20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/1

(1)

Mērķim “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” piešķirtie struktūrfondu resursi, kas atvēlēti ilgtspējīgā pilsētattīstībā īstenojamām inovatīvām darbībām (turpmāk “inovatīvas darbības”), saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) 4. panta 7. punktu būtu jāapgūst Komisijai.

(2)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 92. panta 8. punkts Komisijai dod iespēju apgūt resursus, kas inovatīvām darbībām piešķirti netiešā pārvaldībā, kura paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) 60. pantā.

(3)

Ir nepieciešams noteikt sīki izstrādātus noteikumus par principiem, pēc kuriem vienība vai struktūra, kurai uzticēti budžeta izpildes uzdevumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, pārvalda inovatīvas darbības.

(4)

Ir nepieciešams iedibināt sīki izstrādātus noteikumus par principiem, kā atlasīt no Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstāmas inovatīvas darbības. Lai nodrošinātu, ka atlasa kvalitatīvus priekšlikumus, inovatīvo darbību atlases kritēriji būtu jāizklāsta, ņemot vērā Savienības pilsētteritoriju teritoriālo daudzveidību.

(5)

Lai nodrošinātu, ka uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus tiek risinātas pilsētattīstības problēmas, kuru nozīme turpmākajos gados Savienībā var pieaugt, Komisijai būtu jādefinē inovatīvu darbību atlases tēmas,

a)

norādījumus pieteikumu iesniedzējiem un labuma guvējiem;

b)

gada darba programmu, kas apstiprināma Komisijai;

c)

kā organizē uzaicinājumus, kuru rezultātā atlasa inovatīvās darbības;

d)

kā vērtē, kuri pieteikumu iesniedzēju priekšlikumi ir pieņemami atlasīšanai;

e)

kā veido ekspertu grupu, kura, vienojoties ar Komisiju, novērtē un ranžē priekšlikumus;

f)

kā, balstoties uz ekspertu grupas ieteikumu un vienojoties ar Komisiju, atlasa inovatīvās darbības;

g)

prasību, ka labuma guvējam izsniedz dokumentu, kurā izklāstīti Komisijas noteiktie atbalsta nosacījumi;

h)

kā pārbauda labuma guvēju iesniegtos ziņojumus un saņēmējiem izdarītos maksājumus;

i)

kā pārrauga atsevišķas inovatīvas darbības;

j)

kā organizē komunikācijas pasākumus;

k)

kā, vienojoties ar Komisiju, izplata rezultātus;

l)

kā atsevišķām inovatīvām darbībām veic revīziju, lai nodrošinātu, ka dotācija šajās darbībās apgūta saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principiem;

m)

pilnvarotās vienības administratīvo uzdevumu atbalstam paredzēto finansiālo ieguldījumu, kas noformēts kā vienotas likmes iemaksa pilnvarotās vienības darbības izmaksu atbalstam un noteikts, balstoties uz Savienības līdzekļu summu, kas šai vienībai uzticēta kā dotācijas atbalsts.

a)

jebkāda pilsētas iestāde vietējā administratīvā vienībā, kura pēc urbanizācijas pakāpes definēta kā pilsēta, mazpilsēta vai pilsētas rajons un kurā ir vismaz 50 000 iedzīvotāju;

b)

jebkāda pilsētas iestāde vietējā administratīvā vienībā, kura pēc urbanizācijas pakāpes definēta kā pilsēta vai pilsētas rajons un kurā ir vismaz 50 000 iedzīvotāju; šeit var ietilpt pārrobežu asociācijas vai grupas un dažādu reģionu un/vai dalībvalstu asociācijas vai grupas.

a)

priekšlikuma inovatīvais saturs un tā potenciāls apzināt vai testēt jaunus risinājumus;

b)

priekšlikuma kvalitāte;

c)

vai priekšlikuma sagatavošanā iesaistīti nozīmīgi partneri;

d)

vai uz priekšlikumu attiecināma spēja parādīt izmērāmus rezultātus;

e)

vai ierosinātos risinājumus var nodot tālāk.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/4

(1)

Peļņu vai zaudējumus no iestādes saistībām, kas izriet no iestādes pašas kredītriska izmaiņām, principā nebūtu jāiekļauj kā pašu kapitāla elementu. Tomēr darījumdarbības modeļos, kuru pamatā ir stingra līdzfinansējuma vai līdzsvara princips, šo noteikumu nepiemēro, pieņemot, ka saistības vērtības samazinājumu vai palielinājumu pilnībā izlīdzina attiecīgs vērtības samazinājums vai palielinājums aktīvam, ar kuru šī saistība ir pilnībā sakrītoša.

(2)

Ir svarīgi paredzēt prasības, lai noteiktu, vai pastāv cieša atbilstība starp iestādes saistībām, kas ietilpst segtā obligācijā, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (2) 52. panta 4. punktā, un tādu iestādes aktīvu vērtību, kas ir segto obligāciju pamatā.

(3)

Cieša atbilstība būtu jāatspoguļo šo obligāciju un pamatā esošo hipotekāro aizdevumu grāmatvedības uzskaitē, bez kā nebūtu piesardzīgi atzīt peļņu un zaudējumus, kas izriet no pašu kredītriska izmaiņām.

(4)

Piegādes iespēja ļauj aizņēmējam atpirkt konkrētu segto obligāciju, ar kuru tirgū finansē hipotekāro aizdevumu, un piegādāt segto obligāciju bankai, kā hipotekārā aizdevuma pirmstermiņa atmaksu. Kā sekas tam, ka aizņēmējam ir šāda iespēja, hipotekāro aizdevumu patiesajai vērtībai vienmēr vajadzētu būt vienādai ar to segto obligāciju, ar kurām finansē šīs hipotēkas, patieso vērtību. Tas nozīmē, ka hipotekāro aizdevumu patiesās vērtības aprēķinā būtu jāiekļauj ietvertās piegādes iespējas patiesās vērtības novērtējums atbilstīgi iedibinātai tirgus praksei.

(5)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(6)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu, atzinumu (3),

1)

“segtā obligācija” nozīmē obligāciju, kas minēta Direktīvas 2009/65/EK 52. panta 4. punktā;

2)

“piegādes iespēja” nozīmē iespēju dzēst hipotekāro aizdevumu, atpērkot segto obligāciju par tirgus vērtību vai nominālvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 33. panta 3. punkta d) apakšpunktu).

a)

jebkādas iestāžu emitēto segto obligāciju patiesās vērtības izmaiņas vienmēr ir vienādas ar patiesās vērtības izmaiņām aktīvos, kas ir segto obligāciju pamatā. patieso vērtību nosaka saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 77. apakšpunktā;

b)

hipotekāros aizdevumus, kas ir tādu segto obligāciju pamatā, kuras emitējušas iestādes ar mērķi finansēt aizdevumus, var jebkurā laikā dzēst, atpērkot segtās obligācijas par tirgus vērtību vai nominālvērtību, izmantojot piegādes iespēju;

c)

pastāv pārredzams mehānisms hipotekāro aizdevumu un segto obligāciju patiesās vērtības noteikšanai. Hipotekāro aizdevumu vērtības noteikšanā ietver piegādes iespējas patiesās vērtības aprēķinu.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/6

(1)

Lai nodrošinātu efektīvu sadarbību starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, būtu jābūt divvirzienu informācijas apmaiņai minēto iestāžu attiecīgo uzraudzības kompetenču ietvaros. Tādēļ ir jāprecizē, kāda informācija par iestādēm un attiecīgā gadījumā – par šo iestāžu filiāļu darbību piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāsniedz uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kā arī kāda informācija par filiālēm uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm jāsniedz piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm.

(2)

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāskata plašākā pārrobežu banku grupu uzraudzības kontekstā, un attiecīgā gadījumā informāciju varētu sniegt konsolidētajā līmenī. Jo īpaši, ja iestādei ir galvenais mātesuzņēmums tajā dalībvalstī, kurā ir galvenais birojs, un attiecīgā kompetentā iestāde ir arī konsolidētās uzraudzības iestāde, būtu jānodrošina iespējas sniegt informāciju konsolidētajā līmenī, nevis tādas iestādes līmenī, kas darbojas ar filiāles starpniecību. Tomēr šajā gadījumā kompetentajai iestādei būtu jāinformē uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes, ka informācija ir sniegta konsolidētā līmenī.

(3)

Informācijas apmaiņa starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm neaprobežojas tikai ar tiem informācijas veidiem, kas norādīti Direktīvas 2013/36/ES 50. pantā, un līdz ar to – ar tiem informācijas veidiem, kas norādīti šajā regulā. Jo īpaši Direktīvas 2013/36/ES 35., 36., 39., 43. un 52. pantā ir izklāstīti atsevišķi noteikumi par informācijas apmaiņu attiecībā uz filiāļu pārbaudi uz vietas, paziņojumiem par to, kā tiek īstenotas tiesības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvība, un pasākumiem, tostarp piesardzības pasākumiem, ko pieņēmušas kompetentās iestādes saistībā ar filiālēm un to mātesuzņēmumiem. Tāpēc šajā regulā nevajadzētu precizēt informācijas apmaiņas prasības minētajās jomās.

(4)

Ir jānosaka prasības attiecībā uz informāciju, ar kuru jāapmainās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai saskaņotu regulatīvo un uzraudzības praksi visā Savienībā. Šajā informācijā būtu jāietver visas jomas, kas norādītas Direktīvas 2013/36/ES 50. pantā, proti, vadība un īpašumtiesības, tostarp tādas darbības jomas kā tās, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 317. pantā, likviditāte un konstatējumi attiecībā uz likviditātes uzraudzību, maksātspēju, noguldījumu garantiju, lieliem riska darījumiem, sistēmisko risku, administratīvajām un grāmatvedības procedūrām, kā arī iekšējās kontroles mehānismiem. Lai atvieglinātu iestāžu uzraudzību, uzņēmējas dalībvalsts un piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu citai cita jāinformē par neatbilstības gadījumiem valsts vai Savienības tiesību aktiem, kā arī par uzraudzības pasākumiem un sankcijām, kas ir noteiktas iestādēm. Turklāt papildu informāciju par sviru un sagatavošanos ārkārtas situācijām būtu jāiekļauj tās informācijas jomā, ar kuru jāapmainās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, lai tās efektīvi varētu uzraudzīt iestādes.

(5)

Ja likviditātes spriedze ietekmē vai varētu ietekmēt iestādi, uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm ir jābūt skaidrai izpratnei par situāciju, lai varētu veikt piesardzības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Direktīvas 2013/36/ES 43. pantā. Tāpēc šajā regulā būtu jāparedz skaidri noteikumi par to, ar kāda veida informāciju iestādēm ir jāapmainās, ja rodas likviditātes spriedze. Ir arī jāprecizē informācija, ar ko ir jāapmainās, lai iestādes būtu savlaicīgi sagatavotas tādām ārkārtas situācijām kā tās, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 114. panta 1. punktā.

(6)

Ņemot vērā to filiāļu lieluma, sarežģītības un nozīmīguma atšķirības, kuras darbojas uzņēmējā dalībvalstī, informācijas apmaiņā ir svarīgi piemērot proporcionalitātes principu. Šim nolūkam būtu jāapmainās ar plašāku informāciju starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, ja uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par filiālēm, kuras saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 51. pantu atzītas par nozīmīgām.

