14.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/1

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 240/2014

(2014. gada 7. janvāris)

par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 5. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Šīs regulas mērķis ir nodrošināt Eiropas rīcības kodeksu, lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstu partnerības organizēšanu partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF), Eiropas Sociālais fonds (ESF), Kohēzijas fonds, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF). Šie fondi šobrīd darbojas saskaņā ar vienotu sistēmu un tiek saukti par “Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem” (turpmāk “ESI fondi”).

(2)

Sadarbība partnerībā ir sen iedibināts princips ESI fondu darbības īstenošanā. Partnerība nozīmē ciešu sadarbību starp publiskām iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, kā arī struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī visā programmas ciklā, kurā ietilpst sagatavošanas, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas posmi.

(3)	Izraudzītajiem partneriem būtu visatbilstošāk jāpārstāv attiecīgās ieinteresētās personas. Atlases procedūrām būtu jābūt pārredzamām un jāņem vērā dalībvalstu dažādais institucionālais un tiesiskais regulējums un to kompetences valsts un reģionu līmenī.

(4)

Par partneriem būtu jāizraugās publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un pilsonisko sabiedrību pārstāvošās organizācijas, tostarp vides jomas partneri, sabiedriskās un brīvprātīgās organizācijas, kuras var būtiski ietekmēt partnerības nolīgumu un programmu īstenošanu vai kuras var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā. Īpaša uzmanība jāpievērš arī to grupu iekļaušanai, kuras var ietekmēt programmas, bet kurām pašām ir grūti tās ietekmēt, jo īpaši to vismazāk aizsargāto un atstumto kopienu iekļaušanai, ar kurām saistās vislielākais diskriminācijas un sociālās atstumtības risks, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti, migrantiem un romiem.

(5)

Izraugoties partnerus, ir jāņem vērā atšķirības starp partnerības nolīgumiem un programmām. Partnerības nolīgumi aptver visus ESI fondus, kas nodrošina atbalstu katrā dalībvalstī, savukārt programmas attiecas tikai uz tiem ESI fondiem, kas sniedz ieguldījumu šajās programmās. Partnerības nolīgumu partneri būtu jāizvēlas, ņemot vērā visu plānoto ESI fondu izmantošanu, savukārt attiecībā uz programmām ir pietiekami, ka partnerus izvēlas, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu šajās programmās.

(6)

Partneri jāiesaista partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā un īstenošanā. Šajā saistībā ir jānosaka galvenie principi un laba prakse attiecībā uz laikus īstenotu, jēgpilnu un pārredzamu apspriešanos ar partneriem, analizējot problēmas un vajadzības, kam jārod risinājums, attiecībā uz mērķiem un prioritātēm risinājumu meklēšanā, kā arī attiecībā uz koordinēšanas struktūrām un daudzlīmeņu pārvaldības nolīgumiem, kas nepieciešami efektīvai politikas īstenošanai.

(7)

Partneriem būtu jābūt pārstāvētiem programmu uzraudzības komitejās. Dalību un komitejas procedūras regulējošajiem noteikumiem būtu jāveicina programmu plānošanas un īstenošanas nepārtrauktība un kopīga atbildība par tām, kā arī tāda darba kārtība, kas ir skaidra un pārredzama, laikus īstenota un nediskriminējoša.

(8)	Partneriem, aktīvi piedaloties uzraudzības komitejās, būtu jāiesaistās darbības novērtēšanā attiecībā uz dažādām prioritātēm, jāvērtē attiecīgie ziņojumi par programmām un – vajadzības gadījumā – uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus.

(9)	Būtu jāsekmē efektīva partnerība, palīdzot attiecīgajiem partneriem stiprināt savas institucionālās spējas programmu sagatavošanā un īstenošanā.

(10)	Komisijai būtu jāsekmē labas prakses apmaiņa, dalībvalstu institucionālo spēju stiprināšana un attiecīgo rezultātu sasniegšana, pārvaldes iestāžu un partneru pārstāvju uzraudzīšana, izveidojot Partnerības prakses kopienu, kas aptver visus ESI fondus.

(11)	Dalībvalstīm būtu jāvērtē partneru loma partnerības nolīgumu īstenošanā, kā arī partnerības darbība un efektivitāte programmu plānošanas periodā.

(12)	Lai atbalstītu un veicinātu dalībvalstis partnerību organizēšanā, Komisijai tām būtu jādara pieejami dalībvalstīs pastāvoši paraugprakses piemēri,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu izveido Eiropas rīcības kodeksu partnerībai saistībā ar partnerības nolīgumiem un programmām, ko atbalsta Eiropas strukturālie un investīciju fondi.

II NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI SAISTĪBĀ AR PĀRREDZAMĀM PROCEDŪRĀM, KURAS IZMANTO ATTIECĪGO PARTNERU NOTEIKŠANĀ

2. pants

Partneru pārstāvība

Dalībvalstis nodrošina, ka Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5. panta 1. punktā minētie partneri ir visatbilstošākie ieinteresēto personu pārstāvji un tie tiek nominēti kā pienācīgi pilnvaroti pārstāvji, ņemot vērā viņu kompetenci, spēju aktīvi līdzdarboties un attiecīga līmeņa pārstāvību.

3. pants

Attiecīgo partneru noteikšana partnerības nolīgumam

1. Dalībvalstis nosaka attiecīgos partnerus partnerības nolīgumam vismaz starp šādām iestādēm:

kompetentajām reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskām iestādēm, tostarp:

i)	reģionālajām iestādēm, vietējo pašvaldību valsts līmeņa pārstāvjiem un vietējām varas iestādēm, kas pārstāv lielākās pilsētas un pilsētu teritorijas, kuru kompetences ir saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu;

ii)	augstākās izglītības iestāžu valsts līmeņa pārstāvjiem, izglītības un mācību sniedzējiem un pētniecības centriem, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu;

iii)

citām valsts publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā minēto horizontālo principu ievērošanu, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu; jo īpaši no struktūrām, kuras ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu un kuras ir izveidotas saskaņā ar Padomes Direktīvu 2000/43/EK (2), Padomes Direktīvu 2004/113/EK (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (4);

ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp:

i)	valsts atzītām sociālo partneru organizācijām, jo īpaši tām vispārējām starpnozaru organizācijām un nozaru organizācijām, kuru nozares ir saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu;

ii)	valsts tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām, kas pārstāv nozaru vispārējās intereses, ņemot vērā plānoto ESI fondu izmantošanu un ar mērķi nodrošināt līdzsvarotu lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu pārstāvību, kā arī sociālās ekonomikas pārstāvību;

struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides jomas partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kuras ir atbildīgas par sociālās integrācijas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, tostarp:

struktūrām, kas darbojas jomās, kuras saistītas ar plānoto ESI fondu izmantošanu un to horizontālo principu ievērošanu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā, – pamatojoties uz to pārstāvību, kā arī ņemot vērā ģeogrāfisko un tematisko segumu, attiecīgās pārvaldības spējas, zināšanas un inovatīvās pieejas;

ii)	citām organizācijām vai grupām, kuras būtiski ietekmē ESI fondu īstenošana vai kuras var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā, jo īpaši grupām, kuras var apdraudēt diskriminācija un sociālā atstumtība.

2. Ja publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ir izveidojuši organizāciju, kas apvieno to intereses, lai atvieglotu to iesaistīšanos partnerībā (jumta organizācija), tie var izvirzīt vienu pārstāvi, kurš sniedz jumta organizācijas viedokli partnerībā.

4. pants

Attiecīgo partneru noteikšana programmām

1. Katrai programmai dalībvalstis nosaka attiecīgos partnerus vismaz starp šādām iestādēm:

kompetentajām reģionālajām, vietējām, pilsētu un citām publiskām iestādēm, tostarp:

i)	reģionālajām iestādēm, vietējo pašvaldību valsts līmeņa pārstāvjiem un vietējām varas iestādēm, kas pārstāv lielākās pilsētas un pilsētu teritorijas, kuru kompetences ir saistītas ar to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā;

ii)	augstākās izglītības iestāžu valsts vai reģionālā līmeņa pārstāvjiem, izglītības, mācību un konsultatīvo pakalpojumu sniedzējiem un pētniecības centriem, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā;

iii)

citām publiskām iestādēm, kas ir atbildīgas par Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā minēto horizontālo principu ievērošanu, ņemot vērā to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā; jo īpaši struktūrām, kas ir atbildīgas par vienlīdzīgas attieksmes veicināšanu un kas izveidotas saskaņā ar Direktīvu 2000/43/EK, Direktīvu 2004/113/EK un Direktīvu 2006/54/EK;

iv)	citām struktūrām, kas organizētas valsts, reģionālā vai vietējā līmenī, un iestādēm, kas pārstāv jomas, kurās tiek veiktas integrētas teritoriālās investīcijas un vietējās attīstības stratēģijas, ko finansē programmas ietvaros;

ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem, tostarp:

i)	valsts vai reģionāli atzītām sociālo partneru organizācijām, jo īpaši tām vispārējām starpnozaru organizācijām un nozaru organizācijām, kuru nozares ir saistītas ar tādu plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā;

ii)	valsts un reģionālajām tirdzniecības palātām un uzņēmumu asociācijām, kas pārstāv nozaru vispārējās intereses, lai nodrošinātu lielo, vidējo, mazo un mikrouzņēmumu līdzsvarotu pārstāvību, kā arī sociālās ekonomikas pārstāvību;

iii)	citām līdzīgām valsts vai reģionālajā līmenī organizētām struktūrām;

struktūrām, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides jomas partneriem, nevalstiskām organizācijām un struktūrām, kas ir atbildīgas par sociālās integrācijas, dzimumu līdztiesības un nediskriminācijas veicināšanu, tostarp:

struktūrām, kas darbojas jomās, kuras saistītas ar to plānoto ESI fondu izmantošanu, kas sniedz ieguldījumu programmā, un to horizontālo principu ievērošanu, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 4.–8. pantā, – pamatojoties uz to pārstāvību, kā arī ņemot vērā ģeogrāfisko un tematisko pārklājumu, attiecīgās pārvaldības spējas, zināšanas un inovatīvās pieejas;

ii)	struktūrām, kas pārstāv vietējās rīcības grupas un kas minētas Regulas (ES) Nr. 1303/2013 34. panta 1. punktā;

iii)	citām organizācijām vai grupām, kuras būtiski ietekmē ESI fondu īstenošana vai var tikt būtiski ietekmētas šādas īstenošanas rezultātā, jo īpaši grupām, kuras var apdraudēt diskriminācija un sociālā atstumtība.

2. Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības programmām dalībvalstis var iesaistīties šādā partnerībā:

i)	Eiropas teritoriālās sadarbības grupās, kas darbojas attiecīgajā pārrobežu vai starpvalstu programmas darbības jomā;

ii)	iestādēs vai struktūrās, kas iesaistītas makroreģionālās un jūras baseinu stratēģijas izstrādē un īstenošanā programmas darbības jomā, tostarp makroreģionālo stratēģiju prioritāro jomu koordinatoru darbībā.

3. Ja publiskas iestādes, ekonomiskie un sociālie partneri un struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, ir izveidojuši jumta organizāciju, tie var izvirzīt vienu pārstāvi, kurš sniedz jumta organizācijas viedokli partnerībā.

III NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ATTIECĪGO PARTNERU IESAISTĪŠANU PARTNERĪBAS NOLĪGUMU UN PROGRAMMU SAGATAVOŠANĀ

5. pants

Apspriešanās ar attiecīgajiem partneriem partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanā

1. Lai nodrošinātu pārredzamu un efektīvu attiecīgo partneru līdzdalību, dalībvalstis un vadošās iestādes apspriežas ar viņiem par partnerības nolīgumu un programmu sagatavošanas procesu un grafiku. Vienlaikus partnerus pilnīgi informē par to saturu un iespējamajām izmaiņām.

2. Apspriežoties ar attiecīgajiem partneriem, dalībvalstis ņem vērā šādus nepieciešamos priekšnoteikumus:

a)	attiecīgās informācijas savlaicīgu atklāšanu un vieglu piekļuvi tai;

b)	pietiekami daudz laika, lai partneri varētu analizēt un komentēt galvenos sagatavošanas dokumentu projektus, partnerības nolīguma projektu un programmas projektu;

c)	iespējamos veidus, kādos partneri var uzdot jautājumus, var sniegt ieguldījumu un tiks informēti par to, kādā veidā ir ņemti vērā viņu priekšlikumi;

d)	informācijas par apspriežu rezultātiem izplatīšanu.

3. Attiecībā uz lauku attīstības programmām dalībvalstis ņem vērā tās funkcijas, ko attiecīgu partneru iesaistīšanā var veikt valsts lauku sadarbības tīkli, kuri izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (5) 54. pantu.

4. Ja ir izveidoti oficiāli nolīgumi starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, kas ir zemāki par valsts līmeni, dalībvalsts ņem vērā šos daudzlīmeņu pārvaldības nolīgumus saskaņā ar tās institucionālo un tiesisko regulējumu.

6. pants

Partnerības nolīguma sagatavošana

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus saskaņā ar to institucionālo un tiesību sistēmu partnerības nolīguma sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz:

a)	atšķirību analīzi, attīstības vajadzībām un izaugsmes potenciālu, atsaucoties uz tematiskajiem mērķiem, tostarp tiem, kas saistīti ar attiecīgajiem konkrētai valstij adresētiem ieteikumiem;

b)	kopsavilkumiem par ex ante programmu nosacījumiem un galvenajiem secinājumiem jebkurā pēc dalībvalsts iniciatīvas sāktā partnerības nolīguma ex ante novērtējumā;

c)	tematisko mērķu atlasi, indikatīvajiem ESI fondu piešķīrumiem un to galvenajiem gaidāmajiem rezultātiem;

d)	programmu sarakstu un mehānismiem valsts un reģionālā līmenī, lai nodrošinātu ESI fondu savstarpējo koordināciju un to koordināciju ar citiem Savienības un valsts finansējuma instrumentiem, kā arī ar Eiropas Investīciju banku;

e)	pasākumiem ar mērķi nodrošināt integrētu pieeju ESI fondu izmantošanai pilsētu, lauku, piekrastes reģionu, zvejas darbību reģionu un reģionu ar īpašām teritoriālām iezīmēm teritoriālajai attīstībai;

f)	pasākumiem ar mērķi nodrošināt integrētu pieeju, lai risinātu īpašās vajadzības tajos ģeogrāfiskajos apgabalos, kurus visvairāk ietekmē nabadzība, un to mērķa grupu vidū, kurās ir visaugstākais diskriminācijas vai atstumtības risks, īpaši ņemot vērā atstumtās kopienas;

g)	Regulas (ES) Nr. 1303/2013 5., 7. un 8. pantā minēto horizontālo principu īstenošanu.

7. pants

Informācija par attiecīgo partneru iesaistīšanu partnerības nolīgumā

Dalībvalstis nodrošina, ka partnerības nolīguma vajadzībām tiek sniegta vismaz šāda informācija:

a)	to partneru saraksts, kuri iesaistīti partnerības nolīguma sagatavošanā;

b)	pasākumi, kas veikti ar mērķi nodrošināt aktīvu partneru līdzdalību, tostarp darbības, kas veiktas saistībā ar piekļuvi, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti;

c)	partneru loma partnerības nolīguma sagatavošanā;

d)	apspriežu ar partneriem rezultāti, kā arī apraksts par to pievienoto vērtību partnerības nolīguma sagatavošanā.

8. pants

Programmu sagatavošana

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus saskaņā ar to institucionālo un tiesību sistēmu programmu sagatavošanā, jo īpaši attiecībā uz:

a)	vajadzību apzināšanu un analīzi;

b)	prioritāšu un ar tām saistīto konkrēto mērķu noteikšanu vai izvēli;

c)	finansējuma piešķiršanu;

d)	programmu īpašo indikatoru noteikšanu;

e)	horizontālo principu īstenošanu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 7. un 8. pantā;

f)	uzraudzības komitejas sastāvu.

9. pants

Informācija par attiecīgo partneru iesaistīšanu programmās

Dalībvalstis nodrošina, ka programmu vajadzībām tiek sniegta vismaz šāda informācija:

a)	veiktie pasākumi ar mērķi iesaistīt attiecīgos partnerus programmu sagatavošanā un to grozījumu veikšanā;

b)	plānotie pasākumi ar mērķi nodrošināt visu iesaistīto partneru līdzdalību programmu īstenošanā.

IV NODAĻA

LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ UZRAUDZĪBAS KOMITEJU DALĪBAS NOTEIKUMIEM UN TO IEKŠĒJĀM PROCEDŪRĀM

10. pants

Uzraudzības komitejas dalības noteikumi

1. Formulējot noteikumus dalībai uzraudzības komitejā, dalībvalstis ņem vērā to partneru līdzdalību, kas ir bijuši iesaistīti programmu sagatavošanā, un veicina vienlīdzības starp vīriešiem un sievietēm un nediskriminācijas principa ievērošanu.

2. Attiecībā uz Eiropas teritoriālās sadarbības programmu uzraudzības komitejām starpreģionu un starpvalstu sadarbības programmās partneri var pārstāvēt jumta organizācijas Savienības vai starptautiskā līmenī. Dalībvalstis uzraudzības komitejas sagatavošanā var iesaistīt partnerus, jo īpaši tad, ja tie piedalās koordinācijas komitejās valsts līmenī, kas organizētas iesaistītajās dalībvalstīs.

11. pants

Uzraudzības komitejas reglaments

Formulējot reglamentu, uzraudzības komitejas ņem vērā šādus elementus:

a)	dalībnieku balsstiesības;

b)	termiņu, kādā sniegts paziņojums par sanāksmēm un dokumentu pārsūtīšanu un kas atbilstoši vispārīgam noteikumam nedrīkst būt īsāks par desmit (10) darbdienām;

c)	pasākumus, kas veikti, lai nodrošinātu uzraudzības komitejās iesniegto sagatavošanas dokumentu publicēšanu un pieejamību;

d)	procedūru attiecībā uz protokola pieņemšanu, publicēšanu un pieejamību;

e)	pasākumus uzraudzības komiteju darba grupu izveidei un darbības nodrošināšanai;

f)	noteikumus par iespējamo interešu konfliktu to partneru vidū, kas iesaistīti uzraudzības, novērtēšanas un uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus procesos;

g)	nosacījumus, principus un kārtību par atlīdzības noteikumiem, spēju veidošanu un tehniskās palīdzības izmantošanu.

V NODAĻA

GALVENIE PRINCIPI UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ATTIECĪGO PARTNERU IESAISTĪŠANU UZAICINĀJUMU IESNIEGT PRIEKŠLIKUMU UN PROGRESA ZIŅOJUMU SAGATAVOŠANĀ, KĀ ARĪ SAISTĪBĀ AR PROGRAMMU UZRAUDZĪBU UN VĒRTĒŠANU

12. pants

Saistības attiecībā uz datu aizsardzību, konfidencialitāti un interešu konfliktu

Dalībvalsts nodrošina, ka partneri, kas iesaistīti uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus un progresa ziņojumu sagatavošanā, kā arī programmu uzraudzībā un izvērtēšanā, apzinās savas saistības attiecībā uz datu aizsardzību, konfidencialitāti un interešu konfliktu.

13. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošanā

Vadošās iestādes, iesaistot attiecīgos partnerus uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus sagatavošanā vai šo priekšlikumu novērtēšanā, veic atbilstīgus pasākumus, lai novērstu iespējamo interešu konfliktu.

14. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana progresa ziņojumu sagatavošanā

Dalībvalstis iesaista attiecīgos partnerus Regulas (ES) Nr. 1303/2013 52. pantā minēto progresa ziņojumu sagatavošanā par partnerības nolīguma īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz partneru lomas novērtējumu partnerības nolīgumu īstenošanā un pārskata sagatavošanu par atzinumiem, ko partneri snieguši apspriešanās laikā, tostarp attiecīgā gadījumā aprakstot, kādā veidā šie partneru atzinumi tikuši ņemti vērā.

15. pants

Attiecīgo partneru iesaistīšana programmu uzraudzībā

Izmantojot uzraudzības komitejas un to darba grupas, vadošās iestādes iesaista partnerus programmu īstenošanas novērtēšanā, tostarp secinājumu sagatavošanā par darbības pārskatu, kā arī ikgadējo programmu īstenošanas ziņojumu sagatavošanā.

16. pants

Partneru iesaistīšana programmu novērtēšanā

1. Vadošās iestādes iesaista attiecīgos partnerus programmu novērtēšanā, izmantojot uzraudzības komiteju un vajadzības gadījumā īpašas darba grupas, ko šim nolūkam izveidojusi uzraudzības komiteja.

2. Vadošās iestādes, kuras ir atbildīgas par Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF), Eiropas Sociālā fonda (ESF) un Kohēzijas fonda programmām, apspriežas ar partneriem par ziņojumiem, kuros apkopoti secinājumi, kas veikti plānošanas periodā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 114. panta 2. punktu.

VI NODAĻA

INDIKATĪVĀS JOMAS, TĒMAS UN LABA PRAKSE ATTIECĪBĀ UZ ESI FONDU IZMANTOŠANU, LAI STIPRINĀTU ATTIECĪGO PARTNERU INSTITUCIONĀLĀS SPĒJAS UN KOMISIJAS NOZĪMI LABAS PRAKSES IZPLATĪŠANĀ

17. pants

Attiecīgo partneru institucionālo spēju stiprināšana

1. Vadošā iestāde izvērtē nepieciešamību izmantot tehnisko palīdzību, lai nostiprinātu partneru institucionālās spējas, jo īpaši attiecībā uz mazajām vietējās varas iestādēm, ekonomiskajiem un sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, lai palīdzētu tiem efektīvi piedalīties programmu sagatavošanā, īstenošanā, uzraudzībā un novērtēšanā.

2. Atbalsts, kas minēts 1. punktā, var tikt sniegts cita starpā īpašu semināru, mācību, koordinācijas un sadarbības tīklu struktūras veidā vai arī sedzot izmaksas, kas rodas, lai piedalītos sanāksmēs saistībā ar programmu sagatavošanu, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu.

3. Šā panta 1. punktā minēto atbalstu lauku attīstības programmām var sniegt, izmantojot valsts lauku sadarbības tīklu, kas izveidots saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 54. pantu.

4. ESF programmām vadošās iestādes mazāk attīstītos vai pārejas reģionos vai dalībvalstīs, kas ir tiesīgas saņemt Kohēzijas fonda atbalstu, nodrošina, ka atkarībā no vajadzības atbilstoši ESF līdzekļi tiek piešķirti programmās iesaistīto sociālo partneru un nevalstisko organizāciju spēju palielināšanas pasākumiem.

5. Eiropas teritoriālās sadarbības ietvaros 1. un 2. punktā minētais atbalsts var attiekties arī uz atbalstu partneriem, lai stiprinātu to institucionālās spējas dalībai starptautiskās sadarbības pasākumos.

18. pants

Komisijas nozīme labas prakses izplatīšanā

1. Komisija izveido sadarbības mehānismu, kuru sauc par Eiropas Prakses kopienu partnerības jomā un kurš ir kopīgs ESI fondiem un atvērts ieinteresētajām dalībvalstīm, vadošajām iestādēm un organizācijām, kas pārstāv partnerus Savienības līmenī.

Eiropas Prakses kopiena partnerības jomā veicina pieredzes apmaiņu, spēju stiprināšanu, kā arī informācijas izplatīšanu par attiecīgajiem rezultātiem.

2. Komisija dara pieejamus labas prakses piemērus partnerības organizēšanā.

3. Pieredzes apmaiņa saistībā ar labas prakses noteikšanu, nodošanu un izplatīšanu un inovatīvām pieejām attiecībā uz starpreģionu sadarbības programmām un pasākumu īstenošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (6) 2. panta 3. punkta c) apakšpunktu iekļauj gūto partnerības pieredzi sadarbības programmās.

VII NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2) Padomes 2000. gada 29. jūnija Direktīva 2000/43/EK, ar ko ievieš vienādas attieksmes principu pret personām neatkarīgi no rasu vai etniskās piederības (OV L 180, 19.7.2000., 22. lpp.).

(3) Padomes 2004. gada 13. decembra Direktīva 2004/113/EK, ar kuru īsteno principu, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret vīriešiem un sievietēm attiecībā uz pieeju precēm un pakalpojumiem, preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu (OV L 373, 21.12.2004., 37. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).

14.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/8

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 241/2014

(2014. gada 7. janvāris),

ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 26. panta 4. punkta trešo daļu, 27. panta 2. punkta trešo daļu, 28. panta 5. punkta trešo daļu, 29. panta 6. punkta trešo daļu, 32. panta 2. punkta trešo daļu, 36. panta 2. punkta trešo daļu, 41. panta 2. punkta trešo daļu, 52. panta 2. punkta trešo daļu, 76. panta 4. punkta trešo daļu, 78. panta 5. punkta trešo daļu, 79. panta 2. punkta trešo daļu, 83. panta 2. punkta trešo daļu, 481. panta 6. punkta trešo daļu, 487. panta 3. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Šīs regulas noteikumi ir cieši saistīti, jo tie attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasību elementiem un atskaitījumiem no šiem pašu kapitāla elementiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 piemērošanas nolūkiem. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kuriem vajadzētu stāties spēkā vienlaicīgi, un sekmētu to, ka personām, uz kurām attiecas šie pienākumi, ir iespējams noteikumu visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams visus Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētos regulatīvos tehniskos standartus, kas attiecas uz pašu kapitālu, iekļaut vienā regulā.

(2)

Lai panāktu lielāku konverģenci Savienībā attiecībā uz to, kā paredzamās dividendes tiek atskaitītas no starpposma vai gada beigu peļņas, ir nepieciešams ieviest hierarhiju starp veidiem, kā atskaitīšana tiek novērtēta: pirmkārt, esot attiecīgās struktūras lēmumam par peļņas sadali, pēc tam – dividenžu politikai un, treškārt, vēsturiskajam dividenžu izmaksas rādītājam.

(3)

Papildus vispārējām pašu kapitāla prasībām, kas papildinātas vai grozītas ar konkrētām prasībām attiecībā uz šāda veida iestāžu pašu kapitālu, nepieciešams precizēt nosacījumus, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var konstatēt, ka noteikta veida uzņēmums, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, pašu kapitāla nolūkos atzīstams par savstarpēju sabiedrību, kooperatīvu sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestādi, lai samazinātu risku, ka iestāde varētu darboties, pamatojoties uz īpašo savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības, krājsabiedrības vai līdzīgas iestādes, kam var piemērot īpašas pašu kapitāla prasības, statusu, kaut arī šai iestādei nepiemīt iezīmes, kas ir kopējas Savienības kooperatīvo banku nozares iestādēm.

