ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.096.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 96

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 29. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/28/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (pārstrādāta redakcija) ( 1 )

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/29/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū ( 1 )

45

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/30/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija) ( 1 )

79

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/31/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū ( 1 )

107

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/32/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz mērinstrumentu pieejamību tirgū (pārstrādāta redakcija) ( 1 )

149

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/33/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz liftiem un liftu drošības sastāvdaļām ( 1 )

251

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/34/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz iekārtām un aizsardzības sistēmām, kas paredzētas lietošanai sprādzienbīstamā vidē (pārstrādāta redakcija) ( 1 )

309

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/35/ES (2014. gada 26. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz tādu elektroiekārtu pieejamību tirgū, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās ( 1 )

357

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/28/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu pieejamību tirgū un pārraudzību (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Padomes Direktīvā 93/15/EEK (1993. gada 5. aprīlis) par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (3) ir veikti būtiski grozījumi (4). Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Šajā direktīvā ir nepieciešams precizēt, ka ir noteiktas preces, kas, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijas par bīstamo kravu pārvadāšanu, identificētas kā pirotehniskie izstrādājumi vai munīcija, un tādējādi neietilpst jomā, uz kuru attiecas šī direktīva. Tāpēc būtu jāatceļ Komisijas Direktīva 2004/57/EK (2004. gada 23. aprīlis) par pirotehnikas izstrādājumu un dažu munīcijas izstrādājumu identifikāciju saistībā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK par noteikumu saskaņošanu attiecībā uz civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu laišanu tirgū un pārraudzību (5), kurā patlaban noteikts šādu izstrādājumu saraksts.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (6), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(4)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (7) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tāpēc Direktīva 93/15/EEK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(5)

Drošumu glabāšanas laikā reglamentē Padomes Direktīva 96/82/EK (1996. gada 9. decembris) par tādu smagu nelaimes gadījumu briesmu pārzināšanu, kuros iesaistītas bīstamas vielas (8), kurā ir izklāstītas drošuma prasības uzņēmumiem, kuros ir sprāgstvielas. Attiecībā uz drošumu pārvadājot, noteikumi par pirotehnisko izstrādājumu pārvadāšanu ir iekļauti starptautiskās konvencijās un nolīgumos, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu. Tādēļ minētajiem aspektiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

(6)

Pirotehnikas izstrādājumiem jāpiemēro atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu galalietotāju aizsardzību un sabiedrības drošību. Uz pirotehniskajiem izstrādājumiem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/29/ES (2013. gada 13. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz pirotehnisko izstrādājumu pieejamību tirgū (9). Tāpēc šo direktīvu nevajadzētu piemērot pirotehniskajiem izstrādājumiem.

(7)

Šīs direktīvas piemērošanas jomai būtu jāskar munīcija, bet tikai attiecībā uz noteikumiem, kas reglamentē pārsūtīšanas kontroli un ar tiem saistītos pasākumus. Tā kā munīciju pārsūta atbilstīgi noteikumiem, kas ir līdzīgi ieroču pārsūtīšanas noteikumiem, munīcijas pārsūtīšanu vajadzētu reglamentēt ar noteikumiem, kas ir līdzīgi ieroču pārsūtīšanas noteikumiem, kā noteikts Padomes Direktīvā 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (10).

(8)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visa veida piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(9)

Tādu sprāgstvielu definīcijai, uz kurām attiecas šī direktīva, būtu jāizmanto šādu produktu definīcija, kas noteikta Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu.

(10)

Lai nodrošinātu sprāgstvielu brīvu apriti, ir jāsaskaņo tiesību akti, kas attiecas uz sprāgstvielu pieejamību tirgū.

(11)

Lai nodrošinātu augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, piemēram, personu veselību, drošību un sabiedrības drošību, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par sprāgstvielu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(12)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek darītas pieejamas tikai tādas sprāgstvielas, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(13)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un galalietotāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(14)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un izgatavošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(15)

Jānodrošina, ka sprāgstvielas no trešām valstīm, kuras nokļūst Savienības tirgū, atbilst šai direktīvai, un jo īpaši, lai ražotāji šīm sprāgstvielām būtu veikuši vajadzīgās atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai sprāgstvielas, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū sprāgstvielas, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka sprāgstvielu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(16)

Izplatītājs dara sprāgstvielu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir to laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar sprāgstvielu nelabvēlīgi neietekmē sprāgstvielas atbilstību.

(17)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu sprāgstvielu ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina sprāgstvielu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(18)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo sprāgstvielu.

(19)

Lai visā piegādes ķēdē veiktu precīzu un pilnīgu sprāgstvielu uzskaiti, būtiska ir sprāgstvielu unikāla identifikācija. Tādējādi būs iespējama sprāgstvielas identificēšana un izsekojamība no ražošanas vietas un to laišanas tirgū līdz galalietotājam un izmantošanai, lai novērstu ļaunprātības un zādzības, palīdzot tiesībsargājošām iestādēm noteikt pazudušu vai zagtu sprāgstvielu izcelsmi. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo arī tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgas sprāgstvielas darījušas pieejamas tirgū. Glabājot informāciju, kas sasaņā ar šo direktīvu prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu noteikt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši sprāgstvielas vai no kuriem tie ir piegādājuši sprāgstvielas.

(20)

Lai aizsargātu personu veselību un drošību, īpašumu un vidi, šīs direktīvas noteikumi par sprāgstvielu pieejamību tirgū būtu jāizstrādā, aprobežojoties ar noteiktām sprāgstvielu drošuma pamatprasībām. Lai varētu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par sprāgstvielu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (11) ar mērķi formulēt sīki izstrādātas šo prasību tehniskās specifikācijas.

(21)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai par saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šai direktīvai.

(22)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka sprāgstvielas, kas ir darītas pieejamas tirgū, atbilst drošuma pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem. Ņemot vērā sprāgstvielu konkrētās īpašības un attiecīgo apdraudējumu, sprāgstvielas vienmēr būtu jāiesniedz trešai personai atbilstības novērtēšanai.

(23)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kurā sniegta saskaņā ar šo direktīvu prasītā informācija par sprāgstvielu atbilstību šai direktīvai un citiem attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(24)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(25)

CE zīme, kas norāda uz sprāgstvielas atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes uzlikšanas noteikumi.

(26)

Šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(27)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 93/15/EEK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(28)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(29)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst attiecīgajām šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

(30)

Šajā direktīvā noteiktā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(31)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(32)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām sprāgstvielām, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(33)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(34)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(35)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(36)

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz sprāgstvielām. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(37)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka sprāgstvielas var laist tirgū tikai tad, ja tās, pareizi uzglabājot un izmantojot paredzētajam lietojumam vai apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību un drošību. Būtu jāuzskata, ka sprāgstvielas neatbilst šajā direktīvā noteiktajām drošuma pamatprasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(38)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz sprāgstvielām, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam vai videi. Tam būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādām sprāgstvielām.

(39)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(40)

Ja pastāv nopietni draudi vai notiek uzbrukums sabiedriskajai drošībai, kā pamatā ir munīcijas vai sprāgstvielu nelikumīga turēšana vai izmantošana, būtu jāatļauj dalībvalstīm zināmos apstākļos atkāpties no šīs direktīvas attiecībā uz sprāgstvielu un munīcijas pārsūtīšanu, lai novērstu šādu nelikumīgu turēšanu vai izmantošanu.

(41)

Jāizveido administratīvās sadarbības mehānisms starp dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Tādēļ kompetentajām iestādēm būtu jāņem vērā Padomes Regula (EK) Nr. 515/97 (1997. gada 13. marts) par dalībvalstu pārvaldes iestāžu savstarpējo palīdzību un šo iestāžu un Komisijas sadarbību, lai nodrošinātu muitas un lauksaimniecības tiesību aktu pareizu piemērošanu (12).

(42)

Šai direktīvai nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu tiesības paredzēt pasākumus, kuru mērķis ir novērst sprāgstvielu un munīcijas nelikumīgu tirdzniecību.

(43)

Lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai attiecībā uz tādiem Savienības pasākumiem, ar kuriem šo direktīvu pielāgo Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām par bīstamo kravu pārvadāšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanas, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(44)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (13).

(45)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(46)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto īstenošanas tiesību aktu pieņemšanai, lai noteiktu praktiskus pasākumus sprāgstvielu unikālās identifikācijas un izsekojamības sistēmas darbībai, kā arī noteiktu sprāgstvielu pārsūtīšanas noteikumu piemērošanas tehnisko kārtību, jo īpaši izmantojamā dokumenta paraugu.

(47)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto arī, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām sprāgstvielām, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(48)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atbilstīgām sprāgstvielām, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai īpašumam vai videi, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(49)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(50)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(51)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011, šo aktu īpašā rakstura dēļ būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām sprāgstvielām ir pamatoti.

(52)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(53)

Tādēļ ir jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu sprāgstvielu pieejamību tirgū, kuri pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 93/15/EEK, bez nepieciešamības panākt produktu atbilstību papildu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt sprāgstvielas, kuras ir laistas tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(54)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai sprāgstvielas tirgū atbilstu prasībām, kas nodrošina augstu aizsardzības veselības un drošības līmeni un citu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, garantējot iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet vēriena un seku dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(55)

Pienākumam šo direktīvu transponēt valsts tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējām direktīvām. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējām direktīvām.

(56)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz V pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Piemērošanas joma

1.   Šo direktīvu piemēro civilām vajadzībām paredzētām sprāgstvielām.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)

sprāgstvielām, tostarp munīciju, ko saskaņā ar attiecīgās valsts tiesību aktiem ir paredzēts lietot bruņoto spēku vai policijas vajadzībām;

b)

pirotehniskajiem izstrādājumiem, kas ir Direktīvas 2013/29/ES piemērošanas jomā;

c)

munīciju, izņemot kā noteikts 12., 13. un 14. pantā.

I pielikumā ir attiecīgi šā punkta b) apakšpunktā un 2. panta 2. punktā minēto munīcijas un pirotehnisko izstrādājumu papildināms saraksts, kas identificēti, ievērojot Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijas par bīstamo kravu pārvadāšanu.

3.   Šī direktīva neaizliedz dalībvalstīm klasificēt dažas vielas, kas nav minētas šajā direktīvā, kā sprāgstvielas saskaņā ar attiecīgo valstu normatīvajiem aktiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“sprāgstvielas” ir materiāli un izstrādājumi, kurus par sprāgstvielām uzskata Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijās par bīstamo kravu pārvadāšanu un kuri ietilpst minēto rekomendāciju 1. klasē;

2)

“munīcija” ir šāviņi ar dzenošo lādiņu vai bez tā un mācību munīcija, ko izmanto rokas šaujamieročos, citos šaujamieročos un artilērijā;

3)

“lietošanas drošība” ir nelaimes gadījumu novēršana vai, ja tas neizdodas, to seku ierobežošana;

4)

“tiesiskās izmantošanas drošība” ir sprāgstvielu nelikumīga lietojuma novēršana;

5)

“apstiprinājums” ir lēmums, kas pieņemts, lai ļautu notikt paredzētajai sprāgstvielu pārsūtīšanai Savienībā;

6)

“pārsūtīšana” ir ikviena sprāgstvielu fiziska pārvietošana Savienībā, izņemot sprāgstvielu pārvietošanu vienā un tajā pašā vietā;

7)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas sprāgstvielas piegādāt izplatīšanai vai izmantošanai Savienības tirgū;

8)

“laist tirgū” nozīmē sprāgstvielu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

9)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo sprāgstvielu vai kas sprāgstvielu ir projektējusi vai ražojusi un kas laiž minēto sprāgstvielu tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmanto savām vajadzībām;

10)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

11)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts sprāgstvielu;

12)

“tirgotājs” ir ikviena fiziska vai juridiska persona, kuras nodarbošanās daļēji vai pilnībā ir ieroču un munīcijas izgatavošana, tirdzniecība, maiņa, iznomāšana, remonts vai pārveidošana;

13)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs, izplatītājs un ikviena fiziska vai juridiska persona, kura nodarbojas ar sprāgstvielu glabāšanu, izmantošanu, pārsūtīšanu, eksportu vai tirdzniecību;

14)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas sprāgstvielu dara pieejamu tirgū;

15)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kurām sprāgstvielai ir jāatbilst;

16)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

17)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

18)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kas definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

19)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar sprāgstvielu saistītās drošuma pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

20)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

21)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ sprāgstvielu, kas jau ir bijui pieejama galalietotājam;

22)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka sprāgstviela no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

23)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

(24)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka sprāgstviela atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Brīva aprite

Dalībvalstis neaizliedz, neierobežo vai nekavē tādu sprāgstvielu pieejamību tirgū, kas atbilst šai direktīvai.

4. pants

Pieejamība tirgū

Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sprāgstvielas var darīt pieejamas tirgū tikai tad, ja tās atbilst šai direktīvai.

2.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

5. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot savas sprāgstvielas tirgū vai tās izmantojot savām vajadzībām, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar drošuma pamatprasībām, kas izklāstītas II pielikumā.

2.   Ražotāji sagatavo III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un nodrošina, ka ir veikta 20. pantā minētā attiecīgā atbilstības novērtēšanas procedūra.

Ja ar šo procedūru ir pierādīts, ka sprāgstviela atbilst piemērojamajām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā sprāgstvielas konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta sprāgstvielas atbilstība.

5.   Ražotāji nodrošina, ka sprāgstvielām, kuri tās laiduši tirgū, ir unikāla identifikācija saskaņā ar 15. pantā noteikto sprāgstvielu identifikācijas un izsekojamības sistēmu. Par sprāgstvielām, kas no šīs sistēmas izslēgtas:

a)

ražotāji nodrošina, ka sprāgstvielas, ko tie laiduši tirgū, ir marķētas ar tipa, partijas vai sērijas numuru vai citiem elementiem, kas nodrošina to identifikāciju, vai, ja attiecīgo sprāgstvielu nelielo izmēru, formas vai konstrukcijas dēļ tas nav iespējams, vajadzīgā informācija ir norādīta uz iepakojuma vai sprāgstvielai pievienotā dokumentā;

b)

ražotāji uz sprāgstvielas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties saistībā ar attiecīgo sprāgstvielu, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz sprāgstvielas iepakojuma vai ražojumam pievienotajā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

6.   Ražotāji nodrošina, ka sprāgstvielām, ko tie laiduši tirgū, ir pievienotas instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošuma informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

7.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai tās izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību šai direktīvai. Pēc minētāss iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt sprāgstvielas, kuras viņi ir laiduši tirgū.

6. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 5. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 5. panta 2. punktā minētās tehniskās dokumentācijas sagatavošanas pienākums.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru pilnvarotajam pārstāvim atļauj veikt vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt minētajai iestādei visu nepieciešamo informāciju un dokumentāciju, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt sprāgstvielas, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

7. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas sprāgstvielas.

2.   Pirms sprāgstvielas laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 20. pantā. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka sprāgstvielai ir CE zīme un tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, un ka ražotājs ir izpildījis 5. panta 5. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela neatbilst II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, viņš nelaiž sprāgstvielu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz sprāgstvielas norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai sprāgstvielai pievienotā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka sprāgstvielām ir pievienotas instrukcijas un drošības informācija galalietotājiem saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par sprāgstvielu, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

6.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

7.   Importētāji 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

8.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada sprāgstvielas, kuras viņi laiduši tirgū.

8. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot sprāgstvielu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms sprāgstviela tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka sprāgstvielai ir CE zīme, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem saprotamā valodā, kurā sprāgstviela tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 5. panta 5. punktā un 7. panta 3. punktā minētās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela neatbilst II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, viņš nedara sprāgstvielu pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par sprāgstvielu, tās glabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka sprāgstviela, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja sprāgstviela rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi šo sprāgstvielu minētajam nolūkam irdarījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu sprāgstvielas atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada sprāgstvielas, kuras viņi ir darījuši pieejamas tirgū.

9. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu sprāgstvielu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu sprāgstvielu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, viņu šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 5. pants.

10. pants

Uzņēmēju identifikācija

Par sprāgstvielām, uz kurām neattiecas 15. pantā noteiktā sistēma, uzņēmēji pēc tirgus uzraudzības iestāžu pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tiem piegādājuši sprāgstvielu;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši sprāgstvielu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad tiem piegādāta sprāgstviela, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši sprāgstvielu.

3.   NODAĻA

DROŠĪBAS NOTEIKUMI

11. pants

Sprāgstvielu pārsūtīšana

1.   Sprāgstvielas var pārsūtīt tikai saskaņā ar 2. līdz 8. punktu.

2.   Kravas saņēmējam sprāgstvielu pārsūtīšanas apstiprinājums jāsaņem no kompetentās iestādes saņēmēja dalībvalstī. Kompetentā iestāde pārbauda, vai kravas saņēmējs ir juridiski pilnvarots saņemt sprāgstvielas un vai viņam ir nepieciešamās licences vai atļaujas. Uzņēmējs, kas atbild par sprāgstvielu pārsūtīšanu, informē tranzīta dalībvalsts kompetentās iestādes par sprāgstvielu jebkādu pārvietošanu caur attiecīgo dalībvalsti un iegūst iepriekšēju apstiprinājumu tranzītam caur attiecīgo dalībvalsti.

3.   Ja dalībvalsts uzskata, ka pastāv problēma attiecībā uz pilnvaru pārbaudīšanu iegūt 2. punktā minētās sprāgstvielas, dalībvalsts nosūta pieejamo informāciju par šo jautājumu Komisijai, kura par to informē pārējās dalībvalstis.

4.   Ja kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī apstiprina pārsūtīšanu, tā izdod kravas saņēmējam dokumentu, kurā ir iekļauta visa 5. punktā minētā informācija. Šādam dokumentam ir jāpavada sprāgstvielas līdz norādītajam galamērķim. To uzrāda pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma. Kravas saņēmējs glabā minētā dokumenta kopiju, kuru pēc pieprasījuma iesniedz pārbaudei kompetentajai iestādei saņēmēja dalībvalstī.

5.   Ja sprāgstvielu pārsūtīšana ir īpaši jāuzrauga, lai tā atbilstu īpašām drošības prasībām dalībvalsts teritorijā vai tās daļā, pirms pārsūtīšanas kravas saņēmējam kompetentajai iestādei saņēmēja dalībvalstī jāiesniedz šāda informācija:

a)

attiecīgo uzņēmēju vārdi un adreses;

b)

pārsūtāmo sprāgstvielu skaits un daudzums;

c)

konkrētās sprāgstvielas pilns apraksts un identifikācijas līdzekļi, tostarp Apvienoto Nāciju Organizācijas identifikācijas numurs;

d)

informācija par atbilstību tirgū laišanas nosacījumiem, ja ir paredzēts sprāgstvielas laist tirgū;

e)

pārsūtīšanas veids un maršruts;

f)

paredzamie nosūtīšanas un saņemšanas datumi;

g)

ja nepieciešams, precīzas iebraukšanas un izbraukšanas vietas dalībvalstīs.

Informācija, kas ir minētā pirmās daļas a) punktā, ir pietiekoši detalizēta, lai ļautu kompetentajām iestādēm sazināties ar uzņēmējiem un saņemt apstiprinājumu, ka attiecīgie uzņēmēji ir pilnvaroti saņemt sūtījumu.

Kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī pārbauda nosacījumus, ar kādiem var notikt pārsūtīšana, jo īpaši attiecībā uz īpašajām drošības prasībām. Ja pārsūtīšana atbilst īpašajām drošības prasībām, izdod apstiprinājumu pārsūtīšanai. Ja tranzīts notiek caur citu dalībvalstu teritorijām, minētās dalībvalstis līdzīgi pārbauda un apstiprina informāciju, kas attiecas uz pārsūtīšanu.

6.   Ja dalībvalsts kompetentā iestāde uzskata, ka nav vajadzīgas tādas īpašās drošības prasības, kādas minētas 4. un 5. punktā, sprāgstvielas var pārsūtīt to teritorijā vai tās daļā bez iepriekšējas informācijas iesniegšanas 5. punkta nozīmē. Kompetentā iestāde saņēmēja dalībvalstī tad uz noteiktu laiku izdod apstiprinājumu, kura darbību var apturēt vai anulēt jebkurā brīdī pēc pamatota lēmuma pieņemšanas. Dokuments, kas minēts 4. punktā un kuram jābūt pievienotam sprāgstvielām, līdz tās sasniedz galamērķi, attiecas vienīgi uz minēto apstiprinājumu.

7.   Neskarot parastās pārbaudes, kuras veic nosūtītāja dalībvalsts savā teritorijā, pēc attiecīgo kompetento iestāžu pieprasījuma kravu saņēmēji un attiecīgie uzņēmēji nosūta nosūtītājas dalībvalsts un tranzīta dalībvalsts iestādēm visu to būtisko informāciju, kas ir viņu rīcībā par sprāgstvielu pārsūtīšanu.

8.   Uzņēmējs drīkst pārsūtīt sprāgstvielas tikai tad, ja kravas saņēmējs ir saņēmis nepieciešamās atļaujas pārsūtīšanai saskaņā ar 2., 4., 5. un 6. punktu.

12. pants

Munīcijas pārsūtīšana

1.   Munīciju drīkst pārsūtīt no vienas dalībvalsts uz otru tikai saskaņā ar 2. līdz 5. punktā noteikto kārtību. Minētos punktus piemēro arī munīcijas pārsūtīšanai tirdzniecības pa pastu gadījumā.

2.   Ja munīcija ir jānosūta uz citu dalībvalsti, tad attiecīgā persona ik reizi pirms nosūtīšanas paziņo dalībvalstij, kurā atrodas šī munīcija:

a)

tās personas vārdu un adresi, kas pārdod vai pārsūta munīciju, pērk vai saņem munīciju un, ja nepieciešams, īpašnieka vārdu un adresi;

b)

adresi, uz kuru jānosūta vai jātransportē munīcija;

c)

nosūtāmās vai transportējamās munīcijas daudzumu;

d)

datus, kas ļauj identificēt munīciju un arī norādi, ka munīcijai ir veikta pārbaude atbilstīgi 1969. gada 1. jūlija Konvencijai par savstarpēju pārbaudes zīmju atzīšanu uz rokas šaujamieročiem;

e)

pārsūtīšanas veidus;

f)

nosūtīšanas un paredzamās saņemšanas datumu.

Pirmās daļas e) un f) apakšpunktā minētā informācija nav jāsniedz, ja notiek pārsūtīšana starp tirgotājiem. Dalībvalsts pārbauda nosacījumus, saskaņā ar kuriem ir jāveic pārsūtīšana, jo īpaši attiecībā uz drošību. Ja dalībvalsts atļauj šādu pārsūtīšanu, tā izdod licenci, kurā ir iekļauta visa pirmajā daļā minētā informācija. Šī licence pavada munīciju līdz galamērķim. To uzrāda pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

3.   Katra dalībvalsts var piešķirt tirgotājiem tiesības no tās teritorijas veikt munīcijas nosūtīšanu tirgotājam, kurš reģistrēts citā dalībvalstī, nesaņemot 2. punktā minēto iepriekšējo atļauju. Šajā sakarā tā izdod atļauju, kas derīga trīs gadus un kuru var pēc pamatota lēmuma apturēt vai anulēt. Dokumentam, kurā ir norāde uz šo atļauju, jāpavada munīcija līdz galamērķim. To uzrāda pēc dalībvalstu kompetento iestāžu pieprasījuma.

Pirms pārsūtīšanas veikšanas tirgotājs paziņo to dalībvalstu, no kurām jāveic pārsūtīšana, iestādēm visu 2. punkta pirmajā daļā uzskaitīto informāciju.

4.   Katra dalībvalsts piegādā citām dalībvalstīm tās munīcijas sarakstu, kuras pārsūtīšanu caur minētās dalībvalsts teritoriju var atļaut bez iepriekšējas tās piekrišanas.

Šādus munīcijas sarakstus dara zināmus tirgotājiem, kuri ir saņēmuši apstiprinājumu munīcijas pārsūtīšanai bez iepriekšējas atļaujas saskaņā ar 3. punktā noteikto kārtību.

5.   Katra dalībvalsts nosūta visu tās rīcībā esošo lietderīgo informāciju par galīgo munīcijas pārsūtīšanu tai dalībvalstij, uz kuras teritoriju ir notikusi šāda pārsūtīšana.

Visu informāciju, kuru dalībvalstis saņem saskaņā ar 2. un 3. punktu, nosūta ne vēlāk kā attiecīgās pārsūtīšanas laikā galamērķa dalībvalstīm un, ja nepieciešams, ne vēlāk kā pārsūtīšanas laikā – tranzīta dalībvalstīm.

13. pants

Drošības atkāpes

Atkāpjoties no šīs direktīvas 11. panta 2., 4., 5. un 6. punkta un 12. panta, dalībvalsts, ja pastāv nopietnas briesmas vai notiek uzbrukums sabiedriskai drošībai, kas rodas sprāgstvielu vai munīcijas nelikumīgas turēšanas vai izmantošanas rezultātā, var veikt visus nepieciešamos pasākumus, kas attiecas uz sprāgstvielu vai munīcijas pārsūtīšanu, lai novērstu šādu nelikumīgu turēšanu vai lietošanu.

Veicot pasākumus, kas minēti pirmajā daļā, ievēro proporcionalitātes principu. Tie nedrīkst būt patvaļīgas diskriminācijas vai maskēta ierobežojuma līdzekļi tirdzniecībā starp dalībvalstīm.

Katra dalībvalsts, kas pieņem šādus pasākumus, par tiem paziņo Komisijai. Komisija par tiem informē pārējās dalībvalstis.

14. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstis izveido informācijas apmaiņas tīklus 11. un 12. panta ieviešanai. Tās informē citas dalībvalstis un Komisiju par valsts iestādēm, kuras ir atbildīgas par informācijas saņemšanu vai pārsūtīšanu un par jau minētajos pantos minēto procedūru piemērošanu.

Dalībvalstis glabā jaunāko informāciju, kas attiecas uz uzņēmējiem, kuru rīcībā ir licences vai atļaujas, kas minētas 16. pantā, lai tā būtu pieejama citām dalībvalstīm un Komisijai.

2.   Šīs direktīvas ieviešanas nolūkā Regulu (EK) Nr. 515/97, jo īpaši tās prasības, kas attiecas uz konfidencialitāti, piemēro mutatis mutandis.

15. pants

Sprāgstvielu identificēšana un izsekojamība

1.   Uzņēmējiem jāievēro vienota sprāgstvielu unikālas identificēšanas un izsekojamības sistēma, kurā tiek ņemti vērā to izmēri, forma vai konstrukcija, izņemot gadījumus, kad tas nav nepieciešams to zemā bīstamības līmeņa dēļ, kas noteikts, pamatojoties uz to raksturlielumiem un tādiem faktoriem kā to zema detonēšanas spēja, to lietojumi un neliels drošības risks, ko rada tās nepareizas lietošanas iespējamās sekas.

Šī sistēma neattiecas uz sprāgstvielām, ko transportē un piegādā nieiepakotas vai autocisternās, no kurām tās iesūknē tieši urbumā spridzināšanas darbiem, vai sprāgstvielām, ko saražo tieši spridzināšanas darbu objektā un kuras ielādē nekavējoties pēc saražošanas (izgatavošana in situ).

2.   Minētā sistēma paredz datu vākšanu un glabāšanu, attiecīgos gadījumos arī ar elektroniskiem līdzekļiem, kas nodrošina sprāgstvielas unikālu identifikāciju un izsekojamību, kā arī unikālas identifikācijas piestiprināšanu uz sprāgstvielas un/vai tā iepakojuma, nodrošinot piekļuves iespējas šiem datiem. Šie dati saistīti ar attiecīgās sprāgstvielas unikālo identifikāciju, ieskaitot atrašanās vietu laikā, kad tā ir uzņēmēju valdījumā, un šo uzņēmēju identitāti.

3.   Dati, kas minēti 2. punktā, ir regulāri jātestē un jāaizsargā pret nejaušu vai ļaunprātīgu bojāšanu vai iznīcināšanu. Šādi dati jāglabā 10 gadus pēc reģistrētā darījuma veikšanas, vai gadījumos, kad sprāgstvielas izlietotas vai iznīcinātas, 10 gadus pēc to izlietošanas vai iznīcināšanas arī tad, ja attiecīgais uzņēmējs izbeidzis darbību. Pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tiem tūlīt jābūt pieejamiem.

4.   Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem:

a)

nosaka praktiskus pasākumus 1. punktā minētās unikālās identificēšanas un izsekojamības sistēmas darbībai, ņemot vērā sprāgstvielu izmērus, formu un konstrukciju, jo īpaši unikālās identifikācijas formātu un struktūru, kā paredzēts 2. punktā;

b)

identificējot 1. punktā minētos gadījumus, kad tas nav nepieciešams sprāgstvielas zema bīstamības riska dēļ, uzņēmēji var neievērot unikālās identificēšanas un izsekojamības sistēmu minētā punkta nozīmē.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

16. pants

Licence vai atļauja

Uzņēmējiem jāsaņem licence vai atļauja, kas tiem ļauj nodarboties ar sprāgstvielu izgatavošanu, glabāšanu, lietošanu, importu, eksportu, pārsūtīšanu vai tirdzniecību.

Pirmā daļa neattiecas uz tā uzņēmēja darbiniekiem, kas ir saņēmis licenci vai atļauju.

17. pants

Ražošanas licencēšana

Kad dalībvalsts izdod 16. pantā minēto sprāgstvielu ražošanas licenci vai atļauju, tā jo īpaši pārbauda, ka uzņēmēji spēj ievērot tehniskās saistības, kuras tie ir uzņēmušies.

18. pants

Konfiskācija

Katra dalībvalsts paredz nepieciešamos pasākumus, lai ļautu kompetentajām iestādēm konfiscēt ikvienu sprāgstvielu, ja ir pietiekoši pierādījumi, ka šī sprāgstviela tiks nelikumīgi iegūta, lietota vai pārdota.

4.   NODAĻA

SPRĀGSTVIELAS ATBILSTĪBA

19. pants

Pieņēmums par sprāgstvielu atbilstību

Sprāgstvielas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām II pielikumā noteiktajām drošuma pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

20. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

Lai novērtētu sprāgstvielu atbilstību, ražotājs izmanto vienu no šādām III pielikumā minētajām procedūrām:

a)

ES tipa pārbaudi (B modulis) un pēc ražotāja izvēles vienu no turpmāk norādītā:

i)

atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem (C2 modulis);

ii)

atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu (D modulis);

iii)

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu (E modulis);

iv)

atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu (F modulis);

b)

atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu (G modulis).

21. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta atbilstība II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir III pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā sprāgstvielu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz sprāgstvielu attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota viena ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par sprāgstvielas atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

22. pants

CE zīmes vispārīgie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārīgie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

23. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek sprāgstvielām. Ja tas nav iespējams vai attaisnojams sprāgstvielas īpatnību dēļ, to uzliek uz iepakojuma un pavadošajiem dokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms sprāgstvielas laišanas tirgū.

3.   Aiz CE zīmes ir paziņotās struktūras identifikācijas numurs, ja šī struktūra piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai viņa pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un vajadzības gadījumā paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantošanu.

5.   CE zīmi uzliek pavaddokumentiem tām sprāgstvielām, kas ražotas pašu izmantošanai, sprāgstvielām, kuras pārvadā un piegādā neiepakotas, vai sprāgstvielu mobilajās ražošanas iekārtās (MEMU) ielādēšanai tieši urbumā spridzināšanas darbiem, vai sprāgstvielām, ko saražo tieši spridzināšanas darbu objektā un kuras ielādē nekavējoties pēc saražošanas (izgatavošanas in situ).

6.   Dalībvalstis izmanto esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un atbilstīgi rīkojas minētās zīmes nepareizas izmantošanas gadījumā.

5.   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

24. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

25. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 30. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

26. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

27. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

28. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai sprāgstvielas, kuru tā novērtē.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas atbild par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav novērtējamo sprāgstvielu izstrādātāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai uzturētāji, nedz minēto pušu pārstāvji. Tas neliedz izmantot sprāgstvielas, kas ir vajadzīgas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot sprāgstvielas personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar sprāgstvielu projektēšanu, ražošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai uzturēšanu, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai godīgumam attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un sprāgstvielu veidiem un kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par II pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

prasme sastādīt sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

29. pants

Pieņēmums par atbilstības novērtēšanas struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 28. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

30. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 28. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai filiāļu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar III pielikumu.

31. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un sprāgstvielu vai sprāgstvielas, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izdevusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 28. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 28. panta prasībām.

32. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 28. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo sprāgstvielu vai sprāgstvielām un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 31. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 28. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

33. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina šā saraksta atjaunināšanu.

34. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 28. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

35. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 49. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

36. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem. Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai sprāgstviela atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis II pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās drošuma pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka kāda sprāgstviela vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

37. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

38. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma piemērošanas jomu, vai paziņošanas nosacījumiem;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas piemērošanas jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām sprāgstvielām, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

39. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

40. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas darbā.

6.   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO SPRĀGSTVIELU KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRAS

41. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to sprāgstvielu kontrole, kuras nokļūst Savienības tirgū

Sprāgstvielām piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 16. līdz 29. pantu.

Dalībvalstis veic visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka sprāgstvielas var laist tirgū tikai tad, ja tās, pareizi uzglabātas un izmantotas paredzētajam nolūkam, neapdraud cilvēku veselību un drošību.

42. pants

Procedūra darbībām ar sprāgstvielām, kuras rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka sprāgstvielas, uz kurām attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī īpašumam vai videi, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo sprāgstvielu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka sprāgstviela neatbilst šai direktīvai, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas attiecīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu sprāgstvielas atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tās izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām sprāgstvielām, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka sprāgstviela tiek darīta pieejama valsts tirgū, izņemta no tirgus vai atsaukta.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās sprāgstvielas identificēšanai, datus par sprāgstvielas izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja argumentus. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

sprāgstvielas neatbilstība prasībām, kas saistītas ar cilvēku veselību vai drošību, īpašuma vai vides aizsardzību; vai

b)

trūkumi 19. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās sprāgstvielas neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo sprāgstvielu nekavējoties tiek veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, sprāgstvielas izņemšana no tirgus.

43. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 42. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās sprāgstvielas izņemšanu no sava tirgus, un par to informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un sprāgstvielas neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 42. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

44. pants

Atbilstīgas sprāgstvielas, kas rada apdraudējumu

1.   Ja dalībvalsts pēc saskaņā ar 42. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan sprāgstviela atbilst šai direktīvai, tā apdraud cilvēku veselību un drošību, īpašumu vai vidi, tā lūdz attiecīgajam uzņēmējam veikt visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sprāgstviela, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šo apdraudējumu, vai lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām sprāgstvielām, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, īpaši datus neatbilstīgās sprāgstvielas identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības vai īpašuma vai vides aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 49. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

45. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 42. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 23. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

paziņotās struktūras identifikācijas numurs ir uzlikts, pārkāpjot 23. pantu, ja minētā struktūra ir iesaistīta ražošanas kontroles posmā, vai tas nav uzlikts;

d)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

e)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

f)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

g)

informācija, kas minēta 5. panta 5. punktā vai 7. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

h)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 5. vai 7. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu sprāgstvielu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

7.   NODAĻA

DELEĢĒTĀS UN ĪSTENOŠANAS PILNVARAS UN KOMITEJA

46. pants

Deleģētās pilnvaras

Komisijai ir pilnvaras pieņemt deleģētos tiesību aktus saskaņā ar 47. pantu, aktualizējot I pielikumu, lai to saskaņotu ar Apvienoto Nāciju Organizācijas rekomendācijām par bīstamo kravu pārvadāšanu.

47. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 46. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz pieciem gadiem no 2014. gada 18. aprīļa. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 46. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 46. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo periodu pagarina par diviem mēnešiem.

48. pants

Īstenošanas akti

Komisija pieņem īstenošanas aktus, nosakot 11. panta piemērošanas tehnisko kārtību, jo īpaši izmantojamā dokumenta paraugu.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 49. panta 3. punktā.

49. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Civilām vajadzībām paredzēto sprāgstvielu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

8.   NODAĻA

PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

50. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmēji pārkāpj to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi smagu pārkāpumu gadījumā var paredzēt kriminālsodu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

51. pants

Pārejas noteikumi

1.   Dalībvalstis nekavē tādu sprāgstvielu pieejamību tirgū, uz kurām attiecas Direktīva 93/15/EEK, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām un kuras tika laistas tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

2.   Sertifikāti, kas izdoti saskaņā ar Direktīvu 93/15/EEK, ir derīgi saskaņā ar šo direktīvu.

3.   Līdz aizstāšanai ar pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šīs direktīvas 15. pantu, turpina piemērot Komisijas Direktīvu 2008/43/EK (2008. gada 4. aprīlis), ar ko izveido sistēmu civilām vajadzībām paredzētu sprāgstvielu marķēšanai un izsekojamībai saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/15/EEK (14).

52. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta 2., 7. līdz 13. un 15. līdz 24. punkta, 3. līdz 10. panta, 14. panta 1. punkta, 15. un 16. panta, 20. panta a) punkta i) apakšpunkta, 21. līdz 27. panta, 28. panta 1. līdz 4. punkta, 6., 7., 10. un 11. punkta, 29. līdz 45. panta, 50. un 51. panta, III un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

53. pants

Atcelšana

Direktīvu 93/15/EEK, kurā grozījumi izdarīti ar V pielikuma A daļā minētajām regulām, un Direktīvu 2004/57/EK atceļ no 2016. gada 20. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz V pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanas datumiem.

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās jālasa saskaņā ar VI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

54. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1. pantu, 2. panta 1., 3. līdz 6. un 14. punktu, 11., 12. un 13. pantu, 14. panta 2. punktu, 17. līdz 19. pantu, 20. panta a) punkta ii) līdz iv) apakšpunktu un b) punktu, 28. panta 5., 8. un 9. punktu, 46., 47., 48. un 49. pantu un I, II, V un VI pielikumu piemēro no 2016. gada 20. aprīļa.

55. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums.

(3)  OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.

(4)  Skatīt V pielikuma A daļu.

(5)  OV L 127, 29.4.2004., 73. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(7)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(8)  OV L 10, 14.1.1997., 13. lpp.

(9)  OV L 178, 28.6.2013., 27. lpp.

(10)  OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.

(11)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(12)  OV L 82, 22.3.1997., 1. lpp.

(13)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(14)  OV L 94, 5.4.2008., 8. lpp.


I PIELIKUMS

PRIEKŠMETI, KO ATTIECĪGAJĀS APVIENOTO NĀCIJU ORGANIZĀCIJAS REKOMENDĀCIJĀS UZSKATA PAR PIROTEHNIKAS IZSTRĀDĀJUMIEM VAI MUNĪCIJU

ANO Nr.

NOSAUKUMS un APRAKSTS

KLASE/NODAĻA

GLOSĀRIJS (izmantojams kā vadlīnijas tikai informācijas nolūkos)

G grupa

0009

Munīcija, aizdedzinošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.2 G

Munīcija

Vispārējs apzīmējums galvenokārt tiem izstrādājumiem, kurus izmanto militāriem nolūkiem un kuri ietver dažāda veida bumbas, granātas, raķetes, mīnas, lādiņus un citas tamlīdzīgas ierīces.

Munīcija, aizdedzinošā

Munīcija, kas satur aizdedzinošu vielu. Izņemot gadījumus, kad minētais sastāvs ir eksplozīvs pats par sevi, šī munīcija satur arī vienu vai vairākas no šādām daļām: izmetošo lādiņu ar degļa lādiņu un aizdedzes lādiņu; uzspridzinātāju ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu.

0010

Munīcija, aizdedzinošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0009

0015

Munīcija, dūmu ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.2 G

Munīcija, dūmu

Munīcija, kura satur dūmus radošu vielu. Izņemot gadījumus, kad minētā viela ir eksplozīva pati par sevi, šī munīcija satur arī vienu vai vairākas no šādām daļām: izmetošo lādiņu ar degļa lādiņu un aizdedzes lādiņu; uzspridzinātāju ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu.

0016

Munīcija, dūmu ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0015

0018

Munīcija, asarošanu izraisošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu

1.2 G

Munīcija, asarošanu izraisošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu

Munīcija, kura satur asarošanu izraisošu vielu. Tā satur arī vienu vai vairākas no šādām daļām: pirotehnisko vielu, izmetošo lādiņu ar degļa lādiņu un aizdedzes lādiņu; uzspridzinātāju ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu.

0019

Munīcija, asarošanu izraisošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0018

0039

Bumbas, ar zibspuldzes efektu

1.2 G

Bumbas

Eksplozīvi izstrādājumi, kurus nomet no lidaparātiem. Tie var saturēt degošu šķidrumu ar sprāgstvielas lādiņu, zibspuldzes efekta maisījumu vai sprāgstvielas lādiņu. Šajā terminā ir ietvertas: bumbas, ar zibspuldzes efektu.

0049

Patronas, ar zibspuldzes efektu

1.1 G

Patronas, ar zibspuldzes efektu

Izstrādājumi, kas sastāv no apvalka, kapseles un uzliesmojoša pulvera, kuri apvienoti vienā veselumā un ir sagatavoti šaušanai.

0050

Patronas, ar zibspuldzes efektu

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0049

0054

Patronas, signāla

1.3 G

Patronas, signāla

Izstrādājumi, kas paredzēti krāsainu signālraķešu vai citu signālu palaišanai, izmantojot raķešpistoli, u. c.

0066

Degaukla

1.4 G

Degaukla

Izstrādājums, kurš sastāv no tekstildzijas, kas pārklāta ar šaujampulveri vai citu ātri degošu pirotehnikas maisījumu, un no elastīga aizsargpārklājuma vai arī no šaujampulvera serdeņa, kuru apņem elastīgs austs materiāls. Šis izstrādājums pakāpeniski sadeg ar atklātu liesmu visā tā garumā, un to izmanto, lai pārnestu aizdedzi no ierīces uz lādiņu.

0092

Signālugunis, virszemes

1.3 G

Signālugunis Izstrādājumi, kas satur pirotehniskas vielas un ko paredzēts izmantot, lai apgaismotu, identificētu, signalizētu vai brīdinātu.

0093

Signālugunis, gaisa

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0101

Deglis, nedetonējošs

1.3 G

Deglis (fuse) / uzspridzinātājs (fuze)

Lai gan angļu valodā šiem diviem terminiem ir kopīga izcelsme – franču valodas vārdi fusée, fusil – un tos dažreiz uzskata par viena un tā paša termina rakstības variantiem, ir lietderīgi pieturēties pie uzskata, ka fuse attiecas uz auklveidīgu aizdedzes ierīci, bet fuze – uz munīcijā izmantotu ierīci, kura ietver mehāniskas, elektriskas, ķīmiskas vai hidrostatiskas sastāvdaļas un kura uzliesmojot vai sprāgstot izraisa sprādzienu ķēdi.

Deglis, momentānais, nedetonējošais (ātri degošā degaukla)

Izstrādājums, kurš sastāv no kokvilnas diegiem, kas piesūcināti ar smalku šaujampulveri (ātri degoša degaukla). Tas deg ar atklātu liesmu, un to izmanto uguņošanas ierīču aizdedzes ķēdēs un citur.

0103

Deglis, aizdedzes, cauruļveida, pārklāts ar metālu

1.4 G

Deglis, aizdedzes, cauruļveida, pārklāts ar metālu

Izstrādājums, kas sastāv no metāla caurulītes ar uzliesmojošas sprāgstvielas serdeni.

0171

Munīcija, apgaismošanas ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.2 G

Munīcija, apgaismošanas ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

Munīcija, kas paredzēta spēcīga gaismas avota radīšanai, lai apgaismotu kādu apgabalu. Šis termins ietver apgaismošanas patronas, granātas un lādiņus, kā arī apgaismošanas bumbas un bumbas mērķa identifikācijai.

0191

Signālierīces, rokas

1.4 G

Izstrādājumi, kas paredzēti signālu radīšanai

0192

Signālugunis, dzelzceļa, eksplozīvas

1.1 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0194

Signālraķetes, avārijas, kuģu

1.1 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0195

Signālraķetes, avārijas, kuģu

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0196

Signālraķetes, dūmu

1.1 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0197

Signālraķetes, dūmu

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0212

Munīcijas trasējošie lādiņi

1.3 G

Munīcijas trasējošie lādiņi

Noslēgti izstrādājumi, kuri satur pirotehniskas vielas un kuri paredzēti lādiņa trajektorijas noteikšanai.

0254

Munīcija, apgaismošanas ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0171

0297

Munīcija, apgaismošanas ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0254

0299

Bumbas, ar zibspuldzes efektu

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0039

0300

Munīcija, aizdedzinošā ar sprāgstošo, izsitošo vai izmetošo lādiņu vai bez tā

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0009

0301

Munīcija, asarošanu izraisošā ar sprāgstošo un izsitošo lādiņu

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0018

0303

Munīcija, dūmu ar sprāgstošo un izsitošo lādiņu vai bez tā

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0015

0306

Munīcijas trasējošie lādiņi

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0212

0312

Patronas, signāla

1.4 G

Patronas, signāla

Izstrādājumi, kas paredzēti krāsainu signālraķešu vai citu signālu palaišanai, izmantojot raķešpistoles.

0313

Signālraķetes, dūmu

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0195

0318

Granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču

1.3 G

Granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču

Izstrādājumi, kurus paredzēts mest ar roku vai izšaut, izmantojot šaujamieroci. Šis termins ietver: granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču.

0319

Kapseles, cauruļveida

1.3 G

Kapseles, cauruļveida

Izstrādājumi, kuri sastāv no aizdedzes kapseles un tādas uzliesmojošas sprāgstvielas papildus lādiņa kā šaujampulveris, kurus izmanto, lai aizdedzinātu izmetošo lādiņu patronas čaulā, piemēram, lielgabalos.

0320

Kapseles, cauruļveida

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0319

0333

Uguņošanas ierīces

1.1 G

Uguņošanas ierīces

Pirotehnikas izstrādājumi, kas paredzēti izklaidei.

0334

Uguņošanas ierīces

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0333

0335

Uguņošanas ierīces

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0333

0336

Uguņošanas ierīces

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0333

0362

Munīcija, mācību

1.4 G

Munīcija, mācību

Munīcija bez sprāgstvielas pamatlādiņa, kas satur sprāgstošo vai izsitošo lādiņu. Parasti tā satur arī uzspridzinātāju un izmetošo lādiņu.

0363

Munīcija, pārbaudes

1.4 G

Munīcija, pārbaudes

Munīcija, kas satur pirotehniskas vielas un ko izmanto, lai pārbaudītu jauna munīcijas veida, ieroču sastāvdaļu vai ieroču sistēmu efektivitāti vai jaudu.

0372

Granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0318

0373

Signālierīces, rokas

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0191

0403

Signālraķetes, gaisa

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0418

Signālugunis, virszemes

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0419

Signālugunis, virszemes

1.1 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0420

Signālraķetes, gaisa

1.1 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0421

Signālraķetes, gaisa

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0424

Lādiņi, inerti ar trasējošo lādiņu

1.3 G

Lādiņi

Tādi izstrādājumi kā šāviņi vai lodes, kuras izšauj no lielgabala vai cita artilērijas šaujamieroča, šautenes vai cita kājnieku ieroča. Tie var būt inerti, ar trasējošo lādiņu vai bez tā, kā arī saturēt sprāgstošo vai izsitošo lādiņu vai sprāgstvielas lādiņu. Šis termins ietver: lādiņus, inertus, ar trasējošo lādiņu; lādiņus ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu; lādiņus ar sprāgstvielas lādiņu.

0425

Lādiņi, inerti ar trasējošo lādiņu

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0424

0428

Izstrādājumi, pirotehnikas, tehniskām vajadzībām

1.1 G

Izstrādājumi, pirotehnikas, tehniskām vajadzībām

Izstrādājumi, kuri satur pirotehniskas vielas un kurus izmanto tehniskām vajadzībām, piemēram, lai radītu siltumu, gāzi, specefektus, utt. Šis termins neietver šādus izstrādājumus, kuri ir minēti atsevišķi: visa veida munīciju; patronas, signāla; pārgriezējus, troses, eksplozīvos; uguņošanas ierīces; signālraķetes, gaisa; signālugunis, virszemes; palaišanas ierīces, eksplozīvās; kniedes, eksplozīvās; signālierīces, rokas; signālraķetes, avārijas; signālugunis, dzelzceļa, eksplozīvās; signālraķetes, dūmu.

0429

Izstrādājumi, pirotehnikas, tehniskām vajadzībām

1.2 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0428

0430

Izstrādājumi, pirotehnikas, tehniskām vajadzībām

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0428

0431

Izstrādājumi, pirotehnikas, tehniskām vajadzībām

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0428

0434

Lādiņi ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu

1.2 G

Lādiņi

Tādi izstrādājumi kā šāviņi vai lodes, kuras izšauj no lielgabala vai cita artilērijas šaujamieroča, šautenes vai cita kājnieku ieroča. Tie var būt inerti, ar trasējošo lādiņu vai bez tā, kā arī saturēt sprāgstošo vai izsitošo lādiņu vai sprāgstvielas lādiņu. Šis termins ietver: lādiņus, inertus, ar trasējošo lādiņu; lādiņus ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu; lādiņus ar sprāgstvielas lādiņu.

0435

Lādiņi ar sprāgstošo vai izsitošo lādiņu

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0434

0452

Granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0372

0487

Signālraķetes, dūmu

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0194

0488

Munīcija, mācību

1.3 G

Munīcija, mācību

Munīcija bez sprāgstvielas pamatlādiņa, kas satur sprāgstošo vai izsitošo lādiņu. Parasti tā satur arī uzspridzinātāju un izmetošo lādiņu. Šis termins neietver šādus izstrādājumus, kas ir minēti atsevišķi: granātas, mācību.

0492

Signālugunis, dzelzceļa, eksplozīvas

1.3 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0194

0493

Signālugunis, dzelzceļa, eksplozīvas

1.4 G

Sk. ierakstu ANO Nr. 0194

0503

Drošības spilvenu gāzģeneratori vai drošības spilvenu moduļi, vai drošības jostu pirotehniskie nospriegotāji

1.4 G

 

S grupa

0110

Granātas, mācību, rokas vai šaujamieroču

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0318

0193

Signālugunis, dzelzceļa, eksplozīvas

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0194

0337

Uguņošanas ierīces

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0334

0345

Lādiņi, inerti ar trasējošo lādiņu

1.4 S

Lādiņi

Tādi izstrādājumi kā šāviņi vai lodes, kuras izšauj no lielgabala vai cita artilērijas šaujamieroča, šautenes vai cita kājnieku ieroča. Tie var būt inerti, ar trasējošo lādiņu vai bez tā, kā arī saturēt sprāgstošo vai izsitošo lādiņu vai sprāgstvielas lādiņu.

0376

Kapseles, cauruļveida

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0319

0404

Signālraķetes, gaisa

1.4 S

Sk. ierakstu ANO Nr. 0092

0405

Patronas, signāla

1.4 S

Patronas, signāla

Izstrādājumi, kas paredzēti krāsainu signālraķešu vai citu signālu palaišanai, izmantojot raķešpistoles utt.

0432

Izstrādājumi, pirotehniskām vai tehniskām vajadzībām

1.4 S

 


II PIELIKUMS

DROŠUMA PAMATPRASĪBAS

I.   Vispārīgas prasības

1.

Visām sprāgstvielām jābūt konstruētām, izgatavotām un piegādātām tā, lai radītu iespējami mazāku apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai un lai novērstu kaitējumu īpašumam un videi parastos paredzamos apstākļos, jo īpaši attiecībā uz drošības noteikumiem un standarta praksi līdz laikam, kad šī sprāgstviela tiek izmantota.

2.

Katrai sprāgstvielai jāatbilst ražotāja norādītajiem darbības raksturlielumiem, lai nodrošinātu maksimālu drošību un uzticamību.

3.

Katra sprāgstviela jākonstruē un jāražo tā, lai, izmantojot atbilstīgas metodes, to var izlietot tādā veidā, kas samazina ietekmi uz vidi.

II.   Īpašas prasības

1.   Vajadzības gadījumā jāņem vērā vismaz šāda informācija un īpašības:

a)

uzbūve un raksturīgās īpašības, tostarp ķīmiskais sastāvs, homogenitātes pakāpe un attiecīgos gadījumos izmēri un daļiņu lieluma sadalījums;

b)

sprāgstvielas fizikālā un ķīmiskā stabilitāte visos vides apstākļos, kādos tā var tikt izmantota;

c)

triecienjutība un berzesjutība;

d)

visu sastāvdaļu savietojamība attiecībā uz to fizikālo un ķīmisko stabilitāti;

e)

sprāgstvielas ķīmiskā tīrība;

f)

sprāgstvielas izturība pret ūdens iedarbību, ja to ir paredzēts lietot mitros apstākļos vai slapjumā un ja tās drošību vai uzticamību var negatīvi ietekmēt ūdens;

g)

izturība pret zemām un augstām temperatūrām, ja sprāgstvielu ir paredzēts glabāt vai lietot šādās temperatūrās un ja tās drošība vai uzticamība var tikt negatīvi ietekmēta, atdzesējot vai karsējot sprāgstvielas komponentu vai pašu sprāgstvielu;

h)

sprāgstvielas atbilstība lietošanai bīstamās vidēs (piemēram, vidē, kuru apdraud raktuvju gāze, karstās masas), ja to ir paredzēts lietot šādos apstākļos;

i)

drošuma īpašības, kas paredzētas, lai novērstu nesavlaicīgu vai netīšu palaišanu vai aizdegšanos;

j)

sprāgstvielas pareiza pielādēšana un darbība, kad to lieto paredzētajam nolūkam;

k)

piemērotas instrukcijas un, ja nepieciešams, marķējums attiecībā uz drošu apiešanos, glabāšanu un iznīcināšanu;

l)

sprāgstvielas, tās iepakojuma vai citu komponentu izturība pret bojāšanos glabāšanas laikā, līdz ražotāja norādītā derīguma termiņa beigām;

m)

visu ierīču un piederumu specifikācijas, kas nepieciešamas sprāgstvielas uzticamai un drošai darbībai.

2.   Katra sprāgstviela jāpārbauda reālos apstākļos. Ja tas nav iespējams laboratorijā, testi jāveic apstākļos, kādos sprāgstviela tiks lietota.

3.   Prasības sprāgstvielu grupām

3.1.

Spridzināšanai izmantojamās sprāgstvielas atbilst šādām prasībām:

a)

paredzētajai ierosināšanas metodei jānodrošina spridzināšanai izmantojamās sprāgstvielas droša, uzticama un pilnīga detonācija vai, attiecīgā gadījumā, uzliesmošana. Šaujampulvera gadījumā jāpārbauda tā uzliesmošanas spēja;

b)

spridzināšanai izmantojamām sprāgstvielām patronā droši un uzticami jāpārnes detonācija no patronu kolonnas viena gala uz otru;

c)

spridzināšanai izmantojamo sprāgstvielu, kas paredzētas izmantošanai pazemē, radītās indīgās gāzes var saturēt oglekļa monoksīdu, slāpekļa oksīdus un citas gāzes, tvaikus vai cietās daļiņas tikai tādā daudzumā, kas parastos darba apstākļos nav veselībai kaitīgs.

3.2.

Detonācijas auklas, Bikforda auklas, citas degauklas un detonācijas caurules atbilst šādām prasībām:

a)

detonācijas auklu, Bikforda auklu, citu degauklu un detonācijas cauruļu apvalkam jābūt ar pietiekamu mehānisko stiprību, un tam pietiekami jāaizsargā eksplozīvais pildījums, kad to pakļauj normālai mehāniskai iedarbībai;

b)

jānorāda un jānodrošina Bikforda auklu degšanas laika parametri;

c)

detonācijas auklām ir jābūt droši aizdedzināmām, tām jābūt pietiekošai sprāgstvielu iniciēšanas spējai un jāatbilst prasībām attiecībā uz glabāšanu pat arī īpašos klimatiskos apstākļos.

3.3.

Detonatori (tostarp palēninātas darbības detonatori) un detonatori ar laika releju atbilst šādām prasībām:

a)

detonatoriem droši jāiniciē kalnrūpniecībā izmantojamo sprāgstvielu detonācija, kuras paredzēts izmantot kopā ar šiem detonatoriem atbilstīgi visiem paredzamajiem lietošanas nosacījumiem;

b)

detonācijas auklu darbības kavējuma ierīcēm jābūt droši iniciējamām;

c)

iniciēšanas spēju nedrīkst negatīvi ietekmēt mitrums;

d)

palēninātas darbības detonatoru kavējuma laikam jābūt pietiekami vienādam, lai nodrošinātu, ka cits citam sekojošu laika ķēdes posmu kavējuma laiku pārklāšanās varbūtība nav būtiska;

e)

elektrisko detonatoru elektriskie raksturlielumi ir jānorāda uz iepakojuma (piemēram, minimālā iniciēšanas strāva, pretestība);

f)

elektrisko detonatoru vadiem, ņemot vērā to paredzamo lietojumu, jābūt ar pietiekamu strāvas izolāciju un mehānisko izturību, tostarp detonatora vada savienojuma vietā ar detonatoru.

3.4.

Propelenti un raķešu propelenti atbilst šādām prasībām:

a)

šie materiāli nedrīkst detonēt tad, kad tos lieto paredzētajam nolūkam;

b)

ja nepieciešams, propelentus (piemēram, uz nitrocelulozes bāzes) stabilizē, lai novērstu to sadalīšanos;

c)

cietie raķešu propelenti, ja tie ir presēti vai lējumu veidā, nedrīkst saturēt nekādas īpaši neparedzētas plaisas vai gāzes burbuļus, kas var bīstami ietekmēt to darbību.


III PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

B   MODULIS

ES tipa pārbaude

1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda sprāgstvielas tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apstiprina, ka šīs sprāgstvielas tehniskais projekts atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz to attiecas.

2.

ES tipa pārbaudi veic kā sprāgstvielas tehniskā projekta novērtējumu, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju un apstiprinošus pierādījumus, kā arī pārbaudot pabeigtu produktu (produkcijas tipa un projekta tipa apvienojums), kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas paraugs.

3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija dara iespējamu novērtēt sprāgstvielas atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām un ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, aptver sprāgstvielas projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

i)

vispārīgs sprāgstvielas apraksts;

ii)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

iii)

apraksti un paskaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī sprāgstvielas darbības izpratnei;

iv)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas drošuma pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts; ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

v)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu u. tml. rezultāti;

vi)

testēšanas ziņojumi;

d)

paraugus, kas ir reprezentatīvi paredzētās produkcijas paraugi. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu paraugus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu;

e)

pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti. Apstiprinošajos pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja attiecīgā laboratorija vai cita testēšanas laboratorija ražotāja vārdā un uz ražotāja atbildību.

4.

Paziņotā struktūra

Attiecībā uz sprāgstvielu:

4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu sprāgstvielas tehniskā projekta atbilstību.

Attiecībā uz paraugu(-iem):

4.2.

pārliecinās, ka paraugs(-i) ir ražots(-i) saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un identificē tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti atbilstīgi citām attiecīgajām tehniskajām specifikācijām;

4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes vai testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot risinājumus attiecīgajos saskaņotajos standartos, tie piemēroti pareizi;

4.4.

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, ražotāja pieņemtie risinājumi, piemērojot citas attiecīgās tehniskās specifikācijas, atbilst attiecīgajām šīs direktīvas drošuma pamatprasībām;

4.5.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testi.

5.

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.

Ja tips atbilst šīs direktīvas prasībām, kas attiecas uz konkrēto sprāgstvielu, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto sprāgstvielu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izdot ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu izmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu izmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt sprāgstvielas atbilstību šīs direktīvas drošuma pamatprasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8.

Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz tās paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras pēc pieprasījuma var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū.

10.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

C2   MODULIS

Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas iekšējo kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā norādītos pienākumus un nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgās sprāgstvielas atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šai direktīvai, kas uz tām attiecas.

2.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu ražotās sprāgstvielas atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz to attiecas.

3.   Produkta pārbaudes

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra pēc šīs struktūras noteiktiem nejauši izvēlētiem intervāliem veic pārbaudes vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos par sprāgstvielas iekšējo pārbaužu kvalitāti, ņemot vērā sprāgstvielu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomu. Pārbauda atbilstīgus galaproduktu paraugus, ko paziņotā struktūra ir ņēmusi ražošanas vietā pirms laišanas tirgū, kā arī veic attiecīgus testus, kas norādīti saskaņotajos standartos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu sprāgstvielas atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām. Ja paraugs neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, paziņotā struktūra veic atbilstīgus pasākumus.

