ISSN 1977-0715 |
||
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102 |
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
Saturs |
|
II Neleģislatīvi akti |
Lappuse |
|
|
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI |
|
|
|
(2014/185/ES) |
|
|
* |
||
|
|
(2014/186/ES) |
|
|
* |
||
|
|
REGULAS |
|
|
* |
||
|
* |
||
|
* |
||
|
|
||
|
|
LĒMUMI |
|
|
|
(2014/187/ES) |
|
|
* |
Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 3. aprīlis), ar ko groza Lēmumu 2009/821/EK attiecībā uz robežkontroles punktu un veterināro vienību sarakstiem Traces sistēmā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2094) ( 1 ) |
|
|
|
(2014/188/ES) |
|
|
* |
|
|
Labojumi |
|
|
* |
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/1 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 11. februāris)
par to, lai Savienības vārdā parakstītu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā
(2014/185/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 439/2010 (1) paredzēts, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ir pieejams Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices dalībai novērotāja statusā. Turklāt minētajā regulā paredzēts, ka tiek izstrādāti mehānismi, kuros jo īpaši precizē būtību, apjomu un veidu šo valstu līdzdalībai Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbā. |
(2) |
Padome 2012. gada 27. janvārī atļāva Komisijai sākt sarunas attiecībā uz Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (“vienošanās”). Sarunas tika sekmīgi pabeigtas, vienošanos parafējot 2013. gada 28. jūnijā. |
(3) |
Vienošanās būtu jāparaksta. |
(4) |
Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 21. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā ir tām saistoša.Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas (ES) Nr. 439/2010 49. panta 1. punkts, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā. |
(5) |
Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 22. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo tiek atļauts parakstīt Savienības vārdā Vienošanos starp Eiropas Savienību un Šveices Konfederāciju par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ņemot vērā minētās vienošanās noslēgšanu (2).
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt vienošanos.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 11. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. VENIZELOS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).
(2) Vienošanās tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tās noslēgšanu.
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/3 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 11. februāris)
par to, lai Savienības vārdā parakstītu Vienošanos starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā
(2014/186/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 74. pantu un 78. panta 1. un 2. punktu saistībā ar 218. panta 5. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 439/2010 (1) paredzēts, ka Eiropas Patvēruma atbalsta birojs ir pieejams Islandes, Lihtenšteinas, Norvēģijas un Šveices dalībai novērotāja statusā. Turklāt minētajā regulā paredzēts, ka tiek izstrādāti mehānismi, kuros jo īpaši precizē būtību, apjomu un veidu šo valstu līdzdalībai Eiropas Patvēruma atbalsta biroja darbā. |
(2) |
Padome 2012. gada 27. janvārī atļāva Komisijai sākt sarunas attiecībā uz Vienošanos starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinu par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā (“vienošanās”). Sarunas tika sekmīgi pabeigtas, vienošanos parafējot 2013. gada 28. jūnijā. |
(3) |
Vienošanās būtu jāparaksta. |
(4) |
Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 21. apsvērumā, Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā ir tām saistoša. Tādēļ tām būtu jāīsteno Regulas (ES) Nr. 439/2010 49. panta 1. punkts, piedaloties šā lēmuma pieņemšanā. Tādēļ Apvienotā Karaliste un Īrija piedalās šā lēmuma pieņemšanā. |
(5) |
Kā norādīts Regulas (ES) Nr. 439/2010 22. apsvērumā, Dānija nepiedalās minētās regulas pieņemšanā, un tā nav tai saistoša. Tādēļ Dānija nepiedalās šā lēmuma pieņemšanā, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo tiek atļauts Savienības vārdā parakstīt Vienošanos starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinas Firstisti par kārtību, kādā tā piedalās Eiropas Patvēruma atbalsta birojā, ņemot vērā minētās vienošanās noslēgšanu (2).
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs ir pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Savienības vārdā parakstīt vienošanos.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 11. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. VENIZELOS
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 439/2010 (2010. gada 19. maijs), ar ko izveido Eiropas Patvēruma atbalsta biroju (OV L 132, 29.5.2010., 11. lpp.).
(2) Vienošanās tekstu publicēs kopā ar lēmumu par tās noslēgšanu.
