15.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/1

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 230/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, (1)

tā kā:

(1)	Šī regula ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, un tā aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1717/2006 (2), kuras darbības termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Miera saglabāšana, konfliktu novēršana, starptautiskās drošības stiprināšana un palīdzība iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, pieder pie Eiropas Savienības ārējās darbības galvenajiem mērķiem, kas, inter alia, izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā. Krīzes un konflikti, kas ietekmē valstis un reģionus, un citi faktori – terorisms, organizētā noziedzība, dzimuma vardarbība, klimata pārmaiņas, kiberdrošības problēmas un drošības apdraudējumi, ko izraisa dabas katastrofas, – apdraud stabilitāti un drošību. Lai risinātu šos jautājumus efektīvi un savlaicīgi, ir vajadzīgi īpaši finanšu resursi un finanšu instrumenti, kas varētu papildināt humānās palīdzības un ilgtermiņa sadarbības instrumentus.

(3)

Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības programmu vardarbīgu konfliktu novēršanai, uzsverot Savienības politisko apņemšanos konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem Savienības ārējo attiecību mērķiem un atzīstot, ka attīstības sadarbības instrumenti var veicināt minētā mērķa sasniegšanu. Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumos par konflikta novēršanu ir vēlreiz apliecināts, ka minētā programma ir lietderīgs politisks pamats turpmākiem Savienības konfliktu novēršanas pasākumiem. Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos apstiprināja koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu.

(4)

Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumos par ES reakciju uz nestabilām situācijām un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par drošību un attīstību (arī 2007. gada 19. novembris) bija uzsvērts, ka saiknei starp attīstību un drošību būtu jābūt Savienības stratēģijas un politikas pamatā, lai sekmētu politikas saskaņotību attīstībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam un kopumā nodrošinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību. Konkrētāk, Padome secināja, ka turpmākajā darbā attiecībā uz drošību un attīstību būtu jāiekļauj ietekme, kāda uz drošības un attīstības aspektiem ir klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu pārvaldes jautājumiem un migrācijai.

(5)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju, bet 2008. gada 11. decembrī – tās īstenošanas ziņojuma kopīgo analīzi. Paziņojumā ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” Komisija arī norādīja uz lielo nozīmi, kāda ir sadarbībai ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām, jo īpaši, lai apkarotu vairāku veidu draudus, piemēram, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un terorismu.

(6)

Paziņojumā ar nosaukumu “ES atbilde uz nestabilām situācijām – iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti” Komisija atzina to, cik būtisks ir Savienības ieguldījums miera un stabilitātes sekmēšanā, cīnoties pret vardarbības izpausmēm un nedrošības un vardarbīgu konfliktu pamatcēloņiem. Ar šo regulu būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana.

(7)

Padome 2008. gada 8. decembrī apstiprināja visaptverošu pieeju attiecībā uz Savienības veiktu ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, atzīstot miera, drošības, attīstības un dzimumu līdztiesības jautājumu ciešo saikni. Savienība ir nemitīgi aicinājusi pilnībā īstenot programmu “Sievietes, miers un drošība”, kas izklāstīta attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību apkarot vardarbību pret sievietēm konfliktu situācijās un veicināt sieviešu līdzdalību miera veidošanā.

(8)

ES Stratēģiskajā satvarā un rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā, ir aicināts izstrādāt darbības norādes, lai nodrošinātu cilvēktiesību ņemšanu vērā, izstrādājot un īstenojot terorisma apkarošanas palīdzības pasākumus, un ir uzsvērts, ka cilvēktiesību īstenošanas jomā Savienības prioritāte ir izskaust spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un ievērot pienācīgu procesu (tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību).

(9)	Demokrātija un cilvēktiesības Savienības attiecībās ar trešām valstīm ir izvirzītas priekšplānā un tālab būtu jāuzskata par šīs regulas principiem.

(10)

Eiropadomes 2004. gada 25. marta paziņojumā par terorisma apkarošanu tika aicināts iekļaut pretterorisma mērķus ārējā atbalsta programmās. Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijā, ko Padome pieņēma 2005. gada 30. novembrī, tika aicināts pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm un Apvienoto Nāciju Organizāciju terorisma apkarošanā. Padomes 2011. gada 23. maija secinājumos par saiknes uzlabošanu starp terorisma apkarošanas iekšējiem un ārējiem aspektiem bija izteikts aicinājums Regulu (EK) Nr. 1717/2006 izveidotā Stabilitātes instrumenta stratēģiskās plānošanas ietvaros stiprināt to kompetento iestāžu veiktspēju, kas iesaistītas terorisma apkarošanā trešās valstīs.

(11)

Regulu (EK) Nr. 1717/2006 pieņēma ar mērķi dot Savienībai iespēju konsekventi un integrēti reaģēt uz krīzes un iespējamas krīzes situācijām, novērst konkrētus globālus un starpreģionālus draudus drošībai un palielināt gatavību krīzēm. Šīs regulas mērķis ir ieviest pārskatītu instrumentu, kas pamatojas uz pieredzi ar Regulu (EK) Nr. 1717/2006, lai palielinātu Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī drošībai radīto draudu un problēmu novēršanā.

(12)

Pasākumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt paredzētiem, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti LES 21. pantā un LESD 208. un 212. pantā. Tie var būt papildinoši, un tiem vajadzētu būt saskaņotiem ar pasākumiem, ko Savienība pieņem, lai īstenotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus saskaņā ar LES V sadaļu, un pasākumiem, ko tā pieņem saskaņā ar LESD Piekto daļu. Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai katra saskaņā ar savām pilnvarām nodrošinātu šādu konsekvenci.

(13)

Šai regulai vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību, kā noteikts ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (3). Augstās pārstāves 2010. gada paziņojums par politisko atbildību apstiprināja principus – dialogu un apspriešanos ar Eiropas Parlamentu, kā arī informācijas sniegšanu un ziņošanu tam.

(14)

Vajadzības gadījumā Komisijai un EĀDD būtu regulāri un bieži jāveic viedokļu un informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu. Papildus tam, saskaņā ar attiecīgiem iestāžu nolīgumiem šajā jautājumā, Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekļuve dokumentiem, lai, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, izmantotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (4) paredzētās pārbaudes tiesības.

(15)	Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (5).

(16)	Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz plānošanas un īstenošanas pasākumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(17)	Ņemot vērā šo īstenošanas aktu iezīmes, jo īpaši to politikas ievirzes raksturu un ietekmi uz budžetu, to pieņemšanā principā būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu apmēra pasākumu gadījumā.

(18)	Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešama ātra reaģēšana no Savienības puses.

(19)

Savienībai būtu jācenšas panākt pieejamo resursu pats efektīvākais pielietojums, lai panāktu tās ārējās darbības optimālu ietekmi. Tas būtu jāsasniedz ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī radot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Tam būtu jāietver arī ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai izveidoto programmu savstarpēja stiprināšana.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikposmam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta lietās, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(22)	Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (7) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Ar šo regulu tiek izveidots instruments (“Stabilitātes un miera veicināšanas instruments”), ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, uzlabojot Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī globālu un starpreģionālu draudu novēršanā.

2.   Savienība saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem īsteno attīstības sadarbības, kā arī finanšu, ekonomiskās un tehniskās sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un citiem valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

3.   Šajā regulā termins “pilsoniskās sabiedrības dalībnieki” nozīmē nevalstiskas organizācijas, pirmiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējās politikas jomu ārējo dimensiju. Citas struktūras vai dalībnieki, kas nav uzskaitīti šajā punktā, var saņemt finansējumu, kad tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

4.   Šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:

a)	ātri veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, kas ir paredzēti, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot nosacījumus, kas ir būtiski nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu Savienības ārpolitikas un darbību īstenošanu saskaņā ar LES 21. pantu;

b)	palīdzēt novērst konfliktus un nodrošināt spējas un gatavību risināt situācijas, pirms un pēc krīzes, un veidot mieru; un

c)	novērst konkrētus globālus un starpreģionālus miera, starptautiskās drošības un stabilitātes apdraudējumus.

2. pants

Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība

1.   Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Savienības vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz partnervalstīm un jo īpaši 2. punktā minēto pasākumu mērķiem, kā arī citiem atbilstīgiem Savienības pasākumiem.

2.   Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var papildināt pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļu un LESD piekto daļu, un ir saskanīgi ar tiem. Veicot saskaņā ar šo regulu pieņemtus pasākumus, pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli.

3.   Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu palīdzībai, ko piešķir saskaņā ar Savienības instrumentiem ārējai palīdzībai, un to sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu, un to plāno un īsteno tādā veidā, lai attiecīgā gadījumā veicinātu saskaņā ar minētajiem instrumentiem veikto darbību nepārtrauktību.

4.   Kad vien iespējams, tostarp plānošanā, tiek ietverti šādi transversāli jautājumi:

a)	demokrātijas un labas pārvaldības veicināšana;

b)	cilvēktiesību un humanitāro tiesību veicināšana, tostarp bērnu tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības;

c)	nediskriminēšana;

d)	dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana;

e)	konfliktu novēršana; un

f)	klimata pārmaiņas.

5.   Saskaņā ar šo regulu nefinansē darbības, kuras ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (9) darbības jomā un kuras atbilst kritērijiem finansējuma saņemšanai saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

6.   Lai uzlabotu Savienības un dalībvalstu atbalsta pasākumu efektivitāti un papildināmību un novērstu dubultfinansējumu, Komisija veicina Savienības un dalībvalstu veikto darbību ciešu koordināciju gan lēmumu pieņemšanas, gan darbību izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu. Komisija var nākt klajā ar iniciatīvām veicināt šādu koordināciju. Papildus minētajam Komisija nodrošina koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS PALĪDZĪBAS VEIDI

3. pants

Palīdzība, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes gadījumā, lai novērstu konfliktus

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību, ko sniedz šādās ārkārtas un neparedzētās situācijās:

a)	ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās;

b)	situācijās, kas var apdraudēt demokrātiju, sabiedrisko kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai personu aizsardzību un drošību, jo īpaši attiecībā uz tām personām, kuras ir pakļautas dzimuma vardarbībai nestabilitātes situācijās; vai

c)	situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis.

Šādu palīdzību var sniegt arī situācijās, kad Savienība ir piemērojusi starptautisku nolīgumu svarīgāko elementu klauzulas, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktā minētā tehniskā un finansiālā palīdzība var būt:

a)	atbalsts, sniedzot tehnisku un loģistikas palīdzību, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskas un reģionālas organizācijas un valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sekmētu uzticības veidošanu, starpniecību, dialogu un izlīgumu;

b)	atbalsts tam, lai tiktu īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās vai pēckonflikta valstīs;

c)	atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

d)

atbalsts demokrātisku un plurālistisku valsts iestāžu izveidei, tostarp pasākumiem, ar ko sekmē sieviešu lomu šādās iestādēs, efektīvu civilo pārvaldi un drošības sistēmas civilu pārraudzīšanu, kā arī pasākumiem tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un visu veidu nelegālo tirdzniecību;

e)

atbalsts saskaņā ar starptautiskiem standartiem cilvēktiesību un tiesiskuma jomā izveidotām starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem, ar ko tiesiskā ceļā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības;

f)

atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, mājokļu, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu un būtisko ražošanas jaudu atjaunošanu, un citiem pasākumiem saimniecisko darbību atsākšanai, nodarbinātības veidošanai un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo minimālo apstākļu nodrošināšanai;

g)	atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;

h)	atbalsts pasākumiem, ar kuriem mazina bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;

i)

atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociāli ekonomiskās problēmas saistībā ar kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanos attiecīgajā teritorijā. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var ietvert inter alia izglītošanu par riskiem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī ar to saistītu krājumu iznīcināšanu;

j)	atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem ir paredzēti, lai apkarotu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem;

k)	atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā viņu neaizsargātību pret dzimuma vardarbību;

l)	atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, ar ko nodrošina sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;

m)	atbalsts pasākumiem, ar ko veicina un aizsargā cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;

n)	atbalsts sociāli ekonomiskiem pasākumiem, ar ko sekmē taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā;

o)

atbalsts pasākumiem, lai saistībā ar politisko un drošības situāciju risinātu pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās iespējamo ietekmi, tostarp pasākumiem, ar kuriem krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā, nodrošina to kopienu vajadzības, uz kurām pārceļas civiliedzīvotāji;

p)	atbalsts pasākumiem, ar ko veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmē tās līdzdalību politikas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos, un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;

q)

atbalsts pasākumiem, ko veic tādu dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, kas apdraud stabilitāti, un sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumos, kas saistīti ar pandēmiju, kad trūkst Savienības humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumu, vai gadījumos, kad šie pasākumi ir jāpapildina.

3.   Situācijās, kas šā panta minētas 1. punktā, Savienība var sniegt arī tehnisku un finansiālu palīdzību, kas nav skaidri minēta šā panta 2. punktā. Šādu palīdzību sniedz, veicot tikai 7. panta 2. punktā minētos ārkārtas palīdzības pasākumus, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)	tie ietilpst šīs regulas vispārējā darbības jomā un atbilst 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

b)	to ilgums ir ierobežots līdz 7. panta 2. punktā paredzētajam termiņam;

c)	tos parasti veiktu saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem vai ar citiem šīs regulas komponentiem, bet tādēļ, ka attiecīgajā situācijā ir jārīkojas steidzami, tie būtu jārisina ar krīzes vai iespējamas krīzes novēršanas pasākumiem.

4. pants

Palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzēm

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību. Šāda palīdzība attiecas uz atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir Savienības un tās partneru spēju veidošana un stiprināšana, lai novērstu konfliktus, veidotu mieru un risinātu vajadzības, kas rodas pirms krīzes un pēc tās, ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, un valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cenšoties:

a)	politikas veidošanā un politikas īstenošanā veicināt agrīnu brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi;

b)	sekmēt un vairot spējas veicināt uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu, īpaši lai novērstu spriedzi starp kopienām;

c)	stiprināt spējas, lai piedalītos un izvietotu spēkus civilās stabilizācijas misijās;

d)	uzlabot atjaunošanas procesus pēc konfliktiem un katastrofām saistībā ar politisko un drošības situāciju;

e)	ierobežot to, ka dabas resursus izmanto konfliktu finansēšanai, un atbalstīt to, lai iesaistītās personas ievērotu tādas iniciatīvas kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma, jo īpaši attiecībā uz to, lai vietējā mērogā īstenotu efektīvu kontroli pār dabas resursu ieguvi un tirdzniecību.

2.   Šajā pantā minētie pasākumi:

a)	ietver zinātības nodošanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, riska vai draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmācību un pakalpojumu sniegšanu;

b)	palīdz vēl vairāk attīstīt strukturālo dialogu par miera veidošanas jautājumiem;

c)	var ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu miera un valsts veidošanas darbību atbalstam.

5. pants

Palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī iespējamu apdraudējumu novēršanai

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību šādās jomās:

a)	draudi sabiedriskajai kārtībai, personu aizsardzībai un drošībai, kritiskajai infrastruktūrai un sabiedrības veselībai;

b)	ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un aktīvām vielām un kodolmateriāliem vai aktīvajām kodolvielām saistītu tīši radītu, nejaušu vai dabiskas izcelsmes risku mazināšana un gatavība tiem;

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās palīdzība attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:

a)	to tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu, kā arī to civilo iestāžu spēju stiprināšana, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, un visu veidu nelegālo tirdzniecību un nodrošina efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli;

b)

draudu novēršana kritiskajai infrastruktūrai, kas var ietvert starptautiskus pārvadājumus, tostarp pasažieru un kravas transportu, enerģijas ražošanu un sadali, elektroniskos informācijas un sakaru tīklus. Pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisku standartu īstenošanu riska apzināšanā, neaizsargātības analīzē, gatavībā ārkārtas situācijām, brīdinājumu un seku pārvaldībā;

c)	piemērotas rīcības nodrošināšana, ja rodas ievērojami draudi sabiedrības veselībai, tostarp pēkšņas epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi;

d)	to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību.

