28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/1

(1)

Nav skaidru Savienības līmeņa noteikumu, kas reglamentē koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, tāpēc rodas juridiskā nenoteiktība un šķēršļi, kas skar pakalpojumu brīvu apriti un rada iekšējā tirgus darbības traucējumus. Rezultātā ekonomikas dalībniekiem, un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), tiek liegtas to tiesības iekšējā tirgū un tie zaudē svarīgas uzņēmējdarbības iespējas, savukārt publiskās iestādes, iespējams, nespēj rast labāko izmantojumu publiskajiem līdzekļiem, lai Savienības pilsoņi saņemtu kvalitatīvus pakalpojumus par labāko cenu. Atbilstīgs, līdzsvarots un elastīgs koncesiju piešķiršanas tiesiskais regulējums nodrošinātu visu Savienības ekonomikas dalībnieku efektīvu un nediskriminējošu piekļuvi tirgiem un tiesisko noteiktību, atbalstot publiskā sektora ieguldījumus infrastruktūrā un stratēģiskus pakalpojumus pilsoņiem. Šāds tiesiskais regulējums dotu arī lielāku tiesisko noteiktību starptautiskajiem ekonomikas dalībniekiem un varētu būt pamats un instruments, kas palīdzētu vairāk atvērt starptautiskos publisko iepirkumu tirgus un stiprināt starptautisko tirdzniecību. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai uzlabotu MVU iespējas piekļūt koncesiju tirgum visā Savienībā.

(2)

Tiesiskā regulējuma noteikumiem, kurus piemēro koncesijas tiesību piešķiršanai, vajadzētu būt skaidriem un vienkāršiem. Tiem vajadzētu pienācīgi atspoguļot koncesijas tiesību specifiku salīdzinājumā ar publiskā iepirkuma līgumiem, un tiem nevajadzētu radīt pārmērīgu administratīvo slogu.

(3)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta Komisijas 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020: stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (stratēģija “Eiropa 2020”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot efektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Šajā kontekstā koncesiju līgumi ir būtiski instrumenti infrastruktūras un stratēģisko pakalpojumu ilgtermiņa strukturālā attīstībā, kas veicina konkurences attīstību iekšējā tirgū, dod iespēju gūt labumu no privātā sektora prasmju pielietojuma un palīdz nodrošināt efektivitāti un inovācijas.

(4)

Publisku būvdarbu koncesiju piešķiršanai pašlaik piemēro pamatnoteikumus, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2004/18/EK (4); savukārt tādu pakalpojumu koncesiju piešķiršanai, kuri izraisa pārrobežu interesi, ir piemērojami Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principi, it sevišķi brīvas preču aprites, brīvības veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvības princips, kā arī no tiem izrietošie principi, proti, vienlīdzīgas attieksmes, nediskriminācijas, savstarpējas atzīšanas, proporcionalitātes un pārredzamības princips. Pastāv juridiskās nenoteiktības risks, kas saistīts gan ar to, ka valstu likumdevēji var atšķirīgi interpretēt Līguma principus, gan ar būtiskām atšķirībām starp dažādu dalībvalstu tiesību aktiem. Šo risku apliecina Eiropas Savienības Tiesas plašā judikatūra, taču tā tikai daļēji risina dažus koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas aspektus.

Ir nepieciešama LESD principu vienāda piemērošana visās dalībvalstīs un minēto principu interpretācijas atšķirību novēršana Savienības līmenī, lai novērstu iekšējā tirgū pastāvošos traucējumus. Tas arī palielinātu valsts izdevumu efektivitāti, veicinātu MVU vienlīdzīgu pieeju un godīgu piedalīšanos koncesijas līgumu piešķiršanā gan vietējā, gan Savienības līmenī un atbalstītu ilgtspējīgas valsts politikas mērķus.

(5)

Ar šo direktīvu atzīst un vēlreiz apstiprina dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības noteikt tādus administrēšanas veidus, kādus tās uzskata par piemērotākajiem būvdarbu veikšanai un pakalpojumu sniegšanai. Jo īpaši šai direktīvai nekādā veidā nebūtu jāskar dalībvalstu un publisko iestāžu tiesības veikt būvdarbus vai tieši sniegt pakalpojumus sabiedrībai vai deleģēt šādu pakalpojumu sniegšanu trešām personām. Dalībvalstīm vai publiskajām iestādēm joprojām vajadzētu būt brīvībai noteikt un precizēt sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz pakalpojumu kvalitāti vai cenu saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus.

(6)

Būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle, ievērojot LESD principus par vienlīdzīgu attieksmi, nediskrimināciju, pārredzamību un personu brīvu pārvietošanos, nolemt organizēt pakalpojumu sniegšanu vai nu kā vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Tāpat būtu jāatgādina, ka šai direktīvai nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp nosacījumus attiecībā uz pakalpojuma kvalitāti, lai īstenotu savus valsts politikas mērķus. Tai arī nevajadzētu ierobežot valsts, reģionālo un vietējo iestāžu pilnvaras sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumus atbilstīgi LESD 14. pantam un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienotajam protokolam Nr. 26. Turklāt šī direktīva neattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai uz dalībvalstu piešķirtā atbalsta sistēmām, jo īpaši sociālajā jomā, saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci. Ir atbilstīgi precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Ir atbilstīgi arī atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā. Tai arī nebūtu jāizraisa nedz tādu vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizācija, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, nedz arī tādu publisko subjektu privatizācija, kuri sniedz pakalpojumus.

(8)

Attiecībā uz koncesijām, kas sasniedz vai pārsniedz noteiktu vērtību, ir atbilstīgi nodrošināt minimālu to valsts procedūru koordinēšanu, kuras nosaka šādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, pamatojoties uz LESD principiem, tā, lai nodrošinātu koncesiju atvērtību konkurencei un atbilstīgu juridisko noteiktību. Šiem koordinējošiem noteikumiem nevajadzētu būt plašākiem, nekā nepieciešams, lai sasniegtu iepriekš minētos mērķus un nodrošinātu zināmu elastību. Būtu jānodrošina iespēja dalībvalstīm šos noteikumus pilnveidot un izstrādāt sīkāk, ja tās to uzskata par vajadzīgu, jo īpaši, lai nodrošinātu labāku atbilstību minētajiem principiem.

(9)

Būtu jāpaskaidro, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tās, kas izveidotas kā pagaidu apvienības, var piedalīties piešķiršanas procedūrās arī tad, ja tām nav konkrētas juridiskās formas. Tādā apmērā, kādā tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta solidāra un atsevišķa atbildība, gadījumā, kad koncesiju piešķir šādai grupai, var prasīt konkrētu formu. Būtu arī jāpaskaidro, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vajadzētu būt spējīgiem skaidri noteikt, kā ekonomikas dalībnieki var izpildīt prasības attiecībā uz saimniecisko un finansiālo stāvokli vai kritērijus attiecībā uz tehniskām un profesionālām iespējām, ko līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji paši nosaka ekonomikas dalībniekiem. Lai ekonomikas dalībnieki varētu izpildīt koncesijas līgumu saistības, var būt nepieciešams noteikt nosacījumus, ko neizvirza individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kuriem vajadzētu būt objektīvi pamatotiem un samērīgiem, varētu ietvert, piemēram, prasību par kopīgas pārstāvības noteikšanu vai vadošā partnera iecelšanu koncesiju piešķiršanas procedūras mērķiem vai prasību sniegt informāciju par to sastāvu.

(10)

Attiecībā uz būvju un pakalpojumu koncesiju piešķiršanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē būtu jāievieš arī konkrēti koordinēšanas noteikumi, ņemot vērā to, ka valstu iestādes var ietekmēt šo nozaru subjektus un ka tirgi, kuros tie darbojas, ir slēgti, jo šajos tirgos pastāv īpašas vai ekskluzīvas tiesības, ko dalībvalstis piešķir attiecībā uz attiecīgo pakalpojumu sniegšanas tīklu apgādi, nodrošināšanu vai ekspluatāciju.

(11)

Koncesijas ir līgumi par atlīdzību, ar kuriem viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji uztic vienam vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem būvdarbu izpildi vai pakalpojumu sniegšanu un pārvaldību. Šādu līgumu objekts ir būvdarbu vai pakalpojumu iepirkums, izmantojot koncesiju, par kuru atlīdzība ir vai nu tikai tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus, vai arī minētās tiesības kopā ar samaksu. Šādi līgumi var ietvert, bet tiem nav obligāti jāietver īpašumtiesību nodošanu līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, bet līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vienmēr gūst labumu no attiecīgajām būvēm vai pakalpojumiem.

(12)

Šīs direktīvas nolūkiem būtu jāpaskaidro, ka kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, neietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(13)

Turklāt kārtība, saskaņā ar kuru visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, nebūtu jāuzskata par koncesijām, tostarp arī tad ne, kad šī kārtība pamatojas uz juridisku vienošanos starp publisko iestādi un ekonomikas dalībniekiem. Tādas sistēmas parasti balstās uz publiskās iestādes lēmumu, ar ko nosaka pārredzamus un nediskriminējošus nosacījumus par ekonomikas dalībnieku pastāvīgu piekļuvi īpašu pakalpojumu sniegšanai, piemēram, sociālo pakalpojumu sniegšanai, dodot iespēju klientiem izvēlēties kādu no šādiem operatoriem.

(14)

Turklāt par koncesijām nebūtu jāuzskata konkrēti dalībvalsts izdoti dokumenti, piemēram, atļaujas vai licences, ar ko dalībvalsts vai tās publiskā iestāde paredz nosacījumus ekonomiskās darbības īstenošanai, tostarp nosacījumu veikt konkrētu darbību, kuras parasti piešķir pēc ekonomikas dalībnieka lūguma un ne pēc līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja ierosmes, un ja ekonomikas dalībnieks saglabā brīvu izvēli atteikties no būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas. Minēto dalībvalsts izdoto dokumentu gadījumos var piemērot īpašos noteikumus, kas izveidoti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (5). Pretēji minētajiem dalībvalsts izdotajiem dokumentiem koncesijas līgumos ir paredzēti savstarpēji saistoši pienākumi, ar ko šo būvdarbu vai pakalpojumu izpildei piemēro īpašas prasības, ko nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs un kas ir likumīgi izpildāmas.

(15)

Turklāt konkrētiem līgumiem, kuru priekšmets ir ekonomikas dalībnieka tiesības ekspluatēt konkrētus valsts īpašumus vai resursus saskaņā ar privāttiesībām vai publiskām tiesībām, piemēram, zemi vai jebkuru valsts īpašumu, jo īpaši jūras, iekšzemes ostu vai lidostu nozarē, ar ko valsts vai līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs paredz tikai to izmantošanas vispārīgos nosacījumus, neiegādājoties konkrētus būvdarbus vai pakalpojumus, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē. Tas parasti ir valsts īpašumu vai zemes nomas līgumu gadījumos, kas parasti ietver noteikumus par īpašuma nodošanu nomnieka valdījumā, īpašuma lietojuma veidu, īpašnieka un nomnieka pienākumus attiecībā uz īpašuma uzturēšanu, nomas ilgumu un īpašuma nodošanu atpakaļ īpašnieka valdījumā, nomnieka maksājamo nomas maksu un papildu izdevumiem.

(16)

Turklāt arī vienošanās par valsts nekustamā īpašuma izmantošanu, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētas līnijas vai tīklus, ar ko paredz sniegt pakalpojumu sabiedrībai, nebūtu jāuzskata par koncesijām šīs direktīvas nozīmē, ciktāl minētās vienošanās neuzliek piegādes pienākumu un neiekļauj pakalpojumu iegādi līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pašam sev vai galalietotājiem.

(17)

Šai direktīvai nebūtu jāattiecas uz līgumiem, kuros nav iekļauti maksājumi darbuzņēmējam, kā arī kuros darbuzņēmējs saņem atlīdzību, pamatojoties uz regulētiem tarifiem, kas aprēķināti tā, lai segtu visas izmaksas un ieguldījumus, kas darbuzņēmējam radušies par pakalpojuma sniegšanu.

(18)

Ar koncesijas un publiskā līguma jēdzienu interpretāciju saistītās grūtības ir ilgstoši radījušas juridisko nenoteiktību ieinteresētajām personām, un saistībā ar tām Eiropas Savienības Tiesa ir pasludinājusi vairākus spriedumus. Tāpēc būtu jāprecizē koncesijas definīcija, jo īpaši – atsaucoties uz operacionālā riska jēdzienu. Koncesijas galvenā iezīme – tiesības ekspluatēt būves vai pakalpojumus – vienmēr nozīmē, ka koncesionāram tiek nodots ekonomiska rakstura operacionālais risks, kas saistīts ar iespējamību, ka normālos apstākļos var netikt atlīdzināti piešķirto būvju vai pakalpojumu ekspluatācijas laikā veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas, pat ja daļu no riska uzņemas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs. Nebūtu pamatoti piemērot īpašus noteikumus, kas reglamentē koncesiju piešķiršanu, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs atbrīvotu ekonomikas dalībnieku no jebkādiem iespējamiem zaudējumiem, garantējot minimālos ieņēmumus, kas vai nu atbilst veiktajiem ieguldījumiem un izmaksām, kas ekonomikas dalībniekam rodas saistībā ar līguma izpildi, vai tos pārsniedz. Tajā pašā laikā būtu skaidri jānosaka, ka konkrēti pasākumi, ko ekskluzīvi atlīdzina līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, būtu jāuzskata par koncesijām, ja ekonomikas dalībnieka ieguldījumu un izmaksu, kuras radušās, veicot būvdarbus vai sniedzot pakalpojumus, atgūšana ir atkarīga no faktiskā pieprasījuma pēc pakalpojuma vai pamatlīdzekļa vai no to faktiskās piegādes.

(19)

Ja konkrētai nozarei piemērojami noteikumi novērš risku, paredzot koncesionāram garantiju, ka saistībā ar līguma izpildi veiktie ieguldījumi un radušās izmaksas tiks atlīdzinātas, šāds līgums nebūtu jāuzskata par koncesiju šīs direktīvas nozīmē. Tāpēc, ka risks ir ierobežots jau no paša sākuma, nebūtu jāizslēdz iespēja, ka līgums tiek atzīts par koncesiju. Tas var būt arī, piemēram, nozarēs, kurās ir regulēti tarifi, vai tad, ja operacionālais risks ir ierobežots ar līguma noteikumiem, kuros paredzēta daļēja kompensācija, tostarp kompensācija koncesijas priekšlaicīgas izbeigšanas gadījumā tādu iemeslu dēļ, par kuriem vainojama līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai force majeure iemeslu dēļ.

(20)

Operacionālā riska pamatā vajadzētu būt faktoriem, kurus puses nevar kontrolēt. Tādi riski, kas ir saistīti ar, piemēram, sliktu pārvaldību, ekonomikas dalībnieka līgumsaistību neizpildi vai force majeure gadījumiem, nav izšķiroši, lai līgumu varētu klasificēt par koncesiju, jo šādi riski piemīt katram līgumam, gan publiskā iepirkuma līgumam, gan koncesijai. Ar operacionālo risku būtu jāsaprot risks tikt pakļautam tirgus mainīgumam, kas var ietvert vai nu pieprasījuma, vai arī piedāvājuma risku, vai gan pieprasījuma, gan piedāvājuma risku. Pieprasījuma risks ir jāsaprot kā risks saistībā ar būvdarbu vai pakalpojumu, kuri ir līguma priekšmets, faktisko pieprasījumu. Piedāvājuma risks ir jāuzskata par risku saistībā ar to būvdarbu veikšanu vai pakalpojumu sniegšanu, kuri ir līguma priekšmets, it īpaši risku, ka pakalpojumu sniegšana neatbildīs pieprasījumam. Lai izvērtētu operacionālo risku, būtu saskaņoti un vienādi jāņem vērā neto pašreizējā vērtība, kāda tā ir visiem koncesionāra ieguldījumiem, izmaksām un ieņēmumiem.

(21)

Eiropas Savienības Tiesa vairākkārt izskatīja jēdzienu “subjekti, kurus pārvalda saskaņā ar publiskajām tiesībām”. Virkne paskaidrojumu ir būtiski pilnīgai šā koncepta izpratnei. Tādēļ būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kurš uzņemas savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kuras tam uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs. Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, precizējot, ka būt finansētam “galvenokārt” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert tos maksājumus no lietotājiem, kuri tiek piemēroti, aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību aktu noteikumiem.

(22)

Ir atbilstīgi definēt “ekskluzīvas tiesības” un “īpašas tiesības”, jo minētie jēdzieni ir būtiski šīs direktīvas darbības jomai un līgumslēdzēju jēdzienam. Būtu jāprecizē, ka subjektiem, kas nav ne līgumslēdzēji saskaņā ar 7. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ne publiski uzņēmumi, šīs direktīvas noteikumus piemēro tikai tādā mērā, ciktāl tie īsteno kādu no darbībām, kuras ir ietvertas, pamatojoties uz šādām tiesībām. Tomēr tie netiks uzskatīti par līgumslēdzējiem, ja šādas tiesības ir piešķirtas saskaņā ar procedūru, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte. Minētajiem tiesību aktiem būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (6), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/72/EK (7), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 97/67/EK (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 94/22/EK (9) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1370/2007 (10). Būtu arī jāprecizē, ka minētais tiesību aktu saraksts nav izsmeļošs un ka jebkāda veida tiesības, kas piešķirtas saskaņā ar citām procedūrām, kas balstītas uz objektīviem kritērijiem un saistībā ar ko ir nodrošināta atbilstīga publicitāte, nav būtiskas, lai noteiktu līgumslēdzējus, uz kuriem attiecas šī direktīva.

(23)

Šai direktīvai būtu jāattiecas tikai uz koncesiju līgumiem, kuru vērtība atbilst noteiktam robežlīmenim vai pārsniedz to, un robežvērtībām būtu jāatspoguļo skaidra pārrobežu interese par koncesijām no tādu ekonomikas dalībnieku puses, kas atrodas dalībvalstīs, kas nav līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju dalībvalstis. Līdz ar to būtu jānosaka koncesijas vērtības aprēķināšanas metode, kurai vajadzētu būt identiskai attiecībā uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, jo abu veidu līgumos bieži ir iekļauti gan būvdarbi, gan pakalpojumi. Aprēķinam būtu jāatsaucas uz koncesionāra kopējo apgrozījumu būvdarbiem un pakalpojumiem, kas ir koncesijas objekts un ko ir paredzējusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, bez PVN, visā līguma darbības laikā.

(24)

Lai nodrošinātu faktisku tirgus atvēršanu un koncesiju piešķiršanas noteikumu līdzsvarotu piemērošanu enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarēs, attiecīgajiem subjektiem jābūt noteiktiem ne tikai pēc to juridiskā statusa. Tādēļ būtu jānodrošina, ka netiek apdraudēta vienāda attieksme pret līgumslēdzējiem, kas darbojas publiskajā sektorā, un līgumslēdzējiem, kas darbojas privātajā sektorā. Saskaņā ar LESD 345. pantu jānodrošina arī, ka ir ievēroti noteikumi, kas reglamentē īpašumtiesību sistēmu dalībvalstīs. Tādēļ būtu jāpiemēro īpaši un vienādi noteikumi koncesijām, ko subjekti, kas veic kādu no iepriekš minētajām darbībām, piešķir šādu darbību veikšanas nolūkā neatkarīgi no tā, vai tās ir valsts, vietējās vai reģionālās iestādes, publisko tiesību subjekti, publiski uzņēmumi vai citi subjekti, kam ir īpašas vai ekskluzīvas tiesības. Būtu jāuzskata, ka subjekti, kuri saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgi par tādu pakalpojumu sniegšanu, kas saistās ar kādu no II pielikumā minētajām darbībām, šādas darbības veic.

