17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/1

(1)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/48/EK (1) Savienībai kopš 2011. gada 22. janvāra ir saistoša Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, kuras noteikumi ir kļuvuši par Savienības tiesību sistēmas sastāvdaļu.

(2)

Padome 2012. gada 26. novembrī pilnvaroja Komisiju Eiropas Savienības vārdā risināt sarunas par starptautisku nolīgumu Pasaules Intelektuālā īpašuma organizācijā par labāku piekļuvi grāmatām cilvēkiem ar drukas lasītnespēju.

(3)

Šīs sarunas tika sekmīgi noslēgtas diplomātiskajā konferencē, kas notika Marrākešā laikā no 2013. gada 17. līdz 28. jūnijam, un 2013. gada 27. jūnijā tika noslēgts Marrākešas līgums, kas atvieglo piekļuvi iespieddarbiem personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ (“Marrākešas līgums”).

(4)

Ar Marrākešas līgumu tiek izveidots starptautisko noteikumu kopums, kas nodrošina, ka attiecībā uz autortiesībām valsts līmenī pastāv ierobežojumi vai izņēmumi par labu personām, kuras ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai drukas lasītnespēju citu iemeslu dēļ, un kas ļauj veikt pārrobežu apmaiņu ar tādām iespieddarbu kopijām pieejamā formātā, kuras ir izgatavotas saskaņā ar autortiesību izņēmumiem vai ierobežojumiem.

(5)

Marrākešas līgumu var parakstīt visas tiesīgās puses viena gada laikā pēc tā pieņemšanas. Tas būtu jāparaksta Savienības vārdā attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības kompetencē, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/3

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 10. un 11. pantu katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē, un Savienības iestādēm būtu jādod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēja izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem, kā arī jāuztur atklāts, pārredzams un pastāvīgs dialogs ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību.

(2)

Ar Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumu “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un ietverošai izaugsmei” Savienība un dalībvalstis tiecas nākamajā desmitgadē nodrošināt izaugsmi, nodarbinātību, produktivitāti un sociālo kohēziju.

(3)

Lai gan Savienības pilsoņa statuss ar noteiktām tiesībām sniedz reālas priekšrocības, Savienība ne vienmēr pietiekami efektīvi uzsver saikni starp risinājumu daudzām ekonomiskām un sociālām problēmām un Savienības politiku. Tādējādi iespaidīgie sasniegumi attiecībā uz mieru un stabilitāti Eiropā, pastāvīgu izaugsmi ilgtermiņā, stabilām cenām, efektīvu patērētāju un vides aizsardzību un pamattiesību veicināšanu ne vienmēr ir veicinājuši pilsoņiem spēcīgu piederības sajūtu Savienībai.

(4)

Lai Eiropu padarītu tuvāku tās pilsoņiem un sniegtu viņiem iespēju pilnā mērā piedalīties arvien saliedētākas Savienības izveidē, transnacionālā un Savienības līmenī jāveic dažādas darbības un ir nepieciešami saskaņoti pasākumi. Eiropas pilsoņu iniciatīva sniedz unikālu iespēju pilsoņiem tieši līdzdarboties ES tiesību aktu izstrādē (3).

(5)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1904/2006/EK (4), ir izklāstīta rīcības programma, kurā ir apstiprināta vajadzība veicināt ilgstošu dialogu ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, kā arī atbalstīt aktīvu pilsoņu līdzdalību.

(6)

Starpposma novērtējuma ziņojums par programmu “Eiropa pilsoņiem” (2007–2013), publiskas konsultācijas tiešsaistē un divas secīgas ieinteresēto pušu apspriežu sanāksmes apliecināja, ka jaunā programma “Eiropa pilsoņiem” ir vajadzīga gan pilsoniskās sabiedrības organizācijām, gan arī atsevišķām iesaistītajām personām. Tika arī uzskatīts, ka tā būtu jāievieš, lai sniegtu plašākas iespējas organizācijām, savukārt personiskā līmenī tiktu vairota interese par Savienības jautājumiem. Ar šo regulu tāpēc būtu jāizveido programma “Eiropa pilsoņiem” laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam (programma).