Piemērojamās paraugu ņemšanas procedūras nolūks ir noteikt, vai konkrētais sprāgstvielas izgatavošanas process notiek pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu sprāgstvielas atbilstību.

Ražotājs uz paziņotās struktūras atbildību izgatavošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katrai atsevišķai sprāgstvielai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra sprāgstvielas tipa ES atbilstības deklarāciju un glabā to valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē sprāgstvielas tipu, par kuru šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

D   MODULIS

Atbilstība tipam, pamatojoties uz ražošanas procesa kvalitātes nodrošināšanu

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz kvalitātes nodrošināšanu ražošanas procesā, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo, ka sprāgstvielas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam, kurš norādīts, un šai direktīvai, kas uz tām attiecas.

2.   Izgatavošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo sprāgstvielu izgatavošanai, galīgajai inspekcijai un testēšanai, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotajai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo sprāgstvielu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju par paredzēto sprāgstvielas kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina, ka sprāgstvielas atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un tām šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes mērķus un organizatorisko struktūru, vadības pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produktu kvalitāti;

b)

attiecīgās ražošanas, kvalitātes kontroles un kvalitātes nodrošināšanas metodes, procesus, kā arī izmantojamās sistemātiskās darbības;

c)

pārbaudes un testus, ko veic pirms ražošanas procesa, tā laikā un pēc tā pabeigšanas, kā arī biežumu, kādā tos veic;

d)

datus par kvalitāti, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;

e)

līdzekļus nepieciešamās produkta kvalitātes sasniegšanas uzraudzībai un kvalitātes nodrošināšanas sistēmas efektīvai darbībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta atbilstīgajām specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes vadības sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas dalībniekam jābūt ar pieredzi attiecīgās produktu jomas un produkta tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanām par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt attiecīgās šīs direktīvas prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt sprāgstvielas atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

kvalitātes dokumentāciju, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīzijas, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja negaidītos apmeklējumos. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, testēšanas ziņojumu.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai atsevišķai sprāgstvielai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski par katru sprāgstvielas tipu sagatavo ES atbilstības deklarāciju un to glabā valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē sprāgstvielas tipu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs laikposmā, kas beidzas 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū, glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izsniegtajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi, anulējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

E   MODULIS

Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta kvalitātes nodrošināšanu, ir tā atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2. un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgās sprāgstvielas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šai direktīvai, kas uz tām attiecas.

2.   Izgatavošana

Ražotājs izmanto apstiprinātu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu attiecīgo sprāgstvielu ražošanā, galīgajās produktu pārbaudēs un testos, kā noteikts 3. punktā, un viņš ir pakļauts 4. punktā noteiktajai uzraudzībai.

3.   Kvalitātes nodrošināšanas sistēma

3.1.

Ražotājs iesniedz paša izvēlētai paziņotai struktūrai pieteikumu novērtēt attiecīgo sprāgstvielu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu.

Pieteikumā ietver šādu informāciju:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

visu atbilstīgo informāciju, kas skar paredzēto sprāgstvielas kategoriju;

d)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

e)

tehnisko dokumentāciju, kas attiecas uz apstiprināto tipu, un ES tipa pārbaudes sertifikāta kopiju.

3.2.

Kvalitātes nodrošināšanas sistēma nodrošina sprāgstvielu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

Visus ražotāja pieņemtos elementus, prasības un nosacījumus sistemātiski un pienācīgi rakstiski dokumentē, norādot veiktos pasākumus, pieņemtās procedūras un instrukcijas. Kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentācija ļauj konsekventi interpretēt kvalitātes programmas, plānus, rokasgrāmatas un dokumentāciju.

Tajā jo īpaši atbilstīgi apraksta:

a)

kvalitātes nodrošināšanas mērķus un vadības organizatorisko struktūru, pienākumus un pilnvaras attiecībā uz produktu kvalitāti;

b)

pārbaudes un testus, kas tiks veikti pēc ražošanas;

c)

kvalitātes dokumentāciju, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.;

d)

līdzekļus kvalitātes nodrošināšanas sistēmas darbības efektivitātes uzraudzībai.

3.3.

Paziņotā struktūra novērtē kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, lai noteiktu, vai tā atbilst 3.2. punktā minētajām prasībām.

Tā pieņem, ka minētajām prasībām atbilst tie kvalitātes nodrošināšanas sistēmas elementi, kas atbilst attiecīgajām saskaņotā standarta atbilstīgajām specifikācijām.

Papildus pieredzei kvalitātes nodrošināšanas sistēmās vismaz vienam revīzijas grupas loceklim ir pieredze attiecīgās produktu jomas un ražošanas tehnoloģijas novērtēšanā un zināšanas par piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Revīzija ietver novērtēšanas apmeklējumu ražotāja telpās. Revīzijas grupa izskata 3.1. punkta e) apakšpunktā minēto tehnisko dokumentāciju, lai pārliecinātos par ražotāja spēju noteikt šīs direktīvas attiecīgās prasības un veikt nepieciešamās pārbaudes ar nolūku nodrošināt sprāgstvielas atbilstību minētajām prasībām.

Lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver revīzijas secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

3.4.

Ražotājs apņemas izpildīt pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, un nodrošināt tās pienācīgu un efektīvu darbu.

3.5.

Ražotājs pastāvīgi informē paziņoto struktūru, kas apstiprinājusi kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, par visām paredzētajām izmaiņām kvalitātes nodrošināšanas sistēmā.

Paziņotā struktūra novērtē visas ierosinātās izmaiņas un nolemj, vai grozītā kvalitātes nodrošināšanas sistēma joprojām atbildīs prasībām, kas minētas 3.2. punktā, vai arī ir nepieciešams pārvērtējums.

Tā savu lēmumu paziņo ražotājam. Paziņojumā ietver pārbaudes secinājumus un novērtējuma lēmuma pamatojumu.

4.   Uzraudzība, par kuru atbild paziņotā struktūra

4.1.

Uzraudzības mērķis ir pārliecināties, ka ražotājs pienācīgi pilda pienākumus, kas izriet no apstiprinātās kvalitātes nodrošināšanas sistēmas.

4.2.

Ražotājs novērtēšanas nolūkos nodrošina paziņotās struktūras pārstāvjiem pieeju ražošanas, pārbaužu, testēšanas un noliktavu telpām un sniedz tai visu nepieciešamo informāciju, jo īpaši:

a)

kvalitātes nodrošināšanas sistēmas dokumentāciju;

b)

kvalitātes dokumentāciju, piemēram, pārbaudes ziņojumus un testēšanas datus, kalibrēšanas datus, ziņojumus par attiecīgā personāla kvalifikāciju u. tml.

4.3.

Paziņotā struktūra periodiski veic revīziju, lai pārliecinātos, ka ražotājs uztur un piemēro kvalitātes nodrošināšanas sistēmu, un iesniedz ražotājam revīzijas ziņojumu.

4.4.

Turklāt paziņotās struktūras pārstāvji drīkst ierasties pie ražotāja bez brīdinājuma. Šādu apmeklējumu laikā paziņotā struktūra vajadzības gadījumā drīkst veikt produktu testus vai nodrošināt to veikšanu, lai pārliecinātos, ka kvalitātes nodrošināšanas sistēma darbojas pareizi. Paziņotā struktūra iesniedz ražotājam apmeklējuma ziņojumu un, ja ir veikti testi, testēšanas ziņojumu.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3.1. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai atsevišķai sprāgstvielai, kura atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju par katru sprāgstvielas tipu un to glabā valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē sprāgstvielas tipu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Ražotājs 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabā pieejamu valsts iestādēm:

a)

3.1. punktā minēto dokumentāciju;

b)

informāciju, kas attiecas uz 3.5. punktā minētajām apstiprinātajām izmaiņām;

c)

paziņotās struktūras lēmumus un ziņojumus, kas minēti 3.5., 4.3. un 4.4. punktā.

7.   Katra paziņotā struktūra informē tās paziņojošo iestādi par visiem izdotajiem vai atsauktajiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem un periodiski vai pēc pieprasījuma dara pieejamu tās paziņojošajai iestādei tādu kvalitātes nodrošināšanas sistēmu apstiprinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti, kuru darbība ir apturēta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir atteikusi, apturējusi vai anulējusi, un pēc pieprasījuma arī par tiem kvalitātes nodrošināšanas sistēmas apstiprinājumiem, kurus tā ir izdevusi.

8.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kā noteikts 3.1., 3.5., 5. un 6. punktā, viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šīs saistības ir precizētas pilnvarā.

F   MODULIS

Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz produkta verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2., 5.1. un 6. punktā paredzētos pienākumus un vienīgi uz savu atbildību nodrošina un paziņo, ka attiecīgās sprāgstvielas, uz kurām attiecas 3. punkta noteikumi, atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā norādītajam tipam un ir saskaņā ar šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

2.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu saražoto sprāgstvielu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tiem attiecas.

3.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic attiecīgas pārbaudes un testus, lai pārbaudītu sprāgstvielu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Pārbaudes un testus, lai pārbaudītu sprāgstvielu atbilstību attiecīgajām prasībām, pēc ražotāja izvēles veic, pārbaudot un testējot katru produktu, kā tas ir norādīts 4. punktā, vai arī pārbaudot un testējot sprāgstvielas uz statistikas pamata, kā norādīts 5. punktā.

4.   Katra produkta verifikācija, veicot tā pārbaudi un testēšanu

4.1.

Atsevišķi pārbauda visas sprāgstvielas un veic attiecīgos testus, kas norādīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), un/vai līdzvērtīgus testus, kas izklāstīti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām. Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

4.2.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru katrai apstiprinātajai sprāgstvielai vai kontrolē tā uzlikšanu uz savu atbildību.

Ražotājs 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabā pieejamus valsts iestādēm atbilstības sertifikātus pārbaudēm.

5.   Atbilstības statistiskā verificēšana

5.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas procesā un tā uzraudzībā nodrošinātu katras saražotās partijas vienveidīgumu, un iesniedz sprāgstvielas verificēšanai vienveidīgu partiju veidā.

5.2.

No katras partijas ņem gadījuma izlases paraugu. Visas paraugā iekļautās sprāgstvielas pārbauda katru atsevišķi un veic attiecīgos testus, kas izklāstīti attiecīgajā(-os) saskaņotajā(-os) standartā(-os), un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās tehniskajās specifikācijās, lai pārliecinātos par to atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam apstiprinātajam tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām un lai noteiktu, vai partija ir pieņemama vai izbrāķējama. Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

5.3.

Ja partija tiek pieņemta, visas šīs partijas sprāgstvielas uzskata par pieņemtām, izņemot tās izlases parauga sprāgstvielas, kas izbrāķētas testēšanas laikā.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izdod atbilstības sertifikātu un katrai apstiprinātajai sprāgstvielai uzliek savu identifikācijas numuru vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū glabā pieejamus valsts iestādēm atbilstības sertifikātus pārbaudēm.

5.4.

Ja partiju izbrāķē, paziņotā struktūra vai kompetentā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās partijas laišanu tirgū. Ja partiju izbrāķēšana notiek bieži, paziņotā struktūra var apturēt statistisko verificēšanu un veikt attiecīgus pasākumus.

6.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

6.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 3. punktā minētās paziņotās struktūras atbildību arī šīs struktūras identifikācijas numuru katrai atsevišķai sprāgstvielai, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam sprāgstvielas tipam un piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

6.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju par katru sprāgstvielas tipu un to glabā valsts iestāžu vajadzībām 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē sprāgstvielas tipu, kam šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

Ja 3. punktā minētā paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs sprāgstvielām var uzlikt arī paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

Ja paziņotā struktūra tam piekrīt un uzņemas par to atbildību, ražotājs var uzlikt sprāgstvielām paziņotās struktūras identifikācijas numuru ražošanas procesa laikā.

7.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā. Pilnvarotais pārstāvis var nepildīt ražotāja pienākumus, kas paredzēti 2. un 5.1. punktā.

G   MODULIS

Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu

1.   Atbilstība, pamatojoties uz vienības verificēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar ko ražotājs izpilda 2., 3. un 5. punktā paredzētos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgā sprāgstviela, uz kuru attiecas 4. punkta noteikumi, atbilst šai direktīvai, kas uz to attiecas.

2.   Tehniskā dokumentācija

2.1.

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju un dara to pieejamu 4. punktā minētajai paziņotajai struktūrai. Dokumentācija dara iespējamu sprāgstvielas atbilstības attiecīgajām prasībām novērtēšanu un ietver atbilstīgu apdraudējuma(-u) analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver sprāgstvielas projektēšanu, ražošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

a)

vispārīgs sprāgstvielas apraksts;

b)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī sprāgstvielas darbības izpratnei;

d)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas drošuma pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

e)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti; un

f)

testēšanas ziņojumi.

2.2.

Ražotājs 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū nodrošina valsts iestādēm pieeju tehniskajai dokumentācijai.

3.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai ražošanas process un tā uzraudzība nodrošinātu ražotās sprāgstvielas atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

4.   Verificēšana

Ražotāja izraudzīta paziņotā struktūra veic vajadzīgās pārbaudes un testus, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijās, lai pārbaudītu sprāgstvielas atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, vai nodrošina to veikšanu. Ja nav šāda saskaņotā standarta, attiecīgā paziņotā struktūra lemj par to, kādi testi jāveic.

Paziņotā struktūra, pamatojoties uz veiktajām pārbaudēm un testiem, izsniedz atbilstības sertifikātu un uzliek savu identifikācijas numuru apstiprinātajai sprāgstvielai vai kontrolē tā uzlikšanu.

Ražotājs glabā tehnisko dokumentāciju pieejamu attiecīgajām valsts iestādēm 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi un uz 4. punktā minētās pilnvarotās iestādes atbildību arī šīs iestādes identifikācijas numuru katrai sprāgstvielai, kas atbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo ES atbilstības deklarāciju un glabā to valsts iestāžu vajadzībām vismaz 10 gadus pēc sprāgstvielas laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē sprāgstvielu, kurai šī deklarācija ir sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Iepriekš 2.2. un 5. punktā noteiktos ražotāja pienākumus viņa uzdevumā un uz viņa atbildību var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka šie pienākumi ir precizēti pilnvarā.


IV PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA (Nr. XXXX) (1)

1.

Nr. … (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā viņa pilnvarotā pārstāvja nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (produkta identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību):

5.

Iepriekš aprakstītais deklarācijas objekts atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam:

6.

Atsauces uz attiecīgajiem izmantojamiem saskaņotajiem standartiem vai uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7.

Paziņotā struktūra: (nosaukums, numurs) ir veikusi … (darbības apraksts) un izsniegusi sertifikātu:

8.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.


V PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltās direktīvas ar to grozījumu secīgo sarakstu

(minētas 53. pantā)

Padomes Direktīva 93/15/EEK

(OV L 121, 15.5.1993., 20. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1882/2003

(OV L 284, 31.10.2003., 1. lpp.)

Tikai II pielikuma 13. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 219/2009

(OV L 87, 31.3.2009., 109. lpp.)

Tikai pielikuma 2.2. punkts

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012

(OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)

Tikai 26. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Komisijas Direktīva 2004/57/EK

(OV L 127, 29.4.2004., 73. lpp.)

 

B   DAĻA

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanas datumi

(minēti 53. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

93/15/EEK (9.,10., 11., 12., 13. un 14. pants)

1993. gada 30. septembris

1993. gada 30. septembris

93/15/EEK (visi pārējie panti)

1994. gada 30. jūnijs

1995. gada 1. janvāris

2004/57/EK

2004. gada 31. decembris

2005. gada 31. janvāris


VI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 93/15/EEK

Direktīva 2004/57/EK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

 

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

 

2. panta 1. punkts

1. panta 3. punkts

 

1. panta 2. punkts

1. panta 4. punkts

 

2. panta 3. līdz 6. punkts, 8., 13. un 14. punkts

 

2. panta 2. punkts, 7. punkts, 9. punkts līdz 12. punkts un 15. līdz 24. punkts

1. panta 5. punkts

 

1. panta 3. punkts

2. panta 1. punkts

 

3. pants

2. panta 2. punkts

 

4. pants

2. panta 3. punkts

 

22. pants

3. pants

 

4. pants un 5. panta 1. punkts

 

5. panta 2. līdz 8. punkts

 

6. pants

 

7. pants

 

8. pants

 

9. pants

 

10. pants

4. panta 1. punkts

 

19. pants

4. panta 2. punkts

 

5. pants

 

43. panta 3. punkts

6. panta 1. punkts

 

20. pants

 

21. pants

 

24. līdz 27. pants

6. panta 2. punkts

 

28. līdz 40. pants

7. panta 1. punkts

 

22. līdz 23. pants

7. panta 2. punkts

 

22. pants

7. panta 3. punkts

 

22. pants

 

41. pants

8. panta 1. punkts

 

42. un 44. pants

8. panta 2. punkts

 

43. pants

8. panta 3. punkts

 

45. pants

9. panta 1. punkts

 

11. panta 1. punkts

9. panta 2. punkts

 

9. panta 3. punkts

 

11. panta 2. punkts

9. panta 4. punkts

 

11. panta 3. punkts

9. panta 5. punkts

 

11. panta 4. punkts

9. panta 6. punkts

 

11. panta 6. punkts

9. panta 7. punkts

 

11. panta 5. punkts

9. panta 8. punkts

 

11. panta 7. punkts

9. panta 9. punkts

 

11. panta 8. punkts

10. panta 1. punkts

 

12. panta 1. punkts

10. panta 2. punkts

 

12. panta 2. punkts

10. panta 3. punkts

 

12. panta 3. punkts

10. panta 4. punkts

 

12. panta 4. punkts

10. panta 5. punkts

 

12. panta 5. punkts

11. pants

 

13. pants

12. panta 1. punkts

 

14. panta 1. punkts

12. panta 2. punkts

 

14. panta 2. punkts

13. panta 1. punkts

 

49. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

 

13. panta 3. punkts

 

46. un 47. pants

 

48. pants

13. panta 4. punkts

 

49. panta 2. punkts līdz 5. punkts

13. panta 5. punkts

 

46. un 47. pants

14. panta pirmā daļa

 

16. pants

14. panta otrā daļa

 

15. panta 1. un 4. punkts

14. panta trešā daļa

 

15. panta 2. un 4. punkts

14. panta ceturtā daļa

 

15. panta 3. punkts

15. pants

 

16. pants

 

17. pants

17. pants

 

50. pants

18. pants

 

18. pants

19. pants

 

51. un 52. pants

 

53. pants

 

54. pants

20. pants

 

55. pants

 

1. pants

 

2. pants

 

3. pants

 

4. pants

 

5. pants

 

I pielikums

I pielikums

 

II pielikums

I pielikums

 

II pielikums

II pielikums

 

III pielikums

III pielikums

 

28. pants

IV pielikums

 

22. pants

 

IV pielikums

 

V pielikums

 

VI pielikums


EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tādos gadījumos un tiktāl, cik īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē tiek apspriesti sanāksmēs komitejās, tās var uzskatīt par “komitoloģijas komitejām” nozīmē, kas noteikta Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām I pielikumā. Tādējādi uz komiteju sanāksmēm attiecas Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 15. punkta noteikumi gadījumos, kad un tiktāl, cik tiek apspriesti citi jautājumi.


29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/45


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/29/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršu spiedtvertņu pieejamību tirgū

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2009/105/EK (2009. gada 16. septembris) par vienkāršām spiedtvertnēm (3) ir veikti būtiski grozījumi (4). Ievērojot to, ka ir jāveic turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (5), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (6) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Direktīva 2009/105/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Šī direktīva attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm, kuras ir jaunas Savienības tirgū brīdī, kad tās tiek laistas šajā tirgū; tas nozīmē, ka tās ir vai nu jaunas vienkāršas spiedtvertnes, ko izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jaunas vai lietotas vienkāršas spiedtvertnes, kas importētas no trešās valsts.

(5)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visa veida piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(6)

Dalībvalstīm savā teritorijā būtu jānodrošina cilvēku veselība un drošība un mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzība pret apdraudējumu, ko rada noplūde no vienkāršām spiedtvertnēm vai to pārplīšana.

(7)

Lai nodrošinātu augstu sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, piemēram, cilvēku veselību un drošību, kā arī mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību, un lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par vienkāršu spiedtvertņu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā to attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(8)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek darītas pieejamas tikai tādas vienkāršas spiedtvertnes, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(9)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un galalietotāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(10)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un ražošanas procesu, tas vienkāršām spiedtvertnēm var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(11)

Jānodrošina, lai vienkāršas spiedtvertnes no trešām valstīm, kuras nokļūst Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji šīm vienkāršajām spiedtvertnēm būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai vienkāršas spiedtvertnes, ko tie laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū vienkāršas spiedtvertnes, kuras šādām prasībām neatbilst vai kuras rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka produktu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(12)

Laižot vienkāršo spiedtvertni tirgū, katram importētājam uz vienkāršās spiedtvertnes būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad vienkāršās spiedtvertnes raksturs to neļauj, būtu jāparedz izņēmumi.

(13)

Izplatītājs dara vienkāršo spiedtvertni pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir to laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka tā apiešanās ar vienkāršo spiedtvertni nelabvēlīgi neietekmē vienkāršās spiedtvertnes atbilstību.

(14)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu vienkāršu spiedtvertni ar savu vārdu vai preču zīmi, vai izmaina vienkāršo spiedtvertni tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un tam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(15)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajām vienkāršajām spiedtvertnēm.

(16)

Nodrošinot vienkāršas spiedtvertnes izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgas vienkāršās spiedtvertnes darījuši pieejamas tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši vienkāršu spiedtvertni vai kuriem tie ir piegādājuši vienkāršu spiedtvertni.

(17)

Šajā direktīvā būtu jānosaka vienīgi drošuma pamatprasības. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to vienkāršo spiedtvertņu atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (7), ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas.

(18)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(19)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka vienkāršas spiedtvertnes, kas ir darītas pieejamas tirgū, atbilst drošuma pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(20)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo direktīvu prasīto informāciju par vienkāršās spiedtvertnes atbilstību šai direktīvai un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(21)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(22)

CE zīme, kas norāda vienkāršas spiedtvertnes atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes uzlikšanas noteikumi.

(23)

Jāpārbauda atbilstība attiecīgām drošuma pamatprasībām, lai nodrošinātu galalietotāju un trešo personu efektīvu aizsardzību.

(24)

Šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(25)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2009/105/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(26)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(27)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(28)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(29)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(30)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajām vienkāršajām spiedtvertnēm, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(31)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(32)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(33)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(34)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(35)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka vienkāršas spiedtvertnes var laist tirgū tikai tad, ja tās, pareizi uzglabātas un izmantotas paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību un drošību. Būtu jāuzskata, ka vienkāršas spiedtvertnes neatbilst šajā direktīvā noteiktajām drošuma pamatprasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(36)

Direktīvā 2009/105/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai ir pamatots dalībvalsts veikts pasākums attiecībā uz vienkāršām spiedtvertnēm, kuras tā uzskata par neatbilstīgām. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(37)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz vienkāršām spiedtvertnēm, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādām vienkāršām spiedtvertnēm.

(38)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(39)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(40)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(41)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgām vienkāršām spiedtvertnēm, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(42)

Komisijai būtu jāpieņem īstenošanas akti, kas jāpiemēro nekavējoties, ja pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar atbilstīgām vienkāršām spiedtvertnēm, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai, mājdzīvniekiem vai īpašumam, tas vajadzīgs nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(43)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(44)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(45)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgām vienkāršām spiedtvertnēm ir pamatoti.

(46)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(47)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu vienkāršo spiedtvertņu pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā, kuras pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laistas tirgū saskaņā ar Direktīvu 2009/105/EK, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produktu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt vienkāršās spiedtvertnes, kuras ir laistas tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(48)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai vienkāršas spiedtvertnes tirgū atbilstu prasībām, kas paredz augstu cilvēku veselības aizsardzības un drošības līmeni, kā arī mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību, garantējot iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un iedarbības dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(49)

Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(50)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumus attiecībā uz V pielikuma B daļā norādītajiem termiņiem direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz vienkāršām spiedtvertnēm (“tvertnes”), kuras ražotas sērijās un kurām ir šāds raksturojums:

a)

tvertnes ir metinātas, tās ir paredzēts pakļaut iekšējam spiedienam, kas ir lielāks par 0,5 bāriem, un tās ir paredzēts piepildīt ar gaisu vai slāpekli, bet nav paredzēts karsēt;

b)

daļas un mezgli, kas nodrošina spiedienam pakļautās tvertnes stiprību, ir izgatavoti vai nu no neleģēta tērauda, vai neleģēta alumīnija, vai nenovecojoša alumīnija sakausējumiem;

c)

tvertne ir izgatavota no turpmāk minētajiem elementiem:

i)

vai nu no apaļa šķērsgriezuma cilindriskās daļas, ko noslēdz uz āru vērsti puslodes veida vai plakani gali, kuru rotācijas asis sakrīt ar cilindriskās daļas rotācijas asi;

ii)

vai no diviem puslodes veida galiem, kuru rotācijas asis sakrīt;

d)

tvertnes maksimālais darba spiediens nepārsniedz 30 bāru, un spiediena reizinājums ar tvertnes tilpumu litros (PS × V) nepārsniedz 10 000 bāru uz litru;

e)

minimālā darba temperatūra nav zemāka par – 50 °C, un maksimālā darba temperatūra tērauda tvertnēm nav augstāka par 300 °C un 100 °C alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm.

2.   Šī direktīva neattiecas uz:

a)

tvertnēm, kuras īpaši projektētas lietošanai kodolenerģētikā un kuru bojājumi var radīt radioaktīvo vielu noplūdi;

b)

tvertnēm, kuras īpaši paredzētas uzstādīšanai uz kuģiem un gaisa kuģiem vai to piedziņai;

c)

ugunsdzēšamajiem aparātiem.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas tvertni piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

2)

“laist tirgū” nozīmē tvertni pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

3)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo tvertni vai kas ir projektējusi vai izgatavojusi un laiž minēto tvertni tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

4)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

5)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts tvertni;

6)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara tvertni pieejamu tirgū;

7)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

8)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām tvertnei ir jāatbilst;

9)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

10)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

11)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

12)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar tvertnēm saistītās drošuma pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

13)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

14)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ tvertni, kas jau ir bijusi darīta pieejama galalietotājam;

15)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka tvertne no piegādes ķēdes tiek darīta pieejama tirgū;

16)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

17)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka tvertne atbilst piemērojamajām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Pieejamamība tirgū un nodošana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tvertnes var darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā tikai tad, ja, pareizi uzstādot un uzturot kārtībā, kā arī lietojot paredzētajiem mērķiem, tās atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Šīs direktīvas noteikumi neskar dalībvalstu tiesības noteikt prasības, ko tās uzskata par vajadzīgām, lai nodrošinātu darbinieku aizsardzību, tvertnes lietojot, ar noteikumu, ka tvertnes netiek izmainītas tā, kā šajā direktīvā nav paredzēts.

4. pants

Pamatprasības

1.   Tvertnes, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, atbilst drošuma pamatprasībām, kas izklāstītas I pielikumā.

2.   Tvertnes, kurām reizinājums PS × V nepārsniedz 50 bāru uz litru, projektē un ražo saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm.

5. pants

Brīva aprite

Dalībvalstis savā teritorijā nekavē darīt pieejamas tirgū un nodot ekspluatācijā tvertnes, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū tvertnes, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

Laižot tirgū tvertnes, kurām reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, ražotāji nodrošina, ka tās ir projektētas un izgatavotas saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm.

2.   Tvertnēm, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, ražotāji sagatavo II pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic attiecīgo 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar minēto procedūru ir pierādīts, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, atbilst piemērojamajām prasībām, ražotājs sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek III pielikuma 1. punktā paredzēto CE zīmi un uzrakstus.

Ražotāji nodrošina, ka tvertnēm, kurām reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, ir III pielikuma 1. punktā paredzētie uzraksti.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā tvertnes konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta tvertnes atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tvertnes radīto apdraudējumu, ražotāji galalietotāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo tvertņu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgas tvertnes un atsauktas tvertnes, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, ka tvertnēm, ko tie laiduši tirgū, ir tipa un sērijas vai partijas identifikācija, pēc kuras tās var identificēt.

6.   Ražotāji uz tvertnes norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka tvertnei ir pievienotas III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un drošuma informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību šai direktīvai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras tie ir laiduši tirgū.

7. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 6. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru paredz, ka pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc tvertnes laišanas valsts tirgū glabāt valsts uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt tvertnes, uz kurām attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

8. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgas tvertnes.

2.   Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tiek laista tirgū, importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Tie nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka tvertnei ir III pielikuma 1. punktā paredzētā CE zīme un uzraksti, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai tam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, neatbilst I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, tas nelaiž tvertni tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, tiek laista tirgū, importētāji nodrošina, ka tā ir projektēta un izgatavota saskaņā ar labu inženierijas praksi kādā no dalībvalstīm, tai ir III pielikuma 1.2. punktā paredzētie uzraksti un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

3.   Importētāji uz tvertnes norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda tvertnei pievienotajā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka tvertnei ir pievienotas III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par tvertni, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tvertnes radīto apdraudējumu, importētāji galalietotāju veselības un drošuma aizsardzības nolūkā veic tirgū pieejamo tvertņu paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgas tvertnes un atsauktas tvertnes, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Attiecībā uz tvertnēm, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, importētāji 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras viņi ir laiduši tirgū.

9. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot tvertni pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tvertnei ir III pielikuma 1. punktā paredzētā CE zīme un uzraksti, ka tai ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, kā arī III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā tvertne tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, neatbilst I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, tas nedara tvertni pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms tvertne, kurai reizinājums PS × V ir 50 bāru uz litru vai mazāks, tiek darīta pieejama tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka tvertnei ir III pielikuma 1.2. punktā paredzētie uzraksti un III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā tvertne tiks darīta pieejama tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punktā un 8. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par tvertni, kurai reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tās uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tās atbilstību I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka tvertne, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu tvertnes atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu vai atsauktu. Turklāt, ja tvertne rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās tie tvertni ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu tvertnes atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma tie ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada tvertnes, kuras tie ir darījuši pieejamas tirgū.

10. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu tvertni ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu tvertni tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, to šajā direktīvā uzskata par ražotāju un tam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 6. pants.

11. pants

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tiem piegādājuši tvertni;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši tvertni.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad tvertne tiem piegādāta, un 10 gadus pēc tam, kad tie piegādājuši tvertni.

3.   NODAĻA

TO TVERTŅU ATBILSTĪBA, KURĀM REIZINĀJUMS PS × V PĀRSNIEDZ 50 bāru uz litru

12. pants

Pieņēmums par tvertņu, kam reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, atbilstību

Tvertnes, kam reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru un kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

13. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Pirms tādu tvertņu izgatavošanas, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, tām veic ES tipa pārbaudi (B modulis), kas minēta II pielikuma 1. punktā, proti, šādi:

a)

tvertnēm, kas izgatavotas atbilstīgi 12. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, pēc ražotāja izvēles jebkurā no turpmāk minētajiem diviem veidiem:

i)

novērtē tvertnes tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, bet nepārbaudot paraugu (B modulis – projekta tips);

ii)

novērtē tvertnes tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kā arī pārbaudot tvertnes prototipu, kas reprezentē gatavu tvertņu paredzēto produkciju (B modulis – produkcijas tips);

b)

tvertnēm, kas nav izgatavotas vai ir daļēji izgatavotas atbilstīgi 12. pantā minētajiem saskaņotajiem standartiem, ražotājs iesniedz pārbaudei tvertnes prototipu, kas reprezentē gatavu tvertņu paredzēto produkciju, kā arī tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai pārbaudītu un novērtētu tvertnes tehniskā projekta atbilstību (B modulis – produkcijas tips).

2.   Pirms tvertnes laiž tirgū, tām veic šādas procedūras:

a)

ja reizinājums PS × V pārsniedz 3 000 bāru uz litru – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertnes testēšanu (C1 modulis), kas izklāstīts II pielikuma 2. punktā;

b)

ja reizinājums PS × V nepārsniedz 3 000 bāru uz litru, bet pārsniedz 200 bāru uz litru, pēc ražotāja izvēles vienu no šādiem:

i)

II pielikuma 2. punktā izklāstīto – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertnes testēšanu (C1 modulis);

ii)

II pielikuma 3. punktā izklāstīto – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām tvertnes pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem (C2 modulis);

c)

ja reizinājums PS × V nepārsniedz 200 bāru uz litru, bet pārsniedz 50 bāru uz litru, pēc ražotāja izvēles vienu no šādiem:

i)

II pielikuma 2. punktā izklāstīto – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertnes testēšanu (C1 modulis);

ii)

II pielikuma 4. punktā izklāstīto – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C modulis).

3.   Dokumentāciju un korespondenci, kas attiecas uz 1. un 2. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām sagatavo tās dalībvalsts oficiālajā valodā, kurā ir reģistrēta paziņotā struktūra, vai citā minētajai struktūrai pieņemamā valodā.

14. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir II pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā tvertni laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz tvertni attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par tvertnes atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

15. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

16. pants

CE zīmes un uzrakstu uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi un uzrakstus, kas minēti III pielikuma 1. punktā, redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek uz tvertnes vai tās informācijas plāksnītes.

2.   CE zīmi uzliek pirms tvertnes laišanas tirgū.

3.   Aiz CE zīmes ir tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā.

Paziņotās struktūras identifikācijas numuru uzliek pati struktūra, vai pēc tās norādījumiem to uzliek ražotājs vai tā pilnvarotais pārstāvis.

4.   Aiz CE zīmes un paziņotās struktūras identifikācijas numura var norādīt citu zīmi par īpašu apdraudējumu vai izmantojumu.

5.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

4.   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

17. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus saskaņā ar šo direktīvu.

18. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par tādu procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 23. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 19. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šādai iestādei jābūt spējīgai uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņotāja iestāde uzņemas pilnu atbildību par uzdevumiem, ko veic 3. punktā minētā struktūra.

19. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

20. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savās valstīs, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

21. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai tvertnes, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder pie uzņēmumu apvienības vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo tvertņu projektēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, izmantošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesamība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo tvertņu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot tvertnes, kas ir nepieciešamas atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādas tvertnes personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav tieši iesaistīti šo tvertņu projektēšanā, ražošanā vai būvē, tirdzniecībā, uzstādīšanā, lietošanā vai apkopē, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Tie neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā to lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras tiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to filiāļu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt to lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas šo darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti I pielikuma 3.2. punktā un II pielikumā un saistībā ar kuriem tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un tvertņu veidiem, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie:

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un šo procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar ko uzdevumi, kurus tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus vai ne.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par I pielikumā izklāstītajām drošuma pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kuri ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas I pielikuma 3.2. punkts un II pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

22. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 21. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz šīm prasībām.

23. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 21. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar I pielikuma 3.2. punktu un II pielikumu.

24. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un tvertni vai tvertnes, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 21. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 21. panta prasībām.

25. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 21. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo tvertni vai tvertnēm un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 24. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 21. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

26. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

27. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 21. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai atsauc paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību prasībām vai pildīt minētos pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

28. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 39. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

29. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar II pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tvertnes tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai tvertne atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās drošuma pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz atbilstības sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka tvertne vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

30. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

31. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai paziņošanas nosacījumiem;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tām pašām tvertnēm, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

32. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

33. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas vai grupu veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas vai minēto grupu darbā.

5.   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO TVERTŅU KONTROLE, KURAS NOKĻŪST SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

34. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to tvertņu kontrole, kuras nokļūst Savienības tirgū

Tvertnēm, uz kurām attiecas šīs direktīvas 1. pants, piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

35. pants

Procedūra darbībām ar tvertnēm, kuras rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams pamats uzskatīt, ka tvertnes, uz kurām attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, tās veic novērtējumu saistībā ar attiecīgo tvertni, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka tvertne neatbilst šīs direktīvas prasībām, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu tvertnes atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam tos izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtēšanas rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām tvertnēm, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka tvertnes tiek darītas pieejamas valsts tirgū, izņemtas no tirgus vai atsauktas.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgās tvertnes identificēšanai, datus par tvertnes izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem iemesliem:

a)

tvertņu neatbilstība prasībām saistībā ar cilvēku veselības vai drošības, mājdzīvnieku vai īpašuma aizsardzību; vai

b)

trūkumi 12. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgās tvertnes neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav izteikusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veikto pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo tvertni nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, tvertnes izņemšana no tirgus.

36. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 35. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots vai ne.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgās tvertnes izņemšanu no sava tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts attiecīgo pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un tvertnes neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 35. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

37. pants

Atbilstīgas tvertnes, kas rada apdraudējumu

1.   Ja dalībvalsts pēc 35. panta 1. punktā paredzētās novērtēšanas konstatē, ka, lai gan tvertne atbilst šīs direktīvas prasībām, tas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai arī mājdzīvniekiem vai īpašumam, tā pieprasa attiecīgajam uzņēmējam veikt visus atbilstīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā tvertne, kad tā tiek laista tirgū, vairs nerada šādu apdraudējumu, lai proporcionāli apdraudējumam to izņemtu no tirgus vai atsauktu šīs dalībvalsts noteiktajā pienācīgajā termiņā.

2.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti koriģējošie pasākumi saistībā ar visām attiecīgajām tvertnēm, kuras tas darījis pieejamas Savienības tirgū.

3.   Dalībvalsts nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis. Minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus attiecīgās tvertnes identificēšanai, datus par tās izcelsmi un piegādes ķēdi, konkrētā apdraudējuma veidu un veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu.

4.   Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un novērtē valsts veiktos pasākumus. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija ar īstenošanas aktiem izlemj, vai valsts pasākums ir pamatots, un, ja vajadzīgs, ierosina atbilstīgus pasākumus.

Šā punkta pirmajā daļā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 39. panta 3. punktā.

Pienācīgi pamatotu ar cilvēku veselības un drošības aizsardzību, vai mājdzīvnieku un īpašuma aizsardzību saistītu nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ saskaņā ar procedūru, kura minēta 39. panta 4. punktā, Komisija pieņem īstenošanas aktus, kas jāpiemēro nekavējoties.

5.   Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties paziņo to tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

38. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 35. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 16. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

tās paziņotās struktūras identifikācijas numurs, kura piedalās ražošanas kontroles posmā, ir uzlikts, pārkāpjot 16. pantu, vai tas nav uzlikts;

d)

uzraksti, kas minēti III pielikuma 1. punktā, nav uzlikti vai ir uzlikti, pārkāpjot 16. pantu vai III pielikuma 1. punktu;

e)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

f)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

g)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

h)

informācija, kas minēta 6. panta 6. punktā vai 8. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

i)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 6. vai 8. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu tvertni darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tās atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

6.   NODAĻA

KOMITEJA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

39. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Parasto spiedtvertņu komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

5.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

40. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmēji pārkāpj to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi smagu pārkāpumu gadījumā var paredzēt kriminālsodu.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

41. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē tādu tvertņu pieejamību tirgū un/vai laišanu ekspluatācijā, uz kurām attiecas Direktīva 2009/105/EK, kuras atbilst šīs direktīvas prasībām un kuras tika laisti tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

Sertifikāti, ko apstiprinātās pārbaudes iestādes ir izsniegušas saskaņā ar Direktīvu 2009/105/EK, ir derīgi saskaņā ar šo direktīvu.

42. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta, 6.–41. panta, II un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties Komisijai dara zināmus minēto noteikumu tekstus.

Tās piemēro minētos noteikumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu, vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

43. pants

Atcelšana

Direktīvu 2009/105/EK, kurā grozījumi izdarīti ar tiesību aktu, kas minēts šīs direktīvas V pielikuma A daļā, atceļ no 2016. gada 20. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar šīs direktīvas VI pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

44. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1., 3., 4. un 5. pantu, kā arī un I un III pielikumu piemēro no 2016. gada 20. aprīļa.

45. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 27, 3.2.2009., 41. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums.

(3)  OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp. Ar Direktīvu 2009/105/EK tiek kodificēta Padomes Direktīva 87/404/EEK (1987. gada 25. jūnijs) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz vienkāršām spiedtvertnēm (OV L 220, 8.8.1987., 48. lpp.).

(4)  Skatīt V pielikuma A daļu.

(5)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(6)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(7)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.


I PIELIKUMS

DROŠUMA PAMATPRASĪBAS

1.   Materiāli

Materiālus izvēlas saskaņā ar tvertņu paredzamo izmantošanu un atbilstīgi 1.1. līdz 1.4. punktam.

1.1.   Spiedienam pakļautās daļas

Materiāli, kas izmantoti spiedienam pakļauto tvertņu daļu izgatavošanā, ir:

a)

metināmi;

b)

elastīgi un izturīgi, lai minimālajā darba temperatūrā pārrāvuma rezultātā nerastos plīsumi vai plaisas;

c)

tādi, kas nenoveco.

Tērauda tvertņu materiāli papildus atbilst 1.1.1. punktā minētajām prasībām, un alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertņu materiāli – tām, kas minētas 1.1.2. punktā.

Tiem pievieno III pielikuma 3.1. punkta i) apakšpunktā definēto inspekcijas sertifikātu, ko sagatavo materiālu ražotājs.

1.1.1.   Tērauda tvertnes

Neleģētais tērauds atbilst šādām prasībām:

a)

tas ir neverdošs un piegādāts pēc normalizācijas vai līdzvērtīgā stāvoklī;

b)

katram produktam oglekļa saturs ir mazāks par 0,25 % un sēra un fosfora saturs ir mazāks par 0,05 %;

c)

katram produktam ir šādas mehāniskās īpašības:

i)

maksimālā stiepes izturība Rm, max ir mazāka par 580 N/mm2;

ii)

pagarinājums pēc pārrāvuma ir:

ja testa paraugi ir ņemti paralēli velmēšanas virzienam:

biezums ≥ 3 mm:

A

≥ 22 %,

biezums < 3 mm:

A80 mm

≥ 17 %,

ja testa paraugi ir ņemti perpendikulāri velmēšanas virzienam:

biezums ≥ 3 mm:

A

≥ 20 %,

biezums < 3 mm:

A80 mm

≥ 15 %;

iii)

trim gareniskajiem paraugiem vidējā lieces pārrāvuma enerģija (KCV) minimālajā darba temperatūrā nav mazāka par 35 J/cm2. Ne vairāk kā viena no trijām vērtībām var būt mazāka par 35 J/cm2, bet ne mazāka par 25 J/cm2. Tēraudam, ko paredzēts izmantot tādu tvertņu ražošanai, kuru minimālā darba temperatūra ir zemāka par –10 °C un sieniņu biezums ir lielāks par 5 mm, šo īpašību pārbauda.

1.1.2.   Alumīnija tvertnes

Neleģētā alumīnijā ir vismaz 99,5 % alumīnija, un 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētie sakausējumi maksimālajā darba temperatūrā izrāda pietiekamu pretestību starpkristālu korozijai.

Turklāt šie materiāli atbilst šādām prasībām:

a)

tos piegādā atkvēlinātā stāvoklī;

b)

katram produktam ir šādas mehāniskās īpašības:

maksimālā stiepes izturība Rm, max nav lielāka par 350 N/mm2,

pagarinājums pēc pārrāvuma ir:

A ≥ 16 %, ja pārbaudes paraugs ir ņemts paralēli velmēšanas virzienam,

A ≥ 14 %, ja pārbaudes paraugs ir ņemts perpendikulāri velmēšanas virzienam.

1.2.   Metināšanas materiāli

Metināšanas materiāli, ko izmanto tvertņu šuvju iegūšanai, ir piemēroti un saderīgi ar metināmajiem materiāliem.

1.3.   Detaļas tvertņu izturības palielināšanai

Šīs detaļas (piemēram, skrūves un uzgriežņus) izgatavo no 1.1. punktā norādītajiem materiāliem vai no cita veida tērauda, alumīnija vai piemērota alumīnija sakausējuma, kas ir saderīgs ar materiāliem, ko izmanto spiedienam pakļauto daļu izgatavošanai.

Minētie materiāli minimālajā darba temperatūrā ir atbilst prasībām attiecībā uz atbilstošu pagarinājumu pēc pārrāvuma un atbilstošu lieces pārrāvuma enerģiju.

1.4.   Spiedienam nepakļautās daļas

Visas spiedienam nepakļautās daļas izgatavo no materiāliem, kas ir saderīgi ar to sastāvdaļu materiāliem, pie kurām tās piemetina.

2.   Tvertņu konstrukcija

a)

Projektējot tvertni, ražotājs nosaka tās izmantojumu un izvēlas:

i)

minimālo darba temperatūru Tmin;

ii)

maksimālo darba temperatūru Tmax;

iii)

maksimālo darba spiedienu PS.

Tomēr, ja ir izvēlēta minimālā darba temperatūra, kas ir zemāka par –10 °C, vajadzīgās materiālu īpašības saglabājas –10 °C temperatūrā.

b)

Ražotājs ņem vērā arī šādus nosacījumus:

i)

ir iespējams tvertnes pārbaudīt no iekšpuses;

ii)

ir iespējams tvertnes iztukšot;

iii)

mehāniskās īpašības saglabājas visā paredzētajā tvertnes izmantošanas laikā;

iv)

ņemot vērā paredzēto izmantojumu, tvertnes ir pienācīgi aizsargātas pret koroziju.

c)

Ražotājs ņem vērā to, ka paredzētajos izmantošanas apstākļos:

i)

tvertnes netiek pakļautas slodzei, kas varētu mazināt to lietošanas drošumu;

ii)

iekšējais spiediens pastāvīgi nepārsniedz maksimālo darba spiedienu PS. Tomēr iekšējais spiediens īslaicīgi var pārsniegt maksimālo darba spiedienu ne vairāk kā par 10 %.

d)

Apļveida šuves un garenšuves sametina ar caurmetināšanas metodi vai metodi ar līdzvērtīgu efektivitāti. Izliektajiem galiem, kas nav puslodes veida, ir cilindrveida mala.

2.1.   Sieniņu biezums

Ja reizinājums PS × V nav lielāks par 3 000 bāru uz litru, tvertnes sieniņu biezuma noteikšanai ražotājs izvēlas vienu no metodēm, kas aprakstītas 2.1.1. un 2.1.2. punktā. Ja reizinājums PS × V ir lielāks par 3 000 bāru uz litru vai maksimālā darba temperatūra pārsniedz 100 °C, šādu biezumu nosaka ar 2.1.1. punktā aprakstīto metodi.

Faktiskais cilindriskās daļas un galu sieniņu biezums tomēr nedrīkst būt mazāks par 2 mm tērauda tvertnēm un mazāks par 3 mm alumīnija vai alumīnija sakausējumu tvertnēm.

2.1.1.   Aprēķina metode

Spiedienam pakļauto daļu minimālo biezumu aprēķina, ņemot vērā sprieguma intensitāti un šādus nosacījumus:

a)

aprēķina spiediens, kas jāņem vērā, nav mazāks par izvēlēto maksimālo darba spiedienu PS;

b)

pieļaujamais vispārējais apvalka spriegums nepārsniedz zemāko no 0,6 ReT vai 0,3 Rm vērtībām. Lai noteiktu pieļaujamo spriegumu, ražotājs izmanto materiāla ražotāja garantētās ReT un Rm minimālās vērtības.

Tomēr, ja tvertnes cilindriskajā daļai ir viena vai vairākas garenšuves, kuru metināšanai nav izmantota automātiskā metināšana, ar pirmajā daļā minēto paņēmienu aprēķināto biezumu reizina ar koeficientu 1,15.

2.1.2.   Eksperimentālā metode

Sieniņu biezumu nosaka tā, lai apkārtējās vides temperatūrā tvertne varētu izturēt spiedienu, kas līdzvērtīgs vismaz pieckārtīgam maksimālajam darba spiedienam, ar paliekošu riņķa līnijas deformācijas koeficientu ne lielāku par 1 %.

3.   Izgatavošana

Tvertnes projektē un veic to ražošanas pārbaudes saskaņā ar II pielikuma 2., 3. vai 4. punktu.

3.1.   Sastāvdaļu sagatavošana

Sastāvdaļu sagatavošana (piemēram, veidošana un fāzēšana) nerada virsmas defektus vai plaisas, vai mehānisko īpašību izmaiņas, kas varētu mazināt tvertņu drošumu.

3.2.   Spiedienam pakļauto daļu šuves

Metināto šuvju un blakus esošo zonu īpašības ir līdzīgas metināto materiālu īpašībām, un tām nav nekādu virsmas vai iekšēju defektu, kas varētu mazināt tvertņu drošumu.

Metināšanu veic kvalificēti metinātāji vai darbinieki ar attiecīgu pieredzi atbilstīgi apstiprinātiem metināšanas procesiem. Apstiprināšanu un kvalifikācijas testus veic paziņotās struktūras.

Ražotājs izgatavošanas laikā nodrošina nemainīgu metināšanas kvalitāti, veicot attiecīgas pārbaudes ar atbilstošām procedūrām. Šīs pārbaudes atspoguļo ziņojumos.

4.   Tvertņu nodošana ekspluatācijā

Tvertnēm pievieno ražotāja sagatavotas instrukcijas, kā norādīts III pielikuma 2. punktā.


II PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

1.   ES tipa pārbaude (B modulis)

1.1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda tvertnes tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka tvertnes tehniskais projekts atbilst tām šīs direktīvas prasībām, kuras uz to attiecas.

1.2.

ES tipa pārbaudi veic kādā no šiem veidiem saskaņā ar 13. pantu:

novērtē tvertnes tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kas minēti 1.3. punktā, kā arī pārbaudot tvertnes prototipu, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas paraugs gatavai tvertnei (produkcijas tips),

novērtē tvertnes tehniskā projekta atbilstību, pārbaudot tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, kas minēti 1.3. punktā, bet nepārbaudot tvertnes prototipu (projekta tips).

1.3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienotai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja nosaukumu un adresi;

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt tvertnes atbilstību piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver tvertnes projektēšanu, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

i)

vispārīgs tvertnes apraksts;

ii)

skiču projekts un rasējumi, sastāvdaļu shēmas utt.;

iii)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī tvertnes darbības izpratnei;

iv)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas drošuma pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

v)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti;

vi)

testēšanas ziņojumi;

vii)

III pielikuma 2. punktā minētās instrukcijas un drošuma informācija;

viii)

dokuments, kurā aprakstīti:

izvēlētie materiāli,

izvēlētie metināšanas procesi,

izvēlētās pārbaudes,

visas attiecīgās sīkākās ziņas par tvertnes konstrukciju.

d)

attiecīgā gadījumā tvertnes prototipu, kas ir reprezentatīvs paredzētās produkcijas prototips. Paziņotā struktūra var pieprasīt papildu tvertņu prototipus, ja tie vajadzīgi, lai veiktu testa programmu;

e)

pierādījumus, kas apstiprina tehniskā projekta risinājuma atbilstību. Šajos apstiprinošajos pierādījumos norāda visus izmantotos dokumentus, jo īpaši, ja nav pilnībā piemēroti attiecīgie saskaņotie standarti. Apstiprinošajos pierādījumos vajadzības gadījumā iekļauj tādu testu rezultātus, kurus saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām ir veikusi ražotāja atbilstīgā laboratorija vai cita testa laboratorija ražotāja vārdā un uz ražotāja atbildību.

Ja pārbauda tvertnes prototipu, tehniskajā dokumentācijā ietver arī:

sertifikātus par metināšanas darbību un metinātāju vai darbinieku atbilstošu kvalifikāciju,

to materiālu inspekcijas sertifikātu, kuri izmantoti, izgatavojot daļas un sastāvdaļas, kas nodrošina tvertnes izturību,

ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un testiem vai ierosināto pārbaužu aprakstu.

1.4.

Paziņotā struktūra:

tvertnei:

1.4.1.

pārbauda tehnisko dokumentāciju un apstiprinošos pierādījumus, lai novērtētu tvertnes tehniskā projekta atbilstību;

tvertnes(-ņu) prototipam:

1.4.2.

pārliecinās, ka tvertnes(-ņu) prototips ir izgatavots saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, ka to paredzētajos ekspluatācijas apstākļos iespējams droši izmantot, un nosaka tos elementus, kas izstrādāti saskaņā ar attiecīgo saskaņoto standartu piemērojamajiem noteikumiem, kā arī elementus, kas izstrādāti saskaņā ar citām attiecīgām tehniskajām specifikācijām;

1.4.3.

veic atbilstīgas pārbaudes vai testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad ražotājs izvēlējies piemērot attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētos risinājumus, tie piemēroti pareizi;

1.4.4.

veic attiecīgās pārbaudes un testus vai nodrošina to veikšanu, lai pārbaudītu, vai gadījumos, kad nav tikuši piemēroti attiecīgajos saskaņotajos standartos paredzētie risinājumi, tāda ražotāja, kas piemēro citas attiecīgās tehniskās specifikācijas, pieņemtie risinājumi atbilst attiecīgajām šīs direktīvas drošuma pamatprasībām;

1.4.5.

vienojas ar ražotāju par vietu, kur tiks veiktas pārbaudes un testi.

1.5.

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 1.4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

1.6.

Ja tips atbilst šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra izsniedz ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavoto tvertņu atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā. Tajā arī norāda visus nosacījumus, kas var attiekties uz tā izsniegšanu, un tam pievieno aprakstus un rasējumus, kas nepieciešami apstiprinātā tipa identifikācijai.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

1.7.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu pārmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šīs direktīvas prasībām, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt tvertnes atbilstību šīs direktīvas drošuma pamatprasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

1.8.

Katra paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, kurus tas ir izsniedzis vai atsaucis, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus šī struktūra ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

1.9.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamus valsts iestādēm 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū.

1.10.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 1.3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 1.7. un 1.9. punktā, ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

2.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertņu testēšanu (C1 Modulis)

2.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertņu testēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 2.2., 2.3. un 2.4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo vienīgi uz savu atbildību, ka attiecīgās tvertnes atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

2.2.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izgatavošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto tvertņu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

Pirms tiek sākta izgatavošana, ražotājs paziņotajai struktūrai, ko tas var pats izvēlēties, sniedz visu nepieciešamo informāciju, proti:

a)

tehnisko dokumentāciju, kurā ir arī:

sertifikāti par metināšanas darbību un metinātāju vai darbinieku atbilstošu kvalifikāciju,

to materiālu inspekcijas sertifikāts, kuri izmantoti, izgatavojot daļas un sastāvdaļas, kas nodrošina tvertnes izturību,

ziņojums par veiktajām pārbaudēm un testiem;

b)

inspekcijas dokumentu, kurā aprakstītas izgatavošanas laikā veicamās atbilstīgās pārbaudes un testi kopā ar attiecīgajām procedūrām un biežumu, kādā tie veicami;

c)

ES tipa pārbaudes sertifikātu.

2.3.   Tvertnes pārbaudes

2.3.1.

Katrai atsevišķai izgatavotajai tvertnei paziņotā struktūra veic attiecīgas pārbaudes un testus, lai saskaņā ar turpmāk minētajiem punktiem pārbaudītu tvertnes atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām:

a)

ražotājs uzrāda viendabīgas sērijas tvertnes un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izgatavošanas procesā tiktu nodrošināts tvertņu viendabīgums;

b)

pārbaudot partiju, paziņotā struktūra pārliecinās, ka tvertnes ir izgatavotas un pārbaudītas saskaņā ar tehnisko dokumentāciju, un veic katras sērijā ietilpstošās tvertnes hidrostatisko testu vai līdzvērtīgas iedarbības pneimatisko testu ar spiedienu Ph, kas 1,5 reizes pārsniedz tvertnes aprēķina spiedienu, lai pārbaudītu tās izturību. Attiecībā uz pneimatisko testu dalībvalsts, kurā to veic, akceptē testa drošuma procedūras;

c)

turklāt paziņotā struktūra testē testa paraugus, kas ņemti no reprezentatīvās produkcijas testa parauga vai no tvertnes, pēc ražotāja izvēles, lai pārbaudītu metināto šuvju kvalitāti. Testus veic metinātajām garenšuvēm. Tomēr, ja metinātajās šķērsšuvēs lietota atšķirīga metināšanas tehnoloģija nekā garenšuvēs, testē arī šķērsšuves;

d)

I pielikuma 2.1.2. punktā minētajām tvertnēm, kuru projektēšanā izmantota eksperimentālā metode, minētos testus aizstāj ar hidraulisko pārbaudi piecām tvertnēm, kuras nejauši atlasītas no katras tvertņu sērijas, izmantojot statistiskās metodes, lai pārbaudītu to atbilstību I pielikuma 2.1.2. punktā izklāstītajām drošuma pamatprasībām;

e)

ja sērija tiek atzīta par prasībām atbilstošu, paziņotā struktūra uzliek savu identifikācijas numuru vai nodrošina tā uzlikšanu katrai tvertnei un sagatavo rakstisku atbilstības sertifikātu, kas attiecas uz veiktajiem testiem. Visas attiecīgās sērijas tvertnes var laist tirgū, izņemot tās, kuras nav sekmīgi izturējušas hidrostatisko testu vai pneimatisko testu;

f)

ja sērija tiek noraidīta kā prasībām neatbilstoša, paziņotā iestāde veic attiecīgus pasākumus, lai nepieļautu attiecīgās sērijas laišanu tirgū. Ja sērijas tiek bieži noraidītas kā prasībām neatbilstošas, paziņotā iestāde var pārtraukt statistisko verifikāciju;

g)

ražotājs pēc attiecīgo iestāžu pieprasījuma spēj uzrādīt e) apakšpunktā minētos paziņotās struktūras atbilstības sertifikātus.

2.3.2.

Paziņotā struktūra nosūta sava inspekcijas ziņojuma kopiju dalībvalstij, kura to paziņojusi, un pēc pieprasījuma pārējām paziņotajām struktūrām, pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

2.3.3.

Ražotājs uz paziņotās struktūras atbildību izgatavošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

2.4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

2.4.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katrai atsevišķai tvertnei, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

2.4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra tvertnes modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē tvertnes modeli, kuram tā sagatavota.

2.4.3.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

2.5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 2.4. punktā, tā uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

3.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām tvertņu pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem (C2 Modulis)

3.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītu tvertņu testēšanu, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 3.2., 3.3. un 3.4. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo uz savu atbildību, ka attiecīgās tvertnes atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

3.2.   Izgatavošana

3.2.1.

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izgatavošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto tvertņu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

3.2.2.

Pirms tiek sākta izgatavošana, ražotājs paziņotajai struktūrai, ko tas var pats izvēlēties, sniedz visu nepieciešamo informāciju, proti:

a)

tehnisko dokumentāciju, kurā ir arī:

sertifikāti par metināšanas darbību un metinātāju vai darbinieku atbilstošu kvalifikāciju,

to materiālu inspekcijas sertifikāts, kuri izmantoti, izgatavojot daļas un sastāvdaļas, kas nodrošina tvertnes izturību,

ziņojums par veiktajām pārbaudēm un testiem;

b)

ES tipa pārbaudes sertifikātu;

c)

dokumentu, kurā aprakstīti izgatavošanas procesi un visi iepriekš noteiktie sistemātiskie pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu tvertņu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītam tipam.

Paziņotā struktūra līdz datumam, kad sāksies izgatavošana, pārbauda minētos dokumentus, lai apliecinātu to atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātam.

3.2.3.

Dokumentā, kas minēts 3.2.2. punkta c) apakšpunktā, ietver:

a)

to izgatavošanas un pārbaudes līdzekļu aprakstu, kas piemēroti tvertņu konstrukcijai;

b)

inspekcijas dokumentu, kurā aprakstītas izgatavošanas laikā veicamās atbilstīgās pārbaudes un testi kopā ar attiecīgajām procedūrām un biežumu, kādā tie veicami;

c)

apņemšanos veikt pārbaudes un testus saskaņā ar inspekcijas dokumentu un nodrošināt hidrostatisko testu vai ar dalībvalsts piekrišanu pneimatisko testu, ko veic katrai saražotajai tvertnei ar testa spiedienu, kurš 1,5 reizes pārsniedz aprēķina spiedienu; par minēto pārbaužu un testu veikšanu ir atbildīgi kvalificēti darbinieki, kas ir pietiekami neatkarīgi no ražošanas personāla, un par pārbaudēm un testiem tiek sagatavots ziņojums;

d)

izgatavošanas un glabāšanas vietu adreses, kā arī datumu, kad paredzēts sākt izgatavošanu.

