ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 169

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 7. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 553/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par Savienības dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 554/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

14

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 555/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis ( 1 )

27

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 556/2014/ES (2014. gada 15. maijs) par Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (EDCTP2), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

38

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 557/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu 2. ierosme inovatīvu zāļu jomā ( 1 )

54

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 558/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2  ( 1 )

77

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 559/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Kurināmā elementi un ūdeņradis 2 ( 1 )

108

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 560/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu ( 1 )

130

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 561/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu ECSEL  ( 1 )

152

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

LĒMUMI

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 553/2014/ES

(2014. gada 15. maijs)

par Savienības dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Šo stratēģiju ir apstiprinājis gan Eiropas Parlaments, gan Padome.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris) (3) izveidotās pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014–2020) (“Apvārsnis 2020”) mērķis ir panākt pētniecības un inovācijas lielāku ietekmi, palīdzot nostiprināt publiskā–publiskā sektora partnerības, tostarp ar Savienības dalību programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis, saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un būtu pilnībā jāievēro “Apvāršņa 2020” galvenos principus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu arī jānodrošina brīva piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 743/2008/EK (4), Kopiena apņēmās veikt finansiālu ieguldījumu kopīgajā pētniecības un attīstības programmā Eurostars, kuru īsteno visas dalībvalstis un piecas citas valstis Eureka tīklā, kas ir 1985. gadā izveidota starpvaldību iniciatīva, kuras mērķis ir veicināt sadarbību rūpnieciskās pētniecības jomā (Eurostars).

(5)

Komisija 2012. gada aprīlī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Eurostars starpposma novērtējumu, ko divus gadus pēc programmas darbības sākuma veica neatkarīgu ekspertu grupa. Eksperti kopumā atzina, ka Eurostars atbilst izvirzītajiem mērķiem un sniedz pievienoto vērtību pētniecībā un attīstībā iesaistītajiem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”) un ka tā būtu jāturpina arī pēc 2013. gada. Tiek uzskatīts arī, ka Eurostars apmierina daudzas pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU patiesas vajadzības; tā ir piesaistījusi lielu skaitu pieteikumu, un uz finansējumu pretendēt tiesīgo projektu budžets pārsniedz sākotnējo budžetu. Tika sniegti vairāki ieteikumi uzlabojumiem, galvenokārt attiecībā uz vajadzību turpināt valstu programmu integrāciju un uzlabot darbības rezultātus, lai nodrošinātu īsāku līgumu slēgšanas procesu un uzlabotu procedūru pārredzamību.

(6)

Būtu jāpiemēro MVU definīcija, kas sniegta Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (5).

(7)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (6), atbalstu var piešķirt pasākumam, kura pamatā ir Eurostars un ar kuru tā tiek pārorientēta atbilstīgi starpposma novērtējumā minētajiem aspektiem.

(8)

Otrā pētniecības un attīstības programma, kuru kopīgi uzsākušas vairākas dalībvalstis un kuras mērķis ir atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kuri iesaistīti pētniecībā un attīstībā (Eurostars-2), kas saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020”, tās pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība” un Komisijas 2012. gada 17. jūlija paziņojumu ar nosaukumu “Stiprāka Eiropas pētniecības telpas partnerība izcilībai un izaugsmei”, tiks īstenota ar mērķi atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, piešķirot līdzfinansējumu šo uzņēmumu uz tirgu orientētajiem pētniecības projektiem jebkurā jomā. Gan pati par sevi, gan kopā ar “Apvārsnī 2020” izvirzīto mērķi “Vadošās tehnoloģijas un pamattehnoloģijas” iekļautajiem pasākumiem tā veicinās šīs pamatprogrammas daļā “Vadošā loma rūpniecībā” noteikto mērķu sasniegšanu, lai paātrinātu to tehnoloģiju un inovāciju attīstību, uz kurām būs balstīti nākotnes uzņēmumi, un palīdzētu inovatīviem Eiropas MVU kļūt par vadošajiem uzņēmumiem pasaulē. Salīdzinājumā ar iepriekšējo programmu Eurostars programmā Eurostars-2 atbilstīgi pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU interesēm būtu jācenšas saīsināt dotāciju piešķiršanas procesu, pastiprināt integrāciju un racionalizēt administrāciju un uzlabot tās pārredzamību un efektivitāti. Lai Eurostars-2 būtu sekmīga, ir svarīgi no iepriekšējās programmas Eurostars pārņemt augšupējo raksturu un uz darījumdarbību balstīto darba kārtību, kurā galvenā uzmanība pievērsta tirgus potenciālam.

(9)

Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar Eurostars-2 būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(10)

Eureka ministru konferencē Budapeštā 2012. gada 22. jūnijā tika apstiprināts Eurostars-2 stratēģiskais redzējums (“Budapeštas dokuments”). Ministri apņēmās sniegt atbalstu Eurostars turpināšanai pēc tās termiņa beigām 2013. gadā līdz “Apvāršņa 2020” termiņa beigām. Tas izpaudīsies kā pastiprināta partnerība attiecībā uz Eurostars starpposma novērtējumā sniegtajiem ieteikumiem. Budapeštas dokumentā noteikti divi galvenie Eurostars-2 mērķi. Pirmkārt, strukturālais mērķis, kas paredz pastiprināt valstu pētniecības programmu sinhronizāciju un saskaņošanu finansēšanas jomā, kas ir centrālais elements, lai dalībvalstis spētu īstenot Eiropas pētniecības telpu. Otrkārt, saturiskais mērķis, kas paredz atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus MVU, kuri piedalās transnacionālos pētniecības un inovācijas projektos. Budapeštas dokumentā Savienība ir aicināta piedalīties Eurostars-2.

(11)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(12)

No Eurostars-2 piešķirtā Savienības finansējuma saņēmēju revīzijas būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(13)

Iesaistītās valstis plāno finansiāli atbalstīt Eurostars-2 īstenošanu visā tās darbības laikā (no 2014. gada līdz 202. gadam).

(14)

Eurostars-2 pasākumiem būtu jāatbilst mērķiem un augšupējiem principiem, kas noteikti “Apvārsnī 2020”, un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(15)

Būtu jānosaka maksimālais apjoms Savienības finansiālajam ieguldījumam Eurostars-2“Apvārsnis 2020” darbības laikā. Savienības ieguldījumam šā maksimālā apjoma robežās vajadzētu būt elastīgam, proti, vismaz vienai trešdaļai, bet ne vairāk kā pusei no iesaistīto valstu ieguldījuma, lai nodrošinātu kritisko masu, kas vajadzīga, lai apmierinātu to projektu pieprasījumu, kuri ir atbilstīgi finansiāla atbalsta saņemšanai, sasniegtu ievērojamu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu pētniecības programmu ciešāku integrāciju.

(16)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai valstij, kas saistīta ar “Apvārsnis 2020”, vajadzētu būt tiesīgai piedalīties Eurostars-2.

(17)

Ikviena Eureka dalībvalsts vai valsts, kas saistīta ar Eureka un kas nav dalībvalsts, vai ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” saistīta valsts, var kļūt par Eurostars-2 partnervalsti.

(18)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāsaista ar iesaistīto valstu oficiālu apņemšanos nodrošināt finansējumu Eurostars-2 īstenošanai un ar šīs apņemšanās izpildi. Eurostars-2 paredzētais finansiālais atbalsts galvenokārt būtu sniedzams dotāciju veidā tiem projektiem, kas atlasīti pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus izsludina saskaņā ar Eurostars-2. Lai izpildītu Eurostars-2 mērķus, iesaistītās valstis nodrošina pietiekamu finansiālu ieguldījumu, lai būtu iespējams piešķirt finansējumu pietiekamam skaitam priekšlikumu, kas atlasīti pēc katra uzaicinājuma.

(19)

Lai būtu iespējams kopīgi īstenot Eurostars-2, ir nepieciešama īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par to, ka Eurostars-2 īstenošanas struktūra būs Eureka sekretariāts (turpmāk “ESE”). ESE ir starptautiska bezpeļņas apvienība, ko 1997. gadā saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem nodibināja Eureka valstis un kas kopš 2008. gada ir atbildīga par Eurostars īstenošanu. ESE ir atbildīgs ne tikai par Eurostars īstenošanu – vienlaikus tas ir arī iniciatīvas Eureka sekretariāts, kam ir sava vadība, kas saistīta ar Eurostars neietilpstošo Eureka projektu pārvaldību. Savienība, ko pārstāv Komisija, ir viena no iniciatīvas Eureka dibinātājām un Eureka sekretariāta apvienības pilntiesīga dalībniece.

(20)

Lai sasniegtu Eurostars-2 mērķus, ESE būtu jāuztic priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumu organizēšana, atbilstības kritēriju pārbaude, salīdzinošā izvērtēšana, projektu atlase un uzraudzība, kā arī Savienības finansiālā ieguldījuma sadale. Priekšlikumi būtu centralizēti jānovērtē neatkarīgiem ārējiem ekspertiem pēc priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājumos noteikto termiņu beigām, ESE uzņemoties atbildību par šo ekspertu darbu. Piešķirot finansējumu no Savienības un iesaistīto valstu finansiālajiem ieguldījumiem, iesaistītajām valstīm būtu jāņem vērā projektu sarindojuma saraksts.

(21)

Kopumā Eurostars-2 kā patiesi kopīgai programmai, ko raksturo ciešāka zinātniskā, pārvaldības un finansiālā sinhronizācija, būtu ievērojami jāveicina valstu pētniecības un inovāciju programmu turpmāka saskaņošana un sinhronizācija. Ciešāka zinātniskā integrācija būtu jāpanāk, kopīgi nosakot un īstenojot pasākumus, un tai būtu jānodrošina, ka tiek atlasīti izcilākie projekti, kuriem piemīt liela ietekme. Pārvaldības integrācijai būtu vēl vairāk jāuzlabo darbības izcilība un pārskatatbildība programmā. Ciešāka finansiālā integrācija būtu jābalsta uz Eurostars-2 iesaistīto valstu pienācīgu kopējo un ikgadējo finansiālo ieguldījumu un augstu sinhronizācijas pakāpi valstu līmenī. Tas būtu jāpanāk, pakāpeniski saskaņojot valstu finansējuma noteikumus.

(22)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un netiešas pārvaldības noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7), un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(23)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja Eurostars-2 tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu Eurostars-2 finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti. Šīs tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un ESE.

(24)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē Eurostars-2, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (9). Taču, ņemot vērā Eurostars-2 specifiskās funkcionālās vajadzības, jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

(25)

Lai veicinātu to MVU dalību, kuri ir vairāk pieraduši izmantot valsts kanālus un citā gadījumā pētniecības pasākumus veiktu tikai savās valstīs, Eurostars-2 finansiālais ieguldījums būtu jānodrošina saskaņā ar šiem uzņēmumiem labi zināmiem attiecīgo valstu programmu noteikumiem, un tas būtu jāīsteno, pamatojoties uz šo valstu iestāžu tieši pārvaldītiem finansēšanas nolīgumiem un apvienojot Savienības finansējumu ar atbilstīgo valsts finansējumu. Tāpēc būtu jāparedz atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 15. panta 9. punkta, 18. panta 1. punkta, 23. panta 1. punkta, 5. līdz 7. punkta un 28. līdz 34. panta.

(26)

Eurostars-2 izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(27)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, izmantojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izmantoto finanšu līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā arī administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(28)

Komisijai sadarbībā ar iesaistītajām valstīm būtu kopīgi jāveic starpposma novērtējums, jo īpaši vērtējot Eurostars-2 kvalitāti un efektivitāti un noteikto mērķu izpildes rezultātus, kā arī gala novērtējums, un jāsagatavo ziņojums par šiem novērtējumiem.

(29)

Pēc Komisijas pieprasījuma ESE un iesaistītajām valstīm būtu jāiesniedz Komisijai jebkura informācija, kas tai nepieciešama iekļaušanai Eurostars-2 novērtējuma ziņojumos.

(30)

Tā kā šā lēmuma mērķus, proti, atbalstīt pētniecības jomā intensīvi iesaistīto MVU transnacionālos pētniecības pasākumus un veicināt valstu pētniecības finansēšanas programmu integrāciju, saskaņošanu un sinhronizāciju, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs transnacionālas dimensijas un valstu programmu savstarpējas papildināmības un savietojamības trūkuma, bet var labāk īstenot Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu paredz noteikumus Savienības dalībai otrajā pētniecības un attīstības programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis ar mērķi atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus (Eurostars-2), un nosacījumus to dalībai.

2. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā piemēro šādas definīcijas:

1)

“MVU” ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā definēts Ieteikumā 2003/361/EK;

2)

“pētniecībā un attīstībā iesaistīts MVU” ir MVU, kurš atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

a)

pētniecības un attīstības pasākumos atkārtoti iegulda vismaz 10 % no sava apgrozījuma;

b)

velta pētniecības un attīstības pasākumiem vismaz 10 % no saviem pilnslodzes ekvivalentiem;

c)

kuram ir vai nu vismaz pieci pilnslodzes ekvivalenti (attiecībā uz MVU ar ne vairāk kā 100 pilnslodzes ekvivalentiem) pētniecības un attīstības pasākumiem, vai

d)

kuram ir 10 pilnslodzes ekvivalenti (attiecībā uz MVU ar vairāk nekā 100 pilnslodzes ekvivalentiem) pētniecības un attīstības pasākumiem.

3. pants

Mērķi

Eurostars-2 ir šādi mērķi:

1)

veicināt pētniecības pasākumus, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pasākumi tiek īstenoti pētniecībā un attīstībā iesaistītu MVU savstarpējā transnacionālā sadarbībā vai šādu MVU transnacionālā sadarbībā ar citiem inovācijas ķēdes dalībniekiem (piemēram, ar universitātēm, pētniecības organizācijām);

b)

paredzams, ka pasākuma rezultāti tiks laisti tirgū divu gadu laikā pēc pasākuma pabeigšanas;

2)

uzlabot publiskā finansējuma pieejamību Eiropā esošajiem MVU un šā finansējuma efektivitāti un lietderību, veicot iesaistīto valstu finansēšanas mehānismu pielīdzināšanu, saskaņošanu un sinhronizāciju;

3)

veicināt un palielināt tādu MVU dalību, kuriem nav iepriekšējas pieredzes transnacionālas pētniecības jomā.

4. pants

Dalība un partnerība ar Eurostars-2

1.   Savienība piedalās Eurostars-2, ko kopīgi īsteno Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Islande, Itālija, Izraēla, Īrija, Malta, Nīderlande, Norvēģija, Kipra, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”) saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Jebkura dalībvalsts, kas nav kāda no 1. punktā uzskaitītajām, un jebkura cita valsts, kura saistīta ar “Apvārsni 2020” var piedalīties Eurostars-2 ar noteikumu, ka tā izpilda šā lēmuma 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu. Ja tā izpilda nosacījumu, kas paredzēts 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, to, piemērojot šo lēmumu, uzskata par iesaistīto valsti.

3.   Ikviena Eureka dalībvalsts vai valsts, kas saistīta ar Eureka un kas nav dalībvalsts, vai valsts, kas saistīta ar “Apvārsnis 2020”, var kļūt par Eurostars-2 partnervalsti ar noteikumu, ka tā izpilda 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu. Tās Eureka dalībvalstis vai valstis, kas saistītas ar Eureka, kuras izpilda 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto nosacījumu, piemērojot šo lēmumu, uzskatāmas par partnervalstīm. Tiesību subjekti no minētajām partnervalstīm nav tiesīgi pieteikties uz Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Eurostars-2.

5. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums, tostarp EBTA apropriācijas, Eurostars-2 ir līdz EUR 287 000 000. Savienības finansiālo ieguldījumu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktu un 60. un 61. pantu izmaksā no apropriācijām, kas Savienības vispārējā budžetā piešķirtas attiecīgajām daļām Īpašajā programmā, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” un kura izveidota ar Lēmumu Nr. 2013/743/ES, un jo īpaši no apropriācijām, kas II pīlārā piešķirtas sadaļai “Inovācijas MVU”.

2.   Savienības ieguldījums atbilst vismaz vienai trešajai daļai no iesaistīto valstu ieguldījuma, kas minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, taču nepārsniedz 1. punktā noteikto summu. Tas paredzēts darbības izmaksu, tostarp priekšlikumu izvērtēšanas, un administratīvo izmaksu, segšanai. Ja Eurostars-2 darbības laikā Savienības ieguldījuma likme jāpielāgo, Savienības ieguldījums var sasniegt maksimāli pusi no iesaistīto valstu ieguldījuma, kas minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

3.   Eurostars-2 administratīvo izmaksu segšanai var izmantot summu, kas nav lielāka par 4 % no Savienības finansiālā ieguldījuma, kurš minēts 1. punktā. Valstu administratīvās izmaksas, kas nepieciešamas Eurostars-2 īstenošanai, sedz iesaistītās valstis.

6. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu veic, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iesaistītās valstis ir pierādījušas, ka tās ir izveidojušas Eurostars-2 saskaņā ar 3. pantā noteiktajiem mērķiem;

b)

iesaistītās valstis vai to izraudzītas organizācijas ir izraudzījušās ESE par struktūru, kas būs atbildīga par Eurostars-2 īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību;

c)

katra iesaistītā valsts ir apņēmusies piedalīties Eurostars-2 finansēšanā;

d)

ESE ir pierādījusi spēju īstenot Eurostars-2, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības finansiālo ieguldījumu, piemērojot Savienības budžeta netiešu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantu; un

e)

ir izveidots Eurostars-2 pārvaldības modelis saskaņā ar II pielikumu.

2.   Eurostars-2 īstenošanas laikā Savienības finansiālo ieguldījumu veic, ja ir izpildīti arī šādi nosacījumi:

a)

ESE īsteno 3. pantā izvirzītos Eurostars-2 mērķus un I pielikumā noteiktos pasākumus saskaņā ar 8. pantā minētajiem dalības un pētījumu rezultātu izplatīšanas noteikumiem;

b)

tiek uzturēts atbilstīgs un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar II pielikumu;

c)

ESE ievēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteiktās ziņošanas prasības;

d)

iesaistītās valstis faktiski veic finansiālā ieguldījuma maksājumus visiem to Eurostars-2 projektu dalībniekiem, kas atlasīti finansējumam pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus izsludina saskaņā ar Eurostars-2, tādējādi izpildot šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto apņemšanos;

e)

finansējums Eurostars-2 projektiem no valstu budžeta līdzekļiem un Savienības finansiālā ieguldījuma tiek piešķirts saskaņā ar projektu sarindojuma sarakstu; un

f)

novērojami acīmredzami uzlabojumi zinātniskās, vadības un finansiālās sadarbības jomā, par ko liecina minimālo sasniedzamo darbības rezultātu mērķu un atskaites punktu noteikšana Eurostars-2 īstenošanai.

7. pants

Iesaistīto valstu ieguldījumi

1.   Iesaistīto valstu ieguldījumu veido šādi finansiāli ieguldījumi:

a)

līdzfinansējums atlasītiem Eurostars-2 projektiem, izmantojot attiecīgus valstu finansējuma veidus, galvenokārt dotāciju veidā. Komisija, lai novērtētu iesaistīto valstu ieguldījumu, kas nav veikts dotāciju veidā, var izmantot spēkā esošos noteikumus attiecībā uz dotāciju ekvivalentiem;

b)

finansiāls ieguldījums to Eurostars-2 administratīvo izmaksu segšanā, kuras netiek segtas no Savienības ieguldījuma, kā noteikts 5. panta 3. punktā.

2.   Katra iesaistītā valsts izraugās valsts finansēšanas struktūru (VFS), kas administrēs finansiālā atbalsta sniegšanu šīs valsts Eurostars-2 dalībniekiem saskaņā ar 8. pantu.

8. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.   Saistībā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 ESE uzskatāms par finansēšanas struktūru.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 15. panta 9. punkta, VFS, ESE koordinējot, pārbauda visu pretendentu finansiālās spējas finansēšanai saskaņā ar Eurostars-2.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013, 18. panta 2. punkta, dotāciju nolīgumus ar netiešās darbības finansējuma saņēmējiem paraksta attiecīgās VFS.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 23. panta 1., 5., 6. un 7. punkta un 28. līdz 34. panta, iesaistīto valstu programmu finansēšanas noteikumus piemēro VFS administrētajām Eurostars-2 dotācijām.

9. pants

Eurostars-2 īstenošana

1.   Eurostars-2 īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem.

2.   Eurostars-2 finansiālais atbalsts dalībniekiem tiek sniegts galvenokārt dotāciju veidā pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

10. pants

Nolīgumi starp Savienību un ESE

1.   Ja ex ante novērtējums par ESE saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 1. punktu ir pozitīvs, Komisija Savienības vārdā ar ESE noslēdz deleģēšanas nolīgumu un nolīgumus par finanšu līdzekļu ikgadēju pārskaitīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu noslēdz saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktu un 60. un 61. pantu un saskaņā ar Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantu. Tajā arī nosaka:

a)

prasības ESE attiecībā uz Lēmuma (ES) Nr. 2013/743 II pielikumā noteiktajiem darbības rezultātu rādītājiem;

b)

prasības attiecībā uz ESE ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmuma (ES) Nr. 2013/743 III pielikumā;

c)

īpašos darbības rezultātu rādītājus ESE darbībai attiecībā uz Eurostars-2;

d)

prasības, kas ESE jāievēro, sniedzot informāciju par administratīvajām izmaksām un ziņojot par Eurostars-2 īstenošanas detalizētiem skaitliskajiem rādītājiem;

e)

kārtību, kādā sniedzami dati, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija spēj izpildīt savas izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;

f)

ESE pienākumu parakstīt divpusējus nolīgumus ar VFS pirms Savienības finansiālā ieguldījuma pārskaitīšanas, šādus divpusējus nolīgumus, nosakot minimālos sasniedzamos darbības rezultātu mērķus un atskaites punktus attiecībā uz Eurostars-2 īstenošanu;

g)

noteikumus Eurostars-2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

11. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana

1.   Ja Eurostars-2 netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi Eurostars-2 faktiskajai īstenošanai.

2.   Ja iesaistītās valstis nepiedalās Eurostars-2 finansēšanā vai piedalās tās finansēšanā daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā finansējuma apjomu, ko Eurostars-2 īstenošanas vajadzībām piešķīrušas iesaistītās valstis.

12. pants

Ex post revīzijas

1.   ESE nodrošina, lai attiecīgās VFS veiktu netiešo darbību izdevumu ex post revīzijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Regulā (ES) Nr. 1290/2013 un Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

13. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, īstenojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā atgūstot nepareizi izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un pārliecinošus administratīvos un finansiālos sodus.

2.   ESE nodrošina Komisijas darbiniekiem un citām Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai pieeju tās telpām un ēkām, un visai informācijai, tostarp elektroniskajai informācijai, kas nepieciešama revīziju veikšanai.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar Padomes Regulas (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11) noteikumiem un procedūrām, lai konstatētu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas skar Savienības finanšu intereses, saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kas finansēts, pamatojoties uz šo lēmumu.

4.   Līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, iekļauj noteikumus, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas, OLAF un ESE pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

5.   Īstenojot Eurostars-2, iesaistītās valstis veic visus likumdošanas, regulējošus, administratīvus vai cita veida pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, jo īpaši, lai nodrošinātu visu to summu atgūšanu, kas Savienībai pienākas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

14. pants

Informācijas sniegšana

1.   Pēc Komisijas pieprasījuma ESE nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 15. pantā minētos ziņojumus.

2.   Iesaistītās valstis ar ESE starpniecību iesniedz Komisijai informāciju, ko Eiropas Parlaments, Padome vai Revīzijas palāta ir pieprasījusi attiecībā uz Eurostars-2 finanšu pārvaldību.

3.   Komisija iekļauj šā panta 2. punktā minēto informāciju 15. pantā minētajos ziņojumos.

15. pants

Novērtēšana

1.   Komisija līdz 2017. gada 30. jūnijam ciešā sadarbībā ar iesaistītajām valstīm un ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic Eurostars-2 starpposma novērtēšanu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus un Komisijas komentārus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Eurostars-2 starpposma ziņojuma rezultātu ņem vērā “Apvāršņa 2020” starpposma ziņojumā.

2.   Kad beidzas Savienības dalība Eurostars-2, taču ne vēlāk kā 2022. gada 31. decembrī, Komisija veic Eurostars-2 galīgo novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, kurā jāiekļauj minētā novērtējuma rezultāti. Komisija nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

17. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 347. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 743/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par Kopienas dalību vairāku dalībvalstu īstenotā pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir atbalstīt pētniecībā un attīstībā iesaistītus mazos un vidējos uzņēmumus (OV L 201, 30.7.2008., 58. lpp.).

(5)  OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 3. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Eurostars-2 īstenošana

1.

ESE pastāvīgi organizē atklātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus ar stingri noteiktiem termiņiem finansiālā atbalsta piešķiršanai netiešo darbību veikšanai.

2.

Pretendenti projektu priekšlikumus iesniedz ESE kā vienotam kontaktpunktam.

3.

Pēc priekšlikumu iesniegšanas uzaicinājuma beigām ESE centralizēti veic atbilstības pārbaudi, pamatojoties uz gada darba plānā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Iesaistītās valstis nevar pievienot atšķirīgus vai papildu atbilstības kritērijus.

4.

VFS, kuras koordinē ESE, pārbauda dalībnieku finansiālās spējas saskaņā ar vienotiem, skaidriem un pārredzamiem noteikumiem.

5.

Atbilstīgos priekšlikumus centralizēti novērtē un sarindo prioritārā secībā neatkarīgu ārējo ekspertu grupa saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013, 15. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem, pamatojoties uz pārredzamām procedūrām.

6.

ESE nodrošina novērtēšanas pārbaudes procedūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 16. pantu.

7.

Finanšu līdzekļi no valstu budžetiem Eurostars-2 projektiem jāpiešķir saskaņā ar sarindojuma sarakstu, kuru kā vienotu veselumu apstiprina II pielikumā minētā Eurostars-2 augsta līmeņa grupa.

8.

Kad sarindojuma saraksts ir apstiprināts, katra iesaistītā valsts ar VFS starpniecību piešķir finansējumu tiem saviem dalībniekiem, kuru projekti ir izraudzīti finansējuma piešķiršanai, darot visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts 50 visaugstāk novērtētajiem projektiem un vismaz 50–75 % projektu, kuri ir pārsnieguši noteiktos sliekšņus. Finansiālo ieguldījumu dalībniekiem aprēķina saskaņā ar attiecīgās Eurostars-2 iesaistītās valsts programmas finansēšanas noteikumiem. ESE pārskaita Savienības finansiālo ieguldījumu VFS ar noteikumu, ka minētās struktūras ir veikušas savu finansiālo ieguldījumu projektos.

9.

Finansējumu piešķir visiem atbilstīgiem dalībniekiem, kuri piedalās centralizēti atlasītā projektā. Finansiālo atbalstu centralizēti atlasīto projektu dalībniekiem VFS piešķir, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes, pārredzamības un līdzfinansējuma principus.

10.

ESE ir atbildīga par priekšlikumu novērtēšanu, VFS informēšanu, sinhronizācijas procesa koordināciju, projektu uzraudzību, šajā nolūkā pamatojoties uz minēto struktūru sniegtajiem ziņojumiem par attiecīgo projektu un veikto revīziju rezultātiem, kā arī par ziņošanu Komisijai, nodrošinot īsu dotācijas piešķiršanas procesu. Tas arī veic nepieciešamos pasākumus, lai veicinātu Eurostars-2 veiktā Savienības ieguldījuma atzīšanu gan pašā programmā, gan atsevišķos projektos. Tas veicina Savienības ieguldījuma pienācīgu atpazīstamību, iekļaujot “Apvāršņa 2020” logotipu visās ar Eurostars-2 saistītajās publikācijās, tostarp drukātajās un elektroniskajās publikācijās.

11.

ESE noslēdz Eurostars-2 divpusējos nolīgumus ar iesaistīto valstu VFS. Minētajos Eurostars-2 divpusējos nolīgumos nosaka līgumslēdzēju pušu pienākumus saskaņā ar Eurostars-2 noteikumiem, mērķiem un īstenošanas kārtību. Eurostars-2 divpusējos nolīgumos iekļauj noteikumus, kas reglamentē Savienības ieguldījuma pārskaitīšanu, un nosaka minimālos sasniedzamos darbības izpildes mērķus un valstu programmu ciešākas integrācijas un sinhronizācijas atskaites punktus attiecībā uz konkrēto valsti, tostarp īsāku dotācijas piešķiršanas procesu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Par minētajiem mērķiem un atskaites punktiem vienojas Eurostars-2 augsta līmeņa grupa, apspriežoties ar Komisiju. Eurostars-2 divpusējā nolīguma parakstīšana un darbības izpildes mērķu un atskaites punktu ievērošana ir priekšnosacījums tam, lai VFS varētu saņemt Savienības ieguldījumu.

12.

ESE var noslēgt Eurostars-2 divpusējos nolīgumus ar partnervalstu VFS. Šajos Eurostars-2 divpusējos nolīgumos nosaka līgumslēdzēju pušu pienākumus saskaņā ar Eurostars-2 noteikumiem, mērķiem un īstenošanas kārtību, precizē nosacījumus, saskaņā ar kuriem var notikt partnerība ar Eurostars-2, un iekļauj minimālos sasniedzamos darbības rezultātu mērķus, tostarp īsu dotācijas piešķiršanas procesu.

13.

Lai veicinātu ciešāku integrāciju zinātniskajā, vadības un finanšu līmenī, starp iesaistītajām valstīm tiek organizēta arī sakaru veidošana un paraugprakses apmaiņa.

14.

Var izmantot arī tādus pasākumus kā starpniecības pasākumi, programmas popularizēšana un sakaru veidošana ar citām ieinteresētajām personām (ieguldītājiem, pētniecības un inovācijas nodrošinātājiem, starpniekiem), lai galvenokārt paplašinātu saņēmēju dalību visās iesaistītajās valstīs un iesaistītu tādus MVU, kuriem nav pieredzes transnacionālos pētniecības projektos.


II PIELIKUMS

Eurostars-2 pārvaldība

1.

ESE pārvalda Eurostars-2.

ESE vadītājs kā ESE likumīgais pārstāvis ir atbildīgs par Eurostars-2 īstenošanu:

a)

sagatavojot gada budžetu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, centralizēti organizējot apvienotos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un saņemot priekšlikumus kā vienotam kontaktpunktam; centralizēti organizējot priekšlikumu atbilstības izskatīšanu un novērtēšanu saskaņā ar vienotiem atbilstības un novērtēšanas kritērijiem; centralizēti organizējot finansējamo projektu priekšlikumu sarindošanu prioritārā secībā un atlasi, veicot projektu uzraudzību un atbilstīgus turpmākos pasākumus; saņemot, sadalot un uzraugot Savienības ieguldījumu;

b)

apkopojot VFS sniegto informāciju, kas vajadzīga, lai pārskaitītu Savienības ieguldījumu;

c)

popularizējot Eurostars-2;

d)

ziņojot Eurostars-2 augsta līmeņa grupai un Komisijai par Eurostars-2;

e)

informējot Eureka tīklu par Eurostars-2 pasākumiem;

f)

parakstot deleģēšanas nolīgumu ar Komisiju, divpusējos nolīgumus ar VFS un līgumus ar ekspertiem, kuri izvērtē Eurostars-2 pieteikumus;

g)

pieņemot Eurostars-2 gada darba plānu pēc tam, kad par to panākta iepriekšēja vienošanās ar Eurostars-2 augsta līmeņa grupu un Komisiju.

2.

Eurostars-2 augsta līmeņa grupa, kuru veido tie Eurostars-2 iesaistīto valstu pārstāvji, kuri ietilpst Eureka augsta līmeņa grupā, pārrauga ar Eurostars-2 saistītās ESE darbības:

a)

uzraugot Eurostars-2 īstenošanu;

b)

ieceļot Eurostars-2 konsultantu grupas (“EKG”) locekļus;

c)

apstiprinot gada darba plānu;

d)

apstiprinot to Eurostars-2 projektu sarindojuma sarakstu, kuriem jāpiešķir finansējums, un pieņemot lēmumu par finansējuma piešķiršanu.

Savienībai, ko pārstāv Komisija, Eurostars-2 augsta līmeņa grupā ir novērotājas statuss. Komisiju aicina piedalīties sanāksmēs, tā saņem visus sanāksmju dokumentus, un tā var piedalīties apspriedēs.

Jebkura partnervalsts ir tiesīga nosūtīt pārstāvjus uz Eurostars-2 augsta līmeņa grupas sanāksmēm novērotāju statusā.

3.

EKG sastāvā ir Eureka valstu projektu koordinatori no iesaistītajām valstīm (proti, personas, kas attiecīgajā valsts iestādē vai aģentūrā nodrošina programmas Eureka/Eurostars praktisku pārvaldību un atbild par Eurostars-2 popularizēšanu iesaistītajās valstīs). Komisija un partnervalstis ir tiesīgas nosūtīt savus pārstāvjus uz EKG sanāksmēm novērotāju statusā. EKG sanāksmes vada ESE.

EKG konsultē ESE un Eurostars-2 augsta līmeņa grupu par pasākumiem saistībā ar Eurostars-2 īstenošanu.

4.

VFS atbild par attiecīgās valsts dalībniekiem piešķiramā finansiālā atbalsta administrēšanu.


7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/14


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 554/2014/ES

(2014. gada 15. maijs)

par Savienības dalību Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā, ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome ir pauduši atbalstu minētajai stratēģijai.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir palielināt ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā–publiskā sektora partnerību nostiprināšanos, tostarp Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu piedaloties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis,.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 742/2008/EK (4) paredz Kopienas finansiālo ieguldījumu Interaktīvas automatizētas dzīvesvides kopīgajai pētniecības un izstrādes programmai (“AAL JP”), kas sniegts kā pretieguldījums dalībvalstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 150 000 000, kamēr tiek īstenota Eiropas Kopienas Septītā pamatprogramma pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013), kura izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5).

(5)

Komisija 2012. gada decembrī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par AAL JP starpposma novērtējumu. Minēto novērtējumu izstrādāja ekspertu grupa. Saskaņā ar minētās ekspertu grupas vispārējo viedokli AAL JP bija sasniegusi būtisku progresu tās mērķu īstenošanā un ievērojamus rezultātus, un tā būtu jāturpina arī pēc pašreizējā finansēšanas perioda. Ekspertu grupa gan norādīja uz dažiem trūkumiem, jo īpaši uz vajadzību projektos vairāk un pēc iespējas agrāk iesaistīt lietotājus un vajadzību vēl vairāk uzlabot programmas darbības rezultātus attiecībā uz līguma noslēgšanas un maksājumu veikšanas termiņiem.

(6)

2010. gada starpposma novērtējumā un 2012. gada apspriešanās procesā tika uzsvērta finanšu instrumentu, atbilstības noteikumu un atmaksāšanas sistēmu dažādība. Iesaistītās valstis ar Interaktīvas automatizētas dzīvesvides Ģenerālās asamblejas starpniecību varēja apsvērt šo jautājumu un veicināt apmaiņu ar labu praksi.

(7)

Komisija savā 2006. gada 12. oktobra paziņojumā “Eiropas demogrāfiskā nākotne – kā pārvērst problēmu par iespēju” uzsvēra, ka sabiedrības novecošana ir viena no svarīgākajām problēmām visās dalībvalstīs un ka jaunu tehnoloģiju plašāka izmantošana varētu palīdzēt kontrolēt izmaksas, uzlabot vecāku cilvēku labklājību un sekmēt viņu aktīvu līdzdalību sabiedrības dzīvē, kā arī uzlabot Savienības ekonomikas konkurētspēju.

(8)

Komisija atbilstīgi stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvai “Inovācijas savienība” norādīja, ka sabiedrības novecošana ir viena no sabiedrības problēmām, kuru risināšanā inovācijas sasniegumi var būt ļoti svarīgi un var uzlabot konkurētspēju, sniegt Eiropas uzņēmumiem iespēju izvirzīties vadībā jaunu tehnoloģiju izstrādē, attīstīties un kļūt par pasaules līderiem jaunos izaugsmes tirgos, uzlabot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti un tādējādi radīt daudz jaunu augstas kvalitātes darbvietu.

(9)

Veselības aizsardzības un sociālo pakalpojumu nozarē aptuveni 20 miljoni Savienības iedzīvotāju ir nodarbināti t. s. “baltajās” darbvietās, un ir gaidāms, ka šis skaitlis nākamo gadu laikā palielināsies sabiedrības novecošanas dēļ. Apmācībai un mūžizglītībai vajadzētu būt šīs sensitīvās nozares galvenajai prioritātei. Tādēļ būtu precīzāk jāizvērtē nepieciešamība pēc “baltajām” darbvietām un ieguldījumiem mūsdienīgās prasmēs, piemēram, informācijas tehnoloģiju izmantošanā.

(10)

Komisija savā 2010. gada 19. maija paziņojumā “Digitālā programma Eiropai” ierosināja nostiprināt AAL JP, lai palīdzētu risināt sabiedrības novecošanas problēmas.

(11)

Komisija savā 2012. gada 29. februāra paziņojumā “Kā tālāk virzīt Eiropas Inovācijas partnerības aktīvām un veselīgām vecumdienām stratēģisko īstenošanas plānu” ierosināja ņemt vērā attiecīgās plāna prioritātes saistībā ar turpmākajām pētniecības un inovācijas darba programmām un instrumentiem, kas ietilpst “Apvārsnī 2020”. Komisija arī ierosināja ņemt vērā ieguldījumu, ko AAL JP var sniegt Eiropas Inovācijas partnerībai aktīvām un veselīgām vecumdienām.