(7)

Attiecībā uz projektu tēmām, to iekļaušanos vietējā un reģionālā kontekstā un ieinteresēto dalībnieku sastāvu, būtu jānodrošina svarīgas sinerģijas ar citām Savienības programmām, proti, izglītības, arodapmācības un jaunatnes, sporta, kultūras un audiovizuālajā jomā, pamattiesību un brīvību, sociālās iekļaušanas, dzimumu līdztiesības, diskriminācijas apkarošanas, pētniecības un inovācijas, informācijas sabiedrības, paplašināšanās jomā un Savienības ārējās darbībā.

(8)

Programmai būtu jāaptver plašs dažādu darbību loks, tostarp pilsoņu apspriedes, saskarsme un debates par pilsonības jautājumiem, Savienības mēroga notikumi, iniciatīvas, lai veicinātu izpratni par svarīgiem posmiem Eiropas vēsturē un atspoguļotu tos, iniciatīvas, lai informētu Eiropas pilsoņus, īpaši jauniešus, par Savienības vēsturi un Savienības iestāžu darbību, un debates par Eiropas politikas jautājumiem, nolūkā stiprināt visus sabiedriskās dzīves aspektus.

(9)

Eiropas Parlamenta 2009. gada 2. aprīļa rezolūcijā par Eiropas sirdsapziņu un totalitārismu un Padomes 2011. gada 9. un 10. jūnija secinājumos par atmiņām par totalitāro režīmu pastrādātajiem noziegumiem Eiropā ir uzsvērts, ka ir svarīgi saglabāt atmiņas par pagātni kā līdzekli, lai pagātni atstātu aiz sevis un veidotu nākotni, un uzsvērta Savienības nozīme, atvieglojot un sekmējot kopējas atmiņas par minētajiem noziegumiem, kā arī daloties tajās. Tāpēc būtu jāņem vērā arī vēsturisko, kultūras un starpkultūru aspektu nozīme, kā arī pastāvošās saiknes starp atceri un Eiropas identitāti.

(10)

Programmas horizontālajam griezumam būtu jānodrošina rezultātu vērtības palielināšana un pārnesamība, lai veicinātu lielāku ietekmi un ilgtermiņa ilgtspēju. Šajā nolūkā uzsāktajiem pasākumiem vajadzētu būt saistītiem ar Savienības politisko darba kārtību, un par tiem būtu atbilstīgi jāsniedz informācija.

(11)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš visu dalībvalstu pilsoņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju līdzsvarotai integrācijai un dalībai transnacionālos projektos un pasākumos, ņemot vērā Savienībā pastāvošo daudzvalodību un nepieciešamību iekļaut nepārstāvētās grupas.

(12)

Valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kuras gūst labumu no pirmspievienošanās stratēģijas, no vienas puses, un EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, no otras puses, saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar šīm valstīm, tiek atzītas par iespējamiem dalībniekiem Savienības programmās. Turklāt saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (5), aizjūras zemes un teritorijas ir tiesīgas piedalīties programmā.

(13)

Patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības izveide ir mērķis, kam būtu jāvieno programma un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (6). Savienība Eiropas Kaimiņattiecību instrumentā iekļautajām valstīm piedāvā īpašas attiecības, kuru pamatā ir savstarpēja apņemšanās ievērot kopīgas vērtības un principus.

(14)

Resursi, kas piešķirti saziņas darbībām saskaņā ar šo regulu, varētu veicināt arī iestāžu komunikāciju par Savienības politiskajām prioritātēm, ciktāl tās attiecas uz šīs regulas vispārējiem mērķiem.

(15)

Programma sadarbībā ar Komisiju un dalībvalstīm būtu pastāvīgi jāuzrauga un neatkarīgi jāizvērtē, lai varētu veikt atkārtotus pielāgojumus, kuri ir nepieciešami pasākumu pareizai īstenošanai.

(16)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un – attiecīgā gadījumā – administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7) (turpmāk “Finanšu regula”), un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (8).

