ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Regula (ES) Nr. 788/2014 (2014. gada 18. jūlijs), ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem un atzīšanas atsaukšanu kuģu inspekcijas un apskates organizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu ( 1 ) |
|
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
|
2014/476/ES |
|
|
* |
||
|
|
2014/477/ES |
|
|
* |
||
|
|
IETEIKUMI |
|
|
|
2014/478/ES |
|
|
* |
Komisijas Ieteikums (2014. gada 14. jūlijs) par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus un novērstu nepilngadīgo iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs ( 1 ) |
|
|
|
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/1 |
Paziņojums attiecībā uz Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību, stāšanos spēkā
Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (1), stājas spēkā 2014. gada 3. aprīlī.
(1) OV L 89, 25.3.2014., 7. lpp.
REGULAS
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/2 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 783/2014
(2014. gada 18. jūlijs),
ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 269/2014 par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (1),
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Ar Padomes Regulu (ES) Nr. 269/2014 (2) tiek īstenoti konkrēti pasākumi, kas paredzēti Lēmumā 2014/145/KĀDP, un tiek paredzēta naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana konkrētām fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par tādu darbību vai politiku aktīvu atbalstu vai īstenošanu, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā, vai kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, un ar tām saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām Krimā vai Sevastopolē, kuru īpašumtiesības ir nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem, vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir guvušas labumu no šādas nodošanas. |
(2) |
Eiropadome 2014. gada 16. jūlijā vienojās paplašināt ierobežojošos pasākumus, lai vērstos pret vienībām, tostarp no Krievijas Federācijas, kas materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte un neatkarība. |
(3) |
2014. gada 18. jūlijā Padome pieņēma Lēmumu 2014/475/KĀDP (3), ar ko groza Lēmumu 2014/145/KĀDP un paredz grozītus sarakstā iekļaušanas kritērijus, lai ļautu iekļaut juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas suverenitāte, teritoriālā integritāte un neatkarība. |
(4) |
Šis grozījums ietilpst Līguma darbības jomā un tāpēc – jo īpaši, lai nodrošinātu to vienādu piemērošanu visās dalībvalstīs, – to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības. |
(5) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 269/2014 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. I pielikumā iekļauj:
a) |
fiziskas personas, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai aktīvi atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte vai drošība Ukrainā, vai tiek kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, un ar tām saistītās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras; |
b) |
juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība; vai |
c) |
Krimā vai Sevastopolē esošas juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuru īpašumtiesības ir nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem, vai juridiskās personas, vienības vai struktūras, kuras ir guvušas labumu no šādas nodošanas.” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 18. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.
(2) Padomes Regula (ES) Nr. 269/2014 (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 6. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2014/475/KĀDP (2014. gada 18. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 28. lpp.).
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/4 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 784/2014
(2014. gada 15. jūlijs),
ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot pikšas Savienības un starptautiskajos ūdeņos VIb, XII un XIV zonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 15. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
12/TQ43 |
Dalībvalsts |
Īrija |
Krājums |
HAD/6B1214 |
Suga |
Pikša (Melanogrammus aeglefinus) |
Zona |
Savienības un starptautiskie ūdeņi VIb, XII un XIV zonā |
Aizlieguma datums |
25.6.2014. |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/6 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 785/2014
(2014. gada 15. jūlijs),
ar ko nosaka aizliegumu Nīderlandes karoga kuģiem zvejot mencas Skagerakā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 15. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 2014. gada 20. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
13/TQ43 |
Dalībvalsts |
Nīderlande |
Krājums |
COD/03AN. |
Suga |
Menca (Gadus Morhua) |
Zona |
Skageraks |
Aizlieguma datums |
26.6.2014. |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/8 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 786/2014
(2014. gada 15. jūlijs),
ar ko nosaka aizliegumu Īrijas karoga kuģiem zvejot Ziemeļatlantijas argentīnas Savienības un starptautiskajos ūdeņos V, VI un VII zonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 15. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
11/TQ43 |
Dalībvalsts |
Īrija |
Krājums |
ARU/567. |
Suga |
Ziemeļatlantijas argentīna (Argentina silus) |
Zona |
Savienības un starptautiskie ūdeņi V, VI un VII zonā |
Aizlieguma datums |
25.6.2014. |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/10 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 787/2014
(2014. gada 16. jūlijs),
ar ko nosaka aizliegumu Beļģijas karoga kuģiem zvejot stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas Savienības ūdeņos IVb, IVc un VIId zonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes Regulā (ES) Nr. 43/2014 (2) ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 16. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) Padomes 2014. gada 20. janvāra Regula (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Nr. |
14/TQ43 |
Dalībvalsts |
Beļģija |
Krājums |
JAX/4BC7D |
Suga |
Stavridas un ar tām saistītās piezvejas sugas (Trachurus spp.) |
Zona |
Savienības ūdeņi IVb, IVc un VIId zonā |
Aizlieguma datums |
28.6.2014. |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/12 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 788/2014
(2014. gada 18. jūlijs),
ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par naudas sodiem un periodiskiem soda maksājumiem un atzīšanas atsaukšanu kuģu inspekcijas un apskates organizācijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regulu (EK) Nr. 391/2009 par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates (1), un jo īpaši tās 14. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras uzlikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus atzītām organizācijām, kā noteikts minētās regulas 2. pantā, vai atsaukt atzīšanu, lai nodrošinātu to kritēriju un pienākumu izpildi, kas noteikti saskaņā ar minēto regulu, ar skaidru mērķi novērst iespējamus draudus drošībai vai videi. |
(2) |
Pārredzamības labad saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 14. panta 2. punktu jānosaka sīki izstrādāti noteikumi par lēmumu pieņemšanas procedūru, kā arī naudas sodu un periodisko soda maksājumu aprēķināšanas (ko veic Komisija) metode, lai attiecīgajām organizācijām jau iepriekš tā būtu zināma, tostarp īpaši kritēriji, saskaņā ar kuriem Komisija izvērtēs lietas smaguma pakāpi un apmēru, kādā bijusi apdraudēta drošība vai vides aizsardzība. |
(3) |
Ar naudas sodu un periodisku kavējuma maksājumu ieviešanu Komisija iegūtu papildu instrumentu, kas salīdzinājumā ar atzīšanas atsaukšanu ļautu precīzāk, elastīgāk un pakāpeniskāk reaģēt uz Regulas (EK) Nr. 391/2009 noteikumu pārkāpumiem, kurus izdarījusi atzīta organizācija. |
(4) |
Periodiskiem soda maksājumiem vajadzētu būt efektīviem, lai nodrošinātu, ka Regulā (EK) Nr. 391/2009 paredzēto saistību un prasību neievērošana tiek nekavējoties un pienācīgi novērsta. Tāpēc, ja atzīta organizācija nav veikusi Komisijas prasītos preventīvos vai koriģējošos pasākumus, Komisija ar Regulu (EK) Nr. 391/2009 tiek pilnvarota piemērot periodiskus soda maksājumus pēc pamatota laikposma un līdz brīdim, kad attiecīgā atzītā organizācija ir veikusi prasītos pasākumus. Vajadzības gadījumā, ņemot vērā lietas apstākļus, periodisko soda maksājumu dienas summa pakāpeniski var tikt palielināta, lai atspoguļotu prasīto pasākumu steidzamību. |
(5) |
Naudas sodu un periodisku soda maksājumu aprēķins par daļu no organizācijas apgrozījuma, ņemot vērā maksimālo summu, kas noteikta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009, ir vienkārša metode, kura, ņemot vērā atzīto organizāciju lielumu dažādību, padara naudas sodus un periodiskus soda maksājumus preventīvus un vienlaikus samērīgus gan attiecībā uz lietas nopietnību, gan attiecībā uz attiecīgās organizācijas saimniecisko stāvokli. |
(6) |
Lai nodrošinātu pārredzamību un juridisko noteiktību, būtu skaidri jānosaka naudas sodu un periodisku soda maksājumu maksimālā kopējā summa, ņemot vērā dažādos apstākļus, kādos tos piemēro. To pašu iemeslu dēļ katrai atzītajai organizācijai būtu jānosaka veids, kā aprēķināt kopējo vidējo apgrozījumu iepriekšējo trīs gadu laikā, veicot tādu saimniecisko darbību, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 391/2009. |
(7) |
Ir lietderīgi, ka lēmumā atcelt organizācijas atzīšanu, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 1. punkta nosacījumiem, būtu jāņem vērā visi faktori, kuri saistīti ar atzīto organizāciju darbības un vispārējā veikuma uzraudzības kopējo mērķi, tostarp to naudas sodu un periodisku soda maksājumu efektivitāte, kas jau uzlikti par minētās regulas nopietniem vai atkārtotiem pārkāpumiem. |
(8) |
Būtu jāparedz īpaša procedūra, lai Komisija varētu pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts(-u) pieprasījuma atsaukt organizācijas atzīšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009 papildus tās pilnvarām novērtēt atzītās organizācijas un uzlikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus ar saistītajām procedūrām, kas noteiktas šajā regulā. |
(9) |
Ir svarīgi, lai lēmumam par naudas sodu un periodisku soda maksājumu noteikšanu vai atzīšanas atsaukšanu saskaņā ar šo regulu būtu vienīgi tāds pamatojums, kuru attiecīgā atzītā organizācija ir varējusi komentēt. |
(10) |
Šajā regulā tiek ievērotas pamattiesības un Eiropas Savienības Pamattiesību hartā noteiktie principi, jo īpaši tiesības uz aizstāvību un konfidencialitātes princips un ne bis in idem atbilstoši vispārējiem principiem, ko paredz tiesības un Eiropas Savienības Tiesas judikatūra. |
(11) |
Lēmumiem, ar ko saskaņā ar šo regulu uzliek naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, vajadzētu būt izpildāmiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 299. pantu, un tos var pārskatīt Eiropas Savienības Tiesa. |
(12) |
Lai procedūras izpildē nodrošinātu taisnīgumu un juridisko noteiktību, jāparedz sīki izstrādāti noteikumi par to, kā aprēķināmi termiņi, kurus Komisija nosaka procedūras gaitā, un noilguma termiņi, kuri jāievēro Komisijai attiecībā uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu uzlikšanu un izpildi, – ņemot vērā arī Regulas (EK) Nr. 391/2009 spēkā stāšanās datumu. |
(13) |
Šīs regulas izpildei ir nepieciešama efektīva sadarbība starp attiecīgajām dalībvalstīm, Komisiju un Eiropas Jūras drošības aģentūru. Tāpēc, lai nodrošinātu efektīvu izmeklēšanas, lēmumu pieņemšanas un izpildes procesu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu, ir nepieciešams skaidrot visu minēto personu tiesības un pienākumus šajā regulā noteiktajās procedūrās. |
(14) |
Pasākumi, kas paredzēti šajā regulā, ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Kuģošanas drošības un kuģu izraisītā piesārņojuma novēršanas komiteja (COSS), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2099/2002 (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI
1. pants
Priekšmets
Ar šo regulu paredz noteikumus, kā Komisija īsteno Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. un 7. pantu.
Tajā izklāstīti kritēriji, saskaņā ar kuriem nosaka naudas sodu un periodisku soda maksājumu summu, lēmumu pieņemšanas procedūra soda naudu un periodisku soda maksājumu uzlikšanai vai atzīto organizāciju atzīšanas atsaukšanai pēc Komisijas pašas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma.
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro Regulas (EK) Nr. 391/2009 2. pantā izklāstītās definīcijas.
Izmanto arī šādu definīciju:
“attiecīgā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kas ir uzticējusi atzītai organizācijai veikt to kuģu pārbaudes, apsekojumus un sertifikāciju, kuri kuģo ar tās karogu, atbilstīgi starptautiskajām konvencijām, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīvu 2009/15/EK par kopīgiem noteikumiem un standartiem attiecībā uz organizācijām, kas pilnvarotas veikt kuģu inspekcijas un apskates, un attiecīgajām darbībām, kuras veic valsts administrācijas jūras lietu jomā (3), tostarp dalībvalsts, kas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 3. pantu Komisijai ir iesniegusi pieprasījumu minētās organizācijas atzīšanai.
II NODAĻA
NAUDAS SODI UN PERIODISKI SODA MAKSĀJUMI
3. pants
Pārkāpumu konstatēšana
1. Komisija pārkāpumu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 1. punktam konstatē, ja:
a) |
atzītās organizācijas nopietna vai atkārtota nespēja izpildīt vienu no minimālajiem kritērijiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 391/2009 I pielikumā, vai saistības atbilstīgi minētās regulas 8. panta 4. punktam un 9.–11. pantam atklāj nopietnus trūkumus atzītās organizācijas struktūrā, sistēmās, procedūrās vai iekšējos kontroles mehānismos; |
b) |
pasliktinošies atzītās organizācijas rādītāji, ņemot vērā Komisijas Lēmumu 2009/491 (4), atklāj nopietnus trūkumus minētās organizācijas struktūrā, sistēmās, procedūrās vai iekšējos kontroles mehānismos; |
c) |
atzītā organizācija Komisijai novērtēšanas laikā tīši sniegusi nepareizu, nepilnīgu vai maldinošu informāciju vai kā citādi kavējusi minēto novērtēšanu. |
2. Jebkurā pārkāpuma procedūrā saskaņā ar šo regulu, pārkāpuma pierādīšanas pienākums piekrīt Komisijai.
4. pants
Soda naudas aprēķināšana
1. Pamata soda nauda ir 0,6 % no atzītās organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma, kā noteikts saskaņā ar 9. pantu, un to sākotnēji attiecina uz katru pārkāpumu, kas konstatēts, pamatojoties uz Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 1. punktu.
2. Aprēķinot atsevišķas soda naudas, pamata soda naudu atsevišķi par katru pārkāpumu, kā minēts 1. punktā, palielina vai samazina, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un pārkāpuma radītajām sekām (jo īpaši apmēru, kādā bijusi apdraudēta drošība vai vides aizsardzība) saskaņā ar attiecīgi 5. un 6. pantu.
3. Katras atsevišķas soda naudas maksimālā summa nepārsniedz 1,8 % no atzītās organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma.
4. Ja atzītās organizācijas viena darbība vai bezdarbība veido vienīgo pamatu diviem vai vairākiem pārkāpumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, kas konstatēti atbilstīgi šīs regulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kopējā atsevišķā soda nauda ir lielākā no atsevišķajām soda naudām, kuras aprēķinātas par katru pārkāpumu.
5. Kopējā soda nauda, kas atzītai organizācijai noteikta vienā lēmumā, ir vienāda ar visu to atsevišķo soda naudu summu, kas rodas, piemērojot šā panta 1. līdz 4. punktu, neskarot maksimālo apjomu, kas noteikts ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 3. punktu, kā izklāstīts šīs regulas 8. pantā.
5. pants
Pārkāpuma smaguma novērtējums
Novērtējot katra pārkāpuma smagumu, Komisija ņem vērā visus attiecīgos atbildību pastiprinošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, jo īpaši šādus:
a) |
vai organizācija ir rīkojusies dēļ nolaidības vai ar nolūku; |
b) |
to atzītās organizācijas darbību vai bezdarbību skaits, kas rada pārkāpumu; |
c) |
vai pārkāpums ietekmē atsevišķus birojus, ģeogrāfiskos apgabalus vai visu organizāciju; |
d) |
to atzītās organizācijas darbību vai bezdarbību atkārtošanās, kas rada pārkāpumu; |
e) |
pārkāpuma ilgums; |
f) |
atzītās organizācijas izsniegto kuģu atbilstības sertifikātu un dokumentu faktiskā stāvokļa sagrozījums vai nepareizas vai maldinošas informācijas iekļaušana; |
g) |
iepriekšējas sankcijas, tostarp finansiālie sodi, kas uzlikti tai pašai atzītajai organizācijai; |
h) |
vai pārkāpums izriet no nolīguma starp atzītām organizācijām vai saskaņotām darbībām, kuru mērķis vai sekas ir tādu kritēriju un saistību pārkāpums, kas paredzētas Regulā (EK) Nr. 391/2009. |
i) |
atzītās organizācijas atsaucības un sadarbības pakāpe attiecīgās darbības vai bezdarbības atklāšanā, kā arī pārkāpumu konstatēšanā, ko veic Komisija. |
6. pants
Pārkāpuma ietekmes novērtējums
Novērtējot katra pārkāpuma ietekmi, jo īpaši apmēru, kādā bijusi apdraudēta drošība un vides aizsardzība, Komisija ņem vērā visus attiecīgos atbildību pastiprinošos un atbildību mīkstinošos apstākļus, jo īpaši šādus:
a) |
trūkumu būtību un apjomu, kas faktiski vai potenciāli ietekmē floti, ko sertificējusi organizācija, un kurus minētā organizācija pārkāpuma dēļ nav atklājusi vai nav spējusi atklāt vai attiecībā uz kuriem organizācija nav pieprasījusi vai nav spējusi pieprasīt savlaicīgu korekciju, jo īpaši ņemot vērā kuģu aizturēšanas kritērijus, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/16/EK (5) par ostas valsts kontroli X pielikumā; |
b) |
cik lielu flotes, ko sertificējusi organizācija, daļu faktiski vai potenciāli ietekmē; |
c) |
citus apstākļus, kas rada īpašu identificējamu risku, piemēram, faktiski vai potenciāli ietekmēto kuģu tipu. |
7. pants
Periodiski soda maksājumi
1. Periodiskus soda maksājumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 2. punktā, Komisija var attiecīgai organizācijai uzlikt, neskarot naudas sodus, kas uzlikti saskaņā ar 3. pantu, lai nodrošinātu to, ka tiek veikta preventīva un korektīva darbība, kā to prasīja Komisija atzītās organizācijas novērtēšanā.
2. Lēmumā, ar kuru saskaņā ar 3. pantu uzliek naudas sodus, Komisija var atzītajai organizācijai piemērot arī periodiskus soda maksājumus, ja un kamēr vien tā neveic korektīvo darbību vai nepamatoti kavējas, lai novērstu pārkāpumu.
3. Lēmumā, ar kuru uzliek periodisko soda maksājumu, nosaka termiņu, kādā atzītajai organizācijai jāizpilda vajadzīgās darbības.
4. Periodiskus soda maksājumus piemēro no dienas pēc termiņa beigām, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, līdz dienai, kad organizācija ir veikusi attiecīgus korektīvos pasākumus, ar nosacījumu, ka Komisija korektīvo pasākumu uzskata par apmierinošu.
