24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/1

(1)

Solidaritāte ir viena no Savienības pamatvērtībām, un ir iespējams pilnveidot veidus, kādos Savienības iedzīvotāji pauž solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kurus var skart vai ir skārušas cilvēka izraisītas krīzes vai dabas katastrofas. Turklāt Savienība kopumā ir lielākā humānās palīdzības sniedzēja, proti, tā sniedz gandrīz 50 % no pasaules humānās palīdzības.

(2)

Brīvprātīgais darbs ir solidaritātes konkrēta un uzskatāma izpausme, kas indivīdiem dod iespēju veltīt savas zināšanas, prasmes un laiku, kalpojot līdzcilvēkiem bez finansiālas motivācijas.

(3)

Ir jāturpina attīstīt solidaritāti ar trešo valstu iedzīvotājiem, kuri cietuši krīzēs vai katastrofās, kā arī jāuzlabo Savienības iedzīvotāju informētība par humāno palīdzību un brīvprātīgo darbu kopumā un humānās palīdzības un brīvprātīgā darba pamanāmība.

(4)

Savienības redzējums humānās palīdzības jomā, tostarp konkretizējot kopējo mērķi, principus, labu praksi un vienotu Savienības humānās palīdzības sniegšanas sistēmu, ir izklāstīts Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju, Eiropas Parlamenta un Komisijas kopīgajā paziņojumā “Eiropas konsenss par humāno palīdzību” (2). Eiropas konsensā par humāno palīdzību ir uzsvērta Savienības stingrā apņemšanās izmantot vajadzībām atbilstīgu pieeju, kā arī ievērot humānās palīdzības pamatprincipus – cilvēcību, neitralitāti, objektivitāti un neatkarību. Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusa (iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie”) pasākumos būtu jāvadās pēc Eiropas konsensa par humāno palīdzību.

(5)

Savienības humāno palīdzību sniedz situācijās, kad, iespējams, tiek izmantoti citi ar attīstības sadarbību, krīžu pārvarēšanu un civilo aizsardzību saistīti instrumenti. Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbā būtu jānodrošina saskaņotība un papildināmība un jāizvairās no pārklāšanās ar attiecīgajām Savienības politikas jomām un instrumentiem, jo īpaši ar Savienības humānās palīdzības politiku, attīstības sadarbības politiku un Savienības civilās aizsardzības mehānismu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1313/2013/ES (3), Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru, kas izveidots ar minēto lēmumu, un ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un ES delegācijām, lai Savienības reaģēšana uz humanitārajām krīzēm trešās valstīs būtu koordinēta.

(6)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāpapildina centieni uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību un attīstīt apdraudētu un katastrofu skartu kopienu spējas un noturību trešās valstīs. Turklāt ir svarīgi veicināt sadarbību ar attiecīgajām starptautiskajām organizācijām un citiem humānās jomas partneriem un vietējiem un reģionālajiem dalībniekiem. Minētā sadarbība būtu jāveic saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas pasākumiem, lai atbalstītu Apvienoto Nāciju Organizācijas Humānās palīdzības koordinācijas biroja (UN-OCHA) galveno lomu un vispārējās koordinēšanas funkcijas.

(7)

Gadu gaitā pasaulē gan dabas, gan cilvēka izraisīto humanitāro krīžu skaits, apmērs un sarežģītība ir ievērojami palielinājusies, un šī tendence, domājams, turpināsies, kas humānās palīdzības sniedzējiem nozīmē arvien pieaugošu nepieciešamību reaģēt nekavējoties, efektīvi, racionāli un saskaņoti un sniegt atbalstu vietējām kopienām, lai mazinātu to pakļautību riskiem un nostiprinātu to spēju pārvarēt katastrofas.

(8)

Brīvprātīgie var palīdzēt uzlabot Savienības spēju sniegt vajadzībām atbilstīgu humāno palīdzību saskaņā ar noteiktajiem principiem un sekmēt humānās palīdzības jomas efektivitāti, ja viņi ir pienācīgi atlasīti, apmācīti un sagatavoti nosūtījumam, nodrošinot, ka viņiem ir vajadzīgās prasmes un lietpratība, lai iespējami efektīvi palīdzētu grūtībās nonākušajiem, un ja brīvprātīgā darba veikšanas vietā viņiem ir pietiekams atbalsts un uzraudzība.

(9)

Eiropā un visā pasaulē ir brīvprātīgā darba shēmas, kas vērstas uz darbu trešās valstīs. Bieži tās ir valsts līmeņa shēmas, kas galvenokārt vai pilnībā vērstas uz attīstības projektiem. Tāpēc iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jānovērš dublēšanās un jārada pievienotā vērtība, dodot brīvprātīgajiem iespēju sniegt kopīgu ieguldījumu humānās palīdzības operācijās un tādējādi stiprinot aktīvu Eiropas pilsoniskumu. Iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” var radīt pievienoto vērtību, arī sekmējot iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumu īstenošanā iesaistīto organizāciju starptautisko sadarbību un tādējādi uzlabojot starptautiskās attiecības, veidojot pozitīvu Savienības tēlu pasaulē un veicinot interesi par Eiropas mēroga humānās palīdzības projektiem.

(10)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” vajadzētu būt izmaksu ziņā lietderīgai, būtu jāpapildina esošās valstu un starptautiskās brīvprātīgā darba shēmas, nedublējot tās, un būtu jārisina konkrētas vajadzības un trūkumi humānās palīdzības jomā.

(11)

Kā atzīmēts Komisijas 2010. gada 23. novembra paziņojumā “Kā ar brīvprātīgo darbu paust ES iedzīvotāju solidaritāti: pirmās pārdomas par Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusu”, humānās palīdzības brīvprātīgajā darbā pašlaik ir nenosegtas jomas, kurās iniciatīva “ES palīdzības brīvprātīgie” varētu sniegt ieguldījumu, nodrošinot, ka pareizā profila brīvprātīgie īstajā brīdī tiek nosūtīti uz vajadzīgo vietu. To varētu panākt, jo īpaši nodrošinot humānās palīdzības brīvprātīgo apzināšanas un atlases Eiropas standartus un procedūras, savstarpēji saskaņotus kritērijus brīvprātīgo apmācībai un sagatavošanai pirms nosūtījuma, datubāzi ar iespējamiem brīvprātīgajiem, kuri apzināti, pamatojoties uz vietējām vajadzībām, un iespējas brīvprātīgajiem sniegt ieguldījumu humānās palīdzības operācijās ne tikai ar darbu nosūtījumā, bet arī ar administratīvo atbalstu un brīvprātīgo darbu interneta vidē.

(12)

Sevišķi liela nozīme būtu jāpiešķir brīvprātīgo pienācīgai apmācībai, kā arī drošībai un aizsardzībai, un par to būtu jāveic regulāra informācijas apmaiņa, tostarp ar dalībvalstīm. ES palīdzības brīvprātīgie nebūtu jānosūta darbā uz vietām, kur notiek starptautiski vai iekšēji bruņoti konflikti.

(13)

Savienība humānās palīdzības operācijas īsteno, ievērojot vajadzības un partnerībā ar īstenošanas organizācijām. Minētajām organizācijām būtu jāieņem svarīga loma iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” īstenošanā, lai nodrošinātu vietējo dalībnieku atbildību un minētās iniciatīvas pasākumu maksimālu izmantojumu. Savienībai būtu jo īpaši jāuztic šādām organizācijām ES palīdzības brīvprātīgo apzināšana, atlase, sagatavošana, nosūtīšana un pārraudzība misijas laikā un pēc tās, ievērojot Komisijas noteiktos standartus un procedūras. Komisijai attiecīgā gadījumā vajadzētu būt iespējai pašai nosūtīt uz tās vietējiem birojiem pienācīgi apmācītus un sagatavotus brīvprātīgos atbalsta uzdevumu veikšanai.

(14)

Komisijas 2011. gada 25. oktobra paziņojums “Atjaunota ES stratēģija 2011.–2014. gadam attiecībā uz korporatīvo sociālo atbildību” min, ka privātiem uzņēmumiem var būt būtiska loma un tie var dot ieguldījumu Savienības humānās palīdzības operācijās, jo īpaši ar darba ņēmēju brīvprātīgo darbu.

(15)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāpalīdz visu vecumu eiropiešiem demonstrēt aktīvu Eiropas pilsoniskumu. Šai iniciatīvai būtu tādējādi jāpalīdz veicināt brīvprātīgo darbu visā Savienībā un brīvprātīgo dalībnieku personisko izaugsmi un starpkultūru izpratni, līdz ar to uzlabojot viņu lietpratību un nodarbinātības iespējas globālās ekonomikas apstākļos.

(16)

Ievērojot Savienības iespēju vienlīdzības un nediskriminācijas principus, visiem Savienības pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem neatkarīgi no nodarbošanās un vecuma vajadzētu būt iespējai iesaistīties kā aktīviem pilsoņiem. Ņemot vērā konkrētās problēmas, ar ko saskaras humānās palīdzības jomā, ES palīdzības brīvprātīgajiem vajadzētu būt vismaz 18 gadus veciem, un viņi varētu būt ļoti dažādu profilu un paaudžu pārstāvji, tostarp eksperti un kvalificēti pensionāri.

(17)

Skaidrs juridiskais statuss ir ļoti svarīgs priekšnoteikums brīvprātīgo iesaistei darbā valstīs ārpus Savienības. Brīvprātīgo nosūtījuma noteikumi būtu jānosaka līgumā, ietverot brīvprātīgo aizsardzības un drošības standartus, nosūtošo un uzņemošo organizāciju pienākumus, apdrošināšanas segšanu un uzturēšanās, izmitināšanas un citu attiecīgo izdevumu segšanu. Brīvprātīgo nosūtīšanai uz trešām valstīm būtu jāizvirza nosacījums par pienācīgiem drošības un aizsardzības pasākumiem.

(18)

Iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumos būtu jāņem vērā Politikas programmā brīvprātīgajam darbam Eiropā iekļautie ieteikumi un starptautisko un Eiropas brīvprātīgā darba organizāciju un Apvienoto Nāciju Organizācijas Brīvprātīgo programmas darbs.

(19)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” būtu jāatbalsta vajadzībām atbilstīgi pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt uzņemošo organizāciju spējas pārvaldīt humāno palīdzību trešās valstīs, lai uzlabotu vietējo sagatavotību un reaģēšanu uz humanitārajām krīzēm un lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu ES palīdzības brīvprātīgo darba ietekmi nosūtījuma vietā, izmantojot katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību un reaģēšanu, apmācīšanu, mācības par brīvprātīgo pārvaldību un citām saistītām tēmām.

(20)

Iniciatīvai “ES palīdzības brīvprātīgie” attiecīgos gadījumos būtu jāpalīdz nostiprināt dzimumu līdztiesības aspektu Savienības humānās palīdzības politikā, veicinot pienācīgas humānās palīdzības sniegšanu atbilstoši visu vecumu sieviešu un vīriešu konkrētajām vajadzībām. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš sadarbībai ar sieviešu organizācijām un kontaktu grupām nolūkā palielināt sieviešu līdzdalību un vadošo lomu humānās palīdzības jomā un izmantot viņu spējas un zināšanas, lai palīdzētu likvidēt sekas, panākt mieru, samazināt katastrofas risku un attīstīt skarto kopienu noturību.

(21)

Šī regula paredz visam finanšu plānošanas periodam finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (4).

(22)

Finansiālās palīdzības piešķiršana būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (5). Ņemot vērā iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbību īpašo raksturu, ir lietderīgi paredzēt, ka finansiālo palīdzību var piešķirt fiziskām personām un publisko tiesību un privāttiesību juridiskām personām. Svarīgi ir arī nodrošināt minētās regulas noteikumu ievērošanu, jo īpaši attiecībā uz tajā paredzētajiem saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principiem.

(23)

Īstenošanas un izdevumu kvalitātes uzlabošanai vajadzētu būt iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” mērķu sasniegšanas pamatprincipiem, vienlaikus nodrošinot optimālu finanšu resursu izlietojumu.

(24)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus. Būtu jāveic atbilstīgi pasākumi pārkāpumu un krāpšanas novēršanai, kā arī vajadzīgie pasākumi zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai saskaņā ar Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 2988/95 (6), Padomes Regulu (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (7), un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (8).

(25)

Pamatojoties uz sadarbības nolīgumiem, būtu jānodrošina dalības iespēja trešām valstīm, jo īpaši pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm, Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstīm.

(26)

Arī tiem brīvprātīgajiem dalībniekiem un organizācijām no sadarbības valstīm, kuri īsteno iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbības, būtu jāievēro un jāatbalsta principi, kas pausti Eiropas konsensā par humāno palīdzību, jo īpaši “humanitārās telpas” aizsardzība.

(27)

Lai nodrošinātu pastāvīgas atgriezeniskās saites un uzlabojumu iespēju un palielinātu to pieņemšanas elastību un efektivitāti, Komisijai saskaņā ar Līguma 290. pantu būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz noteikumiem par ES palīdzības brīvprātīgo atlases, pārvaldības un nosūtīšanas darbā standartiem, darbības rādītāju un tematisko prioritāšu grozīšanu un šīs regulas īstenošanai paredzētā finansējuma piešķīruma procentuālā sadalījuma korekcijām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(28)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (9). Pieņemot ES palīdzības brīvprātīgo atlases, pārvaldības un nosūtīšanas darbā procedūras, sertifikācijas mehānismu, mācību programmu un iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” gada darba programmu, būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(29)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.

(30)

Personas datu apstrāde saskaņā ar šo regulu tiek veikta vienīgi nepieciešamajā apjomā un samērīgi ar mērķi nodrošināt iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pienācīgu darbību. Uz Komisijas veikto personas datu apstrādi attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (10). Uz Savienībā likumīgi darbojošos organizāciju, kuras īsteno iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” darbības, veikto personas datu apstrādi attiecas personas datu aizsardzības Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (11).

(31)

Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu, un tas sniedza atzinumu 2012. gada 23. novembrī (12).

