ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
Saturs |
|
I Leģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
DIREKTĪVAS |
|
|
* |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis), ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ( 1 ) |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
I Leģislatīvi akti
DIREKTĪVAS
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/1 |
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/52/ES
(2014. gada 16. aprīlis),
ar ko groza Direktīvu 2011/92/ES par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 192. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),
ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2011/92/ES (4) ir saskaņoti projektu ietekmes uz vidi novērtējuma principi, ieviešot prasību minimumu attiecībā uz novērtējamo projektu tipu, attīstītāju galvenajiem pienākumiem, novērtējuma saturu un kompetento iestāžu un sabiedrības līdzdalību, turklāt tie palīdz nodrošināt augstu vides un cilvēka veselības aizsardzības līmeni. Dalībvalstis saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību (LESD) var brīvi noteikt stingrākus aizsardzības pasākumus. |
(2) |
Komisijas 2007. gada 30. aprīļa paziņojumā “Sestās vides rīcības programmas vidusposma pārskats” un Komisijas 2009. gada 23. jūlija ziņojumā par Padomes Direktīvas 85/337/EEK (5), kas ir Direktīvas 2011/92/ES priekštece, piemērošanu un efektivitāti ir uzsvērta vajadzība uzlabot projektu ietekmes uz vidi novērtējuma principus un pielāgot Direktīvu 85/337/EEK atbilstīgi politiskajai, juridiskajai un tehniskajai situācijai, kas ir būtiski mainījusies. |
(3) |
Direktīva 2011/92/ES ir jāgroza, lai stiprinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūras kvalitāti, pielāgotu minēto procedūru lietpratīga regulējuma principiem un sekmētu saskaņotību un sinerģiju ar citiem Savienības tiesību aktiem un politikas virzieniem, kā arī dalībvalstu stratēģijām un politikas pasākumiem, kas ietilpst to kompetencē. |
(4) |
Lai koordinētu un atvieglotu pārrobežu projektu novērtēšanas procedūru un jo īpaši lai vadītu konsultācijas saskaņā ar 1991. gada 25. februāra Konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu pārrobežu kontekstā (Espo konvencija), attiecīgās dalībvalstis var izveidot kopīgu struktūru, kurā tās būtu līdzvērtīgi pārstāvētas. |
(5) |
Mehānismi, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) Nr. 347/2013 (6), (ES) Nr. 1315/2013 (7) un (ES) Nr. 1316/2013 (8), kuri attiecas uz Savienības līdzfinansētiem infrastruktūras projektiem, var arī atvieglot Direktīvas 2011/92/ES prasību piemērošanu. |
(6) |
Būtu arī jāpārskata Direktīva 2011/92/ES, lai nodrošinātu, ka tiek uzlabota vides aizsardzība, palielināta resursu efektivitāte un atbalstīta ilgtspējīga izaugsme Savienībā. Tādēļ tajā paredzētās procedūras būtu jāvienkāršo un jāsaskaņo. |
(7) |
Pēdējās desmitgades laikā vides aizsardzības jautājumi, piemēram, resursu efektivitāte un ilgtspēja, bioloģiskās daudzveidības aizsardzība, klimata pārmaiņas un negadījumu un katastrofu risks, ir kļuvuši aizvien nozīmīgāki politikas veidošanā. Tādēļ novērtēšanā un lēmumu pieņemšanā arī tie būtu jāņem vērā kā svarīgi aspekti. |
(8) |
Savā 2011. gada 20. septembra paziņojumā “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” Komisija ir apņēmusies, pārskatot Direktīvu 2011/92/ES, iekļaut plašākus apsvērumus par resursu efektīvu un ilgtspējīgu izmantošanu. |
(9) |
Komisijas 2006. gada 22. septembra paziņojumā “Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai” un “Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā” ir uzsvērts, cik svarīgi ir panākt augsnes ilgtspējīgu izmantošanu un risināt problēmu, ko rada apdzīvotu teritoriju ilgtnespējīga paplašināšanās laika gaitā (aizņemtā zemes platība). Turklāt galīgajā dokumentā, kas tika sagatavots pēc 2012. gada 20.–22. jūnijā Riodežaneiro notikušās ilgtspējīgai attīstībai veltītās ANO konferences, ir atzīta zemes, tostarp augsnes, labas apsaimniekošanas ekonomiskā un sociālā nozīme un nepieciešamība steidzami rīkoties, lai mainītu zemes degradācijas tendenci. Tādēļ sabiedriskos un privātos projektos būtu jāņem vērā un jāierobežo to ietekme uz zemi, īpaši aizņemto zemes platību, un augsni, tostarp organiskajām vielām, eroziju, sēšanos un sablīvēšanos, tostarp izstrādājot atbilstīgus zemes izmantošanas plānus un politikas stratēģijas valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. |
(10) |
Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijā par bioloģisko daudzveidību (“konvencija”), kuras līgumslēdzēja puse ir Savienība, ievērojot Padomes Lēmumu 93/626/EEK (9), noteikts, ka iespēju un vajadzību robežās jānovērtē projektu būtiska negatīva ietekme uz konvencijas 2. pantā definēto bioloģisko daudzveidību, lai nepieļautu vai samazinātu šādu ietekmi. Šādam iepriekšējam minētās ietekmes novērtējumam būtu jāpalīdz sasniegt 2010. gada 25. un 26. marta Eiropadomes secinājumos pieņemto Savienības pamatmērķi, kurš paredz līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu pakalpojumu degradāciju un tos atjaunot gadījumos, kad tas iespējams. |
(11) |
Pasākumiem, kas veikti nolūkā nepieļaut, novērst, mazināt un, ja iespējams, kompensēt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, jo īpaši uz sugām un dzīvotnēm, ko aizsargā Padomes Direktīva 92/43/EEK (10) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (11), būtu jāpalīdz izvairīties no vides kvalitātes pasliktināšanās un bioloģiskās daudzveidības neto zuduma saskaņā ar Savienības saistībām, kuras noteiktas atbilstīgi konvencijai, un mērķiem un darbībām, kas paredzētas Savienības bioloģiskās daudzveidības stratēģijā līdz 2020. gadam, kura noteikta Komisijas 2011. gada 3. maija paziņojumā. |
(12) |