(17)

Priekšroka būtu dodama dotācijām, kas paredzētas projektiem, kuriem neatkarīgi no to apjoma ir liela ietekme, jo īpaši tiem projektiem, kuri ir tieši saistīti ar Savienības politiku un kuru nolūks ir piedalīties Savienības politiskās programmas noteikšanā. Turklāt, ievērojot pareizas finanšu pārvaldības principu, programmas īstenošana būtu vēl vairāk jāvienkāršo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienotas likmes finansējumu un piemērojot vienības izmaksu likmes.

(18)

Lai nodrošinātu programmā paredzētā finansējuma atbalsta nepārtrauktību, šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(19)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību un stiprināt Eiropas pilsonību, un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai, nevar pietiekami labi īstenot atsevišķās dalībvalstīs un to, ka programmas transnacionālās un daudzpusīgās iedabas dēļ šis mērķis ir labāk sasniedzams Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā noteikts Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(20)

Šajā regulā visam programmas laikam ir iekļauta finanšu atsauces summa, kā paredzēts 18. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2013. gada 2. decembris) par budžeta disciplīnu, par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9), neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes budžeta pilnvaras, kas noteiktas Līgumā par Eiropas Savienības darbību.

(21)

Šajā regulā būtu jāparedz pārejas pasākumi to darbību uzraudzībai, kas uzsāktas pirms 2013. gada 31. decembra saskaņā ar Lēmumu Nr. 1904/2006/EK.

(22)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, programmas uzdevumu un mērķu satvarā īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (10),

a)

veicināt pilsoņu izpratni par Savienību, tās vēsturi un daudzveidību;

b)

stiprināt Eiropas pilsonību un uzlabot apstākļus pilsoniskajai un demokrātiskajai līdzdalībai Savienības līmenī.

a)

veicinot debates, pārdomas un tīklu attīstību, uzlabot izpratni par atceri, Savienības kopējo vēsturi un vērtībām, un Savienības mērķi, proti, veicināt mieru, Savienības vērtības un tās tautu labklājību;

b)

sekmēt pilsoņu demokrātisko un pilsonisko līdzdalību Savienības līmenī, pilnveidojot pilsoņu izpratni par Savienības politikas veidošanas procesu un veicinot sabiedriskās iesaistīšanās, starpkultūru pasākumu un brīvprātīgā darba iespējas Savienības līmenī.

a)

“Eiropas atcere”;

b)

“Demokrātiskā iesaistīšanās un pilsoniskā līdzdalība”.

a)

Savstarpējas mācīšanās un sadarbības pasākumi, piemēram:

b)

Strukturāls atbalsts tādām organizācijām kā

c)

Savienības mēroga analītiskie pasākumi, piemēram:

d)

Izpratnes veidošanas un izplatīšanas pasākumi, kas paredzēti, lai izmantotu šādu atbalstīto iniciatīvu rezultātus un vēl vairāk celtu to vērtību, un izceltu paraugpraksi, piemēram:

a)

dalībvalstis;

b)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem minēto valstu līdzdalībai Savienības programmās, kas izveidotas saskaņā ar attiecīgajiem pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai līdzīgiem nolīgumiem;

c)

EBTA valstis, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minēto līgumu.

a)

līdz 2017. gada 31. decembrim – starpposma novērtējuma ziņojumu par gūtajiem rezultātiem un par programmas izpildes kvalitatīvajiem un kvantitatīvajiem aspektiem;

b)

līdz 2018. gada 31. decembrim – paziņojumu par programmas turpināšanu;

c)

līdz 2023. gada 1. jūlijam – ex post novērtējuma ziņojumu.

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/14

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 598/2009 (2) Padome noteica galīgu antisubsidēšanas maksājumu tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā un parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk nekā 20 svara % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (“pārskatāmais ražojums” jeb “biodīzeļdegviela”), ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, ex 2710 20 11, ex 2710 20 15, ex 2710 20 17, ex 3824 90 97, 3826 00 10 un ex 3826 00 90 un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Pēc pasākumu apiešanai veltītas izmeklēšanas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 443/2011 (3) Padome galīgo antisubsidēšanas maksājumu, ko piemēro Amerikas Savienoto Valstu biodīzeļdegvielas importam, attiecināja arī uz biodīzeļdegvielas importu, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā (“paplašinātie spēkā esošie pasākumi”).

