadzīgā aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un palaišana attiecībā uz sešiem valsts programmu blokiem (Red Global Estatal (valsts vispārējais tīkls), Red de Frecuencia Unica (vienas frekvences tīkls)) un autonomās kopienas programmu blokiem turpmāk “RGE”, “SFN” un “AUT”) tajās Estremaduras daļās, uz kurām attiecas Valsts plāna pārejai uz DTT II posms. Tajā paredzētas šādas darbības: a) pakalpojuma atbalstam vajadzīgo tehnisko apraides un izplatīšanas tīklu izstrāde; b) ierosinātajam tīklam vajadzīgā aprīkojuma piegādes plānošana; c) tīkla ieviešana, tostarp vajadzīgā aprīkojuma un infrastruktūras uzstādīšana un palaišana. Piegādājamajam aprīkojumam jābūt darbgatavam.

(104)  Otrā lappuse, 5. punkts: “Galvenais uzdevums ir paplašināt un garantēt visiem to rajonu, uz kuriem attiecas Estremaduras II posms, iedzīvotājiem zemes ciparu televīzijas (DTT) pārklājumu, kura apmērs būtu pēc iespējas tuvu 100 %. Ja tiek izpildītas minimālās prasības, tīkla arhitektūrai vai izmantojamajai(-ām) tehnoloģijai(-ām) netiek piemēroti ierobežojumi.”

Desmitā lappuse, 7. punkts: “Konkursa dalībniekiem piedāvājumos jāiekļauj ierosinātā izplatīšanas tīkla arhitektūra, kurai jāatbilst apraides tīklam. Attiecībā uz katru programmu bloku tiek meklēts labākais šā pakalpojuma sniegšanas risinājums, pastāvīgi ņemot vērā ekonomiskas un tehnoloģiskas optimizācijas kritērijus.”

(105)  Komisija noteikusi, ka šajā kategorijā iekļaujams arī Junta de Andalucía rīkotais konkurss Nr. 2009/000127 un Junta de Extremadura rīkotais konkurss Nr. S-004/10/10.

(106)  Līguma “Projektu izstrāde un vajadzīgās infrastruktūras un sakaru aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un palaišana zemes ciparu televīzijas (DTT) signāla pārklājuma paplašināšanai Madrides autonomajā kopienā” tehniskās specifikācijas. Jānoslēdz, īstenojot parasto vienkāršoto procedūru, kurā ņemti vērā vairāki kritēriji. Lieta Nr. ECON/000572/2008.

(107)  Ceturtā lappuse, 2. un 8. punkts: “Galvenais uzdevums ir, veicot tālāk aprakstītos darbus, paplašināt un garantēt visiem Madrides autonomās kopienas iedzīvotājiem zemes ciparu televīzijas (DTT) pārklājumu, kura apmērs būtu pēc iespējas tuvu 100 %. Lai veicinātu DTT uztveršanu pārklājuma teritorijās, ieteicams, lai pārraides centru novietojums atbilstu ēku pašreizējo satelītšķīvju orientācijai, lai pilsoņiem nebūtu jāuzstāda jauni šķīvji vai jāpārorientē esošie. Tāpēc konkursa dalībnieku priekšlikumā būtu jānorāda, kā tie risinās šo aspektu.” Divpadsmitā lappuse, 4. punkts: “Mikropārraidītāju/mikroraidītāju projektē atbilstīgi šādām specifikācijām…”

Trešā lappuse, 3. punkts: “… vajadzīgās infrastruktūras un sakaru aprīkojuma piegāde, uzstādīšana un palaišana zemes ciparu televīzijas (DTT) signāla pārklājuma paplašināšanai Madrides autonomajā kopienā, tostarp visas darbības saistībā ar tehnisko projektu izpildi un uzstādīto iekārtu, kuras nodrošina ieviestās infrastruktūras darbību, novērtēšanu, uzturēšanu, ekspluatāciju un pārvaldību, kā arī darbības, kas jāveic, lai izplatītu institucionālu informāciju zemes ciparu televīzijas veicināšanai.”