3.   Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem:

a)	prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver divas vai vairākas trešās valstis, kuras ir skaidri izteikušas politisko gribu risināt radušās problēmas. Sadarboties cīņā pret terorismu var arī ar atsevišķām valstīm, reģioniem vai starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām;

b)	tie šajā jomā ir īpaši vērsti uz labu pārvaldi un ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

c)

attiecībā uz palīdzību iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem pret terorismu vērstu tiesību aktu izstrādei un stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu īstenošanai un izmantošanai, tādu procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā, kas ir saskaņotas ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un kas atbilst starptautiskajām tiesībām, demokrātiskas kontroles un iestāžu uzraudzības mehānismu nostiprināšanai, kā arī vardarbīga radikālisma novēršanai;

d)	attiecībā uz palīdzību saistībā ar narkotiku problemātiku pienācīgu uzmanību velta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā kaitējuma samazināšanai;

4.   Palīdzība 1. punkta b) apakšpunktā minētajās jomās attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:

a)	civilo pētījumu veicināšana, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā;

b)	atbalsts drošības praksei civilos objektos, kur tiek uzglabāti vai civilo pētījumu programmu vajadzībām tiek izmantoti jutīgi ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie materiāli un aktīvās vielas un kodolmateriāli vai aktīvās kodolvielas;

c)

īstenojot Savienības sadarbības politiku un tās mērķus, atbalsta sniegšana civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami tādu ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, sanācijai vai pārveidošanai, par kuriem paziņots, ka tie vairs nav aizsardzības programmas daļa;

d)

to kompetento civilās pārvaldes iestāžu spēju palielināšana, kas ir iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un aktīvo vielu un kodolmateriālu vai aktīvo kodolvielu nelegālu tirdzniecību (tostarp to ražošanas vai piegādes iekārtām);

e)	tiesiskā regulējuma un iestāžu spēju pilnveidošana divējāda lietojuma preču eksporta efektīvas kontroles ieviešanai un piemērošanai, tostarp reģionālās sadarbības pasākumi;

f)	efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, ārkārtas situāciju paredzēšanas, reaģēšanas uz krīzēm, kā arī spējas veikt vides attīrīšanas pasākumus izveide.

III SADAĻA

PLĀNOŠANA UN ĪSTENOŠANA

6. pants

Vispārīgās pamatnostādnes

Savienības palīdzību sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014:

a)	regulas 7. pantā minētajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu reaģēšanas programmām;

b)	regulas 8. pantā minētajiem tematiskiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām;

c)	gada rīcības programmām, individuāliem pasākumiem un īpašiem pasākumiem;

d)	atbalsta pasākumiem.

7. pants

Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas

1.   Šīs regulas 3. pantā paredzēto Savienības atbalstu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.

2.   Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajās situācijās Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri atbilst 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Šādu ārkārtas palīdzības pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu kopējais ilgums nav vairāk par 36 mēnešiem.

3.   Ja ārkārtas palīdzības pasākums izmaksā vairāk nekā EUR 20 000 000, šo pasākumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumu, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 20 000 000, tā informē Padomi par tā veidu un mērķiem un par plānoto finansējumu. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

5.   Pēc iespējas ātrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākuma pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc minētās pieņemšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu, kontekstu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar Savienības esošo un plānoto reaģēšanu.

6.   Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai iedibinātu vai atjaunotu būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Savienības ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai.

Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem.

7.   Komisija savlaicīgi pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par 3. pantā paredzētās Savienības palīdzības plānošanu un īstenošanu, tostarp par paredzētā finansējuma apmēru, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus.

8. pants

Tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas

1.   Tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu atbalsta sniegšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti nodrošina satvaru sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

2.   Tematisko stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst atbalsta efektivitātes principiem, piemēram, partnerattiecības, koordināciju un attiecīgā gadījumā saskaņošanu. Šajā nolūkā nodrošina tematisko stratēģijas dokumentu atbilstību un nedublēšanos ar plānošanas dokumentiem, kas ir apstiprināti vai pieņemti saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem.

Tematiskie stratēģijas dokumenti principā balstās uz Savienības vai attiecīgā gadījumā attiecīgo dalībvalstu dialogu ar iesaistīto partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālajām un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgās valsts vai reģiona pietiekamu atbildības uzņemšanos par plānošanas procesu.

Plānošanas procesa agrīnā posmā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību un papildināmību.

3.   Katram tematiskajam stratēģijas dokumentam pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā ir apkopotas Savienības finansējumam izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti, darbības rādītāji un Savienības palīdzības sniegšanas grafiks.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka indikatīvos finanšu piešķīrumus katrai to programmai, ņemot vērā attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzības un konkrētās grūtības. Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt kā summas diapazonu.

4.   Komisija tematiskos stratēģijas dokumentus apstiprina un daudzgadu indikatīvās programmas pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī tematisko stratēģijas dokumentu vai daudzgadu indikatīvās programmas būtiskas pārskatīšanas gadījumā.

5.   Pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā, nepiemēro tematisko stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu nebūtisku grozījumu vai tehnisku pielāgojumu gadījumā, pārvietojot līdzekļus starp indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem katrai prioritārajai jomai vai palielinot vai samazinot sākotnējā indikatīvā finanšu piešķīruma summu par ne vairāk kā 20 %, taču nepārsniedzot EUR 10 000 000, ar noteikumu, ka šādi grozījumi vai tehniski pielāgojumi neietekmē šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus.

Šādā gadījumā par grozījumiem vai tehniskiem pielāgojumiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstu pārstāvjiem 11. pantā minētajā komitejā.

6.   Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kas saistīti ar vajadzību pēc ātras Savienības rīcības, Komisija var izdarīt izmaiņas tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktu.

7.   Izstrādājot jebkādus plānus vai plānu pārskatus pēc Regulu (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā iekļautos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

9. pants

Pilsoniskā sabiedrība

Šajā regulā paredzēto pasākumu sagatavošana, plānošana, īstenošana un pārraudzība tiek veikta, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, cik vien tas ir iespējams un lietderīgi.

10. pants

Cilvēktiesības

1.   Komisija nodrošina, ka pasākumi, kas saskaņā ar šo regulu pieņemti saistībā ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, tiek īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

2.   Saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju Komisijas izstrādā darbības norādes, ar ko nodrošina cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un īstenojot 1. punktā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību. Skaidri noteiktu cilvēktiesību perspektīvu iekļauj arī pasākumos, ar ko risina kiberdrošības un kibernoziedzības apkarošanas jautājumus.

3.   Komisija rūpīgi uzrauga 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu šādas īstenošanas atbilstību minētajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā. Komisija iekļauj ar to saistītu informāciju savos regulārajos ziņojumos.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Komiteja

Komisijai palīdz komiteja (“Stabilitātes un miera instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

12. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES, jo īpaši ar tā 9. pantu.

13. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir EUR 2 338 719 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

3.   Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam

a)	vismaz 70 procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. pants, un

b)	deviņus procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 4. pants.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

---

(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums Nr. 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(6)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(7)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).

---

---

15.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/11

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 231/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vēra Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai Eiropa 2020” Komisija noteica regulējumu Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, tostarp Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA II).

(2)

Tā kā 2013. gada 31. decembrī spēku zaudēja Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (4) un tādēļ, lai uzlabotu Savienības ārējās darbības efektivitāti, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam būtu jāsaglabā ārējās palīdzības plānošanas un sniegšanas regulējums. Savienības paplašināšanās politiku būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot īpašu instrumentu ārējās darbības finansēšanai. Tādēļ būtu jāizveido IPA II.

(3)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, var iesniegt pieteikumu, lai to uzņem Savienībā. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā atbilst dalības kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka pievienošanās nepārsniedz Savienības spēju integrēt jauno dalībvalsti. Minētie kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem.

(4)

Paplašināšanās stratēģija, kas balstās uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un saziņu, apvienojumā ar Savienības spēju integrēt jaunas dalībvalstis, joprojām ir pamats atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Pievienošanās procesa pamatā ir objektīvi kritēriji un tā principa piemērošana, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām pieteikuma iesniedzējām valstīm, no kurām katra ir jāvērtē pēc pašas nopelniem. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm.

(5)

Paplašināšanās process nostiprina mieru, demokrātiju un stabilitāti Eiropā un dod Eiropas Savienībai lielākas iespējas risināt globālas problēmas. Paplašināšanās procesa pārveidojošais spēks rosina tālejošas politiskas un ekonomiskas reformas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, dodot labumu arī Eiropas Savienībai kopumā.

(6)

Eiropadome kandidātvalsts statusu ir piešķīrusi Islandei, Melnkalnei, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Turcijai un Serbijai. Tā ir apstiprinājusi Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu. Neskarot nostājas par statusu vai jebkādus turpmākus lēmumus, kas jāpieņem Eiropadomei vai Padomei, valstis, kuras izmanto šādas Eiropas perspektīvas radītās priekšrocības un kurām vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss, var uzskatīt par potenciālajām kandidātvalstīm tikai šīs regulas īstenošanas nolūkos. Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāpiešķir visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

(7)

Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Palīdzība būtu jāsniedz arī atbilstīgi nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, un saskaņā ar Eiropas un pievienošanās partnerībām. Palīdzībai vajadzētu būt vērstai galvenokārt uz izraudzītu skaitu politikas jomu, kuras palīdzēs I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Palīdzībai būtu jāveicina arī saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu un īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei (“Eiropas 2020 stratēģija”) mērķus un pakāpeniski panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Būtu jāstiprina saskaņotība starp finansiālo palīdzību un vispārējo progresu, kas panākts pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā.

(8)

Lai ņemtu vērā izmaiņas paplašināšanās politikas regulējumā vai būtiskus notikumus I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto palīdzības tematisko prioritāšu pielāgošanu un atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju un ir minētajiem saņēmējiem būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības.

(10)

I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Savienības palīdzībai saskaņā ar šo regulu būtu jādod savs ieguldījums, lai sasniegtu mērķi paaugstināt ar klimatu saistīto izdevumu daļu Savienības budžetā vismaz līdz 20 %.

(11)	Savienībai būtu jāsniedz arī atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz pieredzi, dotu ieguvumu visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstīs guvušas reformu procesā.

(12)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Vajadzētu palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi – gan programmās, kuras īsteno valdības struktūras, gan pilsoniskās sabiedrības kā tiešas Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi.

(13)

Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka indikatīvos stratēģijas dokumentos, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir izstrādājusi sadarbībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz to konkrētajām vajadzībām un paplašināšanās programmu, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Stratēģijas dokumentos būtu arī jānosaka politikas jomas, kuras būtu jāatbalsta, izmantojot palīdzību, un, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, būtu jānosaka indikatīvi Savienības līdzekļu piešķīrumi pa politikas jomām un pa gadiem, tostarp prognozētie ar klimatu saistītie izdevumi. Būtu jāparedz pietiekams elastīgums, lai aptvertu jaunas vajadzības un sniegtu stimulus snieguma uzlabošanai. Stratēģijas dokumentos būtu jānodrošina saskaņotība ar I pielikumā uzskaitīto saņēmēju centieniem un atbilstība tiem, kā atspoguļots to valsts budžetā, un, tos izstrādājot, būtu jāņem vērā citu līdzekļu devēju sniegtais atbalsts. Lai ņemtu vērā iekšējos un ārējos apstākļus, stratēģijas dokumenti būtu pēc vajadzības jāpārskata un jārediģē.

(14)

Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību, un panākumus, izpildot dalības kritērijus.

(15)

Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību. Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē, lai katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā parlaments pārraudzītu minētajam saņēmējam sniegto palīdzību.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras attiecas uz stratēģijas dokumentiem, plānošanas dokumentiem un konkrētiem noteikumiem, ar kuriem izveido šādus vienotus nosacījumus, un tās būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to orientāciju uz politiku vai to finansiālo ietekmi, šādu aktu pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot pasākumus ar nelielu finansiālu ietekmi. Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.

(17)	Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/2006 (6) 3. panta īstenošanai.

(18)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(19)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības instrumentu ārējai darbībai saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju starp IPA II, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(20)	Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu pāreju no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, uz IPA II un šīs regulas piemērošanas ilgumu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas ilgumu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgais mērķis

Ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“IPA II”) atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus to politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo, sociālo un ekonomisko reformu pieņemšanā un īstenošanā, kuras minētajiem saņēmējiem ir jāveic, lai atbilstu Savienības vērtībām, un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm nolūkā pievienoties Savienībai.

Ar šādu atbalstu IPA II dos ieguldījumu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju stabilitātē, drošībā un labklājībā.

2. pants

Konkrēti mērķi

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, lai saskaņā ar katra I pielikumā uzskaitītā saņēmēja vajadzībām, kā arī ar tā individuālo paplašināšanās programmu tiktu sasniegti šādi konkrēti mērķi:

a)

atbalsts politiskajām reformām, inter alia veicot pasākumus, ar ko: i) stiprina demokrātiju un tās iestādes, tostarp neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, un tiesiskumu, tostarp tā īstenošanu; ii) veicina un aizsargā cilvēktiesības un pamatbrīvības, nodrošina labāku to personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritātēm, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu, interseksuāļu un transpersonu tiesību ievērošanu, veicina dzimumu līdztiesību, diskriminācijas apkarošanu un iecietību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un kultūru daudzveidības ievērošanu; iii) veicina reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības; iv) veicina samierināšanas, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus; v) cīnās pret korupciju un organizēto noziedzību; vi) stiprina publisko pārvaldi un labu pārvaldību visos līmeņos; vii) īsteno spēju veidošanas pasākumus tiesībaizsardzības uzlabošanai, robežu pārvaldībai un migrācijas politikas īstenošanai, tostarp migrācijas plūsmu pārvaldībai; viii) veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību; ix) uzlabo sociālo dialogu un stiprina sociālo partneru spējas;

b)

atbalsts ekonomiskai, sociālai un teritoriālai attīstībai, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, inter alia veicot pasākumus, ar ko: i) sasniedz Savienības standartus ekonomikā, tostarp funkcionējošu tirgus ekonomiku, kā arī fiskālā un ekonomikas pārvaldībā; ii) īsteno ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā, vienlaikus sekmējot mērķu sasniegšanu sociālajā un vides jomā; iii) veicina nodarbinātību un darba ņēmēju mobilitāti, sekmē kvalitatīvu darbvietu izveidi un cilvēkkapitāla attīstību; iv) veicina sociālo un ekonomisko iekļaušanu, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp personām ar invaliditāti, bēgļiem un pārvietotām personām; v) sekmē iekļaujošu un integrētu izglītības sistēmu un saglabā un atjauno kultūras mantojumu; vi) pilnveido fizisko kapitālu, tostarp uzlabo infrastruktūru un savienojumus ar Savienību un reģionālajiem tīkliem; vii) stiprina pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas spējas;

c)

I pielikumā uzskaitīto saņēmēju spēju stiprināšana visos līmeņos, lai tie varētu izpildīt saistības, kas izriet no dalības Savienībā, atbalstot pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis, kā arī tā pieņemšanu, īstenošanu un izpildi, tostarp gatavošanos pārvaldīt Savienības struktūrfondus, kohēzijas fondus, un Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai;

d)	reģionālās integrācijas un teritoriālās sadarbības stiprināšana, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (10) darbības jomā iekļaujot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis.

