ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 150

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 20. maijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 510/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 511/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā ( 1 )

59

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 512/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru

72

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 513/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI

93

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai

112

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiāla atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK

143

 

*

Eiropas parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 516/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko izveido Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, groza Padomes Lēmumu 2008/381/EK un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumus Nr. 573/2007/EK un Nr. 575/2007/EK un Padomes Lēmumu 2007/435/EK

168

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 517/2014 (2014. gada 16. aprīlis) par fluorētām siltumnīcefekta gāzēm un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 842/2006 ( 1 )

195

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2014/283/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis), par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas ( 1 )

231

 

 

Nagojas Protokols par ģenētisko resursu pieejamību un to izmantošanā iegūto labumu taisnīgu un godīgu sadali, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību

234

 

 

2014/284/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

250

 

 

Eiropas Savienības un Indonēzijas Republikas brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un koka izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību

252

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 510/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (3) un Padomes Regula (EK) Nr. 614/2009 (4) ir jāpielāgo Lisabonas līgumam, un jo īpaši attiecībā uz tajā paredzēto nošķīrumu starp deleģētajiem aktiem un īstenošanas aktiem. Ir nepieciešami papildu pielāgojumi, kas uzlabotu spēkā esošo tekstu skaidrību un pārskatāmību.

(2)

Līdz 2013. gada 31. decembrim Līgumā par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) paredzētās kopējās lauksaimniecības politikas (“KLP”) galvenais juridiskais instruments ir bijusi Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (5).

(3)

KLP reformas satvarā Regula (EK) Nr. 1234/2007 no 2014. gada 1. janvāra ir aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1308/2013 (6). Regula (EK) Nr. 1216/2009 un Regula (EK) Nr. 614/2009 būtu jāpielāgo, ņemot vērā minēto regulu, lai saglabātu konsekvenci ar trešām valstīm noslēgtos tirdzniecības nolīgumos par lauksaimniecības produktiem, no vienas puses, un lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm, no otras puses.

(4)

Dažus lauksaimniecības produktus izmanto, lai ražotu gan pārstrādātus lauksaimniecības produktus, gan preces, kas nav iekļautas LESD I pielikumā (“I pielikumā neiekļautās preces”). Ir jāveic pasākumi gan kopējās lauksaimniecības politikas, gan kopējās tirdzniecības politikas satvarā, ņemot vērā to, kā šādu produktu un preču tirdzniecība ietekmē LESD 39. panta mērķu sasniegšanu un kā pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu LESD 43. pantu, iespaido minēto produktu un preču ekonomisko stāvokli, ņemot vērā lauksaimniecības produktu iegādes izmaksu atšķirības Savienībā un pasaules tirgū.

(5)

Ņemot vērā to, ka lauksaimniecības un pārtikas rūpniecības nozares stāvoklis Savienībā ir atšķirīgs, Savienībā tiek nošķirti lauksaimniecības produkti, kas iekļauti LESD I pielikumā, un pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas šajā pielikumā nav iekļauti. Atsevišķās trešās valstīs, ar kurām Savienība slēdz nolīgumus, šāds nošķīrums netiek veikts. Tāpēc būtu jāparedz, ka vispārējos noteikumus, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kuri nav iekļauti LESD I pielikumā, attiecina uz dažiem minētajā pielikumā iekļautiem lauksaimniecības produktiem, ja šo divu produktu veidu pielīdzināšana ir paredzēta starptautiskā nolīgumā.

(6)

Ja šajā regulā ir atsauce uz starptautiskiem nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemērojusi saskaņā ar LESD, šajā sakarā norāda LESD 218. pantu.

(7)

Lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgo ietekmi, kāda dažu pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam varētu būt uz Savienības tirgu un kopējās lauksaimniecības politikas efektivitāti, būtu jāparedz iespēja šādu produktu importam piemērot papildu nodokli, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(8)

Olu albumīns un piena albumīns ir pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas nav iekļauti LESD I pielikumā. Saskaņotības un vienkāršības labad Regulā (EK) Nr. 614/2009 noteiktā vienotā sistēma olu albumīna (ovalbumīna) un piena albumīna (laktalbumīna) tirdzniecībai būtu jāintegrē tirdzniecības režīmā, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm. Tā kā olas lielā mērā var aizstāt ar olu albumīnu un zināmā mērā ar piena albumīnu, tirdzniecības režīmam, ko piemēro olu albumīnam un piena albumīnam, būtu jāatbilst režīmam, kas noteikts olām.

(9)

Neskarot īpašos noteikumus par preferenciālas tirdzniecības režīmu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 (7), kā arī citus autonomus Savienības tirdzniecības nolīgumus, ir jāparedz galvenie noteikumi, kas reglamentē tirdzniecības režīmu, kurš piemērojams pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm, kas iegūtas, pārstrādājot lauksaimniecības produktus. Tāpat jānodrošina, lai pazemināti ievedmuitas nodokļi un tarifu kvotas tiktu noteiktas un eksporta kompensācijas tiktu piešķirtas saskaņā ar šiem galvenajiem noteikumiem. Paredzot šādus noteikumus, būtu jāņem vērā ievedmuitas nodokļu un eksporta subsīdiju ierobežojumi, kas izriet no saistībām, kuras Savienība uzņēmusies saskaņā ar PTO nolīgumiem un divpusējiem nolīgumiem.

(10)

Olu albumīna un piena albumīna tirgus ir cieši saistīts ar olu tirgu, tāpēc būtu jāparedz iespēja pieprasīt uzrādīt olu albumīna un piena albumīna importa licenci un atcelt procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam, ja šīs procedūras dēļ Savienības olu albumīna un piena albumīna tirgū vai olu tirgū ir radušies vai var rasties traucējumi. Būtu jānodrošina iespēja uz olu albumīna un piena albumīna importa licenču izsniegšanu un šo produktu laišanu brīvā apgrozībā, par kuriem izsniegta licence, attiecināt prasības par to izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmēm.

(11)

Lai ņemtu vērā tirdzniecības attīstību un pārmaiņas tirgū, olu albumīna un piena albumīna tirgu un olu tirgus vajadzības un olu albumīna un piena albumīna importa uzraudzības rezultātus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem par olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā, ievērojot prasību uzrādīt importa licenci, attiecībā uz noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no šīs importa licences, un tās tiesiskajām sekām, uz gadījumiem, kad attiecībā uz licencē minēto pienākumu tiek piemērota pielaide, uz noteikumiem, ka, izdodot importa licences un laižot produktus brīvā apgrozībā, ir jāuzrāda trešās valsts vai personas izdots dokuments, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, izcelšanās vietu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes, uz noteikumiem par importa licenču nodošanu vai šādas nodošanas aizliegumu, kā arī gadījumiem, kad nav jāuzrāda importa licence, un gadījumiem, kad ir vai nav jāiemaksā nodrošinājums, ar kuru garantē, ka produkti tiek importēti licences derīguma termiņā.

(12)

Daži pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas nav iekļauti LESD I pielikumā, ir iegūti, izmantojot lauksaimniecības produktus, uz kuriem attiecas kopējā lauksaimniecības politika. Tāpēc ar nodokļiem, ko piemēro šādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam, būtu jāizlīdzina atšķirība starp to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenām pasaules tirgū un Savienības tirgū, vienlaikus nodrošinot attiecīgās pārstrādes rūpniecības konkurētspēju.

(13)

Saskaņā ar dažiem starptautiskiem nolīgumiem Savienības tirdzniecības politikas satvarā attiecībā uz pārstrādātu lauksaimniecības produktu ievedmuitas nodokļiem tiek piešķirti ievedmuitas nodokļu lauksaimniecības komponenta, cukura un miltu papildu nodokļu un ad valorem nodokļa samazinājumi vai pakāpeniska atcelšana. Vajadzētu būt iespējai minētos samazinājumus noteikt, pamatojoties uz lauksaimniecības komponentiem, kas piemērojami nepreferenciālas tirdzniecības režīmam.

(14)

Ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentam būtu jāizlīdzina pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenu atšķirības pasaules tirgū un Savienības tirgū. Tāpēc, aprēķinot pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu, ir jāsaglabā cieša saikne ar tādu lauksaimniecības produktu ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu, ko importē neizmainītā stāvoklī.

(15)

Lai īstenotu starptautiskos nolīgumus, kuros paredzēta pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokļu samazināšana vai pakāpeniska atcelšana, pamatojoties uz to, ka šo produktu ražošanā ir izmantoti vai tiek uzskatīti par izmantotiem noteikti lauksaimniecības produkti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz tādu lauksaimniecības produktu saraksta izveidi, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, uz līdzvērtīgu daudzumu noteikšanu un noteikumiem par citu lauksaimniecības produktu pārvēršanu līdzvērtīgos tādu konkrēto lauksaimniecības produktu daudzumos, kurus uzskata par izmantotiem, uz samazinātā lauksaimniecības komponenta un samazināto papildu nodokļu aprēķināšanai nepieciešamiem elementiem un šādu aprēķinu metodēm, kā arī uz nelielām summām, kurām samazinātajiem lauksaimniecības komponentiem un cukura un miltu papildu nodokļiem jābūt noteiktiem kā nulle.

(16)

Ir iespējams importa tarifu koncesijas piešķirt neierobežotam attiecīgo preču daudzumam vai ierobežotam daudzumam, kurš ietverts tarifu kvotā. Ja saskaņā ar konkrētiem starptautiskiem nolīgumiem tarifu koncesijas piešķir tarifu kvotu satvarā, šīs kvotas būtu jāatver un jāpārvalda Komisijai. Praktisku apsvērumu dēļ ir svarīgi, lai uz tādas ievedmuitas nodokļu nelauksaimniecības daļas pārvaldību, ko piemēro precēm, kurām ir saskaņotas tarifu preferences, attiektos tādi paši noteikumi kā uz lauksaimniecības komponenta pārvaldību.

(17)

Olu albumīna un piena albumīna tirgus ir cieši saistīts ar olu tirgu, tāpēc tarifu kvotas olu albumīnam un piena albumīnam būtu jāatver un jāpārvalda tāpat kā tarifu kvotas olām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013. Izraugoties pārvaldības metodi, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā Savienības tirgus piegādes vajadzības un nepieciešamība saglabāt šā tirgus līdzsvaru, un tās pamatā vajadzētu būt iepriekš izmantotām metodēm, ņemot vērā no PTO nolīgumiem izrietošās tiesības.

(18)

Lai uzņēmējiem nodrošinātu vienādu piekļuvi tirgum un vienlīdzīgu attieksmi, ņemtu vērā Savienības tirgus piegādes prasības un saglabātu šā tirgus līdzsvaru, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz nosacījumiem, kas jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu importa tarifu kvotas satvarā, uz noteikumiem par tiesību nodošanu importa tarifu kvotas satvarā, ar kuriem nosaka, ka uz dalību tarifu kvotā attiecas nodrošinājuma iemaksa, kā arī uz specifikācijām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifu kvotām.

(19)

Lai nodrošinātu, ka ir iespējams eksportētiem produktiem piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, ievērojot starptautiskos nolīgumus, ko Savienība noslēgusi saskaņā ar LESD, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem nosaka prasību dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un pienācīgām pārbaudēm izdot dokumentu, kas apliecina, ka ir izpildīti nosacījumi attiecībā uz produktiem, kuriem, ja tos eksportē, var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi.

(20)

Iespējams, ka ar Savienības izejvielām nepietiek, lai konkurences apstākļos pilnībā apmierinātu pārstrādes uzņēmumu pieprasījumu pēc lauksaimniecības izejvielām. Saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2913/92 (8) šādām precēm var piemērot procedūru “ievešana pārstrādei”, ja ir izpildīti ekonomiskie nosacījumi, kas noteikti Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (9). Regulu (EEK) Nr. 2913/92 ir paredzēts aizstāt ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 (10), taču tikai no 2016. gada 1. jūnija. Tādēļ ir pamatoti šajā regulā atsaukties uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92, jo īpaši ņemot vērā faktu, ka turpmāk atsauces uz Regulu (EEK) Nr. 2913/92 jāuzskata par atsaucēm uz Regulu (ES) Nr. 952/2013. Skaidri noteiktos apstākļos būtu jāizvērtē iespēja paredzēt ekonomiskos nosacījumus, kas jāizpilda, lai noteiktiem lauksaimniecības produktu daudzumiem varētu piemērot procedūru “ievešana pārstrādei”. Šie daudzumi būtu jānosaka, pamatojoties uz līdzsvarotām piegādēm. Lai nodrošinātu taisnīgu piekļuvi pieejamiem daudzumiem, vienlīdzīgu attieksmi pret uzņēmējiem un skaidrību, būtu jāizmanto sistēma, kurā tiek izmantotas dalībvalstu izsniegtās atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai.

(21)

Lai nodrošinātu procedūras “ievešana pārstrādei” pārdomātu un rezultatīvu pārvaldību, ņemot vērā situāciju attiecīgo izstrādājumu tirgū Savienībā un pārstrādes rūpniecības uzņēmumu vajadzības un praksi, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu tiek deleģētas pilnvaras pieņemt aktus par tādu lauksaimniecības produktu sarakstu, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; nosaka tiesības, kas izriet no atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai un to tiesiskās sekas; paredz noteikumus par šo tiesību nodošanu starp uzņēmumiem un noteikumus, kas nepieciešami, lai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēma attiecībā uz atļaujas autentiskumu, tās nodošanu vai minētās nodošanas ierobežojumiem būtu uzticama un efektīva.

(22)

Būtu jāparedz kārtība, kādā atbilstīgi Savienības PTO saistībās noteiktajiem ierobežojumiem piešķiramas eksporta kompensācijas par dažiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti LESD I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, lai neliktu ciest ražotājiem, kuriem minētās preces jāiegādājas par cenām, kas noteiktas saskaņā ar kopējo lauksaimniecības politiku. Šīm kompensācijām vajadzētu segt tikai lauksaimniecības produkta cenas atšķirību Savienības tirgū un pasaules tirgū. Tāpēc minētā kārtība būtu jāiedibina kā daļa no dažu lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtu preču tirdzniecības režīma.

(23)

Būtu jāizveido tādu I pielikumā neiekļauto preču saraksts, par kurām var saņemt eksporta kompensāciju, ņemot vērā ietekmi, kāda ir šo preču ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu cenu atšķirībām Savienības tirgū un pasaules tirgū, un nepieciešamību pilnībā vai daļēji izlīdzināt šīs atšķirības, lai atvieglotu tādu lauksaimniecības produktu eksportēšanu, kas izmantoti I pielikumā neiekļauto preču ražošanā.

(24)

Jānodrošina, lai eksporta kompensācijas netiktu piešķirtas par tādām brīvā apgrozībā laistām importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas ir reeksportētas, eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas citās I pielikumā neiekļautajās precēs. Attiecībā uz importētiem graudaugiem, rīsiem, pienu un piena produktiem vai olām, kas laisti brīvā apgrozībā, ir jānodrošina, lai kompensācijas netiktu piešķirtas par precēm, kas eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas I pielikumā neiekļautajās precēs.

(25)

Eksporta kompensāciju likmes lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti kā I pielikumā neiekļautās preces, būtu jānosaka saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem un praktisku kārtību, ko piemēro eksporta kompensāciju likmēm lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē neizmainītā stāvoklī atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 1308/2013 un Padomes Regulai (ES) Nr. 1370/2013 (11).

(26)

Ņemot vērā, no vienas puses, ciešo saikni starp I pielikumā neiekļautajām precēm un to ražošanā izmantotajiem lauksaimniecības produktiem, un, no otras puses, atšķirības starp šīm precēm un produktiem, no otras puses, ir jāparedz prasība I pielikumā neiekļautajām precēm piemērot tādus horizontālos noteikumus par eksporta kompensācijām, kuri noteikti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013

(27)

Lai ņemtu vērā I pielikumā neiekļauto preču, kurās ietverti noteikti lauksaimniecības produkti, īpašos ražošanas procesus un tirdzniecības prasības, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu tiek deleģētas pilnvaras izstrādāt noteikumus attiecībā uz eksportējamo I pielikumā neiekļauto preču un to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu īpašībām, noteikumus par eksporta kompensāciju noteikšanu dažiem lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti pēc pārstrādes I pielikumā neiekļautajās precēs, noteikumus par apliecinājumu, ar ko jāpierāda eksportētu I pielikumā neiekļauto preču sastāvu, noteikumus, kas paredz deklarēt dažu importētu lauksaimniecības produktu izmantojumu, noteikumus par lauksaimniecības produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem un par references daudzuma noteikšanu katram no šiem pamatproduktiem un horizontālo noteikumu piemērošanu lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām I pielikumā neiekļautajām precēm.

(28)

Atbilstība eksporta apjoma ierobežojumiem, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus Savienība noslēgusi vai sākotnēji piemērojusi saskaņā ar LESD, būtu jānodrošina, izdodot tādus kompensācijas sertifikātus, kas attiecas uz minētajos nolīgumos noteiktiem atsauces laikposmiem, ņemot vērā summu, kas gadā paredzēta mazajiem eksportētājiem.

(29)

Eksporta kompensācijas būtu jāpiešķir par summām, kas nepārsniedz kopējo pieejamo summu, atkarībā no tā, kāda ir I pielikumā neiekļauto preču tirdzniecības situācija. Kompensācijas sertifikātu sistēmai būtu jāveicina kompensāciju summu efektīva pārvaldība.

(30)

Būtu jāparedz, ka dalībvalstu izdotie kompensācijas sertifikāti ir derīgi visā Savienībā un ka tie ir izsniedzami tikai tad, ja tiek iemaksāts nodrošinājums, kas garantē, ka uzņēmums pieteiksies kompensācijas saņemšanai. Būtu jāparedz noteikumi par to, ka kompensācijas piešķiršana atbilstīgi iepriekšējas noteikšanas sistēmai attiecas uz visām piemērojamām kompensācijas likmēm, un par nodrošinājuma iemaksāšanu un atbrīvošanu.

(31)

Lai pārraudzītu ar eksporta kompensācijām saistītos izdevumus un kompensācijas sertifikātu sistēmas ieviešanu, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, kas izriet no kompensācijas sertifikātiem, noteikumus par to nodošanu vai to nodošanas ierobežojumiem, gadījumiem un situācijām, kad netiek prasīts uzrādīt kompensācijas sertifikātu vai iemaksāt nodrošinājumu, un par pielaidi, saskaņā ar kuru netiek pildīts pienākums pieteikties kompensāciju saņemšanai.

(32)

Būtu jāizvērtē, kā ar eksporta kompensācijām saistītie mērķtiecīgie pasākumi ietekmē uzņēmumus, kas pārstrādā lauksaimniecības produktus, un jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus. Ņemot vērā mazo eksportētāju konkrētās vajadzības, tiem katrā budžeta gadā būtu jāpiešķir kopējā summa, un tie būtu jāatbrīvo no prasības iesniegt kompensācijas sertifikātus saskaņā ar eksporta kompensāciju režīmu.

(33)

Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir pieņemti pasākumi attiecībā uz kāda lauksaimniecības produkta eksportu un ja šo pasākumu mērķa sasniegšanu var kavēt tādu I pielikumā neiekļauto preču eksports, kurās ir augsts attiecīgā lauksaimniecības produkta saturs, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus, ar ko nosaka līdzvērtīgus pasākumus, kuri veicami attiecībā uz šo I pielikumā neiekļauto preču eksportu, vienlaikus izpildot visas saistības, ko paredz starptautiskie nolīgumi.

(34)

Saskaņā ar dažiem starptautiskajiem nolīgumiem Savienība var ierobežot ievedmuitas nodokļus un par eksportu maksājamās summas, lai pilnīgi vai daļēji izlīdzinātu tādu lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas izmantoti pārstrādātu lauksaimniecības produktu vai attiecīgo I pielikumā neiekļauto preču ražošanā. Attiecībā uz šiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm ir jānosaka, ka minētās summas ir nosakāmas kopīgi kā daļa no kopējā nodokļa un ka tām ir jāizlīdzina lauksaimniecības produktu cenu atšķirības, kas jāņem vērā attiecīgās valsts vai reģiona tirgū un Savienības tirgū.

(35)

Tā kā pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču sastāvs var būt svarīgs šajā regulā noteiktā tirdzniecības režīma pareizai piemērošanai, būtu jāparedz iespēja noteikt to sastāvu, veicot kvantitatīvu un kvalitatīvu analīzi.

(36)

Lai īstenotu Savienības noslēgtos starptautiskos nolīgumus un nodrošinātu skaidrību un atbilstību grozījumiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 (12), Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz šīs regulas un tās pielikumu nebūtisku elementu papildināšanu un grozīšanu minētajos nolūkos.

(37)

Būtu jānosaka, ka dalībvalstīm jāsniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm informācija, kas nepieciešama, lai īstenotu tirdzniecības režīmu attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un I pielikumā neiekļautajām precēm.

(38)

Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un saprotamību, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz paziņojamās informācijas būtību un veidu, apstrādājamo datu kategorijām, maksimālo glabāšanas laiku un apstrādes mērķi, piekļuves tiesībām attiecīgai informācijai vai informācijas sistēmām un šīs informācijas publiskošanas nosacījumiem.

(39)

Piemēro Savienības tiesību aktus attiecībā uz personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (13) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (14).

(40)

Lai uzņēmējiem un valsts iestādēm netiktu uzlikts nevajadzīgs administratīvais slogs, būtu jāparedz, ka Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz tāda sliekšņa noteikšanu, zem kura netiek iekasētas vai piešķirtas summas, kas saistītas ar ievedmuitas nodokļiem, papildu ievedmuitas nodokļiem, samazinātiem ievedmuitas nodokļiem, eksporta kompensācijām un summām, kuras iekasējamas vai maksājamas, kompensējot kopīgi noteiktu cenu.

(41)

Ņemot vērā ciešo saikni starp I pielikumā neiekļautajām precēm un to ražošanā izmantotajiem lauksaimniecības produktiem, ir jāparedz prasība I pielikumā neiekļautajām precēm mutatis mutandis piemērot horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kas noteikti un pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 (15).

(42)

Lai nodrošinātu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013 pieņemto horizontālo noteikumu piemērošanu importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, un eksporta kompensācijām, un kompensācijas sertifikātiem par I pielikumā neiekļautajām precēm, Komisijai saskaņā ar LESD 290. pantu būtu jāpiešķir pilnvaras pieņemt aktus, ar kuriem vajadzības gadījumā pielāgo horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu.

(43)

Pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, ir īpaši būtiski, lai Komisija sagatavošanas posmā pirms deleģēto aktu pieņemšanas rīkotu attiecīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz importu, būtu jāparedz, ka Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka pārstrādātos lauksaimniecības produktus, kuriem būtu jāpiemēro papildu ievedmuitas nodokļi, lai novērstu vai neitralizētu nelabvēlīgo ietekmi uz Savienības tirgu; pasākumiem, kas saistīti ar šo papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanu un attiecas uz termiņu, kādā jāpārbauda importa cenas, jāiesniedz dokumentārie pierādījumi un jānosaka papildu ievedmuitas nodokļu līmenis; pasākumiem, ar ko papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā nosaka reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus; pasākumiem attiecībā uz olu albumīna un piena albumīna importa licenču formātu un saturu, ar pieteikumu iesniegšanu šo importa licenču saņemšanai un to izsniegšanu un izmantošanu, ar to derīguma termiņu, ar procedūrām nodrošinājuma apjomam un nodrošinājuma apjomu, kas jāiesniedz saistībā ar šīm licencēm, ar apliecinājumu tam, ka ir izpildītas ar šo licenču izmantošanu saistītās prasības, ar pielaides līmeni attiecībā uz pienākuma importēt importa licencē minēto daudzumu un ar aizstājēju importa licenču un dublikātu izsniegšanu, ar pasākumiem importa licenču apstrādei dalībvalstīs, kā arī ar tādas informācijas apmaiņu, kura nepieciešama, lai pārvaldītu olu albumīna un piena albumīna importa licenču sistēmu, tostarp procedūrām attiecībā uz īpašas administratīvās palīdzības sniegšanu starp dalībvalstīm, ar ievedmuitas nodokļu aprēķināšanu un to līmeņa noteikšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, attiecībā uz kuriem tiek īstenots starptautisks režīms.

(45)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz importu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka tādu lauksaimniecības produktu noteiktus daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, ar mērķi samazināt vai pakāpeniski atcelt ievedmuitas nodokļus, kas piemērojami preferenciālas tirdzniecības režīmā, un nosaka attiecīgās dokumentācijas prasības, ikgadējās tarifu kvotas un izmantojamās pārvaldības metodes pārstrādātu lauksaimniecības produktu un dažu lauksaimniecības produktu importam atbilstīgi Savienības starptautiskajām saistībām; procedūrām tādu īpašu noteikumu piemērošanai, kuri paredzēti starptautiskos nolīgumos, vai akts, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, pirmavotu un izcelsmi, tā dokumenta atzīšanu, kuru izmanto šo garantiju pārbaudīšanai; eksportētājvalsts izsniegta dokumenta uzrādīšanu un produktu galamērķi un izmantojumu; pasākumiem, ar ko paredz importa licenču derīguma termiņu, procedūras attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, šo importa licenču izmantošanu un vajadzības gadījumā īpašus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem jāiesniedz importa pieteikumus un jāpiešķir atļauja tarifu kvotas satvarā, un attiecīgās dokumentācijas prasības.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz importu un “ievešanu pārstrādei” procedūru, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem procesa pārvaldībai, garantējot, ka nav pārsniegti tarifu kvotas satvarā pieejamie daudzumi; un pasākumiem, ar ko pārdala neizmantotos tarifu kvotas daudzumus; aizsardzības pasākumiem pret importu Savienībā saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 260/2009 (16) un Padomes Regulu (EK) Nr. 625/2009 (17) vai aizsardzības pasākumus, kuri noteikti starptautiskos nolīgumos; pasākumiem, kas saistīti ar lauksaimniecības produktu daudzumu, par kuru var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; pasākumiem, kas saistīti ar procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēmas ieviešanu un attiecas uz vajadzīgiem dokumentiem un procedūrām, kuras jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus un izsniedzot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai; pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu īstenoto pārvaldību attiecībā uz atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, procedūrām, kas saistītas ar administratīvo palīdzību starp dalībvalstīm; pasākumiem, ar ko ierobežo daudzumus, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, noraida daudzumus, kurus piemēro saistībā ar šīm atļaujām, un aptur tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros pieprasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, ja tā tiek pieprasīta lielam daudzumam; un pasākumiem, ar kuriem aptur pārstrādes procedūru vai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam..

(47)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus attiecībā uz eksportu, būtu jāparedz, ka Komisijai tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar kompensāciju likmju piemērošanu, eksporta kompensāciju aprēķināšanu, dažu produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem un pamatproduktu references daudzuma noteikšanu, dažu tādu I pielikumā neiekļauto preču eksporta sertifikātu saņemšanas pieteikuma iesniegšanu, šo sertifikātu izsniegšanu un pārvaldību, kuras nosūta uz noteiktiem galamērķiem, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemērojusi saskaņā ar LESD, un ar rīcību gadījumos, kad ražošanas procesā vai blakusproduktu pārstrādes laikā zūd produkti vai samazinās to daudzums.

(48)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, ar ko nosaka tādas procedūras eksportēto I pielikumā neiekļauto preču sastāva paziņošanai un apliecināšanai, kuras nepieciešamas, lai ieviestu eksporta kompensāciju sistēmu, vienkāršotam apliecinājumam, ar ko jāpierāda nonākšanu galamērķī, ja kompensācijas tiek diferencētas, pasākumiem, kas saistīti ar horizontālo noteikumu par eksporta kompensācijām attiecināšanu uz I pielikumā neiekļauto preču eksporta kompensācijām; pasākumiem, kas saistīti ar eksporta kompensāciju sertifikātu sistēmas ieviešanu un attiecas uz kompensācijas sertifikātu pieteikuma iesniegšanu, formātu un saturu, uz kompensācijas sertifikātu formātu, saturu un derīguma laikposmu, procedūru pieteikumu iesniegšanai un kompensācijas sertifikātu izsniegšanai un uz to izmantošanu, procedūrām attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, un līdzekļiem, ar kuriem var pierādīt, ka ir izpildīti no kompensācijas sertifikātiem izrietošie pienākumi.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu un konkrētiem vispārīgiem noteikumiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, kas saistīti ar dalībvalstu īstenoto kompensācijas sertifikātu apstrādi, un informācijas apmaiņu un īpašo administratīvo palīdzību starp dalībvalstīm attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem; pasākumiem, ar ko nosaka mazajiem eksportētājiem atvēlēto kopējo summu un paredz individuālu slieksni attiecībā uz atbrīvojumu no kompensācijas sertifikātu uzrādīšanas; pasākumiem attiecībā uz aizstājēju kompensācijas sertifikātu izsniegšanu un kompensācijas sertifikātu dublikātiem, pasākumiem, ar ko ierobežo summas, par kurām var izsniegt kompensācijas sertifikātus, noraida daudzumus, kurus piemēro saistībā ar šiem sertifikātiem, un aptur tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros pieprasīts kompensācijas sertifikāts, ja tiek piemērota summa, kas pārsniedz pieejamās summas, kuras noteiktas, balstoties uz saistībām, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, nepieciešamajiem procedūras noteikumiem un tehniskajiem kritērijiem, kas attiecas uz citu ar eksportu saistītu pasākumu veikšanu; pasākumiem attiecībā uz piemērojamā nodokļa noteikšanu tiešas kompensēšanas gadījumā preferenciālas tirdzniecības režīmā un saistītajām summām, kas izmaksājamas par eksportu attiecīgajai valstij vai reģionam, pasākumiem, ar ko nodrošina, lai pārstrādātie lauksaimniecības produkti, kuri deklarēti eksportam saskaņā ar preferenciālas tirdzniecības nolīgumu, patiešām netiktu eksportēti saskaņā ar nepreferenciālu nolīgumu vai pretēji; pasākumiem, kas saistīti ar pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm; tehniskajiem noteikumiem, kuri nepieciešami to identificēšanai; procedūrām to klasificēšanai kombinētajā nomenklatūrā.

(50)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz eksportu un konkrētiem vispārīgiem noteikumiem, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai arī attiecībā uz pasākumiem, kas nepieciešami, lai īstenotu Komisijas un dalībvalstu saistības attiecībā uz informācijas apmaiņu par paziņošanas metodēm, noteikumiem par paziņojamo informāciju, paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, paziņojumu saturu, formu, laiku, biežumu un termiņus un kārtību attiecībā uz informācijas un dokumentu nosūtīšanu un pieejamību, ievērojot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus un darījumdarbības noslēpumus, un pasākumus par horizontālo noteikumu piemērošanu attiecībā uz nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli un sankcijām, kuri pieņemti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1306/2013, importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un eksporta kompensācijām un kompensācijas sertifikātiem par I pielikumā neiekļautajām precēm.

(51)

Ievērojot to īpašo būtību, īstenošanas akti, kas attiecas uz pasākumiem, kurus veic, lai noteiktu reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus nolūkā piemērot papildu ievedmuitas nodokļus un ievedmuitas nodokļu likmes atbilstīgi Savienības starptautiskajām saistībām; pasākumiem, kurus veic, lai ierobežotu daudzumus, par ko var izdot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” un kompensācijas sertifikātu izsniegšanai, noraidītu daudzumus, ko piemēro saistībā ar šiem sertifikātiem, un pasākumus procesa pārvaldībai, kurus īsteno, lai garantētu, ka netiek pārsniegti attiecīgajā tarifu kvotā pieejamie daudzumi, un lai pārdalītu neizmantotos tarifu kvotas daudzumus, būtu jāpieņem, nepiemērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (18). Visus pārejos īstenošanas aktus saskaņā ar šo regulu būtu jāpieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(52)

Būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, kas jāpieņem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011, jo šie akti attiecas uz KLP, kā minēts minētās regulas 2. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktā.

(53)

Pienācīgi pamatotos gadījumos, kas saistīti ar aizsardzības pasākumiem pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā vai pret Savienības tirgus darbības traucējumiem vai iespējamiem traucējumiem, kurus iespējams novērst, apturot pārstrādes procedūras vai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam, un ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas piemērojami nekavējoties.

(54)

Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu sasniegšanu, saskaņā ar proporcionalitātes principu ir nepieciešams un ir lietderīgi noteikt tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm. Šajā regulā ir paredzēts tikai tas, kas nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. panta 4. punktu.

(55)

Lai saglabātu status-quo, šajā regulā būtu jāiekļauj pielikumi, kas satur turpmāk norādīto: pārstrādātu lauksaimniecības produktu saraksts, ar kuru aizstāj pašreizējo Regulas (EK) Nr. 1216/2009 II pielikumu; I pielikumā neiekļautu preču saraksts, ar kuru aizstāj Komisijas Regulas (ES) Nr. 578/2010 (19) II pielikumu un Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XX pielikumu; to pamatproduktu saraksts, kurus izmanto I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, un ar kuru aizstāj Regulas (ES) Nr. 578/2010 I pielikumu; to pārstrādāto lauksaimniecības produktu saraksts, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokļus, un ar kuru aizstāj Regulas (EK) Nr. 1216/2009 III pielikumu; to lauksaimniecības produktu saraksts, kurus izmanto pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, un ar kuru aizstāj Regulas (EK) Nr. 1216/2009 I pielikumu.

(56)

Attiecīgi būtu jāatceļ Regula (EK) Nr. 1216/2009 un Regula (EK) Nr. 614/2009.

(57)

Ņemot vērā faktu, ka pirms šīs regulas stāšanās spēkā vajadzīgā saskaņotība tika nodrošināta ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 230. panta 1. punkta otrās daļas i) apakšpunkta starpniecību, šo regulu būtu jāsāk piemērot cik vien drīz iespējams pēc KLP reformu regulu kopuma pieņemšanas, vienlaikus pilnībā ievērojot juridiskās noteiktības intereses un ekonomikas dalībnieku tiesisko paļāvību,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, PIEMĒROŠANAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets un piemērošanas joma

Ar šo regulu nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams pārstrādātu lauksaimniecības produktu importam un I pielikumā neiekļauto preču un šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertu lauksaimniecības produktu eksportam.

Šī regula attiecas arī uz tādu lauksaimniecības produktu importu, uz kuriem attiecas starptautisks nolīgums, kurš ir noslēgts vai kuru provizoriski piemēro Savienība saskaņā ar LESD, vai kurš nodrošina pielīdzināšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kam piemēro preferenciālas tirdzniecības režīmu.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 1. pantā;

b)

“pārstrādāti lauksaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti šīs regulas I pielikumā;

c)

“I pielikumā neiekļautās preces” ir LESD I pielikumā neiekļautie produkti, kas uzskaitīti šīs regulas II pielikuma pirmajā un otrajā slejā;

d)

“pamatprodukti” ir lauksaimniecības produkti, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā;

e)

“lauksaimniecības komponents” ir vai nu daļa no ievedmuitas nodokļa, ko piemēro pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem un kas atbilst ievedmuitas nodokļiem, ko piemēro lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas V pielikumā, vai attiecīgā gadījumā samazināti nodokļi, ko piemēro lauksaimniecības produktiem no attiecīgajām valstīm par izmantoto vai par izmantotiem uzskatīto lauksaimniecības produktu daudzumam;

f)

“nelauksaimniecības komponents” ir maksas daļa, kura atbilst kopējā muitas tarifa nodokļiem un no kuras atskaitīts e) apakšpunktā definētais lauksaimniecības komponents;

g)

“cukura un miltu papildu nodokļi” ir cukura papildu nodoklis (“AD S/Z”) un miltu papildu nodoklis (“AD F/M”), kas minēts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma pirmās daļas I iedaļas B.6. punktā un noteikts minētās regulas 1. pielikuma trešās daļas I iedaļas 1. pielikuma 2. tabulā;

h)

ad valorem nodoklis” ir ievedmuitas nodoklis, kas izteikts kā procentuālā daļa no muitas vērtības;

i)

“1. produktu grupa” ir sūkalu pulveris, granulu vai citādā cietā veidā bez pievienota cukura vai citiem saldinātājiem ar KN kodu ex 0404 10 02 līdz ex 0404 10 16;

j)

“2. produktu grupa” ir piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg ar KN kodu ex 0402 10 19;

k)

“3. produktu grupa” ir piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs ir 26 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg ar KN kodu ex 0402 21 18;

l)

“6. produktu grupa” ir sviests, kura tauku saturs ir 82 %, ar KN kodu ex 0405 10;

II   NODAĻA

PĀRSTRĀDĀTU LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU IMPORTS

I   IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi par importu

I   apakšiedaļa

Pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem piemērojamie ievedmuitas nodokļi

3. pants

Ievedmuitas nodokļu komponenti

1.   Kopējā muitas tarifā noteiktie ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami šīs regulas I pielikuma 1. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, sastāv no lauksaimniecības komponenta, kurš nav daļa no ad valorem nodokļa, un no nelauksaimniecības komponenta, kurš ir ad valorem nodoklis.

