ISSN 1977-0715
doi:10.3000/19770715.L_2014.069.lav
Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis
L 69
Izdevums latviešu valodā
Tiesību akti
57. sējums
2014. gada 8. marts
|
ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2014.069.lav |
||
|
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69 |
|
|
|
||
|
Izdevums latviešu valodā |
Tiesību akti |
57. sējums |
|
|
|
|
|
(1) Dokuments attiecas uz EEZ |
|
LV |
Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu. Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte. |
II Neleģislatīvi akti
STARPTAUTISKI NOLĪGUMI
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/1 |
Informācija par dienu, kad stājas spēkā Protokols, ar kuru nosaka zvejas iespējas un finansiālo ieguldījumu, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un Grenlandes Autonomijas valdību, no otras puses
Pēc protokola parakstīšanas 2012. gada 18. septembrī Dānijas valdība, Grenlandes Autonomijas valdība un Eiropas Savienība attiecīgi 2012. gada 21. decembrī, 2012. gada 28. decembrī un 2014. gada 29. janvārī paziņoja, ka tās ir pabeigušas savas iekšējās procedūras, lai noslēgtu Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē protokolu.
Protokols tādējādi stājās spēkā 2014. gada 29. janvārī saskaņā ar tā 13.1. pantu.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/2 |
PADOMES LĒMUMS
(2014. gada 11. februāris)
par to, lai Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstītu Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību Līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai
(2014/122/ES)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 5. punktu un 218. panta 8. punkta otro daļu,
ņemot vērā Aktu par Horvātijas Republikas pievienošanos un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
Padome 2012. gada 24. septembrī pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar Šveices Konfederāciju par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos pielāgošanu, vedot sarunas par protokolu (“protokols”), attiecībā uz Horvātijas dalību Līgumslēdzējas puses statusā, ievērojot Eiropas Savienības paplašināšanos. Horvātija pievienojās Eiropas Savienībai 2013. gada 1. jūlijā. |
|
(2) |
Sarunas par protokolu nesen tika pabeigtas. |
|
(3) |
Tāpēc protokols būtu jāparaksta Eiropas Savienības un dalībvalstu vārdā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Ar šo atļauj Eiropas Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt Protokolu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Šveices Konfederāciju, no otras puses, par personu brīvu pārvietošanos attiecībā uz Horvātijas Republikas dalību Līgumslēdzējas puses statusā pēc tās pievienošanās Eiropas Savienībai, ņemot vērā tā noslēgšanu.
2. pants
Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu, kas tiesīga Savienības un tās dalībvalstu vārdā parakstīt protokolu.
3. pants
Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.
Briselē, 2014. gada 11. februārī
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
E. VENIZELOS
REGULAS
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/3 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 214/2014
(2014. gada 25. februāris),
ar ko groza II, IV, XI, XII un XVIII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 5. septembra Direktīvu 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (1), un jo īpaši tās 39. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Ar Direktīvu 2007/46/EK izveidota saskaņotu administratīvo noteikumu un vispārēju tehnisko prasību sistēma attiecībā uz visiem jauniem transportlīdzekļiem. Jo īpaši tajā ietverti normatīvie akti, kuros noteiktas tehniskās prasības, kādām jāatbilst transportlīdzekļiem, lai tiem piešķirtu transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumu. Turklāt ar Direktīvu 2007/46/EK gatava transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājums noteikts par obligātu speciālajiem transportlīdzekļiem atbilstoši minētās direktīvas XIX pielikumā norādītajiem termiņiem. |
|
(2) |
Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 (2) tika ieviesti jauni drošības elementi transportlīdzekļiem un paredzēta vairāku direktīvu atcelšana un to aizstāšana ar atbilstošajiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Eiropas Ekonomikas komisijas (ANO EEK) noteikumiem. |
|
(3) |
Direktīvas 2007/46/EK XI pielikumā ietverts normatīvo aktu saraksts attiecībā uz speciālo transportlīdzekļu EK tipa apstiprinājumu, kā arī īpaši nosacījumi šādiem transportlīdzekļiem. Ir svarīgi pielāgot XI pielikumu, ņemot vērā ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 ieviestās pārmaiņas. Izmanto Regulas (EK) Nr. 661/2009 piemērošanas dienu. |
|
(4) |
Lai panāktu to tehnisko prasību saskaņošanu, ko piemēro speciālo transportlīdzekļu gatava transportlīdzekļa EK tipa apstiprinājumam, ir svarīgi grozīt Direktīvas 2007/46/EK II pielikumu un paredzēt stingrākas prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem un ar ratiņkrēsliem piekļūstamiem transportlīdzekļiem. Lai dotu nozarei laiku pielāgot savus transportlīdzekļus, šīs stingrākās prasības attiecina tikai uz jauniem transportlīdzekļu tipiem. |
|
(5) |
Direktīvas 2007/46/EK XVIII pielikums attiecās uz tādu speciālo transportlīdzekļu reģistrāciju, kas ir nepabeigti transportlīdzekļi, kuriem piešķirts valsts tipa apstiprinājums. Tā kā EK tipa apstiprinājumi aizstās valstu tipa apstiprinājumus atbilstoši Direktīvas 2007/46/EK XIX pielikumā norādītajiem termiņiem, ir lietderīgi svītrot XVIII pielikumu, beidzoties Direktīvas 2007/46/EK XIX pielikumā paredzētajam pārejas posmam. |
|
(6) |
Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma II daļā ietverti tie ANO EEK noteikumi, kas atzīti par līdzvērtīgiem IV pielikuma I daļā minētajām direktīvām. Atceļot lielāko daļu šo direktīvu ar Regulu (EK) Nr. 661/2009 no 2014. gada 1. novembra un pieņemot jaunus ANO EEK noteikumus par gājēju drošību, ir lietderīgi atjaunināt atbilstošos ierakstus Direktīvas 2007/46/EK IV pielikuma II daļā. Turklāt ir lietderīgi labot vairākas kļūdas minētās direktīvas IV pielikumā. |
|
(7) |
Direktīvas 2007/46/EK XII pielikums tajā pašā dienā tika grozīts ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1229/2012 (3) un ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1230/2012 (4), un tas var izraisīt neskaidrības attiecībā uz vienību skaitu, kas atļauts transportlīdzekļiem ar mazu sēriju tipa apstiprinājumu, jo Regula (ES) Nr. 1229/2012 tika izstrādāta, lai to publicētu pēc Regulas (ES) Nr. 1230/2012. Lai novērstu šo neskaidrību, ir lietderīgi no jauna publicēt XII pielikuma konsolidēto versiju atbilstoši grozījumiem, kas veikti ar šiem diviem tiesību aktiem. |
|
(8) |
Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Direktīva 2007/46/EK. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Tehniskās komitejas mehānisko transportlīdzekļu jautājumos atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas II, IV, XI un XII pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu; |
|
2) |
direktīvas XVIII pielikumu svītro. |
2. pants
No 2014. gada 1. novembra valstu iestādes transportlīdzekļu atbilstības sertifikātus vairs neuzskata par derīgiem 26. panta 1. punkta nolūkā, ja vien attiecīgie tipa apstiprinājumi nav atjaunināti atbilstoši ar šo regulu grozītās Direktīvas 2007/46/EK XI pielikuma prasībām.
Tomēr papildu prasības par pacientu nodalījumu neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļos, kas norādītas Direktīvas 2007/46/EK XI pielikuma 1. papildinājumā, un papildu prasības ar ratiņkrēsliem piekļūstamu transportlīdzekļu ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera ierobežotājsistēmas testēšanai, kas norādītas Direktīvas 2007/46/EK XI pielikuma 3. papildinājumā, no 2014. gada 1. novembra piemēro tikai jauniem transportlīdzekļu tipiem.
3. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Regulas 1. panta 2. punktu, 2. pantu un pielikuma 1. punkta a) apakšpunktu un 2. punkta b) apakšpunkta i) punktu piemēro no 2014. gada 1. novembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 25. februārī
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 263, 9.10.2007., 1. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 13. jūlija Regula (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu, to piekabju un tiem paredzēto sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisko vienību vispārējo drošību (OV L 200, 31.7.2009., 1. lpp.).
(3) Komisijas 2012. gada 10. decembra Regula (ES) Nr. 1229/2012, ar kuru groza IV un XII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2007/46/EK, ar ko izveido sistēmu mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanai (pamatdirektīva) (OV L 353, 21.12.2012., 1. lpp.).
(4) Komisijas 2012. gada 12. decembra Regula (ES) Nr. 1230/2012, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 661/2009 par tipa apstiprināšanas prasībām attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju masu un gabarītiem un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/46/EK (OV L 353, 21.12.2012., 31. lpp.).
PIELIKUMS
Direktīvu 2007/46/EK groza šādi:
|
1) |
direktīvas II pielikuma A daļā:
|
|
2) |
direktīvas IV pielikumu groza šādi:
|
|
3) |
direktīvas XI pielikumu aizstāj ar šādu: “XI PIELIKUMS SPECIĀLO TRANSPORTLĪDZEKĻU EK TIPA APSTIPRINĀJUMA RAKSTUROJUMS UN NOTEIKUMI 1. papildinājums Dzīvojamie transportlīdzekļi, neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļi un katafalkautomobiļi
Papildu prasības neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem Neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļu pacientu nodalījums atbilst prasībām, kas izklāstītas standartā EN 1789:2007 + A1: 2010 + A2:2014 “Medicīniskie transportlīdzekļi un to aprīkojums. Neatliekamās palīdzības automobiļi”, izņemot 6.5. iedaļu “Aprīkojuma saraksts”. Atbilstības apliecinājumu sniedz tehniskā dienesta testa ziņojumā. Ja ir paredzēta vieta ratiņkrēslam, piemēro 3. papildinājuma prasības par ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera ierobežotājsistēmām. 2. papildinājums Bruņotie transportlīdzekļi
3. papildinājums Ratiņkrēsliem piekļūstami transportlīdzekļi
Papildu prasības ratiņkrēsla fiksācijas un ratiņkrēslā sēdoša pasažiera ierobežotājsistēmas testēšanai
0. Definīcijas
1. Vispārējas prasības
2. Statiskais tests transportlīdzeklī 2.1. Ratiņkrēslā sēdoša pasažiera ierobežotājsistēmas stiprinājumi
2.2. Ratiņkrēsla fiksācijas stiprinājumi Ratiņkrēsla fiksācijas stiprinājumi vismaz 0,2 sekundes iztur šādus spēkus, ko piemēro, izmantojot SWC (vai piemērotu ratiņkrēslu aizvietotāju, kura garenbāze, sēdekļa augstums un fiksācijas stiprinājumu pievienošanas punkti atbilst SWC specifikācijai), 300 +/– 100 mm augstumā no virsmas, uz kuras balstās SWC.
2.3. Sistēmas sastāvdaļas
3. Dinamiskais tests transportlīdzeklī
4. papildinājums Citi speciālie transportlīdzekļi (tostarp īpašās grupas speciālie transportlīdzekļi, dažādu iekārtu vedēji un dzīvojamās piekabes) Direktīvas IV pielikuma prasības ievēro maksimālajā apjomā. Izņēmumus piemēro vienīgi tad, ja izgatavotājs apstiprinātājai iestādei uzskatāmi pierāda, ka transportlīdzeklis īpašo funkciju dēļ nevar atbilst visām prasībām.
5. papildinājums Autoceltņi
6. papildinājums Sevišķi lielas kravnesības mehāniskie transportlīdzekļi
Piezīmju skaidrojumi
|
|
4) |
direktīvas XII pielikumu aizstāj ar šādu: “XII PIELIKUMS IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM UN SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI A. IEROBEŽOJUMI MAZĀM SĒRIJĀM
B. SĒRIJAS BEIGU IEROBEŽOJUMI Maksimālo to pabeigto un vairākos posmos pabeigto transportlīdzekļu skaitu, ko katrā dalībvalstī nodod ekspluatācijā saskaņā ar “sērijas beigu” procedūru, ierobežo vienā no šādiem veidiem, ko izvēlas attiecīgā dalībvalsts.
|
(1) Tehniski pieļaujamā maksimālā pilnā masa.