(4)

Attiecībā uz iestādēm, kuras piemērojamos valsts tiesību aktos atzītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm, dažos gadījumos ir lietderīgi nošķirt iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājus un šīs iestādes biedrus, jo biedriem parasti ir jātur kapitāla instrumenti, lai iegūtu tiesības uz dividendēm, kā arī tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm.

(5)

Vispārīgi runājot, kooperatīvu sabiedrību, krājsabiedrību, savstarpējo sabiedrību vai līdzīgu iestāžu kopēja iezīme ir darbības veikšana par labu iestādes klientiem un biedriem un sabiedriska pakalpojuma sniegšana. Primārais mērķis nav gūt un izmaksāt finanšu peļņu ārējiem kapitāla nodrošinātājiem, piemēram, akciju sabiedrību akcionāriem. Tādēļ kapitāla instrumenti, kurus izmanto šīs iestādes, atšķiras no akciju sabiedrību emitētiem kapitāla instrumentiem, kuri parasti piešķir turētājiem pilnīgu piekļuvi gan darbību turpinoša, gan likvidējama uzņēmuma rezervēm un peļņai un ir pārvedami trešām personām.

(6)

Attiecībā uz kooperatīvajām sabiedrībām vispārēja kopēja iezīme ir biedru spēja izstāties no sabiedrības un tādēļ pieprasīt viņu turēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu. Tas neliedz kooperatīvajām sabiedrībām emitēt par pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem uzskatāmus instrumentus, attiecībā uz kuriem turētājiem nav iespējams atgriezt instrumentus iestādei, ja šie instrumenti atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta nosacījumiem. Ja iestāde emitē dažādus instrumentu veidus, pamatojoties uz minētās regulas 29. pantu, nedrīkstētu noteikt privilēģijas tikai dažiem šo instrumentu veidiem, izņemot tās, kas paredzētas minētās regulas 29. panta 4. punktā.

(7)

Krājsabiedrības parasti ir strukturētas kā nodibinājumi, kuros nav kapitāla īpašnieka, t. i., nevienas personas, kam ir dalība kapitālā un kas var gūt labumu no iestādes peļņas. Viena no savstarpējo sabiedrību galvenajām iezīmēm parasti ir tas, ka biedri neveic iemaksas iestādes kapitālā un parastā darbības veikšanas gaitā tie negūst labumu no tiešas rezervju sadales. Tam nevajadzētu liegt šīm iestādēm darbības attīstīšanai emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ieguldītājiem vai biedriem, kuri var piedalīties kapitālā un zināmā mērā gūt labumu no rezervēm, gan uzņēmumam turpinot darbību, gan likvidācijas procesā.

(8)

Visas pastāvošās iestādes, kas jau pirms 2012. gada 31. decembra izveidotas un atzītas par savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām vai līdzīgām iestādēm, pamatojoties uz piemērojamiem valsts tiesību aktiem, turpinās tikt klasificētas kā tādas Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem neatkarīgi no to juridiskās formas, ciktāl tās turpinās atbilst kritērijiem, kuri bija pamatā atzīšanai par kādu no minētajām sabiedrībām saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem.

(9)	Definējot situācijas, kuras būtu atzīstamas par visu veidu kapitāla instrumentu netiešu finansēšanu, praktiskāk un aptverošāk ir darīt to, nosakot pretējā jēdziena – tiešas finansēšanas – iezīmes.

(10)

Lai piemērotu pašu kapitāla noteikumus savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām, krājsabiedrībām un līdzīgām iestādēm, pienācīgā veidā ir jāņem vērā šādu iestāžu īpašās iezīmes. Būtu jāpieņem noteikumi, lai cita starpā nodrošinātu, ka šādas iestādes vajadzības gadījumā spēj ierobežot savu kapitāla instrumentu dzēšanu. Tādējādi, ja piemērojamajos valsts tiesību aktos šādu veidu iestādēm ir aizliegts atteikt instrumentu dzēšanu, ir svarīgi, lai noteikumi, kas attiecas uz šiem instrumentiem, sniegtu iestādēm iespēju atlikt dzēšanu un ierobežot dzēšamo apjomu. Turklāt, ņemot vērā, cik svarīga ir spēja ierobežot vai atlikt dzēšanu, kompetentajām iestādēm vajadzētu būt pilnvarām ierobežot kooperatīvo sabiedrību akciju dzēšanu un iestādēm būtu jādokumentē visi lēmumi ierobežot dzēšanu.

(11)

Ir nepieciešams definēt un saskaņot jēdziena “peļņa no pārdošanas” izpratni saistībā ar nākotnes maržināliem ienākumiem vērtspapīrošanas kontekstā ar starptautisko praksi, piemēram, Bāzeles Banku uzraudzības komitejas definēto, un nodrošināt, lai nekāda atsaucama peļņa no pārdošanas netiktu iekļauta iestādes pašu kapitālā, ņemot vērā tās nepastāvīgumu.

(12)

Lai izvairītos no regulējuma arbitrāžas un nodrošinātu kapitāla pietiekamības noteikumu saskaņotu piemērošanu Savienībā, ir svarīgi nodrošināt, ka pastāv vienota pieeja attiecībā uz noteiktu posteņu, piemēram, zaudējumu attiecīgajā finanšu gadā, atliktā nodokļa aktīvu, kas atkarīgi no peļņas gūšanas nākotnē, un definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu, atskaitīšanu no pašu kapitāla.

(13)

Lai nodrošinātu, ka veids, kā tiek novērtēti dzēšanu veicinoši nosacījumi, ir saskaņots visā Savienībā, ir nepieciešams sniegt to gadījumu aprakstu, kuros ir radīta paļāvība, ka instruments, visticamāk, tiks dzēsts. Pastāv arī nepieciešamība izstrādāt noteikumus laicīgai zaudējumu absorbcijas mehānismu aktivizēšanai attiecībā uz hibrīdkapitāla instrumentiem, lai tādējādi palielinātu šo instrumentu zaudējumu absorbcijas spējas nākotnē. Turklāt, ņemot vērā, ka īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību emitētie instrumenti sniedz mazāku noteiktību prudenciālā ziņā nekā tieši emitēti instrumenti, īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošana pašu kapitāla netiešai emitēšanai ir jāierobežo un strikti jānosaka.

(14)	Ir jālīdzsvaro nepieciešamība nodrošināt prudenciāli piemērotus aprēķinus par iestāžu riska darījumiem saistībā ar netiešām līdzdalībām, kas izriet no līdzdalībām indeksos, un nepieciešamība nodrošināt, ka tas nekļūst tām pārlieku apgrūtinoši.

(15)

Tiek uzskatīts, ka ir nepieciešams detalizēts un visaptverošs process, lai kompetentās iestādes piešķirtu uzraudzības iestādes atļauju samazināt pašu kapitālu. Par pašu kapitāla instrumentu dzēšanu, samazināšanu vai atpirkšanu nedrīkstētu paziņot turētājiem, pirms iestāde ir saņēmusi iepriekšēju attiecīgās kompetentās iestādes atļauju. Iestādēm būtu jāiesniedz detalizēts elementu saraksts, lai kompetentajai iestādei tiktu sniegta visa attiecīgā informācija pirms lēmuma pieņemšanas par atļaujas piešķiršanu.

(16)	Atskaitījumu no pašu kapitāla posteņiem pagaidu nepiemērošana attiecīgā gadījumā ir paredzēta, lai ļautu piemērot finansiālās palīdzības operāciju plānus un pielāgotos tiem. Tādēļ šādu pagaidu atbrīvojumu termiņš nedrīkstētu pārsniegt finansiālās palīdzības operāciju plānu termiņu.

(17)

Lai īpašiem nolūkiem dibinātas sabiedrības atbilstu iekļaušanai pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņos, īpašiem nolūkiem dibināto sabiedrību aktīviem, kas nav ieguldīti iestāžu emitētos pašu kapitāla instrumentos, būtu jāpaliek minimāliem un nebūtiskiem. Lai to sasniegtu, minēto aktīvu apjoms būtu jāierobežo, nosakot robežvērtību, kas izteikta attiecībā pret īpašiem nolūkiem dibinātās sabiedrības vidējiem kopējiem aktīviem.

(18)

Pārejas noteikumu mērķis ir nodrošināt raitu pāreju uz jauno regulējumu, tādējādi, piemērojot pārejas noteikumus par filtriem un atskaitījumiem, ir būtiski nodrošināt, lai šie Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzētie pārejas noteikumi tiktu konsekventi piemēroti, taču veidā, kas ņemtu vērā sākumpunktu – valstu noteikumus, ar kuriem transponēts iepriekšējais Savienības regulējums, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/48/EK (2) un 2006/49/EK (3).

(19)

Pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu un pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pārejas noteikumiem, pārsniegumu, balstoties uz šiem noteikumiem, var atļaut iekļaut limitos attiecībā uz zemāka līmeņa kapitāla instrumentiem, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus. Tomēr ar to nevar grozīt limitus, ko piemēro zemāko līmeņu instrumentiem, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, tādējādi jebkādai iekļaušanai zemākā līmeņa instrumentos, uz kuriem attiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus, vajadzētu būt iespējamai tikai, ja pastāv pietiekams atļautais daudzums šajā zemākajā līmenī. Visbeidzot, tā kā šie ir augstāka līmeņa instrumenti, kas veido pārsniegumu, vajadzētu būt iespējai šos instrumentus vēlāk pārklasificēt augstāka līmeņa kapitālā.

(20)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvu tehnisko standartu projekts, ko Komisijai iesniegusi Eiropas Banku iestāde.

(21)

Eiropas Banku iestāde ir organizējusi atklātas sabiedriskās apspriešanās par regulatīvo tehnisko standartu projektu, uz kuru ir balstīta šī regula, izanalizējusi iespējamās attiecīgās izmaksas un ieguvumus un lūgusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (4) 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas viedokli.

(22)

Eiropas Banku iestādei būtu jāpārskata šīs regulas piemērošana, un jo īpaši noteikumu piemērošana, ar kuriem paredz procedūras atļauju izsniegšanai attiecībā uz savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu, un vajadzības gadījumā jāierosina grozījumi.

(23)

Eiropas Banku iestāde apspriedās ar Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi par attieksmi pret trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentiem un no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/138/EK (5) darbības jomas izslēgto sabiedrību kapitāla instrumentiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

VISPĀRĒJI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi attiecībā uz:

a)	jēdziena “paredzams” nozīmi, nosakot, vai paredzamas maksas vai dividendes ir atskaitītas no pašu kapitāla, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 4. punktu;

b)	nosacījumiem, saskaņā ar kuriem kompetentās iestādes var noteikt, ka atbilstīgi valsts piemērojamiem tiesību aktiem atzītais uzņēmuma veids ir savstarpēja sabiedrība, kooperatīvā sabiedrība, krājsabiedrība vai līdzīga iestāde, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 2. punktu;

c)	pašu kapitāla instrumentu netiešas finansēšanas piemērojamiem veidiem un būtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 5. punktu;

d)	dzēšanas ierobežojumu būtību, kas vajadzīgi gadījumā, ja spēkā esošie valsts tiesību akti aizliedz iestādei atteikties dzēst pašu kapitāla instrumentus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 6. punktu;

e)	“peļņas no pārdošanas” jēdziena sīkāku precizēšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 2. punktu;

f)	atskaitījumu no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem un citu atskaitījumu no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem piemērošanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 2. punktu;

g)	kritērijiem, pēc kuriem kompetentās iestādes atļauj iestādēm samazināt aktīvu summu definētu pabalstu pensiju fondā, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 2. punktu;

dzēšanu veicinošu nosacījumu veidu un būtību; veidu, kādā pēc tam, kad uz laiku ir samazināta pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenta pamatsumma, izdara jebkādu tā pamatsummas atjaunināšanu, kā arī procedūras un laiku saistībā ar izraisītājnotikumiem; instrumentu nosacījumiem, kas varētu kavēt rekapitalizāciju, un īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošanu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 2. punktu;

i)	konservatīvisma pakāpi, kas nepieciešama, izdarot aplēses, ko izmanto kā alternatīvu netiešu līdzdalību, kas izriet no līdzdalībām indeksā, pamatā esošo riska darījumu vērtības aprēķināšanai, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 4. punktu;

j)	konkrētiem sīki izstrādātiem nosacījumiem, kas izpildāmi, pirms uzraudzības iestāde var piešķirt atļauju samazināt pašu kapitālu, un attiecīgo procesu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 5. punktu;

k)	atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošanas nosacījumiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 2. punktu;

aktīvu veidiem, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibināto sabiedrību darbību, un jēdzienu “minimāls” un “nebūtisks” nozīmi, nosakot atbilstīgo pirmā līmeņa papildu kapitālu un otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 83. panta 2. punktu;

m)	sīki izstrādātiem nosacījumiem pašu kapitāla korekcijām, piemērojot pārejas noteikumus, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. panta 6. punktu;

n)	nosacījumus posteņiem, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem citos pašu kapitāla elementos, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 3. punktu.

II NODAĻA

PAŠU KAPITĀLA ELEMENTI

1. IEDAĻA

Pirmā līmeņa pamata kapitāls un instrumenti

1. apakšiedaļa

Paredzamas dividendes un maksas

2. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama dividende” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Paredzamo dividenžu apjomu, ko iestādes atskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktā, nosaka saskaņā ar 2. līdz 4. punktu.

2. Ja iestādes vadības struktūra ir pieņēmusi oficiālu lēmumu vai ierosinājusi lēmumu attiecīgajai iestādes struktūrai par izmaksājamo dividenžu summu, šo summu atskaita no atbilstošās starpposma vai gada beigu peļņas.

3. Ja tiek izmaksātas starpposma dividendes, starpposma peļņas atlikušo summu, kas iegūta 2. punktā noteiktā aprēķina rezultātā un kas pieskaitāma pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, samazina, ņemot vērā 2. un 4. punktā paredzētos noteikumus, par paredzamo dividenžu summu, kuras izmaksa ir gaidāma no šīs atlikušās starpposma peļņas ar pilnā finanšu gada galīgajām dividendēm.

4. Pirms vadības struktūra ir oficiāli pieņēmusi lēmumu par dividenžu izmaksu vai ierosinājusi attiecīgajai struktūrai lēmumu par dividenžu izmaksu, paredzamo dividenžu summa, kas iestādēm jāatskaita no starpposma vai gada beigu peļņas, ir vienāda ar starpposma vai gada beigu peļņu, kas reizināta ar dividenžu izmaksas rādītāju.

5. Dividenžu izmaksas rādītāju nosaka, balstoties uz dividenžu politiku, ko attiecīgajam laikposmam apstiprinājusi vadības struktūra vai cita attiecīgā struktūra.

6. Ja dividenžu politikā ir iekļauts izmaksas apmēra diapazons, nevis fiksēta summa, 2. punkta nolūkos izmantojama šā diapazona augšējā robeža.

7. Ja nav apstiprinātas dividenžu politikas vai ja, pēc kompetentās iestādes domām, ir ticams, ka iestāde nepiemēros savu dividenžu politiku vai šī politika nav piesardzīgs pamats, uz kuru balstīties, nosakot atskaitījuma summu, dividenžu izmaksas rādītāju balsta uz lielāko no šādām vērtībām:

a)	vidējo dividenžu izmaksas rādītāju trijos gados pirms attiecīgā gada;

b)	dividenžu izmaksas rādītāju gadā pirms attiecīgā gada.

8. Kompetentā iestāde var atļaut iestādei pielāgot 7. punkta a) un b) apakšpunktā aprakstīto dividenžu izmaksas rādītāja aprēķinu, lai izslēgtu ārkārtas dividendes, kuras izmaksātas šajā periodā.

9. Atskaitāmo paredzamo dividenžu summu nosaka, ņemot vērā jebkādus regulatīvos ierobežojumus attiecībā uz peļņas sadali, jo īpaši ierobežojumus, kas noteikti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (6) 141. pantu. Peļņas apjomu pēc paredzamo maksu atskaitīšanas, uz ko attiecas šādi ierobežojumi, var pilnībā iekļaut pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, ja ir izpildīts Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētais kritērijs. Ja šādi ierobežojumi ir piemērojami, atskaitāmās paredzamās dividendes balstās uz kapitāla saglabāšanas plānu, ko apstiprinājusi kompetentā iestāde saskaņā ar Direktīvas 2013/36/ES 142. pantu.

10. Paredzamo dividenžu summa, kura izmaksājama veidā, kas nesamazina pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņu summu, piemēram, dividendes akciju veidā (angļu valodā sauktas par scrip-dividends), netiek atskaitīta no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos iekļaujamās starpposma vai gada beigu peļņas.

11. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām dividendēm, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3. pants

Vārda “paredzams” nozīme jēdzienā “paredzama maksa” Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Paredzamo maksu, kas jāņem vērā, summā iekļauj:

a)	nodokļu summu;

summu, ko veido jebkādas saistības vai apstākļi, kas rodas attiecīgā pārskata periodā un kas, visdrīzāk, samazinās iestādes peļņu, un attiecībā uz kuriem kompetentā iestāde neatzīst, ka ir veiktas visas nepieciešamās vērtības korekcijas, piemēram, papildu vērtības korekcijas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 34. pantu, vai veikti uzkrājumi.

2. Paredzamās maksas, kas nav jau ņemtas vērā peļņas vai zaudējumu aprēķinā, attiecina uz starpposma periodu, kurā tās ir radušās, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos šo maksu saprātīga summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka visi nepieciešamie atskaitījumi no starpposma vai gada beigu peļņas un visi atskaitījumi, kas saistīti ar paredzamām maksām, ir veikti vai nu saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai saskaņā ar citām korekcijām, pirms tā ļauj iestādei iekļaut starpposma vai gada beigu peļņu pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

2. apakšiedaļa

Kooperatīvas sabiedrības, krājsabiedrības, savstarpējas sabiedrības un līdzīgas iestādes

4. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par kooperatīvām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (e.Gen.)” vai “registrierte Genossenschaft” saskaņā ar “Gesetz über Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (GenG)”;

b)	Beļgijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “société coopérative/coöperatieve vennoostchap” un apstiprinātas, piemērojot 1962. gada 8. janvāra karaļa dekrētu, ar kuru paredz nosacījumus par kooperatīvo sabiedrību valsts grupu un kooperatīvo sabiedrību apstiprināšanu;

c)	Kiprā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Συνεργατικό Πιστωτικό Ίδρυμα ή ΣΠΙ”, kas izveidotas, pamatojoties uz 1985. gada Kooperatīvo sabiedrību likumiem;

d)	Čehijas Republikā: iestādes, kurām izsniegta atļauja kā “spořitelní a úvěrní družstvo”, pamatojoties uz “zákon upravující činnost spořitelních a úvěrních družstev”;

e)	Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “andelskasser” vai “sammenslutninger af andelskasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

Somijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

1)	“Osuuspankki” jeb “andelsbank”, pamatojoties uz “laki osuuspankeista ja muista osuuskuntamuotoisista luottolaitoksista” jeb “lag om andelsbanker och andra kreditinstitut i andelslagsform”;

2)	“Muu osuuskuntamuotoinen luottolaitos” jeb “annat kreditinstitut i andelslagsform”, pamatojoties uz “laki osuuspankeista ja muista osuuskuntamuotoisista luottolaitoksista” jeb “lag om andelsbanker och andra kreditinstitut i andelslagsform”;

3)	“Keskusyhteisö” vai “centralinstitutet”, pamatojoties uz “laki talletuspankkien yhteenliittymästä” jeb “lag om en sammanslutning av inlåningsbanker”;

Francijā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, pamatojoties uz “Loi no47-1775 du 10 septembre 1947 portant statut de la coopération”, un kurām piešķirta atļauja kā “banques mutualistes ou coopératives” saskaņā ar “Code monétaire et financier, partie législative, Livre V, titre Ier, chapitre II”;

h)	Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “eingetragene Genossenschaft (eG)”, pamatojoties uz “Gesetz betreffend die Erwerbs- und Wirtschaftsgenossenschaften (Genossenschaftsgesetz –GenG)”;

i)	Grieķijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Πιστωτικοί Συνεταιρισμοί”, pamatojoties uz Kooperatīvu likumu 1667/1986, kuras darbojas kā kredītiestādes un kuras var apzīmēt kā “Συνεταιριστική Τράπεζα” saskaņā ar Banku likumu 3601/2007;

j)	Ungārijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Szövetkezeti hitelintézet”, pamatojoties uz 1996. gada Likumu CXII par kredītiestādēm un finanšu uzņēmumiem;

Itālijā: iestādes, kas reģistrētas vienā no šādiem juridiskiem statusiem:

1)	“Banche popolari”, kas minētas 1993. gada 1. septembra leģislatīvajā dekrētā Nr. 385;

2)	“Banche di credito cooperativo”, kas minētas 1993. gada 1. septembra leģislatīvajā dekrētā Nr. 385;

3)	“Banche di garanzia collettiva dei fidi”, kuras minētas 13. pantā 2003. gada 30. septembra dekrētlikumā Nr. 269, kas pārvērsts 2003. gada 24. novembra likumā Nr. 326;

l)	Luksemburgā: iestādes, kas reģistrētas kā “sociétés coopératives”, kā definēts 1915. gada 10. augusta Likuma par komercsabiedrībām VI iedaļā;

m)	Nīderlandē: iestādes, kuras reģistrētas kā “coöperaties” vai “onderlinge waarborgmaatschappijen”, pamatojoties uz “Burgerlijk wetboek” 2. grāmatas “Rechtspersonen” 3. sadaļu;

n)	Polijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “bank spółdzielczy”, pamatojoties uz “Prawo bankowe” noteikumiem;

o)	Portugālē: iestādes, kuras reģistrētas kā “Caixa de Crédito Agrícola Mútuo” vai “Caixa Central de Crédito Agrícola Mútuo”, pamatojoties uz “Regime Jurídico do Crédito Agrícola Mútuo e das Cooperativas de Crédito Agrícola”, kas apstiprināts ar “Decreto-Lei n.o 24/91, de 11 de Janeiro”;

p)	Rumānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Organizații cooperatiste de credit”, pamatojoties uz Valdības ārkārtas rīkojumu Nr. 99/2006 par kredītiestādēm un kapitāla pietiekamību, kas ar grozījumiem un papildinājumiem apstiprināts ar Likumu Nr. 227/2007;

q)	Spānijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Cooperativas de Crédito”, pamatojoties uz “Ley 13/1989, de 26 de mayo, de Cooperativas de Crédito”;

r)	Zviedrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Medlemsbank”, pamatojoties uz “Lag (1995:1570) om medlemsbanker”, vai kā “Kreditmarknadsförening”, pamatojoties uz “Lag (2004:297) om bank- och finansieringsrörelse”;

s)	Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “cooperative societies”, pamatojoties uz “Industrial and Provident Societies Act 1965” un “Industrial and Provident Societies Act (Northern Ireland) 1969”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvo sabiedrību 1. punkta nolūkos, gadījumā ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamajos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri, pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei.

5. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par krājsabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par krājsabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Ordnung des Sparkassenwesens (Sparkassengesetz – SpG)” 1. paragrāfa 1. punktu;

b)	Dānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Sparekasser”, pamatojoties uz Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumu;

c)	Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Säästöpankki” jeb “Sparbank”, pamatojoties uz “Säästöpankkilaki” jeb “Sparbankslag”;

Vācijā: iestādes, kas reģistrētas kā “Sparkasse” saskaņā ar:

1)	“Sparkassengesetz für Baden-Württemberg (SpG)”;

2)	“Gesetz über die öffentlichen Sparkassen (Sparkassengesetz – SpkG) in Bayern”;

3)	“Gesetz über die Berliner Sparkasse und die Umwandlung der Landesbank Berlin – Girozentrale – in eine Aktiengesellschaft (Berliner Sparkassengesetz – SpkG)”;

4)	“Brandenburgisches Sparkassengesetz (BbgSpkG)”;

5)	“Sparkassengesetz für öffentlich-rechtliche Sparkassen im Lande Bremen (Bremisches Sparkassengesetz)”;

6)	“Hessisches Sparkassengesetz”;

7)	“Sparkassengesetz des Landes Mecklenburg-Vorpommern (SpkG)”;

8)	“Niedersächsisches Sparkassengesetz (NSpG)”;

9)	“Sparkassengesetz Nordrhein-Westfalen (Sparkassengesetz – SpkG)”;

10)	“Sparkassengesetz (SpkG) für Rheinland-Pfalz”;

11)	“Saarländisches Sparkassengesetz (SSpG)”;

12)	“Gesetz über die öffentlich-rechtlichen Kreditinstitute im Freistaat Sachsen und die Sachsen-Finanzgruppe”;

13)	“Sparkassengesetz des Landes Sachsen-Anhalt (SpkG-LSA)”;

14)	“Sparkassengesetz für das Land Schleswig-Holstein (Sparkassengesetz – SpkG)”;

15)	“Thüringer Sparkassengesetz (ThürSpkG)”;

e)	Spānijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Cajas de Ahorros”, pamatojoties uz “Real Decreto-Ley 2532/1929, de 21 de noviembre, sobre Régimen del Ahorro Popular”;

f)	Zviedrijā: iestādes, kuras reģistrētas ka “Sparbank”, pamatojoties uz “Sparbankslag (1987:619)”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par krājsabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka šis nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi.

6. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par savstarpējām sabiedrībām Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par savstarpējo sabiedrību Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

Dānijā: biedrības (“Foreninger”) vai fondi (“Fonde”), kas izveidoti no apdrošināšanas sabiedrības (“Forsikringsselskaber”), hipotekāro kredītu iestādes (“Realkreditinstitutter”), krājbankas (“Sparekasser”), kooperatīvās krājbankas (“Andelskasser”) un kooperatīvo krājbanku apvienības (“Sammenslutninger af andelskasser”), pārveidojot kapitālsabiedrībās, kā noteikts Dānijas Finanšu uzņēmējdarbības likumā;

b)	Īrijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1989”;

c)	Apvienotajā Karalistē: iestādes, kuras reģistrētas kā “building societies”, pamatojoties uz “Building Societies Act 1986”; iestādes, kuras reģistrētas kā “savings bank”, pamatojoties uz “Savings Bank (Scotland) Act 1819”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpējo sabiedrību 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī ir ļauts emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par savstarpēju sabiedrību 1. punkta nolūkos, kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu. Uzskatāms, ka šie nosacījumi ir izpildīti, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas piešķir tiesības uz peļņu un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos.

