ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.077.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 77

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 15. marts


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)

11

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu

27

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam

44

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

77

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē

85

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai

95

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014 (2013. gada 13. decembris), ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā

109

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 230/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, (1)

tā kā:

(1)

Šī regula ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, un tā aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1717/2006 (2), kuras darbības termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Miera saglabāšana, konfliktu novēršana, starptautiskās drošības stiprināšana un palīdzība iedzīvotājiem, valstīm un reģioniem, kurus skārušas dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas, pieder pie Eiropas Savienības ārējās darbības galvenajiem mērķiem, kas, inter alia, izklāstīti Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantā. Krīzes un konflikti, kas ietekmē valstis un reģionus, un citi faktori – terorisms, organizētā noziedzība, dzimuma vardarbība, klimata pārmaiņas, kiberdrošības problēmas un drošības apdraudējumi, ko izraisa dabas katastrofas, – apdraud stabilitāti un drošību. Lai risinātu šos jautājumus efektīvi un savlaicīgi, ir vajadzīgi īpaši finanšu resursi un finanšu instrumenti, kas varētu papildināt humānās palīdzības un ilgtermiņa sadarbības instrumentus.

(3)

Eiropadome 2001. gada 15. un 16. jūnija secinājumos apstiprināja Savienības programmu vardarbīgu konfliktu novēršanai, uzsverot Savienības politisko apņemšanos konfliktu novēršanu noteikt par vienu no galvenajiem Savienības ārējo attiecību mērķiem un atzīstot, ka attīstības sadarbības instrumenti var veicināt minētā mērķa sasniegšanu. Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumos par konflikta novēršanu ir vēlreiz apliecināts, ka minētā programma ir lietderīgs politisks pamats turpmākiem Savienības konfliktu novēršanas pasākumiem. Padome 2009. gada 17. novembra secinājumos apstiprināja koncepciju par ES starpniecības un dialoga spēju stiprināšanu.

(4)

Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumos par ES reakciju uz nestabilām situācijām un Padomes un Padomē sanākušo dalībvalstu valdību pārstāvju secinājumos par drošību un attīstību (arī 2007. gada 19. novembris) bija uzsvērts, ka saiknei starp attīstību un drošību būtu jābūt Savienības stratēģijas un politikas pamatā, lai sekmētu politikas saskaņotību attīstībai atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 208. pantam un kopumā nodrošinātu Savienības ārējās darbības saskaņotību. Konkrētāk, Padome secināja, ka turpmākajā darbā attiecībā uz drošību un attīstību būtu jāiekļauj ietekme, kāda uz drošības un attīstības aspektiem ir klimata pārmaiņām, vides un dabas resursu pārvaldes jautājumiem un migrācijai.

(5)

Eiropadome 2003. gada 12. decembrī apstiprināja Eiropas Drošības stratēģiju, bet 2008. gada 11. decembrī – tās īstenošanas ziņojuma kopīgo analīzi. Paziņojumā ar nosaukumu “ES iekšējās drošības stratēģija darbībā – pieci soļi pretim drošākai Eiropai” Komisija arī norādīja uz lielo nozīmi, kāda ir sadarbībai ar trešām valstīm un reģionālām organizācijām, jo īpaši, lai apkarotu vairāku veidu draudus, piemēram, cilvēku tirdzniecību, narkotiku tirdzniecību un terorismu.

(6)

Paziņojumā ar nosaukumu “ES atbilde uz nestabilām situācijām – iesaistīšanās situācijās, kad ilgtspējīga attīstība, stabilitāte un miers ir apdraudēti” Komisija atzina to, cik būtisks ir Savienības ieguldījums miera un stabilitātes sekmēšanā, cīnoties pret vardarbības izpausmēm un nedrošības un vardarbīgu konfliktu pamatcēloņiem. Ar šo regulu būtu jāveicina minēto mērķu sasniegšana.

(7)

Padome 2008. gada 8. decembrī apstiprināja visaptverošu pieeju attiecībā uz Savienības veiktu ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1325 (2000) un Nr. 1820 (2008) par sievietēm, mieru un drošību īstenošanu, atzīstot miera, drošības, attīstības un dzimumu līdztiesības jautājumu ciešo saikni. Savienība ir nemitīgi aicinājusi pilnībā īstenot programmu “Sievietes, miers un drošība”, kas izklāstīta attiecīgajās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās, jo īpaši saistībā ar nepieciešamību apkarot vardarbību pret sievietēm konfliktu situācijās un veicināt sieviešu līdzdalību miera veidošanā.

(8)

ES Stratēģiskajā satvarā un rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā, ir aicināts izstrādāt darbības norādes, lai nodrošinātu cilvēktiesību ņemšanu vērā, izstrādājot un īstenojot terorisma apkarošanas palīdzības pasākumus, un ir uzsvērts, ka cilvēktiesību īstenošanas jomā Savienības prioritāte ir izskaust spīdzināšanu un citu nežēlīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu rīcību un ievērot pienācīgu procesu (tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību).

(9)

Demokrātija un cilvēktiesības Savienības attiecībās ar trešām valstīm ir izvirzītas priekšplānā un tālab būtu jāuzskata par šīs regulas principiem.

(10)

Eiropadomes 2004. gada 25. marta paziņojumā par terorisma apkarošanu tika aicināts iekļaut pretterorisma mērķus ārējā atbalsta programmās. Eiropas Savienības pretterorisma stratēģijā, ko Padome pieņēma 2005. gada 30. novembrī, tika aicināts pastiprināt sadarbību ar trešām valstīm un Apvienoto Nāciju Organizāciju terorisma apkarošanā. Padomes 2011. gada 23. maija secinājumos par saiknes uzlabošanu starp terorisma apkarošanas iekšējiem un ārējiem aspektiem bija izteikts aicinājums Regulu (EK) Nr. 1717/2006 izveidotā Stabilitātes instrumenta stratēģiskās plānošanas ietvaros stiprināt to kompetento iestāžu veiktspēju, kas iesaistītas terorisma apkarošanā trešās valstīs.

(11)

Regulu (EK) Nr. 1717/2006 pieņēma ar mērķi dot Savienībai iespēju konsekventi un integrēti reaģēt uz krīzes un iespējamas krīzes situācijām, novērst konkrētus globālus un starpreģionālus draudus drošībai un palielināt gatavību krīzēm. Šīs regulas mērķis ir ieviest pārskatītu instrumentu, kas pamatojas uz pieredzi ar Regulu (EK) Nr. 1717/2006, lai palielinātu Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī drošībai radīto draudu un problēmu novēršanā.

(12)

Pasākumiem, kas tiek pieņemti saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt paredzētiem, lai sasniegtu mērķus, kuri minēti LES 21. pantā un LESD 208. un 212. pantā. Tie var būt papildinoši, un tiem vajadzētu būt saskaņotiem ar pasākumiem, ko Savienība pieņem, lai īstenotu kopējās ārpolitikas un drošības politikas mērķus saskaņā ar LES V sadaļu, un pasākumiem, ko tā pieņem saskaņā ar LESD Piekto daļu. Padomei un Komisijai būtu jāsadarbojas, lai katra saskaņā ar savām pilnvarām nodrošinātu šādu konsekvenci.

(13)

Šai regulai vajadzētu būt saskaņā ar noteikumiem par Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatorisko struktūru un darbību, kā noteikts ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (3). Augstās pārstāves 2010. gada paziņojums par politisko atbildību apstiprināja principus – dialogu un apspriešanos ar Eiropas Parlamentu, kā arī informācijas sniegšanu un ziņošanu tam.

(14)

Vajadzības gadījumā Komisijai un EĀDD būtu regulāri un bieži jāveic viedokļu un informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu. Papildus tam, saskaņā ar attiecīgiem iestāžu nolīgumiem šajā jautājumā, Eiropas Parlamentam ir jāsniedz piekļuve dokumentiem, lai, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, izmantotu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (4) paredzētās pārbaudes tiesības.

(15)

Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (5).

(16)

Lai nodrošinātu vienveidīgus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz plānošanas un īstenošanas pasākumiem. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011.

(17)

Ņemot vērā šo īstenošanas aktu iezīmes, jo īpaši to politikas ievirzes raksturu un ietekmi uz budžetu, to pieņemšanā principā būtu jāpiemēro pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu apmēra pasākumu gadījumā.

(18)

Komisijai būtu jāpieņem tūlītēji piemērojami īstenošanas akti, ja pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ ir nepieciešama ātra reaģēšana no Savienības puses.

(19)

Savienībai būtu jācenšas panākt pieejamo resursu pats efektīvākais pielietojums, lai panāktu tās ārējās darbības optimālu ietekmi. Tas būtu jāsasniedz ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī radot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Tam būtu jāietver arī ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai izveidoto programmu savstarpēja stiprināšana.

(20)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka darbības mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(21)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikposmam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta lietās, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(22)

Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (7) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Ar šo regulu tiek izveidots instruments (“Stabilitātes un miera veicināšanas instruments”), ar ko laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, uzlabojot Savienības darbību efektivitāti un saskaņotību reaģēšanā uz krīzēm, konfliktu novēršanā, miera veidošanā un gatavībā krīzēm, kā arī globālu un starpreģionālu draudu novēršanā.

2.   Savienība saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem īsteno attīstības sadarbības, kā arī finanšu, ekonomiskās un tehniskās sadarbības pasākumus ar trešām valstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un citiem valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem.

3.   Šajā regulā termins “pilsoniskās sabiedrības dalībnieki” nozīmē nevalstiskas organizācijas, pirmiedzīvotāju organizācijas, vietējo pilsoņu grupas un tirgotāju asociācijas, kooperatīvi, arodbiedrības, organizācijas, kas pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kas darbojas decentralizētas reģionālās sadarbības un integrācijas jomā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, izglītības, kultūras, pētniecības un zinātniskās organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, mediji un visas nevalstiskās apvienības, kā arī privātie un publiskie fondi, kas iespējami sekmē attīstību vai iekšējās politikas jomu ārējo dimensiju. Citas struktūras vai dalībnieki, kas nav uzskaitīti šajā punktā, var saņemt finansējumu, kad tas ir nepieciešams šīs regulas mērķu sasniegšanai.

4.   Šīs regulas konkrētie mērķi ir šādi:

a)

ātri veicināt stabilitāti krīzes vai iespējamas krīzes situācijā, veicot efektīvus pasākumus, kas ir paredzēti, lai palīdzētu saglabāt, izveidot vai atjaunot nosacījumus, kas ir būtiski nepieciešami, lai nodrošinātu pienācīgu Savienības ārpolitikas un darbību īstenošanu saskaņā ar LES 21. pantu;

b)

palīdzēt novērst konfliktus un nodrošināt spējas un gatavību risināt situācijas, pirms un pēc krīzes, un veidot mieru; un

c)

novērst konkrētus globālus un starpreģionālus miera, starptautiskās drošības un stabilitātes apdraudējumus.

2. pants

Savienības palīdzības saskaņotība un papildināmība

1.   Komisija nodrošina, ka saskaņā ar šo regulu pieņemtie pasākumi atbilst Savienības vispārējai stratēģiskajai politikai attiecībā uz partnervalstīm un jo īpaši 2. punktā minēto pasākumu mērķiem, kā arī citiem atbilstīgiem Savienības pasākumiem.

2.   Pasākumi, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu, var papildināt pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar LES V sadaļu un LESD piekto daļu, un ir saskanīgi ar tiem. Veicot saskaņā ar šo regulu pieņemtus pasākumus, pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokli.

3.   Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz kā papildinājumu palīdzībai, ko piešķir saskaņā ar Savienības instrumentiem ārējai palīdzībai, un to sniedz tikai tad, ja ar minētajiem instrumentiem nevar panākt atbilstīgu un efektīvu rezultātu, un to plāno un īsteno tādā veidā, lai attiecīgā gadījumā veicinātu saskaņā ar minētajiem instrumentiem veikto darbību nepārtrauktību.

4.   Kad vien iespējams, tostarp plānošanā, tiek ietverti šādi transversāli jautājumi:

a)

demokrātijas un labas pārvaldības veicināšana;

b)

cilvēktiesību un humanitāro tiesību veicināšana, tostarp bērnu tiesības un pirmiedzīvotāju tiesības;

c)

nediskriminēšana;

d)

dzimumu līdztiesība un sieviešu iespēju palielināšana;

e)

konfliktu novēršana; un

f)

klimata pārmaiņas.

5.   Saskaņā ar šo regulu nefinansē darbības, kuras ietilpst Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/96 (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1313/2013/ES (9) darbības jomā un kuras atbilst kritērijiem finansējuma saņemšanai saskaņā ar minētajiem tiesību aktiem.

6.   Lai uzlabotu Savienības un dalībvalstu atbalsta pasākumu efektivitāti un papildināmību un novērstu dubultfinansējumu, Komisija veicina Savienības un dalībvalstu veikto darbību ciešu koordināciju gan lēmumu pieņemšanas, gan darbību izpildes līmenī. Šim nolūkam dalībvalstis un Komisija izmanto informācijas apmaiņas sistēmu. Komisija var nākt klajā ar iniciatīvām veicināt šādu koordināciju. Papildus minētajam Komisija nodrošina koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām un citiem līdzekļu devējiem.

II SADAĻA

SAVIENĪBAS PALĪDZĪBAS VEIDI

3. pants

Palīdzība, ko sniedz krīzes vai iespējamas krīzes gadījumā, lai novērstu konfliktus

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību, ko sniedz šādās ārkārtas un neparedzētās situācijās:

a)

ārkārtas, krīzes vai iespējamas krīzes situācijās;

b)

situācijās, kas var apdraudēt demokrātiju, sabiedrisko kārtību, cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzību vai personu aizsardzību un drošību, jo īpaši attiecībā uz tām personām, kuras ir pakļautas dzimuma vardarbībai nestabilitātes situācijās; vai

c)

situācijās, kas draud izvērsties bruņotā konfliktā vai būtiski destabilizēt attiecīgo trešo valsti vai valstis.

Šādu palīdzību var sniegt arī situācijās, kad Savienība ir piemērojusi starptautisku nolīgumu svarīgāko elementu klauzulas, lai daļēji vai pilnībā apturētu sadarbību ar trešām valstīm.

2.   Šā panta 1. punktā minētā tehniskā un finansiālā palīdzība var būt:

a)

atbalsts, sniedzot tehnisku un loģistikas palīdzību, atbalsts centieniem, ko uzsākušas starptautiskas un reģionālas organizācijas un valsts un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, lai sekmētu uzticības veidošanu, starpniecību, dialogu un izlīgumu;

b)

atbalsts tam, lai tiktu īstenotas ANO Drošības padomes rezolūcijas par sievietēm, mieru un drošību, jo īpaši nestabilās, konfliktu skartās vai pēckonflikta valstīs;

c)

atbalsts tādas pagaidu pārvaldes izveidei un darbībai, kas deleģēta saskaņā ar starptautiskajām tiesībām;

d)

atbalsts demokrātisku un plurālistisku valsts iestāžu izveidei, tostarp pasākumiem, ar ko sekmē sieviešu lomu šādās iestādēs, efektīvu civilo pārvaldi un drošības sistēmas civilu pārraudzīšanu, kā arī pasākumiem tiesībaizsardzības efektivitātes palielināšanai un to tiesu iestāžu stiprināšanai, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību un visu veidu nelegālo tirdzniecību;

e)

atbalsts saskaņā ar starptautiskiem standartiem cilvēktiesību un tiesiskuma jomā izveidotām starptautiskām krimināltiesām un īpašām valstu tiesām, patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijām un mehānismiem, ar ko tiesiskā ceļā izskata prasības par cilvēktiesību ievērošanu un ar ko apstiprina un piešķir īpašumtiesības;

f)

atbalsts pasākumiem, kas vajadzīgi, lai sāktu pamatinfrastruktūras, mājokļu, sabiedrisko celtņu un ekonomisko līdzekļu un būtisko ražošanas jaudu atjaunošanu, un citiem pasākumiem saimniecisko darbību atsākšanai, nodarbinātības veidošanai un ilgtspējīgai sociālajai attīstībai nepieciešamo minimālo apstākļu nodrošināšanai;

g)

atbalsts civiliem pasākumiem, kas saistīti ar bijušo kaujinieku un viņu ģimeņu demobilizāciju un reintegrāciju pilsoniskajā sabiedrībā, un, ja nepieciešams, viņu repatriāciju, kā arī pasākumiem, kas paredzēti bērnu kareivju un sieviešu kareivju problēmu risināšanai;

h)

atbalsts pasākumiem, ar kuriem mazina bruņoto spēku pārstrukturēšanas sociālās sekas;

i)

atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem paredzēti, lai risinātu civiliedzīvotāju sociāli ekonomiskās problēmas saistībā ar kājnieku mīnu, nesprāgušas munīcijas vai citu sprādzienbīstamu kara palieku atrašanos attiecīgajā teritorijā. Darbības, ko finansē saskaņā ar šo regulu, var ietvert inter alia izglītošanu par riskiem, mīnu atklāšanu un atmīnēšanu, kā arī ar to saistītu krājumu iznīcināšanu;

j)

atbalsts pasākumiem, kas saskaņā ar Savienības sadarbības politiku un tās mērķiem ir paredzēti, lai apkarotu šaujamieroču, kājnieku ieroču un vieglo ieroču nelikumīgu izmantošanu un piekļuvi tiem;

k)

atbalsts pasākumiem, lai krīzes vai konfliktu situācijā nodrošinātu sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu, tostarp pienācīgi ņemot vērā viņu neaizsargātību pret dzimuma vardarbību;

l)

atbalsts bruņotu konfliktu upuru rehabilitācijai un reintegrācijai, tostarp pasākumiem, ar ko nodrošina sieviešu un bērnu īpašo vajadzību ievērošanu;

m)

atbalsts pasākumiem, ar ko veicina un aizsargā cilvēktiesību, pamatbrīvību, demokrātijas un tiesiskuma, kā arī attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu;

n)

atbalsts sociāli ekonomiskiem pasākumiem, ar ko sekmē taisnīgu piekļuvi dabas resursiem un pārredzamu to pārvaldību krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā;

o)

atbalsts pasākumiem, lai saistībā ar politisko un drošības situāciju risinātu pēkšņas iedzīvotāju pārvietošanās iespējamo ietekmi, tostarp pasākumiem, ar kuriem krīzes un iespējamas krīzes situācijā, tostarp miera veidošanas procesā, nodrošina to kopienu vajadzības, uz kurām pārceļas civiliedzīvotāji;

p)

atbalsts pasākumiem, ar ko veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību un organizētību un sekmē tās līdzdalību politikas procesā, tostarp pasākumiem sieviešu lomas palielināšanai šādos procesos, un pasākumiem neatkarīgu, plurālistisku un profesionālu plašsaziņas līdzekļu darbības veicināšanai;

q)

atbalsts pasākumiem, ko veic tādu dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu gadījumos, kas apdraud stabilitāti, un sabiedrības veselības apdraudējuma gadījumos, kas saistīti ar pandēmiju, kad trūkst Savienības humānās palīdzības un civilās aizsardzības pasākumu, vai gadījumos, kad šie pasākumi ir jāpapildina.

3.   Situācijās, kas šā panta minētas 1. punktā, Savienība var sniegt arī tehnisku un finansiālu palīdzību, kas nav skaidri minēta šā panta 2. punktā. Šādu palīdzību sniedz, veicot tikai 7. panta 2. punktā minētos ārkārtas palīdzības pasākumus, kas atbilst visiem šiem nosacījumiem:

a)

tie ietilpst šīs regulas vispārējā darbības jomā un atbilst 1. panta 4. punkta a) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem;

b)

to ilgums ir ierobežots līdz 7. panta 2. punktā paredzētajam termiņam;

c)

tos parasti veiktu saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem vai ar citiem šīs regulas komponentiem, bet tādēļ, ka attiecīgajā situācijā ir jārīkojas steidzami, tie būtu jārisina ar krīzes vai iespējamas krīzes novēršanas pasākumiem.

4. pants

Palīdzība konfliktu novēršanai, miera veidošanai un gatavībai krīzēm

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību. Šāda palīdzība attiecas uz atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir Savienības un tās partneru spēju veidošana un stiprināšana, lai novērstu konfliktus, veidotu mieru un risinātu vajadzības, kas rodas pirms krīzes un pēc tās, ciešā sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un citām starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām, un valsts un pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem, cenšoties:

a)

politikas veidošanā un politikas īstenošanā veicināt agrīnu brīdināšanu un uz iespējamu konfliktu vērstu risku analīzi;

b)

sekmēt un vairot spējas veicināt uzticību, starpniecību, dialogu un samierināšanu, īpaši lai novērstu spriedzi starp kopienām;

c)

stiprināt spējas, lai piedalītos un izvietotu spēkus civilās stabilizācijas misijās;

d)

uzlabot atjaunošanas procesus pēc konfliktiem un katastrofām saistībā ar politisko un drošības situāciju;

e)

ierobežot to, ka dabas resursus izmanto konfliktu finansēšanai, un atbalstīt to, lai iesaistītās personas ievērotu tādas iniciatīvas kā Kimberli procesa sertifikācijas sistēma, jo īpaši attiecībā uz to, lai vietējā mērogā īstenotu efektīvu kontroli pār dabas resursu ieguvi un tirdzniecību.

2.   Šajā pantā minētie pasākumi:

a)

ietver zinātības nodošanu, informācijas un paraugprakses apmaiņu, riska vai draudu izvērtējumu, pētījumus un analīzi, agrīnās brīdināšanas sistēmas, apmācību un pakalpojumu sniegšanu;

b)

palīdz vēl vairāk attīstīt strukturālo dialogu par miera veidošanas jautājumiem;

c)

var ietvert tehnisku un finansiālu atbalstu miera un valsts veidošanas darbību atbalstam.

5. pants

Palīdzība globālu un starpreģionālu, kā arī iespējamu apdraudējumu novēršanai

1.   Savienība saskaņā ar 1. panta 4. punkta c) apakšpunktā minētajiem konkrētajiem mērķiem piešķir tehnisku un finansiālu palīdzību šādās jomās:

a)

draudi sabiedriskajai kārtībai, personu aizsardzībai un drošībai, kritiskajai infrastruktūrai un sabiedrības veselībai;

b)

ar ķīmiskiem, bioloģiskiem, radioloģiskiem materiāliem un aktīvām vielām un kodolmateriāliem vai aktīvajām kodolvielām saistītu tīši radītu, nejaušu vai dabiskas izcelsmes risku mazināšana un gatavība tiem;

2.   Šā panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajās jomās palīdzība attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:

a)

to tiesībaizsardzības iestāžu un tiesu, kā arī to civilo iestāžu spēju stiprināšana, kas iesaistītas cīņā pret terorismu, organizēto noziedzību, tostarp kibernoziedzību, un visu veidu nelegālo tirdzniecību un nodrošina efektīvu nelegālās tirdzniecības un tranzīta kontroli;

b)

draudu novēršana kritiskajai infrastruktūrai, kas var ietvert starptautiskus pārvadājumus, tostarp pasažieru un kravas transportu, enerģijas ražošanu un sadali, elektroniskos informācijas un sakaru tīklus. Pasākumi īpaši attiecas uz reģionu sadarbību un starptautisku standartu īstenošanu riska apzināšanā, neaizsargātības analīzē, gatavībā ārkārtas situācijām, brīdinājumu un seku pārvaldībā;

c)

piemērotas rīcības nodrošināšana, ja rodas ievērojami draudi sabiedrības veselībai, tostarp pēkšņas epidēmijas ar iespējamu pārrobežu ietekmi;

d)

to globālo un reģionālo klimata pārmaiņu seku novēršana, kam ir iespējama destabilizējoša ietekme uz mieru un drošību.

3.   Attiecībā uz 2. punkta a) apakšpunktā minētajiem:

a)

prioritāti piešķir reģionu sadarbībai, kas ietver divas vai vairākas trešās valstis, kuras ir skaidri izteikušas politisko gribu risināt radušās problēmas. Sadarboties cīņā pret terorismu var arī ar atsevišķām valstīm, reģioniem vai starptautiskām, reģionālām un apakšreģionālām organizācijām;

b)

tie šajā jomā ir īpaši vērsti uz labu pārvaldi un ir saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem;

c)

attiecībā uz palīdzību iestādēm, kas ir iesaistītas cīņā pret terorismu, prioritāti piešķir atbalsta pasākumiem pret terorismu vērstu tiesību aktu izstrādei un stiprināšanai, finanšu, muitas un imigrācijas tiesību aktu īstenošanai un izmantošanai, tādu procedūru izstrādei tiesībaizsardzības jomā, kas ir saskaņotas ar visaugstākajiem starptautiskajiem standartiem un kas atbilst starptautiskajām tiesībām, demokrātiskas kontroles un iestāžu uzraudzības mehānismu nostiprināšanai, kā arī vardarbīga radikālisma novēršanai;

d)

attiecībā uz palīdzību saistībā ar narkotiku problemātiku pienācīgu uzmanību velta starptautiskajai sadarbībai, kas vērsta uz paraugprakses veicināšanu pieprasījuma, ražošanas un nodarītā kaitējuma samazināšanai;

4.   Palīdzība 1. punkta b) apakšpunktā minētajās jomās attiecas uz pasākumiem, kuru mērķis ir:

a)

civilo pētījumu veicināšana, uzskatot tos par alternatīvu pētniecībai aizsardzības jomā;

b)

atbalsts drošības praksei civilos objektos, kur tiek uzglabāti vai civilo pētījumu programmu vajadzībām tiek izmantoti jutīgi ķīmiskie, bioloģiskie, radioloģiskie materiāli un aktīvās vielas un kodolmateriāli vai aktīvās kodolvielas;

c)

īstenojot Savienības sadarbības politiku un tās mērķus, atbalsta sniegšana civilo infrastruktūru izveidei un atbilstošiem civilajiem pētījumiem, kas nepieciešami tādu ar ieročiem saistītu objektu un teritoriju likvidēšanai, sanācijai vai pārveidošanai, par kuriem paziņots, ka tie vairs nav aizsardzības programmas daļa;

d)

to kompetento civilās pārvaldes iestāžu spēju palielināšana, kas ir iesaistītas efektīvas kontroles izveidē un piemērošanā attiecībā uz ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko materiālu un aktīvo vielu un kodolmateriālu vai aktīvo kodolvielu nelegālu tirdzniecību (tostarp to ražošanas vai piegādes iekārtām);

e)

tiesiskā regulējuma un iestāžu spēju pilnveidošana divējāda lietojuma preču eksporta efektīvas kontroles ieviešanai un piemērošanai, tostarp reģionālās sadarbības pasākumi;

f)

efektīvas civilās sagatavotības katastrofām, ārkārtas situāciju paredzēšanas, reaģēšanas uz krīzēm, kā arī spējas veikt vides attīrīšanas pasākumus izveide.

III SADAĻA

PLĀNOŠANA UN ĪSTENOŠANA

6. pants

Vispārīgās pamatnostādnes

Savienības palīdzību sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014:

a)

regulas 7. pantā minētajiem ārkārtas palīdzības pasākumiem un pagaidu reaģēšanas programmām;

b)

regulas 8. pantā minētajiem tematiskiem stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām;

c)

gada rīcības programmām, individuāliem pasākumiem un īpašiem pasākumiem;

d)

atbalsta pasākumiem.

7. pants

Ārkārtas palīdzības pasākumi un pagaidu reaģēšanas programmas

1.   Šīs regulas 3. pantā paredzēto Savienības atbalstu sniedz, izmantojot ārkārtas palīdzības pasākumus un pagaidu reaģēšanas programmas.

2.   Šīs regulas 3. panta 1. punktā minētajās situācijās Komisija var pieņemt ārkārtas palīdzības pasākumus, kuri atbilst 3. panta 3. punktā minētajiem nosacījumiem. Šādu ārkārtas palīdzības pasākumu maksimālais ilgums var būt 18 mēneši, un tos var pagarināt vēl divas reizes uz laiku līdz sešiem mēnešiem (maksimāli līdz kopējam ilgumam – 30 mēneši), ja to īstenošanu kavē objektīvi un neparedzēti šķēršļi, ar noteikumu, ka nepalielinās pasākuma veikšanai paredzēto līdzekļu apjoms.

Ilgstošas krīzes un konflikta gadījumā Komisija var pieņemt otru ārkārtas palīdzības pasākumu, kura ilgums var būt līdz 18 mēnešiem.

Šā punkta pirmajā un otrajā daļā minēto ārkārtas palīdzības pasākumu kopējais ilgums nav vairāk par 36 mēnešiem.

3.   Ja ārkārtas palīdzības pasākums izmaksā vairāk nekā EUR 20 000 000, šo pasākumu pieņem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.   Pirms Komisija pieņem vai pagarina ārkārtas palīdzības pasākumu, kuru izmaksas nepārsniedz EUR 20 000 000, tā informē Padomi par tā veidu un mērķiem un par plānoto finansējumu. Tāpat Komisija informē Padomi, pirms tā veic būtiskas izmaiņas jau pieņemtajos ārkārtas palīdzības pasākumos. Plānojot un vēlāk īstenojot šādus pasākumus, Komisija ņem vērā attiecīgo Padomes politikas pieeju, lai nodrošinātu Savienības ārējās darbības konsekvenci.

5.   Pēc iespējas ātrāk pēc ārkārtas palīdzības pasākuma pieņemšanas un katrā ziņā ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc minētās pieņemšanas Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei, sniedzot pārskatu par pieņemtā pasākuma veidu, kontekstu un pamatojumu, tostarp par tā papildināmību ar Savienības esošo un plānoto reaģēšanu.

6.   Komisija saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru var pieņemt pagaidu reaģēšanas programmas, lai iedibinātu vai atjaunotu būtiskākos nosacījumus, kas nepieciešami Savienības ārējās sadarbības politikas efektīvai īstenošanai.

Pagaidu reaģēšanas programmas izstrādā, pamatojoties uz ārkārtas palīdzības pasākumiem.

7.   Komisija savlaicīgi pienācīgi informē Eiropas Parlamentu par 3. pantā paredzētās Savienības palīdzības plānošanu un īstenošanu, tostarp par paredzētā finansējuma apmēru, un informē Eiropas Parlamentu arī gadījumā, ja tā veic būtiskas izmaiņas minētajā palīdzībā vai tās ilguma pagarinājumus.

8. pants

Tematiskie stratēģijas dokumenti un daudzgadu indikatīvās programmas

1.   Tematiskie stratēģijas dokumenti veido vispārēju pamatu atbalsta sniegšanai saskaņā ar 4. un 5. pantu. Tematiskie stratēģijas dokumenti nodrošina satvaru sadarbībai starp Savienību un attiecīgajām partnervalstīm vai reģioniem.

2.   Tematisko stratēģijas dokumentu sagatavošana un īstenošana atbilst atbalsta efektivitātes principiem, piemēram, partnerattiecības, koordināciju un attiecīgā gadījumā saskaņošanu. Šajā nolūkā nodrošina tematisko stratēģijas dokumentu atbilstību un nedublēšanos ar plānošanas dokumentiem, kas ir apstiprināti vai pieņemti saskaņā ar citiem Savienības ārējās palīdzības instrumentiem.

Tematiskie stratēģijas dokumenti principā balstās uz Savienības vai attiecīgā gadījumā attiecīgo dalībvalstu dialogu ar iesaistīto partnervalsti vai reģionu, tostarp pilsonisko sabiedrību un reģionālajām un vietējām iestādēm, lai nodrošinātu attiecīgās valsts vai reģiona pietiekamu atbildības uzņemšanos par plānošanas procesu.

Plānošanas procesa agrīnā posmā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību un papildināmību.

3.   Katram tematiskajam stratēģijas dokumentam pievieno daudzgadu indikatīvo programmu, kurā ir apkopotas Savienības finansējumam izvēlētās prioritārās jomas, konkrēti mērķi, gaidāmie rezultāti, darbības rādītāji un Savienības palīdzības sniegšanas grafiks.

Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka indikatīvos finanšu piešķīrumus katrai to programmai, ņemot vērā attiecīgo partnervalstu vai reģionu vajadzības un konkrētās grūtības. Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt kā summas diapazonu.

4.   Komisija tematiskos stratēģijas dokumentus apstiprina un daudzgadu indikatīvās programmas pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Šo procedūru piemēro arī tematisko stratēģijas dokumentu vai daudzgadu indikatīvās programmas būtiskas pārskatīšanas gadījumā.

5.   Pārbaudes procedūru, kas minēta Regulu (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā, nepiemēro tematisko stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvo programmu nebūtisku grozījumu vai tehnisku pielāgojumu gadījumā, pārvietojot līdzekļus starp indikatīvajiem finanšu piešķīrumiem katrai prioritārajai jomai vai palielinot vai samazinot sākotnējā indikatīvā finanšu piešķīruma summu par ne vairāk kā 20 %, taču nepārsniedzot EUR 10 000 000, ar noteikumu, ka šādi grozījumi vai tehniski pielāgojumi neietekmē šajos dokumentos noteiktās prioritārās jomas un mērķus.

Šādā gadījumā par grozījumiem vai tehniskiem pielāgojumiem nekavējoties ziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstu pārstāvjiem 11. pantā minētajā komitejā.

6.   Pienācīgi pamatotos steidzamības gadījumos, kas saistīti ar vajadzību pēc ātras Savienības rīcības, Komisija var izdarīt izmaiņas tematiskajos stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktu.

7.   Izstrādājot jebkādus plānus vai plānu pārskatus pēc Regulu (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma izvērtēšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā iekļautos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

9. pants

Pilsoniskā sabiedrība

Šajā regulā paredzēto pasākumu sagatavošana, plānošana, īstenošana un pārraudzība tiek veikta, apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, cik vien tas ir iespējams un lietderīgi.

10. pants

Cilvēktiesības

1.   Komisija nodrošina, ka pasākumi, kas saskaņā ar šo regulu pieņemti saistībā ar terorisma un organizētās noziedzības apkarošanu, tiek īstenoti saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, tostarp starptautiskajām humanitārajām tiesībām.

2.   Saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru un rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju Komisijas izstrādā darbības norādes, ar ko nodrošina cilvēktiesību ņemšanu vērā, plānojot un īstenojot 1. punktā minētos pasākumus, jo īpaši attiecībā uz spīdzināšanas un citas nežēlīgas, necilvēcīgas vai pazemojošas rīcības novēršanu un pienācīga procesa ievērošanu, tostarp nevainīguma prezumpcija, tiesības uz taisnīgu tiesu, tiesības uz aizstāvību. Skaidri noteiktu cilvēktiesību perspektīvu iekļauj arī pasākumos, ar ko risina kiberdrošības un kibernoziedzības apkarošanas jautājumus.

3.   Komisija rūpīgi uzrauga 1. punktā minēto pasākumu īstenošanu, lai nodrošinātu šādas īstenošanas atbilstību minētajiem pienākumiem cilvēktiesību jomā. Komisija iekļauj ar to saistītu informāciju savos regulārajos ziņojumos.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Komiteja

Komisijai palīdz komiteja (“Stabilitātes un miera instrumenta komiteja”). Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

12. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES, jo īpaši ar tā 9. pantu.

13. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir EUR 2 338 719 000.

2.   Gada apropriācijas piešķir Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai.

3.   Laikposmā no 2014. gada līdz 2020. gadam

a)

vismaz 70 procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 3. pants, un

b)

deviņus procentpunktus no finansējuma piešķir pasākumiem, uz kuriem attiecas 4. pants.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1717/2006 (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido Stabilitātes instrumentu (OV L 327, 24.11.2006., 1. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums Nr. 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(6)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(7)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(8)  Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības Civilās aizsardzības mehānismu (OV L 347, 20.12.2013., 924. lpp.).


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/11


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 231/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vēra Eiropas Ekonomikas un sociālās komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai Eiropa 2020” Komisija noteica regulējumu Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, tostarp Pirmspievienošanās palīdzības instrumentam (IPA II).

(2)

Tā kā 2013. gada 31. decembrī spēku zaudēja Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (4) un tādēļ, lai uzlabotu Savienības ārējās darbības efektivitāti, laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam būtu jāsaglabā ārējās palīdzības plānošanas un sniegšanas regulējums. Savienības paplašināšanās politiku būtu jāturpina atbalstīt, izmantojot īpašu instrumentu ārējās darbības finansēšanai. Tādēļ būtu jāizveido IPA II.

(3)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 49. pantā ir noteikts, ka jebkura Eiropas valsts, kas ievēro tādas vērtības kā cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, vienlīdzība, tiesiskums un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, var iesniegt pieteikumu, lai to uzņem Savienībā. Eiropas valsts, kas iesniegusi pieteikumu pievienoties Savienībai, var kļūt par dalībvalsti tikai tad, kad ir apliecināts, ka tā atbilst dalības kritērijiem, kas tika noteikti Eiropadomes 1993. gada jūnija sanāksmē Kopenhāgenā (“Kopenhāgenas kritēriji”), un ar noteikumu, ka pievienošanās nepārsniedz Savienības spēju integrēt jauno dalībvalsti. Minētie kritēriji attiecas uz to iestāžu stabilitāti, kas nodrošina demokrātiju, tiesiskumu, cilvēktiesības un minoritāšu tiesību ievērošanu un aizsardzību, uz funkcionējošas tirgus ekonomikas pastāvēšanu, kā arī uz spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā un uz spēju uzņemties ne tikai Līgumos paredzētās tiesības, bet arī pienākumus, tostarp pievienoties politiskās, ekonomiskās un monetārās savienības mērķiem.

(4)

Paplašināšanās stratēģija, kas balstās uz konsolidāciju, nosacījumu izpildi un saziņu, apvienojumā ar Savienības spēju integrēt jaunas dalībvalstis, joprojām ir pamats atjaunotajam konsensam par paplašināšanos. Pievienošanās procesa pamatā ir objektīvi kritēriji un tā principa piemērošana, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visām pieteikuma iesniedzējām valstīm, no kurām katra ir jāvērtē pēc pašas nopelniem. Virzība uz pievienošanos ir atkarīga no tā, kā katrs pieteikuma iesniedzējs ievēro Savienības vērtības, un no tā spējas veikt nepieciešamās reformas, lai pielāgotu savu politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo un ekonomisko sistēmu Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm.

(5)

Paplašināšanās process nostiprina mieru, demokrātiju un stabilitāti Eiropā un dod Eiropas Savienībai lielākas iespējas risināt globālas problēmas. Paplašināšanās procesa pārveidojošais spēks rosina tālejošas politiskas un ekonomiskas reformas paplašināšanās procesā iesaistītajās valstīs, dodot labumu arī Eiropas Savienībai kopumā.

(6)

Eiropadome kandidātvalsts statusu ir piešķīrusi Islandei, Melnkalnei, bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Turcijai un Serbijai. Tā ir apstiprinājusi Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu. Neskarot nostājas par statusu vai jebkādus turpmākus lēmumus, kas jāpieņem Eiropadomei vai Padomei, valstis, kuras izmanto šādas Eiropas perspektīvas radītās priekšrocības un kurām vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss, var uzskatīt par potenciālajām kandidātvalstīm tikai šīs regulas īstenošanas nolūkos. Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāpiešķir visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem.

(7)

Palīdzība saskaņā ar šo regulu būtu jāsniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Palīdzība būtu jāsniedz arī atbilstīgi nolīgumiem, ko Savienība noslēgusi ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, un saskaņā ar Eiropas un pievienošanās partnerībām. Palīdzībai vajadzētu būt vērstai galvenokārt uz izraudzītu skaitu politikas jomu, kuras palīdzēs I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem stiprināt demokrātiskās iestādes un tiesiskumu, reformēt tiesu sistēmu un valsts pārvaldi, ievērot pamattiesības un veicināt dzimumu līdztiesību, iecietību, sociālo iekļaušanu un diskriminācijas novēršanu. Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina atbalstīt minēto saņēmēju centieni sekmēt reģionālu, makroreģionālu un pārrobežu sadarbību, kā arī teritoriālo attīstību, tostarp īstenojot ES makroreģionālās stratēģijas. Palīdzībai būtu jāveicina arī saņēmēju ekonomiskā un sociālā attīstība, atbalstot gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes programmu un īpašu uzmanību pievēršot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai sasniegtu stratēģijas “Eiropa 2020” pārdomātai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei (“Eiropas 2020 stratēģija”) mērķus un pakāpeniski panāktu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem. Būtu jāstiprina saskaņotība starp finansiālo palīdzību un vispārējo progresu, kas panākts pirmspievienošanās stratēģijas īstenošanā.

(8)

Lai ņemtu vērā izmaiņas paplašināšanās politikas regulējumā vai būtiskus notikumus I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz II pielikumā uzskaitīto palīdzības tematisko prioritāšu pielāgošanu un atjaunināšanu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Tiesiskuma stiprināšana, tostarp cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, un laba pārvaldība, tostarp valsts pārvaldes reforma, joprojām ir galvenie uzdevumi lielākajai daļai I pielikumā uzskaitīto saņēmēju un ir minētajiem saņēmējiem būtiski, lai tuvinātos Savienībai un vēlāk pilnvērtīgi uzņemtos ES dalībvalsts pienākumus. Ņemot vērā to, ka minētajās jomās veiktās reformas noris ilgākā termiņā un ka ir jāgūst manāmi rezultāti, saskaņā ar šo regulu sniegtai finansiālajai palīdzībai iespējami īsā laikā būtu jāapmierina I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības.

(10)

I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem ir jābūt labāk sagatavotiem risināt globālās problēmas, piemēram, problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu attīstību un klimata pārmaiņām, un jāpielāgojas Savienības centieniem risināt minētos jautājumus. Savienības palīdzībai saskaņā ar šo regulu būtu jādod savs ieguldījums, lai sasniegtu mērķi paaugstināt ar klimatu saistīto izdevumu daļu Savienības budžetā vismaz līdz 20 %.

(11)

Savienībai būtu jāsniedz arī atbalsts pārejai uz tādu pievienošanos, kas, pamatojoties uz pieredzi, dotu ieguvumu visiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Šajā sadarbībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš pieredzes apmaiņai, kuru dalībvalstīs guvušas reformu procesā.

(12)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina sniegtās palīdzības atbilstība prasībām, saskaņotība un papildināmība, jo īpaši regulāri apspriežoties un bieži apmainoties ar informāciju palīdzības sniegšanas cikla dažādos posmos. Būtu jāveic arī pasākumi, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu labāku koordināciju un papildināmību, tostarp regulāri apspriežoties ar citiem līdzekļu devējiem. Vajadzētu palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi – gan programmās, kuras īsteno valdības struktūras, gan pilsoniskās sabiedrības kā tiešas Savienības palīdzības saņēmējas nozīmi.

(13)

Rīcības prioritātes, lai sasniegtu attiecīgo politikas jomu mērķus, kurus atbalstīs saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka indikatīvos stratēģijas dokumentos, ko Komisija Savienības daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ir izstrādājusi sadarbībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem, pamatojoties uz to konkrētajām vajadzībām un paplašināšanās programmu, saskaņā ar vispārējiem un konkrētiem mērķiem, kas definēti šajā regulā, un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valstu stratēģijas. Stratēģijas dokumentos būtu arī jānosaka politikas jomas, kuras būtu jāatbalsta, izmantojot palīdzību, un, neskarot Eiropas Parlamenta un Padomes prerogatīvas, būtu jānosaka indikatīvi Savienības līdzekļu piešķīrumi pa politikas jomām un pa gadiem, tostarp prognozētie ar klimatu saistītie izdevumi. Būtu jāparedz pietiekams elastīgums, lai aptvertu jaunas vajadzības un sniegtu stimulus snieguma uzlabošanai. Stratēģijas dokumentos būtu jānodrošina saskaņotība ar I pielikumā uzskaitīto saņēmēju centieniem un atbilstība tiem, kā atspoguļots to valsts budžetā, un, tos izstrādājot, būtu jāņem vērā citu līdzekļu devēju sniegtais atbalsts. Lai ņemtu vērā iekšējos un ārējos apstākļus, stratēģijas dokumenti būtu pēc vajadzības jāpārskata un jārediģē.

(14)

Savienības interesēs ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem to centienos veikt reformas, lai pievienotos Savienībai. Palīdzība būtu jāpārvalda, pastiprinātu uzmanību pievēršot rezultātiem un sniedzot stimulus tiem, kuri apliecina apņemšanos veikt reformas, efektīvi izmantojot pirmspievienošanās palīdzību, un panākumus, izpildot dalības kritērijus.

(15)

Sniedzot palīdzību, būtu jāturpina izmantot struktūras un instrumentus, kas pirmspievienošanās procesā ir apliecinājuši savu vērtību. Pāreja no pirmspievienošanās finansējuma tiešas pārvaldības, ko veic Komisija, uz netiešu pārvaldību, ko veic I pielikumā uzskaitītie saņēmēji, būtu jāveic pakāpeniski un ņemot vērā minēto saņēmēju attiecīgās spējas. Saskaņā ar līdzdalības demokrātijas principu Komisijai būtu jāsekmē, lai katrā I pielikumā uzskaitītajā saņēmējā parlaments pārraudzītu minētajam saņēmējam sniegto palīdzību.

(16)

Lai nodrošinātu vienotus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras attiecas uz stratēģijas dokumentiem, plānošanas dokumentiem un konkrētiem noteikumiem, ar kuriem izveido šādus vienotus nosacījumus, un tās būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (5). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to orientāciju uz politiku vai to finansiālo ietekmi, šādu aktu pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot pasākumus ar nelielu finansiālu ietekmi. Izstrādājot vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāņem vērā gūtā pieredze saistībā ar iepriekšējā Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta pārvaldību un īstenošanu. Ja notikumu attīstība to liek darīt, minētie vienotie nosacījumi būtu jāgroza.

(17)

Saskaņā ar šo regulu izveidotās komitejas kompetencē vajadzētu būt tiesību aktiem un saistībām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, kā arī Padomes Regulas (EK) Nr. 389/2006 (6) 3. panta īstenošanai.

(18)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam programmas laikam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(19)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības instrumentu ārējai darbībai saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju starp IPA II, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(20)

Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi nodrošināt netraucētu un nepārtrauktu pāreju no Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA), kas izveidots saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006, uz IPA II un šīs regulas piemērošanas ilgumu saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (9) piemērošanas ilgumu. Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgais mērķis

Ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam (“IPA II”) atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus to politisko, institucionālo, tiesisko, administratīvo, sociālo un ekonomisko reformu pieņemšanā un īstenošanā, kuras minētajiem saņēmējiem ir jāveic, lai atbilstu Savienības vērtībām, un pakāpeniski pielāgotos Savienības noteikumiem, standartiem, politikas nostādnēm un praksēm nolūkā pievienoties Savienībai.

Ar šādu atbalstu IPA II dos ieguldījumu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju stabilitātē, drošībā un labklājībā.

2. pants

Konkrēti mērķi

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, lai saskaņā ar katra I pielikumā uzskaitītā saņēmēja vajadzībām, kā arī ar tā individuālo paplašināšanās programmu tiktu sasniegti šādi konkrēti mērķi:

a)

atbalsts politiskajām reformām, inter alia veicot pasākumus, ar ko:

i)

stiprina demokrātiju un tās iestādes, tostarp neatkarīgu un efektīvu tiesu sistēmu, un tiesiskumu, tostarp tā īstenošanu;

ii)

veicina un aizsargā cilvēktiesības un pamatbrīvības, nodrošina labāku to personu tiesību ievērošanu, kuras pieder pie minoritātēm, tostarp lesbiešu, geju, biseksuāļu, interseksuāļu un transpersonu tiesību ievērošanu, veicina dzimumu līdztiesību, diskriminācijas apkarošanu un iecietību, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvību un kultūru daudzveidības ievērošanu;

iii)

veicina reģionālu sadarbību un labas kaimiņattiecības;

iv)

veicina samierināšanas, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus;

v)

cīnās pret korupciju un organizēto noziedzību;

vi)

stiprina publisko pārvaldi un labu pārvaldību visos līmeņos;

vii)

īsteno spēju veidošanas pasākumus tiesībaizsardzības uzlabošanai, robežu pārvaldībai un migrācijas politikas īstenošanai, tostarp migrācijas plūsmu pārvaldībai;

viii)

veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību;

ix)

uzlabo sociālo dialogu un stiprina sociālo partneru spējas;

b)

atbalsts ekonomiskai, sociālai un teritoriālai attīstībai, lai panāktu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, inter alia veicot pasākumus, ar ko:

i)

sasniedz Savienības standartus ekonomikā, tostarp funkcionējošu tirgus ekonomiku, kā arī fiskālā un ekonomikas pārvaldībā;

ii)

īsteno ekonomikas reformas, kas vajadzīgas, lai varētu izturēt konkurences spiedienu un tirgus spēkus Savienībā, vienlaikus sekmējot mērķu sasniegšanu sociālajā un vides jomā;

iii)

veicina nodarbinātību un darba ņēmēju mobilitāti, sekmē kvalitatīvu darbvietu izveidi un cilvēkkapitāla attīstību;

iv)

veicina sociālo un ekonomisko iekļaušanu, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām, tostarp personām ar invaliditāti, bēgļiem un pārvietotām personām;

v)

sekmē iekļaujošu un integrētu izglītības sistēmu un saglabā un atjauno kultūras mantojumu;

vi)

pilnveido fizisko kapitālu, tostarp uzlabo infrastruktūru un savienojumus ar Savienību un reģionālajiem tīkliem;

vii)

stiprina pētniecības, tehnoloģiju attīstības un inovācijas spējas;

c)

I pielikumā uzskaitīto saņēmēju spēju stiprināšana visos līmeņos, lai tie varētu izpildīt saistības, kas izriet no dalības Savienībā, atbalstot pakāpenisku pielāgošanos Savienības acquis, kā arī tā pieņemšanu, īstenošanu un izpildi, tostarp gatavošanos pārvaldīt Savienības struktūrfondus, kohēzijas fondus, un Eiropas lauksaimniecības fondu lauku attīstībai;

d)

reģionālās integrācijas un teritoriālās sadarbības stiprināšana, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (10) darbības jomā iekļaujot I pielikumā uzskaitītos saņēmējus, dalībvalstis un attiecīgā gadījumā trešās valstis.