(25)

Būtu jāpaskaidro, ka atbilstošā darbība lidostu pakalpojumu jomā ietver arī pakalpojumus pasažieriem, kas veicina lidostas aprīkojuma netraucētu darbību un kurus sagaida no labi organizētas, modernas lidostas, piemēram, mazumtirdzniecību, sabiedrisko ēdināšanu un autostāvvietas.

(26)

Daži subjekti darbojas gan siltumenerģijas, gan dzesēšanas ražošanas, pārvades vai sadales jomā. Ir iespējama zināma nenoteiktība attiecībā uz to, kādi noteikumi piemērojami attiecīgi ar siltumenerģiju un dzesēšanu saistītām darbībām. Tāpēc būtu jāpaskaidro, ka siltumenerģijas pārvade un/vai sadale ir darbība, kas iekļauta II pielikumā, un tādējādi uz subjektiem, kas darbojas apkures jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējiem, ja tos atzīst par līgumslēdzējiem. No otras puses, uz subjektiem, kas darbojas dzesēšanas jomā, attiecas šīs direktīvas noteikumi, ko piemēro līgumslēdzējām iestādēm, ja tos atzīst par līgumslēdzējām iestādēm. Noslēgumā būtu jāpaskaidro, ka koncesijas, kas piešķirtas līgumiem saistībā gan ar apkuri, gan dzesēšanu, būtu jāizskata atbilstoši noteikumiem par līgumiem vairāku darbību veikšanai, lai noteiktu, kādi iepirkuma noteikumi, ja tādi vispār uz tiem attiecināmi, attiecas uz šo līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu.

(27)

Pirms paredzēt jebkādas izmaiņas šīs direktīvas darbības jomā saistībā ar dzesēšanas nozari, būtu jāizpēta stāvoklis minētajā nozarē, lai gūtu pietiekamu informāciju, jo īpaši attiecībā uz konkurences situāciju, pārrobežu iepirkumu līmeni un ieinteresēto personu viedokļiem. Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas piemērošana minētajai nozarei varētu būtiski ietekmēt tirgus atvēršanu, izvērtējot šīs direktīvas ietekmi, būtu jāveic minētā izpēte.

(28)

Būtu jāprecizē, ka II pielikuma 1. un 2. punkta nolūkā “piegāde” ietver ražošanu, vairumtirdzniecību un mazumtirdzniecību. Tomēr gāzes ražošana ieguves veidā ietilpst minētā pielikuma 6. punkta darbības jomā.

(29)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav nodalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem būtu jānosaka, vai dažādās daļas ir vai nav nodalāmas. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka iemesls, kāpēc ir nepieciešams slēgt nedalītu līgumu, var būt gan tehniskas, gan ekonomiskas dabas.

(30)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kuri ir nodalāmi, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji izvēlas piešķirt tāda līguma slēgšanas tiesības, kurā ir gan koncesijas elementi, gan citi elementi, neatkarīgi no to vērtības un no tā, kāds tiesiskais regulējums citādi attiektos uz šiem elementiem, būtu jānorāda noteikumi, ko piemēro šādos gadījumos. Būtu jānosaka īpaši noteikumi attiecībā uz jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai konkrētām daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā.

(31)

Līgumslēdzēji varētu piešķirt koncesijas, lai izpildītu ar vairākām darbībām saistītās prasības, uz kurām, iespējams, attiecas dažādi tiesiskie regulējumi. Būtu jāprecizē, ka uz tiesisko regulējumu, kas piemērojams vienai koncesijai, kura paredzēta vairākām darbībām, būtu attiecināmi noteikumi, kas piemērojami darbībai, kurai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Nosakot, kurai darbībai koncesija galvenokārt paredzēta, par pamatu var ņemt līgumslēdzēja analīzi par prasībām, kurām konkrētajai koncesijai jāatbilst, ko līgumslēdzējs veic, lai aprēķinātu koncesijas vērtību un sagatavotu koncesijas piešķiršanas procedūras dokumentus. Dažos gadījumos varētu būt neiespējami objektīvi noteikt, kurai darbībai koncesija ir paredzēta galvenokārt. Būtu jānorāda, kādi noteikumi ir piemērojami šādos gadījumos.

(32)

Dažos gadījumos konkrēta līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kas ir valsts, reģionālā vai vietējā iestāde vai publisko tiesību subjekts vai konkrēta to apvienība varētu būt vienīgais konkrēta pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka minētajās situācijās līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts šajā apsvērumā, vai to apvienība drīkst piešķirt koncesijas šādiem subjektiem, nepiemērojot šo direktīvu.

(33)

Ir arī atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut noteiktas pakalpojumu koncesijas, ko piešķir ekonomikas dalībniekiem, ja tās piešķir, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, kas šim ekonomikas dalībniekam ir atbilstīgi valsts normatīvajiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem un kas ir piešķirtas saskaņā ar LESD un Savienības tiesību aktiem, kuri paredz kopīgus noteikumus par piekļuvi tirgum, kas piemērojami II pielikumā minētajām darbībām, jo šādas ekskluzīvas tiesības padara neiespējamu dalību iepirkuma procedūrā par koncesijas tiesību piešķiršanu. Nosakot atkāpi un neskarot tiesiskās sekas, kas ir vispārīgai neiekļaušanai šīs direktīvas darbības jomā, uz koncesijām, kas minētas 10. panta 1. punkta otrajā daļā, būtu jāattiecas pienākumam publicēt paziņojumu par koncesijas piešķiršanu – ar nolūku nodrošināt pietiekamu pārredzamību, ja vien tādas pārredzamības nosacījumi nav paredzēti nozares tiesību aktos. Lai uzlabotu pārredzamību, ja dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam ekskluzīvas tiesības veikt vienu no II pielikumā minētajām darbībām, tai būtu par to jāinformē Komisija.

(34)

Šajā direktīvā tādi jēdzieni kā būtiskas drošības intereses, militārais aprīkojums, sensitīvs aprīkojums, sensitīvi būvdarbi un sensitīvi pakalpojumi būtu jāsaprot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (11) nozīmē.

(35)

Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu brīvība, ievērojot Savienības tiesību aktus, izvēlēties veidus, kā organizēt un kontrolēt azartspēļu un derību rīkošanu, tostarp izmantojot atļaujas. Ir atbilstīgi šīs direktīvas darbības jomā neiekļaut koncesijas saistībā ar loteriju rīkošanu, kuras dalībvalsts piešķir ekonomikas dalībniekam, pamatojoties uz ekskluzīvām tiesībām, ko piešķir saskaņā ar procedūru bez publicitātes nodrošināšanas atbilstoši piemērojamiem valsts tiesību aktiem, normatīvajiem vai publicētiem administratīvajiem aktiem saskaņā ar LESD. Pamatojums šādai izslēgšanai ir ekskluzīvu tiesību piešķiršana ekonomikas dalībniekam, kā dēļ nav iespējams piemērot konkurences procedūru, kā arī vajadzība saglabāt iespēju dalībvalstīm regulēt azartspēļu nozari valsts līmenī, ņemot vērā dalībvalstu pienākumus nodrošināt publisko un sabiedrisko kārtību.

(36)

Direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamiem pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai asociācijas, jo šo organizāciju īpatnības būtu grūti saglabāt, ja pakalpojuma nodrošinātāji būtu jāizvēlas saskaņā ar šajā direktīvā izklāstīto procedūru. Tomēr izslēgšanu nevajadzētu piemērot plašāk, nekā tas ir absolūti nepieciešams; tāpēc būtu skaidri jānosaka, ka nevajadzētu izslēgt pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus. Šajā sakarā turklāt ir nepieciešams precizēt, ka publiskā iepirkuma vārdnīcas (CPV) 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumi nav iekļauti, tie ir CPV 8514. kategorijā. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods 85143000-3, kas ietver vienīgi pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumus, būtu jāpiemēro īpašs režīms, kāds paredzēts sociāliem un citiem specifiskiem pakalpojumiem (“vieglais režīms”). Līdz ar to jauktiem koncesijas līgumiem par medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem vispār būtu jāpiemēro vieglais režīms arī tad, ja pacientu medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumu vērtība būtu lielāka nekā citiem medicīniskās palīdzības transporta pakalpojumiem.

(37)

Ir atbilstīgi atgādināt, ka šī direktīva attiecas vienīgi uz dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem. Līdz ar to tās noteikumi neattiecas uz politiskām partijām, jo tās nav ne līgumslēdzējas iestādes, ne līgumslēdzēji. Tomēr dažās valstīs varētu būt politiskās partijas, kuras atbilst publisko tiesību subjekta jēdzienam. Tomēr daži pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un propagandas videoierakstu producēšana) ir nedalāmi saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem; ja tos sniedz saistībā ar vēlēšanu kampaņu, pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, ko nevar regulēt ar koncesijas noteikumiem. Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka uz Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusu un finansējumu attiecina citus noteikumus, nevis šajā direktīvā noteiktos.

(38)

Daudzi līgumslēdzēji ir izveidoti kā ekonomiskā grupa, kurā var būt iekļauti vairāki atsevišķi uzņēmumi; bieži katram no minētajiem uzņēmumiem ir specializēta loma ekonomiskās grupas vispārējā kontekstā. Tāpēc ir atbilstīgi neiekļaut konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuras ir piešķirtas saistītam uzņēmumam, kam galvenā darbība ir šādu pakalpojumu vai būvdarbu nodrošināšana grupai, kurā tas ietilpst, nevis minēto darbību piedāvāšana tirgū. Tāpat ir atbilstīgi neiekļaut arī konkrētas pakalpojumu un būvdarbu koncesijas, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējs ir piešķīris kopuzņēmumam, ko veido vairāki līgumslēdzēji ar nolūku veikt darbības, uz kurām attiecas šī direktīva, un kā sastāvā ir iekļauts minētais subjekts. Tomēr ir arī atbilstīgi nodrošināt, ka šāda neiekļaušana nerada konkurences izkropļojumus par labu uzņēmumiem vai kopuzņēmumiem, kas ir saistīti ar līgumslēdzējiem; ir atbilstīgi paredzēt piemērotu noteikumu kopumu, jo īpaši attiecībā uz maksimāli pieļaujamajiem ierobežojumiem, kurus ievērojot uzņēmumi var iegūt savu apgrozījuma daļu no tirgus un kurus pārsniedzot tie zaudētu iespēju, ka tiem tiek piešķirta koncesija bez izsludināšanas, kā arī attiecībā uz kopuzņēmumu sastāvu un šādu kopuzņēmumu un to līgumslēdzēju savstarpējās saiknes stabilitāti, kuri ir kopuzņēmumu sastāvā.

(39)

Uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja starp līgumslēdzēju un attiecīgo uzņēmumu pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme vai ja abi ir pakļauti cita uzņēmuma dominējošai ietekmei; šajā sakarā privātā sektora līdzdalībai pašai par sevi nevajadzētu būt būtiskai. Pārbaudi, vai uzņēmums ir saistīts ar attiecīgo līgumslēdzēju vai ne, vajadzētu veikt pēc iespējas vienkārši. Līdz ar to un ņemot vērā, ka iespējama šādas tiešas vai netiešas dominējošas ietekmes noteikšana būtu jānosaka jau tad, kad lemj, vai uzņēmumu un subjektu gada pārskati būtu jākonsolidē, uzņēmumi būtu jāuzskata par saistītiem, ja to gada pārskati ir konsolidēti. Tomēr Savienības noteikumus par gada pārskatiem nepiemēro vairākos gadījumos, piemēram, iesaistīto uzņēmumu lieluma dēļ vai tāpēc, ka nav izpildīti konkrēti nosacījumi saistībā ar to juridisko formu. Tādos gadījumos, ja Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/34/ES (12) nav piemērojama, vajadzēs pārbaudīt, vai pastāv tieša vai netieša dominējoša ietekme, ņemot vērā īpašuma tiesības, finansiālo līdzdalību vai noteikumus, kas regulē minētos uzņēmumus.

(40)

Uz koncesijām ūdensapgādes jomā bieži attiecas īpašas un sarežģītas vienošanās, kuras īpaši jāapsver, ņemot vērā to, cik svarīgs ir ūdens kā sabiedrisks labums un pamatvērtība visiem Savienības pilsoņiem. Minēto vienošanos īpašās iezīmes attaisno izņēmumus ūdensapgādes jomā no šīs direktīvas darbības jomas. Izslēgšana attiecas uz būvdarbu un pakalpojumu koncesijām, lai nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali šādos tīklos. Koncesijas notekūdeņu izvadīšanas un attīrīšanas jomā, hidrotehniskos projektos, apūdeņošanai vai zemes drenāžai (ja ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no ūdens kopapjoma, kuru nodrošina minētie projekti, apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas) arī būtu jāizslēdz tiktāl, ciktāl tie ir saistīti ar izslēgto darbību.

(41)

Šī direktīva nebūtu jāpiemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzēji un kuras paredzētas, lai atļautu II pielikumā minētās darbības veikšanu, ja dalībvalstī, kurā minēto darbību īsteno, tā ir tieši pakļauta konkurencei tirgos, kuriem piekļuve nav ierobežota, kā noteikts saskaņā ar procedūru, kas šim mērķim paredzēta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (13). Tāpēc ir atbilstīgi saglabāt procedūru, ko piemēro visām nozarēm vai to daļām, uz ko attiecas šī direktīva, un kas ļaus ņemt vērā pašreizējās vai paredzamās konkurences radīšanas sekas. Šādai procedūrai būtu jārada attiecīgajiem subjektiem juridiskā noteiktība, kā arī atbilstīgs lēmumu pieņemšanas process, īsā laikā nodrošinot Savienības tiesību vienādu piemērošanu šajā jomā. Juridiskās noteiktības labad būtu jāprecizē, ka visi lēmumi, kas pieņemti pirms šīs direktīvas spēkā stāšanās, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (14) 30. pantu, būs joprojām piemērojami.

(42)

Šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm un neattiecas uz koncesiju piešķiršanu, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāpaskaidro, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro koncesiju piešķiršanai, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(43)

Gadījumos, kad koncesijas attiecībā uz noteiktiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ koncesiju piešķiršanas noteikumi nav piemērojami. Minēto iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz pakalpojumu koncesijām, kuras piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Minēto izņēmumu tomēr nevajadzētu attiecināt uz tāda tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu programmu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(44)

Šī direktīva neskar dalībvalstu kompetenci paredzēt finansējumu sabiedriskajai apraidei, ciktāl tādu finansējumu raidorganizācijām sniedz sabiedrisko pakalpojumu uzdevumu izpildei, kā to uztic, definē un organizē katra dalībvalsts saskaņā ar LESD un LES pievienoto Protokolu Nr. 29 par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs.

(45)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem, būtu jāattiecina noteikumi par koncesijām. Dalībvalstis un pat dažas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc nepieciešams precizēt, kuros gadījumos publiskā sektorā noslēgtiem līgumiem nepiemēro noteikumus, kas paredzēti šajā direktīvā. Tāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskas iestādes, pats par sevi neizslēdz šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanu. Tomēr šajā direktīvā paredzēto noteikumu piemērošanai nevajadzētu skart publisko iestāžu rīcības brīvību veikt sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, kuri tiem ir uzticēti, izmantojot savus pašu resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskām iestādēm. Būtu jānodrošina, ka neviena atbrīvota publisko iestāžu savstarpējā sadarbība nerada konkurences izkropļojumus attiecībā pret privātiem ekonomikas dalībniekiem tiktāl, ciktāl tā rada priekšrocības privātā sektora pakalpojumu sniedzējam salīdzinājumā ar tā konkurentiem.

(46)

Uz koncesijām, kuras piešķir kontrolētām juridiskām personām, nevajadzētu attiecināt šajā direktīvā paredzēto procedūru piemērošanu, ja 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs kontrolē attiecīgo juridisko personu līdzīgā veidā, kā tas kontrolē savas nodaļas, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savas darbības velta uzdevumiem, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, vai citas juridiskas personas, kuras kontrolē līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, neatkarīgi no tā, kas ir labuma guvējs no līguma izpildes. Izslēgumu nevajadzētu paplašināti attiecināt uz situācijām, kad privātajam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos koncesijas piešķiršana bez iepirkuma procedūras nodrošinātu privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir kapitāla līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā, nepamatotas priekšrocības salīdzinājumā ar tā konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā obligātās dalības publisko iestāžu, piemēram, organizāciju, kas atbild par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai sniedz šos pakalpojumus, īpatnības, to nevajadzētu piemērot gadījumos, kad konkrēta privāta ekonomikas dalībnieka līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta atbilstoši valsts tiesību aktu noteikumiem saskaņā ar Līgumiem ar noteikumu, ka šāda līdzdalība neietver kontroli un bloķēšanu un nenodrošina izšķirošu ietekmi uz kontrolēto juridisko personu. Būtu arī jāprecizē, ka izšķirošais elements ir vienīgi tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā.

Tāpēc gadījumos, ja ir tieša privātā kapitāla līdzdalība kontrolējošā līgumslēdzējā iestādē vai līgumslēdzējā, vai kontrolējošās līgumslēdzējās iestādēs vai līgumslēdzējos, tas neliedz piešķirt publisku līgumu slēgšanas tiesības kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot procedūras, kas paredzētas šajā direktīvā, jo šādai līdzdalībai nav negatīvas ietekmes uz privāto ekonomikas dalībnieku konkurenci. Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kuros var būt privātā kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai saņemt atbrīvojumu no horizontālās sadarbības. Līdz ar to, ja ir izpildīti visi pārējie nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, atbrīvojums no horizontālās sadarbības būtu jāattiecina uz tādām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ja līgums noslēgts ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem.

(47)

7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji var izvēlēties kopīgi sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus sadarbojoties un bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu ietvert visu veidu darbības saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu un tādu uzdevumu veikšanu, kas ir uzdoti vai kurus ir uzņēmušās iesaistītās iestādes, piemēram, pašvaldības vai reģionālo iestāžu obligātie vai brīvprātīgie uzdevumi, kuri konkrētām iestādēm noteikti publiskās tiesībās. Pakalpojumiem, ko sniedz dažādas iesaistītās iestādes vai subjekti nav obligāti jābūt identiskiem; tie var arī cits citu papildināt. Līgumiem par kopīgu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ar noteikumu, ka tie ir noslēgti ekskluzīvi starp līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ka minētās sadarbības īstenošanu regulē tikai apsvērumi saistībā ar sabiedrības interesēm un ka nevienam privātam pakalpojumu sniedzējam netiek piešķirtas priekšrocības attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbībai būtu jābalstās uz sadarbības konceptu. Šāda sadarbība nenozīmē, ka visām iesaistītajām iestādēm jāuzņemas galveno līgumsaistību izpilde, ar noteikumu, ka tās apņemas dot savu ieguldījumu attiecīgā sabiedriskā pakalpojuma kopējā izpildē. Turklāt sadarbības īstenošanas regulējumam, tostarp attiecībā uz visiem finansiāliem pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jābalstās vienīgi uz apsvērumiem par sabiedrības interesēm.

(48)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju instruments vai tehniskais dienests, un tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst koncesijas piešķiršanas procedūru darbības jomā.