5. Periodisko soda maksājumu pamatsummu dienā par katru pārkāpumu nosaka 0,0033 % apjomā no atzītās organizācijas vidējā apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 9. pantu. Aprēķinot periodisko soda maksājumu atsevišķo summu par katru pārkāpumu, pamatsummu koriģē, pamatojoties uz pārkāpuma smagumu un ņemot vērā apmēru, kādā bijusi apdraudēta drošība vai vides aizsardzība, saskaņā ar šīs regulas 5. un 6. pantu.
6. Ņemot vērā lietas apstākļus, un jo īpaši ņemot vērā jautājuma par korektīvās darbības, kas jāveic attiecīgajai organizācijai, steidzamību, Komisija var pieņemt lēmumu palielināt periodisko soda maksājumu dienas summu līdz šādām robežvērtībām:
a) |
ja atzītā organizācija pārsniedz termiņu, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, par vairāk kā 120 dienām, tad no simt divdesmit pirmās līdz trīssimtajai dienai pēc termiņa beigām – 0,005 % dienā no organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma kas aprēķināts saskaņā ar 9. pantu; |
b) |
ja atzītā organizācija pārsniedz termiņu, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu, par vairāk kā 300 dienām, tad no trīssimt pirmās dienas pēc termiņa beigām – 0,01 % dienā no organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma kas aprēķināts saskaņā ar 9. pantu. |
7. Kopējā summa par periodiskiem soda maksājumiem, kas piemēroti saskaņā ar šo pantu, atsevišķi vai papildus naudas sodiem, nedrīkst pārsniegt maksimālo summu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 3. punktu, kā sīki izklāstīts šīs regulas 8. pantā.
8. pants
Naudas sodu un periodisko soda maksājumu maksimālās kopējās summas noteikšana
Atzītajai organizācijai uzliekamo naudas sodu un periodisko soda maksājumu maksimālo kopējo summu, kā paredzēts Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 3. punktā, nosaka šādi:
a) |
atzītajai organizācijai uzliktā naudas soda kopējā summa saskaņā ar 4. pantu viena finanšu gada laikā attiecībā uz šo organizāciju, ņemot vērā lēmuma par soda uzlikšanu pieņemšanas datumu un gadījumā, ja ir vairāk nekā viens lēmums, ar ko uzliek naudas sodus šai organizācijai, pirmā šāda lēmuma pieņemšanas datumu nepārsniedz 5 % no kopējā šīs organizācijas vidējā apgrozījuma, ko aprēķina saskaņā ar 9. pantu; |
b) |
atzītajai organizācijai uzliktā naudas soda kopējā summa saskaņā ar 4. pantu viena finanšu gada laikā attiecībā uz šo organizāciju, kas noteikta saskaņā ar 1. punktu, un periodiski soda maksājumi, kas uzlikti ar to pašu lēmumu saskaņā ar 7. panta 2. punktu un kas uzkrāti, kamēr organizācija nav veikusi attiecīgu korektīvu rīcību, nedrīkst pārsniegt 5 % no minētās organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts saskaņā ar 9. pantu. Neskarot 21. pantu, Komisija nedrīkst atgūt periodisko soda maksājumu, pārsniedzot 5 % maksimumu; |
c) |
periodisko soda maksājumu kopējā summa, kas atzītajai organizācijai uzlikta saskaņā ar 7. panta 1. punktu un uzkrāta, līdz kamēr organizācija nav veikusi attiecīgu preventīvu vai korektīvu rīcību, nedrīkst pārsniegt 5 % no minētās organizācijas kopējā vidējā apgrozījuma, kas aprēķināts saskaņā ar 9. pantu. Neskarot 21. pantu, Komisija nedrīkst atgūt periodisko soda maksājumu, pārsniedzot 5 % maksimumu. |
9. pants
Apgrozījuma aprēķināšana
1. Šīs regulas nolūkos attiecīgās atzītās organizācijas kopējais vidējais apgrozījums ir viena trešā daļa no summas, ko iegūst, par trīs finanšu gadu laiku pirms Komisijas lēmuma saskaitot kopējo mātesuzņēmuma, kas ir atzītā organizācija, un visu juridisko personu, kuras ir ietvertas attiecīgajā atzīšanā, apgrozījumu katra gada beigās.
2. Gadījumā, ja ir grupa ar apstiprinātiem konsolidētajiem pārskatiem, apgrozījums, kas minēts 1. punktā, attiecībā uz mātesuzņēmumu un visām juridiskajām personām, kas iekļautas grupas atzīšanā katra finanšu gada beigās, ir šo struktūru konsolidētie ienākumi.
3. Piemērojot 1. un 2. punktu, ņem vērā tikai tās darbības, uz kurām attiecas Regula (EK) Nr. 391/2009.
III NODAĻA
ATZĪŠANAS ATSAUKŠANA
10. pants
Atzīšanas atsaukšana
1. Pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma Komisija var pieņemt lēmumu atsaukt organizācijas atzīšanu gadījumos, kas minēti Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunktā.
2. Lai noteiktu, vai nopietns un atkārtots pārkāpums nerada nepieļaujamus draudus drošībai vai videi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, ņem vērā šādus aspektus:
a) |
informācija un apstākļi, kas norādīti Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 2. punktā, jo īpaši saistībā ar apstākļiem, kas minēti šīs regulas 5. un 6. pantā; |
b) |
kritēriji un, attiecīgā gadījumā, Komisijas Lēmumā 2009/491/EK norādītie sliekšņi. |
3. Ja naudas sods un periodisks soda maksājums, kas uzlikti atzītai organizācijai, sasniedz maksimālo robežu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. panta 3. punktu, un atzītā organizācija nav veikusi attiecīgas koriģējošās darbības, Komisija var uzskatīt, ka šie pasākumi nav sasnieguši savu mērķi – novērst iespējamus draudus drošībai vai videi.
11. pants
Procedūra atzīšanas atsaukšanai pēc dalībvalsts lūguma
1. Ja dalībvalsts pieprasa Komisijai atsaukt organizācijas atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 3. punktu, tā Komisijai izsaka šo prasību rakstiski.
2. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts detalizēti informē par sava pieprasījuma iemesliem un pienācīgi atsaucas uz kritērijiem, kas minēti Regulas (EK) Nr. 391/2009 7. panta 1. punktā, un apstākļiem, kas uzskaitīti 7. panta 2. punktā, kā arī apstākļiem, kas minēti šīs regulas 10. panta 2. un 3. punktā.
3. Pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts iesniedz Komisijai visus nepieciešamos ar pieprasījumu saistītos dokumentāros pierādījumus, kas ir pienācīgi klasificēti un numurēti.
4. Komisija rakstiski apstiprina, ka saņēmusi dalībvalsts pieprasījumu.
5. Ja Komisija uzskata, ka vajadzīga papildu informācija, paskaidrojumi vai pierādījumi, lai pieņemtu lēmumu, tā informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti un aicina to pienācīgi papildināt tās iesniegumu noteiktā termiņā, kurš nav īsāks par četrām nedēļām. Dalībvalsts lūgums nav uzskatāms par pilnīgu, kamēr nav iesniegta visa nepieciešamā informācija.
6. Viena gada laikā pēc tam, kad ir saņemts pilnīgs pieprasījums, Komisija, ja tā secina, ka dalībvalsts pieprasījums ir pamatots, sūta iebildumus attiecīgajai organizācijai saskaņā ar 12. pantu, nolūkā atsaukt atzīšanu saskaņā ar šo regulu. Šajā gadījumā pret pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti attiecas un piešķir tiesības saskaņā ar šīs regulas IV nodaļu.
Ja tajā pašā termiņā Komisija secina, ka dalībvalsts pieprasījums nav pamatots, tā informē pieprasījuma iesniedzēju dalībvalsti, norādot iemeslus un aicinot iesniegt tās apsvērumus noteiktā termiņā, kurš nav īsāks par trīs mēnešiem. Sešu mēnešu laikā pēc minēto apsvērumu saņemšanas Komisija vai nu apstiprina, ka pieteikums ir nepamatots, vai pieņem paziņojumu par iebildumiem saskaņā ar pirmo daļu.
7. Ja Komisija secina, ka dalībvalsts pieprasījums ir nepamatots vai ka pēc 5. punktā minētā termiņa beigām tas vēl aizvien nav pilnīgs, Komisija var izvēlēties visu minēto pieprasījumu vai tā daļu un tam pievienotos pierādījumus vai to daļu ietvert atzītās organizācijas novērtējumā, ko veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 8. pantu.
8. Komisija katru gadu ziņo COSS par dalībvalstu iesniegtajiem atsaukšanas pieprasījumiem, kā arī par Komisijas uzsāktajām notiekošajām atsaukšanas procedūrām.
IV NODAĻA
KOPĪGI NOTEIKUMI
12. pants
Iebildumu paziņojums
1. Ja Komisija uzskata, ka ir pamats atzītajai organizācijai noteikt naudas sodu un periodiskus soda maksājumus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. pantu vai atsaukt organizācijas atzīšanu saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tā organizācijai adresē iebildumu paziņojumu un paziņo attiecīgajām dalībvalstīm.
2. Iebildumu paziņojumā ietver:
a) |
sīki izstrādātu pārskatu par atzītās organizācijas darbību un bezdarbību, tostarp attiecīgo faktu aprakstu, un norāda, kurus Regulas (EK) Nr. 391/2009 noteikumus, pēc Komisijas domām, atzītā organizācija ir pārkāpusi; |
b) |
norādes uz pierādījumiem, uz kuriem pamatoti attiecīgie konstatējumi, tostarp atsauces uz inspekcijas ziņojumiem, novērtējuma ziņojumiem un visiem citiem saistītajiem dokumentiem, ko attiecīgajai organizācijai iepriekš paziņojusi Komisija vai Eiropas Jūras drošības aģentūra Komisijas vārdā; |
c) |
brīdinājumu par to, ka Komisija var noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus vai atsaukt organizācijas atzīšanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 391/2009 6. vai 7. pantu. |
3. Sniedzot iebildumu paziņojumu, Komisija aicina atzīto organizāciju un attiecīgās dalībvalstis iesniegt rakstiskus apsvērumus noteiktā termiņā, kas nekādā gadījumā nav mazāks kā sešas nedēļas pēc iebildumu paziņojuma saņemšanas dienas. Komisijai, neskarot šīs regulas 24. panta 4. punkta noteikumus, nav pienākuma ņemt vērā apsvērumus, kas iesniegti pēc minētā termiņa beigām.
4. Iebildumu paziņojuma sniegšana neaptur attiecīgās organizācijas novērtēšanu. Jebkurā brīdī, pirms tiek pieņemts lēmums noteikt naudas sodu un periodiskus soda maksājumus vai atsaukt atzīšanu saskaņā ar šo regulu, Komisija var izlemt veikt papildu inspekcijas organizācijas birojos un telpās, apmeklēt organizācijas sertificētos kuģus vai pieprasīt atzītajai organizācijai rakstiski sniegt papildu informāciju, kas saistīta ar tās atbilstību Regulas (EK) Nr. 391/2009 kritērijiem un minētajā regulā noteikto pienākumu izpildi.
5. Jebkurā brīdī, pirms tiek pieņemts lēmums noteikt naudas sodu un periodiskus soda maksājumus vai atsaukt atzīšanu saskaņā ar šo regulu, Komisija var grozīt novērtējumu, ko tā devusi par attiecīgo atzīto organizāciju. Ja jaunais novērtējums atšķiras no novērtējuma, par kuru tika sniegts iebildumu paziņojums, tāpēc, ka ir konstatēti jauni fakti, vai tāpēc, ka ir atklāti jauni pārkāpumi vai ir apzināti jauni apstākļi attiecībā uz pārkāpuma smagumu vai tā ietekmi uz drošību un vidi, Komisija sniedz jaunu iebildumu paziņojumu.
13. pants
Informācijas pieprasījumi
Lai precizētu faktus 12. panta vajadzībām, Komisija var rakstiski pieprasīt atzītajai organizācijai sniegt rakstiskus vai mutiskus paskaidrojumus vai sīkāku informāciju, vai dokumentus noteiktā termiņā, kas nekādā gadījumā nav mazāks kā četras nedēļas. Šādā gadījumā Komisija informē atzīto organizāciju par periodiskajiem soda maksājumiem un naudas sodiem, ko var noteikt, ja pieprasījums netiek izpildīts vai ja informācija sniegta ar nepamatotu kavēšanos, vai ja Komisijai ar nodomu sniegta nepareiza, nepilnīga vai maldinoša informācija.
14. pants
Mutiska uzklausīšana
1. Ja atzītā organizācija, kurai adresēts iebildumu paziņojums, to pieprasa, Komisija piedāvā minētajai organizācijai iespēju izklāstīt savus argumentus mutiskā uzklausīšanā.
2. Komisija mutiskajā uzklausīšanā uzaicina piedalīties attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes, un pēc savas iniciatīvas vai pēc attiecīgo dalībvalstu pieprasījuma tā var uzaicināt piedalīties jebkuru citu personu, kurai ir likumīga interese par pārkāpumiem. Komisija var izvēlēties, ka tai palīdz Eiropas Jūras drošības aģentūra.
3. Fiziskās personas vai privāto tiesību juridiskās personas, kuras uzaicinātas piedalīties, vai nu ierodas personīgi, vai tās pārstāv juridiskie vai pilnvarotie pārstāvji. Dalībvalstis pārstāv attiecīgās dalībvalsts amatpersonas.
4. Mutiskā uzklausīšana nav atklāta. Katru personu, kas uzaicināta piedalīties, var uzklausīt atsevišķi vai citu uzaicināto personu klātbūtnē, ņemot vērā atzītās organizācijas un citu personu likumīgās intereses aizsargāt savus uzņēmējdarbības noslēpumus un citu konfidenciālo informāciju.
5. Katras uzklausītās personas paziņojums tiek ierakstīts. Pēc pieprasījuma noklausīšanās ierakstu dara pieejamu personām, kuras ieradās uz noklausīšanos, un attiecīgajām dalībvalstīm.
15. pants
Periodiski soda maksājumi par nesadarbošanos
1. Ja Komisija gatavojas pieņemt lēmumu, ar ko nosaka periodiskus soda maksājumus, kā minēts 7. panta 1. punktā, atzītajai organizācijai, kas nav veikusi vai ar nepamatotu kavēšanos veikusi Komisijas prasītos preventīvos un koriģējošos pasākumus, tā vispirms sniedz rakstisku paziņojumu atzītajai organizācijai.
2. Saskaņā ar 1. punktu sniegtajā paziņojumā Komisija norāda konkrēto preventīvo vai koriģējošo pasākumu, ko atzītā organizācija nav veikusi, un attiecīgos pierādījumus, kā arī informē atzīto organizāciju par periodiskajiem soda maksājumiem, kurus Komisija apsver šajā saistībā.
3. Komisija nosaka termiņu, kurā atzītā organizācija var iesniegt Komisijai rakstiskus apsvērumus. Komisijai nav pienākuma ņemt vērā rakstiskos apsvērumus, kas saņemti pēc minētā termiņa beigām.
16. pants
Piekļuve lietas materiāliem
1. Pēc tās atzītās organizācijas pieprasījuma, kurai adresēts iebildumu paziņojums, Komisija dod piekļuvi lietas materiāliem, kuros ir Komisijas apkopotie dokumenti un citi pierādījumi par iespējamo pārkāpumu.
2. Komisija nosaka datumu un veic attiecīgus praktiskus pasākumus, lai atzītā organizācija varētu piekļūt lietas materiāliem, un šādu piekļuvi var dot arī tikai elektroniskā veidā.
3. Komisija pēc pieprasījuma dara attiecīgajai atzītajai organizācijai pieejamu visu lietas materiālos iekļauto dokumentu sarakstu.
4. Attiecīgajai atzītajai organizācijai ir tiesības piekļūt lietas materiālos iekļautajiem dokumentiem un informācijai. Dodot šādu piekļuvi, Komisija pienācīgi ņem vērā uzņēmējdarbības noslēpumus, informācijas konfidencialitāti vai Komisijas vai Eiropas Jūras drošības aģentūras izdoto dokumentu iekšējo statusu.
5. Šā panta 4. punkta vajadzībām Komisijas vai Eiropas Jūras drošības aģentūras iekšējie dokumenti var būt:
a) |
dokumenti vai dokumentu daļas, kas piederas pie Komisijas un tās dienestu vai Eiropas Jūras drošības aģentūras iekšējas apspriešanās, tostarp atzinumi un ieteikumi, kurus Eiropas Jūras drošības aģentūra adresējusi Komisijai; |
b) |
dokumenti vai dokumentu daļas, kas ir daļa no sarakstes starp Komisiju un Eiropas Jūras drošības aģentūru vai Komisiju un dalībvalstīm. |
17. pants
Juridiska pārstāvība
Atzītajai organizācijai ir tiesības uz juridisku pārstāvību visos šajā regulā noteikto procesu posmos.
18. pants
Konfidencialitāte, dienesta noslēpums un tiesības klusēt
1. Šajā regulā noteiktos procesus veic, ievērojot konfidencialitātes principu un dienesta noslēpuma principu.
2. Komisija, Eiropas Jūras drošības aģentūra un attiecīgo dalībvalstu iestādes, kā arī to amatpersonas, darbinieki un citas personas, kas darbojas to pārraudzībā, neizpauž informāciju, ko ieguvuši vai ar ko apmainījušies atbilstoši šai regulai un uz ko attiecas dienesta noslēpuma un konfidencialitātes pienākums.
3. Jebkura atzītā organizācija vai cita persona, kas iesniedz informāciju vai apsvērumus atbilstoši šai regulai, skaidri norāda visus materiālus, ko uzskata par konfidenciāliem, minot iemeslus, un līdz dienai, kuru noteikusi Komisija, iesniedz atsevišķu redakciju, kas nav konfidenciāla.
4. Komisija var arī pieprasīt atzītajām organizācijām un citām ieinteresētajām personām norādīt visas daļas Komisijas ziņojumā, iebildumu paziņojumā vai lēmumā, kurās, pēc to domām, ir uzņēmējdarbības noslēpumi.
5. Ja nav sniegtas 3. un 4. punktā minētās norādes, Komisija var pieņemt, ka attiecīgajos dokumentos vai apsvērumos nav ietverta konfidenciāla informācija.
6. Neskarot Regulas (EK) Nr. 391/2009 9. pantu, atzītajām organizācijām ir tiesības klusēt situācijās, kad tās citādi būtu spiestas sniegt atbildes, kas varētu ietvert sava pārkāpuma atzīšanu.
