ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 750/2014 (2014. gada 10. jūlijs) par aizsardzības pasākumiem pret cūku epidēmisko diareju, kuri saistīti ar dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro, Savienībā ievedot cūkas ( 1 ) |
|
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
* |
||
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/1 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 747/2014
(2014. gada 10. jūlijs)
par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 131/2004 un (EK) Nr. 1184/2005
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/450/KĀDP (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/423/KĀDP (1),
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2004. gada 10. janvārī pieņēma Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP (2) par ieroču embargo saglabāšanu spēkā attiecībā uz Sudānu, kas noteikts ar Padomes Lēmumu 94/165/KĀDP (3). Padome 2004. gada 26. janvārī pieņēma Regulu (EK) Nr. 131/2004 (4), lai īstenotu Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP. |
(2) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome 2004. gada 30. jūlijā pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DP Rezolūcija) 1556 (2004), ar ko noteica ieroču embargo attiecībā uz Sudānu. 2005. gada 29. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome pieņēma ANO DP Rezolūciju 1591 (2005), ar ko noteica konkrētus ierobežojumus personām, kuras traucē miera procesu, apdraud Darfūras un tās reģiona stabilitāti, pārkāpj starptautisko tiesību aktus humanitāro un cilvēktiesību jomā vai veic citus nežēlīgus noziegumus, pārkāpj ieroču embargo vai ir atbildīgas par konkrētiem militāriem gaisa uzbrukumiem Darfūrai un virs Darfūras reģiona. |
(3) |
Padome 2005. gada 30. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (5), ar kuru vienā tiesību aktā ir integrēti ar Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP noteiktie pasākumi, kā arī pasākumi, kas jāīsteno saskaņā ar ANO DP Rezolūciju 1591 (2005). |
(4) |
Padome 2005. gada 18. jūlijā pieņēma Regulu (EK) Nr. 1184/2005 (6), ar ko īsteno Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP un nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā. |
(5) |
Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/423/KĀDP (7), ar kuru ieroču embargo darbības jomu attiecināja arī uz Dienvidsudānu. |
(6) |
Padome 2014. gada 10. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/450/KĀDP, ar ko nodala pasākumus, kuri attiecas uz Sudānu, un integrē tos vienā tiesību aktā. |
(7) |
Skaidrības labad būtu jānodala pasākumi, kuri attiecas uz Sudānu, no pasākumiem, kuri attiecas uz Dienvidsudānu. Tāpēc Regula (EK) Nr. 131/2004 un Regula (EK) Nr. 1184/2005 būtu jāatceļ un jāaizstāj ar šo regulu, ciktāl tās attiecas uz Sudānu. Arī Regula (EK) Nr. 131/2004 būtu jāaizstāj ar Padomes Regulu (ES) Nr. 748/2014 (8), ciktāl tā attiecas uz Dienvidsudānu. |
(8) |
Ņemot vērā īpašos draudus starptautiskajam mieram un drošībai reģionā, ko rada situācija Sudānā, un lai nodrošinātu atbilstību ar Lēmuma 2014/450/KĀDP grozīšanu un pārskatīšanu, pilnvaras grozīt šīs regulas I pielikumu būtu jāīsteno Padomei. |
(9) |
Šīs regulas īstenošanai un lai radītu iespējami lielāku juridisko noteiktību Savienībā, būtu jādara publiski zināmi to fizisko un juridisko personu vārdi, vienību un struktūru nosaukumi un cita atbilstoša informācija, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo regulu būtu jāiesaldē. Jebkuru fizisku personu datu apstrādei būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10). |
(10) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“starpniecības pakalpojumi” ir:
|
b) |
“prasība” ir jebkura prasība, kas vai nu ir vai nav izskatīta tiesā un kas celta pirms vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā vai saistībā ar līgumu vai darījumu, un kas jo īpaši ietver:
|
c) |
“līgums vai darījums” ir jebkurš darījums neatkarīgi no tā veida un piemērojamiem tiesību aktiem, kas ietver vienu vai vairākus līgumus, kas noslēgti starp tām pašām vai dažādām pusēm, vai līdzīgas saistības, ko uzņēmušās tās pašas vai dažādas puses; šajā nolūkā “līgums” ietver visu veidu juridiski neatkarīgas vai atkarīgas obligācijas, garantijas vai atlīdzību, jo īpaši finanšu garantijas vai finanšu atlīdzību, un kredītus, un jebkuru attiecīgu noteikumu, kas rodas saskaņā vai saistībā ar šo darījumu; |
d) |
“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs; |
e) |
“saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus; |
f) |
“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp – bet ne tikai – pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus; |
g) |
“līdzekļu iesaldēšana” ir liegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību; |
h) |
“līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai:
|
i) |
“Sankciju komiteja” ir ANO Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar ANO DP Rezolūcijas 1591 (2005) 3. punktu; |
j) |
“tehniskā palīdzība” ir jebkāds tehnisks atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādāšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un tā var izpausties kā sagatavošana, konsultācijas, apmācība, praktisko zināšanu vai iemaņu nodošana vai konsultatīvie pakalpojumi, tostarp palīdzība mutiskā veidā; |
k) |
“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorija, kurā piemēro Līgumu saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp dalībvalstu gaisa telpa. |
2. pants
Ir aizliegts:
a) |
piešķirt, pārdot, piegādāt vai nodot tieši vai netieši kādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai izmantošanai Sudānā tehnisko palīdzību vai starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un aprīkojuma, paramilitārā aprīkojuma, kā arī iepriekšminēto līdzekļu rezerves daļu piegādi, ražošanu, apkopi un lietošanu; |
b) |
sniegt finansējumu vai finansiālo palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām, tostarp it īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrosināšanu un pārapdrosināšanu jebkādiem bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta darījumiem vai attiecīgās tehniskās palīdzības piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai tieši vai netieši kādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai izmantošanai Sudānā. |
3. pants
Atkāpjoties no 2. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut sniegt finansējumu un finansiālo palīdzību, tehnisko palīdzību un starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar:
a) |
nenāvējošu militāro aprīkojumu, kas paredzēts lietošanai vienīgi humānu apsvērumu dēļ, cilvēktiesību uzraudzībai vai aizsardzības nolūkos, vai ANO, Āfrikas Savienības (ĀS) un Eiropas Savienības institucionālās attīstības programmās; |
b) |
materiālu, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un ĀS krīzes novēršanas operācijām; |
c) |
atmīnēšanas iekārtām un atmīnēšanas operācijās izmantojamo materiālu. |
4. pants
Šīs regulas 2. pants neattiecas uz aizsargtērpiem, tostarp pretšķembu vestēm un militārajām aizsargķiverēm, ko ANO personāls, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humāno un attīstības programmu darbinieki un saistītais personāls uz laiku izved uz Sudānu tikai savai personiskajai lietošanai.
5. pants
1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas tieši vai netieši ir I pielikumā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā.
2. Tiek liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem I pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.
3. I pielikumā iekļauj fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas kavē miera procesu, rada draudus stabilitātei Dārfūrā un reģionā, pārkāpj starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā vai veic citus nežēlīgus noziegumus, pārkāpj ieroču embargo un/vai ir atbildīgas par uzbrūkošiem militāriem pārlidojumiem Dārfūras reģionā un pāri tam, kā norādījusi Sankciju komiteja.
6. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus pieejamus ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstošiem, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:
a) |
attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:
|
b) |
attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Sankciju komitejai par a) punktā minēto konstatējumu un savu nodomu piešķirt atļauju, un Sankciju komiteja divu darbdienu laikā pēc paziņojuma iesniegšanas nav iebildusi pret šādu rīcību. |
2. Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai darīt konkrētus iesaldētos līdzekļus vai saimnieciskos resursus pieejamus, ja tās ir konstatējušas, ka līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar nosacījumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir paziņojusi Sankciju komitejai par minēto konstatējumu un Sankciju komiteja ir apstiprinājusi minēto konstatējumu.
7. pants
Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
uz minētajiem līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas apgrūtinājums, kas noteikts pirms dienas, kad 5. pantā minētā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, vai uz tiem attiecas tiesas, administratīvs vai arbitrāžas spriedums, kas pieņemts pirms minētās dienas; |
b) |
līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasības, kas izriet no attiecīgā apgrūtinājuma vai ko atzīst par spēkā esošām ar attiecīgo spriedumu, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti spēkā esošajos normatīvajos aktos, ar ko reglamentē attiecīgu prasību iesniedzēju tiesības; |
c) |
apgrūtinājums vai spriedums nav pieņemts par labu kādai no personām, vienībām vai struktūrām, kuras minētas I pielikumā; |
d) |
apgrūtinājuma vai sprieduma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai un |
e) |
dalībvalsts ir ziņojusi par apgrūtinājumu vai spriedumu Sankciju komitejai. |
8. pants
1. Šīs regulas 5. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, kas saņem līdzekļus, kurus trešās personas pārskaita I pielikumā minēto personu, vienību vai struktūru kontos, kreditēt iesaldētos kontus, ar noteikumu, ka jebkuri ieskaitījumi šādos kontos arī tiks iesaldēti. Finanšu iestādes vai kredītiestādes nekavējoties paziņo par jebkuru šādu pārskaitījumu attiecīgajai kompetentajai iestādei.
2. Šīs regulas 5. panta 2. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:
a) |
procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; |
b) |
maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad 5. pantā minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras ir iekļautas I pielikumā; vai |
c) |
maksājumiem, kuri paredzēti saskaņā ar tiesas, administratīvu vai šķīrējtiesas noteiktu apgrūtinājumu vai spriedumu, kā minēts 7. pantā, |
ar noteikumu, ka visi šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
9. pants
1. Neskarot piemērojamos noteikumus par ziņojumu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:
a) |
nekavējoties sniedz visu šādu informāciju, kas varētu veicināt šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, kas iesaldēti saskaņā ar 5. pantu, to dalībvalstu kompetentajai iestādei, kurās tās ir rezidenti vai atrodas, un tieši vai ar šo kompetento iestāžu starpniecību nodod šādu informāciju Komisijai; un |
b) |
sadarbojas ar II pielikumā minētajām kompetentajām iestādēm, veicot šīs informācijas pārbaudi. |
2. Visu papildu informāciju, ko Komisija saņēmusi tieši, dara pieejamu dalībvalstīm.
3. Visu informāciju, ko sniedz vai saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta.
10. pants
Aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 2. un 5. pantā minētos pasākumus.
11. pants
1. Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi un pamatojot ar to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas to veic, vai to vadītājiem vai darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.
2. Fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru rīcība nerada tām nekādu atbildību, ja tās nezināja un tām nebija pamatotu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu šajā regulā noteikto pasākumu pārkāpums.
12. pants
1. Prasības saistībā ar jebkādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ietekmē pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, tostarp prasības par atlīdzinājuma saņemšanu vai citas šāda veida prasības, piemēram, prasības par kompensāciju vai garantijas nodrošinātas prasības, īpaši prasības pagarināt vai samaksāt jebkura veida galvojumu, garantiju vai atlīdzību, jo sevišķi finanšu garantiju vai finanšu atlīdzību, neizpilda, ja tās iesniedz:
a) |
norādītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras minētas I pielikumā; |
b) |
jebkura fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas ar a) apakšpunktā minētās personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās vārdā. |
2. Jebkurā tiesvedībā par prasības izpildi pienākums pierādīt, ka prasības apmierināšanu neaizliedz 1. punkts, piekrīt tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura pieprasa šīs prasības izpildi.
3. Šis pants neskar 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru tiesības vērsties tiesā, lai izskatītu līgumsaistību neizpildes likumību saistībā ar šo regulu.
13. pants
1. Komisija un dalībvalstis viena otru informē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un apmainās ar citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši ar informāciju par:
a) |
līdzekļiem, kas iesaldēti saskaņā ar 5. pantu, un atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu; |
b) |
pārkāpumiem un izpildes problēmām, un valstu tiesu pasludinātajiem spriedumiem. |
2. Dalībvalstis nekavējoties informē viena otru un Komisiju par jebkādu citu to rīcībā esošu nozīmīgu informāciju, kas varētu ietekmēt šīs regulas efektīvu īstenošanu.
14. pants
Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.
15. pants
1. Ja ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru un ir sniegusi iemeslu pamatojumu šādai iekļaušanai, Padome pieņem lēmumu iekļaut šādu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru I pielikumā. Padome savu lēmumu un iemeslu pamatojumu paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus apsvērumus.
2. Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni, būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.
3. Ja ANO nolemj no saraksta svītrot fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru, vai grozīt datus par sarakstā esošu personu, vienību vai struktūru, Padome attiecīgi groza I pielikumu.
16. pants
Regulas I pielikumā iekļauj, ja iespējams, ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegtu informāciju, kas nepieciešama, lai atpazītu attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras. Attiecībā uz fiziskajām personām šāda informācija var ietvert uzvārdus un vārdus, tostarp pieņemtos vārdus, dzimšanas datumu un vietu, pilsonību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā zināma, kā arī darbības jomu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu. I pielikumā ietver arī Drošības padomes vai Sankciju komitejas paziņošanas datumu.
17. pants
1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
2. Dalībvalstis par šiem noteikumiem ziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.
18. pants
1. Dalībvalstis izraugās šajā regulā minētās kompetentās iestādes un norāda tās II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis paziņo Komisijai par II pielikumā minēto tīmekļa vietņu adrešu izmaiņām.
2. Dalībvalstis paziņo par savām kompetentajām iestādēm Komisijai, tostarp šo iestāžu kontaktinformāciju, tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī ziņo tai par jebkurām turpmākām izmaiņām.
3. Ja šajā regulā noteikts pienākums paziņot, informēt vai jebkādā citā veidā sazināties ar Komisiju, šādai saziņai izmantojamā adrese un cita kontaktinformācija ir tā, kas norādīta II pielikumā.
19. pants
Šo regulu piemēro:
a) |
Savienības teritorijā, arī tās gaisa telpā; |
b) |
visos gaisa kuģos vai kuģos, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā; |
c) |
visām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kurām ir kādas dalībvalsts valstspiederība; |
d) |
visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem; |
e) |
visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar jebkādiem darījumiem, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Savienībā. |
20. pants
Regulas (EK) Nr. 131/2004 un (EK) Nr. 1184/2005 atceļ. Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un Regulu (ES) Nr. 748/2014.
21. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) Skatīt šā Oficālā Vēstneša 106. lpp.
(2) Padomes Kopējā nostāja 2004/31/KĀDP (2004. gada 9. janvāris) par ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma embargo ieviešanu attiecībā uz Sudānu (OV L 6, 10.1.2004., 55. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 94/165/KĀDP (1994. gada 15. marts) par kopējo nostāju, kas formulēta, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienību J.2. pantu, attiecībā uz ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma embargo noteikšanu attiecībā uz Sudānu (OV L 75, 17.3.1994., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 131/2004 (2004. gada 26. janvāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Sudānu un Dienvidsudānu (OV L 21, 28.1.2004., 1. lpp.).
(5) Padomes Kopējā nostāja 2005/411/KĀDP (2005. gada 30. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu, un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP (OV L 139, 2.6.2005., 25. lpp.).
(6) Padomes Regula (EK) Nr. 1184/2005 (2005. gada 18. jūlijs), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret dažām personām, kuras traucē miera procesu un pārkāpj starptautisko tiesību aktus konfliktā Darfūras reģionā Sudānā (OV L 193, 23.7.2005., 9. lpp.).
(7) Padomes Lēmums 2011/423/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (OV L 188, 19.7.2011., 20. lpp.).
(8) Padomes Regula (ES) Nr. 748/2014 (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā (skatīt šā Oficālā Vēstneša 13. lpp.).
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
I PIELIKUMS
5. PANTĀ MINĒTO FIZISKO UN JURIDISKO PERSONU, VIENĪBU UN STRUKTŪRU SARAKSTS
A. Fiziskās personas
1. |
Uzvārds : ELHASSANVārds(-i) : Gaffar MohammedPieņemts vārds : Gaffar Mohmed ElhassanDzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1952. gada 24. jūnijs. Dzīvo: El Waha, Omdurman, Sudānā. Pase/identifikācijas informācija/statuss : Pensionējies no Sudānas armijas. Bijušās militārpersonas apliecība Nr.: 4302. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Sudānas bruņoto spēku ģenerālmajors un Rietumu militārā reģiona komandieris. Ekspertu grupa ziņo par to, ka ģenerālmajors Gaffar Mohammed ELHASSAN bija viņiem paziņojis, ka, kamēr viņš ir bijis Rietumu militārā reģiona komandieris, viņš ir tieši operatīvi vadījis visus Sudānas bruņoto spēku elementus Dārfūrā (galvenokārt taktiskā vadība). Elhassan Rietumu militārā reģiona komandiera amatā bija no 2004. gada novembra (aptuveni) līdz 2006. gada sākumam. Ekspertu grupas rīcībā ir informācija, ka Elhassan bija atbildīgs par ANO DPR 1591 7. punkta pārkāpumiem un, izmantojot savu statusu, viņš pieprasīja (no Hartūmas) un deva pilnvarojumu (kopš 2005. gada 29. marta) pārvietot militāro ekipējumu uz Dārfūru bez iepriekšēja ar Rezolūciju 1591 izveidotās komitejas apstiprinājuma. Pats Elhassan ekspertu grupai atzina, ka laikā no 2005. gada 29. marta līdz 2005. gada decembrim no citām Sudānas daļām uz Dārfūru ir pārvietoti gaisa kuģi, gaisa kuģu dzinēji un cits militārais ekipējums. Tā, piemēram, viņš informēja ekspertu grupu par to, ka laikā no 2005. gada 18. līdz 21. septembrim Dārfūrā neatļauti tika ievesti divi Mi-24 triecienhelikopteri. Tāpat ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Elhassan kā Rietumu militārā reģiona komandieris bija tieši atbildīgs par to, ka tika dota atļauja veikt militārus gaisa uzbrukumus teritorijai ap Abu Hamra2005. gada 23. un 24. jūlijā un Jebel Moon apgabalā Rietumdārfūrā 2005. gada 19. novembrī. Abās operācijās bija izmantoti Mi-24 triecienhelikopteri, kas saskaņā ar ziņojumiem abos gadījumos esot atklājuši uguni. Ekspertu grupa ziņo, ka Elhassan grupai ir norādījis, ka viņš, pildot Rietumu militārā reģiona komandiera pienākumus, pats ir apstiprinājis prasības nodrošināt gaisa spēku atbalstu un citas gaisa spēku operācijas. (Skatīt ekspertu grupas ziņojuma S/2006/65 266.–269. punktu.) Ar šādām darbībām ģenerālmajors Gaffar Mohammed Elhassan ir pārkāpis attiecīgos ANO DPR 1591(2005) noteikumus un tādēļ atbilst kritērijiem, lai komiteja varētu viņam piemērot sankcijas. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
2. |
Uzvārds : ALNSIEMVārds(-i) : Musa Hilal AbdallaPieņemts vārds : Sheikh Musa Hilal; Abd Allah; Abdallah; AlNasim; Al Nasim; AlNaseem; Al Naseem; AlNasseem; Al NasseemDzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1.1.1964. vai 1959. Dzimšanas vieta: Kutum. Dzīvo: Kabkabiya un Kutum pilsēta, Ziemeļdārfūra; un ir dzīvojis Hartūmā. Pase/identifikācijas informācija/statuss : Diplomātiskā pase Nr.: D014433, izdota 2013. gada 21. februārī; derīguma termiņš: 2015. gada 21. februāris. Valstspiederības apliecība Nr.: A0680623. Sudānas Valsts asamblejas loceklis. Sudānas prezidents viņu 2008. gadā iecēla par Federālo lietu ministrijas īpašo padomdevēju. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Ziemeļdārfūras Jalul cilts galvenais vecākais. Human Rights Watch ziņojumā ir minēts, ka viņu rīcībā ir 2004. gada 13. februārī datēta Ziemeļdārfūras vietējās valdības biroja dienesta vēstule, kurā “apvidū esošajām drošības vienībām” tiek dots rīkojums “atļaut modžahediem un brīvprātīgajiem Sheikh Musa Hilal vadībā doties uz [Ziemeļdārfūras] apgabaliem un nodrošināt savas vitālās vajadzības”. 2005. gada 28. septembrī 400 arābu kaujinieku Rietumdārfūrā uzbruka Aro Sharrow (tostarp iekšzemē pārvietotu personu nometnei), Acho un Gozmena ciematiem. Mēs arī uzskatām, ka Musa Hilal piedalījās Aro Sharrow iekšzemē pārvietotu personu nometnei – viņa dēlu nogalināja Sudānas Atbrīvošanas armijas uzbrukumā Shareia, tāpēc viņš bija iesaistīts personīgā asinsatriebībā. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņam kā cilts galvenajam vecākajam ir tieša atbildība par šīm darbībām un viņš ir atbildīgs par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanu un citām zvērībām. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
3. |
Uzvārds : SHARIFVārds(-i) : Adam YacubPieņemts vārds : Adam Yacub Shant; Adam YacoubDzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: aptuveni 1976. gads. Pase/identifikācijas informācija/statuss : saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2012. gada 7. jūnijā. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Sudānas Atbrīvošanas armijas komandieris. Adam Yacub Shant pakļautībā esošie Sudānas Atbrīvošanas armijas kareivji pārkāpa karadarbības pārtraukšanas nolīgumu, 2005. gada 23. jūlijā Ziemeļdārfūrā pie Abu Hamra uzbrūkot Sudānas valdības militāro spēku kontingentam, kas pavadīja kravas transportlīdzekļu konvoju, un nonāvējot trīs kareivjus. Pēc uzbrukuma tika nolaupīti valdības kaujas ieroči un munīcija. Ekspertu grupas rīcībā ir informācija, ar ko apliecina, ka Sudānas Atbrīvošanas armijas kareivju uzbrukums ir acīmredzami organizēts, līdz ar to tas bija rūpīgi plānots. Tādēļ saskaņā ar ekspertu grupas secinājumiem ir pamatoti uzskatīt, ka Shant, kas ir apstiprināts Sudānas Atbrīvošanas armijas komandieris apgabalā, ir zinājis par uzbrukumu un ir to apstiprinājis/vai licis to veikt. Tādēļ viņš ir tieši atbildīgs par uzbrukumu un atbilst sarakstā iekļaušanas kritērijiem. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
4. |
Uzvārds : MayuVārds(-i) : Jibril Abdulkarim IbrahimPieņemts vārds : General Gibril Abdul Kareem Barey; “Tek”; Gabril Abdul Kareem Badri Dzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1967. gada 1. janvāris. Dzimšanas vieta: Nīlas apgabals, El-Fasher, El-Fasher, Ziemeļdārfūra. Valstspiederība: no dzimšanas sudānietis. Dzīvo: Tine, Sudānā pie robežas ar Čadu. Pase/identifikācijas informācija/statuss : Valsts identifikācijas numurs: 192-3238459-9. Valstspiederības apliecība, iegūta no dzimšanas: Nr. 302581. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Valsts reformu un attīstības kustības komandieris. Mayu ir atbildīgs par 2005. gada oktobrī veikto Āfrikas Savienības misijas Dārfūras reģionā Sudānā (AMIS) personāla nolaupīšanu. Mayu ar draudiem atklāti cenšas kavēt AMIS darbu; viņš, piemēram, 2005. gada novembrī Jebel Moon apgabalā ir draudējis notriekt Āfrikas Savienības (ĀS) helikopterus. Ar šādām darbībām Mayu ir acīmredzami pārkāpis ANO DPR 1591 (2005), radot draudus stabilitātei Dārfūrā, un atbilst kritērijiem, lai komiteja varētu viņam piemērot sankcijas. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
B. Juridiskās personas, vienības un struktūras
II PIELIKUMS
KOMPETENTO IESTĀŽU INFORMĀCIJAS TĪMEKĻA VIETNES UN ADRESE PAZIŅOJUMU NOSŪTĪŠANAI EIROPAS KOMISIJAI
BEĻĢIJA
http://www.diplomatie.be/eusanctions
BULGĀRIJA
http://www.mfa.bg/en/pages/135/index.html
ČEHIJA
http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce
DĀNIJA
http://um.dk/da/politik-og-diplomati/retsorden/sanktioner/
VĀCIJA
http://www.bmwi.de/DE/Themen/Aussenwirtschaft/aussenwirtschaftsrecht,did=404888.html
IGAUNIJA
http://www.vm.ee/est/kat_622/
ĪRIJA
http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519
GRIEĶIJA
http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html
SPĀNIJA
http://www.exteriores.gob.es/Portal/es/PoliticaExteriorCooperacion/GlobalizacionOportunidadesRiesgos/Documents/ORGANISMOS%20COMPETENTES%20SANCIONES%20INTERNACIONALES.pdf
FRANCIJA
http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/
HORVĀTIJA
http://www.mvep.hr/sankcije
ITĀLIJA
http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Deroghe.htm
KIPRA
http://www.mfa.gov.cy/sanctions
LATVIJA
http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539
LIETUVA
http://www.urm.lt/sanctions
LUKSEMBURGA
http://www.mae.lu/sanctions
UNGĀRIJA
http://www.kulugyminiszterium.hu/kum/hu/bal/Kulpolitikank/nemzetkozi_szankciok/
MALTA
http://www.doi.gov.mt/EN/bodies/boards/sanctions_monitoring.asp
NĪDERLANDE
www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-vrede-en-veiligheid/sancties
AUSTRIJA
http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=
POLIJA
http://www.msz.gov.pl
PORTUGĀLE
http://www.portugal.gov.pt/pt/os-ministerios/ministerio-dos-negocios-estrangeiros/quero-saber-mais/sobre-o-ministerio/medidas-restritivas/medidas-restritivas.aspx
RUMĀNIJA
http://www.mae.ro/node/1548
SLOVĒNIJA
http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika_in_mednarodno_pravo/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/
SLOVĀKIJA
http://www.mzv.sk/sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu
SOMIJA
http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet
ZVIEDRIJA
http://www.ud.se/sanktioner
APVIENOTĀ KARALISTE
https://www.gov.uk/sanctions-embargoes-and-restrictions
Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai: |
European Commission |
Service for Foreign Policy Instruments (FPI) |
EEAS 02/309 |
1049 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu |
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/13 |
PADOMES REGULA (ES) Nr. 748/2014
(2014. gada 10. jūlijs)
par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,
ņemot vērā Padomes Lēmumu 2014/…/KĀDP (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā (1),
ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopējo priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/423/KĀDP (2), ar kuru ieroču embargo, ko piemēro Sudānai, attiecināja arī uz Dienvidsudānu. |
(2) |
Padome 2011. gada 24. novembrī pieņēma Regula (ES) Nr. 1215/2011 (3), ar kuru ieroču embargo darbības jomu attiecināja arī uz Dienvidsudānu. |
(3) |
Padome 2014. gada 10. jūlijā pieņēma Lēmumu 2014/449/KĀDP, ar ko nodala pasākumus, kuri attiecas uz Dienvidsudānu, un integrē tos vienā tiesību aktā, un paredz ieceļošanas ierobežojumus un līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu attiecībā uz personām, kuras kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, un personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā. |
(4) |
Minētie pasākumi ir Līguma par Eiropas Savienības darbību piemērošanas jomā, tādēļ to īstenošanai ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības, jo īpaši, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs tos piemēro vienādi. |
(5) |
Skaidrības labad būtu jānodala pasākumi, kuri attiecas uz Dienvidsudānu, no pasākumiem, kuri attiecas uz Sudānu. Tāpēc Padomes Regula (EK) Nr. 131/2004 (4) būtu jāaizstāj ar šo regulu, ciktāl tā attiecas uz Dienvidsudānu. Arī Regula (EK) Nr. 131/2004 būtu jāaizstāj ar Padomes Regulu (ES) Nr. 747/2014 (5), ciktāl tā attiecas uz Sudānu. |
(6) |
Šajā regulā ir ievērotas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā atzītās pamattiesības un principi, un jo īpaši tiesības uz tiesību efektīvu aizsardzību un taisnīgu tiesu un tiesības uz personas datu aizsardzību. Šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām. |
(7) |
Ņemot vērā īpašos draudus starptautiskajam mieram un drošībai reģionā, ko rada situācija Dienvidsudānā, un lai nodrošinātu atbilstību ar Lēmuma 2014/449/KĀDP grozīšanu un pārskatīšanu, pilnvaras grozīt šīs regulas I pielikumu būtu jāīsteno Padomei. |
(8) |
Šīs regulas īstenošanai un lai radītu iespējami lielāku juridisko noteiktību Savienībā, jādara publiski zināmi to fizisko un juridisko personu vārdi, vienību un struktūru nosaukumi un cita atbilstoša informācija, kuru līdzekļi un saimnieciskie resursi saskaņā ar šo regulu jāiesaldē. Jebkuru fizisku personu datu apstrādei būtu jānotiek, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (7). |
(9) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
a) |
“starpniecības pakalpojumi” ir:
|
b) |
“prasība” ir jebkura prasība, kas vai nu ir vai nav izskatīta tiesā un kas celta pirms vai pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas saskaņā vai saistībā ar līgumu vai darījumu, un kas jo īpaši ietver:
|
c) |
“līgums vai darījums” ir jebkurš darījums neatkarīgi no tā veida un piemērojamiem tiesību aktiem, kas ietver vienu vai vairākus līgumus, kas noslēgti starp tām pašām vai dažādām pusēm, vai līdzīgas saistības, ko uzņēmušās tās pašas vai dažādas puses; šajā nolūkā “līgums” ietver visu veidu juridiski neatkarīgas vai atkarīgas obligācijas, garantijas vai atlīdzību, jo īpaši finanšu garantijas vai finanšu atlīdzību, un kredītus, un jebkuru attiecīgu noteikumu, kas rodas saskaņā vai saistībā ar šo darījumu; |
d) |
“kompetentās iestādes” ir dalībvalstu kompetentās iestādes, kā norādīts II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs; |
e) |
“saimnieciskie resursi” ir jebkāda veida materiāli vai nemateriāli, kustami vai nekustami aktīvi, kas nav līdzekļi, bet kurus var izmantot, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus; |
f) |
“saimniecisko resursu iesaldēšana” ir liegums izmantot saimnieciskos resursus, lai iegūtu līdzekļus, preces vai pakalpojumus, tostarp – bet ne tikai – pārdodot, iznomājot vai ieķīlājot šos saimnieciskos resursus; |
g) |
“līdzekļu iesaldēšana” ir liegums veikt jebkādu līdzekļu kustību, pārvedumus, grozījumus, izmantošanu, piekļūt tiem vai veikt tādas darbības ar līdzekļiem, kuru rezultātā jebkādā veidā mainītos to apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai galamērķis, vai rastos citas pārmaiņas, kas ļautu izmantot līdzekļus, tostarp veikt vērtspapīru portfeļa pārvaldību; |
h) |
“līdzekļi” ir jebkāda veida finanšu aktīvi un ieguvumi, tostarp, bet ne tikai:
|
i) |
“tehniskā palīdzība” ir jebkāds tehnisks atbalsts, kas saistīts ar remontu, izstrādāšanu, ražošanu, montāžu, testēšanu, apkopi vai jebkādu citu tehnisku pakalpojumu, un tā var izpausties kā sagatavošana, konsultācijas, apmācība, praktisko zināšanu vai iemaņu nodošana vai konsultatīvie pakalpojumi, tostarp palīdzība mutiskā veidā; |
j) |
“Savienības teritorija” ir dalībvalstu teritorija, kurā piemēro Līgumu saskaņā ar Līgumā paredzētajiem nosacījumiem, tostarp dalībvalstu gaisa telpa. |
2. pants
Ir aizliegts:
a) |
piešķirt, pārdot, piegādāt vai nodot tieši vai netieši kādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā tehnisko palīdzību vai starpniecības pakalpojumumus, kas saistīti ar militārām darbībām un bruņojuma un ar to saistīto visu veidu materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un aprīkojuma, paramilitārā aprīkojuma, kā arī iepriekšminēto līdzekļu rezerves daļu piegādi, ražošanu, apkopi un lietošanu; |
b) |
sniegt finansējumu vai finansiālo palīdzību, kas saistīta ar militārām darbībām, tostarp it īpaši dotācijas, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu un pārapdrošināšanu jebkādiem bruņojuma un ar to saistīto materiālu pārdošanas, piegādes, nodošanas vai eksporta darījumiem vai attiecīgās tehniskās palīdzības piešķiršanai, pārdošanai, piegādei vai nodošanai tieši vai netieši kādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā. |
3. pants
Atkāpjoties no 2. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut sniegt finansējumu un finansiālo palīdzību, tehnisko palīdzību un starpniecības pakalpojumus, kas saistīti ar:
a) |
nenāvējošu militāro aprīkojumu, kas paredzēts lietošanai vienīgi humānu apsvērumu dēļ, cilvēktiesību uzraudzībai vai aizsardzības nolūkos, vai ANO, Āfrikas Savienības (ĀS), Eiropas Savienības vai Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) institucionālās attīstības programmās; |
b) |
materiālu, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un ĀS krīzes novēršanas operācijām; |
c) |
atmīnēšanas iekārtām un atmīnēšanas operācijās izmantojamo materiālu; |
d) |
atbalstu drošības sektora reformai Dienvidsudānā. |
4. pants
Šīs regulas 2. pants neattiecas uz aizsargtērpiem, tostarp pretšķembu vestēm un militārajām aizsargķiverēm, ko Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, ANO vai IGAD personāls, vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humāno un attīstības programmu darbinieki un saistītais personāls uz laiku izved uz Dienvidsudānu tikai savai personiskajai lietošanai.