(12)

Eiropas Inovācijas partnerībā aktīvām un veselīgām vecumdienām, kas izveidota saskaņā ar Inovācijas savienību, paredzēts, ka inovatīvi uz informācijas un komunikāciju tehnoloģijām (IKT) balstīti risinājumi būs svarīgi tās mērķu sasniegšanā – līdz 2020. gadam palielināt veselīgas dzīves gadu skaitu par diviem gadiem, kā arī uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un aprūpes sistēmu efektivitāti Savienībā. Tās stratēģiskajā īstenošanas plānā noteiktas prioritātes inovācijas paātrināšanai un paplašināšanai aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā visā Savienībā trīs aspektos: profilakse un veselības veicināšana, aprūpe un ārstēšana, neatkarīga dzīve un sociālā iekļaušana.

(13)

Tā kā ar IKT sistēmām tiek apstrādāti lieli personas datu un profilu apjomi un tās darbojas, sazinoties reālajā laikā, tādējādi radot lielu risku, ka varētu notikt datu drošības pārkāpumi, būtu jāņem vērā datu aizsardzības aspekti. Turklāt būtu jāievēro tiesības uz privāto dzīvi.

(14)

Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmas (“AAL programma”) pamatā vajadzētu būt iepriekšējās programmas sasniegumiem, un tai būtu jārisina iepriekšējās programmas trūkumi, veicinot lietotāju pietiekamu dalību projektos jau no to sākumposma, lai nodrošinātu, ka izstrādātie risinājumi ir pieņemami un atbilst konkrētām lietotāju vajadzībām, un nodrošinot labāku AAL programmas īstenošanu.

(15)

Īstenojot AAL programmu, būtu jāņem vērā plaša inovācijas definīcija, tostarp organizatoriskie, darījumdarbības, tehnoloģiskie, sabiedriskie un vides aspekti. Tai būtu jānodrošina daudznozaru pieeja un sociālo un humanitāro zinātņu iekļaušana AAL programmā.

(16)

AAL programmas darbībām būtu jāatbilst mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm, kas noteiktas “Apvārsnī 2020”, un Regulas (ES) Nr. 1291/13 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(17)

Savienības finansiālajai līdzdalībai AAL programmā būtu jānosaka ierobežojums uz “Apvāršņa 2020” darbības laiku. Lai nodrošinātu būtisku sviras efektu un iesaistīto valstu aktīvu līdzdalību AAL programmas mērķu sasniegšanā, “Apvāršņa 2020” darbības laikā Savienības finansiālajai līdzdalībai AAL programmā nebūtu jāpārsniedz iesaistīto valstu finansiālais ieguldījums.

(18)

Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saskaņā ar AAL programmu būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(19)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 mērķiem ikvienai dalībvalstij un ikvienai “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām jebkurā piemērotā laikā līdzdarboties AAL programmā.

(20)

Lai nodrošinātu, ka iesaistītās valstis sniedz pretieguldījumu Savienības finansiālajām saistībām, būtu jānosaka, ka Savienība finansiālo ieguldījumu veic ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis ir oficiāli uzņēmušās saistības pirms AAL programmas sākšanas un tās izpildījušas. Iesaistīto valstu ieguldījumā AAL programmā būtu jāiekļauj administratīvās izmaksas, kas rodas valstu līmenī, lai nodrošinātu efektīvu AAL programmas darbību.

(21)

Lai kopīgi īstenotu AAL programmu, vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par AAL programmas īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidoja “Interaktīvas automatizētas dzīvesvides apvienību” (“AALA”), kuras juridiskā forma ir aisbl - starptautiska bezpeļņas asociācija, kas ir saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem izveidota juridiska persona. Ņemot vērā, ka saskaņā ar starpposma novērtējuma ziņojumu AAL JP esošā pārvaldības struktūra ir izrādījusies efektīva un kvalitatīva, AALA būtu jāizmanto kā īstenošanas struktūra un tai būtu jāuzņemas AAL programmas finansējuma piešķiršanas un uzraudzības struktūras funkcija. AALA būtu jāpārvalda Savienības finansiālais ieguldījums un jānodrošina AAL programmas efektīva īstenošana.

(22)

Lai sasniegtu AAL programmas mērķus, AALA finansiālais atbalsts būtu jāsniedz galvenokārt kā dotācijas AALA atlasītās darbībās iesaistītiem dalībniekiem. Minētās darbības AALA pārraudzībā būtu jāatlasa pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus ar neatkarīgu ārēju ekspertu palīdzību. Prioritārā secībā veidotam priekšlikumu sarakstam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu atlasi un Savienības un valstu budžetu finansējuma piešķiršanu AAL programmas projektiem.

(23)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un netiešas pārvaldības noteikumiem, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6), un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (7).

(24)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai, īstenojot proporcionālus pasākumus, samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja AAL programma tiek īstenota neatbilstīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis ieguldījumu AAL programmas finansēšanā nesniedz vai sniedz daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz Savienībai un AALA.

(25)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(26)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē AAL programma, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (8). Taču, ņemot vērā AAL programmas specifiskās funkcionālās vajadzības, jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar tās 1. panta 3. punktu.

(27)

AALA izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(28)

Konkrētas atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 ir vajadzīgas, jo AAL programma ir iecerēta kā uz tirgu vērsta pētniecības un inovācijas programma, kurā apvienotas daudzas dažādas valstu finansējuma plūsmas (piemēram, pētniecības inovācijas, veselības aprūpes un nozares finansējuma programmas). Minētajām valstu programmām to rakstura dēļ ir dažādi dalības noteikumi, un nevar rēķināties, ka tās pilnībā atbildīs Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt AAL programma ir jo īpaši vērsta uz maziem un vidējiem uzņēmumiem un lietotāju organizācijām, kas parasti nepiedalās Savienības pētniecības un inovācijas pasākumos. Lai atvieglotu minēto uzņēmumu un organizāciju dalību, Savienības finansiālais ieguldījums tiek sniegts saskaņā ar attiecīgo valstu finansēšanas programmu noteikumiem, kas tiem ir zināmi, un īstenots kā viena dotācija, kurā Savienības finansējums apvienots ar attiecīgo valsts finansējumu.

(29)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā visā izdevumu ciklā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(30)

Komisijai ar neatkarīgu ekspertu palīdzību būtu jāveic starpposma novērtējums, jo īpaši par AAL programmas kvalitāti un efektivitāti un panākumiem izvirzīto mērķu sasniegšanā, kā arī galīgais novērtējums un jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(31)

Novērtējumā būtu jāizmanto precīza un aktuāla informācija. Tādēļ pēc Komisijas pieprasījuma AALA un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkāda informācija, kas Komisijai vajadzīga iekļaušanai ziņojumos par AAL programmas novērtējumu.

(32)

AAL programmā paredzētajām darbībām būtu jāpalīdz nostiprināt Eiropas publiskās veselības aizsardzības un aprūpes sistēmas, jo tie ir svarīgi līdzekļi, lai stiprinātu sociālo labklājību un samazinātu labklājības plaisu starp reģioniem un sabiedrības grupām, kura bīstami paplašinās pašreizējās ekonomikas un sociālās krīzes dēļ.

(33)

AAL programmai būtu jānodrošina efektīva dzimumu līdztiesības sekmēšana, kā noteikts “Apvārsnī 2020”. AAL programmai būtu jāveicina dzimumu līdztiesība un dzimumu līdztiesības aspekta iekļaušana pētniecības un inovācijas jomās. Atkarībā no stāvokļa attiecīgajā jomā īpaša uzmanība būtu jāvelta dzimumu līdzsvara nodrošināšanai vērtēšanas komisijās un tādās struktūrās kā padomdevēju un ekspertu grupas. Dzimumu līdztiesības aspekts būtu pienācīgi jāiekļauj ar pētniecību un inovāciju saistītās stratēģijās, programmās un projektos un jāievēro visos pētniecības cikla posmos.

(34)

AAL programmai būtu jāievēro ētikas principi, kā noteikts “Apvārsnī 2020”. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš proporcionalitātes principam, tiesībām uz privāto dzīvi, tiesībām uz personas datu aizsardzību, tiesībām uz fizisko un garīgo neaizskaramību, tiesībām uz nediskrimināciju un vajadzībai nodrošināt augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.

(35)

Ņemot vērā to, ka iesaistītās valstis ir nolēmušas turpināt AAL programmu un ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus. proti, tieši atbalstīt un papildināt Savienības politiku aktīvu un veselīgu vecumdienu jomā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, ņemot vērā darbības mērogu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalība AAL programmā

1.   Savienība piedalās Aktīvas dzīves un interaktīvas automatizētas dzīvesvides pētniecības un izstrādes programmā (“AAL programma”), ko kopīgi īsteno Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Kipra, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Portugāle, Rumānija, Slovēnija, Spānija, Šveice, Ungārija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”), saskaņā ar šajā lēmumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Dalībai AAL programmā jebkurā laikā var pieteikties jebkura dalībvalsts, kas nav uzskaitīta 1. punktā, un jebkura cita ar “Apvārsni 2020” asociēta valsts, ar noteikumu, ka tā izpilda šā lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu. Ja tā izpilda 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta nosacījumu, to, piemērojot šo lēmumu, uzskata par iesaistīto valsti.

2. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums AAL programmā administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz EUR 175 000 000. Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas ir piešķirtas attiecīgajām daļām īpašajā programmā, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” un kura izveidota ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (9) saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktu un 60. un 61. pantu.

2.   Savienības ikgadējās finansiālās saistības AAL programmā nepārsniedz iesaistīto valstu ikgadējās finansiālās saistības AAL programmā.

3.   AAL programmas administratīvo izmaksu segšanai izmanto summu, kas nepārsniedz 6 % no 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma.

3. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi

1.   Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

iesaistītās valstis ir pierādījušas, ka AAL programma ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

b)

iesaistītās valstis vai to izraudzītas organizācijas ir izraudzījušās AALA par struktūru, kura atbild par AAL programmas īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma piešķiršanu un uzraudzību;

c)

visas iesaistītās valstis ir apņēmušās sniegt finansējumu AAL programmai;

d)

AALA ir pierādījusi savu spēju īstenot AAL programmu, tostarp piešķirt un uzraudzīt Savienības ieguldījumu saskaņā ar Savienības budžeta netiešu pārvaldību atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantam; un

e)

ir izveidots AAL programmas pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

2.   AAL programmas īstenošanas laikā Savienības finansiālo ieguldījumu piešķir, ja ir izpildīti vēl arī šādi nosacījumi:

a)

AALA īsteno I pielikumā noteiktos AAL programmas mērķus un šā lēmuma II pielikumā noteiktos pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013, ievērojot šā lēmuma 5. pantu;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

c)

AALA ievēro ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā; un

d)

visas iesaistītās valstis ir izpildījušas saistības, kas minētas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā, un sniegušas ikgadējo ieguldījumu AAL programmas finansēšanā.

4. pants

Iesaistīto valstu ieguldījumi

Iesaistīto valstu ieguldījumus veido:

a)

finansiālais ieguldījums netiešām darbībām, ko atbalsta AAL programma, saskaņā ar II pielikumu;

b)

ieguldījumi natūrā, kas atbilst administratīvajām izmaksām, kuras radušās valstu pārvaldes iestādēm, lai efektīvi īstenotu AAL programmu, saskaņā ar II pielikumu.

5. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.   Regulā (ES) Nr. 1290/2013 AALA uzskatāma par finansēšanas struktūru, un tā sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 15. panta 9. punkta, pieteikumu iesniedzēju finansiālās iespējas pārbauda izraudzītā programmas pārvaldības valsts organizācija saskaņā ar noteikumiem par dalību izraudzītajās valstu programmās.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 18. panta 2. punkta, dotāciju nolīgumus ar dalībniekiem paraksta izraudzītā programmas pārvaldības valsts aģentūra.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 23. panta 1. un 5. līdz 7. punkta un 25. līdz 35. panta, izraudzīto programmas pārvaldības valsts aģentūru administrētajām dotācijām piemēro izraudzīto valstu programmu finansēšanas noteikumus.

5.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 41. līdz 49. panta, piemēro izraudzīto valstu programmu noteikumus par rezultātiem un par tiesībām piekļūt uzkrātām zināšanām un rezultātiem, neskarot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 18. pantā noteikto principu par atklātu piekļuvi zinātniskām publikācijām.

6. pants

AAL programmas īstenošana

AAL programmu īsteno, pamatojoties uz stratēģiju, ko īsteno, izmantojot gada darba plānus saskaņā ar II pielikumu.

7. pants

Savienības un AALA nolīgumi

1.   Ja ex ante novērtējums par AALA, kas veikts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 1. punktu, ir pozitīvs, Komisija Savienības vārdā ar AALA noslēdz deleģēšanas nolīgumu un ikgadējus līdzekļu pārvedumu nolīgumus.

2.   Šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu noslēdz saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktu un 60. un 61. pantu, kā arī Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantu. Tajā arī nosaka:

a)

prasības par AALA ieguldījumu attiecībā uz saistītajiem rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma (ES) Nr. 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības par AALA ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmumā (ES) Nr. 2013/743/ES;

c)

konkrētos darbības rezultātu rādītājus, kas vajadzīgi AALA darbības uzraudzībai saskaņā ar 3. panta 2. punktu;

d)

kārtību, kādā sniedz datus un informāciju, kas vajadzīga, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus.

e)

noteikumu par to, lai AALA izsludinātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus jo īpaši publicētu vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

8. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana

1.   Ja AAL programma netiek īstenota saskaņā ar 3. panta nosacījumiem, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi faktiskajai AAL programmas īstenošanai.

2.   Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu AAL programmas finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā finansējuma apjomu, ko iesaistītās valstis piešķīrušas AAL programmas īstenošanai.

9. pants

Ex post revīzijas

1.   Netiešo darbību izdevumu ex post revīzijas veic izraudzītās programmas pārvaldības valsts aģentūras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt 1. punktā minētās revīzijas veikt pati. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 noteikumiem.

10. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, Savienības finanšu intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotācijas nolīgumu vai dotācijas lēmumu, vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar šo lēmumu.

3.   Līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, ietver noteikumus, kas nepārprotami pilnvaro Komisiju, AALA, Revīzijas palātu un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

4.   AALA nodrošina Komisijas darbiniekiem un citām Komisijas un Revīzijas palātas pilnvarotām personām pieeju tās telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai veiktu 3. punktā minētās revīzijas.

5.   Īstenojot AAL programmu, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finanšu interešu aizsardzībai, jo īpaši, lai nodrošinātu Savienībai pienākošos līdzekļu pilnīgu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

11. pants

Informācijas sniegšana

1.   Pēc Komisijas pieprasījuma AALA sniedz Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga 12. pantā minēto ziņojumu sagatavošanai.

2.   Iesaistītās valstis ar AALA starpniecību sniedz Komisijai visu attiecīgo informāciju, ko par AAL programmas finanšu pārvaldību pieprasa Eiropas Parlaments vai Padome.

3.   Komisija šā panta 2. punktā minēto informāciju iekļauj 12. pantā paredzētajos ziņojumos.

12. pants

Novērtēšana

1.   Komisija līdz 2017. gada 30. jūnijam ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic AAL programmas starpposma novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma secinājumus un Komisijas komentārus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim minēto ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. AAL programmas starpposma novērtējuma rezultātu ņem vērā “Apvāršņa 2020” starpposma novērtējumā.

2.   Beidzoties Savienības dalībai AAL programmā, bet ne vēlāk par 2022. gada 31. decembri Komisija veic AAL programmas galīgo novērtējumu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtējumu, tajā iekļaujot novērtējuma rezultātus. Komisija nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 742/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par Kopienas dalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir uzlabot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, izmantojot jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT), un kuru īsteno vairākas dalībvalstis (OV L 201, 30.7.2008., 49. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(9)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS MĒRĶI

1.

AAL programma īsteno šādus mērķus:

1.1.

paātrināt tādu atbilstīgu, cenas ziņā pieejamu, integrētu un inovatīvu IKT risinājumu rašanos un izmantošanu, kas paredzēti aktīvām un veselīgām vecumdienām mājās, sabiedrībā vai darbā, tādējādi uzlabojot vecāku cilvēku dzīves kvalitāti, patstāvību, sociālo iekļautību, dalību sabiedriskajā dzīvē, prasmes vai nodarbināmību un veicinot veselības aizsardzības un sociālās aprūpes efektivitātes un lietderības uzlabošanos;

1.2.

atbalstīt tādu risinājumu izstrādi, kas veicina vecāku cilvēku neatkarību un viņos mazina sociālās atstumtības sajūtu, tādā veidā, lai IKT komponents nesamazinātu kontaktu ar cilvēkiem, bet gan to papildinātu. Izstrādājot ar AAL programmu atbalstītos IKT risinājumus, tajos būtu jāiekļauj ar IKT nesaistīti aspekti;

1.3.

Savienības līmenī uzturēt virs kritiskā līmeņa un attīstīt lietišķo pētniecību, izstrādi un inovāciju aktīvām un veselīgām vecumdienām paredzētu IKT produktu un pakalpojumu jomā;

1.4.

izstrādāt izmaksu ziņā efektīvus, pieejamus un vajadzības gadījumā energoefektīvus risinājumus, tostarp izveidot attiecīgus sadarbspējas standartus un veicināt tādu kopīgu risinājumu lokalizāciju un adaptāciju, kas ir saderīgi ar dažādām sabiedrības prioritātēm, sociāli ekonomiskajiem faktoriem (tostarp enerģētisko nabadzību un sociālo iekļaušanu), kā arī dzimuma un regulējuma aspektiem valsts vai reģionālā mērogā, ievēro vecāku cilvēku privātās dzīves neaizskaramību un cieņu, tostarp personas datu aizsardzību un drošumu, piemērojot mūsdienīgu integrētu privātuma aizsardzību, un – attiecīgos gadījumos – atbalsta pieeju pakalpojumiem lauku un nomaļos rajonos vai sniedz labumu citām cilvēku grupām, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti. Lai uzlabotu pieejamību, risinājumu izstrādē un ieviešanā tiks veicināta universālā dizaina koncepcija.

2.

AAL programma rada labvēlīgus apstākļus mazu un vidēju uzņēmumu līdzdalībai.

3.

AAL programma pievēršas uz tirgu vērstai lietišķajai pētniecībai un inovācijai un papildina saistītas ilgtermiņa pētniecības un liela mēroga inovācijas darbības, kas paredzētas “Apvārsnī 2020”, un citas Eiropas un valstu iniciatīvas, piemēram, kopīgas plānošanas iniciatīvas un pasākumus, ko veic Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts un tā attiecīgās zināšanu un inovāciju kopienas. Tā palīdz īstenot arī Eiropas Inovācijas partnerību aktīvām un veselīgām vecumdienām.


II PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS PASĀKUMI

I.   Netiešās darbības

1.

AAL programmas īstenošana galvenokārt atbalsta uz tirgu vērstus pētniecības un inovācijas projektus aktīvām un veselīgām vecumdienām, kuri apliecina spēju izmantot projekta rezultātus reāli izpildāmā termiņā; minētās netiešās darbības AAL programmas ietvaros finansē galvenokārt ar dotācijām. Finansējumu var piešķirt arī citos veidos, piemēram, piešķirot balvas, rīkojot iepirkumus pirmskomercializācijas posmā un publiskus inovatīvu risinājumu iepirkumus.

2.

Var atbalstīt arī darbības, kuru mērķis ir starpniecība, programmas popularizēšana, jo īpaši informatīvi pasākumi valstīm, kas pašreiz nepiedalās AAL programmā, informētības palielināšana par pašreizējām spējām, inovatīvu risinājumu ieviešanas sekmēšana, kā arī piedāvājuma un pieprasījuma pušu organizāciju savstarpējo kontaktu izveide un piekļuves finansējumam un ieguldītājiem veicināšana.

3.

Var atbalstīt arī darbības, kuru mērķis ir uzlabot priekšlikumu, priekšizpētes un darbsemināru kvalitāti. Lai paplašinātu AAL programmā iesaistīto ieinteresēto personu loku, var paredzēt sadarbību ar Savienības reģioniem.

4.

Lai izstrādātu uz faktiem balstītas paraugprakses pamatnostādnes, darbību mērķis ir tiešo lietotāju dažādu iesaistīšanas metožu konsolidēšana un analizēšana.

II.   Īstenošana

1.

AAL programmu īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem, kuros apzināti finansējuma veidi un tēmas uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Darba plānus atvasina no publicētas stratēģijas, kurā uzsvērti problēmjautājumi un prioritātes un kuru pieņēmusi AALA .

2.

Gada darba plānus, kas ir pamatā Savienības ikgadējam finansiālajam ieguldījumam, saskaņo ar Komisiju.

3.

AAL programmas īstenošana ietver konsultācijas, tostarp par stratēģiju, ar attiecīgajām ieinteresētajām personām (tostarp lēmumu pieņēmējiem no publiskajām iestādēm, lietotāju pārstāvjiem, privātā sektora pakalpojumu sniedzējiem un apdrošināšanas pakalpojumu sniedzējiem, kā arī nozares, tostarp mazu un vidēju uzņēmumu, pārstāvjiem) par attiecīgajām lietišķās pētniecības un inovācijas prioritātēm.

4.

AAL programmas īstenošanā ņem vērā demogrāfiskās tendences un demogrāfijas pētījumus, lai nodrošinātu risinājumus, kas atbilst Savienības sociālajai un ekonomiskajai situācijai.

5.

AAL programmas īstenošanā ņem vērā Savienības rūpniecības, klimata pārmaiņu un enerģētikas politiku. Ar AAL programmu veicina arī energoefektivitāti, un tajā ir atspoguļota nepieciešamība risināt enerģētiskās nabadzības problēmu.

6.

Atbilstīgi “Apvāršņa 2020” principiem un noteikumiem pienācīgi ņem vērā ar dzimumu, ētiku, sociālajām un humanitārajām zinātnēm un privātumu saistītos jautājumus. Vērā tiek ņemti arī attiecīgie Savienības un valstu tiesību akti un starptautiskās pamatnostādnes, jo īpaši attiecībā uz tiesībām uz privāto dzīvi un datu aizsardzību.

7.

Ņemot vērā, ka AAL programma ir programma, kuras rezultātiem ātri jānonāk tirgū, un ievērojot noteikumus, kuri paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, AALA nosaka piešķiršanas termiņu un maksājuma veikšanas termiņu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1290/2013 un nodrošina, ka iesaistītās valstis AAL programmas īstenošanas laikā tos ievēro.

8.

Visas iesaistītās valstis aktīvi veicina, ka organizācijas, kas pārstāv pieprasījuma pusi, tostarp gala lietotājus, pētniecības un inovāciju projektos iesaistās pēc iespējas agrāk.

9.

Visas iesaistītās valstis ar valsts aģentūru starpniecību līdzfinansē attiecīgās valsts dalībniekus, kuru priekšlikumi ir sekmīgi; minētās aģentūras turklāt no īpašās īstenošanas struktūras novirza Savienības līdzfinansējumu, pamatojoties uz kopprojekta aprakstu, kas ietilpst nolīgumā, kurš par katru projektu jānoslēdz attiecīgajai programmas pārvaldības valsts aģentūrai ar attiecīgās valsts dalībniekiem.

10.

Pēc tam, kad noslēdzies uzaicinājums iesniegt projektu priekšlikumus, AALA sadarbībā ar izraudzītajām programmas pārvaldības valsts aģentūrām veic centralizētu atbilstības pārbaudi. Minēto pārbaudi veic, pamatojoties uz kopīgajiem AAL programmas atbilstības kritērijiem, ko publicē kopā ar uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus.

11.

AALA ar programmas pārvaldības valsts aģentūru palīdzību pārbauda atbilstību valsts līmeņa atbilstības papildkritērijiem, kas noteikti uzaicinājumos iesniegt projektu priekšlikumus.

12.

Minētie valsts līmeņa atbilstības kritēriji attiecas vienīgi uz individuālo pieteikuma iesniedzēju juridisko statusu un finansiālo stāvokli, bet ne uz priekšlikuma saturu, un skar šādus aspektus:

12.1.

pieteikuma iesniedzēja veids, tostarp juridiskais statuss un darbības mērķi;

12.2.

saistības un dzīvotspēja, tostarp maksātspēja, nodokļu un sociālo maksājumu saistību izpilde.

13.

Atbilstīgus projektu priekšlikumus novērtē AALA ar neatkarīgu ekspertu palīdzību, pamatojoties uz pārredzamiem un kopīgiem novērtēšanas kritērijiem, kas noteikti publicētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, un tiek izveidots projektu saraksts punktu skaitam atbilstošā secībā. Projektus atlasa saskaņā ar minēto prioritāro secību un ņemot vērā pieejamo finansējumu. Tiklīdz AALA Ģenerālā asambleja ir pieņēmusi izraudzīto priekšlikumu sarakstu, tas iesaistītajām valstīm ir saistošs.

14.

Ja projekta dalībnieks neatbilst vienam vai vairākiem valsts līmeņa atbilstības kritērijiem vai ja ir izsmelts attiecīgais valsts budžets finansēšanas saistību segšanai, AALA valde var nolemt, ka ar neatkarīgu ekspertu palīdzību jāveic vēl viens centralizēts neatkarīgs novērtējums par attiecīgo priekšlikumu, lai novērtētu priekšlikumu bez attiecīgā dalībnieka dalības tajā vai ar aizstājēju, ko ierosinājuši projekta dalībnieki.

15.

Juridiskus un finanšu jautājumus par finansēšanai izraudzīto projektu dalībniekiem izskata izraudzītā programmas pārvaldības valsts aģentūra. Piemēro valsts administratīvos noteikumus un principus.


III PIELIKUMS

AAL PROGRAMMAS PĀRVALDĪBA

Turpmāk izklāstīta AAL programmas organizatoriskā struktūra.

1.

AALA ir īpašā īstenošanas struktūra, ko izveidojušas iesaistītās valstis.

2.

AALA ir atbildīga par visiem AAL programmas pasākumiem. AALA uzdevumi ir līgumu un budžeta pārvaldība, gada darba plānu izstrāde, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšana, uz finansējumu pretendējošu priekšlikumu izskatīšana, novērtēšana un sarindošana prioritārā secībā.

3.

AALA arī pārrauga projektu uzraudzību un atbild par to, kā arī pārskaita saistītos Savienības ieguldījuma maksājumus izraudzītajām programmas pārvaldības valsts aģentūrām. Tā organizē arī rezultātu izplatīšanas pasākumus.

4.

AALA vada Ģenerālā asambleja. Ģenerālā asambleja ir AAL programmas lēmumu pieņemšanas struktūra. Tā ieceļ valdes locekļus un uzrauga AAL programmas īstenošanu, tostarp stratēģijas un gada darba plānu apstiprināšanu, valsts finansējuma piešķiršanu projektiem un jaunu dalības pieteikumu izskatīšanu. Tā darbojas, pamatojoties uz principu, ka vienai valstij ir viena balss. Lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, izņemot lēmumus par biedru funkciju pārņemšanu, pievienošanos vai izslēgšanu vai AALA likvidēšanu – attiecībā uz tiem AALA statūtos var noteikt īpašas balsošanas prasības.

5.

Komisijai AALA Ģenerālās asamblejas sanāksmēs ir novērotājas statuss, un tā apstiprina gada darba plānu. Komisiju aicina piedalīties visās AALA sanāksmēs, un tā var piedalīties diskusijās. Komisijai nosūta visus saistībā ar AALA Ģenerālo asambleju izplatītos būtiskos dokumentus.

6.

AALA Ģenerālā asambleja ievēl AALA valdi, kurā ir vismaz priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks, kasieris un kasiera vietnieks, lai tā uzņemtos konkrētos pārvaldības pienākumus, piemēram, budžeta plānošanu, personāla komplektēšanu un līgumu slēgšanu. Valde juridiski pārstāv AALA un ziņo AALA Ģenerālajai asamblejai.

7.

Centrālā pārvaldības nodaļa, kas izveidota kā AALA daļa, atbild par AAL programmas īstenošanas centrālo pārvaldību ciešā koordinācijā un sadarbībā ar programmas pārvaldības valsts aģentūrām, kuras iesaistītās valstis pilnvaro veikt darbu, kas saistīts ar projektu vadību un administratīvajiem un juridiskajiem aspektiem valsts projektu dalībnieku vajadzībām, kā arī sniegt atbalstu projektu priekšlikumu novērtēšanā un apspriešanā. Centrālā pārvaldības nodaļa un programmas pārvaldības valsts aģentūras AALA pārraudzībā darbojas kopā kā Pārvaldības nodaļa.

8.

AALA izveido Konsultatīvo padomi, kurā ir nozares, lietotāju un citu attiecīgo ieinteresēto personu pārstāvji un kura ir pēc iespējas līdzsvarota paaudžu un dzimuma aspektos. Konsultatīvā padome sniedz ieteikumus AALA par programmas vispārējo stratēģiju attiecībā uz prioritātēm un jautājumiem, kas jāņem vērā AAL programmas uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un saistībā ar citām būtiskajām AAL programmas darbībām.


7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/27


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 555/2014/ES

(2014. gada 15. maijs)

par Savienības dalību Eiropas metroloģijas inovācijas un pētniecības programmā (EMPIR), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai Savienībā panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Šo stratēģiju ir apstiprinājis Eiropas Parlaments un Padome.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā-publiskā sektora partnerības, tostarp izmantojot Savienības dalību programmās, ko saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu īsteno vairākas dalībvalstis.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un būtu pilnībā jāievēro “Apvāršņa 2020” galvenos principus, jo īpaši tos, kas attiecas uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 912/2009/EK (4) Kopiena nolēma veikt Eiropas metroloģijas pētniecības programmā (“EMPP”) finansiālu ieguldījumu, kas ir atbilstīgs iesaistīto valstu ieguldījumam, bet nepārsniedz EUR 200 000 000 ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (5) izveidotās Eiropas Kopienas Septītās pamatprogrammas pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gadam) darbības laikā.

(5)

Komisija 2012. gada aprīlī iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Eiropas metroloģijas pētniecības programmas (EMPP) starpposma novērtējumu. Minēto starpposma novērtējumu ekspertu grupa izstrādāja trīs gadus pēc programmas sākuma. Ekspertu grupa kopumā atzina, ka EMPP ir labi pārvaldīta kopīga Eiropas pētniecības programma, kas jau ir sasniegusi samērā augstu zinātnes, pārvaldības un finansiālās integrācijas līmeni. Tomēr ekspertu grupa norādīja uz nepietiekamu izmantošanu rūpniecībā, nepietiekamu atvērtību izcilai zinātnei ārpus metroloģijas institūtiem un nepietiekamu spēju veidošanu. Ekspertu grupa arī uzskatīja, ka, īstenojot EMPP, varētu izveidot iekļaujošāku Eiropas metroloģijas pētniecības telpu.

(6)

EMPP var sniegt turpmāku atbalstu, ievērojot Padomes Lēmumu 2013/743/ES (6).

(7)

Eiropas metroloģijas pētniecības un inovācijas programma (“EMPIR”), kas saskaņota ar stratēģiju “Eiropa 2020” un ar tās pamatiniciatīvām, jo īpaši ar “Inovācijas Savienību”, “Eiropas digitalizācijas programmu”, “Resursu ziņā efektīvu Eiropu” un “Rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā”, būs vēl vērienīgāka un iekļaujošāka programma, kuru 28 iesaistītās valstis īstenos desmit gadu laikposmā (2014.–2024. gadā). Lai pilnveidotu iepriekšējo programmu, EMPIR ietvers darbības, kas saistītas ar inovāciju un izmantošanu rūpniecībā, normu, standartizācijas un regulatīvu mērķu pētniecību un spēju veidošanu.

(8)

Iesaistītās valstis plāno piedalīties EMPIR īstenošanā laikposmā, ko aptver EMPIR (2014.–2024. gads). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar EMPIR būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(9)

EMPIR darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēmun Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(10)

“Apvāršņa 2020” darbības laikā būtu jānosaka maksimālais apjoms attiecībā uz Savienības finansiālo dalību EMPIR. Saskaņā ar šo maksimālo apjomu robežām Savienības ieguldījumam vajadzētu būt vienādam ar EMPIR iesaistīto valstu ieguldījumu, lai panāktu spēcīgu sviras efektu un nodrošinātu iesaistīto valstu programmu plašāku integrāciju.

(11)

Saskaņā ar Regulā (ES) Nr. 1291/2013 noteiktajiem mērķiem jebkurai dalībvalstij un jebkurai “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesībām piedalīties EMPIR.

(12)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpiešķir ar nosacījumu, ka iesaistītās valstis uzņemas oficiālas saistības piedalīties EMPIR īstenošanā un izpilda minētās saistības. No iesaistīto valstu ieguldījumiem EMPIR būtu jāsedz administratīvās izmaksas, ievērojot maksimālo apjomu 5 % apmērā no EMPIR budžeta. Iesaistītajām valstīm būtu jāapņemas vajadzības gadījumā palielināt savu ieguldījumu EMPIR par iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no savas apņemšanās, lai nodrošinātu to spēju finansēt savas valstu vienības, tādas kā valstu metroloģijas institūti (“VMI”) un norīkotie institūti (“NI”), kas piedalās izvēlētajos projektos.

(13)

Lai kopīgi īstenotu EMPIR, ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par EMPP īstenošanas struktūru un 2007. gadā izveidojušas EURAMET e.V. (“EURAMET”) – Eiropas reģionālo metroloģijas organizāciju un bezpeļņas asociāciju, kas darbojas saskaņā ar Vācijas tiesību aktiem. EURAMET ir arī uzdevumi un pienākumi, kas saistīti ar metroloģijas saskaņošanu plašākā Eiropas un pasaules mērogā. Par EURAMET biedriem var kļūt visi Eiropas VMI, bet NI – par asociētiem biedriem. Dalība EURAMET nav atkarīga no tā, vai valstī ir metroloģijas pētniecības programmas. Tā kā saskaņā ar EMPP starpposma novērtējuma ziņojumu EURAMET pārvaldības struktūra sevi ir pierādījusi kā efektīvu un augsti kvalitatīvu, lai īstenotu EMPP, EURAMET būtu jāizmanto arī EMPIR īstenošanai. EURAMET tāpēc vajadzētu būt Savienības finansiālā ieguldījuma saņēmējam.

(14)

Lai sasniegtu EMPIR mērķus, EURAMET būtu jāsniedz finansiāls atbalsts galvenokārt dotāciju veidā to darbību dalībniekiem, kuras izvēlētas EURAMET līmenī. Minētās darbības būtu jāizvēlas pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, par kuriem atbild EURAMET. Sarindojumam vajadzētu būt saistošam attiecībā uz priekšlikumu izraudzīšanos un finansējuma piešķiršanu no Savienības finansiālā ieguldījuma un no EMPIR projektos iesaistīto valstu ieguldījuma.

(15)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem netiešas pārvaldības noteikumiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(16)

Lai aizsargātu Savienības finansiālās intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesībām samazināt, apturēt vai izbeigt Savienības finansiālo ieguldījumu, ja EMPIR tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPIR finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EURAMET.

(17)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(18)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirta Savienības finansējuma saņēmēju revīzijām būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(19)

Uz dalību EMPIR finansētās netiešās darbībās attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (9). Tomēr, tā kā EMPIR ir īpašas darbības vajadzības, ir jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(20)

Iesaistīto valstu ieguldījumu galvenokārt veido to VMI un NI institucionālais finansējums, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Iesaistīto valstu ieguldījumam būtu jāietver arī naudas ieguldījums EMPIR administratīvajās izmaksās. Savienības ieguldījuma daļa būtu jāpiešķir subjektiem, kas nav VMI un NI, kuri piedalās izvēlētajos projektos. Savienības finansiālā ieguldījuma aprēķinam VMI un NI, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jānodrošina, ka Savienības ieguldījums EMPIR nepārsniedz iesaistīto valstu ieguldījumu. Ņemot vērā to, ka iesaistīto valstu sniegtais VMI un NI institucionālais finansējums atbilst pieskaitāmajām izmaksām, kas piešķirtas EMPIR projektiem un kuras neatmaksā no Savienības ieguldījuma, VMI un NI netiešo attiecināmo izmaksu finansējuma vienotā likme būtu jāpielāgo atbilstīgi vienotajai likmei, kas noteikta Regulā (ES) Nr. 1290/2013. Vienotā likme VMI un NI attiecināmo netiešo izmaksu finansēšanai būtu jānosaka, pamatojoties uz visām netiešajām izmaksām, kuras VMI un NI, kas piedalās EMPP projektos, deklarē kā attiecināmas un kuras ir stabilas un ir ticams to netiešo izmaksu tuvinājums, kas radušās VMI un NI, kuri piedalās EMPIR projektos. Tā kā minētās netiešās izmaksas veido 140 % no VMI un NI kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās izmaksas, kas saistītas ar noslēgtajiem apakšlīgumiem un bezmaksas ieguldījumiem natūrā, ko neizmanto saņēmēju telpās, VMI un NI netiešo izmaksu finansējuma vienotā likme kā noteikts Regulā (ES) Nr. 1290/2013 būtu jāpazemina no 25 % līdz 5 %. Tāpēc attiecībā uz VMI un NI būtu jāparedz atkāpe no minētās regulas 29. panta. Citas vienības, kas piedalās EMPIR projektos, būtu jāfinansē saskaņā ar minēto regulu.