2.   Virzību uz 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu uzrauga un novērtē, pamatojoties uz iepriekš definētiem, skaidriem, pārredzamiem un vajadzības gadījumā uz valstij specifiskiem un izvērtējamiem rādītājiem, kuri inter alia aptver:

a)

to, kas panākts tādās jomās kā demokrātijas stiprināšana, tiesiskums un neatkarīga un efektīva tiesu sistēma, cilvēktiesību ievērošana, tostarp pie minoritātēm un neaizsargātām iedzīvotāju grupām piederošu personu tiesību ievērošana, pamatbrīvību, dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību ievērošana, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, samierināšana, labas kaimiņattiecības un bēgļu atpakaļuzņemšana, un jo īpaši manāmu rezultātu sasniegšana minētajās jomās;

b)

to, kas panākts saistībā ar sociālekonomiskajām un fiskālajām reformām, ar kurām tiek risināts strukturālās un makroekonomikas nelīdzsvarotības jautājums; sociālās un ekonomiskās attīstības stratēģiju pamatotību un efektivitāti, progresu virzībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un iekļaujošas un integrējošas izglītības, kvalitatīvu mācību un nodarbinātības izveidi, tostarp ar IPA II starpniecību izmantojot publiskas investīcijas, un to, kas panākts, veidojot uzņēmējdarbībai labvēlīgu vidi;

c)

to, kas panākts, tiesību aktus saskaņojot ar Savienības acquis, tostarp manāmus tā īstenošanas rezultātus; to, kas panākts ar Savienību saistītu institucionālo reformu īstenošanā, tostarp pāreja uz saskaņā ar šo regulu sniegtas palīdzības netiešu pārvaldību;

d)

to, kas panākts, veidojot un stiprinot labu pārvaldību, un administratīvās, institucionālās un līdzekļu apgūšanas spējas visos līmeņos, tostarp piemērotus cilvēkresursus, kas vajadzīgi, lai pieņemtu un īstenotu ar acquis saistītos tiesību aktus;

e)

reģionālās un teritoriālās sadarbības iniciatīvas un tirdzniecības plūsmu attīstību.

3.   Rādītājus, kas minēti 2. punktā, izmanto, lai attiecīgā gadījumā uzraudzītu, novērtētu un pārskatītu sniegumu. Izvērtējot IPA II palīdzības rezultātus, kā atsauces punktu ņem vērā regulas 4. pantā minētos Komisijas ikgadējos ziņojumus. Attiecīgos darbības rādītājus definē un iekļauj 6. un 7. pantā minētajos stratēģijas dokumentos un programmās un tos nosaka tā, lai progresu varētu vērtēt objektīvi un visu laiku un vajadzības gadījumā – visās programmās.

3. pants

Politikas jomas

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu galvenokārt sniedz šādās politikas jomās:

a)

reformas, gatavojoties dalībai Savienībā, un saistītā iestāžu un spēju veidošana;

b)

sociālekonomiskā un reģionālā attīstība;

c)

nodarbinātība, sociālā politika, izglītība, dzimumu līdztiesības veicināšana un cilvēkresursu attīstība;

d)

lauksaimniecība un lauku attīstība;

e)

reģionālā un teritoriālā sadarbība.

2.   Ar palīdzību visās šā panta 1. punktā minētajās politikas jomās atbalsta I pielikumā uzskaitītos saņēmējus 1. un 2. pantā noteikto vispārīgo un konkrēto mērķu sasniegšanā, jo īpaši ar politikas reformām, tiesību aktu tuvināšanu, spēju veidošanu un investīcijām.

Attiecīgos gadījumos īpašu uzmanību velta labai pārvaldībai, tiesiskumam un cīņai pret korupciju un organizēto noziedzību.

3.   Palīdzība 1. punkta b) līdz e) apakšpunktā minētajās politikas jomās var ietvert tādu pasākumu finansēšanu, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1301/2013 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1300/2013 (12), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1304/2013 (13), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (14) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (15).

4.   Palīdzību politikas jomā, kas noteikta 1. punkta e) apakšpunktā, jo īpaši var izmantot, lai finansētu vairāku valstu vai horizontālus pasākumus, kā arī pārrobežu, starptautiskus un starpreģionālus sadarbības pasākumus.

4. pants

Palīdzības regulējums

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz atbilstīgi paplašināšanās politikas regulējumam, ko noteikusi Eiropadome un Padome, un pienācīgi ņemot vērā paziņojumu par paplašināšanās stratēģiju un progresa ziņojumus, kas iekļauti Komisijas ikgadējā paplašināšanās dokumentu kopumā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas. Komisija nodrošina palīdzības un paplašināšanās politikas regulējuma saskaņotību.

2.   Palīdzība tiek paredzēta un pielāgota I pielikumā uzskaitīto saņēmēju konkrētajai situācijai, ņemot vērā vajadzīgos papildu centienus, lai nodrošinātu atbilstību dalības kritērijiem, kā arī minēto saņēmēju spējas. Palīdzība tiek diferencēta pēc apjoma un intensitātes atbilstīgi vajadzībām, saistībām reformu jomā un minēto reformu īstenošanas rezultātiem. Tās mērķis galvenokārt ir palīdzēt I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem izstrādāt un īstenot nozaru reformas. Nozaru politika un stratēģijas ir visaptverošas, un tās palīdz sasniegt konkrētos mērķus, kas izklāstīti 2. panta 1. punktā.

3.   Atbilstīgi 2. panta 1. punktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem II pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzības sniegšanai, ņemot vērā I pielikumā uzskaitīto saņēmēju vajadzības un spējas. Katra no minētajām tematiskajām prioritātēm var palīdzēt sasniegt vienu vai vairākus konkrētus mērķus.

4.   Saskaņā ar 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā izklāstītajiem konkrētajiem mērķiem palīdzību sniedz pārrobežu sadarbībai gan starp I pielikumā izklāstītajiem saņēmējiem, gan starp viņiem un dalībvalstīm vai valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 nolūkā veicināt labas kaimiņattiecības, veicināt Savienības integrāciju un sekmēt sociālekonomisko attīstību. III pielikumā ir izklāstītas tematiskās prioritātes palīdzībai teritoriālās sadarbības jomā.

5. pants

Atbilstība, saskaņotība un savstarpējā papildināmība

1.   Finansiālā palīdzība saskaņā ar šo regulu atbilst Savienības politikai. Tā atbilst nolīgumiem starp Savienību un I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un ievēro to daudzpusējo nolīgumu saistības, kuros Savienība ir līgumslēdzēja puse.

2.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm sniedz ieguldījumu Savienības saistību īstenošanā attiecībā uz palīdzības sniegšanas lielāku pārredzamību un pārskatatbildību, tostarp publicējot informāciju par palīdzības apjomu un sadalījumu, nodrošinot to, ka dati ir starptautiski salīdzināmi un tiem var viegli piekļūt, tos var kopīgi izmantot un publicēt.

3.   Komisija, dalībvalstis un Eiropas Investīciju banka (EIB) sadarbojas, lai nodrošinātu saskaņotību, un tiecas novērst dublēšanos starp palīdzību, kas sniegta saskaņā ar šo regulu, un citiem Savienības, dalībvalstu un EIB sniegtās palīdzības veidiem, tostarp rīkojot regulāras un iekļaujošas sanāksmes, kuru mērķis ir palīdzības koordinēšana.

4.   Komisija, dalībvalstis un EIB nodrošina savu attiecīgo palīdzības programmu koordināciju, lai, sniedzot palīdzību, palielinātu efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu atbilstīgi noteiktajiem principiem darbības koordinācijas stiprināšanai ārējās palīdzības jomā un politikas un procedūru saskaņošanai, jo īpaši starptautiskajiem palīdzības efektivitātes principiem. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu informācijas apmaiņu dažādos palīdzības sniegšanas posmos, jo īpaši vietējā līmenī, un koordinācija ir būtisks posms dalībvalstu un Savienības plānošanas procesos.

5.   Lai palielinātu palīdzības sniegšanas efektivitāti un lietderību un lai novērstu divkāršu finansēšanu, Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu labāku koordināciju un savstarpējo papildināmību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām un vienībām, piemēram, ar starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, kā arī ar līdzekļu devējiem ārpus Savienības.

6.   Gatavojot, īstenojot un uzraugot palīdzību saskaņā ar šo regulu, Komisija būtībā darbojas partnerībā ar I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem. Ja nepieciešams, partnerībā tiek iekļautas kompetentās valsts, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības organizācijas. Komisija mudina veikt koordināciju starp attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas tiek stiprinātas, tostarp attiecīgā gadījumā kā palīdzības tiešās saņēmējas.

II SADAĻA

STRATĒĢISKĀ PLĀNOŠANA

6. pants

Stratēģijas dokumenti

1.   Palīdzību saskaņā ar šo regulu sniedz, pamatojoties uz valsts vai starpvalstu indikatīvajiem stratēģijas dokumentiem (“stratēģijas dokumenti”), ko Komisija partnerībā ar I ielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem pieņēmusi uz Savienības daudzgadu finanšu shēmas laiku – laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

2.   Stratēģijas dokumentos tiek definētas prioritātes rīcībai, lai sasniegtu mērķus attiecīgajās 3. pantā minētajās politikas jomās, kuras atbalsta saskaņā ar šo regulu atbilstīgi, attiecīgi, 1. un 2. pantā minētajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem. Stratēģijas dokumentus pieņem saskaņā ar 4. pantā izklāstīto palīdzības regulējumu un pienācīgi ņemot vērā attiecīgās valsts stratēģijas.

3.   Stratēģijas dokumentos ietver Savienības finansējuma indikatīvu sadalījumu pa politikas jomām, ja vajadzīgs, un pa gadiem un paredz iespēju risināt jaunas vajadzības, neskarot iespēju apvienot palīdzību dažādās politikas jomās. Stratēģijas dokumentos ir iekļauti rādītāji, lai novērtētu virzību uz stratēģijas dokumentos iekļauto mērķu sasniegšanu.

4.   Komisija ik gadu izvērtē stratēģijas dokumentu īstenošanu un to, vai tie joprojām ir svarīgi, ņemot vērā 4. pantā minētā politikas regulējuma attīstību. Komisija informē 13. panta 1. punktā minēto komiteju par minētā izvērtējuma rezultātiem un var izteikt priekšlikumu pārskatīt šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un/vai programmas un attiecīgos gadījumos 7. panta 1. punktā minētos pasākumus. Minētos stratēģijas dokumentus pārskata arī termiņa vidusposmā, un vajadzības gadījumā tos koriģē.

5.   Komisija pieņem šajā pantā minētos stratēģijas dokumentus un to pārskatītās versijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

III SADAĻA

ĪSTENOŠANA

7. pants

Plānošana

1.   Savienības palīdzību saskaņā ar šo regulu īsteno tieši, netieši vai kopīgā pārvaldībā, izmantojot programmas un pasākumus, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantā, un saskaņā ar īpašiem noteikumiem, ar ko nosaka vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, jo īpaši attiecībā uz pārvaldības struktūrām un procedūrām, ko Komisija pieņem saskaņā ar šīs regulas 13. pantu. Parasti palīdzību sniedz, īstenojot gada vai daudzgadu valsts vai starpvalstu programmas, kā arī pārrobežu sadarbības programmas, kas izveidotas saskaņā ar 6. pantā minētajiem stratēģijas dokumentiem un ko izstrādājuši attiecīgie šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji un/vai attiecīgā gadījumā Komisija.

2.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskata ziņojuma (“starpposma pārskata ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

8. pants

Pamatnolīgumi un papildu nolīgumi

1.   Komisija un attiecīgie I pielikumā uzskaitītie saņēmēji slēdz pamatnolīgumus par palīdzības īstenošanu.

2.   Vajadzības gadījumā starp Komisiju un attiecīgajiem I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem vai to īstenošanas iestādēm var slēgt papildu nolīgumus par palīdzības īstenošanu.

9. pants

Horizontālie noteikumi

1.   Pienācīgi pamatotos apstākļos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālo sadarbību, Komisija var nolemt attiecināt 7. panta 1. punktā minētās programmas un pasākumus arī uz valstīm, teritorijām un reģioniem, kuri citādi nebūtu tiesīgi saņemt finansējumu saskaņā ar 1. pantu, ja īstenojamai programmai vai pasākumam ir globālas, reģionālas vai pārrobežu iezīmes.

2.   Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) sniedz ieguldījumu saskaņā ar šo regulu izveidotajās programmās vai pasākumos, kuru mērķis ir pārrobežu sadarbība starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm. ERAF ieguldījuma summu nosaka saskaņā ar 4. pantu Regulā (ES) Nr. 1299/2013. Minēto ieguldījumu izmanto saskaņā ar šo regulu.

3.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

4.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu pārrobežu sadarbības programmās vai pasākumos, kurus izveido un īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 232/2014 un kuros piedalās šīs regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

5.   Attiecīgos gadījumos IPA II var sniegt ieguldījumu programmās vai pasākumos, kurus ievieš kā daļu no makroreģionālas stratēģijas un kuros piedalās I pielikumā uzskaitītie saņēmēji.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

10. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 11. pantu, lai grozītu šīs regulas II pielikumu. Konkrētāk, pēc starpposma pārskata ziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz minētajā starpposma pārskata ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza II pielikumu.

11. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 10. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 10. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 10. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

12. pants

Turpmāku īstenošanas noteikumu pieņemšana

Papildus Regulā (ES) Nr. 236/2014 paredzētajiem noteikumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru tiek pieņemti konkrēti noteikumi, ar ko paredz vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus.

13. pants

Komiteja

1.   Izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta komiteju (“IPA II komiteja”), un tās sastāvā ir dalībvalstu pārstāvji, un to vada Komisijas pārstāvis. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   IPA II komiteja palīdz Komisijai attiecībā uz visām politikas jomām, kas minētas 3. pantā. IPA II komitejas kompetencē ir arī tiesību akti un saistības saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006 un Regulas (EK) Nr. 389/2006 3. panta piemērošana.

14. pants

Rezultātu atalgošana

1.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos nosaka, ka paliek pieejams pienācīgs palīdzības apmērs, lai atsevišķu I pielikumā uzskaitīto saņēmēju varētu atalgot par:

a)

īpašu virzību, kas panākta nolūkā nodrošināt atbilstību dalības kritērijiem; un/vai

b)

efektīvu pirmspievienošanās palīdzības īstenošanu, panākot īpaši labus rezultātus attiecībā uz konkrētiem mērķiem, kas noteikti attiecīgajā stratēģijas dokumentā.

2.   Ja kāda I pielikumā uzskaitītā saņēmēja panāktais progress un/vai rezultāti joprojām ir būtiski zemāki par tiem līmeņiem, par ko stratēģijas dokumentos panākta vienošanās, Komisija attiecīgi pielāgo piešķīrumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Pienācīgu summu atliek šā panta 1. punktā minētajiem atalgojumiem, un to piešķir, pamatojoties uz izvērtējumu par rezultātiem un progresu vairāku gadu garumā, bet ne vēlāk kā, attiecīgi, 2017. un 2020. gadā. Tiek ņemti vērā darbības rādītāji, kas minēti 2. panta 2. punktā un noteikti stratēģijas dokumentos.

4.   Šīs regulas 6. pantā minētajos stratēģijas dokumentos paredzētajā indikatīvajā Savienības līdzekļu sadalē ņem vērā iespēju piešķirt attiecīgos papildu līdzekļus, pamatojoties uz panāktajiem rezultātiem un/vai progresu.

15. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 11 698 668 000 pašreizējās cenās. Līdz 4 % no finansējuma piešķir pārrobežu sadarbības programmām starp I pielikumā uzskaitītajiem saņēmējiem un dalībvalstīm atbilstīgi viņu vajadzībām un prioritātēm.

2.   Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas satvarā apstiprina gada apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (16) 18. panta 4. punktu no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, proti, no Attīstības sadarbības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (17), EKI, IPA II un Partnerības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (18), tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 mācību mobilitātes darbībām uz un no partnervalstīm Regulas (ES) 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Šo fondu izmantošanai piemēro Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu nodrošina, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums ir ietverts plānošanā, kas paredzēta šajā regulā, atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisko pārmaiņu gadījumā atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

16. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 77. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Padomes Regula (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA) (OV L 210, 31.7.2006., 82. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(6)  Padomes Regula (EK) Nr. 389/2006 (2006. gada 27. februāris), ar ko izveido finansiāla atbalsta instrumentu, lai veicinātu Kipras turku kopienas ekonomisko attīstību, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2667/2000 par Eiropas Rekonstrukcijas aģentūru (OV L 65, 7.3.2006., 5. lpp.).

(7)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014, ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(9)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un par konkrētiem noteikumiem saistībā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1084/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 281. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un par Padomes Regulas (EK) Nr. 1081/2006 atcelšanu (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12. 2013., 487. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valsīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).


I PIELIKUMS

Albānija

Bosnija un Hercegovina

Islande

Kosova (1)

Melnkalne

Serbija

Turcija

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika


(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244/1999 un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.


II PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes atbalstam

Ar atbalstu attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes:

a)

atbilsme labas publiskās pārvaldes un ekonomikas pārvaldības principam. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: publiskās administrācijas stiprināšana, ietverot civildienesta profesionalizāciju un depolitizāciju, iestrādājot tirgus principus un nodrošinot atbilstīgas administratīvās procedūras; palielināta spēja stiprināt makroekonomisko stabilitāti un atbalsts progresam ceļā gan uz darbojošos tirgus ekonomiku, gan uz konkurētspējīgāku ekonomiku; atbalsts dalībai daudzpusējā Savienības fiskālās kontroles mehānismā un sistemātiska sadarbība ar starptautiskajām finanšu iestādēm saistībā ar ekonomikas politikas pamatiem, kā arī publiskās finanšu pārvaldības stiprināšana;

b)

jau agrā posmā izveidot un veicināt tādu iestāžu, kas vajadzīgas, lai nodrošinātu tiesiskumu, pienācīgu darbību. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: neatkarīgas, atbildīgas un efektīvas tiesu sistēmu izveide, tostarp pārredzamas un uz panākumiem balstītas darbā pieņemšanas, izvērtēšanas un paaugstināšanas sistēmas un efektīvas disciplinārās procedūras pārkāpumu gadījumos; nodrošināt stabilu sistēmu izveidi robežu aizsardzībai, migrācijas plūsmu pārvaldībai un patvēruma sniegšanai tiem, kam tas vajadzīgs; attīstīt efektīvus instrumentus, lai novērstu organizēto noziedzību un korupciju un lai cīnītos pret tām; veicināt un aizsargāt cilvēktiesības, minoritāšu pārstāvju – tostarp romu, kā arī lezbiešu, geju, biseksuālu, un transseksuālu personu, – tiesības un pamatbrīvības, ietverot plašsaziņas līdzekļu brīvību;

c)

stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju un sociālo partneru organizāciju, tostarp I pielikumā minēto saņēmēju profesionālo apvienību, spējas un veicināt tīklu veidošanos visos līmeņos starp Savienībā izvietotām organizācijām un starp I pielikumā minētajiem saņēmējiem, ļaujot tiem iesaistīties efektīvā dialogā ar publiskiem un privātiem dalībniekiem;

d)

ieguldījums izglītībā, prasmēs un mūžizglītībā. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: veicināt vienlīdzīgu pieeju kvalitatīvai pirmsskolas, pamatskolas un vidusskolas izglītībai; samazināt priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu; arodizglītības un apmācības sistēmu pielāgot darba tirgus prasībām; uzlabot augstākās izglītības kvalitāti un nozīmību; uzlabot piekļuvi mūžizglītībai un atbalstīt ieguldījumu izglītības un apmācības infrastruktūrā, jo īpaši, lai samazinātu teritoriālās atšķirības un veicinātu tādu izglītību, kurā nepastāv nošķiršana;

e)

veicināt nodarbinātību un atbalstīt darbaspēka mobilitāti. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: tādu jauniešu stabilu iekļaušanu darba tirgū, kuri nedz strādā, nedz mācās vai apgūst arodu (NEET), tostarp ar pasākumiem, kas stimulē investīcijas kvalitatīvu darba vietu veidošanā; bezdarbnieku integrācijas atbalstīšanu; visu maz pārstāvēto grupu mudināšanu vairāk iesaistīties darba tirgū. Citas svarīgas darbību jomas ir atbalsts dzimumu līdztiesībai, darba ņēmēju un uzņēmumu pielāgošanās pārmaiņām, ilgtspējīga sociālā dialoga izveide un darba tirgus iestāžu modernizācija un stiprināšana;

f)

veicināt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību. Ar darbībām šajā jomā cenšas panākt šādus mērķus: atstumtu kopienu, piemēram, romu, iekļaušana; cīņa pret diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ; un pastiprināt pieeju pieejamiem, ilgtspējīgiem un augstas kvalitātes pakalpojumiem, piemēram, veselības aprūpes pakalpojumiem, un vispārējas intereses sociālajiem pakalpojumiem, tostarp modernizējot sociālās aizsardzības sistēmas;

g)

veicināt ilgtspējīgu transportu un likvidēt sastrēgumu veidošanos svarīgākajās tīkla infrastruktūrās, jo īpaši investējot projektos, kuriem ir liela Eiropas pievienotā vērtība. Paredzētie ieguldījumi būtu jānosaka kā prioritātes atbilstīgi tam, cik lielā mērā tie veicina mobilitāti, ilgtspējīgumu, siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu, cik lielā mērā tie sekmē saikni ar dalībvalstīm, un saistībā ar Eiropas vienoto transporta telpu;

h)

uzlabot privātā sektora vidi un uzņēmumu konkurētspēju, ietverot pārdomātu specializāciju kā svarīgāko izaugsmes, darba vietu radīšanas un kohēzijas virzītāju. Prioritāti piešķir projektiem, kuri uzlabo uzņēmējdarbības vidi;

i)

stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību un inovācijas, jo īpaši uzlabojot pētniecības infrastruktūru, labvēlīgu vidi un veicinot tīklu veidošanu un sadarbību;

j)

ieguldījums pārtikas apgādes nodrošinājumā un drošībā un dažādotu un dzīvotspējīgu zemkopības sistēmu uzturēšanā dinamiskās lauku kopienās un lauku rajonos;

k)

palielināt lauksaimniecības pārtikas nozares spēju izturēt konkurences spiedienu un tirgus konjunktūru, kā arī progresīvi pielāgoties Savienības noteikumiem un standartiem, vienlaikus cenšoties panākt ekonomiskos, sociālos un vides mērķus līdzsvarotā lauku rajonu teritoriālajā attīstībā;

l)

aizsargāt un uzlabot vides kvalitāti, dot ieguldījumu siltumnīcefektu gāzu emisiju samazināšanā, pastiprināt noturību pret klimata pārmaiņu ietekmi un veicināt klimata jomas pasākumu pārvaldību un informāciju. Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II) finansējums veicina politiku, lai atbalstītu pārvirzi uz resursefektīvu, drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni;

m)

veicināt samierināšanas, miera un uzticēšanās veidošanas pasākumus.


III PIELIKUMS

Tematiskās prioritātes palīdzībai teritoriālās sadarbības jomā

Ar palīdzību pārrobežu sadarbības jomā attiecīgā gadījumā var tikt risinātas šādas tematiskās prioritātes:

a)

pārrobežu nodarbinātības, darbaspēka mobilitātes un sociālās un kultūras integrācijas veicināšana, inter alia: integrējot pārrobežu darba tirgus, tostarp pārrobežu mobilitāti; ar kopīgām vietējās nodarbinātības iniciatīvām; sniedzot informācijas un konsultatīvus pakalpojumus un kopīgu apmācību; panākot dzimumu līdztiesību; vienlīdzīgas iespējas; integrējot imigrantu kopienas un neaizsargātas grupas; ieguldot valsts nodarbinātības dienestos; atbalstot investīcijas sabiedrības veselības un sociālo pakalpojumu jomā;

b)

aizsargāt vidi un veicināt pielāgošanos klimata pārmaiņu radītajai ietekmei un mazināt to, novērst apdraudējumu un pārvarēt to, inter alia: izmantojot vienotās rīcības vides aizsardzības jomā; veicinot dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu, resursu efektīvu izmantošanu, atjaunojamus enerģijas avotus un pāreju uz drošu un ilgtspējīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni; investīciju veicināšanu, lai pārvarētu konkrētus apdraudējumus, nodrošinātu izturību pret katastrofām un attīstītu katastrofu pārvarēšanas sistēmas un gatavību ārkārtas situācijām;

c)

veicināt ilgtspējīgu transportu un uzlabot publiskas infrastruktūras, inter alia: samazinot izolētību – un lai to panāktu, uzlabojot piekļuvi transportam, informācijai un komunikāciju tīkliem un pakalpojumiem un ieguldot pārrobežu ūdens, atkritumu un enerģijas sistēmās un iekārtās;

d)

veicināt tūrismu un kultūras un dabas mantojuma aizsardzību;

e)

ieguldīt jaunatnē, izglītībā un prasmēs, inter alia attīstot un īstenojot kopīgas izglītības, profesionālās apmācības, apmācības shēmas un infrastruktūru, kas atbalsta jauniešu aktivitātes;

f)

veicināt vietējo un reģionālo pārvaldību un pastiprināt vietējo un reģionālo iestāžu plānošanu un administratīvās spējas;

g)

pastiprināt konkurētspēju, uzņēmējdarbības vidi un mazu un vidēju uzņēmumu attīstību, tirdzniecību un investīcijas, inter alia veicinot un atbalstot uzņēmējdarbību, jo īpaši mazu un vidēju uzņēmumu uzņēmējdarbību, un attīstot vietējos pārrobežu tirgus un starptautisko dimensiju;

h)

stiprināt pētniecību, tehnoloģiju attīstību, inovācijas un informācijas un saziņas tehnoloģijas, inter alia veicinot dalīšanos ar cilvēkresursiem un spējām pētniecības un tehnoloģiju attīstības vajadzībām.

Ar IPA finansējumu var attiecīgi finansēt arī I pielikumā minēto saņēmēju dalību starptautiskās un starpreģionālās sadarbības programmās saskaņā ar atbalstu no ERAF Eiropas teritoriālās sadarbības mērķiem un pārrobežu sadarbības programmās saskaņā ar EKI. Minētajos gadījumos palīdzības darbības jomu nosaka saskaņā ar attiecīgā instrumenta regulatīvo sistēmu (vai nu ERAF, vai EKI).


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija par mazākumtautību horizontālo programmu finansējumu

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija vienojas, ka 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), ir jāinterpretē tā, lai ļautu finansēt programmas, kuru mērķis ir veicināt cieņu pret mazākumtautībām un to aizsardzību saskaņā ar Kopenhāgenas kritērijiem, kā tas bija saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1085/2006 (2006. gada 17. jūlijs), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA).


Eiropas Komisijas deklarācija par īstenošanas aktu izmantošanu, ar ko paredz īstenošanas kārtību dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Komisija uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmas īstenošanas noteikumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko nosaka kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības ārējā atbalsta instrumentus, un citu īpašu, sīkāk izstrādātu īstenošanas noteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), mērķis ir papildināt pamataktu un tādējādi tiem jābūt deleģētiem aktiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz LESD 290. pantu. Eiropas Komisija neiebildīs pret teksta pieņemšanu, par kuru vienojušies likumdevēji. Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka jautājumu par nošķīrumu starp LESD 290. un 291. pantu lietā par biocīdiem pašlaik izskata Eiropas Savienības Tiesa.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.


Eiropas Parlamenta deklarācija par saņēmējiem, kas uzskaitīti I pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Parlaments norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), terminu “I pielikumā uzskaitītie saņēmēji” izmanto visā tekstā. Eiropas Parlaments uzskata, ka šis termins attiecas uz valstīm.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/27


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 232/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Ar šo regulu izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (EKI) kā vienu no instrumentiem, ar kuru tiek sniegts tiešs atbalsts Eiropas Savienības ārējai politikai. Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1638/2006 (4), kas bija spēkā līdz 2013. gada 31. decembrim.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 8. pantā ir paredzēts, ka Savienībai jāveido īpašas attiecības ar kaimiņvalstīm, lai izveidotu labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kuras pamatā ir Savienības vērtības un kuru raksturo ciešas un mierīgas, uz sadarbību balstītas attiecības.

(3)

Saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP) Savienība Eiropas kaimiņvalstīm piedāvā priviliģētas attiecības, kas veidotas, pamatojoties uz abpusēju apņemšanos ievērot un veicināt demokrātijas un cilvēktiesību, tiesiskuma, labas pārvaldības vērtības, kā arī tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas un iekļaujošas attīstības principus. Tā turpmāk attiecīgā gadījumā nodrošinās sistēmu pastiprinātai mobilitātei un tiešiem personiskiem kontaktiem, jo īpaši ar vīzu izsniegšanas atvieglošanu un atpakaļuzņemšanas nolīgumiem, un konkrētos gadījumos paredzot vīzu režīma liberalizāciju.

(4)

Kopš īstenošanas sākuma EKP ir stiprinājusi attiecības ar partnervalstīm un sniegusi konkrētu labumu gan Savienībai, gan tās partneriem, tostarp uzsāktas reģionālās iniciatīvas un sniegts atbalsts demokratizācijai Eiropas kaimiņattiecībās. Vairākas svarīgas norises Eiropas kaimiņattiecībās bija par iemeslu visaptverošai stratēģiskai pārskatīšanai 2011. gadā. Pārskats inter alia sniedz lielāku atbalstu partnervalstīm, kuras apņēmušās veidot demokrātisku sabiedrību un īstenot reformas saskaņā ar pieeju, kas balstīta uz stimulu (“vairāk par vairāk”) un savstarpējās pārskatatbildības principu, partnerību ar sabiedrību un individuālāku pieeju katrai partnervalstij. Ar šo regulu būtu jāizveido skaidra saikne starp EKP sistēmu un atbalstu, ko sniedz saskaņā ar šo regulu.

(5)

Ar šo regulu būtu jāatbalsta tādu politikas iniciatīvu īstenošana, kuras ir palīdzējušas veidot EKP – Austrumu partnerība starp Savienību un tās austrumu kaimiņvalstīm, Partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai un Savienība Vidusjūrai ar dienvidu kaimiņreģiona valstīm. Visas minētās iniciatīvas ir stratēģiski svarīgas, un tās nodrošina arī būtisku politisko satvaru attiecību padziļināšanai ar partnervalstīm un starp tām, pamatojoties uz savstarpējas pārskatatbildības, kopīgas dalības un atbildības principiem.Ar šo regulu būtu jāatbalsta arī reģionālas sadarbības īstenošanu, izmantojot Eiropas kaimiņattiecību politiku, inter alia saistībā ar Ziemeļu dimensijas politiku vai Melnās jūras reģiona sinerģiju, kā arī – galvenokārt pārrobežu sadarbības pasākumu gadījumā –makroreģionālo stratēģiju ārējās darbības aspektus.

(6)

Šīs regulas mērķus būtu jātiecas sasniegt, Savienības atbalsta sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā pienācīgi iesaistot ārējās darbības partnerus, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes, ņemot vērā to, cik svarīga ir to nozīme. Ar šo regulu turklāt būtu jāatbalsta pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju stiprināšana, lai nodrošinātu efektīvu vietējo pārskatatbildību un līdzdalību un lai pilntiesīgi piedalītos demokratizācijas procesā.

(7)

Ar šo regulu atzīst, ka Krievijas Federācijai ir īpašs statuss gan kā Savienības kaimiņvalstij, gan kā stratēģiskam partnerim šajā reģionā.

(8)

Atbalsts saskaņā gan ar šo regulu, gan ar Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF) būtu jāpiešķir pārrobežu sadarbības programmām starp dalībvalstīm, no vienas puses, un partnervalstīm un/vai Krievijas Federāciju, no otras puses (“citas pārrobežu sadarbībā iesaistītas valstis”), kas tiek īstenotas gar Savienības ārējām robežām, lai veicinātu integrētu un ilgtspējīgu reģionālo attīstību un sadarbību starp blakus esošiem pierobežas apgabaliem un harmonisku teritoriālo integrāciju visā Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm. Lai pārrobežu sadarbība būtu sekmīga, attiecīgos gadījumos ir svarīgi procedūras saskaņot ar procedūrām Eiropas teritoriālās sadarbības kontekstā.

(9)

Turklāt ir svarīgi veicināt un atvieglot sadarbību starp Savienību un tās partneriem, un citām iesaistītajām valstīm to kopīgajās interesēs, jo īpaši, vislabāk un visefektīvāk koordinējot sniegtos resursus un apvienojot resursus no Savienības budžeta iekšējiem un ārējiem instrumentiem, jo īpaši tam, kas sekmē pārrobežu sadarbību un reģionālās sadarbības projektus, Savienības interesēm atbilstīgus infrastruktūras projektus, kuros iesaistītas kaimiņvalstis, un citas sadarbības jomas.

(10)

Pārrobežu sadarbībā vajadzētu spēt piedalīties arī Eiropas ekonomikas zonas (EEZ) valstu teritoriālajām vienībām gar robežām un to palīdzības saņēmēju attiecīgajām teritoriālajām vienībām, kas atrodas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (5) I pielikumā uzskaitītajos saņēmējos. EEZ valstīm līdzdalība pārrobežu sadarbības programmās arī turpmāk būtu jānodrošina no saviem resursiem.

(11)

Paredzēts, ka dalībvalstis, partnervalstis un citas iesaistītās valstis, kas piedalās pārrobežu sadarbībā un reģionālajā sadarbībā, nodrošinās līdzfinansējumu. Tādējādi tiks stiprināta valsts atbildība, palielināti programmām pieejamie finanšu resursi un veicināta vietējo ieinteresēto personu iesaistīšanās.

(12)

Lai saskaņotu šajā regulā un Eiropas teritoriālās sadarbības regulā lietoto terminoloģiju, pārrobežu sadarbības programmu īstenošanas dokumenti būtu jādēvē par kopīgajām darbības programmām.

(13)

Atbalstam, kas tiek sniegts kaimiņos esošajām jaunattīstības valstīm saistībā ar EKP izveidoto sistēmu, būtu jāatbilst Savienības ārējās politikas mērķiem un principiem un jo īpaši tās attīstības politikai un kopējai ārpolitikai un drošības politikai. Būtu jānodrošina arī to atbilstība Savienības iekšpolitikas un iekšējo instrumentu ārējām dimensijām.

(14)

Savienībai būtu jācenšas panākt pieejamo resursu pats efektīvākais pielietojums, lai panāktu tās ārējās darbības optimālu ietekmi. Tas būtu jāsasniedz ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī radot sinerģijas starp EKI, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Tā rezultātā programmām, kas izveidotas ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai, būtu vienai otra savstarpēji jāpastiprina.

(15)

ES un Āfrikas kopīgajai stratēģijai ir būtiska nozīme attiecībās ar Ziemeļāfrikā esošajām Vidusjūras reģiona kaimiņvalstīm.

(16)

Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāuzlabo to politikas jomu saskaņotība, efektivitāte un papildināmība, kas attiecas uz sadarbību ar kaimiņvalstīm. Lai nodrošinātu, ka Savienības sadarbības politika un dalībvalstu sadarbības politika savstarpēji papildina un pastiprina viena otru, ir nepieciešama kopīga plānošana, kas būtu jāīsteno vienmēr, kad tas ir iespējams un vajadzīgs. Būtu jānodrošina arī pienācīga sadarbība un koordinācija ar citiem trešo valstu līdzekļu devējiem.

(17)

Šajā regulā paredzētais Savienības atbalsts pēc būtības būtu jāpieskaņo partnervalstu un – attiecīgos gadījumos arī Krievijas Federācijas – attiecīgajām valstu vai vietējām stratēģijām un pasākumiem.

(18)

Komisijai būtu jāmeklē risinājumi, kā visefektīvāk izmantot pieejamos līdzekļus, piemērojot finanšu instrumentus ar sviras efektu. Šādu efektu varētu pastiprināt, atļaujot izmantot un atkārtoti izmantot no finanšu instrumentiem ieguldītos un ar tiem radītos finanšu līdzekļus.

(19)

Cīņa pret klimata pārmaiņām ir viens no lielākajiem pārbaudījumiem, kas skar Savienību un kura risināšanai nepieciešama steidzama rīcība starptautiskā līmenī. Atbilstīgi nodomam, kas paziņots Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā ar nosaukumu “Budžets Eiropai 2020” un paredz budžeta līdzekļu proporcionālās daļas palielināšanu ar klimatu sasaistītiem jautājumiem līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina šā mērķa sasniegšana.

(20)

Stabila un Savienības iekšējā tirgus noteikumiem atbilstīga sistēma sadarbībai ar kaimiņvalstīm enerģētikas un resursu jomā palīdz uzlabot Savienības drošību šajā ziņā.

(21)

Dzimumu līdztiesība, pie mazākumgrupām piederošu personu tiesības, diskriminācijas un nevienlīdzības novēršana ir transversāli mērķi visos pasākumos, kas tiek īstenoti, pamatojoties uz šo regulu.

(22)

Attiecībās ar saviem partneriem visā pasaulē Savienība ir apņēmusies veicināt pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un sociālo taisnīgumu, kā arī starptautiski atzīto nodarbinātības standartu, arī bērnu nodarbinātības izskaušanas, un daudzpusējo vides aizsardzības nolīgumu ratifikāciju un efektīvu īstenošanu.

(23)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikam paredz finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa, kā paredzēts 17. punktā 2013. gada 2. decembra Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā par sadarbību budžeta lietās, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (6).

(24)

Kamēr vien ilgst izdevumu cikls, ar samērīgu pasākumu palīdzību būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses, tostarp preventīvi novēršot, konstatējot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētus, kļūdaini izmaksātus vai nepareizi izmantotus līdzekļus un attiecīgā gadījumā nosakot sankcijas. Minētie pasākumi būtu jāveic atbilstīgi piemērojamiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskajām organizācijām un trešām valstīm.

(25)

Lai pielāgotu Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz prioritāšu saraksta Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu un finansiālo piešķīrumu katram programmas veidam grozījumiem saskaņā ar šo regulu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(27)

Īstenošanas pilnvaras attiecībā uz daudzgadu vienoto atbalsta satvaru, citiem plānošanas dokumentiem un īstenošanas noteikumiem, ar ko nosaka īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, būtu jāpiemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(28)

Šādu īstenošanas aktu pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, ņemot vērā šo īstenošanas tiesību aktu raksturu, jo īpaši tajos noteikto politikas virzienu vai ar tiem saistīto finansiālo ietekmi, izņemot finansiāli nelielu pasākumu gadījumus.

(29)

Kopīgi noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(30)

Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) organizatoriskās struktūras un darbības noteikumi ir noteikti Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(31)

Saskaņā ar šo regulu Savienība ir vispiemērotākais palīdzības sniedzējs tām kaimiņvalstīm, kurām pieskaņošanās Savienības noteikumiem un standartiem ir viens no galvenajiem politikas mērķiem. Atsevišķos gadījumos atbalstu ir iespējams sniegt vienīgi Savienības līmenī. Arī pieredze, ko dalībvalstis ir guvušas pārejas periodā, var palīdzēt sekmīgi īstenot reformas Eiropas kaimiņvalstīs un veicināt universālu vērtību respektēšanu Eiropas kaimiņvalstīs.

(32)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un ietekmes dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(33)

Šīs regulas piemērošanas laikposmu ir lietderīgi saskaņot ar Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10) piemērošanas laikposmu. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

MĒRĶI UN PRINCIPI

1. pants

Vispārīgais mērķis un darbības joma

1.   Ar šo regulu tiek izveidots Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), lai turpinātu virzīties uz kopīgas labklājības un labu kaimiņattiecību telpu, kas aptver Savienību un I pielikumā minētās valstis un teritorijas (“partnervalstis”), veidojot īpašas attiecības, kuru pamatā ir sadarbība, miers un drošība, savstarpēja pārskatatbildība un kopīga apņemšanās respektēt universālās vērtības, kas ir demokrātija, tiesiskums un cilvēktiesību ievērošana saskaņā ar LES.

2.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, izmanto pārrobežu sadarbībā iesaistīto partnervalstu un apgabalu labā. To var izmantot arī Savienības un partnervalstu kopīgam labumam.

3.   Tāpat Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var izmantot, lai Krievijas Federācija varētu piedalīties pārrobežu sadarbībā, reģionālā sadarbībā, kurā piedalās Savienība, un attiecīgās daudzvalstu programmās, tostarp sadarbībā izglītības jomā, jo īpaši studentu apmaiņās.

4.   Savienība veicina, attīsta un stiprina tās pamatā esošās vērtības – brīvību, demokrātiju, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumu un nedalāmību un to ievērošanu, kā arī vienlīdzības un tiesiskuma principus, izmantojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm un ievērojot starptautisko tiesību principus. Šajā regulā paredzētais finansējums attiecīgi atbilst minētajām vērtībām un principiem, kā arī Savienības saistībām saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, ņemot vērā attiecīgās Savienības politikas jomas un nostājas.

2. pants

Savienības atbalsta konkrētie mērķi

1.   Šajā regulā noteiktais Savienības atbalsts ir vērsts uz to, lai veicinātu uzlabotu politisko sadarbību, patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, pakāpenisku ekonomisko integrāciju un pastiprinātu partnerību ar sabiedrību starp Savienību un partnervalstīm, un jo īpaši, lai īstenotu partnerības un sadarbības nolīgumus, asociācijas nolīgumus un citus spēkā esošus vai turpmākus nolīgumus un kopīgus rīcības plānus vai līdzvērtīgus dokumentus.

2.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu piešķir jo īpaši šādiem mērķiem:

a)

veicināt cilvēktiesības un pamatbrīvības, tiesiskumu, vienlīdzības principus, visu veidu diskriminācijas apkarošanu, izveidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, sekmēt labu pārvaldību, cīnīties pret korupciju, stiprināt iestāžu spējas visos līmeņos un attīstīt plaukstošas pilsoniskās sabiedrības, ietverot sociālos partnerus;

b)

nodrošināt pakāpenisku integrāciju Savienības iekšējā tirgū un uzlabotu nozaru un starpnozaru sadarbību, tostarp īstenojot regulējuma konverģenci un tuvinot tiesību aktus Savienības un citiem būtiskajiem starptautiskajiem standartiem, kā arī uzlabotu piekļuvi tirgum, tostarp veidojot padziļinātas un visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas, stiprinot attiecīgās institūcijas un veicot ieguldījumus, īpaši starpsavienojumu attīstībā;

c)

radīt apstākļus likumīgas migrācijas labākai organizācijai un labi pārvaldītas cilvēku mobilitātes pastiprināšanai, spēkā esošu vai turpmāku, atbilstīgi vispārējai pieejai migrācijai un mobilitātei noslēgtu nolīgumu īstenošanai un tiešu personisku kontaktu veicināšanai, jo īpaši saistībā ar kultūras, izglītības, profesionāliem un sporta pasākumiem;

d)

sekmēt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību visos aspektos; mazināt nabadzību, tostarp veicinot privātā sektora attīstību, un samazināt sociālo atstumtību; veicināt spēju veidošanu zinātnes, izglītības un jo īpaši augstākās izglītības, tehnoloģiju, pētniecības un inovācijas jomā; sekmēt iekšējo ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju, veicināt lauku attīstību, sekmēt sabiedrības veselību; un atbalstīt vides aizsardzību, rīcību klimata jomā un ātru atgūšanos pēc katastrofām;

e)

veicināt uzticības veidošanos, labas kaimiņattiecības un citus pasākumus, kas paaugstina drošību visos tās veidos un novērš un atrisina konfliktus, tostarp ieilgušus konfliktus;

f)

uzlabot sadarbību apakšreģionālajā, reģionālajā un Eiropas kaimiņvalstu līmenī, kā arī pārrobežu sadarbību.

3.   Panta 1. un 2. punktā noteikto konkrēto mērķu īstenošanu novērtē, jo īpaši izmantojot attiecīgos Savienības periodiskos pārskatus par EKP īstenošanu, un 2. punkta a), d) un e) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz starptautisko organizāciju un citu attiecīgo struktūru noteiktajiem rādītājiem; 2. punkta b), c) un d) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz to, cik lielā mērā partnervalstis ir pārņēmušas Savienības tiesisko regulējumu; un 2. punkta c) un f) apakšpunkta izpildi novērtē, pamatojoties uz attiecīgo nolīgumu un sadarbības pasākumu skaitu.

Šie rādītāji, ko izmanto konkrēto mērķu novērtēšanai, būs iepriekš noteikti, skaidri, pārskatāmi un attiecīgā gadījumā konkrētai valstij speciāli un izmērāmi, un tie inter alia ietver pienācīgi uzraudzītas demokrātiskas vēlēšanas, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, neatkarīgu tiesu varu, sadarbību tiesiskuma, brīvības un drošības jautājumos, korupcijas līmeni, tirdzniecības plūsmas, dzimumu līdztiesību un rādītājus, ar kuriem iespējams novērtēt iekšējo ekonomisko nevienlīdzību, tostarp nodarbinātības līmeni.

4.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var izmantot arī citās attiecīgās jomās, ja tas atbilst EKP vispārējiem mērķiem.

3. pants

Politikas satvars

1.   Ievērojot atbildības principu, šīs regulas kopējo politikas satvaru Savienības atbalsta programmu plānošanai un īstenošanai saskaņā ar šo regulu veido partnerības un sadarbības nolīgumi, asociācijas nolīgumi un citi spēkā esoši vai turpmāki nolīgumi, kas reglamentē attiecības ar partnervalstīm, atbilstīgie Komisijas paziņojumi, Eiropadomes secinājumi un Padomes secinājumi, kā arī attiecīgie samitu paziņojumi vai secinājumi, kas pieņemti, ministriem tiekoties ar EKP iesaistītajām partnervalstīm, arī Austrumu partnerības un Savienības Vidusjūrai kontekstā, kā arī attiecīgās Eiropas Parlamenta rezolūcijas.

2.   Galvenais atsauces punkts, lai noteiktu prioritātes Savienības atbalstam saskaņā ar šo regulu un izvērtētu 2. panta 3. punktā minētajās jomās sasniegto, ir rīcības plāni vai citi līdzīgi kopīgi pieņemti dokumenti, piemēram, asociācijas programmas, kas noslēgti starp partnervalstīm un Savienību divpusējā un daudzpusējā formā, tostarp attiecīgos gadījumos Austrumu partnerības un EKP dienvidu dimensijas satvarā.

3.   Ja Savienība un partnervalstis nav noslēgušas 1. punktā minētos nolīgumus, Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu var sniegt, ja to uzskata par lietderīgu Savienības politikas mērķu sasniegšanai, un to plāno, pamatojoties uz šiem mērķiem un ņemot vērā attiecīgās valsts vajadzības.

4. pants

Diferenciācija, partnerība un līdzfinansēšana

1.   Savienības atbalsts saskaņā ar šo regulu, ko sniedz katrai partnervalstij saskaņā ar 6. panta 1. punkta a) apakšpunktu, ir balstīts uz stimulējošu pieeju, un tiek diferencēts pēc atbalsta sniegšanas veida un apjoma, ņemot vērā turpmāk minētos elementus, kas atspoguļo partnervalsts

a)

vajadzības, par kurām spriež pēc tādiem rādītājiem kā iedzīvotāju skaits un attīstības līmenis;

b)

apņemšanos īstenot politisko, ekonomisko un sociālo reformu mērķus, par kuriem ir panākta savstarpēja vienošanās, un panākumus šo mērķu īstenošanā;

c)

apņemšanos veidot patiesu un ilgtspējīgu demokrātiju, un panākumus šā mērķa īstenošanā;

d)

partnerību ar Savienību, tostarp šīs partnerības mērķu vērienīgumu;

e)

absorbcijas spēju un Savienības atbalsta saskaņā ar šo regulu potenciālo ietekmi.

Šādu atbalstu atspoguļo 7. pantā minētajos daudzgadu plānošanas dokumentos.

2.   Pēc 7. pantā minēto plānošanas dokumentu pieņemšanas un neskarot citus elementus, kas minēti 1. punktā, partnervalstīm piedāvāto pieejamo resursu daļu saskaņā ar stimulējošu pieeju pielāgos tā, lai tā galvenokārt atbilstu šo valstu sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā un konsolidēšanā un to politisko, ekonomisko un sociālo reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās.

Daudzvalstu jumta programmām, šo daļu nosaka saskaņā ar šo valstu sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā, ņemot vērā arī to sasniegumus tādu reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās un kas veicina minētā mērķa sasniegšanu.

Partnervalstu sasniegumus regulāri izvērtē, jo īpaši izmantojot EKP progresa ziņojumus, kuros ir ietvertas tendences salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem.

Atbalstu var pārskatīt, ja novērojama nopietna un ilgstoša stāvokļa pasliktināšanās.

3.   Šī stimulējošā pieeja neattiecas uz atbalstu, ko piešķir pilsoniskai sabiedrībai, cilvēku savstarpēju kontaktu veicināšanai, tostarp vietējo iestāžu sadarbībai, stāvokļa uzlabošanai cilvēktiesību jomā vai atbalsta pasākumiem krīzes gadījumā. Nopietnas un ilgstošas stāvokļa pasliktināšanās gadījumā šādu atbalstu var palielināt.

4.   Eiropas Parlaments un Padome regulāri apmainās viedokļiem par stimulējošo pieeju, kas tiek īstenota saskaņā ar šo regulu.

5.   Šajā regulā paredzēto Savienības atbalstu principā nosaka sadarbībā ar saņēmējiem. Atbilstīgi attiecīgajam gadījumam Savienības atbalsta sagatavošanā, īstenošanā un uzraudzībā partnerībā iesaista šādas sadarbībā iesaistītās personas:

a)

valsts un vietējās iestādes; un

b)

pilsoniskās sabiedrības organizācijas,

tostarp ar konsultācijām un savlaicīgu piekļuvi attiecīgajai informācijai dodot tām iespēju veikt šajā procesā nozīmīgus uzdevumus.

6.   Partnervalstis un citas iesaistītās valstis principā līdzfinansē šajā regulā noteikto Savienības atbalstu, šim nolūkam izmantojot valsts līdzekļus, saņēmēju iemaksas vai citus avotus. Neskarot pienākumu ievērot citus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (11) paredzētos nosacījumus, līdzfinansēšanas prasības var nepiemērot pienācīgi pamatotos gadījumos un ja tas ir vajadzīgs pilsoniskās sabiedrības un nevalstisko dalībnieku attīstības atbalstam, jo īpaši attiecībā uz nelielām pilsoniskās sabiedrības organizācijām.