(2) Visas frontālās aizsardzības sistēmas, ko piegādā kopā ar transportlīdzekli, atbilst Regulas (EK) Nr. 78/2009 prasībām, tām ir tipa apstiprinājuma numurs un tās ir attiecīgi marķētas.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/65 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 215/2014
(2014. gada 7. marts),
ar kuru paredz noteikumus, kā īstenot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, attiecībā uz metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 8. panta trešo daļu, 22. panta 7. punkta piekto daļu un 96. panta 2. punkta otro daļu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (ES) Nr. 1303/2013 paredzēti kopīgi nosacījumi, ko piemēro Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF), Kohēzijas fondam (KF), Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondam (EJZF), kuri piešķir atbalstu saskaņā ar kohēzijas politiku un tagad darbojas saskaņā ar vienoto stratēģisko satvaru. |
|
(2) |
Šīs regulas noteikumi ir savstarpēji cieši saistīti, jo tie attiecas uz īpašiem fondu noteikumiem katram no pieciem Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem (ESI fondi) saistībā ar aspektiem, kas ir kopīgi trim vai vairākiem fondiem, proti, ar metodoloģiju klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanas atbalstam, starpposma mērķu un galamērķu noteikšanu darbības rezultātu satvarā un intervences kategoriju nomenklatūru Eiropas strukturālajiem un investīciju fondiem, un tie visi ietekmē programmu saturu. Lai nodrošinātu saskaņotību starp šiem noteikumiem, kam būtu jāstājas spēkā vienlaicīgi, veicinot ESI fondu stratēģisko plānošanu, un lai visiem Savienības iedzīvotājiem būtu iespējams gūt visaptverošu skatījumu par šiem fondiem un viegli piekļūt to finansējumam, ir vēlams iekļaut vienā regulā šos elementus, kas attiecas uz ESI fondu plānošanu un kuri jānosaka ar īstenošanas aktiem, kā prasīts Regulā (ES) Nr. 1303/2013. |
|
(3) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 8. panta trešo daļu ir jāpieņem kopīga metodoloģija, lai katram no pieciem ESI fondiem noteiktu atbalsta līmeni klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai. Šai metodoloģijai būtu jāietver konkrēta svēruma piešķiršana ESI fondu sniegtajam atbalstam tādā līmenī, kas atspoguļo to, kādā mērā šāds atbalsts dod ieguldījumu klimata pārmaiņu mazināšanas un pielāgošanas mērķos. Konkrētais svērums būtu jāpiešķir, pamatojoties uz to, vai šis atbalsts dod būtisku vai arī tikai daļēju ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. Ja atbalsts nedod ieguldījumu minēto mērķu sasniegšanā vai arī ieguldījums ir nenozīmīgs, būtu jāpiešķir nulles svērums. Standarta svērumi būtu jāizmanto, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju tādu izdevumu uzraudzībā, kas saistīti ar klimata pārmaiņām dažādās Savienības politikas jomās. Metodoloģijā tomēr būtu jāņem vērā katra ESI fonda intervences atšķirības. Saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013 attiecībā uz ERAF, ESF un Kohēzijas fondu svērumiem būtu jābūt saistītiem ar intervences kategorijām, kas noteiktas atbilstīgi Komisijas pieņemtajai nomenklatūrai. Attiecībā uz ELFLA svērumiem būtu jābūt saistītiem ar prioritārajām jomām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1305/2013 (2), savukārt attiecībā uz EJZF — ar pasākumiem, kas paredzēti topošajā Savienības tiesību aktā par nosacījumiem finanšu atbalstam jūrniecības un zivsaimniecības politikai 2014.-2020. gada plānošanas periodam. |
|
(4) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta piekto daļu ir arī jāparedz sīki izstrādāti noteikumi, ar ko nosaka ESI fondu atbalstīto programmu katras prioritātes starpposma mērķus un galamērķus darbības rezultātu satvarā un izvērtē šo starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu. |
|
(5) |
Lai pārbaudītu, vai starpposma mērķi un galamērķi atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikumā, nepieciešams reģistrēt šajā nolūkā izmantoto informāciju un metodoloģisko pieeju, kas izmantota darbības rezultātu satvara izveidei. Lai gan šīs informācijas iekļaušanai programmās vajadzētu būt brīvprātīgai, šādai dokumentācijai būtu jābūt pieejamai gan dalībvalstij, gan Komisijai, lai informētu par tāda darbības rezultātu satvara izveidi, kas atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikumam. |
|
(6) |
Darbības rezultātu satvarā noteikto starpposma mērķu sasniegšana ir priekšnoteikums izpildes rezerves galīgai piešķiršanai, savukārt, ja pastāv nopietnas nepilnības starpposma mērķu sasniegšanā, starpposma maksājumus var apturēt. Tādēļ ir svarīgi paredzēt sīki izstrādātus noteikumus starpposma mērķu noteikšanai un precīzi definēt, ko nozīmē starpposma mērķu sasniegšana. |
|
(7) |
Tā kā līdz plānošanas perioda beigām izpildāmo galamērķu sasniegšanai ir liela nozīme veiksmīgā ESI fondu īstenošanā un nopietnas nepilnības šo mērķu sasniegšanā var būt iemesls finanšu korekcijām, ir svarīgi skaidri norādīt, kādi ir mērķu noteikšanas noteikumi, un precīzi noskaidrot, ko nozīmē galamērķu sasniegšana vai nopietnas nepilnības galamērķu sasniegšanā. |
|
(8) |
Lai atspoguļotu darbību īstenošanas progresu prioritātes ietvaros, ir jāsniedz galveno īstenošanas posmu raksturojums. |
|
(9) |
Lai nodrošinātu to, ka darbības rezultātu satvars atbilstošā veidā atspoguļo katra fonda, Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvas un attiecīgā gadījumā reģionu kategorijas paredzētos mērķus un rezultātus, ir jānosaka konkrēti noteikumi par darbības rezultātu satvara struktūru un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas novērtēšanu, ja attiecīgā prioritāte attiecas uz vairāk nekā vienu fondu vai reģionu kategoriju. Tā kā tikai ESF un ERAF nodrošina finanšu piešķīrumus pa reģionu kategorijām, pēdējais nebūtu jāuzskata par būtisku, lai noteiktu darbības rezultātu satvaru Kohēzijas fondam, ELFLA un EJZF. |
|
(10) |
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otro daļu ir jāprecizē kopējās intervences kategorijas ERAF, ESF un Kohēzijas fondam, lai dalībvalstis Komisijai varētu iesniegt saturīgu informāciju par šo fondu plānoto izmantošanu, kā arī informāciju par šo fondu kumulatīvo piešķīrumu un izdevumiem katrai kategorijai un par darbību skaitu programmas piemērošanas periodā. Šādi ir jārīkojas tādēļ, lai Komisija pienācīgā veidā varētu informēt citas Savienības iestādes un Savienības pilsoņus par fondu izmantošanu. Izņemot tās intervences kategorijas, kas tieši atbilst tematiskajiem mērķiem vai investīciju prioritātēm, kuras noteiktas Regulā (ES) Nr. 1303/2013 un īpašajos fondu noteikumos, intervences kategorijas var piemērot atbalstam saskaņā ar dažādiem tematiskajiem mērķiem. |
|
(11) |
Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu tūlītēju piemērošanu, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 3. punkta otro daļu, ņemot vērā, ka Eiropas strukturālo un investīciju fondu koordinācijas komiteja, kas izveidota ar minētās regulas 150. panta 1. punktu, ir sniegusi atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
I NODAĻA
METODOLOĢIJA, KO IZMANTO, LAI NOTEIKTU KATRA ESI FONDA SNIEGTO ATBALSTU KLIMATA PĀRMAIŅU MĒRĶU SASNIEGŠANAI
(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 8. panta trešo daļu)
1. pants
Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no ERAF, ESF un Kohēzijas fonda piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai
1. No ERAF un Kohēzijas fonda piešķirto atbalstu, kas tiks izmantots klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai, aprēķina divos posmos šādā veidā:
|
(a) |
šīs regulas I pielikuma 1. tabulā noteiktos koeficientus piemēro pēc intervences jomas kodiem attiecībā uz finanšu datiem, kas paziņoti attiecībā uz šiem kodiem; |
|
(b) |
ja finanšu dati ir norādīti tematiskā mērķa dimensijā attiecībā uz kodiem 04 un 05, kas minēti šīs regulas I pielikuma 5. tabulā, šiem datiem piemēro koeficientu 40 % atkarībā no to devuma klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā. |
2. Koeficientus, kas saistīti ar klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanu, piemēro, pamatojoties uz šīs regulas I pielikuma 1. tabulu, arī attiecīgajām kategorijām atbilstīgi mērķim “Eiropas teritoriālā sadarbība”, kuras noteiktas, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1299/2013 (3) 8. panta 2. punkta otro daļu.
3. No ESF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķiem aprēķina, nosakot finanšu datus, kas paziņoti attiecībā uz dimensijas 01. kodu “Atbalsts pārejai uz resursu efektīvu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju” saskaņā ar 6. dimensiju “Kodi, kas attiecas uz dimensiju saistībā ar sekundārajiem tematiem Eiropas Sociālā fonda ietvaros”, kas minēta šīs regulas I pielikuma 6. tabulā.
2. pants
Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no ELFLA piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai
1. No ELFLA piešķirtā atbalsta indikatīvu summu, kas katrā programmā izmantojama klimata pārmaiņu mērķiem un kura minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 6. punktā, aprēķina, piemērojot šīs regulas II pielikumā noteiktos koeficientus plānotajiem izdevumiem, kas norādīti finansēšanas plānā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 1305/2013 8. panta 1. punkta h) apakšpunktā, saistībā ar prioritātēm un prioritārajām jomām, kas izklāstītas Regulas (ES) Nr. 1305/2013 5. panta 3. punkta b) apakšpunktā, 4., 5. punktā un 6. punkta b) apakšpunktā.
2. Lai gada īstenošanas ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktu informētu par atbalstu, kas izmantots klimata pārmaiņu mērķiem, 1. punktā minētos koeficientus piemēro informācijai par izdevumiem, kas minēti Regulas (ES) Nr. 1305/2013 75. panta 2. punktā.
3. pants
Metodoloģija, ko izmanto, lai aprēķinātu no EJZF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai
1. EJZF ieguldījumu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanā aprēķina, piemērojot koeficientus katram no EJZF atbalstītajiem galvenajiem pasākumiem, atspoguļojot katra šā pasākuma nozīmīgumu klimata pārmaiņu jomā.
No EJZF piešķirto atbalstu klimata pārmaiņu mērķiem aprēķina, pamatojoties uz šādu informāciju:
|
(a) |
indikatīvā atbalsta summa, kas EJZF paredzēta klimata pārmaiņu mērķiem katrā programmā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 27. panta 6. punktā; |
|
(b) |
koeficienti, kas noteikti galvenajiem EJZF atbalstītajiem pasākumiem, kā noteikts šīs regulas III pielikumā; |
|
(c) |
informācija, ko dalībvalstis paziņojušas par finanšu apropriācijām un izdevumiem sadalījumā pa pasākumiem gada īstenošanas ziņojumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 50. panta 4. un 5. punktu; |
|
(d) |
dalībvalstu sniegtā informācija un dati saistībā ar darbībām, kas atlasītas finansējumam saskaņā ar topošo Savienības tiesību aktu, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014.-2020. gada plānošanas periodam (“EJZP regula”). |
2. Dalībvalsts savā darbības programmā var ierosināt, ka koeficientu 40 % piemēro kādam pasākumam, kuram šīs regulas III pielikumā ir noteikts koeficients 0 %, ja tā var pierādīt šā pasākuma nozīmību attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos tām.
II NODAĻA
STARPPOSMA MĒRĶU UN GALAMĒRĶU NOTEIKŠANA DARBĪBAS REZULTĀTU SATVARĀ UN ŠO MĒRĶU SASNIEGŠANAS NOVĒRTĒŠANA
(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 22. panta 7. punkta piekto daļu)
4. pants
Informācija, kas jāreģistrē struktūrām, kuras sagatavo programmas
1. Struktūras, kuras sagatavo programmas, reģistrē informāciju par metodoloģiju un kritērijiem, ko izmanto, izvēloties rādītājus darbības rezultātu satvaram, lai nodrošinātu, ka attiecīgie starpposma mērķi un galamērķi atbilst Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 3. punkta nosacījumiem, kas paredzēti visām programmām un prioritātēm, ko atbalsta ESI fondi, kā arī īpašam piešķīrumam Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai (JNI), kā minēts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1304/2013 (4) 16. pantā, ar izņēmumiem, kas noteikti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 1. punktā.
2. Informācija, ko reģistrē struktūras, kas sagatavo programmas, ļauj pārbaudīt atbilstību nosacījumiem, kas paredzēti Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 3. punktā attiecībā uz starpposma mērķiem un galamērķiem. Tajā ietilpst:
|
(a) |
dati vai pierādījumi, ko izmanto, lai novērtētu starpposma mērķu un galamērķu vērtību un aprēķināšanas metodi, piemēram, dati par vienības izmaksām, kritēriji, standarta vai iepriekšējais īstenošanas līmenis, ekspertu konsultācijas un ex-ante novērtējums; |
|
(b) |
informācija par finanšu piešķīruma daļu darbībām, kurām atbilst darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi, kā arī paskaidrojums par to, kā minētā daļa tiek aprēķināta; |
|
(c) |
informācija par to, kā tika izmantota metodoloģija un mehānismi, lai nodrošinātu konsekvenci darbības rezultātu satvara darbībā, kas paredzēts Partnerattiecību nolīgumā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 15. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) punktu; |
|
(d) |
paskaidrojums par iznākumu rādītāju vai galveno īstenošanas posmu izvēli, ja tie ir tikuši iekļauti darbības rezultātu satvarā. |
3. Pēc Komisijas pieprasījuma ir jādara pieejama arī informācija par metodoloģiju un kritērijiem, ko izmanto, lai izvēlētos rādītājus darbības rezultātu satvaram un lai noteiktu atbilstošus starpposma mērķus un galamērķus, ko reģistrē struktūras, kas sagatavo programmas.
4. Prasības, kas minētas šā panta 1. līdz 3. punktā, attiecas arī uz starpposma mērķu un galamērķu pārskatīšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 30. pantu.
5. pants
Starpposma mērķu un galamērķu izvirzīšana
1. Starpposma mērķus un galamērķus izvirza prioritātes līmenī, izņemot 7. pantā minētajos gadījumos. Darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi atbilst vairāk nekā 50 % no finanšu piešķīruma prioritātei. Lai varētu šo summu aprēķināt, piešķīrumu kādam rādītājam vai galvenajam īstenošanas posmam skaita ne vairāk kā vienu reizi.
2. Visiem ESI fondiem, izņemot attiecībā uz ELFLA, finanšu rādītāja starpposma mērķi un galamērķi attiecas uz attiecināmo izdevumu kopējo summu, kas iekļauta sertifikācijas iestādes uzskaites sistēmā un ko šī iestāde ir sertificējusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 126. panta c) punktu.
Attiecībā uz ELFLA tie attiecas uz realizētiem kopējiem publiskajiem izdevumiem, kas iekļauti kopīgajā uzraudzības un novērtēšanas sistēmā.
3. Visiem ESI fondiem, izņemot ESF un ELFLA, starpposma mērķi un galamērķi iznākumu rādītājam attiecas uz darbībām, kur visi pasākumi, kas rada rezultātus, ir pilnībā īstenoti, bet par kuriem ne visi maksājumi ir veikti.
Attiecībā uz ESF un ELFLA pasākumiem, kas ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1305/2013 16. pantu, 19. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 21. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktu, 27., 28., 29., 30., 31., 33. un 34. pantu, tie var attiekties arī uz sasniegto vērtību darbībās, kas ir uzsāktas, bet kurās vēl nav pabeigti daži pasākumi, kuri rada rezultātu.
Attiecībā uz citiem pasākumiem ELFLA ietvaros tie attiecas uz pabeigtām darbībām Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 14. punkta nozīmē.
4. Galvenais īstenošanas posms ir svarīgs etaps darbību īstenošanā prioritātes ietvaros, kura pabeigšana ir pārbaudāma un ko var izteikt skaitliski vai kā procentuālo daļu. Šīs regulas 6. un 7. panta nolūkā galvenie īstenošanas posmi tiks aplūkoti kā rādītāji.
5. Iznākumu rādītāju izmanto tikai vajadzības gadījumā un ciešā saistībā ar atbalstītajām politikas intervencēm.
6. Ja tiks konstatēts, ka šīs regulas 4. panta 2. punktā minētā informācija ir balstīta uz nepareiziem pieņēmumiem, kā rezultātā galamērķi vai starpposma mērķi tikuši noteikti pārāk zemi vai pārāk augsti, to var uzskatīt par pienācīgi pamatotu gadījumu Regulas (ES) Nr. 1303/2013 II pielikuma 5.punkta nozīmē.
6. pants
Starpposma mērķu un galamērķu sasniegšana
1. To, vai starpposma mērķi un galamērķi ir sasniegti, novērtē, ņemot vērā visus rādītājus un galvenos īstenošanas posmus, kas iekļauti darbības rezultātu satvarā un noteikti prioritātes līmenī Regulas (ES) Nr. 1303/2013 2. panta 8. punkta nozīmē, izņemot šīs regulas 7. pantā minētajos gadījumos.
2. Prioritātes starpposma mērķus un galamērķus uzskata par sasniegtiem, ja visi rādītāji, kas ir iekļauti attiecīgajā darbības rezultātu satvarā, sasnieguši vismaz 85 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām vai vismaz 85 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām. Pieļaujot atkāpi, ja darbības rezultātu satvarā iekļauti trīs vai vairāk rādītāju, prioritātes starpposma mērķus vai galamērķus var uzskatīt par sasniegtiem, ja visi rādītāji, izņemot vienu, sasniedz 85 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām vai 85 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām. Rādītājam, kas nav sasniedzis 85 % no starpposma mērķa vai galamērķa vērtības, jābūt sasniegušam ne mazāk kā 75 % no tā starpposma mērķa vai galamērķa vērtības.