7. pants

Uzņēmumu veidi, kas saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem tiek atzīti par līdzīgām iestādēm Regulas (ES) Nr. 575/2013 27. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) punkta nolūkos

1. Kompetentās iestādes var noteikt, ka noteikts uzņēmuma veids, kas atzīts piemērojamos valsts tiesību aktos, ir uzskatāms par kooperatīvām sabiedrībām, savstarpējām sabiedrībām un krājsabiedrībām līdzīgu iestādi Regulas (ES) Nr. 575/2013 otrās daļas nolūkiem, ja ir izpildīti visi 2., 3. un 4. punktā paredzētie nosacījumi.

2. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādes juridiskajam statusam ir jāatbilst vienai no šīm kategorijām:

a)	Austrijā: “Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken”, pamatojoties uz “Bundesgesetz über die Pfandbriefstelle der österreichischen Landes-Hypothekenbanken (Pfandbriefstelle-Gesetz – PfBrStG)”;

b)	Somijā: iestādes, kuras reģistrētas kā “Hypoteekkiyhdistys” jeb “Hypoteksförening”, pamatojoties uz “Laki hypoteekkiyhdistyksistä” jeb “Lag om hypoteksföreningar”.

3. Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu, lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem vai sabiedrības statūtiem juridiskās personas līmenī jāspēj emitēt tikai kapitāla instrumentus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantā.

4. Lai iestāde būtu uzskatāma par kooperatīvai sabiedrībai, savstarpējai sabiedrībai un krājsabiedrībai līdzīgu iestādi 1. punkta nolūkos, ir jāizpilda viens vai vairāki no šiem nosacījumiem:

ja 3. punktā minēto pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem, kas var būt iestādes biedri vai var nebūt iestādes biedri, saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem ir iespējams izstāties no sabiedrības, viņiem var būt arī tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei, taču tikai ievērojot piemērojamos valsts tiesību aktos, sabiedrības statūtos, Regulā (ES) Nr. 575/2013 un šajā regulā paredzētos ierobežojumus. Tas neliedz iestādei saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem emitēt tās biedriem un personām, kas nav iestādes biedri pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kuri atbilst Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. pantam un nepiešķir tiesības atgriezt kapitāla instrumentu iestādei;

kapitāla, rezervju un starpposma vai gada beigu peļņas summu saskaņā ar valsts piemērojamiem tiesību aktiem nav atļauts sadalīt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu turētājiem. Uzskatāms, ka minētais nosacījums ir izpildīts, pat ja iestāde emitē pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas, uzņēmumam turpinot darbību, turētājiem piešķir tiesības uz daļu no peļņas un rezervēm, ja tas atļauts piemērojamos valsts tiesību aktos, ar nosacījumu, ka šī daļa ir samērīga ar viņu devumu kapitālā un rezervēs vai – ja piemērojamie valsts tiesību akti to pieļauj – saskaņā ar alternatīvu kārtību. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus, kas turētājiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā piešķir tādas tiesības uz rezervēm, kurām nav jābūt samērīgām ar devumu kapitālā un rezervēs, ja ir izpildīti Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 4. un 5. punkta nosacījumi;

c)	kapitāla un rezervju summas kopējais apjoms vai tā daļa pieder iestādes biedriem, kuri parastā darbības gaitā negūst labumu no rezervju tiešas sadales, jo īpaši – veicot dividenžu izmaksu.

3. apakšiedaļa

Netieša finansēšana

8. pants

Kapitāla instrumentu netieša finansēšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1. Kapitāla instrumentu netieša finansēšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 52. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 63. panta c) punktu, ir finansēšana, kas nav tieša.

2. 1. punkta nolūkos tieša finansēšana apzīmē situācijas, kurās iestāde ir piešķīrusi ieguldītājam aizdevumu vai citu jebkāda veida finansējumu, kas tiek izmantots kapitāla instrumentu iegādei.

3. Tieša finansēšana ietver arī finansējumu, kurš piešķirts mērķiem, kas nav iestādes kapitāla instrumentu iegāde, jebkurai fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 36. punktā, vai kura ir uzskatāma par saistītu pusi definīciju, kas sniegta 24. starptautiskā grāmatvedības standarta par informācijas atklāšanu par saistītām pusēm 9. punktā, izpratnē, un ko Savienībā piemēro saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1606/2002 (7), ņemot vērā kompetentās iestādes definētas papildu norādes, ja iestāde nespēj pierādīt visus šos apstākļus:

a)	darījums ir veikts ar nosacījumiem, kas ir līdzīgi nosacījumiem, ko izmanto citos darījumos ar trešām personām;

b)	fiziskā vai juridiskā persona vai saistītā persona nav atkarīga no turēto kapitāla instrumentu pārdošanas vai sadales, lai nodrošinātu procentu maksājumu veikšanu un finansējuma atmaksu.

9. pants

Kapitāla instrumentu netiešās finansēšanas piemērojamie veidi un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 28. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 52. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 63. panta c) punkta nolūkos

1. Iestādes kapitāla instrumentu iegādes netiešas finansēšanas piemērojamie veidi un būtība ir šādi:

iestādes kapitāla instrumentu iegādes, kuru emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, ko veic sabiedrības, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai sabiedrības, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/87/EK (8) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos;

iestādes kapitāla instrumentu iegādes, kuru emitēšanas brīdī vai pēc tā veic ieguldītājs, finansēšana, kuru veic ārējas sabiedrības, ko aizsargā ar garantiju vai kredītu atvasināto instrumentu vai kas nodrošināta citā veidā tā, ka kredītrisks tiek pārvests iestādei vai sabiedrībām, kuras iestāde tieši vai netieši kontrolē, vai sabiedrībām, kas iekļautas kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

c)	tāda aizņēmēja finansēšana, kas nodod finansējumu galīgajam ieguldītājam iestādes kapitāla instrumentu iegādei emitēšanas brīdī vai pēc tā.

2. Lai finansēšanu varētu uzskatīt par netiešu 1. punkta nolūkos, attiecīgā gadījumā ir jāievēro arī šādi nosacījumi:

ieguldītājs nav iekļauts kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

konsolidētās bilances vai paplašinātā kopaprēķina tvērumā, ja tas ir līdzvērtīgs konsolidētiem pārskatiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktā, ko sagatavo institucionālas aizsardzības shēma vai ar centrālo iestādi saistītu iestāžu tīkls, kas nav organizēts kā grupa, kurai iestāde pieder. Šajos nolūkos uzskatāms, ka ieguldītājs ir iekļauts paplašinātā kopaprēķina tvērumā, ja uz kapitāla instrumentu attiecas konsolidācija vai paplašinātais kopaprēķins saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punkta a) apakšpunkta iv) punktu tā, ka nav iespējama vairākkārtēja pašu kapitāla posteņu izmantošana un jauna pašu kapitāla radīšana starp institucionālās aizsardzības shēmas dalībniekiem. Ja kompetentās iestādes nav sniegušas Regulas (ES) Nr. 575/2013 49. panta 3. punktā minēto atļauju, uzskatāms, ka šis nosacījums ir izpildīts, ja gan 1. punkta a) apakšpunktā minētās sabiedrības, gan iestāde ir vienas un tās pašas institucionālās aizsardzības shēmas dalībnieki un sabiedrības atskaita iestādes kapitāla instrumentu iegādei sniegto finansējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta f) līdz i) apakšpunktu, 56. panta a) līdz d) punktu un 66. panta a) līdz d) punktu, kā piemērojams;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK;

ārējā sabiedrība nav iekļauta kādā no turpmāk minētajiem:

1)	iestādes grāmatvedības vai prudenciālās konsolidācijas tvērumā;

3)	iestādes papildu uzraudzības darbības jomā saskaņā ar Direktīvu 2002/87/EK.

3. Nosakot, vai kapitāla instrumenta iegāde ietver tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu, no vērā ņemamās summas atņem visus atsevišķi novērtētos vērtības samazinājuma atskaitījumus, kas ir piemēroti.

4. Lai izvairītos no atzīšanas par tiešu vai netiešu finansēšanu saskaņā ar 8. pantu un gadījumā, ja fiziskai vai juridiskai personai, kurai ir būtiska līdzdalība kredītiestādē vai kura ir uzskatāma par saistītu personu, kā minēts 3. punktā, ir piešķirts aizdevums vai cita veida finansējums vai garantija, iestāde pastāvīgi nodrošina, ka tā nav sniegusi aizdevumu vai cita veida finansējumu vai garantijas nolūkā tieši vai netieši parakstīt iestādes kapitāla instrumentus. Ja aizdevums vai cita veida finansējums vai garantijas ir piešķirti cita veida pusēm, iestāde veic šo kontroli, cenšoties sasniegt rezultātu.

5. Attiecībā uz savstarpējām sabiedrībām, kooperatīvām sabiedrībām un līdzīgām iestādēm – ja valsts tiesību aktos vai iestādes statūtos ir paredzēts iestādes klienta pienākums parakstīt kapitāla instrumentus, lai saņemtu aizdevumu, šo aizdevumu neuzskata par tiešu vai netiešu finansēšanu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	kompetentā iestāde parakstīšanas apjomu uzskata par nebūtisku;

b)	aizdevuma mērķis nav aizdevumu sniedzošās iestādes kapitāla instrumentu iegāde;

c)	viena vai vairāku iestādes kapitāla instrumentu parakstīšana ir nepieciešama, lai aizdevuma saņēmējs kļūtu par savstarpējās sabiedrības, kooperatīvās sabiedrības vai līdzīgas iestādes biedru.

4. apakšiedaļa

Kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi

10. pants

Savstarpējo sabiedrību, krājsabiedrību, kooperatīvo sabiedrību un līdzīgu iestāžu emitētu kapitāla instrumentu dzēšanas ierobežojumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1. Iestāde var emitēt pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentus ar dzēšanas iespēju tikai tad, ja šāda iespēja ir paredzēta piemērojamos valsts tiesību aktos.

2. Iestādes spēja ierobežot dzēšanu, pamatojoties uz kapitāla instrumentus reglamentējošiem noteikumiem, kā minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 29. panta 2. punkta b) apakšpunktā un 78. panta 3. punktā, ietver gan tiesības atlikt dzēšanu, gan tiesības ierobežot dzēšamo apjomu. Iestāde spēj atlikt dzēšanu vai ierobežot dzēšamo apjomu uz neierobežotu laiku saskaņā ar 3. punktu.

3. Dzēšanas ierobežojumu apmēru, kas iekļauts instrumentus reglamentējošos noteikumos, iestāde nosaka, balstoties uz iestādes prudenciālo situāciju jebkurā laikā, ņemot vērā jo īpaši, taču ne tikai:

a)	iestādes vispārējo finansiālo, likviditātes un maksātspējas stāvokli;

pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa kapitāla un kopējā kapitāla apjomu salīdzinājumā ar kopējo riska darījumu vērtību, kas aprēķināta saskaņā ar prasībām, kuras noteiktas Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. panta 1. punkta a) apakšpunktā, konkrētās pašu kapitāla prasības, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un apvienoto rezervju prasību, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā.

11. pants

1. Dzēšanas ierobežojumi, kas iekļauti līgumiskajos vai juridiskajos noteikumos, kuri reglamentē instrumentus, neliedz kompetentajai iestādei papildus ierobežot instrumentu dzēšanu pienācīgā veidā, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā.

2. Kompetentās iestādes novērtē instrumentu reglamentējošajos līgumiskajos un juridiskajos noteikumos iekļauto dzēšanas ierobežojumu pamatojumu. Ja tās nav pārliecinātas, ka ierobežojumu pamatojums ir pienācīgs, tās pieprasa iestādēm grozīt attiecīgos līgumiskos noteikumus. Ja, nepastāvot līgumiskiem noteikumiem, instrumentus reglamentē valsts tiesību akti, minētie tiesību akti ļauj iestādei ierobežot dzēšanu, kā minēts 10. panta 1. līdz 3. punktā, lai instrumentus atzītu par pirmā līmeņa pamata kapitālu.

3. Iestāde visus lēmumus ierobežot kapitāla dzēšanu iekšēji dokumentē un rakstveidā paziņo kompetentajai iestādei, tai skaitā iemeslus, kāpēc, ņemot vērā 3. punktā izklāstītos kritērijus, dzēšana ir tikusi daļēji vai pilnībā atteikta vai atlikta.

4. Ja tiek pieņemti vairāki lēmumi ierobežot dzēšanu tajā pašā laika posmā, iestādes var dokumentēt šos lēmumus vienotā dokumentu kopumā.

2. IEDAĻA

Prudenciālie filtri

12. pants

Jēdziens “peļņa no pārdošanas” Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1. Jēdziens “peļņa no pārdošanas”, kas minēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 32. panta 1. punkta a) apakšpunktā, nozīmē jebkādu atzītu iestādes peļņu no pārdošanas, kas ir iegrāmatota kā jebkura pašu kapitāla elementa pieaugums un saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, kuri rodas no vērtspapīrotu aktīvu pārdošanas, kad tie tiek izslēgti no iestādes bilances vērtspapīrošanas darījuma kontekstā.

2. Atzīto peļņu no pārdošanas konstatē kā starpību starp a) un b) apakšpunktā minētajām vērtībām, kas noteiktas, piemērojot attiecīgo grāmatvedības regulējumu:

a)	saņemto aktīvu neto vērtība, ieskaitot jebkuru jaunu aktīvu, kas iegūts, un atskaitot jebkuru citu aktīvu, kas nodots, vai jaunu saistību, kas uzņemta;

b)	un vērtspapīroto aktīvu vai to daļas, kuru atzīšana pārtraukta, uzskaites vērtība.

3. Atzītā peļņa no pārdošanas, kas saistīta ar nākotnes maržināliem ienākumiem, šajā kontekstā nozīmē gaidāmo nākotnes “atlikušo starpību”, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 242. pantā.

3. IEDAĻA

Atskaitījumi No Pirmā Līmeņa Pamata Kapitāla Posteņiem

13. pants

Kārtējā finanšu gada zaudējumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

1. Pirmā līmeņa pamata kapitāla aprēķināšanai gada gaitā un neatkarīgi no tā, vai iestāde noslēdz savus finanšu pārskatus katra starpposma perioda beigās, iestāde veic savu peļņas un zaudējumu uzskaiti un atskaita jebkādus radušos zaudējumus no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, tiklīdz tie rodas.

2. Lai veiktu iestādes peļņas un zaudējumu uzskaiti saskaņā ar 1. punktu, ienākumus un izdevumus konstatē, izmantojot to pašu procesu un pamatojoties uz tiem pašiem grāmatvedības standartiem, kas ievēroti gada beigu finanšu pārskatā. Ienākumus un izdevumus aplēš piesardzīgi un iekļauj starpposma periodā, kurā tie radušies, tā, lai uz katru starpposma periodu attiektos saprātīga gaidāmo gada ienākumu un izdevumu summa. Būtiskus vai vienreizējus notikumus pilnībā un bez kavēšanās attiecina uz starpposma periodu, kurā tie rodas.

3. Ja kārtējā finanšu gada zaudējumi jau ir samazinājuši pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā, atskaitījums nav nepieciešams. Šā panta nolūkos finanšu pārskats nozīmē, ka peļņa un zaudējumi ir konstatēti pēc starpposma vai gada beigu kontu slēgšanas saskaņā ar grāmatvedības regulējumu, kas attiecas uz iestādi saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu un Padomes Direktīvu 86/635/EEK (9) par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem.

4. Šā panta 1. līdz 3. punkts tādā pašā veidā ir piemērojams peļņai un zaudējumiem, kas iekļauti citos uzkrātajos visaptverošajos ienākumos.

14. pants

Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunkta nolūkos

1. Atliktā nodokļa aktīvu, kuru realizācija atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, atskaitīšana, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta c) apakšpunktu, tiek veikta saskaņā ar 2. un 3. punktu.

2. Ieskaitu starp atliktā nodokļa aktīviem un attiecīgajām atliktā nodokļa saistībām veic atsevišķi attiecībā uz katru ar nodokli apliekamo sabiedrību. Attiecīgās atliktā nodokļa saistības aprobežojas tikai ar tām saistībām, kas izriet no tās jurisdikcijas nodokļu tiesību aktiem, kurā ir atliktie aktīvi. Atliktā nodokļa aktīvu un saistību aprēķināšanai konsolidētā līmenī ar nodokli apliekamā sabiedrība ietver arī sabiedrības, kuras iekļautas tajā pašā nodokļu maksātāju grupā, fiskālajā konsolidācijā, fiskālajā vienībā vai konsolidētajā nodokļu deklarācijā saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem.

3. Attiecīgo atliktā nodokļa saistību summa, kas kvalificējas ieskaitam pret atliktā nodokļa aktīviem, kuru realizācija ir atkarīga no peļņas gūšanas nākotnē, ir vienāda ar starpību starp a) apakšpunktā noteikto summu un b) apakšpunktā noteikto summu:

a)	atliktā nodokļa saistību summa, kas atzīta saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)	attiecīgā atliktā nodokļa saistību summa, kas izriet no nemateriāliem aktīviem un no definētu pabalstu pensiju fondu aktīviem.

15. pants

Definētu pabalstu pensiju fondu aktīvu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta e) apakšpunkta un Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos

1. Kompetentā iestāde piešķir Regulas (ES) Nr. 575/2013 41. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto iepriekšējo atļauju tikai, ja neierobežotā spēja izmantot attiecīgos definētu pabalstu pensiju fondu aktīvus ietver tiešu un netraucētu piekļuvi aktīviem, piemēram, ja aktīvu izmantošana nav liegta ar jebkāda veida ierobežojumu un attiecībā pret šiem aktīviem nav jebkāda veida trešo personu prasījumu.

2. Ir ticams, ka netraucēta piekļuve aktīviem pastāv, ja iestādei katru reizi, kad tā vēlas piekļūt līdzekļu pārpalikumam pensiju plānā, nav jāpieprasa un jāsaņem īpaša atļauja no pensiju fonda pārvaldnieka vai pensiju saņēmējiem.

16. pants

Paredzamu nodokļu maksājumu atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta l) apakšpunkta un 56. panta f) punkta nolūkos

1. Ar nosacījumu, ka iestāde piemēro grāmatvedības regulējumu un grāmatvedības politikas, kas nodrošina kārtējo nodokļu saistību un atliktā nodokļa saistību, kuras attiecas uz darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem, pilnīgu atzīšanu, iestāde var uzskatīt, ka paredzamu nodokļu maksājumi jau ir ņemti vērā. Kompetentā iestāde pārliecinās, ka ir veikti visi nepieciešamie atskaitījumi – vai nu saskaņā ar piemērojamiem grāmatvedības standartiem, vai saskaņā ar citām korekcijām.

2. Ja iestāde aprēķina savu pirmā līmeņa pamata kapitālu, balstoties uz finanšu pārskatiem, kuri sagatavoti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1606/2002, uzskatāms, ka 1. punktā paredzētais nosacījums ir izpildīts.

3. Ja 1. punktā minētais nosacījums nav izpildīts, iestāde samazina savus pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņus par kārtējo nodokļu un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu, kuri vēl nav atzīti bilancē un peļņas vai zaudējumu aprēķinā un kuri saistīti ar darījumiem un citiem bilancē vai peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītiem notikumiem. Kārtējo un atliktā nodokļa maksājumu aplēsto summu nosaka, izmantojot pieeju, kas ir līdzvērtīga tai, kura paredzēta Regulā (EK) Nr. 1606/2002. Nevar veikt atliktā nodokļa maksājumu aplēstās summas savstarpējo ieskaitu pret atliktā nodokļa aktīviem, kuri nav atzīti finanšu pārskatos.

4. IEDAĻA

Citi atskaitījumi no pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla posteņiem

17. pants

Citi atskaitījumi attiecībā uz finanšu iestāžu kapitāla instrumentiem Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1. Līdzdalības finanšu iestāžu, kas definētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 26. apakšpunktā, kapitāla instrumentos atskaita saskaņā ar šādiem aprēķiniem:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai finanšu iestādei, kura tos emitējusi, un – ja uz finanšu iestādi attiecas maksātspējas prasības – kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu saskaņā ar emitentam piemērojamiem uzņēmumu tiesību aktiem, un – ja uz finanšu iestādi neattiecas maksātspējas prasības – kuri ir beztermiņa, absorbē pirmo un proporcionāli lielāko zaudējumu daļu, tiem rodoties, ierindojas pēc visiem citiem prasījumiem iestādes maksātnespējas vai likvidācijas gadījumā un uz kuriem neattiecas preferenciāla vai iepriekš noteikta sadale, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus subordinētos instrumentus, kas absorbē zaudējumus, uzņēmumam turpinot darbību, kuros ietverta rīcības brīvība atcelt kuponu maksājumus, atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla apjoms ir nepietiekams, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus instrumentus, kas iekļauti finanšu iestādes pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo prudenciālo regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojami a), b), c) vai d) apakšpunktā paredzētie nosacījumi, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

2. Gadījumos, kas paredzēti 3. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 575/2013, līdzdalībām kapitāla instrumentos, balstoties uz atbilstošo atskaitījumu pieeju. Šā punkta nolūkiem atbilstošo atskaitījumu pieeja nozīmē pieeju, ar ko atskaitījumu piemēro tai pašai kapitāla komponentei, kurai kapitāls būtu atbilstīgs, ja to būtu emitējusi iestāde pati.

3. Atskaitījumus, kas minēti 1. punktā, nepiemēro šādos gadījumos:

ja finanšu iestādei ir piešķirta atļauja un to uzrauga kompetentā iestāde, un uz to attiecas prudenciālās prasības, kas ir līdzvērtīgas prasībām, kuras piemēro iestādēm, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 575/2013. Šo pieeju piemēro trešo valstu finanšu iestādēm tikai, ja ir veikts attiecīgās trešās valsts prudenciālā regulējuma līdzvērtīguma izvērtējums saskaņā ar minēto regulu un ir secināts, ka attiecīgās trešās valsts prudenciālais regulējums ir vismaz līdzvērtīgs Savienībā piemērotajam regulējumam;

b)	ja finanšu iestāde ir elektroniskās naudas iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/110/EK (10) 2. panta nozīmē un uz to neattiecas izvēles izņēmumi, kas noteikti minētās direktīvas 9. pantā;

c)	ja finanšu iestāde ir maksājumu iestāde Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2007/64/EK (11) 4. panta nozīmē un uz to neattiecas atbrīvojumi, kas noteikti minētās direktīvas 26. pantā;

d)	ja finanšu iestāde ir alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/61/ES (12) 4. panta nozīmē vai pārvaldības sabiedrība Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/65/EK (13) 2. panta 1. punkta nozīmē.

18. pants

Trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

1. Līdzdalību trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, uz kurām attiecas maksātspējas regulējums, kas vai nu ir atzīts kā nelīdzvērtīgs regulējumam, kurš noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā izklāstīto procedūru, vai kura līdzvērtīgums nav novērtēts, atskaita šādi:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajai apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrībai, kura tos emitējusi, un kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem saskaņā ar trešās valsts regulējumu, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šī pārsnieguma summa pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

attiecībā uz trešo valstu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām, uz kurām attiecas prudenciālas maksātspējas prasības – visus citus instrumentus, kas iekļauti trešās valsts apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrības pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo maksātspējas regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojams a), b) vai c) nosacījums, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

2. Ja trešās valsts maksātspējas regulējums, ieskaitot noteikumus par pašu kapitālu, ir novērtēts kā līdzvērtīgs tam, kas noteikts Direktīvas 2009/138/EK I sadaļas VI nodaļā saskaņā ar minētās direktīvas 227. pantā noteikto procedūru, pret līdzdalībām trešo valstu apdrošināšanas vai pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos attiecas kā pret līdzdalībām tādu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību kapitāla instrumentos, kurām piešķirta atļauja saskaņā ar Direktīvas 2009/138/EK 14. pantu.

3. Gadījumos, kas paredzēti šā panta 2. punktā, iestādes piemēro atskaitījumus, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 44. panta b) punktā, 58. panta b) punktā un 68. panta b) punktā, kā piemērojams, attiecībā uz līdzdalību pašu kapitāla apdrošināšanas posteņos.

19. pants

Uzņēmumu, kas izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas, kapitāla instrumenti Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 3. punkta nolūkos

Līdzdalība tādu uzņēmumu kapitāla instrumentos, kuri izslēgti no Direktīvas 2009/138/EK darbības jomas saskaņā ar minētās direktīvas 4. pantu, atskaita šādi:

visus instrumentus, kuri atzīstami par kapitālu, pamatojoties uz uzņēmumu tiesību aktiem, kas piemērojami attiecīgajam uzņēmumam, kurš tos emitējis, un kuri ir iekļauti regulējošām prasībām atbilstošā pašu kapitāla augstākajā kvalitātes pakāpē bez jebkādiem ierobežojumiem, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla;

visus citus subordinētos instrumentus atskaita no otrā līmeņa kapitāla posteņiem. Ja šo subordinēto instrumentu apjoms pārsniedz otrā līmeņa kapitāla apjomu, pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem. Ja šī summa pārsniedz pirmā līmeņa papildu kapitāla apjomu, atlikušo pārsnieguma summu atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem;

d)	visus citus instrumentus, kas iekļauti uzņēmuma pašu kapitālā saskaņā ar attiecīgo piemērojamo maksātspējas regulējumu, vai visus citus instrumentus, attiecībā uz kuriem iestāde nespēj pierādīt, ka ir piemērojams a), b) vai c) nosacījums, atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

III NODAĻA

PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLS

1. IEDAĻA

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība

20. pants

Dzēšanu veicinošu nosacījumu veids un būtība Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta g) apakšpunkta un 63. panta h) punkta nolūkos

1. Dzēšanu veicinoši nosacījumi ir visas iezīmes, kas emisijas dienā pamato pieņēmumu, ka kapitāla instrumenta dzēšana ir ticama.

2. Veicinošie nosacījumi, kas minēti 1. punktā, ietver šādus veidus:

a)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar instrumenta kredītriska starpības pieaugumu, ja atsaukšanas iespēja netiek īstenota;

b)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar prasību vai ieguldītāja iespēju konvertēt instrumentu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentā, ja atsaukšanas iespēja netiek izmantota;

c)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar atsauces likmes izmaiņām, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme;

d)	atsaukšanas iespēja apvienojumā ar dzēšanas summas pieaugumu nākotnē;

e)	atkārtotas tirdzniecības iespēja apvienojumā ar instrumenta kredītriska starpības pieaugumu vai izmaiņām atsauces likmē, ja kredītriska starpība attiecībā pret otro atsauces likmi ir lielāka nekā sākotnējā maksājuma likme mīnus mijmaiņas likme, ja instruments netiek atkārtoti tirgots;

f)	instrumenta tirgošana veidā, kas ieguldītājiem liecina, ka instrumenta atsaukšanas tiesības tiks izmantotas.