Lai nodrošinātu jūras vides augsta līmeņa aizsardzību, jo īpaši sugu un dzīvotņu aizsardzību, jūras vides projektu ietekmes uz vidi novērtējumos un sākotnējās novērtēšanas procedūrās būtu jāņem vērā projektu īpašības, jo īpaši attiecībā uz izmantotajām tehnoloģijām (piemēram, seismiskajiem mērījumiem, izmantojot aktīvos hidrolokatorus). Šim nolūkam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/30/ES (12) prasības varētu arī atvieglot šīs direktīvas prasību piemērošanu. |
(13) |
Klimata pārmaiņas arī turpmāk radīs kaitējumu videi un apdraudēs ekonomisko attīstību. Šajā sakarā ir lietderīgi novērtēt projektu ietekmi uz klimatu (piemēram, siltumnīcefekta gāzu emisijas) un to neaizsargātību pret klimata pārmaiņām. |
(14) |
Saskaņā ar Komisijas 2009. gada 23. februāra paziņojumu “Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai” Padome savos 2009. gada 30. novembra secinājumos aicināja Komisiju nodrošināt, ka Savienības iniciatīvu īstenošanas pārskatīšanā un to turpmākā izstrādē tiek ņemti vērā katastrofu riska novēršanas un pārvaldības jautājumi, kā arī ANO sagatavotais Hjogo rīcības pamatplāns (2005.–2015. gads), kurš pieņemts 2005. gada 22. janvārī un kurā uzsvērta vajadzība ieviest tādu seku novērtēšanas procedūras, ko attiecībā uz lieliem infrastruktūras projektiem varētu radīt katastrofas. |
(15) |
Lai nodrošinātu vides augsta līmeņa aizsardzību, jāveic piesardzības darbības attiecībā uz noteiktiem projektiem, jo to neaizsargātība pret lieliem negadījumiem un/vai dabas katastrofām (piemēram, plūdiem, jūras līmeņa celšanos vai zemestrīcēm), visticamāk, radītu būtisku negatīvu ietekmi uz vidi. Šādiem projektiem ir svarīgi apsvērt to neaizsargātību (pakļautību un noturību) pret lieliem negadījumiem vai katastrofām, negadījumu un/vai katastrofu iespējamību un kā tie maina būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi iespējamību. Lai izvairītos no darbību dublēšanās, vajadzētu būt iespējamam izmantot atbilstīgo informāciju, kas pieejama un iegūstama no riska novērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/18/ES (13) un Padomes Direktīvu 2009/71/Euratom (14), vai riska novērtējumiem, kuri veikti saskaņā ar valstu tiesību aktiem, ar noteikumu, ka tiek ievērotas šīs direktīvas prasības. |
(16) |
Lai aizsargātu un veicinātu kultūras mantojumu, tostarp pilsētu vēsturiskās vietas, un ainavas, kas ir kultūru daudzveidības sastāvdaļa, kuru Savienība ir apņēmusies respektēt un veicināt saskaņā ar LESD 167. panta 4. punktu, var būt lietderīgi izmantot definīcijas un principus, kas izklāstīti attiecīgajās Eiropas Padomes konvencijās, jo īpaši 1969. gada 6. maija Konvencijā arhitektūras mantojuma aizsardzībai, 1985. gada 3. oktobra Konvencijā Eiropas arhitektūras mantojuma aizsardzībai, 2000. gada 20. oktobra Eiropas Ainavu konvencijā un 2005. gada 27. oktobra Vispārējā konvencijā par kultūras mantojuma vērtību sabiedrībai. Lai labāk saglabātu vēsturisko un kultūras mantojumu un dabas ainavu, ir svarīgi ietekmes uz vidi novērtējumos pievērsties projektu vizuālajai ietekmei, proti, būvju vai dabas ainavu un pilsētvides izskata izmaiņām. |
(17) |
Piemērojot Direktīvu 2011/92/ES, ir jānodrošina gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme saskaņā ar mērķiem, kuri noteikti Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”. |
(18) |
Lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi informācijai un pārredzamību, elektroniskā veidā vajadzētu būt savlaicīgi pieejamai arī vides informācijai, kas saistīta ar šīs direktīvas īstenošanu. Tādēļ dalībvalstīm attiecīgajā administratīvajā līmenī vajadzētu izveidot vismaz centrālo portālu vai piekļuves punktus, kas sabiedrībai sniegtu vieglu un efektīvu piekļuvi minētajai informācijai. |
(19) |
Pieredze rāda, ka to projektu vai projektu daļu gadījumā, kas kalpo aizsardzības nolūkiem, tostarp projektu, kuri ir saistīti ar sabiedroto spēku darbībām dalībvalstu teritorijā saskaņā ar starptautiskām saistībām, Direktīvas 2011/92/ES piemērošana varētu atklāt attiecīgu konfidenciālu informāciju, un šāda informācijas atklāšana var apdraudēt aizsardzības nolūkus. Tādēļ būtu jāiekļauj noteikums, kas ļauj dalībvalstīm šādos attiecīgos gadījumos nepiemērot minēto direktīvu. |
(20) |
Pieredze rāda, ka attiecībā uz projektiem, kuru vienīgais mērķis ir reaģēt uz civilās aizsardzības ārkārtas situācijām, atbilstība Direktīvai 2011/92/ES varētu negatīvi ietekmēt inter alia vidi, tāpēc būtu jāizstrādā noteikums, kas ļauj dalībvalstīm šādos attiecīgos gadījumos nepiemērot minēto direktīvu. |
(21) |
Dalībvalstīm ir vairākas iespējas, kā īstenot Direktīvu 2011/92/ES attiecībā uz ietekmes uz vidi novērtējuma iekļaušanu valsts procedūrās. Tādējādi minēto valsts procedūru elementi var atšķirties. Līdz ar to pamatotais secinājums, ar ko kompetentā iestāde finalizē projekta ietekmes uz vidi aspektu pārbaudi, var būt integrētas attīstības piekrišanas piešķiršanas procedūras daļa vai var būt iekļauts citā saistošā lēmumā, kas ir pieprasīts, lai ņemtu vērā šīs direktīvas mērķus. |
(22) |
Lai nodrošinātu vides un cilvēku veselības augsta līmeņa aizsardzību, sākotnējās novērtēšanas procedūrās un ietekmes uz vidi novērtējumā būtu jāņem vērā visa attiecīgā projekta ietekme, tostarp attiecīgā gadījumā tā pazemes un apakšzemes ietekme būvniecības fāzē, darbības fāze un attiecīgā gadījumā nojaukšanas fāze. |
(23) |
Lai pilnībā novērtētu projekta tiešo un netiešo ietekmi uz vidi, kompetentajai iestādei būtu jāveic analīze, kurā tā pārbauda tās informācijas būtību, ko sniedzis attīstītājs un kas saņemta apspriedēs, kā arī attiecīgā gadījumā izskata jebkādu papildu informāciju. |
(24) |
To projektu gadījumā, kas pieņemti ar īpašu valsts tiesību aktu, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka šīs direktīvas mērķi attiecībā uz sabiedrisko apspriešanos tiek sasniegti likumdošanas procesā. |
(25) |
