ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.089.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 89

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 25. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2014/161/ES (2014. gada 11. marts), ar ko groza Lēmumu 2009/831/EK attiecībā uz tā piemērošanas termiņu

1

 

*

Padomes Lēmums 2014/162/ES (2014. gada 11. marts), ar ko groza Lēmumu 2004/162/EK attiecībā uz tā īstenošanu Majotā no 2014. gada 1. janvāra

3

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Paziņojums par Protokola, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu, stāšanos spēkā

5

 

 

2014/163/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 18. novembris) par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par vispārējiem principiem Jordānijas Hāšimītu Karalistes līdzdalībai Savienības programmās

6

 

 

2014/164/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 11. februāris) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

7

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 294/2014 (2014. gada 20. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Lenteja de Tierra de Campos (AĢIN)]

28

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 295/2014 (2014. gada 20. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Antequera (ACVN)]

30

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 296/2014 (2014. gada 20. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Neufchâtel (ACVN)]

32

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 297/2014 (2014. gada 20. marts), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Valençay (ACVN)]

34

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 298/2014 (2014. gada 21. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu attiecībā uz magnija dihidrogendifosfāta izmantošanu par irdinātāju un skābuma regulētāju ( 1 )

36

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 299/2014 (2014. gada 24. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

41

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 300/2014 (2014 gada 24. marts), ar ko atsauc importa licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšanu attiecībā uz cukura produktiem, kurus importē atbilstīgi dažām tarifa kvotām

43

 

 

LĒMUMI

 

 

2014/165/ES

 

*

Padomes Lēmums (2014. gada 3. marts), ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs ratificēt Ieroču tirdzniecības līgumu

44

 

 

2014/166/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 21. marts), ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK attiecībā uz anketu ziņojumu sniegšanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1726)  ( 1 )

45

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 56 – Vienoti noteikumi par galveno lukturu apstiprināšanu mopēdiem un transportlīdzekļiem, kurus par tādiem uzskata

77

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 82 – Vienoti noteikumi par mopēdu tādu galveno lukturu apstiprināšanu, kas ir aprīkoti ar halogēnspuldzēm (HS2 spuldzes)

92

 

*

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 119 – Vienoti noteikumi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pagrieziena lukturu apstiprināšanu

101

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

LĒMUMI

25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/1


PADOMES LĒMUMS 2014/161/ES

(2014. gada 11. marts),

ar ko groza Lēmumu 2009/831/EK attiecībā uz tā piemērošanas termiņu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2009/831/EK (2) Portugālei atļāva līdz 2013. gada 31. decembrim piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeirā kā tālākajā reģionā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīnam Azoru salās kā tālākajā reģionā. Ar minētā lēmuma 2. pantu minēto izņēmumu attiecināja tikai uz konkrētiem produktiem. Saskaņā ar minēto lēmumu Portugāle varēja piemērot minētajiem produktiem akcīzes nodokļa likmi, kas ir zemāka par pilno likmi spirtam, kura noteikta Padomes Direktīvas 92/84/EEK (3) 3. pantā, un zemāka par minimālo akcīzes nodokļa likmi spirtam, kas noteikta ar Direktīvu 92/84/EEK, bet ne vairāk kā par 75 % zemāka nekā parastais valsts akcīzes nodoklis spirtam.

(2)

Samazinātas akcīzes nodokļa likmes piemērošana ievieš diferencētus nodokļus, kas ir izdevīgi dažu produktu vietējai ražošanai. Tas ir valsts atbalsts, kam vajadzīgs Komisijas apstiprinājums.

(3)

Komisija ir apstiprinājusi, ka būtu jāatļauj samazināt akcīzes nodokļa likmi arī turpmāk, lai kompensētu nelabvēlīgos konkurences apstākļus, ar kuriem destilētu alkoholisko dzērienu ražotāji Madeirā un Azoru salās saskaras tādu lielāku ražošanas un tirgvedības izmaksu dēļ, ko rada specifiska strukturālā, sociālā un ekonomiskā situācija šajos divos tālākajos reģionos, ko pastiprina to īpašās grūtības, kas minētas Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. pantā, un ar ko jau iepriekš pamatoja Lēmumā 2009/831/EK noteikto izņēmumu.

(4)

Tā kā šī specifiskā strukturālā, sociālā un ekonomiskā situācija minētajos tālākajos reģionos joprojām saglabājas, ir nepieciešams pagarināt Lēmuma 2009/831/EK piemērošanas termiņu.

(5)

Komisija 2013. gada 28. jūnijā pieņēma Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam, kurās izklāstīts, kā dalībvalstis var piešķirt atbalstu uzņēmumiem, lai atbalstītu attīstību mazāk attīstītos reģionos Eiropā no 2014. līdz 2020. gadam. Minētās pamatnostādnes, kas stāsies spēkā 2014. gada 1. jūlijā, ir daļa no plašākas stratēģijas valsts atbalsta kontroles modernizācijai, kas paredzēta izaugsmes sekmēšanai vienotajā tirgū, veicinot efektīvākus atbalsta pasākumus un Komisijai koncentrējot izpildes panākšanu lietās, kurām ir vislielākā ietekme uz konkurenci.

(6)

Lēmums 2009/831/EK bija piemērojams līdz 2013. gada 31. decembrim. Tādēļ ir pamatoti uz sešiem mēnešiem pagarināt Lēmuma 2009/831/EK piemērošanas termiņu, lai tā beigu termiņš sakristu ar dienu, kad stājas spēkā Reģionālā atbalsta pamatnostādnes 2014.–2020. gadam.

(7)

Taču būtu jānodrošina, ka Portugāle var bez pārtraukuma piemērot attiecīgos atvieglojumus no dienas, kad zaudē spēku attiecīgā atļauja, kas piešķirta ar Lēmumu 2009/831/EK. Tādēļ jaunā prasītā atļauja būtu jāpiešķir no 2014. gada 1. janvāra.

(8)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmums 2009/831/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2009/831/EK 5. pantā datumu “2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “2014. gada 30. jūnijam”.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra atzinums.

(2)  Padomes Lēmums 2009/831/EK (2009. gada 10. novembris), ar ko Portugālei atļauj piemērot samazinātu akcīzes nodokļa likmi vietējā ražojuma un patēriņa rumam un liķieriem Madeiras autonomajā apgabalā un vietējā ražojuma un patēriņa liķieriem un degvīniem Azoru salu autonomajā apgabalā (OV L 297, 13.11.2009., 9. lpp.).

(3)  Padomes Direktīva 92/84/EEK (1992. gada 19. oktobris) par spirta un alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likmju saskaņošanu (OV L 316, 31.10.1992., 29. lpp.).


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/3


PADOMES LĒMUMS 2014/162/ES

(2014. gada 11. marts),

ar ko groza Lēmumu 2004/162/EK attiecībā uz tā īstenošanu Majotā no 2014. gada 1. janvāra

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 349. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Ar Padomes Lēmumu 2004/162/EK (2) Francijas iestādēm ir atļauts piemērot atbrīvojumus no ostu nodevām vai to samazinājumus attiecībā uz vietējām precēm, kuras ražotas Francijas tālākajos reģionos un kuras ir ietvertas minētā lēmuma pielikumā. Minētie atbrīvojumi vai samazinājumi ir īpaši pasākumi, kuru mērķis ir kompensēt konkrētās grūtības, ar ko saskaras tālākie reģioni un kas vietējiem uzņēmumiem palielina ražošanas izmaksas un padara grūtāk to precēm konkurēt ar tādām pašām precēm, kas importētas no Francijas pamatteritorijas un citām dalībvalstīm. Majota ir tādā pašā stāvoklī kā pārējie Francijas tālākie reģioni.

(2)

Saskaņā ar Eiropadomes Lēmumu 2012/419/ES (3) no 2014. gada 1. janvāra Majota kļuva par tālāko reģionu Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 349. panta nozīmē. Tāpēc no minētā datuma Majotā vajadzētu būt piemērojamiem Savienības tiesību aktiem.

(3)

Francijas iestādes ir lūgušas, lai Lēmums 2004/162/EK no 2014. gada 1. janvāra būtu piemērojams Majotā, un ir iesniegušas sarakstu ar precēm, kurām tās vēlas piemērot diferencētas nodokļa likmes atkarībā no tā, vai preces ir vietējā ražojuma vai nav.

(4)

Šim lēmumam būtu jāļauj Francijas iestādēm piemērot diferencētas nodokļa likmes precēm, par kurām tās ir pierādījušas, pirmkārt, ka pastāv vietējā ražošana, otrkārt, ka ievērojama apmēra preču imports (tostarp no Francijas pamatteritorijas un citām dalībvalstīm) varētu kaitēt vietējās ražošanas turpināšanai un, treškārt, ka pastāv papildu izmaksas, kas sadārdzina vietējās ražošanas pašizmaksu salīdzinājumā ar citur ražotām precēm, pavājinot vietējā ražojuma preču konkurētspēju. Atļautajai nodokļu starpībai nevajadzētu pārsniegt pierādītās papildu izmaksas. Piemērojot minētos principus un ņemot vērā Majotas kā jauna tālākā reģiona īpašo strukturāli sociālo un ekonomisko situāciju, ko sarežģī tieši tās pašas īpašās grūtības, kas attaisnoja Lēmumā 2004/162/EK paredzēto atkāpi pārējiem Francijas tālākajiem reģioniem saskaņā ar LESD 349. pantu, ierosinātie konkrētie pasākumi Majotai ir pamatoti, nepārsniedzot to, kas ir nepieciešams, un neradot nepamatotas priekšrocības vietējā ražojuma precēm šajā jaunajā tālākajā reģionā.

(5)

Preces, par kurām Francijas iestādes ir sniegušas minētos triju veidu pierādījumus, ir iekļautas Lēmuma 2004/162/EK pielikuma A, B un C daļā. Attiecīgās preces, kuras iekļautas minētā pielikuma A daļā (atļautā nodokļa starpība 10 procentpunkti), ir pipari (preces 0904 11 un 0904 12 (4)), vaniļa (0905), šokolāde (1806), daži plastmasas izstrādājumi (3925 10 10, 3925 90 80, 3926 90 90 un 3926 90 97), ķieģeļi (6901 un 6902) un zobu protēzes (9021 21 90).

(6)

Attiecīgās preces, kuras iekļautas Lēmuma 2004/162/EK pielikuma B daļā (atļautā nodokļa starpība 20 procentpunkti), ir zivis (preces 0301, 0302, 0303, 0304 un 0305), daži koka izstrādājumi (4407, 4409, 4414, 4418, 4419, 4420 un 4421), daži papīra un kartona izstrādājumi (4819 un 4821), dažas preses un izdevējdarbības nozares preces (4902, 4909, 4910 un 4911), dažas plakana stikla preces (7003 un 7005), daži dzelzs izstrādājumi (7210, 7301, 7312, 7314, 9406 00 31 un 9406 00 38), daži alumīnija izstrādājumi (7606, 7610 10 un 8310) un daži sēdekļi (9401 69, 9401 90 30 un 9403 40).

(7)

Attiecīgās preces, kuras iekļautas Lēmuma 2004/162/EK pielikuma C daļā (atļautā nodokļa starpība 30 procentpunkti), ir piens un piena izstrādājumi (0401, 0403 un 0406), daži gaļas izstrādājumi (1601 un 1602), daži miltu un mīklas izstrādājumi (1901 un 1905), saldējumi (2105), minerālūdeņi un gāzētie ūdeņi (2201 un 2202), alus (2203), ilangilangs (3301 29 11 un 3301 29 31), ziepes un mazgāšanas līdzekļi (3401 un 3402) un porolona matrači (9404 29 90).

(8)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2004/162/EK.

(9)

Ņemot vērā to, ka ir steidzami nepieciešams, lai Majota kā jauns tālākais reģions varētu pēc iespējas drīzāk izmantot ar šo lēmumu ieviestās atkāpes, būtu jāpiemēro izņēmums astoņu nedēļu laikposmam, kas paredzēts Līgumam par Eiropas Savienību un LESD pievienotā 1. protokola par valstu parlamentu lomu Eiropas Savienībā 4. pantā.

(10)

Tā kā Majota par tālāko reģionu kļuva 2014. gada 1. janvārī un nolūkā nepieļaut jebkādu juridisko nenoteiktību, ir nepieciešams, lai šis lēmums būtu piemērojams no 2014. gada 1. janvāra,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2004/162/EK groza šādi:

1)

Lēmuma 1. panta 1. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“Atkāpjoties no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 28., 30. un 110. panta, Francijas iestādēm ir atļauts līdz 2014. gada 1. jūlijam piemērot atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz ostu nodevu nodokli precēm, kas minētas pielikumā un kas ražotas vietējā mērogā Gvadelupā, Gajānā, Martinikā, Majotā un Reinjonā kā tālākajos reģionos LESD 349. panta nozīmē.”;

2)

pielikumu groza šādi:

a)

pielikuma A daļai pievieno šādu punktu:

“5.

Majota kā tālākais reģions

0904 11, 0904 12, 0905, 1806, 3925 10 00, 3925 90 80, 3926 90 90, 3926 90 97, 6901, 6902, 9021 21 90.”;

b)

pielikuma B daļai pievieno šādu punktu:

“5.

Majota kā tālākais reģions

0301, 0302, 0303, 0304, 0305, 4407, 4409, 4414, 4418, 4419, 4420, 4421, 4819, 4821, 4902, 4909, 4910, 4911, 7003, 7005, 7210, 7301, 7312, 7314, 7606, 7610 10, 8310, 9401 69, 9401 90 30, 9403 40, 9406 00 31, 9406 00 38.”;

c)

pielikuma C daļai pievieno šādu punktu:

“5.

Majota kā tālākais reģions

0401, 0403, 0406, 1601, 1602, 1901, 1905, 2105, 2201, 2202, 2203, 3301 29 11, 3301 29 31, 3401, 3402, 9404 29 90.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Francijas Republikai.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. STOURNARAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2014. gada 26. februāra atzinums.

(2)  Padomes Lēmums 2004/162/EK (2004. gada 10. februāris) par ostu nodevām Francijas aizjūras departamentos un par Lēmuma 89/688/EEK spēkā esamības perioda pagarināšanu (OV L 52, 21.2.2004., 64. lpp.).

(3)  Eiropadomes Lēmums 2012/419/ES (2012. gada 11. jūlijs), ar ko groza statusu, kas Majotai piešķirts attiecībā uz Eiropas Savienību (OV L 204, 31.7.2012., 131. lpp.).

(4)  Saskaņā ar kopējā muitas tarifa nomenklatūras klasifikāciju.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/5


Paziņojums par Protokola, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu, stāšanos spēkā

Protokols, ar ko groza Nolīgumu par publisko iepirkumu (1), stāsies spēkā 2014. gada 6. aprīlī.


(1)  OV L 68, 7.3.2014., 2. lpp.


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/6


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 18. novembris)

par to, lai noslēgtu Protokolu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par vispārējiem principiem Jordānijas Hāšimītu Karalistes līdzdalībai Savienības programmās

(2014/163/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 218. panta 8. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vēra Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par vispārējiem principiem Jordānijas Hāšimītu Karalistes līdzdalībai Savienības programmās (“protokols”), Savienības vārdā tika parakstīts 2012. gada 19. decembrī.

(2)

Protokols būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumam, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, no otras puses, par pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti par vispārējiem principiem Jordānijas Hāšimītu Karalistes līdzdalībai Savienības programmās (“protokols”) (1).

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz protokola 10. pantā paredzēto paziņojumu (2).

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 18. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


(1)  Protokols ir publicēts OV L 117, 27.4.2013., 2. lpp., kopā ar lēmumu par parakstīšanu.

(2)  Protokola spēkā stāšanās dienu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


25.3.2014   

LV EN ES FR

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/7


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 11. februāris)

par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

(2014/164/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Komisija ar Padomes apstiprinājumu Savienības vārdā risināja sarunas par tiem elementiem Protokolā par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību (“Protokols”), kuri ir Savienības kompetencē.

(2)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/748/EK (1) Protokols tika parakstīts 2002. gada 16. janvārī, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(3)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret transnacionālo organizēto noziedzību (2) noslēgšana Savienības vārdā tika apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2004/579/EK (3), kas ir nosacījums, lai Savienība kļūtu par Protokola pusi saskaņā ar minētās konvencijas 37. panta 2. punktu.

(4)

Protokols paredz pasākumus, kas ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā. Ir pieņemti vairāki Savienības tiesību akti, kuru mērķis ir mazināt un novērst šķēršļus parasto ieroču pārsūtīšanā iekšējā tirgū vai regulēt ieroču eksportu uz trešām valstīm.

(5)

Juridiski saistošs instruments par augstākajiem iespējamiem kopējiem starptautiskajiem standartiem attiecībā uz ieroču nodošanu un kontroli skar jautājumus, kas ir Savienības eksluzīvā kompetencē, vai nu tāpēc, ka minētie jautājumi ir Savienības kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā, vai arī tāpēc, ka Savienība ir pieņēmusi kopīgus noteikumus, kuru darbības jomu varētu ietekmēt vai mainīt Protokola noslēgšana.

(6)

Ciktāl Protokola noteikumi attiecas uz Savienībai piešķirto kompetenču darbības jomu, Protokols būtu jāapstiprina Savienības vārdā.

(7)

Saskaņā ar Protokola 17. panta 3. punktu Savienībai, deponējot apstiprināšanas instrumentu, ir jādeponē arī deklarācija par Savienības kompetences apjomu jautājumos, ko reglamentē Protokols.

(8)

Kontroli attiecībā uz šaujamieroču iegādi un glabāšanu Savienībā, kā arī šaujamieroču aprites formalitātes dalībvalstīs regulē Padomes Direktīva 91/477/EEK (4).

(9)

Noteikumus un procedūras, ko piemēro ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem Savienībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (5),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības vārdā tiek apstiprināts Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

Protokola teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs norīko personu vai personas, kas tiesīgas Savienības vārdā deponēt apstiprināšanas dokumentu un deklarāciju par kompetenci, kas paredzēta Protokola 17. panta 3. punktā, lai paustu Eiropas Savienības piekrišanu uzņemties Protokola saistības (6).

Deklarācijas teksts ir pievienots šim lēmumam.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2014. gada 11. februārī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. VENIZELOS


(1)  Padomes Lēmums 2001/748/EK (2001. gada 16. oktobris) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Protokola par šaujamieroču, to daļu, detaļu un munīcijas nelikumīgu ražošanu un tirdzniecību, kas pievienots Konvencijai pret transnacionālo organizēto noziedzību, parakstīšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 280, 24.10.2001., 5. lpp.).

(2)  Konvencija ir iekļauta Lēmuma 2004/579/EK (OV L 261, 6.8.2004., 69. lpp.) I pielikumā.

(3)  Padomes Lēmums 2004/579/EK (2004. gada 29. aprīlis) par Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas pret starptautisko organizēto noziedzību noslēgšanu Eiropas Kopienas vārdā (OV L 261, 6.8.2004., 69. lpp.).

(4)  Padomes Direktīva 91/477/EEK (1991. gada 18. jūnijs) par ieroču iegādes un glabāšanas kontroli (OV L 256, 13.9.1991., 51. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/43/EK (2009. gada 6. maijs), ar ko vienkāršo noteikumus un nosacījumus ar aizsardzību saistīto ražojumu sūtījumiem (OV L 146, 10.6.2009., 1. lpp.).

(6)  Protokola spēkā stāšanās datumu Padomes Ģenerālsekretariāts publicēs Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.


DEKLARĀCIJA

par Eiropas Savienības kompetenci attiecībā uz jautājumiem, ko regulē Protokols par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kas papildina Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību

Protokola par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu 17. panta 3. punktā ir noteikts, ka reģionālas ekonomiskās integrācijas organizācijas ratifikācijas, pieņemšanas vai apstiprināšanas dokumentā jāiekļauj paziņojums, precizējot jomas, ko reglamentē Protokols, attiecībā uz kurām tās dalībvalstis, kas ir Protokola puses, kompetenci ir nodevušas minētajai organizācijai.

Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence tirdzniecības politikā. Tai ir arī dalīta kompetence attiecībā uz iekšējā tirgus izveidošanas noteikumiem un ekskluzīva kompetence par Protokola noteikumiem, kas var ietekmēt vai mainīt Savienības pieņemto kopīgo noteikumu darbības jomu. Savienība ir pieņēmusi noteikumus jo īpaši par cīņu pret šaujamieroču nelikumīgu izgatavošanu un apriti, nosakot dalībvalstu tirdzniecības politikas standartus un procedūras, īpaši attiecībā uz uzskaiti, šaujamieroču marķēšanu, šaujamieroču dezaktivēšanu, prasībām saistībā ar eksporta, importa un tranzīta licencēšanas atļauju izsniegšanas sistēmām, kontroles pastiprināšanu eksporta punktos un tirdzniecības starpniecības darbībām.

Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu piemēro attiecībā uz Savienībai nodoto kompetenci teritorijās, kurās piemēro Līgumu par Eiropas Savienības darbību, un saskaņā ar minētajā Līgumā iekļautajiem nosacījumiem.

Savienības kompetences apjoms un īstenošana pēc savas būtības ir nepārtrauktā attīstībā, un Savienība vajadzības gadījumā papildinās vai grozīs šo deklarāciju saskaņā ar Protokola 17. panta 3. punktu.

PROTOCOL

against the Illicit Manufacturing of and Trafficking in Firearms, Their Parts and Components and Ammunition, supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime

PREAMBLE

THE STATES PARTIES TO THIS PROTOCOL,

AWARE of the urgent need to prevent, combat and eradicate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition, owing to the harmful effects of those activities on the security of each State, region and the world as a whole, endangering the well-being of peoples, their social and economic development and their right to live in peace,

CONVINCED, therefore, of the necessity for all States to take all appropriate measures to this end, including international cooperation and other measures at the regional and global levels,

RECALLING General Assembly resolution 53/111 of 9 December 1998, in which the Assembly decided to establish an open-ended intergovernmental ad hoc committee for the purpose of elaborating a comprehensive international convention against transnational organized crime and of discussing the elaboration of, inter alia, an international instrument combating the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition,

BEARING IN MIND the principle of equal rights and self-determination of peoples, as enshrined in the Charter of the United Nations and the Declaration on Principles of International Law concerning Friendly Relations and Cooperation among States in accordance with the Charter of the United Nations,

CONVINCED that supplementing the United Nations Convention against Transnational Organized Crime with an international instrument against the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition will be useful in preventing and combating those crimes,

HAVE AGREED AS FOLLOWS:

I.   GENERAL PROVISIONS

Article 1

Relation with the United Nations Convention against Transnational Organized Crime

1.   This Protocol supplements the United Nations Convention against Transnational Organized Crime. It shall be interpreted together with the Convention.

2.   The provisions of the Convention shall apply, mutatis mutandis, to this Protocol unless otherwise provided herein.

3.   The offences established in accordance with Article 5 of this Protocol shall be regarded as offences established in accordance with the Convention.

Article 2

Statement of purpose

The purpose of this Protocol is to promote, facilitate and strengthen cooperation among States Parties in order to prevent, combat and eradicate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition.

Article 3

Use of terms

For the purposes of this Protocol:

(a)

‘Firearm’ shall mean any portable barrelled weapon that expels, is designed to expel or may be readily converted to expel a shot, bullet or projectile by the action of an explosive, excluding antique firearms or their replicas. Antique firearms and their replicas shall be defined in accordance with domestic law. In no case, however, shall antique firearms include firearms manufactured after 1899;

(b)

‘Parts and components’ shall mean any element or replacement element specifically designed for a firearm and essential to its operation, including a barrel, frame or receiver, slide or cylinder, bolt or breech block, and any device designed or adapted to diminish the sound caused by firing a firearm;

(c)

‘Ammunition’ shall mean the complete round or its components, including cartridge cases, primers, propellant powder, bullets or projectiles, that are used in a firearm, provided that those components are themselves subject to authorization in the respective State Party;

(d)

‘Illicit manufacturing’ shall mean the manufacturing or assembly of firearms, their parts and components or ammunition:

(i)

From parts and components illicitly trafficked;

(ii)

Without a licence or authorization from a competent authority of the State Party where the manufacture or assembly takes place; or

(iii)

Without marking the firearms at the time of manufacture, in accordance with Article 8 of this Protocol;

Licensing or authorization of the manufacture of parts and components shall be in accordance with domestic law;

(e)

‘Illicit trafficking’ shall mean the import, export, acquisition, sale, delivery, movement or transfer of firearms, their parts and components and ammunition from or across the territory of one State Party to that of another State Party if any one of the States Parties concerned does not authorize it in accordance with the terms of this Protocol or if the firearms are not marked in accordance with Article 8 of this Protocol;

(f)

‘Tracing’ shall mean the systematic tracking of firearms and, where possible, their parts and components and ammunition from manufacturer to purchaser for the purpose of assisting the competent authorities of States Parties in detecting, investigating and analysing illicit manufacturing and illicit trafficking.

Article 4

Scope of application

1.   This Protocol shall apply, except as otherwise stated herein, to the prevention of illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition and to the investigation and prosecution of offences established in accordance with Article 5 of this Protocol where those offences are transnational in nature and involve an organized criminal group.

2.   This Protocol shall not apply to state-to-state transactions or to state transfers in cases where the application of the Protocol would prejudice the right of a State Party to take action in the interest of national security consistent with the Charter of the United Nations.

Article 5

Criminalization

1.   Each State Party shall adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences the following conduct, when committed intentionally:

(a)

Illicit manufacturing of firearms, their parts and components and ammunition;

(b)

Illicit trafficking in firearms, their parts and components and ammunition;

(c)

Falsifying or illicitly obliterating, removing or altering the marking(s) on firearms required by Article 8 of this Protocol.

2.   Each State Party shall also adopt such legislative and other measures as may be necessary to establish as criminal offences the following conduct:

(a)

Subject to the basic concepts of its legal system, attempting to commit or participating as an accomplice in an offence established in accordance with paragraph 1 of this article; and

(b)

Organizing, directing, aiding, abetting, facilitating or counselling the commission of an offence established in accordance with paragraph 1 of this article.

Article 6

Confiscation, seizure and disposal

1.   Without prejudice to Article 12 of the Convention, States Parties shall adopt, to the greatest extent possible within their domestic legal systems, such measures as may be necessary to enable confiscation of firearms, their parts and components and ammunition that have been illicitly manufactured or trafficked.

2.   States Parties shall adopt, within their domestic legal systems, such measures as may be necessary to prevent illicitly manufactured and trafficked firearms, parts and components and ammunition from falling into the hands of unauthorized persons by seizing and destroying such firearms, their parts and components and ammunition unless other disposal has been officially authorized, provided that the firearms have been marked and the methods of disposal of those firearms and ammunition have been recorded.

II.   PREVENTION

Article 7

Record-keeping

Each State Party shall ensure the maintenance, for not less than ten years, of information in relation to firearms and, where appropriate and feasible, their parts and components and ammunition that is necessary to trace and identify those firearms and, where appropriate and feasible, their parts and components and ammunition which are illicitly manufactured or trafficked and to prevent and detect such activities. Such information shall include:

(a)

The appropriate markings required by Article 8 of this Protocol;

(b)

In cases involving international transactions in firearms, their parts and components and ammunition, the issuance and expiration dates of the appropriate licences or authorizations, the country of export, the country of import, the transit countries, where appropriate, and the final recipient and the description and quantity of the articles.

Article 8

Marking of firearms

1.   For the purpose of identifying and tracing each firearm, States Parties shall:

(a)

At the time of manufacture of each firearm, either require unique marking providing the name of the manufacturer, the country or place of manufacture and the serial number, or maintain any alternative unique user-friendly marking with simple geometric symbols in combination with a numeric and/or alphanumeric code, permitting ready identification by all States of the country of manufacture;

(b)

Require appropriate simple marking on each imported firearm, permitting identification of the country of import and, where possible, the year of import and enabling the competent authorities of that country to trace the firearm, and a unique marking, if the firearm does not bear such a marking. The requirements of this subparagraph need not be applied to temporary imports of firearms for verifiable lawful purposes;

(c)

Ensure, at the time of transfer of a firearm from government stocks to permanent civilian use, the appropriate unique marking permitting identification by all States Parties of the transferring country.

2.   States Parties shall encourage the firearms manufacturing industry to develop measures against the removal or alteration of markings.

Article 9

Deactivation of firearms

A State Party that does not recognize a deactivated firearm as a firearm in accordance with its domestic law shall take the necessary measures, including the establishment of specific offences if appropriate, to prevent the illicit reactivation of deactivated firearms, consistent with the following general principles of deactivation:

(a)

All essential parts of a deactivated firearm are to be rendered permanently inoperable and incapable of removal, replacement or modification in a manner that would permit the firearm to be reactivated in any way;

(b)

Arrangements are to be made for deactivation measures to be verified, where appropriate, by a competent authority to ensure that the modifications made to a firearm render it permanently inoperable;

(c)

Verification by a competent authority is to include a certificate or record attesting to the deactivation of the firearm or a clearly visible mark to that effect stamped on the firearm.

Article 10

General requirements for export, import and transit licensing or authorization systems

1.   Each State Party shall establish or maintain an effective system of export and import licensing or authorization, as well as of measures on international transit, for the transfer of firearms, their parts and components and ammunition.

2.   Before issuing export licences or authorizations for shipments of firearms, their parts and components and ammunition, each State Party shall verify:

(a)

That the importing States have issued import licences or authorizations; and

(b)

That, without prejudice to bilateral or multilateral agreements or arrangements favouring landlocked States, the transit States have, at a minimum, given notice in writing, prior to shipment, that they have no objection to the transit.

3.   The export and import licence or authorization and accompanying documentation together shall contain information that, at a minimum, shall include the place and the date of issuance, the date of expiration, the country of export, the country of import, the final recipient, a description and the quantity of the firearms, their parts and components and ammunition and, whenever there is transit, the countries of transit. The information contained in the import licence must be provided in advance to the transit States.

4.   The importing State Party shall, upon request, inform the exporting State Party of the receipt of the dispatched shipment of firearms, their parts and components or ammunition.

5.   Each State Party shall, within available means, take such measures as may be necessary to ensure that licensing or authorization procedures are secure and that the authenticity of licensing or authorization documents can be verified or validated.

6.   States Parties may adopt simplified procedures for the temporary import and export and the transit of firearms, their parts and components and ammunition for verifiable lawful purposes such as hunting, sport shooting, evaluation, exhibitions or repairs.