(3)

Pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu (“pārskatīšanas pieprasījums”) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 597/2009 (“pamatregula”) 19. pantam un 23. panta 6. punktam iesniedza Ocean Nutrition Canada (“pieprasījuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs no Kanādas.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījums attiecās vienīgi uz pārbaudi par to, vai pieprasījuma iesniedzējam ir iespējams piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka patiešām ir biodīzeļdegvielas ražotājs un ka ir spējīgs saražot visu to biodīzeļdegvielas apjomu, ko tas ir nosūtījis uz Savienību kopš tās pasākumu apiešanai veltītās izmeklēšanas perioda sākuma, kuras rezultātā noteica paplašinātos spēkā esošos pasākumus.

(6)

Izmeklēšanas periods, ko ņēma vērā pasākumu apiešanai veltītajā izmeklēšanā, aptvēra laiku no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”). Izmeklēšanas periods šajā izmeklēšanā aptvēra laiku no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”).

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus, ka ir veicis uzņēmējdarbību kā biodīzeļdegvielas ražotājs Kanādā ilgi pirms tam, kad tika noteikti spēkā esošie pasākumi. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu biodīzeļdegvielas ražotāju, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.

(8)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pārskatīšanas pieprasījumā ietverti pietiekami prima facie pierādījumi daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 30. aprīlī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4) publicētu paziņojumu (“paziņojums par procedūras sākšanu”) sāka daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 19. pantu un 23. panta 6. punktu attiecībā vienīgi uz pārbaudi par to, vai pieprasījuma iesniedzējam ir iespējams piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam un Kanādas pārstāvjiem par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Viedokli darīja zināmu vienīgi pieprasījuma iesniedzējs. Uzklausīšana netika pieprasīta.

(10)

Komisija saņēma pieprasījuma iesniedzēja atbildes uz anketas jautājumiem, un tās tika pārbaudītas uz vietas pieprasījuma iesniedzēja objektos Kanādā.

(11)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs patiešām ir biodīzeļdegvielas ražotājs un ka tas nav saistīts ne ar vienu biodīzeļdegvielas ražotāju, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.

(12)

Pēc konstatējumiem uz vietas pieprasījuma iesniedzēja objektos Kanādā to lūdza iesniegt sīkāku informāciju, lai pierādītu to, ka tā ražošanas jauda ir pietiekami liela, lai nodrošinātu tā pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā.

(13)

Neraugoties uz vairākiem termiņa pagarinājumiem, pieprasījuma iesniedzējs neiesniedza Komisijai pieprasīto informāciju.

(14)

Turklāt izmeklēšana liecināja, ka pēc paplašināto spēkā esošo pasākumu stāšanās spēkā pieprasījuma iesniedzējs varētu būt eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību ar tādu KN kodu, uz kuru minētie pasākumi neattiecas. Pieprasījuma iesniedzēju lūdza pamatot minētā KN koda izmantošanu. Tomēr tas nesniedza nekādu informāciju vai citus pierādījumus, kas liecinātu, ka minētajam eksportam tiešām būtu jāpiemēro KN kods, uz kuru paplašinātie spēkā esošie pasākumi neattiecas.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis to, ka tas ir spējīgs saražot visu to biodīzeļdegvielas apjomu, ko tas ir nosūtījis uz Savienību kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda sākuma. Pieprasījuma iesniedzējs ne tikai nesniedza Komisijas pieprasīto informāciju, bet arī nekādus citus pierādījumus tam, ka nav bijis iesaistīts pasākumu apiešanas darbībās. Šā iemesla dēļ pārskatīšanas izmeklēšana būtu jāizbeidz, nepiešķirot pieprasījuma iesniedzējam atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(16)

Ieinteresētās personas tika informētas par nodomu beigt pārskatīšanas izmeklēšanu, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Netika saņemtas tādas piezīmes, kas liktu grozīt lēmumu par pārskatīšanas izmeklēšanas izbeigšanu.