(32)

Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (13) piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra,

1)

ES palīdzības brīvprātīgo atlasi, apmācību un nosūtīšanu darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

2)

pasākumiem ar mērķi atbalstīt, veicināt un sagatavot ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

3)

Savienībā un ārpus tās veiktiem pasākumiem ar mērķi attīstīt uzņemošo organizāciju spējas pārvaldīt humāno palīdzību trešās valstīs.

a)

“brīvprātīgais” ir persona, kas pēc brīvas gribas un bez finansiālas motivācijas izvēlas veikt darbu, kurš dod labumu kopienai un sabiedrībai kopumā;

b)

“brīvprātīgā kandidāts” ir persona, kas saskaņā ar 11. panta 3. punktu ir tiesīga pieteikties dalībai iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumos;

c)

“ES palīdzības brīvprātīgais” ir brīvprātīgā kandidāts, kas ir atlasīts, apmācīts saskaņā ar īpašiem standartiem, procedūrām un pamatkritērijiem, atzīts par atbilstīgu un reģistrēts kā pieejams nosūtījumam, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs;

d)

“humānā palīdzība” ir pasākumi un operācijas trešās valstīs, lai nodrošinātu vajadzībām atbilstīgu ārkārtas palīdzību ar mērķi nosargāt dzīvību, novērst un atvieglot cilvēku ciešanas un aizsargāt cilvēka cieņu cilvēka izraisītu krīžu vai dabas katastrofu gadījumā. Tā ietver palīdzības, atbalsta un aizsardzības operācijas humanitārās krīzes situācijās vai tūlīt pēc tam, atbalsta pasākumus ar mērķi nodrošināt piekļūšanu grūtībās nonākušajiem un veicināt palīdzības brīvu plūsmu, kā arī pasākumus ar mērķi nostiprināt sagatavotību katastrofām un samazināt katastrofu risku, un stiprināt noturību un krīžu pārvarēšanas un seku likvidēšanas spēju;

e)

“trešā valsts” ir ārpus Savienības esoša valsts, kurā notiek d) punktā minētie humānās palīdzības pasākumi un operācijas.

a)

palīdzēt palielināt un uzlabot Savienības spēju sniegt humāno palīdzību.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

b)

uzlabot humānās palīdzības jomā strādājošo brīvprātīgo prasmes, zināšanas un lietpratību un viņu iesaistes noteikumus un nosacījumus.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

c)

attīstīt uzņemošo organizāciju spējas un veicināt brīvprātīgo darbu trešās valstīs.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

d)

iepazīstināt ar Savienības humānās palīdzības principiem, kas noteikti Eiropas konsensā par humāno palīdzību.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

e)

dalībvalstu līmenī palielināt brīvprātīgā darba saskaņotību un konsekvenci, lai uzlabotu Savienības pilsoņu iespējas piedalīties humānās palīdzības pasākumos un operācijās.

Panākumus virzībā uz šo darbības mērķi vērtē pēc tādiem rādītājiem kā:

—

standartu un procedūru izstrāde un uzturēšana attiecībā uz brīvprātīgo kandidātiem un ES palīdzības brīvprātīgajiem,

—

nosūtošo un uzņemošo organizāciju sertifikācijas mehānisma izstrāde un uzturēšana,

—

brīvprātīgo kandidātu apzināšana un atlase,

—

mācību programmas izveide un atbalsts mācībām un prakses vietām,

—

ES palīdzības brīvprātīgo datubāzes izveide, uzturēšana un atjaunināšana,

—

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšana darbā, lai atbalstītu un papildinātu humāno palīdzību trešās valstīs,

—

uzņemošo organizāciju spēju attīstīšana,

—

iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” tīkla izveide un pārvaldība,

—

komunikācija un informētības veicināšana,

—

atbalsta darbības, kas veicina iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pārskatatbildību, pārredzamību un efektivitāti.

—

kompetenču sistēmu, ko izmanto, lai apzinātu, atlasītu un sagatavotu brīvprātīgos kā jaunus vai pieredzējušus speciālistus,

—

noteikumiem, ar ko nodrošina iespēju vienlīdzību un nediskrimināciju apzināšanas un atlases procesā,

—

noteikumiem, ar ko nodrošina nosūtošo un uzņemošo organizāciju atbilstību attiecīgajiem valstu un Savienības tiesību aktiem un uzņemošās valsts tiesību aktiem,

—

normām, ko piemēro nosūtošo un uzņemošo organizāciju partnerībām,

—

noteikumiem par ES palīdzības brīvprātīgo iegūto prasmju un lietpratības atzīšanu saskaņā ar esošām attiecīgām Savienības iniciatīvām.

—

procedūras, ko ievēro brīvprātīgo kandidātu apzināšanā, atlasē un pirms nosūtīšanas nepieciešamajā sagatavošanā, tostarp attiecīgā gadījumā pirms nosūtīšanas uz prakses vietām,

—

ES palīdzības brīvprātīgo nosūtīšanu darbā un pārvaldību trešās valstīs, ietverot inter alia uzraudzību uz vietas, pastāvīgu atbalstu apmācīšanas, padomdošanas, papildu mācību veidā, vajadzīgos darba apstākļus, atbalstu pēc nosūtīšanas,

—

brīvprātīgo apdrošināšanas un dzīves apstākļu segšanu, tostarp uzturēšanās, izmitināšanas, ceļa un citu attiecīgo izdevumu segšanu,

—

procedūras, ko ievēro pirms nosūtīšanas darbā, nosūtījuma laikā vai pēc tā, lai nodrošinātu pienācīgas rūpības ievērošanu un pienācīgus drošības un aizsardzības pasākumus, tostarp medicīniskās evakuācijas protokolus un drošības plānus par ārkārtas evakuāciju no trešām valstīm, ietverot vajadzīgās procedūras saziņai ar valstu iestādēm,

—

procedūras ES palīdzības brīvprātīgo individuālā snieguma uzraudzībai un novērtēšanai.

a)

tās ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras;

b)

tās darbojas humānās palīdzības jomā, kā definēts 3. panta d) punktā; un

c)

tās pieder pie kādas no šādām kategorijām:

a)

tās ievēro 9. pantā minētos standartus un procedūras;

b)

tās darbojas humānās palīdzības jomā, kā definēts 3. panta d) punktā; un

c)

pieder pie kādas no šādām kategorijām:

a)

Savienības pilsoņi;

b)

trešo valstu valstspiederīgie, kas ir kādas Savienības dalībvalsts pastāvīgie iedzīvotāji; un

c)

23. panta 1. punktā minēto valstu pilsoņi saskaņā ar minētā panta nosacījumiem.

a)

sertificētās nosūtošās organizācijas uz trešo valstu uzņemošajām organizācijām; vai

b)

attiecīgā gadījumā – Komisija uz saviem humānās palīdzības vietējiem birojiem atbalsta uzdevumu veikšanai.

a)

katastrofu riska pārvaldību, sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām, apmācīšanu, uzņemošo organizāciju darbinieku un brīvprātīgo mācības par brīvprātīgo pārvaldību un par citām saistītam tēmām;

b)

paraugprakses apmaiņu, tehnisko palīdzību, mērķsadarbības programmas un darbinieku un brīvprātīgo apmaiņu, tīklu izveidi un citus piemērotus pasākumus.

a)

brīvprātīgo kandidāti un ES palīdzības brīvprātīgie, kuri piedalās vai ir piedalījušies iniciatīvā;

b)

nosūtošās un uzņemošās organizācijas;

c)

dalībvalstu un Eiropas Parlamenta pārstāvji.

a)

veicina savstarpējos sakarus un darbojas kā platforma zināšanu apmaiņai, konsultācijām un informācijas izplatīšanai, labas prakses apmaiņai, kā arī 21. panta 3. punktā minētajam vajadzību novērtējumam;

b)

veicina partnerību izveidi un kopīgu projektu izstrādi nosūtīšanas un spēju attīstīšanas pasākumiem, kuros piedalās nosūtošās organizācijas visā Savienībā un uzņemošās organizācijas trešās valstīs;

c)

veido pamatu iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” pasākumu attīstīšanai, lai nodrošinātu pastāvīgus uzlabojumus un efektīvu uzraudzību un novērtēšanu;

d)

sniedz brīvprātīgā darba iespējas interneta vidē projektos, kas saistīti ar iniciatīvu “ES palīdzības brīvprātīgie”.

a)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no pievienošanās valstīm, kandidātvalstīm, potenciālajām kandidātēm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos aktos noteiktajiem vispārīgajiem principiem un vispārīgajiem noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu dalību Savienības programmās;

b)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstīm, kuras ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā paredzētajiem nosacījumiem;

c)

pilsoņi un nosūtošās organizācijas no citām Eiropas valstīm, ja ar tām ir noslēgti divpusēji nolīgumi.

a)

gada ziņojumus par panākumiem, kas gūti šīs regulas īstenošanā, tostarp rezultātiem un, ciktāl iespējams, galvenajām sekām;

b)

starpposma novērtējuma ziņojumu par šīs regulas īstenošanas rezultātiem un kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem, tostarp par iniciatīvas “ES palīdzības brīvprātīgie” ietekmi humānajā jomā un programmas izmaksu lietderību, pirmajos trijos tās īstenošanas gados ne vēlāk kā 2017. gada 31. decembrī;

c)

paziņojumu par šīs regulas turpmāko īstenošanu, pamatojoties uz šā punkta b) apakšpunktā minēto starpposma novērtējuma ziņojumu, ne vēlāk kā 2018. gada 31. decembrī;

d)

ex post novērtējuma ziņojumu par īstenošanas septiņu gadu finanšu periodu ne vēlāk kā 2021. gada 31. decembrī.

24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/18

(1)

Savienībā civilajā aviācijā būtu jānodrošina augsts lidojumu drošuma vispārējais līmenis un būtu jāpieliek visas pūles, lai samazinātu nelaimes gadījumu un incidentu skaitu, nodrošinot sabiedrības uzticēšanos gaisa transportam.

(2)

Pēdējā desmitgadē tādu nelaimes gadījumu skaits civilajā aviācijā, kuros ir bojāgājušie, ir bijis vairāk vai mazāk nemainīgs. Tomēr nelaimes gadījumu skaits varētu pieaugt turpmākajās desmitgadēs, pieaugot gaisa satiksmes apjomam atbilstīgi prognozēm, kā arī palielinoties gaisa kuģu tehniskajai sarežģītībai.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 996/2010 (3) mērķis ir novērst nelaimes gadījumus, atvieglinot nekavējošas efektīvas un augsti kvalitatīvas drošības izmeklēšanas norisi. Šai regulai nebūtu jāiejaucas nelaimes gadījuma un incidenta izmeklēšanas procesā, ko pārvalda valstu drošības izmeklēšanas iestādes, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 996/2010. Nelaimes gadījuma vai nopietna incidenta situācijā paziņojumu par atgadījumu sniedz arī saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 996/2010.

(4)

Pastāvošie Savienības tiesību akti, jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 216/2008 (4) un tās īstenošanas regulas, uzliek konkrētām organizācijām pienākumus izveidot ziņošanas par atgadījumiem sistēmas saistībā ar to lidojumu drošuma pārvaldības sistēmu. Tam, ka organizācijas ievēro Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulas, nebūtu tās jāatbrīvo no pienākuma ievērot šo regulu. Tāpat arī tam, ka organizācijas ievēro šo regulu, nebūtu tās jāatbrīvo no pienākuma ievērot Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas regulas. Tomēr tam nebūtu jāizraisa divu paralēlu ziņošanas sistēmu izveide, un Regula (EK) Nr. 216/2008, tās īstenošanas regulas un šī regula būtu jāuztver kā savstarpēji papildinošas.

(5)

Pieredze liecina, ka bieži vien pirms nelaimes gadījuma ar drošību saistīti incidenti un trūkumi ir liecinājuši par lidojumu drošuma apdraudējumiem. Lidojumu drošuma informācija tāpēc ir svarīgs avots, lai atklātu pastāvošos un iespējamos lidojumu drošuma apdraudējumus. Turklāt, lai arī gūt mācību no nelaimes gadījuma ir ļoti svarīgi, ir konstatēts, ka tīri reaktīvas sistēmu spējas pastāvīgi radīt uzlabojumus ir ierobežotas. Tāpēc reaktīvās sistēmas būtu jāpapildina ar proaktīvām sistēmām, kuras izmanto citus lidojumu drošuma informācijas veidus, lai panāktu efektīvus aviācijas drošības uzlabojumus. Savienībai, tās dalībvalstīm, Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (“Aģentūra”) un organizācijām būtu jādod ieguldījums lidojumu drošuma uzlabošanā, ieviešot proaktīvas un uz faktiem balstītas lidojumu drošuma sistēmas, kas būtu vērstas uz nelaimes gadījumu novēršanu, pamatojoties uz visas atbilstīgās informācijas par lidojumu drošumu, tostarp informācijas par atgadījumiem civilajā aviācijā, analīzi.

(6)

Lai uzlabotu aviācijas lidojumu drošumu, attiecīgā informācija par civilās aviācijas lidojumu drošumu būtu jāpaziņo, jāapkopo, jāglabā, jāaizsargā, jāizplata, būtu jāveic šādas informācijas apmaiņa, un tā būtu jāanalizē, un uz apkopotās informācijas pamata būtu jāveic attiecīgi drošuma uzlabošanas pasākumi. Šāda proaktīva un uz faktiem balstīta pieeja būtu jāīsteno dalībvalstu attiecīgajām aviācijas drošības iestādēm, organizācijām savas lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas satvarā un Aģentūrai.

(7)

Prasībām, ko organizācijām piemēro saistībā ar ziņojumiem par atgadījumiem, vajadzētu būt samērīgām ar attiecīgās organizācijas lielumu un tās darbības jomu. Tādēļ varētu būt iespējams – jo īpaši mazāku organizāciju gadījumā – pieņemt lēmumu apvienot vai apkopot organizācijā pienākumus saistībā ar atgadījumiem, dalīties uzdevumos, kas saistīti ar ziņošanu par atgadījumiem, ar citām tāda paša veida organizācijām vai izmantot ārpakalpojumus, ko ar mērķi apkopot, izvērtēt, apstrādāt, analizēt un glabāt ziņas par atgadījumiem sniedz specializētas vienības, kuras apstiprinājušas dalībvalstu kompetentās iestādes. Tādām vienībām būtu jāievēro šajā regulā noteiktie aizsardzības un konfidencialitātes principi. Ārpakalpojumu organizācijai būtu jāuztur pienācīga kontrole pār uzdevumiem, kas veikti, izmantojot ārpakalpojumus, un tai būtu jāuzņemas galīgā pārskatatbildība un atbildība par šajā regulā paredzēto prasību piemērošanu.

(8)

Ir jānodrošina, ka aviācijas jomas ierindas profesionāļi sistemātiski ziņo par atgadījumiem, kas būtiski apdraud aviācijas drošību. Obligātās ziņošanas sistēmas būtu jāpapildina ar brīvprātīgas ziņošanas sistēmām, un abām sistēmām būtu personām jādod iespēja sniegt ziņas par atgadījumiem saistībā ar aviācijas drošību. Organizācijās, Aģentūrā un dalībvalstu kompetentajās iestādēs būtu jāizveido obligātas un brīvprātīgas ziņošanas sistēmas. Apkopotā informācija būtu jānosūta iestādei, kuras kompetencē ir pienācīga uzraudzība aviācijas lidojumu drošuma uzlabošanas nolūkā. Organizācijām būtu jāanalizē minētie atgadījumi, kas varētu ietekmēt lidojumu drošumu, lai apzinātu lidojumu drošuma apdraudējumus un veiktu jebkādus atbilstīgus vai preventīvus korektīvos pasākumus. Organizācijām savu analīžu sākotnējie rezultāti būtu jāsūta savu dalībvalstu kompetentajai iestādei vai Aģentūrai, un organizācijām būtu arī jānosūta tām galīgie analīzes rezultāti, ja minētie rezultāti uzrāda faktisku vai potenciālu aviācijas drošības risku. Dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai būtu jāievieš līdzīga procedūra attiecībā uz tiem atgadījumiem, par kuriem tām ziņots tieši, un būtu pienācīgi jāuzrauga organizācijas izvērtējums un jebkāds veiktais korektīvais vai preventīvais pasākums.