19. pants
Lēmums
1. Lēmums noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus vai atsaukt atzīšanu saskaņā ar šo regulu pamatojas vienīgi uz pierādījumiem, par kuriem attiecīgā atzītā organizācija ir varējusi iesniegt apsvērumus.
2. Pieņemot lēmumu noteikt naudas sodu vai periodisku soda maksājumu un nosakot attiecīgo summu, ņem vērā efektivitātes, samērīguma un preventīvas ietekmes principus.
3. Veicot pasākumus saskaņā ar šo regulu un lemjot par attiecīgās darbības vai bezdarbības nopietnību un ietekmi uz drošību un vidi, Komisija ņem vērā valsts pasākumus, kas uz to pašu faktu pamata jau veikti pret attiecīgo atzīto organizāciju, it sevišķi gadījumos, ja minētā organizācija jau tikusi pakļauta tiesas vai izpildes procesiem.
4. Attiecībā uz atzītās organizācijas darbību vai bezdarbību, uz kuras pamata jau veikti pasākumi saskaņā ar šo regulu, netiek veikti nekādi citi pasākumi. Tomēr šo darbību vai bezdarbību var ņemt vērā turpmākos saskaņā ar šo regulu pieņemtos lēmumos, lai novērtētu atkārtošanos.
5. Lēmumu noteikt periodiskus soda maksājumus vai lēmumu noteikt naudas sodus un periodiskus soda maksājumus Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 391/2009 12. panta 2. punktam.
6. Lēmumu atsaukt atzītās organizācijas atzīšanu Komisija pieņem saskaņā ar procedūru, ko piemēro atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 391/2009 12. panta 3. punktam.
20. pants
Tiesiskās aizsardzības līdzekļi, paziņošana un publicēšana
1. Komisija informē attiecīgo atzīto organizāciju par tai pieejamajiem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem.
2. Komisija informēšanas nolūkā paziņo lēmumu Eiropas Jūras drošības aģentūrai un dalībvalstīm.
3. Attiecīgi pamatotos gadījumos, it sevišķi drošības vai vides aizsardzības labad, Komisija var publiskot lēmumu. Publiskojot sīkāku informāciju par lēmumu vai informējot dalībvalstis, Komisija ņem vērā attiecīgās atzītās organizācijas un citu ieinteresēto personu likumīgās intereses.
21. pants
Naudas sodu un soda maksājumu piedziņa
Komisija piedzen naudas sodus un soda maksājumus, izdodot iekasēšanas rīkojumu un debetnotu, ko adresē attiecīgajai atzītajai organizācijai, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) 78. līdz 80. un 83. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 (7) 80. līdz 92. pantu.
22. pants
Noilguma termiņi, kas attiecas uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu noteikšanu
1. Komisijas tiesības atzītajai organizācijai noteikt naudas sodus un/vai periodiskus soda maksājumus saskaņā ar šo regulu beidzas pēc pieciem gadiem no dienas, kad notika atzītās organizācijas darbība vai bezdarbība, kas izraisīja pārkāpumu, kurš konstatēts saskaņā ar šīs regulas 3. pantu. Tomēr ilgstošas vai atkārtotas darbības vai bezdarbības gadījumā, kas izraisa pārkāpumu, laiku sāk skaitīt no darbības vai bezdarbības izbeigšanas dienas.
Komisijas tiesības atzītajai organizācijai noteikt periodiskus soda maksājumus saskaņā ar šīs regulas 15. pantu beidzas pēc trīs gadiem no dienas, kad notika atzītās organizācijas darbība vai bezdarbība, saistībā ar kuru Komisija pieprasīja veikt atbilstīgu preventīvu un koriģējošu pasākumu.
2. Jebkurš pasākums, kuru Komisija vai Eiropas Jūras drošības aģentūra veic novērtēšanas nolūkā, vai pārkāpuma procedūra saistībā ar atzītās organizācijas darbību vai bezdarbību pārtrauc 1. punktā noteikto attiecīgo noilguma termiņu. Noilguma termiņš tiek pārtraukts no dienas, kad Komisija vai Aģentūra par pasākumu paziņo atzītajai organizācijai.
3. Pēc katra pārtraukuma noilgums termiņš atsākas no jauna. Tomēr noilguma termiņš nevar pārsniegt periodu, kas ir divas reizes ilgāks par sākotnējo noilguma termiņu, izņemot gadījumus, kad noilguma termiņš ir pārtraukts saskaņā ar 4. punktu.
4. Noilguma termiņu periodisku soda maksājumu noteikšanai aptur uz laiku, kamēr Komisijas lēmums atrodas Eiropas Savienības Tiesas tiesvedībā.
23. pants
Noilguma termiņi, kas attiecas uz naudas sodu un periodisku soda maksājumu iekasēšanu
1. Tiesības sākt naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu piedziņas procedūru beidzas vienu gadu pēc tam, kad lēmums saskaņā ar 19. pantu ir kļuvis galīgs.
2. Šā panta 1. punktā minēto noilguma termiņu pārtrauc jebkura Komisijas rīcība vai dalībvalsts rīcība pēc Komisijas pieprasījuma, kuras mērķis ir naudas sodu un/vai periodisku soda maksājumu samaksas piedziņa.
3. Pēc katra pārtraukuma noilgums termiņš atsākas no jauna.
4. Šā panta 1. un 2. punktā minētos noilguma termiņus aptur uz laiku, kamēr:
a) |
ir atvēlēts laiks maksāšanai; |
b) |
samaksas piedziņa ir apturēta saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas lēmumu. |
24. pants
Termiņu piemērošana
1. Šajā regulā paredzētie termiņi sākas nākamajā dienā pēc Komisijas paziņojuma saņemšanas vai tā tiešas nodošanas adresātam.
2. Ja Komisijai tiek adresēts paziņojums, attiecīgos termiņus uzskata par ievērotiem, ja minētais paziņojums nosūtīts ierakstītā vēstulē pirms attiecīgā termiņa beigām.
3. Nosakot termiņus, Komisija ņem vērā katras saskaņā ar šo regulu notiekošās lēmumu pieņemšanas procedūras procesuālās tiesības un īpašos apstākļus.
4. Attiecīgos gadījumos, un ja pirms sākotnējā termiņa beigām saņemts pamatots lūgums, termiņus var pagarināt.
25. pants
Sadarbība ar valstu kompetentajām iestādēm
Informāciju, ko valstu kompetentās iestādes sniedz, atbildot uz Komisijas pieprasījumu, Komisija izmanto tikai šādiem nolūkiem:
a) |
tai uzticēto uzdevumu veikšanai saistībā ar atzīto organizāciju atzīšanu un pārraudzību saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 391/2009; |
b) |
kā pierādījumus lēmumu pieņemšanai saskaņā ar šo regulu, neskarot šīs regulas 16. un 18. pantu. |
V NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
26. pants
Piemērošana
Notikumi, kas risinājušies pirms Regulas (EK) Nr. 391/2009 spēkā stāšanās dienas, neizraisa nekādus pasākumus saskaņā ar šo regulu.
27. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 18. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 131, 28.5.2009., 11. lpp.
(2) OV L 324, 29.11.2002., 1. lpp.
(3) OV L 131, 28.5.2009., 47. lpp.
(4) OV L 162, 25.6.2009., 6. lpp.
(5) OV L 131, 28.5.2009., 57. lpp.
(6) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.
(7) OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.
PIELIKUMS
Šīs tabulas pirmajā slejā norādīti attiecīgie Regulas (EK) Nr. 391/2009 un tās I pielikuma noteikumi, kas šīs regulas vajadzībām veido kritēriju un pienākumu grupas, un no katras no tām izriet viens pārkāpums. Attiecībā uz pienākumiem, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 391/2009 normatīvajā daļā, pirmajā slejā norādīts attiecīgais pants un punkts. Attiecībā uz kritērijiem, kas uzskaitīti minētās regulas I pielikumā, pirmajā slejā norādīta attiecīgā daļa, kritērijs, apakškritērijs un punkts.
Otrajā slejā ietverts katras grupas vispārējs apraksts, kura vienīgais nolūks ir atsauces vienkāršošana.
Regulas (EK) Nr. 391/2009 noteikumi |
Attiecīgās grupas priekšmets |
8. panta 4. punkts |
Kvalitātes nodrošinājuma sistēmas pārskatīšanas rezultātu izpaušana |
9. panta 1. punkts un B.4. kritērijs |
Piekļuve informācijai un kuģu dokumentācijai |
9. panta 2. punkts |
Piekļuve kuģiem |
10. panta 1. punkta pirmā daļa |
Apspriedes par noteikumu un procedūru savstarpēju atbilstību un saskaņošanu un par starptautisko konvenciju saskaņotu interpretāciju |
10. panta 1. punkta otrā daļa |
Savstarpēja atzīšana |
10. panta 3. punkts |
Sadarbība ar ostas valsts kontroles iestādēm |
10. panta 4. punkts |
Informācijas sniegšana Komisijai, dalībvalstīm un citām iesaistītajām personām cita starpā par klasificēto floti, klasifikācijas nodošanu, maiņu, apturēšanu un atcelšanu |
10. panta 5. punkts |
Iespēja karoga valstij sniegt atzinumu par to, vai, pirms organizācija izdod konvencionālās apliecības, ir vajadzīga vispusīga inspekcija kuģiem, kam ir noņemta klasifikācija vai tiek mainīta klasifikācija |
10. panta 6. punkts |
Prasības klasifikācijas nodošanas gadījumos |
11. panta 1., 2., 3. un 5. punkts |
Visu vajadzīgo pasākumu veikšana nolūkā izveidot un uzturēt neatkarīgu kvalitātes novērtēšanas un sertificēšanas struktūru un nodrošināt tās efektīvu darbību saskaņā ar regulas prasībām |
A.1. kritērijs |
Prasības par juridiskas personas statusu un revīziju |
A.2. kritērijs |
Ar dokumentiem pierādīta plaša pieredze tirdzniecības kuģu projektēšanas un uzbūves novērtēšanā |
A.3. un B.1. kritērijs un B.7. kritērija g) punkts |
Pietiekams un atbilstīgs personāls, darbība visā pasaulē, ekskluzīvi inspektori |
A.4. kritērijs un B.7. kritērija a) punkts |
Ir izstrādāts un tiek uzturēts visaptverošs klasifikācijas noteikumu un procedūru kopums |
A.5. kritērijs |
Kuģu reģistrs |
A.6. kritērijs |
Neatkarība, objektivitāte un interešu konflikts |
A.7. kritērijs un B.7. kritērija c) punkta pirmā daļa un k) punkts |
Ar likumu noteiktās darbības prasības, izņemot Starptautisko drošības vadības (ISM) kodeksu |
B.2. kritērijs |
Ētikas kodekss |
B.3. kritērijs |
Attiecīgās informācijas konfidencialitāte, ko prasa administrācija |
B.5. kritērijs |
Kuģu būvētavu, iekārtu piegādātāju un kuģu īpašnieku intelektuālā īpašuma tiesības |
B.6. kritērijs, B.7. kritērija b) punkta otrā daļa un c) punkta otrā daļa, B.7. kritērija i) punkts un B.8. kritērijs |
Kvalitātes vadības sistēma, ietverot uzskaites datus |
B.7. kritērija b) punkta pirmā daļa |
Klasifikācijas noteikumu un procedūru īstenošana |
B.7. kritērija d) punkts |
Darbinieku kompetence, pilnvaras un savstarpējās saistības |
B.7. kritērija e) punkts |
Darba veikšana kontrolētos apstākļos |
B.7. kritērija f) punkts |
Inspektoru un pārējā personāla veiktā darba pārraudzība |
B.7. kritērija h) punkts |
Inspektoru mācību un kvalifikācijas sistēma |
B.7. kritērija j) punkts |
Vispārēja iekšējās revīzijas sistēma visās nodaļās |
B.7. kritērija l) punkts |
Pienākumu sadale ar reģionālajām nodaļām un inspektoriem un to pārraudzība |
B.9. kritērijs |
Tiešas zināšanas un spriedums |
B.10. kritērijs |
ISM kodekss |
B.11. kritērijs |
Iesaistīto personu dalība noteikumu un procedūru izstrādāšanā |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/25 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 789/2014
(2014. gada 18. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 18. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
MK |
59,9 |
TR |
65,0 |
|
ZZ |
62,5 |
|
0707 00 05 |
AL |
74,4 |
MK |
27,7 |
|
TR |
76,0 |
|
ZZ |
59,4 |
|
0709 93 10 |
TR |
90,3 |
ZZ |
90,3 |
|
0805 50 10 |
AR |
128,4 |
BO |
100,6 |
|
CL |
123,3 |
|
EG |
75,0 |
|
NZ |
145,2 |
|
TR |
148,4 |
|
UY |
123,0 |
|
ZA |
126,8 |
|
ZZ |
121,3 |
|
0808 10 80 |
AR |
202,7 |
BR |
109,0 |
|
CL |
104,0 |
|
NZ |
128,5 |
|
PE |
57,3 |
|
US |
145,1 |
|
ZA |
131,9 |
|
ZZ |
125,5 |
|
0808 30 90 |
AR |
161,6 |
CL |
81,9 |
|
NZ |
97,5 |
|
ZA |
112,3 |
|
ZZ |
113,3 |
|
0809 10 00 |
BA |
82,8 |
TR |
231,6 |
|
XS |
80,5 |
|
ZZ |
131,6 |
|
0809 29 00 |
TR |
375,8 |
ZZ |
375,8 |
|
0809 30 |
MK |
70,6 |
TR |
147,8 |
|
XS |
50,2 |
|
ZZ |
89,5 |
|
0809 40 05 |
BA |
71,2 |
MK |
53,5 |
|
ZZ |
62,4 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/28 |
PADOMES LĒMUMS 2014/475/KĀDP
(2014. gada 18. jūlijs),
ar kuru groza Lēmumu 2014/145/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
tā kā:
(1) |
Padome 2014. gada 17. martā pieņēma Lēmumu 2014/145/KĀDP (1). |
(2) |
Ņemot vērā situācijas Ukrainā nopietnību, nosacījumi naudas līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanai būtu jāpaplašina, lai vērstos pret juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība. |
(3) |
Ir vajadzīga Savienības papildu rīcība, lai īstenotu minētos pasākumus. |
(4) |
Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2014/145/KĀDP, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2014/145/KĀDP 2. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir īpašumā vai valdījumā, turējumā vai kontrolē:
— |
fiziskām personām, kuras ir atbildīgas par tādām darbībām vai politiku vai aktīvi atbalsta vai īsteno tādas darbības vai politiku, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība vai stabilitāte, vai drošība Ukrainā vai kavēts starptautisko organizāciju darbs Ukrainā, un ar tām saistītām fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, |
— |
juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras materiāli vai finansiāli atbalsta darbības, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība, vai |
— |
Krimā vai Sevastopolē esošām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuru īpašumtiesības ir nodotas pretēji Ukrainas tiesību aktiem, vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kuras ir guvušas labumu no šādas nodošanas, |
kā uzskaitīts pielikumā.”
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2014. gada 18. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) Padomes Lēmums 2014/145/KĀDP (2014. gada 17. marts) par ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz darbībām, ar ko tiek grauta vai apdraudēta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība (OV L 78, 17.3.2014., 16. lpp.)
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/29 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 17. jūlijs),
ar ko apstiprina metodes cūku liemeņu klasificēšanai Zviedrijā un atceļ Lēmumu 97/370/EK
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4946)
(Autentisks ir tikai teksts zviedru valodā)
(2014/476/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 20. panta p) punktu,
tā kā:
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. punktā paredzēts, ka cūku liemeņu klasificēšanas nolūkā muskuļaudu daudzums jānovērtē, izmantojot Komisijas apstiprinātas klasificēšanas metodes un ka apstiprināt drīkst tikai statistiski pierādītas novērtēšanas metodes, kuru pamatā ir vienas vai vairāku cūkas liemeņa anatomisko daļu fiziska izmērīšana. Klasificēšanas metodes būtu jāapstiprina tikai tad, ja to statistiskā kļūda nepārsniedz novērtējuma maksimālo statistisko kļūdu. Maksimālā statistiskā kļūda ir noteikta Komisijas Regulas (EK) Nr. 1249/2008 (2) 23. panta 3. punktā. |
(2) |
Ar Komisijas Lēmumu 97/370/EK (3) tika apstiprināta triju metožu izmantošana cūku liemeņu klasificēšanai Zviedrijā. |
(3) |
Apstiprinātajām klasifikācijas metodēm ir vajadzīga tehniska korekcija, tāpēc Zviedrija lūdza, lai Komisija tai atļauj aizstāt formulu, ko izmanto metodēs Intra-scope (Optical Probe), Hennessy Grading Probe (HGP II) un AutoFom, kā arī apstiprina divas jaunas metodes – Fat-O-Meat'er II (FOM II) un Hennessy Grading Probe 7 (HGP 7) – cūku liemeņu klasificēšanai tās teritorijā. Zviedrija protokolā, kas paredzēts Regulas (EK) Nr. 1249/2008 23. panta 4. punktā, ir sīki aprakstījusi sadalīšanas izmēģinājumu, norādot principus, kuri ir jauno formulu pamatā, sadalīšanas izmēģinājuma rezultātu un vienādojumus, ko izmanto muskuļaudu procentuālā daudzuma novērtēšanai. |
(4) |
Pārbaudot šo lūgumu, tika secināts, ka jauno formulu un metožu apstiprināšanas nosacījumi ir izpildīti. Tādēļ šīs formulas un metodes būtu jāapstiprina lietošanai Zviedrijā. |
(5) |
Aparātu vai klasificēšanas metožu izmaiņas nebūtu jāatļauj, ja vien tās nav skaidri apstiprinātas ar Komisijas īstenošanas lēmumu. |
(6) |
Skaidrības un juridiskās noteiktības labad būtu jāpieņem jauns lēmums. Tāpēc Lēmums 97/370/EK būtu jāatceļ. |
(7) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Zviedrijā cūku liemeņu klasificēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 IV pielikuma B nodaļas IV iedaļas 1. punktu ir atļauts izmantot šādas metodes:
a) |
aparāts Intra-scope (Optical Probe) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts ir sniegts pielikuma I daļā; |
b) |
aparāts Hennessy Grading Probe 2 (HGP 2) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma II daļā; |
c) |
aparāts AutoFom III un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma III daļā; |
d) |
aparāts Fat-O-Meat'er II (FOM II) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma IV daļā; |
e) |
aparāts Hennessy Grading Probe 7 (HGP 7) un ar to saistītās novērtēšanas metodes, kuru sīks apraksts sniegts pielikuma V daļā. |
2. pants
Apstiprināto aparātu vai klasificēšanas metožu izmaiņas nav atļautas, izņemot gadījumus, kad minētās izmaiņas ir skaidri apstiprinātas ar Komisijas īstenošanas lēmumu.