REGULAS
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/5 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 345/2014
(2014. gada 1. aprīlis),
ar ko nosaka aizliegumu Spānijas karoga kuģiem zvejot Atlantijas zilo marlīnu Atlantijas okeānā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2014. gada 20. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši 2014. gadam iedalīto kvotu. |
(3) |
Tāpēc jāaizliedz ar šo krājumu saistītas zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu 2014. gadam, kura šīs regulas pielikumā minētajai dalībvalstij iedalīta pielikumā norādītajam krājumam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas zvejas darbības, kuras veic pielikumā minētās dalībvalsts karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajā dalībvalstī, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas. Konkrēti, pēc minētās dienas ir aizliegts paturēt uz kuģa, pārvietot, pārkraut citā kuģī vai izkraut zivis, ko minētie kuģi nozvejojuši no šā krājuma.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 1. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
04/TQ43 |
Dalībvalsts |
Spānija |
Krājums |
BUM/ATLANT |
Suga |
Atlantijas zilais marlīns (Makaira nigricans) |
Zona |
Atlantijas okeāns |
Aizlieguma datums |
18.3.2014. |
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/7 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 346/2014
(2014. gada 1. aprīlis),
ar ko nosaka pagaidu aizliegumu Eiropas Savienības dalībvalsts karoga kuģiem zvejot sarkanasarus NAFO 3M zonā
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Padomes 2014. gada 20. janvāra Regulā (ES) Nr. 43/2014, ar ko 2014. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (2), ir noteiktas kvotas 2014. gadam. |
(2) |
Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju šīs regulas pielikumā minētie Eiropas Savienības karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti Eiropas Savienībā, ar nozveju no pielikumā norādītā krājuma ir pilnībā apguvuši līdz 2014. gada 1. jūlijam iedalīto vidusposma kvotu. |
(3) |
Tāpēc līdz 2014. gada 30. jūnijam jāaizliedz ar šo krājumu saistītas specializētās zvejas darbības, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Kvotas pilnīga apguve
Nozvejas kvotu, kura šīs regulas pielikumā minētajām dalībvalstīm iedalīta pielikumā norādītajam krājumam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 30. jūnijam, uzskata par pilnībā apgūtu no pielikumā noteiktās dienas.
2. pants
Aizliegumi
Ar šīs regulas pielikumā norādīto krājumu saistītas specializētās zvejas darbības, kuras veic pielikumā minēto dalībvalstu karoga kuģi vai kuģi, kas reģistrēti šajās dalībvalstīs, ir aizliegtas no minētajā pielikumā noteiktās dienas līdz 2014. gada 30. jūnijam.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 1. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektore
Lowri EVANS
(1) OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.
(2) OV L 24, 28.1.2014., 1. lpp.
PIELIKUMS
Nr. |
03/TQ43 |
Dalībvalsts |
Eiropas Savienība (visas dalībvalstis) |
Krājums |
RED/N3M |
Suga |
Sarkanasari (Sebastes spp.) |
Zona |
NAFO 3M |
Aizlieguma datums |
17.3.2014.–30.6.2014. |
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/9 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 347/2014
(2014. gada 4. aprīlis),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 606/2009 attiecībā uz maksimālā kopējā sēra dioksīda satura palielināšanu laika apstākļu dēļ
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1), un jo īpaši tās 91. panta c) punktu,
tā kā:
(1) |
Komisijas Regulā (EK) Nr. 606/2009 (2) ir noteikts maksimāli pieļaujamais kopējais sēra dioksīda saturs vīnā. Minētās regulas I B pielikuma A punkta 4. apakšpunktā ir paredzēts, ka Komisija var nolemt, ka attiecīgās dalībvalstis var atļaut palielināt maksimālo kopējo sēra dioksīda līmeni, kurš nepārsniedz 300 miligramus litrā, maksimāli par 50 miligramiem litrā, ja tas ir nepieciešams laika apstākļu dēļ. |
(2) |