(21)

EMPIR izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(22)

Finansēšanas modeļa piemērotība, ņemot vērā Savienības un ārpussavienības finansējuma atbilstības principu, būtu atkārtoti jānovērtē EMPIR starpposma novērtējuma laikā.

(23)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, izmantojot tādus samērīgus pasākumus kā pārkāpumu novēršana, atklāšana un izmeklēšana, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšana un – vajadzības gadījumā – administratīvu un finansiālu sodu piemērošana saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(24)

Komisijai būtu jāveic starpposma novērtējums, ar ko jo īpaši novērtē EMPIR kvalitāti, efektivitāti, panākumus izvirzīto mērķu sasniegšanā, un nobeiguma novērtējums un būtu jāsagatavo ziņojums par minētajiem novērtējumiem.

(25)

Pēc Komisijas pieprasījuma EURAMET un iesaistītajām valstīm būtu jāsniedz jebkura informācija, kas Komisijai jāiekļauj ziņojumos par EMPIR novērtēšanu.

(26)

Lēmuma mērķis ir Savienības dalība EMPIR, proti, lai sekmētu piemērotu, integrētu un mērķim atbilstīgu metroloģijas risinājumu nodrošināšanu un integrētas Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmas izveidi, lai panāktu kritisko masu un aktīvu iesaisti reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī, kuru dalībvalstis vienas pašas nevar pietiekami labi sasniegt. Metroloģijas prasību mēroga un sarežģītības dēļ ir vajadzīgi ieguldījumi, kas pārsniedz VMI un to NI pētniecības pamatbudžetus. Mūsdienīgu metroloģijas risinājumu pētniecībai un izstrādei nepieciešamā izcilība sniedzas pāri valstu robežām, un tāpēc to nevar piesaistīt tikai valsts līmenī. Tā kā minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, integrējot valstu centienus saskaņotā Eiropas pieejā, apvienojot sadrumstalotas valstu pētniecības programmas, palīdzot izstrādāt vienotas pētniecības un finansēšanas stratēģijas, kas sniedzas pāri valstu robežām, un izveidojot dalībnieku un vajadzīgo ieguldījumu kritisko masu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalība Eiropas metroloģijas pētniecības un inovācijas programmā

1.   Savienība saskaņā ar šā lēmuma nosacījumiem piedalās Eiropas metroloģijas pētniecības un inovācijas programmā (“EMPIR”), ko kopīgi īsteno Apvienotā Karaliste, Austrija, Beļģija, Bosnija un Hercegovina, Bulgārija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Horvātija, Igaunija, Itālija, Īrija, Nīderlande, Norvēģija, Polija, Portugāle, Rumānija, Serbija, Slovākija, Slovēnija, Somija, Spānija, Šveice, Turcija, Ungārija, Vācija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”).

2.   Jebkura dalībvalsts, kas nav kāda no 1. punktā uzskaitītajām, un jebkura cita valsts, kas saistīta ar “Apvārsni 2020”, var piedalīties EMPIR, ar noteikumu, ka tā izpilda šā lēmuma 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzēto nosacījumu. Ja tā izpilda nosacījumu, kas paredzēts 3. panta 1. punkta c) apakšpunktā, to, piemērojot šo lēmumu, uzskata par iesaistīto valsti.

2. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums EMPIR, ieskaitot EBTA apropriācijas, ir līdz EUR 300 000 000. Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas attiecīgajām daļām īpašajā programmā, ar kuru īsteno “Apvārsnis 2020” un kura izveidota ar Lēmumu 2013/743/ES, saskaņā ar 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktu un 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un jo īpaši no II daļas “Vadošā loma rūpniecībā” un no III daļas “Sabiedrības problēmu risināšana”.

2.   Nepārsniedzot 1. punktā noteikto summu, Savienības finansiālais ieguldījums ir vienāds ar EMPIR iesaistīto valstu ieguldījumiem, izņemot iesaistīto valstu ieguldījumus administratīvajās izmaksās, kas pārsniedz 5 % no EMPIR budžeta.

3.   Savienības finansiālo ieguldījumu neizmanto, lai segtu EMPIR administratīvās izmaksas.

3. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi

1.   Savienības finansiālā ieguldījuma nosacījumi ir šādi:

a)

iesaistītās valstis pierāda, ka EMPIR ir izveidota saskaņā ar I un II pielikumu;

b)

iesaistītās valstis vai VMI ir izraudzījušies EURAMET e.V. (“EURAMET”) par struktūru, kura atbild par EMPIR īstenošanu un Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un uzraudzību;

c)

visas iesaistītās valstis ir apņēmušās piedalīties EMPIR finansēšanā un izveidot iespējamo rezerves finansējumu 50 % apmērā no saistību summas;

d)

EURAMET ir pierādījusi savu spēju īstenot EMPIR, tostarp saņemt, piešķirt un uzraudzīt Savienības finansiālo ieguldījumu Savienības budžeta netiešās pārvaldības ietvaros saskaņā ar 58., 60. un 61. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

e)

ir izveidots EMPIR pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu.

2.   EMPIR īstenošanas laikā Savienības finansiālajam ieguldījumam ir vēl šādi nosacījumi:

a)

EURAMET īsteno I pielikumā noteiktos EMPIR mērķus un II pielikumā noteiktās darbības saskaņā ar 5. pantā minētajiem dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumiem;

b)

tiek uzturēts piemērots un efektīvs pārvaldības modelis saskaņā ar III pielikumu;

c)

EURAMET ievēro prasības par ziņošanu, kas noteiktas 60. panta 5. punktā Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012; un

d)

tiek pildītas šā panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās saistības.

4. pants

Iesaistīto valstu ieguldījumi

Iesaistīto valstu ieguldījumus veido:

a)

ieguldījumi, ko sniedz, izmantojot to VMI un NI institucionālu finansējumu, kuri piedalās EMPIR projektos;

b)

finansiālie ieguldījumi EMPIR administratīvajās izmaksās.

5. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.   Regulas (ES) Nr. 1290/2013 piemērošanas vajadzībām EURAMET uzskata par finansēšanas struktūru, un tā finansiāli atbalsta netiešās darbības saskaņā ar šā lēmuma II pielikumu.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 29. panta 1. punkta, to VMI un NI netiešās attiecināmās izmaksas, kuri piedalās EMPIR finansētos projektos, nosaka, piemērojot vienotu likmi 5 % apmērā no VMI un NI kopējām tiešajām attiecināmajām izmaksām, izņemot tiešās attiecināmās izmaksas attiecībā uz noslēgtajiem apakšlīgumiem un to resursu izmaksas, kurus darījušas pieejamus trešās personas, bet kurus neizmanto saņēmēja telpās, kā arī finansiālo atbalstu trešām personām.

3.   EMPIR starpposma novērtējums, kas minēts 12. pantā, ietver novērtējumu par visām to VMI un NI netiešajām izmaksām, kuri piedalās EMPIR projektos, un par atbilstīgo institucionālo finansējumu.

4.   Pamatojoties uz minēto novērtējumu un 2. panta 2. punkta piemērošanas vajadzībām EURAMET var pielāgot šā panta 2. punktā noteikto vienoto likmi.

5.   Ja ar to nepietiek, EURAMET var, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 28. panta 3. punkta, piemērot zemāku atmaksas likmi to VMI un NI attiecināmajām izmaksām, kuri piedalās EMPIR finansētos projektos.

6. pants

EMPIR īstenošana

1.   EMPIR īsteno, pamatojoties uz gada darba plāniem.

2.   EURAMET sniedz finansiālu atbalstu galvenokārt dotāciju veidā dalībniekiem pēc uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus.

Pirms tematu noteikšanas katram uzaicinājumam iesniegt priekšlikumus EURAMET aicina ieinteresētās personas vai organizācijas no metroloģijas pētniecības aprindām un lietotājus ieteikt iespējamos pētniecības tematus.

7. pants

Savienības un EURAMET nolīgumi

1.   Ja ex ante novērtējums par EURAMET, kas veikts saskaņā ar 61. panta 1. punktu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, ir pozitīvs, Komisija Savienības vārdā ar EURAMET noslēdz deleģēšanas nolīgumu un nolīgumus par līdzekļu ikgadēju pārskaitīšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu noslēdz saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktu un 60. un 61. pantu un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantu. Tajā nosaka arī:

a)

prasības par EURAMET ieguldījumu attiecībā uz rezultātu rādītājiem, kas noteikti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

prasības par EURAMET ieguldījumu uzraudzībā, kas minēta Lēmuma (ES) 2013/743/ES III pielikumā;

c)

konkrētus rezultātu rādītājus, kas saistīti ar EURAMET darbību;

d)

prasības EURAMET par to, kā sniedzama informācija par administratīvajām izmaksām un detalizēti skaitļi saistībā ar EMPIR īstenošanu;

e)

kārtību, kādā sniedz datus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumus;

f)

noteikumus EMPIR izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

8. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma izbeigšana, samazināšana vai apturēšana

Ja EMPIR netiek īstenota vai tiek īstenota nepienācīgi, daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi EMPIR faktiskajai īstenošanai.

Ja iesaistītās valstis neveic ieguldījumu EMPIR finansēšanā vai veic to daļēji vai novēloti, Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu, ņemot vērā finansējuma apjomu, ko iesaistītās valstis atvēlējušas EMPIR īstenošanai.

9. pants

Ex post revīzijas

1.   Netiešo darbību izdevumu ex post revīzijas veic EURAMET saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Regulā (ES) Nr. 1290/2013 un Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

10. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas administratīvas un finansiālas sankcijas.

2.   EURAMET piešķir Komisijas darbiniekiem un citām tās pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piekļuvi saviem objektiem, telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga revīziju veikšanai.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas paredzētas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (11), lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo lēmumu, notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4.   Līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šā lēmuma īstenošanas, ietver noteikumus, kuri skaidri pilnvaro Komisiju, EURAMET, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgo kompetences jomu.

5.   Īstenojot EMPIR, iesaistītās valstis veic likumdošanas, regulatīvos, administratīvos un citus pasākumus, kas vajadzīgi Savienības finansiālo interešu aizsardzībai, jo īpaši, lai nodrošinātu pilnīgu Savienībai piekritīgo līdzekļu atgūšanu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

11. pants

Informācijas sniegšana

1.   EURAMET pēc Komisijas pieprasījuma nosūta visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 12. pantā minētos ziņojumus.

2.   Iesaistītās valstis ar EURAMET starpniecību sniedz Komisijai visu informāciju, ko par EMPIR finanšu pārvaldību pieprasa Eiropas Parlaments, Padome vai Revīzijas palāta.

3.   Komisija 2. punktā minēto informāciju iekļauj šā panta 12. pantā minētajos ziņojumos.

12. pants

Novērtēšana

1.   Komisija līdz 2017. gada 30. jūnijam ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic EMPIR starpposma novērtējumu. Komisija par minēto novērtējumu sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj novērtējumā izdarītos secinājumus un Komisijas novērojumus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. EMPIR starpposma ziņojuma rezultātu ņem vērā “Apvāršņa 2020” starpposma ziņojumā.

2.   Beidzoties Savienības līdzdalībai EMPIR, bet ne vēlāk par 2024. gada 31. decembri, Komisija veic EMPIR nobeiguma novērtējumu. Komisija par minēto novērtējumu sagatavo ziņojumu, kurā jāiekļauj novērtējuma rezultāti. Komisija nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 912/2009/EK (2009. gada 16. septembris) par Kopienas līdzdalību Eiropas metroloģijas pētniecības un attīstības programmā, ko uzsākušas vairākas dalībvalstis (OV L 257, 30.9.2009., 12. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno pētniecības un inovāciju pamatprogrammu 2014.–2020. gadam “Apvārsnis 2020” (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(10)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

EMPIR MĒRĶI

EMPIR ir šādi vispārējie mērķi:

a)

nodrošināt piemērotus, integrētus un mērķim atbilstīgus metroloģijas risinājumus, kas sekmē inovāciju un rūpniecības konkurētspēju, kā arī mērījumu tehnoloģijas, lai risinātu tādas sociālās problēmas kā veselības aprūpe, vide un enerģētika, tostarp atbalstot politikas izstrādi un īstenošanu;

b)

radīt integrētu Eiropas metroloģijas pētniecības sistēmu, panākot kritisko masu un aktīvu iesaisti reģionālā, valstu, Eiropas un starptautiskā līmenī.


II PIELIKUMS

EMPIR ATBALSTĪTĀS NETIEŠĀS DARBĪBAS

1.

EMPIR var atbalstīt šādas netiešās darbības kopīgas pētniecības un tehnoloģiju izstrādes jomā:

1.1.

zinātniski tehniskas darbības, kas veicina fundamentālo zinātnisko metroloģiju, kura veido pamatu visiem secīgiem pasākumiem, tostarp lietišķajiem metroloģijas pētījumiem un izstrādei un ar metroloģiju saistītiem pakalpojumiem;

1.2.

metroloģijas pētniecība sabiedrības problēmu risināšanai, galveno uzmanību pievēršot ieguldījumiem enerģētikas, vides un veselības aprūpes jomās;

1.3.

pētniecība, ko veic, lai izstrādātu jaunus mērījumu instrumentus, kuru mērķis ir ieviest rūpniecībā metroloģijas tehnoloģijas, stimulējot inovāciju rūpniecībā;

1.4.

pirmsnormatīva un normatīva metroloģijas pētniecība un izstrāde attiecībā uz prioritāriem dokumentācijas standartiem, kuru mērķis ir izmantot iesaistīto valstu metroloģijas institūtu zinātību, lai atbalstītu politikas īstenošanu un paātrinātu inovatīvu produktu un pakalpojumu laišanu tirgū;

1.5.

metroloģijas spēju veidošanas darbības dažādos tehnoloģiskos līmeņos, kuru mērķis ir izveidot līdzsvarotu un integrētu metroloģijas sistēmu iesaistītajās valstīs un kas ļauj tām attīstīt savas zinātniskās un tehniskās spējas metroloģijā.

2.

EMPIR var atbalstīt turpmākas darbības metroloģijas pētniecības rezultātu izplatīšanas un izmantošanas jomā.

EMPIR var atbalstīt citas darbības, kas ir vērstas tieši uz metroloģijas institūtiem, kuriem nav zinātnisko spēju vai tās ir ierobežotas, palīdzot minētajiem institūtiem izmantot citas Eiropas Savienības, valstu vai reģionālās programmas apmācībai un mobilitātei, pārrobežu sadarbībai vai ieguldījumiem metroloģijas infrastruktūrā.

3.

EMPIR var atbalstīt sadarbības veidošanas pasākumu organizēšanu, lai informētu par EMPIR un maksimāli palielinātu tā ietekmi.

4.

Netiešās darbības, kas minētas 1. punktā, saskaņā ar valsts attiecīgās iestādes norīkojumu veic VMI un NI. Tomēr EMPIR sekmē un atbalsta arī citu subjektu līdzdalību visos EMPIR rīkotajos uzaicinājumos. Gaidāms, ka šīs pieejas rezultātā aptuveni 15 % no EMPIR budžeta nonāks minēto subjektu rīcībā.


III PIELIKUMS

EMPIR ĪSTENOŠANA UN PĀRVALDĪBA

I.   EURAMET uzdevumi

1.

Ievērojot 3. pantu, EURAMET ir atbildīga par EMPIR īstenošanu. Tā pārvalda EMPIR paredzēto Savienības finansiālo ieguldījumu un ir atbildīga par gada darba plāna sagatavošanu un īstenošanu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus organizēšanu, priekšlikumu novērtēšanu un sarindošanu, un par visām citām darbībām, kas paredzētas gada darba plānā. EURAMET atbild par dotāciju pārvaldību, tostarp dotāciju nolīgumu parakstīšanu, Savienības finansiālā ieguldījuma saņemšanu, piešķiršanu un izmantošanas uzraudzību un maksājumiem EMPIR dalībniekiem izvēlētajos projektos.

Savienības finansiālā ieguldījuma uzraudzība ietver visus kontroles un revīzijas, ex ante un/vai ex post kontroles pasākumus, kas vajadzīgi to uzdevumu izpildei, kurus Komisija ir deleģējusi EURAMET. Minēto pasākumu mērķis ir sniegt pamatotu pārliecību par notikušo darījumu likumību un pareizību un par dotāciju nolīgumos deklarēto izmaksu attiecināmību.

2.

EURAMET, īstenojot EMPIR, var uzticēt iesaistītajām valstīm konkrētus administratīvus un loģistikas uzdevumus.

II.   EMPIR īstenošanā iesaistītā EURAMET organizatoriskā struktūra

1.

Visaugstākā institūcija visos ar EURAMET saistītajos jautājumos ir kopsapulce. EMPIR komiteja pārvalda programmu saskaņā ar EURAMET noteiktu ietvarstruktūru, lai EURAMET varētu nodrošināt programmas izpildi atbilstīgi tās mērķiem.

EMPIR komitejā ietilpst EURAMET biedru pārstāvji no iesaistītajām valstīm. Balsu sadalījumu aprēķina, pamatojoties uz valstu saistībām, saskaņā ar kvadrātsaknes noteikumu.

EMPIR komiteja jo īpaši pieņem lēmumus par stratēģisko pētniecības un inovācijas programmu, uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus plānošanu, pārskata procedūras novērtēšanu, finansējamo projektu izvēli saskaņā ar sarindojumu un finansēto projektu progresa uzraudzību. Tā pieņem gada darba plānu pēc apstiprinājuma saņemšanas no Komisijas.

Komisijai EMPIR komitejas sanāksmēs ir novērotājas statuss. Tomēr, lai EMPIR komiteja pieņemtu gada darba plānu, tai jāsaņem iepriekšēja Komisijas piekrišana. EMPIR komiteja uzaicina Komisiju uz savām sanāksmēm un nosūta Komisijai attiecīgos dokumentus. Komisija var piedalīties EMPIR komitejas apspriedēs.

2.

EMPIR komiteja ievēl EMPIR komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. EMPIR komitejas priekšsēdētājs ir viens no diviem EURAMET priekšsēdētāja vietniekiem. EMPIR komitejas priekšsēdētājs pārstāv EURAMET ar EMPIR saistītajos jautājumos.

3.

Pētniecības padomē ietilpst augsta līmeņa eksperti no rūpniecības, pētniecības un akadēmiskajām aprindām un starptautiskajām ieinteresēto personu organizācijām. Tā sniedz neatkarīgus stratēģiskus ieteikumus par EMPIR gada darba plānu. Pētniecības padomes locekļus ieceļ EURAMET kopsapulce.

4.

EURAMET sekretariāts, kas sniedz vispārēju administratīvu atbalstu EURAMET, uztur EMPIR bankas kontus.

5.

EURAMET sekretariātā izveido vadības atbalsta nodaļu, un tā ir atbildīga par EMPIR īstenošanu un ikdienas vadību.


7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/38


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES LĒMUMS Nr. 556/2014/ES

(2014. gada 15. maijs)

par Savienības dalību otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (EDCTP2), ko kopīgi īsteno vairākas dalībvalstis

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 185. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Komisija savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”) uzsvēra vajadzību radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi Savienībā. Eiropas Parlaments un Padome ir pauduši atbalstu minētajai stratēģijai.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3) tika izveidota Pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir palielināt ietekmi uz pētniecību un inovāciju, veicinot publiskā–publiskā sektora partnerību nostiprināšanos, tostarp Savienībai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 185. pantu piedaloties programmās, ko īsteno vairākas dalībvalstis.

(3)

Ar publiskā–publiskā sektora partnerībām būtu jācenšas attīstīt ciešākas sinerģijas, palielināt koordināciju un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās ar Savienības, starptautiskām, valstu un reģionālām pētniecības programmām un tām pilnībā būtu jāievēro “Apvāršņa 2020” vispārīgie principi, jo īpaši attiecībā uz atvērtību un pārredzamību. Turklāt būtu jānodrošina atklāta piekļuve zinātniskām publikācijām.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1209/2003/EK (4) Kopiena nolēma piešķirt Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerībai (“EDCTP1”) finansiālu ieguldījumu, kura apmērs atbilda iesaistīto valstu ieguldījumam, taču nepārsniedza EUR 200 000 000, uz laiku, kamēr darbojas sestā Eiropas Kopienas pamatprogramma attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas Pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1513/2002/EK (5). EDCTP1 tika atbalstīta, arī īstenojot Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6).

(5)

Neatkarīgie eksperti 2009. gadā pieņēma EDCTP1 starpposma novērtējuma ziņojumu. Ekspertu grupa uzskatīja, ka, kāpinot pētniecisko kapacitāti un sniedzot jaunajiem Āfrikas pētniekiem mācību un darba iespējas, EDCTP1 nodrošina unikālu platformu patiesam dialogam ar Āfrikas zinātniekiem un ka tā ir sākusi mazināt plaisu starp ziemeļiem un dienvidiem. Saskaņā ar minēto ziņojumu otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (“programma EDCTP2”) jāpievēršas vairākiem būtiskiem jautājumiem: jāgroza un jāpaplašina EDCTP1 līdzšinējā darbības joma; vajadzības gadījumā būtu vēl vairāk jāpilnveido un jāstiprina jaunattīstības valstu spēja pareizi veikt un pārvaldīt klīniskās pārbaudes, jo īpaši ētikas izvērtēšanas komiteju un attiecīgās regulatīvās vides nozīme un attīstība; būtu vēl vairāk jāuzlabo Eiropas nacionālo programmu koordinēšana, savstarpējā sadarbība un vajadzības gadījumā arī integrēšana; ir jāpastiprina un jāpaplašina sadarbība ar citiem lielākajiem publiskajiem un privātajiem partneriem, tostarp farmācijas nozari, kā arī ar publiskā un privātā sektora partnerībām, piemēram, produktu izstrādes partnerībām (“PIP”), pilsonisko sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām un fondiem; būtu jāpastāv skaidriem un pārredzamiem noteikumiem par pārvaldību; būtu jāveido sinerģija ar Eiropas ārpolitikas pasākumiem, jo īpaši ar Savienības attīstības palīdzības instrumentiem; būtu jāprecizē un jāvienkāršo noteikumi par līdzfinansējumu; un jāpastiprina uzraudzības instrumenti.

(6)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2013/743/ES (7), programmai EDCTP2 atbalstu var nodrošināt arī turpmāk.

(7)

Savienība sniedz nozīmīgu finansējumu ar nabadzību saistītu slimību un novārtā atstātu infekcijas slimību pētniecībai. Komisija un dalībvalstis nodrošina gandrīz ceturto daļu (22 %) no attiecīgajiem valdību ieguldījumiem pasaules mērogā. Turklāt Savienībai ir nozīmīga loma pasaules veselības jomā. Piemēram, Komisija un dalībvalstis nodrošina aptuveni pusi finansējuma Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai.

(8)

Īstenojot EDCTP1, tika gūti nozīmīgi sasniegumi un ir izstrādāti astoņi uzlaboti ārstniecības līdzekļi, jo īpaši tādiem jaundzimušajiem, bērniem un grūtniecēm vai sievietēm, kas baro ar krūti, kuriem ir HIV/AIDS vai malārija. Pateicoties programmai, ir sākuši darboties pirmie četri Āfrikas reģionālie izcilības tīkli, kuri veicina jaunattīstības valstu sadarbību klīniskās izpētes jomā, un ir apmācīti vairāk nekā 400 Āfrikas valstu pētnieki. Programma arī ir veicinājusi Āfrikas Klīnisko pārbaužu reģistra un Āfrikas Vakcīnu regulētāju foruma izveidi.

(9)

Lai gan EDCTP1 ir devusi vērā ņemamus rezultātus un sasniegumus, ar nabadzību saistītās slimības to radītā sociālā un ekonomiskā sloga dēļ joprojām ir būtisks šķērslis jaunattīstības valstu, jo īpaši Subsahāras Āfrikas valstu, ilgtspējīgai attīstībai. Joprojām nav iedarbīgu, drošu, piemērotu un cenas ziņā pieejamu jaunattīstības valstu īpašajiem apstākļiem pielāgotu ārstniecības līdzekļu pret lielāko daļu ar nabadzību saistīto slimību, un investīcijas klīniskajā izpētē joprojām ir nepietiekamas, jo klīniskās pārbaudes ir dārgas un investīciju atdeve tirgus nepilnību dēļ ir ierobežota. Būtu jāuzsver, ka tikai 10 % no pētniecībai paredzētajiem pasaules līdzekļiem tiek novirzīti tam, lai pētītu slimības, kas izraisa 90 % patoloģiju pasaulē. Turklāt Eiropas pētnieciskā darbība un programmas joprojām nereti ir sadrumstalotas un tāpēc nenodrošina kritisko masu vai pārklājas, savukārt pētnieciskā kapacitāte un investīcijas jaunattīstības valstīs ir nepietiekamas.

(10)

Sniedzot atbalstu cīņā pret slimībām, kas saistītas ar nabadzību, pret tām varētu palīdzēt aizsargāt arī Eiropas iedzīvotājus, jo pieaugošā globālā mobilitāte (tostarp tūrisms), migrācijas plūsmas un izmaiņas saistībā ar minēto slimību ģeogrāfisko izplatību nozīmē to, ka Eiropai, iespējams, būs jārisina jaunas vai iepriekš jau pieredzētas problēmas saistībā ar minētajām slimībām.

(11)

Eiropas Parlaments 2010. gada 15. jūnijā, gatavojoties ANO augsta līmeņa sanāksmei 2010. gada septembrī, pieņēma rezolūciju par tūkstošgades attīstības mērķu (“TAM”) īstenošanā sasniegto, kurā aicināja Komisiju, dalībvalstis un jaunattīstības valstis piektā TAM (mātes veselības uzlabošana), ceturtā TAM (bērnu mirstības samazināšana) un sestā TAM (saslimstības ar HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi mazināšana) risināšanā izmantot konsekventu un holistisku pieeju.

(12)

Savienība ir apņēmusies ievērot 2012. gada konferences “Rio+20” secinājumus par tādu starptautiskas vienošanās aptvertu ilgtspējīgas attīstības mērķu (“IAM”) izstrādi un īstenošanu, kuros būtu ņemti vērā un iekļauti arī TAM.

(13)

Savienība 2000. gadā sāka augsta līmeņa politisko dialogu ar Āfriku, kura rezultātā tika izveidota Āfrikas un ES stratēģiskā partnerība; pēc tam 2007. gadā tika pieņemta ES un Āfrikas kopējā stratēģija, un 2011. gadā tika iedibināts augsta līmeņa politiskais dialogs par zinātni, tehnoloģiju un inovācijām.

(14)

Komisija 2010. gada 31. martā publicēja paziņojumu par Savienības lomu veselības jomā pasaules mērogā, kurā dalībvalstis tika aicinātas īstenot saskaņotāku pieeju un attiecīgajos politikas virzienos veselības pētniecības jomā noteikt kopīgas globālas prioritātes un kopīgi tās risināt. Minētajā paziņojumā Komisija arī atkārtoti norāda, ka ir jāveicina taisnīga un visaptveroša piekļuve kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, kā arī efektīvs un godīgs pētniecības finansējums, kas sniedz labumu visu cilvēku veselībai.

(15)

Padomes 2010. gada 10. maija secinājumos par ES nozīmi pasaules veselības aizsardzības nozarē aicināja Savienību veicināt efektīvu un godīgu zinātnes pētniecības finansēšanu, kas uzlabotu visu cilvēku veselības aizsardzību un nodrošinātu, ka jauninājumi un iejaukšanās dotu lētus un pieejamus risinājumus. Jo īpaši būtu jāanalizē modeļi, kas atsaista pētniecības un attīstības (“PA”) izmaksas un medikamentu cenas, tostarp iespējas nodot tehnoloģijas jaunattīstības valstīm.

(16)

Komisija savā 2011. gada 21. septembra paziņojumā par partnerībām pētniecībā un inovācijā noteica, ka partnerībām, kas sniedzas pāri institūciju, valstu un kontinentu robežām, ir centrāla nozīme Savienības pētniecības politikā.

(17)

Komisija savā 2013. gada 27. februāra paziņojumā “Cilvēka cienīgu dzīvi visiem – nabadzības izskaušana un ilgtspējīgas nākotnes nodrošināšana pasaulē” atkārtoti apstiprināja savu apņemšanos darīt visu iespējamo, lai palīdzētu līdz 2015. gadam sasniegt TAM, un norādīja, ka ES finansētie pētījumi EDCTP1 programmā ir palīdzējuši TAM sasniegšanā.

(18)

Saskaņā ar “Apvāršņa 2020” mērķiem jebkurai dalībvalstij un “Apvāršņa 2020” asociētajai valstij vajadzētu būt tiesīgai piedalīties programmā EDCTP2.

(19)

Būtu jāapsver ieguldījums tādu atvērtu inovācijas modeļu izpētē, kas paredzēti vajadzību virzītiem pētījumiem, kā arī pieejami un cenas ziņā pieņemami rezultāti atbilstīgi citām saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies veselības pētniecības un attīstības jomā.

(20)

Iesaistītās valstis ir paredzējušas programmas EDCTP2 darbības laikposmā, proti no 2014. gada līdz 2024. gadam, ieguldīt tās īstenošanā. Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” darbības laiku, uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus saistībā ar šo programmu būtu jāizsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

(21)

Attiecībā uz Savienības dalību programmas EDCTP2 laikposmā, kad darbojas “Apvārsnis 2020”, būtu jānosaka izdevumu griesti. Savienības ieguldījumam minēto izdevumu griestu robežās vajadzētu būt līdzvērtīgam šajā lēmumā minēto valstu ieguldījumam, lai tādējādi nodrošinātu būtisku sviras efektu un šo valstu programmu ciešāku integrāciju.

(22)

Savienības finanšu ieguldījuma priekšnosacījumam vajadzētu būt iesaistīto valstu oficiālām saistībām veicināt programmas EDCTP2 īstenošanu un minēto saistību izpildei.

(23)

Programmas EDCTP2 kopīgai īstenošanai ir vajadzīga īstenošanas struktūra. Iesaistītās valstis ir vienojušās par programmas EDCTP2 īstenošanas struktūru (turpmāk “EDCTP2 ĪS”) un to izveidojušas. EDCTP2 ĪS būtu jāsaņem Savienības finanšu ieguldījums un jānodrošina programmas EDCTP2 efektīva īstenošana.

(24)

EDCTP2 darbībām būtu jāatbilst “Apvāršņa 2020” mērķiem un pētniecības un inovācijas prioritātēm un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 26. pantā noteiktajiem vispārējiem principiem un nosacījumiem.

(25)

EDCTP2-ĪS izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

(26)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda atbilstoši pareizas finanšu pārvaldības principam un saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (9).

(27)

Lai aizsargātu Savienības finanšu intereses, Komisijai vajadzētu būt tiesīgai samazināt, apturēt vai pārtraukt Savienības finanšu ieguldījumu, ja programmu EDCTP2 īsteno neatbilstoši, daļēji vai novēloti vai ja iesaistītās valstis ieguldījumu programmas EDCTP2 finansēšanā nesniedz vai sniedz daļēji vai novēloti. Minētās tiesības būtu jāparedz deleģēšanas nolīgumā, kas jānoslēdz starp Savienību un EDCTP2 ĪS.

(28)

Lai efektīvi īstenotu programmu EDCTP2, EDCTP2 ĪS būtu jānodrošina finanšu atbalsts, galvenokārt piešķirot dotācijas EDCTP2 ĪS līmenī izraudzīto programmas pasākumu dalībniekiem. Minētie pasākumi būtu jāizraugās atklātos un uz konkursu balstītos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, par ko būtu atbildīga EDCTP2 ĪS.

(29)

Dalībai programmas EDCTP2 netiešajās darbībās piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1290/2013 (10). Tomēr konkrētu programmas EDCTP2 operatīvo vajadzību dēļ ir jāparedz atkāpes no minētās regulas saskaņā ar minētās regulas 1. panta 3. punktu.

(30)

Ir nepieciešamas atkāpes no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 12. panta, lai būtu iespējams pieaicināt un finansēt vienības no Āfrikas un lai, izmantojot kopīgus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, programma EDCTP2 varētu sadarboties ar jebkuru citu juridisku personu.

(31)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela skaita dokumentu un ziņojumu. Veicot revīzijas, attiecīgi būtu jāņem vērā valstu programmu īpatnības.

(32)

Saskaņā ar šo lēmumu piešķirtā Savienības finansējuma saņēmēju revīzijai būtu jānodrošina administratīvā sloga samazināšana atbilstīgi “Apvārsnim 2020”.

(33)

Izdevumu aprites cikla laikā ar samērīgiem pasākumiem būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi samaksātos vai neatbilstīgi izlietotos līdzekļus un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(34)

Komisijai būtu jāveic starpposma novērtēšana, jo īpaši izvērtējot programmas EDCTP2 kvalitāti un efektivitāti un izvirzīto mērķu īstenošanas progresu, un galīgais novērtējums, kā arī būtu jāsagatavo ziņojumi par minētajiem novērtējumiem.

(35)

Pēc Komisijas pieprasījuma EDCTP2 ĪS un iesaistītajām valstīm būtu jāiesniedz jebkāda informācija, kas Komisijai jāiekļauj ziņojumos par programmas EDCTP2 novērtējumu.

(36)

Nepieciešams, lai pētnieciskās darbības, ko veic, īstenojot programmu EDCTP2, pilnībā atbilstu Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijā iekļautajiem ētikas principiem, labas klīniskās prakses standartiem, kuri pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu, attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un vietējām ētikas prasībām valstīs, kurās pētnieciskās darbības ir paredzēts veikt.

(37)

Ir būtiski, lai informēta piekrišana saistībā ar klīniskajām pārbaudēm, ko veic jaunattīstības valstīs, visos gadījumos tiktu saņemta patiesi informētā un brīvprātīgā veidā.

(38)

Ir arī svarīgi, lai darbības, ko veic saistībā ar programmu EDCTP2, būtu saskaņotas ar Savienības īstenotajām darbībām attīstības politikas jomā. Šajā sakarā būtu jācenšas panākt sinerģiju starp EDCTP2 un Eiropas Attīstības fondu.

(39)

Saistībā ar mērķi īstenot sadarbību ar starptautiska līmeņa attīstības palīdzības iniciatīvām – EDCTP2 finansētajās darbībās būtu jāņem vērā ieteikumi, kas vajadzības gadījumā ir sniegti attiecīgajās Pasaules veselības organizācijas (PVO) iniciatīvās, tostarp Konsultatīvajā ekspertu darba grupā pētniecības un attīstības jautājumos (“CEWG”).

(40)

Ar “Apvārsni 2020” izveidoja Zinātnes ekspertu grupu veselības aizsardzības jautājumos, kas ir uz zinātnes atziņām balstīta ieinteresēto personu platforma, lai izstrādātu zinātnisku ieguldījumu, sniegtu saskaņotu zinātnisku analīzi par pētniecības un inovācijas šķēršļiem un iespējām, kas saistītas ar “Apvārsnī 2020” ietverto sabiedrības problēmu “veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, palīdzētu definēt tās pētniecības un inovācijas prioritātes un veicinātu Savienības mēroga zinātnisku līdzdalību. Aktīvi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā visā Savienībā palīdz veidot spējas un sekmēt zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību minētajā jomā. Tādēļ attiecīgā gadījumā EDCTP2 būtu ar Zinātnes ekspertu grupu jāsadarbojas un jāapmainās ar informāciju.

(41)

Ņemot vērā to, ka šā lēmuma mērķus, proti, paātrinot iedarbīgu, drošu, pieejamu, piemērotu un cenas ziņā pieņemamu ar nabadzību saistīto slimību gadījumā izmantojamu medicīnisko intervenču klīnisko izstrādi, veicināt ar nabadzību saistīto slimību radītā sociālā un ekonomiskā sloga samazināšanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo nespēj nodrošināt vajadzīgo cilvēkresursu un finanšu resursu kritisko masu, bet darbības mēroga dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā lēmumā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Dalība otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā

1.   Savienība saskaņā ar šā lēmuma nosacījumiem piedalās otrajā Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko pārbaužu partnerības programmā (“programma EDCTP2”), ko kopīgi īsteno Apvienotā Karaliste, Austrija, Dānija, Francija, Grieķija, Itālija, Īrija, Luksemburga, Nīderlande, Norvēģija, Portugāle, Somija, Spānija, Šveice, Vācija un Zviedrija (“iesaistītās valstis”).

2.   Programmā EDCTP2 var piedalīties jebkura cita dalībvalsts, kas nav uzskaitīta 1. pantā, un jebkura cita ar “Apvārsni 2020” asociētā valsts, ar noteikumu, ka tā izpilda šā lēmuma 3. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzēto nosacījumu. Ja tā izpilda 3. panta 1. punkta e) apakšpunkta nosacījumu, to, piemērojot šo lēmumu, uzskata par iesaistīto valsti.

2. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums, tostarp EBTA apropriācijas, programmā EDCTP2 ir līdz EUR 683 000 000, lai būtu līdzvērtīgs iesaistīto valstu ieguldījumiem.

2.   Savienības finansiālo ieguldījumu atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta vi) punktam un 60. un 61. pantam izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas ir piešķirtas attiecīgajām daļām īpašajā programmā, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” un kura izveidota ar Lēmumu 2013/743/ES, un jo īpaši no apropriācijām, kas paredzētas īpašajam mērķim “Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”.