3. pants
Lēmumu 97/370/EK atceļ.
4. pants
Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. jūlija.
5. pants
Šis lēmums ir adresēts Zviedrijas Karalistei.
Briselē, 2014. gada 17. jūlijā
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Dacian CIOLOȘ
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2008. gada 10. decembra Regula (EK) Nr. 1249/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas skalu ieviešanu liellopu, cūku un aitu liemeņu klasifikācijai un cenu paziņošanas kārtību (OV L 337, 16.12.2008., 3. lpp.).
(3) Komisijas 1997. gada 30. maija Lēmums 97/370/EK, ar ko apstiprina metodes cūku liemeņu klasificēšanai Zviedrijā (OV L 57, 14.6.1997., 19. lpp.).
PIELIKUMS
METODES CŪKU LIEMEŅU KLASIFICĒŠANAI ZVIEDRIJĀ
I DAĻA
Intrascope (Optical Probe)
1. |
Šajā daļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, kad cūku liemeņu klasificēšanai izmanto aparātu Intrascope (Optical Probe). |
2. |
Intrascope ir aprīkots ar sešstūra formas zondi, kuras maksimālais platums ir 12 mm (19 mm pie asmens zondes augšgalā) un kurā ir skatāmlodziņš un gaismas avots kopā ar slīdošu cilindru. |
3. |
Liemeņa muskuļaudu saturu aprēķina pēc šādas formulas: , kur:
|
4. |
Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 50 līdz 120 kg. |
II DAĻA
Hennessy Grading Probe 2 (HGP 2)
1. |
Šajā daļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja cūku liemeņu klasificēšanai izmanto aparātu Hennessy Grading Probe 2 (HGP 2). |
2. |
Zonde Hennessy reģistrē mērījumu profilus, ko nosaka, izmērot caurlaidības attālumus milimetru daļās, kā arī gaismas signālu atpakaļizkliedi, izmantojot atstarošanas spektroskopiju. |
3. |
Izvēlas konkrētus optiskās joslas platumus, kas sniedz optimālu informāciju, kura iegūstama starp dažādajiem objektīvi analizējamās sugas dzīvnieka audiem un pašos audos. |
4. |
Aparāts Hennessy Grading Probe ir aprīkots ar zondi, kuras diametrs ir 5,95 mm un kuras priekšgalā ir 6,3 mm garš asmens, kas satur fotodiodi (modeļa LYU 260-EO Siemens LED un modeļa 58 MR fotodetektoru), un kuras darbības attālums ir no 0 līdz 120 mm. |
5. |
Pēc mērījumu rezultātiem aplēš muskuļaudu saturu, izmantojot pašu HPG 2 un tai pieslēgtu datoru. |
6. |
Liemeņa muskuļaudu saturu aprēķina pēc šādas formulas: , kur:
|
7. |
Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 50 līdz 120 kg. |
III DAĻA
AutoFom III
1. |
Šajā daļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, kad cūku liemeņu klasificēšanai izmanto aparātu AutoFom III. |
2. |
AutoFom III nodrošina digitalizētu trīsdimensionālu skenējumu ar ultraskaņas tehnoloģiju. Ultraskaņas attēlu ģenerē nerūsoša tērauda blokā integrēti 16 pārveidotāji. |
3. |
Saskaņā ar Savienības references metodi cūkas liemeņa muskuļaudu saturu nosaka, izmantojot formulu, kuras pamatā ir no ultraskaņas attēla izgūti tiešsaistes mainīgie. Attēla analīzē iegūst vairāk nekā 50 tiešsaistes mainīgos. Statistiskā analīze reducē informāciju uz diviem elementiem, kas katrs ir vienu un to pašu tiešsaistes mainīgo lineāra kombinācija. Galīgo formulu izsaka ar tiešsaistes mainīgajiem: , kur:
Meat/Rib interface
Fat 1 Inter-fat interface. Slāni fat1 mēra pie šķiņķa un pie 5.–6. ribas. Tie ir “B punkti”.
|
4. |
Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 50 līdz 120 kg. |
IV DAĻA.
Fat-O-Meat'er II (FOM II)
1. |
Šajā daļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja cūku liemeņu klasificēšanai izmanto aparātu Fat-O-Meater II (FOM II). |
2. |
Šis aparāts ir jauna mērīšanas sistēmas Fat-O-Meat'er versija. FOM II sastāv no optiskās zondes ar asmeni, dziļuma mērīšanas ierīces, kuras darbības zona ir no 0 līdz 125 mm, un datu ieguves un analīzes bloka – datora Carometec Touch Panel i15 (Ingress Protection IP69K). Aparāts FOM II mērījumu rezultātus pārveido, tos izsakot kā muskuļaudu aplēsto daudzumu. |
3. |
Liemeņa muskuļaudu saturu aprēķina pēc šādas formulas: , kur:
|
4. |
Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 50 līdz 120 kg. |
V DAĻA.
Hennessy Grading Probe 7 (HGP 7)
1. |
Šajā daļā izklāstītos noteikumus piemēro tad, ja cūku liemeņu klasificēšanai izmanto aparātu Hennessy Grading Probe 7 (HGP 7). |
2. |
Zonde Hennessy reģistrē mērījumu profilus, ko nosaka, izmērot caurlaidības attālumus milimetru daļās, kā arī gaismas signālu atpakaļizkliedi, izmantojot atstarošanas spektroskopiju. |
3. |
Izvēlas konkrētus optiskās joslas platumus, kas sniedz optimālu informāciju, kura iegūstama starp dažādajiem objektīvi analizējamās sugas dzīvnieka audiem un pašos audos. |
4. |
Aparāts Hennessy Grading Probe ir aprīkots ar zondi, kuras diametrs ir 5,95 mm un kuras priekšgalā ir 6,3 mm garš asmens, kas satur fotodiodi (modeļa LYU 260-EO Siemens LED un modeļa 58 MR fotodetektoru), un kuras darbības attālums ir no 0 līdz 120 mm. |
5. |
Pēc mērījumu rezultātiem aplēš muskuļaudu saturu, izmantojot pašu HGP 7 un tai pieslēgtu datoru. |
6. |
HGP 2 un HGP 7 mērījumu līknes novērtējums nedaudz atšķiras. |
7. |
Liemeņa muskuļaudu saturu aprēķina pēc šādas formulas: , kur:
|
8. |
Šo formulu piemēro liemeņiem, kuru svars ir no 50 līdz 120 kg. |
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/34 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2014. gada 2. jūlijs)
par to, kā Eiropas Centrālajai bankai sniedz uzraudzības datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniedz pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014
(ECB/2014/29)
(2014/477/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 16. aprīļa Regula (ES) Nr. 468/2014, ar ko izveido Vienotā uzraudzības mehānisma pamatstruktūru Eiropas Centrālās bankas sadarbībai ar nacionālajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm (VUM pamatregula) (ECB/2014/17) (2), un jo īpaši tās 21. pantu un 140. panta 4. punktu,
ņemot vērā Uzraudzības valdes priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Uz kredītiestādēm attiecas regulāras pārskatu sniegšanas prasības saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (3) un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014 (4). |
(2) |
Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta regulējuma ietvaros Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīva kompetence prudenciālās uzraudzības nolūkā veikt uzdevumus, kas izklāstīti minētās regulas 4. pantā. Veicot šos uzdevumus, ECB nodrošinās to Savienības tiesību normu ievērošanu, kuras saistībā ar pārskatu sniegšanu nosaka prudenciālās prasības kredītiestādēm. |
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 2. punktu un VUM pamatregulas 21. pantu gan uz ECB, gan uz nacionālajām kompetentajām iestādēm attiecas pienākums sniegt informāciju. Neierobežojot ECB tiesības saņemt pārskatos sniegto informāciju tieši no kredītiestādēm vai pēc vajadzības tieši piekļūt informācijai, nacionālās kompetentās iestādes sniegs ECB visu informāciju, kas vajadzīga nolūkā veikt uzdevumus, kuri ECB uzticēti ar Regulu (ES) Nr. 1024/2013. |
(4) |
Saskaņā ar VUM pamatregulas 140. panta 3. punktu uzraudzītajām iestādēm ir pienākums paziņot to attiecīgajām nacionālajām kompetentajām iestādēm jebkuru informāciju, kura regulāri jāsniedz saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem. Ja vien nav īpaši noteikts citādi, uzraudzīto iestāžu sniegto informāciju iesniedz nacionālajām kompetentajām iestādēm. Šīs iestādes veic sākotnējās datu pārbaudes un uzraudzīto iestāžu sniegto informāciju dara pieejamu ECB. |
(5) |
Lai veiktu ECB uzdevumus attiecībā uz uzraudzības pārskatu sniegšanu, jāprecizē veids, kādā nacionālās kompetentās iestādes iesniedz ECB informāciju, kuru tās saņēmušas no uzraudzītajām iestādēm. Jo īpaši jāprecizē informācijas iesniegšanas formāts, biežums un laiks, kā arī kvalitātes pārbaudes, kuras nacionālajām kompetentajām iestādēm jāveic pirms informācijas sniegšanas ECB. |
(6) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 27. pantu uz Uzraudzības valdes locekļiem, ECB darbiniekiem un iesaistīto dalībvalstu norīkotajiem darbiniekiem, kuri veic uzraudzības pienākumus, attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas noteiktas Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Uz ECB un nacionālajām kompetentajām iestādēm jo īpaši attiecas informācijas sniegšanas un dienesta noslēpuma noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (5), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Piemērošanas joma
Saskaņā ar VUM pamatregulas 21. pantu šis lēmums nosaka procedūras tam, kā ECB iesniedz datus, par kuriem uzraudzītās iestādes sniegušas pārskatus nacionālajām kompetentajām iestādēm, pamatojoties uz Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.
2. pants
Definīcijas
Šajā lēmumā izmanto VUM pamatregulā noteiktās definīcijas.
3. pants
Datu nosūtīšanas datumi
Nacionālās kompetentās iestādes 1. pantā norādītos datus, par kuriem tām pārskatus sniegušas uzraudzītās grupas un uzraudzītās iestādes, sniedz ECB šādos nosūtīšanas datumos:
1) |
līdz 12.00 pēc Viduseiropas laika (CET) (6) desmitajā darbdienā pēc nosūtīšanas datumiem, kas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 norādīti attiecībā uz:
|
2) |
līdz darbdienas beigām 25. darbdienā pēc nosūtīšanas datumiem, kas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 norādīti attiecībā uz:
|
3) |
līdz darbdienas beigām 25. darbdienā pēc nosūtīšanas datumiem, kas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 norādīti attiecībā uz:
|
4) |
līdz darbdienas beigām 35. darbdienā pēc nosūtīšanas datumiem, kas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 680/2014 norādīti attiecībā uz:
|
4. pants
Datu kvalitātes pārbaudes
1. Nacionālās kompetentās iestādes kontrolē un nodrošina to datu kvalitāti un uzticamību, kuri tiek sniegti ECB. Nacionālās kompetentās iestādes piemēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 680/2014 XV pielikumā noteiktos EBI izstrādātos un atjauninātos pārbaudes noteikumus, un nacionālās kompetentās iestādes veic datu kvalitātes papildu pārbaudes, kuras sadarbībā ar nacionālajām kompetentajām iestādēm nosaka ECB.
2. Papildus pārbaužu noteikumu ievērošanai un kvalitātes pārbaužu veikšanai datus sniedz, ievērojot šādus papildu precizitātes obligātos standartus:
a) |
nacionālās kompetentās iestādes attiecīgos gadījumos sniedz informāciju par turpmāko notikumu attīstību, uz kuru norāda iesniegtie dati; un |
b) |
informācijai jābūt pilnīgai: esošie trūkumi tiek atrunāti, sniedzot paskaidrojumus ECB, attiecīgos apstākļos bez liekas kavēšanās aizpildīti. |
5. pants
Informācijas kvalitāte
1. Nacionālās kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz ECB attiecīgus paskaidrojumus gadījumos, kuros kādas taksonomijas tabulas datu kvalitāte nevar tikt garantēta.
2. Turklāt nacionālās kompetentās iestādes informē ECB par jebkuru ievērojamu iesniegto korekciju iemesliem.
6. pants
Nosūtīšanas formāts
1. Nacionālās kompetentās iestādes šajā lēmumā norādītos datus sniedz, ievērojot eXtensible Business Reporting Language taksonomiju, lai nodrošinātu vienveidīgu tehnisko formātu datu sniegšanai saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 680/2014.
2. Uzraudzīto iestāžu identitāti attiecīgajā datu sūtījumā norāda, izmantojot (pre-) Legal Entity Identifier.
7. pants
Pirmie pārskatu atsauces datumi
1. Pirmie atsauces datumi 3. panta 1. punktā minētajai pārskatu sniegšanai ir atsauces datumi, kas norādīti Lēmuma EBA/DC/090 8.8.1. pantā.
2. Pirmais atsauces datums 3. panta 2., 3. un 4. punktā minētajai pārskatu sniegšanai ir 2014. gada 31. decembris.
8. pants
Pārejas noteikumi
1. Attiecībā uz pārskatu atsauces datumu 2014. gadā nosūtīšanas datumi 3. panta 1. punktā minētajai pārskatu sniegšanai, ko veic nacionālās kompetentās iestādes, ir datumi, kas noteikti Lēmuma EBA/DC/090 8.8.2. pantā.
2. No pārskatu atsauces datuma 2014. gada 31. decembrī līdz pārskatu atsauces datumam 2015. gada 31. decembrī nosūtīšanas datums 3. panta 3. punktā minētajai pārskatu sniegšanai, ko veic nacionālās kompetentās iestādes, ir darbdienas beigas 30. darbdienā pēc dienas, kurā uzraudzītās iestādes iesniegušas datus nacionālajai kompetentajai iestādei.
3. Pirms 2014. gada 4. novembra nacionālās kompetentās iestādes iesniedz ECB 1. pantā norādītos datus par:
a) |
uzraudzītajām grupām un uzraudzītajām iestādēm, uz kurām attiecas visaptverošais novērtējums saskaņā ar Lēmumu ECB/2014/3 (8); |
b) |
citām uzraudzītājām grupām un uzraudzītajām iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, ja tās iekļautas to iestāžu sarakstā, uz kurām attiecas pārskatu sniegšana EBI saskaņā ar Lēmuma EBA/DC/090 3. pantu. |
9. pants
Adresāti
Šis lēmums ir adresēts iesaistīto dalībvalstu nacionālajām kompetentajām iestādēm.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 2. jūlijā
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(2) OV L 141, 14.5.2014., 1. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2014. gada 16. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 680/2014, ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz iestāžu sniegtajiem uzraudzības pārskatiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (OV L 191, 28.6.2014., 1. lpp.).
(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
(6) CET ņem vērā pāreju uz Viduseiropas vasaras laiku.
(7) Decision EBA/DC/090 of 24 January 2014 of the European Banking Authority on reporting by competent authorities to the EBA. Pieejams EBI interneta vietnē www.eba.europa.eu.
(8) Eiropas Centrālās bankas 2014. gada 4. februāra Lēmums ECB/2014/3, ar ko nosaka kredītiestādes, uz kurām attiecas visaptverošais novērtējums (OV L 69, 8.3.2014., 107. lpp.).
