ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2014.071.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 71

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

57. sējums
2014. gada 12. marts


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 238/2014 (2014. gada 11. marts), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

1

 

 

LĒMUMI

 

*

Padomes Lēmums 2014/129/KĀDP (2014. gada 10. marts), ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas ideju ģeneratoru Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

3

 

*

Padomes Lēmums 2014/130/KĀDP (2014. gada 10. marts), ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

14

 

 

2014/131/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 10. marts) par Savienības finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā 2007. gadā (izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1444)

18

 

 

2014/132/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2014. gada 11. marts) noteikt gaisa satiksmes pārvaldības tīkla Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības otrajam pārskata periodam no 2015. līdz 2019. gadam ( 1 )

20

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

12.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/1


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 238/2014

(2014. gada 11. marts),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MA

78,5

TN

86,3

TR

92,8

ZZ

85,9

0707 00 05

MA

182,1

TR

157,2

ZZ

169,7

0709 91 00

EG

45,1

ZZ

45,1

0709 93 10

MA

39,1

TR

100,0

ZZ

69,6

0805 10 20

EG

46,8

IL

67,4

MA

50,0

TN

53,6

TR

61,4

ZZ

55,8

0805 50 10

TR

68,0

ZZ

68,0

0808 10 80

CL

134,9

CN

111,8

MK

30,8

US

207,8

ZZ

121,3

0808 30 90

AR

105,1

CL

188,7

CN

68,3

TR

158,2

US

132,7

ZA

99,5

ZZ

125,4


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

12.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/3


PADOMES LĒMUMS 2014/129/KĀDP

(2014. gada 10. marts),

ar ko veicina neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Eiropadome 2003. gada 12. decembra sanāksmē pieņēma ES Stratēģiju masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (turpmāk “ES MII Neizplatīšanas stratēģija”), kuras III nodaļā iekļauts saraksts ar pasākumiem, kas jāveic gan Savienībā, gan trešās valstīs, lai apkarotu šādu ieroču izplatīšanu.

(2)

Savienība aktīvi īsteno ES MII Neizplatīšanas stratēģiju un veic pasākumus, kas minēti tās III nodaļā, piemēram, Savienībā attīstot vajadzīgās struktūras.

(3)

Padome 2008. gada 8. decembrī pieņēma secinājumus un dokumentu ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu” (turpmāk “Jaunās darbības līnijas”), kur teikts, ka MII izplatīšana ir viens no lielākajiem drošības apdraudējumiem un ka MII neizplatīšanas politika ir kopējās ārpolitikas un drošības politikas (KĀDP) būtiska daļa.

(4)

Jaunajās darbības līnijās Padome aicina Padomes kompetentos sastāvus un struktūras, Komisiju, citas iestādes un dalībvalstis saistībā ar minēto dokumentu veikt konkrētus papildu pasākumus.

(5)

Jaunajās darbības līnijās Padome uzsver, ka Savienības darbībā, vēršoties pret MII izplatīšanu, varētu būt noderīgs atbalsts, ko sniedz nevalstisku organizāciju MII neizplatīšanas tīkls, kurā apvienotas ārpolitikas iestādes un pētniecības centri, kas specializējas Savienības stratēģiskajās jomās, reizē izvēršot jau pastāvošos lietderīgos tīklus. Šādā tīklā varētu iekļaut arī iestādes no trešām valstīm, ar ko Savienība risina konkrētu dialogu par MII neizplatīšanas jautājumiem.

(6)

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma ES Stratēģiju vieglo un kājnieku ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai (turpmāk “ES VIKI stratēģija”), kurā izklāstītas pamatnostādnes Savienības rīcībai VIKI jomā. ES VIKI stratēģijā ir norādīts, ka VIKI un to munīcijas nelikumīga uzkrāšana un tirdzniecība rada nopietnu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai.

(7)

Starp ES VIKI stratēģijas mērķiem ir minēta nepieciešamība veicināt efektīvas daudzpusējas attiecības, lai izveidotu starptautiskus, reģionālus vai Savienības un tās dalībvalstu mehānismus vieglo ieroču un kājnieku ieroču, kā arī to munīcijas piegādes un destabilizējošas izplatīšanas apkarošanai.

(8)

Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/430/KĀDP (1), ar ko izveidoja Eiropas neatkarīgo ieroču neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” tīklu un noteica, ka minētā lēmuma īstenošanu tehniski veic ES ieroču izplatīšanas novēršanas konsorcijs (turpmāk “konsorcijs”).

(9)

Konsorcija kā vienīgā dotācijas saņēmēja izvēle šajā gadījumā ir pamatota ar Savienības vēlmi, ko atbalsta arī tās dalībvalstis, turpināt produktīvu sadarbību ar Eiropas “ideju ģeneratoru” tīklu, kas palīdz veidot kopīgu Eiropas kultūru MII neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, kā arī palīdz Savienībai izstrādāt un veidot tās politiku minētajās jomās un palielināt Savienības pamanāmību. Šajā gadījumā finansējums 100 % apmērā ir nepieciešams paša Konsorcija būtības dēļ, jo to ir izveidojusi Savienība un tas ir pilnībā atkarīgs no Savienības atbalsta. Konsorcijam nav neatkarīgu finanšu resursu, un tam juridiski nav tiesību vākt citus līdzekļus. Turklāt papildus četriem vadošajiem “ideju ģeneratoriem” konsorcijs ir izveidojis tīklu, kurā pārstāvēti vairāk nekā 60 “ideju ģeneratori” un pētniecības centri, apkopojot gandrīz visas nevalstiskā sektora īpašās zināšanas Savienībā.

(10)

Līdz šim konsorcijs ir sarīkojis divus Savienības ekspertu seminārus (Briselē 2011. gada maijā un 2013. gada jūnijā) un divas vērienīgas ieroču neizplatīšanas jautājumiem veltītas starptautiskas konferences (Briselē 2012. gada februārī un 2013. gada septembrī/oktobrī), turklāt tā tīmekļa vietnē ir publicēts 31 specializēts politikas dokuments. Tīmekļa vietne sāka darboties 2011. gada pavasarī, un kopš tā laika tiek regulāri atjaunināta, tostarp reizi divos mēnešos publicējot e-biļetenu: nonproliferation.eu. Kopš tā izveidošanas konsorcija tīklam ir pievienojušies vairāk nekā 60 Eiropas neatkarīgie “ideju ģeneratori”.

(11)

Ar Padomes Lēmumiem 2010/799/KĀDP (2) un 2012/422/KĀDP (3) konsorcijam tika arī uzticēts rīkot divus seminārus, lai sekmētu uzticības veidošanu un atbalstītu procesu ar mērķi Tuvajos Austrumos izveidot zonu, kurā nav MII un to nogādes līdzekļu, kuri notika Briselē 2011. gada jūlijā un 2012. gada novembrī. Turklāt ar Padomes Lēmumu 2013//43/KĀDP (4) konsorcijam tika uzticēta divu slēgtu semināru organizēšana, lai veicinātu to, ka sarunas par ieroču tirdzniecības līgumu tiek sekmīgi pabeigtas 2013. gada marta ANO konferencē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Nolūkā sekmēt to, ka tiek aktīvāk īstenota ES MII Neizplatīšanas stratēģija, kuras pamatā ir efektīvu daudzpusējo attiecību, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanas un ar trešām valstīm īstenotas sadarbības principi, Eiropas neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” tīkla darbību turpmāka veicināšana un atbalstīšana ar šo tiek pagarināta vēl uz trim gadiem, lai sasniegtu šādus mērķus:

a)

pilsoniskā sabiedrībā un jo īpaši ekspertu, pētnieku un akadēmiskajās aprindās veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu un ilgtermiņa diskusijas par pasākumiem, kā apkarot MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu;

b)

dot personām, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, iespēju ar šo tīklu apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar MII neizplatīšanu, un nodrošināt, ka dalībvalstu pārstāvji var piedalīties tīkla sanāksmēs;

c)

radīt lietderīgu atspēriena punktu Savienības un starptautiskās sabiedrības rīcībai MII neizplatīšanas jomā, jo īpaši sniedzot ziņojumus un/vai ieteikumus Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) pārstāvjiem;

d)

trešās valstīs sekmēt plašāku informētību par MII izplatīšanas problēmām un par nepieciešamību sadarboties ar Savienību, kā arī daudzpusējos forumos, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai novērstu ieroču izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, atturētu no šādām programmām, tās apturētu un, ja iespējams, izskaustu;

e)

“ideju ģeneratoros” un Savienības valstu un trešo valstu valdībās veicināt īpašo zināšanu pilnveidošanu un institucionālo spēju attīstīšanu ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistītos jautājumos.

2.   Ņemot vērā ES VIKI stratēģiju, darbības, ko veic neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkls, nav saistītas tikai ar tiem jautājumiem, kuri attiecas uz MII un to piegādes sistēmu izplatīšanas radīto apdraudējumu, bet aptver arī problēmas, kas attiecas uz parastajiem ieročiem, tostarp VIKI. Ar parastajiem ieročiem saistīto problēmu iekļaušana tīkla darbības jomā ļaus iegūt izcilu rīku dialogam un ieteikumiem par Savienības rīcību šajā jomā, īstenojot ES VIKI stratēģiju un Savienības politiku parasto ieroču jautājumos.

