ISSN 1977-0715

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 138

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 13. maijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 478/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 147/2003 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Somāliju

1

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 479/2014 (2014. gada 12. maijs), ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

3

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 480/2014 (2014. gada 3. marts), ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu

5

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 481/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību

45

 

*

Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 482/2014 (2014. gada 4. marts), ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 114/2013 attiecībā uz vidējo īpatnējo CO2 emisiju vērtību 2010. gadā, kura noteikta attiecībā uz ražotāju Great Wall Motor Company Limited

51

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 483/2014 (2014. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret cūku diareju, ko izraisa delta koronavīruss, attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ievedot Savienībā ar izsmidzināšanu žāvētas cūku izcelsmes asinis un asins plazmu, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības cūku barības ražošanā ( 1 )

52

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 484/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz centrālā darījumu partnera hipotētisko kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 ( 1 )

57

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 485/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu Bacillus pumilus QST 2808 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )

65

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 486/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko atsauc darbīgās vielas fenbutatīnoksīda apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 ( 1 )

70

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 487/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām Bacillus subtilis (Cohn 1872), celms QST 713, identisks ar celmu AQ 713, klodinafopam, metrafenonam, pirimikarbam, rimsulfuronam, spinosadam, tiametoksamam, tolkloflosmetilam un tritikonazolam ( 1 )

72

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 488/2014 (2014. gada 12. maijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos ( 1 )

75

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 489/2014 (2014. gada 12. maijs), ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, ar ko inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas inter alia no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā

80

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 490/2014 (2014. gada 12. maijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

84

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/266/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 6. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju, attiecībā uz nolīguma 3. protokola (Par jēdziena noteiktas izcelsmes izstrādājums definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) pielāgošanu pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai

86

 

 

2014/267/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 6. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

98

 

 

2014/268/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 6. maijs) par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

102

 

 

2014/269/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2014. gada 6. maijs), ar ko groza Lēmumā 2009/935/TI ietverto to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus

104

 

*

Padomes Lēmums 2014/270/KĀDP (2014. gada 12. maijā), ar ko groza Padomes Lēmumu 2010/231/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju

106

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums 2014/271/KĀDP (2014. gada 12. maijs), ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

108

 

 

2014/272/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 12. maijs), ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes aglomerētā akmens importu

110

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 432/2014 (2014. gada 22. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz dažām zvejas iespējām ( OV L 126, 29.4.2014. )

112

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā ( OV L 127, 29.4.2014. )

114

 

*

Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu ( OV L 343, 14.12.2012. )

115

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/1


PADOMES REGULA (ES) Nr. 478/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 147/2003 par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Somāliju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 215. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/231/KĀDP (2010. gada 26. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju, un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2009/138/KĀDP (1),

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Eiropas Komisijas kopīgo priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 147/2003 (2) nosaka vispārēju aizliegumu sniegt finansējumu vai finansiālu palīdzību, tehniskas konsultācijas, palīdzību vai apmācības, kas saistīta ar militārām darbībām, jebkādai personai, uzņēmumam vai organizācijai Somālijā.

(2)

ANO Drošības padome 2014. gada 5. martā pieņēma ANO Drošības padomes Rezolūciju (ANO RPR) 2142 (2014), vēlreiz apstiprinot Somālijai uzlikto ieroču embargo un no jauna paužot apņemšanos līdz 2014. gada 25. oktobrim nepiemērot ieroču embargo tādām ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma piegādēm vai tādu konsultāciju, palīdzības vai apmācības sniegšanai, kas paredzētas vienīgi Somālijas Federālās valdības drošības spēku attīstībai, lai nodrošinātu Somālijas iedzīvotāju drošību, izņemot attiecībā uz dažu ANO DPR 2111 (2013) pielikumā izklāstītu priekšmetu piegādi, kam ir vajadzīgs saskaņā ar ANO DPR 751 (1992) izveidotās Sankciju komitejas iepriekšējs apstiprinājums.

(3)

Ar ANO DPR 2142 (2014) tiek grozītas paziņošanas prasības attiecībā uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma piegādi vai konsultāciju, palīdzības vai apmācības sniegšanu Somālijas drošības spēkiem, kā arī atbrīvojuma procedūru attiecībā uz tādu priekšmetu piegādi, kas izklāstīti Rezolūcijas 2111 (2013) pielikumā.

(4)

Padome 2014. gada 12. maijā pieņēma Lēmumu 2014/270/KĀDP (3), ar ko groza Lēmumu 2010/231/KĀDP saskaņā ar ANO DPR 2142 (2014). Daži no šiem grozījumiem ir Līguma piemērošanas jomā, un tādēļ ir nepieciešamas Savienības līmeņa reglamentējošas darbības to īstenošanai, jo īpaši, lai nodrošinātu, ka ekonomikas dalībnieki visās dalībvalstīs to piemēro vienādi.

(5)

Tādēļ attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 147/2003,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 147/2003 groza šādi:

regulas 2.a panta e) punktu aizstāj ar šādu:

“e)

sniegt finansējumu, finanšu palīdzību, tehniskas konsultācijas, palīdzību vai apmācības, kas ir saistītas ar militārām darbībām, izņemot attiecībā uz priekšmetiem, kas uzskaitīti III pielikumā, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

i)

attiecīgā kompetentā iestāde ir konstatējusi, ka šāds finansējums, finansiāla palīdzība, tehniskās konsultācijas, palīdzība vai apmācības ir paredzētas vienīgi, lai attīstītu Somālijas federālās valdības drošības spēkus drošības nodrošināšanai Somālijas iedzīvotājiem; un

ii)

Somālijas federālā valdība vai dalībvalsts, kura nodrošina finansējumu, finansiālo palīdzību, tehniskās konsultācijas, palīdzību vai apmācības, saskaņā ar ANO DPR 2142 (2014) 3. un 4. punktu un ANO DPR 2111 (2013) 16. punktu ir sniegusi paziņojumu ar ANO DPR 751 (1992) 11. punktu izveidotajai komitejai vismaz piecas dienas pirms jebkāda tāda finansējuma, finansiālās palīdzības, tehnisko konsultāciju, palīdzības vai apmācību nodrošināšanas, kas ir paredzētas vienīgi, lai attīstītu Somālijas federālās valdības drošības spēkus drošības nodrošināšanai Somālijas iedzīvotājiem;”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 105, 27.4.2010., 17. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 147/2003 (2003. gada 27. janvāris) par dažiem ierobežojošiem pasākumiem attiecībā uz Somāliju (OV L 24, 29.1.2003., 2. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2014/270/KĀDP (2014. gada 12. maijs), ar ko groza Padomes Lēmumu 2010/231/KĀDP, par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 106. lappusi.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/3


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 479/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar kuru īsteno Regulu (EK) Nr. 560/2005, ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 560/2005 (2005. gada 12. aprīlis), ar ko nosaka dažus īpašus ierobežojošus pasākumus, kuri vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Kotdivuārā (1), un jo īpaši tās 11.a panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2005. gada 12. aprīlī pieņēma Regulu (EK) Nr. 560/2005.

(2)

Padome pārskatīja Regulas (EK) Nr. 560/2005 IA pielikumā ietverto sarakstu saskaņā ar minētās regulas 11.a panta 6. punktu.

(3)

Padome ir konstatējusi, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu Regulas (EK) Nr. 560/2005 IA pielikumā ietvertajā sarakstā.

(4)

Turklāt būtu jāatjaunina informācija par divām personām, kas iekļautas Regulas (EK) Nr. 560/2005 IA pielikumā ietvertajā sarakstā.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 560/2005,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 560/2005 IA pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

C. ASHTON


(1)  OV L 95, 14.4.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 560/2005 IA pielikumu groza šādi:

I.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

 

Uzvārds, vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Personas informācija

Iekļaušanas pamatojums

“4.

Marcel Gossio

Dzimis 1951. gada 18. februārīAdjamé.

Pases numurs: 08AA14345 (pieņemts, ka derīguma termiņš beidzās 2013. gada 6. oktobrī).

Par viņu ir izdots starptautisks apcietināšanas orderis. Iesaistīts publisku līdzekļu piesavināšanā un bruņotu grupējumu finansēšanā un apbruņošanā.

Būtiska persona Gbagbo klana un militāru grupējumu finansēšanā. Viņam ir arī būtiska loma nelikumīgā ieroču tirdzniecībā.

Nelikumīgi piesavināto līdzekļu daudzums un zināšanas par nelegālajiem ieroču tīkliem liecina par to, ka viņš joprojām apdraud Kotdivuāras drošību un stabilitāti.”

II.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu pārdēvē šādi:

Justin Koné Katina” aizstāj ar “Justin Koné Katinan”.

III.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu svītro:

Oulaï Delafosse.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/5


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 480/2014

(2014. gada 3. marts),

ar kuru papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 22. panta 7. punktu, 37. panta 13. punktu, 38. panta 4. punktu, 40. panta 4. punktu, 41. panta 3. punktu, 42. panta 1. punktu, 42. panta 6. punktu, 61. panta 3. punktu, 68. panta 1. punktu, 101. pantu, 125. panta 8. punktu, 125. panta 9. punktu, 127. panta 7. punktu, 127. panta 8. punktu un 144. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 otrajā daļā paredzēti kopīgi noteikumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam (turpmāk “ERAF”), Eiropas Sociālajam fondam (turpmāk “ESF”), Kohēzijas fondam, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (turpmāk “ELFLA”) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (turpmāk “EJZF”), kas pašlaik darbojas saskaņā ar vienotu satvaru (turpmāk “Eiropas strukturālie un investīciju fondi” jeb “ESI fondi”). Turklāt minētās regulas trešajā daļā ietverti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, bet nav attiecināmi uz ELFLA un EJZF, un minētās regulas ceturtajā daļā ietverti vispārīgi noteikumi, kas piemērojami ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF, bet nav attiecināmi uz ELFLA. Tāpēc šajā regulā paredzēti noteikumi, kas ir piemērojami visiem ESI fondiem, kā arī noteikumi, kas piemērojami tikai ERAF un Kohēzijas fondam vai ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF.

(2)

Ir nepieciešams paredzēt sīki izstrādātus noteikumus par kritērijiem tāda finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai, kādu Komisija saskaņā ar darbības rezultātu satvaru var piemērot katrai prioritātei, kas ietverta ESI fondu atbalstītajās programmās.

(3)

Šādas finanšu korekcijas var piemērot tikai tad, ja vienlaikus tiek izpildīti vairāki nosacījumi. Finanšu korekcijas līmenis būtu jānosaka, pamatojoties uz vienotām likmēm, kas saistītas ar koeficientu, ko aprēķina, ievērojot fiziskās pabeigšanas līmeni un finanšu līdzekļu apguvi. Ārējie faktori, kuri veicina būtisku atpalicību no mērķiem, kas noteikti saskaņā ar darbības rezultātu satvaru un sasniedzami līdz 2023. gadam, un kuri nav tādi faktori, saistībā ar kuriem nepiemēro finanšu korekciju, būtu jāapsver katrā atsevišķā gadījumā, un tie varētu būt pamatojums piemērot zemāku korekcijas likmi nekā tā likme, kura tiktu piemērota, pamatojoties uz koeficientu.

(4)

Noteikumos par kritērijiem finanšu korekciju līmeņa noteikšanai, kurš jāpiemēro saskaņā ar darbības rezultātu satvaru, īpašais piešķīrums Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai būtu jānošķir.

(5)

Ar īpašiem noteikumiem būtu jāprecizē noteikumi par zemes iegādi, izmantojot finanšu instrumentu sniegto atbalstu.

(6)

Atbilstīgi saskaņotam satvaram attiecībā uz dotāciju tehniskajam atbalstam un finanšu instrumenta apvienošanu vienotā darbībā ir paredzēts, ka tas ir atļauts tikai, lai tehniski sagatavotu paredzamo investīciju par labu galasaņēmējam.

(7)

Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumentu īstenošana ir uzticēta struktūrām, kam ir atbilstīga spēja tos īstenot saskaņā ar ESI fondu mērķiem un prioritātēm un visefektīvākajā veidā, kritēriji šādu struktūru atlasei būtu jānosaka kopā ar to lomu, pienākumiem un atbildību.

(8)

Lai nodrošinātu tādu finanšu instrumentu pareizu finanšu pārvaldību, kuri sniedz garantijas, programmu ieguldījumiem būtu jābalstās uz piesardzīgu ex ante riska novērtējumu, ņemot vērā atbilstīgu daudzkāršojošās iedarbības rādītāju.

(9)

Lai nodrošinātu, ka finanšu instrumenti tiek īstenoti saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem, būtu jānosaka īpaši noteikumi par to pārvaldību un kontroli, ieskaitot revīziju.

(10)

Lai nodrošinātu pareizu finanšu pārvaldību attiecībā uz programmas ieguldījumiem finanšu instrumentos, jebkura šādu ieguldījumu atsaukšana būtu atbilstīgi jāparāda attiecīgajos maksājuma pieteikumos.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstīgu kapitalizētās procentu likmes subsīdiju un garantijas maksas subsīdiju saskaņotu aprēķinu, būtu jāparedz īpaši to aprēķina noteikumi.

(12)

Lai veicinātu līdzekļu ātru un produktīvu izvietošanu reālajā ekonomikā un finanšu pareizu pārvaldību, vienlaikus nodrošinot saprātīgu atlīdzību struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, būtu jānosaka kritēriji pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanai, pamatojoties uz darbības rezultātiem, piemērojamās robežvērtības un noteikumi kapitalizēto pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšanai uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā.

(13)

Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu publiska ieguldījuma aprēķinā būtu jāņem vērā darbību radītie ienākumi.

(14)

Nepieciešams noteikt darbības diskontētā neto ienākuma aprēķina metodi, ņemot vērā attiecīgās darbības nozarei piemērojamos pārskata periodus, rentabilitāti, kāda parasti paredzama no attiecīgā investīciju veida, principa “piesārņotājs maksā” piemērošanu un attiecīgā gadījumā taisnīguma apsvērumus saistībā ar attiecīgās dalībvalsts vai reģiona relatīvo labklājību.

(15)

Būtu jānosaka nozarēm piemērojamie pārskata periodi, pamatojoties uz vēsturiskajiem datiem, kas reģistrēti un glabāti attiecībā uz 2007.–2013. gada plānošanas perioda projektiem, kas rada ienākumus.

(16)

Nepieciešams noteikt izmaksas un ienākumus, kas jāņem vērā diskontēto neto ienākumu aprēķinā, kā arī nosacījumus atlikušās vērtības un finanšu diskonta likmes noteikšanai.

(17)

Diskonta likme 4 % apmērā, kas ir ierosināta kā indikatīva atsauces likme, būtu jābalsta uz starptautiska investīciju portfeļa aktuālo ilgtermiņa peļņas likmi, ko aprēķina kā vidējo peļņu no aktīviem 3 % apmērā un koriģē, palielinot par 1 %, kas ir likme, kura atspoguļo valdības ilgtermiņa obligāciju vidējās peļņas likmes kritumu Savienībā kopš brīža, kad noteikta finanšu diskonta likme plānošanas periodam no 2007. līdz 2013. gadam.

(18)

Saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” nepieciešams, lai tie, kas rada piesārņojumu, sedz vides piesārņojuma novēršanas izmaksas un veic preventīvos pasākumus un lai iekasēšanas sistēmas parāda vides pakalpojumu pilnas izmaksas, tostarp kapitāla izmaksas, vides piesārņojuma izmaksas un īstenoto preventīvo pasākumu izmaksas attiecībā uz vidi un izmaksas, kas saistītas ar izmantoto resursu trūkumu.

(19)

Lai mazinātu administratīvo slogu, atbalsta saņēmējiem vajadzētu būt tiesībām izmantot esošās metodes un atbilstošās likmes, kas noteiktas saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem, lai aprēķinātu netiešās izmaksas gadījumā, ja darbības un atbalsta saņēmēja veids ir līdzīgs.

(20)

Lai nodrošinātu, ka tās ar ESI fondiem atbalstītās darbības, attiecībā uz kurām varētu piemērot netiešajām izmaksām saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem noteikto vienoto likmi, ir līdzīgas darbībām, ko finansē saskaņā ar šiem citiem politikas virzieniem, ir nepieciešams definēt intervences kategorijas un investīciju prioritātes vai pasākumus, kuros tās ietilpst.

(21)

Būtu jānosaka metodoloģija, kas jāizmanto, veicot lielu projektu kvalitātes pārbaudi. Kvalitātes pārbaude, ko veic neatkarīgi eksperti, ir priekšnoteikums, lai dalībvalsts, izmantojot Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēto paziņošanas procedūru, Komisijai iesniegtu lielu projektu.

(22)

Ja dalībvalsts izvēlas izmantot paziņošanas procedūru, tai būtu jāizlemj, vai lielo projektu novērtēs neatkarīgie eksperti, kurus atbalsta ar Komisijas sniegto tehnisko palīdzību, vai, ar Komisijas piekrišanu, citi neatkarīgie eksperti.

(23)

Tādu neatkarīgu ekspertu spējas, kompetence un objektivitāte, kuri veic lielu projektu kvalitātes pārbaudi, ir vieni no galvenajiem faktoriem, kas nosaka, vai pārbaudes rezultāts ir kvalitatīvs un uzticams. Tāpēc būtu jānosaka neatkarīgajiem ekspertiem piemērojamas konkrētas prasības, lai nodrošinātu, ka to darbs saistībā ar kvalitātes pārbaudi ir uzticams un tam ir augsta kvalitāte. Visiem neatkarīgajiem ekspertiem būtu jāatbilst šīm prasībām, neatkarīgi no tā, vai viņu darbu atbalsta ar tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas vai arī to dara dalībvalsts. Dalībvalstij vajadzētu būt atbildīgai par to, lai tiktu pārbaudīts, vai neatkarīgie eksperti atbilst prasībām, pirms tā lūdz Komisiju piekrist veiktajai neatkarīgo ekspertu izvēlei.

(24)

Tā kā tikai tos lielos projektus, kurus pozitīvi novērtējuši neatkarīgie eksperti, var izvēlēties iesniegšanai Komisijai saskaņā ar paziņošanas procedūru, šim mērķim jānosaka skaidri kritēriji. Nepieciešams noteikt arī šī pārbaudes procesa posmus un kvalitātes novērtējuma raksturlielumus, kas izmantojami pārbaudē, lai nodrošinātu, ka katra liela projekta kvalitātes pārbaude ir balstīta uz vienu un to pašu metodoloģisko pieeju un ka kvalitātes pārbaude tiek veikta tā, lai veicinātu pārbaudīto lielo projektu kvalitātes uzlabošanu.

(25)

Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēta prasība vadošajai iestādei izveidot sistēmu, lai datorizētā formā reģistrētu un glabātu tādus datus par katru darbību, tostarp datus par individuāliem dalībniekiem, kuri nepieciešami uzraudzībai, novērtēšanai, finanšu pārvaldībai, pārbaudei un revīzijai. Tāpēc nepieciešams noteikt to datu sarakstu, kuri jāreģistrē un jāglabā minētajā sistēmā.

(26)

Noteikti dati ir būtiski konkrētiem darbību veidiem vai arī tikai dažiem ESI fondiem; tāpēc būtu jānosaka datu prasību piemērojamība. Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (2) noteiktas īpašas prasības attiecībā uz datu par ESF atbalstītās darbībās iesaistītiem individuāliem dalībniekiem reģistrēšanu un glabāšanu, un šīs prasības ir jāņem vērā.

(27)

Datu sarakstā būtu jāņem vērā ziņošanas prasības, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un konkrētiem fondiem piemērojamās regulās, lai nodrošinātu, ka dati, kas nepieciešami finanšu pārvaldībai un uzraudzībai, tostarp dati, kas nepieciešami, lai sagatavotu maksājuma pieteikumus, pārskatus un īstenošanas ziņojumus, ir pieejami par katru darbību tādā veidā, kas ļauj datus viegli apkopot un salīdzināt. Attiecībā uz sarakstu būtu jāņem vērā, ka noteikti darbību pamatdati datorizētā formā ir nepieciešami efektīvai darbību finanšu pārvaldībai un lai izpildītu prasību publicēt pamatinformāciju par darbībām. Noteikti citi dati ir nepieciešami, lai efektīvi plānotu un veiktu pārbaužu un revīzijas darbu.

(28)

Reģistrējamo un glabājamo datu sarakstā nebūtu jāparedz to datorizēto sistēmu tehniskās īpašības vai struktūra, kuras izveidojušas vadošās iestādes, kā arī iepriekš nebūtu jānosaka reģistrēto un glabāto datu formāts, ja vien šajā regulā tas nav īpaši paredzēts. Tajā arī nevajadzētu iepriekš paredzēt to, kā dati tiek ievadīti sistēmā vai tajā radīti; dažos gadījumos saistībā ar šajā sarakstā iekļautajiem datiem var būt nepieciešama vairāku vērtību ievadīšana. Tomēr ir nepieciešams paredzēt konkrētus noteikumus par šo datu būtību, lai nodrošinātu, ka vadošā iestāde var īstenot savu atbildību par uzraudzību, novērtēšanu, finanšu pārvaldību, pārbaudēm un revīziju, tostarp par individuālu dalībnieku datu apstrādi, ja tas nepieciešams iepriekšminētajam.

(29)

Lai nodrošinātu iespēju kontrolēt un revidēt darbības programmu izdevumus, nepieciešams noteikt kritērijus, kas būtu jāievēro attiecībā uz revīzijas liecībām, lai tās varētu tikt uzskatītas par pienācīgām.

(30)

Attiecībā uz revīzijas darbu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 nepieciešams nodrošināt, ka Komisijai un dalībvalstīm būtu jānovērš jebkāda neatļauta personas datu izpaušana vai piekļuve tiem, kā arī jānosaka mērķi, kuriem Komisija un dalībvalstis var apstrādāt šādus datus.

(31)

Revīzijas iestāde ir atbildīga par darbību revīziju. Lai nodrošinātu, ka šādu revīziju tvērums un efektivitāte ir pienācīga un ka tās tiek veiktas saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(32)

Nepieciešams sīki izklāstīt revīzijā iekļaujamo darbību izlases bāzi, kas revīzijas iestādei būtu jāievēro, izstrādājot vai apstiprinot izlases veidošanas metodi, tostarp nosakot izlases vienību, konkrētus tehniskos kritērijus, kas izmantojami izlasei, un faktorus, kas, ja nepieciešams, ievērojami papildu izlases gadījumā.

(33)

Revīzijas iestādei būtu jāizstrādā revīzijas atzinums, kurā ietver Regulā (ES) Nr. 1303/2013 minētos pārskatus. Lai nodrošinātu, ka pārskatu revīziju tvērums un saturs ir atbilstošs un ka tās veic saskaņā ar vieniem un tiem pašiem standartiem visās dalībvalstīs, nepieciešams paredzēt nosacījumus, kas būtu jāievēro attiecībā uz šīm revīzijām.

(34)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību un vienādu attieksmi pret visām dalībvalstīm finanšu korekciju veikšanā saskaņā ar proporcionalitātes principu, nepieciešams noteikt kritērijus nopietnu trūkumu konstatēšanai saistībā ar pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvu darbību, definēt galvenos šādu trūkumu veidus, kā arī noteikt kritērijus piemērojamās finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai un kritērijus vienotās likmes vai ekstrapolētās finanšu korekcijas piemērošanai.

(35)

Lai nodrošinātu tūlītēju šajā regulā paredzēto pasākumu piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti šādi noteikumi, ar kuriem papildina Regulu (ES) Nr. 1303/2013:

a)

noteikumi, ar kuriem papildina minētās regulas otro daļu un kurus piemēro ERAF, ESF, Kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF (turpmāk “ESI fondi”), attiecībā uz:

i)

tāda finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem, kuru piemēro saskaņā ar darbības rezultātu satvaru;

ii)

noteikumiem par finanšu instrumentiem attiecībā uz:

īpašiem papildu noteikumiem par zemes iegādi un par tehniskā atbalsta apvienošanu ar finanšu instrumentiem,

īpašiem papildu noteikumiem par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus, saistītiem atlases kritērijiem un produktiem, ko var nodrošināt, izmantojot finanšu instrumentus,

noteikumiem par konkrētu finanšu instrumentu pārvaldību un kontroli, tostarp kontrolēm, kas jāveic vadošajām un revīzijas iestādēm, apliecinošo dokumentu glabāšanas kārtību, datiem, kas jāpierāda ar apliecinošajiem dokumentiem, un pārvaldības, kontroles un revīzijas kārtību,

noteikumiem par finanšu instrumentiem veikto maksājumu atsaukšanu un atbilstošiem pielāgojumiem attiecībā uz maksājuma pieteikumiem,

īpašiem noteikumiem par gada iemaksu kapitalizācijas sistēmas izveidi saistībā ar procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām,

īpašiem noteikumiem, kas paredz kritērijus, ar kuriem, ņemot vērā darbības rezultātus un piemērojamās robežvērtības, nosaka pārvaldības izmaksas un maksas, kā arī noteikumiem par kapitalizētu pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšanu uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta gadījumā;

iii)

metodi tādu darbību diskontētās neto vērtības aprēķināšanai, no kurām pēc to pabeigšanas gūst neto ienākumus;

iv)

vienoto likmi netiešajām izmaksām un saistītajām metodēm, kas piemērojamas saskaņā ar citiem Savienības politikas virzieniem;

b)

noteikumi, kas papildina minētās regulas trešo daļu un ko piemēro ERAF un Kohēzijas fondam saistībā ar metodoloģiju, kas jāizmanto lielu projektu kvalitātes pārbaudei;

c)

noteikumi, kas papildina minētās regulas ceturto daļu un ko piemēro ERAF, ESF, Kohēzijas fondam un EJZF, attiecībā uz:

i)

noteikumiem, kas nosaka informāciju par datiem, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kuru izveidojusi vadošā iestāde;

ii)

sīki izstrādātām minimālajām prasībām attiecībā uz revīzijas liecībām par sertifikācijas iestādes, vadošās iestādes, starpniekstruktūru un atbalsta saņēmēju veicamo grāmatvedības uzskaiti un glābājamajiem apliecinošajiem dokumentiem;

iii)

darbību revīzijas un pārskatu revīzijas tvērumu un saturu un darbību izlases veidošanas metodoloģiju;

iv)

sīki izstrādātiem noteikumiem par to datu izmantošanu, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā;

v)

sīki izstrādātiem noteikumiem par kritērijiem, lai noteiktu nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmu efektīvā darbībā, tostarp galvenos šādu trūkumu veidus, piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritērijiem un vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanas kritērijiem.

II NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KO PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 OTRO DAĻU UN KO PIEMĒRO ESI FONDIEM

I IEDAĻA

Saskaņā ar darbības rezultātu satvaru piemērojamā finanšu korekcijas līmeņa noteikšanas kritēriji

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

2. pants

Finanšu korekcijas līmeņa noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

1.   Finanšu korekcijas līmenis, kas Komisijai jāpiemēro saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punktu, ir vienota likme, ko nosaka, pamatojoties uz attiecību starp visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību un minētajā darbības rezultātu satvarā noteiktā finanšu rādītāja galīgo sasnieguma līmeni (turpmāk “sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients”).

2.   Sasnieguma/līdzekļu apguves koeficientu aprēķina šādi:

a)

galīgo vērtību, kas sasniegta katram iznākuma rādītājam un galvenajam īstenošanas posmam, kurš izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, dala ar attiecīgajām mērķvērtībām, lai iegūtu to galīgo sasnieguma līmeni, kas izteikts procentos no mērķa;

b)

nosaka visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību. Ja aprēķinātais galīgais sasnieguma līmenis pārsniedz 100 %, šajā aprēķinā to uzskata par 100 %;

c)

galīgo vērtību, kas sasniegta finanšu rādītājam, kas izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, dala ar attiecīgo mērķvērtību, lai iegūtu tā galīgo sasnieguma līmeni, kas izteikts procentos no mērķa. Ja aprēķinātais galīgais sasnieguma līmenis pārsniedz 100 %, šajā aprēķinā to uzskata par 100 %;

d)

visu iznākuma rādītāju un galveno īstenošanas posmu, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti, galīgo sasnieguma līmeņu vidējo vērtību dala ar tā finanšu rādītāja galīgo sasnieguma līmeni, kurš izvēlēts darbības rezultātu satvaram saskaņā ar attiecīgo prioritāti.

3.   Ja prioritāte attiecas uz vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju, sasnieguma/līdzekļu apguves koeficientu aprēķina atsevišķi katram ESI fondam un/vai reģionu kategorijai.

3. pants

Finanšu korekcijas līmenis

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta ceturtā daļa)

1.   Finanšu korekcijas līmeni nosaka šādi:

a)

ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 65 %, bet nav mazāks par 60 %, piemēro vienoto likmi 5 % apmērā;

b)

ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 60 %, bet nav mazāks par 50 %, piemēro vienoto likmi 10 % apmērā;

c)

ja sasnieguma/līdzekļu apguves koeficients nepārsniedz 50 %, piemēro vienoto likmi 25 % apmērā.

2.   Vienoto likmi piemēro ieguldījumam no ESI fonda, un to nosaka, pamatojoties uz izdevumiem, ko dalībvalsts deklarējusi saskaņā ar prioritāti, kas atbilst nosacījumiem, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta pirmajā daļā, pēc jebkuru citu finanšu korekciju piemērošanas.

To prioritāšu gadījumā, kuras attiecas uz vairāk nekā vienu ESI fondu vai reģionu kategoriju, vienoto likmi piemēro katram ESI fondam un/vai reģionu kategorijai.

3.   Ārējie faktori, kas veicina būtisku atpalicību no mērķiem, izņemot tos, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta trešajā daļā, tiek izskatīti katrā gadījumā atsevišķi. Vienotās likmes korekciju, kas noteikta 1. punktā, var samazināt līdz 50 % atkarībā no tā, cik šie faktori ietekmējuši būtisku atpalicību no mērķiem.

4.   Gadījumos, kad saskaņā ar 1. punktu noteiktās vienotās likmes piemērošana nebūtu samērīga, korekcijas līmeni pazemina.

II IEDAĻA

Finanšu instrumenti

4. pants

Īpaši noteikumi par zemes iegādi

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 13. punkts)

1.   Ar ERAF, Kohēzijas fonda un ELFLA finansētajiem finanšu instrumentiem var atbalstīt investīcijas, kas ietver neapbūvētas zemes iegādi un apbūvētas zemes iegādi par summu, kuras apmērs nepārsniedz 10 % no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējam. Garantiju gadījumā šī likme ir piemērojama pamatā esošā aizdevuma vai citu riska instrumentu summai.