3. Attiecībā uz prioritāti, kuras darbības rezultātu satvarā ietilpst ne vairāk kā divi rādītāji, nespēju sasniegt vismaz 65 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām attiecībā uz kādu no šiem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību starpposma mērķu sasniegšanā. Nespēju sasniegt vismaz 65 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām attiecībā uz kādu no šiem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību galamērķu sasniegšanā.
4. Attiecībā uz prioritāti, kuras darbības rezultātu satvarā ietilpst vairāk kā divi rādītāji, nespēju sasniegt vismaz 65 % no starpposma mērķa vērtības līdz 2018. gada beigām attiecībā uz vismaz diviem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību starpposma mērķu sasniegšanā. Nespēju sasniegt vismaz 65 % no galamērķa vērtības līdz 2023. gada beigām attiecībā uz vismaz diviem rādītājiem uzskata par nopietnu nepilnību galamērķu sasniegšanā.
7. pants
Darbības rezultātu satvars prioritārajiem virzieniem, kuri minēti Regulas (EK) Nr. 1303/2013 96. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, un prioritārie virzieni, kas iekļauj JNI
1. Rādītājus un galvenos īstenošanas posmus, kas izvēlēti darbības rezultātu satvaram, to starpposma mērķus un galamērķus, kā arī šo mērķu sasniegšanas vērtības sadala pa fondiem un attiecībā uz ERAF un ESF — pa reģionu kategorijām.
2. Šīs regulas 4. panta 2. punktā prasīto informāciju nosaka attiecībā uz katru fondu un — attiecīgā gadījumā — katru reģionu kategoriju.
3. Starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu izvērtē katram fondam atsevišķi un katram reģionam atsevišķi prioritātes ietvaros, ņemot vērā rādītājus, to starpposma mērķus un galamērķus, kā arī šo mērķu sasniegšanas vērtības, kas sadalītas pa fondiem un pa reģionu kategorijām. Darbības rezultātu satvarā paredzētie iznākumu rādītāji un galvenie īstenošanas posmi atbilst vairāk nekā 50 % no finanšu piešķīruma fondam un attiecīgā gadījumā reģiona kategorijai. Lai varētu šo summu aprēķināt, piešķīrumu kādam rādītājam vai galvenajam īstenošanas posmam skaita ne vairāk kā vienu reizi.
4. Ja resursi Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai ir plānoti kā daļa no prioritārā virziena saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1304/2013 18. panta c) punktu, darbības rezultātu satvaru izstrādā atsevišķi JNI un JNI paredzēto starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanu novērtē atsevišķi no citas prioritārā virziena daļas.
III NODAĻA
ERAF, ESF UN KOHĒZIJAS FONDA INTERVENCES KATEGORIJU NOMENKLATŪRA SASKAŅĀ AR MĒRĶI “IEGULDĪJUMS IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI”
8. pants
ERAF, ESF un Kohēzijas fonda intervences kategorijas
(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otro daļu)
1. Intervences kategoriju nomenklatūra, kas minēta Regulas (ES) Nr. 1303/2013 96. panta 2. punkta otrajā daļā, ir noteikta šīs regulas I pielikuma 1. līdz 8. tabulā. Šajās tabulās norādītos kodus piemēro ERAF attiecībā uz mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai”, Kohēzijas fondu, ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu, kā noteikts šā panta 2. un 3. punktā.
2. Kodus no 001 līdz 101, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro tikai ERAF un Kohēzijas fondam.
Kodus no 102 līdz 120, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro tikai ESF.
Tikai kodu 103, kas norādīts šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvai.
Kodus no 121, 122 un 123, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 1. tabulā, piemēro ERAF, Kohēzijas fondam un ESF.
3. Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 2. līdz 4., 7. un 8. tabulā, piemēro ERAF, ESF, JNI un Kohēzijas fondam.
Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 5. tabulā, piemēro tikai ERAF un Kohēzijas fondam.
Kodus, kas norādīti šīs regulas I pielikuma 6. tabulā, piemēro tikai ESF un JNI.
IV NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI
9. pants
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šīs regulas III pielikumu un 3. pantu piemēro, sākot no dienas, kad stājas spēkā EJZF regula.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 487, 20.12.2013., 487. lpp.).
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.).
(4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1304/2013 par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
PIELIKUMS I
Fondu (1) intervences kategoriju nomenklatūra saskaņā ar mērķi “Ieguldījums izaugsmei un nodarbinātībai” un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu
1. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ INTERVENCES JOMAS DIMENSIJU
|
Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai |
||
|
I. Ienesīgi ieguldījumi |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
40 % |
||
|
0 % |
||
|
II. Infrastruktūra, kas nodrošina pamatpakalpojumus, un saistītie ieguldījumi |
|||
|
Enerģētikas infrastruktūra |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
Vides infrastruktūra |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
40 % |
||
|
0 % |
||
|
100 % |
||
|
Transporta infrastruktūra |
|
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
Ilgtspējīgs transports |
|
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) infrastruktūra |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
III. Sociālā, veselības un izglītības infrastruktūra un saistītās investīcijas |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
IV. Iekšējā potenciāla attīstība |
|||
|
Pētniecība, attīstība un inovācija |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
100 % |
||
|
Uzņēmējdarbības attīstība |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
100 % |
||
|
40 % |
||
|
100 % |
||
|
100 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
Informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) —pieprasījuma veicināšana, lietojumprogrammas un pakalpojumi |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
Vide |
|
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
40 % |
||
|
100 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
100 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
Citi |
|
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
40 % |
||
|
0 % |
||
|
V. Stabilas un kvalitatīvas nodarbinātības veicināšana un atbalsts darbaspēka mobilitātei |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
VI. Sociālās iekļautības veicināšana, nabadzības un jebkādas diskriminācijas apkarošana |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
VII. Ieguldīt izglītībā, apmācībā un profesionālajā izglītībā prasmju apguvei un mūžizglītībā |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
VIII. Publisko iestāžu un ieineterēto personu institucionālo spēju uzlabošana un efektīva valsts pārvalde |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
IX. Tehniskā palīdzība |
|||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
2. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ FINANSĒŠANAS DIMENSIJAS VEIDU
|
2. FINANSĒŠANAS VEIDS |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
3. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ TERITORIJAS DIMENSIJU
|
3. TERITORIJAS TIPS |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
4. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ TERITORIJAS DIMENSIJAS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMU
|
4. TERITORIJAS ĪSTENOŠANAS MEHĀNISMI |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
5. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ TEMATISKO MĒRĶU DIMENSIJU
|
5. TEMATISKAIS MĒRĶIS (ERAF un Kohēzijas fonds) |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
6. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ DIMENSIJU SAISTĪBĀ AR SEKUNDĀRAJIEM TEMATIEM ESF IETVAROS
|
Koeficienti, ar ko aprēķina atbalstu klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai |
||
|
100 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
||
|
0 % |
7. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ SAIMNIECISKĀS DARBĪBAS DIMENSIJU
|
7. SAIMNIECISKĀ DARBĪBA |
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
||
|
8. TABULA. KODI, KAS ATTIECAS UZ ATRAŠANĀS VIETAS DIMENSIJU
| 8. ATRAŠANĀS VIETA (2) |
|
|
Kods |
Vieta |
|
|
Reģiona vai teritorijas kods, kurā darbība atrodas/tiek veikta, kā norādīts statistiski teritoriālo vienību klasifikācijā (NUTS), kas iekļauta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1059/2003 (3) pielikumā. |
(1) Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Kohēzijas fonds un Eiropas Sociālais fonds.
(2) Attiecas vienīgi uz investīcijām, kas saistītas ar vides aizsardzību vai kuras papildina investīcijas, kas vajadzīgas, lai mazinātu nelabvēlīgo ietekmi uz vidi.
(3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 26. maija Regula (EK) Nr. 1059/2003 par kopējas statistiski teritoriālo vienību klasifikācijas (NUTS) izveidi (OV L 154, 21.6.2003., 1. lpp.).
II PIELIKUMS
Koeficienti, ko izmanto, lai aprēķinātu atbalsta summas klimata pārmaiņu mērķu sasniegšanai attiecībā uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai saskaņā ar 2. pantu
|
Regulas (ES) Nr. 1305/2013 (1) pants |
Prioritāte/prioritārā joma |
Koeficients |
|
5. panta 3. punkta b) apakšpunkts |
Lauku saimniecību riska novēršana un pārvaldības atbalsts |
40 % |
|
5. panta 4. punkts |
Atjaunot, saglabāt un uzlabot ekosistēmas, kas saistītas ar lauksaimniecību un mežsaimniecību (visas prioritārās jomas) |
100 % |
|
5. panta 5. punkts |
Veicināt resursu efektīvu izmantošanu un atbalstīt pret klimata pārmaiņām noturīgu ekonomiku ar zemu oglekļa dioksīda emisiju līmeni lauksaimniecības, pārtikas un mežsaimniecības nozarē (visas prioritārās jomas) |
100 % |
|
5. panta 6. punkta b) apakšpunkts |
Sekmēt vietējo attīstību lauku apvidos |
40 % |
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (EK) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).
III PIELIKUMS
Koeficienti, ko izmanto, lai aprēėinātu atbalsta summas klimata pārmaiĦu mērėu sasniegšanai attiecībā uz Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu saskaĦā ar 3. pantu
|
|
Pasākuma nosaukums |
Pagaidu numerācija |
Koeficients |
| I NODAĻA |
|||
|
|
Inovācija |
28. pants |
0 %* (1) |
|
|
Konsultāciju pakalpojumi |
29. pants |
0 % |
|
|
Zinātnieku un zvejnieku partnerības |
30. pants |
0 %* |
|
|
Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana – apmācība, tīklu veidošana un sociālais dialogs |
31. pants |
0 %* |
|
|
Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana –atbalsts laulātajiem un dzīves partneriem |
31. panta 2. punkts |
0 %* |
|
|
Cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana – mācekļi uz mazapjoma piekrastes zvejas kuģiem |
31. panta 3. punkts |
0 %* |
|
|
Dažādošana un jauni ienākumu veidi |
32. pants |
0 %* |
|
|
Atbalsts jauniem zvejniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai |
32.a pants |
0 % |
|
|
Veselība un drošība |
33. pants |
0 % |
|
|
Zvejas darbību pagaidu pārtraukšana |
33.a pants |
40 % |
|
|
Zvejas darbību pilnīga izbeigšana |
33.b pants |
100 % |
|
|
Kopieguldījumu fondi nelabvēlīgu klimatisko apstākļu un vides katastrofu gadījumā |
33.c pants |
40 % |
|
|
Atbalsts sistēmām zvejas iespēju iedalīšanai |
34. pants |
40 % |
|
|
Atbalsts saglabāšanas pasākumu izstrādei un īstenošanai |
35. pants |
0 % |
|
|
Zvejas ietekmes uz jūras vidi ierobežošana un zvejas pielāgošana sugu aizsardzībai |
36. pants |
40 % |
|
|
Ar jūras bioloģisko resursu saglabāšanu saistīta inovācija |
37. pants |
40 % |
|
|
Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – atkritumu savākšana |
38. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – labākas resursu apsaimniekošanas vai saglabāšanas veicināšana, stacionāru vai pārvietojamu objektu būvniecība, uzstādīšana vai modernizēšana, aizsardzības un pārvaldības plānu sagatavošana attiecībā uz NATURA 2000 teritorijām un īpaši aizsargājamām teritorijām, aizsargājamo jūras teritoriju, tostarp NATURA 2000 teritoriju, apsaimniekošana, atjaunošana un monitorings, izpratnes veicināšana par vides jautājumiem, līdzdalība citās darbībās, kuru mērķis ir uzturēt un uzlabot bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas pakalpojumus. |
38. panta 1. punkta b)-e), ea) un f) apakšpunkts |
40 % |
|
|
Jūras bioloģiskās daudzveidības aizsardzība un atjaunošana – zīdītāju un putnu nozvejai radīto zaudējumu kompensācijas mehānismi |
38. panta 1. punkta eb) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana – ieguldījumi zvejas kuģos |
39. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
100 % |
|
|
Klimata pārmaiņu mazināšana – energoefektivitātes auditi un sistēmas |
39. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
100 % |
|
|
Energoefektivitāte – pētījumi, ar ko paredzēts novērtēt alternatīvu dzinēju un korpusu būves sistēmu devumu |
39. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
40 % |
|
|
Galveno dzinēju vai palīgdzinēju nomaiņa vai modernizācija |
39. panta 2. punkts |
100 % |
|
|
Pievienotā vērtība, produktu kvalitāte un nevēlamas nozvejas izmantošana |
40. pants |
0% |
|
|
Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi ar nolūku uzlabot zvejas ostu un izsoles namu infrastruktūru vai izkraušanas vietas un patvēruma vietas |
41. panta 1. punkts |
40 % |
|
|
Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas palīdzētu ievērot pienākumu izkraut visas nozvejas |
41. panta 2. punkts |
0% |
|
|
Zvejas ostas, izkraušanas vietas un izsoles nami un patvēruma vietas – ieguldījumi, kas uzlabo zvejnieku drošību |
41. panta 3. punkts |
0% |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi kuģos vai individuālajā aprīkojumā, kā norādīts 33. pantā |
42. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
0*% |
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi aprīkojumā un darbības veidos, kā minēts 36. un 37. pantā. |
42. panta 1. punkta b) apakšpunkts |
||
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi kuģos un energoefektivitātes auditā un sistēmās |
42. panta 1. punkta c) apakšpunkts |
||