3.   Šajā ziņā projekti, ko atbalstīs Savienība, aptvers šādas konkrētas darbības:

a)

nodrošināt līdzekļus trīs ikgadējo konsultatīvo sanāksmju rīkošanai un līdz pat septiņu ad hoc semināru organizēšanai, kuri paredzēti ekspertiem un praktiskā darba veicējiem un kuros pievēršas izsmeļošam jautājumu lokam saistībā ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus, ar mērķi sniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

b)

konsorcija ietvaros izveidot palīdzības dienestu atbilžu sniegšanai divu nedēļu laikā, lai sniegtu ad hoc speciālās zināšanas saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz plašu problēmu spektru ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus;

c)

nodrošināt līdzekļus trīs vērienīgu ikgadēju konferenču rīkošanai, kurās piedalītos trešo valstu un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji un kuras būtu veltītas ar ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos saistītiem jautājumiem, lai tādējādi starptautiskā mērogā veicinātu ES MII Neizplatīšanas stratēģiju un ES VIKI stratēģiju, kā arī Savienības iestāžu un “ideju ģeneratoru” nozīmi šajā jomā Savienībā, ar mērķi palielināt šajā jomā īstenotās Savienības politikas pamanāmību un sniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

d)

nodrošināt līdzekļus interneta platformas pārvaldībai un attīstīšanai, lai veicinātu kontaktus un sekmētu pētniecības dialogu tīklā, kurā iesaistījušies “ideju ģeneratori”, kas analizē ar MII un parasto ieroču, tostarp VIKI, izplatīšanas novēršanu saistītus jautājumus, kā arī jaunas ekspertu paaudzes izglītošanu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos;

e)

nodrošināt līdzekļus, lai “ideju ģeneratoros” un Savienības valstu un trešo valstu valdībās palielinātu informētību un attīstītu īpašās zināšanas un institucionālās spējas ieroču neizplatīšanas jomā;

f)

konsorcija vispārējo pētniecības darbību ietvaros pievērsties jautājumiem, ko ierosinājušas dalībvalstis un Eiropas Ārējās darbības dienests (EĀDD).

Projektu sīks apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu ir atbildīgs AP.

2.   Šā lēmuma 1. panta 3. punktā minētās darbības aptverošos projektus tehniski īsteno ES ieroču neizplatīšanas konsorcijs, kura pamatā ir Fondation pour la Recherche Stratégique (FRS), Peace Research Institute Frankfurt (HSFK/PRIF), International Institute for Strategic Studies (IISS) un Stockholm International Peace Research Institute (SIPRI). Konsorcijs veic šo uzdevumu AP pārziņā. Šajā ziņā AP ar konsorciju noslēdz vajadzīgās vienošanās.

3.   Atbilstīgi Savienības politikas virzieniem dalībvalstis un EĀDD ierosina konsorcija pētniecības programmu ietvaros izvērtēt īpašu interesi raisošas prioritātes un jautājumus, kam jāpievēršas darba dokumentos un semināros.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. panta 3. punktā minētās darbības aptverošu projektu īstenošanai ir EUR 3 600 000.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā minētās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Komisija pārrauga 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šim nolūkam tā ar ES ieroču neizplatīšanas konsorciju noslēdz finansējuma nolīgumu. Finansējuma nolīgumā paredz, ka konsorcijam jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4.   Šā panta 3. punktā minēto finansējuma nolīgumu Komisija cenšas noslēgt, cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Tā ziņo Padomei par jebkādām grūtībām šajā procesā, kā arī par finansējuma nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz regulāriem ziņojumiem, ko gatavo konsorcijs. Minētie ziņojumi ir pamatā Padomes veiktajam izvērtējumam.

2.   Komisija ziņo par 1. panta 3. punktā minēto projektu finanšu aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 36 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā finansējuma nolīguma noslēgšanas.

Taču tas zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, ja šajā laikposmā minēto finansējuma nolīgumu nenoslēdz.

Briselē, 2014. gada 10. martā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

G. VROUTSIS


(1)  Padomes Lēmums 2010/430/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko izveido neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīklu, lai atbalstītu to, ka tiek īstenota ES Stratēģija masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai (OV L 202, 4.8.2010., 5. lpp.).

(2)  Padomes Lēmums 2010/799/KĀDP (2010. gada 13. decembris), ar ko atbalsta uzticības veicināšanas procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu, atbalstot ES Stratēģijas masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai īstenošanu (OV L 341, 23.12.2010., 27. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2012/422/KĀDP (2012. gada 23. jūlijs), ar ko atbalsta procesu, lai Tuvajos Austrumos izveidotu zonu, kurā nav kodolieroču un visu citu masu iznīcināšanas ieroču (OV L 196, 24.7.2012., 67. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2013/43/KĀDP (2013. gada 22. janvāris) par turpmākām Savienības darbībām, saskaņā ar Eiropas Drošības stratēģiju atbalstot ieroču tirdzniecības līguma sarunas (OV L 20, 23.1.2013., 53. lpp.).


PIELIKUMS

NEATKARĪGU NEIZPLATĪŠANAS “IDEJU ĢENERATORU” EIROPAS TĪKLS, LAI ATBALSTĪTU TO, KA TIEK ĪSTENOTA ES STRATĒĢIJA MASU IZNĪCINĀŠANAS IEROČU IZPLATĪŠANAS NOVĒRŠANAI (ES MII NEIZPLATĪŠANAS STRATĒĢIJA)

1.   Mērķi

Šā lēmuma mērķis ir apstiprināt un turpināt īstenot politikas ieteikumu, ko Padome 2008. gada 8. decembrī izklāstīja dokumentā ar nosaukumu “Jaunas Eiropas Savienības darbības līnijas, apkarojot masu iznīcināšanas ieroču un to piegādes sistēmu izplatīšanu”. Saskaņā ar šo dokumentu Savienības darbībā, vēršoties pret MII izplatīšanu, varētu būt noderīgs atbalsts, ko sniedz nevalstisku MII neizplatīšanas organizāciju tīkls, kurā apvienotas ārpolitikas iestādes un pētniecības centri, kas specializējas Savienības stratēģiskajās jomās, reizē izvēršot jau pastāvošos lietderīgos tīklus. Šādā tīklā varētu iekļaut arī iestādes no trešām valstīm, ar ko Savienība risina konkrētu dialogu par MII neizplatīšanas jautājumiem.

Šāds neatkarīgu MII neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” tīkls turpinātu pilsoniskajā sabiedrībā un jo īpaši ekspertu, pētnieku un akadēmiskajās aprindās veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu un ilgtermiņa diskusijas par pasākumiem, kā apkarot MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, kā arī par savstarpēji saistītajiem jautājumiem attiecībā uz atbruņošanos.

Šā tīkla darbā ir jāiekļauj arī jautājumi, kas saistīti ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI, tostarp pasākumi, lai nodrošinātu to, ka tiek pastāvīgi īstenota ES Stratēģija VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai. Šis tīkls palīdzēs izstrādāt jaunus Savienības darbības aspektus, aptverot gan preventīvo, gan atbildes dimensiju tām drošības problēmām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI un to munīcijas nelikumīgai tirdzniecībai un pārmērīgai uzkrāšanai, kā paredzēts attiecīgajā ES stratēģijā. Parasto ieroču, tostarp VIKI, nelikumīgas un neregulētas tirdzniecības novēršana par Savienības prioritāti ir atzīta arī saistībā ar Ieroču tirdzniecības līguma procesu.

Minētais tīkls varētu trešās valstīs veicināt plašāku informētību par problēmām, kas saistītas ar MII izplatīšanu un parastajiem ieročiem, tostarp ar VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu, un par nepieciešamību sadarboties ar Savienību, kā arī daudzpusējos forumos, jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijā, lai novērstu ieroču izplatīšanas programmas, kas rada bažas visā pasaulē, atturētu no šādām programmām, tās apturētu un, ja iespējams, izskaustu tāpat kā VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu.

Savienība vēlas šo tīklu atbalstīt šādi:

rīkojot regulārus Savienības seminārus un, ja nepieciešams, diplomātiem un akadēmiskajiem ekspertiem paredzētas ad hoc sanāksmes saistībā ar nozīmīgiem pasākumiem un jautājumiem MII un VIKI neizplatīšanas un atbruņošanās jomā ar mērķi sniegt ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

rīkojot vērienīgas ikgadējas konferences un, ja nepieciešams, sagatavošanas sanāksmes, lai sniegtu ziņojumus un/vai ieteikumus AP pārstāvjiem;

turpmāk uzturot, pārvaldot un attīstot interneta platformu un saistītos sociālos tīklus, lai veicinātu kontaktus un sekmētu pētniecības dialogu MII neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” tīklā;

veicinot ar ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku saistītās kompetences un zinātības nodošanu Savienības ietvaros un trešām valstīm.

2.   Tīkla organizatoriskā struktūra

Tīkls ir atvērts visiem atbilstīgajiem Savienības un asociēto valstu “ideju ģeneratoriem” un pētniecības institūtiem, un tam pilnībā ir jārespektē Savienībā pastāvošā viedokļu dažādība.

Tīkls turpinās veicināt kontaktus starp nevalstiskajiem ekspertiem, dalībvalstu pārstāvjiem un Savienības iestādēm. Tīkls būs gatavs sākt sadarboties ar nevalstiskajiem dalībniekiem no trešām valstīm, kā paredzēts ES MII stratēģijā un ES VIKI stratēģijā, kuru pamatā ir daudzpusēju attiecību un starptautiskās sadarbības koncepcija. Tīkla pilnvaras aptver MII un to piegādes sistēmu neizplatīšanas jautājumus, atbruņošanos, kā arī problēmas, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp ar VIKI.

Personas, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās (CODUN/CONOP/COARM u. c.), ar minēto tīklu varēs apspriesties par jautājumiem, kas saistīti ar MII neizplatīšanu un parastajiem ieročiem, tostarp VIKI, un tās pārstāvji var apmeklēt tīkla sanāksmes. Ja ir praktiski iespējams, tīkla sanāksmes var rīkot vienlaikus ar minēto darba grupu sanāksmēm.

Tīklu ciešā sadarbībā ar AP pārstāvjiem turpinās vadīt ES ieroču neizplatīšanas konsorcijs, kuru veido FRS, HSFK/PRIF, IISS un SIPRI un kuram uzticēs projekta pārvaldību.

Konsorcijs, apspriežoties ar AP pārstāvjiem un dalībvalstīm, uzaicinās dalībniekus, kuriem ir speciālas zināšanas MII un parasto ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politikas jomā, uz ekspertu semināriem un vērienīgām ikgadējām konferencēm, kā arī aicinās minētos dalībniekus, izmantojot specializēto tīmekļa vietni, dalīties savās publikācijās un informācijā par pasākumiem.