(49)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerības, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus neatkarīgi no tā, vai tie visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(50)

Lai nodrošinātu tādu būves un pakalpojumu koncesiju atbilstīgu izsludināšanu, kas ir vienāda vai pārsniedz konkrētu robežvērtību un ko piešķir līgumslēdzēji un līgumslēdzējas iestādes, pirms šādu koncesiju piešķiršanas būtu obligāti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī jāpublicē paziņojums par koncesiju.

(51)

Ņemot vērā kaitējošo ietekmi uz konkurenci, koncesiju piešķiršana bez iepriekšējas publikācijas būtu jāatļauj tikai ārkārtas izņēmuma apstākļos. Tāds izņēmums būtu jāattiecina tikai uz tiem gadījumiem, kad jau no paša sākuma ir skaidrs, ka publicēšana nenodrošinātu lielāku konkurenci, jo īpaši tāpēc, ka, objektīvi vērtējot, tikai viens ekonomikas dalībnieks spēj izpildīt konkrēto koncesiju. Nevajadzētu būt tā, ka to, ka nav iespējams piešķirt koncesiju nevienam citam ekonomikas dalībniekam, ir radījusi līgumslēdzēja iestāde pati vai līgumslēdzējs pats turpmākās piešķiršanas procedūras nolūkos. Turklāt būtu rūpīgi jāizvērtē atbilstīgu aizstājēju pieejamība.

(52)

Koncesijas termiņš būtu jāierobežo, lai nepieļautu tirgus bloķēšanu un konkurences ierobežošanu. Tāpat ļoti ilgstoša termiņa koncesijas var radīt tirgus bloķēšanu un tādēļ kavēt pakalpojumu brīvu apriti un brīvību veikt uzņēmējdarbību. Tomēr tāds ilgums var būt attaisnots, ja ir nepieciešams dot iespēju koncesionāram atgūt ieguldījumus, kas plānoti koncesijas izpildei, kā arī saņemt peļņu no ieguldītā kapitāla. Tāpēc koncesijām, kuru darbības laiks ir ilgāks par pieciem gadiem, termiņš būtu jāierobežo uz laiku, ko pamatoti uzskata par vajadzīgu, lai koncesionārs varētu atgūt būvju vai pakalpojumu ekspluatācijā ieguldītos līdzekļus un gūt peļņu no ieguldītā kapitāla parastos darbības apstākļos, ņemot vērā konkrētos līguma mērķus, kurus koncesionārs ir uzņēmies, lai izpildītu prasības saistībā ar, piemēram, kvalitāti vai lietotājiem piedāvāto cenu. Aprēķinam vajadzētu būt derīgam koncesijas piešķiršanas brīdī. Vajadzētu būt iespējai ietvert sākotnējos un turpmākos ieguldījumus, ko uzskata par vajadzīgiem koncesijas darbībai, jo īpaši izdevumus par infrastruktūru, autortiesībām, patentiem, aprīkojumu, loģistiku, personāla pieņemšanu darbā, apmācību un sākotnējos izdevumus. Koncesijas maksimālais ilgums būtu jānorāda koncesijas dokumentos, izņemot, ja ilgums tiek izmantots kā līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijs. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu vienmēr būt iespējai piešķirt koncesiju uz termiņu, kas ir īsāks nekā ieguldījumu atgūšanai nepieciešamais laiks, ar noteikumu, ka ar to saistītā kompensācija neizslēdz operacionālo risku.

(53)

Ir atbilstīgi no šīs direktīvas pilnīgas piemērošanas izslēgt tikai tos pakalpojumus, kam ir ierobežota pārrobežu dimensija, piemēram, konkrētus sociālos, veselības aprūpes vai izglītības pakalpojumus. Minētos pakalpojumus sniedz konkrētā kontekstā, kas būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs atšķirīgu kultūras tradīciju dēļ. Tāpēc būtu jānosaka īpašs režīms minēto pakalpojumu koncesijai, kurā ņem vērā to, ka šo pakalpojumu regulējums ir jauns. Šajā direktīvā noteiktais pienākums publicēt iepriekšēju informatīvu paziņojumu un koncesijas piešķiršanas paziņojumu par visām koncesijām, kuru vērtība ir vienāda ar šajā direktīvā noteikto robežvērtību vai lielāka par to, ir atbilstīgs veids kā potenciālajiem pretendentiem nodrošināt informāciju par darījumdarbības iespējām, kā arī kā visām ieinteresētajām personām sniegt informāciju par piešķirto līgumu skaitu un veidu. Turklāt dalībvalstīm būtu jāievieš atbilstīgas procedūras minēto pakalpojumu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, nodrošinot pilnīgu atbilstību pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principiem attiecībā pret ekonomikas dalībniekiem un ļaujot līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ņemt vērā attiecīgo pakalpojumu specifiku. Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ir tiesības ņemt vērā nepieciešamību nodrošināt inovācijas un saskaņā ar LESD 14. pantu un protokolu Nr. 26 nodrošināt augstu kvalitāti, drošību un pieņemamību, vienlīdzīgu attieksmi un vispārējas piekļuves un lietotāju tiesību veicināšanu.

(54)

Ņemot vērā kultūras konteksta nozīmi un minēto pakalpojumu sensitivitāti, būtu jānodrošina plaša rīcības brīvība dalībvalstīm organizēt pakalpojumu sniedzēju izvēli tā, kā tās uzskata par atbilstīgu. Šī direktīva neliedz dalībvalstīm pakalpojumu sniedzēju izvēlei piemērot īpašus kvalitātes kritērijus, piemēram, kritērijus, kas noteikti Sociālās aizsardzības komitejas brīvprātīgajā Eiropas kvalitātes sistēmā sociālo pakalpojumu jomā. Dalībvalstīm un/vai līgumslēdzējām iestādēm ir rīcības brīvība sniegt šos pakalpojumus pašām vai organizēt sociālos pakalpojumus tā, ka to sniegšana nav saistīta ar koncesiju līgumu slēgšanu, piemēram, finansējot šādus pakalpojumus vai piešķirot licences vai atļaujas visiem ekonomikas dalībniekiem, kas atbilst nosacījumiem, kurus iepriekš noteikusi līgumslēdzēja iestāde, nenosakot nekādus ierobežojumus vai kvotas, ar nosacījumu, ka šādas sistēmas nodrošina pietiekamu izsludināšanu un atbilst pārredzamības un nediskriminācijas principiem.

(55)

Lai atbilstoši iekļautu vides, sociālās un darba tiesību prasības koncesiju piešķiršanas procedūrās, ir īpaši svarīgi, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji veiktu atbilstošus pasākumus nolūkā ievērot saistības vides, sociālo un darba tiesību jomā, kas ir spēkā vietā, kurā tiek veikti būvdarbi vai sniegti pakalpojumi, un kas izriet no tiesību aktiem, regulām vai administratīviem noteikumiem gan valsts, gan Savienības līmenī, kā arī no koplīgumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Tāpat koncesiju izpildes laikā būtu jāpiemēro arī saistības, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, kurus ratificējušas visas dalībvalstis un kuri ir uzskaitīti šajā direktīvā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu skart nodarbinātības nosacījumus, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem. Attiecīgie pasākumi būtu jāpiemēro atbilstoši Savienības tiesību aktu pamatprincipiem, jo īpaši nolūkā nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi. Šādi attiecīgi pasākumi būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (15) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un tieši vai netieši nediskriminētu ekonomikas dalībniekus un darba ņēmējus no citām dalībvalstīm.

(56)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumi ir sniegti tajā vietā, kur tiek veiktas raksturīgās darbības. Ja pakalpojumi tiek sniegti attālināti, piemēram, zvanu centra pakalpojumi, būtu jāuzskata, ka minētie pakalpojumi ir sniegti vietā, kur tie tiek izpildīti, neatkarīgi no tām vietām un dalībvalstīm, uz kurām ir vērsti šie pakalpojumi.

(57)

Attiecīgos pienākumus varētu iekļaut koncesijas noteikumos. Koncesijās vajadzētu būt iespējamam iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Attiecīgo saistību neievērošana varētu tikt uzskatīta par smagu pārkāpumu no attiecīgā ekonomikas dalībnieka puses, kā rezultātā minēto ekonomikas dalībnieku var izslēgt no dalības koncesiju piešķiršanas procedūrā.

(58)

Tas, kā tiek ievēroti šie vides, sociālo un darba tiesību noteikumi, būtu jākontrolē attiecīgajos koncesiju piešķiršanas procedūras posmos, piemērojot vispārīgos principus, kas reglamentē dalībnieku izvēli un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, un piemērojot izslēgšanas kritērijus.

(59)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ar noteikumu, ka minētie pasākumi atbilst LESD.

(60)

Lai nodrošinātu konfidencialitāti procedūras laikā, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem, kā arī ekonomikas dalībniekiem nevajadzētu izpaust informāciju, kas ir noteikta kā konfidenciāla. Šā pienākuma neievērošanas gadījumā vajadzētu piemērot atbilstošas sankcijas, kā tas ir paredzēts saskaņā ar dalībvalstu civiltiesībām vai administratīvajām tiesībām.

(61)

Lai apkarotu krāpšanu, favorītismu un korupciju un novērstu interešu konfliktus, dalībvalstīm būtu jāpieņem atbilstoši pasākumi ar mērķi nodrošināt piešķiršanas procedūras pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi pret visiem kandidātiem un pretendentiem. Šādiem pasākumiem ir jo īpaši jābūt vērstiem uz interešu konflikta un citu būtisku nelikumību novēršanu.

(62)

Lai visi ieinteresētie ekonomikas dalībnieki varētu iesniegt dalības pieteikumus un piedāvājumus, būtu jāpiemēro pienākums līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem ievērot šādu pieteikumu un piedāvājumu saņemšanai noteikto minimālo termiņu.

(63)

Samērīgu, nediskriminējošu un objektīvu atlases kritēriju izvēle un to piemērošana ekonomikas dalībniekiem ir izšķirīga, lai ekonomikas dalībniekiem nodrošinātu efektīvu piekļuvi saimnieciskajām iespējām, kas saistītas ar koncesijām. Lai būtu iespējama MVU dalība, īpaši izšķirīga var būt iespēja kandidātam paļauties uz citu subjektu spējām. Tāpēc ir atbilstīgi noteikt, ka atlases kritērijiem būtu jāattiecas tikai uz ekonomikas dalībnieku profesionālajām un tehniskajām spējām un finansiālo un saimniecisko stāvokli un vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu, ka tie būtu jāizziņo paziņojumā par koncesiju un ka tie nevar kavēt ekonomikas dalībnieku, izņemot ārkārtas apstākļos, paļauties uz citu subjektu spējām, neatkarīgi no tā, kāds ir ekonomikas dalībnieku un šo subjektu attiecību juridiskais raksturs, ja subjekts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam pierāda, ka tā rīcībā būs nepieciešamie resursi.

(64)

Turklāt, lai koncesiju piešķiršanas procedūrās labāk iekļautu sociālos un vides apsvērumus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatļauj izmantot piešķiršanas kritērijus vai koncesiju izpildes nosacījumus, kas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kuri jāsniedz saskaņā ar koncesijas līgumu, attiecas jebkurā to aprites cikla aspektā un jebkurā tā posmā – no produkta izejvielu ieguves līdz produkta aizvākšanas posmam –, ieskaitot faktorus, kas saistīti ar šo būvdarbu vai pakalpojumu konkrēto ražošanas, sniegšanas vai tirdzniecības procesu vai ar kādu konkrētu procesu to aprites cikla vēlākā posmā, pat ja šādi faktori nepieder to materiālajai būtībai. Kritēriji un nosacījumi, kas attiecas uz šādu ražošanas vai sniegšanas procesu, ir, piemēram, tas, ka pakalpojumi, kas ir koncesijas priekšmets, tiek sniegti, izmantojot energoefektīvas iekārtas. Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru tas ietver arī piešķiršanas kritērijus vai koncesijas izpildes nosacījumus attiecībā uz taisnīgas tirdzniecības produktu izmantošanu piešķiramās koncesijas izpildes laikā. Kritēriji un nosacījumi saistībā ar tirdzniecību un tās nosacījumiem var, piemēram, ietvert prasību maksāt apakšuzņēmējiem minimālo cenu un uzcenojumu. Koncesijas izpildes nosacījumi saistībā ar vides apsvērumiem varētu ietvert, piemēram, atkritumu samazināšanu līdz minimumam vai efektīvu resursu izmantošanu.

(65)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi, kas skar ražošanas procesa sociālos aspektus, būtu jāpiemēro saskaņā ar Direktīvu 96/71/EK, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, un tie nebūtu jāizvēlas vai jāpiemēro tādā veidā, kas rada tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem no citām dalībvalstīm vai trešām valstīm, kas ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīguma par valsts iepirkumu (NVI) dalībnieces vai tādu brīvās tirdzniecības nolīgumu puses, kuros viena no pusēm ir Savienība. Tādējādi prasībām, kas attiecas uz Direktīvā 96/71/EK regulētajiem darba pamatnosacījumiem, piemēram, minimālajām algas likmēm, vajadzētu palikt tādā līmenī, kāds noteikts valsts tiesību aktos vai ar koplīgumiem, ko saistībā ar minēto direktīvu piemēro saskaņā ar Savienības tiesībām. Koncesiju izpildes nosacījumi varētu būt paredzēti arī tam, lai sekmētu dzimumu vienlīdzības veicināšanu darbvietās, lielāku sieviešu līdzdalību darba tirgū un darba un privātās dzīves saskaņošanu, vides vai dzīvnieku labturības aizsardzību un lai pēc būtības pildītu Starptautiskās Darba organizācijas (ILO) svarīgākās konvencijas, un lai pieņemtu darbā lielāku skaitu mazaizsargātu personu, nekā prasīts valsts tiesību aktos.

(66)

Piešķiršanas kritēriji vai koncesiju izpildes nosacījumi var attiekties arī uz pasākumiem, kas vērsti uz koncesijas izpildes procesā iesaistītā personāla veselības aizsardzību, uz sociālās integrācijas veicināšanu mazaizsargātām personām vai neaizsargātu grupu locekļiem starp personām, kam uzdota koncesijas izpilde, vai uz apmācību prasmēs, kas vajadzīgas attiecīgajai koncesijai, ar noteikumu, ka šādi kritēriji vai nosacījumi attiecas uz būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas jāsniedz saskaņā ar koncesiju. Piemēram, šādi kritēriji vai nosacījumi varētu cita starpā attiekties uz ilgstošu darba meklētāju nodarbinātību, apmācības pasākumu īstenošanu bezdarbniekiem vai jauniešiem piešķiramā līguma izpildes laikā. Tehniskajās specifikācijās līgumslēdzējas iestādes var paredzēt tādas sociālās prasības, kas tiešā veidā raksturo attiecīgo produktu vai pakalpojumu, piemēram, pieejamību personām ar invaliditāti vai projektēšanu visu lietotāju ērtībām.

(67)

Tehniskajām un funkcionālajām prasībām, kuras izstrādā līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, jānodrošina koncesijas piešķiršanas atvērtība konkurencei. Minētajām prasībām būtu jānosaka raksturlielumi, kas vajadzīgi tādu būvdarbu veikšanai un/vai pakalpojumu sniegšanai, uz kuriem attiecas koncesija, un tās varētu attiekties uz pieprasīto būvdarbu vai pakalpojumu īpašu ražošanas vai sniegšanas procesu ar noteikumu, ka tās ir saistītas ar koncesijas priekšmetu un ir samērīgas ar koncesijas vērtību un mērķiem. Īpašais ražošanas process varētu ietvert prasības attiecībā uz piekļuvi cilvēkiem ar invaliditāti vai vides ekoloģisko raksturlielumu līmeņiem. Minētajām tehniskajām un funkcionālajām prasībām vajadzētu būt ietvertām koncesijas dokumentos, un tām būtu jāatbilst vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem. Tās būtu jāizstrādā tā, lai izvairītos no konkurences mākslīgas sašaurināšanas, jo īpaši tādu prasību dēļ, kas dod priekšroku konkrētam ekonomikas dalībniekam, atspoguļojot to piegāžu, pakalpojumu vai būvdarbu svarīgākos raksturlielumus, kurus parasti piedāvā minētais ekonomikas dalībnieks. Jebkurā gadījumā līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizskata piedāvājumi, kas ietver būvdarbus un/vai pakalpojumus, tostarp piegādes, kas saistītas ar šādiem būvdarbiem un pakalpojumiem, kas līdzvērtīgi atbilst noteiktajiem raksturlielumiem.

(68)

Koncesijas parasti ir sarežģītas ilgtermiņa vienošanās, ar kurām koncesionārs uzņemas atbildību un riskus, ko tradicionāli uzņemas līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, un kas parasti ietilpst to kompetences jomā. Minētā iemesla dēļ, ievērojot šo direktīvu un pārredzamības un vienlīdzīgas attieksmes principus, līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāatstāj ievērojama rīcības brīvība noteikt un organizēt procedūru, kuras rezultātā izvēlas koncesionāru. Tomēr, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un pārredzamību visā piešķiršanas procesa laikā, ir atbilstīgi paredzēt pamatgarantijas attiecībā uz piešķiršanas procesu, tostarp informāciju par koncesijas veidu un darbības jomu, kandidātu skaita ierobežojumu, informācijas izplatīšanu kandidātiem un pretendentiem un atbilstīgas dokumentētas informācijas pieejamību. Tāpat arī būtu jānodrošina paziņojumā par koncesiju minēto sākotnējo noteikumu ievērošana, lai novērstu netaisnīgu attieksmi pret potenciālajiem kandidātiem.

(69)

Koncesijas nebūtu jāpiešķir ekonomikas dalībniekiem, kas ir piedalījušies noziedzīgā organizācijā vai ir atzīti par vainīgiem korupcijā, krāpniecībā, kura kaitē Savienības finanšu interesēm, teroristu nodarījumos, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā, teroristu finansēšanā vai cilvēku tirdzniecībā. Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai no šīs obligātās izslēgšanas paredzēt atkāpi ārkārtējās situācijās, kad prioritāru vispārējas nozīmes vajadzību dēļ līguma slēgšanas tiesības nevar nepiešķirt. Nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu nemaksāšana arī būtu jāsoda ar obligātu izslēgšanu Savienības līmenī.

(70)

Turklāt līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu dot iespēju izslēgt ekonomikas dalībniekus, kas izrādījušies neuzticami, piemēram, tādēļ, ka nopietni vai atkārtoti pārkāpuši vides vai sociālos pienākumus, tostarp noteikumus par piekļuvi personām ar invaliditāti, vai pieļāvuši citus smagus pārkāpumus saistībā ar profesionālo darbību, piemēram, konkurences noteikumu vai intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpumus. Būtu jāprecizē, ka ar profesionālo darbību saistīti smagi pārkāpumi var likt apšaubīt ekonomikas dalībnieka godīgumu un tāpēc neļaut kvalificēt ekonomikas dalībnieku kā piemērotu koncesijas līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai neatkarīgi no tā, vai citādi ekonomikas dalībniekam būtu tehniskās un ekonomiskās iespējas izpildīt līgumu. Paturot prātā, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir atbildīgs par iespējami kļūdainu lēmumu sekām, līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu palikt arī brīvai izvēlei uzskatīt, ka ir bijis smags pārkāpums saistībā ar profesionālo darbību, ja, pirms ir pieņemts galīgs un saistošs lēmums par to, ka pastāv obligāts izslēgšanas pamats, tie var ar jebkādiem līdzekļiem pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir pārkāpis savas saistības, tostarp saistības attiecībā uz nodokļu vai sociālā nodrošinājuma iemaksu maksājumiem, ja vien valsts tiesību aktos nav noteikts citādi. Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt arī iespējai izslēgt kandidātus vai pretendentus, kas, pildot agrākas koncesijas vai citus līgumus ar līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem, ir pieļāvuši nozīmīgas nepilnības attiecībā uz būtiskām prasībām, piemēram, piegāžu vai darbu neveikšana, nopietni trūkumi piegādātajā produktā vai sniegtajā pakalpojumā, kuru dēļ tas nav lietojams iecerētajam nolūkam, vai neatbilstīga rīcība, kas liek nopietni apšaubīt ekonomikas dalībnieka uzticamību. Valsts tiesību aktos būtu jāparedz šādas izslēgšanas maksimālais ilgums.