5. pants

Saskaņotība un līdzekļu devēju koordinācija

1.   Šo regulu īsteno saskaņoti ar visām Savienības ārējās darbības jomām, kā arī ar citām attiecīgajām Savienības politikas jomām. Šajā nolūkā pasākumus, ko finansē, pamatojoties uz šo regulu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītos pasākumus, īsteno, pamatojoties uz sadarbības politikas dokumentiem, kas minēti 3. panta 1. punktā un 2. punktā, kā arī uz Savienības īpašajām interesēm, politikas prioritātēm un stratēģijām. Šādos pasākumos ņem vērā saistības, kas noteiktas daudzpusējos nolīgumos un starptautiskajās konvencijās, kurām Savienība un partnervalstis ir pievienojušās.

2.   Savienība, dalībvalstis un EIB nodrošina saskaņotību starp atbalstu, kas tiek sniegts, pamatojoties uz šo regulu, un citu Savienības, dalībvalstu un Eiropas finanšu iestāžu sniegto atbalstu.

3.   Savienība un dalībvalstis koordinē savas attiecīgās atbalsta programmas ar mērķi uzlabot atbalsta sniegšanas un politiskā dialoga efektivitāti un lietderību un novērst finansēšanas pārklāšanos saskaņā ar atzītiem darbības koordinācijas stiprināšanas principiem ārējā atbalsta jomā un politikas un procedūru saskaņošanas principiem. Koordinācija ietver regulāras apspriedes un biežu būtiskās informācijas apmaiņu dažādos atbalsta cikla posmos, jo īpaši starp personām, kas darbojas uz vietas. Vienmēr, kad tas ir iespējams un vajadzīgs, īsteno kopīgu plānošanu. Kad to nevar panākt, lai nodrošinātu visaugstāko koordinācijas pakāpi, apsver citus pasākumus, piemēram, deleģēto sadarbību un nodošanas pasākumus.

Komisija sniedz informāciju par kopīgo plānošanu ar dalībvalstīm ziņojumā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā, un tajā iekļauj ieteikumus gadījumiem, kad kopīgā plānošana nav pilnībā sasniegta.

4.   Savienība saziņā ar dalībvalstīm veic nepieciešamos pasākumus, tostarp rīko konsultācijas plānošanas procesa sākumposmā, lai nodrošinātu savstarpēju papildināmību, pienācīgu koordināciju un sadarbību ar daudzpusējām un reģionālajām organizācijām un struktūrām, tostarp ar Eiropas finanšu iestādēm, starptautiskajām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, privātajiem un politiskajiem fondiem un trešo valstu līdzekļu devējiem.

5.   Regulas 7. panta 2. un 3. punktā minētie dokumenti, ciktāl iespējams, attiecas arī uz citu Savienības līdzekļu devēju darbībām.

II SADAĻA

LĪDZEKĻU INDIKATĪVĀ PLĀNOŠANA UN PIEŠĶIRŠANA

6. pants

Programmu veidi

1.   Šajā regulā noteikto Savienības atbalstu plāno, izmantojot:

a)

divpusējās programmas, kas attiecas Savienības uz atbalstu vienai partnervalstij;

b)

daudzvalstu programmas, kuras attiecas uz visām vai vairākām partnervalstīm kopīgām problēmām, balstoties uz Austrumu partnerības un EKP dienvidu dimensijas prioritātēm un ņemot vērā darbu, kas tiek veikts saistībā ar Savienību Vidusjūrai, kā arī reģionālu un apakšreģionālu sadarbību, galvenokārt starp divām vai vairākām partnervalstīm, tostarp arī Ziemeļu dimensijas un Melnās jūras reģiona sinerģijas satvarā. Saskaņā ar 1. panta 3. punktu šādās programmās var iesaistīt Krievijas Federāciju;

c)

pārrobežu sadarbības programmas, kuras attiecas uz sadarbību starp vienu vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un vienu vai vairākām partnervalstīm un/vai Krievijas Federāciju (“citas pārrobežu sadarbībā iesaistītas valstis”), no otras puses, kas norisinās gar attiecīgo Savienības ārējās robežas kopīgo daļu.

2.   Savienības atbalsta prioritātes saskaņā ar šo regulu ir izklāstītas II pielikumā.

3.   Šajā regulā noteikto Savienības atbalstu īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 un šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām programmām – arī saskaņā ar īstenošanas noteikumiem, kas paredz īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, kā minēts šīs regulas 12. pantā.

7. pants

Līdzekļu plānošana un indikatīvā piešķiršana valsts un daudzvalstu indikatīvajām programmām

1.   Finanšu indikatīvos piešķīrumus valstu programmām nosaka, balstoties uz 4. panta 1. punktā izklāstītajiem kritērijiem.

2.   Attiecībā uz valstīm, kurām pastāv šīs regulas 3. panta 2. punktā minētie dokumenti, pieņem vispārēju daudzgadu vienoto atbalsta shēmu saskaņā ar Kopējās īstenošanas Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru Minētajā atbalsta shēmā:

a)

pārbauda progresu, kas panākts attiecībā uz politikas satvaru, izskata iepriekš saskaņoto mērķu sasniegšanu un izvērtē pašreizējo stāvokli attiecībās starp Savienību un partnervalsti, tostarp šīs valsts apņēmību, īstenojot partnerību ar Savienību;

b)

nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes, galvenokārt izvēloties no prioritātēm, kuras noteiktas šīs regulas 3. panta 2. punktā minētajos dokumentos un partnervalstu stratēģijās vai plānos, ja minētās stratēģijas vai plāni atbilst vispārējam politikas satvaram, un attiecībā uz kurām Savienības regulārajos izvērtējumos konstatēta nepieciešamība piešķirt atbalstu;

c)

norāda gaidāmos rezultātus un

d)

nosaka indikatīvo finansējuma līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Indikatīvos piešķīrumus katrā vienotajā atbalsta shēmā nosaka diapazona veidā ne vairāk kā 20 % apjomā no minētajiem piešķīrumiem.

Vienotās atbalsta shēmas darbības laiks principā atbilst tā attiecīgā dokumenta darbības laikam, kas minēts šīs regulas 3. panta 2. punktā.

3.   Attiecībā uz valstīm, kurām šīs regulas 3. panta 2. punktā minētie dokumenti nepastāv, pieņem vispārējo plānošanas dokumentu, tostarp stratēģiju un daudzgadu indikatīvo programmu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Ar dokumentu:

a)

nosaka Savienības atbildes stratēģiju, pamatojoties uz attiecīgās valsts situācijas analīzi un tās attiecībām ar Savienību, kā arī uz partnervalstu stratēģijām vai plāniem, ja minētās stratēģijas un plāni atbilst vispārējam politikas satvaram;

b)

nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes;

c)

norāda gaidāmos rezultātus un

d)

nosaka finansējuma indikatīvo līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Attiecīgie finanšu indikatīvie piešķīrumi tiks noteikti diapazona veidā ne vairāk kā 20 % apmērā no minētajiem piešķīrumiem. Plānošanas dokumentam ir atbilstīgs daudzgadu darbības termiņš.

4.   Attiecībā uz daudzvalstu programmām pieņem vispārēju plānošanas dokumentu, tostarp stratēģiju un daudzgadu indikatīvo programmu, saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Tas

a)

nosaka Savienības atbalsta mērķus un prioritātes attiecībā uz reģionu vai apakšreģionu, attiecīgā gadījumā atspoguļojot prioritātes, kas pieņemtas Austrumu partnerības vai Savienības Vidusjūrai satvarā;

b)

norāda gaidāmos rezultātus un

c)

nosaka finansējuma indikatīvo līmeni sadalījumā pa prioritātēm.

Finanšu indikatīvos piešķīrumus daudzvalstu programmām nosaka, balstoties uz pārredzamiem un objektīviem kritērijiem.

Plānošanas dokumentam ir atbilstīgs daudzgadu darbības termiņš.

5.   Vienotās atbalsta shēmas dokumentus vajadzības gadījumā pārskata, ņemot vērā arī attiecīgos Savienības periodiskos pārskatus un darbu, ko veic kopējas iestādes, kuras izveidotas saskaņā ar nolīgumiem, kas noslēgti ar partnervalstīm, un tos var pārstrādāt saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Plānošanas dokumentus, kas minēti šā panta 3. un 4. punktā, pārskata starpposma pārskatīšanā vai vienmēr, kad tas ir vajadzīgs, un tos var pārstrādāt saskaņā ar to pašu procedūru.

6.   Lai veicinātu 4. panta 1.a punktā minētās stimulējošās pieejas īstenošanu, summu aptuveni 10 % apmērā no finansējuma, kas noteikts 17. panta 1. punktā, piešķir daudzvalstu jumta programmām, kas papildinās 7. panta 2. punktā un 3. punktā minētos valstu finanšu piešķīrumus. Attiecīgajos Komisijas lēmumos, ar kuriem izveido minētās jumta programmas, precizē, kuras valstis var saņemt piešķīrumus, savukārt lēmumi par faktiskajiem piešķīrumiem tiks pieņemti, pamatojoties uz sasniegumiem patiesas un ilgtspējīgas demokrātijas veidošanā un to reformu mērķu īstenošanā, par kuriem ir panākta vienošanās un kas veicina minētā mērķa sasniegšanu.

7.   Ja ir efektīvāk jāīsteno Savienības un partnervalstu kopīgām interesēm atbilstīgi pasākumi tādās jomās kā transnacionālā sadarbība un starpsavienojumi, šajā regulā noteikto finansējumu var apvienot ar finansējumu, kas noteikts saskaņā ar citām Savienības regulām. Šādā gadījumā Komisija nolemj, saskaņā ar kuru noteikumu kopumu jāveic īstenošana.

8.   Dalībvalstis tiek iesaistītas plānošanas procesā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktu. Īpaši cieši tajā iesaista tās dalībvalstis un citus līdzekļu devējus, kuri apņēmušies plānot savu atbalstu kopā ar Savienību. Vajadzības gadījumā plānošanas dokumentos var iekļaut arī šo dalībvalstu un citu līdzekļu devēju iemaksas.

9.   Ja dalībvalstis un citi līdzekļu devēji ir apņēmušies kopīgi plānot savu atbalstu, vienoto atbalsta shēmu un 3. un 4. punktā minētos plānošanas dokumentus var aizstāt ar kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu, ja vien tas atbilst minētajos punktos noteiktajām prasībām.

10.   Krīzes gadījumā vai gadījumā, kad ir apdraudēta demokrātija, tiesiskums vai cilvēktiesības un pamatbrīvības, vai dabas vai cilvēku izraisītas katastrofas gadījumā var veikt plānošanas dokumentu ad hoc pārskatīšanu. Šādā ārkārtas pārskatīšanā nodrošina, ka tiek saglabāta saskaņotība starp Savienības politikas jomām, Savienības atbalstusaskaņā ar šo regulu, un atbalstu, kas tiek piešķirts no citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai. Ārkārtas pārskatīšanas rezultātā var pieņemt pārstrādātus plānošanas dokumentus. Šādā gadījumā Komisija nosūta pārstrādātos plānošanas dokumentus zināšanai Eiropas Parlamentam un Padomei viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas.

11.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

III SADAĻA

PĀRROBEŽU SADARBĪBA

8. pants

Ģeogrāfiskā attiecināmība

1.   Šīs regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās pārrobežu sadarbības programmas var izstrādāt attiecībā uz:

a)

sauszemes robežām, ietverot teritoriālās vienības, kas atbilst Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS) 3. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības gar sauszemes robežu starp dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, neskarot iespējamos pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sadarbības pasākuma saskaņotību un nepārtrauktību, un saskaņā ar 9. panta 4. punktu;

b)

jūras robežām, ietverot teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 3. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības gar jūras robežu starp dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, kuras atrodas ne vairāk kā 150 km attālumā viena no otras, neskarot iespējamos pielāgojumus, kas var būt nepieciešami, lai nodrošinātu sadarbības pasākuma saskaņotību un nepārtrauktību;

c)

uz teritorijām ap jūras baseiniem, ietverot piekrastes teritoriālās vienības, kas atbilst NUTS 2. līmenim, vai līdzvērtīgas teritoriālās vienības pie jūras baseina, kas kopīgs dalībvalstīm un citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm.

2.   Teritoriālajām vienībām, kas piekļaujas 1. punktā minētajām vienībām, var atļaut iesaistīties pārrobežu sadarbībā, ja tas nepieciešams, lai nodrošinātu pastāvošo sadarbības shēmu turpmāku darbību, un citos pamatotos gadījumos, kā arī lai sekmētu programmu mērķu sasniegšanu. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem blakus esošas teritoriālas vienības var iesaistīties sadarbībā, izklāsta kopīgajās darbības programmās.

3.   Pienācīgi pamatotos gadījumos dalībvalstīs vai citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs esošus lielus sociālas, ekonomiskas vai kultūras nozīmes centrus, kas nepiekļaujas attiecināmajām teritoriālajām vienībām, var iekļaut pārrobežu sadarbībā ar nosacījumu, ka šāda līdzdalība veicina plānošanas dokumentā noteikto mērķu sasniegšanu. Nosacījumus, saskaņā ar kuriem šādi centri var iesaistīties sadarbībā, izklāsta kopīgajās darbības programmās.

4.   Kad pārrobežu sadarbības programmas ir izstrādātas saskaņā ar 1. punkta b) apakšpunktu, Komisija var ar dalībnieku piekrišanu izteikt priekšlikumu par ģeogrāfiskās attiecināmības paplašināšanu uz visu to NUTS 2. līmeņa teritoriālo vienību, kuras teritorijā atrodas attiecīgā NUTS 3. līmeņa teritoriālā vienība.

5.   Īstenojot pārrobežu sadarbību, cenšas panākt, lai tā saskanētu ar pastāvošo un turpmāko makroreģionālo stratēģiju mērķiem.

9. pants

Finanšu līdzekļu plānošana un piešķiršana pārrobežu sadarbībai

1.   Plānošanas dokumentu sagatavo ar mērķi noteikt turpmāko:

a)

pārrobežu sadarbības stratēģiskos mērķus un prioritātes, un šajā sadarbībā gaidāmos rezultātus;

b)

izstrādājamo kopīgo darbības programmu sarakstu;

c)

resursu indikatīvu sadalījumu starp sauszemes un jūras robežas programmām, kas minētas 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un jūras baseina programmām, kas minētas 8. panta 1. punkta c) apakšpunktā;

d)

indikatīvos daudzgadu piešķīrumus katrai kopīgajai darbības programmai;

e)

teritoriālās vienības, kas ir tiesīgas piedalīties katrā kopīgajā darbības programmā, un 8. panta 2., 3. un 4. punktā minētās teritoriālās vienības un centrus;

f)

indikatīvo piešķīrumu tādu pasākumu atbalstam kā horizontālie spēju veidošanas pasākumi, sakaru veidošana un pieredzes apmaiņa starp programmām;

g)

iemaksas starptautiskajām programmām, kuras noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (12) un kurās piedalās partnervalstis un/vai Krievijas Federācija.

Plānošanas dokuments attiecas uz septiņus gadus ilgu laikposmu, un to pieņem Komisija saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. To pārskata starpposma pārskatīšanā vai tad, kad tas ir nepieciešams, un to var pārstrādāt saskaņā ar minēto procedūru.

2.   Kopīgās darbības programmas līdzfinansē no ERAF. ERAF iemaksas kopējo summu nosaka saskaņā ar 4. panta 4. punktu Regulā (ES) Nr. 1299/2013. Minēto iemaksu izmanto saskaņā ar šo regulu.

3.   Pirmspievienošanās instrumentu (IPA II), kā tas noteikts ar Regulu (ES) Nr. 236/2014, var izmantot, lai piešķirtu līdzfinansējumu kopīgām darbības programmām, kurās piedalās minētās regulas I pielikumā uzskaitītie saņēmēji. Minēto līdzfinansējumu izmanto saskaņā ar šo regulu.

4.   Finanšu līdzekļu indikatīvos piešķīrumus kopīgajām darbības programmām nosaka, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, jo īpaši iedzīvotāju skaitu attiecināmajās teritoriālajās vienībās, kas definētas 8. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā. Nosakot indikatīvos piešķīrumus, iespējams, ir jāveic korekcijas, lai atspoguļotu vajadzību līdzsvarot ERAF iemaksas ar iemaksām, kas piešķirtas saskaņā ar šo regulu, kā arī lai ņemtu vērā citus faktorus, kas ietekmē sadarbības intensitāti, piemēram, pierobežas teritoriju īpatnības un to spēju pārvaldīt un apgūt Savienības atbalstu.

10. pants

Kopīgas darbības programmas

1.   Pārrobežu sadarbību īsteno ar daudzgadu kopīgu darbības programmu starpniecību, kuras ietver sadarbību attiecībā uz konkrētu robežu vai robežu grupu un kurās noteikti daudzgadu pasākumi, ar ko tiek īstenots saskanīgu prioritāšu kopums un ko var īstenot ar Savienības atbalstu. Kopīgas darbības programmas izstrādā, pamatojoties uz 9. panta 1. punktā minētajiem plānošanas dokumentiem. Tajās iekļauj pārvaldības un kontroles sistēmu apraksta kopsavilkumu ar 11. panta 2. punktā un 12. panta 2. punktā noteiktajiem elementiem.

2.   Kopīgas darbības programmas attiecībā uz sauszemes un jūras robežām izstrādā attiecībā uz katru robežu attiecīgajā teritoriālajā līmenī, un tajās iekļauj attiecināmās teritoriālās vienības, kas ietilpst vienā vai vairākās dalībvalstīs un vienā vai vairākās citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs.

3.   Kopīgas darbības programmas, ko īsteno ap jūras baseiniem, ir daudzpusējas programmas, kuras izstrādātas attiecīgajā teritoriālajā līmenī un kurās ietilpst attiecināmās teritoriālās vienības ap kopīgo jūras baseinu, kas pieder vairākām programmā iesaistītām valstīm, tostarp vismaz vienai dalībvalstij un vienai citai pārrobežu sadarbībā iesaistītai valstij. Tajās var iekļaut divpusējas darbības, ar kurām atbalsta sadarbību starp vienu dalībvalsti un vienu citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti.

4.   Viena gada laikā pēc 9. panta 1. punktā minētā plānošanas dokumenta apstiprināšanas un pēc tam, kad ir pieņemti īstenošanas noteikumi, ar ko nosaka īpašus noteikumus pārrobežu sadarbības īstenošanai, iesaistītās valstis kopīgi iesniedz Komisijai priekšlikumus par kopīgām darbības programmām. Komisija īstenošanas noteikumos paredzētajā laikposmā pieņem katru kopīgo darbības programmu pēc tam, kad ir novērtējusi tās atbilstību šai regulai, plānošanas dokumentam un īstenošanas noteikumiem. Kopīgās pārrobežu sadarbības programmas Komisija informatīvos nolūkos iesniedz Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm viena mēneša laikā pēc minēto programmu pieņemšanas.

5.   Apgabali, kas neatrodas dalībvalstīs vai citās pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstīs un kas ir pieguļoši attiecināmajiem apgabaliem, kuri noteikti 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, vai kas atrodas pie kopīga jūras baseina, attiecībā uz kuru ir izstrādāta kopīga darbības programma, var iekļaut kopīgā darbības programmā, un tām var izmantot Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu atbilstīgi 9. panta 1. punktā minētajā plānošanas dokumentā izklāstītajiem nosacījumiem.

6.   Komisija un iesaistītās valstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja pārrobežu sadarbības programmām, jo īpaši attiecībā uz jūras baseiniem, kas izstrādātas saskaņā ar šo regulu, un starptautiskās sadarbības programmām, kuras izstrādātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1299/2013, ir daļēji kopīga ģeogrāfiskā darbības joma, šīs programmas pilnīgi papildina un pastiprina cita citu.

7.   Kopīgas darbības programmas var pārstrādāt pēc iesaistīto valstu vai Komisijas ierosinājuma, pamatojoties uz šādiem iemesliem:

a)

pārmaiņas sadarbības prioritātēs vai sociālekonomiskās norises;

b)

attiecīgo pasākumu īstenošanas rezultāti un uzraudzības un novērtēšanas procesa rezultāti;

c)

vajadzība koriģēt pieejamo finanšu līdzekļu summas un pārdalīt resursus.

8.   Līdz tā kalendārā gada beigām, kas seko gadam, kurā tiek pieņemtas kopīgās darbības programmas, Komisija noslēdz finansēšanas nolīgumu ar citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm. Minētajā finansēšanas nolīgumā iekļauj tiesību normas, kas nepieciešamas kopīgās darbības programmas īstenošanai, un to var līdzparakstīt arī citas iesaistītās valstis un 12. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā vadošā iestāde vai valsts, kurā darbojas vadošā iestāde.

Ja nepieciešams, iesaistītās valstis un vadošā iestāde savstarpēji noslēdz nolīgumu, piemēram, saprašanās memoranda veidā, lai noteiktu attiecīgo valstu īpašo finanšu atbildību un programmas īstenošanas kārtību, tostarp to vadības un administrācijas pienākumus un atbildības jomas.

9.   Kopīga darbības programma ar vairāk nekā vienu citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti ir uzskatāma par izveidotu, ja vismaz viena cita pārrobežu sadarbībā iesaistīta valsts paraksta finansēšanas nolīgumu. Citas pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstis, uz kurām attiecas izveidotā programma, var pievienoties programmai jebkurā brīdī, parakstot finansēšanas nolīgumu.

10.   Ja valsts, kas piedalās programmā, apņemas piedalīties kopīgās darbības programmas līdzfinansēšanā, minētajā programmā nosaka pasākumus un vajadzīgos aizsargpasākumus šā līdzfinansējuma revīzijai, sniegšanai, izmantošanai un uzraudzībai. Saistīto finansēšanas nolīgumu paraksta visas iesaistītās valstis un kopīgās darbības programmas vadošā iestāde vai valsts, kurā darbojas vadošā iestāde.

11.   Kopīgajās darbības programmās var paredzēt arī iemaksas no finanšu instrumentiem un finanšu instrumentos, ar kuriem iespējams apvienot dotācijas, atbilstīgi minēto instrumentu noteikumiem – ar noteikumu, ka tādējādi tiek veicināta minētās programmas prioritāšu īstenošana.

12.   Saskaņā ar partnerības principu iesaistītās valstis un attiecīgā gadījumā to vietējās iestādes kopīgi izraugās darbības, kurām tiks piešķirts Savienības atbalsts un kuras atbilst kopīgās darbības programmas prioritātēm un pasākumiem.

13.   Konkrētos un pienācīgi pamatotos gadījumos, kad:

a)

kopīgu darbības programmu nav iespējams iesniegt to problēmu dēļ, kas radušās iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās vai starp Savienību un citu pārrobežu sadarbībā iesaistītu valsti;

b)

kopīgo darbības programmu nevar īstenot to problēmu dēļ, kas radušās iesaistīto valstu savstarpējās attiecībās;

c)

iesaistītās valstis nav iesniegušas kopīgu darbības programmu Komisijai vēlākais līdz 2017. gada 30. jūnijam; vai

d)

neviena no citām pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm, kas piedalās programmā, nav parakstījusi attiecīgo finansēšanas nolīgumu līdz programmas pieņemšanai sekojošā gada beigām,

Komisija pēc apspriešanās ar attiecīgo(-ajām) dalībvalsti(-īm) veic nepieciešamos pasākumus, lai ļautu šai(šīm) dalībvalstij(-īm) izmantot iemaksu, kas no ERAF saņemta kopīgās darbības programmas vajadzībām, saskaņā ar 4. panta 7. un 8. punktu Regulā (ES) Nr. 1299/2013.

14.   Budžeta saistības attiecībā uz tādiem pārrobežu sadarbības pasākumiem vai programmām, kas ilgst vairāk par vienu finanšu gadu, var sadalīt vairākos ikgadējos maksājumos.

11. pants

Kopīgu darbības programmu pārvaldība

1.   Kopīgas darbības programmas parasti īsteno kopā ar dalībvalstīm dalītā pārvaldībā. Tomēr iesaistītās valstis var ierosināt veikt īstenošanu netiešā pārvaldībā, ko nodrošina Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 minēta struktūra, un saskaņā ar šīs regulas 12. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

2.   Pamatojoties uz pieejamo informāciju, Komisija pārliecinās, ka dalībvalsts dalītas pārvaldības gadījumā vai cita pārrobežu sadarbībā iesaistītā valsts vai starptautiska organizācija netiešas pārvaldības gadījumā ir izveidojusi un izmanto pārvaldības un kontroles sistēmas, kas atbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, šai regulai un šīs regulas 12. panta 2. punktā minētajiem īstenošanas noteikumiem.

Attiecīgās dalībvalstis, citas pārrobežu sadarbībā iesaistītās valstis un starptautiskās organizācijas nodrošina savas pārvaldības un kontroles sistēmas efektīvu darbību, pakārtoto darījumu likumību un pareizību un pareizas finanšu pārvaldības principu ievērošanu. Tās ir atbildīgas par programmu pārvaldību un kontroli.

Komisija var pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij vai citai pārrobežu sadarbībā iesaistītai valstij, vai starptautiskajai organizācijai izskatīt Komisijai iesniegtu sūdzību par to, kā ir izvēlētas vai īstenotas darbības, ko atbalsta saskaņā ar šo sadaļu, vai par pārvaldības un kontroles sistēmas darbību.

3.   Lai kopīgās darbības programmas būtu iespējams pienācīgi sagatavot īstenošanai, izdevumi, kas radušies pēc kopīgās darbības programmas iesniegšanas Komisijai, ir attiecināmi no 2014. gada 1. janvāra.

4.   Ja attiecināmība ir ierobežota saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 7. punktu, šā panta 1. punktā minētā struktūra, kas var izsludināt uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus vai piedāvājumus, ir tiesīga pieņemt pretendentus, kuriem ir tiesības pieteikties, pieteikuma iesniedzējus un kandidātus no neattiecināmajām valstīm vai neattiecināmas izcelsmes preces saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 2. punktu un 9. panta 3. punktu.

12. pants

Pārrobežu sadarbības īstenošanas noteikumi

1.   Īstenošanas noteikumus, ar ko nosaka konkrētus noteikumus attiecībā uz šīs sadaļas īstenošanu, pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā.

2.   Īstenošanas noteikumi aptver jautājumus, starp kuriem ir detalizēti noteikumi par:

a)

līdzfinansējuma līmeni un metodēm;

b)

kopīgu darbības programmu saturu, sagatavošanu, grozīšanu un noslēgšanu;

c)

to, kāda nozīme un funkcijas ir programmas struktūrām, piemēram, apvienotās uzraudzības komitejai, vadošai iestādei un tās apvienotajam tehniskajam sekretariātam, tostarp par to stāvokli, efektīvu identifikāciju, pārskatatbildību un atbildību, pārvaldības un kontroles sistēmu aprakstu un nosacījumiem attiecībā uz Savienības atbalsta tehnisko un finanšu pārvaldību, tostarp izdevumu attiecināmību;

d)

atgūšanas procedūrām visās iesaistītajās valstīs;

e)

uzraudzību un novērtēšanu;

f)

atpazīstamību un informatīviem pasākumiem;

g)

dalītu un netiešu pārvaldību, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 6. panta 2. punktā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

13. pants

Pilnvaru deleģēšana

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 14. pantu, lai grozītu II pielikumu. Konkrēti – pēc starpposma ziņojuma publicēšanas, un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģētu aktu, ar ko groza II pielikumu.

14. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

15. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Eiropas kaimiņattiecību instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

16. pants

To trešo valstu līdzdalība, uz kurām neattiecas 1. pants

1.   Pienācīgi pamatotos gadījumos un lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai lai veicinātu reģionālu vai starpreģionālu sadarbību, Komisija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, var nolemt konkrētu pasākumu attiecināmību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantu piemērot arī valstīm, teritorijām un apgabaliem, kuri citādi nebūtu tiesīgi saņemt finansējumu.

Neatkarīgi no Regulas (ES) Nr. 236/2014 8. panta 1. punkta fiziskas un juridiskas personas no šādām valstīm, teritorijām un apgabaliem var piedalīties šādu pasākumu īstenošanas procedūrās.

2.   Iespējas, kas minētas šā panta 1. punktā, var paredzēt 7. pantā minētajos plānošanas dokumentos.

17. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam ir noteikts EUR 15 432 634 000 apmērā pašreizējās cenās. Ne vairāk kā 5 % no finansējuma piešķir pārrobežu sadarbības programmām, kas minētas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā.

2.   Ikgadējās apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas noteiktajās robežās apstiprina Eiropas Parlaments un Padome.

3.   Saskaņā ar 18. panta 4. punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1288/2013 (13) no dažādiem instrumentiem ārējo darbību finansēšanai, proti, no Attīstības sadarbības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (14), EKI, Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), kas izveidots ar Regulu (ES) Nr. 231/2014, un Partnerības instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (15), tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 apmērā darbībām, ar ko mācību nolūkos veicina mobilitāti uz vai no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Minēto līdzekļu izmantošanai piemēros Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu nodrošina, izmantojot tikai divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi ietver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums tiks atspoguļots šajā regulā paredzētajā indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Piešķīrumus var pārskatīt iepriekš neparedzētu būtisku apstākļu vai svarīgu politisku pārmaiņu gadījumā atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

18. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 77. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1638/2006 (2006. gada 24. oktobris), ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai (OV L 310, 9.11.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(6)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30 lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris.) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus +” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014. -2020. gadam (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014. -2020. gadam (Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).


I PIELIKUMS

Regulas 1. pantā minētās partnervalstis ir:

 

Alžīrija

 

Armēnija

 

Azerbaidžāna

 

Baltkrievija

 

Ēģipte

 

Gruzija

 

Izraēla

 

Jordānija

 

Libāna

 

Lībija

 

Moldovas Republika

 

Maroka

 

okupētā palestīniešu teritorija (opt)

 

Sīrija

 

Tunisija

 

Ukraina


II PIELIKUMS

Savienības atbalsta prioritātes saskaņā ar šo regulu

Lai atbalstītu 2. pantā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, ņemot vērā arī kopīgi pieņemtos dokumentus, kas norādīti 3. panta 2. punktā, Savienības finansējumu var izmantot saskaņā ar šā pielikuma 1., 2. un 3. punktā minētajām prioritātēm.

Dažas no minētajām prioritātēm var attiekties uz vairākiem programmu veidiem. Iespējamus grozījumus šajā orientējošā prioritāšu sarakstā veic, ievērojot kopīgas atbildības principu.

Saskaņā ar minētajām prioritātēm risina transversālus jautājumus, kas ietver padziļinātu un ilgtspējīgu demokrātiju, cilvēktiesības, dzimumu līdztiesību, cīņu pret korupciju, kā arī vides jautājumu.

1.

Savienības atbalstu divpusējā līmenī atbilstīgi sniedz inter alia saskaņā ar šādām prioritātēm:

cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskums, tostarp tiesu sistēmas, valsts pārvaldes un drošības jomas reformas;

iestāžu sadarbība un spēju pilnveidošana, tostarp Savienības nolīgumu īstenošanas nolūkā;

atbalsts pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un to lomas stiprināšanai reformu un demokrātisku pārmaiņu procesos;

ilgtspējīga un iekļaujoša ekonomikas attīstība, tostarp reģionālā un vietējā līmenī, un teritoriāla kohēzija;

sociālo jomu attīstība, jo īpaši saistībā ar jaunatni, galveno uzmanību pievēršot sociālajam taisnīgumam, kohēzijai un nodarbinātībai;

tirdzniecības un privātā sektora attīstība, tostarp atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem, nodarbinātība un padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu īstenošana;

lauksaimniecība un lauku attīstība, tostarp pārtikas nodrošinājums;

dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana;

enerģētikas joma, galveno uzmanību pievēršot energoefektivitātei un atjaunojamiem energoresursiem;

transports un infrastruktūra;

izglītība un prasmju pilnveidošana, tostarp profesionālā izglītība un apmācība;

mobilitāte un migrācijas pārvaldība, tostarp migrantu aizsardzība;

uzticības veicināšana un citi pasākumi, kas palīdz novērst un risināt konfliktus, tostarp atbalsts skartajiem iedzīvotājiem un atjaunošanai.

Šajā punktā noteiktās prioritātes var palīdzēt īstenot vairākus šīs regulas mērķus.

2.

Savienības atbalstu daudzvalstu līmenī atbilstīgi sniedz inter alia saskaņā ar šādām prioritātēm:

cilvēktiesības, laba pārvaldība un tiesiskums;

iestāžu sadarbība un spēju pilnveidošana;

reģionālā sadarbība, jo īpaši saistībā ar Austrumu partnerību, Savienību Vidusjūrai un Partnerību demokrātijai un kopīgai labklājībai;

augstākā izglītība un prasmju pilnveidošana, studentu un darbinieku mobilitāte, jaunatne un kultūra;

ilgtspējīga ekonomikas attīstība, tirdzniecības un privātā sektora attīstība un atbalsts maziem un vidējiem uzņēmumiem;

enerģētikas joma, tostarp enerģētikas tīkli;

transporta un infrastruktūras starpsavienojumi;

dabas, tostarp ūdens, resursu ilgtspējīga apsaimniekošana, videi nekaitīga noturīga izaugsme, vide un pielāgošanās klimata pārmaiņām, un to mazināšana;

atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai;

mobilitāte un migrācijas pārvaldība;

uzticības veicināšana un citi pasākumi, kas palīdz novērst un risināt konfliktus.

Šajā punktā noteiktās prioritātes var palīdzēt īstenot vairākus šīs regulas mērķus.

3.

Savienības atbalstu, izmantojot pārrobežu sadarbības programmas, atbilstīgi sniedz saskaņā ar šādām prioritātēm:

ekonomikas un sociālā attīstība;

vide, sabiedrības veselība, drošums un drošība;

personu, preču un kapitāla mobilitāte.

Šajā punktā noteiktās prioritātes atspoguļo kopēji risināmas problēmas. Tās veido pamatu, lai apzinātu konkrētas prioritātes ar pārrobežu sadarbībā iesaistītām valstīm. Programmu izstrādē iesaistīs pilsoniskās sabiedrības organizācijas, un kopā ar vietējām un reģionālām iestādēm tās būs galvenās programmu līdzekļu saņēmējas.

Finansējuma piešķīrumi atbilstīgi programmas veidam

 

Divpusējas programmas – līdz 80 %.

 

Daudzvalstu programmas – līdz 35 %.

 

Pārrobežu sadarbība – līdz 5 %.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Komisijas deklarācija par īstenošanas aktu izmantošanu, ar ko paredz īstenošanas kārtību dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Komisija uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmas īstenošanas noteikumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanā, un citu īpašu, sīkāk izstrādātu īstenošanas noteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), mērķis ir papildināt pamataktu, un tādējādi tiem jābūt deleģētiem aktiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz LESD 290. pantu. Eiropas Komisija neiebildīs pret teksta pieņemšanu, par kuru vienojušies likumdevēji. Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka jautājumu par nošķīrumu starp LESD 290. un 291. pantu lietā par biocīdiem pašlaik izskata Eiropas Savienības Tiesa.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas privilēģijas, ja šāds lēmums tiktu pieņemts.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/44


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 233/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.–2020. gadam

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

rīkojoties saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Šī regula ietilpst Savienības attīstības sadarbības politikā un ir viens no instrumentiem, ar ko sniedz atbalstu Savienības ārpolitikai. Ar to aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (3), kuras termiņš beidzās 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Cīņa pret nabadzību joprojām ir Savienības attīstības politikas galvenais mērķis, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienību (LES) V sadaļas 1. nodaļā un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) piektās daļas III sadaļas 1. nodaļā, saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem (TAM), citām attīstības saistībām, par ko panākta starptautiska vienošanās, un Savienības un dalībvalstu apstiprinātiem mērķiem saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO) un citām kompetentiem starptautiskiem forumiem.

(3)

Šīs regulas īstenošanas vispārīgu politisku regulējumu, virzienus un uzsvaru nodrošina Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgais ziņojums par Eiropas Savienības attīstības politiku: Eiropas Konsenss (“Eiropas Konsenss”) (4), kā arī tā grozījumi, par kuriem panākta vienošanās.

(4)

Savienības palīdzībai būtu jāveicina atkarības no atbalsta samazināšana laika gaitā.

(5)

Savienības starptautiskās darbības virzītājspēkam vajadzētu būt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, cilvēktiesību un pamatbrīvību universālumam un nedalāmībai, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības un solidaritātes principiem, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanai. Izmantojot dialogu un sadarbību, Savienībai ir jācenšas attīstīt un nostiprināt apņemšanos ievērot šos principus partnervalstīs, teritorijās un reģionos. Īstenojot šos principus, Savienība apliecina savu pievienoto vērtību kā attīstības politikas dalībniece.

(6)

Īstenojot šo regulu, īpaši plānošanas procesā, Savienībai būtu pienācīgi jāņem vērā cilvēktiesību un demokrātijas prioritātes, mērķi un rādītāji, ko Savienība ir noteikusi partnervalstīm, īpaši savas valstu stratēģijas cilvēktiesību jomā.

(7)

Cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, kā arī tiesiskuma, demokrātijas principu, pārredzamības, labas pārvaldības, miera un stabilitātes, un dzimumu līdztiesības veicināšana ir būtiska partnervalstu attīstībai, un šie jautājumi būtu jāietver Savienības attīstības politikā, īpaši plānošanā un nolīgumos ar partnervalstīm.

(8)

Lai nodrošinātu palīdzības konsekvenci un atbilstību, vienlaikus samazinot partnervalstu izmaksas, būtiska ir palīdzības efektivitāte, lielāka pārredzamība, sadarbība un papildināmība, labāka tuvināšana un saskaņotība ar partnervalstīm, kā arī procedūru koordinēšana gan starp Savienību un dalībvalstīm, gan attiecībās ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem. Savienība ir apņēmusies savā attīstības politikā īstenot secinājumus, kas izdarīti Deklarācijā par palīdzības efektivitāti, kuru pieņēma Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti 2005. gada 2. martā Parīzē, 2008. gada 4. septembrī pieņemto Akras rīcības programmu un 2011. gada 1. decembrī Busanā pieņemto papildu deklarāciju. Minēto saistību rezultātā Padome un Padomē sanākušie dalībvalstu valdību pārstāvji ir pieņēmuši vairākus secinājumus, piemēram, par ES Rīcības kodeksu attiecībā uz papildināmību un darba dalīšanu attīstības politikā un Darbības sistēmu palīdzības efektivitātes jomā. Būtu jāpastiprina centieni un procedūras, lai panāktu kopīgu plānošanu.

(9)

Savienības palīdzībai būtu jāatbalsta Āfrikas un ES kopējā stratēģija, ko pieņēma ES un Āfrikas samitā 2007. gada 8. un 9. decembrī Lisabonā, un tās turpmākie grozījumi un papildinājumi, balstoties uz kopīgo redzējumu, principiem un mērķiem, kas ir Āfrikas un ES stratēģiskās partnerības pamatā.

(10)

Savienībai un dalībvalstīm būtu jāuzlabo to attiecīgās attīstības sadarbības politikas saskanība, koordinācija un papildināmība, it īpaši ņemot vērā partnervalstu un reģionu prioritātes valsts un reģionālā līmenī. Lai nodrošinātu, ka Savienības un dalībvalstu attīstības sadarbības politika papildina un pastiprina cita citu, un lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu palīdzības sniegšanu, izvairoties no pārklāšanās un trūkumiem, ir lietderīgi steidzami paredzēt kopīgas plānošanas procedūras, kas būtu jāīsteno, kad tas ir iespējams un būtiski.

(11)

Savienības politika un starptautiskā darbība attīstības sadarbības jomā ir balstīta uz Tūkstošgades attīstības mērķiem, piemēram, ārkārtīgas nabadzības un bada izskaušana, ieskaitot vēlākus to grozījumus, kā arī attīstības mērķiem, principiem un saistībām, ko apstiprinājusi Savienība un tās dalībvalstis, tostarp to sadarbības kontekstā ANO un citos kompetentos starptautiskos forumos attīstības sadarbības jomā. Savienības politikas un starptautiskās darbības virzītājspēks ir arī tās apņemšanās un saistības cilvēktiesību un attīstības jomā, tostarp Vispārējā cilvēktiesību deklarācija, Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, Starptautiskais pakts par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām, Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu, ANO Konvencija par bērna tiesībām un ANO Deklarācija par tiesībām uz attīstību.

(12)

Savienība ir cieši apņēmusies atbalstīt dzimumu līdztiesību, kas ir viena no cilvēktiesībām, sociālā taisnīguma jautājums un Savienības attīstības politikas pamatvērtība. Dzimumu līdztiesība ir svarīgs aspekts visu TAM sasniegšanā. Padome 2010. gada 14. jūnijā pieņēma ES rīcības plānu 2010.–2015. gadam par dzimumu līdztiesību un pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu sievietēm attīstības sabiedrībā.

(13)

Savienībai prioritārā kārtā būtu jāveicina visaptveroša pieeja reakcijai uz krīzēm un katastrofām un konfliktu skartām un nestabilām, tostarp pārejas un pēckrīzes situācijām. Tās pamatā jo īpaši vajadzētu būt Padomes 2007. gada 19. novembra secinājumiem par ES reakciju uz nestabilām situācijām un arī 2007. gada 19. novembra Padomes un Padomē sanākušo valdību pārstāvju secinājumiem par drošību un attīstību, kā arī Padomes 2011. gada 20. jūnija secinājumiem par konflikta novēršanu, kā arī jebkādiem turpmākiem attiecīgiem secinājumiem.

(14)

Īpaši tādās situācijās, kad vajadzības ir ārkārtīgi steidzamas un nabadzība ārkārtīgi izplatīta un smaga, Savienības palīdzību būtu jāvērš uz to, lai stiprinātu valstu un to iedzīvotāju spēju izturēt nelabvēlīgus notikumus. Tas būtu jādara, atbilstīgi kombinējot pieejas, reakciju un instrumentus, īpaši nodrošinot to, ka uz drošību, humāno palīdzību un attīstību vērstās pieejas ir līdzsvarotas, saskaņotas un efektīvi koordinētas, tādā veidā sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

(15)

Savienības palīdzība galvenokārt būtu jāpiešķir jomās, kurās tai ir vislielākā ietekme, ņemot vērā tās spēju darboties pasaules mērogā un reaģēt uz tādiem globāliem pārbaudījumiem kā nabadzības izskaušana, ilgtspējīga un iekļaujoša attīstība, kā arī demokrātijas, labas pārvaldības, cilvēktiesību un tiesiskuma veicināšana visā pasaulē, un ņemot vērā ilgtermiņa un paredzamu apņemšanos sniegt attīstības palīdzību, kā arī tās nozīmi darba koordinēšanā ar dalībvalstīm. Lai nodrošinātu šādu ietekmi, diferenciācijas princips būtu jāpiemēro ne tikai finansējuma piešķiršanas līmenī, bet arī plānošanas līmenī, lai nodrošinātu, ka divpusējo attīstības sadarbību novirza uz tām partnervalstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, tostarp nestabilām valstīm un valstīm ar augstu neaizsargātības līmeni un ierobežotu spēju piekļūt citiem attīstības atbalsta finansējuma avotiem. Savienībai būtu jāiesaistās jaunās partnerībās ar valstīm, kas tiek izslēgtas no divpusējām palīdzības programmām, it īpaši pamatojoties uz reģionālām un tematiskām programmām šajā instrumentā un citos Savienības ārējās darbības tematiskos finanšu instrumentos, īpaši Partnerības instrumentā sadarbībai ar trešām valstīm, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 234/2014 (5) (“partnerības instruments”)

(16)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar visaptverošu pieeju katrai valstij, pamatojoties uz Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem Savienības ārējās darbības finanšu instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. To darot, būtu arī savstarpēji jāpastiprina programmas, kas izstrādātas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai. Mēģinot panākt Savienības ārējās darbības vispārēju saskaņotību saskaņā ar LES 21. pantu, Savienībai ir jānodrošina politikas attiecībā uz sadarbību attīstības jomā saskaņotība, kā tas ir prasīts LESD 208. pantā.

(17)

Ar šo regulu būtu jārada iespēja uzlabot saskaņu starp Savienības politikas jomām, vienlaikus ievērojot politikas saskaņotību attiecībā uz sadarbību attīstības jomā. Tai būtu jāveicina pilnīga pielāgošana partnervalstīm un reģioniem, ja iespējams, izmantojot par pamatu Savienības darbības plānošanai valsts attīstības plānus vai līdzīgus visaptverošus attīstības dokumentus, kas pieņemti ar attiecīgu valsts un reģionālu struktūru piedalīšanos. Tam arī būtu jānodrošina labāka koordinācija starp līdzekļu devējiem, īpaši starp Savienību un dalībvalstīm, izmantojot kopīgu plānošanu.

(18)

Globalizētā pasaulē par Savienības ārējās darbības daļu arvien vairāk kļūst dažādas Savienības iekšējās politikas jomas, piemēram, vide, klimata pārmaiņas, atjaunojamo energoresursu veicināšana, nodarbinātība (tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība visiem), dzimumu līdztiesība, enerģija, ūdens, transports, veselība, izglītība, tiesiskums un drošība, kultūra, pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība, migrācija, lauksaimniecība un zivsaimniecība.

(19)

Stratēģijā gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, kas ietver izaugsmes modeļus, kas uzlabo sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un dod nabadzīgākajiem iespēju palielināt savu ieguldījumu valsts labklājībā un pašiem šo labklājību izmantot, ir uzsvērta Savienības apņemšanās savā iekšējā un ārējā politikā veicināt gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, apvienojot ekonomikas, sociālo un vides pīlāru.

(20)

Cīņa pret klimata pārmaiņām un vides aizsardzība ir starp svarīgākajiem uzdevumiem, kas jārisina Savienībai un jaunattīstības valstīm un kam steidzami vajadzīga valsts līmeņa un starptautiska darbība. Tāpēc ar šo regulu būtu jāveicina tas, ka tiek īstenots mērķis par vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīšanu zema oglekļa emisiju līmeņa un pret klimata pārmaiņām noturīgai sabiedrībai, un šajā regulā paredzētajai programmai “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” vismaz 25 % no sava finansējuma būtu jāizmanto, lai segtu ar klimata pārmaiņām un vidi saistītos izdevumus. Darbībām minētajās jomās pēc iespējas vajadzētu būt savstarpēji atbalstošām, lai stiprinātu to ietekmi.

(21)

Šai regulai būtu jānodrošina iespēja Savienībai sekmēt to, lai tiktu izpildīta Savienības kopīgā apņemšanās nodrošināt pastāvīgu atbalstu tautas attīstībai, lai uzlabotu cilvēku dzīvi. Lai to veicinātu, vismaz 25 % no programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” finansējuma būtu jāizmanto minētajā attīstības jomā.

(22)

Vismaz 20 % no palīdzības saskaņā ar šo regulu būtu jāpiešķir sociālajiem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot veselībai un izglītībai, kā arī vidējai izglītībai, atzīstot, ka par normu ir jāuzskata zināma elastīguma pakāpe, piemēram, gadījumos, kas saistīti ar ārkārtas palīdzību. Dati par atbilstību šai prasībai būtu jāietver Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (6) minētajā gada ziņojumā.

(23)

ANO Stambulas rīcības programmā “Vismazāk attīstītās valstis desmitgadē no 2011. līdz 2020. gadam”, vismazāk attīstītās valstis ir apņēmušās valsts attīstības stratēģijās iekļaut tirdzniecības politiku un tirdzniecības spēju veidošanas politiku. Turklāt Pasaules Tirdzniecības organizācijas Astotajā ministru konferencē, kas notika Ženēvā 2011. gada 15.–17. decembrī, ministri vienojās arī pēc 2011. gada saglabāt palīdzību tirdzniecībai tādā līmenī, kas atbilst vismaz vidējam rādītājam laikposmā no 2006. līdz 2008. gadam. Šie centieni ir jāpapildina ar labāku un mērķtiecīgāku palīdzību tirdzniecībai un tirdzniecības veicināšanu.

(24)

Lai gan ar tematiskajām programmām būtu pirmām kārtām jāatbalsta jaunattīstības valstis, dažām saņēmējām valstīm, kā arī aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kuru iezīmes neatbilst prasībām, lai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO/APK) tās uzskatītu par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) saņēmējām, un uz kurām attiecas 1. panta 1. punkta b) apakšpunkts, arī vajadzētu būt tiesībām piedalīties tematiskajās programmās saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem nosacījumiem.

(25)

Sīkas ziņas par sadarbības jomām un korekcijām finanšu piešķīrumos pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām ir nebūtiski šīs regulas elementi. Tāpēc Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu, lai atjauninātu šīs regulas pielikumu elementus, kuri nosaka sīkas ziņas par sadarbības jomām ģeogrāfiskās un tematiskās programmās un orientējošus finanšu piešķīrumus pa ģeogrāfiskiem apgabaliem un sadarbības jomām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(26)

Lai nodrošinātu šīs regulas īstenošanas vienādus nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu indikatīvajām programmām saskaņā ar šo regulu. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7).

(27)

Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politisko orientāciju un ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai principā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot finansiāli maza apmēra pasākumu gadījumā.

(28)

Ja pienācīgi pamatotos gadījumos, kad vajadzīga ātra Savienības reakcija, tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti.

(29)

Kopīgi noteikumi un procedūras tam, lai īstenotu Savienības instrumentu ārējās darbības finansēšanai, ir paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014.

(30)

Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (8),

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)

Ar šo regulu visam tās piemērošanas laikam nosaka finansējumu, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenais atskaites punkts ikgadējās budžeta procedūras laikā tādā nozīmē, kā to paredz Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (9) 17. punkts.