5. pants
1. Iesaldē visus līdzekļus un saimnieciskos resursus, kas ir jebkuru I pielikumā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā vai turējumā.
2. Tiek liegta tieša vai netieša pieeja līdzekļiem vai saimnieciskiem resursiem I pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to labā.
3. I pielikumā iekļauj fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī personas, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ar tām saistītas personas.
4. Regulas I pielikumā iekļauj pamatojumu par attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļaušanu sarakstā.
5. Regulas I pielikumā iekļauj, ja pieejama, informāciju, kas nepieciešama attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru identifikācijai. Attiecībā uz fiziskām personām šāda informācija var ietvert vārdus un uzvārdus, tostarp pieņemtus vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā zināma, kā arī amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām un struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumu, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu.
6. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstošiem, ja tās iepriekš konstatējušas, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:
a) |
vajadzīgi, lai segtu I pielikumā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru un šādu fizisko personu apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstēšanu, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus; |
b) |
paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu vai atlīdzībai par izdevumiem saistībā ar juridiskiem pakalpojumiem; |
c) |
paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību; vai |
d) |
nepieciešami ārkārtas izdevumiem ar noteikumu, ka attiecīgā kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir sniegusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja. |
2. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.
7. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 5. pantā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru iekļāva I pielikuma sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas ES dalībvalstī pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums, vai tiesas nolēmums, kas izpildāms attiecīgajā dalībvalstī; |
b) |
līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasības, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzītas par spēkā esošām attiecīgajā nolēmumā, ievērojot ierobežojumus, kas paredzēti spēkā esošajos normatīvajos aktos, ar ko reglamentē attiecīgu prasību iesniedzēju tiesības; |
c) |
nolēmums nav pieņemts kādas I pielikumā minētas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras labā; un |
d) |
nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai. |
2. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.
8. pants
1. Atkāpjoties no 5. panta un ar noteikumu, ka I pielikumā minētai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai ir jāveic maksājums saskaņā ar līgumu vai nolīgumu, ko attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra noslēgusi, vai saskaņā ar saistībām, kas attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai radušās pirms dienas, kad minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta I pielikumā, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut konkrētu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu ar nosacījumiem, ko tās uzskata par atbilstošiem, ja attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka:
a) |
līdzekļi vai saimnieciskie resursi I pielikumā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai ir jāizmanto, lai veiktu maksājumu; un |
b) |
maksājums nav pretrunā 5. panta 2. punktam. |
2. Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par visām atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 1. punktu.
9. pants
1. Šīs regulas 5. panta 2. punkts neliedz finanšu iestādēm vai kredītiestādēm, kas saņem līdzekļus, kurus trešās personas pārskaita I pielikumā minētu fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru kontos, kreditēt iesaldētos kontus, ar noteikumu, ka visi ieskaitījumi šādos kontos arī tiks iesaldēti. Finanšu iestāde vai kredītiestāde par katru šādu darījumu nekavējoties informē attiecīgo kompetento iestādi.
2. Šīs regulas 5. panta 2. punktu nepiemēro šādiem ieskaitījumiem iesaldētajos kontos:
a) |
procentu ienākumiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; |
b) |
maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad 5. pantā minētās fiziskās vai juridiskās personas, vienības vai struktūras ir iekļautas I pielikumā; vai |
c) |
maksājumiem, kas jāmaksā saskaņā ar ES dalībvalstī pieņemtiem vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmiem tiesas, administratīviem vai šķīrējtiesas nolēmumiem, |
ar noteikumu, ka visi šādi procenti, citi ienākumi un maksājumi ir iesaldēti saskaņā ar 5. panta 1. punktu.
10. pants
1. Neskarot piemērojamos noteikumus par ziņojumu sniegšanu, konfidencialitāti un dienesta noslēpumu, fiziskās un juridiskās personas, vienības un struktūras:
a) |
nekavējoties sniedz visu šādu informāciju, kas varētu veicināt šīs regulas ievērošanu, piemēram, informāciju par kontiem un summām, kas iesaldēti saskaņā ar 5. pantu, tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā tās ir rezidenti vai atrodas, un tieši vai ar šīs dalībvalsts starpniecību nodod visu šādu informāciju Komisijai; un |
b) |
sadarbojas ar kompetento iestādi saistībā ar jebkādām šīs informācijas pārbaudēm. |
2. Visu papildu informāciju, ko Komisija tieši saņēmusi, dara pieejamu dalībvalstīm.
3. Visu informāciju, ko sniedz vai saņem saskaņā ar šo pantu, izmanto tikai tādiem nolūkiem, kādiem tā sniegta vai saņemta.
11. pants
Aizliegts apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet 2. un 5. pantā minētos pasākumus.
12. pants
1. Līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšana vai atteikšanās līdzekļus vai saimnieciskos resursus darīt pieejamus, ja tā veikta labticīgi un pamatojot ar to, ka šāda rīcība ir saskaņā ar šo regulu, nerada nekādu atbildību fiziskām vai juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas to veic, vai to vadītājiem vai darbiniekiem, ja vien nav pierādīts, ka līdzekļi un saimnieciskie resursi iesaldēti vai aizturēti nolaidības dēļ.
2. Fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru rīcība nerada tām nekādu atbildību, ja tās nezināja un tām nebija pamatotu iemeslu uzskatīt, ka to rīcība būtu šajā regulā noteikto pasākumu pārkāpums.
13. pants
1. Prasības saistībā ar jebkādu līgumu vai darījumu, kura izpildi tieši vai netieši, pilnīgi vai daļēji ietekmē pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar šo regulu, tostarp prasības par atlīdzinājuma saņemšanu vai citas šāda veida prasības, piemēram, prasības par kompensāciju vai garantijas nodrošinātas prasības, īpaši prasības pagarināt vai samaksāt jebkura veida galvojumu, garantiju vai atlīdzību, jo sevišķi finanšu garantiju vai finanšu atlīdzību, neizpilda, ja tās iesniedz:
a) |
norādītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras, kuras minētas I pielikumā; |
b) |
jebkura fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra, kas darbojas ar a) apakšpunktā minētās personas, vienības vai struktūras starpniecību vai tās vārdā. |
2. Jebkurā tiesvedībā par prasības izpildi pienākums pierādīt, ka prasības apmierināšanu neaizliedz 1. punkts, piekrīt tai fiziskajai vai juridiskajai personai, kura pieprasa minētās prasības izpildi.
3. Šis pants neskar 1. punktā minēto fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru tiesības vērsties tiesā, lai izskatītu līgumsaistību neizpildes likumību saistībā ar šo regulu.
14. pants
1. Komisija un dalībvalstis viena otru informē par saskaņā ar šo regulu veiktajiem pasākumiem un apmainās ar citu nozīmīgu informāciju, kas ir to rīcībā saistībā ar šo regulu, jo īpaši ar informāciju par:
a) |
līdzekļiem, kas iesaldēti saskaņā ar 5. pantu, un atļaujām, kas piešķirtas saskaņā ar 6., 7. un 8. pantu; |
b) |
pārkāpumiem un izpildes problēmām, un valstu tiesu pasludinātajiem spriedumiem. |
2. Dalībvalstis nekavējoties informē viena otru un Komisiju par jebkādu citu to rīcībā esošu nozīmīgu informāciju, kas varētu ietekmēt šīs regulas efektīvu īstenošanu.
15. pants
Komisija ir pilnvarota grozīt II pielikumu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju.
16. pants
1. Ja Padome nolemj pakļaut fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru 5. pantā minētajiem pasākumiem, tā attiecīgi groza I pielikumu.
2. Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā paziņo 1. punktā minētajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus apsvērumus.
3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai jauni būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un attiecīgi informē fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.
4. Sarakstu I pielikumā regulāri pārskata, un vismaz katrus 12 mēnešus.
17. pants
1. Dalībvalstis nosaka noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par šīs regulas pārkāpšanu, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Paredzētajām sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.
2. Dalībvalstis par šiem noteikumiem ziņo Komisijai tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī par jebkādiem turpmākiem grozījumiem.
18. pants
1. Dalībvalstis izraugās šajā regulā minētās kompetentās iestādes un norāda tās II pielikumā minētajās tīmekļa vietnēs. Dalībvalstis paziņo Komisijai par II pielikumā minēto tīmekļa vietņu adrešu izmaiņām.
2. Dalībvalstis paziņo par savām kompetentajām iestādēm Komisijai, tostarp šo iestāžu kontaktinformāciju, tūlīt pēc šīs regulas stāšanās spēkā, kā arī ziņo tai par jebkurām turpmākām izmaiņām.
3. Ja šajā regulā noteikts pienākums paziņot, informēt vai jebkādā citā veidā sazināties ar Komisiju, šādai saziņai izmantojamā adrese un cita kontaktinformācija ir tā, kas norādīta II pielikumā.
19. pants
Šo regulu piemēro:
a) |
Savienības teritorijā, arī tās gaisa telpā; |
b) |
visos gaisa kuģos vai kuģos, kas atrodas kādas dalībvalsts jurisdikcijā; |
c) |
visām personām Savienības teritorijā vai ārpus tās, kurām ir kādas dalībvalsts valstspiederība; |
d) |
visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām, kas reģistrētas vai izveidotas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem; |
e) |
visām juridiskām personām, vienībām vai struktūrām saistībā ar jebkādiem darījumiem, ko tās pilnīgi vai daļēji veic Savienībā. |
20. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 100. lpp.
(2) Padomes Lēmums 2011/423/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (OV L 188, 19.7.2011., 20. lpp.).
(3) Padomes Regula (ES) Nr. 1215/2011 (2011. gada 24. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 131/2004 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Sudānu (OV L 310, 25.11.2011., 1. lpp.).
(4) Padomes Regula (EK) Nr. 131/2004 (2004. gada 26. janvāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Sudānu (OV L 21, 28.1.2004., 1. lpp.).
(5) Padomes Regula (ES) Nr. 747/2014 (2014. gada 10. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Sudānā un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 131/2004 un (EK) Nr. 1184/2005 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).
I PIELIKUMS
5. pantā minēto fizisko un juridisko personu, vienību un struktūru saraksts
A. Fiziskās personas
|
Vārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
1. |
Santino DENG (jeb Santino Deng Wol) |
Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Trešās kājnieku divīzijas komandieris |
Santino Deng ir komandieris Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Trešajai kājnieku divīzijai, kas piedalījās Bentiu atkārtotā sagrābšanā 2014. gada maijā. Tātad Santino Deng ir atbildīgs par Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumu 23. janvārī. |
11.7.2014. |
2. |
Peter GADET (jeb Peter Gatdet Yaka; Peter Cadet; Peter Gadet Yak; Peter Gadet Yaak: Peter Gatdet Yaak; Peter Gatdet; Peter Gatdeet Yaka) |
Pret valdību noskaņoto Nuer bruņoto kaujinieku līderis. Dzimšanas vieta: Mayom County Unity State |
Peter Gadet vada pret valdību noskaņotus Nuer bruņotus kaujiniekus, kas 2014. gada 15.–17. aprīlī uzbruka Bentiu, pārkāpjot 23. janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu. Uzbrukumā tika nogalināts vairāk nekā 200 civiliedzīvotāju. Tādēļ Peter Gadet ir atbildīgs par pastāvīgu vardarbības uzkurināšanu, tādējādi kavējot politisko procesu Dienvidsudānā, un par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
11.7.2014. |
B. Juridiskās personas, vienības un struktūras
II PIELIKUMS
Kompetento iestāžu informācijas tīmekļa vietnes un adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai
BEĻĢIJA
http://www.diplomatie.be/eusanctions
BULGĀRIJA
http://www.mfa.bg/en/pages/135/index.html
ČEHIJA
http://www.mfcr.cz/mezinarodnisankce
DĀNIJA
http://um.dk/da/politik-og-diplomati/retsorden/sanktioner/
VĀCIJA
http://www.bmwi.de/DE/Themen/Aussenwirtschaft/aussenwirtschaftsrecht,did=404888.html
IGAUNIJA
http://www.vm.ee/est/kat_622/
ĪRIJA
http://www.dfa.ie/home/index.aspx?id=28519
GRIEĶIJA
http://www.mfa.gr/en/foreign-policy/global-issues/international-sanctions.html
SPĀNIJA
http://www.exteriores.gob.es/Portal/es/PoliticaExteriorCooperacion/GlobalizacionOportunidadesRiesgos/Documents/ORGANISMOS%20COMPETENTES%20SANCIONES%20INTERNACIONALES.pdf
FRANCIJA
http://www.diplomatie.gouv.fr/autorites-sanctions/
HORVĀTIJA
http://www.mvep.hr/sankcije
ITĀLIJA
http://www.esteri.it/MAE/IT/Politica_Europea/Deroghe.htm
KIPRA
http://www.mfa.gov.cy/sanctions
LATVIJA
http://www.mfa.gov.lv/en/security/4539
LIETUVA
http://www.urm.lt/sanctions
LUKSEMBURGA
http://www.mae.lu/sanctions
UNGĀRIJA
http://www.kulugyminiszterium.hu/kum/hu/bal/Kulpolitikank/nemzetkozi_szankciok/
MALTA
http://www.doi.gov.mt/EN/bodies/boards/sanctions_monitoring.asp
NĪDERLANDE
www.rijksoverheid.nl/onderwerpen/internationale-vrede-en-veiligheid/sancties
AUSTRIJA
http://www.bmeia.gv.at/view.php3?f_id=12750&LNG=en&version=
POLIJA
http://www.msz.gov.pl
PORTUGĀLE
http://www.portugal.gov.pt/pt/os-ministerios/ministerio-dos-negocios-estrangeiros/quero-saber-mais/sobre-o-ministerio/medidas-restritivas/medidas-restritivas.aspx
RUMĀNIJA
http://www.mae.ro/node/1548
SLOVĒNIJA
http://www.mzz.gov.si/si/zunanja_politika_in_mednarodno_pravo/zunanja_politika/mednarodna_varnost/omejevalni_ukrepi/
SLOVĀKIJA
http://www.mzv.sk/sk/europske_zalezitosti/europske_politiky-sankcie_eu
SOMIJA
http://formin.finland.fi/kvyhteistyo/pakotteet
ZVIEDRIJA
http://www.ud.se/sanktioner
APVIENOTĀ KARALISTE
https://www.gov.uk/sanctions-embargoes-and-restrictions
Adrese paziņojumu nosūtīšanai Eiropas Komisijai:
European Commission |
Service for Foreign Policy Instruments (FPI) |
EEAS 02/309 |
B-1049 Bruxelles/Brussel |
BELGIQUE/BELGIË |
E-pasts: relex-sanctions@ec.europa.eu |
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/23 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 749/2014
(2014. gada 30. jūnijs)
par tās informācijas struktūru, formātu, iesniegšanas procedūrām un izskatīšanu, kuru dalībvalstis ziņo saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (1), jo īpaši tās 7. panta 7. punktu, 7. panta 8. punktu, 8. panta 2. punktu, 12. panta 3. punktu, 17. panta 4. punktu un 19. panta 5. punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 ziņotā informācija ir vajadzīga, lai varētu novērtēt faktisko virzību uz Savienības un dalībvalstu saistību izpildi attiecībā uz visu siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošanu vai samazināšanu saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kas pieņemta ar Padomes Lēmumu 94/69/EK (2), Kioto protokolu, kas pieņemts ar Padomes Lēmumu 2002/358/EK (3), un 2009. gadā pieņemto Savienības tiesību aktu kopumu, ko dēvē par klimata un enerģētikas tiesību aktu kopumu. Tā arī ļauj Savienībai sagatavot ikgadējos ziņojumus atbilstīgi UNFCCC un Kioto protokolā noteiktajām saistībām. |
(2) |
UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 19/CMP.1 ir paredzētas valsts siltumnīcefekta gāzu pārskata sistēmu vadlīnijas, kuras jāievēro konvencijas līgumslēdzējām pusēm. UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmumā 24/CP.19 par UNFCCC I pielikumā ietverto līgumslēdzēju pušu gada pārskatu ziņošanas vadlīniju pārskatīšanu UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konference vienojās, ka UNFCCC līgumslēdzējas puses izmantos 2006. gada Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) vadlīnijas par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem, jaunās IPCC globālās sasilšanas potenciāla vērtības un pārskatītās kopējā ziņošanas formāta tabulas, kas sniegtas minētā lēmuma pielikumā. |
(3) |
Pēc Lēmuma Nr. 280/2004/EK (4) aizstāšanas ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 ir jāatjaunina Komisijas Lēmums Nr. 2005/166/EK (5), ar ko paredz noteikumus Lēmuma 280/2004/EK īstenošanai, lai ņemtu vērā izmaiņas starptautiski apstiprinātajās vadlīnijās un nodrošinātu vienotus nosacījumus to jauno Regulas (ES) Nr. 525/2013 noteikumu īstenošanai, kas nebija paredzēti Lēmumā 280/2004/EK. Šādiem vienotiem īstenošanas noteikumiem jāaptver siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošana, aproksimētie siltumnīcefekta gāzu pārskati, informācija par politikas, pasākumu un prognožu sistēmām, izsoles ieņēmumu un projektu kredītu izlietojumu, kā arī ziņošana Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 529/2013/ES (6) izpildei. Ņemot vērā, cik grozījumu jāizdara Lēmumā Nr. 2005/166/EK, ir lietderīgi to atcelt un aizstāt. |
(4) |
Lai nodrošinātu, ka atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 406/2009/EK (7) tiek novērtēta ticami, konsekventi, pārredzami un savlaicīgi, ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 Savienības līmenī tika izveidots dalībvalstu iesniegto siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanas process. Ir jānosaka termiņi un pasākumi dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu vispusīgas un ikgadējas izskatīšanas veikšanai, lai nodrošinātu, ka izskatīšanas procesu īsteno laikus un efektīvi. |
(5) |
Ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. C(2014) 1539 (8) tiek noteiktas pamatprasības Savienības pārskatu sistēmai, lai pildītu saistības, kuras paredzētas UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmumā 19/CMP.1. Lai nodrošinātu saistību laicīgu un efektīvu īstenošanu, ir jāparedz grafiki Komisijas un dalībvalstu sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā. |
(6) |
Lai nodrošinātu juridisko noteiktību attiecībā uz Savienības un dalībvalstu ziņošanas saistībām pēc Kioto protokolā minēto saistību izpildes papildu laikposma beigām, ir jāpaliek spēkā Lēmuma Nr. 2005/166/EK 18., 19. un 24. pantā noteiktajam. |
(7) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Klimata pārmaiņu komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA.