2.   Kopējā muitas tarifā noteiktie ievedmuitas nodokļi, kas piemērojami šīs regulas I pielikuma 2. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, sastāv no ad valorem nodokļa un lauksaimniecības komponenta, kurš ir daļa no ad valorem nodokļa. Ja I pielikuma 2. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem nav ad valorem nodokļa, lauksaimniecības komponents šādiem produktiem tiek uzskatīts par daļu no īpašā nodokļa par minētajiem produktiem.

4. pants

Ievedmuitas nodokļa maksimālā likme

1.   Ja ir jāpiemēro nodokļa maksimālā likme, tās noteikšanai izmanto aprēķina metodi, kas noteikta kopējā muitas tarifā, ievērojot LESD 31. pantu.

2.   Ja maksimālajā nodokļa likmē, kas piemērojama I pielikuma 1. tabulā uzskaitītajiem pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem, ir ietverts cukura un miltu papildu nodoklis, tā noteikšanai izmanto aprēķina metodi, kura noteikta kopējā muitas tarifā, ievērojot LESD 31. pantu.

5. pants

Papildu ievedmuitas nodokļi, kas paredzēti, lai novērstu vai neitralizētu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu

1.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, lai noteiktu IV pielikumā uzskaitītos pārstrādātos lauksaimniecības produktus, kuriem, kad tos importē, piemērojot kopējā muitas tarifā noteikto nodokļa likmi, piemēro papildu ievedmuitas nodokli. Minētos īstenošanas aktus pieņem, tikai lai novērstu vai neitralizētu tādu kaitīgu ietekmi uz Savienības tirgu, ko šāds imports var radīt, un ja:

a)

importu veic par cenu, kas ir mazāka par to, kuru Savienība paziņojusi PTO (“sprūda cena”), vai

b)

importa apjoms gadā pārsniedz noteiktu līmeni (“sprūda apjoms”).

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Papildu ievedmuitas nodokļus saskaņā ar 1. punktu nepiemēro, ja nav iemesla uzskatīt, ka attiecīgais imports varētu traucēt Savienības tirgus darbību vai ka šādu papildu ievedmuitas nodokļa ietekme, ņemot vērā paredzēto mērķi, būtu neproporcionāla.

3.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas nolūkā importa cenas aprēķina, pamatojoties uz attiecīgā sūtījuma CIF importa cenām.

CIF importa cenas pārbauda, salīdzinot tās ar attiecīgā produkta reprezentatīvajām cenām pasaules tirgū vai šā produkta cenām Savienības importa tirgū.

Reprezentatīvās cenas nosaka regulāri, pamatojoties uz datiem, kas savākti, izmantojot Kopienas uzraudzības sistēmu, kura izveidota saskaņā ar Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (20) 308.d pantu.

4.   Sprūda apjomu nosaka, pamatojoties uz tirgus pieejamības iespējām, kas noteiktas kā importa procentuālā daļa no attiecīgā iekšzemes patēriņa trīs gados pirms gada, kad rodas vai var rasties 1. punktā minētās negatīvās sekas.

5.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kuros ir ietverti pasākumi, kas nepieciešami, lai piemērotu šo pantu, jo īpaši attiecībā uz termiņu, kādā jāpārbauda importa cena, un dokumentāro pierādījumu iesniegšanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

6.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, attiecībā uz produktiem, kas noteikti saskaņā ar 1. punktu:

a)

papildu ievedmuitas nodokļu piemērošanas nolūkā nosakot reprezentatīvās cenas un sprūda apjomus;

b)

nosakot papildu ievedmuitas nodokļu līmeni saskaņā ar noteikumiem, kas izklāstīti starptautiskos nolīgumos, kuri noslēgti vai kurus provizoriski piemēro Savienība atbilstīgi LESD.

7.   Komisija 1. punkta a) apakšpunktā minētās sprūda cenas publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II   apakšiedaļa

Olu albumīna un piena albumīna imports

6. pants

Olu albumīna un piena albumīna importa licences

1.   Uz olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā var attiecināt prasību uzrādīt importa licenci, ja šāda licence nepieciešama attiecīgo tirgu pārvaldībai un jo īpaši minēto produktu tirdzniecības uzraudzībai.

2.   Neskarot pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 14. pantu, 1. punktā minētās importa licences dalībvalstis izsniedz jebkuram pieteikuma iesniedzējam, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, neatkarīgi no minētā pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas vietas, ja vien akts, kas pieņemts saskaņā ar LESD 43. panta 2. punktu, neparedz citādi.

3.   Šā panta 1. punktā minētās importa licences ir derīgas visā Savienībā.

4.   Uz 1. punktā minēto importa licenču izsniegšanu un tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, uz kurām šīs licences attiecas, var attiecināt prasības par attiecīgā produkta izcelsmi un pirmavotu un prasību uzrādīt trešās valsts vai personas izsniegtu dokumentu, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes.

7. pants

Ar importa licencēm saistīts nodrošinājums

1.   Uz 6. pantā minēto importa licenču izsniegšanu var attiecināt prasību iemaksāt nodrošinājumu, kas garantē, ka uzņēmums importēs produktus importa licences derīguma termiņā.

2.   Ja produkti netiek importēti importa licences derīguma termiņā, iemaksāto nodrošinājumu pilnībā vai daļēji ietur.

3.   Tomēr, ja produkti noteiktajā laikposmā nav importēti nepārvaramas varas dēļ vai šajā laikposmā neimportētais daudzums ir pielaides līmeņa robežās, nodrošinājumu neietur.

8. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

noteikumiem par prasību uzrādīt importa licenci attiecināšanu uz olu albumīna un piena albumīna importu ar mērķi laist tos brīvā apgrozībā;

b)

noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no importa licences, un tās tiesiskajām sekām;

c)

gadījumiem, kad attiecībā uz pienākumu importēt licencē minēto daudzumu ir piemērojams pielaides līmenis vai kad licencē ir jānorāda izcelsme;

d)

noteikumiem par to, ka attiecībā uz importa licences izsniegšanu vai noteikumiem par prasību tādu preču laišanu brīvā apgrozībā, uz kurām šī licence attiecas, uzrādīt trešās valsts vai personas izsniegtu dokumentu, kas inter alia apliecina produktu izcelsmi, pirmavotu, autentiskumu un kvalitātes pazīmes;

e)

noteikumiem par importa licences nodošanu vai šādas nodošanas ierobežojumiem;

f)

gadījumiem, kad importa licence nav jāuzrāda;

g)

noteikumiem par prasību attiecībā uz 6. pantā minētajām importa licencēm iemaksāt nodrošinājumu.

9. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)

importa licences formātu un saturu;

b)

to, kā iesniedzami pieteikumi importa licenču saņemšanai un kā šīs licences izsniedzamas un izmantojamas;

c)

importa licences derīguma termiņu, iemaksājamo nodrošinājumu un tā summu, un procedūrām tā iemaksāšanai un;

d)

apliecinājumiem, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka ir izpildītas importa licenču izmantošanai noteiktās prasības;

e)

pielaides līmeni attiecībā uz pienākuma importēt licencē minēto daudzumu izpildi;

f)

aizstājēju importa licenču un importa licenču dublikātu izsniegšanu;

g)

importa licenču apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai, tostarp procedūrām, kas saistītas ar īpašu dalībvalstu savstarpēju administratīvu palīdzību.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II   IEDAĻA

Preferenciālās tirdzniecības režīms

I   apakšiedaļa

Ievedmuitas nodokļu samazināšana

10. pants

Lauksaimniecības komponentu, ad valorem nodokļu un papildu nodokļu samazināšana un pakāpeniska atcelšana

1.   Ja starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir:

a)

paredzēts ievedmuitas nodokļu samazinājums vai secīgi samazinājumi, kā rezultātā tiek pakāpeniski atcelti ievedmuitas nodokļi pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kā arī

b)

ir norādīti produkti, kuriem šos samazinājumus var piemērot, preču daudzumi, jebkuru kvotu vērtības, kam piemēro šādus samazinājumus, šādu daudzumu vai vērtību aprēķināšanas metode, vai faktori, kuri nosaka lauksaimniecības komponenta samazinājumu, papildu nodokļu cukuram un miltiem vai ad valorem nodokļu samazinājumu,

uz lauksaimniecības komponentu, papildu nodokļiem cukuram un miltiem vai procentuālajiem nodokļiem var attiecināt samazinājumu vai pakāpeniskus samazinājumus, kas noved pie atcelšanas, kā paredzēts attiecībā uz ievedmuitas nodokļiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

Piemērojot šo pantu, lauksaimniecības komponents var arī ietvert lauksaimniecības elementu, kā minēts Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma pirmās daļas I iedaļas B.1. punktā un kā paredzēts minētās regulas I pielikuma trešās daļas I iedaļas 1. pielikuma 2. tabulā.

2.   Ja starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, ir paredzēts, ka lauksaimniecības komponenti attiecībā uz šīs regulas I pielikuma 2. tabulā iekļautajiem produktiem ir jāsamazina vai pakāpeniski jāatceļ, nodokli, kuru veido lauksaimniecības komponents, kas ir daļa no ad valorem nodokļa, aizstāj ar lauksaimniecības komponentu, kas nav ad valorem nodoklis.

11. pants

Daudzums, kas faktiski ir izmantots vai tiek uzskatīts par izmantotu

1.   Lauksaimniecības komponentu vai cukura un miltu papildu nodokļu samazinājumu vai pakāpenisku atcelšanu atbilstīgi 10. panta 1. punktam nosaka, pamatojoties uz:

a)

to V pielikumā iekļauto lauksaimniecības produktu daudzumu, kas ir faktiski izmantoti vai tiek uzskatīti par izmantotiem pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā;

b)

nodokļiem, kas piemēroti a) apakšpunktā minētajiem lauksaimniecības produktiem un ko izmanto samazinātā lauksaimniecības komponenta vai cukura un miltu papildu nodokļu aprēķināšanai gadījumā, kad tiek piemērots konkrēts preferenciālās tirdzniecības režīms.

2.   Lauksaimniecības produktus, kas uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā, izvēlas no lauksaimniecības produktiem, kuri izmantoti šā pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā, pamatojoties uz to nozīmīgumu starptautiskajā tirdzniecībā un to cenu līmeņa reprezentativitāti attiecībā uz visu to pārējo lauksaimniecības produktu cenu līmeņiem, kas izmantoti minētā pārstrādātā lauksaimniecības produkta ražošanā.

3.   To lauksaimniecības produktu daudzumu, kas iekļauti V pielikumā un faktiski ir izmantoti, pārvērš līdzvērtīgos tādu konkrētu lauksaimniecības produktu daudzumos, kuri uzskatāmi par izmantotiem.

12. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

to V pielikumā iekļauto lauksaimniecības produktu saraksta izveidošanu, kuri jāuzskata par izmantotiem pārstrādāto lauksaimniecības produktu ražošanā, pamatojoties uz 11. panta 2. punktā izklāstītajiem atlases kritērijiem;

b)

regulas 11. panta 3. punktā paredzēto līdzvērtīgo daudzumu noteikšanu un to pārvēršanas noteikumu izstrādi;

c)

nepieciešamajiem elementiem samazinātā lauksaimniecības komponenta un samazināto papildu nodokļu cukuram un miltiem aprēķināšanai, un minētās aprēķināšanas metožu izveidošanai;

d)

nelielām summām, kurām piemērojamie samazinātie lauksaimniecības komponenti un cukura un miltu papildu nodokļi noteikti nulles vērtībā.

13. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.   Lai īstenotu starptautiskos nolīgumus, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, Komisija attiecīgā gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ietverot pasākumus attiecībā uz ievedmuitas nodokļu aprēķināšanu pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, uz kuriem attiecas samazinājums atbilstīgi šīs regulas 10. panta 1. un 2. punktam.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, ar ko nosaka:

a)

nemainīgus tādu 12. panta a) punktā minēto lauksaimniecības produktu daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā;

b)

tādu 12. panta a) punktā minēto lauksaimniecības produktu daudzumus, kuri uzskatāmi par izmantotiem pārstrādātu lauksaimniecības produktu ražošanā, visos iespējamos šo pārstrādāto lauksaimniecības produktu sastāvos, kuriem nevar noteikt nemainīgus konkrēto lauksaimniecības produktu daudzumus atbilstīgi šā punkta a) apakšpunktam;

c)

prasības attiecībā uz dokumentāciju.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var noteikt piemērojamā ievedmuitas nodokļa apjomu atbilstīgi tāda starptautiska nolīguma noteikumiem, kuru saskaņā ar LESD ir noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, vai noteikumiem, kas pieņemti, ievērojot šā panta 1. punktu.

II apakšiedaļa

Tarifu kvotas un īpaša pieeja importam no trešām valstīm

14. pants

Tarifu kvotu atvēršana un pārvaldība

1.   Tarifu kvotas pārstrādāto lauksaimniecības produktu importam un 1. panta otrajā daļā minēto lauksaimniecības produktu importam, to laišanu brīvā apgrozībā Savienībā, kā noteikts starptautiskos nolīgumos, kurus saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, atver un pārvalda Komisija saskaņā ar 15. un 16. pantu.

2.   Šīs regulas 1. punktā minētās tarifu kvotas pārvalda tā, lai izvairītos no jebkādas uzņēmumu diskriminācijas un pienācīgi ņemtu vērā Savienības tirgus piegādes prasības un vajadzību saglabāt šā tirgus līdzsvaru.

3.   Šīs regulas 1. pantā minētās tarifu kvotas pārvalda, izmantojot kādu no turpmāk minētajām metodēm, citu piemērotu metodi vai jebkuru šo metožu apvienojumu:

a)

piešķiršanas metode, kuras pamatā ir pieteikumu iesniegšanas hronoloģiskā secība (“tiešsecības princips”);

b)

metode, kura paredz kvotu piešķiršanu proporcionāli pieteikumos pieprasītajiem daudzumiem (“vienlaicīgas pārbaudes metode”);

c)

piešķiršanas metode, kuras pamatā ir tradicionāli tirdzniecības modeļi (“metode “tradicionāls tirgus dalībnieks / jaunpienācējs” ”).

15. pants

Deleģētās pilnvaras

1.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

nosacījumiem un atbilstības prasībām, kas uzņēmumam jāizpilda, lai iesniegtu pieteikumu tādas tarifu kvotas satvarā, kura noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā;

b)

noteikumiem par tiesību nodošanu uzņēmumu starpā un vajadzības gadījumā šādas nodošanas ierobežojumiem tādas tarifu kvotas pārvaldības satvarā, kas noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā;

c)

noteikumiem, kas paredz, ka dalība tarifu kvotā, kas noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā, ir iespējama, ja tiek uzrādīta importa licence un iemaksāts nodrošinājums;

d)

specifikācijām, prasībām vai ierobežojumiem, kas piemērojami tarifu kvotai, kura noteikta starptautiskā nolīgumā, kā minēts 14. panta 1. punktā.

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm pēc pieprasījuma un pēc pienācīgām pārbaudēm ir jāizdod dokuments, kurš apliecina, ka ir izpildīti konkrēti nosacījumi attiecībā uz produktiem, kuriem, ja tos eksportē, var piemērot īpašu importa režīmu trešā valstī.

16. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem nosaka:

a)

gada tarifu kvotas, vajadzības gadījumā tās attiecīgi sadalot pa gada laikposmiem, un izmantojamo pārvaldības metodi;

b)

procedūras tādu īpašo noteikumu piemērošanai, kas paredzēti starptautiskā nolīgumā vai tiesību aktā, ar ko pieņemts importa vai eksporta režīms, jo īpaši par noteikumiem attiecībā uz:

i)

garantijām, kas attiecas uz produkta īpašībām, pirmavotu un izcelsmi,

ii)

tā dokumenta atzīšanu, ko izmanto i) punktā minēto garantiju pārbaudīšanai,

iii)

eksportētājas valsts izdota dokumenta uzrādīšanu,

iv)

produktu galamērķi un izmantošanu;

c)

tādu importa licenču derīguma termiņu, kuras jāuzrāda saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)

procedūras nodrošinājuma iemaksāšanai saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu un tā summu;

e)

tādu importa licenču izmantošanu, kuras jāuzrāda saskaņā ar 15. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un vajadzības gadījumā īpašus pasākumus, jo īpaši attiecībā uz nosacījumiem, kas jāievēro, iesniedzot importa pieteikumus un piešķirot atļauju tarifu kvotas satvarā;

f)

prasības attiecībā uz dokumentāciju;

g)

vajadzīgos pasākumus saistībā ar 15. panta 2. punktā minētā dokumenta saturu, formu, izdošanu un izmantošanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru:

a)

tā procesa pārvaldīšanai, ar ko nodrošina, ka netiek pārsniegti tarifu kvotas satvarā pieejamie daudzumi, jo īpaši katram pieteikumam nosakot nemainīgu piešķīruma koeficientu, kad ir sasniegti pieejamie daudzumi, noraidot vēl neizskatītos pieteikumus un nepieciešamības gadījumā apturot pieteikumu iesniegšanu;

b)

neizmantoto tarifu kvotas daudzumu pārdalīšanai.

III   IEDAĻA

Aizsardzības pasākumi

17. pants

Aizsardzības pasākumi

1.   Komisija, ievērojot šā panta 3. punktu, pieņem īstenošanas aktus, kas satur aizsardzības pasākumus pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā. Lai nodrošinātu kopējās tirdzniecības politikas vienotību, minētie īstenošanas akti ir atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 260/2009 un Regulai (EK) Nr. 625/2009. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja vien saskaņā ar jebkuru citu Eiropas Parlamenta un Padomes tiesību aktu vai jebkuru citu Padomes tiesību aktu nav paredzēts citādi, Komisija, ievērojot šā panta 3. punktu, pieņem īstenošanas aktus, kas satur tādus aizsardzības pasākumus pret pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu Savienībā, kas paredzēti starptautiskos nolīgumos, kurus saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru

3.   Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas var veikt 1. un 2. punktā minētos pasākumus.

Ja Komisija saņem šādu lūgumu no dalībvalsts pieņemt 1. vai 2. punktā vai abos punktos minētos īstenošanas aktus, tā pieņem īstenošanas aktus, kas satur tās attiecīgo lēmumu, piecu darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Tādu pienācīgi pamatotu un nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, kas ir saistīti ar šā panta 1. un 2. punktā minētajiem aizsardzības pasākumiem, Komisija saskaņā ar 44. panta 3. punktā minēto procedūru pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus.

5.   Ja Komisija atceļ vai groza aizsardzības pasākumus, kas pieņemti, ievērojot šā panta 1. līdz 4. punktu,, tā šajā nolūkā pieņem īstenošanas aktus. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktu, izņemot, ja ir pienācīgi pamatoti un nenovēršama steidzamība, jo tādā gadījumā īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 3. punktu.

IV   IEDAĻA

Ievešana pārstrādei

I   apakšiedaļa

Ievešana pārstrādei bez ekonomisko nosacījumu izpētes

18. pants

Lauksaimniecības produktu ievešana pārstrādei bez ekonomisko nosacījumu izpētes

1.   Ja I pielikumā neiekļautās preces iegūst no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti šīs regulas III pielikumā un kas ievesti pārstrādei, uzskata, ka Regulas (EEK) Nr. 2913/92 117. panta c) punktā minētie ekonomiskie nosacījumi ir izpildīti, ja tiek uzrādīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai šiem lauksaimniecības produktiem.

2.   Atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniedz I pielikumā neiekļauto preču ražošanā izmantotiem lauksaimniecības produktiem, nepārsniedzot Komisijas noteiktos daudzumus.

Minētos daudzumus nosaka, līdzsvarojot, no vienas puses, I pielikumā neiekļauto preču eksporta kompensācijām noteiktos obligātos budžeta ierobežojumus un, no otras puses, paredzamās izdevumu vajadzības attiecībā uz eksporta kompensācijām I pielikumā neiekļautajām precēm, un jo īpaši ņemot vērā:

a)

attiecīgo I pielikumā neiekļauto preču eksporta apjoma aplēses;

b)

vajadzības gadījumā – attiecīgo pamatproduktu situāciju Savienības tirgū un pasaules tirgū;

c)

ekonomiskos un reglamentējošos faktorus.

Šos daudzumus regulāri pārskata, ņemot vērā ekonomisko un reglamentējošo faktoru izmaiņas.

3.   Šā panta 1. punktā minētās atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai dalībvalstis izsniedz jebkurai personai, kas iesniegusi pieteikumu atļaujas saņemšanai, neatkarīgi no minētā pieteikuma iesniedzēja uzņēmējdarbības veikšanas vietas.

Atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai ir derīgas visā Savienībā.

19. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

to lauksaimniecības produktu sarakstu, ko izmanto tādu I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, par kurām var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

b)

tiesībām, kas izriet no atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un šādas atļaujas tiesiskajām sekām;

c)

tādu tiesību nodošanu uzņēmumu starpā, kas izriet no atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

d)

noteikumiem, kas nepieciešami, lai procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai izsniegto atļauju sistēma attiecībā uz atļaujas autentiskumu, tās nodošanu vai tās nodošanas ierobežojumiem būtu uzticama un efektīva.

20. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)

tādu lauksaimniecības produktu daudzuma noteikšanu, ievērojot 18. panta 2. punktu, par kuriem var izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

b)

tādu pieteikumu formātu un saturu, kurus iesniedz, lai saņemtu atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

c)

atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai formātu, saturu un derīguma termiņu;

d)

nepieciešamos dokumentus un procedūru, kas jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus un izsniedzot atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

e)

dalībvalstu īstenoto pārvaldību attiecībā uz atļaujām procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai;

f)

procedūrām, kas saistītas ar dalībvalstu savstarpējo administratīvo palīdzību.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja atļauja tiek pieprasīta produktu daudzumam, kas pārsniedz saskaņā ar šā panta 1. punkta a) apakšpunktu noteikto daudzumu, Komisija pieņem īstenošanas aktus, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, attiecīgajiem produktiem var ierobežot daudzumus, par kuriem atļauts izsniegt atļaujas procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, noraidīt daudzumu, par kuru tiek pieprasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un apturēt tādu pieteikumu iesniegšanu, kuros prasīta atļauja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai.

II apakšiedaļa

Ievešanas pārstrādei režīma apturēšana

21. pants

Procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanas apturēšana olu albumīnam un piena albumīnam

1.   Ja procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošana traucē vai varētu traucēt Savienības tirgus darbību, Komisija pēc kādas dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas, var pieņemt īstenošanas aktus, var pilnībā vai daļēji apturēt procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanu olu albumīnam un piena albumīnam. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Ja Komisija saņem no dalībvalsts lūgumu pieņemt pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus, tā piecu darba dienu laikā pēc lūguma saņemšanas pieņem īstenošanas aktus, kas satur tās lēmumu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Pienācīgi pamatotu un nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ Komisija attiecībā uz 1. punktā paredzēto apturēšanu pieņem nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 44. panta 3. punktā minēto procedūru.

III   NODAĻA

EKSPORTS

I   IEDAĻA

Eksporta kompensācijas

22. pants

Preces un produkti, par kuriem var piešķirt kompensāciju

1.   Ja tiek eksportētas I pielikumā neiekļautās preces, par Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitītajiem lauksaimniecības produktiem, kas izmantoti minēto I pielikumā neiekļauto preču ražošanā, var saņemt eksporta kompensācijas, ievērojot minētās regulas 196. pantu, kā noteikts šīs regulas II pielikumā, un piemēro Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. punktu un 3. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minētās eksporta kompensācijas nepiešķir par:

a)

importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir atkārtoti eksportētas;

b)

importētām I pielikumā neiekļautajām precēm, kas uzskatāmas par laistām brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir eksportētas pēc pārstrādes vai ietvertas citās I pielikumā neiekļautajās precēs;

c)

importētiem graudaugiem, rīsiem, pienu un piena produktiem vai olām, kas uzskatāmi par laistiem brīvā apgrozībā saskaņā ar LESD 29. pantu un ir eksportēti pēc pārstrādes vai ietverti I pielikumā neiekļautās precēs.

23. pants

Eksporta kompensāciju noteikšana

1.   Šīs regulas 22. pantā minētās eksporta kompensācijas nosaka dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz eksportēto preču sastāvu un eksporta kompensāciju likmēm, kuras noteiktas katram eksportēto preču sastāvā esošajam pamatproduktam.

2.   Lai noteiktu eksporta kompensācijas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitītos lauksaimniecības produktus, kas nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, pielīdzina pamatproduktiem vai produktiem, kas iegūti no pamatproduktu pārstrādes.

24. pants

Horizontālie noteikumi un eksporta kompensāciju likmes

1.   Uz I pielikumā neiekļautajām precēm attiecas Regulas (ES) Nr. 1308/2013 199. panta 3. punktā paredzētie horizontālie noteikumi par eksporta kompensāciju piešķiršanu lauksaimniecības produktiem.

2.   Lai noteiktu eksporta kompensāciju likmes pamatproduktiem, veic pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 198. pantu un Regulas (ES) Nr. 1370/2013 13. pantu.

3.   Lai aprēķinātu eksporta kompensācijas, lauksaimniecības produktus, kas ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, un ir iegūti no pamatproduktiem vai pielīdzināti tiem, vai produktus, kas iegūti no pamatproduktu pārstrādes saskaņā ar 23. panta 2. punktu, uzskata par pamatproduktiem.

25. pants

Sertifikāti konkrētu I pielikumā neiekļauto preču eksportam uz konkrētiem galamērķiem

Ja tas ir paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko Savienība noslēgusi vai provizoriski piemēro saskaņā ar LESD, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes pēc attiecīgās personas lūguma izdod sertifikātu, kurā noteikts, vai ir izmaksātas eksporta kompensācijas par konkrētām I pielikumā neiekļautajām precēm, ko eksportē uz konkrētiem galamērķiem.

26. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

noteikumiem par eksportējamo I pielikumā neiekļauto preču un to ražošanā izmantoto lauksaimniecības produktu īpašībām;

b)

noteikumiem par to eksporta kompensāciju noteikšanu lauksaimniecības produktiem, kas eksportēti pēc tam, kad tie pārstrādāti I pielikumā neiekļautajās precēs;

c)

noteikumiem par apliecinājumu, ar ko jāpierada eksportēto I pielikumā neiekļauto preču sastāvu;

d)

noteikumiem, ar kuriem pieprasa deklarāciju par konkrētu importētu lauksaimniecības produktu izmantošanu;

e)

noteikumiem par lauksaimniecības produktu, kas ir uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā un nav iekļauti šīs regulas III pielikumā, pielīdzināšanu pamatproduktiem un par katra pamatprodukta references daudzuma noteikšanu;

f)

horizontālo noteikumu par lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 202. pantam, piemērošanu I pielikumā neiekļautajām precēm.

27. pants

Īstenošanas pilnvaras

Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)

kompensācijas likmes piemērošanu, ja, aprēķinot eksporta kompensācijas, ir jāņem vērā šā panta c) punktā minēto produktu un I pielikumā neiekļauto preču komponentu īpašības,

b)

eksporta kompensācijas aprēķināšanu:

i)

pamatproduktiem,

ii)

produktiem, kas iegūti, pārstrādājot pamatproduktus,

iii)

produktiem, kas pielīdzināti i) vai ii) punktā minētajiem produktiem;

c)

šā panta b) punkta ii) un iii) apakšpunktā minēto, Regulas (ES) Nr. 1308/2013 196. panta 1. punkta a) apakšpunkta i), ii), iii), v) un vii) punktā uzskaitīto un šīs regulas III pielikumā neiekļauto lauksaimniecības produktu pielīdzināšanu pamatproduktiem;

d)

tādu references daudzumu noteikšanu katram pamatproduktam, kas izmantojams par pamatu eksporta kompensāciju noteikšanai, pamatojoties uz eksportēto preču ražošanā faktiski izmantoto produkta daudzumu vai nosakot fiksētu daudzumu, kā izklāstīts II pielikumā;

e)

pieteikumu 25. pantā minēto sertifikātu saņemšanai, šo sertifikātu izsniegšanu un pārvaldīšanu;

f)

rīcību gadījumos, kad ražošanas procesā vai blakusproduktu pārstrādes laikā zūd produkti vai samazinās to daudzums;

g)

procedūrām, kuras ir saistītas ar eksportētu I pielikumā neiekļauto preču sastāva paziņošanu un apliecināšanu, kas ir jāpierada, un kuras nepieciešamas eksporta kompensāciju sistēmas ieviešanai;

h)

vienkāršotu apliecinājumu, ar ko jāpierada preču nonākšanu galamērķī, ja kompensācijas tiek diferencētas pēc galamērķa;

i)

I pielikumā neiekļauto preču importa kompensācijām piemērotu horizontālos noteikumus par lauksaimniecības produktu eksporta kompensācijām, kas pieņemti atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1308/2013 203. pantam;

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

II   IEDAĻA

Kompensācijas sertifikāti

28. pants

Kompensācijas sertifikāti

1.   Eksporta kompensācijas par lauksaimniecības produktiem, kas ietverti I pielikumā neiekļautajās precēs, piešķir tad, ja ir iesniegts pieteikums eksporta kompensāciju saņemšanai un ir uzrādīts eksporta brīdī derīgs kompensācijas sertifikāts.

Mazos eksportētājus, tostarp kompensācijas sertifikāta turētājus, kas piesakās nelielu eksporta kompensācijas summu saņemšanai, kuras ir pārāk nelielas, lai uz tām attiecinātu kompensācijas sertifikātus un kuras atbilst noteiktajiem budžeta ierobežojumiem, atbrīvo no pienākuma uzrādīt kompensācijas sertifikātu. Minētie atbrīvojumi nepārsniedz kopējo mazajiem eksportētājiem atvēlēto summu.

2.   Dalībvalsts izsniedz kompensācijas sertifikātu jebkurai personai, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un kas iesniegusi pieteikumu kompensācijas sertifikāta saņemšanai, neatkarīgi vietas, kur tā veic uzņēmējdarbību. Kompensācijas sertifikāti ir derīgi visā Savienībā.

29. pants

Piemērojamās kompensācijas likmes

1.   Piemēro kompensācijas likmi, kas ir spēkā dienā, kad muitas iestādes pieņem eksporta deklarāciju par I pielikumā neiekļautajām precēm, ja vien saskaņā ar 2. punktu nav iesniegts pieteikums kompensācijas likmes iepriekšējai noteikšanai.

2.   Pieteikumu kompensācijas likmes iepriekšējai noteikšanai var iesniegt vienlaicīgi ar pieteikumu kompensācijas sertifikāta saņemšanai vai dienā, kad tiek izsniegts kompensācijas sertifikāts, vai jebkurā brīdī pēc šīs dienas un pirms kompensācijas sertifikāta derīguma termiņa beigām.

3.   Kompensācijas likmi nosaka iepriekš un piemēro tādā līmenī, kāds ir spēkā dienā, kad iesniegts pieteikums likmes iepriekšējai noteikšanai. Likmes, kas noteiktas iepriekš, no minētās dienas piemēro visām kompensāciju likmēm, uz kurām attiecas kompensācijas sertifikāts.

4.   Eksporta kompensācijas par I pielikumā neiekļautajām precēm piešķir, pamatojoties uz:

a)

kompensācijas likmēm, kas jāpiemēro saskaņā ar 1. punktu un kas attiecas uz šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertajiem pamatproduktiem, ja kompensācijas likmes nav noteiktas iepriekš, vai

b)

kompensācijas likmēm, kas noteiktas iepriekš saskaņā ar 3. punktu un kas attiecas uz šajās I pielikumā neiekļautajās precēs ietvertajiem pamatproduktiem.

30. pants

Nodrošinājums attiecībā uz kompensācijas sertifikātiem

1.   Kompensācijas sertifikātus izsniedz, ja ir iemaksāts nodrošinājums, kas garantē, ka uzņēmums attiecīgās dalībvalsts kompetentajām iestādēm iesniegs pieteikumu eksporta kompensācijas saņemšanai par kompensācijas sertifikāta derīguma termiņā veiktu I pielikumā neiekļauto preču eksportu.

2.   Ja par kompensācijas sertifikāta derīguma termiņā veikto eksportu kompensācija nav pieprasīta vai ir pieprasīta tikai daļēji, iemaksāto nodrošinājumu pilnībā vai daļēji ietur.

Neatkarīgi no pirmās daļas nodrošinājumu neietur:

a)

ja tas, ka preces nav eksportētas vai ir eksportētas tikai daļēji vai kompensācijas sertifikāts nav pieprasīts vai ir pieprasīts tikai daļēji, ir noticis nepārvaramas varas dēļ

b)

ja nepieprasītā kompensācijas summa par eksportu ir pielaides līmeņa robežās.

31. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

noteikumiem par tiesībām un pienākumiem, kas izriet no kompensācijas sertifikāta, ietverot nodrošinājumu, ka eksporta kompensācijas tiks samaksātas, ja izpildīti visi nosacījumi, un pienākumu pieteikties eksporta kompensācijām par tādiem lauksaimniecības produktiem, kuri eksportēti pēc tam, kad tie pārstrādāti I pielikumā neiekļautās precēs;

b)

noteikumiem attiecībā uz kompensācijas sertifikāta nodošanu, vai šādas nodošanas ierobežojumiem;

c)

gadījumiem un apstākļiem, kad kompensācijas sertifikātu saskaņā ar 28. panta 1. punktu nav jāuzrāda, ņemot vērā darbības mērķi, attiecīgās summas un kopējo summu, ko var piešķirt mazajiem eksportētājiem;

d)

gadījumiem un apstākļiem, kad, atkāpjoties no 30. panta, nav jāiemaksā nodrošinājums;

e)

noteikumiem par šīs regulas 30. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktu minēto pielaides līmeni, ņemot vērā nepieciešamību ievērot budžeta ierobežojumus;

32. pants

Īstenošanas pilnvaras

1.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz:

a)

pieteikuma iesniegšanu kompensācijas sertifikāta saņemšanai, tā formātu un saturu;

b)

kompensācijas sertifikāta formātu, saturu un derīguma termiņu;

c)

procedūru, kas jāpiemēro, iesniedzot pieteikumus kompensācijas sertifikātu saņemšanai, kā arī procedūru kompensācijas sertifikātu izsniegšanai un izmantošanai;

d)

procedūru attiecībā uz iemaksājamo nodrošinājumu un tā apjomu;

e)

šīs regulas 31. panta 2. punkta otrās daļas b) apakšpunktā minēto pielaides līmeni, ņemot vērā nepieciešamību ievērot budžeta ierobežojumus;

f)

līdzekļiem, ar kuriem var pierādīt, ka ir izpildīti no kompensācijas sertifikātiem izrietošie pienākumi;

g)

kompensācijas sertifikātu apstrādi dalībvalstīs un apmaiņu ar informāciju, kas vajadzīga sistēmas pārvaldībai, tostarp procedūrām, kas saistītas ar īpašu dalībvalstu savstarpēju administratīvu palīdzību;

h)

mazajiem eksportētājiem atvēlētās kopējās summas noteikšanu un atsevišķas robežvērtības paredzēšanu attiecībā uz atbrīvojumu no kompensācijas sertifikāta uzrādīšanas saskaņā ar 28. panta 1. punkta otro daļu;

i)

aizstājēju kompensācijas sertifikātu un kompensācijas sertifikātu dublikāta izsniegšanu.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   Ja kompensācija tiek pieprasīta par summu, kas pārsniedz pieejamo summu, kura noteikta, pamatojoties uz saistībām, ko nosaka saskaņā ar LESD noslēgtie starptautiskie nolīgumi, Komisija ar īstenošanas aktiem, kas pieņemti, nepiemērojot 44. panta 2. vai 3. punktā minēto procedūru, var ierobežot summas, par kurām atļauts izsniegt kompensācijas sertifikātus, noraidīt summas, kuras norādītas pieteikumos kompensācijas sertifikātu saņemšanai, un apturēt pieteikumu iesniegšanu kompensācijas sertifikātu saņemšanai.

III   IEDAĻA

Citi ar eksportu saistīti pasākumi

33. pants

Citi ar eksportu saistīti pasākumi

1.   Ja saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013 ir pieņemti pasākumi (nodevu vai maksu veidā) attiecībā uz kāda III pielikumā iekļautā lauksaimniecības produkta eksportu un ja šo pasākumu mērķa sasniegšanu var kavēt tādu I pielikumā neiekļautu preču eksports, kurās ir augsts attiecīgā lauksaimniecības produkta saturs, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar šīs Regulas 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz līdzvērtīgiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar šīm I pielikumā neiekļautajām precēm, ar noteikumu, ka minētie deleģētie akti ievēro jebkādas saistības, kuras izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kas noslēgti saskaņā ar LESD. Minētos deleģētos aktus pieņem tikai tad, ja pastāvošie pasākumi, kas ir pieejami saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1308/2013, izrādās nepietiekami.

Ja šā punkta pirmajā daļā minētajos gadījumos tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, uz deleģētajiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu, attiecas 43. pantā paredzētā procedūra.