Būtu jānodrošina kompetento iestāžu objektivitāte. Interešu konfliktus varētu novērst, izmantojot inter alia kompetentās iestādes un attīstītāja funkciju nodalīšanu. Ja kompetentā iestāde ir arī attīstītājs, dalībvalstīm būtu vismaz savas organizatoriskās un administratīvās kompetences satvarā jāveic pienācīga to iestāžu konfliktējošo funkciju nodalīšana, kuras veic pienākumus, kas izriet no Direktīvas 2011/92/ES. |
(26) |
Lai kompetentā iestāde varētu noteikt, vai attiecībā uz Direktīvas 2011/92/ES II pielikumā uzskaitītajiem projektiem, to izmaiņām vai termiņa pagarinājumiem ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (sākotnējās pārbaudes procedūra), informācija, kas attīstītājam jāsniedz, būtu jāprecizē, pievēršoties galvenajiem aspektiem, kas kompetentajai iestādei ļauj pieņemt lēmumu. Minētais lēmums būtu jādara publiski pieejams. |
(27) |
Sākotnējā pārbaudes procedūrā būtu jānodrošina, ka ietekmes uz vidi novērtējumu veic vienīgi tiem projektiem, kas var radīt būtisku ietekmi uz vidi. |
(28) |
Būtu jāpielāgo un jāprecizē Direktīvas 2011/92/ES III pielikumā minētie atlases kritēriji, kas dalībvalstīm jāņem vērā, lai noteiktu, kuriem projektiem jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, pamatojoties uz to būtisku ietekmi uz vidi. Piemēram, pieredze rāda, ka projekti, kuros tiek izmantoti vai ietekmēti vērtīgi resursi, projekti, kurus ierosināts īstenot vides ziņā jutīgās atrašanās vietās, un projekti, kuriem ir potenciāli bīstama vai neatgriezeniska ietekme, bieži, visticamāk, būtiski ietekmēs vidi. |
(29) |
Nosakot, vai projekts, visticamāk, var radīt būtisku ietekmi uz vidi, kompetentajām iestādēm būtu jānosaka piemērotākie vērā ņemamie kritēriji un būtu jāņem vērā informācija, kas varētu būt pieejama pēc citiem novērtējumiem, kuri jāveic atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai efektīvi un pārredzami piemērotu sākotnējās pārbaudes procedūru. Šajā sakarā ir lietderīgi precizēt sākotnējās pārbaudes lēmuma saturu, it īpaši gadījumos, kad netiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums. Turklāt tas, ka tiek ņemti vērā brīvprātīgi izteikti komentāri, kas varētu būt saņemti no citiem avotiem, piemēram, no sabiedrības locekļiem vai publiskām iestādēm, lai gan sākotnējās pārbaudes stadijā nav pieprasīta oficiāla apspriešanās, veido labu administratīvo praksi. |
(30) |
Lai uzlabotu ietekmes uz vidi novērtējuma kvalitāti, vienkāršotu procedūras un racionalizētu lēmumu pieņemšanas procesu, kompetentajai iestādei, ja to ir pieprasījis attīstītājs, būtu jāsniedz atzinums par ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā sniedzamās vides informācijas detalizācijas apjomu un pakāpi (“tvēruma noteikšana”). |
(31) |
Projekta ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumā, kas par projektu jāsniedz attīstītājam, būtu jāiekļauj attiecībā uz minēto projektu pieņemamo alternatīvu, ko izpētījis attīstītājs, apraksts, tostarp vajadzības gadījumā pašreizējā vides stāvokļa ticamākās attīstības aprises projekta neīstenošanas gadījumā (pamatscenārijs), jo tas ļautu uzlabot ietekmes uz vidi novērtēšanas procesa kvalitāti un vides apsvērumus integrēt projekta izstrādes sākotnējā posmā. |
(32) |
Saskaņā ar Direktīvas 2011/92/ES IV pielikumu attīstītāja ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumos iekļautajiem datiem un informācijai vajadzētu būt pilnīgiem un pietiekami kvalitatīviem. Lai izvairītos no novērtējumu dublēšanās, atbilstīgos un iespējamības gadījumos būtu jāņem vērā tādu citu novērtējumu rezultāti, kas veikti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/42/EK (15) vai Direktīvu 2009/71/Euratom, vai valsts tiesību aktiem. |
(33) |
Ekspertiem, kas ir iesaistīti ietekmes uz vides novērtējuma ziņojumu sagatavošanā, vajadzētu būt kvalificētiem un kompetentiem. Ir nepieciešamas pietiekamas zināšanas attiecīgā projekta jomā, lai to varētu pārbaudīt kompetentās iestādes un nodrošināt, ka attīstītāja sniegtā informācija ir pilnīga un augsta līmeņa kvalitātē. |
(34) |
Lai nodrošinātu pārredzamību un pārskatatbildību, būtu jānosaka prasība kompetentajai iestādei pamatot savu lēmumu piešķirt projektam attīstības piekrišanu, norādot, ka tā ir ņēmusi vērā notikušo apspriešanos rezultātus un attiecīgo apkopoto informāciju. |
(35) |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiek īstenoti ietekmes mazināšanas un kompensēšanas pasākumi un ka ir noteiktas atbilstīgas procedūras attiecībā uz tādas būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi monitoringu, kas radusies projekta būvniecības un ekspluatācijas fāzē, inter alia, lai identificētu neparedzētu būtisku nelabvēlīgu ietekmi, kas ļautu veikt atbilstīgus labošanas pasākumus. Šādam monitoringam nevajadzētu dublēt vai papildināt to monitoringu, kas jāveic, ievērojot Savienības tiesību aktus, kas nav šī direktīva, un valsts tiesību aktus. |
(36) |
Lai veicinātu efektīvāku lēmumu pieņemšanu un palielinātu tiesisko noteiktību, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka dažādus projektu ietekmes uz vidi novērtēšanas posmus veic saprātīgā laikā atkarībā no projekta veida, sarežģītības, vietas un lieluma. Šādi termiņi nekādā gadījumā nedrīkstētu apdraudēt augsto vides aizsardzības standartu sasniegšanu, īpaši tos, kas izriet no Savienības tiesību aktiem vides jomā, kas nav šī direktīva, un īstenu sabiedrības līdzdalību un tiesu iestāžu pieejamību. |
(37) |
Lai uzlabotu novērtējuma efektivitāti, samazinātu sarežģītās administratīvās formalitātes un palielinātu ekonomisko efektivitāti situācijās, kad pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem izriet gan no šīs direktīvas, gan Direktīvas 92/43/EEK un/vai Direktīvas 2009/147/EK, šajās direktīvās noteikto prasību ievērošanai dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jānodrošina koordinētas un/vai apvienotas procedūras, ņemot vērā to specifiskās organizatoriskās īpašības. Ja pienākums veikt novērtējumus saistībā ar vides jautājumiem izriet gan no šīs direktīvas, gan no cita Savienības tiesību akta, piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (16), Direktīvas 2001/42/EK, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/98/EK (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/75/ES (18) un Direktīvas 2012/18/ES, šajos Savienības tiesību aktos noteikto prasību ievērošanai dalībvalstīm vajadzētu spēt nodrošināt koordinētas un/vai apvienotas procedūras. Ja tiek izstrādātas koordinētas vai apvienotas procedūras, dalībvalstīm būtu jāizraugās iestāde, kas atbild par attiecīgo pienākumu izpildi. Ņemot vērā institucionālās struktūras, dalībvalstīm, ja tās uzskata par nepieciešamu, būtu jāspēj izraudzīties vairāk nekā vienu iestādi. |