Vācijas kompetentās iestādes 2014. gada 15. janvārī nosūtīja oficiālu pieprasījumu palielināt maksimāli pieļaujamo kopējo sēra dioksīda saturu, kurš nepārsniedz 300 miligramus litrā, maksimāli par 50 miligramiem litrā attiecībā uz vīnu no 2013. gada vīnogu ražas vīnkopības platībās, kas ietilpst norobežotajā apgabalā, kurā iegūst vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Mosel un vīnus ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Landwein der Mosel, Landwein der Ruwer, Landwein der Saar un Saarländischer Landwein. |
(3) |
Vācijas kompetento iestāžu tehniskajā piezīmē ir skaidrots, ka laika apstākļi ir negatīvi ietekmējuši minētajās platībās 2013. gadā ievākto vīnogu sanitāro kvalitāti. Proti, vēlīnas ražas novākšanas dēļ vīnogas bija daļēji sapuvušas, tāpēc fermentācijas laikā iegūtais piruvāta, acetaldehīda un α-ketoglutarskābes saturs ir lielāks. Šīs vielas saista sēra dioksīdu un samazina tā konservējošo iedarbību. Tāpēc vīna pareizai vinifikācijai un pareizai saglabāšanai vajadzīgā sēra dioksīda kopējais saturs no šīm vīnogām iegūtajā vīnā ir lielāks. Šā iemesla dēļ Regulas (EK) Nr. 606/2009 I B pielikuma A punkta 4. apakšpunktā minētā pagaidu atļauja ir vienīgais pieejamais risinājums, lai nodrošinātu iespēju izmantot šīs nelabvēlīgo laika apstākļu skartās vīnogas tāda vīna ražošanā, kas piemērots laišanai tirgū. |
(4) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 606/2009. |
(5) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 606/2009 I B pielikuma 1. papildinājumu aizstāj ar tekstu šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 4. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.
(2) Komisijas 2009. gada 10. jūlija Regula (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.).
PIELIKUMS
“I papildinājums
Kopējā pieļaujamā sēra dioksīda satura palielināšana laika apstākļu dēļ
|
Gads |
Dalībvalsts |
Vīnkopības platības |
Attiecīgie vīni |
1. |
2000 |
Vācija |
Visas Vācijas vīnkopības platības |
Visi vīni no 2000. gada vīnogu ražas |
2. |
2006 |
Vācija |
Vīnkopības platības šādos reģionos: Bādene-Virtemberga, Bavārija, Hesene un Reinzeme-Pfalca |
Visi vīni no 2006. gada vīnogu ražas |
3. |
2006 |
Francija |
Lejasreinas un Augšreinas departamentu vīnkopības platības |
Visi vīni no 2006. gada vīnogu ražas |
4. |
2013 |
Vācija |
Vīnkopības platības no norobežotā apgabala, kurā iegūst vīnu ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu Mosel un aizsargātām ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm Landwein der Mosel, Landwein der Ruwer, Landwein der Saar un Saarländischer Landwein |
Visi vīni no 2013. gada vīnogu ražas” |
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/11 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 348/2014
(2014. gada 4. aprīlis),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 4. aprīlī
Komisijas
un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
(EUR/100 kg) |
||
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
0702 00 00 |
MA |
55,1 |
TN |
68,9 |
|
TR |
79,0 |
|
ZZ |
67,7 |
|
0707 00 05 |
EG |
170,1 |
MA |
44,0 |
|
TR |
127,4 |
|
ZZ |
113,8 |
|
0709 91 00 |
TN |
118,0 |
ZZ |
118,0 |
|
0709 93 10 |
MA |
23,1 |
TR |
90,5 |
|
ZZ |
56,8 |
|
0805 10 20 |
EG |
47,0 |
IL |
66,1 |
|
MA |
81,9 |
|
TN |
51,7 |
|
TR |
61,6 |
|
ZZ |
61,7 |
|
0805 50 10 |
MA |
63,6 |
TR |
68,0 |
|
ZZ |
65,8 |
|
0808 10 80 |
AR |
88,0 |
BR |
101,4 |
|
CL |
117,4 |
|
CN |
114,6 |
|
EG |
89,4 |
|
MK |
32,3 |
|
US |
192,7 |
|
ZA |
112,8 |
|
ZZ |
106,1 |
|
0808 30 90 |
AR |
98,8 |
CL |
166,5 |
|
CN |
81,0 |
|
US |
211,1 |
|
ZA |
102,2 |
|
ZZ |
131,9 |
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/13 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 3. aprīlis),
ar ko groza Lēmumu 2009/821/EK attiecībā uz robežkontroles punktu un veterināro vienību sarakstiem Traces sistēmā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2094)
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/187/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 1990. gada 26. jūnija Direktīvu 90/425/EEK par veterinārajām un zootehniskajām pārbaudēm, kas piemērojamas Kopienā iekšējā tirdzniecībā ar noteiktiem dzīviem dzīvniekiem un produktiem, lai izveidotu iekšējo tirgu (1), un jo īpaši tās 20. panta 1. un 3. punktu,
