12.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/3

VIENOŠANĀS

starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā

EIROPAS SAVIENĪBA, turpmāk “ES”,

no vienas puses, un

NORVĒĢIJAS KARALISTE, turpmāk “Norvēģija”,

no otras puses,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (1), turpmāk “regula”, 49. panta 1. punktu,

TĀ KĀ:

(1)

Regulā noteikts, ka, lai sasniegtu tā mērķi, Eiropas Patvēruma atbalsta birojam, turpmāk “Atbalsta birojs”, vajadzētu būt atvērtam to valstu līdzdalībai, kuras ir noslēgušas nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tās ir pieņēmušas un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, konkrēti, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice, turpmāk “asociētās valstis”.

(2)

Norvēģija ir noslēgusi nolīgumus ar ES, saskaņā ar kuriem tā ir pieņēmusi un piemēro ES tiesību aktus jomā, uz kuru attiecas šī regula, īpaši Nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā (2),

IR VIENOJUŠĀS ŠĀDI.

1. pants

Piedalīšanās apjoms

Norvēģija pilnībā piedalās Atbalsta biroja darbā, un tai ir tiesības saņemt no Atbalsta biroja atbalsta darbības, kā aprakstīts regulā un saskaņā ar šīs vienošanās noteikumiem.

2. pants

Valde

Norvēģija ir pārstāvēta Atbalsta biroja valdē kā novērotāja bez balsstiesībām.

3. pants

Finansiālais ieguldījums

1. Norvēģija veic iemaksu Atbalsta biroja ieņēmumos, kuras gada summu aprēķina atbilstīgi tās iekšzemes kopproduktam (IKP) kā procentu no visu piedalošos valstu IKP saskaņā ar formulu, kas noteikta pielikumā.

2. Šā panta 1. punktā minēto finansiālo ieguldījumu veic, sākot no dienas pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā vai no tās provizoriskas piemērošanas dienas, kā minēts 13. panta 3. punktā. Pirmo finansiālo ieguldījumu samazina proporcionāli atlikušajam gada dienu skaitam pēc šīs vienošanās stāšanās spēkā vai tās provizoriskas piemērošanas dienas.

4. pants

Datu aizsardzība

1. Piemērojot šo vienošanos, Norvēģija datus apstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (3).

2. Šīs vienošanās nolūkos personas datu apstrādei, ko veic Atbalsta birojs, piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

3. Norvēģija ievēro noteikumus par Atbalsta biroja rīcībā esošo dokumentu konfidencialitāti, kā paredzēts valdes reglamentā.

5. pants

Juridiskais statuss

Atbalsta birojam Norvēģijā ir juridiskas personas statuss un visplašākā tiesībspēja un rīcībspēja, ko saskaņā ar Norvēģijas tiesību aktiem piešķir juridiskām personām. Jo īpaši tas var iegūt vai atsavināt kustamu un nekustamu īpašumu, kā arī būt par pusi tiesas procesos.

6. pants

Atbildība

Atbalsta biroja atbildību reglamentē regulas 45. panta 1., 3. un 5. punkts.

7. pants

Eiropas Savienības Tiesa

Norvēģija atzīst, ka Atbalsta birojs ir pakļauts Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijai, kā noteikts regulas 45. panta 2. un 4. punktā.

8. pants

Atbalsta biroja personāls

1. Saskaņā ar regulas 38. panta 1. punktu un 49. panta 1. punktu uz Norvēģijas valstspiederīgajiem, kas pieņemti darbā kā Atbalsta biroja darbinieki, attiecas Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi un Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, noteikumi, kurus ES iestādes ir kopīgi pieņēmušas, lai piemērotu šos civildienesta noteikumus, un īstenošanas pasākumi, kurus Atbalsta birojs pieņēmis saskaņā ar regulas 38. panta 2. punktu.

2. Atkāpjoties no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12. panta 2. punkta a) apakšpunkta un 82. panta 3. punkta a) apakšpunkta, Atbalsta biroja izpilddirektors saskaņā ar esošajiem noteikumiem par personāla atlasi un nodarbināšanu, kurus pieņēmis Atbalsta birojs, var uz līguma pamata nodarbināt Norvēģijas valstspiederīgos, kuri pilnībā bauda pilsoņu tiesības.

3. Norvēģijas valstspiederīgajiem mutatis mutandis piemēro regulas 38. panta 4. punktu.

4. Tomēr Norvēģijas valstspiederīgos nevar iecelt Atbalsta biroja izpilddirektora amatā.

9. pants

Privilēģijas un imunitāte

Norvēģija piemēro Atbalsta birojam un tā personālam Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā (5), kā arī visus noteikumus, kas saskaņā ar minēto protokolu pieņemti attiecībā uz Atbalsta biroja personālu.

10. pants

Krāpšanas apkarošana

Piemēro regulas 44. pantā iekļautos noteikumus, un Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Revīzijas palāta var pildīt tiem piešķirtās pilnvaras.

OLAF un Revīzijas palāta savlaicīgi informē Riksrevisjonen par visiem nodomiem veikt pārbaudes uz vietas vai revīzijas, kuras, ja Norvēģijas iestādes tā vēlas, var veikt kopā ar Riksrevisjonen.

11. pants

Komiteja

1. Komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Komisijas un Norvēģijas pārstāvji, uzrauga šīs vienošanās pareizu īstenošanu un nodrošina pastāvīgu informācijas sniegšanu un viedokļu apmaiņu šajā sakarā. Praktisku iemeslu dēļ šīs komitejas sanāksmes notiek kopīgi ar attiecīgajām komitejām, kas izveidotas ar citām asociētajām valstīm, kuras piedalās, pamatojoties uz regulas 49. panta 1. punktu. Tā sanāk vai nu pēc Norvēģijas, vai Eiropas Komisijas lūguma. Par minētās komitejas darbu informē Atbalsta biroja valdi.

2. Komitejā apmainās ar informāciju par paredzētajiem ES tiesību aktiem, kuri vai nu tieši ietekmē vai groza regulu, vai kuriem ir paredzama ietekme uz finansiālo ieguldījumu, kas noteikts šīs vienošanās 3. pantā, un veic viedokļu apmaiņu par to.

12. pants

Pielikums

Šīs vienošanās pielikums ir vienošanās sastāvdaļa.

13. pants

Stāšanās spēkā

1. Līgumslēdzējas puses šo vienošanos apstiprina saskaņā ar savām iekšējām procedūrām. Tās viena otrai paziņo par minēto procedūru pabeigšanu.

2. Šī vienošanās stājās spēkā pirmā mēneša pirmajā dienā pēc pēdējā paziņojuma par 1. punktā minētās procedūras pabeigšanu.

3. Parakstot šo vienošanos, Līgumslēdzējas puses var, savstarpēji vienojoties, paziņot, ka vienošanos piemēro provizoriski, sākot no dienas pēc tās parakstīšanas.

14. pants

Izbeigšana un spēkā esība

1. Šo vienošanos slēdz uz neierobežotu laiku.

2. Katra Līgumslēdzēja puse pēc apspriešanās ar Komiteju var denonsēt šo vienošanos, par to paziņojot otrai Līgumslēdzējai pusei. Šo vienošanos pārtrauc piemērot sešus mēnešus pēc tāda paziņojuma.

3. Šo vienošanos izbeidz gadījumā, ja tiek izbeigts Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Islandes Republiku, un Norvēģijas Karalisti par kritērijiem un mehānismiem tās valsts noteikšanai, kas ir atbildīga par to patvēruma lūgumu izskatīšanu, kuri iesniegti kādā dalībvalstī vai Islandē, vai Norvēģijā.

4. Šo vienošanos sagatavo divos oriģināleksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un norvēģu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

Съставено в Брюксел на деветнадесети март две хиляди и четиринадесета година.

Hecho en Bruselas, el diecinueve de marzo de dos mil catorce.

V Bruselu dne devatenáctého března dva tisíce čtrnáct.

Udfærdiget i Bruxelles den nittende marts to tusind og fjorten.

Geschehen zu Brüssel am neunzehnten März zweitausendvierzehn.

Kahe tuhande neljateistkümnenda aasta märtsikuu üheksateistkümnendal päeval Brüsselis.

Έγινε στις Βρυξέλλες, στις δέκα εννέα Μαρτίου δύο χιλιάδες δεκατέσσερα.

Done at Brussels on the nineteenth day of March in the year two thousand and fourteen.

Fait à Bruxelles, le dix neuf mars deux mille quatorze.

Sastavljeno u Bruxellesu devetnaestog ožujka dvije tisuće četrnaeste.

Fatto a Bruxelles, addì diciannove marzo duemilaquattordici.

Briselē, divi tūkstoši četrpadsmitā gada deviņpadsmitajā martā.

Priimta du tūkstančiai keturioliktų metų kovo devynioliktą dieną Briuselyje.

Kelt Brüsszelben, a kétezer-tizennegyedik év március havának tizenkilencedik napján.

Magħmul fi Brussell, fid-dsatax-il jum ta' Marzu tas-sena elfejn u erbatax.

Gedaan te Brussel, de negentiende maart tweeduizend veertien.

Sporządzono w Brukseli dnia dziewiętnastego marca roku dwa tysiące czternastego.

Feito em Bruxelas, em dezanove de março de dois mil e catorze.

Întocmit la Bruxelles la nouăsprezece martie două mii paisprezece.

V Bruseli devätnásteho marca dvetisícštrnásť.

V Bruslju, dne devetnajstega marca leta dva tisoč štirinajst.

Tehty Brysselissä yhdeksäntenätoista päivänä maaliskuuta vuonna kaksituhattaneljätoista.

Som skedde i Bryssel den nittonde mars tjugohundrafjorton.

Utferdiget i Brussel den nittende mars to tusen og fjorten.

За Европейския съюз

Por la Unión Europea

Za Evropskou unii

For Den Europæiske Union

Für die Europäische Union

Euroopa Liidu nimel

Για την Ευρωπαϊκή Ένωση

For the European Union

Pour l'Union européenne

Za Europsku uniju

Per l'Unione europea

Eiropas Savienības vārdā –

Europos Sąjungos vardu

Az Európai Unió részéről

Għall-Unjoni Ewropea

Voor de Europese Unie

W imieniu Unii Europejskiej

Pela União Europeia

Pentru Uniunea Europeană

Za Európsku úniu

Za Evropsko unijo

Euroopan unionin puolesta

För Europeiska unionen

For Den europeiske union

За Кралство Норвегия

Por el Reino de Noruega

Za Norské královstvi

For Kongeriget Norge

Für das Königreich Norwegen

Norra Kuningriigi nimel

Για το Βασίλειο της Νορβηγίας

For the Kingdom of Norway

Pour le Royaume de Norvège

Za Kraljevinu Norvešku

Per il Regno di Norvegia

Norvēģijas Karalistes vārdā –

Norvegijos Karalystės vardu

A Norvég Királyság részéről

Ghar-Renju tan-Norveġja

Voor het Koninkrijk Noorwegen

W imieniu Królestwa Norwegii

Pelo Reino da Noruega

Pentru Regatul Norvegiei

Za Nórske kráľovstvo

Za Kraljevino Norveško

Norjan kuningaskunnan puolesta

För Konungariket Norge

For Kongeriket Norge

(1) OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.

(2) OV L 93, 3.4.2001., 40. lpp.

(3) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(4) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(5) OV C 83, 30.3.2010, 266. lpp.

PIELIKUMS

IEMAKSAS APRĒĶINĀŠANAS FORMULA

Regulas 33. panta 3. punkta d) apakšpunktā noteikto Norvēģijas finansiālo ieguldījumu Atbalsta biroja ieņēmumos aprēķina šādi.

Visjaunākos galīgos Norvēģijas iekšzemes kopprodukta (IKP) rādītājus, kas pieejami katra gada 31. martā, dala ar visu Atbalsta birojā piedalošos valstu IKP rādītāju summu, kas pieejama par minēto gadu. Iegūto procentu piemēros regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktā noteiktajai Atbalsta biroja ieņēmumu daļai attiecīgajā gadā, lai iegūtu Norvēģijas finansiālā ieguldījuma apmēru.

2.	Finansiālo ieguldījumu veic euro.

Norvēģija finansiālo ieguldījumu veic ne vēlāk kā 45 dienas pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas. Par jebkuru maksājuma kavējumu no dienas, kad beidzies iemaksas termiņš, Norvēģija maksā procentus par nenomaksāto summu. Procentu likme ir Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā publicētā likme, ko Eiropas Centrālā banka piemēro savām galvenajām refinansēšanas operācijām un kas ir spēkā tā mēneša pirmajā dienā, kurā beidzas maksājumu termiņš, palielināta par 3,5 procentu punktiem.

Norvēģijas finansiālo ieguldījumu pielāgo saskaņā ar šo pielikumu, ja regulas 33. panta 3. punktā noteiktais ES ieguldījums, kas ir ietverts ES vispārējā budžetā, tiek palielināts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (1) 26., 27. vai 41. pantu. Šādā gadījumā starpību samaksā 45 dienu laikā pēc paziņojuma par veicamo iemaksu saņemšanas.

Ja maksājumu apropriācijas, ko Atbalsta birojs saņēmis no ES saskaņā ar regulas 33. panta 3. punkta a) apakšpunktu attiecībā uz N gadu, nav izlietotas līdz N gada 31. decembrim vai ja Atbalsta biroja N gada budžets ir samazināts saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 26., 27. vai 41. pantu, minēto neizlietoto vai samazināto maksājumu apropriāciju daļu, kas atbilst Norvēģijas iemaksas procentuālajai daļai, pārceļ uz Atbalsta biroja N+1 gada budžetu. Attiecīgi tiks samazināta Norvēģijas iemaksa Atbalsta biroja N+1 gada budžetā.