3.3.   Tvertnes pārbaudes

Paziņotā struktūra pēc pašas noteiktiem nejauši izvēlētiem intervāliem veic tvertnes pārbaudes nejauši izvēlētiem paraugiem vai nodrošina to veikšanu, lai pārliecinātos par tvertnes iekšējo pārbaužu kvalitāti, ņemot vērā arī tvertņu tehnoloģisko sarežģītību un ražošanas apjomu. Pārbauda atbilstīgus gala tvertņu paraugus, kurus paziņotā struktūra ir paņēmusi ražošanas vietā pirms laišanas tirgū, kā arī veic attiecīgus testus, kas norādīti saskaņotajos standartos, un/vai līdzvērtīgus testus, kas noteikti citās attiecīgās tehniskajās specifikācijas, lai pārbaudītu tvertnes atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un attiecīgajām šīs direktīvas prasībām.

Paziņotā struktūra nodrošina arī to, lai ražotājs saskaņā ar 3.2.3. punkta c) apakšpunktu faktiski pārbaudītu sērijveidā ražotās tvertnes.

Ja paraugs neatbilst pieņemamam kvalitātes līmenim, paziņotā struktūra veic atbilstīgus pasākumus.

Piemērojamās paraugu ņemšanas procedūras nolūks ir noteikt, vai tvertnes izgatavošanas process notiek pieņemamās robežās, lai tādējādi nodrošinātu tvertnes atbilstību.

Paziņotā struktūra nosūta sava inspekcijas ziņojuma kopiju dalībvalstij, kura to paziņojusi, un pēc pieprasījuma pārējām paziņotajām struktūrām, pārējām dalībvalstīm un Komisijai.

Ražotājs uz paziņotās struktūras atbildību izgatavošanas procesā uzliek paziņotās struktūras identifikācijas numuru.

3.4.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.4.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katrai atsevišķai tvertnei, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

3.4.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra tvertnes modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē tvertnes modeli, kuram tā sagatavota.

3.4.3.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

3.5.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3.4. punktā, tā uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

4.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli (C Modulis)

4.1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli, ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru ražotājs izpilda 4.2. un 4.3. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un uz savu atbildību paziņo, ka attiecīgās tvertnes atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

4.2.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izgatavošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto tvertņu atbilstību apstiprinātajam tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šīs direktīvas prasībām, kas uz tām attiecas.

Pirms tiek sākta izgatavošana, ražotājs paziņotajai struktūrai, kura izsniegusi ES tipa pārbaudes sertifikātu, sniedz visu nepieciešamo informāciju, proti:

a)

sertifikātus par metināšanas darbību un metinātāju vai darbinieku atbilstošu kvalifikāciju;

b)

to materiālu inspekcijas sertifikātu, kuri izmantoti, izgatavojot daļas un sastāvdaļas, kas nodrošina tvertnes izturību;

c)

ziņojumu par veiktajām pārbaudēm un testiem;

d)

dokumentu, kurā aprakstīti izgatavošanas procesi un visi iepriekš noteiktie sistemātiskie pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu tvertņu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītam tipam.

Minētajā dokumentā ietver:

i)

to izgatavošanas un pārbaudes līdzekļu aprakstu, kas piemēroti tvertņu konstrukcijai;

ii)

inspekcijas dokumentu, kurā aprakstītas izgatavošanas laikā veicamās atbilstīgās pārbaudes un testi kopā ar attiecīgajām procedūrām un biežumu, kādā tie veicami;

iii)

apņemšanos veikt pārbaudes un testus saskaņā ar inspekcijas dokumentu un nodrošināt hidrostatisko testu vai ar dalībvalsts piekrišanu pneimatisko testu, ko veic katrai saražotajai tvertnei ar testa spiedienu, kurš 1,5 reizes pārsniedz aprēķina spiedienu; par minēto pārbaužu un testu veikšanu ir atbildīgi kvalificēti darbinieki, kas ir neatkarīgi no ražošanas personāla, un par pārbaudēm un testiem tiek sagatavots ziņojums;

iv)

izgatavošanas un glabāšanas vietu adreses, kā arī datumu, kad paredzēts sākt izgatavošanu.

Paziņotā struktūra līdz datumam, kad sāksies izgatavošana, pārbauda minētos dokumentus, lai apliecinātu to atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātam.

4.3.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

4.3.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katrai atsevišķai tvertnei, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

4.3.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra tvertnes modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc tvertnes laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē tvertnes modeli, kuram tā sagatavota.

4.3.3.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

4.4.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 4.3. punktā, tā uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


III PIELIKUMS

UZRAKSTI, INSTRUKCIJAS, DEFINĪCIJAS UN SIMBOLI

1.   CE marķējums un uzraksti

1.1.

Tvertnēm, kurām reizinājums PS × V pārsniedz 50 bāru uz litru, jābūt CE zīmei, kas paredzēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 II pielikumā, un vismaz CE marķējuma uzlikšanas gadskaitļa pēdējiem diviem cipariem.

1.2.

Uz tvertnes vai uz tās informācijas plāksnītes ir vismaz šāda informācija:

a)

maksimālais darba spiediens (PS bar);

b)

maksimālā darba temperatūra (Tmax °C);

c)

minimālā darba temperatūra (Tmin °C);

d)

tvertnes tilpums (V l);

e)

ražotāja nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un adrese;

f)

tvertnes tips un sērijas vai partijas identifikācija.

1.3.

Ja lieto informācijas plāksnīti, tā ir konstruēta tā, lai to nevarētu lietot atkārtoti, un tajā atstāj brīvu vietu, lai varētu norādīt citu informāciju.

2.   Instrukcijas un drošuma informācija

Instrukcijās norāda šādu informāciju:

a)

ziņas, kas norādītas 1.2. punktā, izņemot tvertnes sērijas vai partijas identifikāciju;

b)

tvertnes paredzēto izmantojumu;

c)

prasības tvertnes drošai apkalpošanai un uzstādīšanai.

3.   Definīcijas un simboli

3.1.   Definīcijas

a)

aprēķina spiediens “P” ir ražotāja izvēlēts manometriskais spiediens, kuru izmanto, lai noteiktu spiedienam pakļauto daļu biezumu;

b)

maksimālais darba spiediens “PS” ir maksimālais manometriskais spiediens normālos tvertnes izmantošanas apstākļos;

c)

minimālā darba temperatūra “Tmin” ir tvertnes sieniņu zemākā stabilā temperatūra normālos izmantošanas apstākļos;

d)

maksimālā darba temperatūra “Tmax” ir tvertnes sieniņu augstākā stabilā temperatūra normālos izmantošanas apstākļos;

e)

materiāla tecēšanas robeža “ReT” ir vērtība, kura maksimālajā darba temperatūrā Tmax ir tāda pati kā:

i)

augstākā tecēšanas robeža ReH materiālam, kam ir gan zemākā, gan augstākā tecēšanas robeža;

ii)

pagarinājuma spriegums ir 0,2 % (Rp0,2);

iii)

neleģētajam alumīnijam pagarinājuma spriegums ir 1,0 % (Rp1,0);

f)

viena tipa tvertnes:

tvertnes ir viena tipa, ja tās no prototipa atšķiras tikai ar diametru, ar noteikumu, ka tās atbilst I pielikuma 2.1.1. un 2.1.2. punktā minētajām prasībām, un/vai attiecībā uz to cilindriskajām daļām ir ievēroti šādi nosacījumi:

i)

ja prototipam papildus galiem ir viens vai vairāki aptveroši gredzeni, variantiem ir vismaz viens aptverošs gredzens;

ii)

ja prototipam ir tikai divi puslodes veida vai izliekti gali, variantiem nav aptveroša gredzena.

Iespējamās tvertnes garuma maiņas, kas var izraisīt plaisas un/vai blīvuma zudumu, norāda katra varianta rasējumā;

g)

tvertņu sērija ir 3 000 un vairāk viena tipa tvertņu;

h)

šīs direktīvas nozīmē sērijveida izgatavošana ir tad, ja noteiktā laika posmā ar nepārtrauktu izgatavošanas procesu ir izgatavotas vairākas viena tipa tvertnes saskaņā ar kopīgo projektu un pielietojot tādus pašus izgatavošanas procesus;

i)

inspekcijas sertifikāts: dokuments, ar kuru materiālu ražotājs apliecina, ka piegādātie produkti atbilst noteiktajām prasībām, un kurā tas izklāsta parastā rūpnīcas inspekcijas testa rezultātus, jo īpaši ķīmisko sastāvu un mehāniskās īpašības produktiem, kas izgatavoti ar tādiem pašiem ražošanas procesiem kā piegādātie, bet ne obligāti piegādātajiem produktiem.

3.2.   Simboli

A

pagarinājums pēc pārrāvuma (Lo = 5,65√So)

%

A80 mm

pagarinājums pēc pārrāvuma (Lo = 80 mm)

%

KCV

lieces pārrāvuma enerģija

J/cm2

P

aprēķina spiediens

Bar

PS

maksimālais darba spiediens

Bar

Ph

spiediens hidrostatiskajā vai pneimatiskajā testā

Bar

Rp0,2

0,2 % pagarinājuma spriegums

N/mm2

ReT

tecēšanas robeža maksimālajā darba temperatūrā

N/mm2

ReH

augstākā tecēšanas robeža

N/mm2

Rm

stiepes izturība

N/mm2

Rm, max

maksimālā stiepes izturība

N/mm2

Rp1,0

1,0 % pagarinājuma spriegums

N/mm2

Tmax

maksimālā darba temperatūra

°C

Tmin

minimālā darba temperatūra

°C

V

tvertnes tilpums

L


IV PIELIKUMS

ES ATBILSTĪBAS DEKLARĀCIJA (Nr. XXXX) (1)

1.

Tvertne / tvertnes modelis (produkta, tipa, partijas vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja un attiecīgā gadījumā tā pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds vai nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (tvertnes identifikācija, kas nodrošina tās izsekojamību; ja tas nepieciešams tvertnes identificēšanai, var iekļaut attēlu):

5.

Iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam:

6.

Atsauces uz attiecīgajiem izmantojamiem saskaņotajiem standartiem vai uz citām tehniskajām specifikācijām, attiecībā uz ko tiek deklarēta atbilstība:

7.

Paziņotā iestāde … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izsniegusi sertifikātu:

8.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.


V PIELIKUMS

A   DAĻA

Atceltā direktīva ar grozījumu tajā

(minēta 43. pantā)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/105/EK

(OV L 264, 8.10.2009., 12. lpp.)

 

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1025/2012

(OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.)

Tikai 26. panta 1. punkta j) apakšpunkts

B   DAĻA

Termiņi to direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai, kuras minētas Direktīvas 2009/105/EK IV pielikuma B daļā

(minēti 43. pantā)

Direktīva

Termiņi transponēšanai

Piemērošanas datums

87/404/EEK

1989. gada 31. decembris

1990. gada 1. jūlijs (1)

90/488/EEK

1991. gada 1. jūlijs

93/68/EEK

1994. gada 30. jūnijs

1995. gada 1. janvāris (2)


(1)  Saskaņā ar Direktīvas 87/404/EEK 18. panta 2. punkta trešo daļu dalībvalstis laikā līdz 1992. gada 1. jūlijam ļauj laist tirgū un/vai ekspluatācijā tvertnes atbilstīgi noteikumiem, kas to teritorijā ir spēkā līdz 1990. gada 1. jūlijam.

(2)  Saskaņā ar Direktīvas 93/68/EEK 14. panta 2. punktu dalībvalstis laikā līdz 1997. gada 1. janvārim ļauj laist tirgū un/vai ekspluatācijā tvertnes atbilstīgi noteikumiem, kas to teritorijā ir spēkā līdz 1995. gada 1. janvārim.


VI PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Direktīva 2009/105/EK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkta ievaddaļa

1. panta 2. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

1. panta 1. punkta a) līdz e) apakšpunkts

1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

2. pants

3. pants

2. pants

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

9. pants

10. pants

11. pants

12. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

13. pants

9. pants

10. pants

11. panta 1. un 2. punkts

11. panta 3. punkts

II pielikuma 2.3. punkts

12. pants

13. panta 1. punkts

II pielikuma 3.2.1. punkts

13. panta 2. punkts

II pielikuma 3.2.2. punkts

13. panta 3. punkts

14. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

24. pants

25. pants

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

15. pants

16. pants

17. pants

34. pants

35. pants

36. pants

37. pants

38. pants

39. pants

40. pants

41. pants

18. pants

42. panta 2. punkts

42. panta 1. punkts

19. pants

43. pants

20. pants

44. pants

21. pants

45. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums

II pielikuma 1., 2. un 4. punkts

III pielikums

II pielikuma 3. punkts

II pielikuma 1.3. punkta c) apakšpunkts, 2.2. punkts, 3.2.2. punkts un 4.2. punkta a), b) un c) apakšpunkts

III pielikums

IV pielikums

IV pielikums

V pielikums

V pielikums

VI pielikums


EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tādos gadījumos un tiktāl, cik īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē tiek apspriesti sanāksmēs komitejās, tās var uzskatīt par “komitoloģijas komitejām” nozīmē, kas noteikta Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām I pielikumā. Tādējādi uz komiteju sanāksmēm attiecas Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 15. punkta noteikumi gadījumos, kad un tiktāl, cik tiek apspriesti citi jautājumi.


29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/79


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/30/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību (pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/108/EK (2004. gada 15. decembris) par to, kā tuvināt dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz elektromagnētisko savietojamību, un par Direktīvas 89/336/EEK atcelšanu (3) ir jāveic vairāki grozījumi. Skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (4), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (5) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kas piemērojami visos nozaru tiesību aktos, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Direktīva 2004/108/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Dalībvalstīm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai nodrošinātu, ka radiosakari, tostarp radiopārraižu uztveršana un amatieru radiosakari, kas darbojas saskaņā ar Starptautiskās Telekomunikāciju savienības (ITU) noteikumiem par radiosakariem, kā arī elektroapgādes tīkli un telekomunikāciju tīkli, un iekārtas, kuras tiem pieslēgtas, ir aizsargātas no elektromagnētiskajiem traucējumiem.

(5)

Jāsaskaņo valstu tiesību akti, kas nodrošina aizsardzību pret elektromagnētiskiem traucējumiem, lai nodrošinātu elektrisko un elektronisko iekārtu brīvu apriti, nepazeminot dalībvalstīs pamatoti pieņemtos aizsardzības līmeņus.

(6)

Šī direktīva attiecas uz produktiem, kuri ir jauni Savienības tirgū brīdī, kad tie tiek laisti tirgū; tas nozīmē, ka tie ir vai nu pilnīgi jauni produkti, ko izgatavojis ražotājs, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jauni vai lietoti produkti, kas importēti no trešās valsts.

(7)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visu veidu piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(8)

Iekārtām, uz ko attiecas šī direktīva, būtu jāietver gan aparāti, gan stacionāri kompleksi. Tomēr būtu jāparedz attiecīgi noteikumi gan vieniem, gan otriem. Tas ir tādēļ, ka uz aparātiem kā tādiem attiecas brīva aprite Savienībā, taču stacionāri kompleksi ir uzstādīti pastāvīgai lietošanai iepriekš noteiktā vietā kā dažādu tipu aparātu un attiecīgos gadījumos citu ierīču kopums. Tādu kompleksu sastāvs un funkcija vairumā gadījumu atbilst lietotāju īpašajām vajadzībām.

(9)

Ja šī direktīva reglamentē aparātus, tai būtu jāattiecas uz gataviem aparātiem, ko laiž tirgū. Atsevišķos gadījumos dažas sastāvdaļas un montāžas mezgli būtu jāuzskata par aparātiem, ja tos dara pieejamus tiešajam patērētājam.

(10)

Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām, jo uz tām jau attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju terminālu iekārtām un to atbilstības savstarpēju atzīšanu (6). Abās direktīvās paredzētās elektromagnētiskās savietojamības prasības nodrošina tādu pašu aizsardzības līmeni.

(11)

Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz lidaparātiem vai iekārtām, ko paredzēts uzstādīt lidaparātos, jo uz tām jau attiecas īpaši Savienības vai starptautiski noteikumi, kuri reglamentē elektromagnētisko savietojamību.

(12)

Šai direktīvai nevajadzētu reglamentēt iekārtas, kas elektromagnētiskās savietojamības ziņā ir būtībā nekaitīgas.

(13)

Šai direktīvai nevajadzētu attiekties uz iekārtu drošumu, jo uz to attiecas īpaši Savienības vai attiecīgo valstu tiesību akti.

(14)

Tīkliem pieslēdzamu iekārtu ražotājiem šādas iekārtas būtu jāprojektē tā, lai normālos darbības apstākļos pakalpojumu kvalitāte nepieņemami nepasliktinātos. Tīklu operatoriem būtu jāizveido tīkli tā, lai tīkliem pieslēdzamo iekārtu ražotājiem neradītu nesamērīgu slogu, aizsargājot tīklus no pakalpojumu kvalitātes nepieņemamas pasliktināšanās. Izstrādājot saskaņotus standartus, Eiropas standartizācijas organizācijām būtu atbilstoši jāņem vērā šis mērķis (tostarp attiecīgu tipu elektromagnētisko parādību kumulatīvā ietekme).

(15)

Aizsardzība pret elektromagnētiskajiem traucējumiem rada vajadzību paredzēt pienākumus dažādiem uzņēmējiem. Lai panāktu šādu aizsardzību, minētie pienākumi būtu jāpiemēro taisnīgi un efektīvi.

(16)

Lai nodrošinātu augstu to sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par aparātu atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(17)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tirgū tiek darīti pieejami tikai tādi produkti, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(18)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un patērētāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt tīmekļa vietnes adresi.

(19)

Tā kā ražotājs sīki pārzina projektēšanas un izgatavošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(20)

Jānodrošina, lai produkti no trešām valstīm, kuri nokļūst Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji minētajiem aparātiem būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai aparāti, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū aparātus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka aparātu marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(21)

Laižot aparātu tirgū, katram importētājam uz aparāta būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums, reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Gadījumos, kad aparāta izmērs vai raksturs to neatļauj, būtu jāparedz izņēmumi. Tas ietver arī gadījumu, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai uz aparāta norādītu savu nosaukumu un adresi.

(22)

Izplatītājs dara aparātu pieejamu tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir to laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar aparātu nelabvēlīgi neietekmē aparāta atbilstību.

(23)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū kādu aparātu ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina aparātu tā, ka izmaiņas varētu ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(24)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu minētajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgo aparātu.

(25)

Nodrošinot aparāta izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglo tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu izsekot uzņēmējus, kas neatbilstīgus aparātus darījuši pieejamus tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši aparātu vai kuriem tie ir piegādājuši aparātu.

(26)

Stacionāri kompleksi, tostarp lielas iekārtas un tīkli, var radīt elektromagnētiskos traucējumus, vai elektromagnētiskie traucējumi var tos ietekmēt. Var būt saskarne starp stacionāriem kompleksiem un aparātiem, un stacionāro kompleksu radītie elektromagnētiskie traucējumi var ietekmēt aparātus, un otrādi. Attiecībā uz elektromagnētisko savietojamību nav svarīgi, vai elektromagnētiskos traucējumus rada aparāti vai stacionārs komplekss. Tālab uz stacionāriem kompleksiem un aparātiem būtu jāattiecina saskaņots un visaptverošs pamatprasību režīms.

(27)

Šajā direktīvā būtu jāparedz noteikt vienīgi pamatprasības. Lai būtu vieglāk novērtēt atbilstību minētajām prasībām, jāparedz pieņēmums par to iekārtu atbilstību, kuras atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (7), ar mērķi formulēt sīki izstrādātas šo mērķu tehniskās specifikācijas. Saskaņotie standarti atspoguļo vispāratzītos jaunākos tehnikas sasniegumus Savienībā elektromagnētiskās savietojamības jomā.

(28)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šai direktīvai.

(29)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka aparāti, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(30)

Saistībā ar pienākumu novērtēt atbilstību ražotājam būtu jāveic aparāta elektromagnētiskās savietojamības novērtējums, pamatojoties uz atbilstošām parādībām, lai noteiktu, vai attiecīgais aparāts atbilst šajā direktīvā paredzētajām pamatprasībām.

(31)

Ja aparātam var būt dažādas konfigurācijas, elektromagnētiskās savietojamības novērtējumam būtu jāapstiprina, vai aparāts atbilst pamatprasībām konfigurācijās, ko ražotājs uzskata par tādām, kuras raksturo paredzēto lietojumu normālos apstākļos. Šādos gadījumos būtu jāpietiek ar novērtējumu, izmantojot konfigurāciju, kas, visticamāk, varētu radīt vislielākos traucējumus, un tādu konfigurāciju, kas varētu būt visjutīgākā pret traucējumiem.

(32)

Aparātiem, ko laiž tirgū, lai iekļautu kādā konkrētā stacionārā kompleksā, un kas citādi nav darīti pieejami tirgū, nav lietderīgi veikt atbilstības novērtēšanu atsevišķi no stacionārā kompleksa, kurā tos paredzēts iekļaut. Šādi aparāti tālab būtu jāatbrīvo no atbilstības novērtēšanas procedūrām, kuras parasti piemēro aparātiem. Tomēr nebūtu pieļaujams, ka šādi aparāti apdraudētu tā stacionārā kompleksa atbilstību, kurā tie ir iekļauti. Ja aparātu iekļauj vairākos identiskos stacionāros kompleksos, vajadzētu pietikt ar šo kompleksu elektromagnētiskās savietojamības parametru noteikšanu, lai nodrošinātu atbrīvojumu no atbilstības novērtēšanas procedūras.

(33)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo direktīvu prasīto informāciju par aparāta atbilstību šai direktīvai un citiem attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem.

(34)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(35)

CE zīme, kas norāda aparāta atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes uzlikšanas noteikumi.

(36)

Īpašo parametru dēļ stacionāriem kompleksiem nebūtu jāuzliek CE zīme un attiecībā uz tiem nebūtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija.

(37)

Šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(38)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2004/108/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(39)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāuzskata, ka tā atbilst šajā direktīvā izklāstītajām prasībām.

(40)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(41)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(42)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(43)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumus. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams Savienības tirgū laižamajiem aparātiem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(44)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(45)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(46)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(47)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz aparātiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles minēto uzdevumu veikšanai.

(48)

Direktīvā 2004/108/EK jau ir paredzēta drošības procedūra. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(49)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz aparātiem, kas rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem aparātiem.

(50)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(51)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(52)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(53)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātajai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(54)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(55)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem aparātiem ir pamatoti.

(56)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Attiecīgajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(57)

Jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu aparātu pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā, kas pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 2004/108/EK, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produktu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt aparātus, kuri ir laisti tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(58)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, iekšējā tirgus darbības nodrošināšanu, prasot, lai iekārtām būtu elektromagnētiskā savietojamība atbilstošā līmenī, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un iedarbības dēļ to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(59)

Pienākumam šo direktīvu transponēt attiecīgu valstu tiesību aktos būtu jāattiecas vienīgi uz noteikumiem, kuri paredz būtiskus grozījumus salīdzinājumā ar iepriekšējo direktīvu. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav grozīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(60)

Šai direktīvai nevajadzētu skart dalībvalstu pienākumus attiecībā uz V pielikumā norādītajiem termiņiem Direktīvas 2004/108/EK transponēšanai valsts tiesību aktos un tās piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šī direktīva reglamentē iekārtu elektromagnētisko savietojamību. Tās mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus darbību, prasot, lai iekārtām būtu elektromagnētiskā savietojamība atbilstošā līmenī.

2. pants

Darbības joma

1.   Šo direktīvu piemēro iekārtām, kā tās definētas 3. pantā.

2.   Šo direktīvu nepiemēro:

a)

iekārtām, uz ko attiecas Direktīva 1999/5/EK;

b)

aeronavigācijas ražojumiem, daļām un pierīcēm, kas minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 216/2008 (2008. gada 20. februāris) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (9);

c)

radioiekārtām, ko izmanto radioamatieri, kā paredzēts noteikumos par radiosakariem, kuri pieņemti saskaņā ar Starptautiskās Telesakaru savienības statūtiem un Starptautiskās Telesakaru savienības konvenciju (10), ja vien iekārtas nav darītas pieejamas tirgū;

d)

iekārtām, kuru fizisko parametru raksturs ir tāds, ka:

i)

tās nespēj radīt vai papildināt elektromagnētisku starojumu, kas augstāks par līmeni, kādā paredzētajā veidā darbojas radio un telekomunikāciju iekārtas un citas iekārtas; kā arī

ii)

tās darbojas bez nepieņemamas pasliktināšanās, ja pastāv tādi elektromagnētiskie traucējumi, kas parasti rodas to paredzētajā lietojumā;

e)

pēc individuāla pasūtījuma izgatavotiem novērtēšanas komplektiem, kas paredzēti izmantošanai vienīgi pētniecības un izstrādes objektos šādiem nolūkiem.

Pirmās daļas c) apakšpunktā sastāvdaļu komplektus, ko montēt paredzēts radioamatieriem, kā arī iekārtas, kuras darītas pieejamas tirgū un kuras radioamatieri pārveidojuši savām vajadzībām, neuzskata par iekārtām, kas pieejamas tirgū.

3.   Ja attiecībā uz 1. punktā minētajām iekārtām pamatprasības, kas izklāstītas I pielikumā, pilnīgi vai daļēji tiek sīkāk izklāstītas citos Savienības tiesību aktos, šo direktīvu šīm iekārtām nepiemēro vai pārtrauc piemērot attiecībā uz šādām prasībām dienā, kad stājas spēkā attiecīgie Savienības tiesību akti.

4.   Šī direktīva neskar to Savienības vai attiecīgo valstu tiesību aktu piemērošanu, kuri reglamentē iekārtu drošumu.

3. pants

Definīcijas

1.   Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“iekārta” ir jebkurš aparāts vai stacionārs komplekss;

2)

“aparāts” ir jebkura gatava ierīce vai to kombinācija, kas ir pieejama tirgū kā viena funkcionāla vienība, kura paredzēta galalietotājam un kura var radīt elektromagnētiskos traucējumus vai kuras darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

3)

“stacionārs komplekss” ir dažādu veidu aparātu un attiecīgos gadījumos citu ierīču noteikta kombinācija, ko montē un uzstāda iepriekš noteiktā vietā, kur to paredzēts lietot pastāvīgi;

4)

“elektromagnētiska savietojamība” ir iekārtas spēja normāli darboties elektromagnētiskā vidē, neradot nepieņemamus elektromagnētiskus traucējumus citām iekārtām šajā vidē;

5)

“elektromagnētiski traucējumi” ir jebkura elektromagnētiska parādība, kas var pasliktināt iekārtas darbību; elektromagnētisks traucējums var būt elektromagnētisks troksnis, nevēlams signāls vai pārmaiņas pašā elektromagnētisko viļņu izplatības vidē;

6)

“imunitāte” ir iekārtas spēja elektromagnētisko traucējumu klātbūtnē bez traucējumiem darboties, kā paredzēts;

7)

“drošuma vajadzības” ir vajadzības sargāt cilvēka dzīvību vai īpašumu;

8)

“elektromagnētiskā vide” ir visas elektromagnētiskās parādības, kas novērojamas kādā konkrētā vietā;

9)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas aparātu piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

10)

“laist tirgū” nozīmē aparātu pirmo reizi darīt pieejamu Savienības tirgū;

11)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo aparātu vai kas ir projektējis vai izgatavojis un laiž minēto aparātu tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

12)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvaru rīkoties tā vārdā un veikt konkrētus uzdevumus;

13)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts aparātu;

14)

“izplatītājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara aparātu pieejamu tirgū;

15)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

16)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām iekārtai ir jāatbilst;

17)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

18)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

19)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

20)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar aparātu saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

21)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

22)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ aparātu, kas jau ir bijis pieejams galalietotājam;

23)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka aparāts no piegādes ķēdes tiek darīts pieejams tirgū;

24)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

25)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka aparāts atbilst piemērojamām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

2.   Piemērojot šo direktīvu, par aparātiem uzskata:

1)

“sastāvdaļas” vai “montāžas mezglus”, kuri paredzēti tam, lai galalietotājs tos iekļautu kādā aparātā, un kuri var radīt elektromagnētiskos traucējumus vai kuru darbību var ietekmēt elektromagnētiskie traucējumi;

2)

“pārvietojamus kompleksus”, kas ir aparātu un attiecīgos gadījumos citu ierīču kombinācijas, kuras paredzēts pārvietot un lietot vairākās vietās.

4. pants

Pieejamība tirgū un nodošana ekspluatācijā

Dalībvalstis veic visus atbilstošos pasākumus, lai nodrošinātu, ka iekārtas dara pieejamas tirgū un/vai laiž ekspluatācijā vienīgi tad, ja tās – pareizi uzstādot, uzturot un lietojot paredzētajam mērķim – atbilst šai direktīvai.

5. pants

Iekārtu brīva aprite

1.   Ar elektromagnētisko savietojamību saistītu iemeslu dēļ dalībvalstis nekavē tādu iekārtu pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā savā teritorijā, kas atbilst šai direktīvai.

2.   Šīs direktīvas prasības neliedz jebkurā dalībvalstī piemērot šādus īpašos pasākumus attiecībā uz iekārtu nodošanu ekspluatācijā vai lietošanu:

a)

pasākumus, lai pārvarētu esošu vai paredzamu elektromagnētiskās savietojamības problēmu konkrētajā objektā;

b)

drošības apsvērumu dēļ paredzētus pasākumus, lai aizsargātu publiskos telekomunikāciju tīklus vai uztvērējstacijas vai raidstacijas, ko lieto drošības vajadzībām un izmanto stingri noteiktā spektrā.

Neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 98/34/EK (1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (11), dalībvalstis par minētajiem īpašajiem pasākumiem paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm.

Īpašos pasākumus, kas ir akceptēti, Komisija publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Dalībvalstis nerada šķēršļus tam, ka tirdzniecības izstādēs, izstādēs un līdzīgos pasākumos izstāda un/vai demonstrē iekārtas, kas neatbilst šai direktīvai, ja labi redzama zīme skaidri norāda, ka šādas iekārtas nedrīkst darīt pieejamas tirgū un/vai ekspluatācijā tikmēr, kamēr nav nodrošināta to atbilstība šai direktīvai. Demonstrāciju var veikt vienīgi ar nosacījumu, ka ir veikti piemēroti pasākumi elektromagnētisko traucējumu novēršanai.