(7)

Lai nodrošinātu, ka attiecīgās informācijas apmaiņa notiek samērīgās robežās, vienlaikus izvairoties no situācijām, kad piederības dalībvalsts kompetentajām iestādēm neatkarīgi no informācijas veida un svarīguma ir pienākums nosūtīt visu informāciju par kādu iestādi visām uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, konkrētos gadījumos tikai tām kompetentajām iestādēm, kas ir atbildīgas par konkrētas filiāles uzraudzību, būtu jānosūta vienīgi tā informācija, kas ir būtiska šai filiālei. Līdzīgā nolūkā arī vairākās konkrētās jomās starp piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm būtu jāapmainās tikai ar tādu informāciju, kurā norādīti neatbilstības gadījumi, un tas nozīmē, ka nebūtu jāapmainās ar informāciju, ja iestāde izpilda valsts un Savienības tiesību aktu prasības.

(8)

Šajā regulā būtu jāreglamentē arī informācijas apmaiņa attiecībā uz darbību veikšanu uzņēmējā dalībvalstī, ja tiek izmantota pārrobežu pakalpojumu sniegšana. Ņemot vērā pārrobežu pakalpojumu būtību, uzņēmējas dalībvalsts kompetentās iestādes saskaras ar informācijas trūkumu attiecībā uz darbībām, kuras veic to jurisdikcijā, tāpēc ir svarīgi, lai tiktu sīki norādīts, kādas informācijas apmaiņa ir nepieciešama, lai nodrošinātu finanšu stabilitāti un uzraudzītu atļauju izsniegšanas nosacījumus, jo īpaši uzraugot, vai iestāde sniedz pakalpojumus saskaņā ar sniegtajiem paziņojumiem. Šī regula pamatojas uz regulatīvo tehnisko standartu projektu, ko Komisijai ir iesniegusi Eiropas Uzraudzības iestāde (Eiropas Banku iestāde (EBI)).

(9)

EBI ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, analizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

a)

vadības struktūras un augstākās vadības sastāvs, tostarp atbildības sadalījums attiecībā uz filiāles pārraudzību;

b)

to akcionāru un dalībnieku saraksts, kuriem ir būtiska līdzdalība, pamatojoties uz informāciju, ko kredītiestādes sniegušas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 26. panta 1. punktu.

a)

iestādes likviditātes riska pārvaldības visas būtiskās nepilnības, kas ir zināmas kompetentajām iestādēm un kas var ietekmēt filiāles, visi ar to saistītie uzraudzības pasākumi, kuri ir veikti saistībā ar minētajām nepilnībām, un ziņas par to, ciktāl iestāde izpilda minēto uzraudzības pasākumu prasības;

b)

vispārējais novērtējums, kuru piederības dalībvalsts kompetentās iestādes ir veikušas par iestādes likviditātes riska profilu un riska pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz filiāli;

c)

iestādes rādītāji, kas atspoguļo likviditāti un stabilu finansējuma stāvokli valsts vai Savienības līmenī, iestādes piederības dalībvalsts vietējā valūtā un visās pārējās valūtās, kas ir būtiskas iestādei;

d)

iestādes likviditātes rezerves sastāvdaļas;

e)

iestādes aktīvu apgrūtinājuma pakāpe;

f)

iestādes aizdevumu attiecība pret noguldījumiem;

g)

visi iekšzemes likviditātes rādītāji, kurus kompetentās iestādes vai norīkotā iestāde piemēro iestādei kā daļu no makroprudenciāliem politikas pasākumiem saistošu prasību, pamatnostādņu, ieteikumu, brīdinājumu vai citādā veidā, tostarp minēto rādītāju definīcijas;

h)

visas īpašās likviditātes prasības, ko piemēro saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 105. pantu;

i)

visi šķēršļi naudas un nodrošinājuma pārvešanai iestādes filiālēm vai no iestādes filiālēm.

a)

iestādes likviditātes un finansējuma politika, tostarp apraksts par finansējuma pasākumiem filiālēm, par grupas iekšējiem atbalsta pasākumiem un centralizētā naudas kopfonda procedūrām;

b)

iestādes likviditātes un finansējuma ārkārtas situāciju plāni, tostarp informācija par pieņemtajiem spriedzes scenārijiem.

a)

pašu kapitāla prasības, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantā, ņemot vērā visus pasākumus, kas pieņemti vai atzīti saskaņā ar minētās regulas 458. pantu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā pārejas pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas desmitajā daļā;

b)

visas papildu pašu kapitāla prasības, kas noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. pantu;

c)

kapitāla rezervju prasības, kas izklāstītas Direktīvas 2013/36/ES VII sadaļas 4. nodaļā.

a)

iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē;

b)

iestādes pirmā līmeņa kapitāla rādītājs Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē;

c)

iestādes kopējais kapitāla rādītājs Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 2. punkta c) apakšpunkta nozīmē;

d)

iestādes kopējā riska darījumu vērtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 3. punkta nozīmē;

e)

pašu kapitāla prasības, kuras piemēro piederības dalībvalstī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, ņemot vērā visus pasākumus, kas pieņemti vai atzīti saskaņā ar minētās regulas 458. pantu, un attiecīgā gadījumā ņemot vērā pārejas pasākumus, kas izklāstīti minētās regulas desmitajā daļā;

f)

tādu kapitāla saglabāšanas rezervju līmenis, kuras iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 129. pantu;

g)

visu tādu iestādes specifisko pretciklisko kapitāla rezervju līmenis, kuras iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 130. pantu;

h)

visu tādu sistēmiskā riska rezervju līmenis, kuras iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 133. pantu;

i)

visu tādu G-SNI rezervju līmenis vai visu G-SNI rezervju līmenis, kuras iestādei ir jāuztur saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 131. panta 4. un 5. punktu;

j)

visu tādu papildu pašu kapitāla prasību līmenis, kuras noteiktas saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un visu tādu citu prasību līmenis, kuras noteiktas saistībā ar iestādes maksātspēju saskaņā ar minēto pantu.

a)

noguldījumu garantiju sistēmas maksimālais segums uz vienu tiesīgo noguldītāju;

b)

seguma joma un segto noguldījumu veidi;

c)

visi seguma izņēmumi, tostarp produkti un noguldītāju veidi;

d)

noguldījumu garantiju sistēmas finansēšanas pasākumi, jo īpaši tas, vai sistēma tiek finansēta ex ante vai ex post, un sistēmas apjoms;

e)

sistēmas administratora kontaktinformācija.

a)

noteiktie administratīvie sodi vai citi administratīvi pasākumi, kas piemēroti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 64. līdz 67. pantu;

b)

uzraudzības pasākumi, kas noteikti saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 104. vai 105. pantu;

c)

noteiktie kriminālsodi, kas saistīti ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 vai to valsts noteikumu pārkāpumiem, ar ko transponē Direktīvu 2013/36/ES.

a)

to personu kontaktinformācija (ārkārtas situācijās) kompetentajās iestādēs, kas ir atbildīgas par rīcību ārkārtas situācijās;

b)

saziņas procedūras, ko piemēro ārkārtas situācijās.

a)

visu to gadījumu apraksts, kad kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka iestāde nav ievērojusi valsts vai Savienības tiesību aktus vai prasības, kas attiecas uz iestāžu prudenciālo uzraudzību vai tirgus rīcības uzraudzību, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības un to valsts noteikumu prasības, ar ko transponē Direktīvu 2013/36/ES, kopā ar skaidrojumu par uzraudzības pasākumiem, kas veikti vai plānoti, lai novērstu neatbilstību;

b)

apraksts par jebkādu neatbilstību tiem nosacījumiem, saskaņā ar kuriem vispārēja labuma interesēs veic filiāles darbības uzņēmējā dalībvalstī;

c)

visi filiāles vai tās darbību radītie sistēmiskie riski uzņēmējā dalībvalstī, tostarp visi novērtējumi par filiāles darbības apturēšanas vai slēgšanas iespējamo ietekmi uz šādiem aspektiem:

d)

filiāles tirgus daļa, ja tā pārsniedz 2 % no kopējā tirgus uzņēmējā dalībvalstī vienā no šādām kategorijām:

e)

visi šķēršļi naudas un nodrošinājuma pārvešanai filiālei vai no filiāles.

a)

visu to gadījumu apraksts, kad piederības valsts kompetentās iestādes ir konstatējušas, ka iestāde nav ievērojusi valsts vai Savienības tiesību aktus vai prasības, kas attiecas uz iestāžu prudenciālo uzraudzību vai tirgus rīcības uzraudzību, tostarp Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasības un to valsts noteikumu prasības, ar ko transponē Direktīvu 2013/36/ES, kopā ar skaidrojumu par uzraudzības pasākumiem, kas veikti vai plānoti, lai novērstu neatbilstību;

b)

to noguldījumu apjoms, kas saņemts no uzņēmējas dalībvalsts rezidentiem;

c)

to aizdevumu apjoms, kas izsniegts uzņēmējas dalībvalsts rezidentiem;

d)

saistībā ar darbībām, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES I pielikumā un par kurām iestāde ir paziņojusi, ka tā vēlas tās veikt uzņēmējā dalībvalstī, sniedzot pakalpojumus:

a)

apraksts par radušos situāciju, tostarp spriedzes situācijas iemesls, paredzamā likviditātes spriedzes ietekme uz iestādi un attīstība saistībā ar grupas iekšējiem darījumiem;

b)

to pasākumu skaidrojums, kurus kompetentās iestādes vai iestāde ir veikušas vai plānojušas, tostarp visas prasības, kuras kompetentās iestādes noteikušas iestādei, lai mazinātu likviditātes spriedzi;

c)

likviditātes spriedzes sistēmisko seku novērtējumu rezultāti;

d)

jaunākā pieejamā kvantitatīvā informāciju par likviditāti, kas norādīta 4. panta 1. punkta c) līdz h) apakšpunktā.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/15

(1)

Vispārējais tirgus risks Regulas (ES) Nr. 575/2013 362. pantā definēts kā finanšu instrumenta cenu izmaiņas risks, kas tirgojamu parāda instrumentu vai parāda atvasināto instrumentu gadījumā saistīts ar izmaiņām procentu likmju līmenī, vai – kapitāla vērtspapīru vai kapitāla vērtspapīru atvasināto instrumentu gadījumā – ar kapitāla vērtspapīru tirgus vispārēju virzību, kas nav saistīta ar atsevišķu vērtspapīru īpašām iezīmēm.

(2)

Lai aprēķinātu vispārējo tirgus risku saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 343. pantu, ir lietderīgi uzskatīt, ka dažādi kapitāla vērtspapīri ir vienā un tajā pašā tirgū, kur uz tiem attiecas tāds pats vispārējais tirgus risks, proti, instrumenta cenas svārstības izriet no vietējiem ekonomikas apstākļiem. Tāpēc šajā nolūkā “tirgus” būtu jādefinē, atsaucoties uz integrētu ekonomiku, kas parasti ir pielīdzināma valsts jurisdikcijai.

(3)

Neskarot iepriekš minēto, vienotās valūtas ieviešana eurozonā ir likvidējusi būtiskus kapitāla vērtspapīru tirgu segmentācijas elementus. Piemēram, tā ir likvidējusi ārvalstu valūtas risku starp iesaistītajām dalībvalstīm un ļauj uzņēmumu rezultātus publicēt vienā valūtā. Turklāt euro ieviešanai ir bijusi nepieciešama plaša ekonomiskā un juridiskā konverģence starp iesaistītajām dalībvalstīm, un tā ir balstīta uz integrētu tirgu ar kopīgiem noteikumiem. Pēdējās no minētajām iezīmes ir kopīgas visām dalībvalstīm Savienībā, taču vienotā valūta ir radījusi ciešāku un dziļāku ekonomisko integrāciju starp eurozonas dalībvalstīm, kurām līdz ar to pamatoti ir piemērojama atšķirīga procedūra šīs regulas nolūkos. Tādējādi “tirgus” definīcijai būtu jāietver atsauce uz visiem kapitāla vērtspapīru tirgiem eurozonā un ārpus eurozonas esošo kapitāla vērtspapīru tirgu gadījumā – uz valsts jurisdikciju.