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – cilvēkkapitāla un sociālā dialoga veicināšana |
42. panta 1. punkta aa) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – zvejas ostas, izkraušanas vietas un patvēruma vietas |
42. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ieguldījumi nozvejoto zivju vērtības vai kvalitātes uzlabošanai |
42. panta 1. punkta da) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – jaunu zvejnieku uzņēmējdarbības uzsākšana |
42. panta 1.a punkts |
0 % |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – inovācijas attīstība un veicināšana |
42. panta 1.b punkts |
0 %* |
|
|
Zveja iekšējos ūdeņos un iekšējo ūdeņu fauna un flora – ūdens faunas un floras aizsardzība un attīstība |
42. panta 5. punkts |
40 % |
| II NODAĻA |
|||
|
|
Inovācija |
45. pants |
0 %* |
|
|
Produktīvi ieguldījumi akvakultūrā |
46. pants |
0 %* |
|
|
Akvakultūras saimniecībām paredzēti pārvaldības, aizvietošanas un konsultāciju pakalpojumi |
48. pants |
0 %* |
|
|
Cilvēkkapitāla un tīklu veidošanas veicināšana |
49. pants |
0 %* |
|
|
Akvakultūras audzētavu potenciāla palielināšana |
50. pants |
40 % |
|
|
Jaunu ilgtspējīgu akvakultūras audzētāju darbības rosināšana |
51. pants |
0 % |
|
|
Pāreja uz vides vadības un audita sistēmām un bioloģisko akvakultūru |
53. pants |
40 % |
|
|
Akvakultūra, kas nodrošina vides pakalpojumus |
54. pants |
40 % |
|
|
Pasākumi sabiedrības veselības jomā |
55. pants |
0 % |
|
|
Dzīvnieku veselības un labturības pasākumi |
56. pants |
0 % |
|
|
Akvakultūras krājuma apdrošināšana |
57. pants |
40 % |
| III NODAĻA |
|||
|
|
Sagatavošanās atbalsts |
63. panta 1. punkta a) apakšpunkts |
0 % |
|
|
Vietējās attīstības stratēģiju īstenošana |
65. pants |
40 % |
|
|
Sadarbības pasākumi |
66. pants |
0 %* |
|
|
Kārtējās izmaksas un aktivizēšana |
63. panta 1. punkta d) apakšpunkts |
0 % |
| IV NODAĻA |
|||
|
|
Ražošanas un tirdzniecības plāni |
69. pants |
0 %* |
|
|
Uzglabāšanas atbalsts |
70. pants |
0 % |
|
|
Tirdzniecības pasākumi |
71. pants |
0 %* |
|
|
Zvejas un akvakultūras produktu apstrāde |
72. pants |
40 % |
| V NODAĻA |
|||
|
|
Kompensācijas režīms |
73. pants |
0 % |
| VI NODAĻA |
|||
|
|
Kontrole un noteikumu izpilde |
78. pants |
0 % |
|
|
Datu vākšana |
79. pants |
0 %* |
| VII NODAĻA |
|||
|
|
Tehniskā palīdzība pēc dalībvalstu ierosmes |
79.a pants |
0 % |
| VIII NODAĻA |
|||
|
|
Integrētā jūras uzraudzība |
79.b panta 1. punkta a) apakšpunkts |
40 % |
|
|
Jūras vides aizsardzības veicināšana un jūras un piekrastes resursu ilgtspējīga izmantošana |
79.b panta 1. punkta b) apakšpunkts |
40 % |
(1) Saskaņā ar 3.panta 2. punktu 40 % koeficientu var piemērot pasākumiem, kas tabulā atzīmēti ar zvaigznīti *.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/85 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 216/2014
(2014. gada 7. marts),
ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 18. panta 6., 8., 10. un 12. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Lai varētu noteikt novietņu un reģionu statusu un nosacījumus attiecībā uz gaļas importu Savienībā, ar Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (2), ir noteikts, kā ņem paraugus no tādu sugu dzīvnieku liemeņiem, kas uzņēmīgas pret trihinellu invāziju. Tajā paredzētas arī standartmetodes un tām līdzvērtīgas metodes, ar ko noteic trihinellu klātbūtni liemeņu paraugos. |
|
(2) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2011. gada 3. oktobrī pieņēma zinātnisku atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumiem, uz ko jāorientē gaļas (cūkgaļas) pārbaudes (3). Minētajā atzinumā EFSA norādīja, ka attiecībā uz cūkgaļas lietošanu pārtikā trihinellas sabiedrības veselībai rada vidēju risku, un secināja, ka attiecībā uz bioloģisko apdraudējumu pārbaudes metodēm vienīgais veids, kā nodrošināt galveno apdraudējumu rezultatīvu kontroli, ir cūkas liemeņa nekaitīguma garantija, kas būtu saistīta ar vairākiem profilaktiskiem pasākumiem un kontrolēm, ko integrēti izmantotu gan saimniecībā, gan kautuvē. |
|
(3) |
EFSA attiecībā uz trihinellām apzināja vairākus epidemioloģiskus rādītājus. Atkarībā no nolūka un no valsts epidemioloģiskās situācijas šos rādītājus var izmantot valsts, reģiona, kautuves vai saimniecības līmenī. |
|
(4) |
EFSA atzīst, ka Savienībā mēdz būt sastopamas trihinellas, galvenokārt brīvi klaiņojošām cūkām un piemājas saimniecību cūkām. EFSA ir arī konstatējusi, ka vienīgais un galvenais riska faktors attiecībā uz inficēšanos ar trihinellām ir audzēšanas sistēmas veids. Turklāt ir pieejami dati, kas liecina, ka oficiāli atzītos un kontrolētos turēšanas apstākļos trihinellu infekcijas risks cūkām ir niecīgs. |
|
(5) |
Starptautiskā kontekstā Pasaules Dzīvnieku veselības organizācija (turpmāk OIE) valstīm vai reģioniem niecīga riska statusu vairs neatzīst. Tā vietā šāda statusa atzīšanu attiecina uz nodalījumiem, kuros ir viena vai vairākas novietnes, kas piemēro īpašus kontrolētus turēšanas apstākļus. |
|
(6) |
Lai nodrošinātu saskanību ar starptautiskiem standartiem un lai nostiprinātu faktiskajiem sabiedrības veselības riskiem atbilstošu kontroles sistēmu, būtu jāpielāgo, jāracionalizē un jāvienkāršo kautuvēs piemērotie trihinellu riska mazināšanas pasākumi, arī importa nosacījumi, un valstu, reģionu vai novietņu trihinellu infekcijas statusa noteikšanas nosacījumi. |
|
(7) |
2011. gadā Beļģija un Dānija paziņoja par niecīgu trihinellu infekcijas risku savā teritorijā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2075/2005. Taču šādu niecīga riska statusu valstij vai reģionam vairs neatzīst. Tomēr Beļģijas un Dānijas saimniecībām un nodalījumiem, kas ievēro kontrolētus turēšanas apstākļus dienā, kad stājas spēkā šī regula, būtu jāatļauj šādām novietnēm un nodalījumiem piemērot atkāpi bez papildu nosacījumiem, piemēram, papildu prasībām, ko kompetentā iestāde izvirza pēc oficiāla atzinuma piešķiršanas. |
|
(8) |
ES Parazītu references laboratorija ir ieteikusi precizēt regulas tekstu attiecībā uz dažu trihinellu testēšanā izmantojamu līdzvērtīgu metožu procedūras aprakstu. |
|
(9) |
Būtu jāparedz prasība operatoriem nodrošināt, ka nobeigušos dzīvniekus bez liekas kavēšanās savāc, identificē un transportē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (4), 21. un 22. pantu un Komisijas 2011. gada 25. februāra Regulas (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai (5), VIII pielikumu. |
|
(10) |
Cilvēkiem konstatēto trihinellu (svešu un vietējas izcelsmes) invāzijas gadījumu skaits, arī epidemioloģiski dati, būtu jāpaziņo saskaņā ar Komisijas 1999. gada 22. decembra Lēmumu 2000/96/EK par infekcijas slimībām, uz kurām pakāpeniski attiecinās Kopienas tīklu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2119/98/EK (6). |
|
(11) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 2075/2005 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētās prasības ir saistītas gan ar pārtikas apritē iesaistīto tirgus dalībnieku, gan kompetento iestāžu līdzšinējās prakses pielāgošanu. Tādēļ ir lietderīgi atļaut dažu šīs regulas normu piemērošanas atlikšanu. |
|
(13) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 2075/2005 groza šādi:
|
1) |
regulas 1. pantu aizstāj ar šādu: “1. pants Definīcijas Šajā regulā ir spēkā šādas definīcijas:
|
|
2) |
regulas 2. un 3. pantu aizstāj ar šādiem: “2. pants Paraugu ņemšana no liemeņiem 1. Pēckaušanas veterinārajā pārbaudē kautuvēs no mājas cūku liemeņiem ņem paraugus, ievērojot šādus noteikumus:
Paraugs ņemams no katra liemeņa un pārbaudāms uz trihinellām kompetentās iestādes ieceltā laboratorijā ar vienu no šādām noteikšanas metodēm:
2. Līdz saņemti uz trihinellām veiktas pārbaudes rezultāti, ja pārtikas aprites tirgus dalībnieks garantē pilnīgu izsekojamību, šādus liemeņus kautuvē vai gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas atrodas kautuves telpās (“telpas”), var sadalīt ne vairāk kā sešās daļās. Atkāpjoties no pirmās daļas un kompetentajai iestādei to atļaujot, šādus liemeņus var sadalīt gaļas sadalīšanas uzņēmumā, kas ir saistīts ar kautuvi vai atrodas atsevišķi no tās, ja:
3. No zirgu, mežacūku un citu pret trihinellu invāzijām uzņēmīgu sugu mājdzīvnieku un savvaļas dzīvnieku liemeņiem kautuvēs vai medījumu apstrādes uzņēmumos pēckaušanas pārbaudēs sistemātiski ņem paraugus. Paraugs ņemams no katra liemeņa un pārbaudāms saskaņā ar I un III pielikumu kompetentās iestādes ieceltā laboratorijā. 3. pants Atkāpes 1. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, atbrīvojumus no pārbaudes uz trihinellām nosaka attiecībā uz mājas cūkas gaļu, kas saskaņā ar II pielikumu bijusi saldēta kompetentās iestādes uzraudzībā. 2. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta atbrīvojumus no pārbaudes uz trihinellām nosaka attiecībā uz tādu mājas cūku liemeņiem un gaļu, kas jaunākas par piecām nedēļām un nav atšķirtas no sivēnmātēm. 3. Atkāpjoties no 2. panta 1. punkta, atbrīvojumus no pārbaudēm uz trihinellām var noteikt attiecībā uz tādu mājas cūku liemeņiem un gaļu, kas ir no novietnes vai nodalījuma, par kuru oficiāli atzīts, ka tas piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar IV pielikumu, ja:
4. Ja dalībvalsts īsteno 3. punktā paredzēto atkāpi, attiecīgā dalībvalsts informē Komisiju un pārējās dalībvalstis Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā un iesniedz Komisijai ikgadēju ziņojumu, kurā ietverta IV pielikuma II nodaļā minētā informācija. Komisija savā vietnē publicē atkāpes izmantotāju dalībvalstu sarakstu. Ja dalībvalsts minēto ikgadējo ziņojumu neiesniedz vai tas šā panta mērķiem nav uzskatāms par apmierinošu, attiecīgajai dalībvalstij atkāpi vairs nepiešķir.”; |
|
3) |
regulas 8. līdz 12. pantu aizstāj ar šādiem: “8. pants Novietņu oficiāla atzīšana par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām 1. Šajā regulā kompetentā iestāde IV pielikuma prasību izpildes gadījumā novietni vai nodalījumu var oficiāli atzīt par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju. 2. Par novietnēm vai nodalījumiem, kas šīs regulas piemērošanas dienā Dānijā vai Beļģijā piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus saskaņā ar 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu, oficiāli atzīst, ka tās piemēro kontrolētus turēšanas apstākļus, kā norādīts sarakstā šīs regulas IV pielikumā. 9. pants Informēšanas pienākums, kas attiecas uz pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem Pārtikas apritē iesaistītie tirgus dalībnieki no novietnēm, kuras oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, kompetento iestādi informē par jebkādām IV pielikuma prasībām, kas vairs netiek pildītas, vai par jebkādām maiņām, kas var ietekmēt novietnes statusu attiecībā uz trihinellām. 10. pants Revīzija novietnēs, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām Kompetentā iestāde nodrošina regulāras revīzijas novietnēs, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām. Revīziju biežums atkarīgs no riska novērtējuma, kurā ņemti vērā vēsturiskie dati par slimību, tās izplatība, agrāki konstatējumi, ģeogrāfiskā teritorija, vietējie uzņēmīgie savvaļas dzīvnieki, lopkopības prakse, veterinārā uzraudzība un saimnieka kompetence. Kompetentā iestāde pārbauda, vai mājas cūkas no šīm novietnēm tiek pārbaudītas saskaņā ar 2. panta 1. punktu. 11. pants Pārraudzības programmas Lai pārbaudītu, vai attiecīgā populācijā tiešām nav trihinellu, kompetentā iestāde var īstenot pārraudzības programmu, kas aptver mājas cūku populāciju no tādas novietnes vai nodalījuma, kurš oficiāli atzīts par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju. Pārraudzības programmā paredz pārbaužu biežumu, pārbaudāmo dzīvnieku skaitu un paraugu ņemšanas plānu. Šādām vajadzībām gaļas paraugus ņem un parazīta trihinellas klātbūtni tajos pārbauda saskaņā ar I pielikuma I vai II nodaļu. Ja ES references laboratorija ir validējusi piemērotu testu, pārraudzības programmā kā papildu līdzekli var ietvert seroloģiskas metodes. 12. pants Atsaukums attiecībā uz novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām 1. Ja saskaņā ar 10. pantu veikto revīziju rezultāti liecina, ka IV pielikuma prasības vairs netiek pildītas, kompetentā iestāde novietnes oficiālo atzinumu tūlīt atsauc. 2. Ja mājas cūkām no novietnes, kas oficiāli atzīta par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotāju, testēšanā uz trihinellām rezultāts ir pozitīvs, kompetentā iestāde tūlīt:
3. Pēc atzinuma atsaukšanas novietni par brīvu no trihinellām no jauna var atzīt tad, kad apzinātās problēmas ir novērstas un kad atbilstoši kompetentās iestādes prasībām ir izpildītas IV pielikuma prasības. 4. Ja pārbaudē konstatē neatbilstību 9. pantam vai pozitīvus rezultātus, kas gūti nodalījuma novietnes testēšanā, attiecīgo novietni no nodalījuma izslēdz līdz brīdim, kad ir atjaunota atbilstība.”; |
|
4) |
regulas 13. pantu aizstāj ar šādu: “13. pants Veselības prasības attiecībā uz importēšanu No dzīvnieku – trihinellas iespējamu pārnēsātāju – sugām iegūtu gaļu, kas satur šķērssvītrotus muskuļus un ir no kādas trešās valsts, Savienībā var importēt tikai tad, ja šajā trešā valstī pirms eksportēšanas ir saskaņā ar 2. un 3. pantu pārbaudīts, vai gaļā nav trihinellu.”; |
|
5) |
regulas 14. pantu svītro; |
|
6) |
regulas 15. pantu aizstāj ar šādu: “15. pants Dokumenti Veterināro sertifikātu, kas ir līdzi importētai gaļai, kura minēta 13. pantā, apstiprina ar oficiāla veterinārārsta paziņojumu, ka izcelsmes trešā valstī saskaņā ar 13. pantu ir pārbaudīta trihinellu klātbūtne. Gaļai līdzi ir šāda dokumenta oriģināls, ja vien saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 854/2004 14. panta 4. punktu nav piešķirts atbrīvojums.”; |
|
7) |
I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu; |
|
8) |
IV pielikumu aizstāj ar šīs regulas II pielikuma tekstu. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.
(2) OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.
(3) EFSA Journal, 2011. gads; 9(10):2351(198 lpp.), publicēts 2011. gada 3. oktobrī.
(4) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.
(5) OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.
(6) OV L 28, 3.2.2000., 50. lpp.