ņemot vērā Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/496/EEK, ar ko nosaka principus attiecībā uz tādu dzīvnieku veterināro pārbaužu organizēšanu, kurus Kopienā ieved no trešām valstīm, un ar ko groza Direktīvu 89/662/EEK, Direktīvu 90/425/EEK un Direktīvu 90/675/EEK (2), un jo īpaši tās 6. panta 4. punkta otrās daļas otro teikumu un 6. panta 5. punktu,
ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (3), un jo īpaši tās 6. panta 2. punktu,
tā kā:
(1) |
Ar Komisijas Lēmumu 2009/821/EK (4) ir noteikts to robežkontroles punktu saraksts, kuri ir apstiprināti saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. Minētais saraksts ir iekļauts Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā. |
(2) |
Pamatojoties uz Spānijas un Portugāles paziņojumu, Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautajā sarakstā būtu jāgroza ieraksti par robežkontroles punktiem Madrides un Tenerife Sur lidostās Spānijā un Portu lidostā un Ponta Delgada ostā un lidostā Portugālē. |
(3) |
Padomes Lēmums 2011/408/ES (5) nosaka vienkāršotus noteikumus un procedūras, lai piemērotu sanitāro kontroli zivsaimniecības produktiem, gliemenēm, adatādaiņiem, tunikātiem, jūras gliemežiem, no tiem iegūtiem blakusproduktiem un no šiem blakusproduktiem iegūtiem produktiem, kuru izcelsmes valsts ir Grenlande vai kuri ievesti Grenlandē no trešām valstīm un pēc tam importēti no Grenlandes Savienībā. Minētā lēmuma 5. pantā sīki izklāstītas prasības šo produktu veterinārajām pārbaudēm robežkontroles punktos un noteikts, ka Grenlandē apstiprinātu robežkontroles punktu saraksts jāiekļauj dalībvalstu robežkontroles punktu sarakstā, kurš apstiprināts saskaņā ar Direktīvu 91/496/EEK un Direktīvu 97/78/EK. |
(4) |
Komisijas revīzijas dienests (iepriekš “Komisijas inspekcijas dienests”) – Pārtikas un veterinārais birojs (PVB) – divos pieteiktajos robežkontroles punktos Grenlandē ir veicis revīziju, pēc kuras tas šai dalībvalstij sniedza vairākus ieteikumus. Grenlande šos ieteikumus apmierinoši īstenoja, ieviešot rīcības plānu, un divi pieteiktie robežkontroles punkti būtu jāpievieno Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā minēto robežkontroles punktu sarakstam. |
(5) |
Vienkāršoti importa kontroles noteikumi un procedūras piemērojamas tikai atsevišķiem produktiem, tāpēc Lēmuma 2009/821/EK I pielikuma īpašajām atzīmēm jāpievieno zemsvītras piezīme, kas nosaka zivsaimniecības produktus, gliemenes, adatādaiņus, tunikātus un jūras gliemežus un no tiem iegūtos blakusproduktus un no šiem blakusproduktiem iegūtos produktus. |
(6) |
PVB 2011. gada novembrī robežkontroles punktos Itālijā veica revīziju, pēc kuras tas šai dalībvalstij sniedza vairākus ieteikumus. Itālija šos ieteikumus apmierinoši īstenoja, ieviešot rīcības plānu un attiecībā uz Livorno-Pizas, Triestes un Venēcijas ostām grozot robežkontroles punktu apstiprinājumu kategorijas, kas tāpēc attiecībā uz šo dalībvalsti būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2009/821/EK I pielikuma sarakstā. |
(7) |
Nīderlande ir paziņojusi, ka Roterdamas ostas robežkontroles punktam pievienots jauns pārbaudes centrs. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2009/821/EK I pielikumā iekļautie ieraksti par attiecīgo dalībvalsti. |
(8) |
Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā ir noteikts centrālo, reģionālo un vietējo vienību saraksts integrētajā datorizētajā veterinārajā sistēmā (Traces). |
(9) |
Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES (6) no 2014. gada 1. janvāra Majota vairs nav aizjūras zeme vai teritorija, bet gan Eiropas Savienības tālākais reģions Līguma par Eiropas Savienības darbību 349. panta nozīmē. Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmuma 2009/821/EK II pielikumā iekļautie ieraksti par vietējo vienību robežkontroles punktiem Francijā. |
(10) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2009/821/EK. |
(11) |
Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza saskaņā ar šā lēmuma pielikumu.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.