(71)

Tomēr būtu jāpieļauj iespēja ekonomikas dalībniekiem pieņemt atbilstības pasākumus, kuru mērķis ir izlabot kāda noziedzīga nodarījuma vai pārkāpuma sekas un efektīvi novērst neatbilstīgās rīcības turpmāku atkārtošanos. Minētie pasākumi jo īpaši varētu būt ar personālu un organizāciju saistīti pasākumi, piemēram, visu saikņu saraušana ar personām vai organizācijām, kas ir iesaistītas neatbilstīgajā rīcībā, atbilstīgi personāla reorganizācijas pasākumi, ziņojumu sniegšanas un kontroles sistēmu ieviešana, iekšējās revīzijas struktūras izveide, lai uzraudzītu atbilstību, un iekšējo atbildības un kompensācijas noteikumu pieņemšana. Ja šādi pasākumi nodrošina pietiekamas garantijas, attiecīgais ekonomikas dalībnieks vairs nebūtu jāizslēdz tikai minēto iemeslu dēļ. Ekonomikas dalībniekiem vajadzētu būt iespējai lūgt, lai tiktu izskatīti atbilstības pasākumi, kas veikti ar mērķi potenciāli piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā. Tomēr dalībvalstīm būtu jāļauj pašām noteikt precīzas procedūras un būtiskus nosacījumus, kas būtu piemērojami šādiem gadījumiem. Tām jo īpaši vajadzētu būt brīvai izvēlei lemt, vai atļaut attiecīgos novērtējumus veikt atsevišķām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem vai minēto uzdevumu uzticēt citām iestādēm centralizētā vai decentralizētā līmenī.

(72)

Ir svarīgi, lai valstu kompetentās iestādes, piemēram, darba inspekcijas aģentūras vai vides aizsardzības aģentūras, izmantojot atbilstošas darbības to atbildības un kompetences jomā, nodrošinātu, ka apakšuzņēmēji ievēro piemērojamos pienākumus vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem. Ir nepieciešams arī nodrošināt zināmu pārredzamību apakšuzņēmēju ķēdē, jo tas sniedz līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem informāciju par to, kas atrodas būvlaukumos, kuros pēc viņu uzdevuma veic būvdarbus, vai par to, kuri uzņēmumi sniedz pakalpojumus ēkās, infrastruktūrās vai teritorijās, piemēram, pašvaldību administratīvajās ēkās, pašvaldību skolās, sporta objektos, ostās vai autostrādēs, par kurām ir atbildīgas līgumslēdzējas iestādes vai kuras tās uzrauga. Būtu jāprecizē, ka koncesionāram jebkurā gadījumā būs pienākums sniegt prasīto informāciju, vai nu pamatojoties uz konkrētām klauzulām, kuras katrai līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam jāiekļauj visās piešķiršanas procedūrās, vai arī pamatojoties uz saistībām, kuras koncesionāram uzliek dalībvalsts, izmantojot vispārīgi piemērojamus noteikumus.

Būtu arī jāprecizē, ka nosacījumi saistībā ar to, lai īstenotu piemērojamo saistību ievērošanu vides, sociālajā un darba tiesību jomā, kas noteikti ar Savienības un valstu tiesību aktiem, koplīgumiem vai ar šajā direktīvā uzskaitīto starptautisko vides, sociālo un darba tiesību aktu noteikumiem, ar noteikumu, ka šādi noteikumi un to piemērošana atbilst Savienības tiesību aktiem, būtu jāpiemēro, ja valsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms. Turklāt būtu skaidri jānosaka, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt vēl stingrākas prasības, piemēram, paplašinot pārredzamības pienākumus vai paredzot līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem iespēju vai prasību pārbaudīt, vai apakšuzņēmēji nav nonākuši kādā no situācijām, kas varētu būt par pamatu ekonomikas dalībnieku izslēgšanai. Ja šādi pasākumi attiecībā uz apakšuzņēmējiem tiek piemēroti, būtu jānodrošina saskaņotība ar noteikumiem, kurus piemēro koncesionāram, lai tad, ja pastāv obligāts iemesls izslēgšanai, tam sekotu prasība koncesionāram aizstāt attiecīgo apakšuzņēmēju. Ja šādas pārbaudes rezultātā tiek konstatēts, ka pastāv neobligāts iemesls izslēgšanai, būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji ir tiesīgi pieprasīt aizstāšanu. Tomēr būtu arī skaidri jānosaka, ka līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem var būt pienākums pieprasīt attiecīgā apakšuzņēmēja aizstāšanu, ja šādos gadījumos būtu obligāta koncesionāra izslēgšana. Tāpat būtu skaidri jānorāda, ka dalībvalstis savos tiesību aktos var noteikt stingrākus atbildības noteikumus.

(73)

Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu jāizvērtē piedāvājumi, pamatojoties uz vienu vai vairākiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu pārredzamību un vienlīdzīgu attieksmi, koncesiju piešķiršanas kritērijiem būtu vienmēr jāatbilst dažiem vispārējiem standartiem. Minētie standarti var attiekties uz faktoriem, kas nav tikai ekonomiski, tomēr ietekmē piedāvājuma vērtību no līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja viedokļa un ļauj tam noteikt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja vispārēju saimniecisko ieguvumu. Šie kritēriji būtu iepriekš jāatklāj visiem potenciālajiem kandidātiem vai pretendentiem, tiem vajadzētu būt saistītiem ar līguma priekšmetu un nebūtu jānodrošina līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam neierobežota izvēles brīvība. Šiem kritērijiem būtu jāpieļauj efektīva konkurence, un tie būtu jāpapildina ar prasībām, kas ļauj efektīvi pārbaudīt pretendentu sniegto informāciju. Vajadzētu būt iespējai piešķiršanas kritērijos iekļaut inter alia vides, sociālos vai ar inovāciju saistītus kritērijus. Līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem būtu arī jānorāda šie piešķiršanas kritēriji, sakārtojot tos secībā pēc nozīmības, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret potenciālajiem konkursa dalībniekiem, sniedzot viņiem informāciju par visiem elementiem, kas jāņem vērā, gatavojot konkursa piedāvājumu.

Izņēmuma gadījumos, ja līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs saņem konkursa piedāvājumu ar inovatīvu risinājumu un īpašu funkcionālās izpildes līmeni, ko rūpīga līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs nevarēja paredzēt, līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam vajadzētu izņēmuma kārtā būt iespējai grozīt piešķiršanas kritēriju secību, lai ņemtu vērā jaunās iespējas, ko piedāvā minētais inovatīvais risinājums, ar noteikumu, ka šāds grozījums nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem esošajiem vai potenciālajiem pretendentiem, nosūtot jaunu konkursa uzaicinājumu vai atbilstošos gadījumos publicējot jaunu paziņojumu par koncesiju.

(74)

Elektroniskie informācijas un saziņas līdzekļi var būtiski atvieglot koncesiju izsludināšanu un palielināt koncesiju piešķiršanas procedūru efektivitāti, ātrumu un pārredzamību. Tie varētu kļūt par standarta līdzekļiem saziņai un informācijas apmaiņai koncesiju piešķiršanas procedūrās, jo tie ievērojami palielina ekonomikas dalībnieku iespējas piedalīties koncesiju piešķiršanas procedūrās visā iekšējā tirgū.

(75)

Koncesijas līgumi parasti ietver sarežģītus ilgtermiņa tehniskus un finansiālus nosacījumus, kas bieži vien ir pakļauti mainīgiem apstākļiem. Tāpēc, ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas attiecīgo judikatūru, ir jāprecizē nosacījumi, kuri rada nepieciešamību pēc jaunas koncesijas piešķiršanas procedūras, ja koncesijas īstenošanas laikā rodas grozījumi. Jauna koncesijas piešķiršanas procedūra ir vajadzīga gadījumā, ja sākotnējā koncesijā tiek ieviestas būtiskas izmaiņas, jo īpaši pušu savstarpējo tiesību un pienākumu apjomā un saturā, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību sadalījumā. Šādas izmaiņas norāda uz pušu nodomu pārskatīt minētās koncesijas būtiskus noteikumus. Tas jo īpaši attiecas uz gadījumiem, ja grozītie nosacījumi būtu ietekmējuši procedūras rezultātu, ja tie būtu bijuši spēkā sākotnējās procedūras laikā. Līdz noteiktai pakāpei vienmēr vajadzētu būt iespējai – bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru – veikt grozījumus koncesijā, kuru rezultātā nedaudz tiek mainīta līguma vērtība līdz noteiktam līmenim. Tādēļ un lai nodrošinātu juridisko noteiktību, šajā direktīvā būtu jāparedz de minimis robežvērtības, kuras nesasniedzot nav vajadzīga jauna piešķiršanas procedūra. Koncesiju grozījumus virs minētajām robežvērtībām vajadzētu varēt izdarīt, neuzsākot jaunu piešķiršanas procedūru, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tas varētu būt, piemēram, gadījums, kad grozījumi ir nepieciešami, lai izpildītu līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja pieprasījumu attiecībā uz drošības prasību un ņemot vērā šādu darbību specifiku, piemēram, kalnu sporta un tūrisma objektu pārvaldības gadījumā, kad tiesību aktos paredzēta saistīto apdraudējumu novēršana, tādā apmērā, kādā šādi grozījumu atbilst šajā direktīvā izklāstītiem attiecīgiem nosacījumiem.

(76)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var saskarties ar ārējiem apstākļiem, ko tie nevarēja paredzēt, piešķirot koncesiju, jo īpaši tad, ja koncesijas izpilde attiecas uz ilgu laikposmu. Minētajos gadījumos ir vajadzīga zināma elastība, lai pielāgotu koncesiju šiem apstākļiem, neīstenojot jaunu piešķiršanas procedūru. Neparedzamo apstākļu jēdziens attiecas uz tādiem apstākļiem, ko nevarēja paredzēt, neraugoties uz to, ka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir ar pienācīgu rūpību sagatavojis sākotnējo piešķiršanas procedūru, ņemot vērā tam pieejamos līdzekļus, konkrētā projekta iezīmes un raksturlielumus, paraugpraksi attiecīgajā jomā un nepieciešamību nodrošināt atbilstīgu saistību starp piešķiršanas procedūras sagatavošanā izlietotajiem resursiem un tās prognozējamo vērtību. Tomēr to nevar piemērot gadījumos, kad grozījumu dēļ mainās visas koncesijas raksturs, piemēram, ja būvdarbi, kas jāīsteno, vai pakalpojumi, kas jāsniedz, tiek aizstāti ar kaut ko atšķirīgu vai ja būtiski mainīts koncesijas veids, jo šādā situācijā var pieņemt, ka grozījumi būtiski ietekmētu koncesijas rezultātu. Gadījumā, kad koncesijas piešķir, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkuram vērtības pieaugumam, kura veikšanai nav nepieciešama jauna piešķiršanas procedūra, nevajadzētu pārsniegt 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, šie ierobežojumi būtu jāpiemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevajadzētu iecerēt, lai apietu šo direktīvu.

(77)

Saskaņā ar vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principiem izraudzītais pretendents nebūtu, piemēram, gadījumā, ja līgums tiek izbeigts izpildes nepilnību dēļ, aizstājams ar citu ekonomikas dalībnieku, ja par koncesiju netiek atkārtoti uzsākta piešķiršanas procedūra. Tomēr izraudzītajam pretendentam, kas pilda koncesiju, vajadzētu būt iespējai – jo īpaši gadījumā, ja koncesija ir piešķirta ekonomikas dalībnieku grupai, – koncesijas izpildes laikā veikt dažas strukturālas izmaiņas, piemēram, tīri iekšēju reorganizāciju, pārņemšanu, apvienošanu un iegādi vai maksātnespēju. Šādām strukturālām izmaiņām nevajadzētu būt automātiskam priekšnoteikumam jaunai piešķiršanas procedūrai par koncesiju, ko īsteno minētais pretendents.

(78)

Līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem vajadzētu būt iespējai paredzēt koncesijas izmaiņas, ietverot līguma pārskatīšanas vai iespēju klauzulas, bet šādām klauzulām nebūtu tiem jāpiešķir neierobežota rīcības brīvība. Tāpēc šajā direktīvā būtu jānosaka, cik lielā mērā var paredzēt grozījumus sākotnējā koncesijā. Līdz ar to būtu jāprecizē, ka pietiekami skaidri izstrādātas pārskatīšanas vai iespēju klauzulas var, piemēram, paredzēt cenu indeksāciju vai nodrošināt to, ka, piemēram, komunikācijas iekārtas, kuras jāpiegādā noteiktā laikposmā, joprojām ir izmantojamas, arī tad, ja mainās komunikācijas protokoli vai notiek citas tehnoloģiskas izmaiņas. Vajadzētu būt arī iespējai ar pietiekami skaidrām klauzulām paredzēt koncesijas pielāgojumus, kas ir nepieciešami tehnisku sarežģījumu dēļ, kas radušies darbības vai ekspluatācijas gaitā. Tāpat būtu jāatgādina, ka koncesijās varētu, piemēram, iekļaut gan parasto apkopi, gan arī paredzēt ārpuskārtas apkopes gadījumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sabiedriskā pakalpojuma nepārtrauktību.

(79)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji varētu saskarties ar situācijām, kad ir nepieciešami papildu darbi vai pakalpojumi. Šādos gadījumos ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā direktīvā izklāstītie nosacījumi, sākotnējās koncesijas grozījumus vajadzētu uzskatīt par pamatotiem bez nepieciešamības īstenot jaunu koncesijas piešķiršanas procedūru.

(80)

Līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji dažreiz saskaras ar apstākļiem, kad ir nepieciešams priekšlaicīgi izbeigt koncesiju, lai ievērotu pienākumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem koncesiju jomā. Dalībvalstīm tāpēc būtu jānodrošina, ka līgumslēdzējām iestādēm un līgumslēdzējiem saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti valsts tiesību aktos, ir iespēja koncesiju izbeigt tās darbības laikā, ja to prasa Savienības tiesību akti.

(81)

Lai koncesiju piešķiršanas procedūru laikā nodrošinātu kandidātu un pretendentu atbilstīgu tiesisko aizsardzību, kā arī lai nodrošinātu šīs direktīvas un LESD principu efektīvu ieviešanu, pakalpojumu koncesijām un būvdarbu koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji, būtu jāpiemēro arī Padomes Direktīva 89/665/EEK (16) un Padomes Direktīva 92/13/EEK (17). Tādēļ Direktīvā 89/665/EEK un Direktīvā 92/13/EEK būtu jāizdara attiecīgi grozījumi.

(82)

Personas datu apstrādei saskaņā ar šo direktīvu būtu jāpiemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (18).

(83)

Dalībvalstīm ir konsekventi un sistemātiski jāuzrauga noteikumu par koncesijas līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu īstenošana un darbība, lai nodrošinātu Savienības tiesību aktu efektīvu un vienādu piemērošanu.

(84)

Komisijai būtu jāizvērtē ekonomiskā ietekme uz iekšējo tirgu, jo īpaši saistībā ar tādiem faktoriem kā pārrobežu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, MVU līdzdalība un darījuma izmaksas, kas izriet no šajā direktīvā noteikto robežvērtību piemērošanas, un no 12. pantā noteiktā izņēmuma, ņemot vērā ūdens nozares īpašās struktūras. Komisijai būtu par to jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2019. gada 18. aprīlim. Saskaņā ar NVI XXIV panta 7. punktu par NVI notiks jaunas sarunas trīs gadus pēc tā stāšanās spēkā un periodiski arī turpmāk. Šajā sakarā robežvērtību lielumu piemērotība būtu jāapsver saistībā ar sarunām par NVI, paturot prātā inflācijas un darījumu izmaksu ietekmi. Ja iespējams un nepieciešams, Komisijai nākamajā sarunu kārtā vajadzētu apsvērt iespēju ierosināt palielināt robežvērtības, kas piemērojamas saskaņā ar NVI. Ja tiek mainītas minētās robežvērtības, pēc Komisijas ziņojuma vajadzības gadījumā sagatavo tiesību akta priekšlikumu šajā direktīvā noteiktās robežvērtības grozījumiem.

(85)

Lai pielāgotos straujai tehniskai, ekonomiskai un regulatīvai attīstībai, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz III pielikumā izklāstītā aktu saraksta pārskatīšanu, robežvērtību aprēķināšanas metožu tehnisko procedūru pārskatīšanu, kā arī periodisku pašu robežvērtību pārskatīšanu, grozot atsauces uz CPV nomenklatūru un pielāgojot X pielikumā izklāstīto aktu sarakstu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(86)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus attiecībā uz V, VII un VIII pielikumā minēto paziņojumu sagatavošanu un nosūtīšanu un datu nosūtīšanu un publicēšanu, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (19). Konsultēšanās procedūra būtu jāizmanto, lai pieņemtu tādus īstenošanas aktus, kuri neietekmē nedz finansiālo situāciju, nedz no šīs direktīvas izrietošo pienākumu būtību un darbības jomu. Gluži pretēji – minētajiem aktiem ir raksturīgs tikai administratīvs mērķis, un tie atvieglo šīs direktīvas piemērošanu.

(87)

Ņemot vērā to, ka šīs direktīvas mērķi – dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu koordinēšanu, piemērojot konkrētas koncesijas piešķiršanas procedūras – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet ka tā mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā direktīvā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(88)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošajiem dokumentiem dalībvalstis ir apņēmušās pamatotos gadījumos iesniegt paziņojumu par transponēšanas pasākumiem kopā ar vienu vai vairākiem dokumentiem, kas skaidro savstarpējo saikni starp direktīvas elementiem un valstu pieņemto transponēšanas instrumentu atbilstošajām daļām. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs šādu dokumentu nosūtīšanu uzskata par pamatotu,

I SADAĻA

I NODAĻA

I IEDAĻA

1. pants

2. pants

3. pants

4. pants

5. pants

6. pants

7. pants

8. pants

9. pants

II IEDAĻA

10. pants

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

15. pants

16. pants

17. pants

III IEDAĻA

18. pants

19. pants

20. pants

21. pants

22. pants

23. pants

IV IEDAĻA

24. pants

25. pants

II NODAĻA

26. pants

27. pants

28. pants

29. pants

II SADAĻA

I NODAĻA

30. pants

31. pants

32. pants

33. pants

34. pants

35. pants

II NODAĻA

36. pants

37. pants

38. pants

39. pants

40. pants

41. pants

III SADAĻA

42. pants

43. pants

44. pants

45. pants

IV SADAĻA

46. pants

47. pants

V SADAĻA

48. pants

49. pants

50. pants

51. pants

52. pants

53. pants

54. pants

55. pants

PIELIKUMI

I PIELIKUMS

II PIELIKUMS

III PIELIKUMS

IV PIELIKUMS

V PIELIKUMS

VI PIELIKUMS

VII PIELIKUMS

VIII PIELIKUMS

IX PIELIKUMS

X PIELIKUMS

XI PIELIKUMS

a)

līgumslēdzējas iestādes; vai

b)

līgumslēdzēji – ar noteikumu, ka būvdarbi vai pakalpojumi ir paredzēti, lai īstenotu kādu no II pielikumā minētajām darbībām.