3.   EDCTP2 īstenošanas struktūra (“EDCTP2 ĪS”) līdz 6 % no 1. punktā minētā Savienības finansiālā ieguldījuma drīkst izmantot savu administratīvo izmaksu segšanai.

3. pants

Savienības finanšu ieguldījuma nosacījumi

1.   Savienības finanšu ieguldījuma nosacījumi ir šādi:

a)

iesaistītās valstis pierāda, ka programma EDCTP2 ir izveidota atbilstīgi I, II un III pielikumam;

b)

iesaistītās valstis vai to ieceltās organizācijas ir iecēlušas EDCTP2 ĪS – vienību, kurai ir juridiskas personas statuss un kura atbildīga par programmas EDCTP2 īstenošanu, un par iesaistīto valstu ieguldījuma, kā arī Savienības finanšu ieguldījuma, saņemšanu, piešķiršanu un pārraudzību;

c)

EDCTP2 ĪS pierāda, ka tā spēj īstenot programmu EDCTP2, tostarp saņemt, piešķirt un pārraudzīt Savienības ieguldījumu, veicot netiešu Savienības budžeta pārvaldību atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58., 60. un 61. pantam;

d)

ir izveidots III pielikumam atbilstīgs programmas EDCTP2 pārvaldības modelis; un

e)

katra iesaistītā valsts apņemas piešķirt finansējumu programmai EDCTP2.

2.   Programmas EDCTP2 īstenošanas periodā Savienības finanšu ieguldījuma nosacījumi ir šādi:

a)

EDCTP2 ĪS šā lēmuma I pielikumā noteiktos mērķus un II pielikumā paredzētās darbības, jo īpaši tās finansētās darbības un netiešos pasākumus, īsteno saskaņā ar šā lēmuma 6. pantā minēto Regulu (ES) Nr. 1290/2013;

b)

tiek uzturēts atbilstīgs un efektīvs programmas EDCTP2 pārvaldības modelis, kas atbilst III pielikuma nosacījumiem;

c)

EDCTP2 ĪS ievēro Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteiktās prasības par ziņošanu; un

d)

tiek pildītas 1. punkta e) apakšpunktā minētās saistības.

4. pants

Programmas EDCTP2 darbības

1.   Programmas EDCTP2 darbības atbilst I pielikumā noteiktajiem mērķiem un II pielikumam.

Darbības var būt iesaistīto valstu nacionālo programmu darbības, tostarp publisko vai privāto bezpeļņas pētniecības organizāciju veiktas darbības, un jaunas darbības, tostarp EDCTP2 ĪS organizēti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

Darbības iekļauj programmas EDCTP2 darba plānā, ko katru gadu pieņem EDCTP2 ĪS (“EDCTP2 ikgadējais darba plāns”), kad ir saņemts labvēlīgs ārēju ekspertu sagatavots starptautisks salīdzinošais novērtējums, ņemot vērā, kā tās palīdz īstenot programmas EDCTP2 mērķus.

2.   EDCTP2 ikgadējā darba plānā sīki norāda katras darbības budžetu un paredz EDCTP2 ĪS pārvaldītā finansējuma, tostarp Savienības ieguldījuma, sadalījumu.

EDCTP2 ikgadējā darba plānā atsevišķi norāda Savienības finansētās vai līdzfinansētās darbības un darbības, kuras finansē no iesaistīto valstu līdzekļiem vai citiem līdzekļiem.

3.   EDCTP2 ĪS īsteno EDCTP2 ikgadējo darba plānu.

EDCTP2 ĪS uzrauga visu darba plānā paredzēto vai EDCTP2 ĪS organizētajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus izraudzīto darbību īstenošanu un ziņo par to Komisijai.

4.   EDCTP2 ikgadējā darba plānā iekļautās darbības, ko nefinansē EDCTP2 ĪS, īsteno atbilstīgi kopīgiem principiem, par kuriem jāvienojas iesaistītajām valstīm un Komisijai, ņemot vērā šajā lēmumā, Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1290/2013 paredzētos principus, jo īpaši principus attiecībā uz vienlīdzīgu attieksmi, pārredzamību, neatkarīgu salīdzinošo novērtēšanu un atlasi. Iesaistītās valstis un Komisija arī vienojas par EDCTP2 ĪS piemērojamām ziņošanas prasībām, tostarp attiecībā uz katras minētās darbības rezultātu rādītājiem.

Visas darbības, kuras EDCTP2 ĪS finansē saskaņā ar EDCTP2 ikgadējo darba plānu vai saskaņā ar EDCTP2 ĪS organizēto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, uzskata par netiešu darbību Regulas (ES) Nr. 1290/2013 nozīmē un īsteno saskaņā ar šā lēmuma 6. pantu.

5.   Visos paziņojumos vai publikācijās, kas saistītas ar programmas EDCTP2 darbībām, kuras veic ciešā sadarbībā ar EDCTP2, neatkarīgi no tā, vai tos īsteno EDCTP2-IS, iesaistītā valsts vai darbības dalībnieki, iekļauj vai pievieno norādi “[darbības nosaukums] ir daļa no Eiropas Savienības atbalstītās programmas EDCTP2”.

5. pants

Iesaistīto valstu ieguldījumi

1.   Iesaistīto valstu ieguldījumus veido:

a)

finansiālie ieguldījumi EDCTP2 ĪS;

b)

ieguldījumi natūrā, ko veido izmaksas, kuras iesaistītajām valstīm radušās, īstenojot EDCTP2 ikgadējā darba plānā iekļautās un skaidri norādītās darbības, vai saistībā ar EDCTP2 ĪS administratīvo budžetu.

2.   Lai novērtētu 1. punkta b) apakšpunktā minētos ieguldījumus, izmaksas nosaka saskaņā ar iesaistītās valsts parasto grāmatvedības praksi un grāmatvedības standartiem un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem/starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem.

6. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

1.   Netiešajām darbībām, kuras EDCTP2 ĪS izraudzījusies un finansē, pamatojoties uz EDCTP2 ikgadējo darba plānu vai pēc EDCTP2 ĪS organizēta uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar šo regulu EDCTP2 ĪS uzskata par finansēšanas struktūru un tā finansiāli atbalsta netiešās darbības atbilstīgi šā lēmuma II pielikumam.

2.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta, minimālais dalībnieku skaits ir divas juridiskās personas, kuras reģistrētas divās dažādās iesaistītajās valstīs, un trešā juridiskā persona, kas reģistrēta kādā no Subsahāras Āfrikas valstīm, kuras norādītas sarakstā EDCTP2 ikgadējā darba plānā.

3.   Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1290/2013 10. panta 1. punkta c) apakšpunkta, tiesības saņemt finansējumu ir jebkurai juridiskai personai, kas reģistrēta kādā no Subsahāras Āfrikas valstīm, kuras norādītas sarakstā EDCTP2 ikgadējā darba plānā.

4.   Ja šāda darbība ir iekļauta EDCTP2 ikgadējā darba plānā, EDCTP2 ĪS var organizēt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus kopā ar trešām valstīm vai to zinātnes un tehnoloģijas organizācijām un aģentūrām, starptautiskām organizācijām vai citām trešām personām, jo īpaši nevalstiskām organizācijām, saskaņā ar noteikumiem, kuri izstrādāti, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1290/2013 12. pantu.

7. pants

Savienības un EDCTP2 ĪS nolīgumi

1.   Ja EDCTP2 ĪS ex ante novērtējums saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 61. panta 1. punktu bijis pozitīvs, Komisija Savienības vārdā ar EDCTP2 ĪS noslēdz deleģēšanas nolīgumu un nolīgumus par ikgadēju finansējuma piešķiršanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu noslēdz saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktu un 60. un 61. pantu un Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantu. Tajā arī inter alia paredz:

a)

EDCTP2 ĪS ieguldījuma nosacījumus attiecībā uz darbības rezultātu rādītājiem, kuri paredzēti Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā;

b)

EDCTP2 ĪS ieguldījuma nosacījumus attiecībā uz uzraudzību, kas paredzēta Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā;

c)

konkrētus darbības rezultātu rādītājus attiecībā uz EDCTP2 ĪS darbību;

d)

EDCTP2 ĪS piemērotās prasības attiecībā uz informācijas sniegšanu par administratīvajām izmaksām un sīki izstrādātiem skaitliskiem datiem par programmas EDCTP2 īstenošanu;

e)

pasākumus, ar kuriem nodrošina to datu sniegšanu, kuri Komisijai vajadzīgi pētījumu rezultātu izplatīšanas un ziņošanas pienākumu izpildei;

f)

kārtību, saskaņā ar kuru Komisija apstiprina vai noraida programmas EDCTP2 ikgadējā darba plāna projektu, pirms to pieņem EDCTP2 ĪS; un

g)

noteikumus EDCTP2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, jo īpaši vienotajā dalībnieku portālā, kā arī izmantojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija.

8. pants

Savienības finansiālā ieguldījuma pārtraukšana, samazināšana vai apturēšana

Programmas EDCTP2 neīstenošanas vai neatbilstīgas, daļējas vai novēlotas īstenošanas gadījumā Komisija Savienības finansiālo ieguldījumu var pārtraukt, proporcionāli samazināt vai apturēt atbilstoši programmas EDCTP2 faktiskajai īstenošanai.

Ja iesaistītās valstis nenodrošina programmas EDCTP2 finansējumu vai to nodrošina daļēji vai novēloti, Komisija Savienības finansiālo ieguldījumu var pārtraukt, proporcionāli samazināt vai apturēt attiecīgi finansējuma summai, ko programmas EDCTP2 īstenošanai piešķīrušas iesaistītās valstis.

9. pants

Ex post revīzijas

1.   Netiešo darbību izdevumu ex post revīzijas veic EDCTP2 ĪS saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 noteikumiem.

10. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo lēmumu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, īstenojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un pārkāpumu konstatēšanas gadījumā atgūstot nepareizi izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos un finansiālos sodus.

2.   EDCTP2 ĪS Komisijas darbiniekiem un citām tās pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai nodrošina piekļuvi tās vietām un telpām un visai revīzijas nolūkā vajadzīgajai informācijai, tostarp elektroniskajai.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un inspekcijas uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12), lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju nolīgumu, dotāciju lēmumu vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar šo lēmumu.

4.   No šā lēmuma īstenošanas izrietošajos līgumos, dotāciju nolīgumos un lēmumos par dotācijām iekļauj nosacījumus, kuros Komisijai, EDCTP2 ĪS, Revīzijas palātai un OLAF skaidri atļauts veikt revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to pilnvarām.

5.   Programmu EDCTP2 iesaistītās valstis īsteno, veicot leģislatīvus, regulatīvus, administratīvus un citus Savienības finanšu interešu aizsardzībai vajadzīgus pasākumus, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka Savienība pilnīgi atgūst jebkādas summas Savienībai saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012.

11. pants

Informācijas sniegšana

1.   EDCTP2 ĪS pēc pieprasījuma nosūta Komisijai visu informāciju, kas vajadzīga, lai sagatavotu 12. pantā minētos ziņojumus.

2.   Iesaistītās valstis ar EDCTP2 ĪS starpniecību iesniedz Komisijai jebkādu Eiropas Parlamenta, Padomes vai Revīzijas palātas prasītu informāciju par programmas EDCTP2 finanšu pārvaldību.

3.   Komisija šā panta 2. punktā minēto informāciju iekļauj 12. pantā minētajos ziņojumos.

12. pants

Novērtēšana

1.   Komisija līdz 2017. gada 30. jūnijam ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic programmas EDCTP2 starpposma novērtējumu. Komisija par šo novērtējumu sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj Komisijas novērtējuma secinājumus un novērojumus. Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Programmas EDCTP2 starpposma ziņojuma rezultātu ņem vērā “Apvāršņa 2020” starpposma ziņojumā.

2.   Beidzoties Savienības līdzdalībai programmā EDCTP2, taču ne vēlāk kā 2023. gada 31. decembrī, Komisija sagatavo vēl vienu programmas EDCTP2 starpposma novērtējumu. Komisija par minēto novērtējumu sagatavo ziņojumu, kurā jāizklāsta novērtējuma rezultāti. Komisija ziņojumu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

3.   Komisija līdz 2026. gada 31. decembrim veic programmas EDCTP2 galīgo novērtēšanu. Komisija nosūta tās rezultātus Eiropas Parlamentam un Padomei.

13. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

14. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 15. maijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 15. aprīļa nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 6. maija lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1209/2003/EK (2003. gada 16. jūnijs) par Kopienas līdzdalību pētniecības un attīstības programmā, kuras mērķis ir izstrādāt jaunas klīniskas intervences, lai apkarotu HIV/AIDS, malāriju un tuberkulozi, izveidojot ilgtermiņa partnerattiecības starp Eiropu un jaunattīstības valstīm, ko uzņēmušās vairākas dalībvalstis (OV L 169, 8.7.2003., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1513/2002/EK (2002. gada 27. jūnijs) par sesto Eiropas Kopienas pamatprogrammu attiecībā uz pētniecības, tehnoloģijas attīstības un izstāžu pasākumiem, kas veicina Eiropas pētniecības telpas izveidi un jauninājumus (no 2002. līdz 2006. gadam) (OV L 232, 29.8.2002., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(7)  Padomes Lēmums Nr. 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 96. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētajā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 3. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(11)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

PROGRAMMAS EDCTP2 MĒRĶI

EDCTP2 veicina turpmāk aprakstīto mērķu īstenošanu.

1.   Vispārīgais mērķis

EDCTP2 veicina ar nabadzību saistīto slimību radītā sociālā un ekonomiskā sloga samazināšanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, partnerībā ar Subsahāras Āfriku paātrinot iedarbīgu, drošu, pieejamu, piemērotu un cenas ziņā pieņemamu ar nabadzību saistīto slimību gadījumā izmantojamu medicīnisko intervenču (1) klīnisko izstrādi.

2.   Konkrētie mērķi

Lai veicinātu vispārīgā mērķa sasniegšanu, EDCTP2 īsteno šādus konkrētus mērķus:

a)

palielināts skaits jaunu vai uzlabotu medicīnisko intervenču attiecībā uz HIV/AIDS, tuberkulozi, malāriju un citām ar nabadzību saistītām slimībām, tostarp novārtā atstātām slimībām, un līdz programmas darbības beigām īstenot vismaz vienu jaunu medicīnisko intervenci; publicēt apmēram 30 pamatnostādnes jau esošu medicīnisko intervenču uzlabotai vai plašākai lietošanai; kā arī panākt progresu apmēram 20 kandidējošu medicīnisko intervenču klīniskajā izstrādē;

b)

pastiprināt sadarbību ar Subsahāras Āfrikas valstīm, jo īpaši tāpēc, lai palīdzētu tām pilnveidot spēju klīniskās pārbaudes veikt atbilstoši ētikas pamatprincipiem un piemērojamiem valstu, Savienības un starptautiskajiem tiesību aktiem, tostarp Eiropas Savienības Pamattiesību hartai, Eiropas Cilvēktiesību konvencijai un tās papildprotokoliem, Pasaules medicīnas asociācijas 2008. gada Helsinku deklarācijai, kā arī labas klīniskās prakses standartiem, kuri pieņemti Starptautiskajā konferencē par cilvēkiem paredzēto zāļu reģistrācijas tehnisko prasību saskaņošanu (ICH);

c)

labāk saskaņot, pielāgot un vajadzības gadījumā integrēt attiecīgo valstu programmas, lai paaugstinātu Eiropas publisko investīciju rentabilitāti. Turklāt pētniecības prioritātes būtu jānosaka tā, lai tās būtu orientētas uz mērķu izpildi nolūkā paātrināt rezultātus un veicināt ar nabadzību saistīto slimību izskaušanu, tostarp novārtā atstātās slimības;

d)

paplašināt starptautisko sadarbību ar citiem publiskajiem un privātajiem partneriem, lai nodrošinātu iespēju visos pētījumos panākt maksimālus rezultātus, ņemt vērā pētījumu sniegto sinerģiju un gūt savstarpējo labumu no iztērētajiem līdzekļiem un investīcijām;

e)

palielināt ietekmi, produktīvi sadarbojoties ar attiecīgajām Savienības iniciatīvām, tostarp attīstības palīdzības iniciatīvām.

3.   Operacionālie rādītāji un mērķi

Lai sasniegtu 2. punktā izklāstītos konkrētos mērķus, programmas EDCTP2 darbības laikā uzrauga šādus rādītājus:

a)

ar Eiropas un jaunattīstības valstu, jo īpaši Subsahāras Āfrikas, partnerību starpniecību atbalstīt klīniskās pārbaudes, kurās pārbauda jaunas vai uzlabotas ar nabadzību saistītu slimību, tostarp novārtā atstātu slimību, gadījumā izmantojamas medicīniskās intervences:

 

Rādītājs: tādu atbalstīto klīnisko pārbaužu skaitu, kuru rezultātā top jauna veida produkti, procesi, metodoloģija, diagnosticēšana, ārstēšana vai profilakse, palielināt vismaz līdz 150, salīdzinot saskaņā ar 88 EDCTP1 veiktajām pārbaudēm.

 

Rādītājs: saglabāt vai palielināt tādu EDCTP2 ĪS finansētu klīnisko pārbaužu proporciju, ko vada Āfrikas speciālisti.

 

Rādītājs: censties publicēto zinātniski recenzēto zinātnisko rakstu skaitu palielināt trīs reizes salīdzinājumā ar EDCTP1;

b)

atbalstīt pētnieciskās kapacitātes veidošanas pasākumus Subsahāras Āfrikā, veicinot klīnisko pārbaužu veikšanu un palīdzot samazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju:

 

Rādītājs: censties saglabāt vai palielināt Subsahāras Āfrikas valstu dalību programmā EDCTP2.

 

Rādītājs: palielināt stipendiju skaitu Subsahāras Āfrikas pētniekiem un maģistrantūras/doktorantūras studentiem, salīdzinājumā ar saskaņā ar EDCTP1 piešķirtajām 400 stipendijām, neatlaidīgi mudinot un atbalstot tos pēc stipendijas saņemšanas turpināt pētniecības darbu Subsahāras Āfrikā.

 

Rādītājs: palielināt atbalstīto Subsahāras Āfrikas klīnisko pārbaužu kapacitātes veidošanas pasākumu skaitu, salīdzinājumā ar 74 pasākumiem, ko atbalstīja EDCTP1;

c)

izstrādāt EDCTP2 pētniecības programmu, kuras pamatā ir vienoti prioritizēšanas kritēriji un vienota novērtēšanas procedūra, vienlaikus atzīstot, ka ieguldījumi no nacionālajām programmām un EDCTP var atšķirties.

Mērķis: vismaz 50 % no iesaistīto valstu publiskajām investīcijām integrē, pielāgo vai koordinē ar programmas EDCTP2 starpniecību;

d)

nodrošināt programmas EDCTP2 īstenošanas efektivitāti.

Mērķis: administratīvās izmaksas ir mazākas par 5 % no EDCTP2 ĪS budžeta;

e)

iedibināt sadarbību un sākt kopīgus pasākumus ar citiem publiskiem un privātiem finansētājiem.

 

Mērķis: jaunattīstības valstu piešķirto ieguldījumu palielināt vismaz līdz EUR 30 000 000 salīdzinājumā ar EDCTP1 piešķirtajiem EUR 14 000 000.

 

Mērķis: piesaistīt papildu publiskos vai privātos ieguldījumus vismaz EUR 500 000 000 apmērā, salīdzinot ar EDCTP1 piešķirto EUR 71 000 000;

f)

izveidot sadarbību un sākt kopīgus pasākumus ar Savienības, valstu un starptautiska līmeņa attīstības palīdzības iniciatīvām, tostarp vajadzības gadījumā attiecīgām PVO iniciatīvām, lai nodrošinātu papildināmību un EDCTP finansēto darbību rezultātiem nodrošinātu lielāku ietekmi.


(1)  Šā lēmuma vajadzībām “medicīniskās intervences” aptver pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot vai uzturēt veselību vai mainīt slimības gaitu, jo īpaši preventīvus pasākumus un ārstēšanu, balstoties uz zālēm, piemēram, medikamentiem, mikrobicīdiem vai vakcīnām, tostarp to ievades formas, ārstēšanas turpmākus pasākumus un preventīvus pasākumus skartajā populācijā, kā arī medicīnisko diagnostiku, lai atklātu un uzraudzītu slimības/veselības attīstību.


II PIELIKUMS

PROGRAMMAS EDCTP2 DARBĪBAS UN ĪSTENOŠANA

1.   Darbības

Īstenojot programmu EDCTP2, veic šādas darbības:

a)

veicina ar nabadzību saistīto infekcijas slimību, tostarp novārtā atstāto slimību, jomā īstenoto nacionālo pētniecības programmu un pasākumu tīklu veidošanu, saskaņošanu, pielāgošanu, sadarbību un integrēšanu zinātnes, pārvaldības un finanšu līmenī;

b)

atbalsta klīnisko pārbaužu pētniecisko darbību un ar tiem saistītus pasākumus attiecībā uz slimībām, kas saistītas ar nabadzību, jo īpaši HIV/AIDS, malāriju, tuberkulozi un citām ar nabadzību saistītām slimībām, tostarp novārtā atstātām slimībām;

c)

veicina klīnisko pārbaužu un ar tiem saistītās pētniecības kapacitātes veidošanu jaunattīstības valstīs, jo īpaši Subsahāras Āfrikā, piešķirot dotācijas jaunāko un vecāko zinātnisko darbinieku karjeras attīstībai, mobilitātes sekmēšanai, darbinieku apmaiņas stipendijām, pētniecības mācību tīkliem, ētikas un reglamentējošo struktūru nostiprināšanai, padomdošanai un individuālām vai institucionālām, vai reģionālām partnerībām;

d)

izveido sadarbību un sāk kopīgus pasākumus ar citiem publiskiem un privātiem finansētājiem;

e)

ar popularizējošiem un informatīviem pasākumiem nodrošina programmas EDCTP2 un tās pasākumu atpazīstamību, atbalstīšanu un atzīšanu ne vien Savienībā un jaunattīstības valstīs, bet arī pasaules mērogā.

2.   Programmas definēšana un īstenošana

EDCTP2 ĪS īsteno programmu EDCTP2, pamatojoties uz ikgadēju darba plānu un daudzgadu stratēģisko darba plānu, ko, apspriežoties ar ieinteresētajām personām, sagatavojusi EDCTP2 ĪS un pēc starptautiskas salīdzinošās pārskatīšanas un Komisijas apstiprinājuma pieņēmusi EDCTP2 ĪS ģenerālā asambleja.

Ikgadējā darba plānā norāda tēmas un īstenojamās darbības, tostarp tādus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, ko EDCTP ĪS organizēs, lai izraudzītos un finansētu netiešās darbības, kā arī norāda šīm jomām un pasākumiem atvēlēto budžetu un EDCTP2 finansējumu. Attiecīgā gadījumā EDCTP2 var veikt informācijas apmaiņu ar citām publiskām vai privātām iniciatīvām, tostarp tām, ko īsteno saskaņā ar “Apvārsni 2020”.

Ikgadējā darba plānā atsevišķi norāda Savienības finansētos vai līdzfinansētos pasākumus un pasākumus, kurus finansē no iesaistīto valstu līdzekļiem vai citiem ieņēmumiem.

Daudzgadu stratēģiskajā darba plānā nosaka vienotu stratēģisku pētniecības programmu, kuru sagatavo un katru gadu atjaunina.

EDCTP2 ĪS pārrauga, kā tiek īstenoti darba plānā iekļautie pasākumi, tostarp netiešās darbības, kas izraudzītas tās organizētajos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus. Minētajām darbībām tā sadala un pārvalda finansējumu atbilstīgi šim lēmumam un atkarībā no tā, cik rezultatīvi tiek īstenoti iepriekšējos darba plānos izraudzītie un noteiktie pasākumi.

3.   No programmas EDCTP2 īstenošanas sagaidītie rezultāti

EDCTP2 ĪS sagatavo ikgadēju ziņojumu, kurā sīki izklāstīta programmas EDCTP2 īstenošana. Ziņojumā sniedz informāciju par katru atbilstīgi darba plānam izvēlēto darbību, tostarp netiešajām darbībām, kuras izraudzītas, izmantojot EDCTP2 ĪS organizētos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus. Šī informācija ietver katras darbības, tostarp netiešo darbību, aprakstu, tās budžetu, tai piešķirto finansējumu (ja tāds ir) un tā statusu.

Attiecībā uz EDCTP2 ĪS organizētajiem uzaicinājumiem ikgadējā ziņojumā arī iekļauj informāciju par iesniegto un finansiāli atbalstīto projektu skaitu, Savienības finanšu ieguldījuma sīku izlietojumu, nacionālo ieguldījumu un citu ieguldījumu sadalījumu, tostarp norādi par ieguldījumu natūrā veidu, dalībnieku veidiem, statistiku pa valstīm, starpniecības pasākumiem un izplatīšanas pasākumiem. Ikgadējā ziņojumā vajadzības gadījumā var iekļaut arī informāciju par pasākumiem, kas veikti, lai atvieglotu piekļuvi produktiem, kuru izcelsme ir EDCTP2.

Ikgadējā ziņojumā iekļauj arī informāciju par virzību uz I pielikumā paredzēto programmas EDCTP2 mērķu sasniegšanu.

EDCTP2 ĪS arī dara pieejamu jebkādu šajā lēmumā un ar Savienību noslēgtajā nolīgumā paredzēto ziņojumu un informāciju.


III PIELIKUMS

PROGRAMMAS EDCTP2 PĀRVALDĪBA

Programmas EDCTP2 organizatoriskā struktūra ir šāda:

1)

EDCTP2 īstenošanas struktūru pārvalda ģenerālā asambleja (“ĢA”), kurā ir pārstāvētas visas iesaistītās valstis.

ĢA galvenais pienākums ir nodrošināt visus vajadzīgos pasākumus programmas EDCTP2 mērķu īstenošanai un tās resursu pareizu un efektīvu pārvaldību. Tā pieņem ikgadējo darba plānu.

ĢA pieņem lēmumus vienprātīgi. Ja neizdodas panākt vienprātību, ĢA lēmumus pieņem vismaz ar 75 % balsu vairākumu.

Savienību, kuru pārstāv Komisija, aicina kā novērotāju piedalīties visās ĢA sanāksmēs, un tā saņem visus vajadzīgos dokumentus. Savienība var piedalīties diskusijās;

2)

ĢA ieceļ valdi, kura uzrauga EDCTP2 ĪS sekretariātu (“ĪSS”), ko programmas EDCTP2 izpildstruktūras statusā izveidojusi ĢA. Valdes locekļu skaitu nosaka ĢA, bet to skaits nav mazāks par pieciem.

ĪSS uzdevumi ir vismaz šādi:

a)

izpildīt ikgadējo darba plānu;

b)

atbalstīt ĢA;

c)

uzraudzīt programmas EDCTP2 īstenošanu un ziņot par to;

d)

pārvaldīt iesaistīto valstu, Savienības un jebkuras trešās personas finansiālo ieguldījumu un ziņot par tā izmantošanu ĢA un Savienībai;

e)

padarīt programmu EDCTP2 redzamāku, veicot popularizējošus un informatīvus pasākumus;

f)

sadarboties ar Komisiju atbilstīgi 7. pantā minētajam deleģēšanas nolīgumam;

3)

par programmas EDCTP2 stratēģiskajām prioritātēm ģenerālo asambleju konsultē zinātniskā padomdevēja komiteja (“ZPK”).

Zinātnisko padomdevēju komiteju ieceļ ĢA, un zinātniskajā padomdevējā komitejā, ņemot vērā dzimumu līdzsvara nodrošināšanu, darbojas ar programmu EDCTP2 saistītajās jomās kompetenti Eiropas un Āfrikas valstu neatkarīgie eksperti.

ZPK uzdevumi ir šādi:

a)

konsultēt ĢA par prioritātēm un stratēģiskajām vajadzībām sakarā ar klīniskajām pārbaudēm Āfrikā;

b)

sniegt ĢA zinātniskas un tehniskas konsultācijas par EDCTP2 ikgadējā darba plāna projekta saturu, tvērumu un apjomu, tostarp par tajā iekļautajām slimībām un paredzētajām pieejām;

c)

pārskatīt programmas EDCTP2 īstenošanu zinātniskā un tehniskā aspektā un sniegt atzinumu par tās ikgadējo ziņojumu.

Pildot savus uzdevumus, ZPK veicina un uzrauga augstu ētikas standartu ievērošanu klīniskajās pārbaudēs un sadarbojas ar vakcīnu regulatīvajām iestādēm.

ZPK var ieteikt ģenerālajai asamblejai izveidot zinātniskās apakškomitejas, operatīvās grupas un darba grupas.

ĢA nosaka ZPK locekļu skaitu, to balsošanas tiesības, kā arī to apstiprināšanas kārtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 40. pantu. ĢA var izveidot īpašas ZPK pakļautas darba grupas, kurās īpašu uzdevumu izpildei ir piesaistīti papildu neatkarīgie eksperti.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/54


PADOMES REGULA (ES) Nr. 557/2014

(2014. gada 6. maijs),

ar ko izveido kopuzņēmumu “2. ierosme inovatīvu zāļu jomā”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

tā kā:

(1)

Publiskā un privātā sektora partnerības, kas izveidotas kā kopīgas tehnoloģiju ierosmes, sākotnēji bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (1).

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (2), tika noteiktas konkrētas atbalstāmās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp publiskā un privātā partnerība starp Savienību un Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federāciju (“EFPIA”) attiecībā uz kopīgo tehnoloģiju ierosmi inovatīvu zāļu jomā.

(3)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgstspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija Eiropa 2020”), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzsvērta vajadzība veicināt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1291/2013 (3), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”), mērķis ir sasniegt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, piesaistīt privātus ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu, saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (4), būtu jāturpina sniegt atbalstu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK atbilstoši Lēmumā 2013/743/ES paredzētajiem noteikumiem.

(6)

Kopuzņēmums inovatīvu zāļu jomā uzsāktās kopīgas tehnoloģiskās ierosmes (“IMI kopuzņēmums”) īstenošanai, kurš izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2008 (5), ir apliecinājis resursu efektīvu mobilizāciju, apvienojot vairākus partnerus no farmācijas uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām, maziem un vidējiem uzņēmumiem (“MVU”), pacientu organizācijām un regulējošām iestādēm.

(7)

IMI kopuzņēmums ir arī pastiprinājis sadarbību starp ieinteresētajām personām veselības pētniecības un inovācijas jomā, ļaujot piekļūt citu partneru zinātībai un palielinot sadarbību starp farmācijas uzņēmumiem un citām ieinteresētajām personām Savienībā, izstrādājot vispusīgas pētniecības programmas un horizontālo politikas koordināciju. Neviena cita Eiropas vai valsts programma nav sniegusi iespēju uzņēmumiem sadarboties farmācijas rūpniecībā tādā mērogā, kāds sasniegts ar inovatīvu zāļu jomā uzsākto kopīgo tehnoloģisko ierosmi. Kopuzņēmuma IMI starpposma novērtējumā tika uzsvērts, ka kopuzņēmums ļauj savstarpēji mācīties un dod iespēju palielināt ieinteresēto personu savstarpējo izpratni, kas nāk par labu visiem iesaistītajiem dalībniekiem un ir būtiski veicinājis pāreju uz atklātu inovācijas modeli biofarmācijas pētniecībā.

(8)

Jomās, kurās sociālo, sabiedrības veselības un biomedicīnas rūpniecības konkurētspējas mērķu apvienošanai ir nepieciešams apvienot resursus un veicināt sadarbību starp publisko un privāto sektoru, iesaistot MVU, būtu jāveic ar medicīnas nākotni saistīta pētniecība. Ierosmes darbības joma būtu jāpaplašina, aptverot visas dzīvības zinātņu pētniecības un inovācijas jomas, kas ir svarīgas no sabiedrības veselības viedokļa, kā noteikts Pasaules Veselības organizācijas ziņojumā par prioritārām zālēm Eiropai un pasaulei, kas ir atjaunināts 2013. gadā. Tāpēc ierosmei vajadzētu censties piesaistīt plašāku partneru loku, tostarp uzņēmumus ar vidēji lielu kapitālu, no dažādām nozarēm, piemēram, biometriskas attēlveidošanas, medicīnas informācijas tehnoloģijas, diagnostikas un/vai dzīvnieku veselības nozarēm. Plašāka dalība palīdzētu virzīt jaunu pieeju un tehnoloģiju izstrādi tādu slimību profilaksei, diagnostikai un ārstēšanai, kuras būtiski ietekmē sabiedrības veselību.

(9)

Lai īstenotu inovatīvu zāļu jomā uzsākto kopīgo tehnoloģisko ierosmi, būtu jāizveido jauns kopuzņēmums (“kopuzņēmums IMI2”), kas aizstātu un turpinātu IMI kopuzņēmumu. Kopuzņēmumam IMI2 būtu jātiecas veicināt mazāku dalībnieku, piemēram, pētniecības organizāciju, universitāšu un MVU spēju piedalīties atvērtos inovācijas modeļos un veicināt MVU iesaisti savos pasākumos saskaņā ar tā mērķiem.

(10)

Šīs ierosmes turpinājumā būtu arī jāņem vērā pieredze, kas gūta kopuzņēmuma IMI darbībā, tostarp tā starpposma novērtējuma rezultāti un ieinteresēto personu ieteikumi, un šī ierosme būtu jāīsteno, izmantojot piemērotāku struktūru un noteikumus, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu vienkāršošanu darbības līmenī. Šajā nolūkā “IMI2” būtu jāpieņem tā vajadzībām atbilstīgi finanšu noteikumi saskaņā ar 209. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6).

(11)

Kopuzņēmuma IMI2 locekļi, kas nav Savienība, ir izteikuši piekrišanu īstenot pētniecības pasākumus kopuzņēmuma IMI2 pasākumu jomā tādas struktūras satvarā, kas ir labāk pielāgota publiskā un privātā sektora partnerības būtībai. Ir atbilstīgi, ka kopuzņēmuma IMI2 locekļi, kas nav Savienība un kas pārstāv privāto sektoru, ar apstiprinājuma vēstuli atzīst šīs regulas pielikumā ietvertos statūtus.

(12)

Lai turpinātu attīstīt kopuzņēmuma IMI2 mērķus, arī citām juridiskām personām vajadzētu būt iespējai kļūt par tā locekļiem. Turklāt juridiskām personām, kas ir ieinteresētas atbalstīt kopuzņēmuma IMI2 mērķus savās konkrētajās pētniecības jomās, būtu jāpiedāvā iespēja kļūt par kopuzņēmuma IMI2 asociētajiem partneriem.

(13)

Jebkurai atbilstīgai iestādei būtu jāspēj kļūt par dalībnieku vai koordinatoru atlasītajos projektos.

(14)

Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam IMI2 būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībniekiem galvenokārt dotāciju veidā, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(15)

Dalībniekiem vajadzētu būt pilnībā informētiem par piemērojamiem juridiskajiem un procesuālajiem nosacījumiem, tostarp par tiem, kas noteikti, pamatojoties uz 1. panta 3. punktu Regulā (ES) Nr. 1290/2013 (7), jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt finansējumu un izmantot un izplatīt rezultātus. Minētajiem nosacījumiem vajadzētu būt konsekventiem un pamatotiem, un ar tiem būtu jānodrošina vienlīdzīga un taisnīga attieksme pret dalībniekiem attiecībā uz kopuzņēmuma IMI2 projektos gūto rezultātu īpašumtiesībām un piekļuvi tiem.

(16)

Finansiālajam ieguldījumam no locekļiem, kas nav Savienība, vajadzētu būt saistītam ar kopuzņēmuma IMI2 administratīvajām izmaksām un – kopā ar ieguldījumu no asociētajiem partneriem attiecībā uz to konkrēto pētniecības jomu – ar līdzfinansējumu, kas nepieciešams kopuzņēmuma IMI2 atbalstīto pētniecības un inovācijas darbību veikšanai.

(17)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums IMI2, būtu jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt kopuzņēmumam IMI2 būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(18)

Lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam IMI2 vajadzētu lietot arī elektroniskos līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Tāpēc kopuzņēmuma IMI2 izsludinātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vajadzētu publicēt arī dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam IMI2 atbilstīgus datus par, tostarp, priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem vajadzētu darīt pieejamus iekļaušanai pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(19)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(20)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi lielas dokumentācijas un ziņošanas. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas saskaņā ar šo regulu būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(21)

Būtu jāizsargā Savienības un pārējo kopuzņēmuma IMI2 locekļu finansiālās intereses, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(22)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu IMI2 vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(23)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu attiecināt atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc, atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam IMI2 vajadzētu sniegt Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā IMI2 nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar 208. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(24)

Kopuzņēmumam IMI2 būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrvienībām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma IMI2 struktūrvienību reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(25)

Ar “Apvārsni 2020” tika izveidota Zinātnes ekspertu grupa veselības aizsardzības jautājumos, kas ir uz zinātnes atziņām balstīta ieinteresēto personu platforma ar mērķi izstrādāt zinātnisku ieguldījumu, sniegt saskaņotu zinātnisku analīzi par pētniecības un inovācijas šķēršļiem un iespējām, kas saistītas ar “Apvārsnī 2020” ietvertās prioritātes “Sabiedrības problēmu risināšana” mērķi “Veselība, demogrāfiskās pārmaiņas un labklājība”, palīdzēt definēt tās pētniecības un inovācijas prioritātes un veicināt Savienības mēroga zinātnisku dalību. Aktīvi sadarbojoties ar ieinteresētajām personām, tā visā Savienībā palīdz veidot spējas un sekmēt zināšanu apmaiņu un ciešāku sadarbību šajā jomā. Tāpēc kopuzņēmumam IMI2 vajadzības gadījumā vajadzētu ar šo grupu sadarboties un apmainīties ar informāciju.

