12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1

(1)

Patiess iekšējais finanšu pakalpojumu tirgus ir izšķiroši nozīmīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Savienībā.

(2)

Lai finanšu tirgus būtu vienots, efektīvs un pārredzams, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (4) tika pilnveidots un atjaunināts Savienības tiesiskais regulējums tirgus integritātes aizsardzībai. Tomēr, ņemot vērā to, ka likumdošanas, tirgus un tehnoloģiju attīstības tendences kopš minētās direktīvas stāšanās spēkā ir būtiski mainījušas finanšu vidi, minētā direktīva tagad būtu jāaizstāj. Jauns leģislatīvs instruments ir vajadzīgs arī, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un skaidrību attiecībā uz pamatjēdzieniem, kā arī vienotu noteikumu krājumu saskaņā ar ES Finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas, kuras priekšsēdētājs bija Jacques de Larosière (“Larosière grupa”), 2009. gada 25. februāra ziņojuma secinājumiem.

(4)

Ir jānosaka vienotāks un stingrāks regulējums, lai saglabātu tirgus integritāti, izvairītos no iespējamas regulatīvās arbitrāžas, garantētu saukšanu pie atbildības manipulācijas mēģinājuma gadījumā, un lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un mazāku regulējuma sarežģītību tirgus dalībniekiem. Šīs regulas mērķis ir noteikti veicināt iekšējā tirgus pareizu darbību, tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 114. pantam kā tas tiek konsekventi interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(5)

Lai novērstu joprojām pastāvošos tirdzniecības šķēršļus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmāku tirdzniecības šķēršļu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru paredzētu vienotāku Savienības regulējuma interpretāciju attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, šajā regulējumā skaidrāk paredzot noteikumus, kas būtu piemērojami visās dalībvalstīs. Noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pieņemšana regulas veidā nodrošinās to, ka šie noteikumi ir tieši piemērojami. Tam savukārt būtu jānodrošina vienādi nosacījumi, novēršot direktīvas transponēšanas radītās atšķirības dalībvalstu prasībās. Ar šo regulu tiks nodrošināts, ka visas personas Savienībā ievēro vienus un tos pašus noteikumus. Tā arī mazinās regulējuma sarežģītību un ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, un veicinās konkurences izkropļojumu novēršanu.

(6)

Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu Savienība un dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu, pielāgotu tiesību aktus emitentu vajadzībām tirgos, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un veicinātu minēto emitentu piekļuvi finansējumam. Vairāki Direktīvas 2003/6/EK noteikumi paredz administratīvu slogu emitentiem, jo īpaši tiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, kas būtu jāsamazina.

(7)

Tirgus ļaunprātīga izmantošana ir jēdziens, kas ietver nelikumīgu rīcību finanšu tirgos, un šīs regulas nozīmē tā būtu jāsaprot kā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, šādas informācijas nelikumīga izpaušana un tirgus manipulācija. Šāda rīcība kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus pārredzamību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku veikto tirdzniecības darījumu priekšnoteikums.

(8)

Direktīvas 2003/6/EK darbības jomā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tomēr pēdējos gados finanšu instrumentus aizvien vairāk tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS). Ir arī tādi finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti tikai cita veida organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS) vai tikai ārpusbiržas tirgos (AT). Tāpēc šīs regulas darbības jomā būtu jāietver visi finanšu instrumenti, ko tirgo regulētā tirgū, DTS vai OTS, un jebkura cita rīcība vai darbība, kas var ietekmēt šādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai šāda rīcība vai darbība notiek tirdzniecības vietā. Tādu konkrētu DTS veidu gadījumā, kuras, tāpat kā regulētie tirgi, palīdz uzņēmumiem iegūt līdzekļus pašu kapitālam, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums tiek piemērots arī tad, ja tiek iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tādēļ šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā DTS. Tam būtu jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība, jāsaglabā tirgu integritāte un jānodrošina, ka šādu instrumentu tirgus ļaunprātīga izmantošana ir nepārprotami aizliegta.

(9)

Pārredzamības nolūkā regulēto tirgu, DTS vai OTS operatoriem vajadzētu nekavējoties ziņot to kompetentajām iestādēm sīku informāciju par finanšu instrumentiem, kurus tie ir atļāvuši tirgot, par kuriem ticis iesniegts pieteikums tirdzniecībai vai kuri tiek tirgoti attiecīgajās tirdzniecības vietās. Otrs paziņojums būtu jāsniedz, kad instruments vairs netiek atļauts tirdzniecībā. Šādi pienākumi būtu jāattiecina arī uz tiem finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai attiecīgo operatoru tirdzniecības vietās un kuri ir atļauti tirdzniecībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) paziņojumi, un EVTI būtu jāpublicē visu paziņoto finanšu instrumentu saraksts. Šī regula attiecas uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti EVTI publicētajā sarakstā vai ne.

(10)

Dažus finanšu instrumentus, ko netirgo tirdzniecības vietās, ir iespējams izmantot tirgus ļaunprātīgā izmantošanā. Tas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuru cena vai vērtība ir vai nu atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai ietekmē šādus instrumentus, vai kuru tirdzniecība ietekmē tādu citu finanšu instrumentu cenu vai vērtību, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Piemēri, kad šādus instrumentus var izmantot tirgus ļaunprātīgai izmantošanai, var būt ar akcijām vai obligācijām saistīta iekšējā informācija, ko var izmantot attiecīgo akciju vai obligāciju atvasinātā instrumenta iegādei, vai iekšējā informācija saistībā ar indeksu, kura vērtība ir atkarīga no minētajām akcijām vai obligācijām. Ja finanšu instrumentu izmanto kā atsauces cenu, atvasināto instrumentu, ko tirgo AT, var izmantot, lai gūtu labumu no manipulētām cenām vai lai manipulētu ar tirdzniecības vietā tirgota finanšu instrumenta cenu. Vēl viens piemērs ir tādu vērtspapīru jaunas sērijas plānots izlaidums, uz kuriem šīs regulas darbības joma parasti neattiektos, bet kuru tirdzniecība varētu ietekmēt tādu biržā reģistrētu vērtspapīru cenu vai vērtību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Regula arī attiecas uz situāciju, kad tirdzniecības vietā tirgota instrumenta cena vai vērtība ir atkarīga no instrumenta, ko tirgo AT. Tas pats princips būtu jāpiemēro tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuru cenas pamatā ir atvasinātā instrumenta cena, un tādu tūlītēju preču darījumu līgumu iegādei, kuri ir finanšu instrumentu atsauces.

(11)

Tirdzniecība ar vērtspapīriem vai ar tiem saistītiem vērtspapīru stabilizācijas instrumentiem vai tirgošanās ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām ekonomisku iemeslu dēļ var būt leģitīma un tādēļ konkrētos apstākļos tai nebūtu jāpiemēro aizliegumi attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar noteikumu, ka darbības tiek veiktas pārredzami, sniedzot attiecīgu informāciju par stabilizāciju vai atpirkšanas programmu.

(12)

Tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumenta stabilizācija, kas nevarētu izmantot šajā regula paredzētos atbrīvojumus, pati par sevi nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(13)

Dalībvalstis, Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) locekles, ministrijas un citas aģentūras vai vienas vai vairāku dalībvalstu, vai arī Savienības īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, vai arī citas konkrētas publiskas struktūras vai personas, kas darbojas to uzdevumā, nebūtu jāierobežo monetārās, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politikas īstenošanā, ciktāl tās rīkojas sabiedrības interesēs un tikai saistībā ar minētās politikas īstenošanu. Nebūtu jāierobežo arī tādi darījumi vai rīkojumi, vai rīcība, ko veic Savienība, vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas stabilizācijas mehānisms vai starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis, mobilizējot finansējumu vai sniedzot finanšu palīdzību saviem locekļiem. Šādu izņēmumu no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar šo regulu var paplašināt un piemērot dažām publiskām struktūrām, kurām ir uzdots pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldībā, un trešo valstu centrālām bankām. Tomēr šis atbrīvojums saistībā ar monetāro, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politiku nebūtu jāpiemēro gadījumos, ja attiecīgās publiskās struktūras iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā, kas nav saistīta ar minēto politikas jomu īstenošanu, vai ja personas, kuras strādā šajās struktūrās, iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā savā vārdā.

(14)

Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz ex ante informāciju. Šādā novērtējumā jāņem vērā minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas konkrētajos apstākļos varētu ietekmēt finanšu instrumentus, saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus vai izsolītos produktus, kas pamatojas uz emisijas kvotām.

(15)

Ex post informāciju var izmantot, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka ex ante informācija bijusi tāda, kas var atsaukties uz vērtspapīru cenu, bet ex post informāciju nedrīkstētu izmantot, lai vērstos pret personām, kuras izdarījušas pamatotus secinājumus no tām pieejamās ex ante informācijas.

(16)

Ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var veidot iekšējo informāciju. Ilgstoša procesa starpposms var pats par sevi veidot apstākļu kopumu vai notikumu, kas pastāv, vai kā pastāvēšana ir reāli iespējama, pamatojoties uz attiecīgajā brīdī pastāvošo faktoru vispārēju novērtējumu. Tomēr šis princips nebūtu jāsaprot tādā nozīmē, ka vērā jāņem tas, cik būtiska būtu šāda apstākļu kopuma vai notikuma ietekme uz attiecīgo finanšu instrumentu cenām. Starpposms būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā regulā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem.

(17)

Informācija, kura attiecas uz notikumu vai apstākļu kopumu, kas ir ilgstoša procesa starpposms, var attiekties, piemēram, uz līgumslēgšanas sarunu statusu, noteikumiem, par kuriem panākta provizoriska vienošanās līgumslēgšanas sarunās, finanšu instrumentu izvietošanas iespēju, nosacījumiem, ar kādiem tirgos finanšu instrumentus, finanšu instrumentu izvietošanas provizoriskajiem nosacījumiem, vai apsvērumiem par finanšu instrumenta iekļaušanu nozīmīgā indeksā vai finanšu instrumenta izslēgšanu no šāda indeksa.

(18)

Juridiskā noteiktība attiecībā uz tirgus dalībniekiem būtu jāveicina, precīzāk nosakot divus elementus, kas ir būtiski iekšējās informācijas definēšanai, proti, precīzu šādas informācijas raksturu un tās iespējamās ietekmes nozīmi attiecībā uz finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai to izsolīto produktu cenām, kas pamatojas uz emisijas kvotām. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir vairumtirdzniecības energoprodukti, par iekšējo informāciju jo īpaši būtu jāuzskata informācija, kura ir jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (5).

(19)

Regulas mērķis nav aizliegt akcionāru un pārvaldītāju vispārēja rakstura sarunas par darījumdarbības un tirgus tendencēm saistībā ar kādu emitentu. Šādas attiecības ir būtiski svarīgas tirgu efektīvai darbībai, un ar šo regulu tās nebūtu jāaizliedz.

(20)

Tūlītēju darījumu tirgi un saistīto atvasināto finanšu instrumentu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti un globāli; tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama gan vairākos tirgos, gan pārrobežu mērogā, kas var izraisīt ievērojamu sistēmisko risku. Tas attiecas gan uz iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, gan uz tirgus manipulācijām. Jo īpaši tūlītēju darījumu tirgus iekšējo informāciju var izmantot persona, kas veic tirdzniecības darījumus finanšu tirgū. Iekšējā informācija saistībā ar preces atvasināto instrumentu būtu jādefinē kā informācija, kas gan atbilst vispārējai iekšējās informācijas definīcijai saistībā ar finanšu tirgiem, gan ir jānodod atklātībai saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem vai ierasto kārtību attiecīgajā preču atvasināto instrumentu tirgū vai tūlītēju darījumu tirgū. Būtiski šādu noteikumu piemēri ir Regula (ES) Nr. 1227/2011 enerģijas tirgum un kopīgās organizāciju datubāzes iniciatīvas (JODI) datubāze naftai. Šāda informācija var būt pamatā tirgus dalībnieku lēmumiem slēgt preču atvasināto instrumentu vai ar to saistīto tūlītēju preču darījumu līgumus, un tādēļ tā būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, kas ir jāpublisko, ja tā varētu būtiski ietekmēt šādu atvasināto instrumentu vai ar tiem saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas.

Turklāt manipulatīvas stratēģijas ir iespējamas arī tūlītēju darījumu tirgos un atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Finanšu instrumentu, tostarp preču atvasināto instrumentu, tirdzniecību var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus, un tūlītēju preču darījumu līgumus var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos finanšu instrumentus. Tirgus manipulāciju aizliegumā būtu jāietver šīs savstarpējās saiknes. Tomēr nav atbilstīgi un lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, ietverot rīcību, kas nav saistīta ar finanšu instrumentiem, piemēram, tirdzniecības darījumus ar tūlītēju preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē tikai tūlītēju darījumu tirgu. Īpaši attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem kompetentajām iestādēm šajā regulā sniegtās iekšējās informācijas, iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju definīcijas piemērojot finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, būtu jāņem vērā Regulā (ES) Nr. 1227/2011 sniegto definīciju specifiskās iezīmes.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (6) Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras cita starpā ir atbildīgas par emisijas kvotu tehnisko izdošanu, to bezmaksas piešķiršanu atbilstīgajām rūpniecības nozarēm un jaunpienācējiem tirgū un plašākā nozīmē ir atbildīgas par Savienības klimata politikas regulējuma izstrādi un īstenošanu, kurš ir pamatā emisijas kvotu piegādei “atbilstības pircējiem” Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Veicot šos pienākumus, minētajām publiskajām struktūrām cita starpā var būt pieejama publiski nepieejama informācija, kas var ietekmēt cenu, un saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK tām var nākties veikt konkrētas tirgus darbības saistībā ar emisiju kvotām. Līdz ar emisiju kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (7) pārskatīšanu šīs regulas darbības jomā tiks ietverti arī minētie instrumenti.

Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un ieviest Savienības klimata politiku, minēto publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs, nepārprotamā minētās politikas īstenošanas nolūkā un saistībā ar emisiju kvotām, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo minētajām publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Turklāt drošības pasākumi attiecībā uz taisnīgu un nediskriminējošu īpašas informācijas atklāšanu, kura ir publisko iestāžu rīcībā un kura var ietekmēt vērtspapīru cenu, ir paredzēti Direktīvā 2003/87/EK un īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar Savienības klimata politiku, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad minētās publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar Savienības klimata politikas īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā šajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(22)

Ievērojot LESD 43. pantu un tādu starptautisku nolīgumu īstenošanu, kas noslēgti saskaņā ar LESD, Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras ir atbildīgas, inter alia, par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu. Pildot minētos pienākumus, minētās publiskās struktūras veic darbības un īsteno pasākumus ar mērķi pārvaldīt lauksaimniecības tirgus un zivsaimniecības, tostarp saistībā ar valsts intervenci, papildu ievedmuitas noteikšanu vai ievedmuitas pagaidu atcelšanu. Ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, dažus tās noteikumus, kas attiecas uz tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt finanšu instrumentus, un uz finanšu instrumentiem, kuru vērtība ir atkarīga no tūlītēju preču darījumu līgumu vērtības un kuri ietekmē vai var ietekmēt tūlītēju preču darījumu līgumus, ir jānodrošina, ka netiek ierobežota Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru darbība KAP un KZP īstenošanā. Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un īstenot Savienības KLP un KZP, šo publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs un tikai minēto politikas virzienu īstenošanas nolūkā, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo šīm publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskajām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar KLP un KZP, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad šīs publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar KLP un KZP īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā minētajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(23)

Pamatpazīme iekšējās informācijas izmantošanai tirdzniecībā ir no iekšējās informācijas gūta netaisnīga priekšrocība, kas kaitē trešām pusēm, kurām šāda informācija nav zināma, un līdz ar to apdraud finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticēšanos. Līdz ar to iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums būtu jāpiemēro, ja persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izmanto šādas informācijas sniegtu netaisnīgu priekšrocību peļņas gūšanai, savā vārdā vai trešās puses vārdā veicot tirgus darījumus saskaņā ar šādu informāciju, iegādājoties vai atsavinot, vai atceļot vai grozot, vai mēģinot atcelt vai grozīt rīkojumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šāda informācija. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz solīšanu emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (8).

(24)

Ja juridiska vai fiziska persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājas vai atsavina, vai mēģina iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija, tam vajadzētu nozīmēt, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju. Minētais pieņēmums neskar tiesības uz aizstāvību. Jautājums par to, vai persona ir pārkāpusi iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu vai mēģinājusi darījumā izmantot iekšējo informāciju, būtu jāizskata, ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt finanšu tirgus integritāti un veicināt ieguldītāju uzticēšanos, kas savukārt balstās uz pārliecību, ka pret ieguldītājiem būs vienlīdzīga attieksme un viņi tiks aizsargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.

(25)

Rīkojumi, kas izvietoti pirms iekšējā informācija bija personas rīcībā, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Tomēr, ja personas rīcībā nonāk iekšējā informācija, vajadzētu būt pieņēmumam, ka jebkādas turpmākas izmaiņas, kas saista minēto informāciju ar rīkojumiem, kuri izvietoti pirms šādas informācijas nonākšanas personas rīcībā, tostarp rīkojuma atcelšana vai grozīšana, ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā. Tomēr minēto pieņēmumu varētu atspēkot, ja persona pierāda, ka, veicot darījumu, tā nav izmantojusi iekšējo informāciju.

(26)

Iekšējās informācijas izmantošana var būt finanšu instrumenta vai izsolīta produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, iegāde vai atsavināšana vai rīkojuma atcelšana vai grozīšana, vai mēģinājums iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentu vai atcelt vai grozīt rīkojumu, ko veic persona, kura zina vai kurai būtu jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, kas ir zināms vai būtu jāzina parastai un saprātīgai personai konkrētajos apstākļos.

(27)

Šī regula būtu jāinterpretē atbilstīgi pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai aizsargātu to pārvedamu vērtspapīru turētāju intereses, kuriem ir balsstiesības kādā uzņēmumā (vai kuriem šādas tiesības var būt tiesību īstenošanas vai konversijas rezultātā), ja attiecībā uz šo uzņēmumu ir izteikts publisks pārņemšanas piedāvājums vai jebkāds cits priekšlikums par kontroles maiņu. Jo īpaši regula būtu jāinterpretē atbilstīgi normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanas darījumiem un citiem darījumiem, kas skar uzņēmumu īpašumtiesības vai uzņēmumu kontroli, ko reglamentē dalībvalstu norīkotās uzraudzības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK 4. pantu (9).

(28)

Pētījumi un novērtējumi, kuru pamatā ir publiski pieejami dati, paši par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, un tāpēc tikai fakts, ka darījumi veikti, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr, piemēram, ja informācijas publicēšana vai izplatīšana tirgū ir ierasti gaidīta un šāda publicēšana vai izplatīšana dod ieguldījumu finanšu instrumentu cenu veidošanas procesā, vai arī informācijā ir iekļauts atzīta tirgus komentētāja vai iestādes viedoklis, kas var sniegt ziņas par saistītu finanšu instrumentu cenām, informācija var būt iekšējā informācija. Tādēļ, lai tirgus dalībnieki noteiktu, vai to darījumi balstītos uz iekšējo informāciju, tiem ir jāapsver, ciktāl šāda informācija nav publiska un kāda varētu būt ietekme uz finanšu instrumentiem, ja tie izmantotu šo informāciju tirdzniecībā pirms tās publicēšanas vai izplatīšanas.

(29)

Lai novērstu tādu finanšu darbības veidu netīšu aizliegšanu, kuri ir leģitīmi, proti, kurus veicot, nenotiek tirgus ļaunprātīga izmantošana, ir jāatzīst konkrētas rīcības leģitimitāte. Tas var nozīmēt, piemēram, tirgus uzturētāju lomas atzīšanu, tiem leģitīmi darbojoties kā tirgus likviditātes nodrošinātājiem.