(33)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas periodu saskaņot ar to, kāds ir Padomes Regulai (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (10). Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu izveido instrumentu (“attīstības sadarbības instruments” jeb “ASI”), no kura Savienība var finansēt:

a)

ģeogrāfiskās programmas, kuru mērķis ir atbalstīt sadarbību attīstības jomā ar tām jaunattīstības valstīm, kas ir iekļautas ESAO/APK OAP saņēmēju sarakstā, izņemot:

i)

valstis, kas ir Partnerattiecību nolīguma starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas noslēgts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū (11), parakstītājas, izņemot Dienvidāfriku;

ii)

valstis, kas ir tiesīgas saņemt Eiropas Attīstības fonda atbalstu;

iii)

valstis, kas ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (12) (“Eiropas Kaimiņattiecību instruments”);

iv)

saņēmējus, kas ir tiesīgi saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar Pirmspievienošanās instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (13) (“Eiropas Pirmspievienošanās instruments”).

b)

tematiskās programmas, kas paredzētas, lai pievērstos tādām jomām kā ar attīstību saistīti vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas un lai atbalstītu pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs, kas minētas šā punkta a) apakšpunktā, un valstīs, kuras ir tiesīgas saņemt Savienības finansējumu saskaņā ar instrumentiem, kas minēti šā punkta a) apakšpunkta i)–iii) punktā, kā arī valstīs un teritorijās, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2013/755/ES (14);

c)

Panāfrikas programmu, kas paredzēta, lai atbalstītu Āfrikas un Savienības stratēģisko partnerību, un tajā vēlāk izdarītus grozījumus un papildinājumus, ar mērķi aptvert pēc būtības starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.   Šajā regulā “reģions” ir ģeogrāfiska vienība, kas aptver vairāk nekā vienu jaunattīstības valsti.

3.   Valstis un teritorijas, kuras minētas 1. punktā, turpmāk šajā regulā tiek sauktas par “partnervalstīm” vai “partnerreģioniem”, kā tas konkrētā gadījumā paredzēts saskaņā ar to attiecīgo ģeogrāfisko, tematisko vai Panāfrikas programmu.

2. pants

Mērķi un atbilstības kritēriji

1.   Atbilstoši Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem un Eiropas Konsensam, kā arī tajos veiktajiem saskaņotajiem grozījumiem:

a)

saskaņā ar šo regulu īstenotās sadarbības galvenais mērķis ir nabadzības mazināšana un ilgtermiņā – izskaušana;

b)

atbilstoši a) apakšpunktā minētajam galvenajam mērķim sadarbība, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicinās arī:

i)

ilgtspējīgas ekonomiskās, sociālās un vides attīstības sekmēšanu, un

ii)

demokrātijas, tiesiskuma, labas pārvaldības, cilvēktiesību un attiecīgo starptautisko tiesību principu nostiprināšanu un atbalstīšanu.

Šā punkta pirmajā daļā minēto mērķu īstenošanu vērtē, izmantojot attiecīgus rādītājus, tostarp tautas attīstības rādītājus, jo īpaši pirmo TAM attiecībā uz a) apakšpunktu un no pirmā līdz astotajam TAM attiecībā uz b) apakšpunktu, un pēc 2015. gada – arī citus rādītājus, par kuriem starptautiskā līmenī vienojusies Savienība un dalībvalstis.

2.   Ar sadarbību, ko īsteno saskaņā ar šo regulu, veicina to starptautisko saistību un mērķu īstenošanu attīstības jomā, kuriem Savienība ir piekritusi, jo īpaši Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) un laikposmam pēc 2015. gada izvirzīto jauno attīstības mērķu sasniegšanu.

3.   Ģeogrāfisko programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

Tematisko programmu un Panāfrikas programmu darbības izstrādā tā, lai tās atbilstu ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem, izņemot gadījumus, kad:

a)

darbība attiecas uz saņēmēju valsti vai teritoriju, kas neatbilst OAP saņēmējas valsts vai teritorijas statusam saskaņā ar ESAO/APK, vai

b)

ar darbību tiek īstenota globāla iniciatīva, Savienības politikas prioritāte vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanās, kā minēts 6. panta 2. punkta b) un e) apakšpunktā, un darbībai nepiemīt iezīmes, kas atbilst OAP kritērijiem.

4.   Neskarot 3. punkta a) apakšpunktu, vismaz 95 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar tematiskajām programmām, un vismaz 90 % no izdevumiem, kas paredzēti saskaņā ar Panāfrikas programmu, atbilst ESAO/APK noteiktajiem OAP kritērijiem.

5.   Darbības, uz kurām attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (15) un kuras ir tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar minēto regulu, principā nefinansē saskaņā ar šo regulu, izņemot gadījumus, kad ir jānodrošina sadarbības nepārtrauktība, proti, no krīzes sākuma līdz tiek panākti stabili, attīstībai piemēroti apstākļi. Tādos gadījumos īpašu uzmanību pievērš tam, lai tiktu nodrošināts, ka humānā palīdzība, rehabilitācija un attīstības palīdzība ir cieši saistītas.

3. pants

Vispārīgi principi

1.   Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, risinot dialogu un sadarbojoties ar partnervalstīm un reģioniem.

2.   Īstenojot šo regulu, attiecībā uz partnervalstīm īstenos diferencētu pieeju, lai nodrošinātu, ka tās saņem konkrētu, pielāgotu sadarbību, kuras pamatā ir to:

a)

vajadzības, pamatojoties uz tādiem kritērijiem kā iedzīvotāju skaits, ienākumi uz vienu iedzīvotāju, nabadzības apmērs, ienākumu sadalījums un tautas attīstības līmenis;

b)

spējas radīt finanšu līdzekļus un piekļūt tiem, un to absorbcijas spējas;

c)

saistības un darbības rezultāti, pamatojoties uz tādiem kritērijiem un rādītājiem kā politiskais, ekonomikas un sociālais progress, dzimumu līdztiesība, progress labas pārvaldības un cilvēktiesību jomā, kā arī palīdzības efektīva izmantošana, jo īpaši veids, kā valsts izmanto ierobežotos resursus attīstībai, sākot pati ar saviem resursiem; un

d)

Savienības attīstības palīdzības potenciālā ietekme uz partnervalstīm.

Līdzekļu piešķiršanā priekšroka tiek dota valstīm, kam tā visvairāk vajadzīga, īpaši vismazāk attīstītajām valstīm, valstīm ar zemiem ienākumiem un valstīm krīzes, pēckrīzes, nestabilā un viegli ietekmējamā situācijā.

Lai pamatotu analīzi un noteiktu valstis, kurām visvairāk vajadzīga palīdzība, var izmantot tādus kritērijus kā tautas attīstības indekss, ekonomikas ievainojamības indekss un citus atbilstīgus indeksus, tostarp lai izmērītu valstī pastāvošo nabadzību un nevienlīdzību.

3.   Eiropas Konsensā noteiktos transversālos jautājumus iekļauj visās programmās. Attiecīgā gadījumā iekļauj arī ar konfliktu novēršanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un klimata pārmaiņām saistītus jautājumus.

Tiek uzskatīts, ka transversālie jautājumi, kas minēti pirmajā daļā, aptver turpmāk izklāstītos aspektus, kuriem, ja tas ir nepieciešams attiecīgajos apstākļos, pievērš īpašu uzmanību: nediskriminācija, pie minoritātēm piederošu personu tiesības, personu ar invaliditāti tiesības, to personu tiesības, kuras slimo ar dzīvībai bīstamām slimībām, un citu neaizsargātu grupu tiesības, galvenās darba tiesības un sociālā iekļaušana, sieviešu emancipācija, tiesiskums, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības spēju veidošana, dialoga, līdzdalības un izlīguma veicināšana, kā arī iestāžu veidošana, tostarp vietējā un reģionālā līmenī.

4.   Īstenojot šo regulu, saskaņā ar LESD 208. pantu nodrošina politikas saskaņotību attīstībai un konsekvenci ar citām Savienības ārējās darbības jomām un citām attiecīgajām Savienības politikas jomām.

Šajā ziņā atbilstīgi šai regulai finansētu, tostarp Eiropas Investīciju bankas (EIB) pārvaldītu, pasākumu pamatā ir attīstības sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par kuriem vienojusies Savienība un attiecīgās partnervalstis un reģioni, kā arī attiecīgi Savienības lēmumi, konkrētas intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

5.   Savienība un dalībvalstis cenšas regulāri un bieži apmainīties ar informāciju, tostarp ar citiem līdzekļu devējiem, kā arī veicināt līdzekļu devēju labāku koordināciju un papildināmību, tiecoties izstrādāt kopēju daudzgadu programmu, kuras pamatā ir nabadzības mazināšana partnervalstīs vai līdzvērtīgas attīstības stratēģijas. Tās var veikt kopīgas darbības, tostarp kopīgi analizēt šīs stratēģijas un attiecībā uz tām rast kopīgus risinājumus, nosakot prioritāras intervences jomas un darba sadali valstī, šim nolūkam veicot kopīgas līdzekļu devēju misijas un izmantojot līdzfinansēšanas mehānismus un deleģētas sadarbības nolīgumus.

6.   Savienība veicina daudzpusīgu pieeju globālām problēmām un šajā ziņā sadarbojas ar dalībvalstīm. Attiecīgā gadījumā tā sekmē sadarbību ar starptautiskām organizācijām un struktūrām un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

7.   Savienības un dalībvalstu, no vienas puses, un partnervalstu, no otras puses, attiecību pamatā ir kopīgas vērtības – cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums, kā arī atbildības un savstarpējas pārskatatbildības princips, un ar tām šīs vērtības tiks veicinātas.

Turklāt attiecībās ar partnervalstīm vērā tiek ņemta to apņēmība un rezultāti, īstenojot starptautiskos nolīgumus un līgumattiecības ar Savienību.

8.   Savienība veicina efektīvu sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem saskaņā ar labāko starptautisko praksi. Tā, kad vien iespējams, pielāgo savu atbalstu partnervalstu vai reģionu to attīstības stratēģijām, reformu politikai un procedūrām un atbalsta demokrātisko atbildību, kā arī valstu iekšējo un savstarpējo pārskatatbildību. Tādēļ tā veicina:

a)

pārredzamu attīstības procesu, kuru vada un par kuru atbild partnervalsts vai reģions, tostarp vietējo īpašo zināšanu sekmēšanu;

b)

uz tiesībām balstītu pieeju, kas aptver visas cilvēktiesības – gan pilsoniskās un politiskās, gan ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības –, lai šīs regulas īstenošanā integrētu cilvēktiesību principus, palīdzētu partnervalstīm īstenot to starptautiskās saistības cilvēktiesību jomā un palīdzētu tiesību turētājiem – galveno uzmanību pievēršot trūcīgu un neaizsargātu iedzīvotāju grupām – izmantot savas tiesības;

c)

partnervalstu iedzīvotāju iespēju palielināšanu, iekļaujošas un uz līdzdalību balstītas pieejas attiecībā uz attīstību un plašu visu sabiedrības segmentu iesaisti attīstības procesā, kā arī valsts un reģionālā dialogā, tostarp politiskā dialogā. Īpašu uzmanību pievērš attiecīgajai parlamentu, vietējo iestāžu un pilsoniskās sabiedrības lomai, cita starpā attiecībā uz līdzdalību, pārraudzību un pārskatatbildību;

d)

efektīvu sadarbības kārtību un instrumentus, kā izklāstīts Regulas (ES) Nr. 236/2014 4. pantā saskaņā ar ESAO/APK paraugpraksi, tostarp inovatīvu instrumentu izmantošanu, piemēram, dotāciju un aizdevumu, kā arī citu riska dalīšanas mehānismu sapludināšanu atlasītās nozarēs un valstu un privātā sektora iesaisti, pienācīgi ņemot vērā jautājumus, kas saistīti ar parāda atmaksājamību, šādu mehānismu skaitu un prasību sistemātiski veikt ietekmes novērtējumu saskaņā ar šīs regulas mērķiem, jo īpaši saistībā ar nabadzības mazināšanu.

Visas programmas, intervences pasākumus un sadarbības kārtību un instrumentus pielāgo konkrētiem katras partnervalsts vai reģiona apstākļiem, galveno uzmanību pievēršot uz plānošanu balstītām pieejām, paredzama palīdzības finansējuma īstenošanai, privāto līdzekļu piesaistei, tostarp no vietējā privātā sektora, vispārējai un nediskriminējošai piekļuvei pamatpakalpojumiem un valsts sistēmu izstrādei un izmantošanai;

e)

vietējo ieņēmumu mobilizāciju, pastiprinot partnervalstu fiskālo politiku, lai mazinātu nabadzību un atkarību no palīdzības;

f)

politikas un plānošanas ietekmes palielināšanos, izmantojot līdzekļu devēju darbību koordinēšanu, konsekvenci un saskaņošanu, lai radītu sinerģiju, izvairītos no pārklāšanās un dublēšanās, uzlabotu papildināmību un atbalstītu līdzekļu devēju iniciatīvas;

g)

koordināciju partnervalstīs un reģionos, izmantojot saskaņotas pamatnostādnes un paraugprakses principus koordinācijas un palīdzības efektivitātes jomā;

h)

uz rezultātiem balstītas pieejas attīstības jomā, tostarp izmantojot pārredzamas valsts līmeņa rezultātu sistēmas, kas vajadzības gadījumā balstās uz tādiem starptautiski saskaņotiem mērķiem un rādītājiem kā TAM, lai novērtētu un paziņotu rezultātus, tostarp attīstības palīdzības tiešos rezultātus, iznākumu un ietekmi.

9.   Attiecīgā gadījumā Savienība atbalsta divpusējas, reģionālas un daudzpusējas sadarbības un dialoga īstenošanu, partnerattiecību nolīgumu attīstības dimensiju un trīspusēju sadarbību. Savienība arī veicina jaunattīstības valstu sadarbību.

10.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un regulāri ar to apmainās viedokļiem.

11.   Komisija regulāri apmainās ar informāciju ar pilsonisko sabiedrību un vietējām iestādēm.

12.   Savienība attīstības sadarbības darbībās atbilstīgā gadījumā balstās uz dalībvalstu reformu un pārejas pieredzi un gūtajām atziņām, kā arī tajās dalās.

13.   Saskaņā ar šo regulu sniegto Savienības palīdzību neizmanto tam, lai finansētu ieroču vai munīcijas iepirkumu vai darbības, kurām ir militāri vai ar aizsardzību saistīti mērķi.

II SADAĻA

PROGRAMMAS

4. pants

Savienības palīdzības īstenošana

Savienības palīdzību īsteno atbilstīgi Regulai (ES) Nr. 236/2014, izmantojot:

a)

ģeogrāfiskās programmas;

b)

tematiskās programmas, ko veido:

i)

programma “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas”;

ii)

programma “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un pašvaldības”; un

c)

Panāfrikas programmas.

5. pants

Ģeogrāfiskās programmas

1.   Savienības sadarbības darbības saskaņā ar šo pantu īsteno attiecībā uz valsts, reģionālām, starpreģionālām un kontinentālām darbībām.

2.   Ģeogrāfiskā programma aptver sadarbību darbības attiecīgajās jomās:

a)

reģionāli – ar 1. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām partnervalstīm, lai mazinātu izslēgšanas ietekmi tajās partnervalstīs, kurās vērojams augsts un aizvien pieaugošs nevienlīdzības līmenis, un

b)

divpusēji

i)

ar partnervalstīm, kuras ESAO/APK jaunattīstības valstu sarakstā nav apzīmētas kā valstis, kuru ienākumi pārsniedz vidējos vai kuru iekšzemes kopprodukts nepārsniedz 1 % no pasaules iekšzemes kopprodukta;

ii)

izņēmuma gadījumos, tostarp gadījumos, kad paredzēts pakāpeniski samazināt attīstības palīdzību dotāciju veidā, divpusēji sadarboties var arī ar ierobežotu skaitu partnervalstu, ja tas ir pienācīgi pamatots saskaņā ar 3. panta 2. punktu. Pakāpenisku samazināšanu veic ciešā saziņā ar pārējiem līdzekļu devējiem. Minētās sadarbības pārtraukšanu attiecīgā gadījumā papildina politiskais dialogs ar attiecīgajām valstīm, koncentrējot uzmanību uz nabadzīgāko un neaizsargātāko iedzīvotāju grupu vajadzībām.

3.   Lai sasniegtu 2. pantā paredzētos mērķus, ģeogrāfiskās programmas izstrādā no tām sadarbības jomām, kas iekļautas Eiropas Konsensā attīstības jomā un vēlāk tajā izdarītajos saskaņotajos grozījumos, kā arī no turpmāk minētajām sadarbības jomām:

a)

Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība:

i)

cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums;

ii)

dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un iespēju vienlīdzība;

iii)

publiskā sektora pārvaldība centrālā un vietējā līmenī;

iv)

nodokļu politika un administrēšana;

v)

cīņa pret korupciju;

vi)

pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes;

vii)

bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība.

b)

Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai:

i)

veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, nodarbinātība un kultūra;

ii)

uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi;

iii)

ilgtspējīga lauksaimniecība; pārtikas un uztura nodrošinājums;

iv)

ilgtspējīga enerģija;

v)

dabas resursu, tostarp zemes, meža un ūdens resursu, apsaimniekošana;

vi)

klimata pārmaiņas un vide.

c)

Citas attīstībai svarīgas jomas:

i)

migrācija un patvērums;

ii)

humānās palīdzības un attīstības sadarbības sasaiste;

iii)

izturētspēja un katastrofu riska mazināšana;

iv)

attīstība un drošība, tostarp konfliktu novēršana.

4.   Sīkāka informācija par 3. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīta I pielikumā.

5.   Katrā divpusējā programmā Savienība palīdzību principā koncentrē uz ne vairāk kā trim jomām, par kurām, kad vien ir iespējams, jāvienojas ar attiecīgo partnervalsti.

6. pants

Tematiskās programmas

1.   Darbības, kas tiek veiktas, izmantojot tematiskās programmas, sniedz pievienoto vērtību darbībām, kuras finansē saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām, papildina tās un ir ar tām saskaņotas.

2.   Tematisko darbību plānošanai piemēro vismaz vienu no šiem nosacījumiem:

a)

šajā regulā paredzētos Savienības politikas mērķus nevar atbilstoši vai efektīvi īstenot, izmantojot ģeogrāfiskās programmas, tostarp – attiecīgā gadījumā –, ja nav ģeogrāfiskas programmas vai arī tā ir atlikta, vai arī ja par darbību nepastāv vienošanās ar attiecīgo partnervalsti;

b)

darbības ir vērstas uz globālām iniciatīvām, ar kurām atbalsta starptautiski saskaņotus attīstības mērķus vai vispārējus sabiedriskos labumus un risina problēmas;

c)

darbības aptver vairākus reģionus, vairākas valstis un/vai tās ir transversālas;

d)

ar darbībām tiek īstenoti inovatīvi politikas virzieni vai iniciatīvas, kuru mērķis ir noteikt virzību turpmākām darbībām;

e)

darbības atspoguļo Savienības politikas prioritāti vai Savienības starptautiskas saistības vai apņemšanos, kura attiecas uz attīstības sadarbības jomu.

3.   Ja vien šajā regulā nav īpaši noteikts citādi, tematiskās darbības sniedz tiešu labumu valstīm vai teritorijām, kuras norādītas 1. panta 1. punkta b) apakšpunktā, un tās veic minētajās valstīs vai teritorijās. Šīs darbības var veikt ārpus minētajām valstīm vai teritorijām gadījumos, kad tas ir visefektīvākais veids, kā sasniegt attiecīgās programmas mērķus.

7. pants

Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” ir atbalstīt darbības, kas izriet no tādām jomām kā:

a)

vide un klimata pārmaiņas;

b)

ilgtspējīga enerģija;

c)

tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra;

d)

pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība; un

e)

migrācija un patvērums.

2.   Sīkāki paskaidrojumi par 1. punktā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti II pielikuma A daļā.

8. pants

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes” ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs un – šajā regulā norādītajos gadījumos – Savienībā un saņēmējos, kuriem ir ar Regulu (ES) Nr. 231/2014 piešķirtās tiesības.

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes ir tās, kas pārsvarā īsteno finansējamās darbības. Attiecīgos gadījumos un ar mērķi nodrošināt darbību efektivitāti, tās var īstenot citi dalībnieki, kas rīkojas attiecīgo pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu labā.

2.   Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti II pielikuma B daļā.

9. pants

Panāfrikas programma

1.   Savienības palīdzības mērķis saskaņā ar programmu “Panāfrikas programma” ir atbalstīt stratēģisko partnerību starp Āfriku un Savienību un grozījumus un papildinājumus, kas tajā vēlāk izdarīti, ar mērķi aptvert starpreģionālas, kontinentālas vai pasaules mēroga darbības Āfrikā un sadarbībā ar Āfrikas valstīm.

2.   Panāfrikas programma ir saskaņota ar citām šajā regulā paredzētajām programmām, kā arī citiem Savienības ārējās darbības finansēšanas instrumentiem, it īpaši Eiropas Attīstības fondu un Eiropas Kaimiņattiecību instrumentu, un papildina tos.

3.   Sīkāki paskaidrojumi par šajā pantā minētajām sadarbības jomām ir izklāstīti III pielikumā.

III SADAĻA

PLĀNOŠANA UN FINANSĒJUMA PIEŠĶIRŠANA

10. pants

Vispārīga sistēma

1.   Ģeogrāfisko programmu daudzgadu indikatīvās programmas partnervalstīm un reģioniem izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu, kā paredzēts 11. pantā.

Tematiskajām programmām daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, kā paredzēts 13. pantā.

Panāfrikas daudzgadu indikatīvo programmu izstrādā, kā paredzēts 14 pantā.

2.   Komisija pieņem īstenošanas pasākumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantā, pamatojoties uz plānošanas dokumentiem, kas minēti šīs regulas 11., 13. un 14. pantā.

3.   Savienības atbalstu var sniegt arī kā pasākumus, kas nav ietverti šīs regulas 11., 13. un 14. pantā minētajos plānošanas dokumentos, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantā.

4.   Gan plānošanas procesa sākumposmā, gan visā tā gaitā Savienība un dalībvalstis savstarpēji apspriežas, lai sekmētu sadarbības pasākumu saskaņotību, papildināmību un konsekvenci. Šīs apspriešanās rezultātā var notikt Savienības un dalībvalstu kopīga plānošana. Savienība apspriežas arī ar citiem līdzekļu devējiem un attīstības dalībniekiem, tostarp ar pilsoniskās sabiedrības, vietējo iestāžu un citu īstenošanas struktūru pārstāvjiem. Par to informē Eiropas Parlamentu.

5.   Veicot šajā regulā noteikto plānošanu, pienācīgu uzmanību pievērš cilvēktiesībām un demokrātijai partnervalstīs.

6.   Šajā regulā paredzēto finansējumu var atstāt nepiešķirtu, lai nodrošinātu piemērotu Savienības reakciju neparedzētu apstākļu gadījumos, jo īpaši nestabilās, krīžu un pēckrīžu situācijās, un lai ar partnervalstīm varētu sinhronizēt stratēģiskos ciklus un varētu pielāgot indikatīvos finanšu piešķīrumus, ņemot vērā pārskatīšanas, kas veiktas saskaņā ar 11. panta 6. punktu, 13. panta 3. punktu un 14. panta 3. punktu. Attiecībā uz tā turpmāko piešķiršanu vai pārdalījumu saskaņā ar 15. pantā noteiktajām procedūrām, par šā finansējuma izmantošanu lemj vēlāk saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014.

Katra programmas veida līmenī nepiešķirtā finansējuma daļa nepārsniedz 5 %, izņemot, ja mērķis ir panākt sinhronizēšanu un ja tas ir paredzēts valstīm, kas minētas 12. panta 1. punktā.

7.   Neskarot 2. panta 3. punktu, Komisija var iekļaut īpašu finanšu piešķīrumu, lai palīdzētu partnervalstīm un reģioniem stiprināt savu sadarbību ar kaimiņos esošajiem Savienības tālākajiem reģioniem.

8.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

11. pants

Plānošanas dokumenti ģeogrāfiskajām programmām

1.   Visu šajā pantā noteikto plānošanas dokumentu sagatavošana un īstenošana, un pārskatīšana atbilst politikas saskaņotības attīstībai principiem un palīdzības efektivitātes principiem, proti, demokrātiskai atbildībai, partnerībai, koordinācijai, saskaņošanai, pielāgošanai partnervalsts vai reģionālajām sistēmām, pārredzamībai, savstarpējai pārskatatbildībai un virzībai uz rezultātiem, kā paredzēts 3. panta 4.–8. punktā. Ja iespējams, plānošanas laikposmu saskaņo ar partnervalstu stratēģijas cikliem.

Ģeogrāfisko programmu plānošanas dokumenti, tostarp kopīgās plānošanas dokumenti, pēc iespējas tiek balstīti uz dialogu starp Savienību, dalībvalstīm un partnervalsti vai reģionu, tostarp valstu un reģionālajiem parlamentiem, un tajā iesaista pilsonisko sabiedrību un vietējās iestādes, un citas personas, lai pastiprinātu to atbildību par procesu un tās mudinātu atbalstīt valstu attīstības stratēģijas, jo īpaši stratēģijas, kas paredzētas nabadzības mazināšanai.

2.   Stratēģijas dokumentus izstrādā Savienība priekš attiecīgās partnervalsts vai reģiona, lai nodrošinātu saskaņotu regulējumu attīstības sadarbībai starp Savienību un minēto partnervalsti vai reģionu atbilstīgi vispārējam pamatmērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikas noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

3.   Stratēģijas dokuments nav vajadzīgs:

a)

valstīm, kurās ir valsts attīstības stratēģija, kas izstrādāta kā valsts attīstības plāns, vai līdzīgs attīstības dokuments, kuru kā attiecīgās daudzgadu indikatīvās programmas pamatu ir apstiprinājusi Komisija, laikā, kad pieņemts minētais dokuments;

b)

valstīm vai reģioniem, attiecībā uz kuriem ir izstrādāts kopējs pamatdokuments, kurā izklāstīta vispusīga Savienības stratēģija, tostarp atsevišķa sadaļa par attīstības politiku;

c)

valstīm vai reģioniem, par kuru kopīgu daudzgadu plānošanas dokumentu ir vienojusies Savienība un tās dalībvalstis;

d)

reģioniem, kam ir ar Savienības kopīgi saskaņota stratēģija;

e)

valstīm, kurās Savienība ir iecerējusi savu stratēģiju sinhronizēt ar jauno valsts ciklu, kas sākas pirms 2017. gada 1. janvāra; šādos gadījumos Savienības rīcību attiecībā uz šo valsti izklāsta daudzgadu indikatīvajā programmā, kas paredzēta starpposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz jaunā valsts cikla sākumam.

f)

valstīm un reģioniem, kuri saskaņā ar šo regulu saņem Savienības finansējuma piešķīrumu, kas nepārsniedz EUR 50 000 000 laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam;

Gadījumos, kas minēti otrās daļas b) un f) apakšpunktos, attiecīgās valsts vai reģiona daudzgadu indikatīvajā programmā iekļauj Savienības attīstības stratēģiju valstij vai attiecīgajam reģionam.

4.   Stratēģijas dokumentus pārskata starpposmā vai vajadzības gadījumā ad hoc veidā saskaņā ar principiem un procedūrām, kas paredzētas partnerības un sadarbības nolīgumos, kas noslēgti ar attiecīgo partnervalsti vai reģionu.

5.   Daudzgadu indikatīvās programmas ģeogrāfiskajām programmām izstrādā katrai valstij vai reģionam, kas saņem indikatīvu Savienības līdzekļu finanšu piešķīrumu saskaņā ar šo regulu. Izņemot valstis vai reģionus, kuri minēti 3. punkta pirmās daļas d) apakšpunktā, šos dokumentus izstrādā, pamatojoties uz 3. punktā minētajiem stratēģijas dokumentiem vai līdzvērtīgiem dokumentiem.

Šā panta 3. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā paredzētais kopīgais daudzgadu plānošanas dokuments, ja tas atbilst šajā punktā noteiktajiem principiem un nosacījumiem, tostarp indikatīvam finansējuma piešķīrumam, un 15. pantā paredzētajām procedūrām, šīs regulas kontekstā var aizstāt daudzgadu indikatīvo programmu.

Daudzgadu indikatīvajās programmās ģeogrāfiskajām programmām nosaka prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējumam, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai prioritārajai jomai un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Komisija pieņem daudzgadu indikatīvos finanšu piešķīrumus katrai ģeogrāfiskajai programmai saskaņā ar šīs regulas vispārīgajiem principiem, pamatojoties uz 3. panta 2. punktā paredzētajiem kritērijiem un, līdzās dažādu programmu īpatnībām, ņemot vērā konkrētas grūtības, ar ko saskaras valstis vai reģioni, kuri ir krīzes, viegli ietekmējamā, nestabilā, vai konflikta situācijā vai kuros pastāv katastrofas risks.

Vajadzības gadījumā finanšu piešķīrumus var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu. Laikposmam pēc 2014.–2020. gada nevar paredzēt nekādus indikatīvus finanšu piešķīrumus, ja vien uz tiem konkrēti neattiecas resursu pieejamība pēc šī laikposma.

Daudzgadu indikatīvās programmas ģeogrāfiskajām programmām var nepieciešamības gadījumā pārskatīt, tostarp, lai nodrošinātu efektīvu īstenošanu, ņemot vērā to pamatā esošā stratēģijas dokumenta starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos finanšu piešķīrumus, prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajos gadījumos, palīdzības sniegšanas kārtību, arī var pielāgot pēc pārskatīšanas, īpaši krīzes vai pēckrīzes situācijā.

Šādai pārskatīšanai būtu jāaptver gan vajadzības, gan apņemšanās un panākumi attiecībā uz attīstības jomā saskaņotajiem mērķiem, tostarp tiem, kas attiecas uz cilvēktiesībām, demokrātiju, tiesiskumu un labu pārvaldību.

6.   Komisija ziņo par kopīgu plānošanu ar dalībvalstīm Regulas (ES) Nr. 236/2014 13. pantā minētajā starpposma ziņojumā un iekļauj ieteikumus tajos gadījumos, kad kopīga plānošana nav tikusi pilnībā īstenota.

12. pants

Plānošana valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā

1.   Izstrādājot plānošanas dokumentus valstīm un reģioniem krīzes, pēckrīzes vai nestabilās situācijās vai dabas katastrofas riska gadījumā, pienācīgi ņem vērā neaizsargātību, īpašas vajadzības un attiecīgo valstu vai reģionu apstākļus.

Pienācīga uzmanība būtu jāpievērš konflikta novēršanai, valsts un miera veidošanai, pēckonflikta izlīgumam un atjaunošanas pasākumiem, kā arī sieviešu lomai un bērnu tiesībām šajos procesos.

Ja partnervalstis vai reģioni ir tieši iesaistīti krīzes, pēckrīzes vai nestabilā situācijā, vai tos ietekmē krīzes, pēckrīzes vai nestabila situācija, īpašu uzsvaru liek uz visu attiecīgo dalībnieku palīdzības, rehabilitācijas un attīstības darbību koordinēšanas uzlabošanu, lai sekmētu pāreju no ārkārtas situācijas uz attīstības posmu.

Programmu dokumentos valstīm un reģioniem nestabilā situācijā vai valstīm un reģioniem, kur regulāri notiek dabas katastrofas, paredz sagatavotību katastrofām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu, un risina jautājumu saistībā ar neaizsargātību pret satricinājumiem, un stiprina izturību.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes situācijā vai ja tiek tieši apdraudēta demokrātija, tiesiskums, cilvēktiesības vai pamatbrīvības, Komisija var pieņemt nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā paredzēto procedūru, lai izdarītu labojumus stratēģijas dokumentos un daudzgadu indikatīvajās programmās, kas minētas šīs regulas 11. pantā

Šāda pārskatīšana var ietvert konkrētas un pielāgotas stratēģijas, lai nodrošinātu pāreju uz ilgtermiņa sadarbību un attīstību, veicinot labāku koordinēšanu un pāreju starp humānās un attīstības politikas instrumentiem.

13. pants

Plānošanas dokumenti tematiskajām programmām

1.   Tematisko programmu daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka Savienības stratēģiju attiecīgajam tematam, savukārt saistībā ar programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” par katru sadarbības jomu nosaka Savienības finansējumam atlasītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus, starptautisko situāciju un galveno partneru darbības un, attiecīgā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Vajadzības gadījumā paredz līdzekļus un intervences prioritātes līdzdalībai globālās iniciatīvās.

Daudzgadu indikatīvās programmas tematiskajām programmām papildina ģeogrāfiskās programmas un atbilst stratēģijas dokumentiem, kas minēti 11. panta 2. punktā.

2.   Daudzgadu indikatīvajās programmās tematiskajām programmām paredz indikatīvo finanšu piešķīrumu gan kopumā, gan katrai sadarbības jomai un katrai prioritātei. Vajadzības gadījumā šo piešķīrumu var norādīt kā diapazonu un/vai daļu no finansējuma var saglabāt nepiešķirtu.

Daudzgadu indikatīvās programmas tematiskajām programmām pārskata, ja tas ir vajadzīgs to efektīvai īstenošanai, ņemot vērā starpposma vai ad hoc pārskatus.

Indikatīvos finanšu piešķīrumus, prioritātes, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus, darbības rezultātu rādītājus un attiecīgos gadījumos palīdzības sniegšanas kārtību, var pielāgot arī pēc pārskatīšanas.

14. pants

Plānošanas dokumenti Panāfrikas programmai

1.   Plānošanas dokumentu Panāfrikas programmai sagatavošanā, īstenošanā un pārskatīšanā ievēro 3. panta 4.–8. punktā noteiktos palīdzības efektivitātes principus.

Plānošanas dokumenti Panāfrikas programmai balstās uz dialogu, iesaistot visas attiecīgās ieinteresētās personas, tādas kā Panāfrikas parlamentu.

2.   Panāfrikas programmas daudzgadu indikatīvajā programmā nosaka finansēšanai izraudzītās prioritātes, konkrētus mērķus, paredzamos rezultātus, skaidrus, konkrētus un pārredzamus darbības rezultātu rādītājus un, attiecīgajā gadījumā, palīdzības sniegšanas kārtību.

Daudzgadu indikatīvās programmas Panāfrikas programmai ir saskaņā ar šajā regulā paredzētajām ģeogrāfiskajām un tematiskajām programmām Panāfrikas programmai.

3.   Daudzgadu indikatīvajā programmā Panāfrikas programmai paredz indikatīvos finanšu piešķīrumus gan kopumā, gan katrai darbības jomai un katrai prioritātei. Attiecīgajā gadījumā finanšu piešķīrumu var norādīt diapazona veidā.

Vajadzības gadījumā daudzgadu indikatīvo programmu Panāfrikas programmai var pārskatīt, lai reaģētu uz neparedzētām problēmām vai ar īstenošanu saistītām problēmām, un lai ņemtu vērā stratēģiskās partnerības jebkāda veida pārskatīšanu.

15. pants

Stratēģijas dokumentu apstiprināšana un daudzgadu indikatīvo programmu pieņemšana

1.   Komisija ar īstenošanas aktiem apstiprina stratēģijas dokumentus, kas minēti 11. pantā, un pieņem daudzgadu indikatīvās programmas, kas minētas 11., 13. un 14. pantā.. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā. Minēto procedūru piemēro arī pārskatīšanām, ar kurām var ievērojami grozīt stratēģiju vai tās plānošanu.

2.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, krīzes vai tūlītēju draudu demokrātijai, tiesiskumam, civiltiesībām vai pamattiesībām gadījumā, Komisija var pārskatīt šīs regulas 11. pantā minētos stratēģijas dokumentus un šīs regulas 11., 13. un 14. pantā minētās daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar procedūru, kas minēta Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Tādas trešās valsts līdzdalība, kura saskaņā ar šo regulu nav tiesīga saņemt atbalstu

Pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un neskarot šīs regulas 2. panta 3. punktu, lai nodrošinātu Savienības finansējuma saskaņotību un efektivitāti vai veicinātu reģionālo un starpreģionālo sadarbību, Komisija daudzgadu indikatīvajās programmās saskaņā ar šīs regulas 15. pantu vai attiecīgajos īstenošanas aktos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. pantu var pieņemt lēmumu darbību atbilstību paplašināt, iekļaujot valstis un teritorijas, kas citādi nebūtu tiesīgas saņemt finansējumu saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, ja īstenojamai darbībai ir globāls, reģionāls, starpreģionāls vai pārrobežu raksturs.

17. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 18. pantu, lai grozītu:

a)

sīku informāciju par sadarbības jomām, kas minētas:

i)

5. panta 3. punktā – kā izklāstīts I pielikuma A un B daļā;

ii)

7. panta 2. punktā – kā izklāstīts II pielikuma A daļā;

iii)

8. panta 2. punktā – kā izklāstīts II pielikuma B daļā;

iv)

9. panta 3. punktā – kā izklāstīts III pielikumā, jo īpaši veicot turpmākus pasākumus pēc Āfrikas un ES samitiem;

b)

indikatīvos finanšu piešķīrumus, kas paredzēti saskaņā ar ģeogrāfiskajām programmām un saskaņā ar tematisko programmu “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” un kas izklāstīti IV pielikumā. Grozījumu rezultātā sākotnējās summas samazinājums nav lielāks par 5 %, izņemot IV pielikuma 1. punkta b) apakšpunktā paredzētos piešķīrumus.

2.   Konkrēti, pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas, kā minēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā, un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem šā panta 1. punktā minētos deleģētos aktus, ar ko groza šā panta 1. punktā uzskaitītos elementus.

18. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus piešķir Komisijai saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem noteikumiem.

2.   Pilnvaras pieņemt 17. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas spēkā esamības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 17. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 17. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

19. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz komiteja (“ASI komiteja”). Šī komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   EIB novērotājs piedalās ASI komitejas darbā, kad tiek izskatīti ar EIB saistīti jautājumi.

20. pants

Finansējums

1.   Finansējums šīs regulas īstenošanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam ir EUR 19 661 639 000.

Lēmumu par gada apropriācijām pieņem Eiropas Parlaments un Padome, ievērojot daudzgadu finanšu shēmā noteiktos ierobežojumus.

2.   Indikatīvās summas, ko piešķir katrai 5.–9. pantā minētajai programmai laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, ir noteiktas IV pielikumā.

3.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (16) 18. panta 4. punktu indikatīvu naudas līdzekļu summu EUR 1680 000 000 apmērā no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai Instrumenta sadarbībai attīstības jomā, Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta, Partnerības instrumenta un Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta) piešķir mobilitātes veicināšanai mācību nolūkos uz un no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 izpratnē un sadarbībai un politikas dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām.

Uz minētā finansējuma izmantošanu attiecas Regula (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējums tiek darīts pieejams, pamatojoties uz diviem daudzgadu piešķīrumiem, kuri aptver attiecīgi pirmos četrus un atlikušos trīs gadus. Šis finansējuma piešķīrums tiek atspoguļots šajā regulā paredzētajās daudzgadu indikatīvajās programmās atbilstīgi konkrēto valstu apzinātajām vajadzībām un prioritātēm. Ietekmīgu neparedzētu apstākļu vai būtisku politisku pārmaiņu gadījumā minētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

4.   Saskaņā ar šo regulu piešķirtais finansējums 3. punktā minētajām darbībām kopumā nepārsniedz EUR 707 000 000. Finansējumu iegūst no ģeogrāfiskajām programmām paredzētajiem finanšu piešķīrumiem un norāda sagaidāmo reģionālo sadalījumu un darbību veidus. Finansējumu, kas piešķirts saskaņā ar šo regulu un kas paredzēts Regulā (ES) Nr. 1288/2013 ietverto darbību finansēšanai, izmanto darbībām partnervalstu interesēs, uz kurām attiecas šī regula, īpašu uzmanību pievēršot nabadzīgākajām valstīm. Tajos studentu un personāla mobilitātes pasākumos, kurus finansē, izmantojot piešķīrumu no šīs regulas, īpašu uzmanību pievērš jomām, kas ir svarīgas jaunattīstības valstu iekļaujošai un ilgtspējīgai attīstībai.

5.   Komisija ikgadējā ziņojumā par šīs regulas īstenošanu, kas paredzēts Regulas (ES) Nr. 236/2014 13. pantā iekļauj sarakstu ar visām šī panta 3. punktā minētajām darbībām, kurām finansējums saņemts saskaņā ar šo regulu, ieskaitot šo darbību atbilstību mērķiem un principiem, kas izklāstīti šīs regulas 2. un 3. pantā.

21. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

22. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā

Priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(4)  OV C 46, 24.2.2006., 1. lpp.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/20115 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(8)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(9)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(14)  Padomes Lēmums 2013/755/EK (2013. gada 25. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Savienību (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 344, 19.12.2013., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (EK) Nr. 1257/96 (1996. gada 20. jūnijs) par humāno palīdzību (OV L 163, 2.7.1996., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).


I PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

A.   KOPĪGAS SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR ĢEOGRĀFISKAJĀM PROGRAMMĀM

Ģeogrāfiskās programmas izstrādā no turpmāk noteiktajām sadarbības jomām, kas nebūtu jāpielīdzina nozarēm. Prioritātes noteiks saskaņā ar starptautiskajām saistībām, ko Savienība ir uzņēmusies attīstības politikas jomā, jo īpaši saskaņā ar TAM un starptautiski saskaņotiem jauniem attīstības mērķiem laikam pēc 2015. gada, ar ko groza vai aizstāj TAM, un pamatojoties uz politikas dialogu ar ikvienu partnervalsti vai reģionu, kas ir tiesīgs saņemt finansējumu.

I   Cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība

a)   Cilvēktiesības, demokrātija un tiesiskums

i)

atbalstīt demokratizāciju un stiprināt demokrātiskas iestādes, tostarp parlamentu nozīmi;

ii)

stiprināt tiesiskumu, stiprināt tiesu un aizsardzības sistēmu neatkarību un gādāt par to, lai ikvienam būtu nodrošināta netraucēta un vienlīdzīga tiesu iestāžu pieejamība;

iii)

atbalstīt iestāžu pārredzamu un atbildīgu darbību un decentralizāciju; veicināt valsts ietvaros risinātu kopīgu sociālu dialogu un citus dialogus par pārvaldību un cilvēktiesībām;

iv)

veicināt plašsaziņas līdzekļu, tostarp modernu saziņas līdzekļu, brīvību;

v)

veicināt politisko plurālismu, aizsargāt pilsoniskās, kultūras, ekonomiskās, politiskās un sociālās tiesības un aizsargāt personas, kas pārstāv minoritātes un visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas;

vi)

atbalstīt cīņu pret jebkāda veida diskrimināciju un diskriminējošu praksi, tostarp diskrimināciju rases vai etniskās izcelsmes, kastas, reliģijas vai pārliecības, dzimuma, dzimumidentitātes vai seksuālās orientācijas, sociālās piederības, invaliditātes, veselības stāvokļa vai vecuma dēļ;

vii)

veicināt iedzīvotāju reģistrāciju, jo īpaši dzimušo un mirušo reģistrāciju;

b)   dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un iespēju vienlīdzība

i)

veicināt dzimumu līdztiesību un taisnīgumu;

ii)

aizsargāt sieviešu un meiteņu tiesības, cita starpā veicot pasākumus pret bērnu laulībām un citu kaitējošu tradicionālu praksi, piemēram, pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, un pret jebkāda veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, un atbalstu ar dzimumu saistītas vardarbības upuriem;

iii)

veicināt sieviešu emancipāciju, tostarp kā attīstības dalībniecēm un miera veicinātājām;

c)   publiskā sektora pārvaldība centrālā un vietējā līmenī

i)

atbalstīt valsts sektora attīstību, lai uzlabotu vispārēju un nediskriminējošu piekļuvi pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

ii)

atbalstīt programmas, ar kurām uzlabo politikas izstrādi, publisko finanšu pārvaldību, tostarp revīzijas, kontroles un krāpšanas apkarošanas struktūru un pasākumu izveidi un nostiprināšanu, un institucionālo attīstību, tostarp cilvēkresursu pārvaldību;

iii)

stiprināt parlamentu tehniskās zināšanas, lai tie spētu dot savu vērtējumu un ieguldījumu valsts budžeta izstrādes un uzraudzības procesā, tostarp par vietējiem ieņēmumiem no resursu ieguves un nodokļu jautājumiem;

d)   nodokļu politika un administrēšana

i)

atbalstīt tādu taisnīgu, pārredzamu, efektīvu, progresīvu un ilgtspējīgu valsts nodokļu sistēmu izveidi vai uzlabošanu;

ii)

stiprināt jaunattīstības valstu uzraudzības spējas cīņā pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un nelegālām finanšu plūsmām;

iii)

atbalstīt pārraudzības struktūru, parlamentu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbu, ko tie veic, sagatavojot un izplatot materiālus par krāpšanu nodokļu jomā;

iv)

atbalstīt daudzpusējas un reģionālas iniciatīvas nodokļu administrēšanas un nodokļu reformu jomā;

v)

dot iespēju jaunattīstības valstīm efektīvāk iesaistīties starptautiskajās nodokļu sadarbības struktūrās un procesos,

vi)

atbalstīt to, lai partnervalstu tiesību aktos tiktu iekļauta ziņošana par katru valsti un projektu atsevišķi ar mērķi uzlabot finanšu pārredzamību;

e)   cīņa pret korupciju

i)

palīdzēt partnervalstīm cīņā pret visa veida korupciju, tostarp izmantojot aktīvu atbalstu, informētības uzlabošanu un ziņošanu,

ii)

palielināt kontroles un pārraudzības struktūru spējas un tiesu iestāžu spējas;

f)   pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes

i)

atbalstīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju veidošanu, lai stiprinātu to lomu un aktīvu līdzdalību attīstības procesā un veicinātu politisko, sociālo un ekonomisko dialogu,

ii)

atbalstīt vietējo iestāžu spēju veidošanu un mobilizēt to zināšanas, lai veicinātu teritoriālu pieeju attīstībai, tostarp decentralizācijas procesus,

iii)

veicināt pilsoņu līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības darbībai labvēlīgu vidi;

g)   bērnu tiesību veicināšana un aizsardzība

i)

veicināt juridisko dokumentu izdošanu,

ii)

atbalstīt atbilstošu un veselīgu dzīves standartu, bērnu veselīgu augšanu,

iii)

nodrošināt pamatizglītības sniegšanu visiem;

II   Ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai

a)   Veselība, izglītība, sociālā aizsardzība, nodarbinātība un kultūra

i)

atbalstīt nozaru reformas, kas uzlabo sociālo pamatpakalpojumu, jo īpaši kvalitatīvu veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu, pieejamību, uzmanību pievēršot attiecīgajiem TAM un šo pakalpojumu pieejamībai nabadzīgajiem un marginalizētām un neaizsargātām iedzīvotāju grupām,

ii)

stiprināt vietējās spējas reaģēt uz globālām, reģionālām un vietējām problēmām, tostarp izmantojot nozaru budžeta atbalstu ar intensīvāku politisko dialogu,

iii)

stiprināt veselības aizsardzības sistēmas, tostarp risinot tādu problēmu kā kvalificētu veselības pakalpojumu sniedzēju trūkums, nodrošinot taisnīgu finansējumu veselības aprūpei un padarot zāles un vakcīnas pieejamākas nabadzīgajiem,

iv)

veicināt Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskata konferenču rezultātu pilnīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī šajā ziņā veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

v)

nodrošināt pietiekamu apgādi ar cenas ziņā pieejamu labas kvalitātes dzeramo ūdeni un atbilstošus sanitāros un higiēniskos apstākļus,

vi)

palielināt atbalstu un vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai,

vii)

atbalstīt profesionālo apmācību nodarbināmības sekmēšanai un uzlabot spēju veikt pētījumus un izmantot to rezultātus ilgtspējīgas attīstības labā,

viii)

atbalstīt valstu sociālās aizsardzības shēmas un minimumus, tostarp sociālās apdrošināšanas sistēmas veselības aprūpei un pensiju shēmas, uzmanību pievēršot nevienlīdzības mazināšanai,

ix)

atbalstīt programmu pienācīgas kvalitātes nodarbinātībai un veicināt sociālo dialogu,

x)

veicināt starpkultūru dialogu, kultūru daudzveidību un vienlīdz lielu cieņu pret visām kultūrām,

xi)

veicināt starptautisko sadarbību, lai jaunattīstības valstīs stimulētu kultūras nozaru ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, lai pilnībā izmantotu tās potenciālu cīņā pret nabadzību, tostarp risinot tādus jautājumus kā piekļuve tirgum un intelektuālā īpašuma tiesības.

b)   Uzņēmējdarbības vide, reģionālā integrācija un pasaules tirgi

i)

atbalstīt konkurētspējīga vietējā privātā sektora attīstību, tostarp veidojot vietējo institucionālo un uzņēmējdarbības spēju,

ii)

atbalstīt vietējo ražošanas sistēmu un vietējo uzņēmumu, tostarp zaļo uzņēmumu, attīstību,

iii)

veicināt mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), mikrouzņēmumus un kooperatīvus un taisnīgu tirdzniecību,

iv)

veicināt vietējo, iekšējo un reģionālo tirgu attīstību, tostarp vides preču un pakalpojumu tirgu attīstību,

v)

atbalstīt tiesisko un normatīvo regulējumu reformas un to izpildi,

vi)

atvieglot piekļuvi uzņēmējdarbības un finanšu pakalpojumiem, piemēram, mikrokredītiem un uzkrājumiem, mikroapdrošināšanai un maksājumiem ar pārskaitījumu,

vii)

atbalstīt starptautiskā mērogā pieņemtu darba tiesību īstenošanu,

viii)

ieviest un uzlabot tiesību aktus un zemes reģistrus, lai aizsargātu zemes īpašuma tiesības un intelektuālā īpašuma tiesības,

ix)

veicināt pētniecības un inovācijas politiku, kas sekmētu ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi,

x)

veicināt ieguldījumus, kas rada ilgtspējīgu nodarbinātību, tostarp ar apvienošanas mehānismiem, uzmanību pievēršot vietējo uzņēmumu finansēšanai un vietējā kapitāla daudzkāršošanai, jo īpaši MVU līmenī, un atbalstam cilvēkresursu attīstībai,

xi)

uzlabot infrastruktūru, pilnībā ievērojot sociālos un vides standartus,

xii)

veicināt nozaru pieejas ilgtspējīgam transportam, apmierinot partnervalstu vajadzības, nodrošinot transporta drošību, pieejamību un efektivitāti un līdz minimumam samazinot kaitīgo ietekmi uz vidi,

xiii)

sadarboties ar privāto sektoru, lai stiprinātu sociāli atbildīgu un ilgtspējīgu attīstību, veicinot korporatīvo sociālo un vides atbildību un pārskatatbildību, un sociālo dialogu,

xiv)

sniegt palīdzību jaunattīstības valstīm tirdzniecībā un reģionālās un kontinentālās integrācijas centienos un palīdzēt tām raiti un pakāpeniski integrēties pasaules ekonomikā,

xv)

atbalstīt plašāku piekļuvi informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, lai mazinātu digitālo plaisu.

c)   Ilgtspējīga lauksaimniecība, pārtikas un uztura nodrošinājums

i)

palīdzēt jaunattīstības valstīm veidot izturētspēju pret triecieniem (tādiem kā nepietiekami resursi un piegāde un cenu svārstības) un novērst nevienlīdzību, lai, nekaitējot videi, nodrošinātu nabadzīgajiem cilvēkiem labāku piekļuvi zemei, pārtikai, ūdenim, enerģijai un finansēm,

ii)

atbalstīt ilgtspējīgu lauksaimniecības praksi un atbilstošu lauksaimniecības pētniecību un uzmanību pievērst mazajām saimniecībām un lauku kopienu iztikas līdzekļiem,

iii)

atbalstīt sievietes lauksaimniecībā,

iv)

sekmēt valdību centienus atvieglot sociāli un ekoloģiski atbildīgus privātos ieguldījumus,

v)

atbalstīt stratēģiskas pieejas pārtikas nodrošinājumam, uzsvaru liekot uz pārtikas pieejamību, piekļuvi, infrastruktūru, glabāšanu un uzturu,

vi)

risināt tādas problēmas kā nenodrošinātība ar pārtiku un nepietiekams uzturs, veicot intervences pamatpasākumus pārejas un nestabilās situācijās,

vii)

atbalstīt valstu vadītu, līdzdalībā balstītu, decentralizētu un no vides viedokļa ilgtspējīgu teritoriālo attīstību.

d)   Ilgtspējīga enerģija

i)

uzlabot piekļuvi moderniem, cenas ziņā pieejamiem, ilgtspējīgiem, efektīviem, tīriem un atjaunojamiem enerģijas pakalpojumiem,

ii)

veicināt vietējus un reģionālus ilgtspējīgus enerģijas risinājumus un decentralizētu enerģijas ražošanu.

e)   Dabas resursu, tostarp zemes, mežu un ūdens, apsaimniekošana, jo īpaši:

i)

atbalstīt pārraudzības procesus un struktūras, kā arī pārvaldības reformas, ar kurām veicina dabas resursu ilgtspējīgu un pārredzamu apsaimniekošanu un saglabāšanu,

ii)

veicināt līdztiesīgu piekļuvi ūdenim, kā arī integrētu ūdens resursu pārvaldību un upju baseinu pārvaldību,

iii)

veicināt bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantošanu,

iv)

veicināt ilgtspējīgus ražošanas un patēriņa modeļus, kā arī drošu un ilgtspējīgu ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošanu, ņemot vērā to ietekmi uz veselību.

f)   Klimata pārmaiņas un vide

i)

veicināt tīrāku tehnoloģiju, ilgtspējīgas enerģijas un resursu efektīvu izmantošanu, lai panāktu attīstību, kuru raksturo zems oglekļa emisiju līmenis, vienlaikus pastiprinot vides standartus,

ii)

uzlabot jaunattīstības valstu izturētspēju pret klimata pārmaiņu sekām, atbalstot uz ekosistēmām balstītu pielāgošanos klimata pārmaiņām un pasākumus pārmaiņu mazināšanai un katastrofu riska samazināšanai,

iii)

atbalstīt attiecīgo daudzpusējo vides nolīgumu īstenošanu, jo īpaši stiprinot ilgtspējīgas attīstības institucionālās sistēmas vides dimensiju un veicinot bioloģiskās daudzveidības aizsardzību,

iv)

palīdzēt partnervalstīm risināt problēmas saistībā ar klimata pārmaiņu seku izraisīto pārvietošanos un migrāciju un atjaunot iztikas līdzekļus klimata bēgļiem.

