ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 173

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 12. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 597/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā

62

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 598/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par noteikumu un procedūru noteikšanu attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un par Direktīvas 2002/30/EK atcelšanu

65

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 599/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

79

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( 1 )

84

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām ( 1 )

149

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva)

179

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 ( 1 )

190

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES ( 1 )

349

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 596/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Patiess iekšējais finanšu pakalpojumu tirgus ir izšķiroši nozīmīgs ekonomikas izaugsmei un darbvietu izveidei Savienībā.

(2)

Lai finanšu tirgus būtu vienots, efektīvs un pārredzams, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem un atvasinātajiem instrumentiem.

(3)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (4) tika pilnveidots un atjaunināts Savienības tiesiskais regulējums tirgus integritātes aizsardzībai. Tomēr, ņemot vērā to, ka likumdošanas, tirgus un tehnoloģiju attīstības tendences kopš minētās direktīvas stāšanās spēkā ir būtiski mainījušas finanšu vidi, minētā direktīva tagad būtu jāaizstāj. Jauns leģislatīvs instruments ir vajadzīgs arī, lai nodrošinātu vienādus noteikumus un skaidrību attiecībā uz pamatjēdzieniem, kā arī vienotu noteikumu krājumu saskaņā ar ES Finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas, kuras priekšsēdētājs bija Jacques de Larosière (“Larosière grupa”), 2009. gada 25. februāra ziņojuma secinājumiem.

(4)

Ir jānosaka vienotāks un stingrāks regulējums, lai saglabātu tirgus integritāti, izvairītos no iespējamas regulatīvās arbitrāžas, garantētu saukšanu pie atbildības manipulācijas mēģinājuma gadījumā, un lai nodrošinātu lielāku tiesisko noteiktību un mazāku regulējuma sarežģītību tirgus dalībniekiem. Šīs regulas mērķis ir noteikti veicināt iekšējā tirgus pareizu darbību, tāpēc tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas savienības darbību (LESD) 114. pantam kā tas tiek konsekventi interpretēts Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā.

(5)

Lai novērstu joprojām pastāvošos tirdzniecības šķēršļus un būtiskus konkurences izkropļojumus, ko rada atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmāku tirdzniecības šķēršļu un būtisku konkurences izkropļojumu rašanos, ir jāpieņem regula, ar kuru paredzētu vienotāku Savienības regulējuma interpretāciju attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, šajā regulējumā skaidrāk paredzot noteikumus, kas būtu piemērojami visās dalībvalstīs. Noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu pieņemšana regulas veidā nodrošinās to, ka šie noteikumi ir tieši piemērojami. Tam savukārt būtu jānodrošina vienādi nosacījumi, novēršot direktīvas transponēšanas radītās atšķirības dalībvalstu prasībās. Ar šo regulu tiks nodrošināts, ka visas personas Savienībā ievēro vienus un tos pašus noteikumus. Tā arī mazinās regulējuma sarežģītību un ar atbilstības nodrošināšanu saistītās izmaksas uzņēmumiem, jo īpaši uzņēmumiem, kas darbojas pārrobežu mērogā, un veicinās konkurences izkropļojumu novēršanu.

(6)

Komisijas 2008. gada 25. jūnija paziņojumā par Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktu Savienība un dalībvalstis ir aicinātas izstrādāt noteikumus, lai samazinātu administratīvo slogu, pielāgotu tiesību aktus emitentu vajadzībām tirgos, kas paredzēti maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), un veicinātu minēto emitentu piekļuvi finansējumam. Vairāki Direktīvas 2003/6/EK noteikumi paredz administratīvu slogu emitentiem, jo īpaši tiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, kas būtu jāsamazina.

(7)

Tirgus ļaunprātīga izmantošana ir jēdziens, kas ietver nelikumīgu rīcību finanšu tirgos, un šīs regulas nozīmē tā būtu jāsaprot kā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, šādas informācijas nelikumīga izpaušana un tirgus manipulācija. Šāda rīcība kavē pilnīgu un atbilstīgu tirgus pārredzamību, kas ir visu integrēto finanšu tirgu dalībnieku veikto tirdzniecības darījumu priekšnoteikums.

(8)

Direktīvas 2003/6/EK darbības jomā galvenā uzmanība tika pievērsta finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tomēr pēdējos gados finanšu instrumentus aizvien vairāk tirgo daudzpusējās tirdzniecības sistēmās (DTS). Ir arī tādi finanšu instrumenti, kas tiek tirgoti tikai cita veida organizētās tirdzniecības sistēmās (OTS) vai tikai ārpusbiržas tirgos (AT). Tāpēc šīs regulas darbības jomā būtu jāietver visi finanšu instrumenti, ko tirgo regulētā tirgū, DTS vai OTS, un jebkura cita rīcība vai darbība, kas var ietekmēt šādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai šāda rīcība vai darbība notiek tirdzniecības vietā. Tādu konkrētu DTS veidu gadījumā, kuras, tāpat kā regulētie tirgi, palīdz uzņēmumiem iegūt līdzekļus pašu kapitālam, tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegums tiek piemērots arī tad, ja tiek iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū. Tādēļ šīs regulas darbības jomā būtu jāiekļauj finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā DTS. Tam būtu jāuzlabo ieguldītāju aizsardzība, jāsaglabā tirgu integritāte un jānodrošina, ka šādu instrumentu tirgus ļaunprātīga izmantošana ir nepārprotami aizliegta.

(9)

Pārredzamības nolūkā regulēto tirgu, DTS vai OTS operatoriem vajadzētu nekavējoties ziņot to kompetentajām iestādēm sīku informāciju par finanšu instrumentiem, kurus tie ir atļāvuši tirgot, par kuriem ticis iesniegts pieteikums tirdzniecībai vai kuri tiek tirgoti attiecīgajās tirdzniecības vietās. Otrs paziņojums būtu jāsniedz, kad instruments vairs netiek atļauts tirdzniecībā. Šādi pienākumi būtu jāattiecina arī uz tiem finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai attiecīgo operatoru tirdzniecības vietās un kuri ir atļauti tirdzniecībā pirms šīs regulas stāšanās spēkā. Kompetentajām iestādēm būtu jāiesniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI) paziņojumi, un EVTI būtu jāpublicē visu paziņoto finanšu instrumentu saraksts. Šī regula attiecas uz finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai tie ir iekļauti EVTI publicētajā sarakstā vai ne.

(10)

Dažus finanšu instrumentus, ko netirgo tirdzniecības vietās, ir iespējams izmantot tirgus ļaunprātīgā izmantošanā. Tas attiecas uz finanšu instrumentiem, kuru cena vai vērtība ir vai nu atkarīga no finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, vai ietekmē šādus instrumentus, vai kuru tirdzniecība ietekmē tādu citu finanšu instrumentu cenu vai vērtību, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Piemēri, kad šādus instrumentus var izmantot tirgus ļaunprātīgai izmantošanai, var būt ar akcijām vai obligācijām saistīta iekšējā informācija, ko var izmantot attiecīgo akciju vai obligāciju atvasinātā instrumenta iegādei, vai iekšējā informācija saistībā ar indeksu, kura vērtība ir atkarīga no minētajām akcijām vai obligācijām. Ja finanšu instrumentu izmanto kā atsauces cenu, atvasināto instrumentu, ko tirgo AT, var izmantot, lai gūtu labumu no manipulētām cenām vai lai manipulētu ar tirdzniecības vietā tirgota finanšu instrumenta cenu. Vēl viens piemērs ir tādu vērtspapīru jaunas sērijas plānots izlaidums, uz kuriem šīs regulas darbības joma parasti neattiektos, bet kuru tirdzniecība varētu ietekmēt tādu biržā reģistrētu vērtspapīru cenu vai vērtību, uz kuriem attiecas šīs regulas darbības joma. Regula arī attiecas uz situāciju, kad tirdzniecības vietā tirgota instrumenta cena vai vērtība ir atkarīga no instrumenta, ko tirgo AT. Tas pats princips būtu jāpiemēro tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuru cenas pamatā ir atvasinātā instrumenta cena, un tādu tūlītēju preču darījumu līgumu iegādei, kuri ir finanšu instrumentu atsauces.

(11)

Tirdzniecība ar vērtspapīriem vai ar tiem saistītiem vērtspapīru stabilizācijas instrumentiem vai tirgošanās ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām ekonomisku iemeslu dēļ var būt leģitīma un tādēļ konkrētos apstākļos tai nebūtu jāpiemēro aizliegumi attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar noteikumu, ka darbības tiek veiktas pārredzami, sniedzot attiecīgu informāciju par stabilizāciju vai atpirkšanas programmu.

(12)

Tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumenta stabilizācija, kas nevarētu izmantot šajā regula paredzētos atbrīvojumus, pati par sevi nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(13)

Dalībvalstis, Eiropas Centrālās banku sistēmas (ECBS) locekles, ministrijas un citas aģentūras vai vienas vai vairāku dalībvalstu, vai arī Savienības īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības, vai arī citas konkrētas publiskas struktūras vai personas, kas darbojas to uzdevumā, nebūtu jāierobežo monetārās, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politikas īstenošanā, ciktāl tās rīkojas sabiedrības interesēs un tikai saistībā ar minētās politikas īstenošanu. Nebūtu jāierobežo arī tādi darījumi vai rīkojumi, vai rīcība, ko veic Savienība, vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Eiropas Investīciju banka, Eiropas Finanšu stabilitātes instruments, Eiropas stabilizācijas mehānisms vai starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis, mobilizējot finansējumu vai sniedzot finanšu palīdzību saviem locekļiem. Šādu izņēmumu no šīs regulas darbības jomas saskaņā ar šo regulu var paplašināt un piemērot dažām publiskām struktūrām, kurām ir uzdots pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldībā, un trešo valstu centrālām bankām. Tomēr šis atbrīvojums saistībā ar monetāro, valūtas maiņu likmju vai publiskā sektora parāda pārvaldības politiku nebūtu jāpiemēro gadījumos, ja attiecīgās publiskās struktūras iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā, kas nav saistīta ar minēto politikas jomu īstenošanu, vai ja personas, kuras strādā šajās struktūrās, iesaistās darījumos, rīkojumos vai rīcībā savā vārdā.

(14)

Saprātīgi ieguldītāji pieņem lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz informāciju, kas tiem jau ir pieejama, tas ir, pamatojoties uz ex ante informāciju. Tādēļ jautājums par to, vai saprātīgs ieguldītājs, pieņemot lēmumu par ieguldījumiem, ņemtu vērā kādu noteiktu informāciju, ir jāizvērtē, pamatojoties uz ex ante informāciju. Šādā novērtējumā jāņem vērā minētās informācijas paredzamā ietekme ar to saistītā emitenta vispārējās darbības kontekstā, informācijas avota uzticamība un jebkādi citi tirgus mainīgie rādītāji, kas konkrētajos apstākļos varētu ietekmēt finanšu instrumentus, saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus vai izsolītos produktus, kas pamatojas uz emisijas kvotām.

(15)

Ex post informāciju var izmantot, lai pārbaudītu pieņēmumu, ka ex ante informācija bijusi tāda, kas var atsaukties uz vērtspapīru cenu, bet ex post informāciju nedrīkstētu izmantot, lai vērstos pret personām, kuras izdarījušas pamatotus secinājumus no tām pieejamās ex ante informācijas.

(16)

Ja iekšējā informācija attiecas uz procesu, kurš norisinās vairākos posmos, katrs no šiem posmiem, tāpat kā viss process, var veidot iekšējo informāciju. Ilgstoša procesa starpposms var pats par sevi veidot apstākļu kopumu vai notikumu, kas pastāv, vai kā pastāvēšana ir reāli iespējama, pamatojoties uz attiecīgajā brīdī pastāvošo faktoru vispārēju novērtējumu. Tomēr šis princips nebūtu jāsaprot tādā nozīmē, ka vērā jāņem tas, cik būtiska būtu šāda apstākļu kopuma vai notikuma ietekme uz attiecīgo finanšu instrumentu cenām. Starpposms būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst šajā regulā noteiktajiem iekšējās informācijas kritērijiem.

(17)

Informācija, kura attiecas uz notikumu vai apstākļu kopumu, kas ir ilgstoša procesa starpposms, var attiekties, piemēram, uz līgumslēgšanas sarunu statusu, noteikumiem, par kuriem panākta provizoriska vienošanās līgumslēgšanas sarunās, finanšu instrumentu izvietošanas iespēju, nosacījumiem, ar kādiem tirgos finanšu instrumentus, finanšu instrumentu izvietošanas provizoriskajiem nosacījumiem, vai apsvērumiem par finanšu instrumenta iekļaušanu nozīmīgā indeksā vai finanšu instrumenta izslēgšanu no šāda indeksa.

(18)

Juridiskā noteiktība attiecībā uz tirgus dalībniekiem būtu jāveicina, precīzāk nosakot divus elementus, kas ir būtiski iekšējās informācijas definēšanai, proti, precīzu šādas informācijas raksturu un tās iespējamās ietekmes nozīmi attiecībā uz finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai to izsolīto produktu cenām, kas pamatojas uz emisijas kvotām. Attiecībā uz atvasinātajiem instrumentiem, kas ir vairumtirdzniecības energoprodukti, par iekšējo informāciju jo īpaši būtu jāuzskata informācija, kura ir jāsniedz saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (5).

(19)

Regulas mērķis nav aizliegt akcionāru un pārvaldītāju vispārēja rakstura sarunas par darījumdarbības un tirgus tendencēm saistībā ar kādu emitentu. Šādas attiecības ir būtiski svarīgas tirgu efektīvai darbībai, un ar šo regulu tās nebūtu jāaizliedz.

(20)

Tūlītēju darījumu tirgi un saistīto atvasināto finanšu instrumentu tirgi ir savstarpēji cieši saistīti un globāli; tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama gan vairākos tirgos, gan pārrobežu mērogā, kas var izraisīt ievērojamu sistēmisko risku. Tas attiecas gan uz iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, gan uz tirgus manipulācijām. Jo īpaši tūlītēju darījumu tirgus iekšējo informāciju var izmantot persona, kas veic tirdzniecības darījumus finanšu tirgū. Iekšējā informācija saistībā ar preces atvasināto instrumentu būtu jādefinē kā informācija, kas gan atbilst vispārējai iekšējās informācijas definīcijai saistībā ar finanšu tirgiem, gan ir jānodod atklātībai saskaņā ar Savienības vai dalībvalstu līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem vai ierasto kārtību attiecīgajā preču atvasināto instrumentu tirgū vai tūlītēju darījumu tirgū. Būtiski šādu noteikumu piemēri ir Regula (ES) Nr. 1227/2011 enerģijas tirgum un kopīgās organizāciju datubāzes iniciatīvas (JODI) datubāze naftai. Šāda informācija var būt pamatā tirgus dalībnieku lēmumiem slēgt preču atvasināto instrumentu vai ar to saistīto tūlītēju preču darījumu līgumus, un tādēļ tā būtu jāuzskata par iekšējo informāciju, kas ir jāpublisko, ja tā varētu būtiski ietekmēt šādu atvasināto instrumentu vai ar tiem saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas.

Turklāt manipulatīvas stratēģijas ir iespējamas arī tūlītēju darījumu tirgos un atvasināto finanšu instrumentu tirgos. Finanšu instrumentu, tostarp preču atvasināto instrumentu, tirdzniecību var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos tūlītēju preču darījumu līgumus, un tūlītēju preču darījumu līgumus var izmantot, lai manipulētu ar tiem saistītos finanšu instrumentus. Tirgus manipulāciju aizliegumā būtu jāietver šīs savstarpējās saiknes. Tomēr nav atbilstīgi un lietderīgi paplašināt šīs regulas darbības jomu, ietverot rīcību, kas nav saistīta ar finanšu instrumentiem, piemēram, tirdzniecības darījumus ar tūlītēju preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē tikai tūlītēju darījumu tirgu. Īpaši attiecībā uz vairumtirdzniecības energoproduktiem kompetentajām iestādēm šajā regulā sniegtās iekšējās informācijas, iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju definīcijas piemērojot finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, būtu jāņem vērā Regulā (ES) Nr. 1227/2011 sniegto definīciju specifiskās iezīmes.

(21)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (6) Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras cita starpā ir atbildīgas par emisijas kvotu tehnisko izdošanu, to bezmaksas piešķiršanu atbilstīgajām rūpniecības nozarēm un jaunpienācējiem tirgū un plašākā nozīmē ir atbildīgas par Savienības klimata politikas regulējuma izstrādi un īstenošanu, kurš ir pamatā emisijas kvotu piegādei “atbilstības pircējiem” Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS). Veicot šos pienākumus, minētajām publiskajām struktūrām cita starpā var būt pieejama publiski nepieejama informācija, kas var ietekmēt cenu, un saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK tām var nākties veikt konkrētas tirgus darbības saistībā ar emisiju kvotām. Līdz ar emisiju kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā sakarā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (7) pārskatīšanu šīs regulas darbības jomā tiks ietverti arī minētie instrumenti.

Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un ieviest Savienības klimata politiku, minēto publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs, nepārprotamā minētās politikas īstenošanas nolūkā un saistībā ar emisiju kvotām, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo minētajām publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Turklāt drošības pasākumi attiecībā uz taisnīgu un nediskriminējošu īpašas informācijas atklāšanu, kura ir publisko iestāžu rīcībā un kura var ietekmēt vērtspapīru cenu, ir paredzēti Direktīvā 2003/87/EK un īstenošanas pasākumos, kas pieņemti saskaņā ar minēto direktīvu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar Savienības klimata politiku, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad minētās publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar Savienības klimata politikas īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā šajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(22)

Ievērojot LESD 43. pantu un tādu starptautisku nolīgumu īstenošanu, kas noslēgti saskaņā ar LESD, Komisija, dalībvalstis un citas oficiāli norīkotas struktūras ir atbildīgas, inter alia, par Kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) un Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanu. Pildot minētos pienākumus, minētās publiskās struktūras veic darbības un īsteno pasākumus ar mērķi pārvaldīt lauksaimniecības tirgus un zivsaimniecības, tostarp saistībā ar valsts intervenci, papildu ievedmuitas noteikšanu vai ievedmuitas pagaidu atcelšanu. Ņemot vērā šīs regulas darbības jomu, dažus tās noteikumus, kas attiecas uz tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kuri ietekmē vai var ietekmēt finanšu instrumentus, un uz finanšu instrumentiem, kuru vērtība ir atkarīga no tūlītēju preču darījumu līgumu vērtības un kuri ietekmē vai var ietekmēt tūlītēju preču darījumu līgumus, ir jānodrošina, ka netiek ierobežota Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru darbība KAP un KZP īstenošanā. Lai saglabātu Komisijas, dalībvalstu un citu oficiāli norīkotu struktūru spēju izstrādāt un īstenot Savienības KLP un KZP, šo publisko struktūru darbības, ciktāl tās tiek īstenotas sabiedrības interesēs un tikai minēto politikas virzienu īstenošanas nolūkā, būtu jāsvītro no šīs regulas piemērošanas jomas. Šādam atbrīvojumam nevajadzētu negatīvi ietekmēt vispārējo tirgus pārredzamību, jo šīm publiskajām struktūrām ir tiesību aktos noteikts pienākums darboties tā, lai nodrošinātu tādu jaunu lēmumu, izmaiņu un datu pienācīgu, taisnīgu un nediskriminējošu atklāšanu un pieejamību, kuri var ietekmēt vērtspapīru cenu. Tomēr atbrīvojums, ko piemēro publiskajām struktūrām, kuras darbojas saskaņā ar KLP un KZP, nebūtu jāattiecina uz gadījumiem, kad šīs publiskās struktūras piedalās darbībās vai darījumos, kas nav saistīti ar KLP un KZP īstenošanu, vai gadījumos, kad personas, kas strādā minētajās struktūrās, iesaistās darbībās vai darījumos savā vārdā.

(23)

Pamatpazīme iekšējās informācijas izmantošanai tirdzniecībā ir no iekšējās informācijas gūta netaisnīga priekšrocība, kas kaitē trešām pusēm, kurām šāda informācija nav zināma, un līdz ar to apdraud finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticēšanos. Līdz ar to iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums būtu jāpiemēro, ja persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izmanto šādas informācijas sniegtu netaisnīgu priekšrocību peļņas gūšanai, savā vārdā vai trešās puses vārdā veicot tirgus darījumus saskaņā ar šādu informāciju, iegādājoties vai atsavinot, vai atceļot vai grozot, vai mēģinot atcelt vai grozīt rīkojumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šāda informācija. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz solīšanu emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1031/2010 (8).

(24)

Ja juridiska vai fiziska persona, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājas vai atsavina, vai mēģina iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija, tam vajadzētu nozīmēt, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju. Minētais pieņēmums neskar tiesības uz aizstāvību. Jautājums par to, vai persona ir pārkāpusi iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu vai mēģinājusi darījumā izmantot iekšējo informāciju, būtu jāizskata, ņemot vērā šīs regulas mērķi, proti, aizsargāt finanšu tirgus integritāti un veicināt ieguldītāju uzticēšanos, kas savukārt balstās uz pārliecību, ka pret ieguldītājiem būs vienlīdzīga attieksme un viņi tiks aizsargāti no iekšējās informācijas ļaunprātīgas izmantošanas.

(25)

Rīkojumi, kas izvietoti pirms iekšējā informācija bija personas rīcībā, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Tomēr, ja personas rīcībā nonāk iekšējā informācija, vajadzētu būt pieņēmumam, ka jebkādas turpmākas izmaiņas, kas saista minēto informāciju ar rīkojumiem, kuri izvietoti pirms šādas informācijas nonākšanas personas rīcībā, tostarp rīkojuma atcelšana vai grozīšana, ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā. Tomēr minēto pieņēmumu varētu atspēkot, ja persona pierāda, ka, veicot darījumu, tā nav izmantojusi iekšējo informāciju.

(26)

Iekšējās informācijas izmantošana var būt finanšu instrumenta vai izsolīta produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, iegāde vai atsavināšana vai rīkojuma atcelšana vai grozīšana, vai mēģinājums iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentu vai atcelt vai grozīt rīkojumu, ko veic persona, kura zina vai kurai būtu jāzina, ka informācija ir iekšējā informācija. Šajā sakarībā kompetentajām iestādēm būtu jāapsver, kas ir zināms vai būtu jāzina parastai un saprātīgai personai konkrētajos apstākļos.

(27)

Šī regula būtu jāinterpretē atbilstīgi pasākumiem, kurus dalībvalstis pieņēmušas, lai aizsargātu to pārvedamu vērtspapīru turētāju intereses, kuriem ir balsstiesības kādā uzņēmumā (vai kuriem šādas tiesības var būt tiesību īstenošanas vai konversijas rezultātā), ja attiecībā uz šo uzņēmumu ir izteikts publisks pārņemšanas piedāvājums vai jebkāds cits priekšlikums par kontroles maiņu. Jo īpaši regula būtu jāinterpretē atbilstīgi normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kas pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanas darījumiem un citiem darījumiem, kas skar uzņēmumu īpašumtiesības vai uzņēmumu kontroli, ko reglamentē dalībvalstu norīkotās uzraudzības iestādes saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/25/EK 4. pantu (9).

(28)

Pētījumi un novērtējumi, kuru pamatā ir publiski pieejami dati, paši par sevi nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, un tāpēc tikai fakts, ka darījumi veikti, balstoties uz šādiem pētījumiem vai novērtējumiem, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr, piemēram, ja informācijas publicēšana vai izplatīšana tirgū ir ierasti gaidīta un šāda publicēšana vai izplatīšana dod ieguldījumu finanšu instrumentu cenu veidošanas procesā, vai arī informācijā ir iekļauts atzīta tirgus komentētāja vai iestādes viedoklis, kas var sniegt ziņas par saistītu finanšu instrumentu cenām, informācija var būt iekšējā informācija. Tādēļ, lai tirgus dalībnieki noteiktu, vai to darījumi balstītos uz iekšējo informāciju, tiem ir jāapsver, ciktāl šāda informācija nav publiska un kāda varētu būt ietekme uz finanšu instrumentiem, ja tie izmantotu šo informāciju tirdzniecībā pirms tās publicēšanas vai izplatīšanas.

(29)

Lai novērstu tādu finanšu darbības veidu netīšu aizliegšanu, kuri ir leģitīmi, proti, kurus veicot, nenotiek tirgus ļaunprātīga izmantošana, ir jāatzīst konkrētas rīcības leģitimitāte. Tas var nozīmēt, piemēram, tirgus uzturētāju lomas atzīšanu, tiem leģitīmi darbojoties kā tirgus likviditātes nodrošinātājiem.

(30)

To, ka tirgus uzturētāji vai personas, kurām ir atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, nodarbojas ar leģitīmiem finanšu instrumentu pirkšanas un pārdošanas darījumiem vai personas, kurām ir atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu vārdā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, pienācīgi veic rīkojuma atcelšanu vai grozīšanu, nevajadzētu uzskatīt par šādas iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr šajā regulā paredzētā aizsardzība attiecībā uz tirgus uzturētājiem, struktūrām, kurām atļauts rīkoties kā darījumu partneriem, vai personām, kurām atļauts izpildīt rīkojumus tādu trešo personu uzdevumā, kuru rīcībā ir iekšējā informācija, neattiecas uz darbībām, kas ir skaidri aizliegtas saskaņā ar šo regulu, tostarp, piemēram, praksi, kura plaši pazīstama kā “apsteigšana”. Ja juridiska persona ir veikusi visus lietderīgos pasākumus, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, tomēr tās nodarbinātās fiziskās personas veic tirgus ļaunprātīgu izmantošanu juridiskās personas vārdā, to nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ko veic juridiska persona. Cits piemērs, kas nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu, ir darījumi, kurus veic, izpildot pienākumu, kura uzņemšanās ir notikusi agrāk. Tikai fakts, ka ir pieejama iekšēja informācija par kādu citu sabiedrību, un tas, ka šī informācija tiek izmantota saistībā ar publisku pārņemšanas piedāvājumu nolūkā iegūt kontroli pār minēto sabiedrību vai saistībā ar piedāvājumu apvienoties ar minēto sabiedrību, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā.

(31)

Tā kā pirms finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas persona, kura veic vienu no šīm darbībām, obligāti pieņem lēmumu par šādu iegādi vai atsavināšanu, šādas iegādes vai atsavināšanas faktu vien nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Rīcība, kuras pamatā ir pašu tirdzniecības plāni un stratēģijas, nebūtu jāuzskata par iekšējās informācijas izmantošanu. Tomēr nevienai no minētajām juridiskajām vai fiziskajām personām nevajadzētu būt aizsargātai, pamatojoties uz tās profesionālajiem pienākumiem; tām vajadzētu tikt aizsargātām vienīgi tad, ja to rīcība ir atbilstoša un pienācīga un saskan gan ar attiecīgajiem profesionālajiem standartiem, gan ar šajā regulā noteiktajiem standartiem, proti, tirgus integritātes un ieguldītāju aizsardzības principiem. Tomēr varētu uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums, ja kompetentā iestāde konstatē, ka minētajiem darījumiem vai rīkojumiem vai minētajai rīcībai bijis nelikumīgs iemesls vai ka attiecīgā persona ir izmantojusi iekšējo informāciju.

(32)

Tirgus izzināšana ir mijiedarbība starp finanšu instrumentu pārdevēju un vienu vai vairākiem iespējamiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju interesi par iespējamo darījumu un tā cenu, apjomu un struktūru. Tirgus izzināšana varētu ietvert attiecīgo vērtspapīru sākotnēju vai otrreizēju piedāvājumu, un tā atšķiras no parastās tirdzniecības. Tā ir īpaši vērtīgs instruments, lai novērtētu iespējamo ieguldītāju viedokli, veicinātu akcionāru dialogu, nodrošinātu darījumu netraucētu norisi un emitentu, pašreizējo akcionāru un iespējamo jauno ieguldītāju viedokļu saskaņošanu. Tirgus izzināšana ir jo īpaši noderīga, ja trūkst uzticības tirgiem vai attiecīga etalona, vai arī ja tirgi ir nestabili. Tādēļ spēja veikt tirgus izzināšanu ir svarīga, lai nodrošinātu finanšu tirgu pareizu darbību, un tirgus izzināšana kā tāda nebūtu jāuzskata par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(33)

Tirgus izzināšanas piemēri ir situācijas, kurās pārdevēja sabiedrība ir risinājusi sarunas ar emitentu par iespējamu darījumu un nolēmusi novērtēt iespējamo ieguldītāju interesi, lai izlemtu par darījuma veikšanas nosacījumiem, kad emitents plāno paziņot par parāda vērtspapīra emisiju vai papildu kapitāla piedāvājumu, un pārdevēja sabiedrība vēršas pie galvenajiem ieguldītājiem un sniedz tiem pilnīgu informāciju par darījuma nosacījumiem, lai panāktu, ka tie finansiāli apņemas piedalīties darījumā, vai kad pārdevējs ieguldītāja uzdevumā vēlas pārdot lielu apjomu vērtspapīru un vēlas novērtēt citu potenciālo ieguldītāju iespējamo interesi par minētajiem vērtspapīriem.

(34)

Veicot tirgus izzināšanu, var būt nepieciešams atklāt iekšējo informāciju iespējamiem noguldītājiem. Gūt finansiālu labumu no darījumiem, kuru pamatā ir tirgus izzināšanas gaitā iegūta iekšējā informācija, kopumā ir iespējams tikai tad, ja pastāv tā finanšu instrumenta vai ar to saistīta finanšu instrumenta tirgus, par kuru veic izpēti. Ņemot vērā šādu sarunu norises laiku, ir iespējams, ka potenciālajam ieguldītājam tirgus izzināšanas laikā iekšējā informācija tiek atklāta pēc tam, kad šis finanšu instruments ir pieņemts tirgošanai regulētā tirgū vai ir tirgots DTS vai OTS. Pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu jānovērtē, vai tirgus izzināšanā tiks atklāta iekšējā informācija.

(35)

Iekšējā informācija būtu jāuzskata par leģitīmi atklātu informāciju, ja to atklāj, pildot parastos personas darba, profesionālos vai dienesta pienākumus. Ja tirgus izzināšana ietver iekšējās informācijas atklāšanu, tiks uzskatīts, ka tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, rīkojas, pildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ja informācijas atklāšanas laikā viņš informē attiecīgo personu par to, ka šai personai var tikt sniegta iekšējā informācija, un saņem tās piekrišanu; par to, ka šīs regulas noteikumi aizliedz attiecīgajai personai minēto informāciju izmantot tirdzniecības darījumos vai rīkoties uz tās pamata; par to, ka ir jāveic pamatoti pasākumi, lai aizsargātu šīs informācijas pastāvīgu konfidencialitāti, un par to, ka attiecīgajai personai ir jāinformē tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, par visu to fizisko un juridisko personu identitāti, kurām šī informācija tiks izpausta ar tirgus izzināšanu saistītās atbildes sagatavošanas laikā. Tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, būtu arī jāpilda regulatīvajos tehniskajos standartos sīki izklāstāmi pienākumi attiecībā uz izpaustās informācijas dokumentācijas uzglabāšanu. Nevajadzētu būt pieņēmumam, ka tirgus dalībnieki, kuri, veicot tirgus izzināšanu, neievēro šo regulu, ir nelikumīgi izpauduši iekšējo informāciju, bet viņiem nebūtu jāvar izmantot atbrīvojumu, ko piemēro tirgus dalībniekiem, kuri šādus noteikumus ir ievērojuši. Jautājums par to, vai viņi ir pārkāpuši iekšējās informācijas nelikumīgas atklāšanas aizliegumu, būtu jāizskata, ņemot vērā visus attiecīgos šīs regulas noteikumus, un visiem tirgus dalībniekiem, kas atklāj informāciju, būtu pienākums pirms tirgus izzināšanas uzsākšanas rakstiski apliecināt savu vērtējumu par to, vai šāda izzināšana ietvers iekšējās informācijas atklāšanu.

(36)

Iespējamajiem ieguldītājiem, par kuriem veic tirgus izzināšanu, savukārt būtu jāapsver, vai tiem atklātā informācija ir uzskatāma par iekšējo informāciju un tādēļ uz tās pamata nedrīkstētu veikt darījumus vai arī minēto informāciju atklāt vēl citiem. Uz iespējamiem ieguldītājiem joprojām attiecas šajā regulā izklāstītie noteikumi par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu. EVTI būtu jāizdod pamatnostādnes, lai iespējamiem ieguldītājiem palīdzētu novērtēt situāciju un noteikt, kādus pasākumus tiem būtu jāveic, lai nepārkāptu šo regulu.

(37)

Regulā (ES) Nr. 1031/2010 bija paredzēti divi paralēli tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmi attiecībā uz emisijas kvotu izsolēm. Tomēr līdz ar emisijas kvotu pārklasificēšanu finanšu instrumentu kategorijā šai regulai vajadzētu būt vienotam noteikumu krājumam, kas attiecas uz pasākumiem pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un ir piemērojams visiem emisijas kvotu primārajiem un sekundārajiem tirgiem. Šī regula būtu jāpiemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010.

(38)

Šajā regulā būtu jāparedz pasākumi attiecībā uz tirgus manipulācijām, kurus varētu pielāgot jauniem tirdzniecības veidiem vai jaunām stratēģijām, kas varētu būt ļaunprātīgas. Lai atspoguļotu to, ka finanšu instrumentu tirdzniecība aizvien biežāk ir automatizēta, ir vēlams tirgus manipulāciju definīcijā sniegt tādu konkrētu ļaunprātīgas izmantošanas stratēģiju piemērus, kuras var īstenot, izmantojot jebkādus pieejamus tirdzniecības līdzekļus, tostarp algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes datorizēto tirdzniecību. Sniegtajiem piemēriem nav paredzēts būt izsmeļošiem, nedz arī radīt iespaidu, ka gadījumā, ja šādas stratēģijas īstenotu, izmantojot citus līdzekļus, tās vairs nebūtu ļaunprātīgas.

(39)

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas aizliegumam būtu jāattiecas arī uz tām personām, kuras sadarbojas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nolūkā. Šādas sadarbības piemēri cita starpā varētu būt brokeri, kas izstrādā un iesaka tirdzniecības stratēģiju, kuras mērķis ir tirgus ļaunprātīga izmantošana, personas, kas mudina personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, izpaust minēto informāciju nelikumīgi, vai personas, kas sadarbībā ar brokeri izstrādā datorprogrammas ar nolūku atvieglināt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu.

(40)

Lai nodrošinātu, ka atbildība ir jāuzņemas gan juridiskajai personai, gan jebkurai fiziskai personai, kas piedalās juridiskās personas lēmumu pieņemšanā, ir jāatzīst dalībvalstu dažādie tiesiskie mehānismi. Šādiem mehānismiem vajadzētu būt tieši saistītiem ar valstu tiesību aktos paredzēto atbildības noteikšanas sistēmu.

(41)

Lai papildinātu tirgus manipulāciju aizliegumu, šajā regulā būtu jāiekļauj aizliegums mēģināt iesaistīties tirgus manipulācijās. Mēģinājums iesaistīties tirgus manipulācijās būtu jānošķir no rīcības, kuras rezultātā var notikt tirgus manipulācijas, jo regula aizliedz abas darbības. Šāds mēģinājums cita starpā var attiekties uz situācijām, kad darbība ir sākta, taču nav pabeigta, piemēram, tehnoloģiskas kļūmes dēļ vai tādēļ, ka nav izpildīts tirdzniecības rīkojums. Mēģinājumi iesaistīties tirgus manipulācijās ir jāaizliedz, lai kompetentās iestādes varētu piemērot sankcijas par šādiem mēģinājumiem.

(42)

Neskarot šīs regulas mērķi un tās tieši piemērojamos noteikumus, persona, kas veic darījumus vai sniedz tirdzniecības rīkojumus, kurus var uzskatīt par tirgus manipulācijas, var spēt pierādīt, ka tās motīvi šo darījumu un rīkojumu sakarā bijuši leģitīmi un ka šie darījumi un tirdzniecības rīkojumi ir atbilduši attiecīgajā tirgū pieņemtajai praksei. To, ka tirgus prakse ir pieņemama, var noteikt tikai kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par attiecīgā tirgus uzraudzību saistībā ar ļaunprātīgu izmantošanu. Praksi, kas ir pieņemta kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad šādu citu tirgu kompetentās iestādes minēto praksi ir oficiāli apstiprinājušas. Tomēr, ja kompetentā iestāde konstatē, ka šo darījumu vai tirdzniecības rīkojumu pamatā ir bijis nelikumīgs iemesls, var uzskatīt, ka ir noticis pārkāpums.

(43)

Ar šo regulu būtu arī jāprecizē, ka iesaistīšanās finanšu instrumenta tirgus manipulācijās vai mēģinājums iesaistīties finanšu instrumenta tirgus manipulācijās var izpausties kā tādu ar šo instrumentu saistītu finanšu instrumentu, piemēram, atvasināto instrumentu, izmantošana, kurus tirgo citā tirdzniecības vietā vai AT.

(44)

Daudziem finanšu instrumentiem cenas tiek noteiktas, atsaucoties uz etaloniem. Etalona, tostarp starpbanku piedāvājuma likmju, faktiskas manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var nopietni ietekmēt paļāvību tirgum un radīt ievērojamus zaudējumus ieguldītājiem vai izkropļot reālo ekonomiku. Tāpēc ir vajadzīgi īpaši noteikumi attiecībā uz etaloniem, lai saglabātu tirgu integritāti un nodrošinātu, ka kompetentās iestādes var īstenot skaidru etalonu manipulāciju aizliegumu. Minētajiem noteikumiem būtu jāattiecas uz visiem publicētajiem etaloniem, tostarp etaloniem, kas ir vai nu bez maksas, vai par maksu pieejami internetā, piemēram, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumu etaloni un rādītāju indeksi. Ir jāpapildina vispārējais tirgus manipulāciju aizliegums, aizliedzot paša etalona manipulāciju un nepatiesas vai maldinošas informācijas nodošanu, nepareizu vai maldinošu ievadāmo datu sniegšanu vai jebkuru citu darbību, kas manipulē ar etalona aprēķināšanu, ja minētais aprēķins ir vispārīgi definēts kā visu to datu un jo īpaši atlasīto datu vākšana un novērtēšana, kuri ir saistīti ar attiecīgā etalona aprēķināšanu, tostarp etalona metodika, kas var būt vai nu algoritmiska, vai pilnībā vai daļēji balstīties uz vērtējumu. Minētie noteikumi papildina Regulu (ES) Nr. 1227/2011, ar kuru tiek aizliegta apzināta nepatiesas informācijas sniegšana uzņēmumiem, kas sagatavo cenu aprēķinus vai tirgus ziņojumus par vairumtirdzniecības energoproduktiem, ar šādu informāciju maldinot tirgus dalībniekus, kuri rīkojas, pamatojoties uz šiem cenu novērtējumiem vai tirgus ziņojumiem.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus tirgus nosacījumus tirdzniecības vietām un sistēmām, kam piemēro šo regulu, visiem regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem būtu jāizveido un jāuztur efektīvi pasākumi, sistēmas un procedūras ar mērķi novērst un konstatēt tirgus manipulācijas un ļaunprātīgas izmantošanas praksi.

(46)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā tādu rīkojumu izvietošana, kurus nevar izpildīt. Turklāt ar finanšu instrumentu var manipulēt, rīkojoties ārpus tirdzniecības vietas. Personām, kas profesionāli nodarbojas ar darījumu organizēšanu vai izpildi būtu jāprasa izveidot un uzturēt efektīvas kārtības, sistēmas un procedūras, lai konstatētu aizdomīgus darījumus un ziņotu par tiem. Tām arī būtu jāziņo par aizdomīgiem rīkojumiem un aizdomīgiem darījumiem, kas notiek ārpus tirdzniecības vietas.

(47)

Finanšu instrumentu manipulācijas vai manipulāciju mēģinājums var arī izpausties kā nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana. Nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana samērā īsā laikā var būtiski ietekmēt finanšu instrumentu cenas. Tā var būt acīmredzami nepatiesas informācijas safabricēšana, kā arī būtisku faktu apzināta noklusēšana un apzināti neprecīza informācijas nodošana. Minētā veida tirgus manipulācijas īpaši kaitē ieguldītājiem, jo tās dēļ tie savus ieguldījumu lēmumus pamato ar nepareizu vai sagrozītu informāciju. Tā kaitē arī emitentiem, jo samazina paļāvību pieejamajai informācijai, kura uz tiem attiecas. Savukārt paļāvības trūkums tirgū var apdraudēt emitenta spēju emitēt jaunus finanšu instrumentus vai nodrošināt citu tirgus dalībnieku aizdevumu savu darbību finansēšanai. Tirgū informācija izplatās ļoti ātri. Līdz ar to ieguldītājiem un emitentiem nodarītais kaitējums var saglabāties samērā ilgu laiku, līdz šo informāciju atzīst par nepatiesu vai maldinošu un emitents vai par izplatīšanu atbildīgās personas to var izlabot. Tāpēc nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana, tostarp baumu un nepatiesu vai maldinošu ziņu izplatīšana, jāuzskata par šīs regulas pārkāpumu. Tādēļ personām, kas darbojas finanšu tirgos, būtu jāaizliedz brīvi izpaust informāciju, kura ir pretrunā to viedoklim vai spriedumam un par kuru viņi zina vai viņiem būtu jāzina, ka tā ir nepatiesa vai maldinoša, jo tas kaitē ieguldītājiem un emitentiem.

(48)

Ņemot vērā tīmekļa vietņu, emuāru un sociālo plašsaziņas līdzekļu aizvien plašāku izmantošanu, ir svarīgi precizēt, ka nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšana internetā, tostarp sociālo plašsaziņas līdzekļu tīmekļa vietnēs vai anonīmos emuāros, šās regulas nolūkos būtu jāuzskata par līdzvērtīgu tam, ja to darītu, izmantojot tradicionālākus saziņas kanālus.

(49)

Ir būtiski, lai emitents atklāj sabiedrībai iekšējo informāciju, tādējādi novēršot tās izmantošanu tirdzniecībā un nodrošinot, ka ieguldītāji netiek maldināti. Tāpēc emitentiem pēc iespējas ātrāk iekšējā informācija būtu jāatklāj sabiedrībai. Tomēr minētais pienākums noteiktos apstākļos var kaitēt emitenta leģitīmajām interesēm. Tādos apstākļos būtu jāatļauj atlikt informācijas atklāšanu ar nosacījumu, ka atlikšana nevar maldināt sabiedrību un ka emitents spēj nodrošināt informācijas konfidencialitāti. Emitentam ir pienākums atklāt iekšējo informāciju tikai tad, ja tas ir pieprasījis finanšu instrumenta atļaušanu tirdzniecībā vai to apstiprinājis.

(50)

Lai piemērotu prasības par iekšējās informācijas publisku atklāšanu un šādas publiskas atklāšanas kavēšanu, kā noteikts šajā regulā, leģitīmas intereses jo īpaši var attiekties uz šādiem apstākļiem, kuru uzskaitījums nav izsmeļošs: a) sarunām, kuras tiek risinātas, vai ar tām saistītiem jautājumiem, ja publiska informācijas atklāšana varētu ietekmēt šo sarunu iznākumu vai normālu gaitu. Jo īpaši gadījumā, ja emitenta finansiālā dzīvotspēja ir būtiski un nenovēršami apdraudēta, taču uz to neattiecas piemērojamo maksātnespējas tiesību aktu darbības joma, informācijas atklāšanu var aizkavēt uz ierobežotu laikposmu, ja šāda publiska atklāšana nopietni apdraudētu pašreizējo un iespējamo akcionāru intereses, kaitējot tādu konkrētu sarunu noslēgšanai, kuru mērķis ir nodrošināt emitenta finansiālu atgūšanos ilgtermiņā; b) emitenta vadības struktūras pieņemtiem lēmumiem vai noslēgtiem līgumiem, kurus, lai tie stātos spēkā, ir jāapstiprina citai emitenta institūcijai, ja emitenta struktūras dēļ nepieciešams minētās institūcijas nodalīt, ar noteikumu, ka informācijas publiska atklāšana pirms šādas apstiprināšanas līdz ar paziņojumu, ka apstiprinājums vēl nav noticis, radītu draudus, ka sabiedrība var nepareizi novērtēt šo informāciju.

(51)

Turklāt prasība atklāt iekšējo informāciju jāattiecina uz dalībniekiem emisijas kvotu tirgū. Lai izvairītos no tirgus pakļaušanas nelietderīgiem ziņošanas pienākumiem un arī lai saglabātu paredzētā pasākuma rentabilitāti, šķiet, ka ir jāierobežo minētās prasības regulatīvā ietekme, attiecinot to tikai uz tiem ES ETS operatoriem, no kuriem, ņemot vērā to izmēru un darbības, var pamatoti sagaidīt, ka tiem var būt būtiska ietekme uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenu un piedāvājumiem izsolēs atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010. Komisijai ar deleģētu aktu būtu jāpieņem pasākumi, nosakot minimālo robežvērtību minētā izņēmuma piemērošanai. Informācijai, kas jāatklāj, jābūt par atklājošās puses fiziskajām darbībām, nevis par tās plāniem vai stratēģijām emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecības jomā. Ja emisijas kvotu tirgus dalībnieki jau pilda līdzvērtīgus iekšējās informācijas atklāšanas prasības, proti, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1227/2011, iekšējās informācijas atklāšanas pienākumam nebūtu jāizraisa satura ziņā lielākoties vienādas informācijas divkāršs obligātas atklāšanas pienākums. Attiecībā uz tādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū, kuriem ir kopējās emisijas vai nominālo ievadīto siltumjaudu, kas nepārsniedz noteikto robežvērtību, – tā kā informācija par šo dalībnieku fiziskajām darbībām netiek uzskatīta par būtisku atklāšanas mērķiem, būtu arī jāuzskata, ka šai informācijai nav nozīmīgas ietekmes uz emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolītu produktu vai ar tām saistītu atvasināto finanšu instrumentu cenām. Uz šādiem dalībniekiem emisiju kvotu tirgū tomēr būtu jāattiecina iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegums saistībā ar jebkādu citu informāciju, kas tiem ir pieejama un kas ir iekšējā informācija.

(52)

Lai aizsargātu sabiedrības intereses, saglabātu finanšu sistēmas stabilititāti un, piemēram, novērstu to, ka finanšu iestāžu likviditātes krīzes kļūst par maksātspējas krīzēm pēkšņa līdzekļu atsaukuma dēļ, ārkārtas apstākļos varētu būt lietderīgi atlikt kredītiestāžu vai finanšu iestāžu iekšējās informācijas atklāšanu. Jo īpaši tas var attiekties uz informāciju, kas ir tieši saistīta ar pagaidu likviditātes problēmām, ja šīm iestādēm ir vajadzīgs centrālās bankas aizdevums, tostarp centrālās bankas ārkārtas palīdzība likviditātes nodrošināšanai, un ja šādas informācijas atklāšanai būtu sistēmiska ietekme. Atlikt informācijas atklāšanu drīkstētu ar nosacījumu, ka emitents saņem attiecīgās kompetentās iestādes piekrišanu un ja ir skaidrs, ka plašākas sabiedriskās un ekonomiskās intereses atlikt atklāšanu ir svarīgākas par tirgus interesēm saņemt informāciju, kuras atklāšana tiek atlikta.

(53)

Attiecībā uz finanšu iestādēm, jo īpaši gadījumos, kad tās saņem centrālās bankas aizdevumus, tostarp ārkārtas likviditātes palīdzību, novērtējums par to, vai attiecīgā informācija ir sistēmiski svarīga un vai tās publiskošanas atlikšana ir sabiedrības interesēs, būtu jāveic kompetentajai iestādei pēc pienācīgas apspriešanās ar valsts centrālo banku, makrouzraudzības iestādi vai jebkuru citu kompetento valsts iestādi.

(54)

Būtu skaidri jāaizliedz izmantot vai mēģināt izmantot iekšējo informāciju tirdzniecībā, rīkojoties vai nu savā vārdā, vai trešās personas vārdā. Iekšējās informācijas izmantošana var attiekties arī uz emisijas kvotu un to atvasināto instrumentu tirdzniecību, kā arī uz personu, kuras zina vai kurām būtu jāzina, ka to rīcībā esošā informācija ir iekšējā informācija, piedalīšanos emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisiju kvotām, izsolēs, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010. Informācija par tirgus dalībnieku tirdzniecības plāniem un stratēģijām nebūtu jāuzskata par iekšējo informāciju, lai gan informācija par trešās puses tirdzniecības plāniem un stratēģijām var būt iekšējā informācija.

(55)

Prasība atklāt iekšējo informāciju var apgrūtināt mazos un vidējos uzņēmumus, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (10), kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ņemot vērā viņu rīcībā esošās uzraudzības informācijas izmaksas, kā arī juridisko konsultāciju izmaksas par to, vai un kad informācija ir jāatklāj. Tomēr iekšējās informācijas ātra atklāšana ir būtiska, lai nodrošinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem emitentiem. Tāpēc EVTI būtu jāspēj izdot pamatnostādnes, kas palīdzētu emitentiem ievērot iekšējās informācijas atklāšanas pienākumu, neapdraudot ieguldītāju aizsardzību.

(56)

Iekšējās informācijas turētāju saraksti ir svarīgi regulatoru instrumenti, izmeklējot iespējamu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, taču valstu atšķirīgie nosacījumi par datiem, kuri iekļaujami šajos sarakstos, emitentiem rada nevajadzīgu administratīvo slogu. Tāpēc iekšējās informācijas turētāju sarakstu datu lauki būtu jāvienādo, lai samazinātu minētās izmaksas. Ir svarīgi, lai iekšējās informācijas turētāju sarakstos iekļautās personas būtu informētas par šo iekļaušanu, kā arī par šīs iekļaušanas sekām saskaņā ar šo regulu un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (11). Prasība uzturēt un pastāvīgi atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstus rada administratīvo slogu, sevišķi emitentiem MVU izaugsmes tirgos. Tā kā kompetentās iestādes var efektīvi uzraudzīt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu bez pastāvīgas piekļuves šādiem sarakstiem par minētajiem emitentiem, tie būtu jāatbrīvo no šā pienākuma, lai samazinātu regulas radītās administratīvās izmaksas. Tomēr šādiem emitentiem pēc pieprasījuma būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm iekšējās informācijas turētāju saraksts.

(57)

Vērtīgs tirgus integritātes aizsardzības līdzeklis ir emitentu vai personu, kas darbojas viņu uzdevumā vai vārdā, izveidots tādu personu saraksts, kuras strādā viņu labā saskaņā ar darba līgumu vai atbilstīgi citiem nosacījumiem un kurām ir pieejama iekšējā informācija, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu. Šādi saraksti emitentiem vai minētajām personām var palīdzēt iekšējās informācijas plūsmas kontrolē un līdz ar to – konfidencialitātes pienākuma ievērošanā. Turklāt šādi saraksti var būt lietderīgs instruments arī kompetentajām iestādēm, lai identificētu personas, kam ir piekļuve iekšējai informācijai, un datumu, kad minētās personas ieguva šādu piekļuvi. Šādā sarakstā iekļautu personu piekļuve iekšējai informācijai, kas ir tieši vai netieši saistīta ar emitentu, neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(58)

To darījumu labāka pārredzamība, kurus veic personas, kas pilda emitenta pārvaldības pienākumus, un attiecīgā gadījumā ar tām cieši saistītas personas, ir preventīvs pasākums pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, jo īpaši pret iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Vērtīgs informācijas avots ieguldītājiem var būt arī publikācijas par kaut vai atsevišķiem šādiem darījumiem. Ir jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publicēšanas pienākums attiecas arī uz finanšu instrumentu ieķīlāšanu vai aizdošanu, jo akciju ieķīlāšana var nozīmīgi un potenciāli destabilizējoši ietekmēt uzņēmumu pēkšņas un neparedzētas atsavināšanas gadījumā. Ja informācija netiktu atklāta, tirgus nezinātu, ka, piemēram, ir lielāka iespējamība, ka nākotnē būtiski mainīsies kapitāldaļu īpašnieki, pieaugs tirgū pieejamo kapitāldaļu piedāvājums vai ir iespējams balsstiesību zaudējums attiecīgajā uzņēmumā. Minētā iemesla dēļ saskaņā ar šo regulu ir jāziņo, ja vērtspapīru ieķīlāšana ir daļa no plašāka darījuma, kurā pārvaldītājs ieķīlā vērtspapīrus kā papildnodrošinājumu, lai no trešās puses saņemtu aizdevumu. Turklāt pilnīga un pareiza tirgus pārredzamība ir priekšnoteikums tirgus dalībnieku paļāvībai un jo īpaši jebkura uzņēmuma akcionāru paļāvībai. Ir arī jāprecizē, ka šo pārvaldītāju darījumu publiskošanas pienākums ietver arī citas personas darījumus, kura rīkojas pārvaldītāja vārdā. Lai nodrošinātu atbilstīgu līdzsvaru starp pārredzamības līmeni un kompetentajām iestādēm un sabiedrībai sniegto ziņojumu skaitu, šajā regulā būtu jānosaka robežvērtības, līdz kuru sasniegšanai par darījumiem nav jāziņo.

(59)

Paziņojumi par darījumiem, ko savā vārdā veic personas, kuras pilda pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistīta persona, ne tikai sniedz vērtīgu informāciju tirgus dalībniekiem, bet ir arī papildu līdzeklis kompetento iestāžu veiktajai tirgu uzraudzībai. Pienākums ziņot par darījumiem neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(60)

Paziņošanai par darījumiem būtu jānotiek saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (12) izklāstītajiem noteikumiem par personas datu pārsūtīšanu.

(61)

Personām, kas veic pārvaldības pienākumus, būtu jāaizliedz iesaistīties tirdzniecībā pirms paziņošanas par starpposma finanšu pārskatu vai gada pārskatu, kas attiecīgajam emitentam jāpublisko saskaņā ar tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā emitenta akcijas atļautas tirdzniecībā, vai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja vien nepastāv īpaši un ierobežoti apstākļi, kas varētu attaisnot emitenta sniegto atļauju personai, kas veic pārvaldības pienākumus, iesaistīties tirdzniecībā. Tomēr jebkāda šāda emitenta sniegta atļauja neskar šajā regulā noteiktos aizliegumus.

(62)

Uzraudzības efektivitāti nodrošina iedarbīgu instrumentu, pilnvaru un resursu kopums, kas ir katras dalībvalsts kompetentās iestādes rīcībā. Tādēļ šī regula jo īpaši nosaka minimālo uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru kopumu, kāds būtu jāpiešķir dalībvalstu kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs, ja tā noteikts valsts tiesību aktos. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo regulu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi, un būtu jāsaglabā neatkarība lēmumu pieņemšanā.

(63)

Arī tirgus uzņēmumiem un visiem ekonomikas dalībniekiem būtu jāveicina tirgus integritāte. Minētajā nozīmē vienas kompetentās iestādes izraudzīšanai, lai novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, nebūtu jāizslēdz sadarbības vai pilnvaru deleģēšanas iespēja – saglabājot kompetentās iestādes atbildību – starp minēto iestādi un tirgus uzņēmumiem, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību attiecībā uz atbilstību šīs regulas noteikumiem. Ja personas, kas gatavo vai izplata ieguldījumu ieteikumus vai citu informāciju, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju vienā vai vairākos finanšu instrumentos, arī savā vārdā tirgojas ar šiem instrumentiem, kompetentajām iestādēm cita starpā būtu jāspēj šādām personām pieprasīt jebkādu informāciju, kas būtu nepieciešama, lai noteiktu, vai šo personu izstrādātie vai izplatītie ieteikumi atbilst šai regulai.

(64)

Lai konstatētu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju gadījumus, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem jāspēj piekļūt fizisku un juridisku personu telpām dokumentu izņemšanas nolūkā. Piekļuve šādām telpām ir nepieciešama, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv dokumenti un citi dati, kas ir saistīti ar izmeklēšanas priekšmetu un var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda pilnībā vai daļēji, vai ja ir pamats uzskatīt, ka, veicot pieprasījumu, tas netiktu izpildīts vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem piekļuvei telpām ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, piekļuvei būtu jānotiek pēc minētās iepriekšējās tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(65)

Esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kas veic un reģistrē darījumu izpildi, kā arī esoši telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti, kurus glabā telesakaru operatori, ir svarīgi un dažreiz vienīgie pierādījumi, lai konstatētu un pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas. Telefonsarunu un datu plūsmas ieraksti var palīdzēt noteikt tās personas identitāti, kas ir atbildīga par nepatiesas vai maldinošas informācijas izplatīšanu, vai to, ka personas ir sazinājušās konkrētā brīdī un ka starp diviem vai vairāk cilvēkiem pastāv attiecības. Tādēļ būtu jānodrošina iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas ir kādas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai nodrošinātu pierādījumus un izmeklēšanas virzienus attiecībā uz iespējamu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai iespējamām tirgus manipulācijām un līdz ar to – lai konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un piemērotu sankcijas par to. Lai Savienībā izveidotu vienlīdzīgus konkurences nosacījumus attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai esošiem telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai finanšu iestādes rīcībā, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem būtu jāspēj pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, un esošus telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, tajos gadījumos, kad pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kas attiecas uz pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu iekšējas informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, ar ko pārkāpj šo regulu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, neietver piekļuvi balss saziņas pa telefonu saturam.

(66)

Lai gan šajā regulā ir precizētas minimālās pilnvaras, kādām vajadzētu būt kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno atbilstīgi pilnīgai valsts tiesību sistēmai, kas garantē pamattiesību ievērošanu, tostarp tiesību uz privātumu ievērošanu. Lai īstenotu minētās pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgi un efektīvi aizsargpasākumi pret jebkādu ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecīgā gadījumā prasību saņemt iepriekšēju atļauju no attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, cik tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi risinājumi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(67)

Tā kā tirgus ļaunprātīga izmantošana ir iespējama pārrobežu mērogā un saistīti vairākos tirgos, kompetentajām iestādēm būtu vienmēr (izņemot ārkārtas apstākļus) jāsadarbojas un jānodrošina informācijas apmaiņa ar citām kompetentajām un regulatīvajām iestādēm, kā arī ar EVTI, it īpaši saistībā ar izmeklēšanas darbībām. Ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka citā dalībvalstī notiek vai ir notikusi tirgus ļaunprātīga izmantošana vai ka tā skar finanšu instrumentus, kas tiek tirgoti citā dalībvalstī, tai par to būtu jāpaziņo kompetentajai iestādei un EVTI. Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos, kam ir pārrobežu ietekme, EVTI būtu jāspēj koordinēt izmeklēšanu, ja to pieprasa viena no iesaistītajām kompetentajām iestādēm.

(68)

Kompetento iestāžu rīcībā ir jābūt nepieciešamajiem instrumentiem, lai efektīvi uzraudzītu starptirgu rīkojumu grāmatu. Saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES kompetentās iestādes var pieprasīt un saņemt datus no citām kompetentajām iestādēm saistībā ar rīkojumu grāmatu, lai palīdzētu pārrobežu mērogā uzraudzīt un konstatēt tirgus manipulācijas.

(69)

Lai nodrošinātu informācijas apmaiņu un sadarbību ar trešo valstu iestādēm saistībā ar šīs regulas efektīvu izpildi, kompetentajām iestādēm būtu jāvienojas par sadarbības pasākumiem ar saviem partneriem trešās valstīs. Personas datu nodošanai uz minēto vienošanos pamata būtu jāatbilst Direktīvai 95/46/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (13).

(70)

Finanšu nozares uzraudzības un uzņēmējdarbības rīcības kodeksa atbilstīga regulējuma pamatā vajadzētu būt stingriem uzraudzības, izmeklēšanas un sankciju režīmiem. Minētajā nolūkā uzraudzības iestāžu rīcībā vajadzētu būt pietiekamām pilnvarām rīkoties un būtu jāspēj paļauties uz vienlīdzīgiem, stingriem un preventīviem sankciju režīmiem pret jebkādiem pārkāpumiem finanšu jomā, un sankcijām, kuras būtu efektīvi jāpiemēro. Tomēr de Larosière grupa uzskatīja, ka pašlaik nav ieviests neviens no minētajiem elementiem. Komisijas 2010. gada 8. decembra paziņojumā par sankciju režīmu pastiprināšanu finanšu pakalpojumu nozarē ir pārskatītas pašreizējās pilnvaras noteikt sankcijas un to praktiskā piemērošana, lai veicinātu sankciju konverģenci starp dažādām uzraudzības darbībām.

(71)

Tāpēc būtu jāparedz administratīvu sodu un citu administratīvu pasākumu kopums, lai dalībvalstīs nodrošinātu kopēju pieeju un uzlabotu tā preventīvo ietekmi. Kompetentajai iestādei būtu jāspēj noteikt aizliegumu veikt pārvaldības darbības ieguldījumu brokeru sabiedrībās. Konkrētos gadījumos piemērojamās sankcijas būtu jānosaka, nepieciešamības gadījumā ņemot vērā tādus faktorus kā konstatētā finansiālā ieguvuma atdošana, pārkāpuma smagums un ilgums, atbildību pastiprinoši vai mīkstinoši faktori, nepieciešamība, lai soda naudai būtu preventīva ietekme, un attiecīgā gadījumā būtu jāparedz iespēja samazināt sodu, ja pārkāpējs sadarbojas ar kompetento iestādi. Konkrētāk, īpaši nopietnu pārkāpumu gadījumā uzliekamās administratīvās soda naudas faktiskais apmērs var sasniegt regulā paredzēto maksimālo līmeni vai augstāku līmeni, ko paredz valsts tiesību akti, bet mazāk nozīmīgu pārkāpumu gadījumā vai tad, ja panākta vienošanās, var piemērot ievērojamāki zemāku soda naudu. Šī regula neierobežo dalībvalstu spēju paredzēt stingrākus administratīvos sodus vai citus administratīvus pasākumus.

(72)

Lai gan nekas nekavē dalībvalstis pieņemt administratīvo sodu, kā arī kriminālsodu noteikumus par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, tām nevajadzētu būt pienākumam pieņemt administratīvo sodu noteikumus par šās regulas pārkāpumiem, uz kuriem no 2016. gada 3. jūlija jau attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav obligāti jāpiemēro gan administratīvi sodi, gan kriminālsodi, taču tās var šādi rīkoties, ja to pieļauj attiecīgo valstu tiesību akti. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvus sodus par šīs regulas vai Direktīvas 2014/57/ES pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties un piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs regulas piemērošanas nolūkā, tostarp pēc ikviena attiecīga pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(73)

Lai nodrošinātu, ka kompetento iestāžu pieņemtajiem lēmumiem ir atturoša ietekme uz sabiedrību kopumā, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana arī ir svarīgs kompetento iestāžu līdzeklis, ar ko informēt tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par šīs regulas pārkāpumu, un veicināt izpratni par labu praksi tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana iesaistītajām personām rada nesamērīgu kaitējumu vai apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai izmeklēšanu, kas tobrīd tiek veikta, kompetentajai iestādei būtu jāpublicē administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi, ievērojot anonimitāti un saskaņā ar valsts tiesību aktiem, vai publicēšana jāatliek. Kompetentajām iestādēm vajadzētu būt iespējai nepublicēt sankcijas un citus administratīvos pasākumus, ja anonīma vai vēlāka publicēšana tiek uzskatīta par nepietiekamu, lai nodrošinātu, ka finanšu tirgu stabilitāte netiek apdraudēta. Kompetentajām iestādēm arī nevajadzētu būt pienākumam publicēt informāciju par pasākumiem, kas uzskatāmi par maznozīmīgiem un kuru publicēšana būtu nesamērīga.

(74)

Ziņotāji var vērst kompetento iestāžu uzmanību uz jaunu informāciju, kas palīdz tām konstatēt iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijas, kā arī piemērot sankcijas šādos gadījumos. Tomēr ziņošanu var kavēt bailes no atriebības vai stimulu trūkums. Ziņošana par šīs regulas pārkāpumiem ir nepieciešama, lai nodrošinātu, ka kompetentā iestāde var konstatēt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu un par to piemērot sankcijas. Ir nepieciešami ar ziņošanu saistīti pasākumi, lai atvieglotu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšanu un nodrošinātu ziņotāja un personas, par kuru tiek ziņots, aizsardzību un viņu tiesību ievērošanu. Tāpēc ar šo regulu būtu jānodrošina atbilstīgi pasākumi, lai ziņotāji varētu brīdināt kompetentās iestādes par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem un lai aizsargātu viņus no atriebības. Dalībvalstīm būtu jāvar paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem. Tomēr ziņotājiem vajadzētu būt tiesībām uz šādiem finansiāliem stimuliem tikai tad, ja viņi dara zināmu jaunu informāciju, ko viņiem nav juridiska pienākuma atklāt, un ja šādas informācijas rezultātā tiek piemērotas sankcijas par šīs regulas pārkāpumu. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka to īstenotās ziņošanas shēmas ietver mehānismus, kas nodrošina atbilstīgu aizsardzību apsūdzētajai personai, it sevišķi saistībā ar tiesībām uz personas datu aizsardzību, un procedūras, lai nodrošinātu apsūdzētās personas tiesības uz aizstāvību un tikt uzklausītai, pirms par šo personu tiek pieņemts lēmums, kā arī tiesības saņemt efektīvu tiesību aizsardzību tiesā saistībā ar lēmumu attiecībā uz šo personu.

(75)

Tā kā dalībvalstis ir pieņēmušas tiesību aktus, lai īstenotu Direktīvu 2003/6/EK, un tā kā šajā regulā ir paredzēti deleģētie akti, regulatīvie tehniskie standarti un īstenošanas tehniskie standarti, kas jāpieņem, pirms ieviešamais regulējums ir lietderīgi piemērojams, ir jāatliek šīs regulas būtisku noteikumu piemērošana uz pietiekami ilgu laiku.

(76)

Lai veicinātu vienmērīgu pāreju uz šīs regulas piemērošanu, tirgus prakses, kuras pastāvēja pirms šīs regulas stāšanās spēkā un kuras kompetentās iestādes bija pieņēmušas saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (14), lai piemērotu Direktīvas 2003/6/EK 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu, var turpināt piemērot, ar noteikumu, ka tās paredzētajā laikposmā ir paziņotas EVTI, līdz kompetentā iestāde ir nolēmusi par minēto tirgus prakšu turpināšanu saskaņā ar šo regulu.

(77)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (Harta). Tādēļ regula būtu jāinterpretē un jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Jo īpaši tad, ja šajā regulā ir atsauce uz noteikumiem par preses brīvību un vārda brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, kā arī noteikumiem vai kodeksiem, kas attiecas uz žurnālista profesiju, minētās brīvības būtu jāņem vērā tādā veidā, kā tās garantē Savienība un dalībvalstis un kā tās ir atzītas Hartas 11. pantā un citos attiecīgos noteikumos.

(78)

Lai uzlabotu pārredzamību un informētību par sankciju režīmu darbību, kompetentajām iestādēm ik gadu būtu jāsniedz EVTI anonimizēti un apkopoti dati. Minētajos datos būtu jāiekļauj attiecīgajā laikposmā izmeklējamo lietu skaits, pašreiz izmeklējamo lietu skaits un pabeigto lietu skaits.

(79)

Direktīva 95/46/EK un Regula (EK) Nr. 45/2001 reglamentē personas datu apstrādi, ko EVTI īsteno saskaņā ar šo regulu un dalībvalstu kompetento iestāžu uzraudzībā, jo īpaši dalībvalstu norīkotu neatkarīgu valsts iestāžu uzraudzībā. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko īsteno EVTI, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(80)

Šī regula, kā arī saskaņā ar to pieņemtie deleģētie akti, īstenošanas akti, regulatīvie tehniskie standarti, īstenošanas tehniskie standarti un pamatnostādnes neskar Savienības konkurences noteikumu piemērošanu.

(81)

Lai precizētu šajā regulā noteiktās prasības, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz to, lai paplašinātu atbrīvojumu no šīs regulas darbības jomas un to attiecinātu uz noteiktām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālām bankām, kā arī noteiktām norīkotām trešo valstu publiskām struktūrām, kuras noslēgušas saistošus nolīgumus ar Savienību Direktīvas 2003/87/EK 25. panta nozīmē, attiecībā uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajiem manipulatīvas rīcības rādītājiem, robežvērtībām, lai noteiktu informācijas atklāšanas sabiedrībai pienākuma piemērošanu emisijas kvotu tirgus dalībniekiem; apstākļiem, kādos var atļaut tirdzniecību slēgtā perioda laikā; un dažu tādu darījumu veidus, ko veic personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, vai ar tām cieši saistītas personas, saistībā ar ko rastos paziņošanas pienākums. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(82)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz procedūrām ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai precizētu minētās procedūras, tostarp kārtību, kādā veicami pasākumi pēc ziņojumu saņemšanas, un pasākumus to personu aizsardzībai, kas strādā saskaņā ar darba līgumu, kā arī pasākumus personas datu aizsardzībai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (15).

(83)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina vienoti nosacījumi visā Savienībā attiecībā uz šajā regulā ietvertajiem jautājumiem. Tā kā EVTI ir struktūra, kuras rīcībā ir ļoti specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi uzticēt EVTI tādu regulatīvo tehnisko standartu projektu un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi, kuri nav saistīti ar politikas izvēli, un šo projektu iesniegšanu Komisijai.

(84)

Būtu jāpilnvaro Komisija pieņemt EVTI izstrādāto regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu paziņojumu saturu, kuri jāsniedz regulēto tirgu, DTS un OTS operatoriem attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri ir atļauti tirdzniecībā, tiek tirgoti vai par kuriem ir saņemts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā attiecīgajā tirdzniecības vietā, un to, kādā veidā un ar kādiem nosacījumiem EVTI minētie instrumenti ir jāapkopo sarakstā un šis saraksts jāpublicē un jāuztur; nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp tirdzniecības nosacījumus, ierobežojumus laika un apmēra ziņā, informācijas atklāšanas un ziņošanas pienākumus un cenu nosacījumus saistībā ar stabilizāciju; saistībā ar tirdzniecības vietu procedūrām un pasākumu sistēmām, lai novērstu un konstatētu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kā arī uz sistēmām un veidnēm, ko personas izmantos, lai konstatētu aizdomīgus rīkojumus un darījumus un par tiem paziņotu; atbilstīga kārtība, procedūras un dokumentēšanas prasības saistībā ar tirgus izzināšanas procesu un attiecībā uz tehniskiem pasākumiem, kas saistīti ar personu kategorijām, lai objektīvi sniegtu informāciju, kurā ir ieteikta ieguldījumu stratēģija, un lai atklātu konkrētas intereses vai norādes par interešu konfliktiem, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu (16). Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanās darbu laikā organizē atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(85)

Komisija būtu arī jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, izmantojot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrāde un to iesniegšana Komisijai saistībā ar iekšējās informācijas publisku atklāšanu, iekšējās informācijas turētāju sarakstu formātiem, kā arī veidiem un procedūrām, kā notiek kompetento iestāžu savstarpēja sadarbība un sadarbība ar EVTI un informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm un EVTI.

(86)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgas izplatīšanas un tirgus manipulāciju veidā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(87)

Tā kā Direktīvas 2003/6/EK noteikumi vairs nav atbilstīgi vai pietiekami, minētā direktīva būtu jāatceļ no 2016. gada 3. jūlija. Šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi ir cieši saistīti ar Direktīvas 2014/65/ES prasībām un aizliegumiem, tāpēc tiem būtu jāstājas spēkā dienā, kad stājas spēkā minētā direktīva.

(88)

Šīs regulas pareizai piemērošanai ir nepieciešams, lai dalībvalstis veiktu visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka līdz 2016. gada 3. jūlijam to valsts tiesību akti atbilst šīs regulas noteikumiem par kompetentajām iestādēm un to pilnvarām, administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, ziņošanu par pārkāpumiem un lēmumu publicēšanu.

(89)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (17),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu izveido kopēju tiesisku regulējumu attiecībā uz iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu), kā arī pasākumus nolūkā novērst tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, lai nodrošinātu Savienības finanšu tirgu integritāti un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un uzticēšanos minētajiem tirgiem.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro:

a)

finanšu instrumentiem, kuri atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai regulētā tirgū;

b)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo DTS, kuri ir atļauti tirdzniecībai DTS vai par kuriem ir iesniegts pieteikums tirdzniecībai DTS;

c)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo OTS;

d)

finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts un kuru cena vai vērtība ir atkarīga no minētajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenas vai vērtības vai ietekmē šajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenu vai vērtību, un kuri var ietvert, bet ne tikai, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus vai cenu starpības līgumus.

Šo regulu piemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1031/2010. Neskarot īpašus noteikumus, kas attiecas uz piedāvājumiem, kas iesniegti izsolē, jebkuras šajā regulā noteiktās prasības un aizliegumi saistībā ar tirdzniecības rīkojumiem ir piemērojami šādiem piedāvājumiem.

2.   Regulas 12. un 15. pantu piemēro arī:

a)

tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kas nav vairumtirdzniecības energoprodukti, ja darījums, rīkojums vai rīcība ietekmē, var ietekmēt vai ir paredzēts nolūkā ietekmēt 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu vai vērtību;

b)

finanšu instrumentu veidiem, tostarp atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums, piedāvājums vai rīcība ietekmē vai var ietekmēt tūlītēja preču darījuma līguma cenu vai vērtību, ja tā cena vai vērtība ir atkarīga no šo finanšu instrumentu cenas vai vērtības; un

c)

rīcību saistībā ar etaloniem.

3.   Šo regulu piemēro visiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām saistībā ar finanšu instrumentiem, kā minēts 1. un 2. punktā, neatkarīgi no tā, vai šāds darījums, rīkojums vai rīcība notiek tirdzniecības vietā vai nenotiek.

4.   Šajā regulā noteiktos aizliegumus un prasības piemēro Savienībā un trešā valstī veiktām darbībām un bezdarbībai saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem instrumentiem.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

3)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (18) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

4)

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

5)

“tirgus operators” ir tirgus operators, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

6)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

7)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

8)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir sistēma vai shēma Savienībā, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

9)

“pieņemtā tirgus prakse” ir konkrēta tirgus prakse, ko pieņēmusi kompetentā iestāde saskaņā ar 13. pantu;

10)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

11)

“MVU izaugsmes tirgus” ir MVU izaugsmes tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 12. apakšpunktā;

12)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, kas norīkota saskaņā ar 22. pantu, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi;

13)

“persona” ir fiziska vai juridiska persona;

14)

“prece” ir prece, kā definēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1287/2006 (19) 2. panta 1. punktā;

15)

“tūlītējs preču darījuma līgums” ir jebkurš līgums par tādas preces piegādi, kuru tirgo tūlītēju darījumu tirgū un kuru piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas, un līgums par tādas preces piegādi, kura nav finanšu instruments, tostarp nākotnes līgumi, kas tiek izpildīti fiziski;

16)

“tūlītēju darījumu tirgus” ir jebkurš preču tirgus, kurā par precēm norēķinās skaidrā naudā un kurā preces piegādā nekavējoties pēc norēķina veikšanas par darījumu, un citi tirgi, kas nav finanšu tirgi, piemēram, nākotnes preču tirgi;

17)

“atpirkšanas programma” ir tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (20) 21. līdz 27. pantu;

18)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir algoritmiskā tirdzniecība, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 39. apakšpunktā;

19)

“emisijas kvota” ir emisijas kvota, kā aprakstīts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 11. punktā;

20)

“emisijas kvotu tirgus dalībnieks” ir jebkura persona, kas iesaistās emisijas kvotu, uz tām balstītu izsolē pārdotu produktu vai to atvasinājumu darījumos, tostarp veic tirdzniecības rīkojumu, un kas neizmanto atbrīvojumu atbilstīgi 17. panta 2. punkta otrajai daļai;

21)

“emitents” ir juridiska persona, kas ir privāttiesību vai publisko tiesību subjekts un kas emitē vai ierosina emitēt finanšu instrumentus; attiecībā uz depozitārajiem sertifikātiem emitents ir aizstāto vērtspapīru emitents;

22)

“vairumtirdzniecības energoprodukts” ir vairumtirdzniecības energoprodukts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

23)

“valsts regulatīvā iestāde” ir valsts regulatīvā iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 10. punktā;

24)

“preču atvasinātie instrumenti” ir preču atvasinātie instrumenti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (21) 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

25)

“persona, kas veic pārvaldības pienākumus” ir emitenta, emisijas kvotu tirgus dalībnieka vai citas 19. panta 10. punktā minētās vienības nodarbināta persona, kas ir:

a)

minētās vienības emitenta administratīvas, pārvaldības vai uzraudzības struktūras loceklis; vai

b)

augstākā līmeņa vadošais darbinieks, kas nav a) apakšpunktā minēto struktūru loceklis un kam regulāri pieejama iekšējā informācija, kura tieši vai netieši ir saistīta ar minēto vienību, un kas ir tiesīgs pieņemt pārvaldības lēmumus, kuri ietekmē minētās vienības turpmāko attīstību un darījumdarbības perspektīvas;

26)

“cieši saistīta persona” ir:

a)

laulātais vai laulātajam līdzvērtīgs partneris saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

b)

apgādājams bērns saskaņā ar valsts tiesību aktiem;

c)

radinieks, kam attiecīgā darījuma veikšanas brīdī jau vismaz vienu gadu ir bijusi kopīga saimniecība; vai

d)

jebkura juridiska persona, trests vai līgumsabiedrība, kuras pārvaldības pienākumus pilda persona, kas pilda vadības pienākumus, vai a), b) vai c) apakšpunktā minēta persona vai kura ir tiešā vai netiešā šādas personas pakļautībā, vai kura ir izveidota par labu šādai personai, vai kuras ekonomiskās intereses lielā mērā ir līdzvērtīgas šādas personas interesēm;

27)

“datu plūsmas ieraksti” ir “datu plūsmas” ieraksti, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/58/EK (22) 2. panta otrās daļas b) punktā.

28)

“persona, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus” ir persona, kuras profesionālā darbība ir rīkojumu saņemšana un nodošana vai darījumu ar finanšu instrumentiem izpilde;

29)

“etalons” ir jebkura publicēta likme, indekss vai skaitlis, kas darīts pieejams sabiedrībai vai ir publicēts un ko periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai pamatojoties uz: viena vai vairāku bāzes aktīvu vērtību vai cenām, tostarp provizoriski aprēķinātām cenām, faktiskām vai provizoriski aprēķinātām procentu likmēm vai citām vērtībām un uz kuru atsaucoties, tiek noteikta summa, kas jāmaksā atbilstīgi finanšu instrumentam, vai finanšu instrumenta vērtība;

30)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

31)

“līdzdalības palielināšanu uzņēmumā” ir uzņēmuma vērtspapīru iegāde, kas nerada juridisku vai reglamentētu pienākumu attiecīgajam uzņēmumam izteikt piedāvājumu pārņemt minēto uzņēmumu;

32)

“tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju” ir fiziska vai juridiska persona, kura pieskaitāma kādai no 11. panta 1. punkta a) līdz d) apakšpunktā un 11. panta 2. punktā minētajām kategorijām un kura izpauž informāciju tirgus izzināšanai;

33)

“augstas intensitātes datorizētā tirdzniecība” ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā.

34)

“ieguldījumu stratēģijas ieteikšanas vai ierosināšanas informācija” ir informācija, ko:

i)

sagatavojis neatkarīgs analītiķis, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde, jebkura cita persona, kuras galvenais uzņēmējdarbības veids ir rekomendāciju izstrādāšana, vai fiziska persona, kas strādā to labā saskaņā ar darba līgumu vai citādi, ar kuru tieši vai netieši izsaka konkrētu ieguldījumu priekšlikumus par finanšu instrumentu vai emitentu; vai

ii)

sagatavojušas personas, izņemot i) punktā minētās personas, ar kuru tieši ierosina pieņemt konkrētu ieguldījumu lēmumu attiecībā uz finanšu instrumentu;

35)

“ieguldījumu ieteikumi” ir izplatīšanas kanāliem vai sabiedrībai paredzēta informācija, ar kuru tieši vai netieši iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vai emitentiem, tostarp atzinumu par šādu instrumentu pašreizējo vai nākotnes vērtību vai cenu.

2.   Piemērojot 5. pantu, piemēro šādas definīcijas:

a)

“vērtspapīri” ir:

i)

akcijas un citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi akcijām;

ii)

obligācijas un cita veida parāda vērtspapīri; vai

iii)

parāda vērtspapīri, kas ir konvertējami vai apmaināmi pret akcijām vai citiem akcijām līdzvērtīgiem vērtspapīriem;

b)

“saistīti instrumenti” ir šādi finanšu instrumenti, tostarp tie, kas nav atļauti tirdzniecībai vai netiek tirgoti tirdzniecības vietā, vai par kuriem nav iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībai tirdzniecības vietā:

i)

līgumi vai tiesības parakstīties uz vērtspapīriem, tos iegūt vai tos atsavināt;

ii)

no vērtspapīriem atvasinātie finanšu instrumenti;

iii)

ja vērtspapīri ir konvertējami vai apmaināmi parāda instrumenti, – vērtspapīri, kādos šādus konvertējamus vai apmaināmus parāda vērtspapīrus var konvertēt vai pret kuriem tos var apmainīt;

iv)

instrumenti, kurus emitējis vai par kuriem izsniedzis galvojumu vērtspapīru emitents vai galvotājs un kuru tirgus cena varētu būtiski ietekmēt vērtspapīru cenu vai otrādi;

v)

ja vērtspapīri ir vērtspapīri, kas līdzvērtīgi akcijām, – akcijas, ko šie vērtspapīri pārstāv un jebkuri citi vērtspapīri, kas līdzvērtīgi šīm akcijām;

c)

“nozīmīga izplatīšana” ir sākotnējs vai otrreizējs vērtspapīru piedāvājums, kas piedāvāto vērtspapīru vērtības apmēra un izmantotās pārdošanas metodes ziņā atšķiras no parasta tirdzniecības darījuma;

d)

“stabilizācija” ir kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības veikts attiecīgo vērtspapīru pirkums vai piedāvājums pirkt šādus vērtspapīrus, vai darījums ar saistītiem instrumentiem, kas līdzvērtīgi šiem vērtspapīriem, kurš veikts šādu vērtspapīru būtiskas izplatīšanas kontekstā vienīgi, lai iepriekš noteiktu laika posmu atbalstītu minēto vērtspapīru tirgus cenu uz tiem izdarīta pārdošanas spiediena dēļ.

4. pants

Paziņojumi un finanšu instrumentu saraksts

1.   Regulēto tirgu operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas operē DTS vai OTS, nekavējoties ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei par katru finanšu instrumentu, par kuru ir iesniegts pieprasījums atļaušanai tirdzniecībā attiecīgajās tirdzniecības vietās, kurš ir atļauts tirdzniecībā, vai kurš tiek pirmoreiz tirgots.

Tie arī paziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai kad to vairs nepieņem tirdzniecībā, ja vien datums, kad finanšu instrumentu pārtrauc tirgot vai vairs neatļauj tirdzniecībā, nav zināms un tas bija minēts paziņojumā, kas sniegts saskaņā ar pirmo daļu.

Šajā punktā minētajos paziņojumos attiecīgā gadījumā iekļauj attiecīgo finanšu instrumentu nosaukumus un identifikatorus, kā arī datumu un laiku, kad tos pirmoreiz sāka tirgot.

Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības arī nosūta tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei trešajā daļā noteikto informāciju par finanšu instrumentiem, par kuriem iesniegts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā vai kuri bija atļauti tirdzniecībā pirms 2014. gada 2. jūlija, un kuri minētajā datumā joprojām ir atļauti tirdzniecībā vai tiek tirgoti.

2.   Tirdzniecības vietas kompetentās iestādes nekavējoties nosūta EVTI paziņojumus, ko tās saņem saskaņā ar 1. punktu. EVTI tūlīt pēc saņemšanas saraksta veidā publicē minētos paziņojumus savā tīmekļa vietnē. EVTI, saņemot paziņojumus no tirdzniecības vietas kompetentās iestādes, nekavējoties atjaunina minēto sarakstu. Saraksts neierobežo šīs regulas darbības jomu.

3.   Sarakstā iekļauj šādu informāciju:

a)

to finanšu instrumentu nosaukumus un identifikatorus, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi regulētos tirgos, DTS un OTS;

b)

datumus un laiku, kad iesniegti pieteikumi atļaut tirdzniecībā, instruments atļauts tirdzniecībā vai tirgots pirmo reizi;

c)

sīku informāciju par tirdzniecības vietām, kurās finanšu instrumenti, par kuriem iesniegts pieteikums atļaut tirdzniecībā, kas atļauti tirdzniecībā vai tirgoti pirmo reizi; un

d)

datumu un laiku, kad finanšu instrumentus pārtrauc tirgot vai atļaut tirdzniecībā.

4.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saturu; un

b)

šā panta 3. punktā minētā saraksta apkopošanas, publicēšanas un uzturēšanas kārtību un nosacījumus.

EVTI iesniedz minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1095/2010 (23) 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu laika grafiku, formātu un veidnes paziņojumu iesniegšanai saskaņā ar 1. un 2. punktu.

EVTI iesniedz minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz atpirkšanas programmām un stabilizāciju

1.   Šīs regulas 14. un 15. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz tirdzniecību ar pašu akcijām atpirkšanas programmās, ja:

a)

visa informācija par programmu tiek atklāta pirms tirdzniecības sākšanas;

b)

saskaņā ar 3. punktu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei – un pēc tam arī sabiedrībai – paziņo, ka tirdzniecības darījumi ir daļa no atpirkšanas programmas;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas un apjoma ierobežojumi; un

d)

to veic saskaņā ar 2. punktā minētajiem mērķiem un šajā pantā paredzētajiem nosacījumiem un 6. punktā minētajiem regulatīvajiem tehniskajiem standartiem.

2.   Lai izmantotu 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, atpirkšanas programmas vienīgais mērķis ir:

a)

samazināt emitenta kapitālu;

b)

izpildīt tās saistības, ko rada parāda finanšu instrumenti, kuri ir apmaināmi pret pašu kapitāla instrumentiem; vai

c)

izpildīt tās saistības, ko rada akciju iegādes iespēju programmas vai cita veida akciju sadale emitenta vai ar to saistītas sabiedrības darbiniekiem, administratīvās vadības vai uzraudzības struktūras locekļiem.

3.   Lai varētu izmantot 1. punktā paredzēto atbrīvojumu, emitents ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kurā akcijas ir atļautas tirdzniecībai vai tiek tirgotas par katru ar atpirkšanas programmu saistīto darījumu, tostarp informāciju, kas precizēta Regulas (ES) Nr. 600/2014 25. panta 1. un 2. punktā un 26.panta 1., 2. un 3. punktā.

4.   Šīs regulas 14. un 15. pantā paredzētie aizliegumi neattiecas uz vērtspapīru vai ar tiem saistītu instrumentu tirdzniecību vērtspapīru stabilizācijas nolūkā, ja:

a)

stabilizācijas darbības veic ierobežotā laikposmā;

b)

attiecīgā informācija par stabilizāciju ir atklāta un paziņota tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei saskaņā ar 5. punktu;

c)

tiek ievēroti atbilstīgi cenas ierobežojumi; un ja

d)

šāda tirdzniecība atbilst stabilizācijas nosacījumiem, kas izklāstīti 6. punktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

5.   Neskarot 23. panta 1. punktu, emitentiem, piedāvātājiem vai organizācijām, kas veic stabilizāciju vai nu šādu personu vārdā vai nē, ir jāpaziņo informācija par visiem stabilizācijas darījumiem tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei ne vēlāk kā septītās dienas tirdzniecības sesijas beigās pēc šādu darījumu izpildes dienas.

6.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz 1. un 4. punktā minētajām atpirkšanas programmām un stabilizācijas pasākumiem, tostarp nosacījumus attiecībā uz tirdzniecību, ierobežojumus laika un apmēra ziņā, informācijas atklāšanas un ziņojumu sniegšanas pienākumus, kā arī cenas nosacījumus.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Atbrīvojums attiecībā uz monetārās, valsts parāda pārvaldības un klimata politikas darbībām

1.   Šo regulu nepiemēro darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko, īstenojot monetāro, valūtas maiņas likmju vai valsts parāda pārvaldības politiku, veic:

a)

dalībvalsts;

b)

ECBS locekļi;

c)

ministrija, aģentūra vai vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, vai persona, kura rīkojas minēto iestāžu vārdā;

d)

tādas dalībvalsts gadījumā, kas ir federāla valsts, – federālā pavalsts.

2.   Šo regulu nepiemēro darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko veic Komisija vai jebkura cita oficiāli norīkota struktūra vai jebkura persona, kura darbojas tās vārdā, īstenojot valsts parāda pārvaldības politiku.

Šo regulu nepiemēro šādiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām, ko veic:

a)

Savienība;

b)

vienas vai vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

c)

Eiropas Investīciju banka;

d)

Eiropas finanšu stabilitātes instruments;

e)

Eiropas Stabilizācijas mehānisms;

f)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairāk dalībvalstis un kuras mērķis ir mobilizēt finansējumu un sniegt finansiālu palīdzību saviem locekļiem, kas saskaras ar nopietnām finansējuma problēmām.

3.   Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras – vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, – darbībai, kura attiecas uz emisijas kvotām un kuru veic, īstenojot Savienības klimata politiku saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

4.   Šo regulu nepiemēro dalībvalsts, Komisijas vai jebkuras citas oficiāli norīkotas struktūras – vai personas, kas rīkojas minēto iestāžu vārdā, – darbībām, kuras tiek veiktas, īstenojot Savienības kopējo lauksaimniecības politiku vai Savienības kopējo zivsaimniecības politiku saskaņā ar pieņemtajiem tiesību aktiem vai starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti atbilstīgi LESD.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai paplašinātu 1. punktā minēto izņēmumu, to attiecinot uz konkrētām trešo valstu publiskām struktūrām un centrālajām bankām.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2016. gada 3. janvārim sagatavo un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē attieksmi starptautiskā līmenī pret publiskām struktūrām, kuru pienākumos ir valsts parāda pārvaldība vai kuras tajā iesaistās, un pret trešo valstu centrālajām bankām.

Ziņojumā iekļauj tā trešo valstu tiesiskā regulējuma salīdzinošu analīzi, kas skar minētās struktūras un centrālās bankas, kā arī to riska pārvaldības standartu salīdzinošu analīzi, kas attiecīgajās jurisdikcijās piemērojami darījumiem, kuros iesaistās minētās struktūras un centrālās bankas. Ja ziņojumā it īpaši saistībā ar salīdzinošo analīzi ir secināts, ka uz šo trešo valstu centrālo banku monetārajiem pienākumiem nav attiecināmi šajā regulā noteiktie pienākumi un aizliegumi, Komisija paplašina 1. punktā minēto atbrīvojumu, to attiecinot arī uz minēto trešo valstu centrālajām bankām.

6.   Komisija tiek arī pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, lai paplašinātu 3. punktā noteikto atbrīvojumu, attiecinot to uz konkrētām norīkotām trešo valstu publiskām struktūrām, kuras ar Savienību noslēgušas saistošus nolīgumus atbilstīgi Direktīvas 2003/87/EK 25. pantam.

7.   Šis pants neattiecas uz personām, kas šajā pantā minētajās vienībās strādā saskaņā ar darba līgumu vai citādi, ja minētās personas tieši vai netieši veic darījumus vai rīkojumus vai iesaistās rīcībās savā vārdā.

2.   NODAĻA

IEKŠĒJĀ INFORMĀCIJA, IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS IZMANTOŠANA TIRDZNIECĪBĀ, IEKŠĒJĀS INFORMĀCIJAS NELIKUMĪGA IZPAUŠANA UN TIRGUS MANIPULĀCIJAS

7. pants

Iekšējā informācija

1.   Šajā regulā iekšējā informācija ir šādi informācijas veidi:

a)

precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo finanšu instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

b)

saistībā ar preču atvasinātajiem finanšu instrumentiem – precīza rakstura informācija, kas nav nodota atklātībai un kas tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem vai tieši attiecas uz saistītu tūlītēju preču darījuma līgumu, un kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo atvasināto finanšu instrumentu vai saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu cenas, un ja tā ir informācija, par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā jāatklāj kura ir jāatklāj saskaņā ar Savienības vai valsts līmeņa normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumiem, praksi vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai tūlītēju darījumu tirgos;

c)

saistībā ar emisijas kvotām vai citiem izsolītajiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, – precīza rakstura informācija, kura nav nodota atklātībai, kura tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem šādiem instrumentiem un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt attiecīgo instrumentu cenas vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas;

d)

attiecībā uz personām, kam uzticēts izpildīt rīkojumus par finanšu instrumentiem, tā ir arī informācija, kuru sniedzis kāds klients un kura saistīta ar klienta finanšu instrumentu rīkojumiem, kas vēl nav izpildīti, un kura ir precīza rakstura un tieši vai netieši attiecas uz vienu vai vairākiem emitentiem vai vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, un kura, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt minēto finanšu instrumentu cenas, saistīto tūlītējo preču darījumu līgumu cenas, vai saistīto atvasināto finanšu instrumentu cenas.

2.   Piemērojot 1. punktu, uzskata, ka informācijai ir precīzs raksturs, ja tā norāda uz pastāvošu apstākļu kopumu vai tādu apstākļu kopumu, par kuriem ir pamats uzskatīt, ka tie iestāsies, vai arī bijušu notikumu vai notikumu, par ko ir pamats uzskatīt, ka tie notiks, un ja tā ir pietiekami specifiska, lai ļautu izdarīt secinājumu par šā apstākļu kopuma vai notikuma iespējamo ietekmi uz finanšu instrumentu vai ar tiem saistītu atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījuma līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenām. Šajā sakarībā attiecībā uz ilgstošu procesu, kura iecerētais mērķis vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, par precīzu informāciju var uzskatīt ne vien minētos gaidāmos apstākļus vai minēto gaidāmo notikumu, bet arī minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma procesa starpposmu, kas ir saistīti ar minēto gaidāmo apstākļu vai minētā gaidāmā notikuma īstenošanu vai rašanos.

3.   Ilgstoša procesa starpposmu uzskata par iekšējo informāciju, ja tas pats par sevi atbilst iekšējās informācijas kritērijiem, kā minēts šajā pantā.

4.   Piemērojot 1. punktu, informācija, kas, ja to nodotu atklātībai, varētu ievērojami ietekmēt finanšu instrumentu, atvasināto finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas, ir informācija, ko saprātīgs ieguldītājs, iespējams, izmantotu kā daļēju pamatu ieguldījumu lēmumiem.

Attiecībā uz dalībniekiem emisiju kvotu tirgū ar kopējām emisijām vai nominālo ievadīto siltumjaudu, kas nepārsniedz saskaņā ar 17. panta 2. punkta otro daļu noteikto robežvērtību, tiek uzskatīts, ka informācija par šo dalībnieku fiziskajām darbībām būtiski neietekmē emisijas kvotu, izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, vai atvasināto finanšu instrumentu cenas.

5.   EVTI izdod pamatnostādnes nolūkā izveidot indikatīvu tādas informācijas sarakstu (kas nav uzskatāms par izsmeļošu), par kuru ir pamats uzskatīt, ka tā ir jānodod atklātībai, vai kura ir jānodod atklātībai saskaņā ar Savienības vai valsts tiesību aktu normatīvajiem noteikumiem, tirgus noteikumiem, līgumu, praksi vai tradīcijām attiecīgajos preču atvasināto finanšu instrumentu tirgos vai tūlītēju darījumu tirgos, kā minēts 1. punkta b) apakšpunktā. EVTI pienācīgi ņem vērā minēto tirgu specifiku.

8. pants

Iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā

1.   Šīs regulas nolūkiem iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, savā vārdā vai trešās personas vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija. Iekšējās informācijas izmantošanu, atceļot vai mainot rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz kuru šī informācija attiecas, ja rīkojums tika dots, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšējā informācija, arī uzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā. Saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolē pārdoto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, par iekšējās informācijas izmantošanu uzskata arī gadījumus, kad persona iesniedz, maina vai atsauc piedāvājumu savā vārdā vai trešās personas vārdā.

2.   Šajā regulā ieteikums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai mudinājums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā notiek, ja šīs personas rīcībā ir iekšējā informācija un:

a)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem minētā informācija attiecas, vai mudina minēto personu veikt šādu iegādāšanos vai atsavināšanu; vai

b)

tā, pamatojoties uz minēto informāciju, iesaka citai personai atcelt vai mainīt rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas minētā informācija, vai mudina minēto personu veikt šādu atcelšanu vai mainīšanu.

3.   Šā panta 2. punktā minēto ieteikumu vai mudinājumu izmantošana ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā šā panta nozīmē, ja persona, kas izmanto šo ieteikumu vai mudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka tie ir pamatoti ar iekšējo informāciju.

4.   Šis pants attiecas uz jebkuru personu, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, jo:

a)

persona ir emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūras locekle;

b)

personai ir līdzdalība emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka kapitālā;

c)

personai ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus; vai

d)

persona ir iesaistīta noziedzīgās darbībās.

Šis pants attiecas arī uz jebkuru personu, kuras rīcībā iekšējā informācija ir citu apstākļu dēļ, kas nav minēti pirmajā daļā, ja minētā persona zina vai tai būtu jāzina, ka tā ir iekšējā informācija.

5.   Ja persona ir juridiska persona, šis pants saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas arī uz fiziskām personām, kas piedalās lēmuma pieņemšanā attiecīgās juridiskās personas vārdā iegādāties, atsavināt, atcelt vai mainīt rīkojumu.

9. pants

Leģitīma rīcība

1.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka juridiskas personas rīcībā ir vai ir bijusi iekšējā informācija, neuzskata, ka minētā persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi ir iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā juridiskā persona:

a)

ir izveidojusi, ieviesusi un uztur piemērotus un efektīvus noteikumus un procedūras, kas pilnībā nodrošina, ka attiecīgā iekšējā informācija nav pieejama ne fiziskajai personai, kas tās rīkojumā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem šī informācija attiecas, ne citai fiziskajai personai, kas varētu būt ietekmējusi minēto lēmumu; un

b)

nav rosinājusi, ieteikusi, mudinājusi to vai citādi ietekmējusi fizisko personu, kas juridiskās personas vārdā pieņēmusi lēmumu iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija.

2.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, ka persona minēto informāciju ir izmantojusi un tādējādi iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā persona:

a)

ir finanšu instrumenta, uz kuru minētā informācija attiecas, tirgus uzturētājs, vai persona, kurai atļauts rīkoties kā darījuma partnerim, un finanšu instrumentu, uz kuru minētā informācija attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot parastos minētā finanšu instrumenta tirgus uzturētāja vai darījuma partnera pienākumus; vai

b)

ir pilnvarota izpildīt rīkojumus trešo personu vārdā, un to finanšu instrumentu, uz kuriem šis rīkojums attiecas, iegādi vai atsavināšanu veic leģitīmi, izpildot minētās personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

3.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, kas persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi ir iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kas saistīta ar iegādi vai atsavināšanu, ja minētā persona veic finanšu instrumentu iegādes vai atsavināšanas darījumu un minētais darījums veikts, izpildot pienākumu, kas radies labticīgi un nepārkāpjot iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizliegumu, un:

a)

minētais pienākums izriet no rīkojuma, kas dots, vai līguma, kas noslēgts pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā; vai

b)

minētais darījums veikts, izpildot tiesību aktos vai reglamentējošas institūcijas noteiktu pienākumu, kas radies pirms iekšējās informācijas nonākšanas attiecīgās personas rīcībā.

4.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai dēļ paša fakta vien, ka personas rīcībā ir iekšējā informācija, neuzskata, ka persona ir izmantojusi minēto informāciju un tādējādi iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, ja šāda persona ieguvusi minēto iekšējo informāciju, veicot uzņēmuma publisku pārņemšanu vai uzņēmumu apvienošanos un izmanto minēto iekšējo informāciju tikai minētās pārņemšanas vai apvienošanās vajadzībām, ar noteikumu, ka laikā, kad attiecīgā uzņēmuma akcionāri apstiprina apvienošanos vai pieņem piedāvājumu, visa iekšējā informācija ir publiskota vai kā citādi pārstājusi būt iekšējā informācija.

Šis punkts neattiecas uz līdzdalības palielināšanu uzņēmumā.

5.   Piemērojot 8. un 14. pantu, tikai pats fakts vien, ka persona izmanto savas zināšanas par to, ka ir pieņemts lēmums finanšu instrumentus iegādāties vai atsavināt, minēto finanšu instrumentu atsavināšanā vai iegādē, nav iekšējās informācijas izmantošana.

6.   Neatkarīgi no šā panta 1. līdz 5. punkta, 14. pantā paredzētā iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā aizlieguma pārkāpums var tomēr tikt uzskatāms par notikušu, ja kompetentā iestāde konstatē, ka tirdzniecības rīkojumu, darījumu vai ar to saistītas rīcības pamatā ir neleģitīmi iemesli.

10. pants

Iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana

1.   Piemērojot šo regulu, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā minēto informāciju izpauž jebkurai citai personai, izņemot gadījumus, kad izpaušanu veic, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus.

Šis punkts attiecas uz jebkuru fizisko un juridisko personu 8. panta 4. punktā minētajās situācijās un apstākļos.

2.   Piemērojot šo regulu, 8. panta 2. punktā minēto ieteikumu vai mudinājumu turpmāka izpaušana ir iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana saskaņā ar šo pantu, ja persona, kas izsaka ieteikumu vai mudinājumu, zina vai tai būtu jāzina, ka tas balstīts uz iekšējo informāciju.

11. pants

Tirgus izzināšana

1.   Tirgus izzināšana ir informācijas sniegšana vienam vai vairākiem potenciālajiem ieguldītājiem pirms paziņojuma par darījumu, lai konstatētu potenciālo ieguldītāju interesi par iespējamu darījumu un nosacījumiem saistībā ar to, piemēram, tā iespējamo apjomu vai cenu, ko veic:

a)

emitents;

b)

finanšu instrumenta sekundārā piedāvājuma devējs, kad darījums apjoma vai vērtības ziņā ir atšķirīgs no parastās tirdzniecības un tā veikšanai izmanto pārdošanas metodi, kuras pamatā ir potenciālo ieguldītāju iespējamās intereses iepriekšējs novērtējums;

c)

emisijas kvotu tirgus dalībnieks; vai

d)

trešā persona, kas darbojas a), b) vai c) apakšpunktā minētās personas vārdā vai uzdevumā

2.   Neskarot 23. panta 3. punktu, iekšējās informācijas izpaušana, ko veikusi persona, kurai ir nodoms izteikt uzņēmuma vērtspapīru pārņemšanas vai uzņēmumu apvienošanas piedāvājumu pusēm, kurām ir tiesības uz šiem vērtspapīriem, arī ir tirgus izzināšana, ar noteikumu, ka:

a)

šī informācija ir nepieciešama, lai puses, kurām ir tiesības uz šiem vērtspapīriem, varētu izveidot viedokli par savu vēlmi piedāvāt savus vērtspapīrus; un

b)

uz vērtspapīriem tiesīgo pušu vēlme piedāvāt savus vērtspapīrus ir loģiski nepieciešama, lai pieņemtu lēmumu par attiecīgo pārņemšanas piedāvājumu vai apvienošanu.

3.   Pirms veikt tirgus izzināšanu, tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, iepriekš īpaši apsver, vai tirgus izzināšana ietvers iekšējās informācijas izpaušanu. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, savu slēdzienu un tā pamatojumu dokumentē rakstiski. Tas pēc pieprasījuma sniedz šādu rakstisku dokumentāciju kompetentajai iestādei. Šis pienākums attiecas uz katru atsevišķo informācijas izpaušanas gadījumu tirgus izzināšanas laikā. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, attiecīgi atjaunina šajā punktā minēto rakstisko dokumentāciju.

4.   Piemērojot 10. panta 1. punktu, uzskata, ka iekšējās informācijas izpaušana tirgus izzināšanas laikā veikta, pildot personas parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, ja tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, ievēro šā panta 3. un 5. punktu.

5.   Piemērojot 4. punktu, tirgus dalībniekam, kas atklāj informāciju, pirms informācijas atklāšanas:

a)

jāsaņem tās personas piekrišana iegūt iekšējo informāciju, kurai veic tirgus izzināšanu;

b)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai minēto informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, savā vārdā vai trešās puses vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas minētā informācija;

c)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka tai šo informāciju aizliegts izmantot vai mēģināt izmantot, lai atceltu vai mainītu jau iesniegtu rīkojumu par finanšu instrumentu, uz kuru attiecas šī informācija; un

d)

jāinformē persona, kurai veic tirgus izzināšanu, par to, ka, piekrītot saņemt informāciju, šai personai ir jāievēro minētās informācijas konfidencialitāte;

Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, izveido un uztur dokumentāciju par visu informāciju, kas sniegta personai, kurai veic tirgus izzināšanu, arī par informāciju, kas sniegta saskaņā ar pirmās daļas a) līdz d) apakšpunktu, un par potenciālajiem ieguldītājiem, kuriem sniegta šī informācija, ieskaitot, bet neaprobežojoties ar juridiskajām un fiziskajām personām, kas darbojas ieguldītāja vārdā, un katra informācijas sniegšanas gadījuma datumu un laiku. Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, pēc pieprasījuma iesniedz minēto dokumentāciju kompetentajai iestādei.

6.   Ja informācija, kas izpausta tirgus izzināšanas laikā, atbilstīgi tirgus dalībnieka, kas atklāj informāciju, vērtējumam vairs nav iekšējā informācija, tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, iespējami drīz attiecīgi informē saņēmēju.

Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, uztur saskaņā ar šo punktu sniegtās informācijas dokumentāciju un pēc pieprasījuma iesniedz to kompetentajai iestādei.

7.   Neatkarīgi no citiem šā panta noteikumiem personai, kurai veic tirgus izzināšanu, pašai jāizvērtē, vai tās rīcībā ir iekšējā informācija, vai kad tās rīcībā esošā pārstāj būt iekšējā informācija.

8.   Tirgus dalībnieks, kas atklāj informāciju, glabā šajā pantā minēto dokumentāciju vismaz piecus gadus.

9.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka atbilstošu kārtību, procedūras un dokumentēšanas prasības personām, lai nodrošinātu atbilstības ievērošanu prasībām, kas noteiktas 4., 5., 6. un 8. punktā.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka sistēmas un paziņojumu veidnes, kas personām jāizmanto, lai ievērotu šā panta 4., 5., 6. un 8. punktā noteiktās prasības, jo īpaši precīza 4. līdz 8. punktā minētās dokumentācijas forma un tehniskie līdzekļi 6. punktā minētās informācijas atbilstošai sniegšanai personai, kurai veic tirgus izzināšanu.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu EVTI izdod tām personām, kurām veic tirgus izzināšanu, adresētas pamatnostādnes attiecībā uz:

a)

faktoriem, kas jāņem vērā šādām personām, kurām tiek izpausta informācija kā tirgus izzināšanas daļa, lai tās varētu izvērtēt, vai informācija uzskatāma par iekšējo informāciju;

b)

pasākumiem, kurus šādām personām, kurām tiek izpausta iekšējā informācija, jāveic, lai ievērotu šīs regulas 8. un 10. pantu; un

c)

dokumentāciju, kas jāuztur šādām personām, lai pierādītu, ka tās ievēro šīs regulas 8. un 10. pantu.

12. pants

Tirgus manipulācijas

1.   Šajā regulā tirgus manipulācijas ir šādas darbības:

a)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība, ar kuru:

i)

sniedz vai var sniegt nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; vai

ii)

nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas neatbilstošu vai mākslīgu līmeni,

ja vien persona, kas iesaistās darījumā, dod tirdzniecības rīkojumu vai iesaistās jebkādā citā darbībā, nepierāda, ka šāds darījums, rīkojums vai cita darbība ir veikta leģitīmu iemeslu dēļ un atbilst pieņemtai tirgus praksei, kā noteikts saskaņā ar 13. pantu;

b)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkāda cita darbība vai rīcība, kas ietekmē vai kas varētu ietekmēt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida krāpšanu vai viltu;

c)

informācijas, kā arī baumu izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu vai kādus citus līdzekļus, kas dod vai var dot nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu, vai nodrošina vai var nodrošināt viena vai vairāku finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja šo informāciju izplatījusī persona zināja vai tai bija jāzina, ka šī informācija ir nepareiza vai maldinoša;

d)

nepareizas vai maldinošas informācijas nodošana vai nepareizu vai maldinošu datu sniegšana saistībā ar etalonu, ja persona, kas nodevusi informāciju vai sniegusi datus, zināja vai tai bija jāzina, ka tie ir nepareizi vai maldinoši, vai jebkura cita rīcība, kas ietekmē etalonu aprēķināšanu.

2.   Par tirgus manipulācijām, inter alia, uzskata šādu rīcību:

a)

personas vai personu grupas rīcību dominējoša stāvokļa nodrošināšanai attiecībā uz kāda finanšu instrumenta, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, piedāvājumu vai pieprasījumu, kurai ir vai var būt tieša vai netieša ietekme uz pirkšanas vai pārdošanas cenas nodrošināšanu vai kura rada vai var radīt citus negodīgas tirdzniecības apstākļus;

b)

finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu tirgus atvēršanas vai slēgšanas brīža cenām, kam ir vai var būt maldinoša ietekme uz ieguldītājiem, kuri darbojas, pamatojoties uz apskatei izliktajām cenām, tostarp arī atvēršanas un slēgšanas brīža cenām;

c)

rīkojumu došanu tirdzniecības vietai, tostarp šo rīkojumu atcelšanu vai mainīšanu, izmantojot jebkādus pieejamos tirdzniecības līdzekļus, tostarp elektroniskos līdzekļus, piemēram, algoritmiskās un augstas intensitātes datorizētās tirdzniecības stratēģijas, kurām ir kāda no 1. punkta a) vai b) apakšpunktā minētajām ietekmēm, lai:

i)

traucētu vai kavētu vai varētu traucēt vai kavēt tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmas darbību,

ii)

citām personām apgrūtinātu vai varētu apgrūtināt reālu rīkojumu identificēšanu tirdzniecības vietas tirdzniecības sistēmā, tostarp ar rīkojumu reģistrēšanu pārslogojot vai destabilizējot rīkojumu grāmatu; vai

iii)

rada vai varētu radīt nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta piedāvājumu vai pieprasījumu vai cenu, jo īpaši, reģistrējot rīkojumus, lai ierosinātu vai pasliktinātu cenu izmaiņu tendenci;

d)

tādu priekšrocību izmantošanu, ko dod gadījuma rakstura vai regulāra piekļuve tradicionālajiem vai elektroniskajiem informācijas līdzekļiem, izsakot viedokli par kādu finanšu instrumentu, saistīto tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, (vai netieši par tā emitentu) pēc tam, kad atvērtas minēto finanšu instrumentu, saistītu tūlītēju preču darījumu līgumu vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, pozīcijas, kā arī peļņas gūšana no minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas izmaiņām pēc minētā viedokļa izteikšanas par minētā instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolē pārdotā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenu, tajā pašā laikā atbilstīgi un efektīvi nenododot atklātībai minēto interešu konfliktu;

e)

emisijas kvotu vai saistītu atvasināto finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu sekundārajā tirgū pirms to izsoles, ko organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, tieši vai netieši nodrošinot izsolāmo produktu vienoto izsoles cenu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī vai maldinot izsoļu dalībniekus, kuri izsolēs izsaka piedāvājumus.

3.   Lai piemērotu 1. punkta a) un b) apakšpunkta noteikumus, neskarot 2. punktā izklāstītos rīcības veidus, I pielikumā ir minēts ar fiktīva mehānisma izmantošanu vai cita veida krāpšanu vai viltu vai ar nepareizām vai maldinošām norādēm un ar cenu nodrošināšanu saistītu rādītāju papildināms uzskaitījums.

4.   Ja šajā pantā minētā persona ir juridiska persona, šis pants saskaņā ar valsts tiesību aktiem attiecas arī uz fiziskām personām, kas piedalās lēmuma pieņemšanā veikt darbības attiecīgās juridiskās personas uzdevumā.

5.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, precizējot I pielikumā noteiktos rādītājus, lai izskaidrotu to elementus un ņemtu vērā finanšu tirgu tehnisko attīstību.

13. pants

Pieņemtā tirgus prakse

1.   Regulas 15. pantā noteiktais aizliegums neattiecas uz 12. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām, ja persona, kas iesaistās darījumā, dod rīkojumu vai iesaistās jebkādās citās darbībās, konstatē, ka šāda darījuma, rīkojuma vai darbības pamatā ir leģitīmi iemesli un tie atbilst pieņemtai tirgus praksei, kas noteikta saskaņā ar šo pantu.

2.   Kompetentā iestāde var noteikt, kāda ir pieņemtā tirgus prakse, ņemot vērā šādus kritērijus:

a)

vai tirgus praksei tirgū ir augsta pārredzamības pakāpe;

b)

vai tirgus praksei ir augsta tirgus spēku darbības un pienācīgas piedāvājuma un pieprasījuma mijiedarbības aizsardzības pakāpe;

c)

vai tirgus praksei ir pozitīva ietekme uz tirgus likviditāti un efektivitāti;

d)

vai tirgus prakse ņem vērā attiecīgā tirgus tirdzniecības mehānismu un tirgus dalībniekiem rada iespējas pienācīgi un laikus reaģēt uz jauno tirgus situāciju, ko radījusi minētā prakse;

e)

vai tirgus prakse nerada riskus tieši vai netieši saistīto regulēto vai neregulēto tirgu integritātei attiecīgajam finanšu instrumentam Savienībā;

f)

tādas attiecīgās tirgus prakses izpētes rezultāts, ko veikusi kompetentā iestāde vai cita iestāde, jo īpaši attiecībā uz to, vai ar attiecīgo tirgus praksi pārkāpj noteikumus vai regulējumu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas nepieļaušanai, vai ir pārkāptas rīcības normas neatkarīgi no tā, vai tas skar attiecīgo tirgu vai tieši vai netieši saistītos tirgos Savienībā; un

g)

attiecīgā tirgus strukturālās īpatnības, vai tas inter alia ir vai nav regulēts tirgus, tirgoto finanšu instrumentu veidi un tirgus dalībnieku kategorijas, tostarp privātā ieguldītāja dalības īpatsvars attiecīgajā tirgū.

Tirgus praksi, kuru kompetentā iestāde noteikusi par pieņemtu tirgus praksi kādā konkrētā tirgū, nevar uzskatīt par piemērojamu citos tirgos, izņemot gadījumus, kad minēto citu tirgu kompetentās iestādes ir pieņēmušas minēto praksi atbilstīgi šim pantam.

3.   Pirms noteikt pieņemto tirgus praksi saskaņā ar 2. punktu, kompetentā iestāde paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm par savu nodomu noteikt pieņemto tirgus praksi un sniedz detalizētu informāciju par minēto izvērtējumu, kas veikts saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šādu paziņojumu sniedz vismaz trīs mēnešus pirms pieņemtās tirgus prakses plānotās ieviešanas.

4.   EVTI divos mēnešos pēc paziņojuma saņemšanas sniedz atzinumu paziņojušajai kompetentajai iestādei, kura izvērtējusi pieņemtās tirgus prakses atbilstību 2. punktam un regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu. EVTI arī izvērtē, vai pieņemtās tirgus prakses noteikšana nevarētu apdraudēt uzticēšanos Savienības finanšu tirgum. Šo atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

5.   Ja kompetentā iestāde pretēji EVTI atzinumam, kas sniegts saskaņā ar 4. punktu, ievieš pieņemto tirgus praksi, tā 24 stundās pēc tās ieviešanas publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, kurā pilnībā izskaidro savas rīcības pamatojumu, tostarp to, kāpēc pieņemtā tirgus prakse neapdraud uzticēšanos tirgum.

6.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka kāda cita kompetentā iestāde noteikusi pieņemtu tirgus praksi, kas neatbilst 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, EVTI palīdz attiecīgajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar tās pilnvarām, kas tai noteiktas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

Ja attiecīgās kompetentās iestādes nevar panākt vienošanos, EVTI var pieņemt lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. panta 3. punktu.

7.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros nosaka kritērijus, procedūru un prasības pieņemtās tirgus prakses noteikšanai saskaņā ar 2., 3. un 4. punktu un prasības tās saglabāšanai, izbeigšanai vai pieņemamības nosacījumu mainīšanai.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

8.   Kompetentās iestādes regulāri un vismaz reizi divos gados pārskata pieņemtās tirgus prakses, kuras tās ir noteikušas, jo īpaši, ņemot vērā attiecīgā tirgus vides būtiskas izmaiņas, piemēram, tirdzniecības noteikumu vai tirgus infrastruktūras pārmaiņas, lai izlemtu par to saglabāšanu, izbeigšanu vai pieņemamības nosacījumu grozīšanu.

9.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē pieņemto tirgus prakšu sarakstu, norādot dalībvalstis, kurās tās ir piemērojamas.

10.   EVTI uzrauga pieņemto tirgus prakšu piemērošanu un iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu par to, kā tās tiek piemērotas attiecīgajos tirgos.

11.   Kompetentās iestādes pieņemtās tirgus prakses, kuras tās ir noteikušas līdz 2014. gada 2. jūlijam, paziņo EVTI trijos mēnešos no 7. punktā minēto regulatīvo tehnisko standartu spēkā stāšanās.

Pieņemtās tirgus prakses, kas minētas šā punkta pirmajā daļā, attiecīgajā dalībvalstī turpina piemērot, līdz kompetentā iestāde pieņem lēmumu attiecībā uz minētās prakses turpināšanu pēc EVTI atzinuma saskaņā ar 4. punktu.

14. pants

Iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas aizliegums

Persona nevar:

a)

iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tās mēģinājumā;

b)

ieteikt citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai mudināt citu personu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā; vai

c)

nelikumīgi izpaust iekšējo informāciju.

15. pants

Tirgus manipulāciju aizliegums

Persona neiesaistās tirgus manipulācijās vai nemēģina iesaistīties tirgus manipulācijās.

16. pants

Tirgus ļaunprātīgas izmantošanas konstatēšana un novēršana

1.   Tirgus operatori un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, izveido un uztur efektīvu kārtību, sistēmas un procedūras, kas vērstas uz iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, tirgus manipulāciju, un iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulāciju mēģinājumu novēršanu un konstatēšanu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 31. un 54. pantu.

Persona, kas minēta pirmajā daļā, nekavējoties ziņo tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei par rīkojumiem un darījumiem, tostarp par jebkādu to atcelšanu un grozīšanu, kas varētu būt iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, tirgus manipulācijas vai iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā vai tirgus manipulāciju mēģinājums.

2.   Jebkura persona, kuras profesionālā darbība ir darījumu kārtošana vai izpildīšana, izveido un uztur efektīvu kārtību, sistēmas un procedūras aizdomīgu rīkojumu un darījumu atklāšanai un ziņošanai par tiem. Ja šādai personai ir pamatotas aizdomas, ka rīkojums vai darījums ar kādu finanšu instrumentu neatkarīgi no tā, vai tas ir iesniegts vai izpildīts tirdzniecības vietā vai ārpus tās, varētu būt iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, tirgus manipulācijas vai iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai tirgus manipulāciju mēģinājums, šī persona par to nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei, kā minēts 3. punktā.

3.   Neskarot 22. pantu, uz personām, kuru profesionālā darbība ir darījumu kārtošana vai izpilde, attiecas tās dalībvalsts noteikumi par paziņošanu, kurā minētās personas ir reģistrētas vai kurā atrodas to galvenais birojs, vai, ja tā ir filiāle, tās dalībvalsts noteikumi par paziņošanu, kurā atrodas attiecīgā filiāle. Paziņojumu adresē minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.   Kā minēts 3. punktā, kompetentās iestādes, kas saņem paziņojumu par aizdomīgiem rīkojumiem un darījumiem, šādu informāciju tūlīt nodod attiecīgo tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

atbilstīgus pasākumus, sistēmas un procedūras attiecībā uz personām, kurus izmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām; un

b)

paziņojuma veidnes, kas personām jāizmanto ar mērķi nodrošināt atbilstību 1. un 2. punktā noteiktajām prasībām.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   NODAĻA

INFORMĀCIJAS ATKLĀŠANAS PRASĪBAS

17. pants

Iekšējās informācijas atklāšana sabiedrībai

1.   Emitents iespējami drīz informē sabiedrību par iekšējo informāciju, kas tieši attiecas uz minēto emitentu.

Emitents nodrošina, ka iekšējā informācija tiek atklāta tādā veidā, kas sabiedrībai nodrošina ātru piekļuvi šai informācijai un tās pilnīgu, pareizu un savlaicīgu izvērtēšanu, attiecīgos gadījumos arī oficiāli noteiktā sistēmā, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (24) 21. pantā. Emitents iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai neapvieno ar savas darbības piedāvāšanu. Emitents ievieto un vismaz piecus gadus uztur savā tīmekļa vietnē visu iekšējo informāciju, kura tam ir jāatklāj sabiedrībai.

Šis pants attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts regulētā tirgū, vai tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, uz emitentiem, kuri apstiprinājuši savu finanšu instrumentu tirdzniecībai DTS vai OTS, vai ir pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu atļaušanu tirdzniecībai dalībvalsts DTS vai OTS.

2.   Emisijas kvotu tirgus dalībnieks pēc būtības un laikus atklāj iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas ir dalībnieka rīcībā saistībā ar tā darījumdarbību, tostarp aviācijas darbības, kā noteikts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, vai iekārtas minētās direktīvas 3. panta e) punkta nozīmē, kuras pieder attiecīgajam dalībniekam vai tā mātesuzņēmumam, vai saistītam uzņēmumam vai kuras tie kontrolē, vai par kuru darbību kopumā vai daļēji ir atbildīgs dalībnieks, tā mātesuzņēmums vai saistītais uzņēmums. Attiecībā uz iekārtām šāda informācijas atklāšana ietver informāciju, kas attiecas uz iekārtu jaudu un izmantošanu, tostarp par šādu iekārtu plānotu vai neplānotu dīkstāvi.

Pirmo daļu nepiemēro dalībniekam emisijas kvotu tirgū, ja tam piederošo vai tā kontrolēto vai atbildībā esošo iekārtu vai aviācijas darbību emisijas iepriekšējā gadā nav pārsniegušas oglekļa dioksīda ekvivalenta minimālo robežu, un gadījumā, ja tajās veic dedzināšanas darbības, to nominālā ievadītā siltumjauda nav pārsniegusi minimālo robežu.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, ar kuriem nosaka dioksīda ekvivalenta minimālo robežu un nominālās ievadītās siltumjaudas minimālo robežu šā punkta otrajā daļā paredzētā atbrīvojuma piemērošanai.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 35. pantu, ar ko precizē kompetento iestādi paziņošanai saskaņā ar šā panta 4. un 5. punktu.

4.   Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

tūlītēja atklāšana varētu apdraudēt emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka leģitīmās intereses;

b)

informācijas atklāšanas atlikšana nevarētu maldināt sabiedrību;

c)

emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti.

Ilgstošā procesā, kuram ir posmi, un ko paredzēts īstenot, vai kura rezultāts ir konkrēts apstāklis vai konkrēts notikums, emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks var uz savu atbildību atlikt ar šo procesu saistītās iekšējās informācijas atklāšanu, ievērojot pirmās daļas a), b) un c) apakšpunktu.

Ja emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir atlicis iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar šo punktu, tūlīt pēc tam, kad informācija tiek atklāta sabiedrībai, tas informē saskaņā ar 3. punktu precizēto kompetento iestādi, ka informācijas atklāšana tika atlikta, un sniedz rakstisku paskaidrojumu par to, kā ievēroti šajā punktā izklāstītie nosacījumi. Kā alternatīvu dalībvalstis var paredzēt, ka šāds paskaidrojuma dokuments ir jāiesniedz tikai pēc saskaņā ar 3. punktu precizētās kompetentās iestādes pieprasījuma.

5.   Lai saglabātu finanšu sistēmas stabilitāti, emitents, kas ir kredītiestāde vai finanšu institūcija, var uz savu atbildību atlikt iekšējās informācijas atklāšanu sabiedrībai, tostarp informāciju, kas ir saistīta ar pagaidu likviditātes grūtībām un jo īpaši par nepieciešamību likviditātes nodrošināšanai saņemt pagaidu palīdzību no centrālās bankas vai pēdējās instances aizdevēja, ar noteikumu, ka tiek ievēroti visi šādi nosacījumi:

a)

iekšējās informācijas atklāšana var apdraudēt emitenta un finanšu sistēmas finansiālo stabilitāti;

b)

atklāšanas atlikšana ir sabiedrības interesēs;

c)

ir iespējams nodrošināt minētās informācijas konfidencialitāti; un

d)

saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu atlikšanai, ja ir ievēroti a), b) un c) apakšpunkta nosacījumi.

6.   Piemērojot 5. punkta a) līdz d) apakšpunktu, emitents paziņo saskaņā ar 3. punktu precizētajai kompetentajai iestādei par nodomu atlikt iekšējās informācijas izpaušanu un sniedz pierādījumus par to, ka ir ievēroti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētie nosacījumi. Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde attiecīgi sazinās ar valsts centrālo banku vai ar makrouzraudzības iestādi, ja tāda ir izveidota, vai, alternatīvi, ar šādām iestādēm:

a)

ar iestādi, ko nosaka saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (25) 133. panta 1. punktu, ja emitents ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība,

b)

gadījumos, kas nav minēti a) apakšpunktā – ar jebkuru citu valsts iestādi, kas ir atbildīga par emitenta uzraudzību.

Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde nodrošina, ka iekšējās informācijas atklāšana tiek atlikta tikai uz tik ilgu laiku, cik tas vajadzīgs sabiedrības interesēs. Saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde vismaz reizi nedēļā novērtē, vai joprojām tiek ievēroti 5. punkta a), b) un c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi.

Ja saskaņā ar 3. punktu precizētā kompetentā iestāde nepiekrīt iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai, emitents iekšējo informāciju atklāj nekavējoties.

Šo punktu piemēro gadījumos, kad emitents nav pieņēmis lēmumu atlikt iekšējās informācijas atklāšanu saskaņā ar 4. punktu.

Šajā punktā norāde uz saskaņā ar 3. punktu precizēto kompetento iestādi neskar kompetentās iestādes iespējas veikt savas funkcijas jebkurā no 23. panta 1. punktā minētajiem veidiem.

7.   Ja iekšējās informācijas atklāšana atlikta saskaņā ar 4. vai 5. punktu un vairs netiek nodrošināta minētās iekšējās informācijas konfidencialitāte, emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks iespējami drīz atklāj minēto iekšējo informāciju sabiedrībai.

Šis punkts ietver situācijas, kad baumas nepārprotami attiecas uz iekšējo informāciju, kutas atklāšana atlikta saskaņā ar 4. vai 5. punktu, ja minētās baumas pietiekami precīzi liecina par to, ka attiecīgās informācijas konfidencialitāte vairs netiek nodrošināta.

8.   Ja emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks vai persona, kura rīkojas tā vārdā vai uzdevumā, atklāj jebkādu iekšējo informāciju kādai trešajai personai, izpildot parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus kā minēts 10. panta 1. punktā, viņiem šī informācija pilnībā un pēc būtības jāatklāj sabiedrībai – vienlaicīgi, ja notiek ar nodomu, un nekavējoties gadījumā, ja izpaušana nav plānota. Šo punktu nepiemēro tad, ja personai, kas saņem šo informāciju, jāievēro konfidencialitātes pienākums neatkarīgi no tā, vai šādu pienākumu paredz tiesību akti, noteikumi, statūti vai līgums.

9.   Iekšējo informāciju, kas attiecas uz emitentiem, kuru finanšu instrumenti ir atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgū, var ievietot nevis emitenta tīmekļa vietnē, bet tirdzniecības vietas tīmekļa vietnē, ja tirdzniecības vieta izvēlas emitentiem piedāvāt šo iespēju minētajā tirgū.

10.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas pienācīgai atklāšanai sabiedrībai, kā minēts 1., 2., 8. un 9. punktā; un

b)

tehniskos līdzekļus iekšējās informācijas atklāšanas atlikšanai, kā minēts 4. un 5. punktā.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

11.   EVTI izdod pamatnostādnes, nosakot kā minēts 4. punkta a) apakšpunktā emitenta leģitīmo interešu un tādu situāciju orientējošu uzskaitījumu, kas nav izsmeļošs, kurās iekšējās informācijas atklāšanas atlikšana var maldināt sabiedrību, kā minēts 4. punkta b) apakšpunktā.

18. pants

Iekšējās informācijas turētāju saraksti

1.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to uzdevumā vai vārdā:

a)

sagatavo visu personu sarakstu, kurām ir piekļuve iekšējai informācijai un kas pie viņiem strādā saskaņā ar darba līgumu vai citiem nosacījumiem, veicot uzdevumus, kuru dēļ viņiem ir pieejama iekšējā informācija, piemēram, konsultanti, grāmatveži vai kredītreitinga aģentūras (iekšējās informācijas turētāju saraksts);

b)

nekavējoties atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu saskaņā ar 4. punktu; un

c)

pēc pieprasījuma pēc iespējas drīz iesniedz iekšējās informācijas turētāju sarakstu kompetentajai iestādei.

2.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to uzdevumā vai vārdā, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iekšējās informācijas turētāju sarakstā iekļautās personas rakstiski apstiprina savus tiesību akots paredzētos pienākumus un apzinās sankcijas, kas tiek piemērotas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu.

Ja cita persona, kas darbojas emitenta vārdā vai uzdevumā, uzņemas pienākumu sagatavot un atjaunināt iekšējās informācijas turētāju sarakstu, emitents ir pilnībā atbildīgs par šā panta ievērošanu. Emitents vienmēr saglabā piekļuves tiesības iekšējās informācijas turētāju sarakstam.

3.   Iekšējās informācijas turētāju sarakstā norāda vismaz:

a)

visu to personu identitāti, kam ir pieejama iekšējā informācija;

b)

iemeslu, kura dēļ attiecīgā persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

c)

datumu un pulksteņa laiku, kad minētā persona ieguvusi piekļuvi iekšējai informācijai; un

d)

iekšējās informācijas turētāju saraksta sagatavošanas datumu.

4.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to vārdā vai to uzdevumā nekavējoties atjaunina iekšējās informācijas turētāju sarakstu, norādot atjaunināšanas datumu, šādos gadījumos:

a)

ja mainās iemesls, kura dēļ persona iekļauta iekšējās informācijas turētāju sarakstā;

b)

ja ir jauna persona, kurai ir piekļuve iekšējai informācijai un kura tāpēc jāiekļauj iekšējās informācijas turētāju sarakstā; un

c)

ja personai vairs nav piekļuves iekšējai informācijai.

Katru reizi sarakstu atjauninot, norāda datumu un pulksteņa laiku izmaiņām, kuru dēļ veikta tā atjaunināšana.

5.   Emitenti vai jebkura persona, kas rīkojas to vārdā vai to uzdevumā glabā iekšējās informācijas turētāju sarakstu vismaz piecus gadus pēc tā sagatavošanas vai atjaunināšanas.

6.   Emitenti, kuru finanšu instrumenti atļauti tirdzniecībai MVU izaugsmes tirgos, ir atbrīvoti no pienākuma sagatavot iekšējās informācijas turētāju sarakstu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

emitents veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ikviena persona, kurai ir pieeja iekšējai informācijai, apzinās tiesību aktos paredzētos pienākumus un sankcijas, kas piemērojamas par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu; un

b)

emitents pēc kompetentās iestādes pieprasījuma var uzrādīt iekšējās informācijas turētāju sarakstu.

7.   Šis pants attiecas uz emitentiem, kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu dalībvalsts regulētā tirgū, vai tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, kuri apstiprinājuši savu finanšu instrumentu DTS vai OTS, vai pieprasījuši savu finanšu instrumentu atļaušanu dalībvalsts DTS.

8.   Šā panta 1. līdz 5. punktu piemēro arī:

a)

emisijas kvotu tirgus dalībniekiem attiecībā uz iekšējo informāciju par emisijas kvotām, kas rodas saistībā ar minētā emisijas kvotu tirgus dalībnieka fiziskajām darbībām;

b)

jebkurai izsoļu platformai, izsoļu rīkotājam un izsoles uzraugam saistībā ar emisijas kvotu vai citu izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010.

9.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu iekšējās informācijas turētāju sarakstu precīzu formātu, un to, kā ir jāatjaunina šajā pantā minētie saraksti.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

19. pants

Pārvaldītāju darījumi

1.   Personas, kas veic pārvaldības pienākumus, kā arī ar tām cieši saistītās personas, emitentam vai emisijas kvotu tirgus dalībniekam un kompetentajai iestādei, kas minēta 2. punkta otrajā daļā, ziņo:

a)

attiecībā uz emitentiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz minētā emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātiem instrumentiem, vai uz citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem;

b)

attiecībā uz emisiju kvotu tirgus dalībniekiem – par katru darījumu, ko viņi veikuši savā uzdevumā un kas attiecas uz emisiju kvotām, uz izsolē pārdotiem uz tām balstītiem produktiem vai ar tiem saistītiem atvasinātiem instrumentiem.

Šādi paziņojumi jāsniedz nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc darījuma datuma.

Pirmo daļu piemēro tiklīdz darījumu apjoms sasniedz 8. punktā vai, attiecīgā gadījumā, 9. punktā noteikto robežu kalendārā gada laikā.

2.   Piemērojot 1. punktu un neskarot dalībvalstu tiesības papildus šajā punktā minētajiem pienākumiem par paziņošanu noteikt vēl citus šādus pienākumus, par visiem darījumiem, kas veikti 1. punktā minēto personu vārdā, minētās personas paziņo kompetentajām iestādēm.

Paziņošanai piemērojamie noteikumi, kas 1. punktā minētajām personām jāievēro, ir tās dalībvalsts noteikumi, kurā emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks ir reģistrēts. Paziņojumu iesniedz minētās dalībvalsts kompetentajai iestādei trīs darba dienās pēc darījuma datuma. Ja emitents nav reģistrēts dalībvalstī, paziņojumu iesniedz izcelsmes dalībvalsts kompetentajai iestādei saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 2. panta 1. punkta i) apakšpunktu vai, ja tādas nav – tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei.

3.   Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks nodrošina, ka informācija, kas paziņota saskaņā ar 1. punktu, tiek atklāta sabiedrībai nekavējoties un ne vēlāk kā trīs darba dienās pēc darījuma tādā veidā, kas nodrošina ātru un nediskriminējošu piekļuvi šai informācijai saskaņā ar 17. panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajiem īstenošanas tehniskajiem standartiem.

Emitents vai emisijas kvotu tirgus dalībnieks izmanto tādus informācijas līdzekļus, par kuriem var pamatoti uzskatīt, ka tie efektīvi sabiedrībai izplatīs informāciju visā Savienībā, un attiecīgos gadījumos, kad tas vajadzīgs, tas izmanto Direktīvas 2004/109/EK 21. pantā oficiāli noteikto mehānismu.

Kā alternatīvu valstu noteikumos var paredzēt. ka kompetentā iestāde var pati atklāt informāciju.

4.   Šis pants attiecas uz emitentiem:

a)

kas pieprasījuši vai apstiprinājuši savu finanšu instrumentu pieņemšanu regulētā tirgū; vai

b)

tādu instrumentu gadījumā, kas tiek tirgoti tikai DTS vai OTS, uz emitentiem, kuri apstiprinājuši savus finanšu instrumentus tirdzniecībai DTS vai OTS, vai ir pieprasījuši savu finanšu instrumentu atļaušanu tirdzniecībai DTS.

5.   Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki rakstiski paziņo personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, un viņu saistības saskaņā ar šo pantu. Emitenti un emisijas kvotu tirgus dalībnieki sagatavo visu personu, kas veic pārvaldības pienākumus, un ar viņiem cieši saistīto personu sarakstu.

Personas, kuras veic pārvaldības pienākumus, ar viņiem cieši saistītajām personām rakstiski paziņo par savām saistībām saskaņā ar šo pantu un glabā šā paziņojuma eksemplāru.

6.   Paziņojumā par 1. punktā minētajiem darījumiem jāsniedz šāda informācija:

a)

personas vārds un uzvārds;

b)

paziņojuma iemesls;

c)

attiecīgā emitenta vai emisijas kvotu tirgus dalībnieka nosaukums;

d)

finanšu instrumenta apraksts un identifikators;

e)

darījuma(-u) raksturs (piemēram, iegāde vai atsavināšana), norādot, vai tas ir saistīts ar darbinieku akciju iegādes iespēju programmu, vai konkrētiem piemēriem, kas noteikti 7. punktā;

f)

darījuma(-u) datums un vieta; un

g)

darījuma(-u) cena un apjoms. Ķīlas gadījumā, kuras noteikumos paredzēta tās vērtības maiņa, tas jānorāda kopā ar tās vērtību ieķīlāšanas dienā.

7.   Piemērojot 1. punktu, darījumi, par kuriem jāpaziņo, ir arī:

a)

finanšu instrumentu ieķīlāšana vai aizdošana, ko veic persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistīta persona, vai ko veic tās uzdevumā, kā minēts 1. punktā;

b)

darījumi, ko veic personas, kas profesionāli kārto vai izpilda darījumus, vai cita persona tādas personas vārdā, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar šādu personu cieši saistītas 1. punktā minētās personas vārdā, tostarp darījumi, kurus veic patstāvīgi;

c)

darījumi, kas veikti saskaņā ar dzīvības apdrošināšanas polisi, atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2009/138/EK (26), ja:

i)

apdrošinājuma ņēmējs ir persona, kas veic pārvaldības pienākumus, vai ar to cieši saistīta persona, kā minēts 1. punktā;

ii)

ieguldījumu risku uzņemas apdrošinājuma ņēmējs; un

iii)

apdrošinājuma ņēmējam ir pilnvaras vai rīcības brīvība pieņemt ieguldījumu lēmumus par konkrētiem instrumentiem attiecīgajā apdrošināšanas polisē, vai veikt darījumus ar konkrētiem attiecīgās apdrošināšanas polises instrumentiem.

Piemērojot a) apakšpunktu, finanšu instrumentu ķīla vai līdzīgs nodrošinājums saistībā ar finanšu instrumentu noguldījumu vērtspapīru turēšanas kontā ir jāpaziņo tikai tādā gadījumā, ja šāda ķīla vai cits nodrošinājums ir paredzēts konkrēta kredīta nodrošināšanai, un tikai līdz laikam, kamēr pastāv šāda situācija.

Tiktāl, cik apdrošināšanas līguma apdrošinājuma ņēmējam ir jāpaziņo par darījumiem saskaņā ar šo punktu, apdrošināšanas sabiedrībai nav paziņošanas pienākuma.

8.   Šā panta 1. punktu piemēro visiem turpmākajiem darījumiem, tiklīdz viena kalendārā gada laikā to kopējā summa sasniedz EUR 5 000. Šo EUR 5 000 robežvērtību nosaka, saskaitot bez neto aprēķina visus 1. punktā minētos darījumus.

9.   Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu 8. punktā noteikto robežvērtību palielināt līdz EUR 20 000 un paziņo savu lēmumu un tā pamatojumu EVTI, īpaši atsaucoties uz konkrētā tirgus apstākļiem, lai jauno robežvērtību pirms piemērošanas apstiprinātu. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē saskaņā ar šo pantu noteiktās robežvērtības un šo robežvērtību pamatojumus, ko sniegušas kompetentās iestādes.

10.   Šis pants attiecas arī uz darījumiem, ko veic personas, kas veic izsoļu platformas, izsoļu rīkotāja un izsoļu uzrauga pārvaldības pienākumus, kuri iesaistīti izsolēs, ko rīko saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, un uz personām, kas cieši saistītas ar šādām personām, ciktāl to darījumi saistīti ar emisijas kvotām, to atvasinātajiem instrumentiem vai izsolēs pārdotajiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām. Minētās personas paziņo to darījumus attiecīgā gadījumā izsoļu platformai, izsoļu rīkotājam un izsoļu uzraugam, un kompetentajai iestādei, kurā attiecīgā gadījumā izsoļu platforma, izsoļu rīkotājs un izsoļu uzraugs ir reģistrēts. Izsoļu platformas, izsoļu rīkotāji, izsoļu uzraugs vai kompetentā iestāde šādi paziņoto informāciju atklāj sabiedrībai saskaņā ar 3. punktu.

11.   Neskarot 14. un 15. pantu, persona, kas veic emitenta pārvaldības pienākumus, neveic darījumus savā uzdevumā vai trešās personas uzdevumā tieši vai netieši saistībā ar emitenta akcijām vai parāda instrumentiem, atvasinātajiem instrumentiem vai citiem ar tiem saistītiem finanšu instrumentiem noslēgtā 30 kalendāro dienu laikposmā pirms starpposma finanšu pārskata vai gada pārskata sagatavošanas, kas emitentam jāpublisko saskaņā ar:

a)

tās tirdzniecības vietas noteikumiem, kurā atļautas tirdzniecībai emitenta akcijas; vai

b)

saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

12.   Neskarot 14. un 15. pantu, emitents var atļaut personai, kas tajā veic pārvaldības pienākumus, veikt tirdzniecību savā uzdevumā vai trešās personas uzdevumā 11. punktā minētajā noslēgtajā laikposmā:

a)

katrā gadījumā atsevišķi, jo pastāv ārkārtēju apstākļus kopums, piemēram, nopietnas finansiālas grūtības, kuru dēļ nepieciešams nekavējoties pārdot akcijas; vai

b)

attiecīgās tirdzniecības pazīmju dēļ darījumiem, kas īstenoti saistībā ar darbinieku akciju vai uzkrājumu programmu, akciju kvalifikāciju vai tiesībām uz akcijām vai darījumiem, kuri nemaina no attiecīgā vērtspapīra izrietošās mantiskās tiesības.

13.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 35. pantu, nosakot apstākļus, kuros, kā minēts 12. punktā, tirdzniecību slēgtā perioda laikā var atļaut emitents, apstākļus, ko varētu uzskatīt par īpašiem apstākļiem, un darījumu veidus, kuriem varētu dot tirdzniecības atļauju.

14.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 35. pantu, precizējot darījumu veidus, attiecībā uz kuriem rastos 1. punktā minētā prasība.

15.   Lai nodrošinātu 1. punkta noteikumu vienveidīgu piemērošanu, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus formātam un veidnei, kādā jāpaziņo un jāpublisko 1. punktā minētā informācija.

EVTI minēto īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

20. pants

Ieguldījumu ieteikumi un statistikas dati

1.   Personas, kas sagatavo vai izplata ieguldījumu ieteikumus vai citu informāciju, ar kuru iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, dara visu iespējamo, lai šī informācija tiktu sniegta objektīvi, un atklāj savas intereses vai norāda uz interešu konfliktiem saistībā ar finanšu instrumentiem, uz ko šī informācija attiecas.

2.   Publiskās iestādes, kas izplata statistikas datus vai prognozes, kas var būtiski ietekmēt finanšu tirgus, izplata tos objektīvi un pārredzami.

3.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu tehniskos pasākumus attiecībā uz 1. punktā minētajām personu kategorijām, ieguldījumu ieteikumu vai citas informācijas, ar ko iesaka vai ierosina ieguldījumu stratēģiju, objektīvu atspoguļošanu, kā arī konkrētu interešu un norāžu par interešu konfliktiem atklāšanu.

EVTI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Regulatīvajos tehniskajos standartos paredzētie tehniskie noteikumi, kas minēti 3. punktā, netiek piemēroti žurnālistiem, uz ko attiecas pienācīgs līdzvērtīgs regulējums dalībvalstī, tostarp pienācīgs līdzvērtīgs pašregulējums, ja šādam regulējumam ir tehniskajiem noteikumiem līdzīga ietekme. Dalībvalsts paziņo minētā pienācīgā līdzvērtīgā regulējuma noteikumu tekstu Komisijai.

21. pants

Informācijas atklāšana vai izplatīšana plašsaziņas līdzekļos

Piemērojot 10. pantu, 12. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 20. pantu, gadījumos, kad informācija ir atklāta vai izplatīta un ieteikumi ir sagatavoti vai izplatīti žurnālistikas nolūkiem vai citiem izteiksmes veidiem plašsaziņas līdzekļos, šādu informācijas atklāšanu vai izplatīšanu novērtē, ņemot vērā noteikumus, kas attiecas uz preses brīvību un izteiksmes brīvību citos plašsaziņas līdzekļos, un noteikumus vai kodeksus, kas attiecas uz žurnālista profesiju, ja vien:

a)

attiecīgās personas vai personas, kas ar šīm personām ir cieši saistītas, no šādas informācijas atklāšanas vai izplatīšanas tieši vai netieši negūst kādas priekšrocības vai peļņu; vai

b)

informācijas atklāšana vai izplatīšana netiek īstenota, lai maldinātu tirgu attiecībā uz finanšu instrumentu piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu.

4.   NODAĻA

EVTI UN KOMPETENTĀS IESTĀDES

22. pants

Kompetentās iestādes

Neskarot tiesu iestāžu kompetenču jomas, katra dalībvalsts šīs regulas nolūkiem norīko vienu administratīvu kompetento iestādi. Dalībvalstis par to attiecīgi informē Komisiju, EVTI un citas dalībvalstu kompetentās iestādes. Kompetentā iestāde nodrošina, ka tās teritorijā šīs regulas noteikumi tiek piemēroti attiecībā uz visām tās teritorijā veiktajām darbībām un darbībām, kas tiek veiktas ārvalstīs, saistībā ar instrumentiem, kuri atļauti tirdzniecībai regulētā tirgū, par kuriem iesniegts pieteikums tirdzniecībai šādā tirgū, kuri tiek pārdoti izsolē izsoļu platformā vai kuri tiek tirgoti DTS vai OTS, vai par kuriem saņemts pieteikums atļaušanai tirdzniecībā DTS, kas darbojas tās teritorijā.

23. pants

Kompetento iestāžu pilnvaras

1.   Kompetentās iestādes savas funkcijas un pilnvaras īsteno kādā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm vai tirgus uzņēmumiem;

d)

izmantojot kompetentās tiesu iestādes.

2.   Lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, kompetentajām iestādēm saskaņā ar valstu tiesību aktiem ir vismaz šādas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras:

a)

piekļūt jebkādiem dokumentiem un datiem jebkādā formātā un saņemt vai izgatavot to kopiju;

b)

lūgt vai pieprasīt informāciju no jebkuras personas, arī no tām personām, kas ir secīgi iesaistītas rīkojumu nodošanā vai attiecīgo darbību veikšanā, kā arī no to augstākās vadības, un vajadzības gadījumā izsaukt un iztaujāt šādu personu, lai iegūtu informāciju;

c)

saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem pieprasīt informāciju no tirgus dalībniekiem saistītos tūlītēju darījumu tirgos saskaņā ar standartizētiem formātiem, saņemt ziņojumus par darījumiem, un tieši piekļūt tirdzniecības sistēmām;

d)

izdarīt inspekcijas un izmeklēšanu uz vietām, izņemot fizisko personu personīgās dzīves vietas;

e)

ievērojot otro daļu, ieiet fizisko un juridisko personu telpās, lai izņemtu dokumentus un datus jebkurā formā, ja ir pamatotas aizdomas, ka šie dokumenti vai dati, kas saistīti ar inspekciju vai izmeklēšanu, var būt vajadzīgi, lai pierādītu iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu;

f)

nodot lietas kriminālizmeklēšanai;

g)

pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu finanšu iestāžu rīcībā esošo telefona sarunu, elektroniskās saziņas vai datu plūsmas ierakstus;

h)

ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, pieprasīt telekomunikāciju operatora rīcībā esošos datu plūsmas ierakstus, ja ir pamatotas aizdomas par pārkāpumu, un šādi ieraksti var būt vajadzīgi 14. panta a) vai b) punkta vai 15. panta pārkāpuma izmeklēšanai;

i)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

j)

uz laiku apturēt attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecību;

k)

pieprasīt jebkādas tādas prakses pagaidu pārtraukšanu, par kuru kompetentā iestāde uzskata, ka tā ir pretrunā šai regulai;

l)

noteikt profesionālās darbības pagaidu aizliegumu; un

m)

veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sabiedrība ir pareizi informēta, inter alia nepareizas vai maldinošas atklātās informācijas labošanu, pieprasot emitentam vai citai personai, kas atklājusi vai izplatījusi nepareizu vai maldinošu informāciju, publicēt paziņojumu par tās labošanu.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem nepieciešama iepriekšēja attiecīgās dalībvalsts tiesu iestādes atļauja, lai iekļūtu pirmās daļas e) apakšpunktā minētas fiziskas vai juridiskas personas telpās, minētajā apakšpunktā minētās pilnvaras izmanto tikai pēc šādas iepriekšējas atļaujas saņemšanas.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas vajadzīgas to pienākumu veikšanai.

Šī regula neskar normatīvos un administratīvos aktus, kas pieņemti attiecībā uz pārņemšanas piedāvājumiem, apvienošanās darījumiem un citiem darījumiem, kas skar īpašuma tiesības vai uzņēmumu kontroli, ko reglamentē dalībvalstu izraudzītās uzraudzības iestādes saskaņā ar 4. pantu Direktīvā 2004/25/EK par pārņemšanas piedāvājumiem, kuros noteiktas prasības papildus šīs regulas prasībām.

4.   Ja persona kompetentajai iestādei dara pieejamu informāciju saskaņā ar šo regulu, neuzskata, ka tā pārkāpusi kādu informācijas izpaušanas ierobežojumu, kas paredzēts līgumā vai kādā normatīvo vai administratīvo aktu noteikumā, un attiecīgo personu saistībā ar šādu paziņošanu nesauc ne pie kāda veida atbildības.

24. pants

Sadarbība ar EVTI

1.   Atbilstoši šai regulai kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantu nekavējoties sniedz EVTI visu informāciju, kas ir nepieciešama tās pienākumu veikšanai.

3.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 2. punktā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

25. pants

Pienākums sadarboties

1.   Kompetentās iestādes sadarbojas cita ar citu un ar EVTI, ja tas ir vajadzīgs šīs regulas nolūkiem, ja vien nav spēkā kāds no 2. punktā paredzētajiem izņēmumiem. Kompetentās iestādes sniedz palīdzību citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI. Jo īpaši tās bez nepamatotas kavēšanās nodrošina informācijas apmaiņu un sadarbojas, veicot izmeklēšanas, uzraudzības un izpildes darbības.

Pirmajā daļā paredzētais pienākums sadarboties un palīdzēt attiecas arī uz Komisiju saistībā ar informācijas apmaiņu par precēm, kas ir LESD I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti.

Kompetentās iestādes ar EVTI sadarbojas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, jo īpaši tās 35. pantu.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 30. panta 1. punkta otro daļu paredz kriminālsodus par šīs regulas pārkāpumiem, kas minēta attiecīgajā pantā, tās nodrošina, ka visi pasākumi tiek ieviesti tā, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarbībai ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs regulas iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs regulas nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

2.   Kompetentā iestāde var atteikties atbildēt uz informācijas pieprasījumu vai lūgumu sadarboties ar izmeklēšanu vienīgi šādos ārkārtas apstākļos, proti, ja:

a)

būtiskas informācijas paziņošana varētu apdraudēt tās dalībvalsts drošību, kurai pieprasījums adresēts, jo īpaši cīņu pret terorismu un citiem nopietniem noziegumiem;

b)

pieprasījuma ievērošana varētu kaitēt kompetentās iestādes pašas veiktajai izmeklēšanai, izpildes pasākumiem vai attiecīgajos gadījumos kriminālizmeklēšanai;

c)

pirms pieprasījuma saņemšanas dalībvalsts iestādes jau ir sākušas tiesvedību saistībā ar tām pašām darbībām un pret tām pašām personām; vai

d)

pieprasījuma saņēmējā dalībvalstī jau ir pasludināts galīgais spriedums attiecībā uz šādām personām un saistībā ar tām pašām darbībām.

3.   Kompetentās iestādes un EVTI sadarbojas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru (ACER), kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (27), un ar dalībvalstu valsts regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tiek piemērota koordinēta pieeja attiecīgo noteikumu izpildei, ja darījumi, tirdzniecības rīkojumi vai citas darbības un rīcība ir saistīti ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, uz ko attiecas šī regula, un arī ar vienu vai vairākiem vairumtirdzniecības energoproduktiem, kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. 1227/2011 3., 4. un 5. pantu. Piemērojot šīs regulas 7., 8. un 12. pantu finanšu instrumentiem, kas saistīti ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentās iestādes ņem vērā definīciju īpašās iezīmes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. pantā un Regulas (ES) Nr. 1227/2011 3., 4. un 5. panta noteikumus.

4.   Pēc pieprasījuma kompetentās iestādes tūlīt sniedz jebkuru informāciju, kas nepieciešama 1. punktā minētajiem mērķiem.

5.   Ja kāda kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka kādas citas dalībvalsts teritorijā pieļauj vai ir pieļautas darbības, kas ir pretrunā šai regulai, vai ka darbības ietekmē finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, kas atrodas citā dalībvalstī, šī iestāde par to pēc iespējas sīki informē šīs citas dalībvalsts kompetento iestādi, EVTI, kā arī – saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem – ACER. Dažādu iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes apspriežas savā starpā un ar EVTI, kā arī – saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem – ar ACER par atbilstīgu īstenojamo rīcību un cita citu informē par būtiskiem starpposma notikumiem. Tās koordinē savas darbības, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, piemērojot administratīvus sodus un citus administratīvus pasākumus minētajos pārrobežu gadījumos saskaņā ar 30. un 31. pantu, un palīdz cita citai izpildīt to lēmumus.

6.   Vienas dalībvalsts kompetentā iestāde var citas dalībvalsts kompetentajai iestādei pieprasīt palīdzību saistībā ar inspekcijām vai izmeklēšanām uz vietas.

Kompetentā iestāde, kas iesniedz pieprasījumu, var informēt EVTI par ikvienu pirmajā daļā minēto pieprasījumu. Ja izmeklēšanai vai inspekcijai ir pārrobežu ietekme, EVTI pēc vienas no kompetentajām iestādēm pieprasījuma koordinē šo izmeklēšanu vai inspekciju.

Ja kompetentā iestāde saņem citas dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījumu veikt inspekciju uz vietas, tā var rīkoties kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

a)

pati veic inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

b)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, piedalīties inspekcijā vai izmeklēšanā uz vietas;

c)

ļauj kompetentajai iestādei, kas iesniegusi pieprasījumu, pašai veikt inspekciju vai izmeklēšanu uz vietas;

d)

ieceļ revidentus vai ekspertus inspekcijas veikšanai uz vietas;

e)

kopīgi ar citām kompetentajām iestādēm veic konkrētus rīkojumus, kas saistīti ar uzraudzības darbībām.

Kompetentās iestādes var arī sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm ar finansiālo sankciju piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

7.   Neskarot LESD 258. pantu, kompetentā iestāde, uz kuras informācijas vai palīdzības pieprasījumu saskaņā ar 1., 3., 4. un 5. punktu pieņemamā termiņā nav sniegta atbilde vai kuras informācijas vai palīdzības pieprasījums ir noraidīts, šo noraidījumu vai bezdarbību pieņemamā termiņā var darīt zināmu EVTI.

Šajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot EVTI iespēju rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

8.   Kompetentās iestādes sadarbojas un nodrošina informācijas apmaiņu ar attiecīgajām valstu un trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem tūlītēju preču darījumu tirgiem, ja tām ir pietiekams pamats aizdomām, ka ir veiktas vai tiek veiktas darbības, kas ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana vai tirgus manipulācijas, pārkāpjot šo regulu. Šāda sadarbība nodrošina finanšu tirgu un tūlītēju preču darījumu tirgu vienotu kopainu, kā arī starptirgu un starptautisko tirgu darbības noteikumu ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu atklāšanu un sankciju noteikšanu par tiem.

Attiecībā uz emisijas kvotām šādu sadarbību un informācijas apmaiņu, kas paredzēta pirmajā daļā, nodrošina arī:

a)

izsoles uzraugs attiecībā uz emisijas kvotu vai citu produktu, ko izsola, pamatojoties uz emisijas kvotām, izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010; un

b)

kompetentās iestādes, reģistru administratori, tajā skaitā centrālais administrators, un citas valsts iestādes, kas ir atbildīgas par uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK.

EVTI sekmē un koordinē sadarbību un informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm un regulatīvajām iestādēm citās dalībvalstīs un trešās valstīs. Ja iespējams, kompetentās iestādes noslēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu regulatīvajām iestādēm, kas atbildīgas par saistītajiem tūlītēju preču darījumu tirgiem, saskaņā ar 26. pantu.

9.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta piemērošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas un palīdzības procedūras un formātus.

EVTI iesniedz minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

26. pants

Sadarbība ar trešām valstīm

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes vajadzības gadījumā slēdz sadarbības vienošanās ar trešo valstu uzraudzības iestādēm attiecībā uz informācijas apmaiņu ar uzraudzības iestādēm trešās valstīs un no šīs regulas izrietošo saistību izpildi trešās valstīs. Minētās sadarbības vienošanās nodrošina vismaz efektīvu informācijas apmaiņu, kas ļauj kompetentajām iestādēm izpildīt savus pienākumus saskaņā ar šo regulu.

Kompetentā iestāde informē EVTI un citas kompetentās iestādes, ja tā iesaka slēgt šādu vienošanos.

2.   Ja iespējams, EVTI veicina un koordinē kompetento iestāžu un trešo valstu attiecīgo uzraudzības iestāžu sadarbības nolīgumu izstrādāšanu.

Lai nodrošinātu šā panta konsekventu saskaņošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros iekļauts sadarbības nolīguma dokumenta paraugs, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm jāizmanto, kad tas iespējams.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

Ja iespējams, EVTI veicina un koordinē arī tādas informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm, kas iegūta no trešo valstu uzraudzības iestādēm un kas var būt svarīga, piemērojot pasākumus saskaņā ar 30. un 31. pantu.

3.   Kompetentās iestādes slēdz sadarbības nolīgumus par informācijas apmaiņu ar trešo valstu uzraudzības iestādēm tikai tad, ja uz sniegto informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kuras ir vismaz līdzvērtīgas 27. pantā minētajām garantijām. Šādas informācijas apmaiņa paredzēta kompetento iestāžu rīkojumu veikšanai.

27. pants

Dienesta noslēpums

1.   Uz jebkādu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas nosūtīta saskaņā ar šo regulu, attiecas 2. un 3. punktā paredzētie noteikumi par dienesta noslēpumu.

2.   Visu informāciju, ar ko kompetentās iestādes apmainās saskaņā ar šo regulu un kas skar uzņēmējdarbību vai darbības apstākļus vai citus ekonomisko vai personisko attiecību jautājumus, uzskata par konfidenciālu, un uz to attiecas prasības par dienesta noslēpumu, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde informācijas paziņošanas laikā dara zināmu, ka informāciju drīkst izpaust, vai kad šāda izpaušana nepieciešama tiesvedībai.

3.   Dienesta noslēpuma ievērošanas pienākums attiecas uz visām personām, kas strādā vai ir strādājušas kompetentajā iestādē vai jebkurā iestādē vai tirgus uzņēmumā, kuram kompetentā iestāde ir deleģējusi savas pilnvaras, tostarp arī uz revidentiem un ekspertiem, ar ko kompetentajai iestādei ir noslēgts līgums. Informāciju, uz ko attiecas dienesta noslēpums, nedrīkst izpaust nevienai citai personai vai iestādei citādi, nekā ir paredzēts Savienības vai valsts tiesību aktu noteikumos.

28. pants

Personas datu aizsardzība

Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, kompetentās iestādes šīs regulas nolūkiem savus pienākumus izpilda saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK. Attiecībā uz personas datu apstrādi, ko īsteno EVTI saskaņā ar šo regulu, EVTI piemēro Regulas (EK) Nr. 45/2001 noteikumus.

Personas datu maksimālais glabāšanas laiks ir pieci gadi.

29. pants

Personas datu atklāšana trešām valstīm

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var nodot personas datus trešai valstij ar nosacījumu, ka ir ievērotas Direktīvas 95/46/EK prasības, un tikai izskatot katru gadījumu atsevišķi. Kompetentā iestāde nodrošina, ka šo datu nodošana ir nepieciešama šīs regulas nolūkiem un trešā valsts nenodod šos datus citai trešai valstij, ja vien tā nav saņēmusi noteiktu rakstisku atļauju un ja tā ievēro dalībvalsts kompetentās iestādes paredzētos nosacījumus.

2.   Dalībvalsts kompetentā iestāde atklāj no citas dalībvalsts kompetentās iestādes saņemtos personas datus trešās valsts uzraudzības iestādei tikai tad, ja attiecīgās dalībvalsts kompetentā iestāde ir saņēmusi noteiktu piekrišanu no kompetentās iestādes, kas šos datus nodod, turklāt attiecīgā gadījumā informāciju izpauž tikai tiem mērķiem, kādiem kompetentā iestāde ir devusi piekrišanu.

3.   Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu apmaiņa, tā notiek saskaņā ar valstu normatīvajiem aktiem, ar kuriem transponē Direktīvu 95/46/EK.

5.   NODAĻA

ADMINISTRATĪVI PASĀKUMI UN SANKCIJAS

30. pants

Administratīvi sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot kriminālsodus un neskarot kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras saskaņā ar 23. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem paredz kompetentajām iestādēm pilnvaras piemērot atbilstīgus administratīvus sodus vai citus administratīvus pasākumus vismaz par šādiem pārkāpumiem:

a)

šīs regulas 14. un 15. panta, 16. panta 1. un 2. punkta, 17. panta 1., 2., 4., 5. un 8. punkta, 18. panta 1. līdz 6. punkta, 19. panta 1., 2., 3., 5., 6., 7. un 11. punkta un 20. panta 1. punkta pārkāpumiem; un

b)

nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai, inspekcijai, vai pieprasījumam, kā minēts 23. panta 2. punktā.

Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam var pieņemt lēmumu neparedzēt noteikumus par administratīvajiem sodiem kā minēts pirmajā daļā, ja par pārkāpumiem, kas minēti attiecīgās daļas a) vai b) apakšpunktā, to valsts tiesību aktos jau ir paredzēti kriminālsodi. Ja dalībvalstis pieņem šādu lēmumu, tās detalizēti paziņo Komisijai un EVTI attiecīgās daļas to krimināllikumā.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis detalizēti paziņo Komisijai un EVTI pirmajā un otrajā daļā minētos noteikumus. Tās nekavējoties informē Komisiju un EVTI par šo noteikumu jebkādiem turpmākiem grozījumiem.

2.   Dalībvalstis saskaņā ar valstu tiesību aktiem nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras par pārkāpumiem, kas minēti 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā, piemērot vismaz šādus administratīvus sodus un veikt vismaz šādus administratīvus pasākumus:

a)

rīkojumu, ar ko par pārkāpumu atbildīgajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

b)

pārkāpuma dēļ nelikumīgi gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu gadījumos, ciktāl tos iespējams noteikt;

c)

publisku brīdinājumu, kurā norādīta par pārkāpumu atbildīgā persona un pārkāpuma būtība;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas anulēšanu vai apturēšanu;

e)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, izpildīt pārvaldības funkcijas rīkojumus ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

f)

šīs regulas 14. vai 15. panta atkārtotu pārkāpumu gadījumos pastāvīgu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai jebkurai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt pārvaldības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībās;

g)

pagaidu aizliegumu personai, kas veic pārvaldības pienākumus ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vai citai fiziskai personai, kas saukta pie atbildības, veikt darījumus savā uzdevumā;

h)

ja var noteikt pārkāpuma dēļ gūto peļņu vai novērstos zaudējumus – maksimālos administratīvos naudas sodus vismaz trīskāršā šīs peļņas vai zaudējumu apmērā;

i)

fiziskajām personām maksimālais administratīvais naudas sods vismaz:

i)

par 14. un 15. panta noteikumu pārkāpumiem – EUR 5 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro, atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

ii)

par 16. un 17. panta pārkāpumiem – EUR 1 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

iii)

par 18., 19. un 20. panta noteikumu pārkāpumiem EUR 500 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

j)

juridiskām personām maksimālie administratīvie naudas sodi vismaz:

i)

par 14. un 15. panta noteikumu pārkāpumiem – EUR 15 000 000 vai 15 % no juridiskās personas kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

ii)

par 16. un 17. panta pārkāpumiem – EUR 2 500 000 vai 2 % no tās kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo pieejamo vadības struktūras apstiprināto finanšu pārskatu, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro – atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā; un

iii)

par 18., 19. un 20. panta pārkāpumiem – EUR 1 000 000, vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro šīs regulas spēkā stāšanās dienā, atbilstošu vērtību attiecīgās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā.

Šajā punktā atsauces uz kompetento iestādi neskar kompetentās iestādes iespējas veikt savas funkcijas jebkādos veidos, kā minēts 23. panta 1. punktā.

Piemērojot pirmās daļas j) apakšpunkta i) un ii) punktu, ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai filiāle, kuram prasīts sagatavot konsolidēto finanšu pārskatu atbilstīgi Direktīvai 2013/34/ES (28), attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai tam atbilstošs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajām grāmatvedības direktīvām – Padomes Direktīvu 86/635/EEK (29) attiecībā uz bankām un Padomes Direktīvu 91/674/EEK (30) attiecībā uz apdrošināšanas sabiedrībām – saskaņā ar pēdējo pieejamo galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūras apstiprināto konsolidēto finanšu pārskatu.

3.   Dalībvalstis var noteikt, ka kompetentajām iestādēm ir sankciju noteikšanas pilnvaras papildus 2. punktā minētajām un var paredzēt augstākus sankciju līmeņus, nekā noteikts minētajā punktā.

31. pants

Uzraudzības pilnvaru īstenošana un sankciju piemērošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu veidu un līmeni, kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp atbilstīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

par pārkāpumu atbildīgās personas atbildības pakāpi;

c)

par pārkāpumu atbildīgās personas finansiālo stāvokli, ko īpaši norāda, piemēram, juridiskās personas kopējais apgrozījums vai fiziskās personas gada ienākumi;

d)

par pārkāpumu atbildīgās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu apmēru, ciktāl to var noteikt;

e)

par pārkāpumu atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot nepieciešamību nodrošināt šīs personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu atmaksāšanu;

f)

par pārkāpumu atbildīgās personas iepriekšējos pārkāpumus; un

g)

par pārkāpumu atbildīgās personas veiktos pasākumus, lai novērstu pārkāpuma atkārtošanos.

2.   Īstenojot 30. pantā noteiktās pilnvaras piemērot administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus, kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka to uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaru īstenošana un administratīvie sodi, ko tās piemēro, un citi administratīvie pasākumi, ko tās veic, ir efektīvi un atbilstīgi saskaņā ar šo regulu. Tās koordinē savas darbības saskaņā ar 25. pantu, lai izvairītos no iespējamas dublēšanās un pārklāšanās, īstenojot uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras un piemērojot administratīvos sodus saistībā ar pārrobežu gadījumiem.

32. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, lai padarītu iespējamu ziņošanu kompetentajām iestādēm par šīs regulas faktiskajiem vai iespējamajiem pārkāpumiem.

2.   Pie šā panta 1. punktā minētajiem mehānismiem pieder vismaz:

a)

konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, ieskaitot drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

saistībā ar darbu atbilstīga aizsardzība personām, kas strādā saskaņā ar darba līgumu un kas ziņo par pārkāpumiem vai ir apsūdzētas pārkāpumos, pret atriebību, diskrimināciju vai citiem negodīgas attieksmes veidiem; un

c)

personas datu aizsardzība personai, kas ziņo par pārkāpumu, un fiziskajai personai, par kuru ir aizdomas, ka tā ir izdarījusi pārkāpumu, ieskaitot aizsardzības pasākumus to identitātes konfidencialitātes saglabāšanai visos procedūras posmos, neskarot gadījumus, kad informācijas atklāšana paredzēta valstu tiesību aktu noteikumos sakarā ar izmeklēšanu vai tai sekojošu tiesvedību.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību darba devējiem, kuri veic darbības, ko reglamentē finanšu pakalpojumu sniegšanas regulējums, ieviest atbilstošas iekšējas procedūras darbiniekiem ziņošanai par šīs regulas pārkāpumiem.

4.   Dalībvalstis var paredzēt finansiālus stimulus personām, kas sniedz būtisku informāciju par šīs regulas iespējamiem pārkāpumiem, kurus var piešķirt saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šādām personām nav citu iepriekšēja juridisku vai līgumisku pienākumu paziņot šādu informāciju, un ar noteikumu, ka šī informācija ir jauna un ka tās rezultātā piemēro administratīvo sodu vai kriminālsodu vai veic citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumu.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai precizētu 1. punktā minētās procedūras, tostarp ziņošanas kārtību un ziņojumu pēcpasākumu kārtību, kā arī pasākumus saskaņā ar darba līgumu strādājošo personu, kā arī pasākumus personas datu aizsardzībai. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

33. pants

Informācijas apmaiņa ar EVTI

1.   Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI apkopotu informāciju par visiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīvajiem pasākumiem, ko piemērojušas kompetentās iestādes saskaņā ar 30., 31. un 32. pantu. EVTI minēto informāciju publisko gada pārskatā. Kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI arī anonimizētus apkopotus datus par visām saskaņā ar minētajiem pantiem uzsāktajām administratīvajām izmeklēšanām.

2.   Ja dalībvalstis saskaņā ar 30. panta 1. punkta otro daļu par pārkāpumiem izvēlējušās noteikt minētajā pantā minētos kriminālsodus, to kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonimizētus apkopotus datus par visām uzsāktajām kriminālizmeklēšanām un par tiesu iestāžu piespriestajiem kriminālsodiem saskaņā ar 30., 31. un 32. pantu. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

3.   Ja kompetentā iestāde ir atklājusi sabiedrībai informāciju par administratīviem sodiem vai kriminālsodiem vai citiem administratīviem pasākumiem, tā vienlaikus par to paziņo EVTI.

4.   Ja publiski paziņotie administratīvie sodi vai kriminālsodi vai citi administratīvie pasākumi attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, kam atļauja ir izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, EVTI saskaņā ar minētās direktīvas 5. panta 3. punktu izveidotajā ieguldījumu brokeru sabiedrību reģistrā pievieno norādi par šo publiski paziņoto sankciju vai pasākumu.

5.   Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šā panta īstenošanai, EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu šajā pantā minētās informācijas apmaiņas procedūras un formātus.

EVTI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 3. jūlijam.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

34. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Ievērojot trešo daļu, kompetentās iestādes publicē jebkuru lēmumu piemērot administratīvu sodu vai citu administratīvu pasākumu par šīs regulas pārkāpumiem savā tīmekļa vietnē uzreiz pēc tam, kad persona, uz kuru attiecas minētais lēmums, ir par minēto lēmumu informēta. Šādā publikācijā ietver informāciju vismaz par minētā pārkāpuma veidu un raksturu un tās personas identitāti, uz kuru lēmums attiecas.

Pirmā daļa neattiecas uz lēmumiem, ar kuriem piemēro pasākumus, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Ja kompetentā iestāde uzskata, ka tās juridiskās personas identitātes vai fiziskās personas datu, uz kuru attiecas lēmums, publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana apdraudētu patlaban notiekošu izmeklēšanu vai finanšu tirgu stabilitāti, kompetentā iestāde:

a)

atliek sankcijas vai pasākuma publicēšanu līdz brīdim, kad novilcināšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu anonīmi saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ja šāda publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

nepublicē lēmumu, ja kompetentā iestāde uzskata, ka publicēšana saskaņā ar a) un b) apakšpunktu būs nepietiekama, lai nodrošinātu:

i)

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte; vai

ii)

šādu lēmumu publicēšanas samērīgumu attiecībā uz pasākumiem, kas uzskatāmi par vieglāka rakstura.

Ja kompetentā iestāde pieņem lēmumu publicēt sankciju vai pasākumu anonīmi, kā minēts trešās daļas b) apakšpunktā, tā var atlikt attiecīgo datu publicēšanu uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka minētajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Ja lēmumu var pārsūdzēt valsts tiesu, administratīvā vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē lēmumu, kurš tika pārsūdzēts.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka jebkurš lēmums, kas publicēts saskaņā ar šo pantu, ir pieejams to tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Šādās publikācijās ietvertos personas datus kompetentās iestādes tīmekļa vietnē saglabā tik ilgi, cik tas nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

6.   NODAĻA

DELEĢĒTIE AKTI UN ĪSTENOŠANAS AKTI

35. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā un 19. panta 13. un 14. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 5. un 6. punktā, 12. panta 5. punktā, 17. panta 2. punkta trešajā daļā, 17. panta 3. punktā un 19. panta 13. un 14. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā minēto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Līdzko Komisija ir pieņēmusi deleģēto aktu, tā par to vienlaikus paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Deleģēts akts, kas pieņemts saskaņā ar 6. panta 5. un 6. punktu, 12. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3. punktu vai 19. panta 13. vai 14. punktu, stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (31). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

7.   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Direktīvas 2003/6/EK atcelšana un tās īstenošanas pasākumi

Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2004/72/EK (32), 2003/125/EK (33) un 2003/124/EK (34) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 2273/2003 (35) atceļ no 2016. gada 3. jūlija. Atsauces uz Direktīvu 2003/6/EK uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta šīs regulas II pielikumā.

38. pants

Ziņojums

Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu, attiecīgā gadījumā kopā ar leģislatīva akta priekšlikumu, lai to grozītu. Minētajā ziņojumā inter alia izvērtē:

a)

vienotu noteikumu ieviešanas lietderību attiecībā uz nepieciešamību visām dalībvalstīm paredzēt administratīvus sodus par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijām;

b)

to, vai iekšējās informācijas definīcija ir pietiekama, lai aptvertu visu attiecīgo informāciju, kas kompetentajām iestādēm nepieciešama tirgus ļaunprātīgas izmantošanas efektīvai apkarošanai;

c)

to apstākļu atbilstību, kas nosaka darījumu aizlieguma nepieciešamību saskaņā ar 19. panta 11. punktu, lai noteiktu, vai nepastāv vēl kādi apstākļi, kuros būtu jānosaka šis aizliegums;

d)

iespēju izveidot Savienības tiesisko regulējumu starptirgu rīkojumu grāmatas uzraudzībai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas jautājumā, tostarp ieteikumus par šādu tiesisko regulējumu; kā arī

e)

piemērošanas jomu noteikumiem par etaloniem.

Piemērojot pirmās daļas a) apakšpunktu, EVTI veic administratīvo sodu piemērošanas izpēti, un gadījumos, kad dalībvalstis atbilstīgi 30. panta 1. punkta otrajai daļai izvēlējušās noteikt kriminālsodus par minētajā pantā minēto regulas noteikumu pārkāpumiem, izpēti par šādu kriminālsodu piemērošanu dalībvalstīs. Minētajā izpētē iekļauj arī datus, kas darīti pieejami saskaņā ar 33. panta 1. un 2. punktu.

39. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   To piemēro no 2016. gada 3. jūlija, izņemot 4. panta 4. un 5. punktu, 5. panta 6. punktu, 6. panta 5. un 6. punktu, 7.panta 5. punktu, 11. panta 9., 10. un 11. punktu, 12. panta 5. punktu, 13. panta 7. un 11. punktu, 16. panta 5. punktu, 17. panta 2. punkta trešo daļu, 17. panta 3., 10. un 11. punktu, 18. panta 9. punktu, 19. panta 13., 14. un 15. punktu, 20. panta 3. punktu, 24. panta 3. punktu, 25. panta 9. punktu, 26. panta 2. punkta otro, trešo un ceturto daļu, 32. panta 5. punktu un 33. panta 5. punktu, ko piemēro no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam veic visus nepieciešamos pasākumus, lai ievērotu 22., 23. un 30. pantu, 31. panta 1. punktu un 32. un 34. pantu.

4.   Atsauces šajā regulā uz Direktīvu 2014/65/ES un Regulu (ES) Nr. 600/2014 pirms 2017. gada 3. janvāra lasa kā atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļauta Direktīvas 2014/65/ES IV pielikumā, ciktāl minētā atbilstības tabula ietver noteikumus, kuri attiecas uz Direktīvu 2004/39/EK.

Ja šīs regulas noteikumos ir atsauce uz OTS, MVU izaugsmes tirgiem, emisijas kvotām vai izsolītiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām, minētie noteikumi līdz 2017. gada 3. janvārim neattiecas uz OTS, MVU izaugsmes tirgiem, emisijas kvotām vai izsolītiem produktiem, kas pamatojas uz emisijas kvotām.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 64. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 10. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349 lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(14)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(17)  OV C 177, 20.6.2012., 1. lpp.

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(29)  Padomes Direktīva 86/635/EEK (1986. gada 8. decembris) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva 91/674/EEK (1991. gada 19. decembris) par apdrošināšanas uzņēmumu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 374, 31.12.1991., 7. lpp.).

(31)  Komisijas Lēmums 2001/528/EK (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

(32)  Komisijas Direktīva 2004/72/EK (2004. gada 29. aprīlis), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK attiecībā uz pieņemto tirgus praksi, ar atvasinātiem preču instrumentiem saistītās iekšējās informācijas definēšanu, to personu saraksta sastādīšanu, kam ir pieejama iekšējā informācija, vadības veikto darījumu izziņošanu un paziņošanu par aizdomīgiem darījumiem (OV L 162, 30.4.2004., 70. lpp.).

(33)  Komisijas Direktīva 2003/125/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz ieguldījumu rekomendāciju godīgu atspoguļošanu un interešu konfliktu paziņošanu atklātībai (OV L 339, 24.12.2003., 73. lpp.).

(34)  Komisijas Direktīva 2003/124/EK (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz iekšējās informācijas definīciju un publisku izziņošanu, kā arī tirgus manipulācijas definīciju (OV L 339, 24.12.2003., 70. lpp.).

(35)  Komisijas Regula (EK) Nr. 2273/2003 (2003. gada 22. decembris), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK īsteno attiecībā uz atbrīvojumiem saistībā ar atpirkšanas programmām un finanšu instrumentu stabilizāciju (OV L 336, 23.12.2003., 33. lpp.).


I PIELIKUMS

A.   Manipulatīvas rīcības rādītāji saistībā ar nepareizām vai maldinošām norādēm un cenas nodrošināšanu

Lai piemērotu šīs regulas 12. panta 1. punkta a) apakšpunktu un neskarot minētā panta 2. punktā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kas ir papildināmi un paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:

a)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolīto produktu, kas pamatojas uz emisijas kvotām, dienas darījumu apjomu, jo īpaši, ja minēto darbību rezultātā būtiski mainās to cenas;

b)

kādā mērā tādas personas iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi, kurai ir finanšu instrumenta, tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, būtiska pārdošanas vai pirkšanas pozīcija, izraisa finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas būtiskas izmaiņas;

c)

vai veikto darījumu rezultātā mainās finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, faktiskais īpašnieks;

d)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi, veiktie darījumi vai atceltie rīkojumi ietver pozīciju apvērses īsā laika posmā un veido būtisku daļu no attiecīgā finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, un dienas darījumu apjoma, un kādā mērā tie varētu būt saistīti ar finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, cenas būtiskām izmaiņām;

e)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi vai veiktie darījumi koncentrēti tirdzniecības sesijas īsā laika posmā un izraisa cenas izmaiņas, kuras pēc tam ietver pozīciju apvērses;

f)

kādā mērā iesniegtie tirdzniecības rīkojumi maina finanšu instrumenta, saistītā tūlītēja preču darījuma līguma vai izsolītā produkta, kas pamatojas uz emisijas kvotām, labāko pirkšanas cenu vai pārdošanas cenu, vai vispārēji maina tirgus dalībniekiem pieejamo rīkojumu grāmatu, un tos atsauc, pirms tiek izpildīti; un

g)

kādā mērā tiek iesniegti tirdzniecības rīkojumi vai veikti darījumi kādā noteiktā laikā vai ap to, kad tiek aprēķinātas atsauces cenas, norēķinu cenas un vērtējumi, un kādā mērā tie izraisa cenu izmaiņas, kurām ir ietekme uz šādām cenām un vērtējumiem.

B.   Manipulatīvas rīcības rādītāji saistībā ar fiktīvu mehānismu izmantošanu vai cita veida krāpšanu vai viltu

Lai piemērotu šīs regulas 12. panta 1. punkta b) apakšpunktu un neskarot minētā panta 2. punktā otrajā daļā minētos rīcības veidus, tirgus dalībnieki un kompetentās iestādes, pārbaudot darījumus vai tirdzniecības rīkojumus, ņem vērā šādus turpmāk minētos rādītājus, kas ir papildināmi un paši par sevi nav noteikti jāuzskata par tirgus manipulācijām:

a)

vai pirms vai pēc personu iesniegtajiem tirdzniecības rīkojumiem vai to veiktajiem darījumiem tās pašas personas vai ar tām saistītas personas neizplata nepareizu vai maldinošu informāciju; un

b)

vai personas neiesniedz tirdzniecības rīkojumus vai neveic darījumus pirms vai pēc tam, kad tās pašas personas vai ar tām saistītas personas izstrādā vai izplata ieguldījumu ieteikumus, kas ir kļūdaini, neobjektīvi vai acīmredzamas materiālas ieinteresētības ietekmēti.


II PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī regula

Direktīva 2003/6/EK

1. pants

 

2. pants

 

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

9. panta pirmā daļa

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

9. panta otrā daļa

2. panta 3. punkts

9. panta pirmā daļa

2. panta 4. punkts

10. panta a) punkts

3. panta 1. punkta 1) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 3) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 4) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 5) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 6) apakšpunkts

1. panta 4. punkts

3. panta 1. punkta 7) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 8) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 9) apakšpunkts

1. panta 5. punkts

3. panta 1. punkta 10) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 11) apakšpunkts

 

3. panta 1. punkta 12) apakšpunkts

1. panta 7. punkts

3. panta 1. punkta 13) apakšpunkts

1. panta 6. punkts

3. panta 1. punkta 14) līdz 35) apakšpunkts

 

4. pants

 

5. pants

8. pants

6. panta 1. punkts

7. pants

6. panta 2. punkts

 

6. panta 3. punkts

 

6. panta 4. punkts

 

6. panta 5. punkts

 

6. panta 6. punkts

 

6. panta 7. punkts

 

7. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 1. punkta pirmā daļa

7. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 1. punkta otrā daļa

7. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

7. panta 1. punkta d) apakšpunkts

1. panta 1. punkta trešā daļa

7. panta 2. punkts

 

7. panta 3. punkts

 

7. panta 4. punkts

 

7. panta 5. punkts

 

8. panta 1. punkts

2. panta 1. punkta pirmā daļa

8. panta 2. punkts

 

8. panta 2. punkta a) apakšpunkts

3. panta b) punkts

8. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

8. panta 3. punkts

 

8. panta 4. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

8. panta 4. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

8. panta 4. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

8. panta 4. punkta d) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

8. panta 4. punkta otrā daļa

4. pants

8. panta 5. punkts

2. panta 2. punkts

9. panta 1. punkts

 

9. panta 2. punkts

 

9. panta 3. punkta a) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

9. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. panta 3. punkts

9. panta 4. punkts

 

9. panta 5. punkts

 

9. panta 6. punkts

 

10. panta 1. punkts

3. panta a) punkts

10. panta 2. punkts

 

11. pants

 

12. panta 1. punkts

 

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

1. panta 2. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

12. panta 2. punkta a) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums

12. panta 2. punkta b) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums

12. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

1. panta 2. punkta otrās daļas trešais ievilkums

12. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

12. panta 3. punkts

 

12. panta 4. punkts

 

12. panta 5. punkts

1. panta 2. punkta trešā daļa

13. panta 1. punkts

1. panta 2. punkta a) apakšpunkta otrā daļa

13. panta 1. punkts

 

13. panta 2. punkts

 

13. panta 3. punkts

 

13. panta 4. punkts

 

13. panta 5. punkts

 

13. panta 6. punkts

 

13. panta 7. punkts

 

13. panta 8. punkts

 

13. panta 9. punkts

 

13. panta 10. punkts

 

13. panta 11. punkts

 

14. panta a) punkts

2. panta 1. punkta pirmā daļa

14. panta b) punkts

3. panta b) punkts

14. panta c) punkts

3. panta a) punkts

15. pants

5. pants

16. panta 1. punkts

6. panta 6. punkts

16. panta 2. punkts

6. panta 9. punkts

16. panta 3. punkts

 

16. panta 4. punkts

 

16. panta 5. punkts

6. panta 10. punkta septītais ievilkums

17. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

17. panta 1. punkta trešā daļa

9. panta trešā daļa

17. panta 2. punkts

 

17. panta 3. punkts

 

17. panta 4. punkts

6. panta 2. punkts

17. panta 5. punkts

 

17. panta 6. punkts

 

17. panta 7. punkts

 

17. panta 8. punkts

6. panta 3. punkta pirmā un otrā daļa

17. panta 9. punkts

 

17. panta 10. punkts

6. panta 10. punkta pirmais un otrais ievilkums

17. panta 11. punkts

 

18. panta 1. punkts

6. panta 3. punkta trešā daļa

18. panta 2. punkts

 

18. panta 3. punkts

 

18. panta 4. punkts

 

18. panta 5. punkts

 

18. panta 6. punkts

 

18. panta 7. punkts

9. panta trešā daļa

18. panta 8. punkts

 

18. panta 9. punkts

6. panta 10. punkta ceturtais ievilkums

19. panta 1. punkts

6. panta 4. punkts

19. panta 1. punkta a) apakšpunkts

6. panta 4. punkts

19. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

19. panta 2. punkts

 

19. panta 3. punkts

 

19. panta 4. punkta a) apakšpunkts

 

19. panta 4. punkta b) apakšpunkts

 

19. panta 5. līdz 13. punkts

 

19. panta 14. punkts

6. panta 10. punkta piektais ievilkums

19. panta 15. punkts

6. panta 10. punkta piektais ievilkums

20. panta 1. punkts

6. panta 5. punkts

20. panta 2. punkts

6. panta 8. punkts

20. panta 3. punkts

6. panta 10. punkta sestais ievilkums un 6. panta 11. punkts

21. pants

1. panta 2. punkta c) apakšpunkta otrais teikums

22. pants

11. panta pirmā daļa un 10. pants

23. panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

23. panta 1. punkta a) apakšpunkts

12. panta 1. punkta a) apakšpunkts

23. panta 1. punkta b) apakšpunkts

12. panta 1. punkta b) apakšpunkts

23. panta 1. punkta c) apakšpunkts

12. panta 1. punkta c) apakšpunkts

23. panta 1. punkta d) apakšpunkts

12. panta 1. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta a) apakšpunkts

12. panta 2. punkta a) apakšpunkts

23. panta 2. punkta b) apakšpunkts

12. panta 2. punkta b) apakšpunkts

23. panta 2. punkta c) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta d) apakšpunkts

12. panta 2. punkta c) apakšpunkts

23. panta 2. punkta e) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta f) apakšpunkts

 

23. panta 2. punkta g) apakšpunkts

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta h) apakšpunkts

12. panta 2. punkta d) apakšpunkts

23. panta 2. punkta i) apakšpunkts

12. panta 2. punkta g) apakšpunkts

23. panta 2. punkta j) apakšpunkts

12. panta 2. punkta f) apakšpunkts

23. panta 2. punkta k) apakšpunkts

12. panta 2. punkta e) apakšpunkts

23. panta 2. punkta l) apakšpunkts

12. panta 2. punkta h) apakšpunkts

23. panta 2. punkta m) apakšpunkts

6. panta 7. punkts

23. panta 3. punkts

 

23. panta 4. punkts

 

24. panta 1. punkts

15.a panta 1. punkts

24. panta 2. punkts

15.a panta 2. punkts

24. panta 3. punkts

 

25. panta 1. punkta pirmā daļa

16. panta 1. punkts

25. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta a) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas pirmais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta b) apakšpunkts

 

25. panta 2. punkta c) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas otrais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 2. punkta d) apakšpunkts

16. panta 2. punkta otrās daļas trešais ievilkums un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 3. punkts

 

25. panta 4. punkts

16. panta 2. punkta pirmais teikums

25. panta 5. punkts

16. panta 3. punkts

25. panta 6. punkts

16. panta 4. punkts

25. panta 7. punkts

16. panta 2. punkta ceturtā daļa un 16. panta 4. punkta ceturtā daļa

25. panta 8. punkts

 

25. panta 9. punkts

16. panta 5. punkts

26. pants

 

27. panta 1. punkts

 

27. panta 2. punkts

 

27. panta 3. punkts

13. pants

28. pants

 

29. pants

 

30. panta 1. punkta pirmā daļa

14. panta 1. punkts

30. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

30. panta 1. punkta b) apakšpunkts

14. panta 3. punkts

30. panta 2. punkts

 

30. panta 3. punkts

 

31. pants

 

32. pants

 

33. panta 1. punkts

14. panta 5. punkta pirmā daļa

33. panta 2. punkts

 

33. panta 3. punkts

14. panta 5. punkta otrā daļa

33. panta 4. punkts

14. panta 5. punkta trešā daļa

33. panta 5. punkts

 

34. panta 1. punkts

14. panta 4. punkts

34. panta 2. punkts

 

34. panta 3. punkts

 

35. pants

 

36. panta 1. punkts

17. panta 1. punkts

36. panta 2. punkts

 

37. pants

20. pants

38. pants

 

39. pants

21. pants

Pielikums

 


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/62


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 597/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004, ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 812/2004 (3) Komisijai ir piešķirtas pilnvaras īstenot dažus minētās regulas noteikumus. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir vietā minētās pilnvaras saskaņot ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. un 291. pantu.

(2)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 812/2004 dažu noteikumu efektīvu pielāgošanu tehnikas un zinātnes attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tehniskajām specifikācijām un nosacījumiem saistībā ar akustisko atbaidīšanas iekārtu izmantošanas signāla raksturojumu un īstenošanas raksturojumu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(3)

Lai nodrošinātu vienādus Regulas (EK) Nr. 812/2004 noteikumu īstenošanas nosacījumus, nosakot procedūru un formātu, kādā dalībvalstis sniedz ziņojumus, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (4).

(4)

Ņemot vērā dalībvalstīm paredzēto prasību veikt vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu stingras vaļveidīgo aizsardzības sistēmu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 812/2004, un ņemot vērā minētās regulas trūkumus, ko konstatējusi Komisija, līdz 2015. gada 31. decembrim būtu jāpārskata minētās regulas noteikumu piemērotība un efektivitāte vaļveidīgo aizsardzībai. Pamatojoties uz minēto pārskatīšanu, Komisijai attiecīgā gadījumā būtu Eiropas Parlamentam un Padomei jāiesniedz visaptverošs tiesību akta priekšlikums, lai nodrošinātu vaļveidīgo efektīvu aizsardzību, tostarp ar reģionalizācijas procesa starpniecību.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 812/2004,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 812/2004 groza šādi:

1)

regulas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Akustiskās atbaidīšanas iekārtas, ko izmanto saskaņā ar 2. panta 1. punktu, atbilst tehniskajām specifikācijām un izmantošanas nosacījumiem, kas izklāstīti II pielikumā. Lai nodrošinātu, ka II pielikums turpina atspoguļot tehnikas un zinātnes attīstības stāvokli, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 8.a pantu, atjauninot tajā signāla raksturojumu un atbilstīgo īstenošanas raksturojumu. Pieņemot minētos deleģētos aktus, Komisija paredz pietiekami daudz laika, lai īstenotu šādus pielāgojumus.”;

2)

regulas 7. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim pārskata šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti un attiecīgā gadījumā Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz visaptverošu tiesību akta priekšlikumu, lai nodrošinātu vaļveidīgo efektīvu aizsardzību.”;

3)

regulas 8. pantu aizstāj ar šādu:

“8. pants

Īstenošana

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka sīki izstrādātus noteikumus par 6. pantā paredzēto ziņojumu sniegšanas procedūru un formātu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 8.b panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.”;

4)

iekļauj šādus pantus:

“8.a pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 3. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz četru gadu laikposmu no 2014. gada 2. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms četru gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 3. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 3. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8.b pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 (5) 47. pantu. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (6) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.)."

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”"

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 85. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 3. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 812/2004 (2004. gada 26. aprīlis), ar ko nosaka pasākumus attiecībā uz vaļveidīgo nejaušu nozveju zvejniecībā un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 88/98 (OV L 150, 30.4.2004., 12. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/65


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 598/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par noteikumu un procedūru noteikšanu attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu, kas saistīti ar troksni, ieviešanu Savienības lidostās, izmantojot līdzsvarotu pieeju, un par Direktīvas 2002/30/EK atcelšanu

Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Kopējās transporta politikas būtisks mērķis ir ilgtspējīga attīstība. Tas prasa integrētu pieeju, kas vērsta uz to, lai nodrošinātu gan efektīvu Savienības transporta sistēmu darbību, gan vides aizsardzību.

(2)

Gaisa transporta ilgtspējīga attīstība rada vajadzību pēc tādu pasākumu ieviešanas, kuru mērķis ir samazināt trokšņa ietekmi, ko Savienības lidostās izraisa gaisa kuģi. Ar minētajiem pasākumiem būtu jāuzlabo trokšņa klimats ap Savienības lidostām, lai saglabātu vai palielinātu tuvumā esošo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un sekmētu aviācijas darbību un dzīvojamo rajonu savietojamību, jo īpaši saistībā ar naktī veiktajiem lidojumiem.

(3)

Ar Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) Rezolūciju A33/7 ievieš “līdzsvarotas pieejas” koncepciju, attiecinot to uz trokšņa pārvaldību (līdzsvarotā pieeja), un nosaka saskaņotu metodi gaisa kuģu radītā trokšņa problēmu risināšanai. Līdzsvarotajai pieejai arī turpmāk vajadzētu būt aviācijas kā starptautiskas nozares trokšņa reglamentēšanas pamatā. Ar līdzsvaroto pieeju atzīst un neskar attiecīgo likumīgo saistību, pastāvošo nolīgumu, spēkā esošo tiesību aktu un izstrādāto politiku vērtību. Iekļaujot šajā regulā līdzsvarotās pieejas starptautiskos noteikumus, būtu ievērojami jāsamazinās starptautisku domstarpību riskam gadījumā, ja trešo valstu pārvadātājus ietekmētu ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni.

(4)

Pēc tam, kad saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/30/EK (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/93/EK (5) notika atteikšanās izmantot gaisa kuģus, kuri rada salīdzinoši vislielāko troksni, ir nepieciešama jauna informācija, kā izmantot ekspluatāciju ierobežojošus pasākumus, kas ļautu iestādēm risināt pašlaik trokšņaināko gaisa kuģu problēmu, lai uzlabotu trokšņa vidi ap Savienības lidostām līdzsvarotās pieejas starptautiskas struktūras satvarā.

(5)

Komisijas 2008. gada 15. februāra ziņojumā “Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni ES lidostās” norādīts uz nepieciešamību Direktīvas 2002/30/EK tekstā precizēt ieinteresēto pušu atbildību, precīzas tiesības un pienākumus trokšņa novērtēšanas procesa laikā, lai nodrošinātu rentablu pasākumu īstenošanu trokšņa mazināšanas mērķu sasniegšanai attiecībā uz katru lidostu.

