12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/1

(1)

Lai nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, informācijas apmaiņai vajadzētu notikt divos virzienos šo iestāžu attiecīgās uzraudzības kompetences ietvaros. Tādēļ būtu jānosaka standarta veidlapas, veidnes un operatīvās procedūras – tostarp termiņi – informācijas apmaiņai parastās situācijās un likviditātes stresa situācijās. Regulārai informācijas apmaiņai, kas notiek divas reizes vai reizi gadā, būtu jānosaka arī saskaņoti nosūtīšanas intervāli un maksimālie informācijas nosūtīšanas termiņi. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiek nosūtīti un saņemti visjaunākie dati, kompetentajām iestādēm ar informāciju būtu jāapmainās, cik ātri vien iespējams, negaidot līdz maksimālo informācijas nosūtīšanas termiņu beigām.

(2)

Neskarot šajā regulā noteiktās standarta informācijas apmaiņas procedūras, piederības dalībvalsts vai uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzētu bez nepamatotas kavēšanās vienai otru informēt par jebkuru iespējamo situāciju, kas var ietekmēt kādas filiāles finanšu stabilitāti vai darbību, un sniegt visu būtisko un atbilstīgo informāciju par minēto situāciju.

(3)

Ņemot vērā atšķirības uzņēmējās dalībvalstīs darbojošos filiāļu lieluma, sarežģītības un nozīmīguma ziņā, ir svarīgi informācijas apmaiņā piemērot proporcionalitātes principu. Tādēļ informācijas apmaiņai izmantotajās veidlapās, veidnēs un nosūtīšanas intervālos būtu jāņem vērā tas, ka uzņemošo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par filiālēm, kas atzītas par nozīmīgām saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu, ir nepieciešams saņemt plašāku informāciju.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu informācijas nosūtīšanu attiecīgajām personām, kā arī informācijas konfidencialitāti, kompetentajām iestādēm būtu jāizveido kontaktpersonu saraksti, kuri jādara zināmi un regulāri jāatjaunina.

(5)

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts un uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm neattiecas tikai uz Direktīvas 2013/36/ES 50. pantā norādītajiem informācijas veidiem un tādējādi tikai uz šajā regulā minētajiem informācijas veidiem. Direktīvā 2013/36/ES ir izklāstīti noteikumi par informācijas apmaiņu attiecībā uz filiāļu pārbaudēm uz vietas, paziņojumiem par to, kā tiek īstenotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un brīvība sniegt pakalpojumus, un pasākumiem, ieskaitot drošības pasākumus, ko veic kompetentās iestādes attiecībā uz savām filiālēm un mātesuzņēmumiem. Tāpēc šajā regulā nevajadzētu noteikt informācijas apmaiņas prasības šajās jomās.

(6)

Standarta veidlapām, veidnēm un procedūrām būtu jāattiecas arī uz informācijas apmaiņu saistībā ar darbību veikšanu uzņēmējā dalībvalstī, sniedzot pārrobežu pakalpojumus.

(7)

Ņemot vērā pārrobežu pakalpojumu raksturu, uzņēmēju dalībvalstu kompetentās iestādes saskaras ar informācijas trūkumu attiecībā uz darbībām, kuras tiek veiktas to jurisdikcijā; ir svarīgi izveidot procedūras informācijas sniegšanai, lai varētu aizsargāt finanšu stabilitāti un uzraudzīt atbilstību atļaujas piešķiršanas nosacījumiem, jo īpaši to, vai finanšu iestāde sniedz pakalpojumus atbilstīgi sniegtajiem paziņojumiem. Neraugoties uz šādas informācijas nozīmīgumu, ir jāizvairās no potenciālās slodzes, ko radītu tās apkopošana un izplatīšana visām uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tāpēc informācija būtu jāsniedz pēc pieprasījuma saņemšanas no uzņēmēju dalībvalstu kompetentajām iestādēm, nevis regulāras informācijas apmaiņas gaitā.

(8)

Tā kā informācijas veids, ar ko jāapmainās kompetentajām iestādēm, ir izklāstīts Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 524/2014 (2), šī īstenošanas regula būtu jāuzskata par nepieciešamu priekšnoteikumu Deleģētās regulas (ES) Nr. 524/2014 īstenošanai.

(9)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde – EBI).

(10)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

katra gada 28. februārī, pamatojoties uz situāciju iepriekšējā gada 31. decembrī;

b)

katra gada 31. augustā, pamatojoties uz situāciju tā paša gada 30. jūnijā.

a)

informāciju par neatbilstību tiesību aktu vai regulatīvajām prasībām;

b)

informāciju par uzraudzības vai citu administratīvo pasākumu piemērošanu;

c)

informāciju par administratīvo sankciju vai kriminālsodu piemērošanu;

d)

informāciju, kas attiecas uz likviditātes stresa situāciju.

a)

veidni, kas noteikta I pielikuma 2. daļā, izmanto informācijai par finanšu iestādes likviditāti un maksātspēju;

b)

veidni, kas noteikta I pielikuma 3. daļā, izmanto informācijai par pārrobežu pakalpojumu sniegšanu;

c)

veidni, kas noteikta I pielikuma 4. daļā, izmanto informācijai par filiāli, kas veic uzņēmējdarbību uzņēmējā dalībvalstī;

d)

veidni, kas noteikta I pielikuma 5. daļā, izmanto informācijai par noguldījumu garantiju sistēmām.

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/26

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/28

(1)

Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) 2006. gada Konvencijā par darbu jūrniecībā, turpmāk “Konvencija”, ir noteikti minimālie dzīves un darba standarti visiem jūrniekiem, kas strādā uz kuģiem, kuri kuģo ar ratificējušo valstu karogiem.

(2)

Konvencijas kodeksa grozījumus, turpmāk “grozījumi”, pieņēma saskaņā ar Konvenciju izveidotā “Īpašā trīspusējā komiteja”, turpmāk “Komiteja”, savā 2014. gada 7.–11. aprīļa sanāksmē. Grozījumi tiek iesniegti apstiprināšanai Starptautiskās Darba konferences 103. sesijā 2014. gada 28. maijā – 12. jūnijā.

(3)

Grozījumi attiecas uz kuģu īpašnieku atbildību attiecībā uz kompensāciju par prasībām nāves, miesas bojājumu gadījumā un attiecībā uz jūrnieku pamešanas gadījumiem.

(4)

Daļa noteikumu saskaņā ar Konvenciju un grozījumi ir Savienības kompetencē un attiecas uz jautājumiem, kuros Savienība ir pieņēmusi noteikumus. Grozījumi mijiedarbosies ar spēkā esošo acquis, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika un transports. Konkrētāk, uz lielāko daļu no Konvencijas noteikumiem jau attiecas Padomes Direktīva 2009/13/EK (2009. gada 16. februāris), ar ko īsteno Eiropas Kopienas Kuģu īpašnieku asociāciju (EKKĪA) un Eiropas Transporta darbinieku federācijas (ETDF) Nolīgumu par 2006. gada Konvenciju par darbu jūrniecībā un groza Direktīvu 1999/63/EK (1). Konvencijas īstenošanu Savienībā nodrošina arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/16/EK (2009. gada 23. aprīlis) par ostas valsts kontroli (2), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2013/38/ES (3), un Eiropas Parlamenta un Padomes “Karoga valsts direktīva” 2013/54/ES (4), ar ko īsteno Direktīvas 2009/13/EK pielikumu.

(5)

Kodeksa grozījumi, ko apstiprinājusi Starptautiskā Darba konference, stāsies spēkā attiecībā uz visām pusēm saskaņā ar Konvencijas XV pantu un tajā paredzētajiem nosacījumiem. No tā izriet, ka Konvencijas par darbu jūrniecībā kodeksa grozījumi būs ar starptautisku nolīgumu izveidotas struktūras noteikumi ar juridiskām sekām.

(6)

Ņemot vērā iepriekš minēto, saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu nepieciešams, lai Padome pieņemtu lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina, attiecībā uz jautājumiem, kuri ir Savienības kompetencē un attiecībā uz kuriem Savienība ir pieņēmusi noteikumus, vienlaikus pilnvarojot dalībvalstis kopīgi rīkoties Savienības interesēs, kura nav SDO dalībniece (5),

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/36

(1)

Iestāde 2011. gada 19. septembrī saņēma sūdzību (atsauce Nr. 608967) par iespējamu subsīdiju piešķiršanu no Islandes valsts (“valsts”) un Reikjavīkas pilsētas (“pilsēta”) Harpa koncertzāles un konferenču centra (“Harpa”) pakalpojumiem un restorāna/ēdienu piegādes pakalpojumiem (2).

(2)

Saņēmusi visu attiecīgo informāciju no Islandes iestādēm un apspriedusi šo lietu sanāksmē 2012. gada 5. jūnijā (3), Iestāde ar 2013. gada 20. marta Lēmumu Nr. 128/13/COL nolēma uzsākt oficiālu izmeklēšanas procedūru par iespējamu valsts atbalstu saistībā ar Harpa koncertzāles un konferenču centra finansēšanu (“Lēmums Nr. 128/13/COL” vai “lēmums par procedūras uzsākšanu”).

(3)

Ar vēstuli, kas datēta ar 2013. gada 28. maiju (atsauce Nr. 673762), Islandes iestādes iesniedza apsvērumus par Iestādes lēmumu. Lieta tika arī apspriesta starp Iestādi un Islandes iestādēm paketes sanāksmē Reikjavīkā 2013. gada 4. jūnijā.