3.   Projektu apraksts

3.1.   1. projekts: trīs ikgadējo konsultatīvo sanāksmju rīkošana un līdz pat septiņu ad hoc semināru organizēšana, kas paredzēti diplomātiem un akadēmiskajiem ekspertiem, lai sniegtu ziņojumu un/vai ieteikumus

3.1.1.   Projekta mērķis

Ikgadējo konsultatīvo sanāksmju un ad hoc semināru mērķis ir veicināt ar drošības jautājumiem saistītu dialogu Savienības ekspertu, amatpersonu un akadēmiķu starpā par pašreizējām problēmām tādās jomās kā MII, to piegādes sistēmu un parasto ieroču, tostarp VIKI, neizplatīšana un atbruņošanās. Turklāt ar semināru palīdzību vajadzētu sekmēt sadarbību neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkla ietvaros, kurā iekļautas struktūras, kas darbojas Savienības dalībvalstīs.

3.1.2.   Projekta rezultāti

Dalībvalstu politikas procesos iesaistīto personu un akadēmisko ekspertu, kā arī EĀDD un citu Savienības iestāžu speciālistu apmaiņa ar informāciju un analīzi par pašreizējām ieroču izplatīšanas tendencēm;

diskusijas par labākajiem veidiem un metodēm, kā īstenot Savienības politiku ieroču izplatīšanas novēršanai;

neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkla darbības veicināšana;

konstruktīvas atsauksmes, ko neatkarīgi Savienības ”ideju ģeneratori“ sniedz Savienībai par tās stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai, un ieteikumi, ko praktiskā darba veicēji sniedz “ideju ģeneratoriem” saistībā ar svarīgākajiem jautājumiem politikas jomā nolūkā veikt turpmākus pētījumus;

saistībā ar politiski orientētiem ziņojumiem – būtisku jautājumu apzināšana ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā;

AP pārstāvjiem paredzētu politiski orientētu ziņojumu un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopuma izstrāde; šos ziņojumus būtu jāizplata attiecīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm.

3.1.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēts rīkot trīs ikgadējas konsultatīvās sanāksmes un līdz pat septiņus ad hoc ekspertu seminārus, sagatavojot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus.

Šo pasākumu darba kārtību sagatavo ciešā sadarbībā ar Padomes KĀDP darba grupām, kuras darbojas tādās jomās kā ieroču neizplatīšana un atbruņošanās (CODUN/CONOP/CODUN Space), VIKI un parasto ieroču nodošana (COARM un COARM ATT). Semināros būtu jāpievēršas īstermiņa un vidēja termiņa problēmām, ar kurām Savienība saskaras ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā saistībā ar šādām ieroču kategorijām: MII un to piegādes mehānismi, parastie ieroči, tostarp VIKI, un jauni ieroču veidi un piegādes sistēmas. Tiem jo īpaši būtu jādod iespēja Savienības lēmumu pieņēmējiem koncentrēt uzmanību uz plašāka mēroga problēmām un tendencēm, kas vērojamas minēto ieroču jomā, un uz citiem jautājumiem, kas sniedzas ārpus to parastā ikdienas darba.

Ikgadējās konsultatīvās sanāksmes ilgst pusotru dienu, un plānots, ka tajās piedalās līdz pat 100 personām no Savienības “ideju ģeneratoriem”, dalībvalstīm un Savienības iestādēm, kuras specializējas ar ieroču neizplatīšanu un parastajiem ieročiem, tostarp VIKI, saistītos jautājumos. Šiem semināriem galvenokārt vajadzētu kalpot konsultatīviem mērķiem Savienības ieroču neizplatīšanas “ideju ģeneratoru”, Savienības un tās dalībvalstu starpā.

Ad hoc semināri ilgst līdz divām dienām, un plānots, ka tajos piedalās līdz 45 personām; konkrētu skaitu nosaka katrā atsevišķā gadījumā. Šiem uz ad hoc pamata rīkotiem semināriem jo sevišķi vajadzētu kalpot konsultatīviem mērķiem Savienības ieroču neizplatīšanas “ideju ģeneratoru”, Savienības un tās dalībvalstu starpā, lai pievērstos nozīmīgiem notikumiem un Savienības politikas iespējām un dotu iespēju Savienības “ideju ģeneratoriem”, dalībvalstīm un Savienības iestādēm informēt mērķauditoriju gan ES, gan ārpus tās.

Ikgadējās konsultatīvās sanāksmes būtu jārīko Briselē, savukārt ne vairāk kā trīs ad hoc ekspertu seminārus varētu organizēt ārpus Savienības.

3.2.   2. projekts: Vērienīgas ikgadējās konferences rīkošana, sniedzot ziņojumu un/vai ieteikumus

3.2.1.   Projekta mērķis

Ikgadējās vērienīgajās konferencēs par MII neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem, kurās piedalās valdību eksperti un neatkarīgi “ideju ģeneratori” un citi akadēmisko aprindu speciālisti no Savienības, asociētajām valstīm un trešām valstīm, apspriedīs un noteiks turpmākos pasākumus, kas veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un savstarpēji saistītos atbruņošanās mērķus, kā arī risinās ar parastajiem ieročiem saistītās problēmas, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu. Ar ikgadējās konferences, kas ir projekta galvenais pasākums, palīdzību tiks pastiprināta uzmanība, ko starptautiskā mērogā pievērš ES MII Neizplatīšanas stratēģijai un Savienības iestāžu centieniem tās īstenošanā, kā arī saistītajam darbam, ko dalībvalstīs veic neatkarīgi “ideju ģeneratori” un akadēmiskie eksperti.

Ikgadējās konferences arī kalpos tam, lai veicinātu to Eiropas “ideju ģeneratoru” nozīmi un saskaņotību, kuri specializējas ar ieroču neizplatīšanu saistītās jomās, un palīdzēs nostiprināt to un citu iestāžu spējas, tostarp tajās pasaules daļās, kurās nav padziļinātu speciālo zināšanu ar ieroču neizplatīšanu saistītos jautājumos.

Ikgadējās konferencēs un ikvienā sagatavošanas sanāksmē tiks risināti tie ar ieroču neizplatīšanu saistītie jautājumi, kuriem ir aktuāla nozīme EĀDD darbā. Pamatojoties uz šīm diskusijām un citu Konsorcija pārraudzībā esošo darbu, tiks izstrādāti politiski orientēti ziņojumi un uz konkrētu rīcību vērstu ieteikumu kopums AP pārstāvjiem. Ziņojums būtu jānodod atbilstīgajām Savienības iestādēm un dalībvalstīm un jādara pieejams tiešsaistē.

3.2.2.   Projekta rezultāti

izveidot vērienīgu ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumiem veltītu starptautisku konferenci, kas tiek rīkota Eiropas vadībā un kas kļūtu par svarīgāko vietu stratēģiskas diskusijas veicināšanai par pasākumiem, kas veicami, lai apkarotu MII un to piegādes sistēmu izplatīšanu, un par savstarpēji saistītiem atbruņošanās mērķiem, lai risinātu problēmas, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp vēršoties pret VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu;

valdības amatpersonu, akadēmiķu un trešo valstu, pilsoniskās sabiedrības vidū palielināt Savienības MII un VIKI neizplatīšanas politikas un ķīmisko, bioloģisko, radioaktīvo un kodolieroču (CBRN) pasākumu pamanāmību, kā arī palielināt informētību par tiem;

veicināt neatkarīgu neizplatīšanas “ideju ģeneratoru” Eiropas tīkla lomu un saskaņotību un Savienības nozīmi šajā jomā, kā arī veidot ar ieroču neizplatīšanu saistītas speciālās zināšanas valstīs, kur tās nav pietiekamā apjomā, tostarp trešās valstīs;

iesniegt politiski orientētu ziņojumus un/vai uz konkrētu rīcību vērstus ieteikumus, kas stiprinātu ES MII stratēģijas un ES VIKI stratēģijas īstenošanu un kļūtu par lietderīgu atspēriena punktu Savienības un starptautiskās sabiedrības rīcībai saistībā ar MII neizplatīšanu un parastajiem ieročiem;

palielināt Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētību un zināšanas par apdraudējumu, kas saistīts ar MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

3.2.3.   Projekta apraksts

Projektā paredzēts rīkot vērienīgas ikgadējās konferences, nepieciešamības gadījumā organizējot sagatavošanas sanāksmes, kā arī sagatavot saistītus ziņojumus un/vai ieteikumus:

pusotru dienu ilga ikgadēja konference, kura tiek organizēta Briselē un kurā piedalās līdz 300 ekspertiem no Savienības, asociēto valstu un trešo valstu “ideju ģeneratoriem”, akadēmiskajām un valdības aprindām, kas specializējas ieroču neizplatīšanas, atbruņošanās, ieroču kontroles un parasto ieroču, tostarp VIKI, jautājumos;

uzmanība tiks veltīta “nākamās paaudzes” speciālistu pilnveidošanai, tostarp no valstīm ārpus Eiropas un Ziemeļamerikas, kurus uz vienu papildu dienu uzaicinās piedalīties īpašā apmācībā un informācijas apguvē par attiecīgajām ES iestādēm, ko rīkos pirms vai pēc konferences;

politiski orientēti ziņojumi un/vai uz konkrētu rīcību vērsti ieteikumi, kas stiprinātu ES MII stratēģijas un ES VIKI stratēģijas īstenošanu.

3.3.   3. projekts: Palīdzības dienesta izveide un pārvaldība

3.3.1.   Projekta mērķis

Ar Palīdzības dienesta izveidi un pārvaldību Konsorcija ietvaros, lai nodrošinātu ad hoc speciālās zināšanas saistībā ar jautājumiem, kuri attiecas uz plašu problēmu spektru ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, aptverot gan nekonvencionālos ieročus, gan parastos ieročus, tiks veidota EĀDD politikas rīcība attiecībā uz konkrētiem un steidzamiem jautājumiem un sekmēta tās attīstīšana.