1)

“koncesijas” ir būvdarbu koncesijas vai pakalpojumu koncesijas, kas definētas a) un b) apakšpunktā:

Piešķirot būvdarbu vai pakalpojumu koncesiju, koncesionāram tiek nodoti operacionālie riski minēto būvdarbu vai pakalpojumu izmantošanā, ietverot pieprasījuma vai piedāvājuma risku vai abus. Tiek uzskatīts, ka koncesionārs ir uzņēmies operacionālo risku, ja normālos darbības apstākļos netiek garantēta būvju vai pakalpojumu, uz ko attiecas koncesija, ekspluatācijas laikā veikto ieguldījumu un radušos izmaksu atgūšana. Koncesionāram nodotā riska daļa ir pakļauta reāla tirgus mainīguma ietekmei, kas nozīmē, ka jebkādi iespējami paredzētie zaudējumi, kas radušies koncesionāram, nav tikai formāli vai niecīgi;

2)

“ekonomikas dalībnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona vai publiskā sektora subjekts, vai šādu personu vai subjektu grupa, tostarp uzņēmumu pagaidu apvienības, kas tirgū piedāvā būvdarbu izpildi un/vai būves realizāciju, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu;

3)

“kandidāts” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir izteicis vēlēšanos piedalīties vai ir uzaicināts piedalīties koncesijas piešķiršanas procedūrā;

4)

“pretendents” ir ekonomikas dalībnieks, kas ir iesniedzis piedāvājumu;

5)

“koncesionārs” ir ekonomikas dalībnieks, kam ir piešķirta koncesija;

6)

“rakstisks” vai “rakstiski” ir vārdu vai ciparu kopums, ko var izlasīt, reproducēt un pēc tam nosūtīt, tostarp informācija, ko pārraida un saglabā, izmantojot elektroniskus līdzekļus;

7)

“būvdarbu izpilde” ir ar kādu no I pielikumā minētajām darbībām saistītu būvdarbu vai būves realizācija vai arī šo būvdarbu vai būves projektēšana un realizācija, vai būves realizācija, izmantojot jebkādus līdzekļus, atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kam ir izšķiroša ietekme uz būves veidu vai projektu;

8)

“būve” ir celtniecības vai inženiertehnisko būvdarbu kopējais iznākums, kas pats par sevi spēj pildīt kādu ekonomisku vai tehnisku funkciju;

9)

“elektroniskie līdzekļi” ir elektronisks aprīkojums tādu datu apstrādei (tostarp datu saspiešanai) un glabāšanai, ko pārraida, pārsūta un saņem pa vadiem, pa radio, izmantojot optiskus līdzekļus vai citādus elektromagnētiskus līdzekļus;

10)

“ekskluzīvas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības īstenošana tiek attiecināta tikai uz vienu ekonomikas dalībnieku, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību;

11)

“īpašas tiesības” ir tiesības, ko piešķīrusi dalībvalsts kompetentā iestāde, pamatojoties uz tiesību aktu vai publicētu administratīvo aktu, kas atbilst Līgumiem un kura rezultātā darbības tiek attiecināta uz diviem vai vairākiem ekonomikas dalībniekiem, un kurš būtiski ietekmē citu ekonomikas dalībnieku spēju veikt šādu darbību;

12)

“koncesijas dokuments” ir jebkurš dokuments, ko izdevusi vai uz ko atsaucas līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, lai aprakstītu vai noteiktu koncesijas vai procedūras elementus, tostarp paziņojums par koncesiju, tehniskās un funkcionālās prasības, plānotie koncesijas nosacījumi, kandidātu un pretendentu iesniedzamo dokumentu formāti, informācija par vispārēji piemērojamām saistībām un visi papildu dokumenti;

13)

“inovācija” ir jaunas vai būtiski uzlabotas produkta, pakalpojuma vai procesa, tostarp, bet ne tikai, ražošanas, celtniecības vai būvniecības procesa, jaunas tirdzniecības metodes vai jaunas organizatoriskas metodes ieviešana uzņēmējdarbībā, darbavietu organizēšanā vai ārējās attiecībās, cita starpā ar mērķi palīdzēt atrisināt sabiedrības problēmas vai atbalstīt stratēģiju “Eiropa 2020”.

a)

tās ir nodibinātas konkrētam mērķim apmierināt vispārējas nozīmes vajadzības, kam nav rūpnieciska vai komerciāla rakstura;

b)

tām ir juridiskas personas statuss; un

c)

tās galvenokārt finansē valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti; vai to pārvaldību uzrauga minētie subjekti vai iestādes; vai to vadībā, valdē vai uzraudzības padomē vairāk nekā pusi locekļu ieceļ valsts, reģionālās vai vietējās iestādes vai citi publisko tiesību subjekti.

a)

valsts, reģionālās vai vietējās iestādes, publisko tiesību subjekti, vai vienas vai vairāku šādu iestāžu vai vienas vai vairāku šādu publisko tiesību subjektu veidotas apvienības;

b)

publiski uzņēmumi, kā definēts šā panta 4. punktā;

c)

līgumslēdzēji, kas nav šā punkta a) un b) apakšpunktā minētie līgumslēdzēji, bet kas darbojas, pamatojoties uz īpašām vai ekskluzīvām tiesībām, kas tiem piešķirtas vienas no II pielikumā minēto darbību īstenošanai.

a)

iepirkuma procedūras ar konkursa iepriekšēju izsludināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/24/ES (21), Direktīvu 2014/25/ES, Direktīvu 2009/81/EK vai šo direktīvu;

b)

procedūras saskaņā ar citiem III pielikumā uzskaitītajiem Savienības tiesību aktiem, kuras nodrošina atbilstīgu iepriekšēju pārredzamību atļauju piešķiršanai, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem.

a)

ir attiecīgā uzņēmuma parakstītā kapitāla lielākās daļas turētājas;

b)

kontrolē balsu vairākumu saistībā ar uzņēmuma emitētajām akcijām;

c)

var iecelt vairāk nekā pusi no uzņēmuma vadības, valdes vai uzraudzības struktūru locekļiem.

a)

jebkura veida iespējas vērtību un jebkuru koncesijas termiņa pagarinājumu;

b)

ieņēmumus no tām būvdarbu vai pakalpojumu lietotāju segtajām maksām un sodanaudām, kas nav iekasētas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja labā;

c)

maksājumus vai jebkura veida finansiālas priekšrocības, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai cita publiskā sektora iestāde sniedz koncesionāram, tostarp kompensāciju par sabiedrisko pakalpojumu saistību izpildi un publiskā sektora ieguldījumu subsīdijas;

d)

jebkuru tādu dotāciju vai citu jebkāda veida finansiālu priekšrocību vērtību, ko trešās personas sniedz par koncesijas izpildi;

e)

ieņēmumus par jebkādu koncesijā iekļautu aktīvu pārdošanu;

f)

visu to piegāžu un pakalpojumu vērtību, kurus līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji dara pieejamus koncesionāram, ar noteikumu, ka šīs piegādes un pakalpojumi ir nepieciešami būvdarbu izpildei vai pakalpojumu sniegšanai;

g)

visas godalgas vai samaksas kandidātiem vai pretendentiem.

a)

juridisks instruments, kas izveido starptautisko tiesību pienākumus, piemēram, starptautisks nolīgums vai vienošanās, ko atbilstīgi LESD noslēgusi dalībvalsts ar vienu vai vairākām trešām valstīm vai to mazākām vienībām par būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem sakarā ar to parakstītāju piedalīšanos kāda projekta kopīgā īstenošanā vai ekspluatācijā;

b)

starptautiska organizācija.

a)

speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar starptautisku nolīgumu vai vienošanos starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un vienu vai vairākām trešām valstīm;

b)

speciāli procedūras noteikumi saskaņā ar noslēgtu starptautisku nolīgumu vai vienošanos par karaspēka izvietošanu, kuri attiecas uz dalībvalsts vai trešās valsts uzņēmumiem;

c)

speciāli procedūras noteikumi, ko paredzējusi starptautiska organizācija, kas veic iepirkumu vai nu savām vajadzībām, vai arī koncesijām, kas dalībvalstij jāpiešķir saskaņā ar minētajiem noteikumiem.

a)

koncesijas, attiecībā uz kurām šīs direktīvas piemērošana liktu dalībvalstij sniegt informāciju, kuras izpaušanu tā uzskata par pretēju savām būtiskām drošības interesēm; vai, ja iepirkums un koncesijas pasludināti par slepeniem vai to izpildei jāpiemēro īpaši drošības pasākumi atbilstoši dalībvalstī spēkā esošajiem normatīvajiem un administratīvajiem aktiem, ar noteikumu, ka dalībvalsts ir noteikusi, ka attiecīgās būtiskās intereses nevar nodrošināt ar tādiem pasākumiem, kas prasa mazāku iejaukšanos, piemēram, ar tādiem, kas minēti 7. punktā;

b)

koncesijas, kas piešķirtas saskaņā ar sadarbības programmu, kas minēta Direktīvas 2009/81/EK 13. panta c) punktā;

c)

koncesijas, ko viena valdība piešķīrusi citai valdībai saistībā ar būvdarbiem un pakalpojumiem, kas tieši saistīti ar militāru aprīkojumu vai sensitīvu aprīkojumu, vai būvdarbiem un pakalpojumiem, kas īpaši paredzēti militāriem mērķiem, vai sensitīviem būvdarbiem un sensitīviem pakalpojumiem;

d)

koncesijas, kuras piešķirtas trešā valstī un kuras īsteno, kad spēki tiek izvietoti ārpus Savienības teritorijas, ja operāciju nodrošināšanai minētās koncesijas jānoslēdz ar ekonomikas dalībniekiem, kuri darbojas operāciju zonā; un

e)

koncesijas, kurām saskaņā ar šo direktīvu piemēro kādu citu izņēmumu.

a)

par zemes, ēku vai cita nekustama īpašuma vai ar to saistīto tiesību iegādi vai nomu, izmantojot jebkādus finanšu līdzekļus;

b)

par tāda raidījumu materiāla iegādi, izstrādi, producēšanu vai līdzproducēšanu, kas paredzēts audiovizuālo mediju pakalpojumiem vai radio mediju pakalpojumiem, ja koncesijas piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzēji; vai tādām koncesijām par raidlaiku vai raidījumu nodrošināšanu, kuras piešķir audiovizuālo vai radio mediju pakalpojumu sniedzējiem. Šajā punktā jēdzieniem “audiovizuālo mediju pakalpojumi” un “mediju pakalpojumu sniedzēji” ir tāda pati nozīme kā, attiecīgi, 1. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2010/13/ES (23). Jēdzienam “raidījums” ir tāda pati nozīme kā minētās direktīvas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, bet tas ietver arī radioraidījumus un radioraidījumu materiālus. Turklāt saistībā ar šo noteikumu jēdziens “raidījumu materiāls” nozīmē to pašu, ko jēdziens “raidījums”;

c)

par šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumiem;

d)

par jebkuru no šādiem juridiskiem pakalpojumiem:

e)

par finanšu pakalpojumiem saistībā ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/39/EK (25) nozīmē, centrālas bankas pakalpojumiem un darbībām, ko veic ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumenta un Eiropas Stabilizācijas mehānisma palīdzību;

f)

par aizdevumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju, pārdošanu, pirkšanu vai nodošanu;

g)

par civilās aizsardzības, civilās drošības un katastrofu novēršanas pakalpojumiem, ko sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības un uz ko attiecas šādi CPV kodi: 75250000-3, 75251000-0, 75251100-1, 75251110-4, 75251120-7, 75252000-7, 75222000-8, 98113100-9 un 85143000-3, izņemot ar pacientu transportēšanu saistītus neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumus;

h)

par politisko kampaņu pakalpojumiem, uz ko attiecas šādi CVP kodi: 79341400-0, 92111230-3 un 92111240-6, gadījumos, kad saistībā ar vēlēšanu kampaņu tās piešķir politiska partija;

a)

nodrošinātu vai ekspluatētu fiksētus tīklus, kuru mērķis ir sniegt pakalpojumu sabiedrībai saistībā ar dzeramā ūdens ražošanu, transportēšanu vai sadali;

b)

piegādātu dzeramo ūdeni šādiem tīkliem.

a)

hidrotehniskie projekti, apūdeņošana vai zemes drenāža, ar noteikumu, ka ūdens apjoms, kas paredzēts dzeramā ūdens piegādei, ir lielāks par 20 % no kopējā ūdens apjoma, kuru nodrošina minētie projekti vai apūdeņošanas vai drenāžas iekārtas; vai

b)

notekūdeņu novadīšana vai attīrīšana.

a)

pār kuru līgumslēdzējam var būt tieša vai netieša dominējoša ietekme;

b)

kam var būt dominējoša ietekme pār līgumslēdzēju; vai

c)

kas kopā ar līgumslēdzēju ir pakļauts cita uzņēmuma dominējošai ietekmei atbilstīgi īpašumtiesībām, finansiālajai līdzdalībai vai noteikumiem, kuri tam piemērojami.

a)

ko līgumslēdzējs piešķīris saistītam uzņēmumam; vai

b)

ko kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķīris uzņēmumam, kas ir saistīts ar kādu no minētajiem līgumslēdzējiem.

a)

pakalpojumu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus pakalpojumus, ko minētais uzņēmums sniedzis, radušies no šādu pakalpojumu sniegšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts;

b)

būvdarbu koncesijām – ar noteikumu, ka vismaz 80 % no saistītā uzņēmuma vidējā kopējā apgrozījuma iepriekšējos trīs gados, ņemot vērā visus būvdarbus, ko minētais uzņēmums veicis, radušies no šādu būvdarbu veikšanas līgumslēdzējam vai citiem uzņēmumiem, ar kuriem tas ir saistīts.

a)

kopuzņēmums, kuru veido vienīgi vairāki līgumslēdzēji, lai veiktu II pielikumā minētās darbības, piešķir vienam no minētajiem līgumslēdzējiem; vai

b)

līgumslēdzējs piešķir tādam kopuzņēmumam, kura daļa tas ir.

a)

attiecīgo uzņēmumu vai kopuzņēmumu nosaukumi;

b)

attiecīgo koncesiju veidi un vērtība;

c)

pierādījums, ko Komisija uzskata par vajadzīgu, par to, ka attiecības starp uzņēmumu vai kopuzņēmumu, kam ir piešķirtas koncesijas, un līgumslēdzēju atbilst 13. panta vai 14. panta prasībām.

a)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pār attiecīgo juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tas īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no kontrolētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs vai citas juridiskas personas, ko kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

a)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs, kā minēts 7. panta 1. punkta a) apakšpunktā, kopīgi ar citām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem attiecībā uz minēto juridisko personu īsteno līdzīgu kontroli tai, kādu tie īsteno attiecībā uz savām struktūrvienībām;

b)

vairāk nekā 80 % no minētās juridiskās personas darbībām tiek veiktas, izpildot uzdevumus, ko tai uzticējušas kontrolējošās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji vai citas juridiskas personas, ko kontrolē tās pašas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji; un

c)

kontrolētajai juridiskajai personai nav tiešas privāta kapitāla līdzdalības, izņemot tādus privātā kapitāla līdzdalības veidus, kas neparedz kontroli un bloķēšanu, kā noteikts valsts tiesību aktu noteikumos, saskaņā ar Līgumiem, un kam nav izšķirošas ietekmes uz kontrolēto juridisko personu.

i)

kontrolētās juridiskās personas lēmējstruktūru sastāvā ir visu iesaistīto līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju pārstāvji. Atsevišķi pārstāvji var pārstāvēt vairākas vai visas iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzējus;

ii)

minētās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji spēj kopīgi īstenot izšķirošu ietekmi attiecībā uz kontrolētās juridiskās personas stratēģiskajiem mērķiem un svarīgiem lēmumiem; un

iii)

kontrolētā juridiskā persona necenšas īstenot jebkādas intereses, kas ir pretrunā kontrolējošo līgumslēdzēju iestāžu vai līgumslēdzēju interesēm.

a)

ar līgumu tiek izveidota vai īstenota sadarbība starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm vai līgumslēdzējiem ar mērķi nodrošināt, ka sabiedriskie pakalpojumi, kas tiem jāveic, tiek sniegti ar nolūku izpildīt to kopīgos mērķus;

b)

šādas sadarbības īstenošanu nosaka vienīgi ar sabiedrības interesēm saistīti apsvērumi; un

c)

iesaistītās līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēji brīvajā tirgū veic mazāk nekā 20 % no darbībām, kas saistītas ar sadarbību.

a)

ja kāda konkrēta līguma daļai ir piemērojams LESD 346. pants vai dažādām daļām ir piemērojams, attiecīgi, LESD 346. pants un Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt, nepiemērojot šo direktīvu, ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli;

b)

ja uz kāda konkrēta līguma daļu attiecas Direktīva 2009/81/EK, līguma slēgšanas tiesības var piešķirt saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK ar noteikumu, ka nedalīta līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu pamato objektīvi iemesli.

a)

koncesiju piešķir saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem, ko piemēro koncesijām, kuras piešķir līgumslēdzējas iestādes, ja uz vienu no darbībām, kam līgums paredzēts, attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju iestāžu piešķirtām koncesijām, un uz otru attiecas šīs direktīvas noteikumi, kas piemērojami līgumslēdzēju piešķirtām koncesijām;

b)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā Direktīvu 2014/24/ES, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz citām – Direktīva 2014/24/ES;

c)

līguma slēgšanas tiesības piešķir saskaņā šo direktīvu, ja uz vienu no darbībām, kam līgums ir paredzēts, attiecas šī direktīva un uz otru neattiecas ne šī direktīva, ne Direktīva 2014/24/ES, ne Direktīva 2014/25/ES.

a)

uz kuru attiecas LESD 346. pants; vai

b)

attiecībā uz kuru piemēro Direktīvu 2009/81/EK,

i)

piešķirt līguma slēgšanas tiesības, nepiemērojot šo direktīvu a) apakšpunktā noteiktajos gadījumos; vai

ii)

piešķirt līguma slēgšanas tiesības saskaņā ar šo direktīvu vai saskaņā ar Direktīvu 2009/81/EK, b) apakšpunktā noteiktajos gadījumos. Šā punkta pirmā daļa neskar Direktīvā 2009/81/EK paredzētās robežvērtības un izņēmumus.

a)

ieguvumi paliek tikai līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja rīcībā, lai tos izmantotu savām vajadzībām, īstenojot savas darbības; un

b)

līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs pilnībā atlīdzina sniegto pakalpojumu.

a)

elektroniski līdzekļi;

b)

pasts vai fakss;

c)

mutiska saziņa, tostarp saziņa pa tālruni, attiecībā uz paziņojumiem, kas nav koncesijas piešķiršanas procedūras būtiski elementi, un ar noteikumu, ka mutiskās saziņas saturs tiek pienācīgā mērā dokumentēts, izmantojot pastāvīgu informācijas nesēju;

d)

personiska nodošana, ko apstiprina ar saņemšanas apliecinājumu.

a)

koncesijas mērķis ir izveidot vai iegādāties unikālu mākslas darbu vai māksliniecisku izpildījumu;

b)

konkurences nav tehnisku iemeslu dēļ;

c)

pastāv ekskluzīvas tiesības;

d)

intelektuālā īpašuma tiesību un ekskluzīvu tiesību, kas nav 5. panta 10. punktā definētās ekskluzīvās tiesības, aizsardzība.