(9)

Dažādu kategoriju personāls, kas strādā vai ir citādi iesaistīts civilajā aviācijā, novēro notikumus, kas ir nozīmīgi nelaimes gadījumu novēršanai. Tādēļ viņiem vajadzētu būt pieejamiem rīkiem, kas viņiem ļauj par tādiem notikumiem ziņot, un būtu jāgarantē viņu aizsardzība. Lai mudinātu darbiniekus ziņot par atgadījumiem un dotu viņiem spēju pilnīgāk novērtēt pozitīvo ietekmi, kāda uz aviācijas drošību ir ziņošanai par atgadījumiem, viņi būtu regulāri jāinformē par pasākumiem, kas veikti ziņošanas par atgadījumiem sistēmu satvarā.

(10)

Apdraudējumi un riski saistībā ar sarežģītiem ar dzinēju darbināmiem gaisa kuģiem ļoti atšķiras no apdraudējumiem un riskiem, kas saistās ar cita veida gaisa kuģiem. Tādēļ, lai gan šai regulai būtu jāattiecas uz visu aviācijas nozari, tās noteiktajām prasībām vajadzētu būt samērīgām ar dažādu veidu gaisa kuģu darbības jomu un sarežģītību. Attiecīgi informācijai par atgadījumiem, kuros ir iesaistīti gaisa kuģi, kas nav sarežģīti ar dzinēju darbināmi gaisa kuģi, būtu jāpiemēro vienkāršoti ziņošanas pienākumi, kas labāk pielāgoti minētajai aviācijas nozarei.

(11)

Papildus šajā regulā paredzētajām sistēmām būtu jāsekmē citu līdzekļu izstrāde, lai apkopotu informāciju par lidojumu drošumu un tādējādi apkopotu papildu informāciju, kas varētu veicināt aviācijas drošības uzlabošanu. Ja organizācijām jau ir lidojumu drošuma informācijas apkopošanas sistēmas, kas labi darbojas, tām būtu jāļauj turpināt izmantot minētās sistēmas līdztekus sistēmām, kas jāizveido, piemērojot šo regulu.

(12)

Drošības izmeklēšanas iestādēm un jebkurai vienībai, kam uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana Savienībā, vajadzētu būt pilnīgai piekļuvei savās valstīs apkopotajām ziņām par atgadījumiem un glabātajiem ziņojumiem par atgadījumiem, lai pieņemtu lēmumu par to, kuru incidentu drošības izmeklēšanu būtu jāveic, kā arī lai noteiktu, kur gūstama mācība aviācijas drošības interesēs, un lai izpildītu savas saistības pārraudzības jomā.

(13)

Kvalitatīvu un pilnīgu datu esamība ir būtiska, jo, analizējot neprecīzus datus un atvasinot no tiem tendences, var iegūt maldinošus rezultātus un novirzīt centienus uz neatbilstīgu rīcību. Turklāt šādi neprecīzi dati var mazināt tās informācijas ticamību, kas iegūta ziņošanas par atgadījumiem sistēmās. Lai nodrošinātu ziņojumu par atgadījumiem kvalitāti un veicinātu to pilnīgumu, tajos būtu jāiekļauj konkrēta minimālā informācija, kas var būt atšķirīga atkarībā no konkrētās atgadījumu kategorijas. Turklāt būtu jāīsteno procedūras, lai pārbaudītu informācijas kvalitāti un novērstu ziņojuma par atgadījumu neatbilstību sākotnējām apkopotajām ziņām par atgadījumu. Turklāt ar Komisijas atbalstu būtu jāizstrādā piemērots pamatnostādņu materiāls, īpaši, lai nodrošinātu datu kvalitāti un veicinātu to pilnīgumu, kā arī nodrošinātu datu konsekventu un vienotu iekļaušanu datubāzēs. Lai sniegtu vajadzīgo atbalstu, būtu jāorganizē arī semināri, īpaši tas būtu jādara Komisijai.

(14)

Komisijai būtu jāizveido vienota Eiropas riska klasifikācijas shēma, lai, aplūkojot atsevišķus paaugstināta riska atgadījumus, kas attiecas uz lidojumu drošumu, nodrošinātu nepieciešamās tūlītējās rīcības noteikšanu. Pēc iepazīšanās ar kopsavilkuma informāciju minētajai shēmai arī būtu jādod iespēja apzināt galvenās riska jomas. Šādai shēmai būtu jāpalīdz attiecīgajām vienībām izvērtēt atgadījumus un noteikt, kurā jomā būtu jākoncentrē to pūliņi. Vienotai Eiropas riska klasifikācijas shēmai būtu jāveicina integrēta un saskaņota pieeja riska pārvaldībai visā Eiropas aviācijas sistēmā un tādējādi jādod iespēja organizācijām, dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai saskaņoti pievērsties centieniem uzlabot lidojumu drošumu.

(15)

Vienotai Eiropas riska klasifikācijas shēmai, pamatojoties uz kopsavilkuma informāciju no Eiropas perspektīvas, arī būtu jādara iespējamu svarīgu riska jomu apzināšanu Savienībā un atbalstīt darbu, kas ieguldīts Eiropas aviācijas drošības programmas un Eiropas aviācijas drošības plāna jomā. Komisijai būtu jāsniedz pienācīgs atbalsts, lai nodrošinātu konsekventu un vienotu riska klasifikāciju dalībvalstīs.

(16)

Lai atvieglinātu informācijas apmaiņu, ziņojumi par atgadījumiem būtu jāglabā datubāzēs, kurām būtu jābūt saderīgām ar Eiropas koordinācijas centra gaisa kuģu atgadījumu ziņošanas sistēmu (Eccairs) (programmatūra, ko ziņojumu par atgadījumiem glabāšanai izmanto visas dalībvalstis un Eiropas Centrālais repozitorijs) un ADREP taksonomiju (Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) taksonomija, kas arī tiek izmantota Eccairs programmatūrā). Aģentūrai un Komisijai būtu jānodrošina tehniskais atbalsts sistēmu savstarpējai izmantojamībai.

(17)

Organizācijām vienā vai vairākās datubāzēs būtu jāglabā ziņojumi par atgadījumiem, kuru pamatā ir ziņas par atgadījumiem, kas apkopotas saskaņā ar obligātās un, attiecīgā gadījumā, brīvprātīgās ziņošanas sistēmām. Vajadzētu būt iespējamam, ka datubāzes sarežģītība ir samērīga ar attiecīgās organizācijas lielumu un/vai tās nozīmi saistībā ar šīs regulas mērķiem, un tai būtu jāsastāv vismaz no datu datnes, kurā iekļauti vienotie obligātie datu lauki un, attiecīgā gadījumā, specifiski obligātie datu lauki.

(18)

Ja atgadījumā ir iesaistīts kādā dalībvalstī reģistrēts gaisa kuģis vai tāds gaisa kuģis, kura ekspluatants ir organizācija, kas kādā dalībvalstī veic uzņēmējdarbību, par to būtu jāziņo arī tad, ja šis atgadījums noticis ārpus minētās dalībvalsts teritorijas.

(19)

Savienībā būtu jāapmainās ar informāciju par atgadījumiem, lai uzlabotu iespējas konstatēt faktiskus vai potenciālus apdraudējumus. Šai informācijas apmaiņai būtu arī jādod iespēja dalībvalstīm piekļūt visai informācijai par tiem atgadījumiem, kas notikuši to teritorijā vai to gaisa telpā, bet par kuriem ziņots citai dalībvalstij. Tam arī būtu jādod iespēja Aģentūrai iegūt precīzu informāciju par atgadījumiem un piekļūt visiem Savienībā apkopotajiem ziņojumiem par atgadījumiem, lai vajadzības gadījumā veiktu korektīvus pasākumus nolūkā novērst Savienībā konstatētu risku. Šai informācijas apmaiņai būtu jādod iespēja dalībvalstu kompetentajām iestādēm iegūt precīzu informāciju par atgadījumiem to gaisa telpā un vajadzības gadījumā veikt korektīvus pasākumus nolūkā novērst to teritorijā konstatētu risku.

(20)

Apmaiņas ar informāciju par atgadījumiem mērķim vajadzētu būt novērst aviācijas nelaimes gadījumus un incidentus. Tas nebūtu jāizmanto, lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības vai lai noteiktu drošuma rādītāju kritērijus.

(21)

Visiedarbīgākais veids, kā nodrošināt liela lidojumu drošuma informācijas apjoma apmaiņu starp dalībvalstīm, Komisiju un Aģentūru, ir – izmantojot Eiropas Centrālo repozitoriju ar noteikumu, ka dalībvalstīm, Komisijai un Aģentūrai ir tam pilnīga piekļuve.

(22)

Visa ar lidojumu drošumu saistītā informācija, kura iegūta no ziņojumiem par atgadījumiem, kas tiek apkopoti Savienībā, būtu laikus jāpārsūta uz Eiropas Centrālo repozitoriju. Tam būtu jāietver ne vien informācijas par incidentiem apkopošana, bet arī informācija par nelaimes gadījumiem un nopietnu incidentu izmeklēšanu, ievērojot Regulu (ES) Nr. 996/2010.

(23)

Šī regula būtu jāpiemēro organizāciju, dalībvalstu un Aģentūras datubāzēs glabātajai informācijai par atgadījumiem.

(24)

Visai Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautajai ar lidojumu drošību saistītajai informācijai vajadzētu būt pieejamai vienībām, kurām uzticēta civilās aviācijas lidojumu drošuma regulēšana Savienībā, tostarp Aģentūrai un iestādēm, kas atbild par nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanu Savienībā.

(25)

Ieinteresētajām personām vajadzētu būt iespējamam pieprasīt piekļuvi konkrētai Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautai informācijai, ievērojot noteikumus attiecībā uz šādas informācijas konfidencialitāti un iesaistīto personu anonimitāti.

(26)

Ņemot vērā, ka valsts kontaktpunkti ir vislabāk informēti par ieinteresētajām personām, kas veic uzņēmējdarbību konkrētajā dalībvalstī, katram valsts kontaktpunktam būtu jāapstrādā pieprasījumi, kurus iesniegušas ieinteresētās personas, kas veic uzņēmējdarbību tā dalībvalsts teritorijā. Komisijai būtu jāapstrādā pieprasījumi, kurus iesniegušas trešo valstu vai starptautisku organizāciju ieinteresētās personas.

(27)

Ziņojumos par atgadījumiem iekļautā informācija būtu jāanalizē un drošības riski – jāapzina. Būtu jānosaka un laikus jāīsteno jebkuri atbilstīgi pasākumi aviācijas drošības uzlabošanai. Informācija par atgadījumu analīzi un turpmākiem pasākumiem būtu jāizplata organizācijās, dalībvalstu kompetentajās iestādēs un Aģentūrā, jo atgriezeniskas saites sniegšana par ziņotajiem atgadījumiem ir labs stimuls personām, lai tās ziņotu par atgadījumiem. Attiecīgā gadījumā un ja iespējams, informācija par atgadījumu analīzi un turpmākiem pasākumiem būtu jāsniedz arī tām personām, kuras par atgadījumiem ir tieši ziņojušas dalībvalstu kompetentajām iestādēm vai Aģentūrai. Šajā atgriezeniskajā saitē būtu jāievēro noteikumi par konfidencialitāti un aizsardzību attiecībā uz ziņotāju un ziņojumā par atgadījumiem minētajām personām, ievērojot šo regulu.

(28)

Šai regulai būtu jāpalīdz dalībvalstīm, Aģentūrai un organizācijām pārvaldīt aviācijas drošības riskus. Organizāciju lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas tiek papildinātas ar dalībvalstu un Aģentūras lidojumu drošuma pārvaldības sistēmām. Organizācijas pārvalda lidojumu drošuma riskus saistībā ar savām konkrētajām darbībām, savukārt dalībvalstu kompetentās iestādes un Aģentūra pārvalda lidojumu drošuma riskus dalībvalstīm un Savienības aviācijas sistēmām kopumā, risinot kopīgus aviācijas drošības riskus savā attiecīgajā dalībvalstī vai Savienības mērogā. Aģentūras un dalībvalstu kompetento iestāžu atbildībai nebūtu jāatbrīvo organizācijas no to tiešās atbildības attiecībā uz lidojumu drošuma pārvaldību, kas saistās ar produktiem un pakalpojumiem, ko tās nodrošina. Šajā nolūkā organizācijām būtu jāapkopo un jāanalizē informācija par atgadījumiem, lai apzinātu un mazinātu ar savām darbībām saistītos apdraudējumus. Tām arī būtu jāizvērtē saistītie lidojumu drošuma riski un jāpiešķir resursi, lai veiktu nekavējošus un atbilstīgus lidojumu drošuma risku mazināšanas pasākumus. Process tā kopumā būtu jāpārrauga attiecīgajai kompetentajai iestādei, kurai vajadzības gadījumā būtu jāpieprasa, lai tiktu veikta papildu darbība ar mērķi nodrošināt, ka lidojumu drošuma trūkumi tiek pareizi novērsti. No otras puses, dalībvalstu kompetentajām iestādēm un Aģentūrai būtu jāpapildina organizāciju lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas attiecīgi dalībvalsts un Eiropas mērogā.

(29)

Kad dalībvalstis nosaka, kāds pasākums jāiekļauj to valsts lidojumu drošuma programmā un valsts lidojumu drošuma plānā, un lai nodrošinātu, ka pasākums balstās uz faktiem, tām būtu jāizmanto informācija, kas iegūta no apkopotajiem ziņojumiem par atgadījumiem un no to analīzes. Valsts lidojumu drošuma programma un valsts lidojumu drošuma plāns tiek papildināti Eiropas mērogā ar Eiropas aviācijas drošības programmu un Eiropas aviācijas drošības plānu.

(30)

Ņemot vērā to, ka mērķi – proti, uzlabot aviācijas drošību, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo dalībvalstu administrētās atsevišķās ziņošanas sistēmas ir neefektīvākas par koordinētu informācijas apmaiņas tīklu, kas ļauj Savienības līmenī apzināt iespējamas lidojumu drošuma problēmas un galvenās riska jomas, valstu līmenī veiktā analīze būtu jāpapildina ar Savienības līmeņa analīzi un turpmākiem pasākumiem, lai nodrošinātu sekmīgāku izvairīšanos no aviācijas nelaimes gadījumiem un incidentiem. Šis uzdevums Savienības līmenī būtu jāpilda aviācijas drošības analītiķu tīklam koordinācijā ar Aģentūru un Komisiju. Minētajam tīklam būtu jāvar pieņemt vienprātīgu lēmumu uzaicināt uz savām sanāksmēm citus novērotājus, tostarp nozares darbiniekus vai pārstāvjus.

(31)

Eiropas aviācijas drošības programmai un Eiropas aviācijas drošības plānam būtu jo īpaši jāizmanto aviācijas drošības analītiķu tīkla darbs, lai noteiktu, kāds pasākums jāīsteno Savienības līmenī tādā perspektīvā, kuras pamatā ir fakti.