3.3.2.   Projekta rezultāti

pārvaldīt ad hoc izpētes pieprasījumus, kuri saistīti ar konkrētiem jautājumiem un kurus iesniedzis EĀDD; atbildes uz minētajiem pieprasījumiem sniedz divu nedēļu laikā;

starp Konsorcija “ideju ģeneratoriem” un EĀDD veicināt ad hoc dialogu, kurā apspriež konkrētus jautājumus;

saistībā ar steidzamiem un neregulāriem pieprasījumiem – ļaut EĀDD pamatoties uz Konsorcija ad hoc īpašajām zināšanām un pētījumiem paredzētajiem resursiem.

3.3.3.   Projekta apraksts

Projektu ietvaros paredzēts divu nedēļu laikā sniegt līdz pat divdesmit ekspertu sagatavotus dokumentus (5-10. lpp) par pašreizējām problēmām ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jomā, pamatojoties uz esošās akadēmiskās literatūras izskatīšanu (nav oriģināls pētījums).

3.4.   4. projekts: interneta platformas pārvaldība un attīstīšana

3.4.1.   Projekta mērķis

Tīmekļa vietnes uzturēšana un attīstīšana ļaus atvieglot saziņu laikposmos starp tīkla sanāksmēm, kā arī sekmēs pētniecības dialogu starp MII neizplatīšanas “ideju ģeneratoriem”. Arī Savienības iestādes un dalībvalstis varētu gūt labumu no specializētas tīmekļa vietnes, kurā tīkla dalībnieki var brīvi apmainīties ar informāciju, dalīties ar domām un publicēt savus pētījumus par MII un to piegādes līdzekļu neizplatīšanu, kā arī par problēmām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI. Šo tīmekļa vietni arī turpmāk papildinās ar e-biļetenu. Projekts sniegs iespēju tiešsaistē sekot notikumiem, kā arī ieskatīties Eiropas pētniecības norisēs. Tas veicinās pētniecības rezultātu efektīvu izplatīšanu “ideju ģeneratoru” kopienā un valdību aprindās. Tas palielinās spēju paredzēt un saprast apdraudējumu, kas saistīts ar MII un to piegādes līdzekļu, kā arī parasto ieroču izplatīšanu, tostarp ar VIKI un to munīcijas nelikumīgu tirdzniecību un pārmērīgu uzkrāšanu.

3.4.2.   Projekta rezultāti

pārvaldīt platformu, kurā MII neizplatīšanas “ideju ģeneratori” var pastāvīgi dalīties ar saviem neatkarīgajiem uzskatiem un analīzi par MII izplatīšanu un problēmām, kas saistītas ar parastajiem ieročiem, tostarp VIKI;

izvērst, pārvaldīt un atjaunināt neatkarīgu “ideju ģeneratoru” esošo tīklu;

pilsoniskajā sabiedrībā veicināt labāku izpratni par Savienības stratēģijām MII un VIKI izplatīšanas novēršanai un kalpot par saskarni starp Savienību un “ideju ģeneratoru” tīklu;

nodrošināt iespēju pastāvīgi un bez maksas lejupielādēt dokumentus no tīkla sanāksmēm un neatkarīgajiem “ideju ģeneratoriem”, kas varētu vēlēties bez finansiālas atlīdzības dalīties ar savu pētījumu rezultātiem;

palielināt Savienības iestāžu, dalībvalstu, pilsoniskās sabiedrības un trešo valstu informētību un zināšanas par apdraudējumu, kas saistīts ar parastajiem ieročiem, MII un to piegādes līdzekļiem, lai palielinātu to iespējas savlaicīgi rīkoties.

3.4.3.   Projekta apraksts

lai labi zināmā vidē nodrošinātu iespēju tiešsaistē veikt aktīvu saziņu un informācijas apmaiņu starp tīkla dalībniekiem, varētu attīstīt sociālā tīkla pakalpojuma veida tehnoloģijas izmantošanu, ja tas ir praktiski iespējams un atbilstīgi;

konsorcijs, kam uzdots īstenot projektu, būs atbildīgs par tīmekļa mitināšanu, tīmekļa vietnes noformējumu un tīmekļa vietnes tehnisko uzturēšanu;

Savienības politikai, kas saistīta ar MII izplatīšanu un problēmām parasto ieroču jomā, tostarp ar VIKI, regulāri sekos līdzi un atbalstīs ar atbilstošu dokumentāciju;

konsorcija publikācijas tiks popularizētas un atbalstītas ar īpašiem vēsturiskiem arhīviem;

tiks popularizētas konsorcija rīkotās konferences, kuras translēs tīmekļa vietnē (informatīvi dokumenti, darba kārtības, prezentācijas un atbilstīgā gadījumā – atklātas sanāksmes videoieraksts);

reizi divos mēnešos tiks publicēts e-biļetens, lai ziņotu par tiem jaunumiem Savienības iestādēs, kas saistīti ar ieroču neizplatīšanas jautājumiem, un sekotu līdzi tīkla pētniecības centru akadēmiskajam darbam;

reizi mēnesī tiks publicēti īpaši ziņojumi par aktuāliem tematiem, kas saistīti ar MII izplatīšanu un parasto ieroču jautājumiem, tostarp ar VIKI;

3.5.   5. projekts: Publikācijas

3.5.1.   Projekta mērķis

sagatavot līdz pat divdesmit politikas dokumentus par jautājumiem, kas saistīti ar MII neizplatīšanu, to piegādes sistēmām, VIKI un atbruņošanos;

galvenokārt ekspertu, pētnieku un akadēmisko aprindu pārstāvju sniegta informācija un analīze, ko var iekļaut politikas un ar drošības jautājumiem saistītajā dialogā par pasākumiem MII un to piegādes sistēmu izplatīšanas apkarošanai;

nodrošināt resursu, ko personas, kas piedalās atbilstīgajās Padomes darba sagatavošanas struktūrās, var izmantot, lai sniegtu ieguldījumu to diskusijās par ES ieroču neizplatīšanas politiku un praksi;

sniegt idejas, informāciju un analīzi, kas var palīdzēt Savienības līmenī attīstīt ar ieroču neizplatīšanu saistītus pasākumus.

3.5.2.   Projekta rezultāti

veicināt politisku un ar drošības jautājumiem saistītu dialogu par pasākumiem MII un to piegādes sistēmu izplatīšanas apkarošanai, kuru galvenokārt risina eksperti, pētnieki un akadēmisko aprindu pārstāvji;

uzlabot pilsoniskās sabiedrības un valdību informētību, zināšanas un izpratni par jautājumiem, kas saistīti ar ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku;

sniegt politiskus un/vai operatīvās politikas priekšlikumus AP, Savienības iestādēm un dalībvalstīm;

sniegt idejas, informāciju un analīzi, kas var palīdzēt Savienības līmenī attīstīt ar ieroču neizplatīšanu saistītus pasākumus.

3.5.3.   Projekta apraksts

Projekta mērķis ir izstrādāt un publicēt līdz divdesmit politikas dokumentu. Politikas dokumentus izstrādās vai pasūtīs konsorcijs, un tiem nav obligāti jāatbilst Savienības iestāžu vai dalībvalstu uzskatiem.

Politikas dokumenti aptvers jautājumus, kas ir konsorcija kompetencē. Katrā dokumentā tiks sniegti politiski un/vai operatīvās politikas priekšlikumi.

Saistībā ar politikas dokumentiem tiks izmantots tāds formāts un stils, kas tos padara pieejamus mērķauditorijai un viegli uztveramus.

Visus politikas dokumentus publicēs konsorcija tīmekļa vietnē.

3.6.   6. projekts: Izglītība

3.6.1.   Projekta mērķis

veidot nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas ieroču neizplatīšanas politikas un plānošanas jomā;

Savienībā un trešās valstīs veicināt padziļinātas zināšanas par ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku;

veidot gados jaunu praktiskā darba veicēju un akadēmisko aprindu pārstāvju tīklus tādu reģionu līmenī, kur Savienība ir lielā mērā ieinteresēta risināt ar ieroču neizplatīšanu saistītus jautājumus;

Savienībā un partnervalstīs atjaunot un paplašināt speciālās zināšanas par MII un VIKI jautājumiem;

sniegt Savienības iestādēm, dalībvalstīm un ES ieroču neizplatīšanas tīklam jaunas idejas un analīzi par ieroču neizplatīšanas jautājumiem.

3.6.2.   Projekta rezultāti

likt pamatus tiešsaistes izglītības instrumenta izveidei, kura ietvaros ir pieejams mācību programmas modelis ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos, kam jāsāk darboties 24 mēnešus pēc līguma sākuma;

uzlabot nākamās paaudzes zinātnieku un praktiskā darba veicēju spējas ieroču neizplatīšanas politikas un plānošanas jomā;

Savienībā un trešās valstīs vēl vairāk padziļināt zināšanas par ES ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās politiku;

izveidot gados jauno praktiskā darba veicēju un akadēmisko aprindu pārstāvju tīklus un veicināt praktisko sadarbību;

Savienībā un trešās valstīs paplašināt īpašās zināšanas par jautājumiem, kas saistīti ar MII un VIKI neizplatīšanu un atbruņošanos;

Savienības iestādēm, dalībvalstīm, partnervalstīm un ES ieroču neizplatīšanas tīklam sniegt jaunas ar ieroču neizplatīšanu saistītas idejas.

3.6.3.   Projekta apraksts

Projekta ietvaros paredzēts, ka konsorcijs nodrošina prakses iespējas līdz pat 48 diplomu ieguvušiem studentiem vai jaunajiem diplomātiem (līdz pat trim mēnešiem katrai no minētajām personām). Mācību praksē tiks iekļautas lekcijas, diskusiju sesijas, strukturētā lasīšana un projektu integrācija, un to rīkos vismaz divos no konsorcija institūtiem. Mācību programmā tiks apvienoti īsāki moduļi, lai nodrošinātu nepieciešamo elastību. Visi studenti tiks uzaicināti piedalīties konsorcija rīkotajās konferencēs un semināros.