(4)

Lēmums 128/13/COL 2013. gada 8. augustā tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un EEZ pielikumā. Ieinteresētajām personām tika dots viens mēnesis, lai tās iesniegtu apsvērumus attiecībā uz Iestādes lēmumu par izmeklēšanas uzsākšanu. Iestāde nesaņēma nekādus apsvērumus no ieinteresētajām personām.

(5)

Ar Lēmumu Nr. 128/13/COL Iestāde novērtēja Harpa koncertzāles un konferenču centra finansējumu. Harpa ir daudzfunkcionāla ēka, kas atrodas Reikjavīkas pilsētas centrā, un tā pašlaik pieder Islandes valstij (54 %) un Reikjavīkas pilsētai (46 %), kuras kopīgi veic tās finansēšanu.

(6)

Reikjavīkas mērs kopā ar Islandes valdības pārstāvjiem 1999. gadā paziņoja, ka Reikjavīkas centrā tiks būvēts koncertu un konferenču centrs. Islandes valsts un pilsēta 2002. gada beigās parakstīja vienošanos par projektu, un nākamajā gadā tika nodibināts uzņēmums Austurhöfn-TR ehf. ar mērķi veikt šā projekta pārraudzību (4).

(7)

Sākotnējais Harpa būvniecībai paredzētais uzņēmējdarbības modelis paredzēja to, ka privāta persona būs atbildīga par ēkas būvniecību un ekspluatāciju, par ko saņems ikgadējas iemaksas no valsts un pilsētas. Valsts Tirdzniecības centrs 2004. gada aprīlī paziņoja par šī projekta pirmskvalifikācijas procesa uzsākšanu, un 2005. gadā novērtēšanas komiteja nonāca pie secinājuma, ka sabiedrības ar ierobežotu atbildību Portus ehf. piedāvājums bija visizdevīgākais no saņemtajiem četriem piedāvājumiem. Pēc tam Islandes valsts un pilsēta noslēdza līgumu (“Projekta līgums”) ar Portus par koncertu un konferenču centra būvniecību un ekspluatāciju (5). Tomēr 2008. gadā pēc finanšu sabrukuma izvēlētais privātais partneris piedzīvoja nopietnas finanšu grūtības un tam nācās izstāties no projekta, tādēļ Harpa būvniecība tika aizturēta.

(8)

Kad privātais partneris izstājās no projekta, aptuveni puse no Harpa jau bija uzbūvēta, un tādējādi Islandes iestādēm nācās pieņemt lēmumu par Harpa centra nākotni. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju tajā laikā galvenokārt bija pieejamas trīs turpmāk minētās iespējas (6).

(9)

Tāpat arī bija skaidrs, ka “pa pusei uzbūvēta”Harpa lieluma ēka pašā pilsētas centrā ilgtermiņā radītu problēmas un tās vērtība tiktu iznīcināta. Tādēļ netika uzskatīts par iespējamu projektu pārtraukt, jo jau tā uzsākšanai tika iztērēts milzīgs apjoms līdzekļu un tā atsākšana vēlākā posmā būtu ļoti dārgs un sarežģīts uzdevums. Tādēļ 2009. gada februārī Reikjavīkas mērs un izglītības ministrs panāca vienošanos, saskaņā ar kuru valsts un pilsēta turpinātu projekta būvniecību bez privātā partnera līdzdalības (7).

(10)

Pēc tam Austurhöfn-TR ehf. pārņēma projektu, un plāni tika pārskatīti, lai rastu vairāk ekonomisku risinājumu būvniecības procesam un ēkas projektam. Valsts un pilsētas paziņojumā presei bija teikts, ka pārņemšana ir pagaidu risinājums un ka Harpa īpašumtiesības un finansējums tiks pārskatīts, kad ekonomika būs stabilizējusies. Savukārt 2010. gadā tika grozīts Projekta līgums ar mērķi atspoguļot jauno projekta pārvaldību un privātā partnera atsaukšanu (8), un būvniecība tika atsākta. Landsbankinn efektīvi norakstīja lielu daļu no investīciju izmaksām, un šajā procesā viss paju kapitāls tika iznīcināts. Harpa būvniecība 2011. gadā tika pabeigta, un ēka tika oficiāli atklāta 2011. gada 20. augustā.

(11)

Vēl nesen bija vairākas sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas bija iesaistītas ar Harpa centru saistītajās darbībās, proti, Portus ehf., kas bija atbildīga par Harpa nekustamo īpašumu un ar to saistītajām darbībām, un Situs ehf., kas bija atbildīga par citām tajā pašā teritorijā plānotajām ēkām. Portus uzņēmumam bija divi meitasuzņēmumi: Totus ehf., kam piederēja pats nekustamais īpašums, un Ago ehf., kas bija atbildīgs par visām darbībām Harpa centrā un nomāja īpašumu no Totus. Situs arī bija divi meitasuzņēmumi: Hospes ehf., kam būtu piederējusi šajā teritorijā būvējamā viesnīca un kas pārvaldītu tās darbību, un Custos ehf., kam būtu piederējušas visas citas ēkas šajā teritorijā un kas veiktu to pārvaldību.

(12)

Tomēr, lai samazinātu ekspluatācijas izmaksas un palielinātu efektivitāti, Austurhöfn-TR ehf. valde 2012. gada decembrī nolēma vienkāršot Harpa darbības struktūru, apvienojot vienā uzņēmumā lielāko vairumu sabiedrību ar ierobežotu atbildību, kas iesaistītas attiecīgajās darbībās. Tādēļ valsts un pilsēta nodibināja uzņēmumu Harpa Concert and Conference Centre ehf. (i. Harpa tónlistar- og ráðstefnuhús ehf.), kas pārraudzītu visas ar Harpa centru saistītās darbības. Harpa infrastruktūras vienkāršošana ir daļa no ilgtermiņa plāna, lai ar Harpa centru saistītās darbības padarītu ilgtspējīgas.

(13)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Harpa centram ir jākļūst par daudzveidīgas un vērienīgas mūzikas un kultūras dzīves forumu Islandē ar mērķi veicināt attiecīgā laikposma vislabāko Islandes mākslinieku piedāvājumu, īpaši dodot priekšroku dažādiem mūzikas pasākumiem. Harpa centrs ir iecerēts arī kā inovāciju avots Islandes kultūrā un mūzikā, un uzmanība tiks vērsta uz starptautiskiem sakariem tā, lai Harpa būtu vērtīga apmeklējumu vieta ārvalstu māksliniekiem, kuri ierodas Islandē.

(14)

Turklāt Harpa centrs ir iecerēts kā forums visu veidu konferencēm, sanāksmēm un pulcēšanās reizēm – gan vietējām, gan ārvalstu, un paredzēts, ka tas nostiprinās Islandes pozīciju kā iespējamai vietai starptautisko konferenču rīkošanai, piedāvājot pakalpojumus un konferenču zāles līdzvērtīgā līmenī, kāds ir konferenču telpām citās valstīs. Ir iecerēts arī, ka Harpa centrs veicinās tūrismu Islandē un stiprinās Reikjavīkas pilsētas centru, kļūstot par centru visiem islandiešiem šajā reģionā un galamērķi gan Islandes, gan ārzemju tūristiem, kas vēlas iepazīt šo ēku un baudīt piedāvātos pakalpojumus, ēkas arhitektūru un tajā izvietotos mākslas darbus.

(15)

Islandes Simfoniskais orķestris, Islandes Opera un Reikjavīkas bigbends ir noslēguši ilgtermiņa līgumus par atsevišķu Harpa centra telpu izmantošanu. Harpa centrā tiek rīkotas arī konferences, kā arī dažādi mākslas pasākumi, piemēram, popkoncerti un rokkoncerti gan ar Islandes, gan ārzemju mākslinieku piedalīšanos. Citas Harpa centra darbības, piemēram, sabiedrisko ēdināšanu, restorānus, mūzikas veikalu un mēbeļu veikalu pārvalda privāti uzņēmumi, kuri īrē telpas Harpa centrā. Šīs telpas tiek iznomātas privātajiem uzņēmējiem, ievērojot tirgus noteikumus un rīkojot publisko iepirkumu konkursus, kuros tika pieņemti visizdevīgākie piedāvājumi.

(16)

Pirms Harpa būvniecības Islandē nebija koncertzāles ar atbilstošu akustiku, kas varētu uzņemt vairāk nekā 300 cilvēku un dot mājvietu gan Islandes Simfoniskajam orķestrim, gan Islandes Operai. Tāpēc Islandes iestādes uzskatīja, ka ir nepieciešams būvēt kultūras paviljonu, kas nodrošinātu, ka Islandes pilsoņi varētu baudīt mūziku un mākslu. Attiecībā uz konferenču telpām – saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Islandes iestādēm, Islandē nebija ne konferenču centru, ne citu telpu, kurās varētu rīkot lielas konferences.

(17)

Harpa centrs aptver 28 000 kvadrātmetru lielu platību un atrodas pie vecās ostas Reikjavīkā, Austurbakki ielā 2. Ēku projektēja Dānijas Henning Larsen Architects sadarbībā ar Islandes arhitektūras uzņēmumu Batteríið arkitektar. Mākslinieks Ólafur Elíasson sadarbībā ar arhitektiem projektēja stikla konstrukciju ap ēku. Artec Consultants Inc. uzņēmums ir atbildīgs par akustiku, skaņas izolāciju un teātra un skaņas iekārtu projektēšanu.