(6)

Dalībvalstīm ieviešot ekspluatācijas ierobežojumus Savienības lidostās katrā atsevišķā gadījumā, vienlaikus ierobežojot kapacitāti, var tikt veicināta trokšņa līmeņa pazemināšanās lidostu tuvumā. Taču pastāv iespēja, ka tiek kropļota konkurence vai kavēta Savienības aviācijas tīkla kopējā efektivitāte, tam neefektīvi izmantojot esošo kapacitāti. Ņemot vērā to, ka šīs regulas konkrēto trokšņa mazināšanas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, pamatojoties uz saskaņotiem noteikumiem par procesu, ar kuru ievieš ekspluatācijas ierobežojumus, kas ir daļa no trokšņa pārvaldības procesa, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. Šāda saskaņota metode neparedz trokšņa kvalitātes mērķus, kas joprojām izriet no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/49/EK (6) vai citiem attiecīgiem Savienības noteikumiem vai tiesību aktiem katrā dalībvalstī, un neskar konkrētu pasākumu izvēli.

(7)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz dalībvalstīm, kurās atrodas lidostas ar vairāk nekā 50 000 civilo gaisa kuģu lidojumu kalendārajā gadā un ja šādā lidostā tiek apsvērta iespēja ieviest tādus ekspluatācijas ierobežojumus, kas saistīti ar troksni.

(8)

Šī regula būtu jāpiemēro tikai gaisa kuģiem, ko izmanto civilajā aviācijā. Tā nebūtu jāpiemēro tādiem gaisa kuģiem kā militāri gaisa kuģi un gaisa kuģi, kas veic muitas, policijas vai ugunsdzēšanas darbības. Turklāt no šīs regulas būtu jāizslēdz dažādas ārkārtas darbības, tādas kā lidojumi, kas paredzēti steidzamām humānām vajadzībām, meklēšanas un glābšanas darbībām ārkārtas situācijās, medicīniskās palīdzības sniegšanai un katastrofu seku likvidēšanai.

(9)

Tā kā trokšņa novērtēšana būtu jāveic regulāri saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK, šādai novērtēšanai būtu jārada papildu trokšņa mazināšanas pasākumi tikai tad, ja ar pašreizējo trokšņa mazināšanas pasākumu kopumu netiek sasniegti trokšņa mazināšanas mērķi, ņemot vērā paredzamo lidostas attīstību. Lidostās, kurās ir konstatēta trokšņa problēma, papildu trokšņa mazināšanas pasākumi būtu jāapzina saskaņā ar līdzsvarotās pieejas metodi. Lai nodrošinātu līdzsvarotās pieejas plašu piemērošanu Savienībā, šo pieeju ieteicams izmantot visos gadījumos, kad atsevišķa attiecīgā dalībvalsts to uzskata par atbilstīgu, pat pārsniedzot šīs regulas darbības jomu. Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni, būtu jāievieš vienīgi tādā gadījumā, ja citi līdzsvarotās pieejas pasākumi nav pietiekami, lai sasniegtu konkrētos trokšņa mazināšanas mērķus.

(10)

Ja ar izmaksu un ieguvumu analīzi var iegūt kopējās finansiālās labklājības ietekmes rādītāju, salīdzinot visas izmaksas un ieguvumus, izmaksu efektivitātes novērtējums ir vērsts uz konkrēta mērķa sasniegšanu visrentablākajā veidā, salīdzinot tikai izmaksas. Šai regulai nebūtu jāliedz dalībvalstīm attiecīgos gadījumos izmantot izmaksu un ieguvumu analīzi.

(11)

Jāatzīst veselības aspektu nozīme attiecībā uz trokšņa problēmām, un tādēļ ir būtiski, lai minētos aspektus pastāvīgi ņemtu vērā visās lidostās, pieņemot lēmumus par trokšņa mazināšanas mērķiem, ievērojot spēkā esošos kopīgos Savienības noteikumus šajā jomā. Tāpēc veselības aspekti būtu jāizvērtē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par trokšņa ietekmes novērtējumu.

(12)

Trokšņa novērtēšanai būtu jāpamatojas uz visām dalībvalstīm kopējiem objektīviem un izmērāmiem kritērijiem un būtu jāpapildina esošā pieejamā informācija, piemēram, informācija, kuru iegūst, īstenojot Direktīvu 2002/49/EK. Dalībvalstīm būtu jānodrošina šādas informācijas uzticamība, tās pārredzama ieguve un pieejamība kompetentajām iestādēm un ieinteresētajām personām. Kompetentajām iestādēm būtu jāievieš nepieciešamie monitoringa instrumenti.

(13)

Kompetentajai iestādei, kas ir atbildīga par ekspluatācijas ierobežošanas pasākumu pieņemšanu, vajadzētu būt neatkarīgai no jebkuras organizācijas, kas ir iesaistīta lidostas darbībā, gaisa pārvadājumos, aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā vai to interešu pārstāvēšanā, un no lidostu tuvumā dzīvojošiem iedzīvotājiem. Tas nebūtu jāsaprot kā prasība dalībvalstīm veikt izmaiņas to administratīvajās struktūrās vai lēmumu pieņemšanas procedūrās.

(14)

Tiek atzīts, ka dalībvalstis ir pieņēmušas lēmumu par ekspluatācijas ierobežojumiem, kas saistīti ar troksni, saskaņā ar valstu tiesību aktiem, pamatojoties uz valstiski atzītām trokšņa mazināšanas metodēm, kas varētu vēl nebūt pilnīgi atbilstīgas metodei, kas aprakstīta autoritatīvajā Eiropas Civilās aviācijas konferences ziņojuma dokumentā Nr. 29 “Standartmetode trokšņa kontūru aprēķināšanai ap pasažieru lidostām” (ECAC dokuments Nr. 29), un kas var neizmantot starptautiski atzītu informāciju par gaisa kuģa radīto troksni. Tomēr ar troksni saistītu ekspluatācijas ierobežojumu efektivitāte un iedarbīgums būtu jāizvērtē saskaņā ar metodēm, kas noteiktas ECAC dokumentā Nr. 29, un saskaņā ar līdzsvaroto pieeju. Tādējādi, lai panāktu pilnīgu atbilstību ECAC dokumentam Nr. 29, dalībvalstīm būtu jāpielāgo savos tiesību aktos paredzēto ekspluatācijas ierobežojumu novērtējumi.

(15)

Būtu jāizstrādā jauna un plašāka ekspluatācijas ierobežojumu definīcija nekā Direktīvā 2002/30/EK ietvertā, lai veicinātu to, ka gaisa kuģos un lidlauku iekārtās tiek ieviestas jaunas tehnoloģijas un jaunas ekspluatācijas spējas. Tās piemērošanai nebūtu jākavē tādu ekspluatācijas pasākumu īstenošana, kas varētu tūlīt mazināt trokšņa ietekmi, būtiski neietekmējot lidostas darbības kapacitāti. Tāpēc šādi pasākumi nebūtu jāuzskata par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem.

(16)

Ar troksni saistītas informācijas centralizācija būtiski samazinātu gan gaisa kuģu, gan lidostu ekspluatantu administratīvo slogu. Šādu informāciju pašlaik sniedz un pārvalda atsevišķu lidostu līmenī. Ekspluatācijas nolūkā minētie dati jānodod gaisa kuģu ekspluatantu un lidostu ekspluatantu rīcībā. Ir svarīgi izmantot Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (aģentūras) datubāzi attiecībā uz gaisa kuģa radītā trokšņa sertifikāciju kā apstiprināšanas instrumentu un Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas (Eurocontrol) datus par atsevišķiem lidojumiem. Šādus datus šobrīd jau sistemātiski pieprasa centrālās gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības nolūkos, taču tie pašlaik nav Komisijai vai aģentūrai pieejami, un tie ir jānorāda arī šīs regulas un gaisa satiksmes pārvaldības darbības uzlabošanas regulējuma nolūkos. Ērtai piekļuvei apstiprinātiem modelēšanas datiem, ko nosaka saskaņā ar starptautiski atzītām procedūrām un paraugpraksi, būtu jāuzlabo atsevišķu lidostu trokšņa kontūru kartēšanas kvalitāte politikas lēmumu atbalstam.

(17)

Lai izvairītos no nevēlamām sekām attiecībā uz aviācijas drošību, lidostas kapacitāti un konkurētspēju, Komisijai būtu jāinformē attiecīgā kompetentā iestāde, ja tā konstatē, ka tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas procesā, kas saistīti ar troksni, nav ievērotas šajā regulā noteiktās prasības. Attiecīgajai kompetentajai iestādei pirms ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas būtu jāizskata Komisijas sniegtais paziņojums un būtu jāinformē Komisija par saviem nodomiem.

(18)

Lai ņemtu vērā līdzsvaroto pieeju, būtu jāiekļauj noteikums, kas paredzētu iespēju īpašos gadījumos piešķirt atbrīvojumu ekspluatantiem no jaunattīstības trešām valstīm, jo pretējā gadījumā šiem ekspluatantiem tiktu radītas nevajadzīgas grūtības. Norāde uz “jaunattīstības valstīm” ir jāsaprot specifiskajā aviācijas kontekstā, un šo valstu lokā noteikti nav iekļautas visas valstis, uz kurām starptautiskajā kopienā varētu attiecināt šo nosaukumu. Jo īpaši svarīgi ir gādāt par to, lai šādi atbrīvojumi atbilst nediskriminēšanas principam.

(19)

Lai atspoguļotu dzinēja un gaisa kuģa korpusa tehnoloģiju nepārtrauktu tehnoloģisko progresu un metodes, ko izmanto, lai kartētu trokšņa kontūras, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu pieņemt aktus ar nolūku regulāri atjaunināt šajā regulā minētos gaisa kuģu trokšņu standartus un atsauces uz saistītajām sertificēšanas metodēm, vajadzības gadījumā ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos ICAO dokumentos, un atjaunināt atsauci uz trokšņa kontūru aprēķināšanas metodi, vajadzības gadījumā ņemot vērā izmaiņas attiecīgajos ICAO dokumentos. Turklāt vajadzības gadījumā, veicot tehniskus atjauninājumus ar deleģētu aktu starpniecību, būtu jāņem vērā arī izmaiņas ECAC dokumentā Nr. 29. Īpaši svarīgi, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, atbilstīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina, ka visi attiecīgie dokumenti vienlaikus, savlaicīgi un atbilstīgi tiek nosūtīti Eiropas Parlamentam un Padomei.

(20)

Šajā regulā ir ietverta prasība regulāri izvērtēt trokšņa situāciju lidostās, tomēr šāda izvērtēšana nebūt nenozīmē, ka ir jāpieņem jauni ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni, vai ka ir jāpārskata spēkā esošie ierobežojumi. Tādēļ ar šo regulu netiek prasīts pārskatīt tos ar troksni saistītos ekspluatācijas ierobežojumus, kas jau tiek piemēroti regulas spēkā stāšanās dienā, tostarp tos, kas izriet no tiesas lēmumiem vai vietēja līmeņa starpniecības procesiem. Nelielus tehniskus grozījumus pasākumos, ja tiem nav būtiskas ietekmes uz kapacitāti vai darbību, nevajadzētu uzskatīt par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem, kas saistīti ar troksni.

(21)

Gadījumos, kad apspriešanās, ko veic, pirms tiek pieņemti ar troksni saistīti ekspluatācijas ierobežojumi, ir tikusi uzsākta saskaņā ar Direktīvu 2002/30/EK un vēl norisinās šīs regulas spēkā stāšanās dienā, ir lietderīgi ļaut pieņemt galīgo lēmumu saskaņā ar Direktīvu 2002/30/EK, lai tādējādi varētu saglabāt minētās apspriešanās ietvaros jau panākto progresu.

(22)

Ņemot vērā nepieciešamību pēc trokšņa novērtēšanas metodes saskaņotas piemērošanas Savienības aviācijas tirgū, šajā regulā izklāstīti kopīgi noteikumi attiecībā uz ekspluatācijas ierobežojumiem trokšņa dēļ.

(23)

Tādēļ būtu jāatceļ Direktīva 2002/30/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets, mērķi un darbības joma

1.   Šī regula paredz gadījumā, ja ir konstatēta trokšņa problēma, noteikumus par procesu, kas jāievēro, lai saskaņoti ieviestu ekspluatācijas ierobežojumus, kas saistīti ar troksni, katrai lidostai, lai atbilstīgi līdzsvarotai pieejai palīdzētu veicināt trokšņa līmeņa pazemināšanu un lai ierobežotu vai samazinātu to cilvēku skaitu, kurus būtiski skar gaisa kuģu trokšņa iespējami kaitīgā ietekme.

2.   Šīs regulas mērķi ir:

a)

veicināt konkrētu trokšņa mazināšanas mērķu, tostarp attiecībā uz veselības aspektiem, sasniegšanu atsevišķu lidostu līmenī, vienlaikus ievērojot attiecīgos Savienības noteikumus, jo īpaši Direktīvā 2002/49/EK noteiktos, un tiesību aktus katrā dalībvalstī;

b)

saskaņā ar līdzsvaroto pieeju ļaut izmantot ekspluatācijas ierobežojumus, lai panāktu lidostu un gaisa satiksmes pārvaldības tīkla kapacitātes ilgtspējīgu attīstību “no vārtiem līdz vārtiem” skatījumā.

3.   Šo regulu piemēro gaisa kuģiem, ko izmanto civilajā aviācijā. To nepiemēro gaisa kuģiem, ko izmanto militārām, muitas, policijas vai līdzīgām darbībām.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmantotas šādas definīcijas:

1)

“gaisa kuģis” ir fiksētu spārnu gaisa kuģis ar maksimālo sertificēto pacelšanās masu 34 000 kg vai lielāku vai ar sertificētu maksimālo iekšējo aprīkojumu attiecīgajam gaisa kuģa veidam, kas sastāv no 19 vai vairāk pasažieru sēdvietām, izņemot sēdvietas, kas paredzētas vienīgi gaisa kuģa apkalpei;

2)

“lidosta” ir lidosta, kurai ir vairāk nekā 50 000 civilo gaisa kuģu lidojumu kalendārajā gadā (lidojums ir pacelšanās vai nolaišanās), pamatojoties uz vidējo lidojumu skaitu vismaz trīs kalendārajos gados pirms trokšņa novērtēšanas;

3)

“līdzsvarota pieeja” ir Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas izstrādāts process, atbilstīgi kuram tiek saskaņotā veidā apsvērti vairāki pieejamie pasākumi, proti, gaisa kuģu izraisītā trokšņa mazināšana tā rašanās avotā, zemes izmantošanas plānošana un pārvaldība, trokšņa mazināšanas ekspluatācijas procedūras un ekspluatācijas ierobežojumi, lai risinātu trokšņa problēmu izmaksu ziņā efektīvākajā veidā katrā lidostā atsevišķi;

4)

“minimālajām prasībām atbilstīgs gaisa kuģis” ir gaisa kuģis, kas ir sertificēts saskaņā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju, kas parakstīta 1944. gada 7. decembrī (Čikāgas konvencija), 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 3. nodaļā izklāstītajiem sertifikācijas ierobežojumiem ar kumulatīvo starpību, kas mazāka par 8 EPNdB (faktiski uztveramais troksnis decibelos), pārejas posmā, kas beidzas 2020. gada 14. jūnijā, un ar kumulatīvo starpību, kas mazāka par 10 EPNdB pēc minētā pārejas posma beigām, kur kumulatīvā starpība ir skaitlis, kas izteikts EPNdB un iegūts, saskaitot atsevišķās starpības (t. i., starpības starp sertificēto trokšņa līmeni un maksimāli pieļaujamo trokšņa līmeni) katrā no trim trokšņa mērījumu atskaites punktiem, kā noteikts Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 3. nodaļā;

5)

“ar troksni saistīta darbība” ir jebkurš pasākums, kas ietekmē trokšņa līmeni lidostu tuvumā un uz kuru attiecas līdzsvarotās pieejas principi, tostarp citas neoperatīvas darbības, kas var ietekmēt to cilvēku skaitu, kas pakļauti gaisa kuģu troksnim;

6)

“ekspluatācijas ierobežojums” ir ar troksni saistīta darbība, kas samazina lidostas operatīvās spējas vai ierobežo piekļuvi tām, tostarp ekspluatācijas ierobežojumi, kas vērsti uz atteikšanos no minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģu izmantošanas konkrētās lidostās, kā arī daļēja rakstura ekspluatācijas ierobežojumi, kurus piemēro, piemēram, noteiktā laikposmā dienas laikā vai tikai konkrētiem lidostas skrejceļiem.

3. pants

Kompetentās iestādes

1.   Dalībvalsts, kurā atrodas 2. panta 2. punktā minētā lidosta, norīko vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par procesu, kas jāievēro, pieņemot ekspluatācijas ierobežojumus.

2.   Kompetentās iestādes ir neatkarīgas no jebkuras organizācijas, ko varētu ietekmēt ar troksni saistīta rīcība. Minēto neatkarību varētu sasniegt, nošķirot funkcijas.

3.   Dalībvalstis Komisijai savlaicīgi dara zināmu 1. punktā minēto norīkoto kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Komisija publicē šo informāciju.

4. pants

Pārsūdzības tiesības

1.   Dalībvalstis nodrošina tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem un procedūrām ekspluatācijas ierobežojumus, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, pārsūdzēt apelācijas iestādē, kas nav iestāde, kura pieņēmusi apstrīdēto ierobežojumu.

2.   Dalībvalstis, kuru teritorijās atrodas lidostas, kas atbilst 2. panta 2. punktam, savlaicīgi informē Komisiju par apelācijas iestādi, kas minēta šā panta 1. punktā un kuru dalībvalsts noteikusi, un paziņo šīs iestādes nosaukumu un adresi vai vajadzības gadījumā informē par pasākumiem, kas tiek veikti, lai nodrošinātu apelācijas iestādes noteikšanu.

5. pants

Vispārīgi noteikumi par gaisa kuģu trokšņa pārvaldību

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katras atsevišķas lidostas radītais troksnis, kā minēts 2. panta 2. punktā, tiek izvērtēts saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK.

2.   Dalībvalstis nodrošina līdzsvarotās pieejas pieņemšanu gaisa kuģu trokšņa pārvaldības jomā attiecībā uz lidostām, kurās konstatētas ar troksni saistītas problēmas. Šādā nolūkā tās nodrošina, ka:

a)

šai lidostai tiek definēts mērķis trokšņa mazināšanas jomā, attiecīgos gadījumos ņemot vērā Direktīvas 2002/49/EK 8. pantu un V pielikumu;

b)

tiek noteikti pasākumi, ko iespējams īstenot, lai samazinātu trokšņa ietekmi;

c)

tiek rūpīgi izvērtēta trokšņa mazināšanas pasākumu iespējamā izmaksu lietderība;

d)

tiek atlasīti pasākumi, ņemot vērā sabiedrības intereses gaisa transporta jomā attiecībā uz to lidostu attīstības perspektīvām un nekaitējot drošībai;

e)

plānotā rīcība tiek pārredzamā veidā apspriesta ar ieinteresētajām personām;

f)

tiek pieņemti pasākumi un nodrošināta pietiekama informācija;

g)

pasākumi tiek īstenoti; un

h)

tiek nodrošināta strīdu izšķiršana.

3.   Īstenojot ar troksni saistītu rīcību, dalībvalstis nodrošina, ka, lai noteiktu izmaksu ziņā lietderīgāko pasākumu vai to kopumu, tiek izskatīts šāds pieejamo pasākumu kopums:

a)

prognozējamā ietekme, ko sniegs gaisa kuģu izraisītā trokšņa mazināšana tā rašanās avotā;

b)

zemes izmantošanas plānošana un pārvaldība;

c)

ekspluatācijas procedūras trokšņa mazināšanai;

d)

ekspluatācijas ierobežojumu nepiemērošana uzreiz, bet gan tikai pēc tam, kad ir apsvērti citi līdzsvarotās pieejas pasākumi.

Vajadzības gadījumā pieejamie pasākumi var ietvert atteikšanos no minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģu izmantošanas. Attiecīgā gadījumā dalībvalstis vai lidostas administrācijas var piedāvāt ekonomiskus stimulus, lai mudinātu gaisa kuģu ekspluatantus 2. panta 4. punktā minētā pārejas posma laikā izmantot mazāk trokšņainus gaisa kuģus. Minētie ekonomiskie stimuli atbilst piemērojamiem noteikumiem par valsts atbalstu.

4.   Pasākumus, kas ietverti līdzsvarotajā pieejā, var nošķirt pēc gaisa kuģa tipa, gaisa kuģa radītā trokšņa, lidostas un aeronavigācijas iekārtu izmantojuma, lidojuma trajektorijas un/vai aptvertā laika grafika.

5.   Neskarot 4. punktu, ekspluatācijas ierobežojumi, kas izpaužas kā atteikšanās lidostas darbībā izmantot minimālajām prasībām atbilstīgus gaisa kuģus, neskar civilos zemskaņas gaisa kuģus, kuru atbilstību Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma II daļas 4. nodaļā noteiktajiem trokšņa standartiem apliecina sākotnēja vai atkārtota sertifikācija.

6.   Pasākumi vai to kopums, ko veic saskaņā ar šo regulu, lidostai nenosaka stingrākus ierobežojumus kā tie, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šai lidostai noteiktos vides trokšņa mazināšanas mērķus. Ekspluatācijas ierobežojumi ir nediskriminējoši, jo īpaši attiecībā uz valstspiederību vai identitāti, un nav patvaļīgi.

6. pants

Noteikumi par trokšņa izvērtēšanu

1.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka to pārziņā esošajās lidostās regulāri tiek veikti trokšņa izvērtējumi saskaņā ar Direktīvu 2002/49/EK un katrā dalībvalstī spēkā esošiem tiesību aktiem. Kompetentās iestādes var vērsties pēc atbalsta darbības izvērtēšanas iestādē, kas minēta Komisijas Regulas (ES) Nr. 691/2010 (7) 3. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētajā izvērtējumā konstatēts, ka trokšņa problēmas risināšanai lidostā var būt nepieciešami pasākumi, kas paredz jaunus ekspluatācijas ierobežojumus, kompetentās iestādes nodrošina, ka:

a)

pirms ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas I pielikumā aprakstītā metode, rādītāji un informācija tiek izmantota tā, lai pienācīgi izvērtētu ieguldījumu, ko sniedz katrs līdzsvarotās pieejas pasākuma veids;

b)

lai izskatītu trokšņa mazināšanas pasākumus, atbilstīgā līmenī tiek veidota tehniska sadarbība starp lidostu ekspluatantiem, gaisa kuģu ekspluatantiem un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem. Kompetentās iestādes nodrošina arī apspriešanos ar vietējiem iedzīvotājiem vai viņu pārstāvjiem un attiecīgām vietējām iestādēm un minētajām grupām sniedz tehnisku informāciju par trokšņa mazināšanas pasākumiem;

c)

jebkādu jaunu ekspluatācijas ierobežojumu izmaksu lietderība tiek izvērtēta saskaņā ar II pielikumu. Nelielus tehniskus grozījumus pasākumos, ja tiem nav būtiskas ietekmes uz kapacitāti vai darbību, neuzskata par jauniem ekspluatācijas ierobežojumiem;

d)

apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kas var izpausties kā starpniecības process, tiek rīkotas savlaicīgi un konstruktīvi, nodrošinot datu un aprēķinu metodoloģiju atklātību un pārredzamību. Pirms jaunu ekspluatācijas ierobežojumu pieņemšanas ieinteresētajām pusēm ir vismaz trīs mēneši laika, lai iesniegtu komentārus. Ieinteresētās personas ir vismaz šādas:

i)

vietējie iedzīvotāji, kuri mīt lidostu apkaimē un kurus ietekmē gaisa satiksmes troksnis, vai viņu pārstāvji, kā arī attiecīgās pašvaldības;

ii)

to vietējo uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas lidostu apkārtnē un kuru darbību ietekmē gaisa satiksme un lidostas ekspluatācija;

iii)

attiecīgie lidostu ekspluatanti;

iv)

to gaisa kuģu ekspluatantu pārstāvji, kurus var ietekmēt ar troksni saistīta rīcība;

v)

atbilstīgie aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji;

vi)

tīkla pārvaldnieks, kā definēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 677/2011 (8);

vii)

vajadzības gadījumā nozīmētais laika nišu koordinators.

3.   Kompetentās iestādes seko ekspluatācijas ierobežojumu īstenošanai un to monitorē, un vajadzības gadījumā rīkojas. Tās nodrošina, ka lidostas apkaimē mītošajiem iedzīvotājiem un attiecīgajām pašvaldībām visa atbilstīgā informācija ir pieejama bez maksas un tai var viegli un ātri piekļūt.

4.   Atbilstīgā informācija var ietvert:

a)

ievērojot valsts tiesību aktus, informāciju par iespējamiem pārkāpumiem, ko radījušas lidojumu procedūru izmaiņas, proti, par šo izmaiņu ietekmi un iemesliem, kuru dēļ tās veiktas;

b)

vispārējos kritērijus, kas piemēroti gaisa satiksmes sadalei un pārvaldībai katrā lidostā, ja šādiem kritērijiem var būt ietekme uz vidi vai troksni; un

c)

datus, ko ieguvušas trokšņu mērīšanas sistēmas, ja tādi ir pieejami.

7. pants

Informācija par gaisa kuģu radīto troksni

1.   Lēmumi par ekspluatācijas ierobežojumiem, kas saistīti ar troksni, tiek pieņemti, pamatojoties uz gaisa kuģa radīto troksni, kā noteikts sertifikācijas procedūrā, kas tiek īstenota saskaņā ar Čikāgas konvencijas 2011. gada marta sestā izdevuma 16. pielikuma 1. sējumu.

2.   Pēc Komisijas pieprasījuma gaisa kuģu ekspluatanti sniedz šādu informāciju par troksni, ko rada to gaisa kuģi, kas izmanto Savienības lidostas:

a)

gaisa kuģa valstspiederība un reģistrācijas zīme;

b)

dokumentācija, kas ir saistīta ar izmantotā gaisa kuģa radīto troksni, un saistītā maksimālā pacelšanās masa;

c)

jebkādi gaisa kuģim veikti pārveidojumi, kas ietekmē tā trokšņa līmeni un ir iekļauti ar troksni saistītā dokumentācijā.

3.   Pēc aģentūras pieprasījuma gaisa kuģa tipa sertifikāta vai papildu tipa sertifikāta, kas izdoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 216/2008/EK (9), turētāji un juridiskas vai fiziskas personas, kas ekspluatē gaisa kuģi, kuram nav izdots tipa sertifikāts saskaņā ar minēto regulu, trokšņa modelēšanas vajadzībām sniedz informāciju par gaisa kuģu radīto troksni un darbību. Aģentūra precizē, kādi dati ir nepieciešami, kā arī norāda to iesniegšanas termiņu, formātu un veidu. Aģentūra pārbauda saņemto informāciju par gaisa kuģu radīto troksni un darbību modelēšanas vajadzībām un dara šo informāciju pieejamu citām personām trokšņa modelēšanas vajadzībām.

4.   Datus, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā, ierobežo līdz noteikti nepieciešamajam apjomam, un tos sniedz bez maksas, vajadzības gadījumā elektroniski un norādītajā formātā.

5.   Aģentūra pārbauda gaisa kuģa trokšņa un darbības datus modelēšanas nolūkiem saistībā ar uzdevumiem, ko tā veic saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 6. panta 1. punktu.

6.   Datus glabā centrālajā datubāzē un operatīvos nolūkos dara pieejamus kompetentajām iestādēm, gaisa kuģu ekspluatantiem, aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem un lidostu ekspluatantiem.

8. pants

Ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas noteikumi

1.   Sešus mēnešus pirms ekspluatācijas ierobežojuma ieviešanas kompetentās iestādes sniedz paziņojumu dalībvalstīm, Komisijai un attiecīgajām ieinteresētajām pusēm, šim laikposmam beidzoties vismaz divus mēnešus pirms tam, kad konkrētajai lidostai attiecīgajā plānošanas periodā saskaņā ar Padomes Regulas (EEK) Nr. 95/93 (10) 2. panta m) punktu tiek noteikti laika nišu koordinēšanas parametri.

2.   Pēc tam, kad saskaņā ar 6. pantu ir veikts izvērtējums, paziņojumam pievieno rakstisku ziņojumu, kas sagatavots saskaņā ar 5. pantā noteiktajām prasībām, paskaidrojot iemeslus ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanai, minot lidostai noteikto mērķi trokšņa mazināšanas jomā, šā mērķa sasniegšanas nolūkā izskatītos pasākumus un dažādo izskatīto pasākumu iespējamās izmaksu lietderības novērtējumu, tostarp vajadzības gadījumā šo pasākumu pārrobežu ietekmi.

3.   Pēc dalībvalsts pieprasījuma vai pēc savas iniciatīvas Komisija trīs mēnešu laikā pēc dienas, kad tā saņēmusi 1. punktā minēto paziņojumu, var pārskatīt ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanas procesu. Ja Komisija konstatē, ka ar troksni saistītu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanā nav ievērots šajā regulā noteiktais process, tā var par to informēt atbilstīgo kompetento iestādi. Atbilstīgā kompetentā iestāde pirms ekspluatācijas ierobežojuma ieviešanas izskata Komisijas paziņojumu un informē Komisiju par saviem nodomiem.

4.   Ja ekspluatācijas ierobežojumi attiecas uz atteikšanos lidostā izmantot minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģi, tad minētajā lidostā sešus mēnešus pēc paziņojuma, kas minēts 1. punktā, minimālajām prasībām atbilstīgajam gaisa kuģim nav atļauti nekādi papildu pakalpojumi, kas pārsniedz šā gaisa kuģa kustības apjomu attiecīgajā iepriekšējā gada laikposmā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, lemjot par minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģu kustības apjoma samazināšanas ikgadējo likmi, kas attiecīgiem ekspluatantiem ir jāievēro konkrētā lidostā, pienācīgi ņem vērā gaisa kuģu vecumu un flotes kopējo sastāvu. Neskarot 5. panta 4. punktu, minētā likme katram ekspluatantam, kas apkalpo minēto lidostu, nedrīkst būt lielāka par 25 % no minimālajām prasībām atbilstīgo gaisa kuģu kustības apjoma.

9. pants

Jaunattīstības valstis

1.   Lai izvairītos no pārmērīgām ekonomiskām grūtībām, kompetentās iestādes drīkst no ekspluatācijas ierobežojumiem, kas attiecas uz troksni, atbrīvot jaunattīstības valstīs reģistrētu minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģi, vienlaikus pilnībā ievērojot nediskriminēšanas principu, ar noteikumu, ka:

a)

šādam gaisa kuģim ir piešķirts trokšņa līmeņa sertifikāts saskaņā ar standartiem, kas noteikti Čikāgas konvencijas 16. pielikuma 1. sējuma 3. nodaļā;

b)

šāds gaisa kuģis ir izmantots Savienībā piecu gadu laikposmā pirms šīs regulas stāšanās spēkā;

c)

šāds gaisa kuģis minēto piecu gadu laikposmā ir bijis ietverts attiecīgās jaunattīstības valsts reģistrā; un

d)

to turpina izmantot šajā valstī reģistrēta fiziska vai juridiska persona.

2.   Ja dalībvalsts piešķir 1. punktā minēto atbrīvojumu, tā par to nekavējoties informē pārējo dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju.

10. pants

Atbrīvojums izņēmuma rakstura gaisa pārvadājumiem

Kompetentās iestādes, izskatot katru gadījumu atsevišķi, to pārraudzībā esošajās lidostās drīkst atļaut atsevišķus lidojumus, kuros izmanto minimālajām prasībām atbilstīgus gaisa kuģus un kurus citādi nevarētu veikt, pamatojoties uz šo regulu.

Šādu atbrīvojumu attiecina tikai uz:

a)

lidojumiem, tostarp lidojumiem humānās palīdzības sniegšanai, kuriem ir ārkārtējs raksturs, tādēļ būtu nepamatoti nepiešķirt pagaidu atbrīvojumu; vai

b)

nekomerciāliem lidojumiem, kas saistīti ar pārbūvi, remontu vai apkopi.

11. pants

Deleģētie akti

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 12. pantu pieņemt deleģētus aktus attiecībā uz:

a)

tehniskiem atjauninājumiem, kas skar 5. panta 5. punktā un 9. panta 1. punkta a) apakšpunktā paredzētos trokšņa līmeņa sertifikācijas standartus un 7. panta 1. punktā paredzēto sertifikācijas procedūru;

b)

tehniskiem atjauninājumiem, kas skar I pielikumā izklāstīto metodoloģiju un rādītājus.

Minēto atjauninājumu mērķis ir vajadzības gadījumā ņemt vērā izmaiņas attiecīgajos starptautiskajos noteikumos.

12. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu, sākot no 2016. gada 13. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģēts akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13. pants

Informācija un pārskatīšana

Dalībvalstis pēc pieprasījuma iesniedz Komisijai informāciju par šīs regulas piemērošanu.

Ne vēlāk kā 2021. gada 14. jūnijā Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs regulas piemērošanu.

Vajadzības gadījumā minētajam ziņojumam pievieno priekšlikumus par šīs regulas pārskatīšanu.

14. pants

Spēkā esošie ekspluatācijas ierobežojumi

Ekspluatācijas ierobežojumi, kas saistīti ar troksni un kas jau tikuši ieviesti pirms 2016. gada 13. jūnija, paliek spēkā līdz brīdim, kad kompetentās iestādes nolemj tos pārskatīt saskaņā ar šo regulu.

15. pants

Atcelšana

Direktīvu 2002/30/EK atceļ no 2016. gada 13. jūnija.

16. pants

Pārejas noteikumi

Neatkarīgi no šīs regulas 15. panta ar troksni saistītus ekspluatācijas ierobežojumus, kas pieņemti pēc 2016. gada 13. jūnija, var pieņemt saskaņā ar Direktīvu 2002/30/EK tajos gadījumos, kad minētajā dienā vēl norisinās apspriešanās, ko veic pirms ierobežojumu pieņemšanas, un ar noteikumu, ka minētie ierobežojumi tiek pieņemti vēlākais vienu gadu pēc minētās dienas.

17. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2016. gada 13. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 173. lpp.

(2)  OV C 277, 13.9.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 12. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 24. marta nostāja pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta). Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/30/EK (2002. gada 26. marts) par noteikumiem un procedūrām attiecībā uz tādu ekspluatācijas ierobežojumu ieviešanu Kopienas lidostās, kas saistīti ar troksni (OV L 85, 28.3.2002., 40. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/93/EK (2006. gada 12. decembris) par to lidaparātu ekspluatācijas regulēšanu, uz kuriem attiecas Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 16. pielikuma otrā izdevuma (1988.) 1. sējuma 3. nodaļas II daļa (OV L 374, 27.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/49/EK (2002. gada 25. jūnijs) par vides trokšņa novērtēšanu un pārvaldību (OV L 189, 18.7.2002., 12. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (ES) Nr. 691/2010 (2010. gada 29. jūlijs), ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Regula (ES) Nr. 677/2011 (2011. gada 7. jūlijs), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 691/2010 (OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EEK) Nr. 95/93 (1993. gada 18. janvāris) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz laika nišu piešķiršanu Kopienas lidostās (OV L 14, 22.1.1993., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

TROKŠŅA LĪMEŅA IZVĒRTĒŠANA LIDOSTĀ

Metodoloģija

Kompetentās iestādes nodrošina to trokšņa izvērtēšanas metožu izmantošanu, kas izstrādātas saskaņā ar Eiropas Civilās aviācijas konferences ziņojuma dokumenta Nr. 29 “Ziņojums par standartmetodi trokšņa kontūru aprēķināšanai ap pasažieru lidostām” 3. izdevumu.

Rādītāji

1.

Gaisa satiksmes trokšņa ietekmi apraksta vismaz ar Lden un Lnight trokšņa rādītājiem, kas ir noteikti un aprēķināti saskaņā ar Direktīvas 2002/49/EK I pielikumu.

2.

Ir atļauts izmantot papildu trokšņa indikatorus, ja tiem ir objektīvs pamats.

Informācija par trokšņa pārvaldību

1.   Pašreizējais stāvoklis

1.1.

Lidostas apraksts, tostarp informācija par tās lielumu, atrašanās vietu, apkārtni, gaisa satiksmes apjomu un kombināciju.

1.2.

Visu konkrētās lidostas vides mērķu raksturojums un valsts konteksts. Šeit ietver aprakstu par lidostas mērķiem saistībā ar gaisa kuģu trokšņa mazināšanu.

1.3.

Apraksts par trokšņa kontūrām attiecīgajos iepriekšējos gados, tostarp saskaņā ar Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu veikta aplēse par to cilvēku skaitu, kurus ietekmējis gaisa kuģu troksnis.

1.4.

To gaisa satiksmes trokšņa pārvaldības jomā pastāvošo un plānoto pasākumu apraksts, kas jau ieviesti saskaņā ar līdzsvaroto pieeju, un to ietekme un ieguldījums trokšņa situācijas risināšanā; tiek aptverti šādi jautājumi:

1.4.1.

trokšņa mazināšanai tā rašanās avotā:

a)

informācija par pašreizējo gaisa kuģu floti un visiem gaidāmajiem uzlabojumiem tehnoloģiju jomā;

b)

konkrēti flotes atjaunošanas plāni;

1.4.2.

zemes izmantošanas plānošanai un pārvaldībai:

a)

ieviestie plānošanas instrumenti, piemēram, vispārēja plānošana vai trokšņa zonēšana;

b)

ieviestie trokšņa mazināšanas pasākumi, piemēram, būvniecības noteikumi, trokšņa izolācijas programmas vai pasākumi tādu teritoriju mazināšanai, kurās zemes izmantošana ir problemātiska;

c)

apspriešanās par zemes izmantošanas pasākumiem;

d)

kaitējuma monitorings;

1.4.3.

trokšņa mazināšanas ekspluatācijas procedūras, ciktāl šie pasākumi neierobežo lidostas kapacitāti:

a)

ieteicamo skrejceļu izmantošana;

b)

saistībā ar troksni ieteicamo maršrutu izmantošana;

c)

trokšņa mazināšanas pacelšanās un nosēšanās procedūru izmantošana;

d)

norāde par to, cik lielā mērā šie pasākumi ir reglamentēti saskaņā ar vides rādītājiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 691/2010 I pielikumā;

1.4.4.

ekspluatācijas ierobežojumiem:

a)

starptautisku ierobežojumu, piemēram, lidojumu maksimālā skaita ierobežojumu vai trokšņa kvotu, izmantošana;

b)

ierobežojumu noteikšana gaisa kuģiem, piemēram, atteikšanās no minimālajām prasībām atbilstīgu gaisa kuģu izmantošanas;

c)

daļēju ierobežojumu noteikšana, nošķirot pasākumus, ko piemēro dienā, no pasākumiem, ko piemēro naktī;

1.4.5.

ieviestie finanšu instrumenti, piemēram, ar troksni saistītas lidostu nodevas.

2.   Prognoze gadījumam, ja netiek piemēroti jauni pasākumi

2.1.

Jau apstiprināto un plānoto lidostas attīstības plānu, ja tādi ir, apraksts, piemēram, lielāka kapacitāte, skrejceļa un/vai termināļa paplašināšana, nolaišanās un pacelšanās prognozes, nākotnē plānotā satiksmes kombinācija un prognozētā izaugsme un detalizēts pētījums par tāda trokšņa ietekmi uz apkārtējo zonu, kuru radījusi kapacitātes, skrejceļu un termināļu paplašināšana un lidojuma trajektoriju un nolaišanās un pacelšanās maršrutu izmaiņas.

2.2.

Lidostas kapacitātes palielināšanas gadījumā priekšrocības, ko sniedz minētās papildu kapacitātes pieejamība plašākā aviācijas tīklā un reģionā.

2.3.

Apraksts par ietekmi uz trokšņa klimatu, ja netiek veikti turpmāki pasākumi, un to pasākumu apraksts, kas jau ir ieplānoti trokšņa ietekmes mazināšanai tajā pašā laikposmā.

2.4.

Prognozētās trokšņa kontūras, tostarp aplēse par to cilvēku skaitu, kurus, iespējams, ietekmēs gaisa kuģu troksnis, atsevišķi izdalot esošus dzīvojamos rajonus, jaunizveidotus un nākotnē plānotus dzīvojamos rajonus, attiecībā uz kuriem kompetentās iestādes jau ir izdevušas atļaujas.

2.5.

To seku un iespējamo izmaksu izvērtējums, ko rada izvairīšanās censties mazināt pieauguša trokšņa ietekmi, ja tas ir sagaidāms.

3.   Papildpasākumu izvērtējums

3.1.

Pieejamo papildpasākumu apraksts un to izvēles galvenie iemesli. To pasākumu apraksts, kas atlasīti turpmākai analīzei, un informācija par izmaksu lietderīguma analīzes rezultātiem, jo īpaši šo pasākumu ieviešanas izmaksas, to cilvēku skaits, kuri varētu būt ieguvēji, un termiņš, kā arī konkrētu pasākumu vispārējā lietderīguma savstarpējs salīdzinājums.

3.2.

Pārskats par iespējamo ietekmi, ko ierosinātie pasākumi radīs citām lidostām, ekspluatantiem un citām ieinteresētajām personām vides aizsardzības un konkurences jomā.

3.3.

Izdarītās izvēles pamatojums.

3.4.

Kopsavilkums bez tehniskām detaļām.


II PIELIKUMS

Ar troksni saistītu ekspluatācijas ierobežojumu izmaksu lietderības izvērtējums

Plānotu ar troksni saistītu ekspluatācijas ierobežojumu izmaksu lietderību izvērtē, pienācīgi ņemot vērā šādus elementus, kurus pēc iespējas izsaka skaitliski:

1)

patlaban un nākotnē gaidāmie ieguvumi, ko saistībā ar troksni sniegs plānoto pasākumu īstenošana;

2)

aviācijas darbību drošība, tostarp trešās personas risks;

3)

lidostas jauda;

4)

jebkura ietekme uz Eiropas aviācijas tīklu.

Papildus iepriekš minētajam kompetentās iestādes var ņemt vērā šādus faktorus:

1)

lidostas apkaimē mītošo vietējo iedzīvotāju veselība un drošība;

2)

vides ilgtspēja, tostarp trokšņa un emisiju savstarpējā saistība;

3)

jebkura tieša, netieša vai katalītiska ietekme uz nodarbinātību un ekonomiku.


Komisijas paziņojums par Direktīvas 2002/49/EK pārskatīšanu

Komisija ar dalībvalstīm apspriež Direktīvas 2002/49/EK II pielikumu (trokšņa aprēķināšanas metodes), lai turpmākajos mēnešos to varētu pieņemt.

Pamatojoties uz darbu, ko PVO pašlaik veic saistībā ar metodoloģiju, lai izvērtētu sekas, ko uz veselību atstāj trokšņa ietekme, Komisija plāno pārskatīt Direktīvas 2002/49/EK III pielikumu (novērtējums par ietekmi uz veselību, devas–efekta līknes).


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/79


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 599/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 428/2009, ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Padomes Regulā (EK) Nr. 428/2009 (2) paredzēts, ka jāveic divējāda lietojuma preču efektīva kontrole, kad tās eksportē no Savienības vai veic to tranzītu caur Savienību, vai piegādā trešā valstī, izmantojot starpniecības pakalpojumus, ko sniedz starpnieks, kura dzīvesvieta ir Savienībā vai kurš tajā veic uzņēmējdarbību.

(2)

Lai dalībvalstīm un Savienībai būtu iespējams pildīt savas starptautiskās saistības, Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā ir izveidots kopējais tādu divējāda lietojuma preču saraksts, attiecībā uz kurām jāveic kontrole Savienībā. Lēmumus par kontrolējamajām precēm pieņem Austrālijas grupas, Raķešu tehnoloģiju kontroles režīma, Kodolmateriālu piegādātāju valstu grupas, Vasenāras vienošanās un Ķīmisko ieroču konvencijas satvarā.

(3)

Regulā (EK) Nr. 428/2009 paredzēts, ka minētās regulas I pielikumā iekļauto divējāda lietojuma preču sarakstu atjaunina atbilstīgi dalībvalstu saistībām un pienākumiem, un jebkādiem to grozījumiem, ko tās uzņēmušās kā attiecīgo starptautisko kodolieroču neizplatīšanas režīmu un eksporta kontroles pasākumu dalībnieces vai ratificējot atbilstīgus starptautiskos līgumus.

(4)

Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikumā iekļautais divējāda lietojuma preču saraksts jāatjaunina regulāri, lai pilnībā izpildītu starptautiskās saistības attiecībā uz drošību, nodrošinātu pārredzamību un saglabātu eksportētāju konkurētspēju. Kavējumi attiecībā uz minētā divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu var negatīvi ietekmēt drošību un starptautiskos ieroču neizplatīšanas centienus, kā arī eksportētāju saimnieciskās darbības īstenošanu Savienībā. Tajā pašā laikā, pamatojoties uz grozījumu tehnisko dabu un faktu, ka minētajiem grozījumiem jābūt saskaņā ar starptautiskajos eksporta kontroles režīmos pieņemtajiem lēmumiem, attiecībā uz vajadzīgo atjauninājumu spēkā stāšanos Savienībā būtu jāpiemēro paātrinātā procedūra.

(5)

Ar Regulu (EK) Nr. 428/2009 tiek ieviestas Savienības vispārējās eksporta atļaujas, kas ir viens no četriem pieejamajiem eksporta atļauju veidiem saskaņā ar minēto regulu. Ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām eksportētājiem, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tiek atļauts eksportēt konkrētas preces uz konkrētiem galamērķiem, ja ir izpildīti minēto atļauju nosacījumi.

(6)

Regulas (EK) Nr. 428/2009 II pielikumā minētas šobrīd Savienībā spēkā esošās Savienības vispārējās eksporta atļaujas. Ņemot vērā šādu Savienības vispārējo eksporta atļauju raksturu, var rasties vajadzība no minēto atļauju darbības jomas svītrot konkrētus galamērķus, jo īpaši tad, ja, mainoties apstākļiem, kļūst skaidrs, ka ar Savienības vispārējo eksporta atļauju vairs nebūtu jāatļauj atviegloti eksporta darījumi attiecībā uz attiecīgo galamērķi. Šādai galamērķu svītrošanai no Savienības vispārējās eksporta atļaujas darbības jomas nevajadzētu liegt eksportētājam pieteikties cita veida eksporta atļaujas saņemšanai saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (EK) Nr. 428/2009 noteikumiem.

(7)

Lai nodrošinātu kopējā divējāda lietojuma preču saraksta regulāru un laicīgu atjaunināšanu saskaņā ar dalībvalstu pienākumiem un saistībām starptautiskajos eksporta kontroles režīmos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 428/2009 I pielikuma grozīšanu atbilstīgi minētās regulas 15. pantam. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī.

(8)

Lai Savienība bez grūtībām varētu reaģēt uz apstākļu maiņu saistībā ar tāda eksporta jutīguma novērtējumu, kuru veic saskaņā ar Savienības vispārējām eksporta atļaujām, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 428/2009 II pielikuma grozīšanu saistībā ar galamērķu svītrošanu no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas. Ņemot vērā to, ka šādas izmaiņas būtu veicamas tikai tad, ja tiek konstatēts, ka attiecīgā eksporta radītais risks pieaug, un to, ka Savienības vispārējo eksporta atļauju turpmāka izmantošana minētajam eksportam varētu drīzumā negatīvi ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu drošību, Komisija var izmantot procedūru steidzamiem gadījumiem.

(9)

Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(10)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 428/2009,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 428/2009 groza šādi:

1)

regulas 9. panta 1. punktam pievieno šādas daļas:

“Lai nodrošinātu, ka IIa līdz IIf pielikumā iekļautās Savienības vispārējās eksporta atļaujas attiecas tikai uz zema riska darījumiem, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu, lai no minēto Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas svītrotu galamērķus, ja tiem sāk piemērot 4. panta 2. punktā minēto ieroču embargo.

Ja šādu ieroču embargo gadījumā konkrētus galamērķus no Savienības vispārējo eksporta atļauju darbības jomas nepieciešams svītrot nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, 23.b pantā paredzēto procedūru piemēro deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu.”;

2)

regulas 15. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23.a pantu attiecībā uz I pielikumā iekļautā divējāda lietojuma preču saraksta atjaunināšanu. I pielikumu atjaunina saskaņā ar šā panta 1. punktu. Ja I pielikuma atjaunināšana attiecas uz divējāda lietojuma precēm, kuras uzskaitītas arī IIa līdz IIg vai IV pielikumā, attiecīgi groza minētos pielikumus.”;

3)

iekļauj šādus pantus:

“23.a pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 9. panta 1. punktā un 15. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 2. jūlija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 9. panta 1. punktā un 15. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 9. panta 1. punktu un 15. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

23.b pants

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome saskaņā ar 23.a panta 5. punktā minēto procedūru var iebilst pret deleģēto aktu. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 23. oktobra nostāja (OV C 68 E, 7.3.2014., 112. lpp.) un Padomes 2014. gada 3. marta nostāja pirmajā lasījumā (OV C 100, 4.4.2014., 6. lpp.). Eiropas Parlamenta 2014. gada 3. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 428/2009 (2009. gada 5. maijs), ar ko izveido Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču eksporta, pārvadājumu, starpniecības un tranzīta kontrolei (OV L 134, 29.5.2009., 1. lpp.).


Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgs paziņojums par divējāda lietojuma preču eksporta kontroles sistēmas pārskatīšanu

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst to, cik svarīgi ir nepārtraukti uzlabot ES stratēģiskā eksporta kontroles režīma efektivitāti un saskanību, nodrošināt augsta līmeņa drošību un pienācīgu pārredzamību, vienlaikus neradot šķēršļus konkurētspējai un likumīgai tirdzniecībai ar divējāda lietojuma precēm.

Minētās trīs iestādes uzskata, ka ir jāveic sistēmas modernizācija un turpmāka konverģence, lai nodrošinātu atbilstību jauniem apdraudējumiem un ātrajai tehnoloģiju attīstībai, mazinātu izkropļojumus, radītu patiesu divējāda lietojuma preču kopējo tirgu (eksportētājiem nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus) un lai tā arī turpmāk trešām valstīm kalpotu par eksporta kontroles paraugu.

Lai to panāktu, būtiski ir racionalizēt kontroles sarakstu (regulas pielikumu) atjaunināšanas procesu, stiprināt riska novērtējumu un informācijas apmaiņu, attīstīt uzlabotus nozares standartus un mazināt nesaskaņotības īstenošanā.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija atzīst problēmas, kas saistītas ar konkrētu tādu informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) eksportu, ko var izmantot saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kā arī lai apdraudētu ES drošību, jo īpaši attiecībā uz tehnoloģijām, kuras izmanto masveida novērošanā, pārraudzībā, izsekošanā, līdzsekošanā un cenzūrā, kā arī lietojumprogrammu ievainojamības ekspluatācijā.

Šajā sakarā ir sākta tehniska apspriešanās, tostarp saistībā ar ES divējāda lietojuma jautājumu salīdzinošās izvērtēšanas apmeklējumiem, Divējāda lietojuma preču koordinācijas grupu un eksporta kontroles režīmiem, un tiek turpinātas darbības, lai ar sankcijām (saskaņā ar LESD 215. pantu) pievērstos ārkārtas situācijām, vai tiek veikti valstu pasākumi. Aktīvāk tiks turpināti arī centieni, lai sakarā ar eksporta kontroles režīmiem sekmētu daudzpusējus nolīgumus, un tiks izskatītas iespējas risināt šo jautājumu saistībā ar notiekošo ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles politikas pārskatīšanu un saistībā ar Komisijas paziņojuma izstrādi. Šajā sakarā trīs iestādes ņēma vērā Vasenāras mehānismā iesaistīto valstu 2013. gada 4. decembra vienošanos ieviest tādu kompozītu novērošanas rīku kontroles, kuri dod iespēju nesankcionēti piekļūt datorsistēmām, un IP-tīklu novērošanas sistēmu kontroles.

Eiropas Parlaments, Padome un Komisija arī apņemas turpināt attīstīt pastāvošo visaptverošo (“catch-all”) mehānismu attiecībā uz tām divējāda lietojuma precēm, kurām nepiemēro Regulas I pielikumu, lai turpinātu uzlabot eksporta kontroles sistēmu un tās piemērošanu Eiropas vienotajā tirgū.


Komisijas paziņojums par deleģētajiem aktiem

Saistībā ar šo regulu Komisija atgādina par saistībām, ko tā uzņēmusies Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 15. punktā, proti, sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju un dokumentāciju par sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar tās darbu deleģēto aktu sagatavošanā.


Komisijas paziņojums par regulas atjaunināšanu

Lai nodrošinātu integrētāku, efektīvāku un saskaņotāku Eiropas pieeju stratēģisko preču plūsmām (eksportam, pārvadājumiem, starpniecībai un tranzītam), Komisija pēc iespējas ātrāk nāks klajā ar jaunu priekšlikumu atjaunināt regulu.


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/84


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 600/2014

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Nesenā finanšu krīze ir norādījusi vājās vietas finanšu tirgu pārredzamībā, kas var radīt negatīvas sociāli ekonomiskās sekas. Lielāka pārredzamība ir viens no kopīgiem principiem finanšu sistēmas stiprināšanai, kā apstiprināts 2009. gada 2. aprīlī Londonā notikušās G20 valstu vadītāju sanāksmes paziņojumā. Lai stiprinātu pārredzamību un uzlabotu finanšu instrumentu iekšējā tirgus darbību, būtu jāizveido jauna sistēma, nosakot vienotas prasības darījumu pārredzamībai finanšu instrumentu tirgos. Ar šo sistēmu būtu jāparedz plaši noteikumi visdažādākajiem finanšu instrumentiem. Tiem būtu jāpapildina pārredzamības prasības rīkojumi un darījumi, kas ir saistīti ar akcijām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4).

(2)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos un tās priekšsēdētājs Jacques de Larosière aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulu kopumu. Nākotnes Eiropas uzraudzības sistēmas kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienotu noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm.

(3)

Tādējādi jaunajiem tiesību aktiem vajadzētu būt diviem dažādiem juridiskajiem instrumentiem: direktīvai un šai regulai. Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums prasībām, kas tiek piemērotas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētam tirgum un datu ziņošanas pakalpojumu nodrošinātājiem. Tādēļ šī regula būtu jālasa kopā ar direktīvu. Nepieciešamība izveidot vienotu noteikumu kopumu visām iestādēm par noteiktām prasībām, nepieļaut potenciālu regulējuma arbitrāžu, kā arī nodrošināt lielāku tiesisko noteiktību un mazāk sarežģītu regulējumu tirgus dalībniekiem nosaka tāda juridiskā pamata izmantošanu, saskaņā ar kuru varētu izstrādāt regulu. Lai likvidētu atlikušos šķēršļus tirdzniecībai un būtiskus konkurences izkropļojumus, kas rodas no atšķirībām valstu tiesību aktos, kā arī lai novērstu turpmākus šķēršļus tirdzniecībai un jaunu konkurences izkropļojumu rašanos, ir nepieciešams pieņemt jaunu regulu, kurā paredzēti vienoti noteikumi, kas piemērojami visās dalībvalstīs. Šāda tieši piemērojama tiesību akta nolūks ir mērķtiecīgi veicināt iekšējā tirgus netraucētu darbību, un tādēļ tā pamatā vajadzētu būt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 114. pantam saskaņā ar to interpretāciju Eiropas Savienības Tiesas pastāvīgajā judikatūrā.

(4)

Direktīva 2004/39/EK izveidoja noteikumus, saskaņā ar kuriem tirdzniecībai ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, jābūt pārredzamai pirms tirdzniecības un pēc tirdzniecības, un noteikumus pārskatu sniegšanai kompetentajām iestādēm par darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū. Direktīva ir jāpārskata, lai tajā atbilstīgi ņemtu vērā finanšu tirgu attīstību, risinātu trūkumus un novērstu nepilnības, kas cita starpā parādījās finanšu tirgu krīzes laikā.

(5)

Noteikumiem par tirdzniecības un regulējuma pārredzamības prasībām vajadzētu būt tieši piemērojamu tiesību aktu veidā, kurus piemēro visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam jāievēro vienoti noteikumi visos Savienības tirgos, lai nodrošinātu vienotu kopēja tiesiskā regulējuma piemērošanu, stiprinātu uzticēšanos tirgus pārredzamībai visā Savienībā, samazinātu regulējuma sarežģītību un ieguldījumu brokeru sabiedrību izmaksas atbilstības nodrošināšanai, īpaši finanšu iestādēm ar pārrobežu darbību, un veicinātu konkurences kropļojumu izskaušanu. Vispiemērotākais instruments minēto regulējuma mērķu sasniegšanai un vienotu nosacījumu nodrošināšanai, novēršot atšķirīgas prasības valstu līmenī direktīvas transponēšanas rezultātā, ir pieņemt regulu, kas nodrošina tiešu piemērošanu.

(6)

Ir būtiski nodrošināt, lai finanšu instrumentu tirdzniecība, cik vien iespējams, notiktu organizētās tirdzniecības vietās un lai šādas tirdzniecības vietas tiktu atbilstīgi reglamentētas. Piemērojot Direktīvu 2004/39/EK, izveidojas dažas tirdzniecības sistēmas, ko regulējums pienācīgi neietvēra. Visas finanšu instrumentu tirdzniecības sistēmas, piemēram, vienības, kas pašlaik zināmas kā brokeru šķērstīkli, būtu turpmāk pienācīgi jāregulē un būtu jāatļauj to darbība kādā no daudzpusējām tirdzniecības vietām vai kā sistemātiskiem internalizētājiem saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā un Direktīvā 2014/65ES (5).

(7)

Būtu jāprecizē regulēta tirgus un daudzpusējās tirdzniecības sistēmas (DTS) definīcijas un tās arī turpmāk savstarpēji jāsaskaņo, tādējādi parādot, ka tās faktiski pārstāv vienu un to pašu regulētas tirdzniecības darbību. Definīcijās nebūtu jāiekļauj divpusējas sistēmas, kurās ieguldījumu brokeru sabiedrība veic tirdzniecību savā vārdā, arī kā ar risku nesaistīts darījuma partneris starp pircēju un pārdevēju. Nevajadzētu pieļaut, ka regulētie tirgi un DTS klientu rīkojumus izpilda, izmantojot sev piederošu kapitālu. Termins “sistēma” sevī ietver gan tirgus, kurus veido noteikumu kopums un tirdzniecības platforma, gan tirgus, kuru darbības pamatā ir tikai noteikumu kopums. Regulētiem tirgiem un DTS nav pienākuma nodrošināt tehnisku sistēmu rīkojumu saskaņošanai un būtu jāspēj izmantot citus tirdzniecības protokolus, ietverot sistēmas, kurās lietotājiem ir iespēja pieprasīt cenu piedāvājumus no vairākiem pakalpojumu sniedzējiem. Šīs regulas nolūkā regulēts tirgus vai DTS ir tāds tirgus, kuru veido tikai tādu noteikumu kopums, kuri regulē aspektus saistībā ar dalību šādā tirgū, atļauju tirgot instrumentus, tirdzniecību starp dalībniekiem, ziņošanu un – pēc iespējas – pienākumu nodrošināt pārredzamību, un uzskata, ka saskaņā ar šādiem noteikumiem veikti darījumi tiek veikti atbilstīgi regulēta tirgus sistēmai vai DTS. Termins “pirkšanas un pārdošanas intereses” jāsaprot plašā nozīmē, un tajā iekļauti rīkojumi, cenu piedāvājumi un norādes par interesi.

Viena no svarīgākajām prasībām attiecas uz pienākumu apvienot intereses sistēmā, izmantojot nediskrecionārus noteikumus, ko noteicis sistēmas dalībnieks. Minētā prasība nozīmē, ka tās ir jāapvieno saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras, tostarp procedūras, kas ietvertas datoru programmatūrā. Termins “nediskrecionāri noteikumi” nozīmē noteikumus, kas regulētam tirgum, tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kura vada DTS, neļauj piemērot diskrecionārus principus šādu interešu iespējamai mijiedarbībai. Definīcijas paredz, ka interešu apvienošana jāveic tā, lai rezultātā tiktu noslēgts līgums, kas notiek tad, ja izpilde norit saskaņā ar sistēmas noteikumiem vai izmantojot sistēmas protokolus vai iekšējās darbības procedūras.

(8)

Lai veicinātu Savienības finanšu tirgu pārredzamību un efektivitāti un nodrošinātu vienādus darbības noteikumus dažādām daudzpusējām tirdzniecības pakalpojumu sniegšanas vietām, jāievieš jauna organizētas tirdzniecības sistēmas (OTS) tirdzniecības vietas kategorija obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kā arī jānodrošina, ka tā tiek pienācīgi regulēta un tiek piemēroti nediskriminējoši noteikumi par piekļūšanu sistēmai. Minētās jaunās kategorijas definīcija ir plaša, lai gan pašlaik, gan arī turpmāk tajā varētu ietvert tādu līgumu visu veidu regulētu izpildi un tādas tirdzniecības organizēšanu, kuri neatbilst pastāvošo tirdzniecības vietu darbības vai regulējuma īpatnībām. Attiecīgi jāpiemēro atbilstīgas organizatoriskās struktūras prasības un pārredzamības noteikumi, kas veicina efektīvu informācijas atklāšanu par cenām. Jaunajā kategorijā tiks ietvertas sistēmas, kuras ir tiesīgas tirgot atvasinātus instrumentus, kam drīkst veikt klīringu un kas ir pietiekami likvīdi.

Tajā nevajadzētu ietvert sistēmas, kurās darījumi faktiski netiek veikti vai organizēti, piemēram, ziņojumdēļus, kuros tiek reklamētas pirkšanas un pārdošanas intereses, citas vienības, kas apkopo vai savieto potenciālās pirkšanas vai pārdošanas intereses, sniedz elektroniskus pēctirdzniecības apstiprinājuma pakalpojumus vai portfeļa sablīvēšanu, kas samazina esošo atvasināto instrumentu portfeļu riskus, kas nav tirgus riski, nemainot portfeļu tirgus risku. Portfeļa sablīvēšanu var nodrošināt virkne sabiedrību, piemēram, centrālie darījumu partneri (CDP), darījumu reģistri, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus uzturētāji, kurus kā tādus neregulē šī regula vai Direktīva 2014/65/ES. Ir pamatoti precizēt, ka gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji veic portfeļa sablīvēšanu, tai netiek piemēroti daži šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES noteikumi. Tā kā uz centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) attiecas tās pašas prasības, kuras piemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās sniedz konkrētus ieguldījumu pakalpojumus vai veic konkrētas ieguldījumu darbības, šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrībām, kuru darbību minētie tiesību akti nereglamentē, kad tās veic portfeļa sablīvēšanu.

(9)

Šī jaunā OTS kategorija papildinās esošo tirdzniecības vietu veidus. Kaut gan regulētiem tirgiem un DTS piemēro nediskrecionārus darījumu izpildes noteikumus, OTS uzturētājam attiecīgos gadījumos rīkojumu izpilde būtu jāveic diskrecionāri, atbilstīgi iepriekšējas pārredzamības prasībām un labākās izpildes pienākumam. Tādējādi darījumam, kuru slēdz OTS, ko uztur ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, būtu jāpiemēro darījumdarbības ētikas normas un pienākums nodrošināt labāko darījuma izpildi un klienta rīkojumu apstrādi. Turklāt ikvienam tirgus uzturētājam, kas ir pilnvarots uzturēt OTS, vajadzētu nodrošināt atbilstību Direktīvas 2014/65/ES I nodaļas noteikumiem attiecībā uz nosacījumiem un procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības atļauju izsniegšanai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas uztur OTS, būtu jābūt iespējai izmantot rīcības brīvības tiesības divos dažādos līmeņos: pirmkārt, lemjot par rīkojuma ievietošanu vai tā atsaukšanu OTS un, otrkārt, lemjot nesaistīt konkrētu rīkojumu ar rīkojumiem, kas pieejami sistēmā attiecīgajā brīdī, ar noteikumu, ka tas atbilst klientu dotiem konkrētiem norādījumiem un labākās izpildes pienākumiem.

Attiecībā uz sistēmām, kuras iekšēji (nenosūtot tirgum) sasaista klientu rīkojumus, uzturētājam vajadzētu būt iespējai nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sasaistīt sistēmā. Saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 1. punktu, 2., 4. un 5. punktu un neskarot Direktīvas 2014/65/ES 20. panta 3. punktu, brokeru sabiedrībai vajadzētu veicināt sarunas klientu starpā, lai apvienotu divas vai vairākas saderīgas tirdzniecības intereses vienā darījumā. Abos rīcības brīvības līmeņos OTS uzturētājam jāievēro saistības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 18. un 27. pantu. Tirgus uzturētājam vai ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur OTS, tiem, kas izmanto tirdzniecības vietu, būtu skaidri jānorāda, kā tie izmantos rīcības brīvību. Platformas uzturētājam vajadzētu būt neitrālam, jo OTS nozīmē faktiski veiktas tirdzniecības platformu. Tādējādi uz ieguldījumu sabiedrību vai tirgus uzturētāju, kas uztur OTS, vajadzētu attiecināt prasības attiecībā uz nediskriminējošu izpildi, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus uzturētājam, kas izmanto OTS, vai tādai jebkurai vienībai, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība un/vai tirgus uzturētājs, būtu atļaujama klientu rīkojumu izpilde OTS, izmantojot tam piederošu kapitālu.

Lai atvieglotu viena vai vairāku klienta rīkojumu izpildi attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātajiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 648/2012 (6) 5. pantam, OTS uzturētājam atļauts izmantot sapārotu tirdzniecību Direktīvas 2014/65/ES nozīmē savā vārdā ar noteikumu, ka klients ir piekritis šim procesam. Attiecībā uz valsts parāda instrumentiem, kuriem nav likvīds tirgus, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, kas uztur OTS, vajadzētu būt iespējai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā. Veicot sapārotu tirdzniecību savā vārdā, ir jāievēro visas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, kā arī labākās izpildes pienākumi. OTS uzturētājs vai tāda jebkura vienība, kas ir tās pašas grupas vai juridiskās personas daļa, pie kuras pieder arī ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus uzturētājs, nedarbojas kā sistemātisks internalizētājs OTS, kuras uzturētājs tas ir. Turklāt uz OTS uzturētāju būtu jāattiecina tādi paši pienākumi kā uz DTS saistībā ar potenciālo interešu konfliktu atbilstīgu pārvaldību.

(10)

Visa organizēta tirdzniecība būtu jāveic regulētās tirdzniecības vietās, un tai būtu jābūt pilnībā pārredzamai gan pirms, gan pēc tirdzniecības. Tādējādi atbilstīgi pielāgotas pārredzamības prasības attiecina uz visu veidu tirdzniecības vietām un visiem tajos tirgotiem finanšu instrumentiem.

(11)

Lai nodrošinātu regulētu tirdzniecības vietu un sistemātisku internalizētāju plašāku izmantošanu tirdzniecībā, šajā regulā ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jāievieš tirdzniecības pienākums attiecībā uz akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietā. Minētais pienākums veikt tirdzniecību ieguldījumu brokeru sabiedrībām liek veikt visus darījumu veidus, tostarp darījumus, ko veic savā vārdā, un arī darījumus, ko veic, izpildot klientu rīkojumus regulētā tirgū, DTS vai sistemātiskos internalizētājos vai līdzvērtīgās trešo valstu tirdzniecības vietās. Tomēr būtu jānodrošina atbrīvojums no minētā pienākuma veikt tirdzniecību, ja tam ir likumīgs iemesls. Šādi likumīgi iemesli pastāv tad, kad darījumi tiek veikti nesistemātiski, pēc ad hoc principa, neregulāri un reti, vai arī tiek veikti tehniski darījumi, piemēram, darījumi, kurus izpilda citu vietā un kuri neietekmē cenu atklāšanas procesu. Šādu atbrīvojumu no minētā pienākuma veikt tirdzniecību nevajadzētu izmantot, lai apietu ierobežojumus, kas ieviesti attiecībā uz salīdzināmās cenas atbrīvojumu un vienošanās cenas atbrīvojumu, vai nolūkā darboties brokeru šķērstīklos vai citās savienojošās sistēmās.

Iespēja veikt darījumus, izmantojot sistemātisku internalizētāju, neskar šajā regulā izklāstīto sistemātiskā internalizētāja režīmu. Mērķis ir nodrošināt, ka tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība pati izpilda šajā regulā noteiktos attiecīgos kritērijus, lai to uzskatītu par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, darījumu var veikt šādā veidā; tomēr, ja to neuzskata par sistemātisku internalizētāju attiecībā uz konkrēto akciju, ieguldījumu brokeru sabiedrībai joprojām vajadzētu būt iespējai veikt darījumu, izmantojot citu sistemātisku internalizētāju, ja tas ievēro savus labākās izpildes pienākumus un ja šī iespēja ir tam pieejama. Turklāt, lai nodrošinātu, ka daudzpusējā tirdzniecībā ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem (ETF), sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem ir atbilstīgi regulēta, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu uz daudzpusēja pamata, būtu jāatļauj darboties kā DTS. Vajadzētu precizēt, ka Direktīvā 2014/65/ES noteiktie labākās izpildes noteikumi būtu jāpiemēro tā, lai nekavētu saskaņā ar šo regulu noteiktā pienākuma veikt tirdzniecību īstenošanu.

(12)

Tirdzniecība ar depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem, līdzīgiem finanšu instrumentiem un akcijām, kuras nav atļauts tirgot regulētā tirgū, tiek veikta lielā mērā līdzīgi un atbilst gandrīz tādiem pašiem ekonomikas mērķiem kā tirdzniecība ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū. Tādēļ pārredzamības prasības, kas tiek piemērotas akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū, būtu jāpaplašina un jāattiecina uz minētajiem finanšu instrumentiem.

(13)

Atzīstot, ka režīmam, kas noteikts atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības, principā jāatbalsta efektīva tirgus darbība, rūpīgi jāpārbauda, vai faktiskie noteikumi par atbrīvojumiem saistībā ar akcijām, kurus piemēro atbilstīgi Direktīvai 2004/39/EK un Komisijas Regulai (EK) Nr. 1287/2006 (7), joprojām ir atbilstīgi no to darbības jomas un piemērojamo nosacījumu viedokļa. Lai nodrošinātu, ka atbrīvojumi no pirmstirdzniecības pārredzamības attiecībā uz akcijām un attiecīgi citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem un tādiem produktiem, kas nav kapitāla vērtspapīri, tiek piemēroti vienādi īpašiem tirgus modeļiem un rīkojumu veidiem un apjomiem, Eiropas uzraudzības iestādei (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei (EVTI)), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (8), būtu jānovērtē, vai individuāli pieprasījumi piemērot atbrīvojumu ir saderīgi ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un šajā regulā paredzētajiem deleģētajiem aktiem. EVTI būtu jāsniedz novērtējums atzinuma veidā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 29. pantam. Turklāt saskaņā ar atbilstīgu laika grafiku EVTI būtu jāpārskata jau pastāvošie atbrīvojumi attiecībā uz akcijām un jāsagatavo novērtējums, ievērojot tādu pašu procedūru, par to nemainīgo atbilstību šīs regulas noteikumiem un šajā regulā noteiktajiem deleģētajiem aktiem.

(14)

Finanšu krīze norādījusi īpašas vājās vietas attiecībā uz tādas informācijas pieejamību tirgus dalībniekiem, kas ir saistīta ar tirdzniecības iespējām un finanšu instrumentu, kas nav akcijas, cenām, konkrēti tādus aspektus kā sniegšanas laiks, granularitāte, vienlīdzīga pieeja un ticamība. Tādējādi jāievieš savlaicīgas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības, ņemot vērā noteiktu finanšu instrumentu veidu, kas nav akcijas, dažādās iezīmes un tirgus struktūru, kā arī tās jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem, cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, hibrīdām, periodisko izsoļu tirdzniecības un balss tirdzniecības sistēmām. Lai nodrošinātu stabilu pārredzamības pamatu visiem attiecīgajiem finanšu instrumentiem, šādas prasības būtu jāattiecina uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisiju kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kas tiek tirgoti tirdzniecības vietā. Tādēļ atbrīvojumiem no pirmstirdzniecības pārredzamības un prasību pielāgošanas attiecībā uz atliktu publicēšanu vajadzētu būtu pieejamiem tikai dažos noteiktos gadījumos.

(15)

Obligāciju, strukturētā finansējuma produktu un atvasinātu instrumentu tirgos jāievieš atbilstīgs tirdzniecības pārredzamības līmenis, lai palīdzētu vērtēt šādus produktus un veicinātu efektīvu cenas veidošanos. Strukturētā finansējuma produktos jo īpaši būtu jāietver uz aktīviem balstīti vērtspapīri, kas noteikti Komisijas Regulas (EK) Nr. 809/2004 (9) 2. panta 5. punktā, kuros cita starpā ietverti arī ar parādsaistībām nodrošināti strukturēti vērtspapīri.

(16)

Lai nodrošinātu vienādu nosacījumu piemērošanu tirdzniecības vietām, dažādām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro vienas un tās pašas pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības. Pārredzamības prasībām vajadzētu būt pielāgotām dažādiem finanšu instrumentu veidiem, tostarp kapitāla vērtspapīriem, obligācijām un atvasinātiem finanšu instrumentiem, pienācīgi ņemot vērā gan ieguldītāju un emitentu, tostarp valdības obligāciju emitentu, intereses, gan tirgus likviditāti. Pārredzamības prasības būtu jāpielāgo dažādiem tirdzniecības veidiem, tostarp rīkojumu reģistra un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, piemēram, cenu piedāvājumu pieprasīšanas sistēmām, kā arī hibrīdām un brokeru pakalpojumu balss sistēmām, un jāņem vērā darījumu apjoms, tostarp apgrozījums, un citi atbilstīgi kritēriji.

(17)

Lai novērstu negatīvu ietekmi uz cenu veidošanās procesu, ir jāievieš atbilstīgs apjoma ierobežošanas mehānisms sistēmās ievietotiem rīkojumiem, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru cena tiek noteikta saskaņā ar atsauces cenu un konkrētiem nolīgtiem darījumiem. Minētajam mehānismam būtu jākalpo kā dubultierobežojumam, ar kuru apjoma ierobežojums tiek piemērots katrai tirdzniecības vietai, kas izmanto minētos atbrīvojumus, tā, lai katrā tirdzniecības vietā varētu veikt tikai noteiktu procentuālo darījumu daudzumu, un papildus piemēro kopējā apjoma ierobežojumu, kura pārsniegšanas gadījumā tiktu apturēta minēto atbrīvojumu izmantošana visā Savienībā. Attiecībā uz nolīgtiem darījumiem tam būtu jāattiecas tikai uz tiem darījumiem, kuri ir veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tirdzniecības vietas, kura izmanto šo sistēmu, tirgus uzturētāju kotētajās cenās. Tam nevajadzētu ietvert nolīgtus darījumus ar nelikvīdām akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, un tos darījumus, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, jo tie neietekmē cenu veidošanās procesu.

(18)

Lai nodrošinātu, ka tirdzniecība, ko veic ārpus biržas, nekavē efektīvi atklāt cenas vai veidot pārredzamus un vienlīdzīgus konkurences nosacījumus tirdzniecības līdzekļiem, atbilstīgas pirmstirdzniecības pārredzamības prasības būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem ārpus biržas savā vārdā, ciktāl tās veic šādu tirdzniecību kā sistemātiski internalizētāji ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuriem ir likvīds tirgus, un obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem ir likvīds tirgus.

(19)

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, izņemot, ja darījumi tiek veikti ārpus tirdzniecības vietas reti, pēc ad hoc principa un neregulāri. Tādējādi sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus tirdzniecības vietas. Šajā regulā noteiktās prasības, ko piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, būtu jāattiecina uz ieguldījumu brokeru sabiedrību tikai saistībā ar katru individuālo finanšu instrumentu, piemēram, starptautiskā vērtspapīru identifikācijas numura (ISIN) līmenī, kurā tā ir sistemātisks internalizētājs. Lai nodrošinātu objektīvu un efektīvu sistemātiskā internalizētāja definīcijas piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, vajadzētu būt iepriekš noteiktai sistemātiskas internalizēšanas robežvērtībai, kurā ir precīzi paskaidrots, kas tieši ir domāts ar “bieži, sistemātiski un pamatīgi”.

(20)

Kaut gan OTS ir jebkura sistēma, kurā daudzkārtējas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, nebūtu jāļauj sistemātiskam internalizētājam sasaistīt kopā trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses. Piemēram, tā sauktā viena tirgotāja platforma, kurā tirdzniecība vienmēr notiek attiecībā uz vienu ieguldījumu brokeru sabiedrību, būtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju, ja tai būtu jāievēro šīs regulas noteikumi. Tomēr tā sauktā vairāku tirgotāju platforma, kurā vairāki tirgotāji darbojas ar vienu un to pašu finanšu instrumentu, nebūtu jāuzskata par sistemātisku internalizētāju.

(21)

Sistemātiskiem internalizētājiem, pamatojoties uz savu tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā vajadzētu spēt izlemt, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem, nodalot klientu kategorijas, un tiem vajadzētu būt arī tiesīgiem ņemt vērā atšķirības starp klientiem, piemēram, attiecībā uz kredītrisku. Sistemātiskiem internalizētājiem nevajadzētu būt uzliktam par pienākumu publicēt stabilu cenu piedāvājumu, izpildīt klientu rīkojumus un sniegt piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem attiecībā uz kapitāla vērtspapīru darījumiem, kuru apjoms ir lielāks par standarta tirgus apjomu, un darījumiem, kas nav kapitāla vērtspapīru darījumi un kuru apjoms ir lielāks par finanšu instrumentam raksturīgo apjomu. Būtu jāpārbauda, vai sistemātiskie internalizētāji ievēro savus pienākumus, un informācija jāpadara pieejama kompetentajām iestādēm, lai tās varētu šādi rīkoties.

(22)

Šīs regulas nolūks nav pieprasīt pirmstirdzniecības pārredzamības noteikumu piemērošanu darījumiem, kurus veic ārpus biržas un kurus neveic kā sistemātisks internalizētājs.

(23)

Tirgus datiem vajadzētu būt viegli un ātri pieejamiem lietotājiem, un tiem jābūt pēc iespējas neapkopotā formā, lai ieguldītāji un tos apkalpojošie datu pakalpojumu sniedzēji varētu pēc iespējas vairāk pielāgot datu risinājumus. Tādējādi pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem vajadzētu būt publiski pieejamiem “katram par sevi”, lai samazinātu izmaksas tirgus dalībniekiem, kad tie pērk datus.

(24)

Vajadzētu pilnībā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (11) personas datu apmaiņai, sūtīšanai un apstrādei, ko veic dalībvalstis un EVTI, šīs regulas, jo īpaši tās IV sadaļas, vajadzībām.

(25)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, būtu jādefinē oficiāla regulējoša procedūra, nosakot, ka tirdzniecība starp finanšu darījumu partneriem un lieliem nefinanšu darījumu partneriem ar visiem atvasinātiem instrumentiem, kuriem drīkst veikt tīrvērti un kuri ir pietiekami likvīdi, obligāti jāveic tirdzniecības vietās, uz kurām attiecas salīdzināms regulējums un kurās dalībnieki var veikt tirdzniecību ar daudzpusējiem darījumu partneriem. Veicot likviditātes pietiekamības novērtējumu, būtu jāņem vērā tirgus iezīmes valstī, tostarp tādi elementi kā dalībnieku skaits un veids noteiktā tirgū, un darījumu iezīmes, piemēram, darījumu apjoms un biežums šajā tirgū.

Likvīdu tirgu kādā no produktu kategorijām atvasinātajiem instrumentiem raksturo liels skaits aktīvu tirgus dalībnieku, tostarp samērīga attiecība starp likviditātes nodrošinātājiem un likviditātes pieprasītājiem proporcionāli tirgoto produktu skaitam, un tas bieži tirgojas ar minētajiem produktiem apmērā, kas nepārsniedz liela mēroga apjomu. Uz šādu tirgus darbību norādītu liels skaits atlikušo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu attiecīgajam atvasinātajam instrumentam, kā rezultātā parasta tirgus apjoma darījumam būtu maza cenu starpība. Novērtējot pietiekamu likviditāti, būtu jāņem vērā, ka atvasināta instrumenta likviditāte var būtiski atšķirties atkarībā no tirgus apstākļiem un tā aprites cikla.

(26)

Ņemot vērā vienošanos, ko puses panāca G20 Pitsburgas sanāksmē 2009. gada 25. septembrī, par regulētā tirgū tirgotu ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tirdzniecības pārvietošanu pēc vajadzības uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām, no vienas puses, un dažādu ārpusbiržas atvasināto instrumentu salīdzinoši zemo likviditāti, no otras puses, ir pareizi noteikt atļautas tirdzniecības vietas, kurās var veikt tirdzniecību saskaņā ar šādu apņemšanos. Visām atļautajām tirdzniecības vietām būtu jāpiemēro lielā mērā salāgotas regulējošas prasības attiecībā uz organizatoriskās struktūras un darbības aspektiem, kārtību interešu konfliktu mazināšanai, visu tirdzniecības darbību uzraudzību, pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamību, kas pielāgota atbilstīgi finanšu instrumentam un tirdzniecības sistēmas veidiem, lai daudzpusējas trešo personu tirdzniecības intereses varētu savstarpēji mijiedarboties. Tomēr būtu jāparedz iespēja, ka šādu tirdzniecības vietu uzturētāji veiks darījumus saskaņā ar šādu apņemšanos starp vairākām trešām personām, piemērojot diskrecionārus principus, lai uzlabotu izpildes un likviditātes nosacījumus.

(27)

Pienākumam slēgt darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder pie tādu atvasinātu instrumentu kategorijas, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību regulētā tirgū, DTS, OTS vai trešās valsts tirdzniecības vietā, nebūtu jāattiecas uz cenu neveidojošo pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu komponentiem, kuri samazina atvasināto instrumentu portfeļu, tostarp esošo ārpusbiržas atvasināto instrumentu portfeļu, riskus, kas nav tirgus riski, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, nemainot portfeļu tirgus risku. Turklāt, lai gan ir lietderīgi paredzēt konkrētu noteikumu par portfeļu sablīvēšanu, šīs regulas mērķis nav novērst citu pēctirdzniecības riska samazināšanas pakalpojumu izmantošanu.

(28)

Minētajiem atvasinātajiem instrumentiem noteiktajam pienākumam veikt tirdzniecību būtu jāļauj atļautajām tirdzniecības vietām efektīvi konkurēt. Tādēļ šādas tirdzniecības vietas nebūtu jāspēj pieprasīt ekskluzīvas tiesības uz kādu atvasinātu instrumentu, uz kuru attiecas minētais pienākums veikt tirdzniecību, neļaujot citām tirdzniecības vietām piedāvāt minēto finanšu instrumentu tirdzniecību. Lai nodrošinātu efektīvu konkurenci starp atvasinātu instrumentu tirdzniecības vietām, ir būtiski, lai tirdzniecības vietām ir nediskriminējoša un pārredzama piekļuve CDP. Nediskriminējošai piekļuvei CDP būtu jānozīmē, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tās platformā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP, un uz nediskriminējošām tīrvērtes maksām.

(29)

Kompetento iestāžu pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidru mehānismu, ar kuru aizliedz vai ierobežo tādu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirdzniecību, izplatīšanu un pārdošanu, kuri rada nopietnas bažas par ieguldītāju aizsardzību, finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti vai visas finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitāti, un ar atbilstīgām EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (12), pilnvarām veikt koordināciju un rīkoties ārkārtas situācijās. Lai šādas pilnvaras kompetentās iestādes un izņēmuma gadījumā EVTI vai EBI varētu izmantot, jābūt izpildītiem vairākiem īpašiem nosacījumiem. Ja šādi nosacījumi ir izpildīti, kompetentajai iestādei un izņēmuma gadījumos EVTI vai EBI vajadzētu būt tiesīgai piesardzības nolūkos piemērot aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu tirgo, izplata vai pārdod klientiem.

Minētās pilnvaras neuzliek pienākumu ieviest vai piemērot produktu apstiprināšanu vai saņemt licenci no kompetentās iestādes, EVTI vai EBI, un tās neatbrīvo ieguldījumu brokeru sabiedrības no pienākuma ievērot visas attiecīgās šajā regulā un Direktīvā 2014/65/ES noteiktās prasības. Preču tirgus pareiza darbība un integritāte būtu jāiekļauj kā viens no kritērijiem, kad iejaukties kompetentajām iestādēm, lai varētu veikt darbības, kas preču tirgos neitralizētu iespējamo negatīvo ārējo ietekmi, kuru rada darbības finanšu tirgos. Tas jo īpaši attiecas uz lauksaimniecības preču tirgiem, kuru mērķis ir nodrošināt iedzīvotājus ar pietiekamu daudzumu pārtikas. Minētajos gadījumos pasākumi būtu jāsaskaņo ar iestādēm, kas atbild par attiecīgo preču tirgu.

(30)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo EVTI sīkāka informācija par saviem pieprasījumiem samazināt pozīcijas saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, vienreizējiem ierobežojumiem un jebkuru ex ante pozīciju ierobežošanu, lai uzlabotu saskaņošanu un konverģenci minēto pilnvaru piemērošanā. Svarīgākā informācija par ex ante pozīciju ierobežošanu, ko piemērojusi kompetentā iestāde, būtu jādara publiski pieejama EVTI tīmekļa vietnē.

(31)

EVTI būtu jāvar pieprasīt, lai ikviena persona sniedz informāciju par savu pozīciju saistībā ar atvasinātu instrumentu līgumu, pieprasīt samazināt šo pozīciju un noteikt ierobežojumu, kādā mēra persona var veikt individuālus darījumus saistībā ar preču atvasinātiem instrumentiem. EVTI tad būtu jāinformē attiecīgās kompetentās iestādes par pasākumiem, kurus tā iesaka veikt, kā būtu jāpublicē informācija par šiem pasākumiem.

(32)

Sīkāka informācija par darījumiem ar finanšu instrumentiem būtu jāsniedz kompetentajām iestādēm, lai tās varētu konstatēt un izmeklēt potenciālos tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, uzraudzīt tirgus godīgu un pareizu darbību un ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību. Minētā pārskata darbības jomā iekļauj visus finanšu instrumentus, kurus tirgo tirdzniecības vietā, un finanšu instrumentus, kuru pamatā ir finanšu instruments, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai kuru pamatā ir indekss vai grozs, ko veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Šis pienākums būtu jāpiemēro neatkarīgi no tā, vai šāds darījums ar kādu no minētajiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā ir veikts vai nav. Lai nepieļautu nevajadzīgu administratīvo slogu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, no to pienākuma sniegt ziņojumus būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, kurus neietekmē tirgus ļaunprātīga izmantošana. Ziņojumos vajadzētu izmantot juridiskās personas identifikatoru saskaņā ar G-20 saistībām. EVTI būtu jāziņo Komisijai par to, kā šāda ziņošana kompetentajām iestādēm darbojas, un Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāveic pasākumi, lai ierosinātu izmaiņas.

(33)

Tirdzniecības vietas uzturētājam sava kompetentā iestāde būtu jānodrošina ar attiecīgiem finanšu instrumentu atsauces datiem. Kompetentajām iestādēm minētie paziņojumi ir nekavējoties jānosūta EVTI, kurai tos tūlīt būtu jāpublicē savā tīmekļa vietnē, lai EVTI un kompetentās iestādes varētu izmantot un analizēt ziņojumus par darījumiem, kā arī apmainīties ar šo informāciju.

(34)

Lai ziņojumi par darījumiem atbilstu savam mērķim – kalpot par tirgus uzraudzības instrumentu –, tiem būtu jāidentificē persona, kas pieņēmusi lēmumu ieguldīt, un personas, kas atbild par šā lēmuma izpildi. Papildus pārredzamības režīmam, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (13), īsās pozīcijas pārdošanas marķēšana sniedz noderīgu papildinformāciju, kas ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt īsās pozīcijas pārdošanas līmeni. Kompetentajām iestādēm vajadzīga pilnīga piekļuve ierakstiem visos rīkojuma izpildes procesa posmos, sākot ar sākotnējo lēmumu veikt tirdzniecību līdz pat darījuma izpildei. Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu reģistrēt visus savus rīkojumus un visus savus darījumus ar finanšu instrumentiem, bet platformu uzturētājiem ir jāreģistrē visi rīkojumi, kas iesniegti to sistēmās. EVTI būtu jākoordinē informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka tām ir piekļuve visiem ierakstiem par darījumiem un rīkojumiem, tostarp darījumiem un rīkojumiem platformās, kuras darbojas ārpus kompetento iestāžu teritorijas, ar finanšu instrumentiem, ko iestādes uzrauga.

(35)

Būtu jānovērš dubulta vienas un tās pašas informācijas sniegšana. Ziņojumi, ko iesniedz darījumu reģistriem, kurus attiecīgajiem finanšu instrumentiem reģistrē vai atzīst atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012, un kas satur visu ziņojumu par darījumiem sniegšanai nepieciešamo informāciju, nebūtu jāsniedz kompetentajām iestādēm; šos ziņojumus kompetentajām iestādēm vajadzētu saņemt no darījumu reģistriem. Atbilstīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 648/2012.

(36)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkādai EVTI veiktai informācijas apmaiņai vai nodošanai būtu jāatbilst noteikumiem par personas datu nodošanu, kuri paredzēti Regulā (EK) Nr. 45/2001 un kuri pilnībā būtu jāpiemēro personas datu apstrādei šīs regulas nolūkos.

(37)

Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteikti kritēriji, saskaņā ar kuriem ārpusbiržas atvasināto instrumentu kategorijām būtu jāpiemēro pienākums veikt tīrvērti. Tā novērš konkurences kropļojumus, pieprasot, lai tirdzniecības vietām tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, un lai CDP, kuri piedāvā ārpusbiržas atvasināto instrumentu tīrvērti, tiktu nodrošināta nediskriminējoša piekļuve tirdzniecības vietu tirdzniecības datiem. Tā kā ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināto instrumentu līgumi, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū, nav nepieciešamības ieviest līdzīgus noteikumus regulētiem tirgiem saskaņā ar šo regulu. Pienākumam veikt tīrvērti centralizēti būtu jāattiecas arī uz atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos.

(38)

Papildus Direktīvas 2004/39/EK un Direktīvas 2014/65/ES prasībām, kas neļauj dalībvalstīm nepienācīgi ierobežot piekļuvi pēctirdzniecības infrastruktūrai, piemēram, CDP un norēķinu sistēmām, ir nepieciešams, lai šī regula likvidētu dažādus citus komerciālus šķēršļus, kurus var izmantot, lai kavētu konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes veikšanā. Lai nepieļautu diskriminējošu praksi, CDP būtu jāpiekrīt veikt dažādās tirdzniecības vietās izpildītu darījumu tīrvērti, ja šādas vietas atbilst CDP noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. CDP piekļuve būtu jāpiešķir, ja ir izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz jaunizveidotiem CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmuši atļauju vai ir atzīti uz laiku, kas ir mazāks par trim gadiem, attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem, vajadzētu dot iespēju kompetentajām iestādēm apstiprināt pārejas posmu, kas nepārsniedz 2,5 gadus, pirms tiem tiek nodrošināta pilnībā nediskriminējoša piekļuve attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Tomēr, ja CDP izvēlas izmantot pārejas režīmu, tad pārejas režīma laikā tas nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Turklāt neviena tirdzniecības vieta, kurai ir ciešas attiecības ar šo CDP, pārejas režīma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

(39)

Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem būtu jāpiešķir nediskriminējoša piekļuve CDP un tirdzniecības vietām. Regulā (ES) Nr. 648/2012 ārpusbiržas atvasinātie instrumenti ir definēti kā atvasināti instrumenti, kuru izpilde nenotiek regulētā tirgū vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 19. panta 6. punktu. Lai izvairītos no trūkumiem vai pārklāšanās un nodrošinātu saskaņotību starp Regulu (ES) Nr. 648/2012 un šo regulu, šajā regulā noteiktās prasības par nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām piemēro atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo regulētos tirgos vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un visiem finanšu instrumentiem, kas nav atvasinātie finanšu instrumenti.

(40)

Būtu jānosaka prasība, ka tirdzniecības vietas nodrošina piekļuvi, tostarp jaunākos datus, pamatojoties uz pārredzamiem un nediskriminējošiem principiem, CDP, kuri vēlas veikt tirdzniecības vietā izpildīta darījuma tīrvērti. Tomēr tam nebūtu jārada nepieciešamība izmantot sadarbspējas mehānismus attiecībā uz atvasināto instrumentu tīrvērti vai likviditātes fragmentācija tādā veidā, kas apdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgu darbību. Tirdzniecības vietai piekļuve būtu jāatsaka tikai tad, ja nav izpildīti noteikti regulatīvos tehniskos standartos precizēti piekļuves kritēriji. Attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem būtu nesamērīgi prasīt mazākām tirdzniecības vietām, īpaši tām, kam ir ciešas attiecības ar CDP, nekavējoties ievērot prasības par nediskriminējošu piekļuvi, ja to rīcībā vēl nav tehnoloģiskās spējas darboties vienlīdzīgos konkurences apstākļos ar pēctirdzniecības infrastruktūras tirgus vairākumu. Tādēļ būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām, kas nesasniedz attiecīgo slieksni, piešķirt sev un tādēļ arī ar tām saistītajiem CDP atbrīvojumu no prasībām par nediskriminējošu piekļuvi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem uz 30 mēnešiem, paredzot arī turpmākas atjaunošanas iespēju. Tomēr, ja tirdzniecības vieta izvēlas piešķirt sev atbrīvojumu, tad atbrīvojuma laikā tā nevarētu izmantot tiesības piekļūt CDP saskaņā ar šo regulu.

Turklāt nevienam CDP, kuram ir ciešas attiecības ar minēto tirdzniecības vietu, atbrīvojuma laikā nebūtu jāspēj izmantot tiesības piekļūt tirdzniecības vietai saskaņā ar šo regulu. Ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 ir noteikts, ka gadījumos, kad komerciālās un intelektuālās īpašuma tiesības attiecas uz finanšu pakalpojumiem saistībā ar atvasināto instrumentu līgumiem, licences piešķir ar samērīgiem, taisnīgiem un nediskriminējošiem noteikumiem. Tāpēc iespēja saņemt tādu etalonu licences un piekļuve ar tiem saistītai informācijai, kurus izmanto finanšu instrumentu vērtības noteikšanai, CDP un citām tirdzniecības vietām būtu jānodrošina atbilstīgi samērīgiem, taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem principiem, kā arī visas licences būtu jāizsniedz saskaņā ar pamatotiem komercnoteikumiem. Neskarot konkurences noteikumu piemērošanu, ja pēc šīs regulas stāšanās spēkā ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Iespēja saņemt licenci ir būtiska, lai veicinātu piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP saskaņā ar 35. un 36. pantu, pretējā gadījumā licencēšanas kārtība tomēr varētu liegt piekļuvi tirdzniecības vietām un CDP, kuriem tie ir pieprasījuši piekļuvi.

Likvidējot šķēršļus un diskriminējošu praksi, paredzēts palielināt konkurenci finanšu instrumentu tīrvērtes un tirdzniecības jomā, lai samazinātu ieguldījumu un aizņemšanās izmaksas, novērstu nepilnības un veicinātu inovāciju Savienības tirgos. Komisijai būtu arī turpmāk cieši jāpārrauga pēctirdzniecības infrastruktūras attīstība un pēc vajadzības jāiejaucas, lai nepieļautu konkurences kropļojumus iekšējā tirgū, it īpaši, ja, noraidot pieprasījumu par piekļuvi infrastruktūrai vai etaloniem, tiek pārkāpts LESD 101. vai 102. pants. Šajā regulā paredzētajam licencēšanas pienākumam nevajadzētu skart etalonu īpašnieku vispārējo pienākumu saskaņā ar Savienības konkurences noteikumiem un jo īpaši saskaņā ar LESD 101. un 102. pantu saistībā ar piekļuvi etaloniem, kas ir neaizstājami, lai sāktu darbību jaunā tirgū. Kompetento iestāžu apstiprinājumi attiecībā uz piekļuves tiesību nepiemērošanu pārejas posmos nav atļaujas vai izmaiņas atļaujās.

(41)

Trešo valstu brokeru sabiedrību sniegtiem pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu režīmus un prasības. Minētie režīmi ir ļoti atšķirīgi, un brokeru sabiedrībām, kurām saskaņā ar tiem ir piešķirtas atļaujas, nav tiesību sniegt pakalpojumus un nav tiesību veikt uzņēmējdarbību dalībvalstīs, kas nav tā, kurā tās veic uzņēmējdarbību. Ir lietderīgi ieviest kopīgu tiesisko regulējumu Savienības līmenī. Režīmam būtu jāsaskaņo esošais sadrumstalotais regulējums, jānodrošina noteiktība un vienota attieksme pret trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras izmanto pieeju Savienībai, jānodrošina, ka Komisija ir veikusi efektīvas līdzvērtības novērtējumu attiecībā uz trešo valstu prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības ētikas sistēmu, un jānodrošina salīdzināma līmeņa aizsardzība klientiem Savienībā, kas saņem pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām.

Piemērojot režīmu, Komisijai un dalībvalstīm būtu galvenokārt jāpievērš uzmanība tām jomām, uz kurām attiecas G-20 saistības un vienošanās ar Savienības lielākajiem tirdzniecības partneriem, un būtu jāņem vērā galvenā loma, kāda Savienībai ir pasaules finanšu tirgos, kā arī jānodrošina, ka trešo valstu prasību piemērošana nekavē Savienības ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus vai saņemt finansējumu no trešām valstīm, vai trešo valstu ieguldītājus un emitentus veikt ieguldījumus, iegūt papildu kapitālu vai saņemt citus finanšu pakalpojumus Savienības tirgos, ja vien tas nav vajadzīgs objektīviem un uz pierādījumiem balstītiem piesardzības pasākumiem. Veicot novērtējumus, Komisijai būtu jāievēro Starptautiskās Vērtspapīru komisiju organizācijas (IOSCO) vērtspapīru regulējuma mērķi un principi un tās ieteikumi IOSCO pieņemtajā redakcijā un interpretācijā.

Ja, nosakot, vai pastāv efektīva līdzvērtība, lēmumu nav iespējams pieņemt, pakalpojumiem, ko trešo valstu brokeru sabiedrības sniedz Savienībā, piemēro valstu režīmus. Komisijai līdzvērtības novērtējums būtu jāsāk pēc savas iniciatīvas. Dalībvalstis vajadzētu spēt norādīt, ka to interesēs ir Komisijas veiktas līdzvērtības novērtēšanas piemērošana konkrētai trešai valstij vai trešām valstīm, taču šādas norādes Komisijai neuzliek pienākumu sākt līdzvērtības novērtēšanas procesu. Līdzvērtības novērtējumā pamatā jāskata rezultāti; tajā būtu jāizvērtē, kādā mērā attiecīgās trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma panāk līdzīgu un atbilstīgu regulatīvo ietekmi un kādā mērā tās mērķi sakrīt ar Savienības tiesību aktu mērķiem. Sākot līdzvērtības novērtējumu, Komisija vajadzētu spēt noteikt, kuras trešo valstu jurisdikcijas ir prioritāras, ņemot vērā to, cik būtisks līdzvērtības novērtējuma rezultāts ir Savienības brokeru sabiedrībām un klientiem, to, vai pastāv attiecīgās trešās valsts un dalībvalstu vienošanās par uzraudzību un sadarbību un efektīva līdzvērtīga sistēma tādu brokeru sabiedrību atzīšanai, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu režīmiem, kā arī attiecīgās trešās valsts intereses un gatavību iesaistīties līdzvērtības novērtējuma procesā. Komisijai būtu jāuzrauga jebkādas būtiskas izmaiņas attiecīgās trešās valsts regulatīvajā un uzraudzības sistēmā un vajadzības gadījumā jāpārskata lēmums par līdzvērtību.

(42)

Saskaņā ar šo regulu pakalpojumu sniegšanai bez filiāles izveides vajadzētu būt iespējamai tikai atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionālajiem klientiem per se. Tai piemēro EVTI reģistrāciju un uzraudzību trešā valstī. Starp EVTI un kompetento iestādi trešā valstī būtu vajadzīgas pienācīgas vienošanās par sadarbību.

(43)

Šīs regulas noteikumiem, ar ko regulē pakalpojumu sniegšanu vai darbības, ko veic trešo valstu brokeru sabiedrības, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas vai arī Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai kredītiestādēm saņemt ieguldījumu pakalpojumus vai darbības no trešo valstu brokeru sabiedrībām pēc pašu iniciatīvas, vai arī klientam saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības pēc pašu iniciatīvas ar šādas kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus pēc tādas personas iniciatīvas, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pakalpojumi nebūtu uzskatāmi par sniegtiem Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība pati piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tas nebūtu uzskatāms par pakalpojumu, kas sniegts pēc klienta paša iniciatīvas.

(44)

Attiecībā uz trešo valstu brokeru sabiedrību atzīšanu un saskaņā ar Savienības starptautiskajām saistībām, kas noteiktas Līgumā par Pasaules Tirdzniecības organizācijas izveidošanu, tostarp saskaņā ar Vispārējo vienošanos par pakalpojumu tirdzniecību, lēmumi, ar kuriem nosaka, ka trešās valsts regulatīvā un uzraudzības sistēma ir līdzvērtīga Savienības regulatīvajai un uzraudzības sistēmai, būtu jāpieņem tikai tad, ja trešās valsts tiesiskajā regulējumā un uzraudzības sistēmā ir paredzēta efektīva līdzvērtīga sistēma to ieguldījumu brokeru sabiedrību atzīšanai, kas saņēmušas atļauju atbilstīgi ārvalstu regulējumam, cita starpā saskaņā ar vispārējiem regulatīvajiem mērķiem un standartiem, kuri tika noteikti 2009. gada septembrī notikušajā G20 sanāksmē, lai uzlabotu atvasināto instrumentu tirgu pārredzamību, mazinātu sistēmisko risku un nodrošinātu aizsardzību pret tirgus ļaunprātīgu izmantošanu. Šāda sistēma būtu jāuzskata par līdzvērtīgu, ja tā garantē, ka piemērojamā tiesiskā regulējuma faktiskais rezultāts atbilst Savienības prasībām, un tā būtu jāuzskata par efektīvu, ja minētie noteikumi tiek konsekventi piemēroti.

(45)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, un tas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmai, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (14), un tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un sargātu to efektīvu darbību, tostarp veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, ir lietderīgi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK veiktos pasākumus papildināt, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs regulas un Direktīvas 2014/65/ES, ka arī Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (15) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/57/ES (16) darbības jomā, klasificējot tās kā finanšu instrumentus.

(46)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Jo īpaši deleģētie akti būtu jāpieņem saistībā ar dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas paplašināšanu attiecībā uz trešo valstu centrālajām bankām, konkrētu sīkāku informāciju par definīcijām, īpašiem ar izmaksām saistītiem noteikumiem par tirgus datu pieejamību, piekļuvi cenu piedāvājumiem, apjomiem, nepārsniedzot kurus, brokeru sabiedrība veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums, portfeļa sablīvēšanu, kā arī precīzāku noteikšanu, kad pastāv būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi ieguldītāju aizsardzībai, pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, vai preču tirgum, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai kādas tās daļas stabilitātei var radīt pamatu EVTI, EBI vai kompetento iestāžu rīcībai, EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras, pārejas posma pagarināšanu saskaņā ar šīs regulas 35. panta 5. punktu uz konkrētu laikposmu un attiecībā uz biržā tirgotu atvasināto instrumentu izslēgšanu no dažu šīs regulas noteikumu darbības jomas uz noteiktu laikposmu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ekvivalences lēmumu pieņemšanu par trešo valstu tiesiskajām un uzraudzības sistēmām, kas attiecas uz trešo valstu brokeru sabiedrību vai trešo valstu tirdzniecības vietu pakalpojumu sniegšanu, ar vienīgo mērķi noteikt atbilstību tādām atvasināto instrumentu tirdzniecības vietām, uz kurām attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un lai dotu piekļuvi trešo valstu CDP un trešo valstu tirdzniecības vietām Savienības tirdzniecības vietām un CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (17).

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, saistībā ar finanšu instrumentiem noteikt vienotas prasības attiecībā uz tirdzniecības datu atklāšanu, ziņošanu par darījumiem kompetentajām iestādēm, atvasinātu instrumentu un akciju tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, nediskriminējošu piekļuvi CDP, tirdzniecības vietām un etaloniem, pilnvarām veikt produktu intervences pasākumus, pilnvarām veikt pozīciju pārvaldību un ierobežot pozīcijas un trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbībām, dalībvalstis pašas nevar sasniegt pietiekami, jo, kaut arī valstu kompetentās iestādes atrodas labākās pozīcijās tirgus attīstības uzraudzībai, vispārējo ietekmi, kādu rada problēmas saistībā ar tirdzniecības pārredzamību, ziņošanu par darījumiem, atvasinātu instrumentu tirdzniecību, produktu un prakses aizliegumiem, pilnībā var saprast tikai Savienības mēroga kontekstā, bet šīs regulas mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(49)

Pienākumu izpildē nevienai kompetentai iestādei, vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, ar kurām tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur veic ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā. Nevienai darbībai, ko veic EBI, izpildot savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, nebūtu tieši vai netieši jādiskriminē jebkura dalībvalsts vai dalībvalstu grupa.

(50)

Tehniskajiem standartiem finanšu pakalpojumu jomā būtu jānodrošina atbilstīga noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kam ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu tehnisko standartu projektus.

(51)

Komisijai būtu jāpieņem regulatīvo tehnisko standartu projekti, ko EVTI izstrādā attiecībā uz sīkākiem nosacījumiem tirdzniecības pārredzamības prasībām attiecībā uz monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas darbībām un attiecībā uz konkrētiem darījumu veidiem, kas ir atbilstigi saskaņā ar šo regulu attiecībā uz sīki izstrādātiem nosacījumiem atkāpēm no pirmstirdzniecības pārredzamības prasībām, attiecībā uz kārtību pēctirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai, attiecībā uz pienākumu darīt pirmstirdzniecības datus pieejamus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem, attiecībā uz kritērijiem, saskaņā ar kuriem pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības pārredzamību tiek piemērots sistemātiskajiem internalizētājiem, attiecībā uz pēctirdzniecības publiskošanu, ko veic brokeru sabiedrības, attiecībā uz datu pieprasījumu saturu un biežumu informācijas sniegšanai pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos, attiecībā uz darījumiem, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, attiecībā uz rīkojuma datu saglabāšanu, attiecībā uz darījumu pārskatu saturu un specifikācijām, attiecībā uz finanšu instrumentu atsauces datu saturu un specifikāciju, attiecībā uz līgumu veidiem, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumiem, kad nepieciešams pienākums veikt atvasinātu instrumentu tirdzniecību, attiecībā uz prasībām sistēmām un procedūrām, ar ko nodrošina darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei, attiecībā uz netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidu noteikšanu, attiecībā uz pienākumu veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kas ir pakļauti pienākumam veikt tirdzniecību organizētās tirdzniecības vietās, attiecībā uz nediskriminējošu piekļuvi CDP un tirdzniecības vietai, attiecībā uz nediskriminējošas piekļuves nodrošināšanu un pienākumu licencēt etalonus, un attiecībā uz informāciju, ko trešās valsts brokeru sabiedrībai, kura iesniedz pieteikumu, vajadzētu sniegt EVTI savā reģistrācijas pieteikumā. Komisijai būtu jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti, izmantojot deleģētos aktus, ievērojot LESD 290. pantu un saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz14. pantu.

(52)

Direktīvas 2014/65/ES 95. pantā noteikts pagaidu atbrīvojums attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem. Tāpēc nepieciešams, lai tehniskajos standartos, kas nosaka tīrvērtes pienākumu un ko EVTI izstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu, tas būtu ņemts vērā un lai tie neuzliktu tīrvērtes pienākumu atvasināto instrumentu līgumiem, kam pēc tam piemērotu pagaidu atbrīvojumu attiecībā uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem.

(53)

Šīs regulas prasību piemērošana būtu jāatliek, lai saskaņotu piemērojamību ar pārskatītās direktīvas transponēto noteikumu piemērošanu un izstrādātu visus svarīgos īstenošanas pasākumus. Visu regulējuma paketi būtu jāsāk piemērot vienā un tajā pašā laikā. Nevajadzētu atlikt tikai pilnvaru piemērošanu saistībā ar īstenošanas pasākumiem, lai nepieciešamās darbības minēto īstenošanas pasākumu izstrādei un pieņemšanai varētu sākt pēc iespējas agrāk.

(54)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), darījumdarbības brīvība (16. pants), tiesības uz patērētāju aizsardzību (38. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu (50. pants), un tā jāpiemēro atbilstīgi šādām tiesībām un principiem.

(55)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš 2012. gada 10. februārī sniedza atzinumu (18),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā noteiktas vienotas prasības:

a)

tirdzniecības datu publiskošanai;

b)

ziņojumu sniegšanai par darījumiem kompetentajām iestādēm;

c)

atvasinātu instrumentu tirdzniecībai organizētās tirdzniecības vietās;

d)

nediskriminējošai piekļuvei tīrvērtei un nediskriminējošai piekļuvei tirdzniecībai, izmantojot etalonus;

e)

kompetento iestāžu un EVTI pilnvarām veikt produktu intervences, EBI un EVTI pilnvarām veikt pozīciju pārvaldības kontroli un ierobežot šādas pozīcijas;

f)

ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai vai darbību veikšanai, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

2.   Šī regula attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES, un kredītiestādēm, kam izsniegta atļauja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES (19), kad tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un uz tirgus uzturētājiem, tostarp jebkurām tirdzniecības vietām, kurās tie darbojas.

3.   Šīs regulas V sadaļa attiecas arī uz visiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā noteiktajiem finanšu darījumu partneriem un visiem minētās regulas 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem nefinanšu darījumu partneriem.

4.   Šīs regulas VI sadaļu piemēro arī CDP un personām ar īpašumtiesībām uz etaloniem.

5.   Šīs regulas VIII sadaļa attiecas uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību veikšanu, ko pēc piemērojama Komisijas lēmuma par līdzvērtību veic trešo valstu sabiedrības ar filiāli vai bez filiāles.

6.   Regulas 8., 10., 18. un 21. pants neattiecas uz regulētiem tirgiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām attiecībā uz darījumu, ja darījumu partneris ir Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībnieks un minētais darījums tiek slēgts, īstenojot tādu monetāro, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politiku, kuru ECBS ir juridiski tiesīgs ievērot, un ja minētais dalībnieks ir iepriekš paziņojis savam partnerim, ka darījumam ir piemērots atbrīvojums.

7.   Panta 6. punkts neattiecas uz darījumiem, kurus noslēdzis kāds ECBS dalībnieks, veicot ieguldījumu darbības.

8.   EVTI ciešā sadarbībā ar ECBS izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot monetārās, ārvalstu valūtas un finanšu stabilitātes politikas darbības un darījumu veidus, uz kuriem attiecas 6. un 7. punkts.

EVTI iesniedz Komisijai šo regulatīvo tehnisko standartu projektus līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

9.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai paplašinātu 6. punkta darbības jomu attiecībā uz citām centrālajām bankām.

Šajā nolūkā Komisija līdz 2015. gada 1. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir novērtēta attieksme pret trešo valstu centrālo banku darījumiem, kas, piemērojot šo punktu, ietver Starptautisko norēķinu banku. Ziņojumā tiek iekļauta to tiesību aktā paredzētie uzdevumi un tirdzniecības apjomi Savienībā. Ziņojumā:

a)

tiek noteikti noteikumi, kas ir piemērojami attiecīgajās trešās valstīs, attiecībā uz centrālo banku darījumu, tostarp ECBS dalībnieku darījumu trešās valstīs, tiesību aktos paredzēto atklāšanu, un

b)

tiek novērtēta tiesību aktos paredzēto atklāšanas prasību iespējamā ietekme Savienībā uz trešo valstu centrālo banku darījumiem.

Ja ziņojumā ir secināts, ka 6. punktā paredzētais atbrīvojums ir vajadzīgs attiecībā uz darījumiem, kuru partneris ir trešās valsts centrālā banka, kas īsteno monetāro politiku, valūtas maiņas un finanšu stabilitātes operācijas, Komisija nodrošina, ka minētais atbrīvojums tiek piemērots minētajai trešās valsts centrālajai bankai.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā;

3)

“papildpakalpojumi” ir papildpakalpojumi, kā noteikts Direktīvas 2014/…/ES* 4. panta 1. punkta 3. apakšpunktā;

4)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir izpilde klientu vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 5. apakšpunktā;

5)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir darījumu veikšana sava vārdā, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 6. apakšpunktā;

6)

“tirgus uzturētājs” ir tirgus uzturētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 7. apakšpunktā;

7)

“klients” ir klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 9. apakšpunktā;

8)

“profesionāls klients” ir profesionāls klients, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 10. apakšpunktā;

9)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

10)

“tirgus dalībnieks” ir tirgus dalībnieks, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

11)

“daudzpusējā sistēma” ir daudzpusēja sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 19. apakšpunktā;

12)

“sistemātisks internalizētājs” ir sistemātisks internalizētājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

13)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

14)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

15)

“organizēta tirdzniecības sistēma” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

16)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

17)

“likvīds tirgus” ir:

a)

piemērojot 9., 11. un 18. pantu - finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā pastāvīgi ir kāds, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un ja tirgus ir izvērtēts saskaņā ar šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

i)

darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

ii)

tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret tirgotajiem finanšu instrumentiem konkrētam produktam;

iii)

vidējais starpības apmērs, ja tāds ir pieejams;

b)

piemērojot 4., 5. un 14. pantu - finanšu instrumentu tirgus, kas tiek tirgoti katru dienu, ja tirgu novērtē pēc šādiem kritērijiem:

i)

brīvās publiskās apgrozības apjoma;

ii)

vidējā darījumu skaita dienā minētajam finanšu instrumentam;

iii)

vidējā dienas apgrozījuma minētajam finanšu instrumentam;

18)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā;

19)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā (20);

20)

“filiāle” ir filiāle, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

21)

“ciešas attiecības” ir ciešas attiecības, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 35. apakšpunktā;

22)

“vadības struktūra” ir vadības struktūra, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 36. apakšpunktā;

23)

“strukturēts noguldījums” ir strukturēts noguldījums, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā;

24)

“pārvedami vērtspapīri” ir pārvedamie vērtspapīri, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā;

25)

“depozitārie sertifikāti” ir depozitārie sertifikāti, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 45. apakšpunktā;

26)

“biržā tirgots fonds” vai ETF ir biržā tirgots fonds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 46. apakšpunktā;

27)

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un kurus – ja emitents atmaksā ieguldījumu – iedala augstāk par akcijām, bet zemāk par nenodrošinātiem obligāciju instrumentiem vai citiem līdzīgiem instrumentiem;

28)

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kuri izveidoti tāda kredītriska vērtspapīrošanai un pārvešanai, kas saistīts ar tādu finanšu aktīvu kopumu, kuri to turētājam dod tiesības saņemt regulārus maksājumus, kas ir atkarīgi no bāzes aktīvu radītajām naudas plūsmām;

29)

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā un uz kuriem atsauce ir minētās direktīvas I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā;

30)

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kuri definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 44. apakšpunkta c) punktā saistībā ar preci vai pamatā esošo aktīvu, kas minēts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C iedaļas 10. punktā vai I pielikuma C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā;

31)

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

32)

“biržā tirgots atvasināts instruments” ir atvasināts instruments, ko tirgo regulētā tirgū, vai trešās valsts tirgū, ko uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum saskaņā ar šīs regulas 28. pantu, un uz kuru kā tādu neattiecas ārpusbiržas atvasināto instrumentu definīcija, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktā;

33)

“izmantojama norāde par interesi” ir viena locekļa vai dalībnieka ziņojums citam loceklim vai dalībniekam tirdzniecības sistēmā, kurā tiek izrādīta interese veikt tirdzniecību un kurā ietver visu nepieciešamo informāciju, lai varētu vienoties par darījumu;

34)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” jeb “APS” ir apstiprināta publicēšanas struktūra, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 52. apakšpunktā*;

35)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” jeb KDLN ir konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 53. apakšpunktā;

36)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” jeb AZS ir apstiprināta ziņošanas sistēma, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 54. apakšpunktā*;

37)

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 55. apakšpunktā;

38)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 56. apakšpunktā;

39)

“etalons” ir likme, indekss vai publiskots vai publicēts rādītājs, kuru periodiski vai regulāri nosaka, piemērojot formulu vai balstoties uz viena vai vairāku pamatā esošo aktīvu vērtību vai cenām, tostarp aplēstajām cenām, faktiskām vai aplēstām procentu likmēm vai citām vērtībām, vai apsekojuma datiem, un kuru izmanto tādas summas noteikšanai, kas jāmaksā saskaņā ar finanšu instrumentu, vai finanšu instrumenta vērtības noteikšanai;

40)

“sadarbspējas mehānisms” ir sadarbspējas mehānisms Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 12. punkta nozīmē;

41)

“trešās valsts finanšu iestāde” ir sabiedrība, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī un kurai saskaņā ar šās trešās valsts tiesību aktiem ir izsniegta atļauja vai licence veikt pakalpojumus vai darbības, kas uzskaitītas Direktīvā 2013/36/EK, Direktīvā 2014/65/ES, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (21), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (22), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/41/EK (23) vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (24);

42)

“trešās valsts sabiedrība” ir trešās valsts sabiedrība, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 57. apakšpunktā*;

43)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (25) 2. panta 4. punktā;

44)

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz produktiem, kuri uzskaitīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (26) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX daļā un XXIV/1. daļā;

45)

jēdziens “likviditātes fragmentācija” nozīmē situāciju, kurā

a)

tirdzniecības vietas dalībnieki nespēj noslēgt darījumu ar vienu vai vairākiem citiem dalībniekiem šajā tirdzniecības vietā, jo nav izveidots tīrvērtes mehānisms, kas būtu piekļūstams visiem dalībniekiem; vai

b)

tīrvērtes dalībnieks vai tā klienti būtu spiesti turēt savas finanšu instrumenta pozīcijas vairāk nekā tikai vienā CDP, kas ierobežotu finanšu darījumu tīrā riska apjoma aprēķināšanas iespējas;

46)

“valsts parāds” ir valsts parāds, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 61. apakšpunktā;

47)

“portfeļa sablīvēšana” ir riska samazināšanas pakalpojums, ar kuru divi vai vairāki darījumu partneri pilnībā vai daļēji izbeidz dažus vai visus atvasinātos instrumentus, kurus šie darījumu partneri iesnieguši iekļaušanai portfeļa sablīvēšanā, un aizstāj izbeigtos atvasinātos instrumentus ar citu atvasināto instrumentu, kura kopējā nosacītā vērtība ir mazāka par izbeigto atvasināto instrumentu nosacīto vērtību.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu dažus 1. punktā iekļauto definīciju tehniskos elementus, lai pielāgotu definīcijas tirgus attīstībai.

II   SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA ATTIECĪBĀ UZ TIRDZNIECĪBAS VIETĀM

1.   NODAĻA

Pārredzamība attiecībā uz kapitāla vērtspapīru instrumentiem

3. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamas kārtējās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kuras tiek publicētas to sistēmās par akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Minētā prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju parastajā tirdzniecības laikā.

2.   Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības jāpielāgo dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem un cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, kā arī hibrīdām un periodisko izsoļu tirdzniecības sistēmām.

3.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 14. pantam.

4. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz kapitāla instrumentiem

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 3. panta 1. punktā minēto informāciju par:

a)

sistēmām, kuras saskaņo rīkojumus, kuru pamatā ir tirdzniecības metodika, ar kuru 3. panta 1. punktā minētā finanšu instrumenta cenu atvasina no cenas tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākā tirgū, ja šī atsauces cena ir plaši pieejama un tirgus dalībnieki to uzskata par ticamu atsauces cenu. Minētā atbrīvojuma pastāvīgai izmantošanai piemēro 5. pantā izklāstītos nosacījumus;

b)

sistēmām, kas formalizē nolīgtos darījumus, kuri:

i)

veikti pašreizējās apjoma svērtās cenas intervāla robežās, kas atspoguļots rīkojumu reģistrā vai tirdzniecības vietas tirgus uzturētāju, kas izmanto šo sistēmu, kotētajās cenās, piemērojot 5. pantā izklāstītos nosacījumus; vai

ii)

veikti ar nelikvīdām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kuri neietilpst jēdzienā “likvīds tirgus” un kuri slēgti piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, ja procentuālo daļu un atsauces cenu sistēmas uzturētājs ir noteicis iepriekš; vai

iii)

pakļauti citiem nosacījumiem, kas nav minētā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena;

c)

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu;

d)

rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko.

2.   Atsauces cenu, kas minēta 1. panta a) punktā nosaka, noskaidrojot:

a)

pašreizējo pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vidējo vērtību tirdzniecības vietā, kurā minēto finanšu instrumentu pirmoreiz atļāva tirgot, vai likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū; vai

b)

ja a) apakšpunktā minētā cena nav pieejama, attiecīgās tirdzniecības sesijas sākuma vai noslēguma cenu.

Atsauces uz b) apakšpunktā minētajām cenām rīkojumos var sniegt tikai ārpus attiecīgās tirdzniecības sesijas nepārtrauktā tirdzniecības posma.

3.   Ja tirdzniecības vietās darbojas sistēmas, kas formalizē nolīgtos darījumus saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

a)

šie darījumi tiek veikti saskaņā ar tirdzniecības vietā spēkā esošajiem noteikumiem;

b)

tirdzniecības vieta nodrošina kārtību, sistēmas un procedūras, lai nepieļautu un atklātu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu vai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas mēģinājumu attiecībā uz šādiem nolīgtiem darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 16. pantu;

c)

tirdzniecības vieta izveido, uztur un īsteno sistēmas, lai atklātu jebkuru mēģinājumu izmantot atbrīvojumu ar mērķi apiet citas šīs regulas vai Direktīvas 2014/65/ES prasības un lai ziņotu par šādiem gadījumiem kompetentajai iestādei.

Ja kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunkta i) vai iii) punktu, minētā kompetentā iestāde uzrauga, kā tirdzniecības vieta izmanto atbrīvojumu, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti šā atbrīvojuma izmantošanas nosacījumi.

4.   Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojuma darbību, tostarp sīkāku informāciju par tirdzniecības vietu, kur atsauces cena ir noteikta saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo nesaistošu atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajā tehniskajā standartā, kas pieņemts atbilstīgi 6. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

5.   Kompetentā iestāde pēc savas iniciatīvas vai citas kompetentās iestādes pieprasījuma var atsaukt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, ka precizēts saskaņā ar 6. punktu, ja tā konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnēji paredzētā, vai ja tā uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā paredzētās prasības.

Kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu vai tirgus uzturētāja norādīto cenu piedāvājumu diapazonu un tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām, ko dara publiski pieejamu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 3. panta 1. punktam, ņemot vērā vajadzīgos pielāgojumus dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 3. panta 2. punktā;

b)

visatbilstīgāko tirgu finanšu instrumenta likviditātes ziņā saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu;

c)

nolīgtā darījuma īpašās iezīmes attiecībā uz dažādiem veidiem, kādos tirdzniecības vietas loceklis vai dalībnieks var izpildīt šādu darījumu;

d)

nolīgtos darījumus, kuri neietekmē cenu veidošanos, izmantojot 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atbrīvojumu;

e)

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   Atbrīvojumus, ko kompetentās iestādes pirms 2017. gada 3. janvāra piešķīrušas saskaņā ar Direktīvas 2004/39/EK 29. panta 2. punktu un 44. panta 2. punktu un Regulas (EK) Nr. 1287/2006 18., 19. un 20. pantu, EVTI pārskata līdz 2019. gada 3. janvārim. EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot katra atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas šajā regulā un visos deleģētajos aktos un regulatīvajos tehniskajos standartos, kas balstīti uz šo regulu.

5. pants

Apjoma ierobežošanas mehānisms

1.   Lai nodrošinātu to, ka 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktā minētie atbrīvojumi nepamatoti nekaitē cenu veidošanai, tirdzniecību saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem ierobežo šādi:

a)

procentuālo daļu darījumiem ar finanšu instrumentu, kurus veic tirdzniecības vietā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ierobežo līdz 4 % no šā finanšu instrumenta darījumu kopējā apjoma visās tirdzniecības vietās visā Savienībā iepriekšējos 12 mēnešos;

b)

kopējos Savienības darījumus ar finanšu instrumentu, kurus veic saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ierobežo līdz 8 % no šā finanšu instrumenta darījumu kopējā apjoma visās tirdzniecības vietās visā Savienībā iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Minēto apjoma ierobežošanas mehānismu nepiemēro nolīgtiem darījumiem, kuri ir darījumi ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem nepastāv likvīds tirgus saskaņā ar 2. panta 1. punkta 17) apakšpunkta b) punktu, un kurus veic piemērotas atsauces cenas procentuālās daļas robežās, kā minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktā, vai nolīgtiem darījumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav minētā finanšu instrumenta pašreizējā tirgus cena, kā minēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iii) punktā.

2.   Ja procentuālā daļa finanšu instrumenta darījumiem, kurus veic tirdzniecības vietā saskaņā ar šiem atbrīvojumiem, ir pārsniegusi 1. punkta a) apakšpunktā minēto ierobežojumu, kompetentā iestāde, kas šai tirdzniecības vietai ir atļāvusi izmantot minētos atbrīvojumus, divu darbdienu laikā, pamatojoties uz 4. punktā minētajiem EVTI publiskotajiem datiem, aptur to izmantošanu šim finanšu instrumentam šajā tirdzniecības vietā uz sešiem mēnešiem.

3.   Ja procentuālā daļa finanšu instrumenta darījumiem, kurus veic visās tirdzniecības vietās visā Savienībā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, ir pārsniegusi 1. punkta b) apakšpunktā minēto ierobežojumu, visas kompetentās iestādes divu darbdienu laikā aptur minēto atbrīvojumu izmantošanu visā Savienībā uz sešiem mēnešiem.

4.   EVTI piecu darbdienu laikā pēc katra kalendārā mēneša beigām publicē ES darījumu kopējo apjomu katram finanšu instrumentam iepriekšējo 12 mēnešu laikā, procentuālo daļu finanšu instrumenta darījumiem, kas veikti visā Savienībā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem un katrā tirdzniecības vietā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, kā arī metodiku, kas izmantota, aprēķinot minētās procentuālās daļas.

5.   Ja 4. punktā minētajā ziņojumā ir atklāts, ka jebkura tirdzniecības vieta, kurā tiek veikta kāda finanšu instrumenta tirdzniecība saskaņā ar atbrīvojumiem, kas pārsniedz 3,75 % no kopējās minētā finanšu instrumenta tirdzniecības Savienībā, par pamatu ņemot tirdzniecību iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EVTI publicē papildu ziņojumu piecu darbdienu laikā no 15. dienas kalendārajā mēnesī, kurā ir publicēts 4. punktā minētais ziņojums. Minētajā ziņojumā ietver 4. punktā noteikto informāciju attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiek pārsniegti 3,75 %.

6.   Ja 4. punktā minētajā ziņojumā ir atklāts, ka jebkura finanšu instrumenta kopējā tirdzniecība Savienībā saskaņā ar atbrīvojumiem ir pārsniegusi 7,75 % no kopējās finanšu instrumentu tirdzniecības Savienībā, par pamatu ņemot tirdzniecību iepriekšējo 12 mēnešu laikā, EVTI publicē papildu ziņojumu 5 darbdienu laikā no 15. dienas kalendārajā mēnesī, kurā ir publicēts 4. punktā minētais ziņojums. Minētajā ziņojumā ietver 4. punktā noteikto informāciju attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem, ja tiek pārsniegti 7,75 %.

7.   Lai nodrošinātu ticamu pamatu uzraudzībai attiecībā uz tirdzniecību, kas notiek saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, un lai noteiktu, vai 1. punktā noteiktie ierobežojumi ir pārsniegti, tirdzniecības vietu uzturētājiem ir pienākums ieviest sistēmas un procedūras:

a)

lai varētu identificēt visus darījumus, kas notikuši to tirdzniecības vietā saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem; un

b)

lai nodrošinātu, ka tie nekādos apstākļos nepārsniedz procentuālo daļu, kas atļauta darījumiem saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, kā minēts 1. punkta a) apakšpunktā.

8.   Laikposms tirdzniecības datu publicēšanai, ko veic EVTI, un uzraudzībai attiecībā uz finanšu instrumenta tirdzniecību, ko veic saskaņā ar minētajiem atbrīvojumiem, tiek uzraudzīts no 2016. gada 3. janvāra. Neskarot 4. panta 5. punktu, kompetentās iestādes ir pilnvarotas apturēt minēto atbrīvojumu izmantošanu no dienas, kad sāk piemērot šo regulu, un pēc tam reizi mēnesī.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu metodi, tostarp darījumu iezīmēšanu, ar kuru tā salīdzina, aprēķina un publicē darījuma datus, kā norādīts 4. punktā, lai nodrošinātu precīzu aprēķinu par darījumu kopējo apjomu katram finanšu instrumentam un procentuālo daļu darījumiem, kas izmanto minētos atbrīvojumus, visā Savienībā un katrā tirdzniecības vietā.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, dara publiski pieejamu cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo minētajā tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto šā panta 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt sīkāku informāciju par saviem darījumiem ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem atbilstīgi 20. pantam.

7. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.   Kompetentās iestādes var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem, pamatojoties uz šādu darījumu veidu vai apjomu.

Konkrētāk, kompetentās iestādes var atļaut atlikt informācijas publicēšanu saistībā ar darījumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai akcijai, depozitārajam sertifikātam, biržā tirgotam fondam, sertifikātam vai citam līdzīgam finanšu instrumentam vai noteiktai akcijas, depozitārā sertifikāta, biržā tirgota fonda, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta kategorijai.

Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteiktajiem pasākumiem tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par minētajiem pasākumiem tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga minēto pasākumu piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par to piemērošanu praksē.

Ja kompetentā iestāde atļauj atlikt informācijas publicēšanu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde atlikšanai nepiekrīt vai nepiekrīt piešķirtās atļaujas faktiskajai piemērošanai, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā nolūkā veicināt saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. pantu prasītās informācijas publicēšanu norāda:

a)

sīkāku informāciju par darījumiem, kura ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, jāpublisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 6. panta 1. punktam, tostarp identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar 6. panta 1. punktu un 20. pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

termiņu, kas tiktu uzskatīts par atbilstīgu publicēšanas pienākumam pēc iespējas tuvāk reāllaikam, tostarp tad, kad tirdzniecība tiek veikta ārpus parastā tirdzniecības laika.

c)

nosacījumus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, tiek atļauts paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem katrai attiecīgajai finanšu instrumentu kategorijai saskaņā ar šā panta 1. punktu un 20. panta 1. punktu;

d)

kritērijus, kurus piemēro, pieņemot lēmumu par darījumiem, par kuriem to apjoma vai tipa, tostarp akcijas likviditātes profila, depozitārā sertifikāta, biržā tirgotu fondu, sertifikāta vai cita līdzīga finanšu instrumenta veida dēļ tiek atļauts atlikt informācijas publicēšanu katrai attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.   NODAĻA

Pārredzamība saistībā ar instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti

8. pants

Pirmstirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko kārtējās pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas un tirdzniecības interešu dziļumu pie šādām cenām, kas publiskotas to sistēmās par obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Minētā prasība attiecas arī uz izmantojamām norādēm par interesi. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju parastajā tirdzniecības laikā. Šis publicēšanas pienākums neattiecas uz tādiem darījumiem ar atvasinātiem finanšu instrumentiem starp nefinanšu darījumu partneriem, kuri samazina objektīvi izmērāmos riskus, kas ir tieši saistīti ar šā partnera vai šīs grupas komercdarbību vai valsts kases finansēšanas darbību.

2.   Panta 1. punktā minētās pārredzamības prasības tiek pielāgotas dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, tostarp rīkojumu reģistriem, cenu piedāvājuma virzītām sistēmām, hibrīdām, periodisko izsoļu tirdzniecības un balss tirdzniecības sistēmām.

3.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem atbilstīgi 18. pantam.

4.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, gadījumos, kad saskaņā ar 9. panta 1. punkta b) apakšpunktu piešķirts atbrīvojums, publisko vismaz orientējošas pirmstirdzniecības pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas ir tuvu tirdzniecības interešu cenām, kas publiskotas to sistēmās par obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, pastāvīgi publisko minēto informāciju, izmantojot atbilstīgus elektroniskos līdzekļus, parastajā tirdzniecības laikā. Minētie pasākumi nodrošina to, ka informācija tiek sniegta saskaņā ar pieņemamiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējoši.

9. pants

Atbrīvojumi attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti

1.   Kompetentās iestādes var piešķirt tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, atbrīvojumu no pienākuma publiskot 8. panta 1. punktā minēto informāciju par:

a)

rīkojumiem, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu, un rīkojumiem, kurus uzglabā tirdzniecības vietas rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko;

b)

izmantojamām norādēm par interesi par automatizētajām un balss tirdzniecības sistēmām, ja apjoms ir lielāks par finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un ņem vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji;

c)

atvasinātiem instrumentiem, kuriem nepiemēro tirdzniecības pienākumu, kas minēts 28. pantā, un citiem finanšu instrumentiem, kuriem nav likvīds tirgus.

2.   Pirms atbrīvojuma piešķiršanas saskaņā ar 1. punktu kompetentās iestādes informē EVTI un citas kompetentās iestādes par to, kā tās plāno izmantot katru atsevišķo atbrīvojumu, un sniedz paskaidrojumu par atbrīvojumu darbību. Paziņojumu par nodomu piešķirt atbrīvojumu sniedz ne mazāk kā četrus mēnešus pirms atbrīvojuma paredzētās stāšanās spēkā. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot atbrīvojuma saderīgumu ar prasībām, kas noteiktas 1. punktā un precizētas regulatīvajos tehniskajos standartos, kas pieņemti atbilstīgi 5. punktam. Ja šāda kompetentā iestāde piešķir atbrīvojumu, bet citas dalībvalsts kompetentā iestāde tam nepiekrīt, otra kompetentā iestāde var vērst EVTI uzmanību uz šo jautājumu un EVTI var rīkoties saskaņā ar pilnvarām, kas tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu. EVTI uzrauga atbrīvojumu piemērošanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par atbrīvojumu piemērošanu praksē.

3.   Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas vai pēc citu kompetento iestāžu lūguma var atsaukt saskaņā ar 1. punktu piešķirto atbrīvojumu, ja tās konstatē, ka atbrīvojums tiek izmantots veidā, kas atšķiras no sākotnējā mērķa, vai arī tās uzskata, ka atbrīvojums tiek izmantots, lai apietu šajā pantā noteiktās prasības.

Kompetentās iestādes nekavējoties paziņo EVTI un citām kompetentām iestādēm par minēto atsaukšanu, pirms tā ir pilnībā stājusies spēkā, pilnībā pamatojot savu lēmumu.

4.   Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgotas obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai atvasināto instrumentu kategorija, var uz laiku apturēt 8. pantā paredzētās prasības, ja minētās finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz norādīto slieksni. Norādīto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum. Paziņojumu par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

Pagaidu apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu var pagarināt uz attiecīgiem laikposmiem, kas vienā reizē nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli pastāv vēl aizvien. Ja pēc šo trīs mēnešu laikposma pagaidu apturēšana nav atjaunota, tā automātiski zaudē spēku.

Pirms 8. pantā minēto prasību apturēšanas vai pagaidu apturēšanas pagarināšanas saskaņā ar šo punktu attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu nodomu un sniedz paskaidrojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka apturēšana vai pagaidu apturēšanas pagarināšana ir pamatota saskaņā ar pirmo un otro daļu.

5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, kurā norāda:

a)

4. punktā minētā likviditātes sliekšņa aprēķināšanas parametrus un metodes attiecībā uz finanšu instrumentu. Parametrus un metodes, pēc kuriem dalībvalstis aprēķina minēto slieksni, nosaka tādā veidā, ka tad, ja slieksnis tiek sasniegts, tas nozīmē būtisku attiecīgā finanšu instrumenta likviditātes samazināšanos visās vietās Savienībā, pamatojoties uz saskaņā ar2. panta 1. punkta 17. apakšpunktu izmantotajiem kritērijiem;

b)

pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenu vai cenu piedāvājuma diapazonu, tirdzniecības intereses dziļumu pie šādām cenām vai orientējošas pirmstirdzniecības pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas ir tuvu tirdzniecības interešu cenām, ko publisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju saskaņā ar 8. panta 1. punktam un 4. punktu, ņemot vērā nepieciešamo pielāgošanu dažādiem tirdzniecības sistēmu veidiem, kā minēts 8. panta 2. punktā;

c)

tādu rīkojumu apjomu, kuri ir lieli, un tādu rīkojumu veidu un minimālo apjomu, kurus uzglabā rīkojumu pārvaldības sistēmā, gaidot brīdi, kad informācija jāpublisko, attiecībā uz kuriem var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju;

d)

finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, un definīciju automatizētām un balss tirdzniecības sistēmām, attiecībā uz kurām var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu;

Nosakot finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un kur ņemts vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, EVTI ņem vērā šādus faktorus:

i)

to, vai pie šāda apmēra likviditātes nodrošinātāji spēs nodrošināties pret risku;

ii)

ja finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgu daļēji veido privātie ieguldītāji, minēto ieguldītāju veikto darījumu vidējo vērtību;

e)

finanšu instrumentus vai finanšu instrumentu kategorijas, kuriem nav likvīds tirgus, ja var piešķirt atbrīvojumu no pienākuma atklāt pirmstirdzniecības informāciju saskaņā ar 1. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

10. pants

Pēctirdzniecības pārredzamības prasības tirdzniecības vietām saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko cenu, apjomu un laiku darījumiem, kuri izpildīti saistībā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā. Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko sīkāku informāciju par šādiem darījumiem tik tuvu reāllaikam, cik tas tehniski ir iespējams.

2.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem noteikumiem un nediskriminējošiem principiem nodrošina piekļuvi sistēmām, kuras tie izmanto 1. punktā minētās informācijas publiskošanai, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kurām ir pienākums publicēt savu cenu piedāvājumu obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, ievērojot 21. pantu.

11. pants

Atļauja atlikt publicēšanu

1.   Kompetentās iestādes var atļaut tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem, pamatojoties uz darījumu apjomu vai veidu.

Īpaši kompetentās iestādes var atļaut atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz darījumiem:

a)

kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu noteiktai obligācijai, strukturētā finansējuma produktam, emisijas kvotām vai atvasinātam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktai obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategorijai, ko tirgo tirdzniecības vietā; vai

b)

kuri ir saistīti ar obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu vai atvasinātu instrumentu, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktu obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategoriju, ko tirgo tirdzniecības vietā un kam nav likvīda tirgus;

c)

kuri pārsniedz apjomu, kas raksturīgs noteiktai obligācijai, strukturētā finansējuma produktam, emisijas kvotai vai atvasinātajam instrumentam, ko tirgo tirdzniecības vietā, vai noteiktai obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotas vai atvasinātā instrumenta kategorijai, ko tirgo tirdzniecības vietā, kas likviditātes nodrošinātājiem radītu nepamatotu risku un kur ņemts vērā, vai attiecīgie tirgus dalībnieki ir maza mēroga vai liela mēroga ieguldītāji.

Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saņem kompetentās iestādes iepriekšēju atļauju par ieteikto kārtību tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanai un skaidri atklāj informāciju par minēto kārtību tirgus dalībniekiem un sabiedrībai. EVTI pārrauga minētās kārtības piemērošanu attiecībā uz tirdzniecības datu publicēšanas atlikšanu un iesniedz Komisijai gada ziņojumu par tās izmantošanu praksē.

2.   Kompetentā iestāde, kuras pienākums ir uzraudzīt vienu vai vairākas tirdzniecības vietas, kurās tiek tirgota obligācijas, strukturētā finansējuma produkta, emisijas kvotu vai atvasinātā instrumenta kategorija, var uz laiku apturēt 10. pantā paredzētās prasības, ja minētā finanšu instrumenta kategorijas likviditāte nesasniedz slieksni, kā noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta a) apakšpunktā minēto metodiku. Minēto slieksni nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas raksturīgi attiecīgā finanšu instrumenta tirgum. Informāciju par šādu pagaidu apturēšanu publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē.

Pagaidu apturēšana sākotnēji ir spēkā uz laikposmu, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad informāciju par to publicē attiecīgās kompetentās iestādes tīmekļa vietnē. Šādu apturēšanu var pagarināt uz attiecīgiem laikposmiem, kas vienā reizē nepārsniedz trīs mēnešus, ja apturēšanas iemesli pastāv vēl aizvien. Ja pēc šo trīs mēnešu laikposma pagaidu apturēšana nav atjaunota, tā automātiski zaudē spēku.

Pirms 10. pantā minēto prasību apturēšanas vai pagaidu apturēšanas pagarināšanas attiecīgā kompetentā iestāde informē EVTI par savu nodomu un sniedz paskaidrojumu. EVTI pēc iespējas ātrāk sagatavo atzinumu kompetentajai iestādei par to, vai tā uzskata, ka apturēšana vai pagaidu apturēšanas pagarināšana ir pamatota saskaņā ar pirmo un otro daļu.

3.   Kompetentās iestādes saistībā ar atļauju atlikt informācijas publicēšanu var:

a)

atlikšanas laikposmā pieprasīt publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai abu kombināciju;

b)

atļaut nepublicēt informāciju par atsevišķa darījuma apjomu pagarinātajā atlikšanas laikposmā;

c)

attiecībā uz instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti un kas nav valsts parāda instrumenti, atļaut uz pagarinātā atlikšanas laikposmā publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā.

d)

attiecībā uz valsts parāda instrumentiem atļaut uz nenoteiktu laiku publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā.

Attiecībā uz valsts parāda instrumentiem b) un d) apakšpunktu var izmantot vai nu atsevišķi, vai secīgi, saskaņā ar ko, tiklīdz beidzas pagarinātais apjoma nepublicēšanas laikposms, informāciju par apjomiem var publicēt apkopotā veidā.

Attiecībā uz visiem pārējiem finanšu instrumentiem, kad atlikšanas laikposms beidzas, publicē pārējo informāciju par darījumu un visas ziņas par atsevišķiem darījumiem.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu tā, lai darītu iespējamu saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 64. pantu prasītās informācijas publicēšanu, nolūkā norādīt:

a)

sīkāku informāciju par darījumiem, ko ieguldījumu brokeru sabiedrības, tostarp sistemātiski internalizētāji, tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, publisko par katru attiecīgā finanšu instrumenta kategoriju atbilstīgi 10. panta 1. punktam, tostarp identifikatorus dažādiem darījumu veidiem, ko publicē atbilstīgi 10. panta 1. punktam un 21. panta 1. punktam, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

termiņu, kas tiktu uzskatīts par atbilstīgu publicēšanas pienākumam pēc iespējas tuvāk reāllaikam, tostarp tad, kad tirdzniecība tiek veikta ārpus parastā tirdzniecības laika;

c)

nosacījumus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp sistemātiskiem internalizētājiem, tirgus uzturētājiem un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas uztur tirdzniecības vietu, tiek atļauts paredzēt iespēju atlikt sīkākas informācijas publicēšanu par darījumiem katrai attiecīgā finanšu instrumenta kategorijai saskaņā ar šā panta 1. punktu un 21. panta 4. punktu;

d)

kritērijus, kādus piemēro, nosakot darījuma apjomu vai veidu, par kuriem saskaņā ar 3. punktu tiek atļauts atlikt informācijas publicēšanu un publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai publicēt sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai nepublicēt informāciju par darījuma apjomu, īpaši atsaucoties uz atļauju pagarināt atlikšanas laikposmu konkrētiem finanšu instrumentiem atkarībā no to likviditātes.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   NODAĻA

Pienākums piedāvāt tirdzniecības datus atsevišķi un saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

12. pants

Pienākums darīt pieejamus pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietas, saskaņā ar 3., 4. un 6. līdz11. pantu publicēto informāciju dara pieejamu sabiedrībai, piedāvājot pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot to, kā padarīt publiski pieejamus pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datus, tostarp līmeni, kādā dati neapkopotā veidā padarāmi publiski pieejami atbilstīgi 1. punktam.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13. pants

Pienākums nodrošināt pirmstirdzniecības datus atsevišķi no pēctirdzniecības datiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem

1.   Tirgus uzturētāji un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas uztur tirdzniecības vietu, saskaņā ar 3., 4. un 6. līdz11. pantu publicēto informāciju dara pieejamu sabiedrībai saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem un nodrošina nediskriminējošu piekļuvi informācijai. Šādu informāciju bez maksas dara pieejamu 15 minūtes pēc publicēšanas.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota, kā minēts 1. punktā.

III   SADAĻA

PĀRREDZAMĪBA SISTEMĀTISKIEM INTERNALIZĒTĀJIEM UN IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM, KAS TIRGOJAS ĀRPUS BIRŽAS

14. pants

Sistemātisko internalizētāju pienākums publiskot stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības publisko stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un attiecībā uz kuriem tās ir sistemātiski internalizētāji, un kuriem ir likvīds tirgus.

Ja pirmajā daļā minētajiem finanšu instrumentiem nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu.

2.   Šo pantu un 15., 16. un 17. pantu piemēro sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic darījumus, kuru apjoms nepārsniedz standarta tirgus apjomu. Šis pants un 15., 16. un 17. pants neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz standarta tirgus apjomu.

3.   Sistemātiskie internalizētāji var izlemt par cenu piedāvājuma apjomu vai apjomiem. Minimālais cenu piedāvājuma apjoms ir ekvivalents vismaz 10 % no akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu tirdzniecības vietā tirgotu finanšu instrumentu standarta tirgus apjoma. Katrā cenas piedāvājumā par konkrētu tirdzniecības vietā tirgotu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu ietver stabilu pirkšanas un pārdošanas cenu vai cenas par apjomu vai apjomiem, kas var nepārsniegt to akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai līdzīgu finanšu instrumentu kategoriju standarta tirgus apjomu, kurā iekļauts attiecīgais finanšu instruments. Cena vai cenas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz konkrēto akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu.

4.   Akcijas, depozitāros sertifikātus, ETF, sertifikātus un citus līdzīgus finanšu instrumentus sagrupē kategorijās, pamatojoties uz attiecīgā finanšu instrumenta tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību. Katras akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu un citu līdzīgu finanšu instrumentu kategorijas standarta tirgus apjoms ir apjoms, kas rāda katrā kategorijā iekļauto finanšu instrumentu tirgū izpildīto rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību.

5.   Katras akcijas, depozitārā sertifikāta, ETF, sertifikāta un citu līdzīgu finanšu instrumentu tirgu veido visi rīkojumi, kas izpildīti Savienībā attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, izņemot rīkojumus, kuru apjoms ir liels salīdzinājumā ar parasto tirgus apjomu.

6.   Attiecībā uz katru akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu tā tirgus kompetentā iestāde, kas ir visatbilstīgākais likviditātes ziņā, kā definēts 26. pantā, vismaz reizi gadā, pamatojoties uz to rīkojumu vidējo aritmētisko vērtību, kuri izpildīti tirgū attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, nosaka finanšu instrumenta kategoriju, kurā attiecīgais instruments iekļauts. Minēto informāciju dara zināmu visiem tirgus dalībniekiem un nosūta EVTI, kas to publicē savā tīmekļa vietnē.

7.   Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, biržā tirgotu fondu, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu vērtēšanu un palielinātu iespēju ieguldījumu brokeru sabiedrībām saviem klientiem nodrošināt labāko darījumu, EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, sīkāk nosakot kārtību, kas attiecas uz 1. punktā minētā stabilā cenu piedāvājuma publicēšanu, dominējošos tirgus nosacījumus, kā minēts 3. punktā, un 2. un 4. punktā minēto standarta tirgus apjomu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

15. pants

Klientu rīkojumu izpilde

1.   Sistemātiski internalizētāji regulāri un pastāvīgi publisko savus cenu piedāvājumus parastajā tirdzniecības laikā. Tie var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Tiem ārkārtējos tirgus apstākļos ir atļauts atsaukt savus cenu piedāvājumus.

Dalībvalsts prasa, lai brokeru sabiedrības, kas atbilst sistemātiska internalizētāja definīcijai, par to paziņo savai kompetentajai iestādei. Šo paziņojumu nosūta EVTI. EVTI izveido visu Savienības sistemātisko internalizētāju sarakstu.

Cenu piedāvājumus dara zināmus tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

2.   Sistemātiski internalizētāji, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 27. pantu, izpilda rīkojumus, ko tie saņem no saviem klientiem saistībā ar akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem vai citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, attiecībā uz kuriem tie ir sistemātiski internalizētāji, atbilstīgi cenas piedāvājumam rīkojuma saņemšanas brīdī.

Tomēr pamatotos gadījumos tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu, ja cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

3.   Sistemātiski internalizētāji var neievērot 2. punkta prasības un izpildīt rīkojumus, ko tie saņem no saviem profesionālajiem klientiem, par cenām, kas atšķiras no to piedāvātajām cenām, attiecībā uz darījumiem, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai attiecībā uz rīkojumiem, uz kuriem attiecas citi nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena.

4.   Ja sistemātisks internalizētājs, kurš piedāvā tikai vienu cenu vai kura augstākā piedāvātā cena ir zemāka nekā standarta tirgus apjoms, saņem no klienta rīkojumu, kura apjoms ir lielāks nekā tas, par ko piedāvāta cena, bet zemāks nekā standarta tirgus apjoms, tas var nolemt izpildīt to rīkojuma daļu, kas pārsniedz apjomu, uz ko attiecas cenu piedāvājums, ja šo rīkojumu izpilda par piedāvāto cenu, izņemot gadījumus, kad ir atļauts rīkoties citādi saskaņā ar 2. un 3. punktu. Ja sistemātiska internalizētāja cenu piedāvājumā ir cenas, kas attiecas uz dažādiem apjomiem, un tas saņem rīkojumu par apjomu, kas ir piedāvātajā diapazonā, un tas izvēlas izpildīt rīkojumu, tas izpilda rīkojumu par vienu no piedāvātajām cenām saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ja vien nav atļauts rīkoties citādi saskaņā ar šā panta 2. un 3. punkta nosacījumiem.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, precizējot, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai cenu piedāvājumi tiktu publiskoti atbilstīgi 1. punktam.

16. pants

Kompetento iestāžu pienākumi

Kompetentās iestādes pārbauda:

a)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrības regulāri atjaunina pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu cenas, kas publicētas saskaņā ar 14. pantu, un uztur cenas, kas atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus;

b)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro tos nosacījumus attiecībā uz cenu uzlabojumiem, kas noteikti 15. punkta 2. punktā.

17. pants

Piekļuve cenu piedāvājumiem

1.   Sistemātiskajiem internalizētājiem ļauj izlemt, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā, nediskriminējošā veidā, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi cenu piedāvājumiem. Tālab skaidri nosaka standartus, kuri reglamentē piekļuvi sistemātisku internalizētāju piedāvātām cenu piedāvājumiem. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar klientiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgajiem norēķiniem par darījumu.

2.   Lai ierobežotu risku, ka sistemātiskiem internalizētājiem ir vairāki darījumi ar vienu klientu, sistemātiskiem internalizētājiem ļauj nediskriminējošā veidā ierobežot tādu darījumu skaitu, kurus veic ar vienu klientu un kuros tie apņemas iesaistīties saskaņā ar publicētajiem nosacījumiem. Tie var nediskriminējošā veidā un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 28. pantu ierobežot tādu darījumu kopskaitu, kurus tie veic ar dažādiem klientiem vienlaikus, bet tas ir atļauts tikai tad, ja klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu.

3.   Lai nodrošinātu akciju, depozitāro sertifikātu, ETF, sertifikātu vai citu līdzīgu finanšu instrumentu efektīvu novērtēšanu un pēc iespējas palielinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību iespēju nodrošināt labāko darījumu saviem klientiem, Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, nosakot:

a)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, ka cenu piedāvājumi tiek publicēti regulāri un pastāvīgi un ir viegli pieejami, kā noteikts 15. panta 1. punktā, kā arī līdzekļus, ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var izpildīt savu pienākumu – publiskot savus cenu piedāvājumus, tajos ietverot šādas iespējas:

i)

ar tāda regulēta tirgus sistēmu, kurā attiecīgā finanšu instrumenta tirdzniecība ir atļauta;

ii)

ar APS;

iii)

ar privātiem pasākumiem;

b)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka darījumus, kuru izpilde attiecībā uz vairākiem vērtspapīriem ir daļa no viena darījuma, vai rīkojumus, uz kuriem attiecas nosacījumi, kas nav pašreizējā tirgus cena, kā noteikts 15. panta 3. punktā;

c)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kādus apstākļus var uzskatīt par ārkārtas tirgus apstākļiem, kas ļauj atsaukt cenu piedāvājumu, kā arī nosacījumus cenu piedāvājuma atjaunināšanai, kā noteikts 15. panta 1. punktā;

d)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad klientu veikto rīkojumu skaits un/vai apjoms ievērojami pārsniedz normu, kā noteikts 2. punktā;

e)

kritērijus, saskaņā ar kuriem nosaka, kad cenas atrodas atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem, kā noteikts 15. panta 2. punktā.

18. pants

Sistemātisko internalizētāju pienākums publiskot stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības dara zināmus stabilus cenu piedāvājumus attiecībā uz tām obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā un attiecībā uz kuriem tās ir sistemātiski internalizētāji, un kuriem ir likvīds tirgus, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a)

to iekļaušanu cenu piedāvājumā pieprasa sistemātiska internalizētāja klients;

b)

viņi piekrīt nodrošināt cenu piedāvājumu.

2.   To obligāciju, strukturētā finansējuma produktu, emisijas kvotu un atvasināto instrumentu gadījumā, kurus tirgo tirdzniecības vietā un kuriem nav likvīda tirgus, sistemātiski internalizētāji saviem klientiem pēc pieprasījuma atklāj informāciju par cenu piedāvājumu, ja tie piekrīt sniegt cenu piedāvājumu. Minēto pienākumu var atcelt, ja ir izpildīti 9. panta 1. punktā minētie nosacījumi.

3.   Sistemātiskie internalizētāji var atjaunināt savus cenu piedāvājumus jebkurā laikā. Ārkārtējos tirgus apstākļos tie var atsaukt savus cenu piedāvājumus.

4.   Dalībvalstis prasa, lai brokeru sabiedrības, kas atbilst sistemātiska internalizētāja definīcijai, paziņotu savai kompetentajai iestādei. Šādu paziņojumu nosūta EVTI. EVTI izveido sarakstu ar visiem sistemātiskajiem internalizētājiem Savienībā.

5.   Sistemātiski internalizētāji stabilus cenu piedāvājumus, kas publicēti saskaņā ar 1. punktu, dara zināmus saviem klientiem. Tomēr tiem ļauj izlemt, pamatojoties uz to tirdzniecības politiku, objektīvā un nediskriminējošā veidā, kuriem klientiem tie nodrošina piekļuvi saviem cenu piedāvājumiem. Tādēļ sistemātiskiem internalizētājiem ir ieviesti skaidri standarti, kuri reglamentē piekļuvi to cenu piedāvājumiem. Sistemātiski internalizētāji var atteikties uzsākt vai var pārtraukt darījumu attiecības ar klientiem, pamatojoties uz komerciāliem apsvērumiem, piemēram, klienta kredītstatusu, darījuma partnera risku un galīgajiem norēķiniem par darījumu.

6.   Sistemātiski internalizētāji apņemas veikt darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir darīts zināms cenu piedāvājums saskaņā ar publicētiem nosacījumiem atbilstīgi 5. punktam, ja cenu piedāvājuma apjoms atbilst finanšu instrumentam raksturīgajam apjomam, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu, vai ir mazāks par to.

Uz sistemātiskiem internalizētājiem neattiecas pienākums publicēt stabilu cenu piedāvājumu saskaņā ar 1. punktu finanšu instrumentiem, kuri nesasniedz likviditātes slieksni, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 4. punktu.

7.   Sistemātiskiem internalizētājiem ļauj noteikt nediskriminējošus un pārredzamus ierobežojumus darījumu skaitam, ko tie apņemas noslēgt ar klientiem saskaņā ar jebkuru konkrēto cenu piedāvājumu.

8.   Cenu piedāvājumus, kurus publicē, ievērojot 1. un 5. punktu, un kuru apjoms ir vienāds vai mazāks nekā 5. punktā minētais apjoms, dara publiski pieejamus tā, lai piedāvājums būtu viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

9.   Noteiktā cena vai cenas ir tādas, lai nodrošinātu, ka sistemātiskais internalizētājs attiecīgā gadījumā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā noteiktos pienākumus, un atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus attiecībā uz cenām, par kādām noslēgti darījumi par tādiem pašiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā.

Tomēr pamatotos gadījumos tie var izpildīt šos rīkojumus par labāku cenu, ja cena ietilpst atklātā diapazonā, kas ir tuvs tirgus nosacījumiem.

10.   Šā panta noteikumi neattiecas uz sistemātiskiem internalizētājiem, kad tie veic tādus darījumus, kuru apjoms pārsniedz finanšu instrumentam raksturīgo apjomu, kas noteikts saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktu).

19. pants

EVTI īstenota uzraudzība

1.   Kompetentās iestādes un EVTI uzrauga 18. panta piemērošanu attiecībā uz apjomiem, kādiem cenu piedāvājumi ir pieejami ieguldījumu brokeru sabiedrību klientiem un citiem tirgus dalībniekiem, kas saistīti ar brokeru sabiedrības citām tirdzniecības darbībām, un līmeni, kādā cenu piedāvājumi atspoguļo dominējošos tirgus nosacījumus saistībā ar darījumiem ar tādiem pašiem vai līdzīgiem finanšu instrumentiem tirdzniecības vietā. Līdz 2019. gada 3. janvārim EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par 18. panta piemērošanu. Gadījumā, ja tiek veikts ievērojams cenu piedāvājums vai tirdzniecība, kas tikai nedaudz pārsniedz 18. panta 6. punktā minēto slieksni vai atšķiras no dominējošiem tirgus nosacījumiem, EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu pirms minētā datuma.

2.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai noteiktu 18. panta 6. punktā minētos apjomus, pie kādiem brokeru sabiedrība veic darījumus ar jebkuru citu klientu, kuram ir bijis pieejams cenu piedāvājums. Finanšu instrumentam atbilstīgo apjomu nosaka saskaņā ar 9. panta 5. punkta d) apakšpunktā paredzētajiem kritērijiem.

3.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai skaidrotu, kas veido pamatotus komerciālus nosacījumus, lai cenu piedāvājumi būtu publiski pieejami, kā minēts 18. panta 8. punktā.

20. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, pēctirdzniecības informācijas atklāšana attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF un sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī par laiku, kad tie tikuši noslēgti. Minēto informāciju dara zināmu, izmantojot APS.

2.   Informācija, kas tiek publicēta saskaņā ar šā panta 1. punktu, un termiņi, kuros tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 6. pantu, tostarp regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar 7. panta 2. punkta a) apakšpunktu. Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 7. pantu, paredz atlikt informācijas publicēšanu attiecībā uz dažu kategoriju darījumiem ar akcijām, depozitāriem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, minēto iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus tirdzniecības vietām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, norādot:

a)

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, izšķirot starp tiem tos, ko nosaka faktori, kas galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana;

c)

darījuma pusi, kas ir veikusi darījumu publiski saskaņā ar 1. punktu, ja abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

21. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību, tostarp sistemātisku internalizētāju, informācijas atklāšana pēc tirdzniecības attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras vai nu savā, vai klientu vārdā veic darījumus ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, publicē datus par šo darījumu apjomu un cenu, kā arī laiku, kad tie tikuši noslēgti. Minēto informāciju dara zināmu, izmantojot APS.

2.   Katru atsevišķu darījumu publisko, tiklīdz to ir publicējusi APS.

3.   Informācija, kas tiek publicēta atbilstīgi 1. punktam, un termiņi, kuros tā tiek publicēta, atbilst prasībām, kas pieņemtas saskaņā ar 10. pantu, tostarp deleģētiem tiesību aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu.

4.   Kompetentās iestādes var pilnvarot ieguldījumu brokeru sabiedrības paredzēt iespēju atlikšanas laikposmā atlikt informācijas publicēšanu vai pieprasīt publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju par darījumu vai sīkāku informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā, vai abu kombināciju, vai var atļaut pagarinātajā atlikšanas laikposmā nepublicēt informāciju par atsevišķu darījumu apjomu vai attiecībā uz finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla instrumenti un kas nav valsts parāda instrumenti, var atļaut pagarinātajā atlikšanas laikposmā nepublicēt informāciju par atsevišķu darījumu apjomu vai valsts parāda instrumentu gadījumā var atļaut uz nenoteiktu laiku publicēt informāciju par vairākiem darījumiem apkopotā veidā un uz laiku apturēt 1. punktā minētos pienākumus ar tādiem pašiem nosacījumiem, kā paredzēts 11. pantā.

Ja pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar 11. pantu, paredz atlikt informācijas publicēšanu un publicēt ierobežota apjoma sīkāku informāciju vai sīkāku informāciju apkopotā veidā, vai abu kombināciju, vai nepublicēt informāciju par apjomu dažu kategoriju darījumiem ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atvasinātiem instrumentiem, kurus tirgo tirdzniecības vietā, minēto iespēju piemēro arī šiem darījumiem, kad tie tiek veikti ārpus tirdzniecības vietām.

5.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai varētu publicēt Direktīvas 2014/65/ES 64. punktā prasīto informāciju, norādot:

a)

identifikatorus dažādajiem darījumu veidiem, ko publicē saskaņā ar šo pantu, nošķirot tos, ko nosaka faktori, kuri galvenokārt saistīti ar finanšu instrumentu novērtēšanu, un tos, ko nosaka citi faktori;

b)

1. punktā noteikto pienākumu piemērošanu darījumiem, kuros ietverta šo finanšu instrumentu izmantošana nodrošinājumam, aizdošanai vai citā nolūkā, ja finanšu instrumentu apmaiņu nosaka faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtēšana;

c)

darījuma pusi, kas ir veikusi darījumu publiski saskaņā ar 1. punktu, ja abas darījuma puses ir ieguldījumu brokeru sabiedrības.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2012 10. līdz14. pantu.

22. pants

Informācijas sniegšana pārredzamības un citu aprēķinu nolūkos

1.   Lai veiktu aprēķinus, kuri vajadzīgi, lai noteiktu pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības prasības un tirdzniecības pienākuma režīmus, kas paredzēti 3. līdz 11. pantā, 14. līdz 21. pantā un 32. pantā, kurus piemēro finanšu instrumentiem, un lai noteiktu, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība ir sistemātisks internalizētājs, kompetentās iestādes var pieprasīt informāciju no:

a)

tirdzniecības vietām;

b)

APS; un

c)

KDLN.

2.   Tirdzniecības vietas, APS un KDLN glabā vajadzīgos datus pietiekami ilgu laiku.

3.   Kompetentās iestādes nosūta EVTI informāciju, ko EVTI pieprasa, lai izstrādātu 5. panta 4. punktā, 5. punktā un 6. punktā minētos ziņojumus.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu datu pieprasījumu saturu un biežumu, kā arī formātus un grafiku, kādā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāatbild uz šādiem pieprasījumiem saskaņā ar 1. punktu, glabājamo datu veidi, kas jāglabā, un minimālo laikposmu, kurā tirdzniecības vietām, APS un KDLN jāglabā datus, lai tie varētu atbildēt uz šādiem pieprasījumiem saskaņā ar 2. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu.

23. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums veikt tirdzniecību

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka darījumi, ko tā veic ar akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai kuras tirgo tirdzniecības vietā, attiecīgi notiek regulētā tirgū, DTS, OTS vai sistemātiskā internalizētājā, vai trešās valsts tirdzniecības vietā, kas novērtēta kā līdzvērtīga saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 25. panta 4. punkta a) apakšpunktu, ja vien šo darījumu iezīmes neietver to, ka:

a)

tie ir nesistemātiski, pēc ad hoc principa, neregulāri un reti; vai

b)

tos veic atbilstīgi un/vai profesionāli darījumu partneri un tie neietekmē cenu atklāšanas procesu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas uztur iekšēju rīkojumu sasaistes sistēmu, kura izpilda klienta rīkojumus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, ETF, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem uz daudzpusīga pamata, ir jānodrošina, lai tā būtu saņēmusi atļauju kā DTS saskaņā ar Direktīvu 2014/65/ES un ievērotu visus attiecīgos noteikumus, kas attiecas uz šādām atļaujām.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot šo akciju darījumu konkrētās iezīmes, kas neietekmē cenu atklāšanas procesu, kā minēts 1. punktā, ņemot vērā tādus gadījumus kā:

a)

nenorādītās likviditātes darījumi; vai

b)

ja šādu finanšu instrumentu apmaiņu nosaka citi faktori, kas nav finanšu instrumenta pašreizējā tirgus vērtība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

IV   SADAĻA

ZIŅOJUMU SNIEGŠANA PAR DARĪJUMIEM

24. pants

Pienākums atbalstīt tirgus integritāti

Neskarot to pienākumu piešķiršanu, kas paredz, lai būtu izpildīta Regula (ES) Nr. 596/2014, EVTI koordinētās kompetentās iestādes atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 31. pantam uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai tādējādi nodrošinātu, ka tās rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veidā, kas veicina tirgus integritāti.

25. pants

Pienākums veikt uzskaiti

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem tiem rīkojumiem un visiem tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus tās ir veikušas savā vai klienta vārdā. Attiecībā uz darījumiem, kas veikti klientu vārdā, uzskaita visu informāciju un sīkākās ziņas par klienta identitāti un informāciju, kas vajadzīga saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2005/60/EK (27). EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

2.   Tirdzniecības vietas dalībnieks vismaz piecus gadus nodrošina kompetentās iestādes piekļuvi būtiskiem datiem, kas attiecas uz visiem finanšu instrumentu rīkojumiem, kurus tie reklamējuši savās sistēmās. Uzskaita visus attiecīgus datus, kas atspoguļo rīkojuma iezīmes, tostarp tās, kas rīkojumu saista ar izpildīto(-iem) darījumu(-iem), kuri izriet no minētā rīkojuma un par kuriem (sīku informāciju) paziņo saskaņā ar 26. panta 1. un 3. punktu. EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar kompetentās iestādes piekļuvi informācijai saskaņā ar šo punktu.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu sīkāku informāciju par attiecīgiem rīkojuma datiem, kas jāglabā saskaņā ar šā panta 2. punktu un kas nav minēti 26. pantā.

Minētais regulatīvo tehnisko standartu projekts ietver tā locekļa vai dalībnieka identifikācijas kodu, kas nosūtīja rīkojumu, rīkojuma identifikācijas kodu, rīkojuma nosūtīšanas datumu un laiku, rīkojuma parametrus, tostarp rīkojuma veidu, ierobežojuma cenu (attiecīgā gadījumā), spēkā esamības laiku, jebkādas konkrētas rīkojuma specifikācijas, ziņas par visiem rīkojuma grozījumiem, atcelšanu, daļēju vai pilnīgu izpildi (rīkojoties kā pārstāvis vai kā principāls).

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

26. pants

Pienākums ziņot par darījumiem

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas veic darījumus ar finanšu instrumentiem, sniedz pilnīgu un precīzu sīkāku informāciju par šādiem darījumiem kompetentai iestādei iespējami ātrāk un ne vēlāk kā nākamās darbdienas beigās.

Kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 85. pantu nosaka pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka arī kompetentā iestāde minētajiem finanšu instrumentiem likviditātes ziņā visatbilstīgākajā tirgū saņem minēto informāciju.

Kompetentās iestādes pēc pieprasījuma padara pieejamu EVTI jebkādu saskaņā ar šo pantu paziņoto informāciju.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās saistības piemēro:

a)

finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot vai kurus tirgo tirdzniecības vietā vai par kuriem iesniegts pieprasījums tirdzniecības atļaušanai;

b)

finanšu instrumentiem, kur pamatā ir finanšu instruments, kuru tirgo tirdzniecības vietā; un

c)

finanšu instrumentiem, kur pamatā ir indekss vai grozs, kuru veido finanšu instrumenti, kurus tirgo tirdzniecības vietā.

Šo pienākumu piemēro darījumiem ar a) līdz c) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem neatkarīgi no tā, vai šādus darījumus veic tirdzniecības vietā vai ne.

3.   Ziņojumos it īpaši ietver informāciju par nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu nosaukumu un skaitu, to daudzumu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenām, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, norādi, kā identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī norādi, kā noteikt jebkādu akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 236/2012 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, saskaņā ar šīs regulas 12., 13. un 17. pantu. Ziņojumos par darījumiem, kas nav veikti tirdzniecības vietā, ietver norādi, ar kuru identificē darījumu veidus atbilstīgi pasākumiem, kas jāpieņem saskaņā ar 20. panta 3. punkta a) apakšpunktu un 21. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem ziņojumos norāda to, vai darījums objektīvi izmērāmi samazina risku saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas pārsūta rīkojumus, ietver pārsūtītajā rīkojumā visu informāciju, kas norādīta 1. un 3. punktā. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var izvēlēties paziņot par pārsūtīto rīkojumu, ja tas ir izpildīts, kā par darījumu saskaņā ar 1. punkta prasībām, nevis ietvert minēto informāciju, pārsūtot rīkojumus. Minētajā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības ziņojumā par darījumu norāda, ka tas attiecas uz pārsūtītu rīkojumu.

5.   Tirdzniecības vietas uzturētājs ziņo par darījumiem, kas veikti ar tā platformā tirgotiem finanšu instrumentiem, kurus, izmantojot tā sistēmas, veikusi brokeru sabiedrība, kurai saskaņā ar 1. un 3. punktu nepiemēro šo regulu.

6.   Ziņojumos ar norādēm klientu identificēšanai, kas jāveic saskaņā ar 3. un 4. pantu, ieguldījumu brokeru sabiedrības izmanto juridiskās personas identifikatoru, kas izveidots to klientu identificēšanai, kuri ir juridiskas personas.

EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 16. pantu izstrādā pamatnostādnes, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas identifikatoru izmantošana Savienībā atbilst starptautiskajiem standartiem, jo īpaši tiem, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome.

7.   Ziņojumus kompetentajai iestādei nosūta vai nu pati ieguldījumu brokeru sabiedrība, AZS, kas rīkojas tās vārdā, vai tirdzniecības vieta, kuras sistēmā darījums ir noslēgts saskaņā ar 1., 3. un 9. punktu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības ir atbildīgas par to, lai kompetentajai iestādei iesniegtie ziņojumi būtu pilnīgi un precīzi, kā arī tie tiktu iesniegti laikus.

Atkāpjoties no minētās atbildības, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo sīkāku informāciju par šiem darījumiem ar AZS starpniecību, kura darbojas tirdzniecības vietas vārdā, ieguldījumu brokeru sabiedrība nav atbildīga par to, ka ziņojumi, kas ir saistīti ar AZS vai tirdzniecības vietu, ir nepilnīgi vai neprecīzi vai nav laikus iesniegti. Minētajos gadījumos un saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 66. panta 4. punktu par minētajām neizpildēm ir atbildīga AZS vai tirdzniecības vieta.

Tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībām vajadzētu veikt saprātīgus pasākumus, lai pārbaudītu to vārdā iesniegto ziņojumu par darījumiem pilnību, precizitāti un laicīgu iesniegšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka prasību tirdzniecības vietai, sniedzot ziņojumus ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, izveidot stabilus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas nosūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un novērstu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka tirdzniecības vietai jābūt atbilstīgiem resursiem un atbalsta sistēmām, lai vienmēr saglabātu pastāvīgu savu pakalpojumu piedāvājumu.

Tirdzniecības saskaņošanas vai ziņošanas sistēmas, tostarp darījumu reģistrus, kas reģistrēti vai atzīti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 VI sadaļai, kompetentās iestādes var atzīt par AZS, lai kompetentajai iestādei sniegtu ziņojumus par darījumiem atbilstīgi 1., 3. un 9. punktam.

Gadījumos, kad par darījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 9. pantu ir ziņots darījumu reģistram, kurš ir apstiprināts kā AZS, un kad minētie ziņojumi ietver 1., 3. un 9. punktā pieprasīto informāciju un darījumu reģistrs tos 1. punktā noteiktajā termiņā nosūta kompetentajai iestādei, 1. punktā noteikto ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu uzskata par izpildītu.

Ja ziņojumos par darījumiem ir kļūdas vai izlaidumi, AZS, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirdzniecības vieta, kas ziņo par darījumu, labo informāciju un iesniedz labotu ziņojumu kompetentajai iestādei.

8.   Ja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 35. panta 8. punktu šajā pantā paredzētie ziņojumi ir nosūtīti uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā nosūta minēto informāciju ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja vien piederības dalībvalsts kompetentās iestādes nenolemj, ka tās nevēlas saņemt minēto informāciju.

9.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

saskaņā ar 1. un 3. punktu ziņojamās informācijas datu standartus un formātu, tostarp metodes un pasākumus, kas izmantojami, ziņojot par finanšu darījumiem, un šādu ziņojumu formu un saturu;

b)

kritērijus attiecīgā tirgus definēšanai saskaņā ar 1. punktu;

c)

nopirkto un pārdoto finanšu instrumentu atsauces datus, to daudzumu, izpildes dienu un laiku, darījumu cenas, norādi klientu identificēšanai, kuru labā ieguldījumu brokeru sabiedrība ir veikusi šo darījumu, norādi to personu un datoralgoritmu identificēšanai ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kuri atbildīgi par ieguldījumu lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu, norādi, kā identificēt piemērojamo atbrīvojumu, saskaņā ar kuru darījums ir noticis, veidu, kādā identificēt attiecīgās ieguldījumu brokeru sabiedrības, veidu, kādā darījums ir veikts, un datu laukus, kas nepieciešami ziņojumu par darījumiem apstrādei un analīzei atbilstīgi 3. punktam; un

d)

norādi, kā identificēt akciju un valsts parāda vērtspapīru īso pozīciju pārdošanu, kā noteikts 3. punktā;

e)

attiecīgās finanšu instrumentu kategorijas, par kurām jāziņo saskaņā ar 2. punktu;

f)

nosacījumus dalībvalstu atbilstīgi 6. pantam veiktai juridiskās personas identifikatoru izstrādei, piemērošanai un uzturēšanai un nosacījumi, saskaņā ar kuriem minētos juridisko personu identifikatorus izmanto ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu sniegtu norādes klientu identificēšanai ziņojumos par darījumiem, kas jāsagatavo saskaņā ar 1. punktu.

g)

pienākumu, kas paredz sniegt ziņojumus par darījumiem, piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm;

h)

to, kas saskaņā ar šo pantu ir darījums un darījuma veikšana, par kuru ir jāziņo;

i)

to, kad tiek uzskatīts, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir pārsūtījusi rīkojumu 4. punkta nolūkā.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz14. pantu.

10.   Līdz.2019. gada 3. janvārim EVTI iesniedz Komisijai ziņojumu par šā panta darbību, tostarp par tā mijiedarbību ar attiecīgajiem pienākumiem sniegt ziņojumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012, un par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar šīs regulas 24. pantu. Komisija var veikt pasākumus jebkuru izmaiņu ierosināšanai, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti tikai EVTI noteiktajā vienotajā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm. Komisija EVTI ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

27. pants

Pienākums nodrošināt finanšu instrumentu atsauces datus

1.   Attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai kurus tirgo DTS vai OTS, šīs tirdzniecības vietas regulāri sniedz kompetentajām iestādēm identificējošus atsauces datus 26. pantā minētās ziņošanas par darījumiem vajadzībām.

Katrs sistemātiskais internalizētājs saistībā ar citiem finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas 26. panta 2. punkts un kurus tas tirgo savā sistēmā, sniedz savai kompetentajai iestādei atsauces datus par šiem finanšu instrumentiem.

Identificējošus atsauces datus sagatavo iesniegšanai kompetentajai iestādei elektroniskā un standartizētā formātā, pirms tiek sākta tirdzniecība ar finanšu instrumentu, uz kuru minētie dati attiecas. Finanšu instrumentu atsauces datus atjaunina, ja ir notikušas izmaiņas saistībā ar kādu finanšu instrumentu. Kompetentās iestādes nekavējoties nosūta minētos paziņojumus EVTI, kura tos tūlīt publicē savā tīmekļa vietnē. EVTI sniedz kompetentajām iestādēm piekļuvi minētajiem atsauces datiem.

2.   Lai ļautu kompetentajām iestādēm saskaņā ar 26. pantu uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai nodrošinātu, ka tās darbojas godīgi, taisnīgi, profesionāli un tā, lai veicinātu tirgus integritāti, EVTI un kompetentās iestādes nosaka vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

a)

EVTI un kompetentās iestādes patiešām saņem finanšu instrumentu atsauces datus saskaņā ar 1. punktu;

b)

saņemto datu kvalitāte ir atbilstīga ziņošanas par darījumiem vajadzībām saskaņā ar 26. pantu;

c)

patiešām notiek saskaņā ar 1. punktu saņemto finanšu instrumentu atsauces datu apmaiņa starp attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

3.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

finanšu instrumentu atsauces datu standartus un formātus saskaņā ar 1. punktu, tostarp metodes un kārtību datu un jebkuru atjauninājumu iesniegšanai kompetentajām iestādēm un nosūtīšanai EVTI saskaņā ar 1. punktu, kā arī šo datu formātu un saturu;

b)

tehniskos pasākumus, kas nepieciešami saistībā ar pasākumiem, kuri jāveic EVTI un kompetentajām iestādēm saskaņā ar 2. punktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

V   SADAĻA

ATVASINĀTIE INSTRUMENTI

28. pants

Pienākums veikt tirdzniecību regulētos tirgos, DTS vai OTS

1.   Finanšu darījumu partneri, kas definēti Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 8. punktā, un nefinanšu darījumu partneri, kas atbilst tās 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, noslēdz darījumus, kuri nav ne grupas iekšējie darījumi, kā definēts minētās Regulas 3. pantā, ne arī darījumi, uz ko attiecas minētās regulas 89. panta pārejas noteikumi, ar citiem tādiem finanšu darījumu partneriem vai citiem tādiem nefinanšu darījumu partneriem, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem, ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādu atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību atbilstīgi procedūrai, kas noteikta 32. pantā un reģistrēta 34. pantā minētajā reģistrā, tikai:

a)

regulētos tirgos;

b)

DTS;

c)

OTS; vai

d)

trešo valstu tirdzniecības vietās ar noteikumu, ka Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 4. punktam, un ar noteikumu, ka trešā valsts nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru atzīt tirdzniecības vietas, kas apstiprinātas atbilstīgi Direktīvai 2014/65/ES, lai atļautu tajās tirgot vai tirgotu atvasinātus instrumentus, uz kuriem attiecas neekskluzīvs pienākums veikt tirdzniecību trešā valstī.

2.   Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī 1. punktā minētajiem darījumu partneriem, kuri veic darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādai atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību ar trešo valstu finanšu iestādēm vai citām trešo valstu vienībām, kurām piemērotu pienākumu veikt tīrvērti, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā. Pienākumu veikt tirdzniecību piemēro arī trešo valstu vienībām, uz kurām attiektos pienākums veikt tīrvērti, ja tās veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, un kuras veic darījumus ar atvasinātiem instrumentiem, kas pieder tādai atvasinātu instrumentu kategorijai, par kuru ir paziņots, ka uz to attiecas pienākums veikt tirdzniecību, ar noteikumu, ka līgumam ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, vai ja šāds pienākums ir nepieciešams vai atbilstīgs, lai novērstu to, ka netiek ievērots kāds no šīs regulas nosacījumiem.

EVTI regulāri uzrauga darbības ar atvasinātiem instrumentiem, par kuriem nav paziņots, ka uz tiem attiecas 1. punktā minētais pienākums veikt tirdzniecību, lai apzinātu gadījumus, kad konkrēta līgumu kategorija var radīt sistēmisku risku, un lai novērstu regulējuma arbitrāžu starp darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību, un šādiem darījumiem, uz kuriem minētais pienākums neattiecas.

3.   Atvasinātus instrumentus, par kuriem ir paziņots, ka uz tiem attiecas pienākums veikt tirdzniecību saskaņā ar 1. punktu, var neekskluzīvi un nediskriminējoši tirgot regulētā tirgū vai atļaut tirgot jebkurā tirdzniecības vietā, kā minēts 1. punktā.

4.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru Komisija var pieņemt lēmumus, kuri nosaka, ka trešās valsts tiesiskais un uzraudzības regulējums nodrošina, ka šajā trešajā valstī atļauju saņēmusi tirdzniecības vieta atbilst juridiski saistošām prasībām, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras minētas šā panta 1. punkta a), b) vai c) apakšpunktā attiecībā uz tirdzniecības vietām un izriet no šīs regulas, Direktīvas 2014/65/ES un Regulas (ES) Nr. 596/2014, un uz ko šajā trešā valstī attiecas efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos lēmumus pieņem vienīgi, lai noteiktu tirdzniecības vietas atbilstību tādu atvasinātu instrumentu tirdzniecībai, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību.

Trešās valsts tiesiskās un uzraudzības sistēmas ietekme tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

b)

tirdzniecības vietās pastāv skaidri un pārredzami noteikumi, kuri attiecas uz finanšu instrumentu iekļaušanu tirdzniecībā, lai šādus finanšu instrumentus varētu tirgot godīgi, pareizi un efektīvi un lai tie būtu brīvi apgrozāmi;

c)

uz finanšu instrumentu emitentiem attiecas prasības par periodisku un pastāvīgu informēšanu, nodrošinot ieguldītāju aizsardzību augstā līmenī;

d)

tiek nodrošināta tirgus pārredzamība un integritāte, piemērojot noteikumus, ar kuriem risina tirgus ļaunprātīgas izmantošanas problēmas, kas izpaužas kā uz iekšēju informāciju balstīta tirdzniecība un tirgus manipulēšana.

Saskaņā ar šo punktu pieņemts Komisijas lēmums var attiekties uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietu kategorijām. Tādā gadījumā trešās valsts tirdzniecības vietu iekļauj 1. punkta d) apakšpunktā tikai tad, ja tā atbilst kategorijai, uz ko attiecas Komisijas lēmums.

5.   Lai nodrošinātu šā panta konsekventu piemērošanu, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai norādītu tos 2. punktā minēto līgumu veidus, kuriem ir tieša, būtiska un paredzama ietekme Savienībā, un gadījumus, kad pienākums veikt tirdzniecību ir nepieciešams vai ir atbilstīgs, lai novērstu izvairīšanos no jebkādu šīs regulas noteikumu ievērošanas.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

Kad iespējams, attiecīgā gadījumā šajā punktā minētie regulatīvie tehniskie standarti ir identiski tiem, kas pieņemti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. panta 4. punktu.

29. pants

Pienākums veikt tīrvērti atvasinātiem instrumentiem, ko tirgo regulētos tirgos, un pieņemšanas tīrvērtei grafiks

1.   Regulēta tirgus uzturētājs nodrošina, ka tīrvērti visiem darījumiem ar atvasinātiem instrumentiem, kas noslēgti šajā regulētajā tirgū, veic CDP.

2.   CDP, tirdzniecības vietas un ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas darbojas kā tīrvērtes dalībnieki saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 14. punktu, ievieš efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem, kuriem veic tīrvērti, lai nodrošinātu darījumu ar atvasinātiem instrumentiem iesniegšanu un pieņemšanu tīrvērtei tik ātri, cik vien tehnoloģiski iespējams, izmantojot automatizētas sistēmas.

Šajā punktā “atvasinātie instrumenti, kuriem veic tīrvērti” ir:

a)

visi atvasinātie instrumenti, kuriem jāveic tīrvērte saskaņā ar šā panta 1. punktā paredzēto tīrvērtes pienākumu vai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā paredzēto tīrvērtes pienākumu;

b)

visi atvasinātie instrumenti, par kuru tīrvērti attiecīgās puses ir vienojušās citādi.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai saskaņā ar šo pantu noteiktu prasību minimumu sistēmām, procedūrām un pasākumiem (tostarp pieņemšanas termiņus), ņemot vērā vajadzību nodrošināt pareizu operacionālā riska un citu risku pārvaldību.

EVTI ir pastāvīgas pilnvaras attīstīt tālāk regulatīvos tehniskos standartus, atjaunināt tos, kas ir spēkā, ja tā uzskata, ka to prasa nozares standartu attīstība.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā un otrajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

30. pants

Netiešas tīrvērtes mehānismi

1.   Netiešas tīrvērtes mehānismi attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem ir pieļaujami ar noteikumu, ka šie mehānismi nepalielina darījumu partnera risku un nodrošina, ka darījumu partneris savus aktīvus un pozīcijas var aizsargāt līdzvērtīgi tam, kā minēts Regulas (ES) Nr. 648/2012 39. un 48. pantā.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu netiešas tīrvērtes pakalpojumu mehānismu veidus, ja ir konstatēts, ka tie atbilst 1. punkta nosacījumiem, nodrošinot atbilstību noteikumiem, kas paredzēti Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 149/2013 (28) II nodaļā attiecībā uz ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

31. pants

Portfeļa sablīvēšana

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus uzturētājiem, kad tie sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, nepiemēro Direktīvas 2014/65/ES 27. pantā minēto labākās izpildes pienākumu, šīs regulas 8., 10., 18. un 21. pantā minētos pārredzamības pienākumus un Direktīvas 2014/65/ES 1. panta 6. punktā minēto pienākumu. To atvasināto instrumentu termiņa izbeigšanai vai aizstāšanai, uz kuriem attiecas portfeļa sablīvēšana, nepiemēro šīs regulas 28. pantu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, izmantojot apstiprinātu publicēšanas struktūru, publisko to darījumu apjomus, kuriem piemēro portfeļa sablīvēšanu, un laiku, kad tie ir noslēgti, šīs regulas 10. pantā minētajos termiņos.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus uzturētāji, kas sniedz portfeļa sablīvēšanas pakalpojumus, glabā pilnīgus un precīzus datus par visiem portfeļa sablīvēšanas pakalpojumiem, kurus tās organizē vai kuros tās piedalās. Minētos datus pēc pieprasījuma nekavējoties dara pieejamus attiecīgajai kompetentajai iestādei vai EVTI.

4.   Komisija var pieņemt pasākumus, izmantojot deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai precizētu:

a)

portfeļa sablīvēšanas elementus;

b)

informāciju, kas jāpublicē saskaņā ar 3. punktu,

tā, ka pēc iespējas tiek izmantotas jebkādas esošas uzskaites, ziņošanas vai publicēšanas prasības.

32. pants

Pienākuma veikt tirdzniecību procedūra

1.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

kuras atvasināto instrumentu kategorijas, par kurām paziņots, ka uz tām attiecas pienākums veikt tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. un 4. punktam, vai to attiecīgās apakškategorijas tirgojamas tikai šīs regulas 28. panta 1. punktā noteiktajās vietās;

b)

dienu vai dienas, no kuras vai kurām ir spēkā pienākums veikt tirdzniecību, tostarp visus darījumu partneru posmus un kategorijas, kam piemēro šo pienākumu, ja šādi darījumu partneru posmi un kategorijas ir paredzētas regulatīvajos tehniskajos standartos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

EVTI iesniedz Komisijai šos regulatīvo tehnisko standartu projektus sešu mēnešu laikā pēc tam, kad Komisija pieņēmusi regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. panta 2. punktu.

Pirms regulatīvo tehnisko standartu projektu iesniegšanas Komisijai EVTI veic sabiedrisko apspriešanu, un attiecīgos gadījumos tā var konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisijai ir piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

2.   Lai pienākums veikt tirdzniecību stātos spēkā:

a)

atvasinātu instrumentu kategorijai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu vai tās attiecīgajai apakškopai jābūt atļautai tirdzniecībai vai tā jātirgo vismaz vienā tirdzniecības vietā, kas minēta 28. panta 1. punktā; un

b)

ir jābūt pietiekami ilgstošai trešo personu interesei pirkt un pārdot atvasināto instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, lai šo atvasināto instrumentu kategoriju uzskatītu par pietiekami likvīdu tirdzniecībai tikai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

3.   Izstrādājot 1. punktā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI atvasināto instrumentu kategoriju vai tās apakškategoriju uzskata par pietiekami likvīdu, ievērojot šādus kritērijus:

a)

vidējais tirdzniecības biežums un apmērs, ievērojot virkni tirgus apstākļu un ņemot vērā atvasinātu instrumentu kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

b)

aktīvo tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret produktiem/līgumiem, ko tirgo konkrētā produktu tirgū;

c)

vidējais starpību apmērs.

Izstrādājot minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus, EVTI ņem vērā, kāda var būt minētajam pienākuma veikt tirdzniecību paredzamā ietekme uz likviditāti saistībā ar atvasinātu instrumentu kategoriju vai tās attiecīgu apakškategoriju, kā arī to galalietotāju komercdarbību, kuri nav finanšu vienības.

EVTI nosaka, vai atvasināto instrumentu kategorija vai tās attiecīgā apakškategorija ir pietiekami likvīda darījumos, kas mazāki par noteiktu apjomu.

4.   EVTI pēc saviem saskaņā ar 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un pēc sabiedriskās apspriešanas pabeigšanas identificē un paziņo Komisijai to atvasināto instrumentu kategorijas vai atsevišķu atvasinātu instrumentu līgumus, kuriem būtu jāpiemēro pienākums veikt tirdzniecību 28. panta 1. punktā minētajās vietās, bet par kuriem neviens CDP vēl nav saņēmis atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 14. vai 15. pantu, vai kurus nav atļauts tirgot vai kuri netiek tirgoti nevienā no šīs regulas 28. panta 1. punktā minētajām tirdzniecības vietām.

Pēc pirmajā daļā minētā EVTI paziņojuma saņemšanas Komisija var publicēt uzaicinājumu izstrādāt priekšlikumus šo atvasināto instrumentu tirdzniecībai 28. panta 1. punktā minētajās vietās.

5.   EVTI atbilstīgi 1. punktam iesniedz Komisijai regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai grozītu, apturētu vai anulētu esošos regulatīvos tehniskos standartus, ja 2. punktā noteiktajos kritērijos vērojamas būtiskas izmaiņas. Pirms iesniegšanas EVTI var attiecīgos gadījumos konsultēties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm.

Komisija ir pilnvarota pieņemt šajā punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantam.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minētos kritērijus.

EVTI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

33. pants

Mehānisms, lai izvairītos no dublējošiem vai pretrunīgiem noteikumiem

1.   EVTI palīdz Komisijai uzraudzīt un vismaz reizi gadā sagatavot ziņojumus Eiropas Parlamentam un Padomei par 28. un 29. pantā noteikto principu starptautisko piemērošanu, jo īpaši par iespējamām dublējošām vai pretrunīgām prasībām tirgus dalībniekiem, un Komisija iesaka iespējamās darbības.

2.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar ko paziņo, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskās, uzraudzības un izpildes sistēmas:

a)

ir līdzvērtīgas prasībām, kas izriet no 28. un 29. panta;

b)

nodrošina dienesta noslēpuma aizsardzību līdzvērtīgi tam, kā noteikts šajā regulā;

c)

tiek iedarbīgi piemērotas un īstenotas taisnīgi un bez izkropļojumiem tā, ka attiecīgajā trešā valstī tiek nodrošināta efektīva uzraudzība un izpilde.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Īstenošanas akts par līdzvērtību, kas minēts 2. punktā, nozīmē to, ka darījumu partnerus, kas noslēguši darījumu saskaņā ar šo regulu, uzskata par izpildījušiem 28. un 29. pantā paredzēto pienākumu, ja vismaz viens no darījuma partneriem veic uzņēmējdarbību attiecīgajā trešā valstī un darījumu partneri atbilst attiecīgās trešās valsts tiesiskajām, uzraudzības un izpildes sistēmām.

4.   Komisija sadarbībā ar EVTI uzrauga, kā trešās valstis, par kurām ir pieņemts īstenošanas akts par līdzvērtību, praksē īsteno prasības, kas ir līdzvērtīgas 28. un 29. pantā paredzētajām prasībām, un regulāri – vismaz reizi gadā – ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei.

30 kalendāro dienu laikā pēc ziņojuma iesniegšanas un, ja ziņojumā norādīts, ka pastāv būtiski trūkumi vai neatbilstības trešo valstu iestāžu veiktajā līdzvērtīgo prasību piemērošanā, Komisija var atcelt minētās trešās valsts tiesiskā regulējuma atzīšanu par līdzvērtīgu. Ja īstenošanas akts par līdzvērtību tiek atcelts, uz darījumu partneru veiktajiem darījumiem no jauna automātiski attiecina visas šīs regulas 28. un 29. pantā minētās prasības.

34. pants

Tādu atvasinātu instrumentu reģistrs, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un uztur reģistru, kurā visaptverošā un skaidrā veidā norāda atvasinātos instrumentus, uz kuriem attiecas pienākums veikt tirdzniecību vietās, kas minētas 28. panta 1. punktā, vietās, kurās tos atļauts tirgot vai kurās tie tiek tirgoti, un dienas, no kurām šāds pienākums stājas spēkā.

VI   SADAĻA

NEDISKRIMINĒJOŠAS TĪRVĒRTES PIEKĻUVES NODROŠINĀŠANA FINANŠU INSTRUMENTIEM

35. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana CDP

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu, CDP pieņem finanšu instrumentus tīrvērtei un veic to, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas, kurā darījums ir veikts. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a)

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic CDP, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu vai piemērojamību; un

b)

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats CDP, ievērojot riska modeli, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 41. pantam.

CDP var pieprasīt, lai tirdzniecības vieta atbilstu šāda CDP noteiktām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām. Šajā punktā minēto prasību nepiemēro atvasināto instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt piekļuvi.

Šis pants CDP nav saistošs, ja tam ir ciešas saiknes ar tirdzniecības vietu, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar 36. panta 5. punktu.

2.   Piekļuves pieprasījumu CDP tirdzniecības vieta oficiāli iesniedz CDP, tā attiecīgajai kompetentajai iestādei un tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. Pieprasījumā norāda, kādu veidu finanšu instrumentiem tiek prasīta piekļuve.

3.   CDP rakstisku atbildi tirdzniecības vietai sniedz trīs mēnešu laikā attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem un sešu mēnešu laikā attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, atļaujot piekļuvi, ja attiecīga kompetentā iestāde piešķīrusi piekļuvi atbilstīgi 4. punktam, vai noraidot piekļuvi. CDP lūgumu par piekļuvi var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja CDP liedz piekļuvi, tam atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tā kompetentā iestāde. Ja tirdzniecības vieta veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā CDP, CDP arī sniedz šādu paziņojumu un pamatojumu tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei. CDP piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.

4.   CDP vai tirdzniecības vietas kompetentā iestāde tirdzniecības vietai piešķir piekļuvi CDP tikai tad, ja:

a)

atvasināto instrumentu, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, gadījumā šādai piekļuvei nebūtu nepieciešams sadarbspējas mehānisms, ievērojot Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktu; vai

b)

tā neapdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgus darbību, it īpaši likviditātes fragmentācijas dēļ, vai negatīvi neietekmētu sistēmisko risku.