2.   Ja ar finanšu instrumentiem nodrošina atbalstu galasaņēmējiem attiecībā uz infrastruktūras investīcijām, kuru mērķis ir atbalstīt pilsētvides attīstības vai pilsētvides atjaunošanas darbības, 1. punktā minētais ierobežojums ir 20 %.

3.   Izņēmuma un pienācīgi pamatotos gadījumos vadošā iestāde var piešķirt atkāpes no 1. un 2. punktā minētajiem ierobežojumiem attiecībā uz darbībām saistībā ar vides saglabāšanu.

5. pants

Tehniskā atbalsta apvienošana ar finanšu instrumentiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 13. punkts)

Dotācijas tehniskajam atbalstam var apvienot ar finanšu instrumentiem vienā darbībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu tikai vienam mērķim – paredzamās investīcijas tehniskajai sagatavošanai par labu galasaņēmējam, ko atbalsta ar šo darbību.

6. pants

Īpaši noteikumi par to struktūru lomu, pienākumiem un atbildību, kuras īsteno finanšu instrumentus

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

1.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, veic savus pienākumus saskaņā ar piemērojamiem tiesību aktiem un darbojas ar tādu profesionālo rūpību, efektivitāti, pārredzamību un rūpību, kādu gaida no profesionālas struktūras, kam ir pieredze finanšu instrumentu īstenošanā. Tās nodrošina, ka:

a)

galasaņēmēji, kas saņem atbalstu no finanšu instrumentiem, tiek atlasīti, pienācīgi ievērojot finanšu instrumenta būtību un finansējamo investīciju projektu potenciālo ekonomisko dzīvotspēju. Atlase ir pārredzama un objektīvi pamatota un nerada interešu konfliktu;

b)

galasaņēmēji tiek informēti, ka finansējums tiek sniegts saskaņā ar programmām, ko līdzfinansē ESI fondi, saskaņā ar prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 115. pantā attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 66. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) punktā (3) attiecībā uz ELFLA un gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanas periodā no 2014. līdz 2020. gadam (turpmāk “EJZF regula”);

c)

finanšu instrumenti nodrošina atbalstu samērīgi un ar vismazāko kropļojošo ietekmi uz konkurenci;

d)

preferenciālās atlīdzības režīma piemērošana privātajiem investoriem vai publiskajiem investoriem, kas darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 2. punkta c) apakšpunktā un 44. panta 1. punkta b) apakšpunktā, ir samērīga ar riskiem, ko šie investori uzņemas, un ierobežota līdz minimālajam līmenim, kāds nepieciešams, lai piesaistītu šādus investorus, un to nodrošina ar noteikumiem, nosacījumiem un procesuālām garantijām.

2.   Tā kā vadošās iestādes tiešās finanšu saistības pret struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, vai galasaņēmējiem, kā arī tās saistības attiecībā uz finanšu instrumenta citu parādu vai saistībām nedrīkst pārsniegt summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgajiem finansēšanas nolīgumiem, struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, nodrošina, ka pret vadošo iestādi nevar vērst prasījumus, kas pārsniedz summu, ko vadošā iestāde paredzējusi finanšu instrumentam.

3.   Struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildīgas par to, lai tiktu atlīdzinātas programmas ieguldījumu summas, ko ietekmējuši pārkāpumi, kopā ar procentiem un jebkuru citu peļņu, ko radījuši šie ieguldījumi.

Tomēr struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, nav atbildīgas par to summu atlīdzināšanu, kuras minētas pirmajā daļā, ja attiecībā uz konkrēto pārkāpumu tās pierāda, ka ir izpildīti šādi kumulatīvi nosacījumi:

a)

pārkāpums noticis galasaņēmēju līmenī vai fondu fonda gadījumā – finanšu starpnieku vai galasaņēmēju līmenī;

b)

struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ir atbildušas šā panta 1. punktam saistībā ar programmas ieguldījumiem, ko ietekmē pārkāpums;

c)

summas, ko ietekmēja pārkāpums, nebija iespējams atgūt, lai gan struktūras, kas īsteno finanšu instrumentus, ar pienācīgu rūpību veikušas visus piemērojamos līgumiskos un juridiskos pasākumus.

7. pants

Kritēriji tādu struktūru atlasei, kuras īsteno finanšu instrumentus

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

1.   Izvēloties struktūru finanšu instrumenta īstenošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta a) apakšpunktu un b) apakšpunkta ii) un iii) punktu, vadošā iestāde pārliecinās, ka šī struktūra atbilst šādām minimālajām prasībām:

a)

pilnvarojums veikt attiecīgos īstenošanas uzdevumus saskaņā ar Savienības un valsts tiesību aktiem;

b)

pienācīga ekonomiskā un finanšu dzīvotspēja;

c)

pienācīga spēja īstenot finanšu instrumentu, tostarp organizācijas struktūra un pārvaldības sistēma, kas nodrošina nepieciešamo ticamību vadošajai iestādei;

d)

efektīvas un lietderīgas iekšējās kontroles sistēmas esamība;

e)

tādas uzskaites sistēmas izmantošana, kura laikus nodrošina precīzu, pilnīgu un uzticamu informāciju;

f)

nolīgums, kura revīziju veic dalībvalsts revīzijas struktūras, Komisija un Eiropas Revīzijas palāta.

2.   Izvēloties 1. punktā minēto struktūru, vadošā iestāde atbilstīgi ņem vērā īstenojamā finanšu instrumenta būtību, šīs struktūras pieredzi līdzīgu finanšu instrumentu īstenošanā, piedāvātās darba grupas locekļu speciālās zināšanas un pieredzi un šīs struktūras darbības un finanšu spējas. Atlase ir pārredzama un objektīvi pamatota un nerada interešu konfliktu. Izmanto vismaz šādus kritērijus:

a)

attiecīgā gadījumā metodoloģijas, kas paredzēta finanšu starpnieku vai galasaņēmēju identificēšanai un novērtēšanai, izstrādes pamatīgums un ticamība;

b)

ar finanšu instrumenta īstenošanu saistīto pārvaldības izmaksu un maksu līmenis un ierosinātā to aprēķina metodoloģija;

c)

noteikumi, ko piemēro saistībā ar galasaņēmējiem nodrošināto atbalstu, tostarp cenu noteikšana;

d)

spēja piesaistīt līdzekļus investīcijām galasaņēmējos papildus programmas ieguldījumiem;

e)

spēja parādīt papildu darbību salīdzinājumā ar pašreizējo darbību;

f)

gadījumos, kad struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, piešķir savus finanšu līdzekļus finanšu instrumentam vai dala risku, ierosinātie pasākumi interešu saskaņošanai un iespējamo interešu konfliktu mazināšanai.

3.   Ja struktūra, kas īsteno fondu fondu, tostarp EIB, tālāk uztic īstenošanas uzdevumus finanšu starpniekam, tā nodrošina, ka 1. un 2. punktā minētās prasības un kritēriji ir izpildīti attiecībā uz minēto finanšu starpnieku.

8. pants

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta trešā daļa)

Īpaši noteikumi par garantijām, ko nodrošina, izmantojot finanšu instrumentus

Ja finanšu instrumenti nodrošina garantijas, ievēro šādas prasības:

a)

starp programmas ieguldījuma summu, kas noteikta, lai segtu paredzamos un neparedzamos zaudējumus no jauniem aizdevumiem vai citiem riska dalīšanas instrumentiem, ko sedz ar garantijām, un atbilstīgu jaunu aizdevumu vai citu riska dalīšanas instrumentu vērtību sasniedz atbilstīgu daudzkāršojošās iedarbības rādītāju;

b)

daudzkāršojošās iedarbības rādītāju nosaka, izmantojot piesardzīgu tā konkrētā garantiju produkta ex ante risku novērtējumu, kurš tiks piedāvāts, ņemot vērā īpašos tirgus apstākļus, finanšu instrumenta investīciju stratēģiju un ekonomiskuma un efektivitātes principus. Šādu ex ante riska novērtējumu var pārskatīt, ja tas ir pamatoti, ņemot vērā turpmākos tirgus apstākļus;

c)

programmas ieguldījums, kas paredzēts garantiju apmaksai, atspoguļo minēto ex ante risku novērtējumu;

d)

ja finanšu starpnieks vai vienība, kas gūst labumu no garantijām, nav plānotajā apmērā izmaksājusi galasaņēmējiem plānoto jauno aizdevumu vai citu riska dalīšanas instrumentu summu, atbilstīgie izdevumi tiek proporcionāli samazināti.

9. pants

Valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī izveidotu finanšu instrumentu pārvaldība un kontrole

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 40. panta 4. punkts)

1.   Attiecībā uz darbībām, kas ietver programmu atbalstu finanšu instrumentiem, kuri izveidoti valsts, reģionālā, starptautiskā vai pārrobežu līmenī un minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā, vadošā iestāde nodrošina, ka:

a)

darbība ir saskanīga ar piemērojamajiem tiesību aktiem, attiecīgo programmu un attiecīgo finansēšanas nolīgumu gan darbības novērtēšanas un atlases procesā, gan finanšu instrumenta izveides un īstenošanas laikā;

b)

finansēšanas nolīgumos ietverti noteikumi par revīzijas prasībām un revīzijas liecībām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 IV pielikuma 1. punkta e) apakšpunktu;

c)

pārvaldības pārbaudes tiek veiktas visā plānošanas periodā un finanšu instrumentu izveides un īstenošanas laikā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punktu attiecībā uz ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF un saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 58. panta 1. un 2. punktu attiecībā uz ELFLA;

d)

apliecinošie dokumenti par izdevumiem, kas deklarēti kā atbilstīgi, tiek:

i)

saglabāti attiecībā uz darbību, un to dara vadošā iestāde, finanšu starpnieks vai struktūra, kas īsteno fondu fondu, ja finanšu instruments tiek īstenots, izmantojot fondu fondu, lai nodrošinātu pierādījumus par līdzekļu izmantojumu paredzētajiem mērķiem, atbilstību piemērojamajiem tiesību aktiem, kā arī atbilstību kritērijiem un nosacījumiem, kas attiecas uz finansējumu saskaņā ar attiecīgajām programmām;

ii)

darīti pieejami, lai ļautu veikt to izdevumu likumības un pareizības pārbaudi, kuri deklarēti Komisijai;

e)

apliecinošie dokumenti, kas ļauj pārbaudīt atbilstību Savienības un valsts tiesību aktiem un finansēšanas nosacījumiem, ietver vismaz:

i)

dokumentus par finanšu instrumenta izveidi;

ii)

dokumentus, kuros norādītas summas, kas finanšu instrumentā ieguldītas no katras programmas un saskaņā ar katru prioritāro virzienu, izdevumi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar programmām, procenti un citi ieņēmumi, ko rada atbalsts no ESI fondiem, un uz ESI fondiem attiecināmu līdzekļu atkārtota izmantošana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43. un 44. pantu;

iii)

dokumentus par finanšu instrumenta darbību, tostarp dokumentus, kas saistīti ar uzraudzību, ziņošanu un pārbaudēm;

iv)

dokumentus, kas pierāda atbilstību Regulas (ES) Nr. 1303/2013 43., 44. un 45. pantam;

v)

dokumentus par programmas ieguldījumu finanšu instrumentā pārtraukšanu un finanšu instrumenta slēgšanu;

vi)

dokumentus par pārvaldības izmaksām un maksām;

vii)

pieteikuma veidlapas vai līdzīgus dokumentus, ko galasaņēmēji iesnieguši kopā ar apliecinošajiem dokumentiem, tostarp uzņēmējdarbības plānus un attiecīgos gadījumos iepriekšējos gada pārskatus;

viii)

kontrolsarakstus un to struktūru ziņojumus, kuras īsteno finanšu instrumentu, ja šādi ziņojumi ir pieejami;

ix)

attiecīgā gadījumā deklarācijas, kas sniegtas saistībā ar de minimis atbalstu;

x)

nolīgumus, kas noslēgti saistībā ar atbalstu, ko sniedz ar finanšu instrumentu, tostarp attiecībā uz pašu kapitālu, aizdevumiem, garantijām vai citiem investīciju veidiem, ko nodrošina galasaņēmējiem;

xi)

pierādījumus, ka atbalsts, kas sniegts, izmantojot finanšu instrumentu, tika izmantots tā paredzētajam mērķim;

xii)

uzskaiti par finanšu plūsmām starp vadošo iestādi un finanšu instrumentu un par finanšu plūsmām finanšu instrumentā visos līmeņos līdz galasaņēmēja līmenim, un garantiju gadījumā pierādījumus, ka pamatā esošie aizdevumi ir izmaksāti;

xiii)

atsevišķu uzskaiti vai grāmatvedības kodus attiecībā uz programmas ieguldījumu, kas samaksāts no finanšu instrumenta, vai garantiju, par ko finanšu instruments uzņēmies saistības par labu galasaņēmējam.

2.   Attiecībā uz darbībām, kas ietver atbalstu finanšu instrumentiem no programmām saskaņā ar ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF, revīzijas iestādes nodrošina, ka finanšu instrumenti visā plānošanas periodā līdz slēgšanai tiek pakļauti revīzijai sistēmu revīziju un darbību revīziju satvarā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 1. punktu.

Attiecībā uz darbībām, kas ietver atbalstu finanšu instrumentiem no programmām saskaņā ar ELFLA, revīzijas struktūras nodrošina, ka finanšu instrumenti visā plānošanas periodā līdz slēgšanai tiek pakļauti revīzijai sistēmu revīziju un darbību revīziju satvarā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1306/2013 59. pantu (4).

3.   Ja finanšu instrumentus īsteno EIB saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta b) apakšpunkta i) punktu:

a)

vadošā iestāde pilnvaro uzņēmumu veikt darbības pārbaudes uz vietas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 5. punkta b) apakšpunkta nozīmē, un tas darbojas saskaņā ar vienoto satvaru, ko noteikusi Komisija;

b)

revīzijas iestāde pilnvaro uzņēmumu veikt darbības revīziju, un tas darbojas saskaņā ar vienoto satvaru, ko noteikusi Komisija.

Revīzijas iestāde veido savu revīzijas atzinumu, pamatojoties uz pilnvarotā uzņēmuma sniegto informāciju.

4.   Ja nepastāv Komisijas noteikts 3. punktā minētais vienotais satvars, vadošā iestāde iesniedz savu ierosināto metodoloģiju pārbaužu veikšanai uz vietas un revīzijas iestāde – savu ierosināto revīziju metodoloģiju iepriekšējai saskaņošanai ar Komisiju.

10. pants

Noteikumi par finanšu instrumentiem veikto maksājumu atsaukšanu un atbilstoši pielāgojumi attiecībā uz maksājuma pieteikumiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 41. panta 3. punkts)

Dalībvalstis un vadošās iestādes var atsaukt programmu ieguldījumus 38. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentos un 38. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajiem finanšu instrumentiem, ko īsteno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktu, tikai tad, ja šādi ieguldījumi vēl nav iekļauti maksājuma pieteikumā, kā paredzēts minētās regulas 41. pantā. Tomēr attiecībā uz finanšu instrumentiem, ko atbalsta ar ERAF, ESF, Kohēzijas fondu un EJZF, ieguldījumus var arī atsaukt, ja nākamais maksājuma pieteikums tiek grozīts, lai atsauktu vai aizstātu attiecīgos izdevumus.

11. pants

Sistēma gada iemaksu kapitalizācijai attiecībā uz procentu likmes subsīdijām un garantijas maksas subsīdijām

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta trešā daļa)

1.   Kapitalizētās procentu likmes subsīdijas un garantijas maksas subsīdijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā, aprēķina atbilstības perioda beigās kā diskontēto maksājumu saistību kopsummu minētajā pantā noteiktajām vajadzībām un periodiem un saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu noteikumiem.

2.   Jebkurus pārpalikuma līdzekļus, kas atlikuši darījumu kontā pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētā perioda vai pēc negaidītas finanšu instrumenta slēgšanas pirms šā perioda beigām, izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu.

12. pants

Kritēriji pārvaldības izmaksu un maksu noteikšanai, pamatojoties uz darbības rezultātiem

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 6. punkts)

1.   Vadošā iestāde aprēķina pārvaldības izmaksas un maksas, ko saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu var deklarēt kā atbilstīgus izdevumus, pamatojoties uz šādiem kritērijiem, kas balstīti uz darbības rezultātiem, un saskaņā ar minētās regulas 42. panta 5. punktu:

a)

ESI fondu programmas sniegto ieguldījumu izmaksa;

b)

līdzekļi, kas atmaksāti no investīcijām vai no to līdzekļu atbrīvošanas, kuri piesaistīti garantijas līgumiem;

c)

to pasākumu kvalitāte, kuri ir komplektā ar investīciju un tiek veikti pirms un pēc investīciju lēmuma, lai maksimāli palielinātu to ietekmi, un

d)

finanšu instrumenta ieguldījums programmas mērķos un iznākumos.

2.   Vadošā iestāde informē uzraudzības komiteju, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 47. pantu, par noteikumiem attiecībā uz radušos pārvaldības izmaksu vai finanšu instrumenta pārvaldības maksu aprēķinu, pamatojoties uz darbības rezultātiem. Uzraudzības komiteja reizi gadā saņem ziņojumus par pārvaldības izmaksām un maksām, kas faktiski samaksātas iepriekšējā kalendārajā gadā.

13. pants

Pārvaldības izmaksu un maksu robežvērtības

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 5. un 6. punkts)

1.   Attiecībā uz struktūru, kas īsteno fondu fondu, pārvaldības izmaksas un maksas, kuras var deklarēt kā atbilstīgos izdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nepārsniedz summu, kas ir:

a)

3 % pirmajos 12 mēnešos pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas, 1 % nākamajos 12 mēnešos un pēc tam 0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti fondu fondam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts faktiskais maksājums fondu fondam, līdz atbilstības perioda beigām, atmaksas veikšanas vadošajai iestādei vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

b)

0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, ko fondu fonds samaksājis finanšu starpniekiem; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis kopš brīža, kad fondu fonds veicis faktisko maksājumu, līdz brīdim, kad fondu fondam veikta atmaksa, atbilstības perioda beigām vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

2.   Attiecībā uz struktūrām, kas īsteno finanšu instrumentus, kuri nodrošina pašu kapitālu, aizdevumus, garantijas, kā arī mikrokredītus, tostarp apvienojumā ar dotācijām, procentu likmju subsīdijām vai garantijas maksas subsīdijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, pārvaldības izmaksas un maksas, ko var deklarēt kā atbilstīgos izdevumus saskaņā ar minētās regulas 42. panta 1. punkta d) apakšpunktu, nepārsniedz:

a)

pamata atlīdzību, ko aprēķina šādi:

i)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina pašu kapitālu, – pirmajos 24 mēnešos pēc finansēšanas nolīguma noslēgšanas 2,5 % un pēc tam 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas paredzēti finanšu instrumentam saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no attiecīgā finansēšanas nolīguma noslēgšanas dienas līdz atbilstības perioda beigām, ieguldījumu atmaksai vadošajai iestādei vai fondu fondam vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

ii)

attiecībā uz finanšu instrumentu visos citos gadījumos – 0,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts faktiskais maksājums finanšu instrumentam, līdz atbilstības perioda beigām, ieguldījumu atmaksai vadošajai iestādei vai fondu fondam vai slēgšanas datumam atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks, un

b)

uz darbības rezultātiem balstītu atlīdzību, ko aprēķina šādi:

i)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina pašu kapitālu, – 2,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem pašu kapitāla veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kā arī no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām norakstījumu gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

ii)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina aizdevumus, – 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem aizdevumu veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, kā arī no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

iii)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina garantijas, – 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas piesaistīti spēkā esošajiem garantijas līgumiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē, kā arī atkārtoti izmantotajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no saistību uzņemšanās dienas līdz garantijas līguma termiņa beigām, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

iv)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina mikrokredītus, – 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem mikrokredītu veidā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē, un no reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem, kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no dienas, kad veikts maksājums galasaņēmējam, līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai atbilstības perioda beigām atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks;

v)

attiecībā uz finanšu instrumentu, kas nodrošina dotācijas, procentu likmju subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, – 0,5 % no dotācijas summas, kas samaksāta par labu galasaņēmējiem minētās regulas 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē.

Šā punkta noteikumi ir piemērojami struktūrai, kas īsteno finanšu instrumentu, kurš nodrošina garantijas, neraugoties uz to, ka šī pati struktūra īsteno fondu fondu un uz to attiecas 4. punkta noteikumi.

3.   Pārvaldības izmaksu un maksu vidējā summa atbilstības periodā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā, nepārsniedz šādus ierobežojumus:

a)

fondu fondam – 7 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta fondu fondam;

b)

finanšu instrumentam, kas nodrošina pašu kapitālu, – 20 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

c)

finanšu instrumentam, kas nodrošina aizdevumus, – 8 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

d)

finanšu instrumentam, kas nodrošina garantijas, – 10 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

e)

finanšu instrumentam, kas nodrošina mikrokredītus, – 10 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam;

f)

finanšu instrumentam, kas nodrošina dotācijas, procentu likmju subsīdijas vai garantijas maksas subsīdijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 37. panta 7. punktu, – 6 % no programmas ieguldījumu kopsummas, kas samaksāta finanšu instrumentam.

4.   Ja tā pati struktūra īsteno fondu fondu un finanšu instrumentu, ne atbilstīgo pārvaldības izmaksu un maksu summa saskaņā ar 1. un 2. punktu, ne 3. punktā noteiktie ierobežojumi netiek uzkrāti vieniem un tiem pašiem programmas ieguldījumiem vai vieniem un tiem pašiem reinvestētajiem līdzekļiem, kas attiecināmi uz programmas ieguldījumiem.

5.   Ja lielāko daļu kapitāla, kas investēts finanšu starpniekos, kas nodrošina pašu kapitālu, sniedz privātie investori vai publiskie investori, kuri darbojas saskaņā ar tirgus ekonomikas principu, un programmas ieguldījums tiek nodrošināts līdzvērtīgi jeb pari passu ar privātajiem investoriem, pārvaldības izmaksas un maksas ir atbilstīgas tirgus noteikumiem un nepārsniedz tās, ko maksā privātie investori.

6.   Robežvērtības, kas paredzētas 1., 2. un 3. punktā, var tikt pārsniegtas, ja tās iekasē struktūra, kas īsteno finanšu instrumentu, tostarp attiecīgos gadījumos, kad tā īsteno fondu fondu, un kas izvēlēta, izmantojot konkursa procedūru saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, un kad konkursa procedūrā pierādīta nepieciešamība pēc lielākām pārvaldības izmaksām un maksām.

14. pants

Uz pašu kapitālu balstītu instrumentu un mikrokredīta kapitalizēto pārvaldības izmaksu un maksu atlīdzināšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 6. punkts)

1.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas atlīdzināmas kā atbilstīgie izdevumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 2. punktu, aprēķina atbilstības perioda beigās kā tādu diskontēto pārvaldības izmaksu un maksu kopsummu, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par periodu, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, un saskaņā ar attiecīgo finansēšanas nolīgumu noteikumiem.

2.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par finanšu instrumentu, kurš nodrošina mikrokredītu, nepārsniedz 1 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē kā aizdevumi un kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no atbilstības perioda beigām līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai tā perioda beigām, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

3.   Kapitalizētās pārvaldības izmaksas un maksas, kas jāmaksā pēc atbilstības perioda par finanšu instrumentu, kurš nodrošina pašu kapitālu, nepārsniedz 1,5 % gadā no programmas ieguldījumiem, kas samaksāti galasaņēmējiem Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a) apakšpunkta nozīmē kā pašu kapitāls un kas vēl jāatmaksā finanšu instrumentam; aprēķinu veic proporcionāli laikam jeb pro rata temporis no atbilstības perioda beigām līdz investīcijas atmaksai, atgūšanas procedūras beigām saistību nepildīšanas gadījumā vai tā perioda beigām, kurš paredzēts minētās regulas 42. panta 2. punktā, atkarībā no tā, kurš no minētajiem termiņiem ir agrāks.

4.   Jebkurus pārpalikuma līdzekļus, kas atlikuši darījumu kontā pēc Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 2. punktā minētā perioda vai negaidītas finanšu instrumenta slēgšanas pirms minētā perioda beigām, izmanto saskaņā ar minētās regulas 45. pantu.

III IEDAĻA

Tādu darbību diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode, no kurām gūst neto ienākumus

15. pants

Diskontēto neto ienākumu aprēķināšanas metode

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Lai piemērotu metodi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta pirmās daļas b) apakšpunktā, darbības diskontētos neto ienākumus aprēķina, no diskontētajiem ienākumiem atņemot diskontētās izmaksas un attiecīgos gadījumos pieskaitot investīcijas atlikušo vērtību.

2.   Darbības diskontētos neto ienākumus aprēķina par īpašu pārskata periodu, kas piemērojams minētās darbības nozarei saskaņā ar I pielikumu. Pārskata periods ietver darbības īstenošanas periodu.

3.   Ienākumus un izmaksas nosaka, piemērojot pieauguma metodi, pamatojoties uz ienākumu un izmaksu, kas paredzētas scenārijā ar jaunu investīciju, salīdzinājumu ar ienākumiem un izmaksām, kas paredzētas scenārijā bez jaunas investīcijas.

Ja darbību veido jauni aktīvi, ienākumi un izmaksas ir jaunās investīcijas ienākumi un izmaksas.

4.   Ja pievienotās vērtības nodoklis nav atbilstīgas izmaksas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta c) apakšpunktu, diskontēto neto ienākumu aprēķins ir balstīts uz datiem, kas neietver pievienotās vērtības nodokli.

16. pants

Ienākumu noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

Diskontēto neto ienākumu aprēķina vajadzībām ienākumus nosaka šādi:

a)

attiecīgos gadījumos lietotāju izmaksas nosaka atbilstoši principam “piesārņotājs maksā”, un attiecīgā gadījumā vērā ņem apsvērumus par pieejamību cenas ziņā;

b)

ienākumi neietver pārvedumus no valsts vai reģionālajiem budžetiem vai valsts publiskajām apdrošināšanas sistēmām;

c)

ja ar darbību pievieno jaunus aktīvus, lai papildinātu jau esošu pakalpojumu vai infrastruktūru, vērā ņem gan jaunu lietotāju ieguldījumus, gan jauna vai paplašināta pakalpojuma vai infrastruktūras jau esošu lietotāju papildu ieguldījumus.

17. pants

Izmaksu noteikšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

Diskontēto neto ienākumu aprēķina vajadzībām vērā ņem šādas izmaksas, kuras radušās pārskata periodā, kas minēts 15. panta 2. punktā:

a)

tādu ātri nolietojamu iekārtu aizstāšanas izmaksas, kuras nodrošina darbības tehnisko funkcionēšanu;

b)

fiksētās darbības izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, personāla, uzturēšanas un remonta, vispārējās pārvaldības un administrācijas un apdrošināšanas izmaksas;

c)

darbības mainīgās izmaksas, tostarp uzturēšanas izmaksas, piemēram, izejmateriālu patēriņš, enerģija, citi procesā izmantojamie materiāli un jebkura uzturēšana un remonti, ja tie nepieciešami, lai pagarinātu darbības ilgumu.

18. pants

Investīcijas atlikusī vērtība

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Ja darbības aktīvu paredzētais darbības laiks pārsniedz 15. panta 2. punktā minēto pārskata periodu, to atlikušo vērtību nosaka, aprēķinot darbības atlikušo darbības gadu naudas plūsmu neto pašreizējo vērtību. Pienācīgi pamatotos gadījumos atlikušās vērtības aprēķinam var izmantot citas metodes.

2.   Investīcijas atlikušo vērtību iekļauj darbības diskontētā neto ienākuma aprēķinā tikai tad, ja ienākumi pārsniedz izmaksas, kas minētas 17. pantā.

19. pants

Naudas plūsmu diskontēšana

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. panta 3. punkta septītā daļa)

1.   Aprēķinot izmaksas un ienākumus, vērā ņem tikai tās naudas plūsmas, kuras jāmaksā vai kuras jāsaņem attiecībā uz darbību. Naudas plūsmas nosaka katram gadam, kurā tās maksā vai saņem attiecībā uz darbību, visā pārskata periodā, kas minēts 15. panta 2. punktā.

2.   Bezskaidras naudas grāmatvedības pozīcijas, piemēram, amortizācija, jebkuras rezerves nākotnes aizstāšanas izmaksām un rezerves neparedzētiem izdevumiem, izslēdz no aprēķina.

3.   Naudas plūsmas diskontē līdz pašreizējai vērtībai, izmantojot finanšu diskonta likmi 4 % apmērā reālajā izteiksmē kā indikatīvu atsauces likmi publiskām investīciju darbībām, ko līdzfinansē ESI fondi.

4.   Dalībvalstis var izmantot finanšu diskonta likmi, kas atšķiras no 4 %, ja tās nodrošina šādas atsauces likmes pamatojumu un nodrošina to saskanīgu piemērošanu līdzīgās darbībās vienā un tajā pašā nozarē.

5.   Vērtības, kas atšķiras no 4 % atsauces likmes, var attaisnot, pamatojoties uz:

a)

dalībvalsts īpašajiem makroekonomiskajiem apstākļiem un starptautiskajām makroekonomiskajām tendencēm un konjunktūru vai

b)

investora būtību vai īstenošanas struktūru, piemēram, publiskā un privātā sektora partnerību, vai

c)

attiecīgās nozares būtību.

6.   Lai noteiktu īpašas finanšu diskonta likmes, dalībvalstis aplēš vidējo ilgtermiņa peļņas likmi, izmantojot alternatīvu, bezriska investīciju grozu – iekšzemes vai starptautisku –, ko tās uzskata par būtiskāko. Atbalsta saņēmējus nodrošina ar informāciju par atšķirīgajām finanšu diskonta likmēm.