(1) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

12.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/9

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 371/2014

(2014. gada 10. aprīlis),

ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pretkonkrētām personām, vienībām un struktūrāmsaistībā ar situāciju Irānā, 12. panta 1. punktu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 359/2011 (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām saistībā ar situāciju Irānā (1), un jo īpaši tās 12. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 12. aprīlī pieņēma Regulu (ES) Nr. 359/2011.

(2)	Pamatojoties uz Padomes Lēmuma 2011/235/KĀDP (2) pārskatīšanu, Padome ir nolēmusi, ka minētie ierobežojošie pasākumi būtu jāpagarina līdz 2015. gada 13. aprīlim.

(3)	Turklāt saskaņā ar Lēmumu 2014/205/KĀDP (3) būtu jāatjaunina ieraksti, kas attiecas uz konkrētām Padomes Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumā minētām personām.

(4)	Attiecīgi būtu jāgroza Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumu groza tā, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 10. aprīlī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) OV L 100, 14.4.2011., 1. lpp.

(2) Padomes Lēmums 2011/235/KĀDP (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.).

(3) Padomes Lēmums 2014/205/KĀDP (2014. gada 10. aprīlis), ar ko groza Padomes Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 25 lappusi).

PIELIKUMS

Ar šādiem personu ierakstiem sarakstā aizstāj personu ierakstus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 359/2011 I pielikumā:

Personas

	Uzvārds, vārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	RAJABZADEH Azizollah		Teherānas katastrofu seku mazināšanas organizācijas (Tehran Disaster Mitigation Organization (TDMO)) vadītājs. Bijušais Teherānas policijas vadītājs (līdz 2010. gada janvārim). Azizollah Rajabzadeh kā Teherānas teritorijas tiesībsargājošo spēku komandieris ir augstākā amatpersona, kāda apsūdzēta par varmācību Kahrizak ieslodzījuma centrā.
2.	DORRI- NADJAFABADI Ghorban-Ali	Dzimšanas vieta: Najafabad (Irāna) – Dzimšanas datums: 1945. gads	Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis un arī Augstākā vadoņa pārstāvis Markazi (“centra”) provincē. Bijušais Irānas ģenerālprokurors – līdz 2009. gada septembrim (Khatami prezidentūras laikā bijušais izlūkošanas ministrs). Kā Irānas ģenerālprokurors viņš pavēlēja sarīkot paraugprāvas pēc pirmajiem pēcvēlēšanu protestiem un pārraudzīja tās – apsūdzētajiem bija liegtas viņu tiesības un advokāts. Viņš ir atbildīgs arī par varmācību Kahrizak.
3.	MORTAZAVI Said	Dzimšanas vieta: Meybod, Yazd (Irāna) – Dzimšanas datums: 1967. gads	Bijušais Irānas kontrabandas apkarošanas spēku priekšnieks, bijušais Teherānas ģenerālprokurors – līdz 2009. gada augustam. Kā Teherānas ģenerālprokurors viņš izdeva virspavēli, ko izmantoja simtiem aktīvistu, žurnālistu un studentu aizturēšanai. Viņu atstādināja no amata 2010. gada augustā pēc Irānas tiesu iestāžu veiktas izmeklēšanas par viņa iesaisti trīs vīriešu nogalināšanā, kurus aizturēja pēc viņa pēc vēlēšanām izdotās pavēles.
4.	ZARGAR Ahmad		Organizācijas “Organization for the Preservation of Morality” vadītājs. Bijušais Teherānas apelācijas tiesas tiesnesis, 36. nodaļa. Viņš apstiprināja protestētāju ilgtermiņa ieslodzījuma un nāvessoda orderus.
5.	ABBASZADEH-MESHKINI, Mahmoud		Ilam provinces vadītājs. Bijušais politiskais direktors Iekšlietu ministrijā. Kā Likuma par politisko partiju un grupu darbību 10. pantā paredzētās komitejas vadītājs viņš ir atbildīgs par demonstrāciju un cita veida publisku pasākumu atļaušanu un politisko partiju reģistrāciju. 2010. gadā viņš apturēja darbību divām ar Mousavi saistītām reformatoriskām politiskajām partijām: Islāma Irānas līdzdalības frontei un Islāma revolūcijas modžahedu organizācijai. Kopš 2009. gada viņš ir pastāvīgi un konsekventi atteicis atļaut jebkādas nevalstiskās pulcēšanās, tādējādi liedzot konstitucionālās tiesības paust protestu un izraisot daudzas miermīlīgu demonstrantu aizturēšanas, kas ir pretrunā tiesībām uz pulcēšanās brīvību. 2009. gadā viņš arī opozīcijai nedeva atļauju rīkot sēru ceremoniju, lai pieminētu cilvēkus, kas tika nogalināti protestos saistībā ar prezidenta vēlēšanām.	10.10.2011.
6.	FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan (pazīstams arī kā:FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyed Hassan; FIROUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan; FIROUZABADI Maj-Gen Dr Seyed Hassan)	Dzimšanas vieta: Mashad Dzimšanas datums: 3.2.1951.	Kā Irānas bruņoto spēku Štāba priekšnieks viņš ir augstākais militārais komandieris, kas ir atbildīgs par visu militāro vienību un politisko nostādņu vadību, ieskaitot Islāma revolucionāro gvardi (IRGC) un policiju. Viņam pakļautie spēki veica miermīlīgu protestētāju brutālu apspiešanu, kā arī masveida aizturēšanu. Viņš ir arī Augstākās nacionālās drošības padomes (SNSC) un Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis.	10.10.2011.
7.	JOKAR Mohammad Saleh		Kopš 2011. gada viņš ir Yazd provinces parlamenta deputāts. Bijušais studentu Basij spēku komandieris. Pildot savus studentu Basij spēku komandiera pienākumus, viņš aktīvi piedalījās protestu apspiešanā skolās un universitātēs, kā arī aktīvistu un žurnālistu nelikumīgā aizturēšanā.	10.10.2011.
8.	SALARKIA Mahmoud	Teherānas futbola kluba “Persepolis” direktors.	Teherānas benzīna un transporta komisijas vadītājs. 2009. gadā notikušajā apspiešanā bija Teherānas ģenerālprokurora vietnieks cietumu lietās. Kā Teherānas ģenerālprokurora vietnieks cietumu lietās viņš bija tieši atbildīgs par daudziem nevainīgu, miermīlīgu protestētāju un aktīvistu apcietināšanas orderiem. Daudzi cilvēktiesību aizstāvju ziņojumi liecina, ka gandrīz visi apcietinātie pēc viņa rīkojuma tiek turēti bez sakariem, bez piekļuves advokātam vai ģimenei, un dažādus laikposmus bez apsūdzības, bieži apstākļos, kas līdzinās piespiedu pazušanai. Bieži viņu ģimenes nav informētas par apcietināšanu.	10.10.2011.
9.	SOURI Hojatollah		Lorestan provinces parlamenta deputāts. Parlamenta Ārlietu un drošības politikas jautājumu komisijas loceklis. Bijušais Evin cietuma priekšnieks. Kā Evin cietuma priekšnieks 2009. gadā viņš bija atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas viņa darbības laikā notika šajā cietumā, piemēram, piekaušanu, psiholoģisku vardarbību un dzimumvardarbību. Saskaņā ar dažādu avotu sniegtu ticamu informāciju spīdzināšana ir izplatīta prakse Evin cietumā. Cietuma 209. nodaļā tiek turēti daudzi aktīvisti par viņu miermīlīgajām darbībām, protestējot pret esošo valdību.	10.10.2011.
10.	TALA Hossein (pazīstams arī kā: TALA Hosseyn)		Teherānas provinces ģenerālgubernatora vietnieks (“Farmandar”) līdz 2010. gada septembrim, īpaši atbildīgs par policijas spēku iejaukšanos un tādējādi par represijām pret demonstrantiem. Viņš 2010. gada decembrī saņēma balvu par ieguldījumu pēc vēlēšanām notikušajās represijās.	10.10.2011.
11.	TAMADDON Morteza (pazīstams arī kā:TAMADON Morteza)	Dzimšanas vieta: Shahr Kord-Isfahan Dzimšanas datums: 1959. gads	Bijušais Teherānas provinces ģenerālgubernators un Teherānas provinces Valsts drošības padomes vadītājs, IRGC loceklis. Kā gubernatoram un Teherānas provinces Valsts drošības padomes vadītājam viņam bija vispārēja atbildība par visām represijas darbībām, tostarp politisko protestu apspiešanu 2009. gada jūnijā. Ir zināms, ka viņš bija personīgi iesaistīts opozīcijas līderu Karroubi un Moussavi mocīšanā.	10.10.2011.
12.	BAKHTIARI Seyyed Morteza	Dzimšanas vieta: Mashad (Irāna) Dzimšanas datums: 1952. gads	Bijušais tieslietu ministrs (2009.–2013. gads), bijušais Isfahan ģenerālgubernators un Valsts cietumu organizācijas direktors (līdz 2004. gada jūnijam). Pildot tieslietu ministra pienākumus, viņam bija izšķiroša loma irāņu emigrantu iebiedēšanā un terorizēšanā, paziņojot, ka ir izveidota īpaša tiesa, kas konkrēti nodarbosies ar irāņiem, kuri dzīvo ārpus valsts. Teherānas prokurors ir panācis to, ka divas pirmās instances un apelāciju tiesas nodaļas un vairākas miertiesnešu tiesu nodaļas tiks pilnvarotas nodarboties ar emigrējošo irāņu lietām.	10.10.2011.
13.	HOSSEINI Dr Mohammad (pazīstams arī kā: HOSSEYNI, Dr Seyyed Mohammad; Seyed, Sayyed and Sayyid)	Dzimšanas vieta: Rafsanjan, Kerman Dzimšanas datums: 1961. gads	Bijušais Kultūras un islāmiskās vadības ministrs (2009.–2013.). Kā bijušais IRGC loceklis viņš ir iesaistīts žurnālistu apspiešanā.	10.10.2011.
14.	MOSLEHI Heydar (pazīstams arī kā MOSLEHI Heidar; MOSLEHI Haidar)	Dzimšanas vieta: Isfahan (Irāna) Dzimšanas datums: 1956. gads	Bijušais izlūkošanas ministrs (2009.–2013. gads). Izlūkošanas ministrija viņa vadībā plašā apjomā turpināja protestētāju un disidentu patvaļīgas aizturēšanas un vajāšanas. Izlūkošanas ministrija turpina vadīt Evin cietuma 209. nodaļu, kurā tiek turēti daudzi aktīvisti par viņu miermīlīgajām darbībām, protestējot pret esošo valdību. Pratinātāji no Izlūkošanas ministrijas 209. nodaļā ieslodzītos piekāva un pakļāva psiholoģiskai un dzimumvardarbībai. Kā bijušais izlūkdienesta ministrs Moslehi ir atbildīgs par viņa darbības laikā notikušajiem pārkāpumiem.	10.10.2011.
15.	TAGHIPOUR Reza	Dzimšanas vieta: Maragheh (Irāna) Dzimšanas datums: 1957. gads	Teherānas pilsētas padomes loceklis Bijušais Informācijas un komunikāciju ministrs (2009.–2012. gads). Būdams informācijas ministrs, viņš bija viens no augstākā līmeņa amatpersonām, kas atbild par cenzūru un kontroli pār darbībām internetā, kā arī dažāda veida komunikācijām (īpaši – mobilajiem sakariem). Pratinot politiski ieslodzītos, pratinātāji izmanto viņu personas datus, sūtījumus un saziņu. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām un ielu demonstrāciju laikā vairākos gadījumos ir tikuši atslēgti mobilie sakari un īsziņu pakalpojumi, traucēta satelītu televīzijas kanālu uztveršana, vietējā mērogā bloķēts internets vai vismaz samazināts tā ātrums.	23.3.2012.
16.	EMADI, Hamid Reza (pazīstams arī kā: Hamidreza Emadi)	Dzimšanas datums: aptuveni 1973. gads. Dzimšanas vieta: Hamedan Dzīvesvieta: Tehran Darbavieta: Press TV vadība, Tehran	Press TV ziņu nodaļas direktors. Bijušais Press TV vecākais producents. Atbildīgs par vardarbīgi panāktu aizturēto, tostarp žurnālistu, politisko aktīvistu, pie kurdu un arābu minoritātēm piederošu personu, atzīšanos producēšanu un pārraidi, pārkāpjot starptautiski atzītās tiesības uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā. Neatkarīgais apraides regulators OFCOM piemēroja Press TV sodu GBP 100 000 apmērā par pārraidīto irāņu izcelsmes kanādiešu žurnālista un kinorežisora Maziar Bahari vardarbīgi panāktu atzīšanos 2011. gadā, kas tika filmēta cietumā, uz Bahari izdarot spiedienu. NVO ir ziņojušas par jauniem televīzijā Press TV pārraidītiem vardarbīgi panāktu atzīšanos gadījumiem. Tādējādi Emadi ir saistīts ar tiesību uz lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā un taisnīgu tiesu pārkāpšanu.	12.3.2013.

12.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/25

PADOMES LĒMUMS 2014/205/KĀDP

(2014. gada 10. aprīlis),

ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

tā kā:

(1)	Padome 2011. gada 12. aprīlī pieņēma Lēmumu 2011/235/KĀDP (1).

(2)	Pamatojoties uz Lēmuma 2011/235/KĀDP pārskatīšanu, ierobežojošie pasākumi būtu jāatjaunina līdz 2015. gada 13. aprīlim.

(3)	Būtu jāatjaunina ieraksti attiecībā uz dažām personām, kas iekļautas Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumā.

(4)	Attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2011/235/KĀDP,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2011/235/KĀDP 6. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Šo lēmumu piemēro līdz 2015. gada 13. aprīlim. To pastāvīgi pārskata. Ja Padome uzskata, ka lēmuma mērķi nav sasniegti, lēmumu attiecīgi atjauno vai groza.”

2. pants

Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 10. aprīlī

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS

(1) Padomes Lēmums 2011/235/KĀDP (2011. gada 12. aprīlis) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā (OV L 100, 14.4.2011., 51. lpp.).