2. IEDAĻA

Pamatsummas konvertācija vai samazināšana

21. pants

Pamatsummas atjaunināšanas veids pēc samazināšanas Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta un 52. panta 2. punkta c) apakšpunkta ii) punkta nolūkos

1. Pamatsummas samazināšanu pro rata piemēro visiem to pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, kuros iekļauts līdzīgs samazināšanas mehānisms un identisks izraisīšanas līmenis.

2. Lai samazināšanu varētu uzskatīt par “uz laiku” veiktu, ir jāizpilda visi šie nosacījumi:

a)	jebkāda peļņas sadale, kas izmaksājama pēc samazinājuma, balstās uz samazināto pamatsummu;

b)	atjaunināšana balstās uz peļņu pēc tam, kad iestāde ir pieņēmusi oficiālu lēmumu, ar kuru apstiprina galīgo peļņu;

c)	instrumenta atjaunināšana vai kuponu maksājumi par samazināto pamatsummu tiek veikti, iestādei īstenojot pilnīgu rīcības brīvību, ievērojot ierobežojumus, kas izriet no d) līdz f) apakšpunkta, un nav paredzēts iestādes pienākums veikt vai paātrināt pamatsummas atjaunināšanu noteiktos apstākļos;

d)	atjaunināšanu veic pro rata starp līdzīgiem pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, uz kuriem ir bijusi attiecināta samazināšana;

maksimālā summa, kas attiecināma uz kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un instrumenta atjauninājuma summu, ir vienāda ar iestādes peļņu, reizinātu ar summu, kura iegūta, dalot 1) punktā noteikto summu ar summu, kas noteikta 2) punktā:

1)	visu iestādes pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, uz kuriem attiecināta samazināšana, nominālā summa pirms samazināšanas;

2)	iestādes kopējais pirmā līmeņa kapitāls;

jebkuru kuponu maksājumu par samazināto pamatsummu un atjauninājumu summa tiek uzskatīta par maksājumu, kas samazina pirmā līmeņa pamata kapitālu, un uz to kopā ar citām sadalēm no pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem attiecina ierobežojumus, ko piemēro maksimālajai sadalāmajai summai, kā minēts Direktīvas 2013/36/ES 141. panta 2. punktā, kā transponēts valsts tiesību aktos vai regulējumā.

3. Šā panta 2. punkta e) apakšpunkta nolūkos aprēķinus veic brīdī, kad tiek veikta atjaunināšana.

22. pants

Procedūras un laiks, ko izmanto, lai noteiktu, vai iestājies izraisītājnotikums, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta n) apakšpunkta nolūkos

1. Ja iestāde ir konstatējusi, ka pirmā līmeņa pamata kapitāla rādītājs ir kļuvis mazāks par līmeni, kas izraisa instrumenta konvertāciju vai samazināšanu prasību piemērošanas līmenī, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļā, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra bez kavēšanās konstatē, ka izraisītājnotikums ir iestājies un pastāv neatsaucams pienākums samazināt vai konvertēt instrumentu.

2. Samazinājuma summu vai konvertējamo summu nosaka, cik drīz vien iespējams un vēlākais viena mēneša laikā no brīža, kad konstatēta izraisītājnotikuma iestāšanās saskaņā ar 1. punktu.

3. Kompetentā iestāde var pieprasīt, lai maksimālais viena mēneša termiņš, kas minēts 2. punktā, tiek samazināts gadījumā, ja tā secina, ka ir panākta pietiekama noteiktība par konvertējamo vai samazinājuma summu, vai tā secina, ka ir nepieciešams nekavējoties veikt konvertāciju vai samazināšanu.

4. Ja ir nepieciešama samazinājuma vai konvertējamās summas neatkarīga pārskatīšana saskaņā ar noteikumiem, kas reglamentē attiecīgo pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu, vai ja kompetentā iestāde pieprasa neatkarīgu pārskatīšanu, lai konstatētu samazinājuma vai konvertējamo summu, vadības struktūra vai jebkura cita iestādes attiecīgā struktūra gādā par to, lai tā tiktu veikta nekavējoties. Šāda neatkarīga pārskatīšana tiek pabeigta, cik ātri vien iespējams, un nerada šķēršļus iestādei samazināt vai konvertēt pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu un izpildīt šā punkta 2. un 3. punktā paredzētās prasības.

3. IEDAĻA

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju

23. pants

Instrumentu nosacījumi, kas varētu kavēt rekapitalizāciju, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta o) apakšpunkta nolūkos

Nosacījumi, kas varētu kavēt iestādes rekapitalizāciju, ietver noteikumus, saskaņā ar kuriem iestādei ir jāsniedz kompensācija esošajiem kapitāla instrumentu turētājiem, ja tiek emitēts jauns kapitāla instruments.

4. IEDAĻA

Īpašiem nolūkiem dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus

24. pants

Īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību izmantošana, lai netieši emitētu pašu kapitāla instrumentus, Regulas (ES) Nr. 575/2013 52. panta 1. punkta p) apakšpunkta un 63. panta n) punkta nolūkos

1. Ja konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu emitē kapitāla instrumentu, ko paraksta īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, šo kapitāla instrumentu iestādes vai iepriekš minētās sabiedrības līmenī neatzīst par augstākas kvalitātes nekā zemākās kvalitātes kapitāls, kas emitēts īpašam nolūkam dibinātajai sabiedrībai, un kapitāls, ko īpašam nolūkam dibinātā sabiedrība emitējusi trešām personām. Šo prasību piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

2. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības emitēto instrumentu turētāju tiesības nav labvēlīgākas kā gadījumā, ja instrumentu būtu tieši emitējusi konsolidācijas tvērumā esoša iestāde vai sabiedrība saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 pirmās daļas II sadaļas 2. nodaļu.

IV NODAĻA

VISPĀRĪGAS PRASĪBAS

1. IEDAĻA

Netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalībām indeksos

25. pants

Konservatīvisma pakāpe, kas nepieciešama aplēsēs riska darījumu aprēķināšanai, ko izmanto kā alternatīvu pamatā esošajiem riska darījumiem, Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 2. punkta nolūkos

1. Aplēses ir pietiekami konservatīvas, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

ja indeksa ieguldījumu pilnvarās ir noteikts, ka finanšu sektora sabiedrības kapitāla instruments, kas ir daļa no indeksa, nedrīkst pārsniegt noteiktu maksimālu indeksa procentuālo attiecību, iestāde izmanto šo procentuālo attiecību kā aplēsi par līdzdalības vērtību, ko atskaita no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla posteņiem, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību;

ja iestāde nespēj noteikt maksimālo procentuālo attiecību, kas minēta a) apakšpunktā, un ja indekss, pamatojoties uz tā ieguldījumu pilnvarām vai citu attiecīgo informāciju, ietver finanšu sektora sabiedrību kapitāla instrumentus, iestāde pilnā apmērā atskaita līdzdalības indeksos no tās pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla, kā piemērojams saskaņā ar 17. panta 2. punktu, vai no pirmā līmeņa pamata kapitāla situācijās, kurās iestāde nevar precīzi noteikt līdzdalības būtību.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos piemēro šādus nosacījumus:

a)	netiešas līdzdalības, kas izriet no līdzdalības indeksā, ietver indeksa daļu, kas ieguldīta indeksā iekļauto finanšu sektora sabiedrību pirmā līmeņa pamata kapitāla, pirmā līmeņa papildu kapitāla un otrā līmeņa kapitāla instrumentos;

b)	indekss ietver indeksa fondus, kapitāla vērtspapīru vai obligāciju indeksus vai jebkuru citu shēmu, kurā pamatā esošais instruments ir kapitāla instruments, ko emitējusi finanšu sektora sabiedrība, taču neaprobežojas ar tiem.

26. pants

Vārdu “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīme Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nolūkos

1. Regulas (ES) Nr. 575/2013 76. panta 3. punkta nozīmē “praktiskā ziņā apgrūtinoši” nozīmē situācijas, kurās caurskatīšanas pieejas pastāvīga izmantošana attiecībā uz līdzdalībām finanšu sektora sabiedrību kapitālā saskaņā ar kompetento iestāžu novērtējumu nav pamatota. Izvērtējot, vai situācija ir praktiskā ziņā apgrūtinoša, kompetentās iestādes ņem vērā šādu pozīciju zemo būtiskumu un īso turēšanas periodu. Īsa turēšanas perioda gadījumā iestādei ir jāpierāda indeksa liela likviditāte.

2. Šā panta 1. punkta nolūkos pozīcija tiek uzskatīta par pozīciju ar zemu būtiskumu, ja ir izpildīti visi šie nosacījumi:

a)	individuālie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

b)	kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, nepārsniedz 5 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

summa, ko veido kopējie neto riska darījumi, kas izriet no līdzdalībām indeksos, mērīti pirms caurskatīšanas veikšanas, un jebkuras citas līdzdalības, kas atskaitāmas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punkta h) apakšpunktu, nepārsniedz 10 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem, kā aprēķināts Regulas (ES) Nr. 575/2013 46. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

2. IEDAĻA

Uzraudzības iestādes atļauja samazināt pašu kapitālu

27. pants

Vārdu “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunkta nolūkos

Vārdi “ilgtermiņā piemēroti iestādes spējai nodrošināt ienākumus” Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā nozīmē, ka iestādes rentabilitāte saskaņā ar kompetentās iestādes vērtējumu turpina būt pienācīga vai nav vērojamas negatīvas izmaiņas pēc instrumentu aizstāšanas ar līdzvērtīgas vai augstākas kvalitātes pašu kapitāla instrumentiem attiecīgajā datumā un paredzamā nākotnē. Kompetentās iestādes vērtējumā ņem vērā iestādes rentabilitāti spriedzes situācijās.

28. pants

Procesi un datu prasības saistībā ar iestādes pieteikumu veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Par pašu kapitāla instrumentu dzēšanu, samazināšanu vai atpirkšanu instrumentu turētājiem nepaziņo, pirms iestāde ir saņēmusi iepriekšēju kompetentās iestādes atļauju.

2. Ja pastāv pietiekama noteiktība, ka sagaidāma dzēšana, samazināšana vai atpirkšana, un ir saņemta kompetentās iestādes iepriekšēja atļauja, iestāde atskaita attiecīgās dzēšamās, samazināmās vai atpērkamās summas no attiecīgajiem tās pašu kapitāla elementiem, pirms tiek veikta dzēšana, samazināšana vai atpirkšana. Uzskatāms, ka pietiekama noteiktība pastāv, jo īpaši tad, ja iestāde ir publiski paziņojusi par nodomu dzēst, samazināt vai atpirkt pašu kapitāla instrumentu.

3. Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

29. pants

Iestāžu pieteikumi veikt dzēšanu, samazināšanu un atpirkšanu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta un 78. panta nolūkos un pienācīga dzēšanas ierobežošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 3. punkta nolūkos

1. Iestāde iesniedz pieteikumu kompetentajai iestādei pirms pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu samazināšanas vai atpirkšanas vai pirmā līmeņa papildu kapitāla vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas.

2. Pieteikumā var iekļaut plānu noteiktā laikposmā veikt darbības, kas uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, attiecībā uz vairākiem kapitāla instrumentiem.

3. Gadījumā, ja tiek atpirkti pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumenti, pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumenti vai otrā līmeņa kapitāla instrumenti tirgus veidošanas nolūkiem, kompetentās iestādes var sniegt iepriekšēju atļauju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem veikt minētās regulas 77. pantā uzskaitītās darbības attiecībā uz konkrētu, iepriekš noteiktu summu.

Attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentiem minētā summa nepārsniedz mazāko no šīm summām:

1)	3 % no attiecīgās emisijas summas;

10 % no summas, par kuru pirmā līmeņa pamata kapitāls pārsniedz summu, ko veido pirmā līmeņa pamata kapitāla prasības saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 92. pantu, īpašās pašu kapitāla prasības, kas minētas Direktīvas 2013/36/ES 104. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un apvienoto rezervju prasība, kas definēta minētās direktīvas 128. panta 6. punktā.

Attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem vai otrā līmeņa kapitāla instrumentiem šī iepriekš noteikta summa nepārsniedz mazāko no šīm summām:

1)	10 % no attiecīgās emisijas summas;

2)	vai 3 % attiecīgi no apgrozībā esošo pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu vai otrā līmeņa kapitāla instrumentu kopējās summas.

4. Kompetentās iestādes var arī sniegt iepriekšēju atļauju veikt darbības, kuras uzskaitītas Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā, ja saistītie pašu kapitāla instrumenti tiek nodoti iestādes darbiniekiem kā daļa no darba samaksas. Iestādes informē kompetentās iestādes, ja pašu kapitāla instrumenti tiek iegādāti šajos nolūkos, un atskaita šos instrumentus no pašu kapitāla, izmantojot atbilstošo atskaitījumu veikšanas pieeju, uz laiku, kurā iestāde tos tur. Atskaitījuma veikšana uz atbilstošā pamata vairs nav nepieciešama, ja izdevumi, kas saistīti ar jebkādu darbību saskaņā ar šo punktu, jau ir iekļauti pašu kapitālā starpposma vai gada beigu finanšu pārskata rezultātā.

5. Kompetentā iestāde saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantā paredzētajiem kritērijiem var iepriekš sniegt atļauju veikt darbību, kas uzskaitīta minētās regulas 77. pantā, par konkrētu iepriekš noteiktu summu, ja atsaucamo, dzēšamo vai atpērkamo pašu kapitāla instrumentu summa ir nebūtiska salīdzinājumā ar attiecīgās emisijas apgrozībā esošo summu pēc atsaukšanas, dzēšanas vai atpirkšanas veikšanas.

6. Šā panta 1. līdz 5. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību konsolidētājā, subkonsolidētajā un individuālajā piemērošanas līmenī.

30. pants

Pieteikuma, kuru iestāde iesniedz Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkiem, saturs

1. Pieteikumam, kas minēts 29. pantā, pievieno šādu informāciju:

a)	labi pamatotu izskaidrojumu, kādēļ tiek veikta viena no 29. panta 1. punktā minētajām darbībām;

b)	informāciju par kapitāla prasībām un kapitāla rezervēm, kas aptver vismaz trīs gadu periodu, ieskaitot pašu kapitāla līmeni un sastāvu pirms un pēc darbības veikšanas un darbības ietekmi uz regulatīvajām prasībām;

c)	kapitāla instrumenta aizstāšanas ietekmi uz iestādes rentabilitāti, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. panta 1. punkta a) apakšpunktā;

d)	risku, kuriem iestāde ir vai varētu būt pakļauta, novērtējumu un novērtējumu par to, vai pašu kapitāla apjoms nodrošina šādu risku pietiekamu segšanu, tostarp spriedzes testus attiecībā uz galvenajiem riskiem, kas liecina par iespējamiem zaudējumiem dažādos scenārijos;

e)	jebkādu citu informāciju, ko kompetentā iestāde uzskata par nepieciešamu, lai novērtētu atļaujas piešķiršanas pamatotību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 78. pantu.

2. Kompetentā iestāde atbrīvo no pienākuma iesniegt daļu informācijas, kas minēta 2. punktā, ja šī informācija tai jau ir pieejama.

3. Šā panta 1. un 2. punktu attiecīgā gadījumā piemēro prudenciālo prasību individuālajā, konsolidētājā un subkonsolidētajā piemērošanas līmenī.

31. pants

Pieteikuma, ko iestāde iesniedz, termiņi un kompetentās iestādes veiktā pieteikuma izskatīšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Iestāde nosūta pilnīgu pieteikumu un 29. un 30. pantā minēto informāciju kompetentajai iestādei vismaz trīs mēnešus pirms datuma, kurā viena no Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minētajām darbībām tiks paziņota instrumentu turētājiem.

2. Kompetentās iestādes var ļaut iestādēm, izskatot katru gadījumu atsevišķi un izņēmuma gadījumos, nosūtīt 1. punktā minēto pieteikumu termiņā, kas ir īsāks nekā trīs mēneši.

3. Kompetentā iestāde izskata pieteikumu vai nu 1. punktā minētajā termiņā, vai 2. punktā minētajā termiņā. Kompetentās iestādes ņem vērā šajā termiņā saņemtu jaunu informāciju, ja tāda ir pieejama un ja tās uzskata, ka šī informācija ir būtiska. Kompetentās iestādes sāk pieteikuma izskatīšanu tikai tad, kad tās ir pārliecinājušās, ka no iestādes ir saņemta 28. pantā minētā informācija.

32. pants

Savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pieteikumi dzēšanai, samazināšanai un atpirkšanai Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. panta nolūkos

1. Attiecībā uz savstarpējo sabiedrību, kooperatīvo sabiedrību, krājsabiedrību vai līdzīgu iestāžu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu dzēšanu pieteikumu, kas minēts 29. panta 1., 2. un 6. punktā, un informāciju, kas minēta 30. panta 1. punktā, iesniedz kompetentajai iestādei tajā pašā regularitātē, ko izmanto iestādes kompetentā struktūra dzēšanas pārbaudei.

2. Kompetentās iestādes var iepriekš sniegt atļauju veikt kādu Regulas (ES) Nr. 575/2013 77. pantā minēto darbību par konkrētu, iepriekš noteiktu dzēšamo summu, no kuras atņemts jaunu, apmaksātu pirmā līmeņa pamata kapitāla instrumentu apjoms, kas parakstīti, periodā, kas nepārsniedz vienu gadu. Šo iepriekš noteikto summu var palielināt līdz 2 % no pirmā līmeņa pamata kapitāla, ja tās ir pārliecinātas, ka šī darbība neapdraudēs iestādes pašreizējo vai turpmāko maksātspējas stāvokli.

3. IEDAĻA

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana

33. pants

Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošana Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punkta nolūkos

1. Pagaidu nepiemērošana ir uz laikposmu, kas nepārsniedz saskaņā ar finansiālās palīdzības operācijas plānu paredzēto termiņu. Minēto pagaidu nepiemērošanu neattiecina uz laikposmu, kas ir ilgāks nekā pieci gadi.

2. Pagaidu nepiemērošana attiecas tikai uz jaunām līdzdalībām tās finanšu sektora sabiedrības instrumentos, uz kuru attiecas finansiālās palīdzības operācija.

3. Atskaitījumu no pašu kapitāla pagaidu nepiemērošanas nolūkos kompetentā iestāde var uzskatīt, ka pagaidu līdzdalības, kas minētas Regulas (ES) Nr. 575/2013 79. panta 1. punktā, ir nolūkā veikt finansiālās palīdzības operācijas, kas paredzētas finanšu sektora sabiedrības reorganizācijai un glābšanai, ja operācija tiek veikta saskaņā ar plānu un to ir apstiprinājusi kompetentā iestāde un ja plānā ir skaidri noteikti posmi, termiņi un mērķi un precizēta mijiedarbība starp pagaidu līdzdalībām un finansiālās palīdzības operāciju.

V NODAĻA

MAZĀKUMA LĪDZDALĪBAS DAĻA UN MEITASUZŅĒMUMU EMITĒTI PIRMĀ LĪMEŅA PAPILDU KAPITĀLA UN OTRĀ LĪMEŅA KAPITĀLA INSTRUMENTI

34. pants

Aktīvu veidi, kas var attiekties uz īpašam nolūkam dibinātu sabiedrību darbību, un jēdzienu “minimāls” un “nebūtisks” nozīme, nosakot atbilstīgo pirmā līmeņa papildu kapitālu un otrā līmeņa kapitālu, ko emitējusi īpašam nolūkam dibināta sabiedrība, Regulas (ES) Nr. 575/2013 83. panta 1. punkta nolūkos

1. Īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvus uzskata par “minimāliem” un “nebūtiskiem”, ja ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)	īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, ko neveido ieguldījumi saistītā meitasuzņēmuma pašu kapitālā, ir tikai naudas aktīvi, kas paredzēti kuponu maksājumiem un tādu pašu kapitāla instrumentu dzēšanai, kam pienācis termiņš;

b)	īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības aktīvi, kas nav minēti a) apakšpunktā, nav lielāki kā 0,5 % no īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības vidējiem kopējiem aktīviem pēdējos trīs gados.

2. Šā panta 1. punkta b) apakšpunkta nolūkos kompetentā iestāde var ļaut iestādei izmantot lielāku procentuālo attiecību ar nosacījumu, ka ir izpildīti abi šie nosacījumi:

a)	lielākā procentuālā attiecība ir nepieciešama vienīgi, lai segtu īpašam nolūkam dibinātās sabiedrības darbības izmaksas;

b)	attiecīgā nominālā summa nepārsniedz EUR 500 000.

VI NODAĻA

REGULAS (ES) NR. 575/2013 PĀREJAS NOTEIKUMU PRECIZĒJUMI ATTIECĪBĀ UZ PAŠU KAPITĀLU

35. pants

Papildu filtri un atskaitījumi Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. panta 1. punkta nolūkos

1. Korekcijas pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos, pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos un otrā līmeņa kapitāla posteņos saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 481. pantu piemēro saskaņā ar 2. līdz 7. punktu.

2. Ja saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šo atskaitījumu un filtru pamatā ir pašu kapitāla posteņi, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a), b) un c) punktā, korekcijas veic pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņos.

3. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti visiem posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta a) līdz ca) punktā, ņemot vērā minētās direktīvas 154. pantu, korekcijas veic pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņos.

4. Ja pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

5. Gadījumos, uz kuriem neattiecas 1. un 2. punkts un kuros saskaņā ar Direktīvas 2006/48/EK un Direktīvas 2006/49/EK transponēšanas pasākumiem šie atskaitījumi un filtri ir piemēroti pašu kapitāla posteņiem, kā minēts Direktīvas 2006/48/EK 57. panta d) līdz h) punktā, vai pašu kapitāla kopapjomam saskaņā ar Direktīvu 2006/48/EK un Direktīvu 2006/49/EK, korekcijas veic otrā līmeņa kapitāla posteņos.

6. Ja otrā līmeņa kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņiem.

7. Ja otrā līmeņa kapitāla un pirmā līmeņa papildu kapitāla posteņu summa ir mazāka nekā attiecīgā korekcija, atlikušo korekciju veic attiecībā uz pirmā līmeņa pamata kapitāla posteņiem.

36. pants

Posteņi, uz ko neattiecina tiesības saglabāt iepriekš spēkā esošos nosacījumus pirmā līmeņa pamata kapitāla vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentiem, kas nav uzskatāmi par valsts atbalstu, citos pašu kapitāla elementos, Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punkta nolūkos

1. Pašu kapitāla instrumentiem piemērojot noteikumus, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 487. panta 1. un 2. punktā, laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2021. gada 31. decembrim, instrumentiem šos noteikumus var piemērot vai nu pilnībā, vai daļēji. Jebkāda šāda noteikumu piemērošana neietekmē Regulas (ES) Nr. 575/2013 486. panta 4. punktā noteiktā ierobežojuma aprēķināšanu.

2. Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti nosauktās regulas 484. panta 3. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas attiecīgi minētas nosauktās regulas 486. panta 2. punktā.

3. Pret pašu kapitāla instrumentiem, kas minēti 1. punktā, var atkal attiekties kā pret posteņiem, kas minēti 484. panta 4. punktā, ar nosacījumu, ka tie ir posteņi, kas minēti Regulas (ES) Nr. 575/2013 484. panta 3. punktā un 484. panta 4. punktā, un ar nosacījumu, ka to summa vairs nepārsniedz piemērojamās procentuālās attiecības, kas minētas attiecīgi minētās regulas 486. panta 3. punktā.

37. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 7. janvārī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/48/EK par kredītiestāžu darbības sākšanu un veikšanu (OV L 177, 30.6.2006., 1. lpp.).

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 14. jūnija Direktīva 2006/49/EK par ieguldījumu sabiedrību un kredītiestāžu kapitāla pietiekamību (OV L 177, 30.6.2006., 201. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/138/EK par uzņēmējdarbības uzsākšanu un veikšanu apdrošināšanas un pārapdrošināšanas jomā (Maksātspēja II) (OV L 335, 17.12.2009., 1. lpp.).

(6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).

(7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 19. jūlija Regula (EK) Nr. 1606/2002 par starptautisko grāmatvedības standartu piemērošanu (OV L 243, 11.9.2002., 1. lpp.).

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīva 2002/87/EK par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos (OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.).

(9) Padomes 1986. gada 8. decembra Direktīva 86/635/EEK par banku un citu finanšu iestāžu gada pārskatiem un konsolidētajiem pārskatiem (OV L 372, 31.12.1986., 1. lpp.).

(10) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 16. septembra Direktīva 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību (OV L 267, 10.10.2009., 7. lpp.).

(11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 13. novembra Direktīva 2007/64/EK par maksājumu pakalpojumiem iekšējā tirgū (OV L 319, 5.12.2007., 1. lpp.).

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 8. jūnija Direktīva 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem (OV L 174, 1.7.2011., 1. lpp.).

(13) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Direktīva 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU) (OV L 302, 17.11.2009., 32. lpp.).

14.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/33

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 245/2014

(2014. gada 13. marts),

ar kuru groza Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulu (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši 7. panta 5. punktu un 7. panta 6. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 (2) ir noteiktas tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi.

(2)	Dažas dalībvalstis ir nonākušas pie slēdziena, ka dažas no Regulas (ES) Nr. 1178/2011 prasībām tām un iesaistītajām aprindām rada nepamatotu un neproporcionālu administratīvo un ekonomisko slogu, un ir pieprasījušas atkāpes no dažām prasībām saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 14. panta 6. punktu.

(3)	Atkāpju pieteikumus izskatīja Eiropas Aviācijas drošības aģentūra, kas, savukārt, ieteica Komisijai konkrētas atkāpes pieņemt.

(4)	Dalībvalstis Komisijas Regulā (ES) Nr. 1178/2011 ir konstatējušas arī vairākas redakcionāla rakstura kļūdas, kas neparedzēti apgrūtina interpretāciju.

(5)	Tālab pastāvošās prasības būtu jāgroza, lai ieviestu atkāpes, kas uzlabo noteikumu skaidrību un izlabo redakcionālās kļūdas.

(6)	Turklāt Komisijas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL) ir iekļautas prasības mācībām un pārbaudēm instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) saņemšanai. Šo IR saņemšanas prasību pamatā bija iepriekšējās JAR-FCL prasības, un ir secināts, ka šīs prasības ir jāpārskata.