IV IEDAĻA

Vienotās likmes noteikšana netiešajām izmaksām un saistītās metodes, ko piemēro citos Savienības politikas virzienos

20. pants

Vienotās likmes finansēšana attiecībā uz netiešajām izmaksām, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1290/2013

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta otrā daļa)

Netiešās izmaksas var aprēķināt, piemērojot vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1290/2013 29. panta 1. punktu šādiem darbības vai darbību veidojošu projektu veidiem:

a)

darbības, kuras atbalsta ar ERAF saskaņā ar 056., 057. vai 060.–065. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 (5) pielikuma 1. tabulā, un kuras tiek veiktas saskaņā ar vienu no investīciju prioritātēm, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1301/2013 (6) 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, 2. punkta b) apakšpunktā, 3. punkta a) un c) apakšpunktā un 4. punkta f) apakšpunktā;

b)

darbības, kuras atbalsta ar ESF saskaņā ar 04. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 6. tabulā, un kuras veicina pētniecības stiprināšanu, tehnoloģiju attīstību un inovācijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 2. punkta c) apakšpunktu;

c)

darbības, kuras atbalsta ar ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17., 26. vai 35. pantu un kuras sniedz ieguldījumu Savienības prioritātē, kas noteikta minētās regulas 5. panta 1. punktā. Ja darbību plāno saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 26. pantu, vērā ņem tikai darbības, ko īsteno Eiropas inovācijas partnerības darba grupa, ko finansē saskaņā ar minētās regulas 35. panta 1. punkta c) apakšpunktu;

d)

darbības, kuras atbalsta ar EJZF un kuras plāno saskaņā ar 28., 37. pantu vai 41. panta 5. punktu gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanās periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

21. pants

Vienotās likmes finansējums attiecībā uz netiešajām izmaksām, pamatojoties uz Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta otrā daļa)

Piemērojot vienoto likmi, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) 124. panta 4. punktu, netiešās izmaksas var aprēķināt šādiem darbību vai darbību veidojošu projektu veidiem:

a)

darbības, kuras atbalsta ar ERAF saskaņā ar 085., 086. vai 087. intervences jomas kodu, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 1. tabulā, un kuras tiek veiktas saskaņā ar vienu no investīciju prioritātēm, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1301/2013 5. panta 5. punkta a) apakšpunktā un 6. punkta d) apakšpunktā;

b)

darbības, kuras atbalsta ar ESF saskaņā ar 01. intervences jomas kodu, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 215/2014 pielikuma 6. tabulā, un kuras veicina atbalstu pārejai uz ekonomiku, kam raksturīgs zems oglekļa dioksīda emisiju līmenis, noturība pret klimata pārmaiņām, resursefektivitāte un ekoloģiskā ilgtspējība, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 3. panta 2. punkta a) apakšpunktu;

c)

darbības, kuras atbalsta ar ELFLA saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 17. un 25. pantu un kuras sniedz ieguldījumu Savienības prioritātē, kā noteikts minētās regulas 5. panta 4. vai 5. punktā;

d)

darbība, ko atbalsta ar EJZF un plāno saskaņā ar 36. pantu, 38. pantu, 39. panta 1. punktu, 46. panta 1. punkta e) un i) apakšpunktu, 54. pantu, 79.c panta 1. punkta b) apakšpunktu gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar kuru paredz nosacījumus finanšu atbalstam attiecībā uz jūrlietu un zivsaimniecības politiku plānošanās periodā no 2014. līdz 2020. gadam.

III NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KURIEM PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 TREŠO DAĻU UN KURUS PIEMĒRO ELFLA UN KOHĒZIJAS FONDAM SAISTĪBĀ AR METODOLOĢIJU, KAS IZMANTOJAMA LIELU PROJEKTU KVALITĀTES PĀRBAUDES VEIKŠANĀ

22. pants

Prasības neatkarīgajiem ekspertiem, kas veic kvalitātes pārbaudi

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta ceturtā daļa)

1.   Lielu projektu kvalitātes pārbaudi, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta trešajā daļā, veic neatkarīgi eksperti, kam ir:

a)

nozīmīga tehniskā pieredze attiecībā uz visiem projekta cikla posmiem;

b)

plaša starptautiska pieredze saistībā ar attiecīgajām investīciju nozarēm;

c)

nozīmīgas speciālās zināšanas sociālekonomisko ieguvumu analīzes un novērtēšanas jomā;

d)

nozīmīgas zināšanas par attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, politikas virzieniem un procedūrām un pieredze šajās jomās;

e)

neatkarība no visām iestādēm, kas tieši vai netieši iesaistītas liela projekta apstiprināšanā, īstenošanā vai darbībā;

f)

nekādu interešu konfliktu nevienā no līmeņiem attiecībā uz lielu projektu;

g)

nekādas komerciālas intereses attiecībā uz lielu projektu;

h)

nepieciešamās valodu zināšanas.

2.   Ja dalībvalsts ierosina pilnvarot neatkarīgus ekspertus, kas nav tie eksperti, kurus atbalsta ar tehnisko palīdzību pēc Komisijas iniciatīvas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 58. pantu, dalībvalsts saskaņā ar minētās regulas 101. panta trešo daļu iesniedz pieprasījumu pēc Komisijas piekrišanas. Šī piekrišana ir balstīta uz dokumentiem, kas apliecina ekspertu atbilstību šā panta 1. punktā noteiktajām prasībām.

Komisija informē dalībvalsti trīs mēnešu laikā no pieprasījuma iesniegšanas par to, vai Komisija piekrīt priekšlikumam par neatkarīgajiem ekspertiem.

23. pants

Lielu projektu kvalitātes pārbaude

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta ceturtā daļa)

1.   Neatkarīgie eksperti veic savu novērtējumu, pamatojoties uz informāciju, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas a)–i) punktā. Neatkarīgie eksperti var pieprasīt papildu datus, kas attiecas uz šo informāciju un ko viņi uzskata par nepieciešamiem kvalitātes pārbaudei.

Dalībvalsts un neatkarīgie eksperti var vienoties, ka šo darbu papildina ar klātienes apmeklējumiem.

Pēc vienošanās ar dalībvalstīm neatkarīgie eksperti var konsultēties ar Komisiju par būtiskiem valsts atbalsta jautājumiem sava novērtējuma vajadzībām.

2.   Neatkarīgie eksperti kvalitātes pārbaudes vajadzībām veic šādas darbības:

a)

neatkarīgie eksperti pārliecinās, ka darbība ir liels projekts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 100. panta nozīmē, ka lielais projekts nav pabeigta darbība minētās regulas 2. panta 14. punkta un 65. panta 6. punkta nozīmē un ka lielais projekts ir iekļauts attiecīgajā darbības programmā;

b)

neatkarīgie eksperti pārbauda tās informācijas pilnīgumu, saskaņotību un precizitāti, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta pirmās daļas a)–i) punktā un sniegta formātā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta piektajā daļā;

c)

neatkarīgie eksperti novērtē lielā projekta kvalitāti, pamatojoties uz šīs regulas II pielikumā noteiktajiem kritērijiem;

d)

neatkarīgie eksperti sagatavo neatkarīgu kvalitātes pārbaudes ziņojumu (turpmāk “NKP ziņojums”) formātā, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 102. panta 1. punkta trešajā daļā. Neatkarīgie eksperti NKP ziņojumā nepārprotamā veidā formulē un pamato savus konstatējumus par elementiem, kas minēti šajā punktā.

3.   Liels projekts kvalitātes ziņojumā tiek novērtēts pozitīvi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 102. panta 1. punkta nozīmē, ja neatkarīgie eksperti secina, ka visi šīs Regulas II pielikumā minētie kritēriji ir izpildīti.

IV NODAĻA

NOTEIKUMI, AR KURIEM PAPILDINA REGULAS (ES) Nr. 1303/2013 CETURTO DAĻU UN KURUS PIEMĒRO ERAF, ESF, KOHĒZIJAS FONDAM UN EJZF

I IEDAĻA

Dati, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā

24. pants

Dati, kas reģistrējami un glabājami datorizētā formā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 8. punkts)

1.   Informācija par datiem, kas par katru darbību reģistrējami un glabājami datorizētā formā uzraudzības sistēmā, kas izveidota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 2. punkta d) apakšpunktu, ir noteikta šīs regulas III pielikumā.

2.   Datus reģistrē un glabā par katru darbību, tostarp attiecīgā gadījumā datus par individuāliem dalībniekiem, lai nodrošinātu datu apkopošanu, ja tas ir nepieciešams uzraudzības, novērtēšanas, finanšu pārvaldības, pārbaudes un revīzijas vajadzībām. Tas arī nodrošina šādu datu uzkrājošu apkopošanu par visu plānošanas periodu. Attiecībā uz ESF datus reģistrē un glabā tādā veidā, kas ļauj vadošajām iestādēm veikt uzdevumus, kas saistīti ar uzraudzību un novērtēšanu saskaņā ar prasībām, kas noteiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 56. pantā un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 5. pantā, 19. pantā un I un II pielikumā.

3.   Ja darbība saņem atbalstu no vairāk nekā vienas darbības programmas, prioritātes vai fonda vai saskaņā ar vairāk nekā vienu reģionu kategoriju, informāciju, kas minēta III pielikuma 23.–113. laukā, reģistrē tādā veidā, kas ļauj iegūt datus dalījumā pēc darbības programmas, prioritātes, fonda vai reģionu kategorijas. Rādītāju datus, kas minēti III pielikuma 31.–40. laukā, attiecīgā gadījumā ir arī iespējams iegūt dalījumā pēc investīciju prioritātes un pēc dzimuma.

II IEDAĻA

Revīzijas liecības un revīzijas laikā savākto datu izmantošana

25. pants

Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 9. punkts)

1.   Sīki izstrādātas minimālās prasības revīzijas liecībām attiecībā uz grāmatvedības uzskaiti, kas jāuztur, un apliecinošajiem dokumentiem, kas jāglabā, ir šādas:

a)

revīzijas liecības nodrošina to atlases kritēriju piemērošanu, kurus uzraudzības komiteja noteikusi pārbaudāmajai darbības programmai;

b)

attiecībā uz dotācijām un atmaksājamu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta a) apakšpunktu revīzijas liecības ļauj kopsummas, kas apstiprinātas Komisijai, salīdzināt ar sīkiem grāmatvedības ierakstiem un apliecinošajiem dokumentiem, ko glabā sertifikācijas iestāde, vadošās iestāde, starpniekstruktūras un atbalsta saņēmēji attiecībā uz darbībām, ko līdzfinansē saskaņā ar darbības programmu;

c)

attiecībā uz dotācijām un atmaksājamu palīdzību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 109. pantu un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu revīzijas liecības ļauj kopsummas, kas apstiprinātas Komisijai, salīdzināt ar detalizētiem datiem par iznākumiem vai rezultātiem un apliecinošajiem dokumentiem, tostarp attiecīgos gadījumos dokumentiem par metodi standarta likmes vienības izmaksu un vienreizējo maksājumu noteikšanai, ko glabā sertifikācijas iestāde, vadošās iestāde, starpniekstruktūras un atbalsta saņēmēji attiecībā uz darbībām, ko līdzfinansē saskaņā ar darbības programmu;

d)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta d) apakšpunktu un 68. panta 1. punkta a) apakšpunktu, revīzijas liecības attiecīgos gadījumos parāda un pamato aprēķina metodi un pamatu lēmuma pieņemšanai par vienotajām likmēm, kā arī atbilstīgās tiešās izmaksas vai izmaksas, kas deklarētas saskaņā ar citām izvēlētajām kategorijām, uz kurām attiecas vienotā likme;

e)

attiecībā uz izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu, Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. pantu, revīzijas liecības ļauj pamatot atbilstīgās tiešās izmaksas, kurām piemērojama vienotā likme;

f)

revīzijas liecības ļauj pārbaudīt publiskā ieguldījuma maksājumu atbalsta saņēmējam;

g)

attiecībā uz katru darbību, ciktāl piemērojami, revīzijas liecības ietver tehniskās specifikācijas un finansēšanas plānu, dokumentus par dotācijas apstiprināšanu, dokumentus, kas saistīti ar publiskā iepirkuma procedūrām, atbalsta saņēmēju ziņojumus un ziņojumus par veiktajām pārbaudēm un revīzijām;

h)

revīzijas liecības ietver informāciju par pārvaldības pārbaudēm un veiktajām darbības revīzijām;

i)

neskarot Regulas (ES) Nr. 1304/2013 19. panta 3. punktu un I un II pielikumu revīzijas liecības ļauj salīdzināt datus, kas saistīti ar darbības iznākuma rādītājiem, ar mērķiem un ziņotajiem datiem un programmas rezultātu;

j)

attiecībā uz finanšu instrumentiem revīzijas liecības ietver apliecinošos dokumentus, kas minēti šīs regulas 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā.

Attiecībā uz izmaksām, kas minētas c) un d) apakšpunktā, revīzijas liecības ļauj pārbaudīt, vai vadošās iestādes izmantotā aprēķina metode atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 5. punktam un 68. panta 1. punktam un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 3. punktam.

2.   Vadošā iestāde nodrošina, ka ir pieejami ieraksti par to struktūru identitāti un atrašanās vietu, kuras glabā visus apliecinošos dokumentus, kuri nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgas revīzijas liecības, kas atbilst visām 1. punktā noteiktajām minimālajām prasībām.

26. pants

Tādu datu izmantošana, kuri savākti Komisijas ierēdņu vai pilnvaroto Komisijas pārstāvju veikto revīziju laikā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 8. punkts)

1.   Komisija veic visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu datu, kurus Komisija savākusi revīziju laikā, neatļautu izpaušanu vai piekļuvi šiem datiem.

2.   Komisija izmanto datus, kas savākti tās veikto revīziju laikā vienīgi, lai veiktu savus pienākumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 75. pantu. Eiropas Revīzijas palātai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai ir piekļuve savāktajiem datiem.

3.   Savāktos datus nedrīkst sūtīt tām personām, kuru pienākumu veikšanai dalībvalstu vai Savienības iestādēs nav nepieciešama piekļuve šiem datiem saskaņā ar piemērojamiem noteikumiem, ja nav saņemta tās dalībvalsts nepārprotama piekrišana, kura nodrošina datus.

III IEDAĻA

Darbību un pārskatu revīzijas tvērums un saturs un darbību izlases veidošanas metodoloģija

27. pants

Darbību revīzijas

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Darbību revīzijas veic par katru grāmatvedības gadu, izmantojot darbību izlasi, kura veidota, izmantojot metodi, ko noteikusi vai apstiprinājusi revīzijas iestāde saskaņā ar šīs regulas 28. pantu.

2.   Darbību revīzijas veic, pamatojoties uz apliecinošajiem dokumentiem, kas veido audita liecības, un revīzijās pārbauda Komisijai deklarēto izdevumu likumību un pareizību, tostarp šādus aspektus:

a)

ka darbība tika atlasīta saskaņā ar darbības programmas atlases kritērijiem, nebija fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota, pirms atbalsta saņēmējs iesniedza finansējuma pieteikumu saskaņā ar darbības programmu, ir īstenota saskaņā ar apstiprinājuma lēmumu un atbilst jebkuriem tādiem nosacījumiem par tās funkcionalitāti, izmantošanu un sasniedzamajiem mērķiem, kuri piemērojami revīzijas veikšanas brīdī;

b)

ka izdevumi, kas deklarēti Komisijai, atbilst grāmatvedības ierakstiem un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 25. pantā;

c)

ka attiecībā uz izdevumiem, kas deklarēti Komisijai un noteikti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktu un 109. pantu un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu, iznākumi un rezultāti, kas ir pamats maksājumu veikšanai atbalsta saņēmējam, ir sasniegti, dalībnieku dati vai citi ieraksti, kas saistīti ar iznākumiem un rezultātiem, ir saskanīgi ar informāciju, kas iesniegta Komisijai, un ka nepieciešamie apliecinošie dokumenti pierāda pienācīgas revīzijas liecības, kā noteikts šīs regulas 25. pantā.

Revīzijā arī pārliecinās, ka publiskais ieguldījums ir samaksāts atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 132. panta 1. punktu.

3.   Darbību revīzijās attiecīgos gadījumos ietver pārbaudi uz vietas attiecībā uz darbības fizisko īstenošanu.

4.   Darbību revīzijās pārbauda to atbilstošo izdevumu precizitāti un pilnīgumu, kurus reģistrējusi sertifikācijas iestāde savās uzskaites sistēmās, un revīzijas liecību saskaņošanu visos līmeņos.

5.   Ja konstatētās problēmas pēc savas būtības izrādās sistēmiskas un tāpēc rada risku citām darbības programmas darbībām, revīzijas iestāde nodrošina, ka tiek veikta turpmāka pārbaude, tostarp attiecīgā gadījumā papildu revīzijas, lai noteiktu šādu problēmu apmēru, un ierosina nepieciešamos novēršanas pasākumus.

6.   Lai ziņotu Komisijai par gada aptvērumu, izdevumos, par kuriem veic revīziju, ietver tikai tos izdevumus, kuri ietilpst saskaņā ar 1. punktu veiktās revīzijas tvērumā. Šiem mērķiem izmanto kontroles ziņojuma paraugu, kas noteikts, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 6. punktu.

28. pants

Metodoloģija darbību izlases veidošanai

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Revīzijas iestāde nosaka izlases veidošanas metodi (“izlases metodi”) saskaņā ar prasībām, kas paredzētas šajā pantā, ņemot vērā starptautiski pieņemtos revīzijas standartus, piemēram, INTOSAI, IFAC un IIA.

2.   Papildus paskaidrojumiem, kas sniegti revīzijas stratēģijā, revīzijas iestāde reģistrē dokumentāciju un profesionālos lēmumus, kas izmantoti, lai noteiktu izlases metodes, aptverot plānošanas, atlases, testēšanas un novērtēšanas posmus, lai parādītu, ka noteiktā metode ir piemērota.

3.   Izlasē ir pārstāvēta visa kopa, no kuras izlase veidota, un tā ļauj revīzijas iestādei sagatavot derīgu revīzijas atzinumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta a) apakšpunktu. Minētā kopa aptver izdevumus, kuri radušies darbības programmai vai darbības programmu grupai ar vienotu pārvaldības un kontroles sistēmu un kurus iekļauj maksājuma pieteikumos, ko iesniedz Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 131. pantu par noteiktu grāmatvedības gadu. Izlasi var veidot grāmatvedības gada laikā vai pēc tā beigām.

4.   Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 1. punkta piemērošanas vajadzībām izlases metode ir statistiska metode, ja tā nodrošina:

i)

izlases vienību atlasi pēc nejaušības principa;

ii)

varbūtības teorijas izmantošanu, lai novērtētu izlases rezultātus, tostarp ar izlasi saistīto risku un izlases plānotās un sasniegtās precizitātes noteikšanu un kontroli.

5.   Izlases metode nodrošina katras izlases vienības atlasi no kopas pēc nejaušības principa, izmantojot nejaušus skaitļus, ko ģenerē katrai kopas vienībai, lai atlasītu vienības, kas veido izlasi, vai sistemātisku atlasi, kurā izmanto nejaušu sākuma punktu un pēc tam, lai atlasītu papildu vienības, piemēro sistemātisku noteikumu.

6.   Izlases vienību nosaka revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu. Izlases vienība var būt darbība, projekts darbības ietvaros vai atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījums. Informācija par noteikto izlases vienības veidu un par šīm vajadzībām izmantoto profesionālo lēmumu tiek iekļauta kontroles ziņojumā.

7.   Ja kopējie izdevumi, kas attiecas uz izlases vienību, grāmatvedības gadā ir ar negatīvu vērtību, tos izslēdz no iepriekš 3. punktā minētās kopas, un to revīziju veic atsevišķi. Revīzijas iestāde var arī izveidot šīs atsevišķās kopas izlasi.

8.   Ja ir piemērojami nosacījumi attiecībā uz samērīgu kontroli, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 148. panta 1. punktā, revīzijas iestāde var izslēgt no kopas, no kuras tiks veidota izlase, vienības, kas norādītas minētajā pantā. Ja attiecīgā darbība jau ir atlasīta izlasei, revīzijas iestāde to aizstāj, izmantojot atbilstīgu atlasi pēc nejaušības principa.

9.   Attiecībā uz visiem Komisijai deklarētajiem izdevumiem, kuri iekļauti izlasē, veic revīziju.

Tomēr, ja atlasītās izlases vienības ietver lielu skaitu pamatā esošu maksājuma pieprasījumu vai rēķinu, revīzijas iestāde var veikt to revīziju, izmantojot apakšizlasi, atlasot pamatā esošos maksājuma pieprasījumus vai rēķinus, izmantojot tos pašus izlases raksturlielumus, kas izmantoti galvenās izlases vienību atlasei.

Šajā gadījumā atbilstīgus izlases lielumus aprēķina katrā izlases vienībā, kam tiks veikta revīzija, un tie jebkurā gadījumā nav mazāki kā 30 pamatā esošie pieprasījumi vai rēķini katrai izlases vienībai.

10.   Revīzijas iestāde var izmantot stratifikāciju, sadalot kopu apakškopās, no kurām katra ir tādu izlases vienību grupa, kurām ir līdzīgas iezīmes, jo īpaši riska vai paredzamā kļūdu īpatsvara ziņā, vai ja kopā iekļautas darbības, ko veido darbības programmas finanšu ieguldījumi finanšu instrumentos, vai citas vienības ar lielu vērtību.

11.   Revīzijas iestāde novērtē sistēmas uzticamību kā augstu, vidēju vai zemu, ņemot vērā to sistēmas revīziju rezultātus, kas veiktas, lai noteiktu izlases tehniskos parametrus, tā, lai apvienotais pārliecības līmenis, ko gūst no sistēmu revīzijas un darbību revīzijas, ir augsts. Lai sistēma tiktu novērtēta kā tāda, kas ir uzticama, ticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nav mazāks par 60 %. Lai sistēma tiktu novērtēta kā tāda, kuras drošums ir zems, uzticamības līmenis, ko izmanto izlases veidošanā, nav mazāks par 90 %. Maksimālais būtiskuma līmenis ir 2 % no 3. punktā minētajiem izdevumiem.

12.   Ja ir konstatēti pārkāpumi vai pārkāpumu risks, revīzijas iestāde, pamatojoties uz profesionālu lēmumu, lemj, vai ir nepieciešams veikt to papildu darbību vai darbību daļu papildu izlases revīziju, kuras netika revidētas nejaušajā izlasē, lai ņemtu vērā īpašus konstatētos riska faktorus.

13.   Revīzijas iestāde atsevišķi veic papildu izlases revīzijas rezultātu analīzi, izdara secinājumus, pamatojoties uz šiem rezultātiem, un gada kontroles ziņojumā paziņo par tiem Komisijai. Pārkāpumi, kas konstatēti papildu izlasē, netiek iekļauti nejaušās izlases prognozēto nejaušo kļūdu aprēķinā.

14.   Pamatojoties uz to darbību revīzijas rezultātiem, kuras veiktas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 5. punkta a) apakšpunktā minētā revīzijas atzinuma un kontroles ziņojuma vajadzībām, revīzijas iestāde aprēķina kopējo kļūdu īpatsvaru, kas atbilst prognozējamo nejaušo kļūdu un attiecīgā gadījumā sistēmisko kļūdu un neizlaboto anomālo kļūdu summai, kas dalīta ar kopu.

29. pants

Pārskatu revīzijas

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 7. punkts)

1.   Pārskatu revīzijas, kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 1. punktā, revīzijas iestāde veic par katru grāmatvedības gadu.

2.   Pārskatu revīzijas sniedz pamatotu pārliecību, ka pārskatā uzrādītās summas ir pilnīgas, pareizas un patiesas.

3.   1. un 2. punkta vajadzībām revīzijas iestāde jo īpaši ņem vērā rezultātus, kas iegūti sistēmu revīzijās, kuras veiktas attiecībā uz sertifikācijas iestādi, un darbību revīzijas.

4.   Sistēmas revīzija ietver sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmas uzticamības pārbaudi un, pamatojoties uz izlasi, sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā reģistrēto izdevumu atsaukto un atgūto summu pareizības pārbaudi.

5.   Revīzijas atzinuma vajadzībām, lai konstatētu, ka pārskati sniedz skaidru un patiesu priekšstatu, revīzijas iestāde pārbauda, vai visi elementi, kas paredzēti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. pantu, ir pareizi ietverti pārskatos un atbilst apliecinošajiem grāmatvedības dokumentiem, ko uztur visas attiecīgās iestādes vai struktūras un atbalsta saņēmēji. Revīzijas iestāde jo īpaši, pamatojoties uz pārskatiem, ko tai nodrošina sertifikācijas iestāde, pārliecinās, ka:

a)

atbilstīgo izdevumu kopsumma, kas deklarēta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 1. punkta a) apakšpunktu, saskan ar izdevumiem un atbilstošo publisko ieguldījumu, kas iekļauts maksājuma pieteikumos, kuri iesniegti Komisijai attiecīgajā grāmatvedības gadā, un atšķirību gadījumā – ka pārskatos sniegti pienācīgi paskaidrojumi par saskaņošanas summām;

b)

summas, kas grāmatvedības gada laikā atsauktas vai atgūtas, summas, kas atgūstamas grāmatvedības gada beigās, summas, kas atgūtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 71. pantu, un neatgūstamās summas, kas uzrādītas pārskatos, atbilst summām, kas ievadītas sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmās, un ir balstītas uz lēmumiem, ko pieņēmusi atbildīgā vadošā iestāde vai sertifikācijas iestāde;

c)

attiecīgos gadījumos izdevumi ir izslēgti no pārskatiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 137. panta 2. punktu un ka visas nepieciešamās korekcijas ir parādītas attiecīgā grāmatvedības gada pārskatos;

d)

programmas ieguldījumu summas, kas samaksātas finanšu instrumentiem, un valsts atbalsta avansi, kas samaksāti atbalsta saņēmējiem, ir apliecināti ar informāciju, kas pieejama no vadošās iestādes un sertifikācijas iestādes.

Pārbaudes, kas minētas b), c) un d) apakšpunktā, var veikt, pamatojoties uz izlasi.

IV IEDAĻA

Komisijas finanšu korekcijas saistībā ar sistēmas trūkumiem

30. pants

Kritēriji nopietnu trūkumu noteikšanai pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 144. panta 6. punkts)

1.   Komisija savu novērtējumu par pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību balsta uz pieejamo sistēmu revīziju rezultātiem, tostarp kontroļu pārbaudes un darbību revīziju rezultātiem.

Novērtējums aptver programmas iekšējo kontroļu vidi, vadošo un sertifikācijas iestāžu pārvaldības un kontroles darbības, uzraudzību, ko veic vadošās un sertifikācijas iestādes, un kontroles darbības, ko veic revīzijas iestāde, un tas ir balstīts uz atbilstības pārbaudi galvenajām prasībām, kas noteiktas IV pielikuma 1. tabulā.

Šo galveno prasību izpilde tiek novērtēta, pamatojoties uz kategorijām, kas noteiktas IV pielikuma 2. tabulā.

2.   Galvenie nopietno trūkumu veidi, kuri pastāv pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvā darbībā, ir tie gadījumi, kad tiek novērtēts, ka jebkura no galvenajām prasībām, kas minētas IV pielikuma 1. tabulas 2., 4., 5., 13., 15., 16. un 18. punktā, vai divas vai vairākas no pārējām galvenajām prasībām, kas minētas IV pielikuma 1. tabulā, ietilpst IV pielikuma 2. tabulā noteiktajā 3. vai 4. kategorijā.

31. pants

Kritēriji vienoto likmju vai ekstrapolēto finanšu korekciju piemērošanai un kritēriji finanšu korekcijas līmeņa noteikšanai

(Regulas (ES) Nr. 1303/2013 144. panta 6. punkts)

1.   Finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē vienu vai vairākus nopietnus trūkumus pārvaldības un kontroles sistēmas darbībā.

Neskarot šā punkta 1. daļu, ekstrapolētās finanšu korekcijas piemēro visai darbības programmai vai tās daļai, ja Komisija konstatē sistēmiskus trūkumus reprezentatīvā darbību izlasē, nodrošinot precīzāku uz Savienības budžetu attiecināmā riska apmēra noteikšanu. Šajā gadījumā reprezentatīvās darbību izlases pārbaudes rezultātus ekstrapolē, tos attiecinot uz pārējo kopu, no kuras veidota izlase, lai noteiktu finanšu korekciju.

2.   Vienotās likmes korekcijas līmeni nosaka, ņemot vērā šādus elementus:

a)

viena vai vairāku nopietnu trūkumu relatīvo svarīgumu visas pārvaldības un kontroles sistēmas kontekstā;

b)

viena vai vairāku nopietnu trūkumu biežumu un apmēru;

c)

zaudējumu riska līmeni attiecībā uz Savienības budžetu.

3.   Ņemot vērā šos elementus, finanšu korekcijas līmeni nosaka šādi:

a)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik būtiski, bieži vai izplatīti, ka rada pilnīgu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam visu attiecīgo izdevumu likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 100 %;

b)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā ir tik bieži vai izplatīti, ka rada ļoti nopietnu sistēmas atteici, kas pakļauj riskam ļoti lielas attiecīgo izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 25 %;

c)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma darbojas nepilnīgi vai darbojas tik slikti vai neregulāri, ka pakļauj riskam lielas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 10 %;

d)

ja viens vai vairāki nopietni trūkumi pārvaldības un kontroles sistēmā pastāv tāpēc, ka sistēma nedarbojas konsekventi, tādējādi pakļaujot riskam nozīmīgas minēto izdevumu daļas likumību un pareizību, piemērojamā korekcijas likme ir 5 %.

4.   Ja saskaņā ar 3. punktu noteiktās vienotās likmes izmantošana būtu nesamērīga, korekcijas līmeni samazina.

5.   Ja tāpēc, ka atbildīgās iestādes nav veikušas pienācīgas korektīvas darbības pēc tam, kad grāmatvedības gadā ir piemērota finanšu korekcija, viens vai vairāki tie paši nopietnie trūkumi ir konstatēti nākamajā grāmatvedības gadā, viena vai vairāku nopietnu trūkumu ilgākas pastāvēšanas dēļ korekcijas likmi var palielināt līdz līmenim, kas nepārsniedz nākamās augstākās kategorijas līmeni.

32. pants

Šī regula stājas spēkā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

24. pants stājas spēkā no 2014. gada 1. decembra attiecībā uz III pielikumā minēto informāciju par reģistrētajiem un glabātajiem datiem, izņemot 23. līdz 40., 71. līdz 78. un 91. līdz 105. datu lauku. Attiecībā uz šiem III pielikuma datu laukiem 24. pants stājas spēkā no 2015. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 3. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 549. lpp.).

(5)  Komisijas 2014. gada 7. marta Īstenošanas regula (ES) Nr. 215/2014, ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (OV L 69, 8.3.2014., 65. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

15. panta 2. punktā minētie pārskata periodi

Nozare

Pārskata periods (gadi)

Dzelzceļš

30

Ūdensapgāde/sanitārija

30

Ceļi

25–30

Atkritumu apsaimniekošana

25–30

Ostas un lidostas

25

Pilsētas transports

25–30

Enerģija

15–25

Pētniecība un inovācija

15–25

Platjosla

15–20

Uzņēmējdarbības infrastruktūra

10–15

Citas nozares

10–15


II PIELIKUMS

Kritēriji lielo projektu kvalitātes pārbaudei, kas minēta 23. pantā

1.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta a) apakšpunktā (1)

Pierādījumi par pietiekamu tehnisko, juridisko, finanšu un administratīvo spēju pārvaldīt projektu īstenošanas un darbības posmā.