PRIEKŠMETS UN DEFINĪCIJAS
1. pants
Priekšmets
Šajā regulā nosaka noteikumus, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 525/2013 attiecībā uz:
a) |
dalībvalstu ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu pārskatiem, aproksimētiem [aptuveniem] siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un par informāciju par politiku, pasākumiem un prognozēm, par izsoles ieņēmumu un projektu kredītu izlietojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7., 8., 12., 13., 14. un 17. pantu; |
b) |
dalībvalstu ziņošanu Lēmuma Nr. 529/2013/ES izpildei; |
c) |
termiņiem un pasākumiem dalībvalstu siltumnīcefekta gāzu pārskatu vispusīgai un ikgadējai izskatīšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. pantu; |
d) |
grafikiem Komisijas un dalībvalstu sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā. |
2. pants
Definīcijas
Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:
(1) |
“kopējā ziņošanas formāta tabula” ir tabula, kurā apkopota informācija par siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos un kura ietverta Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) Līgumslēdzēju pušu konferences Lēmuma 24/CP.19 II pielikumā (Lēmums 24/CP.19) un UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kas vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmuma 6/CMP.9 pielikumā; |
(2) |
“atsauces pieeja” ir Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) atsauces pieeja, kas paredzēta IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un ko piemēro saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. C(2014) 1539 6. pantu; |
(3) |
“1. pieeja” ir pamatmetode, kas ietverta IPCC 2006. gada vadlīnijās vai IPCC 2003. gada labas prakses vadlīnijās; |
(4) |
“galvenās kategorijas” ir kategorijas, kurām ir būtiska ietekme uz dalībvalsts vai Savienības kopējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu attiecībā uz emisiju un piesaistes absolūto līmeni, emisiju un piesaistes tendencēm vai emisiju un piesaistes nenoteiktību; |
(5) |
“sektorālā pieeja” ir IPCC sektorālā pieeja, kas paredzēta IPCC 2006. gada vadlīnijās. |
II NODAĻA.
DALĪBVALSTU VEIKTĀ ZIŅOŠANA
3. pants
Vispārējie noteikumi par siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanu
1. Dalībvalstis ziņo Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1.–5. punktā minēto informāciju Komisijai un tās kopiju iesniedz Eiropas Vides aģentūrai saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. C(2014) 1539 6. pantu un šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, izmantojot:
a) |
kopējā ziņošanas formāta tabulas, kuras iesniedz kā izklājlapu vai XML (Extensible Markup Language) datņu pilnu kopumu atkarībā no atbilstošas programmatūras pieejamības un kuras aptver attiecīgās dalībvalsts ģeogrāfisko tvērumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013; |
b) |
standarta elektronisko formātu Kioto protokolā paredzēto vienību ziņošanai un saistītos ziņošanas norādījumus, kas apstiprināti UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferencē, kura vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme; |
c) |
šīs regulas I–VIII un X–XV pielikumu. |
2. Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minēto pilnīgo valsts pārskata ziņojumu izstrādā, pamatojoties uz UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīniju pielikumā ietverto struktūru, kas sniegta Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā, un saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.
4. pants
Ziņošana valsts pārskata ziņojumā vai valsts pārskata ziņojuma pielikumā
1. Dalībvalstis ietver informāciju un 6., 7. un 9.–16. pantā paredzētās tabulas valsts pārskata ziņojumā vai atsevišķā valsts pārskata ziņojuma pielikumā, kā noteikts I pielikumā.
2. Ja dalībvalstis var izvēlēties, vai ziņojamo informāciju un tabulas iekļaut valsts pārskata ziņojumā vai atsevišķā valsts pārskata ziņojuma pielikumā, dalībvalstis attiecīgā gadījumā skaidri norāda, ka informācija tiek sniegta, izmantojot I pielikumu.
5. pants
Ziņošanas procedūras
Dalībvalstis izmanto Eiropas Vides aģentūras ReportNet rīkus, kuri sniegti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 401/2009 (9) informācijas iesniegšanai atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 4., 5., 7., 8. un 12.–17. pantam.
6. pants
Ziņošana par valsts pārskata sistēmām
1. Dalībvalstis teksta veidā ziņo informāciju par Regulas (ES) Nr. 525/2013 5. panta 1. punktā minētajām valsts pārskata sistēmām un:
a) |
norāda tās valsts struktūrvienības nosaukumu un kontaktinformāciju, kura vispārēji atbild par dalībvalsts sagatavoto valsts pārskatu; |
b) |
norāda dažādu aģentūru un struktūrvienību uzdevumus un pienākumus attiecībā uz pārskata plānošanu, sagatavošanu un pārvaldību, kā arī pārskata sagatavošanas institucionālo, juridisko un procesuālo kārtību; |
c) |
apraksta darbības datu vākšanas, emisijas koeficientu un metožu atlases, kā arī emisiju aplēšu izstrādes procesu; |
d) |
apraksta izmantotās pieejas un galveno kategoriju noteikšanas rezultātus; |
e) |
apraksta procesus, ar kuriem nosaka, kad tiek veikts iepriekš iesniegtu pārskata datu pārrēķins; |
f) |
apraksta kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles plānu, tā īstenošanu un noteiktos kvalitātes mērķus, kā arī sniedz informāciju par iekšējās un ārējās izvērtēšanas un izskatīšanas procesiem un to rezultātiem saskaņā ar valstu sistēmu vadlīnijām, kas noteiktas UNFCCC Līgumslēdzēju pušu konferences, kura vienlaikus bija Kioto protokola līgumslēdzēju pušu sanāksme, Lēmuma 19/CMP.1 pielikumā; |
g) |
apraksta pārskata oficiālās izskatīšanas un apstiprināšanas procedūras. |
2. Dalībvalstis iesniedz to pasākumu aprakstu, kas veikti, lai nodrošinātu kompetento pārskata iestāžu piekļuvi Regulas (ES) Nr. 525/2013 5. panta 2. punktā minētajai informācijai, tostarp ziņas par organizācijām, kuras sniedz minēto informāciju, informācijas pieejamības regulāru plānošanu un tās informācijas dezagregētības un pilnīguma pakāpi, kurai tiek nodrošināta piekļuve.
7. pants
Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām
1. Dalībvalstis teksta veidā ziņo informāciju par Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta i) punktā minēto pārbaužu rezultātiem un par datu konsekvenci saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, ietverot:
a) |
īsu novērtējumu par to, vai oglekļa monoksīda (CO), sēra dioksīda (SO2), slāpekļa oksīdu (NOx) un gaistošo organisku savienojumu emisiju aplēses, kas norādītas pārskatos, kurus dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/81/EK (10) un saskaņā ar ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos, atbilst attiecīgajām emisiju aplēsēm siltumnīcefekta gāzu pārskatos, kas sniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013; |
b) |
to ziņojumu iesniegšanas datumus, kuri iesniegti saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK un ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos un kuri tika salīdzināti ar pārskatiem, ko iesniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013. |
2. Ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu rezultātā tiek konstatēts, ka konkrētas gaisu piesārņojošas vielas kopējās emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, par vairāk nekā +/–5 % atšķiras no kopējām emisijām, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK vai ANO/EEK Konvenciju par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos par X–2 gadu, neskaitot ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību (LULUCF) saistītās emisijas, attiecīgās dalībvalstis papildus informācijai, kas teksta veidā sniegta atbilstīgi šā panta 1. punktam, ziņo par šo gaisu piesārņojošo vielu, izmantojot šīs regulas II pielikumā noteikto tabulas formātu.
3. Dalībvalstis var ziņot informāciju tikai teksta veidā, ja 2. punktā minēto atšķirību, kas pārsniedz +/–5 %, radījusi datu kļūdu labošana vai attiecīgo tiesību instrumentu ģeogrāfiskā tvēruma vai piemērošanas jomas atšķirības.
8. pants
Ziņošana par pārrēķiniem
Dalībvalstis ziņo par bāzes gada vai perioda un par Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta e) apakšpunktā minētā X–3 gada datu pārrēķina iemeslu, izmantojot šīs regulas III pielikumā noteikto tabulas formātu.
9. pants
Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta j) apakšpunktu dalībvalstis ziņo par katras jaunākajā publicētajā UNFCCC individuālajā izskatīšanas ziņojumā ietvertās korekcijas un ieteikuma īstenošanas statusu, tostarp par šāda ieteikuma neīstenošanas iemesliem, izmantojot šīs regulas IV pielikumā noteikto tabulas formātu.
2. Dalībvalstis ziņo par katra jaunākajā izskatīšanas ziņojumā ietvertā ieteikuma īstenošanas statusu saskaņā ar 35. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas IV pielikumā noteikto tabulas formātu.
10. pants
Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem
1. Dalībvalstis ziņo Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta k) apakšpunktā minēto informāciju, izmantojot šīs regulas V pielikumā noteikto tabulas formātu.
2. Dalībvalstis teksta veidā ziņo par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta l) apakšpunktam.
11. pants
Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm
Dalībvalstis teksta veidā ziņo par to pārbaužu rezultātiem, kas veiktas atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta ii) punktam un
a) |
apraksta pārbaudes, kuras dalībvalstis veikušas attiecībā uz detalizācijas pakāpi, datu kopām un salīdzinātajiem iesniegtajiem datiem; |
b) |
apraksta pārbaužu galvenos rezultātus un paskaidro nozīmīgāko nekonsekvenču iemeslus; |
c) |
informē, vai dati, kurus operatori savākuši saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 842/2006 (11) 3. panta 6. punktu, ir izmantoti un kā tie ir izmantoti; |
d) |
paskaidro, kāpēc pārbaudes nav uzskatītas par vajadzīgām, ja pārbaudes nav veiktas. |
12. pants
Ziņošana par konsekvenci ar enerģētikas datiem
1. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta m) apakšpunkta iii) punktu dalībvalstis teksta veidā ziņo par salīdzinājumu starp atsauces pieeju, kas paredz izdarīt aprēķinus, pamatojoties uz siltumnīcefekta gāzu pārskatā ietvertajiem datiem, un atsauces pieeju, kas paredz izdarīt aprēķinus, pamatojoties uz datiem, kuri ziņoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 (12) 4. pantu un minētās regulas B pielikumu.
2. Dalībvalstis sniedz kvantitatīvu informāciju un skaidrojumus par atšķirībām, kas pārsniedz +/–2 % no kopējā valsts šķietamā fosilā kurināmā patēriņa X–2 gadā, agregēta pa visām fosilā kurināmā kategorijām, izmantojot VI pielikumā noteikto tabulas formātu.
13. pants
Ziņošana par izmaiņām valsts pārskata sistēmu vai reģistru aprakstos
Dalībvalstis valsts pārskata ziņojuma attiecīgajās nodaļās skaidri norāda, vai kopš iepriekšējās valsts pārskata ziņojuma iesniegšanas ir mainīti Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta n) un o) apakšpunktā minētie valsts pārskata sistēmu vai valsts reģistru apraksti.
14. pants
Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu
1. Ziņojot par nenoteiktību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktu, dalībvalstis ziņo ar 1. pieeju aplēstos nenoteiktības rādītājus par
a) |
emisijas līmeņiem un tendencēm un |
b) |
darbības datiem un emisijas koeficientiem vai citiem aplēšu parametriem, kurus izmanto atbilstošajā kategoriju līmenī, izmantojot šīs regulas VII pielikumā noteikto tabulas formātu. |
2. Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktā minētais vispārējais pilnīguma izvērtējums ietver:
a) |
to kategoriju pārskatu, kurām ziņojumā izmantots apzīmējums “nav aplēsts” (NE), kas definēts Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā sniegtajās UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās un sīki izstrādātos skaidrojumos par šā apzīmējuma izmantošanu, jo īpaši tad, ja IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem paredzētas siltumnīcefekta gāzu aplēšanas metodes; |
b) |
siltumnīcefekta gāzu pārskata ģeogrāfiskā tvēruma aprakstu. |
3. Ja dalībvalsts iesniedz pārskatus, kuros ģeogrāfiskais tvērums saskaņā ar UNFCCC un Kioto protokolu atšķiras no ģeogrāfiskā tvēruma saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013, šī dalībvalsts sniedz īsu to principu un metožu aprakstu, kurus tā izmantoja, lai, sagatavojot pārskatu par Savienības teritoriju, emisijas un piesaistes, kas ziņojumā attiecinātas uz Savienības teritoriju, nošķirtu no emisijām un piesaistes, kas ziņojumā attiecinātas uz teritorijām, kuras neietilpst Savienībā.
15. pants
Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem
1. Lai būtu iespējams sagatavot Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punkta p) apakšpunktā, dalībvalstis ziņo informāciju par metodēm un emisijas koeficientiem, kas izmantoti attiecībā uz kategorijām, kuras attiecīgajos XML failos un kopējā ziņošanas formāta tabulās norādītas kā Savienības galvenās kategorijas.
2. Šā panta 1. punkta izpildei Komisija līdz 31. oktobrim gadā pirms pārskata iesniegšanas gada sniedz Savienības galveno kategoriju jaunāko sarakstu.
3. Dalībvalstis paskaidro un interpretē iepriekšējās emisiju tendences un starpgadu atšķirības agregētos datos par katru nozari, norādot arī tos galvenos virzītājspēkus, kuri saskaņā ar konstatējumiem ievērojami ietekmē tendences. Uzsvars tiek likts uz to izmaiņu skaidrošanu, kuras radušās pēdējā pārskata gadā salīdzinājumā ar 1990. gadu, un uz to būtisko starpgadu atšķirību skaidrošanu, kas novērotas starp pēdējiem pārskata gadiem, jo īpaši no X–3 gada līdz X–2 gadam.
16. pants
Ziņošana par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos
Dalībvalstis līdz katra gada 15. martam ziņo par tām galvenajām izmaiņām valsts pārskata ziņojuma metodoloģiskajos aprakstos, kas veiktas kopš tā iesniegšanas termiņa iepriekšējā gada 15. aprīlī, izmantojot VIII pielikumā noteikto tabulas formātu.
17. pants
Aproksimēto siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošana
1. Dalībvalstis ziņo aproksimētos siltumnīcefekta gāzu pārskatus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 525/2013 8. panta 1. punktā, izmantojot kopējā ziņošanas formāta tabulu – 2. kopsavilkuma tabulu:
a) |
tādā avota kategoriju dezagregētības pakāpē, kas atbilst X–1 gada aplēšu sagatavošanā pieejamajiem darbības datiem un metodēm; |
b) |
izslēdzot kopējās aproksimētās CO2 ekvivalenta emisijas un piesaisti no LULUCF; |
c) |
pievienojot divas ailes ziņošanai par nošķīrumu starp emisijām, kas ietvertas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (13)izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un emisijām, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK, pa avotu kategorijām, ja šāda informācija ir pieejama. |
2. Dalībvalstis sniedz skaidrojumus, tostarp par 2. kopsavilkuma tabulā ziņoto emisiju tendenču galvenajiem virzītājspēkiem salīdzinājumā ar jau ziņoto pārskatu. Šādā skaidrojumā parāda tikai to informāciju, kas pieejama X–1 gada aplēšu sagatavošanai.
18. pants
Grafiki sadarbībai un darbības koordinēšanai Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojumu sagatavošanā
Dalībvalstis un Komisija sadarbojas un koordinē darbību Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskatu un Savienības pārskata ziņojuma sagatavošanā, kā arī ievēro IX pielikumā noteiktos termiņus.
19. pants
Ziņošana par noteiktā daudzuma noteikšanu
Dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu ar informāciju, kas vajadzīga, lai atvieglotu kopējā noteiktā daudzuma un Savienības noteiktā daudzuma aprēķināšanu saskaņā ar Kioto protokola 3. panta 7.a, 8. un 8.a paragrāfu otrajam saistību periodam atbilstīgi Lēmuma 2/CMP.8 I pielikumam, kurš ir saistīts ar minēto ziņojumu, trīs mēnešus pirms minētā ziņojuma iesniegšanas UNFCCC termiņa beigām.
20. pants
Ziņošana par valstu politikas, pasākumu un prognožu sistēmām
Dalībvalstis ziņo par valstu politikas, pasākumu un prognožu sistēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un:
a) |
informē par attiecīgiem institucionāliem, juridiskiem un procesuāliem pasākumiem, tostarp tādas atbilstošas valsts struktūrvienības vai struktūrvienību iecelšanu, kam uzticēta vispārēja atbildība par attiecīgās dalībvalsts politikas izvērtēšanu un par siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēm; |
b) |
apraksta attiecīgos institucionālos, juridiskos un procesuālos pasākumus, kuri dalībvalstī izveidoti, lai novērtētu politiku un izstrādātu prognozes attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un piesaisti piesaistītājos; |
c) |
apraksta attiecīgos procesuālos pasākumus un grafikus, kuri izveidoti, lai nodrošinātu, ka ziņotā informācija par politiku un pasākumiem un ziņotā informācija par prognozēm ir laikus sniegta, pārredzama, precīza, konsekventa, salīdzināma un pilnīga; |
d) |
apraksta vispārējo datu vākšanas un izmantošanas procesu un novērtē, vai politikas un pasākumu izvērtēšanai un prognozēm, kā arī prognožu sagatavošanai vispār un prognožu sagatavošanai dažādās nozarēs pamatā ir konsekventi datu vākšanas un izmantošanas procesi; |
e) |
apraksta politikas izvērtēšanai paredzēto pieņēmumu, metodoloģijas un modeļu atlases un siltumnīcefekta gāzu antropogēno emisiju prognozēšanas procesu; |
f) |
apraksta veikto prognožu kvalitātes nodrošināšanas un kvalitātes kontroles pasākumus un jutīguma analīzi. |
21. pants
Ziņošana par dalībvalstu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju atjauninājumiem
Dalībvalstis ziņo par zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģiju atjauninājumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, tostarp sniedz šādu informāciju:
a) |
veiktā atjauninājuma mērķis un īss apraksts; |
b) |
zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un tās atjauninājuma juridiskais statuss; |
c) |
izmaiņas un atjauninājuma gaidāmā ietekme uz zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas īstenošanu; |
d) |
zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas un tās atjauninājuma īstenošanas progresa grafiks un apraksts, kā arī ar atjauninājumu saistītās prognozētās izmaksas un ieguvumi, ja šāda informācija ir pieejama; |
e) |
veids, kādā informāciju dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 4. panta 3. punktu. |
22. pants
Ziņošana par politiku un pasākumiem
1. Dalībvalstis ziņo to informāciju par politiku un pasākumiem, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 13. panta 1. punkta c), d) un e) apakšpunktā, izmantojot šīs regulas XI pielikumā noteikto tabulas formātu un Komisijas sniegto ziņošanas veidni un izveidoto iesniegšanas procedūru.
2. Papildus 1. punktā minētajam tabulas formātam dalībvalstis teksta veidā ziņo kvalitatīvu informāciju par saiknēm starp dažādajiem pasākumiem un politiku, par ko ziņo saskaņā ar 1. punktu, un veidu, kādā šie pasākumi un politika dod ieguldījumu dažādajos prognozētajos scenārijos, tostarp novērtējumu par to ieguldījumu zemu oglekļa emisiju attīstības stratēģijas īstenošanā.
23. pants
Ziņošana par prognozēm
1. Dalībvalstis ziņo to informāciju par prognozēm attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu antropogēnām emisijām no avotiem un to piesaisti piesaistītājos, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 14. pantā, izmantojot šīs regulas XII pielikumā noteikto tabulas formātu un Komisijas sniegto ziņošanas veidni un izveidoto iesniegšanas procedūru.
2. Dalībvalstis teksta veidā sniedz papildu informāciju par
a) |
kopējām ziņotajām siltumnīcefekta gāzu emisijām veiktās jutīguma analīzes rezultātiem kopā ar īsu paskaidrojumu par to, kuri rādītāji tika mainīti un kā; |
b) |
jutīguma analīzes rezultātiem, kas iedalīti kopējās emisijās, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK, kopējās emisijās, kas ietvertas ar Direktīvu 2003/87/EK izveidotās Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, un kopējās LULUCF emisijās, ja šāda informācija ir pieejama; |
c) |
pārskata datu gadu (bāzes gadu) un tā pārskata ziņojuma gadu, kuru izmanto kā prognožu sākumpunktu; |
d) |
metodoloģijām, kas izmantotas prognozēm, tostarp izmantoto modeļu un to sektorālā, ģeogrāfiskā un temporālā tvēruma īsu aprakstu, atsauces uz papildu informāciju par modeļiem un informāciju par izmantotajiem galvenajiem ārējiem pieņēmumiem un parametriem. |
3. Deviņus mēnešus pirms ziņojuma par prognozēm iesniegšanas termiņa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 14. panta 1. punktu Komisija, apspriežoties ar dalībvalstīm, iesaka saskaņotas vērtības galvenajiem pārvalstu līmenī noteiktajiem rādītājiem, tostarp oglekļa cenām emisijas kvotu tirdzniecības shēmā un starptautiskajām naftas un ogļu importa cenām, lai nodrošinātu agregēto Savienības prognožu konsekvenci.
24. pants
Ziņošana par izsoļu ieņēmumu izlietojumu
Dalībvalstis ziņo to informāciju par izsoļu ieņēmumu izlietojumu, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 17. panta 2. punktā, izmantojot šīs regulas XIII pielikumā noteikto tabulas formātu.
25. pants
Ziņošana par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK
Par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK, dalībvalstis ziņo informāciju, kas norādīta Regulas (ES) Nr. 525/2013 17. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā, izmantojot šīs regulas XIV pielikumā noteikto tabulas formātu.
26. pants
Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem
1. Dalībvalstis ziņo kopsavilkuma informāciju par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 4. un 5. punktu, izmantojot šīs regulas XV pielikumā noteikto tabulas formātu.
2. Komisijas dienesti katru gadu apkopo un dara elektroniski pieejamu ziņojumu, kurā ietver kopsavilkuma informāciju, ko sniedz dalībvalstis. Šādā ziņojumā sniedz tikai agregētus datus un neatklāj no atsevišķām dalībvalstīm saņemto informāciju par gada emisiju sadales apjomu vienības cenām.
III NODAĻA.
SAVIENĪBAS EKSPERTU VEIKTA SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU EMISIJU IZSKATĪŠANA
27. pants
Izskatīšanas organizēšana
1. Lai veiktu Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. un 2. punktā minēto izskatīšanu, Komisija un Eiropas Vides aģentūra saņem tehnisko ekspertu darba grupas atbalstu.
2. Eiropas Vides aģentūra darbojas kā izskatīšanas sekretariāts.
3. Komisija un Eiropas Vides aģentūra atlasa pietiekami daudz izskatīšanas ekspertu, lai aptvertu attiecīgās pārskata nozares un nodrošinātu siltumnīcefekta gāzu pārskatu pienācīgu izskatīšanu pieejamajā laikposmā.
4. Saskaņā ar 3. punktu atlasītajiem izskatīšanas ekspertiem ir jābūt pieredzei siltumnīcefekta gāzu pārskatu apkopošanā, un ir vēlams, ka viņi ir iesaistīti siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšanas procesos.
5. Tehnisko ekspertu darba grupas loceklis, kurš ir piedalījies atsevišķas dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu pārskata apkopošanā vai kurš ir tādas dalībvalsts valstspiederīgais, kuras pārskats tiek izskatīts, nepiedalās minētā pārskata izskatīšanā.
6. Komisija un Eiropas Vides aģentūra cenšas nodrošināt, lai siltumnīcefekta gāzu pārskatu izskatīšana visās attiecīgajās dalībvalstīs tiktu veikta konsekventi un objektīvi, lai nodrošinātu iegūto tehnisko novērtējumu augstu kvalitāti.
7. Izskatīšanu veic kā dokumentāru vai centralizētu izskatīšanu.
8. Sekretariāts var izlemt organizēt:
a) |
dokumentāru un centralizētu izskatīšanu vienā un tajā pašā gadā; |
b) |
valsts apmeklējumu papildus dokumentārai vai centralizētai izskatīšanai pēc tehnisko ekspertu darba grupas ieteikuma un apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti. |
28. pants
Sekretariāta uzdevumi
Regulas 27. panta 2. punktā minētā sekretariāta uzdevumi ietver:
a) |
izskatīšanas darba plāna sagatavošanu; |
b) |
nepieciešamās informācijas apkopošanu un sniegšanu tehnisko ekspertu darba grupai; |
c) |
šajā regulā noteikto izskatīšanas darbību koordinēšanu, tostarp saziņu starp tehnisko ekspertu darba grupu un norīkoto izskatāmās dalībvalsts kontaktpersonu vai kontaktpersonām, kā arī citu praktisku pasākumu veikšanu; |
d) |
to gadījumu apstiprināšanu, kad dalībvalsts siltumnīcefekta gāzu pārskatā konstatētas būtiskas problēmas 31. panta izpratnē, apspriežoties ar Komisiju; |
e) |
izskatīšanas galīgā un starpposma ziņojuma apkopošanu un rediģēšanu, kā arī tā iesniegšanu attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai. |
29. pants
Ikgadējās izskatīšanas pirmais posms
Pārbaudes, kurās pārliecinās par iesniegtās informācijas pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, salīdzināmību un pilnīgumu un kuras minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā, var ietvert:
a) |
novērtējumu, vai visas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 525/2013 paredzētās emisiju avotu kategorijas un gāzes ir ietvertas ziņojumā; |
b) |
novērtējumu, kurā noskaidro, vai visas emisiju datu laikrindas ir konsekventas; |
c) |
novērtējumu, kurā noskaidro, vai visu dalībvalstu implicītie emisijas koeficienti ir salīdzināmi, ņemot vērā dažādiem valstu apstākļiem noteiktos IPCC noklusējuma emisijas koeficientus; |
d) |
apzīmējuma “nav aplēsts” izmantojuma novērtējumu, ja ir pieejamas IPCC 1. līmeņa metodoloģijas un ja apzīmējuma izmantojums nav pamatots saskaņā ar 37. punktu UNFCCC ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās, kas sniegtas Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā; |
e) |
pārskata iesniegšanai veikto pārrēķinu analīzi, jo īpaši tad, ja pārrēķinu pamatā ir metodoloģiskas izmaiņas; |
f) |
to verificēto [pārbaudīto] emisiju salīdzinājumu, kas ziņotas saskaņā ar Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu, ar siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ziņotas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. pantu, lai noteiktu jomas, kurās izskatāmās dalībvalsts iesniegtie emisiju dati un tendences ievērojami atšķiras no citu dalībvalstu iesniegtajiem emisiju datiem un tendencēm; |
g) |
Eurostat atsauces pieejas un dalībvalstu atsauces pieejas rezultātu salīdzinājumu; |
h) |
Eurostat sektorālās pieejas un dalībvalstu sektorālās pieejas rezultātu salīdzinājumu; |
i) |
novērtējumu, kurā noskaidro, vai dalībvalstu neīstenoti Savienības vai UNFCCC agrākas izskatīšanas ieteikumi varētu būt par pamatu tehniskai korekcijai; |
j) |
novērtējumu par to, vai iespējams, ka aplēses ir pārāk lielas vai mazas attiecībā uz kādu no galvenajām kategorijām dalībvalsts pārskatā. |
30. pants
Iemesls ikgadējās izskatīšanas otrā posma veikšanai
Ja ikgadējās izskatīšanas pārbaudēs, ko veic saskaņā ar 29. pantu, konstatē būtiskas problēmas 31. panta nozīmē, pēc dalībvalsts pieprasījuma – gadījumā, kad pārskata novēlotas iesniegšanas dēļ pirmā pasākuma izskatīšanas pārbaudes nevar veikt saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku vai kad uz pirmā pasākuma izskatīšanas rezultātiem nav saņemta atbilde, – tiek veiktas 32. pantā noteiktās pārbaudes.
