10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/5

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 745/2014

(2014. gada 9. jūlijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 9. jūlijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	53,5
	MK	67,1
	TR	88,1
	XS	47,9
	ZZ	64,2
0707 00 05	AL	74,4
	MK	31,3
	TR	76,3
	ZZ	60,7
0709 93 10	TR	98,0
0709 93 10	ZZ	98,0
0805 50 10	AR	119,5
	TR	77,0
	UY	116,7
	ZA	125,3
	ZZ	109,6
0808 10 80	AR	121,1
	BR	94,8
	CL	102,6
	NZ	130,2
	ZA	132,8
	ZZ	116,3
0808 30 90	AR	70,8
	CL	99,9
	NZ	184,8
	ZA	91,8
	ZZ	111,8
0809 10 00	BA	112,1
	MK	85,8
	TR	241,7
	XS	59,5
	ZZ	124,8
0809 29 00	TR	239,9
0809 29 00	ZZ	239,9
0809 30	MK	63,3
	TR	141,7
	ZA	249,3
	ZZ	151,4
0809 40 05	BA	71,0
0809 40 05	ZZ	71,0

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/9

KOMISIJAS DIREKTĪVA 2014/88/ES

(2014. gada 9. jūlijs)

par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm avārijās radušos zaudējumu aprēķināšanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Direktīvu 2004/49/EK par drošību Kopienas dzelzceļos un par Padomes Direktīvas 95/18/EK par dzelzceļa pārvadājumu uzņēmumu licencēšanu un Direktīvas 2001/14/EK par dzelzceļa infrastruktūras jaudas sadali un maksas iekasēšanu par dzelzceļa infrastruktūras izmantošanu un drošības sertifikāciju grozījumiem (Dzelzceļu drošības direktīva) (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvas 2004/49/EK 5. panta 1. punktu dalībvalstīm ir jāvāc informācija par kopīgajiem drošības indikatoriem, lai atvieglotu novērtējumu par to, vai ir sasniegti kopīgie drošības mērķi, un jānodrošina dzelzceļa drošības vispārīgās pilnveides uzraudzība. Saskaņā ar direktīvas 7. panta 3. punktu kopīgajiem drošības mērķiem būtu jānosaka drošības līmeņi, kas izteikti sabiedrības riska faktoru pieņemamās bīstamības kritērijos. Kopīgie drošības indikatori galvenokārt būtu jāizmanto drošības noteikšanai un kopīgo drošības mērķu ekonomiskās ietekmes novērtēšanai. Tāpēc no indikatoriem, kas raksturo dzelzceļa avāriju radītās izmaksas, jāpāriet uz indikatoriem, kas raksturo nelaimes gadījumu ekonomisko ietekmi uz sabiedrību.

(2)	Drošības raksturlielumu paaugstināšanās novērtēšana naudas izteiksmē būtu jāsaista ar ierobežotajiem sabiedriskās kārtības pasākumu budžeta resursiem. Tāpēc par prioritāti būtu jāizvirza iniciatīvas, kas nodrošina piešķirto resursu efektīvu izmantošanu.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 881/2004 (2) 9. pantu Eiropas Dzelzceļa aģentūrai (“Aģentūra”) uzdots izveidot tīklu, kurā iesaistītas valstu iestādes, kas atbild par drošību (kā definēts Direktīvas 2004/49/EK 3. pantā), un valstu struktūras, kas atbild par izmeklēšanu, lai definētu Direktīvas 2004/49/EK I pielikumā uzskaitīto kopīgo drošības indikatoru saturu. Aģentūra sniedza ieteikumu par minētās direktīvas I pielikuma pārskatīšanu 2013. gada 10. decembrī (ERA-REC-08-2013).

(4)	Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Direktīvas 2004/49/EK I pielikums.

(5)	Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar Direktīvas 2004/49/EK 27. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvas 2004/49/EK I pielikumu aizstāj ar šās direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

1. Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2015. gada 30. jūlijam. Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2. Dalībvalstis Komisijai dara zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. Pienākums transponēt un īstenot šo direktīvu neattiecas uz Kipras Republiku un Maltas Republiku, kamēr to teritorijā nav izveidota dzelzceļu sistēma.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 9. jūlijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 164, 30.4.2004., 44. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 881/2004 par Eiropas Dzelzceļa aģentūras izveidošanu (Aģentūras regula) (OV L 164, 30.4.2004., 1. lpp.).

PIELIKUMS

“

I PIELIKUMS

Kopīgie drošības indikatori

Kopīgos drošības indikatorus katru gadu paziņo drošības iestādes, kas definētas 3. panta g) punktā.

Indikatori, kas attiecas uz 2. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ja tos iesniedz, ir jānorāda atsevišķi.

Ja pēc pārskata iesniegšanas atklājas jauni fakti vai tiek konstatētas kļūdas, indikatorus par attiecīgo gadu drošības iestāde groza vai labo pie pirmās izdevības, bet ne vēlāk kā nākamajā gada pārskatā.

Vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes nelaimes gadījumos radušos ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai ir noteiktas šā pielikuma papildinājumā.

1. Ar avārijām saistītie indikatori

1.1.

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) nozīmīgu avāriju skaits, tās iedalot šādi:

—	vilciena sadursme ar dzelzceļa ritekli,

—	vilciena sadursme ar šķēršļiem būvju tuvinājuma gabarītā,

—	vilciena nobraukšana no sliedēm,

—	avārija uz pārbrauktuves, arī nelaimes gadījums uz pārbrauktuves, kurā iesaistīti gājēji, un vēl sīkāks sadalījums ar piecu veidu pārbrauktuvēm, kas definētas 6.2. punktā,

—	nelaimes gadījums ar personām, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs, izņemot pašnāvības un pašnāvības mēģinājumus,

—	ritošā sastāva ugunsgrēks,

—

cita.

Par katru nozīmīgu avāriju jāziņo pēc sākotnējās avārijas veida, arī tad, ja sekundārās avārijas sekas ir smagākas, piemēram, ugunsgrēks pēc vilciena nobraukšanas no sliedēm.

1.2.

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) personu skaits, kas guvušas smagus miesas bojājumus vai gājušas bojā, pa nelaimes gadījumu veidiem, tās iedalot šādi:

—	pasažieris (arī uz kopējo pasažierkilometru skaitu un pasažieru vilcienkilometriem),

—	darbinieks vai darbuzņēmējs,

—	pārbrauktuves lietotājs,

—	piekļuves noteikumu pārkāpējs,

—	cita persona uz perona,

—	cita persona, kas nav uz perona.

2. Ar bīstamām kravām saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) tādu avāriju skaits, kas saistītas ar bīstamu kravu pārvadājumiem pa dzelzceļu, tās iedalot šādi:

—	avārija, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa riteklis ar bīstamu kravu, kā definēts pielikuma papildinājumā,

—	tādu avāriju skaits, kurās notikušas bīstamas kravas noplūdes.

3. Ar pašnāvībām saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) pašnāvību un pašnāvības mēģinājumu skaits.

4. Ar avāriju prekursoriem saistītie indikatori

Kopējais un relatīvais (uz vilcienkilometriem) avāriju prekursoru skaits, tos iedalot šādi:

—	sliedes lūzums,

—	sliežu izlocīšanās un citāda sliežu nobīde,

—	bīstama signalizācijas atteice,

—	pabraukšana garām aizliedzošajam signālam bīstamā vietā,

—	pabraukšana garām aizliedzošajam signālam, nepabraucot garām bīstamai vietai,

—	riteņa lūzums ritošā sastāva ekspluatācijas laikā,

—	riteņa ass lūzums ritošā sastāva ekspluatācijas laikā.

Jāsniedz ziņas par visiem prekursoriem, arī par tiem, kas nebeidzas ar nozīmīgu avāriju. (Par prekursoru, kas beidzas ar nozīmīgu avāriju, jāsniedz ziņas sadaļā par indikatoriem, kas saistīti ar prekursoriem; par prekursoru, kas nebeidzas ar nozīmīgu avāriju, jāsniedz ziņas tikai sadaļā par indikatoriem, kas saistīti ar prekursoriem.)