Minētie nenovēršamie steidzamie iemesli var ietvert vajadzību rīkoties nekavējoties, lai risinātu vai novērstu tirgus traucējumu, ja tirgus traucējumu draudi parādās tik strauji vai negaidīti, ka ir vajadzīga tūlītēja rīcība, lai efektīvi un iedarbīgi atrisinātu situāciju, vai arī ja ar tūlītēju rīcību varētu novērst, ka šādi tirgus traucējumu draudi īstenojas, turpinās vai izvēršas par smagāku vai ilgstošu traucējumu, vai arī ja vilcināšanās tūlītēji rīkoties radītu traucējuma rašanās vai saasināšanās draudus vai radītu situāciju, ka vēlāk apdraudējuma vai traucējuma novēršanai būtu vajadzīgi plašāki pasākumi, vai arī kaitētu ražošanai vai tirgus apstākļiem.

2.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus, pieņem procedūras un tehniskos kritērijus 1. punkta piemērošanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

IV   NODAĻA

PASĀKUMI, KO PIEMĒRO GAN IMPORTAM, GAN EKSPORTAM

34. pants

Tiešā kompensēšana preferenciālās tirdzniecības režīmā

1.   Ja tas ir paredzēts starptautiskā nolīgumā, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, lauksaimniecības produktiem piemērojamo ievedmuitas nodokli var aizstāt ar summu, kas noteikta, pamatojoties uz lauksaimniecības produktu cenu atšķirībām Savienībā un attiecīgajā valstī vai reģionā, vai ar summu, kas kompensē kopīgi noteiktu cenu attiecīgajai valstij vai reģionam.

Tādā gadījumā summas, kas jāmaksā par eksportu uz attiecīgo valsti vai reģionu, nosaka kopīgi un ar tādu pašu pamatojumu, ko piemēro, nosakot ievedmuitas nodokļa lauksaimniecības komponentu saskaņā ar nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus,:

a)

1. punktā minēto piemērojamo nodokli un saistītās summas, kas jāmaksā par eksportu uz attiecīgo valsti vai reģionu, noteikšanai;

b)

nodrošināšanai, lai pārstrādātie lauksaimniecības produkti, kas deklarēti eksportam preferenciālās tirdzniecības režīmā, netiktu faktiski eksportēti nepreferenciālas tirdzniecības režīmā vai otrādi.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

35. pants

Analīzes metodes

1.   Lai īstenotu šajā regulā paredzēto tirdzniecības režīmu, un ja tas vajadzīgs saistībā ar pārstrādātajiem lauksaimniecības produktiem vai I pielikumā neiekļautajām precēm, šo produktu un preču īpašības un sastāvu nosaka, analizējot to sastāvdaļas.

2.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus saistībā ar 1. punktā minētajiem produktiem un precēm attiecībā uz:

a)

kvalitatīvās un kvantitatīvās analīzes metodēm;

b)

tehniskajiem noteikumiem, kas nepieciešami to identificēšanai;

c)

procedūrām, ko piemēro to KN klasifikācijas nolūkos.

Šos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

36. pants

Šīs regulas pielāgošana

Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz:

a)

šīs regulas I līdz V pielikuma pielāgošanu starptautiskajiem nolīgumiem, ko saskaņā ar LESD noslēgusi vai provizoriski piemēro Savienība, tostarp pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču dzēšanu un jaunu pārstrādātu lauksaimniecības produktu un I pielikumā neiekļauto preču pievienošanu;

b)

šīs regulas 2. panta j) līdz l) punkta, 25. panta un I līdz V pielikuma pielāgošanu Regulas (EEK) Nr. 2658/87 I pielikuma grozījumiem.

37. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Ja tas nepieciešams šīs regulas īstenošanai, dalībvalstis sniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma informāciju par:

a)

pārstrādātu lauksaimniecības produktu importu;

b)

I pielikumā neiekļauto preču eksportu;

c)

pieteikumiem, lai saņemtu atļauju procedūras “ievešana pārstrādei” piemērošanai, un šādu atļauju izsniegšanu un izmantošanu attiecībā uz 18. pantā minētajiem lauksaimniecības produktiem;

d)

pieteikumiem 28. panta 1. punktā minēto kompensācijas sertifikātu saņemšanai un šo sertifikātu izsniegšanu un izmantošanu;

e)

eksporta kompensāciju maksājumiem un atlīdzinājumiem par 22. panta 1. punktā minētajām I pielikumā neiekļautajām precēm;

f)

pieņemtajiem administratīvajiem īstenošanas pasākumiem;

g)

citu attiecīgu informāciju.

Ja pieteikums eksporta kompensācijas saņemšanai ir iesniegts citā dalībvalstī, nevis tajā, kur attiecīgās I pielikumā neiekļautās preces ražotas, informāciju par e) apakšpunktā minēto I pielikumā neiekļauto preču ražošanu un sastāvu paziņo šai citai dalībvalstij pēc tās pieprasījuma.

2.   Komisija informāciju, kas tai iesniegta saskaņā ar 1. punkta a) līdz g) apakšpunktu, var nosūtīt visām dalībvalstīm.

3.   Lai nodrošinātu informācijas sistēmu integritāti un pārsūtīto dokumentu un ar tiem saistīto datu autentiskumu un salasāmību, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem nosaka:

a)

saskaņā ar 1. punktu paziņojamās informācijas būtību un veidu;

b)

apstrādājamo datu kategorijas un maksimālos saglabāšanas termiņus un apstrādes mērķi, jo īpaši, ja šos datus publicē un nosūta trešām valstīm;

c)

piekļuves tiesības informācijai vai informācijas sistēmām, ko sniedz, pienācīgi ievērojot dienesta noslēpumus un konfidencialitāti;

d)

informācijas publiskošanas nosacījumus.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, kas nepieciešami šā panta piemērošanai, attiecībā uz:

a)

paziņošanas metodēm;

b)

par paziņojamās informācijas detaļām;

c)

paziņojamās informācijas pārvaldības kārtību, kā arī noteikumus par paziņojumu saturu, formu, sniegšanas laiku, biežumu, un termiņiem;

d)

kārtību, kādā informāciju un dokumentus nosūta vai dara pieejamus dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei, starptautiskām organizācijām, trešo valstu kompetentajām iestādēm vai sabiedrībai, vienlaikus garantējot personas datu aizsardzību un uzņēmumu likumīgās intereses savu darījumdarbības noslēpumu aizsargāšanā.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

38. pants

Personas datu apstrāde un aizsardzība

1.   Dalībvalstis un Komisija vāc personas datus 37. panta 1. punktā izklāstītajos nolūkos un neapstrādā šos datus veidā, kas neatbilst minētajiem nolūkiem.

2.   Ja personas datus apstrādā 37. panta 1. punktā minētajos nolūkos, šos datus padara anonīmus un apstrādā tikai apkopotā veidā.

3.   Personas datus apstrādā saskaņā ar Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001 izklāstītajiem noteikumiem. Konkrēti, šādus datus glabā tikai tādā veidā, kas nedod iespēju identificēt datu subjektus ilgāk, nekā ir nepieciešams tiem mērķiem, kuriem tie tika apkopoti vai kuriem tiek veikta to turpmāka apstrāde, ņemot vērā minimālos saglabāšanas termiņus, kas noteikti piemērojamajos valsts un Savienības tiesību aktos.

4.   Dalībvalstis informē datu subjektus, ka to personas datus var apstrādāt valsts un Savienības struktūrās atbilstīgi 1. punktam un ka šajā ziņā datu subjektiem ir tiesības, kas izklāstītas datu aizsardzības noteikumos, attiecīgi Direktīvā 95/46/EK un Regulā (EK) Nr. 45/2001.

39. pants

Nelielas summas

Komisija saskaņā ar 42. pantu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz minimālajām robežvērtībām, kuras nesasniedzot, dalībvalstis drīkst atturēties no tādu summu piemērošanas, kas jāiekasē vai jāpiešķir saskaņā ar 3., 5., 10., 22. un 34. pantu. Minimālo robežvērtību nosaka tādā apjomā, kuru nesasniedzot, ar attiecīgo summu piemērošanu saistītās administratīvās izmaksas būtu neproporcionālas summām, kas jāiekasē vai jāpiešķir.

40. pants

Nodrošinājums, pārbaudes, verifikācija, kontrole un sankcijas

1.   Attiecīgā gadījumā pārstrādātu lauksaimniecības produktu importa licencēm un šādiem produktiem piemērotajām tarifu kvotām, kā arī eksporta kompensācijām par I pielikumā neiekļautajām precēm un attiecīgajiem kompensācijas sertifikātiem mutatis mutandis piemēro horizontālos noteikumus par nodrošinājumu, pārbaudēm, verifikāciju, kontroli, piemērojamām sankcijām un euro izmantošanu, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1306/2013 58. līdz 66. pantā, 79. līdz 88. pantā un 105. līdz 108. pantā un tiesību aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minēto regulu.

2.   Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 42. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem šīs regulas īstenošanas nolūkā attiecīgi pielāgo noteikumus, kas pieņemti, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem pantiem.

3.   Komisija vajadzības gadījumā pieņem īstenošanas aktus attiecībā uz to noteikumu piemērošanu, kas pieņemti, pamatojoties uz šā panta 1. punktā minētajiem pantiem, šīs regulas īstenošanas nolūkā. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 44. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

41. pants

Starptautiskās saistības un piemērojamie standarti

Komisija, pieņemot deleģētos aktus un īstenošanas aktus, ņem vērā Savienības starptautiskās saistības un piemērojamos Savienības sociālos, vides un dzīvnieku labturības standartus, nepieciešamību uzraudzīt tirdzniecības un tirgus izmaiņas, vajadzību pēc drošas tirgus pārvaldības un nepieciešamību samazināt administratīvo slogu.

V   NODAĻA

PILNVARU DELEĢĒŠANA UN KOMITEJU PROCEDŪRA

42. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantā, 33. panta 1. punktā, 36. pantā, 37. panta 3. punktā, 39. pantā un 40. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta par tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantā, 33. panta 1. punktā, 36. pantā, 37. panta 3. punktā, 39. pantā un 40. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 8., 12., 15., 19., 26., 31. pantu, 33. panta 1. punktu, 36. pantu, 37. panta 3. punktu, 39. pantu un 40. panta 2. punktu pieņemts deleģētais stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

43. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētais akts, kas pieņemts saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties, un to piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi atbilstīgi 2. punktam. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmantoto steidzamības procedūru.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu, kas pieņemts atbilstīgi šim pantam, saskaņā ar 42. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

44. pants

Komiteju procedūra

1.   Šīs regulas 13. panta, 17. panta 1., 2., 4. un 5. punkta, 20. panta 1. punkta, 27. panta, 32. panta 1. punkta, 33. panta 2. punkta, 34. panta 2. punkta un 37. panta 4. punkta nolūkiem un – attiecībā uz pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav olu albumīns un piena albumīns, – 5. panta 1. un 5. punkta un 16. panta 1. punkta nolūkiem, un attiecībā uz importa licencēm un tarifu kvotām pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem, kas nav olu albumīns un piena albumīns, un eksporta kompensācijām un kompensāciju sertifikātiem produktiem, kuri nav iekļauti I pielikumā, – 40. panta 3. punkta nolūkiem, Komisijai palīdz komiteja, saukta par Komiteju, kas nodarbojas ar horizontālajiem jautājumiem, kuri saistīti ar tādu pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecību, kas nav iekļauti I pielikumā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Šīs regulas 9. panta 1. punkta un 21. panta 1. un 2. punkta nolūkiem un – attiecībā uz olu albumīnu un piena albumīnu – 5. panta 1. un 5. punkta un 16. panta 1. punkta nolūkiem, un attiecībā uz importa licencēm un tarifu kvotām olu albumīnam un piena albumīnam, – 40. panta 3. punkta nolūkiem, Komisijai palīdz Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1308/2013 229. panta 1. punktu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

Lai īstenotu šīs regulas 35. panta 2. punktu, Komisijai palīdz Muitas kodeksa komiteja, kas izveidota ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 247.a pantu. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

4.   Kad komitejas atzinums jāsaņem rakstiskā procedūrā, minēto procedūru izbeidz, nepanākot rezultātu, ja atzinuma sniegšanas termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai to pieprasa vismaz ceturtā daļa komitejas locekļu.

VI NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

45. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 614/2009 un Regulu (EK) Nr. 1216/2009 atceļ.

Atsauces uz atceltajām regulām uzskata par atsaucēm uz šo regulu un lasa saskaņā ar VI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

46. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 327, 12.11.2013., 90. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1216/2009 (2009. gada 30. novembris), ar ko nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm (OV L 328, 15.12.2009., 10. lpp.).

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 614/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par vienotu sistēmu ovalbumīna un laktalbumīna tirdzniecībai (OV L 181, 14.7.2009., 8. lpp.).

(5)  Padomes Regula (EK) Nr. 1234/2007 (2007. gada 22. oktobris), ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 978/2012 (2012. gada 25. oktobris) par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.).

(9)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.).

(11)  Padomes Regula (ES) Nr. 1370/2013 (2013. gada 16. decembris) par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.).

(12)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(16)  Padomes Regula (EK) Nr. 260/2009 (2009. gada 26. februāris) par kopējiem importa noteikumiem (OV L 84, 31.3.2009., 1. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 625/2009 (2009. gada 7. jūlijs) par kopējiem noteikumiem importam no dažām trešām valstīm (OV L 185, 17.7.2009., 1. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(19)  Komisijas Regula (ES) Nr. 578/2010 (2010. gada 29. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 1216/2009 attiecībā uz eksporta kompensāciju piešķiršanu un kritērijiem šādu kompensāciju apjoma noteikšanai dažiem lauksaimniecības produktiem, kurus eksportē tādu preču veidā, kas nav ietvertas Līguma I pielikumā (OV L 171, 6.7.2010., 1. lpp.).

(20)  Komisijas Regula (EEK) Nr. 2454/93 (1993. gada 2. jūlijs), ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kas minēti 2. panta b) punktā

1.   Tabula

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem ievedmuitas nodoklis sastāv no ad valorem nodokļa un lauksaimniecības komponenta, kas nav daļa no ad valorem nodokļa, kā minēts 3. panta 1. punktā

KN kods

Apraksts

ex 0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

0403 10 51 līdz 0403 10 99

jogurts, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0403 90 71 līdz 0403 90 99

citāds, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0405 20 10 un 0405 20 30

Piena tauku pastas ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

0710 40 00

Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai

ex 1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516:

1517 10 10

margarīns, izņemot šķidro margarīnu, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1517 90 10

citādi, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1702 50 00

Ķīmiski tīra fruktoze

ex 1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas, izņemot lakricas ekstraktu, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām, un uz ko attiecas KN kods 1704 90 10

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu

ex 1901

Iesala ekstrakts; pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur, izņemot izstrādājumus ar KN kodu 1901 90 91

ex 1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots, izņemot pildītos pastas izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 1902 20 10 un 1902 20 30

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti

1905

Maizes, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

2001 90 30

Cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta ar etiķi vai etiķskābi

2001 90 40

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas pēc svara satur 5 % vai vairāk cietes un ir sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

2004 10 91

Saldēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2004 90 10

Saldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2005 20 10

Nesaldēti kartupeļi miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā, sagatavoti vai konservēti bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2005 80 00

Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2008 99 85

Kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata), citādi sagatavota vai konservēta, bez spirta vai cukura piedevas

2008 99 91

Jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes, citādi sagatavoti vai konservēti, bez alkohola vai cukura piedevas

2101 12 98

Izstrādājumi uz kafijas bāzes

2101 20 98

Izstrādājumi uz tējas vai mates bāzes

2101 30 19

Grauzdēti kafijas aizstājēji, izņemot grauzdētus cigoriņus

2101 30 99

Grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot grauzdētu cigoriņu ekstraktus, esences un koncentrātus

2102 10 31 un 2102 10 39

Maizes raugs, žāvēts vai nežāvēts

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur, uz ko neattiecas KN kodi 2106 10 20, 2106 90 20 un 2106 90 92 un kas nav aromatizēti vai iekrāsoti cukura sīrupi

2202 90 91, 2202 90 95 un 2202 90 99

Citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros nav pozīcijās 0401–0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401–0404 minētajiem produktiem

2905 43 00

Mannīts

2905 44

D-glucīts (sorbīts)

3302 10 29

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (iekaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes un citi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, ko izmanto dzērienu ražošanā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un uz ko neattiecas KN kods 3302 10 21

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes

ex 3505 10

Dekstrīni un citādas modificētās cietes, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50

3505 20

Līmes, kas satur cieti, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

3809 10

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas citur nav minēti vai iekļauti

3824 60

sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto


2.   Tabula

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem ievedmuitas nodoklis sastāv no ad valorem nodokļa un no lauksaimniecības komponenta vai īpaša nodeva, kā minēts 3. panta 2. punktā

KN kods

Apraksts

ex 0505

Ādas un citas putnu daļas ar spalvām vai dūnām, spalvas un to daļas (arī ar apgrieztām malām) un dūnas bez tālākas apstrādes, izņemot tīrīšanu, dezinficēšanu vai apstrādāšanu uzglabāšanai; putnu spalvu vai to daļu pulveris un atkritumi:

0505 10 90

putnu spalvas, ko izmanto pildījumam, un dūnas, izņemot neapstrādātas

0505 90 00

citādi

0511 99 39

Dzīvnieku izcelsmes dabiskie sūkļi, izņemot neapstrādātus

ex 1212 29 00

Nederīgas lietošanai pārtikā jūras aļģes un citādas aļģes, svaigas, dzesinātas, saldētas vai žāvētas, arī samaltas, izņemot tās, ko izmanto farmācijā

ex 1302

Augu sulas un ekstrakti; pektīni, pektināti un pektāti; agars un citi no augu produktiem iegūti recinātāji un biezinātāji, arī modificēti:

1302 12 00

augu sulas un ekstrakti no lakricas

1302 13 00

augu sulas un ekstrakti no apiņiem

1302 19 20 un 1302 19 70

augu sulas un ekstrakti, izņemot augu sulas un ekstraktus no lakricas un apiņiem, vaniļas oleosveķiem un opija

ex 1302 20

pektāti

1302 31 00

agars, arī modificēts

1302 32 10

recinātāji un biezinātāji, arī pārveidoti, no ceratoniju pākstīm vai sēklām

1505 00

Vilnas tauki un taukvielas, ko iegūst no tiem (ieskaitot lanolīnu)

1506 00 00

Citādi dzīvnieku tauki un eļļas un to frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

ex 1515 90 11

Jojobas eļļa un tās frakcijas, rafinētas vai nerafinētas, bet ķīmiski nepārveidotas

1516 20 10

Hidrogenēta rīcineļļa, t. s. “opālvasks”

1517 90 93

Pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, ko izmanto veidņu eļļām

ex 1518 00

Dzīvnieku vai augu tauki un eļļas un to frakcijas, kausētas, oksidētas, dehidrētas, sulfurētas, caurpūstas, polimerizētas ar siltumu vakuumā vai inertā gāzē vai ķīmiski pārveidotas ar kādu citu paņēmienu, izņemot pozīcijas 1516 izstrādājumus; dzīvnieku vai augu tauku un eļļu vai 15. nodaļas dažādo tauku un eļļu nepārtikas maisījumi vai izstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti; izņemot eļļas, uz ko attiecas KN kodi 1518 00 31 un 1518 00 39

1520 00 00

Neattīrīts glicerīns; glicerīnūdens un glicerīna sārmi

1521

Krāsoti vai nekrāsoti, rafinēti vai nerafinēti augu vaski (izņemot triglicerīdus), bišu vasks, citu kukaiņu vaski un spermacets

1522 00 10

Degra

1702 90 10

Ķīmiski tīra maltoze

1704 90 10

Lakricas ekstrakts, kas satur vairāk nekā 10 % saharozes, bet bez citām piedevām

1803

Kakao pasta, attaukota vai neattaukota

1804 00 00

Kakao sviests, tauki un eļļa

1805 00 00

Kakao pulveris bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

ex 1901

Iesala ekstrakts; Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0401 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

1901 90 91

citādi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai satur mazāk par 1,5 % piena taukus, 5 % saharozi (ieskaitot invertcukuru) vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti, izņemot pārtikas izstrādājumus pulvera veidā, kas iegūti no pozīciju 0401–0404 precēm

ex 2001 90 92

Palmu galotņu pumpuri, sagatavoti vai konservēti ar etiķi vai etiķskābi

ex 2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

2008 11 10

zemesriekstu sviests

2008 91 00

palmu galotņu pumpuri

ex 2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes; grauzdēti cigoriņi un to ekstrakti, esences un koncentrāti, izņemot izstrādājumus, uz ko attiecas KN kodi 2101 12 98, 2101 20 98, 2101 30 19 un 2101 30 99

ex 2102 10

aktīvie raugi:

2102 10 10

kultūrraugs

2102 10 90

citādi, izņemot maizes raugu

2102 20

Neaktīvi raugi; citi nedzīvi vienšūnu mikroorganismi

2102 30 00

Gatavi cepamie pulveri

2103

Gatavas mērces un produkti to gatavošanai; garšvielu maisījumi un pikanto garšvielu maisījumi; sinepju pulveris un gatavas sinepes

2104

Gatavas zupas un buljoni, izstrādājumi to pagatavošanai; homogenizēti jaukti pārtikas izstrādājumi

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

ex 2106 10

proteīna koncentrāti un strukturētas olbaltumvielas:

2106 10 20

kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

ex 2106 90

citādi:

2106 90 20

salikti alkohola izstrādājumi (alkoholisko preparātu maisījumi), kas nav uz smaržvielu bāzes un ko izmanto dzērienu ražošanā

2106 90 92

citādi izstrādājumi, kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % no svara piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

2201 10

Dabiskie vai mākslīgie minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, nearomatizēti

2202 10 00

Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

2202 90 10

Citādi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot pozīcijā 2009 minētās augļu vai dārzeņu sulas, kuros nav pozīcijās 0401–0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401–0404 minētajiem produktiem

2203 00

Iesala alus

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

ex 2207

Izņemot, ja iegūts no lauksaimniecības produktiem, kas uzskaitīti LESD I pielikumā, nedenaturēts etilspirts ar spirta tilpumkoncentrāciju 80 tilp.% vai vairāk un etilspirts un citi jebkāda stipruma spirti, denaturēti

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts, kurā spirta tilpumkoncentrācija ir mazāk nekā 80 tilp. %, izņemot to, kas iegūts no lauksaimniecības produktiem, kuri uzskaitīti LESD I pielikumā; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni

2402

Cigāri, Manilas cigāri, cigarilli un cigaretes no tabakas vai tabakas aizstājējiem

2403

Citādi tabakas izstrādājumi un tabakas rūpnieciski aizstājēji; “homogenizēta” vai “atjaunota” tabaka; tabakas ekstrakti un esences

3301 90

Ekstrahēti oleosveķi; ēterisko eļļu koncentrāti taukos, negaistošās eļļās, vaskos un tamlīdzīgās vielās, kas iegūti ar tvaiku absorbēšanu vai macerāciju; terpēnu blakusprodukti, kas radušies, atbrīvojot ēteriskās eļļas no terpēniem; ēterisko eļļu ūdens destilāti un ūdens šķīdumi

ex 3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

3302 10 10

izstrādājumi, kurus izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju lielāku par 0,5 %

3302 10 21

izstrādājumi, ko izmanto dzērienu rūpniecībā un kas satur visus aromatizētājus, kuri raksturīgi kādam dzērienam, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 %, un kas nesatur piena taukus, saharozi, izoglikozi, glikozi vai cieti vai kas satur mazāk par 1,5 % kopējās masas piena taukus, 5 % saharozi vai izoglikozi, 5 % glikozi vai cieti

ex 3502

albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

olu albumīns:

ex 3502 11

žāvēti:

3502 11 90

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

ex 3502 19

citi:

3502 19 90

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

ex 3502 20

piena albumīns, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu olbaltumvielu koncentrātus:

3502 20 91 un 3502 20 99

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai, žāvēts vai nežāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)

3823

Rūpnieciskās vienvērtīgās taukskābes; rafinējot iegūtas skābās eļļas; rūpnieciskie alifātiskie spirti


II PIELIKUMS

Lauksaimniecības produkti, kuri nav iekļauti I pielikumā un kurus izmanto minēto preču ražošanā un uz kuriem attiecas eksporta kompensācijas, kā minēts 22. panta 1. punktā

KN kods

I pielikumā neiekļauto preču apraksts

Lauksaimniecības produkti, par kuriem var piešķirt eksporta kompensāciju

A: References daudzums, ko nosaka pamatojoties uz eksportēto preču ražošanā faktiski izmantoto produktu daudzumu (27. panta d) punkts)

B: References daudzums, ko nosaka paredzot fiksētu likmi (27. panta d) punkts)

Graudaugi (1)

Rīsi (2)

Olas (3)

Cukurs, melase vai izoglikoze (4)

Piena produkti (5)

1

2

3

4

5

6

7

ex 0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, vai aromatizēti, vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

 

 

 

 

 

ex 0403 10

– jogurts:

 

 

 

 

 

0403 10 51 līdz 0403 10 99

– – aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – – aromatizēts

– – – citāds:

A

A

A

A

 

 

– – – – ar augļiem un/vai riekstiem

A

A

 

A

 

 

– – – – ar kakao piedevu

A

A

A

A

 

ex 0403 90

– citādi:

 

 

 

 

 

0403 90 71 līdz 0403 90 99

– – aromatizēts un/vai ar augļiem, riekstiem vai kakao:

– – – aromatizēts

– – – citādi:

A

A

A

A

 

 

– – – – ar augļiem vai riekstiem

A

A

 

A

 

 

– – – – ar kakao piedevu

A

A

A

A

 

ex 0405

Sviests un citi piena tauki; piena tauku pastas:

 

 

 

 

 

ex 0405 20

– piena tauku pastas:

 

 

 

 

 

0405 20 10

– – ar tauku saturu pēc svara 39 % vai vairāk, bet mazāk nekā 60 %

 

 

 

 

A

0405 20 30

– – ar tauku saturu pēc svara 60 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 75 %

 

 

 

 

A

ex 0710

Saldēti dārzeņi (termiski neapstrādāti vai apstrādāti, tvaicējot vai vārot ūdenī):

 

 

 

 

 

 

– cukurkukurūza:

 

 

 

 

 

0710 40 00

– – vālīšu veidā

A

 

 

A

 

 

– – graudu veidā

B

 

 

A

 

ex 0711

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēti dārzeņi (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservējošā šķīdumā), kas nav derīgi tūlītējai lietošanai:

 

 

 

 

 

 

– – – cukurkukurūza:

 

 

 

 

 

0711 90 30

– – – – vālīšu veidā

A

 

 

A

 

 

– – – – graudu veidā

B

 

 

A

 

ex 1517

Margarīns; pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki un eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516:

 

 

 

 

 

ex 1517 10

– margarīns, izņemot šķidro margarīnu:

 

 

 

 

 

1517 10 10

– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

 

 

 

 

A

ex 1517 90

– citādi:

 

 

 

 

 

1517 90 10

– – ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

 

 

 

 

A

1702 50 00

– ķīmiski tīra fruktoze

 

 

 

A

 

ex 1704

Cukura konditorejas izstrādājumi (ieskaitot balto šokolādi) bez kakao piedevas:

 

 

 

 

 

1704 10

– košļājamā gumija ar cukura pārklājumu vai bez tā

A

 

 

A

 

ex 1704 90

– citādi:

 

 

 

 

 

1704 90 30

– – baltā šokolāde

A

 

 

A

A

1704 90 51 līdz 1704 90 99

– – citādi

A

A

 

A

A

1806

Šokolāde un citi pārtikas izstrādājumi ar kakao piedevu:

 

 

 

 

 

1806 10

– kakao pulveris ar cukura vai citu saldinātāju piedevu:

 

 

 

 

 

 

– – saldināts tikai ar saharozi

A

 

A

A

 

 

– – citādi

A

 

A

A

A

1806 20

– citi izstrādājumi briketēs, plātnītēs vai tāfelītēs, kuru svars pārsniedz 2 kg, vai šķidrā, pastas, pulvera, granulu veidā vai citādā nefasētā veidā konteineros vai tiešajā iepakojumā ar tilpību lielāku par 2 kg:

 

 

 

 

 

 

– – šokolādes piena skaidiņas, kas minētas apakšpozīcijā 1806 20 70

A

 

A

A

A

 

– – citi izstrādājumi apakšpozīcijā 1806 20

A

A

A

A

A

1806 31 00 un 1806 32

– citādi, brikešu, plāksnīšu vai tāfelīšu veidā

A

A

A

A

A

1806 90

– citādi:

 

 

 

 

 

1806 90 11,

1806 90 19,

1806 90 31,

1806 90 39,

1806 90 50

– – šokolāde un šokolādes izstrādājumi; cukura konditorejas izstrādājumi un to aizstājēji ar kakao piedevu, pagatavoti no cukura aizstājējiem

A

A

A

A

A

1806 90 60,

1806 90 70,

1806 90 90

– – uz maizes ziežami produkti ar kakao piedevu; izstrādājumi ar kakao piedevu, kas paredzēti dzērienu ražošanai; citādi

A

 

A

A

A

ex 1901

Iesala ekstrakts; Pārtikas izstrādājumi no miltiem, putraimiem, rupja maluma miltiem, cietes vai iesala ekstrakta, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 40 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur; pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas nesatur kakao vai pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao un kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

 

 

 

 

1901 10 00

– pārtikas produkti zīdaiņiem, safasēti mazumtirdzniecībai:

 

 

 

 

 

 

– – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 piena produktiem, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao

A

A

A

A

A

 

– – citādi

A

A

 

A

A

1901 20 00

– maisījumi un mīklas pozīcijā 1905 minēto maizes un konditorejas izstrādājumu ražošanai:

 

 

 

 

 

 

– – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 piena produktiem, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao

A

A

A

A

A

 

– – citādi

A

A

 

A

A

ex 1901 90

– citādi:

 

 

 

 

 

1901 90 11 un 1901 90 19

– – iesala ekstrakts

A

A

 

 

 

 

– – citādi:

 

 

 

 

 

1901 90 99

– – – citādi:

 

 

 

 

 

 

– – – – pārtikas izstrādājumi no pozīciju 0401–0404 precēm, kas pilnīgi attaukotā vielā satur mazāk par 5 % no svara kakao

A

A

A

A

A

 

– – – – citādi

A

A

 

A

A

ex 1902

Mīklas (pastas) izstrādājumi, arī termiski apstrādāti vai ar pildījumu (gaļu vai citiem produktiem), vai citādi sagatavoti, kā spageti, makaroni, nūdeles, skaidiņas, klimpas, pelmeņi, pildīti makaroni; kuskuss, sagatavots vai nesagatavots:

 

 

 

 

 

 

– termiski neapstrādāti mīklas izstrādājumi, bez pildījuma un citādi nesagatavoti:

 

 

 

 

 

 

– – ar olu piedevu:

 

 

 

 

 

1902 11 00

– – – cieto kviešu vai citu graudaugu

B

 

A

 

 

 

– – – citādi:

A

 

A

 

 

 

– – citādi:

 

 

 

 

 

1902 19

– – – cieto kviešu vai citu graudaugu

B

 

 

 

A

 

– – – citādi

A

 

 

 

A

ex 1902 20

– pildīti makaronu izstrādājumi (pasta), arī termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti:

 

 

 

 

 

1902 20 91 un 1902 20 99

– – citādi

A

A

 

A

A

1902 30

– citādi pastas izstrādājumi

A

A

 

A

A

1902 40

– kuskuss:

 

 

 

 

 

 

– – nesagatavots:

 

 

 

 

 

1902 40 10

– – – cieto kviešu

B

 

 

 

 

 

– – – citādi

A

 

 

 

 

1902 40 90

– – citādi

A

A

 

A

A

1903 00 00

Tapioka un tās aizstājēji, kas pagatavoti no cietes pārslu, putraimu, atsiju vai tamlīdzīgā veidā

A

 

 

 

 

1904

Gatavi pārtikas produkti, kas iegūti, uzpūšot vai apgrauzdējot graudaugu produktus (piemēram, kukurūzas pārslas); graudaugu produkti (izņemot kukurūzu) graudu veidā vai pārslu veidā vai citādi pārstrādātos graudos (izņemot miltus, putraimus un rupja maluma miltus), iepriekš termiski apstrādāti vai citādi sagatavoti, kas nav citur minēti un iekļauti:

 

 

 

 

 

 

– nesaldināti uzpūsti rīsi vai iepriekš vārīti rīsi:

 

 

 

 

 

 

– – ar kakao piedevu (6)

A

B

A

A

A

 

– – bez kakao piedevas

A

B

 

A

A

 

– citādi, ar kakao piedevu (6)

A

A

A

A

A

 

– citādi

A

A

 

A

A

1905

Maizes, mīklas izstrādājumi, kūkas, cepumi un citi maizes un konditorejas izstrādājumi ar kakao piedevu vai bez tās; dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi produkti

 

 

 

 

 

1905 10 00

– citādi

A

 

 

A

A

1905 20

– piparkūkas un tamlīdzīgi izstrādājumi

A

 

A

A

A

 

– saldie cepumi; vafeles:

 

 

 

 

 

1905 31 un 1905 32

– saldie cepumi; vafeles

A

 

A

A

A

1905 40

– sausiņi, grauzdiņi un tamlīdzīgi grauzdēti izstrādājumi

A

 

A

A

A

1905 90

– citādi:

 

 

 

 

 

1905 90 10

– – macas

A

 

 

 

 

1905 90 20

– – dievmaizītes, oblātas farmācijai, zīmogvafeles, rīspapīrs un tamlīdzīgi izstrādājumi

A

A

 

 

 

 

– – citādi:

 

 

 

 

 

1905 90 30

– – – maizes izstrādājumi bez medus, olu, siera vai augļu piedevas, kuru cukura saturs sausnā nepārsniedz 5 % un tauku saturs sausnā nepārsniedz 5 %:

A

 

 

 

 

1905 90 45 līdz 1905 90 90

– – – citādi izstrādājumi

A

 

A

A

A

ex 2001

Etiķī vai etiķskābē sagatavoti vai konservēti dārzeņi, augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas:

 

 

 

 

 

ex 2001 90

– citādi:

 

 

 

 

 

 

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

 

 

 

 

2001 90 30

– – – vālīšu veidā

A

 

 

A

 

 

– – – graudu veidā

B

 

 

A

 

2001 90 40

– – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

A

 

 

A

 

ex 2004

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, saldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

 

 

 

 

 

ex 2004 10

– kartupeļi:

– – citādi:

 

 

 

 

 

2004 10 91

– – – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

A

A

 

A

A

ex 2004 90

– citi dārzeņi un dārzeņu maisījumi:

 

 

 

 

 

 

– – cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

 

 

 

 

2004 90 10

– – – vālīšu veidā

A

 

 

A

 

 

– – – graudu veidā

B

 

 

A

 

ex 2005

Bez etiķa vai etiķskābes sagatavoti vai konservēti, nesaldēti citi dārzeņi, izņemot pozīcijā 2006 minētos:

 

 

 

 

 

ex 2005 20

– kartupeļi:

 

 

 

 

 

2005 20 10

– – miltu, rupja maluma miltu vai pārslu veidā

A

A

 

A

A

 

– cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata):

 

 

 

 

 

2005 80 00

– – vālīšu veidā

A

 

 

A

 

 

– – graudu veidā

B

 

 

A

 

ex 2008

Augļi, rieksti un citas ēdamas augu daļas, kas citur nav minētas un iekļautas, sagatavotas vai konservētas ar citu paņēmienu, arī ar cukura vai citu saldinātāju vai spirta piedevu:

 

 

 

 

 

ex 2008 99

– – citādi:

– – – bez spirta piedevas:

– – – – bez cukura piedevas:

 

 

 

 

 

 

– – – – – kukurūza, izņemot cukurkukurūzu (Zea mays var. saccharata):

 

 

 

 

 

2008 99 85

– – – – – – vālīšu veidā

A

 

 

 

 

 

– – – – – – graudu veidā

B

 

 

 

 

2008 99 91

– – – – – jamss, batātes un tamlīdzīgas augu ēdamās daļas, kas satur 5 % vai vairāk cietes

A

 

 

 

 

ex 2101

Kafijas, tējas un mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz to bāzes vai uz kafijas, tējas vai mates bāzes; grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

 

 

 

 

 

– kafijas ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču vai koncentrātu bāzes vai uz kafijas bāzes:

 

 

 

 

 

2101 12 98

– – – citādi

A

A

 

A

 

ex 2101 20

– tējas vai mates ekstrakti, esences un koncentrāti un izstrādājumi uz šo ekstraktu, esenču un koncentrātu bāzes vai uz tējas vai mates bāzes:

 

 

 

 

 

2101 20 98

– – – citādi

A

A

 

A

 

ex 2101 30

– grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji un to ekstrakti, esences un koncentrāti:

 

 

 

 

 

 

– – grauzdēti cigoriņi un citi grauzdēti kafijas aizstājēji:

 

 

 

 

 

2101 30 19

– – – citādi

A

 

 

A

 

 

– – grauzdētu cigoriņu un citu grauzdētu kafijas aizstājēju ekstrakti, esences un koncentrāti

 

 

 

 

 

2101 30 99

– – – citādi

A

 