Projekta galamērķis ir radīt pamatu tiešsaistes izglītības instrumenta izveidei, kura ietvaros ir pieejams mācību programmas modelis ieroču neizplatīšanas un atbruņošanās jautājumos. Tiešsaistes izglītības instruments aptvers visu parasto un nekonvencionālo ieroču jautājumu spektru un būs pielāgojams dažādām mērķauditorijām (jauniem diplomātiem, žurnālistiem, diplomu ieguvušiem studentiem un pēcdiploma studiju studentiem no Eiropas un ārpus tās). Atkarībā no satura slepenības pakāpes, varētu tikt prasītas drošības pārbaudes. Apmācību tiešsaistē aprīkojumam vajadzētu ļaut to iekļaut arī augstskolu maģistra studiju programmās, un tā parastais ilgums būtu15 plaša spektra mācību stundas. Tas ir līdzvērtīgi viena semestra kursam augstskolās, par ko iegūst kredītpunktus, un tajā arī ņemtas vērā prasības saistībā ar citām auditorijām.

4.   Ilgums

Kopējais paredzētais projektu īstenošanas ilgums ir 36 mēneši.

5.   Saņēmēji

5.1.   Tiešie saņēmēji

MII izplatīšana, ko veic gan valstis, gan nevalstiski dalībnieki, Eiropas Drošības stratēģijā un ES Stratēģijā masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas novēršanai ir atzīta par potenciāli vislielāko apdraudējumu Savienības drošībai. Arī ES Stratēģijā VIKI izplatīšanas novēršanai ir norādīts, ka VIKI un to munīcijas nelikumīga tirdzniecība un pārmērīga uzkrāšana rada nopietnu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai. Ierosinātie projekti atbilst KĀDP mērķiem un sekmē to stratēģisko mērķu īstenošanu, kas izklāstīti Eiropas Drošības stratēģijā.

5.2.   Netiešie ieguvēji

Netiešie ieguvēji no šā projekta ir:

a)

Savienības un trešo valstu neatkarīgi “ideju ģeneratori” un akadēmisko aprindu pārstāvji, kas specializējas jautājumos, kuri saistīti ar MII neizplatīšanu un parastajiem ieročiem, tostarp VIKI;

b)

Savienības iestādes, ieskaitot mācību iestādes, studentus un citus apmācību tiešsaistē lietotājus;

c)

dalībvalstis;

d)

trešās valstis.

6.   Iesaistītās trešās personas

Šos projektus pilnā apjomā finansē ar šo lēmumu. Tīklā iesaistītos ekspertus var uzskatīt par iesaistītām trešām personām. Viņi strādā saskaņā ar saviem standarta noteikumiem.

7.   Procedūras aspekti, koordinācija un valde

Šā projekta valdes sastāvā būs AP pārstāvis un šā pielikuma 8. punktā minētā īstenošanas struktūra. Valde regulāri un vismaz reizi sešos mēnešos pārskatīs lēmuma īstenošanu, tostarp izmantojot elektroniskus saziņas līdzekļus.

8.   Īstenošanas struktūra

Šā lēmuma tehnisko īstenošanu uzticēs ES ieroču neizplatīšanas konsorcijam, kas savu uzdevumu veiks AP uzraudzībā. Veicot savas darbības, Konsorcijs sadarbosies ar AP un dalībvalstīm, kā arī attiecīgos gadījumos ar citām iesaistītajām valstīm un starptautiskām organizācijām.


12.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/14


PADOMES LĒMUMS 2014/130/KĀDP

(2014. gada 10. marts),

ar ko pagarina pilnvaru termiņu Eiropas Savienības īpašajam pārstāvim Sāhelā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 31. panta 2. punktu un 33. pantu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2013. gada 18. martā pieņēma Lēmumu 2013/133/KĀDP (1), ar ko Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kungs tika iecelts par Eiropas Savienības īpašo pārstāvi (ESĪP) Sāhelā. ESĪP pilnvaru termiņš beigsies 2014. gada 28. februārī.

(2)

ESĪP pilnvaru termiņš būtu jāpagarina vēl par 12 mēnešiem.

(3)

ESĪP īstenos savas pilnvaras situācijā, kas var pasliktināties un kavēt Līguma 21. pantā izklāstīto Savienības ārējās darbības mērķu sasniegšanu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Eiropas Savienības īpašais pārstāvis

1.   Ar šo ESĪP Sāhelā Michel Dominique REVEYRAND-DE MENTHON kunga pilnvaru termiņš tiek pagarināts no 2014. gada 1. marta līdz 2015. gada 28. februārim. ESĪP pilnvaras var izbeigt ātrāk, ja Padome pēc Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos (AP) priekšlikuma tā izlemj.

2.   ESĪP pilnvaru nozīmē Sāhela tiek definēta kā tāda, kuras galvenais fokuss aptver ES Stratēģiju drošībai un attīstībai Sāhelā (“stratēģija”), proti, Mali, Mauritāniju un Nigēru. Jautājumos, kuriem ir plašākas sekas reģionā, ESĪP vajadzības gadījumā sadarbojas ar citām valstīm un reģionālām vai starptautiskām vienībām ārpus Sāhelas.

3.   Ievērojot vajadzību pēc reģionālas pieejas attiecībā uz reģionā esošajiem savstarpēji saistītajiem izaicinājumiem, ESĪP Sāhelā cieši sadarbojas ar citiem attiecīgajiem ESĪP, tostarp ESĪP Vidusjūras dienvidu reģionā, ESĪP cilvēktiesību jautājumos un ESĪP Āfrikas Savienībā.

2. pants

Politikas mērķi

1.   ESĪP pilnvaras balstās uz Savienības politikas mērķiem attiecībā uz Sāhelu – aktīvi veicināt reģionālās un starptautiskās pūles panākt ilgstošu mieru, drošību un attīstību reģionā. ESĪP mērķis turklāt ir uzlabot Savienības daudzveidīgās iesaistīšanās Sāhelā kvalitāti, intensitāti un ietekmi.

2.   ESĪP veicina tādas Savienības pieejas izveidi un īstenošanu, kurā ir ietverti visi Savienības darbības aspekti, jo īpaši politikas, drošības un attīstības jomās, ietverot stratēģiju, un visu Savienības rīcībai nozīmīgo instrumentu koordinēšana.

3.   Sākotnēja prioritāte tiek noteikta Mali un tās ilglaicīgai stabilizēšanai, un tur notiekošā konflikta reģionālajām dimensijām.

4.   Attiecībā uz Mali Savienības politikas mērķi ir, saskaņoti un efektīvi izmantojot visus tās instrumentus, nodrošināt Mali un tās iedzīvotāju atgriešanos uz miera, izlīguma, drošības un attīstības ceļa. Pienācīgu uzmanību arī velta Burkinfaso un Nigērai, īpaši gaidot vēlēšanas minētajās valstīs.

3. pants

Pilnvaras

1.   Lai sasniegtu Savienības politikas mērķus attiecībā uz Sāhelu, ESĪP ir pilnvarots:

a)

aktīvi veicināt Savienības visaptverošās pieejas reģionālajai krīzei īstenošanu, koordināciju un tālāku attīstību, pamatojoties uz stratēģiju, lai pastiprinātu vispārējo saskaņotību un Savienības darbību Sāhelā efektivitāti, jo īpaši Mali;

b)

sazināties ar visām būtiskajām ieinteresētajām personām reģionā, valdībām, reģionālajām iestādēm, reģionālajām un starptautiskajām organizācijām, pilsonisko sabiedrību un diasporām, lai veicinātu Savienības mērķu sasniegšanu un labāku izpratni par Savienības lomu Sāhelā;

c)

pārstāvēt Savienību attiecīgajos reģionālajos un starptautiskajos forumos, tostarp grupā par atbalstu situācijai Mali un tās uzraudzību, un nodrošināt to, lai būtu redzams Savienības atbalsts krīzes pārvarēšanai un konflikta novēršanai, ietverot Eiropas Savienības militāro misiju, lai veicinātu Mali bruņoto spēku apmācību (EUTM Mali), un Eiropas Savienības KDAP misiju Nigērā (EUCAP Sahel Niger);

d)

uzturēt ciešu sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju (ANO), jo īpaši ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Rietumāfrikā un ģenerālsekretāra īpašo pārstāvi Mali, Āfrikas Savienību (ĀS), jo īpaši ĀS augsto pārstāvi Mali un Sāhelā, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu (ECOWAS) un citām vadošām valstu, reģionālajām un starptautiskajām ieinteresētajām personām, tostarp ar citiem īpašajiem sūtņiem Sāhelā, kā arī ar attiecīgajām struktūrām Magrebas reģionā;

e)

rūpīgi sekot krīzes reģionālajai un pārrobežu dimensijai, tostarp terorismam, organizētajai noziedzībai, ieroču kontrabandai, cilvēku tirdzniecībai, narkotiku tirdzniecībai, bēgļu un migrācijas plūsmām, kā arī ar tām saistītām finanšu plūsmām; ciešā sadarbībā ar ES pretterorisma koordinatoru veicināt turpmāku ES pretterorisma stratēģijas ieviešanu;

f)

regulāri uzturēt augsta līmeņa politiskus kontaktus ar reģiona valstīm, kuras ir skāruši terorisms un starptautiskā noziedzība, lai nodrošinātu saskanīgu un visaptverošu pieeju un nodrošinātu Savienības galveno lomu starptautiskajos centienos cīņā pret terorismu un starptautisko noziedzību. Tas ietver Savienības aktīvu atbalstu reģionālās kapacitātes veidošanā drošības sektorā un nodrošināšanu, ka adekvāti tiek pievērsta uzmanība terorisma un starptautiskās noziedzības Sāhelā rašanās iemesliem;

g)