a)

ja attiecīgo pieteikuma iesniedzēju izslēdz vai var izslēgt saskaņā ar 38. panta 5. līdz 9. punktu vai tas neatbilst atlases kritērijiem, ko līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs noteicis saskaņā ar 38. panta 1. punktu;

b)

ja pieteikumi ietver piedāvājumus, kas nav piemēroti otrās daļas nozīmē.

a)

piedāvājums atbilst minimālajām prasībām, ko attiecīgā gadījumā nosaka līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs;

b)

pretendents atbilst 38. panta 1. punktā noteiktajiem dalības nosacījumiem; un

c)

pretendents nav izslēgts no dalības piešķiršanas procedūrā saskaņā ar 38. panta 4. līdz 7. punktu un ievērojot 38. panta 9. punktu.

a)

paziņojumā par koncesiju sniedz koncesijas aprakstu un dalības nosacījumus;

b)

paziņojumā par koncesiju, uzaicinājumā iesniegt piedāvājumu vai citos koncesijas dokumentos sniedz piešķiršanas kritēriju aprakstu un attiecīgā gadījumā minimālās prasības, kas jāievēro.

a)

līdzdalība noziedzīgā organizācijā, kā definēts Padomes Pamatlēmuma 2008/841/TI (28) 2. pantā;

b)

korupcija, kā definēts 3. pantā Konvencijā par cīņu pret korupciju, kurā iesaistītas Eiropas Kopienas amatpersonas vai Eiropas Savienības dalībvalstu amatpersonas (29), un Padomes Pamatlēmuma 2003/568/TI (30) 2. panta 1. punktā, kā arī korupcija, kā definēts līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja, vai ekonomikas dalībnieka valsts tiesību aktos;

c)

krāpniecība Konvencijas par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību (31) 1. panta nozīmē;

d)

teroristu nodarījumi vai nodarījumi, kas saistīti ar terorisma darbībām, kā definēts, attiecīgi, Padomes Pamatlēmuma 2002/475/TI (32) 1. un 3. pantā, vai kūdīšana, atbalstīšana vai līdzdalība, vai mēģinājums izdarīt nodarījumu minētā pamatlēmuma 4. panta nozīmē;

e)

nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana vai teroristu finansēšana, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/60/EK (33) 1. pantā;

f)

bērnu darbs un citi cilvēku tirdzniecības veidi, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/36/ES (34) 2. pantā.

a)

ja tā ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ir pārkāpti 30. panta 3. punktā minētie piemērojamie pienākumi;

b)

ja ekonomikas dalībnieks ir bankrotējis vai tam tiek piemērota maksātnespējas vai likvidācijas procedūra, ja tā aktīvus pārvalda likvidators vai tiesa, ja tam ir mierizlīgums ar kreditoriem, ja tā saimnieciskā darbībā ir pārtraukta vai ja tas ir nonācis citā līdzvērtīgā situācijā, kas izriet no līdzīgas procedūras, kura paredzēta valsts normatīvajos aktos; tomēr līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs var nolemt neizslēgt vai dalībvalsts var tai prasīt neizslēgt ekonomikas dalībnieku, kas nonācis kādā no iepriekš minētajām situācijām, ja tā ir konstatējusi, ka šis ekonomikas dalībnieks spēs izpildīt koncesiju, ņemot vērā piemērojamos valsts noteikumus un pasākumus par uzņēmējdarbības turpināšanu minētajās situācijās;

c)

ja līgumslēdzēja iestāde ar atbilstošiem līdzekļiem var pierādīt, ka ekonomikas dalībnieks ir vainīgs kādā ar profesionālo darbību saistītā smagā pārkāpumā, kas liek apšaubīt šā ekonomikas dalībnieka godprātību;

d)

ja interešu konfliktu 35. panta otrās daļas izpratnē nevar efektīvi izlabot ar citiem mazāk ierobežojošiem pasākumiem;

e)

ja līgumslēdzējas iestādes rīcībā ir pietiekami pārliecinošas norādes, lai secinātu, ka ekonomikas dalībnieks ir ar citiem ekonomikas dalībniekiem noslēdzis tādas vienošanās, kuru mērķis ir izkropļot konkurenci;

f)

ja ekonomikas dalībnieks ir pieļāvis būtiskus vai pastāvīgus trūkumus saistībā ar kādas būtiskas prasības izpildi saskaņā ar iepriekšēju koncesiju vai iepriekšēju līgumu ar līgumslēdzēju iestādi vai līgumslēdzēju, kā definēts šajā direktīvā vai Direktīvā 2014/25/ES, kas noveda pie šāda iepriekšēja līguma priekšlaicīgas izbeigšanas, zaudējumu atlīdzināšanas vai citām līdzīgām sankcijām;

g)

ja ekonomikas dalībnieks bijis vainīgs tādas informācijas nopietnā sagrozīšanā, kas jāsniedz, lai pārbaudītu, vai nepastāv izslēgšanas iemesli un ir izpildīti atlases kritēriji, nav atklājis šādu informāciju vai nespēj iesniegt vajadzīgos dokumentus, kas apliecina šādu informāciju;

h)

ja ekonomikas dalībnieks ir mēģinājis nepamatoti ietekmēt līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja lēmumu pieņemšanas procesu, iegūt konfidenciālu informāciju, kas tam varētu sniegt nepamatotas priekšrocības koncesijas piešķiršanas procedūrā, vai netīši sniegt maldinošu informāciju, kas varētu būtiski ietekmēt lēmumus par izslēgšanu, atlasi vai koncesijas piešķiršanu;

i)

saistībā ar koncesijām aizsardzības un drošības jomā, kā minēts Direktīvā 2009/81/EK, ja, balstoties uz jebkādiem pierādījumiem, tostarp aizsargātiem datu avotiem, ir konstatēts, ka ekonomikas dalībnieks nav pietiekami uzticams, lai nepieļautu riskus dalībvalsts drošībai.

a)

uz pakalpojumu koncesijām, izņemot tās, kuras attiecas uz pakalpojumiem, kas tiks sniegti objektos, kuri atrodas līgumslēdzējas iestādes vai līgumslēdzēja uzraudzībā, – vai uz piegādātājiem, kas ir iesaistīti būvdarbu vai pakalpojumu koncesijās;

b)

uz koncesionāra apakšuzņēmēju apakšuzņēmējiem vai turpmākajiem apakšuzņēmēju ķēdes dalībniekiem.

a)

ja dalībvalsts tiesību aktos ir paredzēts apakšuzņēmēju un koncesionāra kopīgas atbildības mehānisms, konkrētā dalībvalsts nodrošina, ka attiecīgie noteikumi tiek piemēroti saskaņā ar 30. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem;

b)

līgumslēdzējas iestādes un līgumslēdzēji var pārbaudīt vai dalībvalstis var prasīt, lai tās pārbaudītu, vai pastāv iemesli apakšuzņēmējus izslēgt saskaņā ar 38. panta 4. līdz 10. punktu. Šādos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs prasa, lai ekonomikas dalībnieks aizstātu apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv obligāts iemesls tā izslēgšanai. Līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ekonomikas dalībniekam var prasīt vai dalībvalsts līgumslēdzējai iestādei vai līgumslēdzējam var prasīt, lai tas prasītu ekonomikas dalībniekam aizstāt apakšuzņēmēju, ja pārbaude ir apliecinājusi, ka pastāv neobligāts iemesls tā izslēgšanai.

a)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības naudā – ir paredzētas sākotnējos koncesijas dokumentos skaidrās, precīzās un nepārprotamās pārskatīšanas klauzulās, kuras var ietvert vērtības pārskatīšanas klauzulas, vai kā iespējas. Šādās klauzulās norāda iespējamo izmaiņu vai iespēju apmēru un raksturu, kā arī nosacījumus, ar kuriem tās var izmantot. Klauzulās neparedz izmaiņas vai iespējas, kas mainītu koncesijas vispārējo raksturu;

b)

attiecībā uz sākotnējā koncesionāra veiktiem papildu būvdarbiem vai pakalpojumiem, kas kļuvuši nepieciešami un kas nebija iekļauti sākotnējā koncesijā, ja koncesionāra maiņu:

Tomēr gadījumā, kad līgumslēdzēja iestāde piešķir koncesijas, lai veiktu darbību, kas nav kāda no II pielikumā minētajām darbībām, jebkurš vērtības pieaugums nepārsniedz 50 % no sākotnējās koncesijas vērtības. Ja tiek veiktas vairākas secīgas izmaiņas, minēto ierobežojumu piemēro katras izmaiņas vērtībai. Šādas secīgas izmaiņas nevar iecerēt, lai apietu šo direktīvu;

c)

ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

d)

ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kāda turpmāk minēta iemesla dēļ:

e)

ja izmaiņas – neatkarīgi no to vērtības – nav būtiskas 4. punkta nozīmē.

i)

šīs direktīvas 8. pantā minēto robežvērtību; un

ii)

mazāka par 10 % no sākotnējās koncesijas vērtības.

a)

ar izmaiņām ievieš nosacījumus, kas – ja tie būtu bijuši ietverti sākotnējā koncesijas piešķiršanas procedūrā – būtu ļāvuši piedalīties citiem pieteikumu iesniedzējiem, nevis sākotnēji atlasītajiem vai arī būtu ļāvuši pieņemt citu piedāvājumu, nevis sākotnēji pieņemto, vai arī būtu koncesijas piešķiršanas procedūrai piesaistījuši papildu dalībniekus;

b)

izmaiņu dēļ koncesijas ekonomiskais līdzsvars mainās par labu koncesionāram tādā veidā, kāds nebija paredzēts sākotnējā koncesijā;

c)

izmaiņas būtiski paplašina koncesijas darbības jomu;

d)

ja koncesionāru, kam līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs sākotnēji piešķīra koncesiju, aizstāj ar jaunu koncesionāru kādos citos, nevis 1. punkta d) apakšpunktā paredzētajos gadījumos.

a)

koncesijā ir veiktas izmaiņas, kuru veikšanai būtu nepieciešama jauna koncesijas piešķiršanas procedūra saskaņā ar 43. pantu;

b)

koncesijas piešķiršanas laikā koncesionārs ir atradies vienā no 38. panta 4. punktā minētajām situācijām, un tam tādēļ vajadzēja būt izslēgtam no koncesijas piešķiršanas procedūras;

c)

Eiropas Savienības Tiesa saskaņā ar LESD 258. pantā noteikto procedūru ir konstatējusi, ka dalībvalsts nav pildījusi savas Līgumos paredzētās saistības, jo šīs dalībvalsts līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzējs ir attiecīgo koncesiju piešķīris, nenodrošinot atbilstību Līgumos un šajā direktīvā noteiktajām saistībām.

1)

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/24/ES (35), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas piemērošanas jomas saskaņā ar minētās direktīvas 7., 8., 9., 10., 11., 12., 15., 16., 17. un 37. pantu.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīrušas līgumslēdzējas iestādes un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (36), izņemot gadījumus, kad šādas koncesijas ir izslēgtas no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 11., 12., 17. un 25. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver publiskus līgumus, pamatnolīgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju iestāžu lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

2)

direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:

3)

direktīvas 2.b pantu groza šādi:

4)

direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/18/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES”;

5)

direktīvas 2.d pantu groza šādi:

6)

direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

direktīvas 3. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīva 2014/24/ES vai Direktīva 2014/23/ES, ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.”

1)

direktīvas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Šo direktīvu piemēro līgumiem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/25/ES (37), izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no minētās direktīvas darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 18. līdz 24. pantu, 27. līdz 30. pantu, 34. vai 55. pantu.

Šīs direktīvas nozīmē līgumi ietver piegādes, būvdarbu un pakalpojumu līgumus, būvdarbu un pakalpojumu koncesijas, pamatnolīgumus un dinamiskas iepirkumu sistēmas.

Šo direktīvu piemēro arī koncesijām, kuras piešķīruši līgumslēdzēji un kuras minētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2014/23/ES (38) izņemot gadījumus, kad šādi līgumi ir izslēgti no darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 10., 12., 13., 14., 16., 17. un 25. pantu.

Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecībā uz līgumiem, uz ko attiecas Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES, līgumslēdzēju lēmumus var efektīvi un jo īpaši iespējami ātri pārskatīt saskaņā ar šīs direktīvas 2.–2.f pantā izklāstītajiem nosacījumiem, pamatojoties uz to, ka ar šādiem lēmumiem ir pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā vai attiecīgās valsts noteikumi, ar kuriem transponē minētos tiesību aktus.

2)

direktīvas 2.a panta 2. punktu groza šādi:

3)

direktīvas 2.b pantu groza šādi:

4)

direktīvas 2.c pantā vārdus “Direktīva 2004/17/EK” aizstāj ar vārdiem “Direktīva 2014/25/ES vai Direktīva 2014/23/ES”;

5)

direktīvas 2.d pantu groza šādi:

6)

direktīvas 2.f panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

7)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Komisija var izmantot šā panta 2.–5. punktā paredzēto procedūru, ja tā pirms līguma noslēgšanas uzskata, ka līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, uz kuru attiecas Direktīvas 2014/25/ES vai Direktīvas 2014/23/ES darbības joma, vai saistībā ar Direktīvas 2014/25/ES 26. panta 1. punktu – to līgumslēdzēju gadījumā, uz kuriem attiecas minētais noteikums, – ir nopietni pārkāpti Savienības tiesību akti publiskā iepirkuma jomā.”

28.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 94/65

(1)

Publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai, ko īsteno dalībvalstu iestādes vai ko īsteno to vārdā, ir jāatbilst Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) principiem un jo īpaši brīvas preču aprites principam, brīvībai veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanas brīvībai, kā arī no tiem izrietošajiem principiem, proti, vienlīdzīgai attieksmei, nediskriminācijai, savstarpējai atzīšanai, proporcionalitātei un pārredzamībai. Tomēr attiecībā uz publiskiem līgumiem, kas pārsniedz konkrētu vērtību, būtu jāizstrādā noteikumi, kas koordinē valstu iepirkuma procedūras, lai nodrošinātu, ka minētie principi tiek īstenoti praksē un ka publiskais iepirkums tiek atvērts konkurencei.

(2)

Stratēģijā “Eiropa 2020”, kas izklāstīta 2010. gada 3. marta Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Eiropa 2020 Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei” (“Eiropa 2020 stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei”), publiskajam iepirkumam ir svarīga nozīme, jo tas ir viens no tirgus instrumentiem, kas izmantojams, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot visefektīvāko publiskā sektora līdzekļu izmantošanu. Minētajam nolūkam publiskā iepirkuma noteikumi, kas pieņemti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/17/EK (4), un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/18/EK (5), būtu jāpārskata un jāmodernizē, lai palielinātu publiskā sektora izdevumu efektivitāti, atvieglojot jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) piedalīšanos publiskajos iepirkumos, un lai dotu iespēju iepirkumu rīkotājiem labāk izmantot publisko iepirkumu kopēju sabiedrisko mērķu atbalstam. Turklāt ir nepieciešams precizēt galvenos jēdzienus un koncepcijas, lai nodrošinātu juridisko noteiktību un ietvertu dažus ar tiem saistītus Eiropas Savienības Tiesas iedibinātās judikatūras aspektus.

(3)

Īstenojot šo direktīvu, būtu jāņem vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām (6), jo īpaši saistībā ar saziņas līdzekļu izvēli, tehniskām specifikācijām, piešķiršanas kritērijiem un līguma izpildes nosacījumiem.

(4)

Arvien dažādākie publiskās rīcības veidi nosaka nepieciešamību precīzāk definēt pašu iepirkuma jēdzienu. Minētajam precizējumam tomēr nevajadzētu paplašināt šīs direktīvas darbības jomu salīdzinājumā ar Direktīvas 2004/18/EK darbības jomu. Savienības publiskā iepirkuma noteikumu mērķis nav aptvert visus publisko līdzekļu izmaksas veidus, bet gan tikai tos, kuri, izmantojot publisko līgumu, vērsti uz būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādi par atlīdzību. Būtu jāprecizē, ka šādām būvdarbu, piegāžu vai pakalpojumu iegādēm šo direktīvu piemēro neatkarīgi no tā, vai tās īsteno, izmantojot pirkumu, nomaksas pirkumu vai citas līgumiskas formas.

Iegādes jēdziens būtu jāinterpretē paplašināti, ar to saprotot labuma gūšanu no attiecīgajiem būvdarbiem, piegādēm vai pakalpojumiem, kam nav katrā ziņā vajadzīga īpašumtiesību nodošana līgumslēdzējām iestādēm. Turklāt kādas darbības finansēšana vien, jo īpaši ar dotācijām, kas nereti ir saistīta ar pienākumu atlīdzināt saņemtās summas, ja tās nav izmantotas paredzētajiem mērķiem, parasti neietilpst publiskā iepirkuma noteikumu darbības jomā. Līdzīgā kārtā arī situācijas, kad visi ekonomikas dalībnieki, kas atbilst konkrētiem nosacījumiem, ir tiesīgi veikt noteiktu uzdevumu bez jebkādas atlases, piemēram, patērētāju izvēles un pakalpojumu kuponu sistēmas, būtu jāuzskata nevis par iepirkumu, bet gan par parastām licencēšanas shēmām (piemēram, licences zālēm vai medicīnas pakalpojumiem).

(5)

Būtu jāatgādina, ka nekas šajā direktīvā dalībvalstīm neuzliek par pienākumu slēgt līgumus par ārpakalpojumiem vai izmantot ārpakalpojumu sniedzējus saistībā ar tādu pakalpojumu sniegšanu, kurus tās vēlas sniegt pašas vai kurus tās vēlas organizēt, izmantojot citus līdzekļus, kas nav publiski līgumi šīs direktīvas nozīmē. Nebūtu jāaptver tādu pakalpojumu sniegšana, kuras pamatā ir normatīvie akti vai darba līgumi. Dažās dalībvalstīs tie var būt, piemēram, gadījumi, kad tiek sniegti konkrēti administratīvi un valdības pakalpojumi, tādi kā izpildvaras un likumdošanas pakalpojumi, vai konkrēti pakalpojumi sabiedrībai, tādi kā ārlietu pakalpojumi vai justīcijas pakalpojumi, vai obligātie sociālā nodrošinājuma pakalpojumi.

(6)

Ir arī vietā atgādināt, ka šai direktīvai nebūtu jāietekmē nedz dalībvalstu tiesību akti sociālā nodrošinājuma jomā, nedz arī jāattiecas uz vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu liberalizāciju, kurus var sniegt vienīgi publiski vai privāti subjekti, vai arī uz tādu publisko subjektu privatizāciju, kuri sniedz pakalpojumus.

Tāpat būtu jāatgādina, ka dalībvalstīm ir brīva izvēle obligāto sociālā nodrošinājuma pakalpojumu vai citu pakalpojumu, piemēram, pasta pakalpojumu, sniegšanu organizēt vai nu kā vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, vai kā ar ekonomiku nesaistītus vispārējas nozīmes pakalpojumus, vai kā abu variantu kombināciju. Ir vietā precizēt, ka ar ekonomiku nesaistītiem vispārējas nozīmes pakalpojumiem nebūtu jāietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(7)

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka šī direktīva neskar valsts, reģionālo un vietējo iestāžu rīcības brīvību saskaņā ar Savienības tiesību aktiem noteikt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus, to darbības jomu un sniedzamā pakalpojuma raksturlielumus, tostarp jebkādus nosacījumus attiecībā uz šādu pakalpojumu kvalitāti, lai sasniegtu savus sabiedriskās politikas mērķus. Šai direktīvai arī nevajadzētu skart valsts, reģionālo un vietējo iestāžu tiesības saskaņā ar LESD 14. pantu un LESD un Līgumam par Eiropas Savienību (LES) pievienoto protokolu Nr. 26 “Par sabiedriskiem pakalpojumiem” sniegt, pasūtīt un finansēt vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumus. Turklāt šajā direktīvā nav risināti jautājumi par vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumu finansēšanu vai par tāda atbalsta sistēmām, kuru dalībvalstis saskaņā ar Savienības noteikumiem par konkurenci piešķir jo īpaši sociālajā jomā.