(32)

Būtu jāsniedz plašākai sabiedrībai vispārēja kopsavilkuma informācija par aviācijas drošības līmeni dalībvalstīs un Savienībā. Minētajā informācijā būtu jo īpaši jāatspoguļo tendences un analīze, kas veikta, dalībvalstīm īstenojot šo regulu, kā arī informācija par Eiropas Centrālā repozitorija saturu kopsavilkuma veidā, un to var sniegt, publicējot informāciju par lidojumu drošuma darbības rādītājiem (SPI).

(33)

Civilās aviācijas drošības sistēma ir izveidota, pamatojoties uz atgriezenisko saiti un pieredzi, kas gūta nelaimes gadījumos un incidentos. Ziņošana par atgadījumu un informācijas par atgadījumu izmantošana lidojumu drošuma uzlabošanai balstās uz uzticēšanās saikni starp ziņotāju un vienību, kas atbild par informācijas apkopošanu un izvērtēšanu. Šajā sakarā ir stingri jāpiemēro konfidencialitātes noteikumi. Šie principi – aizsargāt ar lidojumu drošumu saistītu informāciju no neatbilstīgas izmantošanas un ierobežot piekļuvi Eiropas Centrālajam repozitorijam ar tikai tām ieinteresētajām personām, kas līdzdarbojas civilās aviācijas drošības uzlabošanā, – ir ieviesti, lai nodrošinātu nepārtrauktu ar lidojumu drošumu saistītās informācijas pieejamību, uz kuras pamata varētu atbilstīgi un laikus veikt preventīvu pasākumu un uzlabot aviācijas drošību. Šajā sakarā būtu pienācīgi jāaizsargā sensitīva ar lidojumu drošumu saistīta informācija un jānodrošina tās apkopošana, garantējot šīs informācijas konfidencialitāti, informācijas avota aizsardzību un nodrošinot civilās aviācijas ziņošanas sistēmās par atgadījumiem nodarbinātā personāla uzticēšanos. Būtu jāievieš pienācīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka ziņošanas par atgadījumiem shēmas satvarā apkopotajai informācijai saglabā konfidencialitāti un ka piekļuve Eiropas Centrālajam repozitorijam ir ierobežota. Valstu noteikumos par informācijas brīvību būtu jāņem vērā šādas informācijas nepieciešamā konfidencialitāte. Apkopotā informācija būtu pienācīgi jāaizsargā pret neatļautu izmantošanu vai izpaušanu. Tā būtu jāizmanto tikai un vienīgi aviācijas drošības uzturēšanas vai uzlabošanas nolūkā, un tā nebūtu jāizmanto, lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības.

(34)

Lai nodrošinātu darbinieku vai līgumdarbinieku uzticēšanos organizācijas ziņošanas par atgadījumiem sistēmai, informācija, ko satur ziņojumi par atgadījumiem, būtu pienācīgi jāaizsargā un nebūtu jāizmanto citiem mērķiem kā vien aviācijas drošības uzturēšanai vai uzlabošanai. Iekšējiem “taisnīguma kultūras” noteikumiem, ko organizācijas pieņēmušas, ievērojot šo regulu, būtu jo īpaši jāveicina šā mērķa sasniegšana. Iedarbīgs veids šā mērķa sasniegšanai var būt tas, ka nodaļas, kuras izskata ziņojumus par atgadījumiem, tiek skaidri nošķirtas no pārējās organizācijas, tādējādi ierobežojot tādu personas datu vai informācijas pārsūtīšanu, kas ļauj identificēt ziņotāju vai citas personas, kuras minētas ziņojumos par atgadījumu.

(35)

Ziņotājs vai persona, kas ir minēta ziņojumos par atgadījumu, būtu pienācīgi jāaizsargā. Šajā sakarā ziņojumi par atgadījumiem būtu jādeidentificē, un informācija par ziņotāja identitāti un par personām, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, nebūtu jāreģistrē datubāzēs.

(36)

Turklāt civilās aviācijas sistēmai būtu jāsekmē “lidojumu drošuma kultūra”, atvieglinot brīvprātīgo ziņošanu par atgadījumiem un tādējādi sekmējot “taisnīguma kultūras” principa iesakņošanos. “Taisnīguma kultūra” ir būtisks elements plašākā jēdzienā “lidojumu drošuma kultūra”, kas savukārt ir stabilas lidojumu drošuma pārvaldības sistēmas stūrakmens. Videi, kas ietver “lidojumu drošuma kultūru”, nebūtu jākavē pieņemt pasākumu, ja tas nepieciešams aviācijas drošības līmeņa uzturēšanai vai uzlabošanai.

(37)

“Taisnīguma kultūrai” būtu jāmudina personas ziņot informāciju, kas ir saistīta ar lidojumu drošumu. Tomēr tai nebūtu personas jāatbrīvo no savu parasto pienākumu pildīšanas. Šajā ziņā nebūtu jārada nelabvēlīgas sekas darbiniekiem un līgumdarbiniekiem, pamatojoties uz informāciju, kas ir sniegta, ievērojot šo regulu, izņemot tīša pārkāpuma gadījumos vai ja ir nepārprotami, smagi un nopietni ignorēts acīmredzams risks un ir pilnīgi pārkāpta profesionālā atbildība rīkoties tā, kā attiecīgajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas krasi apdraud aviācijas drošības līmeni.

(38)

Lai mudinātu ziņošanu par atgadījumiem, būtu atbilstīgi aizsargāt ne tikai ziņotājus, bet arī personas, kuras minētas attiecīgajos ziņojumos par atgadījumu. Tomēr minētajai aizsardzībai nebūtu jāatbrīvo šīs personas no viņu ziņošanas pienākumiem, ievērojot šo regulu. Jo īpaši situācijā, ja persona, kura minēta ziņojumā par atgadījumu un kurai pašai ir pienākums ziņot par to pašu atgadījumu, tīši par to neziņo, tad minētajai personai būtu jāzaudē sava aizsardzība un tai vajadzētu būt pakļautai sankcijām, piemērojot šo regulu.

(39)

Neskarot valstu krimināltiesību aktus un pareizu tiesas spriešanu, ir svarīgi skaidri novilkt robežu tam, cik tālu ziņotājs un citas personas, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, tiek aizsargātas no nelabvēlīgām sekām vai lietas ierosināšanas.

(40)

Lai uzlabotu personu uzticēšanos sistēmai, ziņojumu par atgadījumiem izskatīšana būtu jāorganizē tā, lai pienācīgi tiktu aizsargāta ziņotāja un citu personu, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, identitātes konfidencialitāte saistībā ar “taisnīguma kultūras” veicināšanu. Mērķim, kad vien iespējams, būtu jādod iespēja izveidot neatkarīgu sistēmu atgadījumu izskatīšanai.

(41)

Organizāciju, dalībvalstu kompetento iestāžu un Aģentūras personālam, kas iesaistīts atgadījumu novērtējumā, apstrādē vai analīzē, ir svarīga loma, lai apzinātu lidojumu drošuma apdraudējumus un lidojumu drošuma trūkumus. Pieredze liecina, ka tad, ja atgadījumus analizē, izvērtējot pēc kāda nelaimes gadījuma gūto pieredzi, šī analīze palīdz apzināt riskus un trūkumus, kurus, iespējams, citādi nebūtu bijis iespējams apzināt. Tādēļ ir iespējams, ka tādas personas, kas iesaistītas atgadījumu novērtēšanā, apstrādē vai analīzē, var baidīties no iespējamām sekām, kas var izpausties kā lietas ierosināšana tiesu iestādēs. Neskarot valstu krimināltiesību aktus un pareizu tiesvedības darbību, dalībvalstīm nebūtu jāierosina tiesvedība pret personām, kuras dalībvalstu kompetentajās iestādēs ir iesaistītas atgadījumu novērtēšanā, apstrādē vai analīzē attiecībā uz lēmumiem, kuri pieņemti to pienākumu satvarā un kuri vēlāk, izvērtējot gūto pieredzi, izrādās bijuši kļūdaini vai neefektīvi, bet kuri to pieņemšanas brīdī, pamatojoties uz tajā laikā pieejamo informāciju, bija proporcionāli un atbilstīgi.

(42)

Darbiniekiem un līgumdarbiniekiem vajadzētu būt iespējai ziņot par gadījumiem, kad tiek pārkāpti ar šo regulu ieviestie principi, ar kuriem tiek reglamentēta viņu aizsardzība, un viņi nebūtu par to jāsoda. Dalībvalstīm būtu jādefinē sekas, ar kurām būs jāsaskaras tiem, kas pārkāpuši ziņotāja un citu personu, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, aizsardzības principus, un būtu attiecīgi jānosaka tiesiskās aizsardzības līdzekļi vai jāpiemēro sankcijas.

(43)

Ir iespējams, ka personas no ziņošanas par atgadījumiem attur bailes no pašapsūdzības un iespējamām sekām, kas var izpausties kā lietas ierosināšana tiesu iestādēs. Šīs regulas mērķus var sasniegt bez nepiemērotas iejaukšanās dalībvalstu tieslietu sistēmās. Tādēļ ir piemēroti paredzēt, ka iepriekš neplānotiem vai nejaušiem likumpārkāpumiem, kas dalībvalstu iestādēm kļūst zināmi tikai tādēļ, ka par tiem tiek ziņots saskaņā ar šo regulu, nebūtu jāpiemēro disciplinārs, administratīvs vai tiesvedības process, ja vien piemērojamos valsts krimināltiesību aktos nav paredzēts citādi. Tomēr šim aizliegumam nebūtu jāattiecas uz trešo personu tiesībām ierosināt civilprocesu, un šīm tiesībām būtu jāpiemēro tikai valsts tiesību akti.

(44)

Tomēr saistībā ar “taisnīguma kultūras” vides veidošanu dalībvalstīm būtu jāsaglabā izvēles iespēju arī uz civilprocesiem vai kriminālprocesiem attiecināt aizliegumu izmantot ziņojumus par atgadījumiem kā pierādījumus pret ziņotājiem administratīvos un disciplināros procesos.

(45)

Turklāt būtu jāpastiprina un jāformalizē sadarbība starp lidojuma drošuma iestādēm un tiesu iestādēm, savstarpēji pieņemot iepriekš noteiktu kārtību, kam būtu jāievēro līdzsvars starp dažādajām iesaistītajām sabiedriskajām interesēm un būtu īpaši jāregulē, piemēram, piekļuve valstu datubāzēs iekļautajiem ziņojumiem par atgadījumiem un to izmantošana.

(46)

Lai atbalstītu palielinātās Aģentūras pilnvaras saskaņā ar šo regulu, tai būtu jāpiešķir pietiekami līdzekļi, lai tā spētu veikt uzticētos papildu uzdevumus.

(47)

Lai papildinātu vai grozītu šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(48)

Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jākonsultējas ar Aģentūru un aviācijas drošības analītiķu tīklu, kas minēts šajā regulā.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5).

(50)

Piemērojot šo regulu, būtu pilnībā jāievēro noteikumi par datu apstrādi un personu aizsardzību, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 95/46/EK (6) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 45/2001 (7). Piemērojot šo regulu, būtu pilnībā jāievēro noteikumi par piekļuvi datiem, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1049/2001 (8), izņemot gadījumus saistībā ar tādu datu un informācijas izplatīšanu, kas iekļauti Eiropas Centrālajā repozitorijā un ko aizsargā ar stingrākiem piekļuves noteikumiem, kuri paredzēti šajā regulā.

(51)

Sankcijas jo īpaši būtu jāpiemēro jebkurai personai vai vienībai, kura, pārkāpjot šo regulu, ļaunprātīgi izmanto ar šo regulu aizsargāto informāciju; rada nelabvēlīgas sekas ziņotājam vai citām personām, kas minētas ziņojumos par atgadījumu, izņemot šajā regulā noteiktos atbrīvojuma gadījumus; neizveido tādu piemērotu vidi, kurā būtu iespējams apkopot ziņas par atgadījumiem; neveic apkopotās informācijas analīzi vai neveic pasākumus, lai novērstu jebkurus konstatētos vai potenciālos lidojumu drošuma trūkumus, vai nenodrošina tādas informācijas apmaiņu, kas apkopota, piemērojot šo regulu.

(52)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi – proti, izstrādāt kopīgus noteikumus ziņošanai par atgadījumiem civilajā aviācijā, – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet Eiropas mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(53)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 996/2010 būtu attiecīgi jāgroza.

(54)

Tādēļ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/42/EK (9), Komisijas Regula (EK) Nr. 1321/2007 (10) un Komisijas Regula (EK) Nr. 1330/2007 (11) būtu jāatceļ.

(55)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 45/2001 28. panta 2. punktu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, un tas sniedza atzinumu 2013. gada 10. aprīlī (12),

a)

lai vajadzības gadījumā, ņemot par pamatu apkopotās informācijas analīzi, laikus tiktu veikts drošuma pasākums;

b)

ar lidojumu drošumu saistītās informācijas nepārtrauktu pieejamību, ieviešot noteikumus par konfidencialitāti un informācijas atbilstīgu izmantošanu un ziņotāja un ziņojumos par atgadījumu minēto personu saskaņotu un uzlabotu aizsardzību; un

c)

ka aviācijas drošības riski tiek izskatīti un risināti gan Savienības, gan valsts līmenī.