Nekas pirmās daļas a) apakšpunktā neliedz piešķirt piekļuvi, ja pieprasījumam, kas minēts 2. punktā, nepieciešama sadarbspēja un tirdzniecības vieta un visi CDP – ierosinātā sadarbspējas mehānisma puses – ir devušas piekrišanu šim mehānismam, un ja pret riskiem, kurus rada CDP iekšējās pozīcijas un kuriem ir pakļauts sākotnējais CDP, ir nodrošinājusi trešā persona.

Ja iemesls vai daļējs iemesls pieprasījuma atteikumam ir sadarbspējas mehānisma nepieciešamība, tirdzniecības vieta par to informē CDP un paziņo EVTI par pārējiem CDP, kuriem ir piekļuve tirdzniecības vietai, savukārt EVTI publicē minēto informāciju, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izvēlēties izmantot savas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 37. pantu attiecībā uz šiem CDP, lai veicinātu alternatīvu piekļuves kārtību.

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, CDP un tirdzniecības vietai, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.   Attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem jaunizveidots CDP, kas brīdī, kad stājas spēkā šī regula, ir saņēmis atļauju kā CDP saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktu, lai veiktu tīrvērti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 17. pantam, vai kas ir atzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantu vai saskaņā ar valstī iepriekš spēkā esošo atļauju piešķiršanas sistēmu, uz laikposmu, kurš ir īsāks nekā trīs gadi 2014. gada 2. jūlijā, var pirms 2017. gada 3. janvāra iesniegt pieteikumu savai kompetentajai iestādei, lai saņemtu atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde var pieņemt lēmumu, ka šis pants netiek piemērots CDP attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem pārejas posmā līdz 2019. gada 3. jūlijam.

Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP minētā pārejas režīma laikā nevar izmantot piekļuves tiesības atbilstīgi 36. pantam vai šim pantam attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem. Kompetentā iestāde paziņo CDP kompetento iestāžu kolēģijas locekļiem un EVTI par pārejas posma apstiprināšanu. EVTI publicē sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņem.

Ja tādam CDP, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms atbilstīgi šim punktam, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākām tirdzniecības vietām, šīs tirdzniecības vietas pārejas režīma laikā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 36. pantu vai šo pantu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem.

CDP, kas ir saņēmis atļauju trīs gadu laikposmā pirms spēkā stāšanās, bet ir izveidots, veicot apvienošanos vai pārņemšanu, kurā ir iesaistīts vismaz viens CDP, kas atļauju saņēmis pirms minētā laikposma, nav atļauts iesniegt pieprasījumu attiecībā uz pārejas režīmu saskaņā ar šo punktu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp saistībā ar paredzamo darījumu apjomu, lietotāju skaitu un veidu, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtību vai citiem faktoriem, kas rada būtiskus nepamatotus riskus;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem CDP jāpiešķir piekļuve, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti attiecībā uz finanšu instrumentiem attīstības posma laikā, nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz tīrvērtes maksām, nodrošinājuma prasībām un darbības prasībām drošības rezervju veidošanai;

c)

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku;

d)

procedūru, saskaņā ar kuru sniedz paziņojumu saskaņā ar 5. punktu;

e)

nediskriminējoša režīma nosacījumus attiecībā uz šajā tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats CDP.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

36. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana tirdzniecības vietai

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2102 8. pantu, tirdzniecības vieta nodrošina tirdzniecības datus, pamatojoties uz nediskriminējošiem un pārredzamiem nosacījumiem, tostarp attiecībā uz maksām par piekļuvi, pēc lūguma jebkuram ar Regulu (ES) Nr. 648/2102 atļautam vai atzītam CDP, kas vēlas veikt tīrvērti darījumiem ar finanšu instrumentiem, kurus noslēdz šajā tirdzniecības vietā. Minēto prasību nepiemēro atvasinātu instrumentu līgumiem, uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantu jau attiecas pienākums nodrošināt pieeju.

Šis pants tirdzniecības vietai nav saistošs, ja tai ir ciešas saiknes ar CDP, kas ir sniedzis paziņojumu, ka izmantos pārejas režīmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu.

2.   Piekļuves pieprasījumu tirdzniecības vietai CDP oficiāli iesniedz tirdzniecības vietai, tās attiecīgajai kompetentajai iestādei un CDP kompetentajai iestādei.

3.   Tirdzniecības vieta CDP rakstisku atbildi sniedz trīs mēnešu laikā attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem un sešu mēnešu laikā attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, atļaujot piekļuvi, ar nosacījumu, ka atbilstīga kompetentā iestāde piešķīrusi piekļuvi atbilstīgi 4. punktam, vai liedzot piekļuvi. Tirdzniecības vieta piekļuves pieprasījumu var noraidīt tikai 6. punkta a) apakšpunktā norādīto apstākļu gadījumā. Ja tirdzniecības vieta liedz piekļuvi, tai atbildē jānorāda pilnīgs atteikuma iemesls un par lēmumu rakstiski jāinformē tās kompetentā iestāde. Ja CDP veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī nekā tā, kurā ir tirdzniecības vieta, tirdzniecības vieta sniedz šādu paziņojumu un pamatojumu arī CDP kompetentajai iestādei. Tirdzniecības vieta piekļuvi nodrošina trīs mēnešu laikā no pozitīvas atbildes sniegšanas uz piekļuves pieprasījumu.

4.   Tirdzniecības vietas vai CDP kompetentā iestāde piešķir CDP piekļuvi tirdzniecības vietai tikai tad, ja:

a)

atvasināto instrumentu, kas nav ārpusbiržas atvasinātie instrumenti, gadījumā šādai piekļuvei nebūtu nepieciešams sadarbspējas mehānisms saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 7. punktam; vai

b)

tā neapdraudētu vienmērīgu un pareizu tirgus darbību, jo īpaši likviditātes fragmentācijas dēļ, un tirdzniecības vieta ir ieviesusi atbilstīgus mehānismus, lai novērstu šādu fragmentāciju, vai negatīvi neietekmētu sistēmisko risku.

Nekas otrās daļas a) apakšpunktā neliedz piešķirt piekļuvi, ja pieprasījumam, kas minēts 2. punktā, nepieciešama sadarbspēja un tirdzniecības vieta un visi CDP – ierosinātā sadarbspējas mehānisma puses – ir devušas piekrišanu šim mehānismam, un ja pret riskiem, kurus rada CDP iekšējās pozīcijas un kuriem ir pakļauts sākotnējais CDP, ir nodrošinājusi trešā persona.

Ja iemesls vai daļējs iemesls pieprasījuma atteikumam ir sadarbspējas mehānisma nepieciešamība, tirdzniecības vieta par to informē CDP un paziņo EVTI par pārējiem CDP, kuriem ir piekļuve tirdzniecības vietai, savukārt EVTI publicē minēto informāciju, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu izvēlēties izmantot savas tiesības saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 37. pantu attiecībā uz šiem CDP, lai veicinātu alternatīvu piekļuves kārtību.

Ja kompetentā iestāde liedz piekļuvi, tā pieņem lēmumu divu mēnešu laikā pēc 2. punktā minētā lūguma saņemšanas un sniedz pilnīgu skaidrojumu otrai kompetentajai iestādei, tirdzniecības vietai un CDP, ietverot pierādījumus, uz kuriem lēmums ir pamatots.

5.   Attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem tirdzniecības vieta, kuras slieksnis iepriekšējā kalendārajā gadā pirms šīs regulas piemērošanas dienas ir zemāks par attiecīgo slieksni, pirms šīs regulas piemērošanas dienas var paziņot EVTI un tās kompetentajai iestādei, ka tā nevēlas, lai šis pants tai būtu saistošs attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti šajā slieksnī, uz 30 mēnešu laikposmu no šīs regulas piemērošanas dienas. Tirdzniecības vieta, kuras slieksnis katrā šā vai jebkura turpmāka 30 mēnešu laikposma gadā aizvien ir zemāks par attiecīgo slieksni, laikposma beigās var paziņot EVTI un tās kompetentajai iestādei, ka tā vēlas, lai šis pants tai aizvien nebūtu saistošs vēl uz 30 mēnešiem. Ja ir sniegts šāds paziņojums, tirdzniecības vieta šajā izņēmuma (opt-out) laikposmā nevar izmantot piekļuves tiesības saskaņā ar 35. pantu vai šo pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti attiecīgajā slieksnī. EVTI publicē sarakstu, kurā iekļauti visi paziņojumi, ko tā saņem.

Attiecīgais slieksnis izņēmuma piemērošanai ir ikgadējais nosacītais tirgotais apjoms, proti, EUR 1 000 000 miljoni. Nosacītajā apjomā summas skaita vienu reizi, un tajā iekļauj visus darījumus saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas noslēgti saskaņā ar tirdzniecības vietas noteikumiem.

Ja tirdzniecības vieta ietilpst grupā, kurai ir ciešas saiknes, slieksni aprēķina, saskaitot kopā visu to grupas tirdzniecības vietu tirgotos ikgadējos nosacītos apjomus, kuras atrodas Savienībā.

Ja tirdzniecības vietai, kas sniegusi paziņojumu saskaņā ar šo punktu, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākiem CDP, šie CDP izņēmuma laikposmā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. pantu vai šo pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, kas ir iekļauti attiecīgajā slieksnī.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

konkrētos nosacījumus, saskaņā ar kādiem tirdzniecības vieta var noraidīt piekļuves pieprasījumu, tostarp nosacījumus, kuru pamatā ir paredzamais darījumu apjoms, lietotāju skaits, operacionālā riska un sarežģītības pārvaldības kārtība vai citi faktori, kas rada būtisku nepamatotu risku;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti par finanšu instrumentiem attīstības posmā, un nediskriminējošu un pārredzamu pamatojumu attiecībā uz maksām par piekļuvi;

c)

apstākļus, kādos piekļuves piešķiršana apdraudēs vienmērīgu un pareizu tirgus darbību vai negatīvi ietekmē sistēmisko risku;

d)

procedūru, saskaņā ar kuru sniedz paziņojumu atbilstīgi 5. punktam, tostarp sīkākus precizējumus nosacītā apjoma aprēķināšanai un metodi, ar kuru EVTI var pārbaudīt apjomu aprēķinu un apstiprināt izņēmuma piemērošanu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

37. pants

Nediskriminējošas piekļuves nodrošināšana un pienākums licencēt etalonus

1.   Ja jebkura finanšu instrumenta vērtību aprēķina, izmantojot etalonu, persona, kurai pieder īpašumtiesības uz etalonu, nodrošina, lai tirdzniecības un tīrvērtes nolūkos CDP un tirdzniecības vietai būtu nediskriminējoša piekļuve:

a)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par šā etalona sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b)

licencēm.

Licenci, tostarp piekļuvi informācijai, piešķir, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem trīs mēnešu laikā pēc CDP vai tirdzniecības vietas pieprasījuma saņemšanas.

Piekļuvi sniedz par samērīgu tirdzniecības cenu, ņemot vērā cenu, par kuru ir piešķirta piekļuve etalonam vai ir licencētas intelektuālā īpašuma tiesības uz līdzvērtīgiem noteikumiem citiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām tīrvērtes veikšanai un tirdzniecībai. Dažādiem CDP, tirdzniecības vietām vai jebkurām citām saistītām personām var piemērot dažādas cenas tikai tad, ja tas ir objektīvi pamatoti, ņemot vērā tādus racionālus komerciālus iemeslus kā, piemēram, kvantitāti, kā arī prasītā izmantojuma darbības jomu vai nozari.

2.   Ja pēc 2017. gada 3. janvāra ir izstrādāts jauns etalons, licencēšanas pienākums stājas spēkā ne vēlāk kā 30 mēnešus pēc tam, kad ir sākta finanšu instrumenta, kas ir šā etalona pamatā, tirdzniecība vai kad to ir atļauts tirgot. Ja personai, kurai ir īpašumtiesības uz jaunu etalonu, pieder esošs etalons, minētā persona nosaka, ka salīdzinājumā ar jebkuru šādu esošu etalonu jaunais etalons atbilst šādiem kumulatīviem kritērijiem:

a)

jaunais etalons nav tikai jebkura šāda esoša etalona kopija vai adaptācija, un jaunā etalona metodika, tostarp pamatā esošie dati, būtiski atšķiras no jebkura šāda esoša etalona; un

b)

jaunais etalons nav jebkāda šāda esoša etalona aizstājējs.

Šis punkts neskar konkurences noteikumu un jo īpaši LESD 101. un 102. panta piemērošanu.

3.   Neviens CDP, tirdzniecības vieta vai saistīta vienība nedrīkst slēgt līgumu ar etalona nodrošinātāju, ja tā rezultātā:

a)

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegts iegūt piekļuvi šādai informācijai vai tiesībām, kas minētas 1. punktā; vai

b)

citam CDP vai tirdzniecības vietai tiek liegta piekļuve šādai licencei, kas minēta 1. punktā.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu:

a)

informāciju, kam ar licences starpniecību jābūt pieejamai saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu un kas paredzēta, lai to izmantotu tikai CDP vai tirdzniecības vieta;

b)

citus nosacījumus, saskaņā ar kuriem nodrošina piekļuvi, tostarp sniegtās informācijas konfidencialitāti;

c)

standartus attiecībā uz to, kā var pārbaudīt, vai etalons ir jauns saskaņā ar 2. punkta a) un b) apakšpunktu.

EVTI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

38. pants

Trešo valstu CDP un tirdzniecības vietu piekļuve

1.   Tirdzniecības vieta, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi CDP, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tikai tad, ja Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 28. panta 4. punktam attiecībā uz šo trešo valsti. CDP, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, var pieprasīt piekļuvi Savienībā esošai tirdzniecības vietai, ja CDP ir atzīts atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 25. pantam. CDP un tirdzniecības vietām, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ļauj izmantot tikai 35. un 36. pantā paredzētās piekļuves tiesības, ja Komisija saskaņā ar 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir uzskatāma par efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, piešķir piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

2.   CDP un tirdzniecības vietas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var pieprasīt licenci un piekļuves tiesības tikai atbilstīgi 37. pantam, ja Komisija saskaņā ar šā panta 3. punktu ir pieņēmusi lēmumu, ka attiecīgās trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma ir uzskatāma par efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi

a)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

b)

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

3.   Komisija saskaņā ar 51. pantā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt lēmumus, kas nosaka, ka trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušas tirdzniecības vietas un CDP atbilst juridiski saistošām prasībām, kuras ir līdzvērtīgas šā panta 2. punktā minētajām prasībām un kuras attiecīgajā trešā valstī efektīvi uzrauga un izpilda.

Trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma tiek uzskatīta par līdzvērtīgu, ja šī sistēma atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

uz tirdzniecības vietām šādā trešā valstī attiecas atļaujas saņemšanas procedūra, pastāvīga efektīva uzraudzība un izpilde;

b)

tā nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, piešķirt piekļuvi CDP un tirdzniecības vietām, kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī;

c)

šīs trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, ar kuru CDP un tirdzniecības vietām, kam piešķirtas atļaujas atbilstīgi ārvalstu regulējumam, pamatojoties uz taisnīgiem, pamatotiem un nediskriminējošiem nosacījumiem, piešķir piekļuvi:

i)

atbilstīgai cenas un jaunāko datu nodrošināšanai un informācijai par etalonu sastāvu, metodiku un cenas noteikšanu tīrvērtes un tirdzniecības nolūkos; un

ii)

licencēm,

ko sniedz personas, kurām pieder īpašumtiesības uz etaloniem un kuras veic uzņēmējdarbību šajā trešā valstī.

VII   SADAĻA

UZRAUDZĪBAS PASĀKUMI SAISTĪBĀ AR PRODUKTU INTERVENCI UN POZĪCIJĀM

1.   NODAĻA

Produktu uzraudzība un intervence

39. pants

Tirgus uzraudzība

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 2. punktu EVTI uzrauga to finanšu instrumentu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

2.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 2. punktu EBI uzrauga to strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod Savienībā.

3.   Kompetentās iestādes uzrauga to finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu tirgu, kurus tirgo, izplata vai pārdod attiecīgajā dalībvalstī vai no tās.

40. pants

EVTI pagaidu intervences tiesības

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu un ja apstākļi atbilst 2. un 3. punkta nosacījumiem, EVTI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a)

konkrētu finanšu instrumentu vai finanšu instrumentu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EVTI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EVTI noteikti izņēmumi.

2.   EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro attiecīgajam finanšu instrumentam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, EVTI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.   Veicot pasākumu atbilstīgi šim pantam, EVTI nodrošina, lai:

a)

konkrētajam pasākumam nebūtu ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem;

b)

tas neradītu regulējuma arbitrāžas risku; un

c)

tas tiktu veikts pēc apspriešanās ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja pasākums attiecas uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EVTI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.   Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EVTI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.

5.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.   EVTI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

7.   Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.   Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EVTI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei, kas minēta šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

finanšu instrumenta sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

finanšu instrumentu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c)

finanšu instrumenta, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d)

sviru, ko veido finanšu instruments vai prakse.

41. pants

EBI pagaidu intervences tiesības

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 9. panta 5. punktu un ja ir izpildīti 2. un 3. punkta nosacījumi, EBI drīkst uz laiku aizliegt vai ierobežot Savienībā:

a)

konkrētu strukturēto noguldījumu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot EBI noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties EBI noteikti izņēmumi.

2.   EBI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)

ieteiktā rīcība novērš būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai ievērojamus draudus finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības kopējās finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

normatīvās prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, ko piemēro attiecīgajam strukturētajam noguldījumam vai darbībai, nenovērš minētos draudus;

c)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu minētos draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

Ja īstenojas pirmajā daļā norādītie apstākļi, EBI piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

3.   Veicot pasākumu saskaņā ar šo pantu, EBI nodrošina, ka:

a)

konkrētajam pasākumam nav ļoti negatīvas ietekmes uz finanšu tirgu efektivitāti vai uz ieguldītājiem, kas būtu neproporcionāla šādas rīcības ieguvumiem; un

b)

tas nerada regulējuma arbitrāžas risku.

Ja kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes ir veikušas kādu pasākumu atbilstīgi 42. pantam, EBI drīkst pieņemt kādu no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepublicējot 43. pantā paredzēto atzinumu.

4.   Pirms rīcības pieņemšanas atbilstīgi šim pantam EBI informē kompetentās iestādes par ieteikto rīcību.

5.   EBI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu rīkoties atbilstīgi šim pantam. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu un norāda laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura šie pasākumi stājas spēkā. Aizliegums vai ierobežojums attiecas tikai uz rīcību, kas tiek veikta pēc pasākuma stāšanās spēkā.

6.   EBI izskata atbilstīgi 1. punktam piemēroto aizliegumu vai ierobežojumu ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja aizliegums vai ierobežojums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku.

7.   Šajā pantā minētais EBI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko veikusi kompetentā iestāde.

8.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 50. pantu, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri EBI ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu pareizai darbībai un integritātei vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo vai pārdod;

b)

strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību;

c)

strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

d)

sviru, ko veido strukturēts noguldījums vai prakse.

42. pants

Kompetento iestāžu īstenotas produktu intervences

1.   Kompetentā iestāde dalībvalstī vai no tās var aizliegt vai ierobežot turpmāk norādīto:

a)

konkrētu finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu vai finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu ar konkrētām noteiktām pazīmēm pārdošanu, izplatīšanu vai tirdzniecību; vai

b)

finanšu darbības veidu vai praksi.

2.   Kompetentā iestāde var veikt 1. punktā noteikto darbību, ja tai ir pamatots pierādījums, ka:

a)

vai nu

i)

finanšu instruments, strukturēts noguldījums vai darbība vai prakse rada ievērojamas bažas par ieguldītāju aizsardzību vai rada draudus pareizai finanšu tirgu vai preču tirgu darbībai un integritātei vai finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vismaz vienā dalībvalstī; vai

ii)

atvasinātais instruments negatīvi ietekmē cenu veidošanas mehānismu tam pamatā esošajā tirgū;

b)

esošās Savienības tiesību aktu normatīvās prasības, ko piemēro finanšu instrumentam, strukturētajam noguldījumam vai darbībai vai praksei, pietiekami nenovērš a) apakšpunktā minētos riskus, un jautājumu nevarētu labāk risināt ar uzlabotu uzraudzību vai stingrākām prasībām;

c)

rīcība ir proporcionāla, ņemot vērā identificēto risku veidu, attiecīgo ieguldītāju vai tirgus dalībnieku sarežģītības līmeni un iespējamo rīcības efektu attiecībā uz ieguldītājiem un tirgus dalībniekiem, kuriem pieder, kuri izmanto vai gūst labumu no finanšu instrumenta, strukturētā noguldījuma vai darbības vai prakses;

d)

kompetentā iestāde ir pienācīgi apspriedusies ar kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs, kuras šī rīcība varētu ievērojami ietekmēt;

e)

rīcībai nav diskriminējošas ietekmes uz pakalpojumiem vai darbībām, kas tiek nodrošinātas no citas dalībvalsts; un

f)

tā ir pienācīgi konsultējusies ar publiskajām struktūrām, kas ir atbildīgas par fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ja finanšu instruments vai darbība, vai prakse rada nopietnus draudus pareizai fiziska lauksaimniecības tirgus darbībai un integritātei.

Ja īstenojas šā punkta pirmajā daļā norādītie apstākļi, kompetentā iestāde piesardzības nolūkos var piemērot 1. punktā minēto aizliegumu vai ierobežojumu, pirms finanšu instruments vai strukturētais noguldījums tiek tirgots, izplatīts vai pārdots klientiem.

Aizliegumu vai ierobežojumu var piemērot kompetentās iestādes noteiktos apstākļos, vai uz tiem var attiekties kompetentās iestādes noteikti izņēmumi.

3.   Kompetentā iestāde nepiemēro aizliegumu vai ierobežojumu saskaņā ar šo pantu, ja vismaz mēnesi pirms paredzētās šāda pasākuma stāšanās spēkā tā nav rakstiski vai kādā citā veidā, par ko vienojušas iestādes, detalizēti paziņojusi visām citām kompetentajām iestādēm un EVTI:

a)

finanšu instrumentu vai darbību vai praksi, uz kuru ieteiktā rīcība attiecas;

b)

precīzu ieteiktā aizlieguma vai ierobežojuma veidu un to, kad tam paredzēts stāties spēkā; un

c)

pierādījumus, uz kuru pamata ir pamatots tās lēmums un kuri tai apliecina, ka ir izpildīts katrs 2. punkta nosacījums.

4.   Izņēmuma gadījumos, ja kompetentā iestāde uzskata, ka ir jāveic steidzami pasākumi saskaņā ar šo pantu, lai novērstu apdraudējumu, ko rada 1. punktā minētie finanšu instrumenti, strukturētie noguldījumi, prakse vai darbības, kompetentā iestāde pagaidu kārtā var rīkoties, sniedzot rakstisku paziņojumu vismaz 24 stundas pirms pasākuma plānotās stāšanās spēkā visām pārējām kompetentajām iestādēm un EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šajā pantā minētie kritēriji un ka turklāt ir skaidri konstatēts, ka vienu mēnesi ilgs paziņošanas laikposms pienācīgi nenovērstu konkrētās bažas vai draudus. Kompetentā iestāde neveic pagaidu pasākumu, kas ilgāks par trim mēnešiem.

5.   Kompetentā iestāde savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par lēmumu piemērot 1. punktā minētos aizliegumus vai ierobežojumus. Paziņojumā norāda sīkāku informāciju par aizliegumu vai ierobežojumu, laiku pēc paziņojuma publicēšanas, no kura pasākumi stāsies spēkā, un pierādījumus, kuri apstiprina katru no 2. punkta nosacījumiem. Aizliegumu vai ierobežojumu piemēro tikai darbībām, kas tiek veiktas pēc paziņojuma publicēšanas.

6.   Kompetentā iestāde var atsaukt aizliegumu vai ierobežojumu, ja 2. punkta nosacījumus vairs nepiemēro.

7.   Komisija pieņem deleģētos aktus atbilstīgi 50. pantam, lai noteiktu kritērijus un faktorus, kuri kompetentajām iestādēm ir jāņem vērā, nosakot, kad rodas būtiskas bažas attiecībā uz ieguldītāju aizsardzību vai draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei vai finanšu sistēmai vismaz vienā dalībvalstī, kas minēti šā panta 2. punkta a) apakšpunktā.

Minētie kritēriji un faktori ietver:

a)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma sarežģītības pakāpi un saistību ar klienta veidu, kam to tirgo, izplata un pārdod;

b)

finanšu instrumenta vai strukturētā noguldījuma, darbības vai prakses inovācijas pakāpi;

c)

sviru, ko veido finanšu instruments vai strukturētais noguldījums, vai prakse;

d)

saistībā ar finanšu tirgu vai preču tirgu pareizu darbību un integritāti – finanšu instrumentu vai strukturēto noguldījumu emisijas apjomu vai nominālvērtību.

43. pants

EVTI un EBI veiktā koordinācija

1.   EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko atbilstīgi 42. pantam veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI un – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI nodrošina, lai kompetentās iestādes pieņemtais pasākums būtu pamatots un proporcionāls un lai attiecīgā gadījumā kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju.

2.   Pēc tam, kad atbilstīgi 42. pantam ir saņemts paziņojums par pasākumu, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI pieņem atzinumu par to, vai aizliegums vai ierobežojums ir pamatots un proporcionāls. Ja EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI uzskata, ka citas kompetentās iestādes pieņemtais pasākums ir nepieciešams riska novēršanai, tā to norāda savā atzinumā. Šo atzinumu publicē EVTI vai – strukturēto noguldījumu gadījumā – EBI tīmekļa vietnē.

3.   Ja kompetentā iestāde iesaka pieņemt vai pieņem pasākumu pretēji EVTI vai EBI atzinumam, kas pieņemts saskaņā ar 2. punktu, vai atsakās veikt pasākumu pretēji šādam atzinumam, tā nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē paziņojumu, pilnībā izskaidrojot savas rīcības iemeslus.

2.   NODAĻA

Pozīcijas

44. pants

EVTI veikta pasākumu, kurus valstis veic savu pozīciju pārvaldīšanai, un pozīciju limitu koordinēšana

1.   EVTI ir veicinoša un koordinējoša loma saistībā ar pasākumiem, ko, ievērojot Direktīvas 2014/65/ES 69. panta o) un p) apakšpunktu, veic kompetentās iestādes. Jo īpaši EVTI nodrošina, lai kompetentās iestādes izmantotu konsekventu pieeju attiecībā uz to, kad minētās pilnvaras tiek izmantotas, piemēroto pasākumu veidu un jomu, kā arī pasākumu ilgumu un turpmākiem pasākumiem.

2.   Pēc paziņojuma par pasākuma piemērošanu atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 79. panta 5. punktam saņemšanas EVTI reģistrē šo pasākumu un tā piemērošanas iemeslus. Saistībā ar pasākumiem, kurus veic atbilstīgi Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktam, tā savā tīmekļa vietnē publicē un uztur datubāzi ar spēkā esošo pasākumu kopsavilkumiem, tostarp informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, limitiem attiecībā uz pozīciju apjomu, kāds personām visu laiku drīkst būt, jebkuriem ar pasākumiem saistītiem izņēmumiem, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. pantu, un to iemesliem.

45. pants

EVTI pozīciju pārvaldības pilnvaras

1.   Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 9. panta 5. punktu, ja ir izpildīti abi šā panta 2. punkta nosacījumi, EVTI veic vienu vai vairākus šādus pasākumus:

a)

pieprasa no personām visu attiecīgo informāciju par pozīcijas apjomu un nolūku vai risku, kuram tā pakļauta, izmantojot atvasinātu instrumentu;

b)

pēc tās informācijas analīzes, kas iegūta saskaņā ar a) apakšpunktu, pieprasa šādām personām veikt pasākumus pozīcijas vai riska apjoma samazināšanai vai novēršanai saskaņā ar 10. punkta b) apakšpunktā minēto deleģēto aktu;

c)

kā pēdējo līdzekli – ierobežo personas iespējas veikt darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem.

2.   EVTI pieņem lēmumu saskaņā ar šā panta 1. punktu tikai tad, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)

šā panta 1. punktā uzskaitītie pasākumi novērš draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei;

b)

kompetentā iestāde vai kompetentās iestādes nav rīkojušās, lai novērstu draudus, vai veiktie pasākumi nav pietiekami risinājuši draudu problēmu.

EVTI veic savu novērtējumu par to, kā ir izpildīti šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minētie nosacījumi, saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kas noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā.

3.   Veicot pasākumus atbilstīgi 1. punktam, EVTI nodrošina, lai konkrētais pasākums:

a)

ievērojami novērstu draudus pareizai finanšu tirgu darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisko preču piegādes kārtību, vai visas Savienības finanšu sistēmas vai tās daļas stabilitātei vai ievērojami uzlabo kompetento iestāžu spēju uzraudzīt draudus, ko nosaka saskaņā ar kritērijiem un faktoriem, kuri noteikti šā panta 10. punkta a) apakšpunktā minētajā deleģētajā aktā;

b)

neradītu regulējuma arbitrāžas risku, ko nosaka saskaņā ar šā panta 10. punkta c) apakšpunktu;

c)

neradītu šādu pasākuma sniegtajiem ieguvumiem neproporcionālu negatīvu ietekmi uz finanšu tirgus efektivitāti: šo tirgu likviditātes mazināšana, tādu nosacījumu ierobežošana, ar kuriem paredzēts samazināt riskus, kas ir tieši saistīti ar nefinanšu darījumu partnera uzņēmējdarbību, nenoteiktības radīšana tirgus dalībniekiem.

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar vairumtirdzniecības energoproduktiem, konsultējas ar Energoregulatoru sadarbības aģentūru, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 713/2009 (29).

EVTI, pirms tā veic jebkādus pasākumus saistībā ar lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem, konsultējas ar publiskajām struktūrām, kas ir kompetentas veikt fizisku lauksaimniecības tirgu pārraudzību, pārvaldību un regulēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1234/2007.

4.   Pirms tā pieņem lēmumu par šā panta 1. punktā noteikta pasākuma pieņemšanu vai atjaunošanu, EVTI informē attiecīgās kompetentās iestādes par ieteikto pasākumu. Šā panta 1. punkta a) vai b) apakšpunkta pieprasījuma gadījumā paziņojumā ietver tās personas vai personu identitāti, kurām tas bija adresēts, un tā iemeslus un informāciju par to. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā pasākuma gadījumā paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.

5.   Informāciju sniedz ne vēlāk kā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā vai atjaunošanas. Izņēmuma gadījumos EVTI var sniegt informāciju mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

6.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē paziņojumu par ikvienu lēmumu noteikt vai atjaunot kādu šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pasākumu. Paziņojumā ietver sīkāku informāciju par attiecīgo personu, piemērojamiem finanšu instrumentiem, attiecīgajiem kvantitatīvajiem pasākumiem, piemēram, maksimālo pozīcijas apjomu, kādu attiecīgā persona var uzņemties, un pasākuma iemesliem.

7.   Pasākums, kas minēts 1. punkta c) apakšpunktā, stājas spēkā, kad tiek publicēts paziņojums, vai paziņojumā noteiktā laikā, kas ir pēc tā publicēšanas, un to piemēro tikai tādiem darījumiem, kuros iesaistās pēc pasākuma stāšanās spēkā.

8.   EVTI pārskata 1. punkta c) apakšpunktā minētos pasākumus ar pienācīgu regularitāti un vismaz reizi trijos mēnešos. Ja pasākums nav atjaunots pēc tam, kad pagājis triju mēnešu laikposms, tas automātiski zaudē spēku. Pasākumu atjaunošanai piemēro arī 2. līdz 8. punktu.

9.   Šajā pantā minētais EVTI pieņemtais pasākums dominē pār jebkuru citu pasākumu, ko kompetentā iestāde veikusi saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktu.

10.   Komisija saskaņā ar 50. pantu pieņem deleģētus aktus, kuros izklāstīti kritēriji un faktori, lai noteiktu:

a)

vai pastāv 2. punkta a) apakšpunktā minētie draudi finanšu tirgu vai preču tirgu pareizai darbībai un integritātei, tostarp preču atvasināto instrumentu tirgiem saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 1. punktā minētajiem mērķiem un saistībā ar fizisku preču piegādes kārtību, vai Savienības finanšu sistēmai pilnībā vai daļēji, ņemot vērā pakāpi, kādā pozīcijas tiek izmantotas, lai ierobežotu fizisku preču vai preču līgumu pozīcijas, un pakāpi, kādā nosaka cenas pamatā esošā tirgū, atsaucoties uz preču atvasināto instrumentu cenām;

b)

attiecīgu samazinājumu pozīcijai vai riskam, kuram tā pakļauta, izmantojot šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto atvasināto instrumentu;

c)

situācijas, kad varētu rasties šā panta 3. punkta b) apakšpunktā minētais regulējuma arbitrāžas risks.

Nosakot šos kritērijus un faktorus, ņem vērā regulatīvos tehniskos standartus, kas minēti Direktīvas 2014/65/ES 57. panta 3. punktā, un nošķir situācijas, kurās EVTI rīkojas tāpēc, ka kompetentā iestāde to nav darījusi, un situācijas, kurās EVTI novērš papildu risku, kuru kompetentā iestāde nespēj novērst saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 69. panta 2. punkta j) vai o) apakšpunktu.

VIII   SADAĻA

PAKALPOJUMI UN DARBĪBAS, KO VEIC TREŠO VALSTU BROKERU SABIEDRĪBAS AR FILIĀLI VAI BEZ TĀS, JA IR PIEŅEMTS LĒMUMS PAR LĪDZVĒRTĪBU

46. pants

Vispārīgi nosacījumi

1.   Trešās valsts brokeru sabiedrība var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījuma darbības ar vai bez jebkādiem papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kas veic uzņēmējdarbību visā Savienībā, neveidojot filiāli, ja minētā brokeru sabiedrība ir reģistrēta trešo valstu brokeru sabiedrību reģistrā, ko saskaņā ar 47. pantu veido EVTI.

2.   EVTI reģistrē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas ir pieteikusies sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt darbības visā Savienībā atbilstīgi šā panta 1. punktam, tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Komisija ir pieņēmusi lēmumu atbilstīgi 47. panta 1. punktam;

b)

brokeru sabiedrībai jurisdikcijā, kurā atrodas tās galvenais birojs, ir atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, ko paredzēts sniegt vai veikt Savienībā, un tai piemēro efektīvu uzraudzību un izpildi, nodrošinot pilnīgu atbilstību prasībām, ko piemēro minētajā trešā valstī;

c)

saskaņā ar 47. panta 2. punktu ir noslēgtas vienošanās par sadarbību.

3.   Ja trešās valsts brokeru sabiedrība ir reģistrēta saskaņā ar šo pantu, dalībvalstis šai trešās valsts brokeru sabiedrībai nepiemēro nekādas papildu prasības saistībā ar jautājumiem, uz kuriem attiecas šī regula vai Direktīva 2014/65/ES, un neizturas pret trešo valstu brokeru sabiedrībām labvēlīgāk nekā pret Savienības brokeru sabiedrībām.

4.   Šā panta 1. punktā minētā trešās valsts brokeru sabiedrība iesniedz pieteikumu EVTI pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi 47. pantā minēto lēmumu, nosakot, ka tiesiskā un uzraudzības sistēma trešā valstī, kurā darboties atļauts trešās valsts brokeru sabiedrībai, ir līdzvērtīga 47. panta 1. punktā minētajām prasībām.

Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas iesniedz pieteikumu EVTI, tajā norāda visu informāciju, kas nepieciešama tās reģistrēšanai. EVTI 30 darbdienās pēc pieteikuma saņemšanas izvērtē, vai pieteikums ir pilnīgs. Ja pieteikums nav pilnīgs, EVTI nosaka termiņu, līdz kuram trešās valsts brokeru sabiedrībai, kas to iesniedz, jānodrošina papildu informācija.

Reģistrācijas lēmumu pamato ar šā panta 2. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

EVTI 180 darbdienās no pilnīga pieteikuma iesniegšanas rakstiski informē trešās valsts brokeru sabiedrību, kas iesniegusi pieteikumu, nosūtot pilnīgi pamatotu paskaidrojumu par to, vai reģistrācija ir apstiprināta vai noraidīta.

Ja Komisija nav pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu vai šāds lēmums vairs nav spēkā, dalībvalstis savā teritorijā atbilstīgi valsts regulējumam drīkst atļaut trešo valstu brokeru sabiedrībām sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības līdztekus papildu pakalpojumiem atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē.

5.   Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus saskaņā ar šo pantu, pirms ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas informē klientus, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, ka tām nav atļauts sniegt pakalpojumus citiem klientiem, kā vien atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, un ka tām nepiemēro Savienības uzraudzību. Tās norāda tās kompetentās iestādes nosaukumu un adresi, kura ir atbildīga par uzraudzību trešā valstī.

Pirmajā daļā minēto informāciju sniedz rakstiski un nepārprotamā veidā.

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja atbilstīgs darījumu partneris vai profesionāls klients Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē, kurš veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā, pēc pilnībā paša iniciatīvas iniciē trešās valsts brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veikšanu, šo pantu nepiemēro šim pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts brokeru sabiedrība veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma vai darbības veikšanu. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības trešās valsts brokeru sabiedrībai tirgot jaunu kategoriju ieguldījumu produktus vai ieguldījumu pakalpojumus šai personai.

6.   Trešo valstu brokeru sabiedrības, kas sniedz pakalpojumus vai veic darbības saskaņā ar šo pantu, pirms jebkādu pakalpojumu sniegšanas vai jebkādu darbību veikšanas saistībā ar klientu, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, piedāvā visus strīdus par šiem pakalpojumiem vai darbībām nodot dalībvalsts tiesas vai šķīrējtiesas jurisdikcijā.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kas nosaka informāciju, kādu trešās valsts brokeru sabiedrība, kura iesniedz pieteikumu, sniedz EVTI savā reģistrācijas pieteikumā atbilstīgi šā panta 4. punktam, un kas nosaka atbilstīgi 5. punktam iesniedzamās informācijas formātu.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

47. pants

Lēmums par līdzvērtību

1.   Saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes kārtību Komisija var pieņemt lēmumu attiecībā uz trešo valsti, norādot, ka šīs trešās valsts tiesiskā un uzraudzības sistēma nodrošina, ka šajā trešā valstī atļauju saņēmušas brokeru sabiedrības atbilst juridiski saistošām prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības prakses prasībām, kurām ir līdzvērtīga iedarbība kā tām, kas ir noteiktas šajā regulā, Direktīvā 2013/36/ES un Direktīvā 2014/65/ES, kā arī saskaņā ar šo regulu un minētajām direktīvām pieņemtajos īstenošanas pasākumos, un ka šīs trešās valsts tiesiskais regulējums nodrošina efektīvu līdzvērtīgu sistēmu, lai atzītu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam piešķirta atļauja atbilstīgi trešās valsts regulējumam.

Trešās valsts prudenciālas uzraudzības un darījumdarbības prakses sistēmu var uzskatīt par tādu, kas rada līdzvērtīgu ietekmi, ja šī sistēma atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic darbības šajā trešā valstī, ir jāsaņem atļauja, un tām piemēro pastāvīgu efektīvu uzraudzību un izpildi;

b)

uz brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības šajā trešajā valstī, attiecas pietiekama kapitāla prasības un prasības, ko piemēro to akcionāriem un vadības struktūras locekļiem;

c)

brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, piemēro pietiekamas organizatoriskās prasības iekšējās kontroles funkciju jomā;

d)

uz brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un veic ieguldījumu darbības, attiecas atbilstīgas darījumdarbības ētikas normas;

e)

tā nodrošina tirgus pārredzamību un integritāti, novēršot tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, proti, uz iekšēju informāciju balstītu tirdzniecību un tirgus manipulēšanu.

2.   EVTI noslēdz vienošanās par sadarbību ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm trešās valstīs, kuru tiesiskā un uzraudzības sistēma saskaņā ar šā panta 1. punktu ir atzīta par efektīvi līdzvērtīgu. Šādas vienošanās nosaka vismaz:

a)

mehānismu informācijas apmaiņai starp EVTI un konkrēto trešo valstu kompetentajām iestādēm, tostarp attiecībā uz pieeju visai EVTI pieprasītajai informācijai par brokeru sabiedrībām, kas nav Savienības brokeru sabiedrības, kuru darbība atļauta trešās valstīs;

b)

mehānismu tūlītējai paziņojuma nosūtīšanai EVTI, ja trešās valsts kompetentā iestāde uzskata, ka trešās valsts brokeru sabiedrība, kuru tā pārrauga un kuru EVTI ir reģistrējusi 48. pantā noteiktajā reģistrā, pārkāpj tās atļaujas nosacījumus vai citus tiesību aktus, kuri tai jāievēro;

c)

procedūras uzraudzības darbību veikšanai, tostarp nepieciešamības gadījumā – pārbaudes uz vietas.

3.   Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību valstī, kuras tiesiskā un uzraudzības sistēma atzīta par efektīvi līdzvērtīgu saskaņā ar 1. punktu, un kam ir piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu, spēj sniegt pakalpojumus un veikt darbības, uz ko attiecas atļauja, atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem Direktīvas 2014/65/ES II pielikuma I iedaļas nozīmē citās Savienības dalībvalstīs, neveidojot jaunas filiāles. Minētajā nolūkā tā ievēro Direktīvas 2014/65/ES 34. panta informācijas prasības par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu un darbību veikšanu.

Filiāli turpina uzraudzīt tā dalībvalsts, kurā saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 39. pantu filiāle veic uzņēmējdarbību. Tomēr, un neskarot Direktīvā 2014/65/ES paredzētos pienākumus sadarboties, tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiāle ir izveidota, un uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde drīkst noslēgt samērīgas vienošanās par sadarbību, lai nodrošinātu, ka trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus Savienībā, nodrošina pienācīgu ieguldītāju aizsardzības līmeni.

4.   Trešās valsts brokeru sabiedrība vairs nedrīkst izmantot 46. panta 1. punktā paredzētās tiesības, ja Komisija saskaņā ar 51. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem lēmumu, ar ko atsauc atbilstīgi šā panta 1. punktam pieņemtu lēmumu par šo trešo valsti.

48. pants

Reģistrs

EVTI uztur to trešo valstu brokeru sabiedrību reģistru, kurām atļauts sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības Savienībā atbilstīgi 46. pantam. Reģistrs ir publiski pieejams EVTI tīmekļa vietnē, un tajā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, ko trešo valstu brokeru sabiedrībām ir atļauts veikt vai sniegt, un atsauce uz kompetento iestādi, kas ir atbildīga par to uzraudzību trešā valstī.

49. pants

Reģistrācijas anulēšana

1.   EVTI anulē trešās valsts brokeru sabiedrības reģistrāciju saskaņā ar 48. pantu izveidotajā reģistrā, ja:

a)

EVTI ir pamatots, ar dokumentiem pierādīts iemesls uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts brokeru sabiedrība rīkojas veidā, kas skaidri apdraud ieguldītāju intereses vai pareizu tirgus darbību; vai

b)

EVTI ir pamatots, ar dokumentiem pierādīts iemesls uzskatīt, ka, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības Savienībā, trešās valsts brokeru sabiedrība ir nopietni pārkāpusi nosacījumus, kas uz to attiecas trešā valstī un uz kā pamata Komisija ir pieņēmusi lēmumu saskaņā ar 47. panta 1. punktu;

c)

EVTI ir vērsusi trešās valsts kompetentās iestādes uzmanību uz šo jautājumu un šī trešās valsts kompetentā iestāde nav veikusi atbilstīgus pasākumus, kas nepieciešami ieguldītāju aizsardzībai un pienācīgai tirgus darbībai Savienībā, vai tai nav izdevies parādīt, ka trešās valsts brokeru sabiedrība atbilst tai piemērojamajām prasībām trešā valstī; un

d)

EVTI ir informējusi trešās valsts kompetento iestādi vismaz 30 dienas iepriekš par tās nolūku anulēt trešās valsts brokeru sabiedrības reģistrāciju.

2.   EVTI nekavējoties informē Komisiju par jebkuru pasākumu, kas pieņemts saskaņā ar 1. punktu, un publicē savu lēmumu savā tīmekļa vietnē.

3.   Komisija izvērtē, vai apstākļi, atbilstīgi kuriem ir pieņemts 47. panta 1. punktā paredzētais lēmums, turpina pastāvēt saistībā ar attiecīgo trešo valsti.

IX   SADAĻA

DELEĢĒTIE UN ĪSTENOŠANAS AKTI

1.   NODAĻA

Deleģēti akti

50. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minētos deleģētos aktus piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 9. punktā, 2. panta 2. punktā, 13. panta 2. punktā, 15. panta 5. punktā, 17. panta 3. punktā, 19. panta 2. un 3. punktā, 31. panta 4. punktā, 40. panta 8. punktā, 41. panta 8. punktā, 42. panta 7. punktā, 45. panta 10. punktā un 52. panta 10. un 12. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 1. panta 9. punktu, 2. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 15. panta 5. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 31. panta 4. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu un 52. panta 10. vai 12. punktu pieņemtais deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

2.   NODAĻA

Īstenošanas akti

51. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Eiropas Vērtspapīru komiteja, kas izveidota ar Komisijas Lēmumu 2001/528/EK (30). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

X   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

52. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par atbilstīgi 3. līdz 13. pantam noteikto pārredzamības pienākumu praktisko ietekmi, jo īpaši par 5. pantā minētā apjoma ierobežošanas mehānisma ietekmi, tostarp uz tirdzniecības izmaksām atbilstīgiem darījumu partneriem un profesionāliem klientiem un uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, un tā efektivitāti, nodrošinot, ka attiecīgo atbrīvojumu izmantošana nerada nelabvēlīgu ietekmi uz cenu veidošanos, un par to, kā varētu darboties jebkāds piemērots sankciju piemērošanas mehānisms attiecībā uz apjoma ierobežošanas neievērošanu, un par atbrīvojumu no pirmstirdzniecības pārredzamības pienākumiem piemērošanas un pastāvīgās piemērotības, kas noteikta, ievērojot 4. panta 2. un 3. punktu un 9. panta 2. līdz 5. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par ietekmi uz Eiropas vērtspapīru tirgiem, ko rada atbrīvojumu izmantošana atbilstīgi 4. panta 1. punkta a) apakšpunktam un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktam un 5. pantā paredzētais apjoma ierobežošanas mehānisms, it īpaši attiecībā uz šādiem faktoriem:

a)

ar neatklāto rīkojumu reģistru saistītas tirdzniecības līmenis un tendences Savienībā kopš šīs regulas ieviešanas;

b)

ietekme uz pirmstirdzniecības pārredzamām kotētām starpībām;

c)

likviditātes līmeņa ietekme uz atklātiem rīkojumu reģistriem;

d)

ietekme uz konkurenci un ieguldītājiem Savienībā;

e)

ietekme uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību;

f)

starptautiska līmeņa notikumi un diskusijas ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām.

3.   Ja ziņojumā tiek secināts, ka atbrīvojumu izmantošanai saskaņā ar 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta i) punktu ir kaitīga ietekme uz cenu veidošanos vai uz maza vai vidēja kapitāla uzņēmumu akciju tirdzniecību, Komisija attiecīgā gadījumā iesniedz priekšlikumus, tostarp šīs regulas grozījumus, attiecībā uz minēto atbrīvojumu izmantošanu. Šādos priekšlikumos iekļauj ierosināto grozījumu ietekmes novērtējumu un ņem vērā šīs regulas mērķus, ietekmi uz tirgus traucējumiem un konkurenci un iespējamu ietekmi uz ieguldītājiem Savienībā.

4.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par 26. panta darbību, tostarp par to, vai saņemto un starp kompetentajām iestādēm savstarpēji nodoto ziņojumu par darījumiem saturs un formāts visaptveroši ļauj uzraudzīt ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību saskaņā ar 26. panta 1. punktu. Komisija var izteikt piemērotus ierosinājumus, tostarp, lai nodrošinātu, ka darījumi tiek ievadīti EVTI norādītā sistēmā, nevis nosūtīti kompetentajām iestādēm, kas ļautu attiecīgajām kompetentajām iestādēm piekļūt visai informācijai, kura paziņota saskaņā ar šo pantu saistībā ar šo regulu un Direktīvu 2014/65/ES, un lai atklātu uz iekšēju informāciju balstītu tirdzniecību un tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

5.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par piemērotiem risinājumiem, kā mazināt informācijas pieejamības asimetriju tirgus dalībnieku starpā, kā arī līdzekļiem, ar ko regulatori varētu labāk uzraudzīt cenu piedāvāšanas darbības tirdzniecības vietās. Minētajā ziņojumā novērtē vismaz to, cik iespējama minēto mērķu izpildes nolūkā ir Eiropas labāko pirkšanas un pārdošanas piedāvājumu sistēmas izveide cenu piedāvājumu konsolidēšanai.

6.   Līdz 2019. gada 3. martam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par standartizētu ārpusbiržas atvasināto instrumentu tirdzniecības pārvietošanas gaitu uz biržu vai elektroniskās tirdzniecības platformām atbilstīgi 25. un 28. pantam.

7.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par cenu izmaiņām publiski pieejamiem pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības datiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS, APS un KDSN.

8.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā pārskata sadarbspējas noteikumus, kas noteikti šīs regulas 36. pantā, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 8. pantā.

9.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35.un 36. panta, kā arī Regulas (ES) Nr. 648/2012 7. un 8. panta piemērošanu.

Līdz 2021. gada 3. jūlijam Komisija, pēc apspriešanās ar EVTI, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, pārskatot sadarbspējas noteikumus šīs regulas 37. pantā un Regulas Nr. 648/2012 8. pantā.

10.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par šīs regulas 35. un 36. panta ietekmi uz jaunizveidotiem un atļauju saņēmušiem CDP, kā minēts 35. panta 5. punktā, un tirdzniecības vietām, kam ir ciešas saiknes ar šādiem CDP, kā arī par to, vai 35. panta 5. punktā noteiktais pārejas režīms ir jāpagarina, salīdzinot labumu, ko patērētāji varētu gūt no konkurences uzlabošanās, un tirgus dalībniekiem pieejamo izvēles līmeni ar minēto noteikumu iespējamu nesamērīgu ietekmi uz jaunizveidotajiem un atļauju saņēmušiem CDP un vietējo tirgu dalībnieku ierobežojumiem piekļūt CDP pasaulē, kā arī tirgus vienmērīgu darbību.

Ņemot vērā minētā ziņojuma secinājumus, Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai pārejas posmu saskaņā ar 35. panta 5. punktu pagarinātu par maksimāli 30 mēnešiem.

11.   Līdz 2019. gada 3. jūlijam Komisija pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par to, vai 36. panta 5. punktā minētais slieksnis vēl aizvien ir piemērots un vai izņēmuma mehānisms attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem arī turpmāk ir pieejams.

12.   Līdz 2016. gada 3. jūlijam Komisija, pamatojoties uz riska novērtējumu, ko EVTI veikusi, konsultējoties ar ESRK, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā izvērtē to, vai biržā tirgotus atvasinātos instrumentus uz laiku nevajadzētu izslēgt no 35. un 36. panta darbības jomas. Minētajā ziņojumā ņem vērā riskus, ja tādi pastāv, ko vispārējai stabilitātei un pareizai finanšu tirgu darbībai visā Savienībā rada brīvas piekļuves noteikumi par biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem.

Ņemot vērā minētā ziņojuma secinājumus, Komisija var pieņemt deleģētu aktu saskaņā ar 50. pantu, lai biržā tirgotus atvasinātos instrumentus izslēgtu no 35. un 36. panta darbības jomas uz 30 mēnešiem pēc 2017. gada 3. janvāra.

53. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 grozījumi

Regulu (ES) Nr. 648/2012 groza šādi:

1)

regulas 5. panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Izstrādājot regulatīvo tehnisko standartu projektus saskaņā ar šo punktu, EVTI neskar pārejas noteikumu par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kā noteikts Direktīvas 2014/65/ES (31) 95. pantā.

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp).”;"

2)

regulas 7. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   CDP, kuram ir atļauts veikt ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumu tīrvērti, pieņem šādus līgumus tīrvērtei bez diskriminācijas un pārredzami, tostarp attiecībā uz nodrošinājuma prasībām un maksām par piekļuvi, neatkarīgi no tirdzniecības vietas. Tas jo īpaši nodrošina, ka tirdzniecības vietai ir tiesības uz nediskriminējošu režīmu attiecībā uz tajā tirgotiem līgumiem saistībā ar:

a)

nodrošinājuma prasībām un ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem, ja šādu līgumu iekļaušana noslēguma un citās ieskaita procedūrās, ko veic centrālais darījumu partneris, pamatojoties uz piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem, neapdraudētu šādu procedūru vienmērīgu un pareizu darbību, derīgumu un/vai piemērojamību; un

b)

kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic tas pats centrālais darījumu partneris, ievērojot riska modeli, kas atbilst 41. pantam.

CDP var prasīt, lai tirdzniecības vieta atbilst centrālā darījuma partnera noteiktajām darbības un tehniskajām prasībām, tostarp riska pārvaldības prasībām.”;

b)

pievieno šādu punktu:

“6.   Nosacījumus, kas izklāstīti 1. punktā attiecībā uz nediskriminējošu režīmu saistībā ar tirdzniecības vietā tirgotu līgumu nodrošinājuma prasībām, ieskaitu ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem un kompensējošas pozīcijas aprēķināšanu, ko korelētiem līgumiem veic viens un tas pats centrālais darījumu partneris, sīkāk nosaka tehniskajos standartos, ko pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 (32) 35. panta 6. punkta e) apakšpunktu.”;

3)

regulas 81. panta 3. punktam pievieno šādu daļu:

“Darījumu reģistrs nosūta šos datus kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 (32) 26. panta prasībām.”.

54. pants

Pārejas noteikumi

1.   Trešo valstu brokeru sabiedrības var turpināt sniegt pakalpojumus un veikt darbības dalībvalstīs saskaņā ar šo valstu režīmiem ne ilgāk kā trīs gadus pēc tam, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu par attiecīgo trešo valsti saskaņā ar 47. pantu.

2.   Ja Komisija secina, ka nav nepieciešams izslēgt biržā tirgotos atvasinātos instrumentus no 35. un 36. panta darbības jomas saskaņā ar 52. panta 12. punktu, CDP vai tirdzniecības vieta pēc šīs regulas piemērošanas dienas drīkst lūgt kompetentajai iestādei atļauju izmantot pārejas režīmu. Kompetentā iestāde, ņemot vērā riskus, ko attiecīgā CDP vai tirdzniecības vietas pareizai darbībai rada piekļuves tiesību izmantošana saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecība uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem, var nolemt, ka saistībā ar biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem 35. vai 36. pantu attiecīgi konkrētajam CDP vai tirdzniecības vietai nepiemēro pārejas posmā līdz 2019. gada 3. jūlijam. Ja šāds pārejas posms ir apstiprināts, CDP vai tirdzniecības vieta šā pārejas posma laikā nevar izmantot piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem. Kompetentā iestāde paziņo EVTI, bet par pārejas posma apstiprināšanu CDP gadījumā –kompetento iestāžu kolēģijas locekļiem.

Ja CDP, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākām tirdzniecības vietām, šīs tirdzniecības vietas neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem pārejas režīma laikā.

Ja tirdzniecības vietai, attiecībā uz kuru ir apstiprināts pārejas režīms, ir ciešas saiknes ar vienu vai vairākiem CDP, šie CDP minētā pārejas režīma laikā neizmanto piekļuves tiesības saskaņā ar 35. vai 36. pantu attiecībā uz biržā tirgotiem atvasinātajiem instrumentiem.

55. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro no 2017. gada 3. janvāra.

Neatkarīgi no otrās daļas 1. panta 8.un 9. punktu, 1. panta 10. punktu, 2. panta 2. punktu, 5. panta 6. un 9.punktu, 7. panta 2. punktu, 9. panta 5. punktu, 11. panta 4. punktu, 12. panta 2. punktu, 13. panta 2. punktu, 14. panta 7. punktu 15. panta 5. un 6. punktu, 17. panta 3. punktu, 19. panta 2. un 3. punktu, 20. panta 3. punktu, 21. panta 5. punktu, 22. panta 4. punktu, 23. panta 3. punktu, 25. panta 3. punktu, 26. panta 9. punktu, 27. panta 3. punktu, 28. panta 4. punktu, 28. panta 5. punktu, 29. panta 3. punktu, 30. panta 2. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 1., 5. un 6. punktu, 33. panta 2. punktu, 35. panta 6. punktu, 36. panta 6. punktu, 37. panta 4. punktu, 38. panta 3. punktu, 40. panta 8. punktu, 41. panta 8. punktu, 42. panta 7. punktu, 45. panta 10. punktu, 46. panta 7. punktu, 47. panta 1. un 4. punktu, 52. panta 10. un 12. punktu un 54. panta 1. punktu piemēro nekavējoties pēc šīs regulas stāšanās spēkā.

Neatkarīgi no otrās daļas 37. panta 1., 2. un 3. punktu piemēro no 2019. gada 3. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 143, 22.5.2012., 74. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 13. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis) par finanšu instrumentu tirgiem, ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1287/2006 (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem (OV L 241, 2.9.2006.,1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (EK) Nr. 809/2004 (2004. gada 29. aprīlis) par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK īstenošanu attiecībā uz prospektos iekļauto informāciju, kā arī prospektu formu, informācijas iekļaušanu ar norādi un prospektu publicēšanu, un attiecībā uz reklāmas izplatīšanu (OV L 149, 30.4.2004., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 15. maijs) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lappusi).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)  OV C 147, 25.5.2012., 1. lpp.

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/41/EK (2003. gada 3. jūnijs) par papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūciju darbību un uzraudzību (OV L 235, 23.9.2003., 10. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(25)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20/12/2013., 671. lpp.)

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšana (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(28)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 149/2013 (2012. gada 19. decembris), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par netiešas tīrvērtes mehānismu, tīrvērtes pienākumu, publisko reģistru, pieeju tirdzniecības vietai, nefinanšu darījuma partneriem un riska ierobežošanas paņēmieniem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem tīrvērti neveic centrālais darījuma partneris (OV L 52, 23.2.2013., 11. lpp.).

(29)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 713/2009 (2009. gada 13. jūlijs), ar ko izveido Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 211, 14.8.2009., 1. lpp.).

(30)  Komisijas Lēmums (2001. gada 6. jūnijs), ar ko izveido Eiropas vērtspapīru komiteju (OV L 191, 13.7.2001., 45. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 84. lpp.).


DIREKTĪVAS

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/149


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/49/ES

(2014. gada 16. aprīlis)

par noguldījumu garantiju sistēmām

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (3) ir būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Lai atvieglinātu kredītiestāžu darījumdarbības sākšanu un veikšanu, ir jānovērš dažas atšķirības dalībvalstu tiesību aktos, kuri paredz noteikumus par noguldījumu garantiju sistēmām (NGS), kas attiecas uz minētajām kredītiestādēm.

(3)

Šī direktīva ir būtisks instruments iekšējā tirgus izveidei kredītiestāžu jomā gan attiecībā uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību, gan attiecībā uz finanšu pakalpojumu sniegšanas brīvību, vienlaikus uzlabojot banku sistēmas stabilitāti un noguldītāju aizsardzību. Ņemot vērā kredītiestādes maksātnespējas izmaksas ekonomikai kopumā un tā nelabvēlīgo ietekmi uz finanšu stabilitāti un noguldītāju uzticību, ir vēlams ne tikai paredzēt atmaksāšanu noguldītājiem, bet arī nodrošināt dalībvalstīm pietiekamu elastību, lai NGS varētu veikt pasākumus nolūkā samazināt turpmāku prasījumu pret NGS izvirzīšanas iespējamību. Minētajiem pasākumiem vienmēr būtu jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem.

(4)

Lai ņemtu vērā arvien pieaugošo integrāciju iekšējā tirgū, būtu jārada iespēja apvienot vairāku dalībvalstu NGS vai brīvprātīgi izveidot atsevišķas pārrobežu sistēmas. Dalībvalstīm būtu jānodrošina jauno un jau esošo DGS pietiekama stabilitāte un līdzsvarota struktūra. Būtu jānovērš nelabvēlīga ietekme uz finanšu stabilitāti, piemēram, gadījumos, kad tikai kredītiestādes ar augstu riska profilu tiek pārvestas uz pārrobežu NGS.

(5)

Direktīvā 94/19/EK paredzēts, ka Komisija vajadzības gadījumā ierosina priekšlikumus minētās direktīvas grozīšanai. Šī direktīva ietver NGS finansēšanas mehānismu saskaņošanu, uz risku balstītu iemaksu ieviešanu un segto produktu un noguldītāju loka saskaņošanu.

(6)

Direktīvas 94/19/EK pamatā ir minimālās saskaņošanas princips. Tāpēc Savienībā šobrīd pastāv dažādas NGS ar ļoti atšķirīgām iezīmēm. Kopīgo prasību, kas izklāstītas šajā direktīvā, rezultātā būtu jānodrošina vienāds aizsardzības līmenis noguldītājiem visā Savienībā, vienlaikus nodrošinot tādu pašu NGS stabilitātes līmeni. Vienlaikus minētās kopīgās prasības ir ārkārtīgi svarīgas, lai novērstu tirgus kropļojumus. Tāpēc šī direktīva palīdz pabeigt iekšējā tirgus izveidi.

(7)

Pamatojoties uz šo direktīvu, noguldītājiem, pateicoties paplašinātam un precizētam seguma tvērumam, ātrākiem atmaksāšanas termiņiem, uzlabotai informācijai un stingrām finansēšanas prasībām, tiks būtiski uzlabota piekļuve NGS. Tas uzlabos patērētāju uzticēšanos finanšu stabilitātei visā iekšējā tirgū.

(8)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to NGS tiek izmantota pareiza pārvaldības prakse un ka tās par savām darbībām sagatavo gada ziņojumu.

(9)

Maksātnespējīgas kredītiestādes slēgšanas gadījumā noguldītāji jebkurā filiālē, kas atrodas kādā dalībvalstī, kurā nav kredītiestādes galvenā biroja, būtu jāaizsargā ar to pašu NGS kā attiecīgās kredītiestādes citi noguldītāji.

(10)

Šai direktīvai nebūtu jāliedz dalībvalstīm direktīvas darbības jomā iekļaut kredītiestādes, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (5) 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (6) saskaņā ar minētās direktīvas 2. panta 5. punktu. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai pieņemt lēmumu, ka šīs direktīvas nolūkā centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kas ir radniecīgas minētajai centrālajai iestādei, tiek uzskatītas par vienu kredītiestādi.

(11)

Ar šo direktīvu tiek principā paredzēts, ka visas kredītiestādes pievienojas kādai NGS. Dalībvalstij, kas atļauj tādu kredītiestāžu filiāļu darbību, kuru galvenais birojs atrodas trešā valstī, būtu jāizlemj, kā šo direktīvu attiecināt uz šādām filiālēm, un būtu jāņem vērā vajadzību aizsargāt noguldītājus un saglabāt finanšu sistēmas integritāti. Noguldītājiem šādās filiālēs vajadzētu būt pilnībā informētiem par garantijas noteikumiem, kas tos ietekmē.

(12)

Būtu jāatzīst, ka pastāv institucionālās aizsardzības shēmas (IAS), kas aizsargā pašas kredītiestādes un kas jo īpaši nodrošina to likviditāti un maksātspēju. Ja šāda shēma ir atdalīta no NGS, tās papildu aizsardzības loma būtu jāņem vērā, nosakot tās dalībnieku iemaksas NGS. Ar šo direktīvu paredzētajam saskaņotajam seguma līmenim nebūtu jāietekmē shēmas, kas aizsargā pašas kredītiestādes, ja vien tās neatmaksā summas noguldītājiem.

(13)

Ikvienai kredītiestādei vajadzētu būt daļai no šajā direktīvā atzītas NGS, tādējādi nodrošinot augstu patērētāju aizsardzības līmeni un līdzvērtīgus darbības apstākļus kredītiestādēm, kā arī novēršot regulējuma arbitrāžu. NGS vajadzētu būt iespējai nodrošināt šādu aizsardzību jebkurā laikā.

(14)

NGS galvenais uzdevums ir noguldītāju aizsardzība pret kredītiestādes maksātnespējas radītajām sekām. NGS vajadzētu būt iespējai nodrošināt minēto aizsardzību dažādos veidos. NGS galvenokārt būtu jāizmanto, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu (līdzekļu izmaksāšanas funkcija).

(15)

NGS būtu arī jāpiedalās kredītiestāžu noregulējuma finansēšanā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (7).

(16)

Papildus vienkāršai līdzekļu izmaksāšanas funkcijai NGS vajadzētu būt arī iespējai, ja to atļauj valsts tiesību akti, izmantot pieejamos finanšu līdzekļus, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju nolūkā izvairīties no izmaksām, ko rada zaudējumu atmaksāšana noguldītājiem, un citas nelabvēlīgas ietekmes. Tomēr minētie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar skaidri definētu regulējumu, un tiem jebkurā gadījumā būtu jāatbilst valsts atbalsta noteikumiem. NGS inter alia vajadzētu būt ieviestām atbilstīgām sistēmām un procedūrām šādu pasākumu atlasei un īstenošanai un saistīto risku uzraudzībai. Uz šādu pasākumu īstenošanu būtu jāattiecina kredītiestādei paredzētie nosacījumi, ietverot vismaz pastiprinātas risku uzraudzības un plašākas verifikāciju veikšanas tiesības noguldījumu garantiju sistēmai. To pasākumu izmaksām, kurus veic, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, nebūtu jāpārsniedz attiecīgā NGS pilnvaru izpildes izmaksas, kas paredzētas normatīvajos aktos vai līgumā attiecībā uz segto noguldījumu aizsardzību kredītiestādē vai pašas iestādes aizsardzību.

(17)

NGS vajadzētu būt arī iespējai pieņemt IAS formu. Kompetentajām iestādēm būtu jāvar atzīt IAS par NGS, ja tās atbilst visiem kritērijiem, kas izklāstīti šajā direktīvā.

(18)

Šo direktīvu nebūtu jāattiecina uz līgumiskām shēmām vai IAS, kas nav oficiāli atzītas par NGS, izņemot ierobežotas prasības par reklāmu un informāciju par noguldītājiem kredītiestādes izslēgšanas vai izstāšanās gadījumā. Jebkurā gadījumā uz līgumiskām shēmām vai IAS attiecas valsts atbalsta noteikumi.

(19)

Nesenās finanšu krīzes laikā nesaskaņotie seguma līmeņu palielinājumi Savienībā dažos gadījumos izraisīja to, ka noguldītāji pārskaitīja naudu uz to valstu kredītiestādēm, kurās noguldījumu garantijas bija lielākas. Šādi nesaskaņoti palielinājumi samazināja kredītiestāžu likviditāti spriedzes apstākļos. Stabilos apstākļos dažādi seguma līmeņi var izraisīt to, ka noguldītāji izvēlas lielāko noguldījuma aizsardzību, nevis noguldījuma produktu, kas tiem ir vispiemērotākais. Šādi dažādi seguma līmeņi var izraisīt konkurences kropļojumus iekšējā tirgū. Tāpēc visām atzītām NGS ir jānodrošina saskaņots noguldījumu aizsardzības līmenis neatkarīgi no to atrašanās vietas Savienībā. Tomēr uz ierobežotu laiku vajadzētu būt iespējai dažiem noguldījumiem, kas saistīti ar noguldītāju personisko situāciju, noteikt segumu lielākā apjomā.

(20)

Tas pats seguma līmenis būtu jāpiemēro visiem noguldītājiem neatkarīgi no tā, vai dalībvalsts naudas vienība ir euro. Dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, vajadzētu būt iespējai noapaļot summas, kas rodas no konversijas, neapdraudot noguldītāju līdzvērtīgu aizsardzību.

(21)

No vienas puses, šajā direktīvā paredzētajam seguma līmenim nebūtu jāatstāj pārāk liela daļa noguldījumu bez aizsardzības gan patērētāju aizsardzības, gan finanšu sistēmas stabilitātes interesēs. No otras puses, būtu jāņem vērā NGS izmaksas. Tāpēc ir pamatoti noteikt saskaņotu seguma līmeni, proti, EUR 100 000.

(22)

Šajā direktīvā ir saglabāts princips par saskaņota ierobežojuma piemērošanu noguldītājam, nevis noguldījumam. Tāpēc ir lietderīgi ņemt vērā tādu noguldītāju noguldījumus, kas nav norādīti kā konta turētāji vai nav vienīgie konta turētāji. Ierobežojums būtu jāattiecina uz katru identificējamo noguldītāju. Principu par ierobežojuma piemērošanu katram identificējamam noguldītājam nebūtu jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, uz kuriem attiecas īpaši aizsardzības noteikumi, kas neskar šādus noguldījumus.

(23)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/14/EK (8) ieviesa fiksētu seguma līmeni EUR 100 000 apmērā, kas ir nostādījusi dažas dalībvalstis situācijā, kad tām ir jāsamazina savs seguma līmenis, riskējot izraisīt noguldītāju uzticības zudumu. Kaut arī saskaņošana ir būtiska, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un finanšu stabilitāti iekšējā tirgū, būtu jāņem vērā noguldītāju uzticības zuduma risks. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piemērot augstāku seguma līmeni, ja tās pirms Direktīvas 2009/14/EK piemērošanas paredzēja augstāku seguma līmeni nekā saskaņotais līmenis. Šādam augstākam seguma līmenim vajadzētu būt ierobežotam laika un apjoma ziņā, un attiecīgajām dalībvalstīm būtu proporcionāli jāpielāgo mērķapjoms un to NGS iemaksātās iemaksas. Ņemot vērā to, ka mērķapjomu nevar pielāgot, ja seguma līmenis ir neierobežots, ir lietderīgi attiecināt šo iespēju tikai uz tām dalībvalstīm, kuras 2008. gada 1. janvārī piemēroja seguma līmeni diapazonā no EUR 100 000 līdz EUR 300 000. Lai ierobežotu atšķirīgu seguma līmeņu ietekmi un ņemot vērā to, ka Komisija līdz 2018. gada 31. decembrim pārskatīs šīs direktīvas īstenošanu, ir lietderīgi atļaut izmantot šo iespēju līdz minētajam datumam.

(24)

NGS būtu jāatļauj savstarpēji dzēst noguldītāja saistības un minētā noguldītāja atmaksas prasījumus vienīgi tādā gadījumā, ja minēto saistību termiņš ir nepieejamības dienā vai pirms tās. Šādai dzēšanai nebūtu jāietekmē NGS spēja atmaksāt noguldījumus termiņā, kas noteikts ar šo direktīvu. Nebūtu jāliedz dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus saistībā ar NGS tiesībām kredītiestādes likvidācijas vai reorganizācijas procedūrā.

(25)

Vajadzētu būtu iespējai no tiesībām saņemt atmaksu izslēgt noguldījumus, ja noguldītie līdzekļi saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav noguldītāja rīcībā, jo noguldītājs un kredītiestāde ir līgumiski vienojušies, ka noguldījumu izmantos vienīgi, lai atmaksātu aizdevumu, kas saņemts privāta nekustamā īpašuma iegādei. Šādi noguldījumi un neatmaksātā aizdevuma summa būtu savstarpēji jādzēš.

(26)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tādu noguldījumu aizsardzība, kuri izriet no konkrētiem darījumiem vai kurus izmanto konkrētiem sociāliem vai citiem mērķiem, noteiktu laikposmu ir augstāka nekā EUR 100 000 apmērā. Dalībvalstīm būtu jāpieņem lēmums par pagaidu maksimālo seguma līmeni šādiem noguldījumiem, un, to darot, tām būtu jāņem vērā noguldītāju aizsardzības nozīme un dzīves līmenis dalībvalstīs. Visos šādos gadījumos būtu jāievēro valsts atbalsta noteikumi.

(27)

Ir jāsaskaņo NGS finansēšanas metodes. No vienas puses, NGS finansēšanas izmaksas principā būtu jāsedz pašām kredītiestādēm, un, no otras puses, NGS finansēšanas spējām vajadzētu būt samērīgām ar to saistībām. Lai nodrošinātu vienādi augstu aizsardzības līmeni noguldītājiem visās dalībvalstīs, NGS finansēšana būtu jāsaskaņo augstā līmenī, paredzot vienādu ex-ante finanšu līdzekļu mērķapjomu visām NGS.

(28)

Tomēr noteiktos apstākļos kredītiestādes var darboties ļoti koncentrētā tirgū, kur vairums kredītiestāžu pēc lieluma un savstarpējās saistības pakāpes ir tādas, ka būtu maz ticams, ka tās varētu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, neapdraudot finanšu stabilitāti, un tādēļ tām drīzāk varētu piemērot strukturēta noregulējuma procedūras. Šādos gadījumos sistēmām varētu piemērot zemākus mērķapjomus.

(29)

Elektronisko naudu un līdzekļus, ko saņem apmaiņā pret elektronisko naudu, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/110/EK (9) nebūtu jāuzskata par noguldījumu, un tādējādi tie neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(30)

Ar mērķi ierobežot noguldījumu aizsardzību līdz tādam apmēram, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un pārredzamību noguldītājiem un nepieļautu ieguldījumu risku pārnešanu uz NGS, no seguma jomas būtu jāizslēdz finanšu instrumenti, izņemot esošos krājproduktus, kurus apliecina ar noguldījumu sertifikātu, kas izrakstīts konkrētai personai.

(31)

Dažiem noguldītājiem nevajadzētu būt tiesīgiem saņemt noguldījumu aizsardzību, jo īpaši publiskām iestādēm vai citām finanšu iestādēm. To ierobežotais skaits salīdzinājumā ar visiem pārējiem noguldītājiem līdz minimumam samazina ietekmi uz finanšu stabilitāti kredītiestādes maksātnespējas gadījumā. Turklāt salīdzinājumā ar iedzīvotājiem iestādēm ir daudz vieglāk piekļūt kredītam. Tomēr dalībvalstīm būtu jāvar pieņemt lēmums, ka tiek segti to vietējo iestāžu noguldījumi, kuru gada budžets ir līdz EUR 500 000. Nefinanšu uzņēmumiem principā vajadzētu būt segtiem neatkarīgi no to lieluma.

(32)

Noguldītāji, kuru darbība ietver nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (10) 1. panta 2. vai 3. punkta nozīmē, būtu jāizslēdz no NGS veikta atmaksājuma.

(33)

Kredītiestāžu izmaksas, kas saistītas ar dalību NGS, nav salīdzināmas ar izmaksām, ko izraisītu noguldījumu masveida izņemšana ne tikai no kredītiestādes, kas atrodas grūtībās, bet arī no stabilām iestādēm pēc tam, kad noguldītāji ir zaudējuši uzticību banku sistēmas stabilitātei.

(34)

Ir nepieciešams, lai NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniegtu noteiktu mērķapjomu un lai varētu iekasēt papildu iemaksas. Jebkurā gadījumā NGS būtu jāievieš atbilstoši alternatīvi finansēšanas mehānismi, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas vajadzīgs, lai apmierinātu tām iesniegtos prasījumus. Vajadzētu paredzēt iespēju NGS pieejamajos finanšu līdzekļos ietvert naudu, noguldījumus, maksājumu saistības un zema riska aktīvus, kurus var likvidēt īsā laikā. Veicot iemaksas NGS, būtu pienācīgi jāņem vērā darījumdarbības cikls vai noguldījumu pieņemšanas nozares stabilitāte un NGS esošās saistības.

(35)

NGS būtu jāveic ieguldījumi tikai zema riska aktīvos.

(36)

Iemaksām, ko veic NGS, būtu jābalstās uz segto noguldījumu summu un riska pakāpi, ko uzņēmies attiecīgais dalībnieks. Tas ļautu atspoguļot atsevišķu kredītiestāžu riska profilus, tostarp to dažādos darījumdarbības modeļus. Tam būtu arī jāļauj taisnīgi aprēķināt iemaksas, kā arī radītu stimulu darboties atbilstoši mazāk riskantam darījumdarbības modelim. Lai iemaksas pielāgotu tirgus apstākļiem un riska profiliem, NGS vajadzētu būt iespējai izmantot pašām savas uz risku balstītas metodes. Lai ņemtu vērā sevišķi zema riska nozares, kuras regulē valsts tiesību akti, dalībvalstīm būtu jāļauj paredzēt atbilstošus iemaksu samazinājumus, vienlaicīgi ievērojot katras NGS mērķapjomus. Jebkurā gadījumā aprēķināšanas metodes būtu jāapstiprina kompetentām iestādēm. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Banku iestādei) (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (11), būtu jāizdod pamatnostādnes, lai precizētu iemaksu aprēķināšanas metodes.

(37)

Noguldījumu aizsardzība ir būtiska iekšējā tirgus izveides sastāvdaļa un obligāts papildinājums kredītiestāžu uzraudzības sistēmai, pateicoties solidaritātei, ko tā rada starp visām kredītiestādēm kādā konkrētā finanšu tirgū gadījumos, kad kāda no tām bankrotē. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāvar atļaut NGS brīvprātīgi savstarpēji aizdot naudu.

(38)

Esošais atmaksāšanas termiņš ir pretrunā nepieciešamībai saglabāt noguldītāju uzticību un neatbilst noguldītāju vajadzībām. Tāpēc atmaksāšanas termiņš būtu jāsamazina līdz septiņām darbdienām.

(39)

Tomēr daudzos gadījumos nav nepieciešamo procedūru attiecībā uz īsu termiņu atmaksu veikšanai. Tāpēc dalībvalstīm pārejas laikposmā būtu jādod iespēja pakāpeniski samazināt atmaksāšanas termiņu līdz septiņām darbdienām. Šajā direktīvā noteiktajam maksimālajam atmaksas aizkavējumam nevajadzētu liegt NGS ātrāk veikt atmaksu noguldītājiem. Lai nodrošinātu to, ka pārejas laikposmā noguldītājiem savas kredītiestādes maksātnespējas gadījumā nerodas finansiālas grūtības, noguldītājiem pēc pieprasījuma tomēr vajadzētu nodrošināt piekļuvi pienācīgai summai no viņu segtajiem noguldījumiem, lai segtu viņu dzīvošanas izmaksas. Šāda piekļuve būtu jānodrošina tikai pamatojoties uz kredītiestādes sniegtajiem datiem. Ņemot vērā atšķirīgās dzīvošanas izmaksas dalībvalstīs, minēto summu būtu jānosaka dalībvalstīm.

(40)

Laikposmā, kas vajadzīgs noguldījumu atmaksu veikšanai, būtu jāņem vērā gadījumi, kad sistēmām ir grūtības noteikt atmaksas apjomu un noguldītāja tiesības, īpaši to, vai noguldījumi radušies mājokļu darījumu vai konkrētu dzīves notikumu rezultātā; to, vai noguldītājam nav neapstrīdamas tiesības uz kontā esošajām summām; to, vai uz noguldījumu attiecas juridisks strīds vai konkurējoši prasījumi saistībā ar konta summām, kā arī to, vai uz noguldījumu attiecas ekonomiskas sankcijas, ko noteikušas valstu valdības vai starptautiskas struktūras.

(41)

Lai nodrošinātu atmaksu, NGS saistībā ar atmaksu saņēmušo noguldītāju tiesībām vajadzētu būt regresa prasījuma tiesībām pret maksātnespējīgo kredītiestādi. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ierobežot laikposmu, kad noguldītāji, kuru noguldījumi netika atmaksāti vai netika atzīti atmaksāšanas termiņā, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu, lai NGS varētu izmantot regresa prasījuma tiesības no dienas, kad minētās tiesības ir jāreģistrē maksātnespējas procedūrā.

(42)

NGS dalībvalstī, kurā kredītiestādei ir filiāles vai kurā tā tieši sniedz pakalpojumus, būtu jāinformē noguldītāji un tiem jāatmaksā tās NGS vārdā, kas atrodas dalībvalstī, kurā kredītiestādei ir atļauts darboties. Lai nodrošinātu to, ka NGS, kas noguldītājiem veic atmaksas, vajadzīgos finanšu līdzekļus no piederības dalībvalsts sistēmas saņem pirms šādas atmaksas veikšanas, ir vajadzīgi aizsardzības pasākumi. NGS, uz kurām tas var attiekties, jau iepriekš būtu jānoslēdz vienošanās, lai atvieglotu minēto uzdevumu izpildi.

(43)

Informācija ir būtisks noguldītāju aizsardzības elements. Tāpēc noguldītāji būtu jāinformē par to segumu un atbildīgo NGS viņu kontu izrakstos. Iespējamiem noguldītājiem būtu jāsniedz tā pati informācija, izmantojot standartizētu informācijas lapu, kuras saņemšana tiem būtu jāapstiprina. Šādas informācijas saturam vajadzētu būt identiskam visiem noguldītājiem. Nereglamentēta norāžu izmantošana par NGS seguma līmeni un darbības jomu reklāmā var ietekmēt banku sistēmas stabilitāti vai noguldītāju uzticību. Tāpēc atsauces uz NGS reklāmās būtu jāierobežo līdz īsam faktiskam paziņojumam.

(44)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (12) attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic saskaņā ar šo direktīvu. NGS un kompetentajām iestādēm dati attiecībā uz individuāliem noguldījumiem būtu jāapstrādā ārkārtīgi rūpīgi, un tām būtu jāsaglabā augsti datu aizsardzības standarti saskaņā ar minēto direktīvu.

(45)

Šai direktīvai nebūtu jārada situācija, kad dalībvalstis vai to attiecīgās iestādes ir atbildīgas attiecībā pret noguldītājiem, ja tās ir nodrošinājušas to, ka ir ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas sistēmas, kas garantē noguldījumus vai pašas kredītiestādes un kas nodrošina kompensāciju vai aizsardzību noguldītājiem saskaņā ar šajā direktīvā paredzētajiem nosacījumiem.

(46)

Ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010, EBI tika piešķirta virkne uzdevumu saistībā ar Direktīvu 94/19/EK.

(47)

Ievērojot NGS uzraudzību, ko veic dalībvalstis, EBI būtu jāveicina tas, lai tiktu sasniegts mērķis atvieglot kredītiestāžu darbības uzsākšanu un veikšanu, vienlaikus nodrošinot noguldītāju efektīvu aizsardzību un samazinot risku nodokļu maksātājiem. Dalībvalstīm būtu jāinformē Komisija un EBI par iestādi, ko tās norīkojušas, ņemot vērā šajā direktīvā paredzēto prasību par sadarbību starp EBI un norīkotajām iestādēm.

(48)

Ir jāievieš pamatnostādnes finanšu pakalpojumu nozarē, lai nodrošinātu līdzvērtīgus darbības apstākļus un atbilstīgu aizsardzību noguldītājiem visā Savienībā. Šādas pamatnostādnes būtu jāizdod, lai noteiktu uz risku balstīto iemaksu aprēķināšanas metodi.

(49)

Lai nodrošinātu efektīvu un konstruktīvu NGS darbību un samērīgi ņemtu vērā to nostāju dažādās dalībvalstīs, EBI būtu jāspēj izšķirt strīdi starp šīm sistēmām, pieņemot saistošus lēmumus.

(50)

Ņemot vērā administratīvās prakses atšķirības attiecībā uz NGS dalībvalstīs, dalībvalstīm būtu jāļauj pašām izlemt, kura iestāde nosaka noguldījumu nepieejamību.

(51)

Kompetentajām iestādēm, norīkotajām iestādēm, noregulējuma iestādēm, attiecīgajām administratīvajām iestādēm un NGS būtu savstarpēji jāsadarbojas un jāīsteno savas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu. Sagatavojot un īstenojot noregulējuma pasākumus, tām būtu jāsadarbojas jau no paša sākuma, lai noteiktu summu, par kuru NGS ir atbildīga, kad finanšu līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu kredītiestāžu noregulējumu.

(52)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šajā direktīvā noteikto kopējo seguma līmeni viena noguldītāja visiem noguldījumiem pielāgotu inflācijas līmenim Savienībā, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa izmaiņām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(53)

Saskaņā ar Dalībvalstu un Komisijas kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (13) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot noteikumus attiecībā uz NGS darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kas noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(56)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem II pielikumā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā ir izklāstīti noteikumi un procedūras attiecībā uz noguldījumu garantiju sistēmu (NGS) izveidi un darbību.

2.   Šo direktīvu piemēro:

a)

likumiskām NGS;

b)

līgumiskām NGS, kas ir oficiāli atzītas par ngs saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

c)

institucionālām aizsardzības shēmām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā un ir oficiāli atzītas par NGS saskaņā ar 4. panta 2. punktu;

d)

kredītiestādēm, kas ir saistītas ar šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētajām sistēmām.

3.   Neskarot 16. panta 5. un 7. punktu, šī direktīva neattiecas uz šādām sistēmām:

a)

līgumiskām sistēmām, kas nav oficiāli atzītas par NGS, tostarp sistēmām, kas piedāvā aizsardzību, kura papildina 6. panta 1. punktā noteikto seguma līmeni;

b)

institucionālām aizsardzības shēmām (IAS), kas nav oficiāli atzītas par NGS;

Dalībvalstis nodrošina, lai pirmās daļas a) un b) apakšpunktā minēto sistēmu rīcībā būtu atbilstīgi finanšu līdzekļi vai attiecīgi finansēšanas mehānismi to saistību izpildei.

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“noguldījumu garantiju sistēmas” vai “NGS” ir 1. panta 2. punkta a), b) vai c) apakšpunktā minētās sistēmas;

2)

“institucionālā aizsardzības shēma” vai “IAS” ir institucionāla aizsardzības shēma, kas minēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā;

3)

“noguldījums” ir kredīta atlikums, ko veido kontā atlikušie līdzekļi vai īslaicīgas situācijas, kuras rada parasti banku darījumi, un ko kredītiestādei ir jāatmaksā saskaņā ar normatīvajos aktos un līgumos paredzētajiem nosacījumiem, tostarp termiņnoguldījums un krājnoguldījums, bet izņemot kredīta atlikumu, ja:

a)

tā pastāvēšanu var pierādīt tikai ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (14) 4. panta 17. punktā definēto finanšu instrumentu, ja vien tas nav krājprodukts, kuru apliecina ar noguldījumu sertifikātu, kas izrakstīts konkrētai personai un kas pastāv dalībvalstī 2014. gada 2. jūlijā;

b)

tā pamatsumma nav atmaksājama pēc nominālvērtības;

c)

tā pamatsumma ir atmaksājama tikai pēc nominālvērtības saskaņā ar konkrētu garantiju vai vienošanos, ko nodrošina kredītiestāde vai trešā persona;

4)

“atbilstīgie noguldījumi” ir noguldījumi, uz kuriem attiecas aizsardzība saskaņā ar 5. pantu;

5)

“segtie noguldījumi” ir atbilstīgo noguldījumu daļa, kas nepārsniedz 6. pantā noteikto seguma līmeni;

6)

“noguldītājs” ir noguldījuma turētājs vai kopīga konta gadījumā – ikviens no noguldījuma turētājiem;

7)

“kopīgs konts” ir konts, ko atver uz divu vai vairāku personu vārda vai attiecībā uz kuru divām vai vairākām personām ir tiesības ar vienas vai vairāku šo personu parakstiem rīkoties ar kontā esošajiem līdzekļiem;

8)

“nepieejams noguldījums” ir noguldījums, kas ir izmaksājams, bet ko kredītiestāde nav izmaksājusi atbilstīgi normatīvajos aktos vai līgumos paredzētajiem nosacījumiem, kas attiecas uz šo noguldījumu, ja:

a)

vai nu attiecīgās administratīvās iestādes ir konstatējušas, ka – pēc to ieskatiem – attiecīgā kredītiestāde ar tās finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ pagaidām nespēj atmaksāt noguldījumu un ka pašlaik iestādei nav izredžu to izdarīt; vai

b)

tiesu iestāde ar kredītiestādes finansiāliem apstākļiem tieši saistītu iemeslu dēļ ir pieņēmusi nolēmumu, kas liedz noguldītājiem iespēju izvirzīt prasījumus pret attiecīgo kredītiestādi;

9)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

10)

“filiāle” ir darījumdarbības vieta dalībvalstī, kas ir kredītiestādes juridiski atkarīga daļa un kas tieši veic visus vai dažus darījumus, kuri raksturīgi kredītiestāžu darījumdarbībai;

11)

“mērķapjoms” ir pieejamo finanšu līdzekļu summa, kas NGS ir jāsasniedz saskaņā ar 10. panta 2. punktu un kas ir izteikta kā procentuāla daļa no tās dalībnieku segtajiem noguldījumiem;

12.

“pieejami finanšu līdzekļi” ir nauda, noguldījumi un zema riska aktīvi, kurus var realizēt laikposmā, kas nepārsniedz 8. panta 1. punktā minēto laikposmu, un maksājumu saistības, kas nepārsniedz 10. panta 3. punktā noteikto robežvērtību;

13)

“maksājumu saistības” ir kredītiestādes maksājumu saistības pret NGS, kas ir pilnībā nodrošinātas, ar noteikumu, ka nodrošinājums:

a)

ir zema riska aktīvi;

b)

to neapgrūtina nekādas trešās personas tiesības un tas ir pieejams NGS;

14)

“zema riska aktīvi” ir posteņi, kuri ietilpst pirmajā vai otrajā kategorijā, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 336. panta 1. tabulā, vai jebkuri citi aktīvi, kurus kompetentā vai norīkotā iestāde uzskata par tikpat drošiem un likvīdiem;

15)

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 43) apakšpunktā;

16)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 44) apakšpunktā;

17)

“kompetentā iestāde” ir valsts kompetentā iestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā;

18)

“norīkotā iestāde” ir struktūra, kas pārvalda NGS saskaņā ar šo direktīvu vai, ja NGS darbību pārvalda privāta vienība, – publiska iestāde, ko attiecīgā dalībvalsts norīkojusi, lai uzraudzītu minēto sistēmu saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Ja šajā direktīvā ir atsauce uz Regulu (ES) Nr. 1093/2010, struktūra, kas pārvalda NGS vai, ja NGS darbību pārvalda privāta vienība, publisku iestādi, kas uzrauga minēto sistēmu, minētās regulas nolūkos uzskata par kompetento iestādi, kā definēts minētās regulas 4. panta 2. punktā.

3.   Par noguldījumiem uzskata Īrijas vai Apvienotās Karalistes building societies daļas, izņemot tās, kas veido kapitālu un uz ko attiecas 5. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

3. pants

Attiecīgās administratīvās iestādes

1.   Dalībvalstis 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punkta nolūkos nosaka attiecīgo administratīvo iestādi savā dalībvalstī.

2.   Kompetentās iestādes, norīkotās iestādes, noregulējuma iestādes un attiecīgās administratīvās iestādes savstarpēji sadarbojas un īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu.

Attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatējumu pēc iespējas ātrāk un noteikti ne vēlāk kā piecas darbdienas pēc tam, kad pirmo reizi pārliecinājušās par to, ka kredītiestāde nav izmaksājusi noguldījumus, kas ir izmaksājami.

4. pants

Oficiāla atzīšana, dalība un uzraudzība

1.   Katra dalībvalsts nodrošina to, ka tās teritorijā tiek ieviesta un oficiāli atzīta viena vai vairākas NGS.

Tas neliedz apvienot dažādu dalībvalstu NGS vai izveidot pārrobežu NGS. Apstiprinājumu šādu pārrobežu vai apvienotu noguldījumu garantiju sistēmām saņem no dalībvalstīm, kurās attiecīgās NGS ir izveidotas.

2.   Līgumisko sistēmu, kas minēta šīs direktīvas 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā, var oficiāli atzīt par NGS, ja tā atbilst šai direktīvai.

IAS var oficiāli atzīt par NGS, ja tā izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktos kritērijus un atbilst šai direktīvai.

3.   Kredītiestāde, kas saņēmusi atļauju dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 8. pantu, nepieņem noguldījumus, ja tā nav savas piederības dalībvalstī saskaņā ar šā panta 1. punktu oficiāli atzītas sistēmas dalībniece.

4.   Ja kredītiestāde nepilda pienākumus, kādi tai ir kā DGS dalībniecei, par to nekavējoties paziņo kompetentajām iestādēm, kuras sadarbībā ar DGS tūlīt veic visus vajadzīgos pasākumus, tostarp, ja vajadzīgs, piemēro sodus, lai nodrošinātu to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus.

5.   Ja pasākumi, ko veic saskaņā ar 4. punktu, nenodrošina to, ka kredītiestāde pilda savus pienākumus, NGS saskaņā ar valsts tiesību aktiem un ar kompetento iestāžu nepārprotamu piekrišanu var vismaz vienu mēnesi iepriekš paziņot par savu nodomu izslēgt kredītiestādi no dalības NGS. Noguldījumus, kas ir izdarīti pirms minētajā paziņojumā norādītā termiņa beigām, joprojām pilnībā sedz NGS. Ja pēc paziņojumā norādītā termiņa beigām kredītiestāde nav izpildījusi savus pienākumus, tad NGS izslēdz kredītiestādi.

6.   Noguldījumus, kas tiek turēti dienā, kad kredītiestādi izslēdz no dalības NGS, joprojām sedz minētā NGS.

7.   Norīkotās iestādes nepārtraukti uzrauga 1. pantā minēto NGS atbilstību šai direktīvai.

Pārrobežu NGS uzraudzību veic to dalībvalstu norīkoto iestāžu pārstāvji, kurā iesaistītās kredītiestādes ir saņēmušas atļauju.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka NGS jebkurā laikā un pēc NGS pieprasījuma saņem no saviem dalībniekiem visu vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu atmaksājumus noguldītājiem, tostarp informāciju par marķētiem noguldījumiem saskaņā ar 5. panta 4. punktu.

9.   NGS nodrošina noguldītāju kontu datu konfidencialitāti un aizsardzību. Šādu datu apstrādi veic saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK.

10.   Dalībvalstis nodrošina, ka NGS veic savu sistēmu spriedzes testus un ka NGS tiek iespējami īsā laikā informētas, ja kompetentās iestādes konstatē problēmas kredītiestādē, kuras varētu dot iemeslu NGS iesaistīšanai.

Šādi testi tiek veikti vismaz reizi trijos gados un, ja vajadzīgs, biežāk. Pirmo testu veic līdz 2017. gada 3. jūlijam.

Pamatojoties uz spriedzes testiem, EBI vismaz reizi piecos gados veic salīdzinošu izvērtēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 30. pantu, lai pārbaudītu NGS noturību. Veicot informācijas apmaiņu ar EBI, uz NGS attiecas dienesta noslēpuma ievērošanas prasības saskaņā ar minētās regulas 70. pantu.

11.   Informāciju, kas vajadzīga sistēmu spriedzes testu veikšanai, NGS izmanto tikai minēto testu veikšanai, un tā glabā šādu informāciju tikai tik ilgi, cik vajadzīgs minētajā nolūkā.

12.   Dalībvalstis nodrošina, lai to NGS tiktu izmantota pareiza un pārredzama pārvaldības prakse. NGS sagatavo gada ziņojumu par savu darbību.

5. pants

Noguldījumu atbilstība

1.   NGS neatmaksā turpmāk minēto:

a)

ievērojot šīs direktīvas 7. panta 3. punktu, noguldījumus, ko citas kredītiestādes noguldījušas savā vārdā un uz sava rēķina;

b)

pašu kapitāls, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118) apakšpunktā;

c)

noguldījumus, kas izriet no darījumiem, saistībā ar kuriem ir pieņemts spriedums krimināllietā par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, kā noteikts Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā;

d)

tādu finanšu iestāžu noguldījumus, kuras definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26) apakšpunktā;

e)

tādu ieguldījumu sabiedrību noguldījumus, kuras definētas Direktīvas 2004/39/EK 4. panta 1. punkta 1) apakšpunktā;

f)

noguldījumus, kuru turētājs nekad nav identificēts saskaņā ar Direktīvas 2005/60/EK 9. panta 1. punktu, kad tie ir kļuvuši nepieejami;

g)

to apdrošināšanas sabiedrību un pārapdrošināšanas sabiedrību noguldījumus, kuras minētas 13. panta 1. līdz 6. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/138/EK (15);

h)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu noguldījumus;

i)

pensiju fondu un atvaļināšanas fondu noguldījumus;

j)

publisko iestāžu noguldījumus;

k)

kredītiestādes emitētus parāda vērtspapīrus, kā arī saistības, ko rada tās pārvedu vekseļi un vekseļi.

2.   Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, dalībvalstis var nodrošināt, ka 6. panta 1. punktā noteiktajā seguma līmenī tiek iekļauti šādi noguldījumi:

a)

mazu vai vidēju uzņēmumu privāto pensiju shēmu un aroda pensiju shēmu noguldījumi;

b)

to vietējo iestāžu noguldījumi, kuru gada budžets ir līdz EUR 500 000.

3.   Dalībvalstis var paredzēt, ka noguldījumi, kurus drīkst izmaksāt saskaņā ar valsts tiesību aktiem tikai, lai atmaksātu aizdevumu, kas saņemts privāta nekustamā īpašuma iegādei, kredītiestādei vai citai iestādei, kurā ir noguldījums, ir izslēgti no NGS veiktās atmaksas.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes marķē atbilstīgus noguldījumus, lai šādus noguldījumus varētu nekavējoties identificēt.

6. pants

Seguma līmenis

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka katra noguldītāja noguldījumu kopapjoma seguma līmenis ir EUR 100 000, ja noguldījumi nav pieejami.

2.   Papildus 1. punktam, dalībvalstis nodrošina, lai turpmāk minētie noguldījumi tiktu aizsargāti vairāk nekā EUR 100 000 apmērā vismaz trīs mēnešus un ne ilgāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad summa ir ieskaitīta, vai no brīža, kad šādi noguldījumi kļūst likumīgi pārvedami:

a)

noguldījumi no darījumiem ar nekustamo īpašumu saistībā ar privāto dzīvojamo īpašumu;

b)

noguldījumi, kas paredzēti valsts tiesību aktos noteiktajiem sociāliem mērķiem un ir saistīti ar konkrētiem noguldītāja dzīves gadījumiem, piemēram, laulību, laulības šķiršanu, pensionēšanos, atlaišanu no darba, atlaišanu darba vietu skaita samazināšanas dēļ, invaliditāti vai nāvi;

c)

noguldījumi, kuri paredzēti valsts tiesību aktos noteiktiem mērķiem un kuru pamatā ir apdrošināšanas izmaksas vai kompensācijas par krimināla rakstura kaitējumiem vai nepatiesu notiesāšanu.

3.   Šā panta 1. un 2. punkts neliedz dalībvalstīm uzturēt vai ieviest sistēmas, kuras aizsargā finanšu produktus saistībā ar vecumdienu nodrošinājumu un pensijas, ar noteikumu, ka šādas sistēmas ne tikai sedz noguldījumus, bet šajā sakarā arī piedāvā visaptverošu segumu visiem attiecīgajiem produktiem un situācijām.

4.   Dalībvalstis nodrošina, lai atmaksas tiktu veiktas kādā no šādām valūtām:

a)

tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas NGS;

b)

tās dalībvalsts valūtā, kurā ir konta turētāja pastāvīgā dzīvesvieta;

c)

euro;

d)

konta valūtā;

e)

tās dalībvalsts valūtā, kurā atrodas konts.

Noguldītājus informē par valūtu, kādā tiek veikta atmaksa.

Ja konti tika uzturēti valūtā, kas nav izmaksas valūta, izmanto maiņas kursu, kāds ir spēkā dienā, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.

5.   Dalībvalstis, kas konvertē 1. punktā minēto summu savas valsts valūtā, sākotnēji konvertēšanai izmanto maiņas kursu, kāds ir spēkā 2015. gada 3. jūlijā.

Dalībvalstis drīkst noapaļot konvertācijas rezultātā iegūtās summas ar noteikumu, ka šāda noapaļošana nepārsniedz EUR 5 000.

Neskarot otro daļu, dalībvalstis seguma līmeņus, kas konvertēti citā valūtā, ik pēc pieciem gadiem pielāgo atbilstīgi summai, kas minēta šā panta 1. punktā. Pēc neparedzētiem notikumiem, piemēram, valūtas kursa svārstībām, dalībvalstis veic seguma līmeņu agrāku pielāgošanu, pirms tam konsultējoties ar Komisiju.

6.   Komisija regulāri un vismaz reizi piecos gados pārskata 1. punktā minēto summu. Vajadzības gadījumā Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz priekšlikumu par direktīvas izstrādi, lai pielāgotu 1. punktā minēto summu, jo īpaši ņemot vērā banku nozares attīstību un Savienības saimniecisko un monetāro stāvokli. Pirmo pārskatīšanu veic pirms 2020. gada 3. jūlija, ja vien neparedzētu notikumu rezultātā nav nepieciešama agrāka pārskatīšana.

7.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai pielāgotu 6. punktā minēto summu vismaz reizi piecos gados saskaņā ar inflāciju Savienībā, pamatojoties uz Komisijas publicēto saskaņoto patēriņa cenu indeksu kopš iepriekšējās pielāgošanas.

7. pants

Atmaksājamās summas noteikšana

1.   Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā minētais limits attiecas uz to noguldījumu kopapjomu, kas noguldīti vienā kredītiestādē, neatkarīgi no noguldījumu skaita, valūtas un atrašanās vietas Savienībā.

2.   Aprēķinot limitu, kas ir paredzēts 6. panta 1. punktā, ņem vērā katra noguldītāja daļu kopīgā kontā.

Ja nav īpašu noteikumu, šādu kontu starp noguldītājiem sadala vienādās daļās.

Dalībvalstis var nodrošināt, ka – aprēķinot 6. panta 1. punktā paredzēto limitu – noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairāk personām kā dalībniecēm līgumsabiedrībā, asociācijā vai līdzīgā grupējumā, kas nav juridiska persona, var summēt un pielīdzināt noguldījumiem, ko veicis viens noguldītājs.

3.   Ja noguldītājam nav neapstrīdamu tiesību uz kontā turētajām summām, tad garantija attiecas uz personu, kurai ir neapstrīdamas tiesības, ar noteikumu, ka minētā persona ir identificēta vai ir identificējama pirms dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu. Ja neapstrīdamas tiesības ir vairākām personām, tad – aprēķinot 6. panta 1. punktā paredzēto limitu – ņem vērā daļu, kas atbilstīgi noteikumiem par summu pārvaldību pienākas katrai no tām.

4.   Atsauces datums atmaksājamās summas aprēķināšanai ir diena, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu. Aprēķinot atmaksājamo summu, noguldītāja saistības pret kredītiestādi netiek ņemtas vērā.

5.   Dalībvalstis var nolemt, ka, aprēķinot atmaksājamo summu, tiek ņemtas vērā noguldītāja saistības pret kredītiestādi, ja minēto saistību termiņš ir tajā dienā vai pirms tās dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu, ciktāl ir iespējams ieskaits saskaņā ar normatīviem aktiem un līgumu noteikumiem, kas reglamentē kredītiestādes un noguldītāja līgumu.

Kredītiestāde noguldītājus informē pirms līguma noslēgšanas, ja, aprēķinot atmaksājamo summu, tiek ņemtas vērā noguldītāju saistības pret kredītiestādi.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka NGS jebkurā laikā var pieprasīt, lai kredītiestādes tās informētu par katra noguldītāja atbilstīgo noguldījumu kopsummu.

7.   NGS atmaksā noguldījuma uzkrātos procentus, kas radušies, bet vēl nav kreditēti dienā, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu. Šīs direktīvas 6. panta 1. punktā minētais ierobežojums netiek pārsniegts.

8.   Dalībvalstis var nolemt, ka, nosakot viena noguldītāja turēto noguldījumu kopapjomu vienā kredītiestādē, kā minēts šā panta 1. punktā, netiek ņemtas vērā dažas noguldījumu kategorijas, kuras atbilst valsts tiesību aktos definētam sociālam mērķim un par kurām trešā persona ir sniegusi garantiju, kas atbilst valsts atbalsta noteikumiem. Šādā gadījumā trešās personas garantija nepārsniedz seguma līmeni, kas noteikts 6. panta 1. punktā.

9.   Ja kredītiestādēm ir ar valsts tiesību aktiem atļauts darboties ar dažādām preču zīmēm, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/95/EK (16) 2. pantā, dalībvalsts nodrošina, ka noguldītāji tiek skaidri informēti par to, ka kredītiestāde darbojas ar dažādām preču zīmēm un ka seguma līmeni, kas noteikts šīs direktīvas 6. panta 1., 2. un 3. punktā, piemēro noguldījumu kopapjomam, ko noguldītājs tur kredītiestādē. Minēto informāciju iekļauj noguldītājam sniedzamajā informācijā, kas minēta šīs direktīvas 16. pantā un I pielikumā.

8. pants

Atmaksāšana

1.   NGS nodrošina, ka atmaksājamā summa ir pieejama septiņās darbdienās pēc dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.

2.   Tomēr dalībvalstis var pārejas laikā līdz 2023. gada 31. decembrim noteikt šādus atmaksāšanas termiņus, kas ilgst līdz:

a)

20 darbdienām – līdz 2018. gada 31. decembrim;

b)

15 darbdienām – no 2019. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim;

c)

10 darbdienām – no 2021. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

3.   Dalībvalstis var nolemt, ka uz noguldījumiem, kas minēti 7. panta 3. punktā, attiecas ilgāks atmaksāšanas termiņš, kas nepārsniedz trīs mēnešus no dienas, kad attiecīgā administratīvā iestāde veic 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta a) punktā minēto konstatāciju vai kad tiesu iestāde pieņem 2. panta 1. punkta 8. apakšpunkta b) punktā minēto nolēmumu.

4.   Pārejas laikā līdz 2023. gada 31. decembrim, ja NGS nevar darīt atmaksājamo summu pieejamu septiņu darbdienu laikā, tās nodrošina, ka noguldītājiem piecu darbdienu laikā pēc pieprasījuma ir piekļuve pienācīgai summai no viņu segtajiem noguldījumiem, lai segtu dzīvošanas izmaksas.

NGS sniedz piekļuvi pirmajā daļā minētajai pienācīgajai summai tikai pamatojoties uz datiem, ko sniegusi NGS vai kredītiestāde.

Pirmajā daļā minēto pienācīgo summu atņem no 7. pantā minētās atmaksājamās summas.

5.   Šā panta 1. un 4. punktā minēto atmaksu var atlikt, ja:

a)

nav skaidrs, vai personai ir tiesības saņemt atmaksu, vai arī uz noguldījumu attiecas juridisks strīds;

b)

uz noguldījumu attiecas ierobežojoši pasākumi, ko noteikušas valstu valdības vai starptautiskas struktūras;

c)

atkāpjoties no šā panta 9. punkta, pēdējo 24 mēnešos saistībā ar noguldījumu nav veikti nekādi darījumi (proti, konts ir neaktīvs);

d)

atmaksājamo summu uzskata par daļu no īslaicīgi augsta atlikuma, kā definēts 6. panta 2. punktā; vai

e)

atmaksājamā summa ir jāizmaksā uzņēmējas dalībvalsts NGS saskaņā ar 14. panta 2. punktu.

6.   Lai darītu pieejamu atmaksājamo summu, nav vajadzīgs NGS adresēts pieprasījums. Tāpēc kredītiestāde nosūta vajadzīgo informāciju par noguldījumiem un noguldītājiem, tiklīdz ir saņemts pieprasījums no NGS.

7.   Jebkuru saraksti starp NGS un noguldītāju sagatavo:

a)

tajā Savienības iestāžu oficiālajā valodā, ko kredītiestāde, kurā tiek turēts segtais noguldījums, izmanto rakstiskā saziņā ar noguldītāju; vai

b)

tās dalībvalsts valsts valodā vai valodās, kurā atrodas segtais noguldījums.

Ja kredītiestāde veic tiešu darbību citā dalībvalstī, kurā tai nav filiāļu, informāciju sniedz valodā, ko izvēlējies noguldītājs, atverot kontu.

8.   Neatkarīgi no šā panta 1. punktā noteiktā termiņa, gadījumos, kad noguldītājam vai kādai personai, kam ir tiesības vai intereses attiecībā uz kontā turētām summām, ir izvirzīta apsūdzība par nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu vai saistībā ar to, kā tā definēta Direktīvas 2005/60/EK 1. panta 2. punktā, NGS var atlikt visus ar attiecīgo noguldītāju saistītos maksājumus līdz tiesas spriedumam.

9.   Atmaksu neveic gadījumos, ja pēdējo 24 mēnešos saistībā ar noguldījumu nav veikti nekādi darījumi un noguldījuma vērtība ir mazāka par administratīvajām izmaksām, kuras NGS radītu, veicot šādu atmaksu.

9. pants

Prasījumi pret NGS

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noguldītāja tiesības uz kompensāciju var tikt izmantotas, lai celtu prasību pret NGS.

2.   Neskarot tiesības, kādas tai var būt saskaņā ar valsts tiesību aktiem, NGS, kas veic maksājumus atbilstīgi garantijai saskaņā ar valsts tiesību aktiem, likvidācijas vai reorganizācijas procedūrā ir regresa prasījuma tiesības saistībā ar noguldītāju tiesībām par summu, kas ir vienāda ar maksājumiem, ko NGS ir veikušas noguldītājiem. Ja NGS veic maksājumus saistībā ar noregulējuma procedūru, tostarp piemērojot noregulējuma instrumentus vai izmantojot noregulējuma pilnvaras saskaņā ar 11. pantu, NGS ir prasījuma tiesības pret attiecīgo kredītiestādi par summu, kas ir vienāda ar tās veiktajiem maksājumiem. Minētajai prasībai ir tāda pat prioritāte kā segtajiem noguldījumiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastas maksātnespējas procedūru, kā definēts Direktīvā 2014/59/ES.

3.   Dalībvalstis var ierobežot laikposmu, kurā noguldītāji, kuru noguldījumus DGS nav atmaksājusi vai nav atzinusi termiņos, kas noteikti 8. panta 1. un 3. punktā, var pieprasīt savu noguldījumu atmaksu.

10. pants

NGS finansēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesti atbilstoši mehānismi, lai noteiktu to potenciālās saistības. NGS pieejamie finanšu līdzekļi ir proporcionāli minētajām saistībām.

NGS nodrošina pieejamos finanšu līdzekļus ar iemaksām, kas to dalībniekiem jāveic vismaz reizi gadā. Tas neizslēdz papildu finansējumu no citiem avotiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 3. jūlijam NGS pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz tādu mērķapjomu, kas atbilst 0,8 % no tās dalībnieku segto noguldījumu summas.

Ja finansēšanas spējas neatbilst mērķapjomam, iemaksu veikšanu atsāk vismaz līdz tam, kamēr mērķapjoms atkal ir sasniegts.

Ja pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, pieejamie finanšu līdzekļi tiek samazināti līdz mazāk nekā divām trešdaļām no mērķapjoma, regulāro iemaksu nosaka apjomā, kas dod iespēju sasniegt mērķapjomu sešos gados.

Kad tiek noteiktas gada iemaksas saistībā ar šo pantu, regulārajā iemaksā pienācīgi ņem vērā darījumdarbības cikla fāzi, kā arī ietekmi, ko procikliskas iemaksas var radīt.

Dalībvalstis var pagarināt sākotnējo laikposmu, kas minēts pirmajā daļā, uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja NGS ir veikusi kumulētās izmaksas, kas pārsniedz 0,8 % no segtajiem noguldījumiem.

3.   Pieejamie finanšu līdzekļi, kas jāņem vērā, lai sasniegtu mērķapjomu, var ietvert maksājumu saistības. Maksājumu saistību daļas kopapjoms nepārsniedz 30 % no to pieejamo finanšu līdzekļu kopsummas, kas piesaistīti saskaņā ar šo pantu.

Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI izdod pamatnostādnes par maksājumu saistībām.

4.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, dalībvalsts var, lai izpildītu savus tajā paredzētos pienākumus, piesaistīt pieejamos finanšu līdzekļus, izmantojot obligātās iemaksas, ko kredītiestādes maksā pastāvošās obligāto iemaksu sistēmās, ko dalībvalsts savā teritorijā izveidojusi ar mērķi segt izmaksas saistībā ar iestāžu sistēmisko risku, maksātnespēju un noregulējumu.

NGS ir tiesības uz summu, kura ir vienāda ar tādu iemaksu summu līdz mērķapjomam, kas noteikts šā panta 2. punktā, un dalībvalsts pēc pieprasījuma dara to nekavējoties pieejamu minētajām NGS, izmantošanai tikai mērķiem, kas paredzēti 11. pantā.

NGS ir tiesības uz minēto summu tikai tad, ja kompetentā iestāde uzskata, ka tās nespēj piesaistīt papildu iemaksas no saviem dalībniekiem. NGS atmaksā minēto summu, izmantojot savu dalībnieku iemaksas saskaņā ar 10. panta 1. un 2. punktu.

5.   Mērķapjoma noteikšanā neņem vērā iemaksas noregulējuma finansēšanas mehānismos saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES VII sadaļu, tostarp pieejamos finanšu līdzekļus, kas jāņem vērā, lai sasniegtu noregulējuma finansēšanas mehānismu mērķapjomu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 102. panta 1. punktu.

6.   Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalstis, – pamatotos gadījumos un ja Komisija ir devusi apstiprinājumu, – var atļaut, ka minimālais mērķapjoms ir mazāks par 2. punktā noteikto mērķapjomu, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

samazinājums pamatojas uz pieņēmumu – nav ticams, ka nozīmīga pieejamo finanšu līdzekļu daļa tiks izmantota pasākumiem ar mērķi aizsargāt segtos noguldītājus, kas nav noguldītāji, kuri paredzēti 11. panta 2. un 6. punktā; un

b)

banku nozarē, kurā darbojas kredītiestādes, kas saistītas ar NGS, ir ļoti koncentrēts liels aktīvu daudzums, ko tur neliels skaits kredītiestāžu vai banku grupu, kam piemēro konsolidētu uzraudzību un kurām, ņemot vērā to apjomu, maksātnespējas gadījumā varētu piemērot noregulējuma procedūru.

Minētais samazinātais mērķapjoms nav mazāks par 0,5 % no segtajiem noguldījumiem.

7.   Pieejamos NGS finanšu līdzekļus iegulda tā, lai risks būtu neliels un ieguldījumi būtu pietiekami diversificēti.

8.   Ja pieejamie NGS finanšu līdzekļi ir nepietiekami, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem, kad noguldījumi vairs nav pieejami, tās dalībnieki maksā papildu iemaksas, kas nepārsniedz 0,5 % no to segtajiem noguldījumiem kalendārajā gadā. Ārkārtas apstākļos un ar kompetentās iestādes piekrišanu NGS var pieprasīt lielākas iemaksas.

Kompetentā iestāde var pilnībā vai daļēji atlikt kredītiestādes pienākumu veikt ārkārtas ex post iemaksas NGS, ja iemaksas apdraudētu kredītiestādes likviditāti vai maksātspēju. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu laikposmu, bet to var atjaunot pēc kredītiestādes pieprasījuma. Atbilstīgi šim punktam atlikto iemaksu veic, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud kredītiestādes likviditāti un maksātspēju.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka NGS ir ieviesušas atbilstīgus alternatīvus finansēšanas mehānismus, lai tās varētu rast īstermiņa finansējumu, kas apmierinātu prasības pret minētajām NGS.

10.   Dalībvalstis katru gadu līdz 31. martam informē EBI par segto noguldījumu apjomu savā dalībvalstī un par pieejamo finanšu līdzekļu apjomu savās NGS iepriekšējā gada 31. decembrī.

11. pants

Līdzekļu izlietošana

1.   Finanšu līdzekļus, kas minēti 10. pantā, galvenokārt izmanto, lai veiktu atmaksājumus noguldītājiem saskaņā ar šo direktīvu.

2.   NGS finanšu līdzekļi tiek izmantoti, lai finansētu kredītiestāžu noregulējumu saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 109. pantu. Noregulējuma iestāde, pēc apspriešanās ar NGS, nosaka summu, par kādu NGS ir atbildīga.

3.   Dalībvalstis var atļaut NGS izmantot pieejamos finanšu līdzekļus alternatīviem pasākumiem, lai novērstu kredītiestādes maksātnespēju, ar noteikumu, ka ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

noregulējuma iestāde nav veikusi nekādu noregulējuma darbību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 32. pantu;

b)

NGS ir atbilstīgas sistēmas un procedūras alternatīvu pasākumu atlasei un īstenošanai un saistīto risku uzraudzībai;

c)

pasākumu izmaksas nepārsniedz tādu NGS pilnvaru īstenošanas izmaksas, kuras paredzētas normatīvajos aktos vai līgumā;

d)

tas, ka NGS veic alternatīvus pasākumus, ir saistīts ar nosacījumiem, ko piemēro kredītiestādei, kura tiek atbalstīta, un to vidū ir vismaz pastiprināta risku uzraudzība un plašākas verifikāciju veikšanas tiesības NGS;

e)

tas, ka NGS veic alternatīvus pasākumus, ir saistīts ar kredītiestādes, kura tiek atbalstīta, saistībām ar mērķi nodrošināt piekļuvi segtajiem noguldījumiem;

f)

saistīto kredītiestāžu spēja veikt papildu iemaksas saskaņā ar šā panta 5. punktu ir apliecināta kompetentās iestādes sniegtajā novērtējumā.

NGS apspriežas ar noregulējuma iestādi un kompetento iestādi par pasākumiem un nosacījumiem, ko piemēro kredītiestādei.

4.   Šā panta 3. punktā minētos alternatīvus pasākumus nepiemēro, ja kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi uzskata, ka ir ievēroti nosacījumi attiecībā uz noregulējuma darbību saskaņā ar Direktīvas 2014/59/ES 27. panta 1. punktu.

5.   Ja pieejamos finanšu līdzekļus izmanto saskaņā ar šā panta 3. punktu, saistītās kredītiestādes nekavējoties sniedz NGS tos līdzekļus, ko izmanto alternatīviem pasākumiem, vajadzības gadījumā papildu iemaksu veidā, ja:

a)

rodas vajadzība veikt atmaksas noguldītājiem un ja pieejamo NGS finanšu līdzekļu apjoms ir mazāks par divām trešdaļām no mērķapjoma;

b)

pieejamo finanšu līdzekļu apjoms samazinās zem 25 % no mērķapjoma.

6.   Dalībvalstis var nolemt, ka pieejamos finanšu līdzekļus drīkst izmantot arī, lai finansētu pasākumus ar mērķi saglabāt noguldītāju piekļuvi segtajiem noguldījumiem, tostarp aktīvu un pasīvu pārvedumu un noguldījumu pārvedumu, saistībā ar valsts maksātnespējas procedūrām, ar noteikumu, ka NGS segtās izmaksas nepārsniedz neto summu, ko rada segto noguldītāju kompensēšana attiecīgajā kredītiestādē.

12. pants

Aizņēmumi starp NGS

1.   Dalībvalstis var atļaut NGS brīvprātīgi aizdot līdzekļus citām NGS Savienībā, ar noteikumu, ka ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

aizņēmēja NGS nespēj izpildīt savas saistības saskaņā ar 9. panta 1. punktu, jo trūkst pieejamu finanšu līdzekļu, kas minēti 10. pantā;

b)

aizņēmēja NGS ir izmantojusi papildu iemaksas, kas minētas 10. panta 8. punktā;

c)

aizņēmēja NGS uzņemas juridiskās saistības, ka aizņemtie līdzekļi tiks izmantoti, lai apmaksātu prasījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu;

d)

pašreiz aizņēmējai NGS nav saistību atmaksāt aizdevumu citām NGS saskaņā ar šo pantu;

e)

aizņēmēja NGS norāda pieprasītās summas apjomu;

f)

kopējais aizdotās summas apjoms nepārsniedz 0,5 % no aizņēmēja NGS segtajiem noguldījumiem;

g)

aizņēmēja NGS nekavējoties informē EBI un pamato iemeslus, kāpēc šajā punktā minētie nosacījumi ir izpildīti, un norāda pieprasītās summas apjomu.

2.   Aizdevumam piemēro šādus nosacījumus:

a)

aizņēmējai NGS ir jāatmaksā aizdevums piecos gadiem. Tā var atmaksāt aizdevumu pa daļām katru gadu. Procentus maksā tikai atmaksāšanas termiņa beigās;

b)

noteiktajai procentu likmei kredīta periodā ir jābūt vismaz vienādai ar Eiropas Centrālās Bankas marginālo aizdevumu iespējas procentu likmi.

c)

aizdevējai NGS ir jāpaziņo EBI par sākotnējo procentu likmi un par aizdevuma termiņu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka iemaksas, ko iekasē aizņēmēja NGS, ir pietiekamas, lai atmaksātu aizņemto summu un atjaunotu mērķapjomu pēc iespējas drīz.

13. pants

Iemaksu NGS aprēķināšana

1.   Iemaksas NGS, kas minētas 10. pantā, balstās uz segto noguldījumu summu un riska pakāpi, ko uzņēmies attiecīgais dalībnieks.

Dalībvalstis var noteikt mazākas iemaksas zema riska nozarēm, ko regulē valsts tiesību akti.

Dalībvalstis var nolemt, ka IAS dalībnieki veic zemākas iemaksas NGS.

Dalībvalstis var atļaut, ka centrālā iestāde un visas kredītiestādes, kas ir pastāvīgi radniecīgas centrālajai iestādei, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta 1. punktā, tiek uzskatītas par vienu kopumu, uz kuru attiecināms centrālajai iestādei un tās radniecīgajām iestādēm konsolidēti noteiktais riska svērums.

Dalībvalstis var nolemt, ka kredītiestādes maksā minimālu iemaksu neatkarīgi no to segto noguldījumu summas.

2.   NGS var izmantot savas uz risku balstītas metodes, lai noteiktu un aprēķinātu savu dalībnieku uz risku balstītas iemaksas. Iemaksas aprēķina proporcionāli dalībnieku riska pakāpei un pienācīgi ņemot vērā dažādo darījumdarbības modeļu riska profilus. Minētajās metodēs var ņemt vērā arī bilances aktīvu daļu un riska rādītājus, piemēram, kapitāla pietiekamību, aktīvu kvalitāti un likviditāti.

Katru metodi apstiprina kompetentā iestāde sadarbībā ar norīkoto iestādi. EBI tiek informēta par apstiprinātajām metodēm.

3.   Lai nodrošinātu šīs direktīvas saskaņotu piemērošanu, EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai noteiktu metodes, ar ko aprēķina iemaksas NGS saskaņā ar šā panta 1. un 2. punktu.

Jo īpaši, tajās ietver aprēķina formulu, konkrētus rādītājus, dalībnieku riska kategorijas, konkrētām riska kategorijām piešķirto riska svērumu robežvērtības un citus vajadzīgus elementus.

Līdz 2017. gada 3. jūlijam un pēc tam vismaz reizi piecos gados EBI pārskata pamatnostādnes par uz risku balstītām metodēm vai alternatīvām uz pašu risku balstītām metodēm, ko piemēro NGS.

14. pants

Sadarbība Savienībā

1.   NGS attiecas uz noguldītājiem filiālēs, ko to dalībnieku kredītiestādes izveidojušas citās dalībvalstīs.

2.   Noguldītājiem filiālēs, ko kredītiestādes izveidojušas kādā citā dalībvalstī, atmaksas – piederības dalībvalsts NGS vārdā – veic uzņēmējas dalībvalsts NGS. Uzņēmējas dalībvalsts NGS veic atmaksas saskaņā ar piederības dalībvalsts NGS sniegtajām norādēm. Uzņēmējas dalībvalsts NGS neuzņemas nekādu atbildību attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar piederības dalībvalsts NGS sniegtajām norādēm. Piederības dalībvalsts NGS nodrošina vajadzīgo finansējumu pirms izmaksu veikšanas, un tā uzņēmējas dalībvalsts NGS kompensē visas tai radušās izmaksas.

Uzņēmējas dalībvalsts NGS arī informē attiecīgos noguldītājus piederības dalībvalsts NGS vārdā, un tai ir tiesības iesaistīties sarakstē ar minētajiem noguldītājiem piederības dalībvalsts NGS vārdā.

3.   Ja kredītiestāde vairs nav NGS dalībniece un pievienojas citai NGS, iemaksas, kas veiktas 12 mēnešos pirms dalības pārtraukšanas, izņemot papildu iemaksas atbilstīgi 10. panta 8. punktam, pārved uz attiecīgo citu NGS. Tas neattiecas uz gadījumu, ja kredītiestāde ir izslēgta no NGS saskaņā ar 4. panta 5. punktu.

Ja dažas no kredītiestādes darbībām ir pārvestas uz citu dalībvalsti un tādējādi uz tām attiecas cita NGS, tad minētās kredītiestādes iemaksas, kas veiktas 12 mēnešos pirms pārveduma, izņemot papildu iemaksas saskaņā ar 10. panta 8. punktu, pārved uz attiecīgo citu NGS proporcionāli pārvesto segto noguldījumu summai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka piederības dalībvalsts NGS apmainās ar uzņēmēju dalībvalstu NGS ar informāciju, kas minēta 4. panta 7. punktā vai 4. panta 8. un 10. punktā. Piemēro ierobežojumus, kas paredzēti minētajā pantā.

Ja kredītiestāde paredz pāriet no vienas NGS uz citu NGS saskaņā ar šo direktīvu, tā iesniedz paziņojumu par savu nodomu vismaz sešus mēnešus iepriekš. Minētajā laikposmā kredītiestādei vēl aizvien ir pienākums veikt iemaksas savā sākotnējā NGS saskaņā ar 10. pantu gan attiecībā uz ex-ante, gan ex-post finansējumu.

5.   Lai veicinātu efektīvu sadarbību starp NGS, jo īpaši attiecībā uz šo pantu un 12. pantu, NGS vai, vajadzības gadījumā, norīkotās iestādes sagatavo rakstisku vienošanos par sadarbību. Šādās vienošanās ņem vērā prasības, kas noteiktas 4. panta 9. punktā.

Norīkotā iestāde paziņo EBI par tādu vienošanos esamību un saturu, un EBI var izdot atzinumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 34. pantu. Ja norīkotās iestādes vai NGS nevar panākt vienošanos vai ja ir strīds par vienošanās interpretāciju, abas puses var šo lietu nodot izskatīšanai EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, un EBI rīkojas saskaņā ar minēto pantu.

Ja šādas vienošanās nav, tas neietekmē noguldītāju prasījumus saskaņā ar 9. panta 1. punktu vai kredītiestāžu prasījumus saskaņā ar šā panta 3. punktu.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviestas atbilstīgas procedūras, lai NGS varētu apmainīties ar informāciju un efektīvi sazināties ar citām NGS, ar tām saistītajām kredītiestādēm un attiecīgajām kompetentajām un norīkotajām iestādēm savā jurisdikcijā, kā arī ar citām iestādēm pārrobežu sadarbībā, ja tas nepieciešams.

7.   EBI un kompetentās un norīkotās iestādes savstarpēji sadarbojas un īsteno savas pilnvaras saskaņā ar šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 1093/2010 noteikumiem.

Dalībvalstis informē Komisiju un EBI par to norīkotās iestādes identitāti līdz 2015. gada 3. jūlijam.

8.   EBI sadarbojas ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (17) par sistēmiskā riska analīzi attiecībā uz NGS.

15. pants

Kredītiestāžu filiāles, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs

1.   Dalībvalstis pārbauda, vai to teritorijā esošu tādas kredītiestādes filiāļu aizsardzība, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, ir līdzvērtīga šajā direktīvā noteiktajai aizsardzībai.

Ja aizsardzība nav līdzvērtīga, dalībvalstis var, ievērojot Direktīvas 2013/36/ES 47. panta 1. punktu, noteikt, ka tādas kredītiestādes filiālēm, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Savienības, ir jāpievienojas NGS, kas darbojas šo dalībvalstu teritorijā.

Veicot pārbaudi, kas paredzēta šā punkta pirmajā daļā, dalībvalstis vismaz pārbauda, vai noguldītājiem ir tiesības uz tādu pašu seguma līmeni un aizsardzības jomu, kāda ir paredzēta šajā direktīvā.

2.   Katra tādas kredītiestādes filiāle, kuras galvenais birojs atrodas ārpus Savienības un kura nav dalībniece sistēmā, kas darbojas dalībvalstī, sniedz visu attiecīgo informāciju par garantijas noteikumiem attiecībā uz esošo un iespējamo noguldītāju noguldījumiem minētajā filiālē.

3.   Informāciju, kas minēta 2. punktā, dara pieejamu valodā, par kuru noguldītājs un kredītiestāde ir vienojušies, atverot attiecīgo kontu, vai tās dalībvalsts, kurā filiāle veic uzņēmējdarbību, valsts valodā vai valodās tā, kā to paredz valsts tiesību akti, un minētā informācija ir skaidra un saprotama.

16. pants

Informācija noguldītājiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes esošajiem un iespējamiem noguldītājiem dara pieejamu informāciju, kas vajadzīga, lai identificētu NGS, kuras dalībniece ir iestāde un tās filiāles Savienībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kredītiestādes informē esošos un iespējamos noguldītājus par piemērojamiem izņēmumiem no NGS aizsardzības.

2.   Pirms tiek noslēgts līgums par noguldījuma pieņemšanu, noguldītājiem sniedz 1. punktā minēto informāciju. Viņi apliecina minētās informācijas saņemšanu. Minētajam nolūkam izmanto I pielikumā doto paraugu.

3.   Apstiprinājumu, ka noguldījumi ir atbilstīgi noguldījumi, noguldītājiem sniedz viņu konta izrakstos, ietverot atsauci uz I pielikumā doto informācijas lapu. Informācijas lapā norāda attiecīgās NGS tīmekļa vietni. I pielikumā doto informācijas lapu noguldītājam sniedz vismaz reizi gadā.

NGS tīmekļa vietne ietver noguldītājiem nepieciešamo informāciju, jo īpaši informāciju par noteikumiem attiecībā uz noguldījumu garantiju procedūru un nosacījumiem, kā paredzēts šajā direktīvā.

4.   Informāciju, kas minēta 1. punktā, dara pieejamu tā, kā to paredz valsts tiesību akti, valodā, par kuru noguldītājs un kredītiestāde ir vienojušies, atverot attiecīgo kontu, vai tās dalībvalsts, kurā filiāle veic uzņēmējdarbību, valsts valodā vai valodās.

5.   Dalībvalstis 1., 2. un 3. punktā minētās informācijas izmantojumu reklāmā ierobežo līdz lietišķai norādei par NGS, kura garantē produktu, uz kuru reklāma attiecas, un līdz tādai papildinformācijai, kā prasīts valsts tiesību aktos.

Šāda informācija var ietvert arī lietišķu aprakstu par NGS darbību, bet tā neietver atsauci uz noguldījumu neierobežotu segumu.

6.   Ja notiek apvienošana, meitasuzņēmumu pārveidošana filiālēs vai līdzīgas darbības, noguldītājus informē vismaz vienu mēnesi pirms darbība iegūst juridisku spēku, izņemot, ja kompetentā iestāde atļauj īsāku termiņu, pamatojoties uz komercnoslēpuma vai finanšu stabilitātes apsvērumiem.

Pēc paziņojuma par apvienošanu vai pārveidošanu, vai līdzīgu darbību noguldītājiem dod trīs mēnešu termiņu, lai viņi, nemaksājot soda naudu, varētu izņemt vai pārvest uz citu kredītiestādi atbilstīgos noguldījumus, tostarp visus uzkrātos procentus un piemaksas, tiktāl, ciktāl tie ir lielāki par seguma līmeni saskaņā ar 6. pantu attiecīgās darbības laikā.

7.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja kredītiestāde izstājas vai tiek izslēgta no NGS, šī kredītiestāde par to informē savus noguldītājus viena mēneša laikā no tādas izstāšanās vai izslēgšanas.

8.   Ja noguldītājs izmanto internetbanku, vajadzīgo informāciju, kas jāpaziņo saskaņā ar šo direktīvu, var paziņot elektroniski. Ja noguldītājs to pieprasa, informāciju paziņo papīra formā.

17. pants

Atļauju saņēmušo kredītiestāžu saraksts

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, kad kompetentās iestādes saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 20. panta 1. punktu paziņo EBI par piešķirtajām atļaujām, tās norāda, kuras NGS dalībniece ir katra kredītiestāde.

2.   Kad EBI saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 20. panta 2. punktu publicē un atjaunina sarakstu par kredītiestādēm, kurām ir piešķirta atļauja, tā norāda, kuras NGS dalībniece ir katra kredītiestāde.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. panta 7. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. panta 7. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 6. panta 7. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

19. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ja pēc šīs direktīvas vai Direktīvas 2009/14/EK transponēšanas valsts tiesību aktos NGS vairs pilnībā vai daļēji nesedz konkrētus noguldījumus vai noguldījumu kategorijas vai citus instrumentus, dalībvalstis var atļaut noguldījumus un citus instrumentus, kam ir sākotnējā termiņa datums, segt līdz to sākotnējā termiņa datumam, ja tie ir iemaksāti vai izdoti pirms 2014. gada 2. jūlija.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka noguldītāji tiek informēti par noguldījumiem, vai noguldījumu kategorijām vai citiem instrumentiem, ko NGS vairs nesegs no 2015. gada 3. jūlija.

3.   Kamēr mērķapjoms vēl nav pirmoreiz sasniegts, dalībvalstis var piemērot mērķapjomus, kas paredzēti 11. panta 5. punktā saistībā ar pieejamiem finanšu līdzekļiem.

4.   Atkāpjoties no 6. panta 1. punkta, dalībvalstis, kuras 2008. gada 1. janvārī nodrošināja seguma līmeni starp EUR 100 000 un EUR 300 000, var atkārtoti piemērot minēto augstāko seguma līmeni līdz 2018. gada 31. decembrim. Tādā gadījumā attiecīgi pielāgo kredītiestāžu mērķapjomu un iemaksas.

5.   Līdz 2019. gada 3. jūlija Komisija iesniedz ziņojumu un vajadzības gadījumā tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei, nosakot, kā NGS, kas darbojas Savienībā, var sadarboties, izmantojot Eiropas sistēmu, lai novērstu riskus, ko rada pārrobežu darbība, un aizsargātu noguldījumus no šādiem riskiem.

6.   Komisija, ko atbalsta EBI, līdz 2019. gada 3. jūlijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par paveikto šīs direktīvas īstenošanā. Minētajā ziņojumā jo īpaši būtu jāapskata:

a)

mērķapjoms, pamatojoties uz segtajiem noguldījumiem, ietverot izvērtējumu par paredzēto procentu piemērotību, ņemot vērā agrākās kredītiestāžu maksātnespējas Savienībā;

b)

saskaņā ar 11. panta 3. punktu izmantoto alternatīvo pasākumu ietekme uz noguldītāju aizsardzību un konsekvence ar strukturētām likvidācijas procedūrām banku nozarē;

c)

ietekme uz banku darbības modeļu daudzveidību;

d)

pašreizējā seguma līmeņa pietiekamība noguldītāju interesēm; un

e)

vai šajā daļā minētie jautājumi ir risināti tā, lai saglabātu noguldītāju aizsardzību.

Līdz 2019. gada 3. jūlijam EBI ziņo Komisijai par aprēķina modeļiem un to nozīmi saistībā ar dalībnieku komercrisku. Sniedzot ziņojumu, EBI pienācīgi ņem vērā dažādo darījumdarbības modeļu riska profilus.

20. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu 1. līdz 4. panta, 5. panta 1. punkta d) līdz k) apakšpunkta, 5. panta 2., 3. un 4. punkta, 6. panta 2. līdz 7. punkta, 7. panta 4. līdz 9. punkta, 8. panta 1., 2., 3., 5., 6., 7. un 9. punkta, 9. panta 2. un 3. punkta, 10. līdz 16. panta, 18. un 19. panta un I pielikuma prasības līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Dalībvalstis tūlīt dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai tās izpildītu 8. panta 4. punkta prasības līdz 2016. gada 31. maijam.

Ja atbilstīgās iestādes pēc rūpīgas pārbaudes konstatē, ka NGS vēl nav gatava ievērot 13. pantu līdz 2015. gada 3. jūlijam, attiecīgie normatīvie un administratīvie akti stājas spēkā līdz 2016. gada 31. maijam.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

21. pants

Atcelšana

Direktīvu 94/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar II pielikumā norādītajām direktīvām, atceļ no 2019. gada 4. jūlija, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikumā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un minēto direktīvu piemērošanas dienām.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

5. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktu, 6. panta 1. punktu, 7. panta 1., 2. un 3. punktu, 8. panta 8. punktu, 9. panta 1. punktu un 17. pantu piemēro no 2015. gada 4. jūlija.

23. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 99, 31.3.2011., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2012. gada 16. februāra nostāja (OV C 249 E, 30.8.2013., 81. lpp.) un Padomes 2014. gada 3. marta lēmums pirmajā lasījumā (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts). Eiropas Parlamenta 2014. gada 16. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK (1994. gada 30. maijs) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 135, 31.5.1994., 5. lpp.).

(4)  Skatīt III pielikumu.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 190. lappusi).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/14/EK (2009. gada 11. marts), ar ko Direktīvu 94/19/EK par noguldījumu garantiju sistēmām groza attiecībā uz seguma līmeni un izmaksas aizkavējumu (OV L 68, 13.3.2009., 3. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/110/EK (2009. gada 16. septembris) par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem Direktīvā 2005/60/EK un Direktīvā 2006/48/EK un par Direktīvas 2000/46/EK atcelšanu (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(13)  Dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgā politiskā deklarācija par skaidrojošajiem dokumentiem (OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/95/EK (2008. gada 22. oktobris), ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV L 299, 8.11.2008., 25. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

NOGULDĪTĀJAM SNIEDZAMĀS INFORMĀCIJAS PARAUGS

Pamatinformācija par noguldījuma aizsardzību

Noguldījumi [norādīt kredītiestādes nosaukumu] ir aizsargāti ar:

[norādīt attiecīgās NGS nosaukumu] (1)

Aizsardzības limits:

EUR 100 000 katras kredītiestādes katram noguldītājam (2)

[aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR]

[vajadzības gadījumā:] Šādas preču zīmes ir jūsu kredītiestādes daļa [norādīt visas preču zīmes, kas darbojas ar vienu un to pašu licenci]

Ja jums ir vairāki noguldījumi vienā un tai pašā kredītiestādē:

Visi jūsu noguldījumi vienā un tai pašā kredītiestādē ir “summēti” un kopsummai piemēro maksimālo apjomu EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR] (2)

Ja jums ir kopīgs konts ar citu(-ām) personu(-ām):

Maksimālo apjomu EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR] piemēro katram noguldītājam atsevišķi (3)

Atmaksas termiņš kredītiestādes maksātnespējas gadījumā:

7 darbdienas (4)

[aizstāt ar citu termiņu, ja piemērojams]

Atmaksas valūta:

Euro [aizstāt ar citu valūtu, ja piemērojams]

Kontaktinformācija:

[norādīt attiecīgās NGS kontaktinformāciju

(adrese, tālruņa Nr., e-pasta adrese u. c.)]

Plašāka informācija:

[norādīt attiecīgās NGS tīmekļa vietni]

Noguldītāja apstiprinājums par saņemšanu:

 

Papildinformācija (visa vai daļa no turpmāk minētās)


(1)  [Tikai piemērojamā gadījumā:] Jūsu noguldījumu garantē līgumiska sistēma, kas ir oficiāli atzīta kā noguldījumu garantiju sistēma. Ja iestātos jūsu kredītiestādes maksātnespēja, jūsu depozīti tiktu atmaksāti līdz EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR].

[Tikai piemērojamā gadījumā:] Jūsu kredītiestāde ir daļa no institucionālas aizsardzības shēmas, kas ir oficiāli atzīta kā noguldījumu garantiju sistēma. Tas nozīmē, ka visas iestādes, kas ir šīs sistēmas dalībnieces, savstarpēji atbalsta viena otru, lai nepieļautu maksātnespēju. Ja iestātos maksātnespēja, jūsu noguldījumi tiktu atmaksāti līdz EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR].

[Tikai piemērojamā gadījumā:] Jūsu noguldījumu sedz likumiska noguldījumu garantiju sistēma un līgumiska noguldījumu garantiju sistēma. Ja iestātos jūsu kredītiestādes maksātnespēja, jūsu noguldījumi tiktu jebkādā gadījumā atmaksāti līdz EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR].

[Tikai piemērojamā gadījumā:] Jūsu noguldījumu sedz likumiska noguldījumu garantiju sistēma. Turklāt jūsu kredītiestāde ir daļa no institucionālas aizsardzības shēmas, kurā visi dalībnieki savstarpēji atbalsta viena otru, lai nepieļautu maksātnespēju. Ja iestātos maksātnespēja, jūsu noguldījumus līdz EUR 100 000 [aizstāt ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR] atmaksātu noguldījumu garantiju sistēma.

(2)  Ja noguldījums nav pieejams, jo kredītiestāde nespēj pildīt savas finansiālās saistības, atmaksu noguldītājiem veic noguldījumu garantiju sistēma. Šī atmaksa sedz ne vairāk par EUR 100 000 [aizstāj ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR] par katru kredītiestādi. Tas nozīmē, ka visus noguldījumus vienā un tajā pašā kredītiestādē summē, lai noteiktu seguma līmeni. Ja, piemēram, noguldītājs krājkontā tur EUR 90 000 un norēķinu kontā EUR 20 000, viņam vai viņai atmaksā tikai EUR 100 000.

[Tikai piemērojamā gadījumā:] Šo metodi piemēro arī tad, ja kredītiestāde kredītiestāde darbojas ar dažādām preču zīmēm. [norādīt tās kredītiestādes, kas ir konta turētāja, nosaukumu] darbojas arī ar [norādīt tās pašas kredītiestādes visas pārējās preču zīmes]. Tas nozīmē, ka visi noguldījumi, kas pieņemti ar vienu vai vairākām no šīm preču zīmēm, kopumā tiek segti līdz EUR 100 000.

(3)  Kopīgu kontu gadījumā maksimālo summu EUR 100 000 piemēro katram noguldītājam.

[Tikai piemērojamā gadījumā:] Tomēr, lai aprēķinātu maksimālo apjomu EUR 100 000 [aizstāj ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR], noguldījumus kontā, uz kuru ir tiesības divām vai vairākām personām kā locekļiem uzņēmējsabiedrībā, asociācijā vai līdzīgā apvienībā, kas nav juridiskas personas, summē, un tos pielīdzina noguldījumiem, ko izdarījis viens noguldītājs.

Dažos gadījumos [norādīt gadījumus, kas definēti valsts tiesību aktos] noguldījumi ir aizsargāti virs EUR 100 000 [aizstāj ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR]. Sīkāku informāciju var iegūt [norādīt attiecīgās NGS tīmekļa vietni].

(4)  

Atmaksa

Atbildīgā noguldījumu garantiju sistēma ir [norādīt nosaukumu un adresi, tālruni, e-pastu un tīmekļa vietni]. Tā atmaksās jūsu noguldījumus (līdz EUR 100 000 [aizstāj ar atbilstīgu summu, ja valūta nav EUR]) vēlākais [iekļaut atmaksas termiņu, kas prasīts valsts tiesību aktos] laikā, no [2023. gada 31. decembra] – [7 darbdienu laikā].

[Pievienot informāciju par ārkārtas/starpposma izmaksu, ja atmaksājamā(-ās) summa(-as) nav pieejamas 7 darbdienu laikā.]

Ja atmaksa jums nav veikta norādītajā termiņā, jums jāsazinās ar noguldījumu garantiju sistēmu, jo termiņš atmaksas prasījuma iesniegšanai var pēc noteikta laika būt ierobežots. Sīkāku informāciju var iegūt [norādīt atbildīgās NGS tīmekļa vietni].

Cita svarīga informācija

Noguldījumu garantiju sistēmas parasti sedz visu privāto noguldītāju un uzņēmumu noguldījumus. Izņēmumi konkrētiem noguldījumiem ir norādīti atbildīgās noguldījumu garantiju sistēmas tīmekļa vietnē. Jūsu kredītiestāde pēc pieprasījuma Jūs informēs arī par to, vai konkrēti produkti tiek segti vai ne. Ja noguldījumi tiek segti, kredītiestāde to apstiprina arī konta izrakstā.


II PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltās direktīvas ar tajās secīgi veiktajiem grozījumiem (minēti 21. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/19/EK

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/14/EK

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai (minēti 21. pantā)

Direktīva

Transponēšanas termiņš

94/19/EK

1.7.1995.

2009/14/EK

30.6.2009.

2009/14/EK (1. panta 3. punkta i) apakšpunkta otrā daļa, 7. panta 1.a un 3. punkts un 10. panta 1. punkts Direktīvā 94/19/EK, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2009/14/EK)

31.12.2010.


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 94/19/EK

Direktīva 2009/14/EK

Šī direktīva

1. pants

 

 

2. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

1. panta 1. punkts

 

2. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

 

 

2. panta 1. punkta 4. apakšpunkts

1. panta 2. punkts

 

2. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

1. panta 3. punkts

1. panta 1. punkts

2. panta 1. punkta 8. apakšpunkts

1. panta 4. punkts

 

2. panta 1. punkta 9. apakšpunkts

1. panta 5. punkts

 

2. panta 1. punkta 10. apakšpunkts

 

 

2. panta 1. punkta 11. līdz 18. apakšpunkts

 

 

2. panta 2. punkts

1. panta 1. punkts

 

2. panta 3. punkts

 

 

3. pants

3. panta 1. punkts

 

4. panta 1. punkts

 

 

4. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

 

4. panta 3. punkts

3. panta 3. punkts

 

4. panta 4. punkts

53. panta 3. punkts

 

4. panta 5. un 6. punkts

 

 

4. panta 9. punkts

 

 

4. panta 10. un 11. punkts

2. pants

 

5. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 1. punkts

 

5. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

 

5. panta 1. punkta e) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 10. punkts

 

5. panta 1. punkta f) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 2. punkts

 

5. panta 1. punkta g) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 5. punkts

 

5. panta 1. punkta h) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 6. punkts

 

5. panta 1. punkta i) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 3. un 4. punkts

 

5. panta 1. punkta j) apakšpunkts

7. panta 2. punkts, I pielikuma 12. punkts

 

5. panta 1. punkta k) apakšpunkts

7. panta 1. punkts

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

6. panta 1. punkts

 

 

6. panta 2. un 3. punkts

 

 

6. panta 4. punkts

 

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

6. panta 5. punkts

7. panta 5. punkts

 

6. panta 6. punkts

 

1. panta 3. punkta d) apakšpunkts

6. panta 7. punkts

8. pants

 

7. panta 1., 2. un 3. punkts

 

 

7. panta 4. līdz 9. punkts

10. panta 1. punkts

1. panta 6. punkta a) apakšpunkts

8. panta 1. punkts

 

 

8. panta 2. līdz 6. punkts

10. panta 4. punkts

 

8. panta 7. punkts

10. panta 5. punkts

 

8. panta 8. punkts

 

 

8. panta 9. punkts

7. panta 6. punkts

 

9. panta 1. punkts

11. pants

 

9. panta 2. punkts

 

 

9. panta 3. punkts

 

 

10. līdz 13. pants

4. panta 1. punkts

 

14. panta 1. punkts

 

 

14. panta 2. līdz 8. punkts

6. pants

 

15. pants

9. panta 1. punkts

1. panta 5. punkts

16. panta 1., 2. un 3. punkts

9. panta 2. punkts

 

16. panta 4. punkts

 

 

16. panta 5. punkts

13. pants

 

17. pants

 

1. panta 4. punkts

18. pants


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/179


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/57/ES

(2014. gada 16. aprīlis)

par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 83. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Lai finanšu tirgus būtu vienots un efektīvs un tiktu stiprināta ieguldītāju uzticēšanās, ir vajadzīga tirgus integritāte. Ekonomiskā izaugsme un labklājība nebūs iespējama, ja vērtspapīru tirgu darbība nebūs vienmērīga un sabiedrība neuzticēsies šiem tirgiem. Tirgus ļaunprātīga izmantošana kaitē finanšu tirgu integritātei un vājina sabiedrības uzticību vērtspapīriem, atvasinātajiem finanšu instrumentiem un etalonindeksiem.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK (4) tika pilnveidots un atjaunināts Savienības tiesiskais regulējums tirgus integritātes aizsardzībai. Direktīvā ir arī paredzēts, ka dalībvalstīm jānodrošina savām kompetentajām iestādēm pilnvaras atklāt un izmeklēt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus. Neskarot dalībvalstu tiesības piemērot kriminālsodus, Direktīvā 2003/6/EK arī paredzēts, ka dalībvalstīm jāgādā par to, ka var veikt attiecīgus administratīvus pasākumus vai piemērot administratīvus sodus pret personām, kas ir atbildīgas par to, ka pārkāpti noteikumi, kas pieņemti, īstenojot minēto direktīvu.

(3)

ES finanšu uzraudzības jautājumu augsta līmeņa darba grupas, kuras priekšsēdētājs ir Jacques de Larosière (“de Larosière grupa”), 2009. gada 25. februāra ziņojumā ieteikts finanšu nozares pamatotu uzraudzību un darbības regulēšanu balstīt uz spēcīgiem uzraudzības un sankciju režīmiem. Lai to panāktu, de Larosière grupa uzskatīja, ka uzraudzības iestādēm ir jābūt pietiekamām pilnvarām, lai rīkotos, un jābūt arī vienlīdzīgiem, spēcīgiem un preventīviem sankciju režīmiem pret visiem finanšu noziegumiem un efektīvi īstenojamām sankcijām, lai saglabātu tirgus integritāti. De Larosière grupa secināja, ka dalībvalstu sankciju režīmi kopumā uzskatāmi par vājiem un neviendabīgiem.

(4)

Labi funkcionējošam tiesiskajam regulējumam attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu nepieciešama efektīva īstenošana. Valstu administratīvo sodu režīmu novērtējums saskaņā ar Direktīvu 2003/6/EK parādīja, ka ne visu valstu kompetentajām iestādēm ir pieejamas visas nepieciešamās pilnvaras, lai atbildētu uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu ar piemērotām sankcijām. Īpaši, ne visās dalībvalstīs bija paredzēti administratīvi naudas sodi par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā un tirgus manipulācijām, un sankciju līmenis dažādās dalībvalstīs bija ļoti atšķirīgs. Tālab ir nepieciešams jauns leģislatīvais akts, lai nodrošinātu kopējus minimālos noteikumus visā Savienībā.

(5)

Līdz šim administratīvo sodu pieņemšana dalībvalstīs nav bijusi pietiekama, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu un apkarošanu.

(6)

Svarīgi, ka atbilstība noteikumiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu tiek nostiprināta ar kriminālsodu pieejamību, rādot spēcīgāku sabiedrības nosodījuma formu salīdzinājumā ar administratīviem sodiem. Vismaz nopietnu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas veidu atzīšana par noziedzīgiem nodarījumiem nosaka skaidras robežas tādiem rīcības veidiem, kas tiek uzskatīti par īpaši nepieņemamiem, un parāda sabiedrībai un iespējamiem pārkāpējiem kompetento iestāžu visnotaļ nopietno attieksmi pret šādu rīcību.

(7)

Ne visas dalībvalstis ir ieviesušas kriminālsodus par atsevišķiem nopietniem to dalībvalsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem ievieš Direktīvu 2003/6/EK. Dalībvalstu atšķirīgās pieejas apdraud darbības nosacījumu vienotību iekšējā tirgū un var stimulēt personas nodarboties ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu dalībvalstīs, kuras par šādiem nodarījumiem neparedz kriminālsodus. Turklāt līdz šim nav bijis Savienības mēroga izpratnes par to, kura rīcība uzskatāma par noteikumu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu nopietnu pārkāpumu. Tādēļ būtu jāparedz minimālie noteikumi attiecībā uz fizisku personu pastrādātu noziedzīgu nodarījumu definēšanu, juridisko personu atbildību un attiecīgiem sodiem. Kopēji minimālie noteikumi arī dotu iespēju dalībvalstīm izmantot efektīvākas izmeklēšanas metodes un ļautu panākt efektīvāku sadarbību gan dalībvalstu iekšienē, gan starp tām. Pēckrīzes apstākļos ir kļuvis skaidrs, ka tirgus manipulācijas var nodarīt būtisku kaitējumu, kas skartu miljoniem cilvēku. LIBOR skandāls, kas bija saistīts ar etalonindeksu nopietnu manipulāciju gadījumu, parādīja, ka attiecīgas problēmas un nepilnības tiesību aktos ievērojami ietekmē uzticēšanos tirgum un var izraisīt nozīmīgus zaudējumus ieguldītājiem un reālās ekonomikas izkropļojumus. Tas, ka visā Savienībā nav spēkā vienota kriminālsodu režīma, rada ļaunprātīgiem tirgus izmantotājiem iespējas izmantot vieglāku režīmu sniegtās priekšrocības dažās dalībvalstīs. Kriminālsodu piemērošanai tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos būs papildu preventīva ietekme, atturot potenciālos pārkāpējus.

(8)

Tādēļ, lai nodrošinātu to, ka efektīvi tiek īstenota Savienības politika par tirgus ļaunprātīgas izmantošanas novēršanu, svarīgi ir visās dalībvalstīs ieviest kriminālsodus par vismaz nopietniem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem.

(9)

Lai šīs direktīvas darbības joma būtu saskaņota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 596/2014 (5) darbības jomu, šī direktīva nebūtu attiecināma uz tirdzniecību ar pašu akcijām saskaņā ar atpirkuma programmām un tirdzniecību ar vērtspapīriem vai saistītajiem instrumentiem vērtspapīru stabilizēšanai, darījumiem, rīkojumiem vai rīcību monetārās, valūtas maiņas kursu vai valsts parāda pārvaldības politikas īstenošanai, darbībām saistībā ar emisiju kvotām Savienības klimata politikas īstenošanai un darbībām, kas tiek veiktas, lai īstenotu Savienības kopējo lauksaimniecības politiku un kopējo zivsaimniecības politiku.

(10)

Dalībvalstīm būtu jānosaka, ka vismaz nopietni iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, tirgus manipulācijas un iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas gadījumi ir noziedzīgi nodarījumi, ja tie ir izdarīti ar nodomu.

(11)

Šajā direktīvā iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā un iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana būtu jāuzskata par nopietnu tādos gadījumos, kad ietekme uz tirgus integritāti, faktiskā vai iespējamā iegūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, tirgum radītais kaitējums vai tirgoto finanšu instrumentu kopējā vērtība ir liela. Citi apstākļi, ko var ņemt vērā, ir, piemēram, tas, ka noziedzīgs nodarījums ir veikts noziedzīgā organizācijā, vai tas, ka attiecīgā persona jau agrāk ir veikusi šādu noziedzīgu nodarījumu.

(12)

Saistībā ar šo direktīvu tirgus manipulācija būtu jāuzskata par nopietnu tādos gadījumos, kad ietekme uz tirgus integritāti, faktiskā vai iespējamā iegūtā peļņa vai novērstie zaudējumi, tirgum nodarīto zaudējumu līmenis, finanšu instrumenta vai tūlītēja preču darījuma līguma vērtības maiņas apjoms vai sākotnēji izmantoto līdzekļu summa ir lieli vai ja manipulāciju veic persona, kas ir nodarbināta vai strādā finanšu nozarē vai uzraudzības vai regulatīvā iestādē.

(13)

Tā kā iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā un tirgus manipulācijas mēģinājumi atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz finanšu tirgu integritāti un ieguldītāju uzticību tiem, arī šāda rīcība būtu sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

(14)

Ar šo direktīvu dalībvalstīm vajadzētu uzlikt pienākumu valstu tiesību aktos paredzēt kriminālsodus par iekšējās informācijas izmantošanas tirdzniecībā, tirgus manipulāciju un iekšējās informācijas nelikumīgas izpaušanas gadījumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Ar šo direktīvu nevajadzētu noteikt pienākumu attiecībā uz šādu sodu vai jebkādas citas pieejamas tiesību aizsardzības sistēmas piemērošanu atsevišķos gadījumos.

(15)

Direktīvā jāietver arī prasība dalībvalstīm nodrošināt, ka kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība noziedzīgos nodarījumos arī ir sodāma.

(16)

Lai sodi par šajā direktīvā minētajiem nodarījumiem būtu iedarbīgi un atturoši, šajā direktīvā būtu jānosaka maksimālā brīvības atņemšanas soda minimālais ilgums.

(17)

Šī direktīva būtu jāpiemēro, ņemot vērā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 izveidoto tiesisko regulējumu un tās ieviešanas pasākumus.

(18)

Lai nodrošinātu efektīvu Eiropas politikas ieviešanu finanšu tirgu integritātes nodrošināšanai, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 596/2014, dalībvalstīm būtu jāpaplašina atbildība par nodarījumiem, kas paredzēti šajā direktīvā, to attiecinot arī uz juridiskām personām, piemērojot kriminālsodus vai cita veida sodus vai citus pasākumus, kas ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši, piemēram, tos, kas noteikti Regulā (ES) Nr. 596/2014. Šādi sodi vai citi pasākumi var ietvert galīgā lēmuma publicēšanu par sankcijām, tostarp norādot arī atbildīgās juridiskās personas identitāti, ņemot vērā pamattiesības, proporcionalitātes principu un riskus, kas ietekmē finanšu tirgu stabilitāti un notiekošās izmeklēšanas darbības. Dalībvalstīm – attiecīgos gadījumos un ja to tiesību aktos ir paredzēta juridisku personu kriminālatbildība – būtu jāpaplašina kriminālatbildības piemērošana saskaņā ar valsts tiesību aktiem, attiecinot to arī uz šajā direktīvā paredzētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem. Ar šo direktīvu dalībvalstis nebūtu jāattur no galīgo nolēmumu publicēšanas par saukšanu pie atbildības vai sankciju uzlikšanu.

(19)

Dalībvalstīm būtu jāīsteno nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka tiesībaizsardzības, tiesu iestādes un citas kompetentās iestādes, kas atbildīgas par šajā direktīvā minēto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, spētu izmantot efektīvus izmeklēšanas instrumentus. Cita starpā ņemot vērā proporcionalitātes principu, šādu līdzekļu izmantošanai saskaņā ar valsts tiesību aktiem vajadzētu būt samērīgai ar izmeklējamo nodarījumu veidu un smagumu.

(20)

Tā kā šajā direktīvā ir paredzēti minimālie noteikumi, dalībvalstis var brīvi pieņemt vai paturēt arī stingrākas krimināltiesību normas tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

(21)

Dalībvalstis var, piemēram, paredzēt, ka tirgus manipulācija, kas izdarīta aiz noziedzīgas pašpaļāvības vai aiz nopietnas noziedzīgas nevērības, ir atzīstama par noziedzīgu nodarījumu.

(22)

Šajā direktīvā noteiktie pienākumi savos tiesību aktos paredzēt sodus fiziskām personām un sankcijas juridiskām personām neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma savos tiesību aktos paredzēt administratīvus sodus un citus pasākumus par Regulā (ES) Nr. 596/2014 noteiktajiem pārkāpumiem, ja vien dalībvalstis saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 nav nolēmušas savos tiesību aktos noteikt tikai kriminālsodus par šādiem pārkāpumiem.

(23)

Šīs direktīvas darbības joma ir noteikta tā, lai papildinātu un efektīvi īstenotu Regulu (ES) Nr. 596/2014. Lai gan saskaņā ar šo direktīvu noziedzīgiem nodarījumiem vajadzētu būt sodāmiem, ja tie izdarīti ar nodomu un vismaz nopietnos gadījumos, sodu noteikšanai par Regulas (ES) Nr. 596/2014 pārkāpumiem nav nepieciešams pierādīt nodomu vai kvalificēt šos pārkāpumus kā nopietnus. Piemērojot valsts tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, lai kriminālsodu piemērošana par nodarījumiem saskaņā ar šo direktīvu un administratīvo sodu piemērošana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 neradītu ne bis in idem principa pārkāpumu.

(24)

Neskarot dalībvalstu krimināltiesību vispārējos noteikumus par sodu piemērošanu un izpildi atbilstoši katras individuālas lietas konkrētajiem apstākļiem, sodu piemērošanai vajadzētu būt samērīgai, ņemot vērā pie atbildības saukto personu gūto peļņu vai zaudējumus, no kuriem tās ir izvairījušās, kā arī pārkāpuma rezultātā radīto kaitējumu citām personām un attiecīgā gadījumā tirgu darbībai vai ekonomikai kopumā.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt kriminālsodu piemērošanu vismaz par nopietniem tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumiem visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstīs, un to, ka šīs direktīvas mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(26)

Palielinoties darbībām pārrobežu līmenī, ir nepieciešama iedarbīga un rezultatīva sadarbība starp dalībvalstu iestādēm, kuru kompetencē ir ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu saistīto noziedzīgo nodarījumu izmeklēšana un kriminālvajāšana par tiem. Tas, ka dalībvalstu iestāžu dažādās dalībvalstīs organizācija un kompetence ir atšķirīga, nedrīkstētu traucēt šo iestāžu sadarbību.

(27)

Direktīvā ņemtas vērā pamattiesības un ievēroti principi, kas noteikti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā (harta), kā atzīts LES. Konkrētāk, tā būtu jāpiemēro, pienācīgi ievērojot tiesības uz personas datu aizsardzību (8. pants), vārda un informācijas brīvību (11. pants), uzņēmējdarbības brīvību (16. pants), tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu (47. pants), nevainīguma prezumpciju un tiesības uz aizstāvību (48. pants), noziedzīgu nodarījumu un sodu likumības un samērīguma principus (49. pants) un tiesības netikt divreiz tiesātam vai sodītam kriminālprocesā par to pašu noziedzīgo (50. pants).

(28)

Īstenojot šo direktīvu, dalībvalstīm būtu jānodrošina aizdomās turēto vai apsūdzēto procesuālo tiesību ievērošana kriminālprocesā. Dalībvalstu pienākumi saskaņā ar šo direktīvu neskar to pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par procesuālajām tiesībām kriminālprocesā. Ar šo direktīvu nekādā veidā nav paredzēts ierobežot preses brīvību vai vārda brīvību plašsaziņas līdzekļos, ciktāl tās ir garantētas Savienībā un dalībvalstīs, jo īpaši saskaņā ar hartas 11. pantu un citiem attiecīgiem noteikumiem. Tas jo īpaši būtu jāuzsver attiecībā uz iekšējās informācijas izpaušanu saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem par šādu izpaušanu.

(29)

Neskarot 4. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un Līgumam par Eiropas Savienības darbību (LESD), Apvienotā Karaliste nepiedalīsies šīs direktīvas pieņemšanā, un tādēļ tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(30)

Saskaņā ar 1., 2., 3. un 4. pantu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, Īrija ir paziņojusi par savu vēlmi piedalīties šīs direktīvas pieņemšanā un piemērošanā.

(31)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs direktīvas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša un nav jāpiemēro.

(32)

Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs atzinumu sniedza 2012. gada 10. februārī (6),

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šī direktīva nosaka minimālos noteikumus kriminālsodiem par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu un tirgus manipulāciju, lai nodrošinātu finanšu tirgu integritāti Savienībā un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un uzticēšanos šiem tirgiem.

2.   Šo direktīvu piemēro attiecībā uz:

a)

finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai par kuriem ir iesniegts pieteikums atļaut tos tirgot regulētā tirgū;

b)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo, kurus atļauts tirgot vai par kuriem ir iesniegts pieteikums atļaut tos tirgot daudzpusējā tirdzniecības sistēmā (DTS);

c)

finanšu instrumentiem, kurus tirgo organizētā tirdzniecības sistēmā (OTS);

d)

finanšu instrumentiem, uz kuriem neattiecas a), b) vai c) apakšpunkts un kuru cena vai vērtība ir atkarīga no šajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenas vai vērtības vai ietekmē šajos apakšpunktos minēto finanšu instrumentu cenu vai vērtību, un kuri var ietvert, bet ne tikai, kredītsaistību neizpildes mijmaiņas līgumus vai cenu starpības līgumus.

Šo direktīvu piemēro arī rīcībai vai darījumiem, tostarp piedāvājumiem, saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz tām balstītu izsolēs pārdotu produktu, tostarp, ja izsolēs pārdotie produkti nav finanšu instrumenti, pārdošanu izsolē izsoles platformā, kam piešķirta atļauja kā regulētam tirgum, atbilstīgi Komisijas Regulai (ES) Nr. 1031/2010 (7). Neskarot īpašus noteikumus, kas attiecas uz piedāvājumiem, kas iesniegti izsolē, jebkuri šīs direktīvas noteikumi par tirdzniecības rīkojumiem ir piemērojami šādiem piedāvājumiem.

3.   Šo direktīvu nepiemēro:

a)

tirdzniecībai ar pašu akcijām atpirkuma programmās, ja šāda tirdzniecība ir veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 5. panta 1., 2. un 3. punktu;

b)

tirdzniecībai ar vērtspapīriem vai saistītajiem instrumentiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā, vērtspapīru stabilizēšanai, ja šāda tirdzniecība ir veikta saskaņā ar minētās 5. panta 4. un 5. punktu;

c)

darījumiem, rīkojumiem vai rīcībai, īstenojot monetārās, valūtas maiņas kursu vai valsts parāda pārvaldības politiku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 6. panta 1. punktu, darījumiem, rīkojumiem vai rīcībai, kas veikti saskaņā ar tās 6. panta 2. punktu, darbībām, lai īstenotu Savienības politiku klimata jomā saskaņā ar tās 6. panta 3. punktu, vai darbībām, lai īstenotu Savienības kopējo lauksaimniecības politiku vai Savienības kopējo zivsaimniecības politiku saskaņā ar tās 6. panta 4. punktu;

4.   Šīs direktīvas 5. pantu piemēro arī:

a)

tūlītējiem preču darījumu līgumiem, kas nav vairumtirdzniecības energoprodukti, ja darījums, rīkojums vai rīcība ietekmē šā panta 2. punktā minēto finanšu instrumenta cenu vai vērtību;

b)

finanšu instrumentu veidiem, tostarp atvasināto finanšu instrumentu līgumiem vai atvasinātajiem finanšu instrumentiem kredītriska nodošanai, ja darījums, rīkojums, piedāvājums vai rīcība ietekmē tūlītēja preču darījuma līguma cenu vai vērtību, ja tā cena vai vērtība ir atkarīga no šo finanšu instrumentu cenas vai vērtības;

c)

rīcībai attiecībā uz etalonindeksiem.

5.   Šo direktīvu piemēro visiem darījumiem, rīkojumiem vai rīcībām saistībā ar jebkuru finanšu instrumentu, kā minēts 2. un 4. punktā, neatkarīgi no tā, vai šāds darījums, rīkojums vai rīcība notiek tirdzniecības vietā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“finanšu instruments” ir finanšu instruments, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (8) 4. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

2)

“tūlītējs preču darījuma līgums” ir tūlītējs preču darījuma līgums, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 15. apakšpunktā;

3)

“atpirkšanas programma” ir tirdzniecība ar pašu akcijām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (9) 21.–27. pantu;

4)

“iekšēja informācija” ir informācija Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. panta 1. līdz 4. punkta nozīmē;

5)

“emisijas kvotas” ir emisijas kvotas, kā aprakstīts Direktīvas 2014/65/ES I pielikuma C daļas 11. punktā;

6)

“etalonindekss” ir etalonindekss, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 29. apakšpunktā;

7)

“pieņemtā tirgus prakse” ir konkrēta tirgus prakse, ko pieņēmusi dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 13. pantu;

8)

“stabilizēšana” ir stabilizēšana, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 2. punkta d) apakšpunktā;

9)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā;

10)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” jeb “DTS” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā;

11)

“organizēta tirdzniecības sistēma” jeb “OTS” ir organizēta tirdzniecības sistēma, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 23. apakšpunktā;

12)

“tirdzniecības vieta” ir tirdzniecības vieta, kā definēts Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 24. apakšpunktā;

13)

“vairumtirdzniecības energoprodukts” ir vairumtirdzniecības energoprodukts, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1227/2011 (10) 2. panta 4. punktā;

14)

“emitents” ir emitents, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktā.

3. pants

Iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, ieteikšana citai personai vai citas personas pamudināšana iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā, ieteikšanu citai personai vai citas personas pamudināšanu iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā, kā minēts 2. līdz 8. punktā, uzskata par noziedzīgu nodarījumu vismaz nopietnos gadījumos un ja tā izdarīta ar nodomu.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā šo informāciju izmanto, savā vai trešās personas vārdā tieši vai netieši iegādājoties vai atsavinot finanšu instrumentus, uz kuriem attiecas šī informācija.

3.   Šo pantu piemēro jebkurai personai, kuras rīcībā ir iekšējā informācija, jo:

a)

persona ir emitenta vai emisiju kvotu tirgus dalībnieka administratīvās, pārvaldības vai uzraudzības struktūru locekle;

b)

personai ir līdzdalība emitenta vai emisiju kvotu tirgus dalībnieka kapitālā;

c)

personai ir piekļuve informācijai, izpildot darba, profesionālos vai dienesta pienākumus; vai

d)

persona ir iesaistīta noziedzīgās darbībās.

Šo pantu piemēro arī jebkurai personai, kura iekšējo informāciju ir ieguvusi citos, nevis iepriekšējā daļā minētajos apstākļos, ja šī persona zina, ka tā ir iekšējā informācija.

4.   Iekšējās informācijas izmantošanu, atceļot vai mainot rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz kuru šī informācija attiecas, ja rīkojums tika dots, pirms attiecīgās personas rīcībā bija iekšējā informācija, arī uzskata par iekšējās informācijas izmantošanu tirdzniecībā.

5.   Saistībā ar emisijas kvotu vai citu uz kvotām balstītu produktu izsolēm, kuras organizē saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1031/2010, par šā panta 4. punktā minēto iekšējās informācijas izmantošanu uzskata arī gadījumus, kad persona iesniedz, maina vai atsauc piedāvājumu patstāvīgi vai trešās personas vārdā.

6.   Šajā direktīvā ieteikums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā vai pamudinājums citai personai iesaistīties iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā notiek, ja šīs personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā:

a)

iesaka, pamatojoties uz minēto informāciju, citai personai iegādāties vai atsavināt finanšu instrumentus, uz kuriem šī informācija attiecas, vai pamudina minēto personu veikt šādu iegādāšanos vai atsavināšanu; vai

b)

iesaka, pamatojoties uz minēto informāciju, citai personai atcelt vai mainīt rīkojumu attiecībā uz finanšu instrumentu, uz ko attiecas šī informācija, vai pamudina minēto personu veikt šādu atcelšanu vai mainīšanu.

7.   Šā panta 6. punktā minēto ieteikumu vai pamudinājumu izmantošana ir iekšējās informācijas izmantošana tirdzniecībā, ja persona, kas izmanto šo ieteikumu vai pamudinājumu, zina, ka tā pamatā ir iekšēja informācija.

8.   Saskaņā ar šo pantu tāpēc vien, ka personas rīcībā ir vai ir bijusi iekšējā informācija, neuzskata, ka minētā persona ir izmantojusi šo informāciju un ir tādējādi iesaistījusies iekšējās informācijas izmantošanā tirdzniecībā saistībā ar iegādi vai atsavināšanu, ja tās rīcība ir uzskatāma par likumīgu rīcību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 9. pantu.

4. pants

Iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka iekšējās informācijas nelikumīgu izpaušanu, kā minēts 2. līdz 5. punktā, uzskata par noziedzīgu nodarījumu vismaz nopietnos gadījumos un ja tas izdarīts ar nodomu.

2.   Saskaņā ar šo direktīvu iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana notiek, ja personas rīcībā ir iekšējā informācija un tā izpauž minēto informāciju jebkurai citai personai, izņemot gadījumos, kad informācijas izpaušana notiek, personai pildot savus parastos darba, profesionālos vai dienesta pienākumus, vai kad izpaušana uzskatāma par tirgus izzināšanu, kas veikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 596/2014 11. panta 1. līdz 8. punktu.

3.   Šo pantu piemēro ikvienai personai, kas atrodas 3. panta 3. punktā minētajās situācijās vai apstākļos.

4.   Šajā direktīvā 3. panta 6. punktā minēto ieteikumu vai pamudinājumu tālāka izpaušana saskaņā ar šo pantu ir iekšējās informācijas nelikumīga izpaušana, ja persona, kas izpauž ieteikumu vai pamudinājumu, zina, ka tas balstīts uz iekšējo informāciju.

5.   Šo pantu piemēro saskaņā ar vajadzību aizsargāt preses brīvību un vārda brīvību.

5. pants

Tirgus manipulācija

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka tirgus manipulāciju, kā minēts 2. punktā, uzskata par noziedzīgu nodarījumu vismaz nopietnos gadījumos un ja tā izdarīta ar nodomu.

2.   Šajā direktīvā tirgus manipulācija ir šādas darbības:

a)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma iesniegšana vai jebkura cita rīcība, ar kuru:

i)

sniedz nepareizas vai maldinošas norādes par finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu; vai

ii)

nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšanu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī,

izņemot gadījumus, kad iemesli, kādēļ persona iesaistījusies darījumā vai iesniegusi tirdzniecības rīkojumu, ir likumīgi un minētais darījums vai tirdzniecības rīkojums ir saderīgs ar pieņemto tirgus praksi attiecīgajā tirgus vietā;

b)

iesaistīšanās darījumā, tirdzniecības rīkojuma došana vai jebkura cita darbība vai rīcība, kas ietekmē cenu vienam vai vairākiem finanšu instrumentiem vai saistītam tūlītējam preču darījuma līgumam, izmantojot fiktīvus mehānismus vai cita veida maldināšanu vai viltu;

c)

tādas informācijas izplatīšana, izmantojot plašsaziņas līdzekļus, tostarp internetu, vai kādus citus līdzekļus, kas sniedz nepareizas vai maldinošas norādes attiecībā uz finanšu instrumenta vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma piedāvājumu, pieprasījumu vai cenu vai nodrošina viena vai vairāku finanšu instrumentu vai saistīta tūlītēja preču darījuma līguma cenas noteikšanu neatbilstošā vai mākslīgā līmenī, ja personas, kas veikušas izplatīšanu, no minētās informācijas izplatīšanas gūst kādas priekšrocības vai peļņu sev vai citām personām; vai

d)

nepatiesas vai maldinošas informācijas nosūtīšana, nepatiesu vai maldinošu datu sniegšana vai jebkura cita rīcība, ar kuru manipulē ar etalonindeksa aprēķināšanu.

6. pants

Kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība un mēģinājums

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka kūdīšana, atbalstīšana un līdzdalība noziedzīgos nodarījumos, kas minēti 3. panta 2. līdz 5. punktā un 4. un 5. pantā, ir sodāma kā noziedzīgs nodarījums.

2.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par mēģinājumu veikt kādu no 3. panta 2. līdz 5. punktā un 7. punktā, kā arī 5. pantā minētajiem nodarījumiem soda kā par noziedzīgu nodarījumu.

3.   Attiecīgi piemēro 3. panta 8. punktu.

7. pants

Fiziskām personām piemērojamie kriminālsodi

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. līdz 6. pantā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem ir paredzēti iedarbīgi, samērīgi un atturoši kriminālsodi.

2.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 3. un 5. pantā minētajiem nodarījumiem maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz četriem gadiem.

3.   Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka par 4. pantā minēto nodarījumu maksimālais sods ir brīvības atņemšana uz vismaz diviem gadiem.

8. pants

Juridisko personu atbildība

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskas personas var saukt pie atbildības par nodarījumiem, kas minēti 3. līdz 6. pantā, ja šādu nodarījumu to labā paveikusi jebkura persona, kas ieņem vadošu amatu juridiskajā personā, rīkojoties individuāli vai kā juridiskas personas struktūrvienības locekle, pamatojoties uz:

a)

tiesībām pārstāvēt juridisko personu;

b)

pilnvarām pieņemt lēmumus juridiskās personas vārdā; vai

c)

pilnvarām īstenot kontroli juridiskās personas iekšienē.

2.   Dalībvalstis veic arī vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskās personas var tikt sauktas pie atbildības, ja 3. līdz 6. pantā minētie nodarījumi, ko juridiskas personas labā paveikusi tās pilnvarota persona, varējuši notikt 1. punktā minētās personas īstenotas uzraudzības vai kontroles trūkuma dēļ.

3.   Juridisko personu atbildība saskaņā ar 1. un 2. punktu neizslēdz kriminālprocesu pret fiziskām personām, kas ir iesaistītas 3. līdz 6. pantā minētajos nodarījumos kā izdarītāji, kūdītāji vai līdzdalībnieki.

9. pants

Sankcijas juridiskām personām

Dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka juridiskai personai, kuru sauc pie atbildības saskaņā ar 8. pantu, piemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas, kas ietver naudas sodu kā kriminālsodu vai naudas sodu, kas nav kriminālsods, un var ietvert citas sankcijas, piemēram:

a)

tiesību saņemt valsts pabalstu vai atbalstu liegšanu;

b)

uz laiku vai pastāvīgi aizliegt veikt komercdarbību;

c)

pakļaut tiesu iestāžu uzraudzībai;

d)

likvidēšanu ar tiesas lēmumu;

e)

uz laiku vai pastāvīgi slēgt tos uzņēmumus, kas izmantoti nodarījuma izdarīšanā.

10. pants

Jurisdikcija

1.   Dalībvalstis īsteno nepieciešamos pasākumus, lai noteiktu savu jurisdikciju attiecībā uz 3. līdz 6. pantā minētajiem nodarījumiem, ja:

a)

tie pilnīgi vai daļēji izdarīti tās teritorijā; vai

b)

tos izdarījuši attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgie, vismaz gadījumos, kad darbība ir uzskatāma par noziedzīgu nodarījumu tur, kur tā izdarīta.

2.   Dalībvalsts informē Komisiju, ja tā pieņem lēmumu noteikt plašāku jurisdikciju attiecībā uz 3. līdz 6. pantā minētajiem nodarījumiem, kas izdarīti ārpus tās teritorijas, ja:

a)

nodarījuma izdarītāja pastāvīgā dzīvesvieta ir tās teritorijā; vai

b)

nodarījums ir izdarīts tādas juridiskas personas labā, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā.

11. pants

Apmācība

Neskarot tiesu neatkarību un atšķirības tiesu iestāžu organizācijā Savienībā, dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas atbildīgas par kriminālprocesos un izmeklēšanas darbībās iesaistīto tiesnešu, prokuroru, policijas un tiesu un citu kompetento iestāžu darbinieku apmācību, nodrošinātu atbilstošu apmācību saistībā ar šīs direktīvas mērķiem.

12. pants

Ziņojums

Komisija līdz 2018. gada 4. jūlijam ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par šīs direktīvas darbību un, ja nepieciešams, par vajadzību to grozīt, tostarp attiecībā uz nopietnu gadījumu interpretāciju, kā minēts 3. panta 1. punktā, 4. panta 1. punktā un 5. panta 1. punktā, kā arī dalībvalstu paredzēto sodu līmeni un to, kādā apjomā ir pieņemti direktīvā minētie izvēles elementi.

Vajadzības gadījumā Komisijas ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

13. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis vēlākais līdz 2016. gada 3. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto noteikumu tekstu.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 3. jūlija ar nosacījumu, ka stājas spēkā Regula (ES) Nr. 596/2014.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

15. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 181, 21.6.2012., 64. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 4. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/6/EK (2003. gada 28. janvāris) par iekšējās informācijas ļaunprātīgu izmantošanu un tirgus manipulācijām (tirgus ļaunprātīgu izmantošanu) (OV L 96, 12.4.2003., 16. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(6)  OV C 177, 20.6.2012., 1. lpp.

(7)  Komisijas Regula (ES) Nr. 1031/2010 (2010. gada 12. novembris) par siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu izsoļu laika grafiku, administrēšanu un citiem aspektiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2011/61/ES un Direktīvu 2002/92/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/190


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/59/ES

(2014. gada 15. maijs),

ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Nesenā finanšu krīze parādīja, ka Savienības līmenī nopietni trūkst piemērotu instrumentu, lai efektīvi risinātu problēmas saistībā ar kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (“iestādes”), kas ir nestabilas vai kļūst maksātnespējīgas. Šādi instrumenti jo īpaši ir nepieciešami, lai novērstu maksātnespēju vai līdz minimumam samazinātu negatīvo ietekmi maksātnespējas gadījumā, saglabājot attiecīgās iestādes sistēmiski nozīmīgās funkcijas. Krīzes laikā šie problēmjautājumi bija svarīgs faktors, kas lika dalībvalstīm glābt iestādes, šim nolūkam izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Uzticamas atveseļošanas un noregulējuma sistēmas mērķis ir pēc iespējas lielākā mērā novērst šādas darbības nepieciešamību.

(2)

Nesenajai finanšu krīzei bija sistēmisks mērogs tādā nozīmē, ka tā ietekmēja lielas daļas kredītiestāžu piekļuvi finansējumam. Lai nepieļautu maksātnespēju, kas ietekmētu visu ekonomiku kopumā, šādas krīzes novēršanai ir nepieciešami pasākumi, kuru mērķis ir finansējuma pieejamības nodrošināšana ar vienādiem nosacījumiem visām citādā ziņā maksātspējīgām kredītiestādēm. Šādiem pasākumiem ir nepieciešams centrālo banku atbalsts likviditātes nodrošināšanai un dalībvalstu garantijas maksātspējīgu kredītiestāžu emitētiem vērtspapīriem.

(3)

Savienības finanšu tirgi ir cieši integrēti un savstarpēji saistīti ar daudzām iestādēm, kas izvērsušas plašu darbību aiz savas valsts robežām. Pārrobežu iestādes maksātnespēja, iespējams, ietekmēs finanšu tirgu stabilitāti dažādajās dalībvalstīs, kurās tā darbojas. Dalībvalstu nespēja pārņemt savā kontrolē par maksātnespējīgu kļūstošu iestādi un atrisināt šo problēmu tā, lai efektīvi novērstu plašāku sistēmisku kaitējumu, var apdraudēt dalībvalstu savstarpējo uzticēšanos un iekšējā tirgus ticamību finanšu pakalpojumu jomā. Tādēļ finanšu tirgu stabilitāte ir būtisks nosacījums iekšējā tirgus izveidei un darbībai.

(4)

Pašlaik Savienības līmenī iestāžu noregulēšanas procedūras nav saskaņotas. Dažas dalībvalstis iestādēm piemēro tās pašas procedūras, ko tās piemēro citiem maksātnespējīgiem uzņēmumiem, atsevišķos gadījumos tās īpaši pielāgojot iestādēm. Normatīvajos un administratīvajos aktos, ar ko reglamentē iestāžu maksātnespēju dažādās dalībvalstīs, pastāv ievērojamas atšķirības pēc būtības, kā arī procesuālas atšķirības. Turklāt finanšu krīze izgaismoja faktu, ka vispārējā uzņēmumu maksātnespējas procedūra ne vienmēr ir piemērota iestādēm, jo tā ne vienmēr nodrošina pietiekamu intervences ātrumu, iestāžu kritiski svarīgo funkciju turpināšanu un finanšu stabilitātes saglabāšanu.

(5)

Tādēļ ir nepieciešams režīms, kas pilnvarotajām iestādēm nodrošinātu uzticamu instrumentu kopumu, kuri ļautu pietiekami savlaicīgi un ātri veikt intervenci nestabilās vai par maksātnespējīgām kļūstošās iestādēs, lai nodrošinātu šo iestāžu kritiski svarīgo finanšu un ekonomisko funkciju turpināšanu, vienlaikus samazinot to iespējamās maksātnespējas ietekmi uz ekonomiku un finanšu sistēmu. Šim režīmam būtu jānodrošina, ka zaudējumus pirmām kārtām sedz akcionāri un ka kreditori zaudējumus sedz pēc akcionāriem ar nosacījumu, ka nevienam no kreditoriem nerodas lielāki zaudējumi par tiem, kas tam rastos, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, ievērojot šajā direktīvā noteikto principu “neviens kreditors nav sliktākā situācijā”. Jaunajām pilnvarām būtu jāļauj pilnvarotajām iestādēm, piemēram, saglabāt nepārtrauktu piekļuvi noguldījumiem un maksājumu darījumiem, attiecīgā gadījumā pārdot iestādes dzīvotspējīgās daļas un godīgā un prognozējamā veidā vienmērīgi sadalīt zaudējumus. Šiem mērķiem būtu jāpalīdz novērst finanšu tirgu destabilizēšanu un samazināt izmaksas, kas jāsedz nodokļu maksātājiem.

(6)

Pašlaik notiekošajai regulatīvā satvara pārskatīšanai, jo īpaši kapitāla un likviditātes rezervju stiprināšanai un makroprudenciālās politikas instrumentu uzlabošanai, būtu jāsamazina krīžu iespējamība nākotnē un jāpalielina iestāžu noturība pret ekonomisko spriedzi neatkarīgi no tā, vai šo spriedzi ir izraisījuši sistēmiski traucējumi vai konkrētajai iestādei specifiski notikumi. Tomēr nav iespējams izstrādāt tādu regulatīvu un uzraudzības satvaru, kas var vienmēr pasargāt minētās iestādes no nokļūšanas grūtībās. Tādēļ dalībvalstīm vajadzētu būt gatavām un to rīcībā vajadzētu būt atbilstošiem atveseļošanas un noregulējuma instrumentiem, lai risinātu situācijas, kas saistītas gan ar sistēmisku krīzi, gan atsevišķu iestāžu maksātnespēju. Šādiem instrumentiem būtu jāietver mehānismi, kas pilnvarotajām iestādēm ļauj efektīvi risināt jautājumus, kuri saistīti ar iestādēm, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas.

(7)

Īstenojot šādas pilnvaras un pasākumus, būtu jāņem vērā maksātnespējas apstākļi. Ja šāda problēma rodas atsevišķā iestādē, bet pārējā finanšu sistēma nav skarta, pilnvarotajām iestādēm būtu jāspēj īstenot savas noregulējuma pilnvaras, pārāk daudz neraizējoties par iespējamo kaitīgās ietekmes izplatību. Savukārt, nestabilā vidē būtu jārīkojas piesardzīgāk, lai novērstu finanšu tirgu destabilizāciju.

(8)

Iestādes noregulēšana, saglabājot tās darbību, galējas nepieciešamības gadījumā var būt saistīta ar valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanu, tostarp šādas iestādes pagaidu pārņemšanu publikā īpašumā. Tādēļ noregulējuma pilnvaras un tā finansēšanas kārtību ir svarīgi strukturēt tā, lai nodokļu maksātāji varētu gūt labumu no jebkāda pārpalikuma, kas var rasties tādas iestādes pārstrukturēšanas rezultātā, kuras stabilitāti atjaunojušas attiecīgās pilnvarotās iestādes. Par atbildības un riska uzņemšanos būtu jāparedz atlīdzība.

(9)

Dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas tiesību aktu grozījumus, kas paredz par maksātnespējīgām kļūstošu iestāžu noregulējuma mehānismus; citas ir norādījušas, ka plāno ieviest šādus mehānismus, ja tos nepieņems Savienības līmenī. Kopēju iestāžu noregulējuma nosacījumu, pilnvaru un procedūru trūkums var būt šķērslis iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai un apgrūtināt valstu iestāžu sadarbību ar tādām pārrobežu iestāžu grupām saistīto jautājumu risināšanā, kuras kļūst maksātnespējīgas. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, kad atšķirīgas pieejas nozīmē to, ka valsts iestādēm nav vienāds kontroles līmenis vai vienāda spēja veikt iestāžu noregulējumu. Šie atšķirīgie noregulējuma režīmi var atšķirīgi ietekmēt iestāžu finansēšanas izmaksas dažādās dalībvalstīs un radīt konkurences izkropļojumus starp iestādēm. Efektīvi noregulējuma režīmi visās dalībvalstīs ir nepieciešami tādēļ, lai nodrošinātu, ka iestāžu tiesības veikt uzņēmējdarbību iekšējā tirgū nevar ierobežot šīs iestādes piederības dalībvalsts finansiālā spēja pārvaldīt tās maksātnespēju.

(10)

Lai nodrošinātu to, ka netiek pārkāpti iekšējā tirgus noteikumi, būtu jānovērš minētie šķēršļi un jāpieņem atbilstīgi noteikumi. Tādēļ noteikumiem, kas reglamentē iestāžu noregulējumu, būtu jāpiemēro kopīgi minimālie saskaņošanas noteikumi.

(11)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar spēkā esošajiem Savienības tiesību aktiem finanšu pakalpojumu jomā, kā arī pēc iespējas augstāku finanšu stabilitātes līmeni visās attiecīgajās iestādēs, būtu jāpiemēro iestādēm noregulējuma režīms, ievērojot prudenciālās prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (4) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (5). Šis režīms būtu jāpiemēro arī finanšu kontrolakciju sabiedrībām un jauktām finanšu kontrolakciju sabiedrībām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/87/EK (6), jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām un finanšu iestādēm, ja šīs finanšu iestādes ir meitasuzņēmumi kādai iestādei vai finanšu pārvaldītājsabiedrībai, jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībai un uz tām attiecas mātesuzņēmuma konsolidēta uzraudzība. Krīze parādīja, ka ar grupu saistītas vienības maksātnespēja var ātri ietekmēt visas grupas maksātspēju un tādējādi pat radīt sistēmisku ietekmi. Tādēļ pilnvaroto iestāžu rīcībā vajadzētu būt efektīviem līdzekļiem, kā rīkoties attiecībā uz minētajām vienībām, lai novērstu kaitīgas ietekmes izplatību un izveidotu konsekventu noregulējuma shēmu visai grupai kopumā, jo ar grupu saistītas vienības maksātnespēja var ātri ietekmēt visas grupas maksātspēju.

(12)

Lai nodrošinātu regulatīvā satvara saskaņotību, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (7) definētajiem centrālajiem darījumu partneriem un gaidāmajā Eiropas Parlamenta un Padomes regulā par vērtspapīru norēķinu uzlabošanu Eiropas Savienībā un par centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem (CVD) definētajiem centrālajiem vērtspapīru depozitārijiem varētu piemērot atsevišķu likumdošanas iniciatīvu, ar ko izveido minēto vienību atveseļošanas un noregulējuma sistēmu.

(13)

Šajā direktīvā paredzēto noregulējuma instrumentu un pilnvaru izmantošana var skart akcionāru un kreditoru tiesības. Akcionāru īpašumtiesības jo īpaši skar pilnvaroto iestāžu pilnvaras pārvest iestādes akcijas vai visus tās aktīvus vai to daļu privātam pircējam bez akcionāru piekrišanas. Turklāt pilnvaras izlemt, kuras saistības pārvest no maksātnespējīgas iestādes, lai nodrošinātu pakalpojumu sniegšanas turpināšanu un novērstu negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti, var ietekmēt vienlīdzīgu attieksmi pret kreditoriem. Tādēļ noregulējuma darbība būtu jāveic vienīgi tad, ja tā ir nepieciešama sabiedrības interesēs un ja jebkāda iejaukšanās akcionāru un kreditoru tiesībās noregulējuma darbības rezultātā ir saderīga ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu (“Harta”). Jo īpaši tad, ja saistībā ar noregulējuma darbību vienas kategorijas kreditoriem piemēro dažādus režīmus, šādām atšķirībām vajadzētu būt attaisnotām ar sabiedrības interesēm un samērīgām ar risināmo risku, kā arī tām nevajadzētu būt nedz tieši, nedz netieši diskriminējošām no valstspiederības viedokļa.

(14)

Saistībā ar atveseļošanas un noregulējuma plāniem un tad, kad pilnvarotās iestādes izmanto dažādus to rīcībā esošos instrumentus un pilnvaras, tām būtu jāņem vērā iestādes uzņēmējdarbības raksturs, akciju portfeļa struktūra, juridiskā forma, riska profils, iestādes lielums, juridiskais statuss un savstarpējā saistība ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, iestādes darbību apmērs un sarežģītība, tas, vai tā ir dalībniece institucionālās aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvajās savstarpējās solidaritātes shēmās, tas, vai iestāde izpilda jebkādu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību, un tas, vai iestādes maksātnespēja un tai sekojošā iestādes likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru būtiski negatīvi ietekmētu finanšu tirgus, citas iestādes, finansēšanas nosacījumus vai ekonomiku plašākā mērogā, pārliecinoties, ka režīms tiek piemērots atbilstīgā un samērīgā veidā un ka ar atveseļošanas un noregulējuma plāna sagatavošanas pienākumiem saistītais administratīvais slogs ir minimāls. Tā kā šajā direktīvā un tās pielikumā ir noteikts minimālais standarts acīmredzami sistēmiski nozīmīgām iestādēm, pilnvarotajām iestādēm ir atļauts piemērot atšķirīgas vai ievērojami mazākas prasības attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānošanu un ar to saistītās informācijas sniegšanu par katru iestādi atsevišķi, kā arī veikt atjaunināšanu retāk nekā reizi gadā. Mazai bankai ar vāju savstarpējo saikni un sarežģītību atveseļošanas plānus varētu vienkāršot, tajos iekļaujot pamatinformāciju par to struktūru, atveseļošanas darbību faktoriem un noregulējuma variantiem. Ja iestādei varētu ļaut kļūt maksātnespējai, noregulējuma plānu varētu vienkāršot. Turklāt minētais režīms būtu jāpiemēro tā, lai netiktu apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte. Īpaši situācijās, kurām raksturīgas plašākas problēmas vai pat šaubas par daudzu kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību noturību, ir svarīgi, lai varas iestādes novērtētu saistībā ar jebkuru atsevišķu kredītiestādi vai ieguldījumu brokeru sabiedrību veiktu darbību radītās kaitīgās ietekmes izplatības risku.

(15)

Lai nodrošinātu vajadzīgo rīcības ātrumu, garantētu neatkarību no ekonomikas dalībniekiem un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāizraugās publiskas pārvaldes iestādes vai iestādes ar publiskām pārvaldes pilnvarām, kas veiks pienākumus un uzdevumus saistībā ar šajā direktīvā paredzēto noregulējumu. Dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka minētajām noregulējuma iestādēm tiek piešķirti atbilstoši resursi. Izraugoties minētās valsts pārvaldes iestādes, nevajadzētu izslēgt deleģēšanu, par ko atbildētu noregulējuma iestāde. Tomēr nav nepieciešamības norādīt konkrētu pilnvarotās iestādes vai iestāžu veidu, kas dalībvalstīm būtu jānosaka par noregulējuma iestādi. Lai gan šā aspekta saskaņošana var atvieglot koordinēšanu, tā būtiski iejauktos dalībvalstu konstitucionālo un administratīvo sistēmu darbībā. Pietiekamu koordinācijas pakāpi var panākt arī ar mazāk apgrūtinošu prasību: gadījumos, kad ir nepieciešama koordinēšana pārrobežu vai Savienības līmenī, visām iestāžu noregulēšanā iesaistītajām valsts iestādēm vajadzētu būt pārstāvētām noregulējuma kolēģijās. Tādēļ būtu jānodrošina dalībvalstīm iespēja izvēlēties pilnvarotās iestādes, kas atbild par noregulējuma instrumentu piemērošanu un šajā direktīvā paredzēto pilnvaru īstenošanu. Ja dalībvalsts par noregulējuma iestādi izraugās pilnvaroto iestādi, kas atbild par iestāžu prudenciālo uzraudzību (kompetentā iestāde), būtu jāizveido atbilstoša strukturāla kārtība, lai nošķirtu uzraudzības un noregulējuma funkcijas. Minētajai nošķiršanai nevajadzētu kavēt uzraudzības funkcijas veikšanai pieejamās informācijas pieejamību arī noregulējuma funkcijas veikšanai.