5. Indikatori nozīmīgu avāriju ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai

Kopējā un relatīvā (uz vilcienkilometriem) summa EUR:

—	bojāgājušo un smagi ievainoto skaits, kas reizināts ar nozīmīgu avāriju novēršanas izmaksām (Value of Preventing a Casualty, VPC),

—	videi nodarītā kaitējuma izmaksas,

—	ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas,

—	satiksmes kavējumu izmaksas nelaimes gadījumu dēļ.

Drošības iestādes sniedz pārskatu par nozīmīgo avāriju ekonomisko ietekmi.

VPC ir summa, ko sabiedrība saista ar nozīmīgu avāriju novēršanas izmaksām, un kā tādu to avārijā iesaistītās puses neizmanto kompensāciju noteikšanai.

6. Indikatori, kas attiecas uz infrastruktūras tehnisko drošību un tās ieviešanu

6.1.

To sliežu ceļu daļa procentos, kuros darbojas vilcienu aizsardzības sistēmas (TPS), un to vilcienkilometru daļa procentos, kuros izmanto borta TPS, ja šīs sistēmas nodrošina:

—	brīdināšanu,

—	brīdināšanu un automātisku bremzēšanu,

—	brīdināšanu un automātisku bremzēšanu un diskrēto ātruma uzraudzību,

—	brīdināšanu un automātisku bremzēšanu un nepārtraukto ātruma uzraudzību.

6.2.

Pārbrauktuvju skaits (kopējais, uz līnijkilometru un sliežu ceļa kilometru) pa šādiem pieciem to veidiem:

a)	pasīva dzelzceļa pārbrauktuve;

aktīva dzelzceļa pārbrauktuve:

manuāla;

ii)	ar automātisku lietotāja puses brīdināšanu;

iii)	ar automātisku lietotāja puses aizsardzību;

iv)	ar dzelzceļa puses aizsardzību.

Papildinājums

Vienotas kopīgo drošības indikatoru definīcijas un vienotas metodes avārijās radušos ekonomisko zaudējumu aprēķināšanai

1. Ar avārijām saistītie indikatori

1.1. “Nozīmīga avārija” ir jebkurš nelaimes gadījums, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa riteklis kustībā un kura rezultātā vismaz viena persona ir gājusi bojā vai guvusi smagus miesas bojājumus vai kura rezultātā radīts nopietns kaitējums ritošajam sastāvam, sliežu ceļiem, citām iekārtām vai videi vai radušies būtiski satiksmes traucējumi, neskaitot nelaimes gadījumus darbnīcās, noliktavās un depo.

1.2. “Nopietns kaitējums ritošajam sastāvam, sliežu ceļiem, citām iekārtām vai videi” ir EUR 150 000 vai lielāki zaudējumi.

1.3. “Būtiski satiksmes traucējumi” ir gadījumi, kad vilcienu kustība pa galveno sliežu ceļu ir apturēta sešas stundas vai ilgāk.

1.4. “Vilciens” ir viens vai vairāki dzelzceļa ritekļi, ko velk viena vai vairākas lokomotīves vai motorvagoni vai viens atsevišķs motorvagons, kas brauc ar savu numuru vai īpašu apzīmējumu no noteikta maršruta sākumpunkta līdz noteiktam galapunktam, ieskaitot rezerves lokomotīvi, t. i., lokomotīvi, kas veic ceļu viena pati.

1.5. “Vilciena sadursme ar dzelzceļa ritekli” ir viena vilciena daļas sadursme ar cita vilciena vai ritekļa, vai manevru veicošā ritošā sastāva daļu frontāli, no aizmugures vai no sāniem.

1.6. “Vilciena sadursme ar šķērsli būvju tuvinājuma gabarītā” ir sadursme starp vilciena daļu un objektiem, kas nostiprināti vai īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļa vai tā tuvumā (izņemot uz pārbrauktuvēm, ja tur tie nokrituši šķērsojošam transportlīdzeklim vai lietotājam), ieskaitot sadursmi ar kontakttīklu.

1.7. “Vilciena nobraukšana no sliedēm” ir katrs gadījums, kad vismaz viens vilciena ritenis nobrauc no sliedēm.

1.8. “Avārija uz pārbrauktuves” ir tāds nelaimes gadījums uz pārbrauktuves, kurā iesaistīts vismaz viens dzelzceļa riteklis un viens vai vairāki pārbrauktuvi šķērsojoši transportlīdzekļi, citi pārbrauktuves lietotāji, piemēram, gājēji, vai citi objekti, kas īslaicīgi atrodas uz sliežu ceļiem vai to tuvumā, ja tur tos pazaudējis transportlīdzeklis vai lietotājs, kas šķērso šo pārbrauktuvi.

1.9. “Nelaimes gadījums ar personām, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs” ir tāds nelaimes gadījums, kurā vienu vai vairākus cilvēkus notriec dzelzceļa riteklis, tam piestiprināts vai no tā atdalījies priekšmets; šajā kategorijā ietver arī cilvēkus, kas izkrīt no dzelzceļa ritekļiem, kā arī cilvēkus, kuri nokrīt vai kurus notriec nenostiprināti priekšmeti, tiem atrodoties riteklī.

1.10. “Ritošā sastāva ugunsgrēks” ir ugunsgrēks vai sprādziens dzelzceļa riteklī (arī tā kravā), kas izceļas tā kustības laikā no izbraukšanas stacijas līdz galastacijai, ieskaitot stāvēšanas laiku izbraukšanas stacijā, galastacijā vai starpstacijās, kā arī ritošā sastāva šķirošanas darbību laikā.

1.11. “Cita (avārija)” ir jebkurš nelaimes gadījums, kas nav vilciena sadursme ar dzelzceļa ritekli, vilciena sadursme ar šķērsli būvju tuvinājuma gabarītā, vilciena nobraukšana no sliedēm, avārija uz pārbrauktuves, nelaimes gadījums ar personām, kurā iesaistīts kustībā esošs ritošais sastāvs, vai ritošā sastāva ugunsgrēks.

1.12. “Pasažieris” ir jebkura persona, izņemot vilciena apkalpes locekļus, kas veic braucienu pa dzelzceļu, ieskaitot pasažieri, kas cenšas iekāpt braucošā vilcienā vai no tā izkāpt – tikai nelaimes gadījumu statistikā.

1.13. “Darbinieks vai darbuzņēmējs” ir jebkura persona, kuras nodarbinātība ir saistīta ar dzelzceļu un kas strādā nelaimes gadījuma laikā, ieskaitot darbuzņēmēju personālu, pašnodarbinātos līgumslēdzējus, vilciena apkalpes locekļus un personas, kas apkalpo ritošo sastāvu un infrastruktūras iekārtas.

1.14. “Pārbrauktuves lietotājs” ir jebkura persona, kura izmanto pārbrauktuvi dzelzceļa līnijas šķērsošanai ar jebkādu transporta līdzekli vai kājām.

1.15. “Piekļuves noteikumu pārkāpējs” ir jebkura persona, kura atrodas dzelzceļa teritorijā vietās, kurās tai atrasties ir aizliegts, izņemot pārbrauktuves lietotāju.

1.16. “Cita persona pie perona” ir jebkura persona uz dzelzceļa perona, kas nav definēta kā “pasažieris”, “darbinieks vai darbuzņēmējs”, “pārbrauktuves lietotājs”, “cita persona, kas nav uz perona” vai “piekļuves noteikumu pārkāpējs”.

1.17. “Cita persona, kas nav uz perona” ir jebkura persona, kas nav uz dzelzceļa perona, kura nav definēta kā “pasažieris”, “darbinieks vai darbuzņēmējs”, “pārbrauktuves lietotājs”, “cita persona uz perona” vai “piekļuves noteikumu pārkāpējs”.

1.18. “Nāves gadījums (bojāgājušais)” ir jebkura persona, kas uzreiz gājusi bojā nelaimes gadījumā vai tā rezultātā mirusi 30 dienu laikā pēc tā, izņemot pašnāvniekus.

1.19. “Miesas bojājumi (smagus miesas bojājumus guvusi persona)” ir jebkura persona, kas guvusi miesas bojājumus un nelaimes gadījuma rezultātā hospitalizēta ilgāk nekā 24 stundas, izņemot pašnāvību mēģinājumus.

2. Ar bīstamām kravām saistītie indikatori

2.1. “Ar bīstamu kravu pārvadājumiem saistīta avārija” ir jebkura avārija vai incidents, kas jāpaziņo saskaņā ar RID (1)/ADR 1.8.5. iedaļu.