III   Citas attīstībai svarīgas jomas

a)   Migrācija un patvērums

i)

atbalstīt mērķtiecīgus centienus pilnībā izmantot migrācijas, mobilitātes, nodarbinātības un nabadzības samazināšanas savstarpējo saikni, lai migrāciju padarītu par pozitīvu spēku attīstībai un intelektuālā darbaspēka emigrācijas mazināšanai,

ii)

atbalstīt jaunattīstības valstis, pieņemot tādu ilgtermiņa politiku migrācijas plūsmu pārvaldībai, kas ievēro migrantu un viņu ģimenes locekļu cilvēktiesības un stiprina viņu sociālo aizsardzību.

b)   Humānās palīdzības un attīstības palīdzības sasaiste

i)

vidējā termiņā un ilgtermiņā atjaunot un rehabilitēt reģionus un valstis, ko skāruši konflikti, kā arī cilvēku un dabas izraisītas katastrofas,

ii)

veikt vidēja termiņa un ilgtermiņa darbības, kuru mērķis ir tādu personu pašpietiekamība un integrācija vai reintegrācija, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi, sasaistot palīdzību, rehabilitāciju un attīstību.

c)   Izturētspēja un katastrofu riska mazināšana

i)

nestabilās situācijās atbalstīt pamatpakalpojumu sniegšanu un veidot likumīgas, efektīvas un stabilas valsts iestādes un aktīvu un organizētu pilsonisko sabiedrību partnerībā ar attiecīgo valsti,

ii)

sekmēt tādas pieejas veidošanu, kas palīdzētu novērst valsts nestabilitāti, konfliktus, dabas katastrofas un cita veida krīzes, atbalstot partnervalstu un reģionālo organizāciju centienus stiprināt agrīnās brīdināšanas sistēmas un demokrātisku pārvaldību, un institucionālo spēju veidošanu,

iii)

atbalstīt katastrofu riska mazināšanu, gatavību tām un to novēršanu, kā arī šādu katastrofu seku pārvarēšanu.

d)   Attīstība un drošība, tostarp konfliktu novēršana

i)

pievērsties konfliktu galvenajiem cēloņiem, tostarp nabadzībai, degradācijai, zemes un dabas resursu izmantošanai un to nevienlīdzīgai sadalei, un piekļuvei tiem, kā arī vājai pārvaldībai, cilvēktiesību pārkāpumiem un dzimumu nevienlīdzībai, lai atbalstītu konfliktu novēršanu un risināšanu un miera nodrošināšanu,

ii)

veicināt dialogu, līdzdalību un izlīgumu, lai saskaņā ar labāko starptautisko praksi veicinātu mieru un novērstu vardarbības uzliesmojumus,

iii)

sekmēt sadarbību un politikas reformu tādās jomās kā drošība un tiesiskums, cīņa pret narkotiku un cita veida nelikumīgu tirdzniecību, tostarp cilvēku tirdzniecību, korupciju un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

B.   KONKRĒTAS SADARBĪBAS JOMAS KATRĀ REĢIONĀ

Savienības palīdzība atbalsta darbības un nozaru dialogus saskaņā ar 5. pantu un šā pielikuma A nodaļā, un šīs regulas vispārējo pamatmērķi un darbības jomu, mērķiem un vispārējiem principiem. Īpaši ņem vērā turpmāk aprakstītās jomas, atspoguļojot kopīgi pieņemtas stratēģijas.

I   Latīņamerika

a)

veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, dzimumu līdztiesību un sieviešu lomas pastiprināšanu;

b)

risināt pārvaldības jautājumus un atbalstīt politikas reformas, jo īpaši tādās jomās kā sociālā politika, publisko finanšu pārvaldība un nodokļi, drošība (tostarp narkotiku izplatības, noziedzības un korupcijas apkarošana), labas pārvaldības stiprināšana, valsts iestādes vietējā, valsts un reģionālā līmenī, (tostarp izmantojot inovatīvus tehniskās sadarbības nodrošināšanas mehānismus, piemēram, tehnisko palīdzību un informācijas apmaiņu (TAIEX) un mērķsadarbību), cilvēktiesību, tostarp minoritāšu, pirmiedzīvotāju un ieceļotāju no Āfrikas pēcteču tiesību, aizsardzība, Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba pamatstandartu ievērošana, vide, cīņa pret diskrimināciju, cīņa pret seksuālu, uz dzimumu balstītu un pret bērniem vērstu vardarbību un cīņa pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

c)

atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

d)

stiprināt sociālo kohēziju, jo īpaši izveidojot un stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp sociālo apdrošināšanu, un fiskālo reformu, stiprināt nodokļu sistēmu spējas un cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tas palīdz stiprināt līdztiesību un uzlabot labklājības sadalījumu;

e)

palīdzēt Latīņamerikas valstīm izpildīt to pienācīgas rūpības pienākumu saistībā ar feminicīda novēršanu, izmeklēšanu, kriminālvajāšanu, sodīšanu un kompensācijām un uzmanības pievēršanu šai problēmai;

f)

atbalstīt dažādus reģionālos integrācijas procesus un tīkla infrastruktūru savstarpēju savienojumu, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar darbībām, ko atbalsta EIB un citas iestādes;

g)

nodrošināt attīstības un drošības sasaisti;

h)

stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi kvalitatīviem sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

i)

atbalstīt dažādas politikas tādās jomās kā izglītība un kopīgas Latīņamerikas augstākās izglītības attīstība;

j)

cīnīties pret ekonomisko ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, veidojot spēcīgas partnerības tādās jomās kā atvērtas un taisnīgas tirdzniecības attiecības, produktīvi ieguldījumi lielākam skaitam un labākām darbvietām zaļā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecībā, inovācijā un tehnoloģijā, un veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, nodrošinātība ar pārtiku (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp ūdens, augsnes un mežu, aizsardzība un stiprināšana; atbalstīt mikrouzņēmumu un MVU attīstību, kas ir galvenais iekļaujošas izaugsmes, attīstības un darbvietu avots; veicināt attīstības palīdzību tirdzniecības jomā, lai nodrošinātu, ka Latīņamerikas mikrouzņēmumi un MVU var izmantot starptautiskās tirdzniecības sniegtās iespējas; ņemot vērā vispārējās preferenču sistēmas režīma izmaiņas;

k)

mīkstināt negatīvās sekas, ko daudzām šā reģiona valstu tautsaimniecībām radīs to izslēgšana no vispārējo preferenču sistēmas;

l)

nodrošināt atveseļošanos pēc katastrofas vai krīzes, veicot atbilstošus turpmākus pasākumus pēc īstermiņa ārkārtas pasākumiem, kas īstenoti, izmantojot citus finanšu instrumentus.

II   Dienvidāzija

1.   Veicināt demokrātisku pārvaldību

a)

atbalstīt demokrātijas procesus, sekmēt efektīvu demokrātisku pārvaldību, stiprināt valsts iestādes un struktūras (tostarp vietējā līmenī), atbalstīt efektīvu decentralizāciju, valsts pārstrukturēšanu un vēlēšanu procesus;

b)

atbalstīt aktīvas, organizētas un neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības, tostarp mediju, attīstību; un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

c)

veidot un stiprināt likumīgas, efektīvas un atbildīgas valsts iestādes, veicināt institucionālās un administratīvās reformas, labu pārvaldību, pretkorupcijas un publisko finanšu pārvaldību un atbalstīt tiesiskumu;

d)

stiprināt cilvēktiesību, tostarp minoritāšu, migrantu, pirmiedzīvotāju un neaizsargātu grupu tiesību, aizsardzību, cīņu pret seksuālu, uz dzimumu balstītu un pret bērniem vērstu vardarbību un cīņu pret cilvēku tirdzniecību;

e)

aizsargāt cilvēktiesības, veicinot institucionālas reformas (tostarp labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas, publisko finanšu pārvaldības, nodokļu un valsts pārvaldes reformas) un likumdošanas, administratīvās un normatīvās reformas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, jo īpaši nestabilās valstīs un valstīs konflikta un pēckonflikta situācijā.

2.   Veicināt sociālo iekļaušanu un tautas attīstību visās tās dimensijās

a)

veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību ar izglītības, veselības un citām sociālajām politikām;

b)

stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā; paplašināt visu iedzīvotāju piekļuvi izglītībai, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un nodarbināmību, tostarp, attiecīgos gadījumos, novēršot nevienlīdzību un diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, un jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

c)

veicināt sociālo aizsardzību un iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un darba pamatstandartus, taisnīgumu un dzimumu līdztiesību ar izglītības, veselības un citām sociālajām politikām;

d)

veicināt augstas kvalitātes izglītības, profesionālās apmācības un veselības pakalpojumus, kas ir pieejami visiem (tostarp meitenēm un sievietēm);

e)

attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret vardarbību dzimuma un izcelsmes dēļ, bērnu nolaupīšanu, korupciju un organizēto noziedzību, narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību un pret citiem nelikumīgas tirdzniecības veidiem;

f)

veidot uz attīstību vērstas partnerības tādās jomās kā lauksaimniecība, privātā sektora attīstība, tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas un sabiedrisko labumu nodrošināšana, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu.

3.   Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palielināt Dienvidāzijas sabiedrību izturētspēju pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām

a)

veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi un iztikas līdzekļus, integrētu lauku attīstību, ilgtspējīgu lauksaimniecību un mežsaimniecību, pārtikas un uztura nodrošinājumu;

b)

veicināt dabas resursu un atjaunojamu energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, bioloģiskās daudzveidības aizsardzību, ūdens un atkritumu apsaimniekošanu, augsnes un mežu aizsardzību;

c)

palīdzēt centieniem risināt klimata pārmaiņu problēmas, sniedzot atbalstu pielāgošanās, pārmaiņu mazināšanas un katastrofu riska samazināšanas pasākumiem;

d)

atbalstīt centienus uzlabot ekonomikas dažādošanu, konkurētspēju un tirdzniecību, privātā sektora attīstību, īpaši pievēršoties mikrouzņēmumiem un MVU, un kooperatīviem;

e)

veicināt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, ilgtspējīgā enerģijā, transportā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp ūdens un mežu, pakalpojumu aizsardzībā un stiprināšanā un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā zaļajā ekonomikā;

f)

atbalstīt sagatavotību katastrofām un ilgtermiņa atveseļošanos pēc katastrofas, tostarp tādā jomā kā pārtikas un uztura nodrošinājums un palīdzība personām, kuras zaudējušas saikni ar dzimto zemi.

4.   Atbalsts reģionālai integrācijai un sadarbībai

a)

sekmēt reģionālo integrāciju un sadarbību uz rezultātiem vērstā veidā, atbalstot reģionālo integrāciju un dialogu, jo īpaši ar Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācijas palīdzību un veicinot Istanbulas (“Āzijas sirds”) procesa mērķu izstrādi;

b)

atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos; cīnīties pret organizēto noziedzību un narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

c)

atbalstīt reģionālas iniciatīvas, kas vērstas pret galvenajām infekcijas slimībām; veicināt veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm.

III   Ziemeļāzija un Dienvidaustrumāzija

1.   Veicināt demokrātisku pārvaldību

a)

sekmēt demokratizāciju, veidot un stiprināt tiesiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes un struktūras un aizsargāt cilvēktiesības, veicinot institucionālas reformas (tostarp labas pārvaldības un korupcijas apkarošanas, publiskās finanšu pārvaldības, nodokļu un valsts pārvaldes reformas) un likumdošanas, administratīvas un regulatīvas reformas saskaņā ar starptautiskiem standartiem, īpaši nestabilās valstīs un valstīs konflikta un pēckonflikta situācijā;

b)

stiprināt cilvēktiesību, tostarp minoritāšu un pirmiedzīvotāju tiesību, aizsardzību, veicināt darba pamatstandartu ievērošanu, cīnīties pret diskrimināciju un vardarbību, kas balstīta uz dzimumu un vērsta pret bērniem, tostarp bruņotos konfliktos iesaistītiem bērniem, kā arī risināt cilvēku tirdzniecības problēmu;

c)

atbalstīt Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN) cilvēktiesību sistēmu, jo īpaši darbu, ko veic ASEAN Starpvaldību komisija cilvēktiesību jautājumos;

d)

veidot un stiprināt tiesiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes un struktūras;

e)

atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

f)

atbalstīt reģiona centienus uzlabot demokrātiju, tiesiskumu un pilsoņu drošību, tostarp veicot tieslietu un drošības jomu reformas, un veicināt starpetnisku un starpreliģiju dialogu un miera procesus;

g)

attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret korupciju un organizēto noziedzību, narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību un pret citiem nelikumīgas tirdzniecības veidiem, kā arī atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos, atbalstīt atmīnēšanas pasākumus.

2.   Veicināt sociālo iekļaušanu un tautas attīstību visās tās dimensijās

a)

veicināt sociālo kohēziju, īpaši sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību;

b)

stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, paplašināt visu iedzīvotāju piekļuvi izglītībai, lai uzlabotu zināšanas, prasmes un nodarbināmību darba tirgū, tostarp, attiecīgos gadījumos, novēršot nevienlīdzību un diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, un jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

c)

veidot uz attīstību vērstas partnerības tādās jomās kā lauksaimniecība, privātā sektora attīstība, tirdzniecība, ieguldījumi, palīdzība, migrācija, pētniecība, inovācija un tehnoloģijas un sabiedrisko labumu nodrošināšana, lai mazinātu nabadzību un veicinātu sociālo iekļaušanu;

d)

atbalstīt centienus reģionā attiecībā uz veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm;

e)

veicināt iekļaujošu izglītību, mūžizglītību un apmācību (tostarp augstāko izglītību, profesionālo izglītību un apmācību) un uzlabot darba tirgu darbību;

f)

veicināt zaļāku ekonomiku un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, jo īpaši attiecībā uz lauksaimniecības, pārtikas nodrošinājuma un uztura jomu, ilgtspējīgas enerģijas jomu un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu aizsardzību un uzlabošanu;

g)

attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu un izcelsmi, un pret bērnu nolaupīšanu.

3.   Atbalstīt ilgtspējīgu attīstību un palielināt Dienvidaustrumāzijas sabiedrību izturētspēju pret klimata pārmaiņām un dabas katastrofām

a)

atbalstīt klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām, ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu;

b)

atbalstīt minēto reģionu, lai iekļautu klimata pārmaiņas ilgtspējīgas attīstības stratēģijās, izstrādātu pielāgošanās un mazināšanas politiku un instrumentus, novērstu klimata pārmaiņu nelabvēlīgās sekas un uzlabotu ilgtermiņa sadarbības iniciatīvas, un mazinātu neaizsargātību pret katastrofām, atbalstīt ASEAN daudznozaru pamatprincipus attiecībā uz klimata pārmaiņām – “Uz pārtikas nodrošinājumu vērsta lauksaimniecība un mežsaimniecība”;

c)

ņemot vērā iedzīvotāju skaita pieaugumu un pārmaiņas patērētāju prasībās, atbalstīt ilgtspējīgu patēriņu un ražošanu, kā arī ieguldījumus tīrās tehnoloģijās, jo īpaši reģionālā līmenī, ilgtspējīgā enerģijā, transportā, ilgtspējīgā lauksaimniecībā un zivsaimniecībā, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu, tostarp ūdens un mežu, pakalpojumu aizsardzībā un stiprināšanā un pienācīgas kvalitātes darbvietu radīšanā zaļajā ekonomikā;

d)

izveidot saikni starp humāno palīdzību, rehabilitāciju un attīstību, veicot atbilstīgus turpmākos pasākumus pēc īslaicīgiem ārkārtas pasākumiem, ar kuriem nodrošina atveseļošanos pēc katastrofām vai krīzēm, ko īsteno, izmantojot citus finanšu instrumentus, atbalstīt sagatavotību katastrofām un ilgtermiņa atveseļošanos pēc katastrofas, tostarp pārtikas un uztura nodrošinājuma jomā, un palīdzību personām, kas zaudējušas saikni ar dzimto zemi.

4.   Atbalstīt reģionālo integrāciju un sadarbību visā Ziemeļāzijā un Dienvidaustrumāzijā

a)

veicināt plašāku reģionālo integrāciju un sadarbību, kas orientēta uz rezultātiem, atbalstot reģionālo integrāciju un dialogu;

b)

atbalstīt ASEAN sociāli ekonomisku integrāciju un savienotību, tostarp ar attīstību saistīto ASEAN Ekonomikas kopienas, ASEAN Savienotības ģenerālplāna (Master Plan on Connectivity) un Redzējuma laikposmam pēc 2015. gada (Post-2015 Vision) mērķu īstenošanu;

c)

veicināt ar tirdzniecību saistītu atbalstu un attīstības atbalstu tirdzniecības jomā, tostarp nodrošināt, lai mikrouzņēmumi un MVU varētu izmantot starptautiskās tirdzniecības sniegtās iespējas;

d)

piesaistīt finansējumu ilgtspējīgai infrastruktūrai un tīkliem, kas labvēlīgi ietekmē reģionālo integrāciju, sociālo iekļaušanu un kohēziju un ilgtspējīgu izaugsmi, vienlaikus nodrošinot papildināmību ar pasākumiem, ko atbalsta EIB un citas Savienības finansēšanas iestādes, kā arī ar citām minētās jomas iestādēm;

e)

veicināt dialogu starp ASEAN iestādēm un valstīm un Savienību;

f)

atbalstīt reģionālas iniciatīvas, kuru mērķis ir novērst galvenās infekcijas slimības, veicināt veselības risku profilaksi un novēršanu, tostarp attiecībā uz riskiem, kas rodas, saskaroties dzīvniekiem, cilvēkiem un to dažādajām vidēm.

IV   Vidusāzija

a)

kā visaptverošs mērķis – veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomisko un sociālo attīstību, sociālo kohēziju un demokrātiju;

b)

atbalstīt vietējo iedzīvotāju nodrošinātību ar pārtiku, piekļuvi ilgtspējīgai un drošai energoapgādei, ūdensapgādei un kanalizācijai, veicināt un atbalstīt gatavību katastrofu gadījumiem un pielāgošanos klimata pārmaiņām;

c)

atbalstīt pārstāvošus un demokrātiski ievēlētus parlamentus, veicināt un atbalstīt labu pārvaldību un demokratizācijas procesus, publisko finanšu pareizu pārvaldību, tiesiskumu ar institūcijām, kas veiksmīgi darbojas, un cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības patiesu ievērošanu, atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

d)

veicināt iekļaujošu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, novērst sociālu un reģionālu nevienlīdzību un atbalstīt inovāciju un tehnoloģiju, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, lauksaimniecību un lauku attīstību, veicināt ekonomikas dažādošanu, atbalstot mikrouzņēmumus un MVU, vienlaikus stimulējot regulētas sociālas tirgus ekonomikas attīstību, atvērtu un godīgu tirdzniecību un investīcijas, tostarp reformas regulatīvajā jomā;

e)

atbalstīt efektīvu robežu pārvaldību un pārrobežu sadarbību, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un vides attīstību pierobežas reģionos, attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret organizēto noziedzību un visiem nelikumīgās tirdzniecības veidiem, tostarp pret narkotiku ražošanu un patēriņu, kā arī to negatīvo ietekmi, tostarp HIV/AIDS;

f)

veicināt divpusēju un reģionālu sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments un citi Savienības instrumenti, lai atbalstītu politiskas reformas, tostarp attiecīgos gadījumos veidojot iestādes, ar tehnisko palīdzību (piem., TAIEX), informācijas apmaiņu un mērķsadarbību, un pamatieguldījumiem, izmantojot atbilstošus mehānismus, lai piesaistītu finanšu līdzekļus izglītības, vides un enerģētikas jomā un zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģijai/izturētspējai pret klimata pārmaiņu ietekmi;

g)

stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, atbalstīt iedzīvotāju, īpaši jauniešu un sieviešu, piekļuvi nodarbinātībai, tostarp atbalstot vispārējās izglītības, profesionālās izglītības un augstākās izglītības uzlabošanu.

V   Tuvie Austrumi

a)

risināt demokratizācijas un pārvaldības (tostarp nodokļu jomas), tiesiskuma, cilvēktiesību, dzimumu līdztiesības, pamatbrīvību un politiskās līdztiesības jautājumus, lai sekmētu politiskas reformas, cīņu pret korupciju un nodrošinātu tiesvedības procesu pārredzamību un veidotu tiesiskas, demokrātiskas, efektīvas un atbildīgas publiskās iestādes, kā arī aktīvu, neatkarīgu un organizētu pilsonisko sabiedrību, stiprināt sociālo dialogu, atbalstot sociālos partnerus;

b)

atbalstīt pilsonisko sabiedrību cīņā par pamatbrīvību, cilvēktiesību un demokrātisko principu aizstāvēšanu;

c)

sekmēt iekļaujošu izaugsmi un veicināt sociālo kohēziju un attīstību, īpaši nodarbinātības iespēju radīšanu, sociālo iekļaušanu, pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un taisnīgumu, un dzimumu līdztiesību, stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā, attiecīgos gadījumos – novērst nevienlīdzību un diskrimināciju darba un izcelsmes dēļ, jo īpaši diskrimināciju kastas dēļ;

d)

atbalstīt pilsoniskās kultūras veidošanu, jo īpaši izmantojot apmācību un izglītību un iesaistot bērnus, jauniešus un sievietes;

e)

veicināt ilgtspējīgas ekonomikas reformas un dažādošanu, atvērtas un godīgas tirdzniecības attiecības, regulētas un ilgtspējīgas sociālas tirgus ekonomikas attīstību, ienesīgus un ilgtspējīgus ieguldījumus galvenajās nozarēs (piemēram, enerģētikas jomā, īpašu uzmanību veltot atjaunojamiem energoresursiem);

f)

veicināt labas kaimiņattiecības, reģionālo sadarbību, dialogu un integrāciju, tostarp ar valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību instruments, un Persijas līča valstīm, uz kurām attiecas partnerības instruments un citi ES instrumenti, atbalstot integrāciju reģionā tādās jomās kā ekonomika, enerģija, ūdens, transports un bēgļi;

g)

veicināt ūdens resursu ilgtspējīgu un taisnīgu apsaimniekošanu, kā arī ūdens resursu aizsardzību;

h)

papildināt saskaņā ar šo regulu piešķirtos līdzekļus ar saskaņotu darbu un atbalstu, ko sniedz citi Savienības instrumenti un politikas virzieni, kuri var būt vērsti uz piekļuvi Savienības iekšējam tirgum, darbaspēka mobilitāti un plašāku reģionālu integrāciju;

i)

attīstības un drošības sasaistes kontekstā cīnīties pret narkotiku ražošanu, patērēšanu un tirdzniecību;

j)

attīstības un migrācijas sasaistes kontekstā pārvaldīt migrāciju un palīdzēt pārvietotām personām un bēgļiem.

VI   Citas valstis

a)

atbalstīt demokrātiskas sabiedrības nostiprināšanu, labu pārvaldību, cilvēktiesību un dzimumu līdztiesības ievērošanu, tiesisku valsti un veicināt stabilitāti un integrāciju reģionālā un kontinenta līmenī, atbalstīt aktīvu, organizētu un neatkarīgu pilsonisko sabiedrību un, atbalstot sociālos partnerus, stiprināt sociālo dialogu;

b)

sniegt atbalstu korekcijas pasākumiem, kas radušies dažādu brīvo tirdzniecības zonu izveides rezultātā;

c)

atbalstīt cīņu pret nabadzību, nevienlīdzību un atstumtību, tostarp pievēršoties nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu pamatvajadzībām un veicinot sociālo kohēziju un līdzekļu pārdales politikas veidošanu, lai mazinātu nevienlīdzību;

d)

stiprināt spēju nodrošināt vispārēju piekļuvi sociālajiem pamatpakalpojumiem, jo īpaši veselības un izglītības jomā;

e)

uzlabot dzīves un darba apstākļus, īpaši uzsverot atbalstu SDO programmai attiecībā uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību;

f)

pārvarēt ekonomikas ievainojamību un sekmēt strukturālo pārveidi, uzsvaru liekot uz pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, īstenojot ilgtspējīgu un iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un energoefektīvu un uz atjaunojamiem energoresursiem balstītu ekonomiku ar zemu oglekļa emisiju līmeni, veidojot spēcīgu partnerību tādās jomās kā godīgas tirdzniecības attiecības, ienesīgi ieguldījumi, kas nodrošina lielāku skaitu un labākas darbvietas zaļā un iekļaujošā ekonomikā, zināšanu nodošana un sadarbība pētniecības, inovācijas un tehnoloģiju jomā, kā arī veicināt ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību visās tās dimensijās, īpašu uzmanību pievēršot tādām problēmām kā migrācijas plūsmas, mājokļi, pārtikas nodrošinājums (tostarp ilgtspējīga lauksaimniecība un zivsaimniecība), klimata pārmaiņas, ilgtspējīga enerģija, bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu, tostarp attiecībā uz ūdeni un augsni, aizsardzība un stiprināšana;

g)

risināt seksuālas un ar dzimumu saistītas vardarbības un veselības jautājumus, tostarp HIV/AIDS un tā ietekmi uz sabiedrību.


II PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR TEMATISKAJĀM PROGRAMMĀM

A.   PROGRAMMA “VISPĀRĒJI SABIEDRISKIE LABUMI UN PROBLĒMAS”

Programmas “Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas” mērķis ir stiprināt sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu, kā arī partnervalstu spējas, lai palīdzētu izskaust nabadzību, veicināt sociālo kohēziju un ilgtspējīgu attīstību. Šo programmu izstrādā no šādām sadarbības jomām, nodrošinot maksimālu sinerģiju starp tām un ņemot vērā to ciešo savstarpējo saistību.

I   Vide un klimata pārmaiņas

a)

sekmēt Savienības vides un klimata pārmaiņu politikas ārējo dimensiju, pilnībā ievērojot politikas saskaņotību attīstībai un citus LESD izklāstītos principus;

b)

strādāt, lai palīdzētu jaunattīstības valstīm īstenot TAM vai jebkādus vēlāk pieņemtus mehānismus, par ko vienojusies Savienība un tās dalībvalstis, attiecībā uz dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu un vides ilgtspēju;

c)

īstenot Savienības iniciatīvas un saskaņotās saistības starptautiskā un reģionālā līmenī, un/vai pārrobežu līmenī, īpaši tādās jomās kā klimata pārmaiņas, veicinot pret klimata pārmaiņām noturīgas, zema oglekļa emisiju līmeņa stratēģijas īstenošanu, piešķirot prioritāti tādām stratēģijām, kuras veicina bioloģisko daudzveidību, ekosistēmu un dabas resursu aizsardzību, ilgtspējīgu okeānu, zemes, ūdens, zivju un mežu apsaimniekošanu (piemēram, izmantojot tādus mehānismus kā FLEGT), pārtuksnešošanās, integrēta ūdens resursu pārvaldība, pareiza ķīmisko vielu un atkritumu apsaimniekošana, resursu efektivitāte un zaļā ekonomika;

d)

paplašināt klimata pārmaiņu un vides mērķu integrāciju un iekļaušanu Savienības attīstības sadarbībā, atbalstot metodoloģijas izstrādi un pētniecību, ko veic jaunattīstības valstis, kā arī tajās un par tām, tostarp pārraudzības, ziņošanas un pārbaudes mehānismus, ekosistēmas apzināšanu, novērtējumu un vērtēšanu; paplašināt zināšanas vides jautājumos; veicināt inovatīvu darbību un politikas saskaņotību;

e)

stiprināt vides pārvaldību un atbalstīt starptautiskās politikas attīstību, lai uzlabotu ilgtspējīgas attīstības globālās pārvaldības saskaņotību un efektivitāti, palīdzot veikt reģionālo un starptautisko vides pārraudzību un novērtēšanu, veicinot efektīvu atbilstību un daudzpusēju vides nolīgumu izpildes pasākumus jaunattīstības valstīs;

f)

integrēt katastrofu riska pārvaldību un pielāgošanos klimata pārmaiņām attīstības plānošanā un investēšanā un veicināt tādu stratēģiju īstenošanu, kuru mērķis ir samazināt katastrofu risku, piemēram, aizsargājot ekosistēmas un atjaunojot mitrājus;

g)

atzīt lauksaimniecības un ganāmpulku turēšanas izšķirošo lomu klimata pārmaiņu politikā, veicinot maza izmēra lauku saimniecības un ganāmpulku turētājus, jo tās ir kā autonomas pielāgošanās un seku mazināšanas stratēģijas dienvidos, ņemot vērā, ka tajās tiek ilgtspējīgi izmantoti dabas resursi, piemēram, ūdens un ganības.

II   Ilgtspējīga enerģija

a)

veicināt piekļuvi uzticamiem, drošiem, izmaksu ziņā pieejamiem, klimatam nekaitīgiem un ilgtspējīgiem enerģijas pakalpojumiem, kas ir galvenais virzītājspēks nabadzības izskaušanas un iekļaujošas izaugsmes jomā, un attīstību ar īpašu uzsvaru uz vietējo un reģionālo atjaunojamo energoresursu izmantošanu un piekļuves nodrošināšanu nabadzīgiem iedzīvotājiem attālākos reģionos;

b)

sekmēt plašāku atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izmantošanu, jo īpaši decentralizētās pieejas, kā arī energoefektivitāti un veicināt ilgtspējīgas zema oglekļa emisiju līmeņa ekonomiskās attīstības stratēģijas;

c)

veicināt partnervalstu un vietējo kopienu energoapgādes drošību, piemēram, dažādojot avotus un maršrutus, ņemot vērā cenu svārstīgumu, emisiju samazināšanas iespējas, uzlabot tirgus un sekmēt enerģijas – jo īpaši elektroenerģijas – tīklu starpsavienojumus un tirdzniecību.

III   Tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra

a)   Veselība

i)

uzlabot jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselību un labklājību, atbalstot iekļaujošu un vispārēju piekļuvi labas kvalitātes valsts veselības aizsardzības pamata struktūrām, precēm un pakalpojumiem, garantējot to nepārtrauktību no profilakses līdz aprūpei pēc ārstniecības, kā arī vienlīdzīgu nodrošinājumu, īpaši uzsverot to cilvēku vajadzības, kuri pieskaitāmi nelabvēlīgā stāvoklī esošām un neaizsargātām grupām;

ii)

atbalstīt un izstrādāt globālo iniciatīvu politikas programmu, kas nodrošina tiešu un būtisku ieguvumu partnervalstīm, ņemt vērā orientēšanos uz rezultātu, palīdzības efektivitāti un ietekmi uz veselības aizsardzības sistēmām, tostarp atbalstīt partnervalstu labāku iesaisti minētajās iniciatīvās;

iii)

atbalstīt konkrētas iniciatīvas, īpaši reģionālā un pasaules līmenī, kas stiprina veselības aizsardzības sistēmas un palīdz valstīm izstrādāt un īstenot pareizu, uz pierādījumiem balstītu un ilgtspējīgu valsts veselības politiku, kā arī iniciatīvas prioritārās jomās, piemēram, bērnu un māšu veselība, tostarp imunizācija un reakcija uz globālu veselības apdraudējumu (piemēram, HIV/AIDS, tuberkulozi un malāriju un citām nabadzības un nevērības izraisītām slimībām);

iv)

veicināt Pekinas Rīcības platformas un Starptautiskās konferences par iedzīvotājiem un attīstību rīcības programmas un to pārskata konferenču rezultātu pilnīgu un efektīvu īstenošanu, kā arī šajā sakarā veicināt seksuālo un reproduktīvo veselību un tiesības;

v)

veicināt, nodrošināt un paplašināt būtiskos pakalpojumus un psiholoģisko atbalstu vardarbības upuriem, īpaši sievietēm un bērniem.

b)   Izglītība, zināšanas un prasmes

i)

atbalstīt starptautiski saskaņotu mērķu īstenošanu izglītībā, izmantojot globālas iniciatīvas un partnerības, īpašu uzsvaru liekot uz tādu zināšanu, prasmju un vērtību veicināšanu, kas saistītas ar ilgtspējīgu un iekļaujošu attīstību;

ii)

veicināt pieredzes apmaiņu, labu praksi un inovāciju, pamatojoties uz līdzsvarotu pieeju izglītības sistēmu attīstībai;

iii)

uzlabot vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai un tās kvalitāti, īpaši personām, kas pieskaitāmas neaizsargātām grupām, migrantiem, sievietēm un meitenēm, personām, kas pieder reliģiskām minoritātēm, personām ar invaliditāti, personām, kas dzīvo nestabilos apstākļos, un valstīs, kuras ir vistālāk no globālo mērķu sasniegšanas, kā arī uzlabot sākumskolas pabeigšanas rādītājus un pāreju uz zemāka līmeņa vidējo izglītību.

c)   Dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzība

i)

atbalstīt valsts, reģionāla un vietēja līmeņa programmas, lai veicinātu sieviešu un meiteņu ekonomisko un sociālo emancipāciju, vadošās lomas stiprināšanu un vienlīdzīgu līdzdalību politikā;

ii)

atbalstīt valsts, reģionālas un globālas iniciatīvas, lai veicinātu dzimumu līdztiesības un sieviešu un meiteņu emancipācijas integrāciju politikas virzienos, plānos un budžetos, tostarp starptautiskās, reģionālās un valsts attīstības stratēģijās un palīdzības efektivitātes programmā; palīdzēt izskaust dzimuma atlasi, kuras pamatā ir ar dzimumu saistīti aizspriedumi;

iii)

novērst seksuālo vardarbību un vardarbību dzimuma dēļ un atbalstīt cietušās personas.

d)   Bērni un jaunieši

i)

apkarot bērnu tirdzniecību, visu veidu vardarbību pret bērniem, visu veidu bērnu ļaunprātīgu izmantošanu un visu veidu bērnu darbu, veicināt tādu politiku, kurā ņem vērā bērnu un jauniešu īpašo neaizsargātību un potenciālu, viņu tiesību aizsardzību, tostarp attiecībā uz jaundzimušo reģistrāciju, un intereses, izglītību, veselību un iztikas līdzekļus, sākot ar līdzdalību un iespēju veicināšanu;

ii)

pievērst jaunattīstības valstu uzmanību un palielināt to spējas tādu politikas virzienu izstrādei, kas sniedz labumu bērniem un jauniešiem un veicina viņu ieguldījumu attīstībā;

iii)

atbalstīt konkrētu stratēģiju izstrādi un pasākumus, lai risinātu raksturīgas problēmas un uzdevumus, kas ietekmē bērnus un jauniešus, īpaši veselības, izglītības un nodarbinātības jomā, visās attiecīgajās darbībās ņemot vērā viņu intereses.

e)   Diskriminācijas aizliegums

i)

atbalstīt vietējās, reģionālās, valsts un globālās iniciatīvas, ar kurām vēršas pret diskrimināciju dzimuma, dzimumidentitātes, rases vai etniskās izcelsmes, kastas, reliģijas vai ticības, invaliditātes, slimības, vecuma un seksuālās orientācijas dēļ, izstrādājot politikas virzienus, plānus un budžetus, kā arī apmainoties ar labu praksi un zināšanām;

ii)

nodrošināt plašāku dialogu par diskriminācijas aizlieguma un cilvēktiesību aizstāvju aizsardzības jautājumiem.

f)   Nodarbinātība, prasmes, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana

i)

atbalstīt augsta līmeņa ienesīgu un pienācīgas kvalitātes nodarbinātību, jo īpaši atbalstot pareizu izglītības un nodarbinātības politiku un stratēģiju, profesionālo apmācību nodarbināmībai, ņemot vērā vietējā darba tirgus vajadzības un perspektīvas, darba apstākļus, tostarp neoficiālajā ekonomikā, pienācīgas kvalitātes nodarbinātības veicināšanu, balstoties uz ILO nodarbinātības pamatstandartiem, tostarp cīņu pret bērnu darbu, un sociālo dialogu, kā arī darbaspēka mobilitātes sekmēšanu, vienlaikus ievērojot un atbalstot migrantu tiesības;

ii)

stiprināt sociālo kohēziju, īpaši izveidojot un stiprinot ilgtspējīgas sociālās aizsardzības sistēmas, tostarp sociālās apdrošināšanas shēmas nabadzībā dzīvojošām personām, un ar fiskālo reformu stiprināt nodokļu sistēmu spēju un cīņu pret krāpniecību un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, jo tas palīdz stiprināt līdztiesību un uzlabot labklājības sadalījumu;

iii)

stiprināt sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību, sadarbojoties tādās jomās kā taisnīga piekļuve pamatpakalpojumiem, nodarbinātība visiem, īpašu grupu iespēju veicināšana un tiesību ievērošana, īpaši tas attiecināms uz migrantiem, bērniem un jauniešiem, personām ar invaliditāti, sievietēm, pirmiedzīvotājiem un minoritāšu pārstāvjiem, lai nodrošinātu, ka minētāsgrupas var piedalīties un piedalīsies labklājības radīšanā un kultūras daudzveidībā, kā arī gūst labumu no tās.

g)   Izaugsme, darbvietas un privātā sektora iesaiste

i)

veicināt tādas darbības, kuru mērķis ir radīt lielāku skaitu un labākas darbvietas, attīstot vietējo mikrouzņēmumu un MVU konkurētspēju un izturētspēju, un integrāciju vietējā, reģionālajā un globālajā ekonomikā, palīdzot jaunattīstības valstīm integrēties reģionālās un daudzpusējās tirdzniecības sistēmās;

ii)

attīstīt vietējo amatniecību, kas palīdz saglabāt vietējo kultūras mantojumu;

iii)

attīstīt sociāli un ekoloģiski atbildīgu vietējo privāto sektoru un uzlabot uzņēmējdarbības vidi;

iv)

veicināt efektīvu ekonomikas politiku vietējās ekonomikas un vietējo nozaru attīstības atbalstam to virzībā uz zaļu un iekļaujošu ekonomiku, resursu izmantošanas efektivitāti, ilgtspējīgu patēriņu un ražošanas procesiem;

v)

veicināt elektroniskās saziņas līdzekļu izmantošanu, kas kalpo par instrumentu nabadzīgajiem labvēlīgas izaugsmes atbalstam visās nozarēs, lai mazinātu digitālo plaisu starp jaunattīstības un attīstītajām valstīm un jaunattīstības valstīs un īstenotu atbilstošu politiku un tiesisko regulējumu šajā jomā, un veicināt vajadzīgās infrastruktūras attīstību un uz informācijas un komunikācijas tehnoloģijas balstītu pakalpojumu un lietojumprogrammu izmantošanu;

vi)

veicināt finansiālo iekļaušanu, sekmējot piekļuvi tādiem finanšu pakalpojumiem kā mikrokredīti un uzkrājumi, mikroapdrošināšana un maksājumi ar pārskaitījumu un to, lai šos pakalpojumus efektīvi izmantotu mikrouzņēmumi un MVU, un mājsaimniecības, jo īpaši nelabvēlīgā stāvoklī esošas un neaizsargātas grupas.

h)   Kultūra

i)

veicināt kultūru dialogu, kultūru dažādību un vienlīdz lielu cieņu pret visām kultūrām;

ii)

veicināt starptautisko sadarbību, lai jaunattīstības valstīs stimulētu kultūras nozaru ieguldījumu ekonomikas izaugsmē, lai pilnībā izmantotu to potenciālu cīņā pret nabadzību, tostarp risinot tādus jautājumus kā piekļuve tirgum un intelektuālā īpašuma tiesības;

iii)

veicināt cieņu pret pirmiedzīvotāju un minoritāšu sociālām, kultūras un garīgām vērtībām, lai vairotu līdztiesību un taisnīgumu etniski daudzveidīgā sabiedrībā atbilstoši vispārējām cilvēktiesībām, kas ir visiem, tostarp pirmiedzīvotājiem un minoritāšu pārstāvjiem;

iv)

atbalstīt kultūru kā daudzsološu ekonomikas nozari attīstībai un izaugsmei.

IV   Pārtikas un uztura nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība

Izmantojot uz dzimumu līdztiesību vērstu pieeju, ar sadarbību šajā jomu stiprina sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un partnervalstu spējas to četru pīlāru jomā, kas ir saistīti ar pārtikas nodrošinājumu: pārtikas pieejamība (ražošana), piekļuve (tostarp zeme, infrastruktūra pārtikas transportēšanai no reģioniem, kur ir tās pārpalikums, uz reģioniem, kur tās trūkst, tirgi, vietējo pārtikas rezervju veidošana, drošības tīkli), lietošana (sociāli atbildīgi pārtikas nodrošinājuma pasākumi) un stabilitāte, vienlaikus pievēršoties taisnīgai tirdzniecībai un piešķirot prioritāti piecām dimensijām, proti, mazo lauku saimniecību darbībai un ganāmpulku turēšanai, pārtikas pārstrādei pievienotās vērtības radīšanai, pārvaldībai, reģionālai integrācijai un neaizsargātiem iedzīvotājiem paredzētiem palīdzības mehānismiem:.

a)

veicināt ilgtspējīgu mazo lauku saimniecību darbības un ganāmpulku turēšanas attīstību, nodrošinot uz ekosistēmu balstītu, zema oglekļa emisiju līmeņa un pret klimata pārmaiņām noturīgu piekļuvi tehnoloģijām (tostarp informācijas un komunikācijas tehnoloģijām), atzīstot, veicinot un stiprinot vietējās un autonomās pielāgošanās stratēģijas attiecībā uz klimata pārmaiņām, kā arī izmantojot paplašināšanu un tehniskos pakalpojumus, lauku attīstības shēmas, ienesīgus un atbildīgus ieguldījumu pasākumus saskaņā ar starptautiskām pamatnostādnēm, ilgtspējīgu zemes un dabas resursu pārvaldību, vietējo iedzīvotāju daudzveidīgo tiesību uz zemi un viņu piekļuves zemei aizsardzību un ģenētiskās daudzveidības aizsardzību veicinošā ekonomikas vidē;

b)

atbalstīt vides ziņā un sociāli atbildīgas politikas veidošanu un attiecīgo nozaru pārvaldību, valsts un nevalstisko dalībnieku nozīmi tās regulējumā, sabiedrisko labumu izmantošanu, organizatorisko spēju, profesionālās organizācijas un iestādes;

c)

stiprināt pārtikas un uztura nodrošinājumu, izmantojot atbilstošu politiku, tostarp bioloģiskās daudzveidības aizsardzību un ekosistēmas pakalpojumus, politiku attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, informatīvas sistēmas, krīžu novēršanu un pārvarēšanu, kā arī uztura stratēģijas, kas paredzētas neaizsargātiem iedzīvotājiem un kas mobilizē vajadzīgos resursus, ar kuriem veikt pamatintervences, ar ko varētu novērst lielāko daļu nepietiekama uztura gadījumu;

d)

veicināt drošu un ilgtspējīgu praksi visā pārtikas un barības piegādes ķēdē.

V   Migrācija un patvērums

Sadarbības šajā jomā mērķis ir stiprināt politisko dialogu, sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un partnervalstu, pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spējas, lai atbalstītu cilvēku mobilitāti kā tautas attīstības pozitīvu elementu. Sadarbība šajā jomā, kuras pamatā ir uz tiesībām balstīta un visas cilvēktiesības – pilsoniskās un politiskās vai ekonomiskās, sociālās un kultūras – aptveroša pieeja, palīdzēs atrisināt problēmas, kas ir saistītas ar migrācijas plūsmām, tostarp ar “Dienvidu–Dienvidu” migrāciju, tādu neaizsargātu migrantu stāvokli kā, piemēram, nepavadīti nepilngadīgie, cilvēku tirdzniecības upuri, patvēruma meklētāji, migrantes, kā arī ar to bērnu, sieviešu un ģimeņu situāciju, kuri ir palikuši izcelsmes valstī:

a)

veicināt migrācijas pārvaldību visos līmeņos, īpaši koncentrējoties uz migrācijas sociālajām un ekonomiskajām sekām, un atzīt pilsoniskās sabiedrības organizāciju, tostarp diasporu, un vietējo iestāžu nozīmīgo lomu migrācijas problēmu risināšanā, kas ir būtiska attīstības stratēģijas sastāvdaļa;

b)

nodrošināt labāku migrācijas plūsmu pārvaldību visās to dimensijās, tostarp uzlabojot partnervalstu valdību un citu attiecīgo dalībnieku spējas tādās jomās kā likumīga migrācija un mobilitāte; nelikumīgas migrācijas, migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības novēršana; nelikumīgu migrantu ilgtspējīgas atgriešanās sekmēšana un brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalstīšana; integrētas robežu pārvaldības spējas; starptautiskā aizsardzība un patvērums;

c)

maksimāli palielināt ietekmi uz attīstību, kuru rada lielāka cilvēku reģionālā un globālā mobilitāte, un jo īpaši labi pārvaldītas darbaspēka migrācijas ietekmi, uzlabojot migrantu integrāciju galamērķa valstīs, veicinot un aizsargājot migrantu un viņu ģimeņu tiesības, atbalstot pareizu reģionālas un valsts migrācijas un patvēruma politikas izstrādi un īstenošanu, migrācijas dimensiju integrējot citās reģionālās un valsts politikas jomās un atbalstot migrantu organizāciju un vietējo iestāžu līdzdalību politikas izstrādē un politikas īstenošanas pārraudzībā;

d)

uzlabot kopējo izpratni par attīstības un migrācijas sasaisti, tostarp par valdības politikas sociālajām un ekonomiskajām sekām migrācijas/patvēruma vai citās jomās;

e)

palielināt partnervalstu spēju patvēruma un uzņemšanas jomā.

Sadarbība šajā jomā tiks vadīta saskaņā ar patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu un Iekšējās drošības fondu, pilnībā ievērojot attīstības politikas saskaņotības principu.

B.   PROGRAMMA “PILSONISKĀS SABIEDRĪBAS ORGANIZĀCIJAS UN VIETĒJĀS IESTĀDES”

Saskaņā ar Komisijas strukturētā dialoga iniciatīvas secinājumiem un Savienības atbalstu cilvēktiesībām, demokrātijai un labai pārvaldībai šīs programmas mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes partnervalstīs un, ja tas noteikts šajā regulā, Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs. Ar to iecerēts veicināt iedzīvotāju līdzdalībai un pilsoniskās sabiedrības darbībai labvēlīgu vidi, sadarbību, zināšanu un pieredzes apmaiņu un pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu spējas partnervalstīs, lai atbalstītu starptautiski saskaņotus attīstības mērķus.