(17)

Tādējādi tiek secināts, ka daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz antisubsidēšanas pasākumiem, ko piemēro Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un kas attiecināti arī uz biodīzeļdegvielas importu, kura nosūtīta no Kanādas un kurai ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, būtu jābeidz, negrozot paplašinātos spēkā esošos pasākumus,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/17

(1)

Ar Regulu (EK) Nr. 599/2009 (2) Padome noteica galīgu antidempinga maksājumu tādu nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu importam, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā, parasti dēvēti par “biodīzeļdegvielu”, tīrā veidā vai maisījumā, kas satur vairāk nekā 20 svara % nefosilas izcelsmes taukskābju monoalkilesteru un/vai parafīna gāzeļļu, kuri iegūti sintēzes un/vai destilācijas procesā (“pārskatāmais ražojums” jeb “biodīzeļdegviela”), ko patlaban klasificē ar KN kodu ex 1516 20 98, ex 1518 00 91, ex 1518 00 99, ex 2710 19 43, ex 2710 19 46, ex 2710 19 47, ex 2710 20 11, ex 2710 20 15, ex 2710 20 17, ex 3824 90 97, 3826 00 10 un ex 3826 00 90 un kā izcelsme ir Amerikas Savienotajās Valstīs (“spēkā esošie pasākumi”).

(2)

Pēc pasākumu apiešanai veltītas izmeklēšanas Padome ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 444/2011 (3) galīgo antidempinga maksājumu, kuru piemēro Amerikas Savienoto Valstu biodīzeļdegvielas importam, attiecināja arī uz biodīzeļdegvielas importu, kas sūtīts no Kanādas un kam ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā (“paplašinātie spēkā esošie pasākumi”).

(3)

Pieprasījumu par daļēju starpposma pārskatīšanu (“pārskatīšanas pieprasījums”) atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 (“pamatregula”) 11. panta 3. punktam un 13. panta 4. punktam iesniedza Ocean Nutrition Canada (“pieprasījuma iesniedzējs”), ražotājs eksportētājs no Kanādas.

(4)

Pārskatīšanas pieprasījums attiecās vienīgi uz pārbaudi par to, vai pieprasījuma iesniedzējam ir iespējams piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(5)

Pārskatīšanas pieprasījumā pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka patiešām ir biodīzeļdegvielas ražotājs un ka ir spējīgs saražot visu to biodīzeļdegvielas apjomu, ko tas ir nosūtījis uz Savienību kopš tās pasākumu apiešanai veltītās izmeklēšanas perioda sākuma, kuras rezultātā noteica paplašinātos spēkā esošos pasākumus.

(6)

Izmeklēšanas periods, ko ņēma vērā pasākumu apiešanai veltītajā izmeklēšanā, aptvēra laiku no 2009. gada 1. aprīļa līdz 2010. gada 30. jūnijam (“sākotnējais izmeklēšanas periods”). Izmeklēšanas periods šajā izmeklēšanā aptvēra laiku no 2012. gada 1. aprīļa līdz 2013. gada 31. martam (“izmeklēšanas periods”).

(7)

Pieprasījuma iesniedzējs sniedza prima facie pierādījumus, ka ir veicis uzņēmējdarbību kā biodīzeļdegvielas ražotājs Kanādā ilgi pirms tam, kad tika noteikti spēkā esošie pasākumi. Turklāt pieprasījuma iesniedzējs apgalvoja, ka nav saistīts ne ar vienu biodīzeļdegvielas ražotāju, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.

(8)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka pārskatīšanas pieprasījumā ietverti pietiekami prima facie pierādījumi daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanai, Komisija 2013. gada 30. aprīlī ar Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētu paziņojumu (4) (“paziņojums par procedūras sākšanu”) sāka daļēju starpposma pārskatīšanu saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu un 13. panta 4. punktu attiecībā vienīgi uz pārbaudi par to, vai pieprasījuma iesniedzējam ir iespējams piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(9)

Komisija oficiāli paziņoja pieprasījuma iesniedzējam un Kanādas pārstāvjiem par daļējas starpposma pārskatīšanas sākšanu. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Viedokli darīja zināmu vienīgi pieprasījuma iesniedzējs. Uzklausīšana netika pieprasīta.