(4)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(5)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu (2),

a)

eurozonas gadījumā – visi kapitāla vērtspapīri, kas kotēti to dalībvalstu akciju tirgos, kuras ir ieviesušas euro kā savu valūtu;

b)

ārpus eurozonas esošo dalībvalstu un trešo valstu gadījumā – visi kapitāla vērtspapīri, kas kotēti valsts jurisdikcijā esošos akciju tirgos.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/17

(1)

Attīstītās metodes piemērošana kredīta vērtības korekcijas (CVA) riska pašu kapitāla prasību noteikšanai var ietvert darījumu partnerus, attiecībā uz kuriem nav pieejama kredītriska mijmaiņas līguma (CDS) kredītriska starpība. Šādā gadījumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 383. panta 1. punkta trešo daļu iestādēm būtu jāizmanto starpība, kas ir atbilstīga, ņemot vērā darījuma partnera reitingu, nozari un reģionu (“kredītriska starpības aizstājējvērtība”).

(2)

Noteikumos par kredītriska starpības aizstājējvērtības noteikšanu CVA riskam būtu jāparedz iespēja izmantot plašas reitinga, nozares un reģionu kategorijas un jāsniedz iestādēm nepieciešamā elastība noteikt, pamatojoties uz to ekspertu slēdzienu, vispiemērotāko kredītriska starpības aizstājējvērtību.

(3)

Sīkāk precizējot to, kā iestādēm būtu jāņem vērā atsevišķu emitentu reitinga, nozares un reģiona atribūti, lai attiecībā uz pašu kapitāla prasību noteikšanu aplēstu atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 prasībām, būtu jāievieš tādi noteikumi par minēto atribūtu ņemšanu vērā, kuros būtu atsauce uz katra atribūta minimālajām kategorijām, lai nodrošinātu saskaņotu minēto nosacījumu piemērošanu.

(4)

Turklāt, ja atsevišķu emitentu gadījumā pastāv tāda saikne kā starp reģionālajām pašvaldībām vai vietējām pašpārvaldēm un valsti, vajadzētu būt iespējai aplēst atbilstīgu kredītriska starpības aizstājējvērtību, pamatojoties uz atsevišķa emitenta kredītriska starpību, ja tādējādi tiek veikta atbilstīgāka aplēse.

(5)

Lai veiktu atbilstīgāku CVA riska maksājuma aprēķinu, kredītriska starpības aizstājējvērtība būtu jānosaka, izmantojot likvīdā tirgū novērotus datus, un pieņēmumiem par datiem, piemēram, ar dažādiem termiņiem saistītu datu interpolācijai un ekstrapolācijai, vajadzētu būt konceptuāli skaidriem.

(6)

Lai nodrošinātu prakses konverģenci starp iestādēm un novērstu nesakritības, ņemot vērā to, ka izsecinātas saistību nepildīšanas varbūtības (“PD”), kredītriska mijmaiņas līgumu (“CDS”) kredītriska starpības un saistību nepildīšanas zaudējumi (“LGD”) veido vienu vienādojumu ar diviem nezināmiem mainīgajiem un ka tirgū pieņemts princips ir attiecībā uz LGD izmantot fiksētu vērtību, lai no tirgus starpībām iegūtu izsecinātas PD, iestādēm attiecībā uz “LGDMKT” būtu jāizmanto vērtība, kas atbilst fiksētiem LGD, ko tirgus dalībnieki plaši izmanto, lai no likvīdām tirgotajām kredītriska starpībām, kas izmantotas, lai attiecībā uz konkrēto darījuma partneri noteiktu kredītriska starpības aizstājējvērtību, noteiktu izsecinātas PD.

(7)

Attiecībā uz atļauju attīstīto CVA metodi izmantot ierobežota skaita mazākiem portfeļiem ir lietderīgi ņemt vērā portfeli, kas ir kā savstarpējo prasījumu ieskaita kopa atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 272. panta 4. punkta definīcijai; to darījumu skaitu, kuriem piemēro CVA riska prasību un uz kuriem neattiecina iekšējā modeļa metodi (“IMM”); un to savstarpējā ieskaita kopu apmēru, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM; un ierobežot tos, nosakot visu darījumu, kam piemēro CVA riska prasību, kopējā skaita procentuālo attiecību un visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu, kam piemēro CVA riska prasības aprēķinu, kopējā apmēra procentuālo attiecību, lai ņemtu vērā iestāžu dažādās dimensijas.

(8)

Lai mazinātu nepārtrauktības trūkuma iespējamību saistībā ar attīstītās CVA metodes izmantošanu ierobežotam skaitam mazāku portfeļu, attīstītā CVA metode būtu jāpārtrauc izmantot tikai tad, ja kvantitatīvie ierobežojumi tiek pārkāpti divus ceturkšņus pēc kārtas.

(9)

Turklāt, lai kompetentās iestādes varētu efektīvi pildīt to uzraudzības pienākumus, tām vajadzētu zināt, kad prasība par ierobežotu skaitu mazāku portfeļu vairs netiek izpildīta; līdz ar to iestādēm šajos gadījumos būtu jāinformē kompetentās iestādes.

(10)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(11)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisku apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu (1) izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

kredītriska starpības aizstājējvērtība ir noteikta, ņemot vērā visus darījuma partnera reitinga, nozares un reģiona atribūtus, kā norādīts b), c) un d) apakšpunktā;

b)

reitinga atribūts ir noteikts, ņemot vērā iepriekš noteiktu iekšējā un ārējā reitinga avotu hierarhiju. Reitingu attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 384. panta 2. punktā. Gadījumos, kad ir pieejami vairāki ārējie reitingi, tos attiecina uz kredītkvalitātes pakāpēm atbilstīgi minētās regulas 138. pantā izklāstītajai vairāku kredītu novērtējumu pieejai;

c)

nozares atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

d)

reģiona atribūtu nosaka, ņemot vērā vismaz šādas kategorijas:

e)

kredītriska starpības aizstājējvērtība reprezentatīvā veidā atspoguļo pieejamās kredītriska mijmaiņas līguma kredītriska starpības un citu likvīdu tirgoto kredītriska instrumentu starpības atbilstīgi attiecīgajai piemērojamo kategoriju kombinācijai un 3. punktā minētajiem datu kvalitātes kritērijiem;

f)

kredītriska starpības aizstājējvērtības atbilstību nosaka, atsaucoties uz svārstīgumu, nevis starpības līmeni.

a)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei un valstij ir tādi paši reitingi;

b)

reģionālajai pašvaldībai vai vietējai pašpārvaldei nav reitinga.

a)

visu to darījumu skaits, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 15 % no to darījumu kopējā skaita, kuriem piemēro CVA riska prasību;

b)

katras tās atsevišķās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas apmērs, kam piemēro CVA riska prasību, nepārsniedz 1 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

c)

visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu kopējais apmērs, kam piemēro CVA riska prasību un uz ko neattiecina IMM, nepārsniedz 10 % no kopējā visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēra, kurām piemēro CVA riska prasību;

a)

to darījumu skaits, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo darījumu skaitu;

b)

lielākās savstarpējo prasījumu ieskaita kopas atsevišķais apmērs pret kopējo visu savstarpējā ieskaita prasījumu kopu apmēru; un

c)

kopējais visu to savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmērs, uz ko neattiecina IMM, pret kopējo visu savstarpējo prasījumu ieskaita kopu apmēru.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/21

(1)

Instrumentos piešķirtam mainīgajam atalgojumam būtu jāveicina pareiza un efektīva riska pārvaldība, un tam nevajadzētu mudināt riskēt, pārsniedzot iestādes pieļaujamā riska robežu. Tāpēc to finanšu instrumentu kategoriju noteikšanā, kurus var izmantot mainīgā atalgojuma vajadzībām, vajadzētu ņemt vērā gan darbinieku, gan akcionāru, gan kreditoru un citu ieinteresēto personu intereses, radot darbiniekiem stimulu rīkoties ilgtermiņa interesēs un neuzņemties pārmērīgus riskus.

(2)

Lai nodrošinātu, ka pastāv cieša saistība ar iestādes kredītkvalitāti parastās situācijās, mainīgā atalgojuma vajadzībām izmantotajiem instrumentiem vajadzētu būt noteiktam atbilstīgam izraisītājnotikumam samazināšanas vai konvertēšanas veikšanai, kas samazina instrumentu vērtību situācijās, kad iestādes kredītkvalitāte parastas situācijas apstākļos ir pasliktinājusies. Izraisītājnotikumiem, ko piemēro saistībā ar mainīgo atalgojumu, nevajadzētu mainīt instrumentu pakārtotības līmeni, un tādējādi to rezultātam nevajadzētu būt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu diskvalificēšanai par pašu kapitāla instrumentiem.

(3)

Nosacījumi, kas attiecas uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ir norādīti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 52. un 63. pantā, savukārt citiem instrumentiem, kas minēti Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l) apakšpunkta ii) punktā un kurus var pilnībā konvertēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem vai samazināt, minētajā regulā nav paredzēti īpaši nosacījumi, jo tos uzraudzības vajadzībām neklasificē kā pašu kapitāla instrumentus. Tāpēc būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz dažādām instrumentu kategorijām, lai nodrošinātu, ka tie ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām, ņemot vērā dažādos instrumentu veidus. Instrumentu izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām pašai par sevi nevajadzētu kavēt instrumentu kvalificēšanu kā iestādes pašu kapitālu, ja vien ir izpildīti Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētie nosacījumi. Šādu izmantošanu pašu par sevi nevajadzētu arī saprast kā stimula radīšanu instrumenta dzēšanai, jo pēc atlikšanas un saglabāšanas periodiem darbiniekiem parasti ir iespēja saņemt likvīdus līdzekļus, izmantojot citus līdzekļus, nevis dzēšanu.

(4)

Citi instrumenti ir bezskaidras naudas parāda instrumenti vai ar parādu saistīti instrumenti, kas nav kvalificējami kā pašu kapitāls. Citi instrumenti nav tikai finanšu instrumenti, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 50. apakšpunktā, bet var būt arī citi bezskaidras naudas instrumenti, kas var tikt iekļauti nolīgumos starp iestādi un darbiniekiem. Lai nodrošinātu, ka šie instrumenti atspoguļo iestādes kredītkvalitāti parastās situācijās, ar atbilstīgām prasībām būtu jānodrošina, ka apstākļi, kādos šādus instrumentus samazina vai konvertē, neaprobežojas tikai ar sanācijas vai noregulēšanas situācijām.

(5)

Ja instrumenti, ko izmanto mainīgā atalgojuma vajadzībām, tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti, šādiem darījumiem nevajadzētu pārsniegt tā atalgojuma vērtību, kurš piešķirts, izmaksājot summas, kas ir augstākas nekā instrumenta vērtība, vai konvertējot instrumentos, kam ir lielāka vērtība, nekā sākotnēji piešķirtajam instrumentam. Tādējādi tiek nodrošināts, ka atalgojumu neizmaksā, izmantojot līdzekļus vai metodes, kas atvieglo Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta pārkāpšanu.

(6)

Ja tiek piešķirts mainīgais atalgojums un instrumenti, ko izmanto mainīgā atalgojuma vajadzībām, tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti, šiem darījumiem būtu jāpamatojas uz vērtībām, kas noteiktas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. Tāpēc uz visām minētajām situācijām būtu jāattiecina prasība veikt instrumentu novērtējumu, lai nodrošinātu to, ka netiek apietas Direktīvas 2013/36/ES prasības attiecībā uz atalgojumu, jo īpaši par attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu un pielāgojumiem saistībā ar riska uzņemšanos.