 

A

 

ex 2102

Raugi (aktīvi vai neaktīvi); citi neaktīvi vienšūnas mikroorganismi (izņemot vakcīnas, kas minētas pozīcijā 3002); gatavi cepamie pulveri:

 

 

 

 

 

ex 2102 10

– aktīvie raugi:

 

 

 

 

 

2102 10 31 un 2102 10 39

– – maizes raugs

A

 

 

 

 

2105 00

Saldējums, ar vai bez kakao:

 

 

 

 

 

 

– kas satur kakao

A

A

A

A

A

 

– citādi

A

A

 

A

A

ex 2106

Pārtikas izstrādājumi, kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

 

 

 

 

ex 2106 90

– citādi:

 

 

 

 

 

2106 90 92 un 2106 90 98

– – citādi

A

A

 

A

A

2202

Ūdens, ieskaitot minerālūdeņus un gāzētos ūdeņus, ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizēts, un citi bezalkoholiskie dzērieni, izņemot augļu vai dārzeņu sulas, kas iekļautas pozīcijā 2009:

 

 

 

 

 

2202 10 00

– Ūdens, ieskaitot minerālūdeni un gāzēto ūdeni ar cukura vai citu saldinātāju piedevu vai aromatizētu minerālūdeni un gāzēto ūdeni

A

 

 

A

 

2202 90

– citādi:

 

 

 

 

 

 

– – kuros nav pozīcijās 0401–0404 minēto produktu vai tauku, kas iegūti no pozīcijās 0401–0404 minētajiem produktiem:

 

 

 

 

 

2202 90 10

– – – alus, kas ražots no iesala, ar faktisko spirta tilpumkoncentrāciju, kas nav lielāka par 0,5 tilp. %

B

 

 

 

 

 

– – – citādi

A

 

 

A

 

2202 90 91 līdz 2202 90 99

– – citādi

A

 

 

A

A

2205

Vermuts un citi svaigo vīnogu vīni, kas aromatizēti ar augiem vai aromātiskām vielām

A

 

 

A

 

ex 2208

Nedenaturēts etilspirts, kura spirta tilpumkoncentrācija ir mazāka nekā 80 tilp. %; stiprie alkoholiskie dzērieni, liķieri un citi alkoholiski dzērieni:

 

 

 

 

 

2208 20

– alkoholiski šķidrumi, kas iegūti, destilējot vīnogu vīnu vai vīnogu čagas

 

 

 

A

 

ex 2208 30

– viskiji:

– – izņemot burbonu:

 

 

 

 

 

ex 2208 30 30 līdz 2208 30 88

– – – viskiji, izņemot Komisijas Regulā (EK) Nr. 1670/2006 (7) uzskaitītos

A

 

 

 

 

2208 50 11 un 2208 50 19

– – džins

A

 

 

 

 

2208 50 91 un 2208 50 99

– – kadiķu degvīns (Geneva)

A

 

 

A

 

2208 60

– degvīns

A

 

 

 

 

2208 70

– liķieri un uzlijas

A

 

A

A

A

ex 2208 90

– citādi:

 

 

 

 

 

2208 90 41

– – – – ūzo tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk

A

 

 

A

 

2208 90 45

– – – – – – – kalvadoss tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk

 

 

 

A

 

2208 90 48

– – – – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk

 

 

 

A

 

2208 90 56

– – – – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas nav destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk

A

 

 

A

 

2208 90 69

– – – – – citi alkoholiskie dzērieni tarā ar tilpumu 2 litri vai mazāk

A

 

 

A

A

2208 90 71

– – – – – alkoholiskie dzērieni, kas destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem

 

 

 

A

 

2208 90 77

– – – – – citi alkoholiskie dzērieni (izņemot liķierus), kas nav destilēti no augļiem, tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem

A

 

 

A

 

2208 90 78

– – – – citi alkoholiskie dzērieni tarā ar tilpumu vairāk par 2 litriem

A

 

 

A

A

ex 2905

Acikliskie spirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

 

 

 

 

 

2905 43 00

– – mannīts

B

 

 

B

 

2905 44

– – D–glucīts (sorbīts)

B

 

 

B

 

ex 3302

Smaržvielu maisījumi un maisījumi (ieskaitot spirta šķīdumus) uz vienas vai vairāku šādu vielu bāzes, kurus izmanto kā rūpniecības izejvielas; citādi izstrādājumi uz smaržvielu bāzes, kurus izmanto dzērienu ražošanā:

 

 

 

 

 

ex 3302 10

– izmantošanai pārtikas vai dzērienu rūpniecībā:

 

 

 

 

 

3302 10 29

– – – – – citādi

A

 

 

A

A

3501

Kazeīns, kazeināti un citi kazeīna atvasinājumi; kazeīna līmes:

 

 

 

 

 

3501 10

– kazeīns

 

 

 

 

B

3501 90

– citādi:

 

 

 

 

 

3501 90 10

– – kazeīna līmes

 

 

 

 

A

3501 90 90

– – citādi

 

 

 

 

B

ex 3502

Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

– olu albumīns:

 

 

 

 

 

ex 3502 11

– – žāvēts

 

 

 

 

 

3502 11 90

– – – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

 

 

B

 

 

ex 3502 19

– – citādi:

 

 

 

 

 

3502 19 90

– – – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

 

 

B

 

 

ex 3502 20

– piena albumīns (laktalbumīns):

 

 

 

 

 

3502 20 91 un 3502 20 99

– – izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai, žāvēts vai nē (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)

 

 

 

 

B

ex 3505

Dekstrīni un citas modificētās cietes (piemēram, želatinizētas vai esterificētas cietes); līmes uz cietes, dekstrīnu vai citādas modificētas cietes bāzes, izņemot cietes, uz ko attiecas KN kods 3505 10 50

A

A

 

 

 

3505 10 50

– – – esterificētas vai ēterificētas cietes

A

 

 

 

 

ex 3809

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kas citur nav minēti vai iekļauti:

 

 

 

 

 

3809 10

– uz vielu ar cietes īpašībām bāzes

A

A

 

 

 

ex 3824

Lietošanai gatavas saistvielas lietņu veidnēm un serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

 

 

 

 

 

3824 60

– sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto

B

 

 

B

 


(1)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma I daļa.

(2)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma II daļa.

(3)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XIX daļa.

(4)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma III daļas b), c), d) un g) punkts.

(5)  Regulas (ES) Nr. 1308/2013 I pielikuma XVI daļas a) līdz g) punkts.

(6)  Kas satur ne vairāk par 6 % kakao.

(7)  Komisijas Regula (EK) Nr. 1670/2006 (2006. gada 10. novembris), ar ko nosaka dažus sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1784/2003 attiecībā uz koriģēto kompensāciju noteikšanu un piešķiršanu par labību, ko eksportē dažu alkoholisko dzērienu veidā (OV L 312, 11.11.2006., 33. lpp.).


III PIELIKUMS

Pamatprodukti, kas minēti 2. panta d) punktā

KN kods

Apraksts

ex 0402 10 19

Piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 1,5 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg (2. produktu grupa)

ex 0402 21 18

Piena pulveris, piens granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas, kura tauku saturs nepārsniedz 26 % no svara un kas nav tiešajā iepakojumā, ar tīro svaru līdz 2,5 kg (3. produktu grupa)

ex 0404 10 02 līdz ex 0404 10 16

Sūkalu pulveris, sūkalas granulās vai citādā cietā veidā, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas (1. produktu grupa)

ex 0405 10

Sviests ar tauku saturu 82 svara % (6. produktu grupa)

0407 21 00, 0407 29 10,

ex 0407 90 10

Mājputnu olas ar čaumalu, svaigas vai konservētas, kas nav paredzētas inkubēšanai

ex 0408

Putnu olas bez čaumalas un olu dzeltenumi, kas paredzēti lietošanai pārtikā, svaigi, kaltēti, saldēti vai citādi konservēti, nesaldināti, bez cukura vai citu saldinātāju piedevas

1001 19 00

Cietie kvieši, izņemot sējai paredzētos

ex 1001 99 00

Parastie kvieši un kviešu un rudzu maisījums, izņemot kviešu un rudzu maisījumu sēklai

1002 90 00

Rudzi, izņemot rudzus sēklai

1003 90 00

Mieži, izņemot miežus sēklai

1004 90 00

Auzas, izņemot auzas sēklai

1005 90 00

Kukurūza, izņemot kukurūzu sēklai

ex 1006 30

Pilnīgi noslīpēti rīsi

1006 40 00

Šķeltie rīsi

1007 90 00

Graudu sorgo, izņemot graudus sēklai

1701 99 10

Baltais cukurs

ex 1702 19 00

Laktoze, kas satur 98,5 % no svara laktozi, kas izteikta kā bezūdens laktoze, aprēķinot sausnā

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru


IV PIELIKUMS

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti, kuriem var piemērot papildu ievedmuitas nodokli, kā minēts 5. panta 1. punktā

KN kods

Preču apraksts

0403 10 51 līdz 0403 10 99

Jogurts, aromatizēts vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0403 90 71 līdz 0403 90 99

Paniņas, rūgušpiens un krējums, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, aromatizēti vai ar augļiem, riekstiem vai kakao

0710 40 00

Saldēta cukurkukurūza (termiski neapstrādāta vai apstrādāta, tvaicējot vai vārot ūdenī)

0711 90 30

Īslaicīgai glabāšanai iekonservēta cukurkukurūza (piemēram, ar sēra dioksīda gāzi, sālījumā, sērūdenī vai citā konservantu šķīdumā), kas nav derīga tūlītējai lietošanai pārtikā

1517 10 10

Margarīns, izņemot šķidro margarīnu, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 % no svara

1517 90 10

Citi pārtikas maisījumi vai pārstrādes produkti, kuri iegūti no dzīvnieku vai augu taukiem vai eļļām, vai dažādu 15. nodaļā uzskaitīto tauku vai eļļu frakcijām, kas nav pārtikas tauki vai eļļas vai to frakcijas, kuras iekļautas pozīcijā 1516, ar piena tauku saturu vairāk nekā 10 %, bet ne vairāk kā 15 %

1702 50 00

ķīmiski tīra fruktoze

2005 80 00

Nesaldēta cukurkukurūza (Zea mays var. saccharata), sagatavota vai konservēta bez etiķa vai etiķskābes, izņemot pozīcijā 2006 minētos produktus

2905 43 00

mannīts

2905 44

D–glucīts (sorbīts)

ex 3502

Albumīni (ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus, kas sausnā satur vairāk par 80 % no kopējās masas sūkalu proteīnus), albumināti un citi albumīna atvasinājumi:

olu albumīns:

ex 3502 11

žāvēts:

3502 11 90

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

ex 3502 19

citādi:

3502 19 90

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

ex 3502 20

piena albumīns, ieskaitot divu vai vairāku sūkalu proteīnu koncentrātus:

 

izņemot nederīgu vai tādu, kas padarāms nederīgs pārtikai

3502 20 91

žāvēts (piemēram, plātnītēs, zvīņās, pārslās, pulverī)

3502 20 99

citādi

3505 10 10

Dekstrīni

3505 10 90

Citādas modificētās cietes, kas nav dekstrīni, izņemot esterificētas vai ēterificētas cietes

3505 20

Līmes, kas satur cieti, dekstrīnus vai citādas modificētas cietes

3809 10

Virsmas apstrādes vielas, krāsu nesēji krāsošanas paātrināšanai vai krāsu nostiprināšanai un citādi izstrādājumi un preparāti (piemēram, apretūras un kodinātāji), kas izmantojami tekstilrūpniecībā, papīra, ādas rūpniecībā vai tamlīdzīgās nozarēs un kuru pamatā ir vielas ar cietes īpašībām, un kas citur nav minēti vai iekļauti

3824 60

Sorbīts, izņemot apakšpozīcijā 2905 44 minēto


V PIELIKUMS

Lauksaimniecības produkti, kas minēti 11. panta 1) punkta a) apakšpunktā  (1)

KN kods

Lauksaimniecības produktu apraksts

0401

Piens un krējums, neiebiezināts un bez cukura vai cita saldinātāja piedevas

0402

Piens un krējums, iebiezināts vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevas

ex 0403

Paniņas, rūgušpiens un krējums, jogurts, kefīrs un citi fermentēti vai skābpiena produkti, arī iebiezināti vai ar cukura vai citu saldinātāju piedevu, nav aromatizēti un bez augļiem, riekstiem vai kakao

0404

Sūkalas, arī iebiezinātas vai ar cukuru vai citu saldinātāju piedevu; produkti, kas satur dabiskās piena sastāvdaļas, arī ar cukura vai cita saldinātāja piedevu, kuri nav minēti vai iekļauti citur

ex 0405

Sviests un citi piena tauki

0407 21 00

Mājputnu, Gallus domesticus sugas mājputnu olas čaumalās, svaigas, kas nav paredzētas inkubācijai

0709 99 60

Saldā kukurūza, svaiga vai atdzesēta

0712 90 19

Žāvēta saldā kukurūza, vesela, gabaliņos vai šķēlītēs sagriezta, sasmalcināta vai pulverveidā, bet bez tālākas apstrādes, izņemot saldās kukurūzas hibrīdus sējai

10. nodaļa

Graudaugi (2)

1701

Cukurniedru vai cukurbiešu cukurs un ķīmiski tīra saharoze, cietā veidā

1703

Melase, kas iegūta, ekstrahējot vai rafinējot cukuru


(1)  Lauksaimniecības produkti ņemti vērā, ja tie izmantoti nepārstrādātā stāvoklī vai pēc pārstrādes vai ja tos uzskata par izmantotiem to preču izgatavošanā, kas uzskaitītas I pielikuma 1. tabulā.

(2)  Izņemot kviešu un kviešu un rudzu maisījuma sēklas, kas minētas apakšpozīcijās 1001 11 00, 1001 91 10, 1001 91 20 un 1001 91 90, rudzu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1002 10 00, miežu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1003 10 00, auzu sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1004 10 00, kukurūzas sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1005 10, rīsus sējai, kas minēti apakšpozīcijā 1006 10 10, sorgo sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1007 10 un prosas sēklas, kas minētas apakšpozīcijā 1008 21 00.


VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Šī regula

Regula (EK) Nr. 1216/2009

Regula (EK) Nr. 614/2009

1. panta pirmā daļa

1. pants

1. pants

1. panta otrā daļa

3. pants

2. panta a) punkts

2. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkts

2. panta b) punkts

2. panta 1. punkta pirmās daļas b) apakšpunkts

2. panta c) punkts

2. panta 1. punkta otrā daļa

2. panta d) punkts

2. panta e) punkts

2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts

2. panta f) apakšpunkts

2. panta 2. punkta b) apakšpunkts

2. panta g) punkts

2. panta h) punkts

2. panta i) punkts

2. panta j) punkts

2. panta k) punkts

2. panta l) punkts

3. pants

4. panta 1. punkts

4. panta 3. punkts

8. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

8. panta 2. punkts

4. panta 4. punkts

4. pants

5. pants

5. pants

11. pants

3. pants

6. panta 1. punkts

2. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

2. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

2. panta 3. punkta pirmais teikums

6. panta 4. punkts

7. pants

2. panta 3. punkta otrais teikums

8. pants

2. panta 4. punkts

9. pants

2. panta 4. punkts

10. panta 1. punkts

6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts

6. panta 2. punkts

10. panta 2. punkts

6. panta 3. punkts

11. pants

14. panta pirmā daļa

12. panta a), b) un c) punkts

6. panta 4. punkts un 14. panta otrā daļa

12. panta d) punkts

6. panta 4. punkts un 15. panta 1. punkts

13. panta 1., 2. un 3.punkts

6. panta 4. punkts, 6. panta 6. punkts, 7. panta 2., 3. un 4. punkts, 14. panta pirmā daļa

13. panta 2. punkts

14. panta otrā daļa

14. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

14. panta 2. punkts

4. panta 2. punkta otrā daļa un 4. panta 3. punkts

14. panta 3. punkts

14. panta 4. punkts

4. panta 2. punkta pirmā daļa un 4. panta 3. punkts

15. panta 1. punkts

4. panta 1. un 4. punkts

15. panta 2. punkts

16. pants

4. panta 1. un 4. punkts

17. pants

10. pants

18. pants

12. panta 1. punkta pirmā un otrā daļa

19. pants

12. panta 1. punkta trešā un ceturtā daļa

20. pants

12. panta 1. punkta trešā daļa

12. panta 2. punkts

21. pants

7. pants

22. panta 1. punkts

8. panta 1. un 2. punkts

22. panta 2. punkts

23. pants

24. panta 1. punkts

8. panta 3. punkta otrā daļa

24. panta 2. punkts

25. pants

26. pants

8. panta 3. punkta pirmā daļa

27. pants

8. panta 3. punkta pirmā daļa

28. pants

8. panta 5. punkts

29. pants

30. pants

31. pants

8. panta 3. punkta pirmā daļa, 8. panta 5. un 6. punkts

32. pants

8. panta 3. punkta pirmā daļa, 8. panta 5. un 6. punkts

33. pants

9. pants

5. pants

34. panta 1. punkts

8. panta 4. punkta pirmā daļa

34. panta 2. punkts

8. panta 4. punkta otrā daļa

35. pants

18. pants, 6. panta 5. punkts un 8. panta 4. punkta trešā daļa

36. pants

13. pants

37. pants

19. pants

10. pants

38. pants

39. pants

15. panta 2. punkts

40. pants

41. pants

42. pants

16. pants

43. pants

16. pants

44. pants

16. pants

17. pants

45. pants

20. pants

11. pants

46. pants

21. panta 1. punkts

12. pants

21. panta 2. punkts

 

6. pants

9. pants

I pielikums

II pielikums

1. pants

II pielikums

III pielikums

IV pielikums

III pielikums

1. pants

V pielikums

I pielikums

 

IV pielikums

I pielikums

VI pielikums

V pielikums

II pielikums


Komisijas paziņojums par deleģētajiem aktiem

Saistībā ar šo regulu Komisija atgādina par saistībām, ko tā uzņēmusies Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas attiecībām 15. punktā, proti, sniegt Parlamentam pilnīgu informāciju un dokumentāciju par sanāksmēm ar valstu ekspertiem saistībā ar tās darbu deleģēto aktu iesniegšanā.


20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/59


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 511/2014

(2014. gada 16. aprīlis)

par no Nagojas Protokola par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un to ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas, izrietošiem atbilstības pasākumiem lietotājiem Savienībā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Galvenais starptautiskais instruments, ar ko paredz vispārēju satvaru bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kuri gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, ir Konvencija par bioloģisko daudzveidību, kas ir apstiprināta Savienības vārdā saskaņā ar Padomes Lēmumu 93/626/EEK (3) (“Konvencija”).

(2)

Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotais Nagojas Protokols par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (4) (“Nagojas protokols”), ir starptautisks līgums, ko Konvencijas puses pieņēma 2010. gada 29. oktobrī. Nagojas protokolā ir sīkāk izvērsti Konvencijas vispārīgie noteikumi par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un par to monetāro un nemonetāro ieguvumu sadali, kuri gūti saistībā ar ģenētisko resursu un ar tiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu (“piekļuve un ieguvumu sadale”). Nagojas protokolu Savienības vārdā apstiprināja saskaņā ar Padomes Lēmumu 2014/283/ES (5).

(3)

Daudzi un dažādi lietotāji un piegādātāji Savienībā, tostarp akadēmiskie, universitāšu un nekomerciālie pētnieki un dažādu rūpniecības nozaru uzņēmumi, izmanto ģenētiskos resursus pētniecības, izstrādes un komercializācijas vajadzībām. Daži izmanto arī ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(4)

Ģenētiskie resursi ir gan dabisku, gan domesticētu vai kultivētu sugu genofonds, un tiem ir būtiska un aizvien nozīmīgāka loma daudzās ekonomikas nozarēs, tostarp pārtikas ražošanā, mežsaimniecībā, kā arī zāļu, kosmētikas un enerģijas bioavotu izstrādē. Turklāt ģenētiskajiem resursiem ir nozīmīga loma tādu stratēģiju īstenošanā, kas paredzētas bojātu ekosistēmu atjaunošanai un apdraudētu sugu aizsargāšanai.

(5)

Pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu tradicionālās zināšanas varētu sniegt svarīgu uzvedinošu informāciju zinātniskiem atklājumiem par interesantām ģenētisko resursu ģenētiskajām vai bioķīmiskajām īpašībām. Šādas tradicionālās zināšanas ietver tādas pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu zināšanas, jauninājumus un praktisko pieredzi, kas ir saistītas ar tradicionālo dzīvesveidu un kas ir svarīgas bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un ilgtspējīgai izmantošanai.

(6)

Konvencijā atzīts, ka valstīm ir suverēnas tiesības uz to jurisdikcijā esošajiem dabas resursiem un tās ir pilnvarotas regulēt piekļuvi saviem ģenētiskajiem resursiem. Konvencijā visām tās pusēm ir uzlikts par pienākumu censties radīt priekšnoteikumus, ar ko atvieglo piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem tām ir suverēnas tiesības, lai citas Konvencijas puses tos varētu izmantot videi nekaitīgā veidā. Konvencijā arī noteikts, ka visām tās pusēm ir obligāti jāveic pasākumi, lai pētniecības un izstrādes rezultātus, kā arī ieguvumus, ko gūst no komerciālas un citādas ģenētisko resursu izmantošanas, taisnīgi un godīgi dalītu ar Konvencijas pusi, kura minētos resursus nodrošinājusi. Šādai sadalei jānotiek atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem. Konvencijā ir arī apskatīti piekļuves un ieguvumu sadales jautājumi saistībā ar pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu uzkrātajām zināšanām, jauninājumiem un praktisko pieredzi, kam ir būtiska nozīme bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā un ilgtspējīgā izmantošanā.

(7)

Ģenētiskie resursi būtu jāsaglabā in situ un jāizmanto ilgtspējīgā veidā, un būtu jānodrošina to izmantošanā gūto ieguvumu taisnīga un godīga sadale, lai veicinātu nabadzības izskaušanu un tādējādi Apvienoto Nāciju Organizācijas noteikto tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu, kā atzīts Nagojas protokola preambulā. Nagojas protokola īstenošanai arī vajadzētu būt vērstai uz šī potenciāla izmantošanu.

(8)

Nagojas protokols attiecas uz tiem ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības un uz kuriem attiecas Konvencijas 15. pants, nevis plašākais Konvencijas 4. pants. Nagojas protokols neattiecas uz Konvencijas 4. panta pilno jurisdikcijas jomu, piemēram, uz darbībām, ko veic jūras teritorijās ārpus valsts jurisdikcijas. Ģenētisko resursu izpēte tiek pakāpeniski paplašināta attiecībā uz citām jomām, jo īpaši okeāniem, kas joprojām ir vismazāk izpētītās un vismazāk pazīstamās teritorijas uz planētas. Jo īpaši okeāna dzelme ir pēdējā planētas neizzinātā daļa, kas piesaista arvien lielāku interesi saistībā ar izpēti un resursu izmantošanu.

(9)

Ir svarīgi izveidot skaidru un pareizu Nagojas protokola īstenošanas satvaru, ar kuru būtu jāveicina bioloģiskās daudzveidības saglabāšana un tās komponentu ilgtspējīga izmantošana, taisnīga un godīga to ieguvumu sadale, kas gūti no ģenētisko resursu izmantošanas, un nabadzības izskaušana, vienlaikus palielinot iespējas pievērsties uz dabas materiāliem balstītai pētniecībai un izstrādei Savienībā. Tāpat ļoti būtiski ir Savienībā nepieļaut, ka tiek izmantoti tādi ģenētiskie resursi vai tādas ar ģenētiskajiem resursiem saistītas tradicionālās zināšanas, kam nav piekļūts atbilstīgi Nagojas protokola puses valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, un sekmēt to, ka tiek faktiski īstenotas ieguvumu sadales saistības, kas izklāstītas piegādātāju un lietotāju savstarpēji saskaņotos noteikumos. Būtiski ir arī uzlabot juridiskās noteiktības nosacījumus saistībā ar ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu.

(10)

Ar šo regulu izveidotais satvars palīdzēs saglabāt un palielināt savstarpējo uzticību starp Nagojas protokola pusēm, kā arī citām ieinteresētajām personām, tostarp pirmiedzīvotājiem un vietējām kopienām, kas iesaistītas ģenētisko resursu pieejamības nodrošināšanā un šo resursu izmantošanā gūto ieguvumu sadalē.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, ir svarīgi, ka Nagojas protokola īstenošanas noteikumi attiecas tikai uz ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un uz tradicionālajām zināšanām, kas ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem atbilstīgi Konvencijas darbības jomai; minētajiem resursiem un zināšanām piekļūst pēc Nagojas protokola spēkā stāšanās Savienībā.

(12)

Nagojas protokolā ir prasīts, lai katra tā puse, izstrādājot un īstenojot savus piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktus vai regulatīvās prasības, ņemtu vērā ģenētisko resursu nozīmību pārtikas rūpniecībā un lauksaimniecībā (GRFA), kā arī to īpašo nozīmi saistībā ar pārtikas nodrošinājumu. Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2004/869/EK (6) Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) tika apstiprināts Savienības vārdā. ITPGRFA ir specializēts starptautisks instruments par piekļuvi un ieguvumu sadali Nagojas protokola 4. panta 4. punkta nozīmē, un Nagojas protokola īstenošanas noteikumiem to nebūtu jāietekmē.

(13)

Daudzas Nagojas protokola puses, īstenojot savas suverēnās tiesības, ir nolēmušas, ka uz tiem augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA), kuri ir to pārvaldībā un kontrolē un ir publiski pieejami, bet nav uzskaitīti ITPGRFA I pielikumā, arī attiecas materiālu nodošanas standartnolīguma noteikumi un nosacījumi nolūkos, kas izklāstīti ITPGRFA.

(14)

Nagojas protokols būtu jāīsteno tā, lai tas un citi starptautiski instrumenti, kas nav pretrunā protokola vai Konvencijas mērķiem, savstarpēji atbalstītu cits citu.

(15)

Konvencijas 2. pantā termins “domesticētās sugas” ir definēts kā jebkura suga, kuras evolūcijas norisi ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības, bet “biotehnoloģija” – jebkuru tehnoloģisku pielietojumu, kas izmanto bioloģiskas sistēmas, dzīvus organismus vai to derivātus, lai radītu vai pārveidotu produktus vai norises noteiktā nolūkā. Nagojas protokola 2. pantā ir noteikts, ka termins “derivāts” ir dabiskas izcelsmes bioķīmisks savienojums, kas radies bioloģisko vai ģenētisko resursu ģenētiskās ekspresijas vai metabolisma rezultātā, pat ja tas nesatur iedzimtības funkcionālās vienības.

(16)

Nagojas protokolā ir paredzēta prasība katrai tā pusei pienācīgi ņemt vērā valsts vai starptautiskā līmenī noteiktu pašreizēju vai nenovēršamu ārkārtas stāvokli, kas rada draudus vai kaitējumu cilvēku, dzīvnieku vai augu veselībai. Sešdesmit ceturtā Pasaules Veselības asambleja 2011. gada 24. maijā pieņēma satvaru gatavībai gripas pandēmijai, lai kopīgi cīnītos pret gripas vīrusiem un nodrošinātu piekļuvi vakcīnām un citiem labumiem (“PIP satvars”). PIP satvars attiecas tikai uz gripas vīrusiem, kas var izraisīt cilvēku saslimstības pandēmiju, un tas speciāli neattiecas uz sezonāliem gripas vīrusiem. PIP satvars ir specializēts starptautisks instruments par piekļuvi un ieguvumu sadali, kas ir saskaņā ar Nagojas protokolu, un Nagojas protokola īstenošanas noteikumiem nebūtu tas jāietekmē.

(17)

Ir svarīgi šajā regulā iekļaut Nagojas protokolā un Konvencijā lietotās definīcijas, kas ir vajadzīgas, lai lietotāji īstenotu šo regulu. Ir svarīgi, lai regulā iekļautās jaunās definīcijas, kas nav minētas Konvencijā vai Nagojas protokolā, būtu saskanīgas ar Konvencijas un Nagojas protokolā lietotajām definīcijām. Jo īpaši terminam “lietotājs” vajadzētu būt saskaņā ar Nagojas protokolā lietoto definīciju “ģenētisko resursu izmantošana”.

(18)

Nagojas protokolā ir paredzēts pienākums sekmēt un mudināt ar bioloģisko daudzveidību saistītu pētniecību, jo īpaši tad, ja pētniecību veic nekomerciālos nolūkos.

(19)

Ir būtiski atgādināt Konvencijas Pušu konferences Lēmuma II/11 2. punktu, kurā atkārtoti apstiprināts, ka Konvencijas satvarā nav iekļauti cilvēka ģenētiskie resursi.

(20)

Pašlaik jēdzienam “ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” nav starptautiski saskaņotas definīcijas. Neskarot dalībvalstu kompetenci un pienākumus ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu jautājumiem un tādu pasākumu īstenošanas jautājumiem, ar kuriem aizsargā pirmiedzīvotāju un vietējo kopienu intereses, lai piegādātājiem un lietotājiem nodrošinātu elastību un juridisko noteiktību, šajā regulā uz jēdzienu “ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” būtu jāatsaucas atbilstīgi ieguvumu sadales nolīgumos izmantotajam aprakstam.

(21)

Lai nodrošinātu Nagojas protokola faktisku īstenošanu, visiem ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotājiem būtu jāveic pienācīga pārbaude, lai pārliecinātos, vai ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir piekļūts saskaņā ar piemērojamām juridiskajām vai regulatīvajām prasībām, un lai attiecīgā gadījumā nodrošinātu taisnīgu un godīgu ieguvumu sadali. Šajā ziņā kompetentajām iestādēm būtu jāakceptē starptautiski atzīti atbilstības sertifikāti kā pierādījumu tam, ka attiecīgajiem ģenētiskajiem resursiem ir piekļūts likumīgi un ka ir paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi attiecībā uz lietotājiem un tajos noteikto izmantošanu. Konkrētā lietotāju izdarītā izvēle attiecībā uz pienācīgas pārbaudes veikšanā izmantojamiem rīkiem un pasākumiem būtu jāatbalsta ar paraugprakšu atzīšanu, kā arī papildu pasākumiem, ar kuriem sekmē nozares ētikas kodeksus, standartlīgumu paraugus un pamatnostādnes, lai vairotu juridisko noteiktību un mazinātu izmaksas. Lietotājiem noteiktajam pienākumam glabāt informāciju, kas ir svarīga attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, vajadzētu būt ierobežotam laikā un saskaņā ar potenciālās inovācijas radīšanai nepieciešamo laiku.

(22)

Nagojas protokola sekmīga īstenošana ir atkarīga no ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu lietotāju un piegādātāju vienošanās par savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ar ko veicina ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali un kas palīdz īstenot Nagojas protokola plašāko mērķi – sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu. Lietotājus un piegādātājus arī mudina uzlabot izpratni par to, cik svarīgi ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

(23)

Pienākums veikt pienācīgu pārbaudi būtu jāpiemēro visiem lietotājiem neatkarīgi no to lieluma, tostarp mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem. Šajā regulā būtu jāparedz virkne pasākumu un rīku, lai mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi savus pienākumus varētu pildīt par pieņemamu cenu un ar augstu juridiskās noteiktības pakāpi.

(24)

Lai apzinātu tos pienācīgas pārbaudes pasākumus, kas ir sevišķi piemēroti tam, lai atbilstību Nagojas protokola īstenošanas sistēmai panāktu par pieņemamu cenu un ar augstu juridiskās noteiktības pakāpi, svarīgai nozīmei vajadzētu būt lietotāju izstrādātajai paraugpraksei. Lietotājiem būtu jāizmanto pašreizējie piekļuves un ieguvumu sadales ētikas kodeksi, kas izstrādāti akadēmisko, universitāšu aprindu, nekomerciālu pētniecības jomu un dažādu nozaru vajadzībām. Būtu jānodrošina, ka lietotāju apvienības var lūgt Komisijai noteikt, vai par paraugpraksi ir iespējams atzīt apvienības pārraudzītu procedūru, rīku vai mehānismu konkrētu kombināciju. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā to, ka, ja lietotājs izmanto atzītu paraugpraksi, mazinās risks, ka lietotājs varētu neizpildīt prasības, un uz tā pamata varētu samazināt izpildes pārbaudes. Tas pats būtu jāattiecina uz paraugpraksi, ko pieņēmušas Nagojas protokola puses.

(25)

Saskaņā ar Nagojas protokolu kontrolpunktiem ir jābūt efektīviem un to darbībai būtu jāattiecas uz ģenētisko resursu izmantošanu. To darbību virknes noteiktos posmos, kuras uzskatāmas par izmantošanu, lietotājiem būtu jādeklarē un pēc pieprasījuma jāpierāda, ka ir veikta pienācīga pārbaude. Piemērots brīdis šādai deklarēšanai ir tad, kad saņem finansējumu pētniecībai. Cits piemērots brīdis ir izmantošanas pēdējais posms, kas nozīmē produkta galīgās izstrādes posmu, pirms pieprasa tirdzniecības atļauju produktam, kas izstrādāts, izmantojot ģenētiskos resursus vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, vai gadījumos, kad tirdzniecības atļauja nav nepieciešama, produkta galīgās izstrādes posms, pirms produktu pirmoreiz laiž Savienības tirgū. Lai nodrošinātu kontrolpunktu efektivitāti, vienlaikus nodrošinot lietotājiem lielāku juridisko noteiktību, būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras saskaņā ar 291. panta 2. punktu Līgumā par Eiropas Savienības darbību. Komisijai minētās īstenošanas pilnvaras būtu jāizmanto, lai noteiktu produkta galīgās izstrādes posmu saskaņā ar Nagojas protokolu nolūkā apzināt izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs.

(26)

Ir svarīgi atzīt, ka liela nozīme Nagojas protokola īstenošanā varētu būt Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram. Saskaņā ar Nagojas protokola 14. un 17. pantu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram varēs iesniegt informāciju, kas ir daļa no starptautiski atzīta atbilstības procesa sertifikāta. Kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centru, lai nodrošinātu informācijas apmaiņu nolūkā palīdzēt kompetentajām iestādēm uzraudzīt to, vai lietotāji pilda prasības.

(27)

Ģenētiskos resursus savvaļā parasti nekomerciālos nolūkos vāc akadēmiskie, universitāšu un nekomerciālie pētnieki vai kolekcionāri. Vairumā gadījumu un gandrīz visās nozarēs jaunievāktiem ģenētiskajiem resursiem piekļūst, izmantojot starpniekus, kolekcijas vai aģentus, kas ģenētiskos resursus iegūst trešās valstīs.

(28)

Kolekcijas ir lielākais Savienībā izmantoto ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu avots. Kolekcijām kā piegādātājiem var būt nozīmīga loma, palīdzot citiem uzraudzības ķēdē iesaistītajiem lietotājiem pildīt savus pienākumus. Lai to nodrošinātu, būtu jāizveido reģistrētu kolekciju sistēma Savienībā, izveidojot brīvprātīgu kolekciju reģistru, ko uztur Komisija. Ar tādu sistēmu tiktu nodrošināts, ka kolekcijām, kas ir iekļautas reģistrā, faktiski piemēro pasākumus, ar kuriem ierobežo ģenētisko resursu paraugu piegādi trešām personām ar dokumentiem, kas apliecina, ka resursiem ir piekļūts likumīgi, un nodrošināta savstarpēji saskaņotu noteikumu izveide vajadzības gadījumā. Savienībā reģistrētu kolekciju sistēmai būtu ievērojami jāmazina risks, ka Savienībā izmanto ģenētiskos resursus, kam nav piekļūts saskaņā ar Nagojas protokola puses valsts tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārbauda, vai kolekcija atbilst prasībām, lai to varētu atzīt par reģistrā iekļaujamu kolekciju. Būtu jāuzskata, ka lietotāji, kas ģenētisko resursu iegūst no minētajā reģistrā iekļautas kolekcijas, ir veikuši pienācīgu pārbaudi attiecībā uz visas vajadzīgās informācijas noskaidrošanu. Īpašs ieguvums no tā būtu jāgūst akadēmiskiem, universitāšu un nekomerciāliem pētniekiem, kā arī maziem un vidējiem uzņēmumiem, un tam būtu jāsekmē administratīvo un izpildes prasību sloga mazināšana.

(29)

Dalībvalstu kompetentām iestādēm būtu jāpārbauda, vai lietotāji pilda savus pienākumus, vai viņi ir saņēmuši iepriekšēju informētu piekrišanu un paredzējuši savstarpēji saskaņotus noteikumus. Kompetentām iestādēm būtu arī jāuzskaita veiktās pārbaudes, un attiecīgā informācija jādara pieejama saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK (7).

(30)

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par Nagojas protokola īstenošanas noteikumu pārkāpumiem tiek piemēroti iedarbīgi, samērīgi un atturoši sodi.

(31)

Ņemot vērā piekļuves un ieguvumu sadales darījumu starptautisko raksturu, dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas savā starpā, ar Komisiju un ar trešo valstu kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji pilda šo regulu un atbalsta Nagojas protokola īstenošanas noteikumu faktisku piemērošanu.