(18)

Ēkas projekta mērķis ir nodrošināt daudzveidību un labas iespējas visiem koncertu un konferenču veidiem un nodrošināt islandiešus ar telpām, kas agrāk valstī nebija pieejamas. Harpa centrs jau ir ieguvis balvas par koncertiem paredzētajām telpām, un Gramophone žurnāls to izvēlēja par vienu no labākajām jaunās tūkstošgades koncertzālēm, bet Travel & Leisure žurnāls – par labāko norises vietu priekšnesumiem 2011. gadā. Turklāt Harpa centrs ir ieguvis 2013. gada Eiropas Savienības Laikmetīgās arhitektūras balvu – the Mies van der Rohe Award  (9) .

(19)

Turpmāk sniegts pārskats par Harpa centra zālēm (10).

(20)

Harpa centrā ir 7 mazākas konferenču telpas, kurās ir sēdvietas 8–250 cilvēkiem, un tajā atrodas arī vairākas publiskās telpas, kuras ar mērķi palielināt uzņēmuma ienākumus mēdz izīrēt izstāžu un pieņemšanu rīkošanai. Sanāksmju telpas var sadalīt mazākās telpās. Visas sanāksmju telpas ir tehniski aprīkotas, un tajās ir projektors, aprīkojums interneta sanāksmju rīkošanai un skaņas sistēma.

(21)

Kā iepriekš minēts, Harpa ar Austurhöfn-TR ehf. starpniecību pilnībā pieder Islandes valstij un pilsētai. Valsts un pilsētas pienākumus regulē 2006. gadā pieņemtā Projekta līguma 13. panta noteikumi (11). Ikgadējie valsts un pilsētas maksājumi ir ietverti to attiecīgajos budžetos. Saskaņā ar valsts budžetu 2011. gadam bija gaidāms, ka valsts ieguldījums sasniegs ISK 424,4 miljonus. Savukārt 2012. gadam paredzētā valsts iemaksājamā summa bija ISK 553,6 miljoni. Visas valsts iemaksas Harpa centrā notiek saskaņā ar dalību projektā, t. i., valsts apmaksā 54 % un pilsēta 46 %. Iemaksas ir arī indeksētas ar patēriņa cenu indeksu.

(22)

Papildus ieguldījumam, kas paredzēts valsts un pilsētas budžetā, Islandes valsts valdība un Reikjavīkas pilsēta ir uzņēmusies pienākumu piešķirt īstermiņa aizdevumu Harpa centra darbībai, līdz tiks pabeigts ilgtermiņa finansējums, kas nepieciešams, lai pilnībā segtu projekta izmaksas. No 2013. gada kopējā aizdevuma summa bija ISK 794 miljoni ar 5 % procentu likmi un 200 bp prēmiju. Aizdevums bija jāatmaksā līdz 2013. gada 15. februārim. Pilsēta, valsts un Harpa Concert and Conference Centre ehf.2013. gada 6. martā parakstīja līgumu par to, ka pārejas laika aizdevums tiks pārvērsts Harpa paju kapitālā, jo iepriekš nekāds kapitāls netika uzņēmumam sniegts. Tajā pašā līgumā valsts un pilsēta apņēmās veikt papildu pagaidu ikgadējos maksājumus Harpa centram par summu ISK 160 miljoni gadā laika posmā no 2013. līdz 2016. gadam, lai segtu, pirmkārt, Harpa nekustamā īpašuma nodokļus, jo tie izrādījās daudz augstāki, nekā bija gaidīts (12). Otrkārt, bija arī citas neparedzētas izmaksas, kas saistītas ar Harpa centru.

(23)

Valsts un pilsēta ik mēnesi piešķir līdzekļus, lai nomaksātu kredītsaistības saistībā ar Harpa centru. Tā kā projekts ir paredzēts ilgtspējīgs, peļņai jānosedz visas tā darbības izmaksas. Tādēļ saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju finansējums no īpašniekiem ir paredzēts vienīgi, lai segtu nesamaksātos parādus (13).

(24)

Jauns līgums (“2013. gada Projekta līgums”) tika parakstīts 2013. gada 16. aprīlī, aizstājot grozīto Projekta līgumu (14). Saskaņā ar jauno līgumu pilsētas un valsts ieguldījums joprojām tiks maksāts kā beznosacījumu ikmēneša maksājums, kas veikts katru gadu tajā pašā apmērā – ISK 595 000 000, un turpināsies 35 gadu ilgā laika periodā, sākot no 2011. gada marta. Kad 2013. gada martā ikgadējā summa tika pielāgota saskaņā ar patēriņa cenu indeksa pieaugumu, ik gadu maksājamā summa ir ISK 1 023 339 932 (15).

(25)

Saskaņā ar plānoto Austurhöfn-TR ehf. gada pārskatu 2012. gadam tika gaidīts, ka uzņēmums cietīs nozīmīgus ekspluatācijas zaudējumus, kas atbilst kopējam negatīvam EBITDA ISK 406,5 miljonu apmērā. Harpa centra konferenču daļa 2012. gadā darbojās ar negatīvu EBITDA ISK 120 miljonu apmērā, un tas pats attiecas arī uz “citiem ar mākslu saistītiem pasākumiem” (negatīvs EBITDA ISK 131 miljona apmērā). Prognozētie gada pārskati un peļņas analīze 2013. gadam arī paredz ievērojamus ekspluatācijas zaudējumus ar kopējo negatīvo EBITDA aptuveni ISK 348 miljonu apmērā gan konferenču darbībām, gan “citiem ar mākslu saistītiem pasākumiem” darbojoties ar zaudējumiem (16).

(26)

Saskaņā ar sākotnējo Projekta līgumu bija jābūt finanšu nodalīšanai starp dažādiem uzņēmumiem, kas iesaistīti Harpa centra ekspluatācijā, kā arī nodalīšanai starp dažādām darbībām un pasākumiem.

13.11.1.   Privātais partneris visu laiku nodrošina, ka pastāv finanšu nodalīšana starp nekustamo īpašumu uzņēmumu, uzņēmumu, kas atbild par centra darbību, Hringur un privāto partneri. Katrs uzņēmums tiek pārvaldīts un darbojas atsevišķi attiecībā uz finansēm.

13.11.2.   Privātais partneris visu laiku nodrošina, ka ir pietiekama finanšu nodalīšana, t. i., nodalīšana grāmatvedībā starp samaksu par darbu un citām darbībām un pasākumiem saistībā ar KC. Privātajam partnerim jebkurā attiecīgā perioda laikā jāspēj pēc klienta pieprasījuma pierādīt, ka šāda finanšu nodalīšana pastāv.”

(27)

Harpa centra darbības ir sadalītas vairākās kategorijās: 1) Islandes Simfoniskais orķestris, 2) Islandes Opera, 3) citi ar mākslu saistītie pasākumi, 4) konferenču daļa, 5) darbības, 6) biļešu pārdošana, 7) telpu iekārtu darbība, 8) vadības izmaksas. Visas šīs izmaksu kategorijas patlaban ietilpst Harpa – tónlistar- og ráðstefnuhús ehf., un ieņēmumi un izmaksas attiecībā uz katru no šīm kategorijām ir iekļautas budžetā attiecīgajā kategorijā. Kopīgas darbības izmaksas, piemēram, alga, komunālie maksājumi (apkure un elektrība) un administratīvās izmaksas tiek sadalītas starp kategorijām saskaņā ar izmaksu attiecināšanas modeli (17).

(28)

Sīkākam pasākuma aprakstam sniegta atsauce uz Iestādes Lēmumu Nr. 128/13/COL (18).

(29)

Ar Lēmumu Nr. 128/13/COL Iestāde sākotnēji novērtēja, vai Harpa finansējums ir uzskatāms par valsts atbalstu un, ja tā, vai atbalsts ir saderīgs ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

(30)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Harpa finansēšana neietver valsts atbalstu, jo ir pienācīgi nodrošināts, ka dažādām darbībām koncertzālē un konferenču centrā tiek veikta atsevišķa grāmatvedība. Lai pamatotu šo apgalvojumu, Islandes iestādes ir iesniegušas ziņojumus no diviem grāmatvedības uzņēmumiem attiecībā uz Harpa darbībā iesaistīto uzņēmumu grāmatvedības nodalīšanu. Islandes iestādes iesniedza arī cenu analīzi, kur tās salīdzināja līdzīgu konferenču telpu cenas Reikjavīkā, pamatojoties uz to izmēru un ietilpību. Turklāt Islandes iestādes apgalvoja, ka konferenču organizēšana ir labvēlīgi ietekmējusi citus pasākumus Harpa centrā un ka bez konferenču organizēšanas citu pasākumu izmaksas būtu ievērojami lielākas.

(31)

Tomēr sākotnējā Iestādes viedoklī tika uzskatīts, ka Harpa finansējums ietver valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Lēmumā Nr. 128/13/COL tika konstatēti turpmāk minētie aspekti.