6. pants

Pamatprasības

Iekārtas atbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

7. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot savus aparātus tirgū, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un izgatavoti saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   Ražotāji sagatavo II vai III pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic 14. pantā minēto attiecīgo atbilstības novērtēšanas procedūru vai nodrošina tās veikšanu.

Ja ar šo procedūru ir pierādīts, ka aparāts atbilst piemērojamām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi.

3.   Ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju 10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā aparāta konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta aparāta atbilstība.

5.   Ražotāji nodrošina, lai aparāts, ko viņi laiduši tirgū, ir marķēts ar tipa, partijas vai sērijas numuru vai citu identifikācijas elementu vai, ja aparāta izmērs vai raksturs to neļauj, lai vajadzīgā informācija ir sniegta uz iepakojuma vai aparātam pievienotajā dokumentā.

6.   Ražotāji uz aparāta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai elektroiekārtai pievienotajā dokumentā. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka aparātam ir pievienotas instrukcijas un 18. pantā minētā informācija patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka aparāts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu aparāta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja aparāts rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi aparātu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu aparāta atbilstību šai direktīvai. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada aparāti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

8. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 7. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un pienākums sagatavot 7. panta 2. punktā minēto tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru paredz, ka pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc kompetentās valsts iestādes pamatota pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu aparāta atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarboties ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt aparāti, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

9. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai prasībām atbilstošus aparātus.

2.   Pirms aparāta laišanas tirgū importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgo 14. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru. Viņi nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka aparātam ir CE zīme, ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 7. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka aparāts neatbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, viņš nelaiž aparātu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja aparāts rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Importētāji uz aparāta norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties, vai, ja tas nav iespējams, to norāda uz iepakojuma vai aparātam pievienotajā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka aparātam ir pievienotas instrukcijas un 18. pantā minētā informācija patērētājiem un citiem galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par aparātu, tā uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

6.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka aparāts, kuru tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu aparāta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja aparāts rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi aparātu ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

7.   Importētāji 10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū glabā ES atbilstības deklarācijas kopiju pieejamu tirgus uzraudzības iestādēm un nodrošina, lai minētajām iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

8.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu aparāta atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada aparāti, kurus viņi ir laiduši tirgū.

10. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot aparātu pieejamu tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms aparāts tiek darīts pieejams tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka aparātam ir CE zīme, ka tam ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, kā arī instrukcijas un 18. pantā minētā informācija tās dalībvalsts patērētājiem un galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā aparāts tiks darīts pieejams tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā izklāstītās prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka aparāts neatbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, viņš nedara aparātu pieejamu tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja aparāts rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

3.   Izplatītāji nodrošina, ka laikā, kad tie ir atbildīgi par aparātu, tā uzglabāšanas un pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē tā atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka aparāts, kuru tie ir darījuši pieejamu tirgū, neatbilst šai direktīvai, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu aparāta atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai to izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja aparāts rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi aparātu minētajam nolūkam ir darījuši pieejamu tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu aparāta atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada aparāti, kurus viņi ir darījuši pieejamus tirgū.

11. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū kādu aparātu ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistu aparātu tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, viņu šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 7. pants.

12. pants

Uzņēmēju identifikācija

Uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tiem piegādājuši aparātu;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši aparātu.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad aparāts tiem piegādāts, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši aparātu.

3.   NODAĻA

IEKĀRTU ATBILSTĪBA

13. pants

Pieņēmums par iekārtu atbilstību

Iekārtas, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgām I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

14. pants

Aparāta atbilstības novērtēšanas procedūras

Aparātu atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām pierāda, izmantojot vienu no šīm atbilstības novērtēšanas procedūrām:

a)

iekšējā ražošanas kontrole, kā tā izklāstīta II pielikumā;

b)

ES tipa pārbaude, kurā nosaka atbilstību tipam, pamatotu ar III pielikumā izklāstīto iekšējo ražošanas kontroli.

Ražotājs var izvēlēties ierobežot pirmās daļas b) punktā minētās procedūras piemērošanu un attiecināt to tikai uz dažiem pamatprasību aspektiem, taču ar noteikumu, ka attiecībā uz citiem pamatprasību aspektiem tiek piemērota pirmās daļas a) punktā minētā procedūra.

15. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācija norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir II un III pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā aparātu laiž vai dara pieejamu tirgū.

3.   Ja uz aparātu attiecas vairāk nekā viens Savienības akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par aparāta atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

16. pants

CE zīmes vispārējie principi

Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

17. pants

CE zīmes uzlikšanas noteikumi un nosacījumi

1.   CE zīmi redzami, salasāmi un neizdzēšami uzliek aparātam vai iekļauj tā informācijas plāksnītē. Ja tas nav iespējams vai attaisnojams aparāta īpatnību dēļ, to uzliek uz iepakojuma un pievienotajiem dokumentiem.

2.   CE zīmi uzliek pirms aparāta laišanas tirgū.

3.   Dalībvalstis izmanto spēkā esošos mehānismus, lai nodrošinātu CE zīmes izmantošanas kārtības pareizu piemērošanu, un attiecīgi rīkojas minētās zīmes neatbilstīgas izmantošanas gadījumā.

18. pants

Informācija par aparāta izmantošanu

1.   Aparātam pievieno informāciju par visiem īpašajiem piesardzības pasākumiem, kas – montējot, uzstādot, lietojot aparātu vai veicot tā apkopi – jāievēro, lai nodrošinātu to, ka aparāts, laižot to ekspluatācijā, atbilst I pielikuma 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   Aparātam, kura atbilstība I pielikuma 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām nav nodrošināta dzīvojamos rajonos, pievieno skaidru norādi, attiecīgos gadījumos arī uz iepakojuma, ka tā lietojums ir šādā veidā ierobežots.

3.   Informāciju, kas vajadzīga, lai aparātu varētu lietot atbilstoši paredzētajiem mērķiem, iekļauj aparātam pievienotajā instrukcijā.

19. pants

Stacionāri kompleksi

1.   Aparātiem, kas darīti pieejami tirgū un ko var iekļaut stacionārā kompleksā, piemēro visus attiecīgos noteikumus, kuri attiecībā uz aparātiem izklāstīti šajā direktīvā.

Tomēr 6. līdz 12. un 14. līdz 18. panta prasības nav obligātas attiecībā uz aparātu, ko paredzēts iekļaut konkrētā stacionārā kompleksā un kas citādi nav darīts pieejams tirgū.

Tādos gadījumos pavaddokumentos īpaši norāda stacionāro kompleksu un tā elektromagnētiskās savietojamības parametrus, kā arī norāda piesardzības pasākumus, kas jāveic, lai aparātu iekļautu stacionārā kompleksā, neapdraudot attiecīgā kompleksa atbilstību. Tajā ietver arī 7. panta 5. un 6. punktā un 9. panta 3. punktā minēto informāciju.

Direktīvas I pielikuma 2. punktā minēto labo inženierpraksi dokumentē, un atbildīgā persona vai atbildīgās personas glabā dokumentāciju attiecīgu valsts iestāžu inspekcijas vajadzībām tik ilgi, kamēr stacionārais komplekss darbojas.

2.   Ja pazīmes liecina, ka stacionārs komplekss neatbilst prasībām, jo īpaši, ja ir sūdzības par kompleksa radītiem traucējumiem, attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes var lūgt pierādījumus attiecībā uz stacionārā kompleksa atbilstību un vajadzības gadījumā ierosināt veikt novērtējumu.

Ja ir konstatēta neatbilstība, kompetentās iestādes prasa veikt piemērotus pasākumus, lai nodrošinātu stacionārā kompleksa atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

3.   Dalībvalstis paredz vajadzīgos noteikumus, lai noskaidrotu personu vai personas, kas atbildīgas par to, lai nodrošinātu stacionārā kompleksa atbilstību attiecīgajām pamatprasībām.

4.   NODAĻA

ATBILSTĪBAS NOVĒRTĒŠANAS STRUKTŪRU PAZIŅOŠANA

20. pants

Paziņošana

Dalībvalstis paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm struktūras, kas ir pilnvarotas veikt trešo personu atbilstības novērtēšanas uzdevumus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

21. pants

Paziņojošās iestādes

1.   Dalībvalstis izraugās paziņojošo iestādi, kas ir atbildīga par to novērtēšanas procedūru izveidi un veikšanu, kuras nepieciešamas, lai novērtētu un paziņotu atbilstības novērtēšanas struktūras un uzraudzītu paziņotās struktūras, tostarp to atbilstību 26. pantam.

2.   Dalībvalstis var nolemt, ka 1. punktā minēto novērtēšanu un uzraudzību veic valsts akreditācijas struktūra Regulas (EK) Nr. 765/2008 nozīmē un saskaņā ar to.

3.   Ja paziņojošā iestāde deleģē vai kā citādi uztic veikt 1. punktā minēto novērtēšanu, paziņošanu vai uzraudzīšanu kādai iestādei, kas nav valsts pārvaldes iestāde, šī iestāde ir juridiska persona un mutatis mutandis atbilst 22. pantā noteiktajām prasībām. Turklāt šādai iestādei jābūt spējīgai uzņemties saistības, kas izriet no tās darbībām.

4.   Paziņojošā iestāde uzņemas pilnu atbildību par 3. punktā minētās struktūras veiktajiem uzdevumiem.

22. pants

Prasības paziņojošajām iestādēm

1.   Paziņojošo iestādi izveido tā, lai nebūtu nekādu interešu konfliktu ar atbilstības novērtēšanas struktūrām.

2.   Paziņojošā iestāde ir veidota un darbojas tā, lai nodrošinātu tās darbības objektivitāti un taisnīgumu.

3.   Paziņojošā iestāde ir veidota tā, lai visus lēmumus par atbilstības novērtēšanas struktūras paziņošanu pieņemtu kompetentas personas, kas nav tās pašas personas, kuras veikušas novērtēšanu.

4.   Paziņojošā iestāde nepiedāvā un neveic nekādas darbības, ko veic atbilstības novērtēšanas struktūras, kā arī nesniedz konsultāciju pakalpojumus komerciālā nolūkā vai par konkurētspējīgu samaksu.

5.   Paziņojošā iestāde nodrošina iegūtās informācijas konfidencialitāti.

6.   Paziņojošajai iestādei ir pietiekams skaits kompetentu darbinieku tās pienākumu pienācīgai izpildei.

23. pants

Paziņojošo iestāžu pienākums sniegt informāciju

Dalībvalstis informē Komisiju par atbilstības novērtēšanas struktūru novērtēšanas un paziņošanas procedūrām un paziņoto struktūru uzraudzības procedūrām savā valstī, kā arī par visām izmaiņām šajā informācijā.

Komisija dara šo informāciju publiski pieejamu.

24. pants

Prasības paziņotajām struktūrām

1.   Paziņošanas nolūkā atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 2. līdz 11. punktā noteiktajām prasībām.

2.   Atbilstības novērtēšanas struktūru izveido saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem, un tā ir juridiska persona.

3.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir trešā persona, kas ir neatkarīga no organizācijas vai aparāta, kuru tā novērtē.

Struktūru, kas pieder pie uzņēmumu apvienības vai profesionālas federācijas, kura pārstāv uzņēmumus, kas iesaistīti novērtējamo aparātu projektēšanā, izgatavošanā, piegādē, montāžā, lietošanā vai apkopē, var uzskatīt par šādu struktūru, ja ir pierādīta tās neatkarība un interešu konflikta neesība.

4.   Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav vērtējamo aparātu projektētāji, ražotāji, piegādātāji, uzstādītāji, pircēji, īpašnieki, lietotāji vai apkopes veicēji, ne arī to pārstāvji. Tas neliedz izmantot novērtētos aparātus, kas ir nepieciešami atbilstības novērtēšanas struktūras darbībai, vai izmantot šādus aparātus personīgām vajadzībām.

Atbilstības novērtēšanas struktūra, tās augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumiem, nav tieši saistīti ar minēto aparātu projektēšanu, izgatavošanu vai konstruēšanu, tirdzniecību, uzstādīšanu, lietošanu vai apkopi, kā arī nepārstāv minētajās darbībās iesaistītās personas. Viņi neiesaistās darbībās, kas var būt pretrunā viņu lēmuma neatkarībai vai integritātei attiecībā uz tām novērtēšanas darbībām, kuras viņiem ir paziņotas. Tas jo īpaši attiecas uz konsultāciju pakalpojumiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, lai to meitasuzņēmumu vai apakšlīgumu slēdzēju darbības neietekmētu atbilstības novērtēšanas darbību konfidencialitāti, objektivitāti vai taisnīgumu.

5.   Atbilstības novērtēšanas struktūras un to darbinieki veic atbilstības novērtēšanas darbības ar visaugstāko profesionālo integritāti un vajadzīgo tehnisko kompetenci konkrētajā jomā bez spiediena un pamudinājumiem, jo īpaši finansiāla rakstura, kas varētu ietekmēt viņu lēmumu vai atbilstības novērtēšanas darbību rezultātus, īpaši attiecībā uz personām vai personu grupām, kuras ir ieinteresētas minēto darbību rezultātos.

6.   Atbilstības novērtēšanas struktūra ir spējīga veikt visus atbilstības novērtēšanas uzdevumus, kuri tai noteikti III pielikumā un ar kuriem saistībā tā ir paziņota, neatkarīgi no tā, vai šos uzdevumus veic pati atbilstības novērtēšanas struktūra vai tie tiek veikti tās vārdā un uz tās atbildību.

Atbilstības novērtēšanas struktūras rīcībā vienmēr un par visām atbilstības novērtēšanas procedūrām un aparātu veidiem un kategorijām, ar ko saistībā tā ir paziņota, ir nepieciešamie(-ās):

a)

darbinieki ar tehniskām zināšanām un pietiekamu un atbilstīgu pieredzi, lai veiktu atbilstības novērtēšanas uzdevumus;

b)

to procedūru apraksti, saskaņā ar kurām veic atbilstības novērtēšanu, nodrošinot pārredzamību un minēto procedūru reproducējamības iespēju. Tai ir izstrādāta pienācīga politika un procedūras, ar kurām uzdevumi, ko tā veic kā paziņotā struktūra, ir nodalīti no pārējās darbības;

c)

procedūras darbību veikšanai, kurās pienācīgi ņem vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās aparāta tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai attiecīgie uzņēmumi ražo sērijveida produktus vai ne.

Atbilstības novērtēšanas struktūrai ir nepieciešamie līdzekļi, lai pienācīgi veiktu tehniskos un administratīvos uzdevumus saistībā ar atbilstības novērtēšanas darbībām, un ir piekļuve visam nepieciešamajam aprīkojumam un iekārtām.

7.   Darbiniekiem, kas atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir:

a)

pienācīga tehniskā un profesionālā apmācība, kas aptver visu atbilstības novērtēšanas darbību jomu, par kuru atbilstības novērtēšanas struktūra ir tikusi paziņota;

b)

pietiekamas zināšanas par prasībām attiecībā uz veicamo novērtēšanu un atbilstīgas pilnvaras veikt šo novērtēšanu;

c)

atbilstīgas zināšanas un sapratne par I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, piemērojamajiem saskaņotajiem standartiem un attiecīgajiem noteikumiem Savienības saskaņošanas tiesību aktos un valstu tiesību aktos;

d)

spēja sagatavot sertifikātus, dokumentāciju un ziņojumus, kas pierāda, ka novērtēšana ir veikta.

8.   Tiek garantēta atbilstības novērtēšanas struktūru, to augstākās vadības un darbinieku, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, objektivitāte.

Atalgojums, ko saņem atbilstības novērtēšanas struktūras augstākā vadība un darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, nav atkarīgs no veikto novērtējumu skaita vai to rezultātiem.

9.   Atbilstības novērtēšanas struktūras apdrošina civiltiesisko atbildību, ja vien atbildību neuzņemas valsts saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai ja dalībvalsts pati nav tieši atbildīga par atbilstības novērtēšanu.

10.   Atbilstības novērtēšanas struktūras darbinieki glabā dienesta noslēpumus attiecībā uz visu informāciju, kas iegūta, veicot pienākumus, uz kuriem attiecas III pielikums vai valstu tiesību aktu noteikumi, kas to īsteno, izņemot attiecībā uz tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā darbības tiek veiktas. Īpašumtiesības ir aizsargātas.

11.   Atbilstības novērtēšanas struktūras nodrošina, ka darbinieki, kas ir atbildīgi par atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanu, ir informēti par attiecīgajām standartizācijas darbībām un saskaņā ar attiecīgajiem Savienības saskaņošanas tiesību aktiem izveidotās paziņoto struktūru koordinācijas grupas darbībām, vai pašas piedalās šo darbību veikšanā un piemēro kā pamatnostādnes šīs darba grupas administratīvos lēmumus un sagatavotos dokumentus.

25. pants

Pieņēmums par paziņoto struktūru atbilstību

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda savu atbilstību kritērijiem, kas noteikti attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās, uz kuriem atsauces publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, to uzskata par atbilstīgu 24. pantā izklāstītajām prasībām, ciktāl piemērojamie saskaņotie standarti attiecas uz minētajām prasībām.

26. pants

Paziņoto struktūru meitasuzņēmumi un apakšlīgumu slēgšana

1.   Ja paziņotā struktūra slēdz apakšlīgumus par konkrētu uzdevumu veikšanu saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu, tā pārliecinās, ka apakšlīguma slēdzējs vai meitasuzņēmums atbilst 24. panta prasībām, un attiecīgi informē paziņojošo iestādi.

2.   Paziņotās struktūras uzņemas pilnu atbildību par apakšlīgumu slēdzēju vai meitasuzņēmumu darbību neatkarīgi no tā, kur tie veic uzņēmējdarbību.

3.   Par darbībām var slēgt apakšlīgumu vai tās var veikt meitasuzņēmums tikai tad, ja klients tam piekrīt.

4.   Paziņotās struktūras glabā paziņojošajai iestādei pieejamus attiecīgos dokumentus par apakšuzņēmēja vai meitasuzņēmuma kvalifikāciju novērtēšanu un to veikto darbu saskaņā ar III pielikumu.

27. pants

Paziņošanas pieteikums

1.   Atbilstības novērtēšanas struktūra iesniedz paziņošanas pieteikumu paziņojošajai iestādei tajā dalībvalstī, kur tā veic uzņēmējdarbību.

2.   Paziņošanas pieteikumam pievieno atbilstības novērtēšanas darbību aprakstu, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļus un aparātus, par ko struktūra paziņo sevi par kompetentu, kā arī akreditācijas sertifikātu, ja tāds ir, ko izsniegusi valsts akreditācijas struktūra, apliecinot, ka atbilstības novērtēšanas struktūra atbilst 24. panta prasībām.

3.   Ja attiecīgajai atbilstības novērtēšanas struktūrai nav akreditācijas sertifikāta, tā paziņojošajai iestādei iesniedz visus dokumentāros pierādījumus, kas nepieciešami, lai apstiprinātu, atzītu un regulāri uzraudzītu tās atbilstību 24. panta prasībām.

28. pants

Paziņošanas procedūra

1.   Paziņojošās iestādes var paziņot tikai tās atbilstības novērtēšanas struktūras, kuras atbilst 24. panta prasībām.

2.   Tās paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm, izmantojot Komisijas izveidoto un pārvaldīto elektronisko paziņošanas sistēmu.

3.   Paziņojumā iekļauj sīku informāciju par atbilstības novērtēšanas darbībām, atbilstības novērtēšanas moduli vai moduļiem, attiecīgo aparātu un attiecīgo kompetences apliecinājumu.

4.   Ja paziņošana ir veikta, neizmantojot 27. panta 2. punktā minēto akreditācijas sertifikātu, paziņojošā iestāde iesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm dokumentārus pierādījumus, kuri apliecina atbilstības novērtēšanas struktūras kompetenci un veiktos pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka minētā struktūra tiek regulāri uzraudzīta un ka tā joprojām atbilst 24. panta prasībām.

5.   Attiecīgā struktūra drīkst veikt paziņotās struktūras darbības tikai tad, ja Komisija vai pārējās dalībvalstis nav izteikušas iebildumus divu nedēļu laikā no paziņošanas, ja izmanto akreditācijas sertifikātu, vai divu mēnešu laikā no paziņošanas, ja neizmanto akreditācijas procedūru.

Šajā direktīvā tikai šādu struktūru uzskata par paziņoto struktūru.

6.   Paziņojošā iestāde paziņo Komisijai un pārējām dalībvalstīm par attiecīgām turpmākām izmaiņām paziņojumā.

29. pants

Paziņoto struktūru identifikācijas numuri un saraksti

1.   Komisija katrai paziņotajai struktūrai piešķir identifikācijas numuru.

Tā piešķir tikai vienu šādu numuru arī tad, ja struktūra ir paziņota saskaņā ar vairākiem Savienības tiesību aktiem.

2.   Komisija dara publiski pieejamu to struktūru sarakstu, kuras paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, tostarp identifikācijas numurus, kas tām piešķirti, un darbības, kuru veikšanai tās paziņotas.

Komisija nodrošina saraksta atjaunināšanu.

30. pants

Izmaiņas paziņojumos

1.   Ja paziņojošā iestāde ir noskaidrojusi vai ir tikusi informēta, ka paziņotā struktūra vairs neatbilst 24. panta prasībām vai nepilda savus pienākumus, paziņojošā iestāde attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē paziņojumu, ņemot vērā to, kādā mērā attiecīgā struktūra nav spējusi nodrošināt atbilstību minētajām prasībām vai pildīt savus pienākumus. Tā nekavējoties par to attiecīgi informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

2.   Ja paziņojums ir ierobežots, apturēts vai anulēts vai ja paziņotā struktūra ir beigusi darbību, paziņotāja dalībvalsts veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka minētās struktūras dokumentus apstrādā cita paziņotā struktūra vai arī tie pēc pieprasījuma ir pieejami atbildīgajām paziņojošajām un tirgus uzraudzības iestādēm.

31. pants

Paziņoto struktūru kompetences apšaubīšana

1.   Komisija izmeklē visus gadījumus, kad tai ir radušās šaubas vai tai ir ziņots par šaubām attiecībā uz kādas paziņotās struktūras kompetenci vai tās spēju pastāvīgi izpildīt prasības un pienākumus, kuri uz to attiecas.

2.   Paziņotāja dalībvalsts pēc pieprasījuma sniedz Komisijai visu informāciju saistībā ar attiecīgās struktūras paziņojuma pamatojumu vai paziņotās struktūras kompetences saglabāšanu.

3.   Komisija nodrošina, lai visa aizsargājamā informācija, kas saņemta izmeklēšanas gaitā, tiktu apstrādāta kā konfidenciāla informācija.

4.   Ja Komisija pārliecinās, ka paziņotā struktūra neatbilst vai vairs neatbilst tās paziņošanas prasībām, tā pieņem īstenošanas aktu, pieprasot paziņojušajai dalībvalstij veikt nepieciešamos koriģējošos pasākumus, tostarp paziņošanas atsaukšanu, ja tas ir nepieciešams.

Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 41. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

32. pants

Paziņoto struktūru pienākumi to darbības laikā

1.   Paziņotās struktūras veic atbilstības novērtēšanu saskaņā ar III pielikumā paredzētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Atbilstības novērtēšanu veic samērīgi, neradot lieku slogu uzņēmējiem.

Atbilstības novērtēšanas struktūras īsteno savu darbību, pienācīgi ņemot vērā uzņēmuma lielumu, nozari, kurā tas darbojas, struktūru, attiecīgās tehnoloģijas sarežģītības pakāpi un to, vai ražošanas process ir masveida vai sērijveida.

To darot, tās tomēr ievēro tādu stingrību un aizsardzības līmeni, kāds vajadzīgs, lai aparāts atbilstu šai direktīvai.

3.   Ja paziņotā struktūra konstatē, ka ražotājs nav izpildījis I pielikumā vai atbilstīgajos saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās izklāstītās pamatprasības, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un neizsniedz sertifikātu.

4.   Ja, uzraugot atbilstību pēc sertifikāta izsniegšanas, paziņotā struktūra konstatē, ka aparāts vairs neatbilst prasībām, tā pieprasa, lai ražotājs veiktu attiecīgus koriģējošos pasākumus, un vajadzības gadījumā aptur vai anulē sertifikātu.

5.   Ja koriģējošie pasākumi netiek veikti vai nedod vēlamo rezultātu, paziņotā struktūra attiecīgi ierobežo, aptur vai anulē sertifikātus.

33. pants

Paziņoto struktūru lēmumu pārsūdzība

Dalībvalstis nodrošina, lai būtu pieejama pārsūdzības procedūra attiecībā uz paziņotās struktūras lēmumiem.

34. pants

Paziņoto struktūru pienākums sniegt informāciju

1.   Paziņotās struktūras informē paziņojošo iestādi par:

a)

sertifikātu atteikšanu, ierobežošanu, apturēšanu vai anulēšanu;

b)

apstākļiem, kas ietekmē paziņojuma darbības jomu, vai paziņošanas nosacījumiem;

c)

informācijas pieprasījumiem par atbilstības novērtēšanas darbībām, ko tās saņēmušas no tirgus uzraudzības iestādēm;

d)

atbilstības novērtēšanas darbībām, kas veiktas paziņošanas darbības jomā, un visām citām veiktajām darbībām, tostarp pārrobežu darbībām un apakšuzņēmēja līgumu slēgšanu – pēc pieprasījuma.

2.   Paziņotās struktūras sniedz pārējām struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu un veic līdzīgas atbilstības novērtēšanas darbības, kuras attiecas uz tiem pašiem aparātiem, attiecīgu informāciju par jautājumiem saistībā ar negatīviem un, pēc pieprasījuma, pozitīviem atbilstības novērtēšanas rezultātiem.

35. pants

Pieredzes apmaiņa

Komisija organizē pieredzes apmaiņu starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par paziņošanas politiku.

36. pants

Paziņoto struktūru koordinācija

Komisija nodrošina, lai tiktu izveidota attiecīga koordinācija un sadarbība starp struktūrām, kas paziņotas saskaņā ar šo direktīvu, un lai tā pienācīgi tiktu īstenota nozares paziņoto struktūru grupas veidā.

Dalībvalstis nodrošina, lai to paziņotās struktūras tieši vai ar ieceltu pārstāvju starpniecību piedalītos minētās grupas darbā.

5.   NODAĻA

SAVIENĪBAS TIRGUS UZRAUDZĪBA, TO APARĀTU KONTROLE, KURUS IEVED SAVIENĪBAS TIRGŪ, UN SAVIENĪBAS DROŠĪBAS PROCEDŪRA

37. pants

Savienības tirgus uzraudzība un to aparātu kontrole, kuri nokļūst Savienības tirgū

Aparātiem piemēro Regulas (EK) Nr. 765/2008 15. panta 3. punktu un 16. līdz 29. pantu.

38. pants

Procedūra darbībām ar aparātiem, kuri rada apdraudējumu valsts līmenī

1.   Ja kādas dalībvalsts tirgus uzraudzības iestādēm ir pietiekams iemesls uzskatīt, ka aparāts, uz kuru attiecas šī direktīva, rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva, tās veic attiecīgā aparāta novērtēšanu, aptverot visas šajā direktīvā noteiktās attiecīgās prasības. Attiecīgie uzņēmēji minētajā nolūkā pēc vajadzības sadarbojas ar tirgus uzraudzības iestādēm.

Ja pirmajā daļā minētajā novērtēšanā tirgus uzraudzības iestādes konstatē, ka aparāts neatbilst šai direktīvai, tās nekavējoties lūdz attiecīgo uzņēmēju veikt visas atbilstīgās koriģējošās darbības, kas nepieciešamas, lai panāktu atbilstību minētajām prasībām vai lai proporcionāli apdraudējumam aparātu izņemtu no tirgus vai atsauktu šo iestāžu noteiktajā pienācīgajā termiņā.

Tirgus uzraudzības iestādes attiecīgi informē attiecīgo paziņoto struktūru.

Uz šā punkta otrajā daļā minētajiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 765/2008 21. pants.

2.   Ja tirgus uzraudzības iestādes uzskata, ka neatbilstība neaprobežojas tikai ar valsts teritoriju, tās informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par novērtējuma rezultātiem un par pasākumiem, ko tās lūgušas veikt uzņēmējam.

3.   Uzņēmējs nodrošina, lai tiktu veikti visi piemērotie koriģējošie pasākumi saistībā ar visiem attiecīgajiem aparātiem, kurus tas darījis pieejamus Savienības tirgū.

4.   Ja attiecīgais uzņēmējs 1. punkta otrajā daļā noteiktajā laikposmā neveic pienācīgus koriģējošos pasākumus, tirgus uzraudzības iestādes veic visus vajadzīgos pagaidu pasākumus, lai aizliegtu vai ierobežotu to, ka aparāts tiek darīts pieejams valsts tirgū, izņemts no tirgus vai atsaukts.

Par šiem pasākumiem tirgus uzraudzības iestādes nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis.

5.   Šā panta 4. punkta otrajā daļā minētajā informācijā ietver visas pieejamās ziņas, jo īpaši datus neatbilstīgā aparāta identificēšanai, datus par aparāta izcelsmi, paziņotās neatbilstības veidu un ar to saistīto apdraudējumu, veikto valsts pasākumu veidu un ilgumu, kā arī attiecīgā uzņēmēja viedokli. Tirgus uzraudzības iestādes jo īpaši norāda, vai neatbilstība ir saistīta ar kādu no šiem:

a)

aparāta neatbilstība šajā direktīvā izklāstītajām prasībām, kas saistītas ar sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem; vai

b)

trūkumi 13. pantā minētajos saskaņotajos standartos, kurus ievērojot var pieņemt, ka ir nodrošināta atbilstība.

6.   Citas dalībvalstis, izņemot to dalībvalsti, kura uzsākusi šajā pantā minēto procedūru, nekavējoties informē Komisiju un pārējās dalībvalstis par pieņemtajiem pasākumiem un sniedz to rīcībā esošu papildu informāciju saistībā ar attiecīgā aparāta neatbilstību, un, ja tās nepiekrīt pieņemtajam valsts pasākumam, informē par saviem iebildumiem.

7.   Ja trīs mēnešu laikā pēc 4. punkta otrajā daļā minētās informācijas saņemšanas neviena dalībvalsts vai Komisija nav cēlusi iebildumus pret kādas dalībvalsts veiktu pagaidu pasākumu, šo pasākumu uzskata par pamatotu.