Šajā regulā “pilsoniskās sabiedrības organizācijas” ir nevalstiski bezpeļņas dalībnieki, kas darbojas neatkarīgi un pārskatatbildīgi; tās ir nevalstiskas organizācijas, organizācijas, kuras pārstāv pirmiedzīvotājus, organizācijas, kuras pārstāv nacionālās un/vai etniskās minoritātes, diasporu organizācijas, migrantu organizācijas partnervalstīs, vietējās tirgotāju asociācijas un pilsoņu grupas, kooperatīvi, darba devēju asociācijas un arodbiedrības (sociālie partneri), organizācijas, kuras pārstāv ekonomiskās un sociālās intereses, organizācijas, kuras cīnās pret korupciju, krāpšanu un veicina labu pārvaldību, pilsonisko tiesību organizācijas un organizācijas, kuras cīnās pret diskrimināciju, vietējās organizācijas (tostarp tīkli), kuras piedalās decentralizētā reģionālā sadarbībā un integrācijā, patērētāju organizācijas, sieviešu un jauniešu organizācijas, vides, mācību, kultūras, pētniecības un zinātniskas organizācijas, universitātes, baznīcas un reliģiskas apvienības un kopienas, plašsaziņas līdzekļi un jebkādas nevalstiskas asociācijas un neatkarīgi fondi, tostarp neatkarīgi politiski fondi, kas var dot ieguldījumu šīs regulas mērķu īstenošanā.

Šajā regulā “vietējās iestādes” ietver dažādus valsts pārvaldes vietējos līmeņus un atzarus, t. i., pašvaldības, kopienas, rajonus, apgabalus, provinces, reģionus u. c.

Šī programma veicina:

a)

iekļaujošu un pilnvarotu sabiedrību partnervalstīs, izmantojot stipras pilsoniskās sabiedrības organizācijas, vietējās iestādes un pamatpakalpojumus iedzīvotājiem, kam tie nepieciešami;

b)

lielāku informētību Savienībā par attīstības jautājumiem un Savienības, kandidātvalstu un potenciālo kandidātvalstu sabiedrības aktīva atbalsta piesaisti nabadzības mazināšanai un ilgtspējīgām attīstības stratēģijām partnervalstīs;

c)

Eiropas un dienvidu pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu, platformu un apvienību lielāku spēju nodrošināt pamatotu un pastāvīgu politisko dialogu attīstības jomā un veicināt demokrātisku pārvaldību.

Iespējamās šajā programmā atbalstītās darbības:

a)

intervence partnervalstīs, ar ko atbalstīs neaizsargātas un nelabvēlīgos apstākļos esošas grupas, sniedzot pamatpakalpojumus ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju un vietējo iestāžu palīdzību;

b)

noteiktu dalībnieku spēju attīstība papildus atbalstam, kas piešķirts saistībā ar valsts programmas darbībām, kuru mērķis ir:

i)

radīt labvēlīgu vidi iedzīvotāju dalībai, pilsoniskās sabiedrības darbībai un pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējai efektīvi piedalīties politikas izstrādē un politikas īstenošanas pārraudzībā;

ii)

veicināt labāku dialogu un labāku mijiedarbību attīstības jomā starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām, vietējām iestādēm, valsti un citiem dalībniekiem attīstības jomā;

iii)

stiprināt vietējo iestāžu spēju efektīvi piedalīties attīstības procesā, atzīstot to īpašo nozīmi un specifiku;

c)

sabiedrības informētības palielināšana par attīstības jautājumiem, iespēju nodrošināšana iedzīvotājiem kļūt par aktīviem un atbildīgiem pilsoņiem, attīstībai paredzētās formālās izglītības un ikdienējas mācīšanās veicināšana Savienībā, kandidātvalstīs un potenciālajās kandidātvalstīs, lai nostiprinātu attīstības politiku sabiedrībā, piesaistītu lielāku sabiedrības atbalstu cīņai pret nabadzību un par taisnīgākām attiecībām starp attīstītajām un jaunattīstības valstīm, palielinātu informētību par jautājumiem un grūtībām, ar kurām saskaras jaunattīstības valstis un to iedzīvotāji, un veicinātu tiesības piedalīties attīstības procesā, kurā var pilnībā īstenot visas cilvēktiesības un pamatbrīvības, un globalizācijas sociālo dimensiju;

d)

koordinācija, spēju veidošana un institucionāla pilsoniskās sabiedrības un vietējo iestāžu tīklu stiprināšana to organizācijās un starp dažādām ieinteresētajām personām, kas piedalās publiskajās debatēs par attīstību, kā arī dienvidu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, vietējo iestāžu un jumta organizāciju tīklu koordinācija, spēju veidošana un institucionāla stiprināšana.


III PIELIKUMS

SADARBĪBAS JOMAS SASKAŅĀ AR PANĀFRIKAS PROGRAMMU

Ar Panāfrikas programmu atbalsta stratēģiskās partnerības starp Āfriku un Savienību mērķus un vispārējos principus. Programmā veicinātie principi ir uz cilvēkiem vērsta partnerība, “Āfrikas uzskatīšana par vienotu veselumu” un saskaņotība starp reģionālu un kontinentālu līmeni. Īpaša uzmanība tajā ir veltīta starpreģionālai, kontinentālai vai globālai darbībai Āfrikā un sadarbībā ar to un atbalstam Āfrikas un ES kopīgām iniciatīvām pasaules mērogā. Programma jo īpaši nodrošina atbalstu šādās partnerības jomās:

a)

miers un drošība:

b)

demokrātiska pārvaldība un cilvēktiesības:

c)

tirdzniecība, reģionālā integrācija un infrastruktūra (tostarp izejvielas):

d)

Tūkstošgades attīstības mērķi un starptautiski saskaņoti, jauni attīstības mērķi laikposmam pēc 2015. gada:

e)

enerģētika:

f)

klimata pārmaiņas un vide:

g)

migrācija, mobilitāte un nodarbinātība:

h)

zinātne, informācijas sabiedrība un kosmoss:

i)

transversāli jautājumi.


IV PIELIKUMS

INDIKATĪVI FINANŠU PIEŠĶĪRUMI LAIKPOSMAM NO 2014. GADA LĪDZ 2020. GADAM

(monetārie skaitļi miljonos EUR)

Kopā

19 662

1)

Ģeogrāfiskās programmas

11 809 (1)

a)

Ģeogrāfiskiem apgabaliem

 

i)

Latīņamerika

2 500

ii)

Dienvidāzija

3 813

iii)

Ziemeļāzija un Dienvidaustrumāzija

2 870

iv)

Vidusāzija

1 072

v)

Tuvie Austrumi

545

vi)

citas valstis

251

b)

Sadarbības jomām

 

i)

cilvēktiesības, demokrātija un laba pārvaldība

vismaz 15 %

ii)

ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme tautas attīstībai

vismaz 45 %

2)

Tematiskās programmas

7 008

a)

Vispārēji sabiedriskie labumi un problēmas

5 101

i)

vide un klimata pārmaiņas (2)

27 %

ii)

ilgtspējīga enerģija

12 %

iii)

tautas attīstība, tostarp pienācīgas kvalitātes nodarbinātība, sociālais taisnīgums un kultūra

25 %

no tās:

 

veselība

vismaz 40 %

Education, knowledge and skills

vismaz 17,5 %

dzimumu līdztiesība, sieviešu emancipācija un sieviešu un meiteņu tiesību aizsardzība; bērni un jaunieši, diskriminācijas aizliegums; nodarbinātība, prasmes, sociālā aizsardzība un sociālā iekļaušana; izaugsme, darbvietas un privātā sektora iesaiste, kultūra

vismaz 27,5 %

iv)

pārtikas nodrošinājums un ilgtspējīga lauksaimniecība

29 %

v)

migrācija un patvērums

7 %

Pirms tiek izmantoti uz ESAO metodoloģiju balstīti rādītāji (Rio politikas rādītāji), vismaz 50 % no finansējuma kalpos ar klimata pārmaiņām un vidi saistītiem mērķiem.

b)

Pilsoniskās sabiedrības organizācijas un vietējās iestādes

1 907

3)

Panāfrikas programma

845


(1)  No kuriem EUR 758 miljoni ir nepiešķirti līdzekļi.

(2)  Principā gan videi, gan klimata pārmaiņām tiks piešķirts vienāds finansējums.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas deklarācija par 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

Piemērojot 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punktu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, minētās regulas spēkā stāšanās laikā šādas partnervalstis kā izņēmuma gadījumi ir uzskatāmas par atbilstīgām divpusējai sadarbībai, tostarp gadījumos, kad paredzēts pakāpeniski samazināt attīstības palīdzību dotāciju veidā: Kuba, Kolumbija, Ekvadora, Peru un Dienvidāfrika.


Eiropas Komisijas deklarācija par 5. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam

Eiropas Komisija lūgs Eiropas Parlamenta viedokli pirms izmaiņām Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam 5. panta 2. punkta b) apakšpunkta ii) punkta piemērošanā.


Eiropas Komisijas deklarācija par piešķīrumiem pamatpakalpojumiem

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, būtu jānodrošina iespēja Savienībai sekmēt to, lai tiktu izpildīta Savienības kopīgā apņemšanās nodrošināt pastāvīgu atbalstu tautas attīstībai, lai uzlabotu cilvēku dzīvi saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem. Vismaz 20 % no piešķirtās palīdzības saskaņā ar šo regulu tiks novirzīti sociālajiem pamatpakalpojumiem, īpašu uzmanību pievēršot veselības aprūpei un izglītībai, kā arī vidējai izglītībai, atzīstot, ka zināmam elastīgumam ir jākļūst par normu, piemēram, gadījumos, kad jāsniedz ārkārtas palīdzība. Ar šo deklarāciju saistītie dati tiks iekļauti gada pārskatā, kā noteikts 13. pantā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko nosaka kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības ārējā atbalsta instrumentus.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments norāda, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas privilēģijas, ja šāds lēmums tiktu pieņemts.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/77


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 234/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 2. punktu, 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Savienībai būtu jātiecas veidot attiecības un dibināt partnerības ar trešām valstīm. Šī regula ir jauns un papildinošs instruments, ar ko nodrošina tiešu atbalstu Savienības ārpolitikas jomām, sadarbības partnerībās un politikas dialogos ietverot vairāk jomu un tematu, kas pārsniedz sadarbību attīstības jomā. Tā ir balstīta uz pieredzi, kas gūta, saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1934/2006 (3) sadarbojoties ar industrializētām valstīm un ar valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni.

(2)

Ģeogrāfiskajās programmās paredzētais mērogs sadarbībai ar jaunattīstības valstīm, teritorijām un reģioniem saskaņā ar finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006 (4), attiecas gandrīz tikai uz finansēšanas pasākumiem, kas izstrādāti, lai atbilstu kritērijiem oficiālajai attīstības palīdzībai (OAP), kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja (ESAO-APK).

(3)

Pēdējo desmit gadu laikā Savienība ir neatlaidīgi stiprinājusi savas divpusējās attiecības ar daudzām industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu vai vidēju ienākumu līmeni dažādos pasaules reģionos.

(4)

Savienībai ir vajadzīgs globāla mēroga finanšu instruments ārpolitikas jomā, lai varētu finansēt pasākumus, kas nebūtu kvalificējami kā OAP, bet kuriem ir ļoti liela nozīme attiecību padziļināšanā un konsolidēšanā ar attiecīgajām trešām valstīm, jo īpaši izmantojot politikas dialogus un attīstot partnerības. Ar minēto jauno, darbības jomas un mērķu ziņā inovatīvo instrumentu būtu jāveido labvēlīga vide ciešākām attiecībām starp Savienību un attiecīgām trešām valstīm un būtu jāsekmē Savienības pamatintereses.

(5)

Savienības interesēs ir padziļināt attiecības un dialogu ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, it īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp globālajā pārvaldībā, ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā, daudzpusējos forumos un struktūrās, piemēram G8 un G20, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā.

(6)

Savienībai ir jāveido vispusīgas partnerības ar jauniem dalībniekiem starptautiskajā arēnā, lai veicinātu stabilu un iekļaujošu starptautisko kārtību, nodrošinātu kopējus globālus sabiedriskos labumus, veicinātu Savienības pamatintereses un minētajās valstīs palielinātu zināšanas par Savienību.

(7)

Šīs regulas darbības jomai jāietver visa pasaule, lai attiecīgos gadījumos saskaņā ar šīs regulas mērķiem ļautu atbalstīt sadarbības pasākumus, ar ko veido attiecības ar jebkuru valsti, kurā Savienībai ir stratēģiskas intereses.

(8)

Savienības interesēs ir turpināt sekmēt dialogu un sadarbību ar valstīm, kuras vairs nevar piedalīties divpusējās programmās saskaņā ar attīstības sadarbības instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (5) (“attīstības sadarbības instruments”).

(9)

Turklāt Savienība ir ieinteresēta rīkoties, lai veidotu iekļaujošas pasaules mēroga institūcijas, kas balstītas uz efektīvām daudzpusējām attiecībām.

(10)

Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāatbalsta stratēģijas, ko Komisija izklāstījusi savā 2010. gada 3. marta paziņojumā “Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei” (“Eiropa 2020”) ārējās dimensijas īstenošana, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru. Jo īpaši ar šo regulu būtu jāatbalsta mērķi, kas saistīti ar pasaules mēroga jautājumiem, piemēram, klimata pārmaiņām, enerģētisko drošību un resursu efektivitāti, pāreju uz zaļāku ekonomiku, zinātni, inovāciju un konkurētspēju, mobilitāti, tirdzniecību un investīcijām, ekonomiskām partnerībām, uzņēmējdarbības, nodarbinātības un normatīvu sadarbību ar trešām valstīm, un labāku tirgus pieejamību Savienības uzņēmumiem, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) internacionalizāciju. Ar to būtu jāveicina arī publiskā diplomātija, sadarbība izglītības un akadēmiskajos jautājumos un izpratnes veicināšanas pasākumi.

(11)

Jo īpaši cīņa pret klimata pārmaiņām ir atzīta par vienu no lielajiem globāla mēroga pārbaudījumiem, kas skar Savienību un plašāku starptautisko sabiedrību. Klimata pārmaiņas ir joma, kurā vajadzīga steidzama starptautiska rīcība un kurā Savienības mērķu sasniegšanai ir jāsadarbojas ar partnervalstīm. Tāpēc Savienībai būtu jāpalielina centieni veicināt pasaules mēroga konsensu šajā jomā. Saskaņā ar Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumu “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020””, kurā Savienība tiek aicināta palielināt to sava budžeta daļu, kas paredzēta ar klimatu saistītiem jautājumiem, līdz vismaz 20 %, šai regulai būtu jāveicina minētā mērķa sasniegšana.

(12)

Tādu starptautisku problēmu risināšanai kā vides degradācija, izejvielu un retzemju pieejamība un to ilgtspējīga izmantošana ir nepieciešama uz noteikumiem balstīta un iekļaujoša pieeja.

(13)

Savienība ir apņēmusies palīdzēt sasniegt pasaules mēroga bioloģiskās daudzveidības mērķus laikam līdz 2020. gadam un sniegt savu ieguldījumu attiecībā uz saistīto stratēģiju resursu mobilizēšanai.

(14)

Savienība attiecībās ar tās partneriem visā pasaulē ir apņēmusies veicināt pienācīgu darbu visiem, kā arī starptautiski atzītu darba standartu un daudzpusēju vides nolīgumu ratificēšanu un efektīvu īstenošanu.

(15)

Svarīga Savienības stratēģiska interese ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, daudzpusējā un divpusējā līmenī sekmējot godīgu un atvērtu tirdzniecību un investīcijas un atbalstot sarunas par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kuros Savienība ir puse, un to īstenošanu. Saskaņā ar šo regulu Savienībai būtu jāveicina drošas vides veidošana, lai visā pasaulē palielinātu tirdzniecības un investīciju iespējas, kas pieejamas Savienības uzņēmumiem, tai skaitā MVU, tostarp atbalstot normatīvo sadarbību un konverģenci, sekmējot starptautiskos standartus, uzlabojot intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību un mērķtiecīgi likvidējot nepamatotus šķēršļus tirgus pieejamībai.

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātija, tiesiskums, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(17)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un savstarpēju papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp šo regulu, citiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(18)

Lai nodrošinātu Savienības palīdzības redzamību saņēmējvalstu un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstošiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(19)

Lai sasniegtu šīs regulas mērķus, attiecībās ar galvenajām partnervalstīm ir jāizmanto diferencēta un elastīga pieeja, kurā ir ņemts vērā šo valstu ekonomiskais, sociālais un politiskais stāvoklis, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas, vienlaikus saglabājot iespēju nepieciešamības gadījumā rīkoties jebkurā pasaules vietā. Savienībai būtu jāpiemēro visaptveroša pieeja ārpolitikā, tostarp Savienības nozaru politikas jomās.

(20)

Lai apņemšanos veicināt un aizstāvēt savas intereses attiecībās ar trešām valstīm darītu efektīvāku, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt uz jaunām vai neparedzētām vajadzībām, pieņemot īpašus pasākumus, kas nav ietverti daudzgadu indikatīvajās programmās.

(21)

Kad vien iespējams un ir lietderīgi, šīs regulas mērķi būtu jāīsteno, konsultējoties ar attiecīgajiem partneriem un ieinteresētajām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pašvaldībām, ņemot vērā to uzdevumu svarīgumu.

(22)

Savienības ārējai darbībai, ko veic saskaņā ar šo regulu, būtu jāsekmē skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības palīdzības saņēmējas. Attiecīgos gadījumos un ja vien tas ir iespējams, Savienības ārējās darbības rezultāti un ar šo regulu izveidotā instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti minētā instrumenta specifikai un mērķiem.

(23)

Saskaņā ar šo regulu veiktās darbībās attiecīgajā gadījumā būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta rezolūcijas un ieteikumi.

(24)

Lai pielāgotu regulas darbības jomu ļoti mainīgajai realitātei trešās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. Pantu attiecībā uz prioritātēm, kuras ir noteiktas pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(25)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6). Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās ievirzes būtību un ietekmi finanšu ziņā, to pieņemšanā būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot maza finanšu mēroga tehnisku īstenošanas pasākumu pieņemšanu.

(26)

Kopīgie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (7) .

(27)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam tās piemērošanas laikposmam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(28)

Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(29)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, jo īpaši Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm izveidi, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet darbības mēroga dēļ tos var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(30)

Ir lietderīgi pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 1311./2003 (10) piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Ar šo regulu izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (“Partnerības instruments”), lai realizētu un popularizētu Savienības un savstarpējās intereses. Ar Partnerības instrumentu atbalsta pasākumus, kas efektīvā un elastīgā veidā reaģē uz mērķiem, kuri izriet no Savienības divpusējām, reģionālām vai daudzpusējām attiecībām ar trešām valstīm, un risina globālus problēmjautājumus, kā arī nodrošina pienācīgu turpmāku rīcību pēc daudzpusējā līmenī pieņemtiem lēmumiem.

2.   Ar Partnerības instrumentu finansējamie pasākumi atbilst šādiem konkrētiem Savienības mērķiem:

a)

atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogu un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, inter alia, analizējot galveno partnervalstu panākumus cīņā pret klimata pārmaiņām vai Savienības standartu vides jomā veicināšanā;

b)

īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” starptautisko dimensiju. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot to, cik plaši galvenajās partnervalstīs atbalsta stratēģijas “Eiropa 2020” politikas jomas un mērķus;

c)

uzlabot partnervalstu tirgu pieejamību un veicināt tirdzniecības, investīciju un uzņēmējdarbības iespējas Savienības uzņēmumiem, un vienlaikus likvidēt šķēršļus tirgus pieejamībai un investīcijām, izmantojot ekonomiskās partnerības un uzņēmējdarbības un normatīvo sadarbību. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu nosaka, analizējot Savienības daļu ārējā tirdzniecībā ar galvenajām partnervalstīm un tirdzniecību un investīciju plūsmas uz partnervalstīm, kuras ir īpaši iekļautas darbībās, programmās un pasākumos saskaņā ar šo regulu;

d)

uzlabot vispārējo izpratni par Savienību, tās redzamību un nozīmi pasaules arēnā ar publiskās diplomātijas, tiešu personisku kontaktu, sadarbību izglītības un akadēmiskajos jautājumos, ideju laboratoriju sadarbības un informācijas sniegšanas pasākumu starpniecību, lai popularizētu Savienības vērtības un intereses. Minētā mērķa sasniegšanas apjomu var noteikt, inter alia, veicot viedokļu aptaujas vai novērtējumus.

2. pants

Darbības joma

1.   Ar šo regulu galvenokārt atbalsta sadarbības pasākumus ar valstīm, ar kurām Savienībai ir stratēģiska interese veicināt saiknes, īpaši ar attīstītām un jaunattīstības valstīm, kurām ir aizvien lielāka nozīme pasaules norisēs, tostarp ārpolitikā, starptautiskajā ekonomikā un tirdzniecībā, daudzpusējos forumos un globālajā pārvaldībā, un globāla mēroga problēmjautājumu risināšanā, vai valstīm, kurās Savienībai ir citas būtiskas intereses.

2.   Neskarot šā panta 1. punktu, uz sadarbību saskaņā ar šo regulu var pretendēt visas trešās valstis, reģioni un teritorijas.

3. pants

Vispārējie principi

1.   Izmantojot dialogu un sadarbību ar trešām valstīm, Savienība tiecas popularizēt, attīstīt un konsolidēt demokrātijas, līdztiesības, cilvēktiesību ievērošanas un pamatbrīvību principus un tiesiskumu, kas ir tās pamatā.

2.   Lai stiprinātu Savienības palīdzības ietekmi, attiecīgā gadījumā, veidojot sadarbību ar trešām valstīm, izmanto diferencētu un elastīgu pieeju, ņemot vērā to ekonomisko, sociālo un politisko stāvokli, kā arī Savienības konkrētās intereses, politikas prioritātes un stratēģijas.

3.   Savienība veicina saskaņotu daudzpusēju pieeju globāliem problēmjautājumiem un veicina sadarbību ar starptautiskām vai reģionālām organizācijām un struktūrām, tostarp starptautiskām finanšu iestādēm, Apvienoto Nāciju Organizācijas aģentūrām, fondiem un programmām, un citiem divpusējiem līdzekļu devējiem.

4.   Īstenojot šo regulu un formulējot politikas jomas, veicot stratēģisko plānošanu, izstrādājot programmas un īstenojot pasākumus, Savienības mērķis ir nodrošināt saskaņotību un atbilstību ar citām savas ārējās darbības jomām, jo īpaši ar attīstības sadarbības instrumentu, un ar citām attiecīgām Savienības politikas jomām.

5.   Saskaņā ar šo regulu finansēto pasākumu pamatā attiecīgā gadījumā ir sadarbības politika, kas noteikta tādos instrumentos kā nolīgumi, deklarācijas un rīcības plāni, par ko vienojušās Savienība un attiecīgās starptautiskās organizācijas vai Savienība un attiecīgās trešās valstis un reģioni.

Saskaņā ar šo regulu finansētie pasākumi attiecas arī uz jomām, kas saistītas ar Eiropas konkrēto interešu, politikas prioritāšu un stratēģiju veicināšanu.

6.   Savienības atbalstu saskaņā ar šo regulu īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014.

4. pants

Plānošana un indikatīva līdzekļu piešķiršana

1.   Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas (DIP) saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

2.   DIP nosaka Savienības stratēģiskās un/vai savstarpējās intereses un prioritātes, konkrētos mērķus un paredzamos rezultātus. Attiecībā uz valstīm vai reģioniem, ar kuriem ir izveidots kopīgs pamatdokuments, ar ko nosaka vispusīgu Savienības stratēģiju, DIP pamatā ir minētais dokuments.

3.   DIP nosaka arī prioritārās jomas, kas ir izvēlētas Savienības finansējumam, un izklāsta indikatīvus līdzekļu piešķīrumus kopumā, atbilstoši prioritārajai jomai un partnervalstij vai partnervalstu grupai, attiecīgajā laikposmā, tostarp dalību globālās iniciatīvās. Attiecīgā gadījumā minētās summas var izteikt kā diapazonu.

4.   DIP var paredzēt līdzekļu summu, kas nepārsniedz 5 % no kopējās summas un ko nepiešķir prioritārai jomai vai partnervalstij vai valstu grupai. Minētos līdzekļus izmanto saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. panta 2., 3. un 5. punktu.

5.   Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 4. punktā minēto procedūru var piemērot izmaiņu veikšanai DIP pienācīgi pamatotu un nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ.

6.   Attiecībā uz 1. pantā izklāstīto mērķu sasniegšanu, Komisija Savienības sadarbībā ar trešām valstīm var ņemt vērā Savienības tālāko reģionu un aizjūras zemju un teritoriju ģeogrāfisko tuvumu.

7.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma (“starpposma pārskatīšanas ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

5. pants

Tematiskās prioritātes

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 6. pantu, lai grozītu tematiskās prioritātes, kuras saskaņā ar šo regulu īsteno ar Savienības palīdzību, kā izklāstīts šīs regulas pielikumā. Jo īpaši pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz minētajā ziņojumā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģētu aktu, ar ko groza šīs regulas pielikumu.

6. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 5. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības termiņu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 5. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 5. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Partnerības instrumenta komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

8. pants

Finansējums

1.   Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums 2014. – 2020. gada laikposmam ir EUR 954 765 000.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

2.   Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1288/2013 (11) 18. panta 4. punktu, lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, no dažādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai (attīstības sadarbības instrumenta, Eiropas kaimiņattiecību instrumenta, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (12), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA II), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (13), un Partnerības instrumenta) tiks piešķirta indikatīva summa EUR 1 680 000 000 apmērā, kas paredzēta darbībām mācību mobilitātei uz un no partnervalstīm Regulas (ES) Nr. 1288/2013 nozīmē, kā arī sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Minēto līdzekļu izlietojumam piemēro Regulu (ES) Nr. 1288/2013.

Finansējumu dara pieejamu, izmantojot divus daudzgadu piešķīrumus, kas attiecīgi aptver pirmos četrus gadus un pārējos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrums tiek ietverts šajā regulā paredzētajā indikatīvajā daudzgadu plānošanā atbilstīgi attiecīgo valstu identificētajām vajadzībām un prioritātēm. Ja iestājas nopietni neparedzēti apstākļi vai tiek veiktas būtiskas politikas izmaiņas, atvēlētos piešķīrumus var pārskatīt atbilstīgi Savienības ārējās darbības prioritātēm.

3.   Darbības, kas ietilpst Regulas (ES) Nr. 1288/2013 darbības jomā, finansē no Partnerības instrumenta tikai tad, ja tās nav tiesīgas saņemt finansējumu no citiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un tās papildina vai pastiprina citas iniciatīvas, kas īstenotas saskaņā ar šo regulu.

9. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

10. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

Priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1934/2006 (2006. gada 21. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (OV L 405, 30.12.2006., 41. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(8)  OV C 373, 30.12.2013., 1. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010, 30. lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013., 50. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II)(skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).


PIELIKUMS

PARTNERĪBAS INSTRUMENTA TEMATISKĀS PRIORITĀTES – VISPĀRĒJA PLĀNOŠANAS SISTĒMA

1.   Mērķis, kas noteikts 1.panta 2. punkta a) apakšpunktā

Atbalstīt Savienības divpusējās, reģionālās un starpreģionālās sadarbības partnerības stratēģijas, veicinot politikas dialogu un izstrādājot kolektīvas pieejas un globālu problēmjautājumu risinājumus:

atbalstīt partnerības un sadarbības nolīgumu, rīcības plānu un līdzīgu divpusēju instrumentu īstenošanu;

padziļināt politisko un ekonomisko dialogu ar tām trešām valstīm, kuras ir īpaši nozīmīgas pasaules notikumos, tostarp ārpolitikas jomā;

atbalstīt iesaisti ar trešām valstīm kopēju interešu jautājumos saistībā gan ar divpusējām, gan pasaules mēroga problēmām;

veicināt pienācīgu turpmāko pasākumu veikšanu saistībā ar starptautisko forumu, piemēram, G-20, secinājumiem vai to koordinētu īstenošanu.

Nostiprināt sadarbību globālos problēmjautājumos, īpaši pievēršoties klimata pārmaiņām, enerģētiskajai drošībai un vides aizsardzībai;

stimulēt partnervalstu centienus samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas, jo īpaši veicinot un atbalstot piemērotus regulējuma un izpildes standartus;

atbalstīt ražošanas un tirdzniecības ekoloģizāciju;

attīstīt sadarbību enerģētikas jomā;

veicināt atjaunojamo un ilgtspējīgo enerģijas avotu izmantošanu.

2.   Mērķis, kas noteikts 1. panta 2. punkta b) apakšpunktā

Īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” starptautisko dimensiju, apvienojot trīs pīlārus: ekonomisko, sociālo un vides pīlāru:

izvērst politikas dialogu un sadarbību ar attiecīgām trešām valstīm, ņemot vērā visas jomas, kas ietilpst stratēģijas “Eiropa 2020” darbības jomā;

veicināt Savienības iekšējās politikas veidošanu ar galvenajām partnervalstīm un šajā sakarā atbalstīt regulatīvo konverģenci.

3.   Mērķis, kas noteikts 1.panta 2. punkta c) apakšpunktā

Sekmēt un atbalstīt ekonomikas un tirdzniecības attiecības ar partnervalstīm:

veicināt drošu investīciju un uzņēmējdarbības vidi, tostarp intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību, tirgus pieejamības šķēršļu novēršanu, pastiprinātu normatīvo sadarbību, un sekmēt Savienības preču un pakalpojumu iespējas, jo īpaši jomās, kurās Savienībai ir konkurences priekšrocības, un starptautiskos standartus;

atbalstīt sarunas par tirdzniecības un investīciju nolīgumiem, kuros Savienība ir puse, to īstenošanu un izpildi.

4.   Mērķis, kas noteikts 1. panta 2. punkta d) apakšpunktā

Izvērst sadarbību augstākās izglītības jomā: veicināt studentu un akadēmiskā personāla mobilitāti, no kā izrietētu partnerības, kuru mērķis ir uzlabot augstākās izglītības un kopīgo grādu kvalitāti, kā rezultātā tiktu panākta akadēmiska atzīšana (programma “Erasmus+”);

Sekmēt zināšanu par Savienību izplatību un uzlabot informētību: veicināt Savienības vērtības un intereses partnervalstīs, izvēršot publisko diplomātiju un informētības kampaņas, lai atbalstītu instrumenta mērķus.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/85


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 235/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. un 212. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Šī regula ir viens no instrumentiem, kas sniedz tiešu atbalstu Savienības ārpolitikai, un tā aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1889/2006 (4). Ar to izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai un atbalstam visā pasaulē, dodot iespēju sniegt palīdzību neatkarīgi no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas.

(2)

Līguma par Eiropas Savienību (LES) 2. pants nosaka, ka Savienība ir dibināta, pamatojoties uz vērtībām, kas respektē cilvēka cieņu, brīvību, demokrātiju, vienlīdzību, tiesiskumu un cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības. Minētās vērtības dalībvalstīm ir kopīgas sabiedrībā, kur valda plurālisms, tolerance, taisnīgums, solidaritāte un kur nav diskriminācijas, kā arī valda sieviešu un vīriešu līdztiesība.

(3)

Saskaņā ar LES 2. pantu un 3. panta 3. punktu un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. pantu sieviešu un vīriešu līdztiesība ir Savienības pamatvērtība un mērķis, un Savienībai ir jāveicina un jāintegrē dzimumu līdztiesība visās savās darbībās.

(4)

Saskaņā ar LES 21. pantu Savienības starptautiskās darbības virzītājspēks ir principi, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, proti, demokrātija, tiesiskums, universāls un nedalāms cilvēktiesību un pamatbrīvību princips, cilvēka cieņas neaizskaramība, vienlīdzības un solidaritātes princips, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību ievērošana.

(5)

Saskaņā ar Savienības ārējās darbības principiem un mērķiem divi Savienības attīstības politikas galvenie pīlāri ir cilvēktiesību, demokrātijas, tiesiskuma un labas pārvaldības veicināšana un iekļaujošas un noturīgas izaugsmes veicināšana. Apņemšanās ievērot, veicināt un aizsargāt cilvēktiesības un demokrātijas principus ir būtisks elements Savienības līgumattiecībās ar trešām valstīm.

(6)

Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos un Komisijas 2011. gada 12. decembra Kopīgajā paziņojumā “Cilvēktiesības un demokrātija – ES ārējās darbības svarīgākais elements” tika piedāvāti īpaši pasākumi, lai palielinātu Savienības pieejas cilvēktiesībām un demokrātijai efektivitāti un saskaņotību.

(7)

Ar šeit izveidoto instrumentu būtu jāveicina Savienības ārējās darbības, tostarp attīstības politikas, mērķu sasniegšana, jo īpaši to mērķu sasniegšana, kuri noteikti Padomes un dalībvalstu valdību pārstāvju, kas tikās Padomē, Eiropas Parlamentā un Komisijā, kopīgajā ziņojumā “Eiropas Konsenss” un Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma”, un tādu Savienības politikas jomu mērķu sasniegšana, kurām ir ietekme uz cilvēktiesībām, tostarp mērķus, kas izklāstīti ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju, ko Padome pieņēma 2012. gada 25. jūnijā.

(8)

Saskaņā ar ES Stratēģisko satvaru par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānu par cilvēktiesībām un demokrātiju, lai šīs regulas īstenošanā integrētu cilvēktiesību principus, Savienībai būtu jāpiemēro uz tiesībām balstīta pieeja, kas ietver visas cilvēktiesības – gan pilsoniskās un politiskās, gan ekonomiskās, sociālās vai kultūras tiesības.

(9)

Savienības ieguldījums demokrātijā un tiesiskumā un cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšanā un aizsardzībā sakņojas Vispārējā Cilvēktiesību deklarācijā, Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām un Starptautiskajā paktā par ekonomiskajām, sociālajām un kultūras tiesībām un citos cilvēktiesību instrumentos, kas pieņemti Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sistēmā, kā arī attiecīgos reģionālos cilvēktiesību instrumentos.

(10)

Dzimumu līdztiesība, sieviešu tiesības, tostarp pilnvērtīgu iespēju nodrošināšana sievietēm un nediskriminācija ir cilvēka pamattiesības, kas ir būtiskas sociālam taisnīgumam, kā arī cīņai pret nevienlīdzību. To veicināšanai vajadzētu būt šīs regulas transversālai prioritātei.

(11)

Demokrātija un cilvēktiesības ir savstarpēji cieši saistīti un viens otru pastiprinoši jēdzieni, kā tas atgādināts Padomes 2009. gada 18. novembra secinājumos par demokrātijas atbalstu ES ārējās attiecībās. Pamatbrīvības – domu, pārliecības un ticības brīvība, vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība – ir politiska plurālisma, demokrātiska procesa un atvērtas sabiedrības priekšnoteikumi, bet demokrātiska kontrole, vietēja atbildība un varas dalīšana ir būtiski, lai ilgtspējīgi īstenotu neatkarīgu tiesu un likuma varu, kas, savukārt, ir nepieciešama efektīvai cilvēktiesību aizsardzībai.

(12)

Uzdevums veidot un saglabāt kultūru, kurā tiek ievērotas cilvēktiesības, un atbalstīt neatkarīgas pilsoniskās sabiedrības rašanos, tostarp palielinot šādas sabiedrības lomu attiecīgajās valstīs un panākot, ka demokrātija funkcionē visu iedzīvotāju labā – gan īpaši steidzams un sarežģīts topošās demokrātijās – būtībā ir nebeidzams izaicinājums, kas pirmkārt un galvenokārt attiecas uz attiecīgās valsts iedzīvotājiem, bet kas nekādi nemazina starptautiskās sabiedrības apņemšanos. Šā uzdevuma īstenošanā ir arī nepieciešams iesaistīt dažādas iestādes, tostarp valstu demokrātiskos parlamentus un vietēji vēlētas asamblejas, kas nodrošina līdzdalību, pārstāvību, atbildes reakciju un atbildību. Šajā kontekstā īpašu uzmanību būtu jāpievērš pārejas procesā esošām valstīm, kā arī valstīm, kurās ir nestabila vai pēckonflikta situācija. Būtu jāņem vērā pieredze un atziņas, kas gūtas, pārejas procesā uz demokrātiju, īstenojot Savienības paplašināšanās un kaimiņattiecību politikas pasākumus.

(13)

Lai pēc tam, kad Regula (EK) Nr. 1889/2006 zaudēs spēku, minētos jautājumus risinātu efektīvi, pārredzami, savlaicīgi un elastīgi, ir nepārtraukti vajadzīgi īpaši finanšu resursi un atsevišķs finanšu instruments, kas var turpināt darboties neatkarīgi.

(14)

Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, būtu jāveido tā, lai tā papildinātu dažādos citus instrumentus, kurus izmanto ar demokrātiju un cilvēktiesībām saistītu Savienības politikas jomu īstenošanai. Minēto instrumentu klāsts ir plašs, sākot no politiska dialoga un diplomātiskiem demaršiem un beidzot ar dažādiem finanšu un tehniskās sadarbības instrumentiem, kas ietver gan ģeogrāfiskas, gan tematiskas programmas. Savienības palīdzībai arī būtu jāpapildina lielākā mērā ar krīzēm saistītās darbības, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (5), tostarp steidzamās darbības, kas jāveic pārejas procesa pirmajos posmos.

(15)

Saskaņā ar šo regulu Savienībai jāsniedz palīdzība globālu, reģionālu, valsts mēroga un vietēju cilvēktiesību un demokrātijas jautājumu risināšanā partnerībā ar pilsonisko sabiedrību. Šajā sakarā, pilsoniskā sabiedrība ir jāsaprot kā tāda, kas aptver visa veida sociālās darbības, ko īsteno personas vai grupas, kuras ir neatkarīgas no valsts un kuru darbības palīdz sekmēt cilvēktiesības un demokrātiju, tostarp ko īsteno cilvēktiesību aizstāvji, kā tas ir definēts ANO Deklarācijā par personu, grupu un sabiedrības iestāžu tiesībām un atbildību veicināt un aizsargāt vispārēji atzītas cilvēktiesības un pamatbrīvības (“Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem”). Īstenojot šo regulu, pienācīga uzmanība būtu jāpievērš vietējām Savienības valstu stratēģijām cilvēktiesību jomā.

(16)

Turklāt, lai gan demokrātijas un cilvēktiesību jomas mērķi arvien vairāk ir jāintegrē visos instrumentos ārējās darbības finansēšanai, Savienības palīdzībai, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, vajadzētu būt īpašai papildinošai un papildu lomai, pateicoties tās globālajam raksturam un neatkarībai no attiecīgo trešo valstu valdību un publisko iestāžu piekrišanas. Minētajai lomai būtu jādod iespēja sadarboties un veidot partnerību ar pilsonisko sabiedrību, lai risinātu delikātus cilvēktiesību un demokrātijas jautājumus, tostarp tādus jautājumus kā migrantu iespējas izmantot cilvēktiesības un patvēruma meklētāju un iekšzemē pārvietotu cilvēku tiesības, nodrošinot elastīgumu un vajadzīgās reaģēšanas spējas, lai pielāgotos mainīgiem apstākļiem vai palīdzības saņēmēju vajadzībām, vai krīzes laikposmiem. Šai regulai būtu arī jānodrošina Savienībai iespēja skaidrot un atbalstīt konkrētus mērķus un pasākumus starptautiskā līmenī, kas nav ne ģeogrāfiski saistīti, ne saistīti ar krīzes situācijām un kam ir nepieciešama starpvalstu pieeja vai kas ietver darbības gan Savienībā, gan vairākās trešās valstīs. Turklāt šai regulai būtu jānodrošina nepieciešamais pamats tādām darbībām kā atbalsts neatkarīgām vēlēšanu novērošanas misijām, kuras īsteno Savienība (ES VNM ), kam nepieciešama politikas saskaņotība, vienota pārvaldības sistēma un kopēji darbības standarti.

(17)

Lai saskaņā ar šo regulu attīstītu un konsolidētu demokrātiju, iespējams, var paredzēt stratēģiska atbalsta sniegšanu valstu demokrātiskiem parlamentiem un konstitucionālajām asamblejām, jo īpaši, lai sekmētu to spēju atbalstīt un veicināt demokrātisku reformu procesus.

(18)

Savienībai būtu jāpievērš īpaša uzmanība valstīm un steidzami risināmām situācijām, kurās cilvēktiesības un pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas un kurās minēto tiesību un brīvību neievērošana ir īpaši izteikta un sistemātiska. Šādos gadījumos politikas prioritātēm vajadzētu būt veicināt attiecīgo starptautisko tiesību aktu ievērošanu, nodrošināt materiālu atbalstu un rīcības līdzekļus vietējai pilsoniskajai sabiedrībai un sniegt ieguldījumu tās darbā, kas tiek veikts ļoti sarežģītos apstākļos. Šādās valstīs vai situācijās un lai ņemtu vērā cilvēktiesību aizstāvju un demokrātiskās kustības aktīvistu steidzamās aizsardzības vajadzības, Savienībai būtu jāspēj elastīgi un savlaicīgi reaģēt, izmantojot ātrākas un elastīgākas administratīvās procedūras un dažādus finansēšanas mehānismus. Tam īpaši būtu jāattiecas uz gadījumiem, kad izvēlētā procedūru kārtība varētu tieši ietekmēt pasākumu efektivitāti vai pakļaut palīdzības saņēmējus būtiskai iebiedēšanai, represijām vai cita veida riskiem.

(19)

Konfliktsituācijās Savienībai būtu jāveicina tas, lai visas konfliktā iesaistītās puses ievērotu savas likumīgās saistības, ko nosaka starptautiskās humanitārās tiesības, saskaņā ar attiecīgajām ES pamatnostādnēm. Turklāt pārejas valstīs Savienības palīdzībai saskaņā ar šo instrumentu būtu jāatbalsta atbilstīgas vides veidošana, kas ļautu veidoties tādiem politikas dalībniekiem, kas ir apņēmušies veidot plurālistisku daudzpartiju sistēmu uz demokrātiskiem pamatiem. Ar šo Regulu arī būtu jātiecas veicināt demokrātiskas struktūras, varas dalīšana un atbildīgas publiskās iestādes.

(20)

ES VNM veiksmīgi sniedz ievērojamu ieguldījumu demokrātijas procesu attīstībā trešās valstīs. Tomēr demokrātijas veicināšana un tās atbalsts izpaužas ne tikai kā vēlēšanu procesu atbalsts un veicināšana, tāpēc būtu jāņem vērā visi vēlēšanu cikla posmi. Tāpēc ES VMN izdevumiem nevajadzētu veidot nesamērīgi lielu daļu no kopējā finansējuma, kas pieejams saskaņā ar šo regulu.

(21)

Būtu jāuzsver tas, cik svarīga ir ES Īpašā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos (ESĪP) amata izveide. ESĪP būtu jāveicina Savienības darbības un cilvēktiesību politikas vienotība, konsekvence un efektivitāte un būtu jāpalīdz nodrošināt to, lai visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības būtu saskaņoti Savienības politikas jomu mērķu sasniegšanai.

(22)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu savas ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī veidojot sinerģiju starp šo regulu, citiem Savienības instrumentiem ārējās darbības finansēšanai un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot programmas, kas izveidotas saskaņā ar instrumentiem ārējās darbības finansēšanai.

(23)

Lai veicinātu savu attiecīgo darbību papildināmību, Savienībai un dalībvalstīm jācenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties cita ar citu jau agrīnā plānošanas procesa stadijā. Savienībai arī būtu jākonsultējas ar citiem līdzekļu devējiem un attiecīgiem dalībniekiem.

(24)

Komisijai un Eiropas Ārējās darbības dienestam (ĒĀDD) vajadzības gadījumā būtu jāveic regulāra un bieža viedokļu un informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu. Turklāt būtu jāsniedz Eiropas Parlamentam un Padomei piekļuve dokumentiem, lai tie varētu informētā veidā īstenot savas pārbaudes tiesības, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (6). Pasākumos, kurus veic saskaņā ar šo regulu, būtu pienācīgi jāņem vērā Eiropas Parlamenta un Padomes viedokļi.

(25)

Savienībai, tostarp vajadzības gadījumā ar delegāciju starpniecību, būtu jācenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties ar pilsonisko sabiedrību visos līmeņos, tostarp trešās valstīs, pēc iespējas agrīnā plānošanas procesa posmā, lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības attiecīgo ieguldījumu un lai panāktu, ka tai ir jēgpilna loma šajā procesā.

(26)

Lai šīs regulas darbības jomu pielāgotu strauji mainīgajai situācijai trešās valstīs, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz šīs regulas pielikumā noteiktajām prioritātēm. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(27)

Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar to darbību plānošanu un finansēšanu, kuras tiek atbalstītas saskaņā ar šo regulu, būtu jāizmanto saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011. Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās orientācijas būtību un finansiālo ietekmi, to pieņemšanai, izņemot tehniskiem īstenošanas pasākumiem ar mazu finansiālo mērogu, būtu principā jāizmanto pārbaudes procedūra.

(28)

Kopīgie noteikumi un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai, ir noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (7).

(29)

Ar šo regulu nosaka finansējumu visam tās piemērošanas laikposmam, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembra Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (8) 17. punkta nozīmē.

(30)

EĀDD organizatoriskā struktūra un darbība ir noteikta Padomes Lēmumā 2010/427/ES (9).

(31)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus, proti, demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu visā pasaulē, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet to mēroga un ietekmes dēļ minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(32)

Ir lietderīgi nodrošināt vienmērīgu pāreju bez pārtraukuma starp Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un šo regulu un pielāgot šīs regulas piemērošanas laikposmu Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr.1311/2013 (10)piemērošanas laikposmam. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un mērķi

Ar šo regulu izveido Eiropas instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC) laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, saskaņā ar kuru Savienība sniedz palīdzību demokrātijas un tiesiskuma attīstībai un konsolidācijai un visu cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanai.

Šādas palīdzības mērķis jo īpaši ir:

a)

atbalstīt, attīstīt un konsolidēt demokrātiju trešās valstīs, veicinot līdzdalības un pārstāvības demokrātiju, nostiprinot vispārējo demokrātijas ciklu – jo īpaši pastiprinot aktīvu pilsoniskās sabiedrības lomu šajā ciklā –, un tiesiskumu un uzlabojot vēlēšanu procesu ticamību, jo īpaši ar ES VNM starpniecību;

b)

uzlabot cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu un īstenošanu, kā noteikts ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos instrumentos cilvēktiesību jomā, un nostiprināt to aizsardzību, veicināšanu, īstenošanu un uzraudzību, galvenokārt sniedzot atbalstu attiecīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, cilvēktiesību aizstāvjiem un personām, kas cietušas no represijām un ļaunprātīgas izmantošanas.