(30)

To, ka tirgus uzturētāji vai personas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas ar leģitīmiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu vārdā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, pienācīgi veic rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu, nevajadzētu uzskatīt par šādas iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr šajā regulā paredzētā aizsardzība attiecībā uz tirgus uzturētājiem, struktūrām, kurām atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, vai personām, kurām atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu uzdevumā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, neattiecas uz darbībām, kas ir skaidri aizliegtas saskaņā ar šo regulu, tostarp, piemēram, praksi, kura plaši pazīstama kā “apsteigšana”. Ja juridiska persona ir veikusi visus lietderīgos pasākumus, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr tās nodarbinātās fiziskās personas veic tirgus ļaunprātīgu izmantošanu juridiskās personas vārdā, to nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic juridiska persona. Cits piemērs, kas nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu, ir darījumi, kurus veic, izpildot pienākumu, kura uzņemšanās ir notikusi agrāk. Tikai fakts, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu sabiedrību, un tas, ka šī informācija tiek izmantota saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto sabiedrību vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto sabiedrību, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā.

(31)

Tā kā pirms finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas persona, kura veic vienu no šīm darbībām, obligāti pieņem lēmumu par šādu iegādi vai atsavināšanu, šādas iegādes vai atsavināšanas faktu vien nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Rīcība, kuras pamatā ir pašu tirdzniecības plāni un stratēģijas, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr nevienai no minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām nevajadzētu būt aizsargātai, pamatojoties uz tās profesionālajiem pienākumiem; tām vajadzētu tikt aizsargātām vienīgi tad, ja to rīcība ir atbilstoša un pienācīga un saskan gan ar attiecīgajiem profesionālajiem standartiem, gan ar šajā regulā noteiktajiem standartiem, proti, tirgus integritātes un ieguldītāju aizsardzības principiem. Tomēr varētu uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums, ja kompetentā iestāde konstatē, ka minētajiem darījumiem vai rīkojumiem vai minētajai rīcībai bijis nelikumīgs iemesls vai ka attiecīgā persona ir izmantojusi iekšējo informāciju.

(32)

Tirgus izzināšana ir mijiedarbība starp finanšu instrumentu pārdevēju un vienu vai vairākiem iespējamiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju interesi par iespējamo darījumu un tā cenu, apjomu un struktūru. Tirgus izzināšana varētu ietvert attiecīgo vērtspapīru sākotnēju vai otrreizēju piedāvājumu, un tā atšķiras no parastās tirdzniecības. Tā ir īpaši vērtīgs instruments, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju viedokli, veicinātu akcionāru dialogu, nodrošinātu darījumu netraucētu norisi un emitentu, pašreizējo akcionāru un iespējamo jauno ieguldītāju viedokļu saskaņošanu. Tirgus izzināšana ir jo īpaši noderīga, ja trūkst uzticības tirgiem vai attiecīga etalona, vai arī ja tirgi ir nestabili. Tādēļ spēja veikt tirgus izzināšanu ir svarīga, lai nodrošinātu finanšu tirgu pareizu darbību, un tirgus izzināšana kā tāda nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(33)

Tirgus izzināšanas piemēri ir situācijas, kurās pārdevēja sabiedrība ir risinājusi sarunas ar emitentu par iespējamu darījumu un nolēmusi novērtēt iespējamo ieguldītāju interesi, lai izlemtu par darījuma veikšanas nosacījumiem, kad emitents plāno paziņot par parāda vērtspapīra emisiju vai papildu kapitāla piedāvājumu, un pārdevēja sabiedrība vēršas pie galvenajiem ieguldītājiem un sniedz tiem pilnīgu informāciju par darījuma nosacījumiem, lai panāktu, ka tie finansiāli apņemas piedalīties darījumā, vai kad pārdevējs ieguldītāja uzdevumā vēlas pārdot lielu apjomu vērtspapīru un vēlas novērtēt citu potenciālo ieguldītāju iespējamo interesi par minētajiem vērtspapīriem.

(34)

Veicot tirgus izzināšanu, var būt nepieciešams atklāt iekšējo informāciju iespējamiem noguldītājiem. Gūt finansiālu labumu no darījumiem, kuru pamatā ir tirgus izzināšanas gaitā iegūta iekšējā informācija, kopumā ir iespējams tikai tad, ja pastāv tā finanšu instrumenta vai ar to saistīta finanšu instrumenta tirgus, par kuru veic izpēti. Ņemot vērā šādu sarunu norises laiku, ir iespējams, ka potenciālajam ieguldītājam tirgus izzināšanas laikā iekšējā informācija tiek atklāta pēc tam, kad šis finanšu instruments ir pieņemts tirgošanai regulētā tirgū vai ir tirgots DTS vai OTS. Pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu jānovērtē, vai tirgus izzināšanā tiks atklāta iekšējā informācija.

(35)

Iekšējā informācija būtu jāuzskata par leģitīmi atklātu informāciju, ja to atklāj, pildot parastos personas darba, profesionālos vai dienesta pienākumus. Ja tirgus izzināšana ietver iekšējās informācijas atklāšanu, tiks uzskatīts, ka tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, rīkojas, pildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ja informācijas atklāšanas laikā viņš informē attiecīgo personu par to, ka šai personai var tikt sniegta iekšējā informācija, un saņem tās piekrišanu; par to, ka šīs regulas noteikumi aizliedz attiecīgajai personai minēto informāciju izmantot tirdzniecības darījumos vai rīkoties uz tās pamata; par to, ka ir jāveic pamatoti pasākumi, lai aizsargātu šīs informācijas pastāvīgu konfidencialitāti, un par to, ka attiecīgajai personai ir jāinformē tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, par visu to fizisko un juridisko personu identitāti, kurām šī informācija tiks izpausta ar tirgus izzināšanu saistītās atbildes sagatavošanas laikā. Tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu arī jāpilda regulatīvajos tehniskajos standartos sīki izklāstāmi pienākumi attiecībā uz izpaustās informācijas dokumentācijas uzglabāšanu. Nevajadzētu būt pieņēmumam, ka tirgus dalībnieki, kuri, veicot tirgus izzināšanu, neievēro šo regulu, ir nelikumīgi izpauduši iekšējo informāciju, bet viņiem nebūtu jāvar izmantot atbrīvojumu, ko piemēro tirgus dalībniekiem, kuri šādus noteikumus ir ievērojuši. Jautājums par to, vai viņi ir pārkāpuši iekšējās informācijas nelikumīgas atklāšanas aizliegumu, būtu jāizskata, ņemot vērā visus attiecīgos šīs regulas noteikumus, un visiem tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, būtu pienākums pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas rakstiski apliecināt savu vērtējumu par to, vai šāda izzināšana ietvers iekšējās informācijas atklāšanu.

(36)

Iespējamajiem ieguldītājiem, par kuriem veic tirgus izzināšanu, savukārt būtu jāapsver, vai tiem atklātā informācija ir uzskatāma par iekšējo informāciju un tādēļ uz tās pamata nedrīkstētu veikt darījumus vai arī minēto informāciju atklāt vēl citiem. Uz iespējamiem ieguldītājiem joprojām attiecas šajā regulā izklāstītie noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu. EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai iespējamiem ieguldītājiem palīdzētu novērtēt situāciju un noteikt, kādus pasākumus tiem būtu jāveic, lai nepārkāptu šo regulu.

(37)

Regulā (ES) Nr. 1031/2010 bija paredzēti divi paralēli tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmi attiecībā uz emisijas kvotu izsolēm. Tomēr līdz ar emisijas kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā šai regulai vajadzētu būt vienotam noteikumu krājumam, kas attiecas uz pasākumiem pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ir piemērojams visiem emisijas kvotu primārajiem un sekundārajiem tirgiem. Šī regula būtu jāpiemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010.

(38)

Šajā regulā būtu jāparedz pasākumi attiecībā uz tirgus manipulācijām, kurus varētu pielāgot jauniem tirdzniecības veidiem vai jaunām stratēģijām, kas varētu būt ļaunprātīgas. Lai atspoguļotu to, ka finanšu instrumentu tirdzniecība aizvien biežāk ir automatizēta, ir vēlams tirgus manipulāciju definīcijā sniegt tādu konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju piemērus, kuras var īstenot, izmantojot jebkādus pieejamus tirdzniecības līdzekļus, tostarp algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes datorizēto tirdzniecību. Sniegtajiem piemēriem nav paredzēts būt izsmeļošiem, nedz arī radīt iespaidu, ka gadījumā, ja šādas stratēģijas īstenotu, izmantojot citus līdzekļus, tās vairs nebūtu ļaunprātīgas.

(39)

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam būtu jāattiecas arī uz tām personām, kuras sadarbojas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā. Šādas sadarbības piemēri cita starpā varētu būt brokeri, kas izstrādā un iesaka tirdzniecības stratēģiju, kuras mērķis ir tirgus ļaunprātīga izmantošana, personas, kas mudina personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izpaust minēto informāciju nelikumīgi, vai personas, kas sadarbībā ar brokeri izstrādā datorprogrammas ar nolūku atvieglināt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(40)

Lai nodrošinātu, ka atbildība ir jāuzņemas gan juridiskajai personai, gan jebkurai fiziskai personai, kas piedalās juridiskās personas lēmumu pieņemšanā, ir jāatzīst dalībvalstu dažādie tiesiskie mehānismi. Šādiem mehānismiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar valstu tiesību aktos paredzēto atbildības noteikšanas sistēmu.

(41)

Lai papildinātu tirgus manipulāciju aizliegumu, šajā regulā būtu jāiekļauj aizliegums mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās. Mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās būtu jānošķir no rīcības, kuras rezultātā var notikt tirgus manipulācijas, jo regula aizliedz abas darbības. Šāds mēģinājums cita starpā var attiekties uz situācijām, kad darbība ir sākta, taču nav pabeigta, piemēram, tehnoloģiskas kļūmes dēļ vai tādēļ, ka nav izpildīts tirdzniecības rīkojums. Mēģinājumi iesaistīties tirgus manipulācijās ir jāaizliedz, lai kompetentās iestādes varētu piemērot sankcijas par šādiem mēģinājumiem.

(42)

Neskarot šīs regulas mērķi un tās tieši piemērojamos noteikumus, persona, kas veic darījumus vai sniedz tirdzniecības rīkojumus, kurus var uzskatīt par tirgus manipulācijas, var spēt pierādīt, ka tās motīvi šo darījumu un rīkojumu sakarā bijuši leģitīmi un ka šie darījumi un tirdzniecības rīkojumi ir atbilduši attiecīgajā tirgū pieņemtajai praksei. To, ka tirgus prakse ir pieņemama, var noteikt tikai kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgā tirgus uzraudzību saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu. Praksi, kas ir pieņemta kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad šādu citu tirgu kompetentās iestādes minēto praksi ir oficiāli apstiprinājušas. Tomēr, ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo darījumu vai tirdzniecības rīkojumu pamatā ir bijis nelikumīgs iemesls, var uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums.

(43)

Ar šo regulu būtu arī jāprecizē, ka iesaistīšanās finanšu instrumenta tirgus manipulācijās vai mēģinājums iesaistīties finanšu instrumenta tirgus manipulācijās var izpausties kā tādu ar šo instrumentu saistītu finanšu instrumentu, piemēram, atvasināto instrumentu, izmantošana, kurus tirgo citā tirdzniecības vietā vai AT.

(44)

Daudziem finanšu instrumentiem cenas tiek noteiktas, atsaucoties uz etaloniem. Etalona, tostarp starpbanku piedāvājuma likmju, faktiskas manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var nopietni ietekmēt paļāvību tirgum un radīt ievērojamus zaudējumus ieguldītājiem vai izkropļot reālo ekonomiku. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz etaloniem, lai saglabātu tirgu integritāti un nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var īstenot skaidru etalonu manipulāciju aizliegumu. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem publicētajiem etaloniem, tostarp etaloniem, kas ir vai nu bez maksas, vai par maksu pieejami internetā, piemēram, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu etaloni un rādītāju indeksi. Ir jāpapildina vispārējais tirgus manipulāciju aizliegums, aizliedzot paša etalona manipulāciju un nepatiesas vai maldinošas informācijas nodošanu, nepareizu vai maldinošu ievadāmo datu sniegšanu vai jebkuru citu darbību, kas manipulē ar etalona aprēķināšanu, ja minētais aprēķins ir vispārīgi definēts kā visu to datu un jo īpaši atlasīto datu vākšana un novērtēšana, kuri ir saistīti ar attiecīgā etalona aprēķināšanu, tostarp etalona metodika, kas var būt vai nu algoritmiska, vai pilnībā vai daļēji balstīties uz vērtējumu. Minētie noteikumi papildina Regulu (ES) Nr. 1227/2011, ar kuru tiek aizliegta apzināta nepatiesas informācijas sniegšana uzņēmumiem, kas sagatavo cenu aprēķinus vai tirgus ziņojumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem, ar šādu informāciju maldinot tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz šiem cenu novērtējumiem vai tirgus ziņojumiem.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus tirgus nosacījumus tirdzniecības vietām un sistēmām, kam piemēro šo regulu, visiem regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem būtu jāizveido un jāuztur efektīvi pasākumi, sistēmas un procedūras ar mērķi novērst un konstatēt tirgus manipulācijas un ļaunprātīgas izmantošanas praksi.

(46)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā tādu rīkojumu izvietošana, kurus nevar izpildīt. Turklāt ar finanšu instrumentu var manipulēt, rīkojoties ārpus tirdzniecības vietas. Personām, kas profesionāli nodarbojas ar darījumu organizēšanu vai izpildi būtu jāprasa izveidot un uzturēt efektīvas kārtības, sistēmas un procedūras, lai konstatētu aizdomīgus darījumus un ziņotu par tiem. Tām arī būtu jāziņo par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas.

(47)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana. Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana samērā īsā laikā var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu cenas. Tā var būt acīmredzami nepatiesas informācijas safabricēšana, kā arī būtisku faktu apzināta noklusēšana un apzināti neprecīza informācijas nodošana. Minētā veida tirgus manipulācijas īpaši kaitē ieguldītājiem, jo tās dēļ tie savus ieguldījumu lēmumus pamato ar nepareizu vai sagrozītu informāciju. Tā kaitē arī emitentiem, jo samazina paļāvību pieejamajai informācijai, kura uz tiem attiecas. Savukārt paļāvības trūkums tirgū var apdraudēt emitenta spēju emitēt jaunus finanšu instrumentus vai nodrošināt citu tirgus dalībnieku aizdevumu savu darbību finansēšanai. Tirgū informācija izplatās ļoti ātri. Līdz ar to ieguldītājiem un emitentiem nodarītais kaitējums var saglabāties samērā ilgu laiku, līdz šo informāciju atzīst par nepatiesu vai maldinošu un emitents vai par izplatīšanu atbildīgās personas to var izlabot. Tāpēc nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, tostarp baumu un nepatiesu vai maldinošu ziņu izplatīšana, jāuzskata par šīs regulas pārkāpumu. Tādēļ personām, kas darbojas finanšu tirgos, būtu jāaizliedz brīvi izpaust informāciju, kura ir pretrunā to viedoklim vai spriedumam un par kuru viņi zina vai viņiem būtu jāzina, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša, jo tas kaitē ieguldītājiem un emitentiem.

(48)

Ņemot vērā tīmekļa vietņu, emuāru un sociālo plašsaziņas līdzekļu aizvien plašāku izmantošanu, ir svarīgi precizēt, ka nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana internetā, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnēs vai anonīmos emuāros, šās regulas nolūkos būtu jāuzskata par līdzvērtīgu tam, ja to darītu, izmantojot tradicionālākus saziņas kanālus.

(49)

Ir būtiski, lai emitents atklāj sabiedrībai iekšējo informāciju, tādējādi novēršot tās izmantošanu tirdzniecībā un nodrošinot, ka ieguldītāji netiek maldināti. Tāpēc emitentiem pēc iespējas ātrāk iekšējā informācija būtu jāatklāj sabiedrībai. Tomēr minētais pienākums noteiktos apstākļos var kaitēt emitenta leģitīmajām interesēm. Tādos apstākļos būtu jāatļauj atlikt informācijas atklāšanu ar nosacījumu, ka atlikšana nevar maldināt sabiedrību un ka emitents spēj nodrošināt informācijas konfidencialitāti. Emitentam ir pienākums atklāt iekšējo informāciju tikai tad, ja tas ir pieprasījis finanšu instrumenta atļaušanu tirdzniecībā vai to apstiprinājis.

(50)

Lai piemērotu prasības par iekšējās informācijas publisku atklāšanu un šādas publiskas atklāšanas kavēšanu, kā noteikts šajā regulā, leģitīmas intereses jo īpaši var attiekties uz šādiem apstākļiem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs: a) sarunām, kuras tiek risinātas, vai ar tām saistītiem jautājumiem, ja publiska informācijas atklāšana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu. Jo īpaši gadījumā, ja emitenta finansiālā dzīvotspēja ir būtiski un nenovēršami apdraudēta, taču uz to neattiecas piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu darbības joma, informācijas atklāšanu var aizkavēt uz ierobežotu laikposmu, ja šāda publiska atklāšana nopietni apdraudētu pašreizējo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot tādu konkrētu sarunu noslēgšanai, kuru mērķis ir nodrošināt emitenta finansiālu atgūšanos ilgtermiņā; b) emitenta vadības struktūras pieņemtiem lēmumiem vai noslēgtiem līgumiem, kurus, lai tie stātos spēkā, ir jāapstiprina citai emitenta institūcijai, ja emitenta struktūras dēļ nepieciešams minētās institūcijas nodalīt, ar noteikumu, ka informācijas publiska atklāšana pirms šādas apstiprināšanas līdz ar paziņojumu, ka apstiprinājums vēl nav noticis, radītu draudus, ka sabiedrība var nepareizi novērtēt šo informāciju.

(51)

Turklāt prasība atklāt iekšējo informāciju jāattiecina uz dalībniekiem emisijas kvotu tirgū. Lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti, šķiet, ka ir jāierobežo minētās prasības regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES ETS operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to izmēru un darbības, var pamatoti sagaidīt, ka tiem var būt būtiska ietekme uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenu un piedāvājumiem izsolēs atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010. Komisijai ar deleģētu aktu būtu jāpieņem pasākumi, nosakot minimālo robežvērtību minētā izņēmuma piemērošanai. Informācijai, kas jāatklāj, jābūt par atklājošās puses fiziskajām darbībām, nevis par tās plāniem vai stratēģijām emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības jomā. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas prasības, proti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011, iekšējās informācijas atklāšanas pienākumam nebūtu jāizraisa satura ziņā lielākoties vienādas informācijas divkāršs obligātas atklāšanas pienākums. Attiecībā uz tādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū, kuriem ir kopējās emisijas vai nominālo ievadīto siltumjaudu, kas nepārsniedz noteikto robežvērtību, – tā kā informācija par šo dalībnieku fiziskajām darbībām netiek uzskatīta par būtisku atklāšanas mērķiem, būtu arī jāuzskata, ka šai informācijai nav nozīmīgas ietekmes uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenām. Uz šādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū tomēr būtu jāattiecina iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums saistībā ar jebkādu citu informāciju, kas tiem ir pieejama un kas ir iekšējā informācija.

(52)

Lai aizsargātu sabiedrības intereses, saglabātu finanšu sistēmas stabilititāti un, piemēram, novērstu to, ka finanšu iestāžu likviditātes krīzes kļūst par maksātspējas krīzēm pēkšņa līdzekļu atsaukuma dēļ, ārkārtas apstākļos varētu būt lietderīgi atlikt kredītiestāžu vai finanšu iestāžu iekšējās informācijas atklāšanu. Jo īpaši tas var attiekties uz informāciju, kas ir tieši saistīta ar pagaidu likviditātes problēmām, ja šīm iestādēm ir vajadzīgs centrālās bankas aizdevums, tostarp centrālās bankas ārkārtas palīdzība likviditātes nodrošināšanai, un ja šādas informācijas atklāšanai būtu sistēmiska ietekme. Atlikt informācijas atklāšanu drīkstētu ar nosacījumu, ka emitents saņem attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu un ja ir skaidrs, ka plašākas sabiedriskās un ekonomiskās intereses atlikt atklāšanu ir svarīgākas par tirgus interesēm saņemt informāciju, kuras atklāšana tiek atlikta.