(10)

Komisija saņēma pieprasījuma iesniedzēja atbildes uz anketas jautājumiem, un tās tika pārbaudītas uz vietas pieprasījuma iesniedzēja objektos Kanādā.

(11)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka pieprasījuma iesniedzējs patiešām ir biodīzeļdegvielas ražotājs un ka tas nav saistīts ne ar vienu biodīzeļdegvielas ražotāju, kas atrodas Amerikas Savienotajās Valstīs.

(12)

Pēc konstatējumiem uz vietas pieprasījuma iesniedzēja objektos Kanādā tam lūdza iesniegt sīkāku informāciju, lai pierādītu to, ka tā ražošanas jauda ir pietiekami liela, lai nodrošinātu tā pārdošanas apjomu izmeklēšanas periodā.

(13)

Neraugoties uz vairākiem termiņa pagarinājumiem, pieprasījuma iesniedzējs neiesniedza Komisijai pieprasīto informāciju.

(14)

Turklāt izmeklēšana liecināja, ka pēc paplašināto spēkā esošo pasākumu stāšanās spēkā pieprasījuma iesniedzējs varētu būt eksportējis attiecīgo ražojumu uz Savienību ar tādu KN kodu, uz kuru minētie pasākumi neattiecas. Pieprasījuma iesniedzēju lūdza pamatot minētā KN koda izmantošanu. Tomēr tas nesniedza nekādu informāciju vai citus pierādījumus, kas liecinātu, ka minētajam eksportam tiešām būtu jāpiemēro KN kods, uz kuru paplašinātie spēkā esošie pasākumi neattiecas.

(15)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, uzskatāms, ka pieprasījuma iesniedzējs nav pierādījis to, ka tas ir spējīgs saražot visu to biodīzeļdegvielas apjomu, ko tas ir nosūtījis uz Savienību kopš sākotnējā izmeklēšanas perioda sākuma. Pieprasījuma iesniedzējs ne tikai nesniedza Komisijas pieprasīto informāciju, bet arī nekādus citus pierādījumus tam, ka nav bijis iesaistīts pasākumu apiešanas darbībās. Šā iemesla dēļ pārskatīšanas izmeklēšana būtu jāizbeidz, nepiešķirot pieprasījuma iesniedzējam atbrīvojumu no paplašinātajiem spēkā esošajiem pasākumiem.

(16)

Ieinteresētās personas tika informētas par nodomu beigt pārskatīšanas izmeklēšanu, un tām tika dota iespēja sniegt piezīmes. Netika saņemtas tādas piezīmes, kas liktu grozīt lēmumu par pārskatīšanas izmeklēšanas izbeigšanu.

(17)

Tādējādi tiek secināts, ka daļēja starpposma pārskatīšana attiecībā uz antidempinga pasākumiem, ko piemēro Amerikas Savienoto Valstu izcelsmes biodīzeļdegvielas importam un kas attiecināti arī uz biodīzeļdegvielas importu, kura nosūtīta no Kanādas un kurai ir vai nav deklarēta izcelsme Kanādā, būtu jābeidz, negrozot paplašinātos spēkā esošos pasākumus,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/20

(1)

Padomes 2014. gada 20. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2014. gadam.

(2)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu.

(3)

Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/22

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/24

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1484/95 (2) ir noteikti sīki izstrādāti noteikumi papildu ievedmuitas nodokļu sistēmas ieviešanai un reprezentatīvās cenas mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam.

(2)

Regulāri pārbaudot datus, uz kuriem balstīta reprezentatīvo cenu noteikšana mājputnu gaļas un olu nozarē, kā arī olu albumīnam, kļuvis skaidrs, ka ir jāgroza reprezentatīvās cenas konkrētu produktu ievešanai, ņemot vērā cenu svārstības atkarībā no produktu izcelsmes.

(3)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 1484/95 būtu attiecīgi jāgroza.