2.   Virzību uz 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu uzrauga un novērtē, pamatojoties uz iepriekš definētiem, skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā uz valstij specifiskiem un izvērtējamiem rādītājiem, kuri inter alia aptver:

a)

to, kas panākts tādās jomās kā demokrātijas stiprināšana, tiesiskums un neatkarīga un efektīva tiesu sistēma, cilvēktiesību ievērošana, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesību ievērošana, pamatbrīvību, dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, samierināšana, labas kaimiņattiecības un bēgļu atpakaļuzņemšana, un jo īpaši manāmu rezultātu sasniegšana minētajās jomās;

b)

to, kas panākts saistībā ar sociālekonomiskajām un fiskālajām reformām, ar kurām tiek risināts strukturālās un makroekonomikas nelīdzsvarotības jautājums; sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģiju pamatotību un efektivitāti, progresu virzībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un iekļaujošas un integrējošas izglītības, kvalitatīvu mācību un nodarbinātības izveidi, tostarp ar IPA II starpniecību izmantojot publiskas investīcijas, un to, kas panākts, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi;

c)	to, kas panākts, tiesību aktus saskaņojot ar Savienības acquis, tostarp manāmus tā īstenošanas rezultātus; to, kas panākts ar Savienību saistītu institucionālo reformu īstenošanā, tostarp pāreja uz saskaņā ar šo regulu sniegtas palīdzības netiešu pārvaldību;

d)	to, kas panākts, veidojot un stiprinot labu pārvaldību, un administratīvās, institucionālās un līdzekļu apgūšanas spējas visos līmeņos, tostarp piemērotus cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu ar acquis saistītos tiesību aktus;

e)	reģionālās un teritoriālās sadarbības iniciatīvas un tirdzniecības plūsmu attīstību.

3.   Rādītājus, kas minēti 2. punktā, izmanto, lai attiecīgā gadījumā uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu sniegumu. Izvērtējot IPA II palīdzības rezultātus, kā atsauces punktu ņem vērā regulas 4. pantā minētos Komisijas ikgadējos ziņojumus. Attiecīgos darbības rādītājus definē un iekļauj 6. un 7. pantā minētajos stratēģijas dokumentos un programmās un tos nosaka tā, lai progresu varētu vērtēt objektīvi un visu laiku un vajadzības gadījumā – visās programmās.

3. pants

Politikas jomas

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu galvenokārt sniedz šādās politikas jomās:

a)	reformas, gatavojoties dalībai Savienībā, un saistītā iestāžu un spēju veidošana;

b)	sociālekonomiskā un reģionālā attīstība;

c)	nodarbinātība, sociālā politika, izglītība, dzimumu līdztiesības veicināšana un cilvēkresursu attīstība;

d)	lauksaimniecība un lauku attīstība;

e)	reģionālā un teritoriālā sadarbība.

2.   Ar palīdzību visās šā panta 1. punktā minētajās politikas jomās atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus 1. un 2. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā, jo īpaši ar politikas reformām, tiesību aktu tuvināšanu, spēju veidošanu un investīcijām.

Attiecīgos gadījumos īpašu uzmanību velta labai pārvaldībai, tiesiskumam un cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību.

3.   Palīdzība 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajās politikas jomās var ietvert tādu pasākumu finansēšanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (15).

4.   Palīdzību politikas jomā, kas noteikta 1. punkta e) apakšpunktā, jo īpaši var izmantot, lai finansētu vairāku valstu vai horizontālus pasākumus, kā arī pārrobežu, starptautiskus un starpreģionālus sadarbības pasākumus.

4. pants

Palīdzības regulējums

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Komisija nodrošina palīdzības un paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

2.   Palīdzība tiek paredzēta un pielāgota I pielikumā uzskaitīto saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā vajadzīgos papildu centienus, lai nodrošinātu atbilstību dalības kritērijiem, kā arī minēto saņēmēju spējas. Palīdzība tiek diferencēta pēc apjoma un intensitātes atbilstīgi vajadzībām, saistībām reformu jomā un minēto reformu īstenošanas rezultātiem. Tās mērķis galvenokārt ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem izstrādāt un īstenot nozaru reformas. Nozaru politika un stratēģijas ir visaptverošas, un tās palīdz sasniegt konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. panta 1. punktā.

3.   Atbilstīgi 2. panta 1. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem II pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzības sniegšanai, ņemot vērā I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas. Katra no minētajām tematiskajām prioritātēm var palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus konkrētus mērķus.

4.   Saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzību sniedz pārrobežu sadarbībai gan starp I pielikumā izklāstītajiem saņēmējiem, gan starp viņiem un dalībvalstīm vai valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 nolūkā veicināt labas kaimiņattiecības, veicināt Savienības integrāciju un sekmēt sociālekonomisko attīstību. III pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzībai teritoriālās sadarbības jomā.

5. pants

Atbilstība, saskaņotība un savstarpējā papildināmība

1.   Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu atbilst Savienības politikai. Tā atbilst nolīgumiem starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un ievēro to daudzpusējo nolīgumu saistības, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sniedz ieguldījumu Savienības saistību īstenošanā attiecībā uz palīdzības sniegšanas lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp publicējot informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu, nodrošinot to, ka dati ir starptautiski salīdzināmi un tiem var viegli piekļūt, tos var kopīgi izmantot un publicēt.

3.   Komisija, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un citiem Savienības, dalībvalstu un EIB sniegtās palīdzības veidiem, tostarp rīkojot regulāras un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana.

4.   Komisija, dalībvalstis un EIB nodrošina savu attiecīgo palīdzības programmu koordināciju, lai, sniedzot palīdzību, palielinātu efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši vietējā līmenī, un koordinācija ir būtisks posms dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos.

5.   Lai palielinātu palīdzības sniegšanas efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordināciju un savstarpējo papildināmību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un vienībām, piemēram, ar starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, kā arī ar līdzekļu devējiem ārpus Savienības.

6.   Gatavojot, īstenojot un uzraugot palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija būtībā darbojas partnerībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Ja nepieciešams, partnerībā tiek iekļautas kompetentās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas tiek stiprinātas, tostarp attiecīgā gadījumā kā palīdzības tiešās saņēmējas.

II SADAĻA

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

6. pants

Stratēģijas dokumenti

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, pamatojoties uz valsts vai starpvalstu indikatīvajiem stratēģijas dokumentiem (“stratēģijas dokumenti”), ko Komisija partnerībā ar I ielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņēmusi uz Savienības daudzgadu finanšu shēmas laiku – laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

2.   Stratēģijas dokumentos tiek definētas prioritātes rīcībai, lai sasniegtu mērķus attiecīgajās 3. pantā minētajās politikas jomās, kuras atbalsta saskaņā ar šo regulu atbilstīgi, attiecīgi, 1. un 2. pantā minētajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem. Stratēģijas dokumentus pieņem saskaņā ar 4. pantā izklāstīto palīdzības regulējumu un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valsts stratēģijas.

3.   Stratēģijas dokumentos ietver Savienības finansējuma indikatīvu sadalījumu pa politikas jomām, ja vajadzīgs, un pa gadiem un paredz iespēju risināt jaunas vajadzības, neskarot iespēju apvienot palīdzību dažādās politikas jomās. Stratēģijas dokumentos ir iekļauti rādītāji, lai novērtētu virzību uz stratēģijas dokumentos iekļauto mērķu sasniegšanu.

4.   Komisija ik gadu izvērtē stratēģijas dokumentu īstenošanu un to, vai tie joprojām ir svarīgi, ņemot vērā 4. pantā minētā politikas regulējuma attīstību. Komisija informē 13. panta 1. punktā minēto komiteju par minētā izvērtējuma rezultātiem un var izteikt priekšlikumu pārskatīt šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un/vai programmas un attiecīgos gadījumos 7. panta 1. punktā minētos pasākumus. Minētos stratēģijas dokumentus pārskata arī termiņa vidusposmā, un vajadzības gadījumā tos koriģē.

5.   Komisija pieņem šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un to pārskatītās versijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III SADAĻA

ĪSTENOŠANA

7. pants

Plānošana

1.   Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu īsteno tieši, netieši vai kopīgā pārvaldībā, izmantojot programmas un pasākumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantā, un saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūrām un procedūrām, ko Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 13. pantu. Parasti palīdzību sniedz, īstenojot gada vai daudzgadu valsts vai starpvalstu programmas, kā arī pārrobežu sadarbības programmas, kas izveidotas saskaņā ar 6. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un ko izstrādājuši attiecīgie šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji un/vai attiecīgā gadījumā Komisija.

2.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskata ziņojuma (“starpposma pārskata ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

8. pants

Pamatnolīgumi un papildu nolīgumi

1.   Komisija un attiecīgie I pielikumā uzskaitītie saņēmēji slēdz pamatnolīgumus par palīdzības īstenošanu.

2.   Vajadzības gadījumā starp Komisiju un attiecīgajiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem vai to īstenošanas iestādēm var slēgt papildu nolīgumus par palīdzības īstenošanu.

9. pants

Horizontālie noteikumi

1.   Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 7. panta 1. punktā minētās programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kuri citādi nebūtu tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar 1. pantu, ja īstenojamai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes.

2.   Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniedz ieguldījumu saskaņā ar šo regulu izveidotajās programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm. ERAF ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar 4. pantu Regulā (ES) Nr. 1299/2013. Minēto ieguldījumu izmanto saskaņā ar šo regulu.

3.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

4.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu pārrobežu sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

5.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu programmās vai pasākumos, kurus ievieš kā daļu no makroreģionālas stratēģijas un kuros piedalās I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumu. Konkrētāk, pēc starpposma pārskata ziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz minētajā starpposma pārskata ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza II pielikumu.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Turpmāku īstenošanas noteikumu pieņemšana

Papildus Regulā (ES) Nr. 236/2014 paredzētajiem noteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru tiek pieņemti konkrēti noteikumi, ar ko paredz vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus.

13. pants

Komiteja

1.   Izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteju (“IPA II komiteja”), un tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   IPA II komiteja palīdz Komisijai attiecībā uz visām politikas jomām, kas minētas 3. pantā. IPA II komitejas kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

14. pants

Rezultātu atalgošana

1.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos nosaka, ka paliek pieejams pienācīgs palīdzības apmērs, lai atsevišķu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju varētu atalgot par:

a)	īpašu virzību, kas panākta nolūkā nodrošināt atbilstību dalības kritērijiem; un/vai

b)	efektīvu pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu, panākot īpaši labus rezultātus attiecībā uz konkrētiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajā stratēģijas dokumentā.

2.   Ja kāda I pielikumā uzskaitītā saņēmēja panāktais progress un/vai rezultāti joprojām ir būtiski zemāki par tiem līmeņiem, par ko stratēģijas dokumentos panākta vienošanās, Komisija attiecīgi pielāgo piešķīrumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pienācīgu summu atliek šā panta 1. punktā minētajiem atalgojumiem, un to piešķir, pamatojoties uz izvērtējumu par rezultātiem un progresu vairāku gadu garumā, bet ne vēlāk kā, attiecīgi, 2017. un 2020. gadā. Tiek ņemti vērā darbības rādītāji, kas minēti 2. panta 2. punktā un noteikti stratēģijas dokumentos.

4.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos paredzētajā indikatīvajā Savienības līdzekļu sadalē ņem vērā iespēju piešķirt attiecīgos papildu līdzekļus, pamatojoties uz panāktajiem rezultātiem un/vai progresu.

15. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 11 698 668 000 pašreizējās cenās. Līdz 4 % no finansējuma piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.

2.   Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas satvarā apstiprina gada apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (16) 18. panta 4. punktu no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, proti, no Attīstības sadarbības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (17), EKI, IPA II un Partnerības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (18), tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no partnervalstīm Regulas (ES) 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēro Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu nodrošina, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums ir ietverts plānošanā, kas paredzēta šajā regulā, atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisko pārmaiņu gadījumā atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

---

(1)  OV C 11, 15.1.2013., 77. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.).

(7)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un par konkrētiem noteikumiem saistībā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12. 2013., 487. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valsīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

15.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/27

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 232/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)	Ar šo regulu izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) kā vienu no instrumentiem, ar kuru tiek sniegts tiešs atbalsts Eiropas Savienības ārējai politikai. Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (4), kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

(2)	Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantā ir paredzēts, ka Savienībai jāveido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.

(3)

Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) Savienība Eiropas kaimiņvalstīm piedāvā priviliģētas attiecības, kas veidotas, pamatojoties uz abpusēju apņemšanos ievērot un veicināt demokrātijas un cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības vērtības, kā arī tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības principus. Tā turpmāk attiecīgā gadījumā nodrošinās sistēmu pastiprinātai mobilitātei un tiešiem personiskiem kontaktiem, jo īpaši ar vīzu izsniegšanas atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un konkrētos gadījumos paredzot vīzu režīma liberalizāciju.

(4)

Kopš īstenošanas sākuma EKP ir stiprinājusi attiecības ar partnervalstīm un sniegusi konkrētu labumu gan Savienībai, gan tās partneriem, tostarp uzsāktas reģionālās iniciatīvas un sniegts atbalsts demokratizācijai Eiropas kaimiņattiecībās. Vairākas svarīgas norises Eiropas kaimiņattiecībās bija par iemeslu visaptverošai stratēģiskai pārskatīšanai 2011. gadā. Pārskats inter alia sniedz lielāku atbalstu partnervalstīm, kuras apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un īstenot reformas saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz stimulu (“vairāk par vairāk”) un savstarpējās pārskatatbildības principu, partnerību ar sabiedrību un individuālāku pieeju katrai partnervalstij. Ar šo regulu būtu jāizveido skaidra saikne starp EKP sistēmu un atbalstu, ko sniedz saskaņā ar šo regulu.

(5)

Ar šo regulu būtu jāatbalsta tādu politikas iniciatīvu īstenošana, kuras ir palīdzējušas veidot EKP – Austrumu partnerība starp Savienību un tās austrumu kaimiņvalstīm, Partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai un Savienība Vidusjūrai ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.Ar šo regulu būtu jāatbalsta arī reģionālas sadarbības īstenošanu, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, inter alia saistībā ar Ziemeļu dimensijas politiku vai Melnās jūras reģiona sinerģiju, kā arī – galvenokārt pārrobežu sadarbības pasākumu gadījumā –makroreģionālo stratēģiju ārējās darbības aspektus.

(6)

Šīs regulas mērķus būtu jātiecas sasniegt, Savienības atbalsta sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā pienācīgi iesaistot ārējās darbības partnerus, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, ņemot vērā to, cik svarīga ir to nozīme. Ar šo regulu turklāt būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju stiprināšana, lai nodrošinātu efektīvu vietējo pārskatatbildību un līdzdalību un lai pilntiesīgi piedalītos demokratizācijas procesā.

(7)	Ar šo regulu atzīst, ka Krievijas Federācijai ir īpašs statuss gan kā Savienības kaimiņvalstij, gan kā stratēģiskam partnerim šajā reģionā.

(8)

Atbalsts saskaņā gan ar šo regulu, gan ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) būtu jāpiešķir pārrobežu sadarbības programmām starp dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm un/vai Krievijas Federāciju, no otras puses (“citas pārrobežu sadarbībā iesaistītas valstis”), kas tiek īstenotas gar Savienības ārējām robežām, lai veicinātu integrētu un ilgtspējīgu reģionālo attīstību un sadarbību starp blakus esošiem pierobežas apgabaliem un harmonisku teritoriālo integrāciju visā Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm. Lai pārrobežu sadarbība būtu sekmīga, attiecīgos gadījumos ir svarīgi procedūras saskaņot ar procedūrām Eiropas teritoriālās sadarbības kontekstā.

(9)

Turklāt ir svarīgi veicināt un atvieglot sadarbību starp Savienību un tās partneriem, un citām iesaistītajām valstīm to kopīgajās interesēs, jo īpaši, vislabāk un visefektīvāk koordinējot sniegtos resursus un apvienojot resursus no Savienības budžeta iekšējiem un ārējiem instrumentiem, jo īpaši tam, kas sekmē pārrobežu sadarbību un reģionālās sadarbības projektus, Savienības interesēm atbilstīgus infrastruktūras projektus, kuros iesaistītas kaimiņvalstis, un citas sadarbības jomas.

(10)

Pārrobežu sadarbībā vajadzētu spēt piedalīties arī Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstu teritoriālajām vienībām gar robežām un to palīdzības saņēmēju attiecīgajām teritoriālajām vienībām, kas atrodas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (5) I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos. EEZ valstīm līdzdalība pārrobežu sadarbības programmās arī turpmāk būtu jānodrošina no saviem resursiem.