(7)

Regulas (ES) Nr. 575/2013 54. pantā izklāstīti samazināšanas un konvertēšanas mehānismi attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem. Turklāt Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l) apakšpunkta ii) punktā noteikta prasība, ka citus instrumentus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai samazināt. Tā kā citu instrumentu konvertēšanas vai samazināšanas ekonomiskais rezultāts ir tāds pats kā attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, citu instrumentu samazināšanas vai konvertēšanas mehānismos būtu jāņem vērā mehānismi, kas attiecas uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, ar pielāgojumiem, kuros ņemts vērā tas, ka no uzraudzības viedokļa citi instrumenti nav kvalificējami kā pašu kapitāla instrumenti. Uz otrā līmeņa kapitāla instrumentiem neattiecas Regula (ES) Nr. 575/2013 reglamentējošās prasības attiecībā uz samazināšanu un konvertēšanu. Lai nodrošinātu, ka visu šo instrumentu vērtība, ja tos izmanto mainīgā atalgojuma vajadzībām, samazinās līdz ar iestādes kredītkvalitātes pasliktināšanos, būtu jāprecizē situācijas, kurās veic instrumenta samazināšanu vai konvertēšanu. Būtu jāprecizē otrā līmeņa kapitāla instrumentu un citu instrumentu samazināšanas, palielināšanas un konvertēšanas mehānismi, lai nodrošinātu saskaņotu piemērošanu.

(8)

Ar instrumentiem saistītās peļņas sadalei var būt dažādi veidi. Peļņas sadales maksājumi var būt mainīgi vai fiksēti un var tikt veikti periodiski vai instrumenta galīgā termiņa beigās. Saskaņā ar pamatnostādnēm par atalgojuma politiku un praksi, ko izdevusi Eiropas Banku uzraudzītāju komiteja (3), peļņas sadale nebūtu jāveic maksājumu atlikšanas periodos, lai veicinātu pareizu un efektīvu riska pārvaldību. Darbiniekiem būtu jāsaņem peļņas sadales maksājumi tikai attiecībā uz laika posmiem, kas seko pēc tam, kad attiecībā uz instrumentu ir iegūtas neatsaucamas tiesības. Tāpēc tikai instrumenti, ar kuriem saistītās peļņas sadales maksājumi tiek periodiski izmaksāti instrumenta īpašniekam, ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām; bezkupona obligācijas vai instrumentus, ar kuriem saistītā peļņa netiek sadalīta, nevajadzētu pieskaitīt mainīgā atalgojuma būtiskai daļai, kurai līdzsvaroti jāsastāv no Direktīvas 2013/36/ES 94. panta 1. punkta l) apakšpunktā minētajiem instrumentiem. Tā pamatojums ir tāds, ka darbinieki atlikšanas perioda laikā gūtu labumu no pieaugošām vērtībām, ko varētu uzskatīt par ekvivalentu peļņas daļu saņemšanai.

(9)

Ļoti lielas peļņas daļas var samazināt ilgtermiņa stimulu pārdomāti uzņemties risku, jo tās būtiski palielina atalgojuma mainīgo daļu. Jo īpaši peļņas sadales izmaksu nevajadzētu veikt intervālos, kas pārsniedz vienu gadu, jo tā rezultātā peļņas maksājumi atlikšanas periodos uzkrātos un tiktu izmaksāti tad, kad attiecībā uz mainīgo atalgojumu ir iegūtas neatsaucamas tiesības. Līdz ar peļņas maksājumu uzkrāšanos tiktu apiets Direktīva 2013/36/ES 94. panta 1. punkta g) apakšpunkts saistībā ar attiecību starp atalgojuma nemainīgo un mainīgo daļu un minētā punkta m) apakšpunktā noteiktais princips, ka attiecībā uz atalgojumu, kas jāizmaksā saskaņā ar atlikta maksājuma noteikumiem, neatsaucamas tiesības tiek iegūtas vienīgi proporcionāli pa daļām. Tādēļ peļņas sadales maksājumiem pēc tam, kad attiecībā uz instrumentu ir iegūtas neatsaucamas tiesības, nevajadzētu pārsniegt tirgus likmes. Tas būtu jānodrošina, nosakot prasību, ka mainīgā atalgojuma vajadzībām izmantotos instrumentus vai instrumentus, ar kuriem tie ir saistīti, emitē galvenokārt citiem ieguldītājiem, vai nosakot prasību, ka uz šādiem instrumentiem attiecina peļņas sadales maksājumu maksimālo ierobežojumu.

(10)

Maksājumu atlikšanas un saglabāšanas prasībām, kas attiecas uz mainīgā atalgojuma piešķiršanu saskaņā ar Direktīva 2013/36/ES 94. panta 1. punktu, ir jābūt izpildītām jebkurā attiecīgajā brīdī, tostarp, kad mainīgā atalgojuma vajadzībām izmantotie instrumenti tiek atsaukti, dzēsti, atpirkti vai konvertēti. Tāpēc šādās situācijās instrumentus vajadzētu aizstāt ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un citiem instrumentiem, kas atspoguļo kredītiestādes kredītkvalitāti parastās situācijās, kuru ir īpašības ir līdzvērtīgas sākotnēji piešķirtā instrumenta īpašībām un kuriem ir tāda pati vērtība, ņemot vērā visas samazinātās summas. Ja instrumentiem, kas nav pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ir fiksēts termiņš, būtu jānosaka minimālās prasības attiecībā uz šādu instrumentu atlikušo termiņu, kad tie tiek piešķirti, lai nodrošinātu, ka tie atbilst prasībām attiecībā uz atlikšanas un saglabāšanas termiņiem mainīgajam atalgojumam.

(11)

Ar Direktīvu 2013/36/ES attiecībā uz citu instrumentu kategorijām, ko var izmantot mainīgā atalgojuma vajadzībām, nav paredzēts ierobežojums, nosakot konkrētu finanšu instrumentu kategoriju. Vajadzētu būt iespējai izmantot sintētiskos instrumentus vai līgumus starp darbiniekiem un iestādēm, kas saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem un otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, kurus var pilnībā konvertēt vai samazināt. Tas ļauj ieviest īpašus nosacījumus ar šādiem instrumentiem saistītajos noteikumos, kas attiektos tikai uz darbiniekiem piešķirtajiem instrumentiem, un nav vajadzības paredzēt šādus nosacījumus attiecībā uz citiem ieguldītājiem.

(12)

Uzņēmumu grupā emisijas var pārvaldīt centralizēti mātesuzņēmumā. Tāpēc iestādes šādas grupas ietvaros nevar vienmēr emitēt instrumentus, kas ir piemēroti izmantošanai mainīgā atalgojuma vajadzībām. Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 ir paredzēta iespēja, ka pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, kas emitēti, izmantojot konsolidācijā ietvertu iestādi, ar noteiktiem nosacījumiem var būt daļa no iestādes pašu kapitāla. Tādēļ vajadzētu būt arī iespējai izmantot šādus instrumentus mainīgā atalgojuma vajadzībām, ar nosacījumu, ka pastāv nepārprotama saikne starp iestādes, kas izmanto šos instrumentus mainīgā atalgojuma vajadzībām, kredītkvalitāti un instrumenta emitenta kredītspēju. Parasti var pieņemt, ka šāda saikne pastāv starp mātesuzņēmumu un meitasuzņēmumu. Instrumentus, kas nav pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti un otrā līmeņa kapitāla instrumenti, ko nav tieši emitējusi iestāde, ar līdzvērtīgiem nosacījumiem var izmantot mainīgā atalgojuma vajadzībām. Instrumenti, kas ir saistīti ar atsauces instrumentiem, ko emitējuši mātesuzņēmumi trešās valstīs, un kas ir ekvivalenti pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem, ir atbilstīgi, lai tos varētu izmantot mainīgā atalgojuma vajadzībām, ja izraisītājnotikums attiecas uz iestādi, kura izmanto attiecīgo sintētisko instrumentu.

(13)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde (EBI).

(14)

EBI organizēja atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, analizēja iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasīja Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu, atzinumu,

a)

pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu kategorijas, ja šīs kategorijas atbilst 2. punktā un 2. pantā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. panta 9. punktu un 5. panta 13. punkta c) apakšpunktu;

b)

otrā līmeņa kapitāla instrumentu kategorijas, ja šīs kategorijas atbilst 2. punktā un 3. pantā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. pantu;

c)

tādu instrumentu kategorijas, kurus var pilnībā konvertēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos vai samazināt un kuri nav ne pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti, ne otrā līmeņa kapitāla instrumenti (“citi instrumenti”), 4. pantā minētajos gadījumos, ja šīs kategorijas atbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem un ir saskaņā ar 5. pantu.

a)

instrumenti nav nodrošināti un uz tiem neattiecas garantija, kas paaugstina turētāja prasījumu prioritāti;

b)

ja instrumentu reglamentējošie noteikumi ļauj to konvertēt, attiecīgo instrumentu izmanto mainīgā atalgojuma piešķiršanai vienīgi tad, ja konvertēšanas likme vai diapazons ir noteikti tādā līmenī, lai nodrošinātu, ka tā instrumenta vērtība, kurā konvertē sākotnēji piešķirto instrumentu, nepārsniedz sākotnēji piešķirtā instrumenta vērtību laikā, kad tas tika piešķirts kā mainīgais atalgojums;

c)

noteikumi, kas reglamentē konvertējamos instrumentus, kurus izmanto vienīgi mainīgā atalgojuma vajadzībām, nodrošina, ka tā instrumenta vērtība, kurā konvertē sākotnēji piešķirto instrumentu, nepārsniedz sākotnēji piešķirtā instrumenta vērtību attiecīgās konvertēšanas laikā;

d)

instrumentu reglamentējošos noteikumos ir paredzēts, ka visas peļņas sadales veic vismaz reizi gadā un izmaksā instrumenta turētājam;

e)

instrumentus novērtē pēc to vērtības laikā, kad instruments ticis piešķirts, saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu. Novērtējumā ņem vērā iestādes kredītkvalitāti, un tam veic neatkarīgu pārskatīšanu;

f)

noteikumos, kas reglamentē instrumentus, kuri emitēti vienīgi nolūkā izmantot tos mainīgā atalgojuma vajadzībām, ir noteikta prasība veikt vērtēšanu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības standartu, ja instruments ir atsaukts, dzēsts, atpirkts vai konvertēts.

a)

instrumentu reglamentējošos noteikumos ir precizēts, kas ir izraisītājnotikums, piemērojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunktu;

b)

izraisītājnotikums, kas minēts a) apakšpunktā, notiek tad, ja instrumentu emitējušās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

c)

ir izpildīts viens no turpmāk minētajiem nosacījumiem:

a)

laikā, kad instrumenti tiek piešķirti kā mainīgais atalgojums, atlikušais laikposms pirms instrumentu termiņa beigām ir vienāds vai pārsniedz attiecībā uz šo instrumentu piešķiršanu mainīgajam atalgojumam piemērojamo atlikšanas periodu un saglabāšanas periodu summu;

b)

instrumentu reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

c)

izraisītājnotikums, kas minēts b) apakšpunktā, notiek tad, ja instrumentu emitējušās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā minēts Regula (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

d)

ir izpildīta viena no 2. panta c) punktā minētajām prasībām.

a)

citi instrumenti atbilst 2. punktā minētajiem nosacījumiem;

b)

citi instrumenti ir saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu un atbilst 3. punktā minētajiem nosacījumiem;

c)

citi instrumenti ir saistīti ar instrumentu, kurš būtu pirmā līmeņa papildu kapitāla instruments vai otrā līmeņa kapitāla instruments, ja to nebūtu emitējis tādas iestādes mātesuzņēmums, kura nav ietverta konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu. Citi instrumenti atbilst 4. punkta nosacījumiem.