(53)

Attiecībā uz finanšu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tās saņem centrālās bankas aizdevumus, tostarp ārkārtas likviditātes palīdzību, novērtējums par to, vai attiecīgā informācija ir sistēmiski svarīga un vai tās publiskošanas atlikšana ir sabiedrības interesēs, būtu jāveic kompetentajai iestādei pēc pienācīgas apspriešanās ar valsts centrālo banku, makrouzraudzības iestādi vai jebkuru citu kompetento valsts iestādi.

(54)

Būtu skaidri jāaizliedz izmantot vai mēģināt izmantot iekšējo informāciju tirdzniecībā, rīkojoties vai nu savā vārdā, vai trešās personas vārdā. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz personu, kuras zina vai kurām būtu jāzina, ka to rīcībā esošā informācija ir iekšējā informācija, piedalīšanos emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010. Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, lai gan informācija par trešās puses tirdzniecības plāniem un stratēģijām var būt iekšējā informācija.

(55)

Prasība atklāt iekšējo informāciju var apgrūtināt mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (10), kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ņemot vērā viņu rīcībā esošās uzraudzības informācijas izmaksas, kā arī juridisko konsultāciju izmaksas par to, vai un kad informācija ir jāatklāj. Tomēr iekšējās informācijas ātra atklāšana ir būtiska, lai nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem emitentiem. Tāpēc EVTI būtu jāspēj izdot pamatnostādnes, kas palīdzētu emitentiem ievērot iekšējās informācijas atklāšanas pienākumu, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību.

(56)

Iekšējās informācijas turētāju saraksti ir svarīgi regulatoru instrumenti, izmeklējot iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, taču valstu atšķirīgie nosacījumi par datiem, kuri iekļaujami šajos sarakstos, emitentiem rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc iekšējās informācijas turētāju sarakstu datu lauki būtu jāvienādo, lai samazinātu minētās izmaksas. Ir svarīgi, lai iekšējās informācijas turētāju sarakstos iekļautās personas būtu informētas par šo iekļaušanu, kā arī par šīs iekļaušanas sekām saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (11). Prasība uzturēt un pastāvīgi atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstus rada administratīvo slogu, sevišķi emitentiem MVU izaugsmes tirgos. Tā kā kompetentās iestādes var efektīvi uzraudzīt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu bez pastāvīgas piekļuves šādiem sarakstiem par minētajiem emitentiem, tie būtu jāatbrīvo no šā pienākuma, lai samazinātu regulas radītās administratīvās izmaksas. Tomēr šādiem emitentiem pēc pieprasījuma būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm iekšējās informācijas turētāju saraksts.

(57)

Vērtīgs tirgus integritātes aizsardzības līdzeklis ir emitentu vai personu, kas darbojas viņu uzdevumā vai vārdā, izveidots tādu personu saraksts, kuras strādā viņu labā saskaņā ar darba līgumu vai atbilstīgi citiem nosacījumiem un kurām ir pieejama iekšējā informācija, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu. Šādi saraksti emitentiem vai minētajām personām var palīdzēt iekšējās informācijas plūsmas kontrolē un līdz ar to – konfidencialitātes pienākuma ievērošanā. Turklāt šādi saraksti var būt lietderīgs instruments arī kompetentajām iestādēm, lai identificētu personas, kam ir piekļuve iekšējai informācijai, un datumu, kad minētās personas ieguva šādu piekļuvi. Šādā sarakstā iekļautu personu piekļuve iekšējai informācijai, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu, neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(58)

To darījumu labāka pārredzamība, kurus veic personas, kas pilda emitenta pārvaldības pienākumus, un attiecīgā gadījumā ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši pret iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem var būt arī publikācijas par kaut vai atsevišķiem šādiem darījumiem. Ir jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publicēšanas pienākums attiecas arī uz finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdošanu, jo akciju ieķīlāšana var nozīmīgi un potenciāli destabilizējoši ietekmēt uzņēmumu pēkšņas un neparedzētas atsavināšanas gadījumā. Ja informācija netiktu atklāta, tirgus nezinātu, ka, piemēram, ir lielāka iespējamība, ka nākotnē būtiski mainīsies kapitāldaļu īpašnieki, pieaugs tirgū pieejamo kapitāldaļu piedāvājums vai ir iespējams balsstiesību zaudējums attiecīgajā uzņēmumā. Minētā iemesla dēļ saskaņā ar šo regulu ir jāziņo, ja vērtspapīru ieķīlāšana ir daļa no plašāka darījuma, kurā pārvaldītājs ieķīlā vērtspapīrus kā papildnodrošinājumu, lai no trešās puses saņemtu aizdevumu. Turklāt pilnīga un pareiza tirgus pārredzamība ir priekšnoteikums tirgus dalībnieku paļāvībai un jo īpaši jebkura uzņēmuma akcionāru paļāvībai. Ir arī jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī citas personas darījumus, kura rīkojas pārvaldītāja vārdā. Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pārredzamības līmeni un kompetentajām iestādēm un sabiedrībai sniegto ziņojumu skaitu, šajā regulā būtu jānosaka robežvērtības, līdz kuru sasniegšanai par darījumiem nav jāziņo.

(59)

Paziņojumi par darījumiem, ko savā vārdā veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistīta persona, ne tikai sniedz vērtīgu informāciju tirgus dalībniekiem, bet ir arī papildu līdzeklis kompetento iestāžu veiktajai tirgu uzraudzībai. Pienākums ziņot par darījumiem neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(60)

Paziņošanai par darījumiem būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (12) izklāstītajiem noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu.

(61)

Personām, kas veic pārvaldības pienākumus, būtu jāaizliedz iesaistīties tirdzniecībā pirms paziņošanas par starpposma finanšu pārskatu vai gada pārskatu, kas attiecīgajam emitentam jāpublisko saskaņā ar tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā emitenta akcijas atļautas tirdzniecībā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien nepastāv īpaši un ierobežoti apstākļi, kas varētu attaisnot emitenta sniegto atļauju personai, kas veic pārvaldības pienākumus, iesaistīties tirdzniecībā. Tomēr jebkāda šāda emitenta sniegta atļauja neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(62)

Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir katras dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā. Tādēļ šī regula jo īpaši nosaka minimālo uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopumu, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs, ja tā noteikts valsts tiesību aktos. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi, un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(63)

Arī tirgus uzņēmumiem un visiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāveicina tirgus integritāte. Minētajā nozīmē vienas kompetentās iestādes izraudzīšanai, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nebūtu jāizslēdz sadarbības vai pilnvaru deleģēšanas iespēja – saglabājot kompetentās iestādes atbildību – starp minēto iestādi un tirgus uzņēmumiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs regulas noteikumiem. Ja personas, kas gatavo vai izplata ieguldījumu ieteikumus vai citu informāciju, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju vienā vai vairākos finanšu instrumentos, arī savā vārdā tirgojas ar šiem instrumentiem, kompetentajām iestādēm cita starpā būtu jāspēj šādām personām pieprasīt jebkādu informāciju, kas būtu nepieciešama, lai noteiktu, vai šo personu izstrādātie vai izplatītie ieteikumi atbilst šai regulai.

(64)

Lai konstatētu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju gadījumus, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāspēj piekļūt fizisku un juridisku personu telpām dokumentu izņemšanas nolūkā. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas ir saistīti ar izmeklēšanas priekšmetu un var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda pilnībā vai daļēji, vai ja ir pamats uzskatīt, ka, veicot pieprasījumu, tas netiktu izpildīts vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem piekļuvei telpām ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, piekļuvei būtu jānotiek pēc minētās iepriekšējās tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(65)

Esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas veic un reģistrē darījumu izpildi, kā arī esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti, kurus glabā telesakaru operatori, ir svarīgi un dažreiz vienīgie pierādījumi, lai konstatētu un pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas. Telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti var palīdzēt noteikt tās personas identitāti, kas ir atbildīga par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu, vai to, ka personas ir sazinājušās konkrētā brīdī un ka starp diviem vai vairāk cilvēkiem pastāv attiecības. Tādēļ būtu jānodrošina iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas ir kādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu pierādījumus un izmeklēšanas virzienus attiecībā uz iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai iespējamām tirgus manipulācijām un līdz ar to – lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un piemērotu sankcijas par to. Lai Savienībā izveidotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai esošiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāspēj pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, un esošus telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, tajos gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kas attiecas uz pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējas informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, ar ko pārkāpj šo regulu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, neietver piekļuvi balss saziņas pa telefonu saturam.

(66)

Lai gan šajā regulā ir precizētas minimālās pilnvaras, kādām vajadzētu būt kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno atbilstīgi pilnīgai valsts tiesību sistēmai, kas garantē pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesību uz privātumu ievērošanu. Lai īstenotu minētās pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgi un efektīvi aizsargpasākumi pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecīgā gadījumā prasību saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, cik tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi risinājumi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(67)

Tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama pārrobežu mērogā un saistīti vairākos tirgos, kompetentajām iestādēm būtu vienmēr (izņemot ārkārtas apstākļus) jāsadarbojas un jānodrošina informācijas apmaiņa ar citām kompetentajām un regulatīvajām iestādēm, kā arī ar EVTI, it īpaši saistībā ar izmeklēšanas darbībām. Ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka citā dalībvalstī notiek vai ir notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana vai ka tā skar finanšu instrumentus, kas tiek tirgoti citā dalībvalstī, tai par to būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei un EVTI. Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kam ir pārrobežu ietekme, EVTI būtu jāspēj koordinēt izmeklēšanu, ja to pieprasa viena no iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

(68)

Kompetento iestāžu rīcībā ir jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, lai efektīvi uzraudzītu starptirgu rīkojumu grāmatu. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES kompetentās iestādes var pieprasīt un saņemt datus no citām kompetentajām iestādēm saistībā ar rīkojumu grāmatu, lai palīdzētu pārrobežu mērogā uzraudzīt un konstatēt tirgus manipulācijas.

(69)

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības pasākumiem ar saviem partneriem trešās valstīs. Personas datu nodošanai uz minēto vienošanos pamata būtu jāatbilst Direktīvai 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (13).

(70)

Finanšu nozares uzraudzības un uzņēmējdarbības rīcības kodeksa atbilstīga regulējuma pamatā vajadzētu būt stingriem uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju režīmiem. Minētajā nolūkā uzraudzības iestāžu rīcībā vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām rīkoties un būtu jāspēj paļauties uz vienlīdzīgiem, stingriem un preventīviem sankciju režīmiem pret jebkādiem pārkāpumiem finanšu jomā, un sankcijām, kuras būtu efektīvi jāpiemēro. Tomēr de Larosière grupa uzskatīja, ka pašlaik nav ieviests neviens no minētajiem elementiem. Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē ir pārskatītas pašreizējās pilnvaras noteikt sankcijas un to praktiskā piemērošana, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām.

(71)

Tāpēc būtu jāparedz administratīvu sodu un citu administratīvu pasākumu kopums, lai dalībvalstīs nodrošinātu kopēju pieeju un uzlabotu tā preventīvo ietekmi. Kompetentajai iestādei būtu jāspēj noteikt aizliegumu veikt pārvaldības darbības ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Konkrētos gadījumos piemērojamās sankcijas būtu jānosaka, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā tādus faktorus kā konstatētā finansiālā ieguvuma atdošana, pārkāpuma smagums un ilgums, atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība, lai soda naudai būtu preventīva ietekme, un attiecīgā gadījumā būtu jāparedz iespēja samazināt sodu, ja pārkāpējs sadarbojas ar kompetento iestādi. Konkrētāk, īpaši nopietnu pārkāpumu gadījumā uzliekamās administratīvās soda naudas faktiskais apmērs var sasniegt regulā paredzēto maksimālo līmeni vai augstāku līmeni, ko paredz valsts tiesību akti, bet mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja panākta vienošanās, var piemērot ievērojamāki zemāku soda naudu. Šī regula neierobežo dalībvalstu spēju paredzēt stingrākus administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus.

(72)

Lai gan nekas nekavē dalībvalstis pieņemt administratīvo sodu, kā arī kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, tām nevajadzētu būt pienākumam pieņemt administratīvo sodu noteikumus par šās regulas pārkāpumiem, uz kuriem no 2016. gada 3. jūlija jau attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav obligāti jāpiemēro gan administratīvi sodi, gan kriminālsodi, taču tās var šādi rīkoties, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas vai Direktīvas 2014/57/ES pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties un piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkā, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(73)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana arī ir svarīgs kompetento iestāžu līdzeklis, ar ko informēt tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu, un veicināt izpratni par labu praksi tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām rada nesamērīgu kaitējumu vai apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanu, kas tobrīd tiek veikta, kompetentajai iestādei būtu jāpublicē administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ievērojot anonimitāti un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai publicēšana jāatliek. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepublicēt sankcijas un citus administratīvos pasākumus, ja anonīma vai vēlāka publicēšana tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgu stabilitāte netiek apdraudēta. Kompetentajām iestādēm arī nevajadzētu būt pienākumam publicēt informāciju par pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem un kuru publicēšana būtu nesamērīga.

(74)

Ziņotāji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņošanu var kavēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Ziņošana par šīs regulas pārkāpumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde var konstatēt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un par to piemērot sankcijas. Ir nepieciešami ar ziņošanu saistīti pasākumi, lai atvieglotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu un nodrošinātu ziņotāja un personas, par kuru tiek ziņots, aizsardzību un viņu tiesību ievērošanu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgi pasākumi, lai ziņotāji varētu brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai aizsargātu viņus no atriebības. Dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr ziņotājiem vajadzētu būt tiesībām uz šādiem finansiāliem stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību apsūdzētajai personai, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu apsūdzētās personas tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par šo personu tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz šo personu.

(75)

Tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, lai īstenotu Direktīvu 2003/6/EK, un tā kā šajā regulā ir paredzēti deleģētie akti, regulatīvie tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas jāpieņem, pirms ieviešamais regulējums ir lietderīgi piemērojams, ir jāatliek šīs regulas būtisku noteikumu piemērošana uz pietiekami ilgu laiku.

(76)

Lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz šīs regulas piemērošanu, tirgus prakses, kuras pastāvēja pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kuras kompetentās iestādes bija pieņēmušas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (14), lai piemērotu Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var turpināt piemērot, ar noteikumu, ka tās paredzētajā laikposmā ir paziņotas EVTI, līdz kompetentā iestāde ir nolēmusi par minēto tirgus prakšu turpināšanu saskaņā ar šo regulu.

(77)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta). Tādēļ regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Jo īpaši tad, ja šajā regulā ir atsauce uz noteikumiem par preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī noteikumiem vai kodeksiem, kas attiecas uz žurnālista profesiju, minētās brīvības būtu jāņem vērā tādā veidā, kā tās garantē Savienība un dalībvalstis un kā tās ir atzītas Hartas 11. pantā un citos attiecīgos noteikumos.

(78)

Lai uzlabotu pārredzamību un informētību par sankciju režīmu darbību, kompetentajām iestādēm ik gadu būtu jāsniedz EVTI anonimizēti un apkopoti dati. Minētajos datos būtu jāiekļauj attiecīgajā laikposmā izmeklējamo lietu skaits, pašreiz izmeklējamo lietu skaits un pabeigto lietu skaits.

(79)

Direktīva 95/46/EK un Regula (EK) Nr. 45/2001 reglamentē personas datu apstrādi, ko EVTI īsteno saskaņā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, jo īpaši dalībvalstu norīkotu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko īsteno EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(80)

Šī regula, kā arī saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti, īstenošanas akti, regulatīvie tehniskie standarti, īstenošanas tehniskie standarti un pamatnostādnes neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.

(81)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai paplašinātu atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas un to attiecinātu uz noteiktām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālām bankām, kā arī noteiktām norīkotām trešo valstu publiskām struktūrām, kuras noslēgušas saistošus nolīgumus ar Savienību Direktīvas 2003/87/EK 25. panta nozīmē, attiecībā uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, robežvērtībām, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem; apstākļiem, kādos var atļaut tirdzniecību slēgtā perioda laikā; un dažu tādu darījumu veidus, ko veic personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas, saistībā ar ko rastos paziņošanas pienākums. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(82)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz procedūrām ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu minētās procedūras, tostarp kārtību, kādā veicami pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas, un pasākumus to personu aizsardzībai, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, kā arī pasākumus personas datu aizsardzībai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(83)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina vienoti nosacījumi visā Savienībā attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem. Tā kā EVTI ir struktūra, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI tādu regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli, un šo projektu iesniegšanu Komisijai.

(84)

Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu paziņojumu saturu, kuri jāsniedz regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībā, tiek tirgoti vai par kuriem ir saņemts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā attiecīgajā tirdzniecības vietā, un to, kādā veidā un ar kādiem nosacījumiem EVTI minētie instrumenti ir jāapkopo sarakstā un šis saraksts jāpublicē un jāuztur; nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp tirdzniecības nosacījumus, ierobežojumus laika un apmēra ziņā, informācijas atklāšanas un ziņošanas pienākumus un cenu nosacījumus saistībā ar stabilizāciju; saistībā ar tirdzniecības vietu procedūrām un pasākumu sistēmām, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz sistēmām un veidnēm, ko personas izmantos, lai konstatētu aizdomīgus rīkojumus un darījumus un par tiem paziņotu; atbilstīga kārtība, procedūras un dokumentēšanas prasības saistībā ar tirgus izzināšanas procesu un attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar personu kategorijām, lai objektīvi sniegtu informāciju, kurā ir ieteikta ieguldījumu stratēģija, un lai atklātu konkrētas intereses vai norādes par interešu konfliktiem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu (16). Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(85)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde un to iesniegšana Komisijai saistībā ar iekšējās informācijas publisku atklāšanu, iekšējās informācijas turētāju sarakstu formātiem, kā arī veidiem un procedūrām, kā notiek kompetento iestāžu savstarpēja sadarbība un sadarbība ar EVTI un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm un EVTI.

(86)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgas izplatīšanas un tirgus manipulāciju veidā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(87)

Tā kā Direktīvas 2003/6/EK noteikumi vairs nav atbilstīgi vai pietiekami, minētā direktīva būtu jāatceļ no 2016. gada 3. jūlija. Šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi ir cieši saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES prasībām un aizliegumiem, tāpēc tiem būtu jāstājas spēkā dienā, kad stājas spēkā minētā direktīva.

(88)

Šīs regulas pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2016. gada 3. jūlijam to valsts tiesību akti atbilst šīs regulas noteikumiem par kompetentajām iestādēm un to pilnvarām, administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, ziņošanu par pārkāpumiem un lēmumu publicēšanu.

(89)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (17),

a)

finanšu instrumentiem, kuri atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai regulētā tirgū;

b)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo DTS, kuri ir atļauti tirdzniecībai DTS vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai DTS;

c)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo OTS;

d)

finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts un kuru cena vai vērtība ir atkarīga no minētajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenas vai vērtības vai ietekmē šajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenu vai vērtību, un kuri var ietvert, bet ne tikai, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus vai cenu starpības līgumus.

a)

tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kas nav vairumtirdzniecības energoprodukti, ja darījums, rīkojums vai rīcība ietekmē, var ietekmēt vai ir paredzēts nolūkā ietekmēt 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu vai vērtību;

b)

finanšu instrumentu veidiem, tostarp atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums, piedāvājums vai rīcība ietekmē vai var ietekmēt tūlītēja preču darījuma līguma cenu vai vērtību, ja tā cena vai vērtība ir atkarīga no šo finanšu instrumentu cenas vai vērtības; un

c)

rīcību saistībā ar etaloniem.