PIELIKUMS

Ar šādiem personu ierakstiem sarakstā aizstāj personu ierakstus Lēmuma 2011/235/KĀDP pielikumā:

Personas

	Uzvārds, vārds	Identifikācijas informācija	Pamatojums	Iekļaušanas datums
1.	RAJABZADEH Azizollah		Teherānas katastrofu seku mazināšanas organizācijas (Tehran Disaster Mitigation Organization (TDMO)) vadītājs. Bijušais Teherānas policijas vadītājs (līdz 2010. gada janvārim). Azizollah Rajabzadeh kā Teherānas teritorijas tiesībsargājošo spēku komandieris ir augstākā amatpersona, kāda apsūdzēta par varmācību Kahrizak ieslodzījuma centrā.
2.	DORRI- NADJAFABADI Ghorban-Ali	Dzimšanas vieta: Najafabad (Irāna) – Dzimšanas datums: 1945. gads	Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis un arī Augstākā vadoņa pārstāvis Markazi (“centra”) provincē. Bijušais Irānas ģenerālprokurors – līdz 2009. gada septembrim (Khatami prezidentūras laikā bijušais izlūkošanas ministrs). Kā Irānas ģenerālprokurors viņš pavēlēja sarīkot paraugprāvas pēc pirmajiem pēcvēlēšanu protestiem un pārraudzīja tās – apsūdzētajiem bija liegtas viņu tiesības un advokāts. Viņš ir atbildīgs arī par varmācību Kahrizak.
3.	MORTAZAVI Said	Dzimšanas vieta: Meybod, Yazd (Irāna) – Dzimšanas datums: 1967. gads	Bijušais Irānas kontrabandas apkarošanas spēku priekšnieks, bijušais Teherānas ģenerālprokurors – līdz 2009. gada augustam. Kā Teherānas ģenerālprokurors viņš izdeva virspavēli, ko izmantoja simtiem aktīvistu, žurnālistu un studentu aizturēšanai. Viņu atstādināja no amata 2010. gada augustā pēc Irānas tiesu iestāžu veiktas izmeklēšanas par viņa iesaisti trīs vīriešu nogalināšanā, kurus aizturēja pēc viņa pēc vēlēšanām izdotās pavēles.
4.	ZARGAR Ahmad		Organizācijas “Organization for the Preservation of Morality” vadītājs. Bijušais Teherānas apelācijas tiesas tiesnesis, 36. nodaļa. Viņš apstiprināja protestētāju ilgtermiņa ieslodzījuma un nāvessoda orderus.
5.	ABBASZADEH- MESHKINI, Mahmoud		Ilam provinces vadītājs. Bijušais politiskais direktors Iekšlietu ministrijā. Kā Likuma par politisko partiju un grupu darbību 10. pantā paredzētās komitejas vadītājs viņš ir atbildīgs par demonstrāciju un cita veida publisku pasākumu atļaušanu un politisko partiju reģistrāciju. 2010. gadā viņš apturēja darbību divām ar Mousavi saistītām reformatoriskām politiskajām partijām: Islāma Irānas līdzdalības frontei un Islāma revolūcijas modžahedu organizācijai. Kopš 2009. gada viņš ir pastāvīgi un konsekventi atteicis atļaut jebkādas nevalstiskās pulcēšanās, tādējādi liedzot konstitucionālās tiesības paust protestu un izraisot daudzas miermīlīgu demonstrantu aizturēšanas, kas ir pretrunā tiesībām uz pulcēšanās brīvību. 2009. gadā viņš arī opozīcijai nedeva atļauju rīkot sēru ceremoniju, lai pieminētu cilvēkus, kas tika nogalināti protestos saistībā ar prezidenta vēlēšanām.	10.10.2011.
6.	FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan (pazīstams arī kā: FIRUZABADI Maj-Gen Dr Seyed Hassan; FIROUZABADI Maj-Gen Dr Seyyed Hasan; FIROUZABADI Maj-Gen Dr Seyed Hassan)	Dzimšanas vieta: Mashad Dzimšanas datums: 3.2.1951.	Kā Irānas bruņoto spēku Štāba priekšnieks viņš ir augstākais militārais komandieris, kas ir atbildīgs par visu militāro vienību un politisko nostādņu vadību, ieskaitot Islāma revolucionāro gvardi (IRGC) un policiju. Viņam pakļautie spēki veica miermīlīgu protestētāju brutālu apspiešanu, kā arī masveida aizturēšanu. Viņš ir arī Augstākās nacionālās drošības padomes (SNSC) un Konsultatīvās padomes (Expediency Council) loceklis.	10.10.2011.
7.	JOKAR Mohammad Saleh		Kopš 2011. gada viņš ir Yazd provinces parlamenta deputāts. Bijušais studentu Basij spēku komandieris. Pildot savus studentu Basij spēku komandiera pienākumus, viņš aktīvi piedalījās protestu apspiešanā skolās un universitātēs, kā arī aktīvistu un žurnālistu nelikumīgā aizturēšanā.	10.10.2011.
8.	SALARKIA Mahmoud	Teherānas futbola kluba “Persepolis” direktors.	Teherānas benzīna un transporta komisijas vadītājs. 2009. gadā notikušajā apspiešanā bija Teherānas ģenerālprokurora vietnieks cietumu lietās. Kā Teherānas ģenerālprokurora vietnieks cietumu lietās viņš bija tieši atbildīgs par daudziem nevainīgu, miermīlīgu protestētāju un aktīvistu apcietināšanas orderiem. Daudzi cilvēktiesību aizstāvju ziņojumi liecina, ka gandrīz visi apcietinātie pēc viņa rīkojuma tiek turēti bez sakariem, bez piekļuves advokātam vai ģimenei, un dažādus laikposmus bez apsūdzības, bieži apstākļos, kas līdzinās piespiedu pazušanai. Bieži viņu ģimenes nav informētas par apcietināšanu.	10.10.2011.
9.	SOURI Hojatollah		Lorestan provinces parlamenta deputāts. Parlamenta Ārlietu un drošības politikas jautājumu komisijas loceklis. Bijušais Evin cietuma priekšnieks. Kā Evin cietuma priekšnieks 2009. gadā viņš bija atbildīgs par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas viņa darbības laikā notika šajā cietumā, piemēram, piekaušanu, psiholoģisku vardarbību un dzimumvardarbību. Saskaņā ar dažādu avotu sniegtu ticamu informāciju spīdzināšana ir izplatīta prakse Evin cietumā. Cietuma 209. nodaļā tiek turēti daudzi aktīvisti par viņu miermīlīgajām darbībām, protestējot pret esošo valdību.	10.10.2011.
10.	TALA Hossein (pazīstams arī kā: TALA Hosseyn)		Teherānas provinces ģenerālgubernatora vietnieks (“Farmandar”) līdz 2010. gada septembrim, īpaši atbildīgs par policijas spēku iejaukšanos un tādējādi par represijām pret demonstrantiem. Viņš 2010. gada decembrī saņēma balvu par ieguldījumu pēc vēlēšanām notikušajās represijās.	10.10.2011.
11.	TAMADDON Morteza (pazīstams arī kā: TAMADON Morteza)	Dzimšanas vieta: Shahr Kord-Isfahan Dzimšanas datums: 1959. gads	Bijušais Teherānas provinces ģenerālgubernators un Teherānas provinces Valsts drošības padomes vadītājs, IRGC loceklis. Kā gubernatoram un Teherānas provinces Valsts drošības padomes vadītājam viņam bija vispārēja atbildība par visām represijas darbībām, tostarp politisko protestu apspiešanu 2009. gada jūnijā. Ir zināms, ka viņš bija personīgi iesaistīts opozīcijas līderu Karroubi un Moussavi mocīšanā.	10.10.2011.
12.	BAKHTIARI Seyyed Morteza	Dzimšanas vieta: Mashad (Irāna) Dzimšanas datums: 1952. gads	Bijušais tieslietu ministrs (2009.–2013. gads), bijušais Isfahan ģenerālgubernators un Valsts cietumu organizācijas direktors (līdz 2004. gada jūnijam). Pildot tieslietu ministra pienākumus, viņam bija izšķiroša loma irāņu emigrantu iebiedēšanā un terorizēšanā, paziņojot, ka ir izveidota īpaša tiesa, kas konkrēti nodarbosies ar irāņiem, kuri dzīvo ārpus valsts. Teherānas prokurors ir panācis to, ka divas pirmās instances un apelāciju tiesas nodaļas un vairākas miertiesnešu tiesu nodaļas tiks pilnvarotas nodarboties ar emigrējošo irāņu lietām.	10.10.2011.
13.	HOSSEINI Dr Mohammad (pazīstams arī kā: HOSSEYNI, Dr Seyyed Mohammad; Seyed, Sayyed and Sayyid)	Dzimšanas vieta: Rafsanjan, Kerman Dzimšanas datums: 1961. gads	Bijušais Kultūras un islāmiskās vadības ministrs (2009.–2013.). Kā bijušais IRGC loceklis viņš ir iesaistīts žurnālistu apspiešanā.	10.10.2011.
14.	MOSLEHI Heydar (pazīstams arī kā MOSLEHI Heidar; MOSLEHI Haidar)	Dzimšanas vieta: Isfahan (Irāna) Dzimšanas datums: 1956. gads	Bijušais izlūkošanas ministrs (2009.–2013. gads). Izlūkošanas ministrija viņa vadībā plašā apjomā turpināja protestētāju un disidentu patvaļīgas aizturēšanas un vajāšanas. Izlūkošanas ministrija turpina vadīt Evin cietuma 209. nodaļu, kurā tiek turēti daudzi aktīvisti par viņu miermīlīgajām darbībām, protestējot pret esošo valdību. Pratinātāji no Izlūkošanas ministrijas 209. nodaļā ieslodzītos piekāva un pakļāva psiholoģiskai un dzimumvardarbībai. Kā bijušais izlūkdienesta ministrs Moslehi ir atbildīgs par viņa darbības laikā notikušajiem pārkāpumiem.	10.10.2011.
15.	TAGHIPOUR Reza	Dzimšanas vieta: Maragheh (Irāna) Dzimšanas datums: 1957. gads	Teherānas pilsētas padomes loceklis Bijušais Informācijas un komunikāciju ministrs (2009.–2012. gads). Būdams informācijas ministrs, viņš bija viens no augstākā līmeņa amatpersonām, kas atbild par cenzūru un kontroli pār darbībām internetā, kā arī dažāda veida komunikācijām (īpaši – mobilajiem sakariem). Pratinot politiski ieslodzītos, pratinātāji izmanto viņu personas datus, sūtījumus un saziņu. Kopš pēdējām prezidenta vēlēšanām un ielu demonstrāciju laikā vairākos gadījumos ir tikuši atslēgti mobilie sakari un īsziņu pakalpojumi, traucēta satelītu televīzijas kanālu uztveršana, vietējā mērogā bloķēts internets vai vismaz samazināts tā ātrums.	23.3.2012.
16.	EMADI, Hamid Reza (pazīstams arī kā: Hamidreza Emadi)	Dzimšanas datums: aptuveni 1973. gads. Dzimšanas vieta: Hamedan Dzīvesvieta: Tehran Darbavieta: Press TV vadība, Tehran	Press TV ziņu nodaļas direktors. Bijušais Press TV vecākais producents. Atbildīgs par vardarbīgi panāktu aizturēto, tostarp žurnālistu, politisko aktīvistu, pie kurdu un arābu minoritātēm piederošu personu, atzīšanos producēšanu un pārraidi, pārkāpjot starptautiski atzītās tiesības uz taisnīgu tiesu un lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā. Neatkarīgais apraides regulators OFCOM piemēroja Press TV sodu GBP 100 000 apmērā par pārraidīto irāņu izcelsmes kanādiešu žurnālista un kinorežisora Maziar Bahari vardarbīgi panāktu atzīšanos 2011. gadā, kas tika filmēta cietumā, uz Bahari izdarot spiedienu. NVO ir ziņojušas par jauniem televīzijā Press TV pārraidītiem vardarbīgi panāktu atzīšanos gadījumiem. Tādējādi Emadi ir saistīts ar tiesību uz lietas izskatīšanu likumā paredzētā kārtībā un taisnīgu tiesu pārkāpšanu.	12.3.2013.

12.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/30

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 6. novembris)

par Vācijas pasākumiem par labu HoKaWe Eberswalde GmbH SA.34721 (2012/C) (ex 2012/NN)

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7058)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/206/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punktu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc ieinteresēto personu uzaicināšanas iesniegt piezīmes saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem (1) un ņemot vērā viņu piezīmes,

tā kā:

1. PROCEDŪRA

(1)

Komisija 2012. gada 30. aprīlī saņēma sūdzību no kokapstrādes uzņēmuma, kas darbojas Brandenburgas federālajā zemē; sūdzībā apgalvots, ka uz 15 gadiem noslēgtais pamatnolīgums starp Brandenburgas federālo zemi un uzņēmumu HoKaWe Eberswalde GmbH (turpmāk “HoKaWe”) ir valsts atbalsts LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(2)	Komisija 2012. gada 11. maijā nosūtīja Vācijai sūdzības nekonfidenciālo versiju un pieprasīja papildu informāciju. Vācija 2012. gada 6. jūnija vēstulē pauda savu nostāju attiecībā uz sūdzību un iesniedza pieprasīto informāciju.

(3)	Komisija 2012. gada 27. augustā nosūtīja sūdzības iesniedzējam šīs atbildes nekonfidenciālo versiju un lūdza paziņot, vai sūdzības iesniedzējs vēlas turpināt jautājuma izskatīšanu. Sūdzības iesniedzējs 2012. gada 4. septembrī paziņoja, ka viņš neatsauks sūdzību.

(4)	Komisija ar 2013. gada 19. decembra vēstuli informēja Vāciju par savu lēmumu attiecībā uz iepriekš minēto atbalstu sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu.