Article 11

Security and preventive measures

In an effort to detect, prevent and eliminate the theft, loss or diversion of, as well as the illicit manufacturing of and trafficking in, firearms, their parts and components and ammunition, each State Party shall take appropriate measures:

(a)

To require the security of firearms, their parts and components and ammunition at the time of manufacture, import, export and transit through its territory; and

(b)

To increase the effectiveness of import, export and transit controls, including, where appropriate, border controls, and of police and customs transborder cooperation.

Article 12

Information

1.   Without prejudice to Articles 27 and 28 of the Convention, States Parties shall exchange among themselves, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, relevant case-specific information on matters such as authorized producers, dealers, importers, exporters and, whenever possible, carriers of firearms, their parts and components and ammunition.

2.   Without prejudice to Articles 27 and 28 of the Convention, States Parties shall exchange among themselves, consistent with their respective domestic legal and administrative systems, relevant information on matters such as:

(a)

Organized criminal groups known to take part or suspected of taking part in the illicit manufacturing of or trafficking in firearms, their parts and components and ammunition;

(b)

The means of concealment used in the illicit manufacturing of or trafficking in firearms, their parts and components and ammunition and ways of detecting them;

(c)

Methods and means, points of dispatch and destination and routes customarily used by organized criminal groups engaged in illicit trafficking in firearms, their parts and components and ammunition; and

(d)

Legislative experiences and practices and measures to prevent, combat and eradicate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition.

3.   States Parties shall provide to or share with each other, as appropriate, relevant scientific and technological information useful to law enforcement authorities in order to enhance each other’s abilities to prevent, detect and investigate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition and to prosecute the persons involved in those illicit activities.

4.   States Parties shall cooperate in the tracing of firearms, their parts and components and ammunition that may have been illicitly manufactured or trafficked. Such cooperation shall include the provision of prompt responses to requests for assistance in tracing such firearms, their parts and components and ammunition, within available means.

5.   Subject to the basic concepts of its legal system or any international agreements, each State Party shall guarantee the confidentiality of and comply with any restrictions on the use of information that it receives from another State Party pursuant to this article, including proprietary information pertaining to commercial transactions, if requested to do so by the State Party providing the information. If such confidentiality cannot be maintained, the State Party that provided the information shall be notified prior to its disclosure.

Article 13

Cooperation

1.   States Parties shall cooperate at the bilateral, regional and international levels to prevent, combat and eradicate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition.

2.   Without prejudice to Article 18, paragraph 13, of the Convention, each State Party shall identify a national body or a single point of contact to act as liaison between it and other States Parties on matters relating to this Protocol.

3.   States Parties shall seek the support and cooperation of manufacturers, dealers, importers, exporters, brokers and commercial carriers of firearms, their parts and components and ammunition to prevent and detect the illicit activities referred to in paragraph 1 of this article.

Article 14

Training and technical assistance

States Parties shall cooperate with each other and with relevant international organizations, as appropriate, so that States Parties may receive, upon request, the training and technical assistance necessary to enhance their ability to prevent, combat and eradicate the illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition, including technical, financial and material assistance in those matters identified in Articles 29 and 30 of the Convention.

Article 15

Brokers and brokering

1.   With a view to preventing and combating illicit manufacturing of and trafficking in firearms, their parts and components and ammunition, States Parties that have not yet done so shall consider establishing a system for regulating the activities of those who engage in brokering. Such a system could include one or more measures such as:

(a)

Requiring registration of brokers operating within their territory;

(b)

Requiring licensing or authorization of brokering; or

(c)

Requiring disclosure on import and export licences or authorizations, or accompanying documents, of the names and locations of brokers involved in the transaction.

2.   States Parties that have established a system of authorization regarding brokering as set forth in paragraph 1 of this article are encouraged to include information on brokers and brokering in their exchanges of information under Article 12 of this Protocol and to retain records regarding brokers and brokering in accordance with Article 7 of this Protocol.

III.   FINAL PROVISIONS

Article 16

Settlement of disputes

1.   States Parties shall endeavour to settle disputes concerning the interpretation or application of this Protocol through negotiation.

2.   Any dispute between two or more States Parties concerning the interpretation or application of this Protocol that cannot be settled through negotiation within a reasonable time shall, at the request of one of those States Parties, be submitted to arbitration. If, six months after the date of the request for arbitration, those States Parties are unable to agree on the organization of the arbitration, any one of those States Parties may refer the dispute to the International Court of Justice by request in accordance with the Statute of the Court.

3.   Each State Party may, at the time of signature, ratification, acceptance or approval of or accession to this Protocol, declare that it does not consider itself bound by paragraph 2 of this article. The other States Parties shall not be bound by paragraph 2 of this article with respect to any State Party that has made such a reservation.

4.   Any State Party that has made a reservation in accordance with paragraph 3 of this article may at any time withdraw that reservation by notification to the Secretary-General of the United Nations.

Article 17

Signature, ratification, acceptance, approval and accession

1.   This Protocol shall be open to all States for signature at United Nations Headquarters in New York from the thirtieth day after its adoption by the General Assembly until 12 December 2002.

2.   This Protocol shall also be open for signature by regional economic integration organizations provided that at least one member State of such organization has signed this Protocol in accordance with paragraph 1 of this article.

3.   This Protocol is subject to ratification, acceptance or approval. Instruments of ratification, acceptance or approval shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. A regional economic integration organization may deposit its instrument of ratification, acceptance or approval if at least one of its member States has done likewise. In that instrument of ratification, acceptance or approval, such organization shall declare the extent of its competence with respect to the matters governed by this Protocol. Such organization shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

4.   This Protocol is open for accession by any State or any regional economic integration organization of which at least one member State is a Party to this Protocol. Instruments of accession shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations. At the time of its accession, a regional economic integration organization shall declare the extent of its competence with respect to matters governed by this Protocol. Such organization shall also inform the depositary of any relevant modification in the extent of its competence.

Article 18

Entry into force

1.   This Protocol shall enter into force on the ninetieth day after the date of deposit of the fortieth instrument of ratification, acceptance, approval or accession, except that it shall not enter into force before the entry into force of the Convention. For the purpose of this paragraph, any instrument deposited by a regional economic integration organization shall not be counted as additional to those deposited by member States of such organization.

2.   For each State or regional economic integration organization ratifying, accepting, approving or acceding to this Protocol after the deposit of the fortieth instrument of such action, this Protocol shall enter into force on the thirtieth day after the date of deposit by such State or organization of the relevant instrument or on the date this Protocol enters into force pursuant to paragraph 1 of this article, whichever is the later.

Article 19

Amendment

1.   After the expiry of five years from the entry into force of this Protocol, a State Party to the Protocol may propose an amendment and file it with the Secretary-General of the United Nations, who shall thereupon communicate the proposed amendment to the States Parties and to the Conference of the Parties to the Convention for the purpose of considering and deciding on the proposal. The States Parties to this Protocol meeting at the Conference of the Parties shall make every effort to achieve consensus on each amendment. If all efforts at consensus have been exhausted and no agreement has been reached, the amendment shall, as a last resort, require for its adoption a two-thirds majority vote of the States Parties to this Protocol present and voting at the meeting of the Conference of the Parties.

2.   Regional economic integration organizations, in matters within their competence, shall exercise their right to vote under this article with a number of votes equal to the number of their member States that are Parties to this Protocol. Such organizations shall not exercise their right to vote if their member States exercise theirs and vice versa.

3.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article is subject to ratification, acceptance or approval by States Parties.

4.   An amendment adopted in accordance with paragraph 1 of this article shall enter into force in respect of a State Party ninety days after the date of the deposit with the Secretary-General of the United Nations of an instrument of ratification, acceptance or approval of such amendment.

5.   When an amendment enters into force, it shall be binding on those States Parties which have expressed their consent to be bound by it. Other States Parties shall still be bound by the provisions of this Protocol and any earlier amendments that they have ratified, accepted or approved.

Article 20

Denunciation

1.   A State Party may denounce this Protocol by written notification to the Secretary-General of the United Nations. Such denunciation shall become effective one year after the date of receipt of the notification by the Secretary-General.

2.   A regional economic integration organization shall cease to be a Party to this Protocol when all of its member States have denounced it.

Article 21

Depositary and languages

1.   The Secretary-General of the United Nations is designated depositary of this Protocol.

2.   The original of this Protocol, of which the Arabic, Chinese, English, French, Russian and Spanish texts are equally authentic, shall be deposited with the Secretary-General of the United Nations.

IN WITNESS WHEREOF, the undersigned plenipotentiaries, being duly authorized thereto by their respective Governments, have signed this Protocol.

PROTOCOLO

contra la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, que complementa la Convención de las Naciones Unidas contra la Delincuencia Organizada Transnacional

PREÁMBULO

LOS ESTADOS PARTE EN EL PRESENTE PROTOCOLO,

CONSCIENTES de la urgente necesidad de prevenir, combatir y erradicar la fabricación y el tráfico ilícito de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, a causa de los efectos perjudiciales de estas actividades para la seguridad de cada Estado y región y del mundo en general, que ponen en peligro el bienestar de los pueblos, su desarrollo económico y social y su derecho a vivir en paz,

CONVENCIDOS, por tanto, de la necesidad de que los Estados adopten todas las medidas apropiadas a tal fin, incluidas medidas de cooperación internacional y de otra índole en los planos regional y mundial.

RECORDANDO la resolución 53/111 de la Asamblea General, de 9 de diciembre de 1998, en la que la Asamblea decidió establecer un comité especial intergubernamental de composición abierta con la finalidad de elaborar una convención internacional amplia contra la delincuencia organizada transnacional y de examinar la posibilidad de elaborar, entre otras cosas, un instrumento internacional contra la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones,

TENIENDO PRESENTES los principios de igualdad de derechos y de libre determinación de los pueblos, consagrados en la Carta de las Naciones Unidas y en la Declaración sobre los principios de Derecho internacional referentes a las relaciones de amistad y a la cooperación entre los Estados de conformidad con la Carta de las Naciones Unidas,

CONVENCIDOS de que complementar la Convención de las Naciones Unidas contra la Delincuencia Organizada Transnacional con un instrumento internacional contra la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, será de utilidad para prevenir y combatir esos delitos,

HAN ACORDADO LO SIGUIENTE:

I.   DISPOSICIONES GENERALES

Artículo 1

Relación con la Convención de las Naciones Unidas contra la Delincuencia Organizada Transnacional

1.   El presente Protocolo complementa la Convención de las Naciones Unidas contra la Delincuencia Organizada Transnacional y se interpretará juntamente con la Convención.

2.   Las disposiciones de la Convención se aplicarán mutatis mutantis al presente Protocolo, a menos que en él se disponga otra cosa.

3.   Los delitos tipificados con arreglo al artículo 5 del presente Protocolo se considerarán delito tipificados con arreglo a la Convención.

Artículo 2

Finalidad

La finalidad del presente Protocolo es promover, facilitar y reforzar la cooperación entre los Estados Parte con el propósito de prevenir, combatir y erradicar la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones.

Artículo 3

Definiciones

Para los fines del presente Protocolo:

a)

por «arma de fuego» se entenderá toda arma portátil que tenga cañón y que lance, esté concebida para lanzar o pueda transformarse fácilmente para lanzar un balín, una bala o un proyectil por la acción de un explosivo, excluidas las armas de fuego antiguas o sus réplicas. Las armas de fuego antiguas y sus réplicas se definirán de conformidad con el Derecho interno. En ningún caso, sin embargo, podrán incluir armas de fuego fabricadas después de 1899;

b)

por «piezas y componentes» se entenderá todo elemento o elemento de repuesto específicamente concebido para un arma de fuego e indispensables para su funcionamiento, incluidos el cañón, la caja o el cajón, el cerrojo o el tambor, el cierre o el bloqueo del cierre y todo dispositivo concebido o adaptado para disminuir el sonido causado por un arma de fuego;

c)

por «municiones» se entenderá el cartucho completo o sus componentes, entre ellos las vainas, los cebos, la carga propulsora, las balas o proyectiles utilizados en las armas de fuego, siempre que estos componentes estén de por sí sujetos a autorización en el respectivo Estado Parte;

d)

por «fabricación ilícita» se entenderá la fabricación o el montaje de armas de fuego, sus piezas y componentes o municiones:

i)

a partir de piezas y componente que hayan sido objeto de tráfico ilícito,

ii)

sin licencia o autorización de una autoridad competente del Estado Parte en que se realice la fabricación o el montaje, o

iii)

sin marcar las armas de fuego en el momento de su fabricación, de conformidad con el artículo 8 del presente Protocolo.

La concesión de licencia o autorización respecto de la fabricación de piezas y componentes se hará de conformidad con el Derecho interno;

e)

por «tráfico ilícito» se entenderá la importación, exportación, adquisición, venta, entrega, traslado o transferencia de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones desde o a través del territorio de un Estado Parte al de otro Estado Parte si cualquiera de los Estados Parte interesados no lo autoriza conforme a lo dispuesto en el presente Protocolo o si las armas de fuego no han sido marcadas conforme a lo dispuesto en el artículo 8 del presente Protocolo;

f)

por «localización» se entenderá el rastreo sistemático de las armas de fuego y, de ser posible, de sus piezas y componentes y municiones, desde el fabricante al comprador, con el fin de ayudar a las autoridades componentes de los Estados Parte a detectar, investigar y analizar la fabricación y el tráfico ilícitos.

Artículo 4

Ámbito de aplicación

1.   A menos que contenga una disposición en contrario, el presente Protocolo se aplicará a la prevención de la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones y a la investigación y el enjuiciamiento de los delitos tipificados con arreglo al artículo 5 del presente Protocolo cuando esos delitos sean de carácter transnacional y entrañen la participación de un grupo delictivo organizado.

2.   El presente Protocolo no se aplicará a las transacciones entre Estados ni a las transferencias estatales cuando la aplicación del Protocolo pudiera perjudicar el derecho de un Estado Parte a adoptar medidas en aras de la seguridad nacional en consonancia con la carta de las Naciones Unidas.

Artículo 5

Penalización

1.   Cada Estado Parte adoptará las medidas legislativas o de otra índole que sean necesarias para tipificar como delito las siguientes conductas. Cuando se cometan intencionalmente:

a)

la fabricación ilícita de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones;

b)

el tráfico ilícito de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones;

c)

la falsificación o la obliteración, supresión o alteración ilícitas de la(s) marca(s) de un arma de fuego requeridas de conformidad con el artículo 8 del presente Protocolo.

2.   Cada Estado Parte adoptará, asimismo, las medidas legislativas y de otra índole que sean necesarias para tipificar como delito las siguientes conductas:

a)

con sujeción a los conceptos básicos de su ordenamiento jurídico, la tentativa de comisión de un delito tipificado con arreglo al apartado 1 del presente artículo o la participación de él como cómplice, y

b)

la organización, dirección, ayuda, incitación, facilitación o asesoramiento para la comisión de delito tipificado con arreglo al apartado 1 del presente artículo.

Artículo 6

Decomiso, incautación y disposición

1.   A reserva de lo dispuesto en el artículo 12 de la Convención, los Estados Parte adoptarán, en la mayor medida posible de conformidad con su ordenamiento jurídico interno, las medidas que sean necesarias para permitir el decomiso de las armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones que hayan sido objeto de fabricación o tráfico ilícitos.

2.   Los Estados Parte adoptarán, de conformidad con su ordenamiento jurídico interno, las medidas necesarias para impedir que las armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones que hayan sido objeto de fabricación o tráfico ilícitos caigan en manos de personas no autorizadas, en particular mediante la incautación y destrucción de esas armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, a menos que se haya autorizado oficialmente otra forma de disposición, siempre y cuando se hayan marcado las armas de fuego y se hayan registrado los métodos para la disposición de esas armas de fuego y municiones.

II.   PREVENCIÓN

Artículo 7

Registros

Cada Estado Parte garantizará el mantenimiento, por un período no inferior a diez años, de la información relativa a las armas de fuego y, cuando sea apropiado y factible, de la información relativa a sus piezas y componentes y municiones que sea necesaria para localizar e identificar las armas de fuego y, cuando sea apropiado y factible, sus piezas y componentes y municiones que hayan sido objeto de fabricación o tráfico ilícitos, así como para evitar y detectar esas actividades. Esa información incluirá:

a)

las marcas pertinentes requeridas de conformidad con el artículo 8 del presente Protocolo;

b)

en los casos que entrañen transacciones internacionales con armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, las fechas de emisión y expiración de las licencias o autorizaciones correspondientes, el país de importación, los países de tránsito, cuando proceda, y el receptor final, así como la descripción y la cantidad de los artículos.

Artículo 8

Marcación de las armas de fuego

1.   A los efectos de identificar y localizar cada arma de fuego, los Estados Parte:

a)

en el momento de la fabricación de cada arma de fuego exigirán que esta sea marcada con una marca distintiva que indique el nombre del fabricante, el país o lugar de fabricación y el número de serie, o mantendrán cualquier otra marca distintiva y fácil de emplear que ostente símbolos geométricos sencillos, junto con un código numérico y/o alfanumérico, y que permita a todos los Estados Parte identificar sin dificultad el país de fabricación;

b)

exigirán que se aplique a toda arma de fuego importada una marca sencilla y apropiada que permita identificar el país de importación y, de ser posible, el año de esta, y permita, asimismo, a las autoridades competentes de ese país localizar el arma de fuego, así como una marca distintiva, si el arma de fuego no la lleva. Los requisitos del presente apartado no tendrán que aplicarse a la importación temporal de armas de fuego con fines lícitos verificables;

c)

velarán por que, en el momento en que se transfiera un arma de fuego de las existencias estatales a la utilización civil con carácter permanente, se aplique a dicha arma distintiva apropiada que permita a todos los Estados Parte identificar el país que realiza la transferencia.

2.   Los Estados Parte alentarán a la industria de fabricación de armas de fuego a formular medidas contra la supresión o la alteración de las marcas.

Artículo 9

Desactivación de las armas de fuego

Todo Estado Parte que, de conformidad con su Derecho interno, no reconozca como arma de fuego un arma desactivada adoptará las medidas que sean necesarias, incluida la tipificación de delitos específicos, si procede, a fin de prevenir la reactivación ilícita de las armas de fuego desactivadas, en consonancia con los siguientes principios generales de desactivación:

a)

todas las piezas esenciales de un arma desactivadas se tornarán permanentemente inservibles y no susceptibles de ser retiradas, sustituidas o modificadas de cualquier forma que pueda permitir su reactivación;

b)

se adoptarán disposiciones para que una autoridad competente verifique, cuando proceda, las medidas de desactivación, a fin de garantizar que las modificaciones aportadas al arma de fuego la inutilizan permanentemente;

c)

la verificación por una autoridad competente comprenderá la expedición de un certificado o la anotación en un registro en que se haga constar la desactivación del arma de fuego o la inclusión de una marca a esos efectos claramente visible en el arma de fuego.

Artículo 10

Requisitos generales para sistemas de licencias o autorizaciones de exportación, importación y tránsito

1.   Cada Estado Parte establecerá o mantendrá un sistema eficaz de licencias o autorizaciones de exportación e importación, así como de medidas aplicables al tránsito internacional, para la transferencia de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones.

2.   Antes de emitir licencias o autorizaciones de exportación para la expedición de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, cada Estado Parte se asegurará de que:

a)

los Estados importadores hayan emitido las correspondientes licencias o autorizaciones, y

b)

los Estados de tránsito hayan al menos comunicado por escrito, con anterioridad a la expedición, que no se oponen al tránsito, sin perjuicio de los acuerdos o arreglos bilaterales o multilaterales destinados a favorecer a los Estados sin litoral.

3.   La licencia o autorización de exportación e importación y la documentación que la acompañe contendrán conjuntamente información que, como mínimo, comprenda el lugar y la fecha de expiración, el país de exportación, el país de importación, el destino final, una descripción y la cantidad de las armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones y, cuando haya tránsito, los países de tránsito. La información contenida en la licencia de importación deberá facilitarse a los Estados de tránsito con antelación.

4.   El Estado Parte importador notificará al Estado Parte exportador, previa solicitud, la recepción de las remesas de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones que le hayan sido enviadas.

5.   Cada Estado Parte adoptará, dentro de sus posibilidades, las medidas necesarias para garantizar que los procedimientos de licencia o autorización sean seguros y que la autenticidad de los documentos de licencia o autorización pueda ser verificada o validada.

6.   Los Estados Parte podrán adoptar procedimientos simplificados para la importación y exportación temporales y para el tránsito de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones para fines lícitos verificables, tales como cacerías, prácticas de tiro deportivo, pruebas, exposiciones o reparaciones.

Artículo 11

Medidas de seguridad y prevención

A fin de detectar, prevenir y eliminar el robo, la pérdida o la desviación, así como la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, cada Estado Parte adoptará medidas apropiadas para:

a)

exigir que se garantice la seguridad de las armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones en el curso de su fabricación, su importación y exportación y su tránsito a través de su territorio, y

b)

aumentar la eficacia de los controles de importación, exportación y tránsito, incluidos, cuando proceda, los controles fronterizos, así como de la cooperación transfronteriza entre los servicios policiales y aduaneros.

Artículo 12

Información

1.   Sin perjuicio de lo dispuesto en los artículos 27 y 28 de la Convención, los Estados Parte intercambiarán, de conformidad con sus respectivos ordenamientos jurídicos y administrativos internos, información pertinente para cada caso específico sobre cuestiones como los fabricantes, agentes comerciales, importadores y exportadores y, de ser posible, transportista autorizados de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones.

2.   Sin perjuicio de lo dispuesto en los artículos 27 y 28 de la Convención, los Estados Parte intercambiarán, de conformidad con sus respectivos ordenamientos jurídicos y administrativos internos, información pertinente sobre cuestiones como:

a)

los grupos delictivos organizados, efectiva o presuntamente involucrados en la fabricación o el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones;

b)

los medios de ocultación utilizados en la fabricación o el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, así como las formas de detectarlos;

c)

los métodos y medios, los lugares de expedición y de destino y las rutas que habitualmente utilizan los grupos delictivos organizados que participan en el tráfico ilícito de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, y

d)

experiencias de carácter legislativo, así como prácticas y medidas conexas, para prevenir, combatir y erradicar la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones.

3.   Los Estados Parte se facilitarán, según proceda, toda información científica y tecnológica pertinente que sea de utilidad para las autoridades encargadas de hacer cumplir la ley, a fin de reforzar mutuamente su capacidad de prevenir, detectar e investigar la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, y de enjuiciar a las personas involucradas en esas actividades ilícitas.

4.   Los Estados Parte cooperarán en la localización de las armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones que puedan haber sido objeto de fabricación o tráfico ilícitos. Esa cooperación incluirá la respuesta rápida de los Estados Parte a toda solicitud de asistencia para localizar esas armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, dentro de los medios disponibles.

5.   Con sujeción a los conceptos básicos de su ordenamiento jurídico o a cualesquiera acuerdos internacionales, cada Estado Parte garantizará la confidencialidad y acatará las restricciones impuestas a la utilización de toda información que reciba de otro Estado Parte de conformidad con el presente artículo, incluida información de dominio privado sobre transacciones comerciales, cuando así lo solicite el Estado Parte que facilita la información. Si no es posible mantener la confidencialidad, antes de revelar la información se dará cuenta de ello al Estado Parte que la facilitó.

Artículo 13

Cooperación

1.   Los Estados Parte cooperarán en los planos bilateral, regional e internacional a fin de prevenir, combatir y erradicar la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones.

2.   Sin perjuicio de lo dispuesto en el apartado 13 del artículo 18 de la Convención, cada Estado Parte designará un órgano nacional o un punto de contacto central encargado de mantener el enlace con los demás Estados Parte en toda cuestión relativa al presente Protocolo.

3.   Los Estados Parte procurarán obtener el apoyo y la cooperación de los fabricantes, agentes comerciales, importadores, exportadores, corredores y transportistas comerciales de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, a fin de prevenir y detectar las actividades ilícitas mencionadas en el apartado 1 del presente artículo.

Artículo 14

Capacitación y asistencia técnica

Los Estados Parte cooperarán entre sí y con las organizaciones internacionales pertinentes, según proceda, a fin de que los Estados Parte que lo soliciten reciban la formación y asistencia técnica requeridas para reforzar su capacidad de prevenir, combatir y erradicar la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, sus piezas y componentes y municiones, incluida la asistencia técnica, financiera y material que proceda en las cuestiones enunciadas en los artículos 29 y 30 de la Convención.

Artículo 15

Corredores y corretaje

1.   Con miras a prevenir y combatir la fabricación y el tráfico ilícitos de armas de fuego, con sus piezas y componentes y municiones, los Estados Parte que aún no lo hayan hecho considerarán la posibilidad de establecer un sistema de reglamentación de las actividades de las personas dedicadas al corretaje. Ese sistema podría incluir una o varias de las siguientes medidas:

a)

exigir la inscripción en un registro de los corredores que actúen en su territorio;

b)

exigir una licencia o autorización para el ejercicio del corretaje, o

c)

exigir que en las licencias o autorizaciones de importación y de exportación, o en la documentación adjunta a la mercancía, se consigne el nombre y la ubicación de los corredores que intervengan en la transacción.

2.   Se alienta a los Estados Parte que hayan establecido un sistema de autorización de las operaciones de corretaje como el descrito en el apartado 1 del presente artículo a que incluyan datos sobre los corredores y las operaciones de corretaje en sus intercambios de información efectuados con arreglo al artículo 12 del presente Protocolo y a lo previsto en el artículo 7 del presente Protocolo.

III.   DISPOSICIONES FINALES

Artículo 16

Solución de controversias

1.   Los Estados Parte procurarán solucionar toda controversia relacionada con la interpretación o aplicación del presente Protocolo mediante la negociación.

2.   Toda controversia entre dos o más Estados Parte acerca de la interpretación o aplicación del presente Protocolo que no pueda resolverse mediante la negociación dentro de un plazo razonable deberá, a solicitud de uno de esos Estados Parte, someterse a arbitraje. Si, seis meses después de la fecha de la solicitud de arbitraje, esos Estados Parte no ha podido ponerse de acuerdo sobre la organización del arbitraje, cualquiera de esas Partes podrá remitir la controversia a la Corte Internacional de Justicia mediante solicitud conforme al Estatuto de la Corte.

3.   Cada Estado Parte podrá, en el momento de la firma, ratificación, aceptación o aprobación del presente Protocolo o de la adhesión a él, declarar que no se considera vinculado por el apartado 2 del presente artículo. Los demás Estados Parte no quedarán vinculados por el apartado 2 del presente artículo respecto de todo Estado Parte que haya hecho esa reserva.

4.   El Estado Parte que haya hecho una reserva de conformidad con el apartado 3 del presente artículo podrá en cualquier momento retirar esa reserva notificándola al Secretario General de las Naciones Unidas.

Artículo 17

Firma, ratificación, aceptación, aprobación y adhesión

1.   El presente Protocolo estará abierto a la firma de todos los Estados en la sede de las Naciones Unidas en Nueva York desde el trigésimo día de su aprobación por la Asamblea General hasta el 12 de diciembre de 2002.

2.   El Presente Protocolo también estará abierto a la firma de las organizaciones regionales de integración económica, siempre que al menos uno de los Estados miembros de tales organizaciones haya firmado el presente Protocolo de conformidad con lo dispuesto en el apartado 1 del presente artículo.

3.   El presente Protocolo estará sujeto a ratificación, aceptación o aprobación. Los instrumentos de ratificación, aceptación o aprobación se depositarán en poder del Secretario General de las Naciones Unidas. Las organizaciones regionales de integración económica podrán depositar su instrumento de ratificación, aceptación o aprobación si por lo menos uno de sus Estados miembros ha procedido de igual manera. En ese instrumento de ratificación, aceptación o aprobación, esas organizaciones declararán el alcance de su competencia con respecto a las cuestiones regidas por el presente Protocolo. Dichas organizaciones comunicarán también al depositario cualquier modificación pertinente del alcance de su competencia.

4.   El presente Protocolo estará abierto a la adhesión de todos los Estados u organizaciones regionales de integración económica que cuente por lo menos con un Estado miembro que sea Parte en el presente Protocolo. Los instrumentos de adhesión se depositarán en poder del Secretario General de las Naciones Unidas. En el momento de su adhesión, las organizaciones regionales de integración económica declararán el alcance de su competencia con respecto a las cuestiones regidas por el presente Protocolo. Dichas organizaciones comunicarán también al depositario cualquier modificación pertinente del alcance de su competencia.

Artículo 18

Entrada en vigor

1.   El presente Protocolo entrará en vigor el nonagésimo día después de la fecha en que se haya depositado el cuadragésimo instrumento de ratificación, aceptación, aprobación o adhesión, a condición de que no entre en vigor antes de la entrada en vigor de la Convención. A los efectos del presente apartado, los instrumentos depositados por una organización regional de integración económica no se considerarán adicionales a los depositados por los Estados miembros de tal organización.

2.   Para cada Estado u organización regional de integración económica que ratifique, acepte el presente Protocolo o se adhiera a él después de haberse depositado el cuadragésimo instrumento de ratificación, aceptación, aprobación o adhesión, el presente Protocolo entrará en vigor el trigésimo día después de la fecha en que ese Estado u organización haya depositado el instrumento pertinente o en la fecha de su entrada en vigor con arreglo al apartado 1 del presente artículo, si esta es posterior.

Artículo 19

Enmienda

1.   Cuando hayan transcurrido cinco años desde la entrada en vigor del presente Protocolo, los Estados Parte podrán proponer enmiendas por escrito al Secretario General de las Naciones Unidas, quien a continuación comunicará toda enmienda propuesta a los Estados Parte y a la Conferencia de las Partes en la Convención para que la examinen y decidan al respecto. Los Estados Parte en el presente Protocolo reunidos en la Conferencia de las Partes harán todo lo posible por lograr un consenso sobre cada enmienda. Si se han agotado todas las posibilidades de lograr un consenso y no se ha llegado a un acuerdo, la aprobación de la enmienda exigirá, en última instancia, una mayoría de dos tercios de los Estados Parte en el presente Protocolo presentes y votantes en la sesión de la Conferencia de las Partes.