Briselē, 2014. gada 3. aprīlī
Komisijas vārdā –
Komisijas loceklis
Tonio BORG
(1) OV L 224, 18.8.1990., 29. lpp.
(2) OV L 268, 24.9.1991., 56. lpp.
(3) OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.
(4) Komisijas 2009. gada 28. septembra Lēmums 2009/821/EK, ar ko izveido apstiprināto robežkontroles punktu sarakstu, paredz konkrētus noteikumus par inspekcijām, kuras veic Komisijas veterinārijas eksperti, un nosaka Traces veterinārās vienības (OV L 296, 12.11.2009., 1. lpp.).
(5) Padomes 2011. gada 28. jūnija Lēmums 2011/408/ES, ar ko paredz vienkāršotus noteikumus un procedūras par sanitāro kontroli zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu, no tiem iegūtu blakusproduktu un no šiem blakusproduktiem iegūtu produktu importam no Grenlandes (OV L 182, 12.7.2011., 24. lpp.).
(6) Eiropadomes 2012. gada 11. jūlija Lēmums 2012/419/ES, ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).
PIELIKUMS
Lēmuma 2009/821/EK I un II pielikumu groza šādi:
1) |
lēmuma I pielikumu groza šādi:
|
2) |
lēmuma II pielikuma daļā, kas attiecas uz Franciju, pēc ieraksta par Martiniku pievieno šādu ierakstu par jaunu vietējo vienību: “MAYOTTE
|
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/18 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS
(2014. gada 3. aprīlis)
par to IKT tehnisko specifikāciju noteikšanu, uz kurām var atsaukties publiskajā iepirkumā
(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 2120)
(2014/188/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 1025/2012 par Eiropas standartizāciju, ar ko groza Padomes Direktīvas 89/686/EEK un 93/15/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/9/EK, 94/25/EK, 95/16/EK, 97/23/EK, 98/34/EK, 2004/22/EK, 2007/23/EK, 2009/23/EK un 2009/105/EK un ar ko atceļ Padomes Lēmumu 87/95/EEK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1673/2006/EK (1), un jo īpaši tās 13. panta 1. punktu,
pēc apspriešanās Eiropas daudzpusējā ieinteresēto personu forumā par IKT standartizāciju,
tā kā:
(1) |
Kā izklāstīts Komisijas paziņojumā “Eiropa 2020 – stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (2), standartizācijai ir liela nozīme stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanā. Vairākas stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvas apliecina, cik liela nozīme brīvprātīgai standartizācijai ir produktu vai pakalpojumu tirgos, lai nodrošinātu produktu un pakalpojumu saderību un sadarbspēju, veicinātu tehnikas attīstību un sekmētu inovāciju. |
(2) |
Digitālajā sabiedrībā bez standartizācijas nav iespējams nodrošināt ierīču, lietojumprogrammu, datu repozitoriju, pakalpojumu un tīklu sadarbspēju. Komisijas paziņojumā “Eiropas standartu stratēģisks redzējums: virzības mērķis – līdz 2020. gadam sekmēt un paātrināt ilgtspējīgu Eiropas ekonomikas izaugsmi” (3) atzīts, ka IKT standartizācijas process ir visnotaļ specifisks, proti, IKT risinājumus, lietojumus un pakalpojumus bieži vien izstrādā pasaules mēroga IKT forumi un konsorciji, un tie arī izvirzījušies par vadošajām IKT standartu izstrādes organizācijām. |
(3) |
Regulas (ES) Nr. 1025/2012 mērķis ir Eiropas standartizācijas sistēmas modernizācija un uzlabošana. Ar to izveidotā sistēma paredz, ka Komisija var pieņemt lēmumu noteikt jeb identificēt visnozīmīgākās un izplatītākās IKT tehniskās specifikācijas, kuras pieņēmušas organizācijas, kas nav Eiropas, starptautiskās vai nacionālās standartizācijas organizācijas. Iespēja aparatūras, programmatūras un informācijas tehnoloģiju pakalpojumu iepirkumos izmantot visu IKT tehnisko specifikāciju klāstu nodrošinās sadarbspēju, palīdzēs publiskajai pārvaldei nenonākt konkrētu risinājumu atkarībā un veicinās konkurenci sadarbspējīgu IKT risinājumu piegādē. |