(32)

Savienībai un dalībvalstīm ir jārīkojas proaktīvi, lai nodrošinātu Nagojas protokola mērķu sasniegšanu nolūkā palielināt resursus bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai un tās komponentu ilgtspējīgai izmantošanai pasaulē.

(33)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic attiecīgi papildu pasākumi, lai uzlabotu šīs regulas īstenošanas efektivitāti un mazinātu izmaksas, jo īpaši gadījumos, kad tas nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu un nekomerciālajiem pētniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(34)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (8).

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, atbalstīt ģenētisko resursu izmantošanā gūto ieguvumu taisnīgu un godīgu sadali saskaņā ar Nagojas protokolu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga dēļ un, lai nodrošinātu iekšējā tirgus darbību, minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(36)

Šīs regulas spēkā stāšanās dienai vajadzētu būt tieši saskaņotai ar Nagojas protokola stāšanos spēkā attiecībā uz Savienību, lai nodrošinātu, ka darbības, kas saistītas ar piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un no tiem gūto ieguvumu sadali, Savienībā un pasaulē notiek saskaņā ar vienādiem nosacījumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

PRIEKŠMETS, DARBĪBAS JOMA UN DEFINĪCIJAS

1. pants

Priekšmets

Ar šo regulu paredz noteikumus, kas piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām un gūto ieguvumu sadali reglamentē atbilstīgi noteikumiem Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienotajā Nagojas Protokolā par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un taisnīgu un godīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (“Nagojas protokols”). Šīs regulas faktiskā īstenošana arī palīdzēs saglabāt bioloģisko daudzveidību un ilgtspējīgi izmantot tās komponentus saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību (“Konvencija”).

2. pants

Darbības joma

1.   Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem, uz kuriem valstīm ir suverēnas tiesības, un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kam piekļūst pēc tam, kad attiecībā uz Savienību ir stājies spēkā Nagojas protokols. Tā attiecas arī uz to ieguvumu sadali, kas gūti, izmantojot šādus ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas.

2.   Šo regulu nepiemēro ģenētiskajiem resursiem, kuru pieejamību un ieguvumu sadali reglamentē specializēti starptautiski instrumenti, kas ir atbilstīgi Konvencijas un Nagojas protokola mērķiem un nav tiem pretrunā.

3.   Šī regula neskar dalībvalstu noteikumus par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem, uz ko tām ir suverēnas tiesības atbilstīgi Konvencijas 15. panta darbības jomai, un dalībvalstu noteikumus par Konvencijas 8. panta j) apakšpunktu attiecībā uz tradicionālajām zināšanām, kuras ir saistītas ar ģenētiskajiem resursiem.

4.   Šo regulu piemēro ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītām tradicionālajām zināšanām, kurām ir piemērojami Nagojas protokola pušu tiesību akti vai regulatīvās prasības attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali.

5.   Šajā regulā dalībvalstij nav paredzēts pienākums sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par esošu pretrunā būtiskām valsts drošības interesēm.

3. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro Konvencijā un Nagojas protokolā iekļautās definīcijas, kā arī šādas definīcijas:

1)

“ģenētiskais materiāls” ir jebkurš augu, dzīvnieku, mikroorganismu vai citas izcelsmes materiāls, kas ietver iedzimtības funkcionālās vienības;

2)

“ģenētiskie resursi” ir ģenētiskais materiāls ar faktisku vai iespējamu vērtību;

3)

“pieeja” ir ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītu tradicionālo zināšanu ieguve Nagojas protokola puses teritorijā;

4)

“lietotājs” ir fiziska vai juridiska persona, kas izmanto ģenētiskos resursus vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas;

5)

“ģenētisko resursu izmantošana” ir izpētes un izstrādes darbība saistībā ar ģenētisko resursu ģenētisko un/vai bioķīmisko sastāvu, tostarp pielietojot Konvencijas 2. pantā definēto biotehnoloģiju;

6)

“savstarpēji saskaņoti noteikumi” ir tādas līgumattiecības starp ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu piegādātāju un lietotāju, ar kurām paredz konkrētus nosacījumus to ieguvumu taisnīgai un godīgai sadalei, kas gūti no ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas, un kurās var būt ietverti arī citi nosacījumi un noteikumi par šādu izmantošanu, kā arī par turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

7)

“ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas” ir tradicionālās zināšanas, kas ir pirmiedzīvotāju vai vietējās kopienas rīcībā un kas ir nozīmīgas ģenētisko resursu izmantošanai, un kas kā tādas ir aprakstītas savstarpēji saskaņotajos noteikumos, kurus piemēro ģenētisko resursu izmantošanai;

8)

“ģenētiskie resursi, kam piekļūts nelikumīgi” ir ģenētiskie resursi un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, kurām nav piekļūts saskaņā ar tās piegādātājvalsts piekļuves un ieguvumu sadales tiesību aktiem vai regulatīvām prasībām, kura ir Nagojas protokola puse, kam vajadzīga iepriekšēja informēta piekrišana;

9)

“kolekcija” ir savākto ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas kopums, kas tiek uzkrāts un glabāts neatkarīgi no tā, vai to uztur publiskas vai privātas struktūras;

10)

“lietotāju apvienība” ir organizācija, kas izveidota saskaņā ar tās dalībvalsts prasībām, kurā tā atrodas, un kas pārstāv lietotāju intereses un ir iesaistīta šīs regulas 8. pantā minētās paraugprakses izstrādē un pārraudzībā;

11)

“starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts” ir atļauja vai tai līdzvērtīgs dokuments, ko kompetentā iestāde saskaņā ar Nagojas protokola 6. panta 3. punkta e) apakšpunktu un 13. panta 2. punktu piekļuves laikā izdod kā pierādījumu tam, ka piekļuve ģenētiskajam resursam, uz kuru sertifikāts attiecas, ir notikusi saskaņā ar lēmumu dot iepriekšēju informētu piekrišanu un saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, kas paredzēti attiecībā uz lietotāju un tajā noteikto izmantošanu; minēto sertifikātu dara pieejamu Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram, kas izveidots saskaņā ar minētā protokola 14. panta 1. punktu.

II   NODAĻA

LIETOTĀJU ATBILSTĪBA

4. pants

Lietotāju pienākumi

1.   Lietotāji veic pienācīgu pārbaudi, lai pārliecinātos, ka to izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem un ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām ir piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali un ka ieguvumi tiek sadalīti taisnīgi un godīgi atbilstīgi savstarpēji saskaņotiem noteikumiem saskaņā ar visiem piemērojamajiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām.

2.   Ģenētiskos resursus un ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas nodod tālāk un izmanto tikai saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, ja tie vajadzīgi atbilstīgi piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvām prasībām.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā lietotāji noskaidro, glabā un nodod turpmākiem lietotājiem:

a)

starptautiski atzīto atbilstības sertifikātu, kā arī informāciju par savstarpēji saskaņoto noteikumu saturu, kas attiecas uz turpmākiem lietotājiem; vai

b)

ja starptautiski atzīts atbilstības sertifikāts nav pieejams, informāciju un attiecīgus dokumentus par:

i)

datumu un vietu, kad un kur piekļūts ģenētiskajiem resursiem vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām;

ii)

aprakstu par izmantotajiem ģenētiskajiem resursiem vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītajām tradicionālajām zināšanām, kas izmantotas;

iii)

avotu, no kura ģenētiskie resursi vai ar ģenētiskajiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas ir tieši iegūtas, kā arī par ģenētisko resursu vai ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu turpmākiem lietotājiem;

iv)

tādu tiesību un pienākumu esamību vai neesamību, kas saistītas ar piekļuvi un ieguvumu sadali, tostarp tiesībām un pienākumiem attiecībā uz turpmākiem pielietojumiem un komercializāciju;

v)

attiecīgā gadījumā – piekļuves atļaujām;

vi)

attiecīgā gadījumā – savstarpēji saskaņotiem noteikumiem, tostarp ieguvumu sadales kārtību.

4.   Uzskata, ka pienācīgu pārbaudi saskaņā ar šā panta 3. punktu ir veikuši tie lietotāji, kas augu ģenētiskos resursus pārtikai un lauksaimniecībai (PGRFA) iegūst valstī, kura ir Nagojas protokola puse un kura ir nolēmusi, ka uz tās kontrolē un pārvaldībā esošiem un publiski pieejamiem PGRFA, kas nav iekļauti Starptautiskajā Līgumā par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (ITPGRFA) I pielikumā, arī attiecinās materiālu nodošanas standartnolīguma noteikumus un nosacījumus ITPGRFA noteiktajos nolūkos.

5.   Ja lietotāju rīcībā esošā informācija nav pietiekama vai ir neskaidrības par piekļuves un izmantošanas likumību, lietotāji iegūst piekļuves atļauju vai tai līdzvērtīgu dokumentu un paredz savstarpēji saskaņotus noteikumus vai pārtrauc izmantošanu.

6.   Lietotāji glabā ar piekļuvi un ieguvumu sadali saistīto informāciju divdesmit gadus pēc izmantošanas laikposma beigām.

7.   Lietotājus, kas ģenētisko resursu iegūst no kolekcijas, kura ir iekļauta 5. panta 1. punktā minētajā Savienības kolekciju reģistrā, uzskata par tādiem, kas ir veikuši pienācīgu pārbaudi attiecībā uz šā panta 3. punktā uzskaitītās informācijas noskaidrošanu.

8.   Lai sagatavos sabiedrības veselības ārkārtas situācijām valstīs, kuras tās vēl nav skārušas, un reaģējot uz situāciju valstīs, kas ir skartas, lietotāji, kuri iegūst ģenētisko resursu, ko uzskata par tādu patogēnu, kurš izraisa vai var izraisīt esošu vai nenovēršamu starptautisku sabiedrības veselības ārkārtas situāciju Starptautisko veselības aizsardzības noteikumu (2005) nozīmē vai nopietnu pārrobežu veselības apdraudējumu, kā noteikts Eiropa Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1082/2013/ES (9), izpilda šā panta 3. vai 5. punktā uzskaitītos pienākumus vēlākais:

a)

viena mēneša laikā pēc nenovēršama vai esoša sabiedrības veselības apdraudējuma novēršanas; vai

b)

triju mēnešu laikā pēc ģenētiskā resursa izmantošanas sākuma,

atkarībā no tā, kurš no nosacījumiem ir izpildīts pirmais.

Ja šā panta 3. vai 5. punktā norādītie pienākumi nav izpildīti līdz šā punkta pirmās daļas a) un b) apakšpunktos noteiktajam termiņam, to izmantošanu pārtrauc.

Ja tiek pieprasīta tirdzniecības atļauja produktiem vai tirgū tiek laisti produkti, kas ir izstrādāti, izmantojot pirmajā daļā minēto ģenētisko resursu, 3. vai 5. punktā minētās prasības piemēro pilnībā un bez kavēšanās.

Ja laikus nav iegūta iepriekšēja informēta piekrišana un nav paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi, kamēr ar attiecīgo piegādātājvalsti nav panākta vienošanās, šāds lietotājs nepieprasa nekādas ekskluzīvas tiesības saistībā ar izstrādājumiem, kas attīstīti, izmantojot šādus patogēnus.

Tas neskar specializētus starptautiskus instrumentus attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali, kuri minēti 2. pantā.

5. pants

Kolekciju reģistrs

1.   Komisija izveido un uztur Savienībā esošu kolekciju reģistru (“reģistrs”). Komisija nodrošina, lai reģistrs būtu izveidots internetā un būtu viegli pieejams lietotājiem. Reģistrā iekļauj atsauces uz ģenētisko resursu kolekcijām vai šo kolekciju daļām, kas identificētas kā kolekcijas, kuras atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Dalībvalsts pēc tās jurisdikcijā esošas kolekcijas turētāja pieprasījuma apsver, vai kolekciju vai tās daļu iekļaut reģistrā. Kad ir pārbaudīta kolekcijas vai tās daļas atbilstība 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, dalībvalsts bez liekas kavēšanās paziņo Komisijai kolekcijas un tās turētāja vārdu vai nosaukumu un kontaktinformāciju, un attiecīgās kolekcijas tipu. Komisija saņemto informāciju nekavējoties iekļauj reģistrā.

3.   Lai kolekciju vai kolekcijas daļu iekļautu reģistrā, attiecībā uz kolekciju tiek pierādīts, ka var:

a)

izmantot standartizētas procedūras, lai ar ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju apmainītos ar citām kolekcijām un lai piegādātu ģenētisko resursu paraugus un saistīto informāciju trešām personām, lai tās to izmantotu saskaņā ar Konvenciju un Nagojas protokolu;

b)

ģenētiskos resursus un saistīto informāciju, ko trešām personām sniedz to izmantošanas nolūkā, piegādāt tikai ar dokumentāciju, kas pierāda, ka ģenētiskajiem resursiem un saistītajai informācijai ir piekļūts saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem vai regulatīvajām prasībām attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali un – attiecīgā gadījumā – saskaņā ar savstarpēji saskaņotiem noteikumiem;

c)

veikt uzskaiti par visiem ģenētisko resursu paraugiem un saistīto informāciju, kas piegādāti trešām personām to izmantošanas nolūkā;

d)

ja iespējams, ieviest vai izmantot trešām personām piegādāto ģenētisko resursu paraugu unikālus identifikatorus; un

e)

izmantot attiecīgus izsekošanas un uzraudzības rīkus attiecībā uz ģenētisko resursu paraugu un saistītās informācijas apmaiņu ar citām kolekcijām.

4.   Dalībvalstis regulāri pārbauda, vai katra reģistrā iekļautā un to jurisdikcijā esošā kolekcija vai kolekcijas daļa atbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

Ja, pamatojoties uz informāciju, kas sniegta saskaņā ar 3. punktu, ir pierādījumi tam, ka reģistrā iekļautā kolekcija vai kolekcijas daļa neatbilst 3. punktā izklāstītajiem kritērijiem, attiecīgā dalībvalsts sarunās ar attiecīgās kolekcijas turētāju bez liekas kavēšanās noskaidro korektīvās darbības vai pasākumus.

Dalībvalsts, kas konstatē, ka tās jurisdikcijā esoša kolekcija vai kolekcijas daļa vairs neatbilst 3. punkta noteikumiem, par to bez liekas kavēšanās informē Komisiju.

Pēc šādas informācijas saņemšanas Komisija izslēdz kolekciju vai attiecīgās kolekcijas daļu no reģistra.

5.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1. līdz 4. punkta īstenošanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

6. pants

Kompetentās iestādes un koordinācijas centrs

1.   Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas ir atbildīgas par šīs regulas piemērošanu. No šīs regulas spēkā stāšanās dienas dalībvalstis Komisijai paziņo kompetento iestāžu nosaukumus un adreses. Dalībvalstis bez liekas kavēšanās informē Komisiju par visām kompetento iestāžu nosaukumu vai adrešu izmaiņām.

2.   Komisija publisko, tostarp internetā, dalībvalstu kompetento iestāžu sarakstu. Komisija šo sarakstu pastāvīgi atjaunina.

3.   Komisija ieceļ koordinācijas centru piekļuves un ieguvumu sadales jautājumos, kura uzdevums ir uzturēt sakarus ar Konvencijas sekretariātu par šajā regulā ietvertajiem jautājumiem.

4.   Komisija nodrošina, lai Savienības struktūras, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 338/97 (10), palīdzētu īstenot šīs regulas mērķus.

7. pants

Lietotāju atbilstības uzraudzība

1.   Dalībvalstis un Komisija pieprasa visiem, kas saņem finansējumu pētniecībai, kura ietver ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanu, deklarēt, ka tie veic pienācīgu pārbaudi saskaņā ar 4. pantu.

2.   Tāda produkta galīgās izstrādes posmā, kurš izstrādāts, izmantojot ģenētiskos resursus vai ar šādiem resursiem saistītās tradicionālās zināšanas, lietotāji deklarē 6. panta 1. punktā minētajām kompetentajām iestādēm, ka tie ir izpildījuši 4. pantā minētos pienākumus, un vienlaikus iesniedz:

a)

attiecīgo informāciju no starptautiski atzītā atbilstības sertifikāta; vai

b)

4. panta 3. punkta b) apakšpunkta i) līdz v) punktā un 4. panta 5. punktā minēto saistīto informāciju, tostarp informāciju par to, ka attiecīgā gadījumā ir paredzēti savstarpēji saskaņoti noteikumi.

Lietotāji kompetentajai iestādei pēc pieprasījuma sniedz arī pierādījumus.

3.   Informāciju, kas saņemta, pamatojoties uz šā panta 1. un 2. punktu, kompetentās iestādes pārsūta Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centram, kas izveidots saskaņā ar Nagojas protokola 14. panta 1. punktu, Komisijai un attiecīgā gadījumā Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm.

4.   Kompetentās iestādes sadarbojas ar Piekļuves un ieguvumu sadales starpniecības centru, lai nodrošinātu Nagojas protokola 17. panta 2. punktā uzskaitītās informācijas apmaiņu lietotāju atbilstības uzraudzībai.

5.   Kompetentās iestādes pienācīgi ievēro komerciālas vai rūpnieciskas informācijas konfidencialitāti, ja šāda konfidencialitāte ir paredzēta Savienības vai valsts tiesību aktos, lai aizsargātu leģitīmas ekonomiskās intereses, jo īpaši saistībā ar ģenētisko resursu noteikšanu un izmantošanas noteikšanu.

6.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1., 2. un 3. punkta īstenošanas procedūras. Minētajos īstenošanas aktos Komisija nosaka produkta galīgās izstrādes posmu, lai apzinātu izmantošanas pēdējo posmu dažādās nozarēs. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

8. pants

Paraugprakse

1.   Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienības var Komisijai iesniegt pieteikumu, lai to izstrādāto un pārraudzīto procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija tiktu atzīta par paraugpraksi saskaņā ar šīs regulas prasībām. Pieteikumu pamato ar pierādījumiem un informāciju.

2.   Ja, pamatojoties uz pierādījumiem un informāciju, kas sniegti saskaņā ar šā panta 1. punktu, Komisija nosaka, ka konkrētā procedūru, rīku vai mehānismu kombinācija – ja to lietotājs patiešām izmanto – dod iespēju minētajam lietotājam izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, tā šo kombināciju atzīst par paraugpraksi.

3.   Lietotāju vai citu ieinteresēto personu apvienība informē Komisiju par visām izmaiņām vai atjauninājumiem paraugpraksē, kas par tādu ir atzīta saskaņā ar 2. punktu.

4.   Ja pierādījumi liecina par atkārtotiem vai ievērojamiem gadījumiem, kad lietotāji, kas īsteno paraugpraksi, nepilda savus pienākumus saskaņā ar šo regulu, Komisija dialogā ar attiecīgo lietotāju apvienību vai citām ieinteresētām personām izvērtē, vai minētie gadījumi nenorāda uz iespējamām paraugprakses nepilnībām.

5.   Komisija atsauc paraugprakses atzīšanu, ja tā ir konstatējusi, ka paraugprakses izmaiņu dēļ lietotājs nespēj izpildīt 4. un 7. pantā minētos pienākumus, vai atkārtotos vai ievērojamos gadījumos, kad lietotāju prasību neievērošana ir saistīta ar paraugprakses nepilnībām.

6.   Komisija izveido un pastāvīgi atjaunina atzīto paraugprakšu reģistru internetā. Minētā reģistra vienā sadaļā uzrāda paraugpraksi, kuru Komisija atzinusi saskaņā ar šā panta 2. punktu, bet citā sadaļā – paraugpraksi, kas pieņemta, pamatojoties uz Nagojas protokola 20. panta 2. punktu.

7.   Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai izveidotu šā panta 1.–5. punkta īstenošanas procedūras. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

9. pants

Lietotāju atbilstības pārbaudes

1.   Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes veic pārbaudes, lai pārliecinātos, vai lietotāji pilda savus 4. un 7. pantā noteiktos pienākumus, ņemot vērā, ka, ja lietotājs īsteno attiecībā uz piekļuvi un ieguvumu sadali pieņemto paraugpraksi, kas atzīta saskaņā ar šīs regulas 8. panta 2. punktu vai Nagojas protokola 20. panta 2. punktu, tas var mazināt iespējamību, ka minētais lietotājs neievēro noteikumus.

2.   Dalībvalstis nodrošina, lai saskaņā ar 1. punktu veiktās pārbaudes būtu iedarbīgas, samērīgas un atturošas, un tādas, ar kurām atklāj gadījumus, kad lietotāji neievēro šīs regulas noteikumus.

3.   Panta 1. punktā minētās pārbaudes veic:

a)

saskaņā ar regulāri pārskatītu plānu, kas izstrādāts, pamatojoties uz pieeju, kurā ņem vērā risku;

b)

tad, ja kompetentās iestādes rīcībā ir attiecīga informācija, tostarp informācija, kuras pamatā ir trešo personu paustas pamatotas bažas par to, ka lietotājs neievēro šīs regulas noteikumus. Īpašu uzmanību pievērš gadījumiem, kad šādas bažas pauž piegādātājvalstis.

4.   Šā panta 1. punktā minētās pārbaudes var ietvert:

a)

to pienācīgas pārbaudes pasākumu izvērtēšanu, kurus lietotājs veicis saskaņā ar 4. pantu;

b)

tās dokumentācijas un to ierakstu izvērtēšanu, kuri pierāda, ka attiecībā uz konkrētām izmantošanas darbībām ir veiktas pienācīgas pārbaudes saskaņā ar 4. pantu;

c)

pārbaudes gadījumos, kad lietotājam bija jāsniedz deklarācijas saskaņā ar 7. pantu.

Attiecīgos gadījumos var veikt arī pārbaudes uz vietas.

5.   Lietotāji sniedz jebkādu palīdzību, kas vajadzīga, lai atvieglotu 1. punktā minēto pārbaužu veikšanu.

6.   Neskarot 11. pantu, ja šā panta 1. punktā minēto pārbaužu laikā ir konstatēti trūkumi, kompetentā iestāde paziņo, kādas korektīvās darbības vai pasākumi lietotājam ir jāveic.

Atkarībā no tā, kādi ir konstatētie trūkumi, dalībvalstis var arī veikt tūlītējus pagaidu pasākumus.

10. pants

Pārbaužu dokumentēšana

1.   Kompetentās iestādes vismaz piecus gadus glabā dokumentāciju par 9. panta 1. punktā minētajām pārbaudēm, norādot informāciju jo īpaši par pārbaužu būtību un rezultātiem, kā arī dokumentāciju par visām korektīvajām darbībām un pasākumiem, kas veikti saskaņā ar 9. panta 6. punktu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju dara pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK.

11. pants

Sankcijas

1.   Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, kas piemērojamas par 4. un 7. panta noteikumu pārkāpumiem, un veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to piemērošanu.

2.   Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

3.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 11. jūnijam paziņo Komisijai šā panta 1. punktā minētos noteikumus un nekavējoties informē Komisiju par visiem turpmākiem grozījumiem tajos.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

12. pants

Sadarbība

Šīs regulas 6. panta 1. punktā minētās kompetentās iestādes:

a)

sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus;

b)

attiecīgā gadījumā par Nagojas protokola un šīs regulas īstenošanu apspriežas ar ieinteresētajām personām;

c)

sadarbojas ar Nagojas protokola 13. panta 2. punktā minētajām kompetentajām valsts iestādēm, lai nodrošinātu, ka lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus;

d)

informē citu dalībvalstu kompetentās iestādes un Komisiju par visiem nopietniem trūkumiem, kas konstatēti, veicot 9. panta 1. punktā minētās pārbaudes, un par to, kādas sankcijas ir piemērotas saskaņā ar 11. pantu;

e)

apmainās ar informāciju par to, kā ir organizēta sistēma pārbaudēm, ko veic, lai uzraudzītu, vai lietotāji ievēro šīs regulas noteikumus.

13. pants

Papildpasākumi

Komisija un dalībvalstis attiecīgā gadījumā:

a)

veicina un sekmē informēšanas, izpratnes uzlabošanas un mācību pasākumus, lai palīdzētu ieinteresētajām personām un pusēm izprast to pienākumus, kas izriet no šīs regulas un attiecīgo Konvencijas un Nagojas protokola noteikumu īstenošanas Savienībā;

b)

mudina izstrādāt nozaru ētikas kodeksus, standartlīgumu paraugus, pamatnostādnes un paraugpraksi, jo īpaši gadījumos, kad tas nāktu par labu akadēmiskajiem, universitāšu un nekomerciālajiem pētniekiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem;

c)

veicina rentablu saziņas rīku un sistēmu izstrādi un izmantošanu, lai kolekcijām un lietotājiem atvieglotu ģenētisko resursu un ar ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu izmantošanas uzraudzību un izsekošanu;

d)

sniedz tehniskas un cita veida norādes lietotājiem, ņemot vērā akadēmisko, universitāšu un nekomerciālo pētnieku un mazu un vidēju uzņēmumu situāciju, lai atvieglotu šīs regulas prasību izpildi;

e)

mudina lietotājus un piegādātājus ģenētisko resursu izmantošanā gūtos ieguvumus novirzīt uz bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un tās komponentu ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar Konvencijas noteikumiem;

f)

veicina pasākumus, ar ko atbalsta kolekcijas, kuras palīdz saglabāt bioloģisko un kultūru daudzveidību.

14. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

15. pants

Apspriešanās forums

Komisija nodrošina dalībvalstu pārstāvju un citu ieinteresēto personu līdzsvarotu dalību to jautājumu apspriešanā, kuri saistīti ar šīs regulas īstenošanu. Minētie pārstāvji un personas tiekas apspriešanās forumā. Komisija izstrādā apspriešanās foruma reglamentu.

16. pants

Ziņojumi un pārskatīšana

1.   Līdz 2017. gada 11. jūnijam un pēc tam reizi piecos gados, ja vien saskaņā ar Nagojas protokola 29. pantu nav noteikts citādāks intervāls ziņojumu sniegšanai, dalībvalstis Komisijai iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu.

2.   Ne vēlāk kā viena gada laikā pēc 1. punktā minēto ziņojumu iesniegšanas termiņa Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tostarp pirmo novērtējumu par šīs regulas lietderību.

3.   Ik pēc desmit gadiem pēc pirmā ziņojuma Komisija, pamatojoties uz ziņojumiem par šīs regulas piemērošanu un ņemot vērā gūto pieredzi, pārskata šīs regulas darbību un efektivitāti Nagojas protokola mērķu sasniegšanā. Pārskatā Komisija īpašu uzmanību pievērš administratīvajām sekām, kas rodas publiskām pētniecības iestādēm, mikrouzņēmumiem, maziem vai vidējiem uzņēmumiem un konkrētām nozarēm. Tā arī apsver, vai šīs regulas noteikumu īstenošanu ir nepieciešams pārskatīt, ņemot vērā norises citās attiecīgās starptautiskās organizācijās.

4.   Komisija Konvencijas Pušu konferencei, kurā tiekas Nagojas protokola puses, ziņo par pasākumiem, ko Savienība ir veikusi, lai īstenotu pasākumus, ar ko nodrošina atbilstību Nagojas protokolam.

17. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

1.   Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Pēc iespējas drīz – pēc tam, kad deponēts Savienības instruments, ar ko apstiprina Nagojas protokolu, – Komisija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicē paziņojumu, kurā norāda precīzu datumu, kad attiecībā uz Savienību stāsies spēkā Nagojas protokols. Šo regulu piemēro no minētā datuma.

3.   Šīs regulas 4., 7. un 9. pantu sāk piemērot vienu gadu pēc tam, kad attiecībā uz Savienību stājas spēkā Nagojas protokols.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 161, 6.6.2013., 73. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 11. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3)  Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).

(4)  2010. gada 29. oktobra dokuments UNEP/CBD/COP/DEC/X/1, I pielikums.

(5)  Padomes Lēmums 2014/283/ES (2014. gada 14. aprīlis) par to, lai Savienības vārdā noslēgtu Konvencijai par bioloģisko daudzveidību pievienoto Nagojas Protokolu par piekļuvi ģenētiskajiem resursiem un godīgu un vienlīdzīgu to ieguvumu sadali, kas gūti no šo resursu izmantošanas (sk. šā Oficiālā Vēstneša 231. lpp.)

(6)  Padomes Lēmums 2004/869/EK (2004. gada 24. februāris) par to, ka Eiropas Kopienas vārdā noslēgts Starptautiskais Līgums par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (OV L 378, 23.12.2004., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003., 26. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1082/2013/ES (2013. gada 22. oktobris) par nopietniem pārrobežu veselības apdraudējumiem un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 2119/98/EK (OV L 293, 5.11.2013., 1. lpp.).

(10)  Padomes Regula (EK) Nr. 338/97 (1996. gada 9. decembris) par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību (OV L 61, 3.3.1997., 1. lpp.).


20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/72


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 512/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 912/2010, ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru

EIROPAS PARLAMENTS UN PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

No 14. panta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (3), lasot to kopā ar 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 912/2010 (4), izriet, ka Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūrai (“Aģentūra”) ir jānodrošina Eiropas satelītu radionavigācijas sistēmu (“sistēmas”) drošības akreditācija un ka šajā nolūkā tai jāuzsāk un jāpārrauga drošības procedūru īstenošana un sistēmas drošības pārbaužu izpilde.

(2)

Sistēmas ir definētas 2. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013. Tās ir kompleksas sistēmas, un to izveide un darbība saistīta ar dažādām ieinteresētajām personām ar dažādām lomām. Šajā ziņā ir svarīgi, lai visas ieinteresētās personas, kas iesaistītas Galileo un EGNOS programmu (“programmas”) īstenošanā, ar ES klasificēto informāciju rīkotos un aizsargātu to saskaņā ar pamatprincipiem un minimuma standartiem, kas izklāstīti Komisijas un Padomes drošības noteikumos par ES klasificētas informācijas aizsardzību, un lai 17. pants Regulā (ES) Nr. 1285/2013, kas garantē ekvivalentu aizsardzības līmeni ES klasificētai informācijai, tiktu attiecīgā gadījumā piemērots visām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas programmu īstenošanā.

(3)

Drošības akreditācijas procesā iesaistītās un šī procesa skartās ieinteresētās personas ir dalībvalstis, Komisija, attiecīgās Savienības aģentūras, Eiropas Kosmosa aģentūra (EKA) un Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (5) iesaistītie dalībnieki.

(4)

Ņemot vērā sistēmu īpatnības un sarežģītību, dažādas to īstenošanā iesaistītās struktūras un dažādus potenciālos lietotājus, drošības akreditācija būtu jāveic, pienācīgi konsultējoties ar visām attiecīgajām personām, piemēram, ar dalībvalstu un trešo valstu iestādēm, kas uztur ar tādas sistēmas saistīto tīklu darbību, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu nolūkā sniegt publiski regulētu pakalpojumu, ar citām attiecīgajām dalībvalstu iestādēm, ar EKA vai, ja tas paredzēts starptautiskā nolīgumā, ar trešām valstīm, kurās atrodas sistēmu zemes stacijas.

(5)

Lai dotu iespēju pienācīgi veikt pienākumus, kas saistīti ar drošības akreditāciju, ir būtiski, lai Komisija sniegtu visu informāciju, kas nepieciešama šo pienākumu veikšanai. Ir arī svarīgi, lai drošības akreditācijas darbības būtu koordinētas ar tādu struktūru darbu, kas atbild par programmu pārvaldību saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, un ar citu tādu vienību darbībām, kas atbild par noteikumu piemērošanu drošības jomā.

(6)

Riska novērtējums un piemērojamā vadības pieeja būtu jāveic saskaņā ar paraugpraksi. Tajā būtu jāietver piemērojamie drošības pasākumi atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Būtu jāņem vērā riska vai apdraudējuma gadījuma īstenošanās varbūtība. Tai vajadzētu arī būt samērīgai, pienācīgai un izmaksu ziņā efektīvai, ņemot vērā izmaksas, kas saistītas ar tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem mazina risku, kas saistīts ar eventuālo ieguvumu drošības ziņā. Padziļinātas aizsardzības mērķis ir stiprināt sistēmu drošību, īstenojot tehniskus un netehniskus drošības pasākumus, kas strukturēti vairākos aizsardzības līmeņos.

(7)

PRS uztvērēju un PRS drošības moduļu izstrāde, tostarp attiecīgās ar to saistītās pētniecības darbības, un ražošana ir jo īpaši sensitīvas darbības. Tāpēc ir svarīgi izveidot procedūras, lai sniegtu atļaujas ražotājiem, kas ražo PRS uztvērējus un PRS drošības moduļus.

(8)

Turklāt, ņemot vērā potenciāli lielo skaitu tīklu un ierīču, kuras varētu būt savienotas ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, jo īpaši PRS vajadzībām, attiecībā uz šiem tīkliem un iekārtām drošības akreditācijas stratēģijā būtu jānosaka augsta līmeņa drošības akreditācijas principi, lai nodrošinātu akreditācijas viendabīgumu, neskarot to dalībvalstu iestāžu kompetences, kurām ir kompetence drošības jautājumos. Minēto principu piemērošana ļautu saskaņoti veikt riska pārvaldību un samazinātu vajadzību pastiprināt visas riska mazināšanas darbības sistēmas līmenī, kas negatīvi ietekmētu izmaksas, grafiku, rezultātus un pakalpojumu sniegšanu.

(9)

Produkti un pasākumi, kas aizsargā pret elektromagnētiskajām emisijām (t.i., pret elektronisku noklausīšanos), un kriptogrāfijas produkti, ko izmanto, lai sniegtu drošību sistēmām, būtu jāizvērtē un jāapstiprina valstu iestādēm, kurām ir kompetence drošības jautājumos valstī, kur uzņēmums, kas ražo šādus produktus, veic uzņēmējdarbību. Attiecībā uz kriptogrāfijas produktiem minētais izvērtējums un apstiprinājums būtu jāpapildina saskaņā ar principiem, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (6) IV pielikuma 26. līdz 30. punktā. Iestādei, kas atbild par sistēmu drošības akreditāciju, būtu jāatzīst minēto apstiprināto produktu un pasākumu atlase, ņemot vērā sistēmu vispārējās drošības prasības.

(10)

Regulā (ES) Nr. 912/2010 un it īpaši tās III nodaļā ir izskaidroti nosacījumi, ar kādiem Aģentūra izpilda savu pienākumu attiecībā uz sistēmu drošības akreditāciju. Atbilstoši šim principam tajos it īpaši ir paredzēts, ka drošības akreditācijas lēmumus pieņem neatkarīgi no Komisijas un neatkarīgi no struktūrām, kas atbild par programmu īstenošanu, un ka tādējādi sistēmu drošības akreditācijas struktūrvienībai vajadzētu būt neatkarīgai struktūrai Aģentūras struktūrā, kas lēmumus pieņem neatkarīgi.

(11)

Piemērojot šo principu, saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 912/2010 tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”), kura, līdzās Administratīvajai padomei un izpilddirektoram, veido vienu no trim Aģentūras struktūrām. Drošības akreditācijas padome veic Aģentūrai uzticētos uzdevumus attiecībā uz drošības akreditāciju un ir tiesīga Aģentūras vārdā pieņemt lēmumus saistībā ar drošības akreditāciju. Tai būtu jāpieņem savs reglaments un jāieceļ savs priekšsēdētājs.

(12)

Ņemot vērā to, ka Komisijai saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013 ir jānodrošina programmu drošība, tostarp sistēmu un to darbības drošība, Drošības akreditācijas padomes darbības būtu jāierobežo ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām un tām nebūtu jāskar Komisijas uzdevumi un pienākumi. Tam būtu jo īpaši jāattiecas uz Komisijas uzdevumiem un pienākumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (7) 8. pantu, tostarp jebkuru ar drošību saistītu dokumentu pieņemšanu ar deleģēto aktu, īstenošanas aktu vai citādi saskaņā ar minētajiem pantiem. Neskarot minētos Komisijas uzdevumus un pienākumus, ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, Drošības akreditācijas padomei vajadzētu būt tiesībām savas kompetences jomā sniegt padomus Komisijai par tekstu projektu izstrādi attiecībā uz aktiem, kas minēti nosauktajos pantos.

(13)

Būtu jānodrošina, ka ar drošības akreditāciju saistītās darbības tiek veiktas, neskarot dalībvalstu kompetenci un prerogatīvas saistībā ar drošības akreditāciju.

(14)

Termini “revīzijas” un “pārbaudes” drošības jomā var ietvert drošības novērtējumus, inspekcijas, izvērtējumus, revīzijas un pārbaudes.

(15)

Lai visas darbības īstenotu efektīvi un iedarbīgi, Drošības akreditācijas padomei būtu jāspēj izveidot attiecīgas pakļautas struktūras, kuras īstenotu padomes rīkojumus. Tai jo īpaši būtu jāizveido grupa, kas palīdzēs tās lēmumu sagatavošanā.