2.   Las organizaciones regionales de integración económica, en asuntos de su competencia, ejercerán su derecho de voto con arreglo al presente artículo con un número de votos igual al número de sus Estados miembros que sean Partes en el presente Protocolo. Dichas organizaciones no ejercerán su derecho a voto si sus Estados miembros ejercen el suyo y viceversa.

3.   Toda enmienda aprobada de conformidad con el apartado 1 del presente artículo estará sujeta a ratificación, aceptación o aprobación por los Estados Parte.

4.   Toda enmienda refrendada de conformidad con el apartado 1 del presente artículo entrará en vigor respecto de un Estado Parte noventa días después de la fecha en que este deposite en poder del Secretario General de las Naciones Unidas un instrumento de ratificación, aceptación o aprobación de esta enmienda.

5.   Cuando una enmienda entre en vigor, será vinculante para los Estados Parte que hayan expresado su consentimiento al respecto. Los demás Estados Parte quedarán sujetos a las disposiciones del presente Protocolo, así como a cualquier otra enmienda anterior que hubiesen ratificado, aceptado o aprobado.

Artículo 20

Denuncia

1.   Los Estados Parte podrán denunciar el presente Protocolo mediante notificación escrita al Secretario General de las Naciones Unidas. La denuncia surtirá efecto un año después de la fecha en que el Secretario General haya recibido la notificación.

2.   Las organizaciones regionales de integración económica dejarán de ser Partes en el presente Protocolo cuando lo hayan denunciado todos sus Estados miembros.

Artículo 21

Depositario e idiomas

1.   El Secretario General de las Naciones Unidas será el depositario del presente Protocolo.

2.   El original del presente Protocolo, cuyos textos en árabe, chino, español, francés, inglés y ruso son igualmente auténticos, se depositará en poder del Secretario General de las Naciones Unidas.

EN FE DE LO CUAL, los plenipotenciarios infrascritos, debidamente autorizados por sus respectivos Gobiernos, han firmado el presente Protocolo.

PROTOCOLE

contre la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, additionnel à la convention des Nations unies contre la criminalité transnationale organisée

PRÉAMBULE

LES ÉTATS PARTIES AU PRÉSENT PROTOCOLE,

CONSCIENTS qu’il est urgent de prévenir, de combattre et d’éradiquer la fabrication et le trafic illicites des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, étant donné que ces activités sont préjudiciables à la sécurité de chaque État, de chaque région et du monde dans son ensemble, qu’elles constituent une menace pour le bien-être des peuples, pour leur promotion sociale et économique et pour leur droit à vivre en paix;

CONVAINCUS, par conséquent, qu’il est nécessaire que tous les États prennent toutes les mesures appropriées à cette fin, y compris des activités de coopération internationale et d’autres mesures aux niveaux régional et mondial;

RAPPELANT la résolution 53/111 de l’Assemblée générale du 9 décembre 1998, dans laquelle l’Assemblée a décidé de créer un comité intergouvernemental spécial à composition non limitée chargé d’élaborer une convention internationale générale contre la criminalité transnationale organisée et d’examiner s’il y avait lieu d’élaborer, notamment, un instrument international visant à lutter contre la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions;

AYANT À L’ESPRIT le principe de l’égalité de droits des peuples et de leur droit à disposer d’eux-mêmes, tel que consacré dans la charte des Nations unies et dans la déclaration relative aux principes du droit international touchant les relations amicales et la coopération entre les États conformément à la charte des Nations unies;

CONVAINCUS que le fait d’adjoindre à la convention des Nations unies contre la criminalité transnationale organisée un instrument international contre la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions aidera à prévenir et à combattre ce type de criminalité,

SONT CONVENUS DE CE QUI SUIT:

I.   DISPOSITIONS GÉNÉRALES

Article premier

Relation avec la convention des Nations unies contre la criminalité transnationale organisée

1.   Le présent protocole complète la convention des Nations unies contre la criminalité transnationale organisée. Il est interprété conjointement avec la convention.

2.   Les dispositions de la convention s’appliquent mutatis mutandis au présent protocole, sauf disposition contraire dudit protocole.

3.   Les infractions établies conformément à l’article 5 du présent protocole sont considérées comme des infractions établies conformément à la convention.

Article 2

Objet

Le présent protocole a pour objet de promouvoir, de faciliter et de renforcer la coopération entre les États parties en vue de prévenir, de combattre et d’éradiquer la fabrication et le trafic illicites des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions.

Article 3

Terminologie

Aux fins du présent protocole:

a)

l’expression «arme à feu» désigne toute arme à canon portative qui propulse des plombs, une balle ou un projectile par l’action d’un explosif, ou qui est conçue pour ce faire ou peut être aisément transformée à cette fin, à l’exclusion des armes à feu anciennes ou de leurs répliques. Les armes à feu anciennes et leurs répliques sont définies conformément au droit interne. Cependant, les armes à feu anciennes n’incluent en aucun cas les armes à feu fabriquées après 1899;

b)

l’expression «pièces et éléments» désigne tout élément ou élément de remplacement spécifiquement conçu pour une arme à feu et indispensable à son fonctionnement, notamment le canon, la carcasse ou la boîte de culasse, la glissière ou le barillet, la culasse mobile ou le bloc de culasse, ainsi que tout dispositif conçu ou adapté pour atténuer le bruit causé par un tir d’arme à feu;

c)

le terme «munitions» désigne l’ensemble de la cartouche ou ses éléments, y compris les étuis, les amorces, la poudre propulsive, les balles ou les projectiles, utilisés dans une arme à feu, sous réserve que lesdits éléments soient eux-mêmes soumis à autorisation dans l’État partie considéré;

d)

l’expression «fabrication illicite» désigne la fabrication ou l’assemblage d’armes à feu, de leurs pièces et éléments ou de munitions:

i)

à partir de pièces et d’éléments ayant fait l’objet d’un trafic illicite;

ii)

sans licence ou autorisation d’une autorité compétente de l’État partie dans lequel la fabrication ou l’assemblage a lieu; ou

iii)

sans marquage des armes à feu au moment de leur fabrication conformément à l’article 8 du présent protocole.

Des licences ou autorisations de fabrication de pièces et d’éléments sont délivrées conformément au droit interne;

e)

l’expression «trafic illicite» désigne l’importation, l’exportation, l’acquisition, la vente, la livraison, le transport ou le transfert d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions à partir du territoire d’un État partie ou à travers ce dernier vers le territoire d’un autre État partie si l’un des États parties concernés ne l’autorise pas conformément aux dispositions du présent protocole ou si les armes à feu ne sont pas marquées conformément à l’article 8 du présent protocole;

f)

le terme «traçage» désigne le suivi systématique du parcours des armes à feu et, si possible, de leurs pièces, éléments et munitions depuis le fabricant jusqu’à l’acheteur en vue d’aider les autorités compétentes des États parties à déceler et analyser la fabrication et le trafic illicites et à mener des enquêtes.

Article 4

Champ d’application

1.   Le présent protocole s’applique, sauf disposition contraire, à la prévention de la fabrication et du trafic illicites des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions et aux enquêtes et poursuites relatives aux infractions établies conformément à l’article 5 dudit protocole, lorsque ces infractions sont de nature transnationale et qu’un groupe criminel organisé y est impliqué.

2.   Le présent protocole ne s’applique pas aux transactions entre États ou aux transferts d’État dans les cas où son application porterait atteinte au droit d’un État partie de prendre, dans l’intérêt de la sécurité nationale, des mesures compatibles avec la charte des Nations unies.

Article 5

Incrimination

1.   Chaque État partie adopte les mesures législatives et autres nécessaires pour conférer le caractère d’infraction pénale lorsque les actes ont été commis intentionnellement:

a)

à la fabrication illicite d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions;

b)

au trafic illicite d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions;

c)

à la falsification ou à l’effacement, à l’enlèvement ou à l’altération de façon illégale de la (des) marque(s) que doit porter une arme à feu en vertu de l’article 8 du présent protocole.

2.   Chaque État partie adopte également les mesures législatives et autres nécessaires pour conférer le caractère d’infraction pénale:

a)

sous réserve des concepts fondamentaux de son système juridique, au fait de tenter de commettre une infraction établie conformément au paragraphe 1 du présent article ou de s’en rendre complice; et

b)

au fait d’organiser, de diriger, de faciliter, d’encourager ou de favoriser au moyen d’une aide ou de conseils, la commission d’une infraction établie conformément au paragraphe 1 du présent article.

Article 6

Confiscation, saisie et disposition

1.   Sans préjudice de l’article 12 de la convention, les États parties adoptent, dans toute la mesure possible dans le cadre de leurs systèmes juridiques nationaux, les mesures nécessaires pour permettre la confiscation des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions ayant fait l’objet d’une fabrication ou d’un trafic illicites.

2.   Les États parties adoptent, dans le cadre de leurs systèmes juridiques nationaux, les mesures nécessaires pour empêcher que les armes à feu, leurs pièces, éléments et munitions ayant fait l’objet d’une fabrication et d’un trafic illicites ne tombent entre les mains de personnes non autorisées en saisissant et détruisant lesdites armes, leurs pièces, éléments et munitions sauf si une autre mesure de disposition a été officiellement autorisée, à condition que ces armes aient été marquées et que les méthodes de disposition desdites armes et des munitions aient été enregistrées.

II.   PRÉVENTION

Article 7

Conservation des informations

Chaque État partie assure la conservation, pendant au moins dix ans, des informations sur les armes à feu et, lorsqu’il y a lieu et si possible, sur leurs pièces, éléments et munitions, qui sont nécessaires pour assurer le traçage et l’identification de celles de ces armes à feu et, lorsqu’il y a lieu et si possible, de leurs pièces, éléments et munitions qui font l’objet d’une fabrication ou d’un trafic illicites ainsi que pour prévenir et détecter ces activités. Ces informations sont les suivantes:

a)

les marques appropriées requises en vertu de l’article 8 du présent protocole;

b)

dans le cas de transactions internationales portant sur des armes à feu, leurs pièces, éléments et munitions, les dates de délivrance et d’expiration des licences ou autorisations voulues, le pays d’exportation, le pays d’importation, les pays de transit, le cas échéant, et le destinataire final ainsi que la description et la quantité des articles.

Article 8

Marquage des armes à feu

1.   Aux fins de l’identification et du traçage de chaque arme à feu, les États parties:

a)

au moment de la fabrication de chaque arme à feu, soit exigent un marquage unique indiquant le nom du fabricant, le pays ou le lieu de fabrication et le numéro de série, soit conservent tout autre marquage unique et d’usage facile comportant des symboles géométriques simples combinés à un code numérique et/ou alphanumérique, permettant à tous les États d’identifier facilement le pays de fabrication;

b)

exigent un marquage approprié simple sur chaque arme à feu importée, permettant d’identifier le pays importateur et, si possible, l’année d’importation et rendant possible le traçage de l’arme à feu par les autorités compétentes de ce pays, ainsi qu’une marque unique, si l’arme à feu ne porte pas une telle marque. Les conditions énoncées au présent alinéa n’ont pas à être appliquées aux importations temporaires d’armes à feu à des fins licites vérifiables;

c)

assurent, au moment du transfert d’une arme à feu des stocks de l’État en vue d’un usage civil permanent, le marquage approprié unique permettant à tous les États parties d’identifier le pays de transfert.

2.   Les États parties encouragent l’industrie des armes à feu à concevoir des mesures qui empêchent d’enlever ou d’altérer les marques.

Article 9

Neutralisation des armes à feu

Un État partie qui, dans son droit interne, ne considère pas une arme à feu neutralisée comme une arme à feu prend les mesures nécessaires, y compris l’établissement d’infractions spécifiques, s’il y a lieu, pour prévenir la réactivation illicite des armes à feu neutralisées, conformément aux principes généraux de neutralisation ci-après:

a)

rendre définitivement inutilisables et impossibles à enlever, remplacer ou modifier en vue d’une réactivation quelconque, toutes les parties essentielles d’une arme à feu neutralisée;

b)

prendre des dispositions pour, s’il y a lieu, faire vérifier les mesures de neutralisation par une autorité compétente, afin de garantir que les modifications apportées à une arme à feu la rendent définitivement inutilisable;

c)

prévoir dans le cadre de la vérification par l’autorité compétente la délivrance d’un certificat ou d’un document attestant la neutralisation de l’arme à feu, ou l’application à cet effet sur l’arme à feu d’une marque clairement visible.

Article 10

Obligations générales concernant les systèmes de licences ou d’autorisations d’exportation, d’importation et de transit

1.   Chaque État partie établit ou maintient un système efficace de licences ou d’autorisations d’exportation et d’importation, ainsi que de mesures sur le transit international, pour le transfert d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions.

2.   Avant de délivrer des licences ou autorisations d’exportation pour des envois d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, chaque État partie vérifie que:

a)

les États importateurs ont délivré des licences ou autorisations d’importation; et

b)

les États de transit ont au moins notifié par écrit, avant l’envoi, qu’ils ne s’opposent pas au transit, ceci sans préjudice des accords ou arrangements bilatéraux et multilatéraux en faveur des États sans littoral.

3.   La licence ou l’autorisation d’exportation et d’importation et la documentation qui l’accompagne contiennent des informations qui, au minimum, incluent le lieu et la date de délivrance, la date d’expiration, le pays d’exportation, le pays d’importation, le destinataire final, la désignation des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions et leur quantité et, en cas de transit, les pays de transit. Les informations figurant dans la licence d’importation doivent être fournies à l’avance aux États de transit.

4.   L’État partie importateur informe l’État partie exportateur, sur sa demande, de la réception des envois d’armes à feu, de leurs pièces et éléments ou de munitions.

5.   Chaque État partie prend, dans la limite de ses moyens, les mesures nécessaires pour faire en sorte que les procédures d’octroi de licences ou d’autorisations soient sûres et que l’authenticité des licences ou autorisations puisse être vérifiée ou validée.

6.   Les États parties peuvent adopter des procédures simplifiées pour l’importation et l’exportation temporaires et pour le transit d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, à des fins légales vérifiables telles que la chasse, le tir sportif, l’expertise, l’exposition ou la réparation.

Article 11

Mesures de sécurité et de prévention

Afin de détecter, de prévenir et d’éliminer les vols, pertes ou détournements, ainsi que la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, chaque État partie prend les mesures appropriées:

a)

pour exiger la sécurité des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions au moment de la fabrication, de l’importation, de l’exportation et du transit par son territoire; et

b)

pour accroître l’efficacité des contrôles des importations, des exportations et du transit, y compris, lorsqu’il y a lieu, des contrôles aux frontières, ainsi que l’efficacité de la coopération transfrontière entre la police et les services douaniers.

Article 12

Information

1.   Sans préjudice des articles 27 et 28 de la convention, les États parties échangent, conformément à leurs systèmes juridiques et administratifs respectifs, des informations pertinentes, dans chaque cas d’espèce, concernant notamment les fabricants, négociants, importateurs, exportateurs et, chaque fois que cela est possible, transporteurs autorisés d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions.

2.   Sans préjudice des articles 27 et 28 de la convention, les États parties échangent, conformément à leurs systèmes juridiques et administratifs respectifs, des informations pertinentes concernant notamment:

a)

les groupes criminels organisés dont on sait ou dont on soupçonne qu’ils participent à la fabrication ou au trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions;

b)

les moyens de dissimulation utilisés dans la fabrication ou le trafic illicites des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions et les moyens de les détecter;

c)

les méthodes et moyens, les points d’expédition et de destination et les itinéraires habituellement utilisés par les groupes criminels organisés se livrant au trafic illicite d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions; et

d)

les données d’expérience d’ordre législatif ainsi que les pratiques et mesures tendant à prévenir, combattre et éradiquer la fabrication et le trafic illicites des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions.

3.   Les États parties se communiquent ou s’échangent, selon qu’il convient, des informations scientifiques et technologiques pertinentes utiles aux services de détection et de répression en vue de renforcer mutuellement leur capacité de prévenir et de déceler la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, de mener des enquêtes et d’engager des poursuites contre les personnes impliquées dans ces activités illicites.

4.   Les États parties coopèrent pour le traçage des armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions ayant pu faire l’objet d’une fabrication ou d’un trafic illicites et ils répondent rapidement, dans la limite de leurs moyens, aux demandes d’aide dans ce domaine.

5.   Sous réserve des concepts fondamentaux de son système juridique ou de tous accords internationaux, chaque État partie qui reçoit d’un autre État partie, en application du présent article, des informations, y compris des informations exclusives concernant des transactions commerciales, garantit leur confidentialité et respecte toutes restrictions à leur usage s’il en est prié par l’État partie qui les fournit. Si une telle confidentialité ne peut pas être assurée, l’État partie qui a fourni les informations en est avisé avant que celles-ci soient divulguées.

Article 13

Coopération

1.   Les États parties coopèrent aux niveaux bilatéral, régional et international pour prévenir, combattre et éradiquer la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions.

2.   Sans préjudice du paragraphe 13 de l’article 18 de la convention, chaque État partie désigne un organisme national ou un point de contact unique chargé d’assurer la liaison avec d’autres États parties pour les questions relatives au présent protocole.

3.   Les États parties cherchent à obtenir l’appui et la coopération des fabricants, négociants, importateurs, exportateurs, courtiers et transporteurs commerciaux d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions afin de prévenir et de détecter les activités illicites visées au paragraphe 1 du présent article.

Article 14

Formation et assistance technique

Les États parties coopèrent entre eux et avec les organisations internationales compétentes, selon qu’il convient, de façon à pouvoir recevoir, sur demande, la formation et l’assistance technique nécessaires pour améliorer leur capacité de prévenir, combattre et éradiquer la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, y compris une assistance technique, financière et matérielle pour les questions visées aux articles 29 et 30 de la convention.

Article 15

Courtiers et courtage

1.   En vue de prévenir et de combattre la fabrication et le trafic illicites d’armes à feu, de leurs pièces, éléments et munitions, les États parties qui ne l’ont pas encore fait envisagent d’établir un système de réglementation des activités de ceux qui pratiquent le courtage. Un tel système pourrait inclure une ou plusieurs mesures telles que:

a)

l’exigence d’un enregistrement des courtiers exerçant sur leur territoire;

b)

l’exigence d’une licence ou d’une autorisation de courtage; ou

c)

l’exigence de l’indication sur les licences ou autorisations d’importation et d’exportation, ou sur les documents d’accompagnement, du nom et de l’emplacement des courtiers participant à la transaction.

2.   Les États parties qui ont établi un système d’autorisations concernant le courtage, tel qu’énoncé au paragraphe 1 du présent article, sont encouragés à fournir des renseignements sur les courtiers et le courtage lorsqu’ils échangent des informations au titre de l’article 12 du présent protocole et à conserver les renseignements relatifs aux courtiers et au courtage conformément à l’article 7 du présent protocole.

III.   DISPOSITIONS FINALES

Article 16

Règlement des différends

1.   Les États parties s’efforcent de régler les différends concernant l’interprétation ou l’application du présent protocole par voie de négociation.

2.   Tout différend entre deux États parties ou plus concernant l’interprétation ou l’application du présent protocole qui ne peut être réglé par voie de négociation dans un délai raisonnable est, à la demande de l’un de ces États parties, soumis à l’arbitrage. Si, dans un délai de six mois à compter de la date de la demande d’arbitrage, les États parties ne peuvent s’entendre sur l’organisation de l’arbitrage, l’un quelconque d’entre eux peut soumettre le différend à la Cour internationale de justice en adressant une requête conformément au statut de la Cour.

3.   Chaque État partie peut, au moment de la signature, de la ratification, de l’acceptation ou de l’approbation du présent protocole ou de l’adhésion à celui-ci, déclarer qu’il ne se considère pas lié par le paragraphe 2 du présent article. Les autres États parties ne sont pas liés par le paragraphe 2 du présent article envers tout État partie ayant émis une telle réserve.

4.   Tout État partie qui a émis une réserve en vertu du paragraphe 3 du présent article peut la retirer à tout moment en adressant une notification au secrétaire général de l’Organisation des Nations unies.

Article 17

Signature, ratification, acceptation, approbation et adhésion

1.   Le présent protocole sera ouvert à la signature de tous les États au siège de l’Organisation des Nations unies, à New York, à compter du trentième jour suivant son adoption par l’Assemblée générale et jusqu’au 12 décembre 2002.

2.   Le présent protocole est également ouvert à la signature des organisations régionales d’intégration économique à la condition qu’au moins un État membre d’une telle organisation ait signé le présent protocole conformément au paragraphe 1 du présent article.

3.   Le présent protocole est soumis à ratification, acceptation ou approbation. Les instruments de ratification, d’acceptation ou d’approbation seront déposés auprès du secrétaire général de l’Organisation des Nations unies. Une organisation régionale d’intégration économique peut déposer ses instruments de ratification, d’acceptation ou d’approbation si au moins un de ses États membres l’a fait. Dans cet instrument de ratification, d’acceptation ou d’approbation, cette organisation déclare l’étendue de sa compétence concernant les questions régies par le présent protocole. Elle informe également le dépositaire de toute modification pertinente de l’étendue de sa compétence.

4.   Le présent protocole est ouvert à l’adhésion de tout État ou de toute organisation régionale d’intégration économique dont au moins un État membre est partie au présent protocole. Les instruments d’adhésion sont déposés auprès du secrétaire général de l’Organisation des Nations unies. Au moment de son adhésion, une organisation régionale d’intégration économique déclare l’étendue de sa compétence concernant les questions régies par le présent protocole. Elle informe également le dépositaire de toute modification pertinente de l’étendue de sa compétence.

Article 18

Entrée en vigueur

1.   Le présent protocole entrera en vigueur le quatre-vingt-dixième jour suivant la date de dépôt du quarantième instrument de ratification, d’acceptation, d’approbation ou d’adhésion, étant entendu qu’il n’entrera pas en vigueur avant que la convention n’entre elle-même en vigueur. Aux fins du présent paragraphe, aucun des instruments déposés par une organisation régionale d’intégration économique n’est considéré comme un instrument venant s’ajouter aux instruments déjà déposés par les États membres de cette organisation.

2.   Pour chaque État ou organisation régionale d’intégration économique qui ratifiera, acceptera ou approuvera le présent protocole ou y adhérera après le dépôt du quarantième instrument pertinent, le présent protocole entrera en vigueur le trentième jour suivant la date de dépôt de l’instrument pertinent par ledit État ou ladite organisation ou à la date à laquelle il entre en vigueur en application du paragraphe 1 du présent article, si celle-ci est postérieure.

Article 19

Amendement

1.   À l’expiration d’un délai de cinq ans à compter de l’entrée en vigueur du présent protocole, un État partie au protocole peut proposer un amendement et en déposer le texte auprès du secrétaire général de l’Organisation des Nations unies. Ce dernier communique alors la proposition d’amendement aux États parties et à la conférence des parties à la convention en vue de l’examen de la proposition et de l’adoption d’une décision. Les États parties au présent protocole réunis en conférence des parties n’épargnent aucun effort pour parvenir à un consensus sur tout amendement. Si tous les efforts en ce sens ont été épuisés sans qu’un accord soit intervenu, il faudra, en dernier recours, pour que l’amendement soit adopté, un vote à la majorité des deux tiers des États parties au présent protocole présents à la conférence des parties et exprimant leur vote.

2.   Les organisations régionales d’intégration économique disposent, pour exercer, en vertu du présent article, leur droit de vote dans les domaines qui relèvent de leur compétence, d’un nombre de voix égal au nombre de leurs États membres parties au présent protocole. Elles n’exercent pas leur droit de vote si leurs États membres exercent le leur, et inversement.

3.   Un amendement adopté conformément au paragraphe 1 du présent article est soumis à ratification, acceptation ou approbation des États parties.

4.   Un amendement adopté conformément au paragraphe 1 du présent article entrera en vigueur pour un État partie quatre-vingt-dix jours après la date de dépôt par ledit État partie auprès du secrétaire général de l’Organisation des Nations unies d’un instrument de ratification, d’acceptation ou d’approbation dudit amendement.

5.   Un amendement entré en vigueur a force obligatoire à l’égard des États parties qui ont exprimé leur consentement à être liés par lui. Les autres États parties restent liés par les dispositions du présent protocole et tous amendements antérieurs qu’ils ont ratifiés, acceptés ou approuvés.

Article 20

Dénonciation

1.   Un État partie peut dénoncer le présent protocole par notification écrite adressée au secrétaire général de l’Organisation des Nations unies. Une telle dénonciation prend effet un an après la date de réception de la notification par le secrétaire général.

2.   Une organisation régionale d’intégration économique cesse d’être partie au présent protocole lorsque tous ses États membres l’ont dénoncé.

Article 21

Dépositaire et langues

1.   Le secrétaire général de l’Organisation des Nations unies est le dépositaire du présent protocole.

2.   L’original du présent protocole, dont les textes anglais, arabe, chinois, espagnol, français et russe font également foi, sera déposé auprès du secrétaire général de l’Organisation des Nations unies.

EN FOI DE QUOI, les plénipotentiaires soussignés, à ce dûment autorisés par leurs gouvernements respectifs, ont signé le présent protocole.


REGULAS

25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/28


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 294/2014

(2014. gada 20. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Lenteja de Tierra de Campos (AĢIN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi “Lenteja Pardina de Tierra de Campos”, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1485/2007 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnes  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 330, 15.12.2007., 13. lpp.

(3)  OV C 293, 9.10.2013., 10. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Lenteja de Tierra de Campos (AĢIN)


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/30


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 295/2014

(2014. gada 20. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Antequera (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Antequera”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 417/2006 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 72, 11.3.2006., 8. lpp.

(3)  OV C 299, 15.10.2013., 13. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. grupa   Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

SPĀNIJA

Antequera (ACVN)


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/32


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 296/2014

(2014. gada 20. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Neufchâtel (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Neufchâtel”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(3)  OV C 316, 30.10.2013, 14. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

FRANCIJA

Neufchâtel (ACVN)


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 297/2014

(2014. gada 20. marts),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā [Valençay (ACVN)]

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 52. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Francijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu „Valençay”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1437/2004 (2).

(2)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punkta nozīmē, tāpēc Komisija, piemērojot minētās regulas 50. panta 2. punkta a) apakšpunktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 51. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo tiek apstiprināts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicētais specifikācijas grozījums attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 20. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ


(1)  OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 265, 12.8.2004., 3. lpp.

(3)  OV C 296, 12.10.2013., 4. lpp.


PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.3. grupa.   Siers

FRANCIJA

Valençay (ACVN)


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/36


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 298/2014

(2014. gada 21. marts),

ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu attiecībā uz magnija dihidrogendifosfāta izmantošanu par irdinātāju un skābuma regulētāju

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1333/2008 par pārtikas piedevām (1) un jo īpaši tās 10. panta 3. punktu, 14. pantu un 30. panta 5. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulu (EK) Nr. 1331/2008, ar ko nosaka vienotu atļauju piešķiršanas procedūru attiecībā uz pārtikas piedevām, fermentiem un aromatizētājiem (2), un jo īpaši tās 7. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā ir noteikts Savienības atļauto pārtikas piedevu saraksts un to lietošanas nosacījumi.

(2)

Komisijas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (3) ir noteiktas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas.

(3)

Savienības sarakstu un specifikācijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 1. punktā minēto vienoto procedūru var atjaunināt pēc Komisijas iniciatīvas vai pēc pieteikuma saņemšanas.

(4)

Pieteikums atļaujai izmantot magnija dihidrogendifosfātu par irdinātāju un skābuma regulētāju konkrētās pārtikas produktu kategorijās tika iesniegts 2011. gada 7. aprīlī, un tas tika darīts pieejams dalībvalstīm.

(5)

Fosforskābi, fosfātus, difosfātus, trifosfātus un polifosfātus (E 338–452) ir atļauts izmantot konditorejas izstrādājumos par irdinātājiem. Difosfātus (E 450), kas norādīti Regulā (ES) Nr. 231/2012, var izmantot kā alternatīvu skābajam nātrija alumīnija fosfātam (E 541), tādējādi samazinot alumīnija saturu pārstrādātos pārtikas produktos. Norādītajiem difosfātiem piemīt rūgta pēcgarša (“dedzinoša garša”), un tie var palielināt kopējo nātrija saturu pārtikā.

(6)

Tā kā šo vielu varētu izmantot par alternatīvu citiem difosfātiem, un tādējādi mazināt rūgto pēcgaršu un izvairīties no nātrija līmeņa paaugstināšanas pārtikā, magnija dihidrogendifosfāta specifikācijas būtu jāparedz Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā. Tāpēc magnija dihidrogendifosfāta izmantošana būtu jāatļauj šādās kategorijās: 6.2.1. “Milti” (tikai pašuzbriedinošos miltos), 6.5. “Nūdeles”, 6.6. “Mīklas”, 7.1. “Maize un maizītes” un 7.2. “Smalki miltu konditorejas izstrādājumi”. Magnija dihidrogendifosfātam būtu jāpiešķir numurs E 450 (ix).

(7)

Līdzīgas vielas, kurām ir līdzvērtīgs vai augstāks magnija saturs salīdzinājumā ar magnija dihidrogendifosfātu, proti, ortofosforskābes monomagnija un dimagnija sāļi (E343i, E343ii), jau ir atļauts izmantot tajās pašās pārtikas kategorijās. Magnija dihidrogendifosfāta iekļaušana Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā kā alternatīvu difosfātu, un tā izmantošana pārtikas produktos nepalielinās fosfora un magnija uzņemšanu ar pārtiku. Tāpēc magnija dihidrogendifosfāta (E 450 (ix)) specifikācijas norādīšana un konkrētā atļauja to izmantot par irdinātāju un skābuma regulētāju nerada bažas par kaitīgumu.

(8)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1331/2008 3. panta 2. punktu Komisijai ir jālūdz Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums, lai atjauninātu Savienības atļauto pārtikas piedevu sarakstu, kas iekļauts Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā, izņemot gadījumus, kad attiecīgie atjauninājumi nevar nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību. Tā kā magnija dihidrogendifosfāta (E 450 (ix)) iekļaušana Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā, specifikācijas norādīšana un atļauja to izmantot par irdinātāju un skābuma regulētāju nerada bažas par kaitīgumu, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes atzinums nav jālūdz.

(9)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1333/2008 un Regula (ES) Nr. 231/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(10)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 21. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 354, 31.12.2008., 16. lpp.

(2)  OV L 354, 31.12.2008., 1. lpp.

(3)  Komisijas 2012. gada 9. marta Regula (ES) Nr. 231/2012, ar ko nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II un III pielikumā uzskaitīto pārtikas piedevu specifikācijas (OV L 83, 22.3.2012., 1. lpp.).