a)

citus instrumentus emitē tieši vai ar tādas struktūras starpniecību, kura iekļauta grupas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu, ja ir pamatoti sagaidāms, ka instrumenta emitenta kredītkvalitātes izmaiņas var izraisīt līdzīgas izmaiņas tās iestādes kredītkvalitātē, kura izmanto citus instrumentus mainīgā atalgojuma vajadzībām;

b)

citus instrumentus reglamentējošie noteikumi neparedz turētājam tiesības paātrināt grafikā noteikto peļņas sadales vai pamatsummas maksājumu, izņemot iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

c)

laikā, kad citi instrumenti tiek piešķirti kā mainīgais atalgojums, atlikušais laikposms pirms citu instrumentu termiņa beigām ir vienāds vai pārsniedz attiecībā uz šo instrumentu piešķiršanu piemērojamo atlikšanas periodu un saglabāšanas periodu summu;

d)

instrumentu reglamentējošie noteikumi paredz, ka izraisītājnotikuma gadījumā pastāvīgi vai uz laiku samazina instrumentu pamatsummu vai konvertē instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos;

e)

izraisītājnotikums, kas minēts d) apakšpunktā, notiek tad, ja instrumentu emitējušās iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs, kā minēts Regula (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kļūst mazāks par kādu no turpmāk nosauktajiem:

f)

ir izpildīta viena no 2. panta c) punktā minētajām prasībām.

a)

citi instrumenti atbilst 2. punkta a) līdz e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem;

b)

citi instrumenti ir saistīti ar pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu, kas emitēts ar tādas struktūras starpniecību, kura iekļauta grupas konsolidācijas piemērošanas jomā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu (“atsauces instruments”);

c)

atsauces instruments atbilst 2. punkta c) un f) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem laikā, kad instruments tiek piešķirts kā mainīgais atalgojums;

d)

cita instrumenta vērtība ir saistīta ar atsauces instrumentu tā, ka tā nekad nepārsniedz atsauces instrumenta vērtību;

e)

jebkura tāda peļņas sadales maksājuma vērtība, kurš veikts pēc tam, kad attiecībā uz šādu citu instrumentu ir iegūtas neatsaucamas tiesības, ir saistīta ar atsauces instrumentu tā, ka veiktie peļņas sadales maksājumi nekad nepārsniedz saistībā ar atsauces instrumentu veikto peļņas sadales maksājumu vērtību;

f)

citus instrumentus reglamentējošos noteikumos ir paredzēts, ka gadījumā, ja atsauces instruments tiek atsaukts, konvertēts, atpirkts vai dzēsts atlikšanu vai saglabāšanas perioda laikā, citi instrumenti ir saistīti ar šā panta nosacījumiem atbilstošu līdzvērtīgu atsauces instrumentu tā, ka citu instrumentu kopējā vērtība nepaaugstinās.

a)

piemērojot Direktīvas 2013/36/ES 127. pantu, kompetentās iestādes ir noteikušas, ka iestādei, kas emitē instrumentu, ar kuru ir saistīti citi instrumenti, trešās valsts uzraudzības iestāde veic konsolidētu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga tādai uzraudzībai, kas atbilst minētajā direktīvā noteiktajiem principiem un Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļas prasībām;

b)

citi instrumenti atbilst 3. punkta a) apakšpunktā un c) līdz f) apakšpunktā minētajiem nosacījumiem.

a)

šādas konvertēšanas likmi un atļautās konvertējamās summas ierobežojumu;

b)

diapazonu, kādā instrumentus konvertēs pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos.

a)

instrumenta turētāja prasījumu iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā;

b)

summu, kas ir jāizmaksā instrumenta atsaukšanas vai dzēšanas gadījumā;

c)

ar instrumentu saistīto peļņas sadali.

a)

summa, kas vajadzīga, lai iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītāju pilnībā atjaunotu līdz procentuālajai daļai, kas instrumentu reglamentējošos noteikumos noteikta kā izraisītājnotikums;

b)

instrumenta pilna pamatsumma.

a)

informēt darbiniekus, kuriem ir piešķirti instrumenti kā mainīgais atalgojums, un personām, kuras turpina turēt šādus instrumentus;

b)

samazināt instrumentu pamatsummu vai konvertēt instrumentus pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentos, cik ātri iespējams, un ilgākais viena mēneša laikā saskaņā ar šajā pantā noteiktajām prasībām.

a)

palielināšana ir balstīta uz peļņu pēc tam, kad instrumenta emitents ir pieņēmis oficiālu lēmumu, kas apstiprina galīgo peļņu;

b)

instrumentu palielināšana vai kuponu izmaksāšana par samazināto pamatsummu notiek pilnībā pēc iestādes ieskatiem atbilstīgi no c), d) un e) apakšpunkta izrietošajiem ierobežojumiem, un iestādei nav pienākuma veikt vai paātrināt palielināšanu noteiktos apstākļos;

c)

palielināšanu veic, to attiecinot proporcionāli uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, otrā līmeņa kapitāla instrumentiem un citiem instrumentiem, ko izmanto mainīgā atalgojuma vajadzībām un kas tikuši samazināti;

d)

maksimālā summa, kas attiecināma uz otrā līmeņa kapitāla un citu instrumentu palielināšanas summu kopā ar kuponu maksājumiem par samazināto pamatsummu, ir vienāda ar iestādes peļņu, reizinātu ar summu, kas iegūta, dalot i) punktā noteikto summu ar ii) punktā noteikto summu:

e)

jebkuru palielināšanas summu un kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu summu uzskata par maksājumu, kura rezultātā tiek samazināts pirmā līmeņa pamata kapitāls, un uz to tāpat kā uz citiem ar pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem saistītiem peļņas sadales maksājumiem attiecas ierobežojumi attiecībā uz maksimālo sadalāmo summu, kā noteikts Direktīvas 2013/36/ES 141. panta 2. punktā.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/29

(1)

Ņemot vērā Regulā (ES) Nr. 575/2013 ietvertās pilnvaras izstrādāt vairākas metodes, lai pašu kapitāla prasībās papildus delta riskam atspoguļotu citus riskus “tā, lai tiktu ievērots samērīgums attiecībā pret iestāžu darbību apmēru un sarežģītību iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju jomā”, ir lietderīgi izstrādāt dažādu profilu iestādēm piemērojamas pieejas ar atšķirīgām sarežģītības un riska jutīguma pakāpēm. Tādēļ, lai novērtētu iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju riskus, kas nav delta riski, ir lietderīgi paredzēt šādas trīs pieaugošas sarežģītības secībā izkārtotas pieejas: i) vienkāršotā pieeja; ii) “delta plus” pieeja; un iii) scenārija pieeja. Šis regulējums ir balstīts uz trīs pieejām un lielā mērā īsteno sistēmu, ko Bāzeles Banku uzraudzības komiteja (BCBS) paredzējusi attiecībā uz riskiem, kas nav delta riski, un tajā ir veikti nepieciešamie pielāgojumi, lai ņemtu vērā Regulu (ES) Nr. 575/2013. Tas dod papildu priekšrocības attiecībā uz saskaņotības nodrošināšanu starp Savienības noteikumiem un starptautiski saskaņotiem obligātajiem standartiem.

(2)

Tā kā “delta plus” pieeju izmantojošajām iestādēm ir jābūt iespējai attiecībā uz iespējas līgumiem, kas nav nepārtraukti, piemērot procedūru, kura būtu jūtīgākā pret risku, tām noteiktos apstākļos un ne tikai grupu, bet arī atsevišķu juridisko personu ietvaros vajadzētu būt iespējai kombinēti izmantot iespējas līgumu un regulētā tirgū tirgotu garantiju riska novērtēšanai paredzētās pieejas. Tomēr, lai novērstu iespējamību, ka iestādes nolūkā mazināt to pašu kapitāla prasības pieejas izmanto selektīvi, pieeju individuāla kombinēšana būtu pieļaujama vienīgi ar nosacījumu, ka iestādes pirms pieeju izmantošanas precizē katras pieejas piemērošanas jomu, lai nodrošinātu konsekventu piemērošanu laika gaitā.

(3)

Ar iespējas līgumiem un regulētā tirgū tirgotām garantijām saistītie riski, kas nav delta riski, cita starpā var ietvert no instrumenta gamma izmaiņām izrietošus riskus, kuri saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu saukti par “gamma risku”“konveksitātes risku”; no instrumenta vega koeficienta izmaiņām izrietošus riskus, kuri saskaņā ar šīs regulas 4. panta 1. punkta b) apakšpunktu saukti par “vega risku” vai “svārstīguma risku”; no procentu likmju izmaiņām izrietošus riskus, kuri saukti par “procentu likmes risku” vai “ro risku”; ko gamma riskā neietverta nelinearitāte un grozā ietilpstošu iespējas līgumu vai regulētā tirgū tirgotu garantiju izsecinātas korelācijas risku. No šiem riskiem tikai gamma un vega riski ir tik būtiski, lai pat sarežģītāku iestāžu gadījumā pamatotu pašu kapitāla prasību noteikšanu, un tādēļ pašu kapitāla prasību aprēķins būtu jāattiecina tikai uz šo veidu riskiem. Regulā (ES) Nr. 575/2013 iestādēm ir noteikts pienākums no to kompetentās iestādes saņemt iepriekšēju atļauju izmantot iekšējo modeli, lai aprēķinātu delta. Tomēr riska, kas nav delta risks, pieejas izmantošanu ir jāuzrauga un jānovērtē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (2) noteikto uzraudzības pārbaudi un iestāžu novērtēšanas procedūru. Turklāt, tā kā scenārija pieeja ir sarežģītāka, tai ir nepieciešama ciešāka kompetento iestāžu veikta uzraudzība, un līdz ar to attiecībā uz veidu, kādā iestādes šo pieeju izmanto, gan pirms pirmās izmantošanas, gan pastāvīgi būtu jānosaka konkrēti piemērošanas nosacījumi.

(4)

Tā kā Regulas (ES) Nr. 575/2013 330. pants par procedūru, ko piemēro fiksētas-peldošas procentu likmes mijmaiņas līgumiem, ir piemērojams tikai procentu likmes riska vajadzībām, tas nebūtu jāņem vērā attiecībā uz dažiem finanšu instrumentiem, piemēram, mijmaiņas iespējas līgumiem.

(5)

Šīs regulas noteikumi ir cieši savstarpēji saistīti, jo tie visi attiecas uz riska, kas nav delta risks, novērtēšanu iespējas līgumiem un tirgū tirgotām garantijām, kuras saistītas ar dažādiem pamatā esošajiem instrumentiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētos tehniskos standartus attiecībā uz šo jautājumu iekļaut vienā regulā.