2.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta b) apakšpunktā

Pierādījumi par projekta finansējuma atbilstību, pamatojoties uz saistītajām prasībām, kas saistītas ar vietu vai projekta teritoriju.

3.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta c) apakšpunktā

3.1.   Kopējo izmaksu un kopējo atbilstīgo izmaksu aprēķina pareizība, ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1303/2013 61. pantā paredzētās prasības, un pietiekami sīks izklāsts, izmaksu aprēķinā izmantotā loģiskā pamatojuma piemērotība gan paredzēto mērķu sasniegšanas vispārējo izmaksu ziņā, gan attiecīgā gadījumā vienības izmaksu ziņā.

3.2.   Pierādījumi par tiesībām attiecīgos gadījumos saņemt atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (turpmāk “ERAF”) vai Kohēzijas fonda un par to, ka finansējums paredzēts tikai tiem elementiem, kas ir saskaņā ar atbilstības noteikumiem, kuri paredzēti Regulā (ES) Nr. 1303/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (2) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (3), un atbilstības noteikumiem, kurus pieņēmušas dalībvalstis.

3.3.   Pierādījumi, ka publiskais atbalsts projektam nav uzskatāms par valsts atbalstu vai ka valsts atbalsta gadījumā tas atbilstīgi ņemts vērā, aprēķinot kopējo publisko ieguldījumu projektā.

4.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta d) apakšpunktā

4.1.   Pieprasījuma analīzes (vai uzņēmējdarbības plāna, ja tiek veikts ienesīgs ieguldījums) uzticamība, pamatojoties uz reālistiskām aplēsēm un saskaņā ar galvenajām demogrāfiskajām tendencēm un attīstību attiecīgajā nozarē, lai pamatotu projekta nepieciešamību un projekta iekārtu kopējo jaudu.

4.2.   Iespēju analīzes kvalitātes piemērotība, lai atbalstītu dalībvalsts secinājumu, ka veikta galveno alternatīvu analīze un ka īstenošanai izvēlēta labākā iespēja, tostarp izvēlētās iespējas pamatojums.

4.3.   Ierosinātās projekta tehnoloģijas piemērotība un atbalsta galasaņēmēja spēja nodrošināt tā ilgtspējību vai, ja atbalsta galasaņēmēja spēja ir nepietiekama, noteikumi, kas ir pietiekami, lai nodrošinātu nepieciešamo šīs spējas līmeni.

4.4.   Secinājuma pareizums attiecībā uz to, ka projekts ir iespējams un ka to var īstenot projektam plānotajā laikā vai vismaz līdz atbilstības perioda beigām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65. panta 2. punktā.

5.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta e) apakšpunktā

5.1.   Izmaksu un ieguvumu analīzē pareizi ievērota nepieciešamā metodoloģija, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. pantā, un pareizi piemērota neto ienākumu aprēķina metode, kā minēts minētās regulas 61. pantā un šīs regulas 15. līdz 19. pantā.

5.2.   Secinājuma par to, ka projekts ir ekonomiski un finansiāli dzīvotspējīgs un ka tam ir pozitīva sociālekonomiska ietekme, kas pamato atbalsta līmeni tādā apmērā, kā paredzēts saskaņā ar ERAF vai Kohēzijas fondu, pareizība.

6.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta f) apakšpunktā

6.1.   Pierādīts ieguldījums vides un klimata pārmaiņu politikas virzienu mērķos, jo īpaši mērķos, kas saistīti ar stratēģiju “Eiropa 2020”, un pierādījumi, ka vērā ņemti ar klimata pārmaiņām saistītie riski, nepieciešamība pielāgoties klimata pārmaiņām un mazināt tās un noturība pret katastrofām, kā arī atbilstīgie pasākumi, kas īstenoti vai paredzēti, lai nodrošinātu projekta izturību pret klimata pārmaiņu mainību.

6.2.   Pierādījumi, ka princips “piesārņotājs maksā” un preventīvās darbības princips ir piemērots pareizi.

6.3.   Projekta atbilstība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2011/92/ES (4) attiecībā uz projektiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas I pielikumā, un projektiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas II pielikumā, par kuriem kompetentās iestādes, izmantojot 4. pantā paredzēto izvērtēšanu, secinājušas, ka ir nepieciešama ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – “EIA”) procedūra, kā projektiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2011/92/ES I pielikumā:

a)

EIA ziņojuma netehniskais kopsavilkums ir saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 5. pantu un IV pielikumu, un par to ir notikusi sabiedriskā apspriešana un

b)

apspriešanās ar vides iestādēm, sabiedrību un attiecīgos gadījumos ar citām dalībvalstīm ir notikusi saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 6. un 7. Pantu, un

c)

kompetentās iestādes lēmums tika pieņemts saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 8. un 9. Pantu, vai

d)

gadījumos, kad EIA procedūra ir pabeigta ar juridiski saistošu lēmumu, kam seko attīstības piekrišanas piešķiršana saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES 8. un 9. pantu, dalībvalsts rakstiskas apņemšanās pieejamība par savlaicīgu rīcību, lai nodrošinātu, ka attīstības piekrišana tiks piešķirta vēlākais pirms darbu sākuma.

6.4.   Projekta atbilstība Direktīvai 2011/92/ES attiecībā uz projektiem, kas uzskaitīti minētās direktīvas II pielikumā, par kuriem kompetentās iestādes, izmantojot 4. pantā paredzēto izvērtēšanu, secinājušas, ka nav nepieciešama EIA procedūra:

a)

kompetento iestāžu izvērtēšanas lēmums ir pieņemts un ir pieejams sabiedrībai; un

b)

ja izvērtēšanas lēmums neattiecas uz kritērijiem, kas uzskaitīti Direktīvas 2011/92/ES III pielikumā, sniegta attiecīgā informācija, kas paredzēta minētās direktīvas 4. pantā un III pielikumā.

6.5.   Attiecīgos gadījumos parādīta Direktīvas 2011/92/ES nepiemērojamība.

6.6.   Ja projekts ir plāna vai tādas programmas rezultāts (uz ko attiecas prasības, kuras paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2001/42/EK (5)), kura nav darbības programma, parādīta projekta atbilstība plānam vai programmai.

6.7.   Gadījumā, ja netiek izpildīti vispārīgie ex ante nosacījumi attiecībā uz vides tiesību aktiem un katrā atsevišķā gadījumā attiecībā uz jebkuriem attiecīgajiem tematiskajiem ex ante nosacījumiem saistībā ar atkritumu un ūdens nozari un transporta nozari (SVN prasības), kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 19. pantā un XI pielikumā, jāparāda saikne ar saskaņoto rīcības plānu.

6.8.   Projekta atbilstība Padomes Direktīvai 92/43/EEK (6):

a)

gadījumā, ja projekts varētu būtiski ietekmēt Natura 2000 tīkla teritoriju vai teritorijas (saskaņā ar 6. panta 3. punktu), veikts attiecīgs novērtējums, un tas pabeigts, pirms projektam piešķirta attīstības piekrišana;

b)

gadījumā, ja projektam ir būtiska negatīva ietekme uz Natura 2000 tīkla teritoriju vai teritorijām, izpildītas Direktīvas 92/43/EEK 6. panta 4. punktā paredzētās prasības, tostarp paziņošana Komisijai vai Komisijas atzinums.

6.9.   Informācijas par vides integrācijas papildu pasākumiem, piemēram, vides revīziju, vides pārvaldību un īpašu vides uzraudzību, parādot atbilstību attiecībā uz konstatētajām vajadzībām.

6.10.   To pasākumu izmaksu aplēšu atbilstība, kuri veikti, lai novērstu negatīvu ietekmi uz vidi.

6.11.   Attiecīgos gadījumos projekta atbilstība attiecīgajām nozares vides direktīvām, jo īpaši:

a)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (7) – projektiem, kas ietekmē ūdenstilpnes (projektiem, uz kuriem attiecas izņēmumi saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 7. punktu, – attiecīgos gadījumos novērtējuma pārbaude);

b)

Padomes Direktīva 91/271/EEK (8) – projektiem komunālo notekūdeņu nozarē;

c)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (9) un attiecīgās piemērojamās direktīvas, piemēram, Padomes Direktīva 1999/31/EK (10), – projektiem, kas attiecas uz cietajiem atkritumiem, un

d)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (11) – projektiem, kam nepieciešama atļauja saskaņā ar minēto direktīvu.

7.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta g) apakšpunktā

7.1.   Projekta mērķu saskaņotība ar konkrētajiem mērķiem, kas noteikti saskaņā ar attiecīgo darbības programmu attiecīgo prioritāro virzienu, un atbilstība tiem.

7.2.   Projekta paredzamā ieguldījuma prioritārā virziena rezultātu un iznākuma rādītājos atbilstība.

7.3.   Projekta paredzamā ieguldījuma sociālekonomiskajā attīstībā atbilstība.

7.4.   Pierādījumi, ka atbalsta saņēmējs ir veicis atbilstošus pasākumus, lai darbības posmā nodrošinātu optimālu infrastruktūras izmantošanu.

8.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta h) apakšpunktā

8.1.   Pamatotie kopējie plānotie finanšu resursi un pamatotais plānotais atbalsts no fondiem ir pareizi parādīts finansēšanas plānā.

8.2.   Projekta finansēšanas plāna, kas parāda tā finanšu dzīvotspēju projekta īstenošanas gada finanšu vajadzībām, atbilstība.

8.3.   To fizisko un finanšu rādītāju atbilstība un pārbaudāmība, kurus izmanto progresa uzraudzībai, ņemot vērā apzinātos riskus.

9.   Kvalitātes pārbaudes kritēriji attiecībā uz informācijas prasībām, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 101. panta i) apakšpunktā

9.1.   Liela projekta īstenošanai ierosinātā grafika pareizums un iespējamība, ņemot vērā apzinātos riskus.

9.2.   Ja projekta īstenošanas laiks ir ilgāks nekā plānošanas periods, norādīto posmu atbilstība un optimāla struktūra lietderības un efektivitātes ziņā.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1301/2013 par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1300/2013 par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 13. decembra Direktīva 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 27. jūnija Direktīva 2001/42/EK par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).

(6)  Padomes 1992. gada 21. maija Direktīva 92/43/EEK par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. oktobra Direktīva 2000/60/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).

(8)  Padomes 1991. gada 21. maija Direktīva 91/271/EEK par komunālo notekūdeņu attīrīšanu (OV L 135, 30.5.1991., 40. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/98/EK par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).

(10)  Padomes 1999. gada 26. aprīļa Direktīva 1999/31/EK par atkritumu poligoniem (OV L 182, 16.7.1999., 1. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).


III PIELIKUMS

Tādu datu saraksts, kuri jāreģistrē un jāglabā datorizētā formā uzraudzības sistēmā (minēts 24. pantā)

Dati nepieciešami par darbībām, ko atbalsta ar ESF, ERAF, Kohēzijas fondu un EJZF, ja vien 2. ailē nav noteikts citādi.

Datu lauki

Norāde par fondiem, attiecībā uz kuriem dati nav nepieciešami

Dati par atbalsta saņēmēju (1)  (2)

1.

Katra atbalsta saņēmēja vārds, uzvārds/nosaukums vai unikāls identifikators

 

2.

Informācija par to, vai atbalsta saņēmējs ir publisko vai privāto tiesību subjekts

 

3.

Informācija par to, vai atbalsta saņēmēja izdevumiem piemērotais PVN ir neatgūstams saskaņā ar valsts tiesību aktiem par PVN

 

4.

Atbalsta saņēmēja kontaktinformācija

 

Dati par darbību

5.

Darbības nosaukums vai unikāls identifikators

 

6.

Īss darbības apraksts

 

7.

Darbības pieteikuma iesniegšanas datums

 

8.

Sākuma datums, kas norādīts dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

9.

Beigu datums, kas norādīts dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

10.

Faktiskais datums, kad darbība ir fiziski pabeigta vai pilnībā īstenota

 

11.

Struktūra, kas izdevusi dokumentu, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

12.

Dokumenta, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, datums

 

13.

Informācija par to, vai darbība ir liels projekts, un kopīgais identifikācijas kods (CCI)

Neattiecas uz ESF un EJZF

14.

Informācija par to, vai darbība ir kopīgs rīcības plāns, un kopīgais identifikācijas kods (CCI)

Neattiecas uz EJZF

15.

Informācija par to, vai darbība ietver finansējumu saskaņā ar Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI)

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu un EJZF

16.

Informācija par to, vai publiskais atbalsts darbībai uzskatāms par valsts atbalstu

 

17.

Informācija par to, vai darbība īstenota saskaņā ar publiskā un privātā sektora partnerības struktūru

Neattiecas uz EJZF

18.

Darbības valūta

 

19.

Tās programmas vai programmu konverģences un konkurētspējas instruments, saskaņā ar kuru darbība tiek atbalstīta

 

20.

Tās programmas vai programmu prioritāte vai prioritātes, saskaņā ar kuru darbība tiek atbalstīta

 

21.

Fonds vai fondi, no kuriem tiek atbalstīta darbība

 

22.

Attiecīgā reģiona kategorija

Neattiecas uz Kohēzijas fondu un EJZF

Dati par intervences kategorijām

23.

Intervences jomas kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

24.

Finansējuma veida kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

25.

Teritorijas veida kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

26.

Teritoriālās nodrošināšanas sistēmas kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

27.

Tematiskā mērķa kods vai kodi

Neattiecas uz ESF un EJZF

28.

ESF sekundārās tēmas kods vai kodi

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu un EJZF

29.

Saimnieciskās darbības kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

30.

Vietas kods vai kodi

Neattiecas uz EJZF

Dati par rādītājiem

31.

Nosaukums un unikālais identifikators katram no kopējiem vai katras programmas īpašajiem iznākuma rādītājiem, kas ir būtiski darbībai, vai nosaukums un unikālais identifikators katram no kopējiem iznākuma rādītājiem dalījumā pēc dalībnieku dzimuma, ja nepieciešams saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem

 

32.

Katra iznākuma rādītāja mērvienība

 

33.

Iznākuma rādītāja mērķvērtība, attiecīgos gadījumos dalījumā pēc dzimuma

 

34.

Katra iznākuma rādītāja sasnieguma līmenis katrā kalendārajā gadā, attiecīgos gadījumos dalījumā pēc dzimuma

 

35.

Nosaukums un unikālais identifikators katram no kopējiem un katras programmas īpašajiem rezultātu rādītājiem (3), kas ir būtiski darbībai, vai nosaukums un unikālais identifikators katram no kopējiem rezultātu rādītājiem, dalījumā pēc dzimuma, ja nepieciešams saskaņā ar konkrētu fondu noteikumiem

 

36.

Katra rezultātu rādītāja mērvienība

 

37.

Katra sniegtā rezultātu rādītāja atsauces vērtība

Neattiecas uz ESF

38.

Katra sniegtā rezultātu rādītāja mērķvērtība, attiecīgos gadījumos dalījumā pēc dzimuma

Neattiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu

39.

Katra rezultāta mērķvērtības un atsauces vērtības mērvienība

 

40.

Katra rezultātu rādītāja sasnieguma līmenis katrā kalendārajā gadā, attiecīgos gadījumos dalījumā pēc dzimuma

Neattiecas uz ERAF un Kohēzijas fondu

Katras darbības finanšu dati (valūtā, kas piemērojama darbībai)

41.

Darbības kopējo atbilstīgo izmaksu summa, kas apstiprināta dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

42.

Kopējo atbilstīgo izmaksu summa, kas uzskatāma par publiskiem izdevumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktu

 

43.

Publiskā atbalsta summa saskaņā ar dokumentu, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

Dati par atbalsta saņēmēju maksājuma pieprasījumiem (valūtā, kas piemērojama darbībai)

44.

Datums, kad no atbalsta saņēmēja saņemts katrs maksājuma pieprasījums

 

45.

Datums, kad katrs maksājums veikts par labu atbalsta saņēmējam, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu

 

46.

Atbilstīgo izdevumu summa maksājuma pieprasījumā, kas veido pamatu katram maksājumam, kurš veikts par labu atbalsta saņēmējam

 

47.

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktu definēto publisko izdevumu summa, kas atbilst atbilstīgajiem izdevumiem, kuri veido katra maksājuma pamatu

 

48.

Katra tāda maksājuma summa, kas veikta par labu atbalsta saņēmējam, pamatojoties uz maksājuma pieprasījumu

 

49.

Neto ienākumi, kas gūti no darbības tās īstenošanas laikā un kas nav ņemti vērā dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi, un atskaitīti no atbilstīgajiem izdevumiem

 

50.

Darbības pārbaudes uz vietas sākuma datums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 5. punkta b) apakšpunktu

 

51.

Darbības revīzijas uz vietas datums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 127. panta 1. punktu un šīs regulas 28. pantu

 

52.

Struktūra, kas veic revīziju vai pārbaudi

 

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz reālajām izmaksām (valūtā, kas piemērojama darbībai)

53.

Komisijai deklarētie atbilstīgie izdevumi, kuri noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kas faktiski radušās un samaksātas, kopā ar ieguldījumiem natūrā un amortizāciju attiecīgos gadījumos

 

54.

Publiskie izdevumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktā, atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem un noteikti, pamatojoties uz izmaksām, kuras faktiski atlīdzinātas un samaksātas, kopā ar ieguldījumiem natūrā un amortizāciju attiecīgos gadījumos

 

55.

Līguma veids, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/17/EK (4) vai Direktīvas 2004/18/EK (5) (būvdarbi/pakalpojumu nodrošināšana/preču nodrošināšana), vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/23/ES (6) noteikumi

 

56.

Līguma veids, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK, vai Direktīvas 2014/23/ES  noteikumi

 

57.

Atbilstīgie izdevumi, kas radušies un samaksāti, pamatojoties uz līgumu, ja uz līgumu attiecas Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK, vai Direktīvas 2014/23/ES  noteikumi

 

58.

Izmantotā iepirkuma procedūra, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK, vai Direktīvas 2014/23/ES  noteikumi

 

59.

Līguma slēdzēja vārds, uzvārds/nosaukums vai unikālais identifikators, ja uz līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecas Direktīvas 2004/17/EK vai Direktīvas 2004/18/EK, vai Direktīvas 2014/23/ES  noteikumi

 

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz standarta likmes vienības izmaksām (summas valūtā, kas piemērojama darbībai)

60.

Komisijai deklarētie atbilstīgie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz standarta likmes vienības izmaksām

 

61.

Publiskie izdevumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktā, atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem un noteikti, pamatojoties uz standarta likmes vienības izmaksām

 

62.

Tās vienības definīcija, kuru izmanto standarta likmes vienības izmaksu vajadzībām

 

63.

Nodrošināto vienību skaits saskaņā ar to, kas maksājuma pieprasījumā norādīts par katru vienības pozīciju

 

64.

Vienības izmaksas vienai vienībai attiecībā uz katru vienības pozīciju

 

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājumu pieprasījumā, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem (summas valūtā, kas piemērojama darbībai)

65.

Komisijai deklarētie atbilstīgie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

 

66.

Publiskie izdevumi, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktu, atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem un noteikti, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem

 

67.

Par katru vienreizējo maksājumu – sasniedzamie rezultāti (iznākums vai rezultāti), par kuriem panākta vienošanās dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi un kas ir pamats vienreizējo maksājumu izmaksai

 

68.

Par katru vienreizējo maksājumu – summa, par kuru panākta vienošanās dokumentā, kurā noteikti atbalsta nosacījumi

 

Dati par izdevumiem atbalsta saņēmēja maksājuma pieprasījumā, pamatojoties uz vienotajām likmēm (valūtā, kas piemērojama darbībai)

69.

Komisijai deklarētie atbilstīgie izdevumi, kas noteikti, pamatojoties uz vienotu likmi

 

70.

Publiskie izdevumi, kā definēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktā, atbilst Komisijai deklarētajiem atbilstīgajiem izdevumiem un noteikti, pamatojoties uz vienotu likmi

 

Dati par summām, kas atgūtas no atbalsta saņēmēja

71.

Katra atgūšanas lēmuma datums

 

72.

Publiskā atbalsta summa, ko ietekmē katrs atgūšanas lēmums

 

73.

Kopējie atbilstīgie izdevumi, ko ietekmē katrs atgūšanas lēmums

 

74.

Katras tās summas saņemšanas datums, kuru pēc atgūšanas lēmuma atmaksājis atbalsta saņēmējs

 

75.

Publiskā atbalsta summa, ko pēc atgūšanas lēmuma atmaksājis atbalsta saņēmējs (bez procentiem vai soda naudām)

 

76.

Kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atbilst publiskā atbalsta summai, ko atmaksājis atbalsta saņēmējs

 

77.

Publiskā atbalsta summa, kas pēc atgūšanas lēmuma nav atgūstama

 

78.

Kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atbilst neatgūstamajam publiskajam atbalstam

 

Dati par maksājuma pieteikumiem, ko iesniedz Komisijai (EUR)

79.

Katra maksājuma pieteikuma, ietverot darbības atbilstīgos izdevumus, iesniegšanas datums

 

80.

To atbilstīgo izdevumu kopsumma, kuri radušies atbalsta saņēmējam un samaksāti, īstenojot darbību, un iekļauti katrā maksājuma pieteikumā

 

81.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punkta definīcijai atbilstošo darbības publisko izdevumu kopsumma, kas iekļauta katrā maksājuma pieteikumā

 

82.

Ja darbība ir finanšu instruments, to finanšu instrumentam samaksāto programmas ieguldījumu kopsumma, kas iekļauta katrā maksājuma pieteikumā

 

83.

Ja darbība ir finanšu instruments, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punkta definīcijai atbilstošo publisko izdevumu kopsumma, kas atbilst to finanšu instrumentam samaksāto programmas ieguldījumu kopsummai, kuri iekļauti katrā maksājuma pieteikumā

 

84.

Ja darbība ir finanšu instruments, to programmas ieguldījumu kopsumma, kuri faktiski samaksāti kā atbilstīgie izdevumi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē un iekļauti katrā maksājuma pieteikumā

 

85.

Ja darbība ir finanšu instruments, publisko izdevumu kopsumma, kas atbilst to programmas ieguldījumu kopsummai, kuri faktiski samaksāti kā atbilstīgie izdevumi Regulas (ES) Nr. 1303/2013 42. panta 1. punkta a), b) un d) apakšpunkta nozīmē un iekļauti katrā maksājuma pieteikumā

 

86.

Valsts atbalsta gadījumā, ja ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1303/2013 131. panta 5. punkts, summa, kas avansā samaksāta atbalsta saņēmējam saskaņā ar darbību un iekļauta katrā maksājuma pieteikumā

 

87.

Valsts atbalsta gadījumā, ja ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1303/2013 131. panta 5. punkts, avansa summa, kas iekļauta maksājuma pieteikumā un kas segta ar izdevumiem, ko atbalsta saņēmējs samaksājis triju gadu laikā kopš avansa maksājuma

 

88.

Valsts atbalsta gadījumā, ja ir piemērojams Regulas (ES) Nr. 1303/2013 131. panta 5. punkts, atbalsta saņēmējam saskaņā ar darbību avansā samaksāta summa, kura iekļauta maksājuma pieteikumā, kura nav segta ar izdevumiem, ko samaksājis atbalsta saņēmējs, un kurai vēl nav beidzies triju gadu periods

 

89.

To atbilstīgo izdevumu summa, kuri iekļauti katrā maksājuma pieteikumā, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu, EJZF

90.

To publisko izdevumu summa, kuri definēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punktā un kuri iekļauti katrā maksājuma pieteikumā, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1304/2013 14. panta 1. punktu

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu, EJZF

Dati par pārskatiem, kas iesniegti Komisijai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 138. pantu (EUR)

91.

Katra pārskatu komplekta, tostarp darbības izdevumu, iesniegšanas datums

 

92.

Tā pārskata iesniegšanas datums, kurā darbības galīgie izdevumi iekļauti pēc darbības pabeigšanas (ja kopējie atbilstīgie izdevumi ir EUR 1000 000 vai vairāk (Regulas (ES) Nr. 1303/2013 140. pants))

 

93.

Darbības atbilstīgo izdevumu kopsumma, kas reģistrēta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā un kas iekļauta pārskatā

 

94.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punkta definīcijai atbilstošo darbības publisko izdevumu kopsumma, kas radusies, īstenojot darbību, atbilst atbilstīgo izdevumu kopsummai, kura reģistrēta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā, un iekļauta pārskatā

 

95.

Atbalsta saņēmējam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 132. panta 1. punktu veikto maksājumu kopsumma, kas atbilst atbilstīgo izdevumu kopsummai, kura reģistrēta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā, un iekļauta pārskatā

 

96.

Darbības kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atsaukti grāmatvedības gada laikā un iekļauti pārskatā

 

97.

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punkta definīcijai atbilstošo publisko izdevumu kopsumma, kas atbilst kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, kuri atsaukti grāmatvedības gada laikā, un iekļauta pārskatā

 

98.

Darbības kopējie atbilstīgie izdevumi, kas atgūti grāmatvedības gada laikā un iekļauti pārskatā

 

99.

Kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem, kuri atgūti grāmatvedības gada laikā, un iekļauti pārskatā

 

100.

Grāmatvedības gada beigās atgūstami darbības kopējie atbilstīgie izdevumi, kas iekļauti pārskatā

 

101.

Darbības kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst grāmatvedības gada beigās atgūstamiem darbības kopējiem atbilstīgajiem izdevumiem un iekļauti pārskatā

 

102.

Attiecībā uz darbību, kas iekļauta katrā pārskatu komplektā, – grāmatvedības gada laikā saskaņā ar minētās regulas 71. pantu atgūto atbilstīgo izdevumu kopsumma

 

103.

Attiecībā uz darbību, kas iekļauta katrā pārskatu komplektā, – Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 15. punkta definīcijai atbilstošie publiskie izdevumi, kas atbilst grāmatvedības gada laikā saskaņā ar minētās regulas 71. pantu atgūto atbilstīgo izdevumu kopsummai

 

104.

To darbības atbilstīgo izdevumu kopsumma, kuri gada beigās nav atgūstami un iekļauti pārskatā

 

105.

Darbības kopējie publiskie izdevumi, kas atbilst to atbilstīgo izdevumu kopsummai, kuri gada beigās nav atgūstami un iekļauti pārskatā

 

Dati par īpašiem izdevumu veidiem, uz ko attiecas maksimālās summas ierobežojumi

106.

To saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 2. punktu ESF līdzfinansēto ERAF veida izdevumu summa, kuri radušies un samaksāti

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu un EJZF

107.

To saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 98. panta 2. punktu ERAF līdzfinansēto ESF veida izdevumu summa, kuri radušies un samaksāti

Neattiecas uz ESF, Kohēzijas fondu un EJZF

108.

To izdevumu summa, kuri radušies un samaksāti ārpus programmas darbības teritorijas, bet Savienības teritorijā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 70. panta 2. punktu un Regulas (ES) Nr. 1304/2013 13. panta 2. punktu

 

109.

To izdevumu summa, kuri radušies vai samaksāti ārpus Savienības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 13. panta 3. punktu

Neattiecas uz ERAF, Kohēzijas fondu un EJZF

110.

To izdevumu summa, kuri radušies vai samaksāti ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punktu

Neattiecas uz ESF, Kohēzijas fondu un EJZF

111.

To izdevumu summa, kuri radušies vai samaksāti saistībā ar zemes iegādi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 3. punkta b) apakšpunktu

 

112.

Darbībā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 69. panta 1. punktu veiktu ieguldījumu natūrā summa

 

113.

Trešās valstīs radušos un samaksātu izdevumu summa, ko sedz Pirmspievienošanās palīdzības instruments vai Eiropas kaimiņattiecību instruments ETS darbībām

Neattiecas uz ESF, Kohēzijas fondu un EJZF


(1)  ETS gadījumā atbalsts saņēmēji norāda galveno atbalsts saņēmēju un pārējos atbalsta saņēmējus.

(2)  Atbalsta saņēmējs attiecīgos gadījumos ietver citas struktūras, kam radušies tādi izdevumi saskaņā ar darbību, kurus uzskata par izdevumiem, kas radušies atbalsta saņēmējam.

(3)  Attiecībā uz ESF kopējie rezultātu rādītāji ietver rādītājus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1304/2013 I un II pielikumā.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/17/EK, ar ko koordinē iepirkuma procedūras, kuras piemēro subjekti, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs (OV L 134, 30.4.2004., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 31. marta Direktīva 2004/18/EK par to, kā koordinēt būvdarbu valsts līgumu, piegādes valsts līgumu un pakalpojumu valsts līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūru (OV L 134, 30.4.2004., 114. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/23/ES (2014. gada 26. februāris) par koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu (OV L 94, 28.3.2014., 1.  lpp.).


IV PIELIKUMS

30. pantā minētās pārvaldības un kontroles sistēmām piemērotās pamatprasības un to klasifikācija saistībā ar to efektīvu darbību

1. tabula

Pamatprasības

Pamatprasības pārvaldības un kontroles sistēmai

Attiecīgās struktūras/iestādes

Tvērums

1.

Pienācīga funkciju nodalīšana un pienācīgas ziņošanas un uzraudzības sistēmas gadījumos, kad atbildīgā iestāde uztic uzdevumu veikšanu citai struktūrai.

Vadošā iestāde

Iekšējās kontroles vide

2.

Atbilstīga darbību izvēle.

Vadošā iestāde

Pārvaldības un kontroles darbības

3.

Pienācīga informācija atbalsta saņēmējiem par nosacījumiem, kas piemērojami izvēlētajām darbībām.

Vadošā iestāde

4.

Pienācīgas pārvaldības pārbaudes.

Vadošā iestāde

5.

Efektīva sistēma, kas nodrošina, ka visi dokumenti attiecībā uz izdevumiem un revīzijām tiek glabāti, nodrošinot pienācīgas revīzijas liecības.

Vadošā iestāde

Pārvaldības un kontroles darbības/Uzraudzība

6.

Uzticama sistēma to datu vākšanai, reģistrēšanai un glabāšanai, kuri nepieciešami uzraudzības, novērtēšanas, finanšu vadības, pārbaužu un revīziju vajadzībām, tostarp sasaiste ar elektronisko datu apmaiņas sistēmām ar atbalsta saņēmējiem.

Vadošā iestāde

7.

Samērīgu krāpšanas apkarošanas pasākumu efektīva īstenošana.