2.2. “Bīstamās kravas” ir vielas un priekšmeti, kuru pārvadājumi saskaņā ar RID ir aizliegti vai kurus pārvadāt ir atļauts, tikai ievērojot RID paredzētos noteikumus.

3. Ar pašnāvībām saistītie indikatori

3.1. “Pašnāvība” ir personas apzināta rīcība ar nodomu radīt sev miesas bojājumus, kuru rezultātā iestājas nāve, un kuru kā tādu reģistrē un klasificē kompetentā valsts iestāde.

3.2. “Pašnāvības mēģinājums” ir rīcība ar nodomu savainot sevi, kuras rezultātā rodas smagi miesas bojājumi.

4. Ar avāriju prekursoriem saistītie indikatori

4.1. “Sliedes lūzums” ir sliede, kas sadalījusies vismaz divos gabalos, vai sliede, no kuras atdalījies metāla gabals, kas velšanās virsmā radījis defektu vairāk nekā 50 mm garumā un 10 mm dziļumā.

4.2. “Sliežu izlocīšanās vai citāda sliežu nobīde” ir defekts, kas saistīts ar sliežu ceļa nepārtrauktību un ģeometriju, kuru dēļ sliežu ceļš ir jāslēdz vai nekavējoties jāsamazina atļautais kustības ātrums.

4.3. “Bīstama signalizācijas atteice” ir signalizācijas sistēmas tehniska atteice (infrastruktūrai vai ritošajam sastāvam), kuras rezultātā signalizācijas informācija nav tik ierobežojoša, cik vajadzīgs.

4.4. “Garāmbraukšana signālam, pabraucot garām bīstamai vietai” ir visi gadījumi, kad vilciena jebkura daļa veic neatļautu kustību un pabrauc garām bīstamai vietai.

4.5. “Garāmbraukšana signālam, nepabraucot garām bīstamai vietai” ir visi gadījumi, kad vilciena jebkura daļa veic neatļautu kustību, bet nepabrauc garām bīstamajai vietai.

Neatļauta kustība, kas minēta 4.4. un 4.5. punktā, ir pabraukšana garām:

—	iedegtam aizliedzošam gaismas signālam vai semaforam, kas uzstādīts sliežu ceļa malā, vai rīkojuma apstāties (STOP) ignorēšana gadījumos, kad nedarbojas vilciena aizsardzības sistēma (Train Protection system, TPS),

—	pēc TPS izdotas drošas kustības atļaujas beigām,

—	vietai, kas paziņota ar noteikumos paredzētu mutvārdu vai rakstveida atļauju,

—	mazā luksofora apstāšanās signāliem (izņemot strupceļa prizmas) vai neautomātiski ieslēdzamiem signāliem.

Par bīstamas garāmbraukšanas gadījumiem neuzskata gadījumus, kad aizliedzošam signālam pabrauc garām riteklis, kas nav piekabināts pie vilces vienības vai kas patvaļīgi atkabinājies un ripo bez vadītāja. Par tādiem neuzskata arī gadījumus, kad dažādu iemeslu dēļ laikus nav ieslēgts aizliedzošais signāls, tāpēc vadītājam nav iespējas apturēt vilcienu pirms signāla.

Drošības iestādes var atsevišķi ziņot par šiem četriem neatļautas kustības rādītājiem, kas uzskaitīti šā punkta ievilkumos, un norāda vismaz apvienoto indikatoru ar datiem par visiem šiem četriem rādītājiem kopā.

4.6. “Riteņa lūzums ekspluatācijā esošā ritošajā sastāvā” ir lūzums, kas ietekmē riteni un rada avārijas risku, nobraukšanu no sliedēm vai sadursmi).

4.7. “Riteņa ass lūzums ekspluatācijā esošā ritošajā sastāvā” ir lūzums, kas ietekmē asi un rada avārijas risku (nobraukšanu no sliedēm vai sadursmi).

5. Indikatori avāriju ekonomiskās ietekmes aprēķināšanai

5.1. Nozīmīgu avāriju novēršanas izmaksas (Value of Preventing a Casualty, VPC) sastāv no:

1)	drošības vērtības per se, t. i., gatavības maksāt (Willingness to Pay, WTP) vērtībām, kas noteikta preferenču izpētē dalībvalstī, kurai tās piemēro;

tiešām un netiešām ekonomiskajām izmaksām, kas noteiktas attiecīgajā dalībvalstī un kas sastāv no:

—	medicīnas un rehabilitācijas izmaksām,

—	tiesāšanās izmaksām, policijas izmaksām, privātās izmeklēšanas izmaksām, avārijas dienestu un apdrošināšanas administratīvajām izmaksām,

—	zaudējumiem ražošanai, t. i., preču un pakalpojumu sabiedriskā vērtība, kuru varētu saražot cietusī persona, ja nelaimes gadījums nebūtu noticis.

Aprēķinot cietušo izmaksas, atsevišķi izskata nāves gadījumus un smagas traumas (atšķirīgi VPC par nāves gadījumiem un smagām traumām).

5.2. Vienoti principi drošības vērtības per se un tiešo/netiešo ekonomisko izmaksu noteikšanai.

Drošības vērtības per se novērtējums tam, vai pieejamie aprēķini ir piemēroti, pamatojas uz šādiem apsvērumiem:

—	aprēķiniem jābūt saistītiem ar nāves gadījumu riska samazināšanas novērtējuma sistēmu transporta nozarē, un jāievēro gatavības maksāt (WTP) pieeja saskaņā ar noteiktajām preferenču metodēm,

—	respondentu izlasei, kuru izmanto vērtību noteikšanai, jābūt reprezentatīvai attiecīgajai populācijai. Tas nozīmē, ka izlasei jāatspoguļo ienākumu sadalījums pa vecuma grupām, kā arī citi attiecīgi populāciju raksturojoši sociāli ekonomiskie un demogrāfiskie rādītāji,

—	WTP vērtību noteikšanas aptaujai jābūt tādai, lai respondentiem uzdotie jautājumi būtu tiem skaidri/saprotami.

Tiešās un netiešās ekonomiskās izmaksas jānovērtē pēc sabiedrībai radītajām reālajām izmaksām.

5.3. Definīcijas

5.3.1. “Videi nodarītā kaitējuma izmaksas” ir bojātās teritorijas atjaunošanas izmaksas stāvoklī, kādā tā bija pirms avārijas, kuras jāsedz dzelzceļa uzņēmumiem un infrastruktūras pārvaldītājiem un kas novērtētas, pamatojoties uz viņu pieredzi.

5.3.2. “Ritošā sastāva vai infrastruktūras būtisku bojājumu izmaksas” ir izmaksas, kas rodas, lai neatgriezeniski bojātā ritošā sastāva vai infrastruktūras vietā iegādātos jaunu ritošo sastāvu vai jaunu infrastruktūru, kam ir tādas pašas funkcijas un tehniskie raksturlielumi, kā arī izmaksas, kas rodas, lai remontējamu ritošo sastāvu vai infrastruktūru atjaunotu tādā stāvoklī, kādā tie bija pirms avārijas; šīs izmaksas nosaka, pamatojoties uz dzelzceļa uzņēmumu un infrastruktūras pārvaldītāju pieredzi un ņemot vērā ritošā sastāva nomas izmaksas, kas rodas sakarā ar bojātu ritekļu trūkumu.

5.3.3. “Ar avārijām saistīto satiksmes kavējumu izmaksas” ir dzelzceļa transporta lietotājiem (pasažieriem un kravu pārvadātājiem) ar avārijām saistīto satiksmes kavējumu radītās izmaksas naudas izteiksmē, kuras aprēķinātas šādi:

VT = braukšanas laika ietaupījuma vērtība naudas izteiksmē

Vilciena pasažiera laika (stundas) vērtība

VTP = [strādājošo pasažieru VT] * [strādājošo pasažieru daļa vidēji gadā] + [nestrādājošo pasažieru VT] * [nestrādājošo pasažieru daļa vidēji gadā]

VTP izsaka EUR vienam pasažierim vienā stundā.

“Strādājošs pasažieris” ir pasažieris, kurš brauc saistībā ar savu profesionālo darbību, izņemot pārvietošanos starp dzīvesvietu un darbavietu.