(108)  Devītā lappuse 8. punkts: “Pārraides tīkls, kuru piedāvā zemes ciparu televīzijas pārklājuma nodrošināšanai, tiks precizēts, pamatojoties uz atslēgšanas grafiku un pieejamo budžeta piešķīrumu.”

(109)  Komisija noteica, ka šajā kategorijā inter alia ietilpst arī šādi konkursi – divi konkursi, kurus 2009. gadā rīkoja Provilsa un kuros uzvarēja Retevision SA un Telvent Energía S.A.; konkurss Nr. SE/CTTI/06/08, kuru rīkoja CTTI un kurā uzvarēja Abertis S.A., konkurss Contratación del suministro de la fase II y III para la extensión de la TDT en Aragón, kuru 2009. gada jūnijā rīkoja Aragón Telecom un kurā uzvarēja Abertis.

(110)  OV L 142, 14.5.1998., 1. lpp.

(111)  OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.


PIELIKUMS

II zonas publiskie izdevumi par DTT ieviešanu, sadalīti pa Spānijas reģioniem (autonomajām kopienām, izņemot Kastīliju-Lamanču)

BUDŽETS (EUR)

Reģions (autonomā kopiena)

MYTIC tiešās subsīdijas (1)

MYTIC aizdevumi ar izdevīgiem nosacījumiem (1)

Reģionālie fondi (1)

Vietējie fondi (1)

Pastāvīgās izmaksas (2009–2011) (1)

Kopējais finansējums

Kopējā summa, kas piešķirta organizētajos konkursos (2)

Kopējie publiskie izdevumi (3)

ANDALUCIA

4 668 500,00

1 220 690,00

8 712 873,00

491 203,00

2 250 479,00

15 093 266,00

3 678 242,17

15 093 266,00

ARAGON

5 900 000,00

8 700 000,00

5 400 000,00

5 000 000,00

20 000 000,00

16 281 754,30

20 000 000,00

ASTURIAS

13 430 787,00

353 535,00

2 129 698,00

13 784 322,00

13 784 322,00

13 784 322,00

BALEARES

913 034,00

763 034,00

913 034,00

3 294 429,02

3 294 429,02

CANARIAS

2 905 766,26

1 130 595,85

1 792 402,57

5 828 764,68

5 284 331,67

5 828 764,68

CANTABRIA

3 229 500,00

3 851 949,80

622 449,00

860 850,00

7 703 898,80

6 355 613,68

7 703 898,80

CASTILLA Y LEON

13 830 850,00

20 316 585,73

10 324 906,71

6 716 000,00

37 756 342,44

37 756 342,44

37 756 342,44

CATALUÑA

13 838 368,00

26 024 223,00

NAV DATU

NAV DATU

39 862 591,00

52 316 794,34

52 316 794,34

CEUTA

54 000,00

91 786,17

10 000,00

NAV DATU

155 786,17

50 000,00

155 786,17

EXTREMADURA

2 238 250,00

7 800 000,00

18 718,00

10 056 968,00

9 549 379,74

10 056 968,00

GALICIA

6 083 300,00

5 000 000,00

6 003 336,00

873 000,00

17 086 636,00

12 644 112,98

17 086 636,00

MADRID

554 200,00

3 068 444,00

3 622 644,00

3 622 744,00

3 622 644,00

MELILLA

254 000,00

NAV DATU

2 000,00

NAV DATU

NAV DATU

256 000,00

256 000,00

MURCIA

135 750,00

2 478 700,00

40 188,00

212 371,00

2 654 638,00

2 788 407,32

2 788 407,32

NAVARRA

316 850,00

6 675 028,00

4 256 508,39

6 991 878,00

6 991 878,00

6 991 878,00

LA RIOJA

1 229 350,00

3 000 000,00

3 737 425,00

944 000,00

7 966 775,00

5 766 775,00

7 966 775,00

PAIS VASCO

2 487 800,00

9 802 703,00

2 425 000,00

1 508 308,00

14 715 503,00

179 000,00

14 715 503,00

VALENCIA

1 822 250,00

13 384 248,94

818 280,30

586 234,17

679 500,00

16 611 013,41

15 412 499,00

16 611 013,41


Informācija par saņemtajām, atgūstamajām un jau atgūtajām atbalsta summām

Atbalsta saņēmēja identitāte

Kopējā atbalsta summa, kas saņemta saskaņā ar shēmu (4)