I PIELIKUMS
Regulas (EK) Nr. 2075/2005 I pielikumu groza šādi:
|
1) |
pielikuma I nodaļas 3. punktam pievieno šādu daļu: “IV. Tīrīšanas un dekontaminācijas procedūra pēc pozitīva vai neskaidra rezultāta Ja, pārbaudot paraugu izlasi vai atsevišķu paraugu, lateksa aglutinācijas reakcijā tiek iegūts pozitīvs vai neskaidrs rezultāts, visi materiāli, kas saskaras ar gaļu (homogenizatora konuss, vārglāze, maisīšanas stienītis, konusveida filtrēšanas piltuve, siets un knaibles), ir rūpīgi jādekontaminē, tos vairākas sekundes mērcējot siltā ūdenī (65–90 °C). Gaļas atliekas vai neaktivētas kūniņas, kas varētu būt palikušas uz priekšmetu virsmas, var notīrīt ar tīru sūkli un krāna ūdeni. Ja nepieciešams, aprīkojuma attaukošanas vajadzībām var pievienot dažus pilienus mazgājamā līdzekļa. Pēc tam katru priekšmetu ieteicams rūpīgi noskalot, lai pilnīgi atbrīvotos no mazgāšanas līdzekļa paliekām.”; |
|
2) |
pielikuma II nodaļas D daļas 3. punktu aizstāj ar šādu: “3. Procedūra I. Attiecībā uz pilniem kopparaugiem (100 g parauga vienlaicīgi)
II. Kopparaugi, kas mazāki par 100 g, kā noteikts I nodaļas 3. punkta II daļā Attiecībā uz kopparaugiem, kas mazāki par 100 g, ievēro I nodaļas 3. punkta II daļā izklāstīto procedūru. III. Pozitīvs vai neskaidrs rezultāts Ja kopparauga lateksa aglutinācijas testa rezultāts ir pozitīvs vai neskaidrs, no katras cūkas ņem vēl 20 g parauga saskaņā ar I nodaļas 2. punkta a) apakšpunktu. Šos 20 g paraugus no piecām cūkām apvieno kopparaugā un pārbauda ar I daļā aprakstīto metodi. Šādi pārbauda paraugus no 20 grupām, katrā grupā pa piecām cūkām. Ja kādai no piecu cūku grupām lateksa aglutinācijas testa rezultāts ir pozitīvs, no šīs grupas īpatņiem ņem vēl 20 g paraugus un katru no tiem ar I nodaļā aprakstīto metodi pārbauda atsevišķi. Lateksa aglutinācijas testā iegūstot pozitīvu vai neskaidru rezultātu, uz nacionālo references laboratoriju nosūta vismaz 20 g cūkas muskuļaudu, lai iegūtu apstiprinājumu ar vienu no I nodaļā aprakstītajām metodēm. Parazītu paraugus tur 90 % etilspirtā konservēšanai un sugas identificēšanai ES vai nacionālā references laboratorijā. Pēc parazītu savākšanas pozitīvos šķīdumus dekontaminē, uzkarsējot vismaz līdz 60 °C. IV. Tīrīšanas un dekontaminācijas procedūra pēc pozitīva vai neskaidra rezultāta Ja, pārbaudot paraugu izlasi vai atsevišķu paraugu, lateksa aglutinācijas reakcijā tiek iegūts pozitīvs vai neskaidrs rezultāts, visi materiāli, kas saskaras ar gaļu (homogenizatora konuss, vārglāze, maisīšanas stienītis, konusveida filtrēšanas piltuve, siets un knaibles), ir rūpīgi jādekontaminē, tos vairākas sekundes mērcējot siltā ūdenī (65–90 °C). Gaļas atliekas vai neaktivētas kūniņas, kas varētu būt palikušas uz priekšmetu virsmas, var notīrīt ar tīru sūkli un krāna ūdeni. Ja nepieciešams, aprīkojuma attaukošanas vajadzībām var pievienot dažus pilienus mazgājamā līdzekļa. Pēc tam katru priekšmetu ieteicams rūpīgi noskalot, lai pilnīgi atbrīvotos no mazgāšanas līdzekļa paliekām.” |
II PIELIKUMS
“IV PIELIKUMS
I NODAĻA
NOVIETNES VAI NODALĪJUMA OFICIĀLA ATZĪŠANA PAR KONTROLĒTU TURĒŠANAS APSTĀKĻU PIEMĒROTĀJU
|
A. |
Lai pārtikas apritē iesaistītais tirgus dalībnieks par novietnēm iegūtu oficiālu atzinumu, ir jāizpilda šādas prasības:
|
|
B. |
Pārtikas aprites tirgus dalībniekiem no novietnēm, kas oficiāli atzītas par kontrolētu turēšanas apstākļu piemērotājām, jāinformē kompetentā iestāde, ja kāda no A punktā minētajām prasībām vairs netiek pildīta vai kādas citas maiņas varētu ietekmēt novietnes statusu. |
|
C. |
Dalībvalstu kompetentās iestādes novietnei vai kādai novietņu kategorijai var piešķirt atzinumu tikai tad, ja tās ir pārliecinājušās par A punkta prasību izpildi. |
II NODAĻA
ZIŅOŠANA PAR STĀVOKLI ATTIECĪBĀ UZ TRIHINELLĀM
|
a) |
Cilvēkiem konstatēto trihinellu (svešu un vietējas izcelsmes) invāzijas gadījumu skaits, arī epidemioloģiski dati, būtu jāpaziņo saskaņā ar Komisijas Lēmumu 2000/96/EK (4). |
|
b) |
To testu skaitu un rezultātus, kas gūti mājas cūku, mežacūku, zirgu, medījamo dzīvnieku un citu uzņēmīgu dzīvnieku testēšanā uz trihinellām, iesniedz saskaņā ar Direktīvas 2003/99/EK IV pielikumu. No datiem par mājas cūkām ir iegūstama vismaz konkrēta informācija par:
|
(1) OV L 35, 8.2.2005., 1. lpp.
(2) OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/93 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 217/2014
(2014. gada 7. marts),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2073/2005 attiecībā uz Salmonella cūku liemeņos
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu (1) un jo īpaši tās 4. panta 4. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Komisijas Regula (EK) Nr. 2073/2005 (2) paredz mikrobioloģiskos kritērijus dažiem mikroorganismiem un izpildes noteikumus, kas ir jāievēro pārtikas nozares dalībniekiem attiecībā uz Regulas (EK) Nr. 852/2004 4. pantā minētajām vispārīgajām un īpašajām higiēnas prasībām, un jo īpaši procesa higiēnas kritēriju attiecībā uz Salmonella cūku liemeņos, lai veiktu piesārņojuma kontroli kaušanas laikā. |
|
(2) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2011. gada 3. oktobrī pieņēma zinātnisko atzinumu par gaļas (cūkgaļas) pārbaudēs konstatējamiem sabiedrības veselības apdraudējumiem (3), kurā atzīst, ka Salmonella cūkgaļas lietošanas gadījumos var nopietni apdraudēt sabiedrības veselību, un kurā ir ieteikts novērst cūku liemeņu piesārņošanu ar Salmonella. EFSA iesaka cita starpā stiprināt procesa higiēnas kritēriju attiecībā uz Salmonella cūku liemeņos. |
|
(3) |
Lai mazinātu Salmonella izplatību cūku liemeņos, būtu jāpastiprina higiēnas kontrole kaušanas laikā atbilstīgi noteikumiem Komisijas 2014. gada 7. marta Regulā (ES) Nr. 218/2014, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 pielikumus (4), un būtu jāsamazina to paraugu skaits, kuros konstatē Salmonella. |
|
(4) |
Regulā paredzētās prasības ir saistītas ar pārtikas nozares dalībnieku pašreizējās prakses pielāgošanu. Tādēļ ir lietderīgi pieļaut iespēju, ka šo regulu piemēro novēloti. |
|
(5) |
Tādēļ Regula (EK) Nr. 2073/2005 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 2073/2005 I pielikuma 2. nodaļas 2.1.4. punktu aizstāj ar šādu:
|
Salmonella |
50 (5) |
3 (6) |
Nav liemenim pārbaudītajā laukumā |
EN/ISO 6579 |
Liemeņi pēc apstrādes, bet pirms atdzesēšanas |
Uzlabojumi kaušanas higiēnā, kā arī procesa kontroles, dzīvnieku izcelsmes un bioloģiskās drošības pasākumu pārbaude izcelsmes fermās” |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 226, 25.6.2004., 3. lpp.
(2) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.
(3) EFSA Journal 2011; 9(10):2351.
(4) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 95. lpp.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/95 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 218/2014
(2014. gada 7. marts),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 2074/2005 pielikumus
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 10. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (2), un jo īpaši tās 17. panta 1. punktu un 18. panta 3. un 10. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir izklāstīti īpaši dzīvnieku izcelsmes pārtikas higiēnas noteikumi pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Saskaņā ar minētās regulas II pielikumu pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, kas vada kautuves, ir jāpieprasa, jāsaņem un jāpārbauda pārtikas aprites informācija par visiem dzīvniekiem, kas nav medījamie dzīvnieki un kas nosūtīti vai ko plāno nosūtīt uz kautuvi. Attiecīgajā informācijā iekļauj izcelsmes saimniecības statusu. |
|
(2) |
Ar Komisijas 2014. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2014, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 2075/2005, ar ko nosaka īpašus noteikumus oficiālām Trichinella pārbaudēm gaļā (3), piešķir atkāpi no pārbaudes noteikumu piemērošanas tām saimniecībām, kurās tiek īstenoti kontrolēti turēšanas apstākļi. Tādēļ minētā informācija būtu jāiekļauj tajā pārtikas aprites informācijā, kas sniedzama kautuvei, lai dalībvalstis varētu piemērot atbilstīgo trihinellu pārbaudes režīmu. |
|
(3) |
Regulā (EK) Nr. 853/2004 ir izklāstīti noteikumi, saskaņā ar kuriem tādu dzīvnieku gaļu, kam veikta piespiedu kaušana ārpus kautuves, atzīst par derīgu lietošanai pārtikā. Tā kā gaļa, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem veikta piespiedu kaušana, un kas veiksmīgi izturējusi gaļas pārbaudi, neapdraud sabiedrības veselību, minētajā regulā būtu jāsvītro prasība par īpašu veselības marķējumu un arī ierobežojums attiecībā uz tādas gaļas, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem veikta piespiedu kaušana, laišanu tirgū vienīgi attiecīgajā valstī, savukārt Regulā (EK) Nr. 854/2004 – prasība par īpašu veselības marķējumu tādai gaļai, kas iegūta no dzīvniekiem, kuriem veikta piespiedu kaušana. |
|
(4) |
Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir izklāstīti īpaši noteikumi par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Konkrētāk, minētās regulas I pielikumā izklāstīti pirmskaušanas apskates un pēckaušanas veterinārās ekspertīzes noteikumi, tostarp attiecībā uz vizuālu pārbaudi un svaigas gaļas īpašo bīstamību. |
|
(5) |
Regulā (EK) Nr. 854/2004 ir noteikts, ka veterinārārsta palīgi var palīdzēt valsts pilnvarotajam veterinārārstam oficiālo kontroļu veikšanā, ievērojot dažus ierobežojumus. Attiecībā uz pirmskaušanas apskati un dzīvnieku labturības pārbaudēm veterinārārsta palīgiem būtu jāļauj palīdzēt valsts pilnvarotajam veterinārārstam veikt dzīvnieku ar anomālijām iepriekšēju atlasi. |
|
(6) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2011. gada 3. oktobrī pieņēma Zinātnisko atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumiem, kuri būtu jāiekļauj (cūku) gaļas pārbaudē (4), un tajā tika secināts, ka palpācijas un iegriezumu nepieciešamība pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā ietver krusteniskās kontaminācijas risku. Lai šo krustenisko kontamināciju novērstu, minētās palpācijas un iegriezumi vairs nebūtu jāveic veseliem dzīvniekiem, bet gan tikai gadījumos, kad ir konstatētas anomālijas. Minētajā atzinumā EFSA norāda, ka endokardītu izraisošie patogēni cūkgaļā neattiecas uz sabiedrības veselību. Tā kā parastais iegriezums sirdī drošības apsvērumu dēļ vairs nav nepieciešams, tā veikšana vairs nebūtu jāprasa. |
|
(7) |
Tajā pašā atzinumā EFSA norāda, ka lielu risku sabiedrības veselībai rada salmonellas, kas ir saistīta ar cūkgaļas patēriņu, un iesaka novērst cūku liemeņu inficēšanos ar salmonellām. |
|
(8) |
Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļā izklāstīti noteikumi par to, kādi uzdevumi saistībā ar īpašu bīstamību jāveic valsts pilnvarotajam veterinārārstam. Valsts pilnvarotajam veterinārārstam būtu jāveic īpaši uzdevumi arī attiecībā uz salmonellām, jo īpaši tad, ja ir konstatēta neatbilstība konkrētajiem Savienības tiesību aktiem. Cūkgaļas pārbaudē jo īpaši būtu jāiekļauj spēkā esošā procesa higiēnas kritērija uzraudzība attiecībā uz salmonellām liemeņos, kā to nosaka Komisijas 2005. gada 15. novembra Regula (EK) Nr. 2073/2005 par pārtikas produktu mikrobioloģiskajiem kritērijiem (5), un, ja ir konstatēta neatbilstība konkrētajiem Savienības tiesību aktiem, – pasākuma piemērošana pārtikas apritē iesaistītajam tirgus dalībniekam. Ar minēto uzraudzību tiek arī nodrošināts rentabls instruments informācijas sniegšanai par salmonellu obligātu uzraudzību cūkgaļas ražošanas procesā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 17. novembra Direktīvu 2003/99/EK par zoonožu un zoonožu ierosinātāju uzraudzību, ar kuru groza Padomes Lēmumu 90/424/EEK un atceļ Padomes Direktīvu 92/117/EEK (6). |
|
(9) |
Komisijas 2005. gada 5. decembra Regulā (EK) Nr. 2074/2005, ar ko nosaka ieviešanas pasākumus noteiktiem produktiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 un oficiālās kontroles organizēšanu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 882/2004, izņēmumus Regulai (EK) Nr. 852/2004 un groza Regulu (EK) Nr. 853/2004 un (EK) Nr. 854/2004 (7), ir izklāstītas konkrētas prasības cūku neobligātai vizuālai pārbaudei pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā. Šajā regulā ietvertie grozījumi attiecībā uz Regulā (EK) Nr. 854/2004 norādītajām standarta pēckaušanas veterinārās ekspertīzes prasībām ierosina, ka prasības cūku neobligātai vizuālai pārbaudei saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2074/2005 uz cūkām vairs neattiecas, un līdz ar to minētās prasības būtu jāgroza. |
|
(10) |
Šajā regulā paredzētās prasības ietver pašreizējās prakses pielāgošanu, kas jāveic gan pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem, gan kompetentajām iestādēm. Tādēļ ir lietderīgi ļaut šo regulu piemērot novēloti. |
|
(11) |
Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 853/2004, (EK) Nr. 854/2004 un (EK) Nr. 2074/2005. |
|
(12) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 853/2004
Regulu (EK) Nr. 853/2004 groza šādi:
|
1) |
II pielikuma III sadaļas 3. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
|
|
2) |
svītro III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 9. punktu. |
2. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 854/2004
Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikumu groza šādi:
|
1) |
svītro I sadaļas III nodaļas 7. punktu; |
|
2) |
III sadaļas I nodaļas 2. punktu aizstāj ar šādu:
|
|
3) |
IV sadaļas IV nodaļas B daļas 1. un 2. punktu aizstāj ar šādiem:
|
|
4) |
IV sadaļas IX nodaļai pievieno šādu G daļu: “G. Salmonellas
|
3. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 2074/2005
Svītro Regulas (EK) Nr. 2074/2005 VI B pielikuma 3. punkta a) apakšpunktu.