2. pants

Darbības joma

1.   Savienības palīdzība tiek koncentrēta šādās jomās:

a)

līdzdalības un pārstāvības demokrātijas – tostarp parlamentāras demokrātijas un demokratizācijas procesu – atbalstīšana un veicināšana, ievērojot vispārējā demokrātijas cikla pieeju, vietējā, valsts un starptautiskā līmenī galvenokārt ar pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpniecību, inter alia:

i)

veicinot pulcēšanās un biedrošanās brīvību, personu netraucētu pārvietošanos, uzskatu un vārda brīvību, tostarp politiskās, mākslinieciskās un kultūras izpausmes brīvību, netraucētu piekļuvi informācijai, preses un neatkarīgu plurālistisko plašsaziņas līdzekļu – gan tradicionālo, gan IKT balstīto – brīvību, interneta brīvību un pasākumus, kuru mērķis ir novērst administratīvus šķēršļus, kas apgrūtina šo brīvību izmantošanu, tostarp cīņu pret cenzūru, īpaši pieņemot un īstenojot attiecīgos tiesību aktus;

ii)

stiprinot tiesiskumu, veicinot tiesu varas un likumdevēju iestāžu neatkarību, atbalstot tiesiskas un institucionālas reformas un to īstenošanu un novērtējot tās, un palielinot tiesu iestāžu pieejamību; kā arī atbalstot valstu cilvēktiesību iestādes;

iii)

veicinot un stiprinot Starptautisko Krimināltiesu, ad hoc starptautisku kara noziegumu tribunālus, pārejas tiesiskuma procesu un patiesības noskaidrošanas un izlīguma mehānismus;

iv)

atbalstot pāreju uz demokrātiju un reformām, lai ieviestu efektīvu un pārredzamu demokrātisku un vietēju atbildību un uzraudzību, tostarp drošības un tiesiskuma jomās, un stiprinot korupcijas apkarošanas pasākumus;

v)

veicinot politisko plurālismu un demokrātisku politisko pārstāvību un pasākumus, lai stimulētu sieviešu un vīriešu, jo īpaši sociāli atstumtu un neaizsargātu iedzīvotāju grupu dalībnieku – gan vēlētāju, gan kandidātu lomā –, politisku līdzdalību demokrātisko reformu procesā vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

vi)

stiprinot demokrātiju vietējā līmenī, nodrošinot labāku sadarbību starp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām varas iestādēm, tādējādi stiprinot politisko pārstāvību pilsoņiem vistuvākajā līmenī;

vii)

veicinot sieviešu un vīriešu līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē un atbalstot dzimumu līdztiesību, sieviešu dalību lēmumu pieņemšanas procesos un sieviešu politisko pārstāvību, īpaši politiskas pārejas, demokratizācijas un valsts veidošanas procesos;

viii)

veicinot personu ar invaliditāti līdzvērtīgu dalību sociālajā, ekonomiskajā un politiskajā dzīvē – tostarp tādi pasākumi, kas sekmē attiecīgo brīvību izmantošanu, – un atbalstot iespēju vienlīdzību, nediskrimināciju un politisku pārstāvību;

ix)

atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir veicināt dažādu sabiedrības grupu mierīgu izlīgumu, tostarp atbalstot uzticības veicināšanas pasākumus, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām un demokratizāciju;

b)

to cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana un aizsardzība, kas atzītas ANO Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskos un reģionālos instrumentos pilsonisko, politisko, ekonomisko, sociālo un kultūras tiesību jomā, galvenokārt izmantojot pilsoniskās sabiedrības organizācijas, inter alia, šādās jomās:

i)

nāvessoda atcelšana un moratoriju noteikšana ar mērķi panākt tā atcelšanu, un – valstīs, kur nāvessods joprojām pastāv, – tā atcelšanas un starptautisku minimālo standartu ievērošanas propagandēšana;

ii)

spīdzināšanas, ļaunprātīgas izturēšanās un cita veida nežēlīgas, necilvēcīgas un pazemojošas izturēšanās vai sodu, kā arī piespiedu pazušanas novēršana un spīdzināšanas upuru rehabilitācija;

iii)

atbalsts un palīdzība cilvēktiesību aizstāvjiem un to aizsardzība, tostarp risinot steidzamas to vajadzības pēc aizsardzības, saskaņā ar 1. pantu ANO Deklarācijā par cilvēktiesību aizstāvjiem; šos mērķus, tostarp ilgtermiņa palīdzību un patvēruma vietas pieejamību, varētu sasniegt ar cilvēktiesību aizstāvju mehānismu;

iv)

cīņa pret rasismu un ksenofobiju un jebkura veida diskrimināciju, tostarp dzimuma, rases, ādas krāsas, kastas, etniskās vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, ticības vai pārliecības, politisko vai jebkuru citu uzskatu, piederības nacionālai minoritātei, mantiskā stāvokļa, izcelsmes, invaliditātes, vecuma, seksuālās orientācijas un dzimumidentitātes dēļ;

v)

domu, pārliecības un ticības brīvība, tostarp izmantojot pasākumus, kuru mērķis ir izskaust visa veida naidu, neiecietību un diskrimināciju ticības vai pārliecības dēļ, un veicinot iecietību un cieņu pret reliģisko un kultūras daudzveidību sabiedrībās un to starpā;

vi)

pirmiedzīvotāju tautu tiesības, kā noteikts ANO Deklarācijā par pirmiedzīvotāju tautu tiesībām, inter alia, uzsverot to, cik svarīga ir šo tautu iesaistīšana ar viņiem saistītu projektu izstrādē, un sniedzot atbalstu, lai veicinātu to mijiedarbību ar starptautiskiem mehānismiem un dalību tajos;

vii)

pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un valodu minoritātēm piederošo personu tiesības, kā noteikts ANO Deklarācijā par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālām vai etniskām, reliģiskām un lingvistiskām minoritātēm;

viii)

lesbiešu, geju, biseksuāļu, transpersonu un interseksuāļu (LGBTI) tiesības, tostarp pasākumi, lai dekriminalizētu homoseksualitāti, apkarotu vardarbību un vajāšanu, kam raksturīga homofobija un transfobija, un lai veicinātu LGBTI pulcēšanās, apvienošanās un vārda brīvību;

ix)

sieviešu tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu un tā fakultatīvajā protokolā, tostarp pasākumi, lai cīnītos pret visa veida vardarbību pret sievietēm un meitenēm, īpaši pret sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, piespiedu un sarunātām laulībām, goda aizstāvēšanas nolūkā pastrādātiem noziegumiem, vardarbību ģimenē un seksuālo vardarbību, kā arī sieviešu un meiteņu tirdzniecību;

x)

bērna tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par bērna tiesībām un tās fakultatīvajos protokolos, tostarp cīņa pret bērnu darbu, bērnu tirdzniecību un bērnu prostitūciju, pret bērnu kareivju vervēšanu un izmantošanu, un bērnu aizsardzība pret diskrimināciju neatkarīgi no viņu rases, ādas krāsas, dzimuma, valodas, pārliecības vai ticības, politiskiem vai jebkuriem citiem uzskatiem, valstspiederības, etniskās vai sociālās izcelsmes, mantiskā stāvokļa, invaliditātes, izcelsmes vai cita stāvokļa;

xi)

personu ar invaliditāti tiesības, kā noteikts ANO Konvencijā par personu ar invaliditāti tiesībām;

xii)

ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības, tostarp tiesības uz pienācīgu dzīves līmeni un darba pamatstandartiem;

xiii)

korporatīvā sociālā atbildība, jo īpaši, īstenojot ANO Pamatprincipus par uzņēmējdarbību un cilvēktiesībām, un darījumdarbības brīvība, kā noteikts Eiropas Savienības pamattiesību hartas 16. pantā;

xiv)

izglītība, apmācība un uzraudzība cilvēktiesību un demokrātijas jomā;

xv)

atbalsts vietējām, reģionālām, valsts vai starptautiskām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzībā, veicināšanā vai aizstāvībā;

xvi)

sekmēt apstākļu uzlabošanu un standartu ievērošanu cietumos, lai nodrošinātu atbilstību cilvēka cieņai un pamattiesībām;

c)

starptautiskās sistēmas stiprināšana cilvēktiesību, taisnīguma, dzimumu līdztiesības, tiesiskuma un demokrātijas aizsardzībai un starptautisko humanitāro tiesību veicināšanai, jo īpaši:

i)

nodrošinot atbalstu starptautiskiem un reģionāliem instrumentiem un struktūrām cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma un demokrātijas jomā;

ii)

veicinot pilsoniskās sabiedrības sadarbību ar starptautiskām un reģionālām starpvaldību organizācijām un atbalstot pilsoniskās sabiedrības darbības, tostarp nevalstisko organizāciju spēju uzlabošanu, kuru mērķis ir veicināt un uzraudzīt tādu starptautisku un reģionālu instrumentu ieviešanu, kas ir saistīti ar cilvēktiesībām, taisnīgumu, tiesiskumu un demokrātiju;

iii)

nodrošinot apmācību par starptautiskajām humanitārajām tiesībām un ar tām saistītas informācijas izplatīšanu un atbalstot to īstenošanu;

d)

uzticības vairošana demokrātiskiem vēlēšanu procesiem un iestādēm visos vēlēšanu cikla posmos, un to ticamības un pārredzamības palielināšana, jo īpaši:

i)

nosūtot ES VNM un izmantojot citus vēlēšanu procesu uzraudzības pasākumus;

ii)

palīdzot attīstīt vietējo pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas novērot vēlēšanas reģionālā un vietējā līmenī un atbalstot šo organizāciju iniciatīvas ar mērķi palielināt dalību vēlēšanu procesā un veikt turpmākus pasākumus pēc vēlēšanām;

iii)

atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir vēlēšanu procesus konsekventi integrēt demokrātijas ciklā, izplatot informāciju par ES VNM ieteikumiem un īstenojot tos, jo īpaši strādājot ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kā arī sadarbojoties ar atbilstīgām publiskām iestādēm, tostarp parlamentiem un valdībām, saskaņā ar šo regulu;

iv)

sekmējot vēlēšanu procesu mierīgu iznākumu, ar vēlēšanām saistītas vardarbības mazināšanu un cenšoties panākt, ka visas sabiedrības grupas pieņem ticamus rezultātus.

2.   Principus, kas paredz jebkāda veida diskriminācijas aizliegumu, integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai, līdzdalību, pilnvērtīgu iespēju nodrošināšanu, atbildību, atklātību un pārredzamību, ņem vērā, kad vien tas ir svarīgi saistībā ar visiem šajā regulā minētajiem pasākumiem.

3.   Šajā regulā minētos pasākumus īsteno trešo valstu teritorijā, vai arī tie ir tieši saistīti ar situācijām, kas radušās trešās valstīs, vai globāla vai reģionāla mēroga darbībām.

4.   Šajā regulā minētajos pasākumos ņem vērā krīzes vai steidzami risināmu situāciju specifiku un to valstu vai situāciju specifiku, kurās ir būtisks pamatbrīvību trūkums, kurās cilvēku drošība ir visvairāk apdraudēta vai kurās cilvēktiesību organizācijas un cilvēktiesību aizstāvji darbojas vissarežģītākajos apstākļos.

3. pants

Savienības palīdzības koordinācija, saskaņotība un papildināmība

1.   Savienības palīdzība, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, atbilst Savienības ārējās darbības vispārējam satvaram un papildina palīdzību, ko sniedz ar citiem ārējas palīdzības instrumentiem vai nolīgumiem.

2.   Lai uzlabotu Savienības ārējās darbības efektivitāti, saskaņotību un konsekvenci, Savienība un dalībvalstis cenšas regulāri apmainīties ar informāciju un konsultēties cita ar citu jau agrīnā plānošanas procesa stadijā, lai gan lēmumu pieņemšanas līmenī, gan praksē veicinātu savu attiecīgo darbību papildināmību un saskaņotību. Šādas konsultācijas var vainagoties ar Savienības un dalībvalstu kopīgu plānošanu un kopīgām darbībām. Savienība arī konsultējas ar citiem līdzekļu devējiem un dalībniekiem.

3.   Komisija un EĀDD vajadzības gadījumā regulāri veic viedokļu un informācijas apmaiņu ar Eiropas Parlamentu.

4.   Savienība tiecas nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu ar pilsonisko sabiedrību un konsultēties ar to visos līmeņos, tostarp trešās valstīs. Kad vien tas iespējams un saskaņā ar attiecīgajām procedūrām, Savienība jo īpaši sniedz tehniskus norādījumus un atbalstu attiecībā uz piemērošanas procedūrām.

4. pants

Plānošanas un īstenošanas vispārējais satvars

1.   Savienības palīdzību, ko sniedz saskaņā ar šo regulu, īsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 un izmantojot šādus pasākumus:

a)

stratēģiskie dokumenti, kas minēti 5. pantā, un vajadzības gadījumā to pārskatītas redakcijas;

b)

gada rīcības programmas, atsevišķi pasākumi un atbalsta pasākumi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 2. un 3. pantu;

c)

īpaši pasākumi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 236/2014 2. pantu.

2.   Veicot jebkādu plānošanu vai programmu pārskatīšanu pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā minētā starpposma pārskatīšanas ziņojuma (“starpposma pārskatīšanas ziņojums”) publicēšanas, ņem vērā minētajā ziņojumā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

5. pants

Stratēģiskie dokumenti

1.   Stratēģiskajos dokumentos, pamatojoties uz Savienības prioritātēm, starptautisko situāciju un galveno partneru darbībām, izklāsta Savienības stratēģiju palīdzībai, ko tā sniedz saskaņā ar šo regulu. Tie atbilst šīs regulas vispārējam nolūkam, mērķiem, darbības jomai un principiem.

2.   Stratēģiskajos dokumentos izklāsta prioritārās jomas, kas izvēlētas Savienības finansējuma piešķiršanai šīs regulas spēkā esības laikā, konkrētos mērķus, paredzamos rezultātus un izpildes rādītājus. Tajos norāda arī indikatīvu finanšu piešķīrumu – gan kopējo, gan sadalījumā pa prioritārām jomām; vajadzības gadījumā norādot diapazonu.

3.   Stratēģiskos dokumentus apstiprina saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 236/2014 16. panta 3. punktā noteikto procedūru. Ja tas ir vajadzīgs tādēļ, ka ir būtiski mainījušies apstākļi un politika, stratēģiskos dokumentus atjaunina saskaņā ar to pašu procedūru.

6. pants

Tematiskās prioritātes un pilnvaru deleģēšana

Konkrētie mērķi un prioritātes, kurus saskaņā ar šo regulu īsteno ar Savienības palīdzību, ir uzskaitīti pielikumā.

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu tematiskās prioritātes, kas izklāstītas pielikumā. Jo īpaši pēc starpposma pārskatīšanas ziņojuma publicēšanas un pamatojoties uz tajā iekļautajiem ieteikumiem, Komisija līdz 2018. gada 31. martam pieņem deleģēto aktu, ar ko groza pielikumu.

7. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 6. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs regulas darbības laikposmu.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 6. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 6. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

8. pants

Komiteja

Komisijai palīdz Demokrātijas un cilvēktiesību komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

9. pants

Piekļuve dokumentiem

Lai Eiropas Parlaments un Padome spētu īstenot tiem piešķirtās pārbaudes pilnvaras, pamatojoties uz pilnīgu informāciju, tiem ir piekļuve visiem ar EIDC saistītajiem dokumentiem, kas attiecas uz minēto pilnvaru īstenošanu, saskaņā ar piemērojamajiem noteikumiem.

10. pants

Finansējums

Šīs regulas īstenošanai paredzētais finansējums 2014. – 2020. gada laikposmam ir EUR 1 332 752 000.

Ikgadējās apropriācijas Eiropas Parlaments un Padome apstiprina, ievērojot daudzgadu finanšu shēmu.

11. pants

Eiropas Ārējās darbības dienests

Šo regulu piemēro saskaņā ar Lēmumu 2010/427/ES.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 11, 15.1.2013., 81. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1889/2006 (2006. gada 20. decembris) par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē (OV L 386, 29.12.2006., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris),ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (Es) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95 lappusi).

(8)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(9)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30 lpp.).

(10)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2004.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).


PIELIKUMS

EIDC konkrētie mērķi un prioritātes

Savienības stratēģiskā virzība uz EIDC mērķu izpildi, balstās uz pieciem šajā pielikumā aprakstītajiem mērķiem.

1.

1. mērķis – Atbalsts cilvēktiesībām un cilvēktiesību aizstāvjiem situācijās, kur tie ir visvairāk apdraudēti

Ar šo mērķi saistītās darbības sniegs efektīvu atbalstu tiem cilvēktiesību aizstāvjiem, kuri ir visvairāk apdraudēti, un situācijās, kur pamatbrīvības ir visvairāk apdraudētas. EIDC inter alia palīdzēs apmierināt cilvēktiesību aizstāvju neatliekamās vajadzības; tas nodrošinās arī vidēja termiņa un ilgtermiņa atbalstu, kas cilvēktiesību aizstāvjiem un pilsoniskajai sabiedrībai ļaus pildīt to uzdevumus. Šajās darbībās tiks ņemta vērā šobrīd vērojamā satraucošā tendence – sarūk pilsoniskās sabiedrības līdzdalības iespējas.

2.

2. mērķis – Atbalsts citām Savienības prioritātēm cilvēktiesību jomā

Ar šo mērķi saistītās darbības būs vērstas uz atbalsta sniegšanu pasākumiem, kur Savienība ir papildvērtība, vai konkrētiem tematiskiem uzdevumiem (piemēram, esošās un turpmākās Savienības pamatnostādnes cilvēktiesību jomā, ko pieņēmusi Padome, vai rezolūcijas, ko pieņēmis Eiropas Parlaments) atbilstīgi 2. pantam. Darbības atbildīs prioritātēm, kas noteiktas ES Stratēģiskajā satvarā par cilvēktiesībām un demokrātiju un Rīcības plānā par cilvēktiesībām un demokrātiju.

Ar šo mērķi saistītās darbības inter alia atbalstīs cilvēka cieņas aizsardzību (jo īpaši cīņu pret nāvessodu un spīdzināšanu un citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodu); ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības; cīņu pret nesodāmību; cīņu pret diskrimināciju visās tās izpausmēs; sieviešu tiesības un dzimumu līdztiesību. Uzmanība tiks pievērsta arī jauniem cilvēktiesību jomas jautājumiem.

3.

3. mērķis – Atbalsts demokrātijai

Ar šo mērķi saistītās darbības atbalstīs miermīlīgus demokrātijas aktīvistus trešās valstīs, lai veicinātu līdzdalības un pārstāvības demokrātiju, pārredzamību un pārskatatbildību. Darbības būs vērstas uz politiskās līdzdalības un pārstāvības konsolidāciju, kā arī uz demokrātijas aizstāvību.

Tiks risināti visi ar demokrātijas paplašināšanu saistītie aspekti, tostarp tiesiskums un tādu pilsonisko un politisko tiesību veicināšana un aizsardzība kā, piemēram, vārda brīvība tiešsaistē un bezsaistē, pulcēšanās un biedrošanās brīvība. Tas ietver aktīvu dalību šā brīža debatēs par metodoloģiju demokrātijas atbalsta jomā.

Attiecīgā gadījumā darbībās tiks ņemti vērā ES VNM ieteikumi.

4.

4. mērķis – ES VNM

Ar šo mērķi saistītās darbības būs vērstas uz vēlēšanu novērošanu, kas palīdz uzlabot vēlēšanu procesu pārredzamību un uzticēšanos tiem, kas ir daļa no 3. mērķī aprakstītajiem plašākiem demokrātisko procesu veicināšanas un atbalsta pasākumiem.

Vispusīgas ES VNM ir plaši atzītas kā Savienības ārējās darbības pamatprojekti, un tās joprojām ir galvenais darbības veids, ko veic saskaņā ar šo mērķi.

Tām ir vislabākās iespējas sniegt izsvērtu vēlēšanu procesu izvērtējumu un ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar Savienības sadarbību un politisko dialogu ar trešām valstīm. Konkrētāk, pieeja, kas ietver visus vēlēšanu cikla posmus, tostarp papildpasākumus, tiks pilnveidota arī turpmāk ar divpusējās plānošanas un EIDC projektu papildu darbībām.

5.

5. mērķis – Atbalsts konkrētiem galvenajiem dalībniekiem un procesiem, tostarp starptautiskiem un reģionāliem cilvēktiesību instrumentiem un mehānismiem

Vispārējais mērķis ir stiprināt starptautiskas un reģionālas sistēmas cilvēktiesību, taisnīguma, tiesiskuma un demokrātijas veicināšanai un aizsardzībai saskaņā ar Savienības politikas prioritātēm.

Ar šo mērķi saistītās darbības ietvers pasākumus, kas paredzēti, lai atbalstītu vietējās pilsoniskās sabiedrības ieguldījumu ES cilvēktiesību dialogos (atbilstoši attiecīgajām ES pamatnostādnēm) un starptautisko un reģionālo cilvēktiesību un starptautisko krimināltiesību instrumentu un mehānismu, tostarp Starptautiskās Krimināltiesas, pilnveidošanu un īstenošanu. Īpaša uzmanība tiks pievērsta pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai minēto mehānismu veicināšanas un uzraudzības procesā.


Eiropas Komisijas deklarācija par stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu (1)

Pamatojoties uz LES 14. pantu, Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu pirms Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē, plānošanas un vajadzības gadījumā pēc sākotnējas apspriedes ar attiecīgajiem labuma guvējiem. Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu, norādot katrai valstij/reģionam paredzēto indikatīvo piešķīrumu un katras valsts/reģiona prioritātes, iespējamos rezultātus un pa prioritārajām ģeogrāfiskajām programmām iedalītus indikatīvos piešķīrumus, kā arī palīdzības izvēles iespējas (2). Eiropas Komisija iesniegs Eiropas Parlamentam attiecīgos pieejamos dokumentus par plānošanu ar norādītām tematiskām prioritātēm, iespējamiem rezultātiem, palīdzības izvēles iespējām (2) un finanšu piešķīrumiem tematiskajās programmās paredzētajām prioritātēm. Eiropas Komisija ņems vērā Eiropas Parlamenta pausto nostāju šajā jautājumā.

Šīs regulas spēkā esamības laikā Eiropas Komisija veidos stratēģisko dialogu ar Eiropas Parlamentu, sagatavojot vidusposma pārskatu un pirms jebkādas būtiskas plānošanas dokumentu pārskatīšanas.

Pēc Eiropas Parlamenta uzaicinājuma Eiropas Komisija skaidros, kur Eiropas Parlamenta apsvērumi plānošanas dokumentos ir ņemti vērā, un visus citus ieteikumus saistībā ar stratēģisko dialogu.


(1)  Eiropas Komisija būs pārstāvēta atbildīgā komisāra līmenī.

(2)  Vajadzības gadījumā.


Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgā deklarācija par vēlēšanu novērošanas misijām

Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija uzsver nozīmīgo Eiropas Savienības vēlēšanu novērošanas misiju (EU EOMs) ieguldījumu Savienības ārējo attiecību politikā, atbalstot demokrātiju partnervalstīs. ES vēlēšanu novērošanas misijas palīdz uzlabot vēlēšanu procesu pārredzamību un uzticēšanos tiem un sniedz izsvērtus vēlēšanu izvērtējumus, kā arī ieteikumus to turpmākai uzlabošanai saistībā ar ES sadarbību un politisko dialogu ar partnervalstīm. Šajā saistībā Eiropas Parlaments, Eiropas Savienības Padome un Eiropas Komisija vienojas, ka līdz 25 % no budžeta periodā no 2014. līdz 2020. gadam saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē, būtu jāatvēl ES vēlēšanu novērošanas misiju finansēšanai – atkarībā no ikgadējām vēlēšanu prioritātēm.


15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/95


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 236/2014

(2014. gada 11. marts),

ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, lai īstenotu Savienības instrumentus ārējās darbības finansēšanai

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 209. panta 1. punktu un 212. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienībai būtu jāpieņem kopīgi noteikumi un procedūras, lai ieviestu visaptverošu tādu instrumentu ārējās darbības finansēšanai kopumu, kuri attiecas uz daudzām ar šādu darbību saistītām politikas jomām. Minētie instrumenti ārējās darbības finansēšanai laikposmā no 2014. Līdz 2020. gadam ir šādi: Attīstības sadarbības instruments (ASI), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 233/2014 (3), Eiropas instruments demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 235/2014 (4), Eiropas kaimiņattiecību instruments (EKI), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 232/2014 (5), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments, kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 230/2014 (6), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II), kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 231/2014 (7) un Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm, kā tas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 234/2014 (8) (turpmāk kopā “instrumenti” un atsevišķi “instruments”).

(2)

Kopīgajiem noteikumiem un procedūrām būtu jāatbilst Savienības vispārējam budžetam piemērojamiem finanšu noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (9), tostarp attiecīgajiem Komisijas pieņemtajiem noteikumiem (10), ar ko īsteno minēto regulu.

(3)

Instrumentos kopumā paredzēts, ka, darbībām, ko paredzēts finansēt, pamatojoties uz šiem instrumentiem, vajadzētu būt tādu daudzgadu indikatīvu programmu priekšmetam, ar kurām nosaka sistēmu, kuras satvarā būtu jāpieņem finansēšanas lēmumi saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un procedūrām, kas paredzētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 182/2011 (11).

(4)

Finansēšanas lēmumi būtu jāsagatavo gada vai daudzgadu rīcības programmu veidā vai kā atsevišķi pasākumi, ja tos pieņem pēc daudzgadu indikatīvajā programmā paredzētajiem plāniem, vai kā īpaši pasākumi neparedzētu, bet pienācīgi pamatotu vajadzību vai apstākļu gadījumā, vai kā atbalsta pasākumi. Atbalsta pasākumus var pieņemt vai nu kā daļu no gada vai daudzgadu rīcības programmas, vai ārpus indikatīvo plānošanas dokumentu darbības jomas.

(5)

Finansēšanas lēmumu pielikumos būtu jāiekļauj katras darbības apraksts, norādot tās mērķus, galvenos pasākumus, iecerētos rezultātus, īstenošanas metodes, budžetu un provizorisku grafiku, jebkādus saistītus atbalsta pasākumus un darbības rezultātu pārraudzības pasākumus, un tie būtu jāapstiprina atbilstīgi Regulā (ES) Nr. 182/2011 noteiktajām procedūrām.

(6)

Ņemot vērā šo īstenošanas aktu politikas plānošanas vai finanšu izpildes raksturu, jo īpaši to ietekmi uz budžetu, to pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra, izņemot atsevišķos un īpašos pasākumus ar iepriekš noteiktiem sliekšņiem. Tomēr pienācīgi pamatotos gadījumos saistībā ar vajadzību pēc ātras Savienības reakcijas nenovēršami steidzamu iemeslu dēļ Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti. Par to būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES) Nr. 182/2011 noteikumiem.

(7)

Attiecībā uz instrumentu īstenošanu, ja darbības pārvaldība ir uzticēta finanšu starpniekam, Komisijas lēmumā būtu īpaši jāietver noteikumi par riska dalīšanu, pārskatāmību, atlīdzību par īstenošanu atbildīgajiem starpniekiem, līdzekļu, iespējamās peļņas izmantošanu un atkārtotu izmantošanu, un ziņošanas pienākumiem un kontroles mehānismiem, ņemot vērā attiecīgos Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumus.

(8)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar Savienības ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot saskaņā ar instrumentiem izveidotās programmas, un attiecīgos gadījumos izmantojot finanšu instrumentus, kuriem ir sviras efekts.

(9)

Ievērojot Līguma par Eiropas Savienību (LES) 21. pantu, Savienības starptautiskajā arēnā veiktās darbības virzītājspēkam ir jābūt principiem, kuri ir iedvesmojuši tās izveidi, attīstību un paplašināšanos, un kurus tā tiecas veicināt visā pasaulē, proti, demokrātijai, tiesiskumam, universālu un nedalāmu cilvēktiesību un pamatbrīvību principam, cilvēka cieņas neaizskaramībai, vienlīdzības principam un solidaritātei, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijas Statūtu un starptautisko tiesību principu ievērošanai.

(10)

Saskaņā ar apņemšanos, ko Savienība pauda trešajā un ceturtajā Augsta līmeņa forumā par palīdzības efektivitāti (2008. gadā Akrā un 2011. gadā Busanā), un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas (“ESAO–APK”) ieteikumu par oficiālās attīstības palīdzības (OAP) atsaistīšanu vismazāk attīstītajām valstīm un lielu parādu apgrūtinātām nabadzīgām valstīm, Komisijai, cik vien iespējams, būtu jāatsaista Savienības sniegtais atbalsts, tostarp attiecībā uz inovatīviem finansēšanas mehānismiem, un jāveicina partnervalstu vienību dalība iepirkuma procedūrās.

(11)

Lai nodrošinātu Savienības sniegtās palīdzības redzamību saņēmējvalstu iedzīvotāju un Savienības iedzīvotāju vidū, attiecīgos gadījumos ar atbilstīgiem līdzekļiem būtu jāizvērš mērķtiecīga saziņa un informēšana.

(12)

Ar Savienības ārējām darbībām, ko veic saskaņā ar instrumentiem, būtu jāpanāk skaidri rezultāti (gan iznākumu un rezultātu, gan ietekmes ziņā) valstīs, kas ir Savienības ārējās finanšu palīdzības saņēmējas. Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Savienības ārējās darbības rezultāti un konkrēta instrumenta efektivitāte būtu jāpārrauga un jāizvērtē, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem, kas ir pielāgoti attiecīgā instrumenta specifikai un mērķiem.

(13)

Visā izdevumu ciklā būtu jāaizsargā Savienības finansiālās intereses ar samērīgiem pasākumiem, ietverot pasākumus pārkāpumu novēršanai, konstatēšanai un izmeklēšanai, kā arī zaudēto, nepareizi izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanai un – attiecīgā gadījumā – sankcijas. Minētie pasākumi būtu jāveic saskaņā ar piemērojamajiem nolīgumiem, kas noslēgti ar starptautiskām organizācijām un trešām valstīm.

(14)

Būtu jānosaka regulējums attiecībā uz finansēšanas metodēm, Savienības finanšu interešu aizsardzību, noteikumiem par valstspiederību un izcelsmi, darbību izvērtēšanu, ziņošanu un pārskatīšanu, un instrumentu izvērtēšanu.

(15)

Neskarot sadarbības mehānismus, kas atbilstīgi LES 11. pantam ir izveidoti ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām visos līmeņos, saņēmējvalstu ieinteresētām personām, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm ir būtiska loma attiecībā uz Savienības ārpolitiku. Ir svarīgi ar tām pienācīgi apspriesties īstenošanas procesā, jo īpaši saskaņā ar šo regulu veikto pasākumu sagatavošanā, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā, lai nodrošinātu, ka tām ir jēgpilna loma šajā procesā, un pienācīgi ņemt vērā to īpatnības.

(16)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, 209. panta 3. punktu un 212. pantu un atbilstīgi noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Investīciju bankas (EIB) statūtos un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumā Nr. 1080/2011 (12), EIB veicina to pasākumu īstenošanu, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības mērķus attīstības politikas un citās ārpolitikas jomās, un EIB iesaistās, papildinot Savienības instrumentus ārējai darbībai. Būtu jāizmanto iespējas apvienot EIB finansējumu ar Savienības budžeta resursiem. Attiecīgos gadījumos ar EIB apspriežas Savienības plānošanas procesā.

(17)

Starptautiskas organizācijas un attīstības aģentūras bieži sadarbojas ar bezpeļņas organizācijām kā īstenošanas partneriem un pienācīgi pamatotos gadījumos var tām uzticēt budžeta izpildes uzdevumus. Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta, šajā regulā būtu jāparedz noteikums, kas ļauj šādus uzdevumus uzticēt bezpeļņas organizācijām ar tādiem pašiem nosacījumiem, ko piemēro Komisijai.

(18)

Lai stiprinātu partnervalstu atbildību par saviem attīstības procesiem un ārējās palīdzības ilgtspēju, un saskaņā ar starptautiskās palīdzības efektivitātes saistībām, ko uzņēmusies Savienība un partnervalstis, attiecīgos gadījumos un ņemot vērā attiecīgās darbības būtību, Savienībai būtu jāveicina pašas partnervalsts iestāžu, sistēmu un procedūru izmantošana.

(19)

Saskaņā ar Eiropas Konsensu attīstības jomā un starptautisko palīdzības efektivitātes programmu un kā uzsvērts Eiropas Parlamenta 2011. gada 5. jūlija Rezolūcijā par jaunattīstības valstīm sniegtā ES budžeta atbalsta nākotni, Komisijas 2011. gada 13. oktobra paziņojumā “ES attīstības politikas ietekmes palielināšana: Pārmaiņu programma” un Padomes 2012. gada 14. maija secinājumos “Turpmākā pieeja saistībā ar ES budžeta atbalstu trešām valstīm”, budžeta atbalsts efektīvi jāizmanto, lai veicinātu nabadzības mazināšanu un valstu sistēmu izmantošanu, darītu palīdzību paredzamāku un stiprinātu partnervalstu atbildību par attīstības politiku un reformām. Paredzēto budžeta daļu izmaksāšanai vajadzētu būt atkarīgai no tā, vai ir panākts progress to mērķu sasniegšanā, par kuriem ar attiecīgajām partnervalstīm ir panākta vienošanās. Savienība atbalsta parlamentāras kontroles, revīzijas spēju, pārskatāmības un publiskas piekļuves informācijai pilnveidošanu valstīs, kuras saņem minētā veida Savienības finansiālo palīdzību.

(20)

Uz demokrātijas principu veicināšanu un demokratizācijas stiprināšanu vērstas Savienības darbības var īstenot, inter alia, atbalstot pilsoniskās sabiedrības organizācijas un neatkarīgas iestādes, kas darbojas šajā jomā, piemēram, Eiropas Demokrātijas fondu.

(21)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķus nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet minētās rīcības mēroga un iedarbības dēļ šos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(22)

Ir lietderīgi šīs regulas piemērošanas laikposmu saskaņot ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (13). Tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

ĪSTENOŠANA

1. pants

Priekšmets un mērķi

1.   Šajā regulā ir paredzēti noteikumi un nosacījumi Savienības finanšu palīdzības sniegšanai darbībām, tostarp rīcības programmām, un citiem pasākumiem, saskaņā ar šādiem instrumentiem ārējās darbības finansēšanai laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam: Attīstības sadarbības instruments (ASI), Eiropas instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām (EIDC), Eiropas Kaimiņattiecību instruments (EKI), Stabilitātes un miera veicināšanas instruments (SMI), Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA II) un Partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm (turpmāk kopā “instrumenti” un atsevišķi “instruments”).

Šajā regulā termins “valstis” attiecīgā gadījumā ietver teritorijas un reģionus.

2.   Šo regulu nepiemēro tādu darbību īstenošanai, ar ko finansē programmu “Erasmus+” saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 233/2014, Regulu (ES) Nr. 232/2014, Regulu (ES) Nr. 231/2014, un Regulu (ES) Nr. 234/2014. Minētās darbības īsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1288/2013, (14), pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, kas minēti piemērojamajā instrumentā, vienlaikus nodrošinot atbilstību minētajām regulām.

3.   Komisija nodrošina, lai darbības tiktu veiktas atbilstīgi piemērojamā instrumenta mērķiem un ievērojot efektīvu Savienības finanšu interešu aizsardzību. Savienības finanšu palīdzība, ko sniedz, pamatojoties uz instrumentiem, ir saskaņā ar Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajiem noteikumiem un procedūrām, kuri nodrošina tiesisko un finansiālo pamatregulējumu to īstenošanai.

4.   Piemērojot šo regulu, Komisija izmanto visefektīvākās un iedarbīgākās īstenošanas metodes. Ja tas ir iespējams un ir lietderīgi, ņemot vērā darbības būtību, Komisija atbalsta arī visvienkāršāko procedūru izmantošanu.

5.   Ņemot vērā 4. punktu, Komisija, piemērojot šo regulu, dod priekšroku partnervalstu sistēmu izmantošanai, kad vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, ņemot vērā attiecīgās darbības būtību.

6.   Savienība cenšas veicināt, attīstīt un nostiprināt demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanas principus, kas ir tās pamatā, attiecīgos gadījumos balstoties uz dialogu un sadarbību ar partnervalstīm un reģioniem. Savienība minētos principus integrē instrumentu īstenošanā.

2. pants

Rīcības programmu, atsevišķu pasākumu un īpašu pasākumu pieņemšana

1.   Komisija attiecīgā gadījumā pieņem gada rīcības programmas, pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, kas minēti attiecīgajā instrumentā. Komisija var arī pieņemt daudzgadu rīcības programmas saskaņā ar 6. panta 3. punktu.

Rīcības programmās katrai darbībai nosaka mērķus, ko tiecas sasniegt, iecerētos rezultātus un galvenos pasākumus, īstenošanas metodes, budžetu un indikatīvu grafiku, jebkādus saistītus atbalsta pasākumus un darbības rezultātu pārraudzības pasākumus.

Vajadzības gadījumā darbību var pieņemt kā atsevišķu pasākumu pirms vai pēc gada vai daudzgadu rīcības programmas pieņemšanas.

Neparedzētos un pienācīgi pamatotos gadījumos vai apstākļos, kad finansēšana nav iespējama no piemērotākiem avotiem, Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav paredzēti indikatīvās plānošanas dokumentos, tostarp pasākumus, lai atvieglotu pāreju no ārkārtas palīdzības uz ilgtermiņa attīstības darbībām, vai pasākumus nolūkā labāk sagatavot cilvēkus atkārtotu krīžu pārvarēšanai.

2.   Šā panta 1. punktā noteiktās rīcības programmas, atsevišķos pasākumus un īpašos pasākumus pieņem saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Šā panta 2. punktā minētā procedūra nav jāpiemēro:

a)

atsevišķiem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 5 miljoniem;

b)

īpašiem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 10 miljoniem;

c)

tehniskiem grozījumiem rīcības programmās, atsevišķos pasākumos un īpašos pasākumos. Tehniski grozījumi ir pielāgojumi, piemēram:

i)

īstenošanas laikposma pagarināšana,

ii)

līdzekļu pārdale starp gada vai daudzgadu rīcības programmā ietvertajām darbībām, vai

iii)

budžeta palielināšana vai samazināšana gada vai daudzgadu rīcības programmām, atsevišķiem vai īpašiem pasākumiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta un nepārsniedzot EUR 10 miljonus,

ar noteikumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē attiecīgā pasākuma mērķus.

Par pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi šim punktam, mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 16. pantā.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktu attiecībā uz rīcības programmām un atsevišķiem pasākumiem nepiemēro EKI pārrobežu sadarbībai.

5.   Pienācīgi pamatotu, neatliekamu steidzamības iemeslu dēļ, piemēram, krīzes gadījumā vai demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību vai pamatbrīvību tieša apdraudējuma gadījumā Komisija drīkst pieņemt atsevišķus vai īpašus pasākumus vai grozījumus esošajās rīcības programmās un pasākumos atbilstīgi procedūrai, kas minēta 16. panta 4. punktā.

6.   Projekta līmenī veic piemērotu vides pētījumu, tostarp par klimata pārmaiņām un ietekmi uz bioloģisko daudzveidību, saskaņā ar piemērojamiem Savienības leģislatīvajiem aktiem, tostarp Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2011/92/ES (15) un Padomes Direktīvu 85/337/EEK (16), ietverot attiecīgos gadījumos ietekmes uz vidi novērtējumu (EIA) vides ziņā jutīgiem projektiem, jo īpaši svarīgiem jauniem infrastruktūras objektiem. Ja nepieciešams, nozaru programmu īstenošanā izmanto stratēģiskos ietekmes uz vidi novērtējumus. Nodrošina ieinteresēto personu iesaistīšanos vides novērtējumos un šādu novērtējumu rezultātu publisku pieejamību.

7.   Izstrādājot un īstenojot programmas un projektus, pienācīgi ņem vērā kritērijus attiecībā uz pieejamības nodrošināšanu personām ar invaliditāti.

3. pants

Atbalsta pasākumi

1.   Savienības finansējums var segt izdevumus, kuri paredzēti instrumentu īstenošanai un to mērķu sasniegšanai, tostarp attiecībā uz administratīvo atbalstu, kas saistīts ar īstenošanai nepastarpināti vajadzīgajiem sagatavošanas, pārbaudes, pārraudzības, revīzijas un novērtēšanas pasākumiem, kā arī izdevumus, kuri Savienības delegācijām rodas, nodrošinot administratīvo atbalstu, kas vajadzīgs saskaņā ar instrumentiem finansēto darbību pārvaldībai.

2.   Ja a), b) un c) apakšpunktā minētās darbības ir saistītas ar tā piemērojamā instrumenta vispārējiem mērķiem, ko īsteno ar pasākumiem, Savienības finansējums var segt:

a)

pētījumus, sanāksmes, informāciju, izpratnes veidošanu, apmācību, gūtās pieredzes un paraugprakses sagatavošanu un apmaiņu ar to, publicēšanas pasākumus un citus administratīvās vai tehniskās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi pasākumu pārvaldībai;

b)

pētniecības darbības un pētījumus par attiecīgajiem jautājumiem un to izplatīšanu;

c)

izdevumus saistībā ar informācijas un saziņas darbību nodrošināšanu, tostarp saziņas stratēģiju izstrādi un korporatīvo saziņu par Savienības politiskajām prioritātēm.

3.   Atbalsta pasākumus var finansēt ārpus indikatīvās plānošanas dokumentu darbības jomas. Attiecīgos gadījumos Komisija pieņem atbalsta pasākumus saskaņā ar 16. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru.

Pārbaudes procedūru nepiemēro tādu atbalsta pasākumu pieņemšanai, kuriem paredzētā Savienības finanšu palīdzība nepārsniedz EUR 10 miljonus.

Par atbalsta pasākumiem, kuriem paredzētā Savienības finanšu palīdzība nepārsniedz EUR 10 miljonus, mēneša laikā pēc to pieņemšanas paziņo Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ar attiecīgās komitejas starpniecību, kura minēta 16. pantā.

II SADAĻA

NOTEIKUMI PAR FINANSĒŠANAS METODĒM

4. pants

Vispārīgi finansēšanas noteikumi

1.   Savienības finanšu palīdzību var sniegt, izmantojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētos finansēšanas veidus, un jo īpaši:

a)

dotācijas,

b)

iepirkuma līgumus par pakalpojumiem, piegādēm vai būvdarbiem,

c)

vispārēju vai nozaru budžeta atbalstu,

d)

iemaksas Komisijas izveidotajos ieguldījumu fondos saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 187. pantu;

e)

finanšu instrumentus, piemēram, aizdevumus, garantijas, pašu kapitālu vai kvazikapitālu, ieguldījumus vai līdzdalību, kā arī riska dalīšanas instrumentus, pēc iespējas EIB vadībā saskaņā ar tās ārējām pilnvarām saskaņā ar Lēmumu Nr 1080/2011/ES, daudzpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas vadībā, vai divpusējas Eiropas finanšu iestādes, piemēram, divpusēju attīstības banku vadībā, ja iespējams, apvienojumā ar papildu dotācijām no citiem avotiem.

2.   Vispārējais vai nozaru budžeta atbalsts, kā minēts 1. punkta c) apakšpunktā, balstās uz savstarpēju pārskatatbildību un kopīgu apņēmību ievērot universālas vērtības, un tā mērķis ir stiprināt līgumiskas partnerības starp Savienību un partnervalstīm, lai sekmētu demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu, atbalstītu noturīgu un ietverošu ekonomisku izaugsmi un izskaustu nabadzību.

Jebkādu lēmumu sniegt pirmās daļas c) apakšpunktā minēto vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu pieņem, pamatojoties uz budžeta atbalsta politiku, par ko Savienība ir panākusi vienošanos, skaidriem atbilstības kritērijiem un rūpīgi izvērtējot riskus un ieguvumus.

Viens no galvenajiem minētā lēmuma noteicošajiem faktoriem ir izvērtējums par partnervalstu apņēmību, iepriekšējo rīcību un panākumiem attiecībā uz demokrātiju, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu diferencē tā, lai tas labāk atbilstu partnervalsts politiskajiem, ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem, ņemot vērā nestabilitātes situācijas.

Sniedzot vispārējo vai nozaru budžeta atbalstu saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 186. pantu, Komisija skaidri definē un pārrauga tā nosacījumus un atbalsta parlamentārās un revīzijas kontroles spēju pilnveidošanu un sekmē pārredzamību un publisku piekļuvi informācijai. Pirmās daļas c) apakšpunktā minētā vispārējo vai nozaru budžeta atbalsta izmaksāšana ir atkarīga no tā, vai ir gūti pietiekami panākumi, lai sasniegtu mērķus, par kuriem ir vienošanās ar attiecīgo partnervalsti.

3.   Jebkura vienība, kura ir pilnvarota īstenot finanšu instrumentus, kā minēts 1. punkta e) apakšpunktā, atbilst Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 prasībām un izpilda attiecīgos Savienības mērķus, standartus un politiku, kā arī paraugpraksi attiecībā uz Savienības līdzekļu izmantošanu un pārskatu sniegšanu par tiem.

Minētos finanšu instrumentus īstenošanas un pārskatu sniegšanas nolūkos var sagrupēt daļās.

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 Savienības finanšu palīdzību var sniegt arī ar iemaksām starptautiskos, reģionālos vai valsts fondos, piemēram, fondos, ko izveidojušas vai pārvalda EIB, dalībvalstis, partnervalstis un reģioni vai starptautiskas organizācijas, lai piesaistītu kopēju finansējumu no vairākiem līdzekļu piešķīrējiem, vai fondos, kurus izveidojis viens vai vairāki līdzekļu piešķīrēji nolūkā kopīgi īstenot projektus.

4.   Attiecīgā gadījumā būtu jāsekmē tas, ka Savienības finanšu iestādes, pamatojoties uz savstarpējību, piekļūst citu organizāciju izveidotiem finanšu instrumentiem.

5.   Sniedzot Savienības finanšu palīdzību, kā minēts 1. punktā, Komisija attiecīgā gadījumā veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Savienības finanšu atbalsta redzamību. Tie ietver pasākumus, ar ko Savienības līdzekļu saņēmējiem uzliek par pienākumu pildīt redzamības prasības, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos. Komisija ir atbildīga par to, lai tiktu uzraudzīts, vai saņēmēji izpilda minētās prasības.

6.   Visus kāda finanšu instrumenta radītus ieņēmumus piešķir atbilstošajam instrumentam kā iekšējos piešķirtos ieņēmumus. Reizi piecos gados Komisija izvērtē pastāvošo finanšu instrumentu ieguldījumu Savienības mērķu sasniegšanā un to efektivitāti.

7.   Savienības finanšu palīdzību īsteno Komisija, kā paredzēts Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012, tieši Komisijas struktūrvienības, Savienības delegācijas un izpildaģentūras, īstenojot dalītu pārvaldību kopā ar dalībvalstīm, vai netieši, uzticot budžeta izpildes uzdevumu veikšanu Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 uzskaitītajām vienībām. Minētās vienības nodrošina saderību ar Savienības ārpolitiku, un tās var savukārt pilnvarot citas vienības veikt budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar nosacījumiem, kas ir līdzvērtīgi Komisijai piemērotajiem nosacījumiem.

Tās katru gadu izpilda Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā noteikto pienākumu. Revīzijas atzinumu vajadzības gadījumā iesniedz mēneša laikā pēc ziņojuma un pārvaldības deklarācijas, lai to varētu ņemt vērā Komisijas atzinumā par pārskatu ticamību.

Starptautiskās organizācijas, kas minētas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) punktā, un dalībvalstu struktūras, kas minētas minētās regulas 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta v) un vi) punktā un kurām Komisija ir uzticējusi izpildi, var arī budžeta izpildes uzdevumus uzticēt bezpeļņas organizācijām, kurām ir pietiekamas darbības un finansiālās spējas, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro Komisijai.

Vienības, kas izpilda Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punktā noteiktos kritērijus, uzskata par tādām, kas atbilst minētās regulas 139. pantā minētajiem atlases kritērijiem.

8.   Šā panta 1. punktā un 6. panta 1. punktā minētos finansēšanas veidus un šā panta 3. punktā aprakstītās īstenošanas metodes izvēlas, pamatojoties uz to spēju nodrošināt darbību īpašo mērķu sasniegšanu un panākt rezultātus, jo īpaši ņemot vērā pārbaužu izmaksas, administratīvo slogu un paredzamo neatbilstības risku. Attiecībā uz dotācijām tas ietver vienreizējo maksājumu, vienotu likmju un vienības standarta pašizmaksas izmantošanas izskatīšanu.

9.   Saskaņā ar instrumentiem finansētās darbības var īstenot, izmantojot paralēlo vai kopīgo līdzfinansējumu.

Paralēla līdzfinansējuma gadījumā darbību sadala vairākās skaidri nodalāmās daļās, katru no kurām finansē dažādi partneri, nodrošinot līdzfinansējumu tā, lai vienmēr varētu noteikt finansējuma lietojuma galamērķi.

Kopīgā līdzfinansējuma gadījumā kopējās darbības izmaksas sadala starp partneriem, kas nodrošina līdzfinansējumu, un līdzekļus apvieno kopējā fondā tā, ka vairs nav iespējams noteikt finansējuma avotu katrai atsevišķai darbībai, kuru veic kā projekta vai programmas daļu. Šādā gadījumā Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 35. pantā paredzētā ex-post publicitāte attiecībā uz dotāciju un iepirkumu līgumiem atbilst attiecīgo pilnvaroto vienību reglamentējošiem noteikumiem (ja tādi ir).

10.   Ja izmanto kādu no šā panta 1. punktā vai 6. panta 1. punktā minētajiem finansējuma veidiem, Savienības un tās partneru sadarbību inter alia var īstenot kā:

a)

trīspusējas vienošanās, ar kuru palīdzību Savienība ar trešām valstīm saskaņo palīdzības sniegšanu partnervalstij vai reģionam;

b)

administratīvās sadarbības pasākumus, piemēram, kā mērķsadarbību starp valsts institūcijām, vietējām iestādēm, valsts publiskajām struktūrām vai privāto tiesību subjektiem, kam nodoti dalībvalsts un partnervalsts vai reģiona sabiedrisko pakalpojumu uzdevumi, un kā sadarbības pasākumus, iesaistot publiskā sektora ekspertus, kurus nosūtījušas dalībvalstis un to reģionālās un vietējās iestādes;

c)

ieguldījumus izmaksās, kas vajadzīgas publiskā un privātā sektora partnerību izveidei un pārvaldībai;

d)

nozaru politikas atbalsta programmas, ar kuru palīdzību Savienība sniedz atbalstu partnervalsts nozares programmai;

e)

EKI un IPA II gadījumā – kā ieguldījumu valstu dalībai Savienības programmās un aģentūrās;

f)

procentu likmju subsīdijas;

g)

finansēšanu, izmantojot Savienības aģentūrām sniegtas dotācijas.

11.   Sadarbojoties ar ieinteresētām personām saņēmējvalstīs, Komisija, nosakot finansēšanas kārtību, ieguldījuma veidu, dotāciju piešķiršanas kārtību un to pārvaldības administratīvos noteikumus, ņem vērā to specifiku, tostarp vajadzības un kontekstu, lai sasniegtu un iespējami labi atbilstu visplašākajam iespējamam šādu ieinteresēto personu lokam. Mudina izmantot īpašus finansēšanas kārtības veidus atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, piemēram, partnerības nolīgumus, atļaujas piešķirt vairāklīmeņu dotācijas, tiešu piešķiršanu vai projektu konkursus, pamatojoties uz atbilstības kritērijiem, vai vienreizējus maksājumus.

12.   Īstenojot atbalstu pārejas procesam un reformām partnervalstīs, Savienība attiecīgos gadījumos izmanto un izplata dalībvalstu pieredzi un atziņas.

5. pants

Nodokļi, nodevas un maksājumi

Savienības palīdzība nerada īpašus nodokļus, nodevas vai maksājumus un neizraisa to iekasēšanu.

Attiecīgos gadījumos ar trešām valstīm apspriež atbilstīgus noteikumus, lai darbības, ar ko īsteno Savienības finanšu palīdzību, atbrīvotu no nodokļu, muitas nodevu un citu nodokļu maksājumu piemērošanas. Citos gadījumos šādi nodokļi, nodevas un maksājumi ir piemērojami atbilstīgi Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzētajiem noteikumiem.

6. pants

Īpaši finansēšanas noteikumi

1.   Papildus šīs regulas 4. panta 1. punktā minētajiem finansējuma veidiem Savienības finanšu palīdzību saskaņā ar turpmāk minētajiem instrumentiem var sniegt atbilstīgi Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012, izmantojot arī šādus finansējuma veidus:

a)

saskaņā ar ASI un EKI – parādu atvieglojumi saistībā ar parādu atvieglojumu programmām, par kurām ir starptautiska vienošanās;

b)

saskaņā ar ASI un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu – izņēmuma gadījumos nozaru vai vispārējās importa programmas, kas var būt:

i)

nozaru importa programmas natūrā,

ii)

nozaru importa programmas, ar ko sniedz palīdzību ārvalstu valūtā attiecīgo nozaru importa finansēšanai vai

iii)

vispārējas importa programmas, ar ko sniedz palīdzību ārvalstu valūtā, lai finansētu vispārēju importu, kurš attiecas uz plašu produktu klāstu;

c)

saskaņā ar EIDC tieši piešķirot:

i)

neliela apjoma dotācijas cilvēktiesību aizstāvjiem, lai finansētu steidzamus aizsardzības pasākumus, attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu;

ii)

dotācijas – attiecīgos gadījumos bez prasības par līdzfinansējumu – lai finansētu darbības vissarežģītākajos apstākļos vai situācijās, kuras minētas Regulā (ES) Nr. 235/2014 2. panta 4. punktā un kurās nebūtu lietderīgi publicēt uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Šādas dotācijas nepārsniedz EUR 1 000 000, to termiņš ir līdz 18 mēnešiem, un šo termiņu var pagarināt vēl par 12 mēnešiem tādu objektīvu un neparedzētu šķēršļu gadījumā, kas radušies darbību īstenošanā;

iii)

dotācijas ANO Augstā cilvēktiesību komisāra birojam, kā arī Eiropas Starpuniversitāšu cilvēktiesību un demokratizācijas centram, kas nodrošina Eiropas cilvēktiesību un demokratizācijas maģistra programmu un ES un ANO sadraudzības programmu, un ar to saistītajam universitāšu tīklam, kurš nodrošina pēcdiploma izglītību cilvēktiesību jomā, tostarp stipendijas studentiem un cilvēktiesību aizstāvjiem no trešām valstīm.