(16)

Ņemot vērā iestādes maksātnespējas iespējamo ietekmi uz dalībvalsts finanšu sistēmu un ekonomiku, kā arī iespējamo nepieciešamību izmantot publiskā sektora līdzekļus krīzes pārvarēšanai, krīzes vadībā un novēršanā jau no paša sākuma būtu cieši jāiesaista dalībvalstu finanšu ministrijas vai citas attiecīgās ministrijas.

(17)

Tādu iestāžu vai grupu efektīvam noregulējumam, kuras darbojas visā Savienībā, nepieciešama kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu sadarbība uzraudzības un noregulējuma iestāžu kolēģijās visos šajā direktīvā paredzētajos posmos – no atveseļošanas un noregulējuma plānu sagatavošanas līdz faktiskam iestādes noregulējumam. Ja starp valstu pilnvarotajām iestādēm rodas domstarpības par lēmumiem, kas attiecībā uz iestādēm jāpieņem saskaņā ar šo direktīvu, šajā direktīvā noteiktos gadījumos Eiropas Banku iestādei (“EBI”), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (8) kā galējais līdzeklis būtu jāuzņemas starpnieka loma. Noteiktos gadījumos šī direktīva paredz, ka EBI jāuzņemas saistoša starpniecība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu. Šāda saistoša starpniecība neliedz citos gadījumos izmantot nesaistošu starpniecību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

(18)

Pieņemot lēmumus par tādu iestāžu vai grupu noregulējumu, kuras darbojas vairākās Savienības valstīs, būtu jācenšas arī saglabāt finanšu stabilitāti un līdz minimumam samazināt negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi dalībvalstīs, kurās attiecīgā iestāde vai grupa darbojas.

(19)

Lai efektīvi risinātu ar tādām iestādēm saistītos jautājumus, kuras kļūst maksātnespējīgas, pilnvarotajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām noteikt sagatavošanas un preventīvos pasākumus.

(20)

Ņemot vērā EBI pienākumu un uzdevumu paplašināšanos, kā paredzēts šajā direktīvā, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai būtu jānodrošina, ka nekavējoties tiek darīti pieejami atbilstoši cilvēkresursi un finanšu resursi. Šajā nolūkā minētie uzdevumi būtu pienācīgi jāņem vērā EBI budžeta izstrādes, izpildes un kontroles procesā, kas aprakstīts Regulas (ES) Nr. 1093/2010 63. un 64. pantā. Eiropas Parlamentam un Padomei būtu jānodrošina visaugstāko efektivitātes standartu ievērošana.

(21)

Ir svarīgi, lai iestādes sagatavotu un regulāri atjauninātu atveseļošanas plānus, kuros tiktu izklāstīti pasākumi, kas tām jāveic sava finansiālā stāvokļa atjaunošanai pēc būtiskas pasliktināšanās. Šādiem plāniem vajadzētu būt sīki izstrādātiem un balstītiem uz reālistiskiem pieņēmumiem, kas būtu piemērojami dažādu smagu un noturīgu scenāriju gadījumā. Tomēr prasība sagatavot atveseļošanas plānu būtu jāpiemēro samērīgi, atspoguļojot iestādes vai grupas sistēmisko nozīmīgumu un iestādes savstarpējo saikni ar citām iestādēm, tostarp piedaloties savstarpējās garantiju sistēmās. Tādēļ prasītajā saturā būtu jāņem vērā iestādes finansējuma avota veids, tostarp savstarpēji garantēts finansējums vai saistības, un tas, cik lielā mērā būtu droši pieejams grupas atbalsts. Būtu jānosaka prasība iestādēm savus plānus iesniegt kompetentajām iestādēm, lai tās šos plānus varētu pilnībā izvērtēt, tostarp to, vai tie ir visaptveroši un vai, tos īstenojot, būtu iespējams savlaicīgi atjaunot iestādes dzīvotspēju pat lielas finansiālas spriedzes periodos.

(22)

Atveseļošanas plānos būtu jāiekļauj iespējami pasākumi, ko iestādes vadība varētu veikt gadījumā, ja tiktu konstatēti nosacījumi agrīnai intervencei.

(23)

Nosakot, vai privātā sektora darbība varētu novērst iestādes maksātnespēju pieņemamā laikposmā, attiecīgajai pilnvarotajai iestādei būtu jāņem vērā saskaņā ar kompetentās iestādes iepriekš noteiktu grafiku veikto agrīnas intervences pasākumu lietderīgums. Izstrādājot grupas atveseļošanas plānus, būtu jāņem vērā atveseļošanas pasākumu iespējamā ietekme visās dalībvalstīs, kurā šī grupa darbojas.

(24)

Ja iestāde neiesniedz atbilstošu atveseļošanas plānu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarotām pieprasīt šai iestādei veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu būtiskās plāna nepilnības. Šī prasība var skart Hartas 16. pantā garantēto brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr šo pamattiesību ierobežošana ir vajadzīga, lai sasniegtu finanšu stabilitātes mērķus. Konkrētāk, šāds ierobežojums nepieciešams, lai stiprinātu iestāžu uzņēmējdarbību un novērstu iestāžu pārmērīgu paplašināšanos vai pārāk liela riska uzņemšanos, nespējot tikt galā ar šķēršļiem un zaudējumiem un atjaunot savu kapitāla bāzi. Minētais ierobežojums ir samērīgs, jo tas ļauj veikt preventīvu darbību tikai tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams, lai novērstu attiecīgos trūkumus, un tāpēc ir saskaņā ar Hartas 52. pantu.

(25)

Noregulējuma plānošana ir būtisks efektīva noregulējuma elements. Pilnvaroto iestāžu rīcībā vajadzētu būt visai nepieciešamajai informācijai, lai noteiktu kritiski svarīgās funkcijas un nodrošinātu to turpināšanu. Tomēr noregulējuma plāna saturam vajadzētu būt samērīgām ar iestādes vai grupas sistēmisko nozīmīgumu.

(26)

Tā kā konkrētā iestāde pati vislabāk pārzina savu darbību un šādas darbības rezultātā radušās problēmas, noregulējuma iestādēm noregulējuma plāni būtu jāizstrādā, pamatojoties arī uz attiecīgās iestādes sniegto informāciju.

(27)

Lai ievērotu proporcionalitātes principu un novērstu pārmērīgu administratīvo slogu, būtu jāparedz kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādēm iespēja šajā direktīvā noteiktajos nedaudzajos gadījumos, izskatot katru gadījumu atsevišķi, nepildīt prasības attiecībā uz atveseļošanas un noregulējuma plānu sagatavošanu. Šādi gadījumi ietver iestādes, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei un ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām valstu tiesību aktos saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 21. pantu, un iestādes, kuras ir pievienojušās kādai no institucionālās aizsardzības shēmām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013/ES 113. panta 7. punktu. Katrā gadījumā atbrīvojuma piešķiršanai būtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētie nosacījumi.

(28)

Ņemot vērā to iestāžu kapitāla struktūru, kuras ir radniecīgas centrālajai iestādei, šīs direktīvas piemērošanas nolūkā šādām iestādēm nevajadzētu prasīt katrai atsevišķi izstrādāt atveseļošanas vai noregulējuma plānu, tikai pamatojoties uz to, ka centrālā iestāde, ar kuru tās ir saistītas, atrodas tiešā Eiropas Centrālās bankas uzraudzībā.

(29)

Pamatojoties uz attiecīgo noregulējuma iestāžu veikto noregulējamības novērtējumu, būtu jāparedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm pilnvaras tieši vai netieši – ar kompetentās iestādes starpniecību – pieprasīt izmaiņas iestāžu struktūrā un organizācijā, veikt samērīgus pasākumus, kas nepieciešami, lai mazinātu vai novērstu būtiskus šķēršļus noregulējuma instrumentu piemērošanai un nodrošināt attiecīgo vienību noregulējamību. Ņemot vērā visu iestāžu potenciāli sistēmisko raksturu, finanšu stabilitātes saglabāšanas nolūkā ir ļoti svarīgi, lai attiecīgajām iestādēm būtu nodrošināta iespēja noregulēt jebkuru iestādi. Lai ievērotu Hartas 16. pantā noteiktās tiesības veikt uzņēmējdarbību, pilnvaroto iestāžu rīcības brīvībai vajadzētu būt ierobežotai līdz tam, kas ir nepieciešams iestādes struktūras un darbību vienkāršošanai, vienīgi lai uzlabotu tās noregulējamību. Turklāt visiem šādā nolūkā noteiktiem pasākumiem būtu jāatbilst Savienības tiesību aktiem. Pasākumiem nevajadzētu būt tiešā vai netiešā veidā diskriminējošiem valstspiederības dēļ, un tos vajadzētu pamatot ar primāro iemeslu, proti, ka tie tiek veikti, lai nodrošinātu finansiālo stabilitāti sabiedrības interesēs. Turklāt jebkurai darbībai nevajadzētu pārsniegt minimumu, kas nepieciešams attiecīgo mērķu sasniegšanai. Nosakot veicamos pasākumus, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā brīdinājumi un ieteikumi, kurus sniedz Eiropas Sistēmisko risku kolēģija, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1092/2010 (9).

(30)

Pasākumiem, kas ierosināti, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus iestādes vai grupas noregulējamībai, nevajadzētu kavēt iestādes izmantot tām ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) noteiktās tiesības veikt uzņēmējdarbību.

(31)

Atveseļošanas un noregulējuma plānos nevajadzētu paredzēt ārkārtas finansiālā atbalsta pieejamību no publiskā sektora līdzekļiem vai pakļaut nodokļu maksātājus zaudējuma riskam.

(32)

Šajā direktīvā paredzētā grupas pieeja atveseļošanas un noregulējuma plānošanai būtu jāpiemēro visām konsolidētā veidā uzraudzītām iestāžu grupām, tai skaitā tām, kuru uzņēmumi ir saistīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/34/ES (10) 22. panta 7. punkta nozīmē. Atveseļošanas un noregulējuma plānos būtu jāņem vērā attiecīgās grupas finanšu, tehniskā un uzņēmējdarbības struktūra. Ja tiek izstrādāti individuāli atveseļošanas un noregulējuma plāni iestādēm, kas ir daļa no kādas grupas, attiecīgajām pilnvarotajām iestādēm būtu jācenšas ciktāl iespējams tos saskaņot ar pārējo grupas iestāžu atveseļošanas un noregulējuma plāniem.

(33)

Kā vispārējs noteikums būtu jāparedz tas, ka grupas atveseļošanas un noregulējuma plānus sagatavo visai grupai kopumā un ka tajos nosaka pasākumus attiecībā uz mātes iestādi, kā arī atsevišķiem meitasuzņēmumiem, kas ir daļa no grupas. Attiecīgām pilnvarotajām iestādēm, darbojoties noregulējuma kolēģijā, būtu jādara viss iespējamais, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par minēto plānu novērtēšanu un pieņemšanu. Tomēr īpašos gadījumos, kad ir izstrādāts attiecīgi individuāls atveseļošanas vai noregulējuma plāns, konsolidētās uzraudzības iestādes izvērtētā grupas atveseļošanas plāna vai grupas līmeņa noregulējuma iestādes pieņemtā grupas noregulējuma plāna darbības jomai nevajadzētu ietvert tās grupas vienības, kurām attiecīgās pilnvarotās iestādes ir izvērtējušas vai sagatavojušas individuālos plānus.

(34)

Grupas noregulējuma plāna gadījumā, izstrādājot grupas noregulējuma plānu, īpaši būtu jāņem vērā noregulējuma darbību iespējamā ietekme visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas. Noregulējuma plāna izstrādē būtu jāiesaista to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās attiecīgajai grupai ir meitasuzņēmumi.

(35)

Attiecīgos gadījumos atveseļošanas un noregulējuma plānos būtu jāiekļauj procedūras, kas jāizmanto, lai informētu darba ņēmēju pārstāvjus un apspriestos ar tiem visā atveseļošanas un noregulējuma veikšanas gaitā. Attiecīgā gadījumā šajā sakarībā būtu jāievēro koplīgumi vai cita sociālo partneru paredzēta kārtība, kā arī dalībvalstu un Savienības tiesību akti par arodbiedrību un darba ņēmēju pārstāvju iesaistīšanu sabiedrības pārstrukturēšanā.

(36)

Ņemot vērā atveseļošanas un noregulējuma plānos iekļautās informācijas sensitivitāti, tajos iekļautajai konfidenciālajai informācijai vajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos konfidencialitātes noteikumus.

(37)

Lai pastāvīgi un pilnīgi informētu visas attiecīgās noregulējuma iestādes, kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visi to grozījumi būtu jāiesniedz attiecīgajām noregulējuma iestādēm, savukārt noregulējuma iestādēm būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm noregulējuma plāni un visi to grozījumi.

(38)

Vienas pārrobežu grupas vienības finanšu atbalsta sniegšanu citai tās pašas grupas vienībai dažās dalībvalstīs pašlaik ierobežo vairāki valsts tiesību aktos izklāstīti noteikumi. Šie noteikumi ir paredzēti, lai aizsargātu ikvienas vienības kreditorus un akcionārus. Tomēr minētajos noteikumos nav ņemta vērā vienas un tās pašas grupas vienību savstarpējā atkarība. Tādēļ būtu jāparedz nosacījumi, ar kādiem pārrobežu iestāžu grupas vienības var cita citai pārvest finansiālo atbalstu, lai nodrošinātu visas grupas finanšu stabilitāti, neapdraudot atbalstu sniedzošās vienības likviditāti vai maksātspēju. Grupas vienību savstarpējam finansiālajam atbalstam vajadzētu būt brīvprātīgam, un tam būtu jāpiemēro atbilstoši aizsardzības pasākumi. Būtu pareizi, ja dalībvalstis tiesību veikt uzņēmējdarbību izmantošanai nedz tieši, nedz netieši kā nosacījumu neizvirzītu vienošanos sniegt finansiālu atbalstu. Šīs direktīvas II sadaļas III nodaļas noteikumi par grupas iekšējo finansiālo atbalstu neskar līgumos vai tiesību aktos noteiktu iestāžu atbildības uzņemšanās kārtību, kas ar kontragarantiju un līdzvērtīgu pasākumu palīdzību aizsargā iesaistītās iestādes. Ja kompetentā iestāde ierobežo vai aizliedz grupas iekšējā finansiālā atbalsta sniegšanu un ja grupas iekšējais finansiālais atbalsts ir minēts attiecīgās grupas atveseļošanas plānā, šāds ierobežojums vai aizliegums būtu uzskatāms par būtiskām izmaiņām, kuru dēļ ir jāpārskata atveseļošanas plāns.

(39)

Šajā direktīvā paredzētajos atveseļošanas un agrīnas intervences posmos akcionāriem būtu jāsaglabā pilna atbildība par iestādes darbību un kontrole pār to, izņemot gadījumus, kad kompetentā iestāde ir iecēlusi pagaidu administratoru. Tiem vairs nebūtu jāsaglabā šāda atbildība, tiklīdz iestāde tiek pakļauta noregulējumam.

(40)

Lai saglabātu finanšu stabilitāti, ir svarīgi, lai kompetentās iestādes spētu novērst iestādes finansiālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos, pirms tā sasniedz robežu, kad attiecīgajām iestādēm nav vairs citas alternatīvas kā vien to noregulēt. Minētajā nolūkā būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm agrīnas intervences pilnvaras, tostarp pilnvaras iecelt pagaidu administratoru, kas vai nu aizstātu iestādes vadības struktūru un augstāko vadību, vai arī uz laiku strādātu kopā ar tām. Pagaidu administratora uzdevumam vajadzētu būt visu to pilnvaru īstenošanai, kuras tam piešķirtas ar nolūku veicināt risinājumus, lai atjaunotu iestādes agrāko finansiālo situāciju. Ieceļot pagaidu administratoru, nevajadzētu nepamatoti kavēt akcionāru vai īpašnieku to tiesību īstenošanu vai procesuālo pienākumu izpildi, kuri noteikti Savienības vai valsts tiesību aktos uzņēmējdarbības jomā, un būtu jāievēro Savienības vai dalībvalstu starptautiskās saistības attiecībā uz ieguldījumu aizsardzību. Agrīnas intervences pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras, kas jau paredzētas Direktīvā 2006/48/EK izmantošanai apstākļos, kas netiek uzskatīti par agrīnu intervenci, kā arī situācijās, kas tiek uzskatītas par nepieciešamām, lai atjaunotu iestādes finanšu stabilitāti.

(41)

Noregulējuma sistēmai būtu jāparedz savlaicīga noregulējuma uzsākšana, pirms finanšu iestāde nav kļuvusi maksātnespējīga saskaņā ar bilanci un pirms pilnībā nav iztērēts viss pašu kapitāls. Noregulējums būtu jāuzsāk tad, kad kompetentā iestāde pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi nosaka, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga un kad šajā direktīvā minētie alternatīvie pasākumi novērstu šādu maksātnespēju pieņemamā laikposmā. Izņēmuma kārtā dalībvalstis var paredzēt, ka bez kompetentās iestādes noteikt to, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, var arī noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi. Tam, ka iestāde neatbilst atļaujas saņemšanas prasībām, pašam par sevi nevajadzētu būt pamatojumam noregulēšanas sākšanai, jo īpaši, ja iestāde joprojām ir vai, iespējams, joprojām būs dzīvotspējīga. Iestāde būtu jāuzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā pārkāpj vai, iespējams, tuvākajā nākotnē pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai, ja iestādes aktīvi ir vai, iespējams, tuvākajā nākotnē būs mazāki nekā tās saistības, ja iestāde nav vai, iespējams, tuvākajā nākotnē nebūs spējīga samaksāt savus parādus paredzētajā termiņā vai ja iestāde pieprasa ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, izņemot šajā direktīvā izklāstītos īpašos gadījumus. Nepieciešamībai pēc ārkārtas likviditātes palīdzības no centrālās bankas vien nevajadzētu būt apstāklim, kas pietiekamā mērā demonstrē to, ka iestāde nav vai tuvākajā nākotnē nebūs spējīga nokārtot savas saistības paredzētajā termiņā.

Ja minēto mehānismu garantē valsts, uz šo mehānismu izmantojošo iestādi būtu jāattiecina valsts atbalsta regulējums. Lai saglabātu finanšu stabilitāti, jo īpaši sistēmiska likviditātes trūkuma gadījumos, valsts garantijām centrālo banku likviditātes instrumentiem vai valsts garantijām no jauna emitētām saistībām, lai novērstu nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā, nevajadzētu būt par faktoru noregulējuma režīma piemērošanai, ja tiek ievēroti vairāki nosacījumi. Jo īpaši valsts garantijas pasākumi būtu jāapstiprina saskaņā ar valsts atbalsta regulējumu, tiem nevajadzētu būt daļai no plašāka atbalsta pasākumu kopuma un garantijas pasākumu izmantošanai vajadzētu būt stingri ierobežotai laikā. Būtu jāaizliedz dalībvalstu garantijas pašu kapitāla prasījumiem. Sniedzot garantiju, par no jauna emitētām saistībām, kas nav pašu kapitāls, dalībvalstij būtu jānodrošina, ka iestāde šo garantiju atlīdzina pietiekamā apmērā. Turklāt ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanai no publiskā sektora līdzekļiem nevajadzētu būt par faktoru noregulējuma piemērošanai, ja dalībvalsts piesardzības nolūkā iegūst pašu kapitāla daļu tādā iestādē – tostarp publiskā īpašumā esošā iestādē –, kura izpilda kapitāla prasības. Tas var būt, piemēram, gadījums, kad, pamatojoties uz iznākumu, kas iegūts, veicot uz scenāriju balstītu spriedzes testu vai līdzvērtīgu makroprudenciālās uzraudzības iestāžu veiktu darbību, iestādei tiek prasīts piesaistīt jaunu kapitālu, tostarp saglabāt finansiālo stabilitāti sistēmiskās krīzes kontekstā, bet iestāde pati saviem spēkiem nav spējīga piesaistīt kapitālu tirgos. Iestādi nevajadzētu uzskatīt par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, pamatojoties tikai uz to, ka pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā tai tika sniegts ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem. Visbeidzot, likviditātes instrumentu, tostarp centrālo banku nodrošinātās ārkārtas likviditātes palīdzības, pieejamība var būt valsts atbalsts, kas tiek sniegts saskaņā ar valsts atbalsta regulējumu.

(42)

Noregulējot grupu, kas veic pārrobežu darbību, ikvienā noregulējuma darbībā būtu jāņem vērā noregulējuma iespējamā ietekme visās dalībvalstīs, kurās attiecīgā iestāde vai grupa darbojas.

(43)

Noregulējuma iestāžu pilnvaras būtu jāpiemēro arī pārvaldītājsabiedrībām, ja gan attiecīgā pārvaldītājsabiedrība, gan kāda no meitas iestādēm vai nu Savienībā, vai kādā trešā valstī kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga. Turklāt, neraugoties uz to, ka pārvaldītājsabiedrība varētu nebūt tāda, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, attiecībā uz to būtu jāpiemēro noregulējuma iestāžu pilnvaras, ja viena vai vairākas iestādes, kas ir attiecīgās pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmumi, atbilst noregulējuma nosacījumiem vai kādas trešās valsts iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem minētajā trešā valstī un noregulējuma instrumentu piemērošana un noregulējuma pilnvaru īstenošana attiecīgajai pārvaldītājsabiedrībai ir nepieciešama, lai noregulētu vienu vai vairākus tās meitasuzņēmumus vai visu grupu kopumā.

(44)

Ja iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, valstu noregulējuma iestāžu rīcībā vajadzētu būt minimālam saskaņotam noregulējuma instrumentu un pilnvaru kopumam. Tie būtu jāizmanto atkarībā no vispārējiem apstākļiem, mērķiem un vispārīgiem principiem. Ja noregulējuma iestāde ir pieņēmusi lēmumu sākt iestādes noregulēšanu, parastās maksātnespējas procedūras izmantošana būtu jāizslēdz, izņemot tad, ja tās jāapvieno ar noregulējuma instrumentiem, un pēc noregulējuma iestādes ierosmes. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai piešķirt noregulējuma iestādēm pilnvaras un instrumentus papildus tām pilnvarām un instrumentiem, kas šīm iestādēm piešķirti saskaņā ar šo direktīvu. Tomēr minēto papildu instrumentu un pilnvaru izmantošanai vajadzētu būt saskaņotai ar šajā direktīvā izklāstītajiem noregulējuma principiem un mērķiem. Jo īpaši šādu instrumentu vai pilnvaru izmantošanai nevajadzētu mazināt pārrobežu grupu noregulējuma efektivitāti.

(45)

Lai novērstu bezatbildīgu rīcību, ikvienai par maksātnespējīgu kļūstošai iestādei neatkarīgi no tās lieluma un savstarpējās saistības ar citām iestādēm vajadzētu spēt izstāties no tirgus, neradot sistēmiskus traucējumus. Par maksātnespējīgu kļūstoša iestāde principā būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Tomēr likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru var apdraudēt finanšu stabilitāti, pārtraukt kritiski svarīgu funkciju veikšanu un ietekmēt noguldītāju aizsardzību. Šādā gadījumā ir ļoti liela iespēja, ka sabiedrības interesēs būtu iestādei piemērot noregulējumu un piemērot noregulējuma instrumentus, nevis izmantot parasto maksātnespējas procedūru. Tādēļ par noregulējuma mērķiem būtu jānosaka kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktības nodrošināšana, negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmas stabilitāti novēršana, publiskā sektora līdzekļu aizsardzība, līdz minimumam samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem par maksātnespējīgām kļūstošām iestādēm, un aizsargāto noguldītāju, ieguldītāju, klientu līdzekļu un klientu aktīvu aizsardzība.

(46)

Pirms noregulējuma instrumentu piemērošanas vienmēr būtu jāapsver iespēja par maksātnespējīgu kļūstošu iestādi likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Par maksātnespējīgu kļūstoša iestāde ar noregulējuma instrumentu palīdzību būtu jāsaglabā kā darbību turpinoša iestāde, ciktāl iespējams, izmantojot privātus līdzekļus. To var panākt, vai nu pārdodot iestādi privātā sektora pircējam vai to apvienojot ar privātā sektora pircēju, vai nu pēc iestādes saistību norakstīšanas, vai nu pēc tās parādu pārvēršanas pašu kapitālā, lai veiktu rekapitalizāciju.

(47)

Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādēm būtu jāveic visi attiecīgie pasākumi, lai nodrošinātu to, ka noregulējuma darbība notiek atbilstoši principiem, tostarp to, ka akcionāri un kreditori sedz pienācīgu daļu no zaudējumiem, ka principā tiek nomainīta vadība, ka līdz minimumam tiek samazinātas iestādes noregulējuma izmaksas un ka vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem tiek piemērots vienāds režīms. Jo īpaši gadījumos, kad tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro atšķirīgus režīmus saistībā ar noregulējuma darbību, šādām atšķirībām vajadzētu būt pamatotām ar sabiedrības interešu aizsardzību, un tām nevajadzētu būt nedz tieši, nedz netieši diskriminējošām valstspiederības dēļ. Ja noregulējuma instrumentu izmantošana paredz valsts atbalsta piešķiršanu, intervences būtu jāizvērtē saskaņā ar attiecīgajiem valsts atbalsta noteikumiem. Valsts atbalsts var tikt izmantots arī gadījumos, kad par maksātnespējīgām kļūstošu iestāžu noregulēšanā tiek izmantoti noregulējuma fondi vai noguldījumu garantiju fondi.

(48)

Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādēm attiecīgos gadījumos būtu jāinformē darba ņēmēju pārstāvji un jāapspriežas ar tiem. Minētajā sakarībā attiecīgos gadījumos pilnībā būtu jāņem vērā koplīgumi vai cita sociālo partneru paredzēta kārtība.

(49)

Akcionāru un kreditoru tiesību ierobežojumi būtu jānosaka atbilstoši Hartas 52. pantam. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tikai tām iestādēm, kuras kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas, un tikai tad, ja tas ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi – finanšu stabilitātes nodrošināšanu sabiedrības interesēs. Jo īpaši noregulējuma instrumenti būtu jāpiemēro tad, ja iestādi nevar likvidēt saskaņā ar parastajām maksātnespējas procedūrām, nedestabilizējot finanšu sistēmu, un ir nepieciešami pasākumi, lai nodrošinātu sistēmiski nozīmīgu funkciju ātru pārvešanu un turpināšanu, un ja nav pamatotu izredžu rast alternatīvu privātu risinājumu, tostarp izredžu, ka tā brīža akcionāri vai kāda trešā puse palielinās kapitālu pietiekamā apmērā, lai pilnībā atjaunotu iestādes dzīvotspēju. Turklāt, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, būtu jāņem vērā proporcionalitātes princips un iestādes juridiskās formas īpatnības.

(50)

Īpašumtiesību aizskārumiem nevajadzētu būt nesamērīgiem. Skartajiem akcionāriem un kreditoriem nevajadzētu būt lielākiem zaudējumiem nekā tie, kas būtu radušies, ja iestāde būtu likvidēta laikā, kad tika pieņemts lēmums par noregulēšanu. Ja noregulējamās iestādes aktīvi tiek daļēji pārvesti privātam pircējam vai pagaidu bankai, noregulējamās iestādes atlikusī daļa būtu jālikvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Lai aizsargātu likvidējamās iestādes akcionārus un kreditorus, tiem vajadzētu būt tiesībām likvidācijas procesā saņemt prasījumu atlīdzību vai kompensāciju tādā apmērā, kas nav mazāka par summu, kuru tie saskaņā ar aplēsēm būtu atguvuši, ja visa iestāde būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(51)

Lai aizsargātu akcionāru un kreditoru tiesības saņemt ne mazāk, kā tie saņemtu parastās maksātnespējas procedūras piemērošanas gadījumā, būtu jānosaka skaidri pienākumi attiecībā uz noregulējamās iestādes aktīvu un saistību novērtēšanu un šajā direktīvā noteiktajos gadījumos – attiecībā uz tā režīma novērtēšanu, kādu akcionāriem un kreditoriem piemērotu, ja iestāde būtu tikusi likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Vajadzētu būt iespējamam novērtēšanu sākt jau agrīnās intervences posmā. Pirms jebkādas noregulēšanas darbības veikšanas būtu jāveic godīga un reālistiska iestādes aktīvu un saistību novērtēšana. Uz šādu vērtējumu būtu jāattiecas pārsūdzības tiesībām tiesā tikai kopā ar lēmumu par noregulējumu. Turklāt šajā direktīvā noteiktajos gadījumos būtu jāparedz pienākums pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas veikt ex post salīdzināšanu starp režīmu, kāds faktiski tika piemērots akcionāriem un kreditoriem, un režīmu, kāds tiem tiktu piemērots parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, ja tā tiktu piemērota pēc noregulējuma instrumentu piemērošanas. Ja tiek konstatēts, ka akcionāriem un kreditoriem prasījumu atlīdzības vai kompensācijas summa ir mazāka par summu, kādu tie būtu saņēmuši parastās maksātnespējas procedūras gadījumā, šajā direktīvā noteiktajos gadījumos tiem vajadzētu būt tiesīgiem saņemt maksājumu šīs starpības apmērā. Pretstatā novērtēšanai, ko veic pirms noregulējuma darbības, šajā gadījumā vajadzētu būt iespējamam minēto salīdzinājumu apstrīdēt atsevišķi no lēmuma par noregulējumu. Būtu jāļauj dalībvalstīm brīvi izlemt par procedūru, ko izmanto, lai akcionāriem un kreditoriem kompensētu jebkādu konstatēto piemērotā režīma atšķirību. Šī starpība, ja tāda ir, būtu jāatmaksā, izmantojot finansēšanas mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar šo direktīvu.

(52)

Ir svarīgi, lai zaudējumi tiktu atzīti, iestādei kļūstot maksātnespējīgai. Par maksātnespējīgām kļūstošu iestāžu aktīvu un saistību novērtēšanai būtu jābalstās uz godīgiem, piesardzīgiem un reālistiskiem pieņēmumiem noregulējuma instrumentu piemērošanas brīdī. Veicot novērtēšanu, iestādes finansiālajam stāvoklim nevajadzētu ietekmēt saistību vērtību. Steidzamības apsvērumu dēļ noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējamam veikt ātru par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes aktīvu un saistību novērtēšanu. Šim novērtējumam vajadzētu būt provizoriskam, un tas būtu jāizmanto tikai līdz brīdim, kad ir veikta neatkarīga novērtēšana. Izmantojot EBI saistošos tehniskos standartus attiecībā uz novērtēšanas metodoloģiju, būtu jānosaka pamatprincipi, kas jāizmanto šādu novērtēšanu veikšanā, un būtu jāļauj noregulējuma iestādēm un neatkarīgajiem vērtētājiem izmantot atšķirīgas, tiem specifiskas, metodoloģijas.

(53)

Lai uzturētu tirgus uzticamību un līdz minimumam samazinātu kaitīgās ietekmes izplatību, ir nepieciešama ātra un saskaņota rīcība. Tiklīdz iestādi uzskata par tādu, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, un ja nav izredžu, ka jebkāda alternatīva privātā sektora veikta vai uzraudzības darbība varētu novērst iestādes maksātnespēju pieņemamā laikposmā, noregulējuma iestādēm nekavējoties būtu jāveic atbilstoša un saskaņota noregulējuma darbība sabiedrības interesēs. Apstākļiem, kādos var tikt konstatēts tas, ka iestāde kļūst maksātnespējīga, un jo īpaši ņemot vērā iespējamo situācijas steidzamību, būtu jāļauj noregulējuma iestādēm veikt noregulējuma darbību, nenosakot par pienākumu vispirms izmantot agrīnas intervences pilnvaras.

(54)

Veicot noregulējuma darbības, noregulējuma iestādēm būtu jāņem vērā noregulējuma plānos paredzētie pasākumi un tiem jāseko, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos.

(55)

Ja vien šajā direktīvā nav skaidri norādīts citādi, noregulējuma instrumenti vienmēr būtu jāpiemēro pirms publiskā sektora kapitāla iepludināšanas vai līdzvērtīga ārkārtas finansiālā atbalsta sniegšanas iestādei no publiskā sektora līdzekļiem. Tomēr tam nevajadzētu kavēt noguldījumu garantiju sistēmu vai noregulējuma fondu līdzekļu izmantošanu, lai absorbētu zaudējumus, kas pretējā gadījumā rastos aizsargātajiem noguldītājiem vai diskrecionāri izslēgtajiem kreditoriem. Minētajā sakarībā, izmantojot ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem, noregulējuma fondus vai noguldījumu garantiju fondus par maksātnespējīgām kļūstošu iestāžu noregulēšanai, būtu jāievēro attiecīgie valsts atbalsta noteikumi.

(56)

Problēmas, ko Savienības finanšu tirgos rada sistēmas mēroga notikumi, varētu negatīvi ietekmēt visu Savienības ekonomiku un tās iedzīvotājus. Tādēļ noregulējuma instrumenti būtu jāizstrādā tā, lai tos varētu izmantot daudz un dažādos neparedzamos scenārijos, ņemot vērā iespējamo atšķirību starp krīzes situācijā nokļuvušu vienu iestādi un plašu sistēmisku banku sektora krīzi.

(57)

Ja Komisija sāk izvērtēt šajā direktīvā minēto valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanas kā valsts atbalsta pamatotību atbilstoši LESD 107. pantam, tai būtu atsevišķi jāizvērtē, vai, izmantojot attiecīgos valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, netiek pārkāpti pēc būtības saistītie Savienību tiesību aktu noteikumi, tai tostarp tie, kuri attiecas uz šajā direktīvā noteikto prasību par minimālo zaudējumu absorbcijas līmeni 8 % apmērā, kā arī tai būtu jāizvērtē, vai pastāv ļoti ārkārtēja sistēmiskas krīzes situācija, kas attaisno minēto instrumentu izmantošanu saskaņā ar šo direktīvu, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus iekšējā tirgū. Saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu minētā novērtēšana būtu jāveic, pirms tiek atļauts izmantot jebkādus valdības finanšu stabilizācijas instrumentus.

(58)

Valdības finanšu stabilizācijas instrumentu piemērošanai vajadzētu būt fiskāli neitrālai vidēji ilgā laikposmā.

(59)

Noregulējuma instrumentiem būtu jāietver noregulējamās iestādes uzņēmuma vai tās akciju pārdošana, pagaidu iestādes izveide, par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes ienākumus nesošo aktīvu nodalīšana no samazinātas vērtības vai nepietiekamus ienākumus nesošiem aktīviem un par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes akcionāru un kreditoru iekšējā rekapitalizācija.

(60)

Ja noregulējuma instrumenti tikuši izmantoti, lai pārvestu sistēmiski svarīgus pakalpojumus vai dzīvotspējīgu iestādes uzņēmējdarbību stabilai vienībai, piemēram, privātā sektora pircējam vai pagaidu iestādei, atlikusī daļa pienācīgā termiņā būtu jālikvidē, ņemot vērā jebkādu par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes vajadzību sniegt pakalpojumus vai atbalstu, lai attiecīgajam pircējam vai pagaidu iestādei ļautu veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, kas iegūti šādas pārvešanas rezultātā.

(61)

Uzņēmuma pārdošanas instrumentam būtu jāļauj pilnvarotajām iestādēm pārdot iestādi vai tās uzņēmuma daļas vienam vai vairākiem pircējiem bez akcionāru piekrišanas. Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pilnvarotajām iestādēm vajadzētu veikt mārketinga pasākumus attiecīgās iestādes vai tās uzņēmuma daļas pārdošanai atklātā, pārredzamā un nediskriminējošā veidā, cenšoties panākt pēc iespējas augstāku pārdošanas cenu. Ja steidzamības apsvērumu dēļ šāds process nav iespējams, attiecīgajām iestādēm būtu jāveic pasākumi, lai novērstu kaitīgo ietekmi uz konkurenci un iekšējo tirgu.

(62)

Visi neto ieņēmumi no noregulējamās iestādes aktīvu vai saistību pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem likvidējamajai iestādei. Visi neto ieņēmumi no noregulējamās iestādes emitēto akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvešanas gadījumos, kad tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, būtu jāsaņem attiecīgo akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem. Aprēķinot ieņēmumus, būtu jāatskaita iestādes maksātnespējas un noregulēšanas radītās izmaksas.

(63)

Lai savlaicīgi veiktu uzņēmuma pārdošanu un aizsargātu finanšu stabilitāti, kritērijiem atbilstošās līdzdalības daļas pircēja novērtēšana būtu jāveic savlaicīgi – tā, lai netiktu aizkavēta uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošana saskaņā ar šo direktīvu, – atkāpjoties no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/65/ES (11) noteiktajiem termiņiem un procedūrām.

(64)

Informācijai par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes pārdošanu un pārrunām ar potenciālajiem pircējiem pirms uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas, iespējams, būs sistēmiska nozīme. Lai nodrošinātu finanšu stabilitāti, ir svarīgi, lai šādas informācijas nodošanu atklātībai, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 596/2014 (12), būtu atļauts novilcināt uz laiku, kas nepieciešams iestādes noregulējuma plānošanai un strukturēšanai atbilstoši kavējumiem, kas atļauti saskaņā ar tirgus ļaunprātīgas izmantošanas režīmu.

(65)

Tā kā pagaidu iestāde pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm vai to kontrolē noregulējuma iestāde, tās galvenais mērķis būtu nodrošināt, ka tiek turpināta svarīgāko finanšu pakalpojumu sniegšana par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes klientiem un svarīgāko finanšu darbību veikšana. Pagaidu iestāde būtu jāvada kā dzīvotspējīga darbību turpinoša iestāde, un tai būtu pēc iespējas ātrāk – kad apstākļi tam ir piemēroti vai šajā direktīvā noteiktajā laikposmā – jāatgriežas tirgū vai tā būtu jālikvidē, ja izrādītos, ka tā nav dzīvotspējīga.

(66)

Aktīvu nodalīšanas instrumentam būtu jāļauj iestādēm pārvest noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības atsevišķai vienībai. Šis instruments būtu jāizmanto tikai kopā ar citiem instrumentiem, lai novērstu to, ka iestāde, kas kļūst maksātnespējīga, iegūst pārmērīgas priekšrocības konkurences jomā.

(67)

Efektīvam noregulējuma režīmam būtu līdz minimumam jāsamazina tās par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes noregulējuma izmaksas, ko sedz nodokļu maksātāji. Tam būtu jānodrošina, ka sistēmiski nozīmīgas iestādes var tikt noregulētas, neapdraudot finanšu stabilitāti. Minēto mērķi sasniedz ar iekšējās rekapitalizācijas instrumenta palīdzību, nodrošinot to, ka par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes akcionāri un kreditori cieš atbilstīgus zaudējumus un sedz atbilstīgu daļu no izmaksām, ko rada attiecīgās iestādes maksātnespēja. Tāpēc iekšējās kapitalizācijas instruments vairāk motivēs iestāžu akcionārus un kreditorus uzraudzīt iestādes “veselības” stāvokli parastos apstākļos un atbilst Finanšu stabilitātes padomes ieteikumam tiesību aktos noteiktās parāda norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras iekļaut noregulējuma režīmā kā papildu iespēju kopā ar citiem noregulējuma instrumentiem.

(68)

Lai nodrošinātu to, ka noregulējuma iestādēm ir elastība, kas nepieciešama zaudējumu sadalīšanai starp kreditoriem dažādos apstākļos, būtu jāparedz, ka šīs iestādes var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu gan situācijās, kad attiecīgais mērķis ir noregulēt par maksātnespējīgu kļūstošo iestādi, lai tā turpinātu darbību – ja ir reālas izredzes atjaunot šīs iestādes dzīvotspēju –, gan situācijās, kad sistēmiski nozīmīgi pakalpojumi tiek nodoti pagaidu iestādei un par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes atlikusī daļa beidz darbību un tiek likvidēta.

(69)

Ja iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro ar mērķi atjaunot par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes kapitālu, lai ļautu tai turpināt darbību, noregulēšana ar iekšējās rekapitalizācijas instrumenta palīdzību būtu jāveic veic kopā ar vadības nomaiņu, izņemot gadījumus, kad vadība ir atbilstoša un nepieciešama noregulējuma mērķu sasniegšanai, un tai sekojošu iestādes un tās darbības pārstrukturēšanu tā, lai novērstu tās maksātnespējas iemeslus. Šī pārstrukturēšana būtu jāpanāk, īstenojot uzņēmuma reorganizēšanas plānu. Attiecīgos gadījumos šādiem plāniem vajadzētu būt saderīgiem ar pārstrukturēšanas plānu, kas iestādei ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar valsts atbalsta regulējumu. Jo īpaši, papildus pasākumiem, kuru mērķis ir atjaunot iestādes ilgtermiņa dzīvotspēju, minētajā plānā būtu jāiekļauj pasākumi atbalsta ierobežošanai līdz minimumam, izmaksu sloga sadalīšanai un konkurences izkropļojumu ierobežošanai.

(70)

Iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot prasījumiem, kas ir nodrošināti vai citādi garantēti. Tomēr, lai nodrošinātu iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti un tā mērķu sasniegšanu, vēlams, lai to varētu piemērot pēc iespējas plašākam par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes nenodrošināto saistību klāstam. Neraugoties uz iepriekš minēto, no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas būtu jāizslēdz atsevišķi nenodrošināto saistību veidi. Lai aizsargātu segto noguldījumu turētājus, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot noguldījumiem, kas tiek aizsargāti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (13). Lai nodrošinātu kritiski svarīgu funkciju turpināšanu, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot atsevišķām saistībām pret iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, darbiniekiem vai komercprasījumiem, kuri attiecas uz iestādes ikdienas darbībai kritiski svarīgām precēm un pakalpojumiem. Lai ievērotu tiesības uz pensiju un pensiju summas, kas pienākas pensiju ieguldījumu fondiem un to pārvaldītājiem, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes saistībām pret pensiju shēmu. Tomēr iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemērotu saistībām attiecībā uz pensijas izmaksu, ko aprēķina mainīgam atalgojumam, kurš neizriet no darba koplīgumiem, kā arī atalgojuma mainīgajai daļai personām, kuras uzņemas būtisku risku. Lai mazinātu kaitīgās ietekmes sistēmiskas izplatības risku, iekšējās rekapitalizācijas instrumentu nevajadzētu piemērot saistībām, kas izriet no dalības maksājumu sistēmās, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām, vai saistībām pret iestādēm – izņemot vienības, kas ietilpst tajā pašā grupā, – kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām.

(71)

Tā kā segto noguldījumu turētāju aizsardzība ir viens no svarīgākajiem noregulējuma mērķiem, segtajiem noguldījumiem nevajadzētu piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu. Tomēr noguldījumu garantiju sistēmai būtu jāsniedz ieguldījums noregulējuma procesa finansēšanā, absorbējot zaudējumus to neto zaudējumu apmērā, kas tai rastos pēc atlīdzināšanas noguldītājiem parastās maksātnespējas procedūrā. Iekšējās rekapitalizācijas pilnvaru īstenošana nodrošinātu to, ka noguldītāji arī turpmāk varētu piekļūt saviem noguldījumiem vismaz līdz segtajam līmenim, kas ir noguldījumu garantiju sistēmu izveides galvenais iemesls. Neparedzot minēto sistēmu iesaistīšanu šādos gadījumos, rastos nepamatotas priekšrocības attiecībā uz pārējiem kreditoriem, kas tiktu pakļauti noregulējuma iestādes pilnvaru īstenošanai.

(72)

Būtu jānodrošina iespēja noregulējuma iestādēm izslēgt vai daļēji izslēgt saistības vairākos apstākļos, tostarp tad, ja pieņemamā laikposmā nav iespējams veikt šādu saistību iekšēju rekapitalizāciju, ja izslēgšana ir noteikti nepieciešama un ir samērīga, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību, vai ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka citiem kreditoriem radušies zaudējumi būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības nebūtu izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas. Noregulējuma iestādēm būtu jāvar izslēgt vai daļēji izslēgt saistības tad, ja tas ir nepieciešams, lai novērstu kaitīgas ietekmes izplatību un finanšu nestabilitāti, kas var izraisīt nopietnus traucējumus dalībvalsts ekonomikā. Veicot minēto novērtēšanu, noregulējuma iestādēm būtu jāapsver sekas, ko varētu radīt no fizisku personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu turējumā esošiem atbilstīgajiem noguldījumiem izrietošo saistību iespējamā iekšējā rekapitalizācija apmērā, kas pārsniedz Direktīvā 2014/49/ES paredzēto segto līmeni.

(73)

Ja tiek piemērota minētā izslēgšana, var palielināt citu atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, lai ņemtu vērā šādu izslēgšanu, ar nosacījumu, ka tiek ievērots princips “neviens kreditors nav sliktākā situācijā nekā parastās maksātnespējas procedūras gadījumā”. Ja zaudējumus nevar nodot citiem kreditoriem, attiecīgais noregulējuma finansēšanas mehānisms var izdarīt iemaksu noregulējamajai iestādei, ievērojot vairākus stingrus nosacījumus, tostarp prasību, ka zaudējumi, kuru apmērs nav mazāks par 8 % no kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, jau ir iekšēji absorbēti un ka noregulējuma fonda nodrošinātais finansējums tiek ierobežots līdz 5 % no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu vai noregulējuma fondam pieejamos līdzekļus un summu, ko var iegūt ar ex post iemaksu palīdzību trīs gados.

(74)

Ārkārtas apstākļos, kad saistības ir tikušas izslēgtas un ir ticis izmantots noregulējuma fonds, lai sniegtu ieguldījumu iekšējās rekapitalizācijas veikšanā minēto saistību vietā līdz pieļaujamam maksimālam apjomam, noregulējuma iestādei būtu jāvar meklēt iespējas piesaistīt finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem.

(75)

Iemaksas minimālā summa zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai 8 % apmērā no kopējām saistībām, ieskaitot pašu kapitālu, vai attiecīgos gadījumos – 20 % apmērā no riska svērtajiem aktīviem būtu jāaprēķina, pamatojoties uz vērtēšanu noregulējuma nolūkā saskaņā ar šo direktīvu. Minētajos procentos nevajadzētu iekļaut vēsturiskos zaudējumus, kurus akcionāri jau ir absorbējuši, samazinot pašu kapitālu pirms šādas novērtēšanas.

(76)

Nekam šajā direktīvā nebūtu jāliek dalībvalstīm finansēt noregulējuma finansēšanas mehānismus, izmantojot to vispārējā budžeta līdzekļus.

(77)

Ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi, noregulējuma iestādēm iekšējās rekapitalizācijas instruments būtu jāpiemēro tā, lai ievērotu līdzvērtīgu attieksmi pret kreditoriem un prasījumu likumisko klasifikāciju atbilstoši maksātnespējas jomā piemērojamiem tiesību aktiem. Zaudējumi vispirms būtu jāabsorbē, izmantojot regulatīvus pamatkapitāla instrumentus, un būtu jāsadala starp akcionāriem, vai nu anulējot vai pārvedot akcijas, vai arī būtiski “atšķaidot” kapitālu. Ja ar minētajiem instrumentiem nepietiek, būtu jākonvertē vai jānoraksta pakārtotais parāds. Ja subordinēto kategoriju saistības ir pilnībā konvertētas vai norakstītas, būtu jākonvertē vai jānoraksta augstākās prioritātes saistības.

(78)

Ja pastāv saistību atbrīvojumi, piemēram, attiecībā uz maksājumu un norēķinu sistēmām, darbiniekiem vai tirdzniecības kreditoriem, vai preferenciāla klasifikācija, piemēram, attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumiem, tie būtu jāpiemēro trešās valstīs, kā arī Savienībā. Lai nodrošinātu to, ka attiecīgā gadījumā ir iespējams norakstīt vai konvertēt saistības trešās valstīs, minētā iespēja būtu jāiekļauj līgumos, kurus reglamentē trešo valstu tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz tām saistībām, kam kreditoru hierarhijā ir zemāks rangs. Šādus līguma noteikumus nevajadzētu prasīt attiecībā uz saistībām, kas ir atbrīvotas no iekšējās rekapitalizācijas, fizisko personu un mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu noguldījumiem vai gadījumos, kad atbilstoši attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem vai ar trešo valsti noslēgtam saistošam nolīgumam attiecīgās dalībvalsts noregulējuma iestāde drīkst īstenot savas parāda norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.

(79)

Lai izvairītos no tā, ka iestādes strukturē savas saistības tādā veidā, kas mazina iekšējās rekapitalizācijas instrumenta efektivitāti, būtu jānosaka, ka iestādē visu laiku jāatbilst minimālajai prasībai par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām, kuru izsaka kā īpatsvaru no iestādes kopējām saistībām un pašu kapitāla. Izskatot katru gadījumu atsevišķi, būtu jāparedz iespēja noregulējuma iestādēm pieprasīt, lai minēto īpatsvaru pilnībā vai daļēji veidotu pašu kapitāls vai konkrēta veida saistības.

(80)

Direktīva paredz lejupēju pieeju, lai noteiktu minimālo prasību attiecībā uz pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām (MREL) grupas ietvaros. Izmantojot šo pieeju, tiek atzīts, ka noregulējuma darbību piemēro atsevišķas juridiskas personas līmenī un ka zaudējumu absorbcijas spējai obligāti jābūt tajā grupas juridiskajā personā, kurā rodas zaudējumi, vai arī jābūt pieejamai šai grupas juridiskajai personai. Minētajā nolūkā noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina, ka zaudējumu absorbcijas spēja grupā tiek sadalīta grupas ietvaros atbilstoši riska līmenim šīs grupas juridiskajās personās. Atsevišķi būtu jāizvērtē minimālā prasība katram atsevišķajam meitasuzņēmumam. Turklāt noregulējuma iestādēm būtu jānodrošina, ka viss kapitāls un saistības, ko ņem vērā konsolidētajā minimālajā prasībā, atrodas vienībās, kurās var rasties zaudējumi, vai arī ir citādi pieejami, lai absorbētu zaudējumus. Šai direktīvā būtu jāparedz iespēja izmantot vai nu pieeju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno viena noregulējuma iestāde grupas augstākajā līmenī (t. s. “single-point-of-entry” jeb SPE pieeja), vai pieeju, saskaņā ar kuru noregulējuma pilnvaras īsteno divas noregulējuma iestādes vai vairāk attiecībā uz vairākām grupas vienībām (t. s. “multiple-point-of-entry” jeb MPE pieeja). MREL būtu jāatspoguļo noregulējuma stratēģija, kas ir piemērota grupai saskaņā ar noregulējuma plānu. Jo īpaši MREL būtu jāprasa atbilstošajā grupas līmenī, lai atspoguļotu noregulējuma plānā ietverto MPE vai SPE pieeju, vienlaikus paturot prātā, ka varētu būt arī tādi apstākļi, kad nāktos izmantot no noregulējuma plānā paredzētās atšķirīgu pieeju, jo tā, piemēram, ļautu efektīvāk sasniegt noregulējuma mērķus. Ņemot vērā iepriekš minēto un neatkarīgi no tā, vai grupa ir izvēlējusies MPE vai SPE pieeju, visām iestādēm un citām grupas juridiskajām personām, ja to prasa noregulējuma iestādes, visu laiku vajadzētu būt noteiktām stingrām MREL, lai novērstu kaitīgās ietekmes izplatības risku vai noguldījumu masveida izņemšanas no bankām risku.

(81)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka brīdī, kad tiek konstatēts, ka emitentiestāde nav dzīvotspējīga, zaudējumus pilnībā absorbē, izmantojot pirmā un otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentus. Attiecīgi būtu jāprasa, lai noregulējuma iestādes tiklīdz tiek konstatēts, ka attiecīgā iestāde nav dzīvotspējīga, un pirms noregulējuma darbības veikšanas pilnībā noraksta minētos instrumentus vai tos konvertē pirmā līmeņa pašu kapitāla instrumentos. Minētajā nolūkā par brīdi, kad konstatē, ka attiecīgā iestāde nav dzīvotspējīga, uzskata brīdi, kad attiecīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem, vai brīdi, kad attiecīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka iestāde vairs nebūs dzīvotspējīga, ja netiks norakstīti vai konvertēti minētie kapitāla instrumenti. Tas, ka pilnvarotajām iestādēm attiecīgie instrumenti ir jānoraksta vai jākonvertē šajā direktīvā paredzētajos apstākļos, būtu jāatzīst instrumentu reglamentējošos noteikumos un jebkādos prospektos vai piedāvājuma dokumentos, ko publicē vai iesniedz saistībā ar šiem instrumentiem.

(82)

Lai ļautu sasniegt efektīvus noregulējuma rezultātus, būtu jāparedz iespēja iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemērot pirms 2016. gada 1. janvāra.

(83)

Noregulējuma iestādēm iekšējās rekapitalizācijas instrumentu būtu jāļauj piemērot tikai daļēji, ja, novērtējot iespējamo ietekmi uz attiecīgās dalībvalsts un pārējās Savienības finanšu sistēmu, tiek konstatēts, ka tā pilnīga piemērošana būtu pretrunā attiecīgās dalībvalsts vai visas Savienības vispārējām sabiedrības interesēm.

(84)

Noregulējuma iestāžu rīcībā vajadzētu būt visām nepieciešamajām juridiskajām pilnvarām, kuras dažādās kombinācijās varētu izmantot noregulējuma instrumentu piemērošanā. Tām būtu jāietver tiesības pārvest maksātnespējīgas iestādes akcijas vai aktīvus un tiesības vai saistības citai vienībai, piemēram, citai iestādei vai pagaidu iestādei, pilnvaras norakstīt vai anulēt akcijas vai norakstīt vai konvertēt par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes saistības, pilnvaras nomainīt vadību un pilnvaras noteikt pagaidu moratoriju prasījumu atlīdzībai. Ir nepieciešamas papildu pilnvaras, tostarp pilnvaras pieprasīt no citām grupas daļām svarīgāko pakalpojumu nepārtrauktību.

(85)

Nav nepieciešams noteikt precīzus līdzekļus, ar kuru palīdzību noregulējuma iestādēm būtu jāveic intervence iestādē, kas kļūst maksātnespējīga. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties, vai pārņemt kontroli ar tiešu intervenci iestādē vai ar izpildrīkojuma palīdzību. Attiecīgais lēmums tām būtu jāpieņem atbilstoši lietas apstākļiem. Lai dalībvalstu sadarbība būtu efektīva, šķiet, ka šajā stadijā nav nepieciešams noteikt vienu konkrētu modeli.

(86)

Noregulējuma režīmā būtu jāiekļauj ar procedūru saistītas prasības, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbības tiek pienācīgi paziņotas un, izņemot šajā direktīvā noteiktos atsevišķos gadījumus, publiskotas. Tomēr, tā kā informācija, ko noregulējuma iestādes un to profesionālie padomdevēji iegūst noregulēšanas gaitā, ļoti iespējams, ir konfidenciāla, pirms noregulējuma lēmuma publiskošanas šai informācijai būtu jāpiemēro efektīvs konfidencialitātes režīms. Ir jāņem vērā tas, ka informācijai par atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu, kā arī par minēto plānu novērtēšanas rezultātiem var būt tālejoša ietekme, jo īpaši uz attiecīgajiem uzņēmumiem. Jebkāda informācija, kas tiek sniegta attiecībā uz lēmumu pirms tā pieņemšanas – vai nu par noregulējuma nosacījumu izpildi, vai par konkrēta instrumenta vai darbības izmantošanu noregulējuma laikā –, ir jāuzskata par tādu, kas ietekmē attiecīgās darbības skartās sabiedriskās un privātās intereses. Tomēr informācijai par to, ka noregulējuma iestāde pārbauda konkrētu iestādi, vien varētu būt negatīva ietekme uz minēto iestādi. Tādēļ ir jānodrošina, ka pastāv atbilstoši mehānismi šādas informācijas, piemēram, atveseļošanas un noregulējuma plānu satura un sīkāka izklāsta un šajā sakarībā veikto novērtēšanu rezultātu, konfidencialitātes saglabāšanai.

(87)

Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt palīgpilnvarām, lai nodrošinātu akciju vai parāda instrumentu un aktīvu, tiesību un saistību efektīvu pārvešanu. Ievērojot šajā direktīvā noteiktos aizsardzības pasākumus, šajās pilnvarās būtu jāiekļauj pilnvaras atcelt trešo personu tiesības uz pārvestajiem instrumentiem vai aktīviem un pilnvaras nodrošināt līgumu izpildi un procedūru nepārtrauktību attiecībā uz pārvesto aktīvu un akciju saņēmēju. Tomēr tam nevajadzētu skart darba ņēmēju tiesības izbeigt darba līgumu. Nevajadzētu skart arī pušu tiesības izbeigt līgumu ar noregulējamo iestādi vai tās grupas vienību tādu iemeslu dēļ, kuri nav par maksātnespējīgu kļūstošās iestādes noregulējums. Noregulējuma iestādēm vajadzētu būt arī palīgpilnvarām pieprasīt atlikušajai iestādei, kas tiek likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, sniegt pakalpojumus, kuri nepieciešami, lai iestāde, kurai ar uzņēmuma pārdošanas vai pagaidu iestādes instrumenta palīdzību ir pārvesti aktīvi vai akcijas, varētu veikt savu uzņēmējdarbību.

(88)

Saskaņā ar Hartas 47. pantu attiecīgajām pusēm ir tiesības uz taisnīgu tiesas procesu un efektīvu to tiesību aizsardzību pret pasākumiem, kas tās skar. Tādēļ noregulējuma iestāžu pieņemtajiem lēmumiem būtu jāpiemēro tiesības uz pārsūdzību tiesā.

(89)

Valstu noregulējuma iestādēm krīzes vadības pasākumu veikšanai var būt nepieciešami sarežģīti ekonomiskie novērtējumi un plaša rīcības brīvība. Valstu noregulējuma iestāžu rīcībā ir specializētas zināšanas un iemaņas, kas nepieciešamas, lai veiktu minētos novērtējumus un noteiktu rīcības brīvības atbilstošu lietojumu. Tādēļ ir svarīgi nodrošināt to, ka valstu tiesas, izskatot attiecīgos krīzes vadības pasākumus, par pamatu izmanto valstu noregulējuma iestāžu minētajā sakarībā veiktos sarežģītos ekonomiskos novērtējumus. Tomēr šo novērtējumu sarežģītībai nevajadzētu kavēt valstu tiesu darbu, tām izskatot, vai pierādījumi, uz kuriem noregulējuma iestāde paļāvusies, ir faktu ziņā precīzi, uzticami un konsekventi, vai šie pierādījumi ietver visu būtisko informāciju, kas būtu jāņem vērā, lai novērtētu sarežģītu situāciju, un vai tā ir spējīga pamatot secinājumus, kuri izdarīti, balstoties uz šiem pierādījumiem.

(90)

Tā kā šīs direktīvas mērķis ir nodrošināt risinājumu ārkārtējas steidzamības situācijām un tā kā jebkura noregulējuma iestāžu lēmuma apturēšana var kavēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ir jāparedz, ka nevienai pārsūdzības iesniegšanai nebūtu jāizraisa apstrīdētā lēmuma piemērošanas automātiska apturēšana un ka noregulējuma iestādes lēmumam vajadzētu būt nekavējoties izpildāmam, pieņemot, ka tā apturēšana būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

(91)

Turklāt gadījumos, kad tas ir nepieciešams, lai aizsargātu trešās puses, kas, attiecīgajām iestādēm īstenojot noregulējuma pilnvaras, ir labticīgi iegādājušās noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības, un lai nodrošinātu finanšu tirgu stabilitāti, pārsūdzībai tiesā nevajadzētu ietekmēt nevienu turpmāko administratīvo aktu vai darījumu, kas noslēgts, pamatojoties uz atceltu lēmumu. Šādos gadījumos tiesiskās aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz nelikumīgu lēmumu būtu jāaprobežojas ar kompensācijas piešķiršanu skartajām personām par tām nodarīto kaitējumu.

(92)

Ņemot vērā to, ka nopietna attiecīgās dalībvalsts vai Savienības finanšu stabilitātes apdraudējuma dēļ var nākties steidzami veikt krīzes vadības pasākumus, visām valsts tiesību aktos noteiktajām procedūrām, kas saistītas ar krīzes vadības pasākuma ex ante tiesas apstiprinājuma pieprasījumu, un šāda pieprasījuma izskatīšanai tiesā būtu jānotiek ātri. Ņemot vērā nepieciešamību steidzami veikt krīzes vadības pasākumu, tiesai lēmums būtu jāpieņem 24 stundu laikā, un dalībvalstīm būtu jānodrošina tas, ka attiecīgā pilnvarotā iestāde var pieņemt lēmumu uzreiz pēc tam, kad tiesa sniegusi savu apstiprinājumu. Tam nevajadzētu skart ieinteresēto pušu iespējamās tiesības iesniegt tiesā prasību atlikt lēmuma izpildi uz ierobežotu laikposmu pēc tam, kad noregulējuma iestāde ir pieņēmusi attiecīgo krīzes vadības pasākumu.

(93)

Lai noregulējums būtu efektīvs un lai novērstu jurisdikcijas kolīzijas, būtu jānodrošina – kamēr noregulējuma iestāde īsteno savas noregulējuma pilnvaras vai piemēro noregulējuma instrumentus, attiecībā uz iestādi, kas kļūst maksātnespējīga, netiek uzsākta vai turpināta parastā maksātnespējas procedūra, izņemot gadījumus, kad tas notiek pēc noregulējuma iestādes iniciatīvas vai ar tās piekrišanu. Tāpat ir lietderīgi un nepieciešams uz ierobežotu laikposmu apturēt atsevišķas līgumā noteiktās saistības, lai noregulējuma iestādei būtu laiks izmantot noregulējuma instrumentus. Tomēr tas nebūtu jāpiemēro saistībām, kas attiecas uz sistēmām, kuras noteiktas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/26/EK (14), centrālajiem darījumu partneriem un centrālajām bankām. Direktīva 98/26/EK mazina risku, kas saistīts ar dalību maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās, jo īpaši mazinot traucējumus šādas sistēmas dalībnieka maksātnespējas gadījumā. Lai nodrošinātu to, ka minētie aizsardzības pasākumi tiek atbilstoši piemēroti krīzes situācijās, vienlaikus saglabājot atbilstošu noteiktību maksājumu un vērtspapīru sistēmu pārvaldītājiem un citiem tirgus dalībniekiem, šī direktīva paredz, ka krīzes novēršanas pasākumu vai krīzes vadības pasākumu vien nevajadzētu uzskatīt par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē ar nosacījumu, ka tiek turpināta līgumā paredzēto pamatsaistību pildīšana. Tomēr šī direktīva nekādi neskar Direktīvā 98/26/EK paredzētas sistēmas darbību vai tiesības uz Direktīvas 98/26/EK 9. pantā garantēto nodrošinājumu.

(94)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādēm, pārvedot aktīvus un saistības privātā sektora pircējam vai pagaidu iestādei, ir pietiekami daudz laika, lai identificētu, kuri līgumi ir jāpārved, varētu būt lietderīgi noteikt samērīgus ierobežojumus attiecībā uz darījumu partnera tiesībām slēgt, paātrināt vai citādi izbeigt finanšu līgumus, pirms ir veikta šāda pārvešana. Šāds ierobežojums būtu nepieciešams, lai pilnvarotās iestādes varētu gūt patiesu priekšstatu par iestādes, kas kļūst maksātnespējīga, bilanci bez vērtības un darbības jomas izmaiņām, ko radītu šādu izbeigšanas tiesību plaša īstenošana. Lai līdz pēc iespējas mazāk skartu darījumu partneru līgumiskās tiesības, izbeigšanas tiesību ierobežojums būtu jāpiemēro tikai attiecībā uz krīzes novēršanas pasākumu vai krīzes vadības pasākumu, tostarp jebkādu notikumu, kas tieši saistīts ar šādu piemērojamo pasākumu, un būtu jāsaglabā izbeigšanas tiesības, kas izriet no citu saistību neizpildes, tostarp nesamaksātas vai nepiegādātas drošības iemaksas.

(95)

Lai saglabātu leģitīmu kapitāla tirgus darbību dažu, bet ne visu, par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes aktīvu, tiesību un saistību pārvešanas gadījumā, ir lietderīgi iekļaut aizsardzības pasākumus, lai novērstu attiecīgi saistīto saistību, tiesību un līgumu sadalīšanu. Šāds ierobežojums izraudzītajai praksei attiecībā uz saistītiem līgumiem būtu jāattiecina arī uz līgumiem ar to pašu darījumu partneri, uz kuriem attiecas nodrošinājuma līgums, līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību pārvešanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgums, noslēguma ieskaita līgums un strukturētā finansējuma līgums. Aizsardzības pasākumu piemērošanas gadījumā noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pienākumam visus saistītos līgumus pārvest nodrošinājuma līguma ietvaros vai tos visus atstāt atlikušajai par maksātnespējīgu kļūstošajai iestādei. Šiem aizsardzības pasākumiem vajadzētu nodrošināt, ka netiek skarta riska darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, novērtēšana regulējošām prasībām atbilstošā kapitāla noteikšanas vajadzībām Direktīvas 2006/48/EK nolūkā.

(96)

Lai gan vienādu instrumentu un pilnvaru nodrošināšana noregulējuma iestādēm atvieglo koordinētu rīcību pārrobežu grupas maksātnespējas gadījumā, šķiet, ir nepieciešami papildu pasākumi, lai veicinātu sadarbību un novērstu valstu reakcijas sadrumstalotību. Būtu jāpieprasa, lai noregulējuma iestādes grupas vienību noregulējuma gadījumos savstarpēji apspriežas un sadarbojas noregulējuma kolēģijās, lai vienotos par grupas noregulējuma shēmu. Noregulējuma kolēģijas būtu jāizveido ap pastāvošo uzraudzības kolēģiju kodolu, iekļaujot tajās noregulējuma iestādes un iesaistot kompetentās ministrijas, centrālās bankas, EBI un attiecīgā gadījumā par noguldījumu garantiju sistēmām atbildīgās iestādes. Krīzes gadījumā noregulējuma kolēģijām būtu jānodrošina informācijas apmaiņas forums un noregulējuma darbību koordinēšana.

(97)

Pārrobežu grupu noregulējuma gadījumā būtu jāpanāk līdzsvars starp, no vienas puses, nepieciešamību pēc procedūrām, kurās būtu ņemta vērā situācijas steidzamība un kuras ļautu rast efektīvus, taisnīgus un savlaicīgus risinājumus grupai kopumā, un, no otras puses, nepieciešamību aizsargāt finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās attiecīgā grupa darbojas. Dažādajām noregulējuma iestādēm noregulējuma kolēģijā būtu jāapmainās ar viedokļiem. Grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajām noregulējuma darbībām vajadzētu būt sagatavotām un apspriestām starp dažādām noregulējuma iestādēm saistībā ar grupas noregulējuma plāniem. Lai, kad vien iespējams, atvieglotu ātru un kopīgu lēmumu pieņemšanu, noregulējuma kolēģijām būtu jāiekļauj visu to dalībvalstu noregulējuma iestāžu viedokļi, kurās attiecīgā grupa darbojas. Grupas līmeņa noregulējuma iestādei veicot noregulējuma darbības, vienmēr būtu jāņem vērā to ietekme uz finanšu stabilitāti dalībvalstīs, kurās grupa darbojas. Tas būtu jānodrošina, paredzot tās dalībvalsts noregulējuma iestādēm, kurā izveidots meitasuzņēmums, iespēju iebilst pret grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumiem ne tikai attiecībā uz noregulējuma darbību un pasākumu atbilstīgumu, bet arī attiecībā uz pamatojumu nepieciešamībai aizsargāt attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti.

(98)

Noregulējuma kolēģijai nevajadzētu būt lēmumu pieņemšanas struktūrai, bet platformai, lai valsts iestādēm atvieglotu lēmumu pieņemšanu. Kopīgie lēmumi būtu jāpieņem dažādajām attiecīgajām pilnvarotajām iestādēm.

(99)

Grupas noregulējuma shēmas izstrādei būtu jāatvieglo koordinēts noregulējums, kas nodrošinātu lielākas iespējas sasniegt vislabākos rezultātus attiecībā uz visām grupas iestādēm. Grupas līmeņa noregulējuma iestādei būtu jāierosina grupas noregulējuma shēma un tā jāiesniedz noregulējuma kolēģijai. Valstu noregulējuma iestādēm, kuras nepiekrīt šai shēmai vai kuras nolemj veikt neatkarīgu noregulējuma darbību, būtu jāpaskaidro minēto domstarpību iemesli un kopā ar jebkādas plānotas neatkarīgas noregulējuma darbības sīku aprakstu jāpaziņo tie grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, kas iesaistītas attiecīgajā grupas noregulējuma shēmā. Jebkurai valsts iestādei, kas nolemj neiesaistīties attiecīgajā grupas noregulējuma shēmā, būtu pienācīgi jāapsver iespējamā ietekme uz finanšu stabilitāti dalībvalstīs, kurās atrodas pārējās noregulējuma iestādēs, un iespējamā ietekme uz citām grupas daļām.

(100)

Kā grupas noregulējuma shēmas dalībnieces pilnvarotās iestādes būtu jāaicina tādu pašu instrumentu piemērot tām juridiskajām personām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem. Grupas līmeņa noregulējuma iestādēm vajadzētu būt pilnvarām izmantot pagaidu iestādes instrumentu grupas līmenī (kas attiecīgā gadījumā var ietvert sloga sadales pasākumus), lai stabilizētu visu grupu kopumā. Meitasuzņēmumu īpašumtiesības varētu pārvest pagaidu bankai, lai pēc tam tās pārdotu vai nu kā kopumu, vai atsevišķi, kad tirgus apstākļi tam ir piemēroti. Turklāt grupas līmeņa noregulējuma iestādei vajadzētu būt pilnvarām piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu mātes iestādes līmenī.

(101)

Starptautiskā mērogā darbojošos iestāžu un grupu efektīvam noregulējumam ir nepieciešama sadarbība starp Savienības, dalībvalstu un trešo valstu noregulējuma iestādēm. Sadarbību sekmēs tas, ka trešo valstu noregulējuma režīmu pamatā būs kopīgi principi un pieejas, ko izstrādājusi Finanšu stabilitātes padome un G 20. Šajā nolūkā EBI vajadzētu būt pilnvarotai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu izstrādāt un slēgt nesaistošas sadarbības pamatvienošanās ar trešo valstu iestādēm, un dalībvalstu nacionālajām iestādēm vajadzētu būt atļautam slēgt divpusējas vienošanās, ņemot vērā šīs EBI pamatvienošanās. Minēto par globālu uzņēmumu maksātnespējas pārvaldīšanu atbildīgo valsts iestāžu vienošanās izstrādei vajadzētu būt līdzeklim, kā nodrošināt efektīvu plānošanu, lēmumu pieņemšanu un koordināciju attiecībā uz starptautiskām grupām. Kopumā, slēdzot minētās vienošanās, būtu jānodrošina savstarpīgums. Valstu noregulējuma iestādēm kā Eiropas noregulējuma kolēģijas dalībniecēm attiecīgos gadījumos būtu jāatzīst un jāīsteno trešo valstu noregulējuma procedūras šajā direktīvā noteiktajos gadījumos.

(102)

Sadarbībai būtu jānotiek gan attiecībā uz Savienības vai trešo valstu grupu meitasuzņēmumiem, gan attiecībā uz Savienības vai trešo valstu iestāžu filiālēm. Trešo valstu grupu meitasuzņēmumi ir uzņēmumi, kas ir dibināti Savienībā un uz kuriem tāpēc pilnībā attiecas Savienības tiesību akti, tostarp šajā direktīvā paredzētie noregulējuma instrumenti. Tomēr ir nepieciešams, lai dalībvalstis saglabātu tiesības rīkoties attiecībā uz to iestāžu filiālēm, kuru galvenie biroji ir trešās valstīs, ja trešās valsts ar filiāli saistīto noregulējuma procedūru atzīšana un piemērošana apdraud finanšu stabilitāti Savienībā vai ja Savienības noguldītājiem netiktu piemērots tāds pats režīms kā trešo valstu noguldītājiem. Minētajos gadījumos un citos šajā direktīvā izklāstītajos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu būt tiesībām pēc apspriešanās ar valstu noregulējuma iestādēm atteikties atzīt trešo valstu noregulējuma procedūras attiecībā uz trešo valstu iestāžu filiālēm Savienībā.

(103)

Zināmos apstākļos piemēroto noregulējuma instrumentu efektivitāte var būt atkarīga no īstermiņa finansējuma pieejamības iestādei vai pagaidu iestādei, no potenciālajiem pircējiem sniegtajām garantijām vai kapitāla nodrošināšanas pagaidu iestādei. Neatkarīgi no centrālo banku lomas likviditātes nodrošināšanā finanšu sistēmai pat spriedzes laikā ir svarīgi, lai dalībvalstis noteiktu finansēšanas mehānismus nolūkā novērst to, ka šādam nolūkam nepieciešamo finansējumu iegūst no valsts budžeta. Finanšu sistēmas stabilizēšana būtu jāfinansē visai finanšu nozarei.

(104)

Parasti katrai dalībvalstij būtu jāizveido savi valsts finansēšanas mehānismi, izmantojot fondus, ko kontrolētu noregulējuma iestādes un ko izmantotu šajā direktīvā izklāstītajiem mērķiem. Tomēr būtu jāparedz stingri ierobežots izņēmums, lai ļautu dalībvalstīm izveidot savus valsts finansēšanas mehānismus, izmantojot to iestāžu obligātās iemaksas, kuras ir saņēmušas darbības atļauju to teritorijā, un šīs iemaksas netiek turētas, izmantojot fondus, ko kontrolē to noregulējuma iestādes, ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi.

(105)

Principā nozares iemaksas būtu jāiekasē pirms jebkādas noregulējuma darbības veikšanas un neatkarīgi no tās. Ja iepriekšējais finansējums nav pietiekams, lai segtu finansēšanas mehānismu īstenošanas rezultātā radušos zaudējumus vai izmaksas, būtu jāiekasē papildu iemaksas, ar ko segt papildu izmaksas vai zaudējumus.

(106)

Lai sasniegtu kritisko masu un novērstu prociklisku ietekmi, kas varētu rasties, ja, izmantojot finansēšanas mehānismus sistēmiskas krīzes gadījumā, būtu jāpaļaujas tikai uz ex post iemaksām, ir nepieciešams, lai iepriekš pieejamie dalībvalstu finansēšanas mehānismu finanšu līdzekļi sasniegtu vismaz noteiktu minimālo mērķapmēru.

(107)

Lai nodrošinātu iemaksu taisnīgu aprēķināšanu un radītu stimulu darboties saskaņā ar mazāk riskantu modeli, nosakot iemaksas valsts finansēšanas mehānismos, būtu jāņem vērā tā kredītu, likviditātes un tirgus riska pakāpe, kuru iestādes uzņēmušās.

(108)

Par maksātnespējīgu kļūstošas iestādes efektīva noregulējuma nodrošināšana Savienībā ir būtisks elements iekšējā tirgus izveides pabeigšanā. Šādu iestāžu maksātnespēja ietekmē ne tikai finanšu stabilitāti tirgos, kuros tās darbojas, bet arī visā Savienības finanšu tirgū kopumā. Līdz ar iekšējā finanšu pakalpojumu tirgus izveides pabeigšanu ir pastiprinājusies mijiedarbība starp dažādām dalībvalstu finanšu sistēmām. Iestādes darbojas ārpus to izveides dalībvalsts un ir savstarpēji saistītas ar starpbanku un citu tirgu starpniecību, kuri būtībā ir Eiropas mēroga tirgi. Minēto iestāžu noregulējuma efektīvas finansēšanas nodrošināšana visās dalībvalstīs ir ne tikai to dalībvalstu interesēs, kurās šīs iestādes darbojas, bet arī visu dalībvalstu interesēs kopumā, jo tas ir līdzeklis, kā nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un uzlabot iekšējā finanšu tirgus darbību. Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmas izveidei būtu jānodrošina, ka visām iestādēm, kas darbojas Savienībā, piemēro vienlīdz efektīvus noregulējuma finansēšanas mehānismus un ka tiek veicināta iekšējā tirgus stabilitāte.

(109)

Lai palielinātu Eiropas finansēšanas mehānismu noturību un saskaņā ar mērķi, kas paredz, ka finansējumam pirmām kārtām būtu jānāk no noregulējamās iestādes akcionāriem un kreditoriem un pēc tam – no nozares, nevis no publiskā sektora budžeta, vajadzības gadījumā finansēšanas mehānismi var lūgt aizņēmumu no citiem finansēšanas mehānismiem. Tāpat tie būtu jāpilnvaro piešķirt aizdevumus citiem mehānismiem, kuriem tas ir nepieciešams. Šādai aizdošanai vajadzētu būt pilnībā brīvprātīgai. Lēmums piešķirt aizdevumu citiem mehānismiem būtu jāpieņem aizdevējam finansēšanas mehānismam, bet, ņemot vērā iespējamo fiskālo ietekmi, būtu jāparedz dalībvalstīm iespēja prasīt apspriešanos ar kompetento ministriju vai prasīt tās piekrišanu.

(110)

Lai gan finansēšanas mehānismi tiek izveidoti valstu līmenī, saistībā ar grupas noregulējumu tiem vajadzētu būt savstarpēji izmantojamiem ar nosacījumu, ka valsts iestādes ir panākušas vienošanos par iestādes noregulēšanu. Noregulējuma procesam nevajadzētu radīt nekādus zaudējumus noguldījumiem, uz kuriem attiecas noguldījumu garantiju sistēmas. Ja noregulējuma darbība nodrošina, ka noguldītāji saglabā piekļuvi saviem noguldījumiem, būtu jāprasa, lai noguldījumu garantiju sistēmas, ar kurām ir saistīta noregulējamā iestāde, veiktu iemaksu, kas nepārsniedz to zaudējumu summu, kas tām būtu bijis jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

(111)

Ja segtie noguldījumi ir pasargāti no zaudējumiem noregulēšanā, tad citi atbilstīgie noguldījumi ir potenciāli pieejami zaudējumu absorbcijai. Lai nodrošinātu zināmu aizsardzības līmeni fiziskām personām, mikrouzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kam ir atbilstīgi noguldījumi, kuri pārsniedz segto noguldījumu apmēru, šādiem noguldījumiem klasifikācijā būtu jāpiešķir augstāka prioritāte nekā to parasto nenodrošināto kreditoru prasījumiem, kuriem netiek dota priekšroka saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem, ar ko reglamentē parasto maksātnespējas procedūru. Saskaņā ar šādiem valsts tiesību aktiem noguldījumu garantiju sistēmas prasījumam klasifikācijā vajadzētu būt vēl lielākai prioritātei nekā iepriekšminētajām atbilstīgo noguldījumu kategorijām. Lai atbilstoši šajā direktīvā noteiktajam principam “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” līdz minimumam samazinātu dalībvalstu noregulējuma fondu pakļaušanu riskam, ir jāsaskaņo maksātnespēju reglamentējošie valstu tiesību akti minētajā jomā.

(112)

Ja noguldījumi tiek pārvesti citai iestādei saistībā ar iestādes noregulējumu, noguldītāji būtu jāapdrošina tikai Direktīvā 2014/49/ES paredzētajā apmērā. Tādēļ prasījumi attiecībā uz noguldījumiem, kas paliek noregulējamajā kredītiestādē, būtu jāierobežo līdz starpībai starp pārvestajiem līdzekļiem un Direktīvā 2014/49/ES paredzēto nodrošinājuma apmēru. Ja pārvestie noguldījumi pārsniedz minēto nodrošinājuma apmēru, noguldītājam nevajadzētu iesniegt prasījumu pret noguldījumu garantiju sistēmu attiecībā uz noregulējamajā kredītiestādē atlikušajiem noguldījumiem.

(113)

Izveidojot finansēšanas mehānismus, kas veido šajā direktīvā noteikto Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmu, būtu jānodrošina valstu līmenī noregulēšanai pieejamo līdzekļu izmantošanas koordinēšana.

(114)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai precizētu kritērijus “kritiski svarīgu funkciju” un “galveno darbības jomu” noteikšanai šīs direktīvas nolūkiem; apstākļus, kādos nepieciešama saistību izslēgšana no šajā direktīvā paredzētajām norakstīšanas vai konvertācijas prasībām; vienošanos kategorijas, attiecībā uz kurām dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīga aizsardzība daļējās pārvešanās; veidu, kā iestāžu iemaksas noregulējumu finansēšanas mehānismos būtu pielāgojamas atbilstīgi to riska profilam; reģistrācijas, grāmatvedības, ziņojumu sniegšanas pienākumus un citus pienākumus, kas paredzēti, lai nodrošinātu, ka tiek tiešām samaksātas ex ante iemaksas; kā arī apstākļus kādos un nosacījumus ar kādiem iestādes var uz laiku tikt atbrīvotas no ex post iemaksu maksāšanas. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanās darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(115)

Šajā direktīvā noteiktajos gadījumos EBI ar pamatnostādņu palīdzību būtu jāveicina valsts iestāžu prakses konverģence saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu. Jomās, uz kurām neattiecas regulatīvie vai īstenošanas tehniskie standarti, EBI spēj pēc pašas iniciatīvas izdot pamatnostādnes un ieteikumus par Savienības tiesību aktu piemērošanu.

(116)

Iebildumu izteikšanai pret deleģēto aktu Eiropas Parlamenta un Padomes rīcībā vajadzētu būt trim mēnešiem no tā paziņošanas dienas. Eiropas Parlamentam un Padomei vajadzētu būt iespējai informēt pārējās iestādes par to, ka tie neplāno izteikt iebildumus.

(117)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jāatvieglo konsekventa saskaņošana un atbilstoša noguldītāju, ieguldītāju un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Būtu efektīvi un lietderīgi EBI kā iestādei ar augsti specializētu kompetenci šajā direktīvā noteiktajos gadījumos uzticēt reglamentējošo un īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi – neietverot politikas izvēles –, kurus tā iesniegtu Komisijai.

(118)

Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar deleģētiem aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādātie regulatīvo tehnisko standartu projekti atbilstīgi LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu. Ja tas paredzēts šajā direktīvā, Komisijai ar īstenošanas aktiem būtu jāpieņem EBI izstrādātie īstenošanas tehnisko standartu projekti atbilstīgi LESD 291. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

(119)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/24/EK (15) paredzēts, ka visās dalībvalstīs ir savstarpēji jāatzīst un jāīsteno lēmumi par to iestāžu reorganizāciju vai likvidēšanu, kurām ir filiāles dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās atrodas šo iestāžu galvenie biroji. Minētā direktīva nodrošina, ka neatkarīgi no tā, kurā valstī atrodas attiecīgā iestāde, visus jautājumus, kas saistīti ar tās aktīviem un saistībām, izskata, izmantojot vienotu procedūru piederības dalībvalstī, un ka kreditoriem uzņēmējā dalībvalstī piemēro tādu pašu režīmu kā kreditoriem piederības dalībvalstī. Lai panāktu efektīvu noregulējumu, Direktīva 2001/24/EK būtu jāpiemēro tādos noregulējuma instrumentu izmantošanas gadījumos, kad tos piemēro gan iestādēm, gan citām vienībām, uz kurām attiecas noregulējuma režīms. Tādēļ Direktīva 2001/24/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(120)

Savienības uzņēmējdarbības tiesību direktīvās ir iekļauti obligāti noteikumi to iestāžu akcionāru un kreditoru aizsardzībai, uz kurām attiecas minēto direktīvu darbības joma. Situācijā, kad noregulējuma iestādēm jārīkojas ātri, minētie noteikumi var apgrūtināt noregulējuma iestāžu efektīvu rīcību un noregulējuma instrumentu un pilnvaru izmantošanu, un tāpēc šajā direktīvā būtu jāiekļauj atbilstošas atkāpes. Lai ieinteresētajām personām garantētu maksimālu juridisko noteiktību, šādas atkāpes būtu jādefinē skaidri un precīzi un tās būtu jāizmanto tikai sabiedrības interesēs un tikai tad, ja ir izpildīti noregulējuma sākšanas kritēriji. Kā priekšnoteikums noregulējuma instrumentu izmantošanai tiek pieņemta šajā direktīvā noteikto noregulējuma mērķu un nosacījumu izpilde.

(121)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/30/ES (16) ir iekļauti noteikumi par akcionāru tiesībām lemt par kapitāla palielināšanu vai samazināšanu, par to tiesībām piedalīties jebkuru jaunu akciju emisijā ar naudas iemaksu, par kreditoru aizsardzību kapitāla samazināšanas gadījumā un par akcionāru sapulces sasaukšanu nopietnu kapitāla zaudējumu gadījumā. Šie noteikumi var apgrūtināt noregulējuma iestāžu ātru rīcību, un tāpēc būtu jāparedz atbilstošas atkāpes no tiem.

(122)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/35/ES (17) cita starpā paredzēti arī noteikumi par katras apvienošanās procesā iesaistītās sabiedrības pilnsapulces piekrišanu šādas apvienošanās veikšanai, par prasībām attiecībā uz apvienošanās noteikumu projektu, par vadības ziņojumu un ekspertu ziņojumu un par kreditoru aizsardzību. Padomes Direktīvā 82/891/EEK (18) ir iekļauti līdzīgi noteikumi par akciju sabiedrību sadalīšanu. Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/56/EK (19) paredzēti atbilstoši noteikumi par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos. Lai noregulējuma iestādes varētu ātri rīkoties, būtu jāparedz atbilstošas atkāpes no minētajām direktīvām.

(123)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/25/EK (20) noteikts pienākums nākt klajā ar obligātu pārņemšanas piedāvājumu attiecībā uz visām uzņēmuma akcijām par objektīvu cenu, kā noteikts minētajā direktīvā, ja kāds akcionārs tieši vai netieši, viens pats vai, rīkojoties kopīgi ar citiem, iegādājas noteiktu daļu no minētā uzņēmuma akcijām, kas tam nodrošina kontroli pār šo uzņēmumu un kas ir noteikts valsts tiesību aktos. Obligātā piedāvājuma noteikuma mērķis ir aizsargāt mazākuma akcionārus gadījumā, ja mainās kontrole pār uzņēmumu. Tomēr šāda ar lielām izmaksām saistīta pienākuma iespējama noteikšana varētu atturēt potenciālos ieguldītājus veikt ieguldījumus skartajā iestādē, tādējādi apgrūtinot noregulējuma iestādes izmantot visas savas noregulējuma pilnvaras. Būtu jāparedz atbilstošas atkāpes no obligātā piedāvājuma noteikuma, ciktāl tas nepieciešams noregulējuma pilnvaru izmantošanai, savukārt pēc noregulēšanas perioda beigām obligātais piedāvājuma pienākums būtu jāpiemēro ikvienam akcionāram, kas iegādājas kontrolpaketi skartajā iestādē.

(124)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (21) paredz akcionāru procesuālās tiesības, kas saistītas ar pilnsapulcēm. Direktīva 2007/36/EK paredz arī minimālo laikposmu, kādā ir jāpaziņo par pilnsapulci, un šāda paziņojuma saturu. Minētie noteikumi var apgrūtināt noregulējuma iestāžu ātru rīcību, un tāpēc būtu jāparedz atbilstošas atkāpes no direktīvas. Pirms noregulējuma sākšanas var būt nepieciešams ātri palielināt kapitālu, ja iestāde nepilda vai, iespējams, nepildīs Direktīvās 2006/48/EK un 2006/49/EK paredzētās prasības un ja kapitāla palielināšana, iespējams, atjaunos agrāko finansiālo stāvokli un novērsīs situāciju, kad ir izpildīti sliekšņa nosacījumi noregulējuma uzsākšanai. Šādās situācijās būtu jāparedz iespēja nekavējoties sasaukt akcionāru pilnsapulci. Tomēr akcionāriem būtu jāsaglabā pilnvaras pieņemt lēmumu par paziņojuma par pilnsapulci izsludināšanas laikposma pagarināšanu vai saīsināšanu. Lai izveidotu minēto mehānismu, būtu jāparedz atbilstošas atkāpes no Direktīvas 2007/36/EK.

(125)

Lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes ir pārstāvētas ar Regulu (ES) Nr. 1092/2010, Regulu (ES) Nr. 1093/2010, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (22) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (23) izveidotajā Eiropas finanšu uzraudzības sistēmā un ka EBI rīcībā ir specializētās zināšanas, kas nepieciešamas šajā direktīvā paredzēto uzdevumu veikšanai, būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1093/2010, iekļaujot ar minēto regulu izveidotajā kompetento iestāžu jēdzienā šajā direktīvā definētās dalībvalstu noregulējuma iestādes. Šāda noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu asimilācija atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1093/2010 ir saderīga ar EBI uzdevumiem – kas tai noteikti saskaņā ar Regulas Nr. 1093/2010 25. pantu – proti, sniegt ieguldījumu un aktīvi piedalīties atveseļošanas un noregulējuma plānu izstrādē un censties atvieglot par maksātnespējīgām kļūstošu iestāžu, jo īpaši pārrobežu grupu, noregulēšanu.

(126)

Lai nodrošinātu, ka iestādes, tie, kas faktiski kontrolē šo iestāžu darbību, un šo iestāžu vadība pilda no šās direktīvas izrietošos pienākumus, un lai nodrošinātu, ka tiem visā Savienībā piemēro vienādu režīmu, būtu jāprasa, lai dalībvalstis paredz iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un citus administratīvus pasākumus. Tādēļ dalībvalstu noteiktajiem administratīvajiem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem būtu jāatbilst konkrētām pamatprasībām attiecībā uz tiem, kam tie paredzēti, kritērijiem, kuri jāņem vērā, piemērojot sodu vai citu administratīvu pasākumu, sodu vai citu administratīvu pasākumu publicēšanu, sodu piemērošanas pamatpilnvarām un administratīvā naudas soda apmēru. Stingri ievērojot dienesta noslēpumu, EBI uztur centralizētu datubāzi par visiem administratīvajiem sodiem un informāciju par pārsūdzībām, par kurām tai ziņojušas kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes.

(127)

Šajā direktīvā ir paredzēti gan administratīvie sodi, gan citi administratīvi pasākumi, lai aptvertu visas darbības, kuras veic pēc tam, kad izdarīts pārkāpums, un kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai valsts tiesību aktos tie ir kvalificēti kā sods vai kā cits administratīvs pasākums.

(128)

Lai gan nekas neliedz dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīvo sodu un kriminālsodu piemērošanu par tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm paredzēt noteikumus par administratīviem sodiem par tiem šīs direktīvas pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm nav pienākums par to pašu nodarījumu piemērot gan administratīvos sodus, gan kriminālsodus, taču tās to var darīt, ja šo valstu tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai administratīvo sodu vai citu administratīvu pasākumu vietā par šīs direktīvas pārkāpumiem nevajadzētu mazināt vai kā citādi ietekmēt noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu spēju savlaicīgi sadarboties, piekļūt informācijai un veikt informācijas apmaiņu ar noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm citās dalībvalstīs šīs direktīvas piemērošanas nolūkā, tostarp pēc ikviena attiecīgā pārkāpuma nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(129)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (24) dalībvalstis ir apņēmušās paziņojumam par transponēšanas pasākumiem pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus ar skaidrojumu par direktīvas komponentu saistību ar dalībvalsts transponēšanas instrumentu attiecīgajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu.

(130)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un jo īpaši Hartā atzītās tiesības, brīvības un pamatprincipi, jo īpaši tiesības uz īpašumu, tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību un taisnīgu tiesas prāvu un tiesības uz aizstāvību.

(131)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, saskaņot iestāžu noregulējuma noteikumus un procesus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka jebkuras Savienībā darbojošās iestādes maksātnespējas ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(132)

Pieņemot lēmumus vai veicot darbības saskaņā ar šo direktīvu, kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm vienmēr būtu pienācīgi jāņem vērā šo lēmumu un darbību ietekme uz finanšu stabilitāti un uz ekonomisko situāciju citās dalībvalstīs un jāapsver ikviena meitasuzņēmuma vai filiāles nozīme tās dalībvalsts finanšu sektorā un visā ekonomikā, kurā šāds meitasuzņēmums vai filiāle darbojas, pat gadījumos, kad attiecīgais meitasuzņēmums vai filiāle nav tik nozīmīgi attiecīgajai konsolidētajai grupai.

(133)

Komisija pārskatīs šīs direktīvas vispārējo piemērošanu un, ņemot vērā pasākumus, kas veikti saskaņā ar jebkuru Savienības tiesību aktu, ar kuru izveido noregulējuma mehānismu, kas attiecas uz vairāk nekā vienu dalībvalsti, jo īpaši apsvērs to, kā EBI īsteno šajā direktīvā paredzētās pilnvaras veikt starpniecību starp noregulējuma iestādi dalībvalstī, kura piedalās konkrētajā mehānismā, un noregulējuma iestādi dalībvalstī, kura tajā nepiedalās,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   SADAĻA

DARBĪBAS JOMA, DEFINĪCIJAS UN IESTĀDES

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā izklāstīti atveseļošanas un noregulējuma noteikumi un procedūras attiecībā uz šādām vienībām:

a)

iestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību Savienībā;

b)

finanšu iestādēm, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, gadījumos, kad finanšu iestāde ir kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai c) un d) apakšpunktā minētas sabiedrības meitasuzņēmums un kad uz šādiem meitasuzņēmumiem attiecas mātesuzņēmuma konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 6. līdz 17. pantu;

c)

finanšu pārvaldītājsabiedrībām, jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā;

d)

dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrībām, dalībvalsts mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām un Savienības mātes jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām;

e)

tādu iestāžu filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Savienības, saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem īpašajiem nosacījumiem.

Nosakot un piemērojot prasības atbilstoši šai direktīvai un izmantojot dažādos instrumentus un pilnvaras, kas ir noregulējuma iestāžu un kompetento iestāžu rīcībā attiecībā uz šā panta pirmajā daļā minēto vienību, tās ņem vērā šīs vienības uzņēmējdarbības raksturu, akciju portfeļa struktūru, juridisko formu, riska profilu, vienības lielumu un juridisko statusu, tās savstarpējo saikni ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības jomu un sarežģītību, līdzdalību institucionālā aizsardzības shēmā, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punkta prasībām, vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes sistēmās, kuras paredzētas minētās regulas 113. panta 6. punktā, un to, vai attiecīgā vienība veic jebkādu ieguldījumu pakalpojumu vai darbību, kas definēti Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā.

2.   Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir stingrāki par tiem, kurus paredz šī direktīva un uz tās pamata pieņemtie deleģētie un īstenošanas akti, vai kuri papildina tos, ar noteikumu, ka tie ir vispārēji piemērojami un nav pretrunā šai direktīvai un uz tās pamata pieņemtiem deleģētajiem un īstenošanas aktiem.

2. pants

Definīcijas

1.   Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā izmanto šādas definīcijas:

1)

“noregulējums” ir noregulējuma instrumenta vai 37. panta 9. punktā minēta instrumenta piemērošana, lai sasniegtu vienu vai vairākus 31. panta 2. punktā minētos noregulējuma mērķus;

2)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā minēto definīciju, izņemot Direktīvas 2013/36/ES 2. panta 5. punktā minētās vienības;

3)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta minēto definīciju, uz kuru attiecas Direktīvas 2013/36/ES 28. panta 2. punktā noteiktā sākotnējā kapitāla prasība;

4)

“finanšu iestāde” ir finanšu iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā minēto definīciju;

5)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 16. apakšpunktā minēto definīciju;

6)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 15. apakšpunkta a) punktā minēto definīciju;

7)

“konsolidēti” nozīmē pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 47. apakšpunktā definēto konsolidēto finanšu stāvokli;

8)

institucionālā aizsardzības shēma jeb “IAS” ir mehānisms, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā noteiktajām prasībām;

9)

“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā minēto definīciju;

10)

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju;

11)

“jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība” ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 22. apakšpunktā minēto definīciju;

12)

“dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 30. apakšpunktā minēto definīciju;

13)

“Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 31. apakšpunktā minēto definīciju;

14)

“dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 32. apakšpunktā minēto definīciju;

15)

“Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir ES mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 33. apakšpunktā minēto definīciju;

16)

“noregulējuma mērķi” ir noregulējuma mērķi, kas minēti 31. panta 2. punktā;

17)

“filiāle” ir filiāle saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā minēto definīciju;

18)

“noregulējuma iestāde” ir iestāde, ko dalībvalsts izraudzījusies saskaņā ar 3. pantu;

19)

“noregulējuma instruments” ir noregulējuma instruments, kas minēts 37. panta 3. punktā;

20)

“noregulējuma pilnvaras” ir pilnvaras, kas minētas 63. līdz 72. pantā;

21)

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā minēto definīciju, tostarp Eiropas Centrālā banka attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem, kas tai uzticēti ar Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013 (25);

22)

“kompetentās ministrijas” ir dalībvalstu finanšu ministrijas vai citas ministrijas, kuras atbild par ekonomikas, finanšu un budžeta lēmumu pieņemšanu valsts līmenī saskaņā ar nacionālajām kompetences jomām un kuras ir izraudzītas atbilstoši 3. panta 5. punktam;

23)

“iestāde” ir kredītiestāde vai ieguldījumu brokeru sabiedrība;

24)

“vadības struktūra” ir vadības struktūra saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 7. apakšpunktā minēto definīciju;

25)

“augstākā vadība” ir augstākā vadība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 3. panta 1. punkta 9. apakšpunktā minēto definīciju;

26)

“grupa” ir mātesuzņēmums un tā meitasuzņēmumi;

27)

“pārrobežu grupa” ir grupa, kurai ir grupas vienības, kas veic uzņēmējdarbību vairāk nekā vienā dalībvalstī;

28)

“ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem” ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē vai jebkāds cits finansiāls atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem pārnacionālā līmenī – kas, ja tiktu sniegts valsts līmenī, tiktu uzskatīts par valsts atbalstu –, kuru sniedz, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes, 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības vai grupas, kuras sastāvā ietilpst šāda iestāde vai vienība, dzīvotspēju, likviditāti vai maksātspēju;

29)

“ārkārtas likviditātes palīdzība” ir centrālās bankas sniegta centrālās bankas nauda vai cita veida palīdzība, kā rezultātā var palielināties centrālās bankas nauda, maksātspējīgai finanšu iestādei vai maksātspējīgu finanšu iestāžu grupai, kurām ir īslaicīgas problēmas likviditātes jomā, turklāt šāda operācija nav daļa no monetārās politikas;

30)

“sistēmiska krīze” ir finanšu sistēmas darbības traucējumi, kam var būt nopietna negatīva ietekme uz iekšējo tirgu un reālo ekonomiku. Visu veidu finanšu starpnieki, tirgi un infrastruktūra zināmā mērā var būt potenciāli sistēmiski nozīmīgi;

31)

“grupas vienība” ir juridiska persona, kas ir daļa no grupas;

32)

“atveseļošanas plāns” ir atveseļošanas plāns, ko iestāde ir izstrādājusi un uztur saskaņā ar 5. pantu;

33)

“grupas atveseļošanas plāns” ir grupas atveseļošanas plāns, ko izstrādā un uztur saskaņā ar 7. pantu;

34)

“nozīmīga filiāle” ir filiāle, kura tiktu uzskatīta par nozīmīgu uzņēmējā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. panta 1. punktu;

35)

“kritiski svarīgas funkcijas” ir darbības, pakalpojumi vai operācijas, kuru pārtraukšana, iespējams, vienā vai vairākās dalībvalstīs izraisīs reālajai ekonomikai būtisku pakalpojumu sniegšanas traucējumus vai izjauks finanšu stabilitāti kādas iestādes vai grupas lieluma, tirgus daļas, ārējās un iekšējās savstarpējās saiknes, sarežģītības vai pārrobežu darbību dēļ, īpaši ņemot vērā šo darbību, pakalpojumu un operāciju aizstājamību;

36)

“galvenās darbības jomas” ir darbības jomas un saistītie pakalpojumi, kas ir svarīgs iestādes vai grupas, kuras sastāvā ietilpst iestāde, ienākumu, peļņas vai franšīzes vērtības avots;

37)

“konsolidētās uzraudzības iestāde” ir konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 41. apakšpunktā minēto definīciju;

38)

“pašu kapitāls” ir pašu kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 118. apakšpunktā minēto definīciju;

39)

“noregulējuma nosacījumi” ir 32. panta 1. punktā minētie nosacījumi;

40)

“noregulējuma darbība” ir lēmums uzsākt iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības noregulējuma procedūru saskaņā ar 32. vai 33. pantu, noregulējuma instrumenta piemērošana vai vienu vai vairāku noregulējuma pilnvaru īstenošana;

41)

“noregulējuma plāns” ir noregulējuma plāns, kas iestādei izstrādāts saskaņā ar 10. pantu;

42)

“grupas noregulējums” ir viena no šādām darbībām:

a)

noregulējuma darbības veikšana mātesuzņēmuma vai konsolidētai uzraudzībai pakļautas iestādes līmenī vai

b)

noregulējuma iestāžu veiktas noregulējuma instrumentu piemērošanas un noregulējuma pilnvaru īstenošanas koordinēšana attiecībā uz grupas vienībām, kas atbilst noregulējuma nosacījumiem;

43)

“grupas noregulējuma plāns” ir plāns, kas grupas noregulēšanai izstrādāts saskaņā ar 12. un 13. pantu;

44)

“grupas līmeņa noregulējuma iestāde” ir noregulējuma iestāde dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības iestāde;

45)

“grupas noregulējuma shēma” ir plāns, kas saskaņā ar 91. pantu izstrādāts grupas noregulēšanas nolūkā;

46)

“noregulējuma kolēģija” ir kolēģija, kas izveidota saskaņā ar 88. pantu, lai veiktu 88. panta 1. punktā minētos uzdevumus;

47)

“parastā maksātnespējas procedūra” ir kolektīva maksātnespējas procedūra, kuru paredz daļēju vai pilnīgu debitora mantas atsavināšanu un likvidatora vai administratora iecelšanu, kuru iestādēm parasti piemēro saskaņā ar valsts tiesību aktiem un kura ir vai nu specifiska šīm iestādēm, vai arī vispārēji piemērojama jebkurai fiziskai vai juridiskai personai;

48)

“parāda instrumenti”, kas minēti 63. panta 1. punkta g) un j) apakšpunktā, ir obligācijas un citi pārvedama parāda veidi, instrumenti, ar ko rada vai atzīst parādu, un instrumenti, kuri dod tiesības iegādāties parāda instrumentus;

49)

“dalībvalsts mātes iestāde” ir dalībvalsts mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 28. apakšpunktā minēto definīciju;

50)

“Savienības mātes iestāde” ir ES mātes iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 29. apakšpunktā minēto definīciju;

51)

“pašu kapitāla prasības” ir prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. līdz 98. pantā;

52)

“uzraudzības kolēģija” ir uzraudzības iestāžu kolēģija, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 2013/36/EK 116. pantu;

53)

“Savienības valsts atbalsta regulējums” ir regulējums, kas noteikts saskaņā ar LESD 107., 108. un 109. pantu, kā arī noteikumiem un visiem Savienības aktiem, tostarp pamatnostādnēm un paziņojumiem, kuri izstrādāti vai pieņemti atbilstoši LESD 108. panta 4. punktam vai 109. pantam;

54)

“likvidācija” ir iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības aktīvu realizācija;

55)

“aktīvu nodalīšanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 42. pantu pārved noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības aktīvu pārvaldības struktūrai;

56)

“aktīvu pārvaldības struktūra” ir juridiska persona, ka atbilst 42. panta 2. punktā noteiktajām prasībām;

57)

“iekšējās rekapitalizācijas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 43. pantu īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz noregulējamās iestādes saistībām;

58)

“uzņēmuma pārdošanas instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību noregulējuma iestāde saskaņā ar 38. pantu pārved noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pircējam, kas nav pagaidu iestāde;

59)

“pagaidu iestāde” ir juridiska persona, kas atbilst 40. panta 2. punktā noteiktajām prasībām;

60)

“pagaidu iestādes instruments” ir mehānisms, ar kura palīdzību saskaņā ar 40. pantu noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības pārved pagaidu iestādei;

61)

“īpašumtiesību instrumenti” ir akcijas, citi instrumenti, ar ko piešķir īpašumtiesības, instrumenti, kurus var konvertēt akcijās vai īpašumtiesību instrumentos vai kuri dod tiesības iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, un instrumenti, kas apliecina līdzdalības daļas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos;

62)

“akcionāri” ir akcionāri vai citu īpašumtiesību instrumentu turētāji;

63)

“pārveduma pilnvaras” ir 63. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā noteiktās pilnvaras pārvest noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, parāda instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, vai jebkādu to kombināciju saņēmējam;

64)

“centrālais darījumu partneris” ir centrālais darījumu partneris (CCP) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punktā minēto definīciju;

65)

“atvasinātais instruments” ir atvasinātais instruments saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 5. punktā minēto definīciju;

66)

“norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras” ir 59. panta -2. punktā un 63. panta 1. punkta e) līdz j) apakšpunktā paredzētās pilnvaras;

67)

“nodrošinātas saistības” ir saistības, kuru gadījumā kreditora tiesības uz maksājumu vai cita veida izpildi ir nodrošinātas ar prasību, ar ķīlu vai apgrūtinājumu vai ar nodrošinājuma līgumu, tostarp saistības, kas izriet no repo darījumiem un citiem īpašumtiesību nodošanas nodrošinājuma līgumiem;

68)

“pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. līdz 4. punktā, 29. panta 1. līdz 5. punktā vai 31. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

69)

“pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

70)

“kopsumma” ir kopsumma, par kādu atbilstoši 46. panta 1. punktam saskaņā ar noregulējuma iestādes novērtējumu ir jānoraksta vai jākonvertē atbilstīgās saistības;

71)

“atbilstīgās saistības” ir iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētas vienības saistības un kapitāla instrumenti, kas nav kvalificējami kā pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa instrumenti, kas nav izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas, pamatojoties uz 44. panta2. punktu;

72)

“noguldījumu garantiju sistēma” ir noguldījumu garantiju sistēma, ko kāda no dalībvalstīm ieviesusi un oficiāli atzinusi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 4. pantu;

73)

“otrā līmeņa kapitāla instrumenti” ir kapitāla instrumenti vai subordinētie aizdevumi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 63. pantā izklāstītajiem nosacījumiem;

74)

“attiecīgie kapitāla instrumenti” IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļas un IV sadaļas V nodaļas piemērošanas nolūkā ir pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti;

75)

“konvertācijas koeficients” ir faktors, kas nosaka to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu skaitu, kuros tiks konvertētas noteiktas kategorijas saistības, pamatojoties uz vienu attiecīgās kategorijas instrumentu vai precizētu parāda prasījuma vērtības vienību;

76)

“skartais kreditors” ir kreditors, kura prasījums attiecas uz saistībām, kas ir samazinātas vai konvertētas akcijās citos īpašumtiesību instrumentos, īstenojot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar iekšējā rekapitalizācijas instrumenta izmantošanu;

77)

“skartais turētājs” ir īpašumtiesību instrumentu turētājs, kura īpašumtiesību instrumenti ir anulēti, izmantojot 63. panta 1. punkta h) apakšpunktā minētās pilnvaras;

78)

“pilnvarotā iestāde” ir saskaņā ar 61. pantu noteiktā dalībvalsts iestāde, kas atbilstoši attiecīgās valsts tiesību aktiem atbild par 59. panta 3. punktā minēto konstatējumu izdarīšanu;

79)

“attiecīgā mātes iestāde” ir dalībvalsts mātes iestāde, Savienības mātes iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kurai piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu;

80)

“saņēmējs” ir vienība, uz kuru no noregulējamās iestādes tiek pārvestas akcijas, citi īpašumtiesību instrumenti, parāda instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības, vai jebkāda to kombinācija;

81)

“darba diena” ir diena, kas nav sestdiena, svētdiena vai valsts svētku diena attiecīgajā dalībvalstī;

82)

“izbeigšanas tiesības” ir tiesības izbeigt līgumu, tiesības paātrināt saistību izpildi, likvidēt, savstarpēji dzēst vai savstarpēji ieskaitīt saistības vai jebkurš līdzīgs noteikums, ar ko aptur, maina vai dzēš līgumslēdzējas puses saistības, vai noteikums, kurš novērš saistību rašanos saskaņā ar līgumu, kas citādi rastos;

83)

“noregulējamā iestāde” ir iestāde, finanšu iestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība, jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, jauktas darbības finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība, dalībvalsts mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, attiecībā uz kuru tiek veikta noregulējuma darbība;

84)

“Savienības meitasuzņēmums” ir iestāde, kas veic uzņēmējdarbību kādā no dalībvalstīm un kas ir meitasuzņēmums trešās valsts iestādei vai trešās valsts finanšu mātesuzņēmumam;

85)

“Savienības mātesuzņēmums” ir Savienības mātes iestāde, Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai Savienības mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība;

86)

“trešās valsts iestāde” ir vienība, kuras galvenais birojs atrodas trešā valstī un kuru, ja tā veiktu uzņēmējdarbību Savienībā, aptvertu iestādes definīcija;

87)

“trešās valsts mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, mātes finanšu pārvaldītājsabiedrība vai mātes jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī;

88)

“trešās valsts noregulējuma procedūra” ir darbība, ko veic saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, lai pārvaldītu trešās valsts iestādes vai trešās valsts mātesuzņēmuma maksātnespēju, un kas mērķu un sagaidāmo rezultātu ziņā ir pielīdzināma noregulējuma darbībām, kuras veic atbilstoši šai direktīvai;

89)

“Savienības filiāle” ir trešās valsts iestādes filiāle, kas atrodas kādā no dalībvalstīm;

90)

“attiecīgā trešās valsts iestāde” ir trešās valsts iestāde, kas atbild par tādu funkciju veikšanu, kuras ir pielīdzināmas funkcijām, ko noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes veic saskaņā ar šo direktīvu;

91)

“grupas finansēšanas mehānisms” ir grupas līmeņa noregulējuma iestādes dalībvalsts finansēšanas mehānisms vai mehānismi;

92)

“kompensējošais darījums” ir darījums starp divām grupas vienībām, lai pilnībā vai daļēji nodotu risku, ko radījis cits darījums starp vienu no minētajām grupas vienībām un trešo pusi;

93)

“grupas iekšējā garantija” ir līgums, ar ko viena grupas vienība garantē citas grupas vienības saistības pret trešo pusi;

94)

“segtie noguldījumi” ir noguldījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 5. apakšpunktā minēto definīciju;

95)

“atbilstīgie noguldījumi” ir atbilstīgie noguldījumi saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 4. apakšpunktā minēto definīciju;

96)

“segtā obligācija” ir instruments, kas minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (26) 52. panta 4. punktā;

97)

“līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā” ir līgums par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/47/EK (27) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto definīciju;

98)

“savstarpējā ieskaita līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru vairākus prasījumus vai saistības var konvertēt vienā neto prasījumā, tostarp noslēguma ieskaita līgumus, saskaņā ar kuru (jebkādi un jebkur noteikta) izpildes notikuma gadījumā tiek paātrināta līgumslēdzēju pušu saistību izpilde, lai tās kļūtu nekavējoties izpildāmas, vai arī tās tiek izbeigtas, un jebkurā no gadījumiem attiecīgie prasījumi vai saistības tiek konvertēti vienā neto prasījumā vai aizstāti ar to. Šī definīcija ietver arī Direktīvas 2002/47/EK 2. panta 1. punkta n) apakšpunkta i) punktā definētos “noslēguma ieskaita noteikumus” un Direktīvas 98/26/EK 2. panta k) apakšpunktā definēto “ieskaitu”;

99)

“savstarpējās dzēšanas līgums” ir līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības starp noregulējamo iestādi un partneri var savstarpēji dzēst;

100)

“finanšu līgumi” ir šādi līgumi:

a)

vērtspapīru līgumi, tostarp:

i)

līgumi par vērtspapīra, vērtspapīru grupas vai vērtspapīru indeksa pirkšanu, pārdošanu vai aizdošanu;

ii)

iespējas līgums attiecībā uz vērtspapīru vai vērtspapīru grupu vai indeksu;

iii)

pārdošanas darījumi ar atpirkšanu vai pirkšanas darījumi ar pārdošanu ar kādu no šādiem vērtspapīriem, vērtspapīru grupām vai indeksiem;

b)

preču līgumi, tostarp:

i)

līgumi par preču vai preču grupas vai indeksa pirkšanu, pārdošanu vai aizdošanu ar piegādi nākotnē;

ii)

iespējas līgums attiecībā uz preci vai preču grupu vai indeksu;

iii)

pārdošanas darījumi ar atpirkšanu vai pirkšanas darījumi ar pārdošanu ar kādu no šādām precēm, preču veidiem vai indeksiem;

c)

regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi un regulētā tirgū netirgoti nākotnes līgumi, tostarp līgumi (izņemot preču līgumus) par jebkādas citādas preces vai īpašuma, pakalpojuma, tiesību vai līdzdalības pirkšanu, pārdošanu vai nodošanu par noteiktu cenu kādā datumā nākotnē;

d)

mijmaiņas līgumi, tostarp:

i)

mijmaiņas līgumi un iespējas līgumi attiecībā uz procentu likmēm; tūlītējie vai citi ārvalstu valūtas maiņas līgumi; valūta; pašu kapitāla indekss vai pašu kapitāls; parāda indekss vai parāds; preču indekss vai preces; laikapstākļi; emisijas vai inflācija;

ii)

kopējie ienākumi, kredītriska starpība vai kredīta mijmaiņas līgumi;

iii)

jebkurš šā apakšpunkta i) vai ii) apakšpunktā minētajam līgumam līdzīgs līgums vai darījums, ar ko tiek veiktas atkārtotas operācijas mijmaiņas darījumos vai atvasināto instrumentu tirgos;

e)

starpbanku aizņemšanās līgumi, kuros aizņemšanās termiņš ir trīs mēneši vai mazāk;

f)

jumta līgumi līgumiem, kas minēti a) līdz e) punktā;

101)

“krīzes novēršanas pasākums” ir pilnvaru īstenošana, lai novērstu trūkumus vai šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 6. panta 6. punktu, pilnvaru īstenošana, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējamībai saskaņā ar 17. vai 18. punktu, agrīnas intervences pasākuma piemērošana saskaņā ar 27. pantu, pagaidu administratora iecelšana saskaņā ar 29. pantu vai norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana saskaņā ar 59. pantu;

102)

“krīzes vadības pasākums” ir noregulējuma darbība vai īpaša pārvaldītāja iecelšana saskaņā ar 35. pantu vai īpašas personas iecelšana saskaņā ar 51. panta 2. punktu vai 72. panta 1. punktu;

103)

“atveseļošanas spēja” ir iestādes spēja atjaunot savu finanšu stāvokli pēc tā ievērojamas pasliktināšanās;

104)

“noguldītājs” ir noguldītājs saskaņā ar Direktīvas 2014/49/ES 2. panta 1. punkta 6. apakšpunktā minēto definīciju;

105)

“ieguldītājs” ir ieguldītājs Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 97/9/EK (28) 1. panta 4. punkta nozīmē;

106)

“izraudzītā valsts makroprudenciālās uzraudzības iestāde” ir iestāde, kurai uzticēts īstenot makroprudenciālās uzraudzības politiku, kas minēta Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijas 2011. gada 22. decembra Ieteikuma attiecībā uz valsts iestāžu makroprudenciālās uzraudzības pilnvarām (ESRB/2011/3) B1. ieteikumā;

107)

“mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi saskaņā ar definīciju saistībā ar Komisijas Ieteikuma 2003/361/EK (29) 2. panta 1. punktā minēto gada apgrozījuma kritēriju;

108)

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus saskaņā ar Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā minēto definīciju.

2.   Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu pirmās daļas 35. apakšpunktā minēto darbību, pakalpojumu un operāciju noteikšanas kritērijus attiecībā uz “kritiski svarīgu funkciju” definīciju un pirmās daļas 36. apakšpunktā minēto darbības jomu un saistīto pakalpojumu noteikšanas kritērijus attiecībā uz “galveno darbības jomu” definīciju.

3. pants

Par noregulējumu atbildīgo iestāžu izraudzīšanās

1.   Ikviena dalībvalsts izraugās vienu vai izņēmuma kārtā vairākas noregulējuma iestādes, kas ir pilnvarotas piemērot noregulējuma instrumentus un īstenot noregulējuma pilnvaras.

2.   Noregulējuma iestāde ir publiska pārvaldes iestāde vai iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras.

3.   Noregulējuma iestādes var būt valstu centrālās bankas, kompetentās ministrijas vai citas publiskas pārvaldes iestādes vai iestādes, kurām uzticētas publiskas pārvaldes pilnvaras. Dalībvalstis izņēmuma kārtā var noteikt, ka noregulējuma iestāde var būt kompetentā uzraudzības iestāde Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES piemērošanas nolūkā. Lai nodrošinātu operacionālu neatkarību un novērstu interešu konfliktus starp Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES paredzētajām uzraudzības funkcijām vai pārējām attiecīgās iestādes funkcijām un šajā direktīvā paredzētajām noregulējuma iestāžu funkcijām, tiek pieņemti atbilstoši strukturāli pasākumi, neskarot 4. punktā noteiktos informācijas apmaiņas un sadarbības pienākumus. Dalībvalstis jo īpaši nodrošina, ka kompetentajās iestādēs, valstu centrālajās bankās, kompetentajās ministrijās vai citās iestādēs noregulējuma funkcija ir operacionāli neatkarīga no citām attiecīgās iestādes funkcijām.

Personāls, kas ir iesaistīts noregulējuma iestādes funkciju veikšanā saskaņā ar šo direktīvu, tiek strukturāli nodalīts no personāla, kas ir iesaistīts Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES noteikto uzdevumu veikšanā, – un uz to attiecas atsevišķi ziņošanas noteikumi – vai pārējo attiecīgās iestādes funkcijas veikšanā.

Šā punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis vai noregulējuma iestāde pieņem un publisko visus nepieciešamos attiecīgos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un informācijas apmaiņu starp dažādajām darbības jomām.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai iestādes, kas veic uzraudzības un noregulējuma funkcijas, un personas, kas minētās funkcijas veic savā vārdā, cieši sadarbotos noregulējuma lēmumu sagatavošanā, plānošanā un piemērošanā gan gadījumos, kad noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir atsevišķas vienības, gan gadījumos, kad attiecīgās funkcijas veic tā pati vienība.

5.   Ikviena dalībvalsts izraugās vienu ministriju, kas atbild par kompetentās ministrijas funkciju veikšanu saskaņā ar šo direktīvu.

6.   Ja noregulējuma iestāde dalībvalstī nav kompetentā ministrija, tā informē kompetento ministriju par lēmumiem, ko pieņem saskaņā ar šo direktīvu, un, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi, saņem tās apstiprinājumu pirms tādu lēmumu īstenošanas, kuriem ir tieša fiskāla ietekme vai sistēmiskas sekas.

7.   Lēmumos, ko kompetentās iestādes, noregulējuma iestādes un EBI pieņem saskaņā ar šo direktīvu, ņem vērā šādu lēmumu iespējamo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās darbojas attiecīgā iestāde vai grupa, un līdz minimumam samazina negatīvo ietekmi uz šo valstu finanšu stabilitāti, kā arī negatīvo ekonomisko un sociālo ietekmi šajās valstīs. EBI lēmumiem piemēro Regulas (ES) Nr. 1093/2010 38. pantu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka visām noregulējuma iestādēm ir noregulējuma darbību piemērošanai nepieciešamā kompetence, resursi un operacionālā veiktspēja un ka tās spēj īstenot savas pilnvaras tik ātri un elastīgi, cik nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

9.   EBI, sadarbojoties ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm, pilnveido prasīto kompetenci, resursus un operacionālo veiktspēju un uzrauga 8. punkta īstenošanu, tostarp veicot periodisku salīdzinošo izvērtēšanu.

10.   Ja saskaņā ar 1. punktu dalībvalsts noregulējuma instrumentu piemērošanai un noregulējuma pilnvaru īstenošanai izraugās vairāk nekā vienu iestādi, tā sniedz EBI un Komisijai pilnībā pamatotu paziņojumu par šādu lēmumu un skaidri sadala funkcijas un atbildību starp minētajām iestādēm, nodrošina atbilstošu to darba koordinēšanu un izraugās vienu kontaktiestādi sadarbībai un koordinācijai ar citu dalībvalstu attiecīgajām iestādēm.

11.   Dalībvalstis informē EBI par to valsts iestādi vai iestādēm, kas izraudzīta(-as) par noregulējuma iestādi(-ēm) un par kontaktiestādi, kā arī attiecīgā gadījumā par to īpašajām funkcijām un pienākumiem. EBI publicē minēto noregulējuma iestāžu un kontaktiestāžu sarakstu.

12.   Neskarot 85. pantu, dalībvalstis saskaņā ar valsts tiesību aktiem var ierobežot noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un to attiecīgo darbinieku atbildību par darbību vai bezdarbību, tiem veicot savus uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

II   SADAĻA

SAGATAVOŠANĀS

I   NODAĻA

Atveseļošanas un noregulējuma plānošana

1.   iedaļa

Vispārīgi noteikumi

4. pants

Vienkāršoti pienākumi atsevišķām iestādēm

1.   Ņemot vērā ietekmi, kādu uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai uz ekonomiku plašākā mērogā varētu radīt iestādes maksātnespēja šīs iestādes uzņēmējdarbības rakstura, akcionāru struktūras, juridiskās formas, riska profila, lieluma un juridiskā statusa, tās savstarpējās saiknes ar citām iestādēm vai finanšu sistēmu kopumā, tās darbības jomas un sarežģītības, līdzdalības institucionālā aizsardzības shēmā vai citās kooperatīvās savstarpējās solidaritātes shēmās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 113. panta 7. punktā, dēļ vai tāpēc, ka tā izpilda Direktīvas 2014/65/ES 4. panta 1. punkta 2. apakšpunktā definētus ieguldījumu pakalpojumus vai darbības, un ņemot vērā to, vai iestādes maksātnespēja un tai sekojoša iestādes likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru neatstātu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm, finansēšanas nosacījumiem vai ekonomiku plašākā mērogā, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nosaka:

a)

šīs direktīvas 5. līdz 12. pantā paredzēto atveseļošanas un noregulējuma plānu saturu un sīkāku izklāstu;

b)

datumu, līdz kuram izstrādā pirmos atveseļošanas un noregulējuma plānus, un to, cik bieži šos plānus atjaunina, kas var būt retāk nekā noteikts 5. panta 2. punktā, 7. panta 5. punktā, 10. panta 6. punktā un 13. panta 3. punktā;

c)

no iestādēm pieprasītās informācijas saturu un sīkāku izklāstu, kā noteikts 5. panta 5. punkta 5. pantā, 11. panta 1. punktā, 12. panta 2. punktā un pielikuma A. un B. iedaļā;

d)

šīs direktīvas 15. un 16. pantā un pielikuma C iedaļā paredzētās noregulējamības izvērtēšanas detalizācijas pakāpi.

2.   Kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādes veic 1. punktā minēto izvērtēšanu, attiecīgā gadījumā pirms tam apspriežoties ar valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādi.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka vienkāršotu pienākumu piemērošanas gadījumos kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādes var jebkurā laikā noteikt pilnus, nevienkāršotus, pienākumus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka vienkāršotu pienākumu piemērošana vien neskar kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādes pilnvaras veikt krīzes novēršanas pasākumu vai krīzes vadības pasākumu.

5.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu 1. punktā minētos kritērijus, ko izmanto, lai saskaņā ar minēto punktu novērtētu iestādes iespējamās maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem.

6.   Attiecīgos gadījumos ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot 5. punktā minētās pamatnostādnes, EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu 1. punktā minētos kritērijus, kurus izmanto, lai saskaņā ar minēto punktu novērtētu iestādes iespējamās maksātnespējas ietekmi uz finanšu tirgiem, citām iestādēm un finansēšanas nosacījumiem.

EBI iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2017. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

7.   Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes informē EBI par veidu, kādā tās 1., 8., 9. un 10. punktu piemērojušas to jurisdikcijā esošām iestādēm. EBI līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par 1., 8., 9. un 10. punkta īstenošanu. Minētajā ziņojumā jo īpaši konstatē, vai valstu līmenī pastāv atšķirības 1., 8., 9. un 10. punkta īstenošanā.

8.   Ievērojot 9. un 10. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes un attiecīgā gadījumā noregulējuma iestādes var atļaut neievērot šādas prasības:

a)

šīs nodaļas 2. un 3. iedaļas prasības iestādēm, kas ir radniecīgas centrālajai iestādei un ir pilnībā vai daļēji atbrīvotas no prudenciālajām prasībām valsts tiesību aktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. pantu;

b)

šīs nodaļas 2. iedaļas prasības iestādēm, kas ir IAS dalībnieces.

9.   Ja ir piešķirts atbrīvojums saskaņā ar 8. punktu, dalībvalstis:

a)

konsolidēti piemēro šīs nodaļas 2. iedaļas prasības centrālajai iestādei un tai radniecīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē;

b)

prasa IAS izpildīt 2. iedaļas prasības, sadarbojoties ar ikvienu no tās dalībniecēm, kurām piemēro minēto atbrīvojumu.

Šajā nolūkā jebkāda atsauce uz grupu šīs nodaļas 2. un 3. iedaļā ietver centrālo iestādi un tai radniecīgas iestādes Regulas (ES) Nr. 575/2013 10. panta nozīmē un to meitasuzņēmumus, un jebkāda atsauce uz mātesuzņēmumiem vai iestādēm, kam piemēro konsolidētu uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. pantu, ietver centrālo iestādi.

10.   Iestādes, kas pakļautas tiešai Eiropas Centrālās bankas uzraudzībai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktu vai kas veido būtisku daļu no dalībvalsts finanšu sistēmas, izstrādā pašas savus atveseļošanas plānus saskaņā ar šīs nodaļas 2. iedaļu, un tām piemēro individuālus noregulējuma plānus saskaņā ar 3. iedaļu.

Šā punkta piemērošanas nolūkā iestādes veiktās operācijas uzskata par būtisku daļu no attiecīgās dalībvalsts finanšu sistēmas, ja tiek izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

a)

iestādes aktīvu kopējā vērtība pārsniedz EUR 30 000 000 000; vai

b)

iestādes aktīvu kopējās vērtības attiecība pret tās dalībvalsts IKP, kurā šī iestāde veic uzņēmējdarbību, pārsniedz 20 %, ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par EUR 5 000 000 000.

11.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus nolūkā precizēt vienotus formātus, paraugus un definīcijas, kas nepieciešami, lai kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes identificētu un nosūtītu EBI informāciju 7. punkta piemērošanas nolūkā, ievērojot proporcionalitātes principu.

EBI minētos īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

2.   iedaļa

Atveseļošanas plānošana

5. pants

Atveseļošanas plāni

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ikviena iestāde, kas nav daļa no grupas, kurai piemēro konsolidētu uzraudzību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu, izstrādā un uztur atveseļošanas plānu, kurā noteikti pasākumi, kas iestādei jāveic, lai atjaunotu savu finansiālo stāvokli pēc tā ievērojamas pasliktināšanās. Atveseļošanas plānus uzskata par pārvaldības pasākumu Direktīvas 2013/36/ES 74. panta nozīmē.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes atjaunina savus atveseļošanas plānus vismaz reizi gadā vai pēc izmaiņām attiecīgās iestādes juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā vai uzņēmējdarbības vai finanšu stāvoklī, kuras varētu būtiski ietekmēt atveseļošanas plānu vai rada nepieciešamību izdarīt grozījumus atveseļošanas plānā. Kompetentās iestādes var pieprasīt iestādēm atjaunināt to atveseļošanas plānus biežāk.

3.   Atveseļošanas plānos neparedz piekļuvi ārkārtas finansiālajam atbalstam no publiskā sektora līdzekļiem vai tā saņemšanu.

4.   Atveseļošanas plānos attiecīgā gadījumā iekļauj analīzi par to, kā un kad iestāde plānā aprakstītajos apstākļos var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un identificē tos aktīvus, attiecībā uz kuriem tiek sagaidīts, kā tie tiks kvalificēti kā nodrošinājums.

5.   Neskarot 4. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka atveseļošanas plāni ietver pielikuma A. iedaļā uzskaitīto informāciju. Dalībvalstis var prasīt, lai atveseļošanas plānos tiktu iekļauta papildu informācija.

Atveseļošanas plānos iekļauj arī iespējamos pasākumus, ko iestāde varētu veikt gadījumā, ja tiktu izpildīti 27. pantā minētie agrīnas intervences nosacījumi.

6.   Dalībvalstis prasa, lai atveseļošanas plānos tiktu iekļauti atbilstoši nosacījumi un procedūras, lai nodrošinātu atveseļošanas darbību savlaicīgu īstenošanu, kā arī plašu iespējamo atveseļošanas variantu klāstu. Dalībvalstis prasa, lai atveseļošanas plānos tiktu aplūkoti dažādi makroekonomiskās un finanšu spriedzes scenāriji, kas saistīti ar attiecīgās iestādes specifiskajiem apstākļiem, tostarp sistēmas mēroga notikumi un spriedze, kas ir specifiska atsevišķām juridiskām personām un grupām.

7.   EBI, cieši sadarbojoties ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu līdz 2015. gada 3. jūlijam izdod pamatnostādnes, kurās sīkāk precizē dažādos scenārijus, kas jāizmanto šā panta 6. punkta piemērošanas nolūkā.

8.   Dalībvalstis var paredzēt, ka kompetentajām iestādēm ir pilnvaras prasīt iestādei uzturēt detalizētus ierakstus par finanšu līgumiem, kuros attiecīgā iestāde ir līgumslēdzēja puse.

9.   Šī panta 1. punktā minētās iestādes vadības struktūra izvērtē un apstiprina atveseļošanas plānu pirms tā iesniegšanas kompetentajai iestādei.

10.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros, neskarot 4. pantu, sīkāk precizē informāciju, kas jāiekļauj šā panta 5. punktā minētajā atveseļošanas plānā.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

6. pants

Atveseļošanas plānu vērtēšana

1.   Dalībvalstis pieprasa iestādēm, kurām ir jāizstrādā atveseļošanas plāni saskaņā ar 5. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu, iesniegt tos kompetentajai iestādei izskatīšanai. Dalībvalstis prasa iestādēm uzskatāmi parādīt kompetentajai iestādei, ka minētie plāni atbilst 2. punkta kritērijiem.

2.   Kompetentās iestādes sešu mēnešu laikā pēc katra plāna iesniegšanas, apspriežoties ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, – ciktāl tas attiecas uz minēto filiāli –, izskata to un izvērtē, cik lielā mērā tas atbilst 5. pantā izklāstītajām prasībām un šādiem kritērijiem:

a)

plānā ierosināto pasākumu īstenošana, iespējams, saglabātu vai atjaunotu attiecīgās iestādes vai grupas dzīvotspēju un finansiālo stāvokli, ņemot vērā iestādes veiktos vai plānotos sagatavošanas pasākumus;

b)

plāns un tajā paredzētie specifiskie risinājumi, iespējams, tiks ātri un efektīvi īstenoti finanšu spriedzes situācijās, ciktāl iespējams, novēršot būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, tostarp scenārijos, kuru rezultātā citām iestādēm nāktos īstenot atveseļošanas plānus tajā pašā laikposmā.

3.   Izvērtējot atveseļošanas plānu atbilstību, kompetentā iestāde ņem vērā iestādes kapitāla un finansējuma struktūras atbilstību iestādes organizatoriskās struktūras un riska profila sarežģītības pakāpei.

4.   Kompetentā iestāde atveseļošanas plānu iesniedz noregulējuma iestādei. Noregulējuma iestāde var izskatīt atveseļošanas plānu, lai tajā identificētu visas tās darbības, kas var negatīvi ietekmēt iestādes noregulējamību, un par minētajiem jautājumiem sniegt ieteikumus kompetentajai iestādei.

5.   Ja kompetentā iestāde, izvērtējot atveseļošanas plānu, konstatē, ka tajā ir būtiski trūkumi vai ka pastāv būtiski šķēršļi tā ieviešanai, tā par savu konstatējumu informē attiecīgo iestādi vai attiecīgās grupas mātesuzņēmumu un pieprasa iestādei divu mēnešu laikā (ar attiecīgo iestāžu piekrišanu šo termiņu var pagarināt par vienu mēnesi) iesniegt pārskatītu plānu, kurā uzskatāmi parādīts, kā šie trūkumi vai šķēršļi novērsti.

Pirms pieprasīt iestādei atkārtoti iesniegt atveseļošanas plānu, kompetentā iestāde nodrošina tai iespēju izteikt savu viedokli par šo prasību.

Ja kompetentā iestāde neuzskata, ka pārskatītajā plānā konstatētie trūkumi un šķēršļi ir pienācīgi novērsti, tā var uzdot iestādei plānā izdarīt konkrētas izmaiņas.

6.   Ja iestāde neiesniedz pārskatītu atveseļošanas plānu vai ja kompetentā iestāde konstatē, ka ar pārskatīto atveseļošanas plānu netiek pienācīgi novērsti tās sākotnējā vērtējumā norādītie trūkumi vai iespējamie šķēršļi, un ka, dodot norādījumu veikt plānā konkrētas izmaiņas, nav iespējams pienācīgi novērst konstatētos trūkumus vai šķēršļus, kompetentā iestāde pieprasa iestādei pieņemamā laikposmā identificēt izmaiņas ko tā var veikt savā uzņēmējdarbībā, lai novērstu atveseļošanas plāna trūkumus vai šķēršļus tā īstenošanai.

Ja attiecīgā iestāde neidentificē šādas izmaiņas kompetentās iestādes noteiktajā termiņā vai ja kompetentā iestāde, veicot vērtēšanu, konstatē, ka iestādes ierosinātās darbības pienācīgi nenovērstu konstatētos trūkumus vai šķēršļus, kompetentā iestāde var uzdot tai veikt jebkādus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem un samērīgiem, ņemot vērā attiecīgo trūkumu un šķēršļu nopietnību un šo pasākumu ietekmi uz iestādes uzņēmējdarbību.

Kompetentā iestāde, neskarot Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu, var uzdot iestādei:

a)

samazināt iestādes riska profilu, tostarp likviditātes risku;

b)

nodrošināt iespēju savlaicīgi īstenot rekapitalizācijas pasākumus;

c)

pārskatīt iestādes stratēģiju un struktūru;

d)

izdarīt grozījumus finansēšanas stratēģijā, lai uzlabotu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo funkciju noturību;

e)

veikt izmaiņas iestādes pārvaldības struktūrā.

Šajā punktā iekļautais pasākumu saraksts neliedz dalībvalstīm atļaut kompetentajām iestādēm veikt papildu pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

7.   Ja kompetentā iestāde prasa iestādei veikt pasākumus saskaņā ar 6. punktu, tās lēmums par šiem pasākumiem ir pamatots un samērīgs.

Par minēto lēmumu rakstiski paziņo attiecīgajai iestādei, un to var pārsūdzēt.

8.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot minimālos kritērijus, kas kompetentajai iestādei ir jāizvērtē šā panta 2. punktā un 8. panta 1. punktā minētās vērtēšanas nolūkā.

EBI minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

7. pants

Grupas atveseļošanas plāni

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības mātesuzņēmumi izstrādā un iesniedz konsolidētās uzraudzības iestādei grupas atveseļošanas plānu. Grupas atveseļošanas plāns ietver atveseļošanas plānu visai Savienības mātesuzņēmuma vadītajai grupai kopumā. Grupas atveseļošanas plānā nosaka pasākumus, ko var pieprasīt īstenot Savienības mātesuzņēmuma un katra atsevišķā meitasuzņēmuma līmenī.

2.   Saskaņā ar 8. pantu kompetentās iestādes var pieprasīt meitasuzņēmumiem izstrādāt un iesniegt individuālus atveseļošanas plānus.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde, ievērojot šajā direktīvā paredzētās konfidencialitātes prasības, nosūta grupas atveseļošanas plānus:

a)

attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā;

b)

to dalībvalstu, kur atrodas nozīmīgas filiāles, kompetentajām iestādēm tiktāl, cik tas attiecas uz minēto filiāli;

c)

grupas līmeņa noregulējuma iestādei; un

d)

meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm.

4.   Grupas atveseļošanas plāna mērķis ir panākt visas grupas vai jebkuras grupas iestādes situācijas nostabilizēšanos, ja tā ir nonākusi grūtībās, lai tādējādi novērstu vai likvidētu spriedzes cēloņus un atjaunotu grupas vai attiecīgās iestādes finanšu stāvokli, vienlaikus ņemot vērā citu grupas vienību finanšu stāvokli.

Grupas atveseļošanas plānā ietver mehānismus, lai nodrošinātu to pasākumu koordinēšanu un saskaņotību, kas jāveic Savienības mātesuzņēmuma līmenī, 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minēto vienību līmenī, kā arī pasākumus, kas jāveic meitasuzņēmumu un attiecīgā gadījumā saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES – nozīmīgu filiāļu līmenī.

5.   Grupas atveseļošanas plāns un meitasuzņēmumu individuālie plāni ietver 5. pantā noteiktos elementus. Attiecīgā gadījumā minētie plāni ietver mehānismus grupas iekšējam finansiālajam atbalstam, kas pieņemti saskaņā ar nolīgumu par grupas iekšējo finansiālo atbalstu, kurš noslēgts atbilstoši III nodaļai.

6.   Grupas atveseļošanas plāni ietver vairākus atveseļošanas variantus, izklāstot pasākumus dažādiem scenārijiem, kā paredzēts 5. panta 6. punktā.

Attiecībā uz katru scenāriju grupas atveseļošanas plānā nosaka, vai pastāv šķēršļi atveseļošanas pasākumu īstenošanai grupas ietvaros, tostarp plāna aptverto atsevišķo vienību līmenī, un vai pastāv būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi tūlītējam pašu kapitāla pārvedumam vai saistību vai aktīvu atmaksāšanai grupas ietvaros.

7.   Vienības, kura saskaņā ar1. punktu izstrādā grupas atveseļošanas plānu, vadības struktūra novērtē un apstiprina grupas atveseļošanas plānu, pirms to iesniedz konsolidētās uzraudzības iestādei.

8. pants

Grupas atveseļošanas plānu novērtēšana

1.   Konsolidētās uzraudzības iestāde kopā ar meitasuzņēmumu kompetentajām iestādēm pēc apspriešanās ar Direktīvas 2013/36/ES 116. pantā minētajām kompetentajām iestādēm un ar nozīmīgu filiāļu kompetentajām iestādēm, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, pārbauda grupas atveseļošanas plānu un novērtē, cik lielā mērā tas atbilst 6. un 7. pantā izklāstītajām prasībām un kritērijiem. Šo novērtējumu veic saskaņā ar 6. pantā noteikto procedūru un šo pantu, ņemot vērā atveseļošanas pasākumu iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes cenšas pieņemt kopīgu lēmumu par:

a)

grupas atveseļošanas plāna pārbaudi un novērtējumu;

b)

individuālu atveseļošanas plānu izstrādes nepieciešamību iestādēm, kas ir grupas sastāvā; un

c)

6. panta 5. un 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu.

Puses cenšas pieņemt kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad konsolidētās uzraudzības iestāde nosūtījusi grupas atveseļošanas plānu saskaņā ar 7. panta 3. punktu.

EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

3.   Ja kompetentās iestādes četru mēnešu laikā no nosūtīšanas dienas nepieņem kopīgu lēmumu attiecībā uz grupas atveseļošanas plāna pārbaudi un novērtējumu vai par jebkādiem pasākumiem, ko Savienības mātesuzņēmumam prasīts veikt saskaņā ar 6. panta 5. un 6. punktu, lēmumu par minētajiem jautājumiem pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde. Konsolidētās uzraudzības iestāde pieņem lēmumu, ņēmusi vērā pārējo kompetento iestāžu uzskatus un iebildumus, kuri pausti minēto četru mēnešu laikā. Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo lēmumu Savienības mātesuzņēmumam un pārējām kompetentajām iestādēm.

Ja minētā četru mēnešu laikposma beigās kāda no 2. punktā minētajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar 7. punktā minētu jautājumu, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro konsolidētās uzraudzības iestādes lēmumu.

4.   Ja kompetentās iestādes četru mēnešu laikā no nosūtīšanas dienas nepieņem kopīgu lēmumu par:

a)

to, vai jāizstrādā individuāls atveseļošanas plāns iestādēm, kas atrodas tās jurisdikcijā, un

b)

6. panta 5. un 6. punktā minēto pasākumu piemērošanu meitasuzņēmumu līmenī.

katra kompetentā iestāde pati pieņem lēmumu par minēto jautājumu.

Ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no iesaistītajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar 7. punktā minētu jautājumu, meitasuzņēmuma kompetentā iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro par meitasuzņēmumu atbildīgās kompetentās iestādes atsevišķo lēmumu.

5.   Pārējās kompetentās iestādes, kurām nav domstarpību saskaņā ar 4. punktu, var pieņemt kopīgu lēmumu par grupas atveseļošanas plānu, aptverot grupas vienības, kas ir to jurisdikcijā.

6.   Šā panta 2. vai 5. punktā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus kompetentās iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 3. un 4. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro kompetentās iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

7.   Pēc kompetentās iestādes pieprasījuma saskaņā ar 3. vai 4. punktu EBI var tikai palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktam attiecībā uz atveseļošanas plānu novērtējumu un 6. panta 6. punkta a), b) un d) apakšpunktā noteikto pasākumu īstenošanu.

9. pants

Atveseļošanas plāna rādītāji

1.   Šīs direktīvas 5. līdz 8. panta mērķiem kompetentās iestādes pieprasa, lai visos atveseļošanas plānos būtu iekļauta iestādes izstrādāta rādītāju sistēma, kurā noteiktas situācijas, kad var veikt plānā minētās atbilstošās darbības. Par šādiem rādītājiem kompetentās iestādes vienojas, veicot atveseļošanas plānu novērtējumu saskaņā ar 6. un 8. pantu. Rādītāji var būt kvalitatīvi vai kvantitatīvi saistībā ar iestādes finanšu stāvokli, un tos ir iespējams vienkārši uzraudzīt. Kompetentās iestādes nodrošina, ka iestādes ievieš atbilstīgus pasākumus regulārai rādītāju uzraudzībai.

Neatkarīgi no šā punkta pirmās daļas iestāde drīkst:

a)

rīkoties atbilstoši tās atveseļošanas plānam, ja attiecīgais rādītājs vēl nav izpildīts, taču iestādes vadības struktūra uzskata, ka, ņemot vērā apstākļus, šāda rīcība ir pamatota, vai

b)

atturēties no šādas rīcības, ja iestādes vadības struktūra, ņemot vērā situācijas apstākļus, neuzskata to par pamatotu.

Lēmumu veikt atveseļošanas plānā minētu pasākumu vai lēmumu atturēties no šādas rīcības nekavējoties paziņo kompetentajai iestādei.

2.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai noteiktu 1. punktā minēto kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju minimālo sarakstu.

3.   iedaļa

Noregulējuma plānošana

10. pants

Noregulējuma plāni

1.   Noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un ar noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, izstrādā noregulējuma plānu katrai iestādei, kura nav daļa no grupas un uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 111. un 112. pantu. Noregulējuma plānā tiek paredzētas noregulējuma darbības, kuras noregulējuma iestāde var veikt, ja iestāde atbilst noregulējuma veikšanas nosacījumiem. Attiecīgajai iestādei dara zināmu 7. punkta a) apakšpunktā minēto informāciju.

2.   Izstrādājot noregulējuma plānu, noregulējuma iestāde identificē jebkādus būtiskus šķēršļus noregulējamībai un – ja tas ir nepieciešams un samērīgi – galvenajos vilcienos izklāsta attiecīgās darbības šo šķēršļu risināšanai saskaņā ar šīs sadaļas II nodaļu.

3.   Noregulējuma plānā ņem vērā attiecīgus scenārijus, tostarp to, ka maksātnespējas gadījums var būt ļoti specifisks vai ka tas var notikt plašāka mēroga finansiālās nestabilitātes vai sistēmas mēroga atgadījumu laikā. Noregulējuma plānā netiek paredzēti šādi atbalsta veidi:

a)

jebkāds ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;

b)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība; vai

c)

centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

4.   Noregulējuma plānā ietver analīzi par to, kā un kad iestāde, iestājoties plānā aplūkotajiem apstākļiem, var pieteikties centrālās bankas mehānismu izmantošanai, un nosaka aktīvus, kuri būtu jākvalificē kā nodrošinājums.

5.   Noregulējuma iestādes var prasīt, lai iestādes tām palīdzētu izstrādāt un atjaunināt plānus.

6.   Noregulējuma plānus pārskata un vajadzības gadījumā atjaunina vismaz reizi gadā un ikreiz, kad iestādes juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā, vai finanšu stāvoklī notikušas būtiskas izmaiņas, kuras varētu būtiski ietekmēt plāna efektivitāti vai kuru dēļ noregulējuma plānā nepieciešamas izmaiņas.

Šā punkta pirmajā daļā minētās noregulējuma plānu pārskatīšanas vai atjaunināšanas nolūkā iestādes un kompetentās iestādes nekavējoties informē noregulējuma iestādes par jebkādām izmaiņām, kas rada nepieciešamību pēc šādas pārskatīšanas vai atjaunināšanas.

7.   Neskarot 4. pantu, noregulējuma plānā tiek paredzēti dažādi varianti IV sadaļā minēto noregulējuma instrumentu un noregulējuma pilnvaru piemērošanai attiecībā uz iestādi. Noregulējuma plānā attiecīgā gadījumā un, ja iespējams, kvantitatīvā izteiksmē iekļauj:

a)

plāna galveno elementu kopsavilkumu;

b)

kopsavilkumu par būtiskām izmaiņām, kas iestādi skārušas pēc tam, kad iesniegta jaunākā ar noregulējumu saistītā informācija;

c)

to, kādā veidā būtu iespējams nepieciešamajā apmērā juridiski un ekonomiski nodalīt kritiski svarīgās funkcijas un galvenās darbības jomas no citām funkcijām, lai nodrošinātu to nepārtrauktību iestādes maksātnespējas gadījumā;

d)

visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;

e)

saskaņā ar šā panta 2. punktu un 15. pantu veiktā noregulējamības novērtējuma detalizētu aprakstu;

f)

aprakstu par pasākumiem, kas veicami saskaņā ar 17. pantu, lai pārvarētu vai novērstu šķēršļus noregulējumam, kuri konstatēti saskaņā ar 15. pantu veiktā novērtējuma rezultātā;

g)

aprakstu par iestādes kritiski svarīgo funkciju, galveno darbības jomu un aktīvu vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām;

h)

detalizētu aprakstu par mehānismiem, ar ko tiks nodrošināts, ka 11. pantā prasītā informācija ir atjaunināta un vienmēr ir noregulējuma iestāžu rīcībā;

i)

noregulējuma iestādes skaidrojumu par noregulējuma variantu finansēšanas iespējām, neparedzot šādus finansējuma veidus:

i)

jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;

ii)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

iii)

centrālās bankas likviditātes palīdzību ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi;

j)

detalizētu aprakstu par dažādām noregulējuma stratēģijām, ko varētu piemērot dažādu iespējamo scenāriju gadījumos, un piemērojamos izpildes grafikus;

k)

aprakstu par kritiski svarīgām savstarpējām saistībām ar citām iestādēm;

l)

aprakstu par iespējām saglabāt piekļuvi maksājumiem un tīrvērtes pakalpojumiem, un citām infrastruktūrām, un klientu pozīciju pārnesamības novērtējumu;

m)

analīzi par plāna ietekmi uz iestādes darbiniekiem, tostarp jebkādu saistīto izmaksu novērtējumu, un aprakstu par procedūrām, kas paredzētas apspriedēm ar personālu noregulējuma gaitā, attiecīgā gadījumā ņemot vērā valstu sistēmas dialoga risināšanai ar sociālajiem partneriem;

n)

plānu saziņai ar plašsaziņas līdzekļiem un sabiedrību;

o)

minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar 45. panta 1. punktu un attiecīgā gadījumā termiņu minētā līmeņa sasniegšanai;

p)

attiecīgā gadījumā – minimuma prasību pašu kapitālam un līgumiskiem iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem saskaņā ar 45. panta 1. punktu, un attiecīgā gadījumā termiņu minētā līmeņa sasniegšanai;

q)

aprakstu par būtiskām operācijām un sistēmām iestādes operacionālo procesu nepārtrauktas darbības nodrošināšanai;

r)

attiecīgā gadījumā – jebkādu iestādes pausto viedokli par noregulējuma plānu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras prasīt iestādei un vienībai, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, uzturēt detalizētu lietvedību par finanšu līgumiem, kuros tā ir puse. Noregulējuma iestāde var noteikt termiņu, kurā iestādei vai vienībai, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, ir jāspēj uzrādīt minētos lietvedības pārskatus. To pašu termiņu piemēro visām tās jurisdikcijā esošām iestādēm un vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā. Noregulējuma iestāde var nolemt noteikt atšķirīgus termiņus dažādiem finanšu līgumu veidiem, kā minēts 2. panta 100. punktā. Šis punkts neietekmē kompetentās iestādes informācijas vākšanas pilnvaras.

9.   EBI, apspriedusies ar ESRK, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, sīkāk precizējot noregulējuma plāna saturu.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

11. pants

Informācija noregulējuma plānu vajadzībām un iestādes sadarbība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt iestādēm:

a)

cik vien nepieciešams, sadarboties noregulējuma plānu izstrādes gaitā;

b)

sniegt – vai nu tieši, vai ar kompetentās iestādes starpniecību – visu informāciju, kas nepieciešama noregulējuma plānu izstrādāšanai un īstenošanai.

Jo īpaši noregulējuma iestādes ir pilnvarotas papildus citai informācijai pieprasīt pielikuma B iedaļā paredzēto informāciju un analīzi.

2.   Attiecīgo dalībvalstu kompetentās iestādes sadarbojas ar noregulējuma iestādēm, lai pārbaudītu, vai jau ir daļēji vai pilnībā pieejama visa 1. punktā minētā informācija. Ja minētā informācija ir pieejama, kompetentās iestādes to sniedz noregulējuma iestādēm.

3.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu procedūras un standarta veidlapu un paraugu komplekta minimumu informācijas sniegšanai saskaņā ar šo pantu.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantā izklāstīto procedūru pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

12. pants

Grupas noregulējuma plāni

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un, iepriekš konsultējoties ar nozīmīgo filiāļu noregulējuma iestādēm, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, izstrādā grupas noregulējuma plānus. Grupas noregulējuma plāni ietver noregulējuma plānu visai Savienības mātesuzņēmuma vadītajai grupai kopumā, paredzot vai nu noregulējumu Savienības mātesuzņēmuma līmenī, vai grupas sadalīšanu un meitasuzņēmumu noregulējumu. Grupas noregulējuma plānā nosaka noregulējuma pasākumus:

a)

Savienības mātesuzņēmumam;

b)

grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas atrodas Savienībā;

c)

vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā; un

d)

ievērojot VI sadaļu – grupas sastāvā esošiem meitasuzņēmumiem, kas atrodas ārpus Savienības.

2.   Grupas noregulējuma plānu izstrādā, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 11. pantu.

3.   Grupas noregulējuma plānā:

a)

ir izklāstītas noregulējuma darbības, kas jāveic attiecībā uz grupas vienībām, gan noregulējuma darbības attiecībā uz 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, mātesuzņēmumu un meitasiestādēm, gan saskaņotas noregulējuma darbības attiecībā uz meitasiestādēm dažādos scenārijos, kā paredzēts 10. panta 3. punktā;

b)

ir izvērtēts, cik lielā mērā noregulējuma instrumentus un pilnvaras varētu piemērot un saskaņotā veidā izmantot grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tostarp pasākumus, kas ļautu trešai personai iegādāties visu grupu vai atsevišķas tās darbības jomas vai darbības, ko veic vairākas grupas vienības vai konkrētas grupas vienības, un konstatēti iespējamie saskaņota noregulējuma šķēršļi;

c)

ja grupā ietilpst trešās valstīs reģistrētas vienības, ir noteikti piemēroti mehānismi sadarbībai un koordinācijai ar šo trešo valstu attiecīgajām varas iestādēm un noregulējuma ietekme Savienībā;

d)

ir noteikti pasākumi, tostarp konkrētu funkciju vai darbības jomu juridiska un ekonomiska nodalīšana, kas nepieciešami, lai atvieglotu grupas noregulēšanu, ja ir konstatēta atbilstība noregulējuma veikšanas nosacījumiem;

e)

ir izklāstīti jebkādi šajā direktīvā neminēti papildu pasākumi, kurus grupas līmeņa noregulējuma iestāde plāno veikt grupas noregulēšanai;

f)

ir noteiktas grupas noregulējuma darbību finansēšanas iespējas un – gadījumiem, kad būtu nepieciešama vienošanās par finansēšanas kārtību, – principi atbildības sadalei starp dažādās dalībvalstīs esošiem finansējuma avotiem attiecībā uz šo finansējumu. Plānā neparedz šādus atbalsta veidus:

i)

jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus saskaņā ar 100. pantu izveidoto finansēšanas mehānismu izmantošanai;

ii)

jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību; vai

iii)

jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Minētos principus nosaka, pamatojoties uz taisnīgiem un līdzsvarotiem kritērijiem un ņemot vērā jo īpaši 107. panta 5. punktu un ietekmi uz finanšu stabilitāti visās attiecīgajās dalībvalstīs.

4.   Grupas noregulējamības novērtējums saskaņā ar 16. pantu tiek izstrādāts tajā pašā laikā, kad tiek izstrādāts un atjaunināts grupas noregulējuma plāns saskaņā ar šo pantu. Grupas noregulējuma plānā iekļauj sīki izstrādātu aprakstu par noregulējamības novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 16. pantu.

5.   Grupas noregulējuma plānam nedrīkst būt nesamērīga ietekme nevienā dalībvalstī.

6.   EBI pēc apspriešanās ar ESRK izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai precizētu grupas noregulējuma plānu saturu, ņemot vērā grupu uzņēmējdarbības modeļu dažādību iekšējā tirgū.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

13. pants

Grupas noregulējuma plānu prasības un procedūra

1.   Savienības mātesuzņēmumi sniedz grupas līmeņa noregulējuma iestādei informāciju, ko var pieprasīt saskaņā ar 11. pantu. Minētā informācija attiecas uz Savienības mātesuzņēmumu un, ciktāl nepieciešams, uz katru no grupas vienībām, tostarp arī 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām.

Grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ievērojot šajā direktīvā paredzētās konfidencialitātes prasības, nosūta saskaņā ar šo punktu sniegto informāciju:

a)

EBI;

b)

meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm;

c)

to jurisdikciju noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli;

d)

attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā; un

e)

to dalībvalstu noregulējuma iestādēm, kurās 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā minētās vienības veic uzņēmējdarbību.

Informācijā, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde sniedz meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tās jurisdikcijas noregulējuma iestādēm, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, un attiecīgajām kompetentajām iestādēm, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 115. un 116. pantā, ietver vismaz visu informāciju, kas attiecas uz meitasuzņēmumu vai nozīmīgo filiāli. Informācijā, kas tiek sniegta EBI, ietver visu informāciju, kas attiecas uz EBI lomu saistībā ar grupas līmeņa noregulējuma plāniem. Grupas noregulējuma iestādei nav pienākuma nosūtīt informāciju, kas attiecas uz trešās valsts meitasuzņēmumiem, bez attiecīgās trešās valsts uzraudzības iestādes vai noregulējuma iestādes piekrišanas.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes, sadarbojoties noregulējuma kolēģijās ar šī panta 1. punkta otrajā daļā minētajām noregulējuma iestādēm un pēc konsultēšanās ar attiecīgajām kompetentajām iestādēm, tostarp kompetentajām iestādēm to dalībvalstu jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, izstrādā un uztur grupas noregulējuma plānus. Grupas līmeņa noregulējuma iestādes pēc saviem ieskatiem un ievērojot šīs direktīvas 98. pantā izklāstītās konfidencialitātes prasības, grupas noregulējuma plānu izstrādē un uzturēšanā var iesaistīt trešo valstu noregulējuma iestādes, kuru jurisdikcijā grupa ir reģistrējusi meitasuzņēmumus vai finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai nozīmīgas filiāles, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 51. pantā.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas noregulējuma plānus pārskata un attiecīgā gadījumā atjaunina vismaz reizi gadā un ikreiz, kad grupas, tostarp kādas grupas vienības, juridiskajā vai organizatoriskajā struktūrā, darbībā vai finanšu stāvoklī notikušas izmaiņas, kas varētu būtiski ietekmēt plānu vai prasīt tajā izmaiņas.

4.   Grupas noregulējuma plānu pieņem, grupas līmeņa noregulējuma iestādei pieņemot kopīgu lēmumu ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm.

Minētās noregulējuma iestādes pieņem kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā no dienas, kad grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir nosūtījusi 1. punkta otrajā daļā minēto informāciju.

EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

5.   Ja noregulējuma iestādes nepieņem kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā, lēmumu par grupas noregulējuma plānu pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde. Lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ir ņemti vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļi un atrunas. Šo lēmumu grupas līmeņa noregulējuma iestāde iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

Ievērojot šā panta 9. punktu, ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no noregulējuma iestādēm minētajā jautājumā ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.

6.   Ja noregulējuma iestādes nepieņem kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā, katra par meitasuzņēmumu atbildīgā noregulējuma iestāde pati pieņem lēmumu un izstrādā un uztur katras savā jurisdikcijā esošas vienības noregulējuma plānu. Katrs atsevišķais lēmums ir pilnībā pamatots, tajā izklāsta pamatojumus iebildumiem pret ierosināto grupas noregulējuma plānu un ņem vērā pārējo kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu viedokļus un atrunas. Katra noregulējuma iestāde paziņo savu lēmumu pārējiem noregulējuma kolēģijas locekļiem.

Ievērojot šā panta 9. punktu, ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no noregulējuma iestādēm minētajā jautājumā ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, attiecīgā noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes lēmumu.

7.   Pārējās noregulējuma iestādes, kurām nav domstarpību saskaņā ar 6. punktu, var pieņemt kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma plānu, aptverot grupas vienības, kas ir to jurisdikcijā.

8.   Šā panta 4. un 7. punktā minētie kopīgie lēmumi un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 5. un 6. punktā, tiek uzskatīti par galīgiem, un tos piemēro pārējās attiecīgās noregulējuma iestādes.

9.   Saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktu EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu, izņemot gadījumu, ja kāda no attiecīgajām noregulējuma iestādēm vērtē, ka jautājums, par ko nav panākta vienošanās, var jebkādā veidā apdraudēt tās dalībvalstu fiskālo atbildību.

10.   Gadījumā, ja saskaņā ar 4. un 7. punktu ir pieņemti kopīgi lēmumi un ja kāda noregulējuma iestāde saskaņā ar 9. punktu vērtē, ka ar grupas noregulējuma plānu saistītais jautājums, par ko nav panākta vienošanās, var apdraudēt minētās noregulējuma iestādes dalībvalsts fiskālo atbildību, grupas līmeņa noregulējuma iestāde uzsāk grupas noregulējuma plāna atkārtotu novērtēšanu, tostarp novērtējot minimālās pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasības.

14. pants

Noregulējuma plānu nosūtīšana kompetentajām iestādēm

1.   Noregulējuma iestāde nosūta noregulējuma plānus un jebkādas tajos veiktās izmaiņas attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

2.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde nosūta grupas noregulējuma plānus un jebkādas tajos veiktās izmaiņas attiecīgajām kompetentajām iestādēm.

II   NODAĻA

Noregulējamība

15. pants

Iestāžu noregulējamības novērtējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā iestādi, kura neietilpst grupā, ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

a)

jebkādu ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;

b)

jebkādu centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;

c)

jebkādu centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Iestādi uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādei tas ir paveicams un ja ir ticams, ka to var vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot iestādei dažādus noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no jebkādas ievērojami negatīvas ietekmes uz tās dalībvalsts, kurā iestāde atrodas, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmu, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt iestādes kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību. Ikreiz, kad tiek uzskatīts, ka iestādes noregulējums nav iespējams, noregulējuma iestādes par to laikus informē EBI.

2.   Šā panta 1. punktā minētā noregulējamības novērtējuma vajadzībām noregulējuma iestāde pārbauda vismaz pielikuma C iedaļā norādītos jautājumus.

3.   Noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam noregulējuma iestāde veic vienlaicīgi ar noregulējuma plāna sagatavošanu un atjaunināšanu saskaņā ar 10. pantu un minētā plāna sagatavošanas un atjaunināšanas vajadzībām.

4.   EBI pēc apspriešanās ar ESRK izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu jautājumus un kritērijus, kas jāpārbauda, lai novērtētu iestāžu vai grupu noregulējamību, kā paredzēts šā panta 2. punktā un 16. pantā.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

16. pants

Grupu noregulējamības novērtējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas līmeņa noregulējuma iestādes kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi un šādu meitasuzņēmumu kompetentajām iestādēm, un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, novērtē, kādā mērā grupu ir iespējams noregulēt, nerēķinoties ar turpmāk minētajiem atbalsta veidiem:

a)

ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem papildus finansēšanas mehānismiem, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;

b)

centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzību;

c)

centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi.

Grupu uzskata par noregulējamu, ja noregulējuma iestādēm tas ir paveicams un ja ir ticams, ka grupas vienības ir iespējams vai nu likvidēt saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, vai noregulēt, piemērojot grupas vienībām noregulējuma instrumentus un pilnvaras tā, lai maksimāli izvairītos no būtiskas negatīvas ietekmes uz to dalībvalstu, kurās grupas vienības veic uzņēmējdarbību, vai citu dalībvalstu, vai Savienības finanšu sistēmām, tostarp plašākas finansiālās nestabilitātes vai sistēmiska notikuma apstākļos, un ar mērķi nodrošināt grupas vienību kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību, ja ir viegli tās laikus nodalīt vai ar citiem līdzekļiem. Ikreiz, kad tiek uzskatīts, ka grupu nav iespējams noregulēt, grupas līmeņa noregulējuma iestādes par to laikus informē EBI.

Grupas noregulējamības novērtējumu izskata 88. pantā minētās noregulējuma kolēģijas.

2.   Grupas noregulējamības novērtējuma vajadzībām noregulējuma iestādes pārbauda vismaz pielikuma C iedaļā norādītos aspektus.

3.   Grupas noregulējamības novērtējumu atbilstoši šim pantam veic vienlaicīgi ar grupas noregulējuma plānu sagatavošanu un atjaunināšanu, kā noteikts 12. pantā, un minēto plānu sagatavošanas un atjaunināšanas vajadzībām. Novērtējumu veic saskaņā ar 13. pantā paredzēto lēmumu pieņemšanas procedūru.

17. pants

Pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus noregulējamībai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja saskaņā ar 15. un 16. pantu veiktajā iestādes noregulējamības novērtējumā noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi secina, ka pastāv būtiski šķēršļi attiecīgās iestādes noregulējumam, noregulējuma iestāde rakstiski paziņo šo konstatējumu attiecīgajai iestādei, kompetentajai iestādei un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles.

2.   Šīs direktīvas 10. panta 1. punktā un attiecīgi 13. panta 4. punktā noteikto prasību noregulējuma iestādēm izstrādāt noregulējuma plānus un attiecīgajām noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma plāniem pēc šā panta 1. punktā minētā paziņojuma aptur līdz brīdim, kamēr noregulējuma iestāde saskaņā ar šā panta 3. punktu apstiprinājusi pasākumus būtisko noregulējamības šķēršļu novēršanai vai pieņēmusi lēmumu saskaņā ar šā panta 4. punktu.

3.   Četru mēnešu laikā pēc dienas, kad iestāde ir saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegto paziņojumu, tā ierosina noregulējuma iestādei iespējamos pasākumus paziņojumā minēto būtisko šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai. Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi novērtē, vai ar minētajiem pasākumiem iespējams efektīvi pārvarēt vai novērst attiecīgos būtiskos šķēršļus.

4.   Ja noregulējuma iestāde vērtē, ka ar pasākumiem, ko iestāde ierosinājusi saskaņā ar 3. punktu, attiecīgos šķēršļus nav iespējams efektīvi samazināt vai novērst, tā vai nu tieši, vai netieši ar kompetentās iestādes starpniecību pieprasa iestādei veikt alternatīvus pasākumus, ar kuriem varētu panākt šo mērķi, un rakstveidā informē par tiem iestādi, kura viena mēneša laikā ierosina plānu to izpildei.

Nosakot alternatīvus pasākumus, kompetentā iestāde uzskatāmi izklāsta, kāpēc noregulējamības šķēršļus nebija iespējams novērst ar iestādes ierosinātajiem pasākumiem un kāpēc ierosinātie alternatīvie pasākumi ir samērīgi to novēršanai. Noregulējuma iestāde ņem vērā minēto noregulējamības šķēršļu radītos draudus finanšu stabilitātei un pasākumu ietekmi uz iestādes darbību, stabilitāti un spēju dot ieguldījumu tautsaimniecībā.

5.   Šā panta 4. punkta nolūkā noregulējuma iestādes ir pilnvarotas veikt jebkuru no šādiem pasākumiem:

a)

prasīt iestādei pārskatīt grupas iekšējos finansēšanas mehānismus vai izskatīt to neesamību, vai sagatavot pakalpojumu līgumus vai nu grupas iekšienē, vai ar trešām pusēm, lai nodrošinātu kritiski svarīgo funkciju sniegšanu;

b)

prasīt iestādei ierobežot tās individuālo vai kopīgo riska darījumu maksimālo apmēru;

c)

prasīt specifisku vai regulāru papildu informāciju noregulējuma mērķiem;

d)

prasīt iestādei atbrīvoties no konkrētiem aktīviem;

e)

prasīt iestādei ierobežot vai izbeigt konkrētas esošās vai ierosinātās darbības;

f)

ierobežot vai novērst jaunu vai esošu darbības jomu attīstību vai jaunu vai esošu produktu pārdošanu;

g)

vienkāršošanas labad prasīt veikt izmaiņas iestādes vai jebkuras grupas vienības, kas tieši vai netieši ir tās kontrolē, juridiskajās vai operacionālajās struktūrās, tādējādi nodrošinot, ka kritiski svarīgās funkcijas var juridiski un operacionāli nodalīt no citām funkcijām, piemērojot noregulējuma instrumentus;

h)

prasīt iestādei vai mātesuzņēmumam izveidot dalībvalsts mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību vai Savienības mātes finanšu pārvaldītājsabiedrību;

i)

prasīt iestādei vai vienībai, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, emitēt atbilstīgās saistības, lai izpildītu 45. panta prasības;

j)

prasīt iestādei vai vienībai, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, veikt citus pasākumus, lai atbilstu minimālajām pašu kapitāla un atbilstīgo saistību prasībām, kā noteikts 45. pantā, tostarp jo īpaši censties uzsākt atkārtotas sarunas par jebkādām atbilstīgām saistībām, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ko tā emitējusi, lai nodrošinātu, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības vai instrumentu tiktu realizēts saskaņā ar tās jurisdikcijas tiesību aktiem, kas attiecas uz minētajām saistībām vai instrumentu; un

k)

ja iestāde ir jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitasuzņēmums, prasīt, lai attiecīgā jauktas darbības pārvaldītājsabiedrība izveido atsevišķu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas kontrolētu iestādi, ja tas ir nepieciešams, lai sekmētu iestādes noregulējumu un lai novērstu, ka IV sadaļā noteikto noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošana negatīvi ietekmē grupas nefinanšu daļu.

6.   Saskaņā ar šā panta 1. vai 4. punktu pieņemts lēmums atbilst šādām prasībām:

a)

to pamato ar attiecīgā novērtējuma vai konstatējuma iemesliem;

b)

tajā norāda, kā novērtējums vai konstatējums atbilst 4. punktā izklāstītajām samērīgas piemērošanas prasībām; un

c)

uz to attiecas apelācijas tiesības.

7.   Pirms jebkāda 4. punktā minēta pasākuma noteikšanas noregulējuma iestāde, apspriedusies ar kompetento iestādi un attiecīgā gadījumā ar izraudzīto valsts makroprudenciālo iestādi, pienācīgi apsver šo pasākumu potenciālo ietekmi uz konkrēto iestādi, finanšu pakalpojumu iekšējo tirgu, finanšu stabilitāti citās dalībvalstīs un Savienībā kopumā.

8.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai sīkāk precizētu 5. punktā paredzētos pasākumus un apstākļus, kādos var piemērot katru pasākumu.

18. pants

Pilnvaras pārvarēt vai novērst šķēršļus grupas noregulējamībai

1.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde kopā ar meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm pēc apspriešanās ar uzraudzības kolēģiju un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, izskata 16. pantā prasīto novērtējumu noregulējuma kolēģijā un dara visu praktiski iespējamo, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par 17. panta 4. punktā noteikto pasākumu piemērošanu attiecībā uz visām iestādēm, kas ir grupas sastāvā.

2.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde, sadarbojoties ar konsolidētās uzraudzības iestādi un EBI, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 25. panta 1. punktu sagatavo un iesniedz ziņojumu Savienības mātesuzņēmumam, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm, kuras nodod to savā pakļautībā esošajiem meitasuzņēmumiem, un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles. Ziņojumu sagatavo pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm, un tajā analizē būtiskos šķēršļus noregulējuma instrumentu efektīvai piemērošanai un noregulējuma pilnvaru izmantošanai attiecībā uz grupu. Turklāt ziņojumā aplūko ietekmi uz iestādes darbības modeli un iesaka samērīgus un mērķtiecīgus pasākumus, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde uzskata par nepieciešamiem vai piemērotiem minēto šķēršļu novēršanai.

3.   Četru mēnešu laikā no ziņojuma saņemšanas dienas Savienības mātesuzņēmums var iesniegt savus apsvērumus un ierosināt grupas līmeņa noregulējuma iestādei alternatīvus pasākumus ziņojumā norādīto šķēršļu novēršanai.

4.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei, EBI, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādēm un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, ciktāl tas attiecas uz attiecīgo nozīmīgo filiāli, par visiem Savienības mātesuzņēmuma ierosinātajiem pasākumiem. Grupas līmeņa noregulējuma iestādes un meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pēc apspriešanās ar kompetentajām iestādēm un noregulējuma iestādēm jurisdikcijās, kurās atrodas nozīmīgas filiāles, dara visu, kas ir to kompetencē, lai noregulējuma kolēģijā tiktu panākts kopīgs lēmums attiecībā uz būtisko šķēršļu konstatēšanu un – vajadzības gadījumā – lai novērtētu Savienības mātesuzņēmuma ierosinātos pasākumus un noregulējuma iestāžu pieprasītos pasākumus šķēršļu pārvarēšanai vai novēršanai, ņemot vērā šo pasākumu potenciālo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas.

5.   Kopīgo lēmumu pieņem četru mēnešu laikā pēc tam, kad Savienības mātesuzņēmums iesniedzis jebkādus apsvērumus, vai 3. punktā minētā četru mēnešu laikposma beigās, atkarībā no tā, kas iestājas ātrāk. Tas ir pamatots un izklāstīts dokumentā, ko grupas līmeņa noregulējuma iestāde iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

6.   Ja 5. punktā minētajā četru mēnešu laikā nav pieņemts kopīgs lēmums, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pati pieņem lēmumu par atbilstošu pasākumu veikšanu grupas līmenī saskaņā ar 17. panta 4. punktu.

Lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ir ņemti vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļi un atrunas. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde šo lēmumu iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

Ja minētā četru mēnešu laikposma beigās kāda no noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.

7.   Ja kopīgs lēmums nav pieņemts, meitasuzņēmumu noregulējuma iestādes pašas pieņem lēmumus par atbilstošiem pasākumiem, ko meitasuzņēmumi veic individuāli saskaņā ar 17. panta 4. punktu. Lēmums ir pilnībā pamatots, un tajā ir ņemti vērā citu noregulējuma iestāžu viedokļi un atrunas. Lēmumu iesniedz attiecīgajam meitasuzņēmumam un grupas līmeņa noregulējuma iestādei.

Ja minētā četru mēnešu laikposma beigās kāda no noregulējuma iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu ir vērsusies pie EBI ar šā panta 9. punktā minētu jautājumu, meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja EBI nepieņem lēmumu viena mēneša laikā, piemēro meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes lēmumu.

8.   Šā panta 5. punktā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts 6. punktā minētais kopīgais lēmums, tiek atzīti par galīgiem, un tos piemēro citas attiecīgās noregulējuma iestādes.

9.   Ja nav pieņemts kopīgs lēmums par 17. panta 5. punkta g), h) vai k) apakšpunktā noteikto pasākumu veikšanu, EBI pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma saskaņā ar šā panta 6. vai 7. punktu var palīdzēt noregulējuma iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu.

III   NODAĻA

Grupas iekšējais finansiālais atbalsts

19. pants

Nolīgums par grupas finansiālo atbalstu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka dalībvalsts mātes iestāde, Savienības mātes iestāde vai kāda no 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētajām vienībām un tās meitasuzņēmumi citās dalībvalstīs vai trešās valstīs, kuri ir iestādes vai finanšu iestādes, uz ko attiecas mātesuzņēmuma konsolidētā uzraudzība, var slēgt nolīgumu par finansiāla atbalsta sniegšanu jebkurai citai nolīguma pusei, kas atbilst 27. pantā minētajiem agrīnas intervences nosacījumiem, ar noteikumu, ka ir arī izpildīti šajā nodaļā izklāstītie nosacījumi.

2.   Šo nodaļu nepiemēro grupas iekšējiem finanšu mehānismiem, tostarp finansēšanas mehānismiem un centralizētas finansēšanas mehānismu darbībai, ar noteikumu, ka neviens no šādu mehānismu dalībniekiem neatbilst agrīnas intervences nosacījumiem.

3.   Nolīgums par grupas finansiālo atbalstu nav priekšnosacījums tam, lai:

a)

sniegtu grupas finansiālo atbalstu jebkurai grupas vienībai, kas nonākusi finansiālās grūtībās, ja iestāde nolemj to sniegt, pamatojoties uz katru atsevišķo gadījumu un saskaņā ar grupas politiku, un ja tas nerada risku visai grupai kopumā; vai

b)

darbotos dalībvalstī.

4.   Dalībvalstis valsts tiesību aktos novērš visus tiesiskos šķēršļus saskaņā ar šo nodaļu veiktiem grupas iekšējā finansiālā atbalsta darījumiem, ar noteikumu, ka nekas šajā nodaļā neliedz dalībvalstīm valstu tiesību aktos, ar kuriem īsteno Regulā (ES) Nr. 575/3013 paredzētās iespējas, transponē Direktīvu 2013/36/ES, noteikt ierobežojumus grupas iekšējiem darījumiem vai prasīt nošķirt grupas daļas vai darbības, kas tiek veiktas grupas iekšienē, finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ.

5.   Grupas finansiālā atbalsta nolīgums var:

a)

attiekties uz vienu vai vairākiem grupas meitasuzņēmumiem un paredzēt mātesuzņēmuma finansiālo atbalstu meitasuzņēmumiem, meitasuzņēmumu finansiālo atbalstu mātesuzņēmumam, finansiālo atbalstu starp grupas meitasuzņēmumiem, kas ir nolīguma puses, vai uz minēto vienību jebkuru kombināciju;

b)

paredzēt finansiālo atbalstu, sniedzot aizdevumu, garantijas, aktīvus to izmantošanai par nodrošinājumu vai jebkādu minēto finansiālā atbalsta veidu kombināciju vienā vai vairākos darījumos, tostarp darījumos starp atbalsta saņēmēju un trešo pusi.

6.   Ja saskaņā ar grupas finansiālā atbalsta nolīguma nosacījumiem grupas vienība piekrīt sniegt finansiālu atbalstu citai grupas vienībai, nolīgumā var paredzēt, ka atbalstu saņemošā grupas vienība savukārt piekrīt sniegt finansiālu atbalstu grupas vienībai, kura sniedz atbalstu.

7.   Grupas finansiālā atbalsta nolīgumā nosaka atlīdzības aprēķina principus attiecībā uz visiem darījumiem, kas veikti saskaņā ar šo nolīgumu. Minētie principi ietver prasību noteikt atlīdzību finansiālā atbalsta sniegšanas laikā. Nolīgums, tostarp atlīdzības aprēķina principi attiecībā uz finansiālā atbalsta sniegšanu un pārējie nolīguma nosacījumi, atbilst šādiem principiem:

a)

ikvienai pusei nolīgums jānoslēdz labprātīgi;

b)

noslēdzot nolīgumu un nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, ikvienai pusei jārīkojas veidā, kas vislabāk atbilst tās interesēm, kurās var ņemt vērā jebkādu tiešu vai netiešu labumu, ko puse var gūt finansiālā atbalsta sniegšanas rezultātā;

c)

pirms tiek noteikta atlīdzība par finansiālā atbalsta sniegšanu un pirms tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, katrai finansiālo atbalstu sniedzošajai pusei ir pilnībā jāsaņem attiecīgā informācija no finansiālo atbalstu saņemošās puses;

d)

nosakot atlīdzību par finansiālā atbalsta sniegšanu, var ņemt vērā tirgū nepieejamu informāciju, kas ir finansiālo atbalstu sniedzošās puses rīcībā tādēļ, ka tā ir vienā un tajā pašā grupā ar finansiālo atbalstu saņemošo pusi; un

e)

atlīdzības par finansiālā atbalsta sniegšanu aprēķina principos nav obligāti jāņem vērā jebkāda paredzama pagaidu ietekme uz tirgus cenām, ko izraisa notikumi ārpus grupas.

8.   Grupas finansiālā atbalsta nolīgumu var noslēgt tikai tad, ja laikā, kad ir sagatavots ierosinātais nolīgums, saskaņā ar attiecīgo pušu kompetento iestāžu atzinumu neviena no pusēm neatbilst agrīnas intervences nosacījumiem.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras tiesības, prasījumu vai darbību, kas izriet no grupas finansiālā atbalsta nolīguma, var īstenot tikai nolīguma puses, izslēdzot trešās personas.

20. pants

Ierosinātā nolīguma izskatīšana, ko veic kompetentās iestādes un starpnieki

1.   Savienības mātes iestāde iesniedz konsolidētās uzraudzības iestādei pieteikumu atļaujas saņemšanai saskaņā ar 19. pantu ierosinātam nolīgumam par grupas finansiālo atbalstu. Pieteikumā izklāsta ierosinātā nolīguma tekstu un norāda grupas vienības, kas pieteikušās kļūt par nolīguma pusēm.

2.   Konsolidētās uzraudzības iestāde nekavējoties pārsūta pieteikumu katra meitasuzņēmuma, kas pieteicies kļūt par nolīguma pusi, kompetentajai iestādei, lai panāktu kopīgu lēmumu.

3.   Konsolidētās uzraudzības iestāde saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktā izklāstīto procedūru piešķir atļauju, ja ierosinātā nolīguma noteikumi atbilst 23. pantā izklāstītajiem finansiālā atbalsta nosacījumiem.

4.   Konsolidētās uzraudzības iestāde var saskaņā ar šā panta 5. un 6. punktā izklāstīto procedūru aizliegt slēgt ierosināto nolīgumu, ja tā uzskata, ka nolīgums neatbilst 23. pantā izklāstītajiem finansiālā atbalsta nosacījumiem.

5.   Kompetentās iestādes dara visu, kas ir to kompetencē, lai, ņemot vērā nolīguma izpildes potenciālo ietekmi, tostarp fiskālās sekas, visās dalībvalstīs, kurās grupa darbojas, četru mēnešu laikā no dienas, kad konsolidētās uzraudzības iestāde ir saņēmusi pieteikumu, pieņemtu kopīgu lēmumu par to, vai ierosinātā nolīguma nosacījumi atbilst 23. pantā izklāstītajiem finansiālā atbalsta nosacījumiem. Kopīgo lēmumu izklāsta dokumentā, kurš ietver pilnībā pamatotu lēmumu, un konsolidētās uzraudzības iestāde to izsniedz pieteikuma iesniedzējam.

EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

6.   Ja kompetentās iestādes nepieņem kopīgu lēmumu četru mēnešu laikā, lēmumu par pieteikumu pieņem konsolidētās uzraudzības iestāde. Lēmumu izklāsta dokumentā, kas ietver pilnīgu lēmuma pamatojumu, un lēmumā ņem vērā citu kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, kuri pausti minēto četru mēnešu laikā. Konsolidētās uzraudzības iestāde paziņo savu lēmumu pieteikuma iesniedzējam un citām kompetentajām iestādēm.

7.   Ja, apritot minētajiem četriem mēnešiem, kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu šajā lietā ir vērsusies pie EBI, konsolidētās uzraudzības iestāde atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu perioda beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

21. pants

Akcionāru apstiprinājums attiecībā uz ierosināto nolīgumu

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai jebkuru ierosināto nolīgumu, kuru ir atļāvušas kompetentās iestādes, iesniedz apstiprināšanai katras tās grupas vienības akcionāriem, kura pieteikusies kļūt par nolīguma pusi. Šajā gadījumā nolīgums ir spēkā tikai attiecībā uz tām pusēm, kuru akcionāri ir apstiprinājuši nolīgumu saskaņā ar 2. punktu.

2.   Nolīgums par grupas finansiālo atbalstu ir spēkā attiecībā uz kādu grupas vienību vienīgi tad, ja minētās grupas vienības akcionāri ir pilnvarojuši tās vadības struktūru pieņemt lēmumu par to, ka šī grupas vienība sniegs vai saņems finansiālu atbalstu saskaņā ar nolīguma nosacījumiem un saskaņā ar šajā nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem un ka akcionāru pilnvarojums nav atsaukts.

3.   Katras vienības, kas ir nolīguma puse, vadības struktūra ik gadu ziņo akcionāriem par nolīguma izpildi un saistībā ar nolīgumu pieņemtu lēmumu īstenošanu.

22. pants

Nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu nosūtīšana noregulējuma iestādēm

Kompetentās iestādes nosūta attiecīgajām noregulējuma iestādēm nolīgumus par grupas finansiālo atbalstu, kurus tās atļāvušas noslēgt, un visus tajos izdarītos grozījumus.

23. pants

Grupas finansiālā atbalsta nosacījumi

1.   Finansiālo atbalstu saskaņā ar nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu saskaņā ar 19. pantu grupas vienība var sniegt tikai tad, ja ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

pastāv pamatotas izredzes, ka sniegtais atbalsts būtiski novērsīs finansiālās grūtības grupas vienībai, kas saņems šo atbalstu;

b)

finansiālā atbalsta sniegšanas mērķis ir saglabāt vai atjaunot visas grupas vai jebkuras grupas vienības finanšu stabilitāti, un atbalsta sniegšana ir atbalstu sniedzošās grupas vienības interesēs;

c)

finansiālo atbalstu piešķir ar noteikumiem, tostarp pret atlīdzību saskaņā ar 19. panta 7. punktu;

d)

pastāv pamatotas izredzes, ka, pamatojoties uz finansiālo atbalstu sniedzošās grupas vienības vadības struktūrai pieejamo informāciju brīdī, kad tiek pieņemts lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu, grupas vienība, kas saņem atbalstu, samaksās atlīdzību par atbalstu un, ja atbalsts tiek sniegts aizdevuma veidā, atmaksās aizdevumu. Ja atbalsts tiek sniegts garantijas veidā vai jebkāda nodrošinājuma veidā, šo pašu nosacījumu piemēro saistībām, kas saņēmējam rodas, ja garantija vai nodrošinājums tiek izmantots;

e)

finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu tās grupas vienības, kura sniedz atbalstu, likviditāti vai maksātspēju;

f)

finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu finanšu stabilitāti, it sevišķi dalībvalstī, kurā atrodas grupas vienība, kas sniedz atbalstu;

g)

grupas vienība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda Direktīvā 2013/36/ES noteiktās kapitāla vai likviditātes prasības un visas prasības, kas uzliktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 2. punktu, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas vienība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav ļāvusi kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās vienības individuālu uzraudzību;

h)

grupas vienība, kas sniedz atbalstu, atbalsta sniegšanas brīdī izpilda Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES prasības attiecībā uz lielajiem riska darījumiem, tostarp jebkādus valsts tiesību aktus, ar kuriem tiek īstenotas direktīvā paredzētās iespējas, un finansiālā atbalsta sniegšana nav par iemeslu tam, lai attiecīgā grupas vienība pārkāptu šīs prasības, ja vien to nav ļāvusi kompetentā iestāde, kas ir atbildīga par atbalstu sniedzošās grupas vienības individuālu uzraudzību;

i)

finansiālā atbalsta sniegšana neapdraudētu atbalstu sniedzošās grupas vienības noregulējamību.

2.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, precizējot 1. punkta a), c), e) un i) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EBI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai veicinātu prakses konverģenci, precizējot šā panta 1. punkta b), d), f), g) un h) apakšpunktā izklāstītos nosacījumus.

24. pants

Lēmums par finansiālā atbalsta sniegšanu

Lēmumu par grupas finansiālā atbalsta sniegšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem grupas vienības, kas sniegs finansiālo atbalstu, vadības struktūra. Šo lēmumu pamato, un tajā norāda ierosinātā finansiālā atbalsta mērķi. Jo īpaši šajā lēmumā norāda, kā finansiālā atbalsta sniegšana atbilst 23. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. Lēmumu par grupas finansiālā atbalsta pieņemšanu saskaņā ar nolīgumu pieņem grupas vienības, kas saņems finansiālo atbalstu, vadības struktūra.

25. pants

Kompetento iestāžu tiesības iebilst

1.   Pirms atbalsta sniegšanas saskaņā ar nolīgumu par grupas finansiālo atbalstu tās grupas vienības, kura ir paredzējusi sniegt finansiālo atbalstu, vadības struktūra paziņo par to:

a)

savai kompetentajai iestādei;

b)

attiecīgā gadījumā – konsolidētās uzraudzības iestādei, ja tā nav kāda no a) un c) apakšpunktā minētajām iestādēm;

c)

grupas vienības, kura saņems finansiālo atbalstu, kompetentajai iestādei, ja tā nav kāda no a) un b) apakšpunktā minētajām iestādēm; un

d)

EBI.

Paziņojumā ietver vadības struktūras pamatoto lēmumu saskaņā ar 24. pantu un sīku informāciju par ierosināto finansiālo atbalstu, tostarp nolīguma par grupas finansiālo atbalstu kopiju.

2.   Grupas vienības, kas sniedz finansiālo atbalstu, kompetentā iestāde piecu darba dienu laikā no pilnīga paziņojuma saņemšanas dienas var piekrist finansiālā atbalsta sniegšanai vai to aizliegt vai ierobežot, ja tā vērtē, ka nav izpildīti 23. pantā izklāstītie grupas finansiālā atbalsta nosacījumi. Kompetentā iestāde pamato savu lēmumu par finansiālā atbalsta aizliegšanu vai ierobežošanu.

3.   Kompetentās iestādes lēmumu apstiprināt, aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu nekavējoties dara zināmu:

a)

konsolidētās uzraudzības iestādei;

b)

atbalstu saņemošās grupas vienības kompetentajai iestādei; un

c)

EBI.

Konsolidētās uzraudzības iestāde nekavējoties informē pārējos uzraudzības kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļus.

4.   Ja konsolidētās uzraudzības iestādei vai kompetentajai iestādei, kas atbild par atbalstu saņemošo grupas vienību, ir iebildumi pret lēmumu aizliegt vai ierobežot finansiālo atbalstu, tās var divu dienu laikā iesniegt šo jautājumu izskatīšanai EBI un lūgt tās palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

5.   Ja kompetentā iestāde 2. punktā norādītajā termiņā neaizliedz vai neierobežo finansiālo atbalstu, vai pirms minētā termiņa beigām sniedz piekrišanu šim atbalstam, finansiālo atbalstu var sniegt saskaņā ar kompetentajai iestādei iesniegtajiem noteikumiem.

6.   Iestādes vadības struktūras lēmumu par finansiālā atbalsta sniegšanu nosūta:

a)

kompetentajai iestādei;

b)

attiecīgā gadījumā – konsolidētās uzraudzības iestādei, ja tā nav kāda no a) un c) apakšpunktā minētajām iestādēm;

c)

grupas vienības, kura saņems finansiālo atbalstu, kompetentajai iestādei, ja tā nav kāda no a) un b) apakšpunktā minētajām iestādēm; un

d)

EBI.

Konsolidētās uzraudzības iestāde nekavējoties informē pārējos uzraudzības kolēģijas un noregulējuma kolēģijas locekļus.

7.   Ja kompetentā iestāde saskaņā ar šā panta 2. punktu ierobežo vai aizliedz grupas finansiālo atbalstu un ja grupas atveseļošanas plānā saskaņā ar 7. panta 5. punktu ir minēta atsauce uz grupas iekšējo finansiālo atbalstu, tās grupas vienības, kam atbalsts ir ierobežots vai aizliegts, kompetentā iestāde var pieprasīt konsolidētās uzraudzības iestādei atkārtoti novērtēt grupas atveseļošanas plānu saskaņā ar 8. pantu, vai ja atveseļošanas plāns izstrādāts individuāli, prasīt grupas vienībai iesniegt pārskatītu atveseļošanas plānu.

26. pants

Informācijas atklāšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas vienības publisko informāciju par to, vai tās ir vai nav iesaistījušās nolīgumā par grupas finansiālo atbalstu saskaņā ar 19. pantu, un publisko aprakstu par šāda nolīguma vispārējiem nosacījumiem un nolīgumā iesaistījušos grupas vienību nosaukumus, un vismaz reizi gadā atjaunina minēto informāciju.

Piemēro Regulas (ES) Nr. 575/2013 431. līdz 434. pantu.

2.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai precizētu 1. punktā paredzētā apraksta formu un saturu.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektu Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minēto īstenošanas tehnisko standartu projektu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

III   SADAĻA

AGRĪNA INTERVENCE

27. pants

Agrīnas intervences pasākumi

1.   Gadījumos, kad iestāde pārkāpj vai tuvākajā laikā varētu pārkāpt Regulā (ES) Nr. 575/2013, Direktīvā 2013/36/ES, Direktīvas 2014/65/ES II sadaļā vai jebkādas Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 7., 14. līdz 17. un 24., 25. un 26. pantā paredzētās prasības par atļauju – cita starpā tādēļ, ka strauji pasliktinās finanšu stāvoklis, tostarp pasliktinās likviditātes situācija, pieaug piesaistīto līdzekļu, ienākumus nenesošu aizdevumu vai riska darījumu koncentrācijas līmenis, šim novērtējumam pamatojoties uz izraisītāju faktoru kopumu, starp kuriem var būt iestādes pašu kapitāla prasības plus 1,5 procentpunkti –, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes, attiecīgā gadījumā neskarot Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētos pasākumus, var veikt vismaz šādus pasākumus:

a)

pieprasīt iestādes vadības struktūrai īstenot vienu vai vairākus atveseļošanas plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus vai saskaņā ar 5. panta 2. punktu atjaunināt atveseļošanas plānu, ja apstākļi, kas radīja agrīnas intervences nepieciešamību, atšķiras no sākotnējā atveseļošanas plānā izklāstītajiem pieņēmumiem, un noteiktā termiņā īstenot vienu vai vairākus atjauninātajā plānā paredzētos mehānismus vai pasākumus, lai nodrošinātu, ka ievadfrāzē minētie nosacījumi vairs nav piemērojami;

b)

pieprasīt iestādes vadības struktūrai pārbaudīt situāciju, noteikt pasākumus jebkādu konstatēto problēmu atrisināšanai un sagatavot rīcības programmu minēto problēmu atrisināšanai un tās īstenošanas grafiku;

c)

pieprasīt iestādes vadības struktūrai sasaukt iestādes akcionāru sapulci vai tad, ja vadības struktūra neizpilda minēto prasību, sasaukt to tieši, abos gadījumos nosakot darba kārtību un prasot, lai akcionāri apsvērtu iespēju pieņemt atsevišķus lēmumus;

d)

pieprasīt atcelt vai nomainīt vienu vai vairākus vadības struktūras vai augstākās vadības locekļus, ja minētās personas tiek uzskatītas par nepiemērotām savu uzdevumu veikšanai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 13. pantu vai Direktīvas 2014/65/ES 9. pantu;

e)

attiecīgā gadījumā pieprasīt iestādes vadības struktūrai sagatavot plānu sarunām ar dažiem vai visiem tās kreditoriem par parāda pārstrukturēšanu saskaņā ar atveseļošanas plānu;

f)

pieprasīt veikt izmaiņas iestādes darbības stratēģijā;

g)

pieprasīt veikt izmaiņas iestādes juridiskajās vai operacionālajās struktūrās; un

h)

iegūt visu iestādes noregulējuma plāna atjaunināšanai, iespējamā noregulējuma sagatavošanai un iestādes aktīvu un saistību vērtējumam nepieciešamo informāciju saskaņā ar 36. pantu, tostarp arī veicot pārbaudes uz vietas, un iesniegt šo informāciju noregulējuma iestādei;

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nekavējoties informē noregulējuma iestādes, tiklīdz ir konstatēts, ka attiecībā uz iestādi izpildīti 1. punktā norādītie nosacījumi un ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pieprasīt iestādei sazināties ar potenciālajiem pircējiem, lai sagatavotos iestādes noregulējumam, ievērojot 39. panta 2. punktā paredzētos nosacījumus un 84. pantā paredzētos konfidencialitātes noteikumus.

3.   Kompetentās iestādes nosaka piemērotu termiņu katra 1. punktā minētā pasākuma izpildei, tā ļaujot kompetentajai iestādei novērtēt pasākuma efektivitāti.

4.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai sekmētu to, ka konsekventi tiek piemēroti faktori šā panta 1. punktā paredzēto pasākumu izmantošanai.

5.   Attiecīgā gadījumā, ņemot vērā 4. punktā minēto pamatnostādņu piemērošanā gūto pieredzi, EBI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai noteiktu minimālo kopumu faktoriem, no kuriem atkarīga 1. punktā paredzēto pasākumu izmantošana.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

28. pants

Augstākās vadības un vadības struktūras atcelšana

Ja ir ievērojami pasliktinājusies iestādes finansiālā situācija vai ir konstatēti nopietni normatīvo aktu vai iestādes statūtu pārkāpumi vai nopietni administratīvie pārkāpumi, un ja citi saskaņā ar 27. pantu veiktie pasākumi nav pietiekami šīs situācijas uzlabošanai, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var pieprasīt atcelt iestādes augstāko vadību un/vai vadības struktūru kopumā, vai arī atsevišķus tās/to locekļus. Jaunu augstāko vadību un/vai vadības struktūru ieceļ saskaņā ar valsts un Savienības tiesību aktiem, un šādai iecelšanai nepieciešams kompetentās iestādes apstiprinājums vai piekrišana.

29. pants

Pagaidu administrators

1.   Ja kompetentā iestāde uzskata, ka augstākās vadības vai vadības struktūras nomaiņa, kā minēts 28. pantā, nav pietiekams situācijas risinājums, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes var iestādei iecelt vienu vai vairākus pagaidu administratorus. Kompetentās iestādes var samērīgi pastāvošajiem apstākļiem iecelt pagaidu administratoru, kurš vai nu uz laiku nomaina iestādes vadības struktūru, vai arī uz laiku strādā ar iestādes vadības struktūru un kompetentā iestāde savu lēmumu nosaka iecelšanas brīdī. Ja kompetentā iestāde ieceļ pagaidu administratoru, kurš strādās ar iestādes vadības struktūru, kompetentā iestāde šādas iecelšanas brīdī sīkāk precizē pagaidu administratora uzdevumus, pienākumus un pilnvaras, un prasības iestādes vadības struktūrai apspriesties ar pagaidu administratoru vai saņemt tā piekrišanu pirms konkrētu lēmumu pieņemšanas vai darbību veikšanas. Kompetentajai iestādei piemēro prasību publiskot informāciju par pagaidu administratora iecelšanu, izņemot gadījumus, kad pagaidu administratoram nav pilnvaru pārstāvēt iestādi. Turklāt dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu administratoram ir savu funkciju īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, prasmes un zināšanas un viņš neatrodas interešu konflikta situācijā.