(32)

Turklāt Iestāde apšaubīja, ka valsts atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu. Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu atbalstu, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līgumu, ja šādam atbalstam nav tāds nelabvēlīgs iespaids uz tirdzniecības apstākļiem un konkurenci EEZ, kas būtu pretrunā kopīgām interesēm. Islandes iestādes norādīja, ka galvenais šā pasākuma mērķis bija veicināt kultūras attīstību, uzbūvējot koncertzāli, kura būtu mājvieta gan Islandes Simfoniskajam orķestrim, gan Islandes Operai. Iestāde atzina, ka Simfoniskā orķestra un Operas ēkas būvniecība un ekspluatācija, ņemot vērā tās ar kultūru saistīto mērķi, varētu tikt uzskatīta par atbalstu, kas veicina kultūru.

(33)

Iestāde arī atzina, ka tāda infrastruktūra kā Harpa varētu arī tikt izmantota kā vieta dažādiem komerciāliem pasākumiem, piemēram, restorāniem, kafejnīcām, veikaliem, konferencēm un populārās mūzikas koncertiem. Tomēr, lai neradītu konkurences kropļojumu, bija jāpieņem drošības pasākumi, lai nodrošinātu to, ka nepastāv šķērssubsidēšana starp komercdarbībām un subsidētiem kultūras pasākumiem. Iestāde nonāca pie sākotnēja secinājuma, ka tā šaubās par to, vai Islandes iestādes ir izveidojušas nepieciešamos drošības pasākumus, lai nodrošinātu, ka šāda šķērssubsidēšana nav notikusi. Līdz ar to, vadoties pēc tās sākotnējā novērtējuma, Iestādei bija šaubas par to, vai Harpa centra būvniecība un ekspluatācija varētu tikt uzskatīta par saderīgu ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta noteikumiem.

(34)

Islandes iestāžu apsvērumi atspoguļoja viedokli, ka Harpa ekspluatācijas finansējums neietver valsts atbalstu, jo tās ir pienācīgi nodrošinājušas, ka uzņēmumiem ir atsevišķa grāmatvedība attiecībā uz dažādiem pasākumiem Harpa centrā (21).

(35)

Islandes iestādes neapstrīd to, ka finanšu iemaksas Harpa centrā tiek piešķirtas, izmantojot valsts līdzekļus, un ir attiecināmas uz valsti. Tomēr tās apgalvo, ka Harpa centru nevar uzskatīt par uzņēmumu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Harpa ir tāda infrastruktūra un kultūras centrs, kuras mērķis ir saglabāt un veicināt kultūru un Islandes mantojumu, un tādēļ to nevar uzskatīt par tādu, kas piedāvā preces un pakalpojumus konkurētspējīgā tirgū. Turklāt Islandes iestādes arī uzskata, ka šajā gadījumā nav izpildīts nosacījums par ekonomisku priekšrocību, jo ir nodrošināts, ka Harpa komerciālā daļa netiek finansēta no valsts līdzekļiem, kas tiek piešķirti tikai kultūras pasākumiem. Visbeidzot saistībā ar ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm Islandes iestādes norāda, ka ir jāpatur prātā Islandes ģeogrāfiskais stāvoklis, un ir maz ticams, ka skatītāji no citām valstīm, kas ir EEZ līgumslēdzējas puses, ceļos uz Islandi tikai tādēļ, lai apmeklētu koncertus vai tamlīdzīgus pasākumus.

(36)

Islandes iestādes uzsver, ka kopumā Harpa darbībām nav komerciāla rakstura. Saskaņā ar šo iestāžu viedokli Harpa centru nebūtu varējis izveidot privāts uzņēmums, un to nevar salīdzināt ar privātu uzņēmumu grupu. Tādējādi saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju fakti skaidri pierāda, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudes (TEIP) iespējas šajā lietā ir ierobežota.

(37)

Pēc apspriešanās ar Harpa direktoriem Islandes iestādes ir ierosinājušas, ka struktūra, ko izmanto, lai novērstu šķērssubsidēšanu, nebūs atsevišķi uzņēmumi un netiks organizēts obligātais piedāvājumu konkurss attiecībā uz konferences darbībām. Islandes iestādes ir pārliecinātas, ka citi pasākumi ir vairāk piemēroti un radīs mazāk sarežģījumu centra darbībās. Tādējādi – neatkarīgi no tā, vai valsts līdzekļi, kas izmantoti Harpa finansēšanai un ekspluatācijai, tiek uzskatīti par valsts atbalstu, kas saderīgs ar valsts atbalsta noteikumiem, vai arī vispār nav uzskatāmi par valsts atbalstu, Islandes iestādes piekrīt, ka ir jāievieš pasākumi, lai nodrošinātu, ka jebkurš atbalsts nelikumīgi nekropļo konkurenci konferenču tirgū.

(38)

Islandes iestādes piekrīt Iestādes viedoklim, ka ir jānodrošina, lai konferenču darbības būtu finansiāli neatkarīgas no citām Harpa darbībām, un ka ir jāīsteno drošības pasākumi, lai novērstu šķērssubsidēšanas iespēju starp šīm abām daļām. Tādēļ, lai nodrošinātu pienācīgu sadalījumu starp komercdarbībām un citām darbībām, kā arī lai novērstu jebkādu subsīdiju iespēju komercdarbībām, ir veikti šādi divi turpmāk minētie galvenie pasākumi.

(39)

Islandes iestādes ir iesniegušas priekšlikuma projektu pilnīgai Harpa konferenču daļas grāmatvedības nodalīšanai, kurā ņemta vērā jaunā izmaksu un ienākumu attiecināšanas metodika (24). Turpmākajā tabulā atspoguļota piedāvātā grāmatvedības nodalīšana Harpa centrā (25).

(40)

Attiecībā uz nomas maksu Islandes iestādes iesniedza Iestādei salīdzinājumu par nomas maksu, ko iekasē citas konferenču telpas Islandē, kas liecina par to, ka šīs konferenču daļas īres maksa ir augstāka par salīdzināmo tirgus likmi mazumtirdzniecības klientiem. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju nomas maksa vairumtirdzniecības operatoram, piemēram, konferenču daļai, parasti būtu ievērojami zemāka par to, ko maksātu mazumtirdzniecības klients. Tādēļ Islandes iestādes ierosina, ka ir jāpiemēro 25 % robeža (atlaide) (26). Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju tik zemai robežai būtu jānodrošina, ka no konferenču daļas saņemtā maksa ir līdzvērtīga, salīdzinot ar citiem tirgus dalībniekiem.

(41)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju ir saprotams, ka tāda līmeņa investīcija kā Harpa, tāpat kā jebkurš cits liels investīciju projekts, nevarētu nest peļņu pirmo pāris gadu darbības laikā. Tomēr jaunais izmaksu un ienākumu attiecināšanas modelis rāda, ka komerciālā daļa pakāpeniski kļūs izdevīgāka, nesot peļņu Harpa īpašniekiem attiecībā uz to ieguldījumu nākamo pāris gadu laikā. Jaunais modelis arī liecina, ka konferenču daļa visticamāk ir līdz šim segusi nesamērīgi lielu daļu no kopējām izmaksām.

(42)

Visbeidzot, ja Iestāde uzskatītu, ka pasākums atbilst valsts atbalstam, Islandes iestādes ir paudušas viedokli, ka šāds atbalsts varētu tikt uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu, ņemot vērā šā pasākuma mērķus, tostarp mērķi saglabāt un veicināt kultūru un Islandes mantojumu. Šajā saistībā Islandes iestādes arī aicināja Iestādi izvērtēt, vai šāds atbalsts būtu uzskatāmas par finansējumu saistībā ar vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (“VTNP”).

(43)

EEZ līguma 61. panta 1. punkts ir šāds:

“Ja vien šis līgums neparedz ko citu, ar līgumu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir EK dalībvalsts vai EBTA valsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem, un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp Līgumslēdzējām Pusēm.”

(44)

Tas nozīmē, ka pasākums ir valsts atbalsts EEZ līguma 61. panta 1. punkta izpratnē, ja ir kumulatīvi izpildīti šādi nosacījumi: pasākumu i) piešķir valsts vai tas piešķirts no valsts līdzekļiem, ii) tas dod ekonomisku priekšrocību saņēmējam, iii) tas ir selektīvs, iv) tam ir ietekme uz tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un tas var kropļot konkurenci (27).

(45)

Turpmākajās nodaļās Harpa finansējuma valsts finansējuma daļa tiks vērtēta attiecībā uz šiem kritērijiem.

(46)

Saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punktu, lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu, tas ir jānodrošina valstij vai no valsts līdzekļiem.

(47)

Sākumā Iestāde norāda, ka gan vietējās, gan reģionālās varas iestādes tiek uzskatītas par līdzvērtīgām valstij (28). Līdz ar to valsts 61. panta 1. punkta nozīmē attiecas uz visām struktūrām valsts pārvaldē, no centrālās valdības pilsētas līmenī līdz zemākajam pārvaldes līmenim, kā arī uz valsts uzņēmumiem un iestādēm. Turklāt pašvaldību līdzekļi ir uzskatāmi par valsts līdzekļiem EEZ līguma 61. panta nozīmē (29).

(48)

Tā kā Islandes valsts un Reikjavīkas pilsēta kopīgi sedz tā uzņēmuma gada deficītu, kurš veic Harpa ekspluatāciju, ik gadu ieguldot noteiktu summu no sava budžeta, ir iesaistīti valsts līdzekļi. Turklāt kredītu pārvēršana paju kapitālā arī nozīmē valsts līdzekļu nodošanu, jo valsts un pilsēta neiegūtu tiesības saņemt pilnu atmaksu par neatmaksātajiem aizdevumiem. Tādējādi ir izpildīts EEZ līguma 61. panta 1. punktā ietvertais pirmais kritērijs.