(7)	Tālab ir jāievieš papildu prasības kvalifikācijai, saskaņā ar kuru drīkst veikt lidojumus instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos, un specifiskas prasības planieru pilotiem lidojumiem mākoņos.

(8)	Lai nodrošinātu, ka šādas kvalifikācijas atzīmes saņemšanai tiek ņemta vērā arī instrumentālo lidojumu apmācībā gūtā pieredze vai pieredze, kas gūta pirms šīs regulas piemērošanas, vajadzētu paredzēt nosacījumus, ar kādiem ieskaita šādas mācības vai instrumentālos lidojumos gūto pieredzi.

(9)

Dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai ieskaitīt pieredzi, kuru instrumentālos lidojumos guvis trešās valsts kvalifikācijas atzīmes turētājs, ja vien tiek nodrošināts tāds drošības līmenis, kas līdzvērtīgs Regulā (EK) Nr. 216/2008 aprakstītajam. Būtu jāparedz arī nosacījumi, ar kādiem šo pieredzi atzīst.

(10)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju un vienādi augstu civilās aviācijas drošības līmeni Eiropas Savienībā, īstenošanas pasākumos jāatspoguļo jaunākie tehniskie sasniegumi, tostarp paraugprakse, kā arī zinātnes un tehnikas attīstība pilotu apmācības jomā. Tādēļ šajā noteikumu kopumā būtu jāņem vērā un jāatspoguļo tehniskās prasības un administratīvās procedūras, par kurām vienojusies Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), un prasības, kuras jau ir definētas Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumā (Part-FCL), kā arī spēkā esošie valstu tiesību akti, kuri attiecas uz specifisku konkrētas valsts vidi, un vienlaikus būtu jāņem vērā Eiropas vispārējās nozīmes aviācijas pilotu konkrētās vajadzības.

(11)	Aģentūra sagatavoja īstenošanas noteikumu projektu un to iesniedza kā atzinumu Komisijai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 19. panta 1. punktu.

(12)

Tām dalībvalstīm, kas ir izveidojušas nacionālo sistēmu atļauju izsniegšanai pilotiem lidojumu veikšanai instrumentālos meteoroloģiskos apstākļos (IMC), paredzot ierobežotas tiesības, kuras aprobežojas ar attiecīgās dalībvalsts nacionālo gaisa telpu, un kas spēj apliecināt, ka šī sistēma ir uzticama un ka ir specifiska vietējā vajadzība, būtu jāatļauj turpināt izdot šādas atļaujas uz ierobežotu laiku, ja vien ir ievēroti zināmi nosacījumi.

(13)

Ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 (3) ir atļauts veikt konkrētus lidojumus, tādus kā dalītu izmaksu lidojumi un ievadlidojumi, kurus var veikt saskaņā ar noteikumiem, ko piemēro nekomerciālām operācijām ar nekompleksiem gaisa kuģiem. Tālab ir jānodrošina, ka pilotu tiesības, kas iedibinātas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1178/2011, saskanētu ar šo pieeju.

(14)	Tālab PPL, SPL, BPL vai LAPL turētājiem būtu jāļauj veikt Regulā (ES) Nr. 965/2012 uzskaitīto kategoriju lidojumus.

(15)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi ar Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantu izveidotā Eiropas Aviācijas drošības aģentūras komiteja.

(16)	Tāpēc Regula (ES) Nr. 1178/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Komisijas Regulu (ES) Nr. 1178/2011 groza šādi:

regulas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Pilota apliecības un veselības apliecības izsniegšana

1. Neskarot šīs regulas 8. pantu, Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā un 4. panta 5. punktā minēto gaisa kuģu pilotiem ir jāievēro šīs regulas I pielikumā un IV pielikumā noteiktās tehniskās prasības un administratīvās procedūras.

2. Neatkarīgi no apliecības turētāju tiesībām, kas noteiktas šīs regulas I pielikumā, saskaņā ar šīs regulas I pielikuma B un C apakšdaļu izdoto pilota apliecību turētāji var veikt lidojumus, kas minēti Regulas (ES) Nr. 965/2012 6. panta 4. punkta a) apakšpunktā. Tas neskar jebkuru citu papildu prasību ievērošanu pasažieru pārvadājumiem vai šīs regulas I pielikuma B vai C apakšdaļā minēto komerciālo darbību izvēršanai.”;

regulas 4. pantā pievieno šādu 8. punktu:

“8. Līdz 2019. gada 8. aprīlim dalībvalsts var izdot pilotam atļauju izmantot konkrētas, ierobežotas tiesības veikt lidojumus ar lidmašīnām saskaņā ar instrumentālo lidojumu noteikumiem, pirms pilots ir panācis atbilstību visām prasībām, kas jāievēro, lai varētu izdot instrumentālo lidojumu kvalifikāciju saskaņā ar šo regulu, ja ir ievēroti turpmākie nosacījumi:

a)	dalībvalsts šo atļauju izdod tikai tad, kad to pamato īpaša vietēja vajadzība, kuru nevar apmierināt ar šajā regulā noteiktajām kvalifikācijas atzīmēm;

b)	ar atļauju piešķirto tiesību tvēruma pamatā ir īpašs riska novērtējums, kuru veikusi attiecīgā dalībvalsts, ņemot vērā apmācības apmēru, kas vajadzīgs, lai sasniegtu nepieciešamo pilota kompetences līmeni;

c)	atļaujā paredzētās tiesības attiecas vienīgi uz attiecīgās dalībvalsts nacionālās teritorijas gaisa telpu vai tās daļām;

d)	atļauju izdod pretendentiem, kas apguvuši attiecīgu mācību kursu kvalificētu instruktoru vadībā un dalībvalsts noteiktajā kārtībā kvalificētam eksaminētājam ir apliecinājuši nepieciešamās prasmes;

e)	dalībvalstis informē Komisiju, EASA un pārējās dalībvalstis par šīs atļaujas specifiskajām iezīmēm, tostarp to pamatojumu un drošības riska novērtējumu;

f)	dalībvalsts pārrauga ar šo atļauju saistītās darbības, lai nodrošinātu pieņemamu drošības līmeni un atbilstoši rīkotos gadījumā, ja tiktu konstatēts paaugstināts risks vai jebkāda veida ar drošību saistīta problēma;

g)	dalībvalsts pārskatīs ar atļaujas īstenošanu saistītos drošības aspektus un ne vēlāk kā 2017. gada 8. aprīlī iesniegs ziņojumu Komisijai.”;

regulas 12. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstis var pieņemt lēmumu līdz 2015. gada 8. aprīlim nepiemērot regulas noteikumus pilotiem, kuriem ir kādas trešās valsts izdota apliecība un ar to saistīta veselības apliecība un kas iesaistīti Regulas (EK) Nr. 216/2008 4. panta 1. punkta b) vai c) apakšpunktā precizēto gaisa kuģu nekomerciālā ekspluatācijā.”;

4)	I, II, III un VI pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumiem.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 13. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.

(2) OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.

(3) Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

I PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 I pielikumu (Part-FCL) groza šādi:

1)	FCL.015. punkta virsrakstu aizstāj ar šādu: “FCL.015 Apliecību, kvalifikāciju un sertifikātu pieteikumi un to izsniegšana, derīguma termiņa pagarināšana un atjaunošana”

FCL.020 punktu aizstāj ar šādu:

“FCL.020 Studentpilots

a)	Patstāvīgus lidojumus studentpilots veic tikai tad, ja ir attiecīgs pilnvarojums un ja lidojumu uzrauga instruktors.

Pirms pirmā patstāvīgā lidojuma veikšanas studentpilots:

1)	lidmašīnām, helikopteriem un dirižabļiem – ir vismaz 16 gadu vecs;

2)	planieriem un gaisa baloniem – ir vismaz 14 gadu vecs.”

FCL.025. punktu groza šādi:

a)	virsrakstu aizstāj ar šādu: “FCL.025 Teorētiskie eksāmeni apliecību un kvalifikāciju izsniegšanai”

FCL.025. punkta a) apakšpunkta 1) un 2) punktu aizstāj ar šādiem:

“1)	Pretendents nokārto visus attiecīgās apliecības vai kvalifikācijas saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, par ko atbild viena dalībvalsts.

2)	Pretendents teorētiskos eksāmenus kārto tikai pēc tās apstiprinātās mācību organizācijas (ATO) ieteikuma, kas atbild par mācību norisi, kad apmierinošā līmenī ir apgūti teorētiskā mācību kursa attiecīgie elementi.”

FCL.025. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)	Pretendents ir sekmīgi nokārtojis teorētiskos eksāmenus, ja saņemti vismaz 75 % no attiecīgajam eksāmenam noteiktā vērtējuma. Netiek izmantota vērtējuma samazināšana par nepareizām atbildēm.”

ii)

b) apakšpunkta 3) punktu un otro daļu aizstāj ar šādu:

“3)

Ja pretendents kādu no teorētisko eksāmenu biļetēm nespēj sekmīgi nokārtot arī 4. mēģinājumā vai ja pretendents visas eksāmenu biļetes nespēj sekmīgi nokārtot vai nu 6 reizēs, vai 2) punktā norādītajā laikā, viņš vēlreiz kārto visas eksāmenu biļetes.

Pirms atkārtotas teorētisko eksāmenu kārtošanas pretendents turpina mācības ATO. Nepieciešamo mācību apjomu un jomu nosaka ATO, ņemot vērā pretendenta vajadzības.”

FCL.025. punkta c) apakšpunkta 1) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)	komercpilota apliecības, instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) vai maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) izsniegšanai — 36 mēneši;”

FCL.035. punktu groza šādi:

FCL.035. punkta a) apakšpunktu groza šādi:

1) punktu un 2) punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“1)	Ja šajā daļā nav noteikts citādi, apliecībai, kvalifikācijai vai sertifikātam noteiktajā lidojumu laikā ieskaita lidojumus ar tādas pašas kategorijas gaisa kuģi, kura pilota apliecībai, kvalifikācijai vai sertifikātam pretendents ir pieteicies.

2)	PIC vai PIC mācību procesā.”

ii)

3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	Lidojumu laiks otrā pilota vai PICUS statusā. Ja šajā daļā nav noteikts citādi, pilota apliecības turētājam, kas darbojas otrā pilota vai PICUS statusā, visu otrā pilota lidojumu laiku ieskaita kopējā lidojumu laikā, kas nepieciešams augstākas pakāpes pilota apliecības saņemšanai.”

FCL.035. punkta b) apakšpunktu groza šādi:

1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)

Pretendentam, kas ir nokārtojis aviokompāniju transporta pilota apliecības saņemšanai nepieciešamos teorētiskos eksāmenus, ieskaita teorētisko zināšanu prasību izpildi vieglā gaisa kuģa pilota apliecībai, privātpilota apliecībai, komercpilota apliecībai un, izņemot helikopterus, IR un EIR tajā pašā gaisa kuģu kategorijā.”

ii)

pievieno šādu 5) punktu:

“5)

Neskarot b) apakšpunkta 3) punktu, IR(A) turētājam, kas pabeidzis uz kompetencēm balstītu moduļu IR(A) kursu, vai EIR turētājam prasību izpildi attiecībā uz teorētiskā mācību kursa apguvi un eksāmeniem IR iegūšanai citā gaisa kuģu kategorijā pilnā apjomā ieskaita tikai tad, ja turētājs ir arī apguvis teorētisko mācību kursu un nokārtojis eksāmenus attiecībā uz kursa IFR daļu saskaņā ar FCL.720.A. punkta b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktu.”

FCL.055. punktu groza šādi.

FCL.055. punkta d) apakšpunkta ievaddaļu aizstāj ar šādu:

“d)	Īpašas prasības instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (IR) vai maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) turētājiem. Neskarot iepriekšējos punktus, IR vai EIR turētāji apliecina spēju lietot angļu valodu tādā līmenī, kas ļauj:”

FCL.055. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)	IR vai EIR turētāji apliecina valodas zināšanas un spēju lietot angļu valodu saskaņā ar kompetentās iestādes noteiktu novērtēšanas metodi.”

FCL.060. punkta b) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)

kā aizvietojošais otrais pilots kreisēšanas lidojumā, ja viņš:

i)	ir izpildījis b) apakšpunkta 1) punkta prasības; vai

ii)	iepriekšējās 90 dienās ir veicis vismaz 3 sektorus kreisēšanas lidojumā aizvietojošā otrā pilota statusā ar tāda paša tipa vai klases gaisa kuģi; vai

iii)	ir piedalījies FFS pieredzes un lidojumu prasmes atsvaidzināšanas mācībās ar intervālu, kas nepārsniedz 90 dienas. Šīs atsvaidzināšanas mācības var apvienot ar ekspluatanta prasmju atsvaidzināšanas mācībām, kas noteiktas Part-ORO attiecīgajās prasībās.”

FCL.105.A punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	LAPL(A) turētāji pārvadā pasažierus tikai tad, kad pēc apliecības saņemšanas ir veiktas 10 lidojuma stundas PIC statusā ar lidmašīnām vai TMG.”

FCL.105.S punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	LAPL(S) turētāji pārvadā pasažierus tikai tad, kad pēc apliecības saņemšanas ir veiktas 10 lidojumu stundas vai 30 planiera palaišanas PIC statusā ar planieriem vai planieriem ar dzinēju.”

FCL.105.B punktu aizstāj ar šādu:

“FCL.105.B LAPL(B) – tiesības

LAPL, kas attiecas uz gaisa baloniem, tās turētājam piešķir tiesības PIC statusā veikt lidojumus ar karstā gaisa baloniem vai karstā gaisa dirižabļiem, kuru balona apvalka tilpums nepārsniedz 3 400 m3, vai ar gāzes gaisa baloniem, kuru balona apvalka tilpums nepārsniedz 1 260 m3, pārvadājot ne vairāk kā 3 pasažierus, lai gaisa kuģī nekad nebūtu vairāk par 4 personām.”

10)	FCL.110.B punkta virsrakstu aizstāj ar šādu:

11)

FCL.235. punkta c) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	Ja pretendents nenokārto kādu no iedaļas punktiem, visu iedaļu uzskata par nenokārtotu. Ja pretendents nenokārto tikai vienu iedaļu, viņš vēlreiz kārto tikai šo iedaļu. Ja pretendents nenokārto vairāk nekā vienu iedaļu, visa pārbaude tiek uzskatīta par nenokārtotu.”

12)

FCL.205.A punkta b) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	apmācību, eksaminēšanu un pārbaudēm attiecībā uz kvalifikācijām un sertifikātiem, kas saistīti ar šo apliecību.”

13)

FCL.205.H punkta b) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	apmācību, eksaminēšanu un pārbaudēm attiecībā uz kvalifikācijām un sertifikātiem, kas saistīti ar šo apliecību.”

14)

FCL.205.As punkta b) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	apmācību, eksaminēšanu un pārbaudēm attiecībā uz kvalifikācijām un sertifikātiem, kas saistīti ar šo apliecību.”

15)

FCL.205.S punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Neatkarīgi no b) apakšpunkta 2) punkta SPL turētājs ar instruktora vai eksaminētāja tiesībām var saņemt atalgojumu par:

1)	LAPL(S) vai SPL mācību lidojumu nodrošināšanu;

2)	šo apliecību saņemšanai nepieciešamo prasmju pārbaužu vai kvalifikācijas pārbaužu veikšanu;

3)	apmācību, eksaminēšanu un pārbaudēm attiecībā uz kvalifikācijām un sertifikātiem, kas saistīti ar šīm apliecībām.”

16)

FCL.205.B punktu groza šādi:

FCL.205.B punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	BPL piešķir tās turētājam tiesības PIC statusā veikt lidojumus ar gaisa baloniem.”

FCL.205.B punkta c) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	apmācību, eksaminēšanu un pārbaudēm attiecībā uz kvalifikācijām un sertifikātiem, kas saistīti ar šīm apliecībām.”

17)

FCL.230.B punkta a) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	1 mācību lidojumu kopā ar instruktoru attiecīgās klases un lielākās grupas gaisa balonā, uz kuru attiecas piešķirtās tiesības;”

18)

FCL.510.A punkta c) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

Saskaņā ar piemērojamajiem valsts noteikumiem izsniegtas lidotāja–inženiera apliecības turētājiem ieskaita 50 % no lidotāja–inženiera lidojumu laika, bet ne vairāk par 250 stundām. Šīs 250 stundas var ieskaitīt attiecībā uz b) apakšpunktā noteikto 1 500 stundu prasību vai b) apakšpunkta 1) punktā noteikto 500 stundu prasību, ja kopējais ieskaitīto prasību apjoms attiecībā pret jebkuru no apakšpunktiem nepārsniedz 250 stundas.”

19)

FCL.600. punktu aizstāj ar šādu:

“FCL.600 IR — vispārīgās prasības

Izņemot FCL.825. punktā noteiktos gadījumus, lidojumus ar lidmašīnu, helikopteri, dirižabli vai vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģi atbilstīgi IFR veic tikai PPL, CPL, MPL un ATPL turētāji ar IR, kas atbilst attiecīgā gaisa kuģa kategorijai, vai tad, kad notiek prasmju pārbaude vai apmācības ar instruktoru.”

20)

FCL.610. punktu groza šādi.

FCL.610. punkta a) apakšpunkta 1) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	tiesīgi veikt nakts lidojumus saskaņā ar FCL.810. punktu, ja IR tiesības izmanto naktī; vai”

FCL.610. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	ir veikuši vismaz 50 maršruta lidojumu stundas PIC statusā ar lidmašīnām, TMG, helikopteriem vai dirižabļiem, no tām vismaz 10 stundas vai – attiecībā uz dirižabļiem – 20 stundas ir nolidotas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi.”

21)

FCL.615. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Eksāmeni. Pretendenti apliecina piešķirtajām tiesībām atbilstīgu teorētisko zināšanu līmeni, nokārtojot šādus eksāmenus:

—	aviāciju reglamentējošie normatīvie akti,

—	vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem – instrumenti,

—	lidojuma plānošana un uzraudzība,

—	cilvēka veiktspēja,

—	meteoroloģija,

—	radionavigācija,

—	IFR sakari.”

22)

FCL.625.H punkta a) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)

ja tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšana nav nepieciešama, nokārto tikai šīs daļas 9. pielikumā noteiktās kvalifikācijas pārbaudes 5. iedaļu un tās 1. iedaļas daļas, kas attiecas uz konkrēto helikoptera tipu. Šajā gadījumā var izmantot FTD 2/3 vai FFS, kas pārstāv attiecīgo helikoptera tipu, bet vismaz katru otro kvalifikācijas pārbaudi IR(H) derīguma termiņa pagarināšanai šādos apstākļos veic ar helikopteru.”

23)

FCL.710. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)

Ja 2 gadus pēc atšķirību mācībām ar attiecīgo gaisa kuģa variantu lidojumi nav veikti, pilots piedalās papildu atšķirību mācībās un nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar attiecīgo gaisa kuģa variantu, lai saglabātu tiesības, izņemot tipus vai variantus, kas attiecas uz viena virzuļdzinēja lidaparātu vai TMG klases kvalifikācijām.”

24)

FCL.725. punkta b) apakšpunkta 4) punktu aizstāj ar šādu:

“4)	Vienpilota lidmašīnām, kas klasificētas kā augstas veiktspējas lidmašīnas, — teorētisko eksāmenu kārto rakstveidā, un tajā ir vismaz 100 jautājumi ar atbilžu variantiem, kas proporcionāli aptver mācību programmas priekšmetus.”

25)

FCL.720.A punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

Neatkarīgi no d) apakšpunkta dalībvalsts var izdot tipa kvalifikāciju ar ierobežotām tiesībām daudzpilotu lidmašīnām, kas ļauj šādas kvalifikācijas turētājam pildīt maiņas otrā pilota funkcijas kreisēšanas fāzē virs lidojuma līmeņa 200 ar nosacījumu, ka diviem pārējiem apkalpes locekļiem ir tipa kvalifikācija saskaņā ar d) apakšpunktu.”

26)

FCL.740.A punkta a) apakšpunkta 4) punktu aizstāj ar šādu:

“4)	Maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) vai IR(A) derīguma termiņa pagarināšanu var apvienot ar kvalifikācijas pārbaudi klases vai tipa kvalifikācijas derīguma termiņa pagarināšanai.”

27)

FCL.735.As punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

MCC mācību kursā ir vismaz:

1)	teorētiskās mācības un uzdevumi 12 stundu apjomā; un

2)	praktiskās MCC mācības 5 stundu apjomā.

Izmanto MCC atbilstīgu FNPT II vai III un FTD 2/3 vai FFS.”

28)

FCL.810. punkta a) apakšpunkta 1) punktu groza šādi:

1) punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“1)	Ja LAPL, SPL vai PPL tiesības lidmašīnām, TMG vai dirižabļiem paredzēts izmantot VFR apstākļos naktī, pretendenti apgūst mācību kursu, ko nodrošina ATO. Mācību kursā ir:”

ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)

vismaz 5 nakts lidojumu stundas ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi, tostarp 3 apmācības lidojumu stundas ar instruktoru, tajā skaitā vismaz 1 maršruta navigācijas stunda ar vismaz vienu apmācības maršruta nolidojumu ar instruktoru vismaz 50 km (27 NM) attālumā, kā arī 5 patstāvīgas pacelšanās un 5 patstāvīgas nosēšanās ar pilnīgu apstāšanos.”

29)

Iekļauj šādu jaunu FCL.825. un FCL.830. punktu:

“FCL.825 Maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācija (EIR)

Tiesības un nosacījumi

Maršruta instrumentālo lidojumu kvalifikācijas (EIR) turētājam ir tiesības veikt lidojumus dienas laikā IFR apstākļos lidojuma maršruta posmā ar kvalifikācijai atbilstošas klases vai tipa lidmašīnu. Šīs tiesības var paplašināt attiecībā uz lidojumu veikšanu naktī IFR apstākļos lidojuma maršruta posmā, ja pilotam ir kvalifikācija lidojumu veikšanai naktī saskaņā ar FCL.810. punktu.

EIR turētājs drīkst sākt vai turpināt lidojumu, attiecībā uz kuru EIR turētājs plāno izmantot savā kvalifikācijā paredzētās tiesības, tikai tad, ja jaunākā pieejamā informācija par meteoroloģiskajiem apstākļiem norāda, ka

i)	izlidošanas vietā ir tādi laika apstākļi, kas ļauj lidojuma posmu no pacelšanās līdz plānotajai pārejai no VFR uz IFR veikt atbilstoši VFR; un

ii)	paredzētajā ierašanās laikā plānotajā galamērķa lidlaukā būs tādi laika apstākļi, kas ļauj lidojuma posmu no pārejas no IFR uz VFR līdz nolaišanās brīdim veikt atbilstoši VFR.

b)	Priekšnosacījumi. EIR pretendentam ir vismaz PPL(A), un tas ir veicis vismaz 20 maršruta lidojumu stundas ar lidmašīnu PIC statusā.

Mācību kurss. EIR pretendents 36 mēnešu laikā ATO ir pabeidzis:

1)	vismaz 80 stundas ilgu teorētisko mācību kursu saskaņā ar FCL.615. punktu; un

instrumentālo lidojumu mācības, kurās:

i)	mācību lidojumi viendzinēja EIR saņemšanai ietver vismaz 15 stundas instrumentālo mācību lidojumu instruktora pavadībā; un

ii)	mācību lidojumi daudzdzinēju EIR saņemšanai ietver vismaz 16 stundas instrumentālo mācību lidojumu instruktora pavadībā, un vismaz 4 stundas no šī laika veic mācību lidojumus ar daudzdzinēju lidmašīnām.

d)	Teorētiskās zināšanas Pirms prasmju pārbaudes pretendents apliecina, ka viņa teorētisko zināšanu līmenis FCL.615. punkta b) apakšpunktā minētajos mācību priekšmetos atbilst piešķirtajām tiesībām.

e)	Prasmju pārbaude. Pēc mācību kursa apguves pretendents nokārto prasmju pārbaudi ar lidmašīnu ar IRE. Prasmju pārbaudi daudzdzinēju EIR saņemšanai kārto ar daudzdzinēju lidmašīnu. Prasmju pārbaudi viendzinēja EIR saņemšanai kārto ar viendzinēja lidmašīnu.

Atkāpjoties no c) un d) apakšpunkta, viendzinēja EIR turētājs, kuram ir arī daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācija un kurš vēlas pirmoreiz saņemt daudzdzinēju EIR, pabeidz ATO rīkotu mācību kursu, kas ietver vismaz 2 stundas instrumentālo lidojumu ar daudzdzinēju lidmašīnu lidojuma maršruta posmā instruktora pavadībā, un nokārto e) apakšpunktā minēto prasmju pārbaudi.

Derīguma termiņš, tā pagarināšana un atjaunošana

1)	EIR ir derīga 1 gadu.

EIR derīguma termiņa pagarināšanas pretendenti:

i)	3 mēnešu laikā tieši pirms kvalifikācijas derīguma termiņa beigām nokārto kvalifikācijas pārbaudi ar lidmašīnu; vai

ii)	12 mēnešu laikā pirms kvalifikācijas derīguma termiņa beigām pabeidz 6 stundas PIC statusā IFR apstākļos un veic vismaz 1 vienu stundu ilgu mācību lidojumu tāda instruktora pavadībā, kam ir tiesības sniegt IR(A) vai EIR apmācību.

3)	Katrai otrajai turpmākajai derīguma termiņa pagarināšanai EIR turētājs nokārto kvalifikācijas pārbaudi saskaņā ar g) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktu.

Ja EIR derīguma termiņš ir beidzies, pretendents tiesību atjaunošanas nolūkā:

i)	lai sasniegtu vajadzīgo kvalifikācijas līmeni, pabeidz prasmju atsvaidzināšanas apmācību pie instruktora, kam ir tiesības sniegt IR(A) vai EIR apmācību; un

ii)	nokārto kvalifikācijas pārbaudi.

5)	Ja EIR derīguma termiņš nav ticis pagarināts vai atjaunots 7 gadu laikā kopš pēdējā derīguma termiņa beigām, turētājam arī vēlreiz jākārto EIR teorētiskie eksāmeni saskaņā ar FCL.615. punkta b) apakšpunktu.

Attiecībā uz daudzdzinēju EIR kvalifikācijas pārbaudi derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai un g) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunktā prasīto mācību lidojumu veic ar daudzdzinēju lidmašīnu. Ja pilotam ir arī viendzinēja EIR, ar šo kvalifikācijas pārbaudi arī pagarina vai atjauno viendzinēja EIR.