1)

“ziņotājs” ir fiziska persona, kas ziņo par atgadījumu vai sniedz citu ar drošumu saistītu informāciju, ievērojot šo regulu;

2)

“gaisa kuģis” ir ikviens lidaparāts, ko atmosfērā notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav no zemes virsmas reflektēta mijiedarbība ar gaisu;

3)

“incidents” ir incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

4)

“nopietns incidents” ir nopietns incidents Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

5)

“nelaimes gadījums” ir nelaimes gadījums Regulas (ES) Nr. 996/2010 nozīmē;

6)

“deidentificēta informācija” ir informācija, kas izriet no ziņojumiem par atgadījumiem, no kuras ir dzēsti visi personas dati, tādi kā fiziskas personas vārds, uzvārds vai adrese;

7)

“atgadījums” ir jebkurš ar lidojumu drošumu saistīts notikums, kas apdraud vai kas, ja to nenovērš vai ja uz to nereaģē, varētu apdraudēt gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, vai jebkuru citu personu un kas jo īpaši ietver nelaimes gadījumu vai nopietnu incidentu;

8)

“organizācija” ir jebkura organizācija, kas nodrošina aviācijas produktus un/vai kas nodarbina personas, kurām saskaņā ar 4. panta 6. punktu ir jāziņo par atgadījumiem, slēdz ar šādām personām līgumus vai izmanto to pakalpojumus;

9)

“anonimitātes nodrošināšana” ir jebkādu ziņotāja un ziņojumos par atgadījumā minēto personu personas datu, kā arī jebkādu datu, tostarp atgadījumā iesaistītās(-o) organizācijas(-u) nosaukuma(-u), dzēšana no ziņojumiem par atgadījumiem, kuri varētu atklāt ziņotāja vai trešo personu identitāti vai pēc kuriem minēto informāciju varētu izsecināt no ziņojuma par atgadījumu;

10)

“apdraudējums” ir situācija vai objekts, kas potenciāli var izraisīt nāvi vai radīt miesas bojājumus personai, radīt bojājumus iekārtām vai konstrukcijām, materiālu zaudējumus vai samazināt personas spēju pildīt paredzētās funkcijas;

11)

“drošības izmeklēšanas iestāde” ir pastāvīgā valsts civilās aviācijas drošības izmeklēšanas iestāde, kura veic vai pārrauga drošības izmeklēšanas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 996/2010 4. pantā;

12)

“taisnīguma kultūra” ir kultūra, kurā galvenos operatorus vai citas personas nesoda par to veiktajām darbībām, bezdarbību vai pieņemtajiem lēmumiem, kas ir atbilstīgi viņu pieredzei un apmācībai, tomēr klaja nolaidība, tīši pārkāpumi un destruktīvas darbības tajā netiek pieļautas;

13)

“kontaktpunkts” ir:

14)

“ieinteresētā persona” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai jebkura oficiāla struktūra, kura ir tiesību subjekts vai nav, kurai ir iespēja piedalīties lidojumu drošuma uzlabošanā, piekļūstot informācijai par atgadījumiem, ar ko apmainās dalībvalstis, un uz kuru attiecas kāda no ieinteresēto personu kategorijām, kas noteiktas II pielikumā;

15)

“valsts lidojumu drošuma programma” ir integrēts tiesību aktu un pasākumu kopums ar nolūku pārvaldīt civilās aviācijas drošību dalībvalstī;

16)

“Eiropas aviācijas drošības plāns” ir lidojumu drošuma jautājumu izvērtējums un ar to saistītais rīcības plāns Eiropas līmenī;

17)

“Eiropas aviācijas drošības programma” ir integrēts noteikumu kopums Savienības līmenī kopā ar pasākumiem un procesiem, ko izmanto vienotai civilās aviācijas lidojumu drošuma pārvaldībai Eiropas līmenī;

18)

“lidojumu drošuma pārvaldības sistēma” ir sistēmiska pieeja aviācijas drošuma pārvaldībai, tostarp nepieciešamās organizatoriskās struktūras, pārskatabildība, politika un procedūras, un ietver jebkuru pārvaldības sistēmu, kas neatkarīgi vai apvienojumā ar citām organizācijas pārvaldības sistēmām risina problēmas, kuras saistītas ar lidojumu drošuma pārvaldību.

a)

ziņošanu par atgadījumiem, kas apdraud vai kas, ja tos nenovērš vai nerisina, apdraudētu gaisa kuģi, personas, kas tajā atrodas, jebkuru citu personu, kā arī aprīkojumu vai iekārtas, kas ietekmē gaisa kuģa ekspluatāciju; un ziņošanu par citu atbilstīgo ar drošumu saistīto informāciju minētajā kontekstā;

b)

analīzi un turpmāko rīcību saistībā ar ziņotajiem atgadījumiem un citu ar drošumu saistītu informāciju;

c)

aviācijas jomas profesionāļu aizsardzību; un

d)

ar lidojumu drošumu saistītās apkopotās informācijas atbilstīgu izmantošanu;

e)

apkopotās informācijas iekļaušanu Eiropas Centrālajā repozitorijā; un

f)

informācijas, kurai nodrošināta anonimitāte, izplatīšanu ieinteresētajām personām, lai šādu personu rīcībā būtu informācija, kas tām nepieciešama lidojumu drošuma uzlabošanai.

a)

atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa ekspluatāciju, piemēram:

b)

atgadījumi, kas saistīti ar gaisa kuģa tehnisko stāvokli, apkopi un remontu, piemēram:

c)

atgadījumi, kas saistīti ar aeronavigācijas pakalpojumiem un iekārtām, piemēram:

d)

atgadījumi, kas saistīti ar lidlaukiem un pakalpojumiem uz zemes, piemēram:

a)

gaisa kuģa kapteinis vai – gadījumos, kad gaisa kuģa kapteinis nespēj ziņot par atgadījumu, – jebkurš cits apkalpes loceklis, kurš ir nākamais vadības ķēdē, dalībvalstī reģistrētam gaisa kuģim vai tādam ārpus Savienības reģistrētam gaisa kuģim, ko izmanto ekspluatants, kura darbību pārraudzību nodrošina kāda dalībvalsts, vai ekspluatants, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību;

b)

persona, kas ir iesaistīta kādas dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas projektēšanā, izgatavošanā, nepārtrauktā lidojumderīguma uzraudzībā, tehniskajā apkopē vai pārbūvē;

c)

persona, kas paraksta dalībvalsts vai Aģentūras pārraudzībā esoša gaisa kuģa-vai jebkura tā aprīkojuma vai daļas lidojumderīguma pārbaudes sertifikātu vai izmantošanas sertifikātu;

d)

persona, kas veic pienākumus, kuru pildīšanai tai ir nepieciešama dalībvalsts atļauja būt par gaisa satiksmes pakalpojumu sniedzēja, kam uzticēti uzdevumi saistībā ar aeronavigācijas pakalpojumiem, darbinieku vai būt par lidojumu informācijas pakalpojumu dispečeru;

e)

persona, kas veic ar lidojumu drošuma pārvaldību saistītus pienākumus lidostā, kurai piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1008/2008 (13);

f)

persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar aeronavigācijas iekārtu uzstādīšanu, pārbūvi, tehnisko apkopi, remontu, kapitālo remontu, lidojumu pārbaudi vai inspekciju, attiecībā uz kuriem dalībvalsts nodrošina pārraudzību;

g)

persona, kas veic pienākumus, kuri saistīti ar gaisa kuģa apkalpošanu uz zemes, tostarp degvielas uzpildi, atskaites sagatavošanu par svara un smaguma centra izvietojumu, piekraušanu, atledošanu un vilkšanu lidostā, uz ko attiecas Regula (EK) Nr. 1008/2008.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, ko ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

ziņām par atgadījumiem, kas, iespējams, nav reģistrēti obligātās ziņošanas sistēmā;

b)

citai ar lidojumu drošumu saistītai informācijai, kuru ziņotājs uzskata par faktisku vai potenciālu apdraudējumu aviācijas drošībai.

a)

par ko nav jāziņo obligāti, ievērojot 4. panta 1. punktu;

b)

ko sniedz personas, kas nav uzskaitītas 4. panta 6. punktā.

a)

aviācijas nozarei;

b)

aviācijas nozares darbinieku profesionālajām organizācijām.

a)

valsts civilās aviācijas iestāde; un/vai

b)

drošības izmeklēšanas iestāde; un/vai

c)

jebkura cita Savienībā esoša neatkarīga struktūra vai vienība, kam uztic veikt šos pienākumus.

a)

standartizēti informācijas apmaiņas vienkāršošanas nolūkā; un

b)

sadarbspējīgi ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju.

a)

1. punktā minētās minimālās informācijas integrēšanu;

b)

2. punktā minēto atgadījumu klasifikāciju attiecībā uz to radīto risku; un

c)

3. punktā minēto procedūru iedibināšanu datu kvalitātes pārbaudei.

a)

pamatnostādņu materiālu;

b)

seminārus; un

c)

atbilstīgas mācības.

a)

kamēr notiek to izmeklēšana – sākotnējo faktisko informāciju par nelaimes gadījumiem un nopietniem incidentiem;

b)

kad izmeklēšana ir pabeigta:

a)

varētu interesēt citas dalībvalstis vai Aģentūru; vai

b)

saistībā ar kuriem, iespējams, citām dalībvalstīm vai Aģentūrai ir nepieciešams īstenot pasākumus lidojumu drošuma jomā.

a)

tā iesniedzējs ir ieinteresēta persona; un

b)

tam ir minētā pieprasījuma apstrādei nepieciešamā kompetence.

a)

pieprasītā informācija ir saistīta ar ieinteresētās personas pašas aprīkojumu, darbībām vai darbības jomu;

b)

ar vispārinātu lēmumu nepiešķir piekļuvi visam datubāzes saturam;

c)

vispārinātais lēmums attiecas tikai uz informāciju, kam nodrošināta anonimitāte.

a)

ieinteresētā persona izmanto informāciju tikai pieprasījuma veidlapā norādītajā nolūkā, kam vajadzētu būt saderīgam ar šīs regulas mērķi, kā noteikts 1. pantā; un

b)

ieinteresētā persona saņemto informāciju neizpauž bez informācijas sniedzēja rakstiskas piekrišanas un veic visus vajadzīgos pasākumus saņemtās informācijas pienācīgas konfidencialitātes nodrošināšanai.

a)

laikus īsteno minēto pasākumu; un

b)

izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

a)

tās analīzes sākotnējos rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

b)

jebkādu pasākumu, kas jāveic, ievērojot 2. punktu.

a)

sākotnējos tās analīzes rezultātus, kas veikta, ievērojot 1. punktu, ja tādi ir; un

b)

jebkādu pasākumu, kas jāveic, ievērojot 2. punktu.

a)

laikus īsteno minēto pasākumu; un

b)

izveido procedūru pasākuma īstenošanas un iedarbīguma pārraudzībai.

a)

iekļauj informāciju – kopsavilkuma formā un nodrošinot tās anonimitāti – par to atgadījumu un citas ar lidojumu drošumu saistītas informācijas veidiem, par kuriem ziņots, izmantojot tās obligātās un brīvprātīgās ziņošanas sistēmas;

b)

konstatē tendences;

c)

konstatē pasākumu, ko tā veikusi.

a)

lai noteiktu vainīgo vai sauktu pie atbildības; vai

b)

jebkurā citā nolūkā, kas nav aviācijas drošības uzturēšana vai uzlabošana.

a)

nodrošina informācijas konfidencialitāti; un

b)

ierobežo informācijas izmantošanu, atļaujot to izmantot tikai tajos gadījumos, kad tas absolūti nepieciešams ar lidojumu drošumu saistītu pienākumu izpildei, nenosakot vainīgo vai nesaucot pie atbildības; šajā sakarā minēto informāciju izmanto jo īpaši riska pārvaldībai un drošuma tendenču analīzei, kā rezultātā var izstrādāt drošības rekomendācijas vai pasākumus, lai novērstu faktiskus vai potenciālus drošuma trūkumus.

a)

ziņotājiem; vai

b)

personām, kuras ir minētas ziņojumos par atgadījumu.

a)

tīša pārkāpuma gadījumos;

b)

kurās ir bijusi nepārprotama, smaga un nopietna nevērība pret acīmredzamu risku un pilnīgs profesionālās atbildības trūkums rīkoties tā, kā konkrētajos apstākļos ir skaidri nepieciešams, tādējādi izraisot paredzamu kaitējumu personai vai īpašumam, vai kas būtiski mazina aviācijas drošības līmeni.

a)

atjauninātu I pielikumā noteikto sarakstu ar obligātajiem datu laukiem ziņojumos par atgadījumiem, ja, ņemot vērā šīs regulas piemērošanā gūto pieredzi, ir atzīts par nepieciešamu veikt izmaiņas, lai uzlabotu aviācijas drošību;

b)

atjauninātu III pielikumā paredzēto pieprasījuma veidlapu Eiropas Centrālajā repozitorijā iekļautās informācijas saņemšanai nolūkā ņemt vērā gūto pieredzi un jaunus elementus;

c)

saskaņotu jebkuru no pielikumiem ar Eccairs programmatūru un ADREP taksonomiju, par kurām panākta starptautiska vienošanās, kā arī ar citiem Savienības pieņemtiem tiesību aktiem un ar starptautiskiem nolīgumiem.

24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/44

(1)

Globālā vides un drošības novērošana (GMES) bija Zemes novērošanas iniciatīva, ko vadīja Savienība un kas tika īstenota partnerībā ar dalībvalstīm un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA). GMES aizsākumi ir meklējami 1998. gada maijā, kad iestādes, kas bija iesaistījušās kosmosa darbību izstrādē Eiropā, izdeva kopīgu paziņojumu, kas pazīstams kā “Baveno Manifesto”. Manifesto aicināja uz ilgtermiņa apņemšanos izstrādāt no kosmosa veikta vides monitoringa pakalpojumus, izmantojot un turpinot attīstīt Eiropas prasmes un tehnoloģijas. 2005. gadā Savienība izdarīja stratēģisku izvēli kopā ar EKA Eiropā attīstīt neatkarīgas Zemes novērošanas spējas, lai sniegtu pakalpojumus vides un drošības jomās.

(2)

Attīstot šo iniciatīvu, ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 911/2010 (3) tika izveidota Eiropas Zemes novērošanas programma (GMES), un paredzēti tās sākotnējo darbību īstenošanas noteikumi.

(3)

Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotā programma būtu jāturpina daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam satvarā, kas izveidota ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (4), tomēr, lai atvieglotu saziņu ar sabiedrību kopumā, akronīms “GMES” būtu jāaizstāj ar nosaukumu “Copernicus”. Komisija ir reģistrējusi preču zīmi, lai to varētu izmantot Savienības iestādes un lai to varētu licencēt citiem ieinteresētiem lietotājiem, it īpaši pamatpakalpojumu sniedzējiem.

(4)

Programmas Copernicus (Copernicus) pamatā ir Savienības, EKA un dalībvalstu partnerība. Tāpēc programmai vajadzētu gan balstīties uz esošajām Eiropas un valstu spējām, gan tās papildināt ar jauniem kopīgi izstrādātiem aktīviem. Lai šo pieeju īstenotu, Komisijai būtu jācenšas uzturēt dialogu ar EKA un dalībvalstīm, kam pieder attiecīgi kosmosa un in situ aktīvi.

(5)

Lai īstenotu Copernicus mērķus, ar šo programmu būtu jānodrošina autonomas Savienības spējas veikt novērojumus no kosmosa un jāsniedz darbības pakalpojumi vides, civilās aizsardzības un civilās drošības jomās, pilnībā respektējot valstu pilnvaras attiecībā uz oficiāliem brīdinājumiem. Tai arī būtu jāizmanto pieejamie papildinošo misiju un in situ dati, kurus nodrošina galvenokārt dalībvalstis. Copernicus cik vien iespējams būtu jāizmanto dalībvalstu spējas veikt novērojumus no kosmosa un sniegt pakalpojumus. Copernicus būtu jāizmanto arī Eiropas komerciālo iniciatīvu spējas, tādējādi vienlaikus veicinot dzīvotspējīgas komerciālas kosmosa nozares attīstību Eiropā. Papildus būtu jāveicina datu pārraides optimizēšanas sistēmas, lai turpinātu pilnveidot spējas, reaģējot uz lietotāju vidū aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc gandrīz reāllaika datiem.

(6)

Lai veicinātu un atvieglotu Zemes novērošanas tehnoloģiju izmantošanu gan vietējās iestādēs, gan mazos un vidējos uzņēmumos (MVU), būtu jāveicina specializēti Copernicus datu izplatīšanas tīkli, aptverot valstu un reģionālas struktūras.