(49)

Lai pasākumu varētu uzskatīt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, pasākumam ir jābūt tādam, kas uzņēmumam rada priekšrocības. Uzņēmumi ir vienības, kuras veic saimniecisku darbību, neatkarīgi no to juridiskā statusa un veida, kādā tie tiek finansēti. (30) Saimnieciskās darbības ir darbības, kuras veicot, tirgū piedāvā preces vai pakalpojumus (31). Savukārt pretēji – vienības, kuras nav komerciāli aktīvas tādā nozīmē, ka tās piedāvātu preces un pakalpojumus noteiktā tirgū, nav uzskatāmas par uzņēmumiem.

(50)

Kā tika norādīts Lēmumā Nr. 128/13/COL, Iestāde uzskata, ka gan infrastruktūras būvniecība, gan ekspluatācija pati par sevi ir saimnieciska darbība (un tādēļ ir pakļauta valsts atbalsta noteikumiem), ja šī infrastruktūra tiek vai tiks izmantota, lai tirgū piegādātu preces vai pakalpojumus (32). Šajā gadījumā Harpa centrs ir paredzēts, lai, piemēram, rīkotu konferences, kā arī mūzikas, kultūras un “citus ar mākslu saistītus pasākumus” komerciālā nolūkā, t. i., ar mērķi sniegt pakalpojumus tirgū. Šo viedokli ir apstiprinājusi Eiropas Savienības Tiesa (“Tiesa”) Leipzig/Halle lietā (33). Līdz ar to infrastruktūras gadījumā atbalstu var piešķirt vairākos līmeņos: būvniecībai, ekspluatācijai un telpu izmantošanai (34).

(51)

Kā jau iepriekš minēts, Harpa centrā rīko Islandes Simfoniskā orķestra, Islandes Operas koncertus, kā arī dažādus citus mākslas pasākumus un konferences. Islandes iestādes uzskata, ka tikai konferenču aspekts Harpa darbībā ir saimnieciska darbība. Tāpēc visas citas darbības jāklasificē kā tādas, kas nav saimnieciskas darbības.

(52)

Tomēr dažas no aktivitātēm Harpa centrā, jo īpaši konferences, teātra izrādes, populārās mūzikas koncerti u. c., var piesaistīt ievērojamu skaitu klientu, konkurējot ar privātiem konferenču centriem, teātriem un citām mūzikas pasākumiem paredzētajām vietām. Tādēļ Iestāde uzskata, ka Harpa koncertzāle un konferenču centrs, kā arī uzņēmums, kas iesaistīts to darbībā tiktāl, ciktāl tie iesaistās komercdarbībā, ir kvalificējami kā uzņēmumi (35).

(53)

Lai pasākumu uzskatītu par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē, pasākumam ir jābūt tādam, kas rada ekonomisku priekšrocību atbalsta saņēmējam.

(54)

Attiecībā uz Harpa būvniecības finansējumu valsts atbalstu var izslēgt, ja tas ir saskaņā ar tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (“TEIP”) (36). Tomēr Islandes iestādes ir iebildušas pret TEIP pārbaudes piemērošanu šajā lietā, jo, viņuprāt, vispārējām Harpa darbībām nav komerciāla rakstura. Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Harpa centru nebūtu varējis izveidot privāts uzņēmums un tāpēc to nevar salīdzināt ar privāto uzņēmumu grupu. Tādējādi saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju fakti skaidri pierāda, ka tirgus ekonomikas ieguldītāja pārbaudes (TEIP) iespējas šajā lietā ir ierobežotas.

(55)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju attiecībā uz Harpa būvniecību valsts un pilsēta sākotnēji cerēja, ka privātais ieguldītājs finansēs projekta realizāciju. Tomēr, ņemot vērā finanšu krīzi, kļuva neiespējami realizēt projektu bez valsts finansējuma. Tādēļ tiek apgalvots, ka ir nepieciešamas tiešās valsts un pilsētas subsīdijas, jo bez tām nebūtu bijis pietiekami daudz līdzekļu, lai finansētu šo projektu. Tādēļ Iestāde uzskata, ka Harpa būvniecības valsts finansējums radītu ekonomisku priekšrocību un tas uzskatāms par atbalstu, jo projektu nav bijis iespējams realizēt bez valsts finansējuma. Tādēļ valsts un pilsētas līdzdalība bija svarīga visam Harpa projektam kopumā.

(56)

No Iestādes lēmumu pieņemšanas prakses izriet, ka tad, ja uzņēmums veic gan komerciālu, gan nekomerciālu darbību, ir jābūt izmaksu uzskaites sistēmai, kas nodrošina, ka saimnieciskā darbība netiek finansēta no valsts līdzekļiem, kuri piešķirti bezpeļņas darbībām (37). Šis princips ir noteikts arī Pārredzamības direktīvā. Pārredzamības direktīva nav piemērojama tieši attiecībā uz šo lietu, jo pēdējo divu gadu Harpa kopējais neto gada apgrozījums ir zemāks par apgrozījuma robežvērtību, kas noteikta direktīvas 5. panta 1. punkta d) apakšpunktā (38). Tomēr Iestāde uzskata, ka joprojām ir spēkā princips par saimniecisko darbību veikšanu uz komerciāliem noteikumiem ar atsevišķu grāmatvedību un skaidri definēti izmaksu uzskaites principi, saskaņā ar ko kārto atsevišķo grāmatvedību.

(57)

Kā aprakstīts iepriekš I.2 sadaļā, Harpa darbības ir sadalītas vairākās kategorijās, piemēram, nodrošinot telpas Islandes Simfoniskajam orķestrim un Islandes Operai, kā arī citiem ar mākslu saistītiem pasākumiem un konferencēm. Tomēr Islandes iestādes līdz brīdim, kad Iestāde pieņēma Lēmumu Nr. 128/13/COL, nebija pienācīgi nodrošinājušas skaidru un konsekventu grāmatvedības nodalīšanu dažādiem Harpa pasākumiem. Zaudējumu, kas saistīti ar ēkas darbību, un kopējo administratīvo izmaksu vienkāršu dalīšanu starp dažādiem Harpa pasākumiem, pamatojoties uz plānoto izmantošanu un citiem kritērijiem, kā tas tika darīts pirmajos Harpa darbības gados, nevar uzskatīt par skaidru grāmatvedības nodalīšanu saskaņā ar EEZ līgumu. Tādējādi šī situācija varēja izraisīt šķērssubsidēšanu starp Harpa kultūras pasākumiem un saimnieciskās darbības pasākumiem.

(58)

Kā aprakstīts I.4 sadaļā, Islandes iestādes ir ieviesušas konkrētus pasākumus, lai nodalītu Harpa komerciālo un nekomerciālo pasākumu grāmatvedību (39). Pasākumi ietver jaunu izmaksu un ienākumu attiecināšanas metodiku un atsevišķas grāmatvedības veikšanu attiecībā uz Harpa konferenču daļu. Lai arī šie jaunie pasākumi samazina Harpa darbībā iesaistīto uzņēmumu priekšrocības līdz nepieciešajam minimumam, lai nodrošinātu infrastruktūras darbību, tomēr konferenču daļas priekšrocību nevar pilnībā izslēgt.

(59)

Turklāt priekšrocība ir piešķirta Harpa darbībā iesaistītajiem uzņēmumiem neiegūtās peļņas veidā, jo valsts un pilsēta nepieprasa gūt peļņu no saviem ieguldījumus koncertzālē un konferenču centrā tiktāl, ciktāl šie uzņēmumi nodarbojas ar komercdarbību, piemēram, konferenču rīkošanu. Jebkura uzņēmuma īpašnieks vai investors parasti vēlas gūt peļņu no saviem ieguldījumiem komercuzņēmumā. Šāda prasība faktiski nozīmē izdevumus uzņēmumam. Ja valstij piederošam uzņēmumam netiek prasīts nodrošināt normālo peļņas normu tā īpašniekam, tas faktiski nozīmē, ka uzņēmums izmanto priekšrocības katru reizi, kad īpašnieks atsakās no šīs peļņas (40).

(60)

Islandes iestādes uzskata, ka finansējums Harpa būvniecībai un ekspluatācijai būtu jāraksturo kā finansējums vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumam un ka četri kumulatīvie “Altmark testa” kritēriji ir izpildīti tā, ka pasākums nav uzskatāms par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē.

(61)

Tiesas spriedumā Altmark lietā sniegts skaidrojums par nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kompensācija par sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nav uzskatāma par valsts atbalstu, ja nav nekādu priekšrocību (41). Taču, lai konkrētajā lietā šāda kompensācija netiktu atzīta par valsts atbalstu, ir jābūt izpildītiem četriem kumulatīvajiem nosacījumiem, kurus parasti sauc par Altmark kritērijiem (42).