Kopējā atgūstamā atbalsta summa (4)

(pamatsumma)

Kopējā jau atmaksātā atbalsta summa (4)

Pamatsumma

Atgūšanas procenti

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 


(1)  Summas, ko izmeklēšanas laikā paziņoja Spānijas centrālās un reģionālās iestādes.

(2)  To līdzekļu summa, kas nodoti sekmīgajiem solītājiem pēc konkursu iesniegšanas Komisijai.

(3)  Tikai tie dati, kas saņemti no četriem reģioniem (zaļā krāsā), ļauj precīzi noteikt valsts atbalsta summu, jo gan i) iestāžu piešķirto līdzekļu paziņotā summa, gan ii) to līdzekļu kopsumma, kas nodoti pēc Komisijai iesniegtajiem konkursiem, sakrīt. Grūtību iegūt precīzu informāciju no citiem reģioniem dēļ tiek uzskatīts, ka valsts atbalsta summa, kas piešķirta konkrētā reģionā, ir augstākā no divām paziņotajām summām: i) iestāžu piešķirto līdzekļu kopsumma vai ii) to līdzekļu kopsumma, kas nodoti pēc Komisijai iesniegtajiem konkursiem.

(4)  Miljonos valsts valūtas.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

23.7.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 217/88


LĒMUMS Nr. 2, KO PIEŅĒMUSI REĢIONĀLĀS KONVENCIJAS PAR EIROPAS UN VIDUSJŪRAS REĢIONA VALSTU PREFERENCIĀLIEM IZCELSMES NOTEIKUMIEM APVIENOTĀ KOMITEJA

(2014. gada 21. maijs),

par Moldovas Republikas pieteikumu kļūt par Līgumslēdzēju pusi Reģionālajā konvencijā par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem

(2014/490/ES)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (1),

tā kā:

(1)

Reģionālās konvencijas par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem (“konvencija”) 5. panta 1. punktā paredzēts, ka trešā persona var kļūt par konvencijas Līgumslēdzēju pusi ar noteikumu, ka šai kandidātvalstij vai teritorijai ar vismaz vienu no Līgumslēdzējām pusēm ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums, kurā paredzēti preferenciāli izcelsmes noteikumi.

(2)

Moldovas Republika 2013. gada 17. jūlijā konvencijas depozitāram iesniedza rakstisku pieteikumu par pievienošanos konvencijai.

(3)

Moldovas Republika ir puse Centrāleiropas brīvās tirdzniecības nolīgumā starp Albāniju, Bosniju un Hercegovinu, bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Moldovas Republiku, Melnkalni, Serbiju un Kosovu (2). Tādējādi Moldovas Republikā ir spēkā brīvās tirdzniecības nolīgums ar sešām konvencijas Līgumslēdzējām pusēm un tā atbilst konvencijas 5. panta 1. punkta nosacījumam, kas jāizpilda, lai kļūtu par Līgumslēdzēju pusi.

(4)

Konvencijas 4. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzēts, ka Apvienotā komiteja ar lēmumu pieņem aicinājumus trešām personām pievienoties konvencijai.

(5)

Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste ir informējušas Apvienotās komitejas sekretariātu, ka nav spējušas pabeigt savas iekšējās procedūras pirms 21. maija sanāksmes un ka saskaņā ar konvencijas 4. panta 4. punktu tas, vai tās pieņem lēmumu šajā sanāksmē, ir atkarīgs no šo procedūru pabeigšanas,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Moldovas Republika tiek aicināta pievienoties Reģionālajai konvencijai par Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 1. septembrī.

Briselē, 2014. gada 21. maijā

Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

P.-J. LARRIEU


(1)  OV L 54, 26.2.2013., 4. lpp.

(2)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.