31. pants
Būtiskuma slieksnis
1. Iepriekšējā Savienības vai UNFCCC izskatīšanā sagatavoti ieteikumi, kuri nav īstenoti, ir uzskatāmi par būtisku problēmu Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 4. punkta a) apakšpunkta nozīmē, ja attiecīgais ieteikums vai jautājums attiecas uz siltumnīcefekta gāzu pārskatu aplēsēm, kuras ir pārāk lielas vai mazas un kuras varētu būt par pamatu tehniskai korekcijai, un ja attiecīgā dalībvalsts nav apmierinoši paskaidrojusi, kāpēc minētais ieteikums nav īstenots.
2. Pārskata datu pārāk liela vai maza aplēse, kas nepārsniedz 0,05 % no dalībvalsts kopējām valsts siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot LULUCF, par izskatāmo pārskata gadu vai kas nepārsniedz 500 kt CO2 ekvivalenta – atkarībā no tā, kurš lielums ir mazākais, –, nav uzskatāma par būtisku problēmu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 4. punkta b) apakšpunktu.
32. pants
Ikgadējās izskatīšanas otrais posms
1. Lai noteiktu gadījumus, kad pārskata dati tiek sagatavoti neatbilstoši UNFCCC vadlīniju dokumentācijai vai Savienības noteikumiem, pārbaudes, kas minētas Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā, var ietvert:
a) |
pārskata aplēšu sīku pārbaudi, tostarp to metodoloģiju pārbaudi, ko dalībvalsts izmanto pārskatu sagatavošanā; |
b) |
sīku analīzi par to, kā dalībvalsts īstenojusi tos ieteikumus attiecībā uz pārskata aplēšu uzlabošanu, kas norādīti jaunākajā UNFCCC ikgadējas izskatīšanas ziņojumā, kurš minētajai dalībvalstij bijis pieejams pirms izskatāmā pārskata iesniegšanas, vai galīgajā izskatīšanas ziņojumā saskaņā ar šīs regulas 35. panta 2. punktu; dalībvalsts sniegtā ieteikumu neīstenošanas pamatojuma sīku analīzi, ja ieteikumi nav īstenoti; |
c) |
siltumnīcefekta gāzu emisiju aplēšu laikrindu konsekvences sīku novērtējumu; |
d) |
sīku novērtējumu par to, vai dalībvalsts veiktie pārrēķini attiecīgajā iesniegtajā pārskatā salīdzinājumā ar iepriekšējo pārskatu ir ziņoti pārredzami un veikti saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem; |
e) |
sekojuma pasākumus attiecībā uz šīs regulas 29. pantā minēto pārbaužu rezultātiem un jebkuru informāciju, ko izskatāmā dalībvalsts iesniegusi, atbildot uz tehnisko ekspertu darba grupas jautājumiem un citām attiecīgām pārbaudēm. |
2. Dalībvalsts, kura vēlas veikt 1. punktā minētās pārbaudes pēc pieprasījuma, par to paziņo Komisijai līdz 31. oktobrim gadā pirms gada, kad notiek attiecīgā izskatīšana.
33. pants
Vispusīga izskatīšana
1. Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punktā minētā vispusīgā izskatīšana ietver visa pārskata pārbaudi saskaņā ar šīs regulas 29. un 32. pantu.
2. Vispusīga izskatīšana var ietvert pārbaudes, ar kurām nosaka, vai UNFCCC vai Savienības izskatīšanā konstatētās problēmas, kas attiecas uz vienu dalībvalsti, var būt problēmas arī citām dalībvalstīm.
34. pants
Tehniskas korekcijas
1. Ja aplēses ir pārāk lielas vai pārāk mazas un pārsniedz šīs regulas 31. pantā noteikto būtiskuma slieksni, uzskata, ka ir vajadzīga tehniska korekcija Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Šīs regulas 35. panta 2. punktā minētajā galīgajā izskatīšanas ziņojumā iekļauj tikai tās tehniskās korekcijas, kurām ir pierādījumos balstīts pamatojums.
2. Ja tehniskā korekcija pārsniedz būtiskuma slieksni attiecībā vismaz uz vienu izskatāmo pārskata gadu, bet ne attiecībā uz visiem laikrindas gadiem, tehnisko korekciju aprēķina arī visiem citiem izskatāmajiem gadiem, lai nodrošinātu laikrindas konsekvenci.
35. pants
Izskatīšanas ziņojumi
1. Sekretariāts līdz katra tā gada 20. aprīlim, par kuru veic ikgadējo izskatīšanu, informē attiecīgo dalībvalsti par jebkurām būtiskām problēmām saskaņā ar 30. un 31. pantu, izmantojot starpposma izskatīšanas ziņojumu. Šādā ziņojumā izskata problēmas, kas ir izvirzītas līdz 31. martam.
2. Sekretariāts informē attiecīgo dalībvalsti par izskatīšanas beigām, izmantojot galīgo izskatīšanas ziņojumu:
a) |
līdz 20. aprīlim, ja nav nosūtīts starpposma ziņojums saskaņā ar 1. punktu; |
b) |
līdz 30. jūnijam ikgadējās izskatīšanas otrā posma beigās; |
c) |
līdz 30. augustam vispusīgās izskatīšanas beigās. |
36. pants
Sadarbība ar dalībvalstīm
1. Dalībvalstis:
a) |
piedalās visos izskatīšanas pasākumos saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku; |
b) |
izveido valsts kontaktpunktu Savienības veiktajai izskatīšanai; |
c) |
vajadzības gadījumā ciešā sadarbībā ar sekretariātu iesaistās valsts apmeklējuma organizēšanā un šo organizēšanu sekmē; |
d) |
sniedz atbildes un papildu informāciju, kā arī vajadzības gadījumā piezīmes par izskatīšanas ziņojumiem. |
2. Pēc dalībvalstu pieprasījuma piezīmes par izskatīšanas konstatējumiem iekļauj galīgajā izskatīšanas ziņojumā.
3. Komisija informē dalībvalstis par tehnisko ekspertu darba grupas sastāvu.
37. pants
Izskatīšanas grafiks
Vispusīgo un ikgadējo izskatīšanu veic saskaņā ar XVI pielikumā noteikto grafiku.
IV NODAĻA.
ZIŅOŠANA LĒMUMA NR. 529/2013/ES IZPILDEI
38. pants
Izvairīšanās no dubultas ziņošanas
Tādā mērā, kādā dalībvalsts savā valsts pārskata ziņojumā un saskaņā ar šīs regulas 3. pantu iekļauj tādu informāciju, kas paredzēta arī Lēmumā Nr. 529/2013/ES, uzskata, ka šī dalībvalsts ir izpildījusi attiecīgās minētajā lēmumā noteiktās ziņošanas saistības.
39. pants
Ziņošanas prasības attiecībā uz aramzemes apsaimniekošanas un ganību apsaimniekošanas sistēmām
1. Tādā mērā, kādā dalībvalsts nav iekļāvusi informāciju savā valsts pārskata ziņojumā, kā noteikts šīs regulas 38. pantā, tā teksta veidā paziņo par ieviestām un izstrādes posmā esošām sistēmām, ar kurām aplēš emisijas un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana vai ganību apsaimniekošana, kā minēts Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas a) apakšpunktā, ietverot šādus elementus:
a) |
to institucionālo, juridisko un procesuālo pasākumu aprakstu, kuri izveidoti saskaņā ar Kioto protokolā paredzētajām prasībām valsts sistēmām, kā noteikts Lēmuma 19/CMP.1 pielikumā, un saskaņā ar UNFCCC valstu ikgadējo siltumnīcefekta gāzu pārskatu ziņošanas vadlīnijās paredzētajām prasībām valsts pasākumiem, kā noteikts Lēmuma 24/CP.19 I pielikumā; |
b) |
aprakstu, kā īstenotās sistēmas atbilst metodoloģiskajām prasībām, kas sniegtas IPCC ziņojumā “2013. gada pārskatītās papildu metodes un labas prakses vadlīnijas, kas izriet no Kioto protokola”, IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un attiecīgā gadījumā IPCC 2006. gada vadlīniju par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem 2013. gada papildinājumā “Mitrāji”. |
2. Dalībvalstis iesniedz Komisijai 1. punktā noteikto informāciju kā atsevišķu ziņojumu saskaņā ar šādu grafiku:
a) |
pirmo ziņojumu 2016. gadā par 2014. pārskata gadu, tostarp par visām norisēm no 2013. gada 1. janvāra; |
b) |
otro ziņojumu 2017. gadā par 2015. pārskata gadu un |
c) |
trešo ziņojumu 2018. gadā par 2016. pārskata gadu. |
3. Turpmākajos ziņojumos pēc pirmā ziņojuma dalībvalstis galveno uzmanību velta informācijai par sistēmās notikušajām izmaiņām un norisēm, nevis iepriekšējā ziņojumā ietvertajai informācijai.
40. pants
Ziņošanas prasības attiecībā uz ikgadējām aplēsēm par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana
1. Dalībvalstis, kas nav izvēlējušās aramzemes apsaimniekošanu vai ganību apsaimniekošanu saskaņā ar Kioto protokolu, ziņo sākotnējas, provizoriskas un nesaistošas ikgadējas aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, kā norādīts Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā, ietverot informāciju par Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā noteikto attiecīgo bāzes gadu vai periodu.
2. Pirmo ikgadējo ziņojumu iesniedz 2015. gadā par 2013. pārskata gadu.
3. Dalībvalstis, uz kurām attiecas šā panta 1. punkts, iesniedz galīgās ikgadējās aplēses par emisijām un piesaisti, ko rada aramzemes apsaimniekošana un ganību apsaimniekošana, saskaņā ar Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta otrās daļas c) apakšpunktu par visiem pārskata gadiem laikposmā no 2013. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ietverot galīgo informāciju par Lēmuma Nr. 529/2013/ES VI pielikumā noteikto attiecīgo bāzes gadu vai periodu.
4. Sniedzot šā panta 1. un 2. punktā noteikto informāciju, dalībvalstis ievēro šādas prasības:
a) |
aizpildīt visas attiecīgās Lēmuma 6/CMP.9 pielikumā norādītās kopējā ziņošanas formāta tabulas attiecībā uz Kioto protokolā paredzēto attiecīgo darbību par otro saistību periodu, tostarp transversālās tabulas par darbības tvērumu, zemes nodošanas matricu un informatīvo tabulu par uzskaiti, un |
b) |
ietvert skaidrojošu informāciju par izmantotajām metodoloģijām un datiem, kā paredzēts valsts pārskata ziņojumā saskaņā ar Lēmumu 2/CMP.8 atbilstīgi Kioto protokolam un tā II pielikumam. |
41. pants
Īpašas ziņošanas prasības
1. Atkāpjoties no šīs regulas 38. panta, ja saskaņā ar Lēmuma 2/CMP.7 37.–39. punktā minētajiem noteikumiem par meža stādījumiem dalībvalsts paziņo informāciju, kas attiecas uz Kioto protokolā paredzētajiem uzskaites pienākumiem, dalībvalsts Lēmumā Nr. 529/2013/ES paredzēto pienākumu izpildei iesniedz tādas atsevišķas kopējā ziņošanas formāta tabulas par meža apsaimniekošanas un atmežošanas darbībām, kuras aizpildītas, nepiemērojot Lēmuma 2/CMP.7 37.–39. punkta noteikumus.
2. Atkāpjoties no šīs regulas 38. panta, ja dalībvalsts, kas nav izvēlējusies aramzemes apsaimniekošanu vai ganību apsaimniekošanu saskaņā ar Kioto protokolu, ziņo informāciju par mitrāju nosusināšanu un atjaunošanu minētajā protokolā paredzētajai uzskaitei un ja dalībvalsts piemēro Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 3. punktu, tā iesniedz atsevišķas kopējā ziņošanas formāta tabulas par darbībām, kas veiktas saskaņā ar minēto lēmumu.
42. pants
Informācijas iesniegšana
1. Šīs regulas 39., 40. un 41. pantā noteiktajām ziņošanas prasībām atbilstošo informāciju iesniedz Komisijai kā atsevišķu Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minētā valsts pārskata ziņojuma pielikumu.
2. Lai izpildītu ziņošanas saistības saskaņā ar Lēmuma Nr. 529/2013/ES 3. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. panta 3. punktu, dalībvalstis tādā mērā, kādā nav piemērojams šīs regulas 38. pants, ziņo saskaņā ar šīs regulas 3. pantu un ietver atbilstošo informāciju atsevišķā Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 3. punktā minētā valsts pārskata ziņojuma pielikumā.
43. pants
Ziņošana uzskaites perioda beigās
Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 2. punkta izpildei dalībvalstis iesniedz informāciju saskaņā ar šīs regulas 3. pantu un saskaņā ar šajā nodaļā paredzētajiem noteikumiem.
V NODAĻA.
PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI
44. pants
Atcelšanas un pārejas noteikumi
Lēmumu Nr. 2005/166/EK atceļ. Lēmuma 18., 19. un 24. pantā noteiktais paliek spēkā.
45. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 30. jūnijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.
(2) Padomes 1993. gada 15. decembra Lēmums 94/69/EK, kas attiecas uz ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām un tās noslēgšanu (OV L 33, 7.2.1994., 11. lpp.).
(3) Padomes 2002. gada 25. aprīļa Lēmums 2002/358/EK par ANO Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām pievienotā Kioto protokola apstiprināšanu Eiropas Kopienas vārdā un no tā izrietošo saistību kopīgu izpildi (OV L 130, 15.5.2002., 1. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 11. februāra Lēmums Nr. 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 49, 19.2.2004., 1. lpp.).
(5) Komisijas 2005. gada 10. februāra Lēmums Nr. 2005/166/EK, ar ko paredz noteikumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu 280/2004/EK par monitoringa mehānismu attiecībā uz siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju un par Kioto protokola īstenošanu Kopienā (OV L 55, 1.3.2005., 57. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Lēmums Nr. 529/2013/ES par uzskaites noteikumiem attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu emisijām un piesaisti, kas rodas darbībās, kuras saistītas ar zemes izmantošanu, zemes izmantošanas maiņu un mežsaimniecību, un par informāciju par rīcību, kas saistīta ar šīm darbībām (OV L 165, 18.6.2013., 80. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Lēmums Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam (OV L 140, 5.6.2009., 136. lpp.).
(8) Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. C(2014) 1539, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 nosaka Savienības pārskata sistēmas pamatprasības un ņem vērā izmaiņas globālās sasilšanas potenciālos un starptautiski apstiprinātās vadlīnijās par pārskatu veikšanu.
(9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Regula (EK) Nr. 401/2009 par Eiropas Vides aģentūru un Eiropas Vides informācijas un novērojumu tīklu (OV L 126, 21.5.2009., 13. lpp.).
(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 23. oktobra Direktīva 2001/81/EK par valstīm noteikto maksimāli pieļaujamo emisiju dažām atmosfēru piesārņojošām vielām (OV L 309, 27.11.2001., 22. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 842/2006 par dažām fluorētām siltumnīcefekta gāzēm (OV L 161, 14.6.2006., 1. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1099/2008 par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).
I PIELIKUMS
Ziņošanas prasību un to iesniegšanas pārskata tabula
Šīs regulas [pants] |
Informācija, kas jāsniedz valsts pārskata ziņojumā (VPZ) (atzīmēt) |
Informācija, kas jāsniedz atsevišķā VPZ pielikumā (atzīmēt) |
Atsauce uz VPZ vai atsevišķa pielikuma nodaļu (norādīt) |
6. pants. Ziņošana par valsts pārskata sistēmām |
Obligāta |
Neattiecas |
|
7. pants. Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām |
Iespējama |
Iespējama |
Ja ir VPZ: VPZ nodaļā par “kvalitātes nodrošināšanu, kvalitātes kontroli un verifikācijas plānu” |
9. panta 1. punkts. Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu |
Obligāta |
Neattiecas |
VPZ nodaļa par pārrēķiniem un uzlabojumiem |
9. panta 2. punkts. Ziņošana par ieteikumu un korekciju īstenošanu |
Neattiecas |
Obligāta |
|
10. panta 1. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem |
Neattiecas |
Obligāta |
|
10. panta 2. punkts. Ziņošana par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā ietvertajiem datiem |
Iespējama |
Iespējama |
Ja ir VPZ: attiecīgajās VPZ iedaļās |
11. pants. Ziņošana par to datu konsekvenci, kas ziņoti par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm |
Neattiecas |
Obligāta |
|
12. pants. Ziņošana par konsekvenci ar enerģētikas datiem |
Iespējama |
Iespējama |
Ja ir VPZ: attiecīgajās VPZ iedaļās |
13. pants. Ziņošana par izmaiņām valsts pārskata sistēmu vai reģistru aprakstos |
Obligāta |
Neattiecas |
Attiecīgajās VPZ nodaļās |
14. pants. Ziņošana par nenoteiktību un pilnīgumu |
Obligāta |
Neattiecas |
Kopējā ziņošanas formāta (KZF) 9. tabulā vai attiecīgajās VPZ nodaļās |
15. panta 1. punkts. Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem |
Obligāta |
Neattiecas |
Attiecīgajās VPZ nodaļās |
15. panta 3. punkts. Ziņošana par citiem Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata ziņojuma sagatavošanas elementiem |
Obligāta |
Neattiecas |
Attiecīgajās VPZ nodaļās |
16. pants. Ziņošana par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos |
Iespējama |
Iespējama |
Ja ir VPZ: VPZ nodaļā ar pārrēķiniem un uzlabojumiem |
II PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par to datu konsekvenci, kas ziņoti par gaisu piesārņojošām vielām, saskaņā ar 7. pantu
Piesārņojošā viela: |
||||||||||
EMISIJU KATEGORIJAS |
Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju pārskatā (kt) |
Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots saskaņā ar Direktīvu 2001/81/EK (NEC), X iesniegšanas versija (kt) |
Absolūtā starpība, kt (1) |
Relatīvā starpība, % (2) |
Piesārņojošās vielas X emisijas, par kurām ziņots ANO/EEK Konvencijas par gaisa pārrobežu piesārņojumu lielos attālumos (CLRTAP) pārskatā, X iesniegšanas versija (kt) |
Absolūtā starpība, kt (1) |
Relatīvā starpība, % (2) |
Starpību skaidrojumi |
||
Kopā (neto emisijas) |
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
(1) SEG emisiju pārskatā ziņotās emisijas, no kurām atskaitītas NEC/CLRTAP pārskatā ziņotās emisijas.
(2) Starpība, kas izteikta kt, dalīta ar SEG emisiju pārskatā ziņotajām emisijām.
(3) |
kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata. |
III PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par pārrēķiniem saskaņā ar 8. pantu
Pārrēķina gads |
Par katru gāzi: CO2, N2O, CH4 |
||||||||
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS |
Iepriekšējie dati (CO2 ekv., kt) |
Jaunākie dati (CO2 ekv., kt) |
Starpība (CO2 ekv., kt) |
Starpība (1) % |
Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, atskaitot LULUCF (2) % |
Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, ieskaitot LULUCF (3) % |
Pārrēķinu skaidrojums |
||
Kopējās valsts emisijas un piesaistes |
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Papildkategorijas: |
|
|
|
|
|
|
|
||
Starptautiskā bunkurēšana |
|
|
|
|
|
|
|
||
Aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
||
Kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
||
Daudzpusējas darbības |
|
|
|
|
|
|
|
||
CO2 emisijas no biomasas |
|
|
|
|
|
|
|
||
Uztvertais CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
||
Oglekļa ilgtermiņa uzglabāšana atkritumu apglabāšanas vietās |
|
|
|
|
|
|
|
||
Netiešās N2O emisijas |
|
|
|
|
|
|
|
||
Netiešās CO2 emisijas |
|
|
|
|
|
|
|
||
F-gāzes: faktiskās emisijas kopā |
|
|
|
|
|
|
|
||
Gads |
Par katru gāzi: PFC, HFC, SF6, nekonkretizēts HFC un PFC maisījums, NF3 |
||||||||
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS |
Iepriekšējie dati (CO2 ekv., kt) |
Jaunākie dati (CO2 ekv., kt) |
Starpība (CO2 ekv., kt) |
Starpība (1) % |
Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, atskaitot LULUCF (2) % |
Pārrēķina ietekme uz kopējām emisijām, ieskaitot LULUCF (3) % |
Pārrēķinu skaidrojums |
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
(1) Jāaplēš procentuālā starpība, kas radusies pārrēķina dēļ, attiecībā pret iepriekšējiem datiem (starpība procentos = 100 × [(LS-PS)/PS], kur LS = jaunākie dati un PS = iepriekšējie dati). Visi avotu/piesaistītāju kategorijas aplēses pārrēķina gadījumi jānorāda un jāpaskaidro VPZ.
(2) Kopējās emisijas ir kopējās agregētās SEG emisijas, kas izteiktas kā CO2 ekvivalents, neskaitot SEG emisijas, kas radušās LULUCF nozarē. Pārrēķina ietekmi uz kopējām emisijām aprēķina šādi: pārrēķina ietekme (%) = 100 × [(avots (LS) – avots (PS))/kopējās emisijas (LS)], kur LS = jaunākie dati, PS = iepriekšējie dati.
(3) Kopējās emisijas ir kopējās agregētās SEG emisijas, kas izteiktas kā CO2 ekvivalents, neskaitot SEG emisijas, kas radušās LULUCF nozarē. Pārrēķina ietekmi uz kopējām emisijām aprēķina šādi: pārrēķina ietekme (%) = 100 × [(avots (LS) – avots (PS))/kopējās emisijas (LS)], kur LS = jaunākie dati, PS = iepriekšējie dati.
(4) Neto CO2 emisijas/piesaistes, par kurām jāziņo.
IV PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par ieteikumu un korekciju īstenošanu saskaņā ar 9. pantu
KZF kategorija/problēma |
Izskatīšanas ieteikums |
Izskatīšanas ziņojums/punkts |
Dalībvalsts atbilde/īstenošanas statuss |
VPZ nodaļa/iedaļa |
|
|
|
|
|
V PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par ziņoto emisiju konsekvenci ar emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ETS) ietvertajiem datiem saskaņā ar 10. pantu
To verificēto emisiju, par kurām iekārtas un operatori ziņo saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, sadalījums pa valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju pārskata avotu kategorijām |
||||||
Dalībvalsts |
||||||
Pārskata gads: |
||||||
Datu pamats: verificētās ETS emisijas un siltumnīcefekta gāzu emisijas, par X-2 gadu iesniegtajā pārskatā |
||||||
|
Kopējās emisijas (CO2 ekv.) |
|||||
|
Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Attiecība % (Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
||
Siltumnīcefekta gāzu emisijas (kopējās emisijas bez LULUCF emisijām attiecībā uz SEG pārskatu un bez 1.A.3.a “Civilā aviācija” emisijām, kopējās emisijas no iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.h pantu) |
|
|
|
|
||
CO2 emisijas (kopējās CO2 emisijas bez LULUCF emisijām attiecībā uz SEG pārskatu un bez 1.A.3.a “Civilā aviācija” emisijām, kopējās emisijas no iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.h pantu) |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kategorija (1) |
CO2 emisijas |
|||||
Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas [kt] (3) |
Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas [kt] (3) |
Attiecība % (Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Dzelzs un tērauds (attiecībā uz SEG pārskatu – kopā KZF kategorijas 1.A.2.a + 2.C.1. + 1.A.1.c un citas attiecīgas KZF kategorijas, kas ietver emisijas no dzelzs un tērauda (piem., 1.A.1.a, 1.B.1.) (4) |
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kategorija (1) |
N2O emisijas |
|||||
Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Attiecība % (Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
||
Kategorija (1) |
PFC emisijas |
|||||
Siltumnīcefekta gāzu pārskata emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK verificētās emisijas [kt CO2 ekv.] (3) |
Attiecība % (Verificētās emisijas/pārskata emisijas) (3) |
Piezīmes (2) |
|||
|
|
|
|
|
||
(1) Verificēto emisiju sadalījums pa dezagregētajām pārskata kategorijām četrciparu līmenī jānorāda tad, ja šāda verificēto emisiju sadale ir iespējama un ja šādas emisijas rodas. Jāizmanto šādi apzīmējumi:
NO = nerodas;
IE = iekļautas citur;
C = konfidenciāla informācija;
nenozīmīgs apjoms= neliels verificēto emisiju apjoms var rasties attiecīgajā KZF kategorijā, bet šis apjoms ir mazāks par 5 % no kategorijas apjoma.
(2) Ailē “Piezīmes” jāsniedz īss veikto pārbaužu kopsavilkums, un, ja dalībvalsts to vēlas, tajā var sniegt papildu skaidrojumus par paziņoto sadalījumu.
(3) kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
(4) Jāaizpilda, izmantojot apvienotās KZF kategorijas attiecībā uz “Dzelzs un tērauds”, ko katra dalībvalsts nosaka atsevišķi; norādītā formula ir sniegta tikai kā piemērs.
Apzīmējums: X = pārskata gads.