8.   Dalībvalstis nodrošina, lai saistībā ar attiecīgo aparātu nekavējoties tiktu veikti piemēroti ierobežojoši pasākumi, piemēram, aparāta izņemšana no tirgus.

39. pants

Savienības drošības procedūra

1.   Ja, pabeidzot 38. panta 3. un 4. punktā noteikto procedūru, ir izteikti iebildumi pret kādas dalībvalsts veiktajiem pasākumiem vai Komisija uzskata, ka šādi pasākumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, Komisija nekavējoties sāk apspriešanos ar dalībvalstīm un attiecīgo uzņēmēju vai uzņēmējiem un veic valsts pasākuma novērtēšanu. Pamatojoties uz minētā novērtējuma rezultātiem, Komisija pieņem īstenošanas aktu, nosakot, vai valsts pasākums ir pamatots.

Komisija adresē savu lēmumu visām dalībvalstīm un nekavējoties to paziņo tām un attiecīgajam uzņēmējam vai uzņēmējiem.

2.   Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par pamatotu, visas dalībvalstis veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu neatbilstīgā aparāta izņemšanu no to tirgus, un par to attiecīgi informē Komisiju. Ja valsts pasākums tiek uzskatīts par nepamatotu, attiecīgā dalībvalsts minēto pasākumu atceļ.

3.   Ja valsts pasākumu uzskata par pamatotu un aparāta neatbilstība ir attiecināma uz trūkumiem saskaņotajos standartos, kas minēti šīs direktīvas 38. panta 5. punkta b) apakšpunktā, Komisija piemēro Regulas (ES) Nr. 1025/2012 11. pantā paredzēto procedūru.

40. pants

Formāla neatbilstība

1.   Neskarot 38. pantu, ja dalībvalsts konstatē kādu no turpmāk norādītajām problēmām, tā pieprasa, lai attiecīgais uzņēmējs novērš attiecīgo neatbilstību:

a)

CE zīme ir uzlikta, pārkāpjot Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantu vai šīs direktīvas 17. pantu;

b)

CE zīme nav uzlikta;

c)

nav sagatavota ES atbilstības deklarācija;

d)

ES atbilstības deklarācija ir sagatavota nepareizi;

e)

tehniskā dokumentācija nav pieejama vai ir nepilnīga;

f)

informācija, kas minēta 7. panta 6. punktā vai 9. panta 3. punktā, nav norādīta, tā ir nepatiesa vai nepilnīga;

g)

nav izpildīta kāda cita administratīvā prasība, kas noteikta 7. vai 9. pantā.

2.   Ja 1. punktā minētā neatbilstība saglabājas, attiecīgā dalībvalsts veic visus atbilstīgos pasākumus, lai ierobežotu vai aizliegtu aparātu darīt pieejamu tirgū vai nodrošinātu tā atsaukšanu vai izņemšanu no tirgus.

6.   NODAĻA

KOMITEJA, PĀREJAS UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

41. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz Elektromagnētiskās savietojamības komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Komisija apspriežas ar komiteju par visiem jautājumiem, par kuriem saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1025/2012 vai citiem Savienības tiesību aktiem ir jāapspriežas ar nozares ekspertiem.

Turklāt komiteja var izskatīt jebkuru citu jautājumu, kas attiecas uz šīs direktīvas piemērošanu un ko saskaņā ar tās reglamentu var ierosināt tās priekšsēdētājs vai dalībvalsts pārstāvis.

42. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz noteikumus par sankcijām, ko piemēro gadījumos, kad uzņēmēji pārkāpj to valsts tiesību aktu noteikumus, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu to izpildi. Šādi noteikumi smagu pārkāpumu gadījumā var paredzēt kriminālsodus.

Paredzētās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

43. pants

Pārejas noteikumi

Dalībvalstis nekavē tādu iekārtu pieejamību tirgū un nodošanu ekspluatācijā, uz kurām attiecas Direktīva 2004/108/EK, kuras atbilst tās prasībām un kuras tika laistas tirgū pirms 2016. gada 20. aprīļa.

44. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstis līdz 2016. gada 19. aprīlim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu 2. panta 2. punkta, 3. panta 1. punkta 9. līdz 25. apakšpunkta, 4. panta, 5. panta 1. punkta, 7. līdz 12. panta, 15., 16. un 17. panta, 19. panta 1. punkta pirmās daļas, 20. līdz 43. panta, kā arī II, III un IV pielikuma prasības. Dalībvalstis nekavējoties dara zināmu Komisijai minēto pasākumu tekstu.

Tās piemēro minētos pasākumus no 2016. gada 20. aprīļa.

Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Tajos arī iekļauj paziņojumu, ka spēkā esošos normatīvos un administratīvos aktos esošās atsauces uz direktīvu, kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce un kā formulējams minētais paziņojums.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

45. pants

Atcelšana

Direktīvu 2004/108/EK atceļ no 2016. gada 20. aprīļa, neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz direktīvas transponēšanas valsts tiesību aktos un tās piemērošanas termiņiem, kas izklāstīti V pielikumā.

Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu, un tās lasa saskaņā ar šīs direktīvas IV pielikumā iekļauto atbilstības tabulu.

46. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs direktīvas 1. pantu, 2. pantu, 3. panta 1. punkta 1. līdz 8. apakšpunktu, 3. panta 2. punktu, 5. panta 2. un 3. punktu, 6. pantu, 13. pantu, 19. panta 3. punktu, kā arī I pielikumu piemēro no … 2016. gada 20. aprīļa.

47. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Strasbūrā, 2014. gada 26. februārī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 105. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 5. februāra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 20. februāra lēmums.

(3)  OV L 390, 31.12.2004., 24. lpp.

(4)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(5)  OV L 218, 13.8.2008., 82. lpp.

(6)  OV L 91, 7.4.1999., 10. lpp.

(7)  OV L 316, 14.11.2012., 12. lpp.

(8)  OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.

(9)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(10)  Starptautiskās Telesakaru savienības statūti un konvencija, ko pieņēmusi Pilnvaroto papildu konference (Ženēva, 1992) un ko grozījusi Pilnvaroto konference (Kioto, 1994).

(11)  OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.


I PIELIKUMS

PAMATPRASĪBAS

1.   Pamatprasības

Iekārtas, ņemot vērā jaunākos tehnikas sasniegumus, projektē un izgatavo tā, lai nodrošinātu to, ka:

a)

ģenerētie elektromagnētiskie traucējumi nepārsniedz līmeni, virs kura radioiekārtas un telesakaru iekārtas vai citas iekārtas vairs nevar darboties, kā paredzēts;

b)

tās neiespaido tādi elektromagnētiskie traucējumi, kas paredzami to paredzētajā lietojumā, un tas ļauj tām darboties bez paredzētajā lietojumā nepieņemamiem traucējumiem.

2.   Konkrētas prasības stacionāriem kompleksiem

Sastāvdaļu montāža un paredzētais lietojums

Stacionārus kompleksus montē, izmantojot labu inženierpraksi, un respektējot informāciju par to sastāvdaļu paredzēto lietojumu, lai atbilstu 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām.


II PIELIKUMS

A MODULIS – IEKŠĒJĀ RAŽOŠANAS KONTROLE

1.   Iekšējā ražošanas kontrole ir atbilstības novērtēšanas procedūra, kurā ražotājs izpilda šā pielikuma 2., 3., 4., un 5. punktā noteiktos pienākumus, kā arī nodrošina un vienīgi uz savu atbildību paziņo, ka attiecīgais aparāts atbilst tām šai direktīvai, kas uz to attiecas.

2.   Elektromagnētiskās savietojamības novērtējums

Izgatavotājs novērtē aparāta elektromagnētisko savietojamību, pamatojoties uz būtiskām parādībām, lai izpildītu I pielikuma 1. punktā izklāstītās pamatprasības.

Novērtējot elektromagnētisko savietojamību, ņem vērā visus normālos paredzētos darbības apstākļus. Ja aparātam ir iespējamas dažādas konfigurācijas, elektromagnētiskās savietojamības novērtējums apstiprina to, vai aparāts atbilst I pielikuma 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām visās iespējamās konfigurācijās, ko ražotājs uzrāda kā tādas, kas raksturo paredzēto lietojumu.

3.   Tehniskā dokumentācija

Ražotājs izstrādā tehnisko dokumentāciju. Dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt aparāta atbilstību piemērojamajām šai direktīvai, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu.

Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas ir nepieciešams novērtēšanai, tā aptver aparāta projektēšanu, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

a)

vispārīgs aparāta apraksts;

b)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

c)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī aparāta darbības izpratnei;

d)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

e)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti u. tml.;

f)

testēšanas ziņojumi.

4.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai izgatavošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto aparātu atbilstību šā pielikuma 3. punktā minētajai tehniskajai dokumentācijai un I pielikuma 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām.

5.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

5.1.

Ražotājs uzliek CE zīmi katram atsevišķam aparātam, kurš atbilst piemērojamajām šai direktīvai.

5.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra aparāta modeļa ES atbilstības deklarāciju un kopā ar tehnisko dokumentāciju glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē aparātu, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopiju pēc pieprasījuma dara pieejamu attiecīgajām iestādēm.

6.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 5. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var veikt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


III PIELIKUMS

A   DAĻA

B modulis – ES tipa pārbaude

1.

ES tipa pārbaude ir atbilstības novērtēšanas procedūras daļa, ar kuru paziņotā struktūra pārbauda aparāta tehnisko projektu, kā arī pārliecinās un apliecina, ka aparāta tehniskais projekts atbilst I pielikuma 1. punktā izklāstītajām pamatprasībām.

2.

ES tipa pārbaudi veic kā aparāta tehniskā projekta atbilstības novērtējumu, pārbaudot 3. punktā minēto tehnisko dokumentāciju, taču nepārbaudot paraugu (projekta tipu). Tā var attiekties tikai uz dažiem pamatprasību aspektiem, ko precizējis ražotājs viņa pilnvarotais pārstāvis.

3.

Ražotājs iesniedz ES tipa pārbaudes pieteikumu vienai paziņotajai struktūrai pēc savas izvēles.

Pieteikumā norāda tos pamatprasību aspektus, kuru pārbaude ir pieprasīta, un tajā ietver:

a)

ražotāja nosaukumu un adresi un, ja pieteikumu iesniedz pilnvarotais pārstāvis, arī šā pārstāvja ražotāja nosaukumu un adresi,

b)

rakstisku paziņojumu, ka tāds pats pieteikums nav iesniegts nevienai citai paziņotajai struktūrai;

c)

tehnisko dokumentāciju. Tehniskā dokumentācija nodrošina iespēju novērtēt aparāta atbilstību piemērojamajām šai direktīvai, un tā ietver apdraudējuma(-u) atbilstīgu analīzi un novērtējumu. Tehniskajā dokumentācijā norāda piemērojamās prasības, un, ciktāl tas nepieciešams novērtēšanai, tā aptver aparāta projektēšanu, izgatavošanu un darbību. Tehniskajā dokumentācijā, ja vien tas iespējams, ir vismaz šādi elementi:

i)

vispārīgs aparāta apraksts;

ii)

skiču projekts, rasējumi un detaļu, montāžas mezglu, strāvas slēgumu u. tml. shēmas;

iii)

apraksti un skaidrojumi, kas vajadzīgi minēto rasējumu un shēmu, kā arī aparāta darbības izpratnei;

iv)

to pilnībā vai daļēji piemēroto saskaņoto standartu saraksts, uz kuriem ir publicētas atsauces Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, un, ja minētie saskaņotie standarti nav piemēroti, to risinājumu apraksti, kas pieņemti, lai atbilstu šīs direktīvas pamatprasībām, tostarp citu attiecīgo piemēroto tehnisko specifikāciju saraksts. Ja saskaņotie standarti ir piemēroti daļēji, tehniskajā dokumentācijā norāda piemērotās standartu daļas;

v)

veikto projekta aprēķinu, veikto pārbaužu un citi rezultāti u. tml.;

vi)

testēšanas ziņojumi.

4.

Paziņotā struktūra pārbauda tehnisko dokumentāciju, lai novērtētu aparāta tehniskā projekta atbilstību tiem pamatprasību aspektiem, kuru pārbaude ir pieprasīta.

5.

Paziņotā struktūra sagatavo novērtējuma ziņojumu, kurā norāda pasākumus, kas veikti saskaņā ar 4. punktu, un šo pasākumu rezultātus. Neskarot savus pienākumus pret paziņojošajām iestādēm, paziņotā struktūra tikai ar ražotāja piekrišanu pilnīgi vai daļēji izpauž minētā ziņojuma saturu.

6.

Ja tips atbilst šai direktīvai, kas attiecas uz konkrēto aparātu, paziņotā struktūra izdod ražotājam ES tipa pārbaudes sertifikātu. Minētajā sertifikātā iekļauj ražotāja nosaukumu un adresi, pārbaudes secinājumus, tos pamatprasību aspektus, kuri tikuši pārbaudīti, sertifikāta derīguma nosacījumus (ja tādi ir) un apstiprinātā tipa identifikācijai nepieciešamos datus. ES tipa pārbaudes sertifikātam var būt viens vai vairāki pielikumi.

ES tipa pārbaudes sertifikātā un tā pielikumos ir visa attiecīgā informācija, kas ļauj novērtēt izgatavotā aparāta atbilstību pārbaudītajam tipam un veikt pārbaudi lietošanas laikā.

Ja tips neatbilst piemērojamajām šai direktīvai, paziņotā struktūra atsakās izsniegt ES tipa pārbaudes sertifikātu un attiecīgi informē pieteikuma iesniedzēju, precīzi norādot šāda atteikuma iemeslus.

7.

Paziņotā struktūra apzina vispārpieņemto standartu pārmaiņas, kas norāda, ka apstiprinātais tips varētu neatbilst piemērojamajām šai direktīvai, un nosaka, vai šādu pārmaiņu rezultātā ir nepieciešama sīkāka izmeklēšana. Ja tā ir nepieciešama, paziņotā struktūra par to informē ražotāju.

Ražotājs informē paziņoto struktūru, kurā glabājas tehniskā dokumentācija par ES tipa pārbaudes sertifikātu, par visām apstiprinātā tipa izmaiņām, kas var ietekmēt aparāta atbilstību šīs direktīvas pamatprasībām vai minētā sertifikāta derīguma nosacījumus. Šādām izmaiņām ir vajadzīgs papildu apstiprinājums, ko pievieno kā papildinājumu sākotnējam ES tipa pārbaudes sertifikātam.

8.

Katra paziņotā struktūra informē paziņojošo iestādi par ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai jebkuriem to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi vai atsaukusi, un periodiski vai pēc pieprasījuma iesniedz paziņojošajai iestādei šādu sertifikātu un/vai to papildinājumu sarakstu, kuri ir noraidīti vai kuru darbība ir pārtraukta vai citādi ierobežota.

Katra paziņotā struktūra informē pārējās paziņotās struktūras par tiem ES tipa pārbaudes sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir atteikusi, anulējusi, apturējusi vai citādi ierobežojusi, un pēc pieprasījuma arī par tādiem sertifikātiem un/vai to papildinājumiem, kurus tā ir izsniegusi.

Komisija, dalībvalstis un pārējās paziņotās struktūras, iesniedzot pieprasījumu, var saņemt ES tipa pārbaudes sertifikātu un/vai to papildinājumu kopijas. Pēc pieprasījuma Komisija un dalībvalstis var saņemt tehniskās dokumentācijas un paziņotās struktūras veikto pārbaužu rezultātu kopijas. Paziņotā struktūra glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu, tehniskās dokumentācijas, arī ražotāja iesniegtās dokumentācijas, kopijas līdz minētā sertifikāta derīguma termiņa beigām.

9.

Ražotājs glabā ES tipa pārbaudes sertifikāta, tā pielikumu un papildinājumu kopiju kopā ar tehnisko dokumentāciju pieejamas valsts iestādēm 10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū.

10.

Ražotāja pilnvarotais pārstāvis var iesniegt 3. punktā minēto pieteikumu un pildīt pienākumus, kas izklāstīti 7. un 9. punktā ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.

B   DAĻA

C modulis – atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli

1.   Atbilstība tipam, pamatojoties uz iekšējo ražošanas kontroli un uzraudzītām produkta pārbaudēm pēc nejauši izvēlētiem intervāliem, ir atbilstības novērtēšanas procedūra, ar kuru ražotājs izpilda 2., 3. un 4. punktā norādītos pienākumus, kā arī nodrošina un paziņo, ka attiecīgie aparāti atbilst tipam, kas aprakstīts ES tipa pārbaudes sertifikātā, un šai direktīvai, kuras uz tiem attiecas.

2.   Izgatavošana

Ražotājs veic visus vajadzīgos pasākumus, lai izgatavošanas process un tā pārraudzība nodrošinātu izgatavoto aparātu atbilstību ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šai direktīvai, kuras uz tiem attiecas.

3.   CE zīme un ES atbilstības deklarācija

3.1.

Ražotājs CE zīmi uzliek katram atsevišķam aparātam, kas atbilst ES tipa pārbaudes sertifikātā aprakstītajam tipam un šīs direktīvas piemērojamajām prasībām.

3.2.

Ražotājs rakstiski sagatavo katra aparāta modeļa ES atbilstības deklarāciju un glabā to pieejamu valsts iestādēm 10 gadus pēc aparāta laišanas tirgū. ES atbilstības deklarācijā identificē aparāta modeli, kuram tā sagatavota.

ES atbilstības deklarācijas kopija pēc pieprasījuma ir pieejama attiecīgajām iestādēm.

4.   Pilnvarotais pārstāvis

Ražotāja pienākumus, kas izklāstīti 3. punktā, viņa uzdevumā un atbildībā var pildīt pilnvarotais pārstāvis ar noteikumu, ka tie ir precizēti pilnvarā.


IV PIELIKUMS

ES atbilstības deklarācija (Nr. Xxxx)  (1)

1.

Aparāta modelis/Produkts (produkta, partijas, tipa vai sērijas numurs):

2.

Ražotāja vai viņa pilnvarotā pārstāvja vārds, uzvārds jeb nosaukums un adrese:

3.

Šī atbilstības deklarācija ir izdota vienīgi uz ražotāja atbildību.

4.

Deklarācijas priekšmets (aparāta identifikācija, kas nodrošina tā izsekojamību; vajadzības gadījumā tajā var iekļaut pietiekami skaidru krāsainu attēlu, lai aparātu varētu identificēt).

5.

Iepriekš aprakstītais deklarācijas priekšmets atbilst attiecīgajam Savienības saskaņošanas tiesību aktam:

6.

Atsauces uz attiecīgajiem izmantotajiem standartiem, norādot standarta datumu, vai atsauces uz citām tehniskām specifikācijām, norādot specifikācijas datumu, ar kuru saistīta atbilstības deklarēšana:

7.

Attiecīgā gadījumā paziņotā struktūra … (nosaukums, numurs) … ir veikusi … (darbības apraksts) … un izdevusi sertifikātu:

8.

Papildu informācija:

Parakstīts šādas personas vārdā:

(izdošanas vieta un datums):

(vārds, uzvārds, amats) (paraksts):


(1)  Ražotājam atbilstības deklarācijai nav obligāti jāpiešķir numurs.


V PIELIKUMS

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos un piemērošanai

(minēti 45. pantā)

Direktīva

Termiņš transponēšanai

Piemērošanas datums

2004/108/EK

2007. gada 20. janvāris

2007. gada 20. jūlijs


VI PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2004/108/EK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

1. pants un 2. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

2. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts

1. panta 3. punkts

2. panta 2. punkta d) apakšpunkts

1. panta 4. punkts

2. panta 3. punkts

1. panta 5. punkts

2. panta 4. punkts

2. panta 1. punkta a) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 1) apakšpunkts

2. panta 1. punkta b) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 2) apakšpunkts

2. panta 1. punkta c) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 3) apakšpunkts

2. panta 1. punkta d) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 4) apakšpunkts

2. panta 1. punkta e) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 5) apakšpunkts

2. panta 1. punkta f) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 6) apakšpunkts

2. panta 1. punkta g) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 7) apakšpunkts

2. panta 1. punkta h) apakšpunkts

3. panta 1. punkta 8) apakšpunkts

2. panta 2. punkts

3. panta 2. punkts

3. pants

4. pants

4. pants

5. pants

5. pants

6. pants

6. pants

13. pants

7. pants

14. pants

8. pants

16. un 17. pants

9. panta 1. punkts

7. panta 5. punkts

9. panta 2. punkts

7. panta 6. punkts

9. panta 3. punkts

18. panta 1. punkts

9. panta 4. punkts

18. panta 2. punkts

9. panta 5. punkts

18. panta 3. punkts

10. un 11. pants

37., 38. un 39. pants

12. pants

4. nodaļa

13. pants

19. pants

14. pants

45. pants

15. pants

43. pants

16. pants

44. pants

17. pants

46. pants

18. pants

47. pants

I pielikums

I pielikums

II pielikums un IV pielikuma 1. punkts

II pielikums

III pielikums

III pielikums

IV pielikuma 2. punkts

IV pielikums

V pielikums

16. un 17. pants

VI pielikums

24. pants

VII pielikums

VI pielikums


EIROPAS PARLAMENTA PAZIŅOJUMS

Eiropas Parlaments uzskata, ka tikai tādos gadījumos un tiktāl cik īstenošanas akti Regulas (ES) Nr. 182/2011 izpratnē tiek apspriesti sanāksmēs komitejās, tās var uzskatīt par „komitoloģijas komitejām” nozīmē, kas noteikta I pielikumā Pamatnolīgumā par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām. Tādējādi uz komiteju sanāksmēm attiecas pielikumā Pamatnolīguma par Eiropas Parlamenta un Komisijas attiecībām 15. punkta noteikumi gadījumos, kad un tiktāl cik tiek apspriesti citi jautājumi.


29.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 96/107


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2014/31/ES

(2014. gada 26. februāris)

par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz neautomātisko svaru pieejamību tirgū

(pārstrādāta versija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/23/EK (2009. gada 23. aprīlis) par neautomātiskiem svariem (3) ir būtiski grozīta (4). Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību (5), nosaka atbilstības novērtēšanas struktūru akreditācijas noteikumus, paredz tirgus uzraudzības sistēmu produktiem un sistēmu trešo valstu produktu kontrolei, kā arī nosaka vispārīgus principus attiecībā uz CE zīmi.

(3)

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 768/2008/EK (2008. gada 9. jūlijs) par produktu tirdzniecības vienotu sistēmu (6) ir noteikti kopēji principi un atsauces noteikumi, kurus domāts piemērot saistībā ar nozaru tiesību aktiem, lai nodrošinātu saskaņotu pamatu minēto tiesību aktu pārskatīšanai vai pārstrādāšanai. Tādēļ Direktīva 2009/23/EK būtu jāpielāgo minētajam lēmumam.

(4)

Šī direktīva attiecas uz neautomātiskajiem svariem, kuri ir jauni Savienības tirgū brīdī, kad tie tiek laisti šajā tirgū; tas nozīmē, ka tie ir vai nu jauni neautomātiskie svari, ko izgatavojis ražotājs, kurš veic uzņēmējdarbību Savienībā, vai arī jauni vai lietoti neautomātiskie svari, kas importēti no trešās valsts.

(5)

Dalībvalstīm būtu jāuzņemas pienākums pasargāt sabiedrību no nepareiziem svēršanas darbību rezultātiem, ko iegūst, noteiktiem mērķiem izmantojot neautomātiskos svarus.

(6)

Šī direktīva būtu jāpiemēro visu veidu piegādei, tostarp tālpārdošanai.

(7)

Lai nodrošinātu augstu to sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, uz kurām attiecas šī direktīva, kā arī lai garantētu taisnīgu konkurenci Savienības tirgū, uzņēmējiem vajadzētu būt atbildīgiem par neautomātisko svaru atbilstību šai direktīvai, ņemot vērā viņu attiecīgos uzdevumus piegādes ķēdē.

(8)

Visiem uzņēmējiem, kas veido piegādes un izplatīšanas ķēdi, būtu jāveic atbilstīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tie dara pieejamus tirgū tikai tādus neautomātiskos svarus, kas atbilst šai direktīvai. Jāparedz skaidra un samērīga pienākumu sadale atbilstīgi katra uzņēmēja uzdevumiem piegādes un izplatīšanas ķēdē.

(9)

Lai atvieglotu uzņēmēju, tirgus uzraudzības iestāžu un galalietotāju saziņu, dalībvalstīm būtu jāmudina uzņēmēji papildus pasta adresei norādīt arī tīmekļa vietnes adresi.

(10)

Tā kā ražotājs sīki pārzina konstruēšanas un ražošanas procesu, viņš var vislabāk veikt atbilstības novērtēšanas procedūru. Tādēļ atbilstības novērtēšanai arī turpmāk vajadzētu būt vienīgi ražotāja pienākumam.

(11)

Jānodrošina, lai neautomātiskie svari no trešām valstīm, kuri nokļūst Savienības tirgū, atbilstu šai direktīvai un jo īpaši lai ražotāji šiem neautomātiskajiem svariem būtu veikuši pienācīgas atbilstības novērtēšanas procedūras. Tādēļ būtu jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, vai neautomātiskie svari, ko viņi laiž tirgū, atbilst šīs direktīvas prasībām, un ka tie nelaiž tirgū neautomātiskos svarus, kuri šādām prasībām neatbilst vai kuri rada apdraudējumu. Būtu arī jāparedz, ka importētājiem ir jāpārliecinās, ka ir veiktas atbilstības novērtēšanas procedūras un ka neautomātisko svaru marķējums un ražotāju sagatavotā dokumentācija ir pieejama kompetentajām valsts iestādēm pārbaudes veikšanai.

(12)

Laižot neautomātiskos svarus tirgū, katram importētājam uz neautomātiskajiem svariem būtu jānorāda savs nosaukums, reģistrētais komercnosaukums vai reģistrētā preču zīme un pasta adrese saziņai. Būtu jāparedz izņēmumi, tostarp gadījumiem, kad importētājam būtu jāatver iepakojums, lai tikai uz neautomātiskajiem svariem norādītu savu nosaukumu un adresi.

(13)

Izplatītājs dara neautomātiskos svarus pieejamus tirgū pēc tam, kad ražotājs vai importētājs ir tos laidis tirgū, un izplatītājam būtu jārīkojas pietiekami piesardzīgi, lai nodrošinātu, ka viņa apiešanās ar neautomātiskajiem svariem nelabvēlīgi neietekmē minēto svaru atbilstību.

(14)

Ikviens uzņēmējs, kurš vai nu laiž tirgū neautomātiskos svarus ar savu nosaukumu vai preču zīmi, vai izmaina neautomātiskos svarus tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, būtu jāuzskata par ražotāju, un viņam būtu jāuzņemas ražotāja pienākumi.

(15)

Izplatītāji un importētāji ir cieši saistīti ar tirgu, tāpēc tiem būtu jāiesaistās tirgus uzraudzības uzdevumos, ko veic kompetentās valsts iestādes, un tiem vajadzētu būt sagatavotiem aktīvai rīcībai, lai sniegtu kompetentajām iestādēm visu vajadzīgo informāciju par attiecīgajiem neautomātiskajiem svariem.

(16)

Nodrošinot neautomātisko svaru izsekojamību visā piegādes ķēdē, tirgus uzraudzība kļūst vienkāršāka un efektīvāka. Efektīva izsekojamības sistēma atvieglina tirgus uzraudzības iestāžu uzdevumu atrast uzņēmējus, kas neatbilstīgus neautomātiskos svarus darījuši pieejamus tirgū. Glabājot informāciju, kas šajā direktīvā prasīta citu uzņēmēju identifikācijai, nevajadzētu prasīt, lai uzņēmēji šādu informāciju atjaunina par citiem uzņēmējiem, kuri tiem ir piegādājuši neautomātiskos svarus vai kuriem tie ir piegādājuši neautomātiskos svarus.

(17)

Šajā direktīvā būtu jānosaka tikai pamatprasības attiecībā uz metroloģiju un veiktspēju saistībā ar neautomātiskiem svariem. Lai varētu vieglāk novērtēt atbilstību šajā direktīvā paredzētajām metroloģijas un veiktspējas pamatprasībām, jāparedz pieņēmums par to neautomātisko svaru atbilstību, kas atbilst saskaņotajiem standartiem, kuri pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1025/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Eiropas standartizāciju (7), ar mērķi formulēt sīki izstrādātas minēto prasību tehniskās specifikācijas, jo īpaši attiecībā uz metroloģiskajām īpašībām, kā arī projekta un konstrukcijas īpašībām.

(18)

Regulā (ES) Nr. 1025/2012 paredzēta procedūra iebildumu izteikšanai pret saskaņotajiem standartiem, ja minētie standarti tikai daļēji atbilst šīs direktīvas prasībām.

(19)

Lai nodrošinātu efektīvu aizsardzību lietotājiem un trešām personām, vajadzīgs novērtējums par atbilstību attiecīgajiem metroloģiskajiem un tehniskajiem noteikumiem.

(20)

Lai uzņēmēji varētu pierādīt un kompetentās iestādes nodrošināt, ka neautomātiskie svari, kas ir darīti pieejami tirgū, atbilst pamatprasībām, jāparedz atbilstības novērtēšanas procedūras. Lēmumā Nr. 768/2008/EK paredzēti atbilstības novērtēšanas procedūru moduļi, kas ietver procedūras pieaugošā stingrības pakāpē, kuras ir proporcionālas apdraudējuma līmenim un nepieciešamajam drošuma līmenim. Lai nodrošinātu saskaņotību starp nozarēm un izvairītos no ad hoc gadījumiem, atbilstības novērtēšanas procedūras būtu jāizvēlas no minētajiem moduļiem.

(21)

Ražotājiem būtu jāsagatavo ES atbilstības deklarācija, kur sniedz saskaņā ar šo direktīvu prasīto informāciju par neautomātisko svaru atbilstību šīs direktīvas un pārējo attiecīgo Savienības saskaņošanas tiesību aktu prasībām.

(22)

Lai nodrošinātu efektīvu piekļuvi informācijai tirgus uzraudzības nolūkiem, informācijai, kas vajadzīga, lai noteiktu visus piemērojamos Savienības aktus, vajadzētu būt pieejamai vienotā ES atbilstības deklarācijā. Lai samazinātu uzņēmēju administratīvo slogu, minētā vienotā ES atbilstības deklarācija var būt dokumentācija, kurā iekļautas atbilstīgas atsevišķās atbilstības deklarācijas.