(38) |
Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, ko piemēro par attiecīgās valsts to noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti saskaņā ar šo direktīvu. Dalībvalstīm būtu jāvar brīvi lemt par sankciju veidu un formu. Šādā veidā noteiktām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām. |
(39) |
Saskaņā ar juridiskās noteiktības un proporcionalitātes principiem un lai nodrošinātu, ka pāreja no pašreizējās kārtības, kas noteikta Direktīvā 2011/92/ES, uz jauno kārtību atbilstīgi šajā direktīvā ietvertajiem grozījumiem, būtu pēc iespējas raita, ir lietderīgi noteikt pārejas pasākumus. Ar minētajiem pasākumiem būtu jānodrošina, ka konkrētam attīstītājam netiek mainīta regulatīvā vide saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, ja ir jau sāktas jebkādas procedurālās darbības saskaņā ar pašreizējo kārtību un projektam vēl nav piešķirta attīstības piekrišana vai pieņemts kāds cits saistošs lēmums, kas nepieciešams, lai ievērotu šīs direktīvas mērķus. Līdz ar to attiecīgie Direktīvas 2011/92/ES noteikumi pirms to grozīšanas ar šo direktīvu būtu jāpiemēro projektiem, kuriem jau ir iesākta sākotnējās pārbaudes procedūra, tvēruma noteikšanas procedūra (ja tvēruma noteikšanu ir lūdzis attīstītājs vai pieprasījusi kompetentā iestāde) vai ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojums ir iesniegts pirms transponēšanas termiņa. |
(40) |
Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (19) dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos papildus paziņojumiem par saviem transponēšanas pasākumiem iesniegt vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas sastāvdaļām un attiecīgajām daļām valsts pieņemtos transponēšanas instrumentos. Likumdevējs uzskata, ka attiecībā uz šo direktīvu minēto dokumentu nosūtīšana ir pamatota. |
(41) |
Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķus – proti, nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību vides un cilvēka veselības jomā, attiecībā uz projektu ietekmes uz vidi novērtējumu ieviešot prasību minimumu, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet risināmo vides jautājumu mēroga, nozīmīguma un pārrobežu rakstura dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai. |
(42) |
Tādēļ Direktīva 2011/92/ES būtu attiecīgi jāgroza, |
IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.
1. pants
Direktīvu 2011/92/ES groza šādi:
1) |
direktīvas 1. pantu groza šādi:
|
2) |
direktīvas 2. pantu groza šādi:
|
3) |
direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu: “3. pants 1. Ietekmes uz vidi novērtējums pienācīgā veidā, ņemot vērā katru atsevišķu gadījumu, nosaka, raksturo un novērtē projekta tiešo un netiešo ietekmi uz šādiem faktoriem:
2. Pie projekta ietekmes, kas minēta 1. punktā, uz tajā minētajiem faktoriem pieder paredzamā ietekme, kas rodas no projekta iespējamās pakļautības tādiem katastrofu un/vai būtisku negadījumu riskiem, kuri ir atbilstīgi attiecīgajam projektam.”; |
4) |
direktīvas 4. pantu groza šādi:
|
5) |
direktīvas 5. panta 1. līdz 3. punktu aizstāj ar šādiem: “1. Ja tiek pieprasīts ietekmes uz vidi novērtējums, attīstītājs sagatavo un iesniedz ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu. Informācijā, kas attīstītājam jāiesniedz, iekļauj vismaz:
Ja ir sniegts atzinums, ievērojot 2. punktu, ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu sagatavo, pamatojoties uz minēto atzinumu un iekļaujot informāciju, ko pamatoti var pieprasīt, lai izdarītu pamatotu secinājumu par minētā projekta būtisku ietekmi uz vidi, ņemot vērā pašreizējās zināšanas un novērtēšanas metodes. Gatavojot ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojumu, attīstītājs, lai novērstu atkārtotus novērtējumus, ņem vērā citus pieejamos atbilstīgos novērtējumus, kas paredzēti Savienības vai valstu tiesību aktos. 2. Ja attīstītājs to pieprasa, kompetentā iestāde, ņemot vērā attīstītāja sniegto informāciju, jo īpaši par projekta specifiskajām īpašībām, tostarp par tā atrašanās vietu un tehnisko raksturojumu, un tā iespējamo ietekmi uz vidi, sniedz atzinumu par tās informācijas apjomu un detalizācijas pakāpi, kas attīstītājam jāiekļauj ietekmes uz vidi ziņojumā saskaņā ar šā panta 1. punktu. Kompetentā iestāde pirms atzinuma sniegšanas apspriežas ar 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm. Dalībvalstis var arī pieprasīt, lai kompetentās iestādes sniedz atzinumu, kā minēts pirmajā daļā, neatkarīgi no tā, vai attīstītājs to pieprasa. 3. Lai nodrošinātu ietekmes uz vidi ziņojuma pilnīgumu un kvalitāti:
|
6) |
direktīvas 6. pantu groza šādi:
|
7) |
direktīvas 7. pantu groza šādi:
|
8) |
direktīvas 8. pantu aizstāj ar šādu: “8. pants Attīstības piekrišanas procedūrā pienācīgi ņem vērā informācija, kas iegūta saskaņā ar 5. līdz 7. pantu.”; |
9) |
iekļauj šādu pantu: “8.a pants 1. Lēmumā piešķirt attīstības piekrišanu iekļauj vismaz šādu informāciju:
2. Lēmumā par attīstības piekrišanas nepiešķiršanu dara zināmus šā atteikuma galvenos iemeslus. 3. Ja dalībvalstis izmanto direktīvas 2. panta 2. punktā minētās procedūras, kas nav attīstības piekrišanas piešķiršanas procedūras, tiek uzskatīts, ka attiecīgi ir ievēroti šā panta 1. un 2. punkta nosacījumi, ja visos saistībā ar minētajām procedūrām pieņemtajos lēmumos ir iekļauta šajos punktos minētā informācija un ja ir ieviesti mehānismi, kas ļauj īstenot šā panta 6. punkta prasības. 4. Saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktā minētajām prasībām dalībvalstis nodrošina, ka attīstītājs īsteno projekta īpašības un/vai pasākumus, kas paredzēti nolūkā nepieļaut, novērst, mazināt un, ja iespējams, kompensēt būtisku negatīvu ietekmi uz vidi, un nosaka procedūras nozīmīgas nelabvēlīgas ietekmes uz vidi monitoringam. To parametru veidam, attiecībā uz kuriem jāveic monitorings, un monitoringa ilgumam jābūt proporcionālam projekta raksturam, sarežģītībai, atrašanās vietai un apjomam, kā arī tā ietekmes uz vidi būtiskumam. Vajadzības gadījumā var izmantot pašreizējo monitoringa kārtību, kas noteikta Savienības tiesību aktos, kas nav šī direktīva, un dalībvalstu tiesību aktos, lai novērstu dubultu monitoringu. 5. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde pieņem jebkuru no 1. līdz 3. punktā minētajiem lēmumiem saprātīgā termiņā. 6. Pieņemot lēmumu piešķirt vai nepiešķirt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde pārliecinās, ka 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktā minētais pamatotais secinājums vai jebkurš no šā panta 3. punktā minētajiem lēmumiem joprojām ir aktuāls. Šajā nolūkā dalībvalstis var noteikt 1. panta 2. punkta g) apakšpunkta iv) punktā minētā pamatotā secinājuma vai ikviena šā panta 3. punktā minētā lēmuma derīguma termiņu.”; |
10) |
direktīvas 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “1. Kad ir pieņemts lēmums piešķirt vai nepiešķirt attīstības piekrišanu, kompetentā iestāde vai iestādes saskaņā ar valsts procedūrām savlaicīgi informē par to sabiedrību un 6. panta 1. punktā minētās iestādes un nodrošina, ka sabiedrībai un 6. panta 1. punktā minētajām iestādēm, attiecīgā gadījumā ņemot vērā 8.a panta 3. punktā minētos gadījumus, ir pieejama šāda informācija:
|
11) |
iekļauj šādu pantu: “9.a pants Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentā iestāde vai iestādes objektīvi veic šajā direktīvā paredzētos pienākumus un nenonāk situācijā, kas varētu radīt interešu konfliktu. Ja kompetentā iestāde ir arī attīstītājs, dalībvalstis savas organizatoriskās un administratīvās kompetences satvarā vismaz veic pienācīgu to iestāžu konfliktējošo funkciju nodalīšanu, kuras veic pienākumus, kas izriet no šīs direktīvas.”; |
12) |
direktīvas 10. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: “Neskarot Direktīvu 2003/4/EK, šīs direktīvas noteikumi neskar kompetento iestāžu pienākumu ievērot ierobežojumus, kādus uzliek valsts normatīvie un administratīvie akti un pieņemtā tiesiskā prakse attiecībā uz rūpniecisko un komercnoslēpumu, ietverot intelektuālo īpašumu, un sabiedrības interešu aizsardzību.”; |
13) |
iekļauj šādu pantu: “10.a pants Dalībvalstis pieņem noteikumus par sankcijām, kuras piemēro par attiecīgās valsts noteikumu pārkāpumiem un kuras pieņem saskaņā ar šo direktīvu. Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.”; |
14) |
direktīvas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: “2. Jo īpaši reizi sešos gados, sākot no 2017. gada 16. maija, dalībvalstis, ja šāda informācija ir pieejama, informē Komisiju par:
|
15) |
Direktīvas 2011/92/ES pielikumus groza, kā norādīts šīs direktīvas pielikumā. |
2. pants
1. Neskarot 3. pantu, dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2017. gada 16. maijam.
Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.
2. Dalībvalstis dara Komisijai zināmus savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.
3. pants
1. Uz projektiem, attiecībā uz kuriem tika sākts Direktīvas 2011/92/ES 4. panta 2. punktā minētā lēmuma pieņemšanas process vēl pirms 2017. gada 16. maija attiecināmi pienākumi, kas noteikti 4. pantā Direktīvā 2011/92/ES, pirms tajā tika izdarīti grozījumi ar šo direktīvu.
2. Uz projektiem attiecināmi pienākumi, kas noteikti 3. pantā un 5. līdz 11. pantā Direktīvā 2011/92/ES, pirms tajā tika izdarīti grozījumi ar šo direktīvu, ja pirms 2017. gada 16. maija:
a) |
tika sākta procedūra saistībā ar Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 2. punktā minēto atzinumu vai |
b) |
informāciju, kas minēta Direktīvas 2011/92/ES 5. panta 1. punktā. |
4. pants
Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
5. pants
Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.
Strasbūrā, 2014. gada 16. aprīlī
Eiropas Parlamenta vārdā –
priekšsēdētājs
M. SCHULZ
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
D. KOURKOULAS
(1) OV C 133, 9.5.2013., 33. lpp.
(2) OV C 218, 30.7.2013., 42. lpp.
(3) Eiropas Parlamenta 2014. gada 12. marta nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 14. aprīļa lēmums.
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 26, 28.1.2012., 1. lpp.).
(5) Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.).
(6) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 347/2013 (2013. gada 17. aprīlis), ar ko nosaka Eiropas energoinfrastruktūras pamatnostādnes un atceļ Lēmumu Nr. 1364/2006/EK, groza Regulu (EK) Nr. 713/2009, Regulu (EK) Nr. 714/2009 un Regulu (EK) Nr. 715/2009 (OV L 115, 25.4.2013., 39. lpp.).
(7) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1315/2013 (2013. gada 11. decembris) par Savienības pamatnostādnēm Eiropas transporta tīkla attīstībai un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 661/2010/ES (OV L 348, 20.12.2013., 1. lpp.).
(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1316/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu, groza Regulu (ES) Nr. 913/2010 un atceļ Regulu (EK) Nr. 680/2007 un Regulu (EK) Nr. 67/2010 (OV L 348, 20.12.2013., 129. lpp.).
(9) Padomes Lēmums 93/626/EEK (1993. gada 25. oktobris), kas attiecas uz Konvencijas par bioloģisko daudzveidību noslēgšanu (OV L 309, 13.12.1993., 1. lpp.).
(10) Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).
(11) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).