Vadošā iestāde

Pārvaldības un kontroles darbības

8.

Atbilstošas procedūras pārvaldības deklarācijas un gada kopsavilkuma par galīgajiem revīzijas ziņojumiem un veiktajām kontrolēm sagatavošanai.

Vadošā iestāde

9.

Pienācīga funkciju nodalīšana un pienācīgas ziņošanas un uzraudzības sistēmas gadījumos, kad atbildīgā iestāde uztic uzdevumu veikšanu citai struktūrai.

Sertifikācijas iestāde

Iekšējās kontroles vide

10.

Atbilstošas procedūras maksājuma pieteikumu sagatavošanai un iesniegšanai.

Sertifikācijas iestāde

Pārvaldības un kontroles darbības/Uzraudzība

11.

Tiek uzturēta atbilstīga deklarēto izdevumu un atbilstošo publisko ieguldījumu datorizēta uzskaite.

Sertifikācijas iestāde

Pārvaldības un kontroles darbības

12.

Atbilstoša un pilnīga atgūstamo, atgūto un atsaukto summu uzskaite.

Sertifikācijas iestāde

13.

Atbilstošas procedūras gada pārskata sagatavošanai un tā pilnīguma, pareizuma un patiesuma apliecināšanai.

Sertifikācijas iestāde

14.

Pienācīga funkciju nodalīšana un pienācīgas sistēmas, lai nodrošinātu, ka jebkurai citai struktūrai, kas veic revīziju saskaņā ar programmas revīzijas stratēģiju, ir nepieciešamā funkcionālā neatkarība un ka tā ievēro starptautiski atzītus revīzijas standartus.

Revīzijas iestāde

Iekšējās kontroles vide

15.

Pienācīgas sistēmu revīzijas.

Revīzijas iestāde

Kontroles darbības

16.

Pienācīgas darbību revīzijas.

Revīzijas iestāde

17.

Pienācīgas pārskatu revīzijas.

Revīzijas iestāde

18.

Pienācīgas procedūras derīga revīzijas atzinuma nodrošināšanai un gada kontroles ziņojuma sagatavošanai.

Revīzijas iestāde


2. tabula

Pārvaldības un kontroles sistēmām piemēroto pamatprasību klasifikācija saistībā ar šo sistēmu darbību

1. kategorija

Darbojas labi. Uzlabojumi nav nepieciešami vai arī nepieciešams tikai neliels uzlabojums vai uzlabojumi.

2. kategorija

Darbojas. Nepieciešami daži uzlabojumi.

3. kategorija

Darbojas daļēji. Nepieciešami būtiski uzlabojumi.

4. kategorija

Būtībā nedarbojas.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/45


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 481/2014

(2014. gada 4. marts),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1299/2013 attiecībā uz īpašiem noteikumiem par sadarbības programmu izdevumu atbilstību

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (1) un jo īpaši tās 18. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 18. panta 1. punktu ir nepieciešams izstrādāt īpašus noteikumus par sadarbības programmu izdevumu atbilstību attiecībā uz personāla izmaksām, biroja un administratīvajiem izdevumiem, ceļa un uzturēšanās izmaksām, ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksām un aprīkojuma izdevumiem (turpmāk “izdevumu kategorijas”).

(2)

Lai atbilstības noteikumus sadarbības programmām varētu piemērot elastīgi, dalībvalstīm, kas piedalās konkrētā sadarbības programmā, vajadzētu būt iespējai noteikt, ka konkrēta izdevumu kategorija nav piemērojama konkrētās sadarbības programmas īpašajā prioritārajā virzienā.

(3)

Būtu jānorāda, kā sadarbības programmu izdevumu atbilstības noteikumi, kas noteikti šajā regulā, iekļaujas vispārīgajā tiesiskajā regulējumā par atbilstības noteikumiem, kuri piemērojami visiem Eiropas strukturālajiem un investīciju (ESI) fondiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1303/2013 (2) 65.–71. pantā.

(4)

Attiecībā uz katru izdevumu kategoriju būtu jānosaka dažādi izdevumu elementi.

(5)

Būtu jāprecizē, ka izdevumi par dāvanām parasti nav atbilstīgi. Tomēr izdevumiem par nelielu reklāmas priekšmetu izplatīšanu reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas mērķiem būtu jābūt atbilstīgiem.

(6)

Būtu jānosaka dažādie personāla izmaksu elementi un noteikumi par šādu izmaksu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu kopumā, kā arī atsevišķi – par tādu nepilna darba laika uzdevumu vai pakalpojumu līgumu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu, kuru pamatā ir stundas likme.

(7)

Būtu jānosaka dažādie biroja un administratīvo izdevumu elementi un noteikumi par šādu izmaksu elementu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu tiešo vai netiešo izmaksu veidā, jo īpaši gadījumos, ja tie kombinēti ar Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzētajām vienotajām likmēm.

(8)

Būtu jānosaka dažādie ceļa un uzturēšanās izmaksu elementi un noteikumi par šādu izmaksu elementu aprēķinu, uzskaiti un atlīdzināšanu neatkarīgi no tā, vai izdevumi radušies atbalsta saņēmējam vai tieši viņa personālam. Būtu arī jāprecizē nosacījumi, saskaņā ar kuriem veic ceļa un uzturēšanās izmaksu uzskaiti, ja izmaksas radušās ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. pantā.

(9)

Būtu jānosaka dažādie ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksu elementi.

(10)

Būtu jānosaka dažādie aprīkojuma izdevumu elementi un noteikumi par lietota aprīkojuma atbilstību.

(11)

Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Neskarot atbilstības noteikumus, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 65.–71. pantā vai pamatojoties uz minētajiem pantiem, šajā regulā paredz īpašus noteikumus par sadarbības programmu izdevumu atbilstību attiecībā uz šādām izdevumu kategorijām:

a)

personāla izmaksas;

b)

biroja un administratīvie izdevumi;

c)

ceļa un uzturēšanās izmaksas;

d)

ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas; un

e)

aprīkojuma izdevumi.

2.   Dalībvalstis, kas pārstāvētas sadarbības programmas uzraudzības komitejā, drīkst vienoties noteikt, ka izdevumi, kas ietilpst vienā vai vairākās no 1. punktā minētajām kategorijām, nav atbilstīgi vienā vai vairākos prioritārajos virzienos.

2. pants

Vispārīgie noteikumi

1.   Visi izdevumi, kas ir atbilstīgi saskaņā ar šo regulu un ko ir samaksājis atbalsta saņēmējs vai kas ir samaksāti atbalsta saņēmēja vārdā, attiecas uz darbības vai tās daļas sākšanas vai sākšanas un īstenošanas izmaksām.

2.   Par atbilstīgām nav uzskatāmas šādas izmaksas:

a)

naudas sodi, finansiālas sankcijas un izdevumi par juridiskiem strīdiem un tiesvedību;

b)

izmaksas par dāvanām, izņemot tās, kuru vērtība nepārsniedz EUR 50 par vienu dāvanu, ja tās pasniegtas reklāmas, komunikācijas, publicitātes vai informācijas nolūkā;

c)

izmaksas, kas saistītas ar ārvalstu valūtas maiņas kursa svārstībām.

3. pants

Personāla izmaksas

1.   Personāla izmaksu izdevumus veido bruto darbaspēka izmaksas, kas rodas, nodarbinot atbalsta saņēmēja darbiniekus vienā no šādiem veidiem:

a)

pilna laika darbs;

b)

nepilna laika darbs ar fiksētu mēnesī nostrādātā laika procentuālo daļu;

c)

nepilna laika darbs ar mainīgu mēnesī nostrādāto stundu skaitu; vai

d)

pamatojoties uz stundas likmi.

2.   Personāla izmaksu izdevumi ir tikai:

a)

algas maksājumi, kas saistīti ar pasākumiem, kurus vienība neveiktu, ja attiecīgā darbība nebūtu uzsākta, kuri noteikti darba/darbu izpildes līgumā vai lēmumā par iecelšanu amatā (abi turpmāk “nodarbinātības dokuments”) vai ar likumu un kuri saistīti ar darba pienākumiem, kas minēti konkrētā darbinieka darba aprakstā;

b)

jebkuras citas izmaksas, kas tieši saistītas ar darba samaksas maksājumiem, kuri rodas darba devējam un kurus tas samaksā, piemēram, nodarbinātības nodokļi un sociālā apdrošināšana, tostarp pensijas, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 883/2004 (3), ja:

i)

tās ir noteiktas nodarbinātības dokumentā vai ar likumu;

ii)

tās ir saskaņā ar nodarbinātības dokumentā minētajiem tiesību aktiem un standarta praksi valstī un/vai organizācijā, kurā konkrētais darbinieks faktiski strādā; un

iii)

darba devējs tās nevar atgūt.

Attiecībā uz a) apakšpunktu algas maksājumiem var pielīdzināt maksājumus fiziskām personām, ko atbalsta saņēmējs nodarbina saskaņā ar līgumu, kurš nav darba/darbu izpildes līgums, un šādu līgumu var uzskatīt par nodarbinātības dokumentu.

3.   Personāla izmaksas var atlīdzināt:

i)

ņemot vērā reālās izmaksas (ko pamato ar nodarbinātības dokumentu un algas aprēķinu); vai

ii)

saskaņā ar vienkāršotām izmaksu iespējām, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 67. panta 1. punkta b)–d) apakšpunktā; vai

iii)

kā vienotu likmi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 19. pantu.

4.   Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras veic nepilna darba laika uzdevumu, kas ir saistīts ar attiecīgo darbību, aprēķina kā:

a)

fiksētu procentuālo daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši fiksētai attiecīgajā darbībā nostrādātā laika procentuālajai daļai – bez pienākuma izveidot atsevišķu darba laika reģistrēšanas sistēmu; vai

b)

mainīgu daļu no bruto darbaspēka izmaksām atbilstoši attiecīgajā darbībā nostrādāto stundu skaitam, kas katrā mēnesī var būt atšķirīgs, – pamatojoties uz laika reģistrēšanas sistēmu, kura aptver 100 % no darbinieka darba laika.

5.   Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta a) apakšpunktu darba devējs par katru darbinieku sagatavo dokumentu, kurā nosaka saistībā ar attiecīgo darbību nostrādājamā laika procentuālo daļu.

6.   Attiecībā uz nepilna darba laika uzdevumiem saskaņā ar 4. punkta b) apakšpunktu atlīdzināmās personāla izmaksas aprēķina, par pamatu izmantojot stundas likmi, ko nosaka:

i)

mēneša bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar mēneša darba laiku, kas noteikts nodarbinātības dokumentā un izteikts stundās; vai

ii)

pēdējās reģistrētās gada bruto darbaspēka izmaksas izdalot ar 1 720 stundām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 68. panta 2. punktu.

Stundas likmi reizina ar to stundu skaitu, kas faktiski nostrādātas saistībā ar attiecīgo darbību.

7.   Personāla izmaksas, kas saistītas ar personām, kuras saskaņā ar nodarbinātības dokumentu strādā, pamatojoties uz stundas likmi, ir atbilstīgas, saistībā ar darbību faktiski nostrādātās stundas piemērojot nodarbinātības dokumentā nolīgtajai stundas likmei (par pamatu izmanto darba laika reģistrēšanas sistēmu).

4. pants

Biroja un administratīvie izdevumi

Biroja un administratīvie izdevumi ir tikai šādi elementi:

a)

biroja noma;

b)

apdrošināšana un nodokļi, kas saistīti ar ēkām, kurās izvietots personāls, un biroja aprīkojumu (piemēram, apdrošināšana ugunsgrēka gadījumam, apdrošināšana zādzības gadījumam);

c)

komunālie pakalpojumi (piemēram, elektrība, apkure, ūdens);

d)

biroja piederumi;

e)

vispārējā uzskaite, kas tiek nodrošināta atbalsta saņēmēja organizācijā;

f)

arhīvi;

g)

tehniskā apkope, uzkopšana un remonti;

h)

drošība;

i)

IT sistēmas;

j)

sakari un komunikācija (piemēram, tālrunis, fakss, internets, pasta pakalpojumi, vizītkartes);

k)

bankas pakalpojumu maksa par konta vai kontu atvēršanu un apkalpošanu, ja darbības īstenošanai nepieciešama atsevišķa konta atvēršana;

l)

maksa par starpvalstu finanšu darījumiem.

5. pants

Ceļa un uzturēšanās izmaksas

1.   Ceļa un uzturēšanās izmaksu izdevumi ir tikai šādi elementi:

a)

ceļa izmaksas (piemēram, biļetes, ceļojuma apdrošināšana, transportlīdzekļa apdrošināšana, degviela, pārvietošanās ar automašīnu, ceļu nodevas, stāvvietu maksas);

b)

ēdināšanas izmaksas;

c)

naktsmītņu izmaksas;

d)

vīzas izmaksas;

e)

dienas nauda.

2.   Ja kāds no 1. punkta a)–d) apakšpunktā minētajiem elementiem ir segts ar dienas naudu, to neatlīdzina papildus dienas naudai.

3.   Ceļa un uzturēšanās izdevumi, kas radušies ārējiem ekspertiem un pakalpojumu sniedzējiem, ietilpst ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksās, kas minētas 6. pantā.

4.   Šajā pantā minēto izdevumu tiešu samaksu, ko veicis atbalsta saņēmēja darbinieks, pamato ar pierādījumu par to, ka atbalsta saņēmējs ir atlīdzinājis minētajam darbiniekam.

5.   Attiecībā uz darbībām, kas attiecas uz tehnisko palīdzību vai reklāmas pasākumiem un spēju veidošanu, izdevumi, kuri radušies ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ir atbilstīgi, ja tie radušies saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 3. punktu.

6.   Vadošā iestāde kā atbilstīgas var pieņemt izmaksas par naktsmītņu un ēdināšanas pakalpojumiem, kas saņemti uzņēmumos, kuri atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, ja minētās izmaksas radušās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punktu. Tas attiecas arī uz vietējā transporta ceļa izmaksām pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas.

7.   Attiecībā uz atbalsta saņēmēju personālu, kas atrodas ārpus programmas darbības teritorijas Savienības daļas, vadošā iestāde kā atbilstīgas var pieņemt izmaksas, kuras minētas 1. punktā, tostarp izmaksas par nokļūšanu pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā vai ārpus tās, un atgriešanos no tās, ja minētās izmaksas radušās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 2. punktu.

8.   Attiecībā uz atbalsta saņēmēju personālu, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā, par atbilstīgām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 20. panta 1. punktu uzskata izmaksas, kuras minētas 1. punktā, tostarp izmaksas par nokļūšanu pasākuma vai darbības norises vietā, kas atrodas programmas darbības teritorijas Savienības daļā vai ārpus tās, un atgriešanos no tās.

6. pants

Ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas

Izdevumi, ko veido ārējo ekspertu un pakalpojumu izmaksas, aptver šādus pakalpojumus un īpašās zināšanas, ko sniedz publisko tiesību vai privāto tiesību subjekts vai fiziska persona, kas nav darbības atbalsta saņēmējs:

a)

pētījumi vai apsekojumi (piemēram, novērtējumi, stratēģijas, koncepcijas apraksti, projekta plāni, rokasgrāmatas);

b)

apmācība;

c)

tulkošana;

d)

IT sistēmas un tīmekļa vietnes izstrāde, modifikācijas un atjauninājumi;

e)

reklāma, komunikācija, publicitāte vai informācija, kura saistīta ar darbību vai pašu sadarbības programmu;

f)

finanšu pārvaldība;

g)

pakalpojumi, kas saistīti ar pasākumu vai sanāksmju organizēšanu un īstenošanu (tostarp telpu noma, ēdināšana vai mutiskās tulkošanas pakalpojumi);

h)

dalība pasākumos (piemēram, reģistrācijas maksa);

i)

juridisko konsultāciju un notāra pakalpojumi, tehniskā un finanšu ekspertīze, citi konsultāciju un grāmatvedības pakalpojumi;

j)

intelektuālā īpašuma tiesības;

k)

pārbaudes saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 125. panta 4. punkta a) apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1299/2013 23. panta 4. punktu;

l)

sertifikācijas un revīzijas izmaksas programmas līmenī saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. un 127. pantu;

m)

bankas vai citas finanšu iestādes garantiju saņemšana, ja tas nepieciešams saskaņā ar Savienības vai valstu tiesību aktiem vai ir noteikts plānošanas dokumentā, ko pieņēmusi uzraudzības komiteja;

n)

ceļa un uzturēšanās izmaksas, kas radušās ārējiem ekspertiem, lektoriem, sanāksmju vadītājiem un pakalpojumu sniedzējiem;

o)

citu veidu īpašās zināšanas un pakalpojumi, kas nepieciešami darbībām.

7. pants

Aprīkojuma izdevumi

1.   Izdevumi, kas nav izdevumi, uz kuriem attiecas 4. pants, un kas ir saistīti ar tāda aprīkojuma finansēšanu, kuru darbības atbalsta saņēmējs iegādājies, nomā vai par kuru viņš ir noslēdzis līzinga līgumu, aptver tikai turpmāk minēto:

a)

biroja aprīkojumu;

b)

datortehniku un programmatūru;

c)

mēbeles un piederumus;

d)

laboratorijas aprīkojumu;

e)

iekārtas un instrumentus;

f)

rīkus un ierīces;

g)

transportlīdzekļus;

h)

citu īpašu aprīkojumu, kas nepieciešams darbībām.

2.   Izmaksas par lietota aprīkojuma iegādi var uzskatīt par atbilstīgām, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a)

attiecībā uz to nav saņemts nekāds cits atbalsts no ESI fondiem;

b)

tā cena nepārsniedz parasto cenu attiecīgajā tirgū;

c)

tam ir darbībai vajadzīgās tehniskās īpašības, un tas atbilst piemērojamām normām un standartiem.

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regula (EK) Nr. 883/2004 par sociālās nodrošināšanas sistēmu koordinēšanu (OV L 166, 30.4.2004., 1. lpp.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/51


KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 482/2014

(2014. gada 4. marts),

ar ko groza Deleģēto regulu (ES) Nr. 114/2013 attiecībā uz vidējo īpatnējo CO2 emisiju vērtību 2010. gadā, kura noteikta attiecībā uz ražotāju Great Wall Motor Company Limited

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 11. maija Regulu (ES) Nr. 510/2011 par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Savienības integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (1) un jo īpaši tās 11. panta 7. punktu,

tā kā:

(1)

Vieglo kravas automobiļu ražotājs Great Wall Motor Company Limited ir informējis Komisiju, ka vidējā īpatnējo CO2 emisiju vērtība 2010. gadā, kas attiecībā uz minēto ražotāju norādīta Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 114/2013 (2), ir nepareiza. Ražotājs ir sniedzis detalizētus pierādījumus, kas liecina, ka vidējā īpatnējo CO2 emisiju vērtība 2010. gadā bija būtiski augstāka nekā minētajā regulā norādītā.

(2)

Komisija ir izvērtējusi Great Wall Motor Company Limited iesniegtos pierādījumus un uzskata, ka ir lietderīgi labot norādīto vērtību.

(3)

Tāpēc Deleģētā regula (ES) Nr. 114/2013 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Sarakstā, kas iekļauts Deleģētās regulas (ES) Nr. 114/2013 III pielikumā, ierakstu otrajā slejā ar virsrakstu “Vidējās emisijas (g/km)” iepretim markai Great Wall aizstāj ar vērtību “225,00”.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 4. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 145, 31.5.2011., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 6. novembra Deleģētā regula (ES) Nr. 114/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 510/2011 attiecībā uz noteikumiem par pieteikumu iesniegšanu atkāpei no īpatnējo emisiju mērķiem, kuri noteikti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (OV L 38, 9.2.2013., 1. lpp.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/52


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 483/2014

(2014. gada 8. maijs)

par aizsardzības pasākumiem pret cūku diareju, ko izraisa delta koronavīruss, attiecībā uz dzīvnieku veselības prasībām, ievedot Savienībā ar izsmidzināšanu žāvētas cūku izcelsmes asinis un asins plazmu, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības cūku barības ražošanā

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (1), un jo īpaši tās 22. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 97/78/EK 22. panta 1. punktā paredzēts, ka gadījumā, ja trešās valsts teritorijā parādās vai izplatās slimība vai jebkura cita parādība vai apstāklis, kas var nopietni apdraudēt dzīvnieku veselību, vai ja to attaisno jebkurš cits nopietns ar dzīvnieku veselību saistīts apsvērums, Komisijai, rīkojoties pēc savas iniciatīvas vai pēc dalībvalsts pieprasījuma, nekavējoties ir jāpieņem pasākumi, tostarp īpaši nosacījumi attiecībā uz produktiem, kas nāk no visas attiecīgās trešās valsts vai tās daļas.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1069/2009 (2) nosaka sabiedrības veselības un dzīvnieku veselības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātiem produktiem, lai novērstu un mazinātu šādu produktu radītu risku sabiedrības un dzīvnieku veselībai, un jo īpaši – lai aizsargātu barības ķēdes drošumu. Tā arī iedala minētos produktus īpašās kategorijās, kas atspoguļo sabiedrības un dzīvnieku veselības riska pakāpi.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1069/2009 41. panta 3. punkts nosaka prasības 3. kategorijas materiāla dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu importam.

(4)

Komisijas Regula (ES) Nr. 142/2011 (3) paredz Regulas (EK) Nr. 1069/2009 īstenošanas noteikumus, tostarp īpašas prasības attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasinātu produktu apstrādi vai pārstrādi, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, izņemot kažokzvērus.

(5)

Asins pagatavojumiem, kas paredzēti barības ražošanai lauksaimniecības dzīvniekiem, tostarp ar izsmidzināšanu žāvētām cūku dzimtas dzīvnieku asinīm un plazmai, jābūt ražotiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma II nodaļas 2. iedaļu. Atsaucoties uz minētās iedaļas B punktu, asins pagatavojumiem jābūt pakļautiem jebkurai no 1. līdz 5. vai 7. pārstrādes metodei, kā izklāstīts minētās regulas IV pielikuma III nodaļā, vai citai metodei, kas nodrošina, ka asins pagatavojumi atbilst atvasinātu produktu mikrobioloģiskajiem standartiem, kuri noteikti Regulas (ES) Nr. 142/2011 X pielikuma I nodaļā. Regulā (ES) Nr. 142/2011, konkrēti tās XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 2. rindas 6. slejā, arī paredzēts, ka asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko varētu izmantot kā barību, kura paredzēta nosūtīšanai uz Savienību vai tranzītam caur to, jāpievieno veselības sertifikāts, kas atbilst XV pielikuma 4. nodaļas B punktā dotajam veselības sertifikāta paraugam.

(6)

Delta koronavīrusa izraisīta cūku dzimtas dzīvnieku diareja konstatēta Āzijā un Ziemeļamerikā. Šis vīruss nekad nav bijis konstatēts Savienībā. Ar izsmidzināšanu žāvētas cūku asinis un asins plazma ir tradicionāla sastāvdaļa sivēnu barībā. Nepiemērota termiskā apstrāde vai kontaminācija pēc termiskās apstrādes var radīt vīrusa izplatīšanos ar šādiem produktiem.

(7)

Tāpēc nepieciešams pārskatīt prasības, ko piemēro, importējot ar izsmidzināšanu žāvētas cūku asinis un asins plazmu, ko paredzēts izmantot lauksaimniecības cūku barības ražošanā.

(8)

Zinātniski novērojumi liecina, ka cūku koronavīrusi cūku fēcēs kļūst inaktīvi, uzkarsējot līdz 71 °C un uzturot šo temperatūru 10 minūtes vai paturot istabas temperatūrā (20 °C) septiņas dienas. Vīruss neizdzīvoja eksperimentālā kārtā inficētā sausā barībā, kas tika uzglabāta 24 °C temperatūrā ilgāk par divām nedēļām. Trešās valstīs asins un asins plazmas žāvēšanai ar izsmidzināšanu parasti izmanto 80 °C temperatūru visā produktā.

(9)

Pamatojoties uz pieejamo informāciju, šķiet lietderīgi noteikt, ka ar izsmidzināšanu žāvētām cūku izcelsmes asinīm un asins plazmai, kas ievesta no trešām valstīm un paredzēta cūku barošanai, jābūt pakļautai apstrādei augstā temperatūrā un pēc tam noteiktu laiku uzglabātai istabas temperatūrā, tādējādi mazinot kontaminācijas risku pēc apstrādes.

(10)

Sakarā ar nepieciešamību aizsargāt dzīvnieku veselību Savienībā un nopietno apdraudējumu, ko rada attiecīgie asins pagatavojumi, Komisijai būtu jāpieņem pagaidu aizsardzības pasākumi. Attiecīgi, ievedot šos produktus Savienībā, būtu jāpievieno veselības sertifikāts, kas atbilst šīs regulas pielikumā noteiktajam paraugam.

(11)

Pagaidu aizsardzības pasākumi būtu jāpiemēro, sākot ar nākamo dienu pēc šīs regulas publicēšanas, un tiem būtu jāilgst 12 mēnešus. Tos var grozīt, ņemot vērā riska novērtējumu, pamatojoties uz jaunāko zinātnisko informāciju.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 142/2011 XIV pielikuma I nodaļas 1. iedaļas 1. tabulas 2. rindas 6. slejas un XV pielikuma 4. nodaļas B punkta, asins pagatavojumiem, kas nav paredzēti lietošanai pārtikā un ko varētu izmantot kā barības sastāvdaļu, un kuri paredzēti nosūtīšanai uz Savienību vai tranzītam caur to, pievieno veselības sertifikātu, kas atbilst šīs regulas pielikumā noteiktajam veselības sertifikāta paraugam.

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šo regulu piemēro sūtījumiem, kas sertificēti, sākot ar nākamo dienu pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro līdz 2015. gada 31. maijam.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 8. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regula (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 25. februāra Regula (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Veselības sertifikāts

Image

Image

Image


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 484/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko nosaka īstenošanas tehniskos standartus attiecībā uz centrālā darījumu partnera hipotētisko kapitālu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 4. jūlija Regulu (ES) Nr. 648/2012 par ārpusbiržas atvasinātajiem instrumentiem, centrālajiem darījumu partneriem un darījumu reģistriem (1) un jo īpaši tās 50.a panta 4. punkta trešo daļu un 50.c panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2) Savienībā izveidotas iestādes šobrīd katru ceturksni ziņo par savu atbilstību pašu kapitāla prasībām. Lai mazinātu neatbilstības starp iestādēm noteiktajiem atsauces datumiem un centrālajiem darījumu partneriem (CCP) noteiktajiem datumiem attiecībā uz hipotētiskā kapitāla aprēķinu un ar to saistītās informācijas paziņošanu, CCP noteiktajiem atsauces datumiem būtu vismaz jāaptver iestādēm jau noteiktie atsauces datumi. Tomēr līdz ar hipotētisko kapitālu saistītas informācijas biežāku ziņošanu būtu jāņem vērā arī tas, ka trešās valstīs izveidotiem tīrvērtes dalībniekiem var būt atšķirīgi atsauces datumi. Turklāt var pastāvēt plašas pašu kapitāla prasību variācijas, un, lai iegūtu jaunāko informāciju par šīm prasībām, tīrvērtes dalībnieki un to komptentās iestādes varētu vēlēties uzraudzīt šos riska darījumus biežāk, nekā reizi ceturksnī.

(2)

Parastos apstākļos CCP ziņošanas datumiem nevajadzētu būt vēlāk kā vienu nedēļu pēc aprēķinu datuma. Nedēļa ir pietiekams laiks, lai CCP veiktu visas iekšējās kontroles un pabeigtu nepieciešamo apstiprināšanas procedūru pirms prasīto datu ziņošanas. Ja CCP izstrādā pilnībā automatizētu sistēmu, tad ziņošanas datums var būtu tuvu aprēķinu datumam. Tomēr šobrīd CCP varētu nebūt spējīgi pabeigt visu procesu šajā laikā, un tāpēc, lai to paveiktu, tiem varētu būt jāizveido savas iekšējās procedūras un infrastruktūra. Ņemot vērā iepriekš minēto, būtu jāparedz pārejas noteikums, lai dotu CCP pietiekami daudz laika izveidot nepieciešamās iekšējās procedūras un infrastruktūru un vienlaikus uzsākt ar hipotētisko kapitālu saistītas informācijas paziņošanu viņu tīrvērtes dalībniekiem.

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 zaudējumus, kas izriet no tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes, pirmajā reizē segtu no sākotnējās maržas un paša dalībnieka iemaksām saistību neizpildes fondā. Ja ar to nepietiek, tad zaudējumus sedz no priekšfinansētajiem finanšu resursiem, kurus CCP ir paredzējuši savās attiecīgajās saistību neizpildes secības principa sistēmās, un no to dalībnieku iemaksām priekšfinansētajā saistību neizpildes fondā, kuri nav saistību nepildītāji. Šajā laikā ziņošanai vajadzētu būt biežākai, lai citiem tīrvērtes dalībniekiem, kuri nav saistību nepildītāji, un kompetentajām iestādēm būtu pieejama visa jaunākā ar hipotētisko kapitālu saistītā informācija, kas nepieciešama tīrvērtes dalībnieku pašu kapitāla prasību aprēķināšanai. CCP vajadzētu būt tehniskām spējām un izveidotām iekšējām procedūrām, lai šādās stresa situācijās aprēķinātu un paziņotu ar hipotētisko kapitālu saistīto informāciju.

(4)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 648/2012 CCP viena mēneša laikā jāpapildina savi priekšfinansētie finanšu resursi saistību neizpildes secības principa sistēmā. Šajā nolūkā aprēķinu veikšanas un ziņošanas biežumam šajās situācijās vajadzētu būt lielākam par normu. Ar hipotētisko kapitālu saistītas informācijas ziņošana katru dienu varētu nebūt tik lietderīga, jo zaudējumu, kas izriet no tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes, kopējā apjoma noteikšana varētu aizņemt laiku. Ievērojot to, ka kompetentajām iestādēm var nākties saskarties ar dažādiem plaša spektra scenārijiem, tām vajadzētu būt iespējai pieprasīt lielāku biežumu stresa periodos, pamatojoties uz situācijas izvērtējumu, kurā būtu jāņem vērā to priekšfinansēto finanšu resursu faktiskā un paredzamā izsmelšana, kas pieejami CCP (attiecas gan uz CCP, gan uz tīrvērtes dalībnieku nodrošinātajiem finanšu resursiem). Šāds lielāks ziņošanas biežums būtu jāpiemēro, kamēr minētos resursus atjauno līmenī, kāds nepieciešams saskaņā ar attiecīgajiem tiesību aktiem.