(4) |
IKT tehniskajām specifikācijām, uz ko var atsaukties publiskajā iepirkumā, ir jāatbilst Regulas (ES) Nr. 1025/2012 II pielikumā izklāstītajām prasībām. Atbilstība šīm prasībām publiskajām iestādēm garantē, ka IKT tehniskās specifikācijas ir noteiktas saskaņā ar atklātības, taisnīguma, objektivitātes un nediskriminēšanas principiem, ko standartizācijas jomā atzīst Pasaules Tirdzniecības organizācija (PTO). |
(5) |
Lēmums par IKT specifikācijas noteikšanu jeb identifikāciju jāpieņem pēc apspriešanās ar Eiropas daudzpusējo ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju, kas izveidots ar Komisijas Lēmumu 2011/C 349/04 (4), un cita veida konsultācijām ar nozares speciālistiem. |
(6) |
2013. gada 17. oktobrī Eiropas daudzpusējais ieinteresēto personu forums par IKT standartizāciju izvērtēja pirmās sešas IKT tehniskās specifikācijas: interneta protokolu IP v.6 (IPv6), direktoriju vieglpiekļuves protokolu v.3 (LDAPv3), domēnu vārdu sistēmas drošības paplašinājumus (DNSSEC), pēc domēna vārda identificētus pasta parakstus (DKIM), ECMAScript-402 internacionalizācijas specifikāciju (ECMA-402) un paplašināmās marķēšanas valodu v.1.0 (W3C XML). Forums sniedza pozitīvu atzinumu par šo specifikāciju identifikācijas aprakstu. Pēc tam par sešām tehniskajām specifikācijām tika rīkota plaša sabiedriskā apspriešana, kurā apstiprinājās, ka foruma atzinums ir pareizs. |
(7) |
IPv6 specifikācija, ko izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF), ietver virkni tehnisku specifikāciju, kas attiecināmas uz visdažādākajām iekārtām un pakalpojumiem, kā izklāstīts dažādos RFC dokumentos. Atkarībā no konteksta un lietojuma publiskā iepirkuma rīkotājiem būtu jāizvēlas tie RFC dokumenti, kas nepieciešami katram produktam vai pakalpojumam, tajā pašā laikā nekavējot to sadarbspēju. IPv6 palielina pieejamo IP adrešu skaitu, kas nozīmē, ka aizvien vairāk operētājsistēmu, tīmekļa serveru, meklētājprogrammu un multivides vietņu var sekmīgi sadarboties savā starpā. IPv6 pamatā ir jaunākie tehnikas sasniegumi; tas sekmē interneta pastāvīgu augsmi un paver iespējas veidoties jauniem interneta paveidiem, piemēram, lietiskajam internetam. |
(8) |
LDAPv3 ir interneta protokols, ko izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF); tas paredzēts piekļuvei sadalītiem direktorija pakalpojumiem, kuri funkcionē saskaņā ar X.500 datu un pakalpojumu modeļiem. LDAPv3 specifikācija ir noteikta vairākos IETF standartprocedūras RFC dokumentos (Standard Track RFC), kas sīki izklāstīti RFC dokumentos 4510–4519, un spēj nodrošināt augstu izmantojamību, pateicoties LDAP serveru replicēšanai. Vairums tirgū izplatītu direktorija pakalpojumu produktu atbalsta LDAPv3. Tā ir stabila tehnoloģija, kam piemīt sadarbspējas palielināšanas potenciāls un kas faktiski ir standarttehnoloģija attiecībā uz autentifikāciju, autorizāciju un lietotāju/adrešu direktorijiem IKT sistēmās, un kas var nodrošināt labāku piekļūstamību un turpināmību, jo īpaši, ja runājam par publiskajiem pakalpojumiem, ko sniedz publiskā pārvalde. |
(9) |