1)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

3)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (18) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

4)

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

5)

“tirgus operators” ir tirgus operators, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

6)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

7)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

8)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir sistēma vai shēma Savienībā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

9)

“pieņemtā tirgus prakse” ir konkrēta tirgus prakse, ko pieņēmusi kompetentā iestāde saskaņā ar 13. pantu;

10)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

11)

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

12)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 22. pantu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

13)

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

14)

“prece” ir prece, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (19) 2. panta 1. punktā;

15)

“tūlītējs preču darījuma līgums” ir jebkurš līgums par tādas preces piegādi, kuru tirgo tūlītēju darījumu tirgū un kuru piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas, un līgums par tādas preces piegādi, kura nav finanšu instruments, tostarp nākotnes līgumi, kas tiek izpildīti fiziski;

16)

“tūlītēju darījumu tirgus” ir jebkurš preču tirgus, kurā par precēm norēķinās skaidrā naudā un kurā preces piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas par darījumu, un citi tirgi, kas nav finanšu tirgi, piemēram, nākotnes preču tirgi;

17)

“atpirkšanas programma” ir tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (20) 21. līdz 27. pantu;

18)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir algoritmiskā tirdzniecība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā;

19)

“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kā aprakstīts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā;

20)

“emisijas kvotu tirgus dalībnieks” ir jebkura persona, kas iesaistās emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolē pārdotu produktu vai to atvasinājumu darījumos, tostarp veic tirdzniecības rīkojumu, un kas neizmanto atbrīvojumu atbilstīgi 17. panta 2. punkta otrajai daļai;

21)

“emitents” ir juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts un kas emitē vai ierosina emitēt finanšu instrumentus; attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents;

22)

“vairumtirdzniecības energoprodukts” ir vairumtirdzniecības energoprodukts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

23)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 10. punktā;

24)

“preču atvasinātie instrumenti” ir preču atvasinātie instrumenti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (21) 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

25)

“persona, kas veic pārvaldības pienākumus” ir emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka vai citas 19. panta 10. punktā minētās vienības nodarbināta persona, kas ir:

26)

“cieši saistīta persona” ir:

27)

“datu plūsmas ieraksti” ir “datu plūsmas” ieraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (22) 2. panta otrās daļas b) punktā.

28)

“persona, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus” ir persona, kuras profesionālā darbība ir rīkojumu saņemšana un nodošana vai darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde;

29)

“etalons” ir jebkura publicēta likme, indekss vai skaitlis, kas darīts pieejams sabiedrībai vai ir publicēts un ko periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai pamatojoties uz: viena vai vairāku bāzes aktīvu vērtību vai cenām, tostarp provizoriski aprēķinātām cenām, faktiskām vai provizoriski aprēķinātām procentu likmēm vai citām vērtībām un uz kuru atsaucoties, tiek noteikta summa, kas jāmaksā atbilstīgi finanšu instrumentam, vai finanšu instrumenta vērtība;

30)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

31)

“līdzdalības palielināšanu uzņēmumā” ir uzņēmuma vērtspapīru iegāde, kas nerada juridisku vai reglamentētu pienākumu attiecīgajam uzņēmumam izteikt piedāvājumu pārņemt minēto uzņēmumu;

32)

“tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju” ir fiziska vai juridiska persona, kura pieskaitāma kādai no 11. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 11. panta 2. punktā minētajām kategorijām un kura izpauž informāciju tirgus izzināšanai;

33)

“augstas intensitātes datorizētā tirdzniecība” ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

34)

“ieguldījumu stratēģijas ieteikšanas vai ierosināšanas informācija” ir informācija, ko:

35)

“ieguldījumu ieteikumi” ir izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai paredzēta informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai emitentiem, tostarp atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai cenu.

a)

“vērtspapīri” ir:

b)

“saistīti instrumenti” ir šādi finanšu instrumenti, tostarp tie, kas nav atļauti tirdzniecībai vai netiek tirgoti tirdzniecības vietā, vai par kuriem nav iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībai tirdzniecības vietā:

c)

“nozīmīga izplatīšana” ir sākotnējs vai otrreizējs vērtspapīru piedāvājums, kas piedāvāto vērtspapīru vērtības apmēra un izmantotās pārdošanas metodes ziņā atšķiras no parasta tirdzniecības darījuma;

d)

“stabilizācija” ir kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības veikts attiecīgo vērtspapīru pirkums vai piedāvājums pirkt šādus vērtspapīrus, vai darījums ar saistītiem instrumentiem, kas līdzvērtīgi šiem vērtspapīriem, kurš veikts šādu vērtspapīru būtiskas izplatīšanas kontekstā vienīgi, lai iepriekš noteiktu laika posmu atbalstītu minēto vērtspapīru tirgus cenu uz tiem izdarīta pārdošanas spiediena dēļ.

a)

to finanšu instrumentu nosaukumus un identifikatorus, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi regulētos tirgos, DTS un OTS;

b)

datumus un laiku, kad iesniegti pieteikumi atļaut tirdzniecībā, instruments atļauts tirdzniecībā vai tirgots pirmo reizi;

c)

sīku informāciju par tirdzniecības vietām, kurās finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi; un

d)

datumu un laiku, kad finanšu instrumentus pārtrauc tirgot vai atļaut tirdzniecībā.

a)

šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saturu; un

b)

šā panta 3. punktā minētā saraksta apkopošanas, publicēšanas un uzturēšanas kārtību un nosacījumus.

a)

visa informācija par programmu tiek atklāta pirms tirdzniecības sākšanas;

b)

saskaņā ar 3. punktu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei – un pēc tam arī sabiedrībai – paziņo, ka tirdzniecības darījumi ir daļa no atpirkšanas programmas;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas un apjoma ierobežojumi; un

d)

to veic saskaņā ar 2. punktā minētajiem mērķiem un šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un 6. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

a)

samazināt emitenta kapitālu;

b)

izpildīt tās saistības, ko rada parāda finanšu instrumenti, kuri ir apmaināmi pret pašu kapitāla instrumentiem; vai

c)

izpildīt tās saistības, ko rada akciju iegādes iespēju programmas vai cita veida akciju sadale emitenta vai ar to saistītas sabiedrības darbiniekiem, administratīvās vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem.

a)

stabilizācijas darbības veic ierobežotā laikposmā;

b)

attiecīgā informācija par stabilizāciju ir atklāta un paziņota tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei saskaņā ar 5. punktu;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas ierobežojumi; un ja

d)

šāda tirdzniecība atbilst stabilizācijas nosacījumiem, kas izklāstīti 6. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

a)

dalībvalsts;

b)

ECBS locekļi;

c)

ministrija, aģentūra vai vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, vai persona, kura rīkojas minēto iestāžu vārdā;

d)

tādas dalībvalsts gadījumā, kas ir federāla valsts, – federālā pavalsts.

a)

Savienība;

b)

vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

c)

Eiropas Investīciju banka;

d)

Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

e)

Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

f)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību saviem locekļiem, kas saskaras ar nopietnām finansējuma problēmām.

a)

precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

b)

saistībā ar preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem – precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem vai tieši attiecas uz saistītu tūlītēju preču darījuma līgumu, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo atvasināto finanšu instrumentu vai saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas, un ja tā ir informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā jāatklāj kura ir jāatklāj saskaņā ar Savienības vai valsts līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem, praksi vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai tūlītēju darījumu tirgos;

c)

saistībā ar emisijas kvotām vai citiem izsolītajiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, – precīza rakstura informācija, kura nav nodota atklātībai, kura tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem instrumentiem un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

d)

attiecībā uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, tā ir arī informācija, kuru sniedzis kāds klients un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas, saistīto tūlītējo preču darījumu līgumu cenas, vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.

a)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mudina minēto personu veikt šādu iegādāšanos vai atsavināšanu; vai

b)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai atcelt vai mainīt rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas minētā informācija, vai mudina minēto personu veikt šādu atcelšanu vai mainīšanu.

a)

persona ir emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle;

b)

personai ir līdzdalība emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka kapitālā;

c)

personai ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus; vai

d)

persona ir iesaistīta noziedzīgās darbībās.

a)

ir izveidojusi, ieviesusi un uztur piemērotus un efektīvus noteikumus un procedūras, kas pilnībā nodrošina, ka attiecīgā iekšējā informācija nav pieejama ne fiziskajai personai, kas tās rīkojumā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem šī informācija attiecas, ne citai fiziskajai personai, kas varētu būt ietekmējusi minēto lēmumu; un

b)

nav rosinājusi, ieteikusi, mudinājusi to vai citādi ietekmējusi fizisko personu, kas juridiskās personas vārdā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija.

a)

ir finanšu instrumenta, uz kuru minētā informācija attiecas, tirgus uzturētājs, vai persona, kurai atļauts rīkoties kā darījuma partnerim, un finanšu instrumentu, uz kuru minētā informācija attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot parastos minētā finanšu instrumenta tirgus uzturētāja vai darījuma partnera pienākumus; vai

b)

ir pilnvarota izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, un to finanšu instrumentu, uz kuriem šis rīkojums attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot minētās personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

a)

minētais pienākums izriet no rīkojuma, kas dots, vai līguma, kas noslēgts pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā; vai

b)

minētais darījums veikts, izpildot tiesību aktos vai reglamentējošas institūcijas noteiktu pienākumu, kas radies pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā.

a)

emitents;

b)

finanšu instrumenta sekundārā piedāvājuma devējs, kad darījums apjoma vai vērtības ziņā ir atšķirīgs no parastās tirdzniecības un tā veikšanai izmanto pārdošanas metodi, kuras pamatā ir potenciālo ieguldītāju iespējamās intereses iepriekšējs novērtējums;

c)

emisijas kvotu tirgus dalībnieks; vai

d)

trešā persona, kas darbojas a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas vārdā vai uzdevumā

a)

šī informācija ir nepieciešama, lai puses, kurām ir tiesības uz šiem vērtspapīriem, varētu izveidot viedokli par savu vēlmi piedāvāt savus vērtspapīrus; un

b)

uz vērtspapīriem tiesīgo pušu vēlme piedāvāt savus vērtspapīrus ir loģiski nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par attiecīgo pārņemšanas piedāvājumu vai apvienošanu.

a)

jāsaņem tās personas piekrišana iegūt iekšējo informāciju, kurai veic tirgus izzināšanu;

b)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai minēto informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija;

c)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai šo informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, lai atceltu vai mainītu jau iesniegtu rīkojumu par finanšu instrumentu, uz kuru attiecas šī informācija; un

d)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka, piekrītot saņemt informāciju, šai personai ir jāievēro minētās informācijas konfidencialitāte;

a)

faktoriem, kas jāņem vērā šādām personām, kurām tiek izpausta informācija kā tirgus izzināšanas daļa, lai tās varētu izvērtēt, vai informācija uzskatāma par iekšējo informāciju;

b)

pasākumiem, kurus šādām personām, kurām tiek izpausta iekšējā informācija, jāveic, lai ievērotu šīs regulas 8. un 10. pantu; un

c)

dokumentāciju, kas jāuztur šādām personām, lai pierādītu, ka tās ievēro šīs regulas 8. un 10. pantu.

a)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība, ar kuru:

ja vien persona, kas iesaistās darījumā, dod tirdzniecības rīkojumu vai iesaistās jebkādā citā darbībā, nepierāda, ka šāds darījums, rīkojums vai cita darbība ir veikta leģitīmu iemeslu dēļ un atbilst pieņemtai tirgus praksei, kā noteikts saskaņā ar 13. pantu;

b)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība vai rīcība, kas ietekmē vai kas varētu ietekmēt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;

c)

informācijas, kā arī baumu izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu vai kādus citus līdzekļus, kas dod vai var dot nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai bija jāzina, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša;

d)

nepareizas vai maldinošas informācijas nodošana vai nepareizu vai maldinošu datu sniegšana saistībā ar etalonu, ja persona, kas nodevusi informāciju vai sniegusi datus, zināja vai tai bija jāzina, ka tie ir nepareizi vai maldinoši, vai jebkura cita rīcība, kas ietekmē etalonu aprēķināšanu.

a)

personas vai personu grupas rīcību dominējoša stāvokļa nodrošināšanai attiecībā uz kāda finanšu instrumenta, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu vai pieprasījumu, kurai ir vai var būt tieša vai netieša ietekme uz pirkšanas vai pārdošanas cenas nodrošināšanu vai kura rada vai var radīt citus negodīgas tirdzniecības apstākļus;

b)

finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu tirgus atvēršanas vai slēgšanas brīža cenām, kam ir vai var būt maldinoša ietekme uz ieguldītājiem, kuri darbojas, pamatojoties uz apskatei izliktajām cenām, tostarp arī atvēršanas un slēgšanas brīža cenām;

c)

rīkojumu došanu tirdzniecības vietai, tostarp šo rīkojumu atcelšanu vai mainīšanu, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, tostarp elektroniskos līdzekļus, piemēram, algoritmiskās un augstas intensitātes datorizētās tirdzniecības stratēģijas, kurām ir kāda no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām ietekmēm, lai:

d)

tādu priekšrocību izmantošanu, ko dod gadījuma rakstura vai regulāra piekļuve tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem, izsakot viedokli par kādu finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, (vai netieši par tā emitentu) pēc tam, kad atvērtas minēto finanšu instrumentu, saistītu tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, pozīcijas, kā arī peļņas gūšana no minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas izmaiņām pēc minētā viedokļa izteikšanas par minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, tajā pašā laikā atbilstīgi un efektīvi nenododot atklātībai minēto interešu konfliktu;

e)

emisijas kvotu vai saistītu atvasināto finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu sekundārajā tirgū pirms to izsoles, ko organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, tieši vai netieši nodrošinot izsolāmo produktu vienoto izsoles cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī vai maldinot izsoļu dalībniekus, kuri izsolēs izsaka piedāvājumus.

a)

vai tirgus praksei tirgū ir augsta pārredzamības pakāpe;

b)

vai tirgus praksei ir augsta tirgus spēku darbības un pienācīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības aizsardzības pakāpe;

c)

vai tirgus praksei ir pozitīva ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti;

d)

vai tirgus prakse ņem vērā attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānismu un tirgus dalībniekiem rada iespējas pienācīgi un laikus reaģēt uz jauno tirgus situāciju, ko radījusi minētā prakse;

e)

vai tirgus prakse nerada riskus tieši vai netieši saistīto regulēto vai neregulēto tirgu integritātei attiecīgajam finanšu instrumentam Savienībā;

f)

tādas attiecīgās tirgus prakses izpētes rezultāts, ko veikusi kompetentā iestāde vai cita iestāde, jo īpaši attiecībā uz to, vai ar attiecīgo tirgus praksi pārkāpj noteikumus vai regulējumu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanai, vai ir pārkāptas rīcības normas neatkarīgi no tā, vai tas skar attiecīgo tirgu vai tieši vai netieši saistītos tirgos Savienībā; un

g)

attiecīgā tirgus strukturālās īpatnības, vai tas inter alia ir vai nav regulēts tirgus, tirgoto finanšu instrumentu veidi un tirgus dalībnieku kategorijas, tostarp privātā ieguldītāja dalības īpatsvars attiecīgajā tirgū.

a)

iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tās mēģinājumā;

b)

ieteikt citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai mudināt citu personu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā; vai

c)

nelikumīgi izpaust iekšējo informāciju.

a)

atbilstīgus pasākumus, sistēmas un procedūras attiecībā uz personām, kurus izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām; un

b)

paziņojuma veidnes, kas personām jāizmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

a)

tūlītēja atklāšana varētu apdraudēt emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka leģitīmās intereses;

b)

informācijas atklāšanas atlikšana nevarētu maldināt sabiedrību;

c)

emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti.

a)

iekšējās informācijas atklāšana var apdraudēt emitenta un finanšu sistēmas finansiālo stabilitāti;

b)

atklāšanas atlikšana ir sabiedrības interesēs;

c)

ir iespējams nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti; un

d)

saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu atlikšanai, ja ir ievēroti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi.

a)

ar iestādi, ko nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (25) 133. panta 1. punktu, ja emitents ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b)

gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā – ar jebkuru citu valsts iestādi, kas ir atbildīga par emitenta uzraudzību.

a)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas pienācīgai atklāšanai sabiedrībai, kā minēts 1., 2., 8. un 9. punktā; un

b)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai, kā minēts 4. un 5. punktā.

a)

sagatavo visu personu sarakstu, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kas pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citiem nosacījumiem, veicot uzdevumus, kuru dēļ viņiem ir pieejama iekšējā informācija, piemēram, konsultanti, grāmatveži vai kredītreitinga aģentūras (iekšējās informācijas turētāju saraksts);

b)

nekavējoties atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu saskaņā ar 4. punktu; un

c)

pēc pieprasījuma pēc iespējas drīz iesniedz iekšējās informācijas turētāju sarakstu kompetentajai iestādei.

a)

visu to personu identitāti, kam ir pieejama iekšējā informācija;

b)

iemeslu, kura dēļ attiecīgā persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

c)

datumu un pulksteņa laiku, kad minētā persona ieguvusi piekļuvi iekšējai informācijai; un

d)

iekšējās informācijas turētāju saraksta sagatavošanas datumu.

a)

ja mainās iemesls, kura dēļ persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

b)

ja ir jauna persona, kurai ir piekļuve iekšējai informācijai un kura tāpēc jāiekļauj iekšējās informācijas turētāju sarakstā; un

c)

ja personai vairs nav piekļuves iekšējai informācijai.

a)

emitents veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kurai ir pieeja iekšējai informācijai, apzinās tiesību aktos paredzētos pienākumus un sankcijas, kas piemērojamas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu; un

b)

emitents pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var uzrādīt iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

a)

emisijas kvotu tirgus dalībniekiem attiecībā uz iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas rodas saistībā ar minētā emisijas kvotu tirgus dalībnieka fiziskajām darbībām;

b)

jebkurai izsoļu platformai, izsoļu rīkotājam un izsoles uzraugam saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010.

a)

attiecībā uz emitentiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem, vai uz citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem;

b)

attiecībā uz emisiju kvotu tirgus dalībniekiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz emisiju kvotām, uz izsolē pārdotiem uz tām balstītiem produktiem vai ar tiem saistītiem atvasinātiem instrumentiem.

a)

kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu regulētā tirgū; vai

b)

tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, uz emitentiem, kuri apstiprinājuši savus finanšu instrumentus tirdzniecībai DTS vai OTS, vai ir pieprasījuši savu finanšu instrumentu atļaušanu tirdzniecībai DTS.

a)

personas vārds un uzvārds;

b)

paziņojuma iemesls;

c)

attiecīgā emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka nosaukums;

d)

finanšu instrumenta apraksts un identifikators;

e)

darījuma(-u) raksturs (piemēram, iegāde vai atsavināšana), norādot, vai tas ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes iespēju programmu, vai konkrētiem piemēriem, kas noteikti 7. punktā;

f)

darījuma(-u) datums un vieta; un

g)

darījuma(-u) cena un apjoms. Ķīlas gadījumā, kuras noteikumos paredzēta tās vērtības maiņa, tas jānorāda kopā ar tās vērtību ieķīlāšanas dienā.

a)

finanšu instrumentu ieķīlāšana vai aizdošana, ko veic persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona, vai ko veic tās uzdevumā, kā minēts 1. punktā;

b)

darījumi, ko veic personas, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus, vai cita persona tādas personas vārdā, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistītas 1. punktā minētās personas vārdā, tostarp darījumi, kurus veic patstāvīgi;

c)

darījumi, kas veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas polisi, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK (26), ja:

a)

tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā atļautas tirdzniecībai emitenta akcijas; vai

b)

saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

a)

katrā gadījumā atsevišķi, jo pastāv ārkārtēju apstākļus kopums, piemēram, nopietnas finansiālas grūtības, kuru dēļ nepieciešams nekavējoties pārdot akcijas; vai

b)

attiecīgās tirdzniecības pazīmju dēļ darījumiem, kas īstenoti saistībā ar darbinieku akciju vai uzkrājumu programmu, akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām vai darījumiem, kuri nemaina no attiecīgā vērtspapīra izrietošās mantiskās tiesības.