VI PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par konsekvenci ar enerģētikas datiem saskaņā ar 12. pantu
KURINĀMĀ VEIDI |
SEG pārskatā paziņotais šķietamais patēriņš |
Šķietamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus |
Absolūtā starpība (1) |
Relatīvā starpība (2) |
Starpību skaidrojumi |
||
(TJ) (3) |
(TJ) (3) |
(TJ) (3) |
% (3) |
||||
Šķidrais fosilais kurināmais |
Primārais kurināmais |
Jēlnafta |
|
|
|
|
|
Orimulsija |
|
|
|
|
|
||
Dabasgāzes šķidrumi |
|
|
|
|
|
||
Sekundārais kurināmais |
Benzīns |
|
|
|
|
|
|
Petrolejas tipa reaktīvo dzinēju degviela |
|
|
|
|
|
||
Citi petrolejas veidi |
|
|
|
|
|
||
Slānekļa nafta |
|
|
|
|
|
||
Gāzeļļa/dīzeļdegviela |
|
|
|
|
|
||
Naftas pārtvaices atlikumfrakcija |
|
|
|
|
|
||
Sašķidrinātās naftas gāzes (LPG) |
|
|
|
|
|
||
Etāns |
|
|
|
|
|
||
Jēlbenzīns |
|
|
|
|
|
||
Bitumens |
|
|
|
|
|
||
Ziežvielas |
|
|
|
|
|
||
Naftas kokss |
|
|
|
|
|
||
Naftas pārstrādes uzņēmumu izejvielas |
|
|
|
|
|
||
Citi naftas produkti |
|
|
|
|
|
||
Cits šķidrais fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
||
Šķidrais fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
||
Cietais fosilais kurināmais |
Primārais kurināmais |
Antracīts |
|
|
|
|
|
Koksējamās ogles |
|
|
|
|
|
||
Citas bitumenogles |
|
|
|
|
|
||
Pusbitumenogles |
|
|
|
|
|
||
Lignīts |
|
|
|
|
|
||
Degslāneklis un bitumensmiltis |
|
|
|
|
|
||
Sekundārais kurināmais |
Brūnogļu briketes un akmeņogļu briketes |
|
|
|
|
|
|
Koksēšanas krāšņu kokss un gāzes kokss |
|
|
|
|
|
||
Ogļu darva |
|
|
|
|
|
||
Cits cietais fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
||
Cietais fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
||
Gāzveida fosilais kurināmais |
Dabasgāze (metāns bez smago ogļūdeņražu piemaisījuma vai ar mazu smago ogļūdeņražu piemaisījumu) |
|
|
|
|
|
|
Cits gāzveida fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
|
|
Gāzveida fosilais kurināmais kopā |
|
|
|
|
|
|
|
Atkritumi (nebiomasas frakcija) |
|
|
|
|
|
||
Cits fosilais kurināmais |
|
|
|
|
|
|
|
Kūdra |
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
(1) SEG pārskatā paziņotais šķietamais patēriņš, no kura atskaitīts šķietamais patēriņš, kas iegūts, izmantojot saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1099/2008 ziņotos datus.
(2) Absolūtā starpība, kas dalīta ar SEG pārskatā ziņoto šķietamo patēriņu.
(3) kt un % vērtības jānorāda līdz vienam ciparam aiz komata.
VII PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par nenoteiktību saskaņā ar 14. pantu
|
||||||||||||
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
K |
L |
M |
IPCC kategorija |
Gāze |
Bāzes gada emisijas vai piesaistes |
X gada emisijas vai piesaistes |
Darbības datu nenoteiktība |
Emisijas koeficienta/aplēses parametra nenoteiktība |
Kopējā nenoteiktība |
Dispersijas palielinājums pa kategorijām X gadā |
A tipa jutība |
B tipa jutība |
Emisijas koeficienta/aplēses parametra nenoteiktības radītā valsts emisiju tendenču nenoteiktība |
Darbības datu nenoteiktības radītā valsts emisiju tendenču nenoteiktība |
Nenoteiktība, kas radīta kopējo valsts emisiju tendencēs |
|
|
Ievaddati |
Ievaddati |
Ievaddati A piezīme |
Ievaddati A piezīme |
|
|
B piezīme |
|
I * F C piezīme |
J * E * D piezīme |
K2 + L2 |
|
|
Gg CO2 ekvivalenta |
Gg CO2 ekvivalenta |
% |
% |
% |
|
% |
% |
% |
% |
% |
Piem., 1.A.1. Enerģētikas nozares, 1. kurināmais |
CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piem., 1.A.1. Enerģētikas nozares, 2. kurināmais |
CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Utt. |
… |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Nenoteiktības procentuālā attiecība pret kopējo pārskatu: |
|
|
|
|
Tendences nenoteiktība: |
|
|
Avots: IPCC 2006. gada vadlīnijas, 1. sējums, 3.2. tabula. 1. pieejas nenoteiktības aprēķins |
VIII pielikums
Formāts, kādā ziņo par galvenajām izmaiņām metodoloģiskajos aprakstos saskaņā ar 16. pantu
SILTUMNĪCEFEKTA GĀZU AVOTU UN PIESAISTĪTĀJU KATEGORIJAS |
METOŽU APRAKSTS |
PĀRRĒĶINI |
ATSAUCES |
||
Lūdzu, atzīmējiet, ja pēdējā VPZ sniegtie metodoloģiskie apraksti ievērojami atšķiras no iepriekšējā gada VPZ sniegtajiem |
Lūdzu, atzīmējiet, ja tas atspoguļojas arī pārrēķinos salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu KZF |
Ja atzīmēts, norādiet atsauci uz attiecīgo VPZ iedaļu vai lappusēm un attiecīgā gadījumā sniedziet sīkāku informāciju, piemēram, norādiet apakškategoriju vai gāzi, kurai piemērojamais apraksts ticis mainīts |
|||
Kopā (neto emisijas) |
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
|
|
|
|
||
KP LULUCF |
|
|
|
||
3. panta 3. paragrāfā minētās darbības |
|
|
|
||
Meža ieaudzēšana/meža atjaunošana |
|
|
|
||
Atmežošana |
|
|
|
||
3. panta 4. paragrāfā minētās darbības |
|
|
|
||
Meža apsaimniekošana |
|
|
|
||
Aramzemes apsaimniekošana (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
||
Ganību apsaimniekošana (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
||
Veģetācijas atjaunošana (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
||
Mitrāju nosusināšana un atjaunošana (attiecīgā gadījumā) |
|
|
|
VPZ nodaļa |
APRAKSTS |
|
ATSAUCES |
Lūdzu, atzīmējiet, ja pēdējā VPZ sniegtie apraksti ievērojami atšķiras no iepriekšējā gada VPZ sniegtajiem |
|
Ja norādīts, sniedziet sīkāku informāciju, piemēram, atsauci uz VPZ lappusēm |
|
1.2. nodaļa. Valsts pārskata pasākumu apraksts |
|
|
|
IX PIELIKUMS
Savienības siltumnīcefekta gāzu pārskata un pārskata ziņojuma apkopošanas procedūras un termiņi
Elements |
Kas |
Kad |
Ko |
||
|
Dalībvalstis |
Katru gadu līdz 15. janvārim |
Regulas (ES) Nr. 525/2013 7. panta 1. punktā un šīs regulas 3. pantā uzskaitītie elementi |
||
|
Komisija (tostarp ESTAT ĢD (Eurostat), JRC ĢD), kurai palīdz Eiropas Vides aģentūra (EVA) |
Attiecībā uz dalībvalsts iesniegto pārskatu no 15. janvāra līdz ne vēlāk kā 28. februārim |
Sākotnējās pārbaudes un konsekvences pārbaudes (ko veic EVA) Dalībvalstu KZF sniegto enerģētikas datu salīdzinājums ar Eurostat enerģētikas datiem (sektorālā un atsauces pieeja), ko sniedz Eurostat un EVA. JRC (apspriežoties ar dalībvalstīm) veiktā dalībvalstu lauksaimniecības un zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (LULUCF) pārbaude. Sākotnējo pārbaužu konstatējumi tiks dokumentēti. |
||
|
Komisija (tostarp Eurostat, JRC), kurai palīdz EVA |
Līdz 28. februārim |
Savienības pārskata projekts un pārskata ziņojuma projekts (dalībvalstu informācijas apkopojums), kura pamatā ir dalībvalstu pārskati un vajadzības gadījumā papildu informācija (sniegti 15. janvārī). |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
28. februāris |
“Sākotnējo pārbaužu” konstatējumu, tostarp paziņojuma par iespējamo trūkumu novēršanu, izplatīšana un to pieejamības nodrošināšana |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
28. februāris |
Savienības pārskata projektu izplata dalībvalstīm 28. februārī. Dalībvalstis pārbauda datus. |
||
|
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Atjaunināti vai papildu pārskata dati, ko iesniedz dalībvalstis (lai novērstu nepilnības vai trūkumus), un pabeigti valstu pārskata ziņojumi. |
||
|
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Vajadzības gadījumā sniedz koriģētus datus un piezīmes par Savienības pārskata projektu. |
||
|
Dalībvalstis |
Līdz 15. martam |
Dalībvalstis vajadzības gadījumā atbild uz “sākotnējām pārbaudēm”. |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
31. marts |
Sākotnējo pārbaužu konstatējumu sekojuma izplatīšana un konstatējumu pieejamības nodrošināšana |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
31. marts |
Komisija sagatavo aplēses par trūkstošajiem datiem līdz pārskata gada 31. martam un tās paziņo dalībvalstīm. |
||
|
Dalībvalstis |
7. aprīlis |
Dalībvalstis sniedz piezīmes par Komisijas aplēsēm par trūkstošajiem datiem Komisijas izskatīšanai. |
||
|
Dalībvalstis |
7. aprīlis |
Dalībvalstis sniedz atbildes uz “sākotnējo pārbaužu” sekojumu. |
||
|
Dalībvalstis |
15. aprīlis |
Iesniegtie pārskati UNFCCC (kuru kopijas nosūtītas EVA). |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
15. aprīlis |
Galīgā Savienības ikgadējā pārskata iesniegšana UNFCCC. |
||
|
Dalībvalstis |
Līdz 8. maijam |
Dalībvalstis atkārtoti iesniedz Komisijai pārskatu, nododot to UNFCCC sekretariātā. Dalībvalstīm skaidri jānorāda, kuras daļas ir pārskatītas, lai atvieglotu to izmantošanu, atkārtoti iesniedzot Savienības pārskatu. Ciktāl iespējams, no pārskata atkārtotas iesniegšanas ir jāizvairās. Tā kā arī saistībā ar Savienības pārskata atkārtotu iesniegšanu jāievēro termiņi, kas noteikti Kioto protokola 8. pantā paredzētajās vadlīnijās, dalībvalstīm, ja tās atkārtoti iesniedz pārskatu, tas Komisijai jāiesniedz pirms perioda, kas norādīts Kioto protokola 8. pantā paredzētajās vadlīnijās, ja, atkārtoti iesniedzot pārskatu, tiek koriģēti Savienības pārskata apkopošanai izmantotie dati vai informācija. |
||
|
Komisija, kurai palīdz EVA |
27. maijs |
Vajadzības gadījumā galīgā Savienības ikgadējā pārskata atkārtota iesniegšana UNFCCC. |
||
|
Dalībvalstis |
Kad notiek dokumentu papildu atkārtota iesniegšana |
Dalībvalstis iesniedz Komisijai visus citus atkārtoti iesniegtos dokumentus (KZF vai valsts pārskata ziņojumus), kurus tās nodod UNFCCC sekretariātam pēc sākotnējās pārbaudes posma. |
X PIELIKUMS
Formāts, kādā ziņo par tām siltumnīcefekta gāzu emisijām, uz kurām attiecas Lēmums Nr. 406/2009/EK
A |
|
X-2 |
B |
Siltumnīcefekta gāzu emisijas |
kt CO2ekv. |
C |
Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas, neskaitot LULUCF (1) |
|
D |
Kopējās verificētās emisijas no stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK (2) |
|
E |
CO2 emisijas no 1.A.3.A “Civilā aviācija” |
|
F |
Kopā ESD emisijas (= C-D-E) |
|
(1) Kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas attiecībā uz Savienības ģeogrāfisko tvērumu un atbilstīgi kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, neskaitot LULUCF emisijas, ko ziņo KZF 2. kopsavilkuma tabulā par to pašu gadu.
(2) Saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā noteikto darbību, kas nav aviācijas darbības, piemērošanas jomu, kas noteikta minētās direktīvas 3.h pantā.
Apzīmējums: X = pārskata gads
XI PIELIKUMS
Informācijas ziņošana par politiku un pasākumiem saskaņā ar 22. pantu
1. tabula. Nozares un gāzes ziņošanai par politiku, pasākumiem un pasākumu grupām, kā arī par politikas instrumenta veidu
Politikas vai pasākuma (PP) numurs |
Politikas vai pasākuma nosaukums |
Attiecīgā(-s) nozare(-s) (1) |
Attiecīgā(-s) SEG (2) |
Mērķis (3) |
Skaitļos izteikts mērķis (4) |
Īss apraksts (5) |
Politikas instrumenta veids (6) |
Savienības politika, kuras rezultātā īstenota PP |
Īstenošanas statuss (9) |
Īstenošanas periods |
Prognožu scenārijs, kurā ietverta PP |
Struktūrvienības, kuras atbildīgas par politikas īstenošanu (10) |
Rādītāji, ko izmanto progresa uzraudzībai un izvērtēšanai laika gaitā |
Atsauce uz novērtējumiem un pamatā esošajiem tehniskajiem ziņojumiem |
Vispārīgas piezīmes |
|||||||
Savienības politika (7) |
Cita (8) |
Sākums |
Beigas |
|
Veids |
Nosaukums |
Apraksts |
Vērtības (11) |
||||||||||||||
[Gads] |
[Gads] |
[Gads] |
[Gads] |
|||||||||||||||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes. Saīsinājumi: SEG = siltumnīcefekta gāze; LULUCF = zemes izmantošana, zemes izmantošanas maiņa un mežsaimniecība. |
2. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu un politiku vai to grupu ietekmes pieejamie ex-ante un ex-post novērtējumu rezultāti (12)
Politika vai pasākums vai politiku un pasākumu grupa |
Politika, kas ietekmē ES ETS vai ESD emisijas (var atzīmēt abas) |
Ex-ante novērtējums |
Ex-post novērtējums |
|
||||||||||||||||
SEG emisiju samazinājums t (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t+5 (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t+10 (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
SEG emisiju samazinājums t+15 (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
Gads, uz kuru attiecas samazinājums |
Vidējais emisiju samazinājums (kt CO2 ekvivalenta gadā) |
Samazinājuma aplēšu bāzes skaidrojums |
Faktori, kurus ietekmē PP |
Aplēšu dokumentācija/avots, ja pieejams (pievienot saiti uz ziņojuma tīmekļa vietni, no kuras ņemts skaitlis) |
||||||||||||
ES ETS |
ESD |
LULUCF |
Kopā |
ES ETS |
ESD |
Kopā |
ES ETS |
ESD |
Kopā |
ES ETS |
ESD |
Kopā |
ES ETS |
ESD |
||||||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3. tabula. Atsevišķu klimata pārmaiņu mazināšanas politiku un pasākumu vai to grupu pieejamās prognozētās un faktiskās izmaksas un ieguvumi.
Politika vai pasākums vai politiku un pasākumu grupa |
Prognozētās izmaksas un ieguvumi |
Faktiskās izmaksas un ieguvumi |
|||||||||
Izmaksas EUR uz katru samazinātā/piesaistītā CO2 ekv. tonnu |
Absolūtās izmaksas EUR gadā (norādīt gadu, par kuru aprēķinātas izmaksas) |
Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids, metodoloģija) |
Cenas gads |
Gads, par kuru veikts aprēķins |
Izmaksu aplēses dokumentācija/avots |
Izmaksas EUR uz katru samazinātā/piesaistītā CO2 ekv. tonnu |
Cenas gads |
Gads, par kuru veikts aprēķins |
Izmaksu aplēšu apraksts (izmaksu aplēses bāze, aplēsē ietverto izmaksu veids) |
Izmaksu aplēses dokumentācija/avots |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Piezīme. Dalībvalstīm jānorāda visi pasākumi un politikas vai to grupas, par kurām ir pieejams šāds novērtējums. |
Ieguvums veidnē jānorāda kā negatīvas izmaksas.
Tā paša PP vai PP grupas izmaksas un ieguvumi, ja tie ir pieejami, jāiekļauj divās atsevišķās rindās, trešā atsevišķā rindā norādot PP vai PP grupas neto izmaksas. Jānorāda, ja paziņotās izmaksas ir neto izmaksas, kas ietver gan pozitīvās izmaksas, gan ieguvumus (= negatīvās izmaksas).
Aptaujas anketa. Informācija par to, kādā apmērā dalībvalsts rīcība ir būtisks valsts līmeņa centienu elements, kā arī to, kādā apmērā kopīgas īstenošanas mehānisma un tīras attīstības mehānisma prognozētā izmantošana, kā arī starptautiskā emisijas kvotu tirdzniecība papildina valsts pasākumus
Anketa par Kioto protokola mehānismu izmantošanu 2013.–2020. gada mērķu sasniegšanā
1. |
Vai jūsu dalībvalsts plāno izmantot kopīgo īstenošanu (JI), tīrās attīstības mehānismu (CDM) un starptautisko emisiju tirdzniecību (IET) saskaņā ar Kioto protokolu (Kioto mehānismus), lai izpildītu kvantitatīvās emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistības saskaņā ar Kioto protokolu? Ja jā, kāds progress ir panākts saistībā ar īstenošanas noteikumiem (darbības programmas, institucionāli lēmumi) un saistītiem valsts tiesību aktiem? |
2. |
Kādus kvantitatīvus ieguldījumus attiecībā uz kvantitatīvo emisiju ierobežošanas vai samazināšanas saistību izpildi saskaņā ar X pantu Lēmumā Y (Ratifikācijas lēmums) un Kioto protokolu jūsu dalībvalsts plāno gūt no Kioto mehānismiem otrajā kvantitatīvo emisiju ierobežošanas un samazināšanas saistību periodā no 2013. gada līdz 2020. gadam? (Izmantojiet tabulu) |
3. |
Norādiet (EUR) budžetu Kioto mehānismu kopējai izmantošanai, ja iespējams, attiecībā uz katru mehānismu un iniciatīvu, programmu vai fondu, norādot arī laiku, kādā budžets tiks izlietots. |
4. |
Ar kurām valstīm jūsu dalībvalsts ir noslēgusi divpusējus vai daudzpusējus nolīgumus vai vienojusies par saprašanās memorandiem vai līgumiem uz projektu balstītu darbību īstenošanai? |
5. |
Par katru plānoto, notiekošo un pabeigto tīrās attīstības mehānisma un vienotās īstenošanas projekta darbību, kurā piedalās jūsu dalībvalsts, sniedziet šādu informāciju:
|
Vienības veids |
Kopējais daudzums, kuru prognozēts izmantot otrajā saistību periodā |
Vidējais gada prognozētais daudzums |
Izmantotais daudzums (iegūtās un norakstītās vienības) |
X-1 |
|||
Noteiktā daudzuma vienības (AAU) |
|
|
|
Sertificēta emisiju samazināšanas vienības (CER) |
|
|
|
Emisiju samazināšanas vienības (ERU) |
|
|
|
Ilgtermiņa sertificētas emisiju samazināšanas vienības (ilgtermiņa CER) |
|
|
|
Pagaidu sertificētas emisiju samazināšanas vienības (pagaidu CER) |
|
|
|
Piesaistes vienības (RMU) |
|
|
|
Piezīme. X ir pārskata gads. |
(1) Dalībvalstīm jāizvēlas no šīm nozarēm: energoapgāde (kurināmo ieguve, transportēšana, sadale un uzglabāšana, kā arī enerģijas un elektroenerģijas ražošana), energopatēriņš (tādu galapatērētāju kā mājsaimniecības, pakalpojumu nozare, rūpniecība un lauksaimniecība kurināmā un elektroenerģijas patēriņš), transports, rūpnieciskie procesi (ražošanas darbības, kurās materiāli tiek ķīmiski vai fiziski pārveidoti un rodas siltumnīcefekta gāzu emisijas, siltumnīcefekta gāzu izmantošana izstrādājumos un fosilā kurināmā oglekļa izmantošana neenerģētiskām vajadzībām), lauksaimniecība, mežsaimniecība/LULUCF, atkritumu apsaimniekošana/atkritumi, transversālas darbības, citas nozares.
(2) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādām SEG (var norādīt vairāk nekā vienu SEG): oglekļa dioksīds (CO2), metāns (CH4), dislāpekļa oksīds (N2O), halogenētie fluorogļūdeņraži (HFC), perfluorogļūdeņraži (PFC), sēra heksafluorīds (SF6), slāpekļa trifluorīds (NF3).
(3) Dalībvalstīm jāizvēlas no šādiem mērķiem (var norādīt vairāk nekā vienu mērķi vai pievienot papildu mērķus un tos norādīt iedaļā “Citi”):
|
attiecībā uz energoapgādi – atjaunojamo energoresursu īpatsvara pieaugums; pāreja uz kurināmo ar mazāku oglekļa intensitāti; aktīvāka enerģijas ražošana, izmantojot neatjaunojamos energoresursus, ar mazām oglekļa emisijām (kodolenerģija); zudumu samazināšana; efektivitātes uzlabošana enerģijas un pārveidošanas nozarē; oglekļa uztveršana un uzglabāšana; enerģijas ražošanas difūzo emisiju kontrole; citi energoapgādes mērķi; |
|
attiecībā uz energopatēriņu – ēku energoefektivitātes uzlabojumi; ierīču energoefektivitātes uzlabojumi; pakalpojumu/terciārā sektora energoefektivitātes uzlabošana; energoefektivitātes uzlabošana rūpniecības galapatērētāju nozarēs; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; citi energopatēriņa mērķi; |
|
attiecībā uz transportu – transportlīdzekļu energoefektivitātes uzlabojumi; pāreja uz sabiedrisko transportu vai nemotorizētiem transportlīdzekļiem; automobiļi ar mazām oglekļa emisijām/elektromobiļi; pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; uzlabota rīcība; uzlabota transporta infrastruktūra; citi transporta mērķi; |
|
attiecībā uz rūpnieciskiem procesiem – piesārņojuma samazināšanas tehnoloģiju ieviešana; fluorēto gāzu emisiju samazināšana; fluorēto gāzu aizstāšana ar citām vielām; rūpnieciskajos procesos radušos difūzo emisiju kontroles uzlabošana; citi rūpniecisko procesu mērķi; |
|
attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanu/atkritumiem – pieprasījuma pārvaldība/samazināšana; uzlabota pārstrāde; uzlabota CH4 savākšana un izmantošana; uzlabotas atkritumu apstrādes tehnoloģijas; uzlabota poligonu apsaimniekošana; atkritumu incinerācija, kurā iegūto enerģiju izmanto; uzlabotas notekūdeņu apsaimniekošanas sistēmas; mazāka atkritumu daudzuma apglabāšana poligonos; citi atkritumu jomas mērķi; |
|
attiecībā uz lauksaimniecību – mazāka mēslojuma/kūtsmēslu daudzuma izmantošana aramzemes apsaimniekošanā; citas darbības, ar kurām uzlabo aramzemes apsaimniekošanu; uzlabota mājlopu apsaimniekošana; uzlabotas dzīvniekizcelsmes atkritumu apsaimniekošanas sistēmas; darbības, ar kurām uzlabo ganību un pļavu apsaimniekošanu; uzlabota organisko augšņu apsaimniekošana; citi lauksaimniecības mērķi; |
|
attiecībā uz mežsaimniecību/ LULUCF – meža ieaudzēšana un meža atjaunošana; oglekļa uzkrājumu saglabāšana esošajos mežos; ražošanas uzlabošana esošajos mežos; nocirstas koksnes produktu krājuma palielināšana; uzlabota mežu apsaimniekošana; atmežošanas novēršana; aizsardzības stiprināšana pret dabiskiem traucējumiem; tādu izejvielu un materiālu, kuriem ir augsta SEG intensitāte, aizstāšana ar nocirstas koksnes produktiem; mitrāju nosusināšanas vai atjaunošanas novēršana; degradētu zemju atjaunošana; citi LULUCF mērķi; |
|
attiecībā uz transversālām darbībām – politikas sistēma, daudznozaru politika, citi transversālu darbību jomas mērķi; |
|
citi mērķi – dalībvalstīm jāsniedz īss mērķa apraksts. |
(4) Dalībvalstīm jāietver skaitļi, ja mērķis(-i) ir izteikts(-i) skaitļos.
(5) Dalībvalstīm aprakstā jānorāda, ja ir iecerēta tāda politika vai pasākums, kas paredzēts SEG emisiju samazināšanai lielākā mērā, nekā to paredz Lēmuma Nr. 406/2009/EK saistības, atbilstīgi Lēmuma Nr. 406/2009/EK 6. panta 1. punkta d) apakšpunktam.
(6) Dalībvalstīm jāatlasa no šādiem politikas veidiem: ekonomikas politika; fiskālā politika; brīvprātīgi/pēc sarunām noslēgtu nolīgumu politika; likumdošanas politika; informācijas politika; izglītības politika; pētniecības politika; plānošanas politika; cita.
(7) Savienības politika, ko īsteno ar valsts politiku, vai valsts politika, kuras mērķis ir tieši sasniegt ar Savienības politikā izvirzītos mērķus. Dalībvalstīm jāatlasa politika no saraksta, kas sniegts tabulas formāta elektroniskajā versijā.
(8) Sekundāra Savienības politika: dalībvalstij jānorāda jebkura Savienības politika, kas nav norādīta iepriekšējā ailē, vai papildu Savienības politika, ja valsts politika vai pasākums attiecas uz vairākām Savienības politikām.
(9) Dalībvalstīm jāatlasa no šādām kategorijām: plānots(-a); pieņemts(-a); īstenots(-a); ar beigušos termiņu.
Par politika un pasākumiem, kuru termiņš ir beidzies, veidnē jāziņo tikai tādā gadījumā, ja tie ietekmē siltumnīcefekta gāzu emisijas vai gaidāms, ka tie turpinās tās ietekmēt.
(10) Dalībvalstīm attiecīgajās pozīcijās jānorāda to struktūrvienību nosaukumi, kuras ir atbildīgas par politikas vai pasākuma īstenošanu: valsts valdība; reģionālās struktūrvienības; pašvaldība; uzņēmumi/rūpniecības asociācijas; pētniecības iestādes; citas, nenorādītas struktūrvienības (var norādīt vairāk nekā vienu struktūrvienību).