(5)	Komisijas lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja visas ieinteresētās personas iesniegt piezīmes par pasākumu.

(6)	Vācija ar 2013. gada 28. februāra vēstuli iesniedza savas piezīmes par lēmumu. Turklāt Komisija 2013. gada 30. aprīlī saņēma piezīmes no divām ieinteresētajām personām un 2013. gada 3. maijā – no sūdzības iesniedzēja.

(7)	Šo piezīmju nekonfidenciālās versijas 2013. gada 17. maijā tika nosūtītas Vācijai. Vācija 2013. gada 11. jūnijā atbildēja uz tām un papildināja savu atbildi ar 2013. gada 13. jūnija vēstuli.

(8)	Komisija ar 2013. gada 2. augusta, 2013. gada 17. septembra un 2013. gada 23. septembra vēstulēm nosūtīja Vācijai turpmākus informācijas pieprasījumus, uz kuriem Vācija atbildēja ar 2013. gada 15. augusta, 2013. gada 20. septembra un 2013. gada 1. oktobra vēstulēm.

2. PASĀKUMA APRAKSTS

2.1. Atbalsta saņēmējs

(9)

HoKaWe ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību, kas Ebersvaldē (Brandenburgas federālajā zemē) ekspluatē ar koksni kurināmu biomasas spēkstaciju. Spēkstacija tika uzcelta 2005. gadā, darbību tā sāka 2006. gadā. Frankfurtes pie Oderas apgabaltiesa 2011. gada jūnijā uzsāka maksātnespējas procedūru attiecībā uz HoKaWe īpašumu. Tomēr uzņēmums līdz šim nav pārtraucis savu saimniecisko darbību.

(10)

Barnimas apriņķis (Landkreis Barnim) bija ieinteresēts iegādāties HoKaWe aktīvus, lai turpinātu saimniecisko darbību; kreditoru sapulce 2012. gada maijā pieņēma līgumu par HoKaWe aktīvu pārdošanu, kas tika notariāli apstiprināta. Taču Barnimas apriņķis atkāpās no iegādes līguma, jo Brandenburgas federālā zeme nepiekrita tam, ka pamatnolīgums par koksnes piegādi no uzņēmuma “Brandenburgas Valsts meži” (šis lēmums attiecas uz minēto pamatnolīgumu) tiek pārnests uz jauno īpašnieku.

2.2. Pasākuma apraksts

(11)

Brandenburgas federālā zeme un HoKaWe 2005. gada jūnijā noslēdza pamatnolīgumu par koksnes piegādi no uzņēmuma “Brandenburgas Valsts meži”. Nolīgumā tika noteikts uzņēmumam HoKaWe paredzētās koksnes (3) piegādes daudzums un izklāstīti piegādes nosacījumi 15 gadu laikposmam (no 2006. gada 1. jūnija līdz 2021. gada 1. jūnijam). Saskaņā ar nolīgumu gadā bija jāpiegādā 150 000 kubikmetru (m3) koksnes no Ebersvaldes spēkstacijas apkaimes (piegādes rādiuss ne vairāk kā 70 km).

(12)

Nolīgumā bija noteikta sākotnējā bāzes cena 2004. gadam – EUR 15,50 par kubikmetru. Turklāt nolīguma tekstā bija paredzētas ikgadējas cenu korekcijas, par kurām pusēm bija jāvienojas, balstoties uz Vācijas Federālā statistikas biroja aprēķinātā rūpnieciskās koksnes (RP) cenas indeksa attīstību (4); koksnes cenas izmaiņas, kas konstatētas salīdzinājumā ar bāzes cenu, 50 % apmērā bija jāsedz pircējam un 50 % apmērā – pārdevējam (turpmāk “cenu korekcijas klauzula”).

(13)	Tomēr atbilstošās cenu korekcijas aprēķināšanai nolīgumā bija iekļauta arī šāda formula (turpmāk “cenu korekcijas formula” vai “formula”):

(14)	Tāpēc ir jānošķir nolīguma tekstā noteiktā cenu korekcijas klauzula un cenu korekcijas formula.

(15)

Pēc Vācijas viedokļa cenu korekcijas klauzula atspoguļo līgumslēdzēju pušu nodomus. Šo viedokli atbalsta Brandenburgas Lauksaimniecības, vides aizsardzības un reģionālās plānošanas ministrijas 2003. gada 1. oktobra iekšēja piezīme saistībā ar Brandenburgas federālās zemes un HoKaWe pārstāvju tikšanos; no minētās piezīmes viennozīmīgi izriet, ka cenu korekcija, par ko puses vēlējās vienoties sarunu gaitā, atbilst cenu korekcijas klauzulai. Šo viedokli atbalsta arī Brandenburgas Ekonomikas un Eiropas lietu ministrijas 2011. gada 5. janvāra piezīme, kurā tiek ieteikts pielāgot vai interpretēt pamatnolīgumu tā, lai tiktu ievērots tā teksts ar mērķi atspoguļot patiesos līgumslēdzēju pušu nodomus.

(16)	Formula, savukārt, bija kļūdaina, ko 2010. gadā apstiprināja Vācija un divi Brandenburgas federālās zemes uzdevumā izstrādāti ekspertu atzinumi (5); izmantojot formulu, netika gūts rezultāts, kas būtu atbildis cenu korekcijas klauzulā paustajiem līgumslēdzēju pušu nodomiem.

(17)

Pēc tam, kad nolīgums bija stājies spēkā, cena tika koriģēta, balstoties uz formulu. Pretstatā nolīguma tekstā paustajiem nodomiem cenu korekcijas, kas aprēķinātas saskaņā ar formulu, neatbilda faktiskajai rūpnieciskās koksnes cenas indeksa attīstībai, bet gan bija ievērojami mazākas nekā uzņēmuma “Brandenburgas Valsts meži” piegādātās koksnes vidējā cena. Turklāt formula nenodrošināja to, ka cenu svārstību risks tika vienlīdzīgi sadalīts starp Brandenburgas federālo zemi un HoKaWe, kā to vēlējās panākt līgumslēdzējas puses.

(18)	Tam par iemeslu, kā izskaidrots 16. apsvērumā, ir tas, ka formula bija kļūdaina un matemātiski pareizi neatspoguļoja cenu korekcijas klauzulā izklāstītos līgumslēdzēju pušu nodomus (6).

(19)

Turklāt no Vācijas 2013. gada 28. februāra vēstules izriet, ka nolīguma darbības laikā līgumslēdzējas puses ir vairākkārt izmantojušas savu interpretācijas brīvību attiecībā uz parametriem cenu korekcijas aprēķināšanai saskaņā ar formulu (7). Vācija paziņoja Komisijai, ka dokumentos vairs neesot iespējams uzzināt šīs rīcības iemeslus.

(20)

Divos pēc Brandenburgas federālās zemes pasūtījuma 2010. gadā izstrādātajos atzinumos (skatīt 16. apsvērumu) tika norādīts uz to, ka nolīgums, iespējams, pārkāpj noteikumus par valsts atbalstu, un tika ieteikts pielāgot nolīgumu, grozot formulu. Tāpēc līgumslēdzējas puses 2011. gada 26. augustā pēc HoKaWe un Brandenburgas federālās zemes sarunām parakstīja grozītu nolīguma versiju, kas stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā. Ar grozīto versiju tika novērstas 12.–19. apsvērumā aprakstītās problēmas, proti, tika noteikts, ka no 2011. gada 1. jūlija cenas jākoriģē saskaņā ar cenu korekcijas klauzulu un tādējādi atbilstoši līgumslēdzēju pušu sākotnējiem nodomiem. Tātad no šā datuma formula vairs nebija nolīguma sastāvdaļa, un tāpēc to vairs nevarēja piemērot.

(21)	Turklāt Brandenburgas federālā zeme nolēma neturpināt nolīgumu ar turpmākiem, HoKaWe aktīvus pārņemošiem ieguldītājiem.

2.3. Procedūras sākšanas iemesli

(22)	Komisija 2012. gada 19. decembrī nolēma sākt oficiālās izmeklēšanas procedūru saskaņā ar LESD 108. panta 2. punktu (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(23)	Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija provizoriski uzskatīja, ka starp Brandenburgas federālo zemi un HoKaWe noslēgtā pamatnolīguma īstenošana ietver valsts atbalsta elementu.

(24)	Komisijai bija šaubas par to, vai privāts pārdevējs, kas darbojas tirgū, no ex ante perspektīvas būtu piekritis tādai atlīdzībai, kura izriet no aprakstītās cenu korekcijas formulas piemērošanas.

(25)

Turklāt, pat tajā gadījumā, ja līgumslēdzējas puses nebūtu zinājušas par formulas kļūdainību, Komisijai bija nopietnas šaubas, vai Vācija nolīguma īstenošanas gaitā ir rīkojusies saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Tam par iemeslu bija saskaņā ar nolīgumu pārdotās koksnes cenas attīstība, jo uz formulas pamata aprēķinātā cena bija ievērojami zemāka nekā vidējā koksnes cena Brandenburgas federālajā zemē. Saprātīgs privāts pārdevējs, kas atrastos šādā situācijā, būtu nekavējoties izmantojis visas iespējas, lai grozītu cenu korekcijas metodi. Turpretī Vācija līdz 2011. gadam turpināja izmantot formulu.

(26)

Balstoties uz šiem apsvērumiem, Komisija provizoriski secināja, ka nevarēja izslēgt priekšrocību par labu HoKaWe un tādējādi valsts atbalsta esamību laikposmā no nolīguma spēkā stāšanās dienas (2006. gada 1. jūnijs) līdz nolīguma grozīšanai (2011. gada 30. jūnijs). Tā kā atbalsta saderības juridiskais pamats nebija acīmredzams un Vācija nebija arī apgalvojusi, ka tāds pastāv, Komisijai arī bija šaubas, vai pasākumu varēja uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu.

3. IEINTERESĒTO PERSONU PIEZĪMES

(27)	Oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā Komisija saņēma piezīmes no sūdzības iesniedzēja, kā arī no divām citām ieinteresētajām personām.

(28)

Sūdzības iesniedzējs nosūtīja Brandenburgas Lauksaimniecības, vides aizsardzības un reģionālās plānošanas ministrijas 2003. gada decembra un 2004. gada marta iekšējās piezīmes. Pēc sūdzības iesniedzēja uzskata šīs iekšējās piezīmes liecina, ka jau pirms nolīguma noslēgšanas pastāvēja bažas attiecībā uz vairākiem nolīguma aspektiem, proti: 2003. gada decembra iekšējā piezīmē saistībā ar nolīguma toreizējām sekām tika konstatēts, ka nolīguma rezultātā cena jau 2004. gadā būtu ievērojami zemāka nekā toreizējais rūpnieciskās koksnes cenu līmenis. Līdzīgā kārtā 2004. gada marta iekšējā piezīmē tika norādīts, ka cenu korekcijas metodes rezultātā Brandenburgas federālajai zemei būtu jāsamierinās ar nepamatotām cenu atlaidēm; tāpēc tika viennozīmīgi ieteikts pārskatīt nolīgumu vai risināt jaunas sarunas par dažiem tā punktiem.

(29)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka šādā situācijā privāts pārdevējs nebūtu noslēdzis šādu nolīgumu un ka tad, kad kļuva skaidrs, ka cenas ir zemākas nekā tirgus cenas, privāts pārdevējs būtu nekavējoties rīkojies un nebūtu gaidījis piecus gadus. Attiecībā uz cenu korekciju sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvoja, ka cenas, par kurām panākta vienošanās, neatspoguļoja faktisko attīstību koksnes tirgū, bet gan sniedza uzņēmumam HoKaWe nepamatotu priekšrocību. Saskaņā ar sūdzības iesniedzēja aplēsēm atbalsts, kas piešķirts 2006.–2011. gadā, sasniedza 7,3 miljonus euro (šo aplēšu pamatā bija vidējā koksnes cena, par ko vienojās sūdzības iesniedzējs un citi piegādātāji).

(30)

Turklāt Komisija saņēma piezīmes no diviem kokapstrādes uzņēmumiem Brandenburgas federālajā zemē. Saskaņā ar šo uzņēmumu sniegto informāciju ievērojama daļa no “Brandenburgas Valsts mežu” kokmateriāliem ilgtermiņa nolīguma dēļ nemaz nenonāca reģionālajā koksnes tirgū, kas esot izraisījis pārmērīgus konkurences kropļojumus un apdraudējis Brandenburgas federālajā zemē mazu kokapstrādes uzņēmumu eksistenci.

4. VĀCIJAS PIEZĪMES

(31)	Vācija palika pie sava uzskata, ka pamatnolīgums atbilda tirgus nosacījumiem un tāpēc neietvēra valsts atbalstu.

(32)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju nolīguma parakstīšanas laikā neeksistēja enerģētiskās koksnes (enerģijas ražošanai paredzētās koksnes) tirgus; tāpēc līgumslēdzējas puses esot vienojušās par to, ka cenai, ko maksā HoKaWe, būtu jāorientējas pēc rūpnieciskās koksnes cenas un cenu korekcijām – pēc rūpnieciskās koksnes cenas indeksa attīstības. Vācija arī paziņoja, ka nolīguma teksts esot atspoguļojis cenu korekcijas plānoto darbības veidu, taču vienlaikus atzina, ka ar formulas palīdzību iegūtie rezultāti neatbilda iecerētajai cenu svārstību riska sadalei starp līgumslēdzējām pusēm.

(33)

Tāpēc Vācija apgalvoja, ka nolīguma tekstā noteiktā sākotnējā bāzes cena un cenu korekcijas klauzula (t. i., cenu korekcijas atbilstoši Vācijas rūpnieciskās koksnes cenas indeksam un cenu svārstību riska vienlīdzīga sadale starp līgumslēdzējām pusēm) esot jāuzskata par atbilstošām tirgus nosacījumiem nolīguma parakstīšanas laikā.