(8)

Līgumu būtu jāuzskata par publisku būvdarbu līgumu tikai tad, ja tā priekšmets konkrēti attiecas uz II pielikumā uzskaitītu darbību veikšanu, pat ja minētajā līgumā paredzēts sniegt arī citus pakalpojumus, kas vajadzīgi šādu darbību realizācijai. Publiskos pakalpojumu līgumos, jo īpaši īpašuma apsaimniekošanas pakalpojumu jomā, dažos apstākļos var būt paredzēta būvdarbu veikšana. Tomēr – ciktāl šādi būvdarbi ir pakārtoti galvenajam līguma priekšmetam un var izrietēt no tā vai to papildināt – tas, ka šādi būvdarbi līgumā ir paredzēti, nav iemesls, lai publisku pakalpojumu līgumu atzītu par publisku būvdarbu līgumu.

Tomēr, ņemot vērā publisku būvdarbu līgumu daudzveidību, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu spēt paredzēt iespēju projektēšanas un būvdarbu izpildes līgumu slēgšanas tiesības piešķirt atsevišķi vai kopā. Šīs direktīvas mērķis nav noteikt līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu kopā vai atsevišķi.

(9)

Būves realizācija atbilstīgi prasībām, ko noteikusi līgumslēdzēja iestāde, paredz to, ka attiecīgā iestāde ir veikusi pasākumus nolūkā definēt būves veidu vai vismaz ir izšķiroši ietekmējusi tās projektēšanu. Tam, vai darbuzņēmējs visu būvi vai tās daļu realizē pats ar saviem līdzekļiem vai to realizāciju nodrošina ar citiem līdzekļiem, nevajadzētu būt par pamatu, lai tiktu mainīta klasifikācija attiecīgajam par būvdarbu līgumu klasificētajam līgumam, kamēr vien darbuzņēmējs uzņemas tiešu vai netiešu juridiski saistošu pienākumu nodrošināt būvdarbu realizāciju.

(10)

Jēdziens “līgumslēdzējas iestādes” un jo īpaši “publisko tiesību subjekti” ir atkārtoti aplūkoti Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Lai precizētu to, ka šīs direktīvas ratione personae darbības jomai vajadzētu palikt bez izmaiņām, ir vietā paturēt definīcijas, ko izmantojusi pati Tiesa, un iekļaut virkni precizējumu, kas minētajā judikatūrā sniegti kā būtisks skaidrojums pašu definīciju izpratnei, bez nodoma mainīt judikatūrā izstrādāto jēdzienu izpratni. Šim nolūkam būtu jāprecizē, ka subjekts, kas darbojas normālos tirgus apstākļos, kura mērķis ir gūt peļņu un kam nākas ciest savas darbības rezultātā radušos zaudējumus, nebūtu jāuzskata par “publisko tiesību subjektu”, jo var uzskatīt, ka vispārējām vajadzībām, kuru apmierināšanai tas izveidots vai kam tās uzdots apmierināt, ir rūpniecisks vai komerciāls raksturs.

Līdzīgā kārtā judikatūrā ir izskatīts arī nosacījums attiecībā uz aplūkojamā subjekta līdzekļu izcelsmi, inter alia precizējot, ka finansēt “lielāko daļu” nozīmē būt finansētam par vairāk nekā pusi un ka šāds finansējums var ietvert maksājumus no lietotājiem, kuri ir uzlikti un tiek aprēķināti un iekasēti saskaņā ar publisko tiesību noteikumiem.

(11)

Jauktu līgumu gadījumā piemērojamie noteikumi būtu jānosaka atkarībā no līguma galvenā priekšmeta, ja līgumu veidojošās dažādās daļas objektīvi nav atdalāmas. Tādēļ būtu jāprecizē, kā līgumslēdzējām iestādēm būtu jānosaka tas, vai dažādās daļas ir vai nav atdalāmas. Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt attiecīgajai Eiropas Savienības Tiesas judikatūrai.

Tas būtu nosakāms, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un līgumslēdzējas iestādes paustiem vai prezumējamiem nodomiem uzskatīt, ka dažādie aspekti, kas veido jauktu līgumu, nav šķirami, nevajadzētu būt pietiekamiem, bet par tiem būtu jāsniedz objektīvi pierādījumi, ar ko tos var attaisnot un kas ļauj pamatot nepieciešamību slēgt nedalītu līgumu. Šāda pamatota nepieciešamība slēgt nedalītu līgumu varētu pastāvēt, piemēram, gadījumā, kad būvē vienu ēku, kuras vienu daļu tiešā veidā izmantos attiecīgā līgumslēdzēja iestāde, bet kādu citu daļu apsaimniekos uz koncesiju pamata, piemēram, lai sabiedrībai nodrošinātu autostāvvietas. Būtu jāprecizē, ka par pamatu nepieciešamībai slēgt nedalītu līgumu var būt gan tehniski, gan ekonomiski iemesli.

(12)

Tādu jauktu līgumu gadījumā, kurus var sadalīt, līgumslēdzējām iestādēm, vienmēr ir brīva izvēle piešķirt atsevišķu līgumu slēgšanas tiesības attiecībā uz atsevišķām jaukta līguma daļām, un šādā gadījumā katrai atsevišķajai daļai piemērojamie noteikumi būtu jānosaka tikai atkarībā no minētā konkrētā līguma raksturlielumiem. No otras puses, ja līgumslēdzējas iestādes izvēlas iepirkumā iekļaut citus elementus – lai arī kāda būtu to vērtība un tiesiskais regulējums, kas citādi tiktu piemērots pievienotajiem elementiem –, galvenajam principam vajadzētu būt tādam, ka gadījumā, ja līguma slēgšanas tiesības vajadzētu piešķirt saskaņā ar šīs direktīvas noteikumiem – ja tās piešķir pašas par sevi – šo direktīvu būtu jāturpina piemērot visam jauktajam līgumam.

(13)

Tomēr būtu jāparedz īpaši noteikumi tādiem jauktiem līgumiem, kas saistīti ar aizsardzības vai drošības aspektiem, vai daļām, kas neietilpst LESD darbības jomā. Šādos gadījumos vajadzētu būt iespējai nepiemērot šo direktīvu ar noteikumu, ka nedalīta līguma noslēgšanu pamato objektīvi iemesli un ka lēmums piešķirt tiesības slēgt nedalītu līgumu nav pieņemts tāpēc, lai līgumiem nevajadzētu piemērot šo direktīvu vai Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/81/EK (7). Būtu jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm nevajadzētu liegt izvēlēties dažiem jauktiem līgumiem piemērot nevis Direktīvu 2009/81/EK, bet gan šo direktīvu.

(14)

Būtu jāprecizē, ka jēdzienu “ekonomikas dalībnieki” vajadzētu interpretēt plaši, lai iekļautu visas personas un/vai subjektus, kuri tirgū piedāvā būvdarbu izpildi, produktu piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no juridiskās formas, kuru tie izvēlējušies savai darbībai. Tādējādi jēdzienam “ekonomikas dalībnieks” vajadzētu ietvert uzņēmumus, filiāles, meitasuzņēmumus, partnerību, kooperatīvās sabiedrības, sabiedrības ar ierobežotu atbildību, valsts vai privātās augstskolas un cita veida subjektus, kas nav fiziskas personas, neatkarīgi no tā, vai tās visos apstākļos ir “juridiskas personas”.

(15)

Būtu jāprecizē, ka ekonomikas dalībnieku grupas, tostarp tādas, kas apvienojušās pagaidu apvienībās, var piedalīties piešķiršanas procedūrās, turklāt nav vajadzīgs, lai tām būtu kāda īpaša juridiska forma. Ciktāl tas ir nepieciešams, piemēram, ja tiek prasīta kopīga un solidāra atbildība, kad šādām grupām piešķir līguma slēgšanas tiesības, var izvirzīt prasību noformēt īpašu juridisku formu.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm būtu jāvar nepārprotami izskaidrot, kā ekonomikas dalībnieku grupām ir jāizpilda šajā direktīvā izklāstītās prasības par saimniecisko un finansiālo stāvokli vai šajā direktīvā izklāstītie tehnisko un profesionālo spēju kritēriji, kas ir izvirzīti ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalās vieni paši.

Ja līgumu izpildi veic ekonomikas dalībnieku grupas, var būt nepieciešama tādu nosacījumu izvirzīšana, kas netiek prasīti no individuāliem dalībniekiem. Šādi nosacījumi, kurus vajadzētu pamatot ar objektīviem iemesliem un kuriem vajadzētu būt samērīgiem, varētu cita starpā, piemēram, būt prasība iepirkuma procedūras vajadzībām iecelt kopīgu pārstāvi vai vadošu partneri vai prasība sniegt informāciju par grupu sastāvu.

(16)

Līgumslēdzējām iestādēm būtu jāizmanto visi iespējamie saskaņā ar valsts tiesību aktiem to rīcībā esošie līdzekļi, lai novērstu publiskā iepirkuma procedūru izkropļojumus, kas izriet no interešu konfliktiem. Tostarp varētu izmantot procedūras, ar ko konstatētu, novērstu un labotu interešu konfliktus.

(17)

Ar Padomes Lēmumu 94/800/EK (8) jo īpaši apstiprināja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Nolīgumu par valsts iepirkumu (“NVI”). NVI mērķis ir izveidot līdzsvarotu tiesību un pienākumu daudzpusēju regulējumu attiecībā uz publiskiem līgumiem, lai panāktu pasaules tirdzniecības liberalizāciju un paplašināšanos. Saistībā ar līgumiem, uz kuriem attiecas NVI 1., 2., 4. un 5. pielikums un Vispārējās piezīmes Eiropas Savienības I papildinājumam, kā arī citi attiecīgi starptautiskie nolīgumi, kas ir saistoši Savienībai, līgumslēdzējām iestādēm minētajos nolīgumos paredzētie pienākumi būtu jāpilda, piemērojot šo direktīvu to trešo valstu ekonomikas dalībniekiem, kuras ir šādu nolīgumu parakstītājas.

(18)

NVI attiecas uz līgumiem, kas pārsniedz konkrētas robežvērtības, kuras ir noteiktas NVI un izteiktas kā speciālās aizņēmuma tiesības. Šajā direktīvā noteiktās robežvērtības būtu jāsaskaņo, lai nodrošinātu, ka tās atbilst NVI noteikto robežvērtību ekvivalentiem EUR izteiksmē. Būtu jāparedz arī EUR izteikto robežvērtību periodiska pārskatīšana, lai, izmantojot tīri matemātisku darbību, tās pielāgotu EUR vērtības iespējamām svārstībām attiecībā pret minētajām speciālajām aizņēmuma tiesībām. Bez minētajiem periodiskajiem matemātiskajiem pielāgojumiem nākamajā šo jautājumu sarunu kārtā būtu jāizskata NVI noteikto robežvērtību palielinājuma jautājums.

(19)

Būtu jāprecizē, ka, aprēķinot līguma vērtību, ir jāņem vērā visi ieņēmumi neatkarīgi no tā, vai tie ir saņemti no līgumslēdzējas iestādes vai trešām personām. Tāpat būtu jāprecizē, ka robežvērtību noteikšanas vajadzībām līdzīgu piegāžu jēdziens būtu jāsaprot kā produkti, kas paredzēti identiskam vai līdzīgam lietojumam, piemēram, pārtikas produktu loka vai dažādu biroja mēbeļu priekšmetu piegādes. Ekonomikas dalībnieks, kas darbojas attiecīgajā jomā, šāda veida piegādes visdrīzāk veiktu kā daļu no sava parastā produktu loka.

(20)

Konkrēta iepirkuma vērtības aprēķināšanas nolūkos būtu jāprecizē, ka iepirkuma sadalīšanu par pamatu šīs vērtības aprēķināšanai vajadzētu atļaut izmantot tikai tad, ja to pamato ar objektīviem iemesliem. Piemēram, varētu pamatot, ka līgumslēdzējas iestādes atsevišķas struktūrvienības līmenī (piemēram, skolas vai bērnudārza līmenī) līguma vērtību aprēķina tad, ja attiecīgajai struktūrvienībai par iepirkumu ir patstāvīga atbildība. Šādu pieņēmumu var izdarīt tad, ja attiecīgā atsevišķā struktūrvienība patstāvīgi veic iepirkuma procedūru un pieņem lēmumus par pirkšanu, tās rīcībā ir atsevišķa budžeta pozīcija, kas paredzēta attiecīgajam iepirkumam, tā slēdz līgumu neatkarīgi un to finansē no tās rīcībā esošā budžeta. Ja līgumslēdzēja iestāde tikai rīko iepirkumu decentralizētā veidā, tas nav pamatojums iepirkuma sadalīšanai.

(21)

Uz publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir līgumslēdzējas iestādes, kas darbojas ūdensapgādes, enerģētikas, transporta un pasta pakalpojumu nozarē, un kuri ietilpst šo darbību jomā, attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/25/ES (9). Tomēr līgumi, kuru slēgšanas tiesības līgumslēdzējas iestādes piešķir saistībā ar to veiktajiem jūras, piekrastes vai upju transporta pakalpojumiem, ietilpst šīs direktīvas darbības jomā.

(22)

Tā kā šī direktīva ir paredzēta dalībvalstīm, tā neattiecas uz iepirkumiem, ko īsteno starptautiskas organizācijas savā vārdā un par saviem līdzekļiem. Tomēr ir jāprecizē, kādā mērā šī direktīva būtu jāpiemēro iepirkumam, ko reglamentē konkrēti starptautiskie noteikumi.

(23)

Gadījumos, kad tiesības slēgt publiskus līgumus par konkrētiem audiovizuāliem un radio mediju pakalpojumiem piešķir mediju pakalpojumu sniedzēji, būtu jāļauj ņemt vērā kultūras vai sociālo aspektu nozīmīgumu, un tādēļ iepirkuma noteikumi nav piemērojami. Šo iemeslu dēļ būtu jāpieļauj izņēmums attiecībā uz publiskiem pakalpojumu līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķir paši mediju pakalpojumu sniedzēji, par gatavu raidījumu iepirkšanu, izstrādi, veidošanu vai līdzpproducēšanu un par citiem sagatavošanas pakalpojumiem, piemēram, tādiem, kuri saistīti ar scenārijiem vai mākslinieciskiem priekšnesumiem, kas ir vajadzīgi raidījuma veidošanai. Būtu arī jāprecizē, ka minētais izņēmums būtu vienādi jāpiemēro gan apraides mediju pakalpojumiem, gan pakalpojumiem pēc pieprasījuma (nelineārajiem pakalpojumiem). Tomēr minētais izņēmums nebūtu jāattiecina uz tā tehniskā aprīkojuma piegādi, kas vajadzīgs šādu raidījumu veidošanai, līdzproducēšanai un apraidei.

(24)

Būtu jāatgādina, ka šķīrējtiesas un samierināšanas pakalpojumus un citus līdzīgus alternatīvas strīdu izšķiršanas pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ir nolīgtas vai izraudzītas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem Būtu jāprecizē, ka šī Direktīva neattiecas uz pakalpojumu līgumiem, ar ko paredz minēto pakalpojumu sniegšanu, lai kā arī tie nebūtu nosaukti valsts tiesību aktos.

(25)

Zināmu skaitu juridisko pakalpojumu sniedz pakalpojumu sniedzēji, kurus izraudzījusies dalībvalsts tiesa, saistībā ar tiem advokāti pārstāv klientus tiesvedībā, tie ir jāsniedz notāriem vai tie ir saistīti ar valsts varas īstenošanu. Šādus juridiskos pakalpojumus parasti sniedz struktūras vai personas, kas ieceltas vai izvēlētas tādā veidā, ko nav iespējams reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem, piemēram, valsts prokuroru iecelšana dažās dalībvalstīs. Tādēļ minētos juridiskos pakalpojumus nebūtu jāiekļauj šīs direktīvas darbības jomā.

(26)

Ir vietā precizēt, ka šajā direktīvā minētajam finanšu instrumentu jēdzienam ir piešķirta tāda pati nozīme, kāda tā ir citos iekšējā tirgus tiesību aktos, un, ņemot vērā, ka nesen ir izveidots Eiropas Finanšu stabilitātes instruments un Eiropas Stabilizācijas mehānisms, būtu jānosaka, ka darbības, ko veic ar minētā instrumenta un minētā mehānisma palīdzību, būtu jāizslēdz no šīs direktīvas darbības jomas. Visbeidzot, būtu jāprecizē, ka šīs direktīvas darbības jomā nebūtu jāiekļauj aizdevumi - neatkarīgi no tā, vai tie ir vai nav saistīti ar vērtspapīru vai citu finanšu instrumentu emisiju vai citām saistītām darbībām.

(27)

Būtu jāatgādina, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1370/2007 (10) 5. panta 1. punktā ir nepārprotami noteikts, ka Direktīvas 2004/17/EK un 2004/18/EK attiecīgi piemēro pakalpojumu līgumiem un publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot autobusu vai tramvaju, savukārt Regula (EK) Nr. 1370/2007 attiecas uz pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot autobusu vai tramvaju. Būtu arī jāatgādina, ka minēto regulu turpina piemērot publiskiem pakalpojumu līgumiem, kā arī pakalpojumu koncesijām par sabiedrisko pasažieru transportu, izmantojot dzelzceļu vai metro. Lai precizētu saistību starp šo direktīvu un Regulu (EK) Nr. 1370/2007, būtu nepārprotami jāparedz, ka šī direktīva nebūtu piemērojama tiem publiskiem pakalpojumu līgumiem par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu sniegšanu, izmantojot dzelzceļu vai metro, kuru slēgšanas tiesību piešķiršanai joprojām būtu jāpiemēro minētā regula. Ciktāl Regula (EK) Nr. 1370/2007 ļauj valsts tiesību aktos atkāpties no noteikumiem, kas paredzēti minētajā regulā, dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai turpināt savos tiesību aktos paredzēt to, ka tiesības slēgt publiskus pakalpojumu līgumus par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem, izmantojot dzelzceļu vai metro, ir jāpiešķir līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā, ievērojot to vispārējos publiskā iepirkuma noteikumus.

(28)

Šo direktīvu nevajadzētu piemērot konkrētiem neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, ja tos sniedz bezpeļņas organizācijas vai apvienības, jo tad, ja šos pakalpojumu sniedzējus būtu jāizraugās saskaņā ar šajā direktīvā izklāstītajām procedūrām, būtu sarežģīti saglabāt minēto organizāciju specifiku. Tomēr šo izņēmumu nevajadzētu piemērot plašāk par absolūti nepieciešamo. Būtu skaidri jānorāda, ka izņēmums nebūtu jāattiecina uz neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumiem, kas saistīti ar pacientu transportēšanu. Šajā sakarā būtu arī jāprecizē, ka CPV 601. grupā “Sauszemes transporta pakalpojumi” neietilpst neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, kas ir iekļauti CPV 8514. klasē. Tāpēc būtu jāprecizē, ka pakalpojumiem, uz kuriem attiecas CPV kods Nr. 85143000-3 un kuros ietilpst tikai ar pacientu transportēšanu saistīti neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi, vajadzētu piemērot īpašu režīmu, kas noteikts sociālajiem un citiem pakalpojumiem (“atvieglotu režīmu”). Tādējādi neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu sniegšanas jauktiem līgumiem kopumā būtu jāpiemēro arī atvieglots režīms, ja ar pacientu transportēšanu saistītu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība ir lielāka nekā citu neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumu vērtība.