cieši sekot līdzi reģionā radušos humāno krīžu politiskajām un sociālajām sekām;

h)

attiecībā uz Mali dot ieguldījumu reģionālos un starptautiskos centienos, lai veicinātu krīzes atrisināšanu Mali, jo īpaši pilnīgu atgriešanos pie normālas konstitucionālās situācijas un pārvaldības visā teritorijā un uzticamu iekļaujošu dialogu valsts mērogā virzībā uz ilgtspējīgu politisko risinājumu;

i)

veicināt iestāžu izveidi, drošības sektora reformu un ilgstoša miera un izlīguma panākšanu Mali;

j)

sadarbībā ar ESĪP cilvēktiesību jautājumos sekmēt to, ka reģionā tiek īstenota Savienības politika attiecībā uz cilvēktiesībām, tostarp ES Cilvēktiesību pamatnostādnes, jo īpaši ES Pamatnostādnes par bērniem un bruņotiem konfliktiem, kā arī ES Pamatnostādnes par vardarbību pret sievietēm un meitenēm un par viņu jebkāda veida diskriminācijas apkarošanu, un Savienības politika attiecībā uz sievietēm, mieru un drošību, tostarp pārraugot attīstību un ziņojot par to, kā arī izstrādājot ieteikumus šajā sakarā, un uzturēt regulārus kontaktus ar attiecīgām iestādēm Mali un reģionā, Starptautiskās Krimināltiesas prokurora biroju, Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos biroju un cilvēktiesību aizstāvjiem, un novērotājiem reģionā;

k)

sekot līdzi un ziņot par to, vai tiek ievērotas attiecīgās ANO Drošības padomes rezolūcijas (ANO DPR), jo īpaši ANO DPR 2056 (2012), 2071 (2012), 2085 (2012) un 2100 (2013).

2.   Īstenojot savas pilnvaras, ESĪP, inter alia:

a)

konsultē un ziņo par Savienības nostāju formulēšanu attiecīgi reģionālos un starptautiskos forumos, lai aktīvi veicinātu un stiprinātu Savienības visaptverošo pieeju krīzei Sāhelā;

b)

uztur pārskatu par visām Savienības darbībām un cieši sadarbojas ar attiecīgajām Savienības delegācijām.

4. pants

Pilnvaru īstenošana

1.   ESĪP atbild par savu pilnvaru īstenošanu, darbojoties AP pakļautībā.

2.   Politikas un drošības komiteja (PDK) uztur īpašus sakarus ar ESĪP un ir galvenais ESĪP kontaktpunkts sakariem ar Padomi. PDK saskaņā ar savām pilnvarām, neskarot AP pienākumus, dod ESĪP stratēģiskas norādes un politisku virzību.

3.   ESĪP savu rīcību cieši koordinē ar Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) un tā attiecīgajām nodaļām, jo īpaši ar Rietumāfrikas direktorātu.

5. pants

Finansējums

1.   ESĪP pilnvaru īstenošanas izdevumiem paredzētā finanšu atsauces summa laikposmā no 2014. gada 1. marta līdz 2015. gada 28. februārim ir EUR 1 350 000.

2.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam.

3.   Izdevumus pārvalda saskaņā ar ESĪP un Komisijas noslēgtu līgumu. ESĪP sniedz Komisijai pārskatu par visiem izdevumiem.

6. pants

Komandas izveide un sastāvs

1.   ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un atbilstīgajiem piešķirtajiem finanšu līdzekļiem ir atbildīgs par savas komandas izveidi. Komandā iekļauj personas, kam, kā pilnvarās paredzēts, ir īpašas zināšanas konkrētos politikas un drošības jautājumos. ESĪP par komandas sastāvu pienācīgi informē Padomi un Komisiju.

2.   Dalībvalstis, Savienības iestādes un EĀDD var ierosināt darbinieku norīkošanu darbā pie ESĪP. Atalgojumu personālam, ko norīko darbā pie ESĪP, maksā attiecīgā dalībvalsts, attiecīgā Savienības iestāde vai EĀDD. Darbā pie ESĪP var nosūtīt arī ekspertus, ko dalībvalstis ir norīkojušas darbā Savienības iestādēs vai EĀDD. Starptautiskajiem līgumdarbiniekiem ir kādas dalībvalsts valstspiederība.

3.   Viss norīkotais personāls joprojām paliek nosūtītājas dalībvalsts, Savienības iestādes vai EĀDD administratīvā pakļautībā, un tas veic savus pienākumus un rīkojas ESĪP pilnvaru interesēs.

4.   ESĪP personāls tiek izvietots kopā ar attiecīgām EĀDD struktūrvienībām vai Savienības delegācijām, lai nodrošinātu to attiecīgo darbību saskaņotību un konsekvenci.

7. pants

ESĪP un ESĪP personāla privilēģijas un imunitāte

Par privilēģijām, imunitāti un citām garantijām, kas ESĪP un tā personālam ir vajadzīgas misijas veikšanai un sekmīgai norisei, attiecīgi vienojas ar uzņēmējām valstīm. Šajā nolūkā dalībvalstis un EĀDD sniedz visu vajadzīgo atbalstu.

8. pants

ES klasificētās informācijas drošība

ESĪP un ESĪP komandas locekļi ievēro drošības principus un minimālos standartus, kas noteikti ar Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2).

9. pants

Piekļuve informācijai un atbalsts loģistikas jomā

1.   Dalībvalstis, Komisija, EĀDD un Padomes Ģenerālsekretariāts nodrošina, lai ESĪP varētu iegūt visu būtisko informāciju.

2.   Savienības delegācijas un/vai attiecīgos gadījumos dalībvalstis reģionā nodrošina atbalstu loģistikas jomā.

10. pants

Drošība

Saskaņā ar Savienības politiku par tāda personāla drošību, kas izvietots ārpus Savienības, lai veiktu operatīvas darbības saskaņā ar Līguma V sadaļu, ESĪP saskaņā ar savām pilnvarām un pamatojoties uz drošības situāciju ģeogrāfiskajā teritorijā, par ko viņš ir atbildīgs, veic visus praktiski iespējamos pasākumus visa viņa tiešā pakļautībā esošā personāla drošībai, jo īpaši:

a)

izveidojot konkrētu drošības plānu, kura pamatā ir EĀDD norādījumi un kurā ietverti konkrēti fiziski, organizatoriski un procesuāli drošības pasākumi, reglamentējot rīcību saistībā ar personāla drošu pārvietošanos uz ģeogrāfisko teritoriju un ģeogrāfiskajā teritorijā, kā arī pasākumus drošības negadījumu novēršanai un ārkārtas situāciju un evakuācijas plānu;

b)

visam ārpus Savienības izvietotam personālam nodrošinot apdrošināšanu pret paaugstināta riska apdraudējumiem, ņemot vērā apstākļus ģeogrāfiskajā teritorijā;

c)

nodrošinot, lai visi komandas locekļi, ko izvieto ārpus Savienības, tostarp uz vietas nolīgtie darbinieki, pirms vai pēc ierašanās ģeogrāfiskajā teritorijā būtu piedalījušies atbilstīgā drošības apmācībā, kuras pamatā ir tai piešķirta riska izvērtējuma pakāpe;

d)

nodrošinot, ka tiek īstenoti visi saskaņotie ieteikumi, kas sniegti pēc regulāra drošības izvērtējuma, un saistībā ar progresa ziņojumu un pārskata ziņojumu par pilnvaru īstenošanu rakstiski ziņojot Padomei, AP un Komisijai par šo ieteikumu īstenošanu un citiem drošības jautājumiem.

11. pants

Ziņošana

1.   ESĪP regulāri sniedz ziņojumus AP un PDK. ESĪP pēc vajadzības sniedz ziņojumus arī Padomes darba grupām. Ziņojumus regulāri izsūta, izmantojot COREU tīklu. ESĪP var sniegt ziņojumus Ārlietu padomei. Saskaņā ar Līguma 36. pantu ESĪP var iesaistīt Eiropas Parlamenta informēšanā.

2.   ESĪP ziņo par labāko veidu, kā veikt tādas Savienības iniciatīvas kā Savienības veikta reformu veicināšana, tostarp attiecīgo Savienības attīstības projektu politiskos aspektus, sadarbībā ar Savienības delegācijām reģionā.

12. pants

Koordinācija ar citiem Savienības subjektiem

1.   Saistībā ar stratēģiju ESĪP sekmē Savienības politiskās un diplomātiskās rīcības vienotību, konsekvenci un efektivitāti un palīdz nodrošināt, ka visi Savienības instrumenti un dalībvalstu darbības tiek veiktas saskanīgi, lai sasniegtu Savienības politikas mērķus.

2.   ESĪP darbības koordinē ar Savienības delegāciju un Komisijas darbībām, kā arī ar darbībām, ko reģionā veic citi ESĪP. ESĪP regulāri sniedz īsu informāciju dalībvalstu misijām un Savienības delegācijām reģionā.

3.   Savu pilnvaru izpildes vietā ESĪP uztur ciešu saikni ar Savienības delegāciju vadītājiem un dalībvalstu misiju vadītājiem. ESĪP ciešā sadarbībā ar attiecīgām Savienības delegācijām sniedz EUCAP Sahel Niger misijas vadītājam un EUTM Mali misijas komandierim norādes vietējos politiskos jautājumos. ESĪP, EUTM Mali misijas komandieris un EUCAP Sahel Niger civilās operācijas komandieris pēc vajadzības savstarpēji apspriežas.

13. pants

Pārskatīšana

Šā lēmuma īstenošanu un saderību ar citām Savienības darbībām reģionā regulāri pārskata. ESĪP līdz 2014. gada 30. jūnijam iesniedz Padomei, AP un Komisijai progresa ziņojumu un līdz 2014. gada 30. novembrim – visaptverošu ziņojumu par pilnvaru īstenošanu.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. marta.