a)

attiecīgās personas vai personas, kas ar šīm personām ir cieši saistītas, no šādas informācijas atklāšanas vai izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu; vai

b)

informācijas atklāšana vai izplatīšana netiek īstenota, lai maldinātu tirgu attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

d)

izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

a)

piekļūt jebkādiem dokumentiem un datiem jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām personām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to augstākās vadības, un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt šādu personu, lai iegūtu informāciju;

c)

saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos saskaņā ar standartizētiem formātiem, saņemt ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirdzniecības sistēmām;

d)

izdarīt inspekcijas un izmeklēšanu uz vietām, izņemot fizisko personu personīgās dzīves vietas;

e)

ievērojot otro daļu, ieiet fizisko un juridisko personu telpās, lai izņemtu dokumentus un datus jebkurā formā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šie dokumenti vai dati, kas saistīti ar inspekciju vai izmeklēšanu, var būt vajadzīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu;

f)

nodot lietas kriminālizmeklēšanai;

g)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu finanšu iestāžu rīcībā esošo telefona sarunu, elektroniskās saziņas vai datu plūsmas ierakstus;

h)

ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telekomunikāciju operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, un šādi ieraksti var būt vajadzīgi 14. panta a) vai b) punkta vai 15. panta pārkāpuma izmeklēšanai;

i)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

j)

uz laiku apturēt attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecību;

k)

pieprasīt jebkādas tādas prakses pagaidu pārtraukšanu, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir pretrunā šai regulai;

l)

noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu; un

m)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pareizi informēta, inter alia nepareizas vai maldinošas atklātās informācijas labošanu, pieprasot emitentam vai citai personai, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, publicēt paziņojumu par tās labošanu.

a)

būtiskas informācijas paziņošana varētu apdraudēt tās dalībvalsts drošību, kurai pieprasījums adresēts, jo īpaši cīņu pret terorismu un citiem nopietniem noziegumiem;

b)

pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai attiecīgajos gadījumos kriminālizmeklēšanai;

c)

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

d)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

a)

pati veic inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

ieceļ revidentus vai ekspertus inspekcijas veikšanai uz vietas;

e)

kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veic konkrētus rīkojumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

a)

izsoles uzraugs attiecībā uz emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010; un

b)

kompetentās iestādes, reģistru administratori, tajā skaitā centrālais administrators, un citas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

a)

šīs regulas 14. un 15. panta, 16. panta 1. un 2. punkta, 17. panta 1., 2., 4., 5. un 8. punkta, 18. panta 1. līdz 6. punkta, 19. panta 1., 2., 3., 5., 6., 7. un 11. punkta un 20. panta 1. punkta pārkāpumiem; un

b)

nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai, inspekcijai, vai pieprasījumam, kā minēts 23. panta 2. punktā.

a)

rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu gadījumos, ciktāl tos iespējams noteikt;

c)

publisku brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas anulēšanu vai apturēšanu;

e)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, izpildīt pārvaldības funkcijas rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

f)

šīs regulas 14. vai 15. panta atkārtotu pārkāpumu gadījumos pastāvīgu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

g)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt darījumus savā uzdevumā;

h)

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz trīskāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

i)

fiziskajām personām maksimālais administratīvais naudas sods vismaz:

j)

juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada ienākumi;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl to var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus; un

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

a)

konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, ieskaitot drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

saistībā ar darbu atbilstīga aizsardzība personām, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kas ziņo par pārkāpumiem vai ir apsūdzētas pārkāpumos, pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem; un

c)

personas datu aizsardzība personai, kas ziņo par pārkāpumu, un fiziskajai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, ieskaitot aizsardzības pasākumus to identitātes konfidencialitātes saglabāšanai visos procedūras posmos, neskarot gadījumus, kad informācijas atklāšana paredzēta valstu tiesību aktu noteikumos sakarā ar izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

a)

atliek sankcijas vai pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad novilcināšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) un b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

a)

vienotu noteikumu ieviešanas lietderību attiecībā uz nepieciešamību visām dalībvalstīm paredzēt administratīvus sodus par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijām;

b)

to, vai iekšējās informācijas definīcija ir pietiekama, lai aptvertu visu attiecīgo informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama tirgus ļaunprātīgas izmantošanas efektīvai apkarošanai;

c)

to apstākļu atbilstību, kas nosaka darījumu aizlieguma nepieciešamību saskaņā ar 19. panta 11. punktu, lai noteiktu, vai nepastāv vēl kādi apstākļi, kuros būtu jānosaka šis aizliegums;

d)

iespēju izveidot Savienības tiesisko regulējumu starptirgu rīkojumu grāmatas uzraudzībai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jautājumā, tostarp ieteikumus par šādu tiesisko regulējumu; kā arī

e)

piemērošanas jomu noteikumiem par etaloniem.

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/62

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004 (3) Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir vietā minētās pilnvaras saskaņot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 812/2004 dažu noteikumu efektīvu pielāgošanu tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un nosacījumiem saistībā ar akustisko atbaidīšanas iekārtu izmantošanas signāla raksturojumu un īstenošanas raksturojumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(3)

Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 812/2004 noteikumu īstenošanas nosacījumus, nosakot procedūru un formātu, kādā dalībvalstis sniedz ziņojumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (4).

(4)

Ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto prasību veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu stingras vaļveidīgo aizsardzības sistēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 812/2004, un ņemot vērā minētās regulas trūkumus, ko konstatējusi Komisija, līdz 2015. gada 31. decembrim būtu jāpārskata minētās regulas noteikumu piemērotība un efektivitāte vaļveidīgo aizsardzībai. Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz visaptverošs tiesību akta priekšlikums, lai nodrošinātu vaļveidīgo efektīvu aizsardzību, tostarp ar reģionalizācijas procesa starpniecību.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 812/2004,

1)

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Akustiskās atbaidīšanas iekārtas, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 1. punktu, atbilst tehniskajām specifikācijām un izmantošanas nosacījumiem, kas izklāstīti II pielikumā. Lai nodrošinātu, ka II pielikums turpina atspoguļot tehnikas un zinātnes attīstības stāvokli, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, atjauninot tajā signāla raksturojumu un atbilstīgo īstenošanas raksturojumu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija paredz pietiekami daudz laika, lai īstenotu šādus pielāgojumus.”;

2)

regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim pārskata šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz visaptverošu tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu vaļveidīgo efektīvu aizsardzību.”;

3)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Īstenošana

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 6. pantā paredzēto ziņojumu sniegšanas procedūru un formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 2. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8.b pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (6) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/65

(1)

Kopējās transporta politikas būtisks mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan efektīvu Savienības transporta sistēmu darbību, gan vides aizsardzību.

(2)

Gaisa transporta ilgtspējīga attīstība rada vajadzību pēc tādu pasākumu ieviešanas, kuru mērķis ir samazināt trokšņa ietekmi, ko Savienības lidostās izraisa gaisa kuģi. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāuzlabo trokšņa klimats ap Savienības lidostām, lai saglabātu vai palielinātu tuvumā esošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sekmētu aviācijas darbību un dzīvojamo rajonu savietojamību, jo īpaši saistībā ar naktī veiktajiem lidojumiem.

(3)

Ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Rezolūciju A33/7 ievieš “līdzsvarotas pieejas” koncepciju, attiecinot to uz trokšņa pārvaldību (līdzsvarotā pieeja), un nosaka saskaņotu metodi gaisa kuģu radītā trokšņa problēmu risināšanai. Līdzsvarotajai pieejai arī turpmāk vajadzētu būt aviācijas kā starptautiskas nozares trokšņa reglamentēšanas pamatā. Ar līdzsvaroto pieeju atzīst un neskar attiecīgo likumīgo saistību, pastāvošo nolīgumu, spēkā esošo tiesību aktu un izstrādāto politiku vērtību. Iekļaujot šajā regulā līdzsvarotās pieejas starptautiskos noteikumus, būtu ievērojami jāsamazinās starptautisku domstarpību riskam gadījumā, ja trešo valstu pārvadātājus ietekmētu ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni.

(4)

Pēc tam, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/30/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/93/EK (5) notika atteikšanās izmantot gaisa kuģus, kuri rada salīdzinoši vislielāko troksni, ir nepieciešama jauna informācija, kā izmantot ekspluatāciju ierobežojošus pasākumus, kas ļautu iestādēm risināt pašlaik trokšņaināko gaisa kuģu problēmu, lai uzlabotu trokšņa vidi ap Savienības lidostām līdzsvarotās pieejas starptautiskas struktūras satvarā.

(5)

Komisijas 2008. gada 15. februāra ziņojumā “Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni ES lidostās” norādīts uz nepieciešamību Direktīvas 2002/30/EK tekstā precizēt ieinteresēto pušu atbildību, precīzas tiesības un pienākumus trokšņa novērtēšanas procesa laikā, lai nodrošinātu rentablu pasākumu īstenošanu trokšņa mazināšanas mērķu sasniegšanai attiecībā uz katru lidostu.

(6)

Dalībvalstīm ieviešot ekspluatācijas ierobežojumus Savienības lidostās katrā atsevišķā gadījumā, vienlaikus ierobežojot kapacitāti, var tikt veicināta trokšņa līmeņa pazemināšanās lidostu tuvumā. Taču pastāv iespēja, ka tiek kropļota konkurence vai kavēta Savienības aviācijas tīkla kopējā efektivitāte, tam neefektīvi izmantojot esošo kapacitāti. Ņemot vērā to, ka šīs regulas konkrēto trokšņa mazināšanas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem par procesu, ar kuru ievieš ekspluatācijas ierobežojumus, kas ir daļa no trokšņa pārvaldības procesa, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Šāda saskaņota metode neparedz trokšņa kvalitātes mērķus, kas joprojām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (6) vai citiem attiecīgiem Savienības noteikumiem vai tiesību aktiem katrā dalībvalstī, un neskar konkrētu pasākumu izvēli.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz dalībvalstīm, kurās atrodas lidostas ar vairāk nekā 50 000 civilo gaisa kuģu lidojumu kalendārajā gadā un ja šādā lidostā tiek apsvērta iespēja ieviest tādus ekspluatācijas ierobežojumus, kas saistīti ar troksni.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai gaisa kuģiem, ko izmanto civilajā aviācijā. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāri gaisa kuģi un gaisa kuģi, kas veic muitas, policijas vai ugunsdzēšanas darbības. Turklāt no šīs regulas būtu jāizslēdz dažādas ārkārtas darbības, tādas kā lidojumi, kas paredzēti steidzamām humānām vajadzībām, meklēšanas un glābšanas darbībām ārkārtas situācijās, medicīniskās palīdzības sniegšanai un katastrofu seku likvidēšanai.

(9)

Tā kā trokšņa novērtēšana būtu jāveic regulāri saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, šādai novērtēšanai būtu jārada papildu trokšņa mazināšanas pasākumi tikai tad, ja ar pašreizējo trokšņa mazināšanas pasākumu kopumu netiek sasniegti trokšņa mazināšanas mērķi, ņemot vērā paredzamo lidostas attīstību. Lidostās, kurās ir konstatēta trokšņa problēma, papildu trokšņa mazināšanas pasākumi būtu jāapzina saskaņā ar līdzsvarotās pieejas metodi. Lai nodrošinātu līdzsvarotās pieejas plašu piemērošanu Savienībā, šo pieeju ieteicams izmantot visos gadījumos, kad atsevišķa attiecīgā dalībvalsts to uzskata par atbilstīgu, pat pārsniedzot šīs regulas darbības jomu. Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni, būtu jāievieš vienīgi tādā gadījumā, ja citi līdzsvarotās pieejas pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu konkrētos trokšņa mazināšanas mērķus.

(10)

Ja ar izmaksu un ieguvumu analīzi var iegūt kopējās finansiālās labklājības ietekmes rādītāju, salīdzinot visas izmaksas un ieguvumus, izmaksu efektivitātes novērtējums ir vērsts uz konkrēta mērķa sasniegšanu visrentablākajā veidā, salīdzinot tikai izmaksas. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm attiecīgos gadījumos izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi.

(11)

Jāatzīst veselības aspektu nozīme attiecībā uz trokšņa problēmām, un tādēļ ir būtiski, lai minētos aspektus pastāvīgi ņemtu vērā visās lidostās, pieņemot lēmumus par trokšņa mazināšanas mērķiem, ievērojot spēkā esošos kopīgos Savienības noteikumus šajā jomā. Tāpēc veselības aspekti būtu jāizvērtē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par trokšņa ietekmes novērtējumu.

(12)

Trokšņa novērtēšanai būtu jāpamatojas uz visām dalībvalstīm kopējiem objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un būtu jāpapildina esošā pieejamā informācija, piemēram, informācija, kuru iegūst, īstenojot Direktīvu 2002/49/EK. Dalībvalstīm būtu jānodrošina šādas informācijas uzticamība, tās pārredzama ieguve un pieejamība kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām. Kompetentajām iestādēm būtu jāievieš nepieciešamie monitoringa instrumenti.

(13)

Kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par ekspluatācijas ierobežošanas pasākumu pieņemšanu, vajadzētu būt neatkarīgai no jebkuras organizācijas, kas ir iesaistīta lidostas darbībā, gaisa pārvadājumos, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā vai to interešu pārstāvēšanā, un no lidostu tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tas nebūtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm veikt izmaiņas to administratīvajās struktūrās vai lēmumu pieņemšanas procedūrās.

(14)

Tiek atzīts, ka dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu par ekspluatācijas ierobežojumiem, kas saistīti ar troksni, saskaņā ar valstu tiesību aktiem, pamatojoties uz valstiski atzītām trokšņa mazināšanas metodēm, kas varētu vēl nebūt pilnīgi atbilstīgas metodei, kas aprakstīta autoritatīvajā Eiropas Civilās aviācijas konferences ziņojuma dokumentā Nr. 29 “Standartmetode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap pasažieru lidostām” (ECAC dokuments Nr. 29), un kas var neizmantot starptautiski atzītu informāciju par gaisa kuģa radīto troksni. Tomēr ar troksni saistītu ekspluatācijas ierobežojumu efektivitāte un iedarbīgums būtu jāizvērtē saskaņā ar metodēm, kas noteiktas ECAC dokumentā Nr. 29, un saskaņā ar līdzsvaroto pieeju. Tādējādi, lai panāktu pilnīgu atbilstību ECAC dokumentam Nr. 29, dalībvalstīm būtu jāpielāgo savos tiesību aktos paredzēto ekspluatācijas ierobežojumu novērtējumi.

(15)

Būtu jāizstrādā jauna un plašāka ekspluatācijas ierobežojumu definīcija nekā Direktīvā 2002/30/EK ietvertā, lai veicinātu to, ka gaisa kuģos un lidlauku iekārtās tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un jaunas ekspluatācijas spējas. Tās piemērošanai nebūtu jākavē tādu ekspluatācijas pasākumu īstenošana, kas varētu tūlīt mazināt trokšņa ietekmi, būtiski neietekmējot lidostas darbības kapacitāti. Tāpēc šādi pasākumi nebūtu jāuzskata par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem.

(16)

Ar troksni saistītas informācijas centralizācija būtiski samazinātu gan gaisa kuģu, gan lidostu ekspluatantu administratīvo slogu. Šādu informāciju pašlaik sniedz un pārvalda atsevišķu lidostu līmenī. Ekspluatācijas nolūkā minētie dati jānodod gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu ekspluatantu rīcībā. Ir svarīgi izmantot Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (aģentūras) datubāzi attiecībā uz gaisa kuģa radītā trokšņa sertifikāciju kā apstiprināšanas instrumentu un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) datus par atsevišķiem lidojumiem. Šādus datus šobrīd jau sistemātiski pieprasa centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības nolūkos, taču tie pašlaik nav Komisijai vai aģentūrai pieejami, un tie ir jānorāda arī šīs regulas un gaisa satiksmes pārvaldības darbības uzlabošanas regulējuma nolūkos. Ērtai piekļuvei apstiprinātiem modelēšanas datiem, ko nosaka saskaņā ar starptautiski atzītām procedūrām un paraugpraksi, būtu jāuzlabo atsevišķu lidostu trokšņa kontūru kartēšanas kvalitāte politikas lēmumu atbalstam.

(17)

Lai izvairītos no nevēlamām sekām attiecībā uz aviācijas drošību, lidostas kapacitāti un konkurētspēju, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde, ja tā konstatē, ka tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas procesā, kas saistīti ar troksni, nav ievērotas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgajai kompetentajai iestādei pirms ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas būtu jāizskata Komisijas sniegtais paziņojums un būtu jāinformē Komisija par saviem nodomiem.

(18)

Lai ņemtu vērā līdzsvaroto pieeju, būtu jāiekļauj noteikums, kas paredzētu iespēju īpašos gadījumos piešķirt atbrīvojumu ekspluatantiem no jaunattīstības trešām valstīm, jo pretējā gadījumā šiem ekspluatantiem tiktu radītas nevajadzīgas grūtības. Norāde uz “jaunattīstības valstīm” ir jāsaprot specifiskajā aviācijas kontekstā, un šo valstu lokā noteikti nav iekļautas visas valstis, uz kurām starptautiskajā kopienā varētu attiecināt šo nosaukumu. Jo īpaši svarīgi ir gādāt par to, lai šādi atbrīvojumi atbilst nediskriminēšanas principam.

(19)

Lai atspoguļotu dzinēja un gaisa kuģa korpusa tehnoloģiju nepārtrauktu tehnoloģisko progresu un metodes, ko izmanto, lai kartētu trokšņa kontūras, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus ar nolūku regulāri atjaunināt šajā regulā minētos gaisa kuģu trokšņu standartus un atsauces uz saistītajām sertificēšanas metodēm, vajadzības gadījumā ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos ICAO dokumentos, un atjaunināt atsauci uz trokšņa kontūru aprēķināšanas metodi, vajadzības gadījumā ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos ICAO dokumentos. Turklāt vajadzības gadījumā, veicot tehniskus atjauninājumus ar deleģētu aktu starpniecību, būtu jāņem vērā arī izmaiņas ECAC dokumentā Nr. 29. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, ka visi attiecīgie dokumenti vienlaikus, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Šajā regulā ir ietverta prasība regulāri izvērtēt trokšņa situāciju lidostās, tomēr šāda izvērtēšana nebūt nenozīmē, ka ir jāpieņem jauni ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni, vai ka ir jāpārskata spēkā esošie ierobežojumi. Tādēļ ar šo regulu netiek prasīts pārskatīt tos ar troksni saistītos ekspluatācijas ierobežojumus, kas jau tiek piemēroti regulas spēkā stāšanās dienā, tostarp tos, kas izriet no tiesas lēmumiem vai vietēja līmeņa starpniecības procesiem. Nelielus tehniskus grozījumus pasākumos, ja tiem nav būtiskas ietekmes uz kapacitāti vai darbību, nevajadzētu uzskatīt par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem, kas saistīti ar troksni.

(21)

Gadījumos, kad apspriešanās, ko veic, pirms tiek pieņemti ar troksni saistīti ekspluatācijas ierobežojumi, ir tikusi uzsākta saskaņā ar Direktīvu 2002/30/EK un vēl norisinās šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ir lietderīgi ļaut pieņemt galīgo lēmumu saskaņā ar Direktīvu 2002/30/EK, lai tādējādi varētu saglabāt minētās apspriešanās ietvaros jau panākto progresu.

(22)

Ņemot vērā nepieciešamību pēc trokšņa novērtēšanas metodes saskaņotas piemērošanas Savienības aviācijas tirgū, šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ekspluatācijas ierobežojumiem trokšņa dēļ.

(23)

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 2002/30/EK,

a)

veicināt konkrētu trokšņa mazināšanas mērķu, tostarp attiecībā uz veselības aspektiem, sasniegšanu atsevišķu lidostu līmenī, vienlaikus ievērojot attiecīgos Savienības noteikumus, jo īpaši Direktīvā 2002/49/EK noteiktos, un tiesību aktus katrā dalībvalstī;

b)

saskaņā ar līdzsvaroto pieeju ļaut izmantot ekspluatācijas ierobežojumus, lai panāktu lidostu un gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitātes ilgtspējīgu attīstību “no vārtiem līdz vārtiem” skatījumā.