(29)

Ir vietā atgādināt, ka šo direktīvu piemēro tikai dalībvalstu līgumslēdzējām iestādēm. Tādējādi tās noteikumus kopumā nepiemēro politiskām partijām, kas nav līgumslēdzējas iestādes. Tomēr dažās dalībvalstīs politiskās partijas varētu atbilst publisko tiesību subjektu jēdzienam.

Tomēr konkrēti pakalpojumi (piemēram, propagandas filmu un videofilmu ražošana), kad tie tiek sniegti saistībā ar vēlēšanu kampaņu, ir tik cieši saistīti ar pakalpojuma sniedzēja politiskajiem uzskatiem, ka šādu pakalpojumu sniedzējus parasti izvēlas veidā, kuru nevar reglamentēt ar iepirkuma noteikumiem.

Visbeidzot, būtu jāatgādina, ka Eiropas politisko partiju un Eiropas politisko fondu statusam un finansēšanai piemēro citus noteikumus, nevis šajā Direktīvā noteiktos noteikumus.

(30)

Dažos gadījumos līgumslēdzēja iestāde vai līgumslēdzēju iestāžu apvienība var būt vienīgais konkrētā pakalpojuma avots, un saistībā ar šā pakalpojuma sniegšanu tai ir ekskluzīvas tiesības saskaņā ar normatīvajiem aktiem vai publicētajiem administratīvajiem aktiem, kas atbilst LESD. Būtu jāprecizē, ka nav vajadzības šo direktīvu piemērot publisku pakalpojumu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai minētajai līgumslēdzējai iestādei vai apvienībai.

(31)

Pastāv būtiska juridiskā nenoteiktība attiecībā uz to, cik lielā mērā publiskā iepirkuma noteikumiem būtu jāattiecas uz līgumiem, kas noslēgti starp publiskā sektora subjektiem. Dalībvalstis un pat līgumslēdzējas iestādes atšķirīgi interpretē attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru. Tāpēc jāprecizē, kuros gadījumos publiskajā sektorā noslēgtajiem līgumiem nepiemēro publiskā iepirkuma noteikumus.

Šāda precizējuma pamatā vajadzētu būt principiem, kas noteikti attiecīgajā Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Tas, ka abas vienošanās puses pašas ir publiskā sektora iestādes, pats par sevi neizslēdz iepirkuma noteikumu piemērošanu. Tomēr publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanai nevajadzētu kavēt publiskā sektora iestāžu rīcības brīvību veikt tām uzticētos sabiedrisko pakalpojumu uzdevumus, izmantojot savus resursus, kas ietver iespēju sadarboties ar citām publiskā sektora iestādēm.

Būtu jānodrošina, ka publiskā sektora iestāžu savstarpējā sadarbība, kurai piešķirts atbrīvojums, nerada konkurences izkropļojumus attiecībā uz privātiem ekonomikas dalībniekiem, ciktāl tā privātu pakalpojumu sniedzēju nostāda labākā stāvoklī attiecībā pret konkurentiem.

(32)

Publiskiem līgumiem, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas kontrolētām juridiskām personām, nebūtu jāpiemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras, ja līgumslēdzēja iestāde pār attiecīgo juridisko personu īsteno kontroli, kas ir līdzīga tai, kādu tā īsteno pār savām struktūrvienībām, ar noteikumu, ka kontrolētā juridiskā persona vairāk nekā 80 % no savām darbībām veic, pildot uzdevumus, kuru izpildi tai uzdevusi kontrolējošā līgumslēdzēja iestāde vai citas juridiskās personas, kurus kontrolē minētā līgumslēdzēja iestāde, neatkarīgi no tā, kam par labu līgumu pilda.

Šo izņēmumu nevajadzētu attiecināt uz situācijām, kad privātam ekonomikas dalībniekam ir tieša līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, jo šādos apstākļos publiskā līguma piešķiršana bez konkursa procedūras šim privātajam ekonomikas dalībniekam, kuram ir līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā, dotu nepamatotas priekšrocības attiecībā pret viņa konkurentiem. Tomēr, ņemot vērā tādu publiskā sektora struktūru specifiku, dalība kurās ir obligāta, piemēram, organizācijas, kas ir atbildīgas par konkrētu sabiedrisko pakalpojumu pārvaldību vai izpildi, tas neattiecas uz gadījumiem, kad konkrētu privātu ekonomikas dalībnieku līdzdalība kontrolētās juridiskās personas kapitālā ir obligāta saskaņā ar valsts tiesību aktu noteikumiem, kas atbilst Līgumiem, ja šāda līdzdalība neietver kontroli vai bloķēšanu un tai nav izšķirošas ietekmes uz kontrolētās juridiskās personas lēmumiem. Turklāt būtu jāprecizē, ka izšķirošais elements ir tikai tieša privāta līdzdalība kontrolētajā juridiskajā personā. Tāpēc, ja kontrolējošajai līgumslēdzējai iestādei vai kontrolējošajām līgumslēdzējām iestādēm ir privāta kapitāla līdzdalība, tas neliedz publisko līgumu slēgšanas tiesības piešķirt kontrolētajai juridiskajai personai, nepiemērojot šajā direktīvā paredzētās procedūras, jo šāda līdzdalība negatīvi neietekmē konkurenci starp privātiem ekonomikas dalībniekiem.

Būtu arī jāprecizē, ka līgumslēdzējām iestādēm, piemēram, publisko tiesību subjektiem, kurām var būt privāta kapitāla līdzdalība, vajadzētu būt iespējai izmantot horizontālās sadarbības izņēmumu. Tādējādi, ja ir izpildīti visi citi nosacījumi attiecībā uz horizontālo sadarbību, horizontālās sadarbības izņēmumu vajadzētu attiecināt arī uz šādām līgumslēdzējām iestādēm, ja attiecīgo līgumu slēdz tikai līgumslēdzējas iestādes.

(33)

Līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu būt iespējai izvēlēties sniegt savus sabiedriskos pakalpojumus kopīgi sadarbojoties bez pienākuma izmantot kādu konkrētu juridisko formu. Šāda sadarbība varētu aptvert visa veida darbības, kas saistītas ar pakalpojumu sniegšanu un pienākumu izpildi, kas piešķirti iesaistītajām iestādēm vai ko tās ir uzņēmušās, piemēram, vietējo vai reģionālo iestāžu obligātos vai brīvprātīgos uzdevumus vai pakalpojumus, kas konkrētām struktūrām piešķirti atbilstoši publiskajām tiesībām. Dažādu iesaistīto iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem nav obligāti jābūt identiskiem; tie arī var viens otru papildināt.

Līgumiem par sabiedrisko pakalpojumu kopīgu sniegšanu nevajadzētu piemērot šajā direktīvā izklāstītos noteikumus, ja tie noslēgti tikai starp līgumslēdzējām iestādēm, ja šādas sadarbības īstenošanas pamatā ir tikai sabiedrības interešu apsvērumi un ja neviens privāts pakalpojumu sniedzējs nav nostādīts labākā stāvoklī attiecībā pret tā konkurentiem.

Lai izpildītu minētos nosacījumus, sadarbības pamatā vajadzētu būt sadarbošanās koncepcijai. Šādai sadarbībai nav nepieciešams, lai visas iesaistītās iestādes uzņemtos galveno līgumsaistību izpildi, kamēr vien ir saistības veicināt to, lai attiecīgais sabiedriskais pakalpojums tiktu pildīts sadarbībā. Turklāt šīs sadarbības īstenošanā, tostarp attiecībā uz jelkādiem finanšu pārskaitījumiem starp iesaistītajām līgumslēdzējām iestādēm, būtu jāvadās tikai pēc sabiedrības interešu apsvērumiem.

(34)

Pastāv zināmi gadījumi, kad juridiska persona saskaņā ar valsts tiesību aktos paredzētiem attiecīgiem noteikumiem rīkojas kā noteiktu līgumslēdzēju iestāžu instruments vai tehniskais dienests, tās pienākums ir izpildīt rīkojumus, ko tai dod minētās līgumslēdzējas iestādes, un tā nevar ietekmēt atlīdzību, ko tā saņem par savu darbību. Tā kā šādām tīri administratīvām attiecībām nav līgumiska rakstura, tām nebūtu jāietilpst publiskā iepirkuma procedūru darbības jomā.

(35)

Būtu jāsekmē pētniecības un izstrādes programmu līdzfinansēšana no rūpniecības avotiem. Tādēļ būtu jāprecizē, ka šī direktīva ir piemērojama tikai tad, ja nav šādas līdzfinansēšanas un ja pētniecības un izstrādes darbību iznākums nonāk pie attiecīgās līgumslēdzējas iestādes. Tam nevajadzētu izslēgt iespēju, ka šīs darbības veikušais pakalpojumu sniedzējs varētu par tām publiskot pārskatu, ja vien līgumslēdzējai iestādei paliek ekskluzīvas tiesības pētniecības un izstrādes darbību iznākumu izmantot savām vajadzībām. Tomēr fiktīvai apmaiņai ar pētniecības un izstrādes rezultātiem vai tikai simboliskai līdzdalībai pakalpojuma sniedzēja atlīdzināšanā nevajadzētu liegt piemērot šo direktīvu.

(36)

Nodarbinātība un profesija veicina iekļaušanos sabiedrībā un ir galvenie elementi, kas garantē vienādas iespējas visiem. Šajā kontekstā liela nozīme var būt aizsargātām darbnīcām. Tas pats sakāms par citiem sociāliem uzņēmumiem, kuru galvenais mērķis ir atbalstīt personu ar invaliditāti un mazaizsargātu personu, piemēram, bezdarbnieku, mazaizsargātu minoritāšu locekļu vai citādā ziņā sociāli atstumtu grupu, sociālo un profesionālo integrāciju vai reintegrāciju. Tomēr šādas darbnīcas vai uzņēmumi parastos konkurences apstākļos varētu nespēt iegūt līgumu slēgšanas tiesības. Tādēļ ir vietā paredzēt, ka dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai rezervēt šādām darbnīcām vai uzņēmumiem tiesības piedalīties publisku līgumu vai konkrētu to daļu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrās vai rezervēt šādu līgumu izpildi aizsargātu nodarbinātības programmu kontekstā.

(37)

Ņemot vērā vides, sociālo un darba tiesību jomas prasību pienācīgu integrāciju publisko iepirkumu procedūrās, jo īpaši svarīgi ir, lai dalībvalstis un līgumslēdzējas iestādes veic attiecīgus pasākumus, ar ko nodrošinātu atbilstību vides, sociālās un darba tiesību jomas pienākumiem, kurus piemēro būvdarbu veikšanas vai pakalpojumu sniegšanas vietā un kuri izriet no valsts un Savienības līmeņa normatīviem aktiem, dekrētiem un lēmumiem, kā arī no koplīgumiem, ja šādi noteikumi un to piemērošana ir saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tāpat līguma izpildes laikā vajadzētu piemērot pienākumus, kas izriet no starptautiskiem nolīgumiem, ko ratificējušas visas dalībvalstis un kas uzskaitīti X pielikumā. Tomēr tam nekādā veidā nevajadzētu būt par šķērsli tādu nodarbinātības noteikumu piemērošanai, kas ir labvēlīgāki darba ņēmējiem.

Attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Savienības tiesību pamatprincipiem, jo īpaši, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi. Šādus attiecīgos pasākumus būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 96/71/EK (11) un tā, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un lai neradītu tiešu vai netiešu diskrimināciju pret ekonomikas dalībniekiem un darba ņēmējiem no citām dalībvalstīm.

(38)

Būtu jāuzskata, ka pakalpojumus sniedz vietā, kurā tiek veiktas tiem raksturīgās darbības. Ja pakalpojumus sniedz attālināti (piemēram, zvanu centru pakalpojumi), minētos pakalpojumus būtu jāuzskata par tādiem, kurus sniedz to izpildes vietā, neatkarīgi no vietām un dalībvalstīm, kurām adresēti šie pakalpojumi.

(39)

Attiecīgos pienākumus var iekļaut līguma klauzulās. Publiskos līgumos vajadzētu būt iespējai iekļaut arī noteikumus, kas nodrošina atbilstību koplīgumiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Šo attiecīgo pienākumu nepildīšanu varētu uzskatīt par smagu ekonomikas dalībnieka pārkāpumu, kas var novest pie šāda ekonomikas dalībnieka izslēgšanas no dalības publiska līguma slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūrā.

(40)

Šo vides, sociālo un darba tiesību noteikumu ievērošanas kontroli būtu jāveic attiecīgajās iepirkuma procedūras stadijās, piemērojot vispārīgos principus, ar ko reglamentē dalībnieku atlasi un līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, piemērojot izslēgšanas kritērijus un piemērojot noteikumus par nepamatoti lētiem piedāvājumiem. Šādiem nolūkiem nepieciešamo pārbaudi būtu jāveic saskaņā ar attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem, jo īpaši noteikumiem, ar ko reglamentē pierādījumus un pašdeklarācijas.

(41)

Nekam šajā direktīvā nevajadzētu liegt noteikt vai piemērot pasākumus, kas vajadzīgi sabiedriskās kārtības, sabiedrības morāles, sabiedrības drošības, veselības, cilvēku un dzīvnieku dzīvības aizsardzībai vai augu saglabāšanai, vai citiem vides pasākumiem, jo īpaši ilgtspējīgas attīstības mērķiem, ja minētie pasākumi atbilst LESD noteikumiem.

(42)

Ir ļoti nepieciešams, lai līgumslēdzējas iestādes varētu rīkoties elastīgāk un izvēlēties iepirkuma procedūru, kurā paredzētas sarunas. Plašāka minēto procedūru izmantošana arī varētu palielināt pārrobežu tirdzniecību, jo Novērtējumā ir atklājies, ka tādu līgumu gadījumā, kuru slēgšanas tiesības piešķirtas sarunu procedūrā ar iepriekšēju publicēšanu, ir īpaši augsts sekmīgu pārrobežu piedāvājumu skaits. Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai paredzēt, ka konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu izmanto dažādās situācijās, kad nav sagaidāms, ka atklātas vai slēgtas procedūras bez sarunām varētu dot apmierinošu iepirkuma iznākumu. Būtu jāatgādina, ka pēdējo gadu laikā ir ievērojami pieaugusi konkursa dialoga izmantošana, ja vērtē pēc līgumu vērtības. Šī procedūra ir izrādījusies lietderīga gadījumos, kad līgumslēdzējas iestādes nespēj noteikt, kā nodrošināt savu vajadzību apmierināšanu vai kā izvērtēt, kādus tehniskos, finansiālos vai juridiskos risinājumus tirgus var piedāvāt. Šāda situācija jo īpaši var rasties saistībā ar inovatīviem projektiem, lielu integrētu transporta infrastruktūras projektu īstenošanu, lieliem datortīkliem vai projektiem, kam vajadzīgs komplekss un strukturizēts finansējums. Attiecīgā gadījumā līgumslēdzējas iestādes būtu jāmudina iecelt projekta vadītāju, lai piešķiršanas procedūras laikā nodrošinātu labu sadarbību starp ekonomikas dalībniekiem un līgumslēdzēju iestādi.

(43)

Būvdarbu līgumu gadījumā šādas situācijas var būt nestandarta ēku būvdarbi vai tādi būvdarbi, kas ietver projektēšanu vai inovatīvus risinājumus. Konkursa procedūras ar sarunām vai konkursa dialoga izmantošana varētu būt lietderīga pakalpojumiem vai piegādēm, kam vajadzīgi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi. Šādi pielāgošanas vai projektēšanas pasākumi ir sevišķi nepieciešami kompleksu iegāžu gadījumos, piemēram, iegādājoties sarežģītus izstrādājumus, intelektuālos pakalpojumus, piemēram, dažus konsultāciju pakalpojumus, arhitektūras pakalpojumus vai inženierijas pakalpojumus, vai vērienīgus informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) projektus. Minētajos gadījumos var būt vajadzīgas sarunas, lai nodrošinātu, ka attiecīgā piegāde vai pakalpojums atbilst līgumslēdzējas iestādes vajadzībām. Attiecībā uz standarta pakalpojumiem vai piegādēm, ko tirgū var nodrošināt daudz dažādu ekonomikas dalībnieku, konkursa procedūru ar sarunām vai konkursa dialogu nevajadzētu izmantot.

(44)

Konkursa procedūrai ar sarunām vajadzētu būt pieejamai arī gadījumos, kad atklātā vai slēgtā procedūrā saņemti tikai neatbilstīgi vai nepieņemami piedāvājumi. Šādos gadījumos līgumslēdzējām iestādēm būtu jāļauj risināt sarunas ar mērķi iegūt atbilstīgu un pieņemamu piedāvājumu.

(45)

Konkursa procedūra ar sarunām būtu jāpapildina ar pienācīgiem aizsardzības pasākumiem, kas nodrošina vienlīdzīgas attieksmes un pārredzamības principu ievērošanu. Konkrētāk, līgumslēdzējām iestādēm vajadzētu jau iepriekš norādīt minimālās prasības, kas raksturo iepirkumu un ko nedrīkstētu izmainīt sarunās. Piešķiršanas kritērijiem un to svērumam vajadzētu palikt stabiliem visā procedūras laikā, un par tiem nedrīkstētu būt sarunu, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ekonomikas dalībniekiem. Sarunu mērķim vajadzētu būt piedāvājumu uzlabošanai, lai līgumslēdzējas iestādes varētu pirkt tādus būvdarbus, piegādes un pakalpojumus, kas ir pilnībā pielāgotas to konkrētajām vajadzībām. Sarunas var skart visus iegādājamo būvdarbu, piegāžu un pakalpojumu raksturlielumus, tostarp, piemēram, kvalitāti, daudzumus, komerciālos nosacījumus, kā arī sociālos, vides un inovatīvos aspektus, ja vien tās nav minimālās prasības.

Būtu jāprecizē, ka minimālās prasības, kas jānosaka līgumslēdzējai iestādei, ir tie nosacījumi un raksturlielumi (jo īpaši fiziskie, funkcionālie un juridiskie), kam jāatbilst vai kam jāpiemīt ikvienam piedāvājumam, lai līgumslēdzēja iestāde varētu līguma slēgšanas tiesības piešķirt saskaņā ar izraudzītajiem piešķiršanas kritērijiem. Lai nodrošinātu procesa pārredzamību un izsekojamību, būtu pienācīgi jādokumentē visi posmi. Turklāt visi piedāvājumi visas procedūras laikā būtu jāiesniedz rakstiski.

(46)

Būtu jāļauj līgumslēdzējām iestādēm saīsināt noteiktus termiņus, kas piemērojami atklātām un slēgtām procedūrām un konkursa procedūrām ar sarunām, ja minētie termiņi nebūtu praktiski piemērojami steidzamības dēļ, ko līgumslēdzējām iestādēm būtu pienācīgi jāpamato. Būtu jāprecizē, ka tai nav jābūt ārkārtējai steidzamībai, ko izraisījuši notikumi, kurus līgumslēdzēja iestāde nevarēja paredzēt un par kuriem tā nav vainojama.