(6)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(7)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

vienkāršotā pieeja, kā noteikts šīs regulas 2. un 3. pantā;

b)

“delta plus” pieeja, kā noteikts šīs regulas 4., 5. un 6. pantā;

c)

scenārija pieeja, kā noteikts šīs regulas 7., 8. un 9. pantā.

a)

iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju grozus sadala pa to pamatelementiem;

b)

maksimālās robežvērtības un minimumus vai citus iespējas līgumus, kas uz procentu likmēm attiecas dažādās dienās, sadala, attiecībā uz dažādiem laikposmiem izveidojot neatkarīgu iespēju līgumu ķēdi (caplets un floorlets);

c)

iespējas līgumus vai tirgū tirgotas garantijas attiecībā uz fiksētas-peldošas procentu likmes mijmaiņas līgumiem pielīdzina iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām attiecībā uz mijmaiņas līguma fiksētās procentu likmes pozīciju;

d)

iespējas līgumus vai tirgū tirgotas garantijas, kas attiecas uz vairākiem 5. panta 3. punktā aprakstītajiem pamatā esošajiem instrumentiem, pielīdzina iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju grozam, kurā katram iespēju līgumam ir atsevišķs noteikts pamatā esošais instruments.

a)

bruto summa, kā aprakstīts 2. līdz 5. punktā;

b)

riska svērtā delta ekvivalenta summa, ko aprēķina kā pamatā esošā instrumenta tirgus vērtību, kas reizināta ar delta un tad reizināta ar vienu no šādiem attiecīgajiem svērumiem:

a)

pircējam termiņa beigās vai jebkurā brīdī pirms termiņa beigām ir beznosacījumu tiesības pamatā esošo aktīvu pirkt par iepriekš noteiktu cenu un pārdevējam ir pienākums izpildīt pircēja pieprasījumu (“vienkārši pirkšanas iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas”);

b)

pircējam ir beznosacījumu tiesības pārdot pamatā esošo aktīvu tādā pašā veidā, kā aprakstīts a) apakšpunktā (“vienkārši pārdošanas iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas”).

a)

iespējas līgums vai tirgū tirgota garantija ietver tiesības pārdot pamatā esošo aktīvu (“pārdošanas iespējas līguma garā pozīcija”) un ir kombinēti ar līdzdalībām pamatā esošajā aktīvā (“garā pozīcija pamatā esošajā instrumentā”);

b)

iespējas līgums vai tirgū tirgota garantija ietver tiesības pirkt pamatā esošo aktīvu (“pirkšanas iespējas līguma garā pozīcija”) un ir kombinēti ar solījumu pārdot līdzdalības pamatā esošajā aktīvā (“īsā pozīcija pamatā esošajā aktīvā”).

a)

pamatā esošā vērtspapīra tirgus vērtība, kas reizināta ar pamatā esošā aktīva specifisko un vispārējo tirgus riska prasību summu;

b)

pozīcijas vērtībā, kas noteikta ar metodi novērtēšanai pēc tirgus cenas vai ar metodi novērtēšanai pēc modeļa atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 104. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktam (“iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas tirgus vērtība”).

a)

pašu kapitāla prasības attiecībā uz daļēju delta atvasinājumu ar atsauci uz pamatā esošā instrumenta cenu, kurš obligāciju iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju gadījumā ir daļējs delta atvasinājums ar atsauci uz pamatā esošās obligācijas ienesīgumu atlikušajā termiņā un mijmaiņas iespējas līgumu gadījumā – daļējs delta atvasinājums ar atsauci uz mijmaiņas darījuma likmi;

b)

prasības attiecībā uz pirmo daļējo atvasinājumu no iespējas līguma vai tirgū tirgotas garantijas vērtības ar atsauci uz izsecināto svārstīgumu.

a)

ja iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas ir pirktas – kā maksimālo vērtību starp nulli un šādu vērtību starpību:

b)

ja iespējas līgumi vai tirgū tirgotas garantijas tikušas pārdotas – kā maksimālo vērtību starp nulli un šādu vērtību starpību:

a)

katram atsevišķajam iespējas līgumam vai tirgū tirgotajai garantijai aprēķina gamma ietekmi;

b)

atsevišķu iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju gamma ietekmes, kas attiecas uz to pašu noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, summē;

c)

pašu kapitāla prasības gamma riskam ir visu no b) pasākuma izrietošo negatīvo vērtību absolūtā vērtība. No b) pasākuma izrietošās pozitīvas vērtības neņem vērā.

a)

attiecībā uz procentu likmēm vienā valūtā – katrs termiņa intervāls saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 339. panta 2. tabulu;

b)

attiecībā kapitāla vērtspapīriem un akciju indeksiem – katrs tirgus atbilstīgi noteikumiem, kas jāizstrādā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 341. panta 3. punktu;

c)

attiecībā uz ārvalstu valūtām un zeltu – katrs valūtas pāris un zelts;

d)

attiecībā uz precēm – preces, ko uzskata par identiskām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 357. panta 4. punktu.

a)

attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu nosaka vega vērtību;

b)

attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu aprēķina sagaidāmās plus/mīnus 25 % izmaiņas izsecinātajā svārstīgumā, un izsecinātais svārstīgums saprotams 4. panta 2. punkta nozīmē;

c)

attiecībā uz katru atsevišķu iespējas līgumu no a) punktā minētā pasākuma izrietošo vega vērtību reizina ar tām sagaidāmajām izmaiņām izsecinātais svārstīgums, kas izriet no b) apakšpunktā minētā pasākuma;

d)

attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu saskaņā ar 5. panta 3. punktu vērtības, kas izriet no c) apakšpunktā minētā pasākuma, summē;

e)

kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz vega risku ir no d) apakšpunktā minētā pasākuma izrietošo absolūto vērtību summa.

a)

tās ir izveidojušas riska kontroles struktūrvienību, kas uzrauga iestāžu iespējas līgumu portfeļa risku un par rezultātiem ziņo pārvaldībai;

b)

tās ir paziņojušas kompetentajām iestādēm par iepriekš noteiktu riska darījumu apjomu, kam šī pieeja tiks konsekventi piemērota laika gaitā;

c)

tās integrē scenārija pieejas rezultātus iekšējos ziņojumos iestādes pārvaldībai.

a)

procentu likmju iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām – plus/mīnus sagaidāmās izmaiņas procentu likmēs atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 339. panta 2. tabulas 5. slejā;

b)

iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām attiecībā uz kapitāla vērtspapīriem vai kapitāla vērtspapīru indeksiem – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 343. pantā norādītais svērums;

c)

ārvalstu valūtas un zelta iespējas līgumiem vai tirgū tirgotām garantijām – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 351. pantā norādītie svērumi vai, ja piemērojams, plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 354. pantā norādītie svērumi;

d)

preču iespējas līgumiem (tirgū tirgotām garantijām) – plus/mīnus Regulas (ES) Nr. 575/2013 360. panta 1. punkta a) apakšpunktā norādītais svērums.

a)

attiecībā uz katru atsevišķo iespējas līgumu vai tirgū tirgoto garantiju piemēro visus 8. pantā minētos scenārijus, lai aprēķinātu simulētos neto guvumus vai zaudējumus katra scenārija gadījumā. Šo simulāciju veic, izmantojot pilnas pārvērtēšanas metodes – imitējot cenu izmaiņas ar cenu noteikšanas modeļiem un nepaļaujoties uz šo modeļu lokālām aproksimācijām;

b)

attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, summē a) apakšpunktā minētā aprēķina rezultātā iegūtās vērtības ar atsauci uz individuālajiem scenārijiem;

c)

attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, “attiecīgo scenāriju” aprēķina kā scenāriju, kurā b) pasākumā noteiktās vērtības rada lielākos zaudējumus vai mazākos ieguvumus, ja zaudējumu nav;

d)

attiecībā uz katru noteikto pamatā esošā instrumenta veidu, kā minēts 5. panta 3. punktā, pašu kapitāla prasības aprēķina saskaņā ar II pielikumā aprakstīto formulu;

e)

kopējā pašu kapitāla prasība attiecībā uz iespējas līgumu vai tirgū tirgotu garantiju risku, kas nav delta risks, ir d) punktā minētā aprēķina rezultātā iegūtās pašu kapitāla prasības attiecībā uz visiem noteiktajiem pamatā esošā instrumenta veidiem, kā minēts 5. panta 3. punktā.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/36

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 3. punktu reitingu sistēmas piemērošanas joma ietver tāda veida riska darījumus, kuriem var noteikt reitingu saskaņā ar specifisku reitingu sistēmu.

(2)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 ir nošķirti uz iekšējiem reitingiem balstītas pieejas (IRB pieeja) un attīstītās mērīšanas pieejas (AMP) būtiski paplašinājumi vai izmaiņas, kurus nepieciešams apstiprināt, un visas pārējās izmaiņas, par kurām ir jāziņo. Attiecībā uz visām pārējām izmaiņām, par kurām jāziņo, Regulā (ES) Nr. 575/2013 nav norādes par paplašinājumu vai izmaiņas paziņošanas laiku, t. i., to, vai par izmaiņu būtu jāziņo pirms vai pēc tās īstenošanas. Būtu jāņem vērā tas, ka kompetentajām iestādēm nav nepieciešams būt iepriekš informētām par mazāk nozīmīgiem paplašinājumiem un izmaiņām. Turklāt būtu arī lietderīgāk un mazāk apgrūtinoši, ja iestādes apkopotu šādas mazāk nozīmīgas izmaiņas un informētu par tām kompetentās iestādes ik pēc noteikta laika. Patiesībā šādu uzraudzības praksi īsteno jau vairākās dalībvalstīs. Tādējādi paplašinājumi un izmaiņas, par kuriem jāziņo, būtu papildus jāsadala paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem jāziņo pirms to īstenošanas, un paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem jāziņo tikai pēc to īstenošanas. Tas turklāt dotu iespēju kompetentajām iestādēm savā ikdienas darbā pievērst vairāk uzmanības tādiem paplašinājumiem un izmaiņām, kuri var būtiski mainīt pašu kapitāla prasības, modeļu darbību vai reitingu sistēmas. Tas arī nodrošinātu, ka iestādes, pamatojoties uz risku orientētu uzraudzības pieeju, nodala ļoti būtiskus paplašinājumus un izmaiņas no mazāk būtiskiem paplašinājumiem un izmaiņām. Šāds sadalījums starp paplašinājumiem un izmaiņām, par kuriem jāziņo pirms to īstenošanas, un paplašinājumiem un izmaiņām, par kuriem jāziņo pēc to īstenošanas, būtu saprātīgs, ņemot vērā to, ka šāda paziņošana pirms īstenošanas ļautu kompetentajām iestādēm pārskatīt šīs regulas pareizu piemērošanu. Tas savukārt samazinātu iestādes uzraudzības slogu.

(3)

Paplašinājumu vai izmaiņu būtiskums modeļos parasti ir atkarīgs no ierosinātā paplašinājuma vai izmaiņu veida un kategorijas (kas būtu jāatspoguļo kvalitātes kritērijos), kā arī no to potenciāla mainīt pašu kapitāla prasības vai, attiecīgā gadījumā, riska darījumu riska svērtās vērtības (kas būtu jāatspoguļo kvantitatīvajos kritērijos). Tādēļ visi kvantitatīvie kritēriji paplašinājumu vai izmaiņu būtiskuma pārskatīšanai būtu jānosaka kā robežvērtības, pamatojoties uz procentuālām izmaiņām pašu kapitāla prasībās, vai, attiecīgā gadījumā, riska darījumu riska svērtajās vērtībās pirms un pēc izmaiņas.

(4)

Lai gan kvantitatīvā robežvērtība attiecībā uz AMP paplašinājumiem un izmaiņām vienkāršības labad būtu jāaprēķina, pamatojoties uz pašu kapitāla prasībām, tomēr robežvērtība IRB pieeju izmaiņām būtu jāaprēķina, pamatojoties uz riska darījumu riska svērtajām vērtībām, lai izvairītos no tā, ka šīs robežvērtības nepamatoti ietekmē atšķirības veikto kredīta vērtību korekciju summās, kas iespaido pašu kapitāla prasības, bet ne riska darījumu riska svērtās vērtības. Turklāt kvantitatīvās robežvērtības būtu jāveido tā, lai tiktu ņemta vērā kopējā paplašinājumu vai izmaiņu ietekme uz nepieciešamo kapitālu, pamatojoties uz iekšējām pieejām, kā arī standartizētajām pieejām, lai atspoguļotu apjomu, kādā tiek izmantotas iekšējās pieejas attiecībā uz kopējām pašu kapitāla prasībām un riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Tas attiecas uz visām robežvērtībām abās pieejās, izņemot otro robežvērtību, kas attiecībā uz IRB pieeju minēta 4. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un IRB pieejas iepriekšējas paziņošanas robežvērtību, kuras noteiktas, ņemot vērā ietekmi, ko rada riska darījumu riska svērto vērtību izmaiņas, uz kurām attiecas specifiska modeļa piemērošanas joma. Attiecīgās paplašinājuma vai izmaiņu ietekmes aprēķini – gan IRB pieejā, gan AMP – būtu jāveic, par atskaites punktu izmantojot vienu un to pašu laiku, ņemot vērā to, ka riska darījumu kopums (IRB pieejas gadījumā) un riska profils (AMP gadījumā) ir relatīvi stabili laikā.