(62)

Minētie četri nosacījumi ir šādi: i) uzņēmumam, kas saņem atbalstu no valsts finansēšanas mehānisma VTNP sniegšanai, ir oficiāli jāuztic VTNP sniegšana un izpilde, un šīm saistībām jābūt skaidri definētām; ii) kompensāciju aprēķināšanas parametriem ir jābūt iepriekš objektīvi un pārredzamā veidā noteiktiem, lai izvairītos no ekonomisko priekšrocību piešķiršanas saņēmējuzņēmumam salīdzinājumā ar konkurējošajiem uzņēmumiem; iii) kompensācija nedrīkst pārsniegt summu, kas nepieciešama, lai nosegtu visus vai daļu izdevumu, kas radušies, izpildot VTNP, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un saprātīgu peļņu saistībā ar šo saistību izpildi; un iv) ja saņēmējuzņēmums nav izvēlēts sabiedrisko iepirkumu procedūras rezultātā, kompensācijas apjoms nosakāms, pamatojoties uz to izdevumu analīzi, kādi, pildot šīs saistības, rastos tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts, ņemot vērā atbilstošos rēķinus un paredzot saprātīgu peļņu par šo saistību izpildi.

(63)

EEZ valstīm kopumā ir plaša rīcības brīvība attiecībā uz kāda pakalpojuma uzskatīšanu par VTNP, ja tās ņem vērā attiecīgo judikatūru, kurā noteikti vispārīgi principi, kas ir jāievēro. No EEZ līguma 59. panta 2. punkta izriet, ka uzņēmumi, kam uzticēti VTNP, ir uzņēmumi, kam uzticēts “īpašs uzdevums” (43).

(64)

Saskaņā ar Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalsta noteikumu piemērošanu kompensācijai, kas piešķirta par vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu sniegšanu (44), tiesības sniegt sabiedrisko pakalpojumu jāpiešķir ar aktu, kas atkarībā no tā, par kuru EBTA valsti ir runa, var būt likumdošanas vai regulatīvs instruments vai līgums. Tiesību sniegt sabiedrisko pakalpojumu piešķiršana var būt noteikta arī vairākos dokumentos. Balstoties uz Komisijas un Iestādes pieeju šādos gadījumos, attiecīgajā dokumentā vai dokumentos vismaz jānorāda:

(65)

Saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju Harpa sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistības ir skaidri definētas tās īpašumtiesību politikā. Saskaņā ar īpašumtiesību politiku Harpa centra mērķis ir: i) kļūt par mūzikas un kultūras dzīves forumu Islandē, ii) nostiprināt Islandes pozīciju kā iespējamai vietai konferenču rīkošanai, iii) nostiprināt tūrisma industrijas pozīciju Islandē, iv) veicināt sabiedrisko dzīvi Reikjavīkas pilsētas centrā. Turklāt īpašuma politika nosaka, ka Harpa darbībām ir jābūt pašpietiekamām un ka nedrīkst būt nekādu papildu ieguldījumu Harpa centrā, izņemot tos, par kuriem Projekta līgumā panākta vienošanās. Tomēr īpašumtiesību politika neparedz ne sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistību ilgumu, ne konkrētus aprēķināšanas, kontroles un kompensāciju pārskatīšanas kritērijus, ne arī pasākumus, kā izvairīties no kompensācijas pārmaksāšanas vai kā atgūt pārmaksāto kompensāciju. Tādēļ Iestāde uzskata, ka pirmais Altmark kritērijs nav izpildīts.

(66)

Turklāt saskaņā ar Projekta līgumu ieguldījumam no valsts un pilsētas bija jābūt nemainīgai gada summai (ISK 595 000 000), kas bija jāgroza katrā maksājuma datumā, lai atspoguļotu izmaiņas patēriņa cenu indeksā. Tomēr, ņemot vērā Harpa centra finansiālo stāvokli, ir notikušas ievērojamas pagaidu finanšu iemaksas no Harpa īpašniekiem, kā arī ieviesta aizdevumu konversijas kārtība (45). Tādējādi, pretēji Islandes iestāžu uzskatam, šķiet, iepriekš objektīvā un pārredzamā veidā nav noteikta kompensācija par iespējamo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas saistībām. Turklāt atbalsta nepārredzamais raksturs (ikgadējā Harpa deficīta segšana, iespējamā šķērssubsidēšana un prakse neprasīt pamatotu ienākumu no ieguldījumiem) var Iestādei tikai likt secināt, ka Islandes iestādes nav pienācīgi nodrošinājušas, lai kompensācija nepārsniegtu nepieciešamo summu.

(67)

Visbeidzot, Iestāde norāda, ka Harpa operators nav izvēlēts publiskā iepirkuma procedūrā un ka Islandes iestādes nav sniegušas Iestādei informāciju, kas ļauj pārbaudīt, vai izmaksas, kas radušās Harpa, atbilst izmaksām tipiskam uzņēmumam, kas ir labi vadīts un atbilstoši aprīkots, kā prasīts ceturtajā Altmark kritērijā.

(68)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto, Iestāde secina, ka Harpa finansējums neatbilst visiem Altmark kritērijiem un tādēļ to nevar raksturot kā finansējumu pakalpojumam ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

(69)

Lai pasākums tiktu uzskatīts par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē, tam jābūt selektīvam.

(70)

Islandes iestādes nodrošina finansējumu Harpa darbībā iesaistītajiem uzņēmumiem. Finansējums tiek izmantots, lai segtu zaudējumus, kas radušies no dažādām Harpa darbībām, tostarp saimnieciskajām darbībām, piemēram, konferenču rīkošanas. Šī kompensācijas sistēma, saskaņā ar kuru var rasties šķērssubsidēšana, nav pieejama citiem uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas konferenču tirgū Islandē vai citur.

(71)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka uzņēmumi, kuri ir iesaistīti Harpa ekspluatācijā, saņem selektīvas ekonomiskas priekšrocības salīdzinājumā ar to konkurentiem tirgū.

(72)

Visbeidzot pasākumam, lai to varētu uzskatīt par valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē, ir jābūt tādam, kas kropļo konkurenci un ietekmē tirdzniecību starp EEZ līguma līgumslēdzējām pusēm.

(73)

Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru jau pats fakts, ka pasākums stiprina uzņēmuma stāvokli salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē EEZ iekšējā tirdzniecībā, ir uzskatāms par pietiekamu, lai secinātu, ka pasākums var ietekmēt tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm un kropļot konkurenci starp uzņēmumiem, kuri reģistrēti citās EEZ valstīs (46). Valsts līdzekļi, kas piešķirti Harpa darbībā iesaistītajiem uzņēmumiem, lai segtu to zaudējumus, rada priekšrocības, kas stiprina Harpa pozīciju salīdzinājumā ar citiem uzņēmumiem, kuri konkurē tajā pašā tirgū.

(74)

Pat tad, ja lielākajai daļai no darbībām, kas veiktas Harpa, ir vietējs raksturs, Harpa centrs spēj arī nodrošināt lielu un vidēja lieluma starptautisku pasākumu rīkošanu, un līdz ar to nevar izslēgt ietekmi uz konkurenci un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm (47). Tomēr saskaņā ar Islandes iestāžu sniegto informāciju ir maz ticams, ka vairāk nekā tikai daži Harpa centra pasākumi, ja tādi vispār būs, ieinteresēs personas, kuras dzīvo kaimiņvalstīs tik lielā mērā, lai mērotu garo ceļu līdz Reikjavīkai un apmeklētu šos pasākumus, un tādējādi būtu maz ticams, ka Harpa telpās organizētie pasākumi varētu konkurēt ar līdzīgām arēnām kaimiņvalstīs.

(75)

Tomēr, tā kā starptautisku pasākumu organizēšanas tirgus ir atvērts konkurencei starp norises vietas nodrošinātājiem un pasākumu organizatoriem, kuri parasti veic darbības saistībā ar tirdzniecību starp EEZ valstīm, var pieņemt, ka ir ietekme uz tirdzniecību. Šajā gadījumā ietekme uz tirdzniecību starp dažām EEZ kaimiņvalstīm ir vēl vairāk iespējama, ņemot vērā konferenču nozares īpatnības. Turklāt Vispārējā tiesa nesen savā rīkojumā par Ahoy kompleksu Nīderlandē ir atzinusi, ka nav nekāda iemesla ierobežot tirgu, ņemot vērā tikai šīs dalībvalsts teritoriju (48).

(76)

Tādēļ, tāpat kā lēmumā par procedūras uzsākšanu, Iestāde uzskata, ka atbalsts Harpa centram spēj ietekmēt konkurenci un tirdzniecību EEZ.

(77)

Atsaucoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka novērtējamais pasākums, t. i., Harpa finansējums, ietver valsts atbalsta elementus EEZ līguma 61. panta 1. punkta nozīmē. Saskaņā ar iepriekš minētajiem nosacījumiem tādējādi ir jāizvērtē, vai pasākumu var uzskatīt par saderīgu ar EEZ līguma darbību.

(78)

Saskaņā ar 3. protokola I daļas 1. panta 3. punktu “EBTA Uzraudzības iestāde ir laikus jāinformē par jebkādiem plāniem piešķirt vai mainīt atbalstu, lai tā varētu iesniegt savus apsvērumus (…). Attiecīgās valsts ierosinātie pasākumi nestājas spēkā pirms galīgā lēmuma pieņemšanas procedūrā.”

(79)

Islandes iestādes nesniedza Iestādei informāciju par atbalsta pasākumiem. Turklāt Islandes iestādes, būvējot un ekspluatējot Harpa centru, ir īstenojušas šos pasākumus vēl pirms Iestāde ir pieņēmusi galīgo lēmumu. Tādēļ Iestāde secina, ka Islandes iestādes nav ievērojušas savas saistības saskaņā ar I daļas 3. protokola 1. panta 3. punktu. Tādēļ jebkura iesaistītā atbalsta piešķiršana ir prettiesiska.