(11)

Paredzēts, ka dalībvalstis, partnervalstis un citas iesaistītās valstis, kas piedalās pārrobežu sadarbībā un reģionālajā sadarbībā, nodrošinās līdzfinansējumu. Tādējādi tiks stiprināta valsts atbildība, palielināti programmām pieejamie finanšu resursi un veicināta vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanās.

(12)	Lai saskaņotu šajā regulā un Eiropas teritoriālās sadarbības regulā lietoto terminoloģiju, pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas dokumenti būtu jādēvē par kopīgajām darbības programmām.

(13)

Atbalstam, kas tiek sniegts kaimiņos esošajām jaunattīstības valstīm saistībā ar EKP izveidoto sistēmu, būtu jāatbilst Savienības ārējās politikas mērķiem un principiem un jo īpaši tās attīstības politikai un kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Būtu jānodrošina arī to atbilstība Savienības iekšpolitikas un iekšējo instrumentu ārējām dimensijām.

(14)

Savienībai būtu jācenšas panākt pieejamo resursu pats efektīvākais pielietojums, lai panāktu tās ārējās darbības optimālu ietekmi. Tas būtu jāsasniedz ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī radot sinerģijas starp EKI, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Tā rezultātā programmām, kas izveidotas ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, būtu vienai otra savstarpēji jāpastiprina.

(15)	ES un Āfrikas kopīgajai stratēģijai ir būtiska nozīme attiecībās ar Ziemeļāfrikā esošajām Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm.

(16)

Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo to politikas jomu saskaņotība, efektivitāte un papildināmība, kas attiecas uz sadarbību ar kaimiņvalstīm. Lai nodrošinātu, ka Savienības sadarbības politika un dalībvalstu sadarbības politika savstarpēji papildina un pastiprina viena otru, ir nepieciešama kopīga plānošana, kas būtu jāīsteno vienmēr, kad tas ir iespējams un vajadzīgs. Būtu jānodrošina arī pienācīga sadarbība un koordinācija ar citiem trešo valstu līdzekļu devējiem.

(17)	Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts pēc būtības būtu jāpieskaņo partnervalstu un – attiecīgos gadījumos arī Krievijas Federācijas – attiecīgajām valstu vai vietējām stratēģijām un pasākumiem.

(18)	Komisijai būtu jāmeklē risinājumi, kā visefektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus, piemērojot finanšu instrumentus ar sviras efektu. Šādu efektu varētu pastiprināt, atļaujot izmantot un atkārtoti izmantot no finanšu instrumentiem ieguldītos un ar tiem radītos finanšu līdzekļus.

(19)

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem, kas skar Savienību un kura risināšanai nepieciešama steidzama rīcība starptautiskā līmenī. Atbilstīgi nodomam, kas paziņots Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu “Budžets Eiropai 2020” un paredz budžeta līdzekļu proporcionālās daļas palielināšanu ar klimatu sasaistītiem jautājumiem līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina šā mērķa sasniegšana.

(20)	Stabila un Savienības iekšējā tirgus noteikumiem atbilstīga sistēma sadarbībai ar kaimiņvalstīm enerģētikas un resursu jomā palīdz uzlabot Savienības drošību šajā ziņā.

(21)	Dzimumu līdztiesība, pie mazākumgrupām piederošu personu tiesības, diskriminācijas un nevienlīdzības novēršana ir transversāli mērķi visos pasākumos, kas tiek īstenoti, pamatojoties uz šo regulu.

(22)

Attiecībās ar saviem partneriem visā pasaulē Savienība ir apņēmusies veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo taisnīgumu, kā arī starptautiski atzīto nodarbinātības standartu, arī bērnu nodarbinātības izskaušanas, un daudzpusējo vides aizsardzības nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu.

(23)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta lietās, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(24)

Kamēr vien ilgst izdevumu cikls, ar samērīgu pasākumu palīdzību būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses, tostarp preventīvi novēršot, konstatējot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētus, kļūdaini izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus un attiecīgā gadījumā nosakot sankcijas. Minētie pasākumi būtu jāveic atbilstīgi piemērojamiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

(25)

Lai pielāgotu Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prioritāšu saraksta Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu un finansiālo piešķīrumu katram programmas veidam grozījumiem saskaņā ar šo regulu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)	Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(27)	Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz daudzgadu vienoto atbalsta satvaru, citiem plānošanas dokumentiem un īstenošanas noteikumiem, ar ko nosaka īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(28)	Šādu īstenošanas aktu pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā šo īstenošanas tiesību aktu raksturu, jo īpaši tajos noteikto politikas virzienu vai ar tiem saistīto finansiālo ietekmi, izņemot finansiāli nelielu pasākumu gadījumus.

(29)	Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(30)	Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatoriskās struktūras un darbības noteikumi ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(31)

Saskaņā ar šo regulu Savienība ir vispiemērotākais palīdzības sniedzējs tām kaimiņvalstīm, kurām pieskaņošanās Savienības noteikumiem un standartiem ir viens no galvenajiem politikas mērķiem. Atsevišķos gadījumos atbalstu ir iespējams sniegt vienīgi Savienības līmenī. Arī pieredze, ko dalībvalstis ir guvušas pārejas periodā, var palīdzēt sekmīgi īstenot reformas Eiropas kaimiņvalstīs un veicināt universālu vērtību respektēšanu Eiropas kaimiņvalstīs.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(33)	Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

Vispārīgais mērķis un darbības joma

1.   Ar šo regulu tiek izveidots Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), lai turpinātu virzīties uz kopīgas labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kas aptver Savienību un I pielikumā minētās valstis un teritorijas (“partnervalstis”), veidojot īpašas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, miers un drošība, savstarpēja pārskatatbildība un kopīga apņemšanās respektēt universālās vērtības, kas ir demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar LES.

2.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, izmanto pārrobežu sadarbībā iesaistīto partnervalstu un apgabalu labā. To var izmantot arī Savienības un partnervalstu kopīgam labumam.

3.   Tāpat Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var izmantot, lai Krievijas Federācija varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, reģionālā sadarbībā, kurā piedalās Savienība, un attiecīgās daudzvalstu programmās, tostarp sadarbībā izglītības jomā, jo īpaši studentu apmaiņās.

4.   Savienība veicina, attīsta un stiprina tās pamatā esošās vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību un to ievērošanu, kā arī vienlīdzības un tiesiskuma principus, izmantojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un ievērojot starptautisko tiesību principus. Šajā regulā paredzētais finansējums attiecīgi atbilst minētajām vērtībām un principiem, kā arī Savienības saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ņemot vērā attiecīgās Savienības politikas jomas un nostājas.

2. pants

Savienības atbalsta konkrētie mērķi

1.   Šajā regulā noteiktais Savienības atbalsts ir vērsts uz to, lai veicinātu uzlabotu politisko sadarbību, patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, pakāpenisku ekonomisko integrāciju un pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, un jo īpaši, lai īstenotu partnerības un sadarbības nolīgumus, asociācijas nolīgumus un citus spēkā esošus vai turpmākus nolīgumus un kopīgus rīcības plānus vai līdzvērtīgus dokumentus.

2.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir jo īpaši šādiem mērķiem:

a)

veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu, vienlīdzības principus, visu veidu diskriminācijas apkarošanu, izveidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, sekmēt labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, stiprināt iestāžu spējas visos līmeņos un attīstīt plaukstošas pilsoniskās sabiedrības, ietverot sociālos partnerus;

b)

nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot ieguldījumus, īpaši starpsavienojumu attīstībā;

c)

radīt apstākļus likumīgas migrācijas labākai organizācijai un labi pārvaldītas cilvēku mobilitātes pastiprināšanai, spēkā esošu vai turpmāku, atbilstīgi vispārējai pieejai migrācijai un mobilitātei noslēgtu nolīgumu īstenošanai un tiešu personisku kontaktu veicināšanai, jo īpaši saistībā ar kultūras, izglītības, profesionāliem un sporta pasākumiem;

d)

sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību visos aspektos; mazināt nabadzību, tostarp veicinot privātā sektora attīstību, un samazināt sociālo atstumtību; veicināt spēju veidošanu zinātnes, izglītības un jo īpaši augstākās izglītības, tehnoloģiju, pētniecības un inovācijas jomā; sekmēt iekšējo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicināt lauku attīstību, sekmēt sabiedrības veselību; un atbalstīt vides aizsardzību, rīcību klimata jomā un ātru atgūšanos pēc katastrofām;

e)	veicināt uzticības veidošanos, labas kaimiņattiecības un citus pasākumus, kas paaugstina drošību visos tās veidos un novērš un atrisina konfliktus, tostarp ieilgušus konfliktus;

f)	uzlabot sadarbību apakšreģionālajā, reģionālajā un Eiropas kaimiņvalstu līmenī, kā arī pārrobežu sadarbību.

3.   Panta 1. un 2. punktā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu novērtē, jo īpaši izmantojot attiecīgos Savienības periodiskos pārskatus par EKP īstenošanu, un 2. punkta a), d) un e) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz starptautisko organizāciju un citu attiecīgo struktūru noteiktajiem rādītājiem; 2. punkta b), c) un d) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz to, cik lielā mērā partnervalstis ir pārņēmušas Savienības tiesisko regulējumu; un 2. punkta c) un f) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz attiecīgo nolīgumu un sadarbības pasākumu skaitu.

Šie rādītāji, ko izmanto konkrēto mērķu novērtēšanai, būs iepriekš noteikti, skaidri, pārskatāmi un attiecīgā gadījumā konkrētai valstij speciāli un izmērāmi, un tie inter alia ietver pienācīgi uzraudzītas demokrātiskas vēlēšanas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, neatkarīgu tiesu varu, sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumos, korupcijas līmeni, tirdzniecības plūsmas, dzimumu līdztiesību un rādītājus, ar kuriem iespējams novērtēt iekšējo ekonomisko nevienlīdzību, tostarp nodarbinātības līmeni.

4.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var izmantot arī citās attiecīgās jomās, ja tas atbilst EKP vispārējiem mērķiem.

3. pants

Politikas satvars

1.   Ievērojot atbildības principu, šīs regulas kopējo politikas satvaru Savienības atbalsta programmu plānošanai un īstenošanai saskaņā ar šo regulu veido partnerības un sadarbības nolīgumi, asociācijas nolīgumi un citi spēkā esoši vai turpmāki nolīgumi, kas reglamentē attiecības ar partnervalstīm, atbilstīgie Komisijas paziņojumi, Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, kā arī attiecīgie samitu paziņojumi vai secinājumi, kas pieņemti, ministriem tiekoties ar EKP iesaistītajām partnervalstīm, arī Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai kontekstā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

2.   Galvenais atsauces punkts, lai noteiktu prioritātes Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu un izvērtētu 2. panta 3. punktā minētajās jomās sasniegto, ir rīcības plāni vai citi līdzīgi kopīgi pieņemti dokumenti, piemēram, asociācijas programmas, kas noslēgti starp partnervalstīm un Savienību divpusējā un daudzpusējā formā, tostarp attiecīgos gadījumos Austrumu partnerības un EKP dienvidu dimensijas satvarā.

3.   Ja Savienība un partnervalstis nav noslēgušas 1. punktā minētos nolīgumus, Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var sniegt, ja to uzskata par lietderīgu Savienības politikas mērķu sasniegšanai, un to plāno, pamatojoties uz šiem mērķiem un ņemot vērā attiecīgās valsts vajadzības.

4. pants

Diferenciācija, partnerība un līdzfinansēšana

1.   Savienības atbalsts saskaņā ar šo regulu, ko sniedz katrai partnervalstij saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir balstīts uz stimulējošu pieeju, un tiek diferencēts pēc atbalsta sniegšanas veida un apjoma, ņemot vērā turpmāk minētos elementus, kas atspoguļo partnervalsts

a)	vajadzības, par kurām spriež pēc tādiem rādītājiem kā iedzīvotāju skaits un attīstības līmenis;

b)	apņemšanos īstenot politisko, ekonomisko un sociālo reformu mērķus, par kuriem ir panākta savstarpēja vienošanās, un panākumus šo mērķu īstenošanā;

c)	apņemšanos veidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, un panākumus šā mērķa īstenošanā;

d)	partnerību ar Savienību, tostarp šīs partnerības mērķu vērienīgumu;

e)	absorbcijas spēju un Savienības atbalsta saskaņā ar šo regulu potenciālo ietekmi.

Šādu atbalstu atspoguļo 7. pantā minētajos daudzgadu plānošanas dokumentos.

2.   Pēc 7. pantā minēto plānošanas dokumentu pieņemšanas un neskarot citus elementus, kas minēti 1. punktā, partnervalstīm piedāvāto pieejamo resursu daļu saskaņā ar stimulējošu pieeju pielāgos tā, lai tā galvenokārt atbilstu šo valstu sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā un konsolidēšanā un to politisko, ekonomisko un sociālo reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās.

Daudzvalstu jumta programmām, šo daļu nosaka saskaņā ar šo valstu sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā, ņemot vērā arī to sasniegumus tādu reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās un kas veicina minētā mērķa sasniegšanu.

Partnervalstu sasniegumus regulāri izvērtē, jo īpaši izmantojot EKP progresa ziņojumus, kuros ir ietvertas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Atbalstu var pārskatīt, ja novērojama nopietna un ilgstoša stāvokļa pasliktināšanās.

3.   Šī stimulējošā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpēju kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Nopietnas un ilgstošas stāvokļa pasliktināšanās gadījumā šādu atbalstu var palielināt.

4.   Eiropas Parlaments un Padome regulāri apmainās viedokļiem par stimulējošo pieeju, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu.

5.   Šajā regulā paredzēto Savienības atbalstu principā nosaka sadarbībā ar saņēmējiem. Atbilstīgi attiecīgajam gadījumam Savienības atbalsta sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā partnerībā iesaista šādas sadarbībā iesaistītās personas:

a)	valsts un vietējās iestādes; un

b)	pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

tostarp ar konsultācijām un savlaicīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai dodot tām iespēju veikt šajā procesā nozīmīgus uzdevumus.

6.   Partnervalstis un citas iesaistītās valstis principā līdzfinansē šajā regulā noteikto Savienības atbalstu, šim nolūkam izmantojot valsts līdzekļus, saņēmēju iemaksas vai citus avotus. Neskarot pienākumu ievērot citus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) paredzētos nosacījumus, līdzfinansēšanas prasības var nepiemērot pienācīgi pamatotos gadījumos un ja tas ir vajadzīgs pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko dalībnieku attīstības atbalstam, jo īpaši attiecībā uz nelielām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5. pants

Saskaņotība un līdzekļu devēju koordinācija

1.   Šo regulu īsteno saskaņoti ar visām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām. Šajā nolūkā pasākumus, ko finansē, pamatojoties uz šo regulu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītos pasākumus, īsteno, pamatojoties uz sadarbības politikas dokumentiem, kas minēti 3. panta 1. punktā un 2. punktā, kā arī uz Savienības īpašajām interesēm, politikas prioritātēm un stratēģijām. Šādos pasākumos ņem vērā saistības, kas noteiktas daudzpusējos nolīgumos un starptautiskajās konvencijās, kurām Savienība un partnervalstis ir pievienojušās.

2.   Savienība, dalībvalstis un EIB nodrošina saskaņotību starp atbalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz šo regulu, un citu Savienības, dalībvalstu un Eiropas finanšu iestāžu sniegto atbalstu.

3.   Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas ar mērķi uzlabot atbalsta sniegšanas un politiskā dialoga efektivitāti un lietderību un novērst finansēšanas pārklāšanos saskaņā ar atzītiem darbības koordinācijas stiprināšanas principiem ārējā atbalsta jomā un politikas un procedūru saskaņošanas principiem. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu būtiskās informācijas apmaiņu dažādos atbalsta cikla posmos, jo īpaši starp personām, kas darbojas uz vietas. Vienmēr, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, īsteno kopīgu plānošanu. Kad to nevar panākt, lai nodrošinātu visaugstāko koordinācijas pakāpi, apsver citus pasākumus, piemēram, deleģēto sadarbību un nodošanas pasākumus.