(7)

Copernicus mērķim vajadzētu būt šādam: vides un drošības jomā sniegt precīzu un drošticamu informāciju, kas pielāgota lietotāju vajadzībām un atbalsta citus Savienības politikas virzienus, jo īpaši saistībā ar iekšējo tirgu, transportu, vidi, enerģētiku, civilo aizsardzību un civilo drošību, sadarbību ar trešām valstīm un humāno palīdzību.

(8)

Copernicus būtu jāuzskata par Eiropas ieguldījumu Zemes novērošanas sistēmu globālās sistēmas (GEOSS) veidošanā; šī sistēma tiek izstrādāta Zemes novērošanas grupā (GEO).

(9)

Copernicus būtu jāīsteno saskaņā ar citiem attiecīgiem Savienības instrumentiem un rīcību, it īpaši saskaņā ar darbībām vides un klimata pārmaiņu jomās un instrumentiem drošības, personas datu aizsardzības, konkurētspējas un inovācijas, kohēzijas, pētniecības, transporta, konkurences un starptautiskās sadarbības jomās, un saskaņā ar Eiropas satelītu navigācijas sistēmām (Galileo un EGNOS). Copernicus datiem vajadzētu būt saskanīgiem ar dalībvalstu telpiskajiem atsauces datiem, kā arī ar Savienības telpiskās informācijas infrastruktūras īstenošanas noteikumiem un tehniskajām norādēm, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (5). Copernicus būtu jāpapildina arī kopīgā vides informācijas sistēma (SEIS), kā minēts Komisijas 2008. gada 1. februāra paziņojumā “Ceļā uz kopīgu vides informācijas sistēmu (SEIS)”, un Savienības darbības reaģēšanai ārkārtas situācijās. Copernicus vajadzētu īstenot atbilstīgi mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/98/EK (6) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, it īpaši tādos jautājumos kā pārredzamība, tādu apstākļu radīšana, kas veicina pakalpojumu attīstību, un ieguldījums saimnieciskajā izaugsmē un jaunu darba vietu radīšanā. Copernicus datiem un Copernicus informācijai vajadzētu būt pieejamiem brīvi un atklāti, lai atbalstītu Eiropas digitālo programmu, kā teikts Komisijas 2010. gada 26. augusta paziņojumā “Digitālā programma Eiropai”.

(10)

Copernicus ir programma, kas jāīsteno saskaņā ar “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”). Tai būtu jāsniedz labums veselai virknei Savienības politikas virzienu un jāsekmē stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšana, it īpaši izstrādājot efektīvu kosmosa politiku, lai nodrošinātu rīkus dažu būtiskāko globālo uzdevumu risināšanai un lai sasniegtu mērķus saistībā ar klimata pārmaiņām un enerģijas ilgtspēju. Vienlaikus Copernicus būtu jāatbalsta Eiropas kosmosa politikas īstenošana un Eiropas tirgu izaugsme tādās jomās kā ar kosmosu saistīti dati un pakalpojumi.

(11)

Copernicus vajadzētu arī gūt labumu no rezultātiem, ko sniedz programma “Apvārsnis 2020”, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (7), jo īpaši no pamatprogrammā ietvertajiem pētniecības un inovācijas pasākumiem, kas paredzēti nākotnes Zemes novērošanas tehnoloģijām un lietojumiem, izmantojot attālo izpēti, gaisa un in situ tehnoloģijas un datus reaģēšanai uz lielām sabiedrības problēmām. Komisijai būtu jānodrošina, lai attiecībā uz Copernicus dažādajiem aspektiem tiktu ievērota pienācīga sinerģija, pārredzamība un skaidrība.

(12)

Copernicus kosmosa komponenta attīstības pamatā vajadzētu būt to iespēju analīzei, kas ir saistītas ar lietotāju mainīgo vajadzību apmierināšanu, ietverot iepirkumu no valstu/publiskām misijām un komerciāliem nodrošinātājiem Eiropā, jaunu specializētu misiju specifikācijai, starptautiskiem nolīgumiem, kas nodrošina piekļuvi misijām, kuras nerīko Eiropa, un Eiropas Zemes novērošanas tirgum.

(13)

Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, maksimālā summa, ko Savienība piešķir Copernicus darbību īstenošanai, būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastīgumu un nodrošinātu Copernicus netraucētu norisi, Komisijai vajadzētu būt iespējai pārvietot finansējumu starp kategorijām.

(14)

Darbības pakalpojumu sniegšana ir atkarīga no Copernicus kosmosa komponenta pareizas darbības, pastāvīgas pieejamības un drošības. Nopietns drauds Copernicus kosmosa komponentam ir aizvien pieaugošais risks sadurties ar citiem satelītiem un kosmosā esošajām atlūzām. Tāpēc Copernicus darbībās būtu jāietver Copernicus kosmosa komponenta un tās darbību aizsardzība, tostarp satelītu palaišanas laikā. Šādā kontekstā samērīgu ieguldījumu izmaksu segšanā par pakalpojumiem, kas spēj nodrošināt šādu aizsardzību, varētu finansēt no Copernicus piešķirtā budžeta, ciktāl tas iespējams, stingri pārvaldot izmaksas un pilnīgi ievērojot maksimālo summu EUR 26,5 miljoni pašreizējās cenās, kas noteikta šajā regulā. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto tikai datu un pakalpojumu nodrošināšanai un nevis infrastruktūras pirkšanai.

(15)

Lai uzlabotu Copernicus īstenošanu un tās ilgtermiņa plānošanu, Komisijai būtu jāpieņem gada darba programma, tostarp Copernicus mērķu sasniegšanai vajadzīgo darbību īstenošanas plāns. Minētajam īstenošanas plānam vajadzētu būt vērstam uz nākotni, un tajā būtu jāapraksta Copernicus īstenošanai nepieciešamās darbības, ņemot vērā lietotāju mainīgās vajadzības un tehnoloģiju attīstību.

(16)

Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus pakalpojumu komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tas vienlaikus veicinātu gan to, ka sabiedrība sāk izmantot šos pakalpojumus, jo lietotāji varētu paredzēt pakalpojumu pieejamību un attīstību, gan arī sadarbību ar dalībvalstīm un citām personām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina visu Copernicus pakalpojumu tehniskās specifikācijas, pievēršoties tādiem aspektiem kā apjoms, arhitektūra, tehnisko pakalpojumu kopumi, orientējošs izmaksu sadalījums un plānošana, darbības rādītāji, vajadzība pēc kosmosa un in situ datiem, datu attīstība, standarti, arhivēšana un izplatīšana.

(17)

Ņemot vērā Copernicus sarežģītību un tai piešķirtos resursus, Copernicus kosmosa komponenta īstenošanas pamatā vajadzētu būt tehniskām specifikācijām. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāpieņem un jāatjaunina tehniskās specifikācijas, precizējot, kādas darbības ir jāatbalsta ar Copernicus kosmosa komponentu, un to orientējošu izmaksu sadalījumu un plānošanu. Tā kā Copernicus pamatā vajadzētu būt ieguldījumiem, ko veic Savienība, EKA un dalībvalstis Globālās vides un drošības novērošanas kontekstā, Copernicus kosmosa komponenta darbībās vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā EKA ilgtermiņa scenārija elementi, kas ir EKA sagatavots un atjaunināts dokuments, ar ko izveido Copernicus kosmosa komponenta vispārējo sistēmu.

(18)

Copernicus būtu jāorientē uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu.

(19)

Copernicus starptautiskā dimensija ir īpaši būtiska saistībā ar datu un informācijas apmaiņu, kā arī saistībā ar piekļuvi novērošanas infrastruktūrai. Šāda apmaiņa ir izmaksu ziņā lietderīgāka nekā datu iegādes shēmas un stiprina Copernicus globālo dimensiju.

(20)

Līgumā par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) un pamatnolīgumos ar kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātēm ir paredzēta minēto valstu piedalīšanās Savienības programmās. Būtu jādod iespēja piedalīties arī citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, ar šādu mērķi noslēdzot starptautiskus nolīgumus.

(21)

Dalībvalstīm, trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, vajadzētu būt iespējai šajās programmās dot savu ieguldījumu.

(22)

Komisijai būtu jāuzņemas vispārēja atbildība par Copernicus. Tai būtu jādefinē prioritātes un jānodrošina Copernicus vispārējā koordinēšana un uzraudzība. Tam būtu jāietver arī īpaši centieni, kas palielinātu sabiedrības informētību par to, cik kosmosa programmas ir nozīmīgas Eiropas pilsoņiem. Komisijai būtu Eiropas Parlamentam un Padomei savlaicīgi jāsniedz visa attiecīgā ar Copernicus saistītā informācija.

(23)

Īstenojot Copernicus, Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāizmanto Eiropas starpvaldību organizācijas, ar kurām tā jau ir izveidojusi partnerību, jo īpaši EKA Copernicus kosmosa komponenta tehniskajā koordinēšanā, tā arhitektūras definēšanā, kosmosa aktīvu izstrādē un iepirkuma rīkošanā, piekļuvē datiem un specializētu misiju darbībā. Papildus minētajam Komisijai specializētu misiju veikšanā vajadzētu izmantot arī Eiropas Meteoroloģisko satelītu izmantošanas organizāciju (EUMETSAT), ievērojot šīs organizācijas pilnvaras un lietpratību.

(24)

Ņemot vērā Copernicus partnerības dimensiju un lai izvairītos no tehniskās lietpratības dublēšanās, Copernicus īstenošana būtu jādeleģē vienībām, kurām ir pienācīgas tehniskās un profesionālās spējas. Šādas vienības būtu jāmudina minēto uzdevumu izpildi piemērotā līmenī darīt pieejamu konkurencei, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (8) (“Finanšu regula”).

(25)

Copernicus būtu jāiekļauj pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņu monitorings, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība. Copernicus it īpaši būtu jāsniedz informācija par atmosfēras stāvokli, tostarp vietējā, valstu, Eiropas un pasaules mērogā; informācija par okeānu stāvokli, tostarp izveidojot īpašu Eiropas grupu jūras vides novērošanai; informāciju, kas palīdzētu veikt zemes monitoringu, sekmējot vietējās, valstu un Eiropas politikas īstenošanu; informācija, kas palīdzētu pielāgoties klimata pārmaiņām un tās mazināt; ģeotelpiskā informācija, kas palīdzētu ārkārtas situāciju pārvaldībā, tostarp ar preventīvām darbībām, un civilās drošības jomā, tostarp Savienības ārējās darbības atbalstam. Komisijai vajadzētu apzināt atbilstīgas līgumiskas vienošanās, kas sekmētu pakalpojumu sniegšanas ilgtspēju.

(26)

Īstenojot Copernicus pakalpojumu komponentu, ja tas ir pienācīgi pamatots ar konkrētās darbības īpašo būtību un ar īpašo lietpratību, Komisija var izmantot kompetentas vienības, piemēram, Eiropas Vides aģentūru, Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX), Eiropas Jūras drošības aģentūru (EMSA), Eiropas Savienības Satelītcentru (SATCEN), Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centru (ECMWF), citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības, vai jebkuru attiecīgu struktūru, kas potenciāli atbilst deleģēšanai saskaņā ar Finanšu regulu. Izvēloties vienību, būtu pienācīgi jāņem vērā izmaksu lietderība, kas tiks panākta, uzticot minētos uzdevumus, un ietekme uz šīs vienības pārvaldības struktūru, finanšu resursiem un cilvēkresursiem.

(27)

Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (JRC) ir aktīvi piedalījies ar Regulu (ES) Nr. 911/2010 izveidotajā GMES iniciatīvā un GMES sākotnējo darbību īstenošanā. Komisijai arī turpmāk, īstenojot Copernicus, būtu jāizmanto JRC zinātniskais un tehniskais atbalsts.

(28)

Publiskajam iepirkumam, ko rīko vienības, kam uzticēta Copernicus īstenošana, vajadzētu atbilst Savienības noteikumiem vai līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, ciktāl tas atļauts Finanšu regulā ar noteikumiem attiecībā uz publiskiem līgumiem. Specifiski pielāgojumi, kas veicami šajos noteikumos, kā arī esošo līgumu pagarināšanas kārtība, būtu jānosaka atbilstīgajos deleģēšanas nolīgumos. Būtu pirmkārt un galvenokārt jātiecas nodrošināt vislabāko cenas un vērtības attiecību, kontrolēt izmaksas, mazināt riskus, uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Būtu jānodrošina atklāta piekļuve un godīga konkurence visā piegādes ķēdē un līdzsvarotas dalības iespējas nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un MVU. Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Vajadzības gadījumā būtu jātiecas izmantot vairākus piegādes avotus, lai mazinātu ar programmu saistītos riskus, nepieļautu atkarību no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku vispārēju kontroli pār Copernicus un tās izmaksām, un grafikiem. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās zemes novērošanas jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse.

(29)

Cik vien iespējams būtu jāmazina risks, ka līgumattiecības netiek izpildītas vai tiek izpildītas slikti. Šādā nolūkā līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm vajadzības gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību. Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādu iepirkumu attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem Savienības nozarēm būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja tiek pierādīts, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot Copernicus stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto publiskā sektora ieguldījumi un ražošanas nozares pieredze un zināšanas, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par konkursa procedūru.

(30)

Lai labāk izvērtētu produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, vajadzības gadījumā būtu jāņem vērā kopējās izmaksas produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kura pamatā ir kritērijs, ar ko līguma slēgšanas tiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka tā ļauj pārbaudīt pretendentu sniegtās informācijas pareizību.

(31)

Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja vienam vai vairākiem uzņēmumiem pirms uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus jau ir privileģēta informācija par darbībām, kas ir saistītas ar konkrēto uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus. Vajadzētu būt iespējai gan līguma slēgšanas tiesības piešķirt kā līgumu ar nosacītām stadijām, gan ar zināmiem nosacījumiem veikt grozījumus jau konkrētā līguma izpildes laikā vai pat noteikt minimālo apjomu, par kādu slēdzami apakšuzņēmuma līgumi. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturīga Copernicus, līgumu cenas vienmēr nevar prognozēt precīzi, un tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga galīga cena un ir iekļauti noteikumi par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(32)

Lai Copernicus saglabātu maksimālā apjomā, cik vien iespējams samazinot tehniskus un ar grafiku saistītus riskus un ar tiem saistītās izmaksas un nodrošinot ilgstošu piegādes drošību, Copernicus būtu maksimāli jāizmanto publiskā sektora iepriekšējie finansiālie un infrastruktūras ieguldījumi, kā arī pieredze un zināšanas, kas rūpniecības nozarē gūtas ar šādiem ieguldījumiem GMES. Tam jo īpaši vajadzētu attiekties uz atkārtotiem kosmosa un zemes segmentu komponentiem, ko EKA un tās dalībvalstis ir izstrādājušas saistībā ar GMES kosmosa komponenta papildprogrammu un ar Savienības finansiālu dalību. Pēdējā minētajā gadījumā līgumslēdzējai iestādei būtu pienācīgi jāapsver iespēja izmantot sarunu procedūru bez paziņojuma par līgumu vai tā ekvivalenta iepriekšējas publicēšanas.