Kravas vilciena laika (stundas) vērtība

VTF = [kravas vilcienu VT] * [(tonnkilometri)/(vilcienkilometri)]

VT izsaka euro uz vienu tonnu kravas vienā stundā.

Vidējais kravu daudzums tonnās, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā = (tonnkilometri)/(vilcienkilometri).

CM = vilciena vienas kavēšanās minūtes izmaksas

Pasažieru vilciens

CMP = K1 * (VTP/60) * [(pasažierkilometri)/(vilcienkilometri)]

Vidējais pasažieru skaits, ko pārvadā ar vienu vilcienu vienā gadā = (pasažierkilometri)/(vilcienkilometri).

Kravas vilciens

CMF = K2 * (VTF/60)

Koeficienti K1 un K2 ir robežās starp laika vērtību un kavējuma vērtību, kas noteikta preferenču izpētē, lai ņemtu vērā to, ka kavēšanās dēļ zaudētais laiks tiek vērtēts daudz negatīvāk nekā parastais braukšanas laiks.

Avārijas izraisīto kavējumu izmaksas = CMP * (pasažieru vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs) + CMF * (kravas vilcienu kavēšanās ilgums minūtēs).

Modeļa darbības joma

Kavējumu izmaksas smagām avārijām jāaprēķina šādi:

—	faktiskā vilcienu kavēšanās dzelzceļa līnijās, kurās notikušas avārijas, kā aprēķināts galapunkta stacijā,

—	faktiskā vilcienu kavēšanās vai, ja to nav iespējams noteikt, aprēķinātā kavēšanās citās ietekmētajās dzelzceļa līnijās.

6. Indikatori, kas attiecas uz infrastruktūras tehnisko drošību un tās realizāciju

6.1. “Vilciena aizsardzības sistēma (TPS)” ir sistēma, kas nodrošina signālu un ātruma ierobežojumu ievērošanu.

6.2. “Borta sistēmas” ir sistēmas, kas palīdz mašīnistam ievērot lauka signalizāciju un kabīnē iebūvēto signalizāciju un tādējādi nodrošina aizsardzību bīstamos punktos un ātruma ierobežojumu izpildi. Borta TPS tiek aprakstītas šādi:

a)	brīdināšana – automātiski brīdina mašīnistu;

b)	brīdināšana un automātiska bremzēšana – automātiski brīdina mašīnistu un automātiski bremzē, pabraucot garām aizliedzošajam signālam;

c)	brīdināšana un automātiska bremzēšana un diskrēta ātruma uzraudzība – aizsargā bīstamās vietās, un “diskrēta ātruma uzraudzība” ir ātruma uzraudzība konkrētās vietās (“ātruma slazdi”), tuvojoties signālam;

d)	brīdināšana un automātiska bremzēšana un nepārtraukta ātruma uzraudzība – aizsargā bīstamās vietās un nepārtraukti uzrauga līnijas ātruma ierobežojumus, un “nepārtraukta ātruma uzraudzība” ir maksimālā atļautā mērķātruma nepārtraukta uzrāde un izpilde visos līnijas posmos.

Tipu d) uzskata par automātisko vilciena aizsardzības (ATP) sistēmu.

6.3. “Pārbrauktuve” ir infrastruktūras pārvaldītāja atzīts ceļa vai pārejas un sliežu ceļa krustojums, ko par tādu atzīst infrastruktūras pārvaldītājs un kas ir atvērts publiskajiem vai privātajiem lietotājiem. Par pārbrauktuvēm neuzskata pārejas starp peroniem stacijās, kā arī pārejas uz sliežu ceļiem, kas paredzētas tikai dzelzceļa personālam.

6.4. “Ceļš” dzelzceļa negadījumu statistikas vajadzībām ir publiskas lietošanas vai privāts ceļš, iela vai autostrāde, ieskaitot blakusesošās ietves un riteņbraucēju celiņus.

6.5. “Pāreja” ir ietve vai brauktuve, kas nav ceļš un pa kuru ir paredzēts pārvietoties cilvēkiem, dzīvniekiem, mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai tehnikai.

6.6. “Pasīvā pārbrauktuve” ir tāda dzelzceļa pārbrauktuve, kurai netiek ieslēgta nekāda veida brīdinājuma vai aizsardzības sistēma laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājiem nav droša.

6.7. “Aktīvā pārbrauktuve” ir tāda dzelzceļa pārbrauktuve, kur pārbrauktuves lietotāji ir aizsargāti no vilciena, kas tuvojas, vai tiek par to brīdināti, ar ierīcēm, ko aktivizē laikā, kad pārbrauktuves šķērsošana lietotājiem nav droša.

—

Aizsardzība ar fiziskām ierīcēm:

—	nolaižamām pusbarjerām vai barjerām,

—	aizveramām barjerām.

—

Brīdinājumi uz pārbrauktuvēm, izmantojot stacionāras iekārtas:

—	vizuālas ierīces: gaismas signālus,

—	skaņas ierīces: zvanus, taures, pīkstuļus u. c.

Aktīvās dzelzceļa pārbrauktuves klasificē šādi:

a)	manuāla – pārbrauktuve, kurā lietotāja puses aizsardzību vai brīdinājuma iekārtas manuāli aktivizē dzelzceļa darbinieks;

b)	ar automātisku lietotāja puses brīdināšanu – pārbrauktuve, kur lietotāja puses brīdināšanu aktivizē vilciens, kas tuvojas;

c)	ar automātisku lietotāja puses aizsardzību – pārbrauktuve, kur lietotāja puses aizsardzību aktivizē vilciens, kas tuvojas. Te ietilpst dzelzceļa pārbrauktuves ar lietotāja puses aizsardzību un brīdināšanu;

d)	ar dzelzceļa puses aizsardzību – pārbrauktuve, kur signāls vai cita vilciena aizsardzības sistēma ļauj vilcienam turpināt ceļu tikai tad, ja dzelzceļa pārbrauktuvei ir pilnīga lietotāja puses aizsardzība un tā ir neaizņemta.

7. Diferenciācijas bāzu definīcijas

7.1. “Vilcienkilometrs” ir mērvienība, kas izsaka vilciena nobraukumu viena kilometra attālumā. Izmantotais attālums ir faktiski nobrauktais attālums, vai izmanto tīkla standarta attālumu no maršruta sākuma līdz galapunktam. Ņem vērā tikai attālumu pārskata sniedzējas valsts teritorijā.

7.2. “Pasažierkilometrs” ir mērvienība, kas izsaka viena pasažiera pārvadājumu pa dzelzceļu viena kilometra attālumā. Ņem vērā tikai attālumu pārskata sniedzējas valsts teritorijā.

7.3. “Līnijkilometrs” ir dzelzceļa tīkla garums kilometros dalībvalstīs apmērā, kas noteikts 2. pantā. Dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā tikai attālumu no to sākuma līdz galapunktam.

7.4. “Sliežu ceļa kilometrs” ir dzelzceļa tīkla garums kilometros dalībvalstīs apmērā, kas noteikts 2. pantā. Dzelzceļa līnijām ar vairākiem sliežu ceļiem ņem vērā visus atsevišķos sliežu ceļus.

”

(1) Noteikumi par bīstamu kravu starptautiskiem dzelzceļa pārvadājumiem (RID, Regulations concerning the International Carriage of Dangerous Goods by Rail) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 24. septembra Direktīvu 2008/68/EK par bīstamo kravu iekšzemes pārvadājumiem (OV L 260, 30.9.2008., 13. lpp.).

10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/18

PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 8. jūlijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomitejā, kura izveidota ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu

(2014/443/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)	Padome 2009. gada 19. janvārī pilnvaroja Komisiju veikt sarunas Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā par daudzpusēju tirdzniecības nolīgumu ar Andu Kopienas dalībvalstīm.

(2)	Minētās sarunas ir pabeigtas, un 2012. gada 26. jūnijā tika parakstīts Tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“nolīgums”) (1).

(3)	Ievērojot nolīguma 330. panta 3. punktu, nolīgums no 2013. gada 1. marta tiek provizoriski piemērots Peru un no 2013. gada 1. augusta tiek provizoriski piemērots Kolumbijai, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(4)

Ar nolīguma 103. pantu izveido Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomiteju (“SFP apakškomiteja”), kas nodrošina un uzrauga nolīguma 5. nodaļas īstenošanu attiecībā uz sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem un izskata visus jautājumus, kas varētu ietekmēt atbilstību šīs nodaļas noteikumiem. Pirmās sanāksmes laikā SFP apakškomiteja pieņem savu reglamentu.