4. pants
Stāšanās spēkā
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūnija.
Tomēr Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IX nodaļas G daļas 3. punktu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.
(2) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.
(3) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 85. lpp.
(4) EFSA Journal 2011; 9(10):2351.
(5) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.
(6) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp.
(7) OV L 338, 22.12.2005., 27. lpp.
(8) OV L 338, 22.12.2005., 60. lpp.”;
(9) OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.
(10) Ja visu paraugu pārbaužu rezultāti ir negatīvi, 95 % statistiskās ticamības nosaka, ka izplatība nepārsniedz 6 %.
(11) OV L 325, 12.12.2003., 31. lpp”.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/99 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 219/2014
(2014. gada 7. marts),
ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikumu attiecībā uz konkrētajām prasībām saistībā ar mājas cūku pēckaušanas veterināro ekspertīzi
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (1), un jo īpaši tās 17. panta 1. punktu un 18. panta 7. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulā (EK) Nr. 854/2004 izklāstīti īpaši noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu. Tajā noteikts, ka dalībvalstis cita starpā nodrošina, ka oficiālās kontroles attiecībā uz svaigu gaļu notiek saskaņā ar minētās regulas I pielikumu. Regulā (EK) Nr. 854/2004 paredzēts arī, ka oficiālais veterinārārsts veic inspekciju kautuvēs, medījumdzīvnieku gaļas apstrādes uzņēmumos un gaļas sadalīšanas uzņēmumos, kas laiž tirgū svaigu gaļu, cita starpā ievērojot minētās regulas I pielikuma IV sadaļā izklāstītās konkrētās prasības. |
|
(2) |
Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IV nodaļas B daļā izklāstītas konkrētās prasības attiecībā uz mājas cūku pēckaušanas veterināro ekspertīzi. |
|
(3) |
Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2011. gada 3. oktobrī pieņēma Zinātnisko atzinumu par sabiedrības veselības apdraudējumiem, kuri būtu jāiekļauj (cūku) gaļas pārbaudē (2), un tajā tika secināts, ka pašreizējā palpācijas un iegriezumu prasība pēckaušanas veterinārās ekspertīzes laikā ietver mikrobioloģiskās šķērspiesārņošanās risku. |
|
(4) |
EFSA secināja arī, ka pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē patlaban izmantotā palpācija vai iegriezumi būtu jāizlaiž attiecībā uz cūkām, kuras kauj regulārā kaušanā, jo mikrobioloģiskās šķērspiesārņošanās risks ir augstāks nekā risks, kas saistīts ar iespējami zemāku konstatēšanas rādītāju slimībām, kuras nosaka, izmantojot minētās metodes. Šīs manuālās metodes pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē būtu jāizmanto tikai cūkām, par kurām radušās aizdomas, cita starpā pēckaušanas vizuālajā apskatē novērojot attiecīgas anomālijas. |
|
(5) |
Ņemot vērā EFSA atzinumu, ir lietderīgi grozīt konkrētās prasības attiecībā uz mājas cūku pēckaušanas veterināro ekspertīzi, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IV nodaļas B daļā. |
|
(6) |
Ja epidemioloģiskie vai citi dati no dzīvnieku izcelsmes saimniecības, pārtikas ķēdes informācija vai pēckaušanas veterinārā ekspertīze, vai attiecīgu anomāliju vizuāla konstatēšana pēc nokaušanas liecina par iespējamu apdraudējumu sabiedrības veselībai, dzīvnieku veselībai vai dzīvnieku labturībai, oficiālajam veterinārārstam būtu jāvar lemt, kuras palpācijas vai iegriezumi ir jāveic pēckaušanas veterinārajā ekspertīzē, lai noteiktu, vai gaļa ir derīga lietošanai pārtikā. |
|
(7) |
Šajā regulā paredzētās prasības groza Regulu (EK) Nr. 854/2004 un nozīmē, ka gan pārtikas apritē iesaistītajiem uzņēmējiem, gan kompetentajām iestādēm ir jāpielāgo pašreizējā prakse. Tādēļ ir lietderīgi pieļaut iespēju šo regulu piemērot novēloti. |
|
(8) |
Tāpēc Regula (EK) Nr. 854/2004 būtu attiecīgi jāgroza. |
|
(9) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un Eiropas Parlaments un Padome pret tiem nav iebilduši, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma IV sadaļas IV nodaļas B daļu aizstāj ar šādu:
“B. PĒCKAUŠANAS VETERINĀRĀ EKSPERTĪZE
|
1. |
Cūku liemeņiem un subproduktiem veic šādas pēckaušanas veterinārās ekspertīzes procedūras:
|
|
2. |
Oficiālais veterinārārsts turpina ar papildu pēckaušanas veterināro ekspertīzi, veicot liemeņu un subproduktu iegriezumus un palpāciju, ja viņš vai viņa uzskata, ka kāds no turpmāk minētajiem elementiem liecina par iespējamu sabiedrības veselības, dzīvnieku veselības vai dzīvnieku labturības apdraudējumu:
|
|
3. |
Atkarībā no identificētā apdraudējuma 2. punktā minētā papildu pēckaušanas veterinārā ekspertīze var ietvert:
|
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. jūnija.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.
(2) EFSA zinātnes ekspertu grupa bioloģisko apdraudējumu jautājumos (BIOHAZ), zinātnes ekspertu grupa jautājumos, kas saistīti ar piesārņojumu pārtikas apritē (CONTAM), un zinātnes ekspertu grupa dzīvnieku veselības un labturības jautājumos (AHAW). Scientific Opinion on the public health hazards to be covered by inspection of meat (swine), EFSA Journal 2011; 9(10):2351.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/101 |
KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 220/2014
(2014. gada 7. marts),
ar ko attiecībā uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā groza Padomes Regulu (EK) Nr. 479/2009
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2009. gada 25. maija Regulu (EK) Nr. 479/2009 par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (1) un jo īpaši tās 17. pantu,
tā kā:
|
(1) |
“Valdības”, “deficīta” un “ieguldījumu” definīcijas ir izklāstītas Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru, kas pievienots Līgumiem, un Regulā (EK) Nr. 479/2009, atsaucoties uz Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (turpmāk “EKS 95”), kas izveidota ar Padomes 1996. gada 25. jūnija regulu (EK) Nr. 2223/96 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Kopienā (2). |
|
(2) |
Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regula (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (3) (turpmāk “EKS 2010”) satur kopējo standartu, definīciju, klasifikāciju un uzskaites noteikumu atsauču satvaru dalībvalstu kontu sagatavošanai Savienības statistikas vajadzībām, lai iegūtu salīdzināmus rezultātus starp dalībvalstīm. |
|
(3) |
EKS 2010 ir EKS 95 redakcija, tādējādi Regulā (EK) Nr. 479/2009 jāiekļauj jaunas atsauces. |
|
(4) |
Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 479/2009. |
|
(5) |
Lai novērstu pārpratumus, piemērojot jaunas atsauces uz EKS 2010, šajā regulā paredzētie pasākumi būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. septembra, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 479/2009 groza šādi.
|
1. |
Visas atsauces uz “EKS 95” aizstāj ar atsaucēm uz “EKS 2010”. |
|
2. |
Regulas 1. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: „Protokola par pārmērīga deficīta novēršanas procedūru un šīs regulas nolūkos jēdzienus, kas ietverti 2.–6. punktā, definē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 21. maija Regulu (ES) Nr. 549/2013 par Eiropas nacionālo un reģionālo kontu sistēmu Eiropas Savienībā (turpmāk “EKS 2010”). Kodi iekavās attiecas uz EKS 2010.”; |
|
3. |
Regulas 1. panta 3. punktu groza šādi:
|
|
4. |
Regulas 1. panta 5. punkta otro daļu aizstāj ar šādu: “Valdības parādu veido vispārējās valdības saistības šādās kategorijās: valūta un noguldījumi (AF.2); parāda vērtspapīri (AF.3) un aizdevumi (AF. 4), kā noteikts EKS 2010”. |
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šo regulu piemēro no 2014. gada 1. septembra.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.
(2) OV L 310, 30.11.1996., 1. lpp.
(3) OV L 174, 26.6.2013., 1. lpp.
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/102 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 221/2014
(2014. gada 7. marts),
ar ko groza Regulu (EK) Nr. 288/2009 attiecībā uz atbalsta provizoriskā sadalījuma noteikšanu saskaņā ar programmu skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2013. gada 16. decembra Regulu (ES) Nr. 1370/2013 par konkrēta atbalsta un kompensāciju noteikšanas pasākumiem saistībā ar lauksaimniecības produktu tirgu kopīgo organizāciju (1) un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Regulas (ES) Nr. 1370/2013 5. pantā ir noteikta kopējā summa Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1308/2013 (2) 23. pantā minētajam Savienības atbalstam bērnu apgādei ar augļiem un dārzeņiem, pārstrādātiem augļiem un dārzeņiem un banānu produktiem (turpmāk “programma skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem”). Turklāt Regulas (ES) Nr. 1370/2013 5. pantā ir noteiktas līdzfinansējuma maksimālās likmes un atbalsta minimālā summa katrai dalībvalstij. |
|
(2) |
Komisijai būtu jānosaka katrai dalībvalstij piešķirtā atbalsta programmai skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem provizoriskais sadalījums, pamatojoties uz Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. panta 5. punktā norādītajiem kritērijiem. Turklāt Komisijai būtu regulāri jāizvērtē, vai provizoriskais sadalījums joprojām atbilst minētajiem kritērijiem. |
|
(3) |
Komisijas Regulas (EK) Nr. 288/2009 (3) II pielikumā ir noteikts provizoriskais Savienības atbalsta sadalījums pa dalībvalstīm, pamatojoties uz kopējo Savienības budžetu 90 miljonu euro apmērā. Tā kā ar Regulu (ES) Nr. 1370/2013 kopējais budžets programmai skolu apgādei ar augļiem un dārzeņiem tiek palielināts līdz 150 miljoniem euro un tiek noteiktas jaunas līdzfinansējuma likmes, būtu jānosaka jauns provizoriskais sadalījums. |
|
(4) |
Jaunajā provizoriskajā sadalījumā arī būtu jāņem vērā Regulas (ES) Nr. 1308/2013 23. panta 5. punktā minētie kritēriji, kuru pamatā ir jaunākie pieejamie 2012. gada dati par sešu līdz desmit gadu vecu bērnu īpatsvaru dalībvalstu reģionu iedzīvotāju kopskaitā. |
|
(5) |
Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (EK) Nr. 288/2009. Lai ņemtu vērā mācību gada periodiskumu, jaunie noteikumi būtu jāpiemēro no 2014. gada 1. augusta. |
|
(6) |
Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas komitejas atzinumu, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 288/2009
II pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikumu.
2. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana
Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
To piemēro no 2014. gada 1. augusta.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētājs
José Manuel BARROSO
(1) OV L 346, 20.12.2013., 12. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1308/2013, ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007 (OV L 347, 20.12.2013., 671. lpp.).
(3) Komisijas 2009. gada 7. aprīļa Regula (EK) Nr. 288/2009, ar kuru paredz sīki izstrādātus noteikumus par Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanu attiecībā uz Kopienas atbalstu augļu un dārzeņu, pārstrādātu augļu un dārzeņu un banānu produktu piegādei bērniem mācību iestādēs saskaņā ar programmu “Augļi skolai” (OV L 94, 8.4.2009., 38. lpp.).
PIELIKUMS
“II PIELIKUMS
Provizoriskais Savienības atbalsta sadalījums pa dalībvalstīm
|
Dalībvalsts |
Līdzfinansējuma likme (%) |
Bērni vecumā no 6 līdz 10 gadiem (absolūtajos skaitļos) |
EUR |
|
Austrija |
75 % |
406 322 |
2 239 273 |
|
Beļģija |
75 % |
611 450 |
3 369 750 |
|
Bulgārija |
90 % |
316 744 |
2 094 722 |
|
Horvātija |
90 % |
205 774 |
1 360 845 |
|
Kipra |
75 % |
44 823 |
290 000 |
|
Čehija |
88 % |
480 495 |
3 124 660 |
|
Dānija |
75 % |
328 182 |
1 808 638 |
|
Igaunija |
90 % |
66 436 |
439 361 |
|
Somija |
75 % |
290 308 |
1 599 911 |
|
Francija |
76 % |
4 051 279 |
22 500 145 |
|
Vācija |
75 % |
3 575 991 |
19 707 575 |
|
Grieķija |
81 % |
529 648 |
3 143 600 |
|
Ungārija |
86 % |
482 160 |
3 031 022 |
|
Īrija |
75 % |
319 126 |
1 758 729 |
|
Itālija |
80 % |
2 853 098 |
16 719 794 |
|
Latvija |
90 % |
95 861 |
633 957 |
|
Lietuva |
90 % |
136 285 |
901 293 |
|
Luksemburga |
75 % |
29 473 |
290 000 |
|
Malta |
75 % |
19 511 |
290 000 |
|
Nīderlande |
75 % |
986 118 |
5 434 576 |
|
Polija |
88 % |
1 802 733 |
11 645 350 |
|
Portugāle |
85 % |
527 379 |
3 284 967 |
|
Rumānija |
89 % |
1 054 185 |
6 869 985 |
|
Slovākija |
89 % |
262 703 |
1 709 502 |
|
Slovēnija |
83 % |
91 095 |
554 291 |
|
Spānija |
75 % |
2 337 457 |
12 939 604 |
|
Zviedrija |
75 % |
518 322 |
2 856 514 |
|
Apvienotā Karaliste |
76 % |
3 494 635 |
19 401 935 |
|
ES 28 |
79 % |
25 917 593 |
150 000 000” |
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/105 |
KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 222/2014
(2014. gada 7. marts),
ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,
ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),
ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,
tā kā:
|
(1) |
Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem. |
|
(2) |
Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.
1. pants
Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.
2. pants
Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –
lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors
Jerzy PLEWA
(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.
(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.