(34)

Saskaņā ar Vācijas sniegto informāciju Brandenburgas mežsaimniecības pārvalde konstatēja tikai 2009. gada janvārī (pārvaldes reorganizācijas gaitā), ka formulas piemērošanas rezultātā HoKaWe bija maksājis zemākas cenas nekā citi uzņēmumi. Reaģējot uz to, Brandenburgas atbildīgās iestādes 2010. gadā uzdeva advokātu birojam RAUE LLP izstrādāt atzinumu par nolīgumu, kā arī veica nolīguma iekšēju juridisku vērtējumu. Abi atzinumi esot norādījuši uz to, ka nolīgums, iespējams, pārkāpj noteikumus par valsts atbalstu. Turklāt 2011. gada 5. janvāra piezīmē Ekonomikas un Eiropas lietu ministrija esot secinājusi, ka cenu korekcijas klauzula atbilstot tirgus nosacījumiem, taču uz formulas pamata veiktā cenu korekcija esot valsts atbalsts; tāpēc nolīgums esot jāgroza tā, lai tiktu atspoguļoti patiesie pušu nodomi, ko panāk, grozot formulu. Brandenburgas federālā zeme 2011. gada augustā esot ņēmusi vērā šo ieteikumu.

(35)	Vācija apgalvo, ka Brandenburgas federālā zeme, 2011. gadā pielāgojot nolīgumu, esot rīkojusies atbilstoši tirgus nosacījumiem; agrāka rīcība neesot bijusi iespējama, jo bija jāievēro spēkā esošie līgumi un nolīgumu varēja grozīt tikai tad, ja līgumslēdzējas puses par to savstarpēji vienojas.

(36)	Turklāt Vācija apgalvo, ka nolīgums nav uzskatāms par valsts atbalstu un ka tas neizkropļo konkurenci un neiespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

5. PASĀKUMA NOVĒRTĒJUMS

5.1. Atbalsta esamība

(37)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(38)

Lai izvērtētu, vai komercdarījums starp valsts struktūru un saimniecisku vienību ir uzskatāms par valsts atbalstu, saskaņā ar Komisijas pastāvīgo praksi un, kā apstiprinājusi Tiesa, ir jāizmanto tirgus ekonomikas ieguldītāja princips. Saskaņā ar šo principu valstij, ja tā tirgū darbojas kā komerciāls uzņēmums, ir jārīkojas kā privātam tirgus dalībniekam, jo pretējā gadījumā varētu būt iesaistīts valsts atbalsts. Tādējādi atbalsta esamības novērtēšanai izšķirošs ir jautājums, vai privāts tirgus dalībnieks līdzīgā situācijā būtu rīkojies tāpat, t. i., vai viņš būtu pārdevis aktīvus, preces vai pakalpojumus par tādu pašu cenu (privāta pārdevēja princips). Saskaņā ar šo principu apsvērumi, kas nav saistīti ar ekonomiku, nav pieļaujami, lai piekristu zemākai cenai. Šo principu Komisija ir vairākkārt piemērojusi un Tiesa pastāvīgi apstiprinājusi (8).

(39)	Tāpēc Komisijai šajā lietā jānoskaidro, vai privāts pārdevējs būtu bijis gatavs noslēgt nolīgumu, kuram ir salīdzināms darbības termiņš un kurā ir paredzēta salīdzināma sākotnējā bāzes cena un salīdzināms cenu korekcijas mehānisms.

(40)

Kā izklāstīts 11. un 12. apsvērumā, uz 15 gadiem noslēgtajā pamatnolīgumā bija paredzēts, ka cenas tiktu koriģētas katru gadu atbilstīgi rūpnieciskās koksnes cenas indeksa attīstībai un ka valsts un HoKaWe uz pusēm segtu sākotnējās bāzes cenas (kas tika noteikta EUR 15,50/m3) atbilstošās izmaiņas. Turklāt nolīgumā bija iekļauta formula šīs cenu korekcijas aprēķinam.

Ilgs nolīguma darbības termiņš

(41)	Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka nolīguma 15 gadu darbības termiņš neesot bijusi parasta parādība tirgū.

(42)

Tomēr Komisijas rīcībā nav norāžu, kuras attaisnotu secinājumu, ka šis darbības termiņš nebūtu atbildis tirgus nosacījumiem. Kaut arī 15 gadu darbības termiņš šķiet samērā ilgs, tomēr ir itin labi iespējams, ka pārdevējs līgumiski saistās ar pircēju, ja viņš šādā veidā – kā tas bija izvērtējamā nolīguma gadījumā – var būt drošs, ka viņš varēs pārdot nemainīgu tādas koksnes daudzumu, kura turklāt vismaz daļēji neatbilda rūpnieciskās koksnes kvalitātes prasībām.

(43)	Šā iemesla dēļ, kā arī ņemot vērā cenu svārstību riska paredzēto sadali, nevar izslēgt to, ka privāts pārdevējs būtu noslēdzis nolīgumu ar salīdzināmu darbības termiņu.

Sākotnējā bāzes cena, par kuru tika panākta vienošanās

(44)	Tāpat attiecībā uz sākotnējo bāzes cenu (EUR 15,50/m3) Komisijas rīcībā nav norāžu, ka šī cena nebūtu atbildusi tirgus nosacījumiem.

(45)

Kā norādīja Vācija, nolīguma parakstīšanas laikā neeksistēja noteikta tirgus cena par enerģētisko koksni. Tāpēc līgumslēdzējas puses pamatnolīgumā balstījās uz rūpnieciskās koksnes cenu. No sūdzības iesniedzēja sniegtā pārskata par rūpnieciskās koksnes tirgus cenām izriet, ka attiecībā uz 2004. gadu par tirgus nosacījumiem atbilstošām var uzskatīt cenas no EUR 15,50/m3 līdz EUR 17,50/m3, savukārt attiecībā uz 2005. gadu – cenas no EUR 15,00/m3 līdz EUR 17,00/m3. Arī ņemot vērā faktu, ka nolīgums bija ilgtermiņa līgums, sākotnējā bāzes cena (EUR 15,50/m3), par kuru tika panākta vienošanās, palika tirgus nosacījumiem atbilstošu rūpnieciskās koksnes cenu diapazonā.

(46)

Turklāt Brandenburgas Lauksaimniecības, vides aizsardzības un reģionālās plānošanas ministrijas 2003. gada 1. oktobra iekšēja piezīme liecina, ka Brandenburgas federālās zemes pārstāvji sarunu laikā ierosināja sākotnējo bāzes cenu EUR 15,50/m3, savukārt HoKaWe centās panākt cenu, kas bija EUR 15,00/m3. Beidzot puses vienojās par augstāko cenu, t. i., EUR 15,50/m3.

(47)

Tādējādi sākotnējo bāzes cenu EUR 15,50/m3 var uzskatīt par tirgus nosacījumiem atbilstošu. Tā kā neeksistēja tirgus cena, ko varētu izmantot salīdzinājuma nolūkos, un tā kā enerģētiskās koksnes kvalitātes prasības vismaz nav augstākas par rūpnieciskajai koksnei piemērojamām prasībām, tad Brandenburgas federālā zeme varēja pamatoti noslēgt nolīgumu, saskaņā ar kuru cena balstītos uz rūpnieciskās koksnes cenu (bāzes cena). Saskaņotā cena bija pušu sarunu rezultāts un atradās to tirgus cenu diapazonā, kuras Brandenburgas federālajā zemē tika maksātas par rūpniecisko koksni. Vienošanās par šo cenu tika panākta, pazīstot no “Brandenburgas Valsts mežiem” pieejamās koksnes kvalitāti (9), tāpēc šī cena atbilst cenai, kuru privāts pārdevējs būtu uzskatījis kā pieņemamu par piegādājamās koksnes kvalitāti.

Cenu korekcija

(48)	Kā norādīts 14. apsvērumā, attiecībā uz cenu korekciju ir jānošķir cenu korekcijas klauzula un uz formulas pamata faktiski veiktās cenu korekcijas.

(49)

Komisijas rīcībā nav norāžu, ka cenu korekcijas klauzula nebūtu atbildusi tirgus nosacījumiem. Kā izklāstīts 45. apsvērumā par sākotnējo bāzes cenu, enerģētiskās koksnes cenas attīstības indekss neeksistēja. Tāpēc bija saprātīgi ne tikai izmantot rūpnieciskās koksnes cenu par pamatu sākotnējai bāzes cenai, bet arī vienoties par cenas korekcijām, kas tiek veiktas līdztekus rūpnieciskās koksnes cenas indeksa attīstībai.

(50)

Turklāt nolīguma tekstā bija paredzēts, ka cenu svārstību risks tiek vienlīdzīgi sadalīts starp līgumslēdzējām pusēm. Tā kā nolīguma parakstīšanas laikā cenu attīstība nebija viennozīmīgi prognozējama, šā mehānisma piemērošanas sekas bija tādas, ka gan risks, gan (iespējamā) peļņa tiktu sadalīti starp abām līgumslēdzējām pusēm; tādējādi šis mehānisms arī būtu varējis izpausties par labu Brandenburgas federālajai zemei. Ņemot vērā šo neprognozējamību, šādai klauzulai būtu varējis piekrist arī privāts pārdevējs. Tāpēc šī klauzula jāuzskata par atbilstošu tirgus nosacījumiem.

(51)	No tā izriet, ka cenu korekcijas klauzula, kas nozīmēja cenas attīstību līdztekus rūpnieciskās koksnes cenas indeksa attīstībai un cenu svārstību riska vienlīdzīgu sadali starp līgumslēdzējām pusēm, atbilda tirgus nosacījumiem un ka saprātīgs privāts pārdevējs būtu noslēdzis šādu nolīgumu.

(52)

Tomēr, kā jau izklāstīts, faktiskās cenu korekcijas tika veiktas, piemērojot formulu. No turpmākajā tabulā iekļautā pārskata ir redzams, ka formulas piemērošanas rezultātā iegūtās cenas bija ievērojami zemākas nekā cenas, kas būtu iegūtas, piemērojot cenu korekcijas klauzulu:

(EUR/m3)
	Faktiski samaksātā cena (uz formulas pamata)	Cena, kas aprēķināta, piemērojot cenu korekcijas klauzulu (10)	Vidējā visu veidu koksnes cena Brandenburgas federālajā zemē
2006	13,00	15,42	17,72
2007	13,21	15,95	21,02
2008	16,55	20,96	22,76
2009	16,42	20,76	19,20
2010	16,14	20,03	24,50
2011	15,79	19,33	n. p.

(53)	Tabula arī rāda, ka ar formulas palīdzību aprēķinātās cenas bija ne tikai ievērojami zemākas nekā cenas, kas būtu iegūtas, piemērojot cenu korekcijas klauzulu, bet arī bija ievērojami zemākas nekā vidējās cenas Brandenburgas federālajā zemē.

(54)	Turklāt šīs formulas sekas bija paredzamas jau pirms nolīguma parakstīšanas. Šis fakts ir īpaši svarīgs, jo, lai noskaidrotu jautājumu, vai privāts pārdevējs tirgū būtu rīkojies tāpat vai līdzīgā veidā kā Brandenburgas federālā zeme, ir nepieciešams nolīguma ex ante novērtējums (11).

(55)	Kā izklāstīts 16. un 18. apsvērumā, formula bija kļūdaina un neatspoguļoja cenu korekcijas klauzulā paustos līgumslēdzēju pušu nodomus. Kā to arī apstiprināja advokātu biroja RAUE LLP atzinums, šos nodomus būtu varējusi matemātiski atspoguļot šāda formula:

(56)

Taču Indexn vietā līgumslēdzējas puses atskaitīja fiksētu summu. Kaut arī fiksētas summas atskaitīšana zināmos apstākļos var būt attaisnota, tomēr šādas atskaitīšanas rezultātā vismaz būtu jāiegūst saskaņotā sākotnējā bāzes cena attiecībā uz gadu, kurā nolīgums tiek noslēgts. Tomēr līgumslēdzējas puses šajā lietā izvēlējās atskaitījumu tādā veidā, ka jau attiecībā uz nolīguma parakstīšanas gadu tika iegūta cena, kas bija ievērojami zemāka nekā saskaņotā un tirgus nosacījumiem atbilstošā sākotnējā bāzes cena EUR 15,50/m3.

(57)	Tādējādi nolīguma parakstīšanas laikā bija objektīvi paredzams, ka formula bija kļūdaina un ka tās piemērošanas rezultātā netiek iegūtas cenas, par kurām tika panākta vienošanās cenu korekcijas klauzulā.

(58)

Privāts pārdevējs šādā situācijā būtu izmantojis citu formulu vai vismaz būtu centies grozīt formulu, jo īpaši tāpēc, ka līgumslēdzējas puses nolīguma tekstā bija noteikušas, ka cenu korekcijas jāveic atbilstīgi rūpnieciskās koksnes indeksa izmaiņām un ka valstij un uzņēmumam HoKaWe uz pusēm jāuzņemas cenu svārstību risks (kā izklāstīts cenu korekcijas klauzulā).

(59)

Jānorāda, ka nolīgumā paredzētās cenu izmaiņas nebija pilnībā automātisks rezultāts, kurš iegūts, veicot matemātisku aprēķinu, kas jau iepriekš bija noteikts formulā. Kā izklāstīts 19. apsvērumā, no informācijas, ko Vācija iesniedza oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā, izriet, ka nolīguma darbības termiņa laikā formula tika vairākkārt pielāgota (12).

(60)

No 52. apsvērumā iekļautā pārskata viennozīmīgi izriet, ka šī formulas paredzamā negatīvā ietekme patiešām izpaudās, jo uzņēmuma HoKaWe maksātā cena bija ievērojami zemāka nekā cena, kas būtu iegūta saskaņā ar cenu korekcijas klauzulu. Turklāt cena bija ievērojami zemāka nekā “Brandenburgas Valsts mežu” koksnes vidējā cena, t. i., cena, par kuru Brandenburgas federālā zeme pārdeva koksni citiem uzņēmumiem (13).