I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumu groza šādi:

1)

tabulu pielikuma C daļas l) punktā aizstāj ar šādu:

“E numurs

Nosaukums

E 338

Fosforskābe

E 339

Nātrija fosfāti

E 340

Kālija fosfāti

E 341

Kalcija fosfāti

E 343

Magnija fosfāti

E 450

Difosfāti (1)

E451

Trifosfāti

E 452

Polifosfāti

2)

Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikuma E daļu groza šādi:

a)

pielikuma kategorijā 06.2.1. “Milti” pēc ieraksta “E 338–452” iekļauj šādu ierakstu:

 

“E 450 (ix)

Magnija dihidrogendifosfāts

15 000

(4) (81)

Tikai pašuzbriedinošiem miltiem

 

(81) Kopējais fosfātu apjoms nedrīkst pārsniegt līmeni, kas noteikts ierakstā “E 338–452” ”

b)

pielikuma kategorijā 06.5. “Nūdeles” pēc ieraksta “E 338–452” iekļauj šādu ierakstu:

 

“E 450 (ix)

Magnija dihidrogendifosfāts

2 000

(4) (81)

 

 

(81) Kopējais fosfātu apjoms nedrīkst pārsniegt līmeni, kas noteikts ierakstā “E 338–452” ”

c)

pielikuma kategorijā 06.6. “Mīklas” pēc ieraksta “E 338–452” iekļauj šādu ierakstu:

 

“E 450 (ix)

Magnija dihidrogendifosfāts

12 000

(4) (81)

 

 

(81) Kopējais fosfātu apjoms nedrīkst pārsniegt līmeni, kas noteikts ierakstā “E 338–452” ”

d)

pielikuma kategorijā 07.1. “Maize un maizītes” pēc ieraksta “E 338–452” iekļauj šādu ierakstu:

 

“E 450 (ix)

Magnija dihidrogendifosfāts

15 000

(4) (81)

Tikai picas mīklai (sasaldēta vai dzesināta) un tortilla

e)

pielikuma kategorijā 07.2. “Smalki miltu konditorejas izstrādājumi” pēc ieraksta “E 338–452” iekļauj šādu ierakstu:

 

“E 450 (ix)

Magnija dihidrogendifosfāts

15 000

(4) (81)

 

 

(81) Kopējais fosfātu apjoms nedrīkst pārsniegt līmeni, kas noteikts ierakstā “E 338–452” ”


(1)  E 450 (ix) nav iekļauts”


II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 231/2012 pielikumā pēc specifikācijas par pārtikas piedevu E 450 (vii) iekļauj šādu ierakstu:

E 450 (ix) MAGNIJA DIHIDROGENDIFOSFĀTS

Sinonīmi

Skābais magnija pirofosfāts, monomagnija dihidrogenpirofosfāts, magnija difosfāts, magnija pirofosfāts

Definīcija

Magnija dihidrogendifosfāts ir difosforskābes skābais magnija sāls. To ražo, ūdenī disperģētu magnija hidroksīdu lēni pievienojot fosforskābei līdz molārā attiecība starp Mg un P ir aptuveni 1:2. Reakcijas laikā temperatūru uztur zem 60 °C. Reakcijas maisījumam pievieno aptuveni 0,1 % ūdeņraža peroksīda, un suspensiju pēc tam karsē un maļ.

Einecs

244-016-8

Ķīmiskais nosaukums

Monomagnija dihidrogendifosfāts

Ķīmiskā formula

MgH2P2O7

Molekulmasa

200,25

Pamatviela

P2O5 saturs ne mazāk kā 68 % un ne vairāk kā 70,5 % (aprēķināts kā P2O5)

MgO saturs ne mazāk kā 18,0 % un ne vairāk kā 20,5 % (aprēķināts kā MgO)

Apraksts

Balti kristāli vai pulveris

Identifikācija

 

Šķīdība

Nedaudz šķīst ūdenī, praktiski nešķīst etanolā

Daļiņu izmērs

Vidējais daļiņu izmērs ir no 10 līdz 50 μm

Tīrība

 

Karsēšanas zudumi

Ne vairāk kā 12 % (800 °C, 0,5 h)

Fluorīds

Ne vairāk kā 20 mg/kg (kā fluors)

Alumīnijs

Ne vairāk kā 50 mg/kg

Arsēns

Ne vairāk kā 1 mg/kg

Kadmijs

Ne vairāk kā 1 mg/kg.

Svins

Ne vairāk kā 1 mg/kg”


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/41


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 299/2014

(2014. gada 24. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

58,9

TN

83,0

TR

94,5

ZZ

78,8

0707 00 05

MA

39,8

TR

139,3

ZZ

89,6

0709 93 10

MA

37,7

TR

98,4

ZZ

68,1

0805 10 20

EG

46,0

IL

67,9

MA

57,3

TN

51,2

TR

53,5

ZZ

55,2

0805 50 10

TR

68,2

ZZ

68,2

0808 10 80

AR

91,7

BR

92,4

CL

94,1

CN

116,8

MK

23,6

US

187,9

ZA

68,9

ZZ

96,5

0808 30 90

AR

97,0

CL

125,8

TR

127,0

ZA

92,0

ZZ

110,5


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/43


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 300/2014

(2014 gada 24. marts),

ar ko atsauc importa licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšanu attiecībā uz cukura produktiem, kurus importē atbilstīgi dažām tarifa kvotām

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (1),

ņemot vērā Komisijas 2009. gada 25. septembra Regulu (EK) Nr. 891/2009, ar ko atver dažas Kopienas tarifa kvotas cukura nozarē un paredz to pārvaldību (2), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 891/2009 no 2013. gada 27. septembra ar Komisijas 2013. gada 26. septembra Īstenošanas regulu (ES) Nr. 931/2013, ar ko nosaka piešķīruma koeficientu, lai izdotu importa licences, par kurām pieteikumi iesniegti no 2013. gada 8. līdz 14. septembrim un kuras paredzētas cukura produktu importam atbilstīgi dažām tarifa kvotām, un ar ko aptur šādu licenču pieteikumu iesniegšanu (3), tika apturēta importa licenču pieteikumu iesniegšana attiecībā uz kārtas numuru 09.4321.

(2)

Atbilstīgi paziņojumiem par neizmantotām un/vai daļēji izmantotām licencēm atkal ir pieejami daudzumi importēšanai atbilstīgi tarifa kvotām ar minēto kārtas numuru. Tāpēc būtu jāatsauc pieteikumu iesniegšanas apturēšana,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 931/2013 noteiktā importa licenču pieteikumu iesniegšanas apturēšana, kas attiecībā uz kārtas numuru 09.4321. ir spēkā no 2013. gada 27. septembra, tiek atsaukta.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 24. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.

(2)  OV L 254, 26.9.2009., 82. lpp.

(3)  OV L 255, 27.9.2013., 11. lpp.


LĒMUMI

25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/44


PADOMES LĒMUMS

(2014. gada 3. marts),

ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs ratificēt Ieroču tirdzniecības līgumu

(2014/165/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu un 207. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunkta v) punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 11. martā pilnvaroja Komisiju risināt sarunas par Ieroču tirdzniecības līgumu (ITL) Apvienoto Nāciju Organizācijā jautājumos, kuri ir ekskluzīvā Savienības kompetencē.

(2)

Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja 2013. gada 2. aprīlī pieņēma ITL tekstu. Ģenerālā asambleja arī lūdza ģenerālsekretāru kā ITL depozitāru 2013. gada 3. jūnijā sākt tā parakstīšanas procesu un aicināja visas valstis apsvērt tā parakstīšanu un pēc tam saskaņā ar to attiecīgajiem konstitucionālajiem procesiem pēc iespējas drīzāk kļūt par ITL pusēm.

(3)

ITL mērķis ir iedibināt visaugstākos iespējamos kopīgos starptautiskos standartus, lai reglamentētu parasto ieroču starptautisko tirdzniecību vai uzlabotu tās regulējumu, novērst un izskaust parasto ieroču nelegālo tirdzniecību un novērst to novirzīšanu. Dalībvalstis pauda apmierinātību ar sarunu rezultātiem un vēlmi bez kavēšanās parakstīt un ratificēt ITL.

(4)

Daži ITL noteikumi attiecas uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, jo tie ir kopējās tirdzniecības politikas darbības jomā vai ietekmē iekšējā tirgus noteikumus par parasto ieroču un sprāgstvielu nodošanu.

(5)

Eiropas Savienība nevar parakstīt un ratificēt ITL, jo tā puses var būt tikai valstis.

(6)

Padome 2013. gada 27. maijā pieņēma Lēmumu 2013/269/KĀDP, ar ko dalībvalstis tiek pilnvarotas Eiropas Savienības interesēs parakstīt Ieroču tirdzniecības līgumu (1).

(7)

Tādēļ saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 2. panta 1. punktu attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, Padomei būtu jāpilnvaro dalībvalstis ratificēt ITL Savienības interesēs,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Attiecībā uz jautājumiem, kas ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, dalībvalstis ar šo tiek pilnvarotas Savienības interesēs ratificēt Ieroču tirdzniecības līgumu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 3. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

I. MICHELAKIS


(1)  OV L 155, 7.6.2013., 9. lpp.


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/45


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 21. marts),

ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK attiecībā uz anketu ziņojumu sniegšanai par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1726)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/166/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 13. oktobra Direktīvu 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (1), un jo īpaši tās 21. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2003/87/EK 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka dalībvalstīm katru gadu jāiesniedz Komisijai ziņojums par minētās direktīvas piemērošanu. Kopš Direktīvas 2003/87/EK pieņemšanas tajā ir izdarīti būtiski grozījumi, un Komisija ir pieņēmusi dažādus likumdošanas instrumentus, lai turpinātu to īstenot.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/101/EK (2) un Direktīvu 2009/29/EK (3) ir grozīta Direktīva 2003/87/EK, lai attiecīgi iekļautu aviācijas darbības Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā un uzlabotu un paplašinātu Savienības siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu. Komisijas Regulā (ES) Nr. 601/2012 (4) ir paredzēti noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu, bet Komisijas Regulā (ES) Nr. 600/2012 (5) ir paredzēti noteikumi par siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņojumu verifikāciju, verificētāju akreditāciju un savstarpējo atzīšanu un akreditācijas struktūru salīdzinošo pārskatīšanu.

(3)

Turklāt ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 389/2013 (6) ir noteiktas vispārējās, darbības un uzturēšanas prasības attiecībā uz Savienības reģistru, un ar Komisijas Lēmumu 2011/278/ES (7) visā Savienībā ir noteikti pagaidu noteikumi saskaņotai bezmaksas emisijas kvotu sadalei saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu.

(4)

Ar Komisijas Lēmumu 2005/381/EK (8) ir ieviesta anketa, kas dalībvalstīm jāizmanto, sagatavojot ikgadējos ziņojumus, ar mērķi iegūt sīku izklāstu par to, kā tiek piemērota Direktīva 2003/87/EK. Ar Komisijas Lēmumu 2006/803/EK (9) minētā anketa ir grozīta, ņemot vērā dalībvalstu un Komisijas gūto pieredzi šīs anketas lietošanā.

(5)

Grozītās Direktīvas 2003/87/EK un Komisijas pieņemto likumdošanas instrumentu piemērošana, kā arī dalībvalstu un Komisijas turpmākā pieredze šīs anketas lietošanā liecina, ka ir jāuzlabo sinerģija un jānodrošina ziņotās informācijas lielāka saskaņotība.

(6)

Konkrēti, minētajā anketā noteiktās ziņošanas prasības būtu jāgroza saskaņā ar minētajiem likumdošanas instrumentiem un tās būtu saskaņoti vēl jāuzlabo, lai uzlabotu ziņošanas procesa efektivitāti un dalībvalstu sniegtās informācijas kvalitāti.

(7)

Tādēļ būtu jāgroza Lēmuma 2005/381/EK pielikums.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi Klimata pārmaiņu komiteja, kas izveidota atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 525/2013 (10) 26. pantam.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2005/381/EK pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2014. gada 21. martā

Komisijas vārdā

Komisijas locekle

Connie HEDEGAARD


(1)  OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/101/EK, ar ko groza Direktīvu 2003/87/EK, lai aviācijas darbības iekļautu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (OV L 8, 13.1.2009., 3. lpp.).

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa Direktīva 2009/29/EK, ar ko Direktīvu 2003/87/EK groza, lai uzlabotu un paplašinātu Kopienas siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju kvotu tirdzniecības sistēmu (OV L 140, 5.6.2009., 63. lpp.).

(4)  Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 601/2012 par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp.).

(5)  Komisijas 2012. gada 21. jūnija Regula (ES) Nr. 600/2012 par siltumnīcefekta gāzu ziņojumu un tonnkilometru ziņojumu verifikāciju un par verificētāju akreditāciju saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK (OV L 181, 12.7.2012., 1. lpp.).

(6)  Komisijas 2013. gada 2. maija Regula (ES) Nr. 389/2013, ar ko izveido Savienības reģistru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 280/2004/EK un Lēmumu Nr. 406/2009/EK un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr. 920/2010 un Regulu (ES) Nr. 1193/2011 (OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.).

(7)  Komisijas 2011. gada 27. aprīļa Lēmums 2011/278/ES, ar kuru visā Savienībā nosaka pagaidu noteikumus saskaņotai bezmaksas emisiju kvotu sadalei atbilstoši 10.a pantam Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2003/87/EK (OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp.).

(8)  Komisijas 2005. gada 4. maija Lēmums 2005/381/EK, ar ko ievieš anketu, lai sniegtu ziņojumus par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 126, 19.5.2005., 43. lpp.).

(9)  Komisijas 2006. gada 23. novembra Lēmums 2006/803/EK, ar ko groza Lēmumu 2005/381/EK, ar ko ievieš anketu, lai sniegtu ziņojumus par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošu gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 329, 25.11.2006., 38. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 525/2013 par mehānismu siltumnīcefekta gāzu emisiju pārraudzībai un ziņošanai un citas informācijas ziņošanai valstu un Savienības līmenī saistībā ar klimata pārmaiņām un par Lēmuma Nr. 280/2004/EK atcelšanu (OV L 165, 18.6.2013., 13. lpp.).


PIELIKUMS

“PIELIKUMS

ANKETA PAR DIREKTĪVAS 2003/87/EK ĪSTENOŠANU

1.   Informācija par iestādi, kas iesniedz ziņojumu

Organizācijas nosaukums un nodaļa:

Kontaktpersonas vārds, uzvārds:

Kontaktpersonas amata nosaukums:

Adrese:

Starptautiskais tālruņa numurs:

E-pasts:

2.   Atbildīgās iestādes emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā (ES ETS) un iestāžu darbības koordinēšana

Uz šīs sadaļas jautājumiem atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

2.1.

Tabulā norādiet to kompetento iestāžu nosaukumu, saīsinājumu un kontaktinformāciju, kuras jūsu dalībvalstī iesaistītas ES ETS ieviešanā attiecībā uz iekārtām un aviāciju. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Nosaukums

Saīsinājums

Kontaktinformācija (1)

 

 

 

Tabulā norādiet tās valsts akreditācijas struktūras nosaukumu, saīsinājumu un kontaktinformāciju, kas izraudzīta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 765/2008 (2) 4. panta 1. punktu.

Nosaukums

Saīsinājums

Kontaktinformācija (1)

 

 

 

Vai ir izveidota valsts sertificēšanas iestāde, kas sertificē verificētājus saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 600/2012 (3) 54. panta 2. punktu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā norādiet valsts sertificēšanas iestādes nosaukumu, saīsinājumu un kontaktinformāciju.

Nosaukums

Saīsinājums

Kontaktinformācija (1)

 

 

 

Tabulā norādiet sava dalībvalsts reģistra administratora nosaukumu, saīsinājumu un kontaktinformāciju.

Nosaukums

Saīsinājums

Kontaktinformācija (1)

 

 

 

2.2.

Izmantojot iestāžu nosaukumu saīsinājumus, tabulā norādiet, kura kompetentā iestāde atbild par turpmāk minētajiem uzdevumiem. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Ņemiet vērā, ka, ja tabulas lodziņš ir pelēks, šis uzdevums attiecīgi uz iekārtām vai aviāciju neattiecas.

Kompetentā iestāde, kas atbild par attiecīgo jomu

Iekārtas

Aviācija

Atļauju izsniegšana

 

 

Bezmaksas kvotu piešķiršana stacionārām iekārtām saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.a pantu

 

 

Bezmaksas kvotu piešķiršana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 3.e un 3.f pantu

 

 

Darbības saistībā ar izsoli (izsolītājs, kas minēts Komisijas Regulā (ES) Nr. 1031/2010 (OV L 302, 18.11.2010., 1. lpp.))

 

 

Finanšu pasākumi attiecībā uz netiešo oglekļa emisiju pārvirzi

 

 

Kvotu piešķiršana

 

 

Monitoringa plāna un monitoringa plāna būtisku izmaiņu apstiprināšana

 

 

Pārbaudīto emisiju ziņojumu un verifikācijas ziņojumu saņemšana un novērtēšana

 

 

Konservatīvu aplēšu par emisijām veikšana saskaņā ar Komisijas Regulas (ES) Nr. 601/2012 (OV L 181, 12.7.2012., 30. lpp) 70. pantu

 

 

Uzlabojumu ziņojumu apstiprināšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 69. pantu

 

 

Operatora pieteikuma par verificētāja lēmumu neapmeklēt objektu apstiprināšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2012 31. panta 1. punktu

 

 

Inspekcija un izpilde

 

 

Sabiedrības informēšana

 

 

Darbību un gāzu vienpusējas iekļaušanas administrēšana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu (4)

 

 

Neiekļauto iekārtu administrēšana saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu (5)

 

 

Cita joma (precizējiet):

 

 

2.3.

Ja jūsu dalībvalstī ir izraudzīta vairāk nekā viena kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 18. pantu, kura no tām ir jūsu kontaktpunkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 600/2012 69. panta 2. punktā? Atbildē izmantojiet attiecīgo saīsinājumu, ierakstot to tabulā.

Tās kompetentās iestādes nosaukums, kura ir kontaktpunkts, kas minēts Regulas (ES) Nr. 600/2012 69. panta 2. punktā

Saīsinājums

 

 

Ja jūsu dalībvalstī ir izraudzīta vairāk nekā viena kompetentā iestāde, kas veic Regulā (ES) Nr. 601/2012 minētās darbības, kādi pasākumi ir veikti šo kompetento iestāžu darba koordinēšanai saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 10. pantu? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Darbību koordinēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 10. pantu

Jā/Nē

Piezīmes (pēc izvēles)

Vai valsts tiesību akti paredz centrālu kompetento iestādi, kas pārskata monitoringa plānus, paziņojumus par monitoringa plānu izmaiņām vai emisiju ziņojumus un par tiem sniedz saistošas instrukcijas?

 

 

Vai centrālā kompetentā iestāde dod ievirzi vietējām un/vai reģionālām kompetentām iestādēm, izdodot saistošas instrukcijas un norādījumus?

 

 

Vai centrālā kompetentā iestāde brīvprātīgi izvērtē monitoringa plānus, paziņojumus un emisiju ziņojumus un sniedz konsultācijas par tiem?

 

 

Vai sadarbībā ar kompetentajām iestādēm tiek organizētas regulāras darba grupas vai sanāksmes?

 

 

Vai visām kompetentajām iestādēm tiek organizētas kopīgas mācības, lai nodrošinātu prasību saskanīgu izpildi?

 

 

Vai tiek izmantotas IT sistēmas vai rīki, lai nodrošinātu kopīgu pieeju monitoringa un ziņošanas jautājumiem?

 

 

Vai ir izveidota koordinācijas grupa ar kompetentās iestādes darbinieku piedalīšanos, kurā tiek apspriestas monitoringa un ziņošanas problēmas un tiek izstrādāta kopīga pieeja?

 

 

Vai tiek veiktas citas koordinēšanas darbības? Ja tiek, norādiet, kādas:

2.4.

Kāda veida efektīva informācijas apmaiņa un sadarbība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2012 69. panta 1. punktu ir izveidota starp valsts akreditācijas struktūru vai attiecīgā gadījumā starp valsts sertificēšanas iestādi un kompetento iestādi jūsu dalībvalstī? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Darbību koordinēšana saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2012 69. panta 1. punktu

Jā/Nē

Piezīmes (pēc izvēles)

Vai tiek organizētas regulāras sanāksmes, kurās piedalās valsts akreditācijas struktūras/valsts sertificēšanas iestādes (attiecīgā gadījumā) un par koordināciju atbildīgās kompetentās iestādes pārstāvji?

 

 

Vai ir izveidota darba grupa, kurā valsts akreditācijas struktūras/valsts sertificēšanas iestādes (attiecīgā gadījumā) pārstāvji, kompetentās iestādes pārstāvji un verificētāji apspriež akreditācijas un verifikācijas jautājumus?

 

 

Vai kompetentās iestādes pārstāvji var kā novērotāji piedalīties akreditācijas darbībās, ko īsteno valsts akreditācijas struktūra?

 

 

Vai tiek veiktas citas koordinēšanas darbības? Ja tiek, norādiet, kādas:

3.   Darbību, iekārtu un gaisakuģu operatoru jeb ekspluatantu iekļaušana

Uz šīs sadaļas 3.1. jautājuma otro apakšjautājumu un 3.2. jautājuma otro un trešo apakšjautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā radušās izmaiņas.

3.A.   Iekārtas

3.1.

Cik iekārtas veic darbības un emitē siltumnīcefekta gāzes, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā? Cik no šīm iekārtām ir A, B un C kategorijas iekārtas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 19. panta 2. punktu? Cik no tām ir iekārtas ar zemu emisijas līmeni saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 47. panta 2. punktu? Atbildes ierakstiet tabulā.

Iekārtas

Skaits

Iekārtas ar zemu emisijas līmeni

 

A kategorijas iekārtas

 

B kategorijas iekārtas

 

C kategorijas iekārtas

 

Iekārtu kopskaits

 

Kurām I pielikumā minētajām darbībām jūsu dalībvalsts ir izdevusi atļaujas saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK? Atbildes ierakstiet tabulā.

I pielikumā minētā darbība

Jā/Nē

Sadedzināšanas darbības, kas minētas Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Minerāleļļas rafinēšana

 

Koksa ražošana

 

Metāla rūdas (tostarp sēra rūdas) apdedzināšana vai saķepināšana, tostarp granulēšana

 

Čuguna vai tērauda ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Melno metālu ražošana vai pārstrāde, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Primārā alumīnija ražošana

 

Sekundārā alumīnija ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Krāsaino metālu ražošana vai pārstrāde, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Cementa klinkera ražošana rotācijas krāsnīs, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Kaļķu ražošana, kā arī dolomīta vai magnezīta apdedzināšana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Stikla ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Keramikas izstrādājumu ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Minerālvates izolācijas materiālu ražošana, izmantojot stiklu, akmeni vai izdedžus, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Ģipša žāvēšana vai apdedzināšana vai ģipškartona sausā apmetuma plātņu un citu ģipša izstrādājumu ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Celulozes ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Papīra vai kartona ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Kvēpu ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Slāpekļskābes ražošana

 

Adipīnskābes ražošana

 

Glioksāla un glioksālskābes ražošana

 

Amonjaka ražošana

 

Organisko ķīmisko vielu lielapjoma ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Ūdeņraža (H2) un sintēzes gāzes ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Nātrija karbonāta (Na2CO3) un nātrija bikarbonāta (NaHCO3) ražošana, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Siltumnīcefekta gāzu uztveršana no iekārtām, kā minēts Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā

 

Siltumnīcefekta gāzu transportēšana pa cauruļvadiem uz ģeoloģiskās uzglabāšanas krātuvēm, kas atļautas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/31/EK (OV L 140, 5.6.2009., 114. lpp.)

 

Siltumnīcefekta gāzu ģeoloģiska uzglabāšana krātuvēs, kas atļautas saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK

 

3.2.

Vai no sistēmas ir izslēgtas iekārtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet tabulu un atbildiet uz turpmāk dotajiem jautājumiem.

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Kopējās emisijas no iekārtām, kas ir izslēgtas no sistēmas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu

To iekārtu skaits, kuras ir emitējušas vairāk nekā 25 000 tonnu CO2(e) un kuras tādēļ ir atkal jāiekļauj emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā

 

 

 

Kādi verifikācijas pasākumi ir veikti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu? Norādiet lodziņā!

Vai iekārtām, kuru ikgadējās verificētās emisijas laikposmā no 2008. līdz 2010. gadam bija mazākas par 5 000 tonnām CO2(e) gadā, ir noteiktas kādas vienkāršotas monitoringa, ziņošanas un verifikācijas prasības? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet lodziņā, kādas vienkāršotas prasības tiek piemērotas!

3.B.   Gaisakuģu operatori

3.3.

Cik ir tādu gaisakuģu operatoru, kuri veic Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā minētās darbības, par kuriem atbildat kā administrējošā dalībvalsts un kuri ir iesnieguši monitoringa plānu? Cik no šiem gaisakuģu operatoriem ir komerciāli gaisakuģu operatori un cik – nekomerciāli gaisakuģu operatori? Cik no kopējā skaita ir gaisakuģu operatori, kas ir mazie emitētāji, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 601/2012 54. panta 1. punktā? Ierakstiet skaitu tabulā!

Gaisakuģu operatoru veids

Skaits

Komerciāli gaisakuģu operatori

 

Nekomerciāli gaisakuģu operatori

 

Gaisakuģu operatoru kopskaits

 

Mazie emitētāji

 

Vai zināt kādus citus (papildu) gaisakuģu operatorus, par kuriem atbildat kā administrējošā dalībvalsts, kuriem būtu bijis jāiesniedz monitoringa plāns un jāizpilda citas prasības saskaņā ar Direktīvu 2003/87/EK? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet gaisakuģu operatoru skaitu tabulā.

To papildu gaisakuģu operatoru kopskaits, kuriem būtu bijis jāizpilda ES ETS prasības

 

Ja vēlaties informēt par problēmām saistībā ar šo papildu gaisakuģu operatoru skaitu, precizējiet to lodziņā.

4.   Atļauju izdošana iekārtām

Uz 4.1. jautājumu un 4.2. jautājuma pirmo daļu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

4.1.

Vai Direktīvas 2003/87/EK 5., 6. un 7. pantā minētās prasības ir integrētas procedūrās, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2010/75/ES (6)? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, izklāstiet tabulā, kā šī integrēšana tika īstenota. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas (ETS atļaujas) un Rūpniecisko emisiju direktīvas (RED) atļaujas integrēšana

Jā/Nē

Piezīmes (pēc izvēles)

Vai ETS atļauja ir RED atļaujas sastāvdaļa?

 

 

Vai RED atļaujas un ETS atļaujas piešķiršanas procedūras ir integrētas?

 

 

Vai RED regulatori apstiprina monitoringa plānus un novērtē emisiju ziņojumus?

 

 

Vai RED regulatori inspicē ES ETS darbības?

 

 

Vai integrēšana izpaužas citādi? Ja jā, norādiet, kā:

Ja atbilde ir “nē”, izklāstiet tabulā, kā ir veikta nosacījumu un procedūru koordinēšana saistībā ar ETS atļaujas un RED atļaujas izdošanu. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Nosacījumu un procedūru koordinēšana saistībā ar ETS atļaujas un RED atļaujas izdošanu

Jā/Nē

Piezīmes (pēc izvēles)

RED regulatori pārbauda, vai ETS atļauja ir piemērojama un nepieciešama, un informē par to kompetento iestādi, kas atbild par darbībām saskaņā ar ES ETS

 

 

Tiesību akti, kas transponē RED direktīvu, neparedz emisijas vai koncentrācijas robežvērtības attiecībā uz CO2

 

 

RED regulatori atļaujas piešķiršanas procedūras laikā izdod saistošas instrukcijas kompetentajai iestādei, kas atbild par emisiju kvotu tirdzniecību

 

 

RED regulatori atļaujas piešķiršanas procedūras laikā brīvprātīgi un nesaistoši sniedz konsultācijas kompetentajai iestādei, kas atbild par emisiju kvotu tirdzniecību

 

 

Vai koordinēšana tiek veikta citādi? Ja tiek, norādiet, kā:

4.2.

Kādos gadījumos valsts tiesību akti paredz atļaujas atjaunināšanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 6. un 7. pantu? Sniedziet tabulā informāciju par valsts tiesību aktu noteikumiem. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Izmaiņu kategorija

Informācija par valsts tiesību aktu noteikumiem

Kādos gadījumos kompetentā iestāde var atļaujas anulēt?

 

Vai atļaujai saskaņā ar valsts tiesību aktiem beidzas termiņš? Ja paredz, norādiet, kādos apstākļos:

 

Kad atļauja tiek mainīta jaudas pieauguma rezultātā?

 

Kad atļauja tiek mainīta jaudas samazinājuma rezultātā?

 

Kad atļauja tiek mainīta monitoringa plāna izmaiņu rezultātā?

 

Vai ir kādi citi atļaujas atjaunināšanas veidi? Ja ir, sniedziet attiecīgu informāciju:

 

Kāds ir bijis atļaujas atjauninājumu kopējais skaits pārskata periodā? Tabulā norādiet to atļaujas atjaunināšanas gadījumu skaitu, par kuriem kompetentā iestāde ir informēta.

Atjaunināto atļauju kopējais skaits pārskata periodā

 

5.   Monitoringa un ziņošanas regulas piemērošana

5.A.   Vispārīga informācija

Uz 5.1., 5.2., 5.3. un 5.4. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

5.1.

Vai ir pieņemti papildu valsts tiesību akti, lai atvieglotu Regulas (ES) Nr. 601/2012 piemērošanu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet lodziņā, kurās jomās ir pieņemti papildu valsts tiesību akti.

Vai ir izstrādātas papildu valsts norādes, lai atvieglotu Regulas (ES) Nr. 601/2012 izpratni? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet lodziņā, kurās jomās ir izstrādātas papildu valsts norādes.

5.2.

Kādi pasākumi ir veikti, lai papildinātu ziņošanas prasības, kas tiek piemērotas saistībā ar citiem esošajiem ziņošanas mehānismiem, piemēram, siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu sniegšanu un ziņošanu Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistram (EPRTR)? Norādiet lodziņā!

5.3.