2.   Kompetentā iestāde pagaidu administratora iecelšanas brīdī nosaka pagaidu administratora pilnvaras samērīgi pastāvošajiem apstākļiem. Šādas pilnvaras var ietvert dažas vai visas iestādes vadības struktūras pilnvaras, ko paredz iestādes statūti un valsts tiesību akti, tostarp pilnvaras īstenot dažas vai visas iestādes vadības struktūras administratīvās funkcijas. Pagaidu administratora pilnvaras attiecībā uz iestādi atbilst piemērojamiem uzņēmējdarbības tiesību aktiem.

3.   Kompetentā iestāde pagaidu administratora iecelšanas brīdī nosaka pagaidu administratora uzdevumus un funkcijas, kas var ietvert iestādes finanšu stāvokļa noskaidrošanu, iestādes darbības vai darbības daļas vadīšanu, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes finansiālo stāvokli un veiktu pasākumus pārdomātas un piesardzīgas iestādes darbības vadīšanas atjaunošanai. Kompetentā iestāde iecelšanas brīdī nosaka pagaidu administratora uzdevumu un funkciju ierobežojumus.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir ekskluzīvas pilnvaras iecelt un atcelt pagaidu administratoru. Kompetentā iestāde var atcelt pagaidu administratoru jebkurā laikā un jebkura iemesla dēļ. Kompetentā iestāde var jebkurā laikā grozīt pagaidu administratora iecelšanas noteikumus, ievērojot šo pantu.

5.   Kompetentā iestāde var noteikt, ka konkrētām pagaidu administratora darbībām nepieciešama kompetentās iestādes iepriekšēja piekrišana. Kompetentā iestāde šādas prasības nosaka pagaidu administratora iecelšanas brīdī vai brīdī, kad tiek izdarīti grozījumi pagaidu administratora iecelšanas noteikumos.

Pilnvaras sasaukt iestādes akcionāru pilnsapulci un noteikt šādas sapulces darba kārtību pagaidu administrators jebkurā gadījumā var īstenot tikai ar kompetentās iestādes iepriekšēju piekrišanu.

6.   Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai pagaidu administrators kompetentās iestādes noteiktos intervālos un savu pilnvaru termiņa beigās sagatavo ziņojumus par iestādes finanšu stāvokli un par pilnvaru laikā īstenotajām darbībām.

7.   Pagaidu administratoru ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā minēto termiņu var pagarināt, ja joprojām pastāv pagaidu administratora iecelšanai nepieciešamie nosacījumi. Kompetentās iestādes ziņā ir noteikt, vai ir izpildīti atbilstīgie nosacījumi pagaidu administratora darba turpināšanai, un pamatot akcionāriem šādu lēmumu.

8.   Ievērojot šo pantu, pagaidu administratora iecelšana neskar akcionāru tiesības saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem par uzņēmējdarbību.

9.   Dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem ierobežot pagaidu administratora atbildību par darbību un bezdarbību, pagaidu administratoram veicot savus pienākumus saskaņā ar 3. punktu.

10.   Saskaņā ar šo pantu ieceltu pagaidu administratoru neuzskata par “ēnu” direktoru vai de facto direktoru atbilstoši valsts tiesību aktiem.

30. pants

Agrīnas intervences pasākumu koordinācija un pagaidu administratora iecelšana attiecībā uz grupām

1.   Ja attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu ir izpildīti nosacījumi prasību noteikšanai saskaņā ar 27. pantu vai pagaidu administratora iecelšanai saskaņā ar 29. pantu, konsolidētās uzraudzības iestāde to paziņo EBI un uzraudzības kolēģijas darba ietvaros apspriežas ar pārējām kompetentajām iestādēm.

2.   Pēc minētā paziņojuma un apspriešanās konsolidētās uzraudzības iestāde nolemj, vai attiecīgajam Savienības mātesuzņēmumam piemērot kādu no 27. pantā minētajiem pasākumiem vai iecelt pagaidu administratoru saskaņā ar 29. pantu, ņemot vērā šo pasākumu ietekmi uz grupas vienībām citās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde informē par šo lēmumu pārējās uzraudzības kolēģijas kompetentās iestādes un EBI.

3.   Ja nosacījumi prasību noteikšanai saskaņā ar 27. pantu vai pagaidu administratora iecelšanai saskaņā ar 29. pantu ir izpildīti attiecībā uz Savienības mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, par individuālo uzraudzību atbildīgā kompetentā iestāde, kas iecerējusi veikt pasākumu saskaņā ar minētajiem pantiem, to paziņo EBI un apspriežas ar konsolidētās uzraudzības iestādi.

Saņemot minēto paziņojumu, konsolidētās uzraudzības iestāde var novērtēt iespējamo ietekmi, kāda uz attiecīgo iestādi, grupu vai grupas vienībām citās dalībvalstīs var būt 27. pantā minēto prasību noteikšanai vai pagaidu administratora iecelšanai saskaņā ar 29. pantu. Tā minēto novērtējumu dara zināmu kompetentajai iestādei trīs dienu laikā.

Pēc minētās paziņošanas un apspriešanās kompetentā iestāde nolemj, vai piemērot kādu no 27. pantā minētajiem pasākumiem, vai iecelt pagaidu administratoru saskaņā ar 29. pantu. Lēmumā pienācīgi ņem vērā konsolidētās uzraudzības iestādes novērtējumu. Kompetentā iestāde par šo lēmumu paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei, pārējām uzraudzības kolēģijas kompetentajām iestādēm un EBI.

4.   Ja vairāk nekā viena kompetentā iestāde plāno iecelt pagaidu administratoru vai piemērot kādu no 27. pantā minētajiem pasākumiem vairākām iestādēm vienā un tajā pašā grupā, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās attiecīgās kompetentās iestādes apsver, vai ir lietderīgāk iecelt vienu un to pašu pagaidu administratoru visām iesaistītajām vienībām vai koordinēt jebkura 27. pantā minētā pasākuma piemērošanu vairākām iestādēm, lai sekmētu risinājumus attiecīgās iestādes finansiālā stāvokļa atjaunošanai. Šo novērtējumu veic, konsolidētās uzraudzības iestādei pieņemot kopīgu lēmumu ar pārējām attiecīgajām kompetentajām iestādēm. Kopīgo lēmumu pieņem piecu dienu laikā no 1. punktā minētā paziņojuma dienas. Kopīgo lēmumu pamato un izklāsta dokumentā, un konsolidētās uzraudzības iestāde to iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

EBI pēc kādas kompetentās iestādes pieprasījuma var palīdzēt kompetentajām iestādēm panākt vienošanos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. pantu.

Ja piecu dienu laikā nav pieņemts kopīgs lēmums, konsolidētās uzraudzības iestāde un meitasuzņēmumu kompetentās iestādes var pieņemt atsevišķus lēmumus par pagaidu administratora iecelšanu to atbildībā esošajām iestādēm un par jebkura 27. pantā minētā pasākuma piemērošanu.

5.   Ja attiecīgā kompetentā iestāde nepiekrīt lēmumam, kas tai paziņots saskaņā ar 1. vai 3. punktu, vai ja nav pieņemts kopīgs lēmums saskaņā ar 4. punktu, šī kompetentā iestāde saskaņā ar 6. punktu var šajā jautājumā vērsties pie EBI.

6.   EBI pēc jebkuras kompetentās iestādes pieprasījuma var saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu palīdzēt panākt vienošanos kompetentajām iestādēm, kas ir iecerējušas piemērot vienu vai vairākus pasākumus, kuri minēti šīs direktīvas 27. panta 1. punkta a) apakšpunktā attiecībā uz šīs direktīvas pielikuma A iedaļas 4., 10., 11. un 19. punktu, šīs direktīvas 27. panta 1. punkta e) apakšpunktā vai šīs direktīvas 27. panta 1. punkta g) apakšpunktā.

7.   Katras kompetentās iestādes lēmumam sniedz pamatojumu. Lēmumā ņem vērā citu kompetento iestāžu viedokļus un atrunas, ko tās paudušas 1. vai 3. punktā minētā apspriešanās periodā vai 4. punktā minētajā piecu dienu periodā, kā arī šā lēmuma iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs. Konsolidētās uzraudzības iestāde iesniedz šos lēmumus Savienības mātesuzņēmumam, un attiecīgās kompetentās iestādes tos iesniedz meitasuzņēmumiem.

Šā panta 6. punktā minētajos gadījumos, ja pirms šā panta 1. un 3. punktā minētā apspriešanās perioda beigām vai šā panta 4. punktā minētā piecu dienu perioda beigās kāda no attiecīgajām kompetentajām iestādēm ir vērsusies pie EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. panta 3. punktu, konsolidētās uzraudzības iestāde un pārējās kompetentās iestādes atliek lēmuma pieņemšanu, gaidot lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Piecu dienu laikposmu uzskata par samierināšanas laikposmu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu trīs dienu laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc piecu dienu laikposma beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas.

8.   Ja trīs dienu laikā EBI nav pieņēmusi lēmumu, piemēro atsevišķos lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. vai 3. punktu vai 4. punkta trešo daļu.

IV   SADAĻA

NOREGULĒJUMS

I   NODAĻA

Mērķi, nosacījumi un vispārēji principi

31. pants

Noregulējuma mērķi

1.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes ņem vērā noregulējuma mērķus un izvēlas tos instrumentus un pilnvaras, ar ko vislabāk sasniedzami mērķi, kuri ir būtiski konkrētajos apstākļos.

2.   Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma mērķi ir šādi:

a)

garantēt kritiski svarīgo funkciju nepārtrauktību;

b)

izvairīties no būtiskas negatīvas ietekmes uz finanšu sistēmas stabilitāti, jo īpaši novērst kaitīgas ietekmes izplatīšanos, tostarp tirgus infrastruktūrās, un uzturēt tirgus disciplīnu;

c)

aizsargāt publiskā sektora līdzekļus, samazinot paļaušanos uz ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

d)

aizsargāt noguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 2014/49/ES, un ieguldītājus, uz kuriem attiecas Direktīva 97/9/EK;

e)

aizsargāt klientu finanšu līdzekļus un klientu aktīvus.

Tiecoties panākt minētos mērķus, noregulējuma iestāde cenšas līdz minimumam samazināt noregulējuma izmaksas un neiznīcināt vērtību, ja vien tas nav nepieciešams noregulējuma mērķu sasniegšanai.

3.   Ievērojot dažādus šīs direktīvas noteikumus, noregulējuma mērķi ir vienlīdz nozīmīgi un noregulējuma iestādes tos līdzsvaro atbilstoši katra konkrētā gadījuma būtībai un apstākļiem.

32. pants

Noregulējuma nosacījumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētu iestādi tikai tad, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka ir izpildīti visi turpmāk minētie nosacījumi:

a)

kompetentā iestāde, iepriekš konsultējoties ar noregulējuma iestādi, vai, ievērojot 2. punktā izklāstītos nosacījumus, noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, ir konstatējusi, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

b)

ņemot vērā laika resursus un citus būtiskus apstākļus, nepastāv pamatotas izredzes, ka alternatīvi privātā sektora pasākumi, kas īstenoti attiecībā uz iestādi, tostarp IPS pasākumi, vai uzraudzītāja darbība, tostarp agrīnas intervences pasākumi vai attiecīgu kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija saskaņā ar 59. panta 2. punktu, saprātīgā termiņā novērstu iestādes maksātnespēju;

c)

noregulējuma darbība ir vajadzīga sabiedrības interesēs saskaņā ar šā panta 5. punktu.

2.   Dalībvalstis var paredzēt, ka līdzās kompetentajai iestādei arī noregulējuma iestāde, iepriekš konsultējoties ar kompetento iestādi, saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu var konstatēt to, ka iestāde kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja noregulējuma iestāžu rīcībā saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir nepieciešamie instrumenti šāda konstatējuma izdarīšanai, jo īpaši adekvāta piekļuve būtiskajai informācijai. Kompetentā iestāde sniedz noregulējuma iestādei visu attiecīgo informāciju, ko tā pieprasa, lai nekavējoties varētu veikt novērtējumu.

3.   Iepriekšēja agrīnas intervences pasākuma pieņemšana saskaņā ar 27. pantu nav nosacījums noregulējuma darbības veikšanai.

4.   Piemērojot šā panta 1. punkta a) apakšpunktu, tiek uzskatīts, ka iestāde kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja tā atbilst vismaz vienam no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

iestāde pārkāpj prasības atļaujas atjaunošanai vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā pārkāps prasības atļaujas atjaunošanai tā, ka tas attaisnotu kompetentās iestādes lēmumu atsaukt atļauju, piemēram, tāpēc, ka iestādei ir radušies vai var rasties zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss tās pašu kapitāls vai ievērojama tā daļa;

b)

iestādes aktīvi ir mazāki par tās saistībām, vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestādes aktīvi tuvākajā laikā būs mazāki par tās saistībām;

c)

iestāde nespēj samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā, vai pastāv objektīvi fakti, kas apstiprina konstatējumu, ka iestāde tuvākajā laikā nespēs samaksāt savus parādus vai citas saistības noteiktajā termiņā;

d)

ir nepieciešams ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem – izņemot gadījumus, kad, lai nepieļautu vai novērstu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts ekonomikā un saglabātu finanšu stabilitāti, ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem izpaužas kādā no turpmāk minētajiem veidiem:

i)

valsts garantija likviditātes mehānismiem, ko nodrošina centrālās bankas saskaņā ar saviem nosacījumiem;

ii)

valsts garantija no jauna emitētām saistībām; vai

iii)

pašu kapitāla iepludināšana vai kapitāla instrumentu pirkšana par cenām un ar noteikumiem, kas iestādei nepiešķir priekšrocības, ja brīdī, kad tiek piešķirts publiskā sektora atbalsts, nepastāv nedz šā punkta a), b) vai c) apakšpunktā izklāstītie nosacījumi, nedz 59. panta 3. punktā izklāstītie nosacījumi.

Katrā no pirmās daļas d) apakšpunkta i), ii) un iii) punktā minētajiem gadījumiem garantiju vai līdzvērtīgus pasākumus, kas minēti šajos punktos, piešķir tikai maksātspējīgām iestādēm, un tiem nepieciešams galīgais apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu. Minētajiem pasākumiem ir piesardzības un pagaidu raksturs, un tie ir samērīgi, lai novērstu nopietnu traucējumu sekas, un netiek izmantoti, lai kompensētu zaudējumus, kas iestādei radušies vai varētu rasties tuvākajā laikā.

Atbalsta pasākumus, kas minēti pirmās daļas d) apakšpunkta iii) punktā, ierobežo līdz līdzekļu iepludināšanai tādā apmērā, kas nepieciešams, lai novērstu kapitāla deficītu, kas konstatēts valsts, Savienības vai vienotā uzraudzības mehānisma (SSM) spriedzes testos, aktīvu kvalitātes pārbaudēs vai līdzvērtīgās Eiropas Centrālās bankas, EBI vai valstu iestāžu veiktās procedūrās, attiecīgā gadījumā ar kompetentās iestādes apstiprinājumu.

EBI līdz 2015. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes par minēto testu, pārbaužu un procedūru veidiem, kuru iznākumā var tikt piešķirts šāds atbalsts.

Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim izvērtē, vai joprojām pastāv nepieciešamība atļaut pirmās daļas d) punkta iii) apakšpunktā minētos atbalsta pasākumus un ar kādiem nosacījumiem to var turpināt piešķirt, un sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

5.   Piemērojot šā panta 1. punkta c) apakšpunktu, uzskatāms, ka noregulējuma darbība ir sabiedrības interesēs, ja tā ir vajadzīga, lai sasniegtu vienu vai vairākus 31. pantā noteiktos noregulējuma mērķus un ir samērīga ar šiem mērķiem, un ja, veicot iestādes likvidāciju saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, šie noregulējuma mērķi netiktu sasniegti tādā pašā mērā.

6.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu pieņem pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz to apstākļu interpretāciju, kādos iestāde uzskatāma par iestādi, kas kļūst vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga.

33. pants

Noregulējuma nosacījumi attiecībā uz finanšu iestādēm un pārvaldītājsabiedrībām

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz finanšu iestādi, kas minēta 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ja gan attiecībā uz šo finanšu iestādi, gan attiecībā uz mātesuzņēmumu, uz ko attiecas konsolidētā uzraudzība, ir izpildīti 32. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz vienību, kas minēta 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā, ja 32. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi ir izpildīti gan attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, gan attiecībā uz vienu vai vairākiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, vai ja situācijā, kad meitasuzņēmums neveic uzņēmējdarbību Savienībā, trešās valsts iestāde ir konstatējusi, ka tas atbilst noregulējuma nosacījumiem attiecīgās trešās valsts tiesību aktos.

3.   Ja jauktas darbības pārvaldītājsabiedrības meitas iestādes ir tiešā vai netiešā starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrības turējumā, dalībvalstis nodrošina, ka grupas noregulējumam nepieciešamās noregulējuma darbības tiek veiktas attiecībā uz starpniecības finanšu pārvaldītājsabiedrību, un neveic grupas noregulējumam nepieciešamās noregulējuma darbības attiecībā uz jauktas darbības pārvaldītājsabiedrību.

4.   Ievērojot šā panta 3. punktu, neatkarīgi no tā, ka 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēta vienība neatbilst 32. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem, noregulējuma iestādes var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētu vienību, ja viens vai vairāki meitasuzņēmumi, kas ir iestādes, atbilst 32. panta 1., 4. un 5. punktā paredzētajiem nosacījumiem un to aktīvi un saistības ir tādi, ka šo meitasuzņēmumu maksātnespēja apdraud iestādi vai grupu kopumā, vai ja dalībvalsts maksātnespējas tiesību aktos ir prasīts pret grupām attiekties kā pret vienotu veselumu un noregulējuma darbība attiecībā uz 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto vienību ir nepieciešama, lai noregulētu šādus meitasuzņēmumus, kas ir iestādes, vai visu grupu kopumā.

Piemērojot šā panta 2. punktu un šā punkta pirmo daļu novērtējot, vai attiecībā uz vienu vai vairākiem meitasuzņēmumiem, kas ir iestādes, ir izpildīti 32. panta 1. punktā paredzētie nosacījumi, iestādes noregulējuma iestāde un 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minētās vienības noregulējuma iestāde var kopīgi vienoties neņemt vērā grupas iekšienē īstenotu kapitāla vai zaudējumu pārnešanu, tostarp norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanu.

34. pants

Vispārējie noregulējuma principi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes veic visus piemērotos pasākumus, lai garantētu, ka noregulējuma darbība ir īstenota saskaņā ar turpmāk minētajiem principiem:

a)

zaudējumus pirmie sedz noregulējamās iestādes akcionāri;

b)

pēc akcionāriem zaudējumus sedz noregulējamās iestādes kreditori atbilstoši savu prasījumu prioritātes secībai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā nepārprotami noteikts citādi;

c)

tiek nomainīta noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība, izņemot gadījumus, kad vadības struktūras un augstākās vadības pilnīga vai daļēja saglabāšana atbilstoši konkrētajiem apstākļiem tiek uzskatīta par nepieciešamu noregulējuma mērķu sasniegšanai;

d)

noregulējamās iestādes vadības struktūra un augstākā vadība sniedz visu nepieciešamo palīdzību noregulējuma mērķu sasniegšanai;

e)

fiziskajām un juridiskajām personām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir krimināltiesiskā vai civiltiesiskā atbildība par iestādes maksātnespēju;

f)

vienas un tās pašas kategorijas kreditoriem piemēro vienlīdzīgu attieksmi, izņemot gadījumus, kad šajā direktīvā noteikts citādi;

g)

neviens kreditors necieš lielākus zaudējumus nekā tos, kas viņam būtu radušies, ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība būtu likvidēta atbilstoši parastajai maksātnespējas procedūrai saskaņā ar 73. līdz 75. pantā minētajiem aizsardzības pasākumiem;

h)

segtie noguldījumi ir pilnībā aizsargāti; un

i)

noregulējuma darbība tiek veikta saskaņā ar šajā direktīvā noteiktajiem aizsardzības pasākumiem.

2.   Ja iestāde ir grupas vienība, noregulējuma iestādes, neskarot 31. pantu, piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras tā, lai līdz minimumam samazinātu ietekmi uz citām grupas vienībām un uz grupu kopumā un līdz minimumam samazinātu nefatīvo ietekmi uz finanšu stabilitāti Savienībā un tās dalībvalstīs, jo īpaši valstīs, kurās grupa darbojas.

3.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgos gadījumos tiek nodrošināta atbilstība Savienības valsts atbalsta regulējumam.

4.   Ja iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai piemēro uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pagaidu iestādes instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu, uzskata, ka pret minēto iestādi vai vienību ir uzsākta bankrota procedūra vai analoga maksātnespējas procedūra Padomes Direktīvas 2001/23/EK (30) 5. panta 1. punkta nolūkiem.

5.   Piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā informē darba ņēmēju pārstāvjus un apspriežas ar tiem.

6.   Noregulējuma iestādes piemēro noregulējuma instrumentus un īsteno noregulējuma pilnvaras, neskarot valsts tiesību aktos vai praksē paredzētos noteikumus par darba ņēmēju pārstāvību vadības struktūrās.

II   NODAĻA

Īpašā vadība

35. pants

Īpašā vadība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var iecelt īpašu vadītāju, nomainot noregulējamās iestādes vadības struktūru. Noregulējuma iestādes publisko informāciju par īpašā vadītāja iecelšanu. Dalībvalstis nodrošina, ka īpašajam vadītājam ir viņa funkciju īstenošanai nepieciešamā kvalifikācija, spējas un zināšanas.

2.   Īpašajam vadītājam ir visas akcionāru un iestādes vadības struktūras pilnvaras. Tomēr īpašais vadītājs šādas pilnvaras var īstenot tikai noregulējuma iestādes kontrolē.

3.   Īpašajam vadītājam ir ar likumu noteikts pienākums veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu 31. pantā minēto noregulējuma mērķu sasniegšanu un īstenotu noregulējuma darbības saskaņā ar noregulējuma iestādes lēmumu. Vajadzības gadījumā, veicot šo pienākumu, netiek ņemti vērā citi iestādes statūtos vai valsts tiesību aktos paredzētie vadības pienākumi tiktāl, cik tie ir pretrunīgi. Minētie pasākumi saskaņā ar IV nodaļā minētajiem noregulējuma instrumentiem var būt kapitāla palielināšana, iestādes īpašumtiesību struktūras reorganizēšana vai iestādes pārņemšana, ko veic finansiāli un organizatoriski stabilas iestādes.

4.   Noregulējuma iestādes var ierobežot īpašā vadītāja darbības jomu vai noteikt, ka konkrētām īpašajam vadītāja darbībām ir nepieciešama noregulējama iestādes iepriekšēja piekrišana. Noregulējuma iestādes jebkurā laikā var īpašo vadītāju atcelt.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai īpašais vadītājs savu pilnvaru sākumā un beigās, kā arī regulāros intervālos, ko nosaka noregulējuma iestāde, sagatavotu noregulējuma iestādei, kura to iecēlusi, ziņojumus par iestādes ekonomisko un finansiālo situāciju un par darbībām, kuras tas īstenojis, pildot savus pienākumus.

6.   Īpašo vadītāju ieceļ uz laikposmu, kas nepārsniedz vienu gadu. Izņēmuma kārtā šo termiņu var pagarināt, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka joprojām pastāv nosacījumi īpašā vadītāja iecelšanai.

7.   Ja vairāk nekā viena noregulējuma iestāde plāno iecelt īpašo vadītāju grupas sastāvā esošai vienībai, noregulējuma iestādes apsver, vai nebūtu lietderīgāk visām attiecīgajām vienībām iecelt vienu un to pašu īpašo vadītāju, lai atvieglotu risinājumu rašanu visu attiecīgo vienību finanšu stabilitātes atjaunošanai.

8.   Ja iestājas maksātnespēja un attiecīgās valsts tiesību akti paredz iecelt maksātnespējas administratoru, šāds administrators var būt īpašā vadība šā panta izpratnē.

III   NODAĻA

Vērtēšana

36. pants

Vērtēšana noregulējuma vajadzībām

1.   Pirms noregulējuma darbības veikšanas vai attiecīgu kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas noregulējuma iestādes nodrošina, ka no publiskā sektora iestādēm, tostarp no noregulējuma iestādes, kā arī no iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības neatkarīga persona veic objektīvu, piesardzīgu un reālistisku iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību vērtējumu. Ievērojot šā panta 13. punktu un 85. pantu, vērtējumu uzskata par galīgu, ja ir izpildītas visas šajā pantā noteiktās prasības.

2.   Ja neatkarīgs vērtējums atbilstoši šā panta 1. punktam nav iespējams, iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību provizorisku vērtējumu saskaņā ar šā panta 9. punktu var veikt noregulējuma iestādes.

3.   Vērtēšanas mērķis ir noteikt iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības, kas atbilst 32. un 33. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, aktīvu un saistību vērtību.

4.   Vērtēšanas nolūki ir:

a)

gūt informāciju, lai konstatētu, vai ir izpildīti noregulējuma nosacījumi vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas nosacījumi;

b)

ja noregulējuma nosacījumi ir izpildīti, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par piemēroto noregulējuma darbību, ko veikt attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību;

c)

ja tiek piemērotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu anulēšanas vai struktūras izmaiņu apmēru un par attiecīgo kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

d)

ja tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par atbilstīgo saistību norakstīšanas vai konvertācijas apmēru;

e)

ja tiek piemērots pagaidu iestādes instruments vai aktīvu nodalīšanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un lēmumu par atlīdzības apmēru, kuru paredzēts izmaksāt noregulējamajai iestādei, vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

f)

ja tiek piemērots uzņēmuma pārdošanas instruments, gūt informāciju, lai pieņemtu lēmumu par pārvedamiem aktīviem, tiesībām, saistībām vai akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un vairotu noregulējuma iestādes izpratni par to, ko 38. panta nolūkos nozīmē komerciāli nosacījumi;

g)

visos gadījumos nodrošināt to, lai brīdī, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus, tiktu pilnībā atzīti visi iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu zaudējumi.

5.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, vērtējums attiecīgā gadījumā pamatojas uz piesardzīgiem pieņēmumiem, tostarp attiecībā uz saistību neizpildes rādītājiem un zaudējumu līmeni. Vērtējumā netiek izdarīts pieņēmums, ka iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai nākotnē varētu tikt sniegts ārkārtas finansiālais atbalsts no publiskā sektora līdzekļiem vai centrālās bankas ārkārtas likviditātes palīdzība, vai centrālās bankas likviditātes palīdzība ar nestandarta nosacījumiem attiecībā uz nodrošinājumu, termiņu un procentu likmi, sākot no brīža, kad veikta noregulējuma darbība vai īstenotas pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus. Turklāt vērtējumā ņem vērā to, ka tad, ja tiek piemērots jebkāds noregulējuma instruments:

a)

noregulējuma iestāde un jebkurš finansēšanas mehānisms, kas rīkojas saskaņā ar 101. pantu, saskaņā ar 37. panta 7. punktu var no noregulējamās iestādes saņemt atlīdzinājumu par visiem saprātīgiem un pienācīgi izdarītiem izdevumiem;

b)

noregulējuma finansēšanas mehānisms saskaņā ar 101. pantu var iekasēt procentu maksājumus vai maksu par aizdevumiem vai garantijām, kas sniegti attiecīgajai iestādei, kam tiek piemērots noregulējums.

6.   Vērtējumu papildina ar šādu informāciju, kas reģistrēta iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā:

a)

atjaunināta bilance un pārskats par iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības finansiālo stāvokli;

b)

aktīvu analīze un aktīvu grāmatvedības vērtības novērtējums;

c)

saraksts ar nenokārtotajām bilances un ārpusbilances saistībām, kas uzrādītas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības datu uzskaitē un dokumentācijā, ar norādi uz attiecīgajiem kredītiem un prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem;

7.   Attiecīgā gadījumā, lai gūtu informāciju 4. punkta e) un f) apakšpunktā minēto lēmumu pieņemšanas vajadzībām, 6. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju var papildināt ar iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību analīzi un vērtības aplēsi, pamatojoties uz tirgus vērtību.

8.   Vērtējumā norāda kreditoru apakšiedalījumu kategorijās atbilstoši viņu prioritātes līmeņiem saskaņā ar piemērojamiem maksātnespējas tiesību aktiem un novērtē, kādu attieksmi katra akcionāru un kreditoru kategorija varētu saņemt, ja iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību likvidētu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Minētais novērtējums neskar principa “neviens kreditors nav sliktākā situācijā” piemērošanu saskaņā ar 74. pantu.

9.   Ja situācijas steidzamības dēļ vai nu nav iespējams izpildīt 6. un 8. punkta prasības, vai ja piemēro 2. punktu, veic provizorisku vērtējumu. Provizoriskais vērtējums atbilst 3. punkta prasībām, un, ciktāl tas konkrētajos apstākļos ir praktiski iespējams, 1., 6. un 8. punkta prasībām.

Šajā punktā minētajā provizoriskajā vērtējumā ar atbilstīgu pamatojumu iekļauj rezerves papildu zaudējumiem.

10.   Vērtējumu, kas neatbilst visām šajā pantā izklāstītajām prasībām, uzskata par provizorisku vērtējumu līdz brīdim, kamēr neatkarīga persona ir veikusi novērtējumu, kas pilnībā atbilst visām šajā pantā noteiktajām prasībām. Šo ex post galīgo vērtējumu veic, cik drīz vien iespējams. To var veikt atsevišķi no 74. pantā minētā vērtējuma vai vienlaikus ar to, un abus vērtējumus var veikt viena un tā pati neatkarīgā persona, taču tie ir divi atsevišķi vērtējumi.

Ex post galīgā vērtējuma nolūki ir:

a)

nodrošināt to, ka iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības grāmatvedības dokumentos tiek pilnībā atzīti visi iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu zaudējumi;

b)

gūt informāciju lēmuma pieņemšanas vajadzībām saskaņā ar 11. punktu par kreditoru prasījumu atjaunošanu vai par izmaksātās atlīdzības vērtības palielināšanu.

11.   Ja ex post galīgajā vērtējumā iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse ir augstāka nekā iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības neto aktīvu vērtības aplēse provizoriskajā vērtējumā, tad noregulējuma iestāde var:

a)

īstenot pilnvaras palielināt saskaņā ar iekšējās rekapitalizācijas instrumentu norakstīto kreditoru vai attiecīgo kapitāla instrumentu īpašnieku prasījumu vērtību;

b)

dot norādījumus pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai veikt turpmākus atlīdzības maksājumus noregulējamai iestādei attiecībā uz aktīviem, tiesībām, saistībām, vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem attiecībā uz akcijām vai īpašumtiesību instrumentiem.

12.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta provizorisks vērtējums, kas izdarīts saskaņā ar 9. un 10. punktu, der par pamatu tam, lai noregulējuma iestādes veiktu noregulējuma darbības, tostarp pārņemtu kontroli pār par maksātnespējīgu kļūstošu iestādi vai vienību, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, vai īstenotu pilnvaras norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus.

13.   Vērtējums ir neatņemama daļa no lēmuma piemērot noregulējuma instrumentu vai īstenot noregulējuma pilnvaras vai lēmuma īstenot kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras. Uz pašu vērtējumu neattiecas atsevišķas pārsūdzības tiesības tiesā, bet to var pārsūdzēt kopā ar lēmumu saskaņā ar 85. pantu.

14.   EBI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1. punkta un 74. panta piemērošanas nolūkos precizētu apstākļus, kādos persona ir neatkarīga gan no noregulējuma iestādes, gan no iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības.

15.   EBI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektu, lai šā panta 1., 3. un 9. punkta un 74. panta piemērošanas nolūkā precizētu šādus kritērijus:

a)

metodoloģija iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību vērtības noteikšanai;

b)

direktīvas 36. un 74. pantā paredzēto vērtējumu nošķiršana;

c)

metodoloģija, kā aprēķināt rezerves papildu zaudējumiem un iekļaut tās provizoriskajā vērtējumā.

16.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz 14. punktā minēto tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt 14. un 15. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

IV   NODAĻA

Noregulējuma instrumenti

1   iedaļa

Vispārēji principi

37. pants

Noregulējuma instrumentu vispārējie principi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir vajadzīgās pilnvaras piemērot noregulējuma instrumentus iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētām vienībām, kas atbilst piemērojamiem noregulējuma nosacījumiem.

2.   Ja noregulējuma iestāde nolemj iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai vienībai piemērot noregulējuma instrumentu un šī noregulējuma darbība radītu zaudējumus kreditoriem vai tās rezultātā tiktu konvertētas kreditoru prasības, noregulējuma iestāde tieši pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas vai vienlaikus ar tā piemērošanu īsteno kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertēšanas pilnvaras saskaņā ar 59. pantu.

3.   Šā panta 1. punktā minētie noregulējuma instrumenti ir šādi:

a)

uzņēmuma pārdošanas instruments;

b)

pagaidu iestādes instruments;

c)

aktīvu nodalīšanas instruments;

d)

iekšējās rekapitalizācijas instruments.

4.   Ievērojot šā panta 5. punkta nosacījumus, noregulējuma iestādes var piemērot noregulējuma instrumentus atsevišķi vai jebkādā kombinācijā.

5.   Noregulējuma iestādes var piemērot aktīvu nodalīšanas instrumentu tikai kopā ar kādu citu noregulējuma instrumentu.

6.   Ja izmanto tikai šā panta 3. punkta a) vai b) apakšpunktā minētos noregulējuma instrumentus, un tos izmanto, lai pārvestu tikai daļu no noregulējamās iestādes aktīviem, tiesībām vai saistībām, tad atlikušo iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, kuras aktīvi, tiesības vai saistības ir pārvesti, likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru. Šādu likvidāciju izdara saprātīgā termiņā, ņemot vērā jebkādu nepieciešamību, lai šī iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība sniegtu pakalpojumus vai atbalstu saskaņā ar 65. pantu, kas ļautu saņēmējam turpināt veikt darbības vai sniegt pakalpojumus, ko tas pārņēmis uz šāda pārveduma pamata, un jebkuru citu iemeslu, kādēļ atlikušajai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai jāturpina pastāvēt, lai sasniegtu noregulējuma mērķus vai atbilstu 34. pantā izklāstītajiem principiem.

7.   Noregulējuma iestāde un ikviens finansēšanas mehānisms, kas darbojas saskaņā ar 101. punktu, var saņemt atlīdzību par visiem saprātīgiem un saistībā ar noregulējuma instrumentu vai pilnvaru vai valdības finanšu stabilizācijas instrumentu izmantošanu pienācīgi izdarītiem izdevumiem vienā vai vairākos no šādiem veidiem:

a)

kā atskaitījumu no atlīdzības, ko saņēmējs izmaksājis noregulējamajai iestādei vai attiecīgā gadījumā akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem;

b)

priviliģēta kreditora statusā – no noregulējamās iestādes; vai

c)

priviliģēta kreditora statusā – no ieņēmumiem, kas gūti, izbeidzot pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras darbību.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka valstī spēkā esošo maksātnespējas tiesību aktu noteikumi, kas attiecas uz kreditoriem kaitējošu tiesību aktu apstrīdamību vai neīstenojamību, neattiecas uz noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību pārvešanu citai vienībai noregulējuma instrumenta piemērošanas vai noregulējuma pilnvaru vai valdības finanšu stabilizācijas instrumenta īstenošanas rezultātā.

9.   Dalībvalstis var piešķirt noregulējuma iestādēm papildu instrumentus un pilnvaras, kas īstenojamas tad, ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem, ar noteikumu, ka:

a)

piemērojot šīs papildu pilnvaras pārrobežu grupai, tās nerada šķēršļus efektīvam grupas noregulējumam; un

b)

tās atbilst 31. un 34. pantā noteiktajiem noregulējuma mērķiem un vispārējiem noregulējuma principiem.

10.   Ārkārtas situācijā, iestājoties sistēmiskai krīzei, noregulējuma iestāde var meklēt finansējumu no alternatīviem avotiem, izmantojot 56. līdz 58. pantā paredzētos valdības stabilizācijas instrumentus, ja ir izpildīti turpmāk minētie nosacījumi:

a)

akcionāri un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji, attiecīgo kapitāla instrumentu un citu atbilstīgo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu, konvertēšanu, vai citu metodi, ir piedalījušies zaudējumu absorbēšanā un rekapitalizācijā ne mazāk kā 8 % apmērā no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kuru apmērs noteikts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtējumu;

b)

tā izmantošanai nepieciešams iepriekšējs un galīgs apstiprinājums saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

2.   iedaļa

Uzņēmuma pārdošanas instruments

38. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pircējam, kurš nav pagaidu iestāde:

a)

noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

b)

visus vai jebkādus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības.

Ievērojot šā panta 8. un 9. punktu un 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums notiek bez noregulējamās iestādes akcionāru vai trešās personas, kas nav pircējs, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti un kas atšķiras no 39. pantā iekļautajām prasībām.

2.   Pārvedumu saskaņā ar 1. punktu veic saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem, ņemot vērā apstākļus, un saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

3.   Saskaņā ar šā panta 2. punktu noregulējuma iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai pārvedumu varētu veikt saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem atbilstoši vērtējumam, kas izdarīts saskaņā ar 36. pantu, ņemot vērā lietas apstākļus.

4.   Ievērojot 37. panta 7. punktu, atlīdzība, ko samaksā pircējs, pienākas:

a)

akciju vai īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai īpašumtiesību instrumentus no minēto akciju vai instrumentu turētājiem;

b)

noregulējamajai iestādei, ja uzņēmuma pārdošana ir veikta, pārvedot pircējam dažus vai visus noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.

5.   Piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, noregulējuma iestāde var īstenot pārveduma pilnvaras vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes emitētu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu papildu pārvedumu vai attiecīgā gadījumā noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību papildu pārvedumu.

6.   Pēc uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanas noregulējuma iestādes ar pircēja piekrišanu var īstenot pārveduma pilnvaras attiecībā uz pircējam pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām, lai pārvestu aktīvus, tiesības vai saistības atpakaļ noregulējamajai iestādei vai pārvestu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, un noregulējamajai iestādei vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums pieņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības vai saistības, vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus.

7.   Pircējam jābūt atbilstīgai atļaujai turpināt iegādātā uzņēmuma darbību, kad saskaņā šā panta 1. punktu tiek veikts pārvedums. Kompetentās iestādes nodrošina saistībā ar minēto pārvedumu iesniegta atļaujas pieteikuma savlaicīgu izskatīšanu.

8.   Atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. līdz 25. panta, no Direktīvas 2013/36/ES 26. pantā minētās prasības informēt kompetentās iestādes, no Direktīvas 2014/65/ES 10. panta 3. punkta, 11. panta 1. un 2. punkta, 12. un 13. panta, ka arī no minētās direktīvas 11. panta 3. punkta prasības par paziņošanu, ja akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārveduma rezultātā, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, tiktu iegūta vai palielināta būtiska līdzdalība iestādē, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 22. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/65/ES 11. panta 1. punktā, minētās iestādes kompetentā iestāde savlaicīgi veic minētajos pantos paredzēto novērtējumu, neaizkavējot uzņēmuma pārdošanas instrumenta piemērošanu un neradot šķēršļus noregulējuma darbības būtisko noregulējuma mērķu sasniegšanai.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja attiecīgās iestādes kompetentā iestāde nav pabeigusi 8. punktā minēto novērtējumu dienā, kad noregulējuma iestāde, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, pārved akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, tiek piemēroti šādi noteikumi:

a)

šādam akciju vai citu īpašumtiesību pārvedumam par labu ieguvējam ir tūlītējs juridiskais spēks;

b)

novērtējuma perioda un f) apakšpunktā paredzētā pārdošanas perioda laikā tiek apturētas ieguvēja balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, un tās var īstenot tikai noregulējuma iestāde, kurai nav pienākuma šādas balsstiesības izmantot un kura nav atbildīga par to, ka ir izmantojusi vai atturējusies izmantot šādas balsstiesības;

c)

novērtējuma perioda un f) apakšpunktā paredzētā pārdošanas perioda laikā šādiem akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumiem nepiemēro Direktīvas 2013/36/ES 66., 67. un 68. pantā paredzētos sodus un citus pasākumus par būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem;

d)

kad kompetentā iestāde ir pabeigusi novērtējumu, tā nekavējoties rakstiski paziņo noregulējuma iestādei un ieguvējam, vai tā apstiprina šādus akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumus par labu ieguvējam vai saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 22. panta 5. punktu iebilst pret tiem;

e)

ja kompetentā iestāde apstiprina šādus akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumus par labu ieguvējam, tad tiek uzskatīts, ka no brīža, kad noregulējuma iestāde un ieguvējs no kompetentās iestādes saņēmuši šādu apstiprinājuma paziņojumu, balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, ir tikai ieguvējam;

f)

ja kompetentā iestāde iebilst pret šādiem akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvedumiem par labu ieguvējam, tad:

i)

pilnībā spēkā paliek b) apakšpunktā paredzētās balsstiesības, kas saistītas ar šādām akcijām vai īpašumtiesību instrumentiem;

ii)

noregulējuma iestāde var prasīt ieguvējam atbrīvoties no šādām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem pārdošanas perioda laikā, ko nosaka noregulējuma iestāde, ņemot vērā dominējošos tirgus apstākļus; un

iii)

ja ieguvējs noregulējuma iestādes noteiktā pārdošanas perioda laikā nav atbrīvojies no šādām akcijas vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, tad kompetentā iestāde ar noregulējuma iestādes piekrišanu var ieguvējam piemērot sodus un citus pasākumus par Direktīvas 2013/36/ES 66., 67. un 68. pantā paredzēto būtiskas līdzdalības iegādes vai atsavināšanas prasību pārkāpumiem.

10.   Uz pārvedumiem, ko veic, piemērojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, attiecas IV sadaļas VII nodaļā paredzētie aizsardzības pasākumi.

11.   Tiesību sniegt pakalpojumus vai reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES piemērošanas nolūkā pircējs uzskatāms par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām.

12.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētais pircējs var turpināt izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām, fondu biržām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pircējs atbilst dalības un līdzdalības kritērijiem šādās sistēmās.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

piekļuvi netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pircējam nav reitinga no kredītreitingu aģentūras vai minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds tiek prasīts, lai piešķirtu piekļuvi pirmajā daļā minētajām sistēmām;

b)

ja pircējs neatbilst dalības vai līdzdalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, fondu biržā, ieguldītāju kompensācijas sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, šā punkta pirmajā daļā minētās tiesības izmanto laikposmā, kura ilgumu var noteikt noregulējuma iestāde un kas nepārsniedz 24 mēnešus, un noregulējuma iestāde pēc pircēja pieprasījuma to var pagarināt.

13.   Neskarot IV sadaļas VII nodaļu, noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav pārvestas, nav nekādu tiesību uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.

39. pants

Uzņēmuma pārdošanas instruments – procedūras prasības

1.   Ievērojot šā panta 3. punktu, noregulējuma iestāde, piemērojot kādai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētai vienībai uzņēmuma pārdošanas instrumentu, tirgo vai veic nepieciešamos pasākumus minētās iestādes aktīvu, tiesību, saistību, akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu tirgošanai, kurus noregulējuma iestāde ir iecerējusi pārvest. Portfeļos apvienotas tiesības, aktīvus un saistības var tirgot atsevišķi.

2.   Neskarot Savienības valsts atbalsta regulējumu, 1. punktā minēto tirgošanu attiecīgā gadījumā veic saskaņā ar šādiem kritērijiem:

a)

tā ir iespējami pārredzama un nerada maldinošu priekšstatu par iestādes aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, ko noregulējuma iestāde iecerējusi pārvest, tajā ņem vērā konkrētos apstākļus un jo īpaši nepieciešamību saglabāt finanšu stabilitāti;

b)

to veicot, nedrīkst piemērot nepamatoti labvēlīgu vai diskriminējošu attieksmi pret iespējamiem pircējiem;

c)

tajā nav interešu konfliktu;

d)

tajā nepiešķir netaisnīgas priekšrocības iespējamam pircējam;

e)

tajā ņem vērā nepieciešamību ātri veikt noregulējumu;

f)

tās mērķis ir panākt maksimālu pārdošanas cenu attiecīgajām akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem, aktīviem, tiesībām vai saistībām.

Ievērojot pirmās daļas b) apakšpunktu, šajā punktā noteiktie principi nekavē noregulējuma iestādi izteikt piedāvājumus iespējamiem pircējiem.

Ar iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības tirgošanu saistītās informācijas nodošanu atklātībā, kas citos apstākļos būtu jānodrošina atbilstoši Regulas (ES) Nr. 596/2014 17. panta 1. punktam, var atlikt saskaņā ar minētās regulas 17. panta 4. vai 5. punktu.

3.   Noregulējuma iestāde var piemērot uzņēmuma pārdošanas instrumentu, neievērojot 1. punktā izklāstītās tirgošanas prasības, ja tā konstatē, ka šo prasību ievērošana varētu apdraudētu viena vai vairāku noregulējuma mērķu sasniegšanu, un jo īpaši tad, ja pastāv šādi nosacījumi:

a)

tā uzskata, ka noregulējamās iestādes maksātnespēja vai iespējamā maksātnespēja rada vai palielina būtiskus draudus finanšu stabilitātei; un

b)

tā uzskata, ka prasību ievērošana varētu mazināt uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti šo draudu pārvarēšanā vai 31. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētā noregulējuma mērķa sasniegšanā.

4.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, precizējot faktiskos apstākļus, kas veido būtiskus draudus, un elementus, kas saistīti ar uzņēmuma pārdošanas instrumenta efektivitāti, kā noteikts 3. punkta a) un b) apakšpunktā.

3.   iedaļa

Pagaidu iestādes instruments

40. pants

Pagaidu iestādes instruments

1.   Lai īstenotu pagaidu iestādes instrumentu, ņemot vērā vajadzību saglabāt pagaidu iestādes kritiski svarīgās funkcijas, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest pagaidu iestādei:

a)

vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

b)

visus vai jebkādus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības.

Ievērojot 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamo iestāžu akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu iestāde, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti.

2.   Pagaidu iestāde ir juridiska persona, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kuru vidū var būt arī noregulējuma iestāde vai noregulējuma finansēšanas mehānisms, un tā atrodas noregulējuma iestādes kontrolē;

b)

tā ir izveidota, lai saņemtu un turētu dažas vai visas noregulējamās iestādes emitētas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai dažus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu aktīvus, tiesības vai saistības, lai uzturētu piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdotu iestādi vai vienību, kas minēta 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā.

Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana 43. panta 2. punkta b) apakšpunktā minētajam mērķim nedrīkst kavēt noregulējuma iestādi kontrolēt pagaidu iestādi.

3.   Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, noregulējuma iestāde nodrošina, ka pagaidu iestādei pārvesto saistību kopējā vērtība nepārsniedz no noregulējamās iestādes pārvesto vai no citiem avotiem iegūto tiesību un aktīvu kopējo vērtību.

4.   Ievērojot 37. panta 7. punktu, atlīdzība, ko samaksā pagaidu iestāde, pienākas:

a)

akciju vai īpašumtiesību instrumentu īpašniekiem, ja pārvedums pagaidu iestādei ir veikts, pārvedot tai noregulējamās iestādes emitētās akcijas vai īpašumtiesību instrumentus no minēto akciju vai instrumentu turētājiem;

b)

noregulējamajai iestādei, ja pārvedums pagaidu iestādei ir veikts, pārvedot tai dažus vai visus noregulējamās iestādes aktīvus vai saistības.

5.   Piemērojot pagaidu iestādes instrumentu, noregulējuma iestāde var īstenot pārveduma pilnvaras vairākas reizes, lai veiktu noregulējamās iestādes emitētu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu papildu pārvedumu vai attiecīgā gadījumā noregulējamās iestādes aktīvu, tiesību vai saistību papildu pārvedumu.

6.   Pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas noregulējuma iestāde var:

a)

ja ir izpildīti šā panta 7. punktā paredzētie nosacījumi, pārvest tiesības, aktīvus vai saistības no pagaidu iestādes atpakaļ noregulējamajai iestādei vai pārvest akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus atpakaļ to sākotnējiem īpašniekiem, un noregulējamajai iestādei vai sākotnējiem īpašniekiem ir pienākums pieņemt atpakaļ visus šādus aktīvus, tiesības vai saistības, vai akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

b)

pārvest akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai aktīvus, tiesības vai saistības no pagaidu iestādes trešai personai.

7.   Noregulējuma iestādes var pārvest atpakaļ no pagaidu iestādes akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai aktīvus, tiesības vai saistības kādā no šiem gadījumiem:

a)

iespēja, ka konkrētās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības var pārvest atpakaļ, ir skaidri norādīta instrumentā, ar kuru ir īstenots pārvedums;

b)

konkrētās akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti, aktīvi, tiesības vai saistības faktiski neietilpst to akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību kategorijās, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums.

Šādu atpakaļpārvedumu var veikt jebkurā laikposmā un ievērojot visus citus nosacījumus, kas attiecīgajam mērķim norādīti minētajā instrumentā.

8.   Uz pārvedumiem starp noregulējamo iestādi vai akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu sākotnējo īpašnieku, no vienas puses, un pagaidu iestādi, no otras puses, attiecas IV sadaļas VII nodaļā paredzētie aizsardzības pasākumi.

9.   Tiesību sniegt pakalpojumus vai reģistrēties citā dalībvalstī saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES piemērošanas nolūkā pagaidu iestāde uzskatāma par noregulējamās iestādes turpinājumu un var turpināt īstenot jebkuras tiesības, kuras īstenojusi noregulējamā iestāde saistībā ar nodotajiem aktīviem, tiesībām un saistībām.

Attiecībā uz citiem mērķiem noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai tiktu apsvērta iespēja uzskatīt pagaidu iestādi par noregulējamās iestādes turpinājumu un ļaut tai turpināt īstenot noregulējamās iestādes iepriekš īstenotās tiesības attiecībā uz pārvestajiem aktīviem, tiesībām un saistībām.

10.   Dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestāde var turpināt izmantot dalības tiesības un piekļuvi noregulējamās iestādes maksājumu, tīrvērtes un norēķinu sistēmām, fondu biržām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām un noguldījumu garantiju sistēmām, ja pagaidu iestāde atbilst dalības un līdzdalības kritērijiem šādās sistēmās.

Neatkarīgi no pirmās daļas dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

piekļuve netiek liegta, pamatojoties uz to, ka pagaidu iestādei nav reitinga no kredītreitingu aģentūras vai minētais reitings neatbilst reitinga līmenim, kāds tiek prasīts, lai piešķirtu piekļuvi pirmajā daļā minētajām sistēmām;

b)

ja pagaidu iestāde neatbilst dalības vai līdzdalības kritērijiem attiecīgajā maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmā, fondu biržā, ieguldītāju kompensācijas sistēmā vai noguldījumu garantiju sistēmā, šā punkta pirmajā daļā minētās tiesības izmanto laikposmā, kura ilgumu var noteikt noregulējuma iestāde un kas nepārsniedz 24 mēnešus, un noregulējuma iestāde pēc pagaidu iestādes pieprasījuma to var pagarināt.

11.   Neskarot IV sadaļas VII nodaļu, noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav pārvestas pagaidu iestādei, nav nekādu tiesību uz ar pagaidu iestādei, tās vadības struktūrai vai augstākajai vadībai pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.

12.   Pagaidu iestādes mērķi neietver pienākumus vai atbildību pret noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem, un vadības struktūra vai augstākā vadība nav atbildīga pret šādiem akcionāriem vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem šāda darbība vai bezdarbība ir rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums, kas tieši skar šādu akcionāru vai kreditoru tiesības.

Dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt turpmākus ierobežojumus pagaidu iestādes un tās vadības struktūras vai augstākās vadības atbildībai par darbību un bezdarbību savu pienākumu izpildē.

41. pants

Pagaidu iestādes darbība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestādes darbībā tiek ievērotas šādas prasības:

a)

pagaidu iestādes dibināšanas dokumentu saturu apstiprina noregulējuma iestāde;

b)

atbilstoši pagaidu iestādes īpašuma struktūrai noregulējuma iestāde ieceļ vai apstiprina pagaidu iestādes vadības struktūru;

c)

noregulējuma iestāde apstiprina vadības struktūras locekļu atalgojumu un nosaka to attiecīgos pienākumus;

d)

noregulējuma iestāde apstiprina pagaidu iestādes stratēģiju un riska profilu;

e)

pagaidu iestādei piešķir atļauju attiecīgi saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, un tai saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir nepieciešamā atļauja turpināt darbības vai sniegt pakalpojumus, ko tā pārņem šīs direktīvas 63. pantā minētā pārveduma rezultātā;

f)

pagaidu iestāde atbilst un tās uzraudzība attiecīgi norisinās atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013, Direktīvas 2013/36/ES un Direktīvas 2014/65/ES prasībām;

g)

pagaidu iestādes darbība ir saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, un noregulējuma iestāde tai var noteikt atbilstošus darbības ierobežojumus.

Neatkarīgi no e) un f) apakšpunktā minētajiem noteikumiem un ja tas nepieciešams noregulējuma mērķu īstenošanai, pagaidu iestādi var izveidot un piešķirt tai atļauju, darbības sākumā īslaicīgi neievērojot Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES. Šajā nolūkā noregulējuma iestāde iesniedz attiecīgu lūgumu kompetentajai iestādei. Ja kompetentā iestāde nolemj piešķirt šādu atļauju, tā norāda, uz kādu laikposmu pagaidu iestāde tiek atbrīvota no minēto direktīvu prasību ievērošanas.

2.   Ievērojot ierobežojumus, kas noteikti atbilstoši Savienības vai valstu konkurences noteikumiem, pagaidu iestādes vadība vada pagaidu iestādi, cenšoties saglabāt piekļuvi kritiski svarīgām funkcijām un pārdot iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, tās aktīvus, tiesības vai saistības vienam vai vairākiem privātā sektora pircējiem ar piemērotiem nosacījumiem un šā panta 4. punktā vai attiecīgā gadījumā šā panta 6. punktā noteiktajā termiņā.

3.   Noregulējuma iestāde nolemj, ka pagaidu iestāde vairs nav pagaidu iestāde 40. panta 2. punkta nozīmē, tiklīdz iestājas jebkurš no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

pagaidu iestāde apvienojas ar citu vienību;

b)

pagaidu iestāde vairs neatbilst 40. panta 2. punktā minētajām prasībām;

c)

visi vai praktiski visi pagaidu iestādes aktīvi, tiesības vai saistības ir pārdoti trešai personai;

d)

beidzas 5. punktā vai attiecīgā gadījumā 6. punktā noteiktais termiņš;

e)

pagaidu iestādes aktīvi ir pilnībā likvidēti, un tās saistības ir pilnībā izpildītas.

4.   Gadījumos, kad noregulējuma iestāde cenšas pārdot pagaidu iestādi vai tās aktīvus, tiesības vai saistības, dalībvalstis nodrošina, ka pagaidu iestādi vai attiecīgos aktīvus vai saistības tirgo atklātā un pārredzamā veidā un ka tirgojot par tiem netiek radīts maldinošs priekšstats un pret iespējamiem pircējiem netiek piemērota nepamatoti labvēlīga vai diskriminējoša attieksme.

Šādu pārdošanu veic saskaņā ar komerciāliem nosacījumiem, ņemot vērā apstākļus, un saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

5.   Ja neiestājas neviena no 3. punkta a), b), c), un e) apakšpunktā minētajām situācijām, noregulējuma iestāde izbeidz pagaidu iestādes darbību iespējami drīz un katrā ziņā ne vēlāk kā divus gadus pēc dienas, kad veikts pēdējais pārvedums no noregulējamās iestādes, izmantojot pagaidu iestādes instrumentu.

6.   Noregulējuma iestāde var vienu vai vairākas reizes pagarināt šā panta 5. punktā minēto termiņu par vienu gadu, ja:

a)

ar šādu pagarinājumu tiek atbalstīta 3. punkta a), b), c), vai e) apakšpunktā minēta iznākuma panākšana; vai

b)

šāds pagarinājums ir nepieciešams, lai nodrošinātu svarīgāko bankas vai finanšu pakalpojumu nepārtrauktību.

7.   Ikviens noregulējuma iestādes lēmums pagarināt 5. punktā minēto laikposmu ir pamatots un ietver situācijas, tostarp tirgus apstākļu un prognožu, detalizētu novērtējumu, ar kuru pagarinājums tiek pamatots.

8.   Ja pagaidu iestādes darbību izbeidz 3. punkta c) vai d) apakšpunktā minētajos apstākļos, pagaidu iestādi likvidē saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ievērojot 37. panta 7. punktu, visi ieņēmumi, kas gūti pagaidu iestādes darbības izbeigšanas rezultātā, pienākas pagaidu iestādes akcionāriem.

9.   Ja pagaidu iestādi izmanto vairāk nekā vienas noregulējamās iestādes aktīvu un saistību pārvešanai, šā panta 8. punktā minētais pienākums attiecas uz tiem aktīviem un saistībām, kas pārvesti no katras noregulējamās iestādes, nevis uz pašu pagaidu iestādi.

4.   iedaļa

Aktīvu nodalīšanas instruments

42. pants

Aktīvu nodalīšanas instruments

1.   Lai īstenotu aktīvu nodalīšanas instrumentu, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pārvest noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības vai saistības vienai vai vairākām aktīvu pārvaldības struktūrām.

Ievērojot 85. pantu, šā punkta pirmajā daļā minētais pārvedums var notikt bez noregulējamo iestāžu akcionāru vai trešās personas, kas nav pagaidu iestāde, piekrišanas, un tā veikšanai nav nepieciešams ievērot procedūras prasības, ko paredz uzņēmējdarbību vai vērtspapīru jomu reglamentējošie tiesību akti.

2.   Aktīvu nodalīšanas instrumenta vajadzībām aktīvu pārvaldības struktūra ir juridiska persona, kas atbilst visām turpmāk minētajām prasībām:

a)

tā pilnībā vai daļēji pieder vienai vai vairākām publiskā sektora iestādēm, kuru vidū var būt arī noregulējuma iestāde vai noregulējuma finansēšanas mehānisms, un tā atrodas šo noregulējuma iestādes kontrolē;

b)

tā ir izveidota, lai pārņemtu dažus vai visus vienas vai vairāku noregulējamo iestāžu vai pagaidu iestādes aktīvus, tiesības un saistības.

3.   Aktīvu pārvaldības struktūra pārvalda tai pārvestos aktīvus ar nolūku palielināt to vērtību ar iespējamas pārdošanas vai organizētas likvidācijas palīdzību.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka aktīvu pārvaldības struktūras darbībā tiek ievēroti šādi noteikumi:

a)

aktīvu pārvaldības struktūras dibināšanas dokumentu saturu apstiprina noregulējuma iestāde;

b)

atkarībā no aktīvu pārvaldības struktūras īpašumtiesību struktūras noregulējuma iestāde ieceļ vai apstiprina aktīvu pārvaldības struktūras vadības struktūru;

c)

noregulējuma iestāde apstiprina vadības struktūras locekļu atalgojumu un nosaka to attiecīgos pienākumus;

d)

noregulējuma iestāde apstiprina aktīvu pārvaldības struktūras stratēģiju un riska profilu.

5.   Noregulējuma iestādes var īstenot šā panta 1. punktā minētās pilnvaras pārvest aktīvus, tiesības vai saistības tikai tad, ja:

a)

šo aktīvu tirgus stāvoklis ir tāds, ka to likvidācijai saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu būt negatīva ietekme uz vienu vai vairākiem finanšu tirgiem;

b)

šāds pārvedums ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes pienācīgu darbību; vai

c)

šāds pārvedums ir nepieciešams, lai maksimāli palielinātu likvidācijas ieņēmumus.

6.   Piemērojot aktīvu nodalīšanas instrumentu, noregulējuma iestādes atbilstoši 36. pantā paredzētajiem principiem un saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu nosaka atlīdzību, pret kādu aktīvus, tiesības un saistības pārved aktīvu pārvaldības struktūrai. Šis punkts neliedz pastāvēt iespējai, ka atlīdzībai ir nominālvērtība vai negatīva vērtība.

7.   Ievērojot 37. panta 7. punktu, aktīvu pārvaldības struktūras izmaksātā atlīdzība par tiešā veidā no noregulējamās iestādes iegūtajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām pienākas noregulējamajai iestādei. Atlīdzību var izmaksāt aktīvu pārvaldības struktūras emitētu parāda vērtspapīru veidā.

8.   Ja ticis piemērots pagaidu iestādes instruments, aktīvu pārvaldības struktūra pēc pagaidu iestādes instrumenta piemērošanas var no pagaidu iestādes pārņemt aktīvus, tiesības vai saistības.

9.   Noregulējuma iestādes var pārvest noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības un saistības vienai vai vairākām aktīvu pārvaldības struktūrām vairāk nekā vienu reizi un pārvest aktīvus, tiesības un saistības no vienas vai vairākām aktīvu pārvaldības struktūrām atpakaļ noregulējamajai iestādei, ievērojot šā panta 10. punkta nosacījumus.

Noregulējamajai iestādei ir pienākums pieņemt atpakaļ šos aktīvus, tiesības vai saistības.

10.   Noregulējuma iestādes var pārvest tiesības, aktīvus vai saistības no aktīvu pārvaldības sabiedrības atpakaļ noregulējamajai iestādei kādā no turpmāk minētajiem gadījumiem:

a)

iespēja, ka konkrētās tiesības, aktīvus vai saistības var pārvest atpakaļ, ir skaidri norādīta instrumentā, ar kuru ir īstenots pārvedums;

b)

konkrētās tiesības, aktīvi vai saistības faktiski neietilpst to tiesību, aktīvu vai saistību kategorijās, kas norādītas instrumentā, ar kuru īstenots pārvedums, vai neatbilst to pārvešanas nosacījumiem.

Abos šā punkta a) un b) apakšpunktā minētajos gadījumos atpakaļpārvedumu var veikt jebkurā laikposmā un ievērojot visus citus nosacījumus, kas attiecīgajam mērķim norādīti minētajā instrumentā.

11.   Uz pārvedumiem starp noregulējamo iestādi un aktīvu pārvaldības struktūru attiecas IV sadaļas VII nodaļā noteiktie aizsardzības pasākumi īpašuma daļējai pārvešanai.

12.   Neskarot IV sadaļas VII nodaļu, noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem un citām trešām personām, kuru aktīvi, tiesības vai saistības nav pārvestas aktīvu pārvaldības struktūrai, nav nekādu tiesību uz aktīvu pārvaldības struktūrai, tās vadības struktūrai vai augstākajai vadībai pārvestajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām vai ar tiem saistītu tiesību.

13.   Aktīvu pārvaldības struktūras mērķi neietver pienākumus vai atbildību pret noregulējamās iestādes akcionāriem vai kreditoriem, un vadības struktūra vai augstākā vadība nav atbildīga pret šādiem akcionāriem vai kreditoriem par darbību vai bezdarbību, veicot savus pienākumus, izņemot gadījumus, kad saskaņā ar valsts tiesību aktiem šāda darbība vai bezdarbība ir rupja nolaidība vai nopietns pārkāpums, kas tieši skar šādu akcionāru vai kreditoru tiesības.

Dalībvalstis var saskaņā ar valsts tiesību aktiem noteikt turpmākus ierobežojumus aktīvu pārvaldības struktūras un tās vadības struktūras vai augstākās vadības atbildībai par darbību un bezdarbību savu pienākumu izpildē.

14.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai veicinātu uzraudzības un noregulējuma prakses konverģenci attiecībā uz to gadījumu noteikšanu, kad saskaņā ar šā panta 5. punktu aktīvu vai saistību likvidācija saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru varētu negatīvi ietekmēt vienu vai vairākus finanšu tirgus.

5.   iedaļa

Iekšējās rekapitalizācijas instruments

1. apakšiedaļa

Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta mērķis un piemērošanas joma

43. pants

Iekšējās rekapitalizācijas instruments

1.   Lai piemērotu iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir 63. panta 1. punktā noteiktās noregulējuma pilnvaras.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 31. pantā minēto noregulējuma mērķu izpildes nolūkā noregulējuma iestādes iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 34. pantā minētajiem noregulējuma principiem var piemērot kādam no šādiem mērķiem:

a)

lai rekapitalizētu noregulējuma nosacījumiem atbilstošu iestādi vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību tādā apmērā, kas ir pietiekams, lai atjaunotu tās spēju atbilst atļaujas izsniegšanas nosacījumiem (ciktāl minētos nosacījumus piemēro vienībai) un turpināt darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, ja vienībai ir izsniegta atļauja saskaņā ar minētajām direktīvām, un uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai vienībai;

b)

lai konvertētu kapitālā vai samazinātu to prasījumu vai parāda instrumentu pamatsummu, kas pārvesti:

i)

pagaidu iestādei ar mērķi nodrošināt minētās pagaidu iestādes kapitālu; vai

ii)

izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai aktīvu nodalīšanas instrumentu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu šā panta 2. punkta a) apakšpunktā minētajos nolūkos tikai tad, ja ir pamatotas izredzes, ka minētā instrumenta piemērošana kopā ar citiem attiecīgiem pasākumiem, tostarp pasākumiem, ko īsteno saskaņā ar 52. pantā paredzēto uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, ne tikai palīdzēs sasniegt attiecīgos noregulējuma mērķus, bet arī atjaunos attiecīgās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības finanšu stabilitāti un ilgtermiņa dzīvotspēju.

Ja pirmajā daļā izklāstītie nosacījumi nav izpildīti, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var piemērot attiecīgi kādu no 37. panta 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā minētajiem noregulējuma instrumentiem vai šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot visām iestādēm vai vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā, katrā gadījumā ievērojot attiecīgās iestādes vai vienības juridisko formu vai var mainīt juridisko formu.

44. pants

Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas joma

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka iekšējās rekapitalizācijas instrumentu var piemērot visām iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības saistībām, kuras nav izslēgtas no minētā instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar šā panta 2. līdz 3. punktu.

2.   Noregulējuma iestādes neīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šādām saistībām neatkarīgi no tā, vai uz tām attiecas kādas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti:

a)

segtie noguldījumi;

b)

nodrošinātās saistības, tostarp segtas obligācijas un saistības tādu finanšu instrumentu veidā, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kas veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošinātas līdzīgā veidā kā segtās obligācijas;

c)

jebkuras saistības, ko rada iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības turējumā esoši klienta aktīvi vai nauda, tostarp klienta aktīvi vai nauda, kas ir tās turējumā Direktīvas 2009/65/EK 1. panta 2. punktā definēto PVKIU vārdā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (31) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktā definēto AIF vārdā, ar nosacījumu, ka šāds klients ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem maksātnespējas jomā;

d)

jebkuras saistības, kas rodas no fiduciārām attiecībām starp iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību (kā fiduciāru) un citu personu (kā labuma guvēju), ar nosacījumu, ka šāds labuma guvējs ir aizsargāts saskaņā ar piemērojamajām maksātnespējas tiesībām vai civiltiesībām;

e)

saistības pret iestādēm, izņemot vienībām, kas ir tajā pašā grupā, kuru sākotnējais termiņš ir mazāks par septiņām dienām;

f)

tādas saistības pret sistēmām, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvu 98/26/EK, vai šādu sistēmu operatoriem, vai to dalībniekiem, kuru atlikušais termiņš ir mazāks par septiņām dienām un kuras rodas no dalības šādā sistēmā;

g)

saistības pret kādu no turpmāk minētajiem:

i)

darbinieku saistībā ar uzkrāto algu, pensijas pabalstu vai citu fiksētu atalgojumu, izņemot atalgojuma mainīgo daļu, ko neregulē darba koplīgums;

ii)

komerckreditoru vai tirdzniecības kreditoru, ja saistības rodas no iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ikdienas darba nodrošināšanai kritiski vajadzīgo preču vai pakalpojumu, tostarp IT pakalpojumu, sabiedrisko pakalpojumu un telpu īres, apkalpošanas un uzturēšanas pakalpojumu, sniegšanas;

iii)

nodokļu un sociālā nodrošinājuma iestādēm ar nosacījumu, ka minētajām saistībām ir prioritāte saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem;

iv)

noguldījumu garantiju sistēmas, kas rodas no maksājamajām iemaksām saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES.

Pirmās daļas g) apakšpunkta i) punktu nepiemēro tādu personu atalgojuma mainīgajai daļai, kuras uzņemas būtisku risku un kuras ir noteiktas Direktīvas 2013/36/ES 92. panta 2. punktā.

Dalībvalstis nodrošina, ka visi nodrošinātie aktīvi, kas saistīti ar segto obligāciju portfeli, paliek neskarti un nošķirti un ka tiem ir pietiekams finansējums. Ne minētā prasība, ne pirmās daļas b) apakšpunkta noteikumi nekavē noregulējuma iestādes attiecīgos gadījumos īstenot minētās pilnvaras saistībā ar nodrošinātu saistību daļu vai saistībām, kas nodrošinātas ar garantiju, kuras vērtība pārsniedz ar to nodrošināto aktīvu, garantijas, ķīlas vai nodrošinājuma vērtību.

Pirmās daļas a) apakšpunkts neliedz noregulējuma iestādēm attiecīgā gadījumā īstenot minētās pilnvaras attiecībā uz jebkuru noguldījuma summu, kas pārsniedz Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā noteikto seguma līmeni.

Neskarot noteikumus par lielu risku, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, dalībvalstis nodrošina, ka nolūkā nodrošināt iestāžu un grupu noregulējamību noregulējuma iestādes saskaņā ar šīs direktīvas 17. panta 5. punkta b) apakšpunktu ierobežo apmēru, kādā citas iestādes var turēt saistības, kas atbilst iekšējās rekapitalizācijas instrumenta nosacījumiem, izņemot saistības, kuras tur vienības, kas ir daļa no vienas un tās pašas grupas.

3.   Izņēmuma gadījumos, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments, noregulējuma iestāde var izslēgt vai daļēji izslēgt no norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru piemērošanas dažas saistības, ja:

a)

neatkarīgi no noregulējuma iestādes labticīgiem centieniem, minētās saistības nav iespējams iekšēji rekapitalizēt pieņemamā laikposmā;

b)

izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai kritiski svarīgo funkciju un galveno darbības jomu nepārtrauktību nodrošinātu tādā veidā, kas saglabā noregulējamās iestādes spēju turpināt galvenās darbības, pakalpojumus un darījumus;

c)

izslēgšana ir noteikti vajadzīga un ir samērīga, lai nepieļautu kaitīgas ietekmes izplatību, tostarp attiecībā uz fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgajiem noguldījumiem, jo tas nopietni apgrūtinātu finanšu tirgu, arī finanšu tirgus infrastruktūras, darbību tā, ka tas radītu nopietnus traucējumus kādas dalībvalsts vai Savienības ekonomikā; vai

d)

ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošana minētajām saistībām izraisītu tādu vērtības iznīcināšanu, ka zaudējumi, ko segtu citi kreditori, būtu lielāki nekā tad, ja minētās saistības izslēgtu no iekšējās rekapitalizācijas.

Ja noregulējuma iestāde nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt atbilstīgas saistības vai atbilstīgu saistību kategoriju saskaņā ar šo punktu, citām saistībām piemērojamu norakstīšanas vai konvertācijas līmeni var palielināt, lai ņemtu vērā šādas izslēgšanas, ar nosacījumu, ka, īstenojot citām atbilstīgām saistībām piemērojamo norakstīšanas vai konvertācijas līmeni, tiek ievērots 34. panta 1. punkta g) apakšpunktā minētais princips.

4.   Ja noregulējuma iestāde nolemj izslēgt vai daļēji izslēgt atbilstīgas saistības vai atbilstīgu saistību kategoriju saskaņā ar šo punktu un zaudējumi, ko segtu no šīm saistībām, nav pilnībā nodoti citiem kreditoriem, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu noregulējamajā iestādē, lai veiktu vienu vai abus turpmāk minētos pasākumus:

a)

segtu visus zaudējumus, kurus atbilstīgas saistības nav absorbējušas, un atjaunotu noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtību līdz nullei saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

pirktu akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai kapitāla instrumentus noregulējamā iestādē nolūkā rekapitalizēt iestādi saskaņā ar 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5.   Noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt 4. punktā minēto iemaksu vienīgi tad, ja:

a)

akcionāri un citu īpašumtiesību instrumentu turētāji un attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību turētāji, izmantojot norakstīšanu vai konvertēšanu, vai citu metodi, ir veikuši iemaksu zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 8 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu, un

b)

noregulējuma finansēšanas mehānisma iemaksa nepārsniedz 5 % no noregulējamās iestādes kopējām saistībām, tostarp pašu kapitāla, kas mērīts noregulējuma darbības laikā saskaņā ar 36. pantā paredzēto vērtēšanu.

6.   Noregulējuma finansēšanas mehānisma, kas minēts 4. punktā, iemaksu var finansēt no:

a)

noregulējuma finansēšanas mehānismam pieejamās summas, kas iegūta no iestāžu un Savienības filiāļu iemaksām saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu;

b)

summas, ko var iegūt no ex post iemaksām saskaņā ar 104. pantu trīs gadu laikposmā, un

c)

ja šī punkta a) un b) apakšpunktā minētās summas ir nepietiekamas, no summas, ko iegūst no alternatīviem finansēšanas avotiem saskaņā ar 105. pantu.

7.   Ārkārtas gadījumos noregulējuma iestāde var mēģināt saņemt papildu finansējumu no alternatīviem finansēšanas avotiem pēc tam, kad:

a)

ir sasniegts 5 % limits, kas noteikts 5. punkta b) apakšpunktā, un

b)

visas nenodrošinātās saistības, kurām netiek dota priekšroka un kas nav atbilstīgi noguldījumi, ir pilnībā norakstīti vai konvertēti.

Kā alternatīvs vai papildu pasākums, ja ir izpildīti pirmās daļas a) un b) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt iemaksu no līdzekļiem, kas gūti no ex ante iemaksām saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu un kas līdz šim vēl nav izmantoti.

8.   Atkāpjoties no 5. punkta a) apakšpunkta, noregulējuma finansēšanas mehānisms var veikt arī 4. punktā minēto iemaksu, ar noteikumu, ka:

a)

iemaksa zaudējumu absorbēšanai un rekapitalizācijai, kas minēta 5. punkta a) apakšpunktā, ir vienāda ar summu, kura nav mazāka par 20 % no attiecīgās iestādes riska svērtajiem aktīviem;

b)

attiecīgās dalībvalsts noregulējuma finansēšanas mehānisma rīcībā, izmantojot ex ante iemaksas (neietverot iemaksas noguldījumu garantiju sistēmā), kas iegūtas saskaņā ar 100. panta 6. punktu un 103. pantu, ir summa, kas ir vienāda ar vismaz 3 % no visu kredītiestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja attiecīgajā dalībvalstī, segto noguldījumu apjoma; un

c)

attiecīgās iestādes konsolidēto aktīvu apjoms ir mazāks par EUR 900 miljardiem.

9.   Izmantojot 3. punktā minēto rīcības brīvību, noregulējuma iestādes pienācīgi ņem vērā:

a)

principu, ka zaudējumi vispirms būtu jāsedz akcionāriem un pēc tam kopumā – noregulējamās iestādes kreditoriem prioritārā secībā;

b)

zaudējumu absorbcijas spējas līmeni, kāds noregulējamajā iestādē turpmāk būtu, ja saistības vai saistību kategorija tiktu izslēgta; un

c)

nepieciešamību saglabāt pietiekamus resursus noregulējuma finansēšanai.

10.   Izslēgšanu saskaņā ar 3. punktu var piemērot vai nu, lai pilnībā izslēgtu saistības no norakstīšanas, vai lai ierobežotu minētajām saistībām piemērotās norakstīšanas apmēru.

11.   Komisijai ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai turpmāk precizētu, kādos gadījumos ir vajadzīga izslēgšana, lai sasniegtu šā panta 3. punktā noteiktos mērķus.

12.   Pirms izmantot rīcības brīvību, lai izslēgtu saistības saskaņā ar 3. punktu, noregulējuma iestāde informē Komisiju. Ja izslēgšanai ir vajadzīga iemaksa no noregulējuma finansēšanas mehānisma vai alternatīva finansējuma avota saskaņā ar 4. līdz 8. punktu, Komisija 24 stundu laikā pēc šāda paziņojuma saņemšanas vai ilgākā laikposmā ar noregulējuma iestādes piekrišanu var aizliegt ierosināto izslēgšanu vai pieprasīt grozījumus tajā, ja nav ievērotas šajā pantā un deleģētajos aktos minētās prasības, lai aizsargātu iekšējā tirgus integritāti. Tas neskar to, ka Komisija piemēro Savienības valsts atbalsta regulējumu.

2. apakšiedaļa

Minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām

45. pants

Minimuma prasības piemērošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes vienmēr izpilda minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Minimuma prasību aprēķina kā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summu, kas izteikta kā procentuālā daļa no iestādes kopējām saistībām un pašu kapitāla.

Pirmās daļas piemērošanas nolūkā atvasināto instrumentu saistības iekļauj kopējās saistībās, pamatojoties uz to, ka darījuma partnera ieskaita tiesības ir pilnībā atzītas.

2.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu 6. punkta a) līdz f) apakšpunktā minētos novērtēšanas kritērijus, uz kuru pamata katrai iestādei ir jānosaka minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām, tostarp subordinētajam parādam un nenodrošinātajam pirmās kārtas parādam, līdz kura dzēšanas termiņa beigām palikuši vismaz 12 mēneši, kuram piemēro iekšējās rekapitalizācijas pilnvaras un kurš atbilst pašu kapitāla kritērijiem.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

Dalībvalstis var paredzēt papildu kritērijus, pamatojoties uz kuriem nosaka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

3.   Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestādes atbrīvo tādas hipotekāro kredītu iestādes, kas tiek finansētas ar segtām obligācijām un kurām saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav atļauts pieņemt noguldījumus, no pienākuma vienmēr ievērot minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām hipotekārā kredīta iestādēm, ja:

a)

minētās iestādes tiks likvidētas ar valsts maksātnespējas procedūrām vai cita veida procedūrām, kas īstenotas saskaņā ar šīs direktīvas 38., 40. vai 42. pantu un kas ir īpaši paredzētas minētajām iestādēm; un

b)

šādas valsts maksātnespējas procedūras vai cita veida procedūras nodrošinās, ka minēto iestāžu kreditori, tostarp attiecīgajā gadījumā segto obligāciju turētāji, sedz zaudējumus tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem.

4.   Atbilstīgās saistības iekļauj 1. punktā minētajā pašu kapitāla un atbilstīgo saistību summā tikai tad, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

instrumenti ir emitēti un pilnībā apmaksāti;

b)

saistības nav pret iestādi pašu, iestāde pati tās nenodrošina vai negarantē;

c)

iestāde nav tieši vai netieši finansējusi instrumenta iegādi;

d)

saistību atlikušais termiņš ir vismaz viens gads;

e)

saistības neizriet no atvasināta instrumenta;

f)

saistības neizriet no noguldījuma, kuram paredzēta prioritāte valsts maksātnespējas hierarhijā saskaņā ar 108. pantu.

Šā punkta d) apakšpunkta piemērošanas nolūkā gadījumos, kad saistības dod to īpašniekam tiesības uz pirmstermiņa atmaksu, minēto saistību termiņš ir pirmā diena, kad šādas tiesības rodas.

5.   Ja uz saistībām attiecas trešās valsts tiesību akti, noregulējuma iestādes var pieprasīt iestādei pierādīt, ka ikviens noregulējuma iestādes lēmums norakstīt vai konvertēt minētās saistības būtu spēkā saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem, ņemot vērā līguma noteikumus, kas regulē saistības, starptautiskos nolīgumus par noregulējuma procedūru atzīšanu un citus attiecīgus jautājumus. Ja noregulējuma iestāde nav pārliecināta par to, ka ikviens lēmums būtu spēkā saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem, saistības neieskaita minimuma prasībā pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām.

6.   Minimuma prasību katras iestādes pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām saskaņā ar 1. punktu nosaka noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi, pamatojoties vismaz uz šādiem kritērijiem:

a)

nepieciešamība nodrošināt, ka iestādi iespējams noregulēt, piemērojot noregulējuma instrumentus, tostarp attiecīgā gadījumā iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, tā, lai tiktu sasniegti noregulējuma mērķi;

b)

nepieciešamība attiecīgos gadījumos nodrošināt, ka iestādei ir pietiekams apjoms atbilstīgo saistību, lai garantētu to, ka – ja tiktu piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments – zaudējumus būtu iespējams absorbēt un iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju būtu iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai iestāde saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES, un uzturēt pietiekamu tirgus uzticēšanos iestādei vai vienībai;

c)

nepieciešamība nodrošināt, lai gadījumos, kad noregulējuma plāns paredz, ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas varētu tikt izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 3. punktu vai ka dažas atbilstīgo saistību kategorijas var tikt pilnībā pārvestas saņēmējam, izmantojot daļēju pārvedumu, ka iestādei ir pietiekamas citas atbilstīgas saistības, lai nodrošinātu, ka šādus zaudējumus ir iespējams absorbēt un ka iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju ir iespējams atjaunot tādā līmenī, kāds ir vajadzīgs, lai iestāde saglabātu atbilstību atļaujas izsniegšanas nosacījumiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES;

d)

iestādes lielums, uzņēmējdarbības modelis, finansēšanas modelis un riska profils;

e)

apmērs, kādā noguldījumu garantiju sistēma varētu līdzfinansēt noregulējumu saskaņā ar 109. pantu;

f)

cik lielā mērā iestādes maksātnespēja negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti, cita starpā izraisot kaitīgu ietekmi uz citām iestādēm, ņemot vērā tās savstarpējo saistību ar citām iestādēm vai pārējo finanšu sistēmu.

7.   Iestādes individuāli ievēro šajā pantā noteiktās minimuma prasības.

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar kompetento iestādi var pieņemt lēmumu piemērot šajā pantā noteikto minimuma prasību 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai.

8.   Papildus 7. punktam Savienības mātesuzņēmumi konsolidēti ievēro šajā pantā noteiktās minimuma prasības.

Minimālo prasību par pašu kapitālu un atbilstīgajām saistībām Savienības mātesuzņēmuma konsolidētā līmenī saskaņā ar 9. punktu nosaka grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar konsolidētās uzraudzības iestādi, pamatojoties vismaz uz 6. punktā izklāstītajiem kritērijiem un to, vai saskaņā ar noregulējuma plānu grupas trešo valstu meitasuzņēmumus ir paredzēts noregulēt atsevišķi.

9.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde un noregulējuma iestādes, kas ir individuāli atbildīgas par meitasuzņēmumiem, veic visus savā kompetencē esošos pasākumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par minimuma prasības līmeni, ko piemēro konsolidētā līmenī.

Kopīgais lēmums ir pilnībā pamatots, un grupas līmeņa noregulējuma iestāde to iesniedz Savienības mātesuzņēmumam.

Ja četru mēnešu laikā šāds kopīgs lēmums nav pieņemts, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc tam, kad tā ir pienācīgi ņēmusi vērā meitasuzņēmumu novērtējumus, kurus veikušas attiecīgās noregulējuma iestādes, pieņem lēmumu par konsolidēto minimuma prasību. Ja četru mēnešu termiņa beigās kāda no attiecīgajām noregulējuma iestādēm ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde atliek savu lēmumu un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumu saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Ja viena mēneša laikā EBI nav pieņēmusi lēmumu, piemēro grupas līmeņa noregulējuma iestādes lēmumu.

Kopīgais lēmums un lēmums, ko pieņēmusi grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ja nav pieņemts kopīgs lēmums, ir saistoši noregulējuma iestādēm attiecīgajā dalībvalstī.

Kopīgo lēmumu un jebkuru lēmumu, kas pieņemts gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.

10.   Noregulējuma iestādes nosaka minimuma prasību, kas piemērojama katram grupas meitasuzņēmumam individuāli. Minētās minimuma prasības nosaka meitasuzņēmumam atbilstošā līmenī, ņemot vērā:

a)

šā panta 6. punktā uzskaitītos kritērijus, jo īpaši meitasuzņēmuma lielumu, uzņēmējdarbības modeli un riska profilu, tostarp pašu kapitālu, un

b)

konsolidēto prasību, kas grupai noteikta saskaņā ar 9. punktu.

Grupas līmeņa noregulējuma iestāde un noregulējuma iestādes, kas ir individuāli atbildīgas par meitasuzņēmumiem, veic visus to kompetencē esošos pasākumus, lai pieņemtu kopīgu lēmumu par minimuma prasības līmeni, kas piemērojams katram attiecīgajam meitasuzņēmumam individuālā līmenī.

Kopīgais lēmums ir pilnībā pamatots, un meitasuzņēmumu noregulējuma iestāde un grupas līmeņa noregulējuma iestāde to iesniedz attiecīgi meitasuzņēmumiem un Savienības mātes iestādei.

Ja noregulējuma iestādes četru mēnešu laikā nepieņem šādu kopīgu lēmumu, lēmumu pieņem meitasuzņēmumu attiecīgās noregulējumu iestādes, pienācīgi ņemot vērā grupas līmeņa noregulējuma iestādes pausto viedokli un atrunas.

Ja četru mēnešu termiņa beigās grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir nodevusi jautājumu EBI saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 19. pantu, noregulējuma iestādes, kas ir atbildīgas par meitasuzņēmumiem individuāli, atliek savus lēmumus un gaida jebkādu lēmumu, ko EBI var pieņemt saskaņā ar minētās regulas 19. panta 3. punktu, un pieņem lēmumus saskaņā ar EBI lēmumu. Četru mēnešu termiņu uzskata par samierināšanas termiņu minētās regulas nozīmē. EBI pieņem lēmumu viena mēneša laikā. Jautājumu nenodod EBI pēc četru mēnešu termiņa beigām vai pēc kopīga lēmuma pieņemšanas. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde nenodod jautājumu EBI saistošai starpniecībai, ja meitasuzņēmuma noregulējuma iestādes noteiktais līmenis ir viena procentpunkta robežās no konsolidētā līmeņa, kas noteikts saskaņā ar šā panta 9. punktu.

Ja viena mēneša laikā EBI nav pieņēmusi lēmumu, piemēro meitasuzņēmumu noregulējuma iestāžu lēmumus.

Kopīgais lēmums un jebkurš lēmums, ko pieņēmusi meitasuzņēmumu noregulējuma iestāde, ja nav pieņemts kopīgs lēmums, ir saistošs attiecīgajai noregulējuma iestādei.

Kopīgo lēmumu un jebkurus lēmumus, kas pieņemti gadījumos, kad nav kopīga lēmuma, regulāri pārskata un attiecīgos gadījumos atjaunina.

11.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde var pilnībā atbrīvot Savienības mātes iestādi no individuālās minimuma prasības piemērošanas, ja:

a)

Savienības mātes iestāde konsolidēti ievēro 8. punktā noteikto minimuma prasību un

b)

Savienības mātes iestādes kompetentā iestāde ir pilnībā atbrīvojusi iestādi no individuālo kapitāla prasību piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 3. punktu.

12.   Meitasuzņēmuma noregulējuma iestāde var pilnībā atbrīvot minēto meitasuzņēmumu no 7. punkta piemērošanas, ja:

a)

gan meitasuzņēmumam, gan tā mātesuzņēmumam atļauju izsniedz un tos uzrauga viena un tās pati dalībvalsts;

b)

meitasuzņēmums ir iekļauts tās iestādes konsolidētajā uzraudzībā, kura ir mātesuzņēmums;

c)

augstākā līmeņa grupas iestāde meitasuzņēmuma dalībvalstī, ja tā nav Savienības mātes iestāde, konsolidēti ievēro 7. punktā noteiktās minimuma prasības;

d)

nepastāv un nav paredzami nekādi būtiski praktiski vai juridiski šķēršļi, kas varētu kavēt mātesuzņēmumu veikt tūlītēju pašu kapitāla pārvešanu vai saistību atmaksāšanu meitasuzņēmumam;

e)

vai nu mātesuzņēmums izpilda kompetentās iestādes prasības attiecībā uz meitasuzņēmuma prudenciālu pārvaldību un ar kompetentās iestādes piekrišanu ir paziņojis, ka garantē meitasuzņēmuma saistības, vai arī meitasuzņēmuma riski ir nebūtiski;

f)

mātesuzņēmuma riska novērtēšanas, mērīšanas un kontroles procedūras attiecas arī uz meitasuzņēmumu;

g)

mātesuzņēmumam ir vairāk nekā 50 % balsstiesību, kas saistītas ar meitasuzņēmuma akcijām, vai mātesuzņēmumam ir tiesības iecelt vai atcelt lielāko daļu meitasuzņēmuma vadības struktūras locekļu, un

h)

meitasuzņēmuma kompetentā iestāde ir pilnībā atbrīvojusi meitasuzņēmumu no individuālo kapitāla prasību piemērošanas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 7. panta 1. punktu.

13.   Lēmumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, var paredzēt, ka minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām daļēji izpilda konsolidētā vai individuālā līmenī, izmantojot līgumiskus iekšējās rekapitalizācijas instrumentus.

14.   Lai instruments būtu kvalificējams kā līgumisks iekšējās rekapitalizācijas instruments saskaņā ar 13. punktu, noregulējuma iestāde pārliecinās, ka instruments:

a)

ietver līguma noteikumu, kas paredz, ka gadījumos, kad noregulējuma iestāde pieņem lēmumu piemērot attiecīgajai iestādei iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, instrumentu noraksta vai konvertē tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, pirms tiek norakstītas vai konvertētas citas atbilstīgas saistības; un

b)

uz to attiecas saistošs pakārtotības nolīgums, pasākums vai noteikums, saskaņā ar kuru parastās maksātnespējas procedūras gadījumā tas ir ierindojams zem citām atbilstīgām saistībām un to nevar atmaksāt, kamēr šajā laikā nav nokārtotas citas atbilstīgās saistības.

15.   Noregulējuma iestādes saziņā ar kompetentajām iestādēm pieprasa iestādēm izpildīt 1. punktā noteikto minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un attiecīgā gadījumā arī 13. punktā noteikto prasību, pārbauda to un pieņem lēmumus saskaņā ar šo pantu, līdztekus izstrādājot un uzturot noregulējuma plānus.

16.   Noregulējuma iestādes saziņā ar kompetentajām iestādēm informē EBI par minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām un attiecīgā gadījumā arī par 13. punktā paredzēto prasību, kas ir noteiktas katrai to jurisdikcijā esošai iestādei.

17.   EBI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu vienotus formātus, veidnes un definīcijas informācijai, ko noregulējuma iestādes saziņā ar kompetentajām iestādēm 16. punkta piemērošanas nolūkā nosaka un nosūta EBI.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek piešķirtas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 15. pantu.

18.   Pamatojoties uz 19. punktā minētā ziņojuma rezultātiem, Komisija attiecīgā gadījumā līdz 2016. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīvā akta priekšlikumu par saskaņotu piemērošanu attiecībā uz minimuma prasību pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām. Minētajā priekšlikumā attiecīgā gadījumā ietver priekšlikumus ar mērķi ieviest minimuma prasības minimālo līmeņu pienācīgu skaitu, ņemot vērā iestāžu un grupu dažādos uzņēmējdarbības modeļus. Priekšlikums ietver arī jebkuras atbilstīgas korekcijas minimuma prasības parametros un vajadzības gadījumā pienācīgus grozījumus minimuma prasības piemērošanā grupām.

19.   EBI līdz 2016. gada 31. oktobrim iesniedz Komisijai ziņojumu vismaz par:

a)

kā minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām ir īstenota valstu līmenī, un jo īpaši, vai ir pastāvējušas atšķirības līmeņos, kas noteikti līdzvērtīgām iestādēm dalībvalstīs;

b)

kā pilnvaras prasīt no iestādēm ievērot minimuma prasību, izmantojot līgumiskus iekšējās rekapitalizācijas instrumentus, ir piemērotas dalībvalstīs, un vai minētajās pieejās ir bijušas atšķirības;

c)

to uzņēmējdarbības modeļu apzināšana, kas atspoguļo iestādes vispārējos riska profilus;

d)

pienācīgais minimuma prasības līmenis katram uzņēmējdarbības modelim, kas apzināts saskaņā ar c) apakšpunktu;

e)

vai būtu jānosaka minimuma prasību līmeņa diapazons katram uzņēmējdarbības modelim;

f)

pienācīgais pārejas laiks, kurā iestādēm ir jāpanāk atbilstība ar visiem noteiktajiem saskaņotajiem minimālajiem līmeņiem;

g)

vai 45. pantā noteiktās prasības ir pietiekamas, lai nodrošinātu, ka katrai iestādei ir atbilstīga zaudējumu absorbcijas spēja, un, ja nav, kādi turpmāki uzlabojumi vajadzīgi, lai nodrošinātu minētā mērķa īstenošanu;

h)

vai šajā pantā paredzētajā aprēķina metodikā ir jāveic izmaiņas, lai nodrošinātu, ka minimuma prasību var izmantot kā pienācīgu rādītāju par iestādes zaudējumu absorbcijas spēju;

i)

vai ir piemēroti balstīt prasību uz kopējām saistībām un pašu kapitālu un jo īpaši vai ir piemērotāk izmantot iestādes riska svērtos aktīvus kā prasības matemātisko saucēju;

j)

vai šā panta pieeja par minimuma prasības piemērošanu grupām ir piemērota, un jo īpaši, vai pieeja pietiekami nodrošina, ka zaudējumu absorbcijas spēja grupā atrodas tajās vienībās vai ir pieejama tām vienībām, kurās varētu rasties zaudējumi;

k)

vai nosacījumi atbrīvojumiem no minimuma prasības ir piemēroti, un jo īpaši, vai tādiem atbrīvojumiem vajadzētu būt pieejamiem meitasuzņēmumiem uz pārrobežu pamata;

l)

vai ir piemēroti, ka noregulējuma iestādes var prasīt, lai minimuma prasība tiktu ievērota, izmantojot līgumiskus iekšējās rekapitalizācijas instrumentus, un vai ir piemēroti veikt turpmāku saskaņošanu pieejā līgumiskiem iekšējās rekapitalizācijas instrumentiem;

m)

vai līgumisku iekšējās rekapitalizācijas instrumentu prasības, kas noteiktas 14. punktā, ir piemērotas, un

n)

vai ir piemēroti prasīt no iestādēm un grupām atklāt, kāda ir to minimuma prasība pašu kapitālam un atbilstīgajām saistībām vai kāds ir to pašu kapitāla un atbilstošo saistību līmenis, un ja tā, tad tādas atklāšanas biežumu un formātu.

20.   Ziņojums, kas minēts 19. punktā, attiecas vismaz uz laikposmu no 2014. gada 2. jūlija līdz 2016. gada 30. jūnijam, un tajā ņem vērā vismaz šādu informāciju:

a)

ietekme, ko radījusi minimuma prasība un jebkuri ierosinātie minimuma prasības saskaņotie līmeņi uz:

i)

finanšu tirgiem kopumā un jo īpaši uz nenodrošinātu parāda vērtspapīru un atvasinātu instrumentu tirgiem;

ii)

iestāžu uzņēmējdarbības modeļiem un bilances struktūrām, jo īpaši iestāžu finansējuma profilu un finansējuma stratēģiju, un grupu juridisko un darbības struktūru;

iii)

iestāžu rentabilitāti, jo īpaši to finansējuma izmaksas;

iv)

riska darījumu migrāciju uz vienībām, kurām nepiemēro prudenciālo uzraudzību;

v)

finanšu inovācijām;

vi)

līgumisku iekšējās rekapitalizācijas instrumentu īpatsvaru un uz šādu instrumentu būtību un tirgojamību;

vii)

iestāžu rīcību, uzņemoties risku;

viii)

iestāžu aktīvu apgrūtinājumiem;

ix)

darbībām, ko iestādes veikušas, lai ievērotu minimuma prasības, un jo īpaši apjomu, kādā minimuma prasības ir ievērotas, izmantojot aktīvu īpatsvara samazināšanu, ilgtermiņa parāda emisiju un kapitāla piesaistīšanu, un

x)

kredītiestāžu veikto aizdevumu līmeni, īpaši koncentrējoties uz aizdevumiem mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, vietējām pašpārvaldēm, reģionālām pašvaldībām un publiskā sektora struktūrām un uz tirdzniecības finansēšanu, tostarp aizdevumiem saskaņā ar oficiālām eksporta kredītu apdrošināšanas shēmām;

b)

minimuma prasību mijiedarbību ar pašu kapitāla prasībām, sviras rādītāju un likviditātes prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES;

c)

iestāžu spēju neatkarīgi piesaistīt kapitālu vai finansējumu no tirgiem, lai izpildītu jebkuras ierosinātās saskaņotās minimuma prasības;

d)

minimālo prasību ievērošanu saistībā ar jebkādiem starptautiskiem standartiem, kurus izstrādājuši starptautiski forumi.

3. apakšiedaļa

Iekšējās rekapitalizācijas instrumenta īstenošana

46. pants

Iekšējās rekapitalizācijas summas novērtējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes, pamatojoties uz vērtējumu atbilstoši 36. pantam, novērtētu kopā:

a)

attiecīgos gadījumos summu, par kādu ir jāveic atbilstīgo saistību norakstīšana, lai nodrošinātu to, ka noregulējamās iestādes neto aktīvu vērtība ir vienāda ar nulli, un

b)

attiecīgos gadījumos summu, par kādu atbilstīgās saistības ir jākonvertē akcijās vai cita veida kapitāla instrumentos, lai atjaunotu pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju vai nu:

i)

noregulējamajai iestādei; vai

ii)

pagaidu iestādei.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā novērtējumā nosaka summu, par kādu ir jānoraksta vai jākonvertē atbilstīgās saistības, lai atjaunotu noregulējamās iestādes vai attiecīgā gadījumā pagaidu iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju, ņemot vērā kapitāla ieguldījumu, ko veic noregulējuma finansēšanas mehānisms saskaņā ar šīs direktīvas 101. panta 1. punkta d) apakšpunktu, un lai uzturētu pietiekamu tirgus uzticēšanos noregulējamajai iestādei vai pagaidu iestādei, kā arī lai vismaz gadu nodrošinātu tās atbilstību atļaujas izsniegšanas kritērijiem un turpinātu darbības, kurām tai ir izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES vai Direktīvu 2014/65/ES.

Ja noregulējuma iestādes plāno izmantot 42. pantā minēto aktīvu nodalīšanas instrumentu, summā, par kādu ir jāsamazina atbilstīgās saistības, attiecīgi ņem vērā aktīvu pārvaldības struktūrai nepieciešamā kapitāla piesardzīgas aplēses.

3.   Ja kapitāls ir ticis norakstīts saskaņā ar 59 līdz 62. pantu un ja ir tikusi piemērota iekšējā rekapitalizācija saskaņā ar 43. panta 2. punktu, un ja, pamatojoties uz sākotnējo vērtējumu atbilstoši 36. pantam, ticis konstatēts, ka norakstīšanas pakāpe pārsniedz prasības, kas novērtētas salīdzinājumā ar galīgo vērtējumu saskaņā ar 36. panta 10. punktu, var piemērot vērtības mākslīgas palielināšanas mehānismu, lai vajadzīgajā apmērā atlīdzinātu kreditoriem un pēc tam akcionāriem.

4.   Noregulējuma iestādes nosaka un uztur pasākumus, lai nodrošinātu, ka novērtējums un vērtējums pamatojas uz iespējami atjauninātu un pilnīgu informāciju par noregulējamās iestādes aktīviem un saistībām.

47. pants

Režīms, ko piemēro akcionāriem iekšējās rekapitalizācijas vai kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas gadījumā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot 43. panta 2. punktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu vai 59. pantā minēto kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju, noregulējuma iestādes attiecībā uz akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem veic vienu vai abas šādas darbības:

a)

anulē esošās akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus vai arī pārnes tos rekapitalizētiem kreditoriem;

b)

ar noteikumu, ka atbilstoši vērtējumam, kas veikts saskaņā ar 36. pantu, noregulējamajai iestādei ir pozitīva neto vērtība – maina esošo akcionāru un citu īpašumtiesību instrumentu turētāju struktūru, konvertējot akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos:

i)

attiecīgos kapitāla instrumentus, kurus iestāde emitējusi saskaņā ar 59. panta 2. punktā minētajām pilnvarām, vai

ii)

atbilstīgās saistībās, ko emitējusi noregulējamā iestāde saskaņā ar 63. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētajām pilnvarām.

Attiecībā uz pirmās daļas b) punktu konvertāciju veic, izmantojot konvertācijas koeficientu, ar kuru būtiski maina esošā akciju kapitāla un citu īpašumtiesību instrumentu struktūru.

2.   Šā panta 1. punktā minētās darbības veic arī attiecībā uz akcionāriem un citu īpašumtiesību instrumentu turētājiem, kuru attiecīgās akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti ir emitēti vai iegūti šādos apstākļos:

a)

pēc parāda instrumentu konvertēšanas akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos saskaņā ar sākotnējo parāda instrumentu līguma noteikumiem, notikumam iestājoties pirms vai vienlaikus ar noregulējuma iestādes novērtējumu par to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst noregulējuma nosacījumiem;

b)

pēc attiecīgo kapitāla instrumentu konvertēšanas pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos saskaņā ar 60. pantu.

3.   Apsverot, kuru no šā panta 1. punktā minētajām darbībām veikt, noregulējuma iestādes ņem vērā:

a)

novērtējumu, kas veikts saskaņā ar 36. pantu;

b)

summu, par kādu noregulējuma iestāde novērtējusi, ka jāsamazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi un saskaņā ar 60. panta 1. punktu jānoraksta vai jākonvertē attiecīgie kapitāla instrumenti; un

c)

kopsummu, kādu noregulējuma iestāde novērtējusi saskaņā ar 46. pantu.

4.   Atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. līdz 25. panta, Direktīvas 2013/36/ES 26. pantā, Direktīvas 2014/65/ES 10. panta 3. punktā, 11. panta 1. un 2. punktā un 12. un 13. pantā minētās prasības par paziņošanu un Direktīvas 2014/65/ES 11. panta 3. punktā minētās prasības par paziņošanu, ja iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertācijas rezultātā tiktu iegūta vai palielināta tāda būtiska līdzdalība iestādē, kas minēta Direktīvas 2013/36/ES 22. panta 1. punktā vai Direktīvas 2014/65/ES 11. panta 1. punktā, kompetentās iestādes laikus veic minētajos pantos paredzēto novērtējumu, neaizkavējot iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanu vai kapitāla instrumentu konvertāciju vai neradot šķēršļus noregulējuma darbības attiecīgo noregulējuma mērķu sasniegšanai.

5.   Ja minētās iestādes kompetentā iestāde nav pabeigusi 4. punktā paredzēto novērtējumu dienā, kad tiek piemērots iekšējās rekapitalizācijas instruments vai konvertēti kapitāla instrumenti, 38. panta 9. punktā izklāstītos noteikumus piemēro jebkurai ieguvēja iegūtai vai palielinātai būtiskai līdzdalībai, kas izriet no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai kapitāla instrumentu konvertācijas.

6.   EBI līdz 2016. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par to, kādos apstākļos būtu piemēroti veikt šā panta 1. punktā minētās darbības, ņemot vērā šā panta 3. punktā noteiktos faktorus.

48. pants

Norakstīšanas un konvertācijas secība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, ņemot vērā visus 44. panta 2. un 3. punktā minētos izslēgšanas gadījumus un ievērojot šādas prasības:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi tiek samazināti saskaņā ar 60. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

vienīgi tad, ja saskaņā ar a) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;

c)

vienīgi tad, ja saskaņā ar a) un b) apakšpunktu kopējais samazinājums ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes samazina otrā līmeņa instrumentu pamatsummu vajadzīgajā apmērā un to absorbcijas spējas apmērā;

d)

vienīgi tad, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un attiecīgo kapitāla instrumentu samazinājums atbilstoši a), b) un c) apakšpunktam ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes vajadzīgajā apmērā samazina pamatsummu pakārtotajam parādam, kas nav pirmā līmeņa papildu vai otrā līmeņa kapitāls, saskaņā ar prasījumu hierarhiju parastas maksātnespējas procedūras gadījumā saistībā ar norakstīšanu atbilstoši a), b) un c) apakšpunktam), lai radītu 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsummu;

e)

vienīgi tad, ja kopējais akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, attiecīgo kapitāla instrumentu un atbilstīgo saistību samazinājums atbilstoši šā punkta a) līdz d) apakšpunktam ir mazāks nekā 47. panta 3. punkta b) un d) apakšpunktā minēto summu kopsumma, iestādes vajadzīgajā apmērā samazina pamatsummu vai neatmaksāto summu attiecībā uz pārējām atbilstīgajām saistībām saskaņā ar prasījumu hierarhiju parastas maksātnespējas procedūras gadījumā (tostarp 108. pantā paredzēto noguldījumu vietu hierarhijā) atbilstoši 44. pantam saistībā ar norakstīšanu atbilstoši šā punkta a), b), c) un d) apakšpunktam, lai radītu 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsummu.

2.   Īstenojot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, zaudējumus, ko atspoguļo 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsumma, noregulējuma iestādes sadala vienādi starp tādas pašas hierarhijas pakāpes akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem un atbilstīgām saistībām, vienādā mērā samazinot šo akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu un atbilstīgu saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu proporcionāli to vērtībai, izņemot gadījumus, kad diferencēts zaudējumu sadalījums starp viena un tā paša ranga saistībām ir atļauts 44. panta 3. punktā minētajos gadījumos.

Šis punkts neliedz piemērot saistībām, kas ir izslēgtas no iekšējās rekapitalizācijas saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu, labvēlīgāku režīmu par to, kādu piemēro atbilstīgām saistībām, kuras parastas maksātnespējas procedūras gadījumā ir tādas pašas hierarhijas pakāpes saistības.

3.   Pirms 1. punkta e) apakšpunktā minētās norakstīšanas vai konvertācijas piemērošanas noregulējuma iestādes konvertē vai samazina pamatsummu 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajiem instrumentiem, ja minētie instrumenti ietver šādus noteikumus un vēl nav konvertēti:

a)

noteikumi, kas paredz instrumenta pamatsumma samazināšanu, iestājoties jebkuram gadījumam, kas attiecas uz iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības finansiālo situāciju, maksātspēju vai pašu kapitāla līmeni;

b)

noteikumi, kas paredz instrumentu konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, iestājoties jebkuram šādam gadījumam.

4.   Ja saskaņā ar noteikumiem, kas līdzīgi šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētajiem, pirms iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas saskaņā ar šā panta 1. punktu instrumenta pamatsumma ir samazināta, bet ne līdz nullei, noregulējuma iestādes saskaņā ar šā panta 1. punktu īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz šīs pamatsummas atlikušo apjomu.

5.   Lemjot par to, vai saistības norakstāmas vai konvertējamas pašu kapitālā, noregulējuma iestādes nekonvertē vienu saistību kategoriju, ja tajā pašā laikā šai saistību kategorijai subordinētas saistību kategorijas lielākā daļa netiek konvertēta pašu kapitālā vai netiek norakstīta, izņemot ja tas ir atļauts saskaņā ar 44. panta 2. un 3. punktu.

6.   Šā panta piemērošanas nolūkā EBI līdz 2016. gada 3. janvārim izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu par jebkādu interpretāciju attiecībā uz savstarpējo saistību starp šīs direktīvas noteikumiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvas 2013/36/ES noteikumiem.

49. pants

Atvasinātie instrumenti

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka šis pants tiek ievērots, noregulējuma iestādēm īstenojot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz saistībām, kas izriet no atvasinātajiem instrumentiem.

2.   Noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras attiecībā uz saistībām, kas izriet no atvasināta instrumenta, tikai slēdzot atvasināto instrumentu pozīcijas vai pēc to slēgšanas. Īstenojot noregulējumu, noregulējuma iestādes ir pilnvarotas izbeigt un slēgt visus atvasināto instrumentu līgumus minētajā nolūkā.

Ja atvasināts instruments ir izslēgts no iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas jomas saskaņā ar 44. panta 3. punktu, noregulējuma iestādēm ir pienākums izbeigt vai slēgt atvasinātā instrumenta līgumu.

3.   Ja uz atvasināto instrumentu darījumiem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, noregulējuma iestāde vai neatkarīgs vērtētājs saskaņā ar līguma noteikumiem nosaka no šiem darījumiem izrietošās saistības neto vērtībā, kas ir daļa no 36. pantā paredzētās vērtēšanas.

4.   Noregulējuma iestādes nosaka to saistību vērtību, kuras rada atvasinātie instrumenti, saskaņā ar:

a)

atbilstošām metodēm atvasināto instrumentu kategoriju, tostarp darījumu, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgumi, vērtības noteikšanai;

b)

principus, lai konstatētu atbilstošo brīdi, kad būtu jānosaka atvasināto instrumentu pozīcijas vērtība; un

c)

atbilstošām metodēm, lai vērtības iznīcināšanu, ko izraisītu atvasināto instrumentu pozīciju slēgšana un iekšēja rekapitalizācija, salīdzinātu ar to zaudējumu summu, ko iekšējas rekapitalizācijas gadījumā segtu ar atvasinātajiem instrumentiem.

5.   EBI pēc apspriešanās ar Eiropas uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (EVTI), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010, izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, precizējot 4. punkta a), b un c) apakšpunktā minētās metodes un principus atvasināto instrumentu radīto saistību vērtēšanai.

Attiecībā uz atvasināto instrumentu darījumiem, uz kuriem attiecas savstarpējā ieskaita līgums, EBI ņem vērā savstarpējā ieskaita līgumā izklāstītās slēgšanas metodes.

EBI līdz 2016. gada 3. janvārim iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

50. pants

Konvertācijas koeficients parāda konvertācijai pašu kapitālā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noregulējuma iestādes īsteno 59. panta 3. punktā un 63. panta 1. punkta f) apakšpunktā minētās pilnvaras, tās dažādām kapitāla instrumentu un saistību kategorijām var piemērot dažādus konvertācijas koeficientus saskaņā ar vienu vai vairākiem šā panta 2. un 3. punktā minētajiem principiem.

2.   Konvertācijas koeficients ietver atbilstošu kompensāciju skartajam kreditoram par jebkādiem zaudējumiem, kas radušies norakstīšanas un konvertācijas pilnvaru īstenošanas rezultātā.

3.   Gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu tiek piemēroti dažādi konvertācijas koeficienti, konvertācijas koeficients, ko piemēro saistībām, kuras atbilstoši piemērojamām maksātnespējas tiesībām uzskata par augstākas kārtas saistībām, ir lielāks nekā tas, ko piemēro pakārtotajām saistībām.

4.   EBI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes par konvertācijas koeficientu noteikšanu.

Minētajās pamatnostādnēs jo īpaši norāda, kā skartajiem kreditoriem var nodrošināt pienācīgu kompensāciju, izmantojot konvertācijas koeficientu, kā arī salīdzināmos konvertācijas koeficientus, kas saskaņā ar piemērojamajiem maksātnespējas tiesību aktiem var tikt piemēroti, lai atspoguļotu pirmās kārtas saistību prioritāro raksturu.

51. pants

Atveseļošanas un reorganizācijas pasākumi, ko piemēro papildus iekšējai rekapitalizācijai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noregulējuma iestādes piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, lai rekapitalizētu iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu, ir pieņemti pasākumi, lai nodrošinātu, ka iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu izstrādā un īsteno saskaņā ar 52. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētie pasākumi var ietvert kādas personas vai personu iecelšanu, ko veic noregulējuma iestāde saskaņā ar 72. panta 1. punktu, ar mērķi izstrādāt un īstenot uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, kas paredzēts 52. pantā.

52. pants

Uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka viena mēneša laikā pēc iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu vadības struktūra vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas izstrādā un iesniedz noregulējuma iestādei uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu, kas atbilst šā panta 4. un 5. punkta prasībām. Ja ir piemērojams Savienības valsts atbalsta regulējums, dalībvalstis nodrošina, ka šāds plāns ir saderīgs ar pārstrukturēšanas plānu, kas iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai ir jāiesniedz Komisijai saskaņā ar minēto regulējumu.

2.   Ja 43. panta 2. punkta a) apakšpunktā minēto iekšējās rekapitalizācijas instrumentu piemēro divām vai vairākām grupas vienībām, uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu sagatavo Savienības mātes iestāde, tas ietver visas grupas iestādes saskaņā ar 7. un 8. pantā noteikto procedūru un to iesniedz grupas līmeņa noregulējuma iestādei. Grupas līmeņa noregulējuma iestāde plānu paziņo citām attiecīgajām noregulējuma iestādēm un EBI.

3.   Izņēmuma gadījumos un ja tas ir vajadzīgs, lai sasniegtu noregulējuma mērķus, noregulējuma iestāde var pagarināt 1. punktā minēto laikposmu par ne vairāk kā diviem mēnešiem kopš iekšējas rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas.

Ja par uzņēmējdarbības reorganizācijas plānu ir jāpaziņo arī saistībā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu, noregulējuma iestāde var pagarināt 1. punktā minēto laikposmu par ne vairāk kā diviem mēnešiem kopš iekšējas rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas vai līdz termiņa, kas paredzēts Savienības valsts atbalsta regulējuma, beigām - atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

4.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā izklāsta pasākumus, kas vērsti uz iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības, vai tās uzņēmējdarbības daļu ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu saprātīgā termiņā. Šie pasākumi ir balstīti uz reālistiskiem pieņēmumiem attiecībā uz ekonomikas un finanšu tirgus situāciju, kurā iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība darbosies.

Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā cita starpā ņem vērā finanšu tirgu pašreizējo situāciju un nākotnes prognozes, atspoguļojot pieņēmumus par iespējamo vislabvēlīgāko un visnelabvēlīgāko notikumu attīstību, tostarp notikumu pārklāšanās, kas ļautu noteiktu iestādes galvenos vājos punktus. Pieņēmumus salīdzina ar atbilstīgiem nozares etaloniem.

5.   Uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā ir vismaz šādi elementi:

a)

detalizēta analīze par faktoriem un problēmām, kas izraisīja to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība kļuva maksātnespējīga, vai šādu iespēju kļūt maksātnespējīgai, kā arī analīze par apstākļiem, kas radīja minētās grūtības;

b)

to pasākumu apraksts, kurus paredzēts pieņemt iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai;

c)

grafiks minēto pasākumu īstenošanai.

6.   Pasākumi, kas paredzēti iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanai, var ietvert:

a)

iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības darbību reorganizāciju;

b)

izmaiņas iestādes darbības sistēmās un infrastruktūrā;

c)

tādu darbību izbeigšanu, kas rada zaudējumus;

d)

tādu pašreizējo darbību pārstrukturēšanu, kuras iespējams padarīt konkurētspējīgas;

e)

aktīvu vai darbības jomu pārdošanu.

7.   Viena mēneša laikā no dienas, kad iesniegts uzņēmējdarbības reorganizācijas plāns, attiecīgā noregulējuma iestāde novērtē, kāda ir iespēja šā plāna īstenošanas gadījumā atjaunot iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības ilgtermiņa dzīvotspēju. Novērtējumu pabeidz, vienojoties ar attiecīgo kompetento iestādi.

Ja noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde ir pārliecinātas, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt attiecīgo mērķi, noregulējuma iestāde plānu apstiprina.

8.   Ja noregulējuma iestāde nav pārliecināta, ka ar plāna palīdzību ir iespējams sasniegt 7. punktā minēto mērķi, noregulējuma iestāde, vienojoties ar kompetento iestādi, par savām bažām informē vadības struktūru vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas un prasa plānu grozīt tā, lai risinātu problemātiskos jautājumus.

9.   Divu nedēļu laikā no 8. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dienas vadības struktūra vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas iesniedz noregulējuma iestādei apstiprināšanai grozītu plānu. Noregulējuma iestāde novērtē grozīto plānu un vienas nedēļas laikā informē vadības struktūru vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu ieceltu personu vai personas par to, vai tā ir pārliecināta, ka grozītajā plānā tiek risināti paziņojumā minētie problemātiskie jautājumi, vai arī ir vajadzīgi papildu grozījumi.

10.   Vadības struktūra vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas īsteno reorganizācijas plānu, ko apstiprinājusi noregulējuma iestāde un kompetentā iestāde, un vismaz reizi sešos mēnešos iesniedz noregulējuma iestādei ziņojumu par progresu plāna īstenošanā.

11.   Vadības struktūra vai saskaņā ar 72. panta 1. punktu iecelta persona vai personas plānu pārskata, ja noregulējuma iestāde uzskata un kompetentā iestāde tai piekrīt, ka tas ir nepieciešams, lai sasniegtu šā panta 4. punktā noteikto mērķi, un visas šādas izmaiņas iesniedz noregulējuma iestādei apstiprināšanai.

12.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai sīkāk precizētu:

a)

minimuma elementus, kas saskaņā ar šā panta 5. punktu būtu jāiekļauj uzņēmējdarbības reorganizācijas plānā; un

b)

šā panta 10. punktā paredzēto ziņojumu minimālo saturu.

EBI līdz 2016. gada 3. janvārim iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

13.   EBI līdz 2016. gada 3. janvārim saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes nolūkā sīkāk precizēt minimālos kritērijus, kuriem jāatbilst uzņēmējdarbības reorganizācijas plānam, lai noregulējuma iestāde to apstiprinātu saskaņā ar 7. punktu.

14.   Attiecīgā gadījumā ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot 13. punktā minētās pamatnostādnes, EBI var izstrādāt regulatīvu tehnisko standartu projektus nolūkā sīkāk precizēt minimālos kritērijus, kuriem jāatbilst uzņēmējdarbības reorganizācijas plānam, lai noregulējuma iestāde to apstiprinātu saskaņā ar 7. punktu.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

4. apakšiedaļa

Iekšējās rekapitalizācijas instruments – papildu noteikumi

53. pants

Iekšējās rekapitalizācijas ietekme

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestāde īsteno 59. panta 2. punkta e) līdz i) apakšpunktā un 63. panta 1. punktā minētās pilnvaras, pamatsummas vai neatmaksātās summas samazinājums, konvertācija vai anulēšana stājas spēkā un ir nekavējoties saistoša noregulējamajai iestādei un skartajiem kreditoriem un akcionāriem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai noregulējuma iestādei būtu pilnvaras pabeigt vai prasīt pabeigt visus administratīvos un procedūras uzdevumus, kas vajadzīgi, lai īstenotu 59. panta 2. punkta e) līdz i) apakšpunktā un 63. panta 1. punktā minētās pilnvaras, tostarp:

a)

izmaiņas visos attiecīgajos reģistros;

b)

akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu, vai parāda instrumentu svītrošanu no sarakstiem vai izņemšanu no tirdzniecības;

c)

jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu iekļaušanu sarakstos vai pielaidi tirdzniecībai;

d)

jebkura norakstīta parāda instrumenta atkārtotu iekļaušanu sarakstos vai atkārtotu pielaidi tirdzniecībai, nepieprasot publicēt prospektu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/71/EK (32).

3.   Ja noregulējuma iestāde ar 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā minēto pilnvaru palīdzību līdz nullei samazina saistību pamatsummu vai neatmaksāto summu, attiecīgās saistības un jebkuri pienākumi vai prasījumi, kas rodas saistībā ar tām un nav uzkrāti brīdī, kad pilnvaras tiek īstenotas, ir visiem nolūkiem uzskatāmi par izpildītiem un nav jāpierāda turpmākajās procedūrās saistībā ar noregulējamo iestādi vai jebkādu saistību pārņēmēju vienību turpmākajās likvidācijas procedūrās.

4.   Ja noregulējuma iestāde, izmantojot 63. panta 1. punkta e) apakšpunktā noteiktās pilnvaras, saistību pamatsummu vai to nesamaksāto summu samazina daļēji, nevis pilnībā:

a)

saistības izpilda samazinātās summas apmērā;

b)

attiecīgo instrumentu vai līgumu, kas radījis sākotnējās saistības, turpina piemērot saistību atlikušajai pamatsummai vai nesamaksātajai summai, un uz to attiecas jebkādas izmaksājamās procentu summas izmaiņas, lai atspoguļotu pamatsummas samazinājumu, un jebkuras turpmākas noteikumu izmaiņas, kuras noregulējuma iestāde var veikt, izmantojot 63. panta 1. punkta j) apakšpunktā noteiktās pilnvaras.

54. pants

Procedurālo šķēršļu novēršana iekšējai rekapitalizācijai

1.   Neskarot 63. panta 1. punkta i) apakšpunktu, dalībvalstis attiecīgā gadījumā iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām nosaka prasību vienmēr nodrošināt pietiekamu reģistrētā pamatkapitāla vai citu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apmēru, lai tad, ja noregulējuma iestāde īsteno 63. panta 1. punkta e) un f) apakšpunktā minētās pilnvaras attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, vai kādu no tās meitasuzņēmumiem, iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai nebūtu šķēršļu emitēt pietiekamu skaitu jaunu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nolūkā nodrošināt, ka ir iespējams efektīvi īstenot saistību konvertāciju akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos.

2.   Noregulējuma iestādes novērtē, vai konkrētas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības gadījumā ir piemēroti izvirzīt šā panta 1. punktā noteikto prasību attiecīgās iestādes vai grupas noregulējuma plāna izstrādes un uzturēšanas kontekstā, ņemot vērā jo īpaši šajā plānā apsvērtās noregulējuma darbības. Ja noregulējuma plānā paredzēta iespēja piemērot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, noregulējuma iestādes pārbauda, vai reģistrētā pamatkapitāls vai citi pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir pietiekami, lai segtu 47. panta 3. punkta b) un c) apakšpunktā minēto summu kopsummu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka saistību konvertācijai akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos, kas pastāv, pamatojoties uz to dibināšanas dokumentiem vai statūtiem, nav ar procedūru saistītu šķēršļu, tostarp akcionāru pirmpirkuma tiesību un prasības, ka kapitāla palielināšanai vajadzīga akcionāru atļauja.

4.   Šis pants neskar šīs direktīvas X sadaļā izklāstītos grozījumus Direktīvās 82/891/EEK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES un Direktīvā 2012/30/ES.

55. pants

Iekšējās rekapitalizācijas atzīšana līgumos

1.   Dalībvalstis nosaka prasību iestādēm un vienībām, kas minētas 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā, iekļaut līguma noteikumu, kas regulē saistības un kas paredz, ka kreditors vai tāda līguma līgumslēdzēja puse, kurš rada saistības, atzīst, ka attiecīgajām saistībām var piemērot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras, un piekrīt, ka tam ir saistoša jebkura pamatsummas vai nesamaksātās summas samazināšana, konvertācija vai anulēšana, kas notiek, noregulējuma iestādei īstenojot minētās pilnvaras, ar noteikumu, ka šādas saistības:

a)

nav izslēgtas atbilstoši 44. panta 2. punktam;

b)

nav 108. panta a) apakšpunktā minētais noguldījums;

c)

reglamentē trešo valstu tiesību akti; un

d)

ir emitētas vai uzņemtas pēc dienas, kurā dalībvalsts piemēro noteikumus, kuri pieņemt, lai transponētu šo direktīvu.

Pirmo daļu nepiemēro, ja dalībvalsts noregulējuma iestāde konstatē, ka dalībvalsts noregulējuma iestāde atbilstoši trešās valsts tiesību aktiem vai saistošam nolīgumam, kas noslēgts ar attiecīgo trešo valsti, pirmajā daļā minētajām saistībām vai instrumentiem var īstenot norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.

Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas pieprasīt iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām sniegt tām juridisku atzinumu par šāda noteikuma juridisko izpildāmību un efektivitāti.

2.   Ja iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība līguma noteikumos, kas reglamentē attiecīgās saistības, neiekļauj šā panta 1. punktā paredzēto noteikumu, tas noregulējuma iestādei neliedz attiecībā uz šīm saistībām īstenot norakstīšanas un konvertācijas pilnvaras.

3.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu sarakstu ar saistībām, uz kurām attiecas 1. punktā minētais izņēmums, un saturu minētajā punktā prasītajam noteikumam, ņemot vērā banku dažādos uzņēmējdarbības modeļus.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

56. pants

Valdības finanšu stabilizācijas instrumenti

1.   Dalībvalstis var sniegt ārkārtas finansiālu atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem saskaņā ar šā panta 3. punktu, 37. panta 10. punktu un Savienības valsts atbalsta regulējumu, izmantojot papildu finanšu stabilizācijas instrumentus, lai piedalītos iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības noregulēšanā, tostarp veicot tiešu intervenci nolūkā novērst iestādes vai vienības likvidāciju, lai sasniegtu 31. panta 2. punktā minētos noregulējuma mērķus attiecībā uz konkrēto dalībvalsti vai Savienību kopumā. Šādu darbību veic kompetentās ministrijas vai valdības vadībā un ciešā sadarbībā ar noregulējuma iestādi.

2.   Lai varētu piemērot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentajām ministrijām vai valdībām ir attiecīgās 63. līdz 72. pantā minētās noregulējuma pilnvaras un ka tiek piemēroti 66., 68., 83. un 117. pants.

3.   Valdības finanšu stabilizācijas instrumentus izmanto kā pēdējo līdzekli pēc tam, kad ir novērtēti un maksimāli iespējamā apjomā izmantoti pārējie noregulējuma instrumenti, vienlaikus saglabājot finanšu stabilitāti, kā to noteikusi kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar noregulējuma iestādi.

4.   Piemērojot valdības finanšu stabilizācijas instrumentus, dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās ministrijas vai valdības un noregulējuma iestāde minētos instrumentus piemēro tikai tad, ja ir izpildīti visi 32. panta 1. punktā minētie, ka arī viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar centrālo banku un kompetento iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai novērstu būtisku negatīvu ietekmi uz finanšu stabilitāti;

b)

kompetentā ministrija vai valdība un noregulējuma iestāde konstatē, ka noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgā iestāde ir saņēmusi centrālās bankas ārkārtas atbalstu likviditātes nodrošināšanai;

c)

attiecībā uz pagaidu publiskā īpašuma instrumentu kompetentā ministrija vai valdība pēc apspriešanās ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi konstatē, ka citu noregulējuma instrumentu piemērošana nebūtu pietiekama, lai aizsargātu sabiedrības intereses, ja iepriekš attiecīgā publiskā iestāde ar kapitāla atbalsta instrumentu ir saņēmusi kapitāla atbalstu.

5.   Finanšu stabilizācijas instrumenti ir šādi:

a)

publiskā kapitāla atbalsta instruments, kā minēts 57. pantā;

b)

pagaidu publiskā īpašuma instruments, kā minēts 58. pantā.

57. pants

Publiskā kapitāla atbalsta instruments

1.   Dalībvalstis, ievērojot attiecīgās valsts uzņēmējdarbības tiesību aktu noteikumus un Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības, var piedalīties iestādes vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) punktā minētās vienības rekapitalizācijā, nodrošinot tai kapitālu apmaiņā pret šādiem instrumentiem:

a)

pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem;

b)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem.

2.   Dalībvalstis tādā apmērā, kādā to atļauj to turējumā esošās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības akcijas, nodrošina, ka šādas iestādes vai vienības, kurām piemēro publiskā kapitāla atbalsta instrumentu saskaņā ar šo pantu, tiek pārvaldītas, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem.

3.   Ja dalībvalsts izmanto publiskā kapitāla atbalsta instrumentu saskaņā ar šo pantu, tā nodrošina, ka tās turējums attiecīgajā iestādē vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajā vienībā tiek nodots privātajam sektoram, tiklīdz to ļauj komerciālie un finanšu apstākļi.

58. pants

Pagaidu publiskā īpašuma instruments

1.   Dalībvalstis var uz laiku pārņemt iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību publiskā īpašumā.

2.   Šim nolūkam dalībvalsts var izdot vienu vai vairākus akciju pārvešanas rīkojumus, kuros akciju pārņēmējs ir:

a)

attiecīgās dalībvalsts izraudzīta persona vai

b)

attiecīgajai dalībvalstij pilnībā piederoša sabiedrība.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības, kurām saskaņā ar šo pantu ir piemērots pagaidu publiskā īpašuma instruments, tiek pārvaldītas, pamatojoties uz komerciāliem un profesionāliem apsvērumiem, un ka tās tiek nodotas privātajam sektoram, tiklīdz to ļauj komerciālie un finanšu apstākļi.

V   NODAĻA

Kapitāla instrumentu norakstīšana

59. pants

Prasība norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus

1.   Pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgus kapitāla instrumentus var izmantot vai nu:

a)

neatkarīgi no noregulējuma darbības, vai

b)

kopā ar noregulējuma darbību, ja ir izpildīti 32. un 33. pantā minētie noregulējuma nosacījumi.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras norakstīt vai konvertēt attiecīgos kapitāla instrumentus par iestāžu un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minēto vienību akcijām vai citiem īpašumtiesību instrumentiem.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 60. pantu un nekavējoties attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, ko emitējusi iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, ja pastāv viens vai vairāki no šādiem apstākļiem:

a)

ja pirms noregulējuma darbības ir konstatēts, ka ir atbilstība 32. un 33. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem;

b)

atbilstīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka, ja vien attiecībā uz attiecīgajiem kapitāla instrumentiem netiks īstenotas minētās pilnvaras, iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vairs nebūs dzīvotspējīga;

c)

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kurus ir emitējis meitasuzņēmums, un, ja minētie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli un konsolidēti, konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā iestāde un meitasuzņēmuma dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde kopīga lēmuma veidā saskaņā ar 92. panta 3. un 4. punktu kopīgi konstatē, ka bez norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz minētajiem instrumentiem grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

d)

attiecībā uz attiecīgiem kapitāla instrumentiem, kas emitēti mātesuzņēmuma līmenī, un, ja minētie kapitāla instrumenti ir atzīti pašu kapitāla prasību izpildei individuāli mātesuzņēmuma līmenī vai konsolidēti, un konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde konstatē, ka bez norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošanas attiecībā uz minētajiem instrumentiem grupa vairs nebūs dzīvotspējīga;

e)

ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem lūdz iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, izņemot jebkurā no apstākļiem, kas izklāstīti 32. panta 4. punkta d) apakšpunkta iii) punktā.

4.   Šā panta 3. punkta piemērošanas nolūkā iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vai grupa vairs nav dzīvotspējīga tikai tad, ja ir izpildīti abi no šādiem nosacījumiem:

a)

iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vai grupa kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga;

b)

ņemot vērā konkrētā brīža situāciju un citus būtiskus apstākļus, nav pamatoti sagaidāms, ka jebkāda darbība, tostarp alternatīvi privātā sektora pasākumi vai uzraudzītāja rīcība (tostarp agrīnas intervences pasākumi), kas nav kapitāla instrumentu norakstīšana vai konvertācija, ne atsevišķi, ne kopā ar noregulējuma darbību, novērstu tādas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības vai grupas maksātnespēju pieņemamā laikposmā.

5.   Šā panta 4. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība kļūst maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja izpildās viens vai vairāki 32. panta 4. punktā minētie apstākļi.

6.   Šā panta 4. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā uzskata, ka grupa ir maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga, ja grupa pārkāpj tai noteiktās konsolidētās prudenciālās prasības vai pastāv objektīvi apstākļi, kas apstiprina konstatējumu, ka grupa tuvākajā nākotnē pārkāps tai noteiktās konsolidētās prudenciālās prasības tā, ka tas attaisnotu kompetentās iestādes rīcību, tostarp, bet ne tikai tādēļ, ka grupai ir radušies vai, iespējams, radīsies zaudējumi, kuru rezultātā tiks iztērēts viss pašu kapitāls vai būtiska pašu kapitāla daļa.

7.   Attiecīgo meitasuzņēmuma emitētu kapitāla instrumentu atbilstīgi 3. punkta c) apakšpunktam nenoraksta lielākā apjomā vai nekonvertē ar sliktākiem nosacījumiem nekā norakstītu vai konvertētu tāda paša ranga kapitāla instrumentus mātesuzņēmuma līmenī.

8.   Ja atbilstīga pilnvarotā iestāde izdara šā panta 3. punktā minēto konstatāciju, tā nekavējoties paziņo noregulējuma iestādei, kura ir atbildīga par konkrēto iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, ja tās atšķiras.

9.   Pirms konstatācijas, kas minēta šā panta 3. punkta c) apakšpunktā, attiecībā uz meitasuzņēmumu, kurš emitē attiecīgus kapitāla instrumentus, kas tiek atzīti individuālu un konsolidētu pašu kapitāla prasību izpildes vajadzībām, atbilstīgā pilnvarotā iestāde ievēro 62. pantā noteiktās prasības par paziņošanu un apspriešanos.

10.   Pirms tiek īstenotas kapitāla instrumentu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, noregulējuma iestādes nodrošina, ka iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvu un saistību vērtēšana notiek saskaņā ar 36. pantu. Minētā vērtēšana veido pamatu norakstīšanas aprēķinam, kas jāpiemēro attiecīgajiem kapitāla instrumentiem, lai segtu zaudējumus, un konvertācijas līmenim, kāds jāpiemēro attiecīgajiem kapitāla instrumentiem, lai rekapitalizētu iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību.

60. pants

Noteikumi, kas reglamentē kapitāla instrumentu norakstīšanu vai konvertāciju

1.   Izpildot 59. pantā noteikto prasību, noregulējuma iestādes īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar prasījumu prioritātes kārtību parastas maksātnespējas procedūras gadījumā tā, lai sasniegtu šādus rezultātus:

a)

vispirms tiek samazināti pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņi proporcionāli zaudējumiem un to absorbcijas spējas apmērā, un noregulējuma iestāde piemēro vienu vai abas 47. panta 1. punktā minētās darbības attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla turētājiem;

b)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka;

c)

otrā līmeņa kapitāla instrumentu pamatsummu noraksta vai konvertē, vai gan noraksta, gan konvertē, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, lai sasniegtu 31. pantā minētos noregulējuma mērķus vai attiecīgo kapitāla instrumentu absorbcijas spējas apmērā, atkarībā no tā, kura vērtība ir mazāka.

2.   Kad ir norakstīta attiecīgā kapitāla instrumenta pamatsumma:

a)

minētās pamatsummas samazinājums ir paliekošs, ievērojot jebkādu norakstīšanu saskaņā ar 46. panta 3. pantā paredzēto atlīdzināšanas mehānismu;

b)

vairs nepaliek nekādu saistību pret atbilstošā kapitāla instrumenta turētāju saskaņā vai saistībā ar šāda instrumenta summu, kas ir tikusi norakstīta, izņemot jau uzkrātās saistības un saistības attiecībā uz atbildību par zaudējumiem, kāda varētu iestāties, ja ar pārsūdzības spriedumu tiek konstatēta norakstīšanas pilnvaru nelikumīga īstenošana;

c)

attiecīgo kapitāla instrumentu turētājiem kompensācija tiek izmaksāta tikai saskaņā ar 3. punktu.

Šā punkta b) apakšpunkts neliedz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus piešķirt attiecīgo kapitāla instrumentu turētājam saskaņā ar 3. punktu.

3.   Lai veiktu attiecīgā kapitāla instrumenta konvertāciju saskaņā ar šī panta 1. punkta b) apakšpunktu, noregulējuma iestādes var prasīt, lai iestādes un 1. panta b), c) un d) punktā minētās vienības emitētu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus to attiecīgo kapitāla instrumentu turētājiem. Attiecīgos kapitāla instrumentus var konvertēt tikai tad, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus emitē iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, vai iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības mātesuzņēmums ar iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības noregulējuma iestādes vai attiecīgā gadījumā – ar mātesuzņēmuma noregulējuma iestādes piekrišanu;

b)

minētie pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti ir emitēti pirms minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības akciju vai īpašumtiesību instrumentu emisijas, lai valsts vai valdības struktūra sniegtu pašu kapitālu;

c)

minētos pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus piešķir un pārved tūlīt pēc konvertācijas pilnvaru īstenošanas;

d)

konvertācijas likme, kas nosaka pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu skaitu, kuri tiek sniegti attiecībā uz katru attiecīgo kapitāla instrumentu, atbilst 50. panta 4. punktā noteiktajiem principiem un jebkādām pamatnostādnēm, ko izstrādā EBI atbilstīgi 50. panta 4. punktam.

4.   Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu sniegšanai saskaņā ar 3. punktu noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai iestādes un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētās vienības visu laiku saglabātu nepieciešamo iepriekšējo atļauju emitēt attiecīgu skaitu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus.

5.   Ja iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem un noregulējuma iestāde nolemj tai piemērot noregulējuma instrumentu, noregulējuma iestāde pirms noregulējuma instrumenta piemērošanas izpilda 59. panta 3. punktā noteikto prasību.

61. pants

Par konstatāciju atbildīgās iestādes

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka iestādes, kas ir atbildīgas par 59. panta 3. punktā norādīto konstatāciju, ir šajā pantā noteiktās iestādes.

2.   Katra dalībvalsts savos tiesību aktos nosaka atbilstīgu pilnvaroto iestādi, kas ir atbildīga par 59. pantā minēto konstatāciju. Atbilstīgā pilnvarotā iestāde var būt u kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde saskaņā ar 32. pantu.

3.   Ja atbilstošos kapitāla instrumentus atzīst, lai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu nodrošinātu individuālu atbilstību pašu kapitāla prasībām, iestāde, kas ir atbildīga par 59. panta 3. punktā noteikto konstatāciju, ir tās dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kurā iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai izsniegta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu.

4.   Ja attiecīgos kapitāla instrumentus emitē iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir meitasuzņēmums, un tie tiek atzīti, lai nodrošinātu individuālu vai konsolidētu atbilstību pašu kapitāla prasībām, iestāde, kas ir atbildīga par 59. panta 3. punktā norādīto konstatāciju, ir šāda:

a)

tās dalībvalsts atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kurā iestāde vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas emitējusi minētos instrumentus, veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu, ir atbildīga par konstatāciju, kas norādīta šīs direktīvas 59. panta 3. punkta b) vai c) apakšpunktā;

b)

konsolidētās uzraudzības iestādes dalībvalsts atbilstīgā iestāde un tās dalībvalsts atbilstīgā iestāde, kurā iestāde vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir emitējusi minētos instrumentus, veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES III sadaļu, ir atbildīga par kopīgu konstatāciju kopīga lēmuma veidā, kā norādīts šīs direktīvas 59. panta 3. punkta c) apakšpunktā.

62. pants

Konsolidēta piemērošana – konstatācijas procedūra

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka pirms konstatācijas, kas minēta 59. panta 3. punkta b), c), d) vai e) apakšpunktā attiecībā uz meitasuzņēmumu, kurš emitē attiecīgos kapitāla instrumentus, kas tiek atzīti, lai nodrošinātu individuālu vai konsolidētu atbilstību pašu kapitāla prasībām, atbilstīgas pilnvarotās iestādes atbilst šādām prasībām:

a)

atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kas apsver, vai veikt konstatāciju, kas minēta 59. panta 3. punkta b), d), d) vai e) apakšpunktā, par to nekavējoties paziņo konsolidētās uzraudzības iestādei un, ja tā nav tā pati, atbilstīgai pilnvarotajai iestādei dalībvalstī, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības iestāde;

b)

atbilstīgā pilnvarotā iestāde, kas apsver, vai veikt konstatāciju, kas minēta 59. panta 3. punkta c) apakšpunktā, nekavējoties informē kompetento iestādi, kas ir atbildīga par katru iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, kura ir emitējusi attiecīgos kapitāla instrumentus, attiecībā uz kuru ir jāīsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, ja tiktu veikta minētā konstatācija, un, ja tā nav tā pati, atbilstīgajām pilnvarotajām iestādēm dalībvalstīs, kurās atrodas minētās kompetentās iestādes.

2.   Veicot 59. panta 3. punkta c), d) vai e) apakšpunktā minēto konstatāciju, iestādes vai grupas ar pārrobežu darbību noregulējuma gadījumā attiecīgās pilnvarotās iestādes ņem vērā noregulējuma iespējamo ietekmi visās dalībvalstīs, kurās iestāde vai grupa darbojas.

3.   Atbilstīgā pilnvarotā iestāde paziņojumam saskaņā ar 1. punktu pievieno paskaidrojumu par iemesliem, kādēļ tā apsver attiecīgo konstatāciju.

4.   Ja paziņojums izdarīts saskaņā ar 1. punktu, atbilstīgā pilnvarotā iestāde pēc apspriešanās ar iestādēm, kuras tā attiecīgi informējusi, novērtē šādus jautājumus:

a)

vai ir pieejams alternatīvs pasākums, lai izmantotu norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras saskaņā ar 59. panta 3. punktu;

b)

ja šāds alternatīvs pasākums ir pieejams – vai to var reāli piemērot;

c)

ja tādu alternatīvu pasākumu var reāli piemērot – vai ir reālas izredzes, ka tas atbilstīgā laikposmā ietekmētu apstākļus, kas citādi prasītu konstatāciju, kas minēta 59. panta 3. punktā.

5.   Šā panta 4. punkta piemērošanas nolūkā alternatīvi pasākumi ir agrīnas intervences pasākumi, kas minēti šīs direktīvas 27. pantā, pasākumi, kuri minēti Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punktā, vai līdzekļu vai kapitāla pārvešana no mātesuzņēmuma.

6.   Ja saskaņā ar 4. punktu atbilstīgā pilnvarotā iestāde pēc apspriešanās ar iestādēm, kuras tā attiecīgi informējusi, novērtē, ka ir pieejami viens vai vairāki alternatīvi pasākumi, ka tos var reāli piemērot un tie dotu rezultātu, kas minēts minētā punkta c) apakšpunktā, tā nodrošina, ka šie pasākumi tiek piemēroti.

7.   Ja 1. punkta a) apakšpunktā minētajā gadījumā un saskaņā ar 4. punktu atbilstīgā pilnvarotā iestāde pēc apspriešanās ar iestādēm, kuras tā attiecīgi informējusi, novērtē, ka nav pieejami alternatīvi pasākumi, kuri dotu rezultātu, kas minēts 4. punkta c) apakšpunktā, atbilstīgā pilnvarotā iestāde pieņem lēmumu par to, vai 59. panta 3. punktā minētā konstatācija ir piemērota.

8.   Ja atbilstīga pilnvarotā iestāde nolemj veikt konstatāciju, kas minēta 59. panta 3. punkta c) apakšpunktā, tā nekavējoties informē atbilstīgās pilnvarotās iestādes dalībvalstīs, kurās atrodas iesaistītie meitasuzņēmumi, un konstatāciju izdara kopīga lēmuma veidā, kā izklāstīts 92. panta 3. un 4. punktā. Ja kopīgu lēmumu nepieņem, konstatāciju atbilstīgi 59. panta 3. punkta c) apakšpunktam neizdara.

9.   To dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās atrodas katrs no iesaistītajiem meitasuzņēmumiem, nekavējoties izpilda saskaņā ar šo pantu pieņemto lēmumu norakstīt vai konvertēt kapitāla instrumentus, pienācīgi ņemot vērā apstākļu steidzamību.

VI   NODAĻA

Noregulējuma pilnvaras

63. pants

Vispārīgās pilnvaras

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir visas pilnvaras, kas nepieciešamas, lai piemērotu noregulējuma instrumentus iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kas atbilst piemērojamiem noregulējuma nosacījumiem. Konkrētāk, noregulējuma iestādēm ir šādas noregulējuma pilnvaras, kuras tās var īstenot atsevišķi vai jebkādā kombinācijā:

a)

pilnvaras pieprasīt jebkurai personai jebkādu informāciju, kas nepieciešama, lai noregulējuma iestāde lemtu par noregulējuma darbību un to sagatavotu, tostarp noregulējuma plānos sniegtās informācijas precizējumus un papildinājumus, pieprasot arī informāciju, kas jāsniedz, kad tiek veiktas pārbaudes uz vietas;

b)

pilnvaras ņemt savā kontrolē noregulējamo iestādi un īstenot visas tiesības un pilnvaras, kas piešķirtas noregulējamās iestādes akcionāriem, citiem īpašniekiem un vadības struktūrai;

c)

pilnvaras pārvest akcijas un citus īpašumtiesību instrumentus, ko emitējusi noregulējamā iestāde;

d)

pilnvaras pārvest citai vienībai, ar minētās vienības piekrišanu, noregulējamās iestādes tiesības, aktīvus vai saistības;

e)

pilnvaras samazināt, tostarp līdz nullei, noregulējamās iestādes atbilstīgo saistību pamatsummu vai nesamaksāto summu attiecībā uz tām;

f)

pilnvaras konvertēt noregulējamās iestādes atbilstīgās saistības parastās akcijās vai citos īpašumtiesību instrumentos minētajā iestādē vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajā vienībā, attiecīgā mātes iestādē vai pagaidu iestādē, kurai tiek pārvesti iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības aktīvi, tiesības vai saistības;

g)

pilnvaras anulēt noregulējamās iestādes emitētos parāda instrumentus, izņemot nodrošinātās saistības, uz kurām attiecas 44. panta 2. punkts;

h)

pilnvaras samazināt, tostarp samazināt līdz nullei, noregulējamās iestādes akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu nominālo summu un anulēt šādas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

i)

pilnvaras likt noregulējamai iestādei vai attiecīgai mātes iestādei emitēt jaunas akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus, vai citus kapitāla instrumentus, tostarp priekšrocību akcijas un ar nosacījumiem konvertējamus instrumentus;

j)

pilnvaras grozīt vai mainīt termiņu parāda instrumentiem un citām atbilstīgām saistībām, kuras emitējusi noregulējamā iestāde, vai grozīt procentu summu, kas maksājama saskaņā ar šādiem instrumentiem un citām atbilstīgām saistībām, vai dienu, no kuras jāsāk maksāt procenti, tostarp ar īslaicīgu maksājuma apturēšanu, izņemot nodrošinātās saistības, uz kurām attiecas 44. panta 2. punkts;

k)

pilnvaras slēgt un izbeigt finanšu līgumus vai atvasināto instrumentu līgumus, lai piemērotu 49. pantu;

l)

pilnvaras atcelt vai nomainīt noregulējamās iestādes vadības struktūru un augstāko vadību;

m)

pilnvaras pieprasīt kompetentajai iestādei laikus novērtēt būtiskas līdzdalības pircēju, atkāpjoties no Direktīvas 2013/36/ES 22. pantā un Direktīvas 2014/65/ES 12. pantā noteiktajiem termiņiem.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, piemērojot noregulējuma instrumentus un īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes netiek pakļautas kādai no šādām prasībām, kas citādi būtu spēkā atbilstīgi valsts tiesību aktiem, līgumam vai citādi:

a)

ņemot vērā 3. panta 6. punktu un 85. panta 1. punktu, prasība saņemt kādas juridiskas vai fiziskas personas, tostarp noregulējamās iestādes akcionāru vai kreditoru, piekrišanu;

b)

procedūras prasības pirms pilnvaru īstenošanas paziņot kādai personai, tostarp jebkādas prasības publicēt visus paziņojumus vai prospektus vai iesniegt visus dokumentus jebkādai citai iestādei vai tos reģistrēt citā iestādē.

Konkrētāk, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var īstenot šajā pantā noteiktās pilnvaras bez jebkādiem ierobežojumiem vai piekrišanas prasības attiecībā uz finanšu instrumentu, tiesību, aktīvu vai saistību pārvešanu, kas varētu būt piemērojami citos apstākļos.

Pirmās daļās b) apakšpunkts neskar 81. un 83. pantā noteiktās prasības un paziņošanas prasības saskaņā ar Savienības valsts atbalsta regulējumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tiktāl, ciktāl jebkuras šā panta 1. punktā minētajām pilnvarām nav piemērojamas šīs direktīvas 1. panta 1. punkta piemērošanas jomā esošai vienībai tās specifiskās juridiskās formas dēļ, noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas ir pēc iespējas līdzīgas, tostarp attiecībā uz to ietekmi.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka, kad noregulējuma iestādes īsteno 3. punktā minētās pilnvaras, skartajām personām, tostarp akcionāriem, kreditoriem un darījumu partneriem, piemēro šajā direktīvā paredzētos aizsardzības pasākumus vai aizsardzības pasākumus, kuriem ir tāda pati ietekme.

64. pants

Papildu pilnvaras

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādēm ir pilnvaras:

a)

ievērojot 78. pantu, noteikt, ka pārvedums stājas spēkā bez kādām saistībām vai apgrūtinājumiem, kas ietekmē pārvedamos finanšu instrumentus, tiesības, aktīvus vai saistības; šim nolūkam jebkādas tiesības uz kompensāciju atbilstoši šai direktīvai neuzskata par saistībām vai šķērsli;

b)

atcelt tiesības papildus iegādāties akcijas vai citus īpašumtiesību instrumentus;

c)

pieprasīt, lai attiecīgā iestāde pārtrauktu vai apturētu pielaidi tirdzniecībai regulētā tirgū vai finanšu instrumentu iekļaušanu oficiālajā sarakstā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/34/EK (33);

d)

nodrošināt, lai pret saņēmēju attiektos tā, it kā tas būtu noregulējamā iestāde, attiecībā uz tiesībām vai pienākumiem, vai arī darbībām, ko veikusi noregulējamā iestāde, tostarp, ievērojot 38. un 40. pantu, tiesībām vai pienākumiem saistībā ar līdzdalību tirgus infrastruktūrā;

e)

pieprasīt, lai noregulējamā iestāde un saņēmējs sniegtu viens otram informāciju un palīdzību, un

f)

atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā iestāde ir puse, vai aizstāt saņēmēju, kurš ir puse.

2.   Noregulējuma iestādes īsteno pilnvaras, kas noteiktas 1. punktā, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka ir vajadzīgs nodrošināt, lai noregulējuma darbība ir efektīva, vai sasniegt vienu vai vairākus noregulējuma mērķus.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka, īstenojot noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes ir pilnvarotas noteikt nepārtrauktības pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma darbība ir efektīva un attiecīgā gadījumā – ka saņēmējs var vadīt pārvesto uzņēmumu. Nepārtrauktības pasākumos jo īpaši ietilpst:

a)

to līgumu nepārtrauktība, kurus noslēgusi noregulējamā iestāde, tā, ka saņēmējs uzņemas noregulējamās iestādes tiesības un saistības, kas attiecas uz jebkuriem finanšu instrumentiem, tiesībām, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvesti, un (tieši vai netieši) aizstāj noregulējamo iestādi visos attiecīgajos līgumsaistību dokumentos;

b)

tas, ka saņēmējs aizstāj noregulējamo iestādi jebkurā tiesvedībā, kas attiecas uz jebkuriem finanšu instrumentiem, tiesībām, aktīviem vai saistībām, kas ir pārvesti.

4.   Pilnvaras 1. punkta d) apakšpunktā un 3. punkta b) apakšpunktā neietekmē:

a)

noregulējamās iestādes darbinieka tiesības izbeigt darba līgumu;

b)

ievērojot 69., 70. un 71. pantu, līguma pušu tiesības izmantot līgumiskās tiesības, tostarp tiesības to izbeigt, ja saskaņā ar līguma noteikumiem ir tiesības to darīt noregulējamās iestādes darbības vai bezdarbības dēļ pirms attiecīgā pārveduma vai saņēmēja darbības vai bezdarbības dēļ pēc attiecīgā pārveduma.

65. pants

Tiesības pieprasīt pakalpojumu sniegšanu un nodrošināšanu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras pieprasīt, lai noregulējamā iestāde vai jebkura no grupas vienībām sniegtu vai nodrošinātu pakalpojumus, kas ir vajadzīgi, lai saņēmējs varētu efektīvi vadīt tam pārvesto uzņēmumu.

Pirmo daļu piemēro arī tad, ja noregulējamā iestāde vai attiecīgās grupas vienības ir sākusi parasto maksātnespējas procedūru.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to noregulējuma iestādēm ir pilnvaras panākt to pienākumu izpildi, kuri saskaņā ar 1. punktu uzlikti grupas vienībām, ko to teritorijā izveidojušas citu dalībvalstu noregulējuma iestādes.

3.   Pakalpojumi un aprīkojums, kas minēti 1. un 2. punktā, ir tikai darbības nodrošināšanas pakalpojumi un aprīkojums un neietver nekādu finansiālu atbalstu.

4.   Pakalpojumi un aprīkojums saskaņā ar 1. un 2. punktu tiek sniegti ar šādiem noteikumiem:

a)

ja pakalpojumi un aprīkojums saskaņā ar līgumu ir sniegti noregulējamajai iestādei tieši pirms noregulējuma darbības veikšanas un līguma darbības laikā – ar tādiem pašiem noteikumiem;

b)

ja līguma nav vai ja līgums termiņš beidzies – ar saprātīgiem noteikumiem.

5.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam izdod pamatnostādnes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu, lai precizētu pakalpojumu vai aprīkojumu obligāto sarakstu, kas ir vajadzīgs, lai saņēmējs spētu efektīvi vadīt tam pārvesto uzņēmumu.

66. pants

Citu dalībvalstu pilnvaras piemērot krīzes vadības pasākumus vai krīzes novēršanas pasākumus

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, ja, pārvedot akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai aktīvus, tiesības vai saistības, pārved arī aktīvus, kas atrodas dalībvalstī, kura nav noregulējuma iestādes dalībvalsts, vai tiesības vai saistības, kuras regulē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav noregulējuma iestādes dalībvalsts, pārvešana tiek uzskatīta par notikušu šajā citā dalībvalstī vai atbilstīgi šās citas dalībvalsts tiesību aktiem.

2.   Noregulējuma iestādei, kas veikusi pārvešanu vai ir paredzējusi to veikt, dalībvalstis nodrošina visu iespējamo palīdzību, lai garantētu, ka akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti vai aktīvi, tiesības vai saistības saņēmējam tiek pārvesti saskaņā ar piemērojamām valsts tiesību aktu prasībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka akcionāriem, kreditoriem un trešām personām, ko skar 1. punktā minētais akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, vai aktīvu, tiesību vai saistību pārvedums, nav tiesību novērst, apšaubīt vai atlikt pārvešanu saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem, kurā aktīvi atrodas, vai tiesību aktu noteikumiem, kas reglamentē akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, tiesības vai saistības.

4.   Ja kādas dalībvalsts (A dalībvalsts) noregulējuma iestāde īsteno norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras, tostarp attiecībā uz kapitāla instrumentiem saskaņā ar 59. pantu, un noregulējamās iestādes atbilstīgās saistības vai atbilstošie kapitāla instrumenti ietver:

a)

instrumentus vai saistības, ko reglamentē tādas dalībvalsts tiesību akti, kas nav tās noregulējuma iestādes valsts, kura īstenojusi norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras (B dalībvalsts);

b)

saistības pret kreditoriem, kas atrodas B dalībvalstī.

B dalībvalsts nodrošina, ka šo saistību vai instrumentu pamatsumma tiek samazināta vai saistības vai instrumenti tiek konvertēti, izmantojot A dalībvalsts noregulējuma iestādes norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaras.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka kreditori, kurus skar 4. punktā minēto norakstīšanas vai konvertācijas pilnvaru īstenošana, nav tiesīgi saskaņā ne ar kādiem B dalībvalsts tiesību aktu noteikumiem apstrīdēt instrumenta vai saistības pamatsummas samazināšanu vai attiecīgi konvertāciju.

6.   Katra dalībvalsts nodrošina, ka saskaņā ar noregulējuma dalībvalsts tiesību aktiem tiek noteiktas:

a)

akcionāru, kreditoru un trešo personu tiesības saskaņā ar 85. pantu pārsūdzēt šā panta 1. punktā minēto akciju, citu īpašumtiesību instrumentu, aktīvu, tiesību vai saistību pārvedumu, kuras atrodas tās teritorijā vai kuras reglamentē šajā teritorijā spēkā esošie tiesību akti;

b)

kreditoru tiesības saskaņā ar 85. pantu pārsūdzēt šā panta 4. punkta a) vai b) apakšpunktā minēto instrumentu vai saistību pamatsummas samazināšanu vai konvertāciju;

c)

daļējas pārvešanas aizsardzības pasākumi, kā norādīts VII nodaļā, attiecībā uz 1. punktā minētajiem aktīviem, tiesībām vai saistībām.

67. pants

Pilnvaras attiecībā uz aktīviem, tiesībām, saistībām, akcijām un citiem īpašumtiesību instrumentiem, kas atrodas trešās valstīs

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumos, kad noregulējuma darbība saistīta ar rīcību attiecībā uz aktīviem, kas atrodas trešā valstī, vai akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, ko reglamentē saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai:

a)

administrators, saņēmējs vai cita persona, kas īsteno noregulējamās iestādes kontroli, un saņēmējs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka pārvedums, norakstīšana, konvertācija vai darbība stājas spēkā;

b)

administratoram, saņēmējam vai citai personai, kas īsteno noregulējamās iestādes kontroli, ir pienākums turēt akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus vai tiesības vai uzņemties atbildību par saistībām saņēmēja vārdā līdz brīdim, kad pārvedums, norakstīšana, konvertācija vai darbība stājas spēkā;

c)

pamatotus saņēmēja izdevumus, kas atbilstoši radušies, veicot šī punkta a) un b) apakšpunktā noteiktās darbības, sedz jebkādā 37. panta 7. punktā izklāstītā veidā.

2.   Ja noregulējuma iestāde novērtē, ka, neskatoties uz visiem vajadzīgajiem pasākumiem, ko saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu ir veicis administrators, saņēmējs vai cita persona, pastāv ļoti maza iespēja, ka pārvedums, konvertācija vai darbība būs spēkā attiecībā uz konkrētiem aktīviem, kas atrodas trešā valstī, vai konkrētām akcijām, citiem īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām, ko reglamentē saskaņā ar trešās valsts tiesību aktiem, noregulējuma iestāde neveic pārvešanu, norakstīšanu, konvertāciju vai darbību. Ja tā jau ir devusi rīkojumu par pārvešanu, norakstīšanu, konvertāciju vai darbību, attiecīgais rīkojums zaudē spēku attiecībā uz attiecīgajiem aktīviem, akcijām, īpašumtiesību instrumentiem, tiesībām vai saistībām.

68. pants

Atsevišķu līguma nosacījumu izslēgšana agrīnas intervences un noregulējuma gadījumā

1.   Krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums, kurš ir veikts attiecībā uz vienību saskaņā ar šo direktīvu, tostarp jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, vien saskaņā ar vienības noslēgtu līgumu nav uzskatāms par izpildes notikumu Direktīvas 2002/47/EK nozīmē vai par maksātnespējas procedūru Direktīvas 98/26/EK nozīmē, ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskas saistības saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

Turklāt šāds krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums vien nav uzskatāms par izpildes notikumu vai par maksātnespējas procedūru saskaņā ar līgumu, ko noslēdzis:

a)

meitasuzņēmums, kas ietver saistības, kuras garantē vai kā citādi atbalsta mātesuzņēmums vai jebkura grupas vienība; vai

b)

grupas vienība kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi.

2.   Ja trešās valsts noregulējuma procedūras ir atzītas saskaņā ar 94. pantu vai ja tā nolemj noregulējuma iestāde, šādas procedūras šā panta piemērošanas nolūkā uzskata par krīzes vadības pasākumu.

3.   Ar noteikumu, ka joprojām tiek pildītas būtiskas saistības saskaņā ar līgumu, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums, krīzes novēršanas pasākums vai krīzes vadības pasākums, tostarp jebkurš notikums, kas ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu, vien nav pamats, lai kāds varētu:

a)

īstenot jebkādas izbeigšanas, apturēšanas, grozīšanas, savstarpēja ieskaita vai savstarpējas dzēšanas tiesības, tostarp attiecībā uz līgumiem, ko parakstījis:

i)

meitasuzņēmums, saistībām, kuras garantē vai kā citādi atbalsta grupas vienība;

ii)

grupas vienība, kas ietver noteikumus par saistību savstarpēju neizpildi;

b)

iegūt īpašumā, pārņemt kontrolē vai piemērot nodrošinājumu iesaistītās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības īpašumam;

c)

ietekmēt noregulējamās iesaistītās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības līgumtiesības.

4.   Šis pants neskar personas tiesības veikt darbības, kas minētas 3. punktā, ja minētās tiesības rodas sakarā ar notikumu, kas nav krīzes novēršanas pasākums, krīzes vadības pasākums vai jebkurš notikums, kurš ir tieši saistīts ar šāda pasākuma piemērošanu.

5.   Apturēšana vai ierobežošana saskaņā ar 69., 70. vai 71. pantu nav uzskatāma par līgumsaistību neizpildi šā panta 1. un 2. punkta nozīmē.

6.   Šā panta noteikumus uzskata par prevalējošu imperatīvu normu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 593/2008 9. panta nozīmē (34).

69. pants

Pilnvaras apturēt noteiktas saistības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas apturēt jebkuras maksājuma vai piegādes saistības saskaņā ar jebkuru līgumu, kurā noregulējamā iestāde ir puse, no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas saskaņā ar 83. panta 4. punktu līdz darba dienas pēc minētās publicēšanas pusnaktij dalībvalstī, kurā darbojas noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde.

2.   Ja maksājuma vai piegādes saistības izpildes termiņš būtu iestājies apturēšanas periodā, maksājuma vai piegādes saistību izpilda nekavējoties pēc apturēšanas perioda beigām.

3.   Ja noregulējamās iestādes maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši līgumam ir apturētas saskaņā ar 1. punktu, noregulējamās iestādes darījuma partneru maksājuma vai piegādes saistības atbilstoši minētajam līgumam aptur uz tādu pašu laikposmu.

4.   Apturēšanu saskaņā ar 1. punktu nepiemēro:

a)

atbilstīgiem noguldījumiem;

b)

maksāšanas un piegādes saistībām pret sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas izraudzīti Direktīvas 98/26/EK īstenošanas nolūkā, centrālajiem darījuma partneriem un centrālajām bankām;

c)

atbilstīgiem prasījumiem Direktīvas 97/9/EK piemērošanas nolūkā.

5.   Īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo pantu, noregulējuma iestādes ņem vērā iespējamo minēto pilnvaru īstenošanas ietekmi uz finanšu tirgu pienācīgu darbību.

70. pants

Pilnvaras ierobežot nodrošinājuma tiesību īstenošanu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras ierobežot noregulējamās iestādes nodrošināto kreditoru nodrošinājuma tiesību izpildi attiecībā uz jebkuriem minētās noregulējamās iestādes aktīviem no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas saskaņā ar 83. panta 4. punktu līdz darba dienas pēc minētās publicēšanas pusnaktij dalībvalstī, kurā darbojas noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde.

2.   Noregulējuma iestādes neīsteno 1. punktā izklāstītās pilnvaras attiecībā uz Direktīvas 98/26/EK vajadzībām paredzēto sistēmu vai sistēmu operatoru, centrālo darījuma partneru un centrālo banku nodrošinājuma tiesībām saistībā ar aktīviem, ko noregulējuma iestāde ir ieķīlājusi vai sniegusi ar drošības depozītu vai nodrošinājumu.

3.   Ja piemēro 80. pantu, noregulējuma iestādes nodrošina, ka jebkuri ierobežojumi, kas noteikti ar šā panta 1. punktā noteiktajām pilnvarām, ir konsekventi visās grupas vienībās, kurām veic noregulējuma darbību.

4.   Īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo pantu, noregulējuma iestādes ņem vērā minēto pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu pienācīgu darbību.

71. pants

Pilnvaras uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamo iestādi, uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības no paziņojuma par apturēšanu publicēšanas saskaņā ar 83. panta 4. punktu līdz darba dienas pēc minētās publicēšanas pusnaktij dalībvalstī, kurā darbojas noregulējamās iestādes noregulējuma iestāde, ar noteikumu, ka aizvien tiek izpildītas maksājumu un piegādes saistības un nodrošinājuma sniegšana.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras jebkurai pusei, kas ir noslēgusi līgumu ar noregulējamās iestādes meitasuzņēmumu, uz laiku apturēt izbeigšanas tiesības, ja:

a)

pienākumus saskaņā ar attiecīgo līgumu ir garantējusi vai kā citādi atbalstījusi noregulējamā iestāde;

b)

izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgo līgumu pamatojas vienīgi uz noregulējamās iestādes maksātnespēju vai finansiālo stāvokli; un

c)

gadījumā, ja attiecībā uz noregulējamo iestādi ir tikušas vai var tikt īstenotas pārvešanas pilnvaras, vai nu

i)

visi meitasuzņēmuma aktīvi un saistības saistībā ar attiecīgo līgumu ir tikuši vai var tikt pārvesti saņēmējam un viņš tos ir pieņēmis; vai

ii)

noregulējuma iestāde jebkādā citā veidā nodrošina šādu pienākumu aizsardzību.

Apturēšana uz laiku stājas spēkā no paziņojuma publicēšanas saskaņā ar 83. panta 4. punktu līdz darba dienas pēc minētās publicēšanas pusnaktij dalībvalstī, kurā noregulējamā iestāde veic uzņēmējdarbību.

3.   Apturēšanu uz laiku saskaņā ar 1. vai 2. punktu nepiemēro sistēmām vai sistēmu operatoriem, kas paredzēti Direktīvas 98/26/EK vajadzībām, centrālajiem darījuma partneriem vai centrālajām bankām.

4.   Persona var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar līgumu pirms 1. vai 2. punktā minētā termiņa beigām, ja saņem paziņojumu no noregulējuma iestādes, ka tiesības un saistības, uz kurām attiecas līgums, nav:

a)

pārvedamas citai vienībai vai

b)

norakstāmas, vai konvertējamas, piemērojot iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu.

5.   Ja noregulējuma iestāde īsteno šā panta 1. vai 2. punktā minētās pilnvaras apturēt izbeigšanas tiesības un atbilstoši šā panta 4. punktam nav sniegts nekāds paziņojums, minētās tiesības, beidzoties atlikšanas termiņam, saskaņā ar 68. pantu var īstenot šādi:

a)

ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, ir pārvestas citai vienībai, darījuma partneris var izmantot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem tikai saņēmēja vienības pastāvīgas vai turpmākas izpildes notikuma gadījumā;

b)

ja tiesības un saistības, uz ko attiecas līgums, paliek noregulējamajai iestādei, un noregulējuma iestāde nav piemērojusi iekšējās rekapitalizācijas instrumentu saskaņā ar 43. panta 2. punkta a) apakšpunktu attiecīgajam līgumam, darījuma partneris var īstenot izbeigšanas tiesības saskaņā ar attiecīgā līguma noteikumiem pēc 1. punktā minētās atlikšanas uz laiku termiņa beigām.

6.   Īstenojot pilnvaras saskaņā ar šo pantu, noregulējuma iestādes ņem vērā minēto pilnvaru īstenošanas iespējamo ietekmi uz finanšu tirgu pienācīgu darbību.

7.   Kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes var prasīt, lai iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība vestu detalizētu uzskaiti par finanšu līgumiem.

Pēc kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes pieprasījuma darījumu reģistrs nosūta kompetentām iestādēm vai noregulējuma iestādēm nepieciešamo informāciju, lai tās varētu pildīt savus attiecīgos uzdevumus un īstenot pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. pantu.

8.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, 7. punkta piemērošanas nolūkā precizējot šādus elementus:

a)

informācijas minimums par finanšu līgumiem, kas būtu jāiekļauj detalizētajā uzskaitē; un

b)

apstākļi, kuros šī prasība būtu izvirzāma.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

72. pants

Noregulējuma pilnvaru īstenošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, lai veiktu noregulējuma darbību, noregulējuma iestādes spēj noregulējamo iestādi ņemt savā kontrolē tā, lai:

a)

vadītu noregulējamo iestādi veiktu tās darbību un sniegtu pakalpojumus ar visu noregulējamās iestādes akcionāru un vadības struktūras pilnvarām; un

b)

pārvaldītu un rīkotos ar noregulējamās iestādes aktīviem un mantu.

Pirmajā daļā paredzēto kontroli var īstenot tieši noregulējuma iestāde vai netieši tās iecelta persona vai personas. Dalībvalstis nodrošina, ka noregulēšanas laikā nevar izmantot balsstiesības, ko piešķir noregulējamās iestādes akcijas vai citi īpašumtiesību instrumenti.

2.   Ņemot vērā 85. panta 1. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes spēj veikt noregulējuma darbību, izmantojot izpildu rīkojumu saskaņā ar valsts administratīvo kompetenci un procedūrām, neīstenojot kontroli pār noregulējamo iestādi.

3.   Noregulējuma iestādes katrā konkrētajā gadījumā pieņem lēmumu, vai ir lietderīgi veikt noregulējuma darbību ar 1. punktā vai 2. punktā noteiktajiem līdzekļiem, ņemot vērā noregulējuma mērķus un vispārējos principus, kas reglamentē noregulējumu, konkrētās noregulējamās iestādes īpašos apstākļos un nepieciešamību veicināt pārrobežu grupu efektīvu noregulējumu.

4.   Noregulējuma iestādes neuzskata par “ēnu” direktoriem vai de facto direktoriem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

VII   NODAĻA

Aizsardzības pasākumi

73. pants

Akcionāriem un kreditoriem piemērotais režīms daļējas pārvešanas un iekšējās rekapitalizācijas instrumenta piemērošanas gadījumā

Dalībvalstis nodrošina, ka viena vai vairāku noregulējuma instrumentu piemērošanas gadījumā, jo īpaši 75. panta piemērošanas nolūkā:

a)

izņemot gadījumus, kad piemēro b) apakšpunktu, ja noregulējuma iestādes pārved tikai daļu noregulējamās iestādes tiesību, aktīvu un saistību, akcionāri un tie kreditori, kuru prasījumi nav pārvesti, saņem atlīdzībā par saviem prasījumiem vismaz tikpat daudz, cik viņi būtu saņēmuši, ja noregulējamā iestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procedūrā laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;

b)

ja noregulējuma iestādes piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, akcionāriem un kreditoriem, kuru prasījumi ir norakstīti vai konvertēti kapitālā, tas nerada lielākus zaudējumus kā tad, ja noregulējamā iestāde būtu likvidēta parastā maksātnespējas procedūrā laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums.

74. pants

Režīmu atšķirību vērtēšana

1.   Lai novērtētu, vai akcionāriem un kreditoriem būtu piemērots labāks režīms, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru, tostarp, bet ne tikai 73. panta piemērošanas nolūkā, dalībvalstis nodrošina, ka cik vien iespējams drīz pēc noregulējuma darbības vai darbību veikšanas neatkarīga persona veic vērtēšanu. Šī vērtēšana ir atšķirīga no vērtēšanas, ko veic saskaņā ar 36. pantu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā vērtēšanā nosaka:

a)

kāds režīms, tostarp attiecīgās noguldījumu garantiju shēmas, būtu ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem, ja noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;

b)

kāds režīms faktiski ir ticis piemērots akcionāriem un kreditoriem noregulējamās iestādes noregulēšanā, un

c)

vai ir atšķirība starp režīmu, kas minēts a) apakšpunktā, un režīmu, kurš minēts b) apakšpunktā.

3.   Vērtēšanā:

a)

tiek pieņemts, ka noregulējamā iestāde, attiecībā uz kuru veikta noregulējuma darbība vai darbības, būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums;

b)

tiek pieņemts, ka noregulējuma darbība vai darbības nav tikušas veiktas;

c)

netiek ņemts vērā nekāds ārkārtas finansiāls atbalsts no publiskā sektora noregulējamai iestādei.

4.   EBI var izstrādāt normatīvo tehnisko standartu projektu, precizējot metodiku šajā pantā minētajai vērtēšanai, jo īpaši metodiku, lai novērtētu režīmu, kāds akcionāriem un kreditoriem būtu ticis piemērots, ja noregulējamā iestāde būtu sākusi parasto maksātnespējas procedūru laikā, kad tika pieņemts 82. pantā minētais lēmums.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

75. pants

Akcionāru un kreditoru aizsardzības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka, ja vērtējumā, kas veikts saskaņā ar 74. pantu, ir konstatēts, ka jebkurš akcionārs vai kreditors, kurš minēts 73. pantā, vai noguldījumu garantiju sistēma saskaņā ar 109. panta 1. punktu ir radījusi lielākus zaudējumus nekā tā būtu radījusi likvidācijā parastā maksātnespējas procedūrā, viņam ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānismiem.

76. pants

Darījumu partneru aizsardzības pasākumi daļējas pārvešanas gadījumā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka aizsardzību, kas noteikta 2. punktā, piemēro šādos gadījumos:

a)

noregulējuma iestāde pārved citai vienībai vai no pagaidu iestādes vai, izmantojot noregulējuma instrumentu, aktīvu pārvaldības struktūras citai personai daļu, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības;

b)

noregulējuma iestāde īsteno pilnvaras, kas noteiktas 64. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

2.   Dalībvalstis nodrošina atbilstīgu aizsardzību šādiem pasākumiem un darījumu partneriem šādu vienošanos gadījumā:

a)

nodrošinājums, kur personai uz nodrošinājuma pamata ir faktiska vai iespējama interese par aktīviem vai tiesībām, uz ko attiecas pārvedums, neatkarīgi no tā, vai šī interese ir nodrošināta ar konkrētiem aktīviem vai tiesībām, vai ar mainīgu maksu vai tamlīdzīgu pasākumu;

b)

līgumi par finansiālu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, ar kuriem nodrošinājums, kas nostiprina vai sedz noteiktu pienākumu izpildi, tiek sniegts ar aktīvu pilnīgu īpašumtiesību pārvešanu no nodrošinājuma devēja nodrošinājuma ņēmējam ar noteikumiem, kas paredz nodrošinājuma ņēmējam pārvest aktīvus, ja tiek izpildīti minētie noteiktie pienākumi;

c)

savstarpējās dzēšanas līgums, saskaņā ar kuru divus vai vairākus prasījumus vai saistības noregulējamās iestādes un darījuma partnera starpā var savstarpēji dzēst;

d)

savstarpējā ieskaita līgumi;

e)

segtās obligācijas;

f)

strukturētā finansējuma līgumi, tostarp vērtspapīrošana un instrumenti, ko izmanto riska ierobežošanas nolūkā, kuri veido nodrošinājuma portfeļa neatņemamu daļu un kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem tiek nodrošināti līdzīgā veidā kā segtās obligācijas, kas ietver to, ka nodrošinājumu piešķir un uztur līgumslēdzēja puse vai pilnvarotais, pārstāvis vai izvirzīta persona.

Aizsardzības veids, kas ir piemērots šā punkta a) līdz f) apakšpunktā noteiktajām vienošanos kategorijām, ir sīkāk noteikts 77. līdz 80. pantā, un tam piemēro 68. līdz 71. pantā noteiktos ierobežojumus.

3.   Prasību saskaņā ar 2. punktu piemēro neatkarīgi no iesaistīto pušu skaita un neatkarīgi no tā, vai vienošanās:

a)

ir izveidotas ar līgumu, trastiem vai citiem līdzekļiem, vai rodas automātiski, darbojoties likumam;

b)

tās pilnībā vai daļēji regulē citas dalībvalsts vai trešās valsts tiesību akti vai tās rodas saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

4.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, sīkāk precizējot tādu vienošanos kategorijas, kas ietilpst šā panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunkta piemērošanas jomā.

77. pants

Finanšu nodrošinājuma līgumu, savstarpējās dzēšanas līgumu un savstarpējā ieskaita līgumu aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidota piemērota aizsardzība līgumiem par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā un savstarpējās dzēšanas līgumiem un savstarpējā ieskaita līgumiem, lai novērstu dažu, bet ne visu tādu tiesību un saistību pārvešanu, kas ir aizsargātas saskaņā ar līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgumu vai savstarpējā ieskaita līgumu starp noregulējamo iestādi un citu personu un tādu tiesību un saistību grozīšanu vai izbeigšanu, kas ir aizsargātas saskaņā ar šādu līgumu par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā, savstarpējās dzēšanas līgumu vai savstarpējā ieskaita līgumu, izmantojot papildu pilnvaras.

Piemērojot pirmo daļu, tiesības un saistības uzskata par aizsargātām saskaņā ar šādu vienošanos, ja vienošanās puses ir tiesīgas veikt šo tiesību un saistību savstarpēju dzēšanu vai savstarpēju ieskaitu.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestādes, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

a)

pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un

b)

pārvest, mainīt vai likvidēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.

78. pants

Nodrošinājuma pasākumu aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidota atbilstoša aizsardzība saistībām, kas nodrošinātas saskaņā ar nodrošinājuma pasākumiem, lai novērstu kādu no šīm darbībām:

a)

tādu aktīvu pārvešana, ar kuriem ir nodrošināta saistība, ja vien nepārved arī minēto saistību un ieguvumu no nodrošinājuma;

b)

nodrošinātas saistības pārvešana, ja vien nepārved arī ieguvumu no nodrošinājuma;

c)

ieguvuma no nodrošinājuma pārvešana, ja vien nepārved arī nodrošināto saistību;

d)

nodrošinājuma līguma grozīšana vai izbeigšana, izmantojot papildu pilnvaras, ja grozīšanas vai izbeigšanas dēļ saistība vairs nebūtu nodrošināta.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestādes, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

a)

pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un

b)

pārvest, mainīt vai likvidēt šos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.

79. pants

Strukturētā finansējuma līgumu un segto obligāciju aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka strukturētā finansējuma līgumiem, tai skaitā 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētajiem pasākumiem, ir atbilstoša aizsardzība, lai novērstu kādu no šīm darbībām:

a)

tādu aktīvu, tiesību un saistību daļas, bet ne to visu, pārvešana, kas ir strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, tostarp 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm;

b)

izbeigšana vai mainīšana, izmantojot papildu pilnvaras, attiecībā uz aktīviem, tiesībām un saistībām, kas ir tādi strukturētā finansējuma līgumi vai to daļa, tostarp 76. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktā minētie pasākumi, kuros noregulējamā iestāde ir viena no pusēm.

2.   Neatkarīgi no 1. punkta noregulējuma iestāde, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu segto noguldījumu pieejamību, var:

a)

pārvest segtos noguldījumus, kas ir daļa no 1. punktā minētajiem pasākumiem, nepārvedot citus aktīvus, tiesības vai saistības, kas ir tā paša pasākuma daļas, un

b)

pārvest, mainīt vai atcelt minētos aktīvus, tiesības vai saistības, nepārvedot segtos noguldījumus.

80. pants

Daļēja pārvešana – tirdzniecības, tīrvērtes un norēķinu sistēmu aizsardzība

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma instrumenta piemērošana neietekmē tādu sistēmu darbību un tādu sistēmu noteikumus, uz ko attiecas Direktīva 98/26/EK, ja noregulējuma iestāde:

a)

pārved dažus, bet ne visus noregulējamās iestādes aktīvus, tiesības vai saistības citai vienībai;

b)

izmanto 64. pantā paredzētās pilnvaras atcelt vai grozīt tāda līguma noteikumus, kurā noregulējamā kredītiestāde ir viena no pusēm, vai aizvietot pusi, kura ir saņēmējs.

2.   It īpaši pārvešana, atcelšana vai grozīšana, kā minēts šā panta 1. punktā, neatceļ pārveduma rīkojumu, pārkāpjot Direktīvas 98/26/EK 5. pantu, un nemaina vai netraucē pārveduma rīkojumu un ieskaita izpildāmību, kā noteikts minētās direktīvas 3. un 5. pantā, līdzekļu, vērtspapīru vai kredīta izmantošanu, kā noteikts tās 4. pantā, vai nodrošinājuma aizsardzību, kā noteikts tās 9. pantā.

VIII   NODAĻA

Procedūras pienākumi

81. pants

Paziņošanas prasības

1.   Dalībvalstis prasa, lai iestādes vai jebkuras 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības vadības struktūra paziņotu kompetentajai iestādei, ja tā uzskata, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība ir maksātnespējīga vai, iespējams, kļūs maksātnespējīga 32. panta 4. punktā precizētajā nozīmē.

2.   Kompetentās iestādes informē attiecīgās noregulējuma iestādes par jebkādu šā panta 1. punktā minēto paziņojumu saņemšanu un krīzes novēršanas pasākumiem vai jebkādām Direktīvas 2013/36/ES 104. pantā minētajām darbībām, ko tās liek veikt kādai iestādei vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai.

3.   Ja kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde nosaka, ka attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību ir izpildīti nosacījumi, kas minēti 32. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, tā nekavējoties dara to zināmu šādām iestādēm, ja tā ir cita iestāde:

a)

minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības noregulējuma iestādei;

b)

minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības kompetentajai iestādei;

c)

minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības jebkuras filiāles kompetentajai iestādei;

d)

minētās iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības jebkuras filiāles noregulējuma iestādei;

e)

centrālajai bankai;

f)

vajadzības gadījumā – noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru kredītiestāde ir saistīta, lai būtu iespējama noguldījumu garantiju sistēmas funkciju izpilde;

g)

vajadzības gadījumā – struktūrai, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem, lai būtu iespējama šo noregulējuma finansēšanas mehānismu funkciju izpilde;

h)

attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

i)

kompetentajai ministrijai;

j)

ja iestādei vai šīs direktīvas 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļu, – konsolidētās uzraudzības iestādei, un

k)

ESRK un ieceltajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei.

4.   Gadījumos, kad, veicot 3. punkta f) un g) apakšpunktā minēto informācijas nodošanu, netiek garantēts atbilstīgs konfidencialitātes līmenis, kompetentā iestāde vai noregulējuma iestāde piemēro alternatīvas saziņas procedūras, ar kurām tiek sasniegti tie paši mērķi, vienlaikus nodrošinot atbilstīgu konfidencialitātes līmeni.

82. pants

Noregulējuma iestādes lēmums

1.   Saņemot paziņojumu no kompetentās iestādes saskaņā ar 81. panta 3. punktu vai pēc savas iniciatīvas, noregulējuma iestāde atbilstīgi 32. panta 1. punktam un 33. pantam nosaka, vai attiecībā uz konkrēto iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību ir izpildīti minētā punkta nosacījumi.

2.   Lēmumā par to, vai veikt noregulēšanas darbību attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, iekļauj šādu informāciju:

a)

minētā lēmuma pieņemšanas iemeslus, tostarp lēmumu par to, vai iestāde atbilst noregulējuma nosacījumiem;

b)

darbību, ko noregulējuma iestāde plāno veikt, tostarp attiecīgā gadījumā lēmuma par likvidācijas pieteikuma iesniegšanu, administratora iecelšanu vai jebkuru citu pasākumu saskaņā ar piemērojamo parasto maksātnespējas procedūru vai, ievērojot 37. panta 9. punktu, – saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

3.   EBI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai konkretizētu procedūras un saturu, kas saistīti ar šādām prasībām:

a)

paziņojumiem, kas minēti 81. panta 1., 2. un 3. punktā,

b)

paziņojumu par apturēšanu, kas minēts 83. pantā.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

83. pants

Noregulējuma iestāžu procedūras pienākumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka, tiklīdz praktiski iespējams, noregulējuma iestādes pēc noregulējuma darbības atbilst prasībām, kas noteiktas šā panta 2., 3. un 4. punktā.

2.   Par noregulējuma darbību noregulējuma iestāde paziņo noregulējamajai iestādei un šādām iestādēm, ja tā ir cita iestāde:

a)

minētās noregulējamās iestādes kompetentajai iestādei;

b)

minētās noregulējamās iestādes jebkuras filiāles kompetentajai iestādei;

c)

centrālajai bankai;

d)

noguldījumu garantiju sistēmai, ar kuru minētā kredītiestāde ir saistīta;

e)

struktūrai, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem;

f)

attiecīgā gadījumā – grupas līmeņa noregulējuma iestādei;

g)

kompetentajai ministrijai;

h)

ja noregulējamajai iestādei tiek veikta konsolidēta uzraudzība saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 3. nodaļu, – konsolidētās uzraudzības iestādei;

i)

ieceltajai valsts makroprudenciālās uzraudzības iestādei un ESRK;

j)

Komisijai, Eiropas Centrālajai bankai, EVTI, Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (“EAAPI”), kas izveidota ar Regulu (ES) Nr. 1094/2010, un EBI;

k)

to sistēmu operatoriem, kurās tā piedalās, ja noregulējamā iestāde atbilst Direktīvas 98/26/EK 2. panta b) punktā noteiktajai definīcijai.

3.   Šā panta 2. punktā paredzētajā paziņojumā iekļauj kopijas no tiem rīkojumiem vai aktiem, ar kuriem īsteno atbilstošās pilnvaras, kā arī norāda datumu, no kura noregulējuma darbība vai darbības ir spēkā.

4.   Noregulējuma iestāde publicē – vai nodrošina attiecīgu publicēšanu –tā rīkojuma vai akta kopiju, ar kuru tiek veiktas noregulējuma darbības, vai paziņojumu, kurā ir apkopota noregulējuma darbību ietekme, jo īpaši – ietekme uz privātajiem klientiem, un attiecīgā gadījumā 69., 70. un 71. pantā minētās apturēšanas vai ierobežošanas noteikumus un ilgumu, izmantojot šādus līdzekļus:

a)

savu oficiālo tīmekļa vietni;

b)

kompetentās iestādes, ja tā nav tā pati noregulējuma iestāde, tīmekļa vietni un EBI tīmekļa vietni;

c)

noregulējamās iestādes tīmekļa vietni;

d)

ja noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus ir atļauts tirgot regulētā tirgū – līdzekļus, ko izmanto regulētās informācijas atklāšanai par šo noregulējamo iestādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (35) 21. panta 1. punktu.

5.   Ja akcijas, īpašumtiesību instrumentus vai parāda instrumentus nav atļauts tirgot regulētā tirgū, noregulējuma iestāde nodrošina, ka 4. punktā minētos instrumentus apliecinošie dokumenti tiek nosūtīti zināmajiem noregulējamās iestādes akcionāriem un kreditoriem, kuri ir iekļauti noregulējuma iestādei pieejamajos noregulējamās iestādes reģistros vai datubāzēs.

84. pants

Konfidencialitāte

1.   Dienesta noslēpuma prasības ir saistošas šādām personām:

a)

noregulējuma iestādēm;

b)

kompetentajām iestādēm un EBI;

c)

kompetentajām ministrijām;

d)

īpašajiem vadītājiem vai pagaidu administratoriem, kas iecelti saskaņā ar šo direktīvu;

e)

potenciālajiem pārņēmējiem, pie kuriem ir vērsušās kompetentās iestādes vai kuriem piedāvājumu izteikušas noregulējuma iestādes, neatkarīgi no tā, vai saziņa vai piedāvājums veikti kā sagatavošanās uzņēmuma pārdošanas instrumenta izmantošanai, un neatkarīgi no tā, vai piedāvājuma rezultāts bijusi iegāde;

f)

revidentiem, grāmatvežiem, juridiskajiem un profesionālajiem padomniekiem, vērtētājiem un citiem ekspertiem, kurus tieši vai netieši nolīgušas noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes, kompetentās ministrijas vai šā punkta e) apakšpunktā minētie potenciālie pārņēmēji;

g)

struktūrām, kas pārvalda noguldījumu garantiju sistēmas;

h)

struktūras, kas pārvalda ieguldītāju kompensācijas sistēmas;

i)

struktūru, kas atbild par noregulējuma finansēšanas mehānismiem;

j)

centrālajām bankām un citām iestādēm, kas iesaistītas noregulējuma procesā;

k)

pagaidu iestādi vai aktīvu pārvaldības struktūru;

l)

citām personām, kas tieši vai netieši pastāvīgi vai atsevišķos gadījumos sniedz vai ir sniegušas pakalpojumus a) līdz k) apakšpunktos minētajām personām;

m)

iepriekšminētajos a) līdz k) apakšpunktos norādīto struktūru vai vienību augstāko vadību, vadības struktūru locekļu un darbiniekiem amata pienākumu pildīšanas laikā un pēc tam.

2.   Lai nodrošinātu to, ka tiek ievēroti 1. un 3. punktā minētie konfidencialitātes noteikumi, 1. punkta a), b), c), g), h), j) un k) apakšpunktā minētās personas nodrošina to, lai šajā nolūkā būtu pieņemti iekšējie noteikumi, tostarp noteikumi, ar kuriem tiek garantēta informācijas slepenība un tās pieejamība tikai personām, kas ir tieši iesaistītas noregulējuma procesā.

3.   Neskarot 1. punkta noteikumu vispārīgo raksturu, tajā minētajām personām aizliedz izpaust personām vai varas iestādēm tādu konfidenciālu informāciju, ko tās saņēmušas vai nu savu profesionālo pienākumu izpildē, vai no kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes saistībā ar tās funkcijām saskaņā ar šo direktīvu, izņemot gadījumus, kad šīs personas to dara, pildot savas šajā direktīvā paredzētās funkcijas, vai informācija ir kopsavilkuma vai apkopojuma formā tā, ka nav iespējams identificēt konkrētas iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības, ar varas iestādes, iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības, kas sniegusi šo informāciju, nepārprotamu iepriekšēju piekrišanu.

Dalībvalstis nodrošina, ka pirms 1. punktā minētās personas izpauž informāciju, tiek izvērtētas iespējamās sekas, ko minētās informācijas izpaušana var radīt sabiedrības interesēm saistībā ar finanšu, monetāro vai ekonomikas politiku, fizisku un juridisku personu komerciālajām interesēm un pārbaužu mērķim, izmeklēšanām un revīzijām.

Informācijas izpaušanas seku pārbaudes procedūrā ietver īpašu izvērtējumu par sekām, ko radītu 5., 7., 10., 11. un 12. pantā norādīto atveseļošanas un noregulējuma plānu elementu un satura izpaušana un saskaņā ar 6., 8. un 15. pantu veiktas novērtēšanas rezultātu izpaušana.

Šā panta pārkāpumu gadījumā jebkura no 1. punktā minētajām personām vai vienībām uzņemas civiltiesisko atbildību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

4.   Šis pants neliedz:

a)

1. punkta a) līdz j) apakšpunktā minēto struktūru vai vienību darbiniekiem vai bijušiem darbiniekiem savstarpēji dalīties ar informāciju katras struktūras vai vienības ietvaros, ne arī

b)

noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm, tostarp to darbiniekiem un ekspertiem, dalīties informācijā citam ar citu un ar citām Savienības noregulējuma iestādēm, citām Savienības kompetentajām iestādēm, kompetentajām ministrijām, centrālajām bankām, noguldījumu garantiju sistēmām, ieguldītāju kompensācijas sistēmām, iestādēm, kas atbildīgas par parastajām maksātnespējas procedūrām, dalībvalstu varas iestādēm, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, personām, kas atbild par likumā noteikto grāmatvedības revīziju veikšanu, EBI vai – atbilstīgi 98. pantam – trešo valstu varas iestādēm, kas veic funkcijas, kuras līdzvērtīgas tām, ko noregulējuma iestādes vai, ievērojot stingras konfidencialitātes prasības - noregulējamās iestādes potenciālais pārņēmējs vai attiecīgā gadījumā jebkura cita persona noregulējuma darbības plānošanas vai īstenošanas mērķiem.

5.   Neatkarīgi no citiem šī panta noteikumiem dalībvalstis var atļaut informācijas apmaiņu ar jebkuru no turpmāk minētajiem:

a)

stingri ievērojot konfidencialitātes prasības - ar jebkuru citu personu, ja tas nepieciešams, lai plānotu vai veiktu noregulējuma darbības;

b)

parlamentārajām izmeklēšanas komisijām savā dalībvalstī, valsts kontroli savā dalībvalstī un citām vienībām, kas atbild par izmeklēšanas veikšanu savā dalībvalstī, ievērojot atbilstīgus nosacījumus; un

c)

valsts iestādēm, kas atbild par maksājumu sistēmu uzraudzību, pilnvarotās iestādes, kas atbild par parastām maksātnespējas procedūrām, pilnvarotās iestādes, kam uzticēts publisks pienākums uzraudzīt citas finanšu sektora vienības, pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu tirgu un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, un inspektoriem, kuri darbojas to vārdā, dalībvalstu pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes uzturēšanu dalībvalstīs, izmantojot makroprudenciālos noteikumus, pilnvarotās iestādes, kas atbild par finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību, un personas, kas veic obligātās revīzijas

6.   Šā panta noteikumi neskar valsts tiesību normas attiecībā uz informācijas atklāšanu tiesas procesa vajadzībām krimināllietās un civillietās.

7.   EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu izdod pamatnostādnes, lai precizētu, kā informācija būtu jāsniedz apkopojuma vai kolektīvā veidā 3. punkta piemērošanas nolūkā.

IX   NODAĻA

Apelācijas tiesības un citu darbību izslēgšana

85. pants

Ex ante tiesas apstiprinājums un tiesības apstrīdēt lēmumus

1.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai attiecībā uz lēmumu par krīzes novēršanas pasākuma vai krīzes vadības pasākuma piemērošanu tiktu saņemts ex ante tiesas apstiprinājums ar nosacījumu, ka attiecībā uz lēmumu par krīzes vadības pasākuma piemērošanu saskaņā ar valsts tiesību aktiem procedūra, kas saistīta ar apstiprinājuma pieprasījumu, un tiesas izskatīšana notiek paātrināti.

2.   Dalībvalstis valsts tiesību aktos nosaka tiesības pārsūdzēt lēmumu par tādu krīzes novēršanas pasākumu piemērošanu vai lēmumu par jebkādu tādu pilnvaru īstenošanu, kas nav krīzes vadības pasākums, saskaņā ar šo direktīvu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka visām personām, kuras skar lēmums par krīzes vadības pasākumu piemērošanu, ir tiesības pārsūdzēt minēto lēmumu. Dalībvalstis nodrošina to, ka pārskatīšana notiek paātrināti un ka valsts tiesu iestādes par pamatu savam novērtējumam izmanto noregulējuma iestādes izstrādātos kompleksos faktu ekonomiskos novērtējumus.

4.   Uz tiesībām iesniegt 3. punktā minēto pārsūdzību attiecas šādi noteikumi:

a)

pārsūdzība iesniegšana neizraisa apstrīdētā lēmuma ietekmes automātisku apturēšanu;

b)

noregulējuma iestādes lēmums ir nekavējoties izpildāms, un tas rada neatspēkojamu prezumpciju, ka tā izpildes apturēšana uz laiku būtu pretrunā sabiedrības interesēm.

Ja nepieciešams aizsargāt tādu trešo personu intereses, kuras labticīgi iegādājušās noregulējamās iestādes akcijas, citus īpašumtiesību instrumentus, aktīvus, tiesības vai saistības, lai izmantotu noregulējuma instrumentus vai pildītu noregulējuma iestāžu noregulējuma pilnvaras, noregulējuma iestādes lēmuma atcelšana neietekmē turpmākos administratīvos aktus vai darījumus, kurus noslēdz attiecīgā noregulējuma iestāde un kuru pamatā bijis atceltais lēmums. Šādā gadījumā aizsardzības līdzekļi pret noregulējuma iestāžu nelikumīgu lēmumu vai aktu var ietvert tikai kompensāciju par pieteikuma iesniedzēja ciestajiem zaudējumiem šāda lēmuma vai akta rezultātā.