(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/30/ES (2013. gada 12. jūnijs) par to darbību drošumu, kas saistītas ar naftas un gāzes nozares darbībām jūrā, un ar kuru groza Direktīvu 2004/35/EK (OV L 178, 28.6.2013., 66. lpp.).
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.).
(14) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).
(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2001/42/EK (2001. gada 27. jūnijs) par noteiktu plānu un programmu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 197, 21.7.2001., 30. lpp.).
(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV L 327, 22.12.2000., 1. lpp.).
(17) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/98/EK (2008. gada 19. novembris) par atkritumiem un par dažu direktīvu atcelšanu (OV L 312, 22.11.2008., 3. lpp.).
(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/75/ES (2010. gada 24. novembris) par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole) (OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.).
(19) OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.
PIELIKUMS
1. |
Iekļauj šādu pielikumu: “II.A PIELIKUMS 4. PANTA 4. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA (INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ ATTĪSTĪTĀJS PAR II PIELIKUMĀ MINĒTAJIEM PROJEKTIEM)
|
2. |
Direktīvas III un IV pielikumu aizstāj ar šādiem: “III PIELIKUMS 4. PANTA 3. PUNKTĀ MINĒTIE ATLASES KRITĒRIJI (KRITĒRIJI, AR KURU PALĪDZĪBU NOSAKA, VAI II PIELIKUMĀ MINĒTAJIEM PROJEKTIEM BŪTU JĀVEIC IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMS) 1. Projektu pazīmes Jāņem vērā projektu pazīmes, īpaši attiecībā uz:
2. Projektu atrašanās vieta Jāņem vērā to ģeogrāfisko apgabalu vides jutīgums, kurus projekti var ietekmēt, īpaši attiecībā uz:
3. Iespējamās ietekmes tips un pazīmes Ar vidi saistītu projektu varbūtējā būtiskā ietekme jāņem vērā saistībā ar kritērijiem, kas izklāstīti šā pielikuma 1. un 2. punktā, attiecībā uz projekta ietekmi uz 3. panta 1. punktā norādītajiem faktoriem, ņemot vērā:
IV PIELIKUMS 5. PANTA 1. PUNKTĀ MINĒTĀ INFORMĀCIJA (INFORMĀCIJA IETEKMES UZ VIDI NOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMAM)
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/18/ES (2012. gada 4. jūlijs) par lielu ar bīstamām vielām saistītu avāriju risku pārvaldību, ar kuru groza un vēlāk atceļ Padomes Direktīvu 96/82/EK (OV L 197, 24.7.2012., 1. lpp.)." (2) Padomes Direktīva 2009/71/Euratom (2009. gada 25. jūnijs), ar ko izveido Kopienas kodoliekārtu kodoldrošības pamatstruktūru (OV L 172, 2.7.2009., 18. lpp.).”" |
II Neleģislatīvi akti
REGULAS
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/19 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 418/2014
(2014. gada 24. aprīlis),
ar ko attiecībā uz vielu “ivermektīns” groza pielikumu Regulai (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulu (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004 (1), un jo īpaši tās 14. pantu, ko lasa kopā ar tās 17. pantu,
ņemot vērā Eiropas Zāļu aģentūras atzinumu, ko formulējusi Veterināro zāļu komiteja,
tā kā:
(1) |
Tādu farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku maksimāli pieļaujamais saturs (MRL), kas Savienībā paredzētas izmantošanai veterinārajās zālēs produktīviem dzīvniekiem vai lopkopībā izmantotos biocīdos produktos, ir jānosaka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 470/2009. |
(2) |
Farmakoloģiski aktīvās vielas un to klasifikācija pēc MRL dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos ir noteiktas Komisijas Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumā (2). |
(3) |
Ivermektīns pašlaik ir iekļauts Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā kā atļauta viela attiecībā uz visu produktīvo zīdītāju sugu dzīvniekiem (izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā), to piemērojot taukiem, aknām un nierēm. |
(4) |
Komisija 2010. gada 15. decembrī pieprasīja, lai Eiropas Zāļu aģentūra par ivermektīnu sniegtu jaunu atzinumu, aplūkojot iespēju noteikt MRL muskuļaudiem. |
(5) |
Veterināro zāļu komiteja (CVMP) 2011. gada 9. jūnijā pieņēma atzinumu, kurā ieteikts saistībā ar ivermektīnu audos, arī muskuļaudos, iedibināt MRL attiecībā uz visām produktīvajām zīdītāju sugām. |
(6) |
Komisija 2011. gada 25. oktobrī pieprasīja, lai CVMP savu 2011. gada 9. jūnija atzinumu pārskatītu un grozītu to daļu, kas Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulas slejā “Citi noteikumi” attiecas uz atlieku saturu injekcijas vietā. |
(7) |
CVMP2013. gada 12. septembrī pieņēma pārskatītu atzinumu, kurā bija ieteikts noteikt ivermektīna MRL visām produktīvajām zīdītāju sugām (izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā), līmeni piemērojot muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm. Pārskatītajā atzinumā attiecībā uz ivermektīna atlieku uzraudzīšanu CVMP ieteica, ka gadījumos, kur pieejams viss liemenis, paraugus vēlams noņemt no taukiem, aknām vai nierēm, nevis no muskuļiem, jo minētajos audos atlieku līmenis sarūk ātrāk nekā muskuļos. |
(8) |
Tāpēc Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulas ieraksts par ivermektīnu būtu jāgroza, iekļaujot šīs farmaceitiskās vielas MRL, ko attiecina uz visām produktīvajām zīdītāju sugām (izņemot dzīvniekus, no kuriem iegūst pienu lietošanai pārtikā), piemērojot muskuļiem, taukiem, aknām un nierēm. |
(9) |
Ir lietderīgi noteikt samērīgu laikposmu, kurā attiecīgās ieinteresētās personas varētu veikt pasākumus, kas varētu būt nepieciešami, lai nodrošinātu jaunā MRL ievērošanu. |
(10) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Veterināro zāļu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 24. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 24. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 152, 16.6.2009., 11. lpp.