Vai esat izstrādājuši pielāgotas dalībvalsts elektroniskās veidnes vai īpašus faila formātus monitoringa plāniem, emisiju ziņojumiem, verifikācijas ziņojumiem un/vai uzlabojumu ziņojumiem? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet turpmāk dotās tabulas!

 

Dalībvalsts īpašā veidne vai faila formāts (7)

Kādi veidnes vai īpašā faila formāta elementi ir raksturīgi dalībvalstij (8)?

Monitoringa plāns iekārtām

 

 

Emisiju ziņojums iekārtām

 

 

Verifikācijas ziņojums iekārtām

 

 

Uzlabojumu ziņojums iekārtām

 

 

 

Dalībvalsts īpašā veidne vai faila formāts (9)

Kādi veidnes vai īpašā faila formāta elementi ir raksturīgi dalībvalstij (10)?

Monitoringa plāns gaisakuģu operatoriem

 

 

Emisiju ziņojums gaisakuģu operatoriem

 

 

Verifikācijas ziņojums gaisakuģu operatoriem

 

 

Uzlabojumu ziņojums gaisakuģu operatoriem

 

 

Kādus pasākumus esat veikuši, lai izpildītu prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 74. panta 1. un 2. punktā? Norādiet lodziņā!

5.4.

Vai esat izstrādājuši automatizētu sistēmu elektroniskai datu apmaiņai starp operatoriem vai gaisakuģu operatoriem un kompetento iestādi un citām personām? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, lodziņā izklāstiet, kādi noteikumi ir pieņemti, lai izpildītu prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 75. panta 1. un 2. punktā.

5.B.   Iekārtas

Uz 5.7. un 5.9. jautājumu, 5.17. jautājuma otro apakšjautājumu un 5.19. un 5.20. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

5.5.

Tabulā attiecībā uz minētajiem kurināmā veidiem norādiet kopējo kurināmā patēriņu un gada kopējās emisijas, pamatojoties uz datiem, kas paziņoti operatoru emisiju ziņojumos par pārskata gadu.

Kurināmā veida apraksts

Kopējais kurināmā patēriņš (TJ)

Gada kopējās emisijas (t CO2)

Antracītogles

 

 

Lignīts un melnais lignīts

 

 

Kūdra

 

 

Kokss

 

 

Dabasgāze

 

 

Koksēšanas krāšņu gāze

 

 

Domnas gāze

 

 

Rafinēšanas gāze un citu procesu atvasinātās gāzes

 

 

Šķidrais kurināmais

 

 

Sašķidrināta naftas gāze

 

 

Naftas kokss

 

 

Citi fosilie kurināmie (11)

 

 

5.6.

Tabulā norādiet apkopotus datus par kopējām emisijām katrā paziņotajā Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) Kopējā ziņošanas formāta (KZF) kategorijā, pamatojoties uz datiem, kas sniegti operatoru emisiju ziņojumos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 73. pantu.

KZF 1. kategorija

(enerģija)

KZF 2. kategorija

(procesa emisijas)

Kopējās emisijas

(t CO2(e))

Kopējās sadedzināšanas emisijas

(t CO2(e))

Kopējās procesa emisijas

(t CO2(e))

 

 

 

 

 

5.7.

Tabulā norādiet:

to iekārtu skaitu, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir apstiprinājusi literatūrā minētās vērtības, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 601/2012 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā,

šo literatūrā minēto vērtību lielumu, kurināmā veidu un attiecīgo aprēķina koeficientu, kā arī to avotu un pamatojumu,

to iekārtu skaitu, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir apstiprinājusi I tipa standartlielumus, t. i., vērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 31. panta 1. punkta d) un e) apakšpunktā,

šo I tipa standartlielumu vērtību, kurināmā veidu vai materiāla veidu un attiecīgo aprēķina koeficientu, kā arī to avotu un pamatojumu.

Vērtības veids (12)

Kurināmā vai materiāla veids

Aprēķina koeficients (13)

Praksē izmantotā vērtība

Vērtības avots un pamatojums

To iekārtu skaits, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde vērtību ir apstiprinājusi

Cik no I tipa standartlielumiem ir vērtības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 601/2012 VI pielikumā saskaņā ar minētās regulas 31. panta 1. punkta a) apakšpunktu?

To I tipa standartlielumu kopējais skaits, kuri ir vērtības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 31. panta 1. punkta a) apakšpunktā

 

5.8.

Vai paraugu ņemšanas plāni ir izstrādāti visos gadījumos, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 601/2012 33. pantā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “nē”, lodziņā norādiet gadījumus, kad paraugu ņemšanas plāns nav jāizstrādā, un šāda lēmuma iemeslus.

Vai jums ir zināmas kādas konkrētas problēmas vai grūtības, kas rodas saistībā ar paraugu ņemšanas plāniem, kurus veido operatori? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, radušās problēmas vai grūtības norādiet lodziņā.

5.9.

Tabulā norādiet to iekārtu skaitu, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir atļāvusi citu analīžu veikšanas biežumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 35. panta 2. punkta b) apakšpunktu, kā arī pievienojiet apliecinājumu, ka šajos gadījumos paraugu ņemšanas plāns tiek pilnībā dokumentēts un ievērots.

Kurināmā vai materiāla nosaukums

To iekārtu skaits, attiecībā uz kurām kompetentā iestāde ir atļāvusi citu biežumu

To galveno avota plūsmu skaits, attiecībā uz kurām piemēro citu biežumu

Apliecinājums, ka paraugu ņemšanas plāns tiek pilnībā dokumentēts un ievērots.

Jā/Nē. Ja atbilde ir “nē”, norādiet iemeslu.

 

 

 

 

5.10.

Ja augstākā līmeņa metodes netiek piemērotas attiecībā uz galvenajām avotu plūsmām C kategorijas iekārtās, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 19. panta 2. punkta c) apakšpunktā, par katru iekārtu, uz kuru attiecas šāda situācija, tabulā norādiet attiecīgās avota plūsmas, attiecīgo monitoringa parametru, augstāko līmeni, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 601/2012, un piemēroto līmeni.

Iekārtas identifikācijas kods (14)

Attiecīgā avota plūsma uz aprēķiniem balstītā metodoloģijā

Attiecīgais emisijas avots uz mērījumiem balstītā metodoloģijā

Attiecīgais monitoringa parametrs (15)

Augstākais līmenis, kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 601/2012

Praksē izmantotais līmenis

 

 

 

 

 

 

5.11.

Tabulā norādiet to B kategorijas iekārtu skaitu, kuras minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 19. panta 2. punkta b) apakšpunktā un kurās augstāko līmeni nepiemēro attiecībā uz visām galvenajām avota plūsmām un visiem galvenajiem emisijas avotiem (16) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 601/2012.

Monitoringa metodoloģija (17)

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Attiecīgo iekārtu skaits

 

 

 

5.12.

Vai attiecībā uz iekārtām jūsu dalībvalstī tiek piemērota samazinājuma metodoloģija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 22. pantu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet tabulu!

Iekārtas identifikācijas kods (18)

Iemesli samazinājuma metodoloģijas piemērošanai (19)

Parametrs, kuram nav sasniegts vismaz 1. līmenis (20)

Emisiju aplēses, ko ietekmē šis parametrs

 

 

 

 

5.13.

Tabulā norādiet to A, B un C kategorijas iekārtu skaitu, par kurām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 69. pantu ir jāiesniedz uzlabojumu ziņojums, un to iekārtu skaitu, par kurām šāds ziņojums faktiski iesniegts. Tabulā jānorāda informācija par iepriekšējo pārskata periodu.

Iekārtas kategorija

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Uzlabojumu ziņojuma veids (21)

To iekārtu skaits, par kurām jāiesniedz uzlabojumu ziņojums

To iekārtu skaits, par kurām ir iesniegts uzlabojumu ziņojums

 

 

 

 

 

5.14.

Vai jūsu dalībvalstī ir pārvietots raksturīgais CO2 saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 48. pantu vai CO2 saskaņā ar minētās regulas 49. pantu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, aizpildiet tabulu!

Iekārtas identifikācijas kods (22) iekārtai, kas pārvieto raksturīgo CO2 vai CO2 saskaņā ar 49. pantu

Pārvietošanas veids (23)

Iekārtas identifikācijas kods (24)

Pārvietotā CO2 apjoms (25)

(t CO2)

Saņemtā raksturīgā CO2 emisijas

(t CO2)

Saņemošās iekārtas veids, ja pārvieto CO2 (49. pants) (26)

Krātuves atļaujas numurs (atļauja saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK)

 

 

 

 

 

 

 

5.15.

Vai ir paredzētas novatoriskas tehnoloģijas, izņemot tās, kas atļautas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 49. pantu, kuras var izmantot pastāvīgai uzglabāšanai un kurām jūs vēlaties pievērst Komisijas uzmanību, jo tās ir būtiskas saistībā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 turpmākiem grozījumiem?

5.16.

Vai jūsu dalībvalstī kāda iekārtu veida iekārtām piemēro emisiju nepārtrauktu mērīšanu saskaņā Regulas (ES) Nr. 601/2012 40. pantu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā kopējās emisijas katrai iekārtai, emisijas, kurām veic emisiju nepārtrauktu mērīšanu, un to, vai mērāmā gāze satur biomasas CO2.

Iekārtas identifikācijas kods (27) iekārtām, kas emitē CO2

Iekārtas identifikācijas kods (28) iekārtām, kas emitē N2O

Kopējās gada emisijas

(t CO2(e))

Emisijas, kuras mēra nepārtraukti

(t CO2(e))

Vai mērāmās dūmgāzes satur biomasu?

Jā/Nē

 

 

 

 

 

5.17.

Tabulā par katru galveno darbību, kas minēta Direktīvas 2003/87/EK I pielikumā, norādiet:

to A, B un C kategorijas iekārtu skaitu, kurās izmanto biomasu,

tās kopējās emisijas no biomasas, kuras uzskata par nulles koeficienta emisijām, t. i., tām netiek piemēroti ilgtspējas kritēriji vai tās atbilst ilgtspējas kritērijiem,

tās kopējās emisijas no biomasas, kuras neuzskata par nulles koeficienta emisijām, t. i., tām piemēro ilgtspējas kritērijus, bet tās neatbilst ilgtspējas kritērijiem,

enerģētisko saturu biomasai, kuru uzskata par nulles koeficienta enerģētisko saturu, un

enerģētisko saturu biomasai, kuru neuzskata par nulles koeficienta enerģētisko saturu.

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Iekārtas kategorija

Emisijas no biomasas, attiecībā uz kurām piemēro ilgtspējas kritērijus un kuras tiem atbilst, un emisijas no biomasas, kurām ilgtspējas kritērijus nepiemēro

(t CO2(e))

Emisijas no biomasas, kurām piemēro ilgtspējas kritērijus, bet kuras tiem neatbilst

(t CO2(e))

Enerģētiskais saturs nulles koeficienta biomasā

(TJ)

Enerģētiskais saturs biomasā, kas nav nulles koeficienta biomasa

(TJ)

 

 

 

 

 

 

Kuras metodes kopumā piemēro jūsu dalībvalstī, lai pierādītu ilgtspējas kritēriju izpildi? Ja šīs izpildes pierādīšanai tiek izmantotas valsts sistēmas, lodziņā aprakstiet to galvenos elementus.

5.18.

Kāds katram atkritumu veidam bija kopējais fosilas izcelsmes CO2 emisiju apjoms no atkritumiem, kurus izmanto par kurināmo vai izejmateriālu (saskaņā ar informāciju, kuru verificētajos emisiju ziņojumos paziņojuši operatori)? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Atkritumu veids

Emisijas (t CO2)

 

 

5.19.

Vai jūsu dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kādus vienkāršotos monitoringa plānus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 13. panta 2. punktu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā, kāda veida riska novērtējums ir veikts un uz kādiem principiem tas balstījās.

Riska novērtējuma veids (29)

Riska novērtējuma vispārīgie principi

 

 

5.20.

Vai ir izmantoti novatoriski paņēmieni, lai vienkāršotu to iekārtu ar zemu emisiju līmeni atbilstību, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 47. panta 2. punktā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā katru pozīciju. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Atbilstības vienkāršošanai izmantotie novatoriskie paņēmieni

Jā/Nē

Pielāgoti norādījumi, veidnes un/vai konkrēti piemēri

 

Semināri, kas īpaši veltīti iekārtām ar zemu emisiju līmeni

 

Vienkāršota veidne monitoringa plāniem

 

Cits paņēmiens (precizējiet):

5.C.   Gaisakuģu operatori

Uz 5.26. un 5.27. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

5.21.

Cik gaisakuģu operatori izmanto A vai B metodi, lai noteiktu degvielas patēriņu? Atbildes ierakstiet tabulā.

Metode degvielas patēriņa noteikšanai

Gaisakuģu operatoru skaits

To mazo emitētāju īpatsvars (procentos no otrajā slejā norādītā gaisakuģu operatoru kopskaita), kuri ar šo metodi nosaka degvielas patēriņu

A metode

 

 

B metode

 

 

A un B metode

 

 

5.22.

Tabulā norādiet agregētus datus par kopējām emisijām attiecībā uz visiem lidojumiem un attiecībā uz iekšzemes lidojumiem, ko pārskata periodā veikuši tie gaisakuģu operatori, kuriem jūs esat administrējošā dalībvalsts.

Kopējās emisijas lidojumiem, ko veikuši tie gaisakuģu operatori, kuriem jūs esat administrējošā dalībvalsts (t CO2)

Kopējās emisijas iekšzemes lidojumiem, ko veikuši tie gaisakuģu operatori, kuriem jūs esat administrējošā dalībvalsts (t CO2)

 

 

5.23.

Tabulā norādiet:

to gaisakuģu operatoru skaitu, kuri izmanto biodegvielas,

kopējās emisijas no biodegvielām, kuras uzskata par nulles koeficienta emisijām, t. i., tās atbilst ilgtspējas kritērijiem,

kopējās emisijas no biodegvielām, kuras neuzskata par nulles koeficienta emisijām, t. i., tām piemēro ilgtspējas kritērijus, bet tās neatbilst ilgtspējas kritērijiem,

enerģētisko saturu biodegvielām, kuru uzskata par nulles koeficienta enerģētisko saturu, un

enerģētisko saturu biodegvielām, kuru neuzskata par nulles koeficienta enerģētisko saturu.

To gaisakuģu operatoru skaits, kuri izmanto biodegvielas

Emisijas no biodegvielām, kurām piemēro ilgtspējas kritērijus un kuras tiem atbilst

(t CO2)

Emisijas no biodegvielām, kurām piemēro ilgtspējas kritērijus, bet kuras tiem neatbilst

(t CO2)

Enerģētiskais saturs nulles koeficienta biodegvielās

(TJ)

Enerģētiskais saturs biodegvielās, kas nav nulles koeficienta biodegvielas

(TJ)

 

 

 

 

 

5.24.

Tabulā norādiet:

to mazo emitētāju skaitu, kuri izmanto mazo emitētāju rīku (MER), nosakot degvielas patēriņu;

to mazo emitētāju skaitu, kuru emisiju ziņojumi ir balstīti uz MER un izveidoti ar ES ETS atbalsta instrumenta palīdzību neatkarīgi no jebkādiem gaisakuģa operatora sniegtajiem datiem;

to gaisakuģu operatoru skaitu, kuri izmanto alternatīvu metodi, nosakot emisijas iztrūkstošiem lidojumiem, un

to gaisakuģu operatoru skaitu, kuri izmanto MER, nosakot emisijas iztrūkstošiem lidojumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 65. panta 2. punktu.

To mazo emitētāju skaits, kuri izmanto MER, nosakot degvielas patēriņu

 

To mazo emitētāju skaits, kuru emisiju ziņojumi ir balstīti uz MER un izveidoti ar ES ETS atbalsta instrumenta palīdzību neatkarīgi no jebkādiem gaisakuģa operatora sniegtajiem datiem

 

To gaisakuģu operatoru skaits, kuri, nosakot emisijas iztrūkstošiem lidojumiem, izmanto alternatīvu metodi

 

To gaisakuģu operatoru skaits, kuri, nosakot emisijas iztrūkstošiem lidojumiem, izmanto rīku, kas minēts Regulas (ES) Nr. 601/2012 54. panta 2. punktā

 

5.25.

Tabulā norādiet to gaisakuģu operatoru skaitu, kuriem ir pienākums iesniegt un kuri faktiski ir iesnieguši uzlabojumu ziņojumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 69. pantu. Informācija, kas jānorāda tabulā, attiecas uz iepriekšējo pārskata periodu.

To gaisakuģu operatoru skaits, kuriem jāiesniedz uzlabojumu ziņojums

To gaisakuģu operatoru skaits, kuri ir iesnieguši uzlabojumu ziņojumu

 

 

5.26.

Vai jūsu dalībvalsts ir atļāvusi izmantot kādus vienkāršotos monitoringa plānus saskaņā Regulas (ES) Nr. 601/2012 13. panta 2. punktu? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā, kāda veida riska novērtējums ir veikts un uz kādiem principiem tas balstījās.

Riska novērtējuma veids (30)

Riska novērtējuma vispārīgie principi

 

 

5.27.

Vai ir izmantoti novatoriski paņēmieni, lai vienkāršotu mazo emitētāju atbilstību, kā minēts Regulas (ES) Nr. 601/2012 54. panta 1. punktā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā katru pozīciju. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Atbilstības vienkāršošanai izmantotie novatoriskie paņēmieni

Jā/Nē

Pielāgoti norādījumi un konkrēti piemēri

 

Semināri, kas īpaši paredzēti mazajiem emitētājiem

 

Vienkāršota veidne monitoringa plāniem

 

Cits paņēmiens (precizējiet):

6.   Verifikācijas mehānismi

6.A.   Vispārīga informācija

6.1.

Tabulā norādiet to verificētāju skaitu, kuri ir akreditēti konkrētā akreditācijas jomā, kas minēta Regulas (ES) Nr. 600/2012 I pielikumā. Ja dalībvalstis ir atļāvušas sertificēt verificētājus, kuri ir fiziskas personas, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2012 54. panta 2. punktu, norādiet arī to verificētāju skaitu, kuri ir fiziskas personas, kas sertificētas konkrētā sertifikācijas jomā, kura minēta Regulas (ES) Nr. 600/2012 I pielikumā.

Akreditācijas vai sertifikācijas jomas, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 600/2012 I pielikumā

Jūsu dalībvalstī akreditēto verificētāju skaits

Jūsu dalībvalstī sertificēto verificētāju skaits

 

 

 

6.2.

Tabulā sniedziet informāciju par to, kā tiek piemērotas informācijas apmaiņas prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 600/2012 VI nodaļā.

Informācija par to, kā tiek piemērotas informācijas apmaiņas prasības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 600/2012 VI nodaļā

To verificētāju skaits, kurus ir akreditējusi citas dalībvalsts valsts akreditācijas struktūra un kuri ir veikuši verifikāciju jūsu dalībvalstī

Iekārtām

Aviācijai

 

 

To verificētāju skaits, kurus ir sertificējusi citas dalībvalsts valsts sertifikācijas iestāde un kuri ir veikuši verifikāciju jūsu dalībvalstī (attiecīgā gadījumā)

Iekārtām

Aviācijai

 

 

Jūsu dalībvalstī akreditētajiem verificētājiem uzdoto administratīvo pasākumu skaits

Apturēšana

Akreditācijas atsaukšana

Jomas sašaurināšana

 

 

 

Jūsu dalībvalstī sertificētajiem verificētājiem uzdoto administratīvo pasākumu skaits (ja attiecināms)

Apturēšana

Akreditācijas atsaukšana

Jomas sašaurināšana

 

 

 

Cik reizes jūsu dalībvalsts valsts akreditācijas struktūra ir lūgusi citas dalībvalsts valsts akreditācijas struktūrai īstenot uzraudzības darbības tās uzdevumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 600/2012 49. panta 5. punktu?

 

Par jūsu dalībvalstī akreditētajiem verificētājiem iesniegto sūdzību skaits un izskatīto sūdzību skaits

Iesniegto sūdzību skaits

Izskatīto sūdzību skaits

 

 

Par jūsu dalībvalstī sertificētajiem verificētājiem iesniegto sūdzību skaits un izskatīto sūdzību skaits

Iesniegto sūdzību skaits

Izskatīto sūdzību skaits

 

 

To nenovērsto neatbilstību skaits attiecībā uz verificētājiem, kas paziņotas informācijas apmaiņas gaitā, un izskatīto neatbilstību skaits

Neatbilstību skaits

Izskatīto neatbilstību skaits

 

 

6.B.   Iekārtas

6.3.

Attiecībā uz kurām iekārtām kompetentā iestāde ir veikusi konservatīvas aplēses par emisijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 70. panta 1. punktu? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Iekārtas identifikācijas kods (31)

Iekārtas radītās gada kopējās emisijas

(t CO2(e))

Konservatīvas aplēses veikšanas iemesls (32)

Konservatīvi aplēstais iekārtas emisiju īpatsvars (%)

Metode, kas izmantota konservatīvai emisiju aplēsei

Veiktās vai piedāvātās papildu darbības (33)

 

 

 

 

 

 

6.4.

Vai kādā no verifikācijas ziņojumiem tika konstatētas nebūtiskas apgalvojumu kļūdas, neatbilstības, kuru dēļ nevajadzēja pieņemt negatīvu verifikācijas atzinumu, gadījumi, kad netika ievērotas Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasības vai ieteikumi par uzlabojumiem? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, sniedziet informāciju tabulā.

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Konstatētās problēmas veids (34)

Iekārtu skaits

Konstatēto problēmu galvenie iemesli (kopumā) (35)

To verificēto emisiju ziņojumu īpatsvars (%), kuru dēļ kompetentā iestāde veica konservatīvas emisiju aplēses

 

 

 

 

 

6.5.

Vai kompetentā iestāde ir veikusi kādas verificēto emisiju ziņojumu pārbaudes? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā, kādas pārbaudes tika veiktas.

Verificēto emisiju ziņojumu pārbaudes

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuru pilnīgums un iekšējā konsekvence tika pārbaudīti

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, attiecībā uz kuriem tika pārbaudīta atbilstība monitoringa plānam

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuru dati tika salīdzināti ar piešķiršanas datiem

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuru dati tika salīdzināti ar citiem datiem.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par to, ar kādiem citiem datiem tika veikta salīdzināšana

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuriem tika veikta detalizēta analīze.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par kritērijiem, kas tika izmantoti, lai atlasītu emisiju ziņojumus, kuriem tika veikta detalizētā analīze (36)

%

 

To iekārtu inspekciju skaits, kas veiktas kompetentās iestādes apmeklējumu laikā objektos

 

 

To verificēto emisiju ziņojumu skaits, kas noraidīti sakarā ar neatbilstību Regulai (ES) Nr. 601/2012

 

 

To verificēto emisiju ziņojumu skaits, kas noraidīti citu iemeslu dēļ.

Trešajā slejā norādiet emisiju ziņojumu noraidīšanas iemeslus

 

 

Darbības, kas veiktas verificēto emisiju ziņojumu noraidīšanas dēļ

 

Citas darbības, kas veiktas pēc verificēto emisiju ziņojumu pārbaudēm

 

6.6.

Vai tika nolemts neapmeklēt iekārtas, kas emitē vairāk nekā 25 000 tonnas CO2(e) gadā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā to iekārtu skaitu, kuras tika nolemts neapmeklēt kāda konkrēta apstākļa dēļ. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Apstāklis, uz kura pamata tika nolemts neapmeklēt objektu (37)

Galvenā darbība saskaņā ar I pielikumu

Iekārtu skaits

 

 

 

Vai apmeklējumi objektos tika atteikti attiecībā uz iekārtām ar zemu emisiju līmeni, kas minētas Regulas (ES) Nr. 601/2012 47. panta 2. punktā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā to iekārtu skaitu, attiecībā uz kurām tika atteikts apmeklējums objektā.

Kopējais to apmeklējumu objektā skaits, kas atteikti attiecībā uz iekārtām ar zemu emisiju līmeni

 

6.C.   Gaisakuģu operatori

6.7.

Attiecībā uz kuriem gaisakuģu operatoriem kompetentā iestāde ir veikusi konservatīvas aplēses par emisijām saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 601/2012 70. panta 1. punktu? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Gaisakuģa operatora identifikācijas kods (38)

Gaisakuģa operatora kopējās gada emisijas

(t CO2(e))

Konservatīvas aplēses veikšanas iemesls (39)

Konservatīvi aplēstais gaisakuģa operatora emisiju īpatsvars (%)

Metode, kas izmantota konservatīvai emisiju aplēsei

Veiktās vai piedāvātās papildu darbības (40)

 

 

 

 

 

 

6.8.

Vai kādā no verifikācijas ziņojumiem tika konstatētas nebūtiskas apgalvojumu kļūdas, neatbilstības, kuru dēļ nevajadzēja pieņemt negatīvu verifikācijas atzinumu, un gadījumi, kad netika ievērotas Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasības vai ieteikumi par uzlabojumiem? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, turpmāk dotajās tabulās sniedziet informāciju attiecīgi par emisiju un tonnkilometru datiem.

Tabula datiem, kas saistīti ar emisiju ziņojumiem

Konstatētās problēmas veids (41)

Gaisakuģu operatoru skaits

Konstatēto problēmu galvenie iemesli (kopumā) (42)

To verificēto emisiju ziņojumu īpatsvars (%), kuru dēļ kompetentā iestāde veica konservatīvas emisiju aplēses

 

 

 

 

Tabula datiem, kas saistīti ar tonnkilometru ziņojumiem

Konstatētās problēmas veids (43)

Gaisakuģu operatoru skaits

Konstatēto problēmu galvenie iemesli (kopumā) (44)

 

 

 

6.9.

Vai kompetentā iestāde ir veikusi kādas verificēto emisiju ziņojumu pārbaudes? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, turpmāk dotajās tabulās sniedziet informāciju par to, kādas pārbaudes tika veiktas attiecīgi par emisiju un tonnkilometru datiem.

Tabula datiem, kas saistīti ar emisiju ziņojumiem

Verificēto emisiju ziņojumu pārbaudes

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuru pilnīgums un iekšējā konsekvence tika pārbaudīti

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, attiecībā uz kuriem tika pārbaudīta atbilstība monitoringa plānam

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuru dati tika salīdzināti ar citiem datiem.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par to, ar kādiem citiem datiem tika veikta salīdzināšana

%

 

To emisiju ziņojumu īpatsvars, kuriem tika veikta detalizēta analīze.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par kritērijiem, kas tika izmantoti, lai atlasītu emisiju ziņojumus, kuriem tika veikta detalizēta analīze (45)

%

 

To inspekciju skaits, kas veiktas gaisakuģu operatoriem

 

 

To verificēto emisiju ziņojumu skaits, kas noraidīti sakarā ar neatbilstību Regulai (ES) Nr. 601/2012

 

 

To verificēto emisiju ziņojumu skaits, kas noraidīti citu iemeslu dēļ.

Trešajā slejā norādiet emisiju ziņojumu noraidīšanas iemeslus

 

 

Darbības, kas veiktas verificēto emisiju ziņojumu noraidīšanas dēļ

 

Citas darbības, kas veiktas pēc verificēto emisiju ziņojumu pārbaudēm

 

Tabula datiem, kas saistīti ar tonnkilometru ziņojumiem

Tonnkilometru ziņojumu pārbaudes

To tonnkilometru ziņojumu īpatsvars, kuru pilnīgums un iekšējā konsekvence tika pārbaudīti

%

 

To tonnkilometru ziņojumu īpatsvars, attiecībā uz kuriem tika pārbaudīta atbilstība monitoringa plānam

%

 

To tonnkilometru ziņojumu īpatsvars, kuru dati tika salīdzināti ar citiem datiem.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par to, ar kādiem citiem datiem tika veikta salīdzināšana

%

 

To tonnkilometru ziņojumu īpatsvars, kuriem tika veikta detalizēta analīze.

Trešajā slejā sniedziet informāciju par kritērijiem, kas tika izmantoti, lai atlasītu tonnkilometru ziņojumus, kuriem tika veikta detalizēta analīze (46)

%

 

To inspekciju skaits, kas veiktas attiecībā uz gaisakuģu operatoriem

 

 

To verificēto tonnkilometru ziņojumu skaits, kas noraidīti sakarā ar neatbilstību Regulai (ES) Nr. 601/2012

 

 

To verificēto tonnkilometru ziņojumu skaits, kas noraidīti citu iemeslu dēļ.

Trešajā slejā norādiet tonnkilometru ziņojumu noraidīšanas iemeslus

 

 

Darbības, kas veiktas pēc verificēto tonnkilometru ziņojumu pārbaudēm

 

6.10.

Vai tika nolemts neveikt apmeklējumus objektā mazajiem emitētājiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 601/2012 54. panta 1. punktā? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā norādiet to mazo emitētāju skaitu, kurus tika nolemts neapmeklēt objektā.

Kopējais to apmeklējumu objektā skaits, ko tika nolemts neveikt mazajiem emitētājiem

 

7.   Reģistri

7.1.

Pielikumā pievienojiet savas dalībvalsts īpašo noteikumu eksemplāru, kas jāparaksta kontu turētājiem.

7.2.

Visos gadījumos, kad konts tika slēgts, jo nebija pamatotu prognožu, ka iekārta vai gaisakuģa operators nodos papildu kvotas, izklāstiet tabulā, kādēļ nebija pamatotu turpmāko prognožu, un norādiet atlikušo kvotu apjomus. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Iekārtas/operatora identifikācijas kods (47)

Operatora nosaukums

Iekārtas nosaukums

Atlikušo kvotu skaits

Iemesls, kādēļ nebija pamatotu turpmāko prognožu

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

7.3.

Cik bieži pārskata gada laikā gaisakuģu operatori izmantoja pilnvaras, kas paredzētas Komisijas Regulas (ES) Nr. 389/2013 (48) 17. panta 3. punktā? Lodziņā norādiet šādu gadījumu skaitu.

To gadījumu skaits pārskata periodā, kad šīs pilnvaras tika izmantotas

 

Kuri gaisakuģu ekspluatanti jeb operatori pārskata periodā izmantoja pilnvaras, kas paredzētas Regulas (ES) Nr. 389/2013 17. panta 3. punktā? Sniedziet informāciju tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Gaisakuģa operatora identifikācijas kods (49)

Gaisakuģa operatora nosaukums

 

 

8.   Kvotu sadale

8.1.