(33)

Lai varētu ilgtspējīgi sasniegt Copernicus mērķus, ir jākoordinē dažādo Copernicus iesaistīto partneru darbības un jāizstrādā, jāizveido un jāizmanto pakalpojumu un novērošanas spējas, kas atbilst lietotāju pieprasījumam. Šajā ziņā Komisijai būtu jāpalīdz komitejai (Copernicus komiteja), lai koordinētu ieguldījumus, ko Copernicus veic Savienība, dalībvalstis un starpvaldību organizācijas, kā arī lai īstenotu koordināciju ar privāto sektoru, vislabākajā iespējamajā veidā izmantojot esošās spējas un apzinot trūkumus, kuri jānovērš Savienības līmenī. Tāpat tai būtu jāpalīdz Komisijai uzraudzīt Copernicus vienmērīgu īstenošanu. Labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga vienāda Copernicus vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienlīdzīga piekļuve informācijai, tāpēc pārstāvjiem no vienībām, kam uzticēti budžeta īstenošanas uzdevumi, vajadzētu būt iespējai kā novērotājiem piedalīties darbā, ko veic Copernicus komiteja, kas izveidota, lai palīdzētu Komisijai. Šo pašu iemeslu dēļ pārstāvjiem no tām trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties Copernicus komitejas darbā, ievērojot drošības prasības un šāda nolīguma noteikumus. Šādiem pārstāvjiem komitejā nevajadzētu būt tiesībām piedalīties Copernicus komitejas balsošanas procedūrās.

(34)

Arī to vienību darbs, kurām Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, būtu jāvērtē, salīdzinot ar izpildes rādītājiem. Tas Eiropas Parlamentam un Padomei sniegtu informāciju par Copernicus darbību un Copernicus īstenošanas progresu.

(35)

Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1159/2013 (9) ir paredzēti licencēšanas un reģistrācijas nosacījumi GMES lietotājiem un noteikti kritēriji attiecībā uz attiecībā uz piekļuves ierobežošanu GMES datiem un GMES pakalpojumu informācijai.

(36)

Dati un informācija, kas sagatavoti Copernicus satvarā, būtu jādara pieejami pilnībā, atklāti un bez maksas, ievērojot atbilstīgus nosacījumus un ierobežojumus, lai veicinātu to lietošanu un kopīgošanu un lai stiprinātu Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējā sektorā, tādējādi veicinot izaugsmi un darbvietu izveidi.

(37)

Komisijai būtu jāsadarbojas ar datu sniedzējiem, lai vienotos par trešo personu datu licencēšanas nosacījumiem ar mērķi veicināt to izmantošanu Copernicus, nodrošinot šīs regulas un piemērojamo trešo personu tiesību ievērošanu.

(38)

Būtu jāņem vērā tiesības uz piekļuvi Copernicus Sentinel datiem, kas piešķirtas saskaņā ar GMES kosmosa komponenta programmu, ko 2013. gada 24. septembrī apstiprināja EKA Zemes novērošanas programmas valde.

(39)

Copernicus ir civila programma, kura pakļauta civilai kontrolei, tāpēc prioritāte būtu jāpiešķir tādu datu iegūšanai un informācijas, tostarp augstas izšķirtspējas attēlu, sagatavošanai, kas nerada risku vai apdraudējumu Savienības vai tās dalībvalstu drošībai. Tomēr, tā kā atsevišķiem Copernicus datiem un atsevišķai Copernicus informācijai var būt nepieciešama aizsardzība, lai šīs regulas darbības jomas satvarā nodrošinātu šādas informācijas drošu apriti, visiem Copernicus dalībniekiem vajadzētu nodrošināt ES klasificētas informācijas aizsardzību tikpat lielā mērā, kā to garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom (10) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (11) pielikumos.

(40)

Ņemot vērā to, ka atsevišķi Copernicus dati un atsevišķa Copernicus informācija, tostarp augstas izšķirtspējas attēli, var ietekmēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, pienācīgi pamatotos gadījumos Padomei vajadzētu būt pilnvarotai pieņemt pasākumus, lai novērstu Savienības vai tās dalībvalstu drošības riskus un apdraudējumu.

(41)

Savienībai vajadzētu būt visu Copernicus satvarā radīto vai sagatavoto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniecei. Lai pilnībā ievērotu jebkādas ar īpašumtiesībām saistītas pamattiesības, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem. Būtu jāsaprot, ka šajā regulā ietvertie noteikumi par nemateriālo aktīvu īpašumtiesībām neaptver nemateriālās tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valsts tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par atbilstīgu, pamatojoties uz katra konkrētā gadījuma izvērtējumu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai no tiem atbrīvoties. Konkrēti, Savienībai vajadzētu būt iespējai nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no Copernicus satvarā veiktā darba, lai panāktu to, ka Copernicus pakalpojumus plaši sāk izmantot lejupējie lietotāji.

(42)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizsargā, īstenojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepareizi izmaksāto vai neatbilstīgi izlietoto līdzekļu atgūšanu un attiecīgā gadījumā administratīvus un finansiālus sodus saskaņā ar Finanšu regulu.

(43)

Copernicus ir sarežģīta programma, tāpēc Komisijai vajadzētu saņemt palīdzību no neatkarīgiem ekspertiem, kuri pārstāv plašas ieinteresēto personu aprindas, tostarp jo īpaši no ekspertiem, ko dalībvalstis izvirzījušas saistībā ar drošības jautājumiem, no personām, kas pārstāv attiecīgas valsts vienības, kas ir atbildīgas par kosmosu un par Copernicus lietotājiem, lai tai nodrošinātu nepieciešamo tehnisko un zinātnisko lietpratību, kā arī sniegtu starpdisciplināru un starpnozaru perspektīvu, ņemot vērā attiecīgās jau pastāvošās iniciatīvas Savienības, valstu un reģionālā līmenī.

(44)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz gada darba programmas, pakalpojumu un kosmosa komponentu tehnisko specifikāciju, drošības aspektu un pasākumu, kuru mērķis ir veicināt dalībvalstu konverģenci Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantošanā un to piekļuvē Zemes novērošanas tehnoloģijai un izstrādei, pieņemšanu, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (12).

(45)

Copernicus ir orientēta uz lietotāju, tādēļ ir nepieciešama nepārtraukta, efektīva lietotāju iesaistīšana, īpaši attiecībā uz pakalpojumu prasību definēšanu un apstiprināšanu. Lai programma būtu vērtīgāka lietotājiem, būtu aktīvi jātiecas pēc viņu ieguldījuma, pastāvīgi apspriežoties ar tiešajiem lietotājiem publiskajā un privātajā sektorā. Šādā nolūkā būtu jāizveido darba grupa (“Lietotāju forums”), lai palīdzētu Copernicus komitejai apzināt lietotāju prasības, pārbaudīt pakalpojumu atbilstību un koordinētu lietotājus publiskajā sektorā.

(46)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu attiecībā uz darbības pakalpojumiem nepieciešamo datu prasībām, attiecībā uz noteikumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai, šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, attiecībā uz konkrētiem tehniskiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu un attiecībā uz kritērijiem, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(47)

Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, būtu jāuzrauga un jāvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus un jaunas darbības. Novērtējumā jo īpaši vajadzētu izvērtēt to, kādu ietekmi Copernicus datu un Copernicus informācijas politika atstāj uz ieinteresētajām personām, lejupējiem lietotājiem, iespaidu uz uzņēmumiem, kā arī uz valsts un privātiem ieguldījumiem Zemes novērošanas infrastruktūrās. Novērtējumā būtu jāietver arī attiecīgu Eiropas aģentūru, piemēram, Eiropas GNSS aģentūras (GSA), iespējama iesaistīšana nākotnē. Lai panāktu maksimālus rezultātus un izmantotu kompetenci un lietpratību, kas iegūtas Copernicus īstenošanas posmos, turpmākās plānošanas vajadzībām būtu jāizskata jauni organizatoriski modeļi, nodrošinot ilgtermiņa ekonomiskās saistības.

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Copernicus, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas ietvers arī Eiropas mēroga spējas un būs atkarīgs no pakalpojumu koordinētas sniegšanas visās dalībvalstīs, kas jākoordinē Savienības līmenī, bet ierosinātās darbības vēriena dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(49)

Ar šo regulu tiek noteikts finansējums, kas ir galvenā atsauce 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (13) 17. punkta izpratnē Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējā budžeta procedūrā.

(50)

Ir lietderīgi šīs regulas finansēšanas laikposmu pielīdzināt finansēšanas laikposmam, kas paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra.

(51)

Tādēļ, lai izveidotu atbilstīgu pārvaldības un finansēšanas sistēmu un nodrošinātu pilnībā funkcionējošu Copernicus, ir arī jāatceļ Regula (ES) Nr. 911/2010. Jebkuram pasākumam, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 911/2010, būtu jāpaliek spēkā, lai nodrošinātu tā nepārtrauktību,

a)

pakalpojumu komponents, kas nodrošina informācijas sniegšanu šādās jomās: atmosfēras monitorings, jūras vides monitorings, zemes monitorings, klimata pārmaiņas, ārkārtas situāciju pārvaldība un drošība;

b)

kosmosa komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina ilgtspējīgus novērojumus no kosmosa;

c)

in situ komponents, kas a) apakšpunktā minētajās pakalpojumu jomās nodrošina saskaņotu piekļuvi novērojumiem, izmantojot gaisa, jūras un sauszemes iekārtas.

1)

“specializētas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kas paredzētas izmantošanai Copernicus un tiek veiktas šajā programmā, īpaši Sentinel misijas;

2)

“papildinošas misijas” ir misijas Zemes novērošanai no kosmosa, kuras nodrošina Copernicus datus, kas papildina specializēto misiju nodrošinātos datus;

3)

“specializētu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti specializētās misijās un paredzēti izmantošanai Copernicus;

4)

“papildinošu misiju dati” ir Zemes novērošanas no kosmosa dati, kas iegūti papildinošās misijās un licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

5)

“in situ dati” ir novērošanas dati no sensoriem, kuri atrodas uz zemes, jūrā vai gaisā, kā arī atsauces dati un palīgdati, kas licencēti vai nodrošināti izmantošanai Copernicus;

6)

“trešo personu dati un informācija” ir ārpus Copernicus darbības jomas iegūti dati un informācija, kas nepieciešami programmas mērķu īstenošanai;

7)

“Copernicus dati” ir specializētu misiju dati, papildinošu misiju dati un in situ dati;

8)

“Copernicus informācija” ir informācija, kas iegūta no 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem pēc Copernicus datu apstrādes vai modelēšanas;

9)

“Copernicus lietotāji” ir:

a)

Zemes monitorings ar mērķi atbalstīt vides aizsardzību un civilās aizsardzības un civilās drošības centienus;

b)

sociālo un ekonomisko ieguvumu maksimāla palielināšana un Zemes novērošanas izmantošanas veicināšana pielietojumos un pakalpojumos, ar to atbalstot stratēģiju “Eiropa 2020” un tās mērķus – gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi;

c)

konkurētspējīgas Eiropas kosmosa un pakalpojumu nozares attīstības veicināšana un iespēju maksimāla palielināšana Eiropas uzņēmumiem attīstīt un nodrošināt inovatīvas Zemes novērošanas sistēmas un pakalpojumus;

d)

autonomas piekļuves nodrošināšana zināšanām vides jomā un svarīgākajām Zemes novērošanas un ģeogrāfiskās informācijas pakalpojumu tehnoloģijām, ar to ļaujot Eiropai panākt, ka tā var neatkarīgi pieņemt lēmumus un rīkoties;

e)

atbalsts Eiropas politikai un ieguldījums tajā, kā arī globālu iniciatīvu, piemēram, GEOSS, veicināšana.

a)

ilgtermiņā un ilgtspējīgi sniegt pareizus un drošticamus datus un informāciju Copernicus lietotājiem, dodot iespēju sniegt 5. panta 1. punktā minētos pakalpojumus un nodrošinot atbilstību Copernicus pamatlietotāju prasībām;

b)

nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi datiem un informācijai no kosmosa, ko sniedz autonomas Eiropas Zemes novērošanas spējas ar saskaņotām tehniskām specifikācijām, un izmantot esošos Eiropas un valstu līdzekļus un spējas, kurus pēc vajadzības papildina;

c)

nodrošināt ilgtspējīgu un drošticamu piekļuvi in situ datiem, jo īpaši izmantojot esošās spējas, ko lieto Eiropas un valstu līmenī, un globālās novērošanas sistēmas un tīklus.

a)

Copernicus dati un Copernicus informācija, kas darīti pieejami saskaņā ar attiecīgajām pakalpojuma līmeņa nodrošināšanas prasībām attiecībā uz vidi, civilo aizsardzību un civilo drošību;

b)

lielāks pieprasījums pēc Copernicus datiem un Copernicus informācijas, ko vērtē pēc lietotāju skaita attīstības, datu, kuriem piekļūts, apjoma un pievienotās vērtības informācijas, kā arī pēc lejupējo pakalpojumu skaita pieauguma un pēc plašākas izplatības dalībvalstīs un Savienībā;

c)

Copernicus datu un Copernicus informācijas izmantojums Savienības iestādēs un struktūrās, starptautiskās organizācijās un Eiropas, valstu, reģionu vai vietējās iestādēs, tostarp izmantošanas līmenis lietotāju vidū un lietotāju apmierinātība, kā arī Savienības iedzīvotājiem radītie ieguvumi;

d)

Eiropas lejupējo operatoru izplatība tirgū, tostarp esošo tirgu paplašināšana un jaunu tirgu izveide, un konkurētspēja;

e)

Copernicus pakalpojumos izmantojamo Copernicus datu stabila pieejamība.

a)

atmosfēras monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par gaisa kvalitāti Eiropas mērogā un atmosfēras ķīmisko sastāvu globālā mērogā. Tas jo īpaši nodrošina informāciju gaisa kvalitātes monitoringa sistēmām, ko izmanto no vietējā līdz valsts līmenim, un sniedz ieguldījumu atmosfēras sastāva klimata rādītāju monitoringā, kad iespējams, ietverot saikni ar platībām, ko klāj meži;

b)

jūras vides monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par okeāna fiziskās vides un jūras ekosistēmu stāvokli un dinamiku pasaules okeāna un Eiropas reģionu jūras teritorijās, atbalstot jūras drošību, sniedzot ieguldījumu atkritumu plūsmu monitoringā, jūras vides, piekrastes un polāro reģionu, kā arī jūras resursu monitoringā, kā arī meteoroloģiskajā prognozēšanā un klimata monitoringā;

c)

zemes monitoringa pakalpojums, kam jānodrošina informācija par zemes izmantojumu un zemes segumu, kriosfēru, klimata pārmaiņām un bioģeofizikālajiem rādītājiem, tostarp to dinamiku, atbalstot bioloģiskās daudzveidības, augsnes, iekšzemes un piekrastes ūdeņu, mežu, veģetācijas un dabas resursu vides monitoringu no globāla līdz vietējam mērogam, kā arī vides, lauksaimniecības, attīstības, enerģētikas, pilsētplānošanas, infrastruktūru un transporta politikas vispārēju īstenošanu;

d)

klimata pārmaiņu pakalpojums, kam jānodrošina informācija, lai palielinātu zināšanu bāzi pielāgošanās un seku mazināšanas politikas atbalstam. It īpaši tas veicina būtisko klimata rādītāju nodrošināšanu, klimata analīzes, prognozes un rādītājus laikā un telpā saistībā ar pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijām dažādām Savienības nozaru un sabiedriskā labuma jomām;

e)

ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums, kam jānodrošina informācija reaģēšanai ārkārtas situācijās saistībā ar dažāda veida katastrofām, tostarp meteoroloģiskiem apdraudējumiem, ģeofizikāliem apdraudējumiem, apzinātām un nejaušām cilvēka izraisītām katastrofām un citām humānām katastrofām, kā arī novēršanas, sagatavotības, reaģēšanas un atjaunošanas darbībām;

f)

drošības pakalpojums, kam jānodrošina informācija civilās drošības problēmu risināšanai Eiropā, uzlabojot krīžu novēršanas, sagatavotības un reaģēšanas spējas, it īpaši saistībā ar robežu un jūras novērošanu, kā arī atbalsta Savienības ārējo darbību, neskarot sadarbības kārtību, par ko varētu vienoties Komisija un dažādas kopējās ārpolitikas un drošības politikas struktūras, īpaši Eiropas Savienības Satelītcentrs.

a)

izstrādes darbības ar mērķi uzlabot pakalpojumu kvalitāti un izpildījumu, tostarp to attīstību un pielāgošanu, izvairoties no darbības riskiem vai tos mazinot, kā arī izmantojot sinerģijas ar attiecīgām darbībām, piemēram, programmas “Apvārsnis 2020” darbībām;

b)

atbalsta darbības, proti, pasākumus ar mērķi veicināt to, ka Copernicus datus un Copernicus informāciju sāk un turpina izmantot:

a)

novērojumu no kosmosa nodrošināšana, tostarp:

b)

darbības, reaģējot uz lietotāju aizvien jaunām vajadzībām, tostarp:

c)

satelītu aizsardzība pret sadursmju risku, ņemot vērā Savienības kosmisko objektu novērošanas un uzraudzības atbalsta satvaru;

d)

droša satelītu ekspluatācijas izbeigšana pēc to darbības beigām.

a)

in situ datu nodrošināšana darbības pakalpojumiem – ietverot trešo personu in situ datus starptautiskā līmenī –, izmantojot esošās spējas;

b)

in situ datu apkopošanas un nodrošināšanas koordinēšana un saskaņošana;

c)

tehnisks atbalsts Komisijai attiecībā uz pakalpojumu prasībām in situ novērošanas datiem;

d)

sadarbība ar in situ operatoriem, lai veicinātu to izstrādes darbību konsekvenci, kas ir saistītas ar in situ novērošanas infrastruktūru un tīkliem;

e)

tādu trūkumu konstatēšana in situ novērošanā, kurus nav iespējams novērst, izmantojot esošo infrastruktūru un tīklus – tostarp globālā līmenī –, un šādu trūkumu novēršana, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu.

a)

5. un 7. pantā minētajām darbībām paredz EUR 897,415 miljonus;

b)

6. pantā minētajām darbībām paredz EUR 3 394,065 miljonus, tostarp maksimālo summu EUR 26,5 miljonus 6. panta 2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām darbībām.

a)

tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 5. panta 1. punktā minēto Copernicus pakalpojumu komponentu saistībā ar tā īstenošanu;

b)

tehniskajām specifikācijām, kas attiecas uz 6. pantā minēto Copernicus kosmosa komponentu saistībā ar tā īstenošanu un attīstību, balstoties uz lietotāju prasībām.

a)

nodrošināt Copernicus kosmosa komponenta tehnisko koordinēšanu;

b)

balstoties uz lietotāju prasībām, noteikt Copernicus kosmosa komponenta sistēmas arhitektūru un tā attīstību, ko koordinē Komisija;

c)

pārvaldīt piešķirtos līdzekļus;

d)

nodrošināt uzraudzības un kontroles procedūras;

e)

sagatavot jaunas specializētas misijas;

f)

rīkot iepirkumu par atkārtotām specializētām misijām;

g)

veikt specializētas misijas, izņemot tās, kuras veic EUMETSAT saskaņā ar šā panta 2. punktu;

h)

koordinēt shēmu piekļuvei Copernicus pakalpojumu papildinošo misiju datiem;

i)

rīkot iepirkumu par piekļuves tiesībām un risināt sarunas par nosacījumiem, lai izmantotu komerciālo satelītu datus, kas nepieciešami 5. panta 1. punktā minētajiem Copernicus pakalpojumiem.

a)

Eiropas Vides aģentūra (EVA);

b)

Eiropas Aģentūra operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX);

c)

Eiropas Jūras drošības aģentūra (EMSA);

d)

Eiropas Savienības Satelītcentrs (SATCEN);

e)

Eiropas vidēja termiņa laika prognožu centrs (ECMWF);

f)

citas attiecīgas Eiropas aģentūras, valstu struktūru grupas vai apvienības.

a)

visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu ekonomikas dalībnieku – īpaši jaunu dalībnieku un MVU – dalību, tostarp mudinot pretendentus izmantot apakšuzņēmējus;

b)

novērst iespējamu dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un atkarību tikai no viena piegādātāja;

c)

izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī pieredzi un zināšanas rūpniecības nozarē, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa procedūras noteikumi;

d)

vajadzības gadījumā izmantot vairākus avotus, lai nodrošinātu labāku vispārējo kontroli pār Copernicus, tās izmaksām un grafiku;

e)

vajadzības gadījumā ņemt vērā visas izmaksas visā produkta, pakalpojuma vai darbu, par ko izsludināts iepirkums, lietošanas ciklā.

a)

var šim ekonomikas dalībniekam sniegt ievērojamas priekšrocības konfidenciālas informācijas ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu; vai

b)

ietekmē normālas konkurences nosacījumus vai neitralitāti un objektivitāti līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas vai līgumu izpildes gaitā.

a)

līgumā ir paredzēti ļoti sarežģīti elementi vai elementi, kuru dēļ ir jāizmanto kāda jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ietver lielu skaitu tehnisku risku; vai

b)

visas darbības, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ ir jāsāk nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams pilnībā noteikt nemainīgu fiksētu cenu, tāpēc ka pastāv virkne būtisku risku vai tāpēc ka konkrētā līguma izpilde daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

a)

līguma veidu, proti, vai līgums ir pilnīgas vai daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgums, nepārsniedzot maksimālo cenu;

b)

slēdzot daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu – tos līguma elementus, uz kuriem attiecas izmaksu atlīdzināšana;

c)

kopējo maksimālo cenu;

d)

piešķiršanas kritērijus, kas vajadzīgi, lai izvērtētu provizoriskā kopējā budžeta ticamību, atlīdzināmās izmaksas, šo izmaksu noteikšanas mehānismus un peļņu, kas minēta izvērtējamajā piedāvājumā;

e)

veidu, kā tiek aprēķināts 1. punktā minētais pieskaitījums, ko piemēro tiešajām izmaksām;

f)

noteikumus un procedūras, lai saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem noteiktu to izmaksu atbilstīgumu, kuras pretendents plāno saistībā ar līguma izpildi;

g)

grāmatvedības noteikumus, kas jāievēro pretendentiem;

h)

ja daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu – šādas maiņas parametrus.

a)

ir faktiski radušās līguma izpildes laikā – izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūrām un nemateriāliem aktīviem, kas nepieciešami līguma izpildei, kuras var uzskatīt par atbilstīgām visā pirkuma vērtības apjomā;

b)

ir norādītas provizoriskajā budžetā, kuru var pārskatīt, veicot grozījumus sākotnējā līgumā;

c)

ir nepieciešamas līguma izpildei;

d)

izriet no līgumsaistību izpildes un attiecas uz to;

e)

ir identificējamas, pārbaudāmas, uzskaitītas darbuzņēmēja grāmatvedības dokumentos un ir noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētajiem grāmatvedības standartiem;

f)

atbilst piemērojamo nodokļu un sociālās jomas tiesību aktu prasībām;

g)

neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

h)

ir samērīgas, pamatotas un atbilst pareizas finanšu pārvaldības prasībām, jo īpaši attiecībā uz taupību un lietderību.

a)

tā nosaka visreālāko iespējamo maksimālo cenu, vienlaikus nodrošinot zināmu elastību, lai ņemtu vērā tehniskas grūtības;

b)

tā daļējas izmaksu atlīdzināšanas līgumu maina uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu, tiklīdz līguma izpildes gaitā šādu nemainīgu fiksētu cenu ir iespējams noteikt. Šādā nolūkā tā nosaka maiņas parametrus, lai līgumu, kas noslēgts saskaņā ar izmaksu atlīdzināšanas principu, mainītu uz līgumu ar nemainīgu fiksētu cenu;

c)

tā ievieš uzraudzības un pārbaudes pasākumus, kas jo īpaši nodrošina provizorisku izmaksu aplēses sistēmu;

d)

tā nosaka piemērotus principus, instrumentus un procedūras līgumu izpildei, jo sevišķi to izmaksu atbilstības noteikšanai un pārbaudīšanai, ko darbuzņēmējs vai tā apakšuzņēmēji deklarē līguma izpildes laikā, un līgumu grozīšanai;

e)

tā pārliecinās, ka darbuzņēmējs un tā apakšuzņēmēji ievēro līgumā paredzētos grāmatvedības standartus un izpilda pienākumu nodrošināt grāmatvedības dokumentus, kam vajadzētu dot patiesu un skaidru priekšstatu par grāmatvedības uzskaiti;

f)

visā līguma izpildes gaitā tā nepārtraukti gādā par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitāti.

a)

tas nemaina līguma priekšmetu;

b)

tas neizjauc līguma ekonomisko līdzsvaru;

c)

ar to neievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu sākotnēji bijuši ietverti līguma dokumentos – būtu ļāvuši piedalīties citiem pretendentiem, nevis sākotnēji pieņemtajiem, vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto.

a)

veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas lietošanu un kopīgošanu;

b)

nostiprināt Eiropas Zemes novērošanas tirgus, jo īpaši lejupējo sektoru, lai veicinātu izaugsmi un darbvietu izveidi;

c)

veicināt Copernicus datu un Copernicus informācijas ilgtspējīgu un nepārtrauktu sniegšanu;

d)

atbalstīt Eiropas pētniecības, tehnoloģijas un inovācijas kopienas.

a)

licencēšanas nosacījumi, kas attiecas uz trešo personu datiem un informāciju;

b)

formāti, raksturlielumi un izplatīšanas līdzekļi;

c)

drošības intereses un Savienības vai tās dalībvalstu ārējās attiecības;

d)

sistēmas, kura iegūst Copernicus datus un Copernicus informāciju, pārrāvuma risks drošības un tehnisku iemeslu dēļ;

e)

lietotājiem Eiropā nodrošināt uzticamu piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai.

a)

nosacījumiem un procedūrām, kas attiecas uz piekļuvi Copernicus datiem un Copernicus informācijai un šo datu un informācijas reģistrēšanu un lietošanu, ietverot izplatīšanas līdzekļus;

b)

konkrētiem tehniskajiem kritērijiem, kas nepieciešami, lai novērstu Copernicus datu un Copernicus informācijas pārrāvumu, ietverot piekļuves prioritāti;

c)

kritērijiem un procedūrām, lai ierobežotu Copernicus datu un Copernicus informācijas ieguvi vai izplatīšanu tiesību konflikta dēļ.

a)

tehniskajām specifikācijām specializēto misiju to datu pārraidei un lietošanai, kas pārraidīti tādiem uztvērējiem vai izmantojot speciālus platjoslas savienojumus ar tādām stacijām, kas nav daļa no Copernicus;

b)

tehniskajām specifikācijām Copernicus datu un Copernicus informācijas arhivēšanai.

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir EEZ līguma līgumslēdzējas puses, saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti EEZ līgumā;

b)

kandidātvalstis, kā arī potenciālās kandidātes saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem vai asociācijas nolīguma protokolu, kas paredz vispārējus principus un nosacījumus šo valstu dalībai Savienības programmās;

c)

Šveices konfederācija, citas trešās valstis, kas nav minētas a) un b) apakšpunktā, un starptautiskas organizācijas, saskaņā ar nolīgumiem, kurus Savienība ir noslēgusi ar šādām trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām atbilstoši LESD 218. pantam, kurā paredzēti nosacījumi un detalizēti to iesaistīšanās noteikumi.

24.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 122/67

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1166/2008 (2) noteikts, ka dalībvalstīm 2010., 2013. un 2016. gadā jāveic lauku saimniecību struktūras apsekojumi, par kuriem dalībvalstis saņem Savienības maksimālo finanšu ieguldījumu 75 % no izmaksām, kas radušās, veicot minētos apsekojumus, un atkarībā no noteiktajām maksimālajām summām.

(2)

Lai veiktu lauku saimniecību struktūras apsekojumus un apmierinātu Savienības informācijas prasības, nepieciešams ievērojams dalībvalstu un Savienības finansējums.

(3)

Regulā (EK) Nr. 1166/2008 tika paredzēts finansējums apsekojumu programmas īstenošanai, tostarp to datubāzes sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras izmanto Komisijā, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus, un tika noteikta summa 2008.–2013. gada periodam.

(4)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1166/2008 budžeta lēmējinstitūcijai un likumdevējai iestādei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jānosaka summa 2014.–2018. gadam, pamatojoties uz jauno finanšu shēmu laikposmam, kas sākas 2014. gadā.

(5)

Ar ierosināto finansējumu būtu jāsedz vienīgi lauku saimniecību struktūras apsekojumu veikšana 2016. gadā un saistītā to datubāzes sistēmu pārvaldība, uzturēšana un izstrāde, kuras izmanto Komisijā, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus.

(6)

Ņemot vērā Horvātijas pievienošanos un nepieciešamību 2016. gadā veikt apsekojumus par lauku saimniecību struktūru šajā dalībvalstī, būtu jānosaka maksimālais Savienības ieguldījums katram apsekojumam Horvātijā, jo tāds netika paredzēts Pievienošanās aktā.

(7)

Ir notikusi apspriešanās ar Lauksaimniecības statistikas pastāvīgo komiteju.

(8)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1166/2008,

1)

regulas 13. pantam pievieno šādu punktu:

“4.a   Lauku saimniecību struktūras apsekojumam 2016. gadā maksimālā summa Horvātijai ir EUR 500 000.”;

2)

regulas 14. pantu groza šādi:

3)

iekļauj šādu pantu:

“14.a pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri programmas ietvaros ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt pārbaudes un apskates uz vietas pie saimnieciskās darbības subjektiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (4) noteiktajām procedūrām, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un pārbaudes, un apskates uz vietas.

(4)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).”"