Komisija sniedz informāciju par kopīgo plānošanu ar dalībvalstīm ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā, un tajā iekļauj ieteikumus gadījumiem, kad kopīgā plānošana nav pilnībā sasniegta.

4.   Savienība saziņā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos pasākumus, tostarp rīko konsultācijas plānošanas procesa sākumposmā, lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, pienācīgu koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un struktūrām, tostarp ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, privātajiem un politiskajiem fondiem un trešo valstu līdzekļu devējiem.

5.   Regulas 7. panta 2. un 3. punktā minētie dokumenti, ciktāl iespējams, attiecas arī uz citu Savienības līdzekļu devēju darbībām.

II SADAĻA

LĪDZEKĻU INDIKATĪVĀ PLĀNOŠANA UN PIEŠĶIRŠANA

6. pants

Programmu veidi

1.   Šajā regulā noteikto Savienības atbalstu plāno, izmantojot:

a)	divpusējās programmas, kas attiecas Savienības uz atbalstu vienai partnervalstij;

b)

daudzvalstu programmas, kuras attiecas uz visām vai vairākām partnervalstīm kopīgām problēmām, balstoties uz Austrumu partnerības un EKP dienvidu dimensijas prioritātēm un ņemot vērā darbu, kas tiek veikts saistībā ar Savienību Vidusjūrai, kā arī reģionālu un apakšreģionālu sadarbību, galvenokārt starp divām vai vairākām partnervalstīm, tostarp arī Ziemeļu dimensijas un Melnās jūras reģiona sinerģijas satvarā. Saskaņā ar 1. panta 3. punktu šādās programmās var iesaistīt Krievijas Federāciju;

c)

pārrobežu sadarbības programmas, kuras attiecas uz sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām partnervalstīm un/vai Krievijas Federāciju (“citas pārrobežu sadarbībā iesaistītas valstis”), no otras puses, kas norisinās gar attiecīgo Savienības ārējās robežas kopīgo daļu.

2.   Savienības atbalsta prioritātes saskaņā ar šo regulu ir izklāstītas II pielikumā.

3.   Šajā regulā noteikto Savienības atbalstu īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 un šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām programmām – arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas paredz īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, kā minēts šīs regulas 12. pantā.

7. pants

Līdzekļu plānošana un indikatīvā piešķiršana valsts un daudzvalstu indikatīvajām programmām

1.   Finanšu indikatīvos piešķīrumus valstu programmām nosaka, balstoties uz 4. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Attiecībā uz valstīm, kurām pastāv šīs regulas 3. panta 2. punktā minētie dokumenti, pieņem vispārēju daudzgadu vienoto atbalsta shēmu saskaņā ar Kopējās īstenošanas Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru Minētajā atbalsta shēmā:

a)	pārbauda progresu, kas panākts attiecībā uz politikas satvaru, izskata iepriekš saskaņoto mērķu sasniegšanu un izvērtē pašreizējo stāvokli attiecībās starp Savienību un partnervalsti, tostarp šīs valsts apņēmību, īstenojot partnerību ar Savienību;

b)

nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes, galvenokārt izvēloties no prioritātēm, kuras noteiktas šīs regulas 3. panta 2. punktā minētajos dokumentos un partnervalstu stratēģijās vai plānos, ja minētās stratēģijas vai plāni atbilst vispārējam politikas satvaram, un attiecībā uz kurām Savienības regulārajos izvērtējumos konstatēta nepieciešamība piešķirt atbalstu;

c)	norāda gaidāmos rezultātus un

d)	nosaka indikatīvo finansējuma līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Indikatīvos piešķīrumus katrā vienotajā atbalsta shēmā nosaka diapazona veidā ne vairāk kā 20 % apjomā no minētajiem piešķīrumiem.

Vienotās atbalsta shēmas darbības laiks principā atbilst tā attiecīgā dokumenta darbības laikam, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punktā.

3.   Attiecībā uz valstīm, kurām šīs regulas 3. panta 2. punktā minētie dokumenti nepastāv, pieņem vispārējo plānošanas dokumentu, tostarp stratēģiju un daudzgadu indikatīvo programmu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar dokumentu:

a)	nosaka Savienības atbildes stratēģiju, pamatojoties uz attiecīgās valsts situācijas analīzi un tās attiecībām ar Savienību, kā arī uz partnervalstu stratēģijām vai plāniem, ja minētās stratēģijas un plāni atbilst vispārējam politikas satvaram;

b)	nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes;

c)	norāda gaidāmos rezultātus un

d)	nosaka finansējuma indikatīvo līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Attiecīgie finanšu indikatīvie piešķīrumi tiks noteikti diapazona veidā ne vairāk kā 20 % apmērā no minētajiem piešķīrumiem. Plānošanas dokumentam ir atbilstīgs daudzgadu darbības termiņš.

4.   Attiecībā uz daudzvalstu programmām pieņem vispārēju plānošanas dokumentu, tostarp stratēģiju un daudzgadu indikatīvo programmu, saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Tas

a)	nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes attiecībā uz reģionu vai apakšreģionu, attiecīgā gadījumā atspoguļojot prioritātes, kas pieņemtas Austrumu partnerības vai Savienības Vidusjūrai satvarā;

b)	norāda gaidāmos rezultātus un

c)	nosaka finansējuma indikatīvo līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Finanšu indikatīvos piešķīrumus daudzvalstu programmām nosaka, balstoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem.

Plānošanas dokumentam ir atbilstīgs daudzgadu darbības termiņš.

5.   Vienotās atbalsta shēmas dokumentus vajadzības gadījumā pārskata, ņemot vērā arī attiecīgos Savienības periodiskos pārskatus un darbu, ko veic kopējas iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar partnervalstīm, un tos var pārstrādāt saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Plānošanas dokumentus, kas minēti šā panta 3. un 4. punktā, pārskata starpposma pārskatīšanā vai vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, un tos var pārstrādāt saskaņā ar to pašu procedūru.

6.   Lai veicinātu 4. panta 1.a punktā minētās stimulējošās pieejas īstenošanu, summu aptuveni 10 % apmērā no finansējuma, kas noteikts 17. panta 1. punktā, piešķir daudzvalstu jumta programmām, kas papildinās 7. panta 2. punktā un 3. punktā minētos valstu finanšu piešķīrumus. Attiecīgajos Komisijas lēmumos, ar kuriem izveido minētās jumta programmas, precizē, kuras valstis var saņemt piešķīrumus, savukārt lēmumi par faktiskajiem piešķīrumiem tiks pieņemti, pamatojoties uz sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā un to reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās un kas veicina minētā mērķa sasniegšanu.

7.   Ja ir efektīvāk jāīsteno Savienības un partnervalstu kopīgām interesēm atbilstīgi pasākumi tādās jomās kā transnacionālā sadarbība un starpsavienojumi, šajā regulā noteikto finansējumu var apvienot ar finansējumu, kas noteikts saskaņā ar citām Savienības regulām. Šādā gadījumā Komisija nolemj, saskaņā ar kuru noteikumu kopumu jāveic īstenošana.

8.   Dalībvalstis tiek iesaistītas plānošanas procesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktu. Īpaši cieši tajā iesaista tās dalībvalstis un citus līdzekļu devējus, kuri apņēmušies plānot savu atbalstu kopā ar Savienību. Vajadzības gadījumā plānošanas dokumentos var iekļaut arī šo dalībvalstu un citu līdzekļu devēju iemaksas.

9.   Ja dalībvalstis un citi līdzekļu devēji ir apņēmušies kopīgi plānot savu atbalstu, vienoto atbalsta shēmu un 3. un 4. punktā minētos plānošanas dokumentus var aizstāt ar kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu, ja vien tas atbilst minētajos punktos noteiktajām prasībām.

10.   Krīzes gadījumā vai gadījumā, kad ir apdraudēta demokrātija, tiesiskums vai cilvēktiesības un pamatbrīvības, vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā var veikt plānošanas dokumentu ad hoc pārskatīšanu. Šādā ārkārtas pārskatīšanā nodrošina, ka tiek saglabāta saskaņotība starp Savienības politikas jomām, Savienības atbalstusaskaņā ar šo regulu, un atbalstu, kas tiek piešķirts no citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai. Ārkārtas pārskatīšanas rezultātā var pieņemt pārstrādātus plānošanas dokumentus. Šādā gadījumā Komisija nosūta pārstrādātos plānošanas dokumentus zināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas.

11.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

III SADAĻA

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

8. pants

Ģeogrāfiskā attiecināmība

1.   Šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās pārrobežu sadarbības programmas var izstrādāt attiecībā uz:

a)

sauszemes robežām, ietverot teritoriālās vienības, kas atbilst Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) 3. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības gar sauszemes robežu starp dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, neskarot iespējamos pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sadarbības pasākuma saskaņotību un nepārtrauktību, un saskaņā ar 9. panta 4. punktu;

b)

jūras robežām, ietverot teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības gar jūras robežu starp dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, kuras atrodas ne vairāk kā 150 km attālumā viena no otras, neskarot iespējamos pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sadarbības pasākuma saskaņotību un nepārtrauktību;

c)	uz teritorijām ap jūras baseiniem, ietverot piekrastes teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 2. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības pie jūras baseina, kas kopīgs dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm.

2.   Teritoriālajām vienībām, kas piekļaujas 1. punktā minētajām vienībām, var atļaut iesaistīties pārrobežu sadarbībā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu pastāvošo sadarbības shēmu turpmāku darbību, un citos pamatotos gadījumos, kā arī lai sekmētu programmu mērķu sasniegšanu. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem blakus esošas teritoriālas vienības var iesaistīties sadarbībā, izklāsta kopīgajās darbības programmās.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstīs vai citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs esošus lielus sociālas, ekonomiskas vai kultūras nozīmes centrus, kas nepiekļaujas attiecināmajām teritoriālajām vienībām, var iekļaut pārrobežu sadarbībā ar nosacījumu, ka šāda līdzdalība veicina plānošanas dokumentā noteikto mērķu sasniegšanu. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādi centri var iesaistīties sadarbībā, izklāsta kopīgajās darbības programmās.

4.   Kad pārrobežu sadarbības programmas ir izstrādātas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, Komisija var ar dalībnieku piekrišanu izteikt priekšlikumu par ģeogrāfiskās attiecināmības paplašināšanu uz visu to NUTS 2. līmeņa teritoriālo vienību, kuras teritorijā atrodas attiecīgā NUTS 3. līmeņa teritoriālā vienība.

5.   Īstenojot pārrobežu sadarbību, cenšas panākt, lai tā saskanētu ar pastāvošo un turpmāko makroreģionālo stratēģiju mērķiem.

9. pants

Finanšu līdzekļu plānošana un piešķiršana pārrobežu sadarbībai

1.   Plānošanas dokumentu sagatavo ar mērķi noteikt turpmāko:

a)	pārrobežu sadarbības stratēģiskos mērķus un prioritātes, un šajā sadarbībā gaidāmos rezultātus;

b)	izstrādājamo kopīgo darbības programmu sarakstu;

c)	resursu indikatīvu sadalījumu starp sauszemes un jūras robežas programmām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un jūras baseina programmām, kas minētas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)	indikatīvos daudzgadu piešķīrumus katrai kopīgajai darbības programmai;

e)	teritoriālās vienības, kas ir tiesīgas piedalīties katrā kopīgajā darbības programmā, un 8. panta 2., 3. un 4. punktā minētās teritoriālās vienības un centrus;

f)	indikatīvo piešķīrumu tādu pasākumu atbalstam kā horizontālie spēju veidošanas pasākumi, sakaru veidošana un pieredzes apmaiņa starp programmām;

g)	iemaksas starptautiskajām programmām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (12) un kurās piedalās partnervalstis un/vai Krievijas Federācija.

Plānošanas dokuments attiecas uz septiņus gadus ilgu laikposmu, un to pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. To pārskata starpposma pārskatīšanā vai tad, kad tas ir nepieciešams, un to var pārstrādāt saskaņā ar minēto procedūru.

2.   Kopīgās darbības programmas līdzfinansē no ERAF. ERAF iemaksas kopējo summu nosaka saskaņā ar 4. panta 4. punktu Regulā (ES) Nr. 1299/2013. Minēto iemaksu izmanto saskaņā ar šo regulu.

3.   Pirmspievienošanās instrumentu (IPA II), kā tas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 236/2014, var izmantot, lai piešķirtu līdzfinansējumu kopīgām darbības programmām, kurās piedalās minētās regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji. Minēto līdzfinansējumu izmanto saskaņā ar šo regulu.

4.   Finanšu līdzekļu indikatīvos piešķīrumus kopīgajām darbības programmām nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši iedzīvotāju skaitu attiecināmajās teritoriālajās vienībās, kas definētas 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Nosakot indikatīvos piešķīrumus, iespējams, ir jāveic korekcijas, lai atspoguļotu vajadzību līdzsvarot ERAF iemaksas ar iemaksām, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, kā arī lai ņemtu vērā citus faktorus, kas ietekmē sadarbības intensitāti, piemēram, pierobežas teritoriju īpatnības un to spēju pārvaldīt un apgūt Savienības atbalstu.

10. pants

Kopīgas darbības programmas

1.   Pārrobežu sadarbību īsteno ar daudzgadu kopīgu darbības programmu starpniecību, kuras ietver sadarbību attiecībā uz konkrētu robežu vai robežu grupu un kurās noteikti daudzgadu pasākumi, ar ko tiek īstenots saskanīgu prioritāšu kopums un ko var īstenot ar Savienības atbalstu. Kopīgas darbības programmas izstrādā, pamatojoties uz 9. panta 1. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem. Tajās iekļauj pārvaldības un kontroles sistēmu apraksta kopsavilkumu ar 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem.

2.   Kopīgas darbības programmas attiecībā uz sauszemes un jūras robežām izstrādā attiecībā uz katru robežu attiecīgajā teritoriālajā līmenī, un tajās iekļauj attiecināmās teritoriālās vienības, kas ietilpst vienā vai vairākās dalībvalstīs un vienā vai vairākās citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs.

3.   Kopīgas darbības programmas, ko īsteno ap jūras baseiniem, ir daudzpusējas programmas, kuras izstrādātas attiecīgajā teritoriālajā līmenī un kurās ietilpst attiecināmās teritoriālās vienības ap kopīgo jūras baseinu, kas pieder vairākām programmā iesaistītām valstīm, tostarp vismaz vienai dalībvalstij un vienai citai pārrobežu sadarbībā iesaistītai valstij. Tajās var iekļaut divpusējas darbības, ar kurām atbalsta sadarbību starp vienu dalībvalsti un vienu citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti.

4.   Viena gada laikā pēc 9. panta 1. punktā minētā plānošanas dokumenta apstiprināšanas un pēc tam, kad ir pieņemti īstenošanas noteikumi, ar ko nosaka īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, iesaistītās valstis kopīgi iesniedz Komisijai priekšlikumus par kopīgām darbības programmām. Komisija īstenošanas noteikumos paredzētajā laikposmā pieņem katru kopīgo darbības programmu pēc tam, kad ir novērtējusi tās atbilstību šai regulai, plānošanas dokumentam un īstenošanas noteikumiem. Kopīgās pārrobežu sadarbības programmas Komisija informatīvos nolūkos iesniedz Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm viena mēneša laikā pēc minēto programmu pieņemšanas.

5.   Apgabali, kas neatrodas dalībvalstīs vai citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs un kas ir pieguļoši attiecināmajiem apgabaliem, kuri noteikti 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, vai kas atrodas pie kopīga jūras baseina, attiecībā uz kuru ir izstrādāta kopīga darbības programma, var iekļaut kopīgā darbības programmā, un tām var izmantot Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu atbilstīgi 9. panta 1. punktā minētajā plānošanas dokumentā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Komisija un iesaistītās valstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja pārrobežu sadarbības programmām, jo īpaši attiecībā uz jūras baseiniem, kas izstrādātas saskaņā ar šo regulu, un starptautiskās sadarbības programmām, kuras izstrādātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013, ir daļēji kopīga ģeogrāfiskā darbības joma, šīs programmas pilnīgi papildina un pastiprina cita citu.