(5)

Kompetentās iestādes var jebkurā laikā veikt piemērotus uzraudzības pasākumus attiecībā uz paziņotiem modeļa paplašinājumiem un izmaiņām, pamatojoties uz esošo atļauju izmantot iekšējās pieejas pastāvīgu pārskatīšanu, kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2) 101. pantā. No vienas puses, tas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka tiek ievērotas prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 Trešās daļas, II sadaļas 3. nodaļas 6. iedaļā, Trešās daļas III sadaļas 4. nodaļā vai Trešās daļas IV sadaļas 5. nodaļā. No otras puses, noteikumi ir vajadzīgi, lai paredzētu izraisītājmehānismus jauniem apstiprinājumiem, paziņojumiem par paplašinājumiem un iekšējo pieeju izmaiņām. Šādiem noteikumiem nevajadzētu ietekmēt iekšējā modeļa uzraudzības pārskata pieejas vai administratīvos procesus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 20. panta 8. punktā.

(6)

Izmaiņas pastāvīgā iekšējo pieeju daļējā izmantošanā vai, attiecīgā gadījumā, secīgā iekšējo pieeju īstenošanā ir reglamentētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 148. un 150. pantā attiecībā uz IRB pieeju un Regulas (ES) Nr. 575/2013 314. pantā attiecībā uz AMP. Tāpēc šajā regulā šāda veida izmaiņas nebūtu jāreglamentē.

(7)

Kompetento iestāžu atļauja attiecas uz pieejās izmantotajām metodēm, procesiem, pārbaudēm, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmām, tāpēc šajā regulā nebūtu jāreglamentē pastāvīga modeļu saskaņošana attiecībā uz izmantotā datu kopuma aprēķināšanu, pamatojoties uz apstiprinātām metodēm, procesiem, pārbaudēm, datu vākšanu un informācijas tehnoloģiju sistēmām.

(8)

Lai kompetentās iestādes varētu novērtēt, vai iestādes ir pareizi piemērojušas noteikumus par paplašinājumu un izmaiņu būtiskuma novērtēšanu, iestādēm būtu jāiesniedz kompetentajām iestādēm attiecīgi dokumenti. Lai šajā jomā mazinātu uzraudzības iestāžu slogu un palielinātu kompetento iestāžu procedūru efektivitāti un lietderīgumu, būtu jāparedz noteikumi ar mērķi precizēt prasības tiem dokumentiem, kas iesniedzami kopā ar pieteikumiem apstiprinājuma saņemšanai vai paplašinājumu un izmaiņu paziņojumiem.

(9)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(10)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz paplašinājumiem un/vai izmaiņām AMP un IRB pieejā pašu kapitāla prasībām attiecībā uz kredītrisku un operacionālo risku un tāpēc, ka attiecīgi uzraudzības jautājumi un procedūras šajās abās iekšējās pieejās ir vienādi. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem un sekmētu to, ka personām, kurām ir saistoši attiecīgie pienākumi, ir iespējams tos visaptveroši pārskatīt un koordinēti tiem piekļūt, ir vēlams, lai tie stātos spēkā vienlaicīgi un visi Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētie tehniskie standarti attiecībā uz paplašinājumiem un izmaiņām iekšējos modeļos saistībā ar kredītrisku un operacionālo risku būtu iekļauti vienā regulā. Tomēr, ņemot vērā to, ka 312. panta 4. punkta a) apakšpunktā ir atšķirīgs regulējuma priekšmets, šajā regulā aplūkots tikai b) un c) apakšpunkts.

(11)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvu tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

a)

būtiski paplašinājumi un izmaiņas, attiecībā uz kuriem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 143. panta 3. punktu un 312. panta 2. punktu jāsaņem kompetento iestāžu atļauja;

b)

citi paplašinājumi un izmaiņas, par kuriem jāinformē kompetentās iestādes.

a)

paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem jāziņo pirms to īstenošanas;

b)

paplašinājumos un izmaiņās, par kuriem jāziņo pēc to īstenošanas.

a)

lai novērtētu kvantitatīvo ietekmi, iestādes izmanto visjaunākos pieejamos datus;

b)

ja precīza kvantitatīvās ietekmes novērtēšana nav iespējama, iestādes tās vietā veic ietekmes novērtēšanu, pamatojoties uz izlases pārbaudi vai citām drošām metodēm secinājumu izdarīšanai;

c)

izmaiņām, kurām nav tiešas kvantitatīvas ietekmes, neaprēķina kvantitatīvo ietekmi, kas attiecībā uz IRB pieeju izklāstīta 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā vai attiecībā uz AMP – 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

a)

tās ietilpst jebkurās no kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomas izmaiņām, kā aprakstīts I pielikuma I daļas 1. iedaļā;

b)

tās ietilpst jebkurās no kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitingu sistēmu vai iekšējo modeļu pieejas izmaiņām, kā aprakstīts I pielikuma II daļas 1. iedaļā;

c)

tās atbilst kādam no šādiem rezultātiem:

a)

skaitītājā – atšķirība starp riska darījumu riska svērtajām vērtībām kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, kas saistīts ar kapitāla vērtspapīru riska darījumu iekšējās reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomu pirms un pēc izmaiņas Eiropas Savienības mātes iestādes konsolidētajā līmenī vai tādas iestādes līmenī, kas nav ne mātes iestāde, ne meitasuzņēmums;

b)

saucējā – kopējās riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms izmaiņas Eiropas Savienības mātes iestādes konsolidētajā līmenī vai, attiecīgi, tādas iestādes līmenī, kas nav ne mātes iestāde, ne meitasuzņēmums.

a)

skaitītājā – atšķirība starp riska darījumu riska svērtajām vērtībām kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, kas saistīts ar kapitāla vērtspapīru riska darījumu iekšējās reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomu pirms un pēc izmaiņas.

b)

saucējā – riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms izmaiņas, kas saistīta ar kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomu.

a)

izmaiņas, kas atbilst jebkuram no turpmāk minētajiem nosacījumiem, paziņo kompetentajām iestādēm vismaz divus mēnešus pirms to īstenošanas:

b)

visas pārējās izmaiņas vismaz reizi gadā pēc to īstenošanas paziņo kompetentajām iestādēm.

a)

skaitītājā – atšķirība starp riska darījumu riska svērtajām vērtībām kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma risku, kas saistīts ar kapitāla vērtspapīru riska darījumu iekšējās reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomu pirms un pēc izmaiņas.

b)

saucējā – riska darījumu riska svērtās vērtības kredītriskam un atgūstamās vērtības samazinājuma riskam pirms izmaiņas, kas saistīta ar kapitāla vērtspapīru riska darījumu reitingu sistēmas vai iekšējo modeļu pieejas piemērošanas jomu.

a)

tie ietilpst jebkurā no paplašinājumiem, kā aprakstīts II pielikuma I daļas 1. iedaļā;

b)

tie ietilpst jebkurās no izmaiņām, kā aprakstīts II pielikuma II daļas 1. iedaļā;

c)

tās atbilst kādam no šādiem rezultātiem:

a)

skaitītājā – atšķirība starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku, kas saistīts ar AMP modeļa piemērošanas jomu, pirms un pēc paplašinājuma vai izmaiņām Eiropas Savienības mātes iestādes konsolidētajā līmenī vai tādas iestādes līmenī, kas nav ne mātes iestāde, ne meitasuzņēmums;

b)

saucējā – kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku, kas saistīts ar AMP modeļa piemērošanas jomu, pirms paplašinājuma vai izmaiņām ES mātes iestādes konsolidētajā līmenī vai, attiecīgi, tādas iestādes līmenī, kas nav ne mātes iestāde, ne meitasuzņēmums.

a)

skaitītājā – atšķirība starp pašu kapitāla prasībām attiecībā uz operacionālo risku, kas saistīts ar modeļa piemērošanas jomu, pirms un pēc paplašinājuma vai izmaiņām mātes iestādes konsolidētajā līmenī, kas nav Eiropas Savienības mātes iestāde, vai tādas iestādes līmenī, ja mātes iestāde nav saņēmusi atļauju izmantot AMP;

b)

saucējā – kopējās pašu kapitāla prasības attiecībā uz operacionālo risku pirms paplašinājuma vai izmaiņām tādas mātes iestādes konsolidētajā līmenī, kas nav Eiropas Savienības mātes iestāde, vai, attiecīgi, meitasuzņēmuma līmenī, ja mātes iestāde nav saņēmusi atļauju izmantot AMP.

a)

paplašinājumus un izmaiņas, kas minēti II pielikuma I daļas 2. iedaļā un II daļas 1. iedaļā, paziņo kompetentajām iestādēm vismaz divus mēnešus pirms to īstenošanas;

b)

visus pārējos paplašinājumus un izmaiņas vismaz reizi gadā pēc to īstenošanas paziņo kompetentajām iestādēm.

a)

paplašinājumu vai izmaiņu apraksts, to pamatojums un mērķis;

b)

īstenošanas datums;

c)

piemērošanas joma, ko ietekmē modeļa paplašinājums vai izmaiņas, kā arī apjoma rādītāji;

d)

tehniskie un procesuālie dokumenti;

e)

ziņojumi par iestādes neatkarīgu pārskatu vai validāciju;

f)

apliecinājums tam, ka kompetentās iestādes, izmantojot iestādes apstiprināšanas procedūras, ir apstiprinājušas paplašinājumu vai izmaiņas un apstiprināšanas datums;

g)

attiecīgā gadījumā – izmaiņas vai paplašinājuma kvantitatīvā ietekme uz riska darījumu riska svērtajām vērtībām vai pašu kapitāla prasībām;

h)

ziņas par iestādes pašreizējo un iepriekšējās versijas iekšējo modeļu skaitu, uz kuriem attiecas apstiprināšana.

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/50

(1)

Direktīvas 2013/36/ES 77. panta 3. punktā ir minēti vienīgi “parāda instrumenti”, tāpēc specifiskā riska būtiskuma novērtējumā nebūtu iekļaujami tirdzniecības portfeļa kapitāla vērtspapīru instrumenti.

(2)

Specifiskā riska darījumu būtiskums absolūtā izteiksmē būtu jāmēra, piemērojot standartizētos noteikumus, kuri attiecas uz parāda instrumentu neto pozīciju aprēķinu. Minētajā novērtējumā būtu jāņem vērā garās un īsās neto pozīcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 575/2013 (2) 327. panta 1. punktu, pirms tam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 346. un 347. pantu veicot atskaitījumus riska ierobežošanas pozīcijām, ko veido kredītu atvasinātie instrumenti.

(3)

Direktīvas 2013/36/ES 77. panta 3. punkta pirmajā daļā, kura attiecas uz tirdzniecības portfeļa specifisko risku, minēts “liels skaits būtisku pozīciju parāda instrumentos, kam ir dažādi emitenti”. Attiecīgi šajos noteikumos, ievērojot minētās direktīvas 77. panta 4. punktu, būtu jānosaka būtiskuma robežvērtība lielam skaitam būtisku pozīciju parāda instrumentos, kam ir dažādi emitenti.