DNSSEC ir izdevusi Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF); tas ir domēnu vārdu sistēmas (DNS) drošības paplašinājums, kas nodrošina datu izcelsmes autentifikāciju un datu integritāti pašā domēnu vārdu sistēmā (DNS). DNSSEC identifikācijas apraksts ir dokumentu kopums, kas ir DNS drošības paplašinājumu pamatā un nepieciešams, lai publiskajā iepirkumā varētu atsaukties uz DNSSEC tehnisko specifikāciju bloku. Ar DNSSEC DNS ir labāk piemērots apmaiņai ar drošības pakalpojumu parametriem, kas piesaistīti domēnu vārdiem. Tas palielina uzticēšanos DNS (kritiski svarīgam un fundamentālam interneta pakalpojumam) kopumā un līdz ar to dod iespēju to izmantot kā lietojumprogrammu sertifikātu glabāšanas, izplatīšanas un verifikācijas infrastruktūru. |
(10) |
DKIM ir Interneta tehniskās uzdevumgrupas (IETF) izstrādāta tehniskā specifikācija; tā dod iespēju personai, lomai vai organizācijai, kam pieder paraksta domēns, uzņemties zināmu atbildību par ziņojumu, proti, domēns tiek sasaistīts ar ziņojumu. DKIM nošķir ziņojuma parakstītāja identitāti no ziņojuma varbūtējā autora identitātes. Apgalvojumu par atbildību validē, izmantojot kriptogrāfisku parakstu un nosūtot tiešu vaicājumu parakstītāja domēnam, lai iegūtu attiecīgo publisko atslēgu. DKIM izmanto dažādos tirgus sektoros, t. i., finanšu un banku sektorā, e-pasta pakalpojumu sniegšanā, sociālajos tīklos vai interneta tirdzniecības vietnēs. Izmantojot DKIM publiskās pārvaldes iestādēs, varētu iedibināt zināmu uzticēšanos par paziņojumu izcelsmi un tādējādi uzlabot sūtītājorganizāciju un saņēmējorganizāciju sadarbspēju. |
(11) |
ECMA-402 ir izstrādājusi asociācija Ecma International; tā ir vispārīga, universāla programmēšanas valoda, kas ar vairākām specifikācijām pielāgota lingvistiskajām un kultūras normām, kuras pastāv dažādās dabiskās valodās un valstīs. ECMAScript ir tīmeklī plaši izmantota programmēšanas valoda, tostarp Eiropā. To izmanto ļoti plaši: tīmekļa klientu lietojumprogrammās (piemēram, tīmekļa pārlūkos) vai serveros bāzētās lietojumprogrammās (piemēram, elektroniskie banku pakalpojumi, e-pasta serveri vai datorspēles); tā ir arī nozīmīga pasaules tīmekļa programmēšanas valoda. ECMA-402 piedāvātās internacionalizācijas funkcijas ir ļoti būtisks ECMAScript papildinājums, kas sevišķi noderīgs Eiropas daudzvalodīgajā vidē. ECMAScript specifikācijas un standarti būtiski sekmē sadarbspējas uzlabošanu; tos ļoti bieži iekļauj publiskajam iepirkumam domātajos nacionālajos sadarbspējas standartos un specifikācijās. |
(12) |
W3C XML, ko izdevis Globālā tīmekļa konsorcijs (W3C), ir saistītu datu strukturēšanas specifikāciju pakete, kas veicina visnotaļ modulējamu informācijas un skaitļošanas resursu koplietošanu. XML 1.0. versija mūsdienās ir viens no visplašāk izmantotajiem strukturētas informācijas koplietošanas formātiem, un daudzu citu datu formātu specifikāciju pamatā ir XML paplašinājumi. To ļoti plaši izmanto informācijas nosūtīšanā gan “personas–personas”, gan “datora–datora” formātā, tāpēc vairumā gadījumu tas ir interneta lietošanas neatņemams elements. Iepirkuma rīkotājiem vajadzētu izvēlēties specifikācijas, kas atbilst attiecīgā publiskā iepirkuma vajadzībām. XML plašā izplatība pasaules datu glabātavās un tīklos nozīmē, ka tas nākamajās desmitgadēs būs viens no galvenajiem formātiem, kas nodrošina globālu IKT sadarbspēju starp dažādām lietojumprogrammām, pakalpojumiem un produktiem, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
IKT tehniskās specifikācijas, uz ko var atsaukties publiskajā iepirkumā, ir izklāstītas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Briselē, 2014. gada 3. aprīlī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.