86. pants

Citu procedūru ierobežojumi

1.   Neskarot 82. panta 2. punkta b) apakšpunktu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecībā uz noregulējamo iestādi vai iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, kura saskaņā ar konstatējumiem atbilst noregulējuma nosacījumiem, parasto maksātnespējas procedūru neuzsāk citādi, kā vien pēc noregulējuma iestādes ierosinājuma, un lēmums, ar kuru iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai piemēro parasto maksātnespējas procedūru, tiek pieņemts tikai ar noregulējuma iestādes piekrišanu.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka:

a)

kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes tiek nekavējoties informētas par visiem pieteikumiem par parastās maksātnespējas procedūras sākšanu attiecībā uz kādu iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, neatkarīgi no tā, vai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai tiek piemērots noregulējums vai ir publiskots lēmums saskaņā ar 83. panta 4. un 5. punktu;

b)

par pieteikumu nepieņem lēmumu, ja vien nav izteikti paziņojumi, kas minēti a) apakšpunktā, un nenotiek viens no šiem notikumiem:

i)

noregulējuma iestāde ir paziņojusi iestādēm, kas ir atbildīgas par parasto maksātnespējas procedūru, ka neplāno veikt nekādas noregulējuma darbības attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību;

ii)

ir pagājis septiņu dienu laikposms, kas sākas dienā, kad izteikti a) apakšpunktā minētie paziņojumi.

3.   Neskarot nekādus ierobežojumus nodrošinājuma tiesību izpildei, kas noteiktas ar 70. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja tas vajadzīgs, lai efektīvi piemērotu noregulējuma instrumentus un pilnvaras, noregulējuma iestādes var lūgt tiesai piemērot atlikšanu uz sasniedzamajam mērķim atbilstīgu laikposmu jebkurai tiesvedībai vai procedūrai, kurā kāda noregulējamā iestāde ir vai kļūst par pusi.

V   SADAĻA

PĀRROBEŽU GRUPAS NOREGULĒJUMS

87. pants

Vispārēji principi attiecībā uz lēmumu pieņemšanu, kas skar vairāk nekā vienu dalībvalsti

Dalībvalstis nodrošina, ka pieņemot lēmumus vai veicot pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, kas var ietekmēt vēl vienu vai vairākas citas dalībvalstis, to varas iestādes ievēro šādus vispārējus principus:

a)

tām ir pienākums, veicot noregulējuma darbību, nodrošināt lēmumu pieņemšanas efektivitāti un saglabāt noregulējuma izmaksas pēc iespējas zemākas;

b)

lēmumus pieņem un pasākumus veic laikus un ar atbilstošu steidzamību, ja nepieciešams;

c)

noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un citas iestādes savstarpēji sadarbojas, lai nodrošinātu to, ka lēmumi tiek pieņemti un pasākumi tiek veikti koordinēti un efektīvi;

d)

katras dalībvalsts attiecīgo iestāžu lomas un pienākumi ir skaidri definēti;

e)

pienācīgi ņemtas vērā to dalībvalstu intereses, kurās Savienības mātesuzņēmumi veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;

f)

pienācīgi ņemtas vērā katras tās atsevišķās dalībvalsts intereses, kurā meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību, un jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensācijas sistēmu;

g)

pienācīgi ņemtas vērā katras tās dalībvalsts intereses, kurās nozīmīgas filiāles veic uzņēmējdarbību, jo īpaši jebkura lēmuma vai darbības vai bezdarbības ietekmi uz minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti;

h)

pienācīgi apsvērts mērķus līdzsvarot dažādu iesaistīto dalībvalstu intereses un izvairīties no neobjektīvas konkrētu dalībvalstu interešu pārkāpšanas vai aizstāvības, tostarp mēģinot izvairīties no negodīga sloga sadalījuma dalībvalstīs;

i)

pienākums saskaņā ar šo direktīvu pirms lēmuma pieņemšanas vai pasākuma īstenošanas apspriesties ar varas iestādi nozīmē vismaz pienākumu apspriesties ar minēto varas iestādi par tādiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, kuri, iespējams:

i)

ietekmē vai ietekmētu Savienības mātesuzņēmumu, meitasuzņēmumu vai filiāli, attiecīgā gadījumā, un par tiem ierosinātā lēmuma vai pasākuma elementiem, un

ii)

ietekme uz tās dalībvalsts stabilitāti, kurā Savienības mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai filiāle (attiecīgā gadījumā) veic uzņēmējdarbību vai ir izvietota;

j)

nepieciešams, ka noregulējuma iestādes, veicot noregulējuma darbības, ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, kas minēti 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos.

k)

pārredzamības prasība, ja ir iespējams, ka ierosinātajam lēmumam vai pasākumam būs ietekme uz jebkādas attiecīgās dalībvalsts finanšu stabilitāti, fiskālajiem resursiem, noregulējuma fondu, noguldījumu garantiju sistēmu vai ieguldītāju kompensāciju sistēmu; un

l)

izpratne, ka sasniegt kopējo noregulējuma izmaksu samazinājumu visvairāk ir iespējams koordinēšanas un sadarbības rezultātā.

88. pants

Noregulējuma kolēģijas

1.   Grupas līmeņa noregulējuma iestādes nodibina noregulējuma kolēģijas, kam jāveic 11., 12., 13., 16., 18., 45., 91. un 92, pantā minētie uzdevumi un attiecīgā gadījumā jānodrošina sadarbība un koordinācija ar trešo valstu noregulējuma iestādēm.

Konkrēti, noregulējuma kolēģijas grupas līmeņa noregulējuma iestādei, pārējām noregulējuma iestādēm un, attiecīgā gadījumā, kompetentajām iestādēm un attiecīgajām konsolidētās uzraudzības iestādēm nodrošina satvaru, kurā veikt šādus uzdevumus:

a)

apmainīties ar informāciju, kas saistās ar grupu noregulējuma plānu izstrādi, sagatavošanas un preventīvo pilnvaru piemērošanu grupām un grupu noregulējumu;

b)

izstrādāt grupu noregulējuma plānu saskaņā ar 12. un 13. pantu;

c)

novērtēt grupu noregulējamību saskaņā ar 16. pantu;

d)

īstenot pilnvaras pārvarēt vai novērst grupu noregulējamības šķēršļus saskaņā ar 18. pantu;

e)

izlemt par nepieciešamību izveidot grupas noregulējuma shēmu, kā noteikts 91. vai 92. pantā;

f)

panākt piekrišanu grupu noregulējuma shēmai, kas ierosināta saskaņā ar 91. vai 92. pantu;

g)

koordinēt sabiedrības informēšanu par grupu noregulējuma stratēģiju un shēmām;

h)

koordinēt to finansēšanas mehānismu izmantošanu, kas noteikti saskaņā ar VII sadaļu;

i)

noteikt prasību minimumu grupām konsolidētā un meitasuzņēmumu līmenī atbilstīgi 45. pantam.

Turklāt noregulējuma kolēģijas var tikt izmantotas kā forums, lai apspriestu jebkādus jautājumus saistībā ar pārrobežu grupu noregulējumu.

2.   Noregulējuma kolēģijas sastāvā ietilpst:

a)

grupas līmeņa noregulējuma iestāde;

b)

noregulējuma iestādes katrā dalībvalstī, kurā meitasuzņēmums, uz kuru attiecas konsolidētā uzraudzība, veic uzņēmējdarbību;

c)

noregulējuma iestādes dalībvalstīs, kurās vienas vai vairāku grupas iestāžu mātesuzņēmums, kas ir 1. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētā vienība, veic uzņēmējdarbību;

d)

to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās atrodas nozīmīgas filiāles;

e)

konsolidētās uzraudzības iestāde un to dalībvalstu kompetentās iestādes, kuru noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle. Ja dalībvalsts kompetentā iestāde nav dalībvalsts centrālā banka, kompetentā iestāde var nolemt, ka tai pievienosies dalībvalsts centrālās bankas pārstāvis;

f)

kompetentās ministrijas, ja noregulējuma iestādes, kas ir noregulējuma kolēģijas locekles, nav kompetentās ministrijas;

g)

iestāde, kas ir atbildīga par noguldījumu garantiju sistēmu dalībvalstī, kurā šīs dalībvalsts noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas locekle;

h)

EBI, ievērojot 4. punktu.

3.   Trešo valstu noregulējuma iestādes, ja mātesuzņēmumam vai iestādei, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, minētajās trešajās valstīs ir meitas iestāde vai filiāle, kas tiktu uzskatītu par nozīmīgu, ja tā atrastos Savienībā, var pēc pašu pieprasījuma tikt aicinātas piedalīties noregulējuma kolēģijā kā novērotājas, ar noteikumu, ka pēc grupas līmeņa noregulējuma iestādes atzinuma tām piemēro konfidencialitātes prasības, kas ir līdzvērtīgas 98. pantā noteiktajām.

4.   EBI veicina noregulējuma kolēģiju efektīvas, rezultatīvas un saskaņotas darbības sekmēšanu un uzraudzību, ņemot vērā starptautiskos standartus. Šajā nolūkā EBI uzaicina piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs. EBI nav balsstiesību, ja balsošana notiek noregulējuma kolēģiju satvarā.

5.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde ir noregulējuma kolēģijas priekšsēdētāja. Ar šādām pilnvarām tā:

a)

pēc apspriešanās ar citām noregulējuma iestādēm nosaka rakstveida noteikumus un procedūras noregulējuma kolēģijas darbībai;

b)

koordinē visas noregulējuma kolēģijas darbības;

c)

sasauc un vada visas tās sanāksmes un iepriekš pilnībā informē visus noregulējuma kolēģijas locekļus par noregulējuma kolēģijas sanāksmju organizēšanu, par galvenajiem pārrunājamajiem un izskatāmajiem jautājumiem;

d)

informē noregulējuma kolēģijas locekļus par jebkādām plānotajām sanāksmēm, lai tie varētu pieteikties dalībai šajās sanāksmēs;

e)

nolemj, kurus locekļus un novērotājus aicina piedalīties konkrētās noregulējuma kolēģijas sanāksmēs, pamatojoties uz noteiktām vajadzībām, ņemot vērā apspriežamā jautājuma nozīmīgumu minētajiem locekļiem un novērotājiem un jo īpaši iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs;

f)

laikus informē visus kolēģijas locekļus par minēto sanāksmju lēmumiem un rezultātiem.

Noregulējuma kolēģijas locekļi cieši sadarbojas.

Neņemot vērā e) apakšpunktu, noregulējuma iestādes ir tiesīgas piedalīties noregulējuma kolēģijas sanāksmēs visos tādos gadījumos, kad darba kārtībā apspriežamie jautājumi attiecas uz kopīga lēmuma pieņemšanu vai grupas vienību, kas atrodas to dalībvalstī.

6.   Grupas līmeņa noregulējuma iestādēm nav pienākums izveidot noregulējuma kolēģiju, ja citas grupas vai kolēģijas pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas noteikti šajā pantā, un atbilst visiem nosacījumiem un procedūrām, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un 90. pantā. Šajā gadījumā visas atsauces uz noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā ir jāsaprot arī kā atsauces uz tādām citām grupām vai kolēģijām.

7.   EBI, ņemot vērā starptautiskos standartus, izstrādā regulatīvo standartu projektu, lai konkretizētu noregulējuma kolēģiju operatīvās funkcijas to uzdevumu veikšanai, kas minēti 1. punktā.

EBI līdz 2015. gada 3. jūlijam iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10. līdz 14. pantu.

89. pants

Eiropas noregulējuma kolēģijas

1.   Ja trešās valsts iestādei vai trešās valsts mātesuzņēmumam ir Savienības meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, vai divas vai vairākas Savienības filiāles, kuras par nozīmīgām uzskata divas vai vairākas dalībvalstis, to dalībvalstu noregulējuma iestādes, kurās minētās meitas iestādes veic uzņēmējdarbību vai kur atrodas to būtiskas filiāles, izveido Eiropas noregulējuma kolēģiju.

2.   Eiropas noregulējuma kolēģija pilda funkcijas un veic uzdevumus, kas noteikti 88. pantā, attiecībā uz meitasiestādēm un tiktāl, cik šie uzdevumi ir atbilstīgi, attiecībā uz filiālēm.

3.   Ja finanšu pārvaldītājsabiedrībai, kas reģistrēta Savienībā saskaņā ar Direktīvas 2013/36/EK 127. panta 3. punkta trešo daļu, pieder Savienības meitasuzņēmumi vai ir nozīmīgas filiāles, Eiropas noregulējuma kolēģiju vada tās dalībvalsts noregulējuma iestāde, kurā atrodas konsolidētās uzraudzības iestāde konsolidētās uzraudzības veikšanai saskaņā ar minēto direktīvu.

Ja pirmā daļa nav piemērojama, Eiropas noregulējuma kolēģijas locekļi izvirza vadītāju un vienojas par to.

4.   Dalībvalstis, visām attiecīgajām pusēm savstarpēji vienojoties, var atkāpties no prasības izveidot Eiropas noregulējuma kolēģiju, ja citas grupas vai kolēģijas, tostarp noregulējuma kolēģija, kas izveidota saskaņā ar 88. pantu, pilda tās pašas funkcijas un veic tos pašus uzdevumus, kas minēti šajā pantā, un ievēro visus nosacījumus un procedūras, tostarp attiecībā uz dalību un līdzdalību noregulējuma kolēģijās, kas noteiktas šajā pantā un 90. pantā. Šajā gadījumā visas atsauces uz Eiropas noregulējuma kolēģijām šajā direktīvā ir jāsaprot arī kā atsauces uz šīm citām grupām vai kolēģijām.

5.   Ievērojot šā panta 3. un 4. punktu, Eiropas noregulējuma kolēģija citādi darbojas saskaņā ar 88. pantu.

90. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ievērojot 84. pantu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes pēc pieprasījuma sniedz cita citai visu informāciju, kas skar pārējo iestāžu uzdevumu izpildi saskaņā ar šo direktīvu.

2.   Grupas līmeņa noregulējuma iestāde koordinē visas attiecīgās informācijas plūsmu starp noregulējuma iestādēm. Konkrēti, grupas līmeņa noregulējuma iestāde noregulējuma iestādēm citās dalībvalstīs laikus nodrošina visu būtisko informāciju, lai veicinātu 88. panta 1. punkta otrās daļas b) līdz i) punktā norādīto uzdevumu veikšanu.

3.   Ja tiek pieprasīta informācija, ko sniegusi trešās valsts noregulējuma iestāde, noregulējuma iestāde cenšas saņemt trešās valsts noregulējuma iestādes piekrišanu nodot tālāk minēto informāciju, izņemot tad, ja trešās valsts noregulējuma iestāde jau ir piekritusi, ka minēto informāciju nodod tālāk.

Noregulējuma iestādēm nav pienākuma pēc pieprasījuma nodot informāciju, kas sniegta no trešās valsts noregulējuma iestādes, ja trešās valsts noregulējuma iestāde nav piekritusi tās tālākai nodošanai.

4.   Noregulējuma iestādes nodod informāciju arī kompetentajai ministrijai, ja tā attiecas uz lēmumu vai jautājumu, par kuru jāpaziņo kompetentajai ministrijai, jāapspriežas ar to vai jāsaņem tās piekrišana, vai kuram var būt sekas attiecībā uz publiskā sektora līdzekļiem.

91. pants

Grupas noregulējums, iekļaujot grupas meitasuzņēmumu

1.   Ja noregulējuma iestāde nolemj, ka iestāde vai jebkura 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība, kas ir grupas meitasuzņēmums, atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem, minētā noregulējuma iestāde grupas līmeņa noregulējuma iestādei, ja tā ir cita iestāde, konsolidētās uzraudzības iestādei un attiecīgās grupas noregulējuma kolēģijas loceklēm, nekavējoties dara zināmu šādu informāciju:

a)

lēmums par to, ka iestāde vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem;

b)

noregulējuma darbības vai maksātnespējas pasākumi, kurus noregulējuma iestāde uzskata par piemērotiem minētajai iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai.

2.   Saņemot paziņojumu saskaņā ar 1. punktu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējiem attiecīgās noregulējuma kolēģijas locekļiem izvērtē iespējamo ietekmi, kāda uz grupu un grupas vienībām citās dalībvalstīs var būt noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem, kas izziņoti saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, un jo īpaši to, vai noregulējuma darbības vai citi pasākumi, iespējams, veicinātu to, ka grupas vienība citā dalībvalstī atbilstu noregulējuma nosacījumiem.

3.   Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējām noregulējuma kolēģijas loceklēm novērtē, ka noregulējuma darbības vai citi pasākumi, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, neveicinātu to, ka grupas vienība citā dalībvalstī atbilstu 32. vai 33. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, noregulējuma iestāde, kas atbild par minēto iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, var veikt noregulējuma darbības vai citus pasākumus, par kuriem tā paziņojusi saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

4.   Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar pārējām noregulējuma kolēģijas loceklēm novērtē, ka noregulējuma darbības vai citi pasākumi, par kuriem paziņots saskaņā ar šā panta 1. punkta b) apakšpunktu, veicinātu to, ka grupas vienība citā dalībvalstī atbilstu 32. vai 33. pantā minētajiem noregulējuma nosacījumiem, grupas līmeņa noregulējuma iestāde ne vēlāk kā 24 stundas pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu ierosina grupas noregulējuma shēmu un to iesniedz noregulējuma kolēģijai. Minēto 24 stundu laikposmu var pagarināt, ja tam piekrīt noregulējuma iestāde, kas sagatavojusi šā panta 1. punktā minēto paziņojumu.

5.   Ja 24 stundu laikā vai ilgākā laikposmā, par kuru panākta vienošanās, pēc paziņojuma saņemšanas saskaņā ar 1. punktu grupas līmeņa noregulējuma iestāde nav veikusi novērtējumu, noregulējuma iestāde, kas sagatavojusi 1. punktā minēto paziņojumu, var veikt noregulējuma darbības vai citus pasākumus, par kuriem paziņots saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu.

6.   Šā panta 4. punktā noteiktajā grupas noregulējuma shēmā:

a)

ņem vērā un izpilda noregulējuma plānus, kā minēts 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, veicot darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos;

b)

uzskaita noregulējuma darbības, kas noregulējuma iestādēm būtu jāveic attiecībā uz Savienības mātesuzņēmumu vai atsevišķām grupas vienībām, lai īstenotu 31. un 34. pantā izklāstītos noregulējuma mērķus un principus;

c)

nosaka, kā koordinēt šīs noregulējuma darbības;

d)

izveido finansēšanas plānu, kurā ņem vērā grupas noregulējuma plānu, kopīgās atbildības principus, kas noteikti saskaņā ar 12. panta 3. punkta f) apakšpunktu, un 107. pantā minēto savstarpējo izmantošanu.

7.   Saskaņā ar 8. punktu grupas noregulējuma shēma ir kopīgs lēmums, ko pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde un noregulējuma iestādes, kas atbildīgas par meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas grupas noregulējuma shēma.

EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

8.   Ja kāda noregulējuma iestāde nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ jāveic neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumi, kas nav noteikti ierosinātajā shēmā attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, tā precīzi izskaidro iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko tā paredz veikt. Izklāstot nepiekrišanas iemeslus, minētā noregulējuma iestāde izvērtē noregulējuma plānus, kā norādīts 13. pantā, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas daļām.

9.   Noregulējuma iestādes, kurām saskaņā ar 8. punktu nav iebildumu, var pieņemt kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma shēmu, aptverot grupas vienības, kas ir to dalībvalstī.

10.   Šā panta 7. vai 9. punktā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts 8. punktā minētais kopīgais lēmums, tiek atzīti par galīgiem, un tos piemēro noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

11.   Varas iestādes, nekavējoties un pienācīgi ņemot vērā situācijas neatliekamību, veic visas darbības saskaņā ar šo pantu.

12.   Jebkurā gadījumā, ja grupas noregulējuma shēma netiek īstenota un noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbības attiecībā uz jebkuru grupas vienību, minētās noregulējuma iestādes cieši sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju nolūkā panākt saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām grupas vienībām, kuras kļūst maksātnespējīgas vai, iespējams, kļūs maksātnespējīgas.

13.   Noregulējuma iestādes, kas veic kādu noregulējuma darbību attiecībā uz jebkuru grupas vienību, regulāri un pilnībā par šīm darbībām vai pasākumiem un to norisi informē noregulējuma kolēģijas locekļus.

92.a pants

Grupas noregulējums

1.   Ja grupas līmeņa noregulējuma iestāde nolemj, ka Savienības mātesuzņēmums, par kuru tā atbild, atbilst 32. vai 33. pantā minētajiem nosacījumiem, tā nekavējoties dara zināmu 91. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minēto informāciju konsolidētās uzraudzības iestādei, ja tā ir cita iestāde, un pārējiem grupas noregulējuma kolēģijas locekļiem.

Noregulējuma darbības vai maksātnespējas pasākumi 91. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas nolūkā var ietvert saskaņā ar 91. panta 6. punktu izstrādātas grupas noregulējuma shēmas īstenošanu, ja ir kāda no turpmāk minētajām situācijām:

a)

noregulējuma darbības vai citi pasākumi mātesuzņēmuma līmenī, par kuriem paziņots saskaņā ar 91. panta 1. punkta b) apakšpunktu, veicina to, ka 32. vai 33. pantā izklāstītie nosacījumi tiek izpildīti attiecībā uz grupas vienību citā dalībvalstī;

b)

noregulējuma darbības vai citi pasākumi tikai mātesuzņēmuma līmenī nav pietiekami, lai stabilizētu situāciju, vai arī visticamāk nesniegs optimālu iznākumu;

c)

viens vai vairāki meitasuzņēmumi atbilst 32. vai 33. pantā izklāstītajiem nosacījumiem atbilstīgi tam, ko noteikušas par minētajiem meitasuzņēmumiem atbildīgās noregulējuma iestādes, vai

d)

no noregulējuma darbībām vai citiem pasākumiem grupas līmenī labumu gūs grupas meitasuzņēmumi, tādējādi tiks panākta grupas noregulējuma shēmas atbilstība.

2.   Ja saskaņā ar 1. punktu grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātās darbības neietver grupas noregulējuma shēmu, grupas līmeņa noregulējuma iestāde pieņem lēmumu pēc apspriešanās ar noregulējuma kolēģijas locekļiem.

Lēmumā, ko pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde, ņem vērā:

a)

noregulējuma plānus, kā minēts 13. pantā, ja vien noregulējuma iestādes, ņemot vērā lietas apstākļus, neuzskata, ka noregulējuma mērķi tiks sasniegti efektīvāk, ja tiks veiktas darbības, kas nav paredzētas noregulējuma plānos;

b)

attiecīgo dalībvalstu finanšu stabilitāti.

3.   Ja saskaņā ar 1. punktu grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātās darbības ietver grupas noregulējuma shēmu, grupas noregulējuma shēma ir kopīgs lēmums, ko pieņem grupas līmeņa noregulējuma iestāde un noregulējuma iestādes, kas atbildīgas par meitasuzņēmumiem, uz kuriem attiecas grupas noregulējuma shēma.

EBI pēc kādas noregulējuma iestādes pieprasījuma var palīdzēt noregulējuma iestādēm pieņemt kopīgu lēmumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 31. panta c) punktu.

4.   Ja kāda noregulējuma iestāde nepiekrīt grupas līmeņa noregulējuma iestādes ierosinātajai grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, vai uzskata, ka finanšu stabilitātes apsvērumu dēļ jāveic neatkarīgas noregulējuma darbības vai pasākumi, kas nav noteikti ierosinātajā shēmā attiecībā uz iestādi vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minēto vienību, tā precīzi izskaidro iemeslus, kādēļ tā nepiekrīt grupas noregulējuma shēmai vai ievēro to tikai daļēji, dara šos iemeslus zināmus grupas līmeņa noregulējuma iestādei un citām noregulējuma iestādēm, uz kurām attiecas grupas noregulējuma shēma, un informē tās par darbībām vai pasākumiem, ko tā paredz veikt. Izklāstot nepiekrišanas iemeslus, minētā noregulējuma iestāde izvērtē noregulējuma plānus, kā norādīts 13. pantā, iespējamo ietekmi uz finanšu stabilitāti attiecīgajās dalībvalstīs, kā arī darbību vai pasākumu iespējamo ietekmi uz citām grupas daļām.

5.   Noregulējuma iestādes, kurām nav iebildumu par grupas noregulējuma shēmu saskaņā ar 4. punktu, var panākt kopīgu lēmumu par grupas noregulējuma shēmu, aptverot grupas vienības, kas ir to dalībvalstī.

6.   Šā panta 3. vai 5. punktā minētais kopīgais lēmums un lēmumi, kurus noregulējuma iestādes pieņem gadījumos, kad nav pieņemts kopīgs lēmums, kā minēts 4. punktā, tiek uzskatīts par galīgu un to piemēro noregulējuma iestādes attiecīgajās dalībvalstīs.

7.   Varas iestādes veic visas darbības saskaņā ar šo pantu, nekavējoties un pienācīgi ņemot vērā situācijas neatliekamību.

Jebkurā gadījumā, ja grupas noregulējuma shēma netiek īstenota un noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību attiecībā uz jebkuru grupas vienību, minētās noregulējuma iestādes cieši sadarbojas ar noregulējuma kolēģiju nolūkā panākt saskaņotu noregulējuma stratēģiju attiecībā uz visām iesaistītajām grupas vienībām.

Noregulējuma iestādes, kas veic kādu noregulējuma darbību attiecībā uz jebkuru grupas vienību, regulāri un pilnībā par šīm darbībām vai pasākumiem un to norisi informē noregulējuma kolēģijas locekļus.

VI   SADAĻA

ATTIECĪBAS AR TREŠĀM VALSTĪM

93. pants

Nolīgumi ar trešām valstīm

1.   Saskaņā ar LESD 218. pantu Komisija var iesniegt Padomei priekšlikumus apspriest nolīgumus ar vienu vai vairākām trešām valstīm par līdzekļiem, kas izmantojami noregulējuma iestāžu sadarbībā ar attiecīgajām trešās valsts varas iestādēm, lai inter alia veiktu informācijas apmaiņu saistībā ar atveseļošanu un noregulējuma plānošanu attiecībā uz iestādēm, finanšu iestādēm, mātesuzņēmumiem un trešo valstu iestādēm, šādās situācijās:

a)

gadījumos, kad trešās valsts mātesuzņēmumam ir meitas iestādes vai filiāles, ja šādas filiāles tiek uzskatītas par nozīmīgām, divās vai vairākās dalībvalstīs;

b)

gadījumos, kad mātesuzņēmums, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kuram ir meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle vismaz vienā citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas trešās valsts meitas iestādes;

c)

gadījumos, kad iestādei, kura veic uzņēmējdarbību dalībvalstī un kurai ir mātesuzņēmums, meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle vismaz vienā citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās trešās valstīs;

2.   Ar 1. punktā minētajiem nolīgumiem īpaši cenšas nodrošināt, ka tiek noteikti procesi un vienošanās starp noregulējuma iestādēm un attiecīgajām trešās valsts varas iestādēm par sadarbību, veicot dažus vai visus uzdevumus un īstenojot dažas vai visas pilnvaras, kas norādītas 97. pantā.

3.   Šā panta 1. punktā minētie nolīgumi neparedz noteikumus attiecībā uz individuālām iestādēm, finanšu iestādēm, mātesuzņēmumiem vai trešo valstu iestādēm.

4.   Dalībvalstis var slēgt divpusējus nolīgumus ar trešo valsti par 1. un 2. punktā minētajiem jautājumiem līdz brīdim, kad stājas spēkā 1. punktā minētais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti tiktāl, cik šādi divpusēji nolīgumi nav nesaderīgi ar šo sadaļu.

94. pants

Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde

1.   Šo pantu piemēro trešās valsts noregulējuma procedūrām, ja vien nestājas spēkā 93. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad šāds nolīgums stājas spēkā. To piemēro arī pēc 93. panta 1. punktā paredzētā starptautiskā nolīguma ar attiecīgo trešo valsti stāšanās spēkā, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu un izpildi.

2.   Gadījumos, kad saskaņā ar 89. pantu ir izveidota Eiropas noregulējuma kolēģija, tā pieņem kopīgu lēmumu par to, vai, izņemot 95. pantā noteiktajos gadījumos, atzīt trešās valsts noregulējuma procesus, kas attiecas uz trešās valsts iestādi vai mātesuzņēmumu, kuram:

a)

ir Savienības meitasuzņēmumi, kas veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, vai Savienības filiāles, kas atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs un kas tiek uzskatītas par nozīmīgām divās vai vairākās dalībvalstīs; vai

b)

citādā veidā ir aktīvi, tiesības vai saistības, kuras atrodas divās vai vairākās dalībvalstīs vai kurus reglamentē šo dalībvalstu tiesību akti.

Ja tiek pieņemts kopīgs lēmums par trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšanu, attiecīgās valstu noregulējuma iestādes rūpējas par trešās valsts atzītu noregulējuma procedūru izpildi saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem.

3.   Ja Eiropas noregulējuma kolēģijā iesaistītās noregulējuma iestādes nav pieņēmušas kopīgu lēmumu vai ja Eiropas noregulējuma kolēģija nav izveidota, katra attiecīgā noregulējuma iestāde pieņem savu lēmumu par to, vai, izņemot 95. pantā noteiktajos gadījumos, atzīt un izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras, kas attiecas uz trešās valsts iestādi vai mātesuzņēmumu.

Pieņemot lēmumu, tiek pienācīgi izvērtētas katras atsevišķas dalībvalsts intereses, kurā darbojas trešās valsts iestāde vai mātesuzņēmums, un jo īpaši trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšanas un izpildes iespējamā ietekme uz citām grupas daļām un minēto dalībvalstu finanšu stabilitāti.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir vismaz pilnvarotas:

a)

īstenot noregulējuma pilnvaras saistībā ar:

i)

trešās valsts iestādes vai mātesuzņēmuma aktīviem, kas atrodas to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti;

ii)

trešās valsts iestādes tiesībām vai saistībām, ko iegrāmatojusi Savienības filiāle to dalībvalstī vai ko reglamentē to dalībvalsts tiesību akti, vai ja prasījumi saistībā ar šādām tiesībām un saistībām ir izpildāmi to dalībvalstī;

b)

izpildīt, kā arī prasīt citai personai veikt rīcību, lai izpildītu akciju vai citu īpašumtiesību instrumentu pārvešanu Savienības meitasuzņēmumā, kas veic uzņēmējdarbību norīkotājā dalībvalstī;

c)

īstenot 69., 70. vai 71. pantā noteiktās pilnvaras saistībā ar tiesībām, kas ir ikvienai pusei, kura ir noslēgusi līgumu ar šā panta 2. punktā minēto vienību, ja šādas pilnvaras ir nepieciešamas, lai izpildītu trešās valsts noregulējuma procedūras; un

d)

padara par neizpildāmām jebkādas tiesības izbeigt, likvidēt vai paātrināt tādu līgumu izpildi, kas noslēgti ar, vai ietekmēt līgumā noteiktās tiesības, kas piešķirtas vienībām, kas minētas 2. punktā, un citām grupas vienībām gadījumos, kad šādas tiesības izriet no noregulējuma darbības, ko attiecībā uz trešās valsts iestādi vai citu grupas vienību mātesuzņēmumu vai nu veikusi trešās valsts noregulējuma iestāde, vai arī šī darbība veikta atbilstīgi šīs valsts noregulējuma kārtības juridiskajām un normatīvajām prasībām ar nosacījumu, ka joprojām tiek pildītas līgumā paredzētās būtiskās saistības, tostarp maksājumu un izpildes saistības, kā arī tiek sniegts nodrošinājums.

5.   Noregulējuma iestādes, ja tas vajadzīgs sabiedrības interesēs, var veikt noregulējuma darbību attiecībā uz mātesuzņēmumu, ja attiecīgā trešās valsts varas iestāde konstatē, ka minētajā trešā valstī reģistrēta iestāde atbilst noregulēšanas nosacījumiem saskaņā ar minētās trešās valsts tiesību aktiem. Šajā nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes ir pilnvarotas attiecībā uz minēto mātesuzņēmumu izmantot jebkuras noregulēšanas pilnvaras, un ka tiek piemērots 68. pants.

6.   Trešās valsts noregulējuma procedūru atzīšana un izpilde neskar visas parastās maksātnespējas procedūras, kas atbilstoši valsts tiesību aktiem attiecīgā gadījumā ir piemērojamas saskaņā ar šo direktīvu.

95. pants

Tiesības atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras

Noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar citām Eiropas noregulējuma iestādēm, kuras ietilpst Eiropas noregulējuma iestāžu kolēģijā, ja tāda tiek izveidota saskaņā ar 89. pantu, var atteikties atzīt vai izpildīt trešās valsts noregulējuma procedūras saskaņā ar 94. panta 2. punktu, ja tā uzskata, ka:

a)

trešās valsts noregulējuma procedūras negatīvi ietekmētu finanšu stabilitāti tajā dalībvalstī, kurā bāzētas noregulējuma iestādes, vai ka procedūras varētu negatīvi ietekmēt citas dalībvalsts finanšu stabilitāti;

b)

ir vajadzīga neatkarīga noregulējuma rīcība saskaņā ar 96. pantu attiecībā uz Savienības filiāli, lai sasniegtu vienu vai vairākus noregulējuma mērķus;

c)

kreditori, jo īpaši noguldītāji, kuri atrodas vai kuriem pienākas maksājumi kādā no dalībvalstīm, saskaņā ar trešās valsts iekšējām noregulējuma procedūrām nesaņemtu tādu pašu attieksmi kā trešās valsts kreditori un noguldītāji ar līdzīgām tiesībām;

d)

trešās valsts noregulējuma procedūras atzīšana vai izpilde radītu dalībvalstij būtiskas finansiālas sekas vai

e)

šādas atzīšanas vai izpildes sekas būtu pretrunā valsts tiesību aktiem.

96. pants

Trešo valstu iestāžu Savienības filiāļu noregulējums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādēm ir pilnvaras, kas vajadzīgas, lai rīkotos attiecībā uz Savienības filiāli, kurai nepiemēro nevienas trešās valsts noregulējuma procedūras vai kurai piemēro trešās valsts procedūru un uz kuru attiecas kāds no 95. pantā minētajiem apstākļiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka šādu pilnvaru īstenošanai piemēro 68. pantu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes var īstenot 1. punktā prasītās pilnvaras, ja noregulējuma iestāde uzskata, ka darbība ir nepieciešama vispārības interesēs, un ir izpildīts viens vai vairāki no šādiem nosacījumiem:

a)

Savienības filiāle vairs neatbilst vai, iespējams, neatbilst nosacījumiem, kas noteikti ar valsts tiesību aktiem tās darbības atļaujai un darbībai minētajā dalībvalstī, un nav izredžu, ka kāda privātā sektora, uzraudzības vai attiecīgās trešās valsts darbība pieņemamā laikposmā atjaunotu filiāles atbilstību nosacījumiem vai novērstu maksātnespēju;

b)

noregulējuma iestāde uzskata, ka trešās valsts iestāde nespēj vai nevēlas, vai, visticamāk, nespēs apmaksāt savas saistības pret Savienības kreditoriem, vai saistības, kas ir izveidotas vai iegrāmatotas caur filiāli, kad pienāk to termiņš, un noregulējuma iestāde ir pārliecinājusies, ka pieņemamā laikposmā nekādas trešās valsts noregulējuma procedūras vai maksātnespējas procedūras nav uzsāktas vai netiks uzsāktas attiecībā uz minēto trešās valsts iestādi;

c)

attiecīgā trešās valsts iestāde ir uzsākusi trešās valsts noregulējuma procedūras attiecībā uz trešās valsts iestādi vai ir paziņojusi noregulējuma iestādei par savu nodomu uzsākt šādu procesu.

3.   Ja noregulējuma iestāde veic neatkarīgu darbību attiecībā uz Savienības filiāli, tā ņem vērā noregulējuma mērķus un veic darbību saskaņā ar šādiem principiem un prasībām, ciktāl tie ir atbilstoši:

a)

34. pantā izklāstītajiem principiem;

b)

prasībām attiecībā uz IV sadaļas III nodaļas noregulējuma instrumentu piemērošanu.

97. pants

Sadarbība ar trešo valstu varas iestādēm

1.   Šo pantu piemēro attiecībā uz sadarbību ar trešo valsti, ja vien nestājas spēkā 93. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, un līdz brīdim, kad tas stājas spēkā. To piemēro arī pēc tam, kad ir stājies spēkā 93. panta 1. punktā paredzētais starptautiskais nolīgums ar attiecīgo trešo valsti, ciktāl minētais nolīgums nereglamentē šī panta priekšmetu.

2.   EBI var slēgt nesaistošus sadarbības pamatnolīgumus ar šādām attiecīgām trešo valstu varas iestādēm:

a)

gadījumos, kad Savienības meitasuzņēmums veic uzņēmējdarbību divās vai vairākās dalībvalstīs, – tās trešās valsts attiecīgās varas iestādes, kurā veic uzņēmējdarbību mātesuzņēmums vai uzņēmums, kas minēts 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā;

b)

gadījumos, kad trešās valsts iestādei ir Savienības filiāles divās vai vairākās dalībvalstīs, – attiecīgā varas iestāde trešajā valstī, kurā veic uzņēmējdarbību minētā iestāde;

c)

gadījumos, kad mātesuzņēmumam vai uzņēmumam, kas minēts 1. panta 1. punkta c) un d) apakšpunktā, kurš veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī un kuram ir meitas iestāde vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir arī viena vai vairākas trešās valsts meitas iestādes, – attiecīgās varas iestādes trešajās valstīs, kurās veic uzņēmējdarbību minētās meitas iestādes;

d)

gadījumos, kad iestādei, kurai ir meitasuzņēmums vai nozīmīga filiāle citā dalībvalstī, ir viena vai vairākas filiāles vienā vai vairākās trešajās valstīs, – attiecīgās varas iestādes trešajās valstīs, kurās veic uzņēmējdarbību minētās filiāles.

Šajā punktā minētie pasākumi neparedz noteikumus attiecībā uz konkrētām iestādēm. Tie neuzliek juridiskas saistības dalībvalstīm.

3.   Sadarbības pamatnolīgumi, kas minēti 2. punktā, izveido procesus un vienošanās starp iesaistītajām iestādēm sadarbībai nepieciešamās informācijas apmaiņai un sadarbībai, kurā veic dažus vai visus turpmāk minētos uzdevumus un īsteno dažas vai visas turpmāk minētās pilnvaras attiecībā uz iestādēm, kas norādītas 2. punkta a) līdz d) apakšpunktā, vai grupām, kurās tādas iestādes ietilpst:

a)

noregulējuma plānu izstrāde saskaņā ar 10. līdz 13. pantu un līdzīgas prasības saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

b)

šādu iestāžu un grupu noregulējamības novērtējums saskaņā ar 15. un 16. pantu un līdzīgas prasības saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

c)

pilnvaru pārvarēt vai novērst noregulējamības šķēršļus piemērošana saskaņā ar 17. un 18. pantu un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

d)

agrīnas intervences pasākumu piemērošana saskaņā ar 27. pantu un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

e)

noregulējuma instrumentu piemērošana un noregulējuma pilnvaru izmantošana un līdzīgas pilnvaras, ko var īstenot attiecīgās trešās valsts varas iestādes.

4.   Kompetentās iestādes vai noregulējuma iestādes attiecīgā gadījumā var saskaņā ar EBI pamatnolīgumu slēgt nesaistošas sadarbības vienošanās ar attiecīgajām trešo valstu varas iestādēm, kas ir norādītas 2. punktā.

Šis pants neliedz dalībvalstīm vai to kompetentajām iestādēm slēgt divpusējas vai daudzpusējas vienošanās ar trešām valstīm saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 33. pantu.

5.   Sadarbības vienošanās starp dalībvalstu un trešo valstu noregulējuma iestādēm saskaņā ar šo pantu var ietvert noteikumus par šādiem jautājumiem:

a)

informācijas apmaiņa, kas nepieciešama, lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus;

b)

apspriešanās un sadarbība noregulējuma plānu izstrādē, tostarp principi pilnvaru īstenošanai saskaņā ar 94. un 96. pantu un līdzīgu pilnvaru īstenošanai saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

c)

informācijas apmaiņa, kas vajadzīga, lai piemērotu noregulējuma instrumentus un īstenotu noregulējuma pilnvaras un līdzīgas pilnvaras saskaņā ar attiecīgo trešo valstu tiesību aktiem;

d)

sadarbības vienošanās pušu agrīnā brīdināšana vai apspriešanās pirms jebkuras būtiskas darbības saskaņā ar šo direktīvu vai attiecīgās trešās valsts tiesību aktiem, kas ietekmē iestādi vai grupu, uz kuru vienošanās attiecas;

e)

sabiedriskās saziņas koordinācija, veicot kopīgas noregulējuma darbības;

f)

procedūras un vienošanās informācijas apmaiņai un sadarbībai saskaņā ar a) līdz e) apakšpunktu, tostarp, attiecīgā gadījumā, krīzes vadības grupu izveide un darbība.

6.   Dalībvalstis paziņo EBI par katru sadarbības vienošanos, ko noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes ir noslēgušas saskaņā ar šo pantu.

98. pants

Apmaiņa ar konfidenciālu informāciju

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas apmainās ar konfidenciālu informāciju, tostarp atveseļošanas plāniem, ar attiecīgajām trešo valstu iestādēm tikai tad, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

minētajām trešo valstu iestādēm piemēro dienesta noslēpuma prasības un standartus, kurus visas attiecīgās iestādes uzskata par vismaz līdzvērtīgiem tiem, kas noteikti ar 84. pantu;

Ciktāl informācijas apmaiņa attiecas uz personas datiem, šādu personas datu apstrādi un nosūtīšanu trešās valsts iestādēm reglamentē piemērojamie Savienības un valsts datu aizsardzības tiesību akti.

b)

informācija ir vajadzīga, lai attiecīgās trešo valstu iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem izpildītu to noregulējuma funkcijas, kas ir līdzvērtīgas šajā direktīvā paredzētajām funkcijām, un, ņemot vērā šā punkta a) apakšpunktu, šī informācija netiek izmantota nekādiem citiem mērķiem.

2.   Ja konfidenciāla informācija ir iegūta no citas dalībvalsts, tad noregulējuma iestādes, kompetentās iestādes un kompetentās ministrijas neizpauž minēto informāciju attiecīgajām trešās valsts iestādēm, ja vien nav izpildīti šādi nosacījumi:

a)

tās dalībvalsts attiecīgā varas iestāde, no kuras informācija ir iegūta (izcelsmes iestāde), piekrīt tādai izpaušanai;

b)

informācija tiek izpausta vienīgi izcelsmes iestādes atļautiem nolūkiem.

3.   Šā panta piemērošanas nolūkā informācija tiek uzskatīta par konfidenciālu, ja uz to attiecas konfidencialitātes prasības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

VII   SADAĻA

FINANSĒŠANAS MEHĀNISMI

99. pants

Eiropas finansēšanas mehānismu sistēma

Izveido Eiropas finansēšanas mehānismu sistēmu un to veido:

a)

valstu finansēšanas mehānismi, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu;

b)

aizņēmumi valstu finansēšanas mehānismu starpā, kā noteikts 106. pantā,

c)

valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas noregulējuma gadījumā, kā norādīts 107. pantā.

100. pants

Prasība izveidot noregulējuma finansēšanas mehānismus

1.   Dalībvalstis izveido vienu vai vairākus finansēšanas mehānismus, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestāde efektīvi piemēro noregulējuma instrumentus un pilnvaras.

Dalībvalstis nodrošina, ka finansēšanas mehānismu izmantošanu var ierosināt norīkota publiskā sektora iestāde vai iestāde, kurai uzticētas publiskās pārvaldes pilnvaras.

Finansēšanas mehānismus izmanto tikai saskaņā ar 31. un 34. pantā izklāstītajiem noregulējuma mērķiem un principiem.

2.   Dalībvalstis var noguldījumu garantiju sistēmai izmantot tādu pašu administratīvo struktūru kā finanšu mehānismam.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka finansēšanas mehānismiem ir pietiekami finanšu resursi.

4.   Šā panta 3. punktā minētajā nolūkā finansēšanas mehānismiem jo īpaši ir:

a)

pilnvaras piesaistīt 103. pantā paredzētās ex ante iemaksas, lai panāktu 102. pantā noteikto mērķapjomu;

b)

pilnvaras piesaistīt 104. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas, ja a) apakšpunktā minētās iemaksas nav pietiekamas, un

c)

pilnvaras slēgt līgumus par aizņēmumiem un citiem atbalsta veidiem, kā noteikts 105. pantā.

5.   Ja vien tas nav atļauts 6. punktā, katra dalībvalsts 101. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem izveido savu valsts finansēšanas mehānismu, izmantojot fondu, kura lietošanu var ierosināt tās noregulējuma iestāde.

6.   Neskarot šā panta 5. punktu, lai īstenotu šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus, dalībvalsts var izveidot savu valsts finansēšanas mehānismu, izmantojot to iestāžu obligātas iemaksas, kuras ir saņēmušas darbības atļauju tās teritorijā, kuru iemaksu pamatā ir 103. panta 7. punktā minētie kritēriji un kuras netiek turētas, izmantojot fondu, kas ir tās noregulējuma iestādes kontrolē, ar noteikumu, ka ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

summa, kas ir iegūta no iemaksām, ir vismaz vienāda ar summu, kādu prasīts iegūt 102. pantā;

b)

dalībvalsts noregulējuma iestādei ir tiesības uz summu, kas ir vienāda ar šādu iemaksu summu, kuru dalībvalstis pēc noregulējuma iestādes pieprasījuma dara tai nekavējoties pieejamu, lai tā tiktu izmantota vienīgi 101. panta 1. punktā noteiktajiem mērķiem; un,

c)

dalībvalsts paziņo Komisijai par savu lēmumu izmanto rīcības brīvību savu finansēšanas mehānismu veidot saskaņā ar šo punktu;

d)

dalībvalsts vismaz reizi gadā paziņo Komisijai b) apakšpunktā minēto summu; un

e)

ja vien šajā direktīvā nav skaidri noteikts citādi, finansēšanas pasākumi atbilst 99. līdz 102. pantam, 103. panta 1. līdz 4. un 6. punktam un 104. līdz 109. pantam.

Piemērojot šo punktu, pieejamie finanšu līdzekļi, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var ietvert obligātas iemaksas no jebkādas obligātu iemaksu sistēmas, ko dalībvalsts izveidojusi jebkurā dienā starp 2010. gada 17. jūniju un 2014. gada 2. jūliju no iestādēm tās teritorijā, lai segtu izmaksas, kas saistītas ar iestāžu sistēmisku risku, maksātnespēju un noregulējumu, ar nosacījumu, ka dalībvalsts ievēro šo sadaļu. Iemaksas noguldījumu garantiju sistēmās neieskaita 102. pantā izklāstītajā noregulējuma finansēšanas mehānisma mērķapjomā.

101. pants

Noregulējuma finansēšanas mehānismu izmantošana

1.   Finansēšanas mehānismus, kas izveidoti saskaņā ar 100. pantu, noregulējuma iestāde var izmantot tikai tik lielā mērā, cik tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu noregulējuma instrumentu efektīvu piemērošanu, šādiem mērķiem:

a)

garantēt noregulējamās iestādes, tās meitasuzņēmumu, pagaidu iestādes vai aktīvu pārvaldības struktūras aktīvus vai saistības;

b)

dot aizdevumus noregulējamajai iestādei, tās meitasuzņēmumiem, pagaidu iestādei vai aktīvu pārvaldības struktūrai;

c)

iegādāties noregulējamās iestādes aktīvus;

d)

veikt iemaksas pagaidu iestādei un aktīvu pārvaldības struktūrai;

e)

izmaksāt kompensāciju akcionāriem vai kreditoriem saskaņā ar 75. pantu;

f)

izdarīt iemaksu noregulējamā iestādē noteiktu kreditoru saistību norakstīšanas vai konvertācijas vietā, ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu un noregulējuma iestāde nolemj izslēgt noteiktus kreditorus no iekšējās rekapitalizācijas piemērošanas jomas saskaņā ar 44. panta 3. līdz 8. punktu;

g)

izsniegt brīvprātīgus aizdevumus citiem finanšu mehānismiem saskaņā ar 106. pantu;

h)

veikt dažādu a) līdz g) apakšpunktā minēto darbību kombināciju.

Finansēšanas mehānismus var izmantot, lai veiktu pirmajā daļā minētās darbības attiecībā uz pircēju saistībā ar uzņēmuma pārdošanas instrumentu.

2.   Noregulējuma finansēšanas mehānismu neizmanto tieši, lai absorbētu iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības zaudējumus vai rekapitalizētu šādu iestādi vai vienību. Gadījumā, ja noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošana šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem netieši rada zaudējumus iestādei vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajai vienībai, kuru pakļauj noregulējuma finansēšanas mehānismam, piemēro principus, kas reglamentē 44. pantā izklāstīto noregulējuma finansēšanas mehānisma izmantošanu.

102. pants

Mērķapjoms

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka līdz 2024. gada 31. decembrim finansēšanas mehānismu pieejamie finanšu līdzekļi sasniedz vismaz 1 % no visu iestāžu, kurām piešķirta darbības atļauja to teritorijā, segtajiem noguldījumiem. Dalībvalstis var noteikt mērķapjomu, kas pārsniedz minēto summu.

2.   Sākotnējā laikposmā, kas minēts 1. punktā, iemaksas finansēšanas mehānismos, kas iegūtas saskaņā ar 103. pantu, ir jāsadala laikā pēc iespējas vienādi, līdz ir sasniegts mērķapjoms, bet pienācīgi jāņem vērā uzņēmējdarbības cikla fāze un prociklisku iemaksu iespējamā ietekme uz iemaksu veicošo iestāžu finansiālo stāvokli.

Dalībvalstis sākotnējo laikposmu var pagarināt uz laiku, kas nepārsniedz četrus gadus, ja no finansēšanas mehānismiem ir izdarītas uzkrātas izmaksas, kas lielākas par 0,5 % no visu to kredītiestāžu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES garantētajiem segtajiem noguldījumiem, kurām atļauts darboties šo valstu teritorijā.

3.   Ja pēc 1. punktā minētā sākotnējā laikposma pieejamie finanšu līdzekļi kļūst mazāki par minētajā punktā noteikto mērķapjomu, atsāk iekasēt regulārās iemaksas saskaņā ar 103. pantu, līdz ir sasniegts mērķapjoms. Pēc tam, kad mērķapjoms ir sasniegts pirmo reizi, un gadījumos, kad pieejamie finanšu līdzekļi ir pakāpeniski samazinājušies līdz divām trešdaļām no mērķapjoma, minētajām iemaksām nosaka tādu apmēru, lai sešu gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.

Nosakot regulāro iemaksu, tiek pienācīgi ņemta vērā uzņēmējdarbības cikla fāze un prociklisko iemaksu iespējamā ietekme, saistībā ar šo punktu paredzot ikgadējās iemaksas apmēru.

4.   EBI līdz 2016. gada oktobrim iesniedz Komisijai ziņojumu ar ieteikumiem par atbilstīgo atsauces punktu, lai noteiktu mērķapjomu noregulējuma finansēšanas mehānismam, un jo īpaši to, vai kopējās saistības ir piemērotāka bāze nekā segtie noguldījumi.

5.   Pamatojoties uz 4. punktā minētā ziņojuma rezultātiem, Komisija atbilstīgā gadījumā līdz 2016. gada 31. decembrim, pamatojoties uz mērķapjomu noregulējuma finansēšanas mehānismiem, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei tiesību akta priekšlikumu.

103. pants

Ex ante iemaksas

1.   Lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, dalībvalstis nodrošina, ka iemaksas tiek iegūtas vismaz reizi gadā no iestādēm, kam ir izdota darbības atļauja to teritorijā, tostarp no Savienības filiālēm.

2.   Katras iestādes iemaksa ir proporcionāla tās saistību apjomam (izņemot pašu kapitālu), no kura atskaitīti segtie noguldījumi, attiecībā uz visu iestāžu, kuras ir saņēmušas darbības atļauju dalībvalsts teritorijā, kopējām saistībām (izņemot pašu kapitālu), no kurām atskaitīti segtie noguldījumi.

Minētās iemaksas koriģē proporcionāli iestāžu riska profilam atbilstīgi kritērijiem, kas pieņemti saskaņā ar 7. punktu.

3.   Starp pieejamajiem finanšu līdzekļiem, kas jāņem vērā, lai sasniegtu 102. pantā noteikto mērķapjomu, var būt neatsaucamas maksājumu saistības, kurām ir pilnīgs nodrošinājums ar trešo personu tiesībām neapgrūtinātiem zema riska aktīviem, ar kurām var brīvi rīkoties un kuras ir atvēlētas tikai noregulējuma iestāžu rīcībai 101. panta 1. punktā noteiktajā nolūkā. Neatsaucamo maksājumu saistību daļa nepārsniedz 30 % no kopējām iemaksām, kas iegūtas atbilstīgi šim pantam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka pienākums veikt šajā pantā norādītās iemaksas ir izpildāms saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un ka pienācīgās iemaksas tiek izdarītas pilnībā.

Dalībvalstis nosaka piemērotus regulatīvos, grāmatvedības, ziņošanas un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka pilnībā tiek izdarītas pienācīgās iemaksas. Dalībvalstis nodrošina pasākumus, lai pienācīgi pārbaudītu to, vai iemaksas ir pareizi izdarītas. Dalībvalstis nodrošina pasākumus, lai novērstu apiešanu, izvairīšanos un ļaunprātīgu izmantošanu.

5.   Saskaņā ar šo pantu iekasētās summas izmanto tikai tiem mērķiem, kas norādīti 101. panta 1. punktā.

6.   Ievērojot 37., 38., 40., 41. un 42. pantu, no noregulējamās iestādes vai pagaidu iestādes saņemtās summas, procenti un citi ienākumi no ieguldījumiem un citi ienākumi var nonākt finansēšanas mehānismos.

7.   Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu jēdzienu par iemaksu koriģēšanu proporcionāli iestāžu riska profilam, kā norādīts šā panta 2. punktā, ņemot vērā visus šādus rādītājus:

a)

iestādes pakļautību riskam, ieskaitot tās tirdzniecības darbības nozīmi, zembilances riska darījumu vērtību un aizņemto līdzekļu līmeni;

b)

sabiedrības finansējuma avotu un neapgrūtināto augstas likviditātes aktīvu stabilitāti un dažādību;

c)

iestādes finansiālo stāvokli;

d)

varbūtību, ka iestādei tiks piemērots noregulējums;

e)

apmēru, kādā iestāde iepriekš ir saņēmusi ārkārtas finansiālo atbalstu no publiskā sektora līdzekļiem;

f)

iestādes struktūras sarežģītību un tās noregulējamību;

g)

iestādes nozīmi vienas vai vairāku dalībvalstu vai Savienības finanšu sistēmas vai ekonomikas stabilitātei;

h)

to, ka iestāde ir IAS locekle.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu:

a)

4. punktā minētos reģistrācijas, grāmatvedības, ziņošanas un citus pienākumus, lai nodrošinātu, ka iemaksas tiek faktiski izdarītas;

b)

4. punktā minētos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārbaudīta iemaksas izdarīšanas pareizība.

104. pants

Ārkārtas ex post iemaksas

1.   Ja pieejamie finanšu līdzekļi nav pietiekami, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus, dalībvalstis nodrošina, ka papildu summu segšanai tiek iegūtas ārkārtas ex post iemaksas no iestādēm, kam piešķirta darbības atļauja to teritorijā. Minētās ārkārtas ex post iemaksas sadala iestāžu starpā saskaņā ar 103. panta 2. punktā izklāstītajiem noteikumiem.

Ārkārtas ex post iemaksu apmērs nepārsniedz saskaņā ar 103. pantu noteikto iemaksu trīskāršotu ikgadējo apmēru.

2.   Saskaņā ar šo pantu iegūtajām iemaksām piemēro 103. panta 4. līdz 8. punktu.

3.   Noregulējuma iestāde var pilnībā vai daļēji atlikt iestādes pienākumu veikt ārkārtas ex post iemaksu noregulējuma finansēšanas mehānismā, ja iemaksas apdraudētu iestādes likviditāti vai maksātspēju. Šādu atlikšanu piešķir ilgākais uz sešu mēnešu laikposmu, bet to var atjaunot pēc iestādes pieprasījuma. Atbilstīgi šim punktam atlikto iemaksu veic, kad maksājuma izdarīšana vairs neapdraud iestādes likviditāti vai maksātspēju.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 115. pantu, lai precizētu apstākļus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem iestādes iemaksu veikšanu uz laiku var atlikt saskaņā ar šā panta 3. punktu.

105. pants

Alternatīvi finansēšanas līdzekļi

Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcija esošiem finansēšanas mehānismiem ir iespējas slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām gadījumā, ja summas, kas iegūtas saskaņā ar 103. pantu, nav uzreiz pieejamas vai pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus, un nav tūlīt pieejamas vai pietiekamas 104. pantā noteiktās ārkārtas ex post iemaksas.

106. pants

Aizņēmumi finansēšanas mehānismu starpā

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka to jurisdikcijā esoši finansēšanas mehānismi var pieprasīt aizņēmumu no visiem citiem finansēšanas mehānismiem Savienībā gadījumā, ja:

a)

summas, kas iegūtas saskaņā ar 103. pantu, nav pietiekamas, lai segtu zaudējumus, izmaksas vai citus izdevumus, kas ir radušies, izmantojot finansēšanas mehānismus;

b)

nav uzreiz pieejamas 104. pantā paredzētās ārkārtas ex post iemaksas un

c)

105. pantā paredzētie alternatīvie finansēšanas līdzekļi nav uzreiz pieejami ar pieņemamiem nosacījumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcija esoši finansēšanas mehānismi ir tiesīgi 1. punktā noteiktajos apstākļos aizdot citiem finansēšanas mehānismiem Savienībā.

3.   Saņemot 1. punktā minēto pieprasījumu, ikviens cits finansēšanas mehānisms Savienībā nolemj, vai aizdot finansēšanas mehānismam, kas to ir pieprasījis. Dalībvalstis var pieprasīt, lai minēto lēmumu pieņemtu pēc apspriešanās ar kompetento ministriju vai valdību vai ar tās atļauju. Lēmumu pieņem ar atbilstīgu steidzamību.

4.   Finansēšanas mehānisms, kas saņem aizdevumu, un citi finansēšanas mehānismi, kas ir nolēmuši piedalīties, vienojas par procentu likmi, atmaksas termiņu un citiem aizdevumu noteikumiem. Visu iesaistīto finansēšanas mehānismu aizdevumiem ir vienāda procentu likme, atmaksas termiņš un citi noteikumi, ja vien visi iesaistītie finansēšanas mehānismi nevienojas citādi.

5.   Summa, ko aizdod ikviens iesaistītais noregulējuma finansēšanas mehānisms, ir proporcionāla segto noguldījumu apjomam minētā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalstī, ņemot vērā segto noguldījumu kopapjomu iesaistīto noregulējuma finansēšanas mehānismu dalībvalstīs. Minētās iemaksu likmes var mainīt, vienojoties visiem iesaistītajiem noregulējuma finansēšanas mehānismiem.

6.   Neatmaksātu aizdevumu citas dalībvalsts noregulējuma finansēšanas mehānismam saskaņā ar šo pantu uzskata par noregulējuma finansēšanas mehānisma, kas sniedza aizdevumu, aktīvu un to var ieskaitīt minētā finansēšanas mehānisma mērķapjomā.

107. pants

Valstu finansēšanas mehānismu savstarpēja izmantošana grupas noregulējuma gadījumā

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka grupas noregulējuma gadījumā, kā noteikts 91. vai 92. pantā, katras grupas vienības, attiecībā uz kuru ierosināta noregulējuma darbība, valsts finansēšanas mehānisms palīdz finansēt grupas noregulējumu saskaņā ar šo pantu.

2.   Šā panta 1. punkta piemērošanas nolūkā grupas līmeņa noregulējuma iestāde pēc apspriešanās ar grupā ietilpstošo iestāžu noregulējuma iestādēm, ja nepieciešams, pirms noregulējuma darbības veikšanas nāk klajā ar priekšlikumu finansēšanas plānam, kas ir daļa no 91. un 92. pantā noteiktās grupas noregulējuma shēmas.

Par finansēšanas plānu vienojas saskaņā ar 91. un 92. pantā noteikto lēmumu pieņemšanas kārtību.

3.   Finansēšanas plānā iekļauj:

a)

saskaņā ar 36. pantu veikto vērtējumu attiecībā uz iesaistītajām grupas vienībām;

b)

zaudējumus, kurus katrai iesaistītajai grupas vienībai jāatzīst brīdī, kad piemēro noregulējuma instrumentus;

c)

katrai iesaistītajai grupas vienībai – iespējamos zaudējumus katrai akcionāru un kreditoru kategorijai;

d)

jebkuru iemaksu, kas noguldījumu garantiju sistēmām būtu jāmaksā saskaņā ar 109. panta 1. punktu;

e)

kopējo iemaksu, ko veic noregulējuma finansēšanas mehānismiem, un iemaksas mērķi un veidu;

f)

pamatu, lai aprēķinātu summu, kas ikvienam no to dalībvalstu finansēšanas mehānismiem, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, ir jāiemaksā grupas noregulējuma finansējumā, lai sasniegtu e) apakšpunktā minēto kopējo iemaksu;

g)

summu, kura katram no iesaistīto grupas vienību valsts finansēšanas mehānismiem ir jāiemaksā grupas noregulējuma finansējumā un šo iemaksu veidu;

h)

aizdevuma summu, ko finansēšanas mehānismi dalībvalstīs, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, iegūs no iestādēm, finanšu iestādēm un citām trešām personām saskaņā ar 105. pantu;

i)

termiņu to dalībvalstu finansēšanas mehānismu, kurās atrodas iesaistītās grupas vienības, izmantošanai ar iespēju attiecīgā gadījumā to pagarināt.

4.   Šā panta 3. punkta e) apakšpunktā minētais pamats iemaksas sadalījumam atbilst šā panta 5. punktam un visiem principiem, kas izklāstīti grupas noregulējuma plānā saskaņā ar 12. panta 3. punkta f) apakšpunktu, ja vien finanšu plānā nav noteikts citādi.

5.   Ja vien finanšu plānā nav noteikts citādi, izstrādājot pamatu, lai aprēķinātu katra valsts finansēšanas mehānisma iemaksu, jo īpaši ņem vērā šādus aspektus:

a)

grupas riska svērto aktīvu īpatsvaru, kas ir iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

b)

grupas aktīvu īpatsvaru, kas ir iestādēm un 1. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā minētajām vienībām, kuras veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

c)

zaudējumu īpatsvaru, kuru dēļ ir nepieciešams grupas noregulējums, kas radies grupas vienībās, kuras uzrauga minētā noregulējuma finansēšanas mehānisma dalībvalsts kompetentās iestādes, un

d)

to grupas finansēšanas mehānismu resursu īpatsvaru, kurus saskaņā ar finansēšanas plānu ir paredzēts izmantot, lai sniegtu tiešu ieguldījumu grupas vienībām, kas veic uzņēmējdarbību minētā finansēšanas mehānisma dalībvalstī;

6.   Dalībvalstis iepriekš izstrādā noteikumus un procedūras, lai nodrošinātu, ka katrs valsts finansēšanas mehānisms var nekavējoties izdarīt savu iemaksu grupas līmeņa noregulējuma finansējumā, neskarot 2. punktu.

7.   Šā panta piemērošanas nolūkā dalībvalstis nodrošina, ka grupas finansēšanas mehānismiem ir atļauts saskaņā ar 105. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, slēgt līgumus par aizņēmumiem vai citādu atbalstu no iestādēm, finanšu iestādēm vai citām trešām personām.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka to jurisdikcija esoši valsts finansēšanas mehānismi var garantēt katru aizņēmumu, par kuru grupas finansēšanas mehānismi ir noslēguši līgumu saskaņā ar 7. punktu.

9.   Dalībvalstis nodrošina, ka visi ieņēmumi vai ieguvumi, kas rodas no grupas finansēšanas mehānismu izmantošanas, tiek piešķirti valsts finansēšanas mehānismiem saskaņā ar to iemaksām noregulējuma finansēšanā, kā noteikts 2. punktā.

108. pants

Noguldījumu vieta maksātnespējas hierarhijā

Dalībvalstis nodrošina, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras:

a)

šādiem noguldījumiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā prioritāte, kas paredzēta parastiem nenodrošinātiem kreditoriem, kuriem netiek dota priekšroka:

i)

tā fizisko personu un mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu atbilstīgonoguldījumu daļa, kura pārsniedz seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā;

ii)

noguldījumi, kuri būtu atbilstīgi noguldījumi no fiziskām personām unmikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem, ja vien tie nebūtu veikti, izmantojot Savienībā uzņēmējdarbību veicošu iestāžu filiāles, kas atrodas ārpusSavienības.

b)

šādiem noguldījumiem ir vienāda prioritāte, kura ir augstāka nekā a) punktā paredzētā prioritāte:

i)

segtie noguldījumi;

ii)

noguldījumu garantijas sistēmas, ar ko aizstāj segto noguldītāju tiesības un saistības maksātnespējas gadījumā.

109. pants

Noguldījumu garantiju sistēmu izmantošana sakarā ar noregulējumu

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja noregulējuma iestādes veic noregulējuma darbību, un ar noteikumu, ka minētā nodrošina, ka noguldītājiem joprojām ir piekļuve saviem noguldījumiem, noguldījumu garantiju sistēma, ar kuru iestāde ir saistīta, ir atbildīga par šādām summām:

a)

ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu – summu, par kuru tiktu norakstīti segtie noguldītāji, lai absorbētu iestādes zaudējumus saskaņā ar 46. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ja segtie noguldījumi būtu iekļauti iekšējās rekapitalizācijas darbības jomā un tiktu norakstīti tādā pašā apmērā kā kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras, vai

b)

ja piemēro vienu vai vairākus noregulējuma instrumentus, kas nav iekšējās rekapitalizācijas instruments, – segto noguldītāju zaudējumu summu, ja segtie noguldītāji būtu cietuši zaudējumus proporcionāli tiem zaudējumiem, kas radušies kreditoriem ar tādu pašu prioritātes līmeni saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kas reglamentē parastās maksātnespējas procedūras.

Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmas atbildība nav lielāka kā zaudējumu summa, kas tai būtu jāsedz, ja iestāde būtu likvidēta saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru.

Ja piemēro iekšējās rekapitalizācijas instrumentu, no noguldījumu garantiju sistēmas netiek prasītas nekādas iemaksas, lai segtu iestādes vai pagaidu iestādes rekapitalizēšanas izmaksas saskaņā ar 46. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

Ja atbilstīgi 74. pantam veiktajā vērtējumā ir noteikts, ka noguldījumu garantiju sistēmas iemaksa noregulējumā ir lielāka nekā neto zaudējumi, kas rastos, ka iestāde tiktu likvidēta, kas notiktu saskaņā ar parasto maksātnespējas procedūru, noguldījumu garantiju sistēmai ir tiesības uz starpības izmaksu no noregulējuma finansēšanas mehānisma saskaņā ar 75. pantu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tās summas noteikšana, par kuru noguldījumu garantiju sistēma atbild saskaņā ar šā panta 1. punktu, atbilst nosacījumiem, kas noteikti 36. pantā.

3.   Iemaksu no noguldījumu garantiju sistēmas 1. punkta piemērošanas nolūkā izdara naudā.

4.   Ja atbilstīgi noguldījumi noregulējamajā iestādē tiek pārvesti citai vienībai, izmantojot uzņēmuma pārdošanas instrumentu vai pagaidu iestādes instrumentu, noguldītājiem nav prasījumu saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES pret noguldījumu garantiju sistēmu saistībā ne ar vienu daļu no to noguldījumiem noregulējamajā iestādē, kas netiek pārvesti, ar nosacījumu, ka pārvesto līdzekļu summa ir vismaz vienāda ar kopējo seguma līmeni, kas noteikts Direktīvas 2014/49/ES 6. pantā.

5.   Neatkarīgi no 1. līdz 4. punkta, ja noguldījumu garantiju sistēmu pieejamie finanšu līdzekļi tiek izmantoti saskaņā ar šo punktu noteikumiem un pakāpeniski samazinās tā, ka nepārsniedz divas trešdaļas no noguldījumu garantiju sistēmu mērķapjoma, regulāro iemaksu noguldījumu garantiju sistēmās nosaka tādā apmērā, lai sešu gadu laikā būtu iespējams sasniegt mērķapjomu.

Jebkurā gadījumā noguldījumu garantiju sistēmu saistības nedrīkst pārsniegt 50 % no tās mērķapjoma atbilstīgi Direktīvas 2014/49/ES 10. pantam. Dalībvalstis, ņemot vērā valsts banku sektora īpatnības, var noteikt procentuālo īpatsvaru, kas pārsniedz 50 %.

VIII   SADAĻA

SODI

110. pants

Administratīvie sodi un citi administratīvi pasākumi

1.   Neskarot dalībvalstu tiesības noteikt un uzlikt kriminālsodus, dalībvalstis paredz noteikumus par administratīviem sodiem un citiem administratīviem pasākumiem, kas piemērojami, ja nav ievēroti valsts noteikumi, kas pieņemti, transponējot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie tiek īstenoti. Ja dalībvalstis nolemj neparedzēt noteikumus attiecībā uz administratīviem sodiem par pārkāpumiem, kuriem piemēro valsts krimināltiesības, tās informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem. Administratīvos sodi un citi administratīvie pasākumi ir iedarbīgi, samērīgi un atturoši.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tādu 1. punktā minēto saistību pārkāpumu gadījumos, kuras attiecas uz iestādēm, finanšu iestādēm un Savienības mātesuzņēmumiem, administratīvos sodus, ievērojot valsts tiesību aktu nosacījumus, var piemērot vadības struktūras locekļiem un citām fiziskām personām, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par šādu pārkāpumu.

3.   Šajā direktīvā paredzēto administratīvo sodu piemērošanas pilnvaras atkarībā no pārkāpuma veida piešķir noregulējuma iestādēm vai, ja tā ir cita iestāde, kompetentajām iestādēm. Noregulējuma iestādēm un kompetentajām iestādēm ir visas informācijas vākšanas un apkopošanas un izmeklēšanas pilnvaras, kas ir vajadzīgas to attiecīgo funkciju izpildei. Izmantojot pilnvaras piemērot sodus, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes cieši sadarbojas, lai nodrošinātu, ka administratīvie sodi vai citi administratīvie pasākumi dod vēlamos rezultātus, un saskaņo savu rīcību, nodarbojoties ar pārrobežu lietām.

4.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes īsteno savas administratīvās pilnvaras, lai piemērotu sodus saskaņā ar šo direktīvu un valsts tiesību aktiem jebkurā no šādiem veidiem:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību deleģējot savas pilnvaras šādām iestādēm;

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

111. pants

Īpaši noteikumi

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka to normatīvajos un administratīvajos aktos ir paredzēti sodi un citi pasākumi vismaz attiecībā uz šādām situācijām:

a)

nav izstrādāti, uzturēti un atjaunināti atveseļošanas plāni un grupas atveseļošanas plāni, pārkāpjot 5. vai 7. pantu;

b)

nav paziņots kompetentajai iestādei par nodomu sniegt grupas finansiālo atbalstu, pārkāpjot 25. pantu;

c)

nav sniegta visa informācija, kas vajadzīga noregulējuma plānu izstrādei, pārkāpjot 11. pantu;

d)

iestādes vadības struktūra vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētā vienība nepaziņo kompetentajai iestādei par iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības saistību neizpildi vai varbūtējo neizpildi, pārkāpjot 81. panta 1. punktu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka 1. punktā minētajos gadījumos piemērojamie administratīvie sodi un citi administratīvie pasākumi ietver vismaz šādus elementus:

a)

publisku paziņojumu, kurā norāda atbildīgo fizisko personu, iestādi, finanšu iestādi, Savienības mātesuzņēmumu vai citu juridisko personu un pārkāpuma būtību;

b)

rīkojumu, ar ko atbildīgajai fiziskajai vai juridiskajai personai prasa pārtraukt šādu rīcību un atturēties no šādas rīcības atkārtošanas;

c)

pagaidu aizliegumu kādam iestādes vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētās vienības vadības struktūras vai augstākās vadības pārstāvim vai kādai citai fiziskai personai, kuru uzskata par atbildīgu, iestādēs vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajās vienībās īstenot vadības funkcijas;

d)

juridiskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz 10 % apmērā no minētās juridiskās personas kopējā neto apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā. Ja juridiskā persona ir meitasuzņēmums, attiecīgo apgrozījumu veido apgrozījums, kas ir norādīts galvenā mātesuzņēmuma konsolidētajos pārskatos par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu;

e)

fiziskas personas gadījumā – administratīvie naudas sodi līdz EUR 5 000 000 apmērā vai atbilstīga vērtība attiecīgās valsts valūtā dalībvalstī, kur euro nav oficiālā valūta, 2014. gada 2. jūlijā;

f)

ja var noteikt no pārkāpuma gūto labumu – administratīvie naudas sodi, kuru apmērs ir līdz divkāršai gūtā labuma summai.

112. pants

Informācijas par administratīvajiem sodiem publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē informāciju vismaz par administratīvajiem sodiem, ja šādi sodi nav pārsūdzēti vai attiecībā uz kuriem pārsūdzības iespējas ir izsmeltas un kurus tās piemērojušas par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponēta šī direktīva. Šādu publicēšanu veic bez nevajadzīgas kavēšanās pēc tam, kad fiziskā vai juridiskā persona ir informēta par minēto sodu, tostarp sniedzot informāciju par pārkāpuma veidu un būtību un par tās fiziskās vai juridiskās personas identitāti, kurai šis sods piemērots.

Ja dalībvalstis atļauj publicēt informāciju par sodiem, par kuriem iesniegta pārsūdzība, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savās oficiālajās tīmekļa vietnēs publicē arī informāciju par pārsūdzības statusu un tās iznākumu.

2.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes publicē informāciju par to uzliktajiem sodiem, ievērojot anonimitāti, valsts tiesību aktiem atbilstīgā veidā jebkuros no šādiem apstākļiem:

a)

ja sodu piemēro fiziskai personai un ja obligāti veicamā iepriekšējā novērtējumā par publicēšanas samērīgumu secināts, ka personas datu publicēšana nav samērīga;

b)

ja informācijas publicēšana apdraudētu finanšu tirgu stabilitāti vai iesāktas kriminālizmeklēšanas norisi;

c)

ja, ciktāl to var noteikt, informācijas publicēšana varētu radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām iestādēm vai 1. panta 1. punkta b), c) vai d) apakšpunktā minētajām vienībām, vai fiziskajām personām.

Kā alternatīvu šādos gadījumos attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz pieņemamu laikposmu, ja ir paredzams, ka minētajā laikposmā anonimitātes ievērošanas iemesli publicēšanai beigs pastāvēt.

3.   Noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes nodrošina, lai informācija, kas publicēta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus. Publikācijā ietvertos personas datus noregulējuma iestādes vai kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē saglabā tikai tik ilgu laikposmu, cik ir nepieciešams saskaņā ar piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

4.   EBI līdz 2016. gada 3. jūlijam iesniedz Komisijai ziņojumu par dalībvalstu piemēroto sodu publicēšanu, ievērojot anonimitāti, kā paredzēts 2. punktā, un jo īpaši par to, vai šajā ziņā starp dalībvalstīm bijušas būtiskas atšķirības. Minētajā ziņojumā ziņo par visām būtiskām atšķirībām sodu publicēšanas ilgumā saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktiem par sodu publicēšanu.

113. pants

EBI centrālās datubāzes uzturēšana

1.   Stingri ievērojot 84. pantā minētās prasības attiecībā uz dienesta noslēpumu, noregulējuma iestādes un kompetentās iestādes informē EBI par visiem administratīvajiem sodiem, ko tās piemērojušas saskaņā ar 111. pantu, kā arī sniedz informāciju par pārsūdzības statusu un tā iznākumu. EBI uztur centrālu datubāzi par sodiem, par kuriem tai ir ziņots, vienīgi informācijas apmaiņas nolūkā starp noregulējuma iestādēm, kurai var piekļūt tikai noregulējuma iestādes un kuru atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz noregulējuma iestādes. EBI uztur centrālu datubāzi par sodiem, par kuriem tai ir ziņots, vienīgi informācijas apmaiņas nolūkā starp kompetentajām iestādēm, kurai var piekļūt tikai kompetentās iestādes un kuru atjaunina, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz kompetentās iestādes.

2.   EBI uztur tīmekļa vietni ar saitēm uz katras noregulējuma iestādes un katras kompetentās iestādes saskaņā ar 112. pantu publicēto informāciju par sodiem un norāda laikposmu, par kuru katra dalībvalsts publicē informāciju par sodiem.

114. pants

Efektīva sodu piemērošana un kompetento iestāžu un noregulējuma iestāžu sodu piemērošanas pilnvaru īstenošana

Dalībvalstis nodrošina, ka, nosakot administratīvo sodu vai citu administratīvo pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu līmeni, kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgā gadījumā:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

attiecīgās fiziskās vai juridiskās personas atbildības līmeni;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli, ko, piemēram, norāda atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmērs;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu summu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi un noregulējuma iestādi;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus;

h)

jebkādas iespējamās pārkāpuma sistēmiskās sekas.

IX   SADAĻA

IZPILDPILNVARAS

115. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā paredzētos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta otrajā daļā, 44. panta 11. punktā, 76. panta 4. punktā, 103. panta 7. un 8. punktā un 104. panta 4. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta otrajā daļā, 44. panta 11. punktā, 76. panta 4. punktā, 103. panta 7. un 8. punktā un 104. panta 4. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta otro daļu, 44. panta 11. punktu, 76. panta 4. punktu, 103. panta 7. un 8. punktu vai 104. panta 4. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trijos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

6.   Komisija nepieņem deleģētos aktus, ja Eiropas Parlamenta pārbaudes laiks darba pārtraukuma dēļ ir saīsināts līdz laikposmam, kas ir īsāks par pieciem mēnešiem, ieskaitot jebkādu pagarinājumu.

X   SADAĻA

GROZĪJUMI DIREKTĪVĀS 82/891/EEK, 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES UN 2013/36/ES, KĀ ARĪ REGULĀS (ES) Nr. 1093/2010 UN (ES) Nr. 648/2012

116. pants

Grozījumi Direktīvā 82/891/EEK

Direktīvas 82/891/EEK 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/35/ES (36) 1. panta 2., 3. un 4. punktu.

117. pants

Grozījumi Direktīvā 2001/24/EK

Direktīvu 2001/24/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādus punktus:

“3.   Šī direktīva attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (37) 4. panta 1. punkta 2) apakšpunktā, un to filiālēm, kas izveidotas dalībvalstīs, kas nav dalībvalstis, kurās ir to galvenie biroji.

4.   Gadījumā, kad tiek piemēroti noregulējuma instrumenti un īstenotas noregulējuma pilnvaras, kā to paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (38), šī direktīva attiecas arī uz finanšu iestādēm, sabiedrībām un mātesuzņēmumiem, uz kuriem attiecas Direktīvas 2014/59/ES darbības joma.

5.   Šīs direktīvas 4. un 7. pantu par paziņošanu nepiemēro, ja ir piemērojams Direktīvas 2013/59/ES 83. pants.

6.   Šīs direktīvas 33. pantu par dienesta noslēpumu nepiemēro, ja ir piemērojams Direktīvas 2013/59/ES 84. pants.

(37)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.)."

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

2)

direktīvas 2. pantu aizstāj ar šādu:

“2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā:

“piederības dalībvalsts” ir piederības dalībvalsts, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 43. apakšpunktā,

“uzņēmēja dalībvalsts” ir uzņēmēja dalībvalsts, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575./2013 4. panta 1. punkta 44. apakšpunktā,

“filiāle” ir filiāle, kā tā definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 17. apakšpunktā,

“kompetentā iestāde” ir kompetentā iestāde, kā tās definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40. apakšpunktā vai noregulējuma iestāde Direktīvas 2014/59/ES 2. panta 1. punkta 18. apakšpunkta attiecībā uz reorganizācijas pasākumiem, kas veikti atbilstīgi minētajai direktīvai,

“administrators” ir jebkura persona vai institūcija, kuru ieceļ administratīvās vai tiesu iestādes un kuras uzdevums ir vadīt reorganizācijas pasākumus,

“administratīvās vai tiesu iestādes” ir tādas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes, kas ir kompetentas attiecībā uz reorganizācijas pasākumiem vai likvidācijas procedūru,

“reorganizācijas pasākumi” ir pasākumi, kas ir paredzēti, lai saglabātu vai atjaunotu Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 2) apakšpunkta b) punktā definētas kredītiestādes vai ieguldījumu pārvaldes sabiedrības finansiālo situāciju un kas varētu ietekmēt trešo personu iepriekš pastāvējušas tiesības, tostarp pasākumi, kas var radīt iespējamību, ka tiek pārtraukti maksājumi, pārtraukti piespiedu izpildes pasākumi vai samazināti prasījumi; minētie pasākumi ietver noregulējuma instrumentu piemērošanu un noregulējuma pilnvaru īstenošanu, kā to paredz Direktīva 2014/59/ES,

“likvidators” ir jebkura persona vai struktūra, kuru ieceļ administratīvās vai tiesu iestādes un kuras uzdevums ir vadīt likvidācijas procedūru,

“likvidācijas procedūra” ir kopīgas procedūras, ko kādas dalībvalsts administratīvās vai tiesu iestādes uzsāk un pārrauga nolūkā pārdot aktīvus šo iestāžu uzraudzībā, tai skaitā gadījumos, kad procedūru izbeidz ar kompromisu vai citu, līdzīgu pasākumu,

“regulēts tirgus” ir regulēts tirgus, kā tas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/65/ES (39) 4. panta 1. punkta 21. apakšpunktā,

“instruments” ir finanšu instruments, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 50) apakšpunktā b) punktā.

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar kuru groza Direktīvu 2002/92/EK un Direktīvu 2011/61/ES (OV L 173, 12.6.2014., 349. lpp.).”;"

3)

direktīvas 25. pantu aizstāj ar šādu:

“25. pants

Savstarpējā ieskaita līgumi

Neskarot Direktīvas 2014/59/ES 68. un 71. pantu, savstarpējā ieskaita līgumus reglamentē vienīgi līgumtiesības, kas reglamentē šādus līgumus.”;

4)

direktīvas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pārdošanas ar atpirkšanu līgumi

Neskarot Direktīvas 2014/59/ES 68. un 71. pantu un neskarot šīs direktīvas 24. pantu, pārdošanas ar atpirkšanu līgumus reglamentē vienīgi līgumtiesības, kas reglamentē šādus līgumus.”

118. pants

Grozījums Direktīvā 2002/47/EK

Direktīvu 2002/47/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“6.   Šīs direktīvas 4. līdz 7. pantu nepiemēro nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz finanšu nodrošinājuma līgumu izpildi un nekādiem ierobežojumiem attiecībā uz finanšu nodrošinājumu galvojuma veidā, noslēguma savstarpējā ieskaita vai savstarpējās dzēšanas ietekmes ierobežojumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (40) IV sadaļas IV vai V nodaļā, un nekādiem ierobežojumiem, kurus nosaka, īstenojot līdzīgas pilnvaras saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, lai atvieglotu to 2. punkta c) apakšpunkta iv) punktā un d) apakšpunktā minēto vienību pienācīgu noregulēšanu, kurām piemēro aizsardzības pasākumus, kas ir vismaz līdzvērtīgi Direktīvas 2014/59/ES IV sadaļas VI nodaļā izklāstītajiem pasākumiem.

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

2)

direktīvas 9.a pantu aizstāj ar šādu:

“9.a pants

Direktīvas 2008/48/EK un 2014/59/ES

Šī direktīva neskar Direktīvas 2008/48/EK un 2014/59/ES.”

119. pants

Grozījums Direktīvā 2004/25/EK

Direktīvas 2004/25/EK 4. panta 5. punktam pievieno šādu daļu:

“Dalībvalstis nodrošina, ka šās direktīvas 5. panta 1. punktu nepiemēro, ja izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (41) IV sadaļā.

120. pants

Grozījums Direktīvā 2005/56/EK

Direktīvas 2005/56/EEK 3. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro uzņēmumam(-iem), uz ko attiecas noregulējuma instrumentu, pilnvaru un mehānismu izmantošana, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (42) IV sadaļā.

121. pants

Grozījumi Direktīvā 2007/36/EK

Direktīvu 2007/36/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro gadījumos, kad izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (43) IV sadaļā.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

2)

direktīvas 5. pantam pievieno šādus punktus:

“5.   Dalībvalstis nodrošina, ka Direktīvas 2014/59/ES piemērošanas nolūkā pilnsapulce ar likumīgi nodoto balsu divu trešdaļu vairākumu attiecībā uz lemšanu par kapitāla palielināšanu var nolemt, ka pilnsapulci sasauc agrāk, vai mainīt statūtus, lai paredzētu, ka pilnsapulci sasauc agrāk, nekā paredzēts šā panta 1. punktā, ar nosacījumu, ka minētā sapulce nenotiek desmit kalendāro dienu laikā pēc sasaukšanas, ja ir izpildīti Direktīvas 2014/59/ES 27. vai 29. panta nosacījumi un ja kapitāla palielināšana ir nepieciešama, lai izvairītos no noregulējuma nosacījumiem, kas paredzēti minētās direktīvas 32. un 33. pantā.

6.   Šā panta 5. punkta īstenošanas nolūkā nepiemēro 6. panta 3. punktā minēto pienākumu katrai dalībvalstij noteikt vienu termiņu, 6. panta 4. punktā minēto pienākumu nodrošināt savlaicīgu pārskatītās darba kārtības pieejamību un 7. panta 3. punktā minēto pienākumu katrai dalībvalstij noteikt vienu ieraksta datumu.”

122. pants

Grozījumi Direktīvā 2011/35/ES

Direktīvas 2011/35/ES 1. pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Dalībvalstis nodrošina, ka šo direktīvu nepiemēro uzņēmumam(-iem), uz ko attiecas noregulējuma instrumentu, pilnvaru un mehānismu izmantošana, kas paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (44) IV sadaļā.

123. pants

Grozījumi Direktīvā 2012/30/ES

Direktīvas 2012/30/ES 45. pantam pievieno šādu punktu:

“3.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs direktīvas 10. pantu, 19. panta 1. punktu, 29. panta 1., 2. un 3. punktu, 31. panta 2. punkta pirmo daļu, 33. līdz 36. pantu un 40., 41. un 42. pantu nepiemēro, ja izmanto noregulējuma instrumentus, pilnvaras un mehānismus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (45) IV sadaļā.

124. pants

Grozījums Direktīvā 2013/36/ES

Direktīvas 2013/36/ES 74. panta 4. punktu svītro.

125. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 1093/2010

Regulu (ES) Nr. 1093/2010 groza šādi:

1)

regulas 4. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2)   “kompetentā iestāde” ir:

i)

kompetentā iestāde, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 40) apakšpunktā un Direktīvas 2007/64/EK un Direktīvas 2009/110/EK nozīmē;

ii)

attiecībā uz Direktīvām 2002/65/EK un 2005/60/EK – iestādes, kas ir kompetentas nodrošināt kredītiestāžu un finanšu iestāžu atbilstību šo direktīvu prasībām;

iii)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/49/ES (46) ieceltā iestāde kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā;

iv)

attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/59/ES (47) – noregulējuma iestādes kā definēts minētās direktīvas 2. panta 1. punkta 18. apakšpunktā.

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (OV L 173, 12.6.2014., 149. lpp.)."

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/59/ES (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Padomes Direktīvu 82/891/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/24/EK, 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2005/56/EK, 2007/36/EK, 2011/35/ES, 2012/30/ES un 2013/36/ES, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 un (ES) Nr. 648/2012 (OV L 173, 12.6.2014., 190. lpp.).”;"

2)

regulas 40. panta 6. punktam pievieno šādu daļu:

“Lai nodrošinātu atbilstību Direktīvas 2014/59/ES darbības jomai, 1. punkta b) apakšpunktā minētajam Uzraudzības padomes loceklim attiecīgā gadījumā var pievienoties katras dalībvalsts noregulējuma iestādes pārstāvis, bet bez balsstiesībām.”

126. pants

Grozījums Regulā (ES) Nr. 648/2012

Regulas (ES) Nr. 648/2012 81. panta 3. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

“k)

noregulējuma iestāde, kas iecelta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/59/ES (48) 3. pantu.

XI   SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

127. pants

EBI Noregulējuma komiteja

Lai sagatavotu EBI lēmumus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 44. pantu, tostarp lēmumus attiecībā uz regulatīvo tehnisko standartu projektiem un īstenošanas tehnisko standartu projektiem attiecībā uz noregulējuma iestāžu uzdevumiem, kā paredzēts šajā direktīvā, EBI izveido pastāvīgu iekšējo komiteju saskaņā ar minētās Regulas 41. pantu. Jo īpaši saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 38. panta 1. punktu EBI nodrošina, ka neviens minētajā pantā norādītais lēmums nekādi neskar dalībvalstu fiskālos pienākumus. Minētās iekšējās komitejas sastāvā ietilpst šīs direktīvas 3. pantā minētās noregulējuma iestādes.

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā EBI sadarbojas ar EVTI un EAAPI Eiropas Uzraudzības iestāžu apvienotajā komitejā, kas izveidota ar 54. pantu Regulā (ES) Nr. 1093/2010, Regulā (ES) Nr. 1094/2010 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010.

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā EBI nodrošina noregulējuma komitejas strukturālu nošķiršanu no citām Regulā (ES) Nr. 1093/2010 minētajām funkcijām. Noregulējuma komiteja veicina noregulējuma plānu sagatavošanu un koordināciju un izstrādā noregulējuma metodes finanšu iestādēm, kas kļūst maksātnespējīgas.

128. pants

Sadarbība ar EBI

Šīs direktīvas piemērošanas nolūkā kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes sadarbojas ar EBI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010.

Kompetentās iestādes un noregulējuma iestādes nekavējoties sniedz EBI visu informāciju, kas nepieciešama tās pienākumu veikšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 35. pantu.

129. pants

Pārskatīšana

Līdz 2018. gada 1. jūnijam Komisija pārskata šīs direktīvas īstenošanu un iesniedz ziņojumu par to Eiropas Parlamentam un Padomei. Tā jo īpaši novērtē:

a)

balstoties uz 4. panta 7. punktā minēto EBI ziņojumu – vajadzību pēc jebkādiem grozījumiem, kas mazinātu atšķirības valstu līmenī;

b)

balstoties uz 45. panta 19. punktā minēto EBI ziņojumu – vajadzību pēc jebkādiem grozījumiem, kas mazinātu atšķirības valstu līmenī;

c)

saskaņā ar šo direktīvu EBI noteiktās lomas izpildi un efektivitāti, tai skaitā attiecībā uz starpniecības pienākumu.

Attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno tiesību akta priekšlikumu.

Neskarot pirmajā daļā minēto pārskatīšanu, Komisija līdz 2017. gada 3. jūlijam īpaši pārskata 13., 18. un 45. panta piemērošanu attiecībā uz EBI pilnvarām veikt saistošu starpniecību, lai ņemtu vērā turpmākas izmaiņas tiesību aktos finanšu pakalpojumu jomā. Minēto ziņojumu un – attiecīgā gadījumā – tam pievienotus priekšlikumus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

130. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis, vēlākais, līdz 2014. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu atbilstību šai direktīvai. Dalībvalstis tūlīt dara zināmus Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis šos noteikumus piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Tomēr noteikumus, kas pieņemti, lai izpildītu IV sadaļas IV nodaļas 5. iedaļu, dalībvalstis piemēro ne vēlāk kā no 2016. gada 1. janvāra.

2.   Kad dalībvalstis pieņem 1. punktā minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3.   Dalībvalstis dara Komisijai un EBI zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

131. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Direktīvas 124. pants stājas spēkā 2015. gada 1. janvārī.

132. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 39, 12.2.2013., 1. lpp.

(2)  OV C 44, 15.2.2013., 68. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 7.2.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1092/2010 (2010. gada 24. novembris) par Eiropas Savienības finanšu sistēmas makrouzraudzību un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas izveidošanu (OV L 331, 15.12.2010., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/65/ES (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 349. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 149. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 98/26/EK (1998. gada 19. maijs) par norēķinu galīgumu maksājumu un vērtspapīru norēķinu sistēmās (OV L 166, 11.6.1998., 45. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/24/EK (2001. gada 4. aprīlis) par kredītiestāžu reorganizāciju un likvidāciju (OV L 125, 5.5.2001., 15. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/35/ES (2011. gada 5. aprīlis) par akciju sabiedrību apvienošanos (OV L 110, 29.4.2011., 1. lpp.).

(18)  Padomes Sestā direktīva 82/891/EEK (1982. gada 17. decembris), kas pamatojas uz Līguma 54. panta 3. punkta g) apakšpunktu un attiecas uz akciju sabiedrību sadalīšanu (OV L 378, 31.12.1982., 47. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/56/EK (2005. gada 26. oktobris) par kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanos (OV L 310, 25.11.2005., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/25/EK (2004. gada 21. aprīlis) par pārņemšanas piedāvājumiem (OV L 142, 30.4.2004., 12. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/36/EK (2007. gada 11. jūlijs) par biržu sarakstos iekļautu sabiedrību akcionāru konkrētu tiesību izmantošanu (OV L 184, 14.7.2007., 17. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(24)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(25)  Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(29)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(30)  Padomes Direktīva 2001/23/EK (2001. gada 12. marts) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz darbinieku tiesību aizsardzību uzņēmumu, uzņēmējsabiedrību vai uzņēmumu vai uzņēmējsabiedrību daļu īpašnieka maiņas gadījumā (OV L 82, 22.3.2001., 16. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību, un par Direktīvas 2001/34/EK grozījumiem (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 593/2008 (2008. gada 17. jūnijs) par tiesību aktiem, kas piemērojami līgumsaistībām (Roma I) (OV L 177, 4.7.2008., 6. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).


PIELIKUMS

A IEDAĻA

Informācija, kas jāiekļauj paziņojumos par atveseļošanas plāniem

Atveseļošanas plānā ietilpst šāda informācija:

1)

kopsavilkums par plāna galvenajiem elementiem un kopsavilkums par kopējo atveseļošanas jaudu;

2)

apkopojums par būtiskām izmaiņām, kas skārušas iestādi kopš pēdējā iesniegtā atveseļošanas plāna;

3)

komunikācijas un izziņošanas plāns ar īsu izklāstu par to, kā uzņēmums plāno tikt galā ar potenciāli negatīvām tirgus reakcijām;

4)

vairākas kapitāla un likviditātes darbības, kas nepieciešamas, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes dzīvotspēju un finansiālo stāvokli;

5)

visu būtisko plāna aspektu izpildes paredzamo termiņu;

6)

sīks apraksts par būtiskiem šķēršļiem plāna efektīvai un laicīgai izpildei, apsverot ietekmi uz visu grupu, klientiem un darījumu partneriem;

7)

kritiski svarīgo funkciju identifikācija;

8)

detalizēts apraksts par vērtības un tirgspējas noteikšanas procedūrām attiecībā uz iestādes galvenajām darbības jomām, darbībām un aktīviem;

9)

detalizēts apraksts par to, kā atveseļošanas plānošana ir integrēta iestādes korporatīvās vadības struktūrā, kā arī politika un procedūras, kas reglamentē atveseļošanas plāna apstiprināšanu, un to organizācijas personu identificēšana, kuras atbild par plāna sagatavošanu un ieviešanu;

10)

sagatavošanas darbi un pasākumi, lai saglabātu vai atjaunotu iestādes pašu līdzekļus;

11)

sagatavošanas darbi un pasākumi, kas nodrošina iestādei atbilstošu piekļuvi ārkārtas gadījumiem paredzēto līdzekļu avotiem, tostarp potenciālajiem likviditātes avotiem, pieejamā nodrošinājuma novērtējums un novērtējums par likviditātes pārvešanas iespējām starp grupas uzņēmumiem un darbības jomām, lai nodrošinātu, ka iestāde var turpināt tās darbības un pildīt tās saistības paredzētajā termiņā;

12)

riska un piesaistīto līdzekļu samazināšanas mehānismi un pasākumi;

13)

saistību pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;

14)

darbības jomu pārstrukturēšanas mehānismi un pasākumi;

15)

nepieciešamie mehānismi un pasākumi, kas saglabā nepārtrauktu piekļuvi finanšu tirgu infrastruktūrām;

16)

nepieciešamie mehānismi un pasākumi, kas saglabā iestādes darbības procesu, tostarp infrastruktūras un IT pakalpojumu, nepārtrauktu funkcionēšanu;

17)

sagatavošanas darbi, kas sekmē aktīvu vai darbības jomu pārdošanu finanšu stabilitātes atjaunošanai piemērotā termiņā;

18)

citas vadības darbības vai stratēģijas, lai atjaunotu finanšu stabilitāti, un šādu darbību vai stratēģiju paredzamā finansiālā ietekme;

19)

iestādes veiktie vai plānotie sagatavošanas pasākumi, kas sekmē atveseļošanas plāna īstenošanu, tostarp iestādes laicīgai rekapitalizācijai nepieciešamie pasākumi;

20)

rādītāju sistēma, kurā nosaka brīžus, kuros var būt veicamas plānā minētās atbilstīgās darbības.

B IEDAĻA

Informācija, ko noregulējuma iestādes var pieprasīt iestādēm noregulējuma plānu sagatavošanas un uzturēšanas vajadzībām

Lai sagatavotu un uzturētu noregulējuma plānus, noregulējuma iestādes var pieprasīt, lai iestādes sniedz vismaz šādu informāciju:

1)

iestādes organizatoriskās struktūras detalizēts apraksts, kā arī visu tās juridisko personu saraksts;

2)

tiešo īpašnieku un katras juridiskās personas balsstiesību un tiesību bez balss procentuālā daudzuma identificēšana;

3)

par katru juridisko personu – atrašanās vieta, korporācijas jurisdikcija, licencēšana un galvenā vadība;

4)

iestādes kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats, tostarp ar šādām darbībām un darbības jomām saistītie materiālo aktīvu turējumi un saistības attiecībā uz katru juridisko personu;

5)

detalizēts apraksts par iestādes un visu tās juridisko personu saistību elementiem, kas ir vismaz sadalīti pēc īstermiņa un ilgtermiņa parāda, nodrošināto, nenodrošināto un pakārtoto saistību veida un daudzuma;

6)

iestādes atbilstīgo saistību apraksts;

7)

to procesu identificēšana, kas ir nepieciešami, lai noteiktu, kam iestāde ir ieķīlājusi nodrošinājumu, personu, kura tur nodrošinājumu, un jurisdikciju, kurā atrodas nodrošinājums;

8)

iestādes un tās juridisko personu ārpusbilances riska darījumu apraksts, tostarp to kritiski svarīgo darbību un galveno darbības jomu pārskats;

9)

iestādes materiālie nodrošinājumi, tostarp pārskats attiecībā uz juridisko personu;

10)

iestādes lielāko vai nozīmīgāko darījumu partneru identificēšana, kā arī analīze par lielāko darījumu partneru bankrota ietekmi uz iestādes finansiālo situāciju;

11)

visas sistēmas, kurās iestāde veic ievērojamu skaitu tirdzniecības darījumu vai ievērojamas vērtības tirdzniecības darījumus, tostarp pārskats attiecībā uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

12)

visas tās maksājumu, tīrvērtes vai norēķinu sistēmas, kurās iestāde tieši vai netieši ir locekle, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

13)

detalizēts inventāra apraksts un galveno informācijas sistēmu apraksts, tostarp attiecībā uz riska pārvaldību, grāmatvedību un finanšu un reglamentēto pārskatu, ko izmanto iestāde, tostarp attiecinājums uz iestādes juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

14)

13) punktā identificēto sistēmu īpašnieku identificēšana, ar tām saistītie pakalpojumu līmeņa līgumi un visas programmatūras un sistēmas vai licences, tostarp attiecinājums uz to juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

15)

juridisko personu un dažādu juridisko personu savstarpējās saistības un savstarpējās atkarības identificēšana un pārskats, piemēram:

kopīgs vai vienots personāls, iekārtas un sistēmas,

kapitāla, finansēšanas vai likviditātes mehānismi,

esošie vai iespējamie kredītriski,

šķērsgarantiju līgumi, šķērsnodrošinājuma mehānismi, vairāku saistību neizpildes nosacījumi, savstarpēji saistīti ieskaita mehānismi,

risku pārvešana un kompensējošās tirdzniecības režīmi; pakalpojumu līmeņa līgumi;

16)

kompetentā un noregulējuma iestāde attiecībā uz katru juridisko personu;

17)

vadības struktūras loceklis, kas atbild par iestādes noregulējuma plāna sagatavošanai nepieciešamās informācijas nodrošināšanu, kā arī tā atbildīgā persona (ja atšķiras), kas atbild par dažādām juridiskajām personām, kritiski svarīgajām darbībām un galvenajām darbības jomām;

18)

to mehānismu apraksts, ko iestāde jau pieņēmusi, lai nodrošinātu, ka noregulējuma gadījumā noregulējuma iestādei ir visa nepieciešamā informācija, kā to noteikusi noregulējuma iestāde, noregulējuma instrumentu un pilnvaru piemērošanai;

19)

visi līgumi, ko iestādes un to juridiskās personas ir noslēgušas ar trešām personām un kuru izbeigšanu var ierosināt ar iestāžu lēmumu piemērot noregulējuma instrumentu un ar lēmumu par to, vai izbeigšanas sekas var ietekmēt noregulējuma instrumenta piemērošanu;

20)

apraksts par iespējamiem likviditātes avotiem noregulējuma atbalstam;

21)

informācija par aktīvu apgrūtinājumiem, likvīdiem aktīviem, zembilances darbībām, riska ierobežošanas stratēģiju un iegrāmatošanas praksi.

C IEDAĻA

Jautājumi, kas noregulējuma iestādei jāizskata, izvērtējot iestādes vai grupas noregulējamību

Izvērtējot iestādes vai grupas noregulējamību, noregulējuma iestāde izskata šādus elementus:

Izvērtējot grupas noregulējamību, ņem vērā šādus elementus, turpmāk minētās atsauces uz iestādi attiecinot uz ikvienu 1. panta 1. punkta c) vai d) apakšpunktā minēto grupas iestādi vai vienību:

1)

to, ciktāl iestāde spēj izveidot pārskatu par juridisko personu galvenajām darbības jomām vai kritiski svarīgajām darbībām;

2)

to, ciktāl juridiskās un korporatīvās struktūras ir pielāgotas galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām;

3)

to, ciktāl ir ieviesti mehānismi, kas nodrošina nepieciešamo personālu, infrastruktūru, finansējumu, likviditāti un kapitālu galveno darbības jomu un kritiski svarīgo darbību atbalstam un uzturēšanai;

4)

to, ciktāl iestādes uzturētie pakalpojumu līgumi ir pilnībā izpildāmi iestādes noregulējuma gadījumā;

5)

to, ciktāl iestādes pārvaldes struktūra ir piemērota vadīšanai un atbilstības nodrošināšanai ar iestādes iekšējo politiku attiecībā uz tās pakalpojumu līmeņa līgumiem;

6)

to, ciktāl iestādei ir izveidota procedūra, lai kritiski svarīgo funkciju vai galveno darbības jomu nodalīšanas gadījumā nodotu trešām personām pakalpojumus, kas tiek sniegti saskaņā ar pakalpojumu līmeņa līgumiem;

7)

to, ciktāl ir pieņemti ārkārtas rīcības plāni un ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu piekļuvi maksājumu un norēķinu sistēmām;

8)

vadības informācijas sistēmu piemērotība, lai nodrošinātu, ka noregulējuma iestādes var iegūt precīzu un pilnu informāciju par galvenajām darbības jomām un kritiski svarīgajām darbībām ar mērķi nodrošināt ātrāku lēmumu pieņemšanu.

9)

vadības informācijas sistēmu spēju vienmēr sniegt informāciju, kas ir būtiska iestādes efektīvam noregulējumam, arī strauji mainīgos apstākļos;

10)

to, ciktāl iestāde ir pārbaudījusi savas vadības informācijas sistēmas noregulējuma iestādes definētajos spriedzes scenārijos;

11)

to, ciktāl iestāde var nodrošināt savu vadības informācijas sistēmu nepārtrauktu darbību gan attiecībā uz iesaistīto iestādi, gan attiecībā uz jaunu iestādi gadījumā, ja kritiski svarīgās darbības un galvenās darbības jomas tiek atdalītas no pārējām darbībām un darbības jomām;

12)

to, ciktāl iestāde ir izveidojusi piemērotas procedūras, lai nodrošinātu, ka tās sniedz noregulējuma iestādēm informāciju, kas nepieciešama noguldītāju un to summu identificēšanai, uz ko attiecas noguldījumu garantiju sistēmas;

13)

ja grupa izmanto grupas iekšējās garantijas – to, ciktāl šīs garantijas tiek sniegtas attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas attiecībā uz šīm garantijām;

14)

ja grupa iesaistās kompensējošos darījumos – to, ciktāl šie darījumi tiek veikti attiecīgajos tirgus apstākļos un cik uzticamas ir riska vadības sistēmas, kas attiecas uz šiem darījumiem;

15)

to, ciktāl grupas iekšējo garantiju vai kompensējošo grāmatvedības darījumu izmantošana palielina kaitīgo ietekmi visā grupā;

16)

to, ciktāl grupas juridiskā struktūra kavē noregulējuma instrumentu piemērošanu saistībā ar juridisko personu skaitu, grupas struktūras sarežģītību vai grūtībām pielāgot darbības jomas grupas uzņēmumiem;

17)

iestādes atbilstīgo saistību daudzumu un veidu;

18)

ja novērtējums ir saistīts ar jauktas darbības kontrolakciju sabiedrību – to, ciktāl to grupas uzņēmumu noregulējums, kas ir iestādes vai finanšu iestādes, varētu negatīvi ietekmēt grupas nefinanšu daļu;

19)

pakalpojumu līmeņa līgumu esamību un pamatīgumu;

20)

to, vai trešo valstu iestādēm ir noregulējuma instrumenti, kas vajadzīgi, lai atbalstītu Savienības noregulējuma iestāžu noregulējuma darbības, un cik plaša ir saskaņota rīcība starp Savienības un trešo valstu iestādēm;

21)

iespējas noregulējuma instrumentus izmantot tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā pieejamos instrumentus un iestādes struktūru;

22)

to, cik lielā mērā grupas struktūra ļauj noregulējuma iestādei noregulēt visu grupu vai vienu vai vairākas no grupas vienībām, neradot būtisku tiešu vai netiešu negatīvu ietekmi uz finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku, un nolūkā palielināt grupas vērtību kopumā;

23)

noteikumus un līdzekļus, ar kuriem varētu atvieglot noregulējumu attiecībā uz grupām, kam ir meitasuzņēmumi, kuri atrodas atšķirīgā jurisdikcijā;

24)

to, cik uzticama ir noregulējuma instrumentu izmantošana tādā veidā, kas atbilst noregulējuma mērķiem, ņemot vērā iespējamo ietekmi uz kreditoriem, darījumu partneriem, klientiem un darbiniekiem un iespējamās darbības, kuras var veikt trešo valstu iestādes;

25)

to, cik lielā mērā iestādes noregulējuma ietekmi uz finanšu sistēmu un uzticēšanos finanšu tirgum var pienācīgi novērtēt;

26)

to, cik lielā mērā iestādes noregulējums varētu ievērojami tieši vai netieši negatīvi ietekmēt finanšu sistēmu, uzticēšanos tirgum vai ekonomiku;

27)

to, cik lielā mērā kaitīgo ietekmi uz citām iestādēm vai finanšu tirgiem varētu ierobežot, piemērojot noregulējuma instrumentus un pilnvaras;

28)

to, cik lielā mērā iestādes noregulējumam varētu būt nozīmīga ietekme uz maksājumu un norēķinu sistēmu darbību.


12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/349


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/65/ES

(2014. gada 15. maijs)

par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Direktīvu 2002/92/ES un Direktīvu 2011/61/ES

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 53. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/39/EK (4) vairākas reizes ir izdarīti būtiski grozījumi (5). Ņemot vērā to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Ar Padomes Direktīvu 93/22/EEK (6) bija paredzēts izveidot nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības un bankas, kas saņēmušas piederības valsts atļauju, tās uzraudzībā varētu sniegt konkrētus pakalpojumus vai izveidot filiāles citās dalībvalstīs. Tālab minētās direktīvas mērķis bija saskaņot atļaujas piešķiršanas un darbības sākotnējās prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp profesionālās ētikas normas. Ar to arī bija paredzēts saskaņot dažus nosacījumus, kas reglamentē regulēto tirgu darbību.

(3)

Pēdējo gadu laikā vairāk ieguldītāju ir kļuvuši aktīvi finanšu tirgos, un tiem tiek piedāvāts arvien komplicētāks un plašāks pakalpojumu un instrumentu klāsts. Ņemot vērā minētās pārmaiņas, Eiropas Savienības tiesiskajam regulējumam būtu jāaptver visa uz ieguldītājiem vērsto darbību joma. Tālab ir jāparedz tāda saskaņošanas pakāpe, kas vajadzīga, lai ieguldītājiem nodrošinātu augstu aizsardzības līmeni un ļautu ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt pakalpojumus visā Eiropas Savienībā, kura ir iekšējais tirgus, piederības valsts uzraudzībā. Tāpēc Direktīva 93/22/EEK tika aizstāta ar Direktīvu 2004/39/EK.

(4)

Finanšu krīze parādījusi vājās vietas finanšu tirgu darbībā un pārredzamībā. Finanšu tirgu izaugsme ir radījusi vajadzību nostiprināt finanšu instrumentu tirgu regulēšanas sistēmu, arī ārpusbiržas tirdzniecību šādos tirgos, lai palielinātu pārredzamību, labāk aizsargātu ieguldītājus, stiprinātu uzticēšanos, pievērstos neregulētajām jomām un nodrošinātu, ka uzraudzītāji ir atbilstoši pilnvaroti, lai veiktu savus pienākumus.

(5)

Regulatīvās iestādes starptautiskā līmenī ir atzinušas, ka trūkumi vairāku finanšu iestāžu korporatīvajā pārvaldībā, tostarp efektīvu pārbaužu un saskaņotības trūkums, ir veicinājis finanšu krīzes rašanos. Pārmērīga un neapdomīga riska uzņemšanās var izraisīt konkrētās finanšu iestādes bankrotu un radīt sistēmiskas problēmas dalībvalstīs un globālā mērogā. Nepareiza brokeru sabiedrību rīcība, sniedzot pakalpojumus klientiem, var radīt zaudējumus ieguldītājiem un mazināt ieguldītāju uzticēšanos. Lai cīnītos ar negatīvo ietekmi, kas var rasties minēto korporatīvās pārvaldības pasākumu trūkumu dēļ, Direktīva 2004/39/EK būtu jāpapildina ar sīkāk izstrādātiem principiem un obligātajiem standartiem. Minētie principi un standarti būtu jāpiemēro, ņemot vērā ieguldījumu brokeru sabiedrību raksturu, lielumu un sarežģītību.

(6)

Augsta līmeņa grupa ES finanšu uzraudzības jautājumos aicināja Savienību izstrādāt saskaņotāku finanšu regulējuma kopumu. Turpmākās Eiropas uzraudzības struktūras kontekstā Eiropadome 2009. gada 18. un 19. jūnijā arī uzsvēra nepieciešamību izveidot Eiropas vienoto noteikumu kopumu, kas būtu piemērojams visām iekšējā tirgus finanšu iestādēm

(7)

Direktīva 2004/39/EK tagad būtu daļēji jāpārstrādā, izveidojot šo direktīvu, un daļēji aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 600/2014 (7). Šiem abiem juridiskajiem instrumentiem kopā būtu jāveido tiesiskais regulējums, kurā noteiktas prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, regulētiem tirgiem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu brokeru sabiedrībām, kuras veic ieguldījumu pakalpojumus vai darbības Savienībā. Tādējādi šī direktīva būtu jāskata kopā ar minēto regulu. Direktīvā būtu jāietver noteikumi par uzņēmējdarbības atļaujām, būtiskas līdzdalības iegūšanu, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības īstenošanu, ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību, piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts uzraudzības iestāžu pilnvarām un sankciju piemērošanas režīmu. Tā kā šīs direktīvas galvenais mērķis un priekšmets ir saskaņot valstu noteikumus tajā minētajās jomās, tas būtu jābalsta uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 53. panta 1. punktu. Direktīva ir piemērots dokumenta veids, lai īstenošanas noteikumus šīs direktīvas darbības jomās vajadzības gadījumā varētu mainīt, piemērojot tos jebkādām konkrētā tirgus īpatnībām un katras dalībvalsts tiesību sistēmai.

(8)

Finanšu instrumentu sarakstā ir lietderīgi ietvert preču atvasinātos instrumentus un citus instrumentus, ko izveido un tirgo tā, lai tie atbilstoši reglamentācijas aspektiem būtu salīdzināmi ar tradicionāliem finanšu instrumentiem.

(9)

Finanšu instrumentu piemērošanas joma ietvers organizētā tirdzniecības sistēmā (OTS) tirgotus energoresursu fiziskās piegādes līgumus, izņemot tos, kurus jau reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1227/2011 (8). Jau veikti vairāki pasākumi, lai mazinātu šādas iekļaušanas ietekmi uz sabiedrībām, kuras tirgo minētos produktus. Uz minētajām sabiedrībām pašlaik neattiecas pašu kapitāla prasības Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 575/2013 (9), un minētais atbrīvojums būs jāizvērtē saskaņā ar minētās regulas 493. panta 1. punktu, pirms tas beidzas vēlākais 2017. gada beigās. Tā kā minētie līgumi ir finanšu instrumenti, uz tiem uzreiz būtu attiecināmi tiesību aktu prasības finanšu tirgu jomā, tātad pozīciju limiti, ziņošana par darījumiem un prasības saistībā ar tirgus ļaunprātīgu izmantošanu būtu piemērojamas tūlīt pēc šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanas. Attiecībā uz tīrvērtes pienākumu un maržu noteikšanas prasībām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 648/2012 (10), tomēr ir paredzēts 42 mēnešu pakāpeniskas piemērošanas periods.

(10)

Piemērošanas jomas ierobežošana organizētā tirdzniecības sistēmā tirgotiem un fiziski piegādājamiem preču atvasinātiem instrumentiem būtu jāierobežo, lai izvairītos no neskaidrības, kuras dēļ var ierosināt regulējuma arbitrāžu. Tāpēc ir jāparedz deleģēts akts, lai precizētu vārdkopas “jānorēķinās, veicot fizisku piegādi” nozīmi, ņemot vērā vismaz piespiedu realizējama un saistoša pienākuma noteikšanu veikt fizisku piegādi, no kura nevar atkāpties un nedrīkst norēķināties skaidrā naudā vai citādi kompensēt darījumus, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, saistību neizpildi vai patiesu nespēju darboties.

(11)

Sekundārajos tūlītējas piegādes tirgos ir novēroti daudzi krāpnieciski darījumi ar ES emisijas kvotām, kas var mazināt uzticēšanos emisijas kvotu tirdzniecības sistēmām, kuras izveidotas ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (11), un ir veikti pasākumi, lai stiprinātu ES emisijas kvotu reģistru sistēmu un nosacījumus konta atvēršanai, lai tirgotu ES emisijas kvotas. Lai stiprinātu tirgu integritāti un uzraudzītu to efektīvu darbību, arī veicot vispusīgu tirdzniecības darbības uzraudzību, Direktīvā 2003/87/EK paredzētie pasākumi jāpapildina, pilnībā ietverot emisijas kvotas šīs direktīvas un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 600/2014 (12) darbības jomā.

(12)

Šīs direktīvas mērķis ir aptvert sabiedrības, kuru pastāvīgā darbība vai darbs ir profesionālu ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un/vai profesionālu ieguldījumu darbību veikšana. Tāpēc tās darbības jomai nebūtu jāattiecas uz personām, kas veic citādu profesionālu darbību.

(13)

Jāizveido visaptverošs regulējums, kas reglamentē darījumu izpildi saistībā ar finanšu instrumentiem neatkarīgi no šo darījumu noslēgšanā izmantotajām tirdzniecības metodēm, lai nodrošinātu ieguldītāju darījumu augstu izpildes kvalitāti un atbalstītu finanšu sistēmas integritāti un vispārējo efektivitāti. Būtu jāparedz saskaņota un pret risku jutīga sistēma to rīkojumu izpildes procedūru galveno veidu reglamentēšanai, kuras pašreiz izmanto Eiropas finanšu tirgū. Jāatzīst tas, ka radusies jaunas paaudzes organizēta tirdzniecības sistēma līdztekus regulētiem tirgiem, uz kuriem būtu jāattiecina saistības, kas paredzētas, lai saglabātu finanšu tirgu efektīvu un pareizu darbību un nodrošinātu, ka šādās organizētās tirdzniecības sistēmās netiek gūts labums no regulējuma nepilnībām.

(14)

Visām tirdzniecības vietām, tas ir, regulētajiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām (DTS) un OTS, būtu jāizveido pārredzami un nediskriminējoši noteikumi, ar kuriem nosaka piekļuvi sistēmai. Tomēr regulētajiem tirgiem un daudzpusējām tirdzniecības sistēmām būtu arī turpmāk jāpiemēro līdzīgas prasības attiecībā uz locekļu vai dalībnieku piekļuvi, turpretim organizētajām tirdzniecības sistēmām būtu jāļauj noteikt un ierobežot piekļuvi, cita starpā balstoties uz to organizētāju lomu un saistībām pret saviem klientiem. Šajā ziņā būtu jādod iespēja tirdzniecības vietām noteikt parametrus, kas reglamentē šo sistēmu, piemēram, minimālo latentumu, ar noteikumu, ka tas notiek atklāti un pārredzami un bez diskriminācijas no platformas uzturētāja puses.

(15)

Centrālais darījuma partneris (CDP) ir definēts Regulā (ES) Nr. 648/2012 kā juridiska persona, kas pati ir starpnieks starp partneriem līgumos, ko tirgo vienā vai vairākos finanšu tirgos, kļūstot par pircēju katram pārdevējam un par pārdevēju katram pircējam. Uz CDP neattiecas termins organizēta tirdzniecības sistēma, kā tas definēts šajā direktīvā.

(16)

Personas, kurām ir piekļuve regulētiem tirgiem vai daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, dēvē par locekļiem vai dalībniekiem. Abus terminus var lietot kā sinonīmus. Minētie termini neietver lietotājus, kuri piekļūst tirdzniecības vietām, izmantojot tikai tiešu elektronisku piekļuvi.

(17)

Sistemātiski internalizētāji būtu jādefinē kā ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas organizēti, bieži, sistemātiski un nozīmīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Lai nodrošinātu šīs definīcijas objektīvu un efektīvu piemērošanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām, jebkādai divpusējai tirdzniecībai ar klientiem vajadzētu būt atbilstošai un būtu jānosaka kritēriji to ieguldījumu brokeru sabiedrību apzināšanai, kuras jāreģistrē kā sistemātiski internalizētāji. Lai arī tirdzniecības vietas ir sistēmas, kurās daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses mijiedarbojas sistēmā, tomēr nevajadzētu ļaut sistemātiskam internalizētājam sasaistīt trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses funkcionāli tādā pašā veidā, kā to dara tirdzniecības vieta.

(18)

Šīs direktīvas darbības jomu nevajadzētu attiecināt uz personām, kas pārvalda savus aktīvus, un sabiedrībām, kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības kā vien darījumus savā vārdā ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas vai to atvasinātie instrumenti, izņemot gadījumus, kad tās ir tirgus uzturētājas, regulēta tirgus vai daudzpusējas tirdzniecības sistēmas dalībnieces vai tām ir nodrošināta tieša elektroniska piekļuve tirdzniecības vietai, tās izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes vai veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus.

(19)

G20 valstu finanšu ministru un centrālo banku vadītāju 2011. gada 15. aprīļa paziņojumā norādīts, ka būtu jānodrošina atbilstošs regulējums un uzraudzība preču atvasināto instrumentu tirgu dalībniekiem un tādēļ ir jāgroza daži izņēmumi Direktīvā 2004/39/EK.

(20)

Uz personām, kas veic tirdzniecību savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kuri tirgo preču atvasinātos instrumentus, emisijas kvotas vai no tiem atvasinātus instrumentus, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus saistībā ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem, nebūtu jāattiecina šīs direktīvas darbības joma, ar noteikumu, ka minētā darbība ir uzskatāma par papilddarbību pamatdarbībai grupas līmenī un pamatdarbībai nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbībām Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (13) nozīmē vai preču atvasināto instrumentu tirgus veidošana un minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes. Tehniskie kritēriji, lai noteiktu, vai darbība ir papilddarbība pamatdarbībai, būtu jānosaka regulatīvajos tehniskajos standartos, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos kritērijus.

Minētajiem kritērijiem būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas darbības joma attiecas uz nefinanšu sabiedrībām, kas nesamērīgā veidā veic darījumus ar finanšu instrumentiem salīdzinājumā ar pamatdarbības ieguldījumu līmeni. Tātad, izmantojot minētos kritērijus, vajadzētu vismaz ņemt vērā, ka papilddarbībai jāveido tikai neliela grupas darbību un tirdzniecības daļa salīdzinājumā ar kopējo tirdzniecības apmēru šajā aktīvu kategorijā. Regulatīvajām iestādēm vai pašām tirdzniecības vietām nosakot pienākumu nodrošināt tirdzniecības vietas likviditāti saskaņā ar Savienības vai valsts normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, papilddarbības noteikšanā būtu lietderīgi neņemt vērā darījumus, kuri veikti, lai nodrošinātu šādu pienākumu.

(21)

Piemērojot šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ārpus biržas un biržā tirgotus atvasinātos instrumentus Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē, darbības, kuras var objektīvi novērtēt kā tādas, kas mazina risku, kurš tieši saistīts ar komercdarbību vai finansēšanas darbību, un grupas savstarpējie darījumi būtu jāuztver atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 648/2012.

(22)

Personas, kas veic darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem, emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, drīkst veikt darījumus arī ar citiem finanšu instrumentiem, kas veido daļu no komerciālā likviditātes riska pārvaldības darbībām, kuras veic, lai, piemēram, nodrošinātos pret risku saistībā ar valūtas maiņas kursu. Tādēļ ir svarīgi precizēt, ka izņēmumus piemēro kumulatīvi. Piemēram, izņēmumu 2. panta 1. punkta j) apakšpunktā var piemērot vienlaikus ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā minēto izņēmumu.

(23)

Tomēr, lai izvairītos no iespējamas izņēmumu ļaunprātīgas izmantošanas, uz finanšu instrumentu tirgus uzturētājiem, izņemot preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotu vai to atvasinātie instrumentu tirgus uzturētājiem, ar noteikumu, ka tirgus uzturēšana ir palīgdarbība to galvenajai darījumdarbībai grupas ietvaros un ar noteikumu, ka tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, būtu jāattiecas šai direktīvai un tiem nevajadzētu būt iespējai izmantot citus izņēmumus. Uz personām, kas darbojas savā vārdā, pildot klientu rīkojumus vai kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, arī būtu jāattiecas šīs direktīvas darbības jomai, bet tām nevajadzētu būt iespējai izmantot izņēmumus.

(24)

Klientu rīkojumu izpildē savā vārdā būtu jāietver brokeru sabiedrības, kas pilda dažādu klientu rīkojumus, savstarpēji attiecinot tos, pamatojoties uz sakrītošu darījumu veikšanu savā vārdā (“back-to-back tirdzniecība”), un kas būtu jāuzskata par brokeru sabiedrībām, kuras veic darījumus savā vārdā, un tām būtu jāpiemēro šīs direktīvas noteikumi gan attiecībā uz klientu rīkojumu izpildi, gan darbības veikšanu savā vārdā.

(25)

Finanšu instrumentu rīkojumu izpilde, ko veic kā papilddarbību starp divām personām, kuru pamatdarbība grupā nav nedz ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē, nedz banku darbības Direktīvas 2013/36/ES nozīmē, nebūtu jāuzskata par tirdzniecības veikšanu savā vārdā, pildot klientu rīkojumus.

(26)

Atsauces tekstā uz personām būtu jāsaprot kā atsauces gan uz fiziskām, gan juridiskām personām.

(27)

Apdrošināšanas vai dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, uz kuru darbībām attiecas attiecīga kompetento uzraudzības iestāžu uzraudzība un uz kurām attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (14), būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, kad tās veic minētajā direktīva norādītās darbības.

(28)

Šī direktīva nav attiecināma uz personām, kas nesniedz pakalpojumus trešām personām, bet kuru darbība ir saistīta ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem.

(29)

Daži vietējie energouzņēmumi un daži rūpniecisko iekārtu operatori, uz kuriem attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, apkopo un nodod ārpakalpojumu sniedzējiem savas tirdzniecības darbības, lai ierobežotu komerciālo risku, ko rada nekonsolidēti meitasuzņēmumi. Šie kopuzņēmumi nesniedz nekādus citus pakalpojumus un veic tieši tādas pašas funkcijas kā personas, kas minētas 28. apsvērumā. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus darbības noteikumus, būtu arī jāvar izslēgt vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem kopīgi piederošus kopuzņēmumus, kas nesniedz nekādus citus pakalpojumus kā vien ieguldījumu pakalpojumus minētajiem vietējiem energouzņēmumiem vai Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) punktā minētajiem operatoriem un ar nosacījumu, ka šiem vietējiem energouzņēmumiem vai operatoriem piemērotu atbrīvojumu saskaņā ar 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu, ja tie paši sniegtu minētos ieguldījumu pakalpojumus, no šīs direktīvas darbības jomas. Tomēr, lai nodrošinātu pienācīgas garantijas un pienācīgu aizsardzību ieguldītājiem, dalībvalstīm, kas nolemj noteikt atbrīvojumu šādiem kopuzņēmumiem, vajadzētu tiem piemērot prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

(30)

Šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina arī uz personām, kas profesionālās darbības gaitā tikai neregulāri sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja šī darbība ir regulēta un attiecīgie noteikumi neliedz neregulāri sniegt ieguldījumu pakalpojumus.

(31)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saistībā ar darbinieku līdzdalības sistēmām un tādējādi nesniedz ieguldījumu pakalpojumus trešām personām.

(32)

Šī direktīva nav jāattiecina uz centrālajām bankām un citām iestādēm, kas veic līdzīgas funkcijas, kā arī valstu struktūrām, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties tā pārvaldībā atkarībā no tā, kurš no jēdzieniem attiecas uz ieguldījumu, izņemot daļēji vai pilnīgi valsts īpašumā esošas struktūras, kuru darbība ir saistīta ar tirdzniecību vai kapitāldaļu iegūšanu.

(33)

Lai skaidrāk definētu izņēmumu piemērošanu Eiropas Centrālo banku sistēmai (ECBS), citām valstu iestādēm, kas veic līdzīgas darbības, un iestādēm, kuras daļēji veic valsts parāda pārvaldību, ir lietderīgi šādus izņēmumus piemērot tikai tām iestādēm un institūcijām, kas darbojas saskaņā ar kādas dalībvalsts tiesību aktiem vai Savienības tiesību aktiem, kā arī starptautiskām iestādēm, kuru locekļi ir viena vai vairākas dalībvalstis un kuru mērķis ir piesaistīt finanšu līdzekļus un sniegt finansiālu palīdzētu saviem locekļiem, kam ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks, piemēram, Eiropas Stabilizācijas mehānismam.

(34)

Šī direktīva nav jāattiecina uz kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tos koordinē Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem vai pārvaldītājiem, jo uz tiem attiecas īpaši noteikumi, kas ir tieši pielāgoti to darbībai.

(35)

Šī direktīva nav jāattiecina uz pārvades sistēmas operatoriem, kas definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/72/EK (15) 2. panta 4. punktā vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK (16) 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 714/2009 (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 715/2009 (18), vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem. Saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem pārvades sistēmas operatoriem ir konkrētas saistības un pienākumi, tiem piemēro īpašu sertifikācijas procedūru un tos uzrauga nozares īpašas kompetentās iestādes. Pārvades sistēmu operatori arī varētu izmantot šādu atbrīvojumu gadījumos, kad tie izmanto citas personas, kas darbojas kā pakalpojumu sniedzēji to vārdā, lai veiktu savus uzdevumus saskaņā ar minētajiem leģislatīvajiem aktiem vai tīkla kodeksiem un vadlīnijām, kas pieņemti saskaņā ar minētajām regulām. Pārvades sistēmu operatoriem nebūtu jāļauj izmantot šādu atbrīvojumu, ja tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai darbības saistībā ar finanšu instrumentiem, tajā skaitā ekspluatē platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālām pārvades tiesībām.

(36)

Lai varētu izmantot priekšrocības, ko sniedz atbrīvojums no šīs direktīvas noteikumu ievērošanas, attiecīgajai personai būtu pastāvīgi jāatbilst nosacījumiem, kas paredzēti attiecībā uz šādiem atbrīvojumiem. Jo īpaši, ja persona sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības un ja uz viņu neattiecas šī direktīva, jo šie pakalpojumi vai darbības ir papilddarbības minētās personas pamatdarbībai grupā, uz minēto personu vairs nebūtu jāattiecina atbrīvojums saistībā ar papildpakalpojumiem, ja šo pakalpojumu sniegšana vai darbību veikšana vairs nav papilddarbības minētās personas pamatdarbībai.

(37)

Uz personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, būtu jāattiecina piederības dalībvalsts izsniegta atļauja, lai nodrošinātu ieguldītāju aizsardzību un finanšu sistēmas stabilitāti.

(38)

Kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, nebūtu vajadzīga cita atļauja saskaņā ar šo direktīvu, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus vai veiktu ieguldījumu darbības. Ja kredītiestāde nolemj sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES būtu jāpārbauda, vai konkrētā iestāde atbilst šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(39)

Ir parādījies jauns ieguldījumu produkts – strukturētie noguldījumi, bet tie nav iekļauti nevienā leģislatīvā aktā, kas attiecas uz ieguldītāju aizsardzību Savienības līmenī, lai gan citi strukturētie ieguldījumi šādos leģislatīvos aktos ir iekļauti. Tāpēc ir lietderīgi veicināt ieguldītāju uzticēšanos un veidot vienotāku regulējumu attiecībā uz dažādu standartizētu privāto ieguldījumu produktu izplatīšanu, lai ieguldītājiem nodrošinātu atbilstošu aizsardzības līmenī visā Savienībā. Minētā iemesla dēļ ir lietderīgi strukturētos noguldījumus iekļaut šīs direktīvas darbības jomā. Šajā saistībā ir jāprecizē, ka, tā kā strukturētie noguldījumi ir ieguldījumu produktu veids, tie neietver tādus noguldījumus, kas saistīti tikai ar procentu likmēm, piemēram Euribor vai Libor, neatkarīgi no tā, vai procentu likmes ir iepriekš noteiktas, fiksētas vai mainīgas. Tāpēc šādi noguldījumi būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas.

(40)

Šīs direktīvas piemērošana kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kad tās tirgo strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus saistībā ar tiem, būtu saprotama gadījumos, kad tās darbojas kā starpnieki attiecībā uz minētajiem produktiem, ko emitē kredītiestādes, kuras var pieņemt noguldījumus saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES.

(41)

Centrālie vērtspapīru depozitāriji (CVD) ir finanšu tirgiem sistēmiski svarīgas iestādes, kas veic vērtspapīru sākotnējo reģistrāciju, uztur emitēto vērtspapīru kontus un veic norēķinus saistībā ar faktiski visiem vērtspapīru darījumiem. CVD ir īpaši jāregulē saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un uz tiem ir jo īpaši jāattiecas atļauju izsniegšanai un dažiem darbības nosacījumiem. Tomēr papildus pamatpakalpojumiem, kas minēti citos Savienības tiesību aktos, CVD var sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt darbības, kas tiek regulētas saskaņā ar šo direktīvu.

Lai nodrošinātu, ka uz jebkurām vienībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības, attiecas vienāds regulējums, ir lietderīgi nodrošināt, lai uz šādiem CVD neattiektos šīs direktīvas noteikumi par atļaujām un dažiem darbības nosacījumiem, bet lai Savienības tiesību akti, kas regulē CVD, nodrošinātu, ka uz tiem attiecas šīs direktīvas noteikumi, kad tie sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības papildus Savienības tiesību aktos precizētajiem pakalpojumiem.

(42)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību Savienībā, ir lietderīgi ierobežot apstākļus, kādos dalībvalstis drīkst nepiemērot šo direktīvu personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus klientiem, kuri rezultātā nav aizsargāti ar šīs direktīvas noteikumiem. Jo īpaši ir lietderīgi noteikt prasību dalībvalstīm piemērot šīm personām prasības, kuras vismaz ir līdzvērtīgas šajā direktīvā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz atļaujas piešķiršanas posmu, reputācijas un pieredzes novērtēšanu, akcionāru atbilstību, sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu pārskatīšanu un pastāvīgās uzraudzības veikšanu, kā arī attiecībā uz profesionālās darbības ētikas normām.

Turklāt uz personām, kurām netiek piemērota šī direktīva, būtu jāattiecina ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 97/9/EK (19), vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšana, kas nodrošina līdzvērtīgu aizsardzību klientiem gadījumos, uz kuriem attiecas minētā direktīva.

(43)

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība neregulāri sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus, uz kuriem neattiecas atļauja, vai neregulāri veic vienu vai vairākas ieguldījumu darbības, uz kurām neattiecas atļauja, tai nevajadzētu prasīt papildu atļauju saskaņā ar šo direktīvu.

(44)

Šajā direktīvā rīkojumu pieņemšanas un nodošanas darbībai būtu jāietver arī divu vai vairāku ieguldītāju apvienošana, kas tādējādi ļautu veikt darījumu starp šiem ieguldītājiem.

(45)

Uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, kurus tās pašas emitē, būtu jāattiecina šī direktīva, ja tās saviem klientiem sniedz ieguldījumu konsultācijas. Lai novērstu nenoteiktību un uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi paredzēt šīs direktīvas piemērošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrības un kredītiestādes izplata pašu emitētos finanšu instrumentus pamattirgū, nesniedzot nekādas konsultācijas. Tādēļ būtu jāpaplašina pakalpojuma “rīkojumu izpilde klientu vārdā” definīcija.

(46)

Savstarpējās atzīšanas princips un piederības dalībvalsts uzraudzības princips paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm nevajadzētu izsniegt atļauju vai tā būtu jāatsauc, ja tādi faktori kā darbības programmu saturs, ģeogrāfiskā izplatība vai faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izvēlējusies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tā plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā ir tās juridiskā adrese. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nav juridiska persona, būtu jāsaņem atļauja dalībvalstī, kurā atrodas tās galvenais birojs. Turklāt dalībvalstīm būtu jāpieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs vienmēr atrastos un tā darbību faktiski veiktu savā piederības dalībvalstī.

(47)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/44/EK (20) ir noteikti sīki izstrādāti kritēriji prudenciālajam novērtējumam attiecībā uz plānotās līdzdalības iegūšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībā un procedūra to piemērošanai. Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, skaidrību un paredzamību attiecībā uz novērtēšanas procesu, kā arī uz tā rezultātu, ir lietderīgi apstiprināt minētajā direktīvā noteiktos kritērijus un prudenciālās novērtēšanas procesu.

Proti, kompetentajām iestādēm būtu jānovērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilstība un plānotās līdzdalības iegūšanas finanšu stabilitāte, izmantojot šādus kritērijus: potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija; ikvienas personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze; potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte; vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt uzraudzības prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un citām direktīvām, jo īpaši uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (21) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/36/ES; vai ir pamats uzskatīt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu tiek vai jau ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (22) 1. panta nozīmē, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

(48)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurai izsniegta atļauja savā piederības dalībvalstī, vajadzētu būt tiesīgai sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības visā Savienībā, lai nevajadzētu lūgt atsevišķu atļauju no tās dalībvalsts kompetentās iestādes, kurā tā vēlas sniegt šādus pakalpojumus vai veikt šādas darbības.

(49)

Ņemot vērā to, ka uz dažām ieguldījumu brokeru sabiedrībām neattiecas daži pienākumi, kas noteikti ar Direktīvu 2013/36/ES, šīm ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu obligāti jāpieprasa nodrošināt kapitāla minimumu vai profesionālās darbības civiltiesiskās atbildības apdrošināšanu, vai abus. Koriģējot minētās apdrošināšanas summas, būtu jāņem vērā korekcijas, kas veiktas saistībā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/92/EK (23). Minētajai īpašajai pieejai, lai nodrošinātu kapitāla pietiekamību, nevajadzētu skart lēmumus par atbilstošo pieeju minētajām brokeru sabiedrībām saskaņā ar turpmākajām izmaiņām Savienības tiesību aktos par kapitāla pietiekamību.

(50)

Tā kā prudenciālā regulējuma darbības joma būtu jāierobežo tā, lai tas attiektos tikai uz tām vienībām, kas, spriežot pēc profesionālās darbības gaitā veiktiem ierakstiem tirdzniecības grāmatā, rada risku kā darījumu partneris citiem tirgus dalībniekiem, šīs direktīvas darbības joma nebūtu jāattiecina uz vienībām, kas savā vārdā veic darījumus ar finanšu instrumentiem, kas nav preču atvasinātie instrumenti, emisijas kvotas un to atvasinātie instrumenti, ja tie nav tirgus uzturētāji, nedarbojas savā vārdā, pildot klienta rīkojumu, nav regulētā tirgus vai MFT dalībnieki, tiem nav elektroniskas piekļuves tirdzniecības vietai un tie neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

(51)

Lai aizsargātu ieguldītāja īpašumtiesības un citas tamlīdzīgas tiesības uz vērtspapīriem un ieguldītāja tiesības uz līdzekļiem, kas uzticēti brokeru sabiedrībai, minētajām tiesībām vajadzētu būt nošķirtām no brokeru sabiedrības tiesībām. Tomēr šā principa dēļ nebūtu jāliedz brokeru sabiedrībai veikt darbību savā vārdā, izņemot gadījumus, ja tā šo darbību veic ieguldītāja interesēs, ja tas vajadzīgs darījuma īpatnības dēļ un ja ieguldītājs tam piekrīt, piemēram, naudas līdzekļu aizdošana.

(52)

Prasības attiecībā uz klientu aktīvu aizsardzību ir būtisks klientu aizsardzības instruments, brokeru sabiedrībām sniedzot pakalpojumus un veicot darbības. Minētās prasības var neievērot, ja pilnīgi visas līdzekļu un finanšu instrumenta īpašumtiesības tiek nodotas ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai nodrošinātu jebkādas pašreizējās, turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības. Šī plašā iespēja var radīt nenoteiktību un apdraudēt prasību efektivitāti attiecībā uz klientu aktīvu uzraudzību. Tāpēc vismaz attiecībā uz privāto klientu aktīviem ir lietderīgi ierobežot ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju slēgt līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanas veidā un kuri definēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/47/EK (24), lai garantētu vai citādi aizsargātu viņu saistības.

(53)

Jānostiprina ieguldījumu brokeru sabiedrību vadības struktūru, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju loma, lai nodrošinātu pienācīgu un prudenciālu brokeru sabiedrību pārvaldību un veicinātu tirgus integritāti un ieguldītāju interešu ievērošanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūrai, regulētiem tirgiem un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem būtu vienmēr jāvelta pietiekami daudz laika, un tai vajadzētu būt atbilstošai kolektīvajai kompetencei, prasmēm un pieredzei, lai spētu izprast brokeru sabiedrības darbības, tostarp galvenos riska faktorus. Lai izvairītos no domāšanas grupas interesēs un veicinātu neatkarīgu atzinumu sagatavošanu un lēmumu kritisku apstrīdēšanu, vadības struktūrās vajadzētu pietiekamā mērā nodrošināt atšķirīga vecuma, dzimuma, ģeogrāfiskās izcelsmes, izglītības un profesionālās kvalifikācijas pārstāvjus, lai tajās būtu pārstāvēti atšķirīgi uzskati un pieredze. Darbinieku pārstāvību vadības struktūrās arī varētu uzskatīt par pozitīvu veidu, kā uzlabot dažādību, jo tā nodrošina svarīgu skatapunktu un patiesas zināšanas par brokeru sabiedrību iekšējām darbībām. Tādēļ dažādībai vajadzētu būt vienam no kritērijiem, veidojot vadības struktūras. Dažādību vajadzētu arī plašāk ņemt vērā brokeru sabiedrību darbā pieņemšanas politikā. Šādai politikai, piemēram, vajadzētu mudināt sabiedrības izraudzīties kandidātus no pretendentu sarakstiem, kuros pārstāvēti abi dzimumi. Lai nodrošinātu saskaņotu pieeju uzņēmumu vadībai, prasības attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vēlams, cik vien iespējams, pielāgot Direktīvā 2013/36/ES noteiktajām prasībām.

(54)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulētu tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju darbības efektīvu pārraudzību un kontroli, vadības struktūrai būtu jāpārzina brokeru sabiedrības kopējā stratēģija un vajadzētu būt atbildīgai par to, ņemot vērā brokeru sabiedrības uzņēmējdarbību un riska profilu. Vadības struktūrai būtu jāuzņemas skaidri definēta atbildība par brokeru sabiedrības uzņēmējdarbības ciklu šādās jomās: uzņēmuma stratēģisko mērķu apzināšana un definēšana, riska stratēģijas un iekšējās pārvaldības īstenošana, savas iekšējās organizācijas, cita starpā darbinieku atlases un apmācību kritēriju, apstiprināšana, augstākās vadības efektīva uzraudzība, vispārējo pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas veidošana, kā arī tirdzniecības personāla atalgojums un jaunu produktu apstiprināšana izplatīšanai klientiem. Sabiedrību, to iekšējās organizācijas un pakalpojumu sniegšanas un darbību veikšanas politikas stratēģisko mērķu periodiskai uzraudzīšanai un novērtēšanai būtu jānodrošina pastāvīga spēja veikt pienācīgu un apdomīgu pārvaldību, veicinot tirgu integritāti un ieguldītāju aizsardzību. Pārāk liels direktora amatu skaits vienam vadības struktūras loceklim varētu kavēt uzraudzības pienākumu pildīšanu laika trūkuma dēļ.

Tādēļ ir jāierobežo direktora amatu skaits, kurus drīkst vienlaikus ieņemt iestādes vadības struktūras locekļi dažādās vienībās. Piemērojot šādu ierobežojumu, tomēr nebūtu jāņem vērā direktora amatus bezpeļņas organizācijās, piemēram, bezpeļņas vai labdarības organizācijās.

(55)

Dažādās dalībvalstīs izmanto atšķirīgas pārvaldības struktūras. Visbiežāk izmanto vienlīmeņa vai divlīmeņu struktūru. Šajā direktīvā lietoto definīciju mērķis ir aptvert visas esošās struktūras, īpaši neizceļot nevienu no tām. Tām ir tikai funkcionāla nozīme, lai pieņemtu noteikumus, kas vērsti uz konkrētu rezultātu neatkarīgi no sabiedrību tiesībām, kuras iestādei piemērojamas katrā dalībvalstī. Tāpēc šīm definīcijām nevajadzētu skart vispārējo kompetences sadali saskaņā ar valstu sabiedrību tiesībām.

(56)

To darbību spektra palielināšanās, kuras vienlaikus veic daudzas ieguldījumu brokeru sabiedrības, ir palielinājusi interešu konfliktu iespējamību starp šīm dažādajām darbībām un sabiedrību klientu interesēm. Tādēļ jāparedz noteikumi, lai nodrošinātu, ka šādi konflikti negatīvi neietekmē brokeru sabiedrību klientu intereses. Brokeru sabiedrībām ir pienākums veikt efektīvus pasākumus, lai apzinātu un pārvaldītu interešu konfliktus un, cik vien iespējams, mīkstinātu minēto risku potenciālo ietekmi. Ja tomēr pastāv zināms atlikušais risks attiecībā uz kaitējumu klienta interesēm, tad, pirms veikt darījumu klientu vārdā, tiem pārskatāmi būtu jāizskaidro interešu konflikta vispārējais raksturs un/vai cēloņi, kā arī pasākumi, kas veikti, lai mazinātu minētos riska faktorus.

(57)

Komisijas Direktīva 2006/73/EK (25) dalībvalstīm ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrību organizatorisko prasību kontekstā pieprasīt ierakstīt telefonsarunas vai elektronisko saziņu, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem. To telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšana, kas ir saistīta ar klientu rīkojumiem, nav pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai (harta) un pamatota, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, tirgus uzraudzību un palielinātu juridisko noteiktību ieguldījumu brokeru sabiedrību un to klientu interesēs. Šādas ierakstīšanas nozīme ir minēta arī Eiropas Vērtspapīru regulatoru komitejas 2010. gada 29. jūlijā izdotajās tehniskajās konsultācijās Komisijai. Šādiem ierakstiem būtu jānodrošina pierādījumi par ikviena klienta doto rīkojumu nosacījumiem un to atbilstība darījumiem, ko veikušas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kā arī jāpalīdz apzināt jebkādu rīcību, kas varētu būt nozīmīga saistībā ar ļaunprātīgu rīcību tirgū, arī gadījumos, kad brokeru sabiedrības veic darījumus savā vārdā.

Šajā nolūkā ieraksti ir vajadzīgi par visām sarunām, kurās iesaistīti brokeru sabiedrības pārstāvji, kad tie veic darījumus vai plāno veikt darījumus savā vārdā. Ja klienti par saviem rīkojumiem paziņo, izmantojot citus kanālus, nevis telefoniski, šādai saziņai būtu jānotiek saglabājamā formā, piemēram, izmantojot pastu, faksu, elektronisko pastu, dokumentus par tikšanās laikā klientu dotiem rīkojumiem. Piemēram, ar klientu klātienē notikušo svarīgo sarunu saturu varētu izklāstīt protokolā vai piezīmēs. Šādi rīkojumi būtu jāuzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu. Ja klientu klātienē notikušās sarunas tiek protokolētas, dalībvalstīm būtu jānodrošina pienācīgas garantijas, ka klientam nenāksies ciest zaudējumus tādēļ, ka abu pušu saziņa ir neprecīzi protokolēta. Šādās garantijās būtu jāparedz, ka klients neuzņemas nekādas saistības.

Lai panāktu juridisko noteiktību attiecībā uz šā pienākuma darbības jomu, ir lietderīgi to attiecināt uz visām brokeru sabiedrības nodrošinātajām ierīcēm vai tām, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība ļauj izmantot, un pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai veikt saprātīgus pasākumus, lai nepieļautu privātā īpašumā esošo ierīču izmantošanu saistībā ar šiem darījumiem. Minētajiem ierakstiem vajadzētu būt pieejamiem kompetentajām iestādēm, tām pildot savus uzraudzības pienākumus un veicot izpildes kontroles darbības saskaņā ar šo direktīvu, Regulu (ES) Nr. 600/2014, Regulu (ES) Nr. 596/2014 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/57/ES (26), lai palīdzētu kompetentajām iestādēm apzināt rīcību, kas neatbilst ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības tiesiskajam regulējumam. Minētajiem ierakstiem arī vajadzētu būt pieejamiem ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, lai uzskatāmi apliecinātu to attiecību attīstību saistībā ar klientu pārsūtītajiem rīkojumiem un brokeru sabiedrību veiktajiem darījumiem. Minēto iemeslu dēļ ir lietderīgi šajā direktīvā iekļaut vispārēja regulējuma principus attiecībā uz to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanu, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem.

(58)

Saskaņā ar Padomes 2009. gada jūnija secinājumiem par Eiropas finanšu uzraudzības uzlabošanu un lai palīdzētu izveidot vienotu noteikumu kopumu par Eiropas Savienības finanšu tirgiem, pilnveidotu vienlīdzīgus darbības nosacījumus dalībvalstīm un tirgus dalībniekiem, palielinātu ieguldītāju aizsardzību un uzlabotu pārvaldību un noteikumu piemērošanu, Savienība ir apņēmusies vajadzības gadījumā līdz minimumam samazināt dalībvalstu rīcības brīvību Savienības finanšu pakalpojumu tiesību aktu īstenošanā. Šajā direktīvā papildus kopēja režīma ieviešanai to telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstīšanai, kas ir saistīti ar klientu rīkojumiem, ir lietderīgi samazināt kompetento iestāžu iespēju konkrētos gadījumos deleģēt uzraudzības uzdevumus, lai ierobežotu rīcības brīvību prasībās, kuras piemēro saistītiem aģentiem un filiāļu pārskatu sniegšanai.

(59)

Pēdējos desmit gados ievērojami attīstījušās tirdzniecības tehnoloģijas, un tagad tirgus dalībnieki tās plaši izmanto. Daudzi tirgus dalībnieki tagad izmanto algoritmisko tirdzniecību, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojuma aspektus ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās. Būtu jāreglamentē algoritmiskās tirdzniecības radītie riska faktori. Tomēr algoritmu izmantošana veikto darījumu pēctirdzniecības apstrādē nav pielīdzināma algoritmiskajai tirdzniecībai. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāveic minētā tirgus veidošana nepārtraukti attiecīgās tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteiktā daļā. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu jāprecizē, kas ir attiecīgā tirdzniecības vietas tirdzniecības laika noteikta daļa, nodrošinot to, ka šāda noteikta daļa ir būtiska attiecībā pret kopējo tirdzniecības laiku, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti, apmērus un raksturu un tirgojamā finanšu instrumenta raksturlielumus.

(60)

To ieguldījumu brokeru sabiedrību rīcībā, kuras iesaistās algoritmiskā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, vajadzētu būt attiecīgām minētās darbības sistēmām un pārbaudēm. Šāda darbība būtu jāsaprot saistībā ar tās kontekstu un mērķi. Tāpēc šādas darbības definīcija ir neatkarīga no citām definīcijām, piemēram, “tirgus uzturētāja darbību” definīcijas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2012 (27).

(61)

Īpašs algoritmiskās tirdzniecības paveids ir augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecība, kad tirdzniecības sistēma ļoti ātri analizē tirgus datus vai signālus un pēc tam, balstoties uz šo analīzi, ļoti īsā laikā nosūta vai atjaunina lielu rīkojumu skaitu. Proti, augstas intensitātes algoritmiskā tirdzniecība var ietvert tādus elementus kā, piemēram, rīkojumu iniciēšana, sagatavošana, nosūtīšana un izpilde, ko veic sistēma bez cilvēku iesaistes katrā konkrētā darījumā vai rīkojumā, īss laikposms, lai izveidotu un likvidētu pozīcijas, augsts ikdienas portfeļa apgrozījums, augsta rīkojumu attiecība pret darījumiem vienā dienā un tirdzniecības dienas noslēgšana ar segtu vai gandrīz segtu pozīciju. Augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus cita starpā raksturo augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, kurus veido rīkojumi, kotējumi vai anulācijas. Nosakot, kas ir augsts vienas dienas ziņojumu līmenis, būtu jāņem vērā šā darījuma galaklienta identitāte, novērojumu perioda ilgums, salīdzinājums ar kopējo tirgus aktivitāti šajā laikā, kā arī darbības relatīvā koncentrācija vai fragmentācija. Augstas intensitātes algoritmisko tirdzniecību parasti veic tirgotāji, tirdzniecībā izmantojot savu kapitālu, un būtībā tie ir nevis atsevišķa stratēģija, bet sarežģītas tehnoloģijas izmantošana, īstenojot tradicionālākas tirdzniecības stratēģijas, piemēram, tirgus veidošanu vai arbitrāžu.

(62)

Tehnikas sasniegumi ir ļāvuši īstenot augstas intensitātes tirdzniecību un sekmējuši uzņēmējdarbības modeļu attīstību. Augstas intensitātes tirdzniecību sekmē tirgus dalībnieku telpu un iekārtu fiziska līdzāsatrašanās tirdzniecības vietas sapārošanas noteikšanas programmai. Lai nodrošinātu sakārtotus un godīgus tirdzniecības nosacījumus, ir jāpieprasa, lai tirdzniecības vietās nodrošinātu šādus līdzāsatrašanās pakalpojumus, pamatojoties uz nediskriminējošu, taisnīgu un pārredzamu pieeju. Tirdzniecības tehnoloģijas izmantošana ir palielinājusi ieguldītāju tirdzniecības ātrumu, spējas un sarežģītību. Tāpat tā ļauj tirgus dalībniekiem atvieglot saviem klientiem tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem, izmantojot to tirdzniecības sistēmas, tiešu piekļuvi tirgum vai garantētu piekļuvi. Tirdzniecības tehnoloģija ir devusi ieguvumus tirgum un tirgus dalībniekiem kopumā, piemēram, plašāku dalību tirgos, lielāku likviditāti, mazāku cenas starpību, samazinātu īstermiņa svārstīgumu un līdzekļus, lai labāk izpildītu klientu rīkojumus. Tomēr minētā tirdzniecības tehnoloģija rada arī vairākus potenciālus riskus, piemēram, lielāku tirdzniecības vietu sistēmu pārslodzes risku lielāka rīkojumu apjoma dēļ, algoritmiskās tirdzniecības riskus izveidot dubultus vai kļūdainus rīkojumus vai citus tās darbības traucējumus, kas var apdraudēt pienācīgu tirgus darbību.

Turklāt pastāv risks, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas pārmērīgi reaģēs uz citiem notikumiem tirgū, kas var palielināt svārstīgumu, ja tirgū jau pastāv kāda problēma. Visbeidzot, algoritmiskā tirdzniecība vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes nepareizas to izmantošanas gadījumā tāpat kā jebkurš cits tirdzniecības veids var radīt zināmas darbības formas, kas būtu jāaizliedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014. Automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumi, nodrošinot informētības priekšrocību automatizētas ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem, var arī mudināt ieguldītājus veikt tirdzniecības darījumus tirdzniecības vietās, kur tie var izvairīties no mijiedarbības ar automatizētās ātrās datorizētās tirdzniecības darījumu organizētājiem. Ir lietderīgi ātrās algoritmiskās tirdzniecības metodēm, kas balstītas uz dažiem konkrētiem raksturlielumiem, piemērot īpašu regulatīvo kontroli. Lai arī tās galvenokārt ir metodes, kuru pamatā ir tirdzniecība savā vārdā, šāda kontrole būtu arī jāpiemēro gadījumos, kad šīs metodes izmantošana ir strukturēta tā, lai izvairītos no tās izmantošanas savā vārdā.

(63)

Minētos potenciālos riskus, ko rada biežāka tehnoloģijas izmantošana, vislabāk var mazināt, apvienojot pasākumus un īpašu riska kontroli, lai pārbaudītu brokeru sabiedrības, kuras veic algoritmisko tirdzniecību vai izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, kuras nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi, ar citiem pasākumiem, kas vērsti uz tirdzniecības vietu operatoriem, kuriem var piekļūt šādas brokeru sabiedrības. Lai uzlabotu tirgu izturētspēju, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību, minētajiem pasākumiem būtu jāatbilst un jābūt balstītiem uz tehniskajām “Pamatnostādnēm tirdzniecības platformām, ieguldījumu sabiedrībām un kompetentajām iestādēm attiecībā uz sistēmām un kontroli automatizētā tirdzniecības vidē” (EVTI/2012/122), kuras 2012. gada februārī izdeva Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde) (“EVTI“), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1095/2010 (28). Vēlams nodrošināt, lai brokeru sabiedrībām, kas veic augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumus, būtu atbilstoša atļauja. Šādām atļaujām būtu jānodrošina, ka uz brokeru sabiedrībām attiecas šīs direktīvas organizatoriskās prasības un ka tās tiek pienācīgi uzraudzītas. Taču vienībām, kam izsniedz atļauju un ko uzrauga saskaņā ar finanšu sektoru regulējošiem Savienības tiesību aktiem un kam piemēro atbrīvojumu no šīs direktīvas, bet kas izmanto algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes, nebūtu pienākums saņemt atļauju saskaņā ar šo direktīvu un tām būtu jāpiemēro tikai pasākumi un pārbaudes, kuru mērķis ir novērst specifisko risku, kas izriet no minētajiem tirdzniecības darījumiem. Šajā ziņā EVTI būtu jāīsteno svarīgs koordinēšanas uzdevums, nosakot cenas izmaiņas minimālos soļus, lai Eiropas līmenī sakārtotu tirgus.

(64)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirdzniecības vietām būtu jāizveido stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības vai augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodes neapdraud pareizu tirgus darbību un to nevar izmantot ļaunprātīgos nolūkos. Tirdzniecības vietām būtu jānodrošina arī, lai to tirdzniecības sistēmas būtu izturētspējīgas un atbilstoši pārbaudītas darbam ar lielāku rīkojumu plūsmu vai spriedzi tirgū un tirdzniecības vietas būtu aprīkotas ar bloķēšanas sistēmām, lai uz laiku pārtrauktu tirdzniecību vai ierobežotu to pēkšņu un negaidītu cenās svārstību gadījumā.

(65)

Ir jānodrošina arī tas, ka tirdzniecības vietu maksas struktūra ir pārredzama, nediskriminējoša un taisnīga, kā arī nav veidota tā, lai radītu nesakārtotus tirgus apstākļus. Tādēļ ir lietderīgi ļaut tirdzniecības vietām pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bijis saglabāts, un pieskaņot maksu katram finanšu instrumentam, uz kuru tā attiecas. Vajadzētu arī dot iespēju dalībvalstīm ļaut tirdzniecības vietām noteikt augstāku maksu par tādu rīkojumu došanu, kas vēlāk tiek atcelti, vai dalībniekiem, kuru atcelto rīkojumu skaits ir lielāks par izpildītajiem rīkojumiem, un tiem dalībniekiem, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai ņemtu vērā sistēmas jaudai radīto papildu slogu, arī tad, ja citi tirgus dalībnieki negūs no tā labumu.

(66)

Papildus pasākumiem attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību un augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi ir lietderīgi aizliegt ieguldījumu brokeru sabiedrībām nodrošināt tiešu elektronisku piekļuvi tirgiem saviem klientiem, ja attiecībā uz šādu piekļuvi nav izveidotas pienācīgas sistēmas un kontrole. Neatkarīgi no sniegtās tiešās elektroniskās piekļuves veida brokeru sabiedrībām, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, būtu jānovērtē un jāpārskata to klientu piemērotību, kuri izmanto minēto pakalpojumu, un jānodrošina, ka tiek veikta riska kontrole, kā arī minētās brokeru sabiedrības saglabā atbildību par tirdzniecības darījumiem, kurus to klienti pieteikuši, izmantojot to sistēmas vai tirdzniecības kodus. Regulatīvajos tehniskajos standartos būtu sīkāk jāatrunā organizatoriskās prasības attiecībā uz minētajām jaunajām tirdzniecības formām. Būtu jānodrošina, lai prasības vajadzības gadījumā var grozīt, ņemot vērā turpmākās inovācijas un izmaiņas minētajā jomā.

(67)

Lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību un ļautu kompetentajām iestādēm laikus veikt attiecīgus pasākumus pret neatbilstošām vai krāpnieciskām algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ir jāmarķē visi rīkojumi, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību. Marķēšanai būtu jāļauj kompetentajām iestādēm apzināt un nošķirt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar dažādiem algoritmiem, un efektīvi pārveidot un novērtēt stratēģijas, ko izmanto tirgotāji, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību. Tam būtu jāmazina risku, ka rīkojumi ir neskaidri attiecināmi uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju vai tirgotāju. Marķēšana ļaus kompetentajām iestādēm efektīvi un lietpratīgi reaģēt uz algoritmiskās tirdzniecības stratēģijām, ja tās būs ļaunprātīgas vai radīs risku pareizai tirgus darbībai.

(68)

Lai panāktu tirgus integritātes saglabāšanu, ņemot vērā finanšu tirgu tehnoloģiju attīstību, EVTI būtu regulāri jākonsultējas ar valstu ekspertiem par tirdzniecības, tostarp augstas intensitātes darījumu tirdzniecības, tehnoloģiju izmaiņām un jaunāko praksi, ko var uzskatīt par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, ar mērķi apzināt un atbalstīt efektīvas stratēģijas, kuras vērstas pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu.

(69)

Pašlaik Savienībā darbojas daudz tirdzniecības vietu, no kurām dažas tirgo identiskus finanšu instrumentus. Lai novērstu potenciālus riskus ieguldītājiem, jāformalizē un vēl vairāk jākoordinē procesi saistībā ar ietekmi uz tirdzniecību citās tirdzniecības vietās, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, nolemj apturēt vai pārtraukt kāda finanšu instrumenta tirdzniecību. Juridiskās noteiktības labad un lai pienācīgi novērstu interešu konfliktus, pieņemot lēmumu apturēt vai pārtraukt finanšu instrumentu tirdzniecību, būtu jānodrošina, ka tad, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas uztur tirdzniecības vietu, pārtrauc tirdzniecību sakarā ar neatbilstību tās darbību regulējošajiem noteikumiem, citi seko šim piemēram, ja tā nolemj kompetentās iestādes, ja vien tirdzniecības turpināšanu nevar attaisnot ar ārkārtējiem apstākļiem. Turklāt jāformalizē un jāuzlabo informācijas apmaiņa un sadarbība starp kompetentajām iestādēm attiecībā uz tirdzniecības vietā veikto finanšu instrumentu tirdzniecības apturēšanu un pārtraukšanu. Minētie pasākumi būtu jāveic tā, lai neļautu tirdzniecības vietām komerciāliem mērķiem izmantot informāciju, kas pārraidīta saistībā ar finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu vai atcelšanu.

(70)

Finanšu tirgos aktīvi darbojas arvien vairāk ieguldītāju, un tiem tiek piedāvāts arvien sarežģītāks plaša spektra pakalpojumu un instrumentu klāsts, tāpēc, ņemot vērā šo attīstību, ir jānodrošina zināma saskaņotība, lai ieguldītājiem nodrošinātu augsta līmeņa aizsardzību visā Savienībā. Kad tika pieņemta Direktīva 2004/39/EK, pieaugošas ieguldītāju atkarības no personiskiem ieteikumiem dēļ tajā bija jāiekļauj noteikums par ieguldījumu konsultācijām kā ieguldījumu pakalpojumu, kam nepieciešama atļauja un konkrētas profesionālās darbības ētikas normas. Klientiem personiski sniegto ieteikumu paliekošās nozīmes un pieaugošās pakalpojumu un instrumentu sarežģītības dēļ ir jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību.

(71)

Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas saskaņā ar savu klientu interesēm un spēj pildīt šajā direktīvā noteiktos pienākumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu attiecīgi jāizprot piedāvāto vai ieteikto finanšu instrumentu īpatnības, kā arī jāizstrādā un jāizvērtē iedarbīga politika un pasākumi, lai apzinātu to klientu kategoriju, kam varētu piedāvāt šos produktus un pakalpojumus. Dalībvalstīm būtu jāpanāk, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, ka minētie produkti tiek izstrādāti tā, lai apmierinātu konkrētā mērķtirgus attiecīgās klientu kategorijas galaklientu vajadzības, veic saprātīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek izplatīti apzinātajā mērķtirgū, un periodiski izvērtē piedāvāto produktu mērķtirgu un šo produktu ienesīgumu. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka klientiem citu izstrādātus finanšu instrumentus, vajadzētu arī izstrādāt attiecīgu kārtību, kā iegūt un novērtēt attiecīgo informāciju par produkta apstiprināšanas procesu, cita starpā par apzināto piedāvātā vai ieteiktā produkta mērķtirgu un produkta īpatnībām. Minētais pienākums būtu jāpilda, neskarot ieguldījumu brokeru sabiedrības turpmāk veicamus atbilstības un piemērotības novērtējumus, tai sniedzot ieguldījumu pakalpojumus ikvienam klientam, pamatojoties uz personiskajām vajadzībām, īpatnībām un mērķiem.

Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentus piedāvā vai iesaka tikai tad, ja tas ir klienta interesēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas piedāvā vai iesaka produktus, kurus izveidojušas sabiedrības, uz kurām neattiecas šajā direktīvā izklāstītās produktu pārvaldības prasības, vai izveidojušas trešo valstu sabiedrības, vajadzētu arī ieviest attiecīgu kārtību, kā iegūt pietiekamu informāciju par šiem finanšu instrumentiem.

(72)

Lai sniegtu ieguldītājiem visu svarīgo informāciju, ir lietderīgi pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, izpaust sniegto konsultāciju cenu, precizēt sniegto konsultāciju pamatojumu, jo īpaši produktu klāstu, kuru tās ņem vērā, sniedzot klientiem personiskus ieteikumus, neatkarīgi no tā, vai tās sniedz klientiem atsevišķas ieguldījumu konsultācijas vai tiem ieteikto finanšu instrumentu atbilstības periodisku novērtējumu. Ir lietderīgi arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībām paskaidrot saviem klientiem sniegto konsultāciju iemeslus.

(73)

Lai turpinātu veidot tiesisko regulējumu ieguldījumu konsultāciju sniegšanai, vienlaikus ļaujot ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem izdarīt izvēli, ir lietderīgi noteikt nosacījumus šā pakalpojuma sniegšanai tad, ja brokeru sabiedrības informē klientus, ka šis pakalpojums tiek sniegts neatkarīgi. Ja konsultācijas sniedz neatkarīgi, pirms personīgas rekomendācijas sniegšanas būtu jānovērtē pietiekami plašs citu produktu piedāvātāju produktu klāsts. Konsultantam nav jāizvērtē visu produktu piedāvātāju vai emitentu sniegtie produkti, kas pieejami tirgū, taču finanšu instrumentu klāstam nevajadzētu aprobežoties ar finanšu instrumentiem, ko emitējušas vai sniegušas vienības, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai citas juridiskas vai ekonomiskas attiecības, piemēram, līgumattiecības, kas ir pietiekami ciešas, lai potenciāli apdraudētu sniegto konsultāciju neatkarīgumu.

(74)

Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību un klientu sapratni par saņemto pakalpojumu, ir arī lietderīgi vēl vairāk ierobežot sabiedrību iespēju sniegt neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veikt ieguldījumu portfeļa pārvaldību, pieņemt un paturēt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus vai nefinansiālus labumus no trešajām personām, jo īpaši no emitentiem vai produktu piegādātājiem. Tas nozīmē, ka jebkāda trešās personas samaksātā maksa un komisijas nauda vai jebkādi tās sniegtie finansiālie labumi pilnībā un iespējami drīz jāatdod atpakaļ klientam, tiklīdz brokeru sabiedrība būs saņēmusi šos maksājumus, un nevajadzētu brokeru sabiedrībai atļaut kārtot jebkādus maksājumus trešai personai no brokeru sabiedrības klienta maksas. Klientus vajadzētu precīzi un attiecīgā gadījumā periodiski informēt par visām maksājumiem, komisijas naudu un labumiem, ko brokeru sabiedrība ir saņēmusi saistībā ar klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un kas pārskaitīti klientam. Brokeru sabiedrībām, kas sniedz neatkarīgas ieguldījumu konsultācijas vai veic ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, būtu jānodrošina, ka saņemtie trešās personas maksājumi tiek atvēlēti un pārskaitīti klientiem, ietverot to organizatoriskajās prasībās. Būtu pieļaujami tikai maznozīmīgi nefinansiāli labumi ar noteikumu, ka klients par tiem tiek pilnībā informēts, ka tie varētu uzlabot sniegto pakalpojumu kvalitāti un ka tos nevar atzīt par tādiem, kas negatīvi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrību spēju rīkoties klientu labākajās interesēs.

(75)

Sniedzot neatkarīgus ieguldījumu konsultāciju pakalpojumus un veicot ieguldījumu portfeļa pārvaldīšanu, vajadzētu būt atļautam saņemt maksu, komisijas naudu vai nefinansiālus labumus no personas, kas rīkojas klienta uzdevumā, tikai tad, ja šī persona apzinās, ka šādi maksājumi ir veikti minētās personas uzdevumā un ka maksājumu summu un biežumu ieguldījumu brokeru sabiedrība ir saskaņojusi ar klientu un to nenosaka trešā persona. Šī prasība būtu izpildīta gadījumos, kad klients pats tieši apmaksā brokeru sabiedrības rēķinu vai to izdara neatkarīga trešā persona, kura nav saistīta ar ieguldījumu brokeru sabiedrības klientam sniegto ieguldījumu pakalpojumu un rīkojas tikai pēc klienta norādījumiem, kā arī gadījumos, kad klients vienojas par ieguldījumu brokeru sabiedrības sniegtā pakalpojuma maksu un samaksā nolīgto summu. Ar to parasti nodarbojas grāmatveži vai juristi, ievērojot klienta skaidri noteikto maksājuma uzdevumu, vai tad, ja šo personu izmanto vienkārši kā naudas nodošanas kanālu.

(76)

Šajā direktīvā paredzēti nosacījumi un procedūras, kas dalībvalstīm jāievēro, plānojot ieviest papildu prasības. Šādas prasības var ietvert aizliegumu vai papildu ierobežojumu piedāvāt vai pieņemt maksu, komisijas naudu vai jebkādus finansiālus un nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas uzdevumā saistībā ar pakalpojuma sniegšanu klientiem.

(77)

Lai papildus aizsargātu patērētājus, ir lietderīgi arī parūpēties par to, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības neatalgotu un nevērtētu savu darbinieku gūtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā brokeru sabiedrības pienākumam rīkoties savu klientu labākajās interesēs, piemēram, izmaksājot atlīdzību, nosakot pārdošanas mērķus vai citādi stimulējot viena konkrēta finanšu instrumenta ieteikšanu vai pārdošanu, lai gan klienta interesēm labāk atbilstu cits instruments.

(78)

Ja pietiekama informācija par finanšu instrumentu izmaksām vai saistītajiem maksājumiem un riska faktoriem tiek sniegta saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, būtu jāuzskata, ka tā atbilst šajā direktīvā noteiktajiem mērķiem informēt klientus. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kas izplata finanšu instrumentus, tomēr būtu papildus jāinformē savi klienti par visām ieguldījumu pakalpojumu sniegšanas izmaksām un saistītajiem maksājumiem saistībā ar šiem finanšu instrumentiem.

(79)

Ņemot vērā ieguldījumu produktu sarežģītību un nepārtrauktās inovācijas, ir svarīgi nodrošināt, ka darbiniekiem, kas sniedz konsultācijas par ieguldījumu produktiem vai pārdod tos privātajiem klientiem, ir atbilstīgas zināšanas un kompetence piedāvāto produktu jomā. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jādod saviem darbiniekiem pietiekami daudz laika un resursu, lai viņi varētu gūt minētās zināšanas un kompetenci un tās izmantotu, sniedzot pakalpojumus klientiem.

(80)

Ieguldījumu brokeru sabiedrības drīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, kas paredz tikai klientu rīkojumu izpildi un/vai saņemšanu un pārsūtīšanu, nesaņemot informāciju par klienta kompetenci un pieredzi, lai novērtētu pakalpojuma vai finanšu instrumenta piemērotību klientam. Tā kā minētie pakalpojumi attiecīgi mazina klienta aizsardzību, ir lietderīgi uzlabot šo pakalpojumu sniegšanas nosacījumus. Jo īpaši ir lietderīgi izslēgt iespēju sniegt minētos pakalpojumus kopā ar papildpakalpojumiem, kas ietver kredītu vai aizdevumu piešķiršanu ieguldītājiem, lai ļautu tiem veikt darījumu, kurā ir iesaistīta ieguldījumu brokeru sabiedrība, jo tas papildus sarežģī darījumu un saistītā riska novērtēšanu. Ir lietderīgi arī skaidrāk definēt kritērijus to finanšu instrumentu izvēlei, ar kuriem minētajiem pakalpojumiem vajadzētu būt saistītiem, lai izslēgtu dažus finanšu instrumentus, tostarp tādus, kas ietver atvasinātu finanšu instrumentu vai ietver struktūru, apgrūtinot klientam izprast saistīto risku, tādu uzņēmumu akcijas, kuri nav pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi (PVKIU) (kolektīvo ieguldījumu uzņēmumi, kas nav PVKIU), un Komisijas Regulas (ES) Nr. 583/2010 (29) 36. panta 1. punkta otrajā daļā minēto strukturēto PVKIU akcijas. Dažu PVKIU pielīdzināšanai sarežģītiem produktiem nebūtu jāskar turpmāk pieņemtus Savienības tiesību aktus, kuros tiks noteikts šādu produktu diapazons un tiem piemērojami noteikumi.

(81)

Kombinētās pārdošanas prakse ir izplatīta uzņēmumu stratēģija visā Savienībā, sniedzot finanšu pakalpojumus privātpersonām. Tā var dot ieguvumu privātiem klientiem, bet var būt arī gadījumi, kad nav atbilstoši ņemtas vērā klienta intereses. Piemēram, dažas kombinētās pārdošanas prakses formas, proti, sasaistīšanas prakse, kad divi vai vairāki finanšu pakalpojumi tiek pārdoti kopā paketē un vismaz viens no šiem pakalpojumiem nav pieejams atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klienta mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli. Sasaistīšanas prakses piemērs var būt prasība privātam klientam atvērt norēķinu kontus, ja viņš grib saņemt ieguldījumu pakalpojumu. Lai gan arī pakalpojumu apkopošanas prakse, kad divus vai vairāk finanšu pakalpojumus pārdod kopā paketē, bet katru pakalpojumu var iegādāties arī atsevišķi, var kropļot konkurenci un negatīvi ietekmēt klientu mobilitāti un spēju izdarīt apzinātu izvēli, tā vismaz neliedz klientam izvēles iespēju un tādējādi rada mazāku risku, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības varētu neatbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām. Šādas prakses izmantošana būtu rūpīgi jāizvērtē, lai veicinātu konkurenci un patērētāja izvēles iespējas.

(82)

Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu rakstiskā paziņojumā jānorāda, kā sniegtais ieteikums atbilst privātā klienta vēlmēm, vajadzībām un citām iezīmēm. Šis paziņojums būtu jāsniedz saglabājamā formā, arī elektroniski. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir pienākums veikt atbilstības novērtēšanu un sniegt klientam precīzi formulētu atbilstības ziņojumu, kā arī paredzēt pienācīgas garantijas, lai klientam nerastos zaudējumi tādēļ, ka paziņojumā sniegtais personiskais ieteikums ir kļūdains vai sagatavots negodprātīgi, tāpat ir jāpaskaidro, kā šis ieteikums var būt noderīgs klientam un kādus zaudējumus var radīt ieteiktā rīcība.

(83)

Nosakot, kas ir informācijas savlaicīga sniegšana direktīvā noteiktā termiņā, ieguldījumu brokeru sabiedrībai, paturot prātā situācijas nopietnību, būtu jāņem vērā tas, ka klientam ir vajadzīgs pietiekami ilgs laiks, lai pirms ieguldījumu lēmuma pieņemšanas to izlasītu un saprastu. Sarežģītu vai nepazīstamu produktu vai pakalpojumu gadījumā, kā arī tad, ja produkts vai pakalpojums klientam nav pazīstams, klientam varētu būt vajadzīgs vairāk laika informācijas izsvēršanai nekā klientam, kas izskata vienkāršāka vai pazīstamāka produkta vai pakalpojuma piedāvājumu, vai ja klientam ir attiecīga iepriekšēja pieredze.

(84)

Nekam šajā direktīvā nebūtu jāuzliek ieguldījumu brokeru sabiedrībām pienākums sniegt visu pieprasīto informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību, finanšu instrumentiem, izmaksām un saistītajiem maksājumiem vai par klienta finanšu instrumentu vai klienta līdzekļu aizsardzību nekavējoties un vienlaicīgi, ja vien tās izpilda vispārējo pienākumu laikus sniegt būtisko informāciju direktīvā noteiktā termiņā. Ja informācija ir klientam sniegta laikus pirms pakalpojuma sniegšanas, nekas šajā direktīvā neuzliek pienākumu to sniegt atsevišķi vai iekļaujot to klienta līgumā.

(85)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas, ja vien klients to nav pieprasījis, reaģējot uz tādu brokeru sabiedrības vai tās vārdā sniegtu personalizētu paziņojumu šim konkrētajam klientam, kurā ietverts konkrēta finanšu instrumenta vai konkrēta darījuma piedāvājums vai kurš ir paredzēts, lai ietekmētu klientu saistībā ar konkrētu finanšu instrumentu vai konkrētu darījumu. Būtu jāuzskata, ka pakalpojums ir sniegts pēc klienta paša iniciatīvas neatkarīgi no tā, vai klients to pieprasa, pamatojoties uz jebkādu paziņojumu, kurā ietverta finanšu instrumentu reklāma vai piedāvājums un kurš sniegts, izmantojot jebkādus līdzekļus, kas būtībā ir vispārīgi, un kurš ir adresēts sabiedrībai vai plašākai klientu vai potenciālo klientu grupai vai kategorijai.

(86)

Viens no šīs direktīvas mērķiem ir aizsargāt ieguldītājus. Pasākumi, ko veic, lai aizsargātu ieguldītājus, būtu jāpielāgo katras ieguldītāju kategorijas (privātie ieguldītāji, profesionāļi un darījumu partneri) īpatnībām. Lai uzlabotu tiesisko regulējumu, ko piemēro pakalpojumu sniegšanai neatkarīgi no attiecīgo klientu kategorijas, tomēr ir lietderīgi skaidri noteikt, ka godprātīguma, taisnīguma un profesionālās rīcības principi un pienākums rīkoties godprātīgi, skaidri un nemaldinot attiecas uz attiecībām ar ikvienu klientu.

(87)

Ieguldījumus apdrošināšanas līgumu veidā bieži vien piedāvā klientiem kā iespējamo alternatīvu finanšu instrumentiem, kurus reglamentē ar šo direktīvu, vai to vietā. Lai nodrošinātu privāto klientu konsekventu aizsardzību un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus līdzīgiem produktiem, ir svarīgi, lai apdrošināšanas ieguldījumu produktiem tiktu piemērotas attiecīgās prasības. Tā kā ieguldītāju aizsardzības prasības šajā direktīvā tādēļ būtu jāpiemēro arī ieguldījumiem, ko piedāvā kā apdrošināšanas līgumus, to atšķirīgā tirgus struktūra un produktu īpašības liecina par labu tam, ka ir lietderīgāk iekļaut sīki izstrādātas prasības pašlaik pārskatāmajā Direktīvā 2002/92/EK, nevis atrunāt tās šajā direktīvā. Turpmāk Savienības tiesību aktos, kas reglamentē apdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību darbību, būtu tādējādi jānodrošina konsekventa regulatīvā pieeja tādu atšķirīgu finanšu produktu izplatīšanai, kuri atbilst līdzīgām ieguldītāju vajadzībām un tātad rada salīdzināmas problēmas ieguldītāju aizsardzības jomā. Eiropas Uzraudzības iestādei (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde) (EAAPI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1094/2010 (30), un EVTI būtu jāsadarbojas, lai panāktu profesionālās darbības ētikas normu iespējami lielāku saskanību attiecībā uz minētajiem ieguldījumu produktiem. Minētās jaunās prasības apdrošināšanas ieguldījumu produktiem būtu jānosaka Direktīvā 2002/92/EK.

(88)

Lai saskaņotu noteikumus, kas attiecas uz interešu konfliktiem, vispārējiem principiem un klientiem sniedzamo informāciju, un dotu iespēju dalībvalstīm noteikt ierobežojumus apdrošināšanas starpnieku pieprasītajai samaksai, būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2002/92/EK.

(89)

Apdrošināšanas ieguldījumu produkti, kas neparedz ieguldījumu iespējas, un noguldījumi, kurus ietekmē tikai procentu likmes, būtu jāizslēdz no regulas darbības jomas. Individuāli un aroda pensiju produkti, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam pensijas ienākumus, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas, ņemot vērā to īpatnības un mērķus.

(90)

Atkāpjoties no piederības dalībvalsts atļaujas piešķiršanas principa, saistību uzraudzības un izpildes principa attiecībā uz filiāļu darbību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir lietderīgi uzņemties atbildību par dažu to pienākumu izpildi, kuri noteikti šajā direktīvā attiecībā uz uzņēmējdarbību, ko veic ar filiāles starpniecību teritorijā, kurā atrodas filiāle, jo minētā iestāde atrodas vistuvāk filiālei un tās atrašanās vieta ir labāk piemērota, lai atklātu filiāles darbību reglamentējošo noteikumu pārkāpumus un iesaistītos to novēršanā.

(91)

Ir jāievieš efektīvs “labākās izpildes” pienākums, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu rīkojumus izpilda saskaņā ar nosacījumiem, kas ir visizdevīgākie klientam. Minēto pienākumu būtu jāattiecina uz sabiedrībām, kurām ir līgumsaistības vai starpniecības saistības attiecībā pret klientu.

(92)

Ņemot vērā to, ka pašlaik Savienībā ir pieejams plašāks izpildes vietu piedāvājums, ir lietderīgi uzlabot labākās izpildes noteikumus attiecībā uz privātajiem ieguldītājiem. Piemērojot labākās izpildes noteikumus saskaņā ar 27. panta 1. punkta trešo daļu, būtu jāņem vērā labākās izpildes uzraudzības tehnoloģiju attīstība.

(93)

Nosakot privāto klientu uzdevumu labāko izpildi, ar izpildi saistītajās izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksa, ko uzliek klientam par konkrētiem pakalpojumiem gadījumos, kad vairāk nekā viena brokeru sabiedrības izpildes politikā minēta tirdzniecības vieta spēj izpildīt noteiktu rīkojumu. Šādos gadījumos pašas brokeru sabiedrības komisijas maksa un rīkojuma izpildes izmaksas katrā no piemērotajām tirdzniecības vietām būtu jāņem vērā, lai novērtētu un salīdzinātu rezultātus, ko klients varētu gūt, ja rīkojums tiktu izpildīts katrā no šīm tirdzniecības vietām. Tomēr nav paredzēts noteikt brokeru sabiedrībai prasību salīdzināt rezultātus, ko klients varētu gūt atkarībā no brokeru sabiedrības izpildes politikas un pašas sabiedrības komisijas maksas un citiem maksājumiem, ar rezultātiem, ko tas pats klients varētu sasniegt citā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurai ir atšķirīga izpildes politika vai atšķirīga komisijas maksas un citu maksājumu struktūra. Tāpat nav paredzēts noteikt prasību brokeru sabiedrībai salīdzināt savas komisijas maksas atšķirības, kas ir saistītas ar tās klientiem sniegto pakalpojumu atšķirīgo raksturu.

(94)

Šīs direktīvas noteikumus, kuros paredzēts, ka izpildes izmaksās būtu jāiekļauj pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksa vai maksājumi, ko sabiedrība uzliek klientam par ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu, nebūtu jāpiemēro brokeru sabiedrības izpildes politikā iekļaujamo tirdzniecības vietu noteikšanai saskaņā ar šīs direktīvas 27. panta 5. punktu.

(95)

Būtu uzskatāms, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksas struktūra vai iekasēšana rada negodīgu un nevienlīdzīgu attieksmi pret izpildes vietām, ja tā iekasē atšķirīgu komisijas maksu vai starpību no klientiem par izpildi dažādās izpildes vietās, un šī atšķirība neatspoguļo faktiskās atšķirības brokeru sabiedrības izdevumos, veicot izpildi šajās izpildes vietās.

(96)

Lai padarītu stingrākus nosacījumus, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāievēro, uzņemoties saistības izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientam saskaņā ar šo direktīvu, ir lietderīgi pieprasīt saistībā ar finanšu instrumentiem, uz kuriem attiecas Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteiktais tirdzniecības pienākums, katrai tirdzniecības vietai un sistemātiskam internalizētājam, bet saistībā ar citiem finanšu instrumentiem – katrai izpildes vietai darīt publiski pieejamus datus par katras tirdzniecības vietas darījumu izpildes kvalitāti.

(97)

Ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegtā informācija klientiem saistībā ar to izpildes politiku bieži vien ir vispārīga un standartizēta un neļauj klientiem saprast, kā rīkojums tiks izpildīts, un pārbaudīt sabiedrību atbilstību saistībām izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem. Lai uzlabotu ieguldītāju aizsardzību, ir lietderīgi precizēt principus attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību sniegto informāciju saviem klientiem par izpildes politiku un noteikt prasību sabiedrībām katru gadu darīt publiski pieejamu piecu labāko tirdzniecības vietu sarakstu katrā finanšu instrumentu kategorijā, kurā tās izpildījušas klientu rīkojumus iepriekšējā gadā, kā arī ņemt vērā šo informāciju un informāciju, ko tirdzniecības vietas publicējušas par izpildes kvalitāti savā labākās izpildes politikā.

(98)

Veidojot darījumu attiecības ar klientu, ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu lūgt klienta vai potenciālā klienta piekrišanu vienlaikus gan izpildes politikai, gan arī iespējai, ka minētās personas rīkojumus var izpildīt ārpus tirdzniecības vietas.

(99)

Personas, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vairāk nekā vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā, nebūtu jāuzskata par saistītiem aģentiem, bet par ieguldījumu brokeru sabiedrībām, ja tās atbilst šajā direktīvā minētajai definīcijai, izņemot dažas personas, uz kurām šis nosacījums neattiecas.

(100)

Šai direktīvai nebūtu jāskar saistīto aģentu tiesības veikt darbības, uz kurām attiecas citas direktīvas, un saistītās darbības attiecībā uz finanšu pakalpojumiem vai produktiem, uz kuriem neattiecas šī direktīva, tostarp darbības, ko veic tās pašas finanšu grupas daļu vārdā.

(101)

Šī direktīva nebūtu jāattiecina uz nosacījumiem darbību veikšanai ārpus ieguldījumu brokeru sabiedrības telpām (iznēsājumtirdzniecība).

(102)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm nebūtu jāveic reģistrācija vai arī tā būtu jāatceļ, ja faktiski veiktās darbības skaidri liecina par to, ka saistītais aģents ir izvēlējies vienas dalībvalsts tiesību sistēmu, lai izvairītos no stingrākiem standartiem, kas ir spēkā citā dalībvalstī, kuras teritorijā tas plāno veikt vai jau veic lielāko daļu savu darbību.

(103)

Piemērojot šo direktīvu, būtu jāuzskata, ka atbilstīgie darījumu partneri rīkojas kā klienti.

(104)

Finanšu krīze ir pierādījusi, ka klientiem, kas nav privātie klienti, ir ierobežotas iespējas novērtēt savu ieguldījumu risku. Lai gan ir jāapstiprina, ka būtu jāpilnveido profesionālās darbības ētikas normas, lai uzlabotu to ieguldītāju aizsardzība, kam tā visvairāk vajadzīga, vienlaikus ir lietderīgi rūpīgāk pielāgot dažādu kategoriju klientiem piemērojamās prasības. Tāpēc dažas informācijas un pārskatu sniegšanas prasības ir lietderīgi papildināt ar prasībām, kas skar attiecības ar atbilstīgiem darījumu partneriem. Jo īpaši vajadzētu būt atbilstošām prasībām par klientu finanšu instrumentu un līdzekļu uzraudzību, kā arī informācijas un pārskatu sniegšanas prasībām saistībā ar sarežģītākiem finanšu instrumentiem un darījumiem. Lai labāk definētu pašvaldību un vietējo publiskā sektora iestāžu klasifikāciju, ir lietderīgi tās nepārprotami izslēgt no to atbilstīgo darījumu partneru un klientu saraksta, kas uzskatāmi par profesionāļiem, tomēr dodot minētajiem klientiem iespēju pieprasīt, ka pret viņiem attiecas kā pret profesionāliem klientiem.

(105)

Attiecībā uz darījumiem, kas veikti starp atbilstīgiem darījumu partneriem, pienākums izziņot klienta limita rīkojumus būtu jāpiemēro tikai tad, ja darījuma partneris nepārprotami nodod ieguldījumu brokeru sabiedrībai limita rīkojumu izpildei.

(106)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina tiesības uz personas datu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (31) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (32), ar ko reglamentē personas datu apstrādi, piemērojot šo direktīvu. Personas datu apstrādi, ko veic EVTI, piemērojot šo direktīvu, reglamentē ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 45/2001 (33).

(107)

Ieguldījumu brokeru sabiedrībām būtu jānodrošina vienādas iespējas pievienoties vai piekļūt regulētiem tirgiem visā Savienībā. Neatkarīgi no darījumu pašreizējās organizēšanas dalībvalstīs, ir svarīgi atcelt tehniskos un tiesiskos ierobežojumus piekļuvei regulētiem tirgiem.

(108)

Lai atvieglotu pārrobežu darījumu pabeigšanu, ir lietderīgi paredzēt ieguldījumu brokeru sabiedrību piekļuvi tīrvērtes un maksājumu sistēmām visā Savienībā neatkarīgi no tā, vai darījumi ir noslēgti regulētos tirgos attiecīgajā dalībvalstī. Ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vēlas tieši piedalīties citu dalībvalstu norēķinu sistēmās, būtu jāievēro attiecīgās darbības un komercdarbības prasības attiecībā uz līdzdalību, kā arī jāīsteno prudenciālie pasākumi, lai atbalstītu finanšu tirgu nevainojamu un pareizu darbību.

(109)

Trešo valstu brokeru sabiedrību pakalpojumiem Savienībā piemēro valstu regulējumu un prasībās. Brokeru sabiedrībām, kam izsniegtas atļaujas saskaņā ar šo regulējumu, nav atļauts īstenot savu brīvību sniegt pakalpojumus un veikt uzņēmējdarbību citās dalībvalstīs, ja tā nav valsts, kurā tās ir reģistrētas. Ja dalībvalsts uzskata, ka attiecīgo aizsardzības līmeni saviem privātajiem klientiem vai privātajiem klientiem, kuri pieprasījuši pret sevi izturēties kā pret profesionāliem klientiem, var panākt, trešās valsts brokeru sabiedrībai dibinot filiāli, ir lietderīgi izveidot obligātu kopējo tiesisko regulējumu Savienības līmenī attiecībā uz minētajām filiālēm piemērojamajām prasībām, vienlaikus paturot prātā principu, ka attieksmei pret trešo valstu sabiedrībām nevajadzētu būt labvēlīgākai nekā attieksmei pret Savienības brokeru sabiedrībām.

(110)

Īstenojot šīs direktīvas noteikumus, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) ieteikumi par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un pret kurām jāīsteno pretpasākumi, vai par jurisdikcijām, kurās pastāv problēmas nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas stratēģiskas apkarošanas jomā un kurās nav pietiekami daudz izdarīts, lai novērstu šīs problēmas, vai kurās nav apņēmības īstenot rīcības plānu, kas izstrādāts kopā ar FATF, šo problēmu novēršanai.

(111)

Šīs direktīvas noteikumiem, ar kuriem regulē trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu vai darbību Savienībā, nevajadzētu ietekmēt iespēju personām, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, pēc savas iniciatīvas saņemt ieguldījumu pakalpojumus no trešās valsts brokeru sabiedrības. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, tieši pēc šīs personas iniciatīvas, nevajadzētu uzskatīt, ka šos pakalpojumus sniedz Savienības teritorijā. Ja trešās valsts brokeru sabiedrība piesaista klientus vai potenciālus klientus Savienībā vai reklamē ieguldījumu pakalpojumus vai darbības kopā ar papildpakalpojumiem Savienībā, tos nevajadzētu uzskatīt par pakalpojumiem, kas sniegti pēc klienta paša iniciatīvas.

(112)

Atļauja darboties regulētajā tirgū būtu jāattiecina uz visām darbībām, kas ir tieši saistītas ar rīkojumu atspoguļošanu, apstrādi, izpildi, apstiprināšanu un ziņošanu, no brīža, kad šādi rīkojumi ir saņemti regulētajā tirgū, līdz brīdim, kad tie ir nosūtīti turpmākai pabeigšanai, kā arī uz darbībām, kuras saistītas ar finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu. Uz šādām darbībām būtu jāattiecina arī darījumi, kas noslēgti ar to izraudzīto tirgus uzturētāju starpniecību, kurus izraudzījis regulētais tirgus, un ko uzņemas veikt saskaņā ar regulētā tirgus sistēmām un atbilstoši noteikumiem, kas reglamentē šīs sistēmas. Ne visi darījumi, ko noslēguši regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas locekļi vai dalībnieki, ir uzskatāmi par darījumiem, kas noslēgti regulēta tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmās vai organizētās tirdzniecības sistēmās. Darījumi, kurus divpusēji noslēdz locekļi vai dalībnieki un attiecībā uz kuriem nav izpildīti visi pienākumi, kas saskaņā ar šo direktīvu noteikti saistībā ar regulētu tirgu, daudzpusēju tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, sistemātiska internalizētāja definīcijā būtu uzskatāmi par darījumiem, kuri noslēgti ārpus regulēta tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas. Šādā gadījumā būtu jāpiemēro ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākums darīt zināmas atklātībai sabiedrības noteiktās cenas, ja ir izpildīti ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 noteiktie nosacījumi.

(113)

Ņemot vērā to, ka tirgu efektīva un pareiza darbība ir atkarīga no likviditātes, ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā, īstenojot tirgus veidošanas stratēģiju, būtu jāpanāk rakstiska vienošanās ar tirdzniecības vietām, kurā būtu izskaidrots to pienākums nodrošināt tirgus likviditāti.

(114)

Šai direktīvai nebūtu jāuzliek pienākums kompetentajām iestādēm apstiprināt vai pārbaudīt regulētā tirgus un ieguldījumu brokeru sabiedrības slēgtas rakstiskas vienošanās saturu, kura ir vajadzīga saistībā ar dalību tirgus veidošanas shēmā. Taču direktīva arī neliedz to darīt, ja vien šāds apstiprinājums vai pārbaude balstās tikai uz regulēto tirgu pienākumu izpildi atbilstīgi 48. pantam.

(115)

Pakalpojumiem saistībā ar galveno tirgus datu sniegšanu, kuri ir ļoti svarīgi lietotājiem, lai gūtu pārskatu par tirdzniecības darbību Savienības finanšu tirgos, un kompetentajām iestādēm, lai saņemtu precīzu un vispusīgu informāciju par attiecīgajiem darījumiem, būtu vajadzīga atļauja un regulējums, lai nodrošinātu atbilstošu kvalitātes līmeni.

(116)

Apstiprinātu publicēšanas struktūru (APS) ieviešana uzlabotu tādas pārredzamas tirdzniecības informācijas kvalitāti, kas publiskota par ārpusbiržas tirdzniecības darījumiem, un ievērojami palīdzētu nodrošināt, ka šādi dati ir publiskoti tādā veidā, lai atvieglotu to konsolidēšanu ar tirdzniecības vietu publicētajiem datiem.