(61)	No tā izriet, ka valstij bija zināms, ka formulas piemērošanas rezultāts nebija iecerētā cenu attīstība, kuras pamatā ir rūpnieciskās koksnes indekss ar cenu svārstību riska atbilstošu sadali starp līgumslēdzējām pusēm, un valsts šo faktu akceptēja.

Secinājums

(62)

Tādējādi ir pieļaujams secinājums, ka, kaut arī cenu korekcijas klauzula Brandenburgas federālajai zemei būtu nozīmējusi cenas, kas ir zemākas par vidējo cenu, tomēr šīs cenas tik un tā būtu atbildušas tirgus nosacījumiem. Šīs cenas balstījās uz pamatotiem apsvērumiem un iesaistīto pušu sarunām, tāpēc nevar izslēgt, ka arī privāts tirgus dalībnieks būtu noslēdzis nolīgumu ar tādiem pašiem vai salīdzināmiem nosacījumiem.

(63)

Turpretī cenu korekcijas, ko līgumslēdzējas puses faktiski veica saskaņā ar formulu, neatspoguļoja šādus tirgus nosacījumus, un to rezultāts bija cenas, kuras bija ievērojami zemākas nekā cenas, kas būtu iegūtas, piemērojot cenu korekcijas klauzulu (un – vēl lielākā mērā – bija ievērojami zemākas nekā vidējā koksnes cena Brandenburgas federālajā zemē).

(64)

Cenu attīstība, kuras pamatā ir cenu korekcijas klauzula, atbilst saprātīgam uzņēmēja lēmumam un atspoguļo cenu svārstību riska taisnīgu sadali starp līgumslēdzējām pusēm, savukārt formulas piemērošanas rezultātā iegūtās cenas bija ievērojami zemākas un turklāt neatspoguļoja šādu riska sadali. Pretstatā situācijai lietā SA.19045 (Iespējamais atbalsts, ko Bavārija (Bavārijas valsts mežsaimniecības pārvalde) piešķir, noslēdzot ar uzņēmumu Klausner ilgtermiņa līgumus par koksnes piegādi) (14), kurā Komisija uzskatīja, ka par tirgus vidējo līmeni zemākas cenas neietvēra valsts atbalstu, jo tirgū bija pārprodukcija un Bavārijas federālā zeme centās piesaistīt lielu pircēju, kurš ilgtermiņā nodrošinātu regulārus iepirkšanas apjomus, šeit izskatāmās lietas fakti neattaisno cenas, kas ir zemākas nekā tās cenas, kuras būtu iegūtas, piemērojot cenu korekcijas klauzulu. Ar cenu korekcijas klauzulu, par kuru līgumslēdzējas puses vienojās, tika ņemts vērā nolīguma ilgtermiņa raksturs un pārdodamās koksnes kvalitāte, un šīs klauzulas piemērošanas rezultātā jau tika iegūtas cenas, kas bija zemākas nekā vidējā cena Brandenburgas federālajā zemē. Nekas neliecina par to, ka privāts tirgus dalībnieks būtu piekritis vēl zemākām cenām.

(65)

To apstiprina arī Vācijas iesniegtās piezīmes, saskaņā ar kurām cenu korekcijas klauzula atspoguļoja patiesos līgumslēdzēju pušu nodomus. Reaģējot uz diviem 16. apsvērumā minētajiem, 2010. gadā izstrādātajiem juridiskajiem atzinumiem, kuros bija norādīts uz to, ka formulas piemērošanas dēļ nolīgums, iespējams, pārkāpj noteikumus par valsts atbalstu, Brandenburgas federālā zeme 2011. gadā sarunu gaitā vienojās par nolīguma grozījumu, ar ko kļūdainā formula tika atcelta. Brandenburgas federālā zeme tātad vienojās par grozījumu, proti, nolīgumu bez formulas, lai īstenotu patiesos līgumslēdzēju pušu nodomus un novērstu bažas saistībā ar valsts atbalstu.

(66)	No tā izriet, ka privāts pārdevējs nebūtu piekritis nolīguma īstenošanai, jo īpaši cenu korekcijām saskaņā ar formulu, un ka nolīguma īstenošana neatbilst tirgus nosacījumiem.

(67)

Vācija apgalvoja, ka Brandenburgas valdība tikai 2009. gadā (mežsaimniecības pārvaldes reorganizācijas gaitā) esot uzzinājusi, ka uzņēmuma HoKaWe faktiski samaksātās cenas neatbilst cenu attīstībai, ko bija iecerēts panākt ar cenu korekcijas klauzulas palīdzību, turklāt tās ir ievērojami zemākas nekā cenas, par kurām citi uzņēmumi saņēma koksnes sūtījumus; reaģējot uz to, Brandenburgas federālā zeme esot rīkojusies atbilstīgi tirgus nosacījumiem, jo tā uzdeva izstrādāt abus 16. apsvērumā minētos atzinumus un tad sāka atkārtotas sarunas par nolīgumu, kā rezultātā nolīgums 2011. gadā tika grozīts.

(68)

Šie argumenti nav ticami. Pirmkārt, kā izskaidrots 54.–57. apsvērumā, formulas sekas jau bija paredzamas nolīguma parakstīšanas laikā. Otrkārt, privāts pārdevējs tirgus apstākļos, kurš vēlas panākt saskaņotā risinājuma īstenošanu cenu korekcijas klauzulas veidā un tāpēc rūpīgi uzrauga cenu korekcijas, būtu nekavējoties pieprasījis jaunas sarunas par cenas noteikšanu. Kā izklāstīts 65. apsvērumā, fakts, ka Brandenburgas federālā zeme sekmīgi pabeidza atkārtotās sarunas par nolīgumu, apstiprina to, ka formula neatspoguļoja patiesos līgumslēdzēju pušu nodomus (kā tie izklāstīti cenu korekcijas klauzulā). Tas liecina arī par to, ka HoKaWe nevarēja noraidīt formulas atcelšanu.

(69)	No tā izriet, ka laikposmā no nolīguma spēkā stāšanās dienas (2006. gada 1. jūnijs) līdz nolīguma grozīšanai (2011. gada 30. jūnijs) uzņēmumam HoKaWe tika piešķirta ekonomiska priekšrocība.

(70)

Arī visi pārējie kritēriji valsts atbalsta esamībai saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu ir izpildīti. Priekšrocība bija selektīva, jo nolīgums viennozīmīgi nāca par labu konkrētam uzņēmumam. Priekšrocību piešķīra dalībvalsts iestādes, proti, Brandenburgas federālā zeme. Vidējais koksnes daudzums, kas tika pārdots uzņēmumam HoKaWe saskaņā ar nolīguma noteikumiem, bija ievērojams; ar izdevīgiem nosacījumiem veiktā koksnes piegāde uzlaboja saņēmēja stāvokli tirgū salīdzinājumā ar viņa konkurentiem un tādējādi radīja konkurences izkropļojumus. Koksnes tirgū uzņēmumi konkurē ar uzņēmumiem no citām dalībvalstīm. Kaut arī piegādes nolīgums attiecās tikai uz koksni no mežiem Ebersvaldes apkaimē (70 km rādiusā), tomēr Ebersvalde atrodas ļoti tuvu pie Polijas robežas (30 km attālumā). Tādējādi atbalsts iespaido arī tirdzniecību starp dalībvalstīm. Tāpēc var secināt, ka nolīguma īstenošana, kas bija iemesls tam, ka samaksātās cenas pamatojās uz formulu, bija valsts atbalsts.

(71)

Iepriekš minētais nolīguma grozījums, kas stājās spēkā 2011. gada 1. jūlijā, ir uzskatāms par atbalsta pasākuma pabeigšanu. Saskaņā ar grozījumu bija paredzēts, ka no 2011. gada 1. jūlija cenu korekcijas jāveic atbilstoši cenu korekcijas klauzulai, kā rezultātā tika apstiprināti un pareizi īstenoti sākotnējie līgumslēdzēju pušu nodomi. Nolīguma grozītā versija atbilst tirgus nosacījumiem, tāpēc Komisija secina, ka pēc 2011. gada 30. jūnija uzņēmumam HoKaWe vairs netika piešķirta ekonomiska priekšrocība, kas izpaudās kā maksājumi saskaņā ar nolīgumu.

5.2. Saderība ar iekšējo tirgu

(72)	Atbalsta saderības juridiskais pamats nav acīmredzams un Vācija nav arī apgalvojusi, ka tāds pastāv. Tāpēc priekšrocība, kuru HoKaWe guva no nolīguma īstenošanas laikposmā no 2006. gada jūnija līdz 2011. gada jūnijam, ir valsts atbalsts, kas ir nesaderīgs ar iekšējo tirgu.

5.3. Atbalsta elementa aprēķināšana

(73)

Kā izskaidrots 49.–51. apsvērumā, cenu korekcijas klauzulu var uzskatīt par atbilstīgu tirgus nosacījumiem. Tāpēc Komisija uzskata, ka atbalstu elementu veido starpība starp cenu, kas būtu maksājama saskaņā ar cenu korekcijas klauzulu, un cenu, kas faktiski tika maksāta uz formulas pamata (15).

	a) Faktiski samaksātā cena (EUR/m3) (16)	b) Cena saskaņā ar cenu korekcijas klauzulu (EUR/m3)	c) Starpība starp a) un b) (16)	d) Faktiski piegādātais koksnes daudzums (m3)	e) Atbalsta elements: c) × d) (EUR) (16)
2006	13,00	15,42	2,42	13 115,73	31 794
2007	13,21	15,95	2,74	142 792,67	391 452
2008	16,55	20,96	4,41	137 683,00	607 291
2009	16,42	20,76	4,34	141 273,68	613 128
2010	16,14	20,03	3,89	139 045,38	540 699
2011	15,79	19,33	3,54	62 680,29	222 051
Kopā					2 406 415

(74)	Uzņēmumam HoKaWe piešķirtais atbalsts tādējādi ir EUR 2 406 415.

6. ATBALSTA ATGŪŠANA

(75)

Ja Komisija ir konstatējusi, ka atbalsts nav saderīgs ar iekšējo tirgu, tai saskaņā ar LESD un Tiesas iedibināto judikatūru ir tiesības lemt par to, ka attiecīgajai dalībvalstij šāds atbalsts jāizbeidz vai jāmaina (17). Tāpat Tiesas iedibinātajā judikatūrā ir noteikts, ka ar Komisijas lēmumu dalībvalstij uzliktais pienākums izbeigt atbalstu, kas nav saderīgs ar iekšējo tirgu, ir paredzēts iepriekšējā stāvokļa atjaunošanai (18). Tiesa šajā saistībā ir konstatējusi, ka šis mērķis ir sasniegts, kolīdz atbalsta saņēmējs ir atmaksājis nelikumīgā atbalsta ietvaros saņemtās summas, jo viņš tādējādi zaudē to priekšrocību, kura viņam tirgū bija salīdzinājumā ar saviem konkurentiem, un tiek atjaunots stāvoklis, kāds bija pirms atbalsta izmaksas (19).

(76)	Saskaņā ar judikatūru Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 (20) 14. panta 1. punktā ir noteikts: “Kad nelikumīga atbalsta gadījumos tiek pieņemti negatīvi lēmumi, Komisija izlemj, ka attiecīgā dalībvalsts veic visus vajadzīgos pasākumus, lai atgūtu atbalstu no saņēmēja (…).”

(77)

Tā kā izvērtējamais pasākums netika paziņots Komisijai, tādējādi pārkāpjot LESD 108. pantu, un tāpēc ir nelikumīgs un ar iekšējo tirgu nesaderīgs atbalsts, tas ir jāatgūst, lai atjaunotu stāvokli, kāds bija tirgū pirms atbalsta piešķiršanas. Tāpēc atbalsta atgūšanai būtu jāaptver laikposms, kurā atbalsta saņēmējam bija priekšrocība, t. i., laikposms no brīža, kad atbalsts tika nodots saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta faktiskajai atmaksāšanai; atgūstamās summas ietver procentus, kas piemēroti līdz faktiskajai atmaksāšanai.

7. SECINĀJUMS

(78)	Starp Brandenburgas federālo zemi un HoKaWe noslēgtā pamatnolīguma īstenošana no tā parakstīšanas (2006. gada 1. jūnijs) līdz tā grozīšanai (2011. gada 30. jūnijs) ietvēra ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu. Tāpēc no HoKaWe ir jāatgūst atbalsts kopā ar atgūšanas procentiem.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Valsts atbalsts EUR 2 406 415 apmērā, kuru Vācija, pārkāpjot LESD 108. panta 3. punktu, ir nelikumīgi piešķīrusi uzņēmumam HoKaWe Eberswalde GmbH, nav saderīgs ar iekšējo tirgu.

2. pants

1. Vācija atgūst no atbalsta saņēmēja 1. pantā minēto atbalstu.

2. Atgūstamā summa ietver procentus, kurus aprēķina no dienas, kad atbalsts bija saņēmēja rīcībā, līdz atbalsta faktiskajai atmaksāšanai.

3. Procentus aprēķina pēc salikto procentu formulas saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 794/2004 (21) V nodaļu un Komisijas Regulu (EK) Nr. 271/2008 (22), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004.

3. pants

1. Lēmuma 1. pantā minēto atbalstu atgūst nekavējoties un efektīvi.

2. Vācija nodrošina šā lēmuma īstenošanu četru mēnešu laikā no tā paziņošanas dienas.

4. pants

1. Divu mēnešu laikā no šā lēmuma paziņošanas dienas Vācija iesniedz Komisijai šādu informāciju:

a)	kopējā no saņēmēja atgūstamā summa (pamatsumma un procenti);

b)	sīks to pasākumu apraksts, kuri jau veikti vai plānoti šā lēmuma izpildei;

c)	dokumenti, kas apliecina, ka atbalsta saņēmējam ir pieprasīts atmaksāt atbalstu.