Briselē, 2014. gada 10. martā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

G. VROUTSIS


(1)  Padomes Lēmums 2013/133/KĀDP (2013. gada 18. marts), ar ko ieceļ Eiropas Savienības īpašo pārstāvi Sāhelā (OV L 75, 19.3.2013., 29. lpp.).

(2)  Padomes Lēmumu 2013/488/ES (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībai (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).


12.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/18


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 10. marts)

par Savienības finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā 2007. gadā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2014) 1444)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(2014/131/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Lēmumu 2009/470/EK par izdevumiem veterinārijas jomā (1) un jo īpaši tā 3. pantu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Finanšu regulas 84. pantu un 94. pantu Komisijas 2012. gada 29. oktobra Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (2) (turpmāk “piemērošanas noteikumi”) pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi pilnvaras, pieņem finansēšanas lēmumu, kurā nosaka ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas.

(2)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Lai palīdzētu pēc iespējas drīz izskaust infekciozo katarālo drudzi, Savienībai būtu jāsniedz finansiāls atbalsts dalībvalstīm attaisnoto izdevumu segšanai. Minētā lēmuma 3. panta 6. punkta pirmajā ievilkumā noteikts, kāda procentu likme jāpiemēro dalībvalstu izmaksām.

(3)

Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (3), 3. pantā paredzēti noteikumi par izdevumiem, uz kuriem attiecas Savienības finansiālais atbalsts.

(4)

Savienības finansiālais ieguldījums ārkārtas pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā 2007. gadā tika piešķirts ar Komisijas 2008. gada 5. jūnija Lēmumu 2008/444/EK par Kopienas finansiālo atbalstu infekciozā katarālā drudža apkarošanas ārkārtas pasākumiem Vācijā 2007. gadā (4). Vācija 2008. gada 6. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. panta 1. un 2. punktu iesniedza oficiālu atmaksāšanas pieprasījumu.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 349/2005 7. pantu Savienības finansiālo ieguldījumu izmaksā tikai tad, ja plānotie pasākumi ir faktiski veikti un attiecīgās iestādes noteiktajā termiņā ir sniegušas visu vajadzīgo informāciju.

(6)

Lēmumā 2008/444/EK tika paredzēts, ka pirmais maksājums EUR 950 000,00 apmērā būtu jāizmaksā kā daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma, un Komisijas 2011. gada 30. novembra Īstenošanas lēmumā 2011/800/ES par Savienības finansiālo atbalstu ārkārtas pasākumiem infekciozā katarālā drudža apkarošanai Vācijā 2007. gadā (5) tika paredzēts, ka otrais maksājums EUR 1 950 000,00 apmērā būtu jāizmaksā kā daļa no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(7)

Pēc pārbaudēm un kontrolēm, kas veiktas revīzijā uz vietas, kuru īsteno kompetentais revīzijas dienests, un ņemot vērā provizoriskos rezultātus, tagad būtu jānosaka Savienības finansiālā atbalsta trešais maksājums tādu attaisnoto izdevumu segšanai, kas radušies saistībā ar infekciozā katarālā drudža izskaušanu Vācijā 2007. gadā.

(8)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Trešo maksājumu Vācijai EUR 1 000 000,00 apmērā izmaksā kā daļu no Savienības finansiālā ieguldījuma.

2. pants

Šis lēmums ir finansēšanas lēmums Finanšu regulas 84. panta nozīmē, un tas ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē, 2014. gada 10. martā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 155, 18.6.2009., 30. lpp.

(2)  OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.

(3)  OV L 55, 1.3.2005., 12. lpp.

(4)  OV L 156, 14.6.2008., 18. lpp.

(5)  OV L 320, 3.12.2011., 49. lpp.


12.3.2014   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 71/20


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2014. gada 11. marts)

noteikt gaisa satiksmes pārvaldības tīkla Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības otrajam pārskata periodam no 2015. līdz 2019. gadam

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2014/132/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regulu (EK) Nr. 549/2004, ar ko nosaka pamatu Eiropas vienotās gaisa telpas izveidošanai (pamatregula) (1), un jo īpaši tās 11. panta 3. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 549/2004 paredz izstrādāt aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla pakalpojumu darbības uzlabošanas sistēmu. Konkrēti, tā prasa Komisijai pieņemt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus galvenajās darbības jomās, proti, drošība, vide, veiktspēja un izmaksu efektivitāte. Papildu noteikumi par šiem mērķiem ir izklāstīti Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013 (2).

(2)

Tagad būtu jānosaka Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi otrajam pārskata periodam, kas aptver 2015.–2019. kalendāro gadu.

(3)

2010. gada 29. jūlijā Komisija apstiprināja darbības izvērtēšanas iestādi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 549/2004 11. panta 2. punktu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 691/2010 (3) 3. pantu, lai tā sniegtu palīdzību darbības uzlabošanas sistēmas īstenošanā, it īpaši – nosakot Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus.

(4)

Lai veicinātu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu pieņemšanu otrajam pārskata periodam, darbības izvērtēšanas iestāde ar Komisijas atbalstu apspriedās ar visām Regulas (EK) Nr. 549/2004 10. panta 3. punktā uzskaitītajām ieinteresētajām personām par pieeju, kas jāizmanto Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu noteikšanā, procesiem, ar kuriem tos noteikt, un orientējošiem diapazoniem, kuros tiem būtu jāiekļaujas. Šī apspriešanās ar ieinteresētajām personām ilga no 2013. gada 25. janvāra līdz 2013. gada 3. jūlijam. Tika iesaistīta Nozares dialoga komiteja, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Lēmumu 98/500/EK (4), un visām Eiropas civilās aviācijas nozarē strādājošo pārstāvības struktūrām bija iespēja izteikt piezīmes.

(5)

Ņemot vērā apspriešanos ar ieinteresētajām personām, darbības izvērtēšanas iestāde ziņojumā, ko iesniedza Komisijai 2013. gada 27. septembrī, ierosināja Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus. Ziņojumā tika izklāstīti pieņēmumi, kas saistās ar ierosinātajiem mērķiem, un to pamatojums, kā arī aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēju grupu vai funkcionālo gaisa telpas bloku sastāvs, kam ir līdzīgi darbības un ekonomiskie apstākļi.

(6)

Šajā lēmumā noteiktie Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi atbilst Regulai (EK) Nr. 549/2004 un Īstenošanas regulai (ES) Nr. 390/2013. Tie ir sagatavoti ar darbības izvērtēšanas iestādes palīdzību. Ir ņemtas vērā apspriešanās ar ieinteresētajām personām, kā arī informācija, kas saņemta no tīkla pārvaldnieka, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 551/2004 (5) 6. pantu un Komisijas Regulas (ES) Nr. 677/2011 (6) 3. pantu, Eiropas Aviācijas drošības aģentūras (EASA) un valstu uzraudzības iestādēm. Mērķi ir pamatoti ar informāciju, kas Komisijai un darbības izvērtēšanas iestādei bija pieejama līdz 2013. gada 17. decembrim.

(7)

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu pamatā ir dati par dalībvalstīm, Norvēģiju un Šveici.

(8)

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz galveno darbības jomu “drošība”, kas noteikta šajā lēmumā, ir sagatavoti sadarbībā ar EASA. Pieņemot attiecīgus atbilstības panākšanas līdzekļus un vadlīnijas saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013, EASA ir jāprecizē riska analīzes instrumenta (RAT) kategoriju definīcijas, lai nodrošinātu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķu saskaņotu piemērošanu galvenajā darbības jomā “drošība”, it īpaši saistībā ar C kategorijas definīciju (spēja sniegt drošus, bet mazāk kvalitatīvus ATM pakalpojumus). Ar EASA konsultējās arī par Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem citās galvenajās darbības jomās, lai nodrošinātu to saskanību ar primārajiem drošības mērķiem.

(9)

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide” ir jānosaka salīdzinājumā ar 2012. gadā sasniegto sākotnējo darbības līmeni, ko aprēķinājusi darbības izvērtēšanas iestāde, proti: 3,17 % – faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitātei, 5,15 % – pēdējā iesniegtā lidojuma plāna trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitātei.

(10)

Par katru pārskata perioda gadu Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķim darbības jomā “veiktspēja”, ko izsaka kā vidējās maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) kavēšanos, būtu jāatbilst Savienības mēroga darbības uzlabošanas 2014. gada mērķim, ņemot vērā satiksmes prognozes par otro pārskata periodu.

(11)

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte” par katru pārskata perioda gadu būtu jābūt reālā izteiksmē atbilstīgi 2009. gada vērtībām (EUR2009), lai būtu iespējams arī salīdzinājums ar darbības rezultātiem, kas sasniegti iepriekšējā pārskata periodā.

(12)

Paredzamais izmaksu efektivitātes uzlabojums otrajā pārskata periodā būtu jāmēra attiecībā pret 2014. gadam noteiktajām izmaksām 6242 miljoni euro (7) pēc EUR2009. Balstoties uz jaunākajiem satiksmes prognozes pieņēmumiem 2014. gadam (8), aprēķināto vienības izmaksu sākotnējai vērtībai būtu jābūt 58,09 euro pēc EUR2009. Tādējādi izmaksu efektivitātes mērķim būtu jārada aprēķināto vienības izmaksu samazinājums par 3,3 % gadā visā otrajā pārskata periodā. Sākotnējā vērtība 58,09 euro pēc EUR2009 ir augstāka nekā 2014. gadam noteiktais Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķis 53,92 euro pēc EUR2009, jo prognozētais satiksmes apjoms 2014. gadam ir zemāks, nekā sākotnēji uzskatīts Komisijas Lēmumā 2011/121/ES (9).