(5)	Savienībai būtu jānosaka nostāja, kas jāieņem attiecībā uz minētās SFP apakškomitejas reglamenta pieņemšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomitejā (“SFP apakškomiteja”), kura izveidota ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, attiecībā uz SFP apakškomitejas reglamenta pieņemšanu, pamatā ir ES, Kolumbijas un Peru SFP apakškomitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

Savienības pārstāvji SFP apakškomitejā var vienoties par nelielām tehniskām izmaiņām ES, Kolumbijas un Peru SFP apakškomitejas lēmuma projektā bez Padomes papildu lēmuma.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

P. C. PADOAN

(1) OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

PROJEKTS

ES, KOLUMBIJAS UN PERU SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANAS APAKŠKOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2014

(… gada …),

ar ko pieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomitejas reglamentu, kurš minēts 103. pantā Tirdzniecības nolīgumā starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses

SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU PIEMĒROŠANAS APAKŠKOMITEJA,

ņemot vērā 2012. gada 26. jūnijā Briselē parakstīto Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“nolīgums”) (1), un jo īpaši tā 103. pantu,

tā kā:

(1)	Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomiteja (“SFP apakškomiteja”) pieņem savu reglamentu pirmajā sanāksmē.

(2)	SFP apakškomiteja nodrošina un uzrauga nolīguma 5. nodaļas īstenošanu, kas attiecas uz sanitāriem un fitosanitāriem pasākumiem, un izskata visus jautājumus, kas varētu ietekmēt atbilstību minētās nodaļas noteikumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1.	SFP apakškomitejas reglaments tiek pieņemts, kā izklāstīts šā lēmuma pielikumā.

2.	Šis lēmums stājas spēkā …

…,

Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomitejas vārdā

Ministrs …

Komisārs…

Ministrs …

(1) OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

PIELIKUMS

AR TIRDZNIECĪBAS NOLĪGUMA STARP EIROPAS SAVIENĪBU UN TĀS DALĪBVALSTĪM, NO VIENAS PUSES, UN KOLUMBIJU UN PERU, NO OTRAS PUSES, 5. NODAĻU IZVEIDOTĀS SANITĀRO UN FITOSANITĀRO PASĀKUMU APAKŠKOMITEJAS REGLAMENTS

1. pants

Sastāvs un priekšsēdētājs

1. Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomiteja (“SFP apakškomiteja”), kas izveidota saskaņā ar Tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses (“nolīgums”) (1), 103. pantu, veic savus pienākumus, kā tas paredzēts nolīguma 103. pantā, un tā uzņemas atbildību nodrošināt un uzraudzīt 5. nodaļas īstenošanu par sanitārajiem un fitosanitārajiem pasākumiem.

2. Kā paredzēts nolīguma 103. panta 2 punktā, SFP apakškomitejā ir pārstāvji, kurus norīko katra Puse un kuri atbild par sanitārajiem un fitosanitārajiem jautājumiem.

3. SFP apakškomiteju rotācijas kārtībā vienu gadu ES un tās dalībvalstu vārdā vada Eiropas Komisijas augstākā līmeņa ierēdnis, Kolumbijas valdības augstākā līmeņa ierēdnis vai Peru valdības augstākā līmeņa ierēdnis. Pirmais vadības termiņš sākas Tirdzniecības komitejas pirmās sanāksmes dienā un beidzas tā paša gada 31. decembrī. SFP apakškomiteju vada tā līgumslēdzēja puse, kas vada Tirdzniecības komiteju.

4. SFP apakškomiteja var sanākt sēdēs, kurās piedalās tikai ES puse un viena Andu parakstītājvalsts, par jautājumiem, kas attiecas vienīgi uz to divpusējām attiecībām. Šādas sēdes kopīgi vada abas puses. Šādās sēdēs var piedalīties cita Andu parakstītājvalsts, iepriekš saņemot attiecīgo Pušu piekrišanu.

5. Atsauce uz “Pusēm” reglamentā ir saskaņā ar nolīguma 6. pantā sniegto definīciju.

2. pants

Sanāksmes

1. SFP apakškomitejas sanāksmes notiek vismaz reizi gadā vai pēc kādas Puses lūguma, kā paredzēts nolīguma 103. panta 2 punktā. Sanāksmes notiek rotācijas kārtībā Bogotā, Briselē un Limā, ja vien Puses nevienojas citādi.

2. SFP apakškomitejas sanāksmi sasauc Puse, kura vada apakškomiteju, laikā un vietā, par kuru Puses ir vienojušās.

3. SFP apakškomiteja var sanākt arī audio un video konferences veidā.

3. pants

Delegācijas

Pirms katras sanāksmes Puses tiek informētas par katras delegācijas, kas piedalās sanāksmē, plānoto sastāvu.

4. pants

Novērotāji

SFP apakškomiteja var pieņemt ad hoc lēmumu uzaicināt novērotājus.

5. pants

Sarakste

1. SFP apakškomitejas dokumentus, kas paredzēti reglamenta 6., 7., un 8. pantā, nosūta SFP apakškomitejas priekšsēdētājiem un Tirdzniecības komitejas sekretariātam.

2. Par jautājumiem, kas skar tikai ES un vienas Andu parakstītājvalsts divpusējās attiecības, sarakste notiks starp minētajām divām Pusēm, vajadzības gadījumā pilnībā informējot otru Andu parakstītājvalsti.

6. pants

Sanāksmju darba kārtība

1. Puses kopīgi izstrādā katras sēdes pagaidu darba kārtību. To kopā ar attiecīgajiem dokumentiem nosūta visām Pusēm ne vēlāk kā 14 dienas pirms sanāksmes sākuma.

2. SFP apakškomiteja katras sanāksmes sākumā pieņem darba kārtību. Ja Puses par to vienojas, pagaidu darba kārtībā var iekļaut tajā neiekļautus jautājumus.

3. Ja pārējās Puses tam piekrīt, SFP apakškomitejas priekšsēdētājs var pieaicināt ekspertus, lai tie piedalītos komitejas sanāksmēs un sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

7. pants

Protokols

1. Katras sanāksmes protokola projektu Puses sagatavo kopīgi. Pirmo projektu sagatavo tā Puse, kas ir priekšsēdētājs, 21 dienas laikā pēc sanāksmes beigām.

2. Protokolā parasti sniedz kopsavilkumu par katru darba kārtības jautājumu, attiecīgā gadījumā precizējot:

a)	SFP apakškomitejai iesniegtos dokumentus;

b)	jebkuru paziņojumu, ko SFP apakškomitejas loceklis lūdzis iekļaut protokolā; un

c)	ierosinātos lēmumus, sniegtos ieteikumus, saskaņotos paziņojumus un secinājumus par īpašiem jautājumiem.

3. Protokolā iekļauj arī SFP apakškomitejas sanāksmes dalībnieku sarakstu.

4. Abas puses rakstveidā apstiprina protokolu divu mēnešu laikā no sēdes dienas. Pēc apstiprināšanas eksemplārus paraksta priekšsēdētājs un viņa kolēģi no pārējām Pusēm. Katra Puse saņem vienu šo autentisko dokumentu oriģinālu. Parakstītā protokola eksemplārus nosūta Tirdzniecības komitejas sekretariātam.

8. pants

Rīcības plāns

1. SFP apakškomiteja pieņem rīcības plānu, kas atspoguļo turpmāko rīcību, par kādu Puses sēdē ir vienojušās.

2. To, kā puses izpilda minēto rīcības plānu, pārskatīs SFP apakškomiteja savā nākamajā sanāksmē.

9. pants

Valodas

1. SFP apakškomitejas oficiālās valodas ir Pušu oficiālās valodas.

2. Ja vien nav nolemts citādi, SFP apakškomiteja parasti savās apspriedēs pamatojas uz dokumentiem un priekšlikumiem, kas sagatavoti 1. punktā minētajās valodās.

10. pants

Publicitāte un konfidencialitāte

1. Ja vien nav nolemts citādi, SFP apakškomitejas sanāksmes nav atklātas.

2. Ja Puse SFP apakškomitejai, specializētajām komitejām, darba grupām vai citām struktūrām iesniedz informāciju, kas saskaņā ar tās normatīvajiem aktiem ir konfidenciāla, minēto informāciju Puses uzskata par konfidenciālu saskaņā ar nolīguma 290. panta 2. punkta noteikumiem.