(5)

Bieža ziņošana stresa periodos var būt ļoti sarežģīta, ņemot vērā nesen ieviesto ziņošanas prasību. Vismaz dažiem CCP tas var radīt problēmas saistībā ar tehnisko īstenošanu. To novēršanai ir lietderīgi noteikt vēlāku piemērošanas datumu attiecībā uz biežākas ziņošanas prasībām. Tas ļaus CCP uzlabot savas iekšējās procedūras un atjaunināt savas sistēmas.

(6)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz CCP hipotētiskā kapitāla aprēķināšanu un ziņošanu par to. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 648/2012 paredzētos attiecīgos īstenošanas tehniskos standartus iekļaut vienā regulā.

(7)

Šīs regulas pamatā ir īstenošanas tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(8)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par īstenošanas tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu (3) izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.a panta 3. punktā paredzētā aprēķina biežums un datumi

1.   Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.a panta 3. punktā minētā aprēķina biežums ir reizi mēnesī, izņemot gadījumā, ja īsteno šīs regulas 3. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, kad šī aprēķina biežums ir reizi nedēļā vai katru dienu.

2.   Ja 1. punktā minētā aprēķina biežums ir reizi mēnesī, tad CCP piemēro šādus noteikumus:

a)

atsauces datumi minētajam aprēķinam ir šādi:

31. janvāris, 28. februāris (vai 29. februāris garajā gadā), 31. marts, 30. aprīlis, 31. maijs, 30. jūnijs, 31. jūlijs, 31. augusts, 30. septembris, 31. oktobris, 30. novembris, 31. decembris;

b)

datums, kurā CCP veic minēto aprēķinu (aprēķina datums), attiecīgi ir:

1. februāris, 1. marts, 1. aprīlis, 1. maijs, 1. jūnijs, 1. jūlijs, 1. augusts, 1. septembris, 1. oktobris, 1. novembris, 1. decembris, 1. janvāris.

3.   Ja 1. punktā minētais aprēķina biežums ir reizi nedēļā vai katru dienu, pirmais aprēķina datums ir nākamā diena pēc tās dienas, kurā kompetentā iestāde iesniedz pieprasījumu. Pirmais atsauces datums ir diena, kurā kompetentā iestāde iesniedz pieprasījumu. Nākamajiem aprēķiniem atsauces datums ir diena pirms aprēķina datuma. Ja aprēķinu veic reizi nedēļā, tad laiks starp aprēķina datumiem ir piecas darba dienas.

4.   Ja aprēķina datums ir svētku brīvdiena, sestdiena vai svētdiena, tad aprēķinu veic nākamajā darba dienā.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 2. punktā un 89. panta 5.a punktā paredzētās ziņošanas biežums, datumi un vienotā forma

1.   Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 2. punktā un attiecīgā gadījumā 89. panta 5.a punkta trešajā daļā paredzētās ziņošanas biežums ir reizi mēnesī, izņemot gadījumā, ja īsteno šīs regulas 3. panta 1. punktā paredzēto rīcības brīvību, kad šīs ziņošanas biežums ir reizi nedēļā vai katru dienu.

2.   Ja ziņošanas biežums saskaņā ar 1. punktu ir reizi mēnesī, tad ziņošanas datums ir piektajā darba dienā pēc 1. pantā minētā aprēķina datuma vai agrāk, ja iespējams.

3.   Ja 1. punktā minētās ziņošanas biežums ir katru dienu vai reizi nedēļā, tad atsauces datums ir nākamā diena pēc aprēķina datuma.

4.   Ja ziņošanas datums ir svētku brīvdiena, sestdiena vai svētdiena, tad ziņošanas datums ir nākamā darba diena.

5.   CCP ziņo 1. punktā minēto informāciju, izmantojot I pielikumā iekļauto veidni (Ar hipotētisko kapitālu saistītā informācija), kuru aizpilda atbilstoši II pielikumā iekļautajām norādēm (Norādes ar hipotētisko kapitālu saistītās informācijas ziņošanai).

3. pants

Nosacījumi biežākai aprēķinu veikšanai un ziņošanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.a panta 3. punktu un 50.c panta 2. punktu

1.   Tādas iestādes kompetentās iestādes, kura veic tīrvērtes dalībnieka funkcijas, var prasīt jebkuram CCP, kurā minētā iestāde veic tīrvērtes dalībnieka funkcijas, veikt 1. panta 1. punktā minēto aprēķinu un 2. panta 1. punktā minēto ziņošanu vai nu katru dienu vai reizi nedēļā kādā no šādiem gadījumiem:

a)

ja CCP – pēc tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes – ir pienākums izmantot jebkuru daļu no priekšfinansētajiem finanšu resursiem, ko tas paredzējis saistību neizpildes secības principa sistēmā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 43. pantu;

b)

ja CCP – pēc tīrvērtes dalībnieka saistību neizpildes – ir pienākums izmantot tīrvērtes dalībnieku, kuri nav saistību nepildītāji, iemaksas saistību neizpildes fondā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantu.

2.   Kompetentās iestādes izvēlas, vai aprēķins un ziņošana veicama katru dienu vai reizi nedēļā, kā noteikts 1. punktā, ievērojot priekšfinansēto finanšu resursu faktisko un paredzamo izsmelšanu.

3.   Ja kompetentajām iestādēm ir vajadzīgs, lai CCP biežāk veiktu aprēķinu un ziņošanu saskaņā ar 1. punkta a) apakšpunktu, tad šādu lielāku biežumu piemēro, kamēr priekšfinansētie finanšu resursi, ko saistību neizpildes secības principa sistēmā paredzējuši CCP, ir atjaunoti līmenī, kāds noteikts Komisijas Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 35. pantā (4).

4.   Ja kompetentajām iestādēm ir vajadzīgs, lai CCP biežāk veiktu aprēķinu un ziņošanu saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, tad šādu lielāku biežumu piemēro, kamēr CCP dalībnieku, kuri nav saistību nepildītāji, iemaksas saistību neizpildes fondā ir atjaunotas līmenī, kāds noteikts Regulas (ES) Nr. 648/2012 42. pantā.

4. pants

Pārejas noteikums

Atkāpjoties no 2. panta 2. punkta, laikā no šīs regulas piemērošanas datuma līdz 2014. gada 31. decembrimCCP ziņo minētajā punktā norādīto informāciju vēlākais piecpadsmit darba dienās pēc atsauces datuma vai agrāk, ja iespējams.

5. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 2. jūnija, izņemot 1. panta 3. punktu, 2. panta 3. punktu un 3. pantu, ko piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 27.7.2012., 1. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 19. decembra Deleģētā regula (ES) Nr. 153/2013, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 648/2012 attiecībā uz regulatīvajiem tehniskajiem standartiem par prasībām centrālajiem darījumu partneriem (OV L 52, 23.2.2013., 41. lpp.).


I PIELIKUMS

Ar hipotētisko kapitālu saistītā informācija

ID

Postenis

Atsauces uz tiesību aktiem

Summa

10

Centrālais darījumu partneris

 

20

Saistību neizpildes fonda identifikators

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkts

 

30

Aprēķina datums

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 484/2014 1. panta 2. punkts

 

40

Hipotētiskais kapitāls (KCCP)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

 

50

Priekšfinansēto iemaksu summa (DFCM)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta b) apakšpunkts

 

60

Priekšfinansēto finanšu resursu summa, kas centrālajam darījuma partnerim jāizlieto pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas (DFCCP)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta c) apakšpunkts

 

70

Kopējais tīrvērtes dalībnieku skaits (N)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta d) apakšpunkts

 

80

Koncentrācijas faktors (β)

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta e) apakšpunkts

 

90

Sākotnējās maržas kopējā summa

Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta trešā daļa

 


II PIELIKUMS

NORĀDES AR HIPOTĒTISKO KAPITĀLU SAISTĪTĀS INFORMĀCIJAS ZIŅOŠANAI

1.   Šajā pielikumā ietvertas papildu norādes I pielikumā minētās tabulas aizpildīšanai

VISPĀRĒJĀS NORĀDES

2.   Biežums

2.1.   Ziņošanu, izmantojot veidni, veic tik bieži, kā noteikts šīs regulas 1. pantā.

3.   Nosūtīšanas datumi

3.1.   Nosūtīšanas datumi ir norādīti 2. pantā

NORĀDES SAISTĪBĀ AR VEIDNI

4.   Zīmju konvencija

4.1.   Visas summas norāda kā pozitīvus skaitļus

4.2.   Aizpildot veidnes, ņem vērā šādus formātus un atsauces uz tiesību aktiem

Veidnes ID

Norādes

10

Centrālā darījumu partnera (CCP) nosaukums

Formāts

Teksts, jebkāds zīmju skaits

20

Saistību neizpildes fonda identifikators

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkts

Norāde

Atbilstīgi 50.c panta 1. punktam, ja CCP ir vairāk nekā viens saistību neizpildes fonds, tad tas paziņo minētā panta pirmajā punktā norādīto informāciju attiecībā uz katru saistību neizpildes fondu atsevišķi

Formāts

Teksts, jebkāds zīmju skaits

Aprēķins

Nav

30

Aprēķina datums

Atsauces uz tiesību aktiem

Šīs regulas 1. panta 2. punkts

Piezīme

Aprēķina datums saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu atkarībā no vajadzīgā biežuma

Formāts

GGGG-MM-DD

Četrciparu gads, defise, divciparu mēnesis, defise, divciparu diena

Aprēķins

Nav

40

Hipotētiskais kapitāls (K CCP)

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta a) apakšpunkts

Norādes

Pārskata valūtu identificē, izmantojot ISO 4217 valūtas kodu, kam seko atstarpe un summa. Skaitļus var noapaļot ar noapaļošanas kļūdu, kas ir mazāka par 1 %

Formāts

Summa ar ISO-kodu

Aprēķins

Hipotētisko kapitālu aprēķina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.a panta 2. punktam.

50

Priekšfinansēto iemaksu summa (DF CM)

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta b) apakšpunkts.

Aprēķins

Priekšfinansētās iemaksas aprēķina kā tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta 2. punktā.

Norādes

Pārskata valūtu identificē, izmantojot ISO 4217 valūtas kodu, kam seko atstarpe un summa. Skaitļus var noapaļot ar noapaļošanas kļūdu, kas ir mazāka par 1 %.

Formāts

Summa ar ISO-kodu

60

Priekšfinansēto finanšu resursu summa, kas centrālajam darījumu partnerim jāizlieto pirms pārējo tīrvērtes dalībnieku saistību neizpildes fonda iemaksu izmantošanas (DF CCP)

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta c) apakšpunkts

Aprēķins

Visu CCP tīrvērtes dalībnieku priekšfinansēto iemaksu summu aprēķina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 575/2013 308. panta 3. punkta c) apakšpunktam.

Norādes

Pārskata valūtu identificē, izmantojot ISO 4217 valūtas kodu, kam seko atstarpe un summa. Skaitļus var noapaļot ar noapaļošanas kļūdu, kas ir mazāka par 1 %.

Formāts

Summa ar ISO-kodu

70

Kopējais tīrvērtes dalībnieku skaits (N)

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta d) apakšpunkts

Aprēķins

CCP tīrvērtes dalībnieku skaits

Formāts

Vesels skaits

80

Koncentrācijas faktors (β)

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.c panta 1. punkta e) apakšpunkts

Aprēķins

Koncentrācijas faktoru aprēķina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 648/2012 50.d panta c. punktam.

Norādes

Pārskata valūtu identificē, izmantojot ISO 4217 valūtas kodu, kam seko atstarpe un summa. Skaitļus var noapaļot ar noapaļošanas kļūdu, kas ir mazāka par 1 %.

Formāts

Summa ar ISO-kodu

90

Sākotnējās maržas kopējā summa

Atsauces uz tiesību aktiem

Regulas (ES) Nr. 648/2012 89. panta 5.a punkta trešā daļa

Aprēķins

Kopējo sākotnējo maržu, ko CCP saņēmis no saviem tīrvērtes dalībniekiem, aprēķina atbilstīgi Deleģētās regulas (ES) Nr. 153/2013 24. līdz 27. pantam.

Norādes

Šo informāciju ziņo tikai vajadzības gadījumā. Pārskata valūtu identificē, izmantojot ISO 4217 valūtas kodu, kam seko atstarpe un summa. Skaitļus var noapaļot ar noapaļošanas kļūdu, kas ir mazāka par 1 %.

Formāts

Summa ar ISO kodu


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/65


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 485/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko apstiprina darbīgo vielu Bacillus pumilus QST 2808 saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu Padomes Direktīvu 91/414/EEK (2) piemēro tām darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar minētās direktīvas 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem. Attiecībā uz Bacillus pumilus QST 2808 Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/253/ES (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Nīderlande 2010. gada 3. decembrī saņēma pieteikumu no AgraQuest Inc. (tagad – Bayer CropScience) par darbīgās vielas Bacillus pumilus QST 2808 iekļaušanu Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Īstenošanas lēmumu 2011/253/ES tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, to principā var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(3)

Attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs, šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2012. gada 8. maijā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “Iestāde”). Iestāde 2013. gada 26. jūlijā iesniedza Komisijai secinājumu (4) par darbīgās vielas Bacillus pumilus QST 2808 pesticīdu riska novērtējumu. Dalībvalstis un Komisija novērtējuma ziņojuma projektu un Iestādes secinājumu izskatīja Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2014. gada 20. martā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par Bacillus pumilus QST 2808.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka augu aizsardzības līdzekļi, kas satur Bacillus pumilus QST 2808, kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidiem, kas tika pārbaudīti un sīki izklāstīti Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt Bacillus pumilus QST 2808.

(6)

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)

Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Būtu jāparedz, ka pēc apstiprināšanas dalībvalstīm ir seši mēneši, lai veiktu Bacillus pumilus QST 2808 saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju pārskatīšanu. Dalībvalstīm atļaujas attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visus III pielikumā minētos dokumentus par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas Regulu (EEK) Nr. 3600/92 (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz nekādus jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(10)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (6) pielikums.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu Bacillus pumilus QST 2808, kā norādīts I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1.   Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 līdz 2015. gada 28. februārim vajadzības gadījumā groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas darbīgo vielu Bacillus pumilus QST 2808 saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem.

Tās līdz minētajam datumam īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1.–4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur Bacillus pumilus QST 2808 kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras visas vēlākais līdz 2014. gada 31. augustam ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā, dalībvalstis atkārtoti novērtē šo līdzekli saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētajiem vienotajiem principiem, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma aili “Īpaši noteikumi”. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)

ja līdzeklis satur Bacillus pumilus QST 2808 kā vienīgo aktīvo vielu, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc vēlākais līdz 2016. gada 29. februārim, vai

b)

ja līdzeklis satur Bacillus pumilus QST 2808 kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2016. gada 29. februārim vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas datums

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 26. aprīļa Īstenošanas lēmums 2011/253/ES, ar ko principā atzīst tās dokumentācijas pilnīgumu, kura iesniegta sīkākai izskatīšanai saistībā ar metobromurona, S-abscizskābes, Bacillus amyloliquefaciens subsp. plantarum D747, Bacillus pumilus QST 2808 un Streptomyces lydicus WYEC 108 iespējamo iekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā (OV L 106, 27.4.2011., 13. lpp.).

(4)  EFSA Journal (2013); 11(8):3346. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(5)  Komisijas 1992. gada 11. decembra Regula (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.).

(6)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Parastais nosaukums,

identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

Bacillus pumilus QST 2808

USDA Agricultural Research Service (NRRL) Kultūras kolekcijas patents (Patent culture collection) Piorijā (Peoria) Ilinoisā, ASV ar atsauces numuru B-30087.

Nepiemēro

≥ 1 × 1012 KVV/kg

2014. gada 1. septembris

2024. gada 31. augusts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par Bacillus pumilus QST 2808 un jo īpaši I un II tā papildinājumu, ko 2014. gada 20. martā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai un ņem vērā, ka Bacillus pumilus QST 2808 uzskatāms par potenciālu kairinātāju.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs sniedz apstiprinošu informāciju par:

a)

Bacillus pumilus QST 2808 izstrādātā aminocukura identifikāciju;

b)

minētā aminocukura satura analītiskajiem datiem produkcijas partijās.

Pieteikuma iesniedzējs minēto informāciju līdz 2016. gada 31. augustam iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei.


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums,

identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprināšanas termiņa beigas

Īpaši noteikumi

“75

Bacillus pumilus QST 2808

USDA Agricultural Research Service (NRRL) Kultūras kolekcijas patents (Patent culture collection) Piorijā (Peoria) Ilinoisā, ASV ar atsauces numuru B-30087

Nepiemēro

≥ 1 × 1012 KVV/kg

2014. gada 1. septembris

2024. gada 31. augusts

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā secinājumus pārskata ziņojumā par Bacillus pumilus QST 2808 un jo īpaši tā I un II papildinājumu, ko 2014. gada 20. martā pabeidza Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš operatoru un strādnieku aizsardzībai un ņem vērā, ka Bacillus pumilus QST 2808 uzskatāms par potenciālu kairinātāju.

Lietošanas nosacījumos vajadzības gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs sniedz apstiprinošu informāciju par:

a)

Bacillus pumilus QST 2808 izstrādātā aminocukura identifikāciju;

b)

minētā aminocukura satura analītiskajiem datiem produkcijas partijās.

Pieteikuma iesniedzējs minēto informāciju līdz 2016. gada 31. augustam iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un Iestādei.”


(1)  Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/70


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 486/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko atsauc darbīgās vielas fenbutatīnoksīda apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktā minēto otro alternatīvu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2011/30/ES (2) fenbutatīnoksīdu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura lūguma fenbutatīnoksīds tika iekļauts, līdz 2013. gada 31. maijam sniedz turpmāku apstiprinošu informāciju par piemaisījuma SD 31723 genotoksisko potenciālu un ekotoksisko ietekmi, kā arī par spektru, uzglabāšanas stabilitāti un analīzes metodēm preparātā.

(2)

Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)

Pieteikuma iesniedzējs, pēc kura lūguma fenbutatīnoksīds tika apstiprināts, noteiktajā termiņā, proti, līdz 2013. gada 31. maijam, apstiprinošu informāciju neiesniedza. Tas 2013. gada 27. jūnija vēstulē apstiprināja Komisijai savu nodomu šādu informāciju neiesniegt.

(4)

Tāpēc ir lietderīgi atsaukt fenbutatīnoksīda apstiprinājumu.

(5)

Tāpēc būtu jāatceļ Direktīva 2011/30/ES.

(6)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikums.

(7)

Būtu jādod dalībvalstīm laiks, lai atsauktu atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur fenbutatīnoksīdu.

(8)

Ja attiecībā uz fenbutatīnoksīdu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis nosaka pagarinājuma periodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā astoņpadsmit mēnešus pēc tam, kad šī regula stājas spēkā.

(9)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Apstiprinājuma atsaukšana

Atsauc darbīgās vielas fenbutatīnoksīda apstiprinājumu.

2. pants

Direktīvas 2011/30/ES atcelšana

Direktīva 2011/30/ES ir atcelta.

3. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 grozīšana

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā svītro 331. rindu par fenbutatīnoksīdu.

4. pants

Pārejas pasākumi

Dalībvalstis līdz 2014. gada 2. decembrim atsauc tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas kā darbīgo vielu satur fenbutatīnoksīdu.

5. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2015. gada 2. decembrī.

6. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 7. marta Direktīva 2011/30/ES, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā kā darbīgo vielu iekļautu fenbutatīnoksīdu, un groza Komisijas Lēmumu 2008/934/EK (OV L 61, 8.3.2011., 14. lpp.).

(3)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/72


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 487/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz apstiprinājuma periodu pagarināšanu darbīgajām vielām Bacillus subtilis (Cohn 1872), celms QST 713, identisks ar celmu AQ 713, klodinafopam, metrafenonam, pirimikarbam, rimsulfuronam, spinosadam, tiametoksamam, tolkloflosmetilam un tritikonazolam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 17. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (2) pielikuma A daļā noteiktas darbīgās vielas, kuras uzskata par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009.

(2)

Darbīgo vielu Bacillus subtilis (Cohn 1872), celms QST 713, identisks ar celmu AQ 713, klodinafopa, metrafenona, pirimikarba, rimsulfurona, spinosada, tiametoksama, tolkloflosmetila un tritikonazola apstiprinājumu termiņš beigsies 2017. gada 31. janvārī. Ir iesniegti pieteikumi par šo darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanu. Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 844/2012 (3) noteiktās prasības attiecas uz šīm darbīgajām vielām, tādēļ nepieciešams pieteikuma iesniedzējiem dot pietiekami ilgu laiku, lai pabeigtu atjaunošanas procedūru saskaņā ar minēto regulu. Tādējādi šo darbīgo vielu apstiprinājumi, visdrīzāk, zaudēs spēku, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu. Tādēļ ir jāpagarina to apstiprinājuma periodi.

(3)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011.

(4)

Ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā, gadījumos, kad ne vēlāk kā 30 mēnešu laikā pirms šīs regulas pielikumā noteiktā attiecīgā termiņa beigu datuma nav iesniegta papildu dokumentācija saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012, Komisija termiņa beigas nosaka tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai agrākajā iespējamajā datumā pēc tās pieņemšanas.

(5)

Ņemot vērā mērķi, kas izvirzīts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 17. panta pirmajā daļā, gadījumos, kad Komisija pieņem regulu, kurā noteikts, ka kādai šīs regulas pielikumā minētajai darbīgajai vielai nav atjaunots apstiprinājums, jo nav izpildīti apstiprinājuma kritēriji, Komisija termiņa beigas nosaka vai nu tajā pašā datumā, kāds bijis noteikts pirms šīs regulas pieņemšanas, vai regulas spēkā stāšanās datumā, izvēloties attiecīgo vēlāko datumu, ja vien nav atjaunots darbīgās vielas apstiprinājums.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2012. gada 18. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 844/2012, ar ko nosaka noteikumus, kas vajadzīgi darbīgo vielu apstiprinājumu atjaunošanas procedūras īstenošanai, kā paredzēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 252, 19.9.2012., 26. lpp.).


PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma A daļu groza šādi:

1)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 123. ierakstu par klodinafopu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

2)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 124. ierakstu par pirimikarbu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

3)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 125. ierakstu par rimsulfuronu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

4)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 126. ierakstu par tolkloflosmetilu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

5)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 127. ierakstu par tritikonazolu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

6)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 137. ierakstu par metrafenonu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

7)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 138. ierakstu par Bacillus subtilis (Cohn 1872), celms QST 713, identisks ar celmu AQ 713, datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

8)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 139. ierakstu par spinosadu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”;

9)

sestajā ailē “Apstiprināšanas termiņa beigas” attiecībā uz 140. ierakstu par tiametoksamu datumu “2017. gada 31. janvāris” aizstāj ar “2018. gada 30. aprīlis”.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/75


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 488/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1881/2006 attiecībā uz kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1993. gada 8. februāra Regulu (EEK) Nr. 315/93, ar ko nosaka Kopienas procedūras attiecībā uz piesārņotājiem pārtikā (1), un jo īpaši tās 2. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1881/2006 (2) noteikta kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija dažādos pārtikas produktos.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM grupa), 2009. gada 30. janvārī pieņēma atzinumu par kadmiju pārtikā (3). Minētajā atzinumā EFSA noteica kadmija pieļaujamo nedēļas devu (TWI) – 2,5 μg/kg ķermeņa svara. EFSA Paziņojumā par kadmija pieļaujamo nedēļas devu (4) ņemts vērā jaunākais Apvienotās FAO un PVO pārtikas piedevu ekspertu komitejas (JECFA) sagatavotais riska novērtējums (5) un apstiprināta pieļaujamā nedēļas deva – 2,5 μg/kg ķermeņa svara.

(3)

CONTAM grupas zinātniskajā atzinumā par kadmiju pārtikā secināts, ka vidējā ekspozīcija kadmijam, kas uzņemts ar uzturu, Eiropas valstīs ir tuva TWI (2,5 μg/kg ķermeņa svara) vai nedaudz pārsniedz to. Atsevišķās iedzīvotāju apakšgrupās TWI var tikt pārsniegta apmēram divas reizes. Vēl CONTAM grupa secināja: lai gan iespējamība, ka personai, kas eksponēta šādai devai, varētu rasties nieru darbības traucējumi, ir neliela, iedzīvotāju līmenī ekspozīcija kadmijam būtu jāsamazina.

(4)

Saskaņā ar CONTAM grupas zinātnisko atzinumu par kadmiju pārtikā galvenais ar uzturu uzņemta kadmija ekspozīcijas avots ir plaši patērētās pārtikas grupas: graudaugi un graudaugu produkti, dārzeņi, rieksti un pākšaugi, cieti saturošas saknes vai kartupeļi un gaļa un gaļas produkti. Augstākā kadmija koncentrācija tika konstatēta tādās pārtikas precēs kā jūraszāles, zivis un jūras veltes, šokolāde un īpašas diētas pārtikas produkti, kā arī sēnēs, eļļas sēklās un ēdamos gaļas subproduktos.

(5)

Papildinātajā ekspozīcijas novērtējumā, ko EFSA veikusi zinātniskajā ziņojumā par Eiropas iedzīvotāju eksponētību kadmijam, kas uzņemts ar uzturu (6), izmantojot jauno visaptverošo pārtikas patēriņa datubāzi, kurā iekļauta atjaunināta informācija par pārtikas patēriņa datiem attiecībā uz dažādām dalībvalstīm un dažādām iedzīvotāju vecuma grupām, ir norādīta sīkāka informācija par konkrētām pārtikas precēm, kas ir ekspozīcijas avoti katrā no vecuma grupām. Pieaugušo gadījumā galvenie ekspozīcijas avoti ir cieti saturošas saknes un bumbuļi, graudi un uz graudu bāzes ražoti produkti un dārzeņi un dārzeņu produkti. Bērnu un jauniešu gadījumā galvenie ekspozīcijas avoti ir cieti saturošas saknes un bumbuļi, graudi un uz graudu bāzes ražoti produkti un cukurs un konditorejas izstrādājumi, savukārt zīdaiņu un mazu bērnu gadījumā šie avoti ir cieti saturošās saknes un bumbuļi, graudi un uz graudu produkti, dārzeņi un uz dārzeņu bāzes ražoti produkti, piens un piena produkti un zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētā pārtika. Papildinātais ekspozīcijas novērtējums parāda, ka kopējo ekspozīciju nerada vien daži galvenie produkti, bet gan dažādu pārtikas produktu grupu apvienojums.

(6)

Kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir noteikta plašam pārtikas produktu klāstam, tostarp, graudaugiem, dārzeņiem, gaļai, zivīm, jūras veltēm, gaļas subproduktiem un uztura bagātinātājiem. Attiecībā uz dažiem pārtikas produktiem, kas atsevišķām iedzīvotāju grupām ir būtisks ekspozīcijas avots (šokolāde un kakao produkti, zīdaiņiem un maziem bērniem paredzēta pārtika), maksimāli pieļaujamā koncentrācija vēl nav noteikta. Tāpēc ir jānosaka kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecībā uz šiem pārtikas produktiem.

(7)

Piesārņotāju maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir noteikta, ievērojot zemākā saprātīgi sasniedzamā līmeņa (ALARA) principu, attiecībā gan uz precēm, kurām kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija jau pastāv (piemēram, dārzeņiem, gaļai, zivīm, jūras veltēm, gaļas subproduktiem un uztura bagātinātājiem), gan precēm, kurām šī maksimāli pieļaujamā koncentrācija ir noteikta no jauna (piemēram, kakao un šokolādes produktiem), izmantojot sastopamības datus un Eiropas Savienības pilsoņu pārtikas patēriņa modeļus.

(8)

Galapatērētājam pārdotā šokolādē vai kakao pulverī var būt augsta kadmija koncentrācija, un tie ir būtisks cilvēku ekspozīcijas avots. Šos produktus (piemēram, šokolādi un saldinātus kakao pulverus, ko izmanto kakao dzērienos) uzturā bieži lieto bērni. Nosakot kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, būtu jāņem vērā sastopamības dati par dažādiem šokolādes un kakao pulveru veidiem, kas tiek pārdoti galapatērētājam. Tā kā kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija kakao produktos ir saistīta ar kakao saturu tajos, ir lietderīgi noteikt dažādu kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju attiecībā uz produktiem ar dažādu kakao saturu. Tam būtu jānodrošina, ka arī šokolādes ar augstāku kakao saturu atbilst maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām.

(9)

Atsevišķos kakao ražojošo valstu reģionos var būt dabiski augsta kadmija koncentrācija augsnē. Tāpēc, nosakot kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, būtu jāņem vērā tādi sastopamības dati par kakao un šokolādes produktiem, kurus sniegušas valstis ar augstu kadmija koncentrāciju augsnē.

(10)

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem ir būtisks ekspozīcijas avots zīdaiņiem un maziem bērniem. Mākslīgajos maisījumos zīdaiņiem un mākslīgajos papildu ēdināšanas maisījumos zīdaiņiem, kas ražoti no sojas olbaltumvielām vai to maisījuma ar govs piena olbaltumvielām, var būt augstāka kadmija koncentrācija nekā produktos, kas ražoti uz piena bāzes, jo sojas pupas dabiskā veidā uzņem kadmiju no augsnes. Mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi, kas ražoti uz sojas bāzes, ir svarīga alternatīva zīdaiņiem ar laktozes nepanesību, tāpēc tirgū jānodrošina pietiekams piedāvājums. Tāpēc ir lietderīgi noteikt augstāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju attiecībā uz produktiem, kas ražoti uz sojas bāzes.

(11)

Apstrādātu graudaugu pārtika un cita bērnu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem ir būtisks kadmija ekspozīcijas avots zīdaiņiem un maziem bērniem. Tāpēc būtu jānosaka konkrēta kadmija maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecībā uz apstrādātu graudaugu pārtiku un citu zīdaiņiem un maziem bērniem paredzētu pārtiku.

(12)

Īpaši neaizsargātas patērētāju grupas ekspozīciju var samazināt, nosakot maksimāli pieļaujamo koncentrāciju konkrētām īpašas diētas pārtikas produktu kategorijām (piem., īpašiem medicīniskiem mērķiem paredzētai zīdaiņu pārtikai). Tomēr, ja nav pieejami dati, kas nepieciešami, lai pamatotu šādu maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, būtu jāsavāc sastopamības dati, ņemot vērā to, ka konkrēto maksimāli pieļaujamo koncentrāciju varētu noteikt vēlāk.