Ja EIR pretendents ir pabeidzis instrumentālo lidojumu laiku tāda IRI(A) vai FI(A) instruktora pavadībā, kam ir tiesības sniegt IR vai EIR apmācību, ne vairāk kā attiecīgi 5 vai 6 no šīm stundām var ieskaitīt c) apakšpunkta 2) punkta i) un ii) apakšpunktā prasīto stundu izpildē. c) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunktā prasītās 4 stundas instrumentālo mācību lidojumu ar daudzdzinēju lidmašīnām neattiecas uz šo prasību izpildes ieskaiti.

1)	Lai noteiktu, cik stundas var ieskaitīt prasību izpildē, kā arī lai apzinātu apmācības vajadzības, pretendents ATO aizpilda pirmsiestāšanās novērtējumu.

2)	IRI(A) vai FI(A) sniegto instrumentālo lidojumu mācību pabeigšanu dokumentē īpašā mācību dokumentā, un to paraksta instruktors.

EIR pretendentiem, kam ir Part-FCL PPL vai CPL un derīga IR(A), ko izdevusi trešā valsts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām, var pilnā apmērā ieskaitīt šā punkta c) apakšpunktā norādīto mācību kursu prasību izpildi. Lai saņemtu EIR, pretendents:

1)	sekmīgi nokārto EIR prasmju pārbaudi;

2)	atkāpjoties no d) apakšpunkta, prasmju pārbaudē eksaminētājam pierāda, ka pretendentam ir atbilstoša līmeņa teorētiskās zināšanas par aviāciju reglamentējošiem normatīvajiem aktiem, meteoroloģiju un lidojumu plānošanu un veikšanu (IR);

3)	pretendentam ir vismaz 25 stundu lidojuma laika pieredze lidojumos ar lidmašīnām IFR apstākļos PIC statusā.”

“FCL.830 Kvalifikācija lidošanai ar planieri mākoņos

a)	Pilota apliecības turētājs, kuram ir tiesības vadīt planierus, drīkst veikt lidojumus mākoņos ar planieri vai planieri ar dzinēju, izņemot TMG, tikai tad, ja viņam ir kvalifikācija lidošanai ar planieri mākoņos.

Pretendents uz kvalifikāciju lidošanai ar planieri mākoņos ir pabeidzis vismaz:

1)	pēc apliecības izsniegšanas – 30 stundas PIC statusā lidojumos ar planieriem vai planieriem ar dzinēju;

mācību kursu, ko nodrošina ATO, tostarp:

i)	teorētiskās mācības; un

ii)	vismaz 2 apmācības nolidojumu stundas ar instruktoru planieros vai planieros ar dzinēju, kad planieri vada, tikai pamatojoties uz instrumentu rādījumiem, pie tam ne vairāk kā vienu stundu no šī laika drīkst veikt ar TMG; un

3)	prasmju pārbaudi ar šādam nolūkam kvalificētu FE.

EIR vai IR(A) turētājiem ieskaita b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktā noteiktās prasības izpildi. Atkāpjoties no b) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunkta, pabeidz vismaz vienu apmācības nolidojumu stundu ar instruktoru planierī vai planierī ar dzinēju, izņemot TMG, kad planieri vada, tikai pamatojoties uz instrumentu rādījumiem.

Lidošanai mākoņos paredzētās kvalifikācijas turētāji savas tiesības var izmantot tikai tad, ja pēdējos 24 mēnešos ir veikuši vismaz 1 stundu lidojumu laika vai 5 lidojumus PIC statusā, izmantojot tiesības saskaņā ar kvalifikāciju lidošanai mākoņos ar planieriem vai planieriem ar dzinēju, izņemot TMG.

Lidošanai mākoņos paredzētās kvalifikācijas turētāji, kuri neatbilst d) apakšpunkta prasībām, pirms tie atsāk izmantot tiesības:

1)	nokārto prasmju pārbaudi ar šādam nolūkam kvalificētu FE; vai

2)	kvalificēta instruktora pavadībā izpilda d) apakšpunktā noteiktās prasības par papildu lidojumu laiku vai lidojumiem.

f)	Derīgas EIR vai IR(A) turētājiem pilnā apmērā ieskaita d) apakšpunktā noteikto prasību izpildi.”

30)

FCL.915. punkta b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	veicis vismaz 15 stundas lidojumu laika pilota statusā ar tādas klases vai tipa gaisa kuģi, kādā ir jāvada mācību lidojumi; attiecīgā gadījumā no tām ne vairāk kā 7 stundas var veikt ar gaisa kuģa klasei vai tipam atbilstīgu FSTD; vai”

31)

FCL.905.FI punktu groza šādi:

FCL.905.FI punkta f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

izsniegtu vilkšanas lidojumu vai akrobātisko lidojumu kvalifikāciju vai FI(S) gadījumā kvalifikāciju lidošanai mākoņos, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja ir iegūtas šādas tiesības un ja FI saskaņā ar i) apakšpunktu kvalificētam FI ir apliecinājis spēju vadīt mācību lidojumus šādai kvalifikācijai;”

FCL.905.FI punkta g) apakšpunkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“g)	izsniegtu attiecīgās gaisa kuģu kategorijas EIR vai IR, pagarinātu vai atjaunotu tās derīguma termiņu, ja FI:”

FCL.905.FI punkta g) apakšpunkta 3) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām ir izpildījis CRI prasības par daudzdzinēju lidmašīnām;”

FCL.905.FI punkta h) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	attiecībā uz helikopteriem atbilst FCL.910.TRI c) apakšpunkta 1) punkta prasībām un TRI(H) mācību kursa priekšnosacījumiem, kas noteikti FCL.915.TRI d) apakšpunkta 2) punktā;”

32)

FCL.910.FI punkta a) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	vienpilota viendzinēja gaisa kuģu klases un tipa kvalifikācijām, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, tiesību attiecināšanai uz citu gaisa balonu klasi un grupu un tiesību attiecināšanai uz citu planieru klasi;”

33)

FCL.915.FI punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

piesakoties uz FI(S) sertifikātu, ir veicis 100 lidojumu stundas un 200 palaišanas PIC statusā ar planieriem. Turklāt, ja pretendents vēlas vadīt lidojumu mācības ar TMG, viņš veic 30 lidojumu stundas PIC statusā ar TMG un ar TMG nokārto papildu kompetenču pārbaudi saskaņā ar FCL.935 tāda FI klātbūtnē, kas ir attiecīgi kvalificēts saskaņā ar FCL.905.FI i) apakšpunktu;”

34)

FCL.930.FI punkta b) apakšpunkta 3) punktu groza šādi:

3) punkta v) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“v)	attiecībā uz FI(B) – vismaz 3 mācību lidojumu stundas, tostarp 3 pacelšanās.”

3) punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

“4)	Piesakoties uz FI sertifikātu citā gaisa kuģu kategorijā, pilotiem, kam ir vai ir bijusi FI(A), (H) vai (As), ieskaita 55 stundas b) apakšpunkta 2) punkta i) apakšpunkta prasību izpildei vai 18 stundas b) apakšpunkta 2) punkta ii) apakšpunkta prasību izpildei.”

35)

FCL.905.TRI punktā pēc ievadfrāzes a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	EIR vai IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai, ja TRI ir derīga IR;”

36)

FCL.905.CRI punktu groza šādi:

FCL.905.CRI punkta a) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)	klases vai tipa kvalifikācijas izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai vienpilota lidmašīnām, izņemot vienpilota augstas veiktspējas sarežģītas lidmašīnas, ja pretendents vēlas iegūt tiesības veikt vienpilota lidojumus;”

iekļauj šādu jaunu c) apakšpunktu:

“c)	CRI sertifikāta pretendenti attiecībā uz daudzdzinēju lidmašīnām, kuriem ir CRI sertifikāts viendzinēja lidmašīnām, ir izpildījuši FCL.915.CRI a) apakšpunktā noteiktos CRI priekšnosacījumus un FCL.930.CRI a) apakšpunkta 3) punkta un FCL.935 prasības.”

37)

FCL.905.IRI punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	IRI ir tiesīgs vadīt mācības EIR vai IR izsniegšanai, derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā.”

38)

FCL.915.IRI punkta a) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	ja pretendents piesakās uz IRI(A) daudzdzinēju lidmašīnām – atbilst FCL.915.CRI a) apakšpunkta, FCL.930.CRI un FCL.935 prasībām;”

39)

FCL.905.SFI punkta d) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	MCC mācību kursa apgūšanai, ja SFI ir tiesīgs vadīt daudzpilotu helikopteru mācības.”

40)

FCL.915.MCCI punkta b) apakšpunkta 1) punktu aizstāj ar šādu:

“1)	attiecībā uz lidmašīnām, dirižabļiem un vertikālās pacelšanās un nosēšanās gaisa kuģiem – ieguvis vismaz 1 500 lidojumu stundu pieredzi daudzpilotu apkalpes lidojumu pilota statusā;”

41)	FCL.940.MI punktu aizstāj ar šādu: “FCL.940.MI MI sertifikāta derīguma termiņš MI sertifikāts ir derīgs FI, TRI vai CRI sertifikāta derīguma termiņa laikā.”

42)

FCL.1015. punktu groza šādi:

FCL.1015. punkta b) apakšpunktā pievieno šādu 4) un 5) punktu:

“4)	instruktāža par nepieciešamību pārskatīt un piemērot 3) punktā norādītās pozīcijas, ja tiek veikta tāda pretendenta prasmju pārbaude, kvalifikācijas pārbaude vai kompetenču pārbaude, kura kompetentā iestāde nav tā pati, kas izsniedza eksaminētāja sertifikātu; un

5)	instruktāža par to, kā vajadzības gadījumā iegūt piekļuvi šīm citu kompetento iestāžu valsts procedūrām un prasībām;”

FCL.1015. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

Eksaminētāja sertifikāta turētāji nevada pretendenta prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetenču pārbaudes, ja pretendenta kompetentā iestāde nav tā pati, kas izsniedza eksaminētāja sertifikātu, ja vien tie nav izskatījuši jaunāko pieejamo informāciju par pretendenta kompetentās iestādes attiecīgajām valsts procedūrām.”

43)

FCL.1030. punkta b) apakšpunkta 3) punktu groza šādi:

pievieno jaunu iv) apakšpunktu:

“iv)	paziņojumu, ka eksaminētājs ir izskatījis un piemērojis pretendenta kompetentās iestādes valsts procedūras un prasības, ja kompetentā iestāde, kura atbild par pretendenta apliecību, nav tā pati, kas izsniedza eksaminētāja sertifikātu;”

pievieno jaunu v) apakšpunktu:

“v)	eksaminētāja sertifikāta kopiju, kurā norādīta eksaminētāja tiesību darbības joma, ja tiek veikta tāda pretendenta prasmju pārbaude, kvalifikācijas pārbaude vai kompetenču pārbaude, kura kompetentā iestāde nav tā pati, kas izsniedza eksaminētāja sertifikātu.”

44)

FCL.1005.FE punktu groza šādi:

FCL.1005.FE punkta a) apakšpunktā pievieno šādu 5) punktu:

“5)	kvalifikācijas pārbaudes EIR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja FE ir veicis vismaz 1 500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā un atbilst FCL.1010.IRE a) apakšpunkta 2) punkta prasībām.”;

FCL.1005.FE punkta d) apakšpunkta 3) punktu aizstāj ar šādu:

“3)	prasmju pārbaudes SPL vai LAPL(S) tiesību attiecināšanai uz TMG, ja eksaminētājs ir veicis 300 lidojumu stundas planiera vai planiera ar dzinēju pilota statusā, tostarp 50 mācību lidojumu stundas ar TMG;

prasmju pārbaudes un kvalifikācijas pārbaudes attiecībā uz kvalifikāciju lidošanai mākoņos, ja eksaminētājs ir veicis vismaz 200 lidojumu stundas planiera vai planiera ar dzinēju pilota statusā, tostarp vismaz 5 mācību lidojumu stundas vai 25 mācību lidojumus attiecībā uz kvalifikāciju lidošanai mākoņos vai vismaz 10 mācību lidojumu stundas attiecībā uz EIR vai IR(A).”

45)

FCL.1005.TRE punkta a) apakšpunkta 2) punktu aizstāj ar šādu:

“2)	kvalifikācijas pārbaudes tipa kvalifikācijas, EIR un IR derīguma termiņa pagarināšanai vai atjaunošanai;”

46)

FCL.1010.TRE punkta b) apakšpunkta 5) punkta ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“ii)	ir CPL(H) vai ATPL(H) turētāji.”

47)

FCL.1005.CRE punkta b) apakšpunktam pievieno šādu 3) punktu:

“3)	EIR derīguma termiņa pagarināšanai un atjaunošanai, ja CRE ir veicis vismaz 1 500 lidojumu stundas lidmašīnas pilota statusā un atbilst FCL.1010.IRE a) apakšpunkta 2) punkta prasībām.”

48)	FCL.1005.IRE punktu aizstāj ar šādu: “FCL.1005.IRE IRE — tiesības IRE sertifikāta turētājs ir tiesīgs vadīt EIR vai IR izsniegšanas prasmju pārbaudes un EIR vai IR derīguma termiņa pagarināšanas vai atjaunošanas kvalifikācijas pārbaudes.”

49)

I pielikuma (FCL daļas) 1. papildinājumu groza šādi:

3.2. punktu aizstāj ar šādu:

“3.2.

pieteikuma iesniedzējs nokārto teorētiskos eksāmenus, kā noteikts šajā daļā, šādos mācību priekšmetos attiecīgajā gaisa kuģu kategorijā:

021— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem: gaisa kuģa korpuss un sistēmas, elektroautomātika, spēka iekārtas, avārijas aprīkojums,

022— vispārīgas zināšanas par gaisa kuģiem: instrumenti,

032/034— lidojuma izpilde: attiecīgi lidmašīnas vai helikopteri,

070— ekspluatācijas procedūras un

080— lidojumu principi”

4. punkta 1. apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“4.1.

IR vai EIR pieteikuma iesniedzējam, kas nokārtojis attiecīgos tās pašas lidaparātu kategorijas CPL teorētiskos eksāmenus, ieskaita teorētisko zināšanu prasību izpildi šādos mācību priekšmetos:

—	cilvēka veiktspēja,

—	meteoroloģija.”

50)

I pielikuma (FCL daļa) 3. papildinājumu groza šādi:

E iedaļā 12. punktā zem virsraksta “VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS” d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)	6 lidojuma stundas ir jāizpilda daudzdzinēju lidmašīnā, ja prasmju pārbaudei izmanto daudzdzinēju lidmašīnu.”

K iedaļā 3. punktā zem virsraksta “VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS” a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	ir veicis 155 stundas lidojuma laika, ieskaitot 50 stundas PIC statusā ar helikopteriem, no tām 10 stundām jābūt maršruta lidojumam. Citu gaisa kuģu kategoriju laiku PIC režīmā var ieskaitīt 155 stundu lidojuma laikā, kā noteikts K iedaļas 11. punktā;”

51)

I pielikuma (FCL daļa) 5. papildinājumā zem virsraksta “VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS” 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Apstiprinājumu MPL apmācības kursam dod tikai ATO, kas ietilpst komerciālā gaisa pārvadājumu ekspluatantā, kurš sertificēts saskaņā ar ORO daļu, vai kuram ir īpaša vienošanās ar šādu ekspluatantu. Licence attiecas tikai uz konkrēto ekspluatantu līdz brīdim, kad aviokompānijas ekspluatants pabeidz pārkvalifikācijas kursu.”

52)

FCL daļas 6. papildinājumu groza šādi:

A iedaļu groza šādi:

(i)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Modulāra IR(A) kursa pieteikuma iesniedzējs ir PPL(A) vai CPL(A) turētājs. Procedurālo instrumentālo lidojumu moduļa pieteikuma iesniedzējs, kam nav CPL(A), ir pamata instrumentālo lidojumu moduļa apmācības pabeigšanas sertifikāta turētājs.

ATO nodrošina, ka daudzdzinēju IR(A) kursa pieteikuma iesniedzējs, kuram nav bijis daudzdzinēju lidmašīnas klases vai tipa kvalifikācijas, pirms IR(A) kursa mācību lidojumu sākšanas ir izgājis H apakšiedaļā noteikto daudzdzinēju apmācību”.

ii)

10.2. punktu aizstāj ar šādu:

“10.2.

IR(H) turētājam kopējo apmācības apjomu, kas prasīts iepriekš 7. vai 8. punktā, var samazināt līdz 10 stundām.”

iekļauj jaunu Aa iedaļu:

“Aa IR(A) — Uz kompetenci balstīts lidošanas apmācības moduļu kurss

VISPĀRĪGĀS PRASĪBAS

Uz kompetenci balstīta moduļu lidojumu apmācības kursa mērķis ir apmācīt PPL vai CPL turētājus instrumentālo lidojumu kvalifikācijai, ņemot vērā iepriekšējos instrumentālos mācību lidojumus un pieredzi. Tas ir paredzēts, lai nodrošinātu kvalifikācijas līmeni, kāds nepieciešams lidmašīnu vadīšanai saskaņā ar IFR un IMC. Kurss apvieno instrumentālos mācību lidojumus pie IRI(A) vai FI(A), kam ir tiesības nodrošināt IR apmācību, un mācību lidojumus saskaņā ar ATO.

2.	Šāda uz kompetenci balstīta moduļu IR(A) kursa pieteikuma iesniedzējs ir PPL(A) vai CPL(A) turētājs.

3.	Teorētiskās apmācības kursu pabeidz 18 mēnešos. Instrumentālos mācību lidojumus un prasmju pārbaudi pabeidz, derīguma termiņa laikā nokārtojot teorētiskos eksāmenus.

Mācību kursā ir:

a)	teorētiskās mācības IR(A) nepieciešamajā zināšanu līmenī;

b)	instrumentālie mācību lidojumi.

TEORĒTISKĀS ZINĀŠANAS

5.	Apstiprinātā IR(A) uz kompetenci balstītā moduļu mācību kursā ietilpst teorētiskās mācības vismaz 80 stundu apjomā. Teorētisko zināšanu mācību kursā var iekļaut datorizētās apmācības un e-mācību elementus. Jānodrošina ORA.ATO.305. noteiktais teorētisko mācību minimālais apjoms.

MĀCĪBU LIDOJUMI

IR(A) iegūšanas metode pēc šā moduļu kursa ir balstīta uz kompetenci. Taču pieteikuma iesniedzējam jāizpilda tālāk norādītās obligātās prasības. Lai iegūtu vajadzīgo kompetenci, var būt nepieciešama papildu apmācība.

Viendzinēja uz kompetenci balstītajā moduļu IR(A) mācību kursā jābūt vismaz 40 instrumentu mācību stundām, no kurām ne vairāk kā 10 stundas var būt instrumentu mācības uz zemes ar FNPT I vai ne vairāk kā 25 stundas ar FFS vai FNPT II. Ne vairāk kā 5 stundas no instrumentu mācībām uz zemes ar FNPT II vai FFS var veikt ar FNPT I.

Ja pieteikuma iesniedzējs:

A)	ir pabeidzis instrumentālos mācību lidojumus pie IRI(A) vai FI(A), kam ir tiesības sniegt IR apmācību; vai

B)	viņam ir iepriekšējs lidojumu laiks IFR apstākļos ar lidmašīnu PIC statusā atbilstoši kvalifikācijai, kas sniedz tiesības veikt lidojumus IFR un IMC apstākļos, ne vairāk kā 30 šo stundu var ieskaitīt noteikto 40 stundu prasību izpildē,

ii)	Ja pieteikuma iesniedzējam ir iepriekšējs instrumentālo lidojumu laiks, kas gūts tādā apmācībā, kura nav norādīta a) apakšpunkta i) daļā, ne vairāk kā 15 šo stundu var ieskaitīt noteikto 40 stundu prasību izpildē.

iii)	Jebkurā gadījumā mācību lidojumos ietilpst vismaz 10 stundas instrumentālā mācību lidojuma laika ar lidmašīnu ATO ietvaros.

iv)	Divējādai instrumentālajai apmācībai kopumā jābūt vismaz 25 stundas ilgai.

Daudzdzinēju uz kompetenci balstītajā moduļu IR(A) mācību kursā jābūt vismaz 45 instrumentu mācību stundām, no kurām ne vairāk kā 10 stundas var būt instrumentu mācības uz zemes ar FNPT I vai ne vairāk kā 30 stundas ar FFS vai FNPT II. Ne vairāk kā 5 stundas no instrumentu mācībām uz zemes ar FNPT II vai FFS var veikt ar FNPT I.

Ja pieteikuma iesniedzējs:

A)	ir pabeidzis instrumentālos mācību lidojumus pie IRI(A) vai FI(A), kam ir tiesības sniegt IR apmācību; vai

B)	viņam ir iepriekšējs lidojumu laiks IFR apstākļos ar lidmašīnu PIC statusā atbilstoši kvalifikācijai, kas sniedz tiesības veikt lidojumus IFR un IMC apstākļos, ne vairāk kā 35 šo stundu var ieskaitīt noteikto 45 stundu prasību izpildē,

ii)	Ja pieteikuma iesniedzējam ir iepriekšējs instrumentālo lidojumu laiks, kas gūts tādā apmācībā, kura nav norādīta b) apakšpunkta i) daļā, ne vairāk kā 15 šo stundu var ieskaitīt noteikto 45 stundu prasību izpildē.

iii)	Jebkurā gadījumā mācību lidojumos ietilpst vismaz 10 stundas instrumentālā mācību lidojuma laika ar daudzdzinēju lidmašīnu ATO ietvaros.

iv)	Divējādās instrumentālās apmācības kopējais apjoms ir vismaz 25 stundas, no kurām vismaz 15 stundas jāveic ar daudzdzinēju lidmašīnu.

c)	Lai noteiktu, cik stundu var ieskaitīt noteikto prasību izpildē, kā arī apzinātu apmācības vajadzības, pieteikuma iesniedzējs ATO aizpilda pirmsiestāšanās novērtējumu.

d)	Saskaņā ar a) apakšpunkta i) daļu vai b) apakšpunkta i) daļu IRI(A) vai FI(A) sniegtās instrumentālo lidojumu apmācības izpildi dokumentē īpašā mācību dokumentā, un to paraksta instruktors.

Uz kompetenci balstītajos moduļu IR(A) mācību lidojumos ietilpst:

pamata instrumentālo lidojumu procedūras un manevri, tostarp vismaz:

i)	pamata instrumentāls lidojums bez ārējiem vizuāliem orientieriem;

ii)	horizontāls lidojums;

iii)	augstuma uzņemšana;

iv)	augstuma samazināšana;

v)	pagriezieni horizontālā lidojumā, uzņemot augstumu un samazinot augstumu;

vi)	instrumentāla lidojuma shēma;

vii)	ass pagrieziens;

viii)

radionavigācija;

ix)	iziešana no neparasta stāvokļa gaisā;

x)	ierobežota paneļa instrumentu funkcionēšana; un

xi)	sākotnējas vai pilnīgas ātruma zaudēšanas noteikšana un iziešana no tās;

b)	pirmslidojuma procedūras, kas attiecas uz IFR lidojumiem, tostarp lidojumu rokasgrāmatas un attiecīgo gaisa satiksmes vadības dokumentu izmantošana IFR lidojuma plāna sagatavošanā;

procedūras un manevri attiecībā uz IFR normālos, nestandarta un ārkārtas apstākļos, tostarp vismaz:

i)	pāreja no vizuāla uz instrumentālu lidojumu pacelšanās laikā;

ii)	standarta instrumentāla izlidošana un ielidošana;

iii)	maršruta IFR procedūras;

iv)	procedūras, gaidot nosēšanās atļauju;

v)	instrumentāla pieeja, ievērojot noteiktās obligātās prasības;

vi)	atkārtotas pieejas procedūras neizdošanās gadījumā; un

vii)	nosēšanās pēc instrumentālām pieejām, tostarp riņķošanas;

d)	manevri lidojuma laikā un lidaparāta lidojuma spējas;

ja vajadzīgs, daudzdzinēju lidmašīnas izmantošana iepriekš norādītajos uzdevumos, tostarp:

i)	lidmašīnas vadīšana, ņemot vērā tikai instrumentu rādījumus, imitējot viendzinēja darbības atteici;

ii)	dzinēja izslēgšana un atkārtota iedarbināšana (izpilda drošā augstumā, ja to neveic ar FFS vai FNPT II).

Uz kompetenci balstītas moduļu IR(A) pieteikuma iesniedzējiem, kam ir FCL daļas PPL vai CPL un derīgs IR(A), ko izdevusi trešā valsts saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām, var pilnā apmērā ieskaitīt šā punkta c) apakšpunktā norādīto mācību kursu prasību izpildi. Lai saņemtu EIR:

a)	pieteikuma iesniedzējs sekmīgi nokārto EIR prasmju pārbaudi saskaņā ar 7. papildinājuma prasībām;

b)	prasmju pārbaudes laikā pieteikuma iesniedzējs eksaminētājam apliecina, ka pieteikuma iesniedzējam ir atbilstoša līmeņa teorētiskās zināšanas par aviācijas tiesību aktiem, meteoroloģiju un lidojumu plānošanu un veikšanu (IR); un

c)	pieteikuma iesniedzējam ir vismaz 50 stundu lidojuma laika pieredze lidojumos ar lidmašīnām IFR apstākļos PIC statusā.

PIRMSIESTĀŠANĀS NOVĒRTĒJUMS

9.	Pirmsiestāšanās novērtējuma saturu un ilgumu nosaka ATO, pamatojoties uz pieteikuma iesniedzēja iepriekšējo instrumentālo pieredzi.

VAIRĀKI DZINĒJI

10.

Viendzinēja IR(A) turētājs, kam ir arī daudzdzinēju klases vai tipa kvalifikācija un kas vēlas iegūt pirmreizējo daudzdzinēju IR(A), apgūst mācību kursu, ko nodrošina ATO un kur ir vismaz 5 instrumentālo mācību lidojumu stundas ar daudzdzinēju lidmašīnām, no kurām 3 stundas var veikt ar FFS vai FNPT II, un nokārto prasmju pārbaudi.”

B iedaļu groza šādi:

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Moduļu IR(A) kursa pieteikuma iesniedzējs ir PPL(A), CPL(A) vai ATPL(H) turētājs. Pirms IR(H) kursa apmācības posma gaisa kuģī sākuma pieteikuma iesniedzējam ir helikoptera tipa kvalifikācija, kas izmantota IR(H) prasmju pārbaudei, vai arī viņš ir pabeidzis apstiprinātu tipa kvalifikācijas apmācību par minēto tipu. Pieteikuma iesniedzējam ir sertifikāts, kas apliecina MCC kursa apmierinošu apguvi, ja prasmju pārbaude jāveic vairāku pilotu apstākļos.”

ii)

9.2. punktu aizstāj ar šādu:

“9.2.