(16)

Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā būtu jāizveido dalībvalstu ekspertu grupa, lai veiktu kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (KII) pienākumus attiecībā uz ES kriptogrāfijas materiālu pārvaldību. Minētā grupa būtu jāizveido uz laiku, lai nodrošinātu komunikāciju drošības jautājumu pārvaldības pēctecību Galileo programmas īstenošanas stadijā. Ilgtspējīgs risinājums šādu operatīvo pienākumu veikšanai būtu jāpiemēro ilgtermiņā, kad saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma sāks darboties pilnībā.

(17)

Regula (ES) Nr. 1285/2013 nosaka shēmu, pēc kādas programmu publiskā pārvaldība notiks laikā no 2014. līdz 2020. gadam. Ar to kopējā atbildība par programmām tiek uzticēta Komisijai. Turklāt tā paplašina Aģentūrai uzticēto pienākumu loku un paredz, jo īpaši, ka Aģentūrai var būt būtiska loma sistēmu ekspluatācijā un sociālekonomisko ieguvumu palielināšanā.

(18)

Šajos jaunajos apstākļos ir svarīgi nodrošināt to, lai Drošības akreditācijas padome varētu pilnīgi neatkarīgi veikt tai uzticētos uzdevumus, it īpaši attiecībā pret citām Aģentūras struktūrām un darbībām, un izvairīties no jebkādiem interešu konfliktiem. Tādēļ ir būtiski Aģentūrā nošķirt darbības, kas saistītas ar drošības akreditāciju, no citām darbībām, tādām kā Galileo drošības uzraudzības centra pārvaldība, dalība sistēmu komercializācijā un citām darbībām, kuras Komisija varētu deleģēt Aģentūrai, it īpaši saistībā ar sistēmu ekspluatāciju. Šajā nolūkā Drošības akreditācijas padomei un tās kontrolē esošajam Aģentūras personālam būtu jāveic to darbs tādā veidā, kas nodrošina to autonomiju un neatkarību attiecībā pret citām Aģentūras darbībām. Līdz 2014. gada 1. janvārim Aģentūrā būtu jāveic pārliecinoša un efektīva strukturālā nodalīšana. Aģentūras iekšējos personāla noteikumos būtu arī jānodrošina autonomija un neatkarība personālam, kas veic drošības akreditācijas darbības attiecībā pret citām Aģentūras darbībām.

(19)

Tādēļ būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010, lai palielinātu Drošības akreditācijas padomes un tās priekšsēdētāja autonomiju un pilnvaras un lielā mērā pielīdzinātu šo autonomiju un pilnvaras Aģentūras Administratīvās padomes un izpilddirektora autonomijai un pilnvarām, vienlaikus nosakot, ka Aģentūras dažādajām struktūrām ir savā starpā jāsadarbojas.

(20)

Ieceļot padomju locekļus un izvēlot priekšsēdētājus un priekšsēdētāja vietniekus, attiecīgā gadījumā būtu jāņem vērā, ka ir svarīgi nodrošināt dzimumu līdzsvarotu pārstāvību. Turklāt būtu jāņem vērā arī attiecīgās vadīšanas, administratīvās un budžeta prasmes.

(21)

Ir jāpanāk, lai nevis Administratīvā padome, bet gan Drošības akreditācijas padome sagatavotu un apstiprinātu Aģentūras darba programmas daļu, kas attiecas uz operatīvajām darbībām, kuras saistītas ar sistēmu drošības akreditāciju, kā arī Aģentūras gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz tām Aģentūras darbībām un attīstības virzieniem, kas saistīti ar sistēmu drošības akreditācijas darbībām. Tai tās būtu savlaikus jāiesniedz Administratīvajai padomei, lai tās varētu iekļaut Aģentūras darba programmā un gada ziņojumā. Tāpat tai būtu jāīsteno sava priekšsēdētāja disciplinārā uzraudzība.

(22)

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam attiecībā uz drošības akreditācijas darbībām būtu vēlams piešķirt līdzīgu lomu, kāda izpilddirektoram ir attiecībā uz citām Aģentūras darbībām. Tā papildus Aģentūras pārstāvēšanas funkcijai, kas jau ir noteikta Regulā (ES) Nr. 912/2010, Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu Drošības akreditācijas padomes vadībā jāvada drošības akreditācijas darbības un jānodrošina ar akreditāciju saistītās Aģentūras darba programmu daļas īstenošana. Tāpat Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam būtu pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes uzaicinājuma jāiesniedz ziņojums par Drošības akreditācijas padomes uzdevumu izpildi un tiem jāsniedz deklarācija.

(23)

Būtu jāparedz pienācīgas procedūras gadījumam, ja Administratīvā padome neapstiprinātu aģentūras darba programmas, lai nodrošinātu, ka netiek skarts drošības akreditācijas process, un ka to var veikt nepārtraukti.

(24)

Ņemot vērā to, ka Eiropas GNSS programmās, tostarp drošības jautājumos, ir iesaistītas vairākas trešās valstis un, iespējams, iesaistīsies starptautiskas organizācijas, būtu skaidri jāparedz, ka starptautisko organizāciju un trešo valstu, jo īpaši Šveices, ar ko būtu jānoslēdz sadarbības līgums (8), pārstāvji var piedalīties, izņēmuma kārtā un saskaņā ar konkrētiem nosacījumiem, Drošības akreditācijas padomes darbā. Šādi nosacījumi būtu jāprecizē starptautiskā nolīgumā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. pantu, kas tiktu noslēgts ar Savienību, ņemot vērā drošības jautājumus un jo īpaši – ES klasificētās informācijas aizsardzību. Sadarbības nolīgums par satelītu navigāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm un Norvēģijas Karalisti, kā arī EEZ nolīguma 31. un 37. protokols, jau paredz Norvēģijas dalības statusu (9). Ņemot vērā tās īpašās ekspertu zināšanas, būtu jābūt iespējamam ar Drošības akreditācijas padomi konsultēties tās kompetences ietvaros pirms šādu starptautisku nolīgumu sarunām vai to laikā.

(25)

Turklāt Regula (ES) Nr. 912/2010 būtu jāsaskaņo ar principiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas kopīgajā pieejā decentralizētajām aģentūrām, kuru trīs iestādes pieņēma attiecīgi 2012. gada 5. jūlijā, 26. jūnijā un 12. jūnijā, it īpaši attiecībā uz Administratīvās padomes lēmumu pieņemšanas noteikumiem, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļu, kā arī to priekšsēdētāju pilnvaru termiņu, daudzgadu darba programmu, Administratīvās padomes pilnvarām attiecībā uz personālvadību, minētās regulas izvērtēšanu un pārskatīšanu, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un sensitīvas, kaut gan neklasificētas informācijas apstrādi. Daudzgadu darba programmas pieņemšanas process būtu jāveic, pilnībā ievērojot lojālas sadarbības principus un ņemot vērā laika ierobežojumus, kas saistīti ar šādu darba programmu.

(26)

Attiecībā uz interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību ir būtiski, lai Aģentūra nostiprinātu un saglabātu reputāciju, ka tā darbojas objektīvi, godprātīgi un atbilstoši augstiem profesionāliem standartiem. Nedrīkstētu būt neviena pamatota iemesla aizdomām, ka lēmumus varētu ietekmēt intereses, kas ir pretrunā Aģentūras kā iestādes, kas darbojas visas Savienības labā, uzdevumam, vai privātas intereses vai kāda Aģentūras darbinieka vai norīkotā valsts eksperta vai novērotāja, vai kāda Administratīvās padomes vai Drošības akreditācijas padomes locekļa piederība, vai kas rada vai var radīt situāciju, kas ir pretrunā attiecīgās personas oficiālo pienākumu pienācīgai izpildei. Tādēļ Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei būtu jāpieņem vispārēji noteikumi par interešu konfliktiem, kas attiecas uz Aģentūru kopumā. Šajos noteikumos būtu jāņem vērā Revīzijas palātas ieteikumi, kas izklāstīti tās 2012. gada Īpašajā ziņojumā Nr. 15, kas tika sagatavots pēc Eiropas Parlamenta pieprasījuma, un nepieciešamības izvairīties no interešu konfliktiem starp Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem.

(27)

Lai nodrošinātu Aģentūras darbības pārredzamību, tās reglaments būtu jāpublicē. Tomēr konkrētas sabiedrības un privātās intereses būtu jāaizsargā, nosakot izņēmumus. Lai nodrošinātu programmu raitu darbību, daudzgadu un gada darba programmām un gada pārskatam vajadzētu būt maksimāli detalizētiem. Tā rezultātā tie varētu ietvert materiālus, kas ir sensitīvi no drošības vai līgumattiecību viedokļa. Līdz ar to būtu piemēroti publicēt tikai šo dokumentu kopsavilkumu. Pārredzamības interesēs šiem kopsavilkumiem tomēr vajadzētu būt pēc iespējas pilnīgākiem.

(28)

Jāuzsver arī, ka Aģentūras darba programmas būtu jāizveido, pamatojoties uz izpildes pārvaldības procesu, tostarp izpildes rādītājiem, lai varētu efektīvi novērtēt sasniegtos rezultātus.

(29)

Aģentūras darba programmās būtu jāparedz arī resursu plānojums, ietverot cilvēkresursus un finanšu resursus, kas piešķirti katrai darbībai, un ņemot vērā to, ka izdevumi, kas saistīti ar Aģentūras jaunajām personāla vajadzībām, būtu daļēji jāsedz ar attiecīgu samazinājumu Komisijas štatu sarakstos attiecībā uz to pašu laikposmu, t. i., no 2014. līdz 2020. gadam.

(30)

Neskarot politisko lēmumu par Savienības aģentūru mītnes vietu saskaņā ar vēlamo ģeogrāfisko izplatību un mērķiem, ko dalībvalstis noteikušas attiecībā uz jauno aģentūras mītnes vietu, kā paredzēts 2003. gada 13. decembra valsts vai valdību vadītāju līmenī sanākušo dalībvalstu pārstāvju secinājumos un atgādināts 2008. gada jūnija Eiropadomes secinājumos, pieņemot lēmumu par Aģentūras vietējo biroju atrašanās vietu, būtu jāņem vērā objektīvi kritēriji. Minētie kritēriji ietver telpu pieejamību, piemērotu izglītības infrastruktūru personāla un norīkoto valstu ekspertu bērniem, piekļuvi nodarbinātības tirgum, sociālās nodrošināšanas sistēmu un veselības aprūpi personāla un norīkoto valstu ekspertu ģimenēm, kā arī īstenošanas un darbības izmaksas.

(31)

Uzņēmējvalstīm ar īpašiem pasākumiem būtu jānodrošina nepieciešamie nosacījumi Aģentūras raitai darbībai, piemēram, pienācīga izglītība un transporta iespējas.

(32)

Ar Lēmumu 2010/803/ES (10) dalībvalstu valdību vadītāji nolēma, ka Aģentūras mītne būs Prāgā. Uzņēmējvalsts līgums starp Čehijas Republiku un Aģentūru tika noslēgts 2011. gada 16. decembrī un stājās spēkā 2012. gada 9. augustā. Tiek uzskatīts, ka uzņēmējvalsts nolīgums un citi īpašie pasākumi atbilst prasībām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 912/2010.

(33)

Visā izdevumu cikla laikā Savienības finansiālās intereses aizsargā ar samērīgiem pasākumiem, proti, atklājot un novēršot pārkāpumus, veicot aptaujas, atgūstot zaudētos līdzekļus, kas nepamatoti izmaksāti vai nepareizi izlietoti, un vajadzības gadījumā piemērojot sankcijas.

(34)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 1285/2013 8. pantā dalībvalstīm ir paredzēta iespēja ieguldīt papildu līdzekļus, lai finansētu noteiktas programmas daļas, būtu jāatļauj Aģentūrai slēgt līgumus kopīgi ar dalībvalstīm, ja tas ir nepieciešams tās pienākumu izpildei.

(35)

Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūrai būtu jāpiemēro Komisijas noteikumi drošības jomā. Būtu arī jāvar paredzēt noteikumus tādas informācijas apstrādei, kas nav klasificēta, bet ir sensitīva. Šiem noteikumiem būtu jāattiecas uz šādas informācijas apstrādi, ko veic tikai Aģentūra. Neklasificēta, bet sensitīva informācija ir informācija vai materiāli, kas Aģentūrai būtu jāaizsargā saistībā ar Līgumos noteiktu juridisku pienākumu un/vai tās sensitivitātes dēļ. Tā ietver, bet neaprobežojas ar informāciju un materiāliem, uz ko attiecas dienesta noslēpuma pienākums, kā noteikts LESD 339. pantā, informāciju, kas saistīta ar jautājumiem, kas minēti 4. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (11) vai informāciju, uz ko attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (12).

(36)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) Nr. 912/2010,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (ES) Nr. 912/2010 groza šādi:

1)

regulas 2. līdz 8. pantu aizstāj ar šādiem:

“2. pants

Uzdevumi

Aģentūras uzdevumi ir izklāstīti 14. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1285/2013 (13).

3. pants

Struktūras

1.   Aģentūras struktūras ir:

a)

Administratīvā padome;

b)

izpilddirektors,

c)

Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”).

2.   Aģentūras struktūras pilda to uzdevumus, kas noteikti attiecīgi 6., 8. un 11. pantā.

3.   Administratīvā padome un izpilddirektors, Drošības akreditācijas padome un tās priekšsēdētājs sadarbojas, lai nodrošinātu Aģentūras darbību un tās struktūru koordināciju saskaņā ar Aģentūras iekšējos noteikumos paredzētajām procedūrām, tādām kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamais finanšu reglaments, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi.

4. pants

Juridiskais statuss, vietējie biroji

1.   Aģentūra ir Savienības struktūra. Tā ir tiesību subjekts.

2.   Katrā no dalībvalstīm Aģentūrai ir visplašākā rīcībspēja, kas tiesībās paredzēta juridiskām personām. Tā var, jo īpaši, iegādāties vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu un būt puse tiesas procesā.

3.   Aģentūra var nolemt izveidot vietējos birojus dalībvalstīs, ja tās devušas savu piekrišanu, vai trešās valstīs, kas piedalās Aģentūras darbā, saskaņā ar 23. pantu.

4.   Šo biroju atrašanās vietas izvēli veic, balstoties uz objektīviem kritērijiem, kas noteikti, lai nodrošinātu Aģentūras raitu darbību.

Uz noteikumiem par Aģentūras izveidošanu un darbību uzņēmējdalībvalstīs un trešās uzņēmējvalstīs, kā arī par priekšrocībām, kuras trešās valstis piešķir izpilddirektoram, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļiem un Aģentūras personālam un viņu ģimenes locekļiem, attiecas īpašas vienošanās, ko Aģentūra ir noslēgusi ar minētajām valstīm. Šīs īpašās vienošanās apstiprina Administratīvā padome.

5.   Izmantojot 4. punktā minētās īpašās vienošanās, uzņēmējdalībvalstis un trešās uzņēmējvalstis nodrošina vajadzīgos apstākļus, lai Aģentūra varētu raiti darboties.

6.   Ievērojot 11.a panta 1. punkta f) apakšpunktu, Aģentūru pārstāv tās izpilddirektors.

5. pants

Administratīvā padome

1.   Ar šo izveido Administratīvo padomi, kas pilda 6. pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Administratīvajā padomē ir:

a)

pa vienam pārstāvim, ko ieceļ katra dalībvalsts;

b)

četri Komisijas iecelti pārstāvji;

c)

viens Eiropas Parlamenta iecelts pārstāvis, kurš balsošanā nepiedalās.

Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļus ieceļ, pamatojoties uz attiecīgo pieredzi un eksperta zināšanām.

Administratīvās padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Eiropas Parlaments, Komisija un dalībvalstis cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Administratīvajā padomē.

Saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Administratīvās padomes reglamentā, Administratīvās padomes sanāksmēs novērotāju statusā ir aicināti piedalīties Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs, Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (“AP”) pārstāvis un Eiropas Kosmosa aģentūras (“EKA”) pārstāvis.

3.   Vajadzības gadījumā trešo valstu vai starptautisku organizāciju pārstāvju dalība un tās nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Administratīvās padomes reglamentam.

4.   Administratīvā padome no savu locekļu vidus ievēl priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus. Priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, tas ir atjaunināms vienu reizi un amatu pilnvaru laiks beidzas, kad minētā persona pārstāj būt Administratīvās padomes loceklis.

Administratīvā padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus.

5.   Administratīvās padomes sanāksmes sasauc tās priekšsēdētājs.

Izpilddirektors parasti piedalās apspriedēs, ja vien priekšsēdētājs nav pieņēmis citādu lēmumu.

Administratīvā padome sanāk uz tās parasto sanāksmi divreiz gadā. Administratīvā padome sanāk arī tad, ja to ierosina priekšsēdētājs vai ja to lūdz vismaz viena trešdaļa padomes locekļu.

Administratīvā padome var aicināt piedalīties savās sanāksmēs novērotāja statusā jebkuru personu, kuras viedoklis var to interesēt. Administratīvās padomes locekļiem saskaņā ar tās reglamentu var palīdzēt padomdevēji vai eksperti.

Administratīvās padomes sekretariāta funkcijas nodrošina Aģentūra.

6.   Ja šajā regulā nav paredzēts citādi, Administratīvā padome pieņem lēmumus ar savu balsstiesīgo locekļu absolūto balsu vairākumu.

Lai ievēlētu un atlaistu Administratīvās padomes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku, kā minēts 4. punktā, un lai pieņemtu budžetu un darba programmas, ir nepieciešams divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākums.

7.   Katram dalībvalsts un Komisijas pārstāvim ir viena balss. Izpilddirektors balsošanā nepiedalās. Lēmumus, kas pamatojas uz 6. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu un 6. panta 5. punktu, izņemot jautājumus, uz kuriem attiecas III nodaļa, nevar pieņemt bez Komisijas pārstāvju pozitīva balsojuma.

Administratīvās padomes reglamentā paredz sīkāk izstrādātus balsošanas noteikumus, jo īpaši nosacījumus, atbilstīgi kuriem loceklis var pārstāvēt kādu citu locekli.

6. pants

Administratīvās padomes uzdevumi

1.   Administratīvā padome nodrošina, ka Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus atbilstīgi šajā regulā izklāstītajiem nosacījumiem un tālab pieņem visus vajadzīgos lēmumus, neskarot kompetences, kas piešķirtas Drošības akreditācijas padomei attiecībā uz darbībām, kuras izriet no III nodaļas.

2.   Turklāt Administratīvā padome īsteno šādus uzdevumus:

a)

vēlākais līdz Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētās daudzgadu finanšu shēmas pirmā gada 30. jūnijam un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras daudzgadu darba programmu laikposmam, kas atbilst daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) apakšpunktu. Attiecībā uz minēto daudzgadu darba programmu notiek konsultācijas ar Eiropas Parlamentu ar nosacījumu, ka konsultāciju mērķis ir viedokļu apmaiņa un rezultāts Aģentūrai nav saistošs;

b)

līdz katra gada 15. novembrim un pēc Komisijas atzinuma saņemšanas pieņem Aģentūras darba programmu nākamajam gadam, vispirms tajā bez izmaiņām iekļaujot daļu, kuru Drošības akreditācijas padome ir izstrādājusi saskaņā ar 11. panta 4. punkta b) apakšpunktu;

c)

pilda savus uzdevumus attiecībā uz Aģentūras budžetu, kā paredzēts 13. panta 5., 6., 10. un 11. punktā un 14. panta 5. punktā;

d)

nodrošina Galileo drošības uzraudzības centra darbību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktā;

e)

pieņem procedūras Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (14) īstenošanai saskaņā ar šīs regulas 21. pantu;

f)

apspriedusies ar Drošības akreditācijas padomi par tiem noteikumiem, kuri attiecas uz drošības akreditāciju, apstiprina nolīgumus, kas minēti 23. panta 2. punktā;

g)

pieņem tehniskas procedūras; kas vajadzīgas tās uzdevumu izpildei;

h)

pieņem gada ziņojumu par Aģentūras darbību un plāniem, vispirms bez izmaiņām iekļaujot tajā daļu, kuru saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu izstrādā Drošības akreditācijas padome, un līdz katra gada 1. jūlijam nosūta to Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Revīzijas palātai;

i)

nodrošina, ka atbilstīgi tiek izpildīti secinājumi un ieteikumi, kas izriet no izvērtējumiem un revīzijām, kuras minētas 26. pantā, kā arī no Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veiktajām izmeklēšanām un visiem iekšējiem un ārējiem revīzijas ziņojumiem, un ka budžeta lēmējinstitūcijai tiek nodota visa informācija, kas attiecas uz izvērtēšanas procedūru iznākumu;

j)

ar to konsultējas izpilddirektors, pirms parakstīt deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā;

k)

balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina darba vienošanās starp Aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā;

l)

balstoties uz izpilddirektora priekšlikumu, apstiprina stratēģiju krāpšanas apkarošanai;

m)

vajadzības gadījumā un balstoties uz izpilddirektora priekšlikumiem, apstiprina Aģentūras organizatoriskās struktūras;

n)

pieņem un publicē savu reglamentu.

3.   Attiecībā uz Aģentūras personālu Administratīvā padome īsteno iecēlējinstitūcijas pilnvaras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem (15) (“Civildienesta noteikumi”) un pilnvaras slēgt darba līgumus saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (“iecēlējinstitūcijas pilnvaras”).

Saskaņā ar procedūru, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 110. pantā, Administratīvā padome pieņem lēmumu, kas pamatots ar Civildienesta noteikumu 2. panta 1. punktu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 6. pantu, attiecīgās iecēlējinstitūcijas pilnvaras deleģējot izpilddirektoram un definējot nosacījumus šāda pilnvaru deleģējuma apturēšanai. Izpilddirektors ziņo Administratīvajai padomei par minēto deleģēto pilnvaru īstenošanu. Izpilddirektors ir pilnvarots šīs pilnvaras deleģēt pakārtoti.

Piemērojot šā punkta otro daļu, īpašu izņēmuma apstākļu dēļ Administratīvā padome ar lēmumu var uz laiku apturēt iecēlējinstitūcijas pilnvaru deleģējumu izpilddirektoram un izpilddirektora pakārtoti deleģētās pilnvaras un izpildīt tās pati vai deleģēt vienam no padomes locekļiem vai citam darbiniekam, kas nav izpilddirektors.

Tomēr, atkāpjoties no šā punkta otrās daļas, ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami šādiem darbiniekiem, Administratīvajai padomei ir pienākums deleģēt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam šā punkta pirmajā daļā paredzētās pilnvaras.

Administratīvā padome saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantā paredzēto procedūru nosaka Civildienesta noteikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības īstenošanas noteikumus. Ja darbinieki ir saistīti ar III nodaļā norādītajām darbībām, tad attiecībā uz viņu pieņemšanu darbā, novērtēšanu un pārklasificēšanu, kā arī attiecībā uz disciplinārajiem pasākumiem, kas piemērojami minētajiem darbiniekiem, Administratīvā padome iepriekš konsultējas ar Drošības padomi un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

Tā arī pieņem lēmumu, ar ko paredz noteikumus attiecībā uz valstu ekspertu norīkošanu darbā uz Aģentūru. Pirms šāda lēmuma pieņemšanas Administratīvā padome apspriežas ar Drošības akreditācijas padomi par to valsts ekspertu norīkošanu, kuri iesaistīti III nodaļā minētajās drošības akreditācijas darbībās, un pienācīgi ņem vērā tās apsvērumus.

4.   Administratīvā padome saskaņā ar 15.b panta 3. un 4. punktu ieceļ izpilddirektoru un var pagarināt vai pārtraukt izpilddirektora amata pilnvaru laiku.

5.   Administratīvā padome īsteno izpilddirektora disciplināro uzraudzību saistībā ar viņa darba rezultātiem, jo īpaši attiecībā uz drošības jautājumiem, kas ir Aģentūras kompetencē, izņemot attiecībā uz darbībām, kas veiktas saskaņā ar III nodaļu.

7. pants

Izpilddirektors

Aģentūru pārvalda tās izpilddirektors, kurš savus pienākumus veic Administratīvās padomes uzraudzībā, neskarot pilnvaras, kas saskaņā ar attiecīgi 11. un 11.a pantu noteiktas Drošības akreditācijas padomei un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam.

Neskarot Komisijas un Administratīvās padomes pilnvaras, izpilddirektors, pildot savus pienākumus, ir neatkarīgs un neprasa un nepieņem nevienas valdības vai citas struktūras norādījumus.

8. pants

Izpilddirektora uzdevumi

Izpilddirektors veic šādus uzdevumus:

a)

pārstāv Aģentūru, izņemot darbības un lēmumus, ko tā veic saskaņā ar II un III nodaļu; un saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta j) apakšpunktu paraksta deleģēšanas nolīgumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14.panta 2. punktā;

b)

izstrādā darba vienošanās starp aģentūru un EKA, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 4. punktā, un iesniedz tās Administratīvajai padomei saskaņā ar šīs regulas 6. panta 2. punkta k) apakšpunktu, un paraksta tās pēc tam, kad saņemts Administratīvās padomes apstiprinājums;

c)

sagatavo Administratīvās padomes darbu un piedalās Administratīvās padomes darbā bez balsstiesībām, ievērojot 5. panta 5. punkta otrās daļas noteikumus;

d)

īsteno Administratīvās padomes lēmumus;

e)

sagatavo Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu un to iesniedz Administratīvajai padomei apstiprināšanai, izņemot programmu daļas, ko sagatavojusi un pieņēmusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu;

f)

īsteno daudzgadu un gada darba programmu, izņemot programmu daļas, ko īstenojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta b) apakšpunktu;

g)

izstrādā progresa ziņojumu par gada darba programmas un, attiecīgā gadījumā, daudzgadu darba programmas īstenošanu katrai Administratīvās padomes sanāksmei, bez izmaiņām iekļaujot sadaļu, ko sagatavojis Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs saskaņā ar 11.a panta 1. punkta d) apakšpunktu;

h)

sagatavo gada ziņojumu par Aģentūras darbībām un plāniem, izņemot daļu, ko sagatavojusi un apstiprinājusi Drošības akreditācijas padome saskaņā ar 11. panta 4. punkta c) apakšpunktu par darbībām, kas izriet no III nodaļas, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

i)

veic visus nepieciešamos pasākumus, tostarp pieņem iekšējās administratīvās instrukcijas un publicē paziņojumus, lai nodrošinātu Aģentūras darbību saskaņā ar šo regulu;

j)

izstrādā Aģentūras ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu saskaņā ar 13. pantu un nodrošina budžeta izpildi saskaņā ar 14. pantu;

k)

nodrošina, ka Aģentūra kā Galileo drošības uzraudzības centra operators spēj reaģēt uz norādījumiem, kas noteikti Padomes Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP (16), un pildīt uzdevumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (17) 6. pantā;

l)

nodrošina, ka starp šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajām Aģentūras struktūrām notiek visas attiecīgās informācijas aprite, jo īpaši saistībā ar drošību;

m)

paziņo Komisijai Aģentūras viedokli par tehniskām un darbības specifikācijām, kas vajadzīgas, lai īstenotu Regulas (ES) Nr. 1285/2013 12. panta 3. punkta d) apakšpunktā minēto sistēmu attīstību, ietverot pieņemšanas un pārskatīšanas procedūru definīcijas, un pētniecības darbības šīs attīstības veicināšanai;

n)

attiecībā uz jautājumiem, kuri saistīti ar drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no šīs regulas III nodaļas, ciešā sadarbībā ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju sagatavo Aģentūras organizatorisko struktūru un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai;

o)

attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā, ciktāl minētās pilnvaras ir piešķirtas atbilstoši tā otrajai daļai;

p)

iepriekš saņemot Administratīvās padomes apstiprinājumu, pieņem pasākumus, kas vajadzīgi vietējo biroju izveidei dalībvalstīs vai trešās valstīs, kā noteikts 4. panta 3. punktā;

q)

nodrošina, ka Drošības akreditācijas padomei, 11. panta 11. punktā minētajām struktūrām un Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājam ir pieejams sekretariāts un visi pienācīgai darbībai vajadzīgie resursi;

r)

izstrādā rīcības plānu, lai nodrošinātu 26. pantā minēto izvērtējumu un revīziju konstatējumu un ieteikumu izpildi, izņemot rīcības plāna daļu par darbībām, uz ko attiecas III nodaļa, un Komisijai divas reizes gadā iesniedz progresa ziņojumu, tajā bez izmaiņām iekļaujot Drošības akreditācijas padomes izstrādātu daļu, kuru informatīvā nolūkā iesniedz arī Administratīvajai padomei;

s)

veic šādus pasākumus Savienības finansiālo interešu aizsardzībai:

i)

preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju vai citām prettiesiskām darbībām, kā arī efektīvus kontroles pasākumus;

ii)

ja ir atklāts pārkāpums, atgūst prettiesiski samaksātās summas un vajadzības gadījumā piemēro iedarbīgus, proporcionālus un preventīvus administratīvus sodus;

t)

izstrādā Aģentūras stratēģiju krāpšanas apkarošanai, kura ir samērīga ar krāpšanas risku, ņemot vērā īstenojamo pasākumu izmaksu un ieguvumu analīzi un secinājumus un ieteikumus, kas izriet no OLAF veiktajām izmeklēšanām, un iesniedz to Administratīvajai padomei apstiprināšanai.

2)

iekļauj šādu pantu:

“8.a pants

Darba programmas un gada ziņojums

1.   Aģentūras daudzgadu darba programmā, kas minēta 6. panta 2. punkta a) apakšpunktā, ir paredzētas darbības, kuras Aģentūra īstenos laikposmā, uz kuru attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 312. pantā paredzētā daudzgadu finanšu shēma, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Minētajā programmā ir noteikta vispārējā stratēģiskā plānošana, tostarp mērķi, atskaites punkti, gaidāmie rezultāti un snieguma rādītāji, un resursu plānošana, tostarp to cilvēkresursu un finanšu resursu, kas piesaistīti katrai darbībai. Tajā ņem vērā šīs regulas 26. pantā minētos novērtējumus un revīzijas. Informācijas nolūkā daudzgadu darba programmā tiek iekļauts arī apraksts par to, kā notiek to uzdevumu nodošana, ko Aģentūrai uzticējusi veikt Komisija, tostarp programmu pārvaldības uzdevumi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktā.

2.   Gada darba programmu, kas minēta šīs regulas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, izstrādā, pamatojoties uz daudzgadu darba programmu. Tajā paredzētas darbības, kuras Aģentūrai jāīsteno nākamā gada laikā, tostarp darbības, kas saistītas ar starptautiskajām attiecībām un komunikāciju, par kurām tā ir atbildīga. Gada darba programmā ietver sīki izstrādātus mērķus un gaidāmos rezultātus, tostarp izpildes rādītājus. Tajā skaidri norāda uzdevumus, kuri ir pievienoti, mainīti vai svītroti salīdzinājumā ar iepriekšējo finanšu gadu un izmaiņas izpildes rādītājos un to mērķu vērtībās. Programmā tiek noteikti arī cilvēkresursi un finanšu resursi, kas piesaistīti katrai darbībai. Informācijas nolūkā tajā iekļauj uzdevumus, ko Komisija vajadzības gadījumā ir uzticējusi veikt Aģentūrai, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu.

3.   Izpilddirektors pēc tam, kad Administratīvā padome apstiprinājusi daudzgadu un gada darba programmas, nosūta tās Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un dalībvalstīm un publicē to kopsavilkumu.

4.   Šīs regulas 8. panta h) punktā minētajā gada ziņojumā iekļauj informāciju par:

a)

daudzgadu un gada darba programmu īstenošanu, tostarp izpildes rādītājiem;

b)

budžeta un personāla politikas plāna īstenošanu;

c)

Aģentūras pārvaldi un iekšējām kontroles sistēmām, un panākumiem, kas gūti, īstenojot Regulas (ES) Nr. 1285/2013 11. panta e) punktā minētās projektu pārvaldības sistēmas un paņēmienus;

d)

jebkuriem pasākumiem ar mērķi uzlabot Aģentūras ekoloģiskos raksturlielumus;

e)

iekšējās un ārējās revīzijas secinājumiem un turpmākiem pasākumiem pēc revīziju ieteikumiem un budžeta izpildes ieteikumiem;

f)

izpilddirektora ticamības deklarāciju.

Gada ziņojuma kopsavilkumu dara publiski pieejamu.”;

3)

regulas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 1285/2013 16. pantam, ja sistēmu izmantošana var ietekmēt Savienības vai dalībvalstu drošību, piemēro procedūras, kas norādītas Vienotajā rīcībā 2004/552/KĀDP.”;

4)

regulas 10. un 11. pantu aizstāj ar šādiem:

“10. pants

Vispārējie principi

Šajā nodaļā minētās drošības akreditācijas darbības Eiropas GNSS sistēmām veic saskaņā ar šādiem principiem:

a)

drošības akreditācijas darbības veic un lēmumus pieņem saistībā ar kolektīvu atbildību par Savienības un dalībvalstu drošību;

b)

tiek pieliktas pūles lēmumus pieņemt ar konsensu;

c)

drošības akreditācijas darbības tiek veiktas, izmantojot riska novērtējuma un pārvaldības pieeju, apsverot riskus Eiropas GNSS sistēmu drošībai, kā arī ietekmi uz tādu pasākumu izmaksām vai grafiku, ar ko mazina risku, ņemot vērā mērķi nesamazināt sistēmu vispārējo drošības līmeni;

d)

drošības akreditācijas lēmumus sagatavo un pieņem speciālisti, kuriem ir pienācīga kvalifikācija sarežģītu sistēmu akreditācijas jomā, kuriem ir atbilstīgs drošības pielaides līmenis un kuri darbojas objektīvi;

e)

tiek pieliktas pūles, lai konsultētos ar visām attiecīgajām pusēm, kas ir ieinteresētas drošības jautājumos;

f)

visas ieinteresētās personas veic drošības akreditācijas darbības atbilstīgi drošības akreditācijas stratēģijai, neskarot Eiropas Komisijas uzdevumus, kas definēti Regulā (ES) Nr. 1285/2013;

g)

drošības akreditācijas lēmumus atbilstīgi attiecīgajā drošības akreditācijas stratēģijā noteiktajam procesam pamato ar vietējiem drošības akreditācijas lēmumiem, ko pieņēmušas dalībvalstu attiecīgās valsts drošības akreditācijas iestādes;

h)

pastāvīgs, pārredzams un pilnībā izprotams pārraudzības process nodrošina, ka drošības riski saistībā ar Eiropas GNSS sistēmām ir zināmi, ka ir definēti drošības pasākumi nolūkā samazināt šos riskus līdz pieņemam līmenim, ņemot vērā Savienības un tās dalībvalstu drošības vajadzības un lai nodrošinātu programmu pareizu darbību, un ka minētos pasākumus piemēro atbilstīgi padziļinātas aizsardzības koncepcijai. Šādu pasākumu efektivitāti nepārtraukti izvērtē. Procesu saistībā ar drošības riska novērtējumu un pārvaldību veic kā atkārtotu procesu kopīgi ar programmās ieinteresētajām personām;

i)

drošības akreditācijas lēmumus pieņem pilnīgi neatkarīgi, tostarp no Komisijas un citām struktūrām, kas atbildīgas par programmu īstenošanu un pakalpojumu sniegšanu, kā arī neatkarīgi no Aģentūras izpilddirektora un Administratīvās padomes;

j)

drošības akreditācijas darbības veic, pienācīgi ņemot vērā nepieciešamību pēc pienācīgas koordinācijas starp Komisiju un iestādēm, kas atbild par drošības noteikumu īstenošanu;

k)

visas ieinteresētās personas, kas piedalās programmu īstenošanā, apstrādā un aizsargā ES klasificēto informāciju saskaņā ar pamatprincipiem un minimālajiem standartiem, kas izklāstīti attiecīgajos Padomes un Komisijas drošības noteikumos par ES klasificētās informācijas aizsardzību.

11. pants

Drošības akreditācijas padome

1.   Ar šo tiek izveidota Eiropas GNSS sistēmu Drošības akreditācijas padome (“Drošības akreditācijas padome”) nolūkā veikt šajā pantā uzskaitītos uzdevumus.

2.   Drošības akreditācijas padome veic savus pienākumus, neskarot atbildību, ko tai uzticējusi Komisija ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013, jo īpaši saistībā ar drošības jautājumiem, un neskarot dalībvalstu kompetences saistībā ar drošības akreditāciju.