(4)

Tā kā jānodrošina šā pasākuma piemērošana iespējami drīzāk pēc laboto datu nosūtīšanas, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/26

(1)

Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 341/2007 (3) atver tarifu kvotas un nosaka to administrēšanu, kā arī ievieš importa licenču un izcelsmes sertifikātu sistēmu attiecībā uz ķiplokiem un citiem lauksaimniecības produktiem, kurus importē no trešām valstīm.

(2)

Produktu daudzumi, par kuriem tradicionālie importētāji un jaunie importētāji atbilstoši Regulas (EK) Nr. 341/2007 10. panta 1. punktam ir iesnieguši pieteikumus “A” licencēm 2014. gada aprīļa pirmajās septiņās dienās, pārsniedz to produktu pieejamos daudzumus, kuru izcelsme ir Ķīna.

(3)

Tāpēc saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1301/2006 7. panta 2. punktu ir jānosaka, kādā apjomā var apmierināt pieteikumus “A” licenču saņemšanai, kas nosūtīti Komisijai līdz 2014. gada 14. aprīlim, piemērojot Regulas (EK) Nr. 341/2007 12. pantu.

(4)

Lai nodrošinātu efektīvu importa licenču izdošanas procedūras pārvaldību, šai regulai jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas,

17.4.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 115/28

(1)

Direktīvā 2007/23/EK ir paredzēti noteikumi par pirotehnisko izstrādājumu drošību Savienības tirgū un paredzēta izsekojamības sistēmas izveidošana Savienības līmenī.

(2)

Lai nodrošinātu pirotehnisko izstrādājumu izsekojamību, tie būtu jāmarķē ar reģistrācijas numuru, izmantojot vienotu numerācijas sistēmu. Pilnvarotajām iestādēm būtu jāuztur reģistrs, kurā iekļauj atbilstības novērtēšanas laikā piešķirtos reģistrācijas numurus. Šāda sistēma nodrošinātu pirotehnisko izstrādājumu un to ražotāju identificēšanu visos piegādes ķēdes posmos. Ražotājiem un importētājiem būtu jāglabā to pirotehnisko izstrādājumu reģistrācijas numuri, kurus viņi ir darījuši pieejamus tirgū, un šai informācijai pēc pieprasījuma vajadzētu būt pieejamai attiecīgajām iestādēm.

(3)

Vienotās numerācijas sistēmas pamatā ir elementi, kurus jau izmanto atbilstīgi spēkā esošiem saskaņotiem standartiem, un tāpēc tā neradīs uzņēmējiem lielu papildu slogu.

(4)

Šajā direktīvā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Direktīvu 2007/23/EK izveidotā komiteja,

a)

tās pilnvarotās iestādes četru ciparu identifikācijas numurs, kura ir izsniegusi EK tipa pārbaudes sertifikātu saskaņā ar Direktīvas 2007/23/EK 9. panta a) punktā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru (B modulis) vai kura ir izsniegusi atbilstības sertifikātu saskaņā ar Direktīvas 2007/23/EK 9. panta b) punktā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru (G modulis), vai kura izsniegusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumu saskaņā ar Direktīvas 2007/23/EK 9. panta c) punktā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru (H modulis);

b)

pirotehniskā izstrādājuma kategorija, kurai ir veikta atbilstības sertificēšana, saīsinātā formātā lielajiem burtiem:

c)

apstrādes numurs, kuru pirotehniskajam izstrādājumam piešķīrusi pilnvarotā iestāde.

a)

vismaz 10 gadus pēc pirotehniskā izstrādājuma laišanas tirgū glabā visu ražoto vai importēto pirotehnisko izstrādājumu reģistrācijas numurus kopā ar šo izstrādājumu tirdzniecības nosaukumu, vispārīgo tipu un apakštipu un vajadzības gadījumā arī ražošanas vietu;

b)

nodod uzglabāto informāciju kompetentajai iestādei, ja ražotājs vai importētājs izbeidz darbību;

c)

visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm un tirgus uzraudzības iestādēm pēc pamatota pieprasījuma sniedz a) punktā minēto informāciju.