11. pants

Izdevumi

1. Katra Puse sedz visus izdevumus, kas tai radušies saistībā ar piedalīšanos SFP apakškomitejas sanāksmēs; tie ir gan personāla, komandējuma un uzturēšanās izdevumi, gan izdevumi par pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem.

2. Izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu un dokumentu pavairošanu sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi.

3. Izdevumus saistībā ar sēžu mutvārdu tulkošanu un dokumentu tulkošanu no spāņu valodas angļu valodā un otrādi sedz tā Puse, kas rīko sanāksmi. Mutvārdu un rakstisku tulkošanu uz vai no citām valodām sedz tā Puse, kas to pieprasījusi.

12. pants

Reglamenta grozīšana

Reglamentu, kā arī visus turpmākos grozījumus, jāpieņem SFP apakškomitejai saskaņā ar nolīguma 103. panta 2. punktu.

(1) OV L 354, 21.12.2012., 3. lpp.

10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/28

PADOMES LĒMUMS 2014/447/KĀDP

(2014. gada 9. jūlijs),

ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 28. pantu, 42. panta 4. punktu un 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 3. jūlijā pieņēma Lēmumu 2013/354/KĀDP (1) par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS), ar ko no 2013. gada 1. jūlija turpināja EUPOL COPPS. Minētais lēmums zaudē spēku 2014. gada 30. jūnijā. Finanšu atsauces summa attiecas uz laikposmu no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(2)	EUPOL COPPS termiņš būtu jāpagarina vēl uz papildu 12 mēnešiem līdz 2015. gada 30. jūnijam.

(3)	Lēmums 2013/354/KĀDP būtu jāgroza, lai attiecīgi pagarinātu laikposmu, uz ko attiecas finanšu atsauces summa.

(4)	EUPOL COPPS tiks īstenota situācijā, kas var pasliktināties un varētu kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmumu 2013/354/KĀDP groza šādi:

lēmuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Misijas pamatuzdevums

EUPOL COPPS palīdz izveidot palestīniešu pārziņā esošu efektīvu un ilgtspējīgu policijas un plašāku krimināltiesību mehānismu saskaņā ar labākajiem starptautiskajiem standartiem, sadarbojoties ar Savienības iestāžu izveides programmām, kā arī ar citiem starptautiskiem centieniem plašākā drošības nozares un krimināltiesību sistēmas reformas kontekstā.

Šajā nolūkā EUPOL COPPS:

—	atbilstīgi drošības nozares stratēģijai palīdz palestīniešu civilajai policijai (PCP) īstenot PCP stratēģisko plānu, konsultējot un veicot darbaudzināšanu, jo īpaši attiecībā uz augstākajām amatpersonām rajonu nodaļu, galvenās pārvaldes un ministrijas līmenī,

—	palīdz, konsultējot un veicot darbaudzināšanu, tostarp ministrijas līmenī, krimināltiesību iestādēm un Palestīnas advokātu asociācijai īstenot tiesu nozares stratēģiju, kā arī dažādus ar to saistītus iestāžu plānus,

—	attiecīgi koordinē, sekmē un konsultē par palīdzību un projektiem, ko saistībā ar PCP un krimināltiesību iestādēm īsteno Savienība, dalībvalstis un trešās valstis, un identificē un īsteno pati savus projektus jomās, kas svarīgas EUPOL COPPS un atbalstot tās mērķus.”;

lēmuma 11. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Misijas vadītājs nodrošina ES klasificētās informācijas aizsardzību saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

(2) Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).”;"

lēmumā iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Juridiski pasākumi

EUPOL COPPS ir rīcībspēja veikt pakalpojumu un piegāžu iepirkumus, slēgt līgumus un administratīvas vienošanās, nodarbināt personālu, turēt bankas kontus, iegādāties un atsavināt aktīvus un izpildīt saistības, kā arī būt par pusi tiesas procesos, ja tas vajadzīgs, lai īstenotu šo lēmumu.”;

lēmuma 12. pantu aizstāj ar šādu:

“12. pants

Finanšu noteikumi

1. Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS īstenošanu saistītos izdevumus laikposmā no 2013. gada 1. jūlija līdz 2014. gada 30. jūnijam, ir EUR 9 570 000.

Finanšu atsauces summa, kas paredzēta, lai segtu ar EUPOL COPPS īstenošanu saistītos izdevumus laikposmā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2015. gada 30. jūnijam, ir EUR 9 820 000.

2. Visus izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Trešo valstu valstspiederīgie var piedalīties piedāvājumu konkursos. Ja Komisija to apstiprina, EUPOL COPPS var noslēgt tehniskus nolīgumus ar dalībvalstīm, uzņēmējām pusēm, iesaistītām trešām valstīm un citiem starptautiskiem dalībniekiem par aprīkojuma, pakalpojumu un telpu nodrošināšanu EUPOL COPPS vajadzībām.

3. EUPOL COPPS ir atbildīga par sava budžeta izpildi. Šajā nolūkā EUPOL COPPS paraksta vienošanos ar Komisiju.

4. EUPOL COPPS atbild par jebkurām prasībām un saistībām, kas rodas, īstenojot pilnvaras no 2014. gada 1. jūlija, izņemot jebkuras prasības, kas saistītas ar smagiem misijas vadītāja pārkāpumiem, par kuriem viņš ir atbildīgs.

5. Finanšu noteikumu īstenošana neskar 4., 5. un 6. pantā paredzēto komandķēdi un EUPOL COPPS operatīvās vajadzības, tostarp aprīkojuma savietojamību un tās grupu sadarbspēju.

6. Izdevumi ir attiecināmi no 2014. gada 9. jūlija.”;

5)	lēmuma 13. panta 1. un 2. punktā tekstu “Lēmumu 2011/292/ES” aizstāj ar tekstu “Lēmumu 2013/488/ES”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. jūlija.

Briselē, 2014. gada 9. jūlijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

S. GOZI

(1) Padomes Lēmums 2013/354/KĀDP (2013. gada 3. jūlijs) par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS) (OV L 185, 4.7.2013., 12. lpp.).

10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/31

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 8. jūlijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Latvijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4925)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/448/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1989. gada 11. decembra Direktīvu 89/662/EEK par veterinārajām pārbaudēm Kopienas iekšējā tirdzniecībā, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (2), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (3), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Direktīvu 2002/60/EK (4) ir noteikts pasākumu minimums, kas jāpiemēro Savienībā cīņā pret Āfrikas cūku mēri, tostarp pasākumi, kas jāpiemēro Āfrikas cūku mēra uzliesmojuma gadījumā, sevišķi, ja ir aizdomas par savvaļas cūku saslimšanu vai ir apstiprināta to saslimšana ar Āfrikas cūku mēri.

(2)

Komisijas Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES (5) pieņēma, reaģējot uz konstatēto Āfrikas cūku mēra klātbūtni atsevišķās dalībvalstīs. Minētajā lēmumā ir norādītas un pielikumā uzskaitītas ierobežotās teritorijas, tās diferencējot atkarībā no riska līmeņa attiecībā uz epidemioloģisko situāciju. Lēmums arī nosaka dzīvnieku veselības noteikumus par skarto dalībvalstu izcelsmes cūku un noteiktu cūku izcelsmes produktu pārvietošanu, nosūtīšanu un marķēšanu nolūkā novērst minētās slimības izplatību citos Savienības apgabalos.

(3)

2014. gada 26. jūnijā tika ziņots, ka Latvijā konstatēti savvaļas cūku, konkrētāk, mežacūku, saslimšanas gadījumi ar Āfrikas cūku mēri sakarā ar Āfrikas cūku mēra vīrusa ievazāšanu no kaimiņos esošajām trešām valstīm, kurās šī slimība ir sastopama. Vīruss tika konstatēts arī divās zemas biodrošības pakāpes saimniecībās tajā pašā apgabalā. Minētie uzliesmojumi līdz ar saslimšanas gadījumiem mežacūkām teritorijās pie Savienības ārējām robežām ir jāņem vērā, novērtējot risku, ko rada pašreizējā epidemioloģiskā situācija. Lai veiktu mērķtiecīgus kontroles pasākumus un novērstu slimības izplatīšanos, kā arī nevajadzīgus tirdzniecības traucējumus Savienībā un izvairītos no tā, ka trešās valstis varētu uzlikt nepamatotus tirdzniecības šķēršļus, steidzamā kārtā sadarbībā ar attiecīgo dalībvalsti jānosaka Savienības saraksts ar Latvijas inficētajiem apgabaliem, pamatojoties uz risku, ko minētā slimība rada Savienībai.