(2) COM(2010) 2020 galīgā redakcija, 2010. gada 3. marts.
(3) COM(2011) 311 galīgā redakcija, 2011. gada 1. jūnijs.
(4) Komisijas 2011. gada 28. novembra Lēmums 2011/C 349/04, ar ko izveido Eiropas daudzpusēju ieinteresēto personu forumu par IKT standartizāciju (OV C 349, 30.11.2011., 4. lpp.).
PIELIKUMS
1. tabula
Interneta tehniskā uzdevumgrupa (IETF) (1)
Nr. |
IKT tehniskās specifikācijas nosaukums |
1 |
Interneta protokols IP v.6 (IPv6) |
2 |
Direktoriju vieglpiekļuves protokols v.3 (LDAPv3) |
3 |
Domēnu vārdu sistēmas drošības paplašinājumi (DNSSEC) |
4 |
Pēc domēna vārda identificēti pasta paraksti (DKIM) |
2. tabula
Ecma International (2)
Nr. |
IKT tehniskās specifikācijas nosaukums |
1 |
ECMAScript-402 internacionalizācijas specifikācija (ECMA-402) |
3. tabula
Globālā tīmekļa konsorcijs (W3C) (3)
Nr. |
IKT tehniskās specifikācijas nosaukums |
1 |
Paplašināmās marķēšanas valoda v.1.0 (W3C XML) |
(1) IETF c/o Internet Society, 1775 Wiehle Avenue, Suite 201, Reston, VA USA (http://www.ietf.org/).
(2) Ecma International, Rue du Rhône 14, CH-1204 Geneva, tālr. +41 228496000, fakss +41 228496001 (http://www.ecma-international.org/).
(3) W3C, 2004 route de Lucioles, Sophia-Antipolis, Biot 06410, tālr. +33 492385076, fakss +33 492387822 (http://www.w3.org/).
Labojumi
5.4.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 102/22 |
Labojums Komisijas 2013. gada 20. septembra Lēmumā 2013/480/ES, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2000/60/EK nosaka dalībvalstu monitoringa sistēmu klasifikāciju vērtības pēc interkalibrācijas un atceļ Lēmumu 2008/915/EK
( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 266, 2013. gada 8. oktobris )
16. lappusē lēmuma I pielikuma tabulā, kurā redzami rezultāti attiecībā uz kopējo interkalibrācijas tipu R-M5 (Vidusjūras reģiona upju interkalibrācijas ģeogrāfiskās grupas rezultāti; Bioloģiskās kvalitātes faktors: Makrofīti un fitobentoss; Bioloģiskās kvalitātes apakšfaktors: Fitobentoss), rindā par Portugāli jāizdara šādas izmaiņas:
tekstu:
“Portugāle |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,940 |
0,700” |
lasīt šādi:
“Portugāle |
IPS (Coste in Cemagref, 1982) |
0,940 (5. tips) 0,800 (6. tips) |
0,700 (5. tips) 0,651 (6. tips)” |