(13)

Attiecībā uz atsevišķiem dārzeņiem (plostbāržiem, pastinakiem, selerijām, mārrutkiem) ir grūti nodrošināt atbilstību spēkā esošajām maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām, un dalībvalstu sniegtie sastopamības dati liecina, ka dabiskie fona līmeņi ir augstāki un salīdzināmi ar līmeņiem, kas noteikti sakņu selerijai. Tā kā šo preču patēriņš ir zems un ietekme uz cilvēku ekspozīciju ir neliela, kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju attiecībā uz pastinakiem, plostbāržiem, selerijām un mārrutkiem ir lietderīgi paaugstināt līdz līmenim, kas noteikts sakņu selerijai.

(14)

Atsevišķas zivju sugas ir izslēgtas no kadmija maksimālās standarta koncentrācijas attiecībā uz zivīm (0,05 mg/kg). Jauni sastopamības dati par tādām zivju sugām kā pelamīda (Sarda sarda), parastā divstrīpu zobaine (Diplodus vulgaris), zutis (Anguilla anguilla), pelēkā kafale (Mugil labrosus labrosus), Atlantijas stavrida (Trachurus species), lufars (Luvarus imperialis), sardīņveidīgo sugas (Sardinops species) un īsspuru jūrasmēle (Dicologoglossa cuneata) liecina, ka to izslēgšana vairs nav nepieciešama un ka atbilstību maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām var nodrošināt, izmantojot labu zivsaimniecības praksi. Tāpēc attiecībā uz šīm zivju sugām vairs nav jānosaka īpaša maksimāli pieļaujamā koncentrācija.

(15)

Jauni sastopamības dati par tunzivi (Auxis species), anšoviem (Engraulis species) un zobenzivi (Xiphias gladius) liecina, ka, piemērojot labu zivsaimniecības praksi, var nodrošināt atbilstību prasībām, kas paredz zemāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju. Tāpēc būtu jāpielāgo maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecībā uz šīm zivju sugām.

(16)

Sastopamības dati par sardīnēm (Sardina pilchardus) un Sicyopterus lagocephalus sugas zivīm liecina, ka ir grūti nodrošināt atbilstību esošajām maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām, jo dabiskie fona līmeņi var būt augstāki. Abu minēto zivju sugu patēriņš ir zems, un tā ietekme uz cilvēku ekspozīciju ir neliela. Tāpēc attiecībā uz šīm divām zivju sugām ir lietderīgi noteikt augstāku maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, lai nodrošinātu piedāvājumu tirgū.

(17)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1881/2006.

(18)

Dalībvalstīm un pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem būtu jāatvēl laiks, lai pielāgotos ar šo regulu noteiktajām jaunajām maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām attiecībā uz kakao produktiem un pārtiku zīdaiņiem un maziem bērniem. Tāpēc kadmija maksimāli pieļaujamās koncentrācijas piemērošana šiem produktiem būtu jāatliek.

(19)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

1.   Kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta ar šo regulu grozītās Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 3.2.19. un 3.2.20. punktā, piemēro no 2015. gada 1. janvāra. Pārtikas produktus, kas likumīgi laisti tirgū līdz 2015. gada 1. janvārim un neatbilst šīm maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām, var turpināt tirgot pēc šā datuma līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

2.   Kadmija maksimāli pieļaujamo koncentrāciju, kas noteikta ar šo regulu grozītās Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikuma 3.2.7. punktā, piemēro no 2019. gada 1. janvāra. Pārtikas produktus, kas likumīgi laisti tirgū līdz 2019. gada 1. janvārim un neatbilst šīm maksimāli pieļaujamās koncentrācijas prasībām, var turpināt tirgot pēc šā datuma līdz to minimālā derīguma termiņa vai izlietošanas termiņa beigām.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 37, 13.2.1993., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2006. gada 19. decembra Regula (EK) Nr. 1881/2006, ar ko nosaka konkrētu piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos (OV L 364, 20.12.2006., 5. lpp.).

(3)  Scientific Opinion of the Panel on Contaminants in the Food Chain on a request from the European Commission on cadmium in food, EFSA Journal (2009) 980, 1.–139. lpp.

(4)  EFSA zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM), Scientific Opinion on tolerable weekly intake for cadmium. EFSA Journal (2011), 9(2):1975 [19. lpp.]. doi:10.2903/j.efsa.2011.1975. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.

(5)  WHO Food Additives Series 64, Apvienotās FAO un PVO pārtikas piedevu ekspertu komitejas (JECFA) 73. sanāksme, Pasaules Veselības organizācija, Ženēva, 2011.

(6)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Cadmium dietary exposure in the European population. EFSA Journal, 2012, 10(1):2551 [37. lpp.]. doi:10.2903/j.efsa.2012.2551. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1881/2006 pielikumu groza šādi:

1)

3.2. apakšiedaļu (Kadmijs) aizstāj ar šādu:

“3.2.

Kadmijs

 

3.2.1.

Dārzeņi un augļi, izņemot sakņu un bumbuļu dārzeņus, lapu dārzeņus, svaigus garšaugus, krustziežu dzimtas lapu dārzeņus, stublāju dārzeņus, sēnes un jūraszāles (27)

0,050

3.2.2.

Sakņu un bumbuļu dārzeņi (izņemot sakņu selerijas, pastinakus, plostbāržus un mārrutkus), stublāju dārzeņi (izņemot selerijas) (27). Maksimāli pieļaujamā koncentrācija kartupeļiem attiecas uz mizotiem kartupeļiem.

0,10

3.2.3.

Lapu dārzeņi, svaigi garšaugi, krustziežu dzimtas lapu dārzeņi, selerijas, sakņu selerijas, pastinaki plostbārži un šādas sēnes (27): Agaricus bisporus (divsporu atmatene), Pleurotus ostreatus (austersēne), Lentinula edodes (šitake sēne)

0,20

3.2.4.

Sēnes, izņemot tās, kas minētas 3.2.3. punktā (27)

1,0

3.2.5.

Graudi, izņemot kviešus un rīsus

0,10

3.2.6.

Kviešu graudi, rīsu graudi

Kviešu klijas un kviešu dīgļi, kas paredzēti tiešam patēriņam

Sojas pupas

0,20

3.2.7.

Atsevišķi kakao un šokolādes produkti, kā norādīts turpmāk (49)

 

Piena šokolāde, kurā kopējais sausā kakao saturs ir < 30 %

0,10 no 2019. gada 1. janvāra

Šokolāde, kurā kopējais sausā kakao saturs ir < 50 %; piena šokolāde, kurā kopējais sausā kakao saturs ir ≥ 30 %

0,30 no 2019. gada 1. janvāra

Šokolāde, kurā kopējais sausā kakao saturs ir ≥ 50 %

0,80 no 2019. gada 1. janvāra

Kakao pulveris, ko pārdod galapatērētājam vai izmanto kā sastāvdaļu saldinātā kakao pulverī, kuru pārdod galapatērētājam (dzeramā šokolāde)

0,60 no 2019. gada 1. janvāra

3.2.8.

Liellopu, aitu, cūku un mājputnu gaļa (izņemot subproduktus) (6)

0,050

3.2.9.

Zirgu gaļa, izņemot subproduktus (6)

0,20

3.2.10.

Liellopu, aitu, cūku, mājputnu un zirgu aknas (6)

0,50

3.2.11.

Liellopu, aitu, cūku, mājputnu un zirgu nieres (6)

1,0

3.2.12.

Zivju muskuļu gaļa (24) (25), izņemot 3.2.13., 3.2.14. un 3.2.15. punktā minētās sugas

0,050

3.2.13.

Šādu zivju muskuļu gaļa (24) (25):

makreles (Scomber species), tunzivis (Thunnus species, Katsuwonus pelamis, Euthynnus species), Sicyopterus lagocephalus sugas zivis

0,10

3.2.14.

Šādu zivju muskuļu gaļa (24) (25):

makreļtunzivis (Auxis species)

0,15

3.2.15.

Šādu zivju muskuļu gaļa (24) (25):

 

anšovi (Engraulis species)

 

zobenzivis (Xiphias gladius)

 

sardīnes (Sardina pilchardus)

0,25

3.2.16.

Vēžveidīgie (26): muskuļu gaļa no piedēkļiem un vēdera (44). Krabji un krabjveidīgie vēži (Brachyura un Anomura): muskuļu gaļa no piedēkļiem

0,50

3.2.17.

Gliemenes (26)

1,0

3.2.18.

Galvkāji (izņemot iekšējos subproduktus) (26)

1,0

3.2.19.

Mākslīgie maisījumi zīdaiņiem un mākslīgie papildu ēdināšanas maisījumi zīdaiņiem (8) (29)

 

pulverveida maisījumi, kas ražoti no govs piena olbaltumvielām vai olbaltumvielu hidrolizātiem

0,010 no 2015. gada 1. janvāra

šķidrie maisījumi, kas ražoti no govs piena olbaltumvielām vai olbaltumvielu hidrolizātiem

0,005 no 2015. gada 1. janvāra

pulverveida maisījumi, kas ražoti no sojas olbaltumvielu izolātiem vai to maisījuma ar govs piena olbaltumvielām

0,020 no 2015. gada 1. janvāra

šķidrie maisījumi, kas ražoti no sojas olbaltumvielu izolātiem vai to maisījuma ar govs piena olbaltumvielām

0,010 no 2015. gada 1. janvāra

3.2.20.

Apstrādātu graudaugu pārtika un bērnu pārtika zīdaiņiem un maziem bērniem (3) (29)

0,040 no 2015. gada 1. janvāra

3.2.21.

Uztura bagātinātāji (39), izņemot tos, kas minēti 3.2.22. punktā

1,0

3.2.22.

Uztura bagātinātāji (39), kas sastāv tikai vai lielākoties no kaltētām jūraszālēm, produktiem, kuri iegūti no jūraszālēm, vai no žāvētām gliemenēm

3,0”

2)

26. nobeiguma piezīmē pievieno šādu teikumu: “Pecten maximus gadījumā maksimāli pieļaujamā koncentrācija attiecas tikai uz slēdzējmuskuli un gonādu.”;

3)

pievieno šādu nobeiguma piezīmi:

“(49):

Attiecībā uz konkrētajiem kakao un šokolādes produktiem piemēro definīcijas, kas noteiktas I pielikuma A daļas 2. 3 un 4. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 23. jūnija Direktīvā 2000/36/EK par kakao un šokolādes produktiem, kas paredzēti lietošanai pārtikā (OV L 197, 3.8.2000., 19. lpp.).”


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/80


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 489/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar kuru groza Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, ar ko inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas inter alia no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. panta 4. punktu,

Pēc dalībvalstu informēšanas,

tā kā:

A.   SPĒKĀ ESOŠIE PASĀKUMI

(1)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1796/1999 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam. Minētie pasākumi tika saglabāti ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1601/2001 (3) un ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1858/2005 (4).

(2)

Pēc pretapiešanas izmeklēšanas saskaņā ar pamatregulas 13. pantu Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 400/2010 (5) paplašināja Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto antidempinga maksājumu, to attiecinot uz šā paša ražojuma importu, kas sūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas ir vai nav deklarēts ar izcelsmi Korejas Republikā. Ar šo pašu regulu konkrēti Korejas ražotāji eksportētāji tika atbrīvoti no minētajiem paplašinātajiem pasākumiem.

(3)

Patlaban ir spēkā antidempinga maksājums (“spēkā esošie pasākumi”), kas atbilstoši pamatregulas 11. panta 2. punktam pēc termiņbeigu pārskatīšanas ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 (6), kura grozīta ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 558/2012 (7), noteikts tērauda trošu un tauvu importam, kura izcelsme inter alia ir Ķīnas Tautas Republikā, un kas attiecināts inter alia arī uz tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā.

B.   PROCEDŪRA

1.   Procedūras sākšana

(4)

Komisija saņēma pieprasījumu piešķirt atbrīvojumu no pasākumiem, kuri ir spēkā saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu. To iesniedza Line Metal Co. Ltd (Line Metal), kas ir ražotājs Korejas Republikā, un tajā tika lūgts apsvērt iespēju atbrīvot Line Metal no spēkā esošajiem pasākumiem.

(5)

Komisija, izskatījusi Line Metal iesniegtos pierādījumus un apspriedusies ar dalībvalstīm, kā arī pēc tam, kad attiecīgajai Savienības ražošanas nozarei bija dota iespēja izteikt piezīmes, 2013. gada 28. augustā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 806/2013 (8) (“izmeklēšanas sākšanas regula'”) sāka pārskatīšanas izmeklēšanu.

(6)

Ar izmeklēšanas sākšanas regulu tika atcelts antidempinga maksājums, kurš ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012 bija noteikts attiecīgā ražojuma importam, kas sūtīts no Korejas Republikas un ko ražo Line Metal. Turklāt ar izmeklēšanas sākšanas regulas 3. pantu muitas iestādēm bija uzdots veikt attiecīgus pasākumus, lai reģistrētu šādu importu saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu.

2.   Pārskatāmais ražojums

(7)

Pārskatīšana attiecas uz tādām tērauda trosēm un tauvām, tostarp slēgta tinuma trosēm, izņemot nerūsējošā tērauda troses un tauvas, ar maksimālo šķērsgriezuma diametru vairāk nekā 3 mm, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kuras sūtītas no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā, (“pārskatāmais ražojums”), un kuras patlaban tiek klasificētas ar KN kodiem ex7312 10 81, ex7312 10 83, ex7312 10 85, ex7312 10 89 un ex7312 10 98 (Taric kodi 7312108113, 7312108313, 7312108513, 7312108913 un 7312109813).

3.   Pārskata periods

(8)

Pārskata periods aptvēra laika posmu no 2012. gada 1. jūlija līdz 2013. gada 30. jūnijam. Lai izmeklētu izmaiņas tirdzniecības modelī, dati bija vākti no 2008. gada līdz pārskata perioda beigām.

4.   Izmeklēšana

(9)

Komisija oficiāli paziņoja Line Metal, kā arī Korejas Republikas pārstāvjiem par pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētās personas tika aicinātas darīt zināmu savu viedokli un tika informētas par iespēju pieprasīt uzklausīšanu. Šāds pieprasījums netika saņemts.

(10)

Komisija nosūtīja Line Metal anketu un noteiktajā termiņā saņēma atbildi. Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par nepieciešamu pārskatīšanai. Line Metal telpās tika veikti pārbaudes apmeklējumi.

C.   KONSTATĒJUMI

(11)

Izmeklēšanā apstiprinajās, ka Line Metal nav saistīts ne ar vienu Ķīnas eksportētāju vai ražotāju, kam piemēro spēkā esošos antidempinga pasākumus, un nav eksportējis pārskatāmo ražojumu uz Savienību pretapiešanas izmeklēšanas perioda laikā, pēc kuras tika paplašināti pasākumi, t. i., no 2008. gada 1. jūlija līdz 2009. gada 30. jūnijam. Line Metal pārskatāmo ražojumu pirmoreiz eksportēja pēc pasākumu attiecināšanas uz Korejas Republiku.

(12)

Var uzskatīt, ka Line Metal pārstrādes darbības ir nobeiguma apstrādes un montāžas darbība pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē. Line Metal iegādājas ne tikai iekšzemē ražotas tērauda stieples, bet tās arī importē no Ķīnas Tautas Republikas; uzņēmuma telpās Korejas Republikā tās pēc tam tiek stieptas, vītas un savienotas. Galaražojums tiek pārdots iekšzemes tirgū un eksportēts uz Savienību.

(13)

Pārskata periodā Ķīnas izcelsmes izejmateriāli veidoja vairāk nekā 60 % no galaražojuma detaļu kopējās vērtības. Šā iemesla dēļ bija jāveic pievienotās vērtības tests saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu. Šis tests parādīja, ka no Ķīnas Tautas Republikas ievesto detaļu pievienotā vērtība montāžas un nobeiguma apstrādes darbību laikā pārsniedza 25 % no ražošanas izmaksām. Tādējādi netika konstatēts, ka Line Metal ražošanas darbības būtu saistītas ar pasākumu apiešanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

(14)

Izmeklēšanā apstiprinājās, ka Line Metal neiegādājās pārskatāmo galaražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, lai to tālāk pārdotu vai pārsūtītu uz Savienību, un ka uzņēmums var pamatot visu tā eksportu, kas veikts pārskata periodā.

(15)

Ņemot vērā 11. un 14. apsvērumā izklāstītos konstatējumus, Komisija secina, ka Line Metal neapiet inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteiktos spēkā esošos antidempinga pasākumus, kas attiecināti arī uz inter alia no Korejas Republikas sūtītu tērauda trošu un tauvu importu neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā.

(16)

Ar iepriekš minētajiem secinājumiem tika iepazīstināti Line Metal un Savienības ražošanas nozare, un tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Saņemtās piezīmes attiecīgos gadījumos tika ņemtas vērā.

D.   GROZĪJUMI SARAKSTĀ AR UZŅĒMUMIEM, UZ KURUS ATBRĪVO NO SPĒKĀ ESOŠAJIEM PASĀKUMIEM

(17)

Saskaņā ar iepriekš minētajiem konstatējumiem uzņēmums Line Metal būtu jāiekļauj to uzņēmumu sarakstā, kuri ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012.

(18)

Kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 400/2010 1. panta 2. punktā, atbrīvojuma piemērošana ir atkarīga no tāda derīga rēķina iesniegšanas dalībvalstu muitas iestādēm, kas atbilst minētās regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šādu rēķinu neiesniedz, būtu jāturpina piemērot antidempinga maksājumu.

(19)

Line Metal ražoto tērauda trošu un tauvu imports tika atbrīvots no paplašinātajiem pasākumiem, pamatojoties uz šajā pārskatīšanā konstatētajiem faktiem. Tādējādi atbrīvojums ir piemērojams tikai tādu tērauda trošu un tauvu importam, kuras sūtītas no Korejas Republikas un kuras ražojusi minētā konkrētā juridiskā persona. Atbrīvojums nebūtu jāattiecina uz importētām tērauda trosēm un tauvām, ko ražo uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti norādīts grozītajā Īstenošanas regulas (ES) Nr. 102/2012 1. panta 4. punktā, vai uzņēmumi, kas ir saistīti ar konkrēti norādītajiem uzņēmumiem, un tiem būtu jāpiemēro minētajā regulā noteiktā atlikusī maksājuma likme.

(20)

Būtu jāizbeidz jaunpienācēja pārskatīšana un grozītā Īstenošanas regula (ES) Nr. 102/2012 būtu jāgroza, lai tās 1. panta 4. punkta tabulā iekļautu Line Metal,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 558/2012 grozītās Īstenošanas regulas (ES) Nr. 102/2012 1. panta 4. punkta tabulu aizstāj ar šādu tabulu:

“Valsts

Uzņēmums

Taric papildu kods

Korejas Republika

Bosung Wire Rope Co., Ltd, 568,Yongdeok-ri, Hallim-myeon, Gimae-si, Gyeongsangnam-do, 621-872

A969

Chung Woo Rope Co., Ltd, 1682-4, Songjung-Dong, Gangseo-Gu, Busan

A969

CS Co., Ltd, 287-6 Soju-Dong Yangsan-City, Kyoungnam

A969

Cosmo Wire Ltd, 4-10, Koyeon-Ri, Woong Chon-Myon Ulju-Kun, Ulsan

A969

Dae Heung Industrial Co., Ltd, 185 Pyunglim – Ri, Daesan-Myun, Haman – Gun, Gyungnam

A969

DSR Wire Corp., 291, Seonpyong-Ri, Seo-Myon, Suncheon-City, Jeonnam

A969

Kiswire Ltd, 20th Fl. Jangkyo Bldg, 1, Jangkyo-Dong, Chung-Ku, Seoul

A969

Line Metal Co. Ltd, 1259 Boncho-ri, Daeji-Myeon, Changnyeong-gun, Gyeongnam

B926

Manho Rope & Wire Ltd, Dongho Bldg, 85-2 4 Street Joongang-Dong, Jong-gu, Busan

A969

Seil Wire and Cable, 47-4, Soju-Dong, Yangsan-Si, Kyungsangnamdo

A994

Shin Han Rope Co., Ltd, 715-8, Gojan-Dong, Namdong-gu, Incheon

A969

Ssang YONG Cable Mfg. Co., Ltd, 1559-4 Song-Jeong Dong, Gang-Seo Gu, Busan

A969

Young Heung Iron & Steel Co., Ltd, 71-1 Sin-Chon Dong,Changwon City, Gyungnam

A969”

2. pants

Ar šo muitas dienestiem uzdots pārtraukt importa reģistrāciju, kas tiek veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 806/2013 3. pantu. Antidempinga maksājumu par šādi reģistrētu importu neiekasē.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Padomes 1999. gada 12. augusta Regula (EK) Nr. 1796/1999, ar ko attiecībā uz tērauda trošu un tauvu importu ar izcelsmi Ķīnas Tautas Republikā, Ungārijā, Indijā, Meksikā, Polijā, Dienvidāfrikā un Ukrainā piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē uzlikto pagaidu maksājumu, kā arī izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz importu ar izcelsmi Korejas Republikā (OV L 217, 17.8.1999., 1. lpp.).

(3)  Padomes 2001. gada 2. augusta Regula (EK) Nr. 1601/2001, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē antidempinga pagaidu maksājumu attiecībā uz dažu veidu dzelzs vai tērauda trošu un tauvu importu, kuru izcelsme ir Čehijas Republikā, Krievijā, Taizemē un Turcijā (OV L 211, 4.8.2001., 1. lpp.).

(4)  Padomes 2005. gada 8. novembra Regula (EK) Nr. 1858/2005, ar ko nosaka galīgu antidempinga maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas, Indijas, Dienvidāfrikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu pēc termiņa beigu pārskata saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 384/96 11. panta 2. punktu (OV L 299, 16.11.2005., 1. lpp.).

(5)  Padomes 2010. gada 26. aprīļa Īstenošanas regula (ES) Nr. 400/2010, ar ko paplašina galīgo antidempinga maksājumu, kurš ar Regulu (EK) Nr. 1858/2005 noteikts par cita starpā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam, attiecinot to uz tērauda trošu un tauvu importu, kas nosūtīts no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā, un ar ko izbeidz izmeklēšanu attiecībā uz importu, kas nosūtīts no Malaizijas (OV L 117, 11.5.2010.,1. lpp.).

(6)  Padomes 2012. gada 27. janvāra Īstenošanas regula (ES) Nr. 102/2012, ar kuru pēc termiņa beigu pārskatīšanas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu Ķīnas Tautas Republikas un Ukrainas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas no Marokas, Moldovas un Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir deklarētas ar izcelsmi minētajās valstīs, un ar kuru saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 2. punktu izbeidz termiņa beigu pārskatīšanas procedūru attiecībā uz Dienvidāfrikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu (OV L 36, 9.2.2012., 1. lpp.).

(7)  Padomes 2012. gada 26. jūnija Īstenošanas regula (ES) Nr. 558/2012, ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, ar kuru inter alia Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importam noteikto galīgo antidempinga maksājumu attiecina arī uz tādu tērauda trošu un tauvu importu, kas sūtītas inter alia no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav deklarētas ar izcelsmi Korejas Republikā (OV L 168, 28.6.2012., 3. lpp.).

(8)  Komisijas 2013. gada 26. augusta Regula (ES) Nr. 806/2013, ar kuru sāk pārskatīt Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 102/2012, ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu par cita starpā Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes tērauda trošu un tauvu importu un attiecina šo maksājumu arī uz tērauda trošu un tauvu importu, kurš nosūtīts cita starpā no Korejas Republikas, neatkarīgi no tā, vai tas ir deklarēts ar izcelsmi Korejas Republikā, lai noteiktu iespēju vienu Korejas eksportētāju atbrīvot no šo pasākumu piemērošanas, atcelt antidempinga maksājumu par tā veikto importu un paredzēt šā importa reģistrāciju (OV L 228, 27.8.2013., 1. lpp.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/84


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 490/2014

(2014. gada 12. maijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas

un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

48,3

MK

88,4

TN

49,2

TR

65,0

ZZ

62,7

0707 00 05

MK

59,9

TR

124,2

ZZ

92,1

0709 93 10

TR

108,9

ZZ

108,9

0805 10 20

EG

44,3

IL

74,6

MA

45,2

TN

68,6

TR

51,4

ZZ

56,8

0805 50 10

TR

96,6

ZZ

96,6

0808 10 80

AR

131,2

BR

101,5

CL

101,7

CN

98,4

MK

27,7

NZ

140,1

US

191,6

ZA

101,4

ZZ

111,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/86


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 6. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Apvienotajā komitejā, kura izveidota ar 1972. gada 22. jūlija Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju, attiecībā uz nolīguma 3. protokola (Par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm) pielāgošanu pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai

(2014/266/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. pantu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Jēdziens “noteiktas izcelsmes izstrādājums” un administratīvās sadarbības metodes ir noteiktas 1972. gada 22 jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju (1) (“Nolīgums”) 3.protokolā.

(2)

Pēc Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā tirdzniecībai starp Horvātiju un Šveices Konfederāciju (“Šveice”) piemēro Nolīgumu, bet starp Horvātiju un Šveici noslēgto tirdzniecības nolīgumu piemērošana tiek pārtraukta no minētā datuma.

(3)

Tādēļ, lai nodrošinātu pareizu Nolīguma darbību un atvieglotu uzņēmēju un muitas pārvalžu darbību, būtu attiecīgi jāgroza 3. protokols.

(4)

Saskaņā ar 3. protokola 39. pantu Apvienotā komiteja var lemt grozīt minētā protokola noteikumus.

(5)

Tādēļ Savienības nostājas ES un Šveices Apvienotajā komitejā pamatā vajadzētu būt pievienotajam lēmuma projektam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienības vārdā ES un Šveices Apvienotajā komitejā ir jāieņem attiecībā uz 1972. gada 22. jūlija Nolīguma starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju 3. protokola grozīšanu, pamatā ir Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Apvienotās komitejas lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  OV L 300, 31.12.1972., 189. lpp.


PROJEKTS

ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2014

(2014. gada …),

ar ko groza 3. protokolu Nolīgumam starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 1972. gada 22. jūlijā Briselē parakstīto Nolīgumu starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Šveices Konfederāciju, turpmāk “Nolīgums”, un jo īpaši tā 11. pantu,

ņemot vērā Nolīguma 3. protokolu par jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājums” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm, turpmāk “3. protokols”, un jo īpaši tā 39. pantu,

tā kā:

(1)

Horvātijas Republika, turpmāk “Horvātija”, pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā.

(2)

Pēc Horvātijas pievienošanās tirdzniecībai starp Horvātiju un Šveices Konfederāciju (“Šveice”) piemēro Nolīgumu, bet starp Horvātiju un Šveici noslēgto tirdzniecības nolīgumu piemērošana tiek pārtraukta no minētā datuma.

(3)

Pēc Horvātijas pievienošanās preces, kuru izcelsme ir Horvātijā un kuras importē Šveicē saskaņā ar Nolīgumu, jāuzskata par Savienības izcelsmes precēm.

(4)

Tādēļ no 2013. gada 1. jūlija tirdzniecībai starp Horvātiju un Šveici būtu jāpiemēro Nolīgums, kurā grozījumi izdarīti ar šo aktu.

(5)

Lai nodrošinātu netraucētu pārejas procesu un garantētu juridisko noteiktību, ir jāveic daži tehniski grozījumi 3. protokolā, kā arī ir nepieciešami pārejas pasākumi.

(6)

Līdzīgi pārejas pasākumi un procedūras ir paredzētas 2012. gada Pievienošanās akta IV pielikuma 5. punktā.

(7)

Tādēļ 3. protokols būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. jūlija, ievērojot turpmāk izklāstītos pārejas noteikumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I IEDAĻA

PROTOKOLA TEKSTA TEHNISKIE GROZĪJUMI

1. pants

Izcelsmes noteikumi

3. protokolu groza šādi:

a)

IVa pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma I pielikumā;

b)

IVb pielikumu aizstāj ar tekstu šā lēmuma II pielikumā.

II IEDAĻA

PĀREJAS NOTEIKUMI

2. pants

Izcelsmes apliecinājums un administratīvā sadarbība

1.   Attiecīgā valsts pieņem izcelsmes apliecinājumus, ko Horvātija vai Šveice pienācīgi izsniegusi vai sagatavojusi saskaņā ar preferenču nolīgumu, kuru tās savstarpēji piemēro, ar noteikumu, ka:

a)

šāda izcelsme dod tiesības izmantot preferenciālu tarifu režīmu, pamatojoties uz preferenciālo tarifu pasākumiem, kas ietverti Nolīgumā;

b)

izcelsmes apliecinājums un pārvadājuma dokumenti ir izdoti, vēlākais, dienā pirms pievienošanās dienas un

c)

izcelsmes apliecinājums ir iesniegts muitas dienestiem četru mēnešu laikā pēc pievienošanās dienas.

Ja preces ir deklarētas ievešanai Horvātijā vai Šveicē pirms pievienošanās dienas atbilstīgi preferenču nolīgumam, ko tajā laikā savstarpēji piemēro Horvātija un Šveice, var arī pieņemt izcelsmes apliecinājumu, kas retrospektīvi izsniegts saskaņā ar minēto nolīgumu, ja tas iesniegts muitas dienestiem četru mēnešu laikā no pievienošanās dienas.

2.   Horvātijai ir ļauts saglabāt atļaujas, ar kurām piešķirts atzīta eksportētāja statuss saskaņā ar preferenču nolīgumu starp Horvātiju un Šveici, kas piemērots pirms pievienošanās dienas, ja:

a)

tāds noteikums ir paredzēts arī Šveices un Kopienas nolīgumā, kas noslēgts pirms pievienošanās dienas; un

b)

atzītie eksportētāji piemēro saskaņā ar minēto nolīgumu spēkā esošos izcelsmes noteikumus.

Ne vēlāk kā gadu pēc pievienošanās dienas minētās atļaujas aizstāj ar jaunām atļaujām, kas izsniegtas saskaņā ar Nolīguma nosacījumiem.

3.   Pieprasījumus turpmākai tāda izcelsmes apliecinājuma pārbaudei, kurš izsniegts saskaņā ar 1. un 2. punktā minēto preferenču nolīgumu, Šveices vai Horvātijas kompetentie muitas dienesti pieņem trīs gadus pēc attiecīgā izcelsmes apliecinājuma izsniegšanas, un tos šie dienesti var iesniegt triju gadu laikā no tā izcelsmes apliecinājuma pieņemšanas, kas kopā ar importa deklarāciju iesniegts minētajiem dienestiem.

3. pants

Tranzīta preces

1.   Nolīguma noteikumus var piemērot no Horvātijas uz Šveici vai no Šveices uz Horvātiju eksportētām precēm, kuras atbilst Nolīguma 3. protokola noteikumiem un kuras pievienošanās dienā ir tranzītā, pagaidu uzglabāšanā, muitas noliktavā vai brīvajā zonā Horvātijā vai Šveicē.