(4)	Tāpēc nepieciešams grozīt Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES, lai iekļautu attiecīgās Latvijas teritorijas tā pielikuma I daļā un II daļā.

(5)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2014/178/ES pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 8. jūlijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Tonio BORG

(1) OV L 395, 30.12.1989., 13. lpp.

(2) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.

(3) OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(4) Padomes 2002. gada 27. jūnija Direktīva 2002/60/EK, ar ko paredz īpašus noteikumus cīņai pret Āfrikas cūku mēri un groza Direktīvu 92/119/EEK attiecībā uz Tešenas slimību un Āfrikas cūku mēri (OV L 192, 20.7.2002., 27. lpp.).

(5) Komisijas 2014. gada 27. marta Īstenošanas lēmums 2014/178/ES par dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri dažās dalībvalstīs (OV L 95, 29.3.2014., 47. lpp.).

PIELIKUMS

Īstenošanas lēmuma 2014/178/ES pielikumu groza šādi:

pielikuma I daļai pievieno šādu punktu:

“3. Latvija

Šādas Latvijas teritorijas:

Stoļerovas, Griškānu, Čornajas, Lūznavas, Maltas, Feimaņu, Silmalas un Ozolaines pagasts Rēzeknes novadā;

Riebiņu, Rušonas un Silajāņu pagasts Riebiņu novadā;

Pelēču, Preiļu un Aizkalnes pagasts Preiļu novadā;

Cirmas, Pureņu, Ņukšu, Isnaudas, Pildas, Nirzas un Briģu pagasts Ludzas novadā;

Lauderu un Zaļesjes pagasts Zilupes novadā;

Dubnas, Višķu, Ambeļu, Biķernieku, Naujenes, Salienas, Vecsalienas, Skrudalienas, Demenes, Laucesas, Tabores un Maļinovas pagasts Daugavpils novadā;

viss Ciblas novads.”;

pielikuma II daļai pievieno šādu punktu:

“3. Latvija

Šādas Latvijas teritorijas:

Pušas, Mākoņkalna un Kaunatas pagasts Rēzeknes novadā;

viss Dagdas novads;

Šķeltovas, Grāveru un Kastuļinas pagasts Aglonas novadā;

viss Krāslavas novads;

Rundēnu un Istras pagasts Ludzas novadā;

Pasienas pagasts Zilupes novadā.”

10.7.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 201/33

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 170/14/COL

(2014. gada 24. aprīlis)

par Islandes reģionālā atbalsta karti 2014.–2020. gadam (Islande)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE (“IESTĀDE”),

Ņemot vērā:

Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 61. līdz 63. pantu, kā arī tā 26. protokolu,

Nolīgumu starp EBTA valstīm par Uzraudzības iestādes un Tiesas izveidošanu (“Uzraudzības un Tiesas nolīgums”) un jo īpaši tā 24. pantu,

tā kā:

1. Procedūra

(1)

Ar 2014. gada 4. aprīļa vēstuli Islandes iestādes iesniedza savu reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim (“reģionālā atbalsta karte”) saskaņā ar 156. punktu Iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (“RAP”) (1). Šīs pamatnostādnes nosaka, ka EBTA valstīm, kuras plāno piešķirt reģionālo atbalstu, jāiesniedz reģionālā atbalsta kartes.

(2)

Saskaņā ar šo pamatnostādņu 157. punktu šis lēmums atspoguļo Iestādes novērtējumu par paziņotās kartes saderību ar RAP. Karte nav saistīta ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē. Iestādes apstiprinājums attiecībā uz karti nav atļauja piešķirt atbalstu. Apstiprinot karti, kopā ar RAP tiek noteikts reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanas regulējums. Šajā ziņā karte ir RAP neatņemama sastāvdaļa (2).

2. Reģioni, kuri saskaņā ar iedzīvotāju blīvuma kritēriju var saņemt atbalstu

2.1. Valsts iedzīvotāju īpatsvars un statistikas reģioni Islandē

(3)	EBTA valstīs atbalstāmo apgabalu valsts iedzīvotāju īpatsvars ir noteikts RAP. Valsts iedzīvotāju īpatsvars Islandei no 2014. līdz 2020. gadam ir 36,5 % (3).

(4)

Islande ir sadalīta divos 3. līmeņa statistikas reģionos (4):

—	galvaspilsētas reģions (Höfuðborgarsvæðið), un

—	Islande ārpus galvaspilsētas reģiona (Landsbyggð).

2.2. Paziņotā karte

(5)	Ņemot vērā relatīvi augsto IKP uz vienu iedzīvotāju, neviens Islandes reģions neatbilst kritērijiem, lai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemērotu atkāpi (5).

(6)	Islandes iestādes ir paziņojušas Islande ārpus galvaspilsētas reģionu, attiecībā uz kuru saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu piemērojama atkāpe, pamatojoties uz zemu apdzīvotības blīvumu (6).

(7)	Islandes iestādes ir iesniegušas karti, kurā norādīti noteiktie apgabali (šā lēmuma pielikumā). Noteiktais apgabals, Islande ārpus galvaspilsētas reģions, ietver zemes platību 99 258 km2 platībā.

(8)	Islande ārpus galvaspilsētas reģions ir 3. līmeņa statistikas reģions, kurā ir mazāk nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Tāpēc norādītais apgabals atbilst mazapdzīvota apgabala kritērijam (7).

(9)

Islandes kopējais iedzīvotāju skaits 2014. gada 1. janvārī bija 325 671 iedzīvotāji, un tā apgabala, kas iekļauts paziņotā reģionālā atbalsta kartē, kopējais iedzīvotāju skaits, pamatojoties uz jaunāko informāciju, kuru publicējis valsts statistikas birojs, ir 116 919 iedzīvotāji (8). No tā izriet, ka iedzīvotāji, uz kuriem attiecas paziņotā reģionālā atbalsta karte, veido 35,9 % no Islandes iedzīvotāju skaita. Šis rādītājs ir zem valsts iedzīvotāju īpatsvara, kas Islandei noteikts RAP (36,5 %) (9).

2.3. Pārskats par pašvaldībām, kuras iekļautas iesniegtajā reģionālā atbalsta kartē

(10)

Kopējais paziņotajā reģionālā atbalsta kartē iekļauto pašvaldību skaits ir 67.

Pašvaldības	Pašvaldības kods
Reykjanesbær	2000
Grindavíkurbær	2300
Sandgerðisbær	2503
Sveitarfélagið Garður	2504
Sveitarfélagið Vogar	2506
Akraneskaupstaður	3000
Skorradalshreppur	3506
Hvalfjarðarsveit	3511
Borgarbyggð	3609
Grundarfjarðarbær	3709
Helgafellssveit	3710
Stykkishólmsbær	3711
Eyja- og Miklaholtshreppur	3713
Snæfellsbær	3714
Dalabyggð	3811
Bolungarvíkurkaupstaður	4100
Ísafjarðarbær	4200
Reykhólahreppur	4502
Tálknafjarðarhreppur	4604
Vesturbyggð	4607
Súðavíkurhreppur	4803
Árneshreppur	4901
Kaldrananeshreppur	4902
Strandabyggð	4911
Sveitarfélagið Skagafjörður	5200
Húnaþing vestra	5508
Blönduósbær	5604
Sveitarfélagið Skagaströnd	5609
Skagabyggð	5611
Húnavatnshreppur	5612
Akrahreppur	5706
Akureyrarkaupstaður	6000
Norðurþing	6100
Fjallabyggð	6250
Dalvíkurbyggð	6400
Eyjafjarðarsveit	6513
Hörgársveit	6515
Svalbarðsstrandarhreppur	6601
Grýtubakkahreppur	6602
Skútustaðahreppur	6607
Tjörneshreppur	6611
Þingeyjarsveit	6612
Svalbarðshreppur	6706
Langanesbyggð	6709
Seyðisfjarðarkaupstaður	7000
Fjarðabyggð	7300
Vopnafjarðarhreppur	7502
Fljótsdalshreppur	7505
Borgarfjarðarhreppur	7509
Breiðdalshreppur	7613
Djúpavogshreppur	7617
Fljótsdalshérað	7620
Sveitarfélagið Hornafjörður	7708
Vestmannaeyjabær	8000
Sveitarfélagið Árborg	8200
Mýrdalshreppur	8508
Skaftárhreppur	8509
Ásahreppur	8610
Rangárþing eystra	8613
Rangárþing ytra	8614
Hrunamannahreppur	8710
Hveragerðisbær	8716
Sveitarfélagið Ölfus	8717
Grímsnes- og Grafningshreppur	8719
Skeiða- og Gnúpverjahreppur	8720
Bláskógabyggð	8721
Flóahreppur	8722

(11)	Turpmāk ievietotajā tabulā sniegts pārskats par visām pašvaldībām – kopā ar pašvaldību kodiem –, (10) kas iekļautas reģionālā atbalsta kartē.