(4)

Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(5)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izanalizējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi atzinumu no Banku nozares ieinteresēto personu grupas, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 37. pantu,

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/52

(1)

Regulas (ES) Nr. 211/2011 7. panta 2. punktā noteikts, ka pilsoņu iniciatīvas parakstītāju skaitam vismaz vienā ceturtdaļā dalībvalstu būtu jāatbilst katrā dalībvalstī ievēlēto Eiropas Parlamenta deputātu skaitam, kas reizināts ar 750. Šie minimālie rādītāji noteikti regulas I pielikumā.

(2)

Eiropadome 2013. gada 28. jūnijā pieņēma Eiropadomes Lēmumu 2013/312/ES, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta sastāvu (2). Minētais lēmums, kas stājās spēkā 2013. gada 30. jūnijā, nosaka katrā dalībvalstī Eiropas Parlamentā ievēlēto pārstāvju skaitu 2014.–2019. gada sasaukumam. 2014.–2019. gada parlamenta sasaukums sāk darbu 2014. gada 1. jūlijā.

(3)

Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 211/2011 I pielikums,

20.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 148/54

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 Komisiju pilnvaro pieņemt deleģētos aktus, kas papildina tās nebūtiskos elementus attiecībā uz Eiropas Vistrūcīgāko personu atbalstīšanas fondu.

(2)

Regulā (ES) Nr. 223/2014 noteikts, ka vadošajai iestādei ir jāizveido sistēma, lai datorizētā formā reģistrētu un glabātu datus par katru darbību, kas nepieciešami uzraudzības, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaužu un revīzijas vajadzībām, tostarp datus par individuāliem dalībniekiem darbības programmās vistrūcīgāko personu sociālajai iekļaušanai (DP II). Tāpēc nepieciešams noteikt to datu sarakstu, kuri jāreģistrē un jāglabā minētajā sistēmā.

(3)

Atsevišķi dati attiecas uz īpašiem darbību veidiem vai tikai uz vienu darbības programmu veidu; tāpēc būtu jānosaka datu prasību piemērojamība. Regulā (ES) Nr. 223/2014 ir noteiktas īpašas prasības datu reģistrēšanai un glabāšanai par individuāliem dalībniekiem darbībās, ko atbalsta ar DP II, un kas ir jāņem vērā.

(4)

Datu sarakstā jāņem vērā ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 223/2014, lai nodrošinātu, ka finanšu pārvaldībai un uzraudzībai nepieciešamie dati, tostarp dati, kas vajadzīgi, lai sagatavotu maksājumu pieteikumus, pārskatus un īstenošanas ziņojumus, attiecībā uz katru darbību ir pieejami tādā formā, ka tie ir viegli apkopojami un saskaņojami. Attiecībā uz sarakstu būtu jāņem vērā, ka noteikti darbību pamatdati datorizētā formā ir nepieciešami efektīvai darbību finansiālajai pārvaldībai un lai izpildītu prasību publicēt pamatinformāciju par darbībām. Noteikti citi dati ir nepieciešami, lai efektīvi plānotu un veiktu pārbaužu un revīzijas darbu.

(5)

Reģistrējamo un glabājamo datu sarakstā nebūtu jāparedz to datorizēto sistēmu tehniskās īpašības vai struktūra, kuras izveidojušas vadošās iestādes, kā arī iepriekš nebūtu jānosaka reģistrēto un glabāto datu formāts, ja vien šajā regulā tas nav īpaši paredzēts. Tajā arī nevajadzētu iepriekš paredzēt to, kā dati tiek ievadīti sistēmā vai tajā ģenerēti; dažos gadījumos saistībā ar sarakstā iekļautajiem datiem var būt nepieciešama vairāku vērtību ievadīšana. Tomēr ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus par šo datu būtību, lai nodrošinātu, ka vadošā iestāde var īstenot savu atbildību par uzraudzību, novērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudēm un revīziju, tostarp par individuālu dalībnieku datu apstrādi, ja tas nepieciešams iepriekšminētajam.

(6)

Lai nodrošinātu darbības programmu izdevumu pārbaudi un revīziju, jānosaka kritēriji, kas ir obligāti revīzijas liecībām, lai tās uzskatītu par atbilstošām.

(7)

Attiecībā uz revīzijas darbu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 223/2014 nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānovērš jebkāda neatļauta personas datu izpaušana vai piekļuve tiem, kā arī jānosaka mērķi, kuriem Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(8)

Revīzijas iestāde ir atbildīga par darbību revīziju. Lai nodrošinātu, ka šādu revīziju tvērums un efektivitāte ir pienācīga un ka tās tiek veiktas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(9)

Nepieciešams sīki izklāstīt revīzijā iekļaujamo darbību izlases bāzi, kas revīzijas iestādei būtu jāievēro, izstrādājot vai apstiprinot izlases veidošanas metodi, tostarp nosakot izlases vienību, konkrētus tehniskos kritērijus, kas izmantojami izlasei, un faktorus, kas, ja nepieciešams, ievērojami papildu izlases gadījumā.

(10)

Revīzijas iestādei būtu jāizstrādā revīzijas atzinums, kurā ietver Regulā (ES) Nr. 223/2014 minētos pārskatus. Lai nodrošinātu, ka pārskatu revīziju tvērums un saturs ir atbilstošs un ka tās veic saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(11)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm finanšu korekciju veikšanā saskaņā ar proporcionalitātes principu, nepieciešams noteikt kritērijus nopietnu trūkumu konstatēšanai saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, definēt galvenos šādu trūkumu veidus, kā arī noteikt kritērijus piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai un kritērijus ekstrapolētās vai vienotās likmes finanšu korekcijas piemērošanai.

(12)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

a)

noteikumus, kas nosaka informāciju par datiem, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kuru izveidojusi vadošā iestāde;

b)

sīki izstrādātas minimālās prasības attiecībā uz revīzijas liecībām par sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekstruktūru un atbalsta saņēmēju veicamo grāmatvedības uzskaiti un glabājamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

c)

darbību revīzijas un pārskatu revīzijas tvērumu un saturu un darbību izlases veidošanas metodoloģiju;

d)

sīki izstrādātus noteikumus par to datu izmantošanu, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā;

e)

sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem, lai noteiktu nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem un vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanas kritērijiem.

a)

revīzijas liecībām ir jānodrošina izvēles kritēriju piemērošana, kas noteikti darbības programmā pārtikas un/vai pamata materiālās palīdzības sniegšanai (DP I) vai kuru pārbaudīšanu noteikusi DP II uzraudzības komiteja;

b)

attiecībā uz dotācijām atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 223/2014 25. panta 1. punkta a) apakšpunktam revīzijas liecībām jāļauj Komisijas sertificētās kopsummas saskaņot ar detalizētu grāmatvedības uzskaiti un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju rīcībā un attiecas uz darbībām, kurām līdzfinansējumu nodrošina darbības programma;

c)

attiecībā uz dotācijām atbilstīgi 25. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam revīzijas liecībām jāļauj Komisijas sertificētās kopsummas saskaņot ar detalizētiem datiem par iznākumiem vai rezultātiem un pamatojuma dokumentiem, kas ir sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekinstitūciju un atbalsta saņēmēju rīcībā, tostarp vajadzības gadījumā ar dokumentiem par metodi vienību izmaksu standarta shēmu un vienreizējo maksājumu noteikšanai attiecībā uz darbībām, kurām līdzfinansējumu nodrošina darbības programma;

d)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 25. panta 1. punkta d) apakšpunktu, revīzijas liecībām jārāda un jāpamato aprēķina metode, vajadzības gadījumā, un pamats, saskaņā ar kuru ir pieņemtas vienotās likmes, un tiešās attiecināmās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas saskaņā ar citām izvēlētām kategorijām, kurām piemēro vienoto likmi;

e)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 26. panta 2. punkta b), c) un e) apakšpunktu un 26. panta 3. punkta otro daļu, revīzijas liecībām jāļauj pamatot tiešās attiecināmās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas citās izvēlētās kategorijās, kurām piemēro vienoto likmi;

f)

revīzijas liecībām jāļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma samaksa saņēmējam;

g)

attiecībā uz katru darbību attiecīgi revīzijas liecībās jāietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plāns, dokumenti par dotācijas apstiprinājumu, dokumenti par publiskā iepirkuma procedūrām, atbalsta saņēmēja ziņojumi un ziņojumi par veiktajām pārbaudēm un revīzijām;

h)

revīzijas liecībām jāietver informācija par pārvaldības pārbaudēm un revīzijām, kas veiktas par darbību;

i)

revīzijas liecībām jāļauj datus saistībā ar darbības iznākuma rādītājiem saskaņot ar iesniegtajiem datiem un rezultātiem, kā arī, vajadzības gadījumā – ar programmas mērķiem.

a)

ka darbība tika atlasīta saskaņā ar darbības programmas atlases kritērijiem, nebija fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota, pirms atbalsta saņēmējs iesniedza finansējuma pieteikumu saskaņā ar darbības programmu, ir īstenota saskaņā ar apstiprinājuma lēmumu un atbilst jebkuriem tādiem nosacījumiem par tās funkcionalitāti, izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem, kuri piemērojami revīzijas veikšanas brīdī;

b)

ka izdevumi, kas deklarēti Komisijai, atbilst grāmatvedības uzskaitei un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 3. pantā;

c)

ka attiecībā uz izdevumiem, kas deklarēti Komisijai un kas noteikti saskaņā ar 25. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, ir īstenoti mērķi un rezultāti, kuri ir pamatā maksājumiem atbalsta saņēmējam, dalībnieku dati, vajadzības gadījumā, vai citi ieraksti saistībā ar mērķiem un rezultātiem atbilst Komisijai iesniegtajai informācijai, un nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 3. pantā.

i)

izlases vienību atlasi pēc nejaušības principa;

ii)

varbūtības teorijas izmantošanu, lai novērtētu izlases rezultātus, tostarp ar izlasi saistīto risku un izlases plānotās un sasniegtās precizitātes noteikšanu un kontroli.

a)

attiecināmo publisko izdevumu kopsumma, kas deklarēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskan ar izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas iekļauts maksājuma pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai attiecīgajā grāmatvedības gadā, un atšķirību gadījumā – ka pārskatos sniegti pienācīgi paskaidrojumi par saskaņošanas summām;

b)

grāmatvedības gadā atsauktās un atgūtās summas, atgūstamās summas grāmatvedības gada beigās un neatgūstamās summas, kas norādītas pārskatos, atbilst summām, kas ierakstītas sertifikācijas iestādes grāmatvedības sistēmā, un to pamatā ir lēmumi, ko pieņēmusi atbildīgā vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde;

c)

attiecīgos gadījumos izdevumi ir izslēgti no pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 223/2014 49. panta 2. punktu un ka visas nepieciešamās korekcijas ir parādītas attiecīgā grāmatvedības gada pārskatos.

a)

viena vai vairāku nopietnu trūkumu relatīvo svarīgumu visas pārvaldības un kontroles sistēmas kontekstā;

b)

viena vai vairāku nopietnu trūkumu biežumu un apmēru;

c)

zaudējumu riska līmeni attiecībā uz Savienības budžetu.

a)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik būtiski, bieži vai izplatīti, ka rada pilnīgu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam visu attiecīgo izdevumu likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 100 %;

b)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik bieži vai izplatīti, ka rada ļoti nopietnu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam ļoti lielas attiecīgo izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 25 %;

c)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma darbojas nepilnīgi vai darbojas tik slikti vai neregulāri, ka pakļauj riskam lielas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 10 %;

d)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma nedarbojas konsekventi, tādējādi pakļaujot riskam nozīmīgas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā vienotā likme ir 5 %.