(13)

Satiksmes pieņēmumi attiecībā uz otro pārskata periodu ir ņemti no 2013. gada 30. septembrī publicētās STATFOR jaunākās prognozes pesimistiskā scenārija, kurā norādīts vidējais ikgadējais satiksmes plūsmas pieaugums par 1,2 %. Ilgtermiņa prognožu periodā līdz 2019. gada beigām tomēr ir zināma nenoteiktība. Tādēļ kopsakarā ar Komisijas ziņojumu Vienotās gaisa telpas komitejai, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 18. panta 4. punktā, Komisijai līdz 2016. gadam būtu jāpārskata šie pieņēmumi par satiksmes prognozēm, ņemot vērā jaunāko pieejamo STATFOR prognozi. Uz minētās pārskatīšanas pamata Komisija attiecīgā gadījumā var pieņemt lēmumu pārskatīt Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķus 2017.–2019. kalendārajam gadam saskaņā ar minētās regulas 17. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

(14)

Standarta aprēķinātajām izmaksām otrajā pārskata periodā tiek prognozēts samazinājums vidēji par 2,1 % gadā.

(15)

Papildus Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem būtu jānosaka brīdinājuma robežvērtības, kuras pārsniedzot var aktivizēt brīdināšanas mehānismus, uz kuriem norādīts Īstenošanas regulā (ES) Nr. 390/2013.

(16)

Saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013 vietējiem mērķiem nav obligāti jābūt vienādiem ar Eiropas Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem. Tiem būtu jābūt saskanīgiem ar šiem Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķiem un pienācīgi jāsekmē to sasniegšana. Darbības uzlabošanas plānam, kam saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 390/2013 ir jābūt sastādītam funkcionālā gaisa telpas bloka līmenī, būtu jāatspoguļo šī saskanība un jādod tajā pienācīgs ieguldījums.

(17)

Šim lēmumam būtu jāstājas spēkā tā publicēšanas dienā, lai atvieglotu darbības uzlabošanas plānu sagatavošanu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 II nodaļu.

(18)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Vienotās gaisa telpas komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “drošība”

1.   Otrajam pārskata periodam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “drošība” ir tādi, kā noteikts 2. un 3. punktā.

2.   Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz drošības pārvaldības efektivitāti, uz ko norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 1.1. a) punktā, ir šādi:

a)

līdz 2019. gada 31. decembrim valstu uzraudzības iestādes sasniedz vismaz C līmeni (10) visos pārvaldības mērķos (“drošības politika un mērķi”, “drošības riska pārvaldība”, “drošības garantija”, “drošības veicināšana” un “drošības kultūra”);

b)

līdz 2019. gada 31. decembrim aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji sasniedz vismaz D līmeni pārvaldības mērķos “drošības politika un mērķi”, “drošības riska pārvaldība”, “drošības garantija” un “drošības veicināšana” un vismaz C līmeni pārvaldības mērķī “drošības kultūra”.

3.   Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi attiecībā uz nopietnības klasifikācijas piemērošanu, uz ko norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 1.1. b) punktā, ir šādi:

a)

līdz 2017. gada 31. decembrim un pēc tam katru gadu līdz otrā pārskata perioda beigām dalībvalstis caur savām valsts uzraudzības iestādēm nodrošina, ka tiek vākti dati un paziņots EASA par “ATM vispārējo” nopietnību, ko nosaka ar riska analīzes instrumenta (RAT) metodiku, lai vismaz 80 % no katru gadu paziņotajiem distances pārkāpumiem un sadursmēm uz skrejceļa klasificētu kategorijās A (nopietni starpgadījumi), B (smagi starpgadījumi) un C (būtiski starpgadījumi) (11);

b)

līdz 2017. un 2019. gada 31. decembrim dalībvalstis caur savām valsts uzraudzības iestādēm nodrošina, ka tiek vākti dati un paziņots EASA par “ATM vispārējo” nopietnību, ko nosaka ar riska analīzes instrumenta (RAT) metodi, lai vismaz 80 % respektīvi 100 % no katru gadu ziņotajiem ar ATM saistītajiem atgadījumiem klasificētu kategorijās AA (pilnīga nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus), A (nopietna nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus), B (daļēja nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus) un C (spēja sniegt drošus, bet mazāk kvalitatīvus ATM pakalpojumus);

c)

līdz 2017. un 2019. gada 31. decembrim aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji paziņo valsts uzraudzības iestādēm par “ATM zemes” nopietnību, izmantojot riska analīzes instrumenta (RAT) metodiku, lai vismaz 80 % respektīvi 100 % no katru gadu ziņotajiem distances pārkāpumiem un sadursmēm uz skrejceļa klasificētu kategorijās A (nopietni starpgadījumi), B (būtiski starpgadījumi) un C (nozīmīgi starpgadījumi);

d)

līdz 2017. un 2019. gada 31. decembrim aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēji paziņo savām valsts uzraudzības iestādēm par “ATM zemes” nopietnību, izmantojot riska analīzes instrumenta (RAT) metodi, lai vismaz 80 % respektīvi 100 % no katru gadu ziņotajiem ar ATM saistītajiem atgadījumiem klasificētu kategorijās AA (pilnīga nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus), A (nopietna nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus), B (daļēja nespēja sniegt drošus ATM pakalpojumus) un C (spēja sniegt drošus, bet mazāk kvalitatīvus ATM pakalpojumus).

2. pants

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide”

Otrajam pārskata periodam Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “vide” ir šādi:

1)

faktiskās trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 2.1. a) punktā, – vismaz 2,6 % 2019. gadā;

2)

pēdējā iesniegtā lidojuma plāna trajektorijas vidējā horizontālā maršruta lidojuma efektivitāte, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 2.1. b) punktā, – vismaz 4,1 % 2019. gadā.

3. pants

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “veiktspēja”

Otrajā pārskata periodā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi darbības jomā “veiktspēja” katrā kalendārajā gadā ir maršruta gaisa satiksmes plūsmas pārvaldības (ATFM) kavēšanās minūtes vidēji par katru lidojumu, kas noteiktas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 3.1. punktā, – ne vairāk kā 0,5 minūtes vienā lidojumā.

4. pants

Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi galvenajā darbības jomā “izmaksu efektivitāte”

Otrajā pārskata periodā Savienības mēroga darbības uzlabošanas mērķi darbības jomā “izmaksu efektivitāte” ir maršruta aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanas vidējās Savienības mēroga aprēķinātās vienības izmaksas, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 I pielikuma 1. iedaļas 4.1. a) punktā, reālā izteiksmē pēc EUR2009: 56,64 euro – 2015. gadam, 54,95 euro – 2016. gadam, 52,98 euro – 2017. gadam, 51,00 euro – 2018. gadam, 49,10 euro – 2019. gadam.

5. pants

Pieņēmumi

Šā lēmuma pamatā ir pieņēmumi, kas izklāstīti pielikumā.

6. pants

Brīdinājuma robežvērtības

1.   Ja faktiskais satiksmes apjoms, kas reģistrēts darbības izvērtēšanas iestādē, novirzās no pielikumā izklāstītajiem satiksmes prognozes pieņēmumiem vismaz par 10 % kalendārā gada laikā, var aktivizēt Savienības mēroga brīdināšanas mehānismu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 19. panta 1. punktā.

2.   Ja faktiskais satiksmes apjoms, kas reģistrēts darbības izvērtēšanas iestādē, novirzās no satiksmes prognozēm, kas izklāstītas attiecīgajā darbības uzlabošanas plānā, uz ko norādīts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 III nodaļā, vismaz par 10 % kalendārā gada laikā, var aktivizēt vietējo brīdināšanas mehānismu, kas minēts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 19. panta 2. punktā.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2014. gada 11. martā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 96, 31.3.2004., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2013. gada 3. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 390/2013, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (OV L 128, 9.5.2013., 1. lpp.).

(3)  Komisijas 2010. gada 29. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu (OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 1998. gada 20. maija Lēmums 98/500/EK par Nozaru dialogu komiteju izveidošanu sociālo partneru dialoga veicināšanai Eiropas līmenī (OV L 225, 12.8.1998., 27. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 10. marta Regula (EK) Nr. 551/2004 par gaisa telpas organizāciju un izmantošanu vienotajā Eiropas gaisa telpā (OV L 96, 31.3.2004., 20. lpp.).

(6)  Komisijas 2011. gada 7. jūlija Regula (ES) Nr. 677/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes pārvaldības (ATM) tīkla funkciju īstenošanai (OV L 185, 15.7.2011., 1. lpp.).

(7)  Ieskaitot izmaksas attiecībā uz Horvātiju, kas nepiedalījās darbības uzlabošanas sistēmā pirmajā pārskata periodā, un korekcijas visām dalībvalstīm, ņemot vērā paredzēto atskaitījumu saistībā ar atbrīvotajiem VFR lidojumiem.

(8)  107 439 000 maršruta pakalpojumu vienību (avots: STATFOR pesimistiskā prognoze, 2013. gada septembris).

(9)  Komisijas 2011. gada 21. februāra Lēmums 2011/121/ES, ar ko Eiropas Savienībā nosaka darbības uzlabošanas mērķus un brīdinājuma robežvērtības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai 2012. līdz 2014. gadā (OV L 48, 23.2.2011., 16. lpp.).

(10)  C un D līmeni definē EASA pieņemamajos atbilstības panākšanas līdzekļos un vadlīniju materiālā drošības galveno darbības uzlabošanas rādītāju īstenošanai un mērīšanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 7. pantā.

(11)  AA, A, B, C, D un E kategoriju definē EASA attiecīgajos atbilstības panākšanas līdzekļos un vadlīniju materiālā drošības galveno darbības uzlabošanas rādītāju īstenošanai un mērīšanai, kā noteikts Īstenošanas regulas (ES) Nr. 390/2013 7. pantā.


PIELIKUMS

1.

Satiksmes prognozes pieņēmumi Savienības mērogā, izteikti maršruta pakalpojumu vienībās

Maršruta pakalpojumu vienības

2015

2016

2017

2018

2019

108 541 000

110 196 000

111 436 000

112 884 000

114 305 000

2.

Standarta aprēķinātās izmaksas maršruta aeronavigācijas pakalpojumiem atbilstīgi Savienības līmeņa prognozei

Aprēķinātās izmaksas (EUR2009)

2015

2016

2017

2018

2019

6 147 905 000

6 055 686 000

5 904 294 000

5 756 687 000

5 612 769 000