(23)

CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, kas norāda neautomātisko svaru atbilstību, ir redzamais rezultāts veselam procesam, kas plašākā nozīmē ietver arī atbilstības novērtēšanu. Vispārīgie principi, kas reglamentē CE zīmi un tās saistību ar citiem marķējumiem, ir noteikti Regulā (EK) Nr. 765/2008. Šajā direktīvā būtu jānosaka CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma uzlikšanas noteikumi.

(24)

Šajā direktīvā noteiktās atbilstības novērtēšanas procedūras paredz to atbilstības novērtēšanas struktūru iesaistīšanos, kuras dalībvalstis paziņojušas Komisijai.

(25)

Pieredze liecina, ka Direktīvā 2009/23/EK noteiktie kritēriji, kuriem atbilstības novērtēšanas struktūrām jāatbilst, lai tās paziņotu Komisijai, nav pietiekami, lai nodrošinātu paziņoto struktūru vienlīdz augsta līmeņa darbību visā Savienībā. Tomēr ir svarīgi, lai visas paziņotās struktūras veiktu savas funkcijas vienādā līmenī un godīgas konkurences apstākļos. Tādēļ jānosaka obligātās prasības atbilstības novērtēšanas struktūrām, kuras vēlas tikt paziņotas, lai varētu sniegt atbilstības novērtēšanas pakalpojumus.

(26)

Ja atbilstības novērtēšanas struktūra pierāda atbilstību kritērijiem, kas noteikti saskaņotajos standartos, būtu jāpieņem, ka tā atbilst atbilstīgajām prasībām, kuras noteiktas šajā direktīvā.

(27)

Lai nodrošinātu saskaņotu atbilstības novērtēšanas kvalitātes līmeni, ir arī svarīgi noteikt prasības paziņojošajām iestādēm un citām struktūrām, kas piedalās paziņoto struktūru novērtēšanā, paziņošanā un uzraudzībā.

(28)

Šajā direktīvā izveidotā sistēma būtu jāpapildina ar akreditācijas sistēmu, kas paredzēta Regulā (EK) Nr. 765/2008. Akreditācija ir svarīgs līdzeklis, kā verificēt atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, tāpēc tā arī būtu jāizmanto paziņošanā.

(29)

Regulā (EK) Nr. 765/2008 paredzētā pārredzamā akreditācija, kas nodrošina atbilstības sertifikātu vajadzīgo uzticamību, valstu publiskā sektora iestādēm visā Savienībā būtu jāuzskata par vēlamāko līdzekli, kā pierādīt atbilstības novērtēšanas struktūru tehnisko kompetenci. Tomēr valstu iestādes var uzskatīt, ka tām ir piemēroti līdzekļi, ar ko pašām veikt minēto novērtēšanu. Šādos gadījumos, lai nodrošinātu citu valsts iestāžu veiktās novērtēšanas pienācīgu ticamības līmeni, valsts iestādēm būtu jāiesniedz Komisijai un pārējām dalībvalstīm vajadzīgie dokumentārie pierādījumi, ka izvērtētās atbilstības novērtēšanas struktūras atbilst attiecīgajām normatīvajām prasībām.

(30)

Atbilstības novērtēšanas struktūras bieži piešķir apakšlīgumus par kādām to darbības daļām saistībā ar atbilstības novērtēšanu vai izmanto meitasuzņēmumu. Lai nodrošinātu aizsardzības līmeni, kāds nepieciešams tirgū laižamajiem neautomātiskajiem svariem, ir ļoti svarīgi, lai atbilstības novērtēšanas uzdevumu veikšanai apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi atbilstu tādām pašām prasībām, kādām paziņotās struktūras. Tādēļ ir svarīgi, lai paziņojamo struktūru kompetences un snieguma novērtēšana un jau paziņoto struktūru uzraudzība attiektos arī uz darbībām, kuras veic apakšlīgumu slēdzēji un meitasuzņēmumi.

(31)

Jāpalielina paziņošanas procedūras efektivitāte un pārredzamība, un jo īpaši tā jāpielāgo jaunajām tehnoloģijām, lai paziņošanu varētu veikt elektroniski.

(32)

Paziņotās struktūras var piedāvāt savus pakalpojumus visā Savienībā, tāpēc ir lietderīgi dot pārējām dalībvalstīm un Komisijai iespēju iebilst pret paziņoto struktūru. Tādēļ ir svarīgi noteikt laikposmu, kurā var novērst visas šaubas vai bažas par atbilstības novērtēšanas struktūru kompetenci, pirms tās sāk darboties kā paziņotās struktūras.

(33)

Konkurētspējai ir svarīgi, lai paziņotās struktūras piemērotu atbilstības novērtēšanas procedūras, neradot lieku apgrūtinājumu uzņēmējiem. Tā paša iemesla dēļ un lai nodrošinātu vienādu attieksmi pret uzņēmējiem, jānodrošina konsekventa atbilstības novērtēšanas procedūru tehniskā piemērošana. Vislabāk to var panākt ar atbilstīgu koordinēšanu un sadarbību starp paziņotajām struktūrām.

(34)

Dalībvalstīm būtu jāveic visi atbilstīgie pasākumi, lai nodrošinātu, ka neautomātiskos svarus var laist tirgū tikai tad, ja tie, pareizi uzglabāti un izmantoti paredzētajam nolūkam vai izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, neapdraud cilvēku veselību un drošību. Būtu jāuzskata, ka neautomātiskie svari neatbilst šajā direktīvā noteiktajām pamatprasībām tikai tādos izmantošanas apstākļos, ko var saprātīgi paredzēt, proti, ja šāda izmantošana varētu rasties likumīgas un viegli paredzamas cilvēku uzvedības rezultātā.

(35)

Lai nodrošinātu juridisko noteiktību, jāprecizē, ka Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumi par Savienības tirgus uzraudzību un kontroli attiecībā uz produktiem, kas nokļūst Savienības tirgū, attiecas uz neautomātiskiem svariem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Šai direktīvai nevajadzētu kavēt dalībvalstis no kompetento iestāžu izvēles šo uzdevumu veikšanai.

(36)

Direktīvā 2009/23/EK jau ir paredzēta drošības procedūra, kas ļauj Komisijai pārbaudīt, vai ir pamatots dalībvalsts veikts pasākums attiecībā uz neautomātiskiem svariem, kurus tā uzskata par neatbilstīgiem. Lai uzlabotu pārredzamību un samazinātu procedūras laiku, jāuzlabo esošā drošības procedūra, lai padarītu to efektīvāku un lai tajā izmantotu dalībvalstīm pieejamās zināšanas.

(37)

Pašreizējā sistēma būtu jāpapildina ar procedūru, kas ļauj ieinteresētajām personām saņemt informāciju par pasākumiem, kurus paredzēts veikt attiecībā uz neautomātiskajiem svariem, kas rada apdraudējumu sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz kuriem attiecas šī direktīva. Tai būtu arī jāļauj tirgus uzraudzības iestādēm sadarbībā ar attiecīgajiem uzņēmējiem savlaicīgāk rīkoties saistībā ar šādiem neautomātiskajiem svariem.

(38)

Ja dalībvalstis un Komisija vienojas par kādas dalībvalsts veiktā pasākuma pamatotību, Komisijai turpmāk nebūtu jāiesaistās, izņemot gadījumus, kad neatbilstības iemesls var būt saskaņotā standarta trūkumi.

(39)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (8).

(40)

Būtu jāizmanto konsultēšanās procedūra, lai pieņemtu īstenošanas aktus, ar kuriem paziņojušajai dalībvalstij prasa veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus attiecībā uz paziņotajām struktūrām, kas vairs neatbilst paziņošanas prasībām.

(41)

Pārbaudes procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu īstenošanas aktus attiecībā uz atbilstīgiem neautomātiskajiem svariem, kas rada apdraudējumu cilvēku veselībai vai drošībai vai citiem sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem.

(42)

Ar šo direktīvu izveidotajai komitejai atbilstīgi iedibinātai praksei var būt noderīga loma, izskatot ar šīs direktīvas piemērošanu saistītus jautājumus, kurus saskaņā ar komitejas reglamentu ierosina vai nu tās priekšsēdētājs, vai dalībvalsts pārstāvis.

(43)

Ja tiek izskatīti jautājumi, kas attiecas uz šo direktīvu, izņemot jautājumus par tās īstenošanu vai pārkāpumiem, Komisijas ekspertu grupā, Eiropas Parlamentam atbilstīgi pastāvošajai praksei būtu jāsaņem pilnīga informācija un dokumentācija un vajadzības gadījumā – uzaicinājums piedalīties šādās sanāksmēs.

(44)

Komisijai ar īstenošanas aktiem, nepiemērojot Regulu (ES) Nr. 182/2011 šo aktu īpašā rakstura dēļ, būtu jānosaka, vai dalībvalstu pieņemtie pasākumi attiecībā uz neatbilstīgiem neautomātiskajiem svariem ir pamatoti.

(45)

Dalībvalstīm būtu jāpieņem noteikumi par sankcijām, kas piemērojamas par to valstu tiesību aktu noteikumu pārkāpumiem, kuri pieņemti, ievērojot šo direktīvu, un būtu jānodrošina minēto noteikumu izpilde. Paredzētajām sankcijām vajadzētu būt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

(46)

Ir jāparedz saprātīgi pārejas pasākumi, kas nodrošinātu tādu neautomātisko svaru pieejamību tirgū un/vai nodošanu ekspluatācijā, kuri pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu, jau ir laisti tirgū saskaņā ar Direktīvu 2009/23/EK, bez nepieciešamības panākt atbilstību papildu produktu prasībām. Tādēļ izplatītājiem vajadzētu varēt piegādāt neautomātiskos svarus, kuri ir laisti tirgū, proti, krājumus, kas jau ir izplatīšanas ķēdē, pirms dienas, kad jāpiemēro valstu pasākumi, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(47)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi, proti, nodrošināt, lai neautomātiskie svari tirgū atbilstu prasībām, kas paredz augstu to sabiedrības interešu aizsardzības līmeni, uz kurām attiecas šī direktīva, vienlaikus garantējot iekšējā tirgus darbību, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(48)

Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(49)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem V pielikuma B daļā norādīto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un to piemērošanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1.   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Darbības joma

1.   Šī direktīva attiecas uz visiem neautomātiskajiem svariem.

2.   Šajā direktīvā nošķir šādas neautomātisko svaru lietošanas kategorijas:

a)

masas noteikšana komercdarījumos;

b)

masas noteikšana, lai aprēķinātu nodevas, tarifus, nodokļus, prēmijas, sodanaudu, kompensācijas, atlīdzību vai tamlīdzīgus maksājumus;

c)

masas noteikšana normatīvo un administratīvo aktu piemērošanai, kā arī eksperta atzinuma sniegšanai tiesā;

d)

masas noteikšana medicīnas praksē, sverot pacientus novērošanas, diagnosticēšanas un ārstniecības vajadzībām;

e)

masas noteikšana farmācijā, lai pagatavotu zāles pēc receptes, kā arī masas noteikšana analīzēs, ko veic medicīnisko izmeklējumu un farmācijas laboratorijās;

f)

cenas noteikšana atkarībā no masas, tieši tirgojot preces sabiedrībai un veidojot gatavus iepakojumus;

g)

visi citi lietošanas veidi, kas nav uzskaitīti a) līdz f) apakšpunktā.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

1)

“svari” ir mērierīce, ko lieto, lai noteiktu ķermeņa masu, izmantojot gravitācijas spēka iedarbību uz šo ķermeni. Svarus var lietot arī tam, lai noteiktu citus ar masu saistītus lielumus, daudzumus, parametrus vai īpašības;

2)

“neautomātiskie svari” ir svari, kam svēršanas laikā vajadzīga tos apkalpojošas personas iejaukšanās;

3)

“darīt pieejamu tirgū” nozīmē, veicot komercdarbību, par maksu vai bez maksas neautomātiskos svarus piegādāt izplatīšanai, patēriņam vai izmantošanai Savienības tirgū;

4)

“laist tirgū” nozīmē neautomātiskos svarus pirmo reizi darīt pieejamus Savienības tirgū;

5)

“ražotājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas ražo neautomātiskos svarus vai kas ir projektējusi vai izgatavojusi un laiž minētos neautomātiskos svarus tirgū ar savu nosaukumu vai preču zīmi;

6)

“pilnvarotais pārstāvis” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas Savienībā veic uzņēmējdarbību un kas ir saņēmusi rakstisku ražotāja pilnvarojumu rīkoties tā vārdā attiecībā uz konkrētiem uzdevumiem;

7)

“importētājs” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā un laiž Savienības tirgū kādas trešās valsts neautomātiskos svarus;

8)

“izplatītājs” ir jebkura tāda fiziska vai juridiska persona piegādes ķēdē, kas nav ražotājs vai importētājs un kas dara neautomātiskos svarus pieejamus tirgū;

9)

“uzņēmēji” ir ražotājs, pilnvarotais pārstāvis, importētājs un izplatītājs;

10)

“tehniskā specifikācija” ir dokuments, kurā noteiktas tehniskās prasības, kādām neautomātiskajiem svariem ir jāatbilst;

11)

“saskaņotais standarts” ir saskaņotais standarts, kā tas definēts Regulas (ES) Nr. 1025/2012 2. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

12)

“akreditācija” ir akreditācija, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 10. punktā;

13)

“valsts akreditācijas struktūra” ir valsts akreditācijas struktūra, kā tā definēta Regulas (EK) Nr. 765/2008 2. panta 11. punktā;

14)

“atbilstības novērtēšana” ir process, kurā novērtē, vai ir ievērotas ar neautomātiskajiem svariem saistītās pamatprasības, kas noteiktas šajā direktīvā;

15)

“atbilstības novērtēšanas struktūra” ir struktūra, kas veic atbilstības novērtēšanas darbības, tostarp kalibrēšanu, testēšanu, sertificēšanu un pārbaudi;

16)

“atsaukšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir saņemt atpakaļ neautomātiskos svarus, kas jau ir bijuši darīti pieejami galalietotājam;

17)

“izņemšana” ir jebkurš pasākums, kura mērķis ir novērst, ka neautomātiskie svari no piegādes ķēdes tiek darīti pieejami tirgū;

18)

“Savienības saskaņošanas tiesību akti” ir visi Savienības tiesību akti, ar ko saskaņo produktu tirdzniecības nosacījumus;

19)

CE zīme” ir zīme, ar ko ražotājs norāda, ka neautomātiskie svari atbilst piemērojamām prasībām, kuras izklāstītas Savienības saskaņošanas tiesību aktos attiecībā uz tās uzlikšanu.

3. pants

Pieejamība tirgū un nodošana ekspluatācijā

1.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neautomātiskos svarus var darīt pieejamus tirgū tikai tad, ja tie atbilst šīs direktīvas piemērojamām prasībām.

2.   Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nepieļautu neautomātisko svaru nodošanu ekspluatācijā 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ja tie neatbilst piemērojamām šīs direktīvas prasībām.

3.   Dalībvalstis veic visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka neautomātiskie svari, kurus nodod ekspluatācijā 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, aizvien atbilst piemērojamām šīs direktīvas prasībām.

4. pants

Pamatprasības

Neautomātiskie svari, ko izmanto vai paredz izmantot lietošanas veidiem, kas uzskatīti 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, atbilst I pielikumā uzskaitītajām pamatprasībām.

Ja neautomātiskie svari ietver ierīces, ko neizmanto vai nav paredzēts izmantot lietošanas veidiem, kas uzskaitīti 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, vai neautomātiskie svari ir ar tādām savienoti, pamatprasības uz minētajām ierīcēm neattiecas.

5. pants

Brīva aprite

1.   Dalībvalstis nekavē tādu neautomātisko svaru pieejamību tirgū, kas atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   Dalībvalstis nekavē neautomātisko svaru nodošanu ekspluatācijā lietošanas veidiem, kas uzskaitīti 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, ja šie neautomātiskie svari atbilst šīs direktīvas prasībām.

2.   NODAĻA

UZŅĒMĒJU PIENĀKUMI

6. pants

Ražotāju pienākumi

1.   Laižot tirgū savus neautomātiskos svarus, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ražotāji nodrošina, ka tie ir projektēti un izgatavoti saskaņā ar I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   Neautomātiskiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ražotāji izstrādā II pielikumā minēto tehnisko dokumentāciju un veic vai ir veikuši attiecīgo 13. pantā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru.

Ja ar šo atbilstības novērtēšanas procedūru ir apliecināts, ka neautomātiskie svari, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, atbilst piemērojamām prasībām, ražotāji sagatavo ES atbilstības deklarāciju un uzliek CE zīmi un metroloģisko papildmarķējumu.

3.   Desmit gadus pēc neautomātisko svaru laišanas tirgū ražotāji glabā tehnisko dokumentāciju un ES atbilstības deklarāciju par neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem.

4.   Ražotāji nodrošina, ka ir izveidotas procedūras, lai sērijveida ražošanā nodrošinātu pastāvīgu atbilstību šai direktīvai. Pienācīgi ņem vērā neautomātisko svaru konstrukcijas vai raksturlielumu izmaiņas, kā arī izmaiņas saskaņotajos standartos vai citās tehniskajās specifikācijās, atsaucoties uz kurām deklarēta neautomātisko svaru atbilstība.

Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tādu neautomātisko svaru radīto apdraudējumu, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ražotāji veic to neautomātisko svaru paraugu testēšanu, kuri darīti pieejami tirgū, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus neautomātiskos svarus un atsauktus neautomātiskos svarus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

5.   Ražotāji nodrošina, lai uz neautomātiskajiem svariem, kurus tie ir laiduši tirgū, būtu tipa, partijas vai sērijas numurs vai cits III pielikumā noteiktais identifikācijas elements.

Neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ražotāji uzliek III pielikuma 1. punktā paredzētos uzrakstus.

Neautomātiskajiem svariem, ko neparedz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ražotāji uzliek III pielikuma 2. punktā paredzētos uzrakstus.

Ja kādos neautomātiskajos svaros, ko paredz izmantot kādam no 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ir ierīces, ko neizmanto vai nav paredzēts izmantot lietošanas veidiem, kas uzskaitīti 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā, vai tie ir savienoti ar šādām ierīcēm, ražotājs uz katras šādas ierīces uzliek lietojuma ierobežojuma simbolu, kā paredzēts 18. pantā un III pielikuma 3. punktā.

6.   Ražotāji uz neautomātiskajiem svariem norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Adresē norāda vienu kontaktpunktu, kurā var sazināties ar ražotāju. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

7.   Ražotāji nodrošina, ka neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ir pievienotas instrukcijas un informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts. Šādas instrukcijas un informācija, kā arī jebkāds marķējums ir skaidrs un saprotams.

8.   Ražotāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka neautomātiskie svari, kurus tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu neautomātisko svaru atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai tos izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja neautomātiskie svari rada apdraudējumu, ražotāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi neautomātiskos svarus darījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma ražotāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu neautomātisko svaru atbilstību šai direktīvai. Viņi pēc minētās iestādes pieprasījuma sadarbojas ar to visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt neautomātiskie svari, kurus viņi laiduši tirgū.

7. pants

Pilnvarotie pārstāvji

1.   Ražotājs ar rakstisku pilnvaru var iecelt pilnvaroto pārstāvi.

Pilnvarotā pārstāvja pilnvarās neietilpst 6. panta 1. punktā noteiktie pienākumi un 6. panta 2. punktā minētais pienākums izstrādāt tehnisko dokumentāciju.

2.   Pilnvarotais pārstāvis veic uzdevumus, kas noteikti no ražotāja saņemtajā pilnvarā. Ar pilnvaru paredz, ka pilnvarotais pārstāvis veic vismaz šādus pienākumus:

a)

10 gadus pēc neautomātisko svaru laišanas tirgū glabāt valsts tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarāciju un tehnisko dokumentāciju;

b)

pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma sniegt šai iestādei visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu neautomātisko svaru atbilstību;

c)

pēc kompetento valsts iestāžu pieprasījuma sadarbojas ar tām visos pasākumos, kas tiek veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko var radīt neautomātiskie svari, uz kuriem attiecas pilnvarotā pārstāvja pilnvaras.

8. pants

Importētāju pienākumi

1.   Importētāji laiž tirgū tikai atbilstīgus neautomātiskos svarus.

2.   Pirms tādu neautomātisku svaru laišanas tirgū, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, importētāji nodrošina, ka ražotājs ir veicis pienācīgu atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 13. pantā. Viņi nodrošina, ka ražotājs ir sagatavojis tehnisko dokumentāciju, ka neautomātiskajiem svariem ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, ka tiem ir pievienoti vajadzīgie dokumenti un ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punktā noteiktās prasības.

Ja importētājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka neautomātiskie svari, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, neatbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, viņš nelaiž neautomātiskos svarus tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja neautomātiskie svari rada apdraudējumu, importētājs par to informē ražotāju un tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms neautomātiskie svari, ko neparedz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, tiek laisti tirgū, importētāji nodrošina, ka ražotājs ir izpildījis 6. panta 5. un 6. punkta prasības.

3.   Importētāji uz neautomātiskajiem svariem norāda savu nosaukumu, reģistrēto komercnosaukumu vai reģistrēto preču zīmi un pasta adresi, kur ar tiem var sazināties. Ja norāžu izvietošanai ir jāatver iepakojums, tās var norādīt uz iepakojuma un neautomātiskajiem svariem pievienotajā dokumentā. Kontaktinformācija ir galalietotājiem un tirgus uzraudzības iestādēm viegli saprotamā valodā.

4.   Importētāji nodrošina, ka neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, ir pievienotas instrukcijas un informācija galalietotājiem viegli saprotamā valodā, ko nosaka attiecīgā dalībvalsts.

5.   Importētāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par neautomātiskiem svariem, ko paredzēts izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, to uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmētu atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

6.   Ja to uzskata par lietderīgu saistībā ar tādu neautomātisko svaru radīto apdraudējumu, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, importētāji veic tirgū pieejamo neautomātisko svaru paraugu testēšanu, izmeklē un, ja vajadzīgs, reģistrē sūdzības, neatbilstīgus neautomātiskos svarus un atsauktus neautomātiskos svarus, kā arī pastāvīgi informē par šo uzraudzību izplatītājus.

7.   Importētāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka neautomātiskie svari, kurus tie ir laiduši tirgū, neatbilst šai direktīvai, nekavējoties veic koriģējošos pasākumus, kas nepieciešami, lai panāktu neautomātisko svaru atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai tos izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja neautomātiskie svari rada apdraudējumu, importētāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi neautomātiskos svarus darījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un par veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

8.   Attiecībā uz neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, importētāji 10 gadus pēc neautomātisko svaru laišanas tirgū glabā tirgus uzraudzības iestādēm pieejamu ES atbilstības deklarācijas kopiju un nodrošina, lai šīm iestādēm pēc pieprasījuma būtu pieejama tehniskā dokumentācija.

9.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma importētāji tai viegli saprotamā valodā papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu neautomātisko svaru atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada neautomātiskie svari, kurus viņi ir laiduši tirgū.

9. pants

Izplatītāju pienākumi

1.   Darot neautomātiskos svarus pieejamus tirgū, izplatītāji pietiekami rūpīgi ievēro šīs direktīvas prasības.

2.   Pirms neautomātiskie svari, ko paredzēts izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, tiek darīti pieejami tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka neautomātiskajiem svariem ir CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums, ka tiem ir pievienoti vajadzīgie dokumenti, kā arī instrukcijas un informācija tās dalībvalsts galalietotājiem viegli saprotamā valodā, kurā neautomātiskie svari tiks darīti pieejami tirgū, un ka ražotājs un importētājs ir izpildījuši attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.

Ja izplatītājs uzskata vai viņam ir iemesls uzskatīt, ka neautomātiskie svari, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, neatbilst I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, viņš nedara neautomātiskos svarus pieejamus tirgū, līdz nav panākta atbilstība. Turklāt, ja neautomātiskie svari rada apdraudējumu, izplatītājs par to informē ražotāju vai importētāju, kā arī tirgus uzraudzības iestādes.

Pirms neautomātiskie svari, ko neparedz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, tiek darīti pieejami tirgū, izplatītāji pārliecinās, ka ražotājs un importētājs ir izpildījis attiecīgi 6. panta 5. un 6. punkta un 8. panta 3. punkta prasības.

3.   Izplatītāji nodrošina, lai laikā, kad tie ir atbildīgi par neautomātiskiem svariem, ko paredzēts izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, to uzglabāšanas vai pārvadāšanas apstākļi negatīvi neietekmē atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

4.   Izplatītāji, kas uzskata vai kam ir iemesls uzskatīt, ka neautomātiskie svari, kurus tie ir darījuši pieejamus tirgū, neatbilst šīs direktīvas prasībām, pārliecinās, ka ir veikti koriģējošie pasākumi, kas nepieciešami, lai panāktu neautomātisko svaru atbilstību vai arī vajadzības gadījumā lai tos izņemtu no tirgus vai atsauktu. Turklāt, ja neautomātiskie svari rada apdraudējumu, izplatītāji nekavējoties par to informē kompetentās valsts iestādes tajās dalībvalstīs, kurās viņi neautomātiskos svarus minētajam nolūkam ir darījuši pieejamus tirgū, norādot sīku informāciju, jo īpaši par neatbilstību un veiktajiem koriģējošajiem pasākumiem.

5.   Pēc pamatota kompetentās valsts iestādes pieprasījuma izplatītāji papīra vai elektroniskā formātā sniedz visu informāciju un dokumentāciju, kas nepieciešama, lai pierādītu neautomātisko svaru atbilstību. Pēc minētās iestādes pieprasījuma viņi ar to sadarbojas visos pasākumos, kas veikti, lai nepieļautu apdraudējumus, ko rada neautomātiskie svari, kurus viņi ir darījuši pieejamus tirgū.

10. pants

Gadījumi, kad ražotāju pienākumus piemēro importētājiem un izplatītājiem

Ja importētājs vai izplatītājs laiž tirgū neautomātiskos svarus ar savu nosaukumu vai preču zīmi vai maina jau tirgū laistus neautomātiskos svarus tā, ka izmaiņas var ietekmēt atbilstību šai direktīvai, viņu šajā direktīvā uzskata par ražotāju un viņam ir tādi paši pienākumi kā ražotājam, uz kuru attiecas 6. pants.

11. pants

Uzņēmēju identifikācija

Neautomātiskajiem svariem, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, uzņēmēji tirgus uzraudzības iestādēm pēc pieprasījuma norāda šādu informāciju:

a)

visus uzņēmējus, kuri tie piegādājuši neautomātiskos svarus;

b)

visus uzņēmējus, kuriem tie piegādājuši neautomātiskos svarus.

Uzņēmēji spēj uzrādīt pirmajā daļā minēto informāciju 10 gadus pēc tam, kad neautomātiskie svari tiem ir piegādāti, un 10 gadus pēc tam, kad tie ir piegādājuši neautomātiskos svarus.

3.   NODAĻA

NEAUTOMĀTISKO SVARU ATBILSTĪBA

12. pants

Pieņēmums par neautomātisko svaru atbilstību

Neautomātiskos svarus, kas atbilst tiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, uz kuriem atsauces ir publicētas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, uzskata par atbilstīgiem I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, uz kurām attiecas minētie standarti vai to daļas.

13. pants

Atbilstības novērtēšanas procedūras

1.   Lai novērtētu neautomātisko svaru atbilstību I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām, ražotājs izmanto vienu no šādām atbilstības novērtēšanas procedūrām:

a)

B moduli, kas izklāstīts II pielikuma 1. punktā, tad vai nu D moduli, kas izklāstīts II pielikuma 2. punktā, vai F moduli, kas izklāstīts II pielikuma 4. punktā.

B modulis tomēr nav obligāts neautomātiskajiem svariem, kuros neizmanto elektroniskas ierīces un kuru slodzes mērīšanas ierīcē nav izmantota atspere uzliktā smaguma līdzsvarošanai. Tiem neautomātiskajiem svariem, uz kuriem neattiecina B moduli, piemēro D1 moduli, kas izklāstīts II pielikuma 3. punktā, vai F1 moduli, kas izklāstīts II pielikuma 5. punktā;

b)

G moduli, kas izklāstīts II pielikuma 6. punktā.

2.   Dokumentus un korespondenci, kas attiecas uz 1. punktā minētajām atbilstības novērtēšanas procedūrām, sagatavo vienā no tās dalībvalsts valsts valodām, kurā šīs procedūras veic, vai valodā, kas ir pieņemama struktūrai, kura paziņota saskaņā ar 19. pantu.

14. pants

ES atbilstības deklarācija

1.   ES atbilstības deklarācijā norāda, ka ir pierādīta atbilstība I pielikumā izklāstītajām pamatprasībām.

2.   ES atbilstības deklarācijai ir IV pielikumā sniegtā parauga struktūra, tajā ir II pielikumā dotajos attiecīgajos moduļos norādītie elementi, un to pastāvīgi atjaunina. To tulko valodā vai valodās, ko nosaka dalībvalsts, kurā neautomātiskos svarus laiž vai dara pieejamus tirgū.

3.   Ja uz neautomātiskajiem svariem attiecas vairāk nekā viens Savienības tiesību akts, kurš prasa ES atbilstības deklarāciju, tiek sagatavota vienota ES atbilstības deklarācija attiecībā uz visiem šādiem Savienības tiesību aktiem. Minētajā deklarācijā norāda attiecīgos Savienības tiesību aktus, tostarp arī atsauces uz to publikācijām.

4.   Sagatavojot ES atbilstības deklarāciju, ražotājs uzņemas atbildību par neautomātisko svaru atbilstību šajā direktīvā noteiktajām prasībām.

15. pants

Atbilstības marķējums

Par neautomātisko svaru, ko paredz izmantot 1. panta 2. punkta a) līdz f) apakšpunktā uzskaitītajiem lietošanas veidiem, atbilstību šai direktīvai norāda tā CE zīme un metroloģiskais papildmarķējums uz neautomātiskajiem svariem, kā norādīts 16. pantā.

16. pants

CE zīmes un metroloģiskā papildmarķējuma vispārējie principi

1.   Uz CE zīmi attiecas vispārējie principi, kas izklāstīti Regulas (EK) Nr. 765/2008 30. pantā.

2.   Metroloģiskais papildmarķējums ir lielais burts “M” un marķējuma piestiprināšanas gada divi pēdējie cipari, kas atrodas taisnstūra iekšpusē. Taisnstūra augstu