IETEIKUMI
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/38 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2014. gada 14. jūlijs)
par principiem, ko piemēro, lai aizsargātu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu patērētājus un spēlētājus un novērstu nepilngadīgo iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/478/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
(1) |
Komisija 2011. gadā rīkoja sabiedrisko apspriešanu par “Zaļo grāmatu par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū” (1). Tā noteica kopējus dalībvalstu mērķus attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu regulējumu un palīdzēja noteikt galvenās prioritārās jomas, kurās nepieciešama rīcība Savienības līmenī. |
(2) |
Paziņojumā “Ceļā uz visaptverošu Eiropas regulējumu tiešsaistes azartspēlēm” (2), kas tika pieņemts 2012. gada 23. oktobrī, Komisija ierosināja virkni darbību, ar kurām centās risināt tiešsaistes azartspēļu regulējuma, sabiedriskās un tehniskās problēmas. Proti, Komisija paziņoja, ka tā iesniegs ieteikumus par patērētāju aizsardzību tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu jomā – tostarp nepilngadīgo aizsardzību – un par atbildīgiem komercpaziņojumiem par tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem. Šis ieteikums ir izstrādāts tā, lai apvienotu abus šos jautājumus un uzlabotu patērētāju un spēlētāju aizsardzību, kā arī nepieļautu nepilngadīgo personu iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs. Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka azartspēles saglabājas kā izklaides avots, ka patērētājiem ir pieejama droša azartspēļu vide un ka ir ieviesti pasākumi, lai novērstu finansiālu vai sociālu kaitējumu, kā arī lai noteiktu pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu nepilngadīgo personu iesaistīšanos tiešsaistes azartspēlēs. |
(3) |
Eiropas Parlaments 2013. gada 10. septembra Rezolūcijā par tiešsaistes azartspēlēm iekšējā tirgū (3) aicināja Komisiju izskatīt valstu spēlētāju pašizslēgšanas reģistru sadarbspējas iespēju, lai uzlabotu informētību par azartspēļu atkarības riskiem un apsvērtu obligātas trešās personas veiktas identifikācijas pārbaudes. Eiropas Parlaments arī aicināja paredzēt, ka tiešsaistes azartspēļu organizētāju pienākums ir sniegt azartspēļu tīmekļa vietnē informāciju par regulatīvajām iestādēm un brīdinājumus nepilngadīgajiem, kā arī informāciju par pašierobežojumu izmantojumu. Turklāt Eiropas Parlaments aicināja izstrādāt kopējus principus attiecībā uz atbildīgiem komercpaziņojumiem. Tas ieteica, ka komercpaziņojumiem jāietver skaidrs brīdinājums par sekām, kādas ir patoloģiskai tieksmei uz azartspēlēm, un par azartspēļu atkarības riskiem. Komercpaziņojumi nedrīkstētu būt pārmērīgi vai izvietoti pie nepilngadīgajiem paredzēta satura vai tādās vietās, kur ir lielāks risks, ka mērķauditorija būs nepilngadīgie. |
(4) |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja arī aicināja Komisiju iesaistīties, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību attiecībā uz tiešsaistes azartspēlēm un aizsargātu nepilngadīgos (4). |
(5) |
Ja saskaņošana nav veikta Savienības līmenī, dalībvalstis principā var brīvi noteikt savus politikas mērķus attiecībā uz laimes spēlēm un definēt nepieciešamo aizsardzības līmeni, lai aizsargātu patērētāju veselību. Eiropas Savienības Tiesa ir sniegusi vispārīgus norādījumus par to, kā (tiešsaistes) azartspēļu jomā interpretēt iekšējā tirgus pamatbrīvības, ņemot vērā azartspēļu darbību īpašo raksturu. Lai gan dalībvalstis var aizliegt vai ierobežot tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu piegādi pārrobežu līmenī, pamatojoties uz sabiedrisko interešu mērķiem, kurus tās cenšas aizsargāt, tomēr dalībvalstīm ir jāpierāda, ka attiecīgais pasākums ir piemērots un vajadzīgs. Dalībvalstīm ir pienākums pierādīt, ka sabiedrisko interešu mērķu sasniegšana notiek sistemātiski un saskaņoti (5). |
(6) |
Eiropas Savienības Tiesa ir arī ieviesusi pamatnoteikumus komercpaziņojumiem par azartspēļu pakalpojumiem un jo īpaši par tiem pakalpojumiem, kurus sniedz monopola apstākļos. Reklāmai, kuru īsteno valsts monopola īpašnieks, jābūt samērotai, un tās apmērs nekādā gadījumā nedrīkst pārsniegt to, kāds vajadzīgs, lai virzītu patērētājus uz kontrolētiem azartspēļu tīkliem. Šādas reklāmas mērķis nedrīkst būt patērētāju dabiskās tieksmes spēlēt azartspēles veicināšana, stimulējot viņu aktīvu dalību tajās, piemēram, padarot azartspēles par ikdienišķu parādību vai arī vairojot azartspēļu pievilcību ar reklāmas paziņojumiem, kas piesaista uzmanību, solot ievērojamus laimestus. Jo īpaši būtu jānorobežo tādas monopola īpašnieka stratēģijas, kuru mērķis ir tikai iespējamo klientu informēšana par produktu un kuras ir paredzētas, lai ar spēlētāju virzīšanu uz kontrolētu vidi nodrošinātu regulāru pieeju azartspēlēm, no tādām stratēģijām, kuras mudina aktīvi piedalīties šādās spēlēs un stimulē viņus (6). |
(7) |
Patērētāju un veselības aizsardzība ir dalībvalstu galvenie sabiedrisko interešu mērķi to valstu azartspēļu regulējumu kontekstā, kuri paredzēti, lai nepieļautu azartspēļu izraisītas problēmas un aizsargātu nepilngadīgos. |
(8) |
Noteikumi un politika, ko dalībvalstis ieviesušas, lai sasniegtu sabiedrisko interešu mērķus, ievērojami atšķiras. Rīcība Savienības līmenī mudina dalībvalstis nodrošināt augstu aizsardzības līmeni visā Savienībā, jo īpaši ņemot vērā ar azartspēlēm saistītos riskus, tostarp to izraisītu problēmu attīstību vai citas negatīvas sekas indivīdiem un sabiedrībai. |
(9) |
Šā ieteikuma mērķis ir aizsargāt patērētāju un spēlētāju veselību un tādējādi arī mazināt iespējamo ekonomisko kaitējumu, kas var rasties no patoloģiskas vai pārmērīgas tieksmes uz azartspēlēm. Šādā saistībā šajā ieteikumā ietverti principi, lai patērētājiem, spēlētājiem un nepilngadīgajiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem. Sagatavojot šo ieteikumu, Komisija ir izmantojusi dalībvalstu labo praksi. |
(10) |
Tiešsaistes azartspēļu pakalpojumi tiek plaši piedāvāti un izmantoti. Tiešsaistes azartspēles ir pakalpojumu darbība, kuras gada peļņa 2012. gadā ES bija EUR 10,54 miljardi. Tehnoloģiskā attīstība, interneta pieejamības pieaugums un mobilo tehnoloģiju ērtums veicina piekļuvi tiešsaistes azartspēlēm un to pieaugumu. Tomēr var tikt izdarīta uz dezinformāciju balstīta izvēle, ja informācija nav pietiekami skaidra vai pārredzama. Turklāt tiešsaistes spēlētāji meklē konkurējošas azartspēļu iespējas, ja uzskata, ka piedāvājums nav pievilcīgs. |
(11) |
Pastāv dažādi plašsaziņas līdzekļi, kas veicina ar azartspēlēm saistīto komercpaziņojumu iedarbību, piemēram, drukātie plašsaziņas līdzekļi, tiešais pasts, audiovizuālie plašsaziņas līdzekļi un reklāmas stendi, kā arī sponsorēšana. Tā rezultātā neaizsargātās grupas (piemēram, nepilngadīgie) var tikt piesaistīti azartspēlēm. Vienlaikus komercpaziņojumam par tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem var būt liela nozīme patērētāju novirzīšanā pie piedāvājuma, kas ir atļauts un pārraudzīts, piemēram, norādot organizētāja identitāti un sniedzot pareizu un patiesu informāciju par azartspēlēm, tostarp par azartspēļu izraisītu problēmu riskiem, kā arī atbilstošus brīdinājuma ziņojumus. |
(12) |
Dažām personām, kuras iesaistās azartspēlēs, ir tādas ar uzvedību saistītas problēmas, kas negatīvi ietekmē šīs personas vai viņu ģimeni, bet citām personām patoloģiska aizraušanās ar azartspēlēm nodara nopietnu kaitējumu. Tiek lēsts, ka 0,1–0,8 % pieaugušo iedzīvotāju cieš no kādas azartspēļu izraisītas problēmas un vēl 0,1–2,2 % iesaiste azartspēlēs ir iespējami problemātiska (7). Tāpēc jāizmanto preventīva pieeja, sociāli atbildīgi izturoties pret tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu piedāvāšanu un reklamēšanu, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka azartspēles nebūtu nekas vairāk kā atpūtas un brīvā laika pasākums. |
(13) |
Nepilngadīgie bieži tiek pakļauti azartspēļu iedarbībai, jo viņi izmanto internetu, mobilās lietojumprogrammas un plašsaziņas līdzekļus, kas izvieto azartspēļu reklāmu, kā arī azartspēļu reklāmas stendus. Viņi arī vēro vai apmeklē sporta sacensības, kuras sponsorē no azartspēļu procentu likmēm vai kurās izvieto uz azartspēļu darbībām vērstas reklāmas. Līdz ar to šis ieteikums ir arī paredzēts, lai nepieļautu, ka nepilngadīgiem tiktu nodarīts kaitējums vai tos izmantotu, iesaistot azartspēlēs. |
(14) |
Tiešsaistes azartspēļu organizētājiem, kuri ir izveidoti Savienībā, arvien biežāk ir vairākas licences dažādās dalībvalstīs, kuras azartspēļu nozares reglamentēšanai ir izvēlējušās uz licencēm balstītu sistēmu. Organizatori varētu gūt labumu no vienotākas pieejas. Turklāt atbilstības prasību skaita pieaugums var radīt lieku infrastruktūras un izmaksu dublēšanu, radot nevajadzīgu administratīvo slogu regulējošām iestādēm. |
(15) |
Ir lietderīgi aicināt dalībvalstis ierosināt noteikumus, saskaņā ar kuriem patērētājiem tiek sniegta informācija par tiešsaistes azartspēlēm. Šādos noteikumos būtu jāparedz, ka tiek novērstas azartspēļu izraisītās problēmas un nepilngadīgie nepiekļūst azartspēļu vietnēm, un patērētāji tiek rosināti neizmantot neregulētos piedāvājumus, kas nav atļauti un iespējami varētu nodarīt kaitējumu. |
(16) |
Vajadzības gadījumā šā ieteikuma principi būtu jāpiemēro ne tikai organizētājiem, bet arī trešām personām, tostarp arī tā sauktajiem “saistītajiem uzņēmumiem”, kuriem operatora vārdā ļauts veicināt tiešsaistes azartspēļu pakalpojumus. |
(17) |
Ir lietderīgi labāk informēt patērētājus un spēlētājus par tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem, kas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem nav atļauti saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā tiešsaistes azartspēļu pakalpojums tiek saņemts, kā arī vērsties pret šādiem neatļautiem pakalpojumiem. Šajā ietvarā dalībvalstis, kas neļauj sniegt konkrētu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu, nedrīkstētu atļaut šā pakalpojuma komerciālu paziņošanu. |
(18) |
Reģistrācijas procesam, lai atvērtu spēlētāja kontu, jābūt izveidotam tā, lai varētu pārbaudīt personas identitāti un sekot spēlētāja uzvedībai. Turklāt šādu reģistrāciju ir svarīgi izveidota tā, lai izvairītos no iespējas, ka patērētāji pamet reģistrācijas procesu un pievēršas azartspēļu vietnēm, kuras netiek regulētas. |
(19) |
Tā kā dalībvalstīs reģistrācijas process ir ieviests dažādos veidos – ar bezsaistes vai manuāliem posmiem pārbaudes procesā –, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka identifikācijas datus var efektīvi pārbaudīt, lai atvieglotu reģistrācijas procesa pabeigšanu. |
(20) |
Ir svarīgi, lai spēlētāju konti tiktu padarīti par pastāvīgiem tikai tad, kad apstiprināta spēlētāju sniegtā identitātes informācija. Pirms konts kļūst par pastāvīgu kontu, ir vēlams, lai spēlētājiem būtu ļauts izmantot pagaidu kontus. Ņemot vērā to būtību, pagaidu kontiem būtu jānosaka fiksēta nominālvērtība, un spēlētāji nedrīkstētu izņemt depozītus vai laimestus. |
(21) |
Lai aizsargātu spēlētājus un viņu līdzekļus, kā arī nodrošinātu pārredzamību, būtu jāievieš procedūras to spēlētāju kontu pārbaudēm, kuri noteiktu laiku nav bijuši aktīvi, un procedūras spēlētāja konta slēpšanai vai apturēšanai. Turklāt, ja tiek konstatēts, ka persona ir nepilngadīga, spēlētāja konts būtu jāanulē. |
(22) |
Attiecībā uz informatīviem brīdinājumiem vajadzības gadījumā azartspēļu sesijas laikā spēlētājam redzamā vietā jābūt pieejamai taimera iespējai. |
(23) |
Attiecībā uz spēlētājam nodrošināto atbalstu papildus depozīta ierobežojumu noteikšanai spēlētājiem varētu nodrošināt papildu aizsargpasākumus, piemēram, iespēju noteikt derību vai zaudējumu ierobežojumus. |
(24) |
Lai novērstu azartspēļu izraisītu problēmu attīstību, organizētājam – neatkarīgi no spēlētāja pieprasījuma – būtu jāspēj spēlētājam noteikt arī pārtraukumu vai izslēgt to no spēles, ja notiek mulsinošas izmaiņas spēlētāja uzvedībā. Šādos gadījumos organizētājam jāpaziņo spēlētājam iemesls un jānorāda, kur spēlētājs var saņemt palīdzību vai terapiju. |
(25) |
Azartspēļu organizētāji ir ievērojami sporta komandu un pasākumu sponsori Eiropā. Lai uzlabotu tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu sniedzēju sponsorēšanas pārskatatbildību, prasībās skaidri jānosaka, ka sponsorēšanai jābūt pārskatāmai un tā jāveic atbildīgi. Jo īpaši skaidras prasības būtu jānosaka, lai nepieļautu, ka azartspēļu organizētāju veiktā sponsorēšana nelabvēlīgi skar vai ietekmē nepilngadīgos. |
(26) |
Ir arī nepieciešams informēt par risku (piemēram, krāpšanu), kas raksturīgs vairumam azartspēļu vietņu, kurām nepiemēro nevienu no Savienībā noteiktiem kontroles veidiem. |
(27) |
Lai aizsargātu sabiedrisko interešu mērķus, ir nepieciešama efektīva uzraudzība. Dalībvalstīm būtu jānorīko kompetentās iestādes, jāsniedz skaidri norādījumi organizētājiem un jānodrošina viegli pieejama informācija patērētājiem, spēlētājiem un neaizsargātām grupām, tostarp nepilngadīgajiem. |
(28) |
Rīcības kodeksiem var būt liela nozīme saistībā ar šajā ieteikumā paredzēto komercpaziņošanas principu efektīvu piemērošanu un uzraudzību. |
(29) |
Šis ieteikums nav pretrunā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2005/29/EK (8) un Padomes Direktīvai 93/13/EEK (9). |
(30) |
Šajā ieteikumā paredzēto principu piemērošana nozīmē personas datu apstrādi. Tāpēc tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (11), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
I. MĒRĶIS
1. |
Dalībvalstīm tiek ieteikts sasniegt patērētāju, spēlētāju un nepilngadīgo aizsardzības augstu līmeni, pieņemot principus attiecībā uz tiešsaistes azartspēļu pakalpojumiem un šo pakalpojumu atbildīgiem komercpaziņojumiem, lai aizsargātu veselību un līdz minimumam samazinātu iespējamo ekonomisko kaitējumu, kas var rasties no patoloģiskas vai pārmērīgas tieksmes uz azartspēlēm. |
2. |
Šis ieteikums nav pretrunā dalībvalstu tiesībām regulēt azartspēļu pakalpojumus. |
II. DEFINĪCIJAS
3. |
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
|
III. INFORMĀCIJAS PRASĪBAS
4. |
Labi saskatāmā vietā organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnes mērķlapā ar piekļuvi no visām tīmekļa vietnes lapām būtu jāizvieto šāda informācija:
|
5. |
Organizētāja un patērētāja līgumattiecību noteikumiem un nosacījumiem jābūt izklāstītiem īsi un salasāmi. Šiem noteikumiem un nosacījumiem būtu:
|
6. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka patērētājam ir pieejama informācija par noteikumiem attiecībā uz spēlēm un derībām, kas pieejamas organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnē. |
7. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnē uzrādīti dati par azartspēļu regulatīvo iestādi, lai pierādītu, ka organizētājam ir atļauja darboties. |
IV. NEPILNGADĪGIE
8. |
Nepilngadīgie nedrīkstētu spēlēt azartspēles tīmekļa vietnē vai būt spēlētāja konta īpašnieki. |
9. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētājs ievieš procedūras, kas izstrādātas, lai nepieļautu, ka nepilngadīgie iesaistās azartspēles, tostarp vecuma pārbaudes V iedaļā minētās reģistrācijas procedūras laikā. |
10. |
Lai nepieļautu nepilngadīgo piekļuvi azartspēļu tīmekļa vietnēm, dalībvalstīm būtu jāmudina izvietot azartspēļu tīmekļa vietnēs saites uz vecāku kontroles programmām. |
11. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu komercpaziņojumi nekaitē nepilngadīgajiem vai nemudina viņus uzlūkot azartspēles kā dabisku to brīvā laika aktivitāšu elementu. |
12. |
Komercpaziņojumos būtu jāietver skaidrs ziņojums “nepilngadīgajiem azartspēles nav atļautas”, kurā norādīts minimālais vecums, zem kura nav atļauts spēlēt azartspēles. |
13. |
Dalībvalstīm būtu jāmudina nepārraidīt, neizvietot vai neatbalstīt komercpaziņojumus:
|
14. |
Ar komercpaziņojumiem nedrīkst:
|
V. SPĒLĒTĀJA REĢISTRĀCIJA UN KONTS
15. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka persona drīkst piedalīties tiešsaistes azartspēļu pakalpojumā tikai tad, ja tā ir reģistrēta kā spēlētājs un tai ir organizētāja piešķirts konts. |
16. |
Lai atvērtu spēlētāja kontu, reģistrācijas procesā būtu jāpieprasa šāda informācija:
|
17. |
Spēlētājam jāapstiprina vai organizētājam jāpārbauda sniegtā elektroniskā pasta adrese vai mobilā tālruņa numurs. Tiem vajadzētu ļaut organizētājam un spēlētājam sazināties tiešā un efektīvā veidā. |
18. |
Spēlētāja identitātes dati būtu jāpārbauda. Ja tieša elektroniska pārbaude nav iespējama vai ieviesta, dalībvalstis tiek mudinātas atvieglot piekļuvi valsts reģistriem, datubāzēm vai citiem oficiāliem dokumentiem, kuri organizētājiem jāizmanto, lai pārbaudītu identitātes datus. |
19. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka reģistrācijas procesu, tostarp pagaidu kontu, anulē, ja personas identitāti vai vecumu nav iespējams pārbaudīt. |
20. |
Dalībvalstis tiek mudinātas reģistrācijas procesā pieņemt elektroniskās identifikācijas sistēmas. |
21. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka:
|
22. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēlētājiem ir:
|
23. |
Dalībvalstīm būtu jāievieš noteikumi, ar kuriem:
|
VI. SPĒLĒTĀJA DARBĪBA UN ATBALSTS
24. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka reģistrācijas posmā organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnē spēlētājs var pēc noklusējuma noteikt naudas depozīta maksimālās summas ierobežojumus, kā arī pagaidu ierobežojumus. |
25. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnē spēlētājs vienmēr var vienkāršā veidā piekļūt:
|
26. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāja tīmekļa vietnē spēlētājs pēc noklusējuma var periodiski saņemt informatīvus brīdinājumus par laimestiem un zaudējumiem spēles vai derību laikā un informāciju par to, cik ilgi spēlētājs ir spēlējis. Spēlētājam jāapstiprina informatīvais brīdinājums un jādod iespēja uz laiku pārtraukt vai turpināt azartspēli. |
27. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāja azartspēļu tīmekļa vietnē spēlētājs nevar:
|
28. |
Dalībvalstis nedrīkstētu atļaut organizētājam piešķirt spēlētājam kredītu. |
29. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāja tīmekļa vietnē spēlētājs var:
|
30. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētājām ir izstrādāta politika un procedūras, ar ko atvieglo mijiedarbību ar spēlētājiem, ja viņu uzvedība azartspēlēs norāda, ka pastāv azartspēļu izraisītu problēmu rašanās risks. |
31. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka noteiktu laikposmu organizētājs reģistrē vismaz spēlētāja depozītus un laimestus. Tie būtu jādara pieejami spēlētājam pēc pieprasījuma. |
VII. PĀRTRAUKUMS UN PAŠIZSLĒGŠANA
32. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēlētājs organizētāja tīmekļa vietnē var jebkurā laikā aktivizēt pārtraukumu vai pašizslēgšanu no konkrētā tiešsaistes azartspēļu pakalpojuma vai no visiem tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu veidiem. |
33. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka:
|
34. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašizslēgšanas gadījumā spēlētāja konts tiek slēgts. |
35. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka spēlētāja atkārtota reģistrācija ir iespējama tikai pēc spēlētāja rakstiska vai elektroniska pieprasījuma un tikai pēc pašizslēgšanas perioda beigām. |
36. |
Dalībvalstīm būtu jāievieš noteikumi attiecībā uz trešo personu pieprasījumiem organizētājam par spēlētāja izslēgšanu no azartspēļu tīmekļa vietnes. |
37. |
Dalībvalstis tiek mudinātas izveidot pašizslēgto spēlētāju reģistru. |
38. |
Ja dalībvalstīs ir izveidoti pašizslēgto spēlētāju valsts reģistri, tām jāatvieglo organizētāju piekļuve šiem reģistriem un jānodrošina, ka organizētāji regulāri saņem informāciju no tiem, lai nepieļautu, ka pašizslēgtie spēlētāji turpina spēlēt. |
VIII. KOMERCPAZIŅOJUMS
39. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāji, kuru vārdā tiek veikts komercpaziņojums, ir skaidri identificējami. |
40. |
Vajadzības gadījumā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu komercpaziņojumi praktiskā un pārredzamā veidā ietver vismaz informāciju par risku, ko veselībai rada problemātiska aizraušanās ar azartspēlēm. |
41. |
Ar komercpaziņojumiem nedrīkst:
|
42. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka bezmaksas (play-for-fun) spēlēm, ko izmanto komercpaziņojumos, piemēro tos pašus noteikumus un tehniskos nosacījumus kā attiecīgajām maksas (play-for-money) spēlēm. |
43. |
Komercpaziņojumiem nevajadzētu vērsties pie neaizsargātiem spēlētājiem, jo īpaši, izmantojot nepieprasītus komercpaziņojumus, kas adresēti spēlētājiem, kuri veikuši pašizslēgšanu no azartspēļu tīmekļa vietnes vai ir tikušas izslēgtas no tiešsaistes azartspēļu pakalpojumu saņēmēju loka azartspēļu izraisīto problēmu dēļ. |
44. |
Dalībvalstīm, kas atļauj veikt nepieprasītu komercpaziņojumu nosūtīšanu pa elektronisko pastu, jānodrošina:
|
45. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka komercpaziņojumos tiek ņemts vērā reklamētā tiešsaistes azartspēļu pakalpojuma riska potenciāls. |
IX. SPONSORĒŠANA
46. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētāju veiktā sponsorēšana ir pārredzama un ka organizētājs ir skaidri identificējams kā sponsorējošā persona. |
47. |
Sponsorēšana nedrīkst nelabvēlīgi skart vai ietekmēt nepilngadīgos. Dalībvalstis tiek mudinātas nodrošināt, ka:
|
48. |
Dalībvalstīm būtu jāmudina sponsorētās personas pārbaudīt, vai sponsorēšana ir atļauta saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstī, kurā būtu jānotiek sponsorēšanai. |
X. IZGLĪTĪBA UN INFORMĒTĪBA
49. |
Dalībvalstis vajadzības gadījumā ar patērētāju organizācijām un organizētājiem tiek aicinātas rīkot vai veicināt regulāras izglītības vai sabiedrības informētības uzlabošanas kampaņas, lai uzlabotu patērētāju un neaizsargātu grupu, tostarp nepilngadīgo, informētību par tiešsaistes azartspēlēm. |
50. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka organizētājiem un azartspēļu regulatīvajai iestādei ir jāinformē attiecīgie darba ņēmēji, kuri strādā ar azartspēļu pasākumiem saistītā jomā, par riskiem, kas saistīti ar tiešsaistes azartspēlēm. Darba ņēmēji, kas tieši mijiedarbojas ar spēlētājiem, jāapmāca, lai nodrošinātu, ka viņi izprot ar azartspēļu izraisītām problēmām saistītus jautājumus un zina, kā atbildēt spēlētājiem. |
XI. UZRAUDZĪBA
51. |
Dalībvalstis, kad tās piemēro šajā ieteikumā izklāstītos principus, tiek aicinātas izraudzīties kompetentās azartspēļu regulatīvās iestādes, lai neatkarīgi nodrošinātu un uzraudzītu efektīvu atbilstību valsts pasākumiem, kas veikti, lai atbalstītu šajā ieteikumā izklāstītos principus. |
XII. ZIŅOŠANA
52. |
Dalībvalstis tiek aicinātas līdz 2016. gada 19. janvārim paziņot Komisijai par visiem pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu, lai Komisija varētu izvērtēt šā ieteikuma īstenošanu. |
53. |
Dalībvalstis statistikas vajadzībām tiek aicinātas apkopot uzticamus ikgadējus datus par:
Dalībvalstis tiek aicinātas paziņot šo informāciju Komisijai pirmo reizi līdz 2016. gada 19. jūlijam. |
54. |
Komisijai būtu jāizvērtē šā ieteikuma īstenošana līdz 2017. gada 19. janvārim. |
Briselē, 2014. gada 14. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietnieks
Michel BARNIER
(1) COM(2011) 128 galīgā redakcija.