(2) Komisijas 2009. gada 22. decembra Regula (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura (OV L 15, 20.1.2010., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Regulas (ES) Nr. 37/2010 pielikuma 1. tabulā ierakstu par ivermektīnu aizstāj ar šādu:
Farmakoloģiski aktīvā viela |
Marķieratliekas |
Dzīvnieku suga |
MRL |
Izmeklējamie audi |
Citi noteikumi (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 470/2009 14. panta 7. punktu) |
Terapeitiskā klasifikācija |
“Ivermektīns |
22,23-dihidroavermektīns B1a |
Visas produktīvās zīdītāju sugas |
30 μg/kg 100 μg/kg 100 μg/kg 30 μg/kg |
Muskuļi Tauki Aknas Nieres |
Cūkām MRL taukos attiecas uz “ādu un taukiem dabīgās proporcijās”. Nelietot dzīvniekiem, no kuriem iegūst pienu, ko paredzēts lietot pārtikā. |
Pretparazītu līdzekļi/līdzekļi pret endoparazītiem un ektoparazītiem” |
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/22 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 419/2014
(2014. gada 24. aprīlis),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 24. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
MA |
55,5 |
MK |
105,0 |
|
TR |
90,2 |
|
ZZ |
83,6 |
|
0707 00 05 |
AL |
65,0 |
MA |
39,8 |
|
MK |
59,4 |
|
TR |
124,2 |
|
ZZ |
72,1 |
|
0709 93 10 |
MA |
29,9 |
TR |
94,6 |
|
ZZ |
62,3 |
|
0805 10 20 |
EG |
43,4 |
IL |
68,2 |
|
MA |
53,7 |
|
TN |
59,3 |
|
TR |
48,0 |
|
ZZ |
54,5 |
|
0805 50 10 |
MA |
35,6 |
TR |
80,6 |
|
ZZ |
58,1 |
|
0808 10 80 |
AR |
106,8 |
BR |
88,9 |
|
CL |
102,9 |
|
CN |
96,9 |
|
MK |
21,6 |
|
NZ |
139,9 |
|
US |
196,2 |
|
ZA |
130,1 |
|
ZZ |
110,4 |
|
0808 30 90 |
AR |
94,7 |
CL |
146,6 |
|
ZA |
108,1 |
|
ZZ |
116,5 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/24 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 420/2014
(2014. gada 24. aprīlis),
ar ko atsauc importa licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšanu attiecībā uz cukura produktiem, kurus importē atbilstīgi dažām tarifa kvotām
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),
ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifa kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību (2), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 no 2013. gada 27. septembra ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 931/2013 (3) tika apturēta importa licenču pieteikumu iesniegšana attiecībā uz kārtas numuru 09.4317. |
(2) |
Atbilstīgi paziņojumiem par neizmantotām un/vai daļēji izmantotām licencēm atkal ir pieejami daudzumi importēšanai atbilstīgi tarifa kvotām ar minēto kārtas numuru. Tāpēc būtu jāatsauc pieteikumu iesniegšanas apturēšana, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 931/2013 noteiktā importa licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšana, kas attiecībā uz kārtas numuru 09.4317 ir spēkā no 2013. gada 27. septembra, tiek atsaukta.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 24. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) OV L 254, 26.9.2009., 82. lpp.
(3) Komisijas 2013. gada 26. septembra Īstenošanas regula (ES) Nr. 931/2013, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, lai izdotu importa licences, par kurām pieteikumi iesniegti no 2013. gada 8. līdz 14. septembrim un kuras paredzētas cukura produktu importam atbilstīgi dažām tarifa kvotām, un ar ko aptur šādu licenču pieteikumu iesniegšanu (OV L 255, 27.9.2013., 11. lpp.).
LĒMUMI
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/25 |
PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 14. aprīlis)
par tiesību termiņa pagarinājumu attiecībā uz audiovizuāliem kopražojumiem, kā noteikts Brīvās tirdzniecības nolīguma starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses, Protokola par sadarbību kultūras jomā 5. pantā
(2014/226/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes Lēmuma 2011/265/ES (2010. gada 16. septembris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Brīvās tirdzniecības nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (1), 4. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
2010. gada 6. oktobrī tika parakstīts Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Korejas Republiku, no otras puses (2) (“nolīgums”). Nolīgumam ir pievienots Protokols par sadarbību kultūras jomā (“protokols”), ar kura 1. pantu tiek izveidots pamats Pušu sadarbībai, lai veicinātu kultūras pasākumu, preču un pakalpojumu apmaiņu, tostarp audiovizuālajā nozarē. |
(2) |
Nolīgums, ievērojot tā 15.10. panta 5. punktu, kopš 2011. gada 1. jūlija tiek daļēji piemērots provizoriski ar Lēmumu 2011/265/ES, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk. |
(3) |
Ievērojot Lēmuma 2011/265/ES 3. pantu, protokola 5. pants attiecībā uz audiovizuāliem kopražojumiem tiek piemērots provizoriski, izņemot tā 2. punktu. |
(4) |
Saskaņā ar Lēmuma 2011/265/ES 4. panta 1. punktu Komisijai jāsniedz Korejai rakstisks paziņojums par Savienības nodomu nepagarināt audiovizuālo kopražojumu tiesību izmantošanas laikposmu, ievērojot protokola 5. pantu un saskaņā ar tā 5. panta 8. punktā izklāstīto procedūru, ja vien Padome pēc Komisijas priekšlikuma četrus mēnešus pirms šāda tiesību izmantošanas laikposma beigām nepiekrīt minēto laikposmu pagarināt. Turklāt, ievērojot Lēmuma 2011/265/ES 4. panta 1. punktu, ja Padome piekrīt tiesību izmantošanas laikposmu pagarināt, minētais pienākums sniegt paziņojumu atkal ir piemērojams pagarinātā tiesību izmantošanas laikposma beigās. Lemjot konkrēti par tiesību izmantošanas laikposma pagarināšanu, Padomei lēmums jāpieņem vienprātīgi. |
(5) |
Saskaņā ar protokola 3. panta 5. punktu izveidotā Savienības Vietējā konsultantu grupa 2013. gada 25. septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu par tiesību izmantošanas laikposma pagarināšanu, kā paredzēts protokola 5. panta 8. punkta a) apakšpunktā. |
(6) |
Padome piekrīt pagarināt tiesību izmantošanas laikposmu attiecībā uz audiovizuālajiem kopražojumiem, lai gūtu labumu no pušu attiecīgajām shēmām vietēja vai reģionāla kultūras satura veicināšanai, kā noteikts protokola 5. panta 4., 5., 6. un 7. punktā. |
(7) |
Šim lēmumam nevajadzētu ietekmēt Savienības un dalībvalstu attiecīgo kompetenci, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Tiesību izmantošanas laikposmu attiecībā uz audiovizuālajiem kopražojumiem, lai gūtu labumu no attiecīgajām pušu shēmām vietēja vai reģionāla kultūras satura veicināšanai, kā paredzēts protokola 5. panta 4., 5., 6. un 7. punktā, pagarina uz trīs gadiem – no 2014. gada 1. jūlija līdz 2017. gada 30. jūnijam.
2. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Luksemburgā, 2014. gada 14. aprīlī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
A. TSAFTARIS
(1) OV L 127, 14.5.2011., 1. lpp.
(2) OV L 127, 14.5.2011., 6. lpp.
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/27 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 24. aprīlis)
par dažu biocīdo aktīvo vielu neapstiprināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/227/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 89. panta 1. punkta trešo daļu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1451/2007 (2) ir izveidots novērtējamo aktīvo vielu saraksts to iespējamai iekļaušanai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK (3) I, I A vai I B pielikumā. |
(2) |
Attiecībā uz vairākām minētajā sarakstā iekļautajām vielu/produktu veidu kombinācijām vai nu visi dalībnieki ir izbeiguši dalību pārskatīšanas programmā, vai arī dalībvalsts, kas izraudzīta par novērtēšanas ziņotāju, nav saņēmusi pilnīgu dokumentāciju laikposmā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1451/2007 9. pantā un 12. panta 3. punktā. |
(3) |
Tāpēc, kā arī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 11. panta 2. punktu, 12. panta 1. punktu un 13. panta 5. punktu Komisija par to ir attiecīgi informējusi dalībvalstis. Šo informāciju publicēja arī elektroniski. |
(4) |
Triju mēnešu laikā pēc šīs publikācijas vairāki uzņēmumi izrādīja interesi pārņemt dalībnieka funkcijas attiecībā uz vienu vai vairākām attiecīgajām vielām un produktu veidiem. Tomēr vēlāk šie uzņēmumi neiesniedza pilnīgu dokumentāciju vai izstājās. |
(5) |
Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. panta 4. un 5. punktu attiecīgās vielas un produktu veidi nebūtu jāapstiprina atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 528/2012 9. pantam. |
(6) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdu pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Vielas, kas norādītas šā lēmuma pielikumā, neapstiprina attiecībā uz tajā norādītajiem produktu veidiem.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2014. gada 24. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.
(2) Komisijas 2007. gada 4. decembra Regula (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīva 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.).
PIELIKUMS
Vielas un produktu veidi, kurus neapstiprina
Nosaukums |
EK numurs |
CAS numurs |
Produktu veids |
Ziņotāja dalībvalsts |
bis[1-Cikloheksil-1,2-di(hidroksi-kappaO)diazēnijato(2-)]varš |
— |
312600-89-8 |
7 |
AT |
bis[1-Cikloheksil-1,2-di(hidroksi-kappaO)diazēnijato(2-)]varš |
— |
312600-89-8 |
9 |
AT |
bis[1-Cikloheksil-1,2-di(hidroksi-kappaO)diazēnijato(2-)]varš |
— |
312600-89-8 |
10 |
AT |
Nonānskābe |
203-931-2 |
112-05-0 |
10 |
AT |
Glutarāls |
203-856-5 |
111-30-8 |
1 |
FI |
Glutarāls |
203-856-5 |
111-30-8 |
13 |
FI |
Sudraba(I) oksīds |
243-957-1 |
20667-12-3 |
11 |
SE |
4,4-Dimetiloksazolidīns |
257-048-2 |
51200-87-4 |
6 |
UK |
4,4-Dimetiloksazolidīns |
257-048-2 |
51200-87-4 |
12 |
UK |
4,4-Dimetiloksazolidīns |
257-048-2 |
51200-87-4 |
13 |
UK |
2-Butanona peroksīds |
215-661-2 |
1338-23-4 |
3 |
HU |
2-Butanona peroksīds |
215-661-2 |
1338-23-4 |
6 |
HU |
Formaldehīda un akroleīna polimērs |
Polimērs |
26781-23-7 |
3 |
HU |
Sudraba hlorīds |
232-033-3 |
7783-90-6 |
3 |
SE |
Sudraba hlorīds |
232-033-3 |
7783-90-6 |
4 |
SE |
Sudraba hlorīds |
232-033-3 |
7783-90-6 |
5 |
SE |
Sudraba hlorīds |
232-033-3 |
7783-90-6 |
13 |
SE |
Priežu ekstr. |
304-455-9 |
94266-48-5 |
10 |
LV |
Triklozāns |
222-182-2 |
3380-34-5 |
2 |
DK |
Triklozāns |
222-182-2 |
3380-34-5 |
7 |
DK |
Triklozāns |
222-182-2 |
3380-34-5 |
9 |
DK |
2-Fenoksietanols |
204-589-7 |
122-99-6 |
3 |
UK |
Labojumi
25.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 124/30 |
Labojums Eiropas Savienības 2014. finanšu gada vispārējā budžeta pieņemšanā galīgajā variantā
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 51, 2014. gada 20. februāris )
I/117. lappusē tabulas aizstāj ar šādām:
“Apstiprināts štatu saraksts
Iestāde |
2014 |
2013 |
||||
Pastāvīgi amati |
Pagaidu amati |
Pastāvīgi amati |
Pagaidu amati |
|||
Eiropas Parlaments |
5 636 |
1 150 |
5 592 |
1 151 |
||
Eiropadome un Padome |
3 065 |
36 |
3 117 |
33 |
||
Eiropas Komisija: |
24 343 |
438 |
24 502 |
442 |
||
|
18 857 |
364 |
18 906 |
364 |
||
|
3 677 |
|
3 773 |
|
||
|
655 |
|
669 |
|
||
|
310 |
71 |
303 |
75 |
||
|
121 |
3 |
122 |
3 |
||
|
180 |
|
182 |
|
||
|
400 |
|
403 |
|
||
|
143 |
|
144 |
|
||
Eiropas Savienības Tiesa |
1 555 |
436 |
1 578 |
417 |
||
Revīzijas palāta |
743 |
139 |
752 |
139 |
||
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja |
685 |
35 |
692 |
35 |
||
Reģionu komiteja |
489 |
43 |
494 |
43 |
||
Eiropas Ombuds |
45 |
22 |
39 |
28 |
||
Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs |
45 |
|
43 |
|
||
Eiropas Ārējās darbības dienests |
1 660 |
1 |
1 669 |
1 |
||
Kopā |
38 266 |
2 300 |
38 478 |
2 289 |
Apstiprināts štatu saraksts
Dienesti, kurus izveidojusi Savienība un kuriem ir juridiskas personas statuss |
2014 |
2013 |
||
Pastāvīgi amati |
Pagaidu amati |
Pastāvīgi amati |
Pagaidu amati |
|
Decentralizētās aģentūras |
128 |
5 004 |
133 |
4 988 |
Eiropas kopuzņēmumi |
62 |
345 |
62 |
319 |
Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts |
|
39 |
|
34 |
Izpildaģentūras |
|
491 |
|
425 |
Kopā |
190 |
5 879 |
195 |
5 766” |