1)

“gaisa kuģis” ir fiksētu spārnu gaisa kuģis ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 34 000 kg vai lielāku vai ar sertificētu maksimālo iekšējo aprīkojumu attiecīgajam gaisa kuģa veidam, kas sastāv no 19 vai vairāk pasažieru sēdvietām, izņemot sēdvietas, kas paredzētas vienīgi gaisa kuģa apkalpei;

2)

“lidosta” ir lidosta, kurai ir vairāk nekā 50 000 civilo gaisa kuģu lidojumu kalendārajā gadā (lidojums ir pacelšanās vai nolaišanās), pamatojoties uz vidējo lidojumu skaitu vismaz trīs kalendārajos gados pirms trokšņa novērtēšanas;

3)

“līdzsvarota pieeja” ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izstrādāts process, atbilstīgi kuram tiek saskaņotā veidā apsvērti vairāki pieejamie pasākumi, proti, gaisa kuģu izraisītā trokšņa mazināšana tā rašanās avotā, zemes izmantošanas plānošana un pārvaldība, trokšņa mazināšanas ekspluatācijas procedūras un ekspluatācijas ierobežojumi, lai risinātu trokšņa problēmu izmaksu ziņā efektīvākajā veidā katrā lidostā atsevišķi;

4)

“minimālajām prasībām atbilstīgs gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas ir sertificēts saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī (Čikāgas konvencija), 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 3. nodaļā izklāstītajiem sertifikācijas ierobežojumiem ar kumulatīvo starpību, kas mazāka par 8 EPNdB (faktiski uztveramais troksnis decibelos), pārejas posmā, kas beidzas 2020. gada 14. jūnijā, un ar kumulatīvo starpību, kas mazāka par 10 EPNdB pēc minētā pārejas posma beigām, kur kumulatīvā starpība ir skaitlis, kas izteikts EPNdB un iegūts, saskaitot atsevišķās starpības (t. i., starpības starp sertificēto trokšņa līmeni un maksimāli pieļaujamo trokšņa līmeni) katrā no trim trokšņa mērījumu atskaites punktiem, kā noteikts Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 3. nodaļā;

5)

“ar troksni saistīta darbība” ir jebkurš pasākums, kas ietekmē trokšņa līmeni lidostu tuvumā un uz kuru attiecas līdzsvarotās pieejas principi, tostarp citas neoperatīvas darbības, kas var ietekmēt to cilvēku skaitu, kas pakļauti gaisa kuģu troksnim;

6)

“ekspluatācijas ierobežojums” ir ar troksni saistīta darbība, kas samazina lidostas operatīvās spējas vai ierobežo piekļuvi tām, tostarp ekspluatācijas ierobežojumi, kas vērsti uz atteikšanos no minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģu izmantošanas konkrētās lidostās, kā arī daļēja rakstura ekspluatācijas ierobežojumi, kurus piemēro, piemēram, noteiktā laikposmā dienas laikā vai tikai konkrētiem lidostas skrejceļiem.

a)

šai lidostai tiek definēts mērķis trokšņa mazināšanas jomā, attiecīgos gadījumos ņemot vērā Direktīvas 2002/49/EK 8. pantu un V pielikumu;

b)

tiek noteikti pasākumi, ko iespējams īstenot, lai samazinātu trokšņa ietekmi;

c)

tiek rūpīgi izvērtēta trokšņa mazināšanas pasākumu iespējamā izmaksu lietderība;

d)

tiek atlasīti pasākumi, ņemot vērā sabiedrības intereses gaisa transporta jomā attiecībā uz to lidostu attīstības perspektīvām un nekaitējot drošībai;

e)

plānotā rīcība tiek pārredzamā veidā apspriesta ar ieinteresētajām personām;

f)

tiek pieņemti pasākumi un nodrošināta pietiekama informācija;

g)

pasākumi tiek īstenoti; un

h)

tiek nodrošināta strīdu izšķiršana.

a)

prognozējamā ietekme, ko sniegs gaisa kuģu izraisītā trokšņa mazināšana tā rašanās avotā;

b)

zemes izmantošanas plānošana un pārvaldība;

c)

ekspluatācijas procedūras trokšņa mazināšanai;

d)

ekspluatācijas ierobežojumu nepiemērošana uzreiz, bet gan tikai pēc tam, kad ir apsvērti citi līdzsvarotās pieejas pasākumi.

a)

pirms ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas I pielikumā aprakstītā metode, rādītāji un informācija tiek izmantota tā, lai pienācīgi izvērtētu ieguldījumu, ko sniedz katrs līdzsvarotās pieejas pasākuma veids;

b)

lai izskatītu trokšņa mazināšanas pasākumus, atbilstīgā līmenī tiek veidota tehniska sadarbība starp lidostu ekspluatantiem, gaisa kuģu ekspluatantiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Kompetentās iestādes nodrošina arī apspriešanos ar vietējiem iedzīvotājiem vai viņu pārstāvjiem un attiecīgām vietējām iestādēm un minētajām grupām sniedz tehnisku informāciju par trokšņa mazināšanas pasākumiem;

c)

jebkādu jaunu ekspluatācijas ierobežojumu izmaksu lietderība tiek izvērtēta saskaņā ar II pielikumu. Nelielus tehniskus grozījumus pasākumos, ja tiem nav būtiskas ietekmes uz kapacitāti vai darbību, neuzskata par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem;

d)

apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas var izpausties kā starpniecības process, tiek rīkotas savlaicīgi un konstruktīvi, nodrošinot datu un aprēķinu metodoloģiju atklātību un pārredzamību. Pirms jaunu ekspluatācijas ierobežojumu pieņemšanas ieinteresētajām pusēm ir vismaz trīs mēneši laika, lai iesniegtu komentārus. Ieinteresētās personas ir vismaz šādas:

a)

ievērojot valsts tiesību aktus, informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, ko radījušas lidojumu procedūru izmaiņas, proti, par šo izmaiņu ietekmi un iemesliem, kuru dēļ tās veiktas;

b)

vispārējos kritērijus, kas piemēroti gaisa satiksmes sadalei un pārvaldībai katrā lidostā, ja šādiem kritērijiem var būt ietekme uz vidi vai troksni; un

c)

datus, ko ieguvušas trokšņu mērīšanas sistēmas, ja tādi ir pieejami.

a)

gaisa kuģa valstspiederība un reģistrācijas zīme;

b)

dokumentācija, kas ir saistīta ar izmantotā gaisa kuģa radīto troksni, un saistītā maksimālā pacelšanās masa;

c)

jebkādi gaisa kuģim veikti pārveidojumi, kas ietekmē tā trokšņa līmeni un ir iekļauti ar troksni saistītā dokumentācijā.

a)

šādam gaisa kuģim ir piešķirts trokšņa līmeņa sertifikāts saskaņā ar standartiem, kas noteikti Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma 3. nodaļā;

b)

šāds gaisa kuģis ir izmantots Savienībā piecu gadu laikposmā pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

c)

šāds gaisa kuģis minēto piecu gadu laikposmā ir bijis ietverts attiecīgās jaunattīstības valsts reģistrā; un

d)

to turpina izmantot šajā valstī reģistrēta fiziska vai juridiska persona.

a)

lidojumiem, tostarp lidojumiem humānās palīdzības sniegšanai, kuriem ir ārkārtējs raksturs, tādēļ būtu nepamatoti nepiešķirt pagaidu atbrīvojumu; vai

b)

nekomerciāliem lidojumiem, kas saistīti ar pārbūvi, remontu vai apkopi.

a)

tehniskiem atjauninājumiem, kas skar 5. panta 5. punktā un 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos trokšņa līmeņa sertifikācijas standartus un 7. panta 1. punktā paredzēto sertifikācijas procedūru;

b)

tehniskiem atjauninājumiem, kas skar I pielikumā izklāstīto metodoloģiju un rādītājus.

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/79

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2) paredzēts, ka jāveic divējāda lietojuma preču efektīva kontrole, kad tās eksportē no Savienības vai veic to tranzītu caur Savienību, vai piegādā trešā valstī, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ko sniedz starpnieks, kura dzīvesvieta ir Savienībā vai kurš tajā veic uzņēmējdarbību.

(2)

Lai dalībvalstīm un Savienībai būtu iespējams pildīt savas starptautiskās saistības, Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā ir izveidots kopējais tādu divējāda lietojuma preču saraksts, attiecībā uz kurām jāveic kontrole Savienībā. Lēmumus par kontrolējamajām precēm pieņem Austrālijas grupas, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas, Vasenāras vienošanās un Ķīmisko ieroču konvencijas satvarā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 428/2009 paredzēts, ka minētās regulas I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču sarakstu atjaunina atbilstīgi dalībvalstu saistībām un pienākumiem, un jebkādiem to grozījumiem, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā iekļautais divējāda lietojuma preču saraksts jāatjaunina regulāri, lai pilnībā izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz drošību, nodrošinātu pārredzamību un saglabātu eksportētāju konkurētspēju. Kavējumi attiecībā uz minētā divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu var negatīvi ietekmēt drošību un starptautiskos ieroču neizplatīšanas centienus, kā arī eksportētāju saimnieciskās darbības īstenošanu Savienībā. Tajā pašā laikā, pamatojoties uz grozījumu tehnisko dabu un faktu, ka minētajiem grozījumiem jābūt saskaņā ar starptautiskajos eksporta kontroles režīmos pieņemtajiem lēmumiem, attiecībā uz vajadzīgo atjauninājumu spēkā stāšanos Savienībā būtu jāpiemēro paātrinātā procedūra.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 428/2009 tiek ieviestas Savienības vispārējās eksporta atļaujas, kas ir viens no četriem pieejamajiem eksporta atļauju veidiem saskaņā ar minēto regulu. Ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām eksportētājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiek atļauts eksportēt konkrētas preces uz konkrētiem galamērķiem, ja ir izpildīti minēto atļauju nosacījumi.

(6)

Regulas (EK) Nr. 428/2009 II pielikumā minētas šobrīd Savienībā spēkā esošās Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Ņemot vērā šādu Savienības vispārējo eksporta atļauju raksturu, var rasties vajadzība no minēto atļauju darbības jomas svītrot konkrētus galamērķus, jo īpaši tad, ja, mainoties apstākļiem, kļūst skaidrs, ka ar Savienības vispārējo eksporta atļauju vairs nebūtu jāatļauj atviegloti eksporta darījumi attiecībā uz attiecīgo galamērķi. Šādai galamērķu svītrošanai no Savienības vispārējās eksporta atļaujas darbības jomas nevajadzētu liegt eksportētājam pieteikties cita veida eksporta atļaujas saņemšanai saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumiem.

(7)

Lai nodrošinātu kopējā divējāda lietojuma preču saraksta regulāru un laicīgu atjaunināšanu saskaņā ar dalībvalstu pienākumiem un saistībām starptautiskajos eksporta kontroles režīmos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikuma grozīšanu atbilstīgi minētās regulas 15. pantam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(8)

Lai Savienība bez grūtībām varētu reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tāda eksporta jutīguma novērtējumu, kuru veic saskaņā ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 428/2009 II pielikuma grozīšanu saistībā ar galamērķu svītrošanu no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas. Ņemot vērā to, ka šādas izmaiņas būtu veicamas tikai tad, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā eksporta radītais risks pieaug, un to, ka Savienības vispārējo eksporta atļauju turpmāka izmantošana minētajam eksportam varētu drīzumā negatīvi ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu drošību, Komisija var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem.

(9)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 428/2009,

1)

regulas 9. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Lai nodrošinātu, ka IIa līdz IIf pielikumā iekļautās Savienības vispārējās eksporta atļaujas attiecas tikai uz zema riska darījumiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai no minēto Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas svītrotu galamērķus, ja tiem sāk piemērot 4. panta 2. punktā minēto ieroču embargo.

Ja šādu ieroču embargo gadījumā konkrētus galamērķus no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas nepieciešams svītrot nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 23.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.”;

2)

regulas 15. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu attiecībā uz I pielikumā iekļautā divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu. I pielikumu atjaunina saskaņā ar šā panta 1. punktu. Ja I pielikuma atjaunināšana attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras uzskaitītas arī IIa līdz IIg vai IV pielikumā, attiecīgi groza minētos pielikumus.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“23.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 1. punktā un 15. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 2. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 1. punktā un 15. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 9. panta 1. punktu un 15. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23.b pants

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 23.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.”

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/84

(1)

Nesenā finanšu krīze ir norādījusi vājās vietas finanšu tirgu pārredzamībā, kas var radīt negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Lielāka pārredzamība ir viens no kopīgiem principiem finanšu sistēmas stiprināšanai, kā apstiprināts 2009. gada 2. aprīlī Londonā notikušās G20 valstu vadītāju sanāksmes paziņojumā. Lai stiprinātu pārredzamību un uzlabotu finanšu instrumentu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido jauna sistēma, nosakot vienotas prasības darījumu pārredzamībai finanšu instrumentu tirgos. Ar šo sistēmu būtu jāparedz plaši noteikumi visdažādākajiem finanšu instrumentiem. Tiem būtu jāpapildina pārredzamības prasības rīkojumi un darījumi, kas ir saistīti ar akcijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4).

(2)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos un tās priekšsēdētājs Jacques de Larosière aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulu kopumu. Nākotnes Eiropas uzraudzības sistēmas kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm.

(3)

Tādējādi jaunajiem tiesību aktiem vajadzētu būt diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: direktīvai un šai regulai. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums prasībām, kas tiek piemērotas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētam tirgum un datu ziņošanas pakalpojumu nodrošinātājiem. Tādēļ šī regula būtu jālasa kopā ar direktīvu. Nepieciešamība izveidot vienotu noteikumu kopumu visām iestādēm par noteiktām prasībām, nepieļaut potenciālu regulējuma arbitrāžu, kā arī nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un mazāk sarežģītu regulējumu tirgus dalībniekiem nosaka tāda juridiskā pamata izmantošanu, saskaņā ar kuru varētu izstrādāt regulu. Lai likvidētu atlikušos šķēršļus tirdzniecībai un būtiskus konkurences izkropļojumus, kas rodas no atšķirībām valstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmākus šķēršļus tirdzniecībai un jaunu konkurences izkropļojumu rašanos, ir nepieciešams pieņemt jaunu regulu, kurā paredzēti vienoti noteikumi, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Šāda tieši piemērojama tiesību akta nolūks ir mērķtiecīgi veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tādēļ tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantam saskaņā ar to interpretāciju Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgajā judikatūrā.

(4)

Direktīva 2004/39/EK izveidoja noteikumus, saskaņā ar kuriem tirdzniecībai ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, jābūt pārredzamai pirms tirdzniecības un pēc tirdzniecības, un noteikumus pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Direktīva ir jāpārskata, lai tajā atbilstīgi ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, risinātu trūkumus un novērstu nepilnības, kas cita starpā parādījās finanšu tirgu krīzes laikā.

(5)

Noteikumiem par tirdzniecības un regulējuma pārredzamības prasībām vajadzētu būt tieši piemērojamu tiesību aktu veidā, kurus piemēro visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam jāievēro vienoti noteikumi visos Savienības tirgos, lai nodrošinātu vienotu kopēja tiesiskā regulējuma piemērošanu, stiprinātu uzticēšanos tirgus pārredzamībai visā Savienībā, samazinātu regulējuma sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrību izmaksas atbilstības nodrošināšanai, īpaši finanšu iestādēm ar pārrobežu darbību, un veicinātu konkurences kropļojumu izskaušanu. Vispiemērotākais instruments minēto regulējuma mērķu sasniegšanai un vienotu nosacījumu nodrošināšanai, novēršot atšķirīgas prasības valstu līmenī direktīvas transponēšanas rezultātā, ir pieņemt regulu, kas nodrošina tiešu piemērošanu.

(6)

Ir būtiski nodrošināt, lai finanšu instrumentu tirdzniecība, cik vien iespējams, notiktu organizētās tirdzniecības vietās un lai šādas tirdzniecības vietas tiktu atbilstīgi reglamentētas. Piemērojot Direktīvu 2004/39/EK, izveidojas dažas tirdzniecības sistēmas, ko regulējums pienācīgi neietvēra. Visas finanšu instrumentu tirdzniecības sistēmas, piemēram, vienības, kas pašlaik zināmas kā brokeru šķērstīkli, būtu turpmāk pienācīgi jāregulē un būtu jāatļauj to darbība kādā no daudzpusējām tirdzniecības vietām vai kā sistemātiskiem internalizētājiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Direktīvā 2014/65ES (5).

(7)

Būtu jāprecizē regulēta tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) definīcijas un tās arī turpmāk savstarpēji jāsaskaņo, tādējādi parādot, ka tās faktiski pārstāv vienu un to pašu regulētas tirdzniecības darbību. Definīcijās nebūtu jāiekļauj divpusējas sistēmas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tirdzniecību savā vārdā, arī kā ar risku nesaistīts darījuma partneris starp pircēju un pārdevēju. Nevajadzētu pieļaut, ka regulētie tirgi un DTS klientu rīkojumus izpilda, izmantojot sev piederošu kapitālu. Termins “sistēma” sevī ietver gan tirgus, kurus veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, gan tirgus, kuru darbības pamatā ir tikai noteikumu kopums. Regulētiem tirgiem un DTS nav pienākuma nodrošināt tehnisku sistēmu rīkojumu saskaņošanai un būtu jāspēj izmantot citus tirdzniecības protokolus, ietverot sistēmas, kurās lietotājiem ir iespēja pieprasīt cenu piedāvājumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas nolūkā regulēts tirgus vai DTS ir tāds tirgus, kuru veido tikai tādu noteikumu kopums, kuri regulē aspektus saistībā ar dalību šādā tirgū, atļauju tirgot instrumentus, tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanu un – pēc iespējas – pienākumu nodrošināt pārredzamību, un uzskata, ka saskaņā ar šādiem noteikumiem veikti darījumi tiek veikti atbilstīgi regulēta tirgus sistēmai vai DTS. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, un tajā iekļauti rīkojumi, cenu piedāvājumi un norādes par interesi.

Viena no svarīgākajām prasībām attiecas uz pienākumu apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks. Minētā prasība nozīmē, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras, tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā. Termins “nediskrecionāri noteikumi” nozīmē noteikumus, kas regulētam tirgum, tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura vada DTS, neļauj piemērot diskrecionārus principus šādu interešu iespējamai mijiedarbībai. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā tiktu noslēgts līgums, kas notiek tad, ja izpilde norit saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras.

(8)

Lai veicinātu Savienības finanšu tirgu pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu vienādus darbības noteikumus dažādām daudzpusējām tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām, jāievieš jauna organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS) tirdzniecības vietas kategorija obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kā arī jānodrošina, ka tā tiek pienācīgi regulēta un tiek piemēroti nediskriminējoši noteikumi par piekļūšanu sistēmai. Minētās jaunās kategorijas definīcija ir plaša, lai gan pašlaik, gan arī turpmāk tajā varētu ietvert tādu līgumu visu veidu regulētu izpildi un tādas tirdzniecības organizēšanu, kuri neatbilst pastāvošo tirdzniecības vietu darbības vai regulējuma īpatnībām. Attiecīgi jāpiemēro atbilstīgas organizatoriskās struktūras prasības un pārredzamības noteikumi, kas veicina efektīvu informācijas atklāšanu par cenām. Jaunajā kategorijā tiks ietvertas sistēmas, kuras ir tiesīgas tirgot atvasinātus instrumentus, kam drīkst veikt klīringu un kas ir pietiekami likvīdi.

Tajā nevajadzētu ietvert sistēmas, kurās darījumi faktiski netiek veikti vai organizēti, piemēram, ziņojumdēļus, kuros tiek reklamētas pirkšanas un pārdošanas intereses, citas vienības, kas apkopo vai savieto potenciālās pirkšanas vai pārdošanas intereses, sniedz elektroniskus pēctirdzniecības apstiprinājuma pakalpojumus vai portfeļa sablīvēšanu, kas samazina esošo atvasināto instrumentu portfeļu riskus, kas nav tirgus riski, nemainot portfeļu tirgus risku. Portfeļa sablīvēšanu var nodrošināt virkne sabiedrību, piemēram, centrālie darījumu partneri (CDP), darījumu reģistri, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus uzturētāji, kurus kā tādus neregulē šī regula vai Direktīva 2014/65/ES. Ir pamatoti precizēt, ka gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji veic portfeļa sablīvēšanu, tai netiek piemēroti daži šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES noteikumi. Tā kā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) attiecas tās pašas prasības, kuras piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās sniedz konkrētus ieguldījumu pakalpojumus vai veic konkrētas ieguldījumu darbības, šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrībām, kuru darbību minētie tiesību akti nereglamentē, kad tās veic portfeļa sablīvēšanu.