(2) COM(2012) 596 final.
(3) P7_TA(2013)0348.
(4) 2012/2322 (INI).
(5) Lietas C-186/11 un C-209/11 Stanleybet International, C-316/07 Stoss un citi un tajā minētā judikatūra.
(6) Lieta C-347/09 Dickinger and Omer un tajā minētā judikatūra.
(7) ALICE-RAP politikas dokumentu krājums Gambling: two sides of the same coin – recreational activity and public health problem. ALICE-RAP ir izpētes projekts, kas finansēts Septītās pētniecības un attīstības pamatprogrammas ietvaros (www.alicerap.eu).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 11. maija Direktīva 2005/29/EK, kas attiecas uz uzņēmēju negodīgu komercpraksi iekšējā tirgū attiecībā pret patērētājiem un ar ko groza Padomes Direktīvu 84/450/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/7/EK, 98/27/EK un 2002/65/EK, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2006/2004 (“Negodīgas komercprakses direktīva”) (OV L 149, 11.6.2005., 22. lpp.).
(9) Padomes 1993. gada 5. aprīļa Direktīva 93/13/EEK par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos (OV L 95, 21.4.1993., 29. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).
TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM
19.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 214/47 |
Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē
http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html
Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 131 – Vienoti noteikumi par mehānisko transportlīdzekļu uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) apstiprināšanu
Ar visiem grozījumiem līdz
01. grozījumu sērijas 1. papildinājumam, kas stājās spēkā 2014. gada 13. februārī
SATURS
NOTEIKUMI
Ievads (informācijai)
1. |
Joma un mērķis |
2. |
Definīcijas |
3. |
Apstiprinājuma pieteikums |
4. |
Apstiprinājums |
5. |
Specifikācijas |
6. |
Testa procedūra |
7. |
Transportlīdzekļa tipa izmaiņas un apstiprinājuma paplašināšana |
8. |
Ražošanas atbilstība |
9. |
Sankcijas par ražošanas neatbilstību |
10. |
Pilnīga ražošanas izbeigšana |
11. |
To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprinājuma testu veikšanu, kā arī tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukums un adrese |
12. |
Pārejas noteikumi |
PIELIKUMI
1. |
Paziņojums |
2. |
Apstiprinājuma marķējumu izkārtojums |
3. |
Brīdinājuma un aktivēšanas testa prasības – testa izpildes/neizpildes vērtības |
4. |
Īpašas prasības, kas piemērojamas transportlīdzekļu komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem |
Ievads (informācijai)
Šo noteikumu mērķis ir noteikt vienotus noteikumus uzlabotām avārijas bremzēšanas sistēmām (AEBS), kas uzstādītas tādos M2, M3, N2 un N3 (1) kategorijas transportlīdzekļos, kurus galvenokārt izmanto uz automaģistrālēm.
Lai gan kopumā uzlabotu avārijas bremzēšanas sistēmu uzstādīšana šādas transportlīdzekļu kategorijas ietekmēs pozitīvi, tomēr ir apakšgrupas, kurās šādas uzstādīšanas lietderīgums ir diezgan neskaidrs, jo šādu apakšgrupu transportlīdzekļus galvenokārt izmanto citos apstākļos, nevis uz automaģisrālēm (piemēram, autobusi, kuros ir pasažieru stāvvietas, t. i., I, II un A (1) klase). Neraugoties uz lietderīgumu, ir arī citas apakšgrupas, kurās AEBS uzstādīšana būtu tehniski sarežģīta (piemēram, devēja novietojums G kategorijas transportlīdzekļos, īpašam nolūkam paredzētos u. c. transportlīdzekļos).
Turklāt, lai izmantotu sistēmas, kas paredzētas transportlīdzekļiem, kuru pakaļējā ass nav aprīkota ar pneimatisko piekari, ir jāintegrē uzlabota devējtehnoloģija, lai ņemtu vērā transportlīdzekļa garensasveres leņķa izmaiņas. Nolīguma pusēm, kas vēlas piemērot šos noteikumus šādiem transportlīdzekļiem, tam būtu jāparedz atbilstošs laiks.
Sistēma automātiski nosaka, ka iespējama sadursme ar priekšā esošu transportlīdzekli, brīdina par to vadītāju un aktivizē transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu, lai gadījumā, ja vadītājs uz minēto brīdinājumu nereaģē, bremzētu transportlīdzekli nolūkā nepieļaut sadursmi vai mazināt tās smagumu.
Sistēma darbojas tikai tādās braukšanas situācijās, kad bremzēšana ļauj izvairīties no negadījuma vai mazina tā smagumu, un tā nenostrādā normālos braukšanas apstākļos.
Sistēmas atteices gadījumā netiek apdraudēta transportlīdzekļa droša ekspluatācija.
Sistēma nodrošina vismaz akustisku vai taktilu brīdinājumu, kas var būt arī straujš palēninājums, lai pievērstu neuzmanīga vadītāja uzmanību kritiskajai situācijai.
Sistēmas jebkādas nostrādāšanas laikā (brīdinājuma un ārkārtas bremzēšanas fāze) vadītājs jebkurā laikā ar apzinātu darbību, t. i., ar stūres pagriešanu vai akseleratora pedāļa strauju nospiešanu var pārņemt vadību un bloķēt sistēmas darbību.
Ar šiem noteikumiem tipa apstiprināšanas procesā nevar ietvert visus satiksmes apstākļus un infrastruktūras elementus. Faktiskajiem apstākļiem un elementiem reālā vidē nevajadzētu radīt tik daudz maldinošu brīdinājumu vai nepamatotas bremzēšanas, ka vadītājam rodas vēlme sistēmu izslēgt.
1. JOMA UN MĒRĶIS
Šos noteikumus piemēro M2, N2, M3 un N3 (1) kategorijas transportlīdzekļiem, un tie attiecas uz tajos iebūvētu sistēmu, kas paredzēta, lai nepieļautu sadursmi ar priekšā pa to pašu joslu braucošu transportlīdzekli vai mazinātu šādas sadursmes smagumu.
2. DEFINĪCIJAS
2.1. “Uzlabota avārijas bremzēšanas sistēma (AEBS)” ir sistēma, kas var automātiski noteikt, ka iespējama sadursme ar priekšā esošu transportlīdzekli, un aktivizē transportlīdzekļa bremzēšanas sistēmu, lai samazinātu transportlīdzekļa kustības ātrumu nolūkā nepieļaut sadursmi vai mazināt tās smagumu
2.2. “Transportlīdzekļa tips attiecībā uz tā uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu” ir tādas kategorijas transportlīdzekļi, kas neatšķiras tādos būtiskos aspektos kā:
a) |
ražotāja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; |
b) |
tādi transportlīdzekļa elementi, kas ievērojami ietekmē uzlabotās āvārijas bremzēšanas sistēmas darbību; |
c) |
uzlabotās avārijas bremzēšanas sistēmas tips un konstrukcija. |
2.3. “Pārbaudāmais transportlīdzeklis” ir testēšanai pakļautais transportlīdzeklis.
2.4. “Mērķis” ir liela apjoma sērijās ražots M1 kategorijas vieglais automobilis – AA sedans (1) –, vai arī attiecībā uz vieglu mērķi – priekšmets, kas ir reprezentatīvs šādam transportlīdzeklim attiecībā uz tā noteikšanas raksturlielumiem, kas attiecināmi uz testējamās AEBS devēju sistēmu.
2.5. “Kustīgs mērķis” ir mērķis, kas virzās ar nemainīgu ātrumu tās braukšanas joslas centrā, pa kuru virzās pārbaudāmais transportlīdzeklis, un vienā virzienā ar to.
2.6. “Stacionārs mērķis” ir nekustīgs mērķis, kas vērsts tajā pašā virzienā un novietots tajā pašā testa kustības joslā kā pārbaudāmais transportlīdzeklis.
2.7. “Viegls mērķis” ir mērķis, kam tiek nodarīti minimāli bojājumi un kurš rada minimālus bojājumus pārbaudāmajam transportlīdzeklim sadursmes gadījumā.
2.8. “Sadursmes brīdinājuma fāze” ir fāze tieši pirms avārijas bremzēšanas fāzes, kuras laikā AEBS brīdina vadītāju par iespējamo sadursmi ar priekšā esošu transportlīdzekli.
2.9. “Avārijas bremzēšanas fāze” ir fāze, kas sākas tad, kad AEBS nosūta transportlīdzekļa darba bremžu sistēmai pieprasījumu nodrošināt vismaz 4 m/s2 palēninājumu.
2.10. “Kopējā zona” ir zona, kurā var atainot divas vai vairākas informācijas funkcijas (piemēram, simbolu), bet tas nevar notikt vienlaikus.
2.11. “Pašpārbaude” ir integrēta funkcija, kas daļēji pārtrauktā režīmā vismaz laikā, kad sistēma ir aktivizēta, pārbauda, vai nav notikusi sistēmas atteice.
2.12. “Laiks līdz sadursmei(LLS)” ir laika vērtība, ko iegūst, dalot attālumu no pārbaudāmā transportlīdzekļa līdz mērķim ar pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa relatīvo ātrumu noteiktā laika momentā.
3. APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS
3.1. Transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma pieteikumu attiecībā uz uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu iesniedz transportlīdzekļa ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.
3.2. Tam trijos eksemplāros pievieno turpinājumā norādītos dokumentus.
3.2.1. |
Transportlīdzekļa tipa apraksts, ietverot 2.2. punktā minētos elementus, kā arī dokumentācija, kurā sniegta informācija par AEBS pamatkonstrukciju un līdzekļiem, ar kuriem tā saistīta ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai ar kuriem tā tieši kontrolē izejas mainīgās vērtības. Norāda numurus un/vai simbolus, pēc kuriem identificē transportlīdzekļa tipu. |
3.3. Apstiprināmā transportlīdzekļa tipa paraugu iesniedz tehniskajam dienestam, kas veic tipa apstiprināšanas testus.
4. APSTIPRINĀJUMS
4.1. Ja saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināšanai iesniegtais transportlīdzekļa tips atbilst 5. punkta prasībām, piešķir šā transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu.
4.2. Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru; tā pirmie divi cipari (pašlaik 01, kas atbilst grozījumu 01. sērijai) norāda grozījumu sēriju, ar ko ietverti apstiprinājuma piešķiršanas brīdī jaunākie būtiskie tehniskie grozījumi, kas izdarīti šajos noteikumos. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt vienu un to pašu numuru tam pašam transportlīdzekļa tipam, kurš ir aprīkots ar cita tipa AEBS, vai citam transportlīdzekļa tipam.
4.3. Paziņojumu par apstiprinājuma piešķiršanu vai apstiprinājuma paplašināšanu, atteikšanu vai atsaukšanu saskaņā ar šiem noteikumiem nosūta nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot veidlapu, kura atbilst paraugam 1. pielikumā, kopā ar dokumentāciju, ko iesniedzis pieteikuma iesniedzējs un kuras formāts nav lielāks par A4 (210 × 297 mm) vai kas ir salocīta šajā formātā, un atbilstošā mērogā elektroniskā formātā.
4.4. Katram transportlīdzeklim, kas atbilst transportlīdzekļa tipam, kurš apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, skaidri redzamā un viegli pieejamā vietā, kas norādīta apstiprinājuma veidlapā, piestiprina starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas atbilst 2. pielikumā aprakstītajam paraugam un ko veido:
4.4.1. |
aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2); |
4.4.2. |
šo noteikumu numurs, kam seko burts “R”, defise un apstiprinājuma numurs, pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā apļa. |
4.5. Ja transportlīdzeklis atbilst transportlīdzekļa tipam, kas apstiprināts saskaņā ar vienu vai vairākiem citiem noteikumiem, kuri pievienoti nolīgumam kā pielikums, tad valstī, kas piešķīrusi apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem, 4.4.1. punktā noteiktais simbols nav jāatkārto; tādā gadījumā noteikumu un apstiprinājuma numuru un papildu simbolus izvieto vertikālās kolonās pa labi no 4.4.1. punktā aprakstītā simbola.
4.6. Apstiprinājuma marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.
4.7. Apstiprinājuma marķējums atrodas transportlīdzekļa datu plāksnītes tuvumā vai uz tās.
5. SPECIFIKĀCIJAS
5.1. Vispārīgi
5.1.1. Jebkurš transportlīdzeklis, kurš aprīkots ar AEBS, kas atbilst 2.1. punkta definīcijai, atbilst šo noteikumu 5.1. līdz 5.6.2. punktā ietvertajām veiktspējas prasībām un ir aprīkots ar bremžu pretbloķēšanas funkciju atbilstoši Noteikumu Nr. 13 13. pielikuma veiktspējas prasībām.
5.1.2. AEBS efektivitāti negatīvi neietekmē magnētiskie vai elektriskie lauki. To pierāda, nodrošinot atbilstību Noteikumu Nr. 10 03. grozījumu sērijai.