7.   Kopīgas darbības programmas var pārstrādāt pēc iesaistīto valstu vai Komisijas ierosinājuma, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

a)	pārmaiņas sadarbības prioritātēs vai sociālekonomiskās norises;

b)	attiecīgo pasākumu īstenošanas rezultāti un uzraudzības un novērtēšanas procesa rezultāti;

c)	vajadzība koriģēt pieejamo finanšu līdzekļu summas un pārdalīt resursus.

8.   Līdz tā kalendārā gada beigām, kas seko gadam, kurā tiek pieņemtas kopīgās darbības programmas, Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm. Minētajā finansēšanas nolīgumā iekļauj tiesību normas, kas nepieciešamas kopīgās darbības programmas īstenošanai, un to var līdzparakstīt arī citas iesaistītās valstis un 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā vadošā iestāde vai valsts, kurā darbojas vadošā iestāde.

Ja nepieciešams, iesaistītās valstis un vadošā iestāde savstarpēji noslēdz nolīgumu, piemēram, saprašanās memoranda veidā, lai noteiktu attiecīgo valstu īpašo finanšu atbildību un programmas īstenošanas kārtību, tostarp to vadības un administrācijas pienākumus un atbildības jomas.

9.   Kopīga darbības programma ar vairāk nekā vienu citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti ir uzskatāma par izveidotu, ja vismaz viena cita pārrobežu sadarbībā iesaistīta valsts paraksta finansēšanas nolīgumu. Citas pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstis, uz kurām attiecas izveidotā programma, var pievienoties programmai jebkurā brīdī, parakstot finansēšanas nolīgumu.

10.   Ja valsts, kas piedalās programmā, apņemas piedalīties kopīgās darbības programmas līdzfinansēšanā, minētajā programmā nosaka pasākumus un vajadzīgos aizsargpasākumus šā līdzfinansējuma revīzijai, sniegšanai, izmantošanai un uzraudzībai. Saistīto finansēšanas nolīgumu paraksta visas iesaistītās valstis un kopīgās darbības programmas vadošā iestāde vai valsts, kurā darbojas vadošā iestāde.

11.   Kopīgajās darbības programmās var paredzēt arī iemaksas no finanšu instrumentiem un finanšu instrumentos, ar kuriem iespējams apvienot dotācijas, atbilstīgi minēto instrumentu noteikumiem – ar noteikumu, ka tādējādi tiek veicināta minētās programmas prioritāšu īstenošana.

12.   Saskaņā ar partnerības principu iesaistītās valstis un attiecīgā gadījumā to vietējās iestādes kopīgi izraugās darbības, kurām tiks piešķirts Savienības atbalsts un kuras atbilst kopīgās darbības programmas prioritātēm un pasākumiem.

13.   Konkrētos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad:

a)	kopīgu darbības programmu nav iespējams iesniegt to problēmu dēļ, kas radušās iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās vai starp Savienību un citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti;

b)	kopīgo darbības programmu nevar īstenot to problēmu dēļ, kas radušās iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās;

c)	iesaistītās valstis nav iesniegušas kopīgu darbības programmu Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 30. jūnijam; vai

d)	neviena no citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, kas piedalās programmā, nav parakstījusi attiecīgo finansēšanas nolīgumu līdz programmas pieņemšanai sekojošā gada beigām,

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu šai(šīm) dalībvalstij(-īm) izmantot iemaksu, kas no ERAF saņemta kopīgās darbības programmas vajadzībām, saskaņā ar 4. panta 7. un 8. punktu Regulā (ES) Nr. 1299/2013.

14.   Budžeta saistības attiecībā uz tādiem pārrobežu sadarbības pasākumiem vai programmām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos ikgadējos maksājumos.

11. pants

Kopīgu darbības programmu pārvaldība

1.   Kopīgas darbības programmas parasti īsteno kopā ar dalībvalstīm dalītā pārvaldībā. Tomēr iesaistītās valstis var ierosināt veikt īstenošanu netiešā pārvaldībā, ko nodrošina Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 minēta struktūra, un saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

2.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija pārliecinās, ka dalībvalsts dalītas pārvaldības gadījumā vai cita pārrobežu sadarbībā iesaistītā valsts vai starptautiska organizācija netiešas pārvaldības gadījumā ir izveidojusi un izmanto pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, šai regulai un šīs regulas 12. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

Attiecīgās dalībvalstis, citas pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstis un starptautiskās organizācijas nodrošina savas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību, pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu. Tās ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij vai citai pārrobežu sadarbībā iesaistītai valstij, vai starptautiskajai organizācijai izskatīt Komisijai iesniegtu sūdzību par to, kā ir izvēlētas vai īstenotas darbības, ko atbalsta saskaņā ar šo sadaļu, vai par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.

3.   Lai kopīgās darbības programmas būtu iespējams pienācīgi sagatavot īstenošanai, izdevumi, kas radušies pēc kopīgās darbības programmas iesniegšanas Komisijai, ir attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra.

4.   Ja attiecināmība ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 7. punktu, šā panta 1. punktā minētā struktūra, kas var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai piedāvājumus, ir tiesīga pieņemt pretendentus, kuriem ir tiesības pieteikties, pieteikuma iesniedzējus un kandidātus no neattiecināmajām valstīm vai neattiecināmas izcelsmes preces saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 2. punktu un 9. panta 3. punktu.

12. pants

Pārrobežu sadarbības īstenošanas noteikumi

1.   Īstenošanas noteikumus, ar ko nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz šīs sadaļas īstenošanu, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā.

2.   Īstenošanas noteikumi aptver jautājumus, starp kuriem ir detalizēti noteikumi par:

a)	līdzfinansējuma līmeni un metodēm;

b)	kopīgu darbības programmu saturu, sagatavošanu, grozīšanu un noslēgšanu;

c)

to, kāda nozīme un funkcijas ir programmas struktūrām, piemēram, apvienotās uzraudzības komitejai, vadošai iestādei un tās apvienotajam tehniskajam sekretariātam, tostarp par to stāvokli, efektīvu identifikāciju, pārskatatbildību un atbildību, pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu un nosacījumiem attiecībā uz Savienības atbalsta tehnisko un finanšu pārvaldību, tostarp izdevumu attiecināmību;

d)	atgūšanas procedūrām visās iesaistītajās valstīs;

e)	uzraudzību un novērtēšanu;

f)	atpazīstamību un informatīviem pasākumiem;

g)	dalītu un netiešu pārvaldību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 6. panta 2. punktā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu II pielikumu. Konkrēti – pēc starpposma ziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģētu aktu, ar ko groza II pielikumu.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Eiropas kaimiņattiecību instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

16. pants

To trešo valstu līdzdalība, uz kurām neattiecas 1. pants

1.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālu vai starpreģionālu sadarbību, Komisija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt konkrētu pasākumu attiecināmību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantu piemērot arī valstīm, teritorijām un apgabaliem, kuri citādi nebūtu tiesīgi saņemt finansējumu.

Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 1. punkta fiziskas un juridiskas personas no šādām valstīm, teritorijām un apgabaliem var piedalīties šādu pasākumu īstenošanas procedūrās.

2.   Iespējas, kas minētas šā panta 1. punktā, var paredzēt 7. pantā minētajos plānošanas dokumentos.

17. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 15 432 634 000 apmērā pašreizējās cenās. Ne vairāk kā 5 % no finansējuma piešķir pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Ikgadējās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas noteiktajās robežās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome.

3.   Saskaņā ar 18. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1288/2013 (13) no dažādiem instrumentiem ārējo darbību finansēšanai, proti, no Attīstības sadarbības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (14), EKI, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 231/2014, un Partnerības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (15), tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 apmērā darbībām, ar ko mācību nolūkos veicina mobilitāti uz vai no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Minēto līdzekļu izmantošanai piemēros Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu nodrošina, izmantojot tikai divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi ietver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums tiks atspoguļots šajā regulā paredzētajā indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisku pārmaiņu gadījumā atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

18. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

---

(1)  OV C 11, 15.1.2013., 77. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(6)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30 lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris.) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014. -2020. gadam (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014. -2020. gadam (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

---

---

---

---

---

---

15.3.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/44

---

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 233/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)	Šī regula ietilpst Savienības attīstības sadarbības politikā un ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz atbalstu Savienības ārpolitikai. Ar to aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (3), kuras termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Cīņa pret nabadzību joprojām ir Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), citām attīstības saistībām, par ko panākta starptautiska vienošanās, un Savienības un dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentiem starptautiskiem forumiem.

(3)

Šīs regulas īstenošanas vispārīgu politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku: Eiropas Konsenss (“Eiropas Konsenss”) (4), kā arī tā grozījumi, par kuriem panākta vienošanās.

(4)	Savienības palīdzībai būtu jāveicina atkarības no atbalsta samazināšana laika gaitā.

(5)

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēkam vajadzētu būt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumam un nedalāmībai, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības un solidaritātes principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanai. Izmantojot dialogu un sadarbību, Savienībai ir jācenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šos principus partnervalstīs, teritorijās un reģionos. Īstenojot šos principus, Savienība apliecina savu pievienoto vērtību kā attīstības politikas dalībniece.

(6)	Īstenojot šo regulu, īpaši plānošanas procesā, Savienībai būtu pienācīgi jāņem vērā cilvēktiesību un demokrātijas prioritātes, mērķi un rādītāji, ko Savienība ir noteikusi partnervalstīm, īpaši savas valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā.

(7)

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī tiesiskuma, demokrātijas principu, pārredzamības, labas pārvaldības, miera un stabilitātes, un dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtiska partnervalstu attīstībai, un šie jautājumi būtu jāietver Savienības attīstības politikā, īpaši plānošanā un nolīgumos ar partnervalstīm.

(8)

Lai nodrošinātu palīdzības konsekvenci un atbilstību, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, būtiska ir palīdzības efektivitāte, lielāka pārredzamība, sadarbība un papildināmība, labāka tuvināšana un saskaņotība ar partnervalstīm, kā arī procedūru koordinēšana gan starp Savienību un dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem. Savienība ir apņēmusies savā attīstības politikā īstenot secinājumus, kas izdarīti Deklarācijā par palīdzības efektivitāti, kuru pieņēma Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti 2005. gada 2. martā Parīzē, 2008. gada 4. septembrī pieņemto Akras rīcības programmu un 2011. gada 1. decembrī Busanā pieņemto papildu deklarāciju. Minēto saistību rezultātā Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši vairākus secinājumus, piemēram, par ES Rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā un Darbības sistēmu palīdzības efektivitātes jomā. Būtu jāpastiprina centieni un procedūras, lai panāktu kopīgu plānošanu.

(9)	Savienības palīdzībai būtu jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija, ko pieņēma ES un Āfrikas samitā 2007. gada 8. un 9. decembrī Lisabonā, un tās turpmākie grozījumi un papildinājumi, balstoties uz kopīgo redzējumu, principiem un mērķiem, kas ir Āfrikas un ES stratēģiskās partnerības pamatā.

(10)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība, koordinācija un papildināmība, it īpaši ņemot vērā partnervalstu un reģionu prioritātes valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina cita citu, un lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu palīdzības sniegšanu, izvairoties no pārklāšanās un trūkumiem, ir lietderīgi steidzami paredzēt kopīgas plānošanas procedūras, kas būtu jāīsteno, kad tas ir iespējams un būtiski.

(11)

Savienības politika un starptautiskā darbība attīstības sadarbības jomā ir balstīta uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, piemēram, ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, ieskaitot vēlākus to grozījumus, kā arī attīstības mērķiem, principiem un saistībām, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā ANO un citos kompetentos starptautiskos forumos attīstības sadarbības jomā. Savienības politikas un starptautiskās darbības virzītājspēks ir arī tās apņemšanās un saistības cilvēktiesību un attīstības jomā, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija par bērna tiesībām un ANO Deklarācija par tiesībām uz attīstību.

(12)

Savienība ir cieši apņēmusies atbalstīt dzimumu līdztiesību, kas ir viena no cilvēktiesībām, sociālā taisnīguma jautājums un Savienības attīstības politikas pamatvērtība. Dzimumu līdztiesība ir svarīgs aspekts visu TAM sasniegšanā. Padome 2010. gada 14. jūnijā pieņēma ES rīcības plānu 2010.–2015. gadam par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sabiedrībā.

(13)

Savienībai prioritārā kārtā būtu jāveicina visaptveroša pieeja reakcijai uz krīzēm un katastrofām un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas un pēckrīzes situācijām. Tās pamatā jo īpaši vajadzētu būt Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumiem par ES reakciju uz nestabilām situācijām un arī 2007. gada 19. novembra Padomes un Padomē sanākušo valdību pārstāvju secinājumiem par drošību un attīstību, kā arī Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem attiecīgiem secinājumiem.

(14)

Īpaši tādās situācijās, kad vajadzības ir ārkārtīgi steidzamas un nabadzība ārkārtīgi izplatīta un smaga, Savienības palīdzību būtu jāvērš uz to, lai stiprinātu valstu un to iedzīvotāju spēju izturēt nelabvēlīgus notikumus. Tas būtu jādara, atbilstīgi kombinējot pieejas, reakciju un instrumentus, īpaši nodrošinot to, ka uz drošību, humāno palīdzību un attīstību vērstās pieejas ir līdzsvarotas, saskaņotas un efektīvi koordinētas, tādā veidā sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

(15)

Savienības palīdzība galvenokārt būtu jāpiešķir jomās, kurās tai ir vislielākā ietekme, ņemot vērā tās spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādiem globāliem pārbaudījumiem kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās nozīmi darba koordinēšanā ar dalībvalstīm. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, diferenciācijas princips būtu jāpiemēro ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, lai nodrošinātu, ka divpusējo attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Savienībai būtu jāiesaistās jaunās partnerībās ar valstīm, kas tiek izslēgtas no divpusējām palīdzības programmām, it īpaši pamatojoties uz reģionālām un tematiskām programmām šajā instrumentā un citos Savienības ārējās darbības tematiskos finanšu instrumentos, īpaši Partnerības instrumentā sadarbībai ar trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 234/2014 (5) (“partnerības instruments”)

(16)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar visaptverošu pieeju katrai valstij, pamatojoties uz Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem Savienības ārējās darbības finanšu instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. To darot, būtu arī savstarpēji jāpastiprina programmas, kas izstrādātas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai. Mēģinot panākt Savienības ārējās darbības vispārēju saskaņotību saskaņā ar LES 21. pantu, Savienībai ir jānodrošina politikas attiecībā uz sadarbību attīstības jomā saskaņotība, kā tas ir prasīts LESD 208. pantā.

(17)

Ar šo regulu būtu jārada iespēja uzlabot saskaņu starp Savienības politikas jomām, vienlaikus ievērojot politikas saskaņotību attiecībā uz sadarbību attīstības jomā. Tai būtu jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, ja iespējams, izmantojot par pamatu Savienības darbības plānošanai valsts attīstības plānus vai līdzīgus visaptverošus attīstības dokumentus, kas pieņemti ar attiecīgu valsts un reģionālu struktūru piedalīšanos. Tam arī būtu jānodrošina labāka koordinācija starp līdzekļu devējiem, īpaši starp Savienību un dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(18)

Globalizētā pasaulē par Savienības ārējās darbības daļu arvien vairāk kļūst dažādas Savienības iekšējās politikas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, atjaunojamo energoresursu veicināšana, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, kultūra, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

(19)

Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kas ietver izaugsmes modeļus, kas uzlabo sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un dod nabadzīgākajiem iespēju palielināt savu ieguldījumu valsts labklājībā un pašiem šo labklājību izmantot, ir uzsvērta Savienības apņemšanās savā iekšējā un ārējā politikā veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, apvienojot ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

(20)

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp svarīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina Savienībai un jaunattīstības valstīm un kam steidzami vajadzīga valsts līmeņa un starptautiska darbība. Tāpēc ar šo regulu būtu jāveicina tas, ka tiek īstenots mērķis par vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīšanu zema oglekļa emisiju līmeņa un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, un šajā regulā paredzētajai programmai “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” vismaz 25 % no sava finansējuma būtu jāizmanto, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām minētajās jomās pēc iespējas vajadzētu būt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(21)

Šai regulai būtu jānodrošina iespēja Savienībai sekmēt to, lai tiktu izpildīta Savienības kopīgā apņemšanās nodrošināt pastāvīgu atbalstu tautas attīstībai, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Lai to veicinātu, vismaz 25 % no programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma būtu jāizmanto minētajā attīstības jomā.