(11) Dalībvalstīm jāiesniedz visi izmantotie rādītāji un šo rādītāju vērtības, ko tās izmanto, lai uzraudzītu un izvērtētu politikas un pasākumu progresu. Tās var būt gan ex-post, gan ex-ante vērtības, un dalībvalstīm jānorāda gads, uz kuru vērtība attiecas.
(12) Dalībvalstīm jāiekļauj visas politikas un pasākumi vai to grupas, par kuriem ir pieejams šāds novērtējums.
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.
XII PIELIKUMS
Ziņošana par prognozēm saskaņā ar 23. pantu
1. tabula. Siltumnīcefekta gāzu emisiju prognozes pa gāzēm un kategorijām
Par katru siltumnīcefekta gāzi (gāzu grupu) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 I pielikumu (kt) |
Kopējās SEG emisijas (kt CO2 ekv.) |
ETS emisijas (kt CO2 ekv.) |
ESD emisijas (kt CO2 ekv.) |
|||||||||||||||||||||||
|
Prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
Prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
Prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
Prognozes bāzes gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
||
Kopā, neskaitot LULUCF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Kopā, ieskaitot LULUCF |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no tās cementa ražošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
no tās dzelzs un tērauda ražošana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Papildkategorijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Starptautiskā bunkurēšana |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Aviācija |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Kuģniecība |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
CO2 emisijas no biomasas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Uztvertais CO2 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Oglekļa ilgtermiņa uzglabāšana atkritumu apglabāšanas vietās |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Netiešās N2O emisijas |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Starptautiskā aviācija ES ETS |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. |
2. tabula. Rādītāji, ar kuriem uzrauga un izvērtē politikas un pasākumu prognozēto progresu
Rādītājs (4)/skaitītājs/saucējs |
Vienība |
Norādījumi/definīcijas (4) |
Norādījumi/avots |
Ar esošajiem pasākumiem |
Ar papildu pasākumiem |
||||||||
Bāzes gads |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
Bāzes gads |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
||||
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5. |
3. tabula. Ziņošana par prognozēs izmantotajiem parametriem
Izmantotais parametrs (8) (scenārijs “ar esošajiem pasākumiem”) |
Gads |
Vērtības |
Noklusējuma vienība |
Papildu informācija par vienībām (7) |
Datu avots |
Datu avota publicēšanas gads |
Sektorālās prognozes, kurām tiek izmantots minētais parametrs (6) |
Piezīmes (norādījumiem) |
|||||||||||||||||||||||||||||
Bāzes/atsauces gads |
Bāzes/atsauces gads |
t-5 |
t |
t+5 |
t+10 |
t+15 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starptautiskā aviācija ES ETS + 1.A.3.a “Iekšzemes aviācija” |
||||||||||||||||||||
Vispārējie parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Iedzīvotāji |
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Iekšzemes kopprodukts (IKP) |
Reālās izaugsmes rādītājs |
|
|
|
|
|
|
|
% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
|||||||||||||
Salīdzināmās cenas |
|
|
|
|
|
|
|
EUR miljonos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Kopējā bruto pievienotā vērtība, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
EUR miljonos |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Attiecīgā gadījumā – EUR valūtas maiņas kurss (valstīm, kuru valūta nav EUR) |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Attiecīgā gadījumā – USD valūtas maiņas kurss |
|
|
|
|
|
|
|
USD/valūta |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
USD t-10 |
||||||||||||||
ES ETS oglekļa cena |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/ESK |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Starptautiskās kurināmā importa cenas (vairumtirdzniecība) |
Ogles, elektroenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
Jā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
|||||||||||||
Jēlnafta |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Enerģētikas parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Valsts kurināmā un degvielas cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem) |
Ogles, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
|||||||||||||
Ogles, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Šķidrais kurināmais, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Šķidrais kurināmais, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Benzīns, transports |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
Jā |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Dīzeļdegviela, transports |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
Jā |
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Dabasgāze, rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Dabasgāze, mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Valsts elektroenerģijas cenas mazumtirdzniecībā (ar nodokļiem) |
Rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/kWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
|||||||||||||
Mājsaimniecības |
|
|
|
|
|
|
|
EUR/kWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
EUR, t-10 |
||||||||||||||
Bruto iekšzemes (primārās enerģijas) patēriņš |
Ogles |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Atjaunojamie energoresursi |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kodolenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Cits |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Bruto saražotā elektroenerģija |
Ogles |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||
Nafta |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Dabasgāze |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Atjaunojamie energoresursi |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kodolenerģija |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Citi |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kopējais neto elektroenerģijas imports |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Enerģijas bruto galapatēriņš |
|
|
|
|
|
|
|
TWh |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Enerģijas galapatēriņš |
Rūpniecība |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||
Transports |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mājokļu sektors |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Lauksaimniecība/mežsaimniecība |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Pakalpojumi |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Cits |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kopā |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Apkures grādu dienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Dzesēšanas grādu dienu skaits |
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Transporta parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Pasažierkilometru skaits (visi veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
miljoni pkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kravas pārvadājumu tonnkilometru skaits (visi veidi) |
|
|
|
|
|
|
|
miljoni tkm |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Enerģijas galapieprasījums autotransportam |
|
|
|
|
|
|
|
GJ |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Ēku parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mājsaimniecību skaits |
|
|
|
|
|
|
|
Skaits |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mājsaimniecību lielums |
|
|
|
|
|
|
|
Iedzīvotāju skaits mājsaimniecībā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Lauksaimniecības parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mājlopi |
Piena liellopi |
|
|
|
|
|
|
|
1 000 lopu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|||||||||||||
Citi liellopi, kas nav piena liellopi |
|
|
|
|
|
|
|
1 000 lopu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Aitas |
|
|
|
|
|
|
|
1 000 lopu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Cūkas |
|
|
|
|
|
|
|
1 000 lopu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Mājputni |
|
|
|
|
|
|
|
1 000 putnu |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Slāpekļa ienese no sintētisko mēslojumu izmantošanas |
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Slāpekļa ienese no kūtsmēslu izmantošanas |
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Slāpeklis, ko piesaista slāpekļsaistītājas kultūras |
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Slāpeklis kultūraugu atliekās, ko atgriež augsnē |
|
|
|
|
|
|
|
kt slāpekļa |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Kultivēto organisko augšņu platība |
|
|
|
|
|
|
|
Ha (hektāri) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Atkritumu parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Cieto sadzīves atkritumu (CSA) rašanās |
|
|
|
|
|
|
|
tonna CSA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Cietie sadzīves atkritumi (CSA), kas nonāk poligonos |
|
|
|
|
|
|
|
tonna CSA |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Atgūtā CH4. daļa attiecībā pret kopējo poligonos radīto CH4 apjomu |
|
|
|
|
|
|
|
% |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Citi parametri |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
Pievienojiet rindas citiem attiecīgiem rādītājiem (5) |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
||||||||||||||
4. tabula. Informācija par modeli
Modeļa nosaukums |
|
Pilns modeļa nosaukums |
|
Modeļa versija un statuss |
|
Pēdējās pārskatīšanas datums |
|
Modeļa apraksta URL |
|
Modeļa veids |
|
Modeļa apraksts |
|
Kopsavilkums |
|
Paredzētā piemērošanas joma |
|
Galveno ievaddatu kategoriju un datu avotu apraksts |
|
Validācija un izvērtēšana |
|
Izvades daudzumi |
|
Aptvertās SEG |
|
Sektorālais tvērums |
|
Ģeogrāfiskais tvērums |
|
Temporālais tvērums (piem., laika posmi, laika periods) |
|
Saskarne ar citiem modeļiem |
|
Ievade no citiem modeļiem |
|
Modeļa struktūra (pievienojiet veidnei diagrammu, ja tāda ir) |
|
Dalībvalstis drīkst reproducēt šo tabulu, lai varētu paziņot detalizētus datus par atsevišķiem apakšmodeļiem, kuri ir izmantoti SEG prognožu izstrādē.
(1) IPCC kategorijas saskaņā ar IPCC 2006. gada vadlīnijām par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem un pārskatītajām UNFCCC KZF tabulām pārskatu ziņošanai.
(2) ONV – ozona slāni noārdoša viela.
(3) Apzīmējumu izmantošana: attiecībā uz izmantošanas noteikumiem, kas paredzēti IPCC 2006. gada vadlīnijās par valstu siltumnīcefekta gāzu pārskatiem (8. nodaļa “Ziņošanas norādījumi un tabulas”), tādus apzīmējumus kā IE (“iekļautas citur”), NO (“nerodas”), C (“konfidenciāla informācija”) un NA (“neattiecas”) var izmantot attiecīgos gadījumos, ja prognozes nesniedz datus par konkrēto ziņojamo līmeni (skatīt IPCC 2006. gada vadlīnijas).
Apzīmējumu NE (“nav aplēstas”) var izmantot tikai situācijās, kad būtu jāvelta nesamērīgi daudz pūļu, lai savāktu tādus datus par kategoriju vai konkrētas kategorijas gāzi, kas būtu nenozīmīgi, ņemot vērā valsts emisiju vispārējo līmeni un tendenci. Šādā gadījumā dalībvalstij jānorāda visas kategorijas un to kategoriju gāzes, kas izslēgtas šā iemesla dēļ, kopā ar izslēgšanas pamatojumu, ņemot vērā emisiju vai piesaistes domājamo līmeni, savukārt ziņošanas tabulās jānorāda, ka kategorijas emisijas “nav aplēstas”, izmantojot apzīmējumu NE.
(4) Pievienojiet rindu par katru prognozēs izmantoto rādītāju.
(5) Pievienojiet rindu par katru prognozēs izmantoto parametru. Ņemiet vērā, ka tas ietver arī jēdzienu “mainīgie”, jo daži no uzskaitītajiem parametriem atkarībā no izmantotajiem modeļiem var būt konkrētu izmantoto prognozēšanas rīku mainīgie.
(6) Jānorāda “Jā”/“Nē”.
(7) Norādiet atšķirīgas papildu vērtības parametriem, kurus izmanto atšķirīgos nozaru modeļos.
(8) Apzīmējumu izmantošana: attiecīgos gadījumos var izmantot apzīmējumus IE (“iekļauts citur”), NO (“nav”), C (“konfidenciāla informācija”), NA (“neattiecas”) un NE (“nav aplēsts”/“nav izmantots”). Apzīmējumu NE (“nav aplēsts”) izmanto gadījumos, kad ieteikto parametru ne izmanto kā faktoru, ne par to ziņo dalībvalstu prognožu ietvaros.
Apzīmējums: t ir tas pirmais nākamais gads pēc pārskata gada, kura pēdējais cipars ir 0 vai 5.
XIII PIELIKUMS
Ziņošana par izsoļu ieņēmumu izlietojumu saskaņā ar 24. pantu
1. tabula. Kvotu izsolēs gūtie ieņēmumi X-1 gadā
1 |
|
X-1 gada apjoms |
|
2 |
|
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (1) |
3 |
A |
B |
C |
4 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms |
B5+B6 summa |
C5+C6 summa |
5 |
no tā – ieņēmumu apjoms, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu |
|
|
6 |
no tā – ieņēmumu apjoms, kas gūti, izsolot kvotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 1. vai 2. punktu |
|
|
7 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem |
|
|
8 |
no tā – kvotu izsolēs gūto ieņēmumu apjoms, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi) |
|
|
9 |
no tā – kvotu izsolēs gūto ieņēmumu apjoms, ko izmanto Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā noteiktajiem mērķiem (ja ir pieejami dati, ko var ziņot atsevišķi) |
|
|
10 |
Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība, kas piešķirta gados pirms X-1 gada un ir gūta, bet nav izmaksāta gados pirms X-1 gada un kas ir pārnesta izmaksāšanai X-1 gadā |
|
|
Piezīmes. |
2. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums valsts un Savienības vajadzībām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu
1 |
Mērķis, kuram izmantoti ieņēmumi |
Īss apraksts |
X-1 gada apjoms |
Statuss (3) |
Ieņēmumi no izsolēm saskaņā ar [atzīmēt attiecīgo aili] (6) |
Izmantošanas veids (4) |
Finanšu instruments (5) |
Īstenošanas aģentūra |
||
2 |
(piem., programmas, akta, darbības vai projekta nosaukums) |
(tostarp atsauce uz tiešsaistes avotu, kurā pieejams sīkāks apraksts, ja tāds ir) |
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību (2) |
Piešķirts/izmaksāts |
Direktīvas 2003/87/EK 3.d pantu |
Direktīvas 2003/87/EK 10. pantu |
Direktīvā 2003/87/EC norādītās izmantošanas kategorijas |
Norādīt: fiskālā politika, finansiāla atbalsta politika, valsts likumdošanas politika finansiāla atbalsta sniegšanai, cits |
(piem., atbildīgā ministrija) |
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
F |
G |
H |
I |
J |
4 |
|
|
|
|
|
☐ |
☐ |
|
|
|
5 |
|
|
|
|
|
☐ |
☐ |
|
|
|
6 |
Izmantotais ieņēmumu kopapjoms vai ekvivalenta finansiālā vērtība |
|
C ailes summa |
D ailes summa |
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. |
3. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums starptautiskām vajadzībām
1 |
|
X-1 gadā piešķirtais apjoms (8) |
X-1 gadā izmaksātais apjoms (8) |
||
2 |
KVOTU IZSOLĒS GŪTO IEŅĒMUMU VAI EKVIVALENTAS FINANSIĀLĀS VĒRTĪBAS IZLIETOJUMS STARPTAUTISKĀM VAJADZĪBĀM (9) |
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (7) |
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību, ja tāda ir (7) |
3 |
A |
B |
C |
D |
E |
4 |
Kopapjoms, kas izmantots, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, to trešo valstu atbalstam, kuras nav jaunattīstības valstis |
|
|
|
|
5 |
Kopapjoms, kas izmantots, kā norādīts Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punktā un 3.d panta 4. punktā, jaunattīstības valstu atbalstam |
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. |
4. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums jaunattīstības valstu atbalstam, izmantojot daudzpusējus kanālus, saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (14) (17)
1 |
|
X-1 gada apjoms |
Statuss (10) |
Atbalsta veids (16) |
Finanšu instruments (15) |
Nozare (11) |
|
2 |
|
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību (13) |
jānorāda: piešķirts/izmaksāts |
jānorāda: mazināšana, pielāgošanās, transversālas darbības, cits, informācija nav pieejama |
jānorāda: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, cits, informācija nav pieejama |
jānorāda: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversālas darbības, cita, informācija nav pieejama |
3 |
Kopapjoms jaunattīstības valstu atbalstīšanai, izmantojot daudzpusējus kanālus |
|
|
|
|
|
|
4 |
no tā – attiecīgā gadījumā izmantots ar daudzpusēju fondu starpniecību |
|
|
|
|
|
|
5 |
Pasaules energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas fonds (GEEREF) (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts) |
|
|
|
|
|
|
6 |
Pielāgošanās fonds saskaņā ar UNFCCC (Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 3. punkta a) apakšpunkts) |
|
|
|
|
|
|
7 |
Klimata pārmaiņu īpašais fonds (SCCF) saskaņā ar UNFCCC |
|
|
|
|
|
|
8 |
Klimata pārmaiņu mazināšanas fonds saskaņā ar UNFCCC |
|
|
|
|
|
|
9 |
Vismazāk attīstīto valstu fonds |
|
|
|
|
|
|
10 |
UNFCCC Trasta fonds papildu darbībām |
|
|
|
|
|
|
11 |
Daudzpusējam atbalstam REDD+ pasākumiem |
|
|
|
|
|
|
12 |
Citi daudzpusēji ar klimatu saistīti fondi (precizējiet) |
|
|
|
|
|
|
13 |
no tā – attiecīgā gadījumā izmantots ar daudzpusēju finanšu iestāžu starpniecību |
|
|
|
|
|
|
14 |
Vispasaules vides finansēšanas mehānisms |
|
|
|
|
|
|
15 |
Pasaules Banka (12) |
|
|
|
|
|
|
16 |
Starptautiskā Finanšu korporācija (12) |
|
|
|
|
|
|
17 |
Āfrikas Attīstības banka (12) |
|
|
|
|
|
|
18 |
Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (12) |
|
|
|
|
|
|
19 |
Amerikas Attīstības banka (12) |
|
|
|
|
|
|
20 |
Citas daudzpusējas finanšu iestādes vai atbalsta programmas (precizējiet) (12) |
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. |
5. tabula. Kvotu izsolēs gūto ieņēmumu izlietojums divpusējam vai reģionālam atbalstam jaunatīstības valstīm saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.d un 10. pantu (22) (24)
1 |
Programmas/projekta nosaukums |
Saņēmēja valsts/reģions |
X-1 gada apjoms |
Statuss (18) |
Atbalsta veids (20) |
Nozare (19) |
Finanšu instruments (23) |
Īstenošanas aģentūra |
|
2 |
|
|
1 000 euro |
1 000 vietējās valūtas vienību (21) |
jānorāda: piešķirts/izmaksāts |
jānorāda: mazināšana, pielāgošanās, REDD+, transversālas darbības, cits |
jānorāda: enerģētika, transports, rūpniecība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, ūdens un sanitārija, transversālas darbības, cita, informācija nav pieejama |
jānorāda: dotācija, koncesionāls aizdevums, nekoncesionāls aizdevums, pašu kapitāls, tiešas investīcijas projektos, investīciju fondi, fiskālā atbalsta politika, finansiālā atbalsta politika, cits, informācija nav pieejama |
|
3 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Apzīmējums: X = pārskata gads Piezīmes. |
(1) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.
X = pārskata gads
(2) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.
(3) Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa no ziņotā apjoma ir piešķirta un cita daļa ir izmaksāta konkrētai programmai/projektam, ir jāizmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.
(4) Direktīvas 2003/87/EK 3.d panta 4. punktā un 10. panta 3. punktā minētas šādas kategorijas:
— |
pētniecības un izstrādes un demonstrējuma projektu finansēšana emisiju samazināšanas un pielāgošanās jomā; |
— |
Eiropas Energotehnoloģiju stratēģiskajā plānā un Eiropas Tehnoloģiju platformās ietverto iniciatīvu finansēšana; |
— |
atjaunojamo energoresursu attīstīšana, lai izpildītu Savienības apņemšanos līdz 2020. gadam panākt, ka 20 % no izmantotās enerģijas ir iegūta no atjaunojamiem energoresursiem; |
— |
tādu tehnoloģiju attīstīšana, kuras veicina pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; |
— |
tādu tehnoloģiju attīstīšana, kuras palīdz izpildīt Savienības apņemšanos līdz 2020. gadam palielināt energoefektivitāti par 20 %; |
— |
piesaiste Savienības mežsaimniecībā; |
— |
CO2 uztveršana un ģeoloģiskā uzglabāšana videi drošā veidā; |
— |
tādu pasākumu veicināšana, kuri sekmē pāreju uz zema emisijas līmeņa transportlīdzekļiem un sabiedrisko transportu; |
— |
energoefektivitātes un nepiesārņojošu tehnoloģiju pētniecības un izstrādes finansēšana; |
— |
pasākumi, kuru mērķis ir palielināt energoefektivitāti un siltumizolāciju vai sniegt finansiālu atbalstu, lai risinātu sociālas grūtības mājsaimniecībās ar maziem un vidējiem ienākumiem; |
— |
ETS pārvaldības administratīvo izdevumu segšana; |
— |
citi siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas veidi; |
— |
pielāgošanās klimata pārmaiņu sekām; |
— |
citi vietējā izmantojuma veidi. |
Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, var atlasīt vairākus izmantojuma veidus, tomēr nevis norādītais apjoms jānorāda vairākkārt, bet gan izmantojumu veidu papildu rindas jāsavieno ar vienu attiecīgā apjoma ievadlauku.
(5) Var norādīt vairākas kategorijas, ja uz ziņoto programmu vai projektu attiecas vairāki finanšu instrumenti.
(6) Informācija šajā ailē jāsniedz, ja vien ziņošanai netiek izmantota šo ieņēmumu ekvivalenta finansiālā vērtība.
(7) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.
(8) Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja daļa no ziņotā apjoma ir piešķirta un cita daļa ir izmaksāta konkrētai programmai/projektam, ir jāizmanto divas atsevišķas rindas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija. Visās tabulās jāizmanto konsekventas definīcijas.
(9) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(10) Informācija par statusu jāsniedz dezagregēta, ja tāda ir pieejama. Ziņojumā dalībvalstīm jāsniedz izmantotās jēdzienu “piešķirts” un “izmaksāts” definīcijas. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija.
(11) Var norādīt vairākas nozares. Dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa nozarēm, ja šāda informācija ir pieejama. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(12) Šajā tabulā jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC rādītājiem.
(13) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.
(14) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(15) Jāizvēlas atbilstošais finanšu instruments. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. Visbiežāk dotācijas tiek piešķirtas daudzpusējām iestādēm, un citas kategorijas var būt aktuālas reti. Tomēr, lai nodrošinātu atbilstību ziņošanas prasībām attiecībā uz UNFCCC paredzētajiem divgadu ziņojumiem, izmanto vairāk kategoriju. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(16) Jāziņo, ja šāda informācija ir pieejama par daudzpusējiem fondiem vai bankām. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(17) Norādi “Informācija nav pieejama” var izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(18) Informāciju par statusu sniedz vismaz 3. tabulā, un šajā tabulā tā jāsniedz, ja tā ir pieejama dezagregētā veidā. Ja dalībvalstis nespēj nošķirt piešķirtos un izmaksātos apjomus, ziņotajiem apjomiem jāizvēlas attiecīgā kategorija.
(19) Var norādīt vairākas nozares. Dalībvalstis var ziņot par sadalījumu pa nozarēm, ja šāda informācija ir pieejama. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(20) Šajā tabulā jāiekļauj informācija tikai par to sniegto finansiālo atbalstu, kas attiecas uz klimatu, piem., saskaņā ar ESAO DAC rādītājiem.
(21) Valūtas konvertēšanai jāizmanto X-1 gada vidējais valūtas maiņas kurss vai faktiskais valūtas maiņas kurss, kas piemērots izmaksātajam apjomam.
(22) Dalībvalstīm jāizvairās no apjomu dubultas uzskaites šajā tabulā. Ja konkrēts izmantojums atbilst vairākiem izmantojuma veidiem, jāizraugās vispiemērotākais, un attiecīgais apjoms jāieraksta tikai vienu reizi. Vajadzības gadījumā šādu izraudzīšanos var paskaidrot, sniedzot papildu informāciju teksta veidā.
(23) Jāizvēlas atbilstošais finanšu instruments. Ja uz attiecīgo rindu attiecas vairāki finanšu instrumenti, var norādīt vairākas kategorijas. “Informācija nav pieejama” var norādīt tikai tajos gadījumos, kad attiecīgās rindas aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
(24) Norādi “Informācija nav pieejama” var izmantot tad, ja attiecīgo rūtiņu aizpildīšanai nav pieejama pilnīgi nekāda informācija.
XIV PIELIKUMS
Ziņošana par projektu kredītiem, kurus izmanto, lai panāktu atbilstību Lēmumam Nr. 406/2009/EK, saskaņā ar šīs regulas 25. pantu
1 |
Ziņotāja dalībvalsts |
Vienības, kas pārskaitītas uz Lēmuma par kopīgiem centieniem atbilstības kontu X-1 gadā |
|
|||||
2 |
Informācijas veids |
Izcelsmes valsts |
ERU |
CER |
ilgtermiņa CER |
pagaidu CER |
Citas vienības (1) |
Kredītiem piemēroto kvalitatīvo kritēriju pamatojums/skaidrojums (2) |
|
A |
|
B |
C |
D |
E |
F |
G |
3 |
Kopā izmantotie projektu kredīti tonnās (= uz ESD atbilstības kontu pārskaitīto vienību kopskaits) |
|
|
|
|
|
|
|
4 |
Ģeogrāfiskais sadalījums: emisiju samazinājumu izcelsmes valstis Jāizveido viena rinda katrai valstij; atbilstošās vienības jāieraksta ailēs |
|
|
|
|
|
|
|
5 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā |
|
|
|
|
|
|
|
6 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā |
|
|
|
|
|
|
|
7 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā un 5. panta 5. punktā |
|
|
|
|
|
|
|
8 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā |
|
|
|
|
|
|
|
9 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuri paredzēti Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 2. un 3. punktā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
11 |
no tiem – kredīti no tādu veidu projektiem, kuru kredītus operatori nevar izmantot ES ETS (3) |
|
|
|
|
|
|
|
Piezīmes. |
(1) Vienības, kuras izmanto saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. panta 2. un 3. punktu.
(2) Dalībvalstis ietver kvalitatīvos kritērijus, ko piemēro izmantotajiem kredītiem saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 5. pantu.
(3) Ja tiek ziņots par kredītiem no tādu veidu projektiem, kuru kredītus operatori nevar izmantot ES ETS, G ailē jāsniedz sīks šādu kredītu izmantošanas pamatojums.
Apzīmējums: X ir pārskata gads.
XV PIELIKUMS
Kopsavilkuma informācijas ziņošana par veiktajiem pārskaitījumiem saskaņā ar 26. pantu
Informācija par veiktajiem pārskaitījumiem par X-1 gadu |
|
Pārskaitījumu skaits |
|
1. pārskaitījums (1) |
|
Gada emisijas sadales vienību (AEA) daudzums |
|
Pārskaitītāja dalībvalsts |
|
Saņēmēja dalībvalsts |
|
Vienas AEA cena |
|
Pārskaitījuma nolīguma datums |
|
Gaidāmā darījuma gads reģistrā |
|
Cita informācija (piem., par ekoloģizācijas sistēmām) |
|
Piezīme. |
(1) Atkārtot tik reizes, cik pārskaitījumu bijis X-1 gadā.
X ir pārskata gads.