(117)

Tā kā ir izveidota tāda tirgus struktūra, kas pieļauj daudzu tirdzniecības vietu konkurenci, ir ļoti svarīgi, lai iespējami drīz sāktu darboties efektīva un vispusīga konsolidētu datu lente. Konsolidētu datu lentes komercrisinājuma ieviešana kapitāla vērtspapīriem un tamlīdzīgiem finanšu instrumentiem palīdzētu izveidot integrētāku Eiropas tirgu un atvieglotu tirgus dalībnieku piekļuvi konsolidētam pārskatam par pieejamo tirdzniecības pārredzamības informāciju. Paredzētā risinājuma pamatā ir to piegādātāju apstiprināta atļauja, kas darbojas saskaņā ar iepriekš noteiktiem un pārraudzītiem parametriem, kuri savstarpēji konkurē, lai iegūtu tehniski sarežģītus un inovatīvus risinājumus, kas sniedz iespējami lielāko labumu tirgum un nodrošina konsekventu un precīzu tirgus datu pieejamību. Pieprasot visiem konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem (CTP) konsolidēt visus APS datus, tiks nodrošināta konkurence, pamatojoties uz klientiem sniegta pakalpojuma kvalitāti, nevis uz ietverto datu klāstu. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti kapitāla un kapitālam līdzīgajiem finanšu instrumentiem.

(118)

Tiek uzskatīts, ka izveidot konsolidētu datu lenti finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru finanšu instrumenti, ir grūtāk, nekā izveidot konsolidētu datu lenti kapitāla vērtspapīru finanšu instrumentiem, tāpēc tās potenciālajiem nodrošinātājiem būtu jāiegūst ar to saistīta pieredze pirms tās izveidošanas. Tāpēc, lai atvieglotu konsolidētu datu lentes izveidošanu finanšu instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, ir lietderīgi paredzēt vēlāku piemērošanas termiņu valsts pasākumiem, ar kuriem transponē attiecīgos noteikumus. Tomēr ir lietderīgi pašlaik nodrošināt konsolidētu datu lenti, izmantojot publisko iepirkumu, ja paredzētais mehānisms nedod iespēju laikus piegādāt efektīvu un vispusīgu konsolidētu datu lenti instrumentiem, kas nav kapitāla finanšu instrumenti.

(119)

Nosakot attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuri nav kapitāla finanšu instrumenti, tirdzniecības vietas un APS, kas jāiekļauj pēctirdzniecības informācijā, kura jāizplata konsolidēto datu lentē, EVTI būtu jānodrošina, ka tiks sasniegts mērķis izveidot integrētu Savienības tirgu minētajiem finanšu instrumentiem, un būtu jānodrošina nediskriminējoša attieksme pret publicēšanas vietām un tirdzniecības vietām.

(120)

Savienības tiesību aktiem par pašu kapitāla prasību būtu jānosaka obligātās kapitāla prasības, kas jāievēro regulētajiem tirgiem, lai tiem piešķirtu atļauju, un, to darot, būtu jāņem vērā ar šādiem tirgiem saistīto riska faktoru īpatnības.

(121)

Regulētā tirgus operatoriem būtu jāspēj arī darboties DTS vai OTS atbilstoši šīs direktīvas attiecīgajiem noteikumiem.

(122)

Šīs direktīvas noteikumiem par finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušanu saskaņā ar noteikumiem, kuru izpildi nodrošina regulētais tirgus, nebūtu jāierobežo Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/34/EK (34) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/71/EK (35) piemērošana. Regulētam tirgum nebūtu jāliedz piemērot stingrākas prasības tādu finanšu instrumentu emitentiem, kuru tirdzniecības atļaušanu šis tirgus izskata, nekā tās, kuras ir ieviestas saskaņā ar šo direktīvu.

(123)

Dalībvalstīm būtu jāspēj izraudzīties dažādas kompetentās iestādes, kurām jānodrošina šajā direktīvā noteikto plašo saistību izpilde. Šādām iestādēm vajadzētu būt valsts iestādēm, kas garantē savu neatkarību no tirgus dalībniekiem un nepieļauj interešu konfliktus. Dalībvalstīm saskaņā ar saviem tiesību aktiem būtu jānodrošina kompetentajai iestādei atbilstīgs finansējums. Izraugoties valsts iestādes, būtu jānosaka arī funkciju deleģēšana, par kuru ir atbildīga kompetentā iestāde.

(124)

Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu saziņu starp kompetentajām iestādēm par apturēšanas un pārtraukšanas gadījumiem, traucējumiem, neatbilstošiem tirdzniecības nosacījumiem un apstākļiem, kas var liecināt par ļaunprātīgu tirgus izmantošanu, nepieciešams iedarbīgs saziņas un koordinācijas process starp valstu kompetentajām iestādēm, kas tiks nodrošināts, izmantojot EVTI izstrādātos mehānismus.

(125)

G20 valstu samitā Pitsburgā 2009. gada 25. septembrī tika nolemts uzlabot finanšu un preču tirgu regulējumu, darbību un pārredzamību, lai cīnītos ar pārmērīgām preču cenu svārstībām. Komisijas 2009. gada 28. oktobra Paziņojumā par pārtikas piegādes ķēdes darbības uzlabošanu Eiropā un 2011. gada 2. februāra Paziņojumā par aktuālo jautājumu risināšanu preču tirgu un izejvielu jomā norādīti pasākumi, kas jāapstiprina Direktīvas 2004/39/EK pārskatīšanā. Starptautiskā Vērtspapīru komisiju organizācija 2011. gada septembrī publicēja preču atvasināto instrumentu tirgu regulēšanas un uzraudzības principus. Minētos principus apstiprināja G20 valstu samitā Kannās 2011. gada 4. novembrī, un tajos pausts aicinājums piešķirt tirgus regulatoriem oficiālas pozīciju pārvaldības pilnvaras, tostarp pilnvaras vajadzības gadījumā noteikt ex ante pozīciju ierobežojumus.

(126)

Kompetentajām iestādēm piešķirtās pilnvaras būtu jāpapildina ar skaidri noteiktām pilnvarām saņemt informāciju no ikvienas personas par pozīcijas apjomu un mērķi preču atvasināto instrumentu līgumos un pieprasīt šai personai veikt pasākumus, lai samazinātu pozīcijas apjomu atvasināto instrumentu līgumos.

(127)

Ir jāizveido saskaņots pozīciju limitu regulējums, lai nodrošinātu G20 vienošanās piemērošanas labāku koordināciju un konsekvenci, jo īpaši attiecībā uz līgumiem, kurus tirgo visā Savienībā. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāpiešķir skaidri noteiktas pilnvaras, lai, pamatojoties uz EVTI izstrādātu metodi, noteiktu limitus pozīcijām, kuras jebkura persona vienas grupas ietvaros jebkad var turēt saistībā ar preču atvasināto instrumentu līgumiem, lai nepieļautu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, arī attiecībā uz piedāvājuma samazināšanu tirgū, un atbalstītu sakārtotus cenas noteikšanas un norēķinu nosacījumus, cita starpā nepieļaujot pozīcijas, kas traucē tirgus darbību. Šādiem limitiem būtu jāuzlabo atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošo preču tirgus integritāte, neietekmējot cenas noskaidrošanas procesu darījumu pamatā esošo preču tirgū, un tos nevajadzētu piemērot pozīcijām, kas objektīvi samazina riska faktorus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbību saistībā ar šīm precēm. Tāpat būtu jāizskaidro atšķirība starp preču tūlītēju darījumu līgumiem un preču atvasināto instrumentu līgumiem. Lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu, ir lietderīgi noteikt, ka EVTI uzrauga pozīciju limitu piemērošanu un kompetentās iestādes īsteno sadarbības pasākumus, tostarp attiecīgo datu apmaiņu, un nodrošina limitu uzraudzību un piemērošanu.

(128)

Visām tirdzniecības vietām, kas piedāvā tirdzniecību ar preču atvasinātajiem instrumentiem, būtu jāizveido atbilstoši pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi, kuri nodrošina vajadzīgās pilnvaras vismaz pārraudzīt informāciju par preču atvasināto instrumentu pozīcijām un piekļūt tai, pieprasīt samazināt vai pārtraukt šādu pozīciju izmantošanu un pieprasīt atjaunot tirgus likviditāti, lai mazinātu lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi. EVTI būtu jāuztur un jāpublicē visu spēkā esošo pozīciju limitu un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismu saraksts. Minētie limiti un pasākumi būtu jāpiemēro saskaņotā veidā, ņemot vērā attiecīgā tirgus raksturīgās īpašības. Būtu skaidri jādefinē, kā tos piemēro, kādas attiecīgās kvantitatīvās robežvērtības pastāv, kuras nosaka limitus un no kurām var izrietēt citi pienākumi.

(129)

Tirdzniecības vietām katru nedēļu būtu jāpublicē apkopojums, tajā norādot sadalījumu pa dažādām personu kategorijām attiecībā uz dažādiem preču atvasināto instrumentu līgumiem, emisijas kvotām un to atvasinātajiem instrumentiem, kurus tirgo to platformās. Kompetentajai iestādei vismaz reizi dienā būtu jāiesniedz vispusīgs un detalizēts visu personu turēto pozīciju sadalījums. Veicot ziņošanas pasākumus saskaņā ar šo direktīvu, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā ziņošanas prasības, kas jau ir noteiktas Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantā.

(130)

Tā kā metodei, ko izmanto pozīciju limitu aprēķināšanai, nevajadzētu radīt šķēršļus jaunu preču atvasināto instrumentu izveidei, EVTI, nosakot aprēķināšanas metodi, būtu jāpanāk, ka jaunu preču atvasināto instrumentu izveidi nevar izmantot, lai apietu pozīciju limitu regulējumu.

(131)

Pozīciju limiti būtu jānosaka atsevišķi katram preču atvasināto instrumentu līgumam. Lai izvairītos no pozīciju limitu regulējuma apiešanas, pastāvīgi veidojot jaunus preču atvasināto instrumentu līgumus, EVTI būtu jāpanāk, ka aprēķināšanas metode nepieļauj nekādas atkāpes, ņemot vērā kopējās atvērtās pozīcijas saistībā ar citiem preču atvasinātajiem instrumentiem, kuros izmanto to pašu darījuma pamatā esošo preci.

(132)

Būtu vēlams veicināt mazu un vidēju uzņēmumu (MVU) piekļuvi kapitālam un atvieglot turpmāku specializēto tirgu attīstību ar mērķi rūpēties par mazu un vidēju emitentu vajadzībām. Minētie tirgi, kas saskaņā ar šo direktīvu parasti darbojas kā daudzpusējās tirdzniecības sistēmas, ir plašāk pazīstami kā MVU izaugsmes tirgi, izaugsmes tirgi vai jaunie tirgi. Jaunas apakškategorijas – MVU izaugsmes tirgi – izveidošana daudzpusējo tirdzniecības sistēmu kategorijā un šo tirgu reģistrēšana palielinātu to redzamību un profilu un palīdzētu ieviest kopējos regulatīvos standartus minētajiem tirgiem Savienībā. Galvenā uzmanība būtu jāpievērš tam, kā turpmākajam regulējumam vajadzētu sekmēt un atbalstīt minētā tirgus izmantošanu, lai tas būtu pievilcīgs ieguldītājiem, samazināt administratīvo slogu un nodrošināt papildu stimulus MVU piekļūt kapitāla tirgiem ar izaugsmes tirgu starpniecību.

(133)

Prasībām, kas attiecas uz minēto jauno tirgu kategoriju, vajadzētu būt pietiekami elastīgām, lai ņemtu vērā pašreizējo veiksmīgo tirgus modeļu paraugus visā Eiropā. Tām jābūt arī pareizi līdzsvarotām, lai nodrošinātu ieguldītājiem augsta līmeņa aizsardzību, kas ir būtiska, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos emitentiem šajos tirgos, vienlaikus samazinot nevajadzīgu administratīvo slogu emitentiem minētajos tirgos. Priekšlikumā ierosināts, ka deleģētos aktos vai tehniskajos standartos tiks sīkāk definētas tādas prasības MVU izaugsmes tirgiem kā kritēriji iekļaušanai tirdzniecībā šādā tirgū.

(134)

Lai nelabvēlīgi neietekmētu esošos veiksmīgos tirgus, tirgus operatoriem, kas darbojas ar maza un vidēja apjoma emitentiem, arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja turpināt uzturēt šos tirgus saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, nereģistrējot MVU izaugsmes tirgu. Emitentam, kas ir MVU, nebūtu obligāti jāiesniedz pieteikums finanšu instrumentu iekļaušanai MVU izaugsmes tirgus tirdzniecībā.

(135)

Lai minētā jaunā tirgu kategorija sniegtu labumu MVU, vismaz 50 % emitentu, kuru finanšu instrumenti tiek tirgoti MVU izaugsmes tirgū, vajadzētu būt MVU. Minētais novērtējums būtu jāveic ik gadus. Minētais 50 %kritērijs attiecībā uz emitentiem būtu jāievieš elastīgi. Īslaicīga nespēja izpildīt minēto kritēriju vēl nenozīmē, ka tirdzniecības vietai būtu nekavējoties jāatsauc vai jāatsaka reģistrācija MVU izaugsmes tirgū, ja tai ir pamatotas izredzes izpildīt 50 % kritēriju nākamajā gadā. Veicot novērtējumu par to, vai emitents ir MVU, būtu jābalstās uz tirgus kapitalizāciju iepriekšējo triju kalendāro gadu laikā. Tādējādi tiktu nodrošināta minēto emitentu vienmērīgāka pāreja no minētajiem specializētajiem tirgiem uz galvenajiem tirgiem.

(136)

Jebkāda konfidenciāla informācija, ko saņem kādas dalībvalsts kontaktpunkts ar citas dalībvalsts kontaktpunkta starpniecību, būtu uzskatāma par informāciju, kura attiecas tikai uz attiecīgo valsti.

(137)

Ir jāuzlabo to pilnvaru konverģence, kuras kompetentās iestādes izmanto, lai radītu pamatu līdzvērtīgai piemērošanas intensitātei visā integrētajā finanšu tirgū. Kopīgam obligāto pilnvaru kopumam, kā arī atbilstošiem resursiem būtu jāgarantē uzraudzības efektivitāte. Tādēļ šajā direktīvā būtu jāparedz dalībvalstu kompetento iestāžu obligātās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, kas būtu tām jāpiešķir saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ja to nosaka valsts tiesību akti, šīs pilnvaras būtu jāīsteno, vēršoties kompetentajās tiesu iestādēs. Kompetentajām iestādēm, īstenojot savas pilnvaras saskaņā ar šo direktīvu, būtu jārīkojas objektīvi un taisnīgi un jāpieņem neatkarīgi lēmumi.

(138)

Lai gan šajā direktīvā ir noteiktas obligātās pilnvaras, kas būtu jāpiešķir kompetentajām iestādēm, minētās pilnvaras ir jāīsteno attiecīgās valsts kopējā tiesību sistēmā, kas garantē pamattiesību, tostarp tiesību uz privāto dzīvi, ievērošanu. Lai īstenotu šīs pilnvaras, kas var būtiski pārkāpt tiesības uz privātās un ģimenes dzīves, mājokļa un saziņas neaizskaramību, dalībvalstīm būtu jāievieš pienācīgas un efektīvas garantijas pret jebkādu to ļaunprātīgu izmantošanu, piemēram, attiecībā uz atbilstīgu iepriekšējas atļaujas saņemšanu no dalībvalsts tiesu iestādes. Dalībvalstīm būtu jāpieļauj iespēja, ka kompetentās iestādes varētu īstenot šādas iejaukšanās pilnvaras tiktāl, ciktāl tas būtu nepieciešams pienācīgai nopietnu gadījumu izmeklēšanai, ja nepastāv līdzvērtīgi līdzekļi tāda paša rezultāta sasniegšanai.

(139)

Pildot savus pienākumus, nevienai kompetentajai iestādei vai EVTI nevajadzētu veikt darbības, kas tieši vai netieši diskriminē kādu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā vietu, kur sniedz ieguldījumu pakalpojumus un darbības jebkurā valūtā.

(140)

Ņemot vērā daudzu daudzpusējo tirdzniecības sistēmu būtisko ietekmi un tirgus daļu, ir lietderīgi nodrošināt atbilstošu sadarbības noteikumu izveidi starp daudzpusējās tirdzniecības sistēmas kompetento iestādi un tās jurisdikcijas kompetento iestādi, kurā daudzpusējā tirdzniecības sistēma sniedz pakalpojumus. Paredzot līdzīgu attīstību, šis noteikums būtu jāpiemēro arī organizētām tirdzniecības sistēmām.

(141)

Lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, kam atļauts darboties DTS vai OTS, regulēto tirgu, APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu (AZS), to uzņēmējdarbības efektīvo kontrolētāju un ieguldījumu brokeru sabiedrību un regulēto tirgu vadības struktūras locekļu atbilstību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 saistībām un nodrošinātu tiem vienlīdzīgu attieksmi visā Eiropas Savienībā, dalībvalstīm būtu jānosaka prasība paredzēt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas un pasākumus. Dalībvalstu noteiktajiem administratīvajiem sodiem un citiem pasākumiem būtu jāatbilst dažām būtiskām prasībām attiecībā uz adresātiem, sankcijas vai pasākuma piemērošanas kritērijiem, publiskošanu, galvenajām pilnvarām piemērot minētās sankcijas un administratīvus naudas sodus.

(142)

Jo īpaši kompetentajām iestādēm vajadzētu būt tiesīgām noteikt pietiekami lielus naudas sodus, kas atsvērtu paredzamos ieguvumus un spētu atturēt no pienākumu nepildīšanas pat lielākas iestādes un to vadītājus.

(143)

Tāpat jānodrošina kompetentajām iestādēm iespēja saskaņā ar valsts tiesību aktiem un hartu piekļūt fizisku un juridisku personu telpām. Piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja ir pamatotas aizdomas, ka pastāv ar izmeklēšanas priekšmetu saistīti dokumenti un citi dati, kas var būt svarīgi, lai pierādītu pārkāpumus saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpšanu. Turklāt piekļuve šādām telpām ir vajadzīga, ja persona, kas jau ir saņēmusi informācijas sniegšanas pieprasījumu, to neizpilda vai ja ir pamats uzskatīt, ka tad, ja pieprasījums tiktu veikts, to neizpildītu, vai ka dokumenti vai informācija, uz ko attiecas informācijas sniegšanas pieprasījums, tiktu pārvietota, manipulēta vai iznīcināta. Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir jāsaņem dalībvalsts tiesu iestādes iepriekšēja atļauja, šīs pilnvaras piekļūt telpām būtu izmanto pēc šādas iepriekšējas tiesu iestāžu atļaujas saņemšanas.

(144)

Telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda darījumus un dokumentē darījumu izpildi, un telefonsarunu ieraksti un datu plūsmas ieraksti no telesakaru operatoriem nodrošina izšķirošus pierādījumus, kas dažreiz ir vienīgie pierādījumi, kuri ļauj atklāt un pierādīt tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus, kā arī pārliecināties par brokeru sabiedrību atbilstību ieguldītāju aizsardzības un citām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014. Tādēļ būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm pieprasīt telefonsarunu, elektroniskās saziņas un datu plūsmas ierakstus, kas glabājas ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai kredītiestādē. Piekļuve datiem un telefonsarunu ierakstiem ir vajadzīga, lai atklātu tirgus ļaunprātīgas izmantošanas gadījumus vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu, kā arī lai uzliktu attiecīgas sankcijas.

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus Savienībā attiecībā uz piekļuvi telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, vai telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības rīcībā, būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem pieprasīt telefonsarunu un datu plūsmas ierakstus telesakaru operatoram, ja vien tas ir atļauts saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai datu plūsmas ierakstus tad, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šādi ieraksti, kuri saistīti ar pārbaudes vai izmeklēšanas priekšmetu, var būt svarīgi, lai pierādītu rīcību, kas aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 noteikto prasību pārkāpšanu. Piekļuve telefonsarunu un datu plūsmas ierakstiem, kas ir telesakaru operatora rīcībā, nebūtu jāietver telefoniskas balss saziņas saturu.

(145)

Lai nodrošinātu sankciju saskaņotu piemērošanu Savienībā, dalībvalstīm vajadzētu nodrošināt, ka kompetentās iestādes ņem vērā visus attiecīgos apstākļus, nosakot administratīvo sodu vai pasākumu veidu un administratīvo naudas sodu apmēru.

(146)

Lai panāktu, ka kompetento iestāžu lēmumiem ir atturoša ietekme uz plašāku sabiedrību, tos parasti vajadzētu publicēt. Lēmumu publicēšana kompetentajām iestādēm ir svarīgs līdzeklis, lai informētu tirgus dalībniekus par to, kāda rīcība tiek uzskatīta par tādu, ar kuru tiek pārkāpta šī direktīva, un veicinātu labas rīcības plašāku izplatību tirgus dalībnieku vidū. Ja šāda publicēšana rada nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām, apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai attiecīgā brīdī notiekošu izmeklēšanu, kompetentajai iestādei vajadzētu informāciju par sankcijām un pasākumiem publicēt anonīmi, tā, lai tas atbilstu valsts tiesību aktiem, vai atlikt publicēšanu.

Būtu jādod iespēja kompetentajām iestādēm nepublicēt informāciju par sankcijām, ja tās uzskata, ka ar anonīmu vai novēlotu publikāciju nevar novērst draudus finanšu tirgu stabilitātei. No kompetentajām iestādēm arī nebūtu jāprasa publicēt informācija par pasākumiem, kuri uzskatāmi par maznozīmīgiem, un šāda publikācija būtu nesamērīga. Ir lietderīgi izveidot mehānismu ziņošanai par nepublicētām sankcijām EVTI, lai kompetentās iestādes varētu ņemt tās vērā, veicot uzraudzību. Šajā direktīvā nav paredzēta obligāta prasība publicēt informāciju par kriminālsodiem, kas noteiktas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem.

(147)

Lai atklātu potenciālus pārkāpumus, būtu jāpiešķir vajadzīgās izmeklēšanas pilnvaras kompetentajām iestādēm un tām būtu jāizveido efektīvi un uzticami mehānismi, lai veicinātu ziņošanu par potenciāliem vai faktiskiem pārkāpumiem, kā arī lai aizsargātu darbiniekus, kas ziņo par pārkāpumiem savās iestādēs. Minētajiem mehānismiem nebūtu jāskar apsūdzēto personu pienācīga aizstāvība. Būtu jāizveido atbilstošas procedūras, lai apsūdzētajam nodrošinātu pienācīgu aizsardzību, jo īpaši attiecībā uz šādas personas tiesībām uz personas datu aizsardzību un attiecībā uz procedūrām, kas nodrošina apsūdzētā tiesības uz aizsardzību un izteikšanos pirms attiecīga lēmuma pieņemšanas, kā arī tiesības saņemt efektīvu aizsardzību tiesā, apstrīdot pret viņu pieņemto lēmumu.

(148)

Šai direktīvai būtu jāattiecas uz sankcijām un pasākumiem, lai ietvertu visas darbības, kas piemērotas pēc pārkāpuma izdarīšanas, un kuru mērķis ir novērst turpmākus pārkāpumus, neatkarīgi no tā, vai tās ir sankcijas vai pasākumi saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(149)

Šai direktīvai nebūtu jāskar nekādus dalībvalstu tiesību aktu noteikumus par kriminālsodiem.

(150)

Lai arī nekas dalībvalstīm neliedz izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem un kriminālsodiem par vieniem un tiem pašiem pārkāpumiem, nebūtu jāprasa dalībvalstīm izstrādāt noteikumus par administratīvajiem sodiem, kas piemērojamas par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, uz kuriem attiecas valsts krimināltiesības. Saskaņā ar valsts tiesību aktiem dalībvalstīm par vienu un to pašu pārkāpumu nav jāpiemēro gan administratīvais, gan kriminālsods, bet tām to būtu jāvar darīt, ja to valsts tiesību akti to pieļauj. Tomēr kriminālsodu saglabāšanai tā vietā, lai piemērotu administratīvo sodu par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumiem, nebūtu jāmazina vai citādi jāietekmē kompetento iestāžu spēja sadarboties, piekļūt informācijai un laikus apmainīties ar informāciju ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 piemērošanu, arī pēc attiecīgo pārkāpumu nodošanas kompetentajām tiesu iestādēm kriminālvajāšanai.

(151)

Lai aizsargātu klientus un neierobežojot to tiesības iesniegt prasību tiesā, dalībvalstīm ir lietderīgi nodrošināt, lai būtu izveidotas valsts vai privātās struktūras, kuru uzdevums ir izšķirt strīdus ārpus tiesas un sadarboties pārrobežu strīdu atrisināšanā, ņemot vērā Komisijas Ieteikumu 98/257/EK (36) un Komisijas Ieteikumu 2001/310/EK (37). Ieviešot noteikumus par sūdzību un kompensāciju procedūrām, kas paredzētas izšķiršanai ārpus tiesas, dalībvalstis būtu jāmudina izmantot pašreizējos pārrobežu sadarbības mehānismus, jo īpaši Sūdzību tīklu par finanšu pakalpojumiem (FIN–Net).

(152)

Jebkādai informācijas apmaiņai vai nodošanai starp kompetentajām iestādēm, citām iestādēm, struktūrām vai personām būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kas paredzēti Direktīvā 95/46/EK. Jebkāda personas datu apmaiņa ar trešām valstīm vai to nosūtīšana trešām valstīm EVTI būtu jāveic saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem personas datu nodošanas noteikumiem.

(153)

Jāpilnveido noteikumi par informācijas apmaiņu starp valstu kompetentajām iestādēm un jāpadara stingrāki palīdzības un sadarbības pienākumi, kas tām ir citai pret citu. Pārrobežu darbību intensitātes pieauguma dēļ kompetentajām iestādēm būtu savstarpēji jāsniedz attiecīgā informācija, kas vajadzīga to funkciju izpildei, lai nodrošinātu šīs direktīvas efektīvu piemērošanu, arī gadījumos, kad pārkāpumi vai aizdomas par pārkāpumiem var skart iestādes divās vai vairākās dalībvalstīs. Apmainoties ar informāciju, ir stingri jāievēro dienesta noslēpums, lai nodrošinātu nevainojamu minētās informācijas nodošanu un īpašo tiesību aizsardzību.

(154)

Ja tādas tirdzniecības vietas darbība, kas veic pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvusi ļoti nozīmīga vērtspapīru tirgu darbībai un ieguldītāju aizsardzībai minētajā uzņēmējā dalībvalstī, būtu pienācīgā veidā jāizstrādā samērīgi sadarbības pasākumi, kas attiecas uz piederības un uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestāžu iespējamo sadarbības kārtību un atbilst pārrobežu sadarbības vajadzībām uzraudzības jomā, jo īpaši ņemot vērā ietekmi uz vērtspapīru tirgiem un šīs ietekmes īpatnības un apmērus, kā arī ieguldītāju aizsardzību saņēmējā dalībvalstī, piemēram, ad hoc vai periodiska savstarpēja informācijas apmaiņa, apspriešanās un palīdzība.

(155)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt tiesību aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz izņēmumiem, definīciju skaidrojumiem, plānotās līdzdalības iegūšanas ieguldījumu brokeru sabiedrībā novērtēšanas kritērijiem, ieguldījumu brokeru sabiedrību, AZS un konsolidētu datu lentes nodrošinātāju organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktu pārvaldību, profesionālās darbības ētikas normām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, rīkojumu izpildi ar vislabākajiem nosacījumiem klientam, klientu rīkojumu apstrādi, darījumiem ar atbilstīgiem darījumu partneriem, nosacījumiem, kuriem iestājoties, uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS un kas izmanto regulētus tirgus, tiek attiecināta informācijas sniegšanas prasība, nosacījumiem, kas uzskatāmi par tādiem, kuri rada būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm un tirgus pareizai darbībai, lai apturētu finanšu instrumentu tirdzniecību DTS vai OTS vai regulētā tirgū, vai izņemtu no tiem, MVU izaugsmes tirgiem, robežvērtībām, virs kurām piemērojams pienākums ziņot par pozīcijām un kritērijiem, atbilstīgi kuriem tirdzniecības vietas darbība uzņēmējā dalībvalstī varētu tikt uzskatīta par būtiski svarīgu vērtspapīru tirgus darbībai un ieguldītāju aizsardzībai. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā attiecīgi apspriestos, arī ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstoša attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(156)

Finanšu pakalpojumu tehniskajiem standartiem būtu jānodrošina konsekventa saskaņošana un pienācīga ieguldītāju, tostarp strukturētu noguldījumu ieguldītāju, un patērētāju aizsardzība visā Savienībā. Tā kā EVTI ir struktūra, kurai ir specializētas zināšanas, būtu efektīvi un lietderīgi tai uzticēt izstrādāt un iesniegt Komisijai ar politikas izvēlēm nesaistītu regulatīvu un īstenošanas tehnisko standartu projektus. Lai nodrošinātu konsekventu ieguldītāju un patērētāju aizsardzību visās finanšu pakalpojumu nozarēs, EVTI savi uzdevumi būtu pēc iespējas jāveic ciešā sadarbībā ar Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (EBI), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (38), un EAAPI.

(157)

Komisijai būtu jāpieņem EVTI sagatavotie regulatīvo tehnisko standartu projekti saskaņā ar attiecībā uz izņēmumiem, kas saistīti ar darbībām, kuras uzskata par papildus pamatdarbībai veiktām papilddarbībām, saistībā ar sniedzamo informāciju un dažām prasībām attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz ierosinātās iegādes izvērtējumu, attiecībā uz algoritmisko tirdzniecību, attiecībā uz sapāroto tirdzniecību savā vārdā, attiecībā uz pienākumu izpildīt rīkojumus ar vislabākajiem nosacījumiem klientiem, attiecībā uz finanšu instrumentu tirdzniecības regulētā tirgū, DTS vai OTS apturēšanu un izņemšanu no tās, attiecībā uz brīvību sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz sistēmu izturētspēju, bloķēšanas sistēmām un elektronisko tirdzniecību, attiecībā uz cenas izmaiņas minimālo soli, biznesa pulksteņu sinhronizāciju, attiecībā uz finanšu instrumentu pieņemšanu tirdzniecībai, attiecībā uz pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldes kontroles mehānismiem preču atvasinātajiem instrumentiem, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, attiecībā uz organizatoriskajām prasībām konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem, APS un AZS, attiecībā uz sadarbību starp kompetentajām iestādēm. Komisijai jāpieņem šie regulatīvo tehnisko standartu projekti ar deleģētajiem aktiem atbilstoši LESD 290. pantam un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (39) 10. līdz 14. pantu.

(158)

Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt īstenošanas tehniskos standartus, pieņemot īstenošanas aktus saskaņā ar LESD 291. pantu un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu. EVTI būtu jāuztic izveidot īstenošanas tehnisko standartu projektus iesniegšanai Komisijai attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, attiecībā uz būtiskas līdzdalības iegūšanu, attiecībā uz darījumu pabeigšanas tirdzniecības procesu DTA un RTS, attiecībā uz finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšanu un atcelšanu, attiecībā uz brīvību veikt finanšu pakalpojumus un darbības, attiecībā uz filiāles izveidošanu, attiecībā uz pārskatu sniegšanu par pozīcijām atsevišķās pozīciju turētāju kategorijās, attiecībā uz atļauju izsniegšanas un noraidīšanas procedūrām, attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un formātu saistībā ar lēmumu publicēšanu, attiecībā uz pienākumu sadarboties, attiecībā uz kompetento iestāžu sadarbību, attiecībā uz informācijas apmaiņu un attiecībā uz konsultācijām pirms ieguldījumu brokeru sabiedrības atļaujas izsniegšanas.

(159)

Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par OTS darbības novērtējumu, MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, prasību ietekmi uz automātiskiem un biežiem tirdzniecības darījumiem, pieredzi ar konkrētu produktu vai prakses aizliegšanas mehānismu un pasākumu, kas saistīti ar preču atvasinātajiem instrumentiem, ietekmi uz tirgiem.

(160)

Līdz 2018. gada 1. janvārim Komisijai būtu jāsagatavo ziņojums, tajā izvērtējot, kā Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktā tīrvērtes pienākuma un maržu noteikšanas prasību piemērošanas izbeigšana, beidzoties pārejas periodam, var ietekmēt energoresursu cenu un enerģijas tirgus darbību. Vajadzības gadījumā Komisijai būtu jāiesniedz leģislatīva akta priekšlikums, lai sagatavotu vai grozītu attiecīgus tiesību aktus, ieskaitot konkrētus nozares tiesību aktus, piemēram, Regulu (ES) Nr. 1227/2011.

(161)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/61/ES (40) ir noteikts, ka dalībvalstis var atļaut alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (AIFM) sniegt dažus ieguldījumu pakalpojumus papildus alternatīvo ieguldījumu fondu (AIF) pārvaldīšanai, tostarp ieguldījumu portfeļa pārvaldības pakalpojumus, ieguldījumu konsultācijas, kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecību glabāšanu un administratīvo pārvaldību, kā arī rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu saistībā ar finanšu instrumentiem. Tā kā prasības attiecībā uz minēto pakalpojumu sniegšanu Savienībā ir saskaņotas, AIFM, kuri ir saņēmuši vietējo kompetento iestāžu atļauju sniegt šos pakalpojumus, nevajadzētu pieprasīt papildu atļaujas saņēmējā dalībvalstī vai veikt kādus citus tamlīdzīgus pasākumus.

(162)

Saskaņā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu AIFM, kam ir atļauja sniegt minētos ieguldījumu pakalpojumus un kas grasās tos sniegt dalībvalstīs, kuras nav viņu piederības dalībvalsts, ir jāievēro attiecīgās valsts papildu prasības, tostarp attiecībā uz atsevišķas juridiskās personas dibināšanu. Lai novērstu šķēršļus saskaņotu ieguldījumu pakalpojumu pārrobežu sniegšanai un nodrošinātu vienlīdzīgus darbības nosacījumus vienībām, kas sniedz tos pašus ieguldījumu pakalpojumus saskaņā ar vienādām tiesiskajām prasībām, AIFM, kuram ir atļauja sniegt minētos pakalpojumus, būtu jādod iespēja tos sniegt arī pārrobežu tirgū, ievērojot paziņošanas prasības un pēc piederības dalībvalsts kompetento iestāžu piešķirtas atļaujas saņemšanas.

(163)

Tādēļ Direktīva 2011/61/ES būtu attiecīgi jāgroza.

(164)

Tā kā šīs direktīvas mērķi izveidot integrētu finanšu tirgu, kurā ieguldītāji ir efektīvi aizsargāti un vispārējā tirgus efektivitāte un integritāte ir nodrošināta, ir jāizveido kopīgas normatīvās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām neatkarīgi no tā, kur Savienībā tām ir izsniegta atļauja, un ar ko reglamentē regulēto tirgu un citu tirdzniecības sistēmu darbību, lai nepieļautu, ka nepārskatāmība vai traucējumi grauj efektīvu Savienības finanšu sistēmas darbību kopumā, nevar pietiekami labi sasniegt dalībvalstu līmenī, bet šīs direktīvas darbības jomas un ietekmes dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī direktīva paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(165)

Ņemot vērā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014 EVTI noteikto uzdevumu skaita pieaugumu, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai vajadzētu nodrošināt atbilstīgu cilvēkresursu un finanšu resursu pieejamību.

(166)

Šajā direktīvā ievērotas hartā noteiktās pamattiesības un principi, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, patērētāju aizsardzības tiesības, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, netikt divreiz tiesātam vai sodītam par to pašu noziedzīgo nodarījumu, un kas jāpiemēro saskaņā ar šādām tiesībām un principiem.

(167)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 10. februārī (41).

(168)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (42) dalībvalstis ir apņēmušās, paziņojot savus transponēšanas pasākumus, pamatotos gadījumos pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un atbilstīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(169)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējām direktīvām, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(170)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem III pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas dienām,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   SADAĻA

DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un trešo valstu brokeru sabiedrībām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, Savienībā izveidojot filiāli.

2.   Šajā direktīvā noteiktas prasības attiecībā uz:

a)

atļauju izsniegšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to darbības nosacījumiem;

b)

trešo valstu brokeru sabiedrību ieguldījumu pakalpojumu vai darbību veikšanu, izveidojot filiāli;

c)

atļauju izsniegšanu regulētiem tirgiem un to darbību;

d)

atļauju izsniegšanu datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem un to darbību; un

e)

kompetento iestāžu veiktu pārvaldību, sadarbību un noteikumu piemērošanu.

3.   Turpmāk uzskaitītie noteikumi attiecas arī uz kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, ja tās sniedz vienu vai vairākus ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības:

a)

2. panta 2. punkts, 9. panta 3. punkts, 14. un 16. līdz20. pants,

b)

II sadaļas 2. nodaļa, izņemot 29. panta 2. punkta otro daļu,

c)

II sadaļas 3. nodaļa, izņemot 34. panta 2. un 3. punktu un 35. panta 2., 3., 4., 5., 6. un 9. punktu;

d)

69. līdz 67. pants un 75., 80., 85 un 86. pants.

4.   Turpmāk minētie noteikumi attiecas arī uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un, kas pārdod strukturētos noguldījumus vai konsultē klientus par tiem:

a)

9. panta 3. punktu, 14. pantu un 16. panta 2., 3. un 6. punktu;

b)

23., 24., 25., 26., 28. un 29. pants, izņemot tā 2. punkta otro daļu, un 30. pants, un

c)

67. līdz 75. pants.

5.   Šīs direktīvas 17. panta 1. un 6. punkts arī attiecas uz regulēto tirgu un DTS locekļiem vai dalībniekiem, kuriem nav jābūt atļaujai saskaņā ar šo direktīvu atbilstīgi 2. panta 1. punkta a), e), i) un j) apakšpunktam.

6.   Šīs direktīvas 57. un 58. panta noteikumi arī attiecas uz personām, kurām piemēro izņēmumu atbilstīgi 2. pantam.

7.   Visas finanšu instrumentu daudzpusējas sistēmas darbojas vai nu saskaņā ar II sadaļas noteikumiem attiecībā uz DTS vai OTS, vai nu saskaņā ar III sadaļas noteikumiem attiecībā uz regulētiem tirgiem.

Visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kuras regulēti, bieži, regulāri un būtiski darbojas savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulētā tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai organizētā tirdzniecības sistēmā, darbojas saskaņā ar Regulas (ES) 600/2014 III sadaļu.

Neskarot Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantu, visi pirmajā un otrajā daļā minētie darījumi ar finanšu instrumentiem, kas nav noslēgti daudzpusējā sistēmā vai sistemātiskā internalizētājā, atbilst attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 600/2014 III sadaļas noteikumiem.

2. pants

Izņēmumi

1.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)

apdrošināšanas sabiedrībām vai uzņēmumiem, kas veic Direktīvā 2009/138/EK minētās pārapdrošināšanas un retrocesijas darbības, kad tās veic minētajā direktīvā minētas darbības;

b)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

c)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ja attiecīgo pakalpojumu sniedz neregulāri, veicot profesionālu darbību, un ja šo darbību reglamentē tiesību akti vai noteikumi, vai profesionālās darbības ētikas kodekss, kas ietver minētā pakalpojuma sniegšanu;

d)

personām, kas savā vārdā tirgojas ar finanšu instrumentiem, kuri nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas, vai to atvasinātie finanšu instrumenti, un kas nesniedz citus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic citas ieguldījumu darbības finanšu instrumentos, kas nav preču atvasinātie instrumenti vai emisijas kvotas vai to atvasinātie finanšu instrumenti, ja vien šādas personas nav:

i)

tirgus uzturētāji;

ii)

regulētā tirgus vai DTS locekļi vai dalībnieki vai kas var paši veikt darījumus tirdzniecības vietās, izmantojot elektroniskos sakarus, vai;

iii)

personas, kuras piemēro augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, vai

iv)

personām, kas, izpildot klientu rīkojumus, darījumus veic savā vārdā.

Personas, kurām piemēro atbrīvojumu saskaņā ar a), i) vai j) apakšpunktu, nav jāievēro šajā punktā noteiktie nosacījumi, lai atbilstu izņēmuma kritērijiem.

e)

operatoriem, kuriem ir jāievēro Direktīvā 2003/87/EK paredzētās saistības un kuri, tirgojot emisijas kvotas, nepilda klienta rīkojumus un nesniedz nekādus ieguldījumu pakalpojumus vai neveic nekādas ieguldījumu darbības, izņemot tirdzniecību savā vārdā, ar noteikumu, ka minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi.

f)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmu administrēšana;

g)

personām, kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kuri ir tikai darbinieku dalības sistēmas administrēšana un ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vienīgi saviem mātesuzņēmumiem, saviem meitasuzņēmumiem vai citiem savu mātesuzņēmumu meitasuzņēmumiem;

h)

Eiropas Centrālo banku sistēmas (ECBS) dalībniekiem un citām valsts iestādēm, kuru funkcijas Savienībā ir līdzīgas citām valsts iestādēm, kuru pienākums ir pārvaldīt valsts parādu vai iesaistīties šādā pārvaldīšanā Savienībā, un starptautiskām finanšu iestādēm, kuras ir dibinājušas divas vai vairākas dalībvalstis, lai piesaistītu finanšu līdzekļus un finansiāli palīdzētu locekļiem, kuriem ir nopietnas finanšu problēmas vai arī pastāv šādu problēmu risks;

i)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem un pensiju fondiem neatkarīgi no tā, vai tie ir koordinēti Eiropas Savienības līmenī, un šādu uzņēmumu depozitārijiem un vadītājiem;

j)

personām:

i)

kuras tirgojas savā vārdā, tostarp tirgus uzturētājiem, kas slēdz darījumus ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, izņemot personas, kas veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus, vai

ii)

kuras savas pamatdarbības klientiem vai piegādātājiem sniedz ieguldījumu pakalpojumus, kas nav darījumi savā vārdā, attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem;

ar noteikumu, ka:

attiecībā uz katru no iepriekšminētajiem gadījumiem tā katrā atsevišķā gadījumā un kopumā ir papilddarbība to pamatdarbībai uzņēmumu grupu līmenī un ja pamatdarbība nav ieguldījumu pakalpojumu sniegšana šīs direktīvas nozīmē vai banku pakalpojumu sniegšana Direktīvas 2006/48/EK nozīmē, vai tirgus veidošana attiecībā uz preču atvasinātiem instrumentiem,

minētās personas neizmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, un

minētās personas katru gadu informē attiecīgās kompetentās iestādes par to, ka tās izmanto šo izņēmumu un pēc pieprasījuma kompetentajai iestādei sniedz skaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tās i), ii) un iii) punktā minēto darbību uzskata par papilddarbību to pamatdarbībai;

k)

personām, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas, veicot citas profesionālas darbības, uz kurām neattiecas šī direktīva, ja šādu konsultāciju sniegšana nav atsevišķi apmaksāta;

l)

Dānijas un Somijas pensiju fondu izveidotām apvienībām, kuru vienīgais mērķis ir pārvaldīt tos pensiju fondu līdzekļus, kas ir šo apvienību locekļi;

m)

agenti di cambio”, kuru darbības un funkcijas reglamentē Itālijas 1998. gada 24. februāra Likumdošanas dekrēta Nr. 58 201. pants;

n)

pārvades sistēmas operatoriem, kā definēts Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 4. punktā vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 4. punktā, kad tie veic savus uzdevumus saskaņā ar minētajām direktīvām vai Regulu (EK) Nr. 714/2009, vai Regulu (EK) Nr. 715/2009, vai tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, kas pieņemtas atbilstoši minētajām regulām, ikvienu personu, kura sniedz pakalpojumus šo operatoru vārdā, lai veiktu šo operatoru uzdevumu saskaņā ar iepriekšminētajiem leģislatīvajiem aktiem vai saskaņā ar šīm regulām pieņemtiem tīkla kodeksiem vai vadlīnijām, vai ikvienu enerģētiskā līdzsvara mehānismu, cauruļvada vai sistēmas operatoru vai administratoru nolūkā līdzsvarot piegādes un patērētās enerģijas apjomu, veicot šos uzdevumus.

Minētais atbrīvojums attiecas tikai uz personām, kas iesaistītas tikai šajā punktā minētajās darbībās, kad tās veic ieguldījumu darbības vai sniedz ieguldījumu pakalpojumus attiecībā uz preču atvasinātajiem instrumentiem, lai veiktu šīs darbības. Minētais atbrīvojums neattiecas uz sekundārā tirgus darbību, tostarp platformu sekundārajai tirdzniecībai ar finansiālas pārvades tiesībām;

o)

CVD, kas ir regulēti kā tādi Savienības tiesību aktos, ciktāl tie ir regulēti minētajos Savienības tiesību aktos.

2.   Ar šo direktīvu piešķirtās tiesības neattiecas uz pakalpojumu sniegšanu partneriem darījumos, ko veic valsts iestādes, kuras veic darījumus ar valsts parādu, vai ECBS dalībnieki, kuri pilda savus uzdevumus, kas paredzēti LESD un Protokola (Nr. 4) par Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtiem, vai kuri veic līdzvērtīgas funkcijas, kas paredzētas valstu tiesību aktos.

3.   Komisija saskaņā ar 89. pantu pieņem deleģētos aktus saistībā ar pasākumiem attiecībā uz 1. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem izņēmumiem, lai precizētu gadījumus, kad darbība ir veikta kā neregulāra darbība.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai 1. punkta j) apakšpunkta nolūkiem precizētu kritērijus, pēc kuriem nosaka, vai attiecīgā darbība ir pamatdarbības papilddarbība grupas līmenī.

Nosakot minētos kritērijus, ņem vērā vismaz šādus elementus:

a)

vajadzību pēc papilddarbības, lai veidotu mazāko darbības daļu grupas līmenī;

b)

tirdzniecības darbības apmēru salīdzinājumā ar vispārējo tirdzniecības darbību attiecīgajā aktīvu kategorijā;

Nosakot apmēru, kādā papilddarbība ir uzskatāma par darbības mazāko daļu grupas līmenī, EVTI var noteikt, ka jāņem vērā kapitāls, ko izmanto, lai veiktu papilddarbību, salīdzinājumā ar kapitālu, ko izmanto, lai veiktu to pamatdarbību. Tomēr minētais faktors nekādā ziņā nav pietiekams, lai pierādītu, ka attiecīgā darbība ir papilddarbība grupas pamatdarbībai.

Šajā punktā minētā darbība ņem vērā grupas līmenī.

Otrajā daļā minētajos elementos neietver:

a)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 3. pantā minētos darījumus, ko grupas veic viena ar otru un kas nodrošina likviditāti grupas mērogā, un/vai tiek veikti riska pārvaldības nolūkā;

b)

darījumus ar atvasinātajiem instrumentiem, kurus var objektīvi izmērīt kā tādus, kas samazina riskus, kas tieši saistīti ar komercdarbību vai kases finansēšanas darbību;

c)

darījumus ar preču atvasinātiem instrumentiem un emisijas kvotām, kas veikti, lai izpildītu saistības nodrošināt likviditāti tirdzniecības vietā, ja šādas saistības nosaka regulatīvās iestādes saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai valstu normatīvo vai administratīvo aktu noteikumiem, vai tirdzniecības vietas.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3. pants

Izvēles izņēmumi

1.   Dalībvalstis var izvēlēties nepiemērot šo direktīvu attiecībā uz visām personām, kurām tās ir piederības dalībvalstis, ja šo personu veiktās darbības ir atļautas un regulētas valsts līmenī un ja minētās personas:

a)

nedrīkst turēt klientu naudas līdzekļus vai klientu vērtspapīrus un tādēļ tām nekad nav atļauts būt savu klientu debitoriem;

b)

nedrīkst sniegt ieguldījumu pakalpojumus, izņemot rīkojumu pieņemšanu un nosūtīšanu attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem un kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un/vai konsultēšanu ieguldījumu jomā attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem, un

c)

sniedzot minēto pakalpojumu, drīkst nosūtīt rīkojumus tikai:

i)

ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam atļauja izsniegta saskaņā ar šo direktīvu;

ii)

kredītiestādēm, kam atļauja izsniegta saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES;

iii)

ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu filiālēm, kam atļauja izsniegta trešā valstī un uz ko attiecas prudenciālais regulējums, ko kompetentās iestādes uzskata par vismaz tikpat stingru kā noteikumus, kas noteikti šajā direktīvā, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES, un kas šo regulējumu ievēro;

iv)

kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem, kam saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem ir atļauts daļas tirgot iedzīvotājiem un šādu uzņēmumu vadītājiem;

v)

tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām ar pamatkapitālu, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/30/ES (43) 17. panta 7. punktā un kuru vērtspapīri ir iekļauti regulēta tirgus sarakstos dalībvalstī vai ar kuru vērtspapīriem veic darījumus regulētā tirgū; vai

d)

sniedz ieguldījumu pakalpojumu tikai attiecībā uz precēm, emisijas kvotām un/vai to atvasinātajiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti ir Direktīvas 2009/72/EK 2. panta 35. punktā definētie vietējie elektroenerģijas uzņēmumi un/vai Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 1. punktā definētie dabasgāzes uzņēmumi un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus, vai

e)

sniedz ieguldījumu pakalpojumus tikai attiecībā uz emisijas kvotām un/vai to atvasinātiem instrumentiem vienā vienīgā nolūkā ierobežot savu klientu darījumu risku, ja minētie klienti darbojas tikai kā Direktīvas 2003/87/EK 3. panta f) apakšpunktā definētie operatori un ja minētajiem klientiem kopīgi pieder 100 % minēto personu kapitāla vai balsstiesību, tie īsteno kopīgu kontroli un tiem saskaņā ar šīs direktīvas 2. panta 1. punkta j) apakšpunktu piemērotu izņēmumu, ja tie paši veiktu minētos ieguldījumu pakalpojumus.

2.   Dalībvalstu sistēmas 1. punktā minētajām personām piemēro prasības, kuras ir vismaz analoģiskas šādām prasībām saskaņā ar šo direktīvu:

a)

atļaujas piešķiršanas un pastāvīgas uzraudzības nosacījumus un procedūras, kā noteikts 5. panta 1. un 3. punktā un 7.– 10., 21., 22. un 23. pantā, un attiecīgos deleģētos aktus, ko Komisija ir pieņēmusi saskaņā ar 89. pantu;

b)

uzņēmējdarbības veikšanas pienākumus, kā noteikts 24. panta 1., 3., 4., 5., 7. un 10. punktā un 25. panta 2., 5. un 6. punktā, un gadījumos, kad saskaņā ar valstu sistēmām šīs personas drīkst iecelt saistītos aģentus, arī 29. pantu, kā arī attiecīgos īstenošanas pasākumus Direktīvā 2006/73/EK.

c)

prasības attiecībā uz organizāciju, kas noteiktas 16. panta 3. punkta pirmajā, sestajā un septītajā daļā un 16. panta 6. punktā un 16. panta 7. punktā un atbilstošos deleģētos aktus, kurus Komisija pieņēma saskaņā ar 89. pantu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz personām, kas atbrīvotas no šīs direktīvas darbības jomas atbilstīgi šā panta 1. punktam, attiektos ieguldītāju kompensācijas sistēma, kas atzīta saskaņā ar Direktīvu 97/9/EK, vai sistēma, kas nodrošina to klientiem līdzvērtīgu aizsardzību. Dalībvalstis var atļaut attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām šādu sistēmu nepiemērot, ja tās ir apdrošinājušas profesionālo risku, saistībā ar kuru, ņemot vērā saskaņā ar šā panta 1. punktu izslēgto personu lielumu, riska profilu un juridisko statusu, to klientiem tiek nodrošināta līdzvērtīga aizsardzību.

Atkāpjoties no otrās daļas, dalībvalstis, kurās jau ir spēkā šādi normatīvie vai administratīvo akti, pirms 2014. gada 2. jūlija var līdz 2019. gada 3. jūlijam pieprasīt, lai gadījumos, kad personas, kas atbrīvotas no šīs direktīvas atbilstīgi 1. punktam, sniedz ieguldījumu rīkojumu pieņemšanas un nosūtīšanas pakalpojumus un/vai sniedz konsultācijas ieguldījumu jomā attiecībā uz kolektīvo ieguldījumu brokeru sabiedrību daļām, un darbojas kā starpnieki iepretim Direktīvā 2009/65/EK definētajai pārvaldības sabiedrībai, minētās personas kopā ar pārvaldības sabiedrību solidāri atbildētu par visiem klientam radītajiem zaudējumiem, sniedzot minētos pakalpojumus.

3.   Personas, uz kurām attiecas izņēmumi no šīs direktīvas saskaņā ar 1. punktu, neizmanto brīvību sniegt pakalpojumus un/vai veikt darbības, vai izveidot filiāles, kā paredzēts attiecīgi 34. un 35. pantā.

4.   Dalībvalstis paziņo Komisijai un EVTI par šajā pantā paredzēto iespēju izmantošanu, un nodrošina, lai katrā atļaujā, kas piešķirta saskaņā ar 1. punktu, būtu minēts, ka tā piešķirta saskaņā ar šo pantu.

5.   Dalībvalstis paziņo EVTI valsts tiesību aktu noteikumus, kas ir analoģiski 2. punktā norādītajām šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ieguldījumu brokeru sabiedrība” ir jebkura juridiska persona, kuras pastāvīgā nodarbošanās vai darījumdarbība ir profesionāla viena vai vairāku ieguldījumu pakalpojumu sniegšana trešām personām un/vai profesionāla vienas vai vairāku ieguldījumu darbību veikšana.

Dalībvalstis var ietvert ieguldījumu sabiedrību definīcijā uzņēmumus, kas nav juridiskas personas, ja:

a)

to juridiskais statuss nodrošina trešo personu interesēm tādu aizsardzības līmeni, kas ir līdzvērtīgs tam, ko nodrošina juridiskas personas, un

b)

uz tiem attiecas līdzvērtīga piesardzīga uzraudzība, kas atbilst to juridiskajai formai.

Tomēr, ja fiziska persona sniedz pakalpojumus, kas ir trešo personu kapitāla vai pārvedamu vērtspapīru turējums, šo personu var uzskatīt par ieguldījumu sabiedrību šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 nozīmē tikai tad, ja neatkarīgi no citām prasībām, ko paredz šī direktīva, Regula (ES) Nr. 600/2014 un Direktīva 2013/36/ES, minētā persona atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

jābūt aizsargātām trešo personu īpašuma tiesībām attiecībā uz instrumentiem un līdzekļiem, jo īpaši sabiedrības vai tās īpašnieku maksātnespējas gadījumā, apķīlāšanas, ieskaita vai sabiedrības kreditoru vai īpašnieku citas uzsāktas darbības gadījumā;

b)

uz sabiedrību jāattiecas noteikumiem, kas paredzēti, lai uzraudzītu sabiedrības un tās īpašnieku maksātspēju;

c)

sabiedrības gada pārskatu revīzija jāveic vienai vai vairākām personām, kas saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir pilnvarotas veikt pārskatu revīziju;

d)

ja uzņēmumam ir tikai viens īpašnieks, minētajai personai jāparedz ieguldītāju aizsardzība gadījumā, kad uzņēmums pārtrauc darbību īpašnieka nāves vai darba nespējas, vai citā līdzīgā gadījumā.

2)

“ieguldījumu pakalpojumi un darbības” ir jebkurš pakalpojums un darbība, kas minēta I pielikuma A iedaļā un kas attiecas uz kādu I pielikuma C iedaļā minēto instrumentu.

Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu pieņem pasākumus, ar kuriem precizē, kas ir:

a)

I pielikuma C iedaļas 6. punktā minētie atvasinātie līgumi, kuriem ir Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā definēto vairumtirdzniecības energoproduktu pazīmes un kas ir jāizpilda, īstenojot fizisku piegādi, un C iedaļas 6. punktā minētie enerģētikas atvasinātie instrumentu līgumi;

b)

atvasināto instrumentu līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 7. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes;

c)

atvasināto instrumentu līgumus, kas minēti I pielikuma C iedaļas 10. punktā un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu pazīmes, ņemot vērā, inter alia, vai tos tirgo regulētā tirgū, DTS vai OTS;

3)

“papildpakalpojums” ir jebkurš I pielikuma B iedaļā minētais pakalpojums;

4)

“ieguldījumu konsultācijas” ir personisku ieteikumu sniegšana klientam pēc viņa lūguma vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības iniciatīvas attiecībā uz vienu vai vairākiem darījumiem, kas saistīti ar finanšu instrumentiem;

5)

“rīkojumu izpilde klientu vārdā” ir darbība, ko veic, lai noslēgtu līgumu par viena vai vairāku finanšu instrumentu pirkšanu vai pārdošanu klientu vārdā, un tajā ietilpst līgumu slēgšana, lai to emitēšanas brīdī pārdotu finanšu instrumentus, ko emitējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība vai kredītiestāde;

6)

“darījumu veikšana savā vārdā” ir tirdzniecība, izmantojot pašu kapitālu, kuras rezultātā ir veikti darījumi ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

7)

“tirgus uzturētājs” ir persona, kas finanšu tirgos pastāvīgi izrāda vēlmi veikt darījumus savā vārdā, pērkot un pārdodot finanšu instrumentus, izmantojot minētās personas pašu kapitālu, par cenām, ko nosaka minētā persona;

8)

“portfeļa pārvaldība” ir klientu portfeļu pārvaldīšana atbilstoši diskrecionārām katra klienta piešķirtām pilnvarām, ja šādos portfeļos ietverti viens vai vairāki finanšu instrumenti;

9)

“klients” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kam ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus;

10)

“profesionāls klients” ir klients, kas atbilst II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

11)

“privātais klients” ir klients, kas nav profesionāls klients;

12)

“MVU izaugsmes tirgus” ir daudzpusēja tirdzniecības sistēma, kas reģistrēta kā MVU izaugsmes tirgus saskaņā ar 33. pantu;

13)

“mazi vai vidēji uzņēmumi” šajā direktīvā ir uzņēmumi, kuru vidējais tirgus kapitāls ir mazāks nekā EUR 200 000 000, balstoties uz gada beigu rādītājiem pēdējos trijos kalendārajos gados;

14)

“limita rīkojums” ir rīkojums pirkt vai pārdot finanšu instrumentu pie norādīta cenas limita vai par labāku cenu noteiktā daudzumā;

15)

“finanšu instrumenti” ir instrumenti, kas noteikti I pielikuma C iedaļā;

16)

“C iedaļas 6. punktā minētie enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi” ir iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināto instrumentu līgumi, kas ir nosaukti I pielikuma C iedaļas 6. punktā un kas attiecas uz ogļu vai naftas tirdzniecību OTS un kas ir jāizpilda, īstenojot fizisku piegādi;

17)

“naudas tirgus instrumenti” ir finanšu instrumenti, kurus parasti tirgo naudas tirgū, piemēram, valsts iekšējā aizņēmuma parādzīmes, noguldījumu sertifikāti un īstermiņa parāda vērtspapīri, izņemot maksāšanas instrumentus;

18)

“tirgus operators” ir persona vai personas, kas vada un/vai veic regulēta tirgus uzņēmējdarbību un var būt regulētais tirgus pats par sevi.

19)

“daudzpusējā sistēma” ir jebkura sistēma vai infrastruktūra, kurā daudzu trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses var mijiedarboties sistēmā;

20)

“sistemātisks internalizētājs” ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas organizēti, bieži, sistemātiski un pamatīgi veic darījumus savā vārdā, izpildot klientu rīkojumus ārpus regulēta tirgus vai DTS, vai OTS, nedarbojoties daudzpusējā sistēmā;

Biežu un sistemātisku pamatu nosaka pēc finanšu instrumenta ārpusbiržas pārdošanas darījumu skaita, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība veikusi savā vārdā, pildot klientu rīkojumus. Pamatīgumu nosaka vai nu pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret ieguldījumu brokeru sabiedrības kopējo tirdzniecības apjomu ar konkrēto finanšu instrumentu, vai pēc ieguldījumu brokeru sabiedrības ārpusbiržas tirdzniecības apjoma attiecībā pret konkrēta finanšu instrumenta kopējo tirdzniecības apjomu Savienībā. Sistemātiska internalizētāja definīciju piemēro tikai tad, ja ir pārsniegta gan biežuma un sistemātiskuma robežvērtība, gan pamatīguma robežvērtība vai ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izvēlas darboties sistemātiskā internalizētāja režīmā;

21)

“regulēts tirgus” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada un/vai pārvalda tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo personu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem vai kura veicina šādu interešu apvienošanu tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums attiecībā uz finanšu instrumentiem, kurus atļauts tirgot saskaņā ar tās noteikumiem un/vai sistēmām, un kurai ir atļauts darboties un kura pastāvīgi darbojas saskaņā ar šīs direktīvas III sadaļu;

22)

“daudzpusēja tirdzniecības sistēma” vai “DTS” ir daudzpusēja sistēma, kuru vada ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators un kuras sistēmā un atbilstoši tās nediskrecionāriem noteikumiem apvienotas daudzas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz finanšu instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu;

23)

“organizēta tirdzniecības sistēma” vai “OTS” ir daudzpusēja sistēma, kura nav regulēts tirgus vai DTS un kurā var mijiedarboties vairākas trešo pušu pirkšanas un pārdošanas intereses attiecībā uz obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām vai atvasinātiem instrumentiem tā, ka rezultātā tiek noslēgts līgums saskaņā ar šīs direktīvas II sadaļu

24)

“tirdzniecības vieta” ir regulēts tirgus, DTS vai OTS;

25)

“likvīds tirgus” ir finanšu instrumenta vai finanšu instrumentu kategorijas tirgus, kurā pastāvīgi ir kāds, kas ir gatavs un vēlas pirkt un pārdot, un kurš ir izvērtēts atbilstoši šādiem kritērijiem, ņemot vērā konkrētā finanšu instrumenta vai konkrētās finanšu instrumentu kategorijas īpašās tirgus struktūras:

a)

darījumu vidējais biežums un apjoms dažādos tirgus apstākļos, ņemot vērā finanšu instrumenta kategorijas produktu būtību un aprites ciklu;

b)

tirgus dalībnieku skaits un veids, tostarp tirgus dalībnieku attiecība pret tirgotajiem instrumentiem konkrētam produktam;

c)

vidējais starpības apmērs, ja tāds ir pieejams;

26)

“kompetentā iestāde” ir iestāde, ko izraugās katra dalībvalsts saskaņā ar 67. pantu, ja vien šajā direktīvā nav norādīts citādi;

27)

“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kas definēta Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

28)

“PVKIU pārvaldības sabiedrība” ir pārvaldības sabiedrība, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/65/EK (44) 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā;

29)

“saistītais aģents” ir fiziska vai juridiska persona, kas tikai vienas tās ieguldījumu brokeru sabiedrības beznosacījumu pilnīgā pārziņā, kuras vārdā tā rīkojas, sekmē ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu klientiem vai iespējamiem klientiem, saņem un nodod tālāk norādījumus un rīkojumus no klientiem attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumiem vai finanšu instrumentiem, izvieto finanšu instrumentus un/vai sniedz konsultācijas klientiem vai iespējamiem klientiem attiecībā uz minētajiem finanšu instrumentiem vai pakalpojumiem;

30)

“filiāle” ir uzņēmējdarbības vieta, kas nav galvenais birojs un kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrības daļa, un kam nav juridiskas personas statusa, un kas sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai veic ieguldījumu darbības, un kas var arī sniegt papildpakalpojumus, attiecībā uz kuriem tai ir izsniegta atļauja; visas uzņēmējdarbības vietas, ko vienā dalībvalstī ir izveidojusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras mītne atrodas citā dalībvalstī, uzskata par vienu filiāli;

31)

“būtiska līdzdalība” ir tieša vai netieša līdzdalība ieguldījumu brokeru sabiedrībā vismaz 10 % apmērā no kapitāla vai balsstiesībām, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/109/EK (45) 9. un 10. pantā, ņemot vērā minētās direktīvas 12. panta 4. un 5. punktā noteiktos nosacījumus par balsstiesību summēšanu, vai kas ļauj ievērojami ietekmēt tās ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību, kurā ir šī līdzdalība;

32)

“mātesuzņēmums” ir mātesuzņēmums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/34/ES (46) 2. panta 9. punktā un 22. pantā;

33)

“meitasuzņēmums” ir meitasuzņēmums, kas definēts Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 10. punktā un 22. pantā, tostarp visi galvenā mātesuzņēmuma meitasuzņēmuma meitasuzņēmumi;

34)

“grupa” ir grupa, kas definēta Direktīvas 2013/34/ES 2. panta 11. punktā;

35)

“ciešas attiecības” ir situācija, kad divas vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas saista:

a)

“līdzdalība”, kas ir īpašumtiesības – tiešas vai kontroles veidā – vismaz 20 % apmērā no uzņēmuma balsstiesībām vai kapitāla;

b)

“kontrole”, kas ir attiecības starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu visos gadījumos, kas minēti Direktīvas 2013/34/ES 22. panta 1. un 2. punktā, vai līdzīgas attiecības starp jebkādu fizisku vai juridisku personu un uzņēmumu, arī ikvienu meitasuzņēmuma meitasuzņēmumu uzskatot par tā mātesuzņēmuma meitasuzņēmumu, kas pārvalda minētos uzņēmumus;

c)

abu vai to visu pastāvīga saikne ar vienu un to pašu personu kontroles saistībā;

36)

“vadības struktūra” ir ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus uzturētāja vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja struktūra vai struktūras, kas ir izraudzītas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ir tiesīgas noteikt juridiskās personas stratēģiju, mērķus un vispārējo virzību un pārzina un uzrauga lēmumu pieņemšanu vadības līmenī un kurās darbojas personas, kas faktiski virza fiziskās personas darbību.

Gadījumos, kad šajā direktīvā ir pieminēta vadības struktūra un saskaņā ar valstu tiesību aktiem vadības struktūras vadības un uzraudzības funkcijas ir piešķirtas dažādām struktūrām vai dažādiem vienas struktūras locekļiem, dalībvalstis konkrēti nosaka struktūras vai vadības struktūras locekļus, kas ir atbildīgi saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ja šajā direktīvā nav noteikts citādi;

37)

“augstākā līmeņa vadība” ir fiziskas personas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tirgus uzturētājā vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējā veic izpildfunkcijas un vadības struktūrai sniedz pārskatus par vienības ikdienas pārvaldību un ir atbildīgas par to, tostarp politikas īstenošanu attiecībā uz pakalpojumu un produktu izplatīšanu klientiem, ko īsteno brokeru sabiedrība un tās personāls;

38)

“sapārota tirdzniecība savā vārdā” ir darījums, kad koordinators darbojas kā starpnieks darījumā starp pircēju un pārdevēju tā, lai visa darījuma izpildes laikā tas nekad netiktu pakļauts tirgus riskam, un abas puses tiek izpildītas vienlaicīgi, un ja darījumu noslēdz par cenu, ar kādu koordinatoram nav nekādas citas peļņas vai zaudējumu kā vien iepriekš publiskota komisijas nauda, nodeva vai maksa par darījumu;

39)

“algoritmiskā tirdzniecība” ir finanšu instrumentu tirdzniecība, kurā datora algoritms automātiski nosaka rīkojumu individuālos parametrus, piemēram, vai sākt izpildīt rīkojumu, rīkojuma izpildes termiņu, rīkojuma cenu vai apjomu vai rīkojuma pārvaldību pēc tā iesniegšanas, ar minimālu cilvēka līdzdalību vai bez tās, un neietver sistēmas, kas tiek izmantotas tikai, lai novirzītu rīkojumus uz vienu vai vairākām tirdzniecības vietām vai apstrādātu rīkojumus, attiecībā uz kuriem nav nepieciešama nekādu tirdzniecības parametru noteikšana vai rīkojumu apstiprināšana, vai veikto darījumu apstrāde pēc tirdzniecības;

40)

“augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metode” ir jebkāda algoritmiskās tirdzniecības metode, ko raksturo:

a)

infrastruktūra, kas paredzēta, lai minimizētu tīkla un cita veida latentumu, tostarp vismaz viena no šādām algoritmisku rīkojumu reģistrēšanas iespējām: telpu līdzāsatrašanās, tuvumā esošas uzņemošās iestādes vai ātrgaitas tieša elektroniska piekļuve;

b)

automātiska sistēma, kas pati ievada, rada, novirza vai izpilda atsevišķus tirdzniecības darījumus vai rīkojumus, un

c)

augsts ikdienas vēstījumu, proti, rīkojumu, kotējumu vai anulācijas, līmenis;

41)

“tieša elektroniska piekļuve” ir tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta izsniegta atļauja kādai personai izmantot tā tirdzniecības kodu, lai šī persona varētu elektroniski nosūtīt rīkojumus attiecībā uz finanšu instrumentu tieši tirdzniecības vietai, un ietver pasākumus, saskaņā ar kuriem persona izmanto tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta infrastruktūru vai jebkuru citu tirdzniecības vietas locekļa, dalībnieka vai klienta sakaru sistēmu, lai nosūtītu rīkojumus (tieša piekļuve tirgum), kā arī pasākumus, saskaņā ar kuriem minētā persona šo infrastruktūru neizmanto (garantēta piekļuve);

42)

“kombinētās pārdošanas prakse” ir viena ieguldījumu pakalpojuma piedāvāšana kopā ar citu pakalpojumu vai produktu paketē vai ar vienotu nosacījumu nolīgumam vai paketei;

43)

“strukturētais noguldījums” ir noguldījums, kas definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/49/ES (47) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā un kas ir pilnībā atmaksājams, beidzoties noguldījuma termiņam, atbilstoši nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jebkādus procentus vai prēmijas izmaksā (vai var neizmaksāt) pēc formulas, kurā tiek ņemti vērā šādi faktori:

a)

indekss vai indeksu kombinācija, izņemot mainīgas likmes noguldījumus, kuru ienesīgums ir tieši saistīts ar procentu likmju indeksu, piemēram, Euribor vai Libor;

b)

finanšu instruments vai finanšu instrumentu kombinācija;

c)

preces veids vai preču kombinācija, vai citi materiāli vai nemateriāli neatvietojamu lietu aktīvi, vai

d)

valūtas kurss vai valūtas kursu kombinācija;

44)

“pārvedami vērtspapīri” ir tādas vērtspapīru kategorijas, kas ir tirgojamas kapitāla tirgū, izņemot maksāšanas līdzekļus, piemēram:

a)

uzņēmumu akcijas un citi vērtspapīri, kas ir līdzvērtīgi uzņēmumu, personālsabiedrību vai citu vienību akcijām, un depozitārie sertifikāti attiecībā uz akcijām;

b)

obligācijas vai cita veida parāda vērtspapīri, tostarp depozitārie sertifikāti attiecībā uz šādiem vērtspapīriem;

c)

jebkādi citi vērtspapīri, kas dod tiesības iegādāties vai pārdot šādus pārvedamus vērtspapīrus vai paredz norēķinu naudā, ko nosaka, atsaucoties uz pārvedamiem vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, precēm vai citiem rādītājiem;

45)

“depozitārie sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir tirgojami kapitāla tirgū un rāda īpašumtiesības uz tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī, tanī pašā laikā tos atļauts tirgot regulētā tirgū un tos var tirgot atsevišķi no tāda emitenta vērtspapīriem, kura juridiskā adrese ir citā valstī;

46)

“biržā tirgots fonds” ir fonds, kura vismaz viena daļa vai akciju kategorija tiek tirgota visu dienu vismaz vienā tirdzniecības vietā un ar vismaz vienu tirgus uzturētāju, kurš veic pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā daļu vai akciju biržas vērtība tirdzniecības vietā ievērojami neatšķiras no tā neto aktīvu vērtības un – ja tāda ir – no tā indikatīvās neto aktīvu vērtības;

47)

“sertifikāti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 27. apakšpunktā;

48)

“strukturētā finansējuma produkti” ir vērtspapīri, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 28. apakšpunktā;

49)

“atvasināti instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 29. apakšpunktā;

50)

“preču atvasinātie instrumenti” ir instrumenti, kas ir definēti Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 30. apakšpunktā;

51)

“CDP” ir CDP Regulas (ES) Nr. 648/2012 2. panta 1. punkta nozīmē;

52)

“apstiprināta publicēšanas struktūra” vai “APS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā sniegt ziņojumu par tirdzniecību publicēšanas pakalpojumu atbilstīgi šīs Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. un 21. pantam

53)

“konsolidētu datu lentes nodrošinātājs” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu par tirdzniecību vākšana par Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 7., 10., 12., 13., 20 un 21. pantā minētajiem finanšu instrumentiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS un APS un to konsolidēšana nepārtrauktā elektroniskā reāllaika datu plūsmā, katram finanšu instrumentam nodrošinot datus par cenu un apjomu;

54)

“apstiprināta ziņošanas sistēma” vai “AZS” ir persona, kurai saskaņā ar šo direktīvu ļauts sniegt pakalpojumu, kas ir ziņojumu sniegšana par darījumu sīkāku informāciju kompetentajām iestādēm vai EVTI ieguldījumu brokeru sabiedrību vārdā;

55)

“piederības dalībvalsts” ir:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrībām:

i)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir fiziska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs;

ii)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir juridiska persona, – dalībvalsts, kurā ir ieguldījumu brokeru sabiedrības juridiskā adrese;

iii)

ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai saskaņā ar valsts tiesību aktiem nav juridiskas adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas ieguldījumu brokeru sabiedrības galvenais birojs;

b)

regulētam tirgum – dalībvalsts, kurā regulētais tirgus ir reģistrēts, vai, ja saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem tam nav juridiskās adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas regulētā tirgus galvenais birojs;

c)

APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājam vai AZS:

i)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS ir fiziska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas to galvenais birojs;

ii)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS ir juridiska persona, – dalībvalsts, kurā atrodas to juridiskā adrese;

iii)

ja APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājam vai AZS saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, – dalībvalsts, kurā atrodas to galvenais birojs;

56)

“uzņēmēja dalībvalsts” ir dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir filiāle vai kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, vai dalībvalsts, kurā regulēts tirgus nodrošina attiecīgus pasākumus, lai veicinātu to attālo locekļu vai dalībnieku piekļuvi tirdzniecībai tās sistēmā, kuri veic uzņēmējdarbību tajā pašā dalībvalstī;

57)

“trešās valsts sabiedrība” ir sabiedrība, kas būtu kredītiestāde, kura sniedz ieguldījumu pakalpojumus vai veic ieguldījumu darbības, ieguldījumu brokeru sabiedrība, ja šā uzņēmuma galvenais birojs atrastos Savienībā;

58)

“vairumtirdzniecības energoprodukti” ir vairumtirdzniecības energoprodukti, kas definēti Regulas (ES) Nr. 1227/2011 2. panta 4. punktā;

59)

“lauksaimniecības preču atvasinātie instrumenti” ir atvasināto instrumentu līgumi, kas attiecas uz Regulas (EK) Nr. 1308/2013 (48) 1. pantā un I pielikuma I līdz XX un XXIV/1. daļā uzskaitītajiem produktiem;

60)

“valsts emitents” ir jebkurš no turpmāk minētajiem emitentiem, kas emitē parāda instrumentus:

i)

Savienība;

ii)

dalībvalsts, tostarp dalībvalsts valdības departaments, aģentūra vai īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

iii)

federālas dalībvalsts gadījumā – federācijas loceklis;

iv)

vairāku dalībvalstu īpašam nolūkam dibināta sabiedrība;

v)

starptautiska finanšu iestāde, kuru izveidojušas divas vai vairākas dalībvalstis un kuras uzdevums ir nodrošināt finansējumu un sniegt finanšu palīdzību tās locekļiem, kurus piemeklējušas smagas finansiāla rakstura problēmas vai kuriem tādas draud; vai

vi)

Eiropas Investīciju banka;

61)

“valsts parāds” ir parāda instruments, ko emitē valsts emitents;

62)

“pastāvīgs informācijas nesējs” ir jebkurš instruments, kas:

a)

klientam sniedz iespēju uzglabāt viņam personīgi adresētu informāciju tā, lai šī informācija būtu pieejama turpmākai izmantošanai un tādā laikposmā, kas ir atbilstošs informācijas mērķim; un

b)

ļauj nemainītā veidā pavairot uzglabāto informāciju;

63)

“datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji” ir APS, konsolidētu datu lentes nodrošinātājs vai AZS.

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus saistībā ar aktiem, ar kuriem precizē dažus tehniskus elementus šā panta 2. punktā noteiktajās definīcijās nolūkā pielāgot tās tirgus attīstībai, tehnoloģiskajiem jauninājumiem un ar Regulu (ES) Nr. 596/2014 aizliegtas rīcības gadījumiem un nodrošināt vienādu šīs direktīvas piemērošanu.

II   SADAĻA

ATĻAUJU IZSNIEGŠANA IEGULDĪJUMU BROKERU SABIEDRĪBĀM UN TO DARBĪBAS NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Atļauju piešķiršanas nosacījumi un procedūras

5. pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai uz ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un/vai ieguldījumu darbību veikšanu kā pastāvīgu nodarbošanos vai profesionālu uzņēmējdarbību attiektos iepriekšēja atļauja atbilstoši šai nodaļai. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 67. pantu.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis atļauj uzturēt DTS vai OTS jebkuram tirgus operatoram, uz kuru attiecas iepriekšēja pārbaude attiecībā uz tā atbilstību šai nodaļai.

3.   Dalībvalstis reģistrē visas ieguldījumu brokeru sabiedrības. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir informācija par pakalpojumiem un darbībām, attiecībā uz kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir izsniegta atļauja. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par visiem atļauju atsaukšanas gadījumiem informē EVTI.

EVTI izveido visu Savienības ieguldījumu brokeru sabiedrību sarakstu. Minētajā sarakstā ir informācija par pakalpojumiem vai darbībām, kādas katrai ieguldījumu brokeru sabiedrībai atļauts veikt, un to pastāvīgi atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde atļauju ir atsaukusi saskaņā ar 8. panta b), c) un d) apakšpunktu, šo atsaukumu publicē reģistrā un to tajā saglabā piecus gadus.

4.   Katra dalībvalsts pieprasa, lai

a)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, to galvenais birojs būtu tajā pašā dalībvalstī, kurā ir to juridiskā adrese,

b)

visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas nav juridiskas personas, vai visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, bet kam saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem nav juridiskās adreses, to galvenais birojs būtu dalībvalstī, kurā tās faktiski veic savu uzņēmējdarbību.

6. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.   Piederības dalībvalsts nodrošina, ka, piešķirot atļauju, nosaka ieguldījumu pakalpojumus un darbības, ko ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atļauts sniegt. Atļauja var attiekties uz vienu vai vairākiem papildpakalpojumiem, kas norādīti I pielikuma B iedaļā. Atļauju nekādā gadījumā neizsniedz tikai par papildpakalpojumu sniegšanu.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas vēlas saņemt atļauju, lai paplašinātu savu darbību ar papildu ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām vai papildpakalpojumiem, kuri nav paredzēti sākotnējā atļaujā, iesniedz pieprasījumu par atļaujas darbības jomas paplašināšanu.

3.   Atļauja ir derīga visā Savienībā un tā ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām sniegt pakalpojumus vai veikt darbības, attiecībā uz kurām tai ir piešķirta atļauja, visā Savienībā, vai nu izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību, tostarp veidojot filiāles, vai izmantojot brīvību sniegt pakalpojumus.

7. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz visu to informāciju, tostarp darbības programmu, kurā inter alia norāda paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdī ir ieviesusi visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, kas paredzēti šajā nodaļā.

3.   Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē:

a)

informāciju, kas jāsniedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar šā panta 2. punktu, tostarp darbības programmu;

b)

prasības, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrību pārvaldībai saskaņā ar 9. panta 6. punktu, un 9. panta 5. punktā noteikto paziņojamo informāciju;

c)

prasības, kas piemērojamas akcionāriem un dalībniekiem, kam ir būtiska līdzdalība, kā arī šķēršļus, kas var kavēt kompetentās iestādes tādu uzraudzības pienākumu efektīvu izpildi, kas paredzēti 10. panta 1. un 2. punktā.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras šā panta 2. punktā un 9. panta 5. punktā minēto ziņu paziņošanai vai sniegšanai.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

8. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde atsauc atļauju, kas izsniegta ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ja šāda ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai iepriekšējos sešus mēnešus nav sniegusi ieguldījumu pakalpojumus vai veikusi ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav paredzējusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, saskaņā ar kuriem ir izsniegta atļauja, piemēram, nosacījumiem, kas izklāstīti Regulā (ES) Nr. 575/2013;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumus;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

Par katru atļaujas atsaukšanas gadījumu nosūta ziņojumu EVTI.

9. pants

Vadības struktūra

1.   Kompetentās iestādes, kas piešķir atļaujas saskaņā ar 5. pantu, nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un to vadības struktūras ievērotu Direktīvas 2013/36/ES 88. un 91. pantu.

EVTI un EBI kopīgi pieņem pamatnostādnes par Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 12. punktā uzskaitītajiem elementiem.

2.   Piešķirot atļauju saskaņā ar 5. pantu, kompetentās iestādes var atļaut vadības struktūras locekļiem papildus Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 3. punktā paredzētajiem amatiem ieņemt vēl vienu ar izpildfunkcijām nesaistītu direktora amatu. Kompetentās iestādes regulāri informē ETVI par šādām atļaujām.

EBI un EVTI koordinē šī punkta pirmajā daļā un Direktīvas 2013/36/ES 91. panta 6. punkta paredzētās informācijas ieguvi attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūra noteiktu, uzraudzītu un atbildētu pār tādu ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības pasākumu īstenošanu, ar kuriem nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp ieguldījumu brokeru sabiedrībā veicamo pienākumu nodalīšanu un interešu konfliktu novēršanu, veicinot tirgus integritāti un klientu intereses.

Neskarot Direktīvas 2013/36/ES 88. panta 1. punktā noteiktās prasības, minētie pasākumi arī nodrošina, ka vadības struktūra nosaka, apstiprina un pārrauga:

a)

brokeru sabiedrības organizāciju no ieguldījumu pakalpojumu papildpakalpojumu sniegšanas un ieguldījumu darbību veikšanas viedokļa, tostarp darbinieku prasmes, zināšanas un kompetenci, resursus, pakalpojumu sniegšanas un darbības procedūras un noteikumus, ņemot vērā savas uzņēmējdarbības veidu, apjomu un sarežģītību un visas prasības, kurām jāatbilst brokeru sabiedrībai;

b)

politiku attiecībā uz piedāvātajiem vai sniegtajiem pakalpojumiem, veiktajām darbībām un operācijām un tirgotajiem produktiem, ņemot vērā brokeru sabiedrības riska pielaidi un brokeru sabiedrības klientu raksturlielumus un vajadzības, kuriem minētie pakalpojumi, darbības, produkti un operācijas tiks piedāvāti vai sniegti, tostarp vajadzības gadījumā veicot atbilstošu stresa testu;

c)

to personu atalgojuma politiku, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā klientiem, cenšoties sekmēt atbildīgas uzņēmējdarbības praksi un godīgu attieksmi pret klientiem un novērst interešu konfliktus, kas rodas darījumos ar klientiem.

Vadības struktūra uzrauga un regulāri novērtē brokeru sabiedrības stratēģisko mērķu piemērotību un īstenošanu, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus un veicot ieguldījumu darbības, ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldības pasākumu efektivitāti un politikas atbilstību attiecībā uz pakalpojumu sniegšanu klientiem un veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

4.   Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika, lai veiktu viņiem brokeru sabiedrībā paredzētās funkcijas, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka brokeru sabiedrības vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī pienācīgi neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība paziņo kompetentajai iestādei par visiem tās vadības struktūras locekļiem un visām izmaiņām tās sastāvā, sniedzot visu informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu, vai sabiedrība ievēro 1., 2. un 3. punktu.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai pieprasījumu iesniegušās ieguldījumu brokeru sabiedrības uzņēmējdarbību efektīvi vadītu vismaz divas personas, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstis var piešķirt atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir fiziskas personas, vai ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir juridiskas personas, kuras vada viena fiziska persona, saskaņā ar saviem konstitucionālajiem noteikumiem un tiesību aktiem. Dalībvalstis tomēr pieprasa, lai:

a)

tiktu paredzēti alternatīvi pasākumi, kas nodrošina šādu ieguldījumu brokeru sabiedrību pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī klientu interešu un tirgus integritātes pienācīgu ņemšanu vērā;

b)

attiecīgajām fiziskajām personām būtu pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un lai tās pietiekami daudz laika veltītu savu pienākumu izpildei.

10. pants

Akcionāri un dalībnieki, kuriem ir būtiska līdzdalība

1.   Kompetentās iestādes ieguldījumu brokeru sabiedrībai nepiešķir atļauju sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības, kamēr tās nav informētas par tiešu vai netiešu akcionāru vai dalībnieku identitāti, fiziskām vai juridiskām personām, kurām ir būtiska līdzdalība, un par minētās līdzdalības apjomu.

Kompetentās iestādes atsaka atļauju, ja, ņemot vērā vajadzību nodrošināt ieguldījumu brokeru sabiedrības pareizu un piesardzīgu pārvaldību, tās nav pārliecinātas par to akcionāru vai dalībnieku piemērotību, kuriem ir būtiska līdzdalība.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir ciešas attiecības ar citām fiziskām vai juridiskām personām, kompetentā iestāde piešķir atļauju tikai tad, ja šīs attiecības netraucē kompetentās iestādes uzraudzības funkciju efektīvajai īstenošanai.

2.   Kompetentā iestāde atsaka atļauju, ja trešās valsts administratīvie un normatīvie akti, kas reglamentē vienu vai vairākas fiziskas vai juridiskas personas, ar kurām sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai ja grūtības šo aktu izpildē traucē veikt tās efektīvās uzraudzības funkcijas.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību kompetentajai iestādei veikt atbilstošus pasākumus, lai novērstu situāciju, kurā 1. punkta pirmajā daļā minēto personu ietekme varētu negatīvi ietekmēt pienācīgu un piesardzīgu ieguldījumu brokeru sabiedrības pārvaldību.

Šie pasākumi var būt arī prasība par tiesas rīkojumu vai sankciju uzlikšana direktoriem un par pārvaldību atbildīgām personām vai balsstiesību anulēšana attiecīgajiem akcionāriem vai locekļiem saistībā ar tiem piederošajām akcijām.

11. pants

Paziņojums par iecerēto iegādi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai jebkura fiziska vai juridiska persona vai šādas personas, kuras rīkojas saskaņoti, (potenciālais līdzdalības ieguvējs), pieņemot lēmumu tieši vai netieši iegūt būtisku līdzdalību kādā ieguldījumu brokeru sabiedrībā vai arī tieši vai netieši turpināt palielināt šādu būtisku līdzdalību tiktāl, ka tām piederošā balsstiesību vai kapitāla daļa sasniegtu vai pārsniegtu 20 %, 30 % vai 50 % vai ieguldījumu brokeru sabiedrība kļūtu par to meitasuzņēmumu, (plānotā līdzdalības iegūšana), kompetentajām iestādēm vispirms rakstveidā paziņo to, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrībā tās vēlas iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību, norādot plānotās līdzdalības apmēru un 13.panta 4. punktā norādīto būtisko informāciju.

Dalībvalstis pieprasa jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kura pieņēmusi lēmumu tieši vai netieši piedāvāt pārdot būtisku līdzdalību ieguldījumu brokeru sabiedrībā, vispirms rakstveidā paziņot par to kompetentajām iestādēm, norādot tām savas plānotās līdzdalības apmēru. Šāda persona paziņo kompetentajām iestādēm arī par to, vai tā pieņēmusi lēmumu samazināt savu būtisko līdzdalību tā, ka tās īpašumā esošā balsstiesību vai kapitāla daļa samazinātos līdz 20 %, 30 % vai 50 %, vai arī tā, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vairs nebūtu tās meitasuzņēmums.

Dalībvalstīm nav jāpiemēro 30 % robežvērtība, ja tās saskaņā ar Direktīvas 2004/109/EK 9. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemēro vienas trešdaļas robežvērtību.

Nosakot, vai ir izpildīti 10. pantā un šajā pantā minētie būtiskas līdzdalības kritēriji, dalībvalstis neņem vērā tādas balsstiesības vai kapitāla daļas, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes drīkst turēt, jo ir parakstījušās uz emitētajiem finanšu instrumentiem un/vai to piedāvājumu, stingri pildot I pielikuma A iedaļas 6. punktā paredzētās saistības, ar noteikumu, ka balsstiesības netiek īstenotas vai citādi izmantotas, lai iesaistītos emitenta pārvaldībā, un ka tās viena gada laikā pēc līdzdalības iegūšanas tiek pārdotas.

2.   Veicot 13. panta 1. punktā paredzēto novērtējumu (novērtējums), attiecīgās kompetentās iestādes strādā, savstarpēji pilnībā konsultējoties, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir:

a)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta kredītiestāde, dzīvības apdrošināšanas sabiedrība, apdrošināšanas sabiedrība, pārapdrošināšanas sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai PVKIU pārvaldības sabiedrība;

b)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencētas kredītiestādes, dzīvības apdrošināšanas sabiedrības, apdrošināšanas sabiedrības, pārapdrošināšanas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības vai PVKIU pārvaldības sabiedrības mātesuzņēmums, vai

c)

citā dalībvalstī vai citā, ar plānoto līdzdalības iegūšanu nesaistītā nozarē licencēta fiziska vai juridiska persona, kura kontrolē kredītiestādi, dzīvības apdrošināšanas sabiedrību, apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību vai PVKIU pārvaldības sabiedrību.

Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz cita citai jebkuru informāciju, kas ir būtiska vai noderīga novērtēšanai. Minētajā sakarā kompetentās iestādes cita citai pēc pieprasījuma paziņo visu noderīgo informāciju un pēc savas ierosmes – visu būtisko informāciju. Kompetentā iestāde, kas izsniegusi licenci ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kurā plānots iegūt līdzdalību, savā lēmumā norāda ikvienu par potenciālo līdzdalības ieguvēju atbildīgās kompetentās iestādes pausto viedokli vai atrunu.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu brokeru sabiedrībai kļūst zināms par tās kapitāldaļas iegūšanu vai atsavināšanu, kuras dēļ kapitāldaļa pārsniedz kādu no 1. punkta pirmajā daļā minētajām robežvērtībām vai kļūst mazāka par tām, šī ieguldījumu brokeru sabiedrība nekavējoties informē kompetento iestādi.

Vismaz reizi gadā ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajai iestādei dara zināmus arī to akcionāru un dalībnieku vārdus, kuriem ir būtiska līdzdalība, un šādu daļu apjomu, kas norādīts, piemēram, informācijā, kuru saņem ikgadējā akcionāru un locekļu kopsapulcē vai kura ir apliecinājums par atbilstību noteikumiem, ko piemēro uzņēmējsabiedrībām, kuru pārvedamos vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū.

4.   Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm veikt pasākumus, kas līdzīgi tiem, kas minēti 10. panta 3. punktā, attiecībā uz personām, kas neievēro pienākumu sniegt iepriekšēju informāciju par būtiskas līdzdalības iegūšanu vai palielināšanu. Ja kapitāldaļa ir iegūta, neievērojot kompetento iestāžu iebildumu, dalībvalstis neatkarīgi no citām sankcijām, kas jāpieņem, paredz attiecīgo balsstiesību atcelšanu, balsojuma atzīšanu par nederīgu vai iespēju to anulēt.

12. pants

Vērtēšanas laikposms

1.   Kompetentās iestādes nekavējoties un jebkurā gadījumā divu darbdienu laikā pēc 11. panta 1) punkta pirmajā daļā paredzētā paziņojuma saņemšanas, kā arī pēc šā panta 2. punktā minētās informācijas iespējamas vēlākas saņemšanas rakstveidā apstiprina saņemšanu potenciālajam līdzdalības ieguvējam.

Pēc rakstveida apstiprinājuma datuma, kas apliecina, ka ir saņemts gan paziņojums, gan visi dokumenti, kurus dalībvalstī pieprasīts šim paziņojumam pievienot, pamatojoties uz 13. panta 4. punktā minēto sarakstu, kompetento iestāžu rīcībā ir ne vairāk kā sešdesmit darbdienas (vērtēšanas laikposms), lai veiktu novērtējumu.

Apstiprinot saņemšanu, kompetentās iestādes potenciālajam līdzdalības ieguvējam dara zināmu vērtēšanas laikposma beigu datumu.

2.   Vērtēšanas laikposmā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas laikposma piecdesmitajā darbdienā, kompetentās iestādes vajadzības gadījumā var pieprasīt papildu informāciju, kas vajadzīga, lai pabeigtu novērtējumu. Šo pieprasījumu veic rakstveidā, konkrēti norādot, kāda papildu informācija ir vajadzīga.

Vērtēšanas laikposms tiek pārtraukts no dienas, kad kompetentās iestādes pieprasa informāciju, līdz dienai, kad tiek saņemta potenciālā līdzdalības ieguvēja atbilde. Pārtraukums nedrīkst pārsniegt divdesmit darba dienas. Kompetentajām iestādēm ir tiesības atkārtoti pieprasīt papildu vai precīzāku informāciju, taču šī iemesla dēļ vērtēšanas laikposmu pārtraukt nedrīkst.

3.   Kompetentās iestādes drīkst pagarināt 2. punkta otrajā daļā minēto pārtraukumu līdz trīsdesmit darbdienām, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs ir kāda no šādām personām:

a)

fiziskai vai juridiskai personai, kas atrodas vai tiek regulēta ārpus Savienības;

b)

fiziskai vai juridiskai persona, kura nav pakļauta uzraudzībai saskaņā ar šo direktīvu vai Direktīvām 2009/65/EK, 2009/138/EK vai 2013/36/EK.

4.   Ja kompetentās iestādes pēc novērtējuma pabeigšanas nolemj iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tās divu darbdienu laikā, nepārsniedzot vērtēšanas laikposmu, rakstveidā informē potenciālo līdzdalības ieguvēju un dara zināmu minētā lēmuma pamatojumu. Ja to paredz attiecīgās valsts tiesību akti, pēc potenciālā līdzdalības ieguvēja pieprasījuma var publicēt attiecīgu atklātu paziņojumu par lēmuma pamatojumu. Tas neliedz dalībvalstij ļaut kompetentajai iestādei nākt klajā ar šādu paziņojumu arī tad, ja potenciālais līdzdalības ieguvējs to nav pieprasījis.

5.   Ja kompetentās iestādes vērtēšanas laikposmā rakstveidā neiebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu, tad to uzskata par apstiprinātu.

6.   Kompetentās iestādes var noteikt maksimālo termiņu, kurā jāpabeidz plānotā līdzdalības iegūšana, un vajadzības gadījumā to var pagarināt.

7.   Attiecībā uz paziņojumu sniegšanu kompetentajām iestādēm un šo iestāžu izsniegtām atļaujām balsstiesību vai kapitāla tiešai vai netiešai iegūšanai dalībvalstis nedrīkst piemērot stingrākas prasības par šajā direktīvā noteiktajām.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, lai izveidotu izsmeļošu informācijas sarakstu, kas minēts 13. panta 4. punktā un kas ierosinātajiem ieguvējiem ir jāiekļauj paziņojumā, neskarot šā panta 2. punktu.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka veidlapas, veidnes un 11. panta 2. punktā minētā attiecīgo kompetento iestāžu konsultāciju procesa veidu procedūras.

EVTI līdz 2014. gada 1. janvārim iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu.

13. pants

Novērtējums

1.   Izvērtējot 11. panta 1. punktā prasīto paziņojumu un 12. panta 2. punktā minēto informāciju, kompetentās iestādes novērtē potenciālā līdzdalības ieguvēja stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības, kurā plānots iegūt līdzdalību, pareizu un piesardzīgu pārvaldību un ņem vērā potenciālā līdzdalības ieguvēja iespējamo ietekmi uz ieguldījumu brokeru sabiedrību un šādus kritērijus:

a)

potenciālā līdzdalības ieguvēja reputācija;

b)

jebkuras personas, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs ieguldījumu brokeru sabiedrības darbību, reputācija un pieredze;

c)

potenciālā līdzdalības ieguvēja finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās un plānotās uzņēmējdarbības veidu ieguldījumu brokeru sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību;

d)

vai ieguldījumu brokeru sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs prudenciālas prasības, pamatojoties uz šo direktīvu un attiecīgā gadījumā citām direktīvām, jo īpaši Direktīvām 2002/87/EK un 2006/49/EK, un jo sevišķi – vai sabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā tā iekļausies, ļauj īstenot efektīvu uzraudzību, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu un noteikt kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaru sadalījumu

e)

vai nav pamats domāt, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības Direktīvas 2005/60/EK 1. panta nozīmē vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku.

Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 89. pantu pieņemt pasākumus, lai precizētu šā punkta pirmajā daļā izklāstītos kritērijus.

2.   Kompetentās iestādes var iebilst pret plānoto līdzdalības iegūšanu tikai tad, ja tām ir pamatots iemesls tā rīkoties, jo nav izpildīti 1. punktā norādītie kritēriji, vai ja potenciālā līdzdalības ieguvēja iesniegtā informācija ir nepilnīga.

3.   Dalībvalstis nenosaka nekādus priekšnoteikumus attiecībā uz iegūstamo līdzdalības līmeni un neļauj attiecīgās valsts kompetentajām iestādēm izvērtēt plānoto līdzdalības iegūšanu saistībā ar tirgus ekonomiskajām vajadzībām.

4.   Dalībvalstis dara zināmu atklātībai sarakstu ar informāciju, kas vajadzīga novērtējuma veikšanai un kas kompetentajām iestādēm ir jāsaņem, kad tām iesniedz 11. panta 1. punktā minēto paziņojumu. Prasītā informācija ir samērīga un atbilst potenciālā līdzdalības ieguvēja un plānotās līdzdalības iegūšanas veidam. Dalībvalstis nepieprasa informāciju, kas nav būtiska prudenciālā novērtējuma veikšanai.

5.   Neatkarīgi no 12. panta 1., 2. un 3. punkta, ja kompetentajai iestādei ir paziņots par diviem vai vairākiem priekšlikumiem iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību vienā un tai pašā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, tad kompetentā iestāde visu potenciālo līdzdalības ieguvēju priekšlikumus izskata nediskriminējošā veidā.

14. pants

Dalība pilnvarotā ieguldītāju kompensācijas sistēmā

Kompetentā iestāde pārliecinās, lai visas struktūras, kas iesniedz pieteikumu par ieguldījumu sabiedrības statusa apstiprinājumu, apstiprināšanas brīdī atbilstu Direktīvā 97/9/EK minētajām saistībām.

Pirmajā daļā noteiktos pienākumus izpilda attiecībā uz strukturētajiem noguldījumiem, ja tos piedāvā kredītiestāde, kas saskaņā ar Direktīvu 2014/49/ES ir atzītas noguldījumu garantiju sistēmas locekle.

15. pants

Sākotnējā kapitāla dotācija

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes nepiešķir atļauju, ja ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav pietiekams sākotnējais kapitāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, ņemot vērā attiecīgā ieguldījumu pakalpojuma vai darbības veidu.

16. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro organizatoriskās prasības, kas noteiktas šā panta 2. līdz 10. punktā un 17. pantā.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido atbilstošu politiku un procedūras, kas ir pietiekamas, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība, tostarp tās vadītāji, darbinieki un saistītie aģenti, pilda savus pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā, kā arī attiecīgos noteikumos, kas reglamentē šādu personu individuālos darījumus.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība pastāvīgi piemēro efektīvus organizatoriskus un administratīvus pasākumus, lai veiktu visus pamatotās darbības, kas paredzētas, lai novērstu 23. pantā definēto interešu konfliktu negatīvu ietekmi uz tās klientu interesēm.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdošanas klientiem nolūkā izstrādā finanšu instrumentus, uztur, īsteno un pārskata katra finanšu instrumenta apstiprināšanas un izstrādāto finanšu instrumentu būtiskas pielāgošanas procesu, pirmās tā pārdošanas vai izplatīšanas klientiem.

Produktu apstiprināšanas procesā precizē katra finanšu instrumenta attiecīgās klientu kategorijas konkrēto galaklientu mērķtirgu un nodrošina, lai visi konkrētajā mērķtirgū pastāvošie attiecīgie riski tiktu novērtēti un lai paredzētā izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri pārskata arī savus piedāvātos vai pārdotos finanšu instrumentus, ņemot vērā visus gadījumus, kuri varētu būtiski ietekmēt konkrētā mērķtirgus iespējamo risku, lai novērtētu vismaz to, vai attiecīgais finanšu instruments joprojām atbilst konkrētā mērķtirgus vajadzībām un vai paredzētā izplatīšanas stratēģija joprojām ir atbilstoša.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izstrādā finanšu instrumentus, visiem izplatītājiem dara pieejamu visu atbilstošo informāciju par attiecīgo finanšu instrumentu un produktu apstiprināšanas procesu, tostarp šā finanšu instrumenta konkrēto mērķtirgu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība piedāvā vai iesaka finanšu instrumentus, kurus tā neizstrādā, tā īsteno pasākumus, ar kuriem iegūst piektajā daļā minēto informāciju un gūst priekšstatu par katra finanšu instrumenta raksturlielumiem un identificēto mērķtirgu.

Politikas virzieni, procesi un pasākumi, kas minēti šajā punktā, neskar visas citas šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 minētās prasības, tostarp tās, kas attiecas uz informēšanu par interešu konfliktiem un pamudinājumiem, to piemērotību vai atbilstību, atklāšanu un pārvaldību.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic pamatotas darbības, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tās ieguldījumu pakalpojumu un darbību nepārtrauktību un regularitāti. Tālab ieguldījumu brokeru sabiedrība izmanto atbilstošas un samērīgas sistēmas, resursus un procedūras.

5.   Uzticoties trešai personai to darbības funkciju izpildē, kam ir izšķiroša nozīme nepārtrauktu un regulāru pakalpojumu sniegšanā klientiem un nepārtrauktā un apmierinošā ieguldījumu darbību izpildē, ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka tā veic pareizas darbības, kas vajadzīgas, lai novērstu lieku papilddarbības risku. Nozīmīgas darbības funkcijas, piesaistot ārējās organizācijas, nedrīkst veikt tā, lai būtiski pasliktinātos tās iekšējās kontroles kvalitāte un kontroles vadītāja spēja uzraudzīt, vai sabiedrība pilda visus pienākumus.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir atbilstīgas administratīvās un grāmatvedības procedūras, iekšējās kontroles mehānisms, efektīvas riska novērtēšanas procedūras un efektīvi informācijas apstrādes sistēmu kontroles un drošības pasākumi.

Neskarot kompetento iestāžu spēju pieprasīt piekļuvi paziņojumiem saskaņā ar šo direktīvu un Regulu (ES) Nr. 600/2014, ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido saprātīgus drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanu un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina visu savu veikto pakalpojumu, darbību un darījumu uzskaiti, kas ir pietiekama, lai kompetentā iestāde varētu veikt savus uzraudzības uzdevumus un kontroles darbības, kas paredzētas šajā direktīvā, Regulā (ES) Nr. 600/2014, Direktīvā 2014/57/ES un Regulā (ES) Nr. 596/2014 un jo īpaši pārliecināties par to, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība ir izpildījusi visus pienākumus, tostarp pienākumus attiecībā uz klientiem un potenciāliem klientiem, un tirgus integritāti.

7.   Uzskaites datos ir iekļauti telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ieraksti, kas attiecas vismaz uz darījumiem, kas veikti savā vārdā, un klientu rīkojumu pakalpojumu sniegšanu, kas saistīta ar klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi.

Šādas telefonsarunas un elektroniskā saziņa ietver arī tādas, kuru mērķis ir vienoties par darījumiem, kas tiktu noslēgti savā vārdā vai sniedzot tādus pakalpojumus, kas ietver klientu rīkojumu saņemšanu, nodošanu tālāk un izpildi, pat ja šo sarunu un saziņas rezultātā minētie darījumi netiek noslēgti.

Šīm nolūkam ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visas saprātīgās darbības, lai reģistrētu attiecīgās telefonsarunas un elektronisko saziņu, kas veikta, nosūtīta vai saņemta ar tādu ierīču palīdzību, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošinājusi darbiniekam vai līgumslēdzējam vai kuras lietot darbiniekam vai līgumslēdzējam ir akceptējusi vai atļāvusi ieguldījumu brokeru sabiedrība.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības jaunajiem un esošajiem klientiem dara zināmu, ka telefonsarunas vai saziņa starp ieguldījumu brokeru sabiedrībām un klientiem, kā rezultātā tiek noslēgti darījumi vai var tikt noslēgti darījumi, tiks ierakstītas.

Šādu paziņojumu var izdarīt vienreiz – pirms ieguldījumu pakalpojuma sniegšanas jaunajiem un esošajiem klientiem.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības neveic ieguldījumu pakalpojumus un darbības telefoniski attiecībā uz klientiem, kuriem iepriekš nav paziņots par telefonsarunu vai saziņas ierakstīšanu, ja šādi ieguldījumu pakalpojumi un darbības attiecas uz klientu rīkojumu saņemšanu, nosūtīšanu un izpildi.

Klienti var izvietot savus rīkojumus, izmantojot citus kanālus, tomēr šādai saziņai jānotiek saglabājamā formā, piemēram, izmantojot pastu, faksu, elektronisko pastu vai dokumentus par klientu rīkojumiem, kas doti tikšanās laikā. Jo īpaši ar klientu klātienē notikušo attiecīgo sarunu var fiksēt, izmantojot rakstisku protokolu vai piezīmes. Šādus rīkojumus uzskata par līdzvērtīgiem rīkojumiem, kas saņemti pa telefonu

Ieguldījumu brokeru sabiedrība veic visus saprātīgos pasākumus, lai nepieļautu, ka darbinieks vai līgumslēdzējs veic, nosūta vai saņem attiecīgo telefonsarunu zvanus un elektroniskos vēstījumus privātās ierīcēs, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj ierakstīt vai kopēt.

Saskaņā ar šo punktu glabātos ierakstus pēc pieprasījumam izsniedz iesaistītajiem klientiem un glabā piecus gadus un gadījumos, ja to pieprasa kompetentā iestāde, – līdz pat septiņiem gadiem.

8.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, glabājot klientiem piederošus finanšu instrumentus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu īpašumtiesības, īpaši ieguldījumu brokeru sabiedrības maksātnespējas gadījumā, un novērstu klientu finanšu instrumentu izmantošanu savā vārdā, izņemot gadījumus, kad klients ir devis skaidru piekrišanu.

9.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, glabājot klientam piederošus līdzekļus, veic atbilstošus pasākumus, lai aizsargātu klientu tiesības un, izņemot attiecībā uz kredītiestādēm, novērstu klienta līdzekļu izmantošanu savā vārdā.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība ar privātajiem klientiem neslēdz līgumus par finanšu nodrošinājumu īpašumtiesību nodošanu nolūkā garantēt šo klientu pašreizējās vai turpmākās, esošās, nosacītās vai iespējamās saistības.

11.   Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrības filiālēm tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, neierobežojot ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentās iestādes iespēju tieši piekļūt minētajai uzskaitei, nodrošina 6. un 7. punktā noteiktā pienākuma izpildi attiecībā uz filiāles veiktajiem darījumiem.

Dalībvalstis ārkārtas apstākļos var attiecīgajām ieguldījumu brokeru sabiedrībām papildus 8., 9. un 10. pantā un attiecīgajos 12. punktā minētajos deleģētajos aktos noteiktajām normām paredzēt prasības par klientu aktīvu aizsardzību. Šīm prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu aktīvus un līdzekļus aizsargātu pret īpašiem riskiem, kas apraud ieguldītāju aizsardzību vai tirgus integritāti, jo tās ir īpaši svarīgas no attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūras apstākļu viedokļa.

Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par jebkādām prasībām, ko tās paredz noteikt saskaņā ar šo punktu, vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad šai prasībai ir paredzēts stāties spēkā. Paziņojumā ietver šo prasību pamatojumu. Šīs papildu prasībām nedz ierobežo, nedz kā citādi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības, kas noteiktas 34. un 35. pantā.

Komisija divu mēnešu laikā no trešajā daļā minētā paziņojuma sniedz savu atzinumu par papildu prasību samērīgumu un pamatotību.

Dalībvalstis var atstāt spēkā papildu prasības ar noteikumu, ka par tām paziņots Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 4. punktu pirms 2014. gada 2. jūlija un ka ir ievēroti minētajā pantā paredzētie nosacījumi.

Komisija paziņo dalībvalstīm un publisko savā tīmekļa vietnē papildu prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

12.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu īstenošanas pasākumus, ar kuriem precizētu konkrētas šā panta 2. līdz 10. punktā noteiktas organizatoriskas prasības, kas jāievieš attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un saskaņā ar 41. pantu atļauju saņēmušām trešo valstu brokeru sabiedrību filiālēm, kuras veic dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus, vai abus.

17. pants

Algoritmiskā tirdzniecība

1.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas veic algoritmisko tirdzniecību, ir izveidotas tās uzņēmējdarbībai piemērotas efektīvas sistēmas un riska kontroles pasākumi, lai nodrošinātu savas tirdzniecības sistēmas izturētspēju un pietiekamu jaudu, tā piemēro atbilstošas tirdzniecības robežvērtības un ierobežojumus un aizsardzību pret kļūdainu rīkojumu nosūtīšanu vai citādu sistēmu darbību, kas var apdraudēt vai iespējami apdraudēt pienācīgu tirgus darbību. Šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir arī efektīvas sistēmas un riska kontroles, lai nodrošinātu, ka tirdzniecības sistēmas nevar izmantot jebkādā nolūkā, kas neatbilst Regulas (ES) Nr. 596/2014 noteikumiem vai ar to saistītās tirdzniecības vietas noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrība ir ieviesusi efektīvus uzņēmējdarbības nepārtrauktības pasākumus, lai novērstu jebkādas savas tirdzniecības sistēmas kļūmes, un nodrošina, ka tās sistēmas ir pilnībā pārbaudītas un tiek atbilstoši uzraudzītas, lai nodrošinātu to atbilstību šā punkta prasībām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas veic algoritmisko tirdzniecību dalībvalstī, par to paziņo savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei un tirdzniecības vietai, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība iesaistās algoritmiskajā tirdzniecībā kā tirdzniecības vietas locekle vai dalībniece.

Piederības valsts kompetentā iestāde var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai regulāri vai pēc vajadzības iesniegt aprakstu par savas algoritmiskās tirdzniecības stratēģiju veidu, detalizētiem tirdzniecības parametriem vai sistēmas ierobežojumiem, galvenajām atbilstības un riska kontroles sistēmām, kas nodrošina 1. punkta nosacījumu izpildi, un sistēmu pārbaudes rezultātiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde jebkurā laikā drīkst pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrībai sīkāku informāciju par tās algoritmisko tirdzniecību un sistēmām, kas tiek izmantotas, lai veiktu šādu tirdzniecību.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde saskaņā ar pieprasījumu, ko iesniegusi tās tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība kā tirdzniecības vietas locekle vai dalībniece īsteno algoritmisko tirdzniecību, un bez liekas kavēšanās sniedz otrajā daļā minēto informāciju, ko tā saņem no ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas īsteno algoritmisko tirdzniecību.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība rūpējas, lai tiktu saglabāta uzskaite, kurā tiek fiksēti šajā punktā minētie jautājumi, un atbild par to, lai minētie uzskaites dati būtu pietiekami, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, apstiprinātā veidlapā precīzi un hronoloģiskā secībā reģistrē datus par visiem tās tirdzniecības vietā veiktajiem rīkojumiem, tostarp atceltajiem rīkojumiem, izpildītajiem rīkojumiem un kotējumiem, un ļauj ar to iepazīties kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma.

3.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izmanto algoritmisko tirdzniecību, lai īstenotu tirgus veidošanas stratēģiju:, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti, apjomu un raksturu un tirgojamā instrumenta iezīmes:

a)

veic šo tirgus veidošanu nepārtraukti kādā noteiktā tirdzniecības vietas darbības laikposmā, izņemot ārkārtas situācijās, kā rezultātā šīs tirdzniecības vietas regulāri un paredzamā veidā nodrošina likviditāti, neatkarīgi no tirgus apstākļiem;

b)

ar tirdzniecības vietu slēdz saistošu rakstisku vienošanos, kurā vismaz precīzi nosaka ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumus, kas minēti a) apakšpunktā, un

c)

ievieš efektīvas sistēmas un kontroles mehānismus, lai nodrošinātu tai b) apakšpunktā minētajā līgumā noteikto pienākumu pastāvīgu izpildi.

4.   Šī panta un šīs direktīvas 48. panta īstenošanas nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrību, kas īsteno algoritmisko tirdzniecību, uzskata par tādu, kas īsteno tirgus veidošanas stratēģiju, kad tās kā vienas vai vairāku tirdzniecības vietu locekles vai dalībnieces stratēģija, veicot tirdzniecību savā vārdā, ietver noturīgu, vienlaicīgu, divvirzienu konkurējošu cenu ar līdzvērtīgu apmēru kotējumu attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem vienā tirdzniecības vietā vai dažādās tirdzniecības vietās, tādējādi regulāri un bieži nodrošinot tirgus likviditāti kopumā.

5.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, kas garantē to, lai tiktu pienācīgi novērtēta šo sabiedrību pakalpojumu izmantojošo klientu piemērotība un lai šo vērtējumu varētu pārskatīt, to, lai pakalpojumu izmantojošie klienti nepārsniegtu attiecīgās iepriekšnoteiktās tirdzniecības un kredīta robežvērtības, to, lai tiktu īstenota pakalpojumu izmantojošā klientu veiktās tirdzniecības atbilstoša uzraudzība un lai atbilstoša riska kontrole nepieļautu tirdzniecību, kura var radīt risku pašai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai varētu apdraudēt pienācīgu tirgus darbību, vai varētu būt par vienu no šo darbību traucējošiem faktoriem, vai arī varētu neatbilst Regulai (ES) Nr. 596/2014 vai tirdzniecības vietas noteikumiem. Ja nepastāv šādi kontroles mehānismi, tieša elektroniskā piekļuve ir aizliegta.

Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas sniedz tiešu elektronisku piekļuvi, ir pienākums parūpēties, lai klienti, kas izmanto šo pakalpojumu, ievērotu šīs direktīvas prasības un tirdzniecības vietas noteikumus. Ieguldījumu brokeru sabiedrība uzrauga darījumus, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, neatbilstīgus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas varētu ietvert ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un par ko jāziņo kompetentajai iestādei. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo klientu pastāv saistošs rakstisks līgums attiecībā uz pamattiesībām un pienākumiem, kas izriet no pakalpojumu sniegšanas, un ka saskaņā ar šo līgumu ieguldījumu brokeru sabiedrība arī turpmāk ir atbildīga saskaņā ar šo direktīvu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas nodrošina tiešu elektronisku piekļuvi tirdzniecības vietai, paziņo par to savas piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā arī tās tirdzniecības vietas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina attiecīgi tiešu elektronisku piekļuvi.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir tiesīga pieprasīt, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība regulāri vai atsevišķos gadījumos iesniegtu to sistēmu un kontroles mehānismu aprakstu, kas ir minēti pirmajā daļā, kā arī pierādījumus, ka tie piemēroti.

Ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde pēc tās tirdzniecības vietas kompetentās iestādes pieprasījuma, attiecībā uz kuru ieguldījumu brokeru sabiedrība ir nodrošinājusi tiešu elektronisku piekļuvi, bez liekas kavēšanās nosūta ceturtajā daļā minēto informāciju, ko tā saņem no ieguldījumu brokeru sabiedrības.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība rūpējas, lai tiktu saglabāta uzskaite saistībā ar šajā daļā minētajiem jautājumiem, un atbild par to, lai šie uzskaites dati būtu pietiekami, lai kompetentā iestāde varētu uzraudzīt atbilstību šīs direktīvas prasībām.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas darbojas kā vispārējs tīrvērtes veicējs citām personām, ir efektīvas sistēmas un kontroles mehānismi, lai nodrošinātu, ka tīrvērtes pakalpojumi tiek piemēroti tikai atbilstošām personām un atbilst skaidri noteiktiem kritērijiem un ka uz šīm personām attiecas atbilstošas prasības, lai samazinātu riskus ieguldījumu brokeru sabiedrībai un tirgum. Ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka starp to un attiecīgo personu ir noslēgts saistošs rakstisks līgums par pamattiesībām un saistībām attiecībā uz šā pakalpojuma sniegšanu.

7.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu:

a)

vēl sīkāk to organizatorisko prasību konkrētos parametrus, kas noteiktas 1.–6. punktā un kuras jāpiemēro attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas sniedz dažādus ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības un papildpakalpojumus vai to kombinācijas, paredzot konkrētus parametrus attiecībā uz 5. punktā noteiktajām organizācijas prasībām, nosaka tiešās piekļuves un garantētās piekļuves tirgum īpašas prasības, nodrošinot to, lai garantētajai piekļuvei piemērotie kontroles mehānismi būtu vismaz līdzvērtīgi tiem, kurus piemēro tiešai piekļuvei tirgum;

b)

nosacījumus, saskaņā ar kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrībai būtu jāslēdz 3. punkta b) apakšpunktā minētais tirgus veidošanas līgums, un šā līguma saturu, tostarp tirdzniecības vietas darbības laika 3. punktā noteikto posmu;

c)

situācijas, kuras būtu jāuzskata par 3. punktā minētajām ārkārtas situācijām, tostarp ārkārtīga svārstīguma apstākļus, politiskās un makroekonomiskās problēmas, ar sistēmu un darbību saistītus jautājumus un apstākļus, kuros ieguldījumu brokeru sabiedrība nespēj turpmāk īstenot piesardzīgas riska pārvaldības pieeju, kas ir paredzēta 1. punktā;

d)

2. punkta piektajā daļā minētās apstiprinātās veidlapas saturu un formātu, un termiņu, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība glabā reģistrētos datus.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

18. pants

Tirdzniecības process un darījumu pabeigšana DTS un OTS

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, papildus to organizatorisko prasību izpildei, kas noteiktas 16. pantā, izveido pārskatāmus godīgas un sakārotas tirdzniecības noteikumus un procedūras un nosaka rīkojumu efektīvās izpildes objektīvus kritērijus. Tās veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas uztur DTS vai OTS, izveido pārskatāmus noteikumus attiecībā uz to finanšu instrumentu noteikšanas kritērijiem, kurus var tirgot tās sistēmās.

Dalībvalstis pieprasa, lai attiecīgā gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas uztur DTS vai OTS, nodrošina pietiekošu publiski pieejamu informāciju vai ir pārliecināti, ka ir piekļuve šādai informācijai, lai ļautu tās izmantotājiem izveidot ieguldījuma novērtējumu, ņemot vērā gan lietotāju īpašības, gan tirgoto instrumentu veidus.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, izveido, publicē, saglabā un īsteno pārskatāmus un nediskriminējošus, ar objektīviem kritērijiem pamatotus noteikumus, kas reglamentē piekļuvi sistēmai.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, būtu izstrādājušas pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu iespējamās nelabvēlīgās sekas, kas rastos attiecībā uz DTS vai OTS uzturēšanu vai attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem un lietotājiem saistībā ar jebkādu interešu konfliktu starp DTS, OTS, to īpašnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, vai tirgus operatora, kas izmanto DTS vai OTS, interesēm un DTS vai OTS drošu darbību.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTDS vai OTS, ievērotu 48. un 49. pantu un ieviestu visas nepieciešamās efektīvās sistēmas, procedūras un noteikumus, ar kuru palīdzību to var izdarīt.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, skaidri informētu tās locekļus vai dalībniekus par to attiecīgajiem pienākumiem attiecībā uz norēķiniem par darījumiem, kas veikti minētajā sistēmā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, noteiktu kārtību, kas nepieciešama, lai veicinātu efektīvu norēķināšanos par darījumiem, kas noslēgti minētās DTS vai OTS ietvaros.

7.   Dalībvalstis pieprasa, lai DTS un OTS būtu vismaz trīs būtiski aktīvi dalībnieki vai izmantotāji, kuriem, nosakot cenu, katram būtu iespēja sazināties ar visiem citiem dalībniekiem.

8.   Ja arī pārvedamus vērtspapīrus, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta, tirgo DTS vai OTS bez emitenta piekrišanas, uz emitentu neattiecas pienākumi attiecībā uz sākotnējo, pastāvīgo vai ad hoc finanšu informācijas atklāšanu attiecībā uz minēto DTS vai OTS.

9.   Dalībvalstis pieprasa, lai visas ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, tūlīt izpilda visus savas kompetentās iestādes norādījumus atbilstoši 69. panta 1. vai 2. punktam pārtraukt finanšu instrumenta tirdzniecību vai atsaukt to no tirdzniecības.

10.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS, iesniegt kompetentajai iestādei sīki izstrādātu DTS vai OTS darbības aprakstu, tostarp, neskarot 20. panta 1., 4. un 5. punktu, visu to savienojumu aprakstu ar regulēto tirgu, DTS, OTS vai sistemātisku internalizētāju, kādi ir vienai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, vai vienas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora dalību regulētā tirgū, DTS, OTS vai sistemātiskā internalizētājā un to locekļu, dalībnieku un/vai izmantotāju sarakstu. Kompetentās iestādes šo informāciju pēc pieprasījuma nodod EVTI. Par jebkuru ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoriem piešķirto atļauju darboties kā DTS un OTS jānosūta paziņojums EVTI. EVTI izveido visu Savienības DTS un OTS sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par DTS un OTS sniegtajiem pakalpojumiem, un katrai DTS un OTS piešķir unikālu kodu, ko izmanto paziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10. un 10. pantu. Šo sarakstu regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

11.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 10. punktā minētā apraksta un ziņojuma saturu un formātu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

19. pants

Īpašas prasības DTS

1.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, papildus 16. un 18. pantā noteiktajām prasībām noteikt un īstenot nediskrecionārus noteikumus rīkojumu izpildei sistēmā.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka 18. panta 3. vai 4. punktā minētajiem noteikumiem, ar kuriem nosaka piekļuvi daudzpusējai tirdzniecības sistēmai, jāatbilst 53. panta 3. punktā minētajām prasībām.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, pieņemt noteikumus:

a)

lai tie būtu atbilstoši aprīkoti pārvaldīt riskus, kuriem tie ir pakļauti, īstenot attiecīgus pasākumus un sistēmas nolūkā identificēt visus tā darbību apdraudošos būtiskos riskus un ieviest efektīvus šo risku mazināšanas pasākumus;

b)

lai tiem būtu efektīvi pasākumi, kas veicina efektīvu un savlaicīgu to sistēmās veikto darījumu pabeigšanu un

c)

lai tiem atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk būtu pieejami pietiekami finanšu resursi nolūkā veicināt to sakārtotu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kuriem tie ir pakļauti.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. panta 1., 2. un 4. līdz 10. punktu un 28. pantu nepiemēro darījumiem, kas saskaņā ar DTS noteikumiem noslēgti starp tās locekļiem vai dalībniekiem vai starp DTS un tās locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz DTS izmantošanu. Tomēr DTS locekļiem vai dalībniekiem jāievēro 24., 25., 27. un 28. pantā noteiktie pienākumi attiecībā uz saviem klientiem, ja tie izpilda klientu rīkojumus, rīkojoties to vārdā, izmantojot DTS.

5.   Dalībvalstis neļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kas izmanto DTS, izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot pašu kapitālu, vai veikt sapārotu tirdzniecību savā vārdā.

20. pants

Īpašas prasības attiecībā uz OTS

1.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto OTS, pieņem noteikumus, saskaņā ar kuriem OTS nedrīkst izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot tādas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora pašu kapitālu, kas darbojas OTS, vai jebkuras tādas vienības kapitālu, kura pieder vienam un tam pašam koncernam un/vai juridiskai personai, kas ir ieguldījumu brokeru sabiedrība un/vai tirgus operators.

2.   Dalībvalstis sapārotu tirdzniecību savā vārdā ar obligācijām, strukturētā finansējuma produktiem, emisijas kvotām un atsevišķiem atvasinātiem finanšu instrumentiem atļauj tikai tādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, tikai, ja klients ir piekritis šim procesam.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, neveic sapārotu tirdzniecību savā vārdā, lai izpildītu klientu rīkojumus OTS ar atvasinātiem instrumentiem, kas attiecas uz tādu atvasinātu instrumentu kategoriju, attiecībā uz kuru veic tīrvērtes pienākumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 5. pantu.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, īsteno pasākumus, ar kuriem nodrošina atbilstību jēdziena “sapārota tirdzniecība savā vārdā” definīcijai, kas ietverta 4. panta 1. punkta 38. apakšpunktā.

3.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, veikt savā vārdā tirdzniecību, kas nav sapārota tirdzniecība savā vārdā, tikai attiecībā uz tādiem valsts parāda instrumentiem, kurus netirgo likvīdā tirgū.

4.   Dalībvalstis nepieļauj OTS izmantošanu un sistemātisku internalizāciju vienas un tās pašas juridiskās personas ietvaros. OTS netiek savienota ar sistemātisko internalizētāju tā, ka OTS doti rīkojumi un sistemātiskā internalizētājā doti rīkojumi vai kotējumi var viens otru ietekmēt. OTS netiek savienota ar citu OTS tā, ka dažādi OTS rīkojumi var viens otru ietekmēt.

5.   Dalībvalstis neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto OTS, iesaistīt citu ieguldījumu brokeru sabiedrību neatkarīgā tirgus veidošanā minētajā OTS.

Šā panta piemērošanas nolūkā ieguldījumu brokeru sabiedrība netiek uzskatīta par tādu, kas īsteno neatkarīgu tirgus veidošanu OTS, ja tai ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru, kas izmanto OTS.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai rīkojumu izpilde OTS tiek veikta pēc attiecīgo personu ieskatiem.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, rīkojas pēc saviem ieskatiem tikai vienā vai abos no šādiem gadījumiem:

a)

pieņemot lēmumu par rīkojuma izpildi vai tā atsaukšanu OTS, ko tie izmanto;

b)

pieņemot lēmumu nesapārot konkrētu klienta rīkojumu ar citiem sistēmās pieejamiem rīkojumiem noteiktā laikā, ja tas atbilst konkrētiem klienta sniegtiem norādījumiem un ir saskaņā ar 27. pantā noteiktajām saistībām.

Attiecībā uz sistēmu, kura savieno klienta rīkojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators var nolemt, vai, kad un cik daudz no diviem vai vairākiem rīkojumiem tas vēlas sistēmā sapārot. Saskaņā ar šā panta 1., 2., 4. un 5. punktu un neskarot šā panta 3. punktu, attiecībā uz sistēmu, kurā veic darījumus ar vērtspapīriem, kas nav saistīti ar kapitālu, brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas darbojas OTS, var sekmēt klientu savstarpējās pārrunas tā, lai darījumā ievērotu divas vai vairākas iespējami saderīgas darījumu intereses.

Minētais pienākums neskar 18. un 27. pantu.

7.   Kompetentā iestāde var prasīt - vai nu tad, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība iesniedz pieprasījumu par atļauju darboties OTS vai atsevišķos ad hoc gadījumos -, lai tiktu sniegts sīki izstrādāts paskaidrojums, kāpēc sistēma nav atbilstoša vai nevar darboties kā regulēts tirgus, OTS vai sistemātisks internalizētājs, un sīki izstrādāts apraksts par to, kā tiks izmantota rīcības brīvība, jo sevišķi gadījumos, kad var atsaukt OTS dotu rīkojumu, un kad un kā OTS tiks sapāroti divu vai vairāku klientu rīkojumi. Turklāt ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto OTS, sniedz kompetentajai iestādei informāciju, paskaidrojot, kā tiek izmantota sapārota tirdzniecība savā vārdā. Kompetentā iestāde uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora veikto sapāroto tirdzniecību savā vārdā, nodrošinot, lai tā aizvien atbilstu šādas tirdzniecības definīcijai un nodrošinot, lai brokeru sabiedrības vai tirgus operatora veiktā sapārotā tirdzniecība savā vārdā neradītu interešu konfliktus starp ieguldījumu brokeru sabiedrību vai tirgus operatoru un to klientiem.

8.   Dalībvalstis nodrošina, ka 24., 25., 27. un 28. pantu piemēro darījumiem, ko slēdz organizētā tirdzniecības sistēmā.

II   NODAĻA

Ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumi

1.   iedaļa

Vispārēji noteikumi

21. pants

Sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu regulāra pārskatīšana

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam piešķirta atļauja to teritorijā, vienmēr ievēro sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumus, kas noteikti I nodaļā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes izveido atbilstošas metodes, lai pārraudzītu to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro savas saistības, kas minētas 1. punktā. Tās pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības paziņo kompetentajām iestādēm par visām būtiskajām sākotnējās atļaujas piešķiršanas nosacījumu izmaiņām.

EVTI var izstrādāt pamatnostādnes attiecībā uz šajā punktā minētajām uzraudzības metodēm.

22. pants

Vispārēja prasība attiecībā uz pastāvīgu uzraudzību

Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības, lai novērtētu atbilstību šajā direktīvā paredzētajiem darbības nosacījumiem. Dalībvalstis nodrošina, ka ir noteikti attiecīgi pasākumi, lai ļautu kompetentajām iestādēm iegūt informāciju, kas vajadzīga, lai novērtētu ieguldījumu brokeru sabiedrību atbilstību minētajām saistībām.

23. pants

Interešu konflikti

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veiktu visus atbilstošos pasākumus, kas vajadzīgi, lai identificētu un novērstu vai pārvaldītu interešu konfliktus starp pašām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tostarp to pārvaldītājiem, darbiniekiem un saistītiem aģentiem vai personām, kam ir tiešas vai netiešas attiecības ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu, kas rodas, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus, vai abus, tostarp tos, kurus rada pamudinājumi no trešo personu puses vai ieguldījumu brokeru sabiedrības pašas atalgojums un citi stimulēšanas paņēmieni.

2.   Ja organizatoriski vai administratīvi pasākumi, ko ieguldījumu brokeru sabiedrība saskaņā ar 16. panta 3. punktu ir noteikusi, lai novērstu to, ka interešu konflikti negatīvi ietekmē tās klientu intereses, nav pietiekami, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība tās klientam skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus, kā arī veicamos pasākumus, lai mazinātu šos riskus, pirms darbību uzsākšanas klienta vārdā.

3.   Informācijas atklāšana, kas minēta 2. punktā:

a)

tiek iesniegta uz pastāvīga informācijas nesēja; un

b)

ņemot vērā klienta īpatnības, satur pietiekami izsmeļošas ziņas, kas ļauj šim klientam pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu attiecībā uz pakalpojumu, saistībā ar kuru rodas interešu konflikts.

4.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai:

a)

noteiktu darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus ieguldījumu pakalpojumus un papildpakalpojumus, un abus kopā;

b)

noteiktu atbilstošus kritērijus to interešu konfliktu noteikšanai, kuru esamība var kaitēt ieguldījumu brokeru sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

2.   iedaļa

Ieguldītāju aizsardzības nodrošināšanas noteikumi

24. pants

Vispārīgie principi un informācija klientiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai attiecīgā gadījumā papildpakalpojumus klientiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši savu klientu interesēm un jo īpaši ievēro šajā pantā un 25. pantā norādītos principus.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas pārdošanas klientiem nolūkā izstrādā finanšu instrumentus, nodrošina, lai šie finanšu instrumenti apmierinātu konkrētā mērķtirgus attiecīgās klientu kategorijas galaklientu vajadzības un finanšu instrumentu izplatīšanas stratēģija atbilstu konkrētajam mērķtirgum, un ieguldījumu brokeru sabiedrība veic saprātīgus pasākumus, garantējot finanšu instrumentu izplatīšanu konkrētā mērķtirgū.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība saprot finanšu instrumentus, kurus tā piedāvā vai iesaka, novērtē finanšu instrumentu atbilstību to klientu vajadzībām, kuriem tā sniedz ieguldījumu pakalpojumus, ņemot vērā arī 16. panta 3. punktā minēto galaklientu konkrēto mērķtirgu, un nodrošina, lai finanšu instrumentus piedāvātu vai ieteiktu tikai tad, ja tas atbilst klienta interesēm.

3.   Visa informācija, tostarp tirgvedības paziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējusi ieguldījumu brokeru sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

4.   Klientiem vai potenciāliem klientiem savlaicīgi sniedz attiecīgu informāciju par ieguldījumu brokeru sabiedrību un tās pakalpojumiem, finanšu instrumentiem un piedāvātajam ieguldījumu stratēģijām. Minētā informācija ietver:

a)

ja tiek sniegtas konsultācijas par ieguldījumiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība savlaicīgi pirms konsultēšanās par ieguldījumiem informē klientus par:

i)

to, vai konsultācija tiek sniegta neatkarīgi;

ii)

to, vai tā pamatojas uz plašu vai ierobežotāku dažādu veidu finanšu instrumentu analīzi, un jo īpaši par to, vai piedāvājums aptver tikai finanšu instrumentus, kurus ir emitējušas vai piedāvā vienības, kas ir cieši saistītas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai par cita veida juridiskām vai ekonomiska rakstura attiecībām, piemēram, līgumattiecībām, kuras ir tik ciešas, ka var apdraudēt sniegtās konsultācijas neatkarību,

iii)

to, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam veic tādu finanšu instrumentu piemērotības periodisku novērtējumu, kurus tā minētajam klientam ir ieteikusi;

b)

informāciju par finanšu instrumentiem un ierosinātajām ieguldījumu stratēģijām; šajā informācijā ietver attiecīgus norādījumus par risku, kas saistīts ar ieguldījumiem šajos instrumentos vai konkrētām ieguldījumu stratēģijām, un par to, vai finanšu instruments ir paredzēts privātajiem klientiem vai profesionāļiem, ņemot vērā identificēto mērķtirgu saskaņā ar 2. punktu;

c)

informācijai par visām izmaksām un saistītām maksām, jāietver informācija, kas attiecas gan uz ieguldījumiem, gan papildpakalpojumiem, kuros attiecīgos gadījumos jābūt iekļautām konsultāciju izmaksām, klientam ieteiktā vai pārdotā finanšu instrumenta izmaksām un informāciju par klienta maksāšanas iespējām, tostarp arī par visiem trešo pušu maksājumiem.

Tiek apkopota informācija par visām izmaksām un maksām, tostarp par izmaksām un maksām attiecībā uz ieguldījumu pakalpojumu un finanšu instrumentu, kuras nav radījusi ar tirgu saistītā pamata riska gadījuma iestāšanās, lai klienti varētu saprast kopējās izmaksas un kumulatīvo iedarbību uz ieguldījumu ienesīgumu, un pēc klienta pieprasījuma šo informāciju sniedz pa pozīcijām. Ieguldījuma termiņa laikā vajadzības gadījumā šādu informāciju klientam sniedz regulāri – vismaz reizi gadā.

5.   Šā panta 4. un 9. punktā minēto informāciju sniedz saprotamā formā tādā veidā, lai klienti vai potenciālie klienti var atbilstīgi izprast piedāvātā ieguldījumu pakalpojuma un konkrētā finanšu instrumenta veida būtību un tādējādi pieņemt lēmumus par ieguldījumiem, pamatojoties uz saņemto informāciju. Dalībvalstis var atļaut šo informāciju sniegt standartizētā formātā.

6.   Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kā daļu no finanšu produkta, uz kuru jau attiecas citi Eiropas Savienības tiesību noteikumi, kas saistīti ar kredītiestādēm un patēriņa kredītiem attiecībā uz prasībām sniegt informāciju, uz šo pakalpojumu papildus neattiecas šajā pantā 3., 4. un 5. punktā norādītie pienākumi.

7.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu, ka ieguldījumu konsultācija tiek sniegta neatkarīgā veidā, minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība:

a)

novērtē pietiekami lielu klāstu tirgū pieejamo finanšu instrumentu, kuriem jābūt pietiekami dažādiem attiecībā uz to veidu un emitentiem vai produktu piedāvātājiem, lai panāktu klienta ieguldījumu mērķu atbilstošu sasniegšanu, un tiem nevajadzētu būt tikai finanšu instrumentiem, kurus emitē vai piedāvā:

i)

pati ieguldījumu brokeru sabiedrība vai vienības, kurām ir ciešas attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, vai

ii)

citas vienības, ar kurām ieguldījumu brokeru sabiedrībai ir ciešas juridiska vai ekonomiska rakstura attiecības, piemēram, līgumattiecības, tādējādi apdraudot sniegto konsultāciju neatkarību;

b)

nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālus labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu intereses, skaidri jānorāda, un uz tiem neattiecina šo punktu.

8.   Veicot portfeļu pārvaldību, ieguldījumu brokeru sabiedrība nepieņem un nepatur maksas, komisijas naudas un nekādus citus finansiālus vai nefinansiālu labumus, ko maksā vai sniedz jebkura trešā persona vai persona, kas rīkojas tās vārdā, attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu klientiem. Nelieli nefinansiāli labumi, kas spēj uzlabot klientam sniegto pakalpojumu kvalitāti un kurus, vērtējot pēc to apmēra un rakstura, nevarētu uzskatīt par tādiem, kas negatīvi ietekmētu ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties, ievērojot klientu intereses, skaidri jānorāda, un uz tiem neattiecina šo punktu.

9.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības neuzskatītu par 23. pantā vai šā panta 1. punktā noteiktos pienākumus izpildījušām, ja tās maksā jebkādas maksas vai komisijas naudas vai sniedz jebkādu nefinansiālu labumu, vai tās šīs maksas vai komisijas naudas, vai jebkādu nefinansiālu labumu saņem kā atlīdzību par to, ka kādai no pusēm, kas nav klients, ir sniegti ieguldījumu pakalpojumi vai papildpakalpojumi, vai par to, ka kāda no pusēm, kas nav klients vai persona, kas rīkojas klienta uzdevumā, tos pati ir sniegusi, izņemot gadījumus, kad šie maksājumi vai labums:

a)

ir paredzēti nolūkā uzlabot klientam sniegtā attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un

b)

nepasliktina to, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro tās pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot tās klienta intereses.

Pirmajā daļā minētās maksas vai labuma esamība, veids un apjoms vai gadījumos, kad par apjomu nav iespējams pārliecināties, šā apjoma aprēķināšanas metode ir nepārprotami jādara zināmi klientam – tā, lai no klienta viedokļa šīs informācija būtu visaptveroša, precīza un saprotama, pirms tiek sniegti attiecīgie ieguldījumu pakalpojumi vai papildpakalpojumi. Vajadzības gadījumā ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu arī par mehānismiem, ar kuriem klientam pārskaita maksu vai komisijas naudu vai nodod finansiālu vai nefinansiālu labumu, kuri ir saņemti saistībā ar ieguldījumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

Pirmajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz maksājumu vai labumu, pateicoties kuriem var sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai kuri ir nepieciešami to sniegšanas nolūkā, piemēram, glabāšanas izmaksas, norēķins un maiņas maksas, likumiskās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, un kuri pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli atbilstoši tās klientu interesēm.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas sniedz ieguldījumu konsultācijas klientiem, neatalgo vai nevērtē savu darbinieku gūtos rezultātus tādā veidā, kas ir pretrunā tās pienākumam rīkoties klientu interesēs. Jo īpaši tā nedrīkstētu noteikt sistēmu attiecībā uz atalgojumu, pārdošanas mērķiem vai citiem aspektiem, kas varētu stimulēt tās darbiniekus privātajam klientam ieteikt konkrētu finanšu instrumentu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu piedāvāt atšķirīgu finanšu instrumentu, kas klienta interesēm atbilstu labāk.

11.   Ja ieguldījumu pakalpojumu piedāvā kopā ar citu pakalpojumu vai produktu kā daļu no paketes vai kā nosacījumu tam pašam līgumam vai paketei, ieguldījumu brokeru sabiedrība informē klientu, vai ir iespējams iegādāties dažādos komponentus atsevišķi, un sniedz atsevišķas ziņas par katra komponenta izmaksām un maksām.

Ja no privātajam klientam piedāvāta šāda līguma vai paketes izrietošie riski var atšķirties no riskiem, kas saistīti ar atsevišķiem komponentiem, ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz līguma vai paketes dažādo komponentu un to savstarpējās ietekmes radīto riska izmaiņu atbilstošu aprakstu.

EVTI sadarbībā ar EAAPI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā un periodiski atjaunina kombinētas pārdošanas prakses novērtēšanas un uzraudzības vadlīnijas, jo īpaši situācijām, kad kombinētās pārdošanas prakse neatbilst 1. punktā noteiktajiem pienākumiem.

12.   Dalībvalstis ārkārtas gadījumos ir tiesīgas attiecībā uz šajā pantā reglamentētajiem jautājumiem ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt papildu prasības. Šīm prasībām ir jābūt objektīvi pamatotām un samērīgām, lai ņemtu vērā īpašus riskus, kas apraud ieguldītāju aizsardzību vai tirgus integritāti, jo tās ir īpaši svarīgas no attiecīgās dalībvalsts tirgus struktūras apstākļu viedokļa.

Dalībvalstis bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai par katru prasību, ko tās paredz noteikt saskaņā ar šo punktu, vismaz divus mēnešus pirms dienas, kad attiecīgajai prasībai ir paredzēts stāties spēkā. Paziņojumā ietver šīs prasības pamatojumu. Papildu prasība nedz ierobežo, nedz kā citādi ietekmē ieguldījumu brokeru sabiedrības tiesības, kas noteiktas šīs direktīvas 34. un 35. pantā.

Komisija divu mēnešu laikā no otrajā daļā minētā paziņojuma sniedz savu atzinumu par papildu prasību samērīgumu un pamatotību.

Komisija paziņo dalībvalstīm un publisko savā tīmekļa vietnē papildu prasības, kas noteiktas saskaņā ar šo punktu.

Dalībvalstis var atstāt spēkā papildu prasības, par kurām Komisijai tika paziņots saskaņā ar Direktīvas 2006/73/EK 4. punktu pirms 2014. gada 2. jūlija, ja ir ievērotas minētajā pantā paredzētās normas.

13.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu attiecībā uz pasākumiem, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, ievēro šajā pantā noteiktos principus, tostarp:

a)

nosacījumiem, kādiem informācijai ir jāatbilst, lai tā būtu patiesa, skaidra un nemaldinoša;

b)

klientiem sniedzamās informācijas par klientu kategorizāciju satura un formāta izsmeļošu regulējumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībām un to pakalpojumiem, finanšu instrumentiem, izmaksām un maksām;

c)

tirgū pieejamo dažādo finanšu instrumentu klāsta novērtēšanas kritērijiem;

d)

kritērijiem, pēc kuriem novērtē, kā brokeru sabiedrības, kas saņem stimulus, ievēro pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli, ievērojot klienta intereses.

Formulējot prasības attiecībā uz informāciju par finanšu instrumentiem saistībā ar 4. punkta b) apakšpunktu, vajadzības gadījumā būtu jāiekļauj arī informācija par produkta struktūru, ņemot vērā visu veidu Savienības tiesībās prasīto attiecīgo standartizēto informāciju.

14.   Panta 13. punktā minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, ņemot vērā darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

piedāvāto vai paredzēto produktu, tostarp dažādu veidu finanšu instrumentu un strukturēto noguldījumu, raksturu un klāstu;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privāti vai profesionāli klienti, vai arī 4. un 5. punktā minētajā gadījumā, to klasificēšanu kā tiesīgus darījumu partnerus.

25. pants

Piemērotības un atbilstības novērtēšana un ziņošana klientiem

1.   Dalībvalstis prasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma nodrošinātu un apliecinātu to, ka ieguldījumu konsultācijas vai informāciju par finanšu instrumentiem, ieguldījumu pakalpojumiem vai papildpakalpojumiem klientiem ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā sniedzošām fiziskām personām ir vajadzīgās zināšanas un kompetence, lai veiktu 24. un šajā pantā paredzētos pienākumus. Dalībvalstis publisko kritērijus, kurus izmanto, lai novērtētu zināšanas un kompetenci.

2.   Sniedzot konsultācijas par ieguldījumiem vai nodrošinot ieguldījumu portfeļa pārvaldi, ieguldījumu brokeru sabiedrība iegūst vajadzīgo informāciju par klienta vai potenciālā klienta zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, minētās personas finansiālo stāvokli, tostarp tā spēju ciest zaudējumus, un ieguldījumu mērķiem, ņemot vērā arī tā noturību pret risku, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu ieteikt klientam vai potenciālajam klientam ieguldījumu pakalpojumus un finanšu instrumentus, kas ir tam piemēroti un jo īpaši atbilst tā noturībai pret risku un spējai ciest zaudējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai gadījumos, kad ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz ieguldījumu konsultācijas, iesakot pakalpojumu paketi vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, kopējā piedāvājuma pakete atbilstu klienta interesēm.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas nav 2. pantā minētie, lūdz klientam vai potenciālajam klientam sniegt informāciju par minētās personas zināšanām un pieredzi ieguldījumu jomā saistībā ar piedāvātā vai pieprasītā pakalpojuma konkrētā veida produktu vai pakalpojumu, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība varētu novērtēt, vai paredzētais ieguldījumu pakalpojums vai produkts ir piemērots klientam. Ja ir paredzēts piedāvāt pakalpojumu vai produktu kopumu saskaņā ar 24. panta 11. punktu, veicot novērtējumu būtu jāapsver vispārējās apvienotās paketes lietderība.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, pamatojoties uz informāciju, kas gūta saskaņā ar iepriekšējo daļu, uzskata, ka attiecīgais produkts vai pakalpojums nav piemērots klientam vai potenciālajam klientam, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina klientu vai potenciālo klientu. Minēto brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

Ja klienti vai potenciālie klienti nesniedz informāciju, kas minēta pirmajā daļā, vai ja viņi sniedz nepietiekamu informāciju par savām zināšanām un pieredzi, ieguldījumu brokeru sabiedrība brīdina viņus par to, ka tas neļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteikt, vai paredzētais pakalpojums vai produkts ir viņiem piemērots. Šo brīdinājumu var sniegt standarta formātā.

4.   Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus, kas ir tikai klientu rīkojumu izpilde vai pieņemšana un nodošana ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, izņemot tādu kredītu vai aizdevumu piešķiršanu, kas ir konkrēti reglamentēti I pielikuma B iedaļas 1. punktā un kas klientiem neparedz esošo aizdevumu kredītlimitus, norēķinu kontus un pārtēriņa iespējas, sniegt šādus ieguldījumu pakalpojumus saviem klientiem bez vajadzības iegūt informāciju vai veikt novērtēšanu, kas minēta 3. punktā, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

a)

pakalpojumi attiecas uz jebkuriem šādiem finanšu instrumentiem:

i)

akcijām, kuras atļauts tirgot regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, ja tās ir uzņēmumu akcijas, un izņemot kolektīvo ieguldījumu uzņēmumu, kuri nav PVKIU, akcijas un akcijas, kurās ietverts atvasinātais instruments;

ii)

obligācijām vai cita veida parāda vērtspapīriem, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū vai līdzvērtīgā trešās valsts tirgū, vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā, izņemot tos, kuros ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni;

iii)

naudas tirgus instrumentiem, izņemot tos, kuros ir ietverts atvasinātais instruments vai struktūra, kas klientam apgrūtina saistītā riska izpratni;

iv)

ieguldījumu apliecībām vai daļām PVKIU, izņemot strukturētus PVKIU, kā minēts Regulas (ES) Nr. 583/2010 36. panta 1. punkta otrajā daļā;

v)

strukturētiem noguldījumiem, izņemot tos, kuros iekļauta struktūra, kas klientam apgrūtina izprast risku un ienesīgumu vai izmaksas, kas saistītas ar pirmstermiņa atteikšanos no produkta;

vi)

citiem nekompleksiem finanšu instrumentiem šā panta vajadzībām.

Piemērojot šo punktu, ja prasības un procedūra, kas noteikta Direktīvas 2003/71/EK 4. panta 1. punkta trešajā un ceturtajā daļā, ir izpildītas, trešās valsts tirgu uzskata par līdzvērtīgu regulētam tirgum.

b)

pakalpojums ir sniegts pēc klienta vai potenciālā klienta iniciatīvas;

c)

klients vai potenciālais klients ir skaidri informēts, ka, sniedzot konkrēto pakalpojumu, ieguldījumu brokeru sabiedrībai nav jānovērtē sniegtā vai piedāvātā finanšu instrumenta vai pakalpojuma atbilstība, un ka tādēļ viņš negūst atbilstošo aizsardzību, kas paredzēta attiecīgās profesionālās darbības ētikas normās. Šādu brīdinājumu var sniegt standartizētā formātā;

d)

ieguldījumu brokeru sabiedrība pilda savus 23. pantā paredzētos pienākumus.

5.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība izveido uzskaiti, kas ietver dokumentu vai dokumentus, kuri saskaņoti starp ieguldījumu brokeru sabiedrību un klientu un kuros norāda pušu tiesības un pienākumus un pārējos nosacījumus, ar kādiem ieguldījumu brokeru sabiedrība sniedz pakalpojumus klientam. Līguma pušu tiesības un pienākumus var ietvert, izdarot atsauci uz citiem dokumentiem vai juridiskiem tekstiem.

6.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība klientam uz pastāvīga datu nesēja izsniedz atbilstīgus ziņojumus par sniegtajiem pakalpojumiem Šie ziņojumi ietver periodiskus paziņojumus klientiem, ņemot vērā iesaistīto finanšu instrumentu tipu un sarežģītumu un klientam sniegtā pakalpojuma veidu, un attiecīgā gadījumā ietver izmaksas, kas saistītas ar klienta vārdā veiktajiem darījumiem un sniegtajiem pakalpojumiem.

Sniedzot ieguldījumu konsultācijas, ieguldījumu brokeru sabiedrība pirms darījuma noslēgšanas klientam uz pastāvīga datu nesēja izsniedz paziņojumu par piemērotību, norādot konkrētās sniegtās konsultācijas veidu un to, kā minētā konsultācija atbilst privātā klienta prioritātēm, mērķiem un citiem raksturlielumiem.

Ja tiek noslēgts līgums par finanšu instrumenta pirkšanu vai pārdošanu, izmantojot neklātienes sakaru līdzekļus, kuru dēļ nav iespējama atbilstoša paziņojuma iepriekšēja sniegšana, ieguldījumu brokeru sabiedrība var uz pastāvīga datu nesēja rakstisku paziņojumu par piemērotību nodot tūlīt pēc tam, kad klientam, parakstot līgumu, rodas saistības, ja pastāv abi šādi nosacījumi:

a)

klients bez liekas kavēšanās ir piekritis saņemt paziņojumu par piemērotību pēc darījuma noslēgšanas un

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrība ir devusi klientam iespēju atlikt darījumu, lai paziņojumu par piemērotību tas saņemtu pirms tam.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība pārvalda portfeli vai klientu ir informējusi, ka tā veiks regulāru piemērotības novērtējumu, regulārajā ziņojumā iekļauj atjauninātu paziņojumu par to, kā ieguldījums atbilst klienta prioritātēm, mērķiem un citiem privātā klienta raksturlielumiem.

7.   Ja kredītlīgumu par mājokļa īpašumu, uz kuru attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/17/ES (49) paredzētie noteikumi par patērētāja kredītspējas novērtējumu, slēdz tikai saistībā ar ieguldījuma pakalpojuma sniegšanu tam pašam patērētājam attiecībā uz ķīlas obligāciju, kas ir konkrēti emitēta, lai saņemtu tādu pašu finansējumu un iegūtu tādus pašus noteikumus, kādi ir paredzēti mājokļa īpašuma kredītlīgumos, kredītu izmaksā, refinansē vai izpērk tikai tad, ja uz minēto pakalpojumu neattiecas šajā pantā noteiktie pienākumi.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro principus, kas norādīti šā panta 2. līdz 6. punktā, sniedzot ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus saviem klientiem, tostarp nosaka informāciju, kas ir jāiegūst, lai novērtētu pakalpojumu un finanšu instrumentu piemērotību vai lietderību šo brokeru sabiedrību klientiem, kritērijus, ar kuriem novērtē vienkāršus finanšu instrumentus šā panta 4. panta a) apakšpunkta vi) punkta piemērošanas nolūkā, uzskaites datu un līgumu par pakalpojumu sniegšanu klientiem un periodisko klientiem sniegto ziņojumu par sniegtajiem pakalpojumiem saturu un formātu. Minētajos deleģētajos aktos ņem vērā:

a)

klientam vai potenciālajam klientam piedāvātā vai sniegtā pakalpojuma(-u) būtību, jo īpaši darījumu veidu, priekšmetu, apjomu un biežumu;

b)

to produktu veidu, ko piedāvā vai izskata, tostarp dažāda veida finanšu instrumentus;

c)

to, vai klients vai potenciālie klienti ir privātie klienti vai profesionālie klienti vai, 6. punktu gadījumā, to kā atbilstīgo darījumu partneru klasifikāciju.

9.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim pieņem vadlīnijas, kurās nosaka konkrētus kritērijus, saskaņā ar kuriem novērtē zināšanas un kompetenci, kas ir prasītas 1. punktā.

10.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izveido un regulāri atjaunina vadlīnijas, saskaņā ar kurām novērtē:

a)

finanšu instrumentus, kas veido struktūru, kuru saistīto risku klientam ir grūti novērtēt saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta ii) un iii) punktus;

b)

strukturētos noguldījumus, kuros ietverta struktūra, kas klientam apgrūtina saprast ar ienesīgumu saistīto risku vai izmaksas, ko rada atteikšanās no produkta pirms termiņa saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunkta v) punktu.

11.   EVTI var izstrādāt vadlīnijas, kas regulāri ir jāatjaunina, lai novērtētu finanšu instrumentus, kas ir klasificēti kā vienkārši instrumenti 4. punkta a) apakšpunkta vi) punkta piemērošanas nolūkā, ņemot vērā saskaņā ar 8. punktu pieņemtos deleģētos aktus.

26. pants

Pakalpojumu sniegšana ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību

Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību saņem norādījumu sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus klienta vārdā, paļauties uz klienta informāciju, ko nosūtījusi šī cita ieguldījumu brokeru sabiedrība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību sniedz norādījumus, ir atbildīga par nosūtītās informācijas pilnīgumu un precizitāti.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas šādi saņem norādījumu veikt pakalpojumus klienta vārdā, var arī paļauties uz visiem ieteikumiem attiecībā uz pakalpojumu vai darījumu, ko sniegusi klientam vai veikusi cita ieguldījumu brokeru sabiedrība. Ieguldījumu brokeru sabiedrība, ar kuras starpniecību sniegti norādījumi, arī turpmāk ir atbildīga par sniegto ieteikumu vai konsultāciju piemērotību klientam.

Ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas saņem klienta norādījumus vai rīkojumus ar citas ieguldījumu brokeru sabiedrības starpniecību, joprojām ir atbildīga par pakalpojuma vai darījuma noslēgšanu, pamatojoties uz jebkādu šādu informāciju vai ieteikumiem, atbilstoši attiecīgajiem šīs sadaļas noteikumiem.

27. pants

Pienākums izpildīt rīkojumus ar klientam vislabvēlīgākajiem noteikumiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības veic visus pasākumus, kas pietiekami, lai, izpildot rīkojumus, pēc iespējas gūtu rezultātus, kas ir vislabākie to klientiem, ņemot vērā cenu, izmaksas, ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, apjomu, specifiku vai jebkādu citu apsvērumu attiecībā uz rīkojuma izpildi. Tomēr, ja ir īpašs klienta norādījums, ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu, ievērojot īpašo norādījumu.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda rīkojumu privātā klienta vārdā, vislabāko iespējamo rezultātu nosaka, ņemot vērā visus faktorus, proti, finanšu instrumenta cenu un ar izpildi saistītās izmaksas, kurās iekļauj tos klienta izdevumus, kas ir konkrēti saistīti ar rīkojuma izpildi, tostarp izpildes vietas maksas, tīrvērtes un norēķina maksas un visu citu veidu maksas, kas ir paredzētas trešām personām, kuras piedalās rīkojuma izpildē.

Lai nodrošinātu iespējami labāko rezultātu saskaņā ar pirmo daļu gadījumos, kad pastāv vairāk nekā viena konkurējoša tirdzniecības vieta, kurā var izpildīt ar finanšu instrumentu saistītu rīkojumu, veicot klienta rezultātu novērtējumu un salīdzinājumu attiecībā uz rīkojuma izpildi katrā no brokeru sabiedrības rīkojumu izpildes politikā minētajām tirdzniecības vietām, kas spēj izpildīt šo rīkojumu, jāņem vērā pašas ieguldījumu brokeru sabiedrības komisijas maksas un izmaksas par uzdevuma izpildi katrā no atbilstošajām tirdzniecības vietām.

2.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība nesaņem atalgojumu, atlaidi vai nefinansiālu labumu par klienta rīkojumu novirzīšanu uz kādu noteiktu tirdzniecības vietu vai izpildes vietu, ko pretējā gadījumā varētu uzskatīt par to interešu konfliktus vai pamudinājumus reglamentējošu prasību pārkāpumu, kas ir paredzētas šī panta 1. punktā un 16. panta 3. punktā un 23. un 24. pantā.

3.   Dalībvalstis pieprasa, lai attiecībā uz finanšu instrumentiem, kuriem piemēro Regulas (ES) Nr. 600/2014 23. un 28. pantā noteikto tirdzniecības pienākumu, katra tirdzniecības vieta un sistemātiskais internalizētājs un attiecībā uz citiem finanšu instrumentiem visas izpildes vietas vismaz reizi gadā publiskotu bez maksas pieejamus datus par darījumu izpildes kvalitāti šajās vietās un lai pēc darījuma izpildes klienta vārdā ieguldījumu brokeru sabiedrība informētu klientu par rīkojuma izpildes vietu.

Regulārajos pārskatos iekļauj informāciju par katra finanšu instrumentu cenu, izmaksām, ātrumu un izpildes iespējamību.

4.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteikt un īstenot efektīvus pasākumus 1. punkta noteikumu izpildei. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām izveidot un īstenot rīkojumu izpildes politiku, lai tās attiecībā uz savu klientu rīkojumiem varētu gūt labāko iespējamo rezultātu saskaņā ar 1. punktu.

5.   Rīkojumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu kategoriju ietver informāciju par dažādajām vietām, kur ieguldījumu brokeru sabiedrība izpilda sava klienta rīkojumus, un faktoriem, kas ietekmē izpildes vietas izvēli. Tajā ietver vismaz tās vietas, kas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai pastāvīgi gūt labāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības sniedz attiecīgu informāciju saviem klientiem par savu rīkojumu izpildes politiku. Informācijā nepārprotami, pietiekami detalizēti un klientiem viegli saprotamā veidā izskaidro, kā ieguldījumu brokeru sabiedrība klienta vārdā izpildīs rīkojumus. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības iegūst to klientu iepriekšēju piekrišanu rīkojuma izpildes politikai.

Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad rīkojumu izpildes politika paredz iespēju, ka klienta rīkojumus var izpildīti ārpus tirdzniecības vietas, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas, ieguldījumu brokeru sabiedrība jo īpaši informē savus klientus par minēto iespēju. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības saņem savu klientu skaidru iepriekšēju piekrišanu pirms to rīkojumu izpildes ārpus tirdzniecības vietas. Ieguldījumu brokeru sabiedrības var iegūt šādu piekrišanu vispārējas vienošanās veidā vai attiecībā uz individuāliem darījumiem.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas izpilda klienta rīkojumus, katru gadu apkopotu un publiskotu katras finanšu instrumentu klases piecas izpildes vietas, kurās ir bijis vislielākais tirdzniecības apjoms un kurās tās iepriekšējā gadā ir izpildījušas klienta rīkojumus, un publiskotu informācijas kopsavilkumu par faktiskās izpildes kvalitāti.

7.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izpilda klienta rīkojumus, uzraudzīt savu rīkojumu izpildes pasākumu un izpildes politikas efektivitāti, lai identificētu un attiecīgā gadījumā novērstu trūkumus. Jo īpaši tās regulāri novērtē, vai izpildes vietas, kas ietvertas rīkojumu izpildes politikā, sniedz labāko iespējamo rezultātu klientam, un vai tām ir jāveic izmaiņas savos izpildes pasākumos, cita starpā ņemot vērā saskaņā ar 3. un 6. punktu publiskoto informāciju. Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām ziņot klientiem, ar kuriem tām ir ilgstošas attiecības, par visām būtiskām izmaiņām savos rīkojumu izpildes pasākumos vai izpildes politikā.

8.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām, lai tās varētu saviem klientiem pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ir izpildījušas to rīkojumus atbilstoši ieguldījumu brokeru sabiedrības izpildes politikai, un spētu kompetentajām iestādēm pēc to pieprasījuma pierādīt, ka tās ievēro šo pantu.

9.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 89. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

to dažādo faktoru salīdzinošā nozīmīguma noteikšanas kritērijiem, kurus atbilstoši 1. punktam var ņemt vērā, nosakot vislabāko iespējamo rezultātu, ievērojot rīkojuma apjomu un veidu un to, vai klients ir privātais klients vai profesionālais klients;

b)

faktoriem, ko var ņemt vērā ieguldījumu brokeru sabiedrība, pārskatot savus izpildes pasākumus un apstākļus, kādos var būt lietderīgi izdarīt izmaiņas šādos pasākumos. Jo īpaši izpildes pasākumus nosaka attiecībā uz faktoriem, ko ņem vērā, nosakot, kuras vietas ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām pastāvīgi gūt vislabāko iespējamo rezultātu klientu rīkojumu izpildē;

c)

tās informācijas veidu un apjomu, kas jāsniedz klientiem par savu izpildes politiku, ievērojot 5. punktu.

10.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

ar izpildes kvalitāti saistīto to datu saturu, formātu un regularitāti, kas publiskojami saskaņā ar 3. punktu, ņemot vērā tirdzniecības vietas veidu un attiecīgā finanšu instrumenta veidu;

b)

tās informācijas saturu un formātu, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībām jāpublicē saskaņā ar 6. punkta otro daļu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

28. pants

Klientu rīkojumu apstrādes noteikumi

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam ir piešķirta atļauja izpildīt rīkojumus klientu vārdā, izpilda procedūras un pasākumus, kas paredz godīgu un ātru klientu rīkojumu izpildi attiecībā pret citiem klientu rīkojumiem vai ieguldījumu brokeru sabiedrības tirdzniecības interesēm.

Minētās procedūras vai pasākumi ļauj citādi salīdzināmu klientu rīkojumu izpildi atbilstoši laikam, kad tos saņēmusi ieguldījumu brokeru sabiedrība.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad klienta ierobežotais rīkojums, kas attiecas uz akcijām, kuru tirdzniecība regulētā tirgū ir atļauta vai kuras tiek tirgotas tirdzniecības vietās, un kas dominējošos tirgus apstākļos nav tūlīt izpildīts, ieguldījumu brokeru sabiedrības, ja vien klients nav skaidri norādījis citādi, veic pasākumus, lai veicinātu iespējami drīzu minētā rīkojuma izpildi, tūlīt publiskojot šo klienta ierobežoto rīkojumu tādā veidā, kas ir viegli pieejams citiem tirgus dalībniekiem. Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības ievēro šo pienākumu, nosūtot attiecīgo klienta ierobežoto rīkojumu tirdzniecības vietai. Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var atteikties no pienākuma darīt zināmu atklātībai ierobežoto rīkojumu, kas ir liela apjoma rīkojums salīdzinājumā ar parastu tirgus apjomu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. pantu.

3.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar ko definē:

a)

to procedūru un pasākumu nosacījumus un veidu, kuru rezultāts ir godīga un ātra klientu rīkojumu izpilde, un situācijas, kādās ieguldījumu brokeru sabiedrības var pamatoti atturēties no tūlītējas izpildes, lai iegūtu labvēlīgākus nosacījumus klientiem, vai to darījumu veidus, attiecībā uz kuriem ieguldījumu brokeru sabiedrības var rīkoties tāpat;

b)

dažādās metodes, kuras ieguldījumu brokeru sabiedrība var izmantot, lai uzskatītu, ka tā ir izpildījusi savu pienākumu klientu limita rīkojumu, kas nav tūlīt izpildāmi, atklāt tirgum.

29. pants

Ieguldījumu brokeru sabiedrību pienākumi, izraugoties saistītos aģentus

1.   Dalībvalstis atļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai izraudzīties saistītos aģentus, lai veicinātu ieguldījumu brokeru sabiedrības pakalpojumus, piedāvātu pakalpojumus vai saņemtu rīkojumus no klientiem vai potenciāliem klientiem un nosūtītu šos rīkojumus, izvietotu finanšu instrumentus un sniegtu konsultācijas attiecībā uz šādiem finanšu instrumentiem un pakalpojumiem, ko piedāvā minētā ieguldījumu brokeru sabiedrība.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumā, kad ieguldījumu brokeru sabiedrība nolemj iecelt saistītu aģentu, tā joprojām ir pilnīgi un bez nosacījumiem atbildīga par visām darbībām vai trūkumiem no saistītā aģenta puses, kad tas rīkojas ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā. Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība nodrošina, ka saistīts aģents atklāj, kāda ir viņa kompetence un kādu ieguldījumu brokeru sabiedrību viņš pārstāv gadījumos, kad viņš sazinās ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu vai pirms viņš uzsāk veikt darījumus ar jebkuru klientu vai potenciālo klientu.

Dalībvalstis saskaņā ar 16. panta 6., 8. un 9. punktu var atļaut to teritorijā reģistrētajiem saistītajiem aģentiem savā rīcībā pārņemt klientu naudu un/vai finanšu instrumentus, ar to rīkojoties to ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā un par to pilnībā atbildot ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuru uzdevumā šie aģenti savā teritorijā darbojas, vai pārrobežu darbības gadījumā, tās dalībvalsts teritorijā, kura saistītajam aģentam atļauj rīkoties ar klienta naudu.

Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, darbojoties ar saistīto aģentu starpniecību, uzrauga savu saistīto aģentu darbības, lai nodrošinātu, ka tie arī turpmāk izpilda šīs direktīvas prasības.

3.   Saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā dalībvalstī, kurā tie veic uzņēmējdarbību. EVTI savā tīmekļa vietnē ievieto norādes vai hipersaites uz publiskajiem reģistriem, kurus dalībvalstis, kas nolemj atļaut ieguldījumu brokeru sabiedrībām izraudzīties saistītos aģentus, ir izveidojušas saskaņā ar šo pantu.

Dalībvalstis nodrošina, ka saistītos aģentus reģistrē publiskajā reģistrā tikai tad, ja ir konstatēts, ka viņiem ir pietiekoši laba reputācija un attiecīgas vispārīgas, komerciālās un profesionālās zināšanas un kompetence, lai viņi varētu sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai papildpakalpojumus un klientam vai potenciālam klientam precīzi darīt zināmu visu attiecīgo informāciju par piedāvāto pakalpojumu

Dalībvalstis var nolemt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības var pārbaudīt, vai saistītajiem aģentiem, ko tās iecēlušas, ir pietiekami laba reputācija un zināšanas, kas minētas otrajā daļā, un ka šīs pārbaudes pienācīgi kontrolē.

Reģistru regulāri atjaunina. Tas ir publiski pieejams uzziņām.

4.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas ieceļ saistītos aģentus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu negatīvu ietekmi, kas saistītā aģenta darbībām, uz kurām neattiecas šīs direktīvas darbības joma, varētu būt attiecībā uz darbībām, ko veic saistītais aģents ieguldījumu brokeru sabiedrības vārdā.

Dalībvalstis var ļaut kompetentajām iestādēm sadarboties ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām un kredītiestādēm, to asociācijām un citām vienībām, reģistrējot saistītos aģentus un uzraugot saistīto aģentu atbilstību 3. punkta prasībām. Jo īpaši saistītos aģentus var reģistrēt ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai to asociācijas un citas vienības kompetentās iestādes uzraudzībā.

5.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības izraugās tikai tos saistītos aģentus, kas reģistrēti 3. punktā minētajos publiskajos reģistros.

6.   Dalībvalstis var pieņemt vai saglabāt noteikumus, kas ir stingrāki, nekā šajā pantā norādītie, vai noteikt papildu prasības attiecībā uz saistītiem aģentiem, kas reģistrēti to teritorijā.

30. pants

Darījumi, kas veikti ar atbilstīgiem darījumu partneriem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas saņēmušas atļauju izpildīt rīkojumus klientu vārdā un/vai veikt darījumus savā vārdā, un/vai saņemt un nosūtīt rīkojumus, var uzsākt darījumus vai iesaistīties darījumos ar atbilstīgiem darījuma partneriem bez vajadzības izpildīt pienākumus, kas paredzēti 24. pantā (izņemot 4. un 5. punktu), 25. pantā (izņemot 6. punktu), 27. pantā un 28. panta 1. punktā, attiecībā uz šiem darījumiem vai attiecībā uz visiem papildpakalpojumiem, kas tieši saistīti ar šiem darījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka attiecībās ar atbilstīgiem darījumu partneriem ieguldījumu brokeru sabiedrības rīkojas godīgi, taisnīgi un profesionāli un veic godīgu, skaidru un nemaldinošu saziņu, ņemot vērā atbilstīgā darījumu partnera un tā uzņēmējdarbības būtību.

2.   Lai īstenotu šo pantu, dalībvalstis par tiesīgiem darījuma partneriem atzīst ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, apdrošināšanas sabiedrības, PVKIU un to pārvaldības sabiedrības, pensiju fondus un to pārvaldības sabiedrības, citas finanšu iestādes, kam piešķirtas atļaujas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem vai dalībvalstu tiesību aktiem vai ko regulē minētie tiesību akti, valstu valdības un to attiecīgos birojus, tostarp valstu iestādes, kas veic darījumus ar valsts parādu, centrālās bankas un pārvalstiskās organizācijas.

Klasificēšanu par atbilstīgu darījuma partneri saskaņā ar pirmo daļu veic, neskarot minēto vienību tiesības vispārīgi vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu lūgt tām piemērot režīmu, kādu piemēro klientiem, uz kuru darbību ar ieguldījuma sabiedrību attiecas 24., 25., 27. un 28. punkts.

3.   Dalībvalstis par atbilstīgiem darījuma partneriem var arī atzīt citus uzņēmumus, kas atbilst iepriekš noteiktām samērīgām prasībām, tostarp kvantitatīvām robežvērtībām. Attiecībā uz darījumu, kurā potenciālie darījuma partneri atrodas dažādās teritorijās, ieguldījumu brokeru sabiedrība piekāpjas otra uzņēmuma statusam, kas noteikts ar tās dalībvalsts tiesību aktiem vai pasākumiem, kur minētais uzņēmums veic uzņēmējdarbību.

Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, iesaistoties darījumos atbilstoši 1. punktam ar šādiem uzņēmumiem, saņem skaidru apstiprinājumu no potenciālā darījuma partnera par to, ka tas piekrīt, ka to uzskata par atbilstīgu darījuma partneri. Dalībvalstis ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībai iegūt šo apstiprinājumu vispārīgas vienošanās viedā vai attiecībā uz katru atsevišķu darījumu.

4.   Dalībvalstis var atzīt par atbilstīgiem darījumu partneriem trešo valstu vienības, kas līdzvērtīgas to kategoriju vienībām, kuras minētas 2. punktā.

Dalībvalstis var atzīt par atbilstīgiem darījumu partneriem arī trešo valstu uzņēmumus, piemēram, tos, kas minēti 3. punktā, ar tādiem pašiem nosacījumiem un attiecinot uz tiem tādas pašas prasības, kas noteiktas 3. punktā.

5.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu pasākumus, ar kuriem definē:

a)

procedūras attiecībā uz tāda režīma piemērošanas pieprasīšanu, kādu piemēro klientiem saskaņā ar 2. punktu;

b)

procedūras attiecībā uz skaidrā apstiprinājuma saņemšanu no potenciāliem darījumu partneriem saskaņā ar 3. punktu;

c)

iepriekš noteiktas samērīgas prasības, tostarp kvantitatīvās robežvērtības, kas ļautu uzņēmumu uzskatīt par atbilstīgu darījuma partneri saskaņā ar 3. punktu.

3.   iedaļa

Tirgus pārskatāmība un integritāte

31. pants

DTS vai OTS noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus operatori, kas izmanto DTS vai OTS, nosaka un saglabā efektīvus pasākumus un procedūras saistībā ar DTS vai OTS, lai regulāri uzraudzītu tās locekļu, dalībnieku vai lietotāju atbilstību tās noteikumiem. Ieguldījumu brokeru sabiedrības un tirgus dalībnieki, kas izmanto DTS vai OTS, uzrauga nosūtītos rīkojumus, tostarp rīkojumus par atcelšanu, darījumus, ko veic to locekļi, dalībnieki vai lietotāji to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus, rīcību, kas var likt domāt par rīcību, kas ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu un izmanto nepieciešamos resursus, lai nodrošinātu šādas uzraudzības efektivitāti.

2.   Dalībvalstis pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTA vai OTS, nekavējoties ziņot kompetentajai iestādei par būtiskiem tās noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas liek domāt par rīcību, kura ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

Tādu ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentās iestādes, kas izmanto DTA vai OTS, EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz pirmajā daļā minēto informāciju.

Attiecībā uz rīcību, kas liek domāt par rīcību, kura ir aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, kompetentajai iestādei ir jābūt pārliecinātai, ka tiek īstenota vai agrāk ir īstenota šāda rīcība, pirms tā ziņo citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI.

3.   Dalībvalstis arī pieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus operatoriem, kas izmanto DTS vai OTS, bez liekas kavēšanās iestādei, kuras kompetencē ir veikt izmeklēšanu un kriminālvajāšanu par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, sniegt 2. punktā minēto informāciju un pilnā apjomā palīdzēt minētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas konstatēta tās sistēmās vai ar tās sistēmu starpniecību

4.   Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu apstākļus, kuros ir jāpilda šā panta 2. punktā noteiktā informācijas sniegšanas prasība.

32. pants

Finanšu instrumentu tirgošanas pārtraukšana vai atcelšana DTS vai OTS

1.   Neskarot kompetentās iestādes tiesības, kas ir noteiktas 69. panta 2. punktā, prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, var pārtraukt vai atcelt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību, kurš vairs neatbilst DTS vai OTS noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai pareizai tirgus darbībai.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto DTS, kura pārtrauc vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, apturēt vai atcelt arī I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, ja tas ir nepieciešams, lai atbalstītu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķu sasniegšanu. Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, publisko savu lēmumu par finanšu instrumenta un visu ar to saistīto atvasināto instrumentu tirdzniecības pārtraukšanu vai apturēšanu un attiecīgos lēmumus dara zināmus tās kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā tika dots rīkojums par minēto pārtraukšanu vai atcelšanu, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām DTS, citām OTS un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija un kas tirgo to pašu šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minēto finanšu instrumentu vai atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, ja vien šāda pārtraukšana vai atcelšana nopietni nekaitē ieguldītāju interesēm vai pareizai tirgus darbībai.

Kompetentā iestāde nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Kompetentās iestādes, kas saņēmušās informāciju no citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām DTS, citām OTS un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas to jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas (ES) Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda apturēšana vai pārtraukšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai tirgus normālai darbībai.

Katra informētā kompetentā iestāde par savu lēmumu informē EVTI un citas kompetentās iestādes, pievienojot paskaidrojumu, ja ir pieņemts lēmums nepārtraukt un neatcelt to finanšu instrumentu vai atvasināto instrumentu tirdzniecību, kas minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu.

Šo punktu piemēro arī gadījumos, kad tiek atcelta tāda finanšu instrumenta vai atvasinātā instrumenta tirdzniecības pārtraukšana, kas ir minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu.

Paziņošanas procedūra, kas minēta šajā punktā, attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumu pārtraukt vai atcelt tādu finanšu instrumenta vai atvasinātā instrumenta tirdzniecību, kas minēti I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā un kuri ir saistīti vai ir minēti saistībā ar šo finanšu instrumentu, kompetentā iestāde pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punkta m) un n) apakšpunktu.

Lai nodrošinātu, ka pienākumu pārtraukt vai atcelt šādu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību veic samērīgi, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precīzāk reglamentētu gadījumus, kad I pielikuma C iedaļas 4. līdz 10. punktā minēto tādu atvasināto instrumentu saikne vai pieminējums saistībā ar kādu finanšu instrumentu, kura tirdzniecība ir pārtraukta vai atcelta, nozīmē to, ka ir jāpārtrauc un jāatceļ arī atvasināto instrumentu tirdzniecība, lai sasniegtu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķi.

EVTI iesniedz šo tehnisko regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. un 2. punktā minēto paziņojumu un publiskošanas formātus un termiņus.

EVTI iesniedz šo tehnisko regulatīvo standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai definētu situācijas, kas būtiski apdraud ieguldītāju intereses un pienācīgu tirgus darbību atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

4.   iedaļa

MVU izaugsmes tirgi

33. pants

MVU izaugsmes tirgi

1.   Dalībvalstis nosaka, ka DTS izmantotājs ir tiesīgs piederības valsts kompetentajai iestādei prasīt DTS reģistrēt kā MVU izaugsmes tirgu.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt DTS kā MVU izaugsmes tirgu, ja kompetentā iestāde saņem 1. punktā minēto pieprasījumu un pārliecinās, ka DTS atbilst 3. punktā minētajām prasībām.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka DTS ir efektīvi noteikumi, sistēmas un procedūras, kas nodrošina atbilstību šādiem nosacījumiem:

a)

vismaz 50 % no emitentiem, kuru finanšu instrumentus ir atļauts tirgot DTS, DTS reģistrācijas kā MVU izaugsmes tirgus brīdī un katru gadu pēc tam ir MVU;

b)

ir noteikti atbilstoši kritēriji, lai saņemtu sākotnēju un pastāvīgu atļauju emitentu finanšu instrumentu tirgošanai tirgū;

c)

saņemot sākotnējo atļauju tirgot finanšu instrumentus tirgū, ir publiskota pietiekama informācija, lai ieguldītāji varētu pieņemt uz informāciju balstītu lēmumu par ieguldīšanu šajos finanšu instrumentos, vai arī kopā ar sākotnējo atļauju tirgot DTS ir izdots atbilstošs apstiprinājuma dokuments vai prospekts par to, vai Direktīvā 2003/71/EK paredzētās prasības ir piemērojamas attiecībā uz publisko piedāvājumu;

d)

tirgus emitents vai tā pārstāvis iesniedz atbilstošus regulārus finanšu ziņojumus, piemēram, revidētus gada pārskatus;

e)

emitenti tirgū, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 21. apakšpunktā, personas, kas ir atbildīgas par emitenta pārvaldību, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 25. apakšpunktā un personas, kas cieši ar tiem saistītas, kā definēts Regulas (ES) Nr. 596/2014 3. panta 1. punkta 26. apakšpunktā atbilst attiecīgajām prasībām, ko tiem piemēro saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014;

f)

informācija par tirgus emitentu regulējumu tiek uzglabāta un publiskota;

g)

ir ieviestas efektīvas sistēmas un kontroles mehāniski ar mērķi novērst un atklāt tirgus ļaunprātīgu izmantošanu attiecīgajā tirgū saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 596/2014.

4.   Kritēriji, kas minēti 3. punktā, neskar ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora, kas izmanto DTS, atbilstību citām saistībām saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz DTS darbību. Tāpat tie neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas izmanto DTS, noteikt prasības papildus tām, kas norādītas minētajā punktā.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes var reģistrēt DTS kā MVU izaugsmes tirgu jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas darbojas tirgū, iesniedz pieprasījumu atcelt reģistrāciju;

b)

DTS vairs neatbilst 3. punktā minētajām prasībām.

6.   Dalībvalstis nosaka prasību piederības valsts kompetentajām iestādēm, reģistrējot vai dereģistrējot DTS kā MVU izaugsmes tirgu saskaņā ar šo pantu, nekavējoties paziņot par šādu reģistrāciju vai reģistrācijas atcelšanu EVTI. EVTI publicē MVU izaugsmes tirgu sarakstu savā tīmekļa vietnē un regulāri atjaunina minēto sarakstu.

7.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka emitenta finanšu instrumentu, kuru ir atļauts tirgot vienā MVU izaugsmes tirgū, bez atsevišķas emitenta atļaujas drīkst tirgot arī citos MVU izaugsmes tirgos – bet tikai tad, ja emitents par to ir informēts un nav izteicis iebildumus. Tomēr šādā gadījumā emitentam nav nekādu saistību attiecībā uz korporatīvo pārvaldību vai sākotnēju, pastāvīgu vai ad hoc informācijas atklāšanu attiecībā uz citu MVU tirgu.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros ir sīkāk precizētas šā panta 3. punktā noteiktās prasības. Veicot pasākumus, ņem vērā prasību saglabāt ieguldītāju augsta līmeņa aizsardzību, lai veicinātu ieguldītāju uzticēšanos šiem tirgiem, vienlaicīgi līdz minimumam samazinot administratīvo slogu tirgus emitentiem, un prasību novērst reģistrācijas atcelšanu vai reģistrācijas atteikumu tikai tāpēc, ka uz laiku nav ievēroti šā panta 3. punkta a) apakšpunktā minētie nosacījumi.

III   NODAĻA

Ieguldījumu brokeru sabiedrību tiesības

34. pants

Brīvība sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kam atļauju saskaņā ar šo direktīvu piešķīrušas citas dalībvalsts kompetentās iestādes un ko saskaņā ar šo direktīvu uzrauga citas dalībvalsts kompetentās iestādes, attiecībā uz kredītiestādēm saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES var brīvi sniegt ieguldījumu pakalpojumus un/vai ieguldījumu darbības, kā arī papildpakalpojumus to teritorijās, ja uz šādiem pakalpojumiem un darbībām attiecas tām izsniegtā atļauja. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, kas jāievēro šādai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei, attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.   Visas ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas vēlas sniegt pakalpojumus vai darbības citas dalībvalsts teritorijā pirmo reizi vai kas vēlas mainīt šādi sniegto pakalpojumu vai darbību klāstu, tās piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm dara zināmu šādu informāciju:

a)

dalībvalsts, kurā tā plāno darboties;

b)

darbības programma, jo īpaši norādot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tā plāno veikt minētās dalībvalsts teritorijā, un to, vai tā to plāno darīt, izmantojot saistītos aģentus to dalībvalstu teritorijās, kurās šie aģenti darbojas. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot saistītos aģentus, ieguldījumu brokeru sabiedrība savas piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei paziņo šādu saistīto aģentu identitāti.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot tās piederības dalībvalstī darbojošos saistītos aģentus tādas dalībvalsts teritorijā, kurā tā plāno sniegt pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, paziņo to saistīto aģentu identitāti, kurus ieguldījumu brokeru sabiedrība plāno izmantot ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai un darbībām minētajā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts šo informāciju publisko. EVTI var pieprasīt iespējas iepazīties ar šo informāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

3.   Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas pārsūta to uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktpunkts atbilstīgi 79. panta 1. punktam. Ieguldījumu brokeru sabiedrība var tad sākt sniegt attiecīgo ieguldījumu pakalpojumu un darbībām uzņēmējā dalībvalstī.

4.   Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi par šīm izmaiņām.

5.   Jebkura kredītiestāde, kas vēlas sniegt ieguldījumu pakalpojumus un veikt ieguldījumu darbības, kā arī sniegt papildpakalpojumus saskaņā ar 1. punktu, izmantojot saistītus aģentus, nosūta paziņojumu piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei par šo saistīto aģentu identitāti.

Ja kredītiestāde gatavojas izmantot tās piederības dalībvalstī darbojošos saistītos aģentus tādas dalībvalsts teritorijā, kurā tā plāno sniegt pakalpojumus, kredītiestādes piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo uzņēmējas valsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 79. panta 1. punktu, to saistīto aģentu identitāti, kurus kredītiestāde plāno izmantot, lai sniegtu pakalpojumus šajā dalībvalstī. Piederības dalībvalsts publisko šādu informāciju.

6.   Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTS vai OTS un kas ir no citām dalībvalstīm, veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā reģistrētu attālu lietotāju, locekļu vai dalībnieku piekļuvi to tirgiem un tirdzniecību šajos tirgos.

7.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas izmanto DTS vai OTS, dara zināmu tās piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. DTS piederības dalībvalsts kompetentā iestāde dara zināmu šo informāciju tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā DTS vai OTS plāno veikt šādus pasākumus.

DTS piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atbilstīgā termiņā pēc DTS piederības dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma bez liekas kavēšanās dara zināmas to DTS locekļu un attālo dalībnieku identitātes, kas ir reģistrēti minētajā dalībvalstī.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4., 5. un 7. punktu

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas sniegšanai saskaņā ar 3., 4., 5. un 7. punktu.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 31. decembrim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

35. pants

Filiāles izveidošana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus var sniegt to teritorijās atbilstoši šai direktīvai un Direktīvai 2013/36/ES, izmantojot tiesības veikt uzņēmējdarbību – gan izveidojot filiāli, gan ar tāda saistītā aģenta starpniecību, kurš darbojas dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts, ja uz minētajiem pakalpojumiem un darbībām attiecas atļauja, kas ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai kredītiestādei piešķirta piederības dalībvalstī. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām. Papildpakalpojumus var sniegt tikai kopā ar ieguldījumu pakalpojumiem un/vai darbībām.

Dalībvalstis neievieš papildu prasības, izņemot 8. punktā atļautās, attiecībā uz filiāles organizāciju un darbību saistībā ar tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

2.   Dalībvalstis pieprasa visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas vēlas izveidot filiāli citas dalībvalsts teritorijā vai izmantot saistītos aģentus, kas darbojas citā dalībvalstī, kurā šī brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, vispirms informēt tās piederības dalībvalsts kompetento iestādi un sniegt tai šādu informāciju:

a)

dalībvalstis, kuru teritorijā tā plāno izveidot filiāli, vai dalībvalstis, kurās šī brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, bet plāno izmantot saistītos aģentus, kas darbojas šajās valstīs;

b)

darbības programma, kurā inter alia izklāstīti ieguldījumu pakalpojumi un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumi, kurus piedāvās;

c)

filiāles gadījumā tās organizatorisko struktūra, norādot, vai filiāle plāno izmantot saistītos aģentus, un šo saistīto aģentu identitāti;

d)

saistīto aģentu izmantošanas gadījumā dalībvalstī, kurā ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izveidojusi filiāli, apraksts par saistītā(-o) aģenta(-u) plānoto izmantošanu un organizatorisko struktūru, tostarp ziņošanas kanāliem, norādot, kāds ir aģenta(-u) rangs ieguldījumu brokeru sabiedrības korporatīvajā struktūrā;

e)

adrese uzņēmējā dalībvalstī, kur var iegūt dokumentus

f)

par filiāles vadību atbildīgo personu vārdi vai saistītā aģenta vārds.

Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība dalībvalstī reģistrētu saistīto aģentu izmanto ārpus tās piederības dalībvalsts, šādu saistīto aģentu pielīdzina filiālei, ja tāda tiek izveidota, un uz to katrā ziņā attiecas šīs direktīvas noteikumi par filiālēm.

3.   Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei, ņemot vērā paredzētās darbības, nav iemesla apšaubīt ieguldījumu brokeru sabiedrības administratīvās struktūras atbilstību vai finansiālo stāvokli, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas to dara zināmu uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, un par to informē attiecīgo ieguldījumu brokeru sabiedrību.

4.   Papildus 2. punktā minētajai informācijai piederības dalībvalsts kompetentā iestāde uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei dara zināmu informāciju par akreditētu kompensēšanas shēmu, kuras dalībniece ir ieguldījumu brokeru sabiedrība atbilstoši Direktīvai 97/9/EK. Ja notiek izmaiņas šajā informācijā, piederības dalībvalsts kompetentā iestāde attiecīgi informē uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

5.   Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās sniegt informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai dara zināmus atteikuma iemeslus.

6.   Filiāli var izveidot un tā var uzsākt darbību pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai tad, ja šāds paziņojums no minētās iestādes nav saņemts vēlākais divus mēnešus pēc dienas, kad piederības dalībvalsts kompetentā iestāde nosūtījusi paziņojumu.

7.   Jebkura kredītiestāde, kas vēlas izmantot saistīto aģentu, kurš izveidots dalībvalstī, kas nav tās piederības dalībvalsts, lai sniegtu ieguldījumu pakalpojumus un/vai veiktu ieguldījumu darbības, kā arī sniegtu papildpakalpojumus saskaņā ar šo direktīvu, paziņo par to savas piederības valsts kompetentajai iestādei un tai sniedz 2. punktā minēto informāciju.

Ja vien piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei nav iemesla apšaubīt kredītiestādes administratīvās struktūras vai finansiālā stāvokļa atbilstību, tā trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas paziņo šo informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, kas norādīta kā kontaktiestāde saskaņā ar 79. panta 1. punktu, un atbilstoši informē par to attiecīgo kredītiestādi.

Ja piederības dalībvalsts kompetentā iestāde atsakās paziņot informāciju uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā paskaidro savas atteikšanās iemeslus attiecīgajai kredītiestādei trīs mēnešu laikā pēc visas informācijas saņemšanas.

Pēc paziņojuma saņemšanas no uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes vai, ja šāds paziņojums no tās nav saņemts, vēlākais divu mēnešu laikā pēc tam, kas piederības dalībvalsts kompetentā iestāde ir nosūtījusi paziņojumu, saistītais aģents var sākt uzņēmējdarbību. Uz šo saistīto aģentu attiecas šīs direktīvas noteikumi par filiālēm.

8.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā atrodas filiāle, uzņemas atbildību par to, lai nodrošinātu, ka filiāle, sniedzot pakalpojumus minētās dalībvalsts teritorijā, izpilda saistības, kas noteiktas 24. 25., 27., un 28. pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. līdz 26. pantā, un regulējumā, kuru atbilstoši šiem pantiem ir pieņēmusi piederības dalībvalsts, ja tas ir atļauts saskaņā ar 24. panta 12. punktu.

Tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā atrodas filiāle, ir tiesības pārbaudīt filiāles pasākumus un pieprasīt veikt izmaiņas, kas noteikti vajadzīgas, lai kompetentajai iestādei sniegtu iespēju nodrošināt to saistību izpildi, kas paredzētas 24., 25., 27., 28. pantā šajā direktīvā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 14. līdz 26. pantā, un atbilstoši šiem pantiem noteiktajos pasākumos attiecībā uz pakalpojumiem un/vai darbībām, ko filiāle veic tās teritorijā.

9.   Katra dalībvalsts nosaka, ka, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam atļauja piešķirta citā dalībvalstī, ir izveidojusi filiāli tās teritorijā, ieguldījumu brokeru sabiedrības piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, pildot savus pienākumus, pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas var veikt pārbaudes uz vietas minētajā filiālē.

10.   Ja notiek izmaiņas informācijā, kas darīta zināma saskaņā ar 2. punktu, ieguldījumu brokeru sabiedrība vismaz mēnesi pirms izmaiņu ieviešanas sniedz rakstisku paziņojumu par šīm izmaiņām piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde par šīm izmaiņām informē arī uzņēmējas dalībvalsts kompetento iestādi.

11.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, kas ir jāpaziņo saskaņā ar 2., 4., 7. un 10. punktu.

EVTI šos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantā.

12.   EVTI īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas nodošanai saskaņā ar 3., 4., 7. un 10. punktu.

EVTI iesniedz šos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

36. pants

Piekļuve regulētiem tirgiem

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai tām ieguldījumu brokeru sabiedrībām no citām dalībvalstīm, kam ir atļauja izpildīt klientu rīkojumus vai veikt darījumus savā vārdā, ir tiesības līdzdarboties regulētā tirgū, kas izveidots to teritorijā, vai ir piekļuve šādam tirgum ar jebkuru šādu pasākumu starpniecību:

a)

tieši, atverot filiāles uzņēmējās dalībvalstīs;

b)

kļūstot par regulētā tirgus attāliem locekļiem vai izmantojot attālu piekļuvi regulētajam tirgum bez vajadzības reģistrēties regulētā tirgus piederības dalībvalstī, ja attiecīgā tirgus tirdzniecības procedūras un sistēmas neparedz, ka darījumu slēgšanai tirgū vajadzīga fiziska klātbūtne.

2.   Dalībvalstis attiecībā uz tiem jautājumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, neievieš papildu normatīvās vai administratīvās prasības ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas izmanto ar 1. punktu piešķirtās tiesības.

37. pants

Piekļuve CDP un tīrvērtes un norēķinu sistēmām un tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, dalībvalstis pieprasa, lai ieguldījumu brokeru sabiedrībām no citām dalībvalstīm būtu tiešas vai netiešas piekļuves tiesības CDP, tīrvērtes un norēķinu sistēmām to teritorijā, lai pabeigtu darījumus ar finanšu instrumentiem vai sagatavotu minēto darījumu pabeigšanu.

Dalībvalstis pieprasa, lai uz šo ieguldījumu brokeru sabiedrību tiešo vai netiešo piekļuvi šādām sistēmām attiecinātu tos pašus nediskriminējošos, pārskatāmos un objektīvos kritērijus, ko piemēro vietējiem locekļiem vai dalībniekiem. Dalībvalstis neierobežo minēto sistēmu izmantošanu, atļaujot tikai tīrvērti un norēķinus par tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, kas veikti to teritorijā esošā tirdzniecības vietā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulēti tirgi to teritorijā piedāvā visiem to locekļiem un dalībniekiem tiesības izraudzīties norēķinu sistēmu attiecībā uz tiem darījumiem ar finanšu instrumentiem, ko veic attiecīgajā regulētajā tirgū, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

tādas saistības un vienošanās starp izraudzīto norēķinu sistēmu un jebkuru citu sistēmu vai infrastruktūru, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu efektīvu un ekonomisku norēķināšanos par attiecīgo darījumu;

b)

tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas atbildīga par regulētā tirgus uzraudzību, lai tehniskie nosacījumi tā darījuma norēķiniem, kas noslēgts regulētajā tirgū, izmantojot norēķinu sistēmu, ko nav izraudzījies regulētais tirgus, ir tādi, lai finanšu tirgiem ļautu darboties nevainojami un pareizi.

Minētais regulētā tirgus kompetentās iestādes novērtējums neskar valstu centrālo banku kā norēķinu sistēmu pārraugu kompetenci vai citu uzraudzības iestāžu kompetenci attiecībā uz šādām sistēmām. Kompetentā iestāde ņem vērā pārraudzību/uzraudzību, ko minētās iestādes jau veikušas, lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos.

38. pants

Noteikumi attiecībā uz CDP un attiecībā uz tīrvērti un norēķiniem saistībā ar DTS

1.   Dalībvalstis neliedz ieguldījumu brokeru sabiedrībām un tirgus dalībniekiem, kas izmanto DTS, noslēgt atbilstīgas vienošanās ar citas dalībvalsts CDP vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu dažu vai visu to darījumu tīrvērti un/vai norēķinus, ko noslēguši locekļi to sistēmās.

2.   To ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus dalībnieku kompetentā iestāde, kas izmanto DTS, nevar iebilst pret CDP, tīrvērtes iestāžu un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav šāda rīcība nav acīmredzami vajadzīga, lai saglabātu minētās DTS sakārtoto darbību, ņemot vērā 37. panta 2. punktā noteiktos nosacījumus attiecībā uz norēķinu sistēmām.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību, ko jau veikušas valstu centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kuru kompetence attiecas uz šādām sistēmām.

IV   NODAĻA

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana un darbība, ko veic trešo valstu sabiedrības

1.   iedaļa

Ieguldījumu pakalpojumu sniegšana vai ieguldījumu darbību veikšana, izveidojot filiāli

39. pants

Filiāles izveidošana

1.   Dalībvalstis var pieprasīt, lai trešās valsts brokeru sabiedrība, kas šo dalībvalstu teritorijā privātajiem klientiem vai II pielikuma II iedaļā definētajiem profesionāļiem gatavojas sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, šajā dalībvalstī izveidotu filiāli.