Tabulā norādiet to izmaiņu skaitu, kas notikušas attiecībā uz iekārtām un sadalītajām kvotām laikposmā no trešā tirdzniecības perioda sākuma un pārskata periodā.

 

Pārskata perioda laikā

Kopš trešā tirdzniecības perioda sākuma

Kvotu sadales izmaiņu iemesls

Izmaiņu skaits pārskata periodā

To emisiju kvotu apjoms, kas atbilst visām pārskata periodā veiktajām izmaiņām

Izmaiņu skaits kopš trešā tirdzniecības perioda sākuma

Emisiju kvotu apjoms atbilstoši visām kopš trešā tirdzniecības perioda sākuma veiktajām izmaiņām

Kvotu piešķiršana jaunām iekārtām vai jaunām apakšiekārtām, kā paredzēts Komisijas Lēmuma 2011/278/ES (OV L 130, 17.5.2011., 1. lpp.) 19. pantā

 

 

 

 

Ievērojama jaudas palielināšana, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 20. pantā

 

 

 

 

Iekārtas darbības izbeigšana, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 22. panta 1. punkta a)–d) apakšpunktā

 

 

 

 

Iekārtas darbības izbeigšana, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 22. panta 1. punkta e) apakšpunktā

 

 

 

 

Jaudas ievērojams samazinājums, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 21. pantā

 

 

 

 

Iekārtas darbības daļēja izbeigšana, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 23. pantā

 

 

 

 

8.2.

Vai tika veiktas kādas plānotas vai faktiskas iekārtas jaudas, darbības līmeņa vai darbības izmaiņas, kā paredzēts Lēmuma 2011/278/ES 24. pantā, par kurām netika paziņots kompetentajai iestādei? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, norādiet tabulā, uz cik iekārtām šīs izmaiņas attiecās un kā tās tika konstatētas.

To iekārtu skaits, attiecībā uz kurām netika paziņots par plānotu vai faktisku izmaiņu veikšanu

Kā šīs plānotās vai faktiskās izmaiņas tika konstatētas?

 

 

8.3.

Vai tika piemērots Direktīvas 2003/87/EK 10.c pants? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā norādiet izdoto emisijas kvotu kopējo skaitu un to ieguldījumu kopējo vērtību, kas pārskata periodā veikti saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu.

 

Pārskata periodā

Kopējais to emisijas kvotu skaits, kas izdotas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu

 

Kopējā ieguldījumu vērtība saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10.c pantu

 

9.   Emisiju samazināšanas vienību (ESV) un sertificētas emisiju samazināšanas (SES) izmantošana Kopienas sistēmā

Uz 9.1. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

9.1.

Kādi pasākumi ir veikti pirms apstiprinājuma vēstules izsniegšanas projektam, lai nodrošinātu, ka, izstrādājot tādus hidroelektroenerģijas ražošanas projektus ar ražošanas jaudu virs 20 MW, tiks ievēroti attiecīgie starptautiskie kritēriji un pamatnostādnes, tostarp tie, kas iekļauti Pasaules dambju apsaimniekošanas komisijas (PAK) 2000. gada noslēguma ziņojumā? Atbildes ierakstiet tabulā. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pasākumi, kas veikti, lai nodrošinātu, ka tiek ievēroti attiecīgie starptautiskie kritēriji un pamatnostādnes, tostarp tie, kas iekļauti PAK noslēguma ziņojumā

Jā/Nē

Piezīmes

Projekta dalībniekiem ir juridisks pienākums ievērot attiecīgus starptautiskus kritērijus un pamatnostādnes, tostarp tos, kas iekļauti Pasaules Aizsprostu komisijas 2000. gada novembra ziņojumā “Aizsprosti un attīstība – jauna lēmumu pieņemšanas sistēma”

 

 

Attiecīgo starptautisko kritēriju un nostādņu –, tostarp to, kas iekļauti Pasaules dambju apsaimniekošanas komisijas 2000. gada novembra ziņojumā “Dambji un attīstība. Jauns satvars lēmumu pieņemšanai”, – ievērošana ir verificēta. Ja atbilde ir “jā”, piezīmju slejā norādiet attiecīgo iestādi, piemēram, kompetento iestādi vai izraudzīto valsts iestādi (IVI)

 

 

Apstiprinot tāda hidroelektroenerģijas ražošanas projekta aktivitātes, kuras ražošanas jauda pārsniedz 20 MW, IVI vai citai attiecīgajai iestādei ir jāievēro saskaņoto nostādņu kopums par Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 6. punkta piemērošanu, par kuru dalībvalstis ir vienojušās Klimata pārmaiņu komitejā

 

 

Projekta atbalstītājiem jāiesniedz apstiprināts ziņojums par atbilstību 11.b panta 6. punktam atbilstīgi saskaņotajām nostādnēm. Ja tas ir iesniegts, piezīmju slejā norādiet attiecīgos dokumentus vai tīmekļa saites

 

 

Vienībām, kas nav izraudzītās operatīvās vienības (IOV), ir tiesības veikt arī to ziņojumu apstiprināšanu, kas iesniegti par atbilstību 11.b panta 6. punktam. Ja atbilde ir “jā”, piezīmju slejā norādiet attiecīgās vienības

 

 

Projekta aktivitātes tiek apstiprinātas atbilstīgi saskaņotajām pamatnostādnēm. Ja atbilde ir “jā”, piezīmju slejā norādiet apstiprināto projekta aktivitāšu skaitu

 

 

Plašai sabiedrībai ir pieejama informācija par hidroelektroenerģijas ražošanas projekta aktivitātēm, kas apstiprinātas jūsu dalībvalstī saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 11.b panta 6. punktu. Ja atbilde ir “jā”, piezīmju slejā sniedziet informāciju par šo pieejamību, norādot arī tīmekļa saites, ja tādas ir

 

 

Cits variants (precizējiet):

 

 

10.   Maksas un atlīdzība

Uz 10.1., 10.2. un 10.3. jautājumu atbildes jāsniedz tikai ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

10.A.   Iekārtas

10.1.

Vai no operatoriem tiek iekasēta maksa? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā sniedziet informāciju par maksām, ko iekasē par atļauju izdošanu un atjaunināšanu un par monitoringa plānu apstiprināšanu un atjaunināšanu.

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

Atļaujas izdošana/monitoringa plāna apstiprināšana

 

Atļaujas atjaunināšana

 

Atļaujas nodošana

 

Atļaujas atsaukšana

 

Jaunpienācēju rezerves pieteikums

 

Citas maksas (precizējiet):

 

Ja maksa tiek iekasēta, tabulā sniedziet informāciju par ikgadējām maksām.

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

Ikgadējā maksa

 

Citas maksas (precizējiet):

 

10.B.   Gaisakuģu operatori

10.2.

Vai no gaisakuģu operatoriem tiek iekasēta maksa? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā sniedziet informāciju par maksām, kas tiek iekasētas par monitoringa plānu apstiprināšanu un atjaunināšanu.

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

Emisiju monitoringa plāna apstiprināšana

 

Emisiju monitoringa plāna izmaiņu apstiprināšana

 

Tonnkilometru datu monitoringa plāna apstiprināšana

 

Tonnkilometru datu monitoringa plāna izmaiņu apstiprināšana

 

Monitoringa plāna nodošana

 

Monitoringa plāna atsaukšana

 

Citas maksas (precizējiet):

 

Ja maksa tiek iekasēta, tabulā sniedziet informāciju par ikgadējām maksām.

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

Ikgadējā maksa

 

Citas maksas (precizējiet):

 

10.C.   Iekārtas un gaisakuģu operatori

10.3.

Turpmāk dotajās tabulās norādiet vienreizējās un gada maksas, kas tiek iekasētas no operatoriem un gaisakuģu operatoriem saistībā ar reģistra kontiem.

Tabula par vienreizējām maksām

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

 

 

 

 

Tabula par gada maksām

Maksas pamatojums/apraksts

Summa (EUR)

 

 

 

 

11.   Jautājumi, kas attiecas uz ETS direktīvas prasību izpildi

11.A.   Iekārtas

Uz 11.1. un 11.2. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

11.1.

Tabulā izklāstiet, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka operatori izpilda ar atļauju noteiktās, kā arī Regulā (ES) Nr. 601/2012 un Regulā (ES) Nr. 600/2012 paredzētās prasības. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pasākumi, kas veikti atbilstības nodrošināšanai

Jā/Nē

Izlases veida pārbaudes un inspekcijas, kurās pārbauda monitoringa plāna īstenošanu un iekārtu atbilstību šim plānam un Regulām (ES) Nr. 601/2012 un (ES) Nr. 600/2012

 

Regulāras sanāksmes ar nozares pārstāvjiem un/vai verificētājiem

 

Nodrošināšana, lai pārkāpumu gadījumā tiktu aizliegta emisiju kvotu tirdzniecība

 

To operatoru nosaukumu publicēšana, kuri neatbilst Regulai (ES) Nr. 601/2012

 

Cits pasākums (precizējiet):

11.2.

Tabulā norādiet sankcijas par Regulas (ES) Nr. 601/2012 un Regulas (ES) Nr. 600/2012 neievērošanu un par valsts tiesību aktu prasību neievērošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 1. punktu. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pārkāpuma veids

Naudas sods (EUR)

Cietumsods (mēneši)

Cits sods

min.

maks.

min.

maks.

 

Darbība bez atļaujas

 

 

 

 

 

Atļaujas noteikumu neizpilde

 

 

 

 

 

Kompetentās iestādes apstiprināta monitoringa plāna neesamība

 

 

 

 

 

Regulas (ES) Nr. 601/2012 12. panta 1. punktā paredzēto apliecinošo dokumentu neiesniegšana

 

 

 

 

 

Kompetentās iestādes apstiprināta nepieciešamā paraugu ņemšanas plāna neesamība

 

 

 

 

 

Apstiprinātajā monitoringa plānā un Regulā (ES) Nr. 601/2012 paredzētā monitoringa neveikšana

 

 

 

 

 

Mērīšanas aprīkojuma kvalitātes nodrošināšanas neatbilstība Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasībām

 

 

 

 

 

Regulā (ES) Nr. 601/2012 paredzēto procedūru neieviešana

 

 

 

 

 

Nepaziņošana par monitoringa plānā veiktajām izmaiņām un monitoringa plāna neatjaunināšana, tādējādi neievērojot Regulas (ES) Nr. 601/2012 14.–16. pantu

 

 

 

 

 

Verificēta emisiju ziņojuma neiesniegšana noteiktajā termiņā

 

 

 

 

 

Regulas (ES) Nr. 601/2012 69. pantā paredzētā uzlabojumu ziņojuma neiesniegšana

 

 

 

 

 

Informācijas nesniegšana verificētājam, tādējādi neievērojot Regulas (ES) Nr. 600/2012 10. pantu

 

 

 

 

 

Konstatējums, ka verificētais emisiju ziņojums neatbilst Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasībām

 

 

 

 

 

Nepaziņošana par plānotām vai faktiskām izmaiņām attiecībā uz iekārtas jaudu, darbības līmeņiem un darbību līdz pārskata perioda 31. decembrim, tādējādi neievērojot Lēmuma 2011/278/ES 24. pantu

 

 

 

 

 

Cits pārkāpums (precizējiet):

 

 

 

 

 

11.3.

Tabulā norādiet pārskata periodā radušos pārkāpumus un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 1. punktu noteiktās sankcijas. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pārkāpuma veids

Faktiski noteiktās sankcijas

Vai turpinās kādi tiesas procesi saistībā ar sankciju noteikšanu?

Jā/Nē

Vai sods ir izpildīts?

Jā/Nē

Naudas sodi (EUR)

Cietumsods (mēneši)

Cits sods

Pārkāpuma veids jāizvēlas no saraksta, kas dots 11.2. jautājumā. Katra noteiktā sankcija jānorāda atsevišķā rindā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.4.

Tabulā norādiet to operatoru nosaukumus, kuriem pārskata periodā noteiktas sankcijas par emisijas apjoma pārsniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktu.

Iekārtas identifikācijas kods (50)

Operatora nosaukums

 

 

11.B.   Gaisakuģu operatori

Uz 11.5., 11.6. un 11.9. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

11.5.

Tabulā izklāstiet, kādi pasākumi ir veikti, lai nodrošinātu, ka gaisakuģu operatori izpilda Regulās (ES) Nr. 601/2012 un (ES) Nr. 600/2012 paredzētās prasības. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Veiktie pasākumi

Jā/Nē

Izlases veida pārbaudes un inspekcijas, kurās pārbauda monitoringa plāna īstenošanu un gaisakuģu operatoru darbības atbilstību šim plānam un Regulām (ES) Nr. 601/2012 un (ES) Nr. 600/2012

 

Regulāras sanāksmes ar gaisakuģu operatoru un/vai verificētāju piedalīšanos

 

Nodrošināšana, lai pārkāpumu gadījumā tiktu aizliegta emisiju kvotu tirdzniecība

 

To gaisakuģu operatoru nosaukumu publicēšana, kuru darbība neatbilst Regulai (ES) Nr. 601/2012

 

Cits pasākums (precizējiet):

11.6.

Tabulā norādiet sankcijas par Regulas (ES) Nr. 601/2012 un Regulas (ES) Nr. 600/2012 neievērošanu un par valsts tiesību aktu prasību neievērošanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 1. punktu. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pārkāpuma veids

Naudas sodi (EUR)

Cietumsods (mēneši)

Cits sods

min.

maks.

min.

maks.

 

Kompetentās iestādes apstiprināta monitoringa plāna neesamība

 

 

 

 

 

Regulas (ES) Nr. 601/2012 12. panta 1. punktā paredzēto apliecinošo dokumentu neiesniegšana

 

 

 

 

 

Apstiprinātajā monitoringa plānā un Regulā (ES) Nr. 601/2012 paredzētā monitoringa neveikšana

 

 

 

 

 

Regulā (ES) Nr. 601/2012 paredzēto procedūru neieviešana

 

 

 

 

 

Nepaziņošana par monitoringa plānā veiktajām izmaiņām un monitoringa plāna neatjaunināšana, tādējādi neievērojot Regulas (ES) Nr. 601/2012 14.–16. pantu

 

 

 

 

 

Neatbilstību nenovēršana ziņojumā par lidojumu pilnīgumu

 

 

 

 

 

Verificēta emisiju ziņojuma neiesniegšana noteiktajā termiņā

 

 

 

 

 

Regulas (ES) Nr. 601/2012 69. pantā paredzētā uzlabojumu ziņojuma neiesniegšana

 

 

 

 

 

Informācijas nesniegšana verificētājam, tādējādi neievērojot Regulas (ES) Nr. 600/2012 10. pantu

 

 

 

 

 

Konstatējums, ka verificētais emisiju ziņojums neatbilst Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasībām

 

 

 

 

 

Konstatējums, ka verificētais tonnkilometru ziņojums neatbilst Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasībām

 

 

 

 

 

Cits pārkāpums (precizējiet):

 

 

 

 

 

11.7.

Tabulā norādiet pārskata periodā radušos pārkāpumus un saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 1. punktu noteiktās sankcijas. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Pārkāpuma veids

Faktiski noteiktās sankcijas

Vai turpinās kādi tiesas procesi saistībā ar sankciju noteikšanu?

Jā/Nē

Vai sods ir izpildīts?

Jā/Nē

Naudas sodi (EUR)

Cietumsods (mēneši)

Cits sods

Pārkāpuma veids jāizvēlas no saraksta, kas dots 11.6. jautājumā. Katra noteiktā sankcija jānorāda atsevišķā rindā

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

 

11.8.

Tabulā norādiet to gaisakuģu operatoru nosaukumus, kuriem pārskata periodā noteiktas sankcijas par emisijas apjoma pārsniegšanu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 3. punktu.

Gaisakuģa operatora identifikācijas kods (51)

Gaisakuģa operatora nosaukums

 

 

11.9.

Kādi pasākumi būtu jāveic jūsu dalībvalstī, pirms jūsu dalībvalsts lūdz Komisijai noteikt darbības aizliegumu saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 16. panta 10. punktu? Norādiet lodziņā šādu pasākumu veidus!

12.   Emisijas kvotu tiesiskais raksturs un fiskālais režīms

Uz 12.1., 12.2., 12.3. un 12.4. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

12.1.

Kāds ir emisijas kvotu tiesiskais raksturs jūsu dalībvalstī?

12.2.

Kāda grāmatvedības metode attiecībā uz emisijas kvotām tiek izmantota to uzņēmumu gada finanšu pārskatos, kas ievēro dalībvalsts grāmatvedības standartus?

12.3.

Vai par emisijas kvotu piešķiršanu ir jāmaksā PVN? Jā/Nē

Vai par darījumiem ar emisijas kvotām sekundārajā tirgū ir jāmaksā PVN? Jā/Nē

Vai jūsu dalībvalsts piemēro apgrieztās maksas mehānismu iekšzemes darījumiem ar emisijas kvotām? Jā/Nē

12.4.

Vai emisiju kvotas tiek apliktas ar nodokļiem? Jā/Nē

Ja atbilde ir “jā”, tabulā norādiet nodokļu veidus un piemērojamās nodokļu likmes. Pievienojiet papildu rindas, ja nepieciešams.

Nodokļa veids

Piemērojamā nodokļa likme

 

 

 

 

13.   Krāpšana

Uz 13.1. un 13.2. jautājumu atbildes jāsniedz ziņojumā, kas iesniedzams līdz 2014. gada 30. jūnijam, un turpmākos ziņojumos, ja pārskata periodā ir radušās izmaiņas.

13.1.

Tabulā norādiet, kādi mehānismi ir izveidoti attiecībā uz krāpnieciskām darbībām saistībā ar bezmaksas kvotu piešķiršanu.

Mehānismi attiecībā uz krāpnieciskām darbībām

Informācija par šiem mehānismiem un valsts tiesību aktos paredzētās procedūras

Vai ir izveidoti mehānismi, lai operatori, gaisakuģu operatori vai trešās personas varētu paust bažas par iespējamām krāpnieciskām darbībām saistībā ar bezmaksas kvotu piešķiršanu? Kādi tie ir?

 

Kādi mehānismi ir izveidoti, lai varētu izmeklēt bažas par iespējamām krāpnieciskām darbībām saistībā ar bezmaksas kvotu piešķiršanu?

 

Kādi mehānismi ir izveidoti, lai varētu ierosināt lietu par krāpnieciskām darbībām saistībā ar bezmaksas kvotu piešķiršanu?

 

Kādas ir maksimālās sankcijas par krāpnieciskām darbībām, ja par tām ir ierosināta lieta? Aprakstiet naudas sodus un cietumsodu termiņus.

 

13.2.

Tabulā norādiet, vai ir izveidoti mehānismi, lai ES ETS īstenošanā iesaistītās kompetentās iestādes varētu uzzinātu par krāpnieciskām darbībām. Kādi tie ir?

Mehānismi attiecībā uz ziņošanu kompetentām iestādēm par krāpnieciskām darbībām

Informācija par šiem mehānismiem un procedūrām

Vai ir izveidoti mehānismi, lai kompetentās iestādes varētu uzzināt par krāpniecisko darbību izmeklēšanu? Kādi tie ir?

 

Vai ir izveidoti mehānismi, lai kompetentās iestādes varētu uzzināt par to, ka ar krāpnieciskām darbībām saistītas lietas ir nodotas tiesai? Kādi tie ir?

 

Vai ir izveidoti mehānismi, lai kompetentās iestādes varētu uzzināt par to, ka tiesai nodotas lietas par krāpnieciskām darbībām ir atrisinātas ārpustiesas ceļā? Kādi tie ir?

 

Vai ir izveidoti mehānismi kompetento iestāžu informēšanai par spriedumiem, kas pieņemti tiesai nodotās lietās par krāpnieciskām darbībām? Kādi tie ir?

 

13.3.

Tabulā sniedziet šādu informāciju par krāpnieciskām darbībām, ciktāl tā ir zināma kompetentajai iestādei, kas iesaistīta ES ETS īstenošanā jūsu dalībvalstī:

pārskata periodā veikto izmeklēšanu skaits (tostarp nepabeigtās izmeklēšanas),

pārskata periodā tiesai nodoto lietu skaits,

pārskata periodā ārpustiesas ceļā bez notiesāšanas atrisināto lietu skaits un to lietu skaits, kas beigušās ar attaisnošanu, un

to lietu skaits, kas pārskata periodā beigušās ar notiesāšanu, atzīstot, ka krāpnieciskā darbība ir veikta.

Informācija par krāpnieciskām darbībām

Skaits

Krāpšanas vai krāpnieciskās darbības veids

Veikto izmeklēšanu skaits

 

 

Tiesai nodoto lietu skaits

 

 

Ārpustiesas ceļā bez notiesāšanas atrisināto lietu skaits un to lietu skaits, kas beigušās ar attaisnošanu

 

 

To lietu skaits, kas beigušās ar notiesāšanu, atzīstot, ka krāpnieciskā darbība ir veikta

 

 

14.   Citi novērojumi

14.1.

Tabulā sniedziet informāciju par jebkuriem citiem jautājumiem, kas rada bažas jūsu dalībvalstī, vai jebkuru citu būtisku informāciju, ko vēlaties iesniegt.

Sadaļa

Cita informācija vai problemātiski jautājumi par:

Vispārīga informācija

 

2. sadaļa

 

3. sadaļa

 

4. sadaļa

 

5. sadaļa

 

6. sadaļa

 

7. sadaļa

 

8. sadaļa

 

9. sadaļa

 

10. sadaļa

 

11. sadaļa

 

12. sadaļa

 

13. sadaļa

 

14.2.

Vai esat atbildējuši uz visiem šīs anketas jautājumiem un attiecīgā gadījumā atjauninājuši atbildes uz jautājumiem? Jā/Nē

Ja atbilde ir “nē”, atgriezieties pie attiecīgā jautājuma.”


(1)  Norādiet tālruņa numuru, e-pasta adresi un tīmekļa vietnes adresi.

(2)  OV L 218, 13.8.2008., 30. lpp.

(3)  OV L 181, 12.7.2012., 1. lpp.

(4)  Šis lodziņš jāaizpilda tikai tad, ja dalībvalsts ir iekļāvusi darbības vai gāzes saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 24. pantu.

(5)  Šis lodziņš jāaizpilda tikai tad, ja dalībvalsts ir no sistēmas izslēgusi iekārtas saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 27. pantu.

(6)  OV L 334, 17.12.2010., 17. lpp.

(7)  Atlasiet dalībvalsts īpašo veidni vai dalībvalsts īpašo faila formātu.

(8)  Salīdzinājumā ar prasībām, ko paredz Komisijas publicētā veidne un īpašie faila formāti.

(9)  Norādiet: dalībvalsts īpašā veidne vai dalībvalsts īpašais faila formāts.

(10)  Salīdzinājumā ar prasībām, ko paredz Komisijas publicētā veidne un īpašie faila formāti.

(11)  Ņemiet vērā, ka šis jautājums neattiecas uz biomasu (tostarp neilgtspējīgajām biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo). Informācija par biomasu, biodegvielām un bioloģisko šķidro kurināmo jāsniedz atbildē uz 5.17. jautājumu.

(12)  Atlasiet kā vērtības veidu – literatūrā minēto vērtību, kas saskaņota ar kompetento iestādi, vai I tipa standartlielumu. Literatūrā minētās vērtības, kā norādīts Regulas (ES) Nr. 601/2012 31. panta 1. punkta c) apakšpunktā, ir saistītas ar aprēķināšanas koeficientiem, kurus piemēro kurināmā veidiem.

(13)  Atlasiet kā aprēķināšanas koeficientu – neto kaloritāti, emisijas koeficientu, oksidācijas koeficientu, pārrēķina koeficientu, oglekļa saturu vai biomasas frakciju.

(14)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(15)  Norādiet attiecīgo monitoringa parametru – kurināmā apjomu, materiāla apjomu, zemāko siltumspēju, emisijas koeficientu, provizorisko emisijas koeficientu, oksidācijas koeficientu, pārrēķina koeficientu, oglekļa saturu un biomasas frakciju vai – uz mērījumiem balstītas metodoloģijas gadījumā – gada vidējās stundas emisijas no emisijas avota (kg/h).

(16)  Emisijas avoti, kas emitē vairāk nekā 5 000 tonnas CO2(e) gadā vai kas nodrošina vairāk nekā 10 % no iekārtas kopējām gada emisijām, atkarībā no tā, kurš lielums ir lielāks absolūto emisiju izteiksmē.

(17)  Norādiet – uz aprēķiniem balstīta metodoloģija vai uz mērījumiem balstīta metodoloģija.

(18)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(19)  Norādiet –

a)

1. līmeņa piemērošana tehniski nav iespējama vai rada nesamērīgas izmaksas attiecībā uz vienu no galvenajām avota plūsmām;

b)

1. līmeņa piemērošana tehniski nav iespējama vai rada nesamērīgas izmaksas attiecībā uz vienu no maznozīmīgajām avota plūsmām;

c)

1. līmeņa piemērošana tehniski nav iespējama vai rada nesamērīgas izmaksas attiecībā uz vairāk nekā vienu no galvenajām vai maznozīmīgajām avota plūsmām vai

d)

1. līmeņa piemērošana uz mērījumiem balstītas metodoloģijas gadījumā tehniski nav iespējama vai rada nesamērīgas izmaksas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 601/2012 22. pantā.

(20)  Norādiet – kurināmā apjoms, materiāla apjoms, zemākā siltumspēja, emisijas koeficients, provizoriskais emisijas koeficients, oksidācijas koeficients, pārrēķina koeficients, oglekļa saturs un biomasas frakcija vai – uz mērījumiem balstītas metodoloģijas gadījumā – gada vidējās stundas emisijas no emisijas avota (kg/h).

(21)  Norādiet – uzlabojumu ziņojums saskaņā ar 69. panta 1. punktu, saskaņā ar 69. panta 3. punktu vai saskaņā ar 69. panta 4. punktu.

(22)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(23)  Norādiet – raksturīgā CO2 pārvietošana (48. pants) vai CO2 pārvietošana (49. pants).

(24)  Ierakstiet vai nu iekārtas identifikācijas kodu iekārtai, kas saņem raksturīgo CO2, vai iekārtas identifikācijas kodu iekārtām, kas saņem CO2 saskaņā ar 49. pantu.

(25)  Ierakstiet raksturīgā CO2 apjomu vai saskaņā ar 49. pantu pārvietotā CO2 apjomu.

(26)  Norādiet:

siltumnīcefekta gāzu uztveršana no iekārtas, uz ko attiecas Direktīva 2003/87/EK, lai tās transportētu un ģeoloģiski uzglabātu krātuvē, kas atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK,

siltumnīcefekta gāzu transportēšana pa cauruļvadiem, lai tās ģeoloģiski uzglabātu krātuvē, kas atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK, vai

siltumnīcefekta gāzu ģeoloģiska uzglabāšana krātuvē, kas atļauta saskaņā ar Direktīvu 2009/31/EK.

(27)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(28)  Norādiet – raksturīgā CO2 pārvietošana (48. pants) vai CO2 pārvietošana (49. pants).

(29)  Norādiet – riska novērtējums, ko veikusi kompetentā iestāde, vai riska novērtējums, ko veicis operators.

(30)  Atlasiet – riska novērtējumu, ko veikusi kompetentā iestāde, vai riska novērtējumu, ko veicis gaisakuģa operators.

(31)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(32)  Norādiet kādu no šādiem iemesliem – līdz 31. martam nav iesniegts emisiju ziņojums, nav pozitīva verifikācijas atzinuma apgalvojumos konstatētu būtisku kļūdu dēļ, nav pozitīva verifikācijas atzinuma ierobežota verifikācijas apjoma dēļ (Regulas (ES) Nr. 600/2012 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts), nav pozitīva verifikācijas atzinuma atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2012 27. panta 1. punkta d) apakšpunktam, emisiju ziņojums ir noraidīts, jo tas neatbilst Regulai (ES) Nr. 601/2012, vai emisiju ziņojums nav verificēts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2012.

(33)  Norādiet, kuras no uzskaitītajām darbībām tika veiktas vai tiek piedāvātas – atgādinājuma/oficiāla brīdinājuma par sankcijām nosūtīšana operatoriem, operatora konta bloķēšana, naudas soda noteikšana, cita darbība (precizējiet). Šīs darbības var apvienot.

(34)  Norādiet kādu no šiem veidiem – nebūtiskas apgalvojumu kļūdas; neatbilstības, kuru dēļ nav jāpieņem negatīvs verifikācijas atzinums; Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasību vai ieteikumu par uzlabojumiem neievērošana.

(35)  Jāsniedz tikai augsta līmeņa informācija par galvenajiem iemesliem. Nav jākonkretizē katra atsevišķā apgalvojumu kļūda, neatbilstība, neievērošana vai ieteikums.

(36)  Norādiet kritērijus: uz risku balstīts novērtējums; iekārtu procentuālais īpatsvars; visas C kategorijas iekārtas; nejauša izlase; cits kritērijs (precizējiet).

(37)  Atlasiet apstākli(-ļus), kas minēts(-i) Komisijas pamatnostādņu II.5. piezīmē “Apmeklējumi objektos attiecībā uz iekārtām. 3. sadaļa”, – I apstāklis, II apstāklis, III apstāklis vai IV apstāklis.

(38)  Gaisakuģa operatora identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(39)  Atlasiet – līdz 31. martam nav iesniegts emisiju ziņojums, nav pozitīva verifikācijas atzinuma apgalvojumos konstatētu būtisku kļūdu dēļ, nav pozitīva verifikācijas atzinuma ierobežota verifikācijas apjoma dēļ (Regulas (ES) Nr. 600/2012 27. panta 1. punkta c) apakšpunkts), nav pozitīva verifikācijas atzinuma atbilstīgi Regulas (ES) Nr. 600/2012 27. panta 1. punkta d) apakšpunktam, emisiju ziņojums noraidīts, jo tas neatbilst Regulai (ES) Nr. 601/2012, vai emisiju ziņojums nav verificēts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 600/2012.

(40)  Norādiet, kuras no uzskaitītajām darbībām ir veiktas vai tiek piedāvātas – atgādinājuma/oficiāla brīdinājuma par sankcijām nosūtīšana gaisakuģu operatoriem, gaisakuģa ekspluatanta jeb operatora konta bloķēšana, naudas soda noteikšana, cita darbība (precizējiet). Šīs darbības var apvienot.

(41)  Norādiet – nebūtiskas apgalvojumu kļūdas; neatbilstības, kuru dēļ nav jāpieņem negatīvs verifikācijas atzinums; Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasību vai ieteikumu par uzlabojumiem neievērošana.

(42)  Jāsniedz tikai augsta līmeņa informācija par galvenajiem iemesliem. Nav jākonkretizē katra atsevišķā apgalvojumu kļūda, neatbilstība, neievērošana vai ieteikums.

(43)  Norādiet – nebūtiskas apgalvojumu kļūdas; neatbilstības, kuru dēļ nav jāpieņem negatīvs verifikācijas atzinums; Regulas (ES) Nr. 601/2012 prasību vai ieteikumu par uzlabojumiem neievērošana.

(44)  Jāsniedz tikai augsta līmeņa informācija par galvenajiem iemesliem. Nav jākonkretizē katra atsevišķā apgalvojumu kļūda, neatbilstība, neievērošana vai ieteikums.

(45)  Norādiet kritērijus – uz risku balstīts novērtējums, gaisakuģu operatoru procentuālais īpatsvars, visi lielie gaisakuģu operatori, nejauša izlase, cits kritērijs (precizējiet).

(46)  Norādiet kritērijus – uz risku balstīts novērtējums, gaisakuģu operatoru procentuālais īpatsvars, lielie gaisakuģu operatori, nejauša izlase, cits kritērijs (precizējiet).

(47)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(48)  OV L 122, 3.5.2013., 1. lpp.

(49)  Gaisakuģa operatora identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(50)  Iekārtas identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.

(51)  Gaisakuģa operatora identifikācijas kods, kas atzīts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 389/2013.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/77


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 56 – Vienoti noteikumi par galveno lukturu apstiprināšanu mopēdiem un transportlīdzekļiem, kurus par tādiem uzskata

Ar visiem grozījumiem līdz

01. grozījumu sērijai, kas stājās spēkā 2001. gada 12. septembrī.

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

“Tipa” definīcija

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Marķējumi

5.

Apstiprinājums

6.

Vispārīgas specifikācijas

7.

Īpašas specifikācijas

8.

Noteikumi attiecībā uz krāsainām lēcām un filtriem

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Galvenā luktura tipa apstiprinājuma pārveidošana un paplašināšana

12.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

13.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukums un adrese un administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

14.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par galvenā luktura tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, noraidīšanu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 56

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Fotometriskie mērījumi

4. pielikums –

Prasību minimums ražošanas kontroles procedūru atbilstībai

5. pielikums –

Prasību minimums, kas jāievēro inspektoram, ņemot paraugus

1.   DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro tādu galveno lukturu apstiprināšanai, kuros izmanto kvēlspuldzes, kas izstaro tuvās gaismas kūli, un kuri ir paredzēti mopēdiem (1) un transportlīdzekļiem, ko par tādiem uzskata.

2.   “TIPA” DEFINĪCIJA

Dažādu “tipu” galvenie lukturi ir galvenie lukturi, kas atšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

2.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

2.2.

optiskās sistēmas raksturlielumi;

2.3.

tādu sastāvdaļu esība vai neesība, kas ar refleksiju, refrakciju vai absorbciju spēj mainīt optiskos efektus. Galvenā luktura kūļa krāsas izmaiņa, citiem raksturlielumiem nemainoties, nav galvenā luktura tipa izmaiņa. Līdz ar to šādiem galvenajiem lukturiem piešķir to pašu apstiprinājuma numuru.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis. Pieteikumam pievieno:

3.1.

pietiekami detalizētus rasējumus trīs eksemplāros, pēc kuriem var noteikt tipu. Rasējumos jāattēlo vieta, kur paredzēts izvietot apstiprinājuma marķējumu, un galvenais lukturis jāattēlo pretskatā un šķērsgriezumā, shematiski norādot lēcas optiskās rievas un prizmas;

3.2.

īsu tehnisko aprakstu, kurā norādīta paredzētās kvēlspuldzes klase;

3.3.

divas ierīces ar bezkrāsainām lēcām (2);

3.4.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas verificē, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu ražošanas atbilstības efektīvu kontroli.

4.   MARĶĒJUMI

4.1.

Uz apstiprināšanai iesniegtajiem galvenajiem lukturiem ir šādi skaidri, salasāmi un neizdzēšami uzraksti:

4.1.1.

pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

4.1.2.

paredzētās kvēlspuldzes kategorijas norāde.

4.2.

Turklāt uz lēcas un galvenā korpusa (reflektoru arī uzskata par galveno korpusu) (3) ir pietiekami liela vieta apstiprinājuma marķējuma izvietošanai; šīs vietas norāda rasējumos, kas minēti 3.1. punktā.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Apstiprinājumu piešķir, ja saskaņā ar 3. punktu iesniegtās ierīces atbilst šo noteikumu prasībām.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 noteikumu sākotnējai redakcijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt tādu pašu numuru citam galvenā luktura tipam.

5.3.

Paziņojumu par galvenā luktura tipa apstiprināšanu, apstiprinājuma paplašināšanu vai noraidīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, dara zināmu, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

5.4.

Uz katra galvenā luktura, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam tipam, 4.2. punktā norādītajās vietās un papildus 4.1. punktā noteiktajam marķējumam ir:

5.4.1.

starptautisks apstiprinājuma marķējums (4), ko veido:

5.4.1.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (5);

5.4.1.2.

apstiprinājuma numurs.

5.5.

Marķējumi, kas minēti 5.4. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.

5.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir sniegts apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugs.

5.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

6.1.

Katra ierīce atbilst šo noteikumu 7. punkta specifikācijām.

6.2.

Galvenos lukturus projektē un izgatavo tā, lai neatkarīgi no iespējamās vibrācijas tie normālos lietošanas apstākļos turpinātu darboties labi un saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus.

6.3.

Sastāvdaļas, kas paredzētas kvēlspuldzes noturēšanai reflektorā, izgatavo tā, lai pat tumsā kvēlspuldzi varētu uzstādīt vienīgi pareizajā stāvoklī.

7.   ĪPAŠAS SPECIFIKĀCIJAS

7.1.

Lēcas pareizo stāvokli attiecībā pret optisko sistēmu norāda nepārprotami un bloķē pret rotāciju ekspluatācijā.

7.2.

Galveno lukturu radītā apgaismojuma mērījumiem izmanto mērījumu ekrānu, kā aprakstīts šo noteikumu 3. pielikumā, un standarta kvēlspuldzi ar gludu un bezkrāsas spuldzi, kas atbilst Noteikumu Nr. 37 S3 kategorijai.

Standarta kvēlspuldzi regulē atbilstīgi piemērojamai atsauces gaismas plūsmai, ievērojot šīm spuldzēm Noteikumos Nr. 37 paredzētās vērtības.

7.3.

Gaismas kūlis rada pietiekami izteiktu robežlīniju, lai ar tās palīdzību praksē varētu veikt apmierinošu orientēšanu. Robežlīnija ir pamatā horizontāla un, cik vien iespējams, taisna vismaz ± 900 mm horizontālajā garumā, mērot 10 m attālumā.

Ja galveno lukturi orientē tā, kā norādīts 3. pielikumā, tas atbilst 3. pielikumā noteiktajām prasībām.

7.4.

Gaismas kūļa forma nedrīkst radīt novirzes uz sāniem, kas pasliktina redzamību.

7.5.

Apgaismojumu uz 7.2. punktā minētā ekrāna mēra ar fotoreceptoru, kura lietderīgais laukums ir kvadrāts ar malas garumu 65 mm.

8.   NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ KRĀSAINĀM LĒCĀM UN FILTRIEM

8.1.   Apstiprinājumu var izdot galvenajiem lukturiem, kas ar bezkrāsainu spuldzi izstaro vai nu bezkrāsainu, vai izteikti dzeltenu gaismu. Starptautiskās apgaismes komisijas (CIE) trihromatiskās koordinātās izteiktie attiecīgie kolorimetriskie raksturlielumi dzeltenajiem stikliem vai filtriem ir šādi:

Izteikti dzelteni filtri (ekrāns vai lēca)

robeža uz sarkanu

y ≥

0,138 + 0,58 x

robeža uz zaļu

y ≤

1,29 x – 0,1

robeža uz baltu

y ≤

– x + 0,966

robeža uz spektrālo vērtību

y ≤

– x + 0,992

ko var izteikt arī šādi:

dominējošā viļņa garums

575 - 585 nm

tīrības faktors

0,90 - 0,98

Caurlaidības koeficientam jābūt ≥ 0,78.

Caurlaidības koeficientu nosaka, izmantojot gaismas avotu ar krāsas temperatūru 2 854 K (atbilst CIE A apgaismes ierīcei).

8.2.   Filtram jābūt daļai no galvenā luktura un pievienotam tā, lai lietotājs to nevarētu noņemt ne nejauši, ne ar nodomu, izmantojot parastus instrumentus.

8.3.   Konstatējumi attiecībā uz krāsu

Tā kā apstiprinājumu saskaņā ar šiem noteikumiem piešķir, ievērojot 8.1. punktu, galvenā luktura tipam, kas izstaro vai nu bezkrāsainu gaismu, vai izteikti dzeltenu gaismu, 3. pants nolīgumā, kuram ir pievienoti šie noteikumi, neliedz nolīguma pusēm aizliegt uz šo pušu reģistrētiem transportlīdzekļiem uzstādīt galvenos lukturus, kas izstaro bezkrāsainu vai izteikti dzeltenu gaismu.

9.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

9.1.

Galvenos lukturus, kas apstiprināti saskaņā ar šiem noteikumiem, izgatavo tā, lai tie atbilstu apstiprinātajam tipam, ievērojot 7. un 8. punktā izklāstītās prasības.

9.2.

Lai verificētu, vai 9.1. punkta prasības ir izpildītas, veic piemērotas ražošanas kontroles.

9.3.

Apstiprinājuma turētājs jo īpaši:

9.3.1.

nodrošina, ka pastāv ražojumu kvalitātes efektīvas kontroles kārtība;

9.3.2.

var izmantot kontroles iekārtas, kas vajadzīgas, lai pārbaudītu atbilstību katram apstiprinātajam tipam;

9.3.3.

nodrošina, ka testa rezultātu dati tiek reģistrēti un attiecīgie dokumenti ir pieejami laikposmā, ko saskaņo ar administratīvo iestādi;

9.3.4.

analizē katra testa veida rezultātus, lai verificētu un nodrošinātu ražojuma raksturlielumu stabilitāti, ņemot vērā rūpnieciskās ražošanas procesa svārstības;

9.3.5.

nodrošina, ka katram ražojuma tipam tiek veikts vismaz šo noteikumu 4. pielikumā noteiktie testi;

9.3.6.

nodrošina to, ka jebkurai paraugu ņemšanai, kas liecina par neatbilstību attiecīgajam testa tipam, seko vēl viena paraugu ņemšana vai vēl viens tests. Veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai atjaunotu attiecīgās ražošanas atbilstību.

9.4.

Kompetentā iestāde, kas piešķīrusi tipa apstiprinājumu, jebkurā laikā var verificēt katrai ražotnei piemērojamās atbilstības kontroles metodes.

9.4.1.

Katrā apskatē inspektoram, kas ieradies uz vietas, uzrāda testu žurnālus un ražošanas kontroles ierakstus.

9.4.2.

Inspektors izlases veidā var ņemt paraugus testu veikšanai ražotāja laboratorijā. Paraugu obligāto skaitu nosaka, ņemot vērā paša ražotāja veikto pārbaužu rezultātus.

9.4.3.

Ja kvalitātes līmenis šķiet neapmierinošs vai ja šķiet, ka ir jāverificē to testu rezultātu derīgums, kas veikti, piemērojot 9.4.2. punktu, inspektors ņem paraugus nosūtīšanai tehniskajam dienestam, kas veicis tipa apstiprinājuma testus saskaņā ar 5. pielikumā minētajiem kritērijiem.

9.4.4.

Kompetentā iestāde var veikt jebkuru šajos noteikumos paredzēto testu. Šos testus veic izlases kārtā saskaņā ar 5. pielikumā minētajiem kritērijiem, izmantojot paraugus, ko ņem tā, lai netraucētu ražotājiem pildīt piegādes saistības.

9.4.5.

Kompetentā iestāde cenšas veikt apskates ne retāk kā reizi divos gados. Tomēr šajā jautājumā kompetentā iestāde var rīkoties pēc saviem ieskatiem un atbilstīgi savai pārliecībai par efektīvu ražošanas atbilstības kontroles pasākumu nodrošinājumu. Konstatējot neapmierinošus rezultātus, kompetentā iestāde nodrošina, ka tiek veikti visi pasākumi, kas vajadzīgi, lai pēc iespējas ātrāk atjaunotu ražošanas atbilstību.

9.5.

Galvenos lukturus ar acīmredzamiem defektiem neņem vērā.

10.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

10.1.

Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts galvenā luktura tipam, var atsaukt, ja netiek izpildītas iepriekš minētās prasības vai galvenais lukturis, uz kura ir apstiprinājuma marķējums, neatbilst apstiprinātajam tipam.

10.2.

Ja 1958. gada nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, nekavējoties par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus.

11.   GALVENĀ LUKTURA TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOŠANA UN PAPLAŠINĀŠANA

11.1.

Par visiem transportlīdzekļa tipa pārveidojumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo galvenā luktura tipu. Šī struktūrvienība var:

11.1.1.

atzīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka galvenā luktura tips vēl joprojām atbilst prasībām, vai

11.1.2.

pieprasīt par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam papildu testa protokolu.

11.2.

Noteikumu 5.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

11.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

12.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz ražot galveno lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar šiem noteikumiem, šis ražotājs par to informē iestādi, kas izsniegusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

13.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE UN ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

14.   PĀREJAS NOTEIKUMI

14.1.

Sešus mēnešus pēc Noteikumu Nr. 113 spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, pārtrauc piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

14.2.

Nolīguma puses, kas piemēro šos noteikumus, neatsaka apstiprinājumu paplašinājumu piešķiršanu saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sērijām.

14.3.

Apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirti pirms Noteikumu Nr. 113 stāšanās spēkā, un visi apstiprinājumu paplašinājumi, tostarp vēlāk piešķirtie paplašinājumi saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

14.4.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina izdot apstiprinājumus galvenajiem lukturiem, pamatojoties uz šo noteikumu 01. grozījumu sēriju vai sākotnējo redakciju, ja vien galvenos lukturus ir paredzēts izmantot kā rezerves daļas ekspluatācijā esošiem transportlīdzekļiem.

14.5.

No dienas, kad stājas spēkā Noteikumi Nr. 113, puse, kura piemēro šos noteikumus, neaizliedz jaunam transportlīdzeklim uzstādīt tāda tipa galveno lukturi, kas apstiprināts saskaņā ar Noteikumiem Nr. 113.

14.6.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzeklim galvenos lukturus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šiem noteikumiem.

14.7.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt vai izmantot ekspluatācijā esošam transportlīdzeklim galvenos lukturus, kas apstiprināti ar šo noteikumu sākotnējo redakciju, ja vien galvenie lukturi ir paredzēta kā rezerves daļa.


(1)  Kā definēts 1968. gada Konvencijas par ceļu satiksmi I nodaļas 1. panta m) punktā (E/CONF.56/16/Rev.l).

(2)  Ja ir paredzēts izgatavot galveno lukturi ar krāsainām lēcām, krāsas testēšanai papildus jāiesniedz divi krāsainu lēcu pāraugi.

(3)  Ja lēcu nevar atdalīt no galvenā korpusa (reflektoru uzskata par galveno korpusu), pietiek, ja šāda šāda vieta tiek paredzēta uz lēcas.

(4)  Ja galveno lukturu dažādiem tipiem ir vienādas lēcas vai vienāds reflektors, lēcām un reflektoriem var būt vairāki šo galveno lukturu tipu apstiprinājuma marķējumi, ja vien konkrētajam iesniegtajam tipam piešķirto apstiprinājuma numuru var nekļūdīgi identificēt.

(5)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.1.).


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMA IZVIETOJUMS

Image

a ≥ 5 mm

Galvenais lukturis ar šādu apstiprinājuma marķējumu ir apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 00243. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar noteikumu prasībām to sākotnējā redakcijā.

Piezīme

Apstiprinājuma numurs jānovieto tuvu aplim vai nu virs, vai zem burta "E", vai arī pa kreisi vai pa labi no tā. Apstiprinājuma numura cipariem ir jābūt burta "E" vienā pusē un tiem jābūt vērstiem vienā virzienā. Apstiprinājuma numuros nelieto romiešu ciparus, lai novērstu to sajaukšanu ar citiem simboliem.


3. PIELIKUMS

FOTOMETRISKIE MĒRĪJUMI

1.

Lai izdarītu mērījumus, mērījumu ekrāns atrodas priekšā 10 m attālumā no galvenā luktura un perpendikulāri līnijai, kas savieno spuldzes kvēldiegu un HV punktu; H-H līnija ir horizontāla. Spuldzēm ar šķērseniskiem kvēldiegiem mērījumu laikā kvēldiegu novieto pēc iespējas horizontālākā stāvoklī.

2.

Sāniski galveno lukturi orientē tā, lai kūlis būtu pēc iespējas simetriskāks attiecībā pret V-V līniju.

3.

Vertikāli galveno lukturi orientē tā, lai apgaismojums HV punktā ir 2 lx. Ņemot vērā šos nosacījumus, robežlīnija atrodas starp H-H līniju un H-100 līniju.

4.

Ja lukturis ir orientēts atbilstīgi 2. un 3. punktam, apgaismojuma vērtības atbilst šādām prasībām:

4.1.

uz H-H līnijas un virs tās: ne vairāk kā 2 lx;

4.2.

uz līnijas, kas atrodas 300 mm zem H-H līnijas un vairāk nekā 900 mm uz abām pusēm no vertikālās V-V līnijas: ne mazāk kā 8 lx;

4.3.

uz līnijas, kas atrodas 600 mm zem H-H līnijas un vairāk nekā 900 mm uz abām pusēm no vertikālās V-V līnijas: ne mazāk kā 4 lx.

Mērījumu ekrāns

Image

(attālumi norādīti mm 10 m attālumā)


4. PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS RAŽOŠANAS KONTROLES PROCEDŪRU ATBILSTĪBAI

1.   VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

1.1.

Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes.

1.2.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja, veicot fotometrisko rādītāju testēšanu jebkuram nejauši izvēlētam un ar standarta kvēlspuldzi aprīkotam galvenajam lukturim, neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

1.3.

Ja aprakstīto testu rezultāti neatbilst prasībām, galvenā luktura testus atkārto, izmantojot citu standarta kvēlspuldzi.

1.4.

Galvenos lukturus ar acīmredzamiem defektiem neņem vērā.

1.5.

Hromatiskās koordinātas ievēro, ja galvenais lukturis ir aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai.

Galvenā luktura, kas izstaro izteikti dzeltenu gaismu un ir aprīkots ar bezkrāsainu kvēlspuldzi, fotometriskie rādītāji atbilst šajos noteikumos paredzētajām vērtībām, kas reizinātas ar 0,84.

2.   PRASĪBU MINIMUMS, KO PIEMĒRO RAŽOTĀJA VEIKTAJAI ATBILSTĪBAS VERIFIKĀCIJAI

Attiecībā uz katru galveno luktura tipu apstiprinājuma marķējuma turētājs noteiktos laika intervālos veic vismaz turpmāk minētos testus. Šos testus veic atbilstoši šo noteikumu nosacījumiem.

Ja kādā paraugā atklājas neatbilstība attiecīgajam testa veidam, pārbaudi turpina ar citiem paraugiem. Ražotājs veic pasākumus, lai nodrošinātu attiecīgās ražošanas atbilstību prasībām.

2.1.   Testu raksturojums

Atbilstības testi šajos noteikumos attiecas uz fotometriskajiem raksturlielumiem.

2.2.   Testos izmantotās metodes

2.2.1.

Testus parasti veic saskaņā ar šajos noteikumos aprakstītajām metodēm.

2.2.2.

Ar tās kompetentās iestādes piekrišanu, kas ir atbildīga par apstiprināšanas testu izpildi, visos ražotāja veiktajos atbilstības testos var izmantot ekvivalentas metodes. Ražotāja pienākums ir pierādīt, ka izmantotās metodes ir līdzvērtīgas šajos noteikumos izklāstītajām metodēm.

2.2.3.

Lai īstenotu 2.2.1 un 2.2.2 punkta noteikumus, ir regulāri jākalibrē testēšanas aparatūra un jāveic ar to veikto mērījumu salīdzināšana ar kompetentās iestādes veiktajiem mērījumiem.

2.2.4.

Visos gadījumos standarta metodes ir tās, ko paredz šie noteikumi, jo īpaši attiecībā uz administratīvu verifikāciju un paraugu ņemšanu.

2.3.   Paraugu ņemšana

Galveno lukturu paraugus pārbaudes vajadzībām izvēlas no vienādu ražojumu partijas pēc nejaušības principa. Vienādu ražojumu partija ir viena tipa galveno lukturu kopa, kas definēta atbilstīgi ražotāja ražošanas metodēm.

Vērtējumā galvenokārt ietver sērijveida ražojumus no atsevišķām ražotnēm. Taču ražotājs var sagrupēt datus, kas attiecas uz vienu un to pašu tipu no dažādām ražotnēm ar nosacījumu, ka tās strādā atbilstīgi vienādai kvalitātes sistēmai un kvalitātes vadībai.

2.4.   Iegūtie un reģistrētie fotometriskie raksturlielumi

Pārbaudei izvēlētos galvenos lukturus fotometriski pārbauda punktos, kas paredzēti šajos noteikumos, un nolasījumus izdara tikai punktos HV, LH, RH, L 600 un R 600.

2.5.   Pieņemamības kritēriji

Ražotājs ir atbildīgs par testa rezultātu statistisko izpēti un par savu ražojumu pieņemamības kritēriju noteikšanu, saskaņojot tos ar kompetento iestādi, lai nodrošinātu atbilstību specifikācijām, kas attiecībā uz ražojumu atbilstības verificēšanu noteiktas šo noteikumu 9.1 punktā.

Pieņemamības kritēriji ir tādi, lai ar 95 % ticamību minimālā varbūtība, ka iepriekš nepieteikta pārbaude atbilstoši 5. pielikuma norādījumiem (pirmajā paraugu ņemšanā) tiks izturēta, būtu 0,95.


5. PIELIKUMS

PRASĪBU MINIMUMS, KAS JĀIEVĒRO INSPEKTORAM, ŅEMOT PARAUGUS

1.   VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

1.1.

Atbilstības prasības tiek uzskatītas par izpildītām no mehānikas un ģeometrijas viedokļa, ja saskaņā ar šo noteikumu prasībām atšķirības nepārsniedz ražošanas procesā radušās neizbēgamās novirzes.

1.2.

Attiecībā uz fotometriskajiem rādītājiem masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja, veicot fotometrisko rādītāju testēšanu jebkuram nejauši izvēlētam un ar standarta kvēlspuldzi aprīkotam galvenajam lukturim, neviens mērījuma rezultāts nelabvēlīgi neatšķiras par vairāk nekā 20 % no šajos noteikumos noteiktajām vērtībām.

1.3.

Hromatiskās koordinātas ievēro, ja galvenais lukturis ir aprīkots ar kvēlspuldzi, kas atbilst A standarta krāsu temperatūrai.

Galvenā luktura, kas izstaro izteikti dzeltenu gaismu un ir aprīkots ar bezkrāsainu kvēlspuldzi, fotometriskos rādītājus reizina ar 0,84.

2.   PIRMĀ PARAUGU ŅEMŠANA

Pirmajā parauga ņemšanā pēc nejaušas izvēles principa izvēlas četrus galvenos lukturus. Pirmos divus paraugus atzīmē ar A, bet otrus divus – ar B.

2.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

2.1.1.   Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja galveno lukturu mērījumu rezultātu nelabvēlīgās novirzes ir:

2.1.1.1.   A paraugs

A1:

viens galvenais lukturis

0 %

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

A2:

abi galvenie lukturi vairāk nekā

0 %

bet ne vairāk kā

20 %

pāriet pie B parauga;

2.1.1.2.   B paraugs

B1:

abi galvenie lukturi

0 %

2.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

2.2.1.   Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu ražošanas prasības (noregulēšana), ja galveno lukturu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

2.2.1.1.   A paraugs

A3:

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

20 %

bet ne vairāk kā

30 %

2.2.1.2.   B paraugs

B2:

A2 gadījumā

viens galvenais lukturis vairāk nekā

0 %

bet ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

B3:

A2 gadījumā

viens galvenais lukturis

0 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

20 %

bet ne vairāk kā

30 %

2.3.   Apstiprinājuma atsaukšana

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas galveno lukturu vērtību novirzes:

2.3.1.   A paraugs

A4:

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

30 %

A5:

abi galvenie lukturi vairāk nekā

20 %

2.3.2.   B paraugs

B4:

A2 gadījumā

viens galvenais lukturis vairāk nekā

0 %

bet ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

20 %

B5:

A2 gadījumā

abi galvenie lukturi vairāk nekā

20 %

B6:

A2 gadījumā

viens galvenais lukturis

0 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

30 %

3.   ATKĀRTOTA PARAUGU ŅEMŠANA

Divu mēnešu laikā pēc paziņošanas A3, B2, B3 gadījumā veic atkārtotu paraugu ņemšanu, ņemot trešo divu galveno lukturu C paraugu un ceturto divu galveno lukturu D paraugu un izvēloties tos no krājumiem, kas izgatavoti pēc noregulēšanas.

3.1.   Atbilstība netiek apstrīdēta

3.1.1.   Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība netiek apstrīdēta, ja galveno lukturu pārbaudē ir konstatētas šādas novirzes:

3.1.1.1.   C paraugs

C1:

viens galvenais lukturis

0 %

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

C2:

abi galvenie lukturi vairāk nekā

0 %

bet ne vairāk kā

20 %

pāriet pie D parauga

3.1.1.2.   D paraugs

D1:

C2 gadījumā

abi galvenie lukturi

0 %

3.2.   Atbilstība tiek apstrīdēta

3.2.1.   Pēc paraugu ņemšanas procedūras, kas parādīta šā pielikuma 1. attēlā, masveidā ražotu galveno lukturu atbilstība tiek apstrīdēta un tiek pieprasīts, lai ražotājs ievērotu ražošanas prasības (noregulēšana), ja galveno lukturu pārbaudē konstatētas šādas novirzes:

3.2.1.1.   D paraugs

D2:

C2 gadījumā

viens galvenais lukturis vairāk nekā

0 %

bet ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

3.3.   Apstiprinājuma atsaukšana

Atbilstība tiek apstrīdēta un piemērots 10. punkts, ja pēc paraugu ņemšanas procedūras, kā parādīts šā pielikuma 1. attēlā, ir konstatētas šādas galveno lukturu vērtību novirzes:

3.3.1.   C paraugs

C3:

viens galvenais lukturis ne vairāk kā

20 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

20 %

C4:

abi galvenie lukturi vairāk nekā

20 %

3.3.2.   D paraugs

D3:

C2 gadījumā

viens galvenais lukturis 0 vai vairāk nekā

0 %

viens galvenais lukturis vairāk nekā

20 %

Image


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/92


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās datums jāpārbauda ANO/EEK statusa dokumenta TRANS/WP.29/343 pēdējā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) Noteikumi Nr. 82 – Vienoti noteikumi par mopēdu tādu galveno lukturu apstiprināšanu, kas ir aprīkoti ar halogēnspuldzēm (HS2 spuldzes)

Ar visiem grozījumiem līdz

01. grozījumu sērijai, kas stājās spēkā 2001. gada 12. septembrī

SATURS

NOTEIKUMI

1.

Darbības joma

2.

“Tipa” definīcija

3.

Apstiprinājuma pieteikums

4.

Marķējumi

5.

Apstiprinājums

6.

Vispārīgas specifikācijas

7.

Īpašas specifikācijas

8.

Ražošanas atbilstība

9.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

10.

Galvenā luktura tipa apstiprinājuma pārveidošana un paplašināšana

11.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

12.

Par apstiprināšanas testu veikšanu atbildīgo tehnisko dienestu nosaukums un adrese un administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

13.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1. pielikums –

Paziņojums par galveno lukturu tipa apstiprināšanu, paplašināšanu vai atsaukšanu, vai pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 82

2. pielikums –

Apstiprinājuma marķējuma izvietojums

3. pielikums –

Fotometriskie testi

4. pielikums –

Izstarotās gaismas krāsa

1.   DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro tādu ar halogēnspuldzēm (HS2 spuldzes) aprīkotu galveno lukturu apstiprināšanai, kuri ir paredzēti mopēdiem un transportlīdzekļiem, ko par tādiem uzskata.

2.   “TIPA” DEFINĪCIJA

Dažādu “tipu” galvenie lukturi ir galvenie lukturi, kas atšķiras pēc tādiem būtiskiem parametriem kā:

2.1.

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

2.2.

optiskās sistēmas raksturlielumi;

2.3.

tādu sastāvdaļu esība vai neesība, kas ar refleksiju, refrakciju vai absorbciju spēj mainīt optiskos efektus. Galvenā luktura kūļa krāsas izmaiņa, citiem raksturlielumiem nemainoties, nav galvenā luktura tipa izmaiņa. Līdz ar to šādiem galvenajiem lukturiem piešķir to pašu apstiprinājuma numuru.

3.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

3.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

3.2.

Apstiprinājuma pieteikumam pievieno:

3.2.1.

pietiekami detalizētus rasējumus trīs eksemplāros, pēc kuriem var noteikt galvenā luktura tipu (sk. 4.2. un 5.3. punktu) un kuros galvenais lukturis attēlots vertikālā šķērsgriezumā un pretskatā, detalizēti attēlojot lēcas rievas, ja tādas ir;

3.2.2.

īsu tehnisko aprakstu;

3.2.3.

šādus paraugus:

3.2.3.1.

divus paraugus ar bezkrāsainām lēcām;

3.2.3.2.

krāsaina filtra vai krāsaina ekrāna (vai krāsainas lēcas) testēšanai: divus paraugus.

3.3.

Kompetentā iestāde pirms tipa apstiprinājuma piešķiršanas pārbauda, vai ir paredzēti pietiekami pasākumi, lai nodrošinātu ražošanas atbilstības efektīvu kontroli.

4.   MARĶĒJUMI (1)

4.1.

Uz apstiprinājumam iesniegtajiem galvenajiem lukturiem ir pieteikuma iesniedzēja nosaukums vai preču zīme; šis marķējums ir skaidri salasāms un neizdzēšams.

4.2.

Gan uz lēcas, gan uz katra galvenā luktura galvenā korpusa (1) ir pietiekami liela vieta apstiprinājuma marķējuma izvietošanai; minētās vietas norāda rasējumos, kas minēti 3.3.1. punktā.

5.   APSTIPRINĀJUMS

5.1.

Ja visi saskaņā ar 3.3.3. punktu iesniegtie galvenā luktura tipa paraugi atbilst šo noteikumu prasībām, piešķir apstiprinājumu.

5.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Tā pirmie divi cipari (pašlaik 00 noteikumu sākotnējai redakcijai) norāda uz grozījumu sēriju, kura ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai. Viena un tā pati nolīguma puse šādi piešķirto numuru nepiešķir citam galvenā luktura tipam, uz kuru attiecas šie noteikumi (2).

5.3.

Paziņojumu par galvenā luktura tipa apstiprināšanu, apstiprinājuma paplašināšanu vai noraidīšanu saskaņā ar šiem noteikumiem 1958. gada nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus, dara zināmu, izmantojot veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

5.4

Katram galvenajam lukturim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam tipam, 4.2. punktā norādītajā vietā un papildus 4.1. punktā noteiktajam marķējumam ir starptautisks apstiprinājuma marķējums (3), ko veido:

5.4.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (4);

5.4.2.

apstiprinājuma numurs.

5.5.

Marķējumi, kas minēti 5.4. punktā, ir skaidri salasāmi un neizdzēšami.

5.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā sniegti iepriekš minēto apstiprinājuma marķējumu izvietojuma paraugi.

6.   VISPĀRĪGAS SPECIFIKĀCIJAS

6.1.

Katrs paraugs atbilst 7. punktā noteiktajām specifikācijām.

6.2.

Galvenos lukturus projektē un izgatavo tā, lai neatkarīgi no iespējamās vibrācijas tie normālos lietošanas apstākļos turpinātu darboties labi un saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus.

6.3.

Sastāvdaļas, ar kurām halogēnspuldze ir piestiprināta reflektoram, izgatavo tā, lai pat tumsā halogēnspuldzi varētu uzstādīt vienīgi pareizajā stāvoklī.

7.   ĪPAŠAS SPECIFIKĀCIJAS

7.1.

Lēcas pareizo stāvokli attiecībā pret optisko sistēmu norāda nepārprotami un bloķē pret rotāciju.

7.2.

Galveno lukturu radītā apgaismojuma mērījumiem izmanto mērījumu ekrānu, kā aprakstīts šo noteikumu 3. pielikumā, un standarta halogēnspuldzi ar gludu un bezkrāsas spuldzi atbilstīgi Noteikumu Nr. 37 HS2 kategorijai.

Standarta halogēnspuldzi regulē atbilstīgi piemērojamai atsauces gaismas plūsmai, ievērojot šīm spuldzēm Noteikumos Nr. 37 paredzētās vērtības sešu voltu nominālajā spriegumā.

Tuvās gaismas kūlis rada pietiekami izteiktu robežlīniju, lai ar tās palīdzību praksē varētu veikt apmierinošu orientēšanu.

7.3

Robežlīnija ir, cik vien iespējams, horizontāla un taisna vismaz ± 2,250 mm horizontālajā garumā, mērot 25 m attālumā.

Ja galveno lukturi orientē tā (5), kā norādīts 3. pielikumā, tas atbilst 3. pielikumā noteiktajām prasībām.

7.4.

Gaismas kūļa forma nedrīkst radīt novirzes uz sāniem, kas pasliktina redzamību.

7.5.

Ekrāna apgaismojuma vērtības mēra ar fotoreceptoru, kura darbības laukums atrodas kvadrātā, kura mala ir 65 mm.

8.   RAŽOŠANAS ATBILSTĪBA

8.1.

Katrs galvenais lukturis, kuram ir šajos noteikumos noteiktais apstiprinājuma marķējums, atbilst apstiprinātajam tipam un šo noteikumu prasībām.

8.2.

Tomēr ierīcei, kas nejauši izvēlēta no sērijveida produkcijas, minimālais un maksimālais izstarotās gaismas stiprums (mērot ar standarta halogēnspuldzi, kā noteikts 7.2. punktā) ir vismaz 80 % no 3. pielikumā noteiktajām minimālajām vērtībām un nepārsniedz 120 % no 3. pielikumā noteiktajām maksimālajām vērtībām.

9.   SANKCIJAS PAR RAŽOŠANAS NEATBILSTĪBU

9.1.

Apstiprinājumu, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirts galvenā luktura tipam, var atsaukt, ja nav ievērotas iepriekš izklāstītās prasības.

9.2.

Ja nolīguma puse, kas piemēro šos noteikumus, atsauc apstiprinājumu, kuru tā iepriekš piešķīrusi, tā, izmantojot paziņojuma veidlapu, kura atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, nekavējoties par to informē pārējās puses, kas piemēro šos noteikumus.

10.   GALVENĀ LUKTURA TIPA APSTIPRINĀJUMA PĀRVEIDOŠANA UN PAPLAŠINĀŠANA

10.1.

Par visiem galvenā luktura tipa pārveidojumiem ziņo administratīvajai struktūrvienībai, kas apstiprinājusi attiecīgo galvenā luktura tipu. Šī struktūrvienība var:

10.1.1.

atzīt, ka izdarītajiem pārveidojumiem nevarētu būt ievērojamas negatīvas sekas un ka galvenais lukturis vēl joprojām atbilst prasībām, vai

10.1.2.

pieprasīt par testu veikšanu atbildīgajam tehniskajam dienestam papildu testa protokolu.

10.2.

Noteikumu 5.3. punktā paredzētajā kārtībā par apstiprinājumu vai apstiprinājuma atteikumu, norādot izmaiņas, paziņo nolīguma pusēm, kuras piemēro šos noteikumus.

10.3.

Kompetentā iestāde, kas izsniedz apstiprinājuma paplašinājumu, šādam paplašinājumam piešķir sērijas numuru un informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

11.   PILNĪGA RAŽOŠANAS IZBEIGŠANA

Ja apstiprinājuma turētājs pilnīgi izbeidz saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprināta galvenā luktura tipa ražošanu, viņš par to informē iestādi, kas piešķīrusi apstiprinājumu. Pēc attiecīgā paziņojuma saņemšanas šī iestāde, izmantojot paziņojuma veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā, par to informē citas 1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus.

12.   PAR APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANU ATBILDĪGO TEHNISKO DIENESTU NOSAUKUMS UN ADRESE UN ADMINISTRATĪVO STRUKTŪRVIENĪBU IESTĀŽU NOSAUKUMS UN ADRESE

1958. gada nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, paziņo Apvienoto Nāciju Organizācijas sekretariātam to tehnisko dienestu nosaukumu un adresi, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī to administratīvo struktūrvienību nosaukumu un adresi, kuras piešķir apstiprinājumu un kurām jānosūta veidlapas, kas apliecina citās valstīs izdotu apstiprinājumu, tā paplašinājumu, atteikumu vai atsaukumu.

13.   PĀREJAS NOTEIKUMI

13.1.

Sešus mēnešus pēc Noteikumu Nr. 113 spēkā stāšanās dienas nolīguma puses, kuras piemēro šos noteikumus, pārtrauc piešķirt EEK apstiprinājumus saskaņā ar šiem noteikumiem.

13.2.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, neatsaka apstiprinājuma paplašinājuma piešķiršanu saskaņā ar šo noteikumu 01. grozījumu sēriju vai sākotnējo redakciju.

13.3.

Apstiprinājumi, kas saskaņā ar šiem noteikumiem piešķirti pirms Noteikumu Nr. 113 stāšanās spēkā, un visi apstiprinājumu paplašinājumi, tostarp vēlāk piešķirtie paplašinājumi saskaņā ar šo noteikumu sākotnējo redakciju, paliek spēkā uz nenoteiktu laiku.

13.4.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina izdot apstiprinājumus galvenajiem lukturiem, pamatojoties uz šo noteikumu 01. grozījumu sēriju vai sākotnējo redakciju, ja vien galvenos lukturus ir paredzēts izmantot kā rezerves daļas ekspluatācijā esošiem transportlīdzekļiem.

13.5.

No dienas, kad stājas spēkā Noteikumi Nr. 113, puse, kura piemēro šos noteikumus, neaizliedz jaunam transportlīdzeklim uzstādīt tāda tipa galveno lukturi, kas apstiprināts saskaņā Noteikumiem Nr. 113.

13.6.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt transportlīdzekļa tipam vai transportlīdzeklim galvenos lukturus, kas ir apstiprināti atbilstīgi šiem noteikumiem.

13.7.

Puses, kuras piemēro šos noteikumus, turpina atļaut uzstādīt vai izmantot ekspluatācijā esošam transportlīdzeklim galvenos lukturus, kas apstiprināti ar šo noteikumu sākotnējo redakciju, ja vien galvenie lukturi ir paredzēta kā rezerves daļa.


(1)  Ja lēcu nevar atdalīt no galvenā korpusa, pietiek, ja šāda šāda vieta tiek paredzēta uz lēcas.

(2)  Galvenā luktura kūļa krāsas izmaiņa, citiem raksturlielumiem nemainoties, nav galvenā luktura tipa izmaiņa. Līdz ar to šādiem galvenajiem lukturiem piešķir to pašu apstiprinājuma numuru (sk. 2.3. punktu).

(3)  Ja galveno lukturu dažādiem tipiem ir vienādas lēcas vai vienāds reflektors, lēcām un reflektoriem var būt vairāki šo galveno lukturu tipu apstiprinājuma marķējumi, ja vien konkrētajam iesniegtajam tipam piešķirto apstiprinājuma numuru var nekļūdīgi identificēt.

(4)  1958. gada nolīguma pušu pazīšanas numuri ir doti Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 3. pielikumā, dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.2/Amend.1.

(5)  Jābūt iespējai regulēt galvenā luktura vertikālo sasvērumu.


1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

Image


2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA ZĪMES IZVIETOJUMS

Image

a ≥ 12 mm

Galvenais lukturis ar šādu apstiprinājuma marķējumu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 82 ir apstiprināts Nīderlandē (E4) ar apstiprinājuma numuru 00243. Pirmie divi apstiprinājuma numura cipari norāda, ka apstiprinājums piešķirts saskaņā ar noteikumu prasībām to sākotnējā redakcijā.


3. PIELIKUMS

FOTOMETRISKIE TESTI

1.   Lai izdarītu mērījumus, mērījumu ekrāns atrodas priekšā 25 m attālumā no galvenā luktura un perpendikulāri līnijai, kas savieno luktura spuldzi un HV punktu; HH līnija ir horizontāla.

2.   Sāniski galveno lukturi orientē tā, lai kūļa centrs būtu uz vertikālās VV līnijas.

3.   Vertikāli galveno lukturi orientē tā, lai "robežlīnija" būtu 250 mm zem HH līnijas. Robežlīnija ir pēc iespējas horizontāla.

4.   Galvenais lukturis, kad tas ir orientēts atbilstīgi 2. un 3. punktam, atbilst šādām prasībām:

Mērīšanas punkts

Apgaismojums E/lux

Jebkurā punktā uz HH līnijas un virs tās:

≤ 0,7

Jebkurā punktā uz 35L35R līnijas, izņemot 35V:

≥ 1

Punktā 35 V:

≥ 2

Jebkurā punktā uz 25L25R līnijas:

≥ 2

Jebkurā punktā uz 15L15R līnijas:

≥ 0,5

5.   Mērījumu ekrāns

Image

(attālumi norādīti mm 25 m attālumā)


4. PIELIKUMS

IZSTAROTĀS GAISMAS KRĀSA

1.

Galvenie lukturi var izstarot baltu vai izteikti dzeltenu gaismu.

2.

Izteikti dzeltenās krāsas trihromatiskās koordinātas:

robeža uz sarkanu

y ≥ 0,138 + 0,580 x

robeža uz zaļu

y ≤ 1,29 x – 0,100

robeža uz baltu

y ≥ – x + 0,966

robeža uz spektrālo vērtību

y ≥ – x + 0,992

3.

Baltās gaismas trihromatiskās koordinātas:

robeža uz zilu

x ≥ 0,310

robeža uz dzeltenu

x ≤ 0,500

robeža uz zaļu

y ≤ 0,150 + 0,640 x

robeža uz zaļu

y ≤ 0,440

robeža uz violetu

y ≥ 0,050 + 0,750 x

robeža uz sarkanu

y ≥ 0,382

Piezīme:

3. pants Nolīgumā, kuram šie noteikumi pievienoti, neliedz pusēm aizliegt uz to apstiprinātiem transportlīdzekļiem izmantot galvenos lukturus, kas izstaro vai nu baltu, vai izteikti dzeltenu gaismu.


25.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 89/101


Saskaņā ar starptautisko publisko tiesību normām juridisks spēks ir tikai ANO/EEK dokumentu oriģināliem. Šo noteikumu statuss un spēkā stāšanās diena ir jāpārbauda ANO EEK dokumenta TRANS/WP.29/343 jaunākajā redakcijā, kas pieejama tīmekļa vietnē:

http://www.unece.org/trans/main/wp29/wp29wgs/wp29gen/wp29fdocstts.html

Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO/EEK) Noteikumi Nr. 119 – Vienoti noteikumi attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu pagrieziena lukturu apstiprināšanu

Ar visiem grozījumiem līdz

01. grozījumu sērijas 3. papildinājumam, kas stājies spēkā 2013. gada 3. novembrī

SATURS

NOTEIKUMI

Darbības joma

1.

Definīcijas

2.

Apstiprinājuma pieteikums

3.

Marķējumi

4.

Apstiprinājums

5.

Vispārīgi norādījumi

6.

Izstarotās gaismas stiprums

7.

Testa procedūra

8.

Izstarotās gaismas krāsa

9.

Ražošanas atbilstība

10.

Sankcijas par ražošanas neatbilstību

11.

Pilnīga ražošanas izbeigšana

12.

To tehnisko dienestu nosaukums un adrese, kas atbildīgi par apstiprināšanas testu veikšanu, kā arī administratīvo struktūrvienību nosaukums un adrese

13.

Pārejas noteikumi

PIELIKUMI

1.

Paziņojums par pagrieziena luktura tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, noraidīšanu, atsaukšanu, vai ražošanas galīgu izbeigšanu saskaņā ar Noteikumiem Nr. 119

2.

Apstiprinājuma marķējuma izvietojuma paraugi

3.

Fotometriskie mērījumi

4.

Baltās gaismas krāsa

5.

Prasību minimums ražošanas kontroles procedūru atbilstībai

6.

Prasību minimums, kas jāievēro inspektoram, ņemot paraugus

DARBĪBAS JOMA

Šos noteikumus piemēro pagrieziena lukturiem, kas paredzēti M, N un T kategorijas transportlīdzekļiem (1).

1.   DEFINĪCIJAS

1.1.

“Pagrieziena lukturis” ir lukturis, ko izmanto, lai papildus apgaismotu ceļa daļu, kas atrodas pie transportlīdzekļa priekšējā stūra tajā pusē, uz kuru transportlīdzeklis gatavojas pagriezties.

1.2.

“Pagrieziena lukturu dažādi tipi” ir lukturi, kas atšķiras pēc šādām būtiskām pazīmēm:

a)

tirdzniecības nosaukums vai preču zīme;

b)

optiskās sistēmas raksturlielumi (stiprums, gaismas sadales leņķi, gaismas avota kategorija, gaismas avota modulis utt.).

Kvēlspuldzes krāsas vai jebkura filtra krāsas maiņa nav tipa maiņa.

1.3.

Šajos noteikumos piemēro definīcijas par ierīces izstarotās gaismas krāsu, kas sniegtas Noteikumos Nr. 48 un to grozījumu sērijās, kuras ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

1.4.

Šajos noteikumos atsauces uz standarta kvēlspuldzi(-ēm) un Noteikumiem Nr. 37 ir atsauces uz Noteikumiem Nr. 37 un to grozījumu sērijām, kas ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums.

2.   APSTIPRINĀJUMA PIETEIKUMS

2.1.

Apstiprinājuma pieteikumu iesniedz tirdzniecības nosaukuma vai preču zīmes turētājs vai tā pienācīgi pilnvarots pārstāvis.

2.2.

Katra pagrieziena luktura tipa pieteikumam pievieno:

2.2.1.

pietiekami sīki izstrādātus rasējumus trīs eksemplāros, lai varētu identificēt pagrieziena luktura tipu, ģeometriski norādot, kurā vietā uz transportlīdzekļa pagrieziena lukturi paredzēts uzstādīt; novērošanas asi, kas testos izmantojama kā atskaites ass (horizontālais leņķis H = 0, vertikālais leņķis V = 0), un punktu, kas minētajos testos izmantojams kā atskaites centrs. Rasējumos jānorāda vieta, kas paredzēta apstiprinājuma numuram un papildu simbolam saistībā ar apstiprinājuma marķējuma apli;

2.2.2.

īsu tehnisku aprakstu, kurā, izņemot lukturiem ar nenomaināmiem gaismas avotiem, jo īpaši norāda:

a)

izmantotās(-o) kvēlspuldzes(-džu) kategoriju vai kategorijas; kvēlspuldzes kategorijai jābūt vienai no tām, kuras ietvertas Noteikumos Nr. 37 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums, un/vai

b)

izmantotā(-o) LED gaismas avota(-u) kategoriju vai kategorijas; šā LED gaismas avota kategorijai jābūt vienai no tām, kuras ietvertas Noteikumos Nr. 128 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā dienā, kad ir iesniegts tipa apstiprinājuma pieteikums, un/vai

c)

gaismas avota moduļa īpašo identifikācijas kodu;

2.2.3.

divus paraugus. Ja ierīces nav identiskas, bet ir simetriskas un piemērotas tam, lai vienu uzstādītu transportlīdzekļa kreisajā pusē un otru labajā pusē, tad abi iesniegtie paraugi var būt identiski un piemēroti uzstādīšanai tikai transportlīdzekļa labajā vai tikai kreisajā pusē.

3.   MARĶĒJUMI

Uz pagrieziena luktura tipa paraugiem, kas iesniegti apstiprinājumam:

3.1.

jābūt pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukumam vai preču zīmei; šim marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam;

3.2.

izņemot lukturus ar nenomaināmiem gaismas avotiem, jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam marķējumam, kurā norāda:

a)

izmantotā(-o) gaismas avota(-u) kategoriju vai kategorijas un/vai

b)

gaismas avota moduļa īpašo identifikācijas kodu.

3.3.

jābūt atbilstīgai vietai 4.3. punktā noteiktā apstiprinājuma marķējuma un papildu simbolu izvietošanai; šī vieta jānorāda 2.2.1. punktā minētajos rasējumos;

3.4.

lukturiem ar gaismas avota elektronisko kontroles iekārtu un/vai nenomaināmiem gaismas avotiem un/vai gaismas avota moduli(-ļiem) jānorāda nominālais spriegums vai sprieguma diapazons un nominālā maksimālā jauda;

3.5.

lukturiem ar gaismas avota moduli(-ļiem) uz gaismas avota moduļa(-ļiem) jānorāda:

3.5.1.

pieteikuma iesniedzēja tirdzniecības nosaukums vai preču zīme; šim marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam;

3.5.2.

moduļa īpašais identifikācijas kods; šim marķējumam jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. Šis īpašais identifikācijas kods ietver lielos burtus “MD”, kas apzīmē “MODULI”, un tiem seko apstiprinājuma marķējums bez apļa, kā noteikts 4.3.1.1. punktā, bet, ja tiek izmantoti vairāki atšķirīgi gaismas avota moduļi, jāpievieno papildu simboli vai burti; šis īpašais identifikācijas kods jānorāda rasējumos, kas minēti 2.2.1. punktā.

Apstiprinājuma marķējumam nav jābūt tādam pašam kā marķējumam uz luktura, kurā tiek izmantots modulis, bet abiem marķējumiem jābūt no viena un tā paša pieteikuma iesniedzēja.

3.5.3.

marķējums par nominālo spriegumu un nominālo jaudu.

3.6.

uz lukturiem, kuri darbojas ar spriegumu, kas nav nominālais spriegums attiecīgi 6 V, 12 V vai 24 V, izmantojot elektronisku gaismas avota kontroles iekārtu, kas nav luktura daļa, jāizvieto arī marķējums, kurā norādīts paredzētais nominālais sekundārais spriegums;

3.7.

uz elektroniskās gaismas avota kontroles iekārtas, kas ir luktura daļa, bet nav iekļauts luktura korpusā, jānorāda ražotāja nosaukums un tā identifikācijas numurs.

4.   APSTIPRINĀJUMS

4.1.

Apstiprinājumu piešķir, ja abi pagrieziena luktura tipa paraugi atbilst šo noteikumu prasībām.

4.2.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam pagrieziena luktura tipam, ja uz to attiecas šie noteikumi. Paziņojums par pagrieziena luktura tipa apstiprinājuma piešķiršanu, paplašināšanu, noraidīšanu, atsaukšanu vai ierīces tipa pilnīgu ražošanas izbeigšanu saskaņā ar šiem noteikumiem tiek paziņots 1958. gada nolīguma pusēm, kas piemēro šos noteikumus, ar veidlapu, kas atbilst paraugam šo noteikumu 1. pielikumā.

4.3.

Katram pagrieziena lukturim, kas atbilst saskaņā ar šiem noteikumiem apstiprinātajam tipam, vietā, kas minēta 3.3. punktā, un papildus attiecīgi 3.1., 3.2., 3.3. vai 3.4. punktā noteiktajam marķējumam un informācijai piestiprina:

4.3.1.

starptautisku apstiprinājuma marķējumu, ko veido šādi elementi:

4.3.1.1.

aplis, kurā ir burts “E”, kam seko tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu (2), un

4.3.1.2.

apstiprinājuma numurs;

4.3.2.

papildu simbolu, kas sastāv no burta “K”, kā norādīts šo noteikumu 2. pielikumā;

4.3.3.

papildu burta “K” tuvumā var norādīt pirmos divus apstiprinājuma numura ciparus (šobrīd 01), kuri norāda šo noteikumu jaunāko grozījumu sēriju.

4.4.

Ja divi vai vairāki lukturi ir viena grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu komplekta daļa, apstiprinājumu piešķir tikai tad, ja katrs no šiem lukturiem atbilst šo vai citu noteikumu prasībām. Lukturi, kuri neatbilst nevienam no minētajiem noteikumiem, nedrīkst būt šāda grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu komplekta daļa.

4.4.1.

Ja grupēti, kombinēti vai savstarpēji apvienoti lukturi atbilst vairāku noteikumu prasībām, var piestiprināt vienu starptautisku apstiprinājuma marķējumu, kas sastāv no apļa, kurā ir burts “E” un tās valsts pazīšanas numurs, kura piešķīrusi apstiprinājumu, apstiprinājuma numura un vajadzības gadījumā paredzēto bultu. Šis apstiprinājuma marķējums var atrasties jebkurā vietā uz grupētiem, kombinētiem vai savstarpēji apvienotiem lukturiem ar nosacījumu, ka:

4.4.1.1.

tas ir redzams pēc lukturu uzstādīšanas;

4.4.1.2.

nevienu grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu gaismas caurlaidīgo daļu nav iespējams noņemt, vienlaikus nenoņemot apstiprinājuma marķējumu.

4.4.2.

Katra luktura identifikācijas simbolu atbilstoši noteikumiem, uz kā pamata ir piešķirts apstiprinājums, kopā ar atbilstošajām grozījumu sērijām, kuras ietver jaunākos būtiskos tehniskos grozījumus, kas šajos noteikumos izdarīti līdz apstiprinājuma izsniegšanas dienai, norāda:

4.4.2.1.

vai nu uz atbilstošās gaismu izstarojošās virsmas,

4.4.2.2.

vai grupā, lai katrs no grupētajiem, kombinētajiem vai savstarpēji apvienotajiem lukturiem būtu skaidri identificējams (sk. trīs iespējamos piemērus 2. pielikumā).

4.4.3.

Viena apstiprinājuma marķējuma elementu lielums nedrīkst būt mazāks nekā atsevišķas atzīmes minimālais lielums, kas paredzēts noteikumos, uz kuru pamata ir izsniegts apstiprinājums.

4.4.4.

Katram apstiprinātajam tipam piešķir apstiprinājuma numuru. Viena un tā pati nolīguma puse nedrīkst piešķirt to pašu numuru citam grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu tipam, uz ko attiecas šie noteikumi.

4.5.

Marķējumam un simbolam, kas minēti 4.3.1. un 4.3.2. punktā, jābūt neizdzēšamiem un skaidri salasāmiem arī tad, kad pagrieziena lukturis ir uzstādīts uz transportlīdzekļa.

4.6.

Šo noteikumu 2. pielikumā ir iekļauti atsevišķa luktura (1. attēls) un grupētu, kombinētu vai savstarpēji apvienotu lukturu (2. attēls) apstiprinājuma marķējuma piemēri, kuros ietverti visi iepriekš minētie papildu simboli, kuros burts “K” apzīmē pagrieziena lukturi.

4.7.

Apstiprinājuma marķējuma jābūt skaidri salasāmam un neizdzēšamam. To var izvietot uz ierīces iekšējās vai ārējās (caurspīdīgas vai necaurspīdīgas) daļas, kuru nevar atdalīt no gaismu izstarojošās ierīces caurspīdīgās daļas. Jebkurā gadījumā marķējumam jābūt redzamam, kad ierīce ir uzstādīta transportlīdzeklim vai kad ir atvērta transportlīdzekļa tāda kustīgā daļa kā motora pārsegs vai bagāžnieka pārsegs, vai durvis.

5.   VISPĀRĪGI NORĀDĪJUMI

5.1.

Katram paraugam jāatbilst turpmāk norādītajām specifikācijām.

5.2.

Pagrieziena lukturus projektē un izgatavo tā, lai neatkarīgi no iespējamās vibrācijas tie normālos lietošanas apstākļos turpinātu darboties pietiekami labi un saglabātu šajos noteikumos paredzētos raksturlielumus.

5.3.

Ja tiek izmantoti gaismas avota moduļi, jāpārliecinās par sekojošo:

5.3.1.

gaismas avota moduļa(-u) konstrukcijai jābūt tādai, lai:

a)

katru gaismas avota moduli varētu pievienot tikai paredzētajā pareizajā pozīcijā un lai to varētu noņemt, tikai izmantojot darbarīku(-us);

b)

ja ierīces korpusā ir izmantots vairāk nekā viens gaismas avota modulis, gaismas avota moduļus ar atšķirīgiem raksturlielumiem tajā pašā luktura korpusā nevarētu savstarpēji apmainīt;

5.3.2.

gaismas avota modulim(-ļiem) jābūt nodrošinātam(-iem) pret manipulācijām;

5.3.3.

gaismas avota moduļa konstrukcijai jābūt tādai, lai neatkarīgi no darbarīka(-u) izmantošanas to nevarētu mehāniski aizstāt ar apstiprinātu nomaināmu gaismas avotu.

5.4.

Izmantojot nomaināmus gaismas avotus:

5.4.1.

var izmantot jebkuras(-u) kategorijas vai kategoriju gaismas avotu(-us), kas apstiprināts(-i) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 37 un/vai Noteikumiem Nr. 128, ar nosacījumu, ka Noteikumos Nr. 37 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā, un Noteikumos Nr. 128 un to grozījumu sērijās, kas ir spēkā tipa apstiprinājuma pieteikuma iesniegšanas dienā, nav noteikti lietošanas ierobežojumi;

5.4.2.

ierīces konstrukcijai jābūt tādai, lai gaismas avotu varētu piestiprināt tikai pareizajā pozīcijā;

5.4.3.

gaismas avota patronai jāatbilst raksturlielumiem, kas minēti Starptautiskās elektrotehnikas komisijas (IEC) publikācijā 60061. Jāizmanto patronu datu lapa atkarībā no gaismas avota kategorijas.

6.   IZSTAROTĀS GAISMAS STIPRUMS

6.1.

Katra parauga izstarotās gaismas stiprums nedrīkst būt mazāks kā minimālais stiprums un lielāks nekā maksimālais stiprums, kas noteikti 6.2. un 6.3. punktā. Stiprumu mēra pret atskaites asi turpmāk norādītajos virzienos (izsaka leņķa grādos no atskaites ass). Testa punkti ir norādīti lukturim, kas uzstādīts transportlīdzekļa kreisajā pusē; lukturim, kas uzstādīts transportlīdzekļa labajā pusē, apzīmējuma “L” vietā izmanto apzīmējumu “R”.

6.2.

Ierīcei, kas uzstādīta kreisajā pusē, minimālais gaismas stiprums norādītajos mērījumu punktos ir šāds:

1)

2,5D – 30L: 240 cd

2)

2,5D – 45L: 400 cd

3)

2,5D – 60L: 240 cd

Tādas pašas vērtības simetriski piemēro ierīcei, kas uzstādīta labajā pusē (sk. 3. pielikumu)

6.3.

Izstarotās gaismas stiprums visos virzienos nedrīkst pārsniegt:

a)

300 cd virs 1,0U (L un R taisnei);

b)

600 cd starp horizontālo plakni un 1,0U (L un R taisnei); un

c)

14 000 cd zem 0,57D (L un R taisnei).

6.4.

Ja vienā lukturī ir vairāk nekā viens gaismas avots, lukturim jāatbilst prasībai par minimālo gaismas stiprumu, ja nedarbojas kāds no gaismas avotiem, un, kad darbojas visi gaismas avoti, luktura izstarotās gaismas stiprums nedrīkst pārsniegt maksimālo stiprumu.

7.   TESTA PROCEDŪRA

7.1.

Lukturim ar nomaināmu gaismas avotu, ja tas nav aprīkots ar elektronisku gaismas avota kontroles iekārtu, bet ir aprīkots ar ierīcei paredzētās kategorijas bezkrāsainu vai krāsainu standarta gaismas avotu, padod šādu spriegumu:

a)

lai kvēlspuldzes(-džu) gadījumā iegūtu standarta gaismas plūsmu, kas noteikta attiecīgās kategorijas kvēlspuldzei;

b)