XVI PIELIKUMS
1. tabula. Grafiks vispusīgajai izskatīšanai, kurā nosaka dalībvalsts ikgadējo emisiju sadales apjomu saskaņā ar Lēmuma Nr. 406/2009/EK 3. panta 2. punkta ceturto daļu
Darbība |
Uzdevuma apraksts |
Termiņš |
Pirmā posma izskatīšana |
Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu. |
15. janvāris–5. marts |
Izskatīšanas materiāla sagatavošana tehnisko ekspertu darba grupai (TEDG) |
Sekretariāts sagatavo un apkopo materiālu TEDG. |
15. marts–30. aprīlis |
Dokumentāra izskatīšana |
TEDG veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, sagatavo sākotnējos jautājumus, pamatojoties uz 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem, ņemot vērā arī visus UNFCCC atkārtoti iesniegtos datus. Sekretariāts paziņo jautājumus dalībvalstīm. |
1. maijs–21. maijs |
Termiņš, kurā dalībvalstis sniedz atbildes uz sākotnējiem jautājumiem |
Dalībvalstis atbild uz jautājumiem – divas nedēļas atbilžu sniegšanai. |
21. maijs–4. jūnijs |
Izskatītāju centralizētas sanāksmes |
TEDG tiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu uz dažādām dalībvalstīm attiecināmu konstatējumu konsekvenci, vienotos par ieteikumiem utt. Šajā periodā tiek apzināti papildu jautājumi un sekretariāts tos paziņo dalībvalstīm. |
5. jūnijs–29. jūnijs |
Termiņš, kurā dalībvalsts sniedz atbildes uz papildu jautājumiem |
Dalībvalstis atbild uz jautājumiem. |
Līdz 6. jūlijam |
Izskatīšanas ziņojumu projektu sagatavošana, tostarp iespējami papildu jautājumi dalībvalstīm |
TEDG apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp neatrisinātos jautājumus dalībvalstīm, ieteikumu projektus attiecībā uz iespējamiem pārskatu uzlabojumiem iesniegšanai dalībvalstīm un vajadzības gadījumā informāciju par iespējamām tehniskām korekcijām un to pamatojumu. Sekretariāts nodod ziņojumus dalībvalstīm. |
29. jūnijs–13. jūlijs |
Termiņš, kurā dalībvalsts sniedz piezīmes par izskatīšanas ziņojuma projektu |
Dalībvalstis sniedz piezīmes par ziņojumu projektiem, atbild uz neatrisinātiem jautājumiem un attiecīgos gadījumos piekrīt vai nepiekrīt TEDG ieteikumiem. |
13. jūlijs–3. augusts |
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšanas termiņš |
Neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. TEDG pabeidz ziņojumus, kurus izskata un rediģē sekretariāts. |
Līdz 17. augustam |
Galīgie izskatīšanas ziņojumi |
Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai. |
Līdz 17. augustam |
2. tabula. Grafiks vispusīgajai izskatīšanai, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/2013 19. panta 1. punktu
Darbība |
Uzdevuma apraksts |
Termiņš |
Pirmā posma izskatīšana un tās rezultātu paziņošana dalībvalstīm |
Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, pamatojoties uz 15. janvārī iesniegtajiem dokumentiem, un nosūta pirmā posma izskatīšanas rezultātus dalībvalstīm. |
15. janvāris–28. februāris |
Atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem. |
Līdz 15. martam |
Pirmā posma izskatīšanas rezultātu pēckontrole un sekojuma rezultātu paziņošana dalībvalstīm |
Sekretariāts izvērtē dalībvalstu atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un nosūta dalībvalstīm izvērtēšanas rezultātus un informāciju par citām neatrisinātām problēmām. |
15. marts–31. marts |
Reakcija uz sekojuma rezultātiem |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam savas piezīmes par sekojuma rezultātiem un citām neatrisinātām problēmām. |
Līdz 7. aprīlim |
Izskatīšanas materiāla sagatavošana TEGD |
Sekretariāts sagatavo materiālu vispusīgajai izskatīšanai, pamatojoties uz dalībvalstu 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem. |
15. aprīlis–25. aprīlis |
Dokumentāra izskatīšana |
TEGD veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, apkopo sākotnējos jautājumus dalībvalstīm, pamatojoties uz 15. aprīlī iesniegtajiem dokumentiem. |
25. aprīlis–13. maijs |
Sākotnējo jautājumu paziņošana |
Sekretariāts nosūta dalībvalstīm sākotnējos jautājumus. |
Līdz 13. maijam |
Atbildes |
Dalībvalstis atbild sekretariātam uz sākotnējiem jautājumiem. |
13. maijs–27. maijs |
Centralizētas ekspertu sanāksmes |
TEGD tiekas, lai apspriestu dalībvalstu atbildes, apzinātu transversālas problēmas, nodrošinātu uz dažādām dalībvalstīm attiecināmu konstatējumu konsekvenci, vienotos par ieteikumiem, sagatavotu tehnisko korekciju projektu utt. Šajā periodā nosaka un dalībvalstīm paziņo papildu jautājumus. |
28. maijs–7. jūnijs |
Atbildes |
Dalībvalstis centralizētās izskatīšanas laikā sniedz sekretariātam atbildes uz jautājumiem un reaģē uz iespējamiem tehnisko korekciju gadījumiem. |
28. maijs–7. jūnijs |
Tehnisko korekciju paziņošana |
Sekretariāts nosūta dalībvalstīm tehnisko korekciju projektu. |
Līdz 8. jūnijam |
Atbildes |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par tehnisko korekciju projektu. |
Līdz 22. jūnijam |
Izskatīšanas ziņojumu projektu apkopošana |
TEGD apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp visus neatrisinātos jautājumus un ieteikumu projektus, kā arī attiecīgos gadījumos sīkāku informāciju par tehnisko korekciju projektiem un to pamatojumu. |
8.–29. jūnijs |
Iespējams valsts apmeklējums |
Izņēmuma gadījumos, ja dalībvalstu ziņoto pārskatu kvalitāte joprojām ir ļoti problemātiska vai TEGD nespēj atrisināt jautājumus, var veikt ad-hoc valsts apmeklējumu. |
29. jūnijs–9. augusts |
Izskatīšanas ziņojumu projekti |
Sekretariāts nosūta dalībvalstīm izskatīšanas ziņojumu projektus. |
Līdz 29. jūnijam |
Piezīmes |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, tostarp visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā. |
Līdz 9. augustam |
Izskatīšanas ziņojumu pabeigšana |
TEGD pabeidz izskatīšanas ziņojumus. Vajadzības gadījumā – neformāla saziņa ar dalībvalstīm par vēl neatrisinātajām problēmām. Sekretariāts pārbauda izskatīšanas ziņojumus. |
9. augusts–23. augusts |
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana |
Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai un dalībvalstīm. |
Līdz 30. augustam |
3. tabula. Grafiks ikgadējai izskatīšanai, kuru veic saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 525/20013 19. panta 2. punktu
Darbība |
Uzdevuma apraksts |
Termiņš |
Ikgadējās izskatīšanas pirmais posms |
||
Pirmā posma izskatīšana un tās rezultātu paziņošana dalībvalstīm |
Sekretariāts veic pārbaudes, ar kurām pārliecinās par dalībvalstu pārskatu pārredzamību, precizitāti, konsekvenci, pilnīgumu un salīdzināmību, saskaņā ar šīs regulas 29. pantu, pamatojoties uz 15. janvārī iesniegtajiem dokumentiem, un nosūta dalībvalstīm pirmā posma izskatīšanas rezultātus un informāciju par iespējamām būtiskām problēmām. |
15. janvāris–28. februāris |
Atbildes uz pirmā posma izskatīšanas rezultātiem |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam atbildi par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un iespējamiem būtisku problēmu gadījumiem. |
Līdz 15. martam |
Pirmā posma izskatīšanas rezultātu sekojums un sekojuma rezultātu paziņošana dalībvalstīm |
Sekretariāts izvērtē dalībvalstu atbildes par pirmā posma izskatīšanas rezultātiem un apzina būtiskas problēmas, kuras varētu kļūt par impulsu ikgadējās izskatīšanas otrā posma veikšanai, un nosūta dalībvalstīm izvērtēšanas rezultātus un informāciju par iespējamām būtiskām problēmām. |
15. marts–31. marts |
Atbildes uz sekojuma rezultātiem |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par iespējamiem būtisku problēmu gadījumiem. |
Līdz 7. aprīlim |
Dalībvalstu atbilžu izskatīšana |
TEGD novērtē dalībvalstu atbildes un apzina tās dalībvalstis, uz kurām varētu attiekties ikgadējās izvērtēšanas otrais posms. Dalībvalstīm, kurām nav iespējamu būtisku problēmu, tiek paziņots, ka uz tām neattiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms saskaņā ar 35. pantu. |
7. aprīlis–20. aprīlis |
Neatrisinātas būtiskas problēmas |
Sekretariāts nosūta starpposma izskatīšanas ziņojumu, kurā ietvertas visas pirmā posma pārbaudēs konstatētās neatrisinātās būtiskās problēmas, dalībvalstīm, uz kurām attiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms. Dalībvalstis, uz kurām neattiecas ikgadējās izskatīšanas otrais posms, saņems galīgo izskatīšanas ziņojumu. |
Līdz 20. aprīlim |
Ikgadējās izskatīšanas otrais posms |
||
Izskatīšanas materiāla sagatavošana |
Sekretariāts sagatavo izskatīšanas materiālu ikgadējās izskatīšanas otrajam posmam, pamatojoties uz dalībvalstu 15. martā iesniegtajiem dokumentiem. |
15. marts–15. aprīlis |
Otrā posma izskatīšana |
TEGD veic pārbaudes saskaņā ar šīs regulas 32. pantu, nosaka un aprēķina iespējamās tehniskās korekcijas. Dalībvalstīm jābūt pieejamām, lai tās varētu atbildēt uz jautājumiem izskatīšanas otrās nedēļas laikā. |
15. aprīlis–28. aprīlis |
Tehnisko korekciju paziņošana |
Sekretariāts nosūta dalībvalstīm iespējamās tehniskās korekcijas. |
Līdz 28. aprīlim |
Atbildes |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par iespējamām tehniskām korekcijām. |
Līdz 8. maijam |
Izskatīšanas ziņojumu projekti |
TEGD apkopo izskatīšanas ziņojumu projektus, tostarp ieteikumu projektus un iespējamo tehnisko korekciju pamatojumu. |
8. maijs–31. maijs |
Izskatīšanas ziņojumu projektu paziņošana |
Sekretariāts nosūta dalībvalstīm izskatīšanas ziņojumu projektus. |
Līdz 31. maijam |
Atbildes |
Dalībvalstis sniedz sekretariātam piezīmes par izskatīšanas ziņojumu projektiem, tostarp visas piezīmes, kuras tās vēlas redzēt iekļautas galīgajā izskatīšanas ziņojumā. |
Līdz 15. jūnijam |
Izskatīšanas ziņojumu apkopošana |
TEGD atjaunina izskatīšanas ziņojumu projektus un vajadzības gadījumā sazinās ar dalībvalstīm par neatrisinātajām problēmām. Sekretariāts pārbauda un vajadzības gadījumā rediģē izskatīšanas ziņojumus. |
15. jūnijs–25. jūnijs |
Galīgo izskatīšanas ziņojumu iesniegšana |
Sekretariāts iesniedz galīgos izskatīšanas ziņojumus Komisijai un dalībvalstīm. |
Līdz 30. jūnijam |
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/91 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 750/2014
(2014. gada 10. jūlijs)
par aizsardzības pasākumiem pret cūku epidēmisko diareju, kuri saistīti ar dzīvnieku veselības prasībām, ko piemēro, Savienībā ievedot cūkas
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (1), un jo īpaši tās 18. panta 1. un 7. punktu,
tā kā:
(1) |
Direktīva 91/496/EEK cita starpā paredz, ka, ja slimība vai cita parādība, kura var radīt nopietnus draudus dzīvnieku vai cilvēku veselībai, izraisās vai izplatās kādas trešās valsts teritorijā vai ja to attaisno jebkurš cits nopietns dzīvnieku veselības apsvērums, tad Komisija drīkst, rīkojoties pēc savas ierosmes vai pēc kādas dalībvalsts lūguma, nekavējoties pieņemt pasākumus, tostarp noteikt īpašus nosacījumus attiecībā uz dzīvniekiem, kas nāk no visas attiecīgās trešās valsts vai no tās daļas. |
(2) |
Komisijas Regulā (ES) Nr. 206/2010 (2) cita starpā noteiktas veterinārās sertifikācijas prasības tādu konkrētu sūtījumu ievešanai Savienībā, kuros ir dzīvi dzīvnieki. Tajā noteikts, ka nagaiņu sūtījumi ir ievedami Savienība tikai tad, ja tie atbilst noteiktām prasībām un ja tiem pievienots attiecīgs veterinārais sertifikāts, kas izveidots saskaņā ar minētās regulas I pielikuma 2. daļā noteikto attiecīgo paraugu. |
(3) |
Dzīvnieku veselības prasības, kas noteiktas veterināro sertifikātu paraugos, nodrošina garantijas attiecībā uz dzīvnieku slimībām, kuras var apdraudēt dzīvnieku veselības statusu Savienībā. Atbilstība šādām prasībām tādējādi ir būtiska Savienības aizsardzībai no eksotisku slimību uzliesmojumiem. |
(4) |
Amerikas Savienoto Valstu paziņojumā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijai (OIE) (3) norādīts, ka jaunā cūku enterālā koronavīrusa slimība, ko izraisa jauni cūku alfa koronavīrusi, tostarp cūku epidēmiskās diarejas vīruss un jauns cūku delta koronavīruss, ir parādījusies Ziemeļamerikā. Kanāda informēja Komisiju par Kanādas cūku audzēšanas saimniecībās veikto testu pozitīviem rezultātiem attiecībā uz alfa un delta koronavīrusa klātbūtni. |
(5) |
Cūku epidēmiskā diareja, ko izraisa jaunais alfa koronavīruss un jaunais cūku delta koronavīruss, var radīt risku dzīvnieku veselības statusam Savienībā. Ar to inficējas cūkas, un klīniskā saslimšana vairāk skar sivēnus, kuri mirst no šīs slimības procentuāli lielā skaitā. |
(6) |
Tādēļ ir nepieciešams pārskatīt dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz sūtījumu, kuros ir cūkas, ievešanu Savienībā no teritorijām, kurās ir sastopama slimība, ko izraisa šie vīrusi, lai nodrošinātu nepieciešamās garantijas izcelsmes saimniecībā un izvairītos no cūku epidēmiskas diarejas, ko izraisa minētie vīrusi, ievazāšanas Savienībā. |
(7) |
Tā kā ir jāaizsargā dzīvnieku veselība Savienībā un dzīvu cūku, kas paredzētas vaislai un/vai audzēšanai, ievešana Savienībā rada nopietnu apdraudējumu, Komisijai būtu jāpieņem pagaidu aizsardzības pasākumi attiecībā uz minēto dzīvnieku sūtījumiem no skartajām trešām valstīm, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā. Tādējādi minēto dzīvnieku sūtījumiem būtu jāpievieno veselības sertifikāts saskaņā ar paraugu, kas noteikts šīs regulas II pielikumā un kas nodrošina konkrētas garantija attiecībā uz cūku epidēmisko diareju, ko izraisa jaunais alfa koronavīruss un jaunais cūku delta koronavīruss. |
(8) |
Tā kā minētie sūtījumi rada nopietnu risku dzīvnieku veselībai, minētajiem pagaidu aizsardzības pasākumiem būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc šīs regulas publicēšanas un jāpiemēro 6 mēnešus. |
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 206/2010 3. panta b) punkta un I pielikuma 1. un 2. daļas, sūtījumiem, kuri satur dzīvas cūkas, kas paredzētas vaislai un audzēšanai un uz kurām attiecas minētajā pielikumā noteiktais veterinārā sertifikāta paraugs “POR-X”, no tādām trešām valstīm, kuras uzskaitītas šīs regulas I pielikumā, pievieno veterināro sertifikātu saskaņā ar paraugu, kas noteikts šīs regulas II pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro līdz 2015. gada 12. janvārim.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.
(2) Komisijas 2010. gada 12. marta Regula (ES) Nr. 206/2010, ar ko izveido sarakstus, kuros iekļautas trešās valstis, to teritorijas vai daļas, no kurām Eiropas Savienībā atļauts ievest konkrētus dzīvniekus un svaigu gaļu, un nosaka veterinārās sertifikācijas prasības (OV L 73, 20.3.2010., 1. lpp.).
(3) http://www.oie.int/wahis_2/public/wahid.php/Reviewreport/Review?page_refer=MapFullEventReport&reportid=15133.
I PIELIKUMS
CA – Kanāda
US – Amerikas Savienotās Valstis
II PIELIKUMS
POR-X -PED paraugs
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/98 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 751/2014
(2014. gada 10. jūlijs),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
AL |
53,5 |
MK |
67,1 |
|
TR |
78,2 |
|
XS |
47,9 |
|
ZZ |
61,7 |
|
0707 00 05 |
AL |
74,4 |
MK |
31,3 |
|
TR |
76,8 |
|
ZZ |
60,8 |
|
0709 93 10 |
TR |
97,0 |
ZZ |
97,0 |
|
0805 50 10 |
AR |
116,4 |
TR |
77,0 |
|
UY |
123,5 |
|
ZA |
127,0 |
|
ZZ |
111,0 |
|
0808 10 80 |
AR |
108,4 |
BR |
75,4 |
|
CL |
100,0 |
|
NZ |
132,9 |
|
ZA |
129,7 |
|
ZZ |
109,3 |
|
0808 30 90 |
AR |
79,9 |
CL |
108,3 |
|
NZ |
184,8 |
|
ZA |
95,4 |
|
ZZ |
117,1 |
|
0809 10 00 |
BA |
99,6 |
MK |
85,8 |
|
TR |
177,7 |
|
XS |
59,5 |
|
ZZ |
105,7 |
|
0809 29 00 |
TR |
237,4 |
ZZ |
237,4 |
|
0809 30 |
MK |
63,3 |
TR |
139,7 |
|
ZA |
249,3 |
|
ZZ |
150,8 |
|
0809 40 05 |
BA |
70,3 |
ZZ |
70,3 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/100 |
PADOMES LĒMUMS 2014/449/KĀDP
(2014. gada 10. jūlijs)
par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar situāciju Dienvidsudānā
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
tā kā:
(1) |
Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/423/KĀDP (1). |
(2) |
Padome 2014. gada 20. janvārī pieņēma secinājumus par to, ka, atbalstot Āfrikas Savienības (ĀS) un Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) centienus un ciešā koordinācijā ar starptautiskiem partneriem, būtu jāapsver mērķtiecīgi, ierobežojoši pasākumi pret personām, kuras kavē miera procesu Dienvidsudānā. 2014. gada 17. martā Padome atkārtoti pauda gatavību apsvērt šādus pasākumus saistībā ar Dienvidsudānu. |
(3) |
Padome joprojām pauž nopietnas bažas par stāvokli Dienvidsudānā. Tādēļ pret personām, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī pret personām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, būtu jānosaka ierobežojoši pasākumi. |
(4) |
Skaidrības pēc ierobežojošie pasākumi, kas ir vērsti pret personām, kuras kavē politisko procesu Dienvidsudānā vai kuras ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ierobežojošie pasākumi, kas jau ir noteikti ar Lēmumu 2011/423/KĀDP, ciktāl tie attiecas uz Dienvidsudānu, būtu jāiekļauj vienā tiesību instrumentā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, aizliegts veikt ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitāro spēku ekipējuma un rezerves daļu pārdošanu, piegādi vai nodošanu Dienvidsudānai vai to eksportu uz Dienvidsudānu neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijās.
2. Ir aizliegts arī:
a) |
tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu; |
b) |
tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Dienvidsudānā vai izmantošanai Dienvidsudānā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpnieka pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem; |
c) |
apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus. |
2. pants
1. Lēmuma 1. pantu nepiemēro:
a) |
tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai palīdzībai, cilvēktiesību uzraudzībai vai lietošanai aizsardzības nolūkā, vai ANO, ĀS, Eiropas Savienības vai Starpvaldību attīstības iestādes (IGAD) īstenotām iestāžu darba uzlabošanas programmām, vai tādu materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un ĀS krīzes pārvarēšanas operācijām; |
b) |
lai pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu transportlīdzekļus, kas nav paredzēti militāriem mērķiem un kuri ir izgatavoti no ballistiskas aizsardzības materiāliem, vai kuros ir uzstādīti šādi materiāli, vienīgi nolūkā nodrošināt Dienvidsudānā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu personāla vai ANO, ĀS vai IGAD personāla aizsardzību; |
c) |
tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā; |
d) |
finansējuma un finansiālās palīdzības sniegšanai attiecībā uz ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā; |
e) |
tāda atmīnēšanas ekipējuma un materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts atmīnēšanas operācijām; |
f) |
tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi Dienvidsudānas drošības sektora reformu procesa atbalstam, kā arī ar šādu ekipējumu saistītam finansējumam, finanšu palīdzībai vai tehniskai palīdzībai; |
ar noteikumu, ka šādas piegādes ir iepriekš apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
2. Lēmuma 1. pants neattiecas arī uz aizsargtērpiem, tostarp artilērijas jakām un militārām ķiverēm, ko, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, ANO vai IGAD personāls vai plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības darbinieki un ar to saistītais personāls uz laiku eksportē uz Dienvidsudānu tikai savai personiskajai lietošanai.
3. Dalībvalstis izvērtē katru šajā punktā noteikto piegāžu gadījumu atsevišķi, ņemot vērā visus kritērijus, kas norādīti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2). Dalībvalstis pieprasa atbilstīgu drošības kontroli attiecībā uz tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, un pēc vajadzības paredz pasākumus ekipējuma nogādāšanai atpakaļ izcelsmes valstī.
3. pants
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī personas, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, un ar tām saistītas personas, kā minēts pielikumā.
2. Šā panta 1. punkts neliek dalībvalstij aizliegt saviem valstspiederīgajiem ieceļot tās teritorijā.
3. Šā panta 1. punkts neskar gadījumus, ja dalībvalstij saistības uzliek starptautiskas tiesības, proti:
a) |
kā starptautiskas starpvaldību organizācijas uzņēmējvalstij; |
b) |
kā ANO sasauktas vai tās aizgādnībā rīkotas starptautiskas konferences uzņēmējvalstij; |
c) |
saskaņā ar daudzpusēju nolīgumu, ar ko piešķir privilēģijas un imunitāti; vai |
d) |
ievērojot 1929. gada Samierināšanās līgumu (Laterāna pakts), ko noslēdza Svētais Krēsls (Vatikāna Pilsētvalsts) un Itālija. |
4. Šā panta 3. punktu uzskata par piemērojamu arī gadījumos, ja kāda dalībvalsts ir Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) uzņēmējvalsts.
5. Padomi pienācīgi informē par visiem gadījumiem, kad dalībvalsts piešķir izņēmumu saskaņā ar 3. un 4. punktu.
6. Dalībvalstis var paredzēt izņēmumus pasākumu piemērošanai, kas paredzēti saskaņā ar 1. punktu, ja ieceļošana ir pamatota steidzamu humānās palīdzības iemeslu dēļ, vai lai apmeklētu starpvaldību sanāksmes un sanāksmes, kuras atbalsta Eiropas Savienība, vai ja kāda dalībvalsts ir EDSO uzņēmējvalsts, ja notiek politiskais dialogs, kas tieši veicina ierobežojošo pasākumu politiskos mērķus, tostarp demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu Dienvidusdānā.
7. Dalībvalsts, kas vēlas piešķirt 6. punktā minētos izņēmumus, par to rakstiski paziņo Padomei. Izņēmumu uzskata par piešķirtu, ja divās darba dienās no brīža, kad saņemts paziņojums par ierosināto izņēmumu, viens vai vairāki Padomes locekļi rakstiski neiebilst pret šādu rīcību. Ja viens vai vairāki Padomes locekļi iebilst, Padome ar kvalificētu balsu vairākumu var pieņemt lēmumu piešķirt ierosināto izņēmumu.
8. Gadījumos, kad dalībvalsts saskaņā ar 3., 4., 6. un 7. punktu atļauj pielikumā minētajām personām ieceļot dalībvalstī vai šķērsot tās teritoriju, atļauju piešķir tikai tādiem nolūkiem, kādiem tā ir paredzēta, un tikai tām personām, uz kurām tā attiecas.
4. pants
1. Tiek iesaldēti visi līdzekļi un saimnieciskie resursi, kas ir to personu īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas kavē politisko procesu Dienvidsudānā, tostarp veicot vardarbības aktus vai pārkāpjot pamiera vienošanos, kā arī to personu un ar tām saistītu fizisku vai juridisku personu, vienību vai struktūru īpašumā, valdījumā, turējumā vai pārziņā, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem Dienvidsudānā, kā minēts pielikumā.
2. Nekādi līdzekļi vai saimnieciskie resursi netiek darīti tieši vai netieši pieejami pielikumā minētajām fiziskajām vai juridiskajām personām, vienībām vai struktūrām vai to interesēs.
3. Dalībvalsts kompetentā iestāde var atļaut dažu iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu vai arī darīt tos pieejamus ar tādiem nosacījumiem, kādus tā uzskata par atbilstīgiem, ja tā ir konstatējusi, ka attiecīgie līdzekļi vai saimnieciskie resursi ir:
a) |
vajadzīgi, lai segtu pielikumā uzskaitīto personu un to apgādājamo ģimenes locekļu pamatvajadzības, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un medicīnisko aprūpi, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus; |
b) |
paredzēti vienīgi samērīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem; |
c) |
paredzēti vienīgi komisijas maksai vai apkalpošanas maksai par iesaldēto līdzekļu vai saimniecisko resursu parastu turēšanu vai pārvaldību; vai |
d) |
vajadzīgi ārkārtas izdevumiem, ar noteikumu, ka kompetentā iestāde pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Komisijai vismaz divas nedēļas pirms atļaujas piešķiršanas ir paziņojusi pamatojumu, kāpēc tā uzskata, ka būtu jāpiešķir īpaša atļauja. |
Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo daļu.