(80)

Atbalsta pasākumi, kas ietverti EEZ līguma 61. panta 1. punktā, parasti nav savienojami ar EEZ līguma darbību, izņemot gadījumus, kad attiecībā uz tiem var piemērot atkāpi saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 2. un 3. punktu vai EEZ līguma 59. panta 2. punktu un tie ir nepieciešami, samērīgi un nerada nepamatotu konkurences kropļojumu. Islandes iestādes apgalvo, ka jebkurš projektā iesaistītais atbalsts būtu saderīgs ar EEZ līguma 61. panta 3. punktu.

(81)

EEZ līgumā nav iekļauts noteikums, kas atbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. panta 3. punkta d) apakšpunktam. Iestāde tomēr atzīst, ka valsts atbalsta pasākumi var tikt apstiprināti ar kultūru saistīto iemeslu dēļ, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punktu un c) apakšpunktu (49).

(82)

Pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, atbalsts, kas veicina kultūru un kultūras mantojuma saglabāšanu, var tikt uzskatīts par saderīgu ar EEZ līguma darbību, ja tāds atbalsts neietekmē tirdzniecības apstākļus un konkurenci EEZ tiktāl, ka tiktu uzskatīts par kopējām interesēm pretrunā esošu. Tādēļ Iestādei ir jānovērtē, vai atbalsta piešķiršanu dažādām Harpa darbībām var uzskatīt par atbalstu, lai veicinātu kultūru, pamatojoties uz EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu.

(83)

Jāatzīmē, ka principi, kas noteikti EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktā, ir tikuši piemēroti lietās, kuras ir kaut kādā ziņā līdzīgas šai lietai (50). Islandes iestādes ir paziņojušas, ka galvenais attiecīgā pasākuma mērķis bijis veicināt kultūru, būvējot koncertzāli, kas varētu kļūt par mājvietu gan Islandes Simfoniskajam orķestrim, gan Islandes Operai. Līdzīgi daudzfunkcionāli kultūras centri jau pastāv lielākajā daļā citu Eiropas pilsētu. Harpa centrs ir paredzēts kā Islandes nacionālā koncertzāle, nodrošinot nepieciešamo kultūras infrastruktūru, kuras Islandē trūka, un tas darbosies kā centrālais punkts Islandes izpildītājmākslas attīstībai un virzībai. Tādēļ Harpa centrs veicina ar kultūru saistīto zināšanu attīstību un sniedz sabiedrībai pieeju kultūras, izglītības un atpūtas vērtībām (51).

(84)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Iestāde uzskata, ka, paturot prātā ar kultūru saistīto mērķi, Simfoniskā orķestra un Operas telpu būvniecība un ekspluatācija būtu jāuzskata par atbalstu, kas veicina kultūru, EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē. Tomēr Iestāde ir izteikusi šaubas par to, vai atbalstu, kas piešķirts, lai subsidētu konferenču pasākumus, var pamatot ar 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu, un tādēļ šis jautājums ir jāvērtē atsevišķi.

(85)

Attiecībā uz nepieciešamību, samērīgumu un to, vai pasākums var kropļot konkurenci, Iestādei ir šādi apsvērumi. Kā iepriekš minēts, galvenais Harpa centra būvniecības iemesls bija acīmredzamā nepieciešamība pēc piemērotas koncertzāles, lai dotu mājvietu gan Islandes Simfoniskajam orķestrim, gan Islandes Operai. Ņemot vērā projekta mērogu, ir saprotams, ka tādu infrastruktūru kā Harpa var arī izmantot, lai dotu vietu dažādām komerciālām darbībām, piemēram, restorāniem, kafejnīcām, veikaliem, konferenču un populārās mūzikas koncertu rīkošanai. Tomēr, lai neradītu konkurences kropļojumu, ir jāievieš drošības pasākumi, kas nodrošinātu, ka nepastāv šķērssubsidēšana starp komercdarbībām un ievērojami subsidētajiem kultūras pasākumiem.

(86)

Ar Lēmumu Nr. 128/13/COL Iestāde paredzēja trīs metodes, ar kuru palīdzību Islandes iestādes varētu nodrošināt, ka nenotiek šķērssubsidēšana starp Harpa komercdarbībām un kultūras pasākumiem (52). Pirmkārt, Iestāde norādīja, ka šo mērķi varētu sasniegt, nododot komercdarbībai paredzētās telpas publiskajā piedāvājumā, tādējādi nodrošinot, ka uzņēmējs maksā tirgus cenu par telpām un negūst priekšrocības no šķērssubsidēšanas. Otrkārt, Islandes iestādes būtu varējušas izveidot atsevišķu juridisku personu komercdarbībai. Trešā iespēja, kas norādīta Iestādes lēmumā par procedūras uzsākšanu, bija pietiekama saimniecisko darbību nodalīšana no nekomerciālām darbībām, izveidojot pietiekamu sistēmu izmaksu attiecināšanai un grāmatvedības nodalīšanai, kas nodrošina pamatotu ienākumu no ieguldījumiem.

(87)

Islandes iestādes ir uzsvērušas, ka Harpa darbībai nepieciešama zināma elastība, jo gan kultūras pasākumiem, gan konferenču pasākumiem ir jāpastāv līdzās, un ir dažādi gadījumi, kad šie divi galvenie darbības veidi piedzīvotu sadursmi, ja vien uzraudzība un plānošana netiktu veikta ļoti saskaņotā veidā. Tādējādi palielinātos administratīvais slogs un rastos papildu ierobežojumi un izmaksas jau tā sarežģītajā Harpa ekspluatācijā, ja šajā centrā ieviestu jaunu operatoru – vai nu privātu uzņēmēju vai atsevišķu valstij piederošu uzņēmumu. Tāpēc Islandes iestādes pēc apspriešanās ar Harpa direktoriem secināja, ka trešais variants, t. i., Harpa saimnieciskās darbības nošķiršana no nekomerciālās darbības un pietiekamas izmaksu attiecināšanas un atsevišķas grāmatvedības sistēmas izveidošana, bija visvairāk dzīvotspējīga, ņemot vērā iepriekš aprakstītos apstākļus.

(88)

Kā iepriekš minēts, atsevišķā grāmatvedība un jaunā izmaksu un ienākumu attiecināšanas metodika, ko ieviesa Harpa īpašnieki, atbilst Pārredzamības direktīvas norādījumiem. Par visiem kultūras pasākumiem un nomniekiem, kā arī par konferenču darbībām tiek veikta īpaša grāmatvedība (uzskaites daļas), tādējādi nodrošinot, ka tiek veikta iekšējā grāmatvedība attiecībā uz dažādām darbībām. Turklāt Islandes iestādes ir nodrošinājušas, ka noteikta daļa no Harpa pastāvīgajām un kopējām izmaksām tiek piešķirta katrai atsevišķai darbību grupai, pamatojoties uz faktisko izmantojumu un komercdarbību. Turklāt konferenču daļai par biroja telpu un citām telpām būs jāmaksā tirgum atbilstoša nomas maksa (53). Islandes iestāžu īstenotie pasākumi efektīvi nodrošina to, ka nepastāvēs šķērssubsidēšana starp Harpa komercdarbībām un kultūras pasākumiem.

(89)

Saskaņā ar sākotnējiem pārskatiem par 2013. gadu ir paredzēts, ka konferenču daļa gūs nelielu peļņu ISK 9 574 000 apmērā. Ir paredzams, ka līdz 2016. gadam šī peļņa pieaugs līdz vairāk nekā ISK 23 miljoniem. Tādēļ jaunais izmaksu un ienākumu attiecināšanas modelis rāda, ka komerciālā daļa pakāpeniski kļūs izdevīgāka, nākamo pāris gadu laikā sniedzot Harpa īpašniekiem ienākumu no viņu ieguldījumiem.

(90)

Attiecībā uz konferenču daļas deficītu pirmajos Harpa darbības gados Iestāde piekrīt, ka ir saprotams, ka tādas investīcijas kā Harpa, tāpat kā jebkurš cits liels ieguldījumu projekts, nevarētu nest peļņu pirmajos darbības gados. Tādējādi darbības deficīta segšanu pirmajos komerciālās darbības gados var uzskatīt par nepieciešamajām uzsākšanas izmaksām saskaņā ar TEIP. Turklāt atsevišķā grāmatvedība un jaunā izmaksu un ienākumu metodoloģija varētu liecināt par to, ka milzīgā apjoma Harpa komerciālās daļas deficīts, kas tika novērtēts Iestādes lēmumā par procedūras uzsākšanu – negatīvais EBITDA ISK 120 miljonu apmērā 2012. gadā, varētu arī neatspoguļot reālo konferenču daļas finansiālo situāciju.

(91)

Turklāt Islandes iestādes ir pierādījušas, ka Harpa nodrošinās papildu kapacitāti esošajām telpām un palielinās dažādu – gan kultūras, gan komerciālu – pasākumu rīkošanas iespējas Reikjavīkā, un būs liels ieguvums kultūras attīstībai un Islandes sabiedrībai. Tādējādi atbalsts ir uzskatāms par mērķtiecīgu un ar to saistītais valsts finansējums – par pamatotu.