PIELIKUMS
Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai
|
(EUR/100 kg) |
||
|
KN kods |
Trešās valsts kods (1) |
Standarta importa vērtība |
|
0702 00 00 |
MA |
77,7 |
|
TN |
77,7 |
|
|
TR |
99,1 |
|
|
ZZ |
84,8 |
|
|
0707 00 05 |
EG |
182,1 |
|
JO |
182,1 |
|
|
TR |
155,6 |
|
|
ZZ |
173,3 |
|
|
0709 91 00 |
EG |
45,1 |
|
ZZ |
45,1 |
|
|
0709 93 10 |
MA |
44,0 |
|
TR |
89,5 |
|
|
ZZ |
66,8 |
|
|
0805 10 20 |
EG |
54,5 |
|
IL |
66,9 |
|
|
MA |
57,1 |
|
|
TN |
49,9 |
|
|
TR |
56,7 |
|
|
ZZ |
57,0 |
|
|
0805 50 10 |
TR |
66,3 |
|
ZZ |
66,3 |
|
|
0808 10 80 |
CN |
116,1 |
|
MK |
30,8 |
|
|
US |
205,8 |
|
|
ZZ |
117,6 |
|
|
0808 30 90 |
AR |
105,9 |
|
CL |
139,4 |
|
|
CN |
68,3 |
|
|
TR |
156,2 |
|
|
US |
226,5 |
|
|
ZA |
92,9 |
|
|
ZZ |
131,5 |
|
(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.
LĒMUMI
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/107 |
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS
(2014. gada 4. februāris),
ar ko nosaka kredītiestādes, uz kurām attiecas visaptverošais novērtējums
(ECB/2014/3)
(2014/123/ES)
EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu,
ņemot vērā Padomes 2013. gada 15. oktobra Regulu (ES) Nr. 1024/2013, ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību (1), un jo īpaši tās 4. panta 3. punktu un 33. panta 3. un 4. punktu,
ņemot vērā Uzraudzības valdes priekšlikumu,
tā kā:
|
(1) |
No 2013. gada 3. novembra Eiropas Centrālā banka (ECB), ņemot vērā tai uzticētos uzraudzības uzdevumus, var lūgt nacionālajām kompetentajām iestādēm un Regulas (ES) Nr. 1024/2013 10. panta 1. punktā minētajām personām sniegt visu attiecīgo informāciju, lai ECB varētu veikt iesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu, t. sk. bilances novērtējumu. ECB šāds novērtējums jāveic vismaz attiecībā uz kredītiestādēm, uz kurām neattiecas Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punkts. |
|
(2) |
ECB 2013. gada 23. oktobrī publicēja visaptverošajā novērtējumā iekļauto kredītiestāžu nosaukumus, kā arī sākotnēju pārskatu par visaptverošā novērtējuma galvenajiem elementiem. |
|
(3) |
Balstoties uz Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. panta 4. punktā minētajiem kritērijiem, ECB noteikusi kredītiestādes attiecībā uz kurām tā plāno veikt visaptverošo novērtējumu, t. sk. bilances novērtējumu, saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 4. punktu. Piemērojot minētos kritērijus, ECB ņēmusi vērā iespējamās izmaiņas, kuras var notikt kredītiestāžu darbību dēļ, un no to ietekmi uz kredītiestāžu aktīvu kopējo vērtību. Tādējādi tā sarakstā iekļāvusi kredītiestādes, kuras šobrīd neatbilst nozīmīguma kritērijam, bet var tam atbilst tuvākajā nākotnē, un kurām tādēļ jāpiemēro visaptverošais novērtējums. Tādēļ ECB visaptverošo novērtējumu veiks attiecībā uz kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kuru aktīvu kopējā vērtība ir lielāka par 27 mljrd. euro. Neraugoties uz minēto kritēriju, ECB visaptverošo novērtējumu veiks arī attiecībā uz trīs visnozīmīgākajām iestādēm katrā euro zonas dalībvalstī. Kredītiestāžu, attiecībā uz kurām ECB plāno veikt visaptverošo novērtējumu, noteikšana, neierobežo kritēriju galīgo novērtējumu, kas balstās uz metodoloģiju, kura iekļauta Regulas (ES) Nr. 1024/2013 6. pantā minētajā sistēmā. |
|
(4) |
Kredītiestādēm un nacionālajām kompetentajām izstādēm jāsniedz visa attiecīgā informācija, lai ECB varētu veikt visaptverošo novērtējumu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 4. punktu. |
|
(5) |
ECB var pieprasīt nacionālajām kompetentajām iestādēm un Regulas (ES) Nr. 1024/2013 10. panta 1. punktā minētajām personām sniegt visu attiecīgo informāciju, lai ECB varētu veikt šādu visaptverošu novērtējumu. |
|
(6) |
Uz Uzraudzības valdes locekļiem, ECB darbiniekiem un iesaistīto dalībvalstu norīkotajiem darbiniekiem attiecas dienesta noslēpuma prasības, kas noteiktas Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Uz ECB un nacionālajām kompetentajām iestādēm attiecas informācijas sniegšanas un dienesta noslēpuma noteikumi, kas izklāstīti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2013/36/ES (2), |
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Iestādes, uz kurām attiecas visaptverošais novērtējums
1. Visaptverošais novērtējumus, kuru ECB veiks līdz 2014. gada 3. novembrim, attiecas uz pielikumā norādītajām iestādēm.
2. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 4. punktu nacionālā kompetentā iestāde, kura atbild par pielikumā norādītās kredītiestādes uzraudzību, iesniedz visu visaptverošajam novērtējumam vajadzīgo informāciju, ko ECB lūdz saistībā ar šādu kredītiestādi. Nacionālā kompetentā iestāde informāciju pārbauda veidā, kuru tā uzskata par piemērotu, t. sk. vajadzības gadījumā veicot pārbaudes uz vietas un iesaistot trešās personas.
3. Nacionālā kompetentā iestāde, kura atbild par tādas grupas meitasuzņēmumu uzraudzību, uz kuru attiecas konsolidēta uzraudzība Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros, atbild par pārbaudēm attiecībā uz šīs nacionālās kompetentās iestādes dalībvalstī reģistrētajiem meitasuzņēmumiem.
2. pants
Izmeklēšanas pilnvaras
Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1024/2013 33. panta 3. un 4. punktu ECB var īstenot savas izmeklēšanas pilnvaras attiecībā uz pielikumā norādītajām kredītiestādēm.
3. pants
Stāšanās spēkā
Šis lēmums stājas spēkā 2014. gada 6. februārī.
Frankfurtē pie Mainas, 2014. gada 4. februārī
ECB prezidents
Mario DRAGHI
(1) OV L 287, 29.10.2013., 63. lpp.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Direktīva 2013/36/ES par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību, ar ko groza Direktīvu 2002/87/EK un atceļ Direktīvas 2006/48/EK un 2006/49/EK (OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.).
PIELIKUMS
VISAPTVEROŠAJĀ NOVĒRTĒJUMĀ IEKĻAUTĀS IESTĀDES
Beļģija
AXA Bank Europe SA
Belfius Banque SA
Dexia NV (1)
Investar (Argenta Bank- en Verzekeringsgroep pārvaldītājsabiedrība)
KBC Group NV
The Bank of New York Mellon SA
Vācija
Aareal Bank AG
Bayerische Landesbank
Commerzbank AG
DekaBank Deutsche Girozentrale
Deutsche Apotheker- und Ärztebank eG
Deutsche Bank AG
DZ Bank AG Deutsche Zentral-Genossenschaftsbank
HASPA Finanzholding
HSH Nordbank AG
Hypo Real Estate Holding AG
IKB Deutsche Industriebank AG
KfW IPEX-Bank GmbH
Landesbank Baden-Württemberg
Landesbank Berlin Holding AG
Landesbank Hessen-Thüringen Girozentrale
Landeskreditbank Baden-Württemberg-Förderbank
Landwirtschaftliche Rentenbank
Münchener Hypothekenbank eG
Norddeutsche Landesbank-Girozentrale
NRW.Bank
SEB AG
Volkswagen Financial Services AG
WGZ Bank AG Westdeutsche Genossenschafts-Zentralbank
Wüstenrot & Württembergische AG attiecībā uz Wüstenrot Bank AG Pfandbriefbank un Wüstenrot Bausparkasse AG
Igaunija
AS DNB Bank
AS SEB Pank
Swedbank AS
Īrija
Allied Irish Banks plc
Merrill Lynch International Bank Limited
Permanent tsb plc.
The Governor and Company of the Bank of Ireland
Ulster Bank Ireland Limited
Grieķija
Alpha Bank, S.A.
Eurobank Ergasias, S.A.
National Bank of Greece, S.A.
Piraeus Bank, S.A.
Spānija
Banco Bilbao Vizcaya Argentaria, S.A.
Banco de Sabadell, S.A.
Banco Financiero y de Ahorros, S.A.
Banco Mare Nostrum, S.A.
Banco Popular Español, S.A.
Banco Santander, S.A.
Bankinter, S.A.
Caja de Ahorros y M.P. de Zaragoza, Aragón y Rioja
Caja de Ahorros y Pensiones de Barcelona
Caja España de Inversiones, Salamanca y Soria, CAMP
Cajas Rurales Unidas, Sociedad Cooperativa de Crédito
Catalunya Banc, S.A.
Kutxabank, S.A.
Liberbank, S.A.
MPCA Ronda, Cádiz, Almería, Málaga, Antequera y Jaén
NCG Banco, S.A.
Francija
Banque centrale de compensation (LCH Clearnet)
Banque PSA Finance
BNP Paribas
C.R.H. – Caisse de refinancement de l’habitat
Groupe BPCE
Groupe Crédit agricole
Groupe Crédit mutuel
HSBC France
La Banque postale
BPI France (Banque publique d’investissement)
RCI Banque
Société de financement local
Société générale
Itālija
Banca Carige S.P.A. - Cassa di Risparmio di Genova e Imperia
Banca Monte dei Paschi di Siena S.p.A.
Banca Piccolo Credito Valtellinese, Società Cooperativa
Banca Popolare Dell’Emilia Romagna - Società Cooperativa
Banca Popolare Di Milano - Società Cooperativa A Responsabilità Limitata
Banca Popolare di Sondrio, Società Cooperativa per Azioni
Banca Popolare di Vicenza - Società Cooperativa per Azioni
Banco Popolare - Società Cooperativa
Credito Emiliano S.p.A.
Iccrea Holding S.p.A
Intesa Sanpaolo S.p.A.
Mediobanca - Banca di Credito Finanziario S.p.A.
UniCredit S.p.A.
Unione Di Banche Italiane Società Cooperativa Per Azioni
Veneto Banca S.C.P.A.
Kipra
Bank of Cyprus Public Company Ltd
Co-operative Central Bank Ltd
Hellenic Bank Public Company Ltd
Russian Commercial Bank (Cyprus) Ltd
Latvija
ABLV Bank, AS
AS SEB banka
Swedbank
Luksemburga
Banque et Caisse d’epargne de l’Etat, Luxembourg
Clearstream Banking SA
Precision Capital SA (Holding of Banque Internationale à Luxembourg un KBL European Private Bankers SA pārvaldītājsabiedrība)
RBC Investor Services Bank SA
State Street Bank Luxembourg SA
UBS (Luxembourg) SA
Malta
Bank of Valletta plc
HSBC Bank Malta plc
Nīderlande
ABN AMRO Bank N.V.
Bank Nederlandse Gemeenten N.V.
Coöperatieve Centrale Raiffeisen-Boerenleenbank B.A.
ING Bank N.V.
Nederlandse Waterschapsbank N.V.
The Royal Bank of Scotland N.V.
SNS Bank N.V.
Austrija
BAWAG P.S.K. Bank für Arbeit und Wirtschaft und Österreichische Postsparkasse AG
Erste Group Bank AG
Raiffeisenlandesbank Oberösterreich AG
Raiffeisenlandesbank Niederösterreich-Wien AG
Raiffeisen Zentralbank Österreich AG
Österreichische Volksbanken-AG un ar to saistītās kredītiestādes saskaņā ar 10. pantu Regulā (ES) Nr. 575/2013 (2)
Portugāle
Banco BPI, SA
Banco Comercial Português, SA
Caixa Geral de Depósitos, SA
Espírito Santo Financial Group, SA
Slovēnija
Nova Kreditna Banka Maribor d.d.
Nova Ljubljanska banka d. d., Ljubljana
SID - Slovenska izvozna in razvojna banka, d.d., Ljubljana
Somija
Danske Bank Oyj
Nordea Bank Finland Abp
OP-Pohjola Group
Gadījumi, kuros viena vai vairākas no trim nozīmīgākajām kredītiestādēm iesaistītajā dalībvalstī ir tādu banku grupu meitasuzņēmumi, kuras jau iekļautas sarakstā:
Malta
Deutsche Bank (Malta) Ltd
Slovākija
Slovenská sporiteľňa, a.s.
Všeobecná úverová banka, a.s.
Tatra banka, a.s.
(1) Šīs grupas novērtējuma metodoloģija ņems vērā tās īpašo situāciju un jo īpaši to, ka šīs grupas finanšu stāvokļa un riska profila padziļināts novērtējums jau tika veikts 2011. gada oktobrī iniciētā un Eiropas Komisijas 2012. gada 28. decembrī apstiprinātā plāna ietvaros.
(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regula (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.).