2.   Ja dalībvalsts prasa, lai trešās valsts brokeru sabiedrība, kas plāno tās teritorijā sniegt ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar papildpakalpojumiem vai bez tiem, izveido filiāli, filiāle pirms tam iegūst minētās dalībvalsts kompetento iestāžu atļauju saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

a)

to pakalpojumu sniegšana, kuriem trešās valsts brokeru sabiedrība pieprasa atļauju, ir autorizēta un tiek uzraudzīta trešajā valstī, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, un šai brokeru sabiedrībai ir visas nepieciešamās atļaujas, ar ko kompetentā iestāde pienācīgi ņem vērā FATF ieteikumus, kas formulēti nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas nolūkā;

b)

starp tās attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā ir paredzēts atvērt filiāli, un tās trešās valsts kompetentajām uzraudzības iestādēm, kurā brokeru sabiedrība ir izveidota, ir noslēgti sadarbības nolīgumi, kas ietver noteikumus, ar kuriem regulē informācijas apmaiņu ar mērķi saglabāt tirgus integritāti un aizsargāt ieguldītājus;

c)

filiālei ir brīvi pieejams pietiekams sākuma kapitāls.

d)

ir iecelta par filiāli atbildīgā persona vai personas, un tās visas atbilst 9. panta 1. punktā noteiktajām prasībām;

e)

trešā valsts, kurā brokeru sabiedrība ir nodibināta, ir ar dalībvalsti, kurā ir paredzēts izveidot filiāli, parakstījusi nolīgumu, kas pilnībā atbilst ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu 26. pantā noteiktajiem standartiem un nodrošina efektīvu informācijas apmaiņu par nodokļu jautājumiem, tostarp jebkādus daudzpusējus nolīgumus nodokļu jomā, ja tādi pastāv;

f)

brokeru sabiedrība ir daļa no ieguldītāju kompensācijas sistēmas, kas apstiprināta vai atzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/9/EK.

3.   Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas minēta 1. punktā, pieprasījumu iesniedz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā tā plāno izveidot filiāli.

40. pants

Informācijas sniegšanas pienākums

Trešās valsts brokeru sabiedrība, kas gatavojas iegūt atļauju ar filiāles starpniecību sniegt jebkādus ieguldījumu pakalpojumus vai veikt ieguldījumu darbības ar visu veidu papildpakalpojumiem vai bez tiem dalībvalsts teritorijā, dalībvalsts kompetentajai iestādei iesniedz:

a)

tās iestādes nosaukumu, kas ir atbildīga par tā pārvaldību attiecīgajā trešajā valstī. Ja par tā pārvaldību ir atbildīga vairāk nekā viena iestāde, iesniedz informāciju par to attiecīgajām kompetences jomām;

b)

visu atbilstošo informāciju par brokeru sabiedrību (nosaukums, juridiskā forma, juridiskā adrese un adrese, vadības struktūras locekļi, attiecīgie akcionāri) un darbības programmu, uzskaitot ieguldījumu pakalpojumus un/vai darbības, kā arī papildpakalpojumus, ko tas gatavojas sniegt, un filiāles organizatorisko struktūru, tostarp jebkādu būtisku funkciju darbību aprakstu, kas tiks uzticētas trešām personām;

c)

to personu vārdus un uzvārdus, kas ir atbildīgas par filiāles vadību, un attiecīgos dokumentus, kas pierāda atbilstību 9. panta 1. punktā paredzētajām prasībām;

d)

informāciju par filiāles rīcībā esošu brīvi pieejamu sākuma kapitālu.

41. pants

Atļaujas piešķiršana

1.   Tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā trešās valsts brokeru sabiedrība ir izveidojusi vai gatavojas izveidot savu filiāli, izsniedz atļauju tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecinājusies, ka:

a)

ir izpildīti 39. panta nosacījumi; un

b)

trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle spēs ievērot 2. punktā minētos noteikumus.

Kompetentā iestāde sešu mēnešu laikā pēc pilnīga pieteikuma iesniegšanas informē trešās valsts brokeru sabiedrību, vai atļauja ir piešķirta.

2.   Trešās valsts brokeru sabiedrības filiāle, kurai piešķirta atļauja saskaņā ar 1. punktu, atbilst šīs direktīvas 16.–20., 23., 24., 25. un 27. pantā, 28. panta 1. punktā un 30., 31. un 32. pantā un Regulas (ES) Nr. 600/2014 3. līdz 26. pantā noteiktajām saistībām un saistībā ar tām izveidotajiem pasākumiem, un to uzrauga tās dalībvalsts kompetentā iestāde, kurā filiālei ir piešķirta atļauja.

Dalībvalstis nenosaka nekādas papildu prasības filiāles organizācijai un darbībai attiecībā uz šīs direktīvas aptvertajiem jautājumiem, un tās pret nevienu trešās valsts sabiedrības filiāli neattiecas labvēlīgāk nekā pret Savienības sabiedrībām.

42. pants

Pakalpojumu sniegšana pēc klienta ekskluzīvas iniciatīvas

Dalībvalstis nodrošina, ka gadījumā, ja privātais klients vai II pielikuma II iedaļā definētais profesionālis veic uzņēmējdarbību vai atrodas Savienībā un tikai pēc paša iniciatīvas iniciē trešās valsts brokeru sabiedrības ieguldījumu pakalpojuma sniegšanu vai ieguldījumu darbības veikšanu, 39. pantā paredzēto prasību iegūt atļauju nepiemēro tam pakalpojumam vai darbībai, ko trešās valsts brokeru sabiedrība sniedz vai veic minētajai personai, tostarp attiecībām, kas īpaši saistītas ar attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai darbības veikšanu. Šādu klientu iniciatīva nedod tiesības konkrētajai trešās valsts sabiedrībai pārdot šim klientam jaunas ieguldījumu produktu vai ieguldījumu pakalpojumu kategorijas citādāk, kā tikai izmantojot filiāli, ja tādu pieprasa valsts tiesību akti.

2.   iedaļa

Atļauju atsaukšana

43. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde, kas izsniegusi atļauju saskaņā ar 41. pantu, var atsaukt trešās valsts brokeru sabiedrībai izdoto atļauju, ja šāda sabiedrība:

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis ieguldījumu pakalpojumu vai veicis ieguldījumu darbības, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmusi atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpusi noteikumus, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības nosacījumiem, kas piemērojami trešās valsts sabiedrībām;

e)

jebkurā citā gadījumā, kurā valsts tiesību aktos attiecībā uz šajā direktīvā neiekļauto darbības jomu paredzēta atļaujas atsaukšana.

III   SADAĻA

REGULĒTIE TIRGI

44. pants

Atļaujas piešķiršana un piemērojamie tiesību akti

1.   Dalībvalstis atļauju kā regulētajam tirgum piešķir tikai tām sistēmām, kas atbilst šai sadaļai.

Atļauju kā regulētajam tirgum piešķir tikai tad, ja kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka gan regulētā tirgus operators, gan tā sistēmas atbilst vismaz šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Attiecībā uz regulēto tirgu, kas ir juridiska persona un ko vada vai uztur tirgus operators, kurš pats nav regulētais tirgus, dalībvalstis nosaka, kā dažādie pienākumi, kas šajā direktīvā noteikti tirgus operatoriem, jāsadala starp regulēto tirgu un tirgus operatoru.

Tirgus operators sniedz visu vajadzīgo informāciju, tostarp darbības programmu, norādot inter alia paredzētos darbības veidus un organizatorisko struktūru, kas vajadzīga, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus līdz sākotnējās atļaujas piešķiršanas brīdim ir veicis visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izpildītu savus pienākumus, ko paredz šī sadaļa.

2.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoriem uzdevumus, kas attiecas uz regulētā tirgus organizāciju un uzturēšanu, veikt kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata regulēto tirgu atbilstību šai sadaļai. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai regulētie tirgi vienmēr atbilstu nosacījumiem, kas šajā sadaļā paredzēti attiecībā uz sākotnējās atļaujas piešķiršanu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operators ir atbildīgs par to, lai nodrošinātu, ka regulētais tirgus, ko tas pārvalda, atbilst šajā sadaļā noteiktajām prasībām.

Dalībvalstis arī nodrošina, ka tirgus operators ir tiesīgs īstenot tiesības, kas atbilst regulētajam tirgum, kuru tas pārvalda atbilstīgi šai direktīvai.

4.   Neskarot attiecīgos Regulas (ES) Nr. 596/2014 vai Direktīvas 2014/57/ES noteikumus, regulētā tirgus sistēmās veikto tirdzniecību reglamentē regulētā tirgus piederības dalībvalsts publiskās tiesības.

5.   Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta regulētajam tirgum, ja tas:

a)

12 mēnešu laikā neizmanto atļauju, skaidri atsakās no atļaujas vai sešus iepriekšējos mēnešus nav veicis darbību, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav noteikusi, ka šādos gadījumos atļauja zaudē spēku;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesus apgalvojumus vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, ar kādiem atļauja piešķirta;

d)

ir nopietni un sistemātiski pārkāpis noteikumus, kas pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014;

e)

atbilst kādam no gadījumiem, kad attiecīgās valsts tiesību akti paredz atļaujas atsaukšanu.

6.   EVTI tiek informēta par visiem gadījumiem, kad atļauja tiek atsaukta.

45. pants

Prasības attiecībā uz tirgus operatora vadības struktūru

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem tirgus operatora vadības struktūras locekļiem kopumā vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetence, prasmes un pieredze savu pienākumu veikšanai. Vadības struktūras sastāvs kopumā atspoguļo arī pietiekami plašu pieredzi.

2.   Vadības struktūras locekļi jo īpaši atbilst turpmāk minētajām prasībām:

a)

Visi vadības struktūras locekļi velta pietiekami daudz laika to pienākumu veikšanai, kas tiem uzticēti tirgus operatorā. Nosakot to, cik direktora amatu vienlaicīgi var ieņemt vadības struktūras loceklis jebkurā juridiskā vienībā, ņem vērā konkrētus apstākļus, kā arī tirgus operatora darbības raksturu, mērogu un sarežģītību.

Izņemot gadījumus, kad tie pārstāv dalībvalstis, tādu tirgus operatoru vadības struktūras locekļi, kas ir nozīmīgi sava lieluma, iekšējās struktūras, darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, nedrīkst vienlaicīgi ieņemt vairāk kā vienu no šādām amatu kombinācijām:

i)

viens izpilddirektora amats un divi ar izpilddirektora vietu nesaistīti direktora amati;

ii)

četri ar izpilddirektora vietu nesaistīti direktora amati;

Izpilddirektora un ar izpilddirektora vietu nesaistīts direktora amats vienā un tajā pašā grupā vai sabiedrībās, kurās tirgus operatoram ir būtiska līdzdalība, uzskatāms par vienu direktora amatu.

Kompetentās iestādes var vadības struktūras locekļiem atļaut ieņem vienu papildu vadošo amatu, kas nav saistīts ar izpilddirektora vietu. Kompetentās iestādes regulāri informē ETVI par šādām atļaujām.

Direktoru amatu skaita, ko var ieņemt vadības struktūras loceklis, ierobežojumu nepiemēro vadošajiem amatiem tādās organizācijās, kur pamatmērķi nav komerciāli.

b)

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast tirgus operatora darbības, tostarp galvenos riskus.

c)

Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un objektīvi, lai efektīvi izvērtētu un vajadzības gadījumā apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu lēmumu pieņemšanu.

3.   Tirgus operatori piešķir atbilstošus cilvēkresursus un finanšu resursus vadības struktūras locekļu ievadīšanai darbā un apmācībai.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operatori, kas ir nozīmīgi sava lieluma, iekšējās struktūras, darbības veida, mēroga un sarežģītības ziņā, izveido iecelšanas komiteju, kuras sastāvā ir vadības struktūras locekļi, kas attiecīgajā tirgus operatorā neveic nekādas izpildfunkcijas.

Iecelšanas komiteja veic šādas funkcijas:

a)

atlasa un iesaka vadības struktūras vai kopsapulces apstiprināšanai kandidātus vadības struktūras vakantajiem amatiem. To darot, iecelšanas komiteja novērtē zināšanu, prasmju, dažādības un pieredzes samēru vadības struktūrā. Turklāt komiteja sagatavo funkciju un pilnvaru aprakstu konkrētajam amatam, kā arī novērtē paredzamo laiku, kas būs jāvelta amata pienākumu pildīšanai. Iecelšanas komiteja lemj arī par mērķi, kas sasniedzams nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvībā vadības struktūrā, un izstrādā politiku, kā vadības struktūrā palielināt nepietiekami pārstāvētā dzimuma pārstāvju skaitu, lai sasniegtu minēto mērķi;

b)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē vadības struktūras organizatorisko struktūru, lielumu, sastāvu un darbības efektivitāti un sniedz ieteikumus vadības struktūrai par nepieciešamajām izmaiņām;

c)

periodiski un vismaz reizi gadā izvērtē katra atsevišķa vadības struktūras locekļa un visu vadības struktūras locekļu kolektīvās zināšanas, prasmes un pieredzi, un attiecīgi informē vadības struktūru;

d)

periodiski pārskata vadības struktūras politiku attiecībā uz augstākās vadības personāla atlasi un iecelšanu, kā arī sniedz ieteikumus vadības struktūrai.

Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja, ciktāl tas iespējams un pastāvīgi, ņem vērā nepieciešamību nodrošināt, lai vadības struktūras lēmumu pieņemšanā nedominētu kāda atsevišķa persona vai neliela personu grupa tā, ka tas kaitētu tirgus operatora interesēm kopumā.

Veicot savus pienākumus, iecelšanas komiteja var izmantot jebkura veida resursus, ko tā uzskata par piemērotiem, tostarp ārējas konsultācijas.

Ja saskaņā ar valsts tiesību aktiem vadības struktūrai nav nekādu pilnvaru neviena tās locekļa atlases un iecelšanas procesā, šo punktu nepiemēro.

5.   Dalībvalstis vai kompetentās iestādes pieprasa tirgus operatoriem un to attiecīgajām iecelšanas komitejām, pieņemot darbā vadības struktūras locekļus, ņemt vērā plašu īpašību un kompetenču klāstu un minētajā nolūkā īstenot politiku, kas veicina vadības struktūras locekļu daudzveidību.

6.   Dalībvalstis nodrošina, ka tirgus operatora vadības struktūra nosaka un uzrauga tādu pārvaldības pasākumu īstenošanu, kas nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp pienākumu sadali organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, veidā, kas veicina tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka vadības struktūra uzrauga un periodiski novērtē tirgus operatora pārvaldības pasākumu efektivitāti un veic attiecīgus pasākumus, lai novērstu jebkādas nepilnības.

Vadības struktūras locekļiem ir atbilstoša pieeja informācijai un dokumentiem, kas jāpārrauga, un tie uzrauga vadības lēmumu pieņemšanu.

7.   Kompetentā iestāde atsaka atļaujas izdošanu, ja tā nav pārliecināta, ka tirgus operatora vadības struktūras locekļiem ir pietiekami laba reputācija, pietiekamas zināšanas, prasmes un pieredze un ka viņi atvēl pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai, vai ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tirgus operatora vadības struktūra var apdraudēt tās efektīvu, pareizu un piesardzīgu pārvaldību, kā arī adekvāti neņemt vērā savu klientu intereses un tirgus integritāti.

Dalībvalstis nodrošina, ka, piešķirot atļauju regulētajam tirgum, persona vai personas, kas efektīvi pārvalda regulētā tirgus, kuram jau piešķirta atļauja, uzņēmējdarbību un darbības saskaņā ar šo direktīvu, atbilst 1. punktā minētajām prasībām.

8.   Dalībvalstis pieprasa, lai tirgus operators nosūtītu paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu sastāvā kopā ar informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai tirgus operators atbilst 1. līdz 5. punktam.

9.   EVTI izdod pamatnostādnes par:

a)

vadības struktūras locekļa pietiekama laika veltīšanas jēdzienu, lai pildītu minētā locekļa funkcijas, saistībā ar individuālajiem apstākļiem un tirgus operatora darbības veidu, mērogu un sarežģītību;

b)

atbilstošu vadības struktūras kolektīvās kompetences, prasmju un pieredzes jēdzienu, kas minēts 2. punkta b) apakšpunktā;

c)

vadības struktūras locekļa godīguma, integritātes un neatkarības jēdzienu, kas minēts 2. punkta c) apakšpunktā;

d)

atbilstošu cilvēkresursu un finanšu resursu jēdzienu, lai vadības struktūru locekļus ievadītu un apmācītu veicamajos pienākumos, kā minēts 3. punktā;

e)

daudzveidības jēdzienu, kas jāņem vērā kā viens no vadības struktūras locekļu atlases kritērijiem, kā minēts 5. punktā.

EVTI izdod pamatnostādnes līdz 2016. gada 3. janvārim.

46. pants

Prasības saistībā ar personām, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus vadību

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai personas, kas var tieši vai netieši būtiski ietekmēt regulētā tirgus vadību, ir tam piemērotas.

2.   Dalībvalstis pieprasa regulētā tirgus operatoram:

a)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par regulētā tirgus un/vai tirgus operatora īpašniekiem un jo īpaši par visu to personu identitāti un interešu apjomu, kuras var būtiski ietekmēt vadību;

b)

sniegt kompetentajai iestādei un darīt zināmu atklātībai informāciju par visiem īpašumtiesību nodošanas gadījumiem, kad rodas izmaiņas to personu identitātē, kurām ir būtiska ietekme uz regulētā tirgus darbību.

3.   Kompetentā iestāde atsakās apstiprināt ierosinātās izmaiņas attiecībā uz regulētā tirgus un/vai tirgus operatora kontrolpaketi, ja ir objektīvs un pierādāms iemesls uzskatīt, ka tās varētu apdraudēt regulētā tirgus pareizu un piesardzīgu pārvaldību.

47. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum:

a)

lai tas veic pasākumus, lai skaidri identificētu un pārvaldītu to interešu konfliktu nelabvēlīgo ietekmi uz regulētā tirgus darbību vai tā locekļiem vai dalībniekiem, kas notiek starp regulēto tirgu, tā īpašniekiem vai tirgus operatoru un regulētā tirgus pareizu darbību, jo īpaši, ja šādi interešu konflikti var izrādīties kaitīgi jebkuru to funkciju veikšanai, ko kompetentā iestāde deleģējusi regulētajam tirgum;

b)

lai tas ir atbilstoši aprīkots, lai vadītu riskus, kam tas pakļauts, ieviestu attiecīgus pasākumus un sistēmas, lai identificētu visus būtiskos riskus tā darbībai, un ieviestu efektīvus pasākumus šo risku mazināšanai;

c)

lai tas veic pasākumus attiecībā uz sistēmas tehnisko darbību atbilstīgu vadību, tostarp efektīvus ārkārtas pasākumus, lai kontrolētu sistēmas traucējumu riskus;

d)

lai tam ir pārskatāmi un nediskrecionāri noteikumi un procedūras, kas paredz pareizu un sakārtotu tirdzniecību un nosaka objektīvus kritērijus efektīvai rīkojumu izpildei;

e)

lai tam ir efektīvi pasākumi, lai veicinātu efektīvu un savlaicīgu tā sistēmās veikto darījumu pabeigšanu;

f)

lai tam atļaujas piešķiršanas brīdī un turpmāk ir pieejami pietiekami finanšu resursi, lai veicinātu tā pareizu darbību, ņemot vērā to darījumu veidu un apjomu, kas noslēgti tirgū, un to risku apjomu un pakāpi, kam tas pakļauts.

2.   Dalībvalstis neļauj tirgus operatoriem izpildīt klientu rīkojumus, izmantojot sev piederošu kapitālu, vai iesaistīties sapārotā tirdzniecībā savā vārdā nevienā no regulētajiem tirgiem, kuros tie darbojas.

48. pants

Sistēmu izturētspēja, bloķēšanas sistēmas un elektroniskā tirdzniecība

1.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai nodrošinātu, ka tā tirdzniecības sistēmas ir izturētspējīgas, tām ir pietiekama jauda apstrādāt rīkojumu un ziņojumu maksimuma apjomu, tās var nodrošināt pienācīgu tirdzniecību smagas tirgus spriedzes apstākļos, ir pilnībā pārbaudītas, lai nodrošinātu šo nosacījumu izpildi, un tām ir efektīvi uzņēmējdarbības nepārtrauktības noteikumi, lai nodrošinātu savu pakalpojumu nepārtrauktību jebkādu savas tirdzniecības sistēmas darbības kļūmju gadījumā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajam tirgum būtu:

a)

rakstiski līgumi ar visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas regulētajā tirgū īsteno tirgus veidošanas stratēģiju;

b)

shēmas, lai nodrošinātu, ka pietiekami liels skaits ieguldījumu brokeru sabiedrību pievienojas šādiem līgumiem, kuros ir paredzēta prasība uzrādīt kotējumus par konkurētspējīgām cenām, lai tirgū nodrošinātu regulāru un paredzamu likviditāti, ja šāda prasība atbilst tirdzniecības būtībai un mērogam attiecīgajā regulētajā tirgū.

3.   Panta 2. punktā minētajā rakstiskajā līgumā norāda vismaz šādu informāciju:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības pienākumi attiecība uz likviditātes nodrošināšanu un attiecīgā gadījumā jebkādi citi pienākumi, kas izriet no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā;

b)

jebkādi stimuli atlīdzībai vai citādi regulētā tirgus piedāvāti stimuli investīcijām, lai nodrošinātu regulāru un pastāvīgu likviditāti tirgū, un attiecīgā gadījumā jebkādas citas tiesības, kas rodas ieguldījumu brokeru sabiedrībai no piedalīšanās 2. punkta b) apakšpunktā minētajā shēmā.

Regulētais tirgus uzrauga, lai ieguldījumu brokeru sabiedrības ievērotu šā saistošā rakstiskā līguma prasības, un nodrošina tā ievērošanu. Regulētais tirgus informē kompetento iestādi par saistošā rakstiskā līguma saturu un pēc pieprasījuma sniedz kompetentajai iestādei visu turpmāko nepieciešamo informāciju, lai kompetentā iestāde varētu pārliecināties, ka regulētais tirgus ievēro šajā punktā minētās prasības.

4.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, lai atteiktu darījumus, kas pārsniedz iepriekš noteikto apjomu un cenu robežvērtības vai kas ir acīm redzami kļūdaini.

5.   Dalībvalstis nosaka, ka regulētajam tirgum ir jāvar uz laiku pārtraukt vai ierobežot tirdzniecību būtisku īslaicīgu finanšu instrumenta cenu svārstību gadījumā attiecīgajā tirgū vai saistītajā tirgū un izņēmuma gadījumos atcelt, mainīt vai labot jebkuru darījumu. Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus nodrošinātu to, ka tirdzniecības apturēšanas parametrus atbilstīgi pielāgo, ņemot vērā dažādu aktīvu kategoriju un apakškategoriju likviditāti, tirgus modeļa un lietotāju veidu, un ka tie ir pietiekami, lai nepieļautu tirdzniecības pienācīgas darbības ievērojamus traucējumus.

Dalībvalstis nodrošina, lai regulētais tirgus par tirdzniecības pārtraukšanas kritērijiem un jebkurām šo parametru būtiskām izmaiņām konsekventā un salīdzināmā veidā ziņotu kompetentajai iestādei un lai kompetentā iestāde savukārt par to ziņotu EVTI. Dalībvalstis pieprasa, lai gadījumos, kad regulētais tirgus, kurš ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto finanšu instrumentu, aptur tirdzniecību ikvienā dalībvalstī, un lai tirdzniecības vietā ir izveidotas vajadzīgās sistēmas un procedūras, ar kurām panāk to, ka tirdzniecības vieta informē kompetentās iestādes, lai tās koordinētu reakciju visā tirgū un noteiktu tirdzniecības apturēšanas lietderību citās vietās, kurās šo finanšu instrumentu tirgo, līdz tirdzniecība atsākas sākotnējā tirgū.

6.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus ieviestu efektīvas sistēmas, procedūras un noteikumus, tostarp pieņemtu locekļiem vai dalībniekiem paredzētas prasības pienācīgi pārbaudīt algoritmus un nodrošinātu šādu pārbaužu sekmēšanas apstākļus, nodrošinātu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas nevar kaitēt tirdzniecības apstākļiem vai nevar veicināt šādu apstākļu pasliktināšanos, un pārvaldītu visus nesakārtotus tirdzniecības apstākļus, ko rada šādas algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ierobežotu neizpildīto rīkojumu attiecību pret darījumiem, ko tā loceklis vai dalībnieks var ievadīt sistēmā, lai varētu palēnināt rīkojumu plūsmu, ja ir risks, ka varētu tikt pārsniegta tā sistēmas jauda, un ierobežot un piemērot cenas izmaiņas minimālo soli, ko iespējams panākt tirgū.

7.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum, kas dod tiešu elektronisku piekļuvi, izveidot efektīvas sistēmas, procedūras un pasākumus, lai nodrošinātu, ka tā locekļiem vai dalībniekiem ir atļauts sniegt pakalpojumu tikai tad, ja tie ir saskaņā ar šo direktīvu apstiprinātas ieguldījumu brokeru sabiedrības vai saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES apstiprinātas kredītiestādes, izveidot un piemērot atbilstošus kritērijus attiecībā uz to personu atbilstību, kurām tiek dota šāda piekļuve, un ka tā loceklis vai dalībnieks saistībā ar šīs direktīvas prasībām uzņemas atbildību par rīkojumiem un tirdzniecību, kas izpildīta, izmantojot šo pakalpojumu attiecībā uz šīs direktīvas prasībām.

Dalībvalstis arī nosaka prasību regulētajam tirgum noteikt atbilstošus standartus attiecībā uz riska kontrolēm un tirdzniecības robežvērtībām, izmantojot šādu piekļuvi, un spēt atšķirt un vajadzības gadījumā pārtraukt rīkojumus vai tirdzniecību, ko izpilda persona, kas izmanto tiešu elektronisko piekļuvi, atsevišķi no citiem šā locekļa vai dalībnieka izpildītajiem rīkojumiem vai tirdzniecības.

Regulētajā tirgū tiek ieviesti atbilstīgi pasākumi, lai apturētu vai izbeigtu kāda locekļa vai dalībnieka sniegtas tiešas elektroniskas piekļuves nodrošināšanu klientam, ja netiek ievēroti šā punkta noteikumi.

8.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum nodrošināt, lai tā noteikumi par līdzāsatrašanās pakalpojumiem būtu pārredzami un nediskriminējoši.

9.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus nodrošinātu to, ka tā maksas struktūras, tostarp izpildes maksa, papildu maksa un visas atlaides ir pārredzamas, pareizas un nediskriminējošas un ka tās nerada stimulus dot, labot vai atcelt rīkojumus vai veikt darījumus tā, ka tiek veicināti nesakārtoti tirdzniecības apstākļi vai tirgus ļaunprātīga izmantošana. Jo īpaši dalībvalstis pieprasa, lai regulētais tirgus noteiktu tirgus veidošanas pienākumus attiecībā uz atsevišķām akcijām vai piemērotu akciju grozu apmaiņā pret visu veidu piešķirtajām cenas atlaidēm.

Dalībvalstis ļauj regulētajam tirgum pielāgot savu maksu par atceltiem rīkojumiem atkarībā no tā, cik ilgi rīkojums bija saglabāts, un pieskaņot maksas katram finanšu instrumentam, uz ko tās attiecas.

Dalībvalstis regulētajam tirgum jo īpaši prasa noteikt augstāku maksu rīkojumiem, ko vēlāk atceļ, nekā rīkojumiem, ko izpilda, un noteikt augstāku maksu dalībniekiem, kuriem ir proporcionāli vairāk atcelto, nevis izpildīto rīkojumu, kā arī tiem, kuri izmanto augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības metodi, lai tādējādi atspoguļotu papildu slogu sistēmas veiktspējai.

10.   Dalībvalstis nosaka prasību regulētajam tirgum spēt, pateicoties marķējumam, ko veikuši locekļi vai dalībnieki, identificēt rīkojumus, kuru izcelsme saistīta ar algoritmisko tirdzniecību, dažādus algoritmus, ko izmanto rīkojumu radīšanai, un attiecīgās personas, kas iesniedz šos rīkojumus. Šo informāciju pēc pieprasījuma dara pieejamu kompetentajām iestādēm.

11.   Dalībvalstis nosaka prasību, lai pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes pieprasījuma regulētajiem tirgiem tie nodotu kompetentās iestādes rīcībā datus attiecībā uz rīkojumu reģistru vai dotu kompetentajai iestādei piekļuvi rīkojumu reģistram tirdzniecības uzraudzības veikšanai.

12.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai precizētu:

a)

prasības nodrošināt regulēto tirgu tirdzniecības sistēmu izturētspēju un atbilstošu kapacitāti;

b)

attiecību, kas minēta 6. punktā, ņemot vērā tādus faktorus kā neizpildīto rīkojumu vērtība attiecībā pret veikto darījumu vērtību;

c)

kontroles attiecībā uz tiešu elektronisko piekļuvi tādā veidā, lai nodrošinātu, ka kontrole, ko piemēro sponsorētai piekļuvei ir vismaz līdzvērtīga kontrolei, ko piemēro tiešai piekļuvei tirgiem;

d)

prasības nodrošināt, lai līdzāsatrašanās pakalpojumi un maksas struktūras būtu taisnīgas un nediskriminējošas un maksas struktūras neveicina nesakārtotus tirdzniecības apstākļus vai tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

e)

noteikšanu, vai regulētais tirgus ir būtisks no likviditātes viedokļa attiecībā uz konkrēto instrumentu;

f)

prasības nodrošināt, lai tirgus veidošanas shēmas būtu taisnīgas un nediskriminējošas, un izveidotu minimālos tirgus veidošanas pienākumus, kas regulētajiem tirgiem ir jāparedz, izstrādājot tirgus veidošanas shēmu, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem prasība izveidot tirgus veidošanas shēmu nav atbilstoša, ņemot vērā tirdzniecības būtību un mērogu attiecīgajā regulētajā tirgū, tostarp arī to, vai regulētais tirgus ļauj tās sistēmās veikt algoritmisko tirdzniecību vai dara to iespējamu.

g)

prasības, kā nodrošināt algoritmu pienācīgu pārbaudi, lai panāktu, ka algoritmiskās tirdzniecības sistēmas, ieskaitot augstas intensitātes algoritmisko darījumu tirdzniecības sistēmas nevar radīt neatbilstošus tirdzniecības apstākļus tirgū vai nevar šādus apstākļus pastiprināt.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā pamatnostādnes par tirdzniecības apturēšanas atbilstīgu kalibrēšanu saskaņā ar 5. punktu, ņemot vērā minētajā pantā paredzētos faktorus.

49. pants

Cenas izmaiņas minimālais solis

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pieņemtu cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus attiecībā uz akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, saistībā ar kuriem ir izstrādāti regulatīvi tehniskie standarti saskaņā ar 4. punktu.

2.   Cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus, kas minēti 1. punktā:

a)

nosaka tādus, lai ņemtu vērā viena finanšu instrumenta likviditātes profilu dažādos tirgos un vidējo piedāvājuma un pieprasījuma starpību, ievērojot vēlmi nodrošināt cenu stabilitāti, nepienācīgi neierobežojot turpmāko starpības samazināšanu;

b)

atbilstoši pielāgo katra finanšu instrumenta cenas izmaiņas minimālo soli.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenas izmaiņas minimālo soli vai cenas izmaiņas minimālā soļa režīmu attiecībā uz īpašām akcijām, depozitārajiem sertifikātiem, biržā tirgotiem fondiem, sertifikātiem un citiem līdzīgiem finanšu instrumentiem, ja ir jānodrošina tirgus pienācīga darbība saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un cenu, starpībām un finanšu instrumentu likviditātes apjomu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

4.   EVTI ir tiesīga izstrādāt regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precizētu cenas izmaiņas minimālo soli vai cenas izmaiņas minimālā soļa režīmus attiecībā uz īpašiem finanšu instrumentiem, kas nav minēti 3. punktā, ja tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tirgu pienācīgu darbību saskaņā ar 2. punktā minētajiem faktoriem un finanšu instrumentu cenu, starpībām un likviditātes apjomu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

50. pants

Uzņēmumu pulksteņu sinhronizācija

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai visas tirdzniecības vietas un to locekļi vai dalībnieki sinhronizētu savus uzņēmumu pulksteņus, ko tie izmanto, lai ierakstītu visu to darījumu datumu un laiku, par ko ir jāziņo.

2.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu precizitātes līmeni, ar kādu pulksteņi ir jāsinhronizē atbilstīgi starptautiskajiem standartiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

51. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības atļaušana

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētajiem tirgiem ir skaidri un pārskatāmi noteikumi attiecībā uz to, kā atļauj finanšu instrumentu tirdzniecību.

Šie noteikumi nodrošina, ka visi finanšu instrumenti, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, var būt pareizi, precīzi un efektīvi tirgojami un attiecībā uz pārvedamiem vērtspapīriem ir brīvi apgrozāmi.

2.   Attiecībā uz atvasinātiem instrumentiem 1. punktā minētie noteikumi nodrošina jo īpaši to, ka atvasinātā līguma modelis pieļauj pareizu cenas noteikšanu, kā arī efektīvu norēķinu nosacījumu esamību.

3.   Papildus nosacījumiem, kas norādīti 1. un 2. punktā, dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum izveidot un uzturēt efektīvus pasākumus, lai pārbaudītu, vai emitenti, kas emitē pārvedamos vērtspapīrus, kurus atļauts tirgot regulētā tirgū, izpilda savus pienākumus, kas Savienības tiesību aktos paredzēti attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras un ad hoc atklāšanas pienākumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka regulētā tirgū ievieš pasākumus, kas sekmē tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kura ir publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka regulētie tirgi ir ieviesuši pasākumus, kas vajadzīgi, lai regulāri pārskatītu atbilstību to finanšu instrumentu tirgošanas atļaušanas prasībām, kurus tie atļauj tirgot.

5.   Tādu pārvedamu vērtspapīru, kuru atļauts tirgot regulētā tirgū, pēc tam var atļaut tirgot citos regulētos tirgos pat bez emitenta piekrišanas saskaņā ar attiecīgajiem Direktīvas 2003/71/EK noteikumiem. Regulētais tirgus informē emitentu par faktu, ka tā vērtspapīrus tirgo konkrētajā regulētajā tirgū. Emitentam nav pienākums sniegt 3. punktā paredzēto informāciju jebkuram regulētajam tirgum, kas bez emitenta piekrišanas ir atļāvis tā vērtspapīru tirdzniecību.

6.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, kurā:

a)

precizē dažādo finanšu instrumentu kategoriju pazīmes, kas regulētajam tirgum jāņem vērā, novērtējot to, vai finanšu instruments ir emitēts saskaņā ar 1. punkta otro daļu attiecībā uz atļaušanu tirgot dažādos tirgus segmentos, ko tas izmanto;

b)

precizēti pasākumi, kas regulētajam tirgum ir jāievieš, lai uzskatītu, ka ir izpildīts pienākums pārbaudīt to, vai pārvedamā vērtspapīra emitents pilda savus pienākumus, kas paredzēti Savienības tiesību aktos attiecībā uz informācijas sākotnējas, regulāras vai ad hoc atklāšanas pienākumiem;

c)

precizēti pasākumi, kas regulētajā tirgū ir jāveic atbilstoši 3. punktam, lai sekmētu tā locekļu vai dalībnieku piekļuvi informācijai, kas publiskota saskaņā ar Savienības tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10.–14. pantu.

52. pants

Finanšu instrumentu tirdzniecības pārtraukšana vai atcelšana regulētā tirgū

1.   Neskarot kompetentās iestādes tiesības, kas ir noteiktas 69. panta 2. punktā, prasīt finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanu vai atcelšanu, tirgus operators var pārtraukt vai atcelt tāda finanšu instrumenta tirdzniecību, kurš vairs neatbilst regulētā tirgus noteikumiem, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgus darbībai.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka tirgus operators, kurš aptur vai atceļ finanšu instrumenta tirdzniecību, aptur vai atceļ arī I pielikuma C iedaļā 4. līdz 10. punktā minētos atvasinātos instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, ja tas ir nepieciešams, lai atbalstītu minētā finanšu instrumenta apturēšanas vai atcelšanas mērķu sasniegšanu. Tirgus operators dara publiski zināmu savu lēmumu par konkrētā finanšu instrumenta un jebkādu ar to saistīto atvasinājumu apturēšanu vai atsaukšanu no tirdzniecības un attiecīgos lēmumus dara zināmus savai kompetentajai iestādei.

Kompetentā iestāde, kuras jurisdikcijā notika minētā pārtraukšana vai atcelšana, pieprasa regulētajiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, citām regulētām tirdzniecības sistēmām un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas tās jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas no 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu radīt būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai.

Katra informētā kompetentā iestāde par savu lēmumu paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm, pievienojot paskaidrojumu, ja pieņemts lēmums neapturēt to finanšu instrumentu vai atvasināto instrumentu tirdzniecību vai neatsaukt tos no tirdzniecības, kas minēti I pielikuma C daļas 4.–10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu.

Kompetentā iestāde nekavējoties publisko šādu lēmumu un paziņo par to EVTI un citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

Informāciju saņēmušās citu dalībvalstu kompetentās iestādes pieprasa regulētajiem tirgiem, citām daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, citām regulētām tirdzniecības sistēmām un sistēmiskajiem internalizētājiem, uz kuriem attiecas to jurisdikcija un kas tirgo to pašu finanšu instrumentu un šīs direktīvas I pielikuma C iedaļas no 4. līdz 10. punktam minētos atvasinātos finanšu instrumentus, kas ir saistīti vai ir minēti saistībā ar attiecīgo finanšu instrumentu, pārtraukt vai atcelt arī šā finanšu instrumenta vai atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību, ja pārtraukšanas vai atcelšanas pamatā ir aizdomas par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, uzņēmuma iegādes piedāvājumu vai iekšējās informācijas neizpaušanu par emitentu vai finanšu instrumentu, pārkāpjot Regulas Nr. 596/2014 7. un 17. pantu, izņemot gadījumus, kad šāda pārtraukšana vai atcelšana varētu nopietni kaitēt ieguldītāju interesēm vai tirgus normālai darbībai.

Šo punktu piemēro arī gadījumos, kad tiek atcelta tirdzniecības apturēšana finanšu instrumentam vai atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti I pielikuma C daļas 4. līdz 10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu.

Paziņošanas procedūra, kas minēta šajā punktā, attiecas arī uz gadījumiem, kad lēmumu apturēt vai pārtraukt tirdzniecību finanšu instrumentam vai atvasinātajiem instrumentiem, kas minēti I pielikuma C daļas 4. līdz 10. punktā un kuri attiecas vai atsaucas uz minēto finanšu instrumentu, kompetentā iestāde pieņem saskaņā ar 69. panta 2. punkta m) un n) apakšpunktu.

Lai nodrošinātu, ka pienākumu pārtraukt vai atcelt šādu atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecību veic samērīgi, EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai precīzāk reglamentētu gadījumus, kad saikne starp atvasināto finanšu instrumentu, kas attiecas vai atsaucas uz finanšu instrumentu, kura tirdzniecība tiek apturēta vai atcelta, un oriģinālo finanšu instrumentu, nozīmē to, ka jāpārtrauc un jāatceļ arī atvasināto finanšu instrumentu tirdzniecība, lai sasniegtu pamata finanšu instrumenta tirdzniecības pārtraukšanas vai atcelšanas mērķi.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektu Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

3.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka 2. punktā minēto paziņojumu un publikāciju formātu un termiņus.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

4.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu to apstākļu sarakstu, kas uzskatāmi par būtisku kaitējumu ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgus darbībai, kā minēts 1. un 2. punktā.

53. pants

Piekļuve regulētajam tirgum

1.   Dalībvalstis pieprasa regulētajam tirgum ieviest, īstenot un uzturēt pārskatāmus un nediskriminējošus noteikumus, kas pamatojas uz objektīviem kritērijiem un ar ko reglamentē piekļuvi regulētajam tirgum vai līdzdalību tajā.

2.   Panta 1. punktā minētajos noteikumos precizē visas locekļu vai dalībnieku saistības, ko paredz:

a)

regulētā tirgus uzbūve un vadība;

b)

noteikumi attiecībā uz darījumiem tirgū;

c)

profesionālie standarti, ko piemēro attiecībā uz to ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestāžu personālu, kuras darbojas tirgū;

d)

nosacījumi, kas paredzēti 3. punktā attiecībā uz locekļiem vai dalībniekiem, kas nav ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

e)

to darījumu tīrvērtes un norēķinu noteikumi un procedūras, kas noslēgti regulētajā tirgū.

3.   Regulētie tirgi var atzīt par locekļiem vai dalībniekiem ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes, kas pilnvarotas saskaņā ar Direktīvu 2013/36/ES, un citas personas:

a)

kam ir pietiekami laba reputācija;

b)

kam ir pietiekams prasmju, kompetences un pieredzes līmenis attiecībā uz tirdzniecību;

c)

kam attiecīgā gadījumā ir atbilstoši organizatoriski pasākumi;

d)

kam ir pietiekami resursi, lai veiktu funkcijas, kas tām jāveic, ņemot vērā dažādos finanšu pasākumus, ko regulētais tirgus var būt noteicis, lai garantētu atbilstīgos norēķinus par darījumiem.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka locekļiem vai dalībniekiem attiecībā uz regulētā tirgū noslēgtiem darījumiem nav pienākuma savstarpēji piemērot pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā. Tomēr regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki piemēro pienākumus, kas paredzēti 24., 25., 27. un 28. pantā attiecībā uz saviem klientiem, ja tie, rīkojoties klientu vārdā, izpilda to rīkojumus regulētā tirgū.

5.   Dalībvalstis nodrošina, ka noteikumi par piekļuvi regulētajam tirgum kā loceklim vai dalībniekam paredz ieguldījumu brokeru sabiedrību un kredītiestāžu tiešu vai attālu līdzdalību.

6.   Dalībvalstis, neizvirzot papildu tiesiskas vai administratīvas prasības, ļauj regulētiem tirgiem no citām dalībvalstīm veikt attiecīgus pasākumus to teritorijā, lai veicinātu to teritorijā uzņēmējdarbību veicošu attālu locekļu vai dalībnieku piekļuvi šiem tirgiem un to tirdzniecību tajos.

Regulētais tirgus informē tā piederības dalībvalsts kompetento iestādi par dalībvalsti, kurā tas plāno veikt šādus pasākumus. Piederības dalībvalsts kompetentā iestāde viena mēneša laikā dara zināmu šo informāciju dalībvalstij, kurā regulētais tirgus plāno veikt šādus pasākumus. EVTI var pieprasīt piekļuvi šai informācijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. pantā noteikto procedūru un nosacījumiem.

Regulētā tirgus piederības dalībvalsts kompetentā iestāde bez nepamatotas kavēšanās pēc uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes lūguma dara zināmas to regulētā tirgus locekļu vai dalībnieku identitātes, kas veic uzņēmējdarbību minētajā dalībvalstī.

7.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoram darīt zināmu regulētā tirgus locekļu vai dalībnieku sarakstu regulētā tirgus kompetentajai iestādei.

54. pants

Regulētā tirgus noteikumu un citu juridisku pienākumu ievērošanas uzraudzība

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai regulētie tirgi pastāvīgi nosaka efektīvus pasākumus un procedūras, tostarp arī nepieciešamos resursus, lai regulāri uzraudzītu, vai to locekļi vai dalībnieki ievēro to noteikumus. Regulētie tirgi uzrauga nosūtītos rīkojumus, tostarp par atcelšanu, un darījumus, ko īsteno to locekļi vai dalībnieki to sistēmās, lai identificētu šo noteikumu pārkāpumus, nesakārtotus tirdzniecības nosacījumus vai rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai par sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

2.   Dalībvalstis pieprasa regulēto tirgu uzturētājiem nekavējoties informēt savas kompetentās iestādes par būtiskiem noteikumu pārkāpumiem, nesakārtotiem tirdzniecības nosacījumiem vai rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, vai par sistēmas traucējumiem attiecībā uz finanšu instrumentu.

Regulēto tirgu kompetentās iestādes EVTI un pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm paziņo pirmajā daļā minēto informāciju.

Attiecībā uz rīcību, kas var liecināt par rīcību, kura aizliegta ar Regulu (ES) Nr. 596/2014, kompetentā iestāde ir pārliecināta, ka ir veikta vai tiek veikta šāda rīcība, pirms tā par to ziņo pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm un EVTI.

3.   Dalībvalstis pieprasa tirgus operatoram bez liekas kavēšanās sniegt attiecīgo informāciju iestādei, kuras kompetencē ir tirgus ļaunprātīgas izmantošanas izmeklēšana un saukšana pie atbildības par to, un pilnībā palīdzēt iepriekšminētajai iestādei, veicot izmeklēšanu un kriminālvajāšanu attiecībā uz tirgus ļaunprātīgu izmantošanu, kas veikta regulētā tirgus sistēmās vai ar šo sistēmu starpniecību.

4.   Komisija saskaņā ar 89. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai noteiktu apstākļus, kuros jāpiemēro šā panta 2. punktā minētā informācijas sniegšanas prasība.

55. pants

Noteikumi attiecībā uz vienošanos ar centrālo darījumu starpnieki (CDP) un vienošanos par tīrvērti un norēķiniem

1.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, dalībvalstis neliedz regulētiem tirgiem noslēgt atbilstīgu vienošanos ar citas dalībvalsts CDP vai tīrvērtes iestādi un norēķinu sistēmu, lai paredzētu tīrvērti un/vai norēķinus par dažiem vai visiem darījumiem, ko noslēguši tirgus dalībnieki to sistēmās.

2.   Neskarot Regulas (ES) Nr. 648/2012 III, IV vai V sadaļu, regulētā tirgus kompetentā iestāde nevar iebilst pret CDP, tīrvērtes iestādes un/vai norēķinu sistēmu izmantošanu citā dalībvalstī, ja vien nav pierādāms, ka šāda rīcība ir vajadzīga, lai saglabātu attiecīgā regulētā tirgus sakārtoto darbību, ņemot vērā šīs direktīvas 37. panta 2. punktā noteiktos norēķinu sistēmu nosacījumus.

Lai novērstu nevajadzīgu kontroles dublēšanos, kompetentā iestāde ņem vērā tīrvērtes un norēķinu sistēmas pārraudzību/uzraudzību, ko jau veic centrālās bankas kā tīrvērtes un norēķinu sistēmu pārraugi vai citas uzraudzības iestādes, kas kompetentas attiecībā uz šādām sistēmām.

56. pants

Regulēto tirgu saraksts

Katra dalībvalsts izveido to regulēto tirgu sarakstu, kuriem tā ir piederības dalībvalsts, un nosūta šo sarakstu pārējām dalībvalstīm un EVTI. Līdzīgi paziņo par visām izmaiņām minētajā sarakstā. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu regulēto tirgu sarakstu. Minētajā sarakstā ietverts unikāls kods, kuru saskaņā ar 65. panta 6. punktu nosaka EVTI un ar kuru apzīmē tos regulētos tirgus, kuri jāmin ziņojumos saskaņā ar šīs direktīvas 65. panta 1. punkta g) apakšpunktu un 65. panta 2. punkta g) apakšpunktu, kā arī Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10. un 26. pantu.

IV   SADAĻA

POZĪCIJU LIMITI UN POZĪCIJU PĀRVALDĪBAS KONTROLES MEHĀNISMI PREČU ATVASINĀTAJOS INSTRUMENTOS UN ZIŅOŠANA

57. pants

Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi preču atvasinātajos instrumentos

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes atbilstīgi EVTI noteiktajai aprēķināšanas metodei nosaka un piemēro pozīciju limitus attiecībā uz to, cik liela var būt preču atvasināto instrumentu neto pozīcija, kuru persona var turēt visā tirdzniecības vietās veiktas tirdzniecības laikā, kā arī attiecībā uz ekonomiski līdzvērtīgiem ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem. Šos limitus nosaka, pamatojoties uz visām pašas personas turētajām pozīcijām un pozīcijām, ko viņas vārdā tur kopējā grupas līmenī, lai

a)

novērstu tirgus ļaunprātīgu izmantošanu;

b)

atbalstītu sakārtotus cenu noteikšanas un norēķinu nosacījumus, tostarp lai novērstu tirgu kropļojošas pozīcijas, un jo īpaši nodrošinātu atvasinātu instrumentu cenu saskaņotību piegādes mēnesī un darījumu pamatā esošo preču tūlītējo cenu tuvināšanos, neskarot darījumu pamatā esošo preču cenas atklāšanu tirgū;

Pozīciju limitus nepiemēro pozīcijām, kuras tur nefinanšu sabiedrība vai kuras tiek turētas tās vārdā un kuras var objektīvi izmērīt kā tādas, kas samazina riskus, kuri tieši saistīti ar šīs nefinanšu sabiedrības komercdarbību vai finansēšanas darbību.

2.   Pozīciju limitos skaidri precizē kvantitatīvas robežvērtības maksimālajiem pozīcijas apjomiem preču atvasinātajā instrumentā, ko minētās personas var turēt.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, lai noteiktu aprēķināšanas metodi, kas kompetentajam iestādēm jāizmanto, nosakot termiņam tuvākā mēneša un citu mēnešu pozīcijas limitus atvasinātiem preču instrumentiem, par kuriem norēķins veikts ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā, pamatojoties uz attiecīgā atvasinātā instrumenta īpašībām. Aprēķināšanas metodē ņem vērā vismaz šādus elementus:

a)

preču atvasināto instrumentu līgumu termiņš;

b)

piegādājamās darījumu pamatā esošās preces;

c)

vispārējā atvērto ieguldījuma pozīciju daļa šajā līgumā un vispārējā atvērto pozīciju daļa citos finanšu instrumentos, kas pamatojas uz to pašu preci;

d)

svārstīguma līmenis attiecīgajos tirgos, tostarp aizvietojamu atvasināto instrumentu un darījumu pamatā esošu preču tirgos;

e)

tirgus dalībnieku skaits un lielums;

f)

darījumu pamatā esošo preču tirgus īpašības, tostarp ražošanas, patēriņa un transportēšanas uz tirgu sistēmas;

g)

jaunu līgumu izstrāde.

EVTI ņem vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar pozīciju limitiem, kuri noteikti ieguldījumu brokeru sabiedrībām vai tirgus operatoriem, kuri darbojas tirdzniecības vietā vai citās jurisdikcijās.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   Kompetentā iestāde nosaka limitus visiem tirdzniecības vietās tirgoto preču atvasināto instrumentu līgumiem, pamatojoties uz aprēķināšanas metodi, ko EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. Minētās pozīcijas limitā iekļauj ekonomiski līdzvērtīgus ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumus.

Kompetentā iestāde pārskata pozīciju limitus ikreiz, kad būtiski mainās līgumā noteiktā izpilde vai atvērtās pozīcijas, vai ir vērojama kāda cita būtiska izmaiņa tirgū, pamatojoties uz kompetentās iestādes noteikto līgumā noteikto izpildi un atvērtajām pozīcijām, un nosaka jaunus pozīciju limitus, izmantojot EVTI izstrādāto aprēķināšanas metodi.

5.   Kompetentā iestāde paziņo EVTI konkrētos pozīciju limitus, ko tā plāno noteikt, izmantojot aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. Divu mēnešu laikā pēc paziņojuma saņemšanas EVTI sagatavo atzinumu attiecīgajai kompetentajai iestādei, novērtējot pozīciju limitu saderīgumu ar mērķiem, kas noteikti 1. punktā, un aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. EVTI publicē šos kritērijus savā tīmekļa vietnē. Attiecīgajai kompetentajai iestādei pozīciju limiti jāmaina, ņemot vērā EVTI nostāju, vai jāsniedz EVTI pamatojums, kāpēc tā šo maiņu uzskata par lieku. Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

Ja EVTI secina, ka kāds pozīcijas limits neatbilst 3. punktā noteiktajai aprēķināšanas metodei, tā rīkojas atbilstoši pilnvarām, kas tai noteiktas ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu

6.   Ja tirdzniecības vietās vairāk nekā vienā jurisdikcijā notiek plaša apjoma tirdzniecība ar vienu un to pašu preču atvasināto instrumentu, tirdzniecības vietas kompetentā iestāde, kurā notiek lielākais tirdzniecības apjoms (centrālā kompetentā iestāde) nosaka vienoto pozīcijas limitu, kas jāpiemēro visai ar šo līgumu saistītajai tirdzniecībai. Centrālā kompetentā iestāde apspriežas ar citu tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās šis atvasinātais instruments tiek tirgots būtiskos apjomos, par piemērojamo vienoto pozīcijas limitu un visiem šā vienotā pozīcijas limita pārskatīšanas gadījumiem. Ja kompetentās iestādes nespēj vienoties, tās rakstiski detalizēti paziņo iemeslus, kāpēc tās uzskata, ka nav ievērotas 1. pantā noteiktās prasības. Visas domstarpības, kas rodas kompetento iestāžu starpā, EVTI risina atbilstīgi savām pilnvarām, kas tai noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

To tirdzniecības vietu kompetentajām iestādēm, kurās tiek tirgots viens un tas pats preču atvasinātais instruments, un šā preču atvasinātā instrumenta pozīciju turētāju kompetentajām iestādēm jāīsteno sadarbības pasākumi, tostarp savstarpēji jāapmainās ar attiecīgajiem datiem, lai varētu veikt vienotā pozīcijas limita uzraudzību un piemērošanu.

7.   EVTI vismaz reizi gadā kontrolē to, kā kompetentās iestādes ir īstenojušas pozīciju limitus, kas noteikti saskaņā ar aprēķināšanas metodi, kuru EVTI noteikusi atbilstīgi 3. punktam. To darot, EVTI nodrošina, ka vienotais pozīcijas limits attiecas uz vienu un to pašu līgumu, neatkarīgi no tā, kur tas tiek tirgots atbilstoši 6. punkta noteikumiem.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo preču atvasinātos instrumentus, piemērotu pozīciju pārvaldības kontroles mehānismus. Minētie pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ietver vismaz tirdzniecības vietas pilnvaras:

a)

uzraudzīt personu atvērtās pozīcijas;

b)

piekļūt personu informācijai, tostarp visiem attiecīgajiem dokumentiem, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi, kā arī informācijai par labumu gūstošajiem vai pamatā esošajiem īpašniekiem, visām saskaņotajām darbībām un visiem saistītajiem aktīviem vai saistībām pamatā esošajā tirgū;

c)

ja tas attiecīgajā gadījumā varētu būt vajadzīgs, pieprasīt personai uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt vai samazināt pozīciju un vienpusēji veikt attiecīgas darbības, lai nodrošinātu minēto pārtraukšanu vai samazinājumu, ja minētā persona šo pieprasījumu neievēro, un

d)

attiecīgos gadījumos pieprasīt personai no jauna uz laiku nodrošināt tirgū likviditāti par saskaņoto cenu un saskaņotajā apjomā, ar skaidru nolūku mazināt lielas vai dominējošas pozīcijas ietekmi.

9.   Pozīciju limiti un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismi ir pārredzami un nediskriminējoši, un tajos ir norādīts, kā tie attiecas uz personā, un ņemts vērā tirgus dalībnieku veids un sastāvs, un tas, kā tie izmanto līgumus, kuri iesniegti tirdzniecībai.

10.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, sniedz kompetentajām iestādēm sīku informāciju par pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem.

Kompetentā iestāde šo informāciju, kā arī informāciju par tās noteiktajiem pozīciju limitiem paziņo EVTI, kas savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu un regulāri atjaunina datubāzi ar kopsavilkumiem par pozīciju limitiem un pozīciju pārvaldības kontroles mehānismiem.

11.   Šā panta 1. punktā minētos pozīciju limitus kompetentās iestādes liek ievērot saskaņā ar 69. panta 2. punkta p) apakšpunktu.

12.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

kritērijus un metodes, kā noteikt, vai pozīciju var uzskatīt par tādu, kas samazina riskus, kuri ir tieši saistīti ar komercdarbībām;

b)

metodes, lai noteiktu, kad personas pozīcijas ir jāapkopo grupā;

c)

kritērijus, lai noteiktu, vai līgums ir ekonomiski ekvivalents tādam ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgums līgumam, ko tirgo tirdzniecības vietās, kas minētas 1. punktā, tādējādi, ka veicina ziņošanu par pozīcijām, kuras iekļautas līdzvērtīgos ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumos, attiecīgajai kompetentajai iestādei, kā tas paredzēts 58. panta 2. punktā;

d)

ko saprot ar jēdzieniem “tas pats preču atvasinātais instruments” un šā panta 6. punktā minētais “plašs apjoms”;

e)

metodi, kā apkopot un tīrvērtēt ārpusbiržas atvasinātos instrumentus un uz vietas tirgoto preču atvasināto instrumentu pozīcijas, lai noteiktu tīro pozīciju nolūkā novērtēt atbilstību limitiem. Ar šādām metodēm ir jānosaka kritēriji, lai noteiktu, kuras pozīcijas var savstarpēji tīrvērtēt, un neveicinātu pozīciju veidošanu veidā, kas neatbilst šā panta 1. punktā minētajiem mērķiem;

f)

procedūru, kurā paredzēts, kā persona var paziņot un pieteikties uz ša panta 1. punkta otrajā daļā paredzēto izņēmumu un kā attiecīgā kompetentā iestāde apstiprinās šādus pieteikumus;

g)

aprēķināšanas metodi, lai noteiktu vietu, kur atbilstīgi šā panta 6. punktam notiek lielākais tirdzniecības apjoms ar preču atvasināto instrumentu un plaša apjoma tirdzniecība.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minēto regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota pieņemt 3. punktā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

13.   Kompetentās iestādes neuzliek stingrākus ierobežojumus par tiem, kas noteikti saskaņā ar 3. punktu, izņemot ārkārtas gadījumus, kad tie ir pamatoti un samērīgi, ņemot vērā konkrētā tirgus likviditāti un pienācīgu šā tirgus darbību. Kompetentās iestādes publicē savā tīmekļa vietnē informāciju par ierobežojošākiem pozīciju limitiem, kurus tās ir nolēmušas noteikt un kuri ir spēkā sākotnējā laika posmā, kas nepārsniedz sešus mēnešus no to publicēšanas brīža tīmekļa vietnē. Šos ierobežojošākos pozīciju limitus var pagarināt uz ilgāku laika posmu, kas vienā reizē nepārsniedz 6 mēnešus, ja saglabājas pamatojums piemērot ierobežojumu. Ja šie ierobežojumi nav atjaunoti pēc tam, kad pagājis sešu mēnešu laikposms, tie automātiski zaudē spēku.

Ja kompetentās iestādes nolemj noteikt ierobežojošākus pozīciju limitus, tās par to paziņo EVTI. Paziņojumā ietver pamatojumu ierobežojošākiem pozīciju limitiem. EVTI 24 stundu laikā sniedz atzinumu par to, vai tā uzskata, ka ierobežojošākie pozīciju limiti konkrētajā izņēmuma gadījumā ir nepieciešami. Atzinumu publicē EVTI tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde nosaka ierobežojumus, kas nesaskan ar EVTI atzinumu, tā nekavējoties savā tīmekļa vietnē dara publiski pieejamu paziņojumu, kurā pilnībā paskaidroti šādas rīcības iemesli.

14.   Dalībvalstis paredz, ka kompetentās iestādes var izmantot savas šajā direktīvā paredzētās pilnvaras piemērot sankcijas, ja tiek pārkāpti saskaņā ar šo pantu noteiktie pozīciju limiti:

a)

pozīcijās, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā vai arī ārvalstīs, un kas ievērojami pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikusi kompetentā iestāde attiecībā uz līgumiem tirdzniecības vietās, kas atrodas vai darbojas konkrētās dalībvalsts teritorijā, vai ekonomiski līdzvērtīgiem līgumiem;

b)

pozīcijas, ko tur personas, kuras atrodas vai darbojas tās teritorijā, un kas pārsniedz preču atvasināto instrumentu līgumu limitus, kurus ir noteikušas kompetentās iestādes citās dalībvalstīs.

58. pants

Ziņošana par pozīcijām pa pozīciju turētāju kategorijām

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda tirdzniecības vietu, kurā tirgo preču atvasinātus instrumentus vai emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus, veic šādas darbības:

a)

katru nedēļu dara publiski pieejamu ziņojumu par dažādu kategoriju personu turēto pozīciju kopumu attiecībā uz dažādiem preču atvasinātajiem instrumentiem, emisiju kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem, kas tiek tirgoti to tirdzniecības vietā, norādot īso un garo pozīciju skaitu katrā šādā kategorijā, izmaiņas tajā kopš iepriekšējā paziņojuma, atvērto pozīciju procentuālo daļu un pozīciju turētāju skaitu katrā kategorijā saskaņā ar 4. punktu un nosūta šo ziņojumu kompetentajai iestādei un EVTI; EVTI centralizēti publicē šajos ziņojumos iekļauto informāciju;

b)

pēc pieprasījuma vismaz reizi dienā iesniedz kompetentajai iestādei pilnīgu visu personu, tostarp tās locekļu vai dalībnieku un klientu šajā tirdzniecības vietā turēto pozīciju sadalījuma pārskatu.

Pienākumu, kas minēts a) apakšpunktā, piemēro tikai tad, ja gan personu skaits, gan to atvērtās pozīcijas pārsniedz minimālo robežvērtību.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka ieguldījumu brokeru sabiedrības, kas tirgojas ar preču atvasinātajiem instrumentiem vai emisijas kvotām vai to atvasinātajiem instrumentiem ārpus tirdzniecības vietas, vismaz reizi dienā sniedz tās tirdzniecības vietas kompetentajai iestādei, kurā šis preču atvasinātais instruments, emisijas kvotas vai to atvasinātais instruments tiek tirgots, vai centrālajai kompetentajai iestādei, ja šis preču atvasinātais instruments tiek tirgots būtiskos apjomos tirdzniecības vietās, kas atrodas vairāk nekā vienā jurisdikcijā, pilnīgu pārskatu par visām savām turētajām tirdzniecības vietā tirgoto preču atvasināto instrumentu, emisijas kvotas vai to atvasinātos instrumentus un ekonomiski ekvivalento ārpusbiržas atvasināto instrumentu pozīcijām, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat galaklientiem, atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantam un attiecīgā gadījumā Regulas (ES) Nr. 1227/2011 8. pantam.

3.   Lai varētu uzraudzīt 57. panta 1. punkta izpildi, dalībvalstis pieprasa, lai regulēto tirgu un daudzpusējo tirdzniecības sistēmu locekļi vai dalībnieki un organizētās tirdzniecības sistēmas klienti vismaz reizi dienā ziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas pārvalda šo tirdzniecības vietu, par savām pozīcijām, ko tās tur, izmantojot šajā tirdzniecības vietā tirgotos līgumus, kā arī par pozīcijām, kas ir to klientiem un šo klientu klientiem līdz pat galaklientiem.

4.   Ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators, kas pārvalda attiecīgo tirdzniecības vietu, klasificē atvasinātā instrumenta vai emisijas kvotas vai tās atvasinātā instrumenta pozīcijas turētājas personas atbilstoši to pamata uzņēmējdarbības raksturam, ņemot vērā jebkādas piemērojamās atļaujas, šādi:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes;

b)

ieguldījumu fondi – vai nu kā pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmums (PVKIU), kā definēts Direktīvā 2009/65/EK, vai alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, kā definēts Direktīvā 2011/61/ES;

c)

citas finanšu iestādes, tostarp apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrības, kā definēts Direktīvā 2009/138/EK, un papildpensijas kapitāla uzkrāšanas institūcijas, kā definēts Direktīvā 2003/41/EK;

d)

komercuzņēmumi;

e)

attiecībā uz emisijas kvotām un to atvasinātajiem finanšu instrumentiem, uzturētāji, kuriem ir saistoši pienākumi saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK;

Ziņojumos, kas minēti 1. punkta a) apakšpunktā, precizē īso un garo pozīciju skaitu katrā personu kategorijā, visas izmaiņas tajā kopš iepriekšējā ziņojuma, kopējo atvērto pozīciju daļu un personu skaitu katrā kategorijā.

Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajos ziņojumos un 2. punktā minētajā skaidrojumā nošķir:

a)

pozīcijas, kuras objektīvi izmērāmā veidā samazina riskus, kas ir tieši saistīti ar attiecīgajām komercdarbībām un

b)

citas pozīcijas.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, lai noteiktu 1. punkta a) apakšpunktā minēto ziņojumu un 2. punktā minēto skaidrojumu saturu un formātu. EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

Attiecībā uz emisijas kvotām vai to atvasinātajiem finanšu instrumentiem paziņošana neskar Direktīvas 2003/87/EK saistību ievērošanu.

6.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai precizētu šā panta 1. punkta otrajā daļā minētās robežvērtības, ņemot vērā atvērto pozīciju kopējo skaitu un to lielumu, kā arī to personu kopējo skaitu, kuras tur kādu pozīciju.

7.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz pasākumiem, kuros noteikta prasība nosūtīt EVTI visus 1. punkta a) apakšpunktā minētos ziņojumus konkrētā nedēļas dienā, lai tā varētu tos centralizēti publicēt.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

V   SADAĻA

DATU ZIŅOŠANAS PAKALPOJUMI

1.   iedaļa

Atļauju saņemšanas procedūras datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem

59. pants

Atļaujas saņemšanas prasība

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka, lai I pielikuma D iedaļā minētos datu ziņošanas pakalpojumus veiktu kā regulāru darbību vai uzņēmējdarbību, iepriekš ir jāsaņem atļauja saskaņā ar šo iedaļu. Šo atļauju piešķir piederības valsts kompetentā iestāde, kas izraudzīta saskaņā ar 67. pantu.

2.   Neskarot 1. punkta noteikumus, dalībvalstis ļauj jebkurai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai tirgus operatoram, kas pārvalda tirdzniecības vietu, veikt apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja un apstiprinātas ziņošanas sistēmas datu ziņošanas pakalpojumus, iepriekš pārbaudot to atbilstību šai sadaļai. Šo pakalpojumu ietver to attiecīgajās atļaujās.

3.   Dalībvalstis reģistrē visus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējus. Reģistrs ir publiski pieejams, un tajā ir visa informācija par pakalpojumiem, kurus atļauts veikt datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmumam. Šo sarakstu regulāri atjaunina. Par katru atļauju tiek nosūtīts paziņojums EVTI.

EVTI izveido visu Savienības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju sarakstu. Sarakstā iekļauj informāciju par pakalpojumiem, kurus datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt, un to regulāri atjaunina. EVTI šo sarakstu publicē un regulāri to atjaunina savā tīmekļa vietnē.

Ja kompetentā iestāde ir atsaukusi atļauju saskaņā ar 62. pantu, informāciju par šo atsaukšanu 5 gadus dara publiski pieejamu sarakstā.

4.   Dalībvalstis pieprasa datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem sniegt pakalpojumus kompetentās iestādes uzraudzībā. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes regulāri pārskata datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju atbilstību šai sadaļai. Tās arī nodrošina, ka kompetentās iestādes uzrauga, lai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēji vienmēr atbilstu šajā sadaļā noteiktajiem nosacījumiem, uz kuru pamata piešķirta sākotnējā atļauja.

60. pants

Atļaujas piešķiršanas joma

1.   Piederības dalībvalsts nodrošina, ka atļaujā ir precizēts datu ziņošanas pakalpojums, ko datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt. Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs, kas vēlas paplašināt savu uzņēmējdarbību un sniegt vēl citus papildu datu ziņošanas pakalpojumus, iesniedz pieprasījumu par savas atļaujas paplašināšanu, lai varētu sniegt šos pakalpojumus.

2.   Atļauja ir spēkā visā Savienībā un ļauj datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam visā Savienībā sniegt pakalpojumus, kuru sniegšanai saņemta atļauja.

61. pants

Atļaujas pieprasījuma piešķiršanas un noraidīšanas procedūras

1.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, kamēr tā nav pilnībā pārliecinājusies, ka atļaujas pieprasītājs atbilst visām saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem noteiktajām prasībām.

2.   Datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sniedz visu informāciju, tostarp darbības programmu, kurā cita starpā uzskaitīti paredzēto pakalpojumu veidi un organizatoriskā struktūra, kas nepieciešami, lai kompetentā iestāde pārliecinātos, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējs sākotnējās atļaujas saņemšanas brīdī ir veicis visus nepieciešamos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šīs sadaļas noteikumiem.

3.   Atļaujas pieprasījuma iesniedzējs sešu mēnešu laikā pēc visu pieteikuma dokumentu iesniegšanas tiek informēts, vai atļauja ir vai nav piešķirta.

4.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu:

a)

informāciju, kas saskaņā ar 2. punktu jāiesniedz kompetentajai iestādei, tostarp darbības programma;

b)

informāciju, kas jāiekļauj paziņojumos, kuri jānosūta saskaņā ar 63. panta 3. punktu.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

5.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektu, lai noteiktu standarta formas, veidlapas un procedūras šā panta 2. punktā un 63. panta 4. punktā minētās informācijas un paziņojumu nosūtīšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

62. pants

Atļauju atsaukšana

Kompetentā iestāde var atsaukt atļauju, kas izsniegta datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam, ja šis sniedzējs:

a)

neizmanto atļauju 12 mēnešu laikā, nepārprotami atsakās no atļaujas vai pēdējo sešu mēnešu laikā nav sniedzis datu ziņošanas pakalpojumus, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav izsniegusi atļauju, kurā paredzēta šāda rīcība;

b)

ir saņēmis atļauju, sniedzot nepatiesas ziņas vai jebkādā citā nelikumīgā veidā;

c)

vairs neatbilst nosacījumiem, uz kuru pamata atļauja piešķirta;

d)

ir būtiski un sistemātiski pārkāpis šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus.

63. pants

Prasības datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju vadības struktūrai

1.   Dalībvalstis nosaka prasību, ka visiem tirgus dalībnieka vadības struktūras locekļiem vienmēr ir pietiekami laba reputācija, pietiekama kompetencei, prasmes un pieredze un ka viņi velta pietiekami daudz laika savu pienākumu veikšanai.

Vadības struktūrai ir atbilstošas kolektīvās kompetences, prasmes un pieredze, lai spētu izprast datu ziņošanas pakalpojumu uzņēmuma darbības. Katrs vadības struktūras loceklis rīkojas godīgi, integrēti un objektīvi, lai vajadzības gadījumā efektīvi apstrīdētu augstākā līmeņa vadības lēmumus un efektīvi uzraudzītu un pārraudzītu pārvaldes lēmumu pieņemšanu.

Ja tirgus operators iesniedz atļaujas pieprasījumu darboties ar apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāju vai apstiprinātu ziņošanas sistēmu un apstiprinātas publicēšanas struktūras, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātas ziņošanas sistēmas vadības struktūras locekļi ir tie paši regulētā tirgus vadības struktūras locekļi, tiek uzskatīts, ka šīs personas atbilst šā punkta pirmajā daļā noteiktajām prasībām.

2.   EVTI līdz 2016. gada 3. janvārim izstrādā vadlīnijas 1. punktā minētajai vadības struktūras locekļu atbilstības novērtēšanai, ņemot vērā to dažādās lomas un veiktās darbības, kā arī nepieciešamību novērst interešu konfliktus starp vadības struktūras locekļiem un apstiprinātās publicēšanas struktūras, konsolidētās datu lentes nodrošinātāja vai apstiprinātās ziņošanas sistēmas lietotājiem.

3.   Dalībvalstis nosaka prasību datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējam nosūtīt paziņojumu kompetentajai iestādei par visu savas vadības struktūras locekļu identitāti un jebkādām izmaiņām to locekļu statusā, kā arī informāciju, kas nepieciešama, lai novērtētu, vai šī vienība atbilst 1. punktam.

4.   Dalībvalstis nodrošina, ka datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja vadības struktūra definē un uzrauga pārvaldības mehānismu īstenošanu, kuri nodrošina efektīvu un piesardzīgu organizācijas pārvaldību, tostarp pienākumu sadali organizācijā un interešu konfliktu novēršanu, tā, ka tiek veicināta tirgus integritāte un ievērotas to klientu intereses.

5.   Kompetentā iestāde nepiešķir atļauju, ja tā uzskata, ka personai vai personām, kurām efektīvi jāpārvalda datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmējdarbība, nav pietiekami laba reputācija vai pastāv objektīvs un pierādāms pamatojums uzskatīt, ka attiecīgās izmaiņas uzņēmuma vadībā apdraud tā pienācīgu un piesardzīgu pārvaldību un attiecīgi tā klientu intereses un tirgus integritāti.

2.   iedaļa

Nosacījumi attiecībā uz APS

64. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS pieņemt atbilstošu politiku un pasākumus, lai darītu publiski pieejamu Regulas (ES) Nr. 600/2014 20. un 21. pantā minēto informāciju reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem. Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad APS to ir publicējusi. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka APS jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas atvieglo informācijas konsolidēšanu ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem.

2.   APS publicētajā informācijā saskaņā ar 1. punktu ietver vismaz šādu informāciju:

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI” vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos.

3.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai APS pastāvīgi piemēro efektīvus administratīvos pasākumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši APS, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstīgus noteikumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

4.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi pirms tās publiskošanas. APS ir atbilstoši resursi un rezerves sistēmas, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

5.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību APS izveidot sistēmas, kas var efektīvi pārbaudīt tirdzniecības pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu kopējus formātus, datu standartus un tehniskos pasākumus, kas atvieglotu informācijas konsolidēšanu atbilstīgi 1. punktam.

EVTI šos pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus iesniedz Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, kuros precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai informācija tiktu publiskota atbilstīgi šā panta 1. punktam.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka

a)

veidus, kā apstiprināta publicēšanas struktūra var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. punktu publiskotās informācijas saturu, iekļaujot vismaz 2. punktā minēto informāciju tādā veidā, lai varētu publicēt 64. pantā prasīto informāciju;

c)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 3., 4. un 5. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

3.   iedaļa

Nosacījumi konsolidētu datu lentes nodrošinātājiem

65. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Minētā informācija iever vismaz šādas ziņas:

a)

finanšu instrumenta identifikators;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

attiecīgā gadījumā informācija saistībā ar to, ka par ieguldījuma lēmuma pieņemšanu un darījuma veikšanu ir atbildīgs ieguldījumu brokeru sabiedrībā izmantots datoralgoritms;

i)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

j)

ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai b) apakšpunktu tika piešķirts atbrīvojums no pienākuma publiskot šīs regulas 3. panta 1. punktā minēto informāciju, – atzīme par to, kurš no minētajiem atbrīvojumiem tika piemērots konkrētajam darījumam.

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad konsolidētu datu lentes nodrošinātājs to ir publicējis. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un tādā formātā, kas ir viegli pieejams un izmantojams tirgus dalībniekiem.

2.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam noteikt atbilstošu politiku un pasākumus, lai apkopotu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu publiskoto informāciju, konsolidētu to nepārtrauktā elektroniskā datu plūsmā un darītu to publiski pieejamu reāllaikā, cik vien tas ir tehniski iespējams, atbilstīgi pamatotiem komerciāliem nosacījumiem, ietverot vismaz šādu informāciju:

a)

finanšu instrumenta identifikators vai identificējošas īpašības;

b)

cena, par kādu darījums tika noslēgts;

c)

darījuma apjoms;

d)

darījuma veikšanas laiks;

e)

laiks, kad tika nosūtīts paziņojums par darījumu;

f)

darījuma cenas pieraksts;

g)

tās tirgošanas vietas kods, kur šis darījums tika izpildīts vai kur darījums tika izpildīts ar sistemātiska internalizētāja starpniecību – kods “SI”, vai citādi – kods “OTC”;

h)

vajadzības gadījumā norāde, ka darījums tika veikts īpašos apstākļos;

Informāciju dara pieejamu bez maksas 15 minūtes pēc tam, kad konsolidētu datu lentes nodrošinātājs to ir publicējis. Piederības dalībvalsts nosaka, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jāspēj efektīvi un konsekventi izplatīt šo informāciju tā, lai nodrošinātu ātru pieeju informācijai nediskriminējošā veidā un vispāratzītos formātos, kas ir savstarpēji savietojami, viegli pieejami un izmantojami tirgus dalībniekiem.

3.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam nodrošināt, ka nosūtītie dati ir konsolidēti no visiem regulētiem tirgiem, daudzpusējām tirdzniecības sistēmām, organizētām tirdzniecības sistēmām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām un attiecas uz tādiem finanšu instrumentiem, kas konkretizēti 8. punkta c) apakšpunktā minētajos regulatīvajos tehniskajos standartos.

4.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai konsolidētu datu lentes nodrošinātājs pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas noteikti, lai novērstu interešu konfliktus. Īpaši tirgus operators vai apstiprināta publicēšanas struktūra, kas darbojas arī ar konsolidētu datu lenti, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā un darbojas, ievērojot atbilstošus pasākumus, lai nodalītu dažādas uzņēmējdarbības funkcijas.

5.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību konsolidētu datu lentes nodrošinātājam izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātājam jābūt atbilstošiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

6.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektu, lai noteiktu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6., 10., 20. un 21. pantu publicējamās informācijas datu standartus un formātus, tostarp norādot finanšu instrumenta identifikatoru, cenu, apjomu, laiku, cenas pierakstu, tirdzniecības vietas identifikatoru un norādes par īpašiem apstākļiem, kādos darījums tika veikts, kā arī tehniskos pasākumus, lai veicinātu efektīvu un konsekventu informācijas izplatīšanu, nodrošinot, ka tā ir brīvi pieejama un izmantojama tirgus dalībniekiem atbilstīgi 1. un 2. punktam, ietverot citus raksturīgus pakalpojumus, ko var veikt konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, lai palielinātu tirgus efektivitāti.

EVTI iesniedz šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 6. un 20. pantu, un līdz 2015. gada 3. jūlijam attiecībā uz informāciju, kas publicēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 10. un 21. pantu.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus.

7.   Komisija pieņem deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, ar kuriem precizē, kas ir pamatoti komerciāli nosacījumi, lai nodrošinātu piekļuvi datu plūsmām atbilstīgi šā panta 1. un 2. punktam.

8.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka:

a)

līdzekļus, ar kuriem konsolidētu datu lentes nodrošinātājs var ievērot 1. un 2. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību;

b)

saskaņā ar 1. un 2. punktu publiskotās informācijas saturu;

c)

to finanšu instrumentu datus, kam jābūt pieejamiem datu plūsmā, un datus par instrumentiem, kas nav kapitāla vērtspapīru instrumenti, tirdzniecības vietām un apstiprinātām publicēšanas struktūrām, kas ir jāiekļauj;

d)

citus līdzekļus, lai nodrošinātu, ka dažādu konsolidētu datu plūsmas nodrošinātāju publicētā informācija ir saskaņota un to var pilnībā savietot un salīdzināt ar līdzīgiem datiem no citiem avotiem, kā arī apkopot Savienības līmenī;

e)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 4. un 5. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   iedaļa

Nosacījumi attiecība uz azs

66. pants

Organizatoriskās prasības

1.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību AZS pieņemt atbilstošu politiku un noteikumus, lai pēc iespējas ātrāk, bet ne vēlāk kā līdz darba dienas beigām pēc tās dienas, kad notika darījums, ziņotu Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minēto informāciju. Šo informāciju nosūta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 26. pantā minētajām prasībām.

2.   Piederības dalībvalsts pieprasa, lai AZS pastāvīgi ievēro efektīvus administratīvos noteikumus, kas izveidoti, lai novērstu interešu konfliktus ar to klientiem. Jo īpaši AZS, kas darbojas arī kā tirgus operators vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, apstrādā visu apkopoto informāciju nediskriminējošā veidā, kā arī veic un uztur atbilstīgus pasākumus, lai nošķirtu dažādus darbību veidus.

3.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību AZS izveidot drošības mehānismus, lai garantētu informācijas pārsūtīšanas līdzekļu drošību un autentifikāciju, līdz minimumam samazinātu datu sagrozīšanas un neatļautas piekļuves risku un nepieļautu informācijas noplūdi, vienmēr saglabājot datu konfidencialitāti. Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka AZS jābūt atbilstošiem resursiem un rezerves sistēmām, lai tā varētu sniegt savus pakalpojumus nepārtraukti.

4.   Piederības dalībvalsts nosaka prasību, ka AZS jābūt ieviestām sistēmām, kas var efektīvi pārbaudīt darījumu pārskatu pilnīgumu, identificēt trūkumus un acīmredzamas kļūdas, ko izraisījusi konkrēta ieguldījumu brokeru sabiedrība, un ja šāda kļūda vai trūkums ir konstatēti, sniegt šai ieguldījumu brokeru sabiedrībai informāciju par kļūdas vai trūkuma elementiem, un pieprasīt jebkādu kļūdainu ziņojumu atkārtotu nosūtīšanu.

Piederības dalībvalsts nosaka arī prasību, ka AZS jābūt ieviestām sistēmām, kas ļautu apstiprinātai ziņošanas sistēmai konstatēt kļūdas vai trūkumus, ko izraisījusi pati AZS, un dot iespēju AZS koriģēt un nosūtīt (vai vajadzības gadījumā atkārtoti nosūtīt) kompetentajai iestādei pareizos un pilnīgos darījumu pārskatus.

5.   EVTI izstrādā regulatīvu tehnisko standartu projektu, ar ko nosaka:

a)

veidus, kā AZS var ievērot 1. punktā minēto informācijas sniegšanas prasību, un

b)

konkrētas organizatoriskas prasības, kas izklāstītas 2., 3. un 4. punktā.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam.

Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

VI   SADAĻA

KOMPETENTĀS IESTĀDES

I   NODAĻA

Izraudzīšana, pilnvaras un kompensāciju procedūras

67. pants

Kompetento iestāžu izraudzīšana

1.   Katra dalībvalsts izraugās kompetentās iestādes, kam jāveic visi pienākumi, kuri paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 un šīs direktīvas dažādiem noteikumiem. Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par to kompetento iestāžu identitāti, kas ir atbildīgas par katra no šiem pienākumiem izpildi un par jebkādu minēto pienākumu sadalījumu.

2.   Kompetentās iestādes, kas minētas 1. punktā, ir valsts iestādes, nekarot iespēju deleģēt uzdevumus citām vienībām, ja tas ir skaidri paredzēts 29. panta 4. punktā.

Uzdevumu deleģēšana vienībām, kas nav 1. punktā minētās iestādes, nevar ietvert valsts varas īstenošanu vai lēmumu pieņemšanu pēc saviem ieskatiem. Dalībvalstis pieprasa kompetentajām iestādēm pirms deleģēšanas veikt visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka vienībai, kam jādeleģē uzdevumi, ir attiecīga spēja un resursi, lai efektīvi izpildītu visus uzdevumus, un ka deleģēšana notiek tikai tad, ja ir izveidota skaidri definēta un dokumentēta sistēma visu deleģēto uzdevumu īstenošanai, norādot uzdevumus, kas jāuzņemas, un nosacījumus, saskaņā ar kuriem tiem jāveic. Minētajos nosacījumos iekļauj klauzulu, kas paredz, ka attiecīgajai vienībai jārīkojas un jābūt organizētai tā, lai nepieļautu interešu konfliktu, un tā, lai informāciju, kas iegūta, pildot deleģētos uzdevumus, neizmantotu negodīgi vai konkurences aizkavēšanai. Galīgā atbildība par šīs direktīvas ievērošanas un īstenošanas pasākumu uzraudzību ir uzticēta kompetentajai iestādei vai iestādēm, kas izraudzītas saskaņā ar 1. punktu.

Dalībvalstis informē Komisiju, EVTI un citu dalībvalstu kompetentās iestādes par pasākumiem, kas veikti attiecībā uz uzdevumu deleģēšanu, tostarp par precīziem nosacījumiem, kas reglamentē šādu deleģēšanu.

3.   EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina 1. un 2. punktā minēto kompetento iestāžu sarakstu.

68. pants

Sadarbība starp iestādēm vienā dalībvalstī

Ja dalībvalsts izraugās vairāk nekā vienu kompetento iestādi, lai izpildītu šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumus, skaidri definē to attiecīgās funkcijas, un šīs iestādes cieši sadarbojas.

Katra dalībvalsts pieprasa, lai šāda sadarbība ir arī starp šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 kompetentajām iestādēm un kompetentajām iestādēm, kas konkrētajā dalībvalstī ir atbildīgas par kredītiestāžu un citu finanšu iestāžu, pensiju fondu, PVKIU, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpnieku un apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

Dalībvalstis pieprasa, lai kompetentās iestādes apmainās ar visu informāciju, kas ir būtiska vai saistoša attiecībā uz funkciju un pienākumu izpildi.

69. pants

Uzraudzības pilnvaras

1.   Kompetentajām iestādēm piešķir visas uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, kas nepieciešamas, lai pildītu savus pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014.

2.   Pilnvaras, kas minētas 1. punktā, ietver vismaz šādas pilnvaras:

a)

piekļūt jebkuram dokumentam vai citiem datiem jebkādā formātā, kuri pēc kompetentās iestādes uzskata varētu attiekties uz tās uzraudzības pienākumu veikšanu, un saņemt to kopiju vai nokopēt tos;

b)

pieprasīt informācijas sniegšanu no jebkuras personas un vajadzības gadījumā izsaukt un nopratināt personu, lai gūtu informāciju;

c)

veikt pārbaudes uz vietas vai izmeklēšanu;

d)

pieprasīt telefonsarunu vai elektroniskās saziņas ierakstus vai citus datu plūsmas ierakstus, kas ir to ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestāžu vai citu vienību rīcībā, kuru darbību reglamentē šī direktīva vai Regula (ES) Nr. 600/2014;

e)

pieprasīt aktīvu iesaldēšanu vai sekvestrāciju vai abus;

f)

pieprasīt profesionālās darbības pagaidu aizliegšanu;

g)

pieprasīt pilnvaroto ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju revidentiem sniegt informāciju;

h)

nodot lietas kriminālvajāšanai;

i)

ļaut revidentiem vai speciālistiem veikt pārbaudes vai izmeklēšanu;

j)

pieprasīt no jebkuras personas informācijas sniegšanu, tostarp visus attiecīgos dokumentus, par pozīcijas vai riska, kas rodas saistībā ar preču atvasināto instrumentu, apmēru un mērķi un par visiem aktīviem vai pasīviem attiecīgajā tirgū;

k)

pieprasīt uz laiku vai pastāvīgi pārtraukt jebkādu praksi vai rīcību, ko kompetentā iestāde uzskata esam pretrunā Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem un noteikumiem, kas pieņemti, īstenojot šo direktīvu, un novērst šādas prakses vai rīcības atkārtošanos;

l)

pieņemt jebkāda veida pasākumus, lai nodrošinātu ieguldījumu brokeru sabiedrību, regulēto tirgu un citu personu, uz kurām attiecas šī direktīva vai Regula (ES) 600/2014, darbības atbilstību juridiskajām prasībām;

m)

pieprasīt pārtraukt tirgot finanšu instrumentu;

n)

pieprasīt izņemt finanšu instrumentu no tirgus regulētā tirgū vai saskaņā ar citiem tirdzniecības pasākumiem;

o)

pieprasīt jebkurai personai veikt atbilstošus pasākumus, lai samazinātu pozīcijas vai riska darījuma apjomu;

p)

ierobežo jebkuras personas spēju piekļūt preču atvasinātajam instrumentam, tostarp nosakot limitus attiecībā uz pozīcijas apjomu, kādu jebkura persona visu laiku drīkst turēt saskaņā ar šīs direktīvas 57. pantu;

q)

izdot publiskus paziņojumus;

r)

pieprasīt, ciktāl to atļauj valsts tiesību akti, esošos datu plūsmas ierakstus, kas ir telesakaru operatora rīcībā, ja pastāv pamatotas aizdomas par pārkāpumu un ja šādi ieraksti var būt noderīgi, veicot izmeklēšanu saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumu pārkāpšanu;

s)

apturēt finanšu instrumentu vai strukturētu noguldījumu pārdošanu vai tirdzniecību, ja ir ievēroti Regulas (ES) Nr. 600/2014 40., 41. vai 42. panta nosacījumi;

t)

apturēt finanšu instrumentu tirdzniecību vai strukturētu noguldījumu pārdošanu, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība nav izstrādājusi vai īstenojusi efektīvu produktu apstiprināšanas procesu vai kā citādi nav ievērojusi šīs direktīvas16. panta 3. punktu;

u)

pieprasīt atcelt fizisku personu no amata ieguldījumu “brokeru sabiedrību vai tirgus operatora valdē.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis informē Komisiju un EVTI par normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar ko transponē 1. un 2. punktu. Tās bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

Dalībvalstis nodrošina, ka ir ieviesti mehānismi, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar valsts tiesību aktiem var izmaksāt kompensāciju vai veikt citu atlīdzināšanas pasākumu, novēršot jebkādu finansiālu zaudējumu vai citu kaitējumu, kas nodarīts saistībā ar šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu.

70. pants

Sankcijas par pārkāpumiem

1.   Neskarot 69. pantā paredzētās kompetento iestāžu uzraudzības pilnvaras, tostarp izmeklēšanas pilnvaras, un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, un dalībvalstu tiesības paredzēt un piespriest kriminālsodus, dalībvalstis pieņem noteikumus un nodrošina, ka to kompetentās iestādes var piemērot administratīvos sodus un pasākumus, kas piemērojami par visiem šīs direktīvas vai Regulas Nr. 600/2014 pārkāpumiem un to valsts noteikumu pārkāpumiem, kuri ir pieņemti, īstenojot šo direktīvu un Regulu Nr. 600/2014, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to īstenošanu. Šādas sankcijas un pasākumi ir efektīvi, samērīgi un preventīvi un tos piemēro par pārkāpumiem, pat ja tie nav konkrēti minēti 3., 4. un 5. punktā.

Dalībvalstis var nolemt neizstrādāt noteikumus attiecībā uz administratīvajiem sodiem par pārkāpumiem, par kuriem jau piemēro valsts kriminālsodus saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tādā gadījumā dalībvalstis informē Komisiju par attiecīgajiem krimināltiesību noteikumiem.

Līdz 2016. gada 3. jūlijam dalībvalstis dara Komisijai un EVTI zināmus tos normatīvos un administratīvos aktus, ar kuriem transponē šo pantu, tostarp visus atbilstīgos krimināltiesību noteikumus. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI par visiem tajos veiktajiem grozījumiem.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka tad, ja pienākumi attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem vai ieguldījumu darbībām un papildpakalpojumiem, un trešo valstu sabiedrību filiālēm, pārkāpuma gadījumā jomās, kas nav saskaņotas ar šo direktīvu, sankcijas un citus pasākumus saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētajiem nosacījumiem var piemērot ieguldījumu brokeru sabiedrību un tirgus operatoru vadības struktūras locekļiem, un jebkurai citai fiziskai vai juridiskai personai, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīga par pārkāpumu.

3.   Dalībvalstis nodrošina, ka par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu tiek uzskatīts pārkāpums, kad ir pārkāpts vismaz šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014:

a)

attiecībā uz direktīvu:

i)

8. panta b) apakšpunkts;

ii)

9. panta 1. līdz 6. punkts;

iii)

11. panta 1. un 3. punkts;

iv)

16. panta 1. līdz 11. punkts;

v)

17. panta 1. līdz 6. punkts;

vi)

18. panta 1. līdz 9. punkts un 18. panta 10. punkta pirmais teikums;

vii)

19. un 20. pants;

viii)

21. panta 1. punkts;

ix)

23. panta 1. un 2. punkts un 3. punkts;

x)

24. panta 1. līdz 5. un 7. līdz 10. punkts un 24. panta 11. punkta pirmā un otrā daļa;

xi)

25. panta 1. līdz 6. punkts;

xii)

26.panta 1. punkta otrais teikums un 26. panta 2. un 3. punkts;

xiii)

27. panta 1. un 8. punkts;

xiv)

28. panta 1. un 2. punkts;

xv)

29. panta 2. punkta pirmā daļa, 29. panta 2. punkta trešās daļa, 29. panta 3. punkta pirmais teikums, 29. panta 4. punkta pirmā daļa un 29. panta 5. punkts;

xvi)

30. panta 1. punkta otrā daļa un 3. punkta 3. punkta otrās daļas pirmais teikums;

xvii)

31. panta 1. punkts, 31. panta 2. punkta pirmā daļa un 31. panta 3. punkts;

xviii)

32. panta 1. punkts, 32. panta 2. punkta pirmā, otrā un ceturtā daļa;

xix)

33. panta 3. punkts;

xx)

34. panta 2. punkts, 34. panta 4. punkta pirmais teikums, 34. panta 5. punkta pirmais teikums, 34. panta 7. punkta pirmais teikums;

xxi)

35. panta 2. punks, 35. panta 7. punkta pirmā daļa, 35. panta 10. punkta pirmās daļas pirmais teikums;

xxii)

36. panta 1. punkts;

xxiii)

37. panta 1. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais teikums un 37. panta 2. punkta pirmā daļa;

xxiv)

44. panta 1. punkta ceturtā daļa, 44. panta 2. punkta pirmais teikums, 44. panta 3. punkta pirmā daļa un 44. panta 5. punkta b) apakšpunkts;

xxv)

45. panta 1. līdz 6. un 8. punkts;

xxvi)

46. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts, 46. panta 2. punkts;

xxvii)

47. pants;

xxviii)

48. panta 1. līdz 11. punkts;

xxix)

49. panta 1. punkts;

xxx

50. panta 1. punkts;

xxxi)

51. panta 1. līdz 4. punkts, 51. panta 5. punkta otrais teikums;

xxxii)

52. panta 1. punkts, 52. panta 2. punkta pirmā, otrā un piektā daļa;

xxxiii)

53. panta 1., 2. un 3. punkts un 53. panta 6. punkta otrās daļas pirmais teikums, 53. panta 7. punkts;

xxxiv)

54. panta 1. punkts, 54. panta 2. punkta pirmā daļa un 54. panta 3. punkts;

xxxv)

57. panta 1. punkts un 57. panta 2. punkta pirmais teikums;, 57. panta 8. punkts un 57. panta 10. punkta pirmais teikums;

xxxvi)

58. panta 1. līdz 4. punkts;

xxxvii)

63. panta 1., 3. un 4. punkts;

xxxviii)

64. panta 1. līdz 5. punkts;

xxxix)

65. panta 1. līdz 5. punkts;

xxxx)

66. panta 1. līdz 4. punkts; un

b)

attiecībā uz Regulu (ES) Nr. 600/2014:

i)

3. panta 1. un 3. punkts;

ii)

4. panta 3. punkta pirmā daļa;

iii)

6. pants;

iv)

7. panta 1. punkta trešās daļas pirmais teikums;

v)

8. panta 1., 3. un 4. punkts;

vi)

10. pants;

vii)

11. panta 1. punkta trešās daļas pirmais teikums 11. panta 3. punkta trešā daļa;

viii)

12. panta 1. punkts;

ix)

13. panta 1. punkts;

x)

14. panta 1. punkts, 14. panta 2. punkta pirmais teikums un 14. panta 3. punkta otrais, trešais un ceturtais teikums;

xi)

15. panta 1. punkta pirmā daļa un otrās daļas pirmais un trešais teikums, 15. panta 2. punkts un 4. punkta otrais teikums;

xii)

17. panta 1. punkta otrais teikums;

xiii)

18. panta 1. un 2. punkts, 18. panta 4. punkta pirmais teikums, 18. panta 5. punkta pirmais teikums, 18. panta 6. punkta pirmais teikums, 18. panta 8. un 9. punkts;

xiv)

20. panta 1. punkts un 2. punkta pirmais teikums;

xv)

21. panta 1., 2. un 3. punkts

xvi)

22. panta 2. punkts;

xvii)

23. panta 1. un 2. punkts;

xviii)

25. panta 1. un 2. punkts;

xix)

26. panta 1. punkta pirmā daļa, 26. panta 2. līdz 5. punkts, 26. panta 6. 6. punkta pirmā daļa, 26. panta 7. punkta pirmā līdz piektā un astotā daļa;

xx)

27. panta 1. punkts;

xxi)

28. panta 1. punkts un 28. panta 2. punkta pirmā daļa;

xxii)

29. panta 1. un 2. punkts;

xxiii)

30. panta 1. punkts;

xxiv)

31. panta 1. līdz 3. punkts;

xxv)

35. panta 1. līdz 3. punkts;

xxvi)

36. panta 1. līdz 3. punkts;

xxvii)

37. panta 1. un 3. punkts;

xxviii)

40., 41. un42. pants.

4.   Par šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 pārkāpumu uzskata arī ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu un/vai ieguldījumu darbību veikšanu, nesaņemot paredzēto atļauju vai apstiprinājumu saskaņā ar šādiem noteikumiem šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014:

a)

šīs direktīvas 5. pants, 6. panta 2. punkts, 34. pants, 35. pants, 39. pants, 44. pants vai 59. pants, un

b)

Regulas (ES) Nr. 600/2014 7. panta 1. punkta trešais teikums vai 11. panta 1. punkts.

5.   Par šīs direktīvas pārkāpumu uzskata arī nesadarbošanos vai nepakļaušanos izmeklēšanai vai inspekcijai, vai pieprasījumam, kas paredzēti 69. pantā.

6.   Dalībvalstis saskaņā ar saviem tiesību aktiem paredz, ka 3., 4. un 5. punktā minēto pārkāpumu gadījumā kompetentajām iestādēm ir pilnvaras noteikt un piemērot šādus administratīvos sodus un pasākumus:

a)

publisku paziņojumu, kurā norādīta fiziskā vai juridiskā persona un pārkāpuma būtība saskaņā ar 71. pantu;

b)

rīkojumu fiziskai vai juridiskai personai pārtraukt attiecīgo rīcību un atturēties no tās atkārtošanas;

c)

attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operators, kuram ir atļauja uzturēt daudzpusējo tirdzniecības sistēmu vai organizētu tirdzniecības sistēmu, regulēto tirgu, apstiprinātu publicēšanas struktūru, konsolidētu datu lentes nodrošinātāja un apstiprinātas ziņošanas sistēmu iestādes atļaujas atsaukšanu vai apturēšanu saskaņā ar 8., 43. un 65. pantu;

d)

īslaicīgu vai par nopietniem atkārtotiem pārkāpumiem – pastāvīgu aizliegumu jebkuram ieguldījumu brokeru sabiedrības vadības struktūras loceklim vai jebkurai citai atbildīgajai fiziskai personai veikt savas vadības funkcijas ieguldījumu brokeru sabiedrībā;

e)

īslaicīgu darbības aizliegumu ieguldījumu brokeru sabiedrībai, kas ir regulēto tirgu vai DTS locekle vai dalībniece vai arī OTS kliente;

f)

juridiskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz 5 000 000 EUR apmērā vai dalībvalstī, kuras valūta nav euro – atbilstoša summa valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā, vai līdz 10 % no juridiskās personas gada kopējā apgrozījuma saskaņā ar jaunākajiem pieejamiem pārskatiem, ko apstiprinājusi vadības struktūra; ja juridiskā persona ir mātesuzņēmums vai mātesuzņēmuma filiāle, kurai jāsagatavo konsolidēts finanšu pārskats saskaņā ar Direktīvu 2013/34/ES, attiecīgais gada kopējais apgrozījums ir visas mātesuzņēmuma gada kopējais apgrozījums vai atbilstīgs ienākumu veids saskaņā ar attiecīgajiem leģislatīvajiem aktiem atbilstīgi jaunākajiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, ko apstiprinājusi galvenā mātesuzņēmuma vadības struktūra;

g)

fiziskas personas gadījumā – maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz EUR 5 000 000 vai dalībvalstīs, kuru valūta nav euro - atbilstoša vērtība tās valsts valūtā 2014. gada 2. jūlijā;

h)

maksimālās administratīvās finansiālās sankcijas vismaz ekonomiskā ieguvuma, kas izriet no pārkāpuma, ja šo ieguvumu var noteikt, dubultā apjomā, pat ja tas pārsniedz f) un g) apakšpunktā minētos maksimālos apmērus.

7.   Dalībvalstis var pilnvarot kompetentās iestādes ieviest papildu sankciju veidus papildus tiem, kas minēti 6. punktā, vai noteikt sankcijas, kuru apmērs pārsniedz 6. punkta f), g) un h) apakšpunktā minētos apmērus.

71. pants

Lēmumu publicēšana

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās savā tīmekļa vietnē publicē ikvienu lēmumu, ar ko nosaka administratīvu sodu vai pasākumu par Regulas (ES) Nr. 600/2014 vai šīs regulas īstenošanai pieņemtu valsts noteikumu pārkāpumu, pēc tam, kad persona, kurai uzlikts sods, ir informēta par šo lēmumu. Publikācijā ietver vismaz informāciju par pārkāpuma veidu un raksturu un atbildīgo personu identitāti. Minēto pienākumu nepiemēro lēmumiem par tādu pasākumu piemērošanu, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs.

Tomēr, ja kompetentās iestādes uzskata, ka juridisko personu identitātes vai fizisko personu datu publicēšana ir nesamērīga, ņemot vērā katra gadījuma atsevišķu izvērtējumu, ko veic saistībā ar šādas datu publicēšanas samērīgumu, vai ja šāda publicēšana nopietni apdraud finanšu tirgu stabilitāti vai nepabeigtu izmeklēšanu, dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes vai nu:

a)

aizkavē sankcijas vai pasākuma piemērošanas lēmuma publicēšanu līdz brīdim, kad nepublicēšanas iemesli beidz pastāvēt;

b)

publicē lēmumu noteikt sankcijas vai pasākumu anonīmi un tādā veidā, kas atbilst valsts tiesību aktiem, ja šāda anonīma publicēšana nodrošina attiecīgo personas datu efektīvu aizsardzību;

c)

vispār nepublicē lēmumu, ar kuru nosaka sankciju vai pasākumu, ja a) un b) apakšpunktā izklāstītie risinājumi netiek uzskatīti par pietiekamiem, lai nodrošinātu:

i)

ka netiek apdraudēta finanšu tirgu stabilitāte,

ii)

šādu lēmumu publicēšanas proporcionalitāti attiecībā uz pasākumiem, kurus uzskata par mazāk nozīmīgiem.

Gadījumā, kad lēmumu, ar ko nosaka publicēt sankciju vai citu pasākumu, publicē anonīmi, attiecīgo datu publicēšanu var atlikt uz saprātīgu laikposmu, ja ir paredzams, ka šajā laikposmā anonīmas publikācijas iemesli beigs pastāvēt.

2.   Ja lēmumu par sankcijas vai pasākuma noteikšanu var pārsūdzēt attiecīgajā tiesu vai citā iestādē, kompetentās iestādes arī nekavējoties savā oficiālajā tīmekļa vietnē publicē šādu informāciju un jebkādu turpmāku informāciju par šādas pārsūdzības iznākumu. Turklāt publicē arī jebkuru lēmumu, ar ko anulē iepriekšēju lēmumu noteikt sankciju vai pasākumu.

3.   Kompetentās iestādes nodrošina, lai ikviena publikācija, kas veikta saskaņā ar šo pantu, būtu pieejama to oficiālajā tīmekļa vietnē vismaz piecus gadus pēc tās publicēšanas. Jebkuri personas dati, kas iekļauti publikācijā, tiek uzglabāti kompetentās iestādes oficiālajā tīmekļa vietnē tikai uz laikposmu, kas nepieciešams saskaņā ar piemērojamiem datu aizsardzības noteikumiem.

Kompetentās iestādes informē EVTI par visiem administratīvajiem sodiem, kas noteiktas, bet informācija par kurām nav publicēta atbilstīgi 1. punkta c) apakšpunkta noteikumiem, tostarp arī informācija par jebkādu ar konkrētu sankciju saistītu pārsūdzību un tās iznākumu. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes saņem informāciju un galīgo spriedumu par ikvienu uzlikto kriminālsodu un iesniedz to EVTI. EBI uztur centrālu datubāzi par sankcijām, kuras tai ir darītas zināmas vienīgi ar mērķi veikt informācijas apmaiņu starp kompetentajām iestādēm. Minētā datubāze ir pieejama tikai kompetentajām iestādēm, un to atjaunina, pamatojoties uz kompetento iestāžu sniegto informāciju.

4.   Dalībvalstis EVTI ik gadu nodod apkopotu informāciju saistībā ar visām sankcijām un pasākumiem, kas noteikti saskaņā ar 1. un 2. punktu. Minēto pienākumu neattiecina uz pasākumiem, kuriem piemīt izmeklēšanas raksturs. EVTI šo informāciju publicē gada pārskatā.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 70. pantam vēlas noteikt kriminālsodus par šajā pantā minēto noteikumu pārkāpumiem, kompetentās iestādes reizi gadā sniedz EVTI anonīmus un apkopotus datus par visiem kriminālizmeklēšanas gadījumiem un piespriestajiem kriminālsodiem. Datus par piemērotajiem kriminālsodiem EVTI publicē gada pārskatā.

5.   Ja kompetentā iestāde ir darījusi zināmu sabiedrībai informāciju par administratīvu pasākumu, sankciju vai kriminālsodu, tā vienlaikus par to ziņo arī EVTI.

6.   Ja publiskots kriminālsods vai administratīvs sods attiecas uz ieguldījumu brokeru sabiedrību, tirgus operatoru, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēju, kredītiestādi saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem un darbībām vai papildpakalpojumiem, vai trešo valstu sabiedrību filiālēm, kuriem atļauja ir izsniegta saskaņā ar šo direktīvu, EVTI attiecīgajā reģistrā pievieno norādi par publiskoto sankciju.

7.   EVTI izveido īstenošanas tehnisko standartu projektus attiecībā uz informācijas nosūtīšanas procedūrām un veidlapām, kas minētas šajā pantā.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim. Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

72. pants

Uzraudzības pilnvaras un sankciju noteikšanas pilnvaru īstenošana

1.   Kompetentās iestādes īsteno uzraudzības pilnvaras, tostarp 69. pantā minētās izmeklēšanas pilnvaras un pilnvaras piemērot aizsardzības līdzekļus, un 70. pantā minētās pilnvaras piemērot sankcijas atbilstīgi valsts tiesiskajam regulējumam:

a)

tieši;

b)

sadarbībā ar citām iestādēm;

c)

uz savu atbildību, deleģējot uzdevumus vienībām, kam tie ir deleģēti atbilstīgi 67. panta 2. punktam; vai

d)

iesniedzot pieteikumu kompetentajām tiesas iestādēm.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai kompetentās iestādes, īstenojot tām 70. pantā paredzētās sankciju piemērošanas pilnvaras un nosakot administratīvo sodu vai pasākuma veidu un apmēru, ņemtu vērā visus attiecīgos apstākļus, tostarp attiecīgos gadījumos:

a)

pārkāpuma smagumu un ilgumu;

b)

fiziskās vai juridiskās personas, kas ir atbildīga par pārkāpumu, atbildības pakāpi;

c)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas finansiālo ietekmi, par ko jo īpaši liecina atbildīgās juridiskās personas kopējais apgrozījums vai atbildīgās fiziskās personas gada ienākumi un neto aktīvi;

d)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu nozīmīgumu, ciktāl to var noteikt;

e)

pārkāpuma radītos zaudējumus trešām personām, ciktāl tos var noteikt;

f)

atbildīgās personas sadarbības līmeni ar kompetento iestādi, neskarot vajadzību nodrošināt attiecīgās personas gūto ienākumu vai novērsto zaudējumu atdošanu;

g)

atbildīgās fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus.

Nosakot administratīvo sodu un pasākumu veidu un apmēru, kompetentās iestādes papildus pirmajā daļā minētajiem faktoriem var ņemt vērā arī citus faktorus.

73. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentās iestādes izveido efektīvus mehānismus, kas ļauj ziņot tām par Regulas (ES) Nr. 600/2014 un valstu noteikumu, ar kuriem īsteno šo direktīvu, iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem.

Mehānismi, kas minēti pirmajā daļā, ietver vismaz:

a)

konkrētas procedūras ziņojumu saņemšanai par iespējamajiem vai faktiskajiem pārkāpumiem un turpmākai rīcībai, tostarp drošu sakaru kanālu izveidošanu šādiem ziņojumiem;

b)

atbilstošu aizsardzību tiem finanšu iestāžu darbiniekiem, kas ziņo par pārkāpumiem finanšu iestādē, vismaz pret atriebību, diskrimināciju vai cita veida netaisnīgu attieksmi;

c)

identitātes aizsardzību gan personai, kas ziņo par pārkāpumiem, gan fiziskai personai, kas ir šķietami atbildīga par pārkāpumu visos procedūras posmos, izņemot tad, ja informācijas izpaušana nepieciešama saskaņā ar valsts tiesību aktiem, veicot turpmāku izmeklēšanu vai turpmāku tiesvedību.

2.   Dalībvalstis nosaka prasību ieguldījumu brokeru sabiedrībām, tirgus operatoriem, datu ziņošanas pakalpojumu sniedzējiem, kredītiestādēm saistībā ar ieguldījumu pakalpojumiem vai darbībām un papildpakalpojumiem, un trešo valstu sabiedrību filiālēm ieviest atbilstošas procedūras saviem darbiniekiem, lai iestādes iekšienē ziņotu par iespējamiem vai faktiskiem pārkāpumiem, izmantojot īpašu, neatkarīgu un anonīmu kanālu.

74. pants

Pārsūdzības tiesības

1.   Dalībvalstis nodrošina to, ka jebkurš lēmums, kas pieņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem vai saskaņā ar normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, ir attiecīgi pamatots un ka to ir tiesības pārsūdzēt augstākās instances tiesā. Tiesības pārsūdzēt augstākās instances tiesā piemēro arī tad, ja attiecībā uz atļaujas pieprasījumu, kurā sniegta visa vajadzīgā informācija, nav pieņemts lēmums sešu mēnešu laikā pēc tā iesniegšanas.

2.   Dalībvalstis paredz, ka viena vai vairākas no šādām iestādēm, kā noteikts attiecīgajos valstu tiesību aktos, patērētāju interesēs un saskaņā ar valstu tiesību aktiem arī var iesniegt prasību tiesā vai kompetentajās administratīvajās iestādēs, lai nodrošinātu, ka ir piemēroti Regulas (ES) Nr. 600/2014 un valstu noteikumi šīs direktīvas īstenošanai:

a)

valsts struktūras vai to pārstāvji;

b)

patērētāju organizācijas, kam ir likumīgas intereses patērētāju aizsardzībā;

c)

profesionālas organizācijas, kam ir likumīgas intereses rīkoties, lai aizstāvētu savus locekļus.

75. pants

Ārpustiesas mehānisms patērētāju sūdzību izskatīšanai

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka ir izveidotas lietderīgas un efektīvas sūdzību un kompensāciju procedūras patērētāju strīdu alternatīvai izšķiršanai attiecībā uz tādu ieguldījumu pakalpojumu un papildpakalpojumu sniegšanu, ko sniedz ieguldījumu brokeru sabiedrības, attiecīgā gadījumā izmantojot esošās struktūras. Dalībvalstis arī nodrošina, ka visas ieguldījumu brokeru sabiedrības pakļaujas vienai vai vairākām šādām struktūrām, kas īsteno minētās sūdzību un kompensācijas procedūras.

2.   Dalībvalstis nodrošina, ka šīs struktūras pārrobežu strīdu izšķiršanā aktīvi sadarbojas ar līdzīgām struktūrām citās dalībvalstīs.

3.   Kompetentās iestādes paziņo EVTI par 1. punktā minētajām sūdzību un kompensāciju procedūrām, ko var izmantot to jurisdikcijā.

EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina visu ārpustiesas mehānismu sarakstu.

76. pants

Dienesta noslēpums

1.   Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm, visām personām, kas strādā vai ir strādājušas to kompetento iestāžu vai to vienību labā, kurām uzdevumi ir deleģēti atbilstoši 67. panta 2. punktam, kā arī revidentiem un speciālistiem, ko instruējušas kompetentās iestādes, ir saistošs pienākums glabāt dienesta noslēpumu. Tās neizpauž nekādu konfidenciālu informāciju, ko tās var saņemt, pildot savus pienākumus, izņemot pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nevar identificēt atsevišķas ieguldījumu brokeru sabiedrības, tirgus operatorus, regulētos tirgus vai jebkuru citu personu, neskarot valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību vai arī šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 citu noteikumu prasības.

2.   Ja ieguldījumu brokeru sabiedrība, tirgus operators vai regulētais tirgus ir atzīts par maksātnespējīgu vai obligāti likvidējamu, konfidenciālu informāciju, kas neattiecas uz trešām personām, var izpaust civillietās vai komerciālā tiesvedībā, ja tas ir vajadzīgs tiesvedības veikšanai.

3.   Neskarot valsts krimināltiesību vai nodokļu tiesību prasības, kompetentās iestādes, struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas nav kompetentās iestādes un kas saņem konfidenciālu informāciju atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, to var izmantot tikai, veicot savus pienākumus un funkcijas, attiecībā uz kompetentajām iestādēm, ievērojot šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 darbības jomu, vai – attiecībā uz citām iestādēm, struktūrām vai fiziskām vai juridiskām personām – mērķim, kādam šī informācija tām sniegta, un/vai saistībā ar administratīvo tiesvedību vai tiesvedību, kas ir konkrēti saistīta ar minēto funkciju veikšanu. Tomēr, ja kompetentā iestāde vai cita iestāde, struktūra vai persona, kas sniedz informāciju, piekrīt, tad kompetentā iestāde, kas saņem informāciju, var izmantot to citiem mērķiem.

4.   Uz visu konfidenciālu informāciju, kas saņemta, ar ko veikta apmaiņa vai kas pārsūtīta atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014, attiecas dienesta noslēpuma nosacījumi, kas noteikti šajā pantā. Tomēr šis pants neliedz kompetentajām iestādēm apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt to saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 un citām direktīvām vai regulām, kas piemērojamas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kredītiestādēm, pensiju fondiem, PVKIU, alternatīvu ieguldījumu fondiem, apdrošināšanas un pārapdrošināšanas starpniekiem, apdrošināšanas sabiedrībām, regulētiem tirgiem vai tirgus operatoriem, CDP, CVD vai citādi, saņemot piekrišanu no kompetentās iestādes vai citas iestādes vai struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas darījusi zināmu attiecīgo informāciju.

5.   Šis pants neliedz kompetentajām iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem apmainīties ar konfidenciālu informāciju vai nosūtīt konfidenciālu informāciju, kas nav saņemta no citas dalībvalsts kompetentās iestādes.

77. pants

Attiecības ar revidentiem

1.   Dalībvalstis paredz, ka: katrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (50) pilnvarotai personai, kas kādā ieguldījumu brokeru sabiedrībā, regulētā tirgū vai datu ziņošanas pakalpojumu sniedzēja uzņēmumā veic uzdevumu, kurš raksturots Direktīvas 2013/34/ES 34. pantā vai Direktīvas 2009/65/EEK 73. pantā, vai kādu citu likumā paredzētu uzdevumu, tūlīt jāpaziņo kompetentajām iestādēm visi fakti vai lēmumi attiecībā uz šo uzņēmumu, ko tā konstatējusi, veicot savu uzdevumu, un kas var:

a)

būt būtiskā pretrunā normatīvajiem vai administratīvajiem aktiem, kuri paredz nosacījumus, kas reglamentē atļauju piešķiršanu vai īpaši reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbībām;

b)

ietekmēt ieguldījumu brokeru sabiedrības pastāvīgo darbību;

c)

būt pamatā atteikumam apstiprināt grāmatvedības datus vai atrunām.

Minētajai personai ir arī pienākums ziņot par visiem faktiem un lēmumiem, kas personai kļūst zināmi, veicot kādu no pirmajā daļā minētajiem uzdevumiem uzņēmumā, kam ir cieša saistība ar ieguldījumu brokeru sabiedrību, kurā tā veic attiecīgo uzdevumu.

2.   Ja personas, kas ir pilnvarotas Direktīvas 2006/43/EK nozīmē, labā ticībā atklāj kompetentajām iestādēm jebkuru 1. punktā minēto faktu vai lēmumu, tās nepārkāpj informācijas atklāšanas ierobežojumu, kas izriet no līgumsaistībām vai tiesību aktiem, un šādām personām nav jāuzņemas atbildība.

78. pants

Datu aizsardzība

Personas datus, kas iegūti, īstenojot uzraudzības, tostarp izmeklēšanas, pilnvaras vai lai tās īstenotu saskaņā ar šo direktīvu, apstrādā saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Direktīvu 95/46/EK, un attiecīgos gadījumos saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

II   NODAĻA

Sadarbība starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm un ar evti

79. pants

Sadarbības pienākums

1.   Dažādu dalībvalstu kompetentās iestādes savstarpēji sadarbojas vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu to pienākumus, kas paredzēti šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014, izmantojot pilnvaras, kas tām piešķirtas vai nu ar šo direktīvu, vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 vai ar valstu tiesību aktiem.

Ja dalībvalstis saskaņā ar 70. pantu paredz kriminālsodus par minētā panta noteikumu pārkāpumiem, kas minēta norādītajā pantā, tās nodrošina, ka ir spēkā piemēroti pasākumi, lai kompetentajām iestādēm būtu visas nepieciešamās pilnvaras sadarboties ar to jurisdikcijā esošajām tiesu iestādēm, lai saņemtu specifisku informāciju, kas saistīta ar kriminālizmeklēšanu vai procedūrām, kas sāktas attiecībā uz šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 iespējamajiem pārkāpumiem un, izpildot pienākumu šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 nolūkiem sadarboties savā starpā un ar EVTI, šo informāciju nodot citām kompetentajām iestādēm un EVTI.

Kompetentās iestādes sniedz palīdzību pārējo dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Jo īpaši tās apmainās ar informāciju un sadarbojas jebkurā izmeklēšanā vai uzraudzības darbībās.

Kompetentās iestādes var sadarboties ar citu dalībvalstu kompetentajām iestādēm arī ar naudas sodu piedziņas nodrošināšanu saistītajos jautājumos.

Lai sekmētu un paātrinātu sadarbību un jo īpaši informācijas apmaiņu, dalībvalstis izraugās tikai vienu kompetento iestādi par kontaktpunktu saistībā ar šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 izpildi. Dalībvalstis paziņo Komisijai, EVTI un pārējām dalībvalstīm to iestāžu nosaukumus, kas ir izraudzītas saņemt informācijas apmaiņas pieprasījumus vai sadarboties atbilstīgi šim punktam. EVTI savā tīmekļa vietnē publicē un pastāvīgi atjaunina šo iestāžu sarakstu.

2.   Ja, ņemot vērā uzņēmējas dalībvalsts vērtspapīru tirgu situāciju, tādas tirdzniecības vietas darbības, kas ir veikusi pasākumus uzņēmējā dalībvalstī, ir kļuvušas par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā minētajā uzņēmējā dalībvalstī, tirdzniecības vietas piederības un uzņēmējas valsts kompetentās iestādes veic samērīgus sadarbības pasākumus.

3.   Dalībvalstis veic administratīvos un organizatoriskos pasākumus, kas vajadzīgi, lai sekmētu 1. punktā paredzēto palīdzību.

Kompetentās iestādes var izmantot savas pilnvaras sadarbības mērķiem, pat, kad rīcība, ko izmeklē, nav attiecīgajā dalībvalstī spēkā esošu noteikumu pārkāpums.

4.   Ja kompetentai iestādei ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka rīcību, kas ir pretrunā šīs direktīvas vai Regulas (ES) Nr. 600/2014 noteikumiem un ko veic vienības, uz kurām neattiecas iestādes uzraudzība, īsteno vai tā ir īstenota citas dalībvalsts teritorijā, tā paziņo to pēc iespējas precīzāk attiecīgās citas dalībvalsts kompetentajai iestādei un EVTI. Attiecīgā kompetentā iestāde, kas saņēmusi informāciju, atbilstīgi rīkojas. Tā informē kompetento iestādi, kas tai ir sniegusi ziņas, un EVTI par veiktās rīcības rezultātiem un, ciktāl tas iespējams, arī par būtiskiem starpposma notikumiem. Šis punkts neskar tās kompetentās iestādes pilnvaras, kura informāciju nosūtīja.

5.   Neskarot 1. un 4. punktu, kompetentās iestādes paziņo EVTI un citām kompetentajām iestādēm sīku informāciju par:

a)

jebkādiem pieprasījumiem samazināt pozīcijas apjomu vai risku atbilstīgi 69. panta 2. punkta o) apakšpunktam;

b)

jebkādiem ierobežojumiem personu spējai noslēgt preču atvasināto instrumentu atbilstīgi 69. panta 2. punkta p) apakšpunktam.

Paziņojumā vajadzības gadījumā ietver pieprasījuma aprakstu saskaņā ar 69. panta 2. punkta j) apakšpunktu, tostarp tās personas vai personu identitāti, kam tas tika adresēts, un tā iemeslus, kā arī to ierobežojumu apjomu, kas ieviesti saskaņā ar 69. panta 2. punkta p) apakšpunktu, tostarp informāciju par attiecīgo personu, piemērojamajiem finanšu instrumentiem, jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz to pozīciju apmēru, ko persona var turēt visu laiku, jebkādus ar to saistītos saskaņā ar 57. pantu piešķirtos izņēmumus un attiecīgos iemeslus.

Paziņojumus nosūta ne vēlāk kā 24 stundas pirms darbību vai pasākuma plānotās stāšanās spēkā. Izņēmuma gadījumos kompetentā iestāde var nosūtīt paziņojumu mazāk nekā 24 stundas pirms plānotās pasākuma stāšanās spēkā, ja to nav bijis iespējams izdarīt 24 stundas iepriekš.

Dalībvalsts kompetentā iestāde, kas saņem šajā punktā minēto paziņojumu, var ieviest pasākumus saskaņā ar 69. panta 2. punkta o) vai p) apakšpunktu, ja tā ir pārliecinājusies, ka pasākums ir nepieciešams, lai sasniegtu citas kompetentās iestādes mērķi. Kompetentā iestāde arī nosūta paziņojumu saskaņā ar šo punktu, kurā tā ietver priekšlikumu ieviest pasākumus.

Ja šā panta pirmās daļas a) vai b) apakšpunktā minētā darbība attiecas uz vairumtirdzniecības energoproduktiem, kompetentā iestāde nosūta informāciju arī Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER), kas dibināta saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 713/2009.

6.   Attiecībā uz emisijas kvotām kompetentajām iestādēm jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt tūlītējas piegādes tirgus un izsoļu tirgus, un kompetentajām iestādēm, reģistru pārvaldītājiem un citām valsts iestādēm, kas veic atbilstības uzraudzību saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK, lai nodrošinātu, ka tās var iegūt konsolidētu pārskatu par emisijas kvotu tirgiem.

7.   Attiecībā uz lauksaimniecības preču atvasinātajiem instrumentiem kompetentajām iestādēm jāziņo valsts iestādēm, kas ir kompetentas pārraudzīt, pārvaldīt un regulēt fiziskus lauksaimniecības tirgus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, un jāsadarbojas ar tām.

8.   Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu, lai noteiktu kritērijus, saskaņā ar kuriem tirdzniecības vietas darbības uzņēmējā dalībvalstī varētu uzskatīt par darbībām, kam ir būtiska nozīme vērtspapīru tirgu darbībā un ieguldītāju aizsardzībā attiecīgajā uzņēmējā dalībvalstī.

9.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras 2. punktā minēto sadarbības pasākumu veikšanai.

EVTI iesniedz šos īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

80. pants

Kompetento iestāžu sadarbība pārbaužu uz vietas vai izmeklēšanas uzraudzības jomā

1.   Dalībvalsts kompetentā iestāde var lūgt citas dalībvalsts kompetento iestādi iesaistīties uzraudzības darbībā, pārbaudē uz vietas vai izmeklēšanā. Attiecībā uz ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kas ir attāli regulētā tirgus locekļi vai dalībnieki, regulētā tirgus kompetentā iestāde var izvēlēties tieši vērsties pie tām, un šādā gadījumā tā atbilstīgi informē attālā locekļa vai dalībnieka piederības dalībvalsts kompetento iestādi.

Ja kompetentā iestāde saņem lūgumu attiecībā uz pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, tā, ievērojot savas pilnvaras:

a)

veic pārbaudes vai izmeklēšanas pati;

b)

atļauj lūguma iesniedzējai iestādei veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

c)

atļauj revidentiem vai ekspertiem veikt pārbaudi vai izmeklēšanu.

2.   Lai tuvinātu uzraudzības metodes, EVTI var piedalīties uzraudzītāju kolēģiju darbībās, tostarp pārbaudēs vai izmeklēšanā uz vietas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 21. pantu veic kopīgi divas vai vairākas kompetentās iestādes.

3.   EVTI izstrādā regulatīvo tehnisko standartu projektus, kuros precizē informāciju, ar kuru ir jāapmainās kompetentajām iestādēm, kad tās sadarbojas saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

EVTI iesniedz šo regulatīvo tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2015. gada 3. jūlijam. Komisijai tiek deleģētas pilnvaras pieņemt šā punkta pirmajā daļā minētos regulatīvos tehniskos standartus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 10. līdz 14. pantu.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras kompetento iestāžu sadarbībai saistībā ar uzraudzības darbībām, pārbaudēm uz vietas un izmeklēšanu.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

81. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, kas ir izraudzītas par kontaktpunktiem šīs direktīvas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 mērķiem atbilstoši šīs direktīvas 79. panta 1. punktam, nekavējoties sniedz cita citai informāciju, kas pieprasīta, lai veiktu saskaņā ar šīs direktīvas 67. panta 1. punktu izraudzīto kompetento iestāžu pienākumus, kas norādīti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai vai Regulai (ES) Nr. 600/2014.

Kompetentās iestādes, kas veic informācijas apmaiņu ar citām kompetentām iestādēm saskaņā ar šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014, darot zināmu šādu informāciju, var norādīt, ka to nedrīkst izpaust bez šo iestāžu skaidras piekrišanas, tādējādi darot zināmu, ka šādas informācijas apmaiņu var veikt tikai tādiem mērķiem, attiecībā uz kuriem tās sniegušas piekrišanu.

2.   Kompetentā iestāde, kas ir izraudzīta par kontaktpunktu saskaņā ar 79. panta 1. punktu, var nosūtīt saskaņā ar 1. punktu un 77. un 88. pantu saņemto informāciju 67. panta 1. punktā minētajām iestādēm. Tās nesūta to citām iestādēm vai fiziskām vai juridiskām personām bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kas atklājušas šo informāciju, un to var nosūtīt tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem minētās iestādes ir devušas piekrišanu, izņemot attiecīgi pamatotus gadījumus. Tādā gadījumā kontaktpunkts tūlīt informē kontaktpunktu, kas nosūtījis attiecīgo informāciju.

3.   Iestādes, kas minētas 71. pantā, kā arī citas struktūras vai fiziskas vai juridiskas personas, kas saņem konfidenciālu informāciju saskaņā ar šā panta 1. punktu vai saskaņā ar 77. un 88. pantu, var izmantot to tikai, pildot savus pienākumus, jo īpaši:

a)

lai pārbaudītu, ka ir izpildīti nosacījumi, kas reglamentē ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzsākšanu, un veicinātu šādas darbības vienotu vai individuālu uzraudzību, jo īpaši attiecībā uz prasībām par kapitāla pietiekamību, kas noteiktas ar Direktīvu 2013/36/EEK, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām un iekšējās kontroles mehānismiem;

b)

lai uzraudzītu tirdzniecības vietu pareizu darbību;

c)

lai noteiktu sankcijas;

d)

pārsūdzēšanā administratīvā kārtā pret kompetento iestāžu lēmumiem;

e)

tiesvedībā, ko uzsāk saskaņā ar 74. pantu;

f)

ārpustiesas mehānismā attiecībā uz ieguldītāju sūdzībām, kā paredzēts 75. pantā.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras informācijas apmaiņai.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

5.   Nedz šis pants, nedz 76. vai 88. pants neliedz kompetentajai iestādei nosūtīt EVTI, Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai, centrālajām bankām, ECBS un ECB kā monetārām iestādēm un attiecīgā gadījumā arī citām valsts iestādēm, kas atbildīgas par maksājumu un norēķinu sistēmu pārzināšanu, konfidenciālu informāciju, kas paredzēta to uzdevumu izpildei. Līdzīgi šīm iestādēm vai struktūrām neliedz paziņot kompetentajām iestādēm šādu informāciju, kas tām var būt vajadzīga, lai pildītu savas šajā direktīvā vai Regulā (ES) Nr. 600/2014 paredzētās funkcijas.

82. pants

Saistoša starpniecība

1.   Kompetentās iestādes var paziņot EVTI par situācijām, kad pieprasījums attiecībā uz kādu no turpmāk minētajiem jautājumiem noraidīts vai attiecībā uz to saprātīgā termiņā nav veikta rīcība:

a)

veikt uzraudzības darbību, pārbaudi uz vietas vai izmeklēšanu, kā paredzēts 80. pantā, vai

b)

apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 81. pantā;

2.   Šā panta 1. punktā minētajās situācijās EVTI var rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu, neskarot iespējas nerīkoties, ja ir pieprasīta šīs direktīvas 83. pantā minētā informācija, un neskarot iespējas EVTI rīkoties saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 17. pantu.

83. pants

Atteikums sadarboties

Kompetentā iestāde var atteikties sadarboties, kā izteikts lūgumā, veicot izmeklēšanu, pārbaudi uz vietas vai uzraudzības darbību, kā paredzēts 84. pantā, vai apmainīties ar informāciju, kā paredzēts 81. pantā, tikai tad, ja:

a)

attiecībā uz tām pašām darbībām un attiecībā uz tām pašām personām jau ir uzsākta tiesvedība tās dalībvalsts iestādēs, kam adresēts lūgums;

b)

attiecībā uz tām pašām personām un tām pašām darbībām galīgais spriedums jau izdarīts dalībvalstī, kam adresēts lūgums.

Par šādu atteikumu kompetentā iestāde attiecīgi paziņo kompetentajai lūguma iesniedzējai iestādei un EVTI, sniedzot iespējami sīkāku informāciju.

84. pants

Apspriešanās pirms atļaujas piešķiršanas

1.   Piešķirot atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar citas iesaistītās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība ir jebkura no šādām:

a)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai tirgus operatora vai kredītiestādes meitasuzņēmums, kuram atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības vai kredītiestādes mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kuram atļauja piešķirta citā dalībvalstī;

c)

to pašu fizisko vai juridisko personu pakļautībā, kas kontrolē ieguldījumu brokeru sabiedrību vai kredītiestādi, kurai atļauja piešķirta citā dalībvalstī.

2.   Piešķirot atļauju ieguldījumu brokeru sabiedrībai, iepriekš apspriežas ar dalībvalsts kompetento iestādi, kas ir atbildīga par kredītiestāžu vai apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību, ja ieguldījumu brokeru sabiedrība vai tirgus operators ir jebkurš no šādām:

a)

tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Savienībā;

b)

tādas kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības mātesuzņēmuma meitasuzņēmums, kam atļauja piešķirta Savienībā;

c)

tās pašas fiziskās vai juridiskās personas pakļautībā, kas kontrolē kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību, kuram atļauja piešķirta Savienībā.

3.   Attiecīgās 1. un 2. punktā minētās kompetentās iestādes jo īpaši savstarpēji apspriežas, novērtējot akcionāru vai locekļu piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kas faktiski vada uzņēmējdarbību un kas ir iesaistītas tās pašas grupas citas vienības vadībā. Tās apmainās ar visu informāciju, kas attiecas uz akcionāru vai locekļu piemērotību un to personu reputāciju un pieredzi, kuras faktiski vada uzņēmējdarbību, un kas ir būtiska pārējām iesaistītajām kompetentajām iestādēm saistībā ar atļaujas piešķiršanu, kā arī saistībā ar pastāvīgo novērtējumu attiecībā uz atbilstību darbības nosacījumiem.

4.   EVTI izstrādā īstenošanas tehnisko standartu projektus, kuros nosaka standarta veidlapas, veidnes un procedūras apspriedēm ar citām kompetentajām iestādēm pirms atļaujas piešķiršanas.

EVTI iesniedz šo īstenošanas tehnisko standartu projektus Komisijai līdz 2016. gada 3. janvārim.

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 15. pantu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas tehniskos standartus.

85. pants

Uzņēmēju dalībvalstu pilnvaras

1.   Uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde statistikas mērķiem var pieprasīt visām ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kam ir filiāles to teritorijās, regulāri ziņot tām par šo filiāļu darbībām.

2.   Pildot savus šajā direktīvā paredzētos pienākumus, uzņēmējas dalībvalstis nosaka to, ka kompetentā iestāde var pieprasīt ieguldījumu brokeru sabiedrību filiālēm sniegt informāciju, kas vajadzīga, lai gadījumos, kas minēti 35. panta 8. punktā, uzraudzītu to atbilstību standartiem, ko noteikusi uzņēmēja dalībvalsts un kas attiecas uz tām. Šīs prasības nevar būt stingrākas par prasībām, ko tā pati dalībvalsts noteikusi reģistrētām sabiedrībām, lai uzraudzītu to atbilstību tiem pašiem standartiem.

86. pants

Drošības pasākumi, kas jāveic uzņēmējām dalībvalstīm

1.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas darbojas tās teritorijā saskaņā ar brīvību sniegt pakalpojumus, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, vai ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai un kuri nepiešķir pilnvaras uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, ieguldījumu brokeru sabiedrība turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai sakārtotai tirgu darbībai, piemēro šādus noteikumus:

a)

pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šie pasākumi ietver iespēju liegt pārkāpējām ieguldījumu brokeru sabiedrībām uzsākt turpmākus darījumus to teritorijā. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI; un

b)

uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

2.   Ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes pārliecinās, ka ieguldījumu brokeru sabiedrība, kam ir filiāle tās teritorijā, pārkāpj tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas šajā dalībvalstī pieņemti, piemērojot šīs direktīvas noteikumus, ar kuriem pilnvaro uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, minētās iestādes pieprasa attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai novērst pārkāpumu.

Ja attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība neveic vajadzīgos pasākumus, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā ieguldījumu brokeru sabiedrība novērš pārkāpumu. Šo pasākumu veidu dara zināmu piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi uzņēmēja dalībvalsts, ieguldījumu brokeru sabiedrība turpina pārkāpt tiesību normas vai reglamentējošus noteikumus, kas minēti pirmajā daļā un kas ir spēkā uzņēmējā dalībvalstī, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

3.   Ja regulētā tirgus, daudzpusējas tirdzniecības sistēmas vai organizētas tirdzniecības sistēmas uzņēmējas dalībvalsts kompetentajai iestādei ir pamatots un uzskatāms iemesls uzskatīt, ka šāds regulētais tirgus, daudzpusēja tirdzniecības sistēma vai organizēta tirdzniecības sistēma rīkojas pretrunā pienākumiem, kas paredzēti noteikumos, kuri pieņemti atbilstoši šai direktīvai, tā vēršas ar šiem secinājumiem pie regulētā tirgus, daudzpusējās tirdzniecības sistēmas vai organizētās tirdzniecības sistēmas piederības dalībvalsts kompetentās iestādes.

Ja, neraugoties uz pasākumiem, ko veikusi piederības dalībvalsts kompetentā iestāde, vai tādēļ, ka šādi pasākumi izrādās neatbilstīgi, minētais regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma vai organizēta tirdzniecības sistēma turpina darbību tā, ka tas acīmredzami kaitē uzņēmējas dalībvalsts ieguldītāju interesēm vai pienācīgai tirgu darbībai, uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde pēc piederības dalībvalsts kompetentās iestādes informēšanas veic visus attiecīgus pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu ieguldītājus un tirgu pareizu darbību – šādi pasākumi ietver iespēju liegt minētajam regulētajam tirgum vai daudzpusējajai tirdzniecības sistēmai, vai organizētai tirdzniecības sistēmai darīt pieejamus savus pasākumus attāluma tirdzniecības locekļiem vai dalībniekiem, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī. Par šādiem pasākumiem bez liekas kavēšanās informē Komisiju un EVTI.

Turklāt uzņēmējas dalībvalsts kompetentā iestāde var vērsties ar šo jautājumu pie EVTI, kas var pieņemt lēmumu saskaņā ar pilnvarām, kuras tai piešķirtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 19. pantu.

4.   Visi pasākumi, kas pieņemti atbilstoši 1., 2. vai 3. punktam un kas paredz sankcijas vai ieguldījumu brokeru sabiedrības vai regulētā tirgus darbības ierobežojumus, attiecīgi jāpamato un jādara zināmi attiecīgajai ieguldījumu brokeru sabiedrībai vai regulētajam tirgum.

87. pants

Sadarbība un informācijas apmaiņa ar EVTI

1.   Piemērojot šo direktīvu, kompetentās iestādes sadarbojas ar EVTI saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1095/2010.

2.   Kompetentās iestādes bez liekas kavēšanās sniedz EVTI visu nepieciešamo informāciju, lai tā varētu pildīt kas noteikti šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014, kā arī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 35. un 36. panta noteikumiem.

III   NODAĻA

Sadarbība ar trešām valstīm

88. pants

Informācijas apmaiņa ar trešām valstīm

1.   Dalībvalstis un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1095/2010 33. pantu EVTI var slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, tikai tad, ja uz atklājamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 76. pantā. Šādai informācijas apmaiņai jābūt paredzētai, lai veiktu minēto kompetento iestāžu uzdevumus.

Personas datus trešai valstij dalībvalsts nosūta saskaņā ar Direktīvas 95/46/EK IV nodaļu.

Personas datus trešai valstij EVTI nosūta saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 9. pantu.

Dalībvalstis un EVTI var arī slēgt sadarbības nolīgumus, kas paredz informācijas apmaiņu ar trešo valstu iestādēm, struktūrām un fiziskām vai juridiskām personām, kas atbildīgas par vienu vai vairākām šādām jomām:

a)

kredītiestāžu, citu finanšu iestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un finanšu tirgu uzraudzību;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidēšanu un bankrota procedūrām, un citām līdzīgām procedūrām;

c)

likumā noteikto grāmatvedības dokumentu revīziju veikšanu ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs, kredītiestādēs un apdrošināšanas sabiedrībās, pildot savas uzraudzības funkcijas vai pildot savas funkcijas kompensācijas shēmu pārvaldīšanas gadījumā;

d)

to struktūru pārraudzību, kas iesaistītas ieguldījumu brokeru sabiedrību likvidēšanā un bankrota procedūrās, un citās līdzīgās procedūrās;

e)

to personu pārraudzību, kam uzticēts veikt likumā noteiktās grāmatvedības dokumentu revīzijas apdrošināšanas sabiedrībās, kredītiestādēs, ieguldījumu brokeru sabiedrībās un citās finanšu iestādēs;

f)

to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas emisijas kvotu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un tūlītējo darījumu tirgu konsolidētu pārskatu;

g)

to personu pārraudzību, kuras aktīvi darbojas lauksaimniecības preču atvasināto instrumentu tirgos, lai nodrošinātu finanšu tirgu un tūlītējo darījumu tirgu konsolidētu pārskatu.

Trešajā daļā minētos sadarbības nolīgumus var slēgt tikai tad, ja uz izpaužamo informāciju attiecas dienesta noslēpuma garantijas, kas ir vismaz līdzvērtīgas tām, kuras paredzētas 76. pantā. Šāda informācijas apmaiņa ir paredzēta, lai veiktu minēto iestāžu, struktūru vai fizisko vai juridisko personu uzdevumus. Ja sadarbības nolīgumā paredzēta personas datu nosūtīšana, ko veic dalībvalsts, tā atbilst Direktīvas 95/46/EK IV nodaļai un Regulai (EK) Nr. 45/2001 gadījumā, ja nosūtīšanā iesaistīta EVTI.

2.   Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, šo informāciju nevar atklāt bez to kompetento iestāžu skaidras piekrišanas, kuras to nosūtījušas, un attiecīgā gadījumā to atklāj tikai, lai sasniegtu mērķus, attiecībā uz kuriem šīs iestādes ir devušas piekrišanu. Tas pats noteikums attiecas uz informāciju, ko sniedz trešo valstu kompetentās iestādes.

VII   SADAĻA

DELEĢĒTIE AKTI

89. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrajā daļā, 4. panta 2. punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 23. panta 4. punktā, 24. pants 13. punktā, 25. panta 8. punktā, 27. panta 9. punkta, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 8. punktā, 52. panta 4. punktā, 54. panta 4. punktā, 58. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 65. panta 7. punktā, 79. panta 8. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 3. punktā, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otrajā daļā, 4. panta 2. punktā, 13. panta 1. punktā, 16. panta 12. punktā, 23. panta 4. punktā, 24. pants 13. punktā, 25. panta 8. punktā, 27. panta 9. punkta, 28. panta 3. punktā, 30. panta 5. punktā, 31. panta 4. punktā, 32. panta 4. punktā, 33. panta 8. punktā, 52. panta 4. punktā, 54. panta 4. punktā, 58. panta 6. punktā, 64. panta 7. punktā, 65. panta 7. punktā, 79. panta 8. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 2. panta 3. punktu, 4. panta 1. punkta 2. apakšpunkta otro daļu, 4. panta 2. punktu, 13. panta 1. punktu, 16. panta 12. punktu, 23. panta 4. punktu, 24. pants 13. punktu, 25. panta 8. punktu, 27. panta 9. punktu, 28. panta 3. punktu, 30. panta 5. punktu, 31. panta 4. punktu, 32. panta 4. punktu, 33. panta 8. punktu, 52. panta 4. punktu, 54. panta 4. punktu, 58. panta 6. punktu, 64. panta 7. punktu, 65. panta 7. punktu, 79. panta 8. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trim mēnešiem.

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

90. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2019. gada 3. martam pēc konsultēšanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par sekojošo:

a)

RTS darbību, tostarp to, kā tās veic sapārotu tirdzniecību savā vārdā, ņemot vērā kompetento iestāžu uzraudzības pieredzi, to RTS skaitu, kurām piešķirta atļauja Savienībā, un to tirgus daļu, un jo īpaši izpētot, vai OTS definīcijai ir vajadzīgi kādi pielāgojumi un vai OTS kategorijā ietvertais instrumentu klāsts joprojām ir atbilstīgs;

b)

MVU izaugsmes tirgu režīma darbību, ņemot vērā to daudzpusējo tirdzniecības sistēmu skaitu, kas reģistrētas kā MVU izaugsmes tirgi, tajos darbojošos emitentu skaitu un attiecīgos tirdzniecības apjomus;

Jo īpaši ziņojumā izvērtē, vai 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā minētā robežvērtība ir pietiekams minimums, lai īstenotu MVU izaugsmes tirgu mērķus, kā minēts šajā direktīvā;

c)

prasību, kas attiecas uz algoritmisko tirdzniecību, tostarp augstas intensitātes algoritmiskās tirdzniecības darījumu, ietekmi;

d)

pieredzi ar konkrētu produktu un prakšu aizliegšanas mehānismu, ņemot vērā to, cik reizes mehānismi tikuši izmantoti, un to ietekmi;

e)

administratīvo un kriminālsodu piemērošanu un jo īpaši nepieciešamību vēl vairāk saskaņot administratīvos sodus, kas paredzēti par šajā direktīvā un Regulā (ES) Nr. 600/2014 minēto prasību pārkāpumiem;

f)

ierobežojumu un pozīciju limitu un pozīciju pārvaldīšanas piemērošanas ietekmi uz likviditāti, ļaunprātīgu tirgus izmantošanu un pareiziem cenu un norēķinu nosacījumiem atvasināto preču instrumentu tirgos;

g)

cenu attīstību pirmstirdzniecības un pēctirdzniecības pārredzamības datiem no regulētiem tirgiem, DTS, OTS un APS;

h)

ietekmi, ko rada prasība sniegt informāciju par visām maksām, komisijas naudām un nefinansiāliem labumiem saistībā ar ieguldījumu pakalpojuma vai papildu pakalpojuma sniegšanu klientam atbilstīgi šīs direktīvas 24. panta 9. punkta noteikumiem, tostarp ietekmi uz atbilstīgu iekšējā tirgus darbību saistībā ar pārrobežu ieguldījumu konsultācijām.

2.   Komisija pēc apspriešanās ar EVTI iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumus par konsolidētās datu lentes darbību, kas izveidota saskaņā ar V sadaļu. Ar 65. panta 1. punktu saistīto informāciju iesniedz līdz 2018. gada 3. septembrim. Ar 65. panta 2. punktu saistīto informāciju iesniedz līdz 2020. gada 3. septembrim.

Šā panta pirmajā daļā minētos ziņojumos tiek vērtēta konsolidētās datu lentes darbība, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

a)

pēctirdzniecības informācijas savlaicīgums un pieejamība konsolidētā formātā, aptverot visus darījumus neatkarīgi no tā, vai tie veikti tirdzniecības vietās vai ne;

b)

augstas kvalitātes pilnīgas un daļējas pēctirdzniecības informācijas savlaicīgums un pieejamība formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami un kas ir pieejami saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem.

Ja Komisija secina, ka konsolidētu datu lentes nodrošinātāji nav snieguši informāciju atbilstoši otrajā daļā izklāstītajiem kritērijiem, Komisija papildina savu ziņojumu ar pieprasījumu EVTI sākt sarunu procedūru par vienas komercvienības izraudzīšanos darbam ar konsolidēto datu lenti, izmantojot EVTI vadītu publiskā iepirkuma procedūru. EVTI sāk šo procedūru pēc tam, kad ir saņēmusi pieprasījumu no Komisijas, saskaņā ar Komisijas pieprasījumā norādītajiem nosacījumiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (51).

3.   Ja tiek ierosināta 2. punktā izklāstītā procedūra, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 89. pantu par šīs direktīvas 59. līdz 65. panta, kā arī I pielikuma D iedaļas un Regulas (ES) Nr. 600/2014 2. panta 1. punkta 19. apakšpunkta grozīšanu, nosakot šādus pasākumus, lai:

a)

noteiktu darbam ar konsolidēto datu lenti izraudzītās komercvienības līguma ilgumu, kā arī procesu un nosacījumus līguma pagarināšanai un jauna publiskā iepirkuma sākšanai;

b)

paredzētu, ka darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība šo darbu dara ekskluzīvā kārtā un ka neviena cita vienība nevar tikt pilnvarota kā konsolidētu datu lentes nodrošinātājs saskaņā ar 59. pantu;

c)

pilnvarotu EVTI nodrošināt, lai darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, kas izraudzīta ar publiskā iepirkuma procedūras starpniecību, ievērotu konkursa nosacījumus;

d)

nodrošinātu, lai pēctirdzniecības informācija, ko sniedz darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, būtu kvalitatīva un formātos, kas tirgus dalībniekiem ir viegli pieejami un izmantojami, un konsolidētā formātā, kas aptver visu tirgu;

e)

nodrošinātu, lai pēctirdzniecības informācija tiktu sniegta saskaņā ar pamatotiem komerciāliem nosacījumiem gan konsolidētā, gan nekonsolidētā veidā un lai tā apmierinātu šīs informācijas lietotāju vajadzības visā Savienībā;

f)

nodrošinātu, lai tirdzniecības vietas un apstiprinātas publicēšanas struktūras savus datus darītu pieejamus darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotajai komercvienībai, kas izraudzīta, izmantojot EVTI vadītu publiskā iepirkuma procedūru ar saprātīgām izmaksām;

g)

norādītu pasākumus, kas jāpiemēro, ja darbam ar konsolidēto datu lenti izveidotā komercvienība, kas izraudzīta ar publiskā iepirkuma procedūru, nepilda konkursa nosacījumus;

h)

norādītu pasākumus, saskaņā ar kuriem konsolidētu datu lentes nodrošinātājs, kam izsniegta atļauja saskaņā ar 59. pantu, gadījumā, ja netiek izmantotas šā punkta b) apakšpunktā paredzētās pilnvaras vai ja ar publiskā iepirkuma procedūru netiek izraudzīta neviena vienība, var turpināt darboties līdz brīdim, kad tiek pabeigta jauna publiskā iepirkuma procedūra un tiek izraudzīta komercvienība darbam ar konsolidēto datu lenti.

4.   Vēlākais līdz 2018. gada 1. janvārim Komisija pēc apspriešanās ar EVTI un ACER sagatavo ziņojumu par iespējamo ietekmi uz enerģijas cenām un uz enerģētikas tirgus darbību, kā arī iespējas un priekšrocības, ko dos darījuma partneru risku un sistēmisko risku un arī C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumu tiešo izmaksu samazināšana, piemērojot tiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā minēto tīrvērtes pienākumu un Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā 3. punktā norādītās riska pārvaldības procedūras, un to iekļaušanu tīrvērtes sliekšņa aprēķināšanā atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta noteikumiem.

Ja Komisija uzskata, ka minēto līgumu iekļaušana nebūs iespējama un nedos nekādu labumu, tā vajadzības gadījumā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei leģislatīva akta priekšlikumu. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs direktīvas 89. pantu, lai vienreiz pagarinātu šīs direktīvas 95. panta 1. punktā minēto 42 mēnešu turpmāku laikposmu par diviem gadiem un vienreiz – par vienu gadu.

91. pants

Grozījumi Direktīvā 2002/92/EK

Direktīvu 2002/92/EK ar šo groza šādi.

1)

Direktīvas 2. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Izņemot šīs direktīvas III A nodaļu, šādas darbības, ja tās veic apdrošināšanas sabiedrība vai apdrošināšanas sabiedrības darbinieks, par kura rīcību atbildīga ir apdrošināšanas sabiedrība, neuzskata par apdrošināšanas starpniecību vai apdrošināšanas izplatīšanu.”;

b)

pievieno šādu apakšpunktu:

“13)

III A nodaļas nolūkos “apdrošināšanas ieguldījumu produkts” ir apdrošināšanas produkts, kas piedāvā līguma termiņu vai maksājumu līguma pārtraukšanas gadījumā, kad šis līguma termiņš vai maksājums līguma pārtraukšanas gadījumā ir pilnībā vai daļēji, tieši vai netieši pakļauti tirgus svārstībām, un tajā neietilpst:

a)

nedzīvības apdrošināšanas produkti, kas uzskaitīti Direktīvas 2009/138/EK I pielikumā (Nedzīvības apdrošināšanas veidi);

b)

dzīvības apdrošināšanas līgumu, ja atlīdzība saskaņā ar līgumu ir maksājama tikai nāves gadījumā vai saistībā ar nespēju, ko izraisījusi trauma, slimība vai vājums;

c)

pensiju produkti, kuri valsts tiesību aktos ir atzīti par tādiem, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt ieguldītājam ienākumus, aizejot pensijā, un kuri dod ieguldītājam tiesības uz noteiktiem ieguvumiem;

d)

oficiāli atzītas aroda pensiju shēmas, uz kurām attiecas Direktīva 2003/41/EK vai Direktīva 2009/138/EK;

e)

individuālo pensiju produkti, kuros darba devēja finansiālā līdzdalība ir paredzēta valsts tiesību aktos un kuru gadījumā darba devējam vai darbiniekam nav izvēles attiecībā uz pensiju produktu vai tā sniedzēju.”;

2)

iekļauj šādu nodaļu:

III A   NODAĻA

Klientu papildu aizsardzība prasības saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktiem

13.a pants

Darbības joma

Ja attiecas 2. panta 3. punkta otrajā daļā minētais izņēmums, šajā nodaļā ir paredzētas papildu prasības apdrošināšanas starpniecības darbībām un tiešajai tirdzniecībai, kurus veic apdrošināšanas sabiedrības, veicot tos saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu pārdošanu. Minētās darbības dēvē par apdrošināšanas izplatīšanas darbībām.

13.b pants

Interešu konfliktu novēršana

Apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība uztur un piemēro efektīvus organizatoriskos un administratīvos pasākumus, lai veiktu visas piemērotās darbības, kuru mērķis ir novērst interešu konfliktu negatīvo ietekmi uz klientu interesēm novēršanai, kā tas paredzēts 13.c pantā.

13.c pants

Interešu konflikti

1.   Dalībvalstis pieprasa, lai apdrošināšanas starpnieki un apdrošināšanas sabiedrības veiktu visus atbilstīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai konstatētu interešu konfliktus, kuri rodas, veicot apdrošināšanas starpniecību, starp pašu starpnieku vai sabiedrību, tostarp to vadītājiem, darbiniekiem un nolīgtajiem apdrošināšanas starpniekiem, vai personām, kam ir tiešas vai netiešas attiecības ar tiem saistībā ar kontroli, un to klientiem vai starp kādu klientu un citu klientu.

2.   Ja organizatoriskā vai administratīvā procedūra, ko apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība saskaņā ar 13.b pantu ir ieviesusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekama, lai ar attiecīgu pārliecību nodrošinātu, ka klientu interešu kaitējuma risks būs novērsts, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība klientam skaidri atklāj interešu konfliktu vispārējo būtību un/vai avotus pirms darbību uzsākšanas tā vārdā.

3.   Komisija ir pilnvarota ar deleģētajiem aktiem saskaņā ar 13.e pantu veikt šādus pasākumus:

a)

noteikt darbības, attiecībā uz kurām var pamatoti sagaidīt, ka tās veiks apdrošināšanas starpnieki vai ieguldījumu brokeru sabiedrības, lai identificētu, novērstu, pārvaldītu un atklātu interešu konfliktus, sniedzot dažādus apdrošināšanas izplatīšanas pakalpojumus;

b)

noteikt atbilstīgus kritērijus to interešu konfliktu veidu noteikšanai, kuru pastāvēšana var kaitēt apdrošināšanas starpnieka vai apdrošināšanas sabiedrības klientu vai potenciālo klientu interesēm.

13.d pants

Vispārīgie principi un informācija klientiem

1.   Dalībvalstis nodrošina, lai, veicot apdrošināšanas izplatīšanas darbības, apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība rīkotos godīgi, taisnīgi un profesionāli savu klientu interesēs.

2.   Visa informācija, tostarp tirgvedības pa ziņojumi, ko klientiem vai potenciāliem klientiem adresējis apdrošināšanas starpnieks vai apdrošināšanas sabiedrība, ir patiesa, skaidra un nav maldinoša. Tirgvedības paziņojumi ir skaidri identificējami kā tādi.

3.   Dalībvalstis var aizliegt pieņemt vai saņemt maksu, komisijas naudu vai jebkādus citus finansiālus labumus, ko apdrošināšanas starpniekiem vai apdrošināšanas sabiedrībām sniedz jebkura trešā persona vai persona, kura rīkojas tās vārdā, saistībā ar apdrošināšanas ieguldījumu produktu izplatīšanu klientiem.

13.e pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģēto aktu Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13.c pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķirt uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 2. jūlija.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13.c pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13.c pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja trīs mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par trīs mēnešiem.”.

92. pants

Grozījumi Direktīvā 2011/61/EK

Direktīvu 2011/61/ES groza šādi.

1)

Direktīvas 4. panta 1. punkta r) apakšpunktā pievieno šādu apakšpunktu:

“vii)

dalībvalsts, kura nav piederības dalībvalsts un kurā ES AIFP sniedz 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus;”

2)

Direktīvas 33. pantu groza šādi:

a)

direktīvas 33. panta virsrakstu aizstāj ar šādu:

Nosacījumi citās dalībvalstīs izveidotu ES AIFP pārvaldībai un pakalpojumu sniegšanai citās dalībvalstīs”;

b)

panta 1. un 2. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Dalībvalstis nodrošina, ka atļauju saņēmis ES AIFP var vai nu tieši, vai izveidojot filiāli:

a)

pārvaldīt citā dalībvalstī izvietotu ES AIF, ja šis AIFP ir saņēmis atļauju pārvaldīt šāda veida AIF;

b)

sniegt citai dalībvalstis 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus, kuru sniegšanai tas ir saņēmis atļauju.

2.   AIFP, kurš plāno pirmo reizi sniegt 1. punktā minētās darbības un pakalpojumus, paziņo piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm šādu informāciju:

“a)

dalībvalsts, kurā tas plāno pārvaldīt AIF tieši vai izveidot filiāli, un/vai sniegt 6. panta 4. punktā minētos pakalpojumus;

b)

darbības programmu, kurā jo īpaši ir noteikti pakalpojumi, ko tas plāno sniegt, un/vai identificēts AIF, ko tas plāno pārvaldīt.”.”

93. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 3. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu direktīvas prasības. Dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai minēto noteikumu tekstu.

Dalībvalstis piemēro minētos pasākumus sākot ar 2017. gada 3. janvāri, izņemot noteikumus, ar kuriem transponē 65. panta 2. punktu, ko piemēro sākot ar 2018. gada 3. septembri.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka paņēmienus, kā izdarāma šāda atsauce. Tās iekļauj arī norādi, ka atsauces uz direktīvām, kuras atceļ ar šo direktīvu, spēkā esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams šāds paziņojums.

2.   Dalībvalstis piemēro 92. pantā minētos pasākumus no 2015. gada 3. jūlija.

3.   Dalībvalstis nosūta Komisijai un EVTI valstu likumu galveno noteikumu saturu, ko tās pieņem šīs direktīvas darbības jomā.

94. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/39/EK, kā tā grozīta ar šīs direktīvas III pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, atceļ no 2017. gada 3. janvāra, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem šīs direktīvas III pielikuma B daļā minētās direktīvas transponēšanai valsts tiesību aktos.

Atsauces uz Direktīvu 2004/39/EK vai Direktīvu 93/22/EEK uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu vai Regulu (ES) Nr. 600/2014 un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas iekļautas šīs direktīvas IV pielikumā.

Atsauces uz terminiem vai pantiem Direktīvā 2004/39/EK vai Direktīvā 93/22/EEK aizstāj ar līdzvērtīgām atsaucēm uz terminiem vai pantiem šajā direktīvā.

95. pants

Pārejas noteikumi

1.   Līdz 2020. gada 3. jūlijam:

a)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 4. pantā izklāstītais tīrvērtes pienākums un Regulas (ES) Nr. 648/2012 11. pantā 3. punktā norādītās riska pārvaldības procedūras neattiecas uz tādiem C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, ko noslēguši nefinanšu darījumu partneri un kas atbilst Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. panta 1. punkta 1. daļas nosacījumiem, vai nefinanšu darījumu partneri, kuriem atļauja jāpiešķir pirmo reizi kā ieguldījumu brokeru sabiedrībām no 2017. gada 3. janvāra; un

b)

šādi C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumi netiek uzskatīti par ārpusbiržas atvasināto instrumentu līgumiem Regulas (ES) Nr. 648/2012 10. pantā noteiktā tīrvērtes sliekšņa vajadzībām.

Uz C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kas gūs labumu no pirmajā daļā minētā pārejas režīma, attiecas visas pārējās Regulā (ES) Nr. 648/2012 noteiktās piemērojamās prasības.

2.   Šā panta 1. punktā minēto izņēmumu piešķir attiecīgā kompetentā iestāde. Minētā kompetentā iestāde informē EVTI par C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumiem, kuriem piešķirts izņēmums saskaņā ar 1. punktu, un EVTI publicē šo C iedaļas 6. punkta enerģētikas atvasināto instrumentu līgumu sarakstu savā tīmekļa vietnē.

96. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

97. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 7.6.2012., 3. lpp.

(2)  OV C 191, 29.6.2012., 80. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 13. maija lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (2004. gada 21. aprīlis), kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Padomes Direktīvas 85/611/EEK un 93/6/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2000/12/EK un atceļ Padomes Direktīvu 93/22/EEK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Sk. III pielikuma A daļu.

(6)  Padomes Direktīva 93/22/EEK (1993. gada 10. maijs) par ieguldījumu pakalpojumiem vērtspapīru jomā (OV L 141, 11.6.1993., 27. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 600/2014 (2014. gada 15. maijs) par finanšu instrumentu tirgiem un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 84 lappusi).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1227/2011 (2011. gada 25. oktobris) par enerģijas vairumtirgus integritāti un pārredzamību (OV L 326, 8.12.2011., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 648/2012 (2012. gada 4. jūlijs) par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 596/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas regula) un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/6/EK un Komisijas Direktīvas 2003/124/EK, 2003/125/EK un 2004/72/EK (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/138/EK (2009. gada 25. novembris) par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/54/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 55. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 714/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi tīklam elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībā un par Regulas (EK) Nr. 1228/2003 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 15. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 715/2009 (2009. gada 13. jūlijs) par nosacījumiem attiecībā uz piekļuvi dabasgāzes pārvades tīkliem un par Regulas (EK) Nr. 1775/2005 atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 36. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/9/EK (1997. gada 3. marts) par ieguldītāju kompensācijas sistēmām (OV L 84, 26.3.1997., 22. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK (2007. gada 5. septembris), ar ko groza Padomes Direktīvu 92/49/EEK un Direktīvas 2002/83/EK, 2004/39/EK, 2005/68/EK un 2006/48/EK attiecībā uz procedūras noteikumiem un vērtēšanas kritērijiem, kas piemērojami, veicot piesardzīgu izvērtējumu par līdzdalības iegūšanu un palielināšanu finanšu nozarē (OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos un par grozījumiem Padomes Direktīvās 73/239/EEK, 79/267/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK, 93/6/EEK un 93/22/EEK, kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvās 98/78/EK un 2000/12/EK (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(22)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2005/60/EK (2005. gada 26. oktobris) par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai (OV L 309, 25.11.2005., 15. lpp.).

(23)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/92/EK (2002. gada 9. decembris) par apdrošināšanas starpniecību (OV L 9, 15.1.2003., 3. lpp.).

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/47/EK (2002. gada 6. jūnijs) par finanšu nodrošinājuma līgumiem (OV L 168, 27.6.2002., 43. lpp.).

(25)  Komisijas Direktīva 2006/73/EK (2006. gada 10. augusts), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību organizatoriskām prasībām un darbības nosacījumiem un jēdzienu definīcijām minētās direktīvas mērķiem (OV L 241, 2.9.2006., 26. lpp.).

(26)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/57/ES (2014. gada 16. aprīlis) par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 179 lappusi).

(27)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2012 (2012. gada 14. marts) par īso pārdošanu un dažiem kredītriska mijmaiņas darījumu aspektiem (OV L 86, 24.3.2012., 1. lpp.).

(28)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/77/EK (OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.).

(29)  Komisijas Regula (ES) Nr. 583/2010 (2010. gada 1. jūlijs), ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē (OV L 176, 10.7.2010., 1. lpp.).

(30)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/79/EK (OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.).

(31)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(32)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2002/58/EK (2002. gada 12. jūlijs) par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (Direktīva par privātās dzīves aizsardzību un elektronisko komunikāciju) (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(33)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(34)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/34/EK (2001. gada 28. maijs) par vērtspapīru iekļaušanu fondu biržas oficiālajā sarakstā un par informāciju, kas jāpublicē par tādiem vērtspapīriem (OV L 184, 6.7.2001., 1. lpp.).

(35)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/71/EK (2003. gada 4. novembris) par prospektu, kurš jāpublicē, publiski piedāvājot vērtspapīrus vai atļaujot to tirdzniecību (OV L 345, 31.12.2003., 64. lpp.).

(36)  Komisijas Ieteikums 98/257/EK (1998. gada 30. marts) par principiem, kas piemērojami iestādēm, kas atbildīgas par patērētāju strīdu izšķiršanu ārpustiesas kārtībā (OV L 115, 17.4.1998., 31. lpp.).

(37)  Komisijas Ieteikums 2001/310/EK (2001. gada 4. aprīlis) par principiem attiecībā uz ārpustiesas struktūrām, kas iesaistītas patērētāju strīdu vienprātīgā risināšanā (OV L 109, 19.4.2001., 56. lpp.).

(38)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(39)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(40)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/61/ES (2011. gada 8. jūnijs) par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem Direktīvā 2003/41/EK, Direktīvā 2009/65/EK, Regulā (EK) Nr. 1060/2009 un Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(41)  OV C 147, 25.5.2012., 1. lpp.

(42)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(43)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/30/ES (2012. gada 25. oktobris) par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko saistībā ar akciju sabiedrību veidošanu un to kapitāla saglabāšanu un mainīšanu dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma par Eiropas Savienības darbību 54. panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses (OV L 315, 14.11.2012., 74. lpp.).

(44)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/65/EK (2009. gada 13. jūlijs) par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

(45)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/109/EK (2004. gada 15. decembris) par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem Direktīvā 2001/34/EK (OV L 390, 31.12.2004., 38. lpp.).

(46)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (2013. gada 26. jūnijs) par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK un atceļ Padomes Direktīvas 78/660/EEK un 83/349/EEK (OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.).

(47)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/49/ES (2014. gada 16. aprīlis) par noguldījumu garantiju sistēmām (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 149 lappusi).

(48)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(49)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/17/ES (2014. gada 4. februāris) par patērētāju kredītlīgumiem saistībā ar mājokļa nekustamo īpašumu un ar ko groza Direktīvas 2008/48/EK un 2013/36/ES un Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (OV L 60, 28.2.2014., 34. lpp.).

(50)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/43/EK (2006. gada 17. maijs), ar ko paredz gada pārskatu un konsolidēto pārskatu obligātās revīzijas, groza Padomes Direktīvu 78/660/EEK un Padomes Direktīvu 83/349/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 84/253/EEK (OV L 157, 9.6.2006., 87. lpp.).

(51)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PAKALPOJUMU, DARBĪBU UN FINANŠU INSTRUMENTU SARAKSTI

A   IEDAĻA

Ieguldījumu pakalpojumi un darbības

1)

rīkojumu pieņemšana un nosūtīšana attiecībā uz vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem;

2)

rīkojumu izpilde klientu vārdā;

3)

darījumu veikšana savā vārdā;

4)

portfeļa pārvaldība;

5)

ieguldījumu konsultācijas;

6)

finanšu instrumentu sākotnējā izvietošana un/vai finanšu instrumentu izvietošana, uzņemoties stingri noteiktas saistības;

7)

finanšu instrumentu izvietošana, neuzņemoties stingri noteiktas saistības;

8)

DTS izmantošana;

9)

OTS darbība.

B   IEDAĻA

Papildpakalpojumi

1)

finanšu instrumentu uzraudzība un pārvaldīšana klientu vārdā, tostarp vērtspapīru turētājbankas pakalpojumi un tādi saistītie pakalpojumi kā skaidras naudas/nodrošinājuma pārvaldība, izņemot vērtspapīru kontu uzturēšanu augstākajā līmenī;

2)

kredītu vai aizdevumu piešķiršana ieguldītājam, lai ļautu viņam veikt darījumu ar vienu vai vairākiem finanšu instrumentiem, ja sabiedrība, kas piešķir kredītu vai aizdevumu, ir iesaistīta darījumā;

3)

sabiedrību konsultēšana par kapitāla struktūru, darbības stratēģiju un ar to saistītiem jautājumiem un konsultācijas un pakalpojumi attiecībā uz sabiedrību apvienošanu un sabiedrību pirkšanu;

4)

ārvalstu valūtas maiņas pakalpojumi, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu;

5)

ieguldījumu izpēte un finanšu analīze vai citi vispārīgu ieteikumu veidi attiecībā uz darījumiem ar finanšu instrumentiem;

6)

ar riska parakstīšanu saistīti pakalpojumi;

7)

ieguldījumu pakalpojumi un darbības, kā arī to veidu papildpakalpojumi, kas ietverti I pielikuma A vai B iedaļā un kas saistīti ar to atvasināto instrumentu pamattirgu, kuri ir ietverti C iedaļas 5., 6., 7. un 10. punktā, ja tie ir saistīti ar ieguldījumu pakalpojumu vai papildpakalpojumu sniegšanu.

C   IEDAĻA

Finanšu instrumenti

1)

pārvedami vērtspapīri;

2)

naudas tirgus instrumenti;

3)

kolektīvu ieguldījumu uzņēmumu daļas;

4)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz vērtspapīriem, valūtām, procentu likmēm vai ienesīgumu, emisijas kvotām vai citiem atvasinātiem instrumentiem, finanšu indeksiem vai finanšu rādītājiem un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi vai skaidrā naudā;

5)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles cita iemesla nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ;

6)

iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, ja tos tirgo regulētā tirgū, daudzpusējā tirdzniecības sistēmā vai organizētā tirdzniecības sistēmā, izņemot vairumtirdzniecībā tirgotus enerģētikas produktus, ar ko tirgojas organizētā tirdzniecības sistēmā un par ko var norēķināties tikai un vienīgi ar fizisku piegādi;

7)

iespēju līgumi, standartizēti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, nestandartizēti nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas attiecas uz precēm un par ko var norēķināties ar fizisku piegādi, kas nav minēti šīs iedaļas 6. punktā, un kas nav paredzēti komerciāliem mērķiem, un kam ir citu atvasinātu finanšu instrumentu īpašības;

8)

atvasināti kredītriska pārvešanas instrumenti;

9)

finanšu līgumi attiecībā uz starpībām;

10)

iespēju līgumi, regulētā tirgū tirgoti nākotnes līgumi, mijmaiņas līgumi, regulētā tirgū netirgoti procentu likmes nākotnes līgumi un jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar klimatiskajiem mainīgajiem lielumiem, kravas vedmaksas likmēm, inflācijas līmeni vai citiem oficiāliem ekonomikas statistikas rādītājiem un par ko jānorēķinās skaidrā naudā vai par ko var norēķināties skaidrā naudā pēc kādas puses izvēles cita iemesla nekā saistību nepildīšanas vai citādas izbeigšanas dēļ, kā arī jebkādi citi atvasināti līgumi, kas saistīti ar aktīviem, tiesībām, saistībām, indeksiem un rādītājiem, kas šajā iedaļā nav nekur citur minēti un kam ir citu finanšu atvasinātu instrumentu īpašības, ņemot vērā inter alia to, vai tos tirgo regulētā tirgū, organizētā tirdzniecības sistēmā vai daudzpusējā tirdzniecības sistēmā;

11)

emisijas kvotas, kas sastāv no emisijas vienībām, kas atzītas par atbilstošām Direktīvas 2003/87/EK prasībām (Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma).

D   IEDAĻA

Datu ziņošanas pakalpojumi

1)

APS darbība;

2)

Konsolidētu datu lentes nodrošinātāja darbība;

3)

AZS darbība;


II PIELIKUMS

PROFESIONĀLI KLIENTI ŠAJĀ DIREKTĪVĀ

Profesionāls klients ir klients, kam ir attiecīga pieredze, zināšanas un kompetence, lai pieņemtu savus lēmumus par ieguldījumiem un atbilstīgi novērtētu riskus, ko tas uzņemas. Lai klientu uzskatītu par profesionālu klientu, viņam jāatbilst šādiem kritērijiem.

I   TO KLIENTU KATEGORIJAS, KO UZSKATA PAR PROFESIONĀĻIEM

Šajā direktīvā visus turpmāk minētos klientus uzskata par profesionāļiem visos ieguldījumu pakalpojumos un darbībās un finanšu instrumentos.

1)

Vienības, kam jābūt pilnvarotām vai regulētām, lai darbotos finanšu tirgos. Turpmāko sarakstu uzskata par sarakstu, kurā ietvertas visas atļauju saņēmušās vienības, kas veic minēto vienību raksturīgās darbības: vienības, ko pilnvarojusi kāda dalībvalsts saskaņā ar kādu direktīvu, vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē dalībvalsts, neizdarot atsauci uz šo direktīvu, un vienības, ko pilnvarojusi vai ko regulē trešā valsts:

a)

kredītiestādes;

b)

ieguldījumu brokeru sabiedrības;

c)

citas licencētas vai regulētas finanšu iestādes;

d)

apdrošināšanas sabiedrības;

e)

kolektīvo ieguldījumu shēmas un šādu shēmu pārvaldības sabiedrības;

f)

pensiju fondi un šādu fondu pārvaldības sabiedrības;

g)

preču un preču atvasinātu instrumentu tirgotāji;

h)

vietējie ieguldītāji;

i)

citi institucionālie ieguldītāji.

2)

Lielās sabiedrības, kas sabiedrības līmenī izpilda divas no šādām apjoma prasībām:

—   bilances kopsumma: EUR 20 000 000

—   neto apgrozījums: EUR 40 000 000

—   pašu kapitāls: EUR 2 000 000

3)

Valstu valdības, reģionu pašvaldības, tostarp valsts iestādes, kas pārvalda valsts parādu valsts vai reģiona līmenī, centrālās bankas, starptautiskās un pārvalstiskās iestādes, piemēram, Pasaules banka, SVF, ECB, EIB un citas līdzīgas starptautiskās organizācijas.

4)

Citi institucionālie ieguldītāji, kuru pamatdarbība ir ieguldīšana finanšu instrumentos, tostarp vienības, kas nodarbojas ar finanšu aktīvu pārvēršanu vērtspapīros vai citiem finanšu darījumiem.

Iepriekšminētās vienības uzskata par profesionāļiem. Tomēr jāatļauj tām pieprasīt, lai pret tām izturas kā pret neprofesionāļiem, un ieguldījumu brokeru sabiedrības var piekrist nodrošināt augstāku aizsardzības līmeni. Ja ieguldījumu brokeru sabiedrības klients ir kāds no iepriekšminētajām sabiedrībām, ieguldījumu brokeru sabiedrībai pirms pakalpojumu sniegšanas tas jāinformē, ka, pamatojoties uz ieguldījumu brokeru sabiedrībai pieejamo informāciju, to uzskata par profesionālu klientu un ka pret to izturēsies kā pret profesionālu klientu, ja vien ieguldījumu brokeru sabiedrība un klients nevienojas citādi. Ieguldījumu brokeru sabiedrībai arī jāinformē pircējs, ka viņš var pieprasīt vienošanās nosacījumu izmaiņas, lai nodrošinātu augstāku aizsardzības līmeni.

Augstāka aizsardzības līmeņa pieprasīšana ir tā klienta kompetencē, ko uzskata par profesionālu klientu, ja uzskata, ka tas nespēj atbilstīgi novērtēt vai vadīt attiecīgos riskus.

Augstāku aizsardzības līmeni nodrošina, ja klients, ko uzskata par profesionāli, rakstiski vienojas ar ieguldījumu brokeru sabiedrību par to, ka šo klientu piemērojamo profesionālās darbības ētikas normu nozīmē neuzskata par profesionāli. Šādas vienošanās noteikumos precizē, vai tas attiecas uz vienu vai vairākiem konkrētiem pakalpojumiem vai darījumiem vai uz vienu vai vairākiem produktu vai darījuma veidiem.

II   KLIENTI, KO VAR UZSKATĪT PAR PROFESIONĀLIEM PĒC TO PIEPRASĪJUMA

II.1.   Identifikācijas kritēriji

Klientiem, kas nav minēti I iedaļā, tostarp arī valsts sektora iestādēm, vietējām valsts sektora iestādēm, pašvaldībām un ieguldītājiem privātpersonām var ļaut atteikties no konkrēta veida aizsardzības, ko paredz profesionālās darbības ētikas normas.

Tādēļ ieguldījumu brokeru sabiedrībām ļauj jebkuru iepriekšminēto klientu uzskatīt par profesionāli, ja ir ievēroti attiecīgie kritēriji un procedūra, kas minēta turpmāk. Attiecībā uz minētajiem klientiem tomēr neuzskata, ka viņiem ir tirgus zināšanas un pieredze, kas ir salīdzināma ar I iedaļā minēto klientu kategoriju zināšanām un pieredzi.

Jebkādu šādu aizsardzības nepiemērošanu, ko nodrošina profesionālās darbības ētikas normas, uzskata par spēkā esošu tikai tad, ja atbilstīgs klienta kompetences, pieredzes un zināšanu novērtējums, ko veic ieguldījumu brokeru sabiedrība, ņemot vērā paredzēto darījumu vai pakalpojumu specifiku, sniedz pamatotu apliecinājumu par to, ka klients pats spēj pieņemt lēmumus par ieguldījumiem un apzinās attiecīgos riskus.

Piemērotības pārbaudi, ko piemēro to vienību vadītājiem un direktoriem, kas pilnvarotas saskaņā ar direktīvām finanšu jomā, varētu uzskatīt par kompetences un zināšanu novērtējuma piemēru. Attiecībā uz mazām vienībām persona, attiecībā uz kuru veic minēto novērtējumu, ir persona, kas pilnvarota veikt darījumus vienības vārdā.

Veicot iepriekšminēto novērtējumu, ievēro vismaz divus no šādiem kritērijiem:

klients ir veicis būtiska apjoma darījumus attiecīgajā tirgū, vidēji veicot 10 darījumus vienā ceturksnī četru iepriekšējo ceturkšņu laikā,

klienta tā finanšu instrumentu portfeļa apjoms, kas ir definēts kā apjoms, kurā ietverti skaidras naudas noguldījumi un finanšu instrumenti, pārsniedz 500 000 EUR,

klients strādā vai ir strādājis vismaz vienu gadu finanšu nozarē specialitātē, kurā vajadzīgas zināšanas par paredzētajiem darījumiem vai pakalpojumiem.

Dalībvalstis var pieņemt īpašus kritērijus, lai novērtētu attiecīgo pieredzi un zināšanas, ja pašvaldības un vietējās valsts sektora iestādes lūdz tās uzskatīt par profesionāļiem. Minētie kritēriji var būt alternatīva vai papildinājums piektajā daļā uzskaitītajiem kritērijiem.

II.2.   Procedūra

Minētie klienti var atteikties no priekšrocībām, ko sniedz sīki izstrādātās profesionālās ētikas normas, tikai tad, ja ir ievērota šāda procedūra:

tiem rakstiski, vispārīgi vai attiecībā uz konkrētu ieguldījumu pakalpojumu vai darījumu vai darījuma vai produkta veidu jāpaziņo ieguldījumu brokeru sabiedrībai, ka tie vēlas, lai tos uzskatītu par profesionāliem klientiem,

ieguldījumu brokeru sabiedrībai jāsniedz tiem skaidrs rakstisks brīdinājums par aizsardzību un ieguldītāja kompensācijas tiesībām, ko tie var zaudēt,

no līguma atsevišķā dokumentā tiem jāsniedz rakstisks paziņojums par to, ka tie apzinās šādas aizsardzības zaudēšanas sekas.

Pirms izlemšanas pieņemt pieprasījumu par atteikšanos jāpieprasa ieguldījumu brokeru sabiedrībai, lai tā veic visus attiecīgos pasākumus, lai nodrošinātu ka klients, kas pieprasa, lai to uzskatītu par profesionālu klientu, atbilst attiecīgajām prasībām, kas minētas II iedaļas 1. punktā.

Tomēr, ja klienti jau ir kvalificēti kā profesionāļi saskaņā ar kritērijiem un procedūrām, kas līdzīgas iepriekšminētajām, nav paredzēts, ka to attiecības ar ieguldījumu brokeru sabiedrībām ietekmē jaunie noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar šo pielikumu.

Sabiedrībām jāievieš atbilstīga rakstiska iekšējā politika un procedūras, lai klientus iedalītu kategorijās. Profesionāli klienti ir atbildīgi par to, lai ieguldījumu brokeru sabiedrība būtu informēta par visām izmaiņām, kas varētu ietekmēt to pašreizējo iedalījumu kategorijās. Ja tomēr ieguldījumu brokeru sabiedrībai kļūst zināms, ka klients vairs neatbilst sākotnējiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem to var uzskatīt par profesionāli, ieguldījumu brokeru sabiedrība veic attiecīgus pasākumus.


III PIELIKUMS

A DAĻA

Atceltā direktīva ar tās sekojošo grozījumu sarakstu

(minēti 94. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/39/EK (OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/31/EK (OV L 114, 27.4.2006., 60. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2007/44/EK ((OV L 247, 21.9.2007., 1. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/10/EK (OV L 76, 19.3.2008., 33. lpp.).

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/78/ES (OV L 331, 15.12.2010., 120. lpp.).

B DAĻA

Termiņu uzskaitījums transponēšanai valsts tiesību aktos

(minēti 94. pantā)

Direktīva 2004/39/EK

Transponēšanas periods

2007. gada 31. janvāris

Īstenošanas periods

2007. gada 1. novembris

Direktīva 2006/31/EK

Transponēšanas periods

2007. gada 31. janvāris

Īstenošanas periods

2007. gada 1. novembris

Direktīva 2007/44/EK

Transponēšanas periods

2009. gada 21. marts

Direktīva 2010/78/ES

Transponēšanas periods

2011. gada 31. decembris


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula, kas minēta 94. pantā

Direktīva 2004/39/EK

Direktīva 2014/65/ES

Regula (ES) Nr. 600/2014

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

 

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkts

 

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

2. panta 1. punkta g) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta g) apakšpunkts

2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

2. panta 1. punkta i) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta i) apakšpunkts

2. panta 1. punkta j) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta j) apakšpunkts

2. panta 1. punkta k) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta k) apakšpunkts

2. panta 1. punkta i) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta l) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta m) apakšpunkts

2. panta 1. punkta l) apakšpunkts

 

2. panta 1. punkta n) apakšpunkts

2. panta 1. punkta m) apakšpunkts

 

2. panta 2. punkts

2. panta 2. punkts

 

2. panta 3. punkts

2. panta 4. punkts

 

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

 

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

 

4. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 1. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 2. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 3. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 4. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 5. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 5. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 6. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 6. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 8. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 7. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 9. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 8. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 10. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 9. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 11. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 10. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 12. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 11. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 13. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 18. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 14. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 21. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 15. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 22. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 16. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 14. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 17. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 15. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 18. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 44. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 19. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 17. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 20. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 55. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 21. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 56. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 22. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 26. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 23. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 24. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 28. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 25. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 29. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 26. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 30. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 27. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 31. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 28. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 32. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 29. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 33. apakšpunkts

 

4. panta 1. punkta 30. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 35. apakšpunkta b) punkts

 

4. panta 1. punkta 31. apakšpunkts

4. panta 1. punkta 35. apakšpunkts

 

4. panta 2. punkts

4. panta 2. punkts

 

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

 

5. panta 2. punkts

5. panta 2. punkts

 

5. panta 3. punkts

5. panta 3. punkts

 

5. panta 4. punkts

5. panta 4. punkts

 

5. panta 5. punkts

 

6. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts

 

6. panta 2. punkts

6. panta 2. punkts

 

6. panta 3. punkts

6. panta 3. punkts

 

7. panta 1. punkts

7. panta 1. punkts

 

7. panta 2. punkts

7. panta 2. punkts

 

7. panta 3. punkts

7. panta 3. punkts

 

7. panta 4. punkts

7. panta 4. un 5. punkts

 

8. panta a) punkts

8. panta a) punkts

 

8. panta b) punkts

8. panta b) punkts

 

8. panta c) punkts

8. panta c) punkts

 

8. panta d) punkts

8. panta d) punkts

 

8. panta e) punkts

8. panta e) punkts

 

9. panta 1. punkts

9. panta 1. un 3. punkts

 

9. panta 2. punkts

9. panta 5. punkts

 

9. panta 3. punkts

9. panta 4. punkts

 

9. panta 4. punkts

9. panta 6. punkts

 

10. panta 1. punkts

10. panta 1. punkts

 

10. panta 2. punkts

10. panta 2. punkts

 

10. panta 3. punkts

11. panta 1. punkts

 

10. panta 4. punkts

11. panta 2. punkts

 

10. panta 5. punkts

11. panta 3. punkts

 

10. panta 6. punkts

10. panta 3. punkts, 11. panta 4. punkts

 

10.a panta 1. punkts

12. panta 1. punkts

 

10.a panta 2. punkts

12. panta 2. punkts

 

10.a panta 3. punkts

12. panta 3. punkts

 

10.a panta 4. punkts

12. panta 4. punkts

 

10.a panta 5. punkts

12. panta 5. punkts

 

10.a panta 6. punkts

12. panta 6. punkts

 

10.a panta 7. punkts

12. panta 7. punkts

 

10.a panta 8. punkts

12. panta 8. un 9. punkts

 

10.b panta 1. punkts

13. panta 1. punkts

 

10.b panta 2. punkts

13. panta 2. punkts

 

10.b panta 3. punkts

13. panta 3. punkts

 

10.b panta 4. punkts

13. panta 4. punkts

 

10.b panta 5. punkts

13. panta 5. punkts

 

11. pants

14. pants

 

12. pants

15. pants

 

13. panta 1. punkts

16. panta 1. punkts

 

13. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts

 

13. panta 3. punkts

16. panta 3. punkts

 

13. panta 4. punkts

16. panta 4. punkts

 

13. panta 5. punkts

16. panta 5. punkts

 

13. panta 6. punkts

16. panta 6. punkts

 

13. panta 7. punkts

16. panta 8. punkts

 

13. panta 8. punkts

16. panta 9. punkts

 

13. panta 9. punkts

16. panta 11. punkts

 

13. panta 10. punkts

16. panta 12. punkts

 

14. panta 1. punkts

18. panta 1. punkts, 19. panta 1. punkts

 

14. panta 2. punkts

18. panta 2. punkts

 

14. panta 3. punkts

19. panta 4. punkts

 

14. panta 4. punkts

18. panta 3. punkts, 19. panta 2. punkts

 

14. panta 5. punkts

18. panta 6. punkts, 19. panta 3. punkts

 

14. panta 6. punkts

18. panta 8. punkts

 

14. panta 7. punkts

18. panta 9. punkts

 

15. pants

 

16. panta 1. punkts

21. panta 1. punkts

 

16. panta 2. punkts

21. panta 2. punkts

 

16. panta 3. punkts

 

17. panta 1. punkts

22. pants

 

17. panta 2. punkts

 

18. panta 1. punkts

23. panta 1. punkts

 

18. panta 2. punkts

23. panta 2. punkts

 

18. panta 3. punkts

23. panta 4. punkts

 

19. panta 1. punkts

24. panta 1. punkts

 

19. panta 2. punkts

24. panta 3. punkts

 

19. panta 3. punkts

24. panta 4. punkts

 

19. panta 4. punkts

25. panta 2. punkts

 

19. panta 5. punkts

25. panta 3. punkts

 

19. panta 6. punkts

25. panta 4. punkts

 

19. panta 7. punkts

25. panta 5. punkts

 

19. panta 8. punkts

25. panta 6. punkts

 

19. panta 9. punkts

24. panta 6. punkts, 25. panta 7. punkts

 

19. panta 10. punkts

24. panta 13. punkts, 24. panta 14. punkts, 25. panta 8. punkts

 

20. pants

26. pants

 

21. panta 1. punkts

27. panta 1. punkts

 

21. panta 2. punkts

27. panta 4. punkts

 

21. panta 3. punkts

27. panta 5. punkts

 

21. panta 4. punkts

27. panta 7. punkts

 

21. panta 5. punkts

27. panta 8. punkts

 

21. panta 6. punkts

27. panta 9. punkts

 

22. panta 1. punkts

28. panta 1. punkts

 

22. panta 2. punkts

28. panta 2. punkts

 

22. panta 3. punkts

28. panta 3. punkts

 

23. panta 1. punkts

29. panta 1. punkts

 

23. panta 2. punkts

29. panta 2. punkts

 

23. panta 3. punkts

29. panta 3. punkts

 

23. panta 4. punkts

29. panta 4. punkts

 

23. panta 5. punkts

29. panta 5. punkts

 

23. panta 6. punkts

29. panta 6. punkts

 

24. panta 1. punkts

30. panta 1. punkts

 

24. panta 2. punkts

30. panta 2. punkts

 

24. panta 3. punkts

30. panta 3. punkts

 

24. panta 4. punkts

30. panta 4. punkts

 

24. panta 5. punkts

30. panta 5. punkts

 

25. panta 1. punkts

 

24. pants

25. panta 2. punkts

 

25. panta 1. punkts

25. panta 3. punkts

 

26. panta 1. un 2. punkts

25. panta 4. punkts

 

26. panta 3. punkts

25. panta 5. punkts

 

26. panta 7. punkts

25. panta 6. punkts

 

26. panta 8. punkts

25. panta 7. punkts

 

26. panta 9. punkts

26. panta 1. punkts

31. panta 1. punkts

 

26. panta 2. punkts

31. panta 2. un 3. punkts

 

27. panta 1. punkts

 

14. panta 1. līdz 5. punkts

27. panta 2. punkts

 

14. panta 6. punkts

27. panta 3. punkts

 

15. panta 1. līdz 4. punkts

27. panta 4. punkts

 

16. pants

27. panta 5. punkts

 

17. panta 1. punkts

27. panta 6. punkts

 

17. panta 2. punkts

27. panta 7. punkts

 

17. panta 3. punkts

28. panta 1. punkts

 

20. panta 1. punkts

28. panta 2. punkts

 

20. panta 2. punkts

28. panta 3. punkts

 

20. panta 3. punkts

29. panta 1. punkts

 

3. panta 1., 2. un 3. punkts

29. panta 2. punkts

 

4. panta 1., 2. un 3. punkts

29. panta 3. punkts

 

4. panta 6. punkts

30. panta 1. punkts

 

6. panta 1. un 2. punkts

30. panta 2. punkts

 

7. panta 1. punkts

30. panta 3. punkts

 

7. panta 2. punkts

31. panta 1. punkts

34. panta 1. punkts

 

31. panta 2. punkts

34. panta 2. punkts

 

31. panta 3. punkts

34. panta 3. punkts

 

31. panta 4. punkts

34. panta 4. punkts

 

31. panta 5. punkts

34. panta 6. punkts

 

31. panta 6. punkts

34. panta 7. punkts

 

31. panta 7. punkts

34. panta 8. un 9. punkts

 

32. panta 1. punkts

35. panta 1. punkts

 

32. panta 2. punkts

35. panta 2. punkts

 

32. panta 3. punkts

35. panta 3. punkts

 

32. panta 4. punkts

35. panta 4. punkts

 

32. panta 5. punkts

35. panta 5. punkts

 

32. panta 6. punkts

35. panta 6. punkts

 

32. panta 7. punkts

35. panta 8. punkts

 

32. panta 8. punkts

35. panta 9. punkts

 

32. panta 9. punkts

35. panta 10. punkts

 

32. panta 10. punkts

35. panta 11. un 12. punkts

 

33. panta 1. punkts

36. panta 1. punkts

 

33. panta 2. punkts

36. panta 2. punkts

 

34. panta 1. punkts

37. panta 1. punkts

 

34. panta 2. punkts

37. panta 2. punkts

 

34. panta 3. punkts

 

35. panta 1. punkts

38. panta 1. punkts

 

35. panta 2. punkts

38. panta 2. punkts

 

36. panta 1. punkts

44. panta 1. punkts

 

36. panta 2. punkts

44. panta 2. punkts

 

36. panta 3. punkts

44. panta 3. punkts

 

36. panta 4. punkts

44. panta 4. punkts

 

36. panta 5. punkts

44. panta 5. punkts

 

36. panta 6. punkts

44. panta 6. punkts

 

37. panta 1. punkts

45. panta 1. un 8. punkts

 

37. panta 2. punkts

45. panta 7. punkta otrā daļa

 

38. panta 1. punkts

46. panta 1. punkts

 

38. panta 2. punkts

46. panta 2. punkts

 

38. panta 3. punkts

46. panta 3. punkts

 

39. pants

47. panta 1. punkts

 

40. panta 1. punkts

51. panta 1. punkts

 

40. panta 2. punkts

51. panta 2. punkts

 

40. panta 3. punkts

51. panta 3. punkts

 

40. panta 4. punkts

51. panta 4. punkts

 

40. panta 5. punkts

51. panta 5. punkts

 

40. panta 6. punkts

51. panta 6. punkts

 

41. panta 1. punkts

52. panta 1. punkts

 

41. panta 2. punkts

52. panta 2. punkts

 

42. panta 1. punkts

53. panta 1. punkts

 

42. panta 2. punkts

53. panta 2. punkts

 

42. panta 3. punkts

53. panta 3. punkts

 

42. panta 4. punkts

53. panta 4. punkts

 

42. panta 5. punkts

53. panta 5. punkts

 

42. panta 6. punkts

53. panta 6. punkts

 

42. panta 7. punkts

53. panta 7. punkts

 

43. panta 1. punkts

54. panta 1. punkts

 

43. panta 2. punkts

54. panta 2. un 3. punkts

 

44. panta 1. punkts

 

3. panta 1., 2. un 3. punkts

44. panta 2. punkts

 

4. panta 1., 2. un 3. punkts

44. panta 3. punkts

 

4. panta 6. punkts

45. panta 1. punkts

 

6. panta 1. un 2. punkts

45. panta 2. punkts

 

7. panta 1. punkts

45. panta 3. punkts

 

7. panta 2. punkts

46. panta 1. punkts

55. panta 1. punkts

 

46. panta 2. punkts

55. panta 2. punkts

 

47. pants

56. pants

 

48. panta 1. punkts

67. panta 1. punkts

 

48. panta 2. punkts

67. panta 2. punkts

 

48. panta 3. punkts

67. panta 3. punkts

 

49. pants

68. pants

 

50. panta 1. punkts

69. panta 1. punkts, 72. panta 1. punkts

 

50. panta 2. punkts

69. panta 2. punkts

 

51. panta 1. punkts

70. panta 1. un 2. punkts

 

51. panta 2. punkts

70. panta 5. punkts

 

51. panta 3. punkts

71. panta 1. punkts

 

51. panta 4. punkts

71. panta 4. punkts

 

51. panta 5. punkts

71. panta 5. punkts

 

51. panta 6. punkts

71. panta 6. punkts

 

52. panta 1. punkts

74. panta 1. punkts

 

52. panta 2. punkts

74. panta 2. punkts

 

53. panta 1. punkts

75. panta 1. punkts

 

53. panta 2. punkts

75. panta 2. punkts

 

53. panta 3. punkts

75. panta 3. punkts

 

54. panta 1. punkts

76. panta 1. punkts

 

54. panta 2. punkts

76. panta 2. punkts

 

54. panta 3. punkts

76. panta 3. punkts

 

54. panta 4. punkts

76. panta 4. punkts

 

54. panta 5. punkts

76. panta 5. punkts

 

55. panta 1. punkts

77. panta 1. punkts

 

55. panta 2. punkts

77. panta 2. punkts

 

56. panta 1. punkts

79. panta 1. punkts

 

56. panta 2. punkts

79. panta 2. punkts

 

56. panta 3. punkts

79. panta 3. punkts

 

56. panta 4. punkts

79. panta 4. punkts

 

56. panta 5. punkts

79. panta 8. punkts

 

56. panta 6. punkts

79. panta 9. punkts

 

57. panta 1. punkts

80. panta 1. punkts

 

57. panta 2. punkts

80. panta 2. punkts

 

57. panta 3. punkts

80. panta 3. un 4. punkts

 

58. panta 1. punkts

81. panta 1. punkts

 

58. panta 2. punkts

81. panta 2. punkts

 

58. panta 3. punkts

81. panta 3. punkts

 

58. panta 4. punkts

81. panta 4. punkts

 

58. panta 5. punkts

81. panta 5. punkts

 

58.a pants

82. pants

 

59. pants

83. pants

 

60. panta 1. punkts

84. panta 1. punkts

 

60. panta 2. punkts

84. panta 2. punkts

 

60. panta 3. punkts

84. panta 3. punkts

 

60. panta 4. punkts

84. panta 4. punkts

 

61. panta 1. punkts

85. panta 1. punkts

 

61. panta 2. punkts

85. panta 2. punkts

 

62. panta 1. punkts

86. panta 1. punkts

 

62. panta 2. punkts

86. panta 2. punkts

 

62. panta 3. punkts

86. panta 3. punkts

 

62. panta 4. punkts

86. panta 4. punkts

 

62.a panta 1. punkts

87. panta 1. punkts

 

62.a panta 2. punkts

87. panta 2. punkts

 

63. panta 1. punkts

88. panta 1. punkts

 

63. panta 2. punkts

88. panta 2. punkts

 

64. pants

64.a pants

65. pants

66. pants

67. pants

68. pants

69. pants

70. pants

71. pants

72. pants

73. pants

I pielikums

I pielikums

 

II pielikums

II pielikums