IR(A) turētājam prasīto apmācības apjomu var samazināt līdz 10 stundām.”

iii)

iekļauj šādu 9.3. punktu:

“9.3.

PPL(H) turētājam ar kvalifikāciju helikoptera lidojumu veikšanai naktī vai CPL(H) turētājam instrumentālo lidojumu, kas veikts prasītajā apmācībā, kopējo laiku var samazināt par 5 stundām.”

53)

I pielikuma (FCL daļas) 9. papildinājumu groza šādi:

B iedaļas 5. punkta f) apakšpunkta i) punktu aizstāj ar šādu:

“i)	FFS vai FNPT II kvalifikācija, kā noteikts ARA daļas attiecīgajās prasībās un ORA daļā;”

C iedaļu groza šādi:

4. punkta ievadteikumu aizstāj ar šādu:

“4.	Piemēro šādas robežvērtības, ko koriģē, lai rēķinātos ar turbulences apstākļiem un izmantojamā helikoptera vadības īpašībām un veiktspēju.”

ii)

10. punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“i)	FSTD kvalifikācija, kā noteikts ARA daļas attiecīgajās prasībās un ORA daļā;”

iii)

D iedaļas 8. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)	lidojumu simulatoru trenažieru iekārtu kvalifikācija, kā noteikts ARA daļas un ORA daļas attiecīgajās prasībās;”

(iv)

E iedaļas 8. punktā ievada teikumu un a) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“8.

Lidojumu simulācijas trenažieru iekārtas izmanto praktiskā apmācībā un pārbaudēs, ja tās ir daļa no tipa kvalifikācijas kursa. Uz kursu attiecas šādi apsvērumi:

a)	lidojumu simulatoru trenažieru iekārtu kvalifikācija, kā noteikts ARA daļas un ORA daļas attiecīgajās prasībās;”

II PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 II pielikumu groza šādi:

A iedaļas 1. punktu “Lidmašīnas” groza šādi:

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	apliecina darbības prasību un FCL daļas attiecīgo daļu zināšanas;”

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atbilst tabulā norādītajām prasībām:

Iegūtā valsts apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Citas prasības

FCL daļas aizstājēja apliecība un nosacījumi (piemērojamos gadījumos)

Nosacījumu atcelšana

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

ATPL(A)

> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā

Nav

ATPL(A)

Nepiemēro

ATPL(A)

> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām

Nav

Tāpat kā c) apakšpunkta 4) punktā

Tāpat kā c) apakšpunkta 5) punktā

ATPL(A)

> 500 ar daudzpilotu lidmašīnām

Apliecina lidojuma plānošanas un tehniskā raksturojuma zināšanas atbilstīgi FCL.515

ATPL(A) tipa kvalifikācija, kas attiecas tikai uz otrā pilota statusu

Apliecina spēju pildīt PIC funkcijas atbilstīgi FCL daļas 9. pielikumam

CPL/IR(A) un nokārtota ICAO ATPL teorijas pārbaude apliecības izsniedzējā dalībvalstī

i)	apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310 un FCL.615 b) apakšpunktam;

ii)	izpilda citas FCL.720.A c) apakšpunkta prasības

CPL/IR(A) ar ieskaitītu ATPL teorijas prasību izpildi

Nepiemēro

CPL/IR(A)

> 500 stundas ar daudzpilotu lidmašīnām vai daudzpilotu lidojumos ar vienpilota lidmašīnām; CS-23 reģionālo lidmašīnu līdzvērtīgu kategoriju saskaņā ar komerciālo gaisa pārvadājumu CAT daļas un OPS daļas prasībām

i)	nokārtots ATPL(A) eksāmens apliecības izsniedzējā dalībvalstī (1);

ii)	izpilda citas FCL.720.A c) apakšpunkta prasības

CPL/IR(A) ar ieskaitītu ATPL teorijas prasību izpildi

Nepiemēro

CPL/IR(A)

< 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas CPL/IR līmenī

Tāpat kā 4) apakšpunkta f) punktā

Iegūta daudzpilotu tipa kvalifikācija saskaņā ar FCL daļu

CPL(A)

> 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

Nakts lidojumu kvalifikācija (piemērojamos gadījumos)

CPL(A), tipa/klases kvalifikācija, kas attiecas tikai uz vienpilota lidmašīnām

CPL(A)

< 500 stundas ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā

i)	Nakts lidojumu kvalifikācija (piemērojamos gadījumos);

ii)	apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310

Tāpat kā 4) apakšpunkta h) punktā

PPL/IR(A)

≥ 75 stundas atbilstoši IFR

PPL/IR(A) (IR attiecas tikai uz PPL)

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstoši FCL.615 b) apakšpunktam

PPL(A)

≥ 70 ar lidmašīnām

Apliecina prasmi izmantot radionavigācijas līdzekļus

PPL(A)

B iedaļas 1. punktu “Helikopteri” groza šādi:

b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	apliecina darbības prasību un FCL daļas attiecīgo daļu zināšanas;”

d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“d)

atbilst tabulā norādītajām prasībām:

Iegūtā valsts apliecība

Kopējā lidojumu pieredze (stundas)

Citas prasības

FCL daļas aizstājēja apliecība un nosacījumi (piemērojamos gadījumos)

Nosacījumu 7atcelšana

(1)

(2)

(3)

(4)

(5)

ATPL(H), derīga IR(H)

> 1 000 ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

nav

ATPL(H) un IR

Nepiemēro

ATPL(H), nav IR(H) tiesību

> 1 000 ar daudzpilotu helikopteriem PIC statusā

nav

ATPL(H)

ATPL(H), derīga IR(H)

> 1 000 ar daudzpilotu helikopteriem

Nav

ATPL(H) un IR ar tipa kvalifikāciju, kas attiecas tikai uz otrā pilota statusu

Apliecina spēju pildīt PIC funkcijas atbilstīgi FCL daļas 9. pielikumam

ATPL(H), nav IR(H) tiesību

> 1 000 ar daudzpilotu helikopteriem

Nav

ATPL(H) tipa kvalifikācija, kas attiecas tikai uz otrā pilota statusu

Apliecina spēju pildīt PIC funkcijas atbilstīgi FCL daļas 9. pielikumam

ATPL(H), derīga IR(H)

> 500 ar daudzpilotu helikopteriem

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.515 un FCL.615 b) apakšpunktam

Tāpat kā 4. punkta c) apakšpunktā

Tāpat kā 5. punkta c) apakšpunktā

ATPL(H), nav IR(H) tiesību

> 500 ar daudzpilotu helikopteriem

Tāpat kā 3. punkta e) apakšpunktā

Tāpat kā 4. punkta d) apakšpunktā

Tāpat kā 5. punkta d) apakšpunktā

CPL/IR(H) un nokārtota ICAO ATPL(H) teorijas pārbaude apliecības izsniedzējā dalībvalstī

i)	apliecina lidojuma plānošanas un lidojuma izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310 un FCL.615 b) apakšpunktam;

ii)	izpilda pārējās FCL.720.H b) apakšpunkta prasības

CPL/IR(H) ar ieskaitītu ATPL teorijas prasību izpildi, ja ICAO ATPL(H) teorijas pārbaude novērtēta FCL daļas ATPL līmenī

Nepiemēro

CPL/IR(H)

> 500 ar daudzpilotu helikopteriem

i)	nokārtots FCL daļas ATPL(H) teorijas eksāmens apliecības izsniedzējā dalībvalstī (2);

ii)	izpilda pārējās FCL.720.H b) apakšpunkta prasības

CPL/IR(H) ar ieskaitītu FCL daļas ATPL(H) teorijas prasību izpildi

Nepiemēro

CPL/IR(H)

> 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

Nav

CPL/IR(H) ar tipa/klases kvalifikācijām, kas attiecas tikai uz vienpilota helikopteriem

Iegūta daudzpilotu tipa kvalifikācija saskaņā ar FCL daļu

CPL/IR(H)

< 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310 un FCL.615 b) apakšpunktam

Tāpat kā 4. punkta i) apakšpunktā

CPL(H)

> 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

Nakts lidojumu kvalifikācija

CPL(H) ar tipa/klases kvalifikācijām, kas attiecas tikai uz vienpilota helikopteriem

CPL(H)

< 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310

Tāpat kā 4. punkta k) apakšpunktā

CPL(H) Bez nakts lidojumu kvalifikācijas

> 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

Tāpat kā 4. punkta k) apakšpunktā; attiecas tikai uz VFR lidojumiem dienā

Iegūta daudzpilotu tipa kvalifikācija saskaņā ar FCL daļu un nakts lidojumu kvalifikācija

CPL(H) Bez nakts lidojumu kvalifikācijas

< 500 ar vienpilota helikopteriem PIC statusā

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstīgi FCL.310

Tāpat kā 4. punkta k) apakšpunktā; attiecas tikai uz VFR lidojumiem dienā

PPL/IR(H)

≥ 75 atbilstoši IFR

PPL/IR(H) (IR attiecas tikai uz PPL)

Apliecina lidojuma plānošanas un izpildes zināšanas atbilstoši FCL.615 b) apakšpunktam

PPL(H)

≥ 75 ar helikopteriem

Apliecina prasmi izmantot radionavigācijas līdzekļus

PPL(H)

(1) CPL turētājiem, kam jau ir daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācija, nav jābūt nokārtotam ATPL(A) teorētiskajam eksāmenam, veicot lidojumus ar tāda paša tipa lidmašīnām, bet ATPL(A) teorijas prasību izpilde netiek ieskaitīta, lai izsniegtu FCL daļai atbilstīgu apliecību. Ja ir nepieciešama cita daudzpilotu lidmašīnas tipa kvalifikācija, jāizpilda iepriekšējās tabulas 3) slejas e) rindas i) punktā noteiktās prasības.”

(2) CPL turētājiem, kam jau ir daudzpilotu helikoptera tipa kvalifikācija, nav jābūt nokārtotam ATPL(H) teorētiskajam eksāmenam, veicot lidojumus ar tāda paša tipa helikopteriem, bet ATPL(H) teorijas prasību izpilde netiek ieskaitīta, lai izsniegtu FCL daļai atbilstīgu apliecību. Ja ir nepieciešama cita daudzpilotu helikoptera tipa kvalifikācija, jāizpilda tabulas 3) slejas h) rindas i) punktā noteiktās prasības.”

III PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 III pielikumu groza šādi:

A iedaļu “Apliecību apstiprināšana” groza šādi.

1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.

Dalībvalsts kompetentā iestāde var apstiprināt pilota apliecību, ko saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām ir izsniegusi trešā valsts.

Piloti iesniedz pieteikumus tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā viņi dzīvo vai strādā. Ja piloti nedzīvo dalībvalsts teritorijā, viņi iesniedz pieteikumu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā galvenā uzņēmējdarbības vieta ir operatoram, pie kura viņi veic vai plāno veikt lidojumus, vai kurā ir reģistrēts gaisa kuģis, ar kuru viņi veic vai plāno veikt lidojumus.”

3. punktu groza šādi:

b) un c) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

“b)	apliecina, ka ir apguvis darbības prasību un FCL daļas attiecīgo daļu zināšanas;

c)	apliecina iegūtās valodas prasmes saskaņā ar FCL.055. punktu;”

ii)

e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

attiecībā uz lidmašīnām izpilda tabulā norādītās pieredzes prasības.

Iegūtā apliecība	Kopējā lidojumu pieredze (stundas)	Tiesības
(1)	(2)	(3)
ATPL(A)	> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā	Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu lidmašīnām PIC statusā	a)
ATPL(A) vai CPL(A)/IR (1)	> 1 500 ar daudzpilotu lidmašīnām PIC vai otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām	Komerciāli gaisa pārvadājumi ar daudzpilotu lidmašīnām otrā pilota statusā	b)
CPL(A)/IR	> 1 000 komerciālos gaisa pārvadājumos PIC statusā pēc IR iegūšanas	Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā	c)
CPL(A)/IR	> 1 000 ar vienpilota lidmašīnām PIC vai otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām	Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām otrā pilota statusā atbilstīgi darbības prasībām	d)
ATPL(A), CPL (A)/IR, CPL(A)	> 700 ar lidmašīnām, kas nav TMG, ieskaitot 200 stundas, veicot funkcijas, kuru apstiprinājumu vēlas iegūt, un 50 stundas, veicot šīs funkcijas pēdējos 12 mēnešos	Tiesību izmantošana lidmašīnās, veicot lidojumus, kas nav komerciāli gaisa pārvadājumi	e)
CPL(A)	> 1 500 PIC statusā, veicot komerciālus gaisa pārvadājumus, ieskaitot 500 stundas ar hidroplānu	Komerciāli gaisa pārvadājumi ar vienpilota lidmašīnām PIC statusā	f)

4. punktu groza šādi:

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)	apliecina iegūtās valodas prasmes saskaņā ar FCL.055. punktu;”

ii)

e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)	viņam ir vismaz 100 instrumentālo lidojumu stundu pieredze PIC statusā ar attiecīgās kategorijas gaisa kuģi.”

6. punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“b)	tiešā vai netiešā veidā viņš ir gaisa kuģa ražotāja darbinieks.”

B iedaļā “APLIECĪBU KONVERSIJA” 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.	Dalībvalsts kompetentā iestāde var konvertēt PPL/BPL/SPL, CPL vai ATPL licenci, ko trešā valsts izsniegusi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 1. pielikuma prasībām, FCL daļai atbilstīgā PPL/BPL/SPL ar vienpilota klases vai tipa kvalifikāciju.”

(1) Daudzpilotu lidmašīnu CPL(A)/IR turētāji pirms apstiprinājuma saņemšanas apliecina ICAO ATPL(A) līmeņa zināšanas.”

IV PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1178/2011 VI pielikumu groza šādi:

FCL apakšdaļas II iedaļā ARA.FCL.205 b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)	Kompetentā iestāde uztur sevis sertificēto eksaminētāju sarakstu. Sarakstā ir noteiktas eksaminētāju tiesības, un kompetentā iestāde to publicē un atjauno."

FCL apakšdaļas II iedaļā ARA.FCL.210 aizstāj ar šādu:

"ARA.FCL.210 Informācija eksaminētājiem

Kompetentā iestāde informē Aģentūru par valsts administratīvajām procedūrām, prasībām attiecībā uz personas datu aizsardzību, atbildību, nelaimes gadījumu apdrošināšanu un nodevām, kas piemērojamas tās teritorijā, kas jāizmanto eksaminētājiem, vadot prasmju pārbaudes, kvalifikācijas pārbaudes vai kompetences pārbaudes pieteikuma iesniedzējam, kura kompetentā iestāde nav tā pati, kas izsniegusi eksaminētāja sertifikātu.

b)	Lai atvieglinātu informācijas izplatīšanu un piekļuvi informācijai, kas saņemta no kompetentajām iestādēm saskaņā ar a) apakšpunktu, Aģentūra publicē šo informāciju tās noteiktajā formā.

c)	Kompetentā iestāde tās sertificētajiem eksaminētājiem un citas kompetentās iestādes sertificētajiem eksaminētājiem, kuri izmanto savas tiesības attiecīgās kompetentās iestādes teritorijā, var sniegt informāciju par drošības kritērijiem, kas jāievēro prasmju un iemaņu pārbaudē gaisa kuģī."

MED apakšdaļu groza šādi:

I iedaļas ARA.MED.130 aizstāj ar šādu:

"ARA.MED.130 Veselības apliecības formāts

Veselības apliecībai jāatbilst norādītajām specifikācijām.

Saturs

1)	valsts, kurā pilota apliecība izdota vai pieprasīta (I);

2)	veselības apliecības kategorija (II);

3)	apliecības numurs, kas sākas ar tās valsts ANO kodu, kurā pilota apliecība izdota vai pieprasīta, kam seko kods ar arābu cipariem un/vai latīņu alfabēta burtiem (III);

4)	turētāja uzvārds un vārds (IV);

5)	turētāja valstspiederība (VI);

6)	turētāja dzimšanas datums: (dd/mm/gggg) (XIV);

7)	turētāja paraksts (VII);

8)	ierobežojums(-i) (XIII);

veselības apliecības derīguma termiņš (IX) attiecībā uz:

i)	1. kategorijas viena pilota komerciālā gaisa transporta darbību, pārvadājot pasažierus;

ii)	citiem 1. kategorijas komerciāliem lidojumiem;

iii)	2. kategoriju;

iv)

LAPL;

10)	veselības pārbaudes datums;

11)	pēdējās elektrokardiogrammas veikšanas datums;

12)	pēdējās audiogrammas veikšanas datums;

13)	izdošanas datums un sertifikātu izdevušā AME vai ārsta, kas izsniedzis veselības apliecību, paraksts. Šajā lauciņā var ievadīt arī informāciju par vispārējās prakses ārstu, ja viņi drīkst izdot veselības apliecības saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, kurā apliecība izdota;

14)	zīmogs vai spiedogs (XI).

Materiāls. Izņemot gadījumus, kad LAPL izdevējs ir vispārējās prakses ārsts, izmantotajam papīram vai citam materiālam jābūt tādam, uz kura nevar izdarīt izmaiņas vai dzēsumus, vai uz kura tas uzreiz redzams. Lai izdarītu ierakstus vai dzēstu ierakstus, ir jāsaņem skaidra licencēšanas iestādes atļauja.

c)	Valoda. Apliecības jāsagatavo valsts valodā(-ās) un angļu valodā, kā arī citās valodās pēc licencēšanas iestādes ieskatiem.

d)	Visi datumi veselības apliecībā jāraksta šādā formātā: dd/mm/gggg."

II iedaļā ARA.FCL.200 "Aviācijas medicīnas pārbaužu veicēji (AME)" b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)	Kad apliecināts, ka AME atbilst piemērojamajām prasībām, kompetentā iestāde izdod, pagarina, atjauno vai maina AME sertifikātu ne vairāk kā uz trīs gadiem, izmantojot šīs daļas VII papildinājumā noteikto modeli."

II papildinājumā "SALONA APKALPES LOCEKĻA APLIECĪBAS EASA STANDARTA FORMĀTS" daļu "Instrukcijas" groza šādi:

a) un b) apakšpunktu aizstāj ar šādiem:

"a)	Salona apkalpes atestācijā ietilpst visi punkti, kas noteikti EASA 142. veidlapā saskaņā ar tālāk aprakstītajiem 1.–12. punktu.

b)	Izmēri ir vai nu 105 mm × 74 mm (astotdaļa no A4), vai 85 mm × 54 mm, un izmantotajam materiālam jābūt tādam, uz kura nevar izdarīt izmaiņas vai dzēsumus, vai uz kura tas uzreiz redzams."

b)	8. punktu aizstāj ar šādu: "8. punkts.: Identifikācijas informācija par dalībvalsts kompetento iestādi, kura izdevusi apliecību, un kompetentās iestādes pilns nosaukums, adrese un attiecīgi oficiālais zīmogs, spiedogs vai logotips."

c)	9. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: "Ja kompetentā iestāde ir izdevējiestāde, jāievada termins "kompetentā iestāde" un jānorāda arī tās oficiālais zīmogs, spiedogs vai logotips."

5)	V papildinājumu "AVIĀCIJAS MEDICĪNAS CENTRA (AeMC) SERTIFIKĀTS" aizstāj ar šādu: “ARA DAĻAS VI PIELIKUMA V papildinājums

6)	VI papildinājuma saturu dzēš un aizstāj šādi: "(TUKŠA LAPPUSE)"

14.3.2014

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 74/65

KOMISIJAS IETEIKUMS

(2014. gada 12. marts)

par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/135/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,

tā kā:

(1)

Šā ieteikuma mērķis ir nodrošināt, ka dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kas nonākuši finansiālās grūtībās, neatkarīgi no tā, kur Savienības teritorijā tie atrodas, ir piekļuve valstu maksātnespējas mehānismiem, kas jau agrīnā posmā ļauj veikt pārstrukturēšanu, lai novērstu maksātnespēju un tādējādi uzlabotu kreditoru, darba ņēmēju, īpašnieku un ekonomikas stāvokli kopumā. Šā ieteikuma mērķis ir arī dot godīgiem bankrotējušiem uzņēmējiem visā Eiropas Savienībā otru iespēju.

(2)

Dalībvalstu maksātnespējas noteikumi ievērojami atšķiras attiecībā uz pieejamo procedūru klāstu, kuras paredzētas finansiālās grūtībās nonākušiem parādniekiem, lai tie varētu pārstrukturēt savus uzņēmumus. Dažās dalībvalstīs ir ierobežots procedūru klāsts, kas nozīmē, ka formālas maksātnespējas procedūras kontekstā uzņēmumi var tikt pārstrukturēti salīdzinoši vēlu. Citās dalībvalstīs pārstrukturēšana ir iespējama agrākā posmā, bet pieejamajās procedūras nav tik efektīvas, cik tās varētu būt, vai dalībvalstu prasības attiecībā uz formu ir atšķirīgas, jo īpaši attiecībā uz ārpustiesas procesiem.

(3)	Tāpat atkarībā no parādu dzēšanas termiņa un piemērošanas nosacījumiem atšķiras valstu noteikumi, kas uzņēmējiem dod otru iespēju, atbrīvojot tos no parādiem, kas radušies darījumdarbības gaitā.

(4)

Atšķirības valstu pārstrukturēšanas mehānismos un valstu noteikumos, kuri godīgiem uzņēmējiem dod otru iespēju, palielina izmaksas un nenoteiktību ar ieguldījumiem citā dalībvalstī saistīto risku novērtēšanā, sadrumstalo nosacījumus piekļuvei kredītiem un ir iemesls dažādām atgūšanas likmēm. Minētās atšķirības pārrobežu uzņēmumu grupām sarežģī konsekventu pārstrukturēšanas plānu izstrādi un pieņemšanu. Kopumā atšķirības var radīt šķēršļus uzņēmumiem, kas vēlas veikt uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 1346/2000 (1) attiecas tikai uz piekritību, atzīšanu un izpildi, piemērojamiem tiesību aktiem un sadarbību pārrobežu maksātnespējas procedūrās. Ar Komisijas priekšlikumu par minētās regulas grozījumiem (2) būtu jāpaplašina regulas joma, lai iekļautu preventīvās procedūras, kas veicina ekonomiski dzīvotspējīga parādnieka glābšanu un dod otru iespēju uzņēmējiem. Tomēr ierosinātais grozījums nenovērš atšķirības starp šīm procedūrām valstu tiesību aktos.

(6)	Eiropas Parlaments 2011. gada 15. novembrī pieņēma rezolūciju (3) par maksātnespējas procedūrām. Tā ietvēra ieteikumus, kas paredzēti, lai saskaņotu īpašus aspektus valsts maksātnespējas tiesību aktos, tostarp nosacījumus par pārstrukturēšanas plānu izveidi, ietekmi un saturu.

(7)

Komisija 2012. gada 3. oktobra paziņojumā par II vienotā tirgus aktu (4) kā vienu no pamatdarbībām iekļāva apņemšanos modernizēt Savienības maksātnespējas noteikumus, lai veicinātu uzņēmumu dzīvotspēju un dotu otru iespēju uzņēmējiem. Tālab Komisija paziņoja, ka tā pētīs, kā turpmāk varētu uzlabot valsts maksātnespējas tiesību aktu efektivitāti, lai iekšējā tirgū izveidotu vienlīdzīgus noteikumus uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām.

(8)

Komisijas 2012. gada 12. decembra paziņojumā par jaunu Eiropas pieeju neveiksmīgai uzņēmējdarbībai un maksātnespējai (5) uzsvērtas dažas jomas, kurās atšķirības valstu tiesību aktos par maksātnespēju var kavēt efektīva iekšējā tirgus izveidi. Paziņojumā atzīmēts, ka vienlīdzīgu noteikumu nodrošināšana šajās jomās uzņēmumiem, uzņēmējiem un privātpersonām radītu lielāku uzticību citu dalībvalstu sistēmām, uzlabotu kredītu pieejamību un veicinātu ieguldījumus.

(9)

Komisija 2013. gada 9. janvārī pieņēma Rīcības plānu uzņēmējdarbības jomā 2020. gadam (6), saskaņā ar kuru dalībvalstis tiek aicinātas, cita starpā, ja iespējams, līdz 2013. gadam attiecībā uz godīgiem uzņēmējiem samazināt parāda dzēšanas laiku pēc bankrota uz ne vairāk kā trim gadiem un piedāvāt atbalstu uzņēmumu savlaicīgai pārstrukturēšanai, konsultācijas bankrotu novēršanai, kā arī atbalstu mazo un vidējo uzņēmumu pārstrukturēšanai un darbības atsākšanai.

(10)

Vairākas dalībvalstis pašlaik pārskata savus maksātnespējas tiesību aktus, lai uzlabotu uzņēmumu glābšanas tiesisko regulējumu un otrās iespējas nodrošināšanu uzņēmējiem. Tādēļ ir labvēlīgs laiks saskaņotības veicināšanai šajās un turpmākās šādās valstu iniciatīvās, lai stiprinātu iekšējā tirgus darbību.

(11)

Starp valstu maksātnespējas mehānismiem ir nepieciešams veicināt lielāku saskaņotību, lai mazinātu atšķirības un nepilnības, kas kavē finansiālās grūtībās nonākušu dzīvotspējīgu uzņēmumu savlaicīgu pārstrukturēšanu, un dotu otru iespēju godīgiem uzņēmējiem, un tādējādi gan parādniekiem, gan kreditoriem samazinātu pārstrukturēšanas izmaksas. Lielāka saskaņotība un efektivitāte šajos valstu maksātnespējas noteikumos palielinātu visa veida kreditoru un ieguldītāju ieguvumus un veicinātu pārrobežu ieguldījumu veikšanu. Lielāka saskaņotība atvieglotu arī uzņēmumu grupu pārstrukturēšanu, neatkarīgi no tā, kur Savienībā atrodas grupas locekļi.

(12)

Turklāt efektīvas pārstrukturēšanas šķēršļu novēršana attiecībā uz dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri ir nonākuši finansiālās grūtībās, palīdz saglabāt darbavietas un ir izdevīga ekonomikai kopumā. Ja uzņēmējiem būtu vieglāk iegūt otru iespēju, pieaugtu pašnodarbināto personu skaits dalībvalstīs. Turklāt efektīvi maksātnespējas mehānismi ļautu labāk novērtēt riskus, kas saistīti ar lēmumiem attiecībā uz aizdevumiem un aizņēmumiem, un sekmētu uzņēmumu korekciju, kuriem ir liela parādsaistību nasta, samazinot ekonomiskās un sociālās izmaksas, kas saistītas ar aizņemto līdzekļu īpatsvara samazināšanas procesu.