3.   Kā drošības akreditācijas iestāde Drošības akreditācijas padome attiecībā uz Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditāciju ir atbildīga par to, lai:

a)

noteiktu un apstiprinātu drošības akreditācijas stratēģiju, kurā izklāsta:

i)

to darbību apmēru, kuras vajadzīgas, lai veiktu un uzturētu akreditāciju Eiropas GNSS sistēmām un to iespējamiem starpsavienojumiem ar citām sistēmām;

ii)

Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditācijas procesu tik sīkā izklāstā, kā to prasa aizsardzības līmenis, un skaidri norādot apstiprināšanas nosacījumus; minēto procesu veic saskaņā ar attiecīgajām prasībām, jo īpaši tām, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā;

iii)

akreditācijas procesā iesaistīto attiecīgo ieinteresēto personu uzdevumus;

iv)

akreditācijas grafiku, kas atbilst programmu posmiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras izvietošanu, pakalpojuma sniegšanu un attīstību;

v)

tādas drošības akreditācijas principus attiecībā uz tīkliem, kas savienoti ar sistēmām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo programmu, un šīm sistēmām pievienoto PRS aprīkojumu, kuru veiks dalībvalstu vienības, kurām ir kompetence drošības jautājumos;

b)

ieņemtu drošības akreditēšanas lēmumus, jo īpaši saistībā ar satelītu palaišanas apstiprināšanu, atļauju ekspluatēt sistēmas to dažādās konfigurācijās un attiecībā uz dažādiem pakalpojumiem līdz brīdim, kad tiek saņemts signāls no kosmosa, un signāla no kosmosa saņemšanas brīdī, atļauju ekspluatēt zemes stacijas. Attiecībā uz tīkliem un ar sistēmu, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, saistīto PRS aprīkojumu Drošības akreditācijas padome pieņem lēmumus vienīgi par atļauju struktūrām izstrādāt un ražot PRS uztvērējus vai PRS drošības moduļus, ņemot vērā padomus, ko sniedz valstu vienības, kas ir kompetentas drošības jautājumos, un vispārējos drošības riskus;

c)

izskatītu un, izņemot dokumentus, ko Komisija pieņems saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu, apstiprinātu visu dokumentāciju, kas saistīta ar drošības akreditāciju;

d)

savā kompetences jomā sniegtu padomu Komisijai, izstrādājot projektus Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantā un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantā minētajiem tiesību aktiem, tostarp izstrādājot drošības darba procedūras (SecOps), un sniegtu paziņojumu ar noslēdzošo nostāju;

e)

izskatītu un apstiprinātu drošības riska novērtējumu, kas izstrādāts saskaņā ar 10. panta h) punktā minētajiem pārraudzības procesiem, ņemot vērā atbilstību šā punkta c) apakšpunktā minētajiem dokumentiem un dokumentiem, kuri izstrādāti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 13. pantu un Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu; sadarbotos ar Komisiju riska mazināšanas pasākumu noteikšanā;

f)

pārbaudītu drošības pasākumu īstenošanu saistībā ar Eiropas GNSS sistēmu drošības akreditēšanu, veicot vai atbalstot drošības novērtējumus, pārbaudes vai izskatīšanu atbilstīgi šīs regulas 12. panta b) punktam;

g)

apstiprinātu tādu produktu un pasākumu, ar kuriem aizsargā pret elektronisku noklausīšanos (TEMPEST), un tādu apstiprinātu kriptogrāfijas produktu atlasi, ko izmanto, lai nodrošinātu Eiropas GNSS sistēmu drošību;

h)

apstiprinātu Eiropas GNSS sistēmu starpsavienojumus ar citām sistēmām vai attiecīgā gadījumā piedalītos to apstiprināšanā kopā ar atbilstīgu vienību, kas ir kompetenta drošības jautājumos;

i)

ar attiecīgo dalībvalsti vienotos par 12. panta c) punktā minēto piekļuves kontroles standartu;

j)

pamatojoties uz šā panta 11. punktā minētajiem apdraudējuma ziņojumiem, attiecībā uz konkrētu drošības akreditācijas lēmumu informētu Komisiju par tās veikto riska novērtējumu un sniegtu Komisijai ieteikumus par iespējām novērst atlikušos apdraudējumus;

k)

ciešā sadarbībā ar Komisiju pēc īpaša Padomes pieprasījuma palīdzētu Padomei īstenot Vienoto rīcību 2004/552/KĀDP;

l)

veiktu konsultācijas, kas nepieciešamas šo uzdevumu izpildei.

4.   Drošības akreditācijas padome pilda arī šādus uzdevumus:

a)

sagatavo un apstiprina 8.a panta 1. punktā minētās daudzgadu darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta daudzgadu darba programmā;

b)

sagatavo un apstiprina 8.a panta 2. punktā minētās gada darba programmas daļu, kura attiecas uz operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada darba programmā;

c)

sagatavo un apstiprina 6. panta 2. punkta h) apakšpunktā minētā gada ziņojuma daļu, kas attiecas uz Aģentūras darbībām un plāniem, kas izriet no šīs nodaļas, kā arī uz finanšu resursiem un cilvēkresursiem, kas nepieciešami minēto darbību un plānu izpildei, un laikus iesniedz to Administratīvajai padomei, lai šī daļa tiktu iekļauta gada ziņojumā;

d)

pieņem un publicē savu reglamentu.

5.   Komisija pastāvīgi informē Drošības akreditācijas padomi par to, kā Drošības akreditācijas padomes paredzētie lēmumi ietekmētu programmu pareizu izpildi, un par atlikušo apdraudējumu novēršanas plānu īstenošanu. Drošības akreditācijas padome ņem vērā ikvienu šādu Komisijas atzinumu.

6.   Drošības akreditācijas padomes lēmumi tiek adresēti Komisijai.

7.   Drošības akreditācijas padomē ir pa vienam pārstāvim no katras dalībvalsts, Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis. Dalībvalstis, Komisija un AP cenšas ierobežot savu pārstāvju rotāciju Drošības akreditācijas padomē. Drošības akreditācijas padomes locekļu amata pilnvaru laiks ir četri gadi, un tas ir atjaunināms. EKA pārstāvi aicina piedalīties Drošības akreditācijas padomes sanāksmēs novērotāja statusā. Izņēmuma kārtā trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvji var tikt aicināti piedalīties sanāksmēs kā novērotāji, ja tiek izskatītas lietas, kas tieši skar trešās valstis vai starptautiskās organizācijas. Šāda trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju dalība un šīs dalības nosacījumi tiek noteikti 23. panta 1. punktā minētajos nolīgumos un atbilst Drošības akreditācijas padomes reglamentam.

8.   Drošības akreditācijas padome no sava vidus ieceļ priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku ar divu trešdaļu tās balsstiesīgo locekļu balsu vairākumu. Priekšsēdētāja vietnieks automātiski ieņem priekšsēdētāja vietu, ja priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus.

Drošības akreditācijas padome ir tiesīga atlaist priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku vai viņus abus. Lēmumu par atlaišanu pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka amata pilnvaru laiks ir divi gadi, un tas ir atjaunināms vienu reizi. Katras personas amata pilnvaru laiks beidzas, ja tā zaudē savu Drošības akreditācijas padomes locekļa statusu.

9.   Drošības akreditācijas padomes rīcībā ir visi nepieciešamie cilvēkresursi un materiālie resursi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas administratīva atbalsta funkcijas un lai kopā ar 11. punktā minētajām struktūrām tā varētu neatkarīgi veikt savus uzdevumus – jo īpaši izskatot lietas, uzsākot drošības procedūras un pārraugot to īstenošanu un veicot sistēmas drošības auditu, gatavojot lēmumus un organizējot sanāksmes. Tāpat tai ir piekļuve visai Aģentūras rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama tās uzdevumu izpildei, neskarot 10. panta i) punktā minētos autonomijas un neatkarības principus.

10.   Drošības akreditācijas padome un tās rīcībā nodotais Aģentūras personāls darbu veic tādā veidā, kas garantē autonomiju un neatkarību no citām Aģentūras darbībām, it īpaši operatīvajām darbībām, kas saistītas ar sistēmu ekspluatāciju, atbilstīgi programmas mērķiem. Lai to panāktu, Aģentūrā izveido efektīvu organizatorisko sadalījumu starp darbiniekiem, kas ir iesaistīti no šīs nodaļas izrietošajās darbībās, un pārējiem Aģentūras darbiniekiem. Drošības akreditācijas padome nekavējoties informē izpilddirektoru, Administratīvo padomi un Komisiju par apstākļiem, kas vārētu ierobežot tās autonomiju un neatkarību. Ja risinājumu nevar atrast Aģentūrā, Komisija izskata šo situāciju, apspriežoties ar attiecīgām pusēm. Pamatojoties uz minētās izskatīšanas rezultātu, Komisija paredz atbilstošus riska mazināšanas pasākumus, kas jāīsteno Aģentūrai, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

11.   Drošības akreditācijas padome izveido īpašas tai pakļautas struktūras konkrētu jautājumu risināšanai saskaņā ar padomes rīkojumiem. Nodrošinot darba nepieciešamo nepārtrauktību, tā jo īpaši izveido grupu, kas veic drošības analīzes izskatīšanu un pārbaudes, lai sagatavotu attiecīgus apdraudējumu ziņojumus, kas palīdzētu Drošības akreditācijas padomei sagatavot tās lēmumus. Drošības akreditācijas padome var izveidot un atlaist ekspertu grupas, kas palīdz minētās grupas darbā.

12.   Neskarot dalībvalstu kompetenci un aģentūras uzdevumu, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punktā, Galileo programmas izvēršanas posmā izveido dalībvalstu ekspertu grupu, kas atrodas Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā un veic kriptogrāfijas izplatīšanas iestādes (CDA) pienākumus saistībā ar ES kriptogrāfiskā materiāla pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz:

i)

lidojumu kodu un citu tādu kodu pārvaldīšanu, kas vajadzīgi, lai darbotos saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma;

ii)

tādu procedūru izveides un izpildes apstiprināšanu, ko izmanto PRS kodu uzskaitīšanai, drošai apstrādei, glabāšanai un izplatīšanai.

13.   Ja nevar panākt konsensu saskaņā ar šīs regulas 10. pantā minētajiem vispārējiem principiem, Drošības akreditācijas padome savus lēmumus pieņem ar balsu vairākumu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību 16. pantā, un neskarot šīs regulas 9. pantu. Komisijas pārstāvis un AP pārstāvis balsojumā nepiedalās. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs Drošības akreditācijas padomes vārdā paraksta tās pieņemtos lēmumus.

14.   Komisija bez nepamatotas kavēšanās informē Eiropas Parlamentu un Padomi par drošības akreditācijas lēmumu pieņemšanas ietekmi uz programmu pienācīgu izpildi. Ja Komisija uzskata, ka Drošības akreditācijas padomes lēmums var būtiski ietekmēt programmu pareizu īstenošanu, piemēram, saistībā ar izmaksām, grafiku vai izpildi, tā nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

15.   Ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokli, ko dara zināmu viena mēneša laikā, Komisija var pieņemt jebkādus piemērotus pasākumus saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1285/2013.

16.   Administratīvo padomi periodiski informē par Drošības akreditācijas padomes darba virzību.

17.   Drošības akreditācijas padomes darba grafikā ņem vērā gada darba programmu, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1285/2013 27. pantā.”;

5)

iekļauj šādu pantu:

“11.a pants

Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāja uzdevumi

1.   Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs pilda šādus uzdevumus:

a)

Drošības akreditācijas padomes vadībā pārvalda drošības akreditācijas darbības;

b)

Drošības akreditācijas padomes uzraudzībā īsteno tās Aģentūras daudzgadu un gada darba programmu daļas, kas izriet no šīs nodaļas;

c)

sadarbojas ar izpilddirektoru, lai palīdzētu izveidot 13. panta 3. punktā minēto štatu saraksta projektu, un ar Aģentūras organizatoriskajām struktūrām;

d)

sagatavo daļu no 8. panta g) punktā minētā progresa ziņojuma par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz to Drošības akreditācijas padomei un izpilddirektoram, lai šo daļu varētu iekļaut progresa ziņojumā;

e)

sagatavo daļu no attiecīgi 8. panta h) un r) punktā minētā gada ziņojuma un rīcības plāna par operatīvajām darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, un laikus iesniedz šo daļu izpilddirektoram;

f)

pārstāv Aģentūru darbībās un lēmumos, kas izriet no šīs nodaļas;

g)

attiecībā uz Aģentūras darbiniekiem, kas ir iesaistīti darbībās, kuras izriet no šīs nodaļas, īsteno pilnvaras, kas noteiktas 6. panta 3. punkta pirmajā daļā un kas priekšsēdētājam ir piešķirtas atbilstoši 6. panta 3. punkta ceturtajai daļai.

2.   Attiecībā uz darbībām, kas izriet no šīs nodaļas, Eiropas Parlaments un Padome var aicināt Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmām.”;

6)

regulas 12. panta b) punktu aizstāj ar šādu:

“b)

ļauj Drošības akreditācijas padomes ieceltām atbilstīgi pilnvarotām personām ar valsts vienību, kas ir kompetentas drošības jautājumos, piekrišanu un viņu pakļautībā piekļūt visai informācijai un objektiem un/vai vietām, kas saistītas ar to sistēmu drošību, kas ir viņu jurisdikcijā, saskaņā ar valsts normatīvajiem aktiem un nediskriminējot pēc dalībvalstu valstspiederīgo valstspiederības, tostarp drošības revīziju un pārbaužu vajadzībām, kā par to nolēmusi Drošības akreditācijas padome, un 10. panta h) punktā minētā drošības riska pārraudzības procesa vajadzībām. Minētās revīzijas un pārbaudes tiek veiktas saskaņā ar šādiem principiem:

i)

tiek uzsvērts, cik svarīga ir drošība un iedarbīga riska pārvaldība pārbaudāmajās vienībās;

ii)

konkrētos gadījumos tiek ieteikti pretpasākumi, lai mazinātu sekas, ko radījusi klasificētas informācijas konfidencialitātes, integritātes vai piekļuves režīma neievērošana”;

7)

regulas 13. pantu groza šādi:

a)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Izpilddirektors, ar Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētāju cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam, skaidri norādot dalījumu starp tiem tāmes projekta elementiem, kas attiecas uz drošības akreditācijas darbībām, un pārējām Aģentūras darbībām. Drošības akreditācijas padomes priekšsēdētājs par minēto projektu var rakstīt paziņojumu, un izpilddirektors gan tāmes projektu, gan minēto paziņojumu nosūta Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei kopā ar štatu saraksta projektu.”;

b)

panta 5. un 6. punktu aizstāj ar šādiem:

“5.   Ņemot par pamatu ieņēmumu un izdevumu provizorisku tāmes projektu, Administratīvā padome, ar Drošības akreditācijas padomi cieši saskaņojot darbības, kas izriet no III nodaļas, katru gadu sagatavo Aģentūras ieņēmumu un izdevumu tāmes projektu nākamajam finanšu gadam.

6.   Administratīvā padome šo tāmi, kas ietver štatu saraksta projektu un provizorisko gada darba programmu, līdz 31. martam nosūta Komisijai un trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām, ar kurām Savienība ir noslēgusi nolīgumus saskaņā ar 23. panta 1. punktu.”;

8)

regulas 14. panta 10. punktu aizstāj ar šādu:

“10.   Eiropas Parlaments pēc Padomes ieteikuma, ko tā pieņēmusi ar kvalificētu balsu vairākumu, pirms N + 2. gada 30. aprīļa izpilddirektoram dod N gada budžeta izpildes apstiprinājumu, izņemot to budžeta īstenošanas daļu, kas attiecas uz uzdevumiem, kuri attiecīgā gadījumā uzticēti Aģentūrai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1285/2013 14. panta 2. punktu, un kurai piemēro procedūru, kas minēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (18) 164. un 165. pantā.

9)

iekļauj šādu nodaļu:

“IVa NODAĻA

CILVĒKRESURSI

15.a pants

Personāls

1.   Uz Aģentūras darbiniekiem attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība un noteikumi, ko Savienības iestādes kopīgi pieņēmušas Civildienesta noteikumu un Nodarbināšanas kārtības piemērošanai.

2.   Aģentūras personāls sastāv no darbiniekiem, kurus Aģentūra ir pieņēmusi darbā, lai pildītu savus uzdevumus. Viņiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata.

3.   Aģentūras iekšējie noteikumi, tādi kā Administratīvās padomes reglaments, Drošības akreditācijas padomes reglaments, Aģentūrai piemērojamie finanšu noteikumi, Civildienesta noteikumu piemērošanas noteikumi un dokumentu piekļuves noteikumi, garantē darbinieku, kuri īsteno drošības akreditācijas darbības, autonomiju un neatkarību no darbiniekiem, kuri īsteno citas Aģentūras darbības, atbilstoši 10. panta i) punktam.

15.b pants

Izpilddirektora iecelšana un amata pilnvaru laiks

1.   Izpilddirektoru pieņem darbā kā Aģentūras pagaidu darbinieku saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punktu.

2.   Izpilddirektoru ieceļ Administratīvā padome, pamatojoties uz amata kandidāta nopelniem, dokumentāri apstiprinātām administratīvām un vadītāja spējām, kā arī atbilstīgām zināšanām un pieredzi attiecīgajās jomās un izvēloties no Komisijas piedāvātā saraksta, – pirms tam notiek atklāts konkurss, ko rīko pēc Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai citur publicēta aicinājuma pieteikties.

Administratīvās padomes izvēlēto kandidātu var tiklīdz iespējams aicināt sniegt paziņojumu Eiropas Parlamentam un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

Lai noslēgtu līgumu ar izpilddirektoru, Aģentūru pārstāv Administratīvās padomes priekšsēdētājs.

Lēmumu par izpilddirektora iecelšanu Administratīvā padome pieņem ar divu trešdaļu tās locekļu balsu vairākumu.

3.   Izpilddirektora amata pilnvaru laiks ir pieci gadi. Šā amatu pilnvaru laika beigās Komisija veic izpilddirektora darbības izvērtējumu, ņemot vērā Aģentūras nākotnes uzdevumus un problēmas.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu un ņemot vērā pirmajā daļā minēto izvērtējumu, Administratīvā padome var vienu reizi pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku ne vairāk kā uz četriem gadiem.

Lēmumu par izpilddirektora amata pilnvaru laika pagarināšanu pieņem ar divu trešdaļu Administratīvā padomes locekļu balsu vairākumu.

Izpilddirektors, kura amata pilnvaru laiks ir pagarināts, nedrīkst pēc tam piedalīties atlases procedūrā, kas attiecas uz šo amata vietu.

Administratīvā padome informē Eiropas Parlamentu par nodomu pagarināt izpilddirektora amata pilnvaru laiku. Pirms šādas pilnvaru laika pagarināšanas izpilddirektoru var uzaicināt sniegt paziņojumu attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās un atbildēt uz deputātu jautājumiem.

4.   Izpilddirektoru no amata var atcelt Administratīvā padome, pamatojoties uz priekšlikumu, ko izteikusi Komisija vai trešdaļa Administratīvās padomes locekļu, ar lēmumu, kas pieņemts ar divu trešdaļu Administratīvās padomes locekļu balsu vairākumu.

5.   Eiropas Parlaments un Padome var aicināt izpilddirektoru ierasties uz viedokļu apmaiņu par Aģentūras darbu un plāniem, tostarp par daudzgadu un gada darba programmu. Minētajā viedokļu apmaiņā netiek skatīti jautājumi par drošības akreditācijas darbībām, kas izriet no III nodaļas.

15.c pants

Valstu norīkotie eksperti

Aģentūra var arī izmantot valstu ekspertus. Šādiem ekspertiem ir drošības pielaides, kas atbilst tās pakāpes klasificētajai informācijai, kuru viņi izskata. Uz šādiem darbiniekiem neattiecas Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība.”;

10)

regulas 16. un 17. pantu aizstāj ar šādiem:

“16. pants

Krāpšanas novēršana

1.   Lai apkarotu krāpšanu, korupciju un jebkuras citas nelikumīgas darbības, Aģentūrai bez ierobežojumiem piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19). Šai nolūkā Aģentūra pievienojas Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Kopienu Komisijas 1999. gada 25. maija Iestāžu nolīgumam par iekšējo izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (20), un pieņem attiecīgus noteikumus, kas piemērojami Aģentūras personālam un norīkotajiem valsts ekspertiem, šim nolūkam izmantojot lēmuma paraugu, kas sniegts minētā nolīguma pielikumā.

2.   Revīzijas palātai, pamatojoties uz iesniegtajiem dokumentiem vai veicot pārbaudes uz vietas, ir tiesības pārbaudīt Aģentūras finansējuma saņēmējus, kā arī līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri ar Aģentūras starpniecību ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Attiecībā uz Aģentūras piešķirtajām dotācijām vai noslēgtajiem līgumiem OLAF var veikt izmeklēšanas, tostarp kontroles un pārbaudes uz vietas atbilstoši Regulai (ES, Euratom) Nr. 883/2013 un Padomes Regulai (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (21), lai apkarotu krāpšanu, korupciju un citas prettiesiskas darbības, kas kaitē Savienības finansiālajām interesēm.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, Aģentūras sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm vai ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos, ko Aģentūra noslēgusi ar trešām personām, un visos Aģentūras pieņemtajos finansēšanas lēmumos ir iekļauti noteikumi, kuros nepārprotami ir noteiktas Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas pārbaudes un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām kompetencēm.

17. pants

Privilēģijas un imunitāte

Uz Aģentūru un tās darbiniekiem, kas minēti 15.a pantā, attiecas Protokols Nr. 7 par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību.

11)

regulas 18. pantu svītro;

12)

regulas 22. un 23. pantu aizstāj ar šādiem:

“22. pants

Drošības noteikumi par klasificētas vai sensitīvas informācijas aizsardzību

1.   Attiecībā uz ES klasificētās informācijas aizsardzību Aģentūra piemēro Komisijas drošības noteikumus.

2.   Aģentūra savos iekšējos noteikumos var paredzēt nosacījumus neklasificētas, bet sensitīvas informācijas apstrādei. Ar šādiem noteikumiem cita starpā reglamentē tās apmaiņu, apstrādi un glabāšanu.

22.a pants

Interešu konflikts

1.   Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji iesniedz saistību deklarāciju un interešu deklarāciju, kurā ir norādīts, vai pastāv vai arī nepastāv kādas tiešas vai netiešas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību. Minētās deklarācijas ir precīzas un pilnīgas. Tās iesniedz rakstiski, sākot pildīt amata pienākumus, un tās ik gadu atjaunina. Vajadzības gadījumā tās atjaunina, jo īpaši, ja attiecīgi ir mainījusies attiecīgo personu personīgā situācija.

2.   Pirms katras sanāksmes, kurā viņi paredz piedalīties, Administratīvās padomes un Drošības akreditācijas padomes locekļi, izpilddirektors, kā arī valstu norīkotie eksperti un novērotāji un ārējie eksperti, kas piedalās ad hoc darba grupās, precīzi un pilnīgi deklarē, vai pastāv vai arī nepastāv kādas intereses, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību attiecībā uz jebkuriem darba kārtības punktiem, un atturas no dalības diskusijās un balsojumā par šādiem punktiem.

3.   Administratīvā padome un Drošības akreditācijas padome savā iekšējā reglamentā paredz praktiskus noteikumus attiecībā uz 1. un 2. punktā minēto interešu deklarācijas noteikumu un attiecībā uz interešu konflikta novēršanu un pārvaldību.

23. pants

Trešo valstu un starptautisko organizāciju dalība

1.   Aģentūra ir pieejama trešo valstu un starptautisko organizāciju dalībai. Šāda dalība un tās nosacījumi tiek noteikti nolīgumā starp Savienību un attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantā paredzēto procedūru.

2.   Saskaņā ar šo nolīgumu attiecīgajiem noteikumiem izstrādā praktisku kārtību, kādā veidā trešās valstis vai starptautiskās organizācijas piedalās Aģentūras darbā, tostarp kārtību šo valstu dalībai Aģentūras iniciatīvās, finanšu iemaksās un personāla sastāvā.

23.a pants

Kopīgu publisko iepirkumu īstenošana ar dalībvalstīm

Lai pildītu savus uzdevumus, Aģentūrai ir atļauts līguma slēgšanas tiesības piešķirt kopā ar dalībvalstīm saskaņā ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (22).

13)

regulas 26. pantu aizstāj ar šādu:

“26. pants

Pārskatīšana, izvērtēšana un revīzija

1.   Līdz 2016. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc pieciem gadiem Komisija novērtē Aģentūru, it īpaši attiecībā uz tās ietekmi, efektivitāti, pareizu darbību, darba metodēm, tās vajadzībām un tai uzticēto resursu izlietojumu. Izvērtēšanā jo īpaši vērtē iespējamas izmaiņas Aģentūras uzdevumu apjomā vai būtībā un to finanšu ietekmi. Tajā pievēršas tam, kā tiek piemērota Aģentūras politika attiecībā uz interešu konfliktu, un tajā arī tiek atspoguļoti apstākļi, kas varētu būt ierobežojuši Drošības akreditācijas padomes neatkarību un autonomiju.

2.   Komisija ziņojumu par novērtējumu un savus secinājumus iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Aģentūras Administratīvajai padomei un Drošības akreditācijas padomei. Izvērtēšanas rezultāti tiek publiskoti.

3.   Katrā otrajā izvērtēšanas reizē tiek veikta Aģentūras bilances pārbaude attiecībā uz tās mērķiem un uzdevumiem. Ja Komisija uzskata, ka Aģentūras pastāvēšana vairs neatbilst tai noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, tā vajadzības gadījumā var ierosināt atcelt šo regulu.

4.   Pēc Administratīvās padomes vai Komisijas lūguma var veikt ārējas revīzijas par Aģentūras darbības rādītājiem.”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 198, 10.7.2013., 67. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).

(5)  Padomes Vienotā rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(6)  Padomes Lēmums 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

(8)  OV L 15, 20.1.2014., 1. lpp.

(9)  OV L 283, 29.10.2010., 12. lpp.

(10)  Ar dalībvalstu valdību pārstāvju kopēju vienošanos pieņemtais Lēmums 2010/803/ES (2010. gada 10. decembris), ar ko nosaka Eiropas GNSS aģentūras atrašanās vietu (OV L 342, 28.12.2010., 15. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 347, 20.12.2013., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1049/2001 (2001. gada 30. maijs) par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.).

(15)  Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(16)  Padomes Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).”;

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).”;

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(20)  OV L 136, 31.5.1999., 15. lpp.

(21)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”;

(22)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).”;


20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 150/93


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 513/2014

(2014. gada 16. aprīlis),

ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai un atceļ Padomes Lēmumu 2007/125/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 82. panta 1. punktu, 84. pantu un 87. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savienības mērķi nodrošināt augsta līmeņa drošību brīvības, drošības un tiesiskuma telpā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 67. panta 3. punktu būtu jāsasniedz, inter alia, veicot pasākumus noziedzības novēršanai un apkarošanai, kā arī veicot pasākumus koordinācijai un sadarbībai starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

(2)

Lai sasniegtu šo mērķi, Savienības līmenī būtu jāveic pastiprinātas darbības, lai aizsargātu cilvēkus un preces no augošajiem transnacionālajiem draudiem un atbalstītu darbu, ko veic dalībvalstu kompetentās iestādes. Terorisms, organizētā noziedzība, pārrobežu noziedzība, narkotiku pārvadāšana, korupcija, kibernoziegumi, cilvēku un ieroču tirdzniecība, inter alia, turpina apdraudēt Savienības iekšējo drošību.

(3)

Eiropas Savienības Iekšējās drošības stratēģija (“iekšējās drošības stratēģija”), ko Padome pieņēma 2010. gada februārī, ir kopīga darba kārtība šo kopīgo drošības problēmu risināšanai. Komisijas 2010. gada 22. novembra paziņojums ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” izsaka šīs stratēģijas principus un pamatnostādnes konkrētās darbībās, izvirzot piecus stratēģiskus mērķus – sagraut starptautisko noziedznieku tīklus; novērst terorismu un risināt jautājumus saistībā ar vardarbīgu radikalizēšanos un vervēšanu; uzlabot pilsoņu un uzņēmumu drošību kibertelpā; stiprināt drošību, izmantojot robežu pārvaldību, un palielināt Eiropas izturētspēju krīžu un katastrofu gadījumos.

(4)

Dalībvalstu solidaritātei, skaidrībai par uzdevumu sadali, pamattiesību un brīvību ievērošanai un tiesiskumam, stingrai virzībai uz globālo perspektīvu un saikni un nepieciešamajai saskanībai ar ārējo drošību vajadzētu būt galvenajiem principiem, kas dod ievirzi Iekšējās drošības stratēģijas īstenošanā.

(5)

Lai veicinātu iekšējās drošības stratēģijas īstenošanu un garantētu, ka tā kļūst par ikdienas darba realitāti, Savienībai dalībvalstīm būtu jāsniedz atbilstīgs finansiālais atbalsts, izveidojot un pārvaldot Iekšējās drošības fondu (“Fonds”).

(6)

Fonda darbībā būtu jāatspoguļo nepieciešamība nodrošināt lielāku elastību un vienkāršošanu, vienlaikus ievērojot prasības paredzamības ziņā un nodrošinot taisnīgu un pārredzamu resursu sadali, lai sasniegtu šajā regulā izklāstītos vispārīgos un konkrētos mērķus.

(7)

Fonda īstenošanas pamatprincipi ir pasākumu efektivitāte un līdzekļu tērēšanas kvalitāte. Turklāt fonda īstenošanai būtu jānotiek arī iespējami efektīvākā un lietotājiem draudzīgākā veidā.

(8)

Taupības apstākļos attiecībā uz Savienības politikas virzieniem ekonomisko problēmu pārvarēšana prasa atjaunot elastīgumu, veikt novatoriskus organizatoriskos pasākumus, labāk izmantot pašreizējās struktūras un īstenot koordināciju starp Savienības iestādēm, aģentūrām un valsts iestādēm un ar trešām valstīm.

(9)

Nepieciešams maksimāli palielināt Savienības finansējuma ietekmi, mobilizējot, apvienojot un veicinot publiskos un privātos finanšu resursus.

(10)

Padomes 2010. gada 8. un 9. novembrī ieviestā ES politikas cikla mērķis ir saskaņoti un metodiski novērst visbūtiskākos smagos un organizētos kriminālos apdraudējumus Savienībai, optimāli sadarbojoties attiecīgajiem dienestiem. Lai atbalstītu šā daudzgadu cikla efektīvu īstenošanu, ar instrumenta, kas izveidots ar šo regulu (“Instruments”), sniegto finansējumu būtu jāizmanto visas iespējamās īstenošanas metodes, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), tostarp attiecīgā gadījumā ar netiešu pārvaldību, lai nodrošinātu, ka darbības un projekti tiek īstenoti laikus un efektīvi.

(11)

LESD V sadaļas juridisko īpatnību dēļ nav iespējams Fondu izveidot kā vienotu finanšu instrumentu. Tādēļ Fonds būtu jāveido kā visaptveroša Savienības finansiālā atbalsta sistēma iekšējās drošības jomā, ietverot Instrumentu un finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 515/2014 (5). Minētā visaptverošā sistēma būtu jāpapildina ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 514/2014 (6).

(12)

Pārrobežu noziedzību, piemēram, cilvēku tirdzniecību un kriminālo organizāciju īstenotu nelegālās imigrācijas izmantošanu, var efektīvi apkarot ar policijas sadarbību.

(13)

Vispārējie resursi, kas atvēlēti šai regulai un Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopā paredz finansējumu visam Fonda darbības laikposmam, kam jābūt galvenajai atsauces summai Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(14)

Eiropas Parlamenta 2013. gada 23. oktobra Rezolūcijā par organizēto noziedzību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīts, ka cīņa pret organizēto noziedzību ir Eiropas mēroga problēmuzdevums, un tiek prasīts palielināt sadarbību starp dalībvalstīm tiesībaizsardzības jomā, jo organizētās noziedzības efektīva apkarošana ir īpaši būtiska, lai aizsargātu likumīgo ekonomiku no tipiskām kriminālām darbībām, piemēram, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizēšanas.

(15)

Fonda vispārējā sistēmā finansiālajai palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar Instrumentu, būtu jāatbalsta policijas sadarbība, informācijas apmaiņa un piekļuve informācijai, noziedzības novēršana, pārrobežu noziedzības, smagu noziegumu un organizētās noziedzības, tostarp terorisma, korupcijas, narkotiku kontrabandas, cilvēku un ieroču tirdzniecības, nelegālās imigrācijas izmantošanas, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu seksuālas izmantošanas attēlu un bērnu pornogrāfijas izplatīšanas, kibernoziedzības, noziedzīgā ceļā iegūtu līdzekļu legalizācijas apkarošana, cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzība pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, kā arī efektīva ar drošību saistītu risku un krīžu pārvaldība, ņemot vērā kopīgās Savienības politikas (stratēģijas, politikas ciklus, programmas un rīcības plānus), tiesību aktus un praktisko sadarbību.

(16)

Finanšu palīdzībai šajās jomās jo īpaši būtu jāatbalsta pasākumi, kas veicina kopīgas pārrobežu operācijas, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, paraugprakses apmaiņu, vieglāku un drošu saziņu un koordināciju, darbinieku mācības un apmaiņas, analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, vispusīgus draudu un riska novērtējumus saskaņā ar LESD noteiktajām pilnvarām, informētības paaugstināšanas darbības, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validāciju, kriminālistikas pētījumus, savstarpēji savietojama aprīkojuma iegādi un sadarbību starp dalībvalstīm un attiecīgajām Savienības struktūrām, tostarp Eiropolu. Ar finanšu palīdzību šajās jomās būtu jāatbalsta vienīgi tādi pasākumi, kas atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuras ir noteiktas Savienības līmenī, īpaši tām, kuras ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome.

(17)

Saistībā ar plašo Savienības narkotiku apkarošanas stratēģiju, ar ko tiek atbalstīta līdzsvarota pieeja, kuras pamatā ir vienlaicīga piedāvājuma un pieprasījuma ierobežošana, ar šo instrumentu sniegtajai finanšu palīdzībai būtu jāatbalsta visas darbības, kuru mērķis ir nepieļaut un apkarot narkotiku kontrabandu (piedāvājuma ierobežošana), un jo īpaši pasākumi, kuru mērķis ir nelegālu narkotiku ražošanas, izgatavošanas, iegūšanas, tirdzniecības, transportēšanas, importa un eksporta apkarošana, tostarp cīņa pret narkotiku glabāšanu un iegādi, lai iesaistītos narkotiku kontrabandas darbībās.

(18)

Pasākumi trešās valstīs un saistībā ar tām, kurus atbalsta no Instrumenta, būtu jāpieņem sinerģijā un saskaņā ar citām darbībām ārpus Savienības, kuras atbalsta no Savienības ģeogrāfiskajiem un tematiskajiem ārējās palīdzības instrumentiem. Īstenojot šādas darbības, jo īpaši būtu jācenšas panākt pilnīgu atbilstību Savienības ārējās darbības un ārlietu politikas principiem un vispārīgajiem mērķiem saistībā ar attiecīgo valsti vai reģionu, demokrātiskajiem principiem un vērtībām, pamatbrīvībām un tiesībām, ievērojot tiesiskumu un trešo valstu suverenitāti. Pasākumi nebūtu jāparedz, lai atbalstītu tieši uz attīstību orientētas darbības, un vajadzības gadījumā tiem būtu jāpapildina finansiālā palīdzība, kas sniegta no ārējās palīdzības instrumentiem. Tiks mēģināts rast saskanīgumu arī ar Savienības humānās palīdzības politiku, jo īpaši saistībā ar ārkārtas pasākumu īstenošanu.

(19)

Instruments būtu jāīsteno, pilnībā ievērojot tiesības un principus, kas paredzēti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un Savienības starptautiskās saistības.

(20)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. pantu instrumentam būtu jāatbalsta darbības, kas nodrošina aizsardzību bērniem pret vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu un nolaidīgu izturēšanos. Ar šo instrumentu būtu arī jānodrošina aizsardzības pasākumi un palīdzība bērniem lieciniekiem un cietušajiem, kā arī īpaša aizsardzība un atbalsts nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība.

(21)

Ar Instrumentu būtu jāpapildina darbības, kas tiek veiktas, lai attīstītu sadarbību starp Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām un dalībvalstīm nolūkā īstenot Instrumenta mērķus policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas jomā. Tas cita starpā nozīmē, ka, izstrādājot savas valsts programmas, dalībvalstīm būtu jāņem vērā Eiropola izveidotā informācijas datubāze, analītiskie līdzekļi un darbības un tehniskās pamatnostādnes, jo īpaši Eiropola informācijas sistēma (EIS), Eiropola drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogramma (SIENA) un ES smagas un organizētas noziedzības draudu izvērtējums (SOCTA).

(22)

Lai garantētu Fonda vienotu īstenošanu, Savienības budžeta līdzekļi, kas piešķirti Instrumentam, būtu jāizmanto tiešā un netiešā pārvaldībā attiecībā uz darbībām, kas Savienībai ir īpaši svarīgas (“Savienības darbības”), ārkārtas palīdzību un tehnisko palīdzību un dalītā pārvaldībā attiecībā uz valstu programmām un pasākumiem, kuriem ir vajadzīgs administratīvs elastīgums.

(23)

Ja līdzekļi tiek izmantoti dalītas pārvaldības režīmā, ir jānodrošina, lai dalībvalstu programmas atbilstu Savienības prioritātēm un mērķiem.