3. Atbalsta intensitāte

(12)

Attiecībā uz apgabalu, kas ir tiesīgs saņemt reģionālo atbalstu, tiks piemērota atbalsta pieļaujamā augšējā robeža, kas ir 15 % no bruto dotācijas ekvivalenta (GGE). To papildina ar 20 % piemaksu mazajiem uzņēmumiem un 10 % vidējiem uzņēmumiem. Šī atbalsta intensitāte atbilst robežvērtībām, kas noteiktas RAP 154. un 155. punktā.

4. Darbības ilgums un pārskatīšana

(13)

Saskaņā ar RAP 156. punktu paziņotā karte būs spēkā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Vajadzības gadījumā saskaņā ar RAP 161. punktu 2016. gada jūnijā tiks veikta paziņotās kartes termiņa vidusposma pārskatīšana, lai noteiktu iespējamos apgabalus, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu, un atbalsta intensitātes līmeni, kas atbilst to IKP uz vienu iedzīvotāju.

(14)	Turklāt šis lēmums neierobežo Iestādes pilnvaras vajadzības gadījumā pirms iepriekš minētā perioda beigām pārskatīt karti saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

5. Secinājums – reģionālā atbalsta karte ir saderīga ar RAP

(15)	Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka Islandes reģionālā atbalsta karte 2014.–2020. gadam ir saderīga ar principiem, kas noteikti RAP, tā kā iekļautie apgabali nepārsniedz aptverto iedzīvotāju skaitu, kas noteikts RAP 142. punktā.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU,

1. pants

Islandes reģionālā atbalsta karte 2014.–2020. gadam ir saderīga ar principiem, kas noteikti RAP. Karte, kas pievienota šim lēmumam, ir RAP neatņemama sastāvdaļa.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandes Republikai.

3. pants

Autentisks ir tikai lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2014. gada 24. aprīlī

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā –

priekšsēdētāja

Oda Helen SLETNES

kolēģijas loceklis

Frank BÜCHEL

(1) Pieņemtas ar 2013. gada 23. oktobra Lēmumu Nr. 407/13/COL.

(2) RAP 157. punkts.

(3) RAP 142. punkts. Saskaņā ar RAP 140. punktu iedzīvotāju skaits atbalstāmajā apgabalā ir mazāks nekā neatbalstāmajos apgabalos.

(4) RAP 142. punkts.

(5) RAP 142. punkta a) apakšpunkts un 143. līdz 144. punkts.

(6) RAP 148. un 149. punkts.

(7) RAP 149. punkts.

(8) Informācija, ko iesniedza Islandes iestādes, pieejama http://www.hagstofa.is/?PageID=2593&src=https://rannsokn.hagstofa.is/pxis/Dialog/varval.asp?ma=MAN02005 %26ti=Mannfj %F6ldi+eftir+kyni %2C+aldri+og+sveitarf %E9l %F6gum+1998 %2D2013+ %2D+Sveitarf %E9lagaskipan+1 %2E+jan %FAar+2014 %26path=../Database/mannfjoldi/sveitarfelog/ %26lang=3 %26units=Fjöldi.

(9) RAP 142. punkts.

(10) Sk. karti šā lēmuma pielikumā.

PIELIKUMS

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 201

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 10. jūlijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 743/2014 (2014. gada 9. jūlijs), ar ko aizstāj Regulas (ES) Nr. 601/2012 VII pielikumu attiecībā uz minimālo analīžu biežumu ( 1 )	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 744/2014 (2014. gada 9. jūlijs) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bœuf de Charolles (ACVN))	3
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 745/2014 (2014. gada 9. jūlijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	5
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 746/2014 (2014. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, kurš jāpiemēro importa licenču pieteikumiem, kas iesniegti laikposmā no 2014. gada 27. jūnija līdz 4. jūlijam saskaņā ar tarifa kvotu kukurūzai, kura atvērta ar Regulu (EK) Nr. 969/2006	7
		DIREKTĪVAS
	*	Komisijas Direktīva 2014/88/ES (2014. gada 9. jūlijs) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/49/EK grozījumiem attiecībā uz kopīgiem drošības indikatoriem un vienotām metodēm avārijās radušos zaudējumu aprēķināšanai ( 1 )	9
		LĒMUMI
		2014/443/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 8. jūlijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Sanitāro un fitosanitāro pasākumu piemērošanas apakškomitejā, kura izveidota ar Tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kolumbiju un Peru, no otras puses, attiecībā uz tās reglamenta pieņemšanu	18
		2014/444/ES, Euratom
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 8. jūlijs) par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas aizstājējtiesneša vārda svītrošanu no saraksta, kas izveidots ar Lēmumu 2013/181/ES	24
		2014/445/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus no Dānijas un sešus locekļu aizstājējus no Dānijas	25
		2014/446/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 8. jūlijs), ar ko ieceļ divus Reģionu komitejas locekļus no Itālijas	27
	*	Padomes Lēmums 2014/447/KĀDP (2014. gada 9. jūlijs), ar ko groza Lēmumu 2013/354/KĀDP par Eiropas Savienības Policijas misiju palestīniešu teritorijās (EUPOL COPPS)	28
		2014/448/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 8. jūlijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2014/178/ES attiecībā uz Āfrikas cūku mēri Latvijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 4925) ( 1 )	31

	III Citi tiesību akti
	EIROPAS EKONOMIKAS ZONA
*	EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 170/14/COL (2014. gada 24. aprīlis) par Islandes reģionālā atbalsta karti 2014.–2020. gadam (Islande)	33

Kurināmais/materiāls	Minimālais analīžu biežums
Dabasgāze	Vismaz vienu reizi nedēļā
Citas gāzes, jo īpaši sintētiskā gāze un procesa gāzes, piemēram, naftas pārstrādes uzņēmumu iekārtu jaukta gāze, koksēšanas krāsns gāze, domnas gāze un konvertora gāze	Vismaz vienu reizi dienā, izmantojot attiecīgas procedūras dažādās dienas daļās
Degvieleļļas (piemēram, vieglā, vidēji smagā un smagā degvieleļļa, bitumens)	Uz katriem 20 000 tonnu kurināmā un vismaz sešas reizes gadā
Akmeņogles, koksa ogles, naftas kokss, kūdra	Uz katriem 20 000 tonnu kurināmā/materiāla un vismaz sešas reizes gadā
Citi kurināmie	Uz katriem 10 000 tonnu kurināmā un vismaz četras reizes gadā
Neapstrādāti cietie atkritumi (tīri fosilie vai fosilo maisījums ar biomasu)	Uz katriem 5 000 tonnu atkritumu un vismaz četras reizes gadā
Šķidrie atkritumi, iepriekš apstrādāti cietie atkritumi	Uz katriem 10 000 tonnu atkritumu un vismaz četras reizes gadā
Karbonātu minerāli (tostarp kaļķakmens un dolomīts)	Uz katriem 50 000 tonnu materiāla un vismaz četras reizes gadā
Māli un slānekļi	Materiāla daudzumiem, kas atbilst 50 000 tonnu CO2, un vismaz četras reizes gadā
Citi materiāli (primārais produkts, starpprodukts un galaprodukts)	Atkarībā no materiāla tipa un paveida, materiālu daudzumiem, kas atbilst 50 000 tonnām CO2, un vismaz četras reizes gadā”