(13)	Mazie un vidējie uzņēmumi varētu gūt labumu no saskaņotākas pieejas Savienības līmenī, jo tiem nav vajadzīgo resursu, lai segtu pārstrukturēšanas augstās izmaksas un izmantotu efektīvākas pārstrukturēšanas procedūras, kas pieejamas dažās dalībvalstīs.

(14)

Efektīvs pārstrukturēšanas mehānisms dzīvotspējīgiem uzņēmumiem ir arī nodokļu iestāžu interesēs. Īstenojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jābūt iespējai veikt atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu ieņēmumu iekasēšanu un atgūšanu, ievērojot vispārējos nodokļu taisnīguma principus, un veikt efektīvus pasākumus, krāpšanas, nodokļu nemaksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

(15)

Ir lietderīgi neiekļaut šajā ieteikumā apdrošināšanas sabiedrības, kredītiestādes, ieguldījumu brokeru sabiedrības un kolektīvo ieguldījumu uzņēmumus, centrālos darījumu partnerus, centrālos vērtspapīru depozitārijus un citas finanšu iestādes uz ko attiecas īpašas sanācijas un noregulējuma sistēmas, kuras valstu uzraudzības iestādēm dod plašas iejaukšanās pilnvaras. Lai gan šī ieteikuma darbības joma neietver patērētāju pārmērīgo parādsaistību aspektu un patērētāju bankrotu, dalībvalstis tiek aicinātas izpētīt iespēju piemērot šos ieteikumus arī attiecībā uz patērētājiem, jo daži šajā ieteikumā minētie principi varētu attiekties arī uz viņiem.

(16)

Ar pārstrukturēšanas mehānismu parādniekiem būtu jāļauj risināt to finansiālās grūtības agrīnā stadijā, kad varētu tikt novērsta to maksātnespēja un nodrošināta uzņēmējdarbības turpināšana. Taču, lai novērstu jebkādu iespējamu risku, ka procedūra tiek nepareizi piemērota, parādnieka finanšu grūtībām ir jābūt tādām, kas visticamāk novestu pie tā maksātnespējas, un pārstrukturēšanas plānam ir jāspēj novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju.

(17)

Lai veicinātu efektivitāti un samazinātu kavēšanos un izmaksas, valstu preventīvās pārstrukturēšanas mehānismos būtu jāietver elastīgas procedūras, piemērojot tiesas formalitātes tikai tur, kur tas attiecībā uz kreditoru un citu ieinteresēto personu, kuras tas varētu skart, interešu aizsardzību ir nepieciešami un samērīgi. Piemēram, lai izvairītos no nevajadzīgām izmaksām un atspoguļotu procedūras agrīno raksturu, parādniekiem vajadzētu ļaut turpināt kontrolēt savus aktīvus, un mediatora vai uzrauga iecelšanai nevajadzētu būt obligātai, bet gan individuāli atkarīgai no katra gadījuma.

(18)

Parādniekam būtu jābūt iespējai lūgt, lai tiesa lemj par atsevišķu izpildes darbību atlikšanu un kreditoru ierosinātās maksātnespējas procedūras pārtraukšanu, ja šādas darbības var nelabvēlīgi ietekmēt sarunas un kavēt parādnieka uzņēmuma pārstrukturēšanas izredzes. Tomēr, lai nodrošinātu taisnīgu līdzsvaru starp parādnieka un kreditoru tiesībām, un, ņemot vērā pieredzi, kas gūta no nesenajām reformām dalībvalstīs, atlikšana sākotnēji būtu jāpiešķir uz ne vairāk kā četriem mēnešiem.

(19)

No tiesas saņemts pārstrukturēšanas plāna apstiprinājums ir vajadzīgs, lai nodrošinātu, ka kreditoru tiesības ir proporcionālas pārstrukturēšanas ieguvumiem un ka kreditoriem ir tiesības uz efektīvu tiesisko aizsardzību, pilnībā ievērojot darījumdarbības brīvību un tiesības uz īpašumu, kas noteiktas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Tiesai tādējādi plāns būtu jānoraida, ja pārstrukturēšanas ietvaros to kreditoru tiesības, kuri nepiekrīt plānam, varētu samazināties salīdzinājumā ar tiesībām, kas viņiem pamatoti pienāktos, ja parādnieka uzņēmums netiktu pārstrukturēts.

(20)

Neskatoties uz to, ka pierādījumi liecina, ka iepriekš bankrotējošiem uzņēmējiem ir lielākas izredzes gūt panākumus otrajā reizē, bankrota sekas, jo īpaši ar to saistītie sociālie aizspriedumi, tiesiskās sekas un turpmākā nespēja samaksāt parādu, rada būtiskus bremzējošos faktorus uzņēmējiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību vai iegūt otru iespēju. Tāpēc, lai mazinātu negatīvās sekas, kas uzņēmējiem rodas bankrota rezultātā, būtu jāveic pasākumi, paredzot noteikumus par parādu pilnīgu dzēšanu pēc maksimālā termiņa beigām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.

I. MĒRĶIS UN PRIEKŠMETS

Šā ieteikuma mērķis ir mudināt dalībvalstis ieviest mehānismu, kas dzīvotspējīgiem uzņēmumiem, kuri nonākuši finansiālās grūtībās, ļauj efektīvi pārstrukturēties un godīgiem uzņēmējiem dod otru iespēju, tā veicinot uzņēmējdarbību, ieguldījumus un nodarbinātību un mazinot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus netraucētu darbību.

Ieteikuma mērķis ir, samazinot minētos šķēršļus:

a)	samazināt ar ieguldījumiem citā dalībvalstī saistīto risku novērtēšanas izmaksas;

b)	palielināt kreditoriem atgūšanas rādītājus;

c)	novērst grūtības, kas saistītas ar pārrobežu uzņēmumu grupu pārstrukturēšanu.

Šajā ieteikumā ir noteikti minimālie standarti attiecībā uz:

a)	preventīvās pārstrukturēšanas mehānismiem; un

b)	bankrotējušu uzņēmēju parādu dzēšanu.

4.	Īstenojot šo ieteikumu, dalībvalstīm būtu jāspēj veikt atbilstīgus un efektīvus pasākumus, lai nodrošinātu nodokļu iekasēšanu, jo īpaši krāpšanās, nodokļu nemaksāšanas vai stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumos.

II. DEFINĪCIJAS

Šajā ieteikumā:

a)	“parādnieks” ir jebkura fiziska vai juridiska persona, kas atrodas finansiālās grūtībās ar maksātnespējas varbūtību;

b)	“pārstrukturēšana” ir parādnieka uzbūves, apstākļu vai aktīvu un saistību struktūras maiņa vai šo aspektu apvienojums ar mērķi dot iespēju parādniekam turpināt tā darbības pilnībā vai daļēji;

c)	“atsevišķu izpildes darbību atlikšana” ir tiesas lēmums atlikt kreditora tiesības attiecībā uz prasījuma pret parādnieku apmierināšanu;

d)	jēdziens “tiesa” ietver visas citas struktūras, kuru kompetencē ir jautājumi, kas saistīti ar preventīvām procedūrām, un kurām dalībvalstis ir uzticējušas tiesu lomu un kuru lēmumus var pārsūdzēt vai pārskatīt tiesu iestādē.

III. PREVENTĪVĀS PĀRSTRUKTURĒŠANAS MEHĀNISMS

A. Preventīvās pārstrukturēšanas regulējuma pieejamība

Parādniekiem būtu jābūt piekļuvei mehānismam, kas ļauj tiem pārstrukturēt savus uzņēmumus nolūkā novērst maksātnespēju. Šajā mehānismā būtu jāaptver šādi elementi:

a)	parādniekam būtu jābūt iespējai pārstrukturēties jau agrīnā posmā, tiklīdz ir acīmredzama maksātnespējas varbūtība;

b)	parādniekam jāsaglabā kontroli pār tā uzņēmējdarbības ikdienas darbību;

c)	parādniekam ir jābūt iespējai lūgt atsevišķu izpildes darbību pagaidu atlikšanu;

d)	pārstrukturēšanas plānam, ko ir pieņēmis valsts tiesību aktos noteiktais vairākums, ir jābūt saistošam visiem kreditoriem, ja plānu ir apstiprinājusi tiesa;

e)	pārstrukturēšanas plānu īstenošanai nepieciešamais jaunais finansējums nav uzskatāms par spēkā neesošu, atceļamu vai neīstenojamu kā akts, kas kaitē vispārējam kreditoru kopumam.

Pārstrukturēšanas procedūra nedrīkst būt laikietilpīga un dārga, tai vajadzētu būt elastīgai, lai vairāk pasākumu varētu veikt, ārpustiesas kārtībā. Tiesas iesaistei vajadzētu būt ierobežotai, apmierinoties ar gadījumiem, kur tas attiecībā uz kreditoru un citu ieinteresēto personu, kuras tas varētu skart, interešu aizsardzību ir nepieciešami un samērīgi.

B. Sarunu veicināšana par pārstrukturēšanas plānu

Mediatora vai uzrauga iecelšana

8.	Parādniekiem vajadzētu būt iespējai uzsākt uzņēmuma pārstrukturēšanas procesu, neuzsākot oficiālu tiesas procesu.

Tiesai nebūtu obligātā kārtā jāieceļ mediators vai uzraugs, bet šāds lēmums būtu jāpieņem, atsevišķi izskatot katru lietu, kur šāda iecelšana ir uzskatāma par nepieciešamu:

a)	mediatora gadījumā, lai palīdzētu parādniekam un kreditoriem risināt sekmīgas sarunas par pārstrukturēšanas plānu;

b)	uzrauga gadījumā, lai pārraudzītu parādnieka un kreditoru darbības un veiktu nepieciešamos pasākumus viena vai vairāku kreditoru vai citu ieinteresēto pušu likumīgo interešu aizsardzībai.

Atsevišķu izpildes darbību atlikšana un maksātnespējas procedūras pārtraukšana

10.

Parādniekiem ir jābūt tiesībām lūgt, lai tiesa uz laiku atliek atsevišķas izpildes darbības (turpmāk “atlikšana”), tostarp attiecībā uz prasījumiem, ko iesnieguši nodrošinātie un privileģētie kreditori, kuri citādi varētu kavēt pārstrukturēšanas plāna izredzes. Atlikšana nedrīkst būt pretrunā ar spēkā esošo līgumu izpildi.

11.

Dalībvalstīs, kur atlikšanas piemērošana ir atkarīga no konkrētiem nosacījumiem, būtu jārada iespēja, ka parādniekam to piemēro visos gadījumos, ja:

a)	kreditori, kuri pārstāv ievērojamu prasījumu summu, ko varētu skart plāns, atbalsta sarunas par pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu; un

b)	ir pamatotas izredzes, ka pārstrukturēšanas plāns tiks īstenots un ka parādnieka maksātnespēja tiks novērsta.

12.	Uz minēto atlikšanas laiku būtu jāaptur parādnieka pienākums iesniegt maksātnespējas pieteikumu, ja tas paredzēts dalībvalstu tiesību aktos, kā arī pieteikumus, ko iesnieguši kreditori, kas pieprasa sākt maksātnespējas procedūras pret parādnieku pēc tam, kad tika piešķirta atlikšana.

13.

Atlikšanai būtu jānodrošina taisnīgs līdzsvars starp parādnieka un kreditoru, un jo īpaši nodrošinātu kreditoru, interesēm. Atlikšanas ilgums būtu jānosaka, pamatojoties uz to, cik sarežģīta ir gaidāmā pārstrukturēšana, un tas nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Dalībvalstis var paredzēt šā termiņa pagarināšanu, ja ir pierādījumi par progresu, kas panākts sarunās par pārstrukturēšanas plānu. Kopējam atlikšanas ilgumam nebūtu jāpārsniedz 12 mēnešus.

14.	Kad, lai veicinātu pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu, atlikšana vairs nav nepieciešama, tā būtu jāatceļ.

C. Pārstrukturēšanas plāni

Pārstrukturēšanas plānu saturs

15.

Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesas var apstiprināt plānus ātri un, galvenokārt rakstveidā. Dalībvalstīm būtu jānosaka skaidri un konkrēti noteikumi par pārstrukturēšanas plānu saturu. Pārstrukturēšanas plānos būtu jāiekļauj sīki izstrādātu aprakstu par šādiem elementiem:

a)	skaidra un pilnīga norāde par kreditoriem, kurus plāns varētu ietekmēt;

b)	ierosinātās pārstrukturēšanas ietekme uz atsevišķiem parādiem vai parādu kategorijām;

c)	ietekmēto kreditoru nostāja attiecībā uz pārstrukturēšanas plānu;

d)	ja nepieciešams, nosacījumi jaunam finansējumam; un

e)	izredzes, ka plāns novērsīs parādnieka maksātnespēju un nodrošinās uzņēmuma dzīvotspēju.

Pārstrukturēšanas plānu pieņemšana, ko veic kreditori

16.	Lai palielinātu pārstrukturēšanas izredzes un tādējādi izglābto dzīvotspējīgo uzņēmumu skaitu, kreditoriem, kurus ietekmē plāns, tostarp nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem, vajadzētu būt iespējai pieņemt pārstrukturēšanas plānu.

17.	Kreditori ar atšķirīgām interesēm būtu jāiedala atsevišķās grupās, kas šīs intereses atspoguļo. Vismaz nodrošinātajiem un nenodrošinātajiem kreditoriem būtu jāizveido atsevišķas grupas.

18.

Pārstrukturēšanas plāns būtu jāpieņem ar vairākumu, ko veido kreditoru prasījumu summa katrā grupā, kā noteikts valsts tiesību aktos. Ja ir vairāk nekā divas kreditoru grupas, dalībvalstīm būtu jāsaglabā vai jāievieš noteikumi, kas pilnvaro tiesas apstiprināt pārstrukturēšanas plānu, kuru atbalsta šo kreditoru grupu vairākums, jo īpaši ņemot vērā attiecīgo kreditoru grupu prasījumu vērtību.

19.

Attiecībā uz kreditoriem, neatkarīgi no tā, kur tie atrodas, būtu jāattiecina vienlīdzīgi noteikumi. Tādēļ, ja dalībvalstu tiesību akti paredz kreditoriem piedalīties oficiālā balsošanas procesā, būtu jāļauj kreditoriem balsot, izmantojot distances saziņas līdzekļus, piemēram, ierakstītu vēstuli vai drošas elektroniskās tehnoloģijas.

20.	Lai padarītu pārstrukturēšanas plāna pieņemšanu efektīvāku, dalībvalstīm būtu arī jānodrošina, ka pārstrukturēšanas plānu var pieņemt atsevišķi kreditori vai atsevišķi kreditoru veidi vai grupas, ja tas neietekmē pārējos kreditorus.

Tiesas apstiprinājums pārstrukturēšanas plānam

21.

Nolūkā novērst pārstrukturēšanas plānu nelabvēlīgu ietekmi uz kreditoru tiesībām, kā arī tiesiskās noteiktības labad, tiesai būtu jāapstiprina pārstrukturēšanas plāni, kas ietekmē to kreditoru intereses, kuri nepiekrīt plānam, vai paredz noteikumus jaunam finansējumam, lai šādi plāni kļūtu saistoši.

22.

Dalībvalstu tiesību aktos būtu skaidri jānorāda nosacījumi, saskaņā ar kuriem pārstrukturēšanas plānu var apstiprināt tiesa; pamatnosacījumiem vajadzētu būt šādiem:

a)	pārstrukturēšanas plāns ir pieņemts saskaņā ar nosacījumiem, kas nodrošinātu kreditoru likumīgo interešu aizsardzību;

b)	pārstrukturēšanas plāns ir paziņots visiem kreditoriem, kurus, visticamāk, tas ietekmēs;

c)	pārstrukturēšanas plānā to kreditoru, kuri nepiekrīt plānam, tiesības netiek noteiktas mazākas par tām, kas viņiem pamatoti pienāktos, ja pārstrukturēšana nenotiktu, bet gan – atkarībā no konkrētā gadījuma parādnieka uzņēmums tiktu likvidēts vai pārdots kā darbību turpinošs uzņēmums;

d)	jebkāds jauns finansējums, kas paredzēts pārstrukturēšanas plānā, ir nepieciešams šā plāna īstenošanai un nepamatoti neierobežo to kreditoru intereses, kuri plānam nepiekrīt.

23.	Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka tiesas var noraidīt pārstrukturēšanas plānus, kuriem nepārprotami nav nekādu izredžu novērst parādnieka maksātnespēju un nodrošināt uzņēmuma dzīvotspēju, piemēram, tāpēc, ka nav paredzēts darbības turpināšanai nepieciešamais jaunais finansējums

Kreditoru tiesības

24.

Visi kreditori, kurus var ietekmēt pārstrukturēšanas plāns, būtu jāinformē par plāna saturu un viņiem būtu jādod tiesības izteikt iebildumus un pārsūdzēt pārstrukturēšanas plānu. Tomēr to kreditoru interesēs, kuri atbalsta plānu, pārsūdzības faktam nevajadzētu atlikt pārstrukturēšanas plāna īstenošanu.

Pārstrukturēšanas plāna ietekme

25.	Pārstrukturēšanas plāniem, kas pieņemti ar kreditoru, kurus ietekmē plāns, vienprātīgu lēmumu, būtu jābūt saistošiem visiem minētajiem kreditoriem, kurus ietekmē plāns.

26.	Pārstrukturēšanas plāniem, kurus apstiprina tiesa, būtu jābūt saistošiem katram kreditoram, kuru ietekmē plāns un kurš norādīts plānā.

D. Jauna finansējuma aizsardzība

27.	Jaunu finansējumu, tostarp jaunus aizdevumus, noteiktu aktīvu pārdošanu un parāda konvertēšanu pašu kapitālā, par ko panākta vienošanās pārstrukturēšanas plānā, kuru apstiprinājusi tiesa, nevar pasludināt par spēkā neesošu, atceļamu vai neīstenojamu kā aktu, kas kaitē vispārējam kreditoru kopumam.

28.	Tiesas apstiprinātā pārstrukturēšanas plāna ietvaros piešķirtā jaunā finansējuma sniedzēji saistībā ar attiecīgo pārstrukturēšanas procesu būtu jāatbrīvo no civiltiesiskās un kriminālās atbildības.

29.	Attiecībā uz noteikumiem par jauna finansējuma aizsardzību var noteikt izņēmumus gadījumos, kad saistībā ar jaunu finansējumu vēlāk tiek konstatēta krāpšana.

IV. OTRA IESPĒJA UZŅĒMĒJIEM

Dzēšanas termiņi

30.

Lai uzņēmējiem dotu otru iespēju, bankrota negatīvajai ietekmei uz tiem vajadzētu būt ierobežotai. Uzņēmēja parādiem, uz kuriem tika attiecināta bankrota procedūra, būtu jābūt pilnībā dzēstiem ne vēlāk kā trīs gados, sākot no:

a)	dienas, kad tiesa ir pieņēmusi lēmumu attiecībā uz pieteikumu bankrota procedūras uzsākšanai, gadījumā, ja procedūra beidzas ar parādnieka aktīvu likvidēšanu;

b)	dienas, kad uzsākta atmaksas plāna īstenošana, gadījumā, ja tiek piemērota procedūra, kurā ietverts atmaksas plāns.

31.	Beidzoties parādu dzēšanas termiņam, uzņēmējiem būtu jābūt atbrīvotiem no parādiem bez nepieciešamības atkal vērsties tiesā.

32.

Parādu dzēšanu pilnā apmērā pēc neilga laika nav piemērojama visos apstākļos. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj saglabāt vai ieviest stingrākus noteikumus, kas vajadzīgi, lai:

a)	atturētu uzņēmējus, kuri vai nu pirms vai pēc tam, kad tika uzsākta bankrota procedūra, ir rīkojušies negodīgi vai ļaunprātīgi;

b)	atturētu uzņēmējus, kuri neievēro atmaksas plānu vai jebkuru citu juridisku pienākumu, kuru mērķis ir aizsargāt kreditoru intereses;

c)	nodrošinātu iztiku uzņēmējam un viņa ģimenei, ļaujot uzņēmējam saglabāt atsevišķus aktīvus.

33.	Dalībvalstis no noteikuma par parādu pilnīgu dzēšanu var izslēgt konkrētas parādu kategorijas, piemēram, parādus, kas izriet no ārpuslīgumiskās atbildības.

V. UZRAUDZĪBA UN ZIŅOJUMU SNIEGŠANA

34.	Dalībvalstis ir aicinātas īstenot šajā ieteikumā izklāstītos principus līdz 2015. gada 14. martam.

35.

Dalībvalstis tiek aicinātas apkopot uzticamu ikgadējo statistiku par preventīvo pārstrukturēšanas procedūru skaitu, procedūru ilgumu un informāciju par iesaistīto parādnieku apjomu un uzsākto procedūru iznākumu un iesniegt Komisijai šo informāciju katru gadu un pirmoreiz vēlākais līdz 2015. gada 14. martam.

36.

Komisija izvērtēs šā ieteikuma īstenošanu dalībvalstīs līdz 2015. gada 14. septembrim. Šajā kontekstā Komisija novērtēs šā ieteikuma ietekmi uz finansiālās grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanu un otrās iespējas došanu godīgiem uzņēmējiem, tā mijiedarbību ar citām maksātnespējas procedūrām citās jomās, tādās kā parādu dzēšanas termiņi fiziskām personām, kuras neveic tirdzniecību, darījumdarbību, amatniecību vai profesionālo darbību, tā ietekmi uz iekšējā tirgus darbību un uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un Eiropas Savienības ekonomikas konkurētspēju. Komisijai arī novērtēs, vai ir jāierosina papildu pasākumi, lai konsolidētu un nostiprinātu šajā ieteikumā ierosināto pieeju.

Briselē, 2014. gada 12. martā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietniece

Viviane REDING

(1) Padomes 2000. gada 29. maija Regula (EK) Nr. 1346/2000 par maksātnespējas procedūrām (OV L 160, 30.6.2000., 1. lpp.).

(2) COM(2012) 744 final.

(3) Eiropas Parlamenta 2011. gada 15. novembra rezolūcija par ieteikumiem Komisijai par maksātnespējas procedūrām ES uzņēmējdarbības tiesībās, P7_TA (2011) 0484.

(4) COM(2012) 573 final.

(5) COM(2012) 742 final

(6) COM(2012) 795 final.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2014.074.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 74

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	57. sējums 2014. gada 14. marts

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 240/2014 (2014. gada 7. janvāris) par Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz partnerību saistībā ar Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem	1
	*	Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 241/2014 (2014. gada 7. janvāris), ar kuru Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 papildina saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, kas attiecas uz iestāžu pašu kapitāla prasībām ( 1 )	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 242/2014 (2014. gada 7. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Lammefjordskartofler (AĢIN))	27
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 243/2014 (2014. gada 7. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Bornheimer Spargel / Spargel aus dem Anbaugebiet Bornheim (AĢIN))	29
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 244/2014 (2014. gada 7. marts) par nosaukuma ierakstīšanu Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Strachitunt (ACVN))	31
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 245/2014 (2014. gada 13. marts), ar kuru groza Komisijas 2011. gada 3. novembra Regulu (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi ( 1 )	33
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 246/2014 (2014. gada 13. marts), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1334/2008 I pielikumu attiecībā uz konkrētu aromatizējošo vielu svītrošanu no Savienības saraksta ( 1 )	58
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 247/2014 (2014. gada 13. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	61
		LĒMUMI
		2014/134/ES
	*	Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 12. marts) par dažiem aizsardzības pasākumiem saistībā ar Āfrikas cūku mēri Polijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1657) ( 1 )	63
		IETEIKUMI
		2014/135/ES
	*	Komisijas Ieteikums (2014. gada 12. marts) par jaunu pieeju neveiksmīgai darījumdarbībai un maksātnespējai ( 1 )	65

“01.015	Vinilbenzols	100-42-5		11022	1	EFSA
02.122	p-menta-1,8(10)-diēn-9-ols	3269-90-7			2	EFSA
09.809	p-menta-1,8(10)-diēn-9-ilacetāts	15111-97-4		10743	2	EFSA
12.114	Dietiltrisulfīds	3600-24-6	1701	11451	4	EFSA
12.120	2,8-epitio-p-mentāns	68398-18-5	1685		4	EFSA
12.159	Metilmetāntiosulfonāts	2949-92-0		11520	3	EFSA
12.256	Etilpropiltrisulfīds	31499-70-4	1695		4	EFSA
12.272	Propilpropāntiosulfonāts	1113-13-9	1702		3	EFSA
13.029	2,5-dimetilfurāns	625-86-5	1488	2208	3	EFSA
13.030	2-metilfurāns	534-22-5	1487	2209	3	EFSA
13.092	2-etilfurāns	3208-16-0	1489	11706	3	EFSA
14.145	Pirol-2-karbaldehīds	1003-29-8		11393	4	EFSA
14.163	1-metilpirol-2-karboksaldehīds	1192-58-1			4	EFSA
14.169	1-etil-2-pirolkarboksaldehīds	2167-14-8			4	EFSA
15.064	2,5-dimetiltiofēns	638-02-8			4	EFSA
15.072	2-etiltiofēns	872-55-9		11614	4	EFSA
15.091	2-metiltiofēns	554-14-3		11631	4	EFSA
15.092	3-metiltiofēns	616-44-4		11632	4	EFSA
16.124	(1R,2S,5R)-N-ciklopropil-5-metil-2-izopropilcikloheksānkarboksamīds	73435-61-7			1	EFSA”

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MA	73,3
	TN	108,4
	TR	104,7
	ZZ	95,5
0707 00 05	EG	182,1
	MA	182,1
	TR	152,6
	ZZ	172,3
0709 91 00	EG	45,1
0709 91 00	ZZ	45,1
0709 93 10	MA	40,6
	TR	87,7
	ZZ	64,2
0805 10 20	EG	49,2
	IL	66,9
	MA	46,5
	TN	51,1
	TR	56,3
	ZA	62,4
	ZZ	55,4
0805 50 10	TR	69,1
0805 50 10	ZZ	69,1
0808 10 80	CL	132,6
	CN	58,1
	MK	32,3
	US	189,7
	ZZ	103,2
0808 30 90	AR	101,7
	CL	144,6
	TR	158,2
	US	211,0
	ZA	98,1
	ZZ	142,7


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