IETEIKUMI
|
8.3.2014 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
L 69/112 |
KOMISIJAS IETEIKUMS
(2014. gada 7. marts)
par to, kā ar pārredzamības palīdzību nostiprināt principu par vienādu darba samaksu sievietēm un vīriešiem
(Dokuments attiecas uz EEZ)
(2014/124/ES)
EIROPAS KOMISIJA,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 292. pantu,
tā kā:
|
(1) |
Līguma par Eiropas Savienību 2. pantā un 3. panta 3. punktā kā viena no Savienības pamatvērtībām un uzdevumiem tiek garantēta sieviešu un vīriešu līdztiesība. |
|
(2) |
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantā paredzēts, ka Savienība, īstenojot savas darbības, tiecas novērst nevienlīdzību starp sievietēm un vīriešiem un sekmēt vienlīdzību, kā arī apkarot diskrimināciju dzimuma dēļ. |
|
(3) |
LESD 157. panta 1. punktā noteikts pienākums visām dalībvalstīm nodrošināt to, lai tiktu ievērots princips, ka vīrieši un sievietes par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu saņem vienādu darba samaksu. |
|
(4) |
Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 23. pantā paredzēts, ka vīriešu un sieviešu līdztiesība ir jānodrošina visās jomās, tostarp nodarbinātības, darba un atalgojuma jomā. |
|
(5) |
Vienāda darba samaksa par vienādu vai līdzvērtīgu darbu ir viena no piecām prioritātēm, kas izvirzītas Sieviešu hartā, kurā vēlreiz apliecināta Komisijas apņemšanās aktīvi mobilizēt visus instrumentus – gan tiesību aktus, gan ar tiesību aktiem nesaistītus –, lai novērstu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības. Sieviešu hartā izvirzītās prioritātes par pamatu ņemtas Sieviešu un vīriešu līdztiesības stratēģijā 2010.–2015. gadam. Stratēģijā noteikts, ka Komisija izpētīs iespējamos veidus, kādos uzlabot samaksas pārredzamību. |
|
(6) |
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2006/54/EK (1) noteikts, ka ir jāizskauž tieša vai netieša dzimuma diskriminācija attiecībā uz visiem darba samaksas aspektiem un nosacījumiem par vienādu vai līdzvērtīgu darbu. Ja darba samaksas noteikšanai izmanto profesiju klasifikācijas sistēmu, tās pamatā būtu jābūt tiem pašiem kritērijiem vīriešiem un sievietēm, un tai būtu jābūt veidotai tā, lai nepieļautu nekādu dzimuma diskrimināciju. |
|
(7) |
Sievietes Savienībā par katru darba stundu vēl joprojām saņem vidēji par 16,2 % mazāk nekā vīrieši (Eurostat, 2011. g.), neraugoties uz sieviešu ievērojamo izaugsmi izglītības sasniegumu un darba pieredzes ziņā. Tas norāda uz pastāvīgām vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, kas līdz šim ir sarukušas ļoti lēnām. |
|
(8) |
Komisijas paziņojumā COM(2007) 424, galīgā redakcija (2), tika secināts, ka sievietes vēl joprojām ietekmē dzimumu diskriminācija darba samaksā, kā arī darba tirgus nevienlīdzība, kas neļauj sievietēm pilnībā realizēt savu potenciālu. Skaidri redzama tieša darba samaksas diskriminācija par vienādu darbu ir kļuvusi reta. Tomēr esošais tiesiskais regulējums ir bijis mazāk efektīvs nodrošinot, lai tiktu īstenots princips par vienādu darba samaksu par līdzvērtīgu darbu. Ir mazāk iespējams, ka saistībā ar šādu diskrimināciju vērsīsies tiesā – ne vien tāpēc, ka sievietes, iespējams, neapzinās diskrimināciju, bet arī tāpēc, ka sievietēm, kas cieš no diskriminācijas darba samaksas jomā, ir grūtāk efektīvi īstenot savas tiesības uz vienādu darba samaksu. Cietušajām jāpierāda fakti, kas dod pamatu diskriminācijas pieņēmumam, lai pierādīšanas pienākums tiktu pārcelts uz darba devēju. Galvenie faktori, kas veicina iepriekš minētās grūtības, ir neskaidra darba samaksas struktūra un pieejamas informācijas trūkums par to darbinieku darba samaksas līmeni, kuri veic vienādu vai līdzvērtīgu darbu. |
|
(9) |
Komisijas Paziņojumā COM(2010) 543, galīgā redakcija (3), lietpratīga regulējuma jomā prioritāšu vidū tika uzskaitīti turpmāki uzlabojumi, kas veicami, transponējot, īstenojot un izpildot Savienības tiesību aktus. |
|
(10) |
Eiropas Parlaments 2008. gada 18. novembrī (4) un 2012. gada 24. maijā (5) pieņēma rezolūcijas par vienlīdzīgu atalgojumu vīriešiem un sievietēm ar ieteikumiem par to, kā labāk piemērot principu par vienlīdzīgu atalgojumu. Šajos ieteikumos iekļauta atalgojuma pārredzamības pasākumu un dzimumneitrālu darba novērtējumu un klasifikācijas sistēmu ieviešana. |
|
(11) |
Padome 2010. gada 6. decembra Secinājumos par to, kā stiprināt apņēmību un vērst plašumā darbības, lai likvidētu no dzimuma atkarīgas darba samaksas atšķirības, un par Pekinas Rīcības platformas īstenošanas pārskatīšanu (6) aicināja dalībvalstis izstrādāt pasākumus, ar kuriem cīnītos pret cēloņiem, kas ir pamatā no dzimuma atkarīgām darba samaksas atšķirībām, jo īpaši tādus pasākumus, ar kuriem veicinātu samaksas pārredzamību un dzimumneitrālu darba novērtējumu un klasifikāciju. |
|
(12) |
Komisija Paziņojumā COM(2013) 83 final (7), kā daļu no centieniem īstenot aktīvas iekļaušanas stratēģiju aicina dalībvalstis pielikt pūles, lai likvidētu vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības, lai pievērstos citiem šķēršļiem, kas traucē sievietēm piedalīties darba tirgū, un lai iedrošinātu darba devējus novērst diskrimināciju darba vietā. |
|
(13) |
Komisijas Ziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei COM(2013) 861 final (8), norādīts, ka vienādas darba samaksas principa īstenošanu traucē atalgojuma sistēmu pārredzamības trūkums, skaidrības trūkums attiecībā uz vienādas vērtības darba jēdzienu un procesuālie šķēršļi. Viens no šiem šķēršļiem ir tas, ka darba ņēmējiem nav informācijas, kas tiem būtu nepieciešama, lai viņu prasība par vienādu darba samaksu būtu sekmīga, jo īpaši informācijas par darba samaksas līmeni to darba ņēmēju kategorijām, kuri veic to pašu vai līdzvērtīgu darbu. |
|
(14) |
Savienības līmenī veikta darbība ar nolūku atvieglot vienādas darba samaksas principa īstenošanu palīdzētu valstu iestādēm un ieinteresētajām personām pastiprināt centienus apkarot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības un diskrimināciju attiecībā uz samaksu, labāk īstenojot pašreizējās tiesību normas. Nepieciešams pastiprināt vienādas darba samaksas principa faktisko piemērošanu dalībvalstīs, vienlaikus pilnībā respektējot subsidiaritātes principu. |
|
(15) |
Šajā ieteikumā uzmanību vajadzētu koncentrēt uz darba samaksas kategoriju pārredzamību, kas ir būtiski, lai realitātē varētu piemērot vienlīdzīgas darba samaksas principu. Palielināta pārredzamība uzņēmumā vai organizācijā var atklāt neobjektivitāti dzimuma dēļ un diskrimināciju darba samaksas struktūrās. Pārredzamība ļauj darba ņēmējiem, darba devējiem un sociālajiem partneriem veikt piemērotas darbības, lai nodrošinātu vienādas darba samaksas principa īstenošanu. Šajā ieteikumā būtu jāinformē par to instrumentu klāstu, kas izstrādāti, lai palīdzētu dalībvalstīm izvēlēties individuāli pielāgotu pieeju, kā uzlabot atalgojuma pārredzamību. Dalībvalstis būtu jāiedrošina īstenot tos pasākumus, kas ir vispiemērotākie to konkrētajiem apstākļiem, kā arī īstenot vismaz vienu no būtiskākajiem pasākumiem, kas palielina pārredzamību un ir ietverti šajā ieteikumā (tiesības pieprasīt informāciju par darba samaksu, uzņēmuma veikta ziņošana, revīzijas par atalgojumu, darba koplīgumi pēc vienādas darba samaksas principa). |
|
(16) |
Ja darba ņēmējiem būtu iespēja pieprasīt informāciju, sadalītu pēc dzimuma, par atalgojuma līmeņiem, tai skaitā papildu vai mainīgajām daļām – piemēram, samaksu natūrā un piemaksām – attiecībā uz citām darba ņēmēju kategorijām, kas veic vienādu vai līdzvērtīgu darbu, tad uzņēmuma vai organizācijas atalgojuma politika būtu pārredzamāka. Tas arī uzlabotu iespēju, ka individuāla prasība par diskriminācijas gadījumu valsts tiesās ir sekmīga, un attiecīgi radītu atturošu ietekmi. |
|
(17) |
Arī darba devēju regulāri sniegti ziņojumi par atalgojumu pa darba ņēmēju kategorijām vai amatiem, sadalot pēc dzimuma, uzlabotu atalgojuma pārredzamību un būtu ticams pamats, uz kā balstīt diskusijas par pasākumiem vienādas darba samaksas īstenošanai. Šādu atalgojuma kolektīvo atklāšanu nevajadzētu pieprasīt uzņēmumiem un organizācijām, kuros ir mazāk nekā 50 darba ņēmēju, kas atbilst Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (9) ietvertajam mazo uzņēmumu kritērijam attiecībā uz darbiniekiem, jo tas šiem uzņēmumiem radītu nesamērīgu slogu. |
|
(18) |
Revīzijām par atalgojumu vajadzētu atvieglot analīzi par darba samaksas sieviešu un vīriešu līdztiesības aspektiem, kā arī palīdzēt izdarīt secinājumus attiecībā uz vienādas darba samaksas principa piemērošanu. Revīzijas par atalgojumu varētu būt pamatā diskusijām starp darba devēju un darbinieku pārstāvjiem, cenšoties izskaust dzimumu diskrimināciju darba samaksas ziņā. Pasākumus saistībā ar revīzijām par atalgojumu nevajadzētu pieprasīt uzņēmumiem un organizācijām, kuros ir mazāk nekā 250 darba ņēmēju, kas atbilst Ieteikumā 2003/361/EK ietvertajam vidējo uzņēmumu kritērijam attiecībā uz darbiniekiem, jo tas šiem uzņēmumiem vai organizācijām radītu nesamērīgu slogu. |
|
(19) |
Vēl viens veids, kādā palielināt atalgojuma pārredzamību un pievērsties vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, ir iedrošināt vai uzlikt par pienākumu sociālajiem partneriem izdiskutēt un pievērst īpašu uzmanību jautājumam par vienlīdzīgu atalgojumu, slēdzot koplīgumus. |
|
(20) |
Lai varētu analizēt un pārraudzīt izmaiņas saistībā ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām Eiropas līmenī, ir absolūti nepieciešams apkopot statistiku par atalgojumu, sadalot pēc dzimuma, un sniegt Eurostat precīzus un pilnīgus statistikas datus. Padomes Regulā (EK) Nr. 530/1999 (10) ir prasība dalībvalstīm ar četru gadu intervālu izveidot statistiku par izpeļņas struktūru, kas atvieglo vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību aprēķinu. 2006. un 2010. gadam vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības tika aprēķinātas no datiem, kas bija apkopoti izpeļņas struktūras apsekojumā. No 2007. līdz 2009. gadam dati par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām tika iesniegti brīvprātīgi, bieži vien ar kavējumiem un projekta formā, kas varētu tikt pārskatīts vēlāk. Ikgadēji augstas kvalitātes statistikas dati varētu palielināt pārredzamību un padziļināt izpratni par dzimumu nelīdztiesības problēmu saistībā ar darba samaksu. Šādu datu pieejamība un iespēja tos salīdzināt ir būtiskas, novērtējot situācijas attīstību visā Savienības teritorijā. |
|
(21) |
Būtisks šķērslis personām, kas cieš no diskriminācijas darba samaksas ziņā un ceļ par to prasību tiesā, ir jēdziena “līdzvērtīgs darbs” definīcijas trūkums, tai skaitā skaidru norāžu neesība attiecībā uz novērtējuma kritērijiem dažādu darbu salīdzināšanai. Lai novērtētu, vai darba ņēmēji veic līdzvērtīgu darbu, ir jāņem vērā virkne faktoru, tai skaitā darba būtība, apmācības un darba nosacījumi. Šādas definīcijas un darba novērtējuma un klasifikācijas kritēriju iekļaušana valstu tiesību aktos palīdzētu personām, kas cieš no diskriminācijas, celt prasības valsts tiesās. |
|
(22) |
Dzimumneitrālas darba novērtēšanas un klasifikācijas sistēmas ir efektīvas, veidojot pārredzamu darba samaksas sistēmu. Tās ļauj pamanīt netiešu diskrimināciju saistībā ar darba samaksu, kas attiecas uz to darbu pārāk zemo novērtējumu, kurus ierasti veic sievietes, jo šīs sistēmas vērtē un salīdzina darbus, kuru saturs ir atšķirīgs, bet līdzvērtīgs, un tādējādi atbalsta līdzvērtīga darba principu. Dalībvalstis, sociālie partneri un darba devēji tiek iedrošināti veicināt dzimumneitrālu darba novērtējumu un klasifikāciju sistēmu izstrādi un izmantošanu, izmantojot 1. pielikumu pie Komisijas dienestu darba dokumenta – pavaddokumenta ziņojumam par Direktīvas 2006/54/EK piemērošanu (11). |
|
(23) |
Lai efektīvi piemērotu principu par līdzvērtīgu darba samaksu, ir būtiski iesaistīt līdztiesības atbalsta struktūras. Valstu līdztiesības atbalsta struktūru pilnvarām un kompetencei tāpēc būtu jābūt pietiekami plašām, ietverot jautājumus par vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, tostarp visus ar pārredzamību saistītos pienākumus. Procedūras un ar izmaksām saistītos šķēršļus, ar ko saskaras personas, kuras cieš no diskriminācijas attiecībā uz darba samaksu, varētu atvieglot, ja līdztiesības atbalsta struktūrām ļautu pārstāvēt fiziskas personas. Tas samazinātu tiesāšanās risku atsevišķiem darba ņēmējiem un varētu uzlabot situāciju attiecībā uz to, ka šobrīd tiesā tiek iesniegts ārkārtīgi maz prasību par vienādu darba samaksu. |
|
(24) |
Izpratni veicinošu darbību mērķis ir informēt ieinteresētās personas par vienādas darba samaksas principa esību un nozīmi. Dalībvalstis būtu jāiedrošina padziļināt izpratni uzņēmumos un organizācijās, sociālo partneru vidū un plašākā sabiedrībā, lai efektīvi sekmētu vienādas darba samaksas principa ievērošanu, izmantotu tādas darba novērtējuma un klasifikācijas metodes, kurās nav neobjektivitātes dzimuma dēļ, un kopumā cīnītos ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām. Ir nepieciešama rīcība arī uzņēmumu un organizāciju līmenī, |
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
I. JOMA
|
1. |
Šajā ieteikumā sniegti norādījumi dalībvalstīm, lai palīdzētu tām labāk un efektīvāk īstenot vienādas darba samaksas principu, ar mērķi cīnīties ar diskrimināciju darba samaksas jomā un palīdzēt samazināt vīriešu un sieviešu darba samaksas joprojām izteiktās atšķirības. |
II. ATALGOJUMA PĀRREDZAMĪBA
|
2. |
Dalībvalstīm būtu jāiedrošina publiskie un privātie darba devēji un sociālie partneri ieviest pārredzamības politiku par atalgojuma sastāvu un struktūrām. Tām būtu jāizstrādā konkrēti pasākumi, lai veicinātu atalgojuma pārredzamību. Šiem pasākumiem būtu jāietver viena vai vairākas 3.–6. punktā minētās darbības, izmantojot konkrētiem vietējiem apstākļiem atbilstošu pieeju. |
Darba ņēmēju tiesības iegūt informāciju par darba samaksas līmeņiem
|
3. |
Dalībvalstīm būtu jāievieš piemēroti un samērīgi pasākumi, lai nodrošinātu, ka darba ņēmēji var pieprasīt informāciju, sadalītu pēc dzimuma, par darba samaksas līmeņiem tādām darba ņēmēju kategorijām, kas dara vienādu vai līdzvērtīgu darbu. Šajā informācijā būtu jāiekļauj dati par papildu vai mainīgajām daļām ārpus fiksētās pamatalgas, tādas kā maksājumi natūrā un piemaksas. |
Ziņošana par darba samaksu
|
4. |
Dalībvalstīm būtu jāievieš pasākumi, kas nodrošina, ka darba devēji uzņēmumos un organizācijās, kuros ir vismaz 50 darba ņēmēji, regulāri informē darba ņēmējus, darbinieku pārstāvjus un sociālos partnerus par