(92)

Turklāt, ņemot vērā Harpa centra atrašanās vietu un to, ka lielākā daļa no darbībām, kas tajā notiek, ir vietēja rakstura, ir ierobežota ietekme uz konkurenci un tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, lai gan, kā minēts iepriekš, šo ietekmi nevar izslēgt (54).

(93)

Ar iepriekš minētajiem iemesliem ir pierādīts, ka valsts un pilsētas iesaistīšanās Harpa finansēšanā ir gan nepieciešama, gan samērīga un nerada nepamatotu konkurences kropļojumu. Turklāt, pilnībā nodalot komerciālo un nekomerciālo Harpa daļu grāmatvedību, Islandes iestādēm ir izdevies nodrošināt, ka nav nelabvēlīguu blakusefektu, kas izrietētu no to iemaksām ar kultūru saistītajās Harpa darbībās. Tādējādi Harpa finansēšana ir saderīga ar EEZ līguma valsts atbalsta noteikumiem.

(94)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem apsvērumiem, Iestāde secina, ka Harpa finansējums ir valsts atbalsts, kas ir saderīgs ar EEZ līgumu tā 61. panta 3. punkta c) apakšpunkta nozīmē.

(95)

Islandes iestādēm tiek atgādināts, ka visi plāni attiecībā uz izmaiņām Harpa finansēšanā, tostarp jebkāds valsts vai pilsētas piešķīruma palielinājums par vairāk nekā 20 %, ir jāpaziņo Iestādei,

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/52

(1)

Ar 2014. gada 31. janvāra vēstuli Norvēģijas iestādes iesniedza savu reģionālā atbalsta karti, kas piemērojama no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim (“reģionālā atbalsta karte”) saskaņā ar 156. punktu Iestādes Reģionālā atbalsta pamatnostādnēs 2014.–2020. gadam (“RAP”) (1). Šīs pamatnostādnes nosaka, ka EBTA valstīm, kuras plāno piešķirt reģionālo atbalstu, jāiesniedz reģionālā atbalsta kartes.

(2)

Saskaņā ar šo pamatnostādņu 157. punktu šis lēmums atspoguļo Iestādes novērtējumu par paziņotās kartes saderību ar RAP. Karte nav saistīta ar valsts atbalstu EEZ līguma 61. panta nozīmē. Iestādes apstiprinājums attiecībā uz karti nav atļauja piešķirt atbalstu. Apstiprinot karti, kopā ar RAP tiek noteikts reģionālā ieguldījumu atbalsta piešķiršanas regulējums. Šajā ziņā karte ir RAP neatņemama sastāvdaļa (2).

(3)

Norvēģijas iestādes ir paziņojušas tikai reģionus, attiecībā uz kuriem saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta c) apakšpunktu piemērojama atkāpe. Ņemot vērā relatīvi augsto IKP uz vienu iedzīvotāju, neviens Norvēģijas reģions neatbilst kritērijiem, lai saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 3. punkta a) apakšpunktu piemērotu atkāpi (3).

(4)

Norvēģijā 3. līmeņa statistikas reģioni atbilst apgabaliem un 5. līmeņa statistikas reģioni – pašvaldībām.

(5)

Norvēģijā šobrīd ir 19 apgabali un 428 pašvaldības.

(6)

Norvēģijā ir astoņi apgabali, kur iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2  (4). Tie ir šādi:

(7)

Kopējais iedzīvotāju skaits 8 apgabalos ir 1 255 027 (5), kas veido 25,51 % no Norvēģijas iedzīvotāju skaita. Tādējādi valsts iedzīvotāju īpatsvars Norvēģijā attiecīgajā periodā ir 25,51 % (6).

(8)

Norvēģijas iestādes informēja par šādiem četriem apgabaliem, kas tiesīgi saņemt reģionālo ieguldījumu atbalstu pilnībā:

(9)

Pārējie četri apgabali ir tikai daļēji iekļauti paziņotajā kartē. Norvēģijas iestādes paskaidroja, ka atsevišķi apgabali Norvēģijā ir ļoti neviendabīgi. Dažos apgabalos ir centrālie reģioni, kuros ir augsts iedzīvotāju blīvums un plaukstoša saimnieciskā darbība, kā arī ir reģioni ar zemu iedzīvotāju blīvumu, kas cīnās ar iedzīvotāju skaita samazināšanās problēmām. Tas attiecas gan uz tiem apgabaliem, kur iedzīvotāju blīvums ir augstāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2, gan uz tiem, kur iedzīvotāju blīvums ir zemāks par 12,5 iedzīvotājiem uz km2. Šā iemesla dēļ Norvēģijas iestādes apgalvo, ka atbalstāmais reģions, kas balstīts vienīgi uz 3. līmeņa statistikas reģionu, neatspoguļo reālās problēmas, ar kurām Norvēģija saskaras atsevišķos reģionos. Tādēļ Norvēģijas iestādes, nosakot robežas apgabaliem, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, ir piemērojušas elastīgo pieeju, kas izklāstīta RAP 149. punktā.

(10)

Turpmāk 1. tabulā sniegts pārskats par pašvaldībām apgabalos ar zemu apdzīvotības blīvumu, kas nav iekļautas reģionālā atbalsta kartē (“neiekļautās pašvaldības”).

1. tabula

(11)

Šo neiekļauto pašvaldību kopējais iedzīvotāju skaits ir 350 555.

(12)

Turpmāk 2. tabulā sniegts pārskats par pašvaldībām apgabalos ar augstu apdzīvotības blīvumu, kas ir iekļautas reģionālā atbalsta kartē (“iekļautās pašvaldības”).

2. tabula

(13)

Šo iekļauto pašvaldību kopējais iedzīvotāju skaits ir 349 002.

(14)

Turpmāk 3. tabulā sniegts pārskats par visām pašvaldībām, kas iekļautas reģionālā atbalsta kartē.

3. tabula

(15)

Kopējais reģionālā atbalsta kartē iekļauto pašvaldību skaits ir 281.

(16)

RAP 149. punktā ir noteiktas trīs prasības, kas jāizpilda, lai iekļautu pašvaldības no apgabaliem, kur iedzīvotāju blīvums pārsniedz 12,5 iedzīvotāju uz km2.

(17)

Pirmkārt, iekļaušanas pasākums nedrīkst radīt aptverto iedzīvotāju skaita palielināšanos, kā noteikts RAP 142. punktā. Iepriekš paziņotajā atbalsta apgabalā ir 1 253 474 iedzīvotāji, kas veido 25,48 % no Norvēģijas iedzīvotāju kopskaita un tādējādi nepārsniedz RAP 142. punktā noteikto iedzīvotāju īpatsvara maksimālo robežu 25,51 %. Tādēļ Iestāde secina, ka šī prasība ir izpildīta.

(18)

Otrkārt, tajās apgabala daļās, kas pretendē uz elastīgās pieejas piemērošanu, apdzīvotības blīvumam apgabala līmenī ir jābūt zemākam nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Kā liecina 2. tabulā ietvertā informācija, šī prasība ir ievērota attiecībā uz iekļautajām pašvaldībām apgabala līmenī.

(19)

Treškārt, iekļautajām pašvaldībām jābūt tuvējiem apgabaliem, kas robežojas ar apgabaliem, kuros iedzīvotāju blīvums ir zemāks nekā 12,5 iedzīvotāji uz km2. Iestāde secina, ka iekļautās pašvaldības atbilst šai prasībai, kā tas redzams šā lēmuma pielikumā pievienotajā kartē (7).

(20)

Attiecībā uz visiem apgabaliem, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu, tiks piemērota atbalsta pieļaujamā augšējā robeža, kas ir 15 % no bruto dotācijas ekvivalenta (GGE), to papildina ar 20 % piemaksu mazajiem uzņēmumiem un 10 % vidējiem uzņēmumiem. Šī atbalsta intensitāte atbilst robežvērtībām, kas noteiktas RAP 154. un 155. punktā.

(21)

Saskaņā ar RAP 156. punktu paziņotā karte būs spēkā no 2014. gada 1. jūlija līdz 2020. gada 31. decembrim. Vajadzības gadījumā saskaņā ar RAP 161. punktu 2016. gada jūnijā tiks veikta kartes termiņa vidusposma pārskatīšana, lai noteiktu iespējamos apgabalus, kas ir tiesīgi saņemt reģionālo atbalstu saskaņā ar EEZ līguma 61. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un atbalsta intensitāti, kas atbilst to IKP uz vienu iedzīvotāju.

(22)

Turklāt šis lēmums neierobežo Iestādes pilnvaras vajadzības gadījumā pirms iepriekš minētā perioda beigām pārskatīt karti saskaņā ar Uzraudzības un Tiesas izveides nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 1. punktu.

(23)

Pamatojoties uz iepriekšminēto novērtējumu, Iestāde uzskata, ka Norvēģijas reģionālā atbalsta karte 2014.–2020. gadam ir saderīga ar principiem, kas noteikti RAP, tā kā iekļautie apgabali nepārsniedz aptverto iedzīvotāju skaitu, kas noteikts RAP 142. punktā. Iekļautie apgabali atbilst arī citām prasībām, kas ir noteiktas RAP 149. punktā, jo atbalsta intensitāte atbilst 154. un 155. punktā noteiktajām robežvērtībām un tā darbības ilgums nepārsniedz laikposmu, kas noteikts RAP 156. punktā,

12.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 172/59