5.1.3. Atbilstību komplekso elektronisko vadības sistēmu drošības aspektiem pierāda, izpildot 4. pielikuma prasības.
5.2. Veiktspējas prasības
5.2.1. Sistēma sniedz vadītājam šādu(-us) attiecīgu(-us) brīdinājumu(-us):
5.2.1.1. |
brīdinājumu par sadursmi, kad AEBS ir noteikusi, ka iespējama sadursme ar priekšā braucošu M, N vai O kategorijas transportlīdzekli tajā pašā joslā, kas pārvietojas ar mazāku ātrumu, ir apstājies vai ir stacionārs, jo nav identificēts kā kustībā esošs. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.5.1. punktā; |
5.2.1.2. |
brīdinājumu par atteici, kad AEBS ir radies defekts, kas neļauj izpildīt šo noteikumu prasības. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.5.4. punktā;
|
5.2.1.3. |
ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem AEBS manuālai deaktivēšanai, sistēmu deaktivējot, tiek sniegts deaktivēšanas brīdinājums. Brīdinājums ir, kā noteikts 5.4.2. punktā. |
5.2.2. Pēc 5.2.1.1. punktā minētā(-ajiem) brīdinājuma(-iem) un ievērojot 5.3.1. līdz 5.3.3. punkta noteikumus, ir avārijas bremzēšanas fāze, kuras nolūks ir ievērojami samazināt pārbaudāmā transportlīdzekļa ātrumu. To testē saskaņā ar šo noteikumu 6.4. un 6.5. punktu.
5.2.3. Sistēma ir aktivizēta vismaz transportlīdzekļa ātruma diapazonā no 15 km/h līdz maksimālajam projektētajam transportlīdzekļa ātrumam un visos transportlīdzekļa noslodzes apstākļos, ja vien tā nav manuāli deaktivēta atbilstoši 5.4. punktam.
5.2.4. Sistēma ir projektēta tā, lai samazinātu sadursmes brīdinājuma signālu ģenerēšanu un izvairītos no autonomas bremzēšanas situācijās, kurās vadītājs varētu neapzināties tūlītējas sadursmes ar priekšā esošu transportlīdzekli iespējamību. To pierāda saskaņā ar šo noteikumu 6.8. punktu.
5.3. Vadītāja īstenota pārtraukšana
5.3.1. AEBS var nodrošināt iespēju vadītājam pārtraukt sadursmes brīdinājuma fāzi. Tomēr, kad transportlīdzekļa bremžu sistēma tiek izmantota taktila brīdinājuma došanai, sistēma nodrošina vadītājam iespēju pārtraukt brīdinājuma bremzēšanu.
5.3.2. AEBS nodrošina iespēju vadītājam pārtraukt avārijas bremzēšanas fāzi.
5.3.3. Abos iepriekš minētajos gadījumos šādu pārtraukšanu var iniciēt ar jebkādu aktīvu darbību (piemēram, akseleratora pedāļa strauja nospiešana, virzienrādītāja slēdža darbināšana), kas liecina, ka vadītājs apzinās avārijas situāciju. Transportlīdzekļa ražotājs iesniedz šādu aktīvu darbību sarakstu tehniskajam dienestam tipa apstiprināšanas laikā, un to pievieno testa protokolam.
5.4. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekli AEBS funkcijas deaktivēšanai, attiecīgi piemēro šādus nosacījumus:
5.4.1. |
AEBS funkcija tiek automātiski atjaunota, uzsākot katru jaunu aizdedzes ciklu; |
5.4.2. |
pastāvīgs optiskais brīdinājuma signāls informē vadītāju, ka AEBS funkcija ir deaktivēta. Šim mērķim var izmantot dzelteno brīdinājuma signālu, kā norādīts 5.5.4. punktā. |
5.5. Brīdinājuma signāls
5.5.1. Pielikuma 5.2.1.1. punktā minēto brīdinājumu par sadursmi nodrošina vismaz ar diviem šādiem līdzekļiem: akustisku, taktilu vai optisku.
Brīdinājuma signāli ir tik savlaicīgi, lai dotu vadītājam iespēju reaģēt uz sadursmes risku un gūt kontroli pār situāciju, kā arī tādi, lai pārlieku agrīni vai bieži nevajadzīgi netraucētu vadītāju. To testē saskaņā ar šo noteikumu 6.4.2. un 6.5.2. punkta noteikumiem.
5.5.2. Brīdinājuma signāla un secības, kādā sadursmes brīdinājuma signāli tiek sniegti vadītājam, aprakstu transportlīdzekļa ražotājs iesniedz tipa apstiprināšanas laikā, un to reģistrē testa protokolā.
5.5.3. Ja daļu no brīdinājuma par sadursmi veido optiski līdzekļi, optiskais signāls var būt atteices brīdinājuma signāla mirgošana, kā norādīts 5.5.4. punktā.
5.5.4. Noteikumu 5.2.1.2. punktā minētais brīdinājums par atteici ir nepārtraukts dzeltens optiskais brīdinājuma signāls.
5.5.5. Katrs AEBS optiskais brīdinājuma signāls tiek aktivēts vai nu, pārslēdzot aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “on” (ieslēgts), vai arī, kad aizdedzes (palaišanas) slēdzis atrodas pozīcijā starp “on” (ieslēgts) un “start” (palaist), ko ražotājs ir paredzējis kā pārbaudes pozīciju (sistēma sākuma stāvoklī (ieslēgt barošanu)). Šī prasība neattiecas uz brīdinājuma signāliem, ko ataino kopējā zonā.
5.5.6. Optiskie brīdinājuma signāli ir redzami arī dienas gaismā; signālu apmierinošu stāvokli vadītājam jāspēj viegli pārbaudīt, atrodoties vadītāja sēdeklī.
5.5.7. Ja vadītājam tiek dots optisks brīdinājuma signāls, kas norāda, ka AEBS uz laiku nav pieejama, – piemēram, sakarā ar nelabvēlīgiem laika apstākļiem, – signāls ir nepārtraukts un dzeltenā krāsā. Šim mērķim var izmantot atteices brīdinājuma signālu, kā norādīts 5.5.4. punktā.
5.6. Noteikumi par regulārajām tehniskajām apskatēm
5.6.1. Regulārajās tehniskajās apskatēs ir iespējams pārbaudīt AEBS pareizu ekspluatācijas stāvokli, aplūkojot atteices brīdinājuma signāla stāvokli pēc tam, kad ieslēgta transportlīdzekļa barošana (power-ON) un, ja nepieciešams, veikta spuldzīšu pārbaude.
Ja atteices brīdinājuma signālu ataino kopējā zonā, vispirms jāpārbauda, vai darbojas kopējā zona, un tad jāpārbauda atteices brīdinājuma signāla stāvoklis.
5.6.2. Tipa apstiprināšanas laikā konfidenciāli norāda līdzekļus, ko izmanto aizsardzībai pret vienkāršu ražotāja izraudzītā atteices brīdinājuma signāla neatļautu modificēšanu.
Šī prasība par aizsardzību ir izpildīta arī tad, ja ir pieejams sekundārs AEBS pareiza ekspluatācijas stāvokļa pārbaudes līdzeklis.
6. TESTA PROCEDŪRA
6.1. Testa apstākļi
6.1.1. Testu veic uz līdzenas, sausas betona vai asfalta virsmas, kas nodrošina labu saķeri.
6.1.2. Apkārtējā temperatūra ir diapazonā no 0 °C līdz 45 °C.
6.1.3. Horizontālais redzamības diapazons ļauj novērot mērķi visā testa laikā.
6.1.4. Testus veic, kad nav vēja, kas varētu ietekmēt rezultātus.
6.2. Nosacījumi attiecībā uz transportlīdzekli
6.2.1. Testa masa
Transportlīdzekli testē pie noslodzes, par ko vienojas ražotājs un tehniskais dienests. Kad testa procedūra ir sākusies, nekādas izmaiņas nedrīkst veikt.
6.3. Testa mērķi
6.3.1. Testam kā mērķi izmanto parastu liela apjoma sērijā ražotu M1 kategorijas vieglo automobili – AA sedanu –, vai arī tiek izmantots “viegls mērķis”, kas tieši atbilst šāda transportlīdzekļa identifikācijas raksturlielumiem, ko savā darbībā izmanto testējamās AEBS devēju sistēma (3).
6.3.2. Informāciju, kas ļauj mērķi(-us) īpaši identificēt un reproducēt, iekļauj transportlīdzekļa tipa apstiprinājuma dokumentācijā.
6.4. Brīdinājuma un aktivēšanas tests ar stacionāru mērķi
6.4.1. Pārbaudāmais transportlīdzeklis tuvojas stacionārajam mērķim taisnā līnijā vismaz divas sekundes pirms testa funkcionālās daļas tā, lai pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa viduslīniju nobīde nepārsniegtu 0,5 m.
Testa funkcionālā daļa sākas, kad pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 80 ± 2 km/h un atrodas vismaz 120 m attālumā no mērķa.
No funkcionālās daļas sākuma līdz sadursmes punktam vadītājs neveic nekādu pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšanu, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.
6.4.2. Noteikumu 5.5.1. punktā minēto sadursmes brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks atbilst turpmāk norādītajam.
6.4.2.1. |
Vismaz vienu brīdinājuma režīmu nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas B slejā. Attiecībā uz 3. pielikuma I tabulas 1. rindā minētajiem transportlīdzekļiem brīdinājums ir taktils vai akustisks. Attiecībā uz 3. pielikuma I tabulas 2. rindā minētajiem transportlīdzekļiem brīdinājums ir taktils, akustisks vai optisks. |
6.4.2.2. |
Vismaz divus brīdinājuma režīmus nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas C slejā. |
6.4.2.3. |
Jebkāds ātruma samazinājums brīdinājuma fāzē nepārsniedz vai nu 15 km/h, vai 30 % no pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējā ātruma samazinājuma atkarībā no tā, kura vērtība ir augstāka. |
6.4.3. Sadursmes brīdinājuma fāzei seko avārijas bremzēšanas fāze.
6.4.4. Pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējais ātruma samazinājums sadursmes ar stacionāru mērķi laikā ir ne mazāks par vērtību, kas norādīta 3. pielikuma I tabulas D slejā.
6.4.5. Avārijas bremzēšanas fāze nesākas pirms LLS, kas vienāds vai mazāks par 3,0 sekundēm.
Atbilstību verificē vai nu ar faktisku mērījumu testa laikā, vai, izmantojot ražotāja sniegto dokumentāciju, saskaņā ar vienošanos starp tehnisko dienestu un transportlīdzekļa ražotāju.
6.5. Brīdinājuma un aktivēšanas tests ar kustīgu mērķi
6.5.1. Pārbaudāmais transportlīdzeklis un kustīgais mērķis pārvietojas taisnā līnijā tajā pašā virzienā vismaz divas sekundes pirms testa funkcionālās daļas, un pārbaudāmā transportlīdzekļa un mērķa viduslīniju nobīde nepārsniedz 0,5 m.
Testa funkcionālā daļa sākas, kad pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas ar ātrumu 80 ± 2 km/h, kustīgais mērķis – ar ātrumu, kas norādīts 3. pielikuma I tabulas H slejā, un attālums starp tiem ir vismaz 120 m.
No testa funkcionālās daļas sākuma līdz brīdim, kad pārbaudāmā transportlīdzekļa ātrums kļūst vienāds ar mērķa ātrumu, vadītājs neveic nekādu pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšanu, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.
6.5.2. Noteikumu 5.5.1. punktā minēto sadursmes brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks atbilst turpmāk norādītajam.
6.5.2.1. |
Vismaz vienu taktilu vai akustisku brīdinājuma režīmu nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas E slejā. |
6.5.2.2. |
Vismaz divus brīdinājuma režīmus nodrošina ne vēlāk, kā noteikts 3. pielikuma I tabulas F slejā. |
6.5.2.3. |
Jebkāds ātruma samazinājums brīdinājuma fāzē nepārsniedz vai nu 15 km/h, vai 30 % no pārbaudāmā transportlīdzekļa kopējā ātruma samazinājuma atkarībā no tā, kura vērtība ir augstāka. |
6.5.3. Avārijas bremzēšanas fāzes rezultātā pārbaudāmais transportlīdzeklis nesaduras ar kustīgo mērķi.
6.5.4. Avārijas bremzēšanas fāze nesākas pirms LLS, kas vienāds vai mazāks par 3,0 sekundēm.
Atbilstību verificē vai nu ar faktisku mērījumu testa laikā, vai, izmantojot ražotāja sniegto dokumentāciju, saskaņā ar vienošanos starp tehnisko dienestu un transportlīdzekļa ražotāju.
6.6. Atteices atklāšanas tests
6.6.1. Simulē elektrisku atteici, piemēram, atvienojot no strāvas avota jebkuru AEBS sastāvdaļu vai atvienojot jebkuru elektrisko savienojumu starp AEBS sastāvdaļām. Simulējot AEBS atteici, neatvieno 5.5.4. punktā minētā vadītāja brīdinājuma signāla un 5.4. punktā minētā neobligātā AEBS manuālas deaktivēšanas slēdža elektriskos savienojumus.
6.6.2. Noteikumu 5.5.4. punktā minētais atteices brīdinājuma signāls ieslēdzas ne vēlāk kā 10 sekundes pēc tam, kad transportlīdzeklis ir vadīts ar ātrumu, kas pārsniedz 15 km/h, paliek ieslēgts un atkārtoti ieslēdzas uzreiz pēc aizdedzes secīgas izslēgšanas (“off”) un ieslēgšanas (“on”) cikla, transportlīdzeklim atrodoties stacionārā stāvoklī, kamēr vien pastāv simulētā atteice.
6.7. Deaktivācijas tests
6.7.1. Ja transportlīdzeklis ir aprīkots ar līdzekļiem AEBS deaktivēšanai, aizdedzes (palaišanas) slēdzi iestata pozīcijā “on” (ieslēgts) un deaktivē AEBS. Ir jāieslēdzas 5.4.2. punktā minētajam brīdinājuma signālam. Iestata aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “off” (izslēgts). Vēlreiz iestata aizdedzes (palaišanas) slēdzi pozīcijā “on” (“ieslēgts”) un verificē, vai iepriekš aktivētais brīdinājuma signāls nav ieslēdzies no jauna; brīdinājuma signāla neieslēgšanās norāda, ka AEBS atkal ir ieslēgta atbilstoši 5.4.1. punktā norādītajam. Ja aizdedzes sistēma ir aktivizēta ar atslēgas palīdzību, iepriekš minēto prasību izpilda, neizņemot atslēgu.
6.8. Kļūdainas reakcijas tests
6.8.1. Divus stacionārus M1 kategorijas transportlīdzekļus – AA sedanus – novieto šādi:
a) |
lai tie būtu vērsti tajā pašā kustības virzienā kā pārbaudāmais transportlīdzeklis; |
b) |
tā, lai attālums starp tiem būtu 4,5 m (4); |
c) |
tā, lai abu transportlīdzekļu aizmugures atrastos vienā līmenī. |
6.8.2. Pārbaudāmais transportlīdzeklis pārvietojas vismaz 60 m ar nemainīgu ātrumu 50 ± 2 km/h, lai izbrauktu pa vidu starp abiem stacionārajiem transportlīdzekļiem.
Testa laikā netiek veiktas nekāda pārbaudāmā transportlīdzekļa vadības ierīču regulēšana, izņemot nelielas virziena korekcijas ar stūri, lai novērstu iespējamas novirzes no taisnvirziena kustības.
6.8.3. AEBS nedod sadursmes brīdinājumu un neiniciē avārijas bremzēšanas fāzi.
7. TRANSPORTLĪDZEKĻA TIPA IZMAIŅAS UN APSTIPRINĀJUMA PAPLAŠINĀŠANA
7.1. Par visām transportlīdzekļa tipa, kā noteikts 2.2. punktā, izmaiņām ziņo tai tipa apstiprinātājai iestādei, kas piešķīrusi transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu. Tipa apstiprinātāja iestāde var:
7.1.1. uzskatīt, ka veiktās izmaiņas negatīvi neietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus, un piešķirt apstiprinājuma paplašinājumu; vai
7.1.2. uzskatīt, ka veiktās izmaiņas ietekmē apstiprinājuma piešķiršanas nosacījumus un tādēļ pirms apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanas jāveic papildu testi vai pārbaudes.
7.2. Saskaņā ar 4.3. punktā noteikto procedūru par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, precizējot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.
7.3. Tipa apstiprinātāja iestāde informē pārējās nolīguma puses par paplašinājumu, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas ietverta šo noteikumu 1. pielikumā. Tā katram paplašinājumam piešķir sērijas numuru, kas zināms kā paplašinājuma numurs.
8. RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA
8.1. Ražošanas atbilstības nodrošināšanas procedūras atbilst nolīguma 2. papildinājumā (E/ECE/324-E/ECE/TRANS/505/Rev.2) izklāstītajiem vispārīgajiem noteikumiem un šādām prasībām:
8.2. transportlīdzeklis, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, ir izgatavots atbilstīgi apstiprinātajam tipam, atbilstot prasībām, kuras izklāstītas 5. punktā;
8.3. tipa apstiprinātāja iestāde, kura izsniegusi apstiprinājumu, drīkst jebkurā laikā verificēt katrā ražotnē piemēroto kontroles metožu atbilstību. Šādas pārbaudes parasti notiek reizi divos gados.
9. SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU
9.1. Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts attiecībā uz transportlīdzekļu tipu, drīkst atsaukt, ja netiek izpildītas 8. punktā noteiktās prasības.
9.2. Ja kāda no nolīguma pusēm atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā nekavējoties par to informē pārējās nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.
10. PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA
Ja apstiprinājuma turētājs pilnībā pārtrauc tāda transportlīdzekļa tipa ražošanu, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, tas par to informē tipa apstiprinātāju iestādi, kura apstiprinājumu piešķīrusi, un tā savukārt nekavējoties par to informē pārējās nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.
11. TO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE, KAS ATBILDĪGI PAR APSTIPRINĀJUMA TESTU VEIKŠANU, KĀ ARĪ TIPA APSTIPRINĀTĀJU IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE
Nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to tipa apstiprinātāju iestāžu nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukšanu.
12. PĀREJAS NOTEIKUMI
12.1. No dienas, kad oficiāli stājas spēkā 01. grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šo noteikumu 01. grozījumu sēriju, neatsakās piešķirt tipa apstiprinājumus saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.
12.2. Sākot ar šo noteikumu 01. grozījumu sērijas spēkā stāšanās datumu, nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, drīkst turpināt piešķirt tipa apstiprinājumus un tipa apstiprinājuma paplašinājumus atbilstoši šo noteikumu 00. grozījumu sērijai.
Saskaņā ar 1958. gada nolīguma 12. pantu 00. grozījumu sēriju drīkst izmantot kā alternatīvu 01. sērijai. Nolīguma puses paziņo ģenerālsekretariātam, kuru alternatīvu tās izmanto. Ja nolīguma puses nav iesniegušas paziņojumu Apvienoto Nāciju Organizācijas ģenerālsekretāram, tiek uzskatīts, ka tās piemēro 01. sēriju.
12.3. No dienas, kad stājas spēkā 01. grozījumu sērija, neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, nenoraida valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju.