(26)

Ar “Apvārsni 2020” vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF). Tādēļ kopuzņēmumam IMI2 būtu jātiecas ar ESIF veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējās vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma IMI2 jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(27)

Kopuzņēmums IMI tika izveidots uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumam IMI2 būtu jāsniedz nepārtraukts atbalsts inovatīvu zāļu pētniecības programmai, īstenojot atlikušās darbības, kas tika sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008 atbilstīgi minētajai regulai. Pāreja no kopuzņēmumu IMI uz kopuzņēmumu IMI2 būtu jāpielāgo pārejai no Septītās pamatprogrammas uz “Apvārsni 2020” un laika ziņā ar to jāsaskaņo, lai nodrošinātu pētniecībai pieejamā finansējuma optimālu izlietošanu. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 73/2008 būtu jāatceļ, un būtu jānosaka pagaidu noteikumi.

(28)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos kopuzņēmuma IMI2 uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(29)

Ņemot vēra to, ka šīs regulas mērķi, proti, kopuzņēmuma IMI2 izveidošanu, lai nostiprinātu rūpniecisko pētniecību un inovāciju visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, lai novērstu dublēšanos, saglabātu kritisko masu būtiskākajās jomās un nodrošinātu publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju inovatīvu zāļu jomā, uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums IMI2”). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” ilgumu, kopuzņēmuma IMI2 uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.   Kopuzņēmums IMI2 aizstāj un turpina kopuzņēmumu IMI, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 73/2008.

3.   Kopuzņēmums IMI2 ir struktūra, kam uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā.

4.   Kopuzņēmumam IMI2 ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šo dalībvalstu tiesību aktos paredzēta juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

5.   Kopuzņēmuma IMI2 mītne atrodas Briselē, Beļģijā.

6.   Kopuzņēmuma IMI2 statūti ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Mērķi

Kopuzņēmuma IMI2 mērķi ir šādi:

a)

saskaņā ar 25. pantu Regulā (ES) Nr. 1291/2013 atbalstīt tādu pirmskonkurences pētniecības un inovācijas pasākumu izstrādi un īstenošanu, kuriem ir stratēģiski svarīga nozīme Savienības konkurētspējā un rūpnieciskajā līderībā, vai risināt īpašas sabiedrības problēmas, jo īpaši kā aprakstīts Lēmuma 2013/743/ES I pielikuma II un III daļā, un jo īpaši centienus uzlabot Eiropas pilsoņu veselību un labklājību;

b)

palīdzēt sasniegt kopīgo tehnoloģiju ierosmes inovatīvu zāļu jomā mērķus, jo īpaši:

i)

uzlabot panākumu rādītājus Pasaules Veselības organizācijas noteikto prioritāro zāļu klīniskajos pētījumos;

ii)

ja iespējams, saīsināt laikposmu līdz klīniskās koncepcijas pierādīšanai zāļu izstrādē, piemēram, attiecībā uz vēzi, imunoloģiskām, elpceļu, neiroloģiskām un neirodeģeneratīvām slimībām;

iii)

izstrādāt jaunas terapijas slimībām, attiecībā uz kurām pastāv būtiskas neizpildītas vajadzības, piemēram, Alcheimera slimību, un ierobežoti tirgus stimuli, piemēram, rezistence pret antimikrobiālajiem līdzekļiem;

iv)

izstrādāt diagnostikas un ārstēšanas bioloģiskos marķierus slimībām, kas nepārprotami ir saistītas ar klīnisko nozīmīgumu un ko apstiprinājušas regulējošās iestādes;

v)

mazināt vakcīnu kandidātu neefektivitātes rādītājus III posma klīniskajos pētījumos, ieviešot jaunus bioloģiskos marķierus sākotnējām iedarbīguma un drošuma pārbaudēm;

vi)

uzlabot pašreizējo zāļu izstrādes procesu, sniedzot atbalstu tādu rīku, standartu un pieeju izstrādei, kas ļauj novērtēt reglamentētu veselības produktu iedarbīgumu, drošumu un kvalitāti.

3. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums, kopuzņēmumā IMI2, ietverot EBTA apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai ir līdz EUR 1 638 000 000, un to veido šādas summas:

a)

līdz EUR 1 425 000 000, lai nodrošinātu atbilsmi Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācijas (EFPIA) vai tās sastāvā esošo vienību vai ar tām saistītu subjektu ieguldījumam;

b)

līdz EUR 213 000 000, lai nodrošinātu atbilsmi papildu ieguldījumam no citiem dalībniekiem, asociētajiem partneriem vai to sastāvā esošajām vienībām vai ar tām saistītiem subjektiem.

Savienības ieguldījumu maksā no apropriācijām Savienības vispārējā budžetā, kas piešķirtas “Apvāršņa 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 60. un 61. pantu attiecībā uz minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām.

2.   Kārtību attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu nosaka deleģēšanas nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu IMI2.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā deleģēšanas nolīgumā ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktā un 60. un 61. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā, kā arī inter alia:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma IMI2 darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma IMI2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantošanu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši to pieņemšanu darbā atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, atkārtotas klasifikācijas veikšanu un visas darbinieku skaita izmaiņas.

4. pants

Ieguldījums, kuru sniedz locekļi, kas nav Savienība, un asociētie partneri

1.   EFPIA sniedz ieguldījumu vai gādā, lai tās sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti sniegtu ieguldījumu vismaz EUR 1 425 000 000 apmērā. Citi locekļi, kas nav Savienība, vai asociētie partneri sniedz ieguldījumu vai gādā, lai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti sniegtu ieguldījumu, kas atbilst summām, par kurām tie uzņēmās saistības, kad kļuva par locekļiem vai asociētajiem partneriem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu veido ieguldījums kopuzņēmumā IMI2, kā noteikts statūtu 13. panta 2. punktā, 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā un 13. panta 3. punkta c) apakšpunktā. Ieguldījumi natūrā, kas ietver izmaksas, kuras radušās trešās valstīs, kas nav ar “Apvārsni 2020” saistītas valstis, ir pamatoti un atbilst šīs regulas 2. pantā minētajiem mērķiem, un tie nepārsniedz 30 % no attiecināmajām izmaksām IMI2 programmu līmenī, kas radušās locekļiem, kas nav Savienība, un asociētiem partneriem.

3.   Locekļi, kas nav Savienība, un asociētie partneri katru gadu līdz 31. janvārim ziņo kopuzņēmuma IMI2 valdei par 2. punktā minētā katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem veiktā ieguldījuma vērtību. Valstu pārstāvju grupa arī tiek par to savlaicīgi informēta.

4.   Lai novērtētu statūtu 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētos ieguldījumus, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo vienību ierastajai izmaksu aprēķināšanas praksei, piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā vienība veic uzņēmējdarbību, un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, ko iecēlusi attiecīgā vienība. Ja saistībā ar apliecinājumu rastos kādas neskaidrības, novērtēšanas metodi pārbauda kopuzņēmums IMI2. Nenovērstu neskaidrību gadījumā to var revidēt kopuzņēmums IMI2.

5.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumam IMI2 vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta pielikumā ietverto statūtu 21. panta 2. punktā, ja dalībnieki un asociētie partneri, to sastāvā esošās vienības un/vai ar tiem saistītās vienības nesniedz 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti.

5. pants

Finanšu noteikumi

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kopuzņēmums IMI2 pieņem savus konkrētos finanšu noteikumus saskaņā ar 209. pantu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 110/2014 (9).

6. pants

Personāls

1.   Kopuzņēmuma IMI2 nodarbinātajam personālam piemēro Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (10) (turpmāk “Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), un noteikumus, ko Savienības iestādes pieņēmušas kopīgi, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde attiecībā uz kopuzņēmuma IMI2 personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un pilnvaras, kas ar Nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumu (turpmāk “iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras piešķir izpilddirektoram un paredz nosacījumus, kādos minēto deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ, valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkuru turpmāku minēto pilnvaru pastarpinātu deleģējumu. Šādos gadījumos valde pati īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras vai deleģē tās kādam no saviem locekļiem vai kopuzņēmuma IMI2 darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde pieņem atbilstīgus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.   Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma IMI2 štatu sarakstā, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm un līgumdarbinieku skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, atbilstīgi tā gada budžetam.

5.   Kopuzņēmuma IMI2 personāla sastāvā ir pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

6.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums IMI2.

7. pants

Norīkotie valsts eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums IMI2 var piesaistīt norīkotus valsts ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums IMI2 nav pieņēmis darbā. Norīkotu valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, iekļauj 6. panta 4. punktā minētajā informācijā par personālu atbilstīgi gada budžetam.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumu IMI2 un par stažieru piesaistīšanu.

8. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumu IMI2 un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

9. pants

Kopuzņēmuma IMI2 atbildība

1.   Kopuzņēmuma IMI2 līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums IMI2 saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.

3.   Visus kopuzņēmuma IMI2 veiktos maksājumus attiecībā uz 1. vai 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītās izmaksas un izdevumus uzskata par kopuzņēmuma IMI2 izdevumiem un sedz no tā līdzekļiem.

4.   Vienīgi kopuzņēmums IMI2 ir atbildīgs par tā saistību izpildi.

10. pants

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija:

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļauta kopuzņēmuma IMI2 noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas saistīti ar to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus izraisījis kopuzņēmuma IMI2 personāls, pildot savus pienākumus;

c)

visos strīdos starp kopuzņēmumu IMI2 un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

2.   Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma IMI2 mītne.

11. pants

Novērtēšana

1.   Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic kopuzņēmuma IMI2 starpposma novērtēšanu. Komisija sagatavo ziņojumu par minēto novērtēšanu, kas ietver secinājumus par novērtējumu un Komisijas apsvērumus. Komisijas nosūta minēto ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2017. gada 31. decembrim. Kopuzņēmuma IMI2 starpposma novērtēšanas rezultātus ņem vērā padziļinātajā izvērtējumā un starpposma novērtējumā, kas minēti 32. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

2.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētā starpposma novērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 4. panta 5. punktu vai veikt jebkādu citu atbilstīgu rīcību.

3.   Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma IMI2 likvidācijas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 21. pantā minētās likvidācijas procedūras uzsākšanas, Komisija veic kopuzņēmuma IMI2 galīgo novērtēšanu. Galīgā novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Budžeta izpildes apstiprināšana

Atkāpjoties no 60. panta 7. punkta un 209. panta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam IMI2 sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma saskaņā ar procedūru, kas noteikta kopuzņēmuma IMI2 finanšu noteikumos.

13. pants

Ex-post revīzijas

1.   Kā daļu no “Apvāršņa 2020” netiešajām darbībām kopuzņēmums IMI2 veic netiešo darbību izmaksu ex-post revīzijas saskaņā ar 29. pantu Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

2.   Komisija var nolemt pati veikt 1. punktā minētās revīzijas attiecībā uz tiem dalībniekiem, kas saņēmuši finansējumu no kopuzņēmuma IMI2. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Regulām (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1291/2013 un (ES) Nr. 1290/2013.

14. pants

Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība

1.   Kopuzņēmums IMI2 Komisijas darbiniekiem un citām IMI2 kopuzņēmuma vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi savām ēkām un telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai tie varētu veikt revīzijas.

2.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (11) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (12), un, lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, iekļauj noteikumus, kuros skaidri pilnvaro:

a)

kopuzņēmumu IMI2 un OLAF veikt revīzijas un izmeklēšanu nolūkos, kas parakstīti 1. un 2. punktā, saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm;

b)

Komisiju un Revīzijas palātu veikt revīzijas nolūkos, kas parakstīti 1. un 2. punktā, attiecībā uz kopuzņēmuma IMI2 finansējuma saņēmējiem saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

4.   Kopuzņēmums IMI2 nodrošina to, ka tā locekļu finansiālās intereses ir pienācīgi aizsargātas, veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas vai ārējas kontroles pasākumus.

5.   Kopuzņēmums IMI2 pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas iestāžu 1999. gada 25. maija nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanas (OLAF)  (13). Kopuzņēmums IMI2 pieņem vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu OLAF veikto iekšējo izmeklēšanu.

15. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 16. pantu, kopuzņēmums IMI2 nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma IMI2 pasākumos iesaistīto dalībnieku interesēm.

16. pants

Pārredzamība

1.   Uz kopuzņēmuma IMI2 rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (14).

2.   Kopuzņēmuma IMI2 valde var pieņemt praktisku kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Neskarot šīs regulas 10. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums IMI2 pieņem, ievērojot 8. pantu Regulā (EK) Nr. 1049/2001, var būt par pamatu sūdzībai ombudam saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 228. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

17. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

Darbībām, ko finansē kopuzņēmums IMI2, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu IMI2 uzskata par finansēšanas struktūru, un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām, kā izklāstīts statūtu 1. pantā.

18. pants

Uzņēmējvalsts atbalsts

Kopuzņēmums IMI2 un valsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu nolīgumu par privilēģijām un imunitāti un par citu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam IMI2.

19. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regula (EK) Nr. 73/2008 tiek atcelta.

2.   Neskarot 1. punktu, darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008, un finansiālās saistības, kas attiecas uz minētajām darbībām, līdz to pabeigšanai turpina reglamentēt minētā regula.

Arī darbības, kas izriet no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri paredzēti gada īstenošanas plānos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008, uzskata par darbībām, kas uzsāktas saskaņā ar minēto regulu.

Šīs regulas 11. panta 1. punktā minētajā starpposma novērtējumā iekļauj galīgo novērtējumu par kopuzņēmumu IMI saskaņa ar Regulu (EK) Nr. 73/2008.

3.   Šī regula neietekmē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008 iesaistītā personāla tiesības un pienākumus.

Pirmajā daļā minētā personāla darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai.

Izpilddirektoram, kas iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic izpilddirektora funkcijas, kas paredzētas šajā regulā, sākot no 2014. gada 27. jūnija. Pārējie līguma nosacījumi nemainās.

4.   Ja vien kopuzņēmuma IMI locekļi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 73/2008, nevienojas citādi, visas kopuzņēmuma IMI locekļu tiesības un pienākumus, tostarp aktīvus, parādus un saistības, ievērojot Regulu (EK) Nr. 73/2008, nodod kopuzņēmuma IMI2 locekļiem, ievērojot šo regulu.

5.   Visas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 73/2008 piešķirtās neizmantotās apropriācijas nodod kopuzņēmumam IMI2.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007.–2013.) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 73/2008 (2007. gada 20. decembris), ar ko izveido Kopuzņēmumu novatorisku zāļu jomā uzsāktās ierosmes īstenošanai (OV L 30, 4.2.2008., 38. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(8)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 (2013. gada 30. septembris) par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā (OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.).

(11)  Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(13)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


PIELIKUMS

KOPUZŅĒMUMA “2. IEROSME INOVATĪVU ZĀĻU JOMĀ” STATŪTI

1.   pants

Uzdevumi

Kopuzņēmuma IMI2 veicamie uzdevumi ir šādi:

a)

mobilizēt publiskā un privātā sektora līdzekļus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu kopuzņēmuma IMI2 mērķus;

b)

regulāri pārskatīt kopuzņēmuma IMI2 stratēģisko pētniecības programmu un veikt tajā vajadzīgos grozījumus, ņemot vērā zinātnes sasniegumus, kas tiek gūti tās īstenošanas laikā;

c)

izveidot un attīstīt ciešu un ilglaicīgu sadarbību starp Savienību, citiem dalībniekiem, asociētajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām, piemēram, nozarēm, regulējošajām iestādēm, pacientu organizācijām, akadēmiskajām aprindām un klīniskajiem centriem, kā arī nozares un akadēmisko aprindu sadarbību;

d)

atvieglot saskaņošanu ar Eiropas, valsts un starptautiskajiem pasākumiem šajā jomā un sazināties un sadarboties ar dalībvalstīm un valstīm, kas saistītas ar “Apvārsni 2020”;

e)

efektīvi atbalstīt pirmskonkurences pētniecību un inovāciju dzīvības zinātnēs, galvenokārt ar dotāciju starpniecību; ja ir vajadzīgi klīniski pētījumi, prioritāti piešķir I un II posmam; III un IV posmu finansē pamatotos gadījumos, ja tiek pierādīts, ka pastāv neapmierinātas medicīniskas vajadzības, kuras ir vai nu nekonkurējošas vai pirmskonkurences;

f)

noteikt un īstenot kopuzņēmuma IMI2 gada darba plānu, galvenokārt izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā;

g)

izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā un jebkādas citas nepieciešamās finansējuma procedūras, izvērtēt priekšlikumus, piešķirt finansējumu projektiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem pieejamo līdzekļu robežās;

h)

publicēt informāciju par projektiem, tostarp vienības, kas piedalās, un kopuzņēmuma IMI2 piešķirtā finanšu ieguldījuma summu katram dalībniekam;

i)

iesaistīties informēšanas, paziņošanas, izmantošanas un izplatīšanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantu, tostarp sagatavojot detalizētu informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un kas ir pieejami, un kuriem var piekļūt kopīgā “Apvāršņa 2020” e-datu bāzē;

j)

uzturēt saikni ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un augstskolām;

k)

organizēt regulāru saziņu, tostarp vismaz vienu ikgadēju sanāksmi ar interešu grupām un ar savām ieinteresētajām personām, izmantojot ieinteresēto personu forumu, lai nodrošinātu kopuzņēmuma IMI2 pētniecības pasākumu atvērtību un pārredzamību;

l)

veikt jebkurus citus uzdevumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

2.   pants

Locekļi un asociētie partneri

1.

Kopuzņēmuma IMI2 locekļi ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

pēc šo statūtu atzīšanas ar apstiprinājuma vēstuli – Eiropas Farmācijas uzņēmumu un apvienību federācija (“EFPIA”).

2.

Par kopuzņēmuma IMI2 dalībnieku var kļūt jebkura juridiska persona, kas tieši vai netieši atbalsta pētniecību un inovāciju dalībvalstī vai ar “Apvārsni 2020” asociētā valstī, ja vien tā sniedz ieguldījumu šo statūtu 13. pantā minētajā finansējumā, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos kopuzņēmuma IMI2 mērķus, un atzīst šos statūtus.

3.

Locekļa sastāvā esošās vienības ir tās vienības, kuras ir katra tā kopuzņēmuma IMI2 locekļa sastāvā, kas nav Savienība, saskaņā ar minētā locekļa statūtiem.

4.

Ar apstiprinājuma vēstuli atzīstot šos statūtus, jebkura juridiska persona, kas nav loceklis vai locekļa sastāvā esoša vienība vai ar šādu locekli vai vienību saistīts subjekts un kas atbalsta kopuzņēmuma IMI2 mērķus tās konkrētajā pētniecības jomā dalībvalstī vai valstī, kura saistīta ar “Apvārsni 2020”, var pieteikties, lai kļūtu par IMI2 asociēto partneri. Apstiprinājuma vēstulē sīki izklāsta asociētās dalības jomu – saturu, pasākumus un ilgumu.

5.

Asociētie partneri tāpat kā locekļi, kas nav Savienība, piedalās kopuzņēmuma IMI2 darbības izmaksu segšanā saskaņā ar šo statūtu 13. pantu.

Apstiprinājuma vēstulē sīki izklāsta asociēto partneru ieguldījumu kopuzņēmumā IMI2 un saistīto Savienības ieguldījumu saskaņā ar šīs regulas 3. un 4. pantu.

3.   pants

Izmaiņas dalībā locekļa statusā un asociētajā dalībā locekļa statusā

1.

Visus pieteikumus, lai kļūtu par kopuzņēmuma IMI2 locekli vai asociēto partneri, adresē valdei, un gadījumā, ja pieteikumu iesniedz, lai kļūtu par locekli, pieteikumam pievieno priekšlikumu pielāgot valdes sastāvu.

2.

Valde izvērtē pieteikumu, ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja atbilstību un iespējamo pievienoto vērtību kopuzņēmuma IMI2 mērķu sasniegšanā ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz izdevumus“ un pieņem lēmumu par pieteikumu.

3.

Jebkurš loceklis vai asociētais partneris var izbeigt dalību locekļa statusā vai asociēto dalību locekļa statusā kopuzņēmumam IMI2. Izbeigšana stājas spēkā neatgriezeniski sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem locekļiem un asociētajiem partneriem. Kopš tā brīža bijušo locekli vai asociēto partneri atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums IMI2 apstiprinājis vai kuri tam radušies pirms dalības locekļa statusā vai asociēšanas izbeigšanas.

4.

Dalību locekļa statusā vai asociēto dalību locekļa statusā kopuzņēmumā IMI2 nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas rakstiskas piekrišanas.

5.

Tiklīdz ir notikušas jebkādas izmaiņas dalībā locekļa statusā vai asociētajā dalībā locekļa statusā, ievērojot šo pantu, Komisija nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atjauninātu kopuzņēmuma IMI2 dalībnieku un asociēto partneru sarakstu un datumu, kurā šādas izmaiņas notikušas.

4.   pants

Kopuzņēmuma IMI2 struktūra

1.

Kopuzņēmuma IMI2 struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

zinātniskā komiteja;

d)

valstu pārstāvju grupa;

e)

ieinteresēto personu forums.

2.

Zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu forums ir kopuzņēmuma IMI2 padomdevējas struktūras.

5.   pants

Valdes sastāvs

Valde sastāv no pieciem katra locekļa pārstāvjiem.

6.   pants

Valdes darbība

1.

Neskarot 2. punktu, balsstiesību procentuālā daļa katram loceklim no visām (100 %) balsstiesībām atbilst tā ieguldījuma procentuālajai daļai kopuzņēmumā IMI2.

Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas. Katrs loceklis var sadalīt savas balsstiesības starp saviem pārstāvjiem valdē. Locekļi dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu no visām balsīm, ietverot klāt neesošo locekļu balsis.

Valdes priekšsēdētāju ieceļ katru gadu rotācijas kārtībā pārmaiņus Savienība un pārējie locekļi.

2.

Valde rīko kārtējās sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes pēc jebkura locekļa vai priekšsēdētāja pieprasījuma. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma IMI2 mītnē.

Izpilddirektors piedalās apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valde aicina jebkuru asociētajiem partneri piedalīties to darba kārtības jautājumu apspriešanā, kas saistīti ar tā asociēto dalību. Asociētajiem partneriem nav balsstiesību.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs apmeklē valdes sanāksmes un piedalās apspriešanā, taču viņam nav balsstiesību.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības gadījumos, kad tiek apspriesti viņa pienākumos esoši jautājumi, apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valde atsevišķos gadījumos var uzaicināt piedalīties tās sanāksmēs citas personas novērotāju statusā, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus.

3.

Dalībnieku pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko viņi veic kā pārstāvji valdē.

4.

Valde pieņem savu reglamentu.

7.   pants

Valdes uzdevumi

1.

Valde uzņemas vispārēju atbildību par kopuzņēmuma IMI2 stratēģisko virzību un darbībām un uzrauga tā pasākumu īstenošanu.

2.

Komisija, pildot savus uzdevumus valdē, tiecas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma IMI2 pasākumiem un atbilstīgiem “Apvāršņa 2020” pasākumiem, lai tad, kad tiek apzinātas sadarbības pētniecības prioritātes, veicinātu sinerģiju.

3.

Valde jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)

izvērtē, apstiprina vai noraida jaunus dalības locekļa statusā vai asociētās dalības locekļa statusā pieteikumus saskaņā ar šo statūtu 3. pantu;

b)

pieņem lēmumus par jebkura locekļa vai asociētā partnera, kas nepilda savus pienākumus, dalības locekļa statusā vai asociētās dalības locekļa statusā izbeigšanu kopuzņēmumā IMI2;

c)

pieņem kopuzņēmuma IMI2 finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

d)

pieņem kopuzņēmuma IMI2 gada budžetu, tostarp štatu sarakstu, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un norīkotu valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

e)

īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu;

f)

ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

g)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmu biroja organizatorisko struktūru;

h)

pieņem gada darba plānu un atbilstīgās izdevumu tāmes, ko ierosinājis izpilddirektors ciešā sadarbībā ar padomdevējām grupām, pirms tam apspriežoties ar zinātnisko komiteju un valstu pārstāvju grupu;

i)

apstiprina gada darbības ziņojumu, tostarp atbilstīgos izdevumus;

j)

attiecīgi organizē kopuzņēmuma IMI2 iekšējās revīzijas struktūras izveidošanu;

k)

apstiprina uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kā arī – vajadzības gadījumā – saistītos noteikumus par priekšlikumu iesniegšanu, izvērtēšanu, atlasi, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un novērtējuma pārskatīšanas procedūrām, ko ierosinājis izpilddirektors ciešā sadarbībā ar padomdevējām grupām;

l)

apstiprina finansējumam atlasīto priekšlikumu sarakstu;

m)

pēc izpilddirektora ieteikuma izstrādā kopuzņēmuma IMI2 komunikācijas politiku;

n)

attiecīgā gadījumā nosaka īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu;

o)

attiecīgā gadījumā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumu IMI2 un par stažieru izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

p)

attiecīgā gadījumā izveido padomdevējas grupas papildus kopuzņēmuma IMI2 struktūrvienībām;

q)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt šo regulu, kurus ierosinājis kāds kopuzņēmuma IMI2 dalībnieks;

r)

uzņemas atbildību par jebkuru uzdevumu, kas nav konkrēti piešķirts kādai kopuzņēmuma IMI2 struktūrai; tā šādus uzdevumus var piešķirt jebkurai no minētajām struktūrām.

8.   pants

Izpilddirektora iecelšana, atlaišana vai pilnvaru termiņa pagarināšana

1.

Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Komisija attiecīgā gadījumā atlases procedūrā iesaista citu kopuzņēmuma IMI2 locekļu pārstāvjus.

Jo īpaši atlases procedūras priekšatlases posmā nodrošina pienācīgu citu kopuzņēmuma IMI2 locekļu pārstāvību. Šajā nolūkā locekļi, kas nav Savienība, savstarpēji vienojoties, ieceļ pārstāvi un novērotāju valdes vārdā.

2.

Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek pieņemts darbā kā kopuzņēmuma IMI2 pagaidu darbinieks saskaņā ar Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, kopuzņēmumu IMI2 pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.

Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija, attiecīgi iesaistot locekļus, kas nav Savienība, veic izpilddirektora darbības rezultātu un kopuzņēmuma IMI2 turpmāko uzdevumu un problēmu novērtējumu.

4.

Valde pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu par ne vairāk kā četriem gadiem.

5.

Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, nevar piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6.

Izpilddirektoru var atlaist tikai ar valdes lēmumu pēc Komisijas priekšlikuma, attiecīgā gadījumā iesaistot locekļus, kas nav Savienība.

9.   pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.

Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma IMI2 pārvaldību ikdienā saskaņā ar valdes lēmumiem.

2.

Izpilddirektors ir kopuzņēmuma IMI2 juridiskais pārstāvis. Izpilddirektors atskaitās valdei.

3.

Izpilddirektors izpilda kopuzņēmuma IMI2 budžetu.

4.

Izpilddirektors neatkarīgi veic jo īpaši šādus uzdevumus:

a)

sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai gada budžeta projektu, tostarp attiecīgo štatu sarakstu, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā un līgumdarbinieku un norīkotu valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

b)

cieši sadarbojoties ar padomdevējām grupām, sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai gada darba plānu un atbilstīgo izdevumu tāmes;

c)

iesniedz valdei atzinumam gada pārskatus;

d)

sagatavo un iesniedz valdei apstiprināšanai gada darbības ziņojumu, tostarp informāciju par atbilstīgajiem izdevumiem;

e)

iesniedz valdei apstiprināšanai finansējumam atlasīto priekšlikumu sarakstu;

f)

regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz to padomdevēju pienākumiem;

g)

paraksta individuālus dotācijas nolīgumus un lēmumus;

h)

paraksta iepirkuma līgumus;

i)

īsteno kopuzņēmuma IMI2 komunikācijas politiku;

j)

organizē, vada un uzrauga kopuzņēmuma IMI2 darbības un personālu atbilstīgi valdes deleģējuma ierobežojumiem, kā paredzēts šīs regulas 6. panta 2. punktā;

k)

izveido efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, kā arī ziņo valdei par visām būtiskajām izmaiņām šādā sistēmā;

l)

nodrošina riska novērtējuma un riska pārvaldības veikšanu;

m)

veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu kopuzņēmuma IMI2 panākumus tā mērķu sasniegšanā;

n)

veic visus citus uzdevumus, ko izpilddirektoram uzticējusi vai deleģējusi valde.

5.

Izpilddirektors izveido programmu biroju visu no šīs regulas izrietošo atbalsta uzdevumu izpildei viņa atbildībā. Programmu biroja sastāvā ir kopuzņēmuma IMI2 personāls, un tas veic jo īpaši šādus uzdevumus:

a)

sniedz atbalstu atbilstīgas grāmatvedības sistēmas izveidē un pārvaldībā saskaņā ar kopuzņēmuma IMI2 finanšu noteikumiem;

b)

pārvalda uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, kā paredzēts gada darba plānā, un administrē dotācijas nolīgumus un lēmumus, tostarp to saskaņošanu;

c)

sniedz kopuzņēmuma IMI2 locekļiem un pārējām struktūrām visu attiecīgo informāciju un atbalstu, kas vajadzīgs to uzdevumu veikšanai un kas atbilst to īpašajām prasībām;

d)

darbojas kā kopuzņēmuma IMI2 struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu padomdevējām grupām, ko izveido valde.

10.   pants

Zinātniskā komiteja

1.

Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā 11 locekļi, ko ieceļ uz atjaunojamu divu gadu termiņu. Tā ievēl priekšsēdētāju no savu locekļu vidus uz divu gadu laikposmu.

Vajadzības gadījumā konkrētu ad-hoc uzdevumu veikšanai un uz ierobežotu laiku var iecelt papildu ekspertus. To atlasē ievēro to pašu procedūru kā tā, ko piemēro attiecībā uz pastāvīgajiem zinātniskās komitejas locekļiem.

2.

Zinātniskajā komitejā ir līdzsvaroti pārstāvēti pasaulē atzīti eksperti no akadēmiskajām aprindām, nozares un regulējošajām iestādēm. Kopumā zinātniskās komitejas locekļiem ir vajadzīgā zinātniskā kompetence un zinātība, kas aptver tehnisko jomu, kas nepieciešama, lai sniegtu stratēģiskus, zinātniski pamatotus ieteikumus kopuzņēmumam IMI2.

3.

Valde nosaka īpašus kritērijus un procedūru zinātniskās komitejas locekļu atlasei un ieceļ tās locekļus. Valde ņem vērā iespējamos kandidātus, ko ierosina valstu pārstāvju grupa.

4.

Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

a)

konsultē par stratēģiskajā pētniecības programmā iekļaujamajām zinātniskajām prioritātēm, ņemot vērā “Apvāršņa 2020” saistītos pasākumus;

b)

sniedz padomus par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievērš uzmanība gada darba plānos;

c)

sniedz padomus par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā.

5.

Zinātniskā komiteja tiekas vismaz divas reizes gadā. Sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

6.

Ar priekšsēdētāja piekrišanu zinātniskā komiteja var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs.

7.

Zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu.

11.   pants

Valstu pārstāvju grupa

1.

Valstu pārstāvju grupā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un katras valsts, kas saistīta ar “Apvārsni 2020”. Tā ievēl priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

2.

Valstu pārstāvju grupa tiekas vismaz divas reizes gadā. Sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Sanāksmēs piedalās valdes priekšsēdētājs un izpilddirektors vai viņu pārstāvji.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs novērotāju statusā, jo īpaši pārstāvjus no Savienības reģionālajām iestādēm un MVU apvienību pārstāvjus.

3.

Ar valstu pārstāvju grupu apspriežas, un tā jo īpaši izskata informāciju un sniedz atzinumu par šādiem jautājumiem:

a)

panākumi programmu īstenošanā kopuzņēmumā IMI2 un tā mērķu sasniegšana, tostarp informācija par uzaicinājumu un priekšlikumu novērtēšanas procesu;

b)

stratēģiskās virzības atjaunināšana;

c)

saikne ar “Apvārsni 2020”;

d)

gada darba plāni;

e)

MVU iesaistīšana.

4.

Valstu pārstāvju grupa arī sniedz informāciju kopuzņēmumam IMI2 un darbojas kā tā starpnieks šādos jautājumos:

a)

attiecīgo valsts vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un iespējamo sadarbības jomu apzināšana, tostarp to izvēršana, lai nodrošinātu sinerģijas un novērstu pārklāšanos;

b)

konkrēti pasākumi, ko veic valsts vai reģionālā līmenī saistībā ar izplatīšanas nolūkā rīkotiem pasākumiem, specializētiem tehniskiem semināriem un saziņas pasākumiem.

5.

Valstu pārstāvju grupa pēc savas ierosmes var Valdei iesniegt ieteikumus vai priekšlikumus par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, jo īpaši, ja tie skar valstu vai reģionu intereses.

Valde bez liekas kavēšanās informē valstu pārstāvju grupu par pasākumiem, kas tiek veikti pēc šādiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, vai tā sniedz pamatojumu, ja turpmākie pasākumi nav veikti.

6.

Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, cita starpā par netiešām darbībām, ko finansē kopuzņēmums IMI2, par katra uzaicinājuma rezultātiem un projekta īstenošanu, par pamatojumu šīs regulas 4. panta 2. punktā minētajiem pasākumiem, par sinerģiju ar citām būtiskām Savienības programmām un par kopuzņēmuma IMI2 budžeta izpildi.

7.

Valstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu.

12.   pants

Ieinteresēto personu forums

1.

Ieinteresēto personu forumā var piedalīties visas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas, starptautiskas interešu grupas no dalībvalstīm, asociētajām valstīm, kā arī no trešām valstīm.

2.

Ieinteresēto personu forumu informē par kopuzņēmuma IMI2 pasākumiem un aicina sniegt komentārus.

3.

Ieinteresēto personu foruma sanāksmes sasauc izpilddirektors.

13.   pants

Finansējuma avoti

1.

Kopuzņēmumu IMI2 kopīgi finansē Savienība, locekļi, kas nav Savienība, un asociētie partneri vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti, izmantojot finansiālu ieguldījumu, ko iemaksā pa daļām, un ieguldījumu, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem rodas netiešo darbību īstenošanā un kuras neatlīdzina kopuzņēmums IMI2.

2.

Kopuzņēmuma IMI2 administratīvās izmaksas nepārsniedz EUR 85 200 000 miljonus, un tās sedz no finansiālā ieguldījuma, ko katru gadu vienādi sadala starp Savienību un dalībniekiem, kas nav no Savienības. Ja daļa no ieguldījuma administratīvo izmaksu segšanai netiek izlietota, to var darīt pieejamu kopuzņēmuma IMI2 darbības izmaksu segšanai.

3.

Kopuzņēmuma IMI2 darbības izmaksas sedz no šādiem ieguldījumiem:

a)

Savienības finansiālais ieguldījums;

b)

ieguldījums natūrā, kuru sniedz dalībnieki, kas nav Savienība, un asociētie partneri vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti, un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, un attiecībā uz padomdevējām grupām, ja tās paredzētas gada darba plānā, atskaitot kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu un jebkuru citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā;

c)

finansiālais ieguldījums, kuru sniedz locekļi, kas nav Savienība, un asociētie partneri vai to sastāvā esošās vienības vai ar tiem saistītās vienības, un ko var sniegt papildus b) apakšpunktā minētajam ieguldījumam vai šāda ieguldījuma vietā.

4.

Kopuzņēmuma IMI2 resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šādi ieguldījumi:

a)

dalībnieku finansiālais ieguldījums administratīvo izmaksu segšanā;

b)

locekļu un asociēto partneru finansiālais ieguldījums darbības izmaksu segšanā;

c)

visi kopuzņēmuma IMI2 radītie ieņēmumi;

d)

citi finansiāli ieguldījumi, līdzekļi un ieņēmumi.

Visus procentus no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumam IMI2 samaksājuši tā locekļi un asociētie partneri, uzskata par tā ieņēmumiem.

5.

Visus kopuzņēmuma IMI2 resursus un tā pasākumus izmanto, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

6.

Kopuzņēmumam IMI2 pieder visi līdzekļi, ko tas radījis vai kas tam nodoti tā mērķu sasniegšanai.

7.

Ja vien kopuzņēmumu IMI2 nelikvidē, ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz izdevumus, kopuzņēmuma IMI2 locekļiem neizmaksā.

14.   pants

Finanšu saistības

Kopuzņēmuma IMI2 finanšu saistības nepārsniedz tā budžetā pieejamo vai tā locekļu un asociēto partneru atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu.

15.   pants

Finanšu gads

Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

16.   pants

Darbības un finanšu plānošana

1.

Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai gada darba plāna projektu, kurā ietver sīki izstrādātu pētniecības un inovācijas darbību plānu, administratīvās darbības un atbilstīgās izdevumu tāmes par nākamo gadu. Darba plāna projektā arī norāda saskaņā ar statūtu 13. panta 3. punkta b) apakšpunktu veicamā ieguldījuma aplēsto vērtību.

2.