2. Vācija informē Komisiju par šā lēmuma īstenošanai veikto pasākumu norisi, līdz ir pabeigta 1. pantā minētā atbalsta atmaksāšana. Pēc Komisijas pieprasījuma Vācija nekavējoties sniedz informāciju par pasākumiem, kas jau veikti vai plānoti, lai izpildītu šo lēmumu. Vācija iesniedz arī sīku informāciju par atbalsta summām un procentiem, ko atbalsta saņēmējs jau ir atmaksājis.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2013. gada 6. novembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 99, 5.4.2013., 79. lpp.

(2) Sk. 1. zemsvītras piezīmi.

(3) Nolīgums attiecas uz transportējamiem lapu koku vai skuju koku kokmateriāliem trīs metru garumā ar 3–70 cm caurmēru; pārdevējs par saviem līdzekļiem transportē kokmateriālus līdz meža autoceļam, kokmateriālu turpmāko izvešanu apmaksā pircējs. Trupe un līkumainība ir pieļaujamas.

(4) Sk. Federālais statistikas birojs (Statistisches Bundesamt): https://www.destatis.de/DE/ZahlenFakten/GesamtwirtschaftUmwelt/Preise/PreisindizesLandForstwirtschaft/Tabellen/ErzeugerpreiseForstwirtschaft.html.

(5) Vienu ārējo atzinumu iesniedza RAUE LLP – Brandenburgas federālās zemes ārējais juridiskais konsultants; otru iekšējo atzinumu izstrādāja Brandenburgas Ekonomikas un Eiropas lietu ministrija.

(6) Saskaņā ar atzinumu, ko izstrādāja advokātu birojs RAUE LLP, cenu korekcijas klauzulā izklāstītos līgumslēdzēju pušu nodomus būtu varējusi atspoguļot šāda formula:

Formula

(7) Tā, piemēram, lai aprēķinātu no 2006. gada 1. jūlija piemērojamo cenu, tika izmantota 2006. gada jūlija indeksa vērtība, nevis 2005. gada janvāra indeksa vērtība, kā bija noteikts nolīgumā.

(8) Sk., piemēram, Tiesas 1991. gada 21. marta spriedumu lietā C-305/89 Itālijas Republika/Komisija (Alfa Romeo) (Recueil 1991, I-1603. lpp., 18. un 19. punkts); Pirmās instances tiesas 1998. gada 30. aprīļa spriedumu lietā T-16/96 Cityflyer Express Ltd/Komisija (Recueil 1998, II-757. lpp., 51. punkts); Pirmās instances tiesas 1999. gada 21. janvāra spriedumu apvienotajās lietās T-129/95, T-2/96 un T-97/96 Neue Maxhütte Stahlwerke GmbH un Lech-Stahlwerke GmbH/Komisija (Recueil 1999, II-17. lpp., 104. punkts); Pirmās instances tiesas 2012. gada 28. februāra spriedumu apvienotajās lietās T-268/08 un T-281/08 Burgenlandes federālā zeme un Austrijas Republika/Komisija (Recueil 2012, II-0000. lpp., 48. punkts).

(9) Oficiālās izmeklēšanas procedūras gaitā ieinteresētās personas sūdzējās par to, ka sakarā ar vienošanos ar HoKaWe no tirgus lielos daudzumos tiekot izņemta rūpnieciskā koksne; tas liek domāt, ka uzņēmumam HoKaWe piegādātā enerģētiskā koksne ietvēra ievērojamu rūpnieciskās koksnes daudzumu.

(10) Vācijas iesniegtie dati.

(11) Sk. Tiesas 2002. gada 16. maija spriedumu lietā C-482/99 Francijas Republika/Komisija (Recueil 2002, I-4397. lpp., 70.–72. punkts); Tiesas 2012. gada 5. jūnija spriedumu lietā C-124/10 P Komisija/EDF (Recueil 2012, I-0000. lpp., 83.–85. un 105. punkts).

(12) Tas tika darīts papildus formulas pielāgošanai, ar kuru ņēma vērā rūpnieciskās koksnes indeksa pārrēķināšanu, ko uz jauna bāzes gada pamata veica Vācijas Federālais statistikas birojs.

(13) Kā redzams no 52. apsvērumā iekļautā pārskata, arī cenu korekcijas klauzulas piemērošanas rezultātā būtu iegūtas cenas, kas būtu bijušas zemākas – kaut arī ievērojami mazākā mērā – nekā vidējā cena Brandenburgas federālajā zemē (izņemot 2009. gadu). Kā jau izklāstīts attiecībā uz cenu korekcijas klauzulas atbilstību tirgus nosacījumiem, arī savstarpēji nesaistītu pušu darījums ar lielu pircēju, kurš ilgtermiņā nodrošina regulārus iepirkšanas apjomus, var novest pie cenām, kas ir zemākas par tirgus vidējo līmeni. Sk. arī Komisijas Lēmumu C(2012) 834 final lietā SA.19045 (Iespējamais atbalsts, ko Bavārija (Bavārijas valsts mežsaimniecības pārvalde) piešķir, noslēdzot ar uzņēmumu Klausner ilgtermiņa līgumus par koksnes piegādi), 47. un turpmākie punkti.

(14) Kā norādīts iepriekš.

(15) Faktiski samaksātā cena, ko Vācija minēja savā 2013. gada 1. oktobra vēstulē.

(16) Skaitļi a) un c) slejā ir noapaļoti; skaitļi e) slejā tika aprēķināti, izmantojot precīzos skaitļus, vienīgi galīgais iznākums tika noapaļots līdz tuvākajai pilnajai summai euro.

(17) Sk. Tiesas 1973. gada 12. jūlija spriedumu lietā C-70/72 Komisija/Vācijas Federatīvā Republika (Recueil 1973, 813. lpp., 13. punkts).

(18) Sk. Tiesas 1994. gada 14. septembra spriedumu apvienotajās lietās C-278/92, C-279/92 un C-280/92 Spānijas Karaliste/Komisija (Recueil 1994, I-4103. lpp., 75. punkts).

(19) Sk. Tiesas 1999. gada 17. jūnija spriedumu lietā C-75/97 Beļģijas Karaliste/Komisija (Recueil 1999, I-3671. lpp., 64. un 65. punkts).

(20) Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.).

(21) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.

(22) OV L 82, 25.3.2008., 1. lpp.

12.4.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 109/43

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 9. aprīlis)

attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (“izpildi vai paskaidro”) kvalitāti

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/208/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Efektīvs korporatīvās pārvaldības satvars ir ārkārtīgi nozīmīgs sabiedrībai, jo labi pārvaldītiem uzņēmumiem ir lielāka iespējamība kļūt konkurētspējīgākiem un noturīgākiem ilgtermiņā. Laba korporatīvā pārvaldība ir pirmām kārtām un galvenokārt attiecīgā uzņēmuma pienākums, un noteikumi Eiropas un valstu līmenī nodrošina noteiktu standartu ievērošanu. Tie ietver tiesību aktus un “ieteikuma tiesības” (soft-law), proti, valsts līmeņa korporatīvās pārvaldības kodeksus.

(2)

Korporatīvās pārvaldības kodeksu mērķis ir noteikt labas korporatīvās pārvaldības principus biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem Eiropā, balstoties uz pārredzamību, pārskatatbildību un ilgtermiņa perspektīvu. Tie nosaka uzņēmumiem standartus un sniedz informāciju par paraugpraksi, ļaujot tiem sasniegt labākus darbības rezultātus un tādējādi veicinot izaugsmi, stabilitāti un ilgtermiņa ieguldījumus.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīvā 2013/34/ES par noteiktu veidu uzņēmumu gada finanšu pārskatiem, konsolidētajiem finanšu pārskatiem un saistītiem ziņojumiem (1) noteikta prasība, ka uzņēmumi iekļauj savā vadības ziņojumā paziņojumu par korporatīvo pārvaldību, ja to pārvedamos vērtspapīrus ir atļauts tirgot jebkuras dalībvalsts regulētā tirgū Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīvas 2004/39/EK, kas attiecas uz finanšu instrumentu tirgiem (2), 4. panta 1. punkta 14. apakšpunkta nozīmē.

(4)

Paziņojumā par korporatīvo pārvaldību būtu jāsniedz būtiska informācija par uzņēmuma korporatīvās pārvaldības pasākumiem, piemēram, informācija par attiecīgā uzņēmuma piemēroto(-ajiem) korporatīvās pārvaldības kodeksu(-iem), iekšējās kontroles un riska pārvaldības sistēmām, akcionāru sapulcēm un to pilnvarām, akcionāru tiesībām, administratīvajām, vadības un uzraudzības struktūrām un to komitejām.

(5)

Kvalitatīva informācija par uzņēmumu korporatīvās pārvaldības pasākumiem sniedz noderīgas ziņas ieguldītājiem un atvieglo tiem ieguldījumu lēmumu pieņemšanu. Tā arī mudina ieguldītājus uzticēties uzņēmumiem, kuros tie veic ieguldījumus. Vispārīgāk raugoties, lielāka pārredzamība attiecībā pret tirgu var dot uzņēmumiem ieguvumus arī reputācijas ziņā un piešķirt lielāku leģitimitāti ieinteresēto personu un visas sabiedrības acīs.

(6)

Direktīvas 2013/34/ES 20. pantā noteiktais “izpildi vai paskaidro” princips ir ļoti svarīgs Eiropas korporatīvās pārvaldības elements. Saskaņā ar šo principu uzņēmumiem, kuri atkāpjas no attiecīgā korporatīvās pārvaldības kodeksa, savā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību ir jāpaskaidro, no kurām kodeksa daļām tie atkāpjas, un šādas rīcības iemeslus.

(7)

Lai gan kodeksa pilnīga ievērošana var dot pozitīvu vēstījumu tirgum, uzņēmumam tā, iespējams, ne vienmēr ir vispiemērotākā pieeja no korporatīvās pārvaldības viedokļa. Atkāpšanās no kāda kodeksa noteikuma dažos gadījumos uzņēmumam var dot efektīvākas pārvaldības iespēju. Pieeja “izpildi vai paskaidro” uzņēmumiem nodrošina elastību, ļaujot tiem pielāgot korporatīvo pārvaldību savam lielumam, līdzdalības struktūrai vai nozares īpatnībām. Vienlaikus šī pieeja veicina pārskatatbildības kultūru, motivējot uzņēmumus vairāk sniegt informāciju par saviem korporatīvās pārvaldības pasākumiem.

(8)

“Izpildi vai paskaidro” principu plaši atbalsta uzņēmumi, ieguldītāji un regulatori, atzīstot to par piemērotu korporatīvās pārvaldības rīku. Tomēr, kā minēts 2011. gada Zaļajā grāmatā par ES korporatīvās vadības satvaru (3), šķiet, pastāv dažas nepilnības attiecībā uz veidu, kādā šis princips tiek piemērots praksē, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu, kuri atkāpjas no korporatīvās pārvaldības kodeksiem, sniegto paskaidrojumu kvalitāti. Lielākā daļa no respondentiem aptaujā par Zaļo grāmatu šajā jautājumā atbalstīja uzskatu, ka uzņēmumiem ir jānosaka prasība gadījumā, ja tie atkāpjas no kodeksa, sniegt kvalitatīvākus paskaidrojumus.

(9)	Saskaņā ar jaunākiem Komisijas apkopotiem datiem šajā jomā notiek pakāpeniski uzlabojumi. Piemēram, vairākas dalībvalstis ir sākušas pārrunas vai izdevušas pamatnostādnes par paskaidrojumu kvalitāti. Tomēr vēl joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi.

(10)

Savā 2012. gada 29. marta rezolūcijā (4) Eiropas Parlaments pauda nostāju, ka “izpildi vai paskaidro” pieeja ir noderīgs korporatīvās pārvaldības rīks. Jo īpaši tas atbalstīja nostāju, ka uzņēmumam ir obligāti jāievēro attiecīgais kodekss un ka gadījumā, ja tas atkāpjas no kodeksa, uzņēmumam ir jāsniedz jēgpilns paskaidrojums, kurā būtu jāiekļauj veiktā alternatīvā pasākuma apraksts.

(11)	2012. gada Rīcības plānā “Eiropas uzņēmējdarbības tiesības un korporatīvā vadība” (5) tika uzsvērts, cik svarīgi – jo īpaši ieguldītājiem – ir kvalitatīvi paskaidrojumi, un paziņots par Komisijas iniciatīvu uzlabot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību un jo īpaši paskaidrojumu kvalitāti.

(12)	Šā ieteikuma mērķis ir sniegt norādes uzņēmumiem un palīdzēt tiem uzlabot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību kvalitāti. Ņemot vērā atšķirīgās juridiskās tradīcijas un metodes, šie ieteikumi piedāvā vispārēju sistēmu, kuru iespējams attīstīt un pielāgot konkrētās valsts apstākļiem.

(13)	Šis ieteikums attiecas uz uzņēmumiem, kuriem ir pienākums iesniegt paziņojumu par korporatīvo pārvaldību saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu un kam ir jāsniedz paskaidrojumi, ja tie ir atkāpušies no korporatīvās pārvaldības kodeksa(-u) ieteikumiem.

(14)	Lai gan šis ieteikums paredzēts galvenokārt biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem saskaņā ar Direktīva 2013/34/ES 20. pantu, arī citiem uzņēmumiem, kas gatavo paziņojumus par korporatīvo pārvaldību, var nākt par labu informācijas, kuru tie plāno izpaust, kvalitātes uzlabošana.

(15)

Papildus informācijai, kas jāsniedz paziņojumos par korporatīvo pārvaldību, dažu dalībvalstu uzņēmumiem ir jāziņo arī par to, kā tie piemēro galvenos kodeksa principus vai ieteikumus. Lai vēl vairāk palielinātu pārredzamību, visi Eiropas uzņēmumi tiek aicināti ziņot par to, kā tie ir ievērojuši attiecīgos kodeksus tajos aspektos, kuri var būt vissvarīgākie akcionāriem. Turklāt, lai atvieglotu pieejamību, uzņēmumiem būtu jāapsver iespēja šo informāciju darīt pieejamu arī tiešsaistē.