(9)

Šī jaunā OTS kategorija papildinās esošo tirdzniecības vietu veidus. Kaut gan regulētiem tirgiem un DTS piemēro nediskrecionārus darījumu izpildes noteikumus, OTS uzturētājam attiecīgos gadījumos rīkojumu izpilde būtu jāveic diskrecionāri, atbilstīgi iepriekšējas pārredzamības prasībām un labākās izpildes pienākumam. Tādējādi darījumam, kuru slēdz OTS, ko uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, būtu jāpiemēro darījumdarbības ētikas normas un pienākums nodrošināt labāko darījuma izpildi un klienta rīkojumu apstrādi. Turklāt ikvienam tirgus uzturētājam, kas ir pilnvarots uzturēt OTS, vajadzētu nodrošināt atbilstību Direktīvas 2014/65/ES I nodaļas noteikumiem attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atļauju izsniegšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas uztur OTS, būtu jābūt iespējai izmantot rīcības brīvības tiesības divos dažādos līmeņos: pirmkārt, lemjot par rīkojuma ievietošanu vai tā atsaukšanu OTS un, otrkārt, lemjot nesaistīt konkrētu rīkojumu ar rīkojumiem, kas pieejami sistēmā attiecīgajā brīdī, ar noteikumu, ka tas atbilst klientu dotiem konkrētiem norādījumiem un labākās izpildes pienākumiem.

Attiecībā uz sistēmām, kuras iekšēji (nenosūtot tirgum) sasaista klientu rīkojumus, uzturētājam vajadzētu būt iespējai nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sasaistīt sistēmā. Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 1. punktu, 2., 4. un 5. punktu un neskarot Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 3. punktu, brokeru sabiedrībai vajadzētu veicināt sarunas klientu starpā, lai apvienotu divas vai vairākas saderīgas tirdzniecības intereses vienā darījumā. Abos rīcības brīvības līmeņos OTS uzturētājam jāievēro saistības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 18. un 27. pantu. Tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur OTS, tiem, kas izmanto tirdzniecības vietu, būtu skaidri jānorāda, kā tie izmantos rīcības brīvību. Platformas uzturētājam vajadzētu būt neitrālam, jo OTS nozīmē faktiski veiktas tirdzniecības platformu. Tādējādi uz ieguldījumu sabiedrību vai tirgus uzturētāju, kas uztur OTS, vajadzētu attiecināt prasības attiecībā uz nediskriminējošu izpildi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas izmanto OTS, vai tādai jebkurai vienībai, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība un/vai tirgus uzturētājs, būtu atļaujama klientu rīkojumu izpilde OTS, izmantojot tam piederošu kapitālu.

Lai atvieglotu viena vai vairāku klienta rīkojumu izpildi attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (6) 5. pantam, OTS uzturētājam atļauts izmantot sapārotu tirdzniecību Direktīvas 2014/65/ES nozīmē savā vārdā ar noteikumu, ka klients ir piekritis šim procesam. Attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīds tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, kas uztur OTS, vajadzētu būt iespējai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā. Veicot sapārotu tirdzniecību savā vārdā, ir jāievēro visas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, kā arī labākās izpildes pienākumi. OTS uzturētājs vai tāda jebkura vienība, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, nedarbojas kā sistemātisks internalizētājs OTS, kuras uzturētājs tas ir. Turklāt uz OTS uzturētāju būtu jāattiecina tādi paši pienākumi kā uz DTS saistībā ar potenciālo interešu konfliktu atbilstīgu pārvaldību.

(10)

Visa organizēta tirdzniecība būtu jāveic regulētās tirdzniecības vietās, un tai būtu jābūt pilnībā pārredzamai gan pirms, gan pēc tirdzniecības. Tādējādi atbilstīgi pielāgotas pārredzamības prasības attiecina uz visu veidu tirdzniecības vietām un visiem tajos tirgotiem finanšu instrumentiem.

(11)

Lai nodrošinātu regulētu tirdzniecības vietu un sistemātisku internalizētāju plašāku izmantošanu tirdzniecībā, šajā regulā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāievieš tirdzniecības pienākums attiecībā uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietā. Minētais pienākums veikt tirdzniecību ieguldījumu brokeru sabiedrībām liek veikt visus darījumu veidus, tostarp darījumus, ko veic savā vārdā, un arī darījumus, ko veic, izpildot klientu rīkojumus regulētā tirgū, DTS vai sistemātiskos internalizētājos vai līdzvērtīgās trešo valstu tirdzniecības vietās. Tomēr būtu jānodrošina atbrīvojums no minētā pienākuma veikt tirdzniecību, ja tam ir likumīgs iemesls. Šādi likumīgi iemesli pastāv tad, kad darījumi tiek veikti nesistemātiski, pēc ad hoc principa, neregulāri un reti, vai arī tiek veikti tehniski darījumi, piemēram, darījumi, kurus izpilda citu vietā un kuri neietekmē cenu atklāšanas procesu. Šādu atbrīvojumu no minētā pienākuma veikt tirdzniecību nevajadzētu izmantot, lai apietu ierobežojumus, kas ieviesti attiecībā uz salīdzināmās cenas atbrīvojumu un vienošanās cenas atbrīvojumu, vai nolūkā darboties brokeru šķērstīklos vai citās savienojošās sistēmās.

Iespēja veikt darījumus, izmantojot sistemātisku internalizētāju, neskar šajā regulā izklāstīto sistemātiskā internalizētāja režīmu. Mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pati izpilda šajā regulā noteiktos attiecīgos kritērijus, lai to uzskatītu par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, darījumu var veikt šādā veidā; tomēr, ja to neuzskata par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, ieguldījumu brokeru sabiedrībai joprojām vajadzētu būt iespējai veikt darījumu, izmantojot citu sistemātisku internalizētāju, ja tas ievēro savus labākās izpildes pienākumus un ja šī iespēja ir tam pieejama. Turklāt, lai nodrošinātu, ka daudzpusējā tirdzniecībā ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem (ETF), sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem ir atbilstīgi regulēta, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu uz daudzpusēja pamata, būtu jāatļauj darboties kā DTS. Vajadzētu precizēt, ka Direktīvā 2014/65/ES noteiktie labākās izpildes noteikumi būtu jāpiemēro tā, lai nekavētu saskaņā ar šo regulu noteiktā pienākuma veikt tirdzniecību īstenošanu.

(12)

Tirdzniecība ar depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem, līdzīgiem finanšu instrumentiem un akcijām, kuras nav atļauts tirgot regulētā tirgū, tiek veikta lielā mērā līdzīgi un atbilst gandrīz tādiem pašiem ekonomikas mērķiem kā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādēļ pārredzamības prasības, kas tiek piemērotas akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz minētajiem finanšu instrumentiem.

(13)

Atzīstot, ka režīmam, kas noteikts atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības, principā jāatbalsta efektīva tirgus darbība, rūpīgi jāpārbauda, vai faktiskie noteikumi par atbrīvojumiem saistībā ar akcijām, kurus piemēro atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1287/2006 (7), joprojām ir atbilstīgi no to darbības jomas un piemērojamo nosacījumu viedokļa. Lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības attiecībā uz akcijām un attiecīgi citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un tādiem produktiem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tiek piemēroti vienādi īpašiem tirgus modeļiem un rīkojumu veidiem un apjomiem, Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8), būtu jānovērtē, vai individuāli pieprasījumi piemērot atbrīvojumu ir saderīgi ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un šajā regulā paredzētajiem deleģētajiem aktiem. EVTI būtu jāsniedz novērtējums atzinuma veidā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantam. Turklāt saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku EVTI būtu jāpārskata jau pastāvošie atbrīvojumi attiecībā uz akcijām un jāsagatavo novērtējums, ievērojot tādu pašu procedūru, par to nemainīgo atbilstību šīs regulas noteikumiem un šajā regulā noteiktajiem deleģētajiem aktiem.

(14)

Finanšu krīze norādījusi īpašas vājās vietas attiecībā uz tādas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem, kas ir saistīta ar tirdzniecības iespējām un finanšu instrumentu, kas nav akcijas, cenām, konkrēti tādus aspektus kā sniegšanas laiks, granularitāte, vienlīdzīga pieeja un ticamība. Tādējādi jāievieš savlaicīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, ņemot vērā noteiktu finanšu instrumentu veidu, kas nav akcijas, dažādās iezīmes un tirgus struktūru, kā arī tās jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem, cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, hibrīdām, periodisko izsoļu tirdzniecības un balss tirdzniecības sistēmām. Lai nodrošinātu stabilu pārredzamības pamatu visiem attiecīgajiem finanšu instrumentiem, šādas prasības būtu jāattiecina uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisiju kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā. Tādēļ atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības un prasību pielāgošanas attiecībā uz atliktu publicēšanu vajadzētu būtu pieejamiem tikai dažos noteiktos gadījumos.

(15)

Obligāciju, strukturētā finansējuma produktu un atvasinātu instrumentu tirgos jāievieš atbilstīgs tirdzniecības pārredzamības līmenis, lai palīdzētu vērtēt šādus produktus un veicinātu efektīvu cenas veidošanos. Strukturētā finansējuma produktos jo īpaši būtu jāietver uz aktīviem balstīti vērtspapīri, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 809/2004 (9) 2. panta 5. punktā, kuros cita starpā ietverti arī ar parādsaistībām nodrošināti strukturēti vērtspapīri.

(16)

Lai nodrošinātu vienādu nosacījumu piemērošanu tirdzniecības vietām, dažādām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro vienas un tās pašas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Pārredzamības prasībām vajadzētu būt pielāgotām dažādiem finanšu instrumentu veidiem, tostarp kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, pienācīgi ņemot vērā gan ieguldītāju un emitentu, tostarp valdības obligāciju emitentu, intereses, gan tirgus likviditāti. Pārredzamības prasības būtu jāpielāgo dažādiem tirdzniecības veidiem, tostarp rīkojumu reģistra un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, piemēram, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām, kā arī hibrīdām un brokeru pakalpojumu balss sistēmām, un jāņem vērā darījumu apjoms, tostarp apgrozījums, un citi atbilstīgi kritēriji.

(17)

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz cenu veidošanās procesu, ir jāievieš atbilstīgs apjoma ierobežošanas mehānisms sistēmās ievietotiem rīkojumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru cena tiek noteikta saskaņā ar atsauces cenu un konkrētiem nolīgtiem darījumiem. Minētajam mehānismam būtu jākalpo kā dubultierobežojumam, ar kuru apjoma ierobežojums tiek piemērots katrai tirdzniecības vietai, kas izmanto minētos atbrīvojumus, tā, lai katrā tirdzniecības vietā varētu veikt tikai noteiktu procentuālo darījumu daudzumu, un papildus piemēro kopējā apjoma ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā tiktu apturēta minēto atbrīvojumu izmantošana visā Savienībā. Attiecībā uz nolīgtiem darījumiem tam būtu jāattiecas tikai uz tiem darījumiem, kuri ir veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tirdzniecības vietas, kura izmanto šo sistēmu, tirgus uzturētāju kotētajās cenās. Tam nevajadzētu ietvert nolīgtus darījumus ar nelikvīdām akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, un tos darījumus, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, jo tie neietekmē cenu veidošanās procesu.

(18)

Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, nekavē efektīvi atklāt cenas vai veidot pārredzamus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības līdzekļiem, atbilstīgas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ārpus biržas savā vārdā, ciktāl tās veic šādu tirdzniecību kā sistemātiski internalizētāji ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus, un obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem ir likvīds tirgus.

(19)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, izņemot, ja darījumi tiek veikti ārpus tirdzniecības vietas reti, pēc ad hoc principa un neregulāri. Tādējādi sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus tirdzniecības vietas. Šajā regulā noteiktās prasības, ko piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, būtu jāattiecina uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tikai saistībā ar katru individuālo finanšu instrumentu, piemēram, starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) līmenī, kurā tā ir sistemātisks internalizētājs. Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu sistemātiskā internalizētāja definīcijas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vajadzētu būt iepriekš noteiktai sistemātiskas internalizēšanas robežvērtībai, kurā ir precīzi paskaidrots, kas tieši ir domāts ar “bieži, sistemātiski un pamatīgi”.

(20)

Kaut gan OTS ir jebkura sistēma, kurā daudzkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, nebūtu jāļauj sistemātiskam internalizētājam sasaistīt kopā trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. Piemēram, tā sauktā viena tirgotāja platforma, kurā tirdzniecība vienmēr notiek attiecībā uz vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja tai būtu jāievēro šīs regulas noteikumi. Tomēr tā sauktā vairāku tirgotāju platforma, kurā vairāki tirgotāji darbojas ar vienu un to pašu finanšu instrumentu, nebūtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju.

(21)

Sistemātiskiem internalizētājiem, pamatojoties uz savu tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā vajadzētu spēt izlemt, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem, nodalot klientu kategorijas, un tiem vajadzētu būt arī tiesīgiem ņemt vērā atšķirības starp klientiem, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Sistemātiskiem internalizētājiem nevajadzētu būt uzliktam par pienākumu publicēt stabilu cenu piedāvājumu, izpildīt klientu rīkojumus un sniegt piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem attiecībā uz kapitāla vērtspapīru darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, un darījumiem, kas nav kapitāla vērtspapīru darījumi un kuru apjoms ir lielāks par finanšu instrumentam raksturīgo apjomu. Būtu jāpārbauda, vai sistemātiskie internalizētāji ievēro savus pienākumus, un informācija jāpadara pieejama kompetentajām iestādēm, lai tās varētu šādi rīkoties.

(22)

Šīs regulas nolūks nav pieprasīt pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic ārpus biržas un kurus neveic kā sistemātisks internalizētājs.

(23)

Tirgus datiem vajadzētu būt viegli un ātri pieejamiem lietotājiem, un tiem jābūt pēc iespējas neapkopotā formā, lai ieguldītāji un tos apkalpojošie datu pakalpojumu sniedzēji varētu pēc iespējas vairāk pielāgot datu risinājumus. Tādējādi pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem vajadzētu būt publiski pieejamiem “katram par sevi”, lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus.

(24)

Vajadzētu pilnībā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11) personas datu apmaiņai, sūtīšanai un apstrādei, ko veic dalībvalstis un EVTI, šīs regulas, jo īpaši tās IV sadaļas, vajadzībām.

(25)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, būtu jādefinē oficiāla regulējoša procedūra, nosakot, ka tirdzniecība starp finanšu darījumu partneriem un lieliem nefinanšu darījumu partneriem ar visiem atvasinātiem instrumentiem, kuriem drīkst veikt tīrvērti un kuri ir pietiekami likvīdi, obligāti jāveic tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas salīdzināms regulējums un kurās dalībnieki var veikt tirdzniecību ar daudzpusējiem darījumu partneriem. Veicot likviditātes pietiekamības novērtējumu, būtu jāņem vērā tirgus iezīmes valstī, tostarp tādi elementi kā dalībnieku skaits un veids noteiktā tirgū, un darījumu iezīmes, piemēram, darījumu apjoms un biežums šajā tirgū.

Likvīdu tirgu kādā no produktu kategorijām atvasinātajiem instrumentiem raksturo liels skaits aktīvu tirgus dalībnieku, tostarp samērīga attiecība starp likviditātes nodrošinātājiem un likviditātes pieprasītājiem proporcionāli tirgoto produktu skaitam, un tas bieži tirgojas ar minētajiem produktiem apmērā, kas nepārsniedz liela mēroga apjomu. Uz šādu tirgus darbību norādītu liels skaits atlikušo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu attiecīgajam atvasinātajam instrumentam, kā rezultātā parasta tirgus apjoma darījumam būtu maza cenu starpība. Novērtējot pietiekamu likviditāti, būtu jāņem vērā, ka atvasināta instrumenta likviditāte var būtiski atšķirties atkarībā no tirgus apstākļiem un tā aprites cikla.

(26)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, no vienas puses, un dažādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu salīdzinoši zemo likviditāti, no otras puses, ir pareizi noteikt atļautas tirdzniecības vietas, kurās var veikt tirdzniecību saskaņā ar šādu apņemšanos. Visām atļautajām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro lielā mērā salāgotas regulējošas prasības attiecībā uz organizatoriskās struktūras un darbības aspektiem, kārtību interešu konfliktu mazināšanai, visu tirdzniecības darbību uzraudzību, pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas pielāgota atbilstīgi finanšu instrumentam un tirdzniecības sistēmas veidiem, lai daudzpusējas trešo personu tirdzniecības intereses varētu savstarpēji mijiedarboties. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka šādu tirdzniecības vietu uzturētāji veiks darījumus saskaņā ar šādu apņemšanos starp vairākām trešām personām, piemērojot diskrecionārus principus, lai uzlabotu izpildes un likviditātes nosacījumus.

(27)

Pienākumam slēgt darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder pie tādu atvasinātu instrumentu kategorijas, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību regulētā tirgū, DTS, OTS vai trešās valsts tirdzniecības vietā, nebūtu jāattiecas uz cenu neveidojošo pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu komponentiem, kuri samazina atvasināto instrumentu portfeļu, tostarp esošo ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļu, riskus, kas nav tirgus riski, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, nemainot portfeļu tirgus risku. Turklāt, lai gan ir lietderīgi paredzēt konkrētu noteikumu par portfeļu sablīvēšanu, šīs regulas mērķis nav novērst citu pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu izmantošanu.

(28)

Minētajiem atvasinātajiem instrumentiem noteiktajam pienākumam veikt tirdzniecību būtu jāļauj atļautajām tirdzniecības vietām efektīvi konkurēt. Tādēļ šādas tirdzniecības vietas nebūtu jāspēj pieprasīt ekskluzīvas tiesības uz kādu atvasinātu instrumentu, uz kuru attiecas minētais pienākums veikt tirdzniecību, neļaujot citām tirdzniecības vietām piedāvāt minēto finanšu instrumentu tirdzniecību. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp atvasinātu instrumentu tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai tirdzniecības vietām ir nediskriminējoša un pārredzama piekļuve CDP. Nediskriminējošai piekļuvei CDP būtu jānozīmē, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tās platformā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP, un uz nediskriminējošām tīrvērtes maksām.

(29)

Kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, ar kuru aizliedz vai ierobežo tādu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu, kuri rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, un ar atbilstīgām EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (12), pilnvarām veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Lai šādas pilnvaras kompetentās iestādes un izņēmuma gadījumā EVTI vai EBI varētu izmantot, jābūt izpildītiem vairākiem īpašiem nosacījumiem. Ja šādi nosacījumi ir izpildīti, kompetentajai iestādei un izņēmuma gadījumos EVTI vai EBI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirgo, izplata vai pārdod klientiem.

Minētās pilnvaras neuzliek pienākumu ieviest vai piemērot produktu apstiprināšanu vai saņemt licenci no kompetentās iestādes, EVTI vai EBI, un tās neatbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrības no pienākuma ievērot visas attiecīgās šajā regulā un Direktīvā 2014/65/ES noteiktās prasības. Preču tirgus pareiza darbība un integritāte būtu jāiekļauj kā viens no kritērijiem, kad iejaukties kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt darbības, kas preču tirgos neitralizētu iespējamo negatīvo ārējo ietekmi, kuru rada darbības finanšu tirgos. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības preču tirgiem, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu daudzumu pārtikas. Minētajos gadījumos pasākumi būtu jāsaskaņo ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo preču tirgu.

(30)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI sīkāka informācija par saviem pieprasījumiem samazināt pozīcijas saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, vienreizējiem ierobežojumiem un jebkuru ex ante pozīciju ierobežošanu, lai uzlabotu saskaņošanu un konverģenci minēto pilnvaru piemērošanā. Svarīgākā informācija par ex ante pozīciju ierobežošanu, ko piemērojusi kompetentā iestāde, būtu jādara publiski pieejama EVTI tīmekļa vietnē.