4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu kompetentās iestādes var atļaut atsevišķu iesaldētu līdzekļu vai saimniecisko resursu atbrīvošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
a) |
uz līdzekļiem vai saimnieciskajiem resursiem attiecas šķīrējtiesas nolēmums, kas ir pieņemts pirms dienas, kad 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra tika iekļauta pielikumā minētajā sarakstā, vai pirms vai pēc minētās dienas Savienībā pieņemts tiesas vai administratīvs nolēmums vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāms tiesas nolēmums; |
b) |
līdzekļus vai saimnieciskos resursus izmantos vienīgi, lai izpildītu prasījumus, kas izriet no šāda nolēmuma vai kas atzīti par spēkā esošiem ar šādu nolēmumu, ievērojot ierobežojumus, kas noteikti piemērojamajos normatīvajos aktos, kuri reglamentē tiesības, kas ir personām, kurām ir šādi prasījumi; |
c) |
nolēmums nav pieņemts kādas pielikumā uzskaitītas fiziskas vai juridiskas personas, vienības vai struktūras interesēs; |
d) |
šāda nolēmuma atzīšana nav pretrunā attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai. |
Attiecīgā dalībvalsts informē pārējās dalībvalstis un Komisiju par jebkuru atļauju, kas piešķirta saskaņā ar šo daļu.
5. Šā panta 1. punkts neliedz sarakstā iekļautai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai veikt maksājumus saskaņā ar līgumu, kas noslēgts pirms datuma, kurā šāda fiziska vai juridiska persona, vienība vai struktūra ir iekļauta pielikumā, ar noteikumu, ka attiecīgā dalībvalsts ir secinājusi, ka maksājumu tieši vai netieši nesaņem 1. punktā minētā fiziskā vai juridiskā persona, vienība vai struktūra.
6. Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildināšanai ar:
a) |
procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; |
b) |
maksājumiem, kuri paredzēti līgumos, nolīgumos vai saistībās, kas noslēgtas vai radušās pirms dienas, kad uz minētajiem kontiem attiecināja 1. un 2. punktā paredzētos pasākumus; vai |
c) |
maksājumiem, kuri paredzēti Savienībā pieņemtā tiesas, administratīvā vai šķīrējtiesas nolēmumā vai attiecīgajā dalībvalstī izpildāmā tiesas nolēmumā, |
ar noteikumu, ka uz visiem šādiem procentiem, cita veida ieņēmumiem un maksājumiem joprojām attiecas 1. punktā paredzētie pasākumi.
5. pants
1. Padome pēc kādas dalībvalsts vai Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikuma nolemj izstrādāt un grozīt pielikumā iekļauto sarakstu.
2. Padome 1. punktā minēto lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai, vienībai vai struktūrai vai nu tieši, ja ir zināma tās adrese, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai iespēju paust savus apsvērumus.
3. Ja ir iesniegti apsvērumi vai būtiski jauni pierādījumi, Padome pārskata 1. punktā minēto lēmumu un atbilstīgi informē attiecīgo fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru.
6. pants
1. Pielikumā norāda pamatojumu 3. panta 1. punktā un 4. panta 1. punktā minēto personu iekļaušanai sarakstā.
2. Pielikumā iekļauj arī vajadzīgo informāciju attiecīgo personu identificēšanai, ja tāda ir pieejama. Šāda informācija var ietvert vārdu un uzvārdu, tostarp pieņemtus vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā ir zināma, un amatu vai profesiju. Attiecībā uz juridiskām personām, vienībām vai struktūrām šāda informācija var ietvert nosaukumus, reģistrācijas vietu un datumu, reģistrācijas numuru un darījumdarbības vietu.
7. pants
Lai šajā lēmumā izklāstīto pasākumu ietekme būtu pēc iespējas lielāka, Savienība aicina trešās valstis pieņemt šajā lēmumā paredzētajiem pasākumiem līdzīgus ierobežojošus pasākumus.
8. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šis lēmums ir spēkā līdz 2015. gada 12. jūlijam.
Šo lēmumu pastāvīgi pārskata. Ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti, lēmumu attiecīgi atjauno vai groza.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) Padomes Lēmums 2011/423/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (OV L 188, 19.7.2011., 20. lpp.).
(2) Padomes Kopējā nostāja 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
PIELIKUMS
To fizisko vai juridisko personu, vienību vai struktūru saraksts, kas minētas 3. un 4. pantā
|
Vārds |
Identifikācijas informācija |
Pamatojums |
Sarakstā iekļaušanas datums |
1. |
Santino DENG (jeb Santino Deng Wol) |
Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Trešās kājnieku divīzijas komandieris |
Santino Deng ir komandieris Sudānas Tautas atbrīvošanas armijas Trešajai kājnieku divīzijai, kas piedalījās Bentiu atkārtotā sagrābšanā 2014. gada maijā. Tātad Santino Deng ir atbildīgs par Nolīguma par karadarbības pārtraukšanu pārkāpumu 23. janvārī. |
11.7.2014. |
2. |
Peter GADET (jeb Peter Gatdet Yaka; Peter Cadet; Peter Gadet Yak; Peter Gadet Yaak: Peter Gatdet Yaak; Peter Gatdet; Peter Gatdeet Yaka) |
Pret valdību noskaņoto Nuer bruņoto kaujinieku līderis. Dzimšanas vieta: Mayom County Unity State |
Peter Gadet vada pret valdību noskaņotus Nuer bruņotus kaujiniekus, kas 2014. gada 15.–17. aprīlī uzbruka Bentiu, pārkāpjot 23. janvāra Nolīgumu par karadarbības pārtraukšanu. Uzbrukumā tika nogalināts vairāk nekā 200 civiliedzīvotāju. Tādēļ Peter Gadet ir atbildīgs par pastāvīgu vardarbības uzkurināšanu, tādējādi kavējot politisko procesu Dienvidsudānā, un par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem. |
11.7.2014. |
11.7.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 203/106 |
PADOMES LĒMUMS 2014/450/KĀDP
(2014. gada 10. jūlijs)
par ierobežojošiem pasākumiem saistībā ar stāvokli Sudānā un ar ko atceļ Lēmumu 2011/423/KĀDP
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,
tā kā:
(1) |
Padome 2005. gada 30. maijā pieņēma Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (1). Ar Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP vienā juridiskā instrumentā ir integrēti ar Padomes Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP (2) noteiktie pasākumi, kā arī pasākumi, kas jāīsteno saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 1591 (2005). |
(2) |
Padome 2011. gada 18. jūlijā pieņēma Lēmumu 2011/423/KĀDP (3) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu. |
(3) |
Skaidrības labad ar Lēmumu 2011/423/KĀDP noteiktie ierobežojošie pasākumi, ciktāl tie attiecas uz Sudānu, būtu jānošķir un jāintegrē vienā juridiskā instrumentā. |
(4) |
Lēmums 2011/423/KĀDP tādēļ būtu jāatceļ, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
1. Dalībvalstu valstspiederīgajiem vai no dalībvalstu teritorijām, vai izmantojot to karoga kuģus vai gaisa kuģus, aizliegts veikt ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu, tostarp ieroču un munīcijas, militāro transportlīdzekļu un ekipējuma, paramilitāro spēku ekipējuma un rezerves daļu pārdošanu, piegādi vai nodošanu Sudānai vai to eksportu uz Sudānu, neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir vai nav dalībvalstu teritorijās.
2. Ir aizliegts arī:
a) |
tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai izmantošanai Sudānā sniegt tehnisku palīdzību, starpnieka pakalpojumus vai citus pakalpojumus, kas saistīti ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem vai ar šādu priekšmetu piegādi, ražošanu, tehnisko apkopi vai izmantošanu; |
b) |
tieši vai netieši jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, vienībai vai struktūrai Sudānā vai izmantošanai Sudānā piešķirt finansējumu vai finanšu palīdzību saistībā ar 1. punktā minētajiem priekšmetiem, tostarp, jo īpaši, piešķīrumus, aizdevumus un eksporta kredītu apdrošināšanu, kā arī apdrošināšanu vai pārapdrošināšanu jebkādai šādu priekšmetu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportēšanai vai ar tiem saistītai tehniskai palīdzībai, starpnieka pakalpojumiem vai citiem pakalpojumiem; |
c) |
apzināti un tīši piedalīties darbībās, kuru mērķis vai sekas ir apiet a) un b) apakšpunktā minētos pasākumus. |
2. pants
1. Lēmuma 1. pantu nepiemēro:
a) |
tāda militāra ekipējuma pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas nav paredzēts nonāvēšanai, bet kas paredzēts vienīgi humānai palīdzībai, cilvēktiesību uzraudzībai vai lietošanai aizsardzības nolūkā, vai ANO, Āfrikas Savienības (ĀS) un Eiropas Savienības īstenotām iestāžu darba uzlabošanas programmām, vai tādu materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts Eiropas Savienības, ANO un ĀS krīzes pārvarēšanas operācijām; |
b) |
lai pārdotu, piegādātu, nodotu vai eksportētu transportlīdzekļus, kas nav paredzēti militāriem mērķiem un kuri ir izgatavoti no ballistiskas aizsardzības materiāliem, vai kuros ir uzstādīti šādi materiāli, vienīgi nolūkā nodrošināt Sudānā Eiropas Savienības un tās dalībvalstu personāla vai ANO vai ĀS personāla aizsardzību; |
c) |
tehniskās palīdzības, starpnieku pakalpojumu un citu pakalpojumu sniegšanai, kas saistīti ar ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā; |
d) |
finansējuma un finansiālās palīdzības sniegšanai attiecībā uz ekipējumu vai programmām un darbībām, kas minēti a) apakšpunktā; |
e) |
tāda atmīnēšanas ekipējuma un materiālu pārdošanai, piegādei, nodošanai vai eksportam, kas paredzēts atmīnēšanas operācijām, |
ar noteikumu, ka šādas piegādes ir iepriekš apstiprinājusi attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde.
2. Lēmuma 1. pants neattiecas arī uz aizsargtērpiem, tostarp artilērijas jakām un militārām ķiverēm, ko ANO personāls, Eiropas Savienības vai tās dalībvalstu personāls, plašsaziņas līdzekļu pārstāvji, humānās palīdzības un attīstības darbinieki un ar to saistītais personāls uz laiku eksportē uz Sudānu tikai savai personiskajai lietošanai.
3. Dalībvalstis izvērtē katru šajā pantā noteikto piegāžu gadījumu atsevišķi, ņemot vērā visus kritērijus, kas norādīti Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (4). Dalībvalstis pieprasa atbilstīgu drošības kontroli attiecībā uz tādu atļauju ļaunprātīgu izmantošanu, kas piešķirtas saskaņā ar šo pantu, un pēc vajadzības paredz pasākumus ekipējuma nogādāšanai atpakaļ izcelsmes valstī.
3. pants
Saskaņā ar ANO DPR 1591 (2005) ierobežojošos pasākumus, kas izklāstīti šā lēmuma 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā, piemēro tām personām, kas kavē miera procesu, rada draudus stabilitātei Dārfūrā un reģionā, pārkāpj starptautiskos tiesību aktus cilvēktiesību jomā vai veic citus nežēlīgus noziegumus, pārkāpj ieroču embargo un/vai ir atbildīgas par uzbrūkošiem militāriem pārlidojumiem Dārfūras reģionā un pāri tam, un ko nosaukusi Komiteja, kura izveidota ar ANO DPR 1591 (2005) 3. punktu (“Sankciju komiteja”).
Attiecīgās personas ir uzskaitītas šā lēmuma pielikumā.
4. pants
1. Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu, ka to teritorijās iebrauc vai to teritorijas šķērso personas, kas minētas 3. pantā.
2. Šā panta 1. punkts neuzliek nevienai dalībvalstij saistības liegt saviem valstspiederīgajiem iebraukt tās teritorijā.
3. Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja Sankciju komiteja konstatē, ka šis ceļojums notiek humānu iemeslu dēļ, tostarp reliģiska pienākuma dēļ, vai ja sankciju komiteja secina, ka šis izņēmums sekmētu attiecīgo ANO DPR mērķu sasniegšanu, veicinot mieru un stabilitāti Sudānā un reģionā.
4. Ja, ievērojot 3. punktu, kāda dalībvalsts ļauj tās teritorijā iebraukt vai to šķērsot Sankciju komitejas norādītajām personām, atļauja dod tiesības sasniegt tikai to mērķi, kam atļauja piešķirta, un to var izmantot tikai personas, uz kurām tā attiecas.
5. pants
1. Iesaldē visus līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus, kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē personas, kuras minētas 3. pantā, vai kas pieder vai ko tieši vai netieši kontrolē šīs personas vai jebkuras personas, kuras rīkojas viņu vārdā vai viņu vadībā, kas norādīti pielikumā.
2. Līdzekļi, finanšu aktīvi un saimnieciskie resursi nav tieši vai netieši pieejami šādām personām vai vienībām, un tās no tiem negūst labumu.
3. Izņēmumi pieļaujami attiecībā uz līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem, ja:
a) |
tie nepieciešami, lai segtu pamatizdevumus, tostarp maksājumus par pārtikas produktiem, īri vai hipotēku, zālēm un ārstniecisko palīdzību, nodokļu, apdrošināšanas prēmiju un komunālo pakalpojumu maksājumus; |
b) |
tie paredzēti vienīgi saprātīgai samaksai par kvalificētu darbu un atlīdzībai par izdevumiem, kas saistīti ar juridiskiem pakalpojumiem; |
c) |
tie paredzēti vienīgi nodevu maksājumiem vai pakalpojumu maksājumiem par iesaldēto līdzekļu, citu finanšu aktīvu vai saimniecisko resursu pastāvīgu turēšanu un saglabāšanu atbilstīgi attiecīgās valsts tiesību aktiem, pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts nosūtījusi Sankciju komitejai paziņojumu par nodomu vajadzības gadījumā atļaut pieeju šādiem līdzekļiem, citiem finanšu aktīviem un saimnieciskajiem resursiem un, ja Sankciju komiteja divu darba dienu laikā pēc šāda paziņojuma nav pieņēmusi pretēju lēmumu; |
d) |
tie nepieciešami ārkārtas izdevumiem pēc tam, kad attiecīgā dalībvalsts ir nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai un minētā komiteja tos ir apstiprinājusi; |
e) |
uz tiem attiecas tiesisks, administratīvs vai arbitrāžas noteikts apgrūtinājums vai spriedums; tādā gadījumā šos līdzekļus, citus finanšu aktīvus un saimnieciskos resursus var izmantot, lai apmierinātu šādu apgrūtinājumu vai spriedumu, ja vien apgrūtinājums vai spriedums stājies spēkā pirms ANO DPR 1591 (2005) pieņemšanas dienas, ja tas nav par labu šajā pantā minētai personai vai vienībai un ja attiecīgā dalībvalsts par to nosūtījusi paziņojumu Sankciju komitejai. |
4. Šā panta 2. punktu nepiemēro iesaldētu kontu papildinājumiem:
a) |
procentiem vai citiem ieņēmumiem no minētajiem kontiem; vai |
b) |
maksājumiem, kas nokārtojami saskaņā ar līgumiem, nolīgumiem un saistībām, kuras noslēdza vai radās līdz dienai, kad uz minētajiem kontiem attiecināja ierobežojošus pasākumus, |
ar noteikumu, ka visiem šādiem procentiem, citiem ienākumiem un maksājumiem turpina piemērot 1. punktu.
6. pants
Padome sagatavo sarakstu, kas sniegts pielikumā, un īsteno jebkuras tā izmaiņas, pamatojoties uz Sankciju komitejas noteikto.
7. pants
1. Ja ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja sarakstā iekļauj personu vai vienību, Padome šādu personu vai vienību iekļauj pielikumā. Padome savu lēmumu, tostarp pamatojumu iekļaušanai sarakstā, paziņo attiecīgajai personai vai vienībai tieši, ja adrese ir zināma, vai publicējot paziņojumu, dodot šādai personai vai vienībai iespēju paust savus apsvērumus.
2. Ja ir iesniegti apsvērumi vai ja ir iesniegti jauni, būtiski pierādījumi, Padome pārskata savu lēmumu un par to informē attiecīgo personu vai vienību.
8. pants
1. Pielikumā ir ietverts ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegtais pamatojums personu un vienību iekļaušanai sarakstā.
2. Pielikumā arī iekļauj, ja iespējams, ANO Drošības padomes vai Sankciju komitejas sniegto informāciju, kas nepieciešama, lai identificētu attiecīgās personas vai vienības. Attiecībā uz personām šāda informācija var ietvert vārdus, tostarp pieņemtus vārdus, dzimšanas datumu un vietu, valstspiederību, pases un personas apliecības numuru, dzimumu, adresi, ja tā ir zināma, kā arī amatu vai profesiju. Attiecībā uz vienībām tāda informācija var būt nosaukumi, reģistrācijas vieta un datums, reģistrācijas numurs un uzņēmējdarbības veikšanas vieta. Pielikumā ietver arī datumu, kad ANO Drošības padome vai Sankciju komiteja veikusi iekļaušanu.
9. pants
Lēmuma 1. pantā minētos pasākumus regulāri pārskata vismaz reizi 12 mēnešos. Šos pasākumus atceļ, ja Padome uzskata, ka to mērķi ir sasniegti.
10. pants
Ar šo atceļ Lēmumu 2011/423/KĀDP.
11. pants
Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2014. gada 10. jūlijā
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
S. GOZI
(1) Padomes Kopējā nostāja 2005/411/KĀDP (2005. gada 30. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu, un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2004/31/KĀDP (OV L 139, 2.6.2005., 25. lpp.).
(2) Padomes Kopējā nostāja 2004/31/KĀDP (2004. gada 9. janvāris) par embargo uzlikšanu ieročiem, munīcijai un militārajam aprīkojumam Sudānā (OV L 6, 10.1.2004., 55. lpp.).
(3) Padomes Lēmums 2011/423/KĀDP (2011. gada 18. jūlijs) par ierobežojošiem pasākumiem pret Sudānu un Dienvidsudānu un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2005/411/KĀDP (OV L 188, 19.7.2011., 20. lpp.).
(4) Padomes Kopējā nostājā 2008/944/KĀDP (2008. gada 8. decembris), ar ko izveido kopīgus noteikumus, kas reglamentē militāru tehnoloģiju un ekipējuma eksporta kontroli (OV L 335, 13.12.2008., 99. lpp.).
PIELIKUMS
TO PERSONU UN VIENĪBU SARAKSTS, KAS MINĒTAS 4. UN 5. PANTĀ
1. |
Uzvārds : ELHASSANVārds(-i) : Gaffar Mohammed Pieņemts vārds : Gaffar Mohmed Elhassan Dzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1952. gada 24. jūnijs. Dzīvo: El Waha, Omdurman, Sudānā. Pase/identifikācijas informācija/statuss : Pensionējies no Sudānas armijas. Bijušās militārpersonas apliecība Nr.: 4302. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Sudānas bruņoto spēku ģenerālmajors un Rietumu militārā reģiona komandieris. Ekspertu grupa ziņo par to, ka ģenerālmajors Gaffar Mohammed ELHASSAN bija viņiem paziņojis, ka, kamēr viņš ir bijis Rietumu militārā reģiona komandieris, viņš ir tieši operatīvi vadījis visus Sudānas bruņoto spēku elementus Dārfūrā (galvenokārt taktiskā vadība). Elhassan Rietumu militārā reģiona komandiera amatā bija no 2004. gada novembra (aptuveni) līdz 2006. gada sākumam. Ekspertu grupas rīcībā ir informācija, ka Elhassan bija atbildīgs par ANO DPR 1591 7. punkta pārkāpumiem un, izmantojot savu statusu, viņš pieprasīja (no Hartūmas) un deva pilnvarojumu (kopš 2005. gada 29. marta) pārvietot militāro ekipējumu uz Dārfūru bez iepriekšēja ar Rezolūciju 1591 izveidotās komitejas apstiprinājuma. Pats Elhassan ekspertu grupai atzina, ka laikā no 2005. gada 29. marta līdz 2005. gada decembrim no citām Sudānas daļām uz Dārfūru ir pārvietoti gaisa kuģi, gaisa kuģu dzinēji un cits militārais ekipējums. Tā, piemēram, viņš informēja ekspertu grupu par to, ka laikā no 2005. gada 18. līdz 21. septembrim Dārfūrā neatļauti tika ievesti divi Mi-24 triecienhelikopteri. Tāpat ir pamatots iemesls uzskatīt, ka Elhassan kā Rietumu militārā reģiona komandieris bija tieši atbildīgs par to, ka tika dota atļauja veikt militārus gaisa uzbrukumus teritorijai ap Abu Hamra2005. gada 23. un 24. jūlijā un Jebel Moon apgabalā Rietumdārfūrā 2005. gada 19. novembrī. Abās operācijās bija izmantoti Mi-24 triecienhelikopteri, kas saskaņā ar ziņojumiem abos gadījumos esot atklājuši uguni. Ekspertu grupa ziņo, ka Elhassan grupai ir norādījis, ka viņš, pildot Rietumu militārā reģiona komandiera pienākumus, pats ir apstiprinājis prasības nodrošināt gaisa spēku atbalstu un citas gaisa spēku operācijas. (Skatīt ekspertu grupas ziņojuma S/2006/65 266.–269. punktu.) Ar šādām darbībām ģenerālmajors Gaffar Mohammed Elhassan ir pārkāpis attiecīgos ANO DPR 1591(2005) noteikumus un tādēļ atbilst kritērijiem, lai komiteja varētu viņam piemērot sankcijas. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
2. |
Uzvārds : ALNSIEMVārds(-i) : Musa Hilal AbdallaPieņemts vārds : Sheikh Musa Hilal; Abd Allah; Abdallah; AlNasim; Al Nasim; AlNaseem; Al Naseem; AlNasseem; Al NasseemDzimšanas datums/dzimšanas vieta /valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1.1.1964. vai 1959. Dzimšanas vieta: Kutum. Dzīvo: Kabkabiya un Kutum pilsēta, Ziemeļdārfūra; un ir dzīvojis Hartūmā. Pase/identifikācijas informācija/statuss : Diplomātiskā pase Nr.: D014433, izdota 2013. gada 21. februārī; derīguma termiņš: 2015. gada 21. februāris. Valstspiederības apliecība Nr.: A0680623. Sudānas Valsts asamblejas loceklis. Sudānas prezidents viņu 2008. gadā iecēla par Federālo lietu ministrijas īpašo padomdevēju. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Ziemeļdārfūras Jalul cilts galvenais vecākais. Human Rights Watch ziņojumā ir minēts, ka viņu rīcībā ir 2004. gada 13. februārī datēta Ziemeļdārfūras vietējās valdības biroja dienesta vēstule, kurā “apvidū esošajām drošības vienībām” tiek dots rīkojums “atļaut modžahediem un brīvprātīgajiem Sheikh Musa Hilal vadībā doties uz [Ziemeļdārfūras] apgabaliem un nodrošināt savas vitālās vajadzības”. 2005. gada 28. septembrī 400 arābu kaujinieku Rietumdārfūrā uzbruka Aro Sharrow (tostarp iekšzemē pārvietotu personu nometnei), Acho un Gozmena ciematiem. Mēs arī uzskatām, ka Musa Hilal piedalījās Aro Sharrow iekšzemē pārvietotu personu nometnei – viņa dēlu nogalināja Sudānas Atbrīvošanas armijas uzbrukumā Shareia, tāpēc viņš bija iesaistīts personīgā asinsatriebībā. Ir pamatots iemesls uzskatīt, ka viņam kā cilts galvenajam vecākajam ir tieša atbildība par šīm darbībām un viņš ir atbildīgs par starptautisko humanitāro tiesību un cilvēktiesību noteikumu pārkāpšanu un citām zvērībām. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
3. |
Uzvārds : SHARIFVārds(-i) : Adam YacubPieņemts vārds : Adam Yacub Shant; Adam YacoubDzimšanas datums/dzimšanas vieta/valstspiederība/zīvesvieta : Dzimšanas datums: aptuveni 1976. gads. Pase/identifikācijas informācija/statuss : saskaņā ar pieejamo informāciju miris 2012. gada 7. jūnijā. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Sudānas Atbrīvošanas armijas komandieris. Adam Yacub Shant pakļautībā esošie Sudānas Atbrīvošanas armijas kareivji pārkāpa karadarbības pārtraukšanas nolīgumu, 2005. gada 23. jūlijā Ziemeļdārfūrā pie Abu Hamra uzbrūkot Sudānas valdības militāro spēku kontingentam, kas pavadīja kravas transportlīdzekļu konvoju, un nonāvējot trīs kareivjus. Pēc uzbrukuma tika nolaupīti valdības kaujas ieroči un munīcija. Ekspertu grupas rīcībā ir informācija, ar ko apliecina, ka Sudānas Atbrīvošanas armijas kareivju uzbrukums ir acīmredzami organizēts, līdz ar to tas bija rūpīgi plānots. Tādēļ saskaņā ar ekspertu grupas secinājumiem ir pamatoti uzskatīt, ka Shant, kas ir apstiprināts Sudānas Atbrīvošanas armijas komandieris apgabalā, ir zinājis par uzbrukumu un ir to apstiprinājis/vai licis to veikt. Tādēļ viņš ir tieši atbildīgs par uzbrukumu un atbilst sarakstā iekļaušanas kritērijiem. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |
4. |
Uzvārds : MayuVārds(-i) : Jibril Abdulkarim IbrahimPieņemts vārds : General Gibril Abdul Kareem Barey; “Tek”; Gabril Abdul Kareem Badri Dzimšanas datums/zimšanas vieta/valstspiederība/dzīvesvieta : Dzimšanas datums: 1967. gada 1. janvāris. Dzimšanas vieta: Nīlas apgabals, El-Fasher, El-Fasher, Ziemeļdārfūra. Valstspiederība: no dzimšanas sudānietis. Dzīvo: Tine, Sudānā pie robežas ar Čadu. Pase/identifikācijas informācija /statuss : Valsts identifikācijas numurs: 192-3238459-9. Valstspiederības apliecība, iegūta no dzimšanas: Nr. 302581. Sarakstā iekļaušanas iemesls/pamatojums : Valsts reformu un attīstības kustības komandieris. Mayu ir atbildīgs par 2005. gada oktobrī veikto Āfrikas Savienības misijas Dārfūras reģionā Sudānā (AMIS) personāla nolaupīšanu. Mayu ar draudiem atklāti cenšas kavēt AMIS darbu; viņš, piemēram, 2005. gada novembrī Jebel Moon apgabalā ir draudējis notriekt Āfrikas Savienības (ĀS) helikopterus. Ar šādām darbībām Mayu ir acīmredzami pārkāpis ANO DPR 1591 (2005), radot draudus stabilitātei Dārfūrā, un atbilst kritērijiem, lai komiteja varētu viņam piemērot sankcijas. Datums, kad iekļauts ANO sarakstā : 2006. gada 25. aprīlis. |