(16)

Eiropas Savienībā nav noteikts standarta formāts paziņojuma par korporatīvo pārvaldību sniegšanai. Informācijas sniegšana vispārīgā paziņojumā vai atsevišķi pa noteikumiem ir pieņemama tad, ja tā ir informatīva un noderīga akcionāriem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām. Uzņēmumiem būtu jāizvairās no pārāk vispārīgiem paziņojumiem, kuros, iespējams, nav atspoguļoti akcionāriem svarīgie aspekti, kā arī no formāliem paziņojumiem ar mazu informatīvo vērtību. Tāpat tiem arī būtu jāizvairās no izplūdušas informācijas sniegšanas, kura, iespējams, nenodrošina pietiekamu ieskatu situācijā.

(17)

Adekvāta informācijas atklāšana par atkāpēm no attiecīgajiem kodeksiem un par šādas atkāpšanās iemesliem ir ļoti svarīga, lai nodrošinātu, ka ieinteresētās personas var pieņemt apzinātus lēmumus par uzņēmumiem. Šāda informācijas atklāšana mazina informācijas asimetriju starp uzņēmuma direktoriem un tā akcionāriem un tādējādi samazina pārraudzības izmaksas akcionāriem. Uzņēmumiem būtu skaidri jānorāda, no kuriem kodeksa ieteikumiem tie ir atkāpušies, un attiecībā uz katru šādu atkāpšanās gadījumu jāsniedz paskaidrojums par veidu, kādā uzņēmums ir atkāpies no kodeksa, atkāpes iemesliem, par to, kā ticis pieņemts lēmums atkāpties no ieteikuma, atkāpes laikposmu un veiktajiem pasākumiem, lai nodrošinātu, ka uzņēmuma darbības joprojām atbilst ieteikuma un kodeksa mērķiem.

(18)

Sniedzot šo informāciju, uzņēmumiem būtu jāizvairās izmantot standartizētu valodu un jākoncentrējas uz konkrētā uzņēmuma situāciju, kas izskaidro atkāpšanos no ieteikuma. Paskaidrojumiem vajadzētu būt strukturētiem tā, lai tos varētu viegli saprast un izmantot. Tas atvieglos akcionāriem iesaistīšanos konstruktīvā dialogā ar uzņēmumu.

(19)

Lietderīgai “izpildi vai paskaidro” pieejas piemērošanai ir nepieciešama efektīva pārraudzība, lai motivētu uzņēmumus rīkoties atbilstoši korporatīvās pārvaldības kodeksam vai arī paskaidrot neatbilstības iemeslus. 2011. gada Zaļajā grāmatā norādīts, ka uzņēmumu publicētie paziņojumi par korporatīvo pārvaldību, šķiet, netiek pietiekami pārraudzīti un ka tikai dažām dalībvalstīm ir publiskas vai specializētas struktūras, kuru uzdevums ir pārbaudīt sniegto ziņu un jo īpaši paskaidrojumu pilnīgumu.

(20)

Uzņēmumu atklātās informācijas pārraudzīšanā ir iesaistītas dažādas struktūras, piemēram, padomes, revidenti un akcionāri. Padomēm un akcionāriem ir svarīga nozīme arī, motivējot sniegt kvalitatīvus paskaidrojumus. Uzlabot korporatīvās pārvaldības praksi jo īpaši varētu aktīvāka pārraudzība no akcionāru kā uzņēmumu īpašnieku puses.

(21)

Arī dalībvalstis un iestādes, kas atbildīgas par korporatīvās pārvaldības kodeksiem, tiek mudinātas apsvērt to, kā varētu veltīt lielāku uzmanību uzņēmumu iesniegto paskaidrojumu par atkāpēm vispārējai kvalitātei, ņemot vērā attiecīgajās valstīs spēkā esošās pārraudzības prasības. Varētu apsvērt arī citus līdzekļus uzņēmumu un citu iesaistīto personu stimulēšanai turpināt uzlabot paskaidrojumu un, vispārīgāk, paziņojumu par korporatīvo pārvaldību kvalitāti.

(22)

Lai nodrošinātu efektīvus pasākumus šā ieteikuma īstenošanai, dalībvalstīm šim ieteikumam būtu jāpievērš par valstu korporatīvās pārvaldības kodeksiem atbildīgo iestāžu, biržas sarakstā iekļauto uzņēmumu un citu iesaistīto personu uzmanība. Dalībvalstīm būtu arī jāinformē Komisija par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi

Šā ieteikuma mērķis ir sniegt norādes dalībvalstīm, par valstu korporatīvās pārvaldības kodeksiem atbildīgajām iestādēm, uzņēmumiem un citām iesaistītajām personām. Norāžu mērķis ir uzlabot paziņojumu par korporatīvo pārvaldību, kurus saskaņā ar Direktīvas 2013/34/ES 20. pantu publicē uzņēmumi, vispārējo kvalitāti un jo īpaši paskaidrojumu kvalitāti, kurus sniedz uzņēmumi, ja tie atkāpjas no attiecīgā korporatīvās pārvaldības kodeksa ieteikumiem.

Ir ieteicams, lai attiecīgā gadījumā korporatīvās pārvaldības kodeksos tiktu skaidri nodalītas tās kodeksa daļas, no kurām nedrīkst atkāpties, daļas, kas piemērojamas saskaņā ar principu “izpildi vai paskaidro”, un daļas, ko piemēro pēc brīvprātības principa.

II IEDAĻA

Paziņojumu par korporatīvo pārvaldību kvalitāte

Direktīvas 2013/34/ES 20. panta 1. punktā noteikta prasība, ka biržas sarakstā iekļautiem uzņēmumiem savā paziņojumā par korporatīvo pārvaldību jāsniedz informācija par to korporatīvās pārvaldības specifiskiem aspektiem.

Lai vēl vairāk uzlabotu pārredzamību akcionāriem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām – un papildus informācijai par 3. punktā minētajiem aspektiem –, uzņēmumiem būtu jāsniedz apraksts, kā tie ir piemērojuši attiecīgā korporatīvās pārvaldības kodeksa ieteikumus saistībā ar tiem aspektiem, kuri ir vissvarīgākie akcionāriem.

Informācijai, kas minēta 3. un 4. punktā, vajadzētu būt pietiekami skaidrai, precīzai un plašai, lai akcionāri, ieguldītāji un citas ieinteresētās personas varētu gūt labu izpratni par veidu, kādā uzņēmums tiek pārvaldīts. Turklāt tai būtu jāattiecas uz uzņēmuma specifiskajām iezīmēm un situāciju, piemēram, tā lielumu, uzņēmuma struktūru vai īpašumtiesībām vai jebkurām citām būtiskām iezīmēm.

Lai atvieglotu piekļuvi akcionāriem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām, uzņēmumiem savās tīmekļa vietnēs būtu regulāri jādara pieejama 3. un 4. punktā minētā informācija un jāiekļauj atsauce uz tīmekļa vietni savā vadības ziņojumā, pat ja tie jau ir snieguši informāciju, izmantojot citus līdzekļus, kas noteikti Direktīvā 2013/34/ES.

III IEDAĻA

Atkāpšanās no kodeksa gadījumā sniegto paskaidrojumu kvalitāte

Direktīvas 2013/34/ES 20. panta 1. punktā noteikta prasība, ka biržas sarakstā iekļautajiem uzņēmumiem jāsniedz paskaidrojumi, ja tie atkāpjas no ieteikumiem kodeksā, kas uz tiem attiecas vai kuru tie brīvprātīgi nolēmuši piemērot.

Uzņēmumiem 7. punkta nolūkā būtu skaidri jānorāda, no kuriem konkrētajiem ieteikumiem tie ir atkāpušies, un par katru atkāpi no katra atsevišķa ieteikuma jāsniedz šāda informācija:

a)	jāpaskaidro, kādā veidā uzņēmums ir atkāpies no ieteikuma;

b)	jāapraksta atkāpes iemesli;

c)	jāapraksta, kā uzņēmumā ticis pieņemts lēmums neievērot ieteikumu;

d)	ja atkāpe ir ierobežota laikā, – jāpaskaidro, kad uzņēmums plāno ievērot konkrēto ieteikumu;

e)	attiecīgā gadījumā jāraksturo pasākums, kas veikts tā vietā, lai ievērotu ieteikumu, un jāpaskaidro, kā šis pasākums sasniedz konkrētā ieteikuma vai visa kodeksa pamatmērķi, vai jāprecizē, kā tas veicina labu korporatīvo pārvaldību uzņēmumā.

Informācijai, kas minēta 8. punktā, vajadzētu būt pietiekami skaidrai, precīzai un plašai, lai akcionāri, ieguldītāji un citas ieinteresētās personas varētu novērtēt no konkrētā ieteikuma neievērošanas izrietošās sekas.

Tai būtu arī jāattiecina uz informāciju par uzņēmuma specifiskajām iezīmēm un situāciju, piemēram, tā lielumu, uzņēmuma struktūru vai īpašumtiesībām vai jebkurām citām būtiskām iezīmēm.

10.

Paskaidrojumiem par atkāpēm vajadzētu būt uzskatāmi izklāstītiem paziņojumā par korporatīvo pārvaldību tādā veidā, lai tie būtu viegli atrodami akcionāriem, ieguldītājiem un citām ieinteresētajām personām. To varētu panākt, piemēram, izmantojot tādu pašu ieteikumu secību kā attiecīgajā kodeksā vai arī grupējot visus paskaidrojumus par atkāpēm vienā paziņojuma par korporatīvo pārvaldību iedaļā, ja izmantotā metode ir skaidri paskaidrota.

IV IEDAĻA

Nobeiguma noteikumi

11.

Lai motivētu uzņēmumus rīkoties atbilstoši korporatīvās pārvaldības kodeksam vai arī paskaidrot atkāpju iemeslus, ir jāveic efektīva pārraudzība atsevišķu valstu līmenī jau esošo pārraudzības mehānismu ietvaros.

12.

Dalībvalstīm šim ieteikumam būtu jāpievērš par valstu korporatīvās pārvaldības kodeksiem atbildīgo iestāžu, biržas sarakstos iekļauto uzņēmumu un citu iesaistīto personu uzmanība. Dalībvalstis tiek aicinātas informēt Komisiju par pasākumiem, kas veikti saskaņā ar šo ieteikumu līdz 2015. gada 13. aprīlim, lai Komisija varētu uzraudzīt un novērtēt situāciju.

13.

Šis ieteikums ir adresēts dalībvalstīm, par valstu korporatīvās pārvaldības kodeksiem atbildīgajām iestādēm, biržas sarakstos iekļautajiem uzņēmumiem un citām iesaistītajām personām.

Briselē, 2014. gada 9. aprīlī

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Michel BARNIER

(1) OV L 182, 29.6.2013., 19. lpp.

(2) OV L 145, 30.4.2004., 1. lpp.

(3) COM(2011) 164, 5.4.2011.

(4) Eiropas Parlamenta 2012. gada 29. marta rezolūcija par korporatīvās vadības satvaru Eiropas uzņēmumiem, 2011/2181(INI).

(5) COM(2012) 740, 12.12.2012.

		ISSN 1977-0715
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 109

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 12. aprīlis

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
		2014/204/ES
	*	Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris) parto, lai Savienības vārdā parakstītu un provizoriski piemērotu Vienošanosstarp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par kārtību, kādā tāpiedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā	1
		Vienošanās starp Eiropas Savienību un Norvēģijas Karalisti par kārtību,kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā	3
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 371/2014 (2014. gada 10. aprīlis), ar ko īsteno Regulas (ES) Nr. 359/2011 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pretkonkrētām personām, vienībām un struktūrāmsaistībā ar situāciju Irānā, 12. panta 1. punktu	9
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 372/2014 (2014. gada 9. aprīlis), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 794/2004 attiecībā uz konkrētu termiņu aprēķināšanu, sūdzību izskatīšanu un konfidenciālas informācijas identificēšanu un aizsardzību ( 1 )	14
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 373/2014 (2014. gada 11. aprīlis), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	23
		LĒMUMI
	*	Padomes Lēmums 2014/205/KĀDP (2014. gada 10. aprīlis), ar kuru groza Lēmumu 2011/235/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām un vienībām saistībā ar situāciju Irānā	25
		2014/206/ES
	*	Komisijas Lēmums (2013. gada 6. novembris) par Vācijas pasākumiem par labu HoKaWe Eberswalde GmbH SA.34721 (2012/C) (ex 2012/NN) (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 7058) ( 1 )	30
		2014/207/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 11. aprīlis) par pirmā līmeņa domēna .eu reģistra izraudzīšanu ( 1 )	41
		IETEIKUMI
		2014/208/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2014. gada 9. aprīlis) attiecībā uz paziņojumu par korporatīvo pārvaldību (izpildi vai paskaidro) kvalitāti ( 1 )	43

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	65,2
	TN	123,3
	TR	106,4
	ZZ	98,3
0707 00 05	MK	51,2
	TR	124,4
	ZZ	87,8
0709 93 10	MA	44,0
	TR	93,6
	ZZ	68,8
0805 10 20	EG	47,9
	IL	67,9
	MA	49,8
	TN	48,3
	TR	53,1
	ZZ	53,4
0805 50 10	MA	35,6
	TR	92,4
	ZZ	64,0
0808 10 80	AR	93,3
	BR	104,5
	CL	108,2
	CN	115,5
	MK	25,2
	NZ	132,7
	US	190,8
	ZA	118,5
	ZZ	111,1
0808 30 90	AR	92,3
	CL	123,2
	CN	79,2
	ZA	92,6
	ZZ	96,8


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