12.4. Līdz 2016. gada 1. novembrim neviena nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, nenoraida valsts vai reģiona tipa apstiprinājumu transportlīdzekļa tipam, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 00. grozījumu sēriju.
12.5. No 2016. gada 1. novembra nolīguma pusēm, kas piemēro šo noteikumu 01. grozījumu sēriju, nav pienākums valsts vai reģiona tipa apstiprinājuma nolūkā akceptēt transportlīdzekļa tipu, kam tipa apstiprinājums piešķirts saskaņā ar šo noteikumu 00. grozījumu sēriju.
(1) Kā definēts Konsolidētajā rezolūcijā par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3), dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3, 2. punkts.
(2) 1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments ECE/TRANS/WP.29/78/Rev.3 – www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29resolutions.html
(3) Tehniskais dienests un transportlīdzekļa ražotājs vienojas, ka vieglā mērķa identificēšanas raksturlielumi ir līdzvērtīgi M1 kategorijas vieglā automobiļa – AA sedana – raksturlielumiem.
(4) Atskaites punktu katram stacionārajam transportlīdzeklim attāluma noteikšanai starp abiem stacionārajiem transportlīdzekļiem nosaka saskaņā ar ISO 612-1978.
1. PIELIKUMS
2. PIELIKUMS
APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZKĀRTOJUMS
(sk. šo noteikumu 4.4. līdz 4.4.2. punktu)
a = vismaz 8 mm
Šis transportlīdzeklim piestiprinātais apstiprinājuma marķējums norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips ir apstiprināts Beļģijā (E 6) attiecībā uz uzlaboto avārijas bremzēšanas sistēmu (AEBS) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 131. Apstiprinājuma numura pirmie divi cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 131 01. grozījumu sērijas prasībām.
3. PIELIKUMS
BRĪDINĀJUMA UN AKTIVĒŠANAS TESTA PRASĪBAS – TESTA IZPILDES/NEIZPILDES VĒRTĪBAS
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
Rinda |
|
Stacionārs mērķis |
Kustīgs mērķis |
|
|||||
Brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks |
Ātruma samazinājums (sk. 6.4.4. punktu) |
Brīdinājuma režīmu nostrādāšanas laiks |
Ātruma samazinājums (sk. 6.5.3. punktu) |
Mērķa ātrums (sk. 6.5.1. punktu) |
||||
Vismaz 1 (sk. 6.4.2.1. punktu) |
Vismaz 2 (sk. 6.4.2.2. punktu) |
Vismaz 1 (sk. 6.5.2.1. punktu) |
Vismaz 2 (sk. 6.5.2.2. punktu) |
|||||
M3 (1), N2 > 8 t un N3 |
Ne vēlāk kā 1,4 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Ne vēlāk kā 0,8 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Ne mazāks par 20 km/h |
Ne vēlāk kā 1,4 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Ne vēlāk kā 0,8 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Sadursmes nav |
12 ± 2 km/h |
1 |
un |
Ne vēlāk kā 0,8 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma (3) |
Ne mazāk kā 10 km/h |
Ne vēlāk kā 0,8 s pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma |
Pirms avārijas bremzēšanas fāzes sākuma (3) |
Sadursmes nav |
67 ± 2 km/h (5) |
2 |
(1) Uz M3 kategorijas transportlīdzekļiem ar hidraulisku bremžu sistēmu attiecas 2. rindas prasības.
(2) Uz transportlīdzekļiem ar pneimatiskām bremžu sistēmām attiecas 1. rindas prasības.
(3) Vērtības norāda transportlīdzekļa ražotājs tipa apstiprināšanas laikā (1. pielikuma 15. punkts).
(4) Transportlīdzekļu ražotāji, uz kuriem attiecas 2. rinda, var izvēlēties iegūt transportlīdzekļa tipa apstiprinājumu atbilstoši vērtībām, kas norādītas 1. rindā; šādā gadījumā atbilstību pierāda visām 1. rindā iekļautajām vērtībām.
(5) Mērķa ātruma vērtības ailē H2 pārskata līdz 2021. gada 1. novembrim.
4. PIELIKUMS
ĪPAŠAS PRASĪBAS, KAS PIEMĒROJAMAS TRANSPORTLĪDZEKĻU KOMPLEKSO ELEKTRONISKO VADĪBAS SISTĒMU DROŠĪBAS ASPEKTIEM
1. VISPĀRĪGI
Šajā pielikumā noteiktas īpašās prasības transportlīdzekļu komplekso elektronisko vadības sistēmu dokumentācijai, atteiču novēršanas pamatnostādnēm un verificēšanai attiecībā uz to drošību (sk. 2.3. punktu), ciktāl uz to attiecas šie noteikumi.
Šo pielikumu ar īpašām atkāpēm šajos noteikumos var attiecināt arī uz elektroniskas(-u) sistēmas(-u) vadītām funkcijām, kas saistītas ar drošību.
Šajā pielikumā nav norādīti “sistēmas” veiktspējas kritēriji, taču šis pielikums attiecas uz metodiku, kāda ir izmantota projektēšanas procesā, un informāciju, kas jāsniedz tehniskajam dienestam tipa apstiprināšanas nolūkā.
Šai informācijai jāpierāda, ka gan parasta, gan bojāta “sistēma” atbilst visām attiecīgajām sistēmas darbībai izvirzītajām prasībām, kas norādītas citur šajos noteikumos.
2. DEFINĪCIJAS
Šajā pielikumā izmanto šādas definīcijas.
2.1. |
“Drošības koncepcija” ir sistēmā, piemēram, elektroniskajos mezglos, paredzēto pasākumu apraksts, lai nodrošinātu sistēmas integritāti un līdz ar to tās drošu darbību pat elektriskas atteices gadījumā. Drošības koncepcijā var būt ietverta iespēja atjaunot daļēju sistēmas darbību vai pat iedarbināt rezerves sistēmu būtiski svarīgu transportlīdzekļa funkciju nodrošināšanai. |
2.2. |
“Elektroniskā vadības sistēma” ir mezglu kombinācija, kam paredzēts līdzdarboties minētās transportlīdzekļa vadības funkcijas nodrošināšanā, veicot elektronisku datu apstrādi. Šādas sistēmas, ko bieži kontrolē programmatūra, ir izgatavotas no atsevišķām funkcionālām sastāvdaļām, piemēram, devējiem, elektroniskiem vadības mezgliem un izpildmehānismiem, un tās savieno datu pārvades savienojumi. Tajās var būt ietverti mehāniski, elektropneimatiski vai elektrohidrauliski elementi. Šeit minētā “sistēma” ir sistēma, kurai tiek prasīts tipa apstiprinājums. |
2.3. |
“Kompleksas elektroniskas transportlīdzekļu vadības sistēmas” ir tās elektroniskās vadības sistēmas, kas ir pakļautas vadības hierarhijai, kurā vadības elementa funkciju var ignorēt augstāka līmeņa elektroniskas vadības sistēmas/funkcijas dēļ. Funkcija, kuru ignorē, kļūst par kompleksas sistēmas daļu. |
2.4. |
“Augstāka līmeņa vadības” sistēmas/funkcijas ir tās, kuras izmanto papildu apstrādes un/vai devēju iespējas, lai mainītu transportlīdzekļa darbību, šajā nolūkā nosūtot transportlīdzekļa vadības sistēmas parastās(-o) funkcijas(-u) variāciju pieprasījumus. Tas ļauj kompleksajām sistēmām automātiski mainīt to uzdevumus atbilstoši prioritātei, kas atkarīga no konstatētajiem apstākļiem. |
2.5. |
“Mezgli” ir mazākais sistēmas sastāvdaļu iedalījums, kas tiks aplūkots šajā pielikumā, jo šādi sastāvdaļu kopumi tiks uzskatīti par atsevišķām vienībām identificēšanas, analīzes vai nomaiņas vajadzībām. |
2.6. |
“Pārvades savienojumi” ir līdzekļi, ko izmanto, lai starp savstarpēji savienotiem, dažādās vietās esošiem mezgliem nosūtītu signālus, veiktu darbības ar datiem vai pievadītu šiem mezgliem enerģiju. Šis aprīkojums parasti ir elektrisks, taču kāda tā daļa var būt mehāniska, pneimatiska, hidrauliska vai optiska. |
2.7. |
“Vadības diapazons” nozīmē izvades mainīgo, un ar to definē diapazonu, kurā sistēma, visticamāk, nodrošinās vadību. |
2.8. |
“Funkcionalitātes robeža” definē ārējo fizisko ierobežojošo faktoru robežas, kuru ietvaros sistēma ir spējīga saglabāt vadību. |
3. DOKUMENTĀCIJA
3.1. Prasības
Ražotājs iesniedz dokumentācijas paketi, kurā ir izklāstīta “sistēmas” vispārējā uzbūve un līdzekļi, kas to saista ar citām transportlīdzekļa sistēmām vai ar ko tā tieši kontrolē izvades mainīgos.
Ir jāizskaidro “sistēmas” un drošības koncepcijas funkcija(-as), kādu(-as) paredzējis ražotājs.
Dokumentācija ir īsa, bet sniedz pierādījumus, ka sistēmas projektēšanā un izstrādē visās jomās ir izmantotas speciālas zināšanas un kompetence.
Dokumentācijā ir aprakstīts, kā periodiskajās tehniskajās pārbaudēs var pārbaudīt “sistēmas” pašreizējo ekspluatācijas stāvokli.
3.1.1. Dokumentācijai, ko dara pieejamu, ir 2. daļas:
a) |
oficiālā dokumentācijas pakete, kuru iesniedz apstiprinājumam un kurā iekļauta šā pielikuma 3. punktā minētā informācija (izņemot 3.4.4. punktā minēto informāciju), kas kopā ar tipa apstiprinājuma pieteikumu jāiesniedz tehniskajam dienestam. Šī pakete tiks uzskatīta par pamata uzziņas līdzekli šā pielikuma 4. punktā izklāstītajā verificēšanas procesā; |
b) |
pielikuma 3.4.4. punktā minētos papildu materiālus un analītiskos datus glabā ražotājs, bet tos dara pieejamus pārbaudei tipa apstiprināšanas laikā. |
3.2. “Sistēmas” funkciju apraksts
Sniedz aprakstu, kurā vienkārši izskaidrotas “sistēmas” visas vadības funkcijas un mērķu sasniegšanai izmantotās metodes, ieskaitot pārskatu par vadības īstenošanas mehānismu(-iem).
3.2.1. Nodrošina visu ievades un ar devējiem nosakāmo mainīgo sarakstu un definē šo mainīgo darbības diapazonu.
3.2.2. Tiek nodrošināts visu “sistēmas” izvades mainīgo saraksts, un katrā gadījumā tiek norādīts, vai vadība ir tieša vai tiek īstenota ar citas transportlīdzekļa sistēmas starpniecību. Definē katra šāda mainīgā lieluma vadības diapazonu (sk. šā pielikuma 2.7. punktu).
3.2.3. Norāda sistēmas darbības funkcionalitātes robežas (sk. šā pielikuma 2.8. punktu), kur tas attiecas uz sistēmas veiktspēju.
3.3. Sistēmas izkārtojums un shēma
3.3.1. Sastāvdaļu saraksts
Sastāda sarakstu, kurā apkopo visus “sistēmas” mezglus un norāda pārējās transportlīdzekļa sistēmas, kas ir vajadzīgas, lai izpildītu attiecīgo vadības funkciju.
Nodrošina principiālo shēmu, kurā parādīts šo mezglu kopums, skaidri norādot iekārtu izvietojumu un savstarpējos savienojumus.
3.3.2. Mezglu funkcijas
Izklāsta katra “sistēmas” mezgla funkciju un norāda signālus, kas to saista ar citiem mezgliem vai citām transportlīdzekļa sistēmām. To var parādīt blokshēmā ar paskaidrojošiem apzīmējumiem vai cita veida shēmā, vai ar aprakstu, kam pievieno šādu shēmu.
3.3.3. Savstarpējie savienojumi
Savstarpējos savienojumus “sistēmā” elektriskajiem pārvades savienojumiem parāda ar elektroshēmu, optiskajām saitēm ar optisko šķiedru shēmu, pneimatiskajām vai hidrauliskajām pievades iekārtām ar cauruļvadu shēmu, bet mehāniskiem savienojumiem ar vienkāršotu izkārtojuma shēmu.
3.3.4. Signālu plūsma un prioritātes
Nodrošina nepārprotamu atbilstību starp šādiem pārvades savienojumiem un signāliem, ko pārvada starp mezgliem.
Multipleksētiem datu ceļiem norāda signālu prioritāti, ja prioritāte var ietekmēt darbību vai drošību šo noteikumu kontekstā.
3.3.5. Mezglu identificēšana
Katrs mezgls ir skaidri un nepārprotami identificējams (piemēram, pēc aparatūras marķējuma un programmatūras satura izvades marķējuma), lai nodrošinātu saistību starp aparatūru un attiecīgo dokumentāciju.
Ja vienā mezglā vai vienā datorā ir apvienotas vairākas funkcijas, kas blokshēmā ir attēlotas vairākos blokos saprotamības un izskaidrošanas vienkāršības dēļ, izmanto tikai vienu aparatūru identificējošo marķējumu.
Ražotājs, izmantojot šo identifikatoru, apstiprina, ka iesniegtā iekārta atbilst attiecīgajam dokumentam.
3.3.5.1. Identifikators definē aparatūras un programmatūras versiju, un, ja programmatūras versija mainās tā, ka mainās arī attiecīgā mezgla funkcija, ciktāl tas skar šos noteikumus, maina arī identifikatoru.
3.4. Ražotāja drošības koncepcija
3.4.1. Ražotājs sniedz apliecinājumu, kas apstiprina, ka “sistēmas” mērķu sasniegšanai izraudzītā stratēģija, ja sistēma nav bojāta, neapdraud to sistēmu darbības drošību, uz kurām attiecas šo noteikumu prasības.
3.4.2. Attiecībā uz “sistēmā” izmantoto programmatūru sniedz tās arhitektūras vispārīgu skaidrojumu un norāda izmantotās projektēšanas metodes un rīkus. Ražotājs ir gatavs pēc pieprasījuma uzrādīt pierādījumus par līdzekļiem, ar kuriem ir noteikta sistēmas loģikas realizēšana projektēšanas un izstrādes procesā.
3.4.3. Ražotājs sniedz tehniskajām iestādēm skaidrojumu par projektētajiem “sistēmā” iestrādātajiem risinājumiem, kuriem jānodrošina tās droša ekspluatācija bojājumu gadījumā. Iespējamie projektētie risinājumi, ja “sistēmā” rodas atteice, ir, piemēram, šādi:
a) |
darbības atjaunošana, sistēmu izmantojot daļēji; |
b) |
pārslēgšanās uz atsevišķu rezerves sistēmu; |
c) |
augstā līmeņa vadības funkcijas pārtraukšana. |
Atteices gadījumā vadītājs saņem brīdinājumu, piemēram, brīdinājuma signālu vai ziņojumu. Ja vadītājs nedeaktivē sistēmu, piemēram, iestatot aizdedzes (palaišanas) slēdzi izslēgtā “off” pozīcijā vai izslēdzot konkrēto funkciju, ja šādam nolūkam ir paredzēts īpašs slēdzis, brīdinājums tiek saņemts tik ilgi, līdz saglabājas atteice.
3.4.3.1. Ja izvēlētais risinājums noteiktos atteices apstākļos ieslēdz sistēmu daļējas veiktspējas režīmā, šos apstākļus uzskaita un definē radušos efektivitātes ierobežojumu.
3.4.3.2. Ja izvēlētais risinājums ieslēdz otru (rezerves) līdzekli, kam jānodrošina transportlīdzekļa vadības sistēmas funkcija, izskaidro pārslēgšanās mehānisma principus, redundances loģiku un līmeni, un iebūvētos rezerves sistēmas pārbaudīšanas elementus un definē radušos rezerves efektivitātes ierobežojumus.
3.4.3.3. Ja izraudzītais risinājums izslēdz augstākā līmeņa vadības funkciju, visi ar šo funkciju saistītie atbilstošie izvades vadības signāli tiek apslāpēti, turklāt tā, lai ierobežotu pārslēgšanās traucējumus.
3.4.4. Dokumentāciju pamato ar analīzi, kurā vispārīgi parāda, kā sistēma darbosies, ja radīsies kāda no norādītajiem atteicēm, kas ietekmēs transportlīdzekļa vadības funkcijas veiktspēju vai drošību.
Šīs analīzes pamatā var būt atteices režīma un seku analīze (FMEA), kļūdu koka analīze (FTA) vai jebkurš līdzīgs process, kas ir piemērots sistēmas drošības vajadzībām.
Izraudzīto(-ās) analīzes metodi(-es) nosaka un uztur ražotājs, un dara pieejamu(-as) tehniskajam dienestam pārbaudes veikšanai tipa apstiprināšanas laikā.
3.4.4.1. Šajā dokumentācijā uzskaita monitorēšanai pakļautos parametrus un visiem tāda tipa atteiču apstākļiem, kas definēti 3.4.4. punktā, norāda brīdinājuma signālu, kurš jāsniedz vadītājam un/vai personālam, kas veic apkopi vai tehnisko apskati.
4. VERIFICĒŠANA UN TESTS
4.1. “Sistēmas” darbības funkcionalitāti, kā noteikts 3. punktā paredzētajos dokumentos, testē šādi.
4.1.1. “Sistēmas” funkcionalitātes verificēšana
Kā līdzekli parasto darbības līmeņu noteikšanai transportlīdzekļa sistēmas veiktspēju apstākļos, kad nav atteiču, verificē, pamatojoties uz ražotāja standarta specifikāciju, ja vien nav jāveic īpašs veiktspējas tests, kas ir daļa no šajos noteikumos vai citos noteikumos paredzētās apstiprinājuma procedūras.
4.1.2. Pielikuma 3.4. punktā minētās drošības koncepcijas verificēšana
Pēc tipa apstiprinātājas iestādes ieskatiem pārbauda, kā “sistēmas” reakciju ietekmē atteice jebkurā atsevišķā mezglā, nosūtot atbilstošus izvades signālus elektriskajiem mezgliem vai mehāniskajiem elementiem, lai imitētu mezgla iekšēju atteiču ietekmi.
Verificēšanas rezultāti atbilst dokumentētajam atteices analīzes kopsavilkumam tiktāl, ciktāl tiek apstiprināts, ka vispārējās drošības koncepcijas un izpildes līmenis ir pietiekams.