2.   Saskaņā ar EKI un IPA II Pārrobežu sadarbības programmas jo īpaši īsteno dalītā pārvaldībā ar dalībvalstīm vai netiešā pārvaldībā ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām. Sīki izstrādātus noteikumus paredz īstenošanas aktos, kurus pieņem uz Regulas (ES) Nr. 232/2014 un Regulas (ES) Nr. 231/2014 pamata.

3.   Komisija var pieņemt daudzgadu rīcības programmas:

a)

uz laiku līdz trim gadiem, ja darbības ir periodiskas;

b)

uz laiku līdz septiņiem gadiem saskaņā ar IPA II.

Ja uzņemas daudzgadu saistības, tajās ietver noteikumus, kuros norādīts, ka attiecībā uz tiem gadiem, kas nav sākotnējo saistību gads, saistības ir indikatīvas un ir atkarīgas no Savienības nākamajiem gada budžetiem.

4.   Darbībām saistībā ar EKI un IPA II, kas ilgst vairāk nekā vienu gadu, budžeta saistības var sadalīt pa vairākiem gadiem, paredzot ikgadējus maksājumus.

Šādos gadījumos, ja vien piemērojamos noteikumos nav paredzēts citādi, Komisija automātiski atceļ jebkuru programmas budžeta saistību daļu, kura līdz 31. decembrim piektajā gadā pēc attiecīgās budžeta saistības gada nav izmantota priekšfinansējumam vai starpposma maksājumu veikšanai vai attiecībā uz kuru pilnvarotā vienība nav iesniegusi nekādu apstiprinātu izdevumu deklarāciju vai maksājuma pieprasījumu.

5.   Noteikumus, ar kuriem reglamentē ar dalībvalstīm dalītā pārvaldībā īstenotu pārrobežu sadarbību saskaņā ar IPA II, saskaņo ar noteikumiem, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr.1303/2013 (17) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1299/2013 (18).

7. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic pienācīgus pasākumus, lai nodrošinātu to, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām prettiesiskām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas vai vajadzības gadījumā kompensāciju par tām, kā arī vajadzības gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas veikt revīziju, (vai starptautisku organizāciju gadījumā saskaņā ar nolīgumiem, kas ar tām noslēgti, – veikt pārbaudes) attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšuzņēmējiem, kas saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, ievērojot noteikumus un procedūras, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (19), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (20), nolūkā konstatēt, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar šo regulu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finanšu intereses.

4.   Neskarot šā panta 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un ar starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas, pārbaudes un apskates uz vietas atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām.

III SADAĻA

NOTEIKUMI PAR VALSTSPIEDERĪBU UN IZCELSMI ATTIECĪBĀ UZ PUBLISKĀ IEPIRKUMA LĪGUMU, DOTĀCIJU UN CITĀM PIEŠĶIRŠANAS PROCEDŪRĀM

8. pants

Kopīgi noteikumi

1.   Dalība procedūrās, ar ko piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības, un dotāciju vai citu līgumu piešķiršanas procedūrās, ko saskaņā ar šo regulu finansē trešo personu interesēs, ir atļauta visām fiziskām personām, kurām ir atbilstīgas valsts valstspiederība, vai juridiskām personām, kas faktiski veic uzņēmējdarbību atbilstīgā valstī, kā attiecībā uz piemērojamo instrumentu noteikts saskaņā ar šo sadaļu, un starptautiskām organizācijām.

Juridiskas personas var būt pilsoniskās sabiedrības organizācijas, piemēram, nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, sabiedriskas organizācijas un privātā sektora bezpeļņas aģentūras, institūcijas un organizācijas, kā arī to tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī.

2.   Tādu darbību gadījumā, kuras līdzfinansē kopā ar partneri vai citu līdzekļu piešķīrēju vai kuras ar dalībvalsti īsteno dalītā pārvaldībā, vai arī kuras tiek īstenotas, izmantojot Komisijas izveidotu ieguldījumu fondu, atbilstīgas ir arī valstis, kas ir atbilstīgas saskaņā ar minētā partnera, cita līdzekļu devēja vai dalībvalsts noteikumiem vai kas ir noteiktas ieguldījumu fonda dibināšanas aktā.

Tādu darbību gadījumā, ko īsteno ar kādas pilnvarotās struktūras starpniecību saskaņā ar netiešās pārvaldības kategorijām, kas uzskaitītas Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta ii) līdz viii) punktā, atbilstīgas ir arī tās valstis, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar attiecīgās struktūras noteikumiem.

3.   Gadījumā, kad darbības finansē ar vienu instrumentu un papildus tam – ar vēl kādu Savienības ārējās darbības instrumentu, tostarp Eiropas Attīstības fondu, valstis, kuras noteiktas jebkurā no minētajiem instrumentiem, uzskata par atbilstīgām minēto darbību mērķim.

Gadījumā, kad globālas, reģionālas vai pārrobežu darbības finansē ar vienu instrumentu, attiecīgās valstis, teritorijas un reģionus, uz kurām attiecas šī darbība, var uzskatīt par atbilstīgām šīs darbības mērķim.

4.   Visiem materiāliem, kas iegādāti saskaņā ar iepirkuma līgumu vai dotāciju nolīgumu, kuru finansē saskaņā ar šo regulu, izcelsme ir atbilstīgā valstī. Tomēr to izcelsme var būt jebkurā valstī, ja iegādājamais materiālu daudzums ir mazāks par robežvērtību, kas noteikta konkursa ar sarunu procedūru izmantošanai. Šajā regulā jēdziens “izcelsme” lietots saskaņā ar definējumu, kas dots Padomes Regulas (EEK) Nr. 2913/92 (21) 23. un 24. pantā un citos Savienības leģislatīvajos aktos, ar ko reglamentē nepreferenciālu izcelsmi.

5.   Šajā sadaļā izklāstītie noteikumi neattiecas uz atbilstīga uzņēmēja vai attiecīgos gadījumos – apakšuzņēmēja nodarbinātām fiziskām personām vai fiziskām personām, ar kurām tie ir noslēguši citu likumīgu līgumu, un saistībā ar šīm personām noteikumi nerada ierobežojumus attiecībā uz valstspiederību.

6.   Lai sekmētu vietējās spējas, tirgus un pirkumus, prioritāte tiek dota vietējiem un reģionāliem darbuzņēmējiem, ja Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 ir paredzēts līgumu piešķirt, pamatojoties uz atsevišķu konkursu. Visos citos gadījumos vietējo un reģionālo darbuzņēmēju līdzdalību veicina saskaņā ar attiecīgiem minētās regulas noteikumiem.

7.   Atbilstību, kā tā izklāstīta šajā sadaļā, var ierobežot attiecībā uz pieteikumu iesniedzēju valstspiederību, ģeogrāfisko atrašanās vietu vai to veidu, ja šādi ierobežojumi vajadzīgi darbības specifiskuma un mērķu dēļ un ja tie nepieciešami tās efektīvai īstenošanai. Šādus ierobežojumus jo īpaši var piemērot dalībai līgumu piešķiršanas procedūrās pārrobežu sadarbības pasākumu gadījumā.

8.   Fiziskas un juridiskas personas, kam piešķirtas līgumu slēgšanas tiesības, ievēro piemērojamos tiesību aktus vides jomā, tostarp daudzpusējos vides nolīgumus, kā arī starptautiski pieņemtās darba tiesību pamatnormas (22).

9. pants

Atbilstība saskaņā ar ASI, EKI un Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm

1.   Finansējumu saskaņā ar ASI, EKI un Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

a)

dalībvalstis, saņēmēji, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā, un Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējas puses;

b)

EKI gadījumā – partnervalstis, uz kurām attiecas EKI, un Krievijas Federācija, ja attiecīgo procedūru izmanto tādu daudzvalstu un pārrobežu sadarbības programmu kontekstā, kurās tās piedalās;

c)

ESAO–APK publicētajā OAP saņēmēju sarakstā (“OAP saņēmēju saraksts”) iekļautās jaunattīstības valstis un teritorijas, kas nav G20 valstu grupas locekles, un aizjūras zemes un teritorijas, uz kurām attiecas Padomes Lēmums 2001/822/EK (23);

d)

OAP saņēmēju sarakstā iekļautās jaunattīstības valstis, kas ir G20 valstu grupas locekles, un citas valstis un teritorijas, ja tās saņem atbalstu par darbībām, ko Savienība finansē saskaņā ar instrumentiem, uz kuriem attiecas šis pants;

e)

valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai. Savstarpēju piekļuvi uz ierobežotu laiku vismaz viena gada ilgumā var piešķirt, ja valsts ar vienlīdzīgiem noteikumiem atzīst par atbilstīgām vienības, kas ir no Savienības un no valstīm, kuras ir atbilstīgas saskaņā ar instrumentiem, uz kuriem attiecas šis pants. Komisija pieņem lēmumu par savstarpēju piekļuvi un tās ilgumu saskaņā ar 16. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru un pēc apspriešanās ar saņēmēju valsti vai attiecīgajām valstīm; un

f)

ESAO dalībvalstis, ja līgumus īsteno vismazāk attīstītajās valstīs vai lielu parādu apgrūtinātās nabadzīgās valstīs, kas iekļautas OAP saņēmēju sarakstā.

2.   Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes materiālus Komisija var pieņemt kā atbilstīgus, ja:

a)

valstīm ir tradicionāli ekonomiskie, tirdzniecības vai ģeogrāfiskie sakari ar kaimiņu saņēmējvalstīm vai

b)

ir steidzamība vai ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, kad atbilstības noteikumu piemērošana padarītu projekta, programmas vai darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

3.   Attiecībā uz darbībām, kas īstenotas dalītā pārvaldībā, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt kandidātus, pieteikumu iesniedzējus un pretendentus no neatbilstīgām valstīm, kā minēts šā panta 2. punktā, vai neatbilstīgas izcelsmes preces, kā minēts 8. panta 4. punktā.

10. pants

Atbilstība saskaņā ar IPA II

1.   Finansējumu saskaņā ar IPA II ir tiesīgi saņemt pretendenti, pieteikumu iesniedzēji un kandidāti no šādām valstīm:

a)

dalībvalstis, saņēmēji, kas uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 231/2014 I pielikumā, Eiropas Ekonomikas zonas nolīguma līgumslēdzējas puses un partnervalstis, uz kurām attiecas EKI, un

b)

valstis, kurām Komisija ir noteikusi savstarpēju piekļuvi ārējai palīdzībai atbilstīgi 9. panta 1. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem.

2.   Pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm vai neatbilstīgas izcelsmes preces Komisija var pieņemt kā atbilstīgus gadījumos, kas saistīti ar steidzamību vai ražojumi un pakalpojumi nav pieejami attiecīgo valstu tirgos, vai citos pienācīgi pamatotos gadījumos, ja atbilstības noteikumu piemērošana padarītu projekta, programmas vai darbības īstenošanu neiespējamu vai pārmērīgi to apgrūtinātu.

3.   Attiecībā uz darbībām, kas īstenotas dalītā pārvaldībā, attiecīgajai dalībvalstij, kurai Komisija ir deleģējusi īstenošanas uzdevumus, ir tiesības Komisijas vārdā kā atbilstīgus pieņemt pretendentus, pieteikumu iesniedzējus un kandidātus no neatbilstīgām valstīm, kā minēts šā panta 2. punktā, vai neatbilstīgas izcelsmes preces, kā minēts 8. panta 4. punktā.

11. pants

Atbilstība saskaņā ar EIDC un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu

1.   Neskarot 8. panta 7. punktā noteiktos ierobežojumus, kas saistīti ar darbības raksturu un mērķiem, saskaņā ar EIDC un Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu dalība procedūrās, ar ko piešķir iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības vai dotācijas, kā arī nolīgst ekspertus, ir pieejama bez ierobežojumiem.

2.   Saskaņā ar EIDC šādas struktūras un dalībnieki var pretendēt uz finansējumu saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu un 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu:

a)

pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp nevalstiskas bezpeļņas organizācijas un neatkarīgi politiskie fondi, sabiedriskas organizācijas un privātā sektora bezpeļņas aģentūras, iestādes un organizācijas, kā arī to tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

b)

publiskā sektora bezpeļņas organizācijas, iestādes un organizācijas, kā arī tīkli vietējā, valsts, reģionālā un starptautiskā līmenī;

c)

valsts, reģionālas un starptautiskas parlamentāras struktūras, kad tas vajadzīgs EIDC mērķu sasniegšanai un ierosināto pasākumu nav iespējams finansēt no cita instrumenta;

d)

starptautiskas un reģionālas starpvaldību organizācijas;

e)

fiziskas personas, vienības bez juridiskas personas statusa, kā arī pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos citas šajā pantā neminētas struktūras vai dalībnieki, kad tas ir vajadzīgs EIDC mērķu sasniegšanai.

12. pants

Darbību pārraudzība un novērtēšana

1.   Komisija regulāri pārrauga savas darbības un pārskata progresu, kas panākts ceļā uz gaidāmo rezultātu sasniegšanu, pievēršoties iznākumiem un izlaidei. Komisija arī novērtē savas nozaru politikas un darbību ietekmi un efektivitāti, kā arī plānošanas efektivitāti, attiecīgos gadījumos izmantojot neatkarīgus ārējus novērtējumus. Pienācīgi ņem vērā Eiropas Parlamenta vai Padomes priekšlikumus par neatkarīgu ārējo novērtējumu. Novērtējumi ir balstīti uz ESAO–APK paraugprakses principiem, lai pārliecinātos, vai ir sasniegti īpašie mērķi, attiecīgā gadījumā ņemot vērā dzimumu līdztiesību, un lai sagatavotu ieteikumus nolūkā uzlabot turpmākās darbības. Šos novērtējumus veic, pamatojoties uz iepriekšnoteiktiem, skaidriem, pārredzamiem un attiecīgos gadījumos konkrētai valstij paredzētiem un izmērāmiem rādītājiem.

2.   Komisija nosūta savus novērtējuma ziņojumus Eiropas Parlamentam, Padomei un dalībvalstīm ar attiecīgās 16. pantā minētās komitejas starpniecību. Minētajā komitejā pēc dalībvalstu lūguma var pārrunāt konkrētus novērtējumus. Rezultātus izmanto kā atgriezenisko saiti programmu izstrādē un resursu piešķiršanā.

3.   Saskaņā ar šo regulu sniegtās Savienības palīdzības novērtēšanas posmā Komisija atbilstīgā apjomā iesaista visas attiecīgās ieinteresētās personas, un attiecīgā gadījumā tā var mēģināt veikt kopīgus novērtējumus ar dalībvalstīm un attīstības partneriem.

4.   Ziņojumā, kas minēts 13. pantā, ietver galvenās atziņas, kas gūtas, un turpmākus pasākumus, kas veikti pēc ieteikumiem, kuri sniegti pēc iepriekšējos gados veiktiem novērtējumiem.

IV SADAĻA

CITI KOPĪGI NOTEIKUMI

13. pants

Gada ziņojums

1.   Komisija izskata panākumus, kas gūti, īstenojot Savienības ārējās finanšu palīdzības pasākumus, un, sākot ar 2015. gadu, reizi gadā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par katrā regulā izvirzīto mērķu sasniegšanu, izmantojot rādītājus, ar kuriem mēra gūtos rezultātus un attiecīgā instrumenta efektivitāti. Minēto ziņojumu iesniedz arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

2.   Gada ziņojumā ietver informāciju saistībā ar aizvadīto gadu – par finansētajiem pasākumiem, pārraudzības un novērtējuma rezultātiem, attiecīgo partneru iesaistīšanos un budžeta saistību un maksājumu apropriāciju izpildi, norādot sadalījumu pa valstīm, reģioniem un sadarbības jomām. Tajā novērtē Savienības finanšu palīdzības rezultātus, pēc iespējas plašāk izmantojot konkrētus un izmērāmus rādītājus attiecībā uz tās nozīmi instrumentu mērķu sasniegšanā. Attīstības sadarbības gadījumā, ja iespējams un ja tas ir atbilstīgi, ziņojumā arī novērtē to, kā tiek ievēroti palīdzības efektivitātes principi, tostarp attiecībā uz inovatīviem finanšu instrumentiem.

3.   Gada ziņojumā, ko sagatavo 2021. gadā, ietver konsolidētu informāciju no gada ziņojumiem attiecībā uz laikposmu no 2014.līdz 2020. gadam par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām ieguldījumu fondos, un norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

14. pants

Klimata politika un izdevumi saistībā ar bioloģisko daudzveidību

Ikgadēju aplēsi par kopējiem izdevumiem saistībā ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību veic, pamatojoties uz pieņemtajiem indikatīvās plānošanas dokumentiem. Instrumentu kontekstā piešķirtajam finansējumam piemēro ikgadēju izsekošanas sistēmu, kas ir balstīta uz ESAO metodiku (“Riodežaneiro politikas rādītāji”) (neizslēdzot precīzāku metodiku izmantošanu, ja tās ir pieejamas), kura integrēta esošajā Savienības programmu darbības rezultātu pārvaldības metodikā, lai 2. panta 1. punktā minēto rīcības programmu un atsevišķo un īpašo pasākumu līmenī kvantificētu ar darbībām klimata jomā un bioloģisko daudzveidību saistītos izdevumus, un to reģistrē novērtējumos un gada ziņojumos.

15. pants

Saņēmējvalstu ieinteresēto personu iesaistīšana

Ja vien tas ir iespējams un ir lietderīgi, Komisija nodrošina, lai īstenošanas procesā notiktu vai būtu notikusi pienācīga apspriešanās ar attiecīgām ieinteresētām personām saņēmējvalstīs, tostarp pilsoniskās sabiedrības organizācijām un vietējām iestādēm, un lai tām savlaicīgi tiktu nodrošināta piekļuve attiecīgai informācijai, tādējādi ļaujot tām būt nozīmīgiem šā procesa dalībniekiem.

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

16. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komitejas, kas ir izveidotas ar instrumentiem. Minētās komitejas ir komitejas Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 4. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komitejas atzinums ir jāsaņem rakstiskā procedūrā, šādu procedūru izbeidz bez rezultāta, ja atzinuma sniegšanai noteiktajā termiņā tā nolemj komitejas priekšsēdētājs vai ja to lūdz vienkāršs komitejas locekļu vairākums.

4.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.

Pieņemtais lēmums ir spēkā pieņemtā vai grozītā dokumenta, rīcības programmas vai pasākuma piemērošanas laikā.

5.   Komitejas darbā saistībā ar jautājumiem, kas attiecas uz EIB, kā novērotājs piedalās EIB pārstāvis.

17. pants

Instrumentu starpposma pārskatīšana un novērtēšana

1.   Vēlākais 2017. gada 31. decembrī Komisija iesniedz starpposma pārskatīšanas ziņojumu par katra instrumenta un šīs regulas īstenošanu. Tas aptver laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 30. jūnijam, un tajā, izmantojot gūto rezultātu un instrumentu efektivitātes mērījumu rādītājus, galveno uzmanību pievērš katra instrumenta mērķu sasniegšanai.

Ņemot vērā katra instrumenta mērķu sasniegšanu, minētajā ziņojumā papildus pievēršas katra instrumenta pievienotajai vērtībai, vienkāršošanas iespējām, iekšējai un ārējai saskaņotībai, tostarp instrumentu savstarpējai papildināmībai un sinerģijām, tam, vai visi mērķi joprojām ir aktuāli, un vai pasākumi dod ieguldījumu konsekventā Savienības ārējā darbībā un, attiecīgos gadījumos, Savienības prioritātēs gudrai, ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei. Tajā ņem vērā visus konstatējumus un secinājumus par instrumentu ilgtermiņa ietekmi. Tas satur arī informāciju par sviras efektu, kas panākts ar katra finanšu instrumenta līdzekļiem.

Ziņojumu sagatavo ar konkrētu mērķi uzlabot Savienības palīdzības īstenošanu. Tajā iekļauj informāciju attiecība uz lēmumiem par saskaņā ar instrumentiem īstenoto darbību veidu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu..

Ziņojumā iekļauj arī konsolidētu informāciju no attiecīgajiem ikgadējiem ziņojumiem par visu finansējumu, ko reglamentē ar šo regulu, tostarp ārējiem piešķirtiem ieņēmumiem un iemaksām ieguldījumu fondos, norādot izdevumu sadalījumu pa saņēmējvalstīm, finanšu instrumentu izmantojumu, saistībām un maksājumiem.

Galīgo novērtējuma ziņojumu par laikposmu no 2014. līdz 2020. gadam Komisija izstrādā, gatavojot starpposma pārskatīšanu par nākamo finansēšanas laikposmu.

2.   Starpposma pārskatīšanas ziņojumu, kas minēts 1. punkta pirmajā daļā, iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un vajadzības gadījumā to papildina ar leģislatīvu aktu priekšlikumiem, ar kuriem instrumentos un šajā regulā veic vajadzīgos grozījumus.

3.   Par pamatu tam, lai novērtētu, ciktāl ir īstenoti mērķi, izmanto 2014. gada 1. janvāra rādītāju vērtības.

4.   Komisija prasa partnervalstīm sniegt visus datus un informāciju, kas vajadzīgi atbilstīgi starptautiskām saistībām palīdzības efektivitātes jomā, lai ļautu pārraudzīt un novērtēt attiecīgos pasākumus.

5.   Instrumentu ilgtermiņa rezultātus un ietekmi un to rezultātu ilgtspējību novērtē saskaņā ar tajā laikā piemērojamiem pārraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas noteikumiem un procedūrām.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2014. gada 11. marts

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

Priekšsēdētājs

D. KOURKOULAS


(1)  OV C 391, 18.12.2012., 110. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. decembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2014. gada 11. marta lēmums.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā 2014.-2020. gadam (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 44 lappusi).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 235/2014 (2014. gada 11. marts),ar ko izveido finanšu instrumentu demokrātijai un cilvēktiesībām visā pasaulē (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 85 lappusi).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 27 lappusi).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 230/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Stabilitātes un miera veicināšanas instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lappusi).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA II) (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 11 lappusi).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 77 lappusi).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012.).

(10)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 298, 31.12.2012.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1080/2011/ES (2011. gada 25. oktobris), ar ko Eiropas Investīciju bankai piešķir ES garantiju zaudējumiem saistībā ar aizdevumiem un aizdevumu garantijām projektiem ārpus Savienības un ar ko atceļ Lēmumu Nr. 633/2009/EK (OV L 280, 27.10.2011., 1. lpp.).

(13)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (OV L 347, 20.12.2013., 884. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā “Erasmus+” un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK (OV L 347, 20.12.2013, 50. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2011/92/ES ( 2011. gada 13. decembris ) par seksuālas vardarbības pret bērniem, bērnu seksuālas izmantošanas un bērnu pornogrāfijas apkarošanu, un ar kuru aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2004/68/TI (OV L 335, 17.12.2011., 1. lpp.).

(16)  Padomes Direktīva 85/337/EEK (1985. gada 27. jūnijs) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 5.7.1985., 40. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 320.lpp).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299./2013 (2013. gada 17. decembris.) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar Eiropas teritoriālās sadarbības mērķi (OV L 347, 20.12.2013., 259.lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(20)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).

(21)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2913/92 (1992. gada 12. oktobris) par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (OV L 302, 19.12.1992., 1. lpp.).

(22)  Starptautiskās Darba organizācijas (SDO) darba tiesību pamatnormas, konvencijas par biedrošanās brīvību un koplīgumu slēgšanas sarunām, piespiedu un obligātā darba novēršanu, kā arī diskriminācijas novēršanu attiecībā uz nodarbinātību un profesijām un bērnu darbaspēka aizliegšanu.

(23)  Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu (“Lēmums par aizjūras asociāciju”) (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).


Eiropas Komisijas deklarācija par īstenošanas aktu izmantošanu, ar ko paredz īstenošanas kārtību dažiem noteikumiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts) par pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II)

Eiropas Komisija uzskata, ka pārrobežu sadarbības programmas īstenošanas noteikumu, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko paredz kopīgus noteikumus un procedūras, Savienības ārējās darbības instrumentu īstenošanai, un citu īpašu, sīkāk izstrādātu īstenošanas noteikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), mērķis ir papildināt pamataktu un tādējādi tiem vajadzētu būt deleģētiem aktiem, kas jāpieņem, pamatojoties uz LESD 290. pantu. Eiropas Komisija neiebildīs pret teksta pieņemšanu, par kuru vienojušies likumdevēji. Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka jautājumu par nošķīrumu starp LESD 290. un 291. pantu pašlaik izskata Eiropas Savienības Tiesa lietā par biocīdiem.


Eiropas Komisijas deklarācija par atmaksājumiem

Saskaņā ar pienākumiem, kas noteikti 21. panta 5. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu, Eiropas Komisijas budžeta projektā izveidos pozīciju, kurā kārtos iekšējos piešķirtos ieņēmumus un, ja iespējams, norādīs šādu ieņēmumu summu.

Budžeta lēmējinstitūciju katru gadu informēs par budžeta plānošanas procesā uzkrāto līdzekļu summu. Iekšējie piešķirtie ieņēmumi tiks iekļauti budžeta projektā tikai tādā gadījumā, ja to summa ir noteikta.


Eiropas Parlamenta paziņojums par palīdzības, kas piešķirta saskaņā ar finanšu instrumentiem, pārtraukšanu

Eiropas Parlaments atzīmē, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 233/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 232/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Eiropas kaimiņattiecību instrumentu, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 234/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Partnerības instrumentu sadarbībai ar trešām valstīm, un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 231/2014 (2014. gada 11. marts), ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (PPI II), tekstā nav rodama tieša norāde uz iespēju palīdzību pārtraukt gadījumos, kad saņēmējvalsts neievēro attiecīgajā instrumentā noteiktos pamatprincipus un īpaši demokrātijas, tiesiskuma un cilvēktiesību ievērošanas principus.

Eiropas Parlaments uzskata, ka jebkādas palīdzības pārtraukšana šo instrumentu ietvaros mainītu vispārējo finanšu shēmu, par kuru panākta vienošanās saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Eiropas Parlaments kā viens no likumdevējiem un viena no budžeta lēmējinstitūcijas iestādēm tādējādi var pilnībā izmantot savas prerogatīvas, ja šāds lēmums būtu jāpieņem.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

15.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 77/109


Padomes Regula (Euratom) Nr. 237/2014

(2013. gada 13. decembris),

ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 203. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu (1),

tā kā:

(1)

Instruments sadarbībai kodoldrošības jomā, kas izveidots ar Padomes Regulu (Euratom) Nr. 300/2007 (2), ir viens no instrumentiem, ar ko paredz tiešu atbalstu Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (“Kopiena”) ārpolitikai.

(2)

Savienība ir būtiska palīdzības sniedzēja trešām valstīm ekonomikas, finanšu, tehnikas, humānās palīdzības un makroekonomikas jomā. Šī regula veido daļu no sistēmas, kas izstrādāta sadarbības un palīdzības sniegšanas plānošanai, kuru nolūks ir atbalstīt augsta līmeņa kodoldrošību, pretradiācijas aizsardzību un iedarbīgu un efektīvu kodolmateriālu drošības pasākumu piemērošanu trešās valstīs.

(3)

Černobiļas avārija 1986. gadā apliecināja, cik svarīga ir kodoldrošība visā pasaulē. Avārija Fukušimā-Daiči 2011. gadā apstiprināja vajadzību turpināt centienus uzlabot kodoldrošību un sasniegt augstākos standartus. Lai radītu drošības apstākļus, kas nepieciešami, lai novērstu draudus sabiedrības dzīvībai un veselībai, Kopienai vajadzētu būt spējīgai atbalstīt kodoldrošību trešās valstīs.

(4)

Darbojoties kopā ar dalībvalstīm atbilstīgi kopējai politikai un stratēģijai, Savienības pašas rīcībā ir kritiskā masa, lai reaģētu uz globālām problēmām, un tai ir arī vislabākās iespējas saskaņot sadarbību ar trešām valstīm.

(5)

Ar Komisijas Lēmumu 1999/819/Euratom (3) Kopiena pievienojās 1994. gada Konvencijai par kodoldrošību. Ar Komisijas Lēmumu 2005/510/Euratom (4) Kopiena pievienojās arī Kopējai lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu drošas apsaimniekošanas konvencijai.

(6)

Lai uzturētu un veicinātu kodoldrošības un tās regulējuma nepārtrauktu uzlabošanu, Padome pieņēma Direktīvu 2009/71/Euratom (5) un Direktīvu 2011/70/Euratom (6). Šīs direktīvas, kā arī kodoldrošības un radioaktīvo atkritumu un lietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas augstie standarti, kas tiek īstenoti Kopienā, ir piemēri, kas jāizmanto, lai rosinātu trešās valstis pieņemt līdzvērtīgi augstus standartus.

(7)

Regulatīvas un cita veida sadarbības ar jaunietekmes ekonomikas valstīm veicināšana, kā arī Savienības pieeju, noteikumu, standartu un prakses veicināšana ir stratēģijas “Eiropa 2020” ārpolitikas mērķi.

(8)

Kopienas dalībvalstis ir Kodolieroču neizplatīšanas līguma un tā Papildu protokola parakstītājvalstis.

(9)

Kopiena saskaņā ar Līguma, ar ko izveido Eiropas Atomenerģijas kopienu (“Euratom līgums”), 10. nodaļu jau veido ciešu sadarbību ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru (SAEA) gan saistībā ar kodoldrošības pasākumiem (sekmējot Euratom līguma otrās sadaļas 7. nodaļā noteiktos mērķus), gan saistībā ar kodoldrošību.

(10)

Vairākas starptautiskas organizācijas un programmas, piemēram, SAEA, Organizācija sadarbībai un attīstībai ekonomikā un Kodolenerģijas aģentūra (OECD/NEA), Eiropas Rekonstrukcijas un Attīstības banka (ERAB) un Ziemeļu dimensijas vides partnerība (NDEP), īsteno mērķus, kas ir līdzīgi tiem, kas paredzēti šajā regulā.

(11)

Ir īpaši svarīgi, lai Kopiena turpinātu īstenot centienus, ar ko atbalsta efektīvu kodoldrošības pasākumu piemērošanu kodolmateriāliem trešās valstīs, balstoties uz saviem drošības pasākumiem Savienībā.

(12)

Piemērojot šo regulu, Komisijai, pirms tā izstrādā un pieņem stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvās programmas, būtu jāapspriežas ar Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu (ENSREG). Rīcības programmu pamatā vajadzētu būt konsultācijām – vajadzības gadījumā ar dalībvalstu regulatīvajām iestādēm – un dialogam ar partnervalstīm.

(13)

Pasākumi, ar kuriem atbalsta šīs regulas mērķu sasniegšanu, būtu arī jāatbalsta, izmantojot lielākas sinerģijas ar Euratom kodolpētniecības un mācību pamatprogrammu tiešajām un netiešajām darbībām.

(14)

Tiek uzskatīts, ka atbildību par iekārtas drošumu uzņemas operators un valsts, kuras jurisdikcijā iekārta atrodas.

(15)

Lai gan Savienības ārējās palīdzības finansēšanas vajadzības arvien palielinās, Savienības ekonomikas un budžeta situācija ierobežo šādai palīdzībai pieejamos līdzekļus. Tāpēc Komisijai būtu jāatrod vislietderīgākais pieejamo līdzekļu izlietojums, jo īpaši izmantojot finanšu instrumentus, kuriem ir sviras efekts. Šāds sviras efekts palielinās, ja tiek dota iespēja izmantot un atkārtoti izmantot ar minētajiem finanšu instrumentiem ieguldītos un radītos līdzekļus.

(16)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai.

(17)

Īstenošanas pilnvaras, kas saistītas ar to darbību plānošanu un finansēšanu, kuras atbalsta ar šo regulu, būtu jāīsteno saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 182/2011 (7), kura jāpiemēro šīs regulas vajadzībām, neatkarīgi no fakta, ka tajā nav atsauce uz Euratom līguma 106.a pantu. Ņemot vērā minēto īstenošanas aktu būtību, jo īpaši to politiskās orientācijas būtību vai finansiālo ietekmi, to pieņemšanā principā ir jāizmanto pārbaudes procedūra, kas paredzēta minētajā regulā, izņemot maza finanšu apjoma tehniskus īstenošanas pasākumus. Komisijai būtu jāpieņem nekavējoties piemērojami īstenošanas akti, ja attiecīgi pamatotos gadījumos saistībā ar kodolavāriju vai radiācijas avāriju (tostarp nejaušu apstarošanu) Kopienai ir ātri jāreaģē, lai mazinātu tās sekas, un ja tas nepieciešams nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ.

(18)

Šīs regulas īstenošanā attiecīgā gadījumā būtu jāpiemēro noteikumi un procedūras, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 236/2014 (8).

(19)

Savienībai un Kopienai aizvien ir vienota iestāžu sistēma. Tāpēc ir būtiski nodrošināt abu veikto ārējo darbību saskaņotību. Šā instrumenta plānošanā attiecīgā gadījumā jāiesaista Eiropas Ārējās darbības dienests saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/472/ES (9).

(20)

Savienībai būtu jācenšas maksimāli efektīvi izmantot pieejamos resursus, lai optimizētu tās ārējās darbības ietekmi. Tas būtu jāpanāk ar ārējās darbības instrumentu saskaņotību un papildināmību, kā arī, veidojot sinerģijas starp šo instrumentu, citiem ārējās darbības instrumentiem un citām Savienības politikas jomām. Turklāt tas būtu jādara, savstarpēji pastiprinot saskaņā ar šiem instrumentiem izveidotās programmas.

(21)

Ar šo regulu aizstāj Regulu (Euratom) Nr. 300/2007, kuras spēkā esība beidzas 2013. gada 31. decembrī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Vispārīgais mērķis

Savienība finansē pasākumus, ar ko atbalsta augsta kodoldrošības un pretradiācijas aizsardzības līmeņa veicināšanu un iedarbīgu un efektīvu drošības pasākumu piemērošanu kodolmateriāliem trešās valstīs saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un tās pielikumu.

2. pants

Konkrēti mērķi

Sadarbībai saskaņā ar šo regulu ir turpmāk izklāstītie mērķi.

1)

Efektīvas kodoldrošības kultūras veicināšana un augstāko kodoldrošības un pretradiācijas aizsardzības standartu īstenošana, kā arī kodoldrošības nepārtraukta uzlabošana.

2)

Lietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīga un droša apsaimniekošana (t. i., pārvadāšana, priekšapstrāde, apstrāde, pārstrāde, uzglabāšana un apglabāšana), bijušo kodolvietu un iekārtu ekspluatācijas pārtraukšana un to atveseļošana.

3)

Sistēmu un metodoloģiju izveide, lai kodolmateriāliem trešās valstīs piemērotu iedarbīgus un efektīvus drošības pasākumus.

3. pants

Konkrēti pasākumi

1.   Šīs regulas 2. panta 1. punktā paredzētos mērķus īsteno, konkrēti, ar šādiem pasākumiem:

a)

atbalsts regulatīvajām struktūrām, tehniskā atbalsta organizācijām;

b)

normatīvā regulējuma stiprināšana, jo īpaši attiecībā uz kodolspēkstaciju un citu kodoliekārtu pārbaudi un izvērtēšanu, licenzēšanu un uzraudzības pasākumiem;

c)

efektīva normatīvā regulējuma, procedūru un sistēmu veicināšana, lai nodrošinātu pietiekamu aizsardzību pret radioaktīvu materiālu jonizējošo starojumu, jo īpaši aizsardzību no augstas radioaktivitātes starojuma avotiem un to drošu apglabāšanu;

d)

efektīvu mehānismu izveidošana avāriju ar radioloģiskām sekām, tostarp nejaušas apstarošanas novēršanai, kā arī, ja tās rodas, šādu seku mazināšanai, piemēram, vides uzraudzība radioaktīvu vielu izplūdes gadījumā, seku mazināšanas un atveseļošanas pasākumu izstrāde un īstenošana un sadarbība ar valsts un starptautiskām organizācijām nejaušas apstarošanas gadījumā, un ārkārtas situāciju plānošanai, gatavībai un reaģēšanai, civilajai aizsardzībai un rehabilitācijas pasākumiem;

e)

atbalsts kodoliekārtu un kodolvietu drošības nodrošināšanai attiecībā uz praktiskiem aizsardzības pasākumiem, kas paredzēti, lai samazinātu pastāvošos radiācijas riskus attiecībā uz darba ņēmēju un sabiedrības veselību.

2.   Šīs regulas 2. panta 2. punktā paredzētos mērķus īsteno jo īpaši ar šādiem pasākumiem:

a)

atbalsts regulatīvajām struktūrām un tehniskā atbalsta organizācijām un normatīvā regulējuma stiprināšana, jo īpaši attiecībā uz izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu atbildīgu un drošu apsaimniekošanu;

b)

specifisku stratēģiju un sistēmu izstrāde un īstenošana, lai atbildīgi un droši apsaimniekotu izlietoto kodoldegvielu un radioaktīvos atkritumus;

c)

stratēģiju un sistēmu izstrāde un īstenošana pašreizējo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai, bijušo kodolvietu un ar urāna raktuvēm saistīto ieguves vietu atveseļošanai, kā arī jūrā nogremdēto radioaktīvo priekšmetu un materiālu atguvei un apsaimniekošanai.

3.   Regulas 2. panta 3. punktā minētais mērķis attieksies tikai uz tehniskiem aspektiem, kas nodrošina, ka rūdas, izejmateriāli un īpašie skaldmateriāli netiek novirzīti no to paredzētajiem lietojumiem, par kuriem paziņojuši īpašnieki; Šo mērķi īstenos jo īpaši ar šādiem pasākumiem:

a)

vajadzīgās normatīvās sistēmas, metodoloģijas, tehnoloģiju un paņēmienu ieviešana, ar kuriem īsteno kodoldrošības pasākumus, tostarp arī skaldmateriālu pienācīgu uzskaiti un kontroli valsts un operatoru līmenī;

b)

atbalsts infrastruktūrai un personāla apmācībai.

4.   Šā panta 1. un 2. punktā minētie pasākumi var ietvert darbības, ar kurām veicina starptautisko sadarbību, tostarp starptautisku konvenciju un līgumu īstenošanu un uzraudzību. Šajos pasākumos iekļauj arī būtisku aspektu attiecībā uz zināšanu nodošanu, piemēram, apmaiņu ar informāciju, spēju veidošanu un mācības kodoldrošības jomā, kā arī pētniecību, lai stiprinātu sasniegto rezultātu ilgtspējību. Minētos pasākumus īsteno, sadarbojoties ar Savienības dalībvalstu kompetentām iestādēm un/vai ar trešo valstu iestādēm, kodolregulatoriem un to tehniskā atbalsta organizācijām, un/vai attiecīgām starptautiskām organizācijām, jo īpaši ar SAEA. Konkrētos un pienācīgi pamatotos gadījumos pasākumus, kas attiecas uz 1. punkta b) un c) apakšpunktu, īsteno, sadarbojoties ar dalībvalstu operatoriem un/vai kompetentām organizācijām un trešo valstu kodoliekārtu, kas definētas Direktīvas 2009/71/Euratom 3. panta 1. punktā, un kodolvietu operatoriem.

4. pants

Atbilstība, saskaņotība un papildināmība

1.   Progresu virzībā uz 2. pantā noteikto konkrēto mērķu sasniegšanu attiecīgi vērtē, pamatojoties uz šādiem izpildes rādītājiem:

a)

to jautājumu skaits un svarīgums, kas apzināti, īstenojot sadarbību;

b)

lietotās kodoldegvielas, kodolatkritumu un ekspluatācijas pārtraukšanas stratēģiju izstrādes statuss, attiecīgais tiesiskais un normatīvais regulējums un projektu īstenošana;

c)

to jautājumu skaits un svarīgums, kuri apzināti attiecīgos ziņojumos par kodoldrošības pasākumiem.

Pirms projektu īstenošanas un, ņemot vērā katras darbības īpatnības, nosaka konkrētus rādītājus attiecībā uz darbības rezultātu uzraudzību, izvērtējumu un pārskatīšanu, kā minēts 7. panta 2. punktā.

2.   Komisija nodrošina, lai pieņemtie pasākumi būtu atbilstīgi Savienības vispārējām stratēģiskās politikas pamatnostādnēm attiecībā uz attiecīgo partnervalsti un jo īpaši minētās partnervalsts attīstības mērķiem un ekonomiskās sadarbības politikas virzieniem un programmām.

3.   Šajā regulā paredzētā sadarbība finanšu, ekonomikas un tehnikas jomā ir papildinājums tam, ko Savienība nodrošina saskaņā ar citiem instrumentiem.

II SADAĻA

PLĀNOŠANA UN PAREDZAMAIS FINANSĒJUMA SADALĪJUMS

5. pants

Stratēģijas dokuments

1.   Kopienas sadarbību saskaņā ar šo regulu īsteno, pamatojoties uz vispārēju daudzgadu stratēģijas dokumentu, kas attiecas uz instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā.

2.   Stratēģijas dokuments ir sadarbības vispārīgs pamats, un to izstrādā laikposmam līdz septiņiem gadiem. Ar to nosaka Kopienas stratēģiju sadarbībai saskaņā ar šo regulu, ņemot vērā attiecīgo valstu vajadzības, Kopienas prioritātes, starptautisko situāciju un attiecīgo trešo valstu darbības. Stratēģijas dokumentā norāda arī sadarbības papildu vērtību un to, kā izvairīties no dublēšanās ar citām programmām un iniciatīvām, jo īpaši tām, ko izstrādājušas starptautiskas organizācijas, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākie līdzekļu devēji.

3.   Stratēģijas dokumenta mērķis ir nodrošināt saskaņotu sadarbības sistēmu starp Kopienu un attiecīgajām trešām valstīm vai reģioniem atbilstīgi Kopienas vispārējam mērķim un darbības jomai, mērķiem, principiem un politikai.

4.   Stratēģijas dokumenta sagatavošanā piemēro palīdzības efektivitātes principus: valsts atbildību, partnerību, koordināciju, saskaņošanu, pielāgošanu saņēmējas valsts vai reģiona sistēmām, savstarpēju pārskatatbildību un virzību uz rezultātiem.

5.   Komisija apstiprina stratēģijas dokumentu saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisija, izmantojot šo pašu procedūru, pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina stratēģijas dokumentu termiņa vidusposmā vai tiklīdz rodas vajadzība.

6. pants

Daudzgadu indikatīvās programmas

1.   Daudzgadu indikatīvās programmas izstrādā, pamatojoties uz 5. pantā minēto stratēģijas dokumentu. Daudzgadu indikatīvās programmas ir paredzētas laikposmam no 2 līdz 4 gadiem.

2.   Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda finansēšanai izraudzītās prioritāšu jomas, konkrētos mērķus, gaidāmos rezultātus, izpildes rādītājus un indikatīvo finansējuma sadalījumu gan kopā, gan atsevišķi pa prioritāšu jomām, un tostarp saprātīgu nesadalīto līdzekļu rezervi; šo rezervi vajadzības gadījumā var norādīt apmēra robežās vai minimālās summas veidā. Daudzgadu indikatīvajās programmās nosaka pamatnostādnes, kā izvairīties no dublēšanās.

3.   Daudzgadu indikatīvās programmas ir balstītas uz partnervalstu vai reģiona(-u) lūgumu un dialogu ar partnervalstīm vai reģionu(-iem), kurā piedalās ieinteresētās personas, lai tādējādi nodrošinātu, ka attiecīgā valsts vai reģions uzņemas pietiekamu atbildību par procesu, un lai rosinātu atbalstu valsts attīstības stratēģijām. Lai sasniegtu papildināmību un izvairītos no dublēšanās, daudzgadu indikatīvajās programmās ņem vērā pašreizējo un plānoto starptautisko sadarbību, īpaši ar starptautiskām organizācijām, kurām ir līdzīgi mērķi, un lielākajiem līdzekļu devējiem 2. pantā noteiktajās jomās. Daudzgadu indikatīvajās programmās norāda arī sadarbības papildu vērtību.

4.   Komisija pieņem daudzgadu indikatīvās programmas saskaņā ar 11. panta 2. punktā paredzēto pārbaudes procedūru. Komisija, ievērojot šo pašu procedūru, pārskata un, ja nepieciešams, atjaunina minētās indikatīvās programmas, ņemot vērā 5. pantā minēto stratēģijas dokumentu pārskatīšanu.

III SADAĻA

ĪSTENOŠANA

7. pants

Gada rīcības programmas

1.   Gada rīcības programmas (turpmāk “rīcības programmas”) izstrādā, pamatojoties uz stratēģijas dokumentu un daudzgadu indikatīvām programmām, kas minētas attiecīgi 5. un 6. pantā. Rīcības programmas izstrādā attiecībā uz katru trešo valsti vai reģionu, un tajās iekļauj konkrētu informāciju par šajā regulā paredzētās sadarbības īstenošanu.

Izņēmuma gadījumos, jo īpaši tad, ja rīcības programma vēl nav pieņemta, Komisija, pamatojoties uz indikatīvās plānošanas dokumentiem, var pieņemt individuālus pasākumus atbilstīgi tiem pašiem noteikumiem un procedūrām, ko piemēro rīcības programmu gadījumā.

Neparedzētu un pienācīgi pamatotu vajadzību, apstākļu vai saistību gadījumā Komisija var pieņemt īpašus pasākumus, kas nav atrunāti indikatīvās plānošanas dokumentos.

2.   Rīcības programmās ir precizēti nospraustie mērķi, rīcības jomas, paredzētie pasākumi un projekti, gaidāmie rezultāti, pārvaldības procedūras, kā arī paredzētā finansējuma kopapjoms. Tajās iekļauj finansējamo darbību kopsavilkumu, norāda katrai darbībai piešķirto finansējumu, indikatīvu īstenošanas grafiku un vajadzības gadījumā specifiskus rādītājus saistībā ar uzraudzību, novērtēšanu un pārskatīšanu vai rezultātiem. Vajadzības gadījumā tajās iekļauj agrākajā sadarbībā gūtās pieredzes rezultātus.

3.   Komisija pieņem rīcības programmas, individuālus pasākumus un īpašus pasākumus saskaņā ar 11. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Komisija var pārskatīt un paplašināt rīcības programmas un pasākumus, ievērojot šo pašu procedūru.

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, 11. panta 2. punktā minēto procedūru neprasa attiecībā uz:

i)

individuāliem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 5 miljoniem,

ii)

īpašiem pasākumiem, kuriem Savienības finanšu palīdzība nav lielāka par EUR 5 miljoniem,

iii)

tehniskiem grozījumiem rīcības programmās, individuālos pasākumos un īpašos pasākumos.

Piemērojot šo punktu, “tehniski grozījumi” ir pielāgojumi, piemēram:

īstenošanas laikposma pagarināšana,

līdzekļu pārdalīšana starp darbībām gada rīcības programmās, individuāliem un īpašiem pasākumiem un projektiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta, bet nepārsniedzot EUR 5 miljonus, vai

budžeta palielināšana vai samazināšana gada rīcības programmām, individuāliem vai īpašiem pasākumiem par ne vairāk kā 20 % no sākotnējā budžeta un nepārsniedzot EUR 5 miljonus,

ar noteikumu, ka šādi grozījumi būtiski neietekmē sākotnējo pasākumu un rīcības programmu mērķus.

Par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo punktu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un 11. panta 1. punktā minētajai komitejai viena mēneša laikā pēc to pieņemšanas.

5.   Pienācīgi pamatotu, nenovēršamu un steidzamu iemeslu dēļ, kad Kopienai nepieciešams ātri reaģēt, lai mazinātu kodolavārijas vai radiācijas avārijas sekas, Komisija pieņem vai groza rīcības programmas vai pasākumus, izmantojot nekavējoties piemērojamus īstenošanas aktus saskaņā ar 11. panta 3. punktā minēto procedūru.

6.   Komisija var nolemt pievienoties jebkurai iniciatīvai, ko uzsākušas starptautiskas organizācijas un lielākie līdzekļu devēji, kam ir līdzīgi mērķi, ja minētā iniciatīva atbilst 1. pantā paredzētajam vispārējam mērķim. Atbilstīgo finansēšanas lēmumu pieņem saskaņā ar procedūru, kas minēta šā panta 2. un 3. punktā.

8. pants

Saskaņotība un papildināmība

Izstrādājot programmas vai tās pārskatot pēc Regulas (ES) Nr. 236/2014 17. pantā noteiktā starpposma ziņojuma publicēšanas, ņem vērā tajā izklāstītos rezultātus, atzinumus un secinājumus.

9. pants

Īstenošana

Šo regulu īsteno saskaņā ar 1. panta 3. punktu, 1. panta 4. punktu, 3., 4., 5., 7., 8., 9., 12. un 17. pantu Regulā (ES) Nr. 236/2014, ja vien šajā regulā nav noteikts citādi.

10. pants

Ziņojums

Komisija pārbauda panākumus, kas gūti, īstenojot saskaņā ar šo regulu veiktos pasākumus, un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadēju ziņojumu par šajā regulā minētās sadarbības īstenošanu. Ziņojumā norāda informāciju par iepriekšējā gadā finansētajiem pasākumiem, informāciju par uzraudzības un novērtēšanas rezultātiem, kā arī informāciju par budžeta saistībām un maksājumiem sadalījumā pa valstīm, reģioniem un sadarbības veidiem.

IV SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

11. pants

Komiteja

1.   Komisijai palīdz Sadarbības komiteja kodoldrošības jomā. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 8. pantu saistībā ar tās 5. pantu.