(31)

EVTI būtu jāvar pieprasīt, lai ikviena persona sniedz informāciju par savu pozīciju saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, pieprasīt samazināt šo pozīciju un noteikt ierobežojumu, kādā mēra persona var veikt individuālus darījumus saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem. EVTI tad būtu jāinformē attiecīgās kompetentās iestādes par pasākumiem, kurus tā iesaka veikt, kā būtu jāpublicē informācija par šiem pasākumiem.

(32)

Sīkāka informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu konstatēt un izmeklēt potenciālos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, uzraudzīt tirgus godīgu un pareizu darbību un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību. Minētā pārskata darbības jomā iekļauj visus finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, un finanšu instrumentus, kuru pamatā ir finanšu instruments, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai kuru pamatā ir indekss vai grozs, ko veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai šāds darījums ar kādu no minētajiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā ir veikts vai nav. Lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, no to pienākuma sniegt ziņojumus būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, kurus neietekmē tirgus ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumos vajadzētu izmantot juridiskās personas identifikatoru saskaņā ar G-20 saistībām. EVTI būtu jāziņo Komisijai par to, kā šāda ziņošana kompetentajām iestādēm darbojas, un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveic pasākumi, lai ierosinātu izmaiņas.

(33)

Tirdzniecības vietas uzturētājam sava kompetentā iestāde būtu jānodrošina ar attiecīgiem finanšu instrumentu atsauces datiem. Kompetentajām iestādēm minētie paziņojumi ir nekavējoties jānosūta EVTI, kurai tos tūlīt būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē, lai EVTI un kompetentās iestādes varētu izmantot un analizēt ziņojumus par darījumiem, kā arī apmainīties ar šo informāciju.

(34)

Lai ziņojumi par darījumiem atbilstu savam mērķim – kalpot par tirgus uzraudzības instrumentu –, tiem būtu jāidentificē persona, kas pieņēmusi lēmumu ieguldīt, un personas, kas atbild par šā lēmuma izpildi. Papildus pārredzamības režīmam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (13), īsās pozīcijas pārdošanas marķēšana sniedz noderīgu papildinformāciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt īsās pozīcijas pārdošanas līmeni. Kompetentajām iestādēm vajadzīga pilnīga piekļuve ierakstiem visos rīkojuma izpildes procesa posmos, sākot ar sākotnējo lēmumu veikt tirdzniecību līdz pat darījuma izpildei. Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu reģistrēt visus savus rīkojumus un visus savus darījumus ar finanšu instrumentiem, bet platformu uzturētājiem ir jāreģistrē visi rīkojumi, kas iesniegti to sistēmās. EVTI būtu jākoordinē informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir piekļuve visiem ierakstiem par darījumiem un rīkojumiem, tostarp darījumiem un rīkojumiem platformās, kuras darbojas ārpus kompetento iestāžu teritorijas, ar finanšu instrumentiem, ko iestādes uzrauga.

(35)

Būtu jānovērš dubulta vienas un tās pašas informācijas sniegšana. Ziņojumi, ko iesniedz darījumu reģistriem, kurus attiecīgajiem finanšu instrumentiem reģistrē vai atzīst atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012, un kas satur visu ziņojumu par darījumiem sniegšanai nepieciešamo informāciju, nebūtu jāsniedz kompetentajām iestādēm; šos ziņojumus kompetentajām iestādēm vajadzētu saņemt no darījumu reģistriem. Atbilstīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012.

(36)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai EVTI veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 45/2001 un kuri pilnībā būtu jāpiemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos.

(37)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām būtu jāpiemēro pienākums veikt tīrvērti. Tā novērš konkurences kropļojumus, pieprasot, lai tirdzniecības vietām tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, un lai CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve tirdzniecības vietu tirdzniecības datiem. Tā kā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū, nav nepieciešamības ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem saskaņā ar šo regulu. Pienākumam veikt tīrvērti centralizēti būtu jāattiecas arī uz atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos.

(38)

Papildus Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2014/65/ES prasībām, kas neļauj dalībvalstīm nepienācīgi ierobežot piekļuvi pēctirdzniecības infrastruktūrai, piemēram, CDP un norēķinu sistēmām, ir nepieciešams, lai šī regula likvidētu dažādus citus komerciālus šķēršļus, kurus var izmantot, lai kavētu konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes veikšanā. Lai nepieļautu diskriminējošu praksi, CDP būtu jāpiekrīt veikt dažādās tirdzniecības vietās izpildītu darījumu tīrvērti, ja šādas vietas atbilst CDP noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. CDP piekļuve būtu jāpiešķir, ja ir izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz jaunizveidotiem CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmuši atļauju vai ir atzīti uz laiku, kas ir mazāks par trim gadiem, attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, vajadzētu dot iespēju kompetentajām iestādēm apstiprināt pārejas posmu, kas nepārsniedz 2,5 gadus, pirms tiem tiek nodrošināta pilnībā nediskriminējoša piekļuve attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Tomēr, ja CDP izvēlas izmantot pārejas režīmu, tad pārejas režīma laikā tas nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Turklāt neviena tirdzniecības vieta, kurai ir ciešas attiecības ar šo CDP, pārejas režīma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

(39)

Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem būtu jāpiešķir nediskriminējoša piekļuve CDP un tirdzniecības vietām. Regulā (ES) Nr. 648/2012 ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināti instrumenti, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punktu. Lai izvairītos no trūkumiem vai pārklāšanās un nodrošinātu saskaņotību starp Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu, šajā regulā noteiktās prasības par nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un visiem finanšu instrumentiem, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti.

(40)

Būtu jānosaka prasība, ka tirdzniecības vietas nodrošina piekļuvi, tostarp jaunākos datus, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, CDP, kuri vēlas veikt tirdzniecības vietā izpildīta darījuma tīrvērti. Tomēr tam nebūtu jārada nepieciešamība izmantot sadarbspējas mehānismus attiecībā uz atvasināto instrumentu tīrvērti vai likviditātes fragmentācija tādā veidā, kas apdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgu darbību. Tirdzniecības vietai piekļuve būtu jāatsaka tikai tad, ja nav izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem būtu nesamērīgi prasīt mazākām tirdzniecības vietām, īpaši tām, kam ir ciešas attiecības ar CDP, nekavējoties ievērot prasības par nediskriminējošu piekļuvi, ja to rīcībā vēl nav tehnoloģiskās spējas darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar pēctirdzniecības infrastruktūras tirgus vairākumu. Tādēļ būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām, kas nesasniedz attiecīgo slieksni, piešķirt sev un tādēļ arī ar tām saistītajiem CDP atbrīvojumu no prasībām par nediskriminējošu piekļuvi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem uz 30 mēnešiem, paredzot arī turpmākas atjaunošanas iespēju. Tomēr, ja tirdzniecības vieta izvēlas piešķirt sev atbrīvojumu, tad atbrīvojuma laikā tā nevarētu izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

Turklāt nevienam CDP, kuram ir ciešas attiecības ar minēto tirdzniecības vietu, atbrīvojuma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka gadījumos, kad komerciālās un intelektuālās īpašuma tiesības attiecas uz finanšu pakalpojumiem saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem, licences piešķir ar samērīgiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Tāpēc iespēja saņemt tādu etalonu licences un piekļuve ar tiem saistītai informācijai, kurus izmanto finanšu instrumentu vērtības noteikšanai, CDP un citām tirdzniecības vietām būtu jānodrošina atbilstīgi samērīgiem, taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem principiem, kā arī visas licences būtu jāizsniedz saskaņā ar pamatotiem komercnoteikumiem. Neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, ja pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Iespēja saņemt licenci ir būtiska, lai veicinātu piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP saskaņā ar 35. un 36. pantu, pretējā gadījumā licencēšanas kārtība tomēr varētu liegt piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP, kuriem tie ir pieprasījuši piekļuvi.

Likvidējot šķēršļus un diskriminējošu praksi, paredzēts palielināt konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes un tirdzniecības jomā, lai samazinātu ieguldījumu un aizņemšanās izmaksas, novērstu nepilnības un veicinātu inovāciju Savienības tirgos. Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un pēc vajadzības jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, it īpaši, ja, noraidot pieprasījumu par piekļuvi infrastruktūrai vai etaloniem, tiek pārkāpts LESD 101. vai 102. pants. Šajā regulā paredzētajam licencēšanas pienākumam nevajadzētu skart etalonu īpašnieku vispārējo pienākumu saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem un jo īpaši saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu saistībā ar piekļuvi etaloniem, kas ir neaizstājami, lai sāktu darbību jaunā tirgū. Kompetento iestāžu apstiprinājumi attiecībā uz piekļuves tiesību nepiemērošanu pārejas posmos nav atļaujas vai izmaiņas atļaujās.

(41)

Trešo valstu brokeru sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu režīmus un prasības. Minētie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un brokeru sabiedrībām, kurām saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un nav tiesību veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tā, kurā tās veic uzņēmējdarbību. Ir lietderīgi ieviest kopīgu tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāsaskaņo esošais sadrumstalotais regulējums, jānodrošina noteiktība un vienota attieksme pret trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras izmanto pieeju Savienībai, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi efektīvas līdzvērtības novērtējumu attiecībā uz trešo valstu prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības ētikas sistēmu, un jānodrošina salīdzināma līmeņa aizsardzība klientiem Savienībā, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām.

Piemērojot režīmu, Komisijai un dalībvalstīm būtu galvenokārt jāpievērš uzmanība tām jomām, uz kurām attiecas G-20 saistības un vienošanās ar Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem, un būtu jāņem vērā galvenā loma, kāda Savienībai ir pasaules finanšu tirgos, kā arī jānodrošina, ka trešo valstu prasību piemērošana nekavē Savienības ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus vai saņemt finansējumu no trešām valstīm, vai trešo valstu ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus, iegūt papildu kapitālu vai saņemt citus finanšu pakalpojumus Savienības tirgos, ja vien tas nav vajadzīgs objektīviem un uz pierādījumiem balstītiem piesardzības pasākumiem. Veicot novērtējumus, Komisijai būtu jāievēro Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) vērtspapīru regulējuma mērķi un principi un tās ieteikumi IOSCO pieņemtajā redakcijā un interpretācijā.

Ja, nosakot, vai pastāv efektīva līdzvērtība, lēmumu nav iespējams pieņemt, pakalpojumiem, ko trešo valstu brokeru sabiedrības sniedz Savienībā, piemēro valstu režīmus. Komisijai līdzvērtības novērtējums būtu jāsāk pēc savas iniciatīvas. Dalībvalstis vajadzētu spēt norādīt, ka to interesēs ir Komisijas veiktas līdzvērtības novērtēšanas piemērošana konkrētai trešai valstij vai trešām valstīm, taču šādas norādes Komisijai neuzliek pienākumu sākt līdzvērtības novērtēšanas procesu. Līdzvērtības novērtējumā pamatā jāskata rezultāti; tajā būtu jāizvērtē, kādā mērā attiecīgās trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma panāk līdzīgu un atbilstīgu regulatīvo ietekmi un kādā mērā tās mērķi sakrīt ar Savienības tiesību aktu mērķiem. Sākot līdzvērtības novērtējumu, Komisija vajadzētu spēt noteikt, kuras trešo valstu jurisdikcijas ir prioritāras, ņemot vērā to, cik būtisks līdzvērtības novērtējuma rezultāts ir Savienības brokeru sabiedrībām un klientiem, to, vai pastāv attiecīgās trešās valsts un dalībvalstu vienošanās par uzraudzību un sadarbību un efektīva līdzvērtīga sistēma tādu brokeru sabiedrību atzīšanai, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu režīmiem, kā arī attiecīgās trešās valsts intereses un gatavību iesaistīties līdzvērtības novērtējuma procesā. Komisijai būtu jāuzrauga jebkādas būtiskas izmaiņas attiecīgās trešās valsts regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un vajadzības gadījumā jāpārskata lēmums par līdzvērtību.

(42)

Saskaņā ar šo regulu pakalpojumu sniegšanai bez filiāles izveides vajadzētu būt iespējamai tikai atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem per se. Tai piemēro EVTI reģistrāciju un uzraudzību trešā valstī. Starp EVTI un kompetento iestādi trešā valstī būtu vajadzīgas pienācīgas vienošanās par sadarbību.

(43)

Šīs regulas noteikumiem, ar ko regulē pakalpojumu sniegšanu vai darbības, ko veic trešo valstu brokeru sabiedrības, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas vai arī Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm saņemt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas, vai arī klientam saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības pēc pašu iniciatīvas ar šādas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus pēc tādas personas iniciatīvas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pakalpojumi nebūtu uzskatāmi par sniegtiem Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība pati piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas.

(44)

Attiecībā uz trešo valstu brokeru sabiedrību atzīšanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, tostarp saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, lēmumi, ar kuriem nosaka, ka trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Savienības regulatīvajai un uzraudzības sistēmai, būtu jāpieņem tikai tad, ja trešās valsts tiesiskajā regulējumā un uzraudzības sistēmā ir paredzēta efektīva līdzvērtīga sistēma to ieguldījumu brokeru sabiedrību atzīšanai, kas saņēmušas atļauju atbilstīgi ārvalstu regulējumam, cita starpā saskaņā ar vispārējiem regulatīvajiem mērķiem un standartiem, kuri tika noteikti 2009. gada septembrī notikušajā G20 sanāksmē, lai uzlabotu atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību, mazinātu sistēmisko risku un nodrošinātu aizsardzību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu, ja tā garantē, ka piemērojamā tiesiskā regulējuma faktiskais rezultāts atbilst Savienības prasībām, un tā būtu jāuzskata par efektīvu, ja minētie noteikumi tiek konsekventi piemēroti.

(45)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, un tas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un sargātu to efektīvu darbību, tostarp veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, ir lietderīgi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK veiktos pasākumus papildināt, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES, ka arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/57/ES (16) darbības jomā, klasificējot tās kā finanšu instrumentus.

(46)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši deleģētie akti būtu jāpieņem saistībā ar dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām, konkrētu sīkāku informāciju par definīcijām, īpašiem ar izmaksām saistītiem noteikumiem par tirgus datu pieejamību, piekļuvi cenu piedāvājumiem, apjomiem, nepārsniedzot kurus, brokeru sabiedrība veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums, portfeļa sablīvēšanu, kā arī precīzāku noteikšanu, kad pastāv būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi ieguldītāju aizsardzībai, pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, vai preču tirgum, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitātei var radīt pamatu EVTI, EBI vai kompetento iestāžu rīcībai, EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras, pārejas posma pagarināšanu saskaņā ar šīs regulas 35. panta 5. punktu uz konkrētu laikposmu un attiecībā uz biržā tirgotu atvasināto instrumentu izslēgšanu no dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas uz noteiktu laikposmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ekvivalences lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām, kas attiecas uz trešo valstu brokeru sabiedrību vai trešo valstu tirdzniecības vietu pakalpojumu sniegšanu, ar vienīgo mērķi noteikt atbilstību tādām atvasināto instrumentu tirdzniecības vietām, uz kurām attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un lai dotu piekļuvi trešo valstu CDP un trešo valstu tirdzniecības vietām Savienības tirdzniecības vietām un CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (17).

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem noteikt vienotas prasības attiecībā uz tirdzniecības datu atklāšanu, ziņošanu par darījumiem kompetentajām iestādēm, atvasinātu instrumentu un akciju tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu piekļuvi CDP, tirdzniecības vietām un etaloniem, pilnvarām veikt produktu intervences pasākumus, pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot pozīcijas un trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, dalībvalstis pašas nevar sasniegt pietiekami, jo, kaut arī valstu kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās tirgus attīstības uzraudzībai, vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar tirdzniecības pārredzamību, ziņošanu par darījumiem, atvasinātu instrumentu tirdzniecību, produktu un prakses aizliegumiem, pilnībā var saprast tikai Savienības mēroga kontekstā, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(49)

Pienākumu izpildē nevienai kompetentai iestādei, vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, ar kurām tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur veic ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā. Nevienai darbībai, ko veic EBI, izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē jebkura dalībvalsts vai dalībvalstu grupa.

(50)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina atbilstīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektus.

(51)

Komisijai būtu jāpieņem regulatīvo tehnisko standartu projekti, ko EVTI izstrādā attiecībā uz sīkākiem nosacījumiem tirdzniecības pārredzamības prasībām attiecībā uz monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas darbībām un attiecībā uz konkrētiem darījumu veidiem, kas ir atbilstigi saskaņā ar šo regulu attiecībā uz sīki izstrādātiem nosacījumiem atkāpēm no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām, attiecībā uz kārtību pēctirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai, attiecībā uz pienākumu darīt pirmstirdzniecības datus pieejamus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem, attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības pārredzamību tiek piemērots sistemātiskajiem internalizētājiem, attiecībā uz pēctirdzniecības publiskošanu, ko veic brokeru sabiedrības, attiecībā uz datu pieprasījumu saturu un biežumu informācijas sniegšanai pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos, attiecībā uz darījumiem, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, attiecībā uz rīkojuma datu saglabāšanu, attiecībā uz darījumu pārskatu saturu un specifikācijām, attiecībā uz finanšu instrumentu atsauces datu saturu un specifikāciju, attiecībā uz līgumu veidiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumiem, kad nepieciešams pienākums veikt atvasinātu instrumentu tirdzniecību, attiecībā uz prasībām sistēmām un procedūrām, ar ko nodrošina darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei, attiecībā uz netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidu noteikšanu, attiecībā uz pienākumu veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kas ir pakļauti pienākumam veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietai, attiecībā uz nediskriminējošas piekļuves nodrošināšanu un pienākumu licencēt etalonus, un attiecībā uz informāciju, ko trešās valsts brokeru sabiedrībai, kura iesniedz pieteikumu, vajadzētu sniegt EVTI savā reģistrācijas pieteikumā. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti, izmantojot deleģētos aktus, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.

(52)

Direktīvas 2014/65/ES 95. pantā noteikts pagaidu atbrīvojums attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem. Tāpēc nepieciešams, lai tehniskajos standartos, kas nosaka tīrvērtes pienākumu un ko EVTI izstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tas būtu ņemts vērā un lai tie neuzliktu tīrvērtes pienākumu atvasināto instrumentu līgumiem, kam pēc tam piemērotu pagaidu atbrīvojumu attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem.

(53)

Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai saskaņotu piemērojamību ar pārskatītās direktīvas transponēto noteikumu piemērošanu un izstrādātu visus svarīgos īstenošanas pasākumus. Visu regulējuma paketi būtu jāsāk piemērot vienā un tajā pašā laikā. Nevajadzētu atlikt tikai pilnvaru piemērošanu saistībā ar īstenošanas pasākumiem, lai nepieciešamās darbības minēto īstenošanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai varētu sākt pēc iespējas agrāk.

(54)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), tiesības uz patērētāju aizsardzību (38. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu (50. pants), un tā jāpiemēro atbilstīgi šādām tiesībām un principiem.

(55)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2012. gada 10. februārī sniedza atzinumu (18),

a)

tirdzniecības datu publiskošanai;

b)

ziņojumu sniegšanai par darījumiem kompetentajām iestādēm;

c)

atvasinātu instrumentu tirdzniecībai organizētās tirdzniecības vietās;

d)

nediskriminējošai piekļuvei tīrvērtei un nediskriminējošai piekļuvei tirdzniecībai, izmantojot etalonus;

e)

kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām veikt produktu intervences, EBI un EVTI pilnvarām veikt pozīciju pārvaldības kontroli un ierobežot šādas pozīcijas;

f)

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

a)

tiek noteikti noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs, attiecībā uz centrālo banku darījumu, tostarp ECBS dalībnieku darījumu trešās valstīs, tiesību aktos paredzēto atklāšanu, un

b)

tiek novērtēta tiesību aktos paredzēto atklāšanas prasību iespējamā ietekme Savienībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

3)

“papildpakalpojumi” ir papildpakalpojumi, kā noteikts Direktīvas 2014/…/ES* 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

4)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir izpilde klientu vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

5)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir darījumu veikšana sava vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6. apakšpunktā;

6)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

7)

“klients” ir klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā;

8)

“profesionāls klients” ir profesionāls klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;

9)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;