(22)

Vismaz 20 % no palīdzības saskaņā ar šo regulu būtu jāpiešķir sociālajiem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot veselībai un izglītībai, kā arī vidējai izglītībai, atzīstot, ka par normu ir jāuzskata zināma elastīguma pakāpe, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas palīdzību. Dati par atbilstību šai prasībai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (6) minētajā gada ziņojumā.

(23)

ANO Stambulas rīcības programmā “Vismazāk attīstītās valstis desmitgadē no 2011. līdz 2020. gadam”, vismazāk attīstītās valstis ir apņēmušās valsts attīstības stratēģijās iekļaut tirdzniecības politiku un tirdzniecības spēju veidošanas politiku. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas Astotajā ministru konferencē, kas notika Ženēvā 2011. gada 15.–17. decembrī, ministri vienojās arī pēc 2011. gada saglabāt palīdzību tirdzniecībai tādā līmenī, kas atbilst vismaz vidējam rādītājam laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam. Šie centieni ir jāpapildina ar labāku un mērķtiecīgāku palīdzību tirdzniecībai un tirdzniecības veicināšanu.

(24)

Lai gan ar tematiskajām programmām būtu pirmām kārtām jāatbalsta jaunattīstības valstis, dažām saņēmējām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kuru iezīmes neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) tās uzskatītu par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmējām, un uz kurām attiecas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts, arī vajadzētu būt tiesībām piedalīties tematiskajās programmās saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

(25)

Sīkas ziņas par sadarbības jomām un korekcijām finanšu piešķīrumos pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām ir nebūtiski šīs regulas elementi. Tāpēc Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai atjauninātu šīs regulas pielikumu elementus, kuri nosaka sīkas ziņas par sadarbības jomām ģeogrāfiskās un tematiskās programmās un orientējošus finanšu piešķīrumus pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)

Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas vienādus nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām saskaņā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(27)	Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju un ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot finansiāli maza apmēra pasākumu gadījumā.

(28)	Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības reakcija, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(29)	Kopīgi noteikumi un procedūras tam, lai īstenotu Savienības instrumentu ārējās darbības finansēšanai, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014.

(30)	Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (8),

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikam nosaka finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenais atskaites punkts ikgadējās budžeta procedūras laikā tādā nozīmē, kā to paredz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9) 17. punkts.

(33)	Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas periodu saskaņot ar to, kāds ir Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10). Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido instrumentu (“attīstības sadarbības instruments” jeb “ASI”), no kura Savienība var finansēt:

a)

ģeogrāfiskās programmas, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību attīstības jomā ar tām jaunattīstības valstīm, kas ir iekļautas ESAO/APK OAP saņēmēju sarakstā, izņemot: i) valstis, kas ir Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (11), parakstītājas, izņemot Dienvidāfriku; ii) valstis, kas ir tiesīgas saņemt Eiropas Attīstības fonda atbalstu; iii) valstis, kas ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (12) (“Eiropas Kaimiņattiecību instruments”); iv) saņēmējus, kas ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Pirmspievienošanās instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (13) (“Eiropas Pirmspievienošanās instruments”).

b)

tematiskās programmas, kas paredzētas, lai pievērstos tādām jomām kā ar attīstību saistīti vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas un lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, un valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar instrumentiem, kas minēti šā punkta a) apakšpunkta i)–iii) punktā, kā arī valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2013/755/ES (14);

c)	Panāfrikas programmu, kas paredzēta, lai atbalstītu Āfrikas un Savienības stratēģisko partnerību, un tajā vēlāk izdarītus grozījumus un papildinājumus, ar mērķi aptvert pēc būtības starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.   Šajā regulā “reģions” ir ģeogrāfiska vienība, kas aptver vairāk nekā vienu jaunattīstības valsti.

3.   Valstis un teritorijas, kuras minētas 1. punktā, turpmāk šajā regulā tiek sauktas par “partnervalstīm” vai “partnerreģioniem”, kā tas konkrētā gadījumā paredzēts saskaņā ar to attiecīgo ģeogrāfisko, tematisko vai Panāfrikas programmu.

2. pants

Mērķi un atbilstības kritēriji

1.   Atbilstoši Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem un Eiropas Konsensam, kā arī tajos veiktajiem saskaņotajiem grozījumiem:

a)	saskaņā ar šo regulu īstenotās sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā – izskaušana;

b)

atbilstoši a) apakšpunktā minētajam galvenajam mērķim sadarbība, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicinās arī: i) ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vides attīstības sekmēšanu, un ii) demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un attiecīgo starptautisko tiesību principu nostiprināšanu un atbalstīšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, tostarp tautas attīstības rādītājus, jo īpaši pirmo TAM attiecībā uz a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz b) apakšpunktu, un pēc 2015. gada – arī citus rādītājus, par kuriem starptautiskā līmenī vienojusies Savienība un dalībvalstis.

2.   Ar sadarbību, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicina to starptautisko saistību un mērķu īstenošanu attīstības jomā, kuriem Savienība ir piekritusi, jo īpaši Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) un laikposmam pēc 2015. gada izvirzīto jauno attīstības mērķu sasniegšanu.

3.   Ģeogrāfisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

Tematisko programmu un Panāfrikas programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem, izņemot gadījumus, kad:

a)	darbība attiecas uz saņēmēju valsti vai teritoriju, kas neatbilst OAP saņēmējas valsts vai teritorijas statusam saskaņā ar ESAO/APK, vai

b)	ar darbību tiek īstenota globāla iniciatīva, Savienības politikas prioritāte vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanās, kā minēts 6. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktā, un darbībai nepiemīt iezīmes, kas atbilst OAP kritērijiem.

4.   Neskarot 3. punkta a) apakšpunktu, vismaz 95 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar tematiskajām programmām, un vismaz 90 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas programmu, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

5.   Darbības, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (15) un kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar minēto regulu, principā nefinansē saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad ir jānodrošina sadarbības nepārtrauktība, proti, no krīzes sākuma līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi. Tādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiktu nodrošināts, ka humānā palīdzība, rehabilitācija un attīstības palīdzība ir cieši saistītas.

3. pants

Vispārīgi principi

1.   Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

2.   Īstenojot šo regulu, attiecībā uz partnervalstīm īstenos diferencētu pieeju, lai nodrošinātu, ka tās saņem konkrētu, pielāgotu sadarbību, kuras pamatā ir to:

a)	vajadzības, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, nabadzības apmērs, ienākumu sadalījums un tautas attīstības līmenis;

b)	spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;

c)

saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem un rādītājiem kā politiskais, ekonomikas un sociālais progress, dzimumu līdztiesība, progress labas pārvaldības un cilvēktiesību jomā, kā arī palīdzības efektīva izmantošana, jo īpaši veids, kā valsts izmanto ierobežotos resursus attīstībai, sākot pati ar saviem resursiem; un

d)

Savienības attīstības palīdzības potenciālā ietekme uz partnervalstīm. Līdzekļu piešķiršanā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem un valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā. Lai pamatotu analīzi un noteiktu valstis, kurām visvairāk vajadzīga palīdzība, var izmantot tādus kritērijus kā tautas attīstības indekss, ekonomikas ievainojamības indekss un citus atbilstīgus indeksus, tostarp lai izmērītu valstī pastāvošo nabadzību un nevienlīdzību.

3.   Eiropas Konsensā noteiktos transversālos jautājumus iekļauj visās programmās. Attiecīgā gadījumā iekļauj arī ar konfliktu novēršanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus.

Tiek uzskatīts, ka transversālie jautājumi, kas minēti pirmajā daļā, aptver turpmāk izklāstītos aspektus, kuriem, ja tas ir nepieciešams attiecīgajos apstākļos, pievērš īpašu uzmanību: nediskriminācija, pie minoritātēm piederošu personu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, to personu tiesības, kuras slimo ar dzīvībai bīstamām slimībām, un citu neaizsargātu grupu tiesības, galvenās darba tiesības un sociālā iekļaušana, sieviešu emancipācija, tiesiskums, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana, dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšana, kā arī iestāžu veidošana, tostarp vietējā un reģionālā līmenī.

4.   Īstenojot šo regulu, saskaņā ar LESD 208. pantu nodrošina politikas saskaņotību attīstībai un konsekvenci ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām.

Šajā ziņā atbilstīgi šai regulai finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir attīstības sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par kuriem vienojusies Savienība un attiecīgās partnervalstis un reģioni, kā arī attiecīgi Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

5.   Savienība un dalībvalstis cenšas regulāri un bieži apmainīties ar informāciju, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī veicināt līdzekļu devēju labāku koordināciju un papildināmību, tiecoties izstrādāt kopēju daudzgadu programmu, kuras pamatā ir nabadzības mazināšana partnervalstīs vai līdzvērtīgas attīstības stratēģijas. Tās var veikt kopīgas darbības, tostarp kopīgi analizēt šīs stratēģijas un attiecībā uz tām rast kopīgus risinājumus, nosakot prioritāras intervences jomas un darba sadali valstī, šim nolūkam veicot kopīgas līdzekļu devēju misijas un izmantojot līdzfinansēšanas mehānismus un deleģētas sadarbības nolīgumus.

6.   Savienība veicina daudzpusīgu pieeju globālām problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā tā sekmē sadarbību ar starptautiskām organizācijām un struktūrām un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

7.   Savienības un dalībvalstu, no vienas puses, un partnervalstu, no otras puses, attiecību pamatā ir kopīgas vērtības – cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, kā arī atbildības un savstarpējas pārskatatbildības princips, un ar tām šīs vērtības tiks veicinātas.

Turklāt attiecībās ar partnervalstīm vērā tiek ņemta to apņēmība un rezultāti, īstenojot starptautiskos nolīgumus un līgumattiecības ar Savienību.

8.   Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā, kad vien iespējams, pielāgo savu atbalstu partnervalstu vai reģionu to attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām un atbalsta demokrātisko atbildību, kā arī valstu iekšējo un savstarpējo pārskatatbildību. Tādēļ tā veicina:

a)	pārredzamu attīstības procesu, kuru vada un par kuru atbild partnervalsts vai reģions, tostarp vietējo īpašo zināšanu sekmēšanu;

b)

uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – gan pilsoniskās un politiskās, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai šīs regulas īstenošanā integrētu cilvēktiesību principus, palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un palīdzētu tiesību turētājiem – galveno uzmanību pievēršot trūcīgu un neaizsargātu iedzīvotāju grupām – izmantot savas tiesības;

c)

partnervalstu iedzīvotāju iespēju palielināšanu, iekļaujošas un uz līdzdalību balstītas pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā. Īpašu uzmanību pievērš attiecīgajai parlamentu, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības lomai, cita starpā attiecībā uz līdzdalību, pārraudzību un pārskatatbildību;

d)

efektīvu sadarbības kārtību un instrumentus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 236/2014 4. pantā saskaņā ar ESAO/APK paraugpraksi, tostarp inovatīvu instrumentu izmantošanu, piemēram, dotāciju un aizdevumu, kā arī citu riska dalīšanas mehānismu sapludināšanu atlasītās nozarēs un valstu un privātā sektora iesaisti, pienācīgi ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar parāda atmaksājamību, šādu mehānismu skaitu un prasību sistemātiski veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar šīs regulas mērķiem, jo īpaši saistībā ar nabadzības mazināšanu. Visas programmas, intervences pasākumus un sadarbības kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, tostarp no vietējā privātā sektora, vispārējai un nediskriminējošai piekļuvei pamatpakalpojumiem un valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai;

e)	vietējo ieņēmumu mobilizāciju, pastiprinot partnervalstu fiskālo politiku, lai mazinātu nabadzību un atkarību no palīdzības;

f)	politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju darbību koordinēšanu, konsekvenci un saskaņošanu, lai radītu sinerģiju, izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas;

g)	koordināciju partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un paraugprakses principus koordinācijas un palīdzības efektivitātes jomā;

h)

uz rezultātiem balstītas pieejas attīstības jomā, tostarp izmantojot pārredzamas valsts līmeņa rezultātu sistēmas, kas vajadzības gadījumā balstās uz tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM, lai novērtētu un paziņotu rezultātus, tostarp attīstības palīdzības tiešos rezultātus, iznākumu un ietekmi.

9.   Attiecīgā gadījumā Savienība atbalsta divpusējas, reģionālas un daudzpusējas sadarbības un dialoga īstenošanu, partnerattiecību nolīgumu attīstības dimensiju un trīspusēju sadarbību. Savienība arī veicina jaunattīstības valstu sadarbību.

10.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri ar to apmainās viedokļiem.

11.   Komisija regulāri apmainās ar informāciju ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm.

12.   Savienība attīstības sadarbības darbībās atbilstīgā gadījumā balstās uz dalībvalstu reformu un pārejas pieredzi un gūtajām atziņām, kā arī tajās dalās.

13.   Saskaņā ar šo regulu sniegto Savienības palīdzību neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kurām ir militāri vai ar aizsardzību saistīti mērķi.

II SADAĻA

PROGRAMMAS

4. pants

Savienības palīdzības īstenošana

Savienības palīdzību īsteno atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 236/2014, izmantojot:

a)	ģeogrāfiskās programmas;

b)	tematiskās programmas, ko veido: i) programma “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas”; ii) programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pašvaldības”; un

c)	Panāfrikas programmas.

5. pants

Ģeogrāfiskās programmas

1.   Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu īsteno attiecībā uz valsts, reģionālām, starpreģionālām un kontinentālām darbībām.

2.   Ģeogrāfiskā programma aptver sadarbību darbības attiecīgajās jomās:

a)	reģionāli – ar 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām partnervalstīm, lai mazinātu izslēgšanas ietekmi tajās partnervalstīs, kurās vērojams augsts un aizvien pieaugošs nevienlīdzības līmenis, un

b)

divpusēji i) ar partnervalstīm, kuras ESAO/APK jaunattīstības valstu sarakstā nav apzīmētas kā valstis, kuru ienākumi pārsniedz vidējos vai kuru iekšzemes kopprodukts nepārsniedz 1 % no pasaules iekšzemes kopprodukta; ii) izņēmuma gadījumos, tostarp gadījumos, kad paredzēts pakāpeniski samazināt attīstības palīdzību dotāciju veidā, divpusēji sadarboties var arī ar ierobežotu skaitu partnervalstu, ja tas ir pienācīgi pamatots saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Pakāpenisku samazināšanu veic ciešā saziņā ar pārējiem līdzekļu devējiem. Minētās sadarbības pārtraukšanu attiecīgā gadījumā papildina politiskais dialogs ar attiecīgajām valstīm, koncentrējot uzmanību uz nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām.

3.   Lai sasniegtu 2. pantā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā no tām sadarbības jomām, kas iekļautas Eiropas Konsensā attīstības jomā un vēlāk tajā izdarītajos saskaņotajos grozījumos, kā arī no turpmāk minētajām sadarbības jomām:

a)

Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība: i) cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums; ii) dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un iespēju vienlīdzība; iii) publiskā sektora pārvaldība centrālā un vietējā līmenī; iv) nodokļu politika un administrēšana; v) cīņa pret korupciju; vi) pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes; vii) bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība.

b)

Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai: i) veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, nodarbinātība un kultūra; ii) uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi; iii) ilgtspējīga lauksaimniecība; pārtikas un uztura nodrošinājums; iv) ilgtspējīga enerģija; v) dabas resursu, tostarp zemes, meža un ūdens resursu, apsaimniekošana; vi) klimata pārmaiņas un vide.

c)	Citas attīstībai svarīgas jomas: i) migrācija un patvērums; ii) humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaiste; iii) izturētspēja un katastrofu riska mazināšana; iv) attīstība un drošība, tostarp konfliktu novēršana.