(24)

Resursi, kas piešķirti dalībvalstīm izmantošanai valstu programmu ietvaros, būtu jānosaka šajā regulā un jāsadala, pamatojoties uz skaidriem, objektīviem un izmērāmiem kritērijiem. Minētajiem kritērijiem būtu jāattiecas uz sabiedrisko labumu, kas dalībvalstīm jāizsargā, un valstu finansiālo spēju līmeni, lai varētu nodrošināt augsta līmeņa iekšējo drošību, piemēram, tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits valstī, teritorijas lielums un šo valstu iekšzemes kopprodukts. Turklāt, tā kā 2013. gada SOCTA ir norādīta jūras ostu un lidostu dominējošā nozīme kā kriminālu organizāciju izmantotiem cilvēku tirdzniecības un nelikumīgu preču ievešanas punktiem, konkrētas vājās vietas, ko šajos ārējos robežpunktos rada noziedzības maršruti, būtu jāņem vērā dalībvalstu darbībām pieejamo resursu sadalē, izmantojot kritērijus, kuri ir saistīti ar pasažieru skaitu un kravas svaru, kas pārvadāts caur starptautiskajām lidostām un ostām.

(25)

Lai stiprinātu solidaritāti un kopīgo atbildību par kopīgajām Savienības politikām, stratēģijām un programmām, dalībvalstis ir jāmudina izmantot daļu no kopējiem resursiem, kas pieejami valstu programmām, lai risinātu šīs regulas I pielikumā minētās stratēģiskās Savienības prioritātes. Projektiem, kas palīdz īstenot minētās prioritātes, Savienības finansējums kopējām atbilstīgajām izmaksām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 514/2014 būtu jāpalielina līdz 90 %.

(26)

Maksimālajam resursu apjomam, kas paliek Savienības rīcībā, vajadzētu papildināt to resursu apjomu, kas piešķirti dalībvalstīm valsts programmu īstenošanai. Tas nodrošinās to, ka Savienība attiecīgajā budžeta gadā varētu atbalstīt pasākumus, kas Savienībai ir īpaši svarīgi, piemēram, pētījumus, jaunu tehnoloģiju testēšanu un validēšanu, transnacionālus projektus, tīklu veidošanu un paraugprakses apmaiņu, attiecīgo Savienības tiesību aktu un Savienības politiku īstenošanas uzraudzību, kā arī pasākumus trešās valstīs un saistībā ar tām. Atbalstītajām darbībām būtu jāatbilst prioritātēm, kas noteiktas attiecīgās Savienības stratēģijās, programmās, rīcības plānos un riska un apdraudējuma novērtējumos.

(27)

Lai veicinātu Instrumenta vispārējā mērķa īstenošanu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to valstu programmās tiek iekļautas darbības visu Instrumenta konkrēto mērķu īstenošanai un ka resursu sadalījums starp mērķiem ir samērīgs ar problēmām un vajadzībām, un nodrošina, ka mērķus ir iespējams sasniegt. Ja ar valsts programmu netiek strādāts pie kāda no konkrēto mērķu īstenošanas vai piešķīrums ir zemāks par minimālo procentuālo daļu, kas noteikta šajā regulā, attiecīgajai dalībvalstij būtu jānodrošina pamatojums programmā.

(28)

Lai stiprinātu Savienības spējas tūlītēji reaģēt uz negadījumiem, kas saistīti ar drošību vai jauniem apdraudējumiem Savienībai, vajadzētu būt iespējamam sniegt ārkārtas palīdzību saskaņā ar sistēmu, kas paredzēta Regulā (ES) Nr. 514/2014.

(29)

Savienības budžeta finansējums būtu jākoncentrē uz pasākumiem, kur Savienības iejaukšanās var nodrošināt pievienotu vērtību, salīdzinot ar dalībvalstu atsevišķo rīcību. Tā kā Savienība labāk nekā dalībvalstis spēj rīkoties pārrobežu situācijās un nodrošināt platformu kopīgām metodēm, saskaņā ar šo regulu atbilstīgiem pasākumiem jo īpaši būtu jāstiprina valstu un Savienības spējas, kā arī pārrobežu sadarbība un koordinācija, tīklu veidošana, savstarpēja uzticība un informācijas un paraugprakses apmaiņa.

(30)

Lai papildinātu vai grozītu šīs regulas noteikumus par Savienības stratēģisko prioritāšu noteikšanu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šajā regulā uzskaitīto Savienības priorotāšu grozīšanu, pievienošanu vai svītrošanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu janodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(31)

Piemērojot šo regulu, tostarp sagatavojot deleģētos aktus, Komisijai būtu jāapspriežas ar ekspertiem no visām dalībvalstīm.

(32)

Komisijai būtu jāuzrauga Instrumenta īstenošana saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumiem, izmantojot pamatrādītājus rezultātu un ietekmes vērtēšanai. Rādītājiem, tostarp attiecīgajai bāzes situācijai, vajadzētu būt obligātam pamatam, pēc kura tiek vērtēts, cik lielā mērā ir sasniegti Instrumenta mērķi.

(33)

Lai novērtētu Fonda sasniegumus, būtu jāizveido kopēji rādītāji saistībā ar katru konkrēto Instrumenta mērķi. Tas, ka konkrēto mērķu sasniegumi tiek novērtēti, izmantojot kopējos rādītājus, nenozīmē, ka ir obligāta ar minētajiem rādītājiem saistīto darbību īstenošana.

(34)

Padomes Lēmums 2007/125/TI (8) būtu jāatceļ saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem pārejas noteikumiem.

(35)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, tiesībaizsardzības iestāžu koordinācijas un sadarbības pastiprināšanu, noziedzības novēršanu un apkarošanu, cilvēku un kritisko infrastruktūru aizsardzību pret negadījumiem, kas saistīti ar drošību, un labāku dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šī regula paredz vienīgi tos pasākumus, kas nepieciešami minēto mērķu sasniegšanai.

(36)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 22) par Dānijas nostāju, kas pievienots LES un LESD, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(37)

Saskaņā ar 3. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kurš pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(38)

Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā (Nr. 21) par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots LES un LESD, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(39)

Ir lietderīgi saskaņot šīs regulas piemērošanas laikposmu ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas laikposmu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Mērķis un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido finansiālā atbalsta instrumentu policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (“Instruments”) kā daļu no Iekšējās drošības fonda (“Fonds”).

Kopā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, ar šo regulu izveido Fondu laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2.   Šī regula nosaka:

a)

mērķus, atbilstīgos pasākumus un stratēģiskās prioritātes finansiālā atbalsta saņemšanai saskaņā ar šo Instrumentu;

b)

vispārīgo sistēmu atbilstīgo pasākumu īstenošanai;

c)

resursus, kas saskaņā ar šo instrumentu pieejami no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un to sadales kārtību;

3.   Ar šo regulu paredz Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumu piemērošanas kārtību.

4.   Instrumentu nepiemēro jautājumiem, uz kuriem attiecas Tiesiskuma programma, kā izklāstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1382/2013 (10). Tomēr Instruments var attiekties uz darbībām, kuru mērķis ir veicināt sadarbību starp tiesu iestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm.

5.   Sinerģijas, konsekvence un papildināmība tiek panākta ar citiem attiecīgajiem Savienības finanšu instrumentiem, piemēram, Savienības Civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (11), “Apvārsni 2020”, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (12), Savienības rīcības trešo daudzgadu programmu veselības jomā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 282/2014 (13), Eiropas Savienības Solidaritātes fondu un ārējās palīdzības instrumentiem, proti, Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (14), Eiropas kaimiņattiecību instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (15), instruments sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (16), Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (17), Eiropas instruments demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (18), un stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (19). Saskaņā ar šo regulu finansētas darbības nesaņem citu Savienības finanšu instrumentu finansējumu tam pašam mērķim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

a)

“policijas sadarbība” ir konkrēti sadarbības pasākumi un veidi, iesaistot visas kompetentās dalībvalstu iestādes, kā minēts LESD 87. pantā;

b)

“piekļuve informācijai un informācijas apmaiņa” ir tādas informācijas droša vākšana, glabāšana, apstrāde, analīze un apmaiņa, kas ir svarīga tiesībaizsardzības iestādēm, kā minēts LESD 87. pantā, noziedzīgu nodarījumu, jo īpaši pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības novēršanai, atklāšanai, izmeklēšanai un saukšanai pie atbildības par tiem;

c)

“noziedzības novēršana” ir visi pasākumi, kuru mērķis ir samazināt vai citādi sekmēt to, ka mazinās noziedzība un iedzīvotāju nedrošības sajūta, kā minēts Padomes Lēmuma 2009/902/TI (20) 2. panta 2. punktā;

d)

“organizētā noziedzība” ir sodāma darbība, kas saistīta ar līdzdalību kriminālā organizācijā, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2008/841/TI (21);

e)

“terorisms” ir jebkādas tīšas darbības un noziedzīgi nodarījumi, kā noteikts Padomes Pamatlēmumā 2002/475/TI (22);

f)

“riska un krīzes pārvaldība” ir jebkurš pasākums, kas attiecas uz terorisma, organizētās noziedzības un citu ar drošību saistītu risku novērtēšanu un novēršanu, gatavību tiem un seku pārvaldību;

g)

“novēršana un gatavība” ir jebkurš pasākums ar mērķi novērst un/vai samazināt riskus saistībā ar iespējamiem teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem;

h)

“seku pārvaldība” ir valsts un/vai Savienības līmenī veiktu darbību efektīva koordinācija, reaģējot uz teroristu uzbrukumiem vai citiem ar drošību saistītiem negadījumiem vai mazinot seku radīto ietekmi;

i)

“kritiskā infrastruktūra” ir objekti, tīkls, sistēma vai tās daļas, kuras ir būtiskas, lai nodrošinātu svarīgu sabiedrisko funkciju darbību, cilvēku veselības aizsardzību, drošumu, drošību, cilvēku ekonomisko vai sociālo labklājību, un kuru darbības traucējumi, pārkāpumi vai iznīcināšana būtiski ietekmētu dalībvalsti vai Savienību, jo tās nespētu turpmāk nodrošināt minēto funkciju īstenošanu;

j)

“ārkārtas situācija” ir jebkurš ar drošību saistīts negadījums vai jauns apdraudējums, kam ir vai var būt būtiska nelabvēlīga ietekme uz cilvēku drošību vienā vai vairākās dalībvalstīs.

3. pants

Mērķi

1.   Instrumenta vispārīgais mērķis ir veicināt augsta drošības līmeņa nodrošināšanu Savienībā.

2.   Ievērojot 1. punktā norādīto vispārīgo mērķi, saskaņā ar prioritātēm, kas noteiktas attiecīgajās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās un apdraudējumu un risku novērtējumos, ar Instrumentu veicina šādu konkrēto mērķu sasniegšanu:

a)

novērst noziegumus un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un pastiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un citām valsts iestādēm, tostarp ar Eiropolu vai citām attiecīgajām Savienības struktūrām, un ar attiecīgām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

b)

palielināt dalībvalstu un Savienības spēju efektīvi pārvaldīt ar drošību saistītus riskus un krīzes un sagatavoties cilvēku un kritiskās infrastruktūras aizsardzībai pret teroristu uzbrukumiem un citiem ar drošību saistītiem negadījumiem.

Instrumenta konkrēto mērķu sasniegšanu vērtē saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 55. panta 2. punktu, izmantojot šīs regulas II pielikumā iekļautos kopējos rādītājus un valsts programmās iekļautos konkrēto programmu rādītājus.

3.   Lai sasniegtu 1. un 2. punktā minētos mērķus, ar Instrumentu palīdz īstenot šādus darbības mērķus:

a)

veicināt un attīstīt pasākumus, kas palielina dalībvalstu spēju novērst noziedzību un apkarot pārrobežu un smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, jo īpaši, izmantojot publiskā un privātā sektora partnerības, informācijas un paraugprakses apmaiņu, piekļuvi informācijai, savstarpēji savietojamas tehnoloģijas, salīdzināmu statistiku, lietišķo kriminālistiku, saziņu ar sabiedrību un informētības palielināšanu;

b)

veicināt un attīstīt administratīvo un operatīvo koordināciju, sadarbību, savstarpēju sapratni un informācijas apmaiņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm, citām valsts iestādēm, Eiropolu vai citām attiecīgām Savienības iestādēm un vajadzības gadījumā ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām;

c)

veicināt un attīstīt mācību programmas, tostarp attiecībā uz tehniskajām un profesionālajām iemaņām un zināšanām par pienākumiem saistībā ar cilvēktiesībām un pamatbrīvībām, lai īstenotu Eiropas izglītības un mācību politiku, tostarp, izmantojot īpašas Savienības apmaiņas programmas tiesību aizsardzības jomā, lai veicinātu patiesu Eiropas juridisko un tiesībaizsardzības iestāžu kultūru;

d)

veicināt un attīstīt pasākumus, aizsardzību, mehānismus un paraugpraksi noziedzīgu nodarījumu laicīgai atklāšanai, liecinieku un cietušo aizsardzībai un atbalstam, tostarp terorismā cietušajiem un jo īpaši bērniem lieciniekiem un cietušajiem, sevišķi nepavadītiem bērniem vai bērniem, kam citādi vajadzīga aizbildnība;

e)

pasākumus, kas pastiprina dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju aizsargāt kritisko infrastruktūru visās saimnieciskās darbības nozarēs, arī ar publiskā un privātā sektora partnerības palīdzību un uzlabotu koordināciju, sadarbību, kompetences un pieredzes apmaiņu un izplatīšanu Savienībā un ar attiecīgām trešām valstīm;

f)

drošas saites un efektīvu koordināciju starp esošajiem nozares dalībniekiem agrīnās brīdināšanas un krīzes sadarbības jomā Savienības un valstu līmenī, tostarp situāciju centriem, lai varētu ātri sagatavot visaptverošus un precīzus pārskatus par krīzes situācijām, koordinēt risinājuma pasākumus un dalīties ar atklātu, privileģētu un klasificētu informāciju;

g)

pasākumus, kas stiprina dalībvalstu un Savienības administratīvo un operatīvo spēju sagatavot visaptverošus apdraudējuma un riska novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības prioritātēm un iniciatīvām, kuri ir noteikti Savienības līmenī un kurus ir atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, lai Savienība varētu izstrādāt integrētas metodes, pamatojoties uz kopīgiem un vienādiem novērtējumiem krīzes situācijās un sekmētu savstarpēju izpratni par dalībvalstu un partnervalstu dažādām apdraudējuma līmeņu definīcijām.

4.   Ar Instrumentu veicina arī tehniskās palīdzības finansēšanu pēc dalībvalstu un Komisijas iniciatīvas.

5.   Saskaņā ar Instrumentu finansētās darbības īsteno, pilnībā ievērojot pamattiesības un cilvēka cieņas neaizskaramību. Jo īpaši darbības atbilst Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem, Savienības datu aizsardzības tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai (ECHR).

Dalībvalstis, īstenojot darbības, jo īpaši iespēju robežās pievērš pastiprinātu uzmanību neaizsargātu personu, sevišķi bērnu un nepavadītu nepilngadīgo, atbalstam un aizsardzībai.

4. pants

Atbilstīgie pasākumi saskaņā ar valstu programmām

1.   Ievērojot šīs regulas 3. pantā minētos mērķus un ņemot vērā saskaņotos secinājumus pēc politiskā dialoga, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā un saskaņā ar šīs regulas 7. pantā minētās valsts programmas mērķiem, ar Instrumentu atbalsta darbības dalībvalstīs un jo īpaši šajā sarakstā minētās:

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp ar un starp attiecīgajām Savienības struktūrām, jo īpaši Eiropolu un Eiropas Tiesu sadarbības vienību, kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)

projektus, ar kuriem veicina tīklu veidošanu, publiskā un privātā sektora partnerības, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, ekspertīzes, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)

analītiskas, uzraudzības un novērtēšanas darbības, tostarp pētījumus un apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome;

d)

informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

e)

Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu, kas veicina šajā regulā noteikto mērķu īstenošanu, iegādi, uzturēšanu un/vai IT sistēmu un tehniskā aprīkojuma turpmāku atjaunināšanu, tostarp sistēmu pārbaudes atbilstību, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši informācijas un sakaru sistēmas (IST) un to komponentes, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

f)

attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības un kopīgus vingrinājumus vai programmas;

g)

pasākumus, kas izvērš, pārsūta, pārbauda un apstiprina jaunu metodiku vai tehnoloģiju, tostarp izmēģinājuma projektus un turpmākos pasākumus Eiropas Savienības finansētajiem izpētes projektiem drošības jomā.

2.   Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu var arī atbalstīt šādus pasākumus, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs:

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)

tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, īpašu zināšanu, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)

attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu.

Komisija un dalībvalstis kopā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošina koordināciju attiecībā uz darbībām trešās valstīs un saistībā ar trešām valstīm, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 514/2014 3. panta 5. punktā.

II   NODAĻA

FINANŠU UN ĪSTENOŠANAS SISTĒMA

5. pants

Kopējie resursi un īstenošana

1.   Kopējie resursi Instrumenta īstenošanai ir EUR 1 004 miljoni pašreizējās cenās.

2.   Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

3.   Kopējos resursus izmanto šādiem pasākumiem:

a)

valstu programmām saskaņā ar 7. pantu;

b)

Savienības pasākumiem saskaņā ar 8. pantu;

c)

tehniskajai palīdzībai saskaņā ar 9. pantu;

d)

ārkārtas palīdzībai saskaņā ar 10. pantu.

4.   Instrumentam piešķirtā budžeta izpildi nodrošina, īstenojot tiešu vai netiešu pārvaldību, ja tie ir šīs regulas 8. pantā minētie Savienības pasākumi, šīs regulas 9. pantā minētā tehniskā palīdzība un šīs regulas 10. pantā minētā ārkārtas palīdzība saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 attiecīgi 58. panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu.

Budžets, kas piešķirts šīs regulas 7. pantā minētajām valstu programmām, tiek īstenots saskaņā ar dalītu pārvaldību saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta b) apakšpunktu.

5.   Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, kopējos resursus izmanto šādi:

a)

EUR 662 miljoni valstu programmām dalībvalstīs;

b)

EUR 342 miljoni Savienības darbībām, ārkārtas palīdzībai un tehniskajai palīdzībai pēc Komisijas iniciatīvas.

6.   Katra dalībvalsts III pielikumā norādītajām valstu programmām piešķir šādas summas:

a)

vismaz 20 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi; un

b)

vismaz 10 % darbībām saistībā ar 3. panta 2. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā minēto konkrēto mērķi.

Dalībvalstis var nepiemērot šo minimālo procentuālo daļu ar noteikumu, ka valsts programmās tiek ietverts paskaidrojums par to, kādēļ resursu piešķiršana zemāk par minēto līmeni nekavēs attiecīgā mērķa sasniegšanu. Minēto paskaidrojumu novērtēs Komisija, ņemot vērā valsts programmu apstiprināšanu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

7.   Kopā ar kopējiem resursiem, kas atvēlēti Regulai (ES) Nr. 515/2014, kopējie resursi, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu ir pieejami Instrumentam, veido Fonda finansējumu un ir galvenā atsauces summa Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību 17. punkta nozīmē.

6. pants

Resursi atbilstīgām darbībām dalībvalstīs

1.   EUR 662 miljoni dalībvalstīm piešķir šādi:

a)

30 % proporcionāli valsts kopējam iedzīvotāju skaitam;

b)

10 % proporcionāli valsts teritorijas lielumam;

c)

15 % proporcionāli pasažieru skaitam un 10 % proporcionāli kravas tonnām, kas pārvadātas caur valsts starptautiskajām lidostām un jūras ostām;

d)

35 % apgriezti proporcionāli valsts iekšzemes kopproduktam (pirktspējas standartam uz vienu iedzīvotāju).

2.   Atsauces skaitļi par 1. punktā minētiem datiem ir jaunākie statistikas dati, ko apkopojusi Komisija (Eurostat), pamatojoties uz datiem, kurus iesniegušas dalībvalstis saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Atsauces datums ir 2013. gada 30. jūnijs. Piešķīrumi, kas aprēķināti valstu programmām, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem kritērijiem, ir izklāstīti III pielikumā.

7. pants

Valstu programmas

1.   Valsts programmu, kas jāsagatavo saskaņā ar Instrumentu, un tās programmas, kas jāsagatavo saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 515/2014, piedāvā Komisijai kā vienu vienotu valsts programmu attiecībā uz Fondu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu.

2.   Valstu programmās, kuras jāizvērtē un jāapstiprina Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 14. pantu, dalībvalstis atbilstīgi šīs regulas 3. pantā minētajiem mērķiem īpaši koncentrējas uz šīs regulas I pielikumā uzskaitītajām Savienības stratēģiskajām prioritātēm, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 514/2014 13. pantā minētā dialoga iznākumu. Dalībvalstis izmanto ne vairāk par 8 % no to kopējā piešķīruma saskaņā ar valsts programmu Savienības IT sistēmu un valstu IT sistēmu uzturēšanai, kuras veicina šīs regulas mērķu sasniegšanu, un ne vairāk par 8 % darbībām saistībā ar trešām valstīm vai trešās valstīs, kuras īsteno šīs regulas I pielikumā uzskaitītās Savienības stratēģiskās prioritātes.

3.   Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 11. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu, pievienotu vai svītrotu Savienības stratēģiskās prioritātes, kas uzskaitītas šīs regulas I pielikumā.

8. pants

Savienības darbības

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas Instrumentu var izmantot, lai finansētu transnacionālas darbības vai tādas darbības, kas īpaši interesē Savienību (“Savienības darbības”) saistībā ar vispārīgajiem, konkrētajiem un darbības mērķiem, kuri minēti 3. pantā.

2.   Lai Savienības darbības būtu atbilstīgas finansēšanai, tām ir jāsaskan ar prioritātēm un iniciatīvām, kas noteiktas Savienības līmenī, jo īpaši ar tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, attiecīgās Savienības stratēģijās, politikas ciklos, programmās, apdraudējuma un riska novērtējumos, un jo īpaši jāatbalsta:

a)

sagatavošanas, uzraudzības, administratīvos un tehniskos pasākumus un novērtēšanas mehānisma izveidi, kurš nepieciešams policijas sadarbības, noziedzības novēršanas un apkarošanas un krīžu pārvarēšanas politiku īstenošanai;

b)

transnacionāli projekti, kuros piedalās divas vai vairākas dalībvalstis vai vismaz viena dalībvalsts un viena trešā valsts;

c)

analītiski, uzraudzības un novērtēšanas pasākumi, tostarp apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumi, kas ir uz pierādījumiem balstīti un atbilst Savienības līmenī noteiktām prioritātēm un iniciatīvām, jo īpaši tām, kuras atbalstījis Eiropas Parlaments un Padome, un projekti, kas paredz uzraudzīt Savienības tiesību aktu un Savienības politisko mērķu īstenošanu dalībvalstīs;

d)

projekti, kas Savienības līmenī veicina tīklu veidošanu, publiskās un privātās partnerības, savstarpēju uzticību, izpratni un mācības, paraugprakses un inovatīvu metožu apzināšanu un izplatīšanu, kā arī mācību un apmaiņas programmas;

e)

projekti, kas atbalsta metodoloģisku, jo īpaši statistikas rīku un metožu, kā arī kopīgu rādītāju izstrādi;

f)

tehniskā aprīkojuma iegāde, uzturēšana un/vai turpmāka atjaunināšana, īpašas zināšanas, drošas iekārtas, infrastruktūras, ar tām saistītas ēkas un sistēmas, jo īpaši IKT sistēmas un to komponentes Savienības līmenī, tostarp Eiropas līmeņa sadarbībai kiberdrošības un kibernoziedzības jomā, jo īpaši ar Eiropas kibernoziegumu centru;

g)

projekti, kas uzlabo ieinteresēto personu un plašas sabiedrības informētību par Savienības politikām un mērķiem, tostarp dienestu iekšējo komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm;

h)

īpaši inovatīvi projekti, kas izstrādā jaunas metodes un/vai ievieš jaunas tehnoloģijas, kuras var nodot citām dalībvalstīm, jo īpaši projekti ar mērķi testēt un validēt Savienības finansētu izpētes projektu rezultātus drošības jomā;

i)

pētījumi un izmēģinājuma projekti.

3.   Ievērojot 3. pantā minētos mērķus, ar Instrumentu atbalsta arī darbības, kas attiecas uz trešām valstīm un notiek trešās valstīs, un jo īpaši turpmāk minēto:

a)

darbības, kas uzlabo policijas sadarbību un koordināciju starp tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā gadījumā starptautiskām organizācijām, tostarp kopīgas izmeklēšanas grupas un jebkura cita veida kopīgas pārrobežu darbības, piekļuvi informācijai un informācijas apmaiņu, un savietojamas tehnoloģijas;

b)

tīklu veidošanu, savstarpēju uzticēšanos, sapratni un mācīšanos, zinātības, pieredzes un paraugprakses apzināšanu, apmaiņu un izplatīšanu, informācijas apmaiņu, kopīgu situācijas izpratni un prognozēšanu, ārkārtas rīcības plānošanu un savietojamību;

c)

tehniskā aprīkojuma iegādi, uzturēšanu un/vai turpmāku atjaunināšanu, tostarp IKT sistēmas un to komponentes;

d)

attiecīgo iestāžu darbinieku un ekspertu apmaiņu, mācības un izglītošanu, tostarp valodas mācības;

e)

informēšanas, izplatīšanas un komunikācijas pasākumus;

f)

apdraudējuma, riska un ietekmes novērtējumus;

g)

pētījumus un izmēģinājuma projektus.

4.   Savienības pasākumus īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. pantu.

9. pants

Tehniskā palīdzība

1.   Pēc Komisijas iniciatīvas un/vai tās vārdā no Instrumenta var atvēlēt līdz EUR 800 000 gadā tehniskajai palīdzībai Fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 9. pantu.

2.   Pēc dalībvalsts iniciatīvas no Instrumenta var finansēt tehniskās palīdzības pasākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 20. pantu. Tehniskajai palīdzībai atvēlētā summa 2014.-2020. gada laikposmam nepārsniedz 5 % no dalībvalstij piešķirtās kopējās summas plus EUR 200 000.

10. pants

Ārkārtas palīdzība

1.   Ar Instrumentu nodrošina finansiālu atbalstu, lai risinātu steidzamas un konkrētas vajadzības ārkārtas situācijās, kas definētas 2. panta j) punktā.

2.   Ārkārtas palīdzību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 514/2014 6. un 7. pantu.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 7. panta 3. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņu gadu laikposmu no 2014. gada 21. maija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz trīs gadu laikposmu, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms septiņu gadu laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 7. panta 3. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 7. panta 3. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Regulas (ES) Nr. 514/2014 piemērojamība

Instrumentam piemēro Regulas (ES) Nr. 514/2014 noteikumus.

13. pants

Atcelšana

Lēmumu 2007/125/TI atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

14. pants

Pārejas noteikumi

1.   Šī regula neietekmē iespēju turpināt vai pārveidot, tostarp pilnīgi vai daļēji atcelt, attiecīgos projektus un gada programmas līdz to slēgšanai vai finansiālo palīdzību, ko Komisija apstiprinājusi, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI vai jebkuru citu tiesību aktu, kurš 2013. gada 31. decembrī piemērojams minētajai palīdzībai atbalstam.

2.   Pieņemot lēmumus par līdzfinansējumu saskaņā ar šo instrumentu, Komisija ņem vērā pasākumus, kas, pamatojoties uz Lēmumu 2007/125/TI, apstiprināti līdz 2014. gada 20. maijam un kuriem ir finansiālas sekas laikā, uz ko attiecas konkrētais līdzfinansējums.

3.   Atvēlētās līdzfinansējuma summas, kuras Komisija ir apstiprinājusi laikposmā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim un par kurām līdz noslēguma ziņojuma iesniegšanas termiņam Komisijai nav nosūtīti darbību slēgšanai vajadzīgie dokumenti, Komisija automātiski atceļ līdz 2017. gada 31. decembrim, prasot atmaksāt nepamatoti izmaksātās summas.

Aprēķinot summu, uz ko attiecas automātiska saistību atcelšana, neņem vērā summas, kas attiecas uz darbībām, kuras ir apturētas saistībā ar tiesvedību vai administratīvu pārsūdzību, kam ir apturoša iedarbība.

4.   Komisija līdz 2015. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ex post novērtējumu par Lēmumu 2007/125/TI attiecībā uz laikposmu no 2007. gada līdz 2013. gadam.

15. pants

Pārskatīšana

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Eiropas Parlaments un Padome šo regulu pārskata līdz 2020. gada 30. jūnijam.

16. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlis

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 299, 4.10.2012., 108. lpp.

(2)  OV C 277, 13.9.2012., 23. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 13. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 515/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko kā daļu no Iekšējās drošības fonda izveido finansiālā atbalsta instrumentu ārējām robežām un vīzām un atceļ Lēmumu Nr. 574/2007/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 143. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 514/2014 (2014. gada 16. aprīlis), ar ko paredz vispārīgus noteikumus Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondam un finansiālā atbalsta instrumentam policijas sadarbībai, noziedzības novēršanai un apkarošanai un krīžu pārvarēšanai (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 112. lpp.).

(7)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8)  Padomes Lēmums 2007/125/TI (2007. gada 12. februāris), ar ko laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam kā daļu no Vispārējās programmas Drošība un brīvību garantēšana izveido īpašu programmu Noziedzības profilakse un apkarošana (OV L 58, 24.2.2007., 7. lpp.).

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1382/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (OV L 354, 28.12.2013., 73. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 282/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido trešo Savienības rīcības programmu veselības jomā (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (OV L 86, 21.3.2014., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (OV L 77, 15.3.2014., 11. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 27. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam (OV L 77, 15.3.2014., 44. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (OV L 77, 15.3.2014., 77. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (OV L 77, 15.3.2014., 85. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (OV L 77, 15.3.2014., 1. lpp.).

(20)  Padomes Lēmums 2009/902/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko izveido Eiropas Noziedzības novēršanas tīklu (EUCPN) un atceļ Lēmumu 2001/427/TI (OV L 321, 8.12.2009., 44. lpp.).

(21)  Padomes Pamatlēmums 2008/841/TI (2008. gada 24. oktobris) par cīņu pret organizēto noziedzību (OV L 300, 11.11.2008., 42. lpp.).

(22)  Padomes Pamatlēmums 2002/475/TI (2002. gada 13. jūnijs) par terorisma apkarošanu (OV L 164, 22.6.2002., 3. lpp.).


I PIELIKUMS

7. panta 2. punktā minēto Savienības stratēģisko prioritāšu saraksts

Pasākumi, kas paredzēti visu veidu noziegumu novēršanai un pārrobežu un smagu noziegumu un organizētās noziedzības apkarošanai, jo īpaši projekti, ar kuriem īsteno attiecīgos politikas ciklus, narkotiku nelikumīgas tirdzniecības, cilvēku tirdzniecības un bērnu seksuālas izmantošanas apkarošanai, un projekti, kas apzina un likvidē noziedznieku tīklus, pastiprina spējas apkarot korupciju, aizsargā ekonomiku pret noziedznieku iefiltrēšanos un samazina finansiālos stimulus, arestējot, iesaldējot un konfiscējot noziedzīgi iegūtus līdzekļus.

Pasākumi, kas novērš un apkaro kibernoziedzību un paaugstina drošības līmeni iedzīvotājiem un uzņēmumiem kibertelpā, jo īpaši projekti, kas palielina tiesībaizsardzības un tiesu spējas, projekti, kas nodrošina darbu ar nozari, lai pilsoņiem dotu lielākas iespējas un tos aizsargātu, un projekti, kas nodrošina spēju uzlabošanu darbam ar kiberuzbrukumiem.

Pasākumi, kas novērš un apkaro terorismu un risina jautājumus saistībā ar radikalizēšanos un teroristu vervēšanu, jo īpaši projekti, kas dod kopienām iespējas attīstīt vietējas pieejas un novēršanas politikas, projekti, kas ļauj kompetentajām iestādēm pārtraukt teroristu piekļuvi finansējumam un materiāliem un sekot saviem darījumiem, projekti, kas aizsargā pasažieru un kravu pārvadāšanu, un projektiem, kas pastiprina drošību attiecībā uz sprāgstvielām un ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un kodolmateriāliem.

Pasākumi, kas paredzēti dalībvalstu administratīvo un operatīvo spēju uzlabošanai, lai aizsargātu kritisko infrastruktūru visās ekonomikas nozarēs, tostarp tajās, uz kurām attiecas Padomes Direktīva 2008/114/EK (1), jo īpaši projekti, kas veicina valsts un privāto partnerību, lai veidotu uzticību un atvieglotu sadarbību, koordināciju, ārkārtas rīcības plānošanu, kā arī informācijas un paraugprakses apmaiņu un izplatīšanu starp valsts un privātajiem dalībniekiem.

Pasākumi, kas palielina Savienības izturētspēju krīzes un katastrofu gadījumos, jo īpaši projekti, kas veicina saskaņotas Savienības riska pārvaldības politikas izveidi, sasaistot apdraudējuma un riska novērtējumus ar lēmumu pieņemšanu, kā arī projekti, kas atbalsta efektīvu un koordinētu reakciju uz krīzi, sasaistot esošās nozarei raksturīgās spējas, zināšanu centrus un situācijas apzināšanās centrus, tostarp attiecībā uz veselību, civilo aizsardzību un terorismu.

Pasākumi, lai panāktu ciešākas partnerattiecības starp Savienību un trešām valstīm, jo īpaši valstīm pie tās ārējām robežām, un darbības programmu izstrāde un īstenošana, lai īstenotu iepriekš minētās Savienības stratēģiskās prioritātes.


(1)  Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).


II PIELIKUMS

Kopējo rādītāju saraksts konkrēto mērķu novērtēšanai

a)

Novērst un apkarot pārrobežu noziedzību, smagus noziegumus un organizēto noziedzību, tostarp terorismu, un stiprināt koordināciju un sadarbību starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un ar attiecīgām trešām valstīm;

i)

kopīgas izmeklēšanas grupu skaits un Eiropas daudznozaru platformas pret noziedzības draudiem darbības projekti, ko atbalsta Instruments, tostarp iesaistītās dalībvalstis un iestādes.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

līderis (dalībvalsts),

partneri (dalībvalstis),

iesaistītās iestādes,

attiecīgā gadījumā iesaistītā ES aģentūra (Eurojust, Europol).

ii)

to tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonu skaits, kuras ir apmācītas saistībā ar pārrobežu jautājumiem ar Instrumenta atbalstu, un viņu apmācības ilgums (cilvēkdienas).

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana; nelikumīga narkotiku tirdzniecība; nelikumīga ieroču tirdzniecība; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; korupcija; maksāšanas līdzekļu viltošana; kibernoziegumi; organizētā noziedzība, vai

pēc horizontālās tiesībaizsardzības jomas: informācijas apmaiņa; operatīvā sadarbība;

iii)

noziedzīgu nodarījumu novēršanas projektu skaits un vērtība,

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): terorisms, cilvēku tirdzniecība un sieviešu un bērnu seksuāla izmantošana; nelikumīga narkotiku tirdzniecība; nelikumīga ieroču tirdzniecība; nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija; korupcija; maksāšanas līdzekļu viltošana; kibernoziegumi; organizētā noziedzība,

iv)

Instrumenta atbalstīto projektu skaits, ar kuriem ir paredzēts uzlabot tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu, kas ir saistīta ar Europol datu sistēmām, repozitorijiem vai sakaru līdzekļiem.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās pēc noziedzīga nodarījuma veida (minēts LESD 83. pantā): datu ievadītāji, piekļuves drošas informācijas apmaiņas tīkla lietojumprogrammai (SIENA) paplašināšana, projekti, ar kuriem ir paredzēts uzlabot ievadi datu analīzes datnēs utt.;

b)

uzlabot dalībvalstu un Savienības spējas, lai efektīvi pārvaldītu ar drošību saistītus riskus un krīzes, un sagatavotu un aizsargātu cilvēkus un kritisko infrastruktūru pret terora aktiem un citiem ar drošību saistītiem starpgadījumiem.

i)

to rīku skaits, ko dalībvalstis ar Instrumenta atbalstu ieviesušas un/vai uzlabojušas, lai sekmētu kritiskās infrastruktūras aizsardzību dalībvalstīs visās ekonomikas nozarēs;

ii)

Instrumenta atbalstītu ar riska novērtējumu un pārvaldību saistītu projektu skaits iekšējās drošības jomā;

iii)

ar Instrumenta atbalstu organizētu ekspertu sanāksmju, darbsemināru, semināru, konferenču, publikāciju, tīmekļa vietņu un tiešsaistes konsultāciju skaits.

Ikgadējā īstenošanas ziņojuma nolūkā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 514/2014 54. pantā, šīs rādītājs tiek sadalīts šādās apakškategorijās:

saistībā ar kritiskās infrastruktūras aizsardzību vai

saistībā ar riska un krīžu pārvaldību.


III PIELIKUMS

Skaitļi attiecībā uz valstu programmām

Iekšējās drošības fonds, policija – valstu programmām piešķirtie līdzekļi

MS

Iedzīvotāji (personas)

Teritorija (km2)

# pasažieri

# tonnas kravas

IKP uz vienu iedzīvotāju (EUR)

Piešķīrumi

(2013)

(2012)

gaisa satiksme (2012)

jūras satiksme (2011)

Kopā

 

gaisa satiksme (2012)

jūras satiksme (2011)

Kopā