Konkrētā gada darba plānu pieņem līdz iepriekšējā gada beigām. Gada darba plānu publisko.

3.

Izpilddirektors sagatavo gada budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to valdei pieņemšanai.

4.

Gada budžeta projektu konkrētajam gadam valde pieņem līdz iepriekšējā gada beigām.

5.

Gada budžetu pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības budžetā noteikto Savienības finansiālā ieguldījuma apjomu.

17.   pants

Ziņošana par darbību un finansēm

1.

Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par izpilddirektora uzdevumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma IMI2 finanšu noteikumiem.

Divu mēnešu laikā pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz valdei apstiprināšanai gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma IMI2 panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši attiecībā uz konkrētā gada darba plānu. Gada darbības ziņojumā inter alia ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

a)

veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības un atbilstīgie izdevumi;

b)

iesniegtie priekšlikumi, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, ietverot MVU, un valstīm;

c)

finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, ietverot MVU, un valstīm, norādot kopuzņēmuma IMI2 ieguldījumu individuālos dalībniekos un darbībās.

2.

Pēc valdes apstiprinājuma gada darbības ziņojumu publisko.

3.

Līdz nākamā finanšu gada 1. martam kopuzņēmuma IMI2 grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam kopuzņēmums IMI2 Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību.

Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par kopuzņēmuma IMI2 provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, kopuzņēmuma IMI2 grāmatvedis sastāda kopuzņēmuma IMI2 galīgos pārskatus, un izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma IMI2galīgajiem pārskatiem.

Līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Galīgos pārskatus līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai sniedz atbildi par piezīmēm, kas izteiktas par gada pārskatu. Minēto atbildi izpilddirektors iesniedz arī valdei.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma izpilddirektors tam sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar 165. panta 3. punktu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

18.   pants

Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējam revidentam ir tādas pašas pilnvaras attiecībā uz kopuzņēmumu IMI2 kā attiecībā uz Komisiju.

19.   pants

Locekļu atbildība un apdrošināšana

1.

Kopuzņēmuma IMI2 dalībnieku finansiālā atbildība par tā parādiem attiecas tikai uz ieguldījumu, ko tie jau snieguši administratīvo izmaksu segšanai.

2.

Kopuzņēmums IMI2 noslēdz un uztur spēkā pienācīgu apdrošināšanu.

20.   pants

Interešu konflikts

1.

Īstenojot savus pasākumus, kopuzņēmums IMI2, tā struktūrvienības un personāls izvairās no interešu konflikta.

2.

Kopuzņēmuma IMI2 valde pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību attiecībā uz tā locekļiem, asociētajiem partneriem, struktūrām un personālu. Minētajos noteikumos paredz prasību valdes sastāvā esošo locekļu pārstāvjiem izvairīties no interešu konflikta.

21.   pants

Likvidācija

1.

Kopuzņēmumu IMI2 likvidē šīs regulas 1. pantā noteiktā laikposma beigās.

2.

Papildus 1. punktam, likvidācijas procedūra sākas automātiski, ja Savienība vai visi pārējie locekļi izstājas no kopuzņēmuma IMI2.

3.

Kopuzņēmuma IMI2 likvidācijas procedūras veikšanai valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kuri izpilda valdes lēmumus.

4.

Likvidējot kopuzņēmumu IMI2, tā aktīvus izmanto, lai segtu tā saistības un izdevumus, kas saistīti ar tā likvidāciju. Visu atlikumu sadala starp locekļiem likvidācijas brīdī proporcionāli to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā IMI2. Visu šādu atlikumu, kas iedalīts Savienībai, ieskaita atpakaļ Savienības budžetā.

5.

Ievieš ad-hoc procedūru, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts jebkurš kopuzņēmuma IMI2 noslēgtais nolīgums vai lēmums, kā arī jebkurš iepirkuma līgums, kura termiņš ir ilgāks par kopuzņēmuma IMI2 pastāvēšanas termiņu.


7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/77


PADOMES REGULA (ES) Nr. 558/2014

(2014. gada 6. maijs),

ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky 2

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Publiskā un privātā sektora partnerības kopīgo tehnoloģiju ierosmju formā sākotnēji bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2).

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (3) tika apzinātas konkrētas atbalstāmās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp publiskā un privātā partnerība īpašajā kopīgās tehnoloģiju ierosmes Clean Sky jomā.

(3)

Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija “Eiropa 2020” ”), ko atbalstīja Eiropas Parlaments un Padome, ir uzsvērta vajadzība radīt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Savienībā.

(4)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4) tika izveidota pētniecības un inovācijas pamatprogramma “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) (“Apvārsnis 2020”). “Apvāršņa 2020” mērķis ir panākt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvāršņa 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās pamatjomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, palielināt privātos ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība var iesaistīties minētajās partnerībās, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. pantu atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) būtu jāturpina sniegt atbalsts kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK atbilstīgi Lēmumā 2013/743/ES paredzētajiem nosacījumiem.

(6)

Kopuzņēmums Clean Sky, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/2008 (6), īsteno savus mērķus veicināt jaunu pētniecību saistībā ar publiskā un privātā sektora partnerību, kas nodrošina iespējas ilgstošai sadarbībai starp Eiropas aeroinženierijas nozares ieinteresētajām personām. Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ļoti plaši piedalījušies kopuzņēmumā Clean Sky, un tiem ir piešķirti aptuveni 40 % no budžeta, kas paredzēts uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus. Starpposma novērtējums par kopuzņēmumu Clean Sky ir parādījis, ka kopuzņēmums ir veiksmīgi sekmējis norises virzībā uz vides mērķu sasniegšanu. Turklāt kopuzņēmums ir arī ļoti veiksmīgi piesaistījis plašu dažādu dalībnieku loku – visas Savienības pamatnozares un lielu skaitu MVU. Tā rezultātā ir izveidoti jauni sadarbības veidi un iesaistījušās jaunas organizācijas. Tāpēc būtu jāturpina atbalstīt tā pētniecības jomu, lai sasniegtu tā mērķus, kas noteikti šajā regulā.

(7)

Turpinot atbalstu Clean Sky pētniecības programmai, būtu arī jāņem vērā pieredze, kas gūta no kopuzņēmuma Clean Sk darbības, tostarp tā starpposma novērtējuma rezultāti un ieinteresēto personu ieteikumi, un tas būtu jāīsteno, izmantojot mērķim atbilstošāku struktūru un noteikumus, lai palielinātu efektivitāti un nodrošinātu vienkāršošanu. Šajā nolūkā kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāpieņem tā vajadzībām atbilstīgi finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 209. pantu.

(8)

Kopuzņēmuma Clean Sky privātie locekļi ir piekrituši pētniecības pasākumu īstenošanai kopuzņēmuma Clean Sky jomā, izmantojot struktūru, kas ir labāk pielāgota publiskā un privātā sektora partnerībai. Ir svarīgi, lai kopuzņēmuma Clean Sky 2 privātie locekļi ar apstiprinājuma vēstuli atzītu šīs regulas pielikumā ietvertos statūtus.

(9)

Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāsniedz finansiāls atbalsts – galvenokārt kā dotācijas – dalībniekiem un locekļiem, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(10)

Kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūru reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(11)

Privāto locekļu finansiālajam ieguldījumam vajadzētu būt saistītam ne tikai ar kopuzņēmuma Clean Sky 2 administratīvajām izmaksām un līdzfinansējumu, kas nepieciešams kopuzņēmuma Clean Sky 2 atbalstīto pētniecības un inovācijas darbību veikšanai, bet tam būtu jāattiecas arī uz papildu pasākumiem, par kuriem ir iepriekš paziņots un kuri jāveic privātajiem locekļiem, kā noteikts papildu pasākumu plānā. Lai gūtu atbilstošu pārskatu par minēto papildu pasākumu radīto ietekmi, ar tiem būtu jānorāda uz ieguldījumu Clean Sky plašākā kopīgā tehnoloģiju ierosmē.

(12)

Dalībai kopuzņēmuma Clean Sky 2 finansētajās netiešajās darbībās būtu jāatbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (8). Turklāt kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(13)

Lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jālieto arī elektroniskie līdzekļi, ko pārvalda Komisija. Tāpēc kopuzņēmuma Clean Sky 2 izsludinātie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus būtu jāpublicē arī dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam Clean Sky 2 atbilstīgi dati, inter alia par priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem, būtu jādara pieejami iekļaušanai “Apvāršņa 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(14)

Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(15)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (9).

(16)

Vienkāršošanas nolūkā administratīvā slodze būtu jāsamazina visiem dalībniekiem. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi lielas dokumentācijas un ziņošanas. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas atbilstīgi šai regulai būtu jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013.

(17)

Būtu jāaizsargā Savienības un pārējo kopuzņēmuma Clean Sky 2 locekļu finanšu intereses, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, konstatēšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(18)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(19)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk būtu jāattiecina atsevišķa budžeta izpildes apstiprināšana. Tāpēc, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, budžeta izpildes apstiprinājums kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā Clean Sky 2 nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantu. Pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(20)

Lai īstenotu Savienības finansiālo atbalstu liela mēroga darbībām vairāku gadu garumā, ir ieteicams paredzēt iespēju Savienības un kopuzņēmuma Clean Sky 2 daudzgadu budžeta saistības sadalīt gada maksājumos. Saistībām, ko Savienība un kopuzņēmums Clean Sky 2 uzņemas ilgtermiņā, vajadzētu nodrošināt iespēju mazināt nenoteiktību, kas saistīta ar šādu plaša mēroga darbību īstenošanu.

(21)

Ar “Apvārsni 2020” būtu jāpalīdz mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESIF). Tādēļ kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jātiecas ar ESIF veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējas vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma Clean Sky 2 jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(22)

Kopuzņēmums Clean Sky 2 tika izveidots uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumam Clean Sky 2 būtu jāsniedz nepārtraukts atbalsts Clean Sky pētniecības programmai, īstenojot atlikušās darbības, kas tika sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008 atbilstīgi minētajai regulai. Pāreja no kopuzņēmuma Clean Sky uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 būtu jāpielāgo un laika ziņā jāsaskaņo ar pāreju no Septītās pamatprogrammas uz “Apvārsni 2020”, lai nodrošinātu pētniecībai pieejamā finansējuma optimālu izlietošanu. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 71/2008 būtu jāatceļ, un būtu jānosaka pagaidu noteikumi.

(23)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” vispārējo mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saskaņā ar Clean Sky 2 būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(24)

Ņemot vērā, cik svarīga Savienības transporta nozares konkurētspējai ir nepārtraukta inovācija, un ņemot vērā kopuzņēmumu skaitu šajā jomā, būtu laikus jāizvērtē – jo īpaši ņemot vērā “Apvāršņa 2020” starpposma novērtējumu – to pasākumu atbilstība, kas tiek īstenoti saistībā ar transporta jomā veiktajiem kopīgajiem pētījumiem.

(25)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, kopuzņēmuma Clean Sky 2 izveidošanu, lai nostiprinātu rūpniecisko pētniecību un inovāciju visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, lai novērstu dublēšanos, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi aeroinženierijas jomā, uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē (“kopuzņēmums Clean Sky 2”). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” ilgumu, kopuzņēmuma Clean Sky 2 uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus tiek izsludināti vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.   Ar kopuzņēmumu Clean Sky 2 aizstāj un turpina kopuzņēmumu Clean Sky, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 71/2008.

3.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 ir struktūra, kam uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā.

4.   Kopuzņēmumam Clean Sky 2 ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas minēto valstu tiesību aktos paredzēta juridiskām personām. Tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

5.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 mītne atrodas Briselē Beļģijā.

6.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 statūti ir izklāstīti I pielikumā.

2. pants

Mērķi

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 mērķi ir šādi:

a)

veicināt saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008 uzsākto pētniecības pasākumu pabeigšanu un Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un jo īpaši Lēmuma 2013/743/ES III daļā “Sabiedrības problēmu risināšana” minētā uzdevuma “Vieds, videi nekaitīgs un integrēts transports” izpildi;

b)

palīdzēt uzlabot Eiropas aeroinženierijas tehnoloģiju ietekmi uz vidi, tostarp to tehnoloģiju, kas attiecas uz mazo aviāciju, kā arī izveidot spēcīgu un konkurētspējīgu aeroinženierijas nozari un piegādes ķēdi Eiropā.

To var paveikt, paātrinot tīrāku aviotransporta tehnoloģiju izstrādi, lai tās varētu izmantot pēc iespējas drīzāk, un jo īpaši tādu tehnoloģiju integrāciju, demonstrējumu un apstiprināšanu, kas ir spējīgas:

i)

palielināt gaisa kuģu degvielas ekonomiju, tādējādi samazinot CO2 emisijas par 20–30 % salīdzinājumā ar modernajiem gaisa kuģiem, kas tiks laisti ekspluatācijā no 2014. gada;

ii)

samazināt gaisa kuģu radītās NOx un trokšņa emisijas par 20–30 % salīdzinājumā ar modernajiem gaisa kuģiem, kas tiks laisti ekspluatācijā no 2014. gada.

3. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā Clean Sky 2, tostarp EBTA apropriācijas, administratīvo un darbības izmaksu segšanai, ir līdz EUR 1 755 000 000. Ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas “Apvāršņa 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020” saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu un 60. un 61. pantu attiecībā uz minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām.

2.   Kārtību attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu nosaka deleģēšanas nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu Clean Sky 2.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā deleģēšanas nolīgumā ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktā un 60. un 61. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā, un, inter alia:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos darbības rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma Clean Sky 2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantojumu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši darbā pieņemšanu atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, pārklasificēšanu un jebkurām darbinieku skaita izmaiņām.

4. pants

Ieguldījumi, kurus sniedz locekļi, kas nav Savienība

1.   Katrs kopuzņēmuma Clean Sky 2 vadītājs vai galvenais partneris veic savu ieguldījumu vai nodrošina, ka savu attiecīgo ieguldījumu veic ar to saistīti subjekti. Visu locekļu kopējais ieguldījums 1. pantā noteiktajā laikposmā ir vismaz EUR 2 193 750 000.

2.   Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu veido:

a)

ieguldījumi kopuzņēmumā Clean Sky 2 saskaņā ar statūtu 15. panta 2. punktu un 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu;

b)

ieguldījumi natūrā vismaz EUR 965 250 000 apmērā 1. pantā noteiktajā laikposmā, kuru veic vadītāji un galvenie partneri vai ar tiem saistīti subjekti un kuru veido izmaksas, kas tiem radušās, īstenojot papildu pasākumus, kas nav paredzēti kopuzņēmuma Clean Sky 2 darba plānā un kas veicina kopīgās tehnoloģiju ierosmes Clean Sky mērķu sasniegšanu. Atbalstu minēto izmaksu segšanai var sniegt no citām Savienības finansēšanas programmām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām. Šādos gadījumos Savienības finansiālais ieguldījums neaizstāj ieguldījumus natūrā, ko veic vadītāji un galvenie partneri vai ar tiem saistīti subjekti.

Par pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām izmaksām kopuzņēmums Clean Sky 2 nav tiesīgs saņemt finanšu atbalstu. Attiecīgos pasākumus paredz papildu pasākumu plānā, kurā norāda minēto ieguldījumu aplēsto vērtību.

3.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 vadītāji vai galvenie partneri katru gadu līdz 31. janvārim ziņo kopuzņēmuma Clean Sky 2 valdei par 2. punktā minēto katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem veikto ieguldījumu vērtību. Informē arī valstu pārstāvju grupu.

4.   Lai noteiktu 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā un statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktā minētā ieguldījuma vērtību, izmaksas nosaka saskaņā ar attiecīgo vienību ierasto izmaksu aprēķināšanas praksi, piemērojamiem tās valsts grāmatvedības standartiem, kurā vienība veic uzņēmējdarbību, un piemērojamiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējs revidents, ko iecēlusi attiecīgā vienība. Ja saistībā ar sertifikāciju rodas kādas neskaidrības, kopuzņēmums Clean Sky 2 var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Šīs regulas vajadzībām nedz kopuzņēmums Clean Sky 2, nedz kāda cita Savienības struktūra neveic revīziju attiecībā uz izmaksām, kas radušās saistībā ar papildu pasākumiem.

5.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā Clean Sky 2 vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas minēta statūtu 24. panta 2. punktā, ja locekļi, kas nav Savienība, vai ar tiem saistīti subjekti nesniedz šā panta 2. punktā minēto ieguldījumu vai to sniedz tikai daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums netraucē atmaksāt atbilstīgās izmaksas, kuras minētajiem locekļiem jau ir radušās līdz brīdim, kad kopuzņēmumam Clean Sky 2 ir paziņots minētais lēmums.

5. pants

Finanšu noteikumi

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kopuzņēmums Clean Sky 2 pieņem savus konkrētos finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 (10).

6. pants

Personāls

1.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 personālam piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11) (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”), un noteikumus, kurus kopīgi pieņēmušas Eiropas Savienības iestādes, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde attiecībā uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai, un pilnvaras, kas ar Nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, saskaņā ar kuriem var apturēt minēto pilnvaru deleģēšanu. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ, valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģēšanu izpilddirektoram un jebkuru turpmāku šo pilnvaru pastarpinātu deleģēšanu, ko veicis izpilddirektors. Šādos gadījumos valde pati īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras vai deleģē tās kādam no saviem locekļiem vai kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde pieņem atbilstīgus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.   Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma Clean Sky 2 štatu sarakstā, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm un līgumdarbinieku skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, atbilstīgi tā gada budžetam.

5.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 personālu veido pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

6.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums Clean Sky 2.

7. pants

Norīkotie valsts eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 var piesaistīt norīkotos valsts ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums Clean Sky 2 nav pieņēmis darbā. Norīkoto valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, iekļauj 6. panta 4. punktā minētajā informācijā par personālu atbilstīgi gada budžetam.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu kopuzņēmumā Clean Sky 2 un par stažieru piesaistīšanu.

8. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 un tā personālu attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

9. pants

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 atbildība

1.   Kopuzņēmuma Clean Sky 2 līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisko atbildību kopuzņēmums Clean Sky 2 saskaņā ar kopējiem dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.

3.   Visus kopuzņēmuma Clean Sky 2 veiktos maksājumus attiecībā uz 1. vai 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītās izmaksas un izdevumus uzskata par kopuzņēmuma Clean Sky 2 izdevumiem, un tos sedz no tā līdzekļiem.

4.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 ir atbildīgs par tā saistību izpildi.

10. pants

Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Eiropas Savienības Tiesai ir jurisdikcija:

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļauta kopuzņēmuma Clean Sky 2 noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdos, kas saistīti ar to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus izraisījis kopuzņēmuma Clean Sky 2 personāls, pildot savus pienākumus;

c)

jebkādos strīdos starp kopuzņēmumu Clean Sky 2 un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas noteikti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

2.   Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma Clean Sky 2 mītne.

11. pants

Novērtēšana

1.   Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic kopuzņēmuma Clean Sky 2 starpposma novērtēšanu. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj novērtēšanas secinājumus un Komisijas novērojumus. Minēto ziņojumu Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Kopuzņēmuma Clean Sky 2 starpposma novērtēšanas rezultātus ņem vērā padziļinātajā izvērtējumā un starpposma novērtējumā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantā.

2.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētā starpposma novērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 4. panta 5. punktu vai veikt jebkādas citas atbilstīgas darbības.

3.   Sešos mēnešos pēc kopuzņēmuma Clean Sky 2 likvidācijas, bet katrā gadījumā ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 24. pantā minētās likvidācijas procedūras uzsākšanas Komisija sagatavo kopuzņēmuma Clean Sky 2 galīgo novērtējumu. Galīgā novērtējuma rezultātus iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Budžeta izpildes apstiprināšana

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam Clean Sky 2 sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi procedūrai, kas noteikta kopuzņēmuma Clean Sky 2 finanšu noteikumos.

13. pants

Ex post revīzijas

1.   Kā daļu no “Apvāršņa 2020” netiešajām darbībām kopuzņēmums Clean Sky 2 veic netiešo darbību izdevumu ex post revīziju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, (ES) Nr. 1290/2013 un (ES) Nr. 1291/2013 noteikumiem.

14. pants

Locekļu finanšu interešu aizsardzība

1.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma Clean Sky 2 vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi savām ēkām un telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai tie varētu veikt revīzijas.

2.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (13), lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai kāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, nolīgumos, lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem skaidri pilnvaro Komisiju, kopuzņēmumu Clean Sky 2, Revīzijas palātu un OLAF veikt revīziju un izmeklēšanu minētajos punktos noteiktajos nolūkos saskaņā ar to kompetencēm.

4.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 nodrošina to, ka tā locekļu finanšu intereses tiek pienācīgu aizsargātas, veicot vai uzdodot veikt atbilstīgu iekšējo un ārējo kontroli.

5.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14). Kopuzņēmums Clean Sky 2 pieņem vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu izmeklēšanu, ko veic OLAF.

15. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 16. pantu, kopuzņēmums Clean Sky 2 nodrošina tādas konfidenciālas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma Clean Sky 2 pasākumos iesaistīto dalībnieku interesēm.

16. pants

Pārredzamība

1.   Uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (15).

2.   Valde var pieņemt praktiskus pasākumus Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Neskarot šīs regulas 10. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums Clean Sky 2 pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu sūdzībai ombudam atbilstīgi LESD 228. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

4.   Kopuzņēmums Clean Sky 2 pieņem praktiskus pasākumus, lai īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1367/2006 (16).

17. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

Darbībām, ko finansē kopuzņēmums Clean Sky 2, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu Clean Sky 2 uzskata par finansēšanas struktūru, un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām, kā izklāstīts statūtu 2. pantā.

18. pants

Uzņēmējvalsts atbalsts

Kopuzņēmums Clean Sky 2 un valsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu nolīgumu par privilēģijām un imunitāti un par citu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam Clean Sky 2.

19. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulu (EK) Nr. 71/2008 atceļ.

2.   Neskarot 1. punktu, darbības, kas uzsāktas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008, un finansiālās saistības, kas attiecas uz minētajām darbībām, līdz to izpildei turpina reglamentēt minētā regula.

Arī darbības, kas izriet no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kuri paredzēti gada īstenošanas plānos, kas pieņemti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008, uzskata par darbībām, kas uzsāktas saskaņā ar minēto regulu.

Šīs regulas 11. panta 1. punktā minētajā starpposma novērtējumā iekļauj galīgo novērtējumu par kopuzņēmumu Clean Sky saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008.

3.   Šī regula neietekmē tā personāla tiesības un pienākumus, kas pieņemti darbā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008.

Pirmajā daļā minētā personāla darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai.

Jo īpaši izpilddirektoram, kas iecelts atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic izpilddirektora funkcijas, kas paredzētas šajā regulā, sākot no 2014. gada 27. jūnija. Pārējie līguma nosacījumi nemainās.

4.   Ja vien locekļi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008 nevienojas citādi, visas locekļu tiesības un pienākumus, tostarp aktīvus, parādus vai saistības atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008, nodod locekļiem atbilstīgi šai regulai.

5.   Visas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008 piešķirtās neizmantotās apropriācijas nodod kopuzņēmumam Clean Sky 2.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007–2013) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(6)  Padomes Regulu (EK) Nr. 71/2008 (2007. gada 20. decembris), ar ko izveido kopuzņēmumu Clean Sky (OV L 30, 4.2.2008., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 (2013. gada 30. septembris) par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā (OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1367/2006 (2006. gada 6. septembris) par to, kā Kopienas iestādēm un struktūrām piemērot Orhūsas Konvenciju par pieeju informācijai, sabiedrības dalību lēmumu pieņemšanā un iespēju griezties tiesu iestādēs saistībā ar vides jautājumiem (OV L 264, 25.9.2006., 13. lpp.).


I PIELIKUMS

KOPUZŅĒMUMA CLEAN SKY 2 STATŪTI

1.   pants

Definīcijas

Šajos statūtos piemēro šādas definīcijas:

a)

“asociēts loceklis” ir tiesību subjekts, kurš ir izvēlēts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008 un kurš ir atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli; dalība asociēta locekļa statusā tiek izbeigta, tiklīdz beidzas darbības, kuras uzsāktas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008 un kurās tas iesaistīts, bet ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī;

b)

“galvenais partneris” ir tiesību subjekts, kas piedalās ITD vai IGDP, vai TP un kas izvēlēts pēc uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu, kā noteikts 4. panta 2. punktā, un kas atzinis šos statūtus, parakstot apstiprinājuma vēstuli;

c)

“IGDP” ir jebkura no 11. pantā uzskaitītajām inovatīvajām gaisa kuģu demonstrējumu platformām;

d)

“ITD” ir jebkurš integrēts tehnoloģiju demonstrācijas projekts, kas uzskaitīts 11. pantā;

e)

“vadītājs” ir līdzvadītājs vienam no ITD, IGDP vai TP;

f)

“saistīta līdzdalīga vienība” ir saistīts subjekts, kas definēts Regulas (ES) Nr. 1290/2013 2. panta 1. punktā un kas veic attiecīgā vadītāja, asociētā dalībnieka vai galvenā partnera darbības saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kuri izklāstīti attiecīgajos dotācijas nolīgumos vai lēmumos;

g)

“transversāli pasākumi” vai “TP” ir darbības, kuras attiecas uz vairākiem ITD un/vai IGDP un kuru īstenošanai ir nepieciešama saskaņošana un pārvaldība starp ITD un/vai IGDP, lai optimāli sasniegtu kopuzņēmuma Clean Sky 2 vispārējos mērķus.

2.   pants

Uzdevumi

Kopuzņēmums Clean Sky 2 veic šādus uzdevumus:

a)

finansiāli atbalsta pētniecības un inovācijas netiešās darbības, galvenokārt dotāciju veidā;

b)

apvieno vairākus ITD un IGDP, ko atbalsta ar TP, īpašu uzmanību pievēršot novatoriskām tehnoloģijām un pilna mēroga demonstrācijas ierīču attīstībai;

c)

ITD, IGDP un TP centienus galvenokārt vērš uz galvenajiem plānotajiem rezultātiem, kas Savienībai var palīdzēt sasniegt vides un konkurētspējas mērķus, tostarp – kā tas izklāstīts arī Komisijas 2011. gada baltajā grāmatā “Ceļvedis uz Eiropas vienoto transporta telpu – virzība uz konkurētspējīgu un resursefektīvu transporta sistēmu”;

d)

pilnveido tehnoloģiju pārbaudes procesu, lai konstatētu un likvidētu šķēršļus turpmākai izplatīšanai tirgū;

e)

apkopo lietotāju prasības, lai investīcijas pētniecībā un izstrādē novirzītu praktiski izmantojamiem un tirgū pieprasītiem risinājumiem;

f)

nodrošina iepirkuma līgumu slēgšanu, attiecīgā gadījumā organizējot uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus;

g)

mobilizē vajadzīgos publiskā un privātā sektora līdzekļus;

h)

iesaistās valstu un starptautiskos pasākumos kopuzņēmuma Clean Sky 2 tehniskajā jomā, jo īpaši kopuzņēmuma SESAR, kas izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 219/2007 (1), pasākumos;

i)

veicina MVU iesaisti tā pasākumos saskaņā ar Septītās pamatprogrammas un “Apvāršņa 2020” mērķiem;

j)

izveido ciešu sadarbību un nodrošina koordināciju ar saistītajiem Eiropas (jo īpaši saistībā ar pamatprogrammām), valstu un transnacionāliem pasākumiem;

k)

īsteno informēšanas, paziņošanas, izmantošanas un izplatīšanas pasākumus, mutatis mutandis piemērojot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantu, tostarp sagatavojot detalizētu informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un kas ir pieejami un kam var piekļūt “Apvāršņa 2020” kopīgajā e-datu bāzē;

l)

sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un augstskolām;

m)

veic jebkādus citus uzdevumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

3.   pants

Locekļi

1.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 locekļi ir:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

pēc šo statūtu atzīšanas ar apstiprinājuma vēstuli – šīs regulas II pielikumā norādītie vadītāji un asociētie locekļi, kā arī galvenie partneri, kas jāizraugās saskaņā ar statūtu 4. panta 2. punktu.

2.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 locekļus, kas nav Savienība, uzskata par “privātajiem locekļiem”.

4.   pants

Izmaiņas dalībā locekļa statusā

1.

Jebkurš tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību kādā dalībvalstī vai “Apvāršņa 2020” asociētajā valstī, var iesniegt pieteikumu, lai saskaņā ar šā panta 2. punktu kļūtu par galveno partneri, ja attiecīgais tiesību subjekts sniedz ieguldījumu šo statūtu 15. pantā minētajā finansējumā, lai sasniegtu šīs regulas panta 2. pantā noteiktos kopuzņēmuma Clean Sky 2 mērķus, un ja tas atzīst kopuzņēmuma Clean Sky 2 statūtus.

2.

Galvenos partnerus un to attiecīgās saistītās vienības izraugās atklātā un nediskriminējošā veidā, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumu konkursa kārtībā, un veic to neatkarīgu novērtēšanu. Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina atkarībā no svarīgāko spēju nepieciešamības konkrētās programmas īstenošanai. Tos publicē Clean Sky tīmekļa vietnē un paziņo ar valstu pārstāvju grupas vai citu kanālu starpniecību, lai nodrošinātu pēc iespējas plašāku dalību.

3.

Ikviens loceklis var izbeigt savu dalību locekļa statusā kopuzņēmumam Clean Sky 2. Dalības locekļa statusā izbeigšana stājas spēkā neatgriezeniski sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem locekļiem. Kopš tā brīža bijušo locekli atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums Clean Sky 2 apstiprinājis vai kuri tam radušies pirms dalības locekļa statusā izbeigšanas.

4.

Dalību locekļa statusā kopuzņēmumā Clean Sky 2 nedrīkst nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas piekrišanas.

5.

Tiklīdz ir notikušas jebkādas izmaiņas dalībā locekļa statusā atbilstīgi šim pantam, kopuzņēmums Clean Sky 2 nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atjauninātu locekļu sarakstu un datumu, kad šādas izmaiņas notikušas.

6.

Dalība asociēto locekļu statusā tiek izbeigta automātiski, tiklīdz beidzas darbības, kuras uzsāktas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008 un kurās tie iesaistīti, bet ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī.

5.   pants

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūras

1.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

vadības komitejas;

d)

zinātniskā komiteja;

e)

valstu pārstāvju grupa.

2.

Zinātniskā komiteja un valstu pārstāvju grupa ir kopuzņēmuma Clean Sky 2 padomdevējas struktūras.

6.   pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvs ir šāds:

a)

viens Komisijas pārstāvis Savienības vārdā;

b)

viens pārstāvis no katra vadītāja;

c)

viens galveno partneru pārstāvis uz katru ITD;

d)

viens asociēto locekļu pārstāvis uz katru ITD;

e)

viens galveno partneru pārstāvis uz katru IGDP.

7.   pants

Valdes darbība

1.

Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balsstiesības nav dalāmas. Katram no pārējiem pārstāvjiem ir vienāds balsu skaits. Pārstāvji dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, valde pieņem lēmumus ar vismaz 80 % balsu vairākumu no visām balsīm, ieskaitot klāt neesošo pārstāvju balsis.

2.

Valde ievēl priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3.

Valde rīko kārtējās sanāksmes vismaz divreiz gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes pēc Komisijas vai privāto locekļu pārstāvju vairākuma pieprasījuma vai pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma Clean Sky 2 mītnē.

Izpilddirektoram ir tiesības piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam vai priekšsēdētāja vietniekam ir tiesības piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības gadījumos, kad tiek apspriesti viņa pienākumos esoši jautājumi, apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valde var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs novērotāju statusā, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus.

4.

Locekļu pārstāvji nav personīgi atbildīgi par darbībām, ko viņi veic kā pārstāvji valdē.

5.

Valde pieņem savu reglamentu.

6.

Valde attiecīgā gadījumā pieņem pārejas pasākumus.

8.   pants

Valdes uzdevumi

1.

Valdei ir vispārējā atbildība par kopuzņēmuma Clean Sky 2 stratēģisko virzību un darbību, un tā uzrauga kopuzņēmuma pasākumu īstenošanu.

Komisija, pildot savus uzdevumus valdē, tiecas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma Clean Sky 2 pasākumiem un atbilstīgiem “Apvāršņa 2020” pasākumiem, lai tad, kad tiek apzinātas sadarbības pētniecības prioritātes, veicinātu sinerģiju.

2.

Valde jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)

novērtē, pieņem vai noraida dalības locekļu statusā pieteikumus saskaņā ar šo statūtu 4. pantu;

b)

pieņem lēmumus par jebkura locekļa, kas nepilda savus pienākumus, dalības locekļa statusā izbeigšanu kopuzņēmumā Clean Sky 2;

c)

pieņem kopuzņēmuma Clean Sky 2 finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

d)

pieņem kopuzņēmuma Clean Sky 2 gada budžetu, tostarp attiecīgu štatu sarakstu, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm, un līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

e)

īsteno iecēlējiestādes pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu;

f)

ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

g)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmu biroja organizatorisko struktūru;

h)

pieņem darba plānu un atbilstīgās izdevumu aplēses, ko ierosinājis izpilddirektors, pirms tam apspriežoties ar zinātnisko komiteju un valstu pārstāvju grupu;

i)

apstiprina šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto papildu pasākumu plānu, pamatojoties uz privāto locekļu priekšlikumu un pirms tam attiecīgā gadījumā apspriežoties ar ad hoc padomdevēju grupu;

j)

saņem šīs regulas 4. panta 3. punktā minēto deklarāciju un sniedz atzinumu par to;

k)

apstiprina gada darbības ziņojumu, tostarp atbilstīgos izdevumus;

l)

attiecīgā gadījumā organizē kopuzņēmuma Clean Sky 2 iekšējās revīzijas funkcijas izveidošanu;

m)

nodrošina procedūras atklātiem un pārskatāmiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus/piedāvājumus un apstiprina minētos uzaicinājumus un – attiecīgā gadījumā – saistītos noteikumus par priekšlikumu/piedāvājumu iesniegšanu, izvērtēšanu, atlasi, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu un izskatīšanas procedūrām;

n)

apstiprina finansējumam atlasīto priekšlikumu un konkursa piedāvājumu sarakstu, pamatojoties uz ranga sarakstu, ko sagatavojusi neatkarīgu ekspertu komisija;

o)

pēc izpilddirektora ieteikuma izstrādā kopuzņēmuma Clean Sky 2 saziņas politiku;

p)

vajadzības gadījumā nosaka Civildienesta noteikumu un Nodarbinātības kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu;

q)

attiecīgā gadījumā paredz noteikumus par valstu ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 un par stažieru izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

r)

attiecīgā gadījumā izveido padomdevējas grupas papildus kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūrām;

s)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai pieprasījumu grozīt šo regulu, ko ierosinājis kopuzņēmuma Clean Sky 2 loceklis;

t)

atbild par visiem uzdevumiem, kas nav īpaši uzticēti konkrētai kopuzņēmuma Clean Sky 2 struktūrai; valde šādus uzdevumus var uzticēt jebkurai no minētajām struktūrām.

9.   pants

Izpilddirektora iecelšana amatā, atlaišana vai pilnvaru termiņa pagarināšana

1.

Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Komisija attiecīgā gadījumā iesaista atlases procedūrā privāto locekļu pārstāvjus.

Jo īpaši atlases procedūras pirmsatlases posmā nodrošina pienācīgu privāto locekļu pārstāvību. Šajā nolūkā privātie locekļi vienojoties ieceļ pārstāvi, kā arī novērotāju valdes vārdā.

2.

Izpilddirektors ir personāla loceklis un tiek nodarbināts kā kopuzņēmuma Clean Sky 2 pagaidu darbinieks atbilstīgi Nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktam.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, kopuzņēmumu Clean Sky 2 pārstāv valdes priekšsēdētājs.

3.

Izpilddirektora amata pilnvaru termiņš ir trīs gadi. Līdz minētā termiņa beigām Komisija, attiecīgā gadījumā piesaistot privātos locekļus, sagatavo izpilddirektora darbības un kopuzņēmuma Clean Sky 2 turpmāko uzdevumu un problēmu novērtējumu.

4.

Valde, rīkojoties pēc Komisijas priekšlikuma, kurā ņemts vērā 3. punktā minētais novērtējums, var vienreiz pagarināt izpilddirektora pilnvaru termiņu ne vairāk kā par pieciem gadiem.

5.

Izpilddirektors, kura pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst piedalīties citā atlases procedūrā uz to pašu amatu kopējā termiņa beigās.

6.

Izpilddirektoru var atlaist tikai ar valdes lēmumu pēc priekšlikuma, ko izteikusi Komisija, attiecīgā gadījumā piesaistot privātos locekļus.

10.   pants

Izpilddirektora uzdevumi

1.

Izpilddirektors ir galvenā izpildpersona, kas atbild par kopuzņēmuma Clean Sky 2 ikdienas pārvaldību saskaņā ar valdes lēmumiem.

2.

Izpilddirektors ir kopuzņēmuma Clean Sky 2 juridiskais pārstāvis. Izpilddirektors atskaitās valdei.

3.

Izpilddirektors izpilda kopuzņēmuma Clean Sky 2 budžetu.

4.

Izpilddirektors neatkarīgi veic jo īpaši šādus uzdevumus:

a)

sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai gada budžetu projektu, tostarp attiecīgo štatu sarakstu, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā un līgumdarbinieku un norīkoto valstu ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

b)

sagatavo un iesniedz valdei pieņemšanai darba plānu un atbilstīgās izdevumu aplēses;

c)

iesniedz valdei atzinumam gada pārskatus;

d)

sagatavo un iesniedz valdei apstiprināšanai gada darbības ziņojumu, tostarp informāciju par atbilstīgajiem izdevumiem;

e)

risina ITD, IGDP vai TP iekšējos strīdus otrajā instancē;

f)

risina strīdus starp ITD vai IGDP, vai TP pirmajā instancē;

g)

pārrauga uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, pamatojoties uz saturu un tematiem, ko ierosinājusi ITD/IGDP vadības komiteja, un atbilstīgi programmu mērķiem, un iesniedz valdei apstiprināšanai finansējumam atlasīto darbību sarakstu;

h)

regulāri informē valstu pārstāvju grupu un zinātnisko komiteju par visiem jautājumiem, kas attiecas uz to padomdevēju pienākumiem;

i)

paraksta atsevišķus nolīgumus un lēmumus;

j)

paraksta iepirkuma līgumus;

k)

īsteno kopuzņēmuma Clean Sky 2 saziņas politiku;

l)

organizē, vada un uzrauga kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbības un personālu atbilstīgi valdes deleģējuma ierobežojumiem, kā paredzēts šīs regulas 6. panta 2. punktā;

m)

izveido efektīvu un ietekmīgu iekšējās kontroles sistēmu un nodrošina tās darbību, un ziņo valdei par visām būtiskajām izmaiņām šādā sistēmā;

n)

nodrošina riska novērtējuma un riska pārvaldības veikšanu;

o)

veic visus citus pasākumus, kas vajadzīgi, lai novērtētu kopuzņēmuma Clean Sky 2 panākumus tā mērķu sasniegšanā;

p)

veic visus citus uzdevumus, ko izpilddirektoram uzticējusi vai deleģējusi valde;

q)

nodrošina saskaņošanu starp dažādajiem ITD, IGDP un TP un veic attiecīgus pasākumus, lai pārvaldītu projektu mijiedarbību, izvairītos no to savstarpējas pārklāšanās un veicinātu sinerģiju starp ITD, IGDP un TP;

r)

ierosina valdei pielāgojumus tehniskajā saturā un budžeta piešķīrumos starp ITD, IGDP un TP;

s)

nodrošina efektīvu saziņu starp tehnoloģiju novērtētāju, IGDP un ITD, kā arī termiņu ievērošanu attiecībā uz vajadzīgo datu pārsūtīšanu tehnoloģiju novērtētājam;

t)

vada tehnoloģiju novērtētāja pārvaldes struktūru un nodrošina, ka tiek veikti visi attiecīgie pasākumi, lai tehnoloģiju novērtētājs varētu veikt savus uzdevumus, kas izklāstīti šo statūtu 12. pantā;

u)

nodrošina plānoto mērķu sasniegšanu un grafiku ievērošanu, saskaņo ITD un IGDP pasākumus un veic to pēcuzraudzību, un ierosina mērķu un saistītā grafika attiecīgu pilnveidošanu;

v)

pārrauga ITD un IGDP virzību uz mērķu sasniegšanu, jo īpaši, pamatojoties uz tehnoloģiju novērtētāja vērtējumiem;

w)

apstiprina visus budžeta pārskaitījumus, kas nepārsniedz 10 % no gada budžeta piešķīrumiem, starp ITD un IGDP un to iekšienē;

x)

organizē informācijas apmaiņu ar valstu pārstāvju grupu.

5.

Izpilddirektors izveido programmu biroju, lai pildītu visus atbalsta uzdevumus, kas izriet no šīs regulas un ir izpilddirektora atbildībā. Programmu biroja sastāvā ir kopuzņēmuma Clean Sky 2 personāls, un tas veic jo īpaši šādus uzdevumus:

a)

sniedz atbalstu atbilstīgas grāmatvedības sistēmas izveidē un pārvaldībā saskaņā ar kopuzņēmuma Clean Sky 2 finanšu noteikumiem;

b)

pārvalda uzaicinājumus, kā paredzēts darba plānā, un administrē nolīgumus un lēmumus, tostarp to saskaņošanu;

c)

sniedz kopuzņēmuma Clean Sky 2 dalībniekiem un pārējām struktūrām visu informāciju un atbalstu, kas tiem vajadzīgs to uzdevumu veikšanai un kas atbilst to īpašajām prasībām;

d)

darbojas kā Clean Sky 2 struktūru sekretariāts un sniedz atbalstu padomdevējām grupām, ko izveidojusi valde.

11.   pants

Vadības komitejas

1.

Izveido vadības komitejas šādiem ITD un IGDP:

a)

lielo pasažieru gaisa kuģu IGDP;

b)

reģionālo gaisa kuģu IGDP;

c)

rotorplānu IGDP;

d)

gaisa kuģu korpusu ITD;

e)

dzinēju ITD;

f)

sistēmu ITD.

2.

Turpmāk minēto kopuzņēmuma Clean Sky ITD vadības komitejas turpina pastāvēt un darboties atbilstīgi to spēkā esošajiem noteikumiem (attiecībā uz to sastāvu, sanāksmēm, uzdevumiem un reglamentu), kas paredzēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008, līdz tiek pabeigtas no minētās regulas izrietošās darbības:

a)

“viedo” fiksēto spārnu gaisa kuģu ITD;

b)

ekoloģisku reģionālo gaisa kuģu ITD;

c)

ekoloģisku rotorplānu ITD;

d)

ekoloģisku ekspluatācijas sistēmu ITD;

e)

ilgtspējīgu un ekoloģisku dzinēju ITD;

f)

ekodizaina ITD.

3.

Katras vadības komitejas sastāvā ir:

a)

priekšsēdētājs – ITD vai IGDP vadītāja(-u) augsta līmeņa pārstāvis;

b)

katra ITD vai IGDP galvenā partnera pārstāvis; var piedalīties arī citu ITD vai IGDP vadītāju pārstāvji;

c)

viens vai vairāki programmu biroja pārstāvji, ko iecēlis izpilddirektors.

4.

Katras vadības komitejas sanāksmes notiek vismaz reizi trijos mēnešos. Pēc priekšsēdētāja vai izpilddirektora pieprasījuma sasauc ārkārtas sanāksmes.

Komisijas pārstāvis var piedalīties kā novērotājs.

Var uzaicināt piedalīties privātos locekļus, kurus interesē ITD vai IGDP rezultāti.

5.

Katrai vadības komitejai ir šādi pienākumi:

a)

virzīt un pārraudzīt sava ITD vai IGDP tehniskās funkcijas un kopuzņēmuma Clean Sky 2 vārdā pieņemt lēmumus par tehniskajiem jautājumiem, kas attiecas uz konkrēto ITD vai IGDP, atbilstīgi dotācijas nolīgumiem vai lēmumiem;

b)

ziņot izpilddirektoram, pamatojoties uz ziņošanas rādītājiem, kas jānosaka kopuzņēmumam Clean Sky 2;

c)

sniegt tehnoloģiju novērtētājam visus vajadzīgos datus tādā formātā, par kādu vienojas ar tehnoloģiju novērtētāju, pamatojoties uz noteikumiem un nosacījumiem, ko paredz pilnvaras, kuras valde piešķīrusi tehnoloģiju novērtētājam to vērtēšanai;

d)

sīki izstrādāt gada īstenošanas plānus ITD vai IGDP vajadzībām atbilstīgi darba plānam;

e)

ierosināt saturu uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus;

f)

konsultēt par saturu tādiem uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus, kuri kopuzņēmumam jāizsludina saistībā un sadarbībā ar attiecīgajiem locekļiem;

g)

izstrādāt galveno partneru pārstāvju rotācijas kārtību valdē. Lēmumus par šo jautājumu pieņem tikai galveno partneru pārstāvji. Vadītāju pārstāvjiem nav tiesību balsot;

h)

risināt ITD vai IGDP iekšējos strīdus;

i)

ierosināt izpilddirektoram izmaiņas budžeta piešķīrumos tās ITD vai IGDP iekšienē.

6.

Katra vadības komiteja pieņem savu reglamentu, pamatojoties uz paraugu, kas ir kopīgs visām koordinācijas komitejām.

12.   pants

Tehnoloģiju novērtētājs un citi transversāli pasākumi

1.

Uz visu kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbības laiku kā transversālu pasākumu izveido neatkarīgu tehnoloģiju novērtētāju.

Tehnoloģiju novērtētājam ir šādi uzdevumi:

a)

uzraudzīt un novērtēt to tehnoloģisko rezultātu ietekmi uz vidi un sabiedrību, kuri izriet no atsevišķiem ITD un IGDP visos Clean Sky pasākumos, jo īpaši kvantitatīvi novērtējot uzlabojumus, kas paredzami attiecībā uz aviācijas nozares radītajām kopējām trokšņa, siltumnīcefekta gāzu un gaisu piesārņojošu vielu emisijām nākotnes scenārijos salīdzinājumā ar pamatscenārijiem;

b)

sniegt atsauksmes ITD un IGDP, lai varētu optimizēt to darbības rādītājus attiecībā pret to attiecīgajiem mērķiem;

c)

ar izpilddirektora starpniecību sniegt informatīvu ieguldījumu valdē attiecībā uz jautājumiem, kas saistīti ar ietekmi uz vidi un sabiedrību visos Clean Sky pasākumos, lai valde varētu veikt visus vajadzīgos pasākumus ieguvumu optimizēšanai visās Clean Sky programmās attiecībā pret konkrēto programmu augsta līmeņa mērķiem;

d)

ar locekļu, izpilddirektora un citu kopuzņēmuma struktūru starpniecību regulāri sniegt informāciju par ITD un IGDP tehnoloģisko rezultātu ietekmi.

2.

Tehnoloģiju novērtētāja pārvaldes struktūru vada izpilddirektors. Tās sastāvu un reglamentu pieņem valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu.

3.

Transversālajiem pasākumiem “Ekodizains” un “Gaisa transports ar nelieliem gaisa kuģiem” katram ir vadības komiteja, kas atbild par to īstenošanas koordināciju sadarbībā ar ITD un IGDP. Vadības komiteju vada attiecīgais(-ie) vadītājs(-i). Tās sastāvu un reglamentu pieņem valde, pamatojoties uz izpilddirektora priekšlikumu.

13.   pants

Zinātniskā komiteja

1.

Zinātniskajā komitejā ir ne vairāk kā 12 locekļi. Tā ievēl priekšsēdētāju no savu locekļu vidus.

2.

Zinātniskās komitejas locekļu vidū ir līdzsvaroti pārstāvēti pasaulē atzīti eksperti no akadēmiskajām aprindām, nozares un regulējošām iestādēm. Visiem kopā zinātniskās komitejas locekļiem ir vajadzīgā zinātniskā kompetence un zinātība, kas aptver tehnisko jomu, kura ir jāpārzina, lai sniegtu zinātniski pamatotus ieteikumus kopuzņēmumam Clean Sky 2.

3.

Valde nosaka kritērijus un procedūru zinātniskās komitejas locekļu atlasei un ieceļ tās locekļus. Valde ņem vērā potenciālos kandidātus, ko ierosina valstu pārstāvju grupa.

4.

Zinātniskā komiteja veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz padomus par zinātniskajām prioritātēm, kam jāpievērš uzmanība darba plānos;

b)

sniedz padomus par zinātniskajiem sasniegumiem, kas izklāstīti gada darbības ziņojumā.

5.

Zinātniskā komiteja tiekas vismaz divreiz gadā. Sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

6.

Ar priekšsēdētāja piekrišanu zinātniskā komiteja var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs.

7.

Zinātniskā komiteja pieņem savu reglamentu.

14.   pants

Valstu pārstāvju grupa

1.

Valstu pārstāvju grupas sastāvā ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts un no katras “Apvāršņa 2020” asociētās valsts. Tā ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku no savu locekļu vidus.

2.

Valstu pārstāvju grupa tiekas vismaz divreiz gadā. Sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs. Sanāksmēs piedalās izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs vai viņu pārstāvji.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājs var uzaicināt citas personas piedalīties tās sanāksmēs novērotāju statusā, jo īpaši pārstāvjus no Savienības reģionālajām iestādēm un MVU apvienību pārstāvjus.

3.

Ar valstu pārstāvju grupu apspriežas, un tā jo īpaši izskata informāciju un sniedz atzinumus par šādiem jautājumiem:

a)

panākumi, kas gūti kopuzņēmuma Clean Sky 2 programmā un tās mērķu sasniegšanā;

b)

stratēģiskās virzības atjaunināšana;

c)

saikne ar “Apvārsni 2020”;

d)

darba plāni;

e)

MVU iesaistīšana.

4.

Valstu pārstāvju grupa arī sniedz informāciju kopuzņēmumam Clean Sky 2 un darbojas kā tā starpnieks šādos jautājumos:

a)

attiecīgo valsts vai reģionālo pētniecības un inovācijas programmu statuss un iespējamo sadarbības jomu apzināšana, tostarp aeroinženierijas tehnoloģiju izmantošana;

b)

konkrēti pasākumi, ko veic valsts vai reģionālā līmenī saistībā ar informācijas izplatīšanas notikumiem, specializētiem tehniskiem darbsemināriem un saziņas pasākumiem.

5.

Valstu pārstāvju grupa pēc savas iniciatīvas var sniegt ieteikumus vai priekšlikumus valdei par tehniskiem, ar pārvaldību saistītiem un finansiāliem jautājumiem, kā arī par gada plāniem, jo īpaši, ja tie skar valstu vai reģionu intereses.

Valde bez nepamatotas vilcināšanās informē valstu pārstāvju grupu par pasākumiem, kas tiek veikti pēc šādiem ieteikumiem vai priekšlikumiem, vai sniedz pamatojumu gadījumos, ja turpmāki pasākumi netiek veikti.

6.

Valstu pārstāvju grupa regulāri saņem informāciju, cita starpā par dalību darbībās, ko finansē kopuzņēmums Clean Sky 2, par katra uzaicinājuma un projekta īstenošanas rezultātiem, par sinerģiju ar citām attiecīgajām Savienības programmām un par kopuzņēmuma Clean Sky 2 budžeta izpildi.

7.

Valstu pārstāvju grupa pieņem savu reglamentu.

15.   pants

Finansējuma avoti

1.

Kopuzņēmumu Clean Sky 2 kopīgi finansē Savienība un privātie locekļi un ar tiem saistīti subjekti, izmantojot finansiālu ieguldījumu, ko iemaksā pa daļām, un ieguldījumu, kas sastāv no izmaksām, kuras tiem rodas, īstenojot netiešas darbības, un kuras neatlīdzina kopuzņēmums Clean Sky 2.

2.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 administratīvās izmaksas nepārsniedz EUR 78 000 000, un tās sedz no finansiālā ieguldījuma, ko katru gadu vienādi sadala starp Savienību un kopuzņēmuma Clean Sky 2 privātajiem locekļiem. Ja daļa no ieguldījuma administratīvo izmaksu segšanai netiek izlietota, to var darīt pieejamu kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbības izmaksu segšanai.

3.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 darbības izmaksas sedz no šādiem līdzekļiem:

a)

Savienības finansiālais ieguldījums;

b)

ieguldījums natūrā, ko sniedz vadītāji un galvenie partneri, un ar tiem saistīti subjekti un kas sastāv no izmaksām, kuras tiem radušās, īstenojot netiešās darbības, atskaitot kopuzņēmuma Clean Sky 2 ieguldījumu un jebkuru citu Savienības ieguldījumu šādu izmaksu segšanā.

4.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 resursus, kas iekļauti tā budžetā, veido šāds ieguldījums:

a)

locekļu finansiālais ieguldījums administratīvo izmaksu segšanā;

b)

Savienības finansiālais ieguldījums darbības izmaksu segšanā;

c)

visi kopuzņēmuma Clean Sky 2 radītie ieņēmumi;

d)

jebkuri citi finansiāli ieguldījumi, līdzekļi un ieņēmumi.

Visus procentus no ieguldījumiem, ko kopuzņēmumam Clean Sky 2 samaksājuši tā locekļi, uzskata par tā ieņēmumiem.

5.

Visus kopuzņēmuma Clean Sky 2 resursus un tā pasākumus izmanto, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

6.

Kopuzņēmumam Clean Sky 2 pieder visi aktīvi, ko tas radījis vai kas tam nodoti mērķu sasniegšanai.

7.

Ja vien kopuzņēmumu Clean Sky 2 nelikvidē, ieņēmumu atlikumu, kas pārsniedz izdevumus, kopuzņēmuma Clean Sky 2 locekļiem neizmaksā.

16.   pants

Savienības ieguldījuma piešķiršana

1.

Savienības ieguldījumu, kas paredzēts darbības izmaksu segšanai, piešķir šādi:

a)

līdz 40 % no kopējā Savienības finansējuma piešķir vadītājiem un to saistītajām līdzdalīgajām vienībām;

b)

līdz 30 % no kopējā Savienības finansējuma piešķir galvenajiem partneriem un to saistītajām līdzdalīgajām vienībām;

c)

vismaz 30 % no kopējā Savienības finansējuma piešķir, organizējot uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus konkursa kārtībā. Īpašu uzmanību pievērš tam, lai nodrošinātu MVU pienācīgu līdzdalību.

2.

Finansējumu atbilstīgi 1. punktam piešķir pēc tam, kad neatkarīgi eksperti veikuši priekšlikumu novērtēšanu.

3.

Šīs regulas III pielikumā ir iekļauts indikatīvs ITD, IGDP un TP vajadzībām piešķirtā Savienības finansējuma sadalījums.

17.   pants

Finanšu saistības

1.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 finanšu saistības nepārsniedz tā budžetā pieejamo vai tā locekļu atvēlēto finanšu līdzekļu apjomu.

2.

Budžeta saistības var sadalīt gada maksājumos. Komisija un kopuzņēmums Clean Sky 2 katru gadu uzņemas saistības par gada maksājumiem, ņemot vērā to darbību attīstības gaitu, kuras saņem finansiālo atbalstu, kā arī paredzamās vajadzības un pieejamo budžetu.

Indikatīvo grafiku individuālo gada maksājumu veikšanai paziņo attiecīgajiem Savienības līdzekļu saņēmējiem.

18.   pants

Finanšu gads

Finanšu gads ilgst no 1. janvāra līdz 31. decembrim.

19.   pants

Darbības un finanšu plānošana

1.

Izpilddirektors iesniedz valdei pieņemšanai daudzgadu vai gada darba plāna projektu, kurā ietver sīki sagatavotu pētniecības un inovācijas pasākumu plānu, administratīvās darbības un atbilstīgās izdevumu aplēses. Darba plāna projektā arī norāda saskaņā ar statūtu 15. panta 3. punkta b) apakšpunktu veicamā ieguldījuma aplēsto vērtību.

2.

Darba plānu pieņem līdz iepriekšējā gada beigām pirms tā īstenošanas. Darba plānu publisko.

3.

Izpilddirektors sagatavo gada budžeta projektu nākamajam gadam un iesniedz to valdei pieņemšanai.

4.

Gada budžeta projektu konkrētajam gadam valde pieņem līdz iepriekšējā gada beigām.

5.

Gada budžetu pielāgo, lai ņemtu vērā Savienības budžetā noteikto Savienības finansiālā ieguldījuma apjomu.

20.   pants

Ziņošana par darbību un finansēm

1.

Izpilddirektors katru gadu ziņo valdei par izpilddirektora pienākumu izpildi saskaņā ar kopuzņēmuma Clean Sky 2 finanšu noteikumiem.

Divos mēnešos pēc katra finanšu gada beigām izpilddirektors iesniedz valdei apstiprināšanai gada darbības ziņojumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2 panākumiem iepriekšējā kalendārajā gadā, jo īpaši attiecībā uz konkrētā gada darba plānu. Gada darbības ziņojumā inter alia ietver informāciju par šādiem jautājumiem:

a)

veiktās pētniecības, inovācijas un citas darbības un atbilstīgie izdevumi;

b)

iesniegtās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, ieskaitot MVU, un valstīm;

c)

finansējumam atlasītās darbības, tostarp to sadalījums atbilstīgi dalībnieku veidam, ieskaitot MVU, un valstīm, norādot kopuzņēmuma Clean Sky 2 ieguldījumu atsevišķiem dalībniekiem un darbībām.

2.

Pēc tam, kad valde gada darbības ziņojumu ir apstiprinājusi, to publisko.

3.

Līdz nākamā finanšu gada 1. martam kopuzņēmuma Clean Sky 2 grāmatvedis Komisijas grāmatvedim un Revīzijas palātai nosūta provizoriskos pārskatus.

Līdz nākamā finanšu gada 31. martam kopuzņēmums Clean Sky 2 Eiropas Parlamentam, Padomei un Revīzijas palātai nosūta ziņojumu par budžeta un finanšu pārvaldību.

Saņemot Revīzijas palātas apsvērumus par kopuzņēmuma Clean Sky 2 provizoriskiem pārskatiem saskaņā ar Regulas (EK, Euratom) Nr. 966/2012 148. pantu, kopuzņēmuma Clean Sky 2 grāmatvedis sastāda kopuzņēmuma Clean Sky 2 galīgos pārskatus, un izpilddirektors tos iesniedz valdei, lai saņemtu atzinumu.

Valde sniedz atzinumu par kopuzņēmuma Clean Sky 2 galīgajiem pārskatiem.

Līdz nākamā finanšu gada 1. jūlijam izpilddirektors galīgos pārskatus un valdes atzinumu nosūta Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai.

Galīgos pārskatus līdz nākamā finanšu gada 15. novembrim publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Līdz 30. septembrim izpilddirektors Revīzijas palātai sniedz atbildi par piezīmēm, kas izteiktas par gada pārskatu. Minēto atbildi izpilddirektors iesniedz arī valdei.

Pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma izpilddirektors tam sniedz visu informāciju, kas vajadzīga attiecīgā finanšu gada budžeta izpildes apstiprinājuma procedūras netraucētai piemērošanai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 165. panta 3. punktu.

21.   pants

Iekšējā revīzija

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu Clean Sky 2 ir tādas pašas pilnvaras, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

22.   pants

Locekļu atbildība un apdrošināšana

1.

Attiecībā uz kopuzņēmuma Clean Sky 2 parādiem locekļi ir finansiāli atbildīgi tikai par ieguldījumu, ko tie jau snieguši administratīvo izmaksu segšanai.

2.

Kopuzņēmums Clean Sky 2 gādā par pienācīgu apdrošināšanu un uztur to spēkā.

23.   pants

Interešu konflikts

1.

Īstenojot savus pasākumus, kopuzņēmums Clean Sky 2, tā struktūras un personāls izvairās no jebkāda interešu konflikta.

2.

Valde pieņem noteikumus par interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību, kas ir piemērojami kopuzņēmuma Clean Sky 2 locekļiem, struktūrām un personālam. Minētajos noteikumos paredz prasību valdes sastāvā esošo locekļu pārstāvjiem izvairīties no interešu konflikta.

24.   pants

Likvidācija

1.

Kopuzņēmumu Clean Sky 2 likvidē šīs regulas 1. pantā noteiktā laikposma beigās.

2.

Papildus 1. punktam likvidācijas procedūra sākas automātiski, ja Savienība vai visi privātie locekļi izstājas no kopuzņēmuma Clean Sky 2.

3.

Kopuzņēmuma Clean Sky 2 likvidācijas procedūras veikšanai valde ieceļ vienu vai vairākus likvidatorus, kuri izpilda valdes lēmumus.

4.

Likvidējot kopuzņēmumu Clean Sky 2, tā aktīvus izmanto, lai segtu tā saistības un izdevumus, kas saistīti ar tā likvidāciju. Visu atlikumu sadala starp locekļiem likvidācijas brīdī atbilstīgi to finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā Clean Sky 2. Visu Savienībai atdoto pārpalikumu ieskaita atpakaļ Savienības budžetā.

5.

Ievieš ad hoc procedūru, lai nodrošinātu, ka tiek pienācīgi pārvaldīts ikviens kopuzņēmuma Clean Sky 2 noslēgtais nolīgums vai pieņemtais lēmums, kā arī jebkurš iepirkuma līgums, kura termiņš ir ilgāks par kopuzņēmuma Clean Sky 2 pastāvēšanas termiņu.


(1)  Padomes Regula (EK) Nr. 219/2007 (2007. gada 27. februāris), ar ko izveido Kopuzņēmumu, lai izstrādātu jaunas paaudzes Eiropas gaisa satiksmes pārvaldības sistēmu (SESAR) (OV L 64, 2.3.2007., 1. lpp.).


II PIELIKUMS

KOPUZŅĒMUMA CLEAN SKY 2 PRIVĀTIE LOCEKĻI

1.   VADĪTĀJI

1.

AgustaWestland SpA un AgustaWestland Limited

2.

Airbus SAS

3.

Alenia Aermacchi SpA

4.

Dassault Aviation SA

5.

Deutsches Zentrum für Luft- und Raumfahrt (DLR) e.V.

6.

EADS-CASA

7.

Airbus Helicopters SAS

8.

Evektor

9.

Fraunhofer Gesellschaft zur Förderung der angewandten Forschung e.V

10.

Liebherr-Aerospace Lindenberg GmbH

11.

MTU Aero Engines AG

12.

Piaggio Aero Industries

13.

Rolls-Royce Plc.

14.

SAAB AB

15.

Safran SA

16.

Thales Avionics SAS

2.   ASOCIĒTIE LOCEKĻI

Saraksts, kurā norādīti kopuzņēmuma Clean Sky asociētie dalībnieki saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 71/2008, kas ir arī asociētie dalībnieki kopuzņēmumā Clean Sky 2 saskaņā ar šo regulu, līdz tiek pabeigtas to darbības, kas uzsāktas atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 71/2008 (1).

1.

LMS International NV

2.

Micromega Dynamics

3.

EPFL Ecole Polytechnique Lausanne

4.

ETH Zurich

5.

Huntsman Advanced Materials

6.

RUAG Schweiz AG

7.

University of Applied Sciences NW Switzerland (FHNW)

8.

DIEHL Aerospace

9.

DLR

10.

EADS Deutschland GmbH

11.

HADEG Recycling GmbH

12.

MTU Aero Engines

13.

Aeronova Aerospace SAU

14.

Aeronova Engineering Solutions

15.

Aeronova Manufacturing Engineering

16.

ITP

17.

EADS France

18.

ONERA

19.

Zodiac ECE

20.

Zodiac Intertechnique

21.

Zodiac Aerazur

22.

HAI

23.

IAI

24.

Aerosoft

25.

Avio

26.

CIRA

27.

CSM

28.

DEMA

29.

FOX BIT

30.

IMAST

31.

Piaggio Aero Industries

32.

Politecnico di Torino

33.

Università degli Studi Di Napoli “Federico II” Polo delle Scienze e della Tecnologia

34.

Selex ES

35.

SICAMB SPA

36.

Università di Bologna

37.

Università degli Studi di Perugia

38.

ATR

39.

ELSIS

40.

Maltas Universitāte

41.

Aeronamic

42.

Airborne Technology Centre

43.

KIN Machinebouw B.V.

44.

Eurocarbon

45.

Fokker Aerostructures B.V.  (2)

46.

Fokker Elmo

47.

Green Systems for Aircraft Foundation (GSAF)

48.

Igor Stichting IGOR

49.

Microflown Technologies

50.

NLR

51.

Stichting NL Cluster for ED

52.

Stichting NL Cluster for SFWA

53.

Sergem Engineering

54.

GKN Aerospace Norway  (3)

55.

TU Delft

56.

Universiteit Twente

57.

PZL – Świdnik

58.

Avioane Craiova

59.

INCAS

60.

Romaero

61.

Straero

62.

GKN Aerospace Sweden AB  (4)

63.

CYTEC  (5)

64.

Krenfīldas Universitāte

65.

QinetiQ

66.

Notingemas Universitāte


(1)  Šā saraksta pamatā ir Regulas (EK) Nr. 71/2008 II pielikums, kas atjaunināts, pamatojoties uz dotācijas nolīgumiem, kurus noslēdzis kopuzņēmums Clean Sky.

(2)  Iepriekš – Stork Aerospace.

(3)  Iepriekš – Volvo Aero Norge AS.

(4)  Iepriekš – Volvo Aero Corporation.

(5)  Iepriekš – UMECO Structural Materials (DERBY) Limited; iepriekš – Advanced Composites Group (ACG).


III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS IEGULDĪJUMA ITD/IGDP/TP INDIKATĪVAIS SADALĪJUMS

 

100 %

IGDP

Lielie pasažieru gaisa kuģi

32 %

Reģionālie gaisa kuģi

6 %

Rotorplāni

12 %

ITD

Gaisa kuģu korpusi

19 %

Dzinēji

17 %

Sistēmas

14 %

Transversāli pasākumi

Tehnoloģiju novērtētājs

1 % no iepriekš norādītajām IGDP/ITD vērtībām

Transversālais pasākums “Ekodizains”

2 % no iepriekš norādītajām IGDP/ITD vērtībām

Transversālais pasākums “Gaisa transports ar nelieliem gaisa kuģiem”

4 % no iepriekš norādītajām IGDP/ITD vērtībām


7.6.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 169/108


PADOMES REGULA (ES) Nr. 559/2014

(2014. gada 6. maijs),

ar ko izveido kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 187. pantu un 188. panta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Publiskā un privātā sektora partnerības kopīgu tehnoloģiju ierosmju veidā sākotnēji bija paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1982/2006/EK (2).

(2)

Padomes Lēmumā 2006/971/EK (3) tika noteiktas konkrētas atbalstāmās publiskā un privātā sektora partnerības, tostarp publiskā un privātā sektora partnerība saistībā ar kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Kurināmā elementi un ūdeņradis”.

(3)

Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020: Stratēģija gudrai, ilgstspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“stratēģija Eiropa 2020”) ir uzsvērta vajadzība veicināt labvēlīgus apstākļus ieguldījumiem zināšanās un inovācijā, lai Savienībā nodrošinātu gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir apstiprinājuši stratēģiju “Eiropa 2020”.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1291/2013 (4) ir noteikts mērķis sasniegt lielāku ietekmi uz pētniecību un inovāciju, “Apvārsnis 2020” un privātā sektora līdzekļus apvienojot publiskā un privātā sektora partnerībās svarīgākajās jomās, kurās pētniecība un inovācija var sniegt ieguldījumu Savienības plašāko konkurētspējas mērķu sasniegšanā, piesaistīt privātus ieguldījumus un palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas. Minēto partnerību pamatā vajadzētu būt ilgtermiņa saistībām, tostarp līdzsvarotam visu partneru ieguldījumam, tām būtu jānes atbildība par savu mērķu sasniegšanu, un tām vajadzētu būt saskaņotām ar Savienības pētniecības, attīstības un inovācijas stratēģiskajiem mērķiem. Minēto partnerību pārvaldībai un darbībai vajadzētu būt atklātai, pārredzamai, efektīvai un ietekmīgai, un būtu jādod iespēja tajās piedalīties plašam ieinteresētu personu lokam, kas darbojas savās specifiskajās jomās. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 Savienība minētajās publiskajās un privātajās partnerībās var iesaistīties, nodrošinot finansiālu ieguldījumu kopuzņēmumos, kas izveidoti, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu, saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK.

(5)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un Padomes Lēmumu 2013/743/ES (5) būtu jāturpina sniegt atbalstu kopuzņēmumiem, kas izveidoti saskaņā ar Lēmumu (ES) Nr. 1982/2006/EK atbilstīgi Lēmumā 2013/743/ES paredzētajiem noteikumiem.

(6)

Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis”, kurš izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 521/2008 (6), ir parādījis ūdeņraža kā enerģijas nesēja potenciālu un kurināmā elementu kā enerģijas pārveidotāju potenciālu, lai nodrošinātu veidu, kā panākt nepiesārņojošas sistēmas, kuras samazina emisijas, uzlabo energoapgādes drošību un stimulē ekonomiku. Kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” starpposma novērtējums, kas izklāstīts Komisijas 2011. gada paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai, un Reģionu komitejai “Partnerība pētniecībā un inovācijā” ir parādījis, ka kopuzņēmums ir funkcionējis kā platforma, lai izveidotu spēcīgu partnerību, lai piesaistītu publiskā un privātā sektora finansējumu un lai sekmētu nozares, jo īpaši MVU, spēcīgu iesaisti. Minētajā novērtējumā tika arī ieteikts pasākumu palielinājums saistībā ar ūdeņraža ražošanas, uzglabāšanas un piegādes jomā, kas ņemts vērā jaunajos mērķos. Tāpēc būtu jāturpina atbalstīt kopuzņēmuma pētniecības jomu ar mērķi izstrādāt nepiesārņojošu, efektīvu un izmaksu ziņā pieejamu risinājumu portfeli, līdz šie risinājumi ir gatavi ieviešanai tirgū.

(7)

Lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Kurināmā elementi un ūdeņradis”, būtu jāizveido jauns kopuzņēmums (“kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” ”), kas aizstātu un turpinātu kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis”.

(8)

Turpmākā atbalstā pētniecības programmai kurināmā elementu un ūdeņraža jomā būtu jāņem vērā arī pieredze, kas gūta saistībā ar kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” darbību, tostarp Komisijas pirmā starpposma novērtējuma rezultātus un ieinteresēto personu ieteikumu rezultātus. Minētais turpmākais atbalsts būtu jāīsteno saskaņā ar mērķim atbilstīgāku struktūru un noteikumiem, lai uzlabotu efektivitāti un panāktu vienkāršošanu. Minētajā nolūkā kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāpieņem savām vajadzībām atbilstīgi finanšu noteikumi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7).

(9)

Kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” dalībnieki, kas nav Savienība, ir rakstiski piekrituši pētniecības pasākumus kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” jomā veikt tādas struktūras satvarā, kura ir piemērotāka publiskā un privātā sektora partnerības būtībai. Ir lietderīgi, lai kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” dalībnieki, kas nav Savienība, pieņemtu šīs regulas pielikumā ietvertos statūtus, nosūtot apstiprinājuma vēstuli.

(10)

Lai sasniegtu savus mērķus, kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībniekiem galvenokārt dotāciju veidā, izsludinot atklātus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā.

(11)

Locekļu, kas nav Savienība, un to sastāvā esošo vienību vai tām saistīto subjektu ieguldījumiem nevajadzētu ietvert tikai kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” administratīvās izmaksas un līdzfinansējumu, kas nepieciešamas kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” atbalstīto pētniecības un inovācijas darbību veikšanai. To ieguldījumam vajadzētu attiekties arī uz papildu pasākumiem, kuri jāveic locekļiem, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošajām vienībām vai to saistītajām vienībām, kā noteikts papildu pasākumu plānā. Lai rastu atbilstīgu priekšstatu par minēto papildu pasākumu sviras efektu, tie būtu jāuzskata par ieguldījumu plašākajā kopīgajā tehnoloģiju ierosmē “Kurināmā elementi un ūdeņradis”.

(12)

Jebkura atbilstīga iestāde var kļūt par dalībnieci vai koordinatori atlasītos projektos. Saskaņā ar īpašām politikas prasībām vai ar darba plānā noteiktās darbības raksturu un mērķi var tikt izvirzīta prasība, lai dalībnieki būtu vienība, kas ir tāda locekļa sastāvā, kas nav Savienība, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1290/2013 (8).

(13)

Kurināmā elementu un ūdeņraža nozares specifikās īpašības, jo īpaši fakts, ka tā joprojām ir nenobriedusi nozare, kurā netiek gūts skaidrs ienākums no ieguldījumiem un kura rada galvenokārt sociālus ieguvumus, pamato Savienības ieguldījumu, kas ir lielāks nekā to locekļu ieguldījums, kas nav Savienība. Lai veicinātu to grupu plašāku pārstāvību, kuras ir kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” locekļi, un atbalstītu jaunu sastāvā esošu vienību dalību kopīgajā tehnoloģiju ierosmē, Savienības ieguldījums būtu jāsadala divās daļās, un otrās daļas saņemšanai būtu jāizvirza nosacījums, ka notiek papildu saistību uzņemšanās, jo īpaši no jauno sastāvā esošo vienību puses.

(14)

Novērtējot kurināmā elementu un ūdeņraža jomā izveidotās kopīgās tehnoloģiju ierosmes vispārējo ietekmi, tiks ņemti vērā ieguldījumi no visiem tiesību subjektiem, kas nav Savienība un kas palīdz sasniegt kurināmā elementu un ūdeņraža jomā izveidotās kopīgās tehnoloģiju ierosmes mērķus. Izmaksas, kas visiem tiesību subjektiem radušās pasākumos ārpus kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” darba plānā noteiktajām, kuras sekmē kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” mērķu īstenošanu, būtu jādeklarē, parakstot dotāciju nolīgumus. Paredzams, ka minētie vispārējie ieguldījumi kopīgajā tehnoloģiju ierosmē “Kurināmā elementi un ūdeņradis” sasniegs vismaz EUR 665 000 000.

(15)

Dalībai netiešās darbībās, ko finansē kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”, būtu jāatbilst Regulai (ES) Nr. 1290/2013. Turklāt kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jānodrošina minēto noteikumu konsekventa piemērošana, balstoties uz attiecīgiem Komisijas pieņemtiem pasākumiem.

(16)

Lai nodrošinātu atvērtību un pārredzamību un veicinātu dalību, kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”vajadzētu lietot arī elektroniskos līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Tāpēc kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” izsludinātos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vajadzētu publicēt arī dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” elektroniskos rezultātu izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija. Turklāt kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” atbilstīgus datus par tostarp priekšlikumiem, pieteikumu iesniedzējiem, dotācijām un dalībniekiem vajadzētu darīt pieejamus iekļaušanai “Apvāršņa 2020” ziņošanas un izplatīšanas elektroniskajās sistēmās, ko pārvalda Komisija, piemērotā formātā un Komisijas ziņošanas pienākumiem atbilstīgos termiņos.

(17)

Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrējumu pasākumus, kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa definīcijas.

(18)

Savienības finansiālais ieguldījums būtu jāpārvalda saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu un ar attiecīgajiem noteikumiem par netiešu pārvaldību, kuri izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (9).

(19)

Vienkāršošanas nolūkā būtu jāsamazina visu dalībnieku administratīvā slodze. Būtu jāizvairās no dubultām revīzijām un nesamērīgi liela dokumentācijas un ziņošanas apjoma. Savienības līdzekļu saņēmēju revīzijas saskaņā ar šo regulu būtu jāveic atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1291/2013.

(20)

Savienības un kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” pārējo locekļu finanšu intereses būtu jāaizsargā, visā izdevumu ciklā īstenojot samērīgus pasākumus, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(21)

Komisijas iekšējam revidentam attiecībā uz kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” vajadzētu būt tādām pašām pilnvarām, kādas tam ir attiecībā uz Komisiju.

(22)

Ņemot vērā kopuzņēmumu īpašo raksturu un pašreizējo statusu un lai nodrošinātu Septītās pamatprogrammas turpināmību, uz kopuzņēmumiem arī turpmāk vajadzētu attiecināt atsevišķu budžeta izpildes apstiprināšanu. Tāpēc, atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” vajadzētu sniegt Eiropas Parlamentam pēc Padomes ieteikuma. Tādēļ Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā izklāstītās ziņošanas prasības Savienības finansiālajam ieguldījumam kopuzņēmumā “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” nebūtu jāpiemēro, bet tās būtu pēc iespējas jāsaskaņo ar prasībām, kas noteiktas struktūrām saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 208. pantu. Finanšu pārskatu revīzija un pakārtoto darījumu likumības un pareizības revīzija būtu jāveic Revīzijas palātai.

(23)

Kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jādarbojas atklāti un pārredzami, savām attiecīgajām struktūrām savlaicīgi sniedzot visu atbilstīgo informāciju, kā arī plašākā sabiedrībā popularizējot savus pasākumus, tostarp informācijas un izplatīšanas pasākumus. Kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” struktūru reglamentam vajadzētu būt publiski pieejamam.

(24)

Ar “Apvārsni 2020” vajadzētu palīdzēt mazināt plaisu pētniecības un inovācijas jomā Savienībā, šādā nolūkā veicinot sinerģiju ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondiem). Tādēļ kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jātiecas ar ESI fondiem veidot ciešu sadarbību, kas var jo īpaši palīdzēt stiprināt pētniecības un inovācijas spējas vietējā, reģionālā un valsts līmenī kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” jomā un būt par pamatu gudras specializācijas centieniem.

(25)

Kopuzņēmums “Kurināmā elementi un ūdeņradis” tika izveidots uz laikposmu līdz 2017. gada 31. decembrim. Kopuzņēmumam “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāsniedz nepārtraukts atbalsts pētniecības programmai kurināmā elementu un ūdeņraža jomā, īstenojot atlikušās darbības, kas tika sāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008 un atbilstīgi minētajai regulai. Pāreja no kopuzņēmuma “Kurināmā elementi un ūdeņradis” uz kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāsaskaņo un jāsinhronizē ar pāreju no Septītās pamatprogrammas uz “Apvārsni 2020”, lai nodrošinātu pētniecībai pieejamā finansējuma optimālu izmantošanu. Tāpēc juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 521/2008 būtu jāatceļ un būtu jāparedz pārejas noteikumi.

(26)

Ņemot vērā “Apvāršņa 2020” mērķi panākt lielāku vienkāršību un saskaņotību, visos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus saistībā ar kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2” būtu jāņem vērā “Apvāršņa 2020” ilgums.

(27)

Ņemot vēra to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot kopuzņēmumu “Kurināmā elementi un ūdeņradis 2”, lai nostiprinātu rūpniecisko pētniecību un inovācijas visā Savienībā, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet, lai novērstu dublēšanos, saglabātu kritisko masu un nodrošinātu publiskā finansējuma optimālu izmantošanu, to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Izveide

1.   Lai īstenotu kopīgo tehnoloģiju ierosmi “Kurināmā elementi un ūdeņradis”, uz laikposmu līdz 2024. gada 31. decembrim tiek izveidots kopuzņēmums Līguma par Eiropas Savienības darbību 187. panta nozīmē (turpmāk “kopuzņēmums FCH 2”). Lai ņemtu vērā “Apvāršņa 2020” ilgumu, FCH 2 uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina vēlākais līdz 2020. gada 31. decembrim. Pienācīgi pamatotos gadījumos uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izsludināt līdz 2021. gada 31. decembrim.

2.   Kopuzņēmums FCH 2 aizstāj un turpina kopuzņēmumu FCH, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 521/2008.

3.   Kopuzņēmums FCH 2 ir struktūra, kam uzticēts uzdevums īstenot publiskā un privātā sektora partnerību, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā.

4.   Kopuzņēmumam FCH 2 ir juridiskas personas statuss. Visās dalībvalstīs tam ir visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, kas šo dalībvalstu tiesību aktos paredzēta juridiskajām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

5.   Kopuzņēmuma FCH 2 mītne atrodas Briselē Beļģijā.

6.   Kopuzņēmuma FCH 2 statūti ir izklāstīti pielikumā.

2. pants

Mērķi

1.   Kopuzņēmuma FCH 2 mērķi ir šādi:

a)

sniegt ieguldījumu, lai īstenotu Regulu (ES) Nr. 1291/2013 un jo īpaši drošas, tīras un efektīvas enerģijas pasākumu un vieda, videi nekaitīga un integrēta transporta pasākumu saskaņā ar Lēmuma 2013/743/ES I pielikuma III daļu;

b)

sniegt ieguldījumu kopīgās tehnoloģiju ierosmes “Kurināmā elementi un ūdeņradis” mērķu sasniegšanā, veidojot spēcīgu, ilgtspējīgu un globāli konkurētspējīgu kurināmā elementu un ūdeņraža nozari Savienībā.

2.   Tas jo īpaši tiecas:

a)

samazināt transporta nozarē izmantojamo kurināmā elementu sistēmu ražošanas izmaksas, vienlaikus palielinot to darbmūžu līdz līmenim, kas var konkurēt ar tradicionālajām tehnoloģijām;

b)

palielināt elektroenerģijas ražošanā izmantoto dažādo kurināmā elementu elektrisko efektivitāti un izturīgumu līdz līmenim, kas spēj konkurēt ar tradicionālajām tehnoloģijām, vienlaikus samazinot izmaksas;

c)

palielināt ūdeņraža ieguves energoefektivitāti galvenokārt ūdens elektrolīzes procesā un no atjaunojamiem resursiem, vienlaikus samazinot darbības un kapitāla izmaksas, lai kombinētā sistēma, kurā notiek ūdeņraža ražošana un pārveidošana, izmantojot kurināmā elementu sistēmu, var konkurēt ar tirgū pieejamajām alternatīvām elektrības ražošanai;

d)

plašā mērogā demonstrēt ūdeņraža izmantošanas lietderību, lai sekmētu atjaunojamo energoresursu integrēšanu energosistēmās, tostarp izmantojot to kā konkurētspējīgu līdzekli no atjaunojamiem energoresursiem ražotas elektroenerģijas uzkrāšanai;

e)

samazināt ES noteikto t. s. “kritiski svarīgo izejvielu” izmantošanu, piemēram, izmantojot resursus ar zemu platīna saturu vai platīnu nesaturošus resursus un atkārtoti izmantojot retzemju elementus vai samazinot to izmantošanu, vai izvairoties no to izmantošanas.

3. pants

Savienības finansiālais ieguldījums

1.   Savienības finansiālais ieguldījums kopuzņēmumā FCH 2, ietverot EBTA apropriācijas, administratīvo izmaksu un darbības izmaksu segšanai ir līdz EUR 665 000 000, un to veido šādas summas:

a)

līdz EUR 570 000 000 atbilstīgi ieguldījumam no FCH 2 locekļiem, kas nav Savienība vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti saskaņā ar 4. panta 1. punktu;

b)

līdz EUR 95 000 000, lai nodrošinātu atbilsmi jebkādam papildu ieguldījumam no FCH 2 locekļiem, kas nav Savienība vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti, kas pārsniedz 4. panta 1. punktā noteikto minimālo summu.

Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā no Savienības vispārējā budžeta apropriācijām, kas piešķirtas “Apvāršņa 2020” īpašajai programmai, ar kuru īsteno “Apvārsni 2020”, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta iv) punktu, 60. pantu un 61. pantu attiecībā uz minētās regulas 209. pantā norādītajām struktūrām.

2.   Kārtību attiecībā uz Savienības finansiālo ieguldījumu nosaka deleģēšanas nolīgumā un ikgadējos līdzekļu pārskaitīšanas nolīgumos, kas jānoslēdz starp Komisiju Savienības vārdā un kopuzņēmumu FCH 2.

3.   Šā panta 2. punktā minētajā deleģēšanas nolīgumā ietver elementus, kas izklāstīti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 3. punktā, 60. pantā un 61. pantā un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 40. pantā, kā arī inter alia:

a)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma FCH 2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES II pielikumā minēto attiecīgo rezultātu rādītāju sasniegšanā;

b)

prasības, kas attiecas uz kopuzņēmuma FCH 2 ieguldījumu Lēmuma 2013/743/ES III pielikumā minētās uzraudzības īstenošanā;

c)

konkrētos rezultātu rādītājus, kas saistīti ar kopuzņēmuma FCH 2 darbību;

d)

kārtību tādu datu sniegšanai, kas nepieciešami, lai nodrošinātu, ka Komisija var izpildīt savus pienākumus attiecībā uz izplatīšanu un ziņošanu, tostarp attiecībā uz dalībnieku vienoto portālu, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

e)

noteikumus kopuzņēmuma FCH 2 izsludināto uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanai, tostarp dalībnieku vienotajā portālā, kā arī lietojot citus “Apvāršņa 2020” elektroniskos izplatīšanas līdzekļus, ko pārvalda Komisija;

f)

cilvēkresursu izmantošanu un izmaiņas šajos resursos, jo īpaši to pieņemšanu darbā atbilstīgi funkciju grupām, pakāpēm un kategorijām, atkārtotas klasifikācijas veikšanu un visas darbinieku skaita izmaiņas.

4. pants

Ieguldījums, ko sniedz dalībnieki, kuri nav Savienība

1.   Kopuzņēmuma FCH 2 dalībnieki, kas nav Savienība, 1. pantā noteiktajā laikposmā sniedz kopējo ieguldījumu vismaz EUR 380 000 000 apmērā vai nodrošina, ka šādu ieguldījumu sniedz to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti.

2.   Šā panta 1. punktā minēto ieguldījumu veido:

a)

ieguldījumi kopuzņēmumā FCH 2, kā noteikts statūtu 13. panta 2. punktā un 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā;

b)

ieguldījumi natūrā vismaz EUR 285 000 000 apmērā 1. pantā noteiktajā laikposmā, kurus sniedz locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti, un kurus veido izmaksas, kas tiem radušās, īstenojot kopuzņēmuma FCH 2 darba plānā neparedzētus papildu pasākumus, kas veicina kurināmā elementu un ūdeņraža jomā izveidotās kopīgās tehnoloģiju ierosmes mērķu sasniegšanu. Atbalstu minēto izmaksu segšanai var sniegt no citām Savienības finansēšanas programmām saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem un procedūrām. Šādos gadījumos Savienības finansējums neaizstāj ieguldījumus natūrā, ko sniedz locekļi, kuri nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti.

Par pirmās daļas b) apakšpunktā minētajām izmaksām kopuzņēmums FCH 2 nav tiesīgs saņemt finansiālu atbalstu. Attiecīgos pasākumus izklāsta gada papildu pasākumu plānā, kurā norāda šāda ieguldījuma aplēsto vērtību.

3.   Kopuzņēmuma FCH 2 locekļi, kas nav Savienība, katru gadu līdz 31. janvārim ziņo kopuzņēmuma FCH 2 valdei par 2. punktā minēto ieguldījumu vērtību, kuri veikti katrā no iepriekšējiem finanšu gadiem.

4.   Lai noteiktu šā panta 2. punkta b) apakšpunktā un statūtu 13. panta 3. punkta b) apakšpunktā minēto ieguldījumu vērtību, izmaksas nosaka atbilstīgi attiecīgo vienību ierastajai izmaksu aprēķināšanas praksei, tās valsts piemērojamajiem grāmatvedības standartiem, kurā attiecīgā vienība veic uzņēmējdarbību, un piemērojamajiem starptautiskajiem grāmatvedības standartiem un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. Izmaksas apliecina neatkarīgs ārējais revidents, ko iecēlusi attiecīgā vienība. Ja saistībā ar sertifikāciju rodas kādas neskaidrības, kopuzņēmums FCH 2 var pārbaudīt vērtēšanas metodi. Šajā regulā nedz kopuzņēmums FCH 2, nedz kāda cita Savienības struktūra neveic revīziju attiecībā uz izmaksām, kas radušās saistībā ar papildu pasākumiem.

5.   Komisija var izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu kopuzņēmumā FCH 2 vai uzsākt likvidācijas procedūru, kas izklāstīta statūtu 21. panta 2. punktā, ja FCH 2 locekļi, kas nav Savienība, vai to sastāvā esošās vienības vai ar tām saistīti subjekti nesniedz šā panta 2. punktā minētos ieguldījumus vai tos sniedz tikai daļēji vai novēloti. Komisijas lēmums netraucē atmaksāt attiecināmās izmaksas, kuras jau ir radušās FCH 2 locekļiem, kas nav Savienība, līdz brīdim, kad kopuzņēmumam FCH 2 ir paziņots lēmums izbeigt, proporcionāli samazināt vai apturēt Savienības finansiālo ieguldījumu.

5. pants

Finanšu noteikumi

Neskarot šīs regulas 12. pantu, kopuzņēmums FCH 2 pieņem savus īpašos finanšu noteikumus saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantu un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 110/2014 (10).

6. pants

Personāls

1.   Kopuzņēmuma FCH 2 nodarbinātajam personālam piemēro Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību, kas noteikta ar Padomes Regulu (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (11), (“Civildienesta noteikumi” un “Nodarbināšanas kārtība”) un noteikumus, kurus Savienības iestādes pieņēmušas kopīgi, lai piemērotu Civildienesta noteikumus un Nodarbināšanas kārtību.

2.   Valde attiecībā uz kopuzņēmuma FCH 2 personālu īsteno pilnvaras, kas ar Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un pilnvaras, kas ar Nodarbināšanas kārtību piešķirtas iestādei, kura pilnvarota slēgt darba līgumus (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Valde saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Nodarbināšanas kārtības 6. pantu, pieņem lēmumu, ar ko attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģē izpilddirektoram un paredz nosacījumus, kādos minēto deleģējumu var apturēt. Izpilddirektors ir pilnvarots minētās pilnvaras deleģēt tālāk.

Ja tas vajadzīgs ārkārtas apstākļu dēļ, valde var ar lēmumu uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un jebkuru turpmāku minēto pilnvaru pastarpinātu deleģējumu. Šādos gadījumos valde pati izpilda iecēlējinstitūcijas pilnvaras vai deleģē tās kādam no saviem locekļiem vai kopuzņēmuma FCH 2 darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

3.   Valde pieņem atbilstīgus Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

4.   Personāla resursus nosaka kopuzņēmuma FCH 2 štatu sarakstā, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm un līgumdarbinieku skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, atbilstīgi tā gada budžetam.

5.   Kopuzņēmuma FCH 2 personālu veido pagaidu darbinieki un līgumdarbinieki.

6.   Visas ar personālu saistītās izmaksas sedz kopuzņēmums FCH 2.

7. pants

Norīkotie valsts eksperti un stažieri

1.   Kopuzņēmums FCH 2 var piesaistīt norīkotus valsts ekspertus un stažierus, kurus kopuzņēmums FCH 2 nav pieņēmis darbā. Norīkoto valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos, iekļauj 6. panta 4. punktā minētajā informācijā par personālu atbilstīgi gada budžetam.

2.   Valde pieņem lēmumu, kurā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumu FCH 2 un par stažieru piesaistīšanu.

8. pants

Privilēģijas un imunitāte

Kopuzņēmumam FCH 2 un tā personālam piemēro Protokolu Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

9. pants

Kopuzņēmuma FCH 2 atbildība

1.   Kopuzņēmuma FCH 2 līgumisko atbildību reglamentē attiecīgie līguma noteikumi un tiesību akti, ko piemēro konkrētajam nolīgumam, lēmumam vai līgumam.

2.   Attiecībā uz ārpuslīgumisku atbildību kopuzņēmums FCH 2 saskaņā ar dalībvalstu tiesību aktu vispārējiem principiem atlīdzina visus zaudējumus, ko radījis tā personāls, pildot savus pienākumus.

3.   Visus kopuzņēmuma FCH 2 veiktos maksājumus attiecībā uz 1. vai 2. punktā minēto atbildību un ar to saistītās izmaksas un izdevumus uzskata par kopuzņēmuma FCH 2 izdevumiem un sedz no kopuzņēmuma FCH 2 līdzekļiem.

4.   Vienīgi kopuzņēmums FCH 2 ir atbildīgs par tā saistību izpildi.

10. pants

Tiesas jurisdikcija un piemērojamie tiesību akti

1.   Tiesai ir jurisdikcija šādos gadījumos:

a)

ievērojot jebkuru šķīrējklauzulu, kas iekļautas kopuzņēmuma FCH 2 noslēgtos nolīgumos vai līgumos, vai tā lēmumos;

b)

strīdi, kas saistīti ar to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus radījis kopuzņēmuma FCH 2 personāls, pildot savus pienākumus;

c)

visi strīdi starp kopuzņēmumu FCH 2 un tā personālu atbilstīgi ierobežojumiem un nosacījumiem, kas noteikti Civildienesta noteikumos un Nodarbināšanas kārtībā.

2.   Visos citos gadījumos, uz kuriem neattiecas šī regula vai citi Savienības tiesību akti, piemēro tās valsts tiesību aktus, kurā atrodas kopuzņēmuma FCH 2 mītne.

11. pants

Novērtēšana

1.   Līdz 2017. gada 30. jūnijam Komisija ar neatkarīgu ekspertu palīdzību veic kopuzņēmuma FCH 2 starpposma novērtēšanu, kurā novērtē locekļu, kas nav Savienība, sastāvā ietilpstošo vienību vai ar tām saistīto subjektu un citu juridisko personu dalības un ieguldījumu līmeni netiešajās darbībās. Par minēto novērtēšanu Komisija sagatavo ziņojumu, kurā iekļauj veiktās novērtēšanas secinājumus un novērojumus. Minēto ziņojumu Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. FCH 2 starpposma novērtēšanas rezultātus ņem vērā padziļinātajā izvērtējumā un starpposma novērtējumā, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1291/2013 32. pantā.

2.   Pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētā starpposma novērtējuma secinājumiem, Komisija var rīkoties saskaņā ar 4. panta 5. punktu vai veikt jebkādas citas atbilstīgas darbības.

3.   Sešu mēnešu laikā pēc kopuzņēmuma FCH 2 likvidācijas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc statūtu 21. pantā minētās likvidācijas procedūras uzsākšanas Komisija veic kopuzņēmuma FCH 2 galīgo novērtēšanu. Minētā galīgā novērtējuma rezultātus nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

12. pants

Budžeta izpildes apstiprināšana

Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 7. punkta un 209. panta, budžeta izpildes apstiprinājumu kopuzņēmumam FCH 2 sniedz Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma atbilstīgi procedūrai, kas noteikta kopuzņēmuma FCH 2 finanšu noteikumos.

13. pants

Ex post revīzijas

1.   Kā daļu no “Apvāršņa 2020” netiešajām darbībām kopuzņēmums FCH 2 veic netiešo darbību izmaksu ex post revīzijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 29. pantu.

2.   Komisija var nolemt pati veikt šā panta 1. punktā minētās revīzijas. Šādos gadījumos Komisija to dara saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, jo īpaši saskaņā ar noteikumiem Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, Regulā (ES) Nr. 1290/2013 un Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

14. pants

Dalībnieku finanšu interešu aizsardzība

1.   Kopuzņēmums FCH 2 Komisijas darbiniekiem un citām kopuzņēmuma FCH 2 vai Komisijas pilnvarotām personām, kā arī Revīzijas palātai piešķir piekļuvi savām ēkām un telpām un visai informācijai, tostarp informācijai elektroniskā formātā, kas vajadzīga, lai tie varētu veikt revīzijas.

2.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas noteiktas Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (12) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 883/2013 (13), lai noteiktu, vai ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar nolīgumu, lēmumu vai līgumu, kurš finansēts saskaņā ar šo regulu.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, līgumos, nolīgumos un lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver noteikumus, ar kuriem skaidri pilnvaro Komisiju, kopuzņēmumu FCH 2, Revīzijas palātu un OLAF veikt šādu revīziju un izmeklēšanu saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

4.   Kopuzņēmums FCH 2 nodrošina to, ka tā dalībnieku finansiālās intereses ir pienācīgi aizsargātas, veicot vai pasūtot atbilstīgus iekšējas un ārējas kontroles pasākumus.

5.   Kopuzņēmums FCH 2 pievienojas Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (14). Kopuzņēmums FCH 2 pieņem vajadzīgos pasākumus, lai atvieglotu OLAF veikto iekšējo izmeklēšanu.

15. pants

Konfidencialitāte

Neskarot 16. pantu, kopuzņēmums FCH 2 nodrošina tādas sensitīvas informācijas aizsardzību, kuras izpaušana varētu kaitēt tā locekļu vai kopuzņēmuma FCH 2 pasākumos iesaistīto dalībnieku interesēm.

16. pants

Pārredzamība

1.   Uz kopuzņēmuma FCH 2 rīcībā esošajiem dokumentiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (15).

2.   Kopuzņēmuma FCH 2 valde var pieņemt praktisku kārtību Regulas (EK) Nr. 1049/2001 īstenošanai.

3.   Neskarot šīs regulas 10. pantu, lēmumi, ko kopuzņēmums FCH 2 pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1049/2001 8. pantu, var būt par pamatu sūdzībai ombudam saskaņā ar LESD 228. pantā paredzētajiem nosacījumiem.

17. pants

Dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumi

Darbībām, ko finansē kopuzņēmums FCH 2, piemēro Regulu (ES) Nr. 1290/2013. Saskaņā ar minēto regulu kopuzņēmumu FCH 2 uzskata par finansēšanas struktūru, un tas sniedz finansiālu atbalstu netiešajām darbībām, kā izklāstīts statūtu 1. pantā.

Ievērojot Regulas (ES) Nr. 1290/2013 9. panta 5. punktu, darba plānos var paredzēt pamatotus papildu nosacījumus saskaņā ar konkrētām politikas prasībām vai darbības raksturu un mērķi.

18. pants

Uzņēmējvalsts atbalsts

Kopuzņēmums FCH 2 un valsts, kurā atrodas tā mītne, var noslēgt administratīvu nolīgumu par privilēģijām un imunitāti un par citu atbalstu, kas minētajai valstij jāsniedz kopuzņēmumam FCH 2.

19. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Regulu (EK) Nr. 521/2008 ar šo tiek atcelta.

2.   Neskarot 1. punktu, darbības, kas uzsāktas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008, un finansiālās saistības, kas attiecas uz minētajām darbībām, līdz to pabeigšanai turpina reglamentēt minētā regula.

Šīs regulas 11. panta 1. punktā minētajā starpposma novērtējumā iekļauj galīgo novērtējumu par kopuzņēmuma FCH saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008.

3.   Šī regula neietekmē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008 iesaistītā personāla tiesības un pienākumus.

Pirmajā daļā minētā personāla darba līgumus var atjaunot saskaņā ar šo regulu atbilstīgi Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai.

Jo īpaši izpilddirektoram, kas iecelts saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008, uz atlikušo pilnvaru termiņu uztic izpilddirektora funkcijas, kas paredzētas šajā regulā, sākot no 2014. gada 27. jūnija. Pārējie līguma nosacījumi nemainās.

4.   Ja vien locekļi, ievērojot Regulu (EK) Nr. 521/2008, nevienojas citādi, visas locekļu tiesības un pienākumus, tostarp aktīvus, parādus vai saistības atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 521/2008, nodod locekļiem saskaņā ar šo regulu.

5.   Visas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 521/2008 piešķirtās neizmantotās apropriācijas nodod kopuzņēmumam FCH 2.

20. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  2013. gada 10. decembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1982/2006/EK (2006. gada 18. decembris) par Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007. līdz 2013. gads) (OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2006/971/EK (2006. gada 19. decembris) par īpašo programmu “Sadarbība”, ar ko īsteno Eiropas Kopienas Septīto pamatprogrammu pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrāciju pasākumiem (2007–2013) (OV L 400, 30.12.2006., 86. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(5)  Padomes Lēmums 2013/743/ES (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK (OV L 347, 20.12.2013., 965. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 521/2008 (2008. gada 30. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Kurināmā elementi un ūdeņradis (OV L 153, 12.6.2008., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 81. lpp.).

(9)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 110/2014 (2013. gada 30. septembris) par finanšu paraugregulu publiskā un privātā sektora partnerības struktūrām, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 209. pantā (OV L 38, 7.2.2014., 2. lpp.).

(11)  Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(12)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(14)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regula (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).


PIELIKUMS

KOPUZŅĒMUMA “KURINĀMĀ ELEMENTI UN ŪDEŅRADIS 2” STATŪTI

1.   pants

Uzdevumi

Kopuzņēmums FCH 2 veic šādus uzdevumus:

a)

sniedz finansiālu atbalstu pētniecības un inovācijas netiešajām darbībām, galvenokārt dotāciju veidā;

b)

sasniedz pētniecības centienu kritisko masu, lai iedrošinātu nozari, publiskā un privātā sektora ieguldītājus, lēmumu pieņēmējus un citas ieinteresētās personas uzsākt ilgtermiņa programmu;

c)

integrē pētniecību un tehnoloģiju izstrādi un galveno uzmanību pievērš ilgtermiņa noturības un rūpniecības konkurētspējas mērķu sasniegšanai attiecībā uz izmaksām, veiktspēju un izmantošanas ilgumu un tehnoloģisku trūkumu novēršanu;

d)

veicina inovāciju un jaunu vērtību ķēžu rašanos;

e)

sekmē mijiedarbību starp nozari, universitātēm un pētniecības centriem;

f)

sekmē MVU iesaistīšanos savos pasākumos saskaņā ar “Apvāršņa 2020” mērķiem;

g)

veic visaptverošus sociālus, tehniskus un ekonomiskus pētījumus, lai novērtētu un uzraudzītu tehnoloģisko progresu un ar tehniskiem aspektiem nesaistītus šķēršļus ienākšanai tirgū;

h)

sekmē jaunu noteikumu un standartu izstrādi un pārskata esošos noteikumus un standartus, lai likvidētu mākslīgus šķēršļus ienākšanai tirgū un lai atbalstītu savstarpēju aizstājamību, sadarbspēju, pārrobežu tirdzniecību un eksporta tirgus;

i)

nodrošina kopuzņēmuma FCH 2 efektīvu pārvaldību;

j)

piešķir Savienības finansējumu un mobilizē privātā sektora un citus publiskā sektora resursus, kas vajadzīgi, lai īstenotu pētniecības un inovācijas pasākumus kurināmā elementu un ūdeņraža jomā;

k)

veicina un sekmē nozares iesaistīšanos papildu pasākumos, ko īsteno līdztekus netiešajām darbībām;

l)

iesaistās informēšanas, paziņošanas, izmantošanas un izplatīšanas pasākumos, mutatis mutandis piemērojot Regulas (ES) Nr. 1291/2013 28. pantu, tostarp sagatavojot detalizētu informāciju par rezultātiem, kas iegūti uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus un kas ir pieejami “Apvāršņa 2020” kopīgajā e-datu bāzē;

m)

sadarbojas ar plašu ieinteresēto personu loku, tostarp ar pētniecības organizācijām un augstskolām;

n)

veic jebkādus citus uzdevumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šīs regulas 2. pantā noteiktos mērķus.

2.   pants

Locekļi

Kopuzņēmuma FCH 2 locekļi ir šādi:

a)

Savienība, ko pārstāv Komisija;

b)

pēc šo statūtu pieņemšanas ar apstiprinājuma vēstuli, New Energy World Industry Grouping AISBL, kas ir bezpeļņas organizācija, kura veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (reģistrācijas Nr. 890 025 478), ar pastāvīgo biroju Briselē Beļģijā (“nozares grupa”); un

c)

pēc šo statūtu pieņemšanas ar apstiprinājuma vēstuli New European Research Grouping on Fuel Cells and Hydrogen AISBL, kas ir bezpeļņas organizācija, kura veic uzņēmējdarbību saskaņā ar Beļģijas tiesību aktiem (reģistrācijas Nr. 0897.679.372), ar pastāvīgo biroju Briselē Beļģijā (“pētniecības grupa”).

Sastāvā esošās vienības ir tās vienības, kas veido katru kopuzņēmuma FCH 2 locekli, kurš nav Savienība, saskaņā ar minētā locekļa statūtiem.

3.   pants

Izmaiņas dalībā locekļa statusā

1.

Ikviens loceklis var izbeigt dalību locekļa statusā kopuzņēmumā FCH 2. Dalības locekļa statusā izbeigšana stājas spēkā neatgriezeniski sešus mēnešus pēc paziņojuma nosūtīšanas pārējiem locekļiem. Kopš tā brīža bijušo locekli atbrīvo no visiem pienākumiem, izņemot tos, kurus kopuzņēmums FCH 2 apstiprinājis vai kuri tam radušies pirms dalības locekļa statusā izbeigšanas.

2.

Dalību locekļa statusā kopuzņēmumā FCH 2 nevar nodot trešai personai bez valdes iepriekšējas piekrišanas.

3.

Tiklīdz ir notikušas jebkādas izmaiņas dalībā locekļa statusā, ievērojot šo punktu, kopuzņēmums FCH 2 nekavējoties publicē savā tīmekļa vietnē atjauninātu kopuzņēmuma FCH 2 locekļu sarakstu un datumu, kurā šādas izmaiņas stājas spēkā.

4.   pants

Kopuzņēmuma FCH 2 struktūras

1.

Kopuzņēmuma FCH 2 struktūras ir šādas:

a)

valde;

b)

izpilddirektors;

c)

zinātniskā komiteja;

d)

valstu pārstāvju grupa;

e)

ieinteresēto personu forums.

2.

Zinātniskā komiteja, valstu pārstāvju grupa un ieinteresēto personu forums ir kopuzņēmuma FCH 2 padomdevējas struktūras.

5.   pants

Valdes sastāvs

Valdes sastāvs ir šāds:

a)

trīs Komisijas pārstāvji Savienības vārdā;

b)

seši nozares grupas pārstāvji, no kuriem vismaz viens pārstāv MVU;

c)

viens pētniecības grupas pārstāvis.

6.   pants

Valdes darbība

1.

Savienībai ir 50 % balsstiesību. Savienības balstiesības nav dalāmas. Nozares grupai ir 43 % balsstiesību, un pētniecības grupai ir 7 % balsstiesību. Locekļi dara visu iespējamo, lai panāktu vienprātību. Ja vienprātība netiek panākta, valde pieņem lēmumus ar vismaz 75 % balsu vairākumu no visām balsīm, tostarp no klāt neesošo balsīm.

2.

Valde ievēl savu priekšsēdētāju uz diviem gadiem.

3.

Valde rīko kārtējās sanāksmes vismaz divas reizes gadā. Tā var rīkot ārkārtas sanāksmes pēc Komisijas vai pēc nozares grupas un pētniecības grupas pārstāvju vairākuma pieprasījuma vai pēc priekšsēdētāja pieprasījuma. Valdes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs, un tās parasti notiek kopuzņēmuma FCH 2 mītnē.

Izpilddirektoram ir tiesības piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Valstu pārstāvju grupas priekšsēdētājam ir tiesības apmeklēt valdes sanāksmes kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Zinātniskās komitejas priekšsēdētājam ir tiesības gadījumos, kad tiek apspriesti viņa pienākumos esoši jautājumi, piedalīties valdes sanāksmēs kā novērotājam un piedalīties apspriešanā, bet viņam nav balsstiesību.

Atsevišķos gadījumos valde var uzaicināt savās sanāksmēs piedalīties citas personas novērotāju statusā, jo īpaši Savienības reģionālo iestāžu pārstāvjus.

4.

Dalībnieku pārstāvji nav personiski atbildīgi par darbībām, ko viņi kā pārstāvji veikuši valdē.

5.

Valde pieņem savu reglamentu.

7.   pants

Valdes uzdevumi

1.

Valdei ir vispārējā atbildība par kopuzņēmuma FCH 2 stratēģisko virzību un darbību, un tā uzrauga kopuzņēmuma pasākumu īstenošanu.

2.

Komisija, pildot savus uzdevumus valdē, tiecas nodrošināt koordināciju starp kopuzņēmuma FCH 2 pasākumiem un attiecīgiem “Apvāršņa 2020” pasākumiem, lai tad, kad tiek apzinātas sadarbības pētniecības prioritātes, veicinātu sinerģiju.

3.

Valde jo īpaši veic šādus uzdevumus:

a)

pieņem lēmumus par jebkura locekļa, kas nepilda savus pienākumus, dalības locekļa statusā izbeigšanu kopuzņēmumā FCH 2;

b)

pieņem kopuzņēmuma FCH 2 finanšu noteikumus saskaņā ar šīs regulas 5. pantu;

c)

pieņem kopuzņēmuma FCH 2 gada budžetu, tostarp štatu sarakstu, kurā norāda pagaidu darbinieku skaitu atbilstīgi funkciju grupām un pakāpēm, kā arī līgumdarbinieku un norīkotu valsts ekspertu skaitu, izteiktu pilnslodzes ekvivalentos;

d)

īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras attiecībā uz personālu saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punktu;

e)

ieceļ, atlaiž izpilddirektoru, pagarina viņa pilnvaru termiņu, sniedz viņam norādījumus un uzrauga viņa darbību;

f)

pēc izpilddirektora ieteikuma apstiprina programmu biroja organizatorisko struktūru;

g)

pieņem gada darba plānu un atbilstīgās izdevumu aplēses, ko ierosinājis izpilddirektors, pēc apspriešanās ar zinātnisko komiteju un valstu pārstāvju grupu;

h)

apstiprina šīs regulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto gada papildu pasākumu plānu, pamatojoties uz dalībnieku, kas nav Savienība, priekšlikumu un pirms tam vajadzības gadījumā apspriežoties ar ad hoc padomdevēju grupu;

i)

apstiprina gada darbības ziņojumu, tostarp atbilstīgos izdevumus;

j)

atbilstīgi vajadzībai organizē kopuzņēmuma FCH 2 iekšējās revīzijas funkcijas izveidošanu;

k)

apstiprina uzaicinājumus, kā arī, attiecīgā gadījumā, saistītos noteikumus par priekšlikumu iesniegšanu, izvērtēšanu, atlasi, līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas un pārskatīšanas procedūrām;

l)

apstiprina finansējumam atlasīto darbību sarakstu, pamatojoties uz ranga sarakstu, ko sagatavojusi neatkarīgu ekspertu komisija;

m)

pēc izpilddirektora ieteikuma izstrādā kopuzņēmuma FCH 2 saziņas politiku;

n)

attiecīgā gadījumā nosaka īstenošanas noteikumus Civildienesta noteikumiem un Nodarbināšanas kārtībai saskaņā ar šīs regulas 6. panta 3. punktu;

o)

attiecīgā gadījumā paredz noteikumus par valsts ekspertu norīkošanu uz kopuzņēmumu FCH 2 un stažieru izmantošanu saskaņā ar šīs regulas 7. pantu;

p)

attiecīgā gadījumā izveido padomdevējas grupas papildus kopuzņēmuma FCH 2 struktūrvienībām;

q)

attiecīgā gadījumā iesniedz Komisijai visus pieprasījumus grozīt šo regulu, kurus ierosinājis kāds kopuzņēmuma FCH 2 loceklis;

r)

atbild par visiem uzdevumiem, kas nav īpaši uzticēti konkrētai kopuzņēmuma FCH 2 struktūrai, tā var uzticēt šādu uzdevumu jebkurai no minētajām struktūrām.

8.   pants

Izpilddirektora iecelšana, atlaišana vai pilnvaru termiņa pagarināšana

1.

Izpilddirektoru ieceļ valde no Komisijas ierosināto kandidātu saraksta pēc atklātas un pārredzamas atlases procedūras. Komisija vajadzības gadījumā iesaista atlases procedūrā kopuzņēmuma FCH 2 locekļu, kas nav Savienība, pārstāvjus.

Jo īpaši atlases procedūras priekšatlases posmā nodrošina kopuzņēmuma FCH 2 locekļu, kas nav Savienība, pienācīgu pārstāvību. Šajā nolūkā pārējie kopuzņēmuma FCH 2 dalībnieki, kopīgi vienojoties, valdes vārdā ieceļ pārstāvi, kā arī novērotāju.