2.   Šādos gadījumos preferenču režīmu var nodrošināt, ja četru mēnešu laikā kopš pievienošanās dienas importētājas valsts muitas dienestiem iesniedz izcelsmes apliecinājumu, ko retrospektīvi izsnieguši eksportētājas valsts muitas dienesti.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

…,

Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs


I PIELIKUMS

“IVa PIELIKUMS

FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Faktūras deklarācija, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ – митническо разрешение Nr. … (1), декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera no … (1)] declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených, mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliameti kinnitus nr. … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul kui on selgelt näidatud teisiti.

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ' αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorization No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

Teksts fanču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière no … (1)] déclare que, sauf indication claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br … (1)) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi… (2) preferencijalnog podrijetla.

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (2).

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta, tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės.

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hianyában az áruk kedvezményes … (2) származásúak.

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana nru. … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) oświadcza, że – jeśli wyraźnie nie określono inaczej – produkty te mają … (2) pochodzenie preferencyjne.

Teksts portugāļu valodā

O exportador dos produtos cobertos pelo presente documento [autorização aduaneira n.o (1)], declara que, salvo expressamente indicado em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document [autorizația vamală nr. … (1)] declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente (číslo povolenia… (1)) vyhlasuje, že okrem zreteľne označených majú tieto výrobky preferenčný pôvod v … (2)

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2)

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyn- dighetens tillstånd nr … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2)

 (3)

(vieta un datums)

 (4)

(eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)


(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2)  Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3)  Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.

(4)  Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, atbrīvojums no tā nozīmē, ka nav jāraksta arī parakstītāja vārds un uzvārds.”


II PIELIKUMS

“IVb PIELIKUMS

EUR-MED FAKTŪRAS DEKLARĀCIJAS TEKSTS

Faktūras deklarācija EUR-MED, kuras teksts norādīts turpmāk, jāsagatavo saskaņā ar zemsvītras piezīmēm. Tomēr zemsvītras piezīmes nav jāpārraksta.

Teksts bulgāru valodā

Износителят на продуктите, обхванати от този документ – митническо разрешение Nr. … (1) декларира, че освен където ясно е отбелязано друго, тези продукти са с … преференциален произход (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts spāņu valodā

El exportador de los productos incluidos en el presente documento [autorización aduanera n o … (1)] declara que, salvo indicación en sentido contrario, estos productos gozan de un origen preferencial … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts čehu valodā

Vývozce výrobků uvedených v tomto dokumentu (číslo povolení … (1)) prohlašuje, že kromě zřetelně označených mají tyto výrobky preferenční původ v … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts dāņu valodā

Eksportøren af varer, der er omfattet af nærværende dokument, (toldmyndighedernes tilladelse nr. … (1)), erklærer, at varerne, medmindre andet tydeligt er angivet, har præferenceoprindelse i … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts vācu valodā

Der Ausführer (Ermächtigter Ausführer; Bewilligungs-Nr. … (1)) der Waren, auf die sich dieses Handelspapier bezieht, erklärt, dass diese Waren, soweit nicht anders angegeben, präferenzbegünstigte … (2) Ursprungswaren sind.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts igauņu valodā

Käesoleva dokumendiga hõlmatud toodete eksportija (tolliamenti kinnitus nr … (1)) deklareerib, et need tooted on … (2) sooduspäritoluga, välja arvatud juhul, kui on selgelt näidatud teisiti

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts grieķu valodā

Ο εξαγωγέας των προϊόντων που καλύπτονται από το παρόν έγγραφο [άδεια τελωνείου υπ'αριθ. … (1)] δηλώνει ότι, εκτός εάν δηλώνεται σαφώς άλλως, τα προϊόντα αυτά είναι προτιμησιακής καταγωγής … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts angļu valodā

The exporter of the products covered by this document (customs authorisation No … (1)) declares that, except where otherwise clearly indicated, these products are of … (2) preferential origin.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts fanču valodā

L'exportateur des produits couverts par le présent document [autorisation douanière n o … (1)] déclare que, sauf indication

claire du contraire, ces produits ont l'origine préférentielle … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts horvātu valodā

Izvoznik proizvoda obuhvaćenih ovom ispravom (carinsko ovlaštenje br … (1) izjavljuje da su, osim ako je drukčije izričito navedeno, ovi proizvodi… (2) preferencijalnog podrijetla;

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts itāļu valodā

L'esportatore delle merci contemplate nel presente documento [autorizzazione doganale n. … (1)] dichiara che, salvo

indicazione contraria, le merci sono di origine preferenziale … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts latviešu valodā

To produktu eksportētājs, kuri ietverti šajā dokumentā (muitas atļauja Nr. … (1)), deklarē, ka, izņemot tur, kur ir citādi

skaidri noteikts, šiem produktiem ir preferenciāla izcelsme … (2):

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts lietuviešu valodā

Šiame dokumente išvardytų prekių eksportuotojas (muitinės liudijimo Nr. … (1)) deklaruoja, kad, jeigu kitaip nenurodyta,

tai yra … (2) preferencinės kilmės prekės.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts ungāru valodā

A jelen okmányban szereplő áruk exportőre (vámfelhatalmazási szám: … (1)) kijelentem, hogy eltérő jelzés hiányában az

áruk kedvezményes … (2) származásúak.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts maltiešu valodā

L-esportatur tal-prodotti koperti b'dan id-dokument (awtorizzazzjoni tad-dwana Nru … (1)) jiddikjara li, ħlief fejn indikat b'mod ċar li mhux hekk, dawn il-prodotti huma ta' oriġini preferenzjali … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts nīderlandiešu valodā

De exporteur van de goederen waarop dit document van toepassing is (douanevergunning nr. … (1)), verklaart dat, behoudens uitdrukkelijke andersluidende vermelding, deze goederen van preferentiële … oorsprong zijn (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts poļu valodā

Eksporter produktów objętych tym dokumentem (upoważnienie władz celnych nr … (1)) deklaruje, że z wyjątkiem gdzie jest to wyraźnie określone, produkty te mają … (2) preferencyjne pochodzenie.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts portugāļu valodā

O abaixo-assinado, exportador dos produtos abrangidos pelo presente documento [autorização aduaneira n. o (1)], declara que, salvo indicação expressa em contrário, estes produtos são de origem preferencial … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts rumāņu valodā

Exportatorul produselor ce fac obiectul acestui document [autorizația vamală nr. … (1)] declară că, exceptând cazul în care în mod expres este indicat altfel, aceste produse sunt de origine preferențială … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts slovāku valodā

Vývozca výrobkov uvedených v tomto dokumente [číslo povolenia … (1)] vyhlasuje, že okrem zreteľne označených, tieto výrobky majú preferenčný pôvod v … (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts slovēņu valodā

Izvoznik blaga, zajetega s tem dokumentom (pooblastilo carinskih organov št. … (1)) izjavlja, da, razen če ni drugače jasno navedeno, ima to blago preferencialno … (2) poreklo.

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts somu valodā

Tässä asiakirjassa mainittujen tuotteiden viejä (tullin lupa n:o … (1)) ilmoittaa, että nämä tuotteet ovat, ellei toisin ole selvästi merkitty, etuuskohteluun oikeutettuja … alkuperätuotteita (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

Teksts zviedru valodā

Exportören av de varor som omfattas av detta dokument (tullmyndighetens tillstånd nr … (1)) försäkrar att dessa varor, om inte annat tydligt markerats, har förmånsberättigande … ursprung (2).

cumulation applied with (name of the country/countries)

no cumulation applied (3)

 (4)

(vieta un datums)

 (5)

(eksportētāja paraksts, papildus salasāmā rakstā jānorāda tās personas vārds un uzvārds, kura parakstījusi deklarāciju)


(1)  Ja faktūras deklarāciju ir sagatavojis atzīts eksportētājs, šajā vietā jānorāda atzītā eksportētāja atļaujas numurs. Ja faktūras deklarāciju nav sagatavojis atzīts eksportētājs, tad vārdus iekavās izlaiž vai šo vietu atstāj tukšu.

(2)  Jānorāda izstrādājumu izcelsme. Ja faktūras deklarācija pilnīgi vai daļēji attiecas uz Seūtas un Meliļas izcelsmes izstrādājumiem, eksportētājam tas skaidri jānorāda deklarācijas dokumentā, ierakstot apzīmējumu “CM”.

(3)  Aizpilda un svītro pēc vajadzības.

(4)  Šīs norādes var neiekļaut, ja informācija ir ietverta pašā dokumentā.

(5)  Gadījumos, kad eksportētāja paraksts nav vajadzīgs, atbrīvojums no tā nozīmē, ka nav jāraksta arī parakstītāja vārds un uzvārds.”


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/98


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 6. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

(2014/267/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. panta 3. punktu un 182. panta 1. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt inter alia EEZ līguma 31. protokolu.

(3)

EEZ līguma 31. protokolā ietverti nosacījumi un noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (3).

(5)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (4).

(6)

EEZ līguma 31. protokols tādēļ būtu attiecīgi jāgroza, lai šo paplašināto sadarbību varētu uzsākt no 2014. gada 1. janvāra.

(7)

Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā tādēļ būtu jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā attiecībā uz sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.).


PROJEKTS

APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2014

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (1).

(2)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (2).

(3)

EEZ līguma 31. protokols tādēļ būtu jāgroza, lai šo paplašināto sadarbību varētu uzsākt no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ Līguma 31. protokola 1. pantu groza šādi:

1)

panta 5. punktā pievieno šādu tekstu:

“—

32013 R 1291: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).

Lihtenšteina tiek atbrīvota no dalības šajā programmā, kā arī no finansiāla atbalsta sniegšanas tai.”;

2)

panta 11. punkta a) apakšpunktā pievieno šādu tekstu:

“, kas grozīta ar:

32013 R 1292: Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi (OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.)”;

3)

svītro 11. punkta b) apakšpunkta tekstu.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (3).

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē,

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas

sekretāri


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 174. lpp.

(3)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/102


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 6. maijs)

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā attiecībā uz grozījumu EEZ līguma 31. protokolā par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

(2014/268/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu, 166. panta 4. punktu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 2894/94 (1994. gada 28. novembris) par Eiropas Ekonomikas zonas līguma īstenošanas kārtību (1) un jo īpaši tās 1. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu (2) (“EEZ līgums”) stājās spēkā 1994. gada 1. janvārī.

(2)

Saskaņā ar EEZ līguma 98. pantu EEZ Apvienotā komiteja var pieņemt lēmumu grozīt inter alia EEZ līguma 31. protokolu.

(3)

EEZ līguma 31. protokolā ietverti nosacījumi un noteikumi par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības.

(4)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (3).

(5)

Tādēļ EEZ līguma 31. protokols būtu jāgroza, lai šo paplašināto sadarbību varētu uzsākt no 2014. gada 1. janvāra.

(6)

Savienības nostājai EEZ Apvienotajā komitejā tādēļ būtu jāpamatojas uz pievienoto lēmuma projektu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostājas, kas Savienībai jāieņem EEZ Apvienotajā komitejā par ierosināto grozījumu EEZ līguma 31. protokolā attiecībā uz sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības, pamatā ir EEZ Apvienotās komitejas lēmuma projekts, kas pievienots šim lēmumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  OV L 305, 30.11.1994., 6. lpp.

(2)  OV L 1, 3.1.1994., 3. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).


PROJEKTS

APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. …/2014

(… gada …),

ar ko groza EEZ līguma 31. protokolu par sadarbību īpašās jomās, kas nav četras pamatbrīvības

EEZ APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (“EEZ līgums”) un jo īpaši tā 86. un 98. pantu,

tā kā:

(1)

Ir lietderīgi paplašināt EEZ līguma līgumslēdzēju pušu sadarbību, iekļaujot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (1).

(2)

EEZ līguma 31. protokols tādēļ būtu jāgroza, lai šo paplašināto sadarbību varētu uzsākt no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

EEZ līguma 31. protokola 4. pantu groza šādi.

1.

Aiz 2.m punkta iekļauj šādu punktu:

“2.n

EBTA valstis no 2014. gada 1. janvāra piedalās šādā programmā:

32013 R 1288: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013, 50. lpp.).”

2.

Panta 3. punkta tekstu aizstāj ar šādu:

“EBTA valstis saskaņā ar Līguma 82. panta 1. punkta a) apakšpunktu finansiāli atbalsta programmas un darbības, kuras minētas 1., 2., 2.a, 2.b, 2.c, 2.d, 2.e, 2.f, 2.g, 2.h, 2.i, 2.j, 2.k, 2.l, 2.m un 2.n punktā.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc pēdējā paziņojuma iesniegšanas saskaņā ar EEZ līguma 103. panta 1. punktu (2).

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šo lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša EEZ iedaļā un tā EEZ papildinājumā.

Briselē, …

EEZ Apvienotās komitejas vārdā –

priekšsēdētājs

EEZ Apvienotās komitejas sekretāri


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.

(2)  [Konstitucionālās prasības nav norādītas.] [Konstitucionālās prasības ir norādītas.]


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/104


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 6. maijs),

ar ko groza Lēmumā 2009/935/TI ietverto to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus

(2014/269/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/371/TI (2009. gada 6. aprīlis), ar ko izveido Eiropas Policijas biroju (Eiropolu) (1), un jo īpaši tā 26. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2009/934/TI (2009. gada 30. novembris), ar ko pieņem īstenošanas noteikumus, kuri reglamentē Eiropola attiecības ar partneriem, tostarp personas datu un klasificētas informācijas apmaiņu (2), un jo īpaši tā 5. un 6. pantu,

tā kā:

(1)

2009. gada 30. novembrī Padome pieņēma Lēmumu 2009/935/TI (3).

(2)

Lēmuma 2009/371/TI 26. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā to trešo valstu un organizāciju saraksta, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus (“saraksts”), noteikšana ir saistīta ar Savienības un tās dalībvalstu ārējām attiecībām, ar šo punktu Padomei tiek piešķirtas īstenošanas pilnvaras noteikt sarakstu. Saskaņā ar Lēmumu 2009/371/TI un Lēmumu 2009/935/TI saraksts tiek ietverts Lēmuma 2009/935/TI pielikumā.

(3)

Eiropola valde vajadzības gadījumā pārskata sarakstu un nolemj, vai ierosināt Padomei to grozīt.

(4)

Eiropola valde 2012. gada 3. un 4. oktobra sanāksmē nolēma ieteikt Padomei sarakstam pievienot konkrētas trešās valstis, izklāstot operatīvo nepieciešamību noslēgt sadarbības nolīgumus ar minētajām trešām valstīm.

(5)

Ļoti svarīgi, lai Eiropols sāktu procedūru sadarbības nolīguma noslēgšanai, dodot prioritāti Gruzijai, ņemot vērā saistības saskaņā ar 2009. gadā izveidoto Austrumu partnerību, Asociācijas nolīguma starp Eiropas Savienību un Gruziju parafēšanu 2013. gada novembrī un ES un Gruzijas asociācijas programmu, kā arī ES un Gruzijas vīzu režīma liberalizācijas rīcības plānu.

(6)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/935/TI.

(7)

Padome 2012. gada 19. decembrī nolēma apspriesties ar Eiropas Parlamentu un pēc minētās apspriešanās Eiropas Parlaments sniedza atzinumu (4),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Padomes Lēmuma 2009/935/TI pielikuma 1. punktā iekļauj šādus ierakstus:

Brazīlija

Gruzija

Meksika

Apvienotie Arābu Emirāti.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 6. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  OV L 121, 15.5.2009., 37. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2009., 6. lpp.

(3)  Padomes Lēmums 2009/935/TI (2009. gada 30. novembris), ar kuru nosaka to trešo valstu un organizāciju sarakstu, ar kurām Eiropols slēdz nolīgumus (OV L 325, 11.12.2009., 12. lpp.).

(4)  2013. gada 20. novembra atzinums (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēts).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/106


PADOMES LĒMUMS 2014/270/KĀDP

(2014. gada 12. maijā),

ar ko groza Padomes Lēmumu 2010/231/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 26. aprīlī pieņēma Lēmumu 2010/231/KĀDP (1).

(2)

ANO Drošības padome 2014. gada 5. martā pieņēma ANO Drošības padomes Rezolūciju (ANO DPR) 2142 (2014) par situāciju Somālijā, vēlreiz apstiprinot Somālijai uzlikto ieroču embargo un no jauna paužot apņemšanos, ka līdz 2014. gada 25. oktobrim ieroču embargo nav jāpiemēro tādām ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma piegādēm vai tādu konsultāciju, palīdzības vai apmācības sniegšanai, kas paredzētas vienīgi Somālijas Federālās valdības drošības spēku attīstībai, lai nodrošinātu Somālijas iedzīvotāju drošību, izņemot dažu ANO DPR 2111 (2013) pielikumā izklāstītu priekšmetu piegādi, kam ir vajadzīgs Sankciju komitejas, kura izveidota saskaņā ar ANO DPR 751 (1992), iepriekšējs apstiprinājums.

(3)

Ar ANO DPR 2142 (2014) tiek grozītas paziņošanas prasības attiecībā uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma piegādi vai konsultāciju, palīdzības vai apmācības sniegšanu Somālijas drošības spēkiem, kā arī atbrīvojuma procedūru attiecībā uz tādu priekšmetu piegādi, kas izklāstīti ANO DPR 2111 (2013) pielikumā.

(4)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/231/KĀDP.

(5)

Ir vajadzīga Savienības papildu rīcība, lai īstenotu konkrētus pasākumus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2010/231/KĀDP ar šo groza šādi:

1)

lēmuma 1. panta 3. punkta f) un g) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“f)

ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai, kā arī tiešām vai netiešām tehniskām konsultācijām, finanšu un cita veida palīdzībai un ar militāro darbību saistītām apmācībām, kas paredzētas vienīgi Somālijas Federālās valdības drošības spēku attīstībai, lai nodrošinātu Somālijas iedzīvotāju drošību, izņemot tādu priekšmetu piegādi, kas minēti II pielikumā, ja Sankciju komitejai ir sniegts paziņojums, kā izklāstīts šā panta 4. punktā;

g)

II pielikumā minēto ieroču un ar tiem saistīto visa veida materiālu piegādei, pārdošanai vai nodošanai Somālijas Federālajai valdībai, ko Sankciju komiteja iepriekš ir apstiprinājusi atsevišķos gadījumos, kā izklāstīts šā panta 4.a punktā;”;

2)

lēmuma 1. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4)   Somālijas Federālās valdības galvenā atbildība ir Sankciju komitejai laicīgi paziņot par jebkādām ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma piegādēm vai par konsultāciju, palīdzības vai apmācības sniegšanu tās drošības spēkiem, kā izklāstīts 3. punkta f) apakšpunktā. Citā variantā palīdzību sniedzošās dalībvalstis paziņojumu Sankciju komitejai var sniegt vismaz piecas dienas iepriekš, konsultējoties ar Somālijas Federālo valdību, saskaņā ar 3. un 4. punktu ANO DPR 2142 (2014). Ja dalībvalstis izvēlas sniegt paziņojumu Sankciju komitejai, šādā paziņojumā ietver informāciju par ieroču un munīcijas ražotāju un piegādātāju, ieroču un munīcijas aprakstu, tostarp veidu, kalibru un daudzumu, ierosināto piegādes datumu un vietu un visu atbilstīgo informāciju attiecībā uz paredzēto galamērķa vienību Somālijas valsts drošības spēkos vai paredzēto uzglabāšanas vietu. Dalībvalsts, kas piegādā ieročus vai munīciju, var sadarbībā ar Somālijas Federālo valdību ne vēlāk kā 30 dienas pēc šādu priekšmetu nodošanas iesniegt Sankciju komitejai rakstisku apstiprinājumu par piegādes izpildi, tostarp piegādāto ieroču un munīcijas sērijas numurus, informāciju par piegādi pa jūru, kravas zīmi, kravas sarakstus vai iesaiņojuma satura sarakstus un konkrēto uzglabāšanas vietu.”;

3)

lēmuma 1. pantā iekļauj šādu punktu:

“4.a   Somālijas Federālā valdība ir galvenā atbildīgā par to, lai pieprasītu Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu attiecībā uz jebkuru II pielikumā izklāstīto priekšmetu piegādi, kā izklāstīts 3. punkta g) apakšpunktā. Citā variantā dalībvalstis var lūgt Sankciju komitejas iepriekšēju apstiprinājumu, konsultējoties ar Somālijas Federālo valdību, saskaņā ar 3. punktu ANO DPR 2142 (2014).”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Padomes Lēmums 2010/231/KĀDP (2010. gada 26. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem pret Somāliju, un ar ko atceļ Kopējo nostāju 2009/138/KĀDP (OV L 105, 27.4.2010., 17. lpp.).


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/108


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2014/271/KĀDP

(2014. gada 12. maijs),

ar kuru īsteno Lēmumu 2010/656/KĀDP, ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/656/KĀDP (2010. gada 29. oktobris), ar ko atjauno ierobežojošus pasākumus pret Kotdivuāru (1), un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 29. oktobrī pieņēma Lēmumu 2010/656/KĀDP.

(2)

Padome pārskatīja Lēmuma 2010/656/KĀDP 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā un 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētos pasākumus saskaņā ar minētā lēmuma 10. panta 3. punktu.

(3)

Padome ir konstatējusi, ka vairs nav iemesla atstāt vienu personu Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumā ietvertajā sarakstā.

(4)

Turklāt būtu jāatjaunina informācija par divām personām, kas iekļautas Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumā ietvertajā sarakstā.

(5)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2010/656/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  OV L 285, 30.10.2010., 28. lpp.


PIELIKUMS

Lēmuma 2010/656/KĀDP II pielikumu groza šādi:

I.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu aizstāj ar šādu ierakstu:

 

Uzvārds, vārds (un iespējamie pieņemtie vārdi)

Personas informācija

Iekļaušanas pamatojums

“4.

Marcel Gossio

Dzimis 1951. gada 18. februārīAdjamé. Pases numurs: 08AA14345 (pieņemts, ka derīguma termiņš beidzās 2013. gada 6. oktobrī).

Par viņu ir izdots starptautisks apcietināšanas orderis. Iesaistīts publisku līdzekļu piesavināšanā un bruņotu grupējumu finansēšanā un apbruņošanā.

Būtiska persona Gbagbo klana un militāru grupējumu finansēšanā. Viņam ir arī būtiska loma nelikumīgā ieroču tirdzniecībā.

Nelikumīgi piesavināto līdzekļu daudzums un zināšanas par nelegālajiem ieroču tīkliem liecina par to, ka viņš joprojām apdraud Kotdivuāras drošību un stabilitāti.”

II.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu pārdēvē šādi:

Justin Koné Katina” aizstāj ar “Justin Koné Katinan”.

III.

Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto personu svītro:

Oulaï Delafosse.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/110


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 12. maijs),

ar ko izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes aglomerētā akmens importu

(2014/272/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

PROCEDŪRAS SĀKŠANA

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada jūnijā sāka antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes aglomerētā akmens importu Savienībā un Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) publicēja paziņojumu par procedūras sākšanu.

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad 2013. gada 14. maijāA.St.A Europe (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības aglomerētā akmens produkcijas kopapjoma, iesniedza sūdzību.

(3)

Sūdzībā bija ietverti pirmšķietami pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie bija pietiekami, lai pamatotu procedūras sākšanu.

(4)

Par procedūras sākšanu Komisija informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, Savienības ražotāju apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus Ķīnas Tautas Republikā (“ĶTR”), ĶTR pārstāvjus, zināmos importētājus, zināmos izejmateriālu un aglomerētā akmens ražošanas iekārtu ražotājus Savienībā, zināmos lietotājus, izejmateriālu ražotāju apvienību un lietotāju un patērētāju apvienības un tiem nosūtīja anketas. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(5)

Sūdzības iesniedzējs, citi Savienības ražotāji, ĶTR ražotāji eksportētāji, importētāji un lietotāji darīja zināmu savu viedokli. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

B.   SŪDZĪBAS ATSAUKŠANA UN PROCEDŪRAS IZBEIGŠANA

(6)

Sūdzības iesniedzējs ar 2014. gada 18. februāra vēstuli Komisijai atsauca sūdzību.

(7)

Saskaņā ar pamatregulas 9. panta 1. punktu procedūru var izbeigt, ja sūdzība ir atsaukta, ja vien šāda izbeigšana nav pretrunā Savienības interesēm.

(8)

Izmeklēšanā netika atklāti apsvērumi, kas liecinātu, ka izbeigšana nav Savienības interesēs. Tādēļ Komisija uzskatīja, ka pašreizējā procedūra būtu jāizbeidz. Ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Tomēr piezīmes netika saņemtas.

(9)

Komisija tādējādi secina, ka antidempinga procedūra, kas attiecas uz ĶTR izcelsmes aglomerētā akmens importu, būtu jāizbeidz.

(10)

Šis lēmums ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota ar pamatregulas 15. panta 1. punktu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo izbeidz antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes flīžu un citu izstrādājumu ar plakanu virsmu, bloku un plākšņu no mākslīgā akmens, kas sasaistīts ar sveķiem, vai no aglomerēta akmens un/vai stikla, un/vai spoguļa, kuri saistīti ar sveķiem, importu Savienībā, ko pašreiz klasificē ar KN kodiem ex 6810 11 90, ex 6810 19 00, ex 6810 91 00, ex 6810 99 00, ex 7016 10 00, ex 7016 90 40, ex 7016 90 70 un ex 7020 00 80.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 12. maijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 183, 28.6.2013., 21. lpp.


Labojumi

13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/112


Labojums Padomes Regulā (ES) Nr. 432/2014 (2014. gada 22. aprīlis), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 43/2014 attiecībā uz dažām zvejas iespējām

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 126, 2014. gada 29. aprīlis )

24. lappusē I pielikuma 40. punktā:

tekstu:

“40)

ierakstu par makreli IIIa un IV zonā, Savienības ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

768 (1)

 

 

Dānija

26 530 (2)

 

 

Vācija

800 (2)

 

 

Francija

2 417 (2)

 

 

Nīderlande

2 434 (2)

 

 

Zviedrija

7 101 (2)  (2)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 254 (1)

 

 

Savienība

42 304 (1)  (2)

 

 

Norvēģija

256 936 (3)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiskā KPN

lasīt šādi:

“40)

ierakstu par makreli IIIa un IV zonā, Savienības ūdeņos IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā aizstāj ar šādu:

“Suga:

Makrele

Scomber scombrus

Zona:

IIIa un IV; Savienības ūdeņi IIa, IIIb, IIIc zonā un 22.–32. apakšrajonā

(MAC/2A34.)

Beļģija

768 (5)

 

 

Dānija

26 530 (5)

 

 

Vācija

800 (5)

 

 

Francija

2 417 (5)

 

 

Nīderlande

2 434 (5)

 

 

Zviedrija

7 101 (4)  (5)

 

 

Apvienotā Karaliste

2 254 (5)

 

 

Savienība

42 304 (4)  (5)

 

 

Norvēģija

256 936 (6)

 

 

KPN

Nepiemēro

 

Analītiskā KPN


(1)  Īpašs nosacījums: ieskaitot turpmāk norādīto apjomu tonnās, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62° N (MAC/*04N-):

247

Zvejojot saskaņā ar īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(2)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).

(3)  Jāatvelk no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:

74 500

Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot turpmāk norādīto apjomu tonnās, ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.):

3 000””

(4)  Īpašs nosacījums: ieskaitot turpmāk norādīto apjomu tonnās, kas jānozvejo Norvēģijas ūdeņos uz dienvidiem no 62o N (MAC/*04N-):

247

Zvejojot saskaņā ar īpašo nosacījumu, mencas, pikšas, pollaka un merlanga un saidas piezveja jāatskaita no šo sugu kvotām.

(5)  Drīkst nozvejot arī Norvēģijas ūdeņos IVa zonā (MAC/*4AN.).

(6)  Jāatvelk no Norvēģijas KPN daļas (piekļuves kvota). Šis apjoms ietver šādu Ziemeļjūras KPN Norvēģijas daļu:

74 500

Šo kvotu drīkst izmantot tikai IVa zonā (MAC/*04A.), izņemot turpmāk norādīto apjomu tonnās, ko drīkst nozvejot IIIa zonā (MAC/*03A.):

3 000 (…)””


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/114


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/42/ES (2014. gada 3. aprīlis) par nozieguma rīku un noziedzīgi iegūtu līdzekļu iesaldēšanu un konfiskāciju Eiropas Savienībā

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 127, 2014. gada 29. aprīlis )

50. lappusē 12. panta “Transponēšana” 1. punktā:

tekstu:

“(…) līdz 2015. gada 4. oktobrim.”

lasīt šādi:

“(…) līdz 2016. gada 4. oktobrim.”

50. lappusē 13. panta “Ziņošana” pirmajā daļā:

tekstu:

“Komisija līdz 2018. gada 4. oktobrim (…)”

lasīt šādi:

“Komisija līdz 2019. gada 4. oktobrim (…)”.


13.5.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 138/115


Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/34/ES (2012. gada 21. novembris), ar ko izveido vienotu Eiropas dzelzceļa telpu

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 343, 2012. gada 14. decembris )

58. lappusē 55. panta 3. punkta pirmajā daļā:

tekstu:

“3.   Dalībvalstis nodrošina, lai regulatīvās iestādes personāla komplektēšana un iestādes pārvaldība būtu tāda, kas garantē tās neatkarību. Tās jo īpaši nodrošina, lai personas, kas ir atbildīgas par lēmumiem, ko pieņem regulatīvā iestāde saskaņā ar 56. pantu, piemēram, valdes locekļi, atbilstīgā gadījumā tiek iecelti saskaņā ar skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, kas garantē viņu neatkarību no valsts pārvaldes, Ministru kabineta vai jebkuras citas valsts iestādes, kam nav tiešu īpašumtiesību regulētajos uzņēmumos.”

lasīt šādi:

“3.   Dalībvalstis nodrošina, lai regulatīvās iestādes personāla komplektēšana un iestādes pārvaldība būtu tāda, kas garantē tās neatkarību. Tās jo īpaši nodrošina, lai personas, kas ir atbildīgas par lēmumiem, ko pieņem regulatīvā iestāde saskaņā ar 56. pantu, piemēram, valdes locekļus, atbilstīgā gadījumā saskaņā ar skaidriem un pārredzamiem noteikumiem, kas garantē viņu neatkarību, ieceļ Ministru kabinets vai kāda cita valsts iestāde, kas nav tiešu īpašumtiesību īstenotājs regulētajos uzņēmumos.”