4.   Sīkāka informācija par 3. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta I pielikumā.

5.   Katrā divpusējā programmā Savienība palīdzību principā koncentrē uz ne vairāk kā trim jomām, par kurām, kad vien ir iespējams, jāvienojas ar attiecīgo partnervalsti.

6. pants

Tematiskās programmas

1.   Darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, sniedz pievienoto vērtību darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām, papildina tās un ir ar tām saskaņotas.

2.   Tematisko darbību plānošanai piemēro vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

a)	šajā regulā paredzētos Savienības politikas mērķus nevar atbilstoši vai efektīvi īstenot, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, tostarp – attiecīgā gadījumā –, ja nav ģeogrāfiskas programmas vai arī tā ir atlikta, vai arī ja par darbību nepastāv vienošanās ar attiecīgo partnervalsti;

b)	darbības ir vērstas uz globālām iniciatīvām, ar kurām atbalsta starptautiski saskaņotus attīstības mērķus vai vispārējus sabiedriskos labumus un risina problēmas;

c)	darbības aptver vairākus reģionus, vairākas valstis un/vai tās ir transversālas;

d)	ar darbībām tiek īstenoti inovatīvi politikas virzieni vai iniciatīvas, kuru mērķis ir noteikt virzību turpmākām darbībām;

e)	darbības atspoguļo Savienības politikas prioritāti vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanos, kura attiecas uz attīstības sadarbības jomu.

3.   Ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi, tematiskās darbības sniedz tiešu labumu valstīm vai teritorijām, kuras norādītas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tās veic minētajās valstīs vai teritorijās. Šīs darbības var veikt ārpus minētajām valstīm vai teritorijām gadījumos, kad tas ir visefektīvākais veids, kā sasniegt attiecīgās programmas mērķus.

7. pants

Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības, kas izriet no tādām jomām kā:

a)	vide un klimata pārmaiņas;

b)	ilgtspējīga enerģija;

c)	tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra;

d)	pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība; un

e)	migrācija un patvērums.

2.   Sīkāki paskaidrojumi par 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti II pielikuma A daļā.

8. pants

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs un – šajā regulā norādītajos gadījumos – Savienībā un saņēmējos, kuriem ir ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 piešķirtās tiesības.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes ir tās, kas pārsvarā īsteno finansējamās darbības. Attiecīgos gadījumos un ar mērķi nodrošināt darbību efektivitāti, tās var īstenot citi dalībnieki, kas rīkojas attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu labā.

2.   Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti II pielikuma B daļā.

9. pants

Panāfrikas programma

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Panāfrikas programma” ir atbalstīt stratēģisko partnerību starp Āfriku un Savienību un grozījumus un papildinājumus, kas tajā vēlāk izdarīti, ar mērķi aptvert starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.   Panāfrikas programma ir saskaņota ar citām šajā regulā paredzētajām programmām, kā arī citiem Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentiem, it īpaši Eiropas Attīstības fondu un Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, un papildina tos.

3.   Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti III pielikumā.

III SADAĻA

PLĀNOŠANA UN FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA

10. pants

Vispārīga sistēma

1.   Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Panāfrikas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, kā paredzēts 14 pantā.

2.   Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kas minēti šīs regulas 11., 13. un 14. pantā.

3.   Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šīs regulas 11., 13. un 14. pantā minētajos plānošanas dokumentos, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantā.

4.   Gan plānošanas procesa sākumposmā, gan visā tā gaitā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību, papildināmību un konsekvenci. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un dalībvalstu kopīga plānošana. Savienība apspriežas arī ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, vietējo iestāžu un citu īstenošanas struktūru pārstāvjiem. Par to informē Eiropas Parlamentu.

5.   Veicot šajā regulā noteikto plānošanu, pienācīgu uzmanību pievērš cilvēktiesībām un demokrātijai partnervalstīs.

6.   Šajā regulā paredzēto finansējumu var atstāt nepiešķirtu, lai nodrošinātu piemērotu Savienības reakciju neparedzētu apstākļu gadījumos, jo īpaši nestabilās, krīžu un pēckrīžu situācijās, un lai ar partnervalstīm varētu sinhronizēt stratēģiskos ciklus un varētu pielāgot indikatīvos finanšu piešķīrumus, ņemot vērā pārskatīšanas, kas veiktas saskaņā ar 11. panta 6. punktu, 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu saskaņā ar 15. pantā noteiktajām procedūrām, par šā finansējuma izmantošanu lemj vēlāk saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014.

Katra programmas veida līmenī nepiešķirtā finansējuma daļa nepārsniedz 5 %, izņemot, ja mērķis ir panākt sinhronizēšanu un ja tas ir paredzēts valstīm, kas minētas 12. panta 1. punktā.

7.   Neskarot 2. panta 3. punktu, Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt savu sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem.

8.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

11. pants

Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām

1.   Visu šajā pantā noteikto plānošanas dokumentu sagatavošana un īstenošana, un pārskatīšana atbilst politikas saskaņotības attīstībai principiem un palīdzības efektivitātes principiem, proti, demokrātiskai atbildībai, partnerībai, koordinācijai, saskaņošanai, pielāgošanai partnervalsts vai reģionālajām sistēmām, pārredzamībai, savstarpējai pārskatatbildībai un virzībai uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 4.–8. punktā. Ja iespējams, plānošanas laikposmu saskaņo ar partnervalstu stratēģijas cikliem.

Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti, tostarp kopīgās plānošanas dokumenti, pēc iespējas tiek balstīti uz dialogu starp Savienību, dalībvalstīm un partnervalsti vai reģionu, tostarp valstu un reģionālajiem parlamentiem, un tajā iesaista pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, un citas personas, lai pastiprinātu to atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas, jo īpaši stratēģijas, kas paredzētas nabadzības mazināšanai.

2.   Stratēģijas dokumentus izstrādā Savienība priekš attiecīgās partnervalsts vai reģiona, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un minēto partnervalsti vai reģionu atbilstīgi vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikas noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

3.   Stratēģijas dokuments nav vajadzīgs:

a)	valstīm, kurās ir valsts attīstības stratēģija, kas izstrādāta kā valsts attīstības plāns, vai līdzīgs attīstības dokuments, kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, laikā, kad pieņemts minētais dokuments;

b)	valstīm vai reģioniem, attiecībā uz kuriem ir izstrādāts kopējs pamatdokuments, kurā izklāstīta vispusīga Savienības stratēģija, tostarp atsevišķa sadaļa par attīstības politiku;

c)	valstīm vai reģioniem, par kuru kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu ir vienojusies Savienība un tās dalībvalstis;

d)	reģioniem, kam ir ar Savienības kopīgi saskaņota stratēģija;

e)

valstīm, kurās Savienība ir iecerējusi savu stratēģiju sinhronizēt ar jauno valsts ciklu, kas sākas pirms 2017. gada 1. janvāra; šādos gadījumos Savienības rīcību attiecībā uz šo valsti izklāsta daudzgadu indikatīvajā programmā, kas paredzēta starpposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz jaunā valsts cikla sākumam.

f)	valstīm un reģioniem, kuri saskaņā ar šo regulu saņem Savienības finansējuma piešķīrumu, kas nepārsniedz EUR 50 000 000 laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

Gadījumos, kas minēti otrās daļas b) un f) apakšpunktos, attiecīgās valsts vai reģiona daudzgadu indikatīvajā programmā iekļauj Savienības attīstības stratēģiju valstij vai attiecīgajam reģionam.

4.   Stratēģijas dokumentus pārskata starpposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc veidā saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kas noslēgti ar attiecīgo partnervalsti vai reģionu.

5.   Daudzgadu indikatīvās programmas ģeogrāfiskajām programmām izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības līdzekļu finanšu piešķīrumu saskaņā ar šo regulu. Izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzvērtīgiem dokumentiem.

Šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 15. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās ģeogrāfiskajām programmām nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Komisija pieņem daudzgadu indikatīvos finanšu piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar šīs regulas vispārīgajiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un, līdzās dažādu programmu īpatnībām, ņemot vērā konkrētas grūtības, ar ko saskaras valstis vai reģioni, kuri ir krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, vai konflikta situācijā vai kuros pastāv katastrofas risks.

Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumus var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Laikposmam pēc 2014.–2020. gada nevar paredzēt nekādus indikatīvus finanšu piešķīrumus, ja vien uz tiem konkrēti neattiecas resursu pieejamība pēc šī laikposma.

Daudzgadu indikatīvās programmas ģeogrāfiskajām programmām var nepieciešamības gadījumā pārskatīt, tostarp, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, ņemot vērā to pamatā esošā stratēģijas dokumenta starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos finanšu piešķīrumus, prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajos gadījumos, palīdzības sniegšanas kārtību, arī var pielāgot pēc pārskatīšanas, īpaši krīzes vai pēckrīzes situācijā.

Šādai pārskatīšanai būtu jāaptver gan vajadzības, gan apņemšanās un panākumi attiecībā uz attīstības jomā saskaņotajiem mērķiem, tostarp tiem, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību.

6.   Komisija ziņo par kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 236/2014 13. pantā minētajā starpposma ziņojumā un iekļauj ieteikumus tajos gadījumos, kad kopīga plānošana nav tikusi pilnībā īstenota.

12. pants

Plānošana valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā

1.   Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes vai nestabilās situācijās vai dabas katastrofas riska gadījumā, pienācīgi ņem vērā neaizsargātību, īpašas vajadzības un attiecīgo valstu vai reģionu apstākļus.

Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos.

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku palīdzības, rehabilitācijas un attīstības darbību koordinēšanas uzlabošanu, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu.

Programmu dokumentos valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu, un risina jautājumu saistībā ar neaizsargātību pret satricinājumiem, un stiprina izturību.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes situācijā vai ja tiek tieši apdraudēta demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības vai pamatbrīvības, Komisija var pieņemt nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā paredzēto procedūru, lai izdarītu labojumus stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās, kas minētas šīs regulas 11. pantā

Šāda pārskatīšana var ietvert konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp humānās un attīstības politikas instrumentiem.

13. pants

Plānošanas dokumenti tematiskajām programmām

1.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, savukārt saistībā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” par katru sadarbības jomu nosaka Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās.

Daudzgadu indikatīvās programmas tematiskajām programmām papildina ģeogrāfiskās programmas un atbilst stratēģijas dokumentiem, kas minēti 11. panta 2. punktā.

2.   Daudzgadu indikatīvajās programmās tematiskajām programmām paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvās programmas tematiskajām programmām pārskata, ja tas ir vajadzīgs to efektīvai īstenošanai, ņemot vērā starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos finanšu piešķīrumus, prioritātes, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un attiecīgos gadījumos palīdzības sniegšanas kārtību, var pielāgot arī pēc pārskatīšanas.

14. pants

Plānošanas dokumenti Panāfrikas programmai

1.   Plānošanas dokumentu Panāfrikas programmai sagatavošanā, īstenošanā un pārskatīšanā ievēro 3. panta 4.–8. punktā noteiktos palīdzības efektivitātes principus.

Plānošanas dokumenti Panāfrikas programmai balstās uz dialogu, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tādas kā Panāfrikas parlamentu.

2.   Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvajā programmā nosaka finansēšanai izraudzītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Daudzgadu indikatīvās programmas Panāfrikas programmai ir saskaņā ar šajā regulā paredzētajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām Panāfrikas programmai.

3.   Daudzgadu indikatīvajā programmā Panāfrikas programmai paredz indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai darbības jomai un katrai prioritātei. Attiecīgajā gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt diapazona veidā.

Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvo programmu Panāfrikas programmai var pārskatīt, lai reaģētu uz neparedzētām problēmām vai ar īstenošanu saistītām problēmām, un lai ņemtu vērā stratēģiskās partnerības jebkāda veida pārskatīšanu.

15. pants

Stratēģijas dokumentu apstiprināšana un daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina stratēģijas dokumentus, kas minēti 11. pantā, un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas, kas minētas 11., 13. un 14. pantā.. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Minēto procedūru piemēro arī pārskatīšanām, ar kurām var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes vai tūlītēju draudu demokrātijai, tiesiskumam, civiltiesībām vai pamattiesībām gadījumā, Komisija var pārskatīt šīs regulas 11. pantā minētos stratēģijas dokumentus un šīs regulas 11., 13. un 14. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kura saskaņā ar šo regulu nav tiesīga saņemt atbalstu

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un neskarot šīs regulas 2. panta 3. punktu, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar šīs regulas 15. pantu vai attiecīgajos īstenošanas aktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantu var pieņemt lēmumu darbību atbilstību paplašināt, iekļaujot valstis un teritorijas, kas citādi nebūtu tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, ja īstenojamai darbībai ir globāls, reģionāls, starpreģionāls vai pārrobežu raksturs.

17. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu:

a)

sīku informāciju par sadarbības jomām, kas minētas: i) 5. panta 3. punktā – kā izklāstīts I pielikuma A un B daļā; ii) 7. panta 2. punktā – kā izklāstīts II pielikuma A daļā; iii) 8. panta 2. punktā – kā izklāstīts II pielikuma B daļā; iv) 9. panta 3. punktā – kā izklāstīts III pielikumā, jo īpaši veicot turpmākus pasākumus pēc Āfrikas un ES samitiem;

b)

indikatīvos finanšu piešķīrumus, kas paredzēti saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un saskaņā ar tematisko programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” un kas izklāstīti IV pielikumā. Grozījumu rezultātā sākotnējās summas samazinājums nav lielāks par 5 %, izņemot IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos piešķīrumus.

2.   Konkrēti, pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā, un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus, ar ko groza šā panta 1. punktā uzskaitītos elementus.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem noteikumiem.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas spēkā esamības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja (“ASI komiteja”). Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   EIB novērotājs piedalās ASI komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar EIB saistīti jautājumi.

20. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 19 661 639 000.

Lēmumu par gada apropriācijām pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

2.   Indikatīvās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ir noteiktas IV pielikumā.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (16) 18. panta 4. punktu indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1680 000 000 apmērā no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai Instrumenta sadarbībai attīstības jomā, Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta, Partnerības instrumenta un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta) piešķir mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 izpratnē un sadarbībai un politikas dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām.

Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Regula (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējums tiek darīts pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptver attiecīgi pirmos četrus un atlikušos trīs gadus. Šis finansējuma piešķīrums tiek atspoguļots šajā regulā paredzētajās daudzgadu indikatīvajās programmās atbilstīgi konkrēto valstu apzinātajām vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

4.   Saskaņā ar šo regulu piešķirtais finansējums 3. punktā minētajām darbībām kopumā nepārsniedz EUR 707 000 000. Finansējumu iegūst no ģeogrāfiskajām programmām paredzētajiem finanšu piešķīrumiem un norāda sagaidāmo reģionālo sadalījumu un darbību veidus. Finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu un kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013 ietverto darbību finansēšanai, izmanto darbībām partnervalstu interesēs, uz kurām attiecas šī regula, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām valstīm. Tajos studentu un personāla mobilitātes pasākumos, kurus finansē, izmantojot piešķīrumu no šīs regulas, īpašu uzmanību pievērš jomām, kas ir svarīgas jaunattīstības valstu iekļaujošai un ilgtspējīgai attīstībai.

5.   Komisija ikgadējā ziņojumā par šīs regulas īstenošanu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 13. pantā iekļauj sarakstu ar visām šī panta 3. punktā minētajām darbībām, kurām finansējums saņemts saskaņā ar šo regulu, ieskaitot šo darbību atbilstību mērķiem un principiem, kas izklāstīti šīs regulas 2. un 3. pantā.

21. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

---

(1)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(4)  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/20115 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(9)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(14)  Padomes Lēmums 2013/755/EK (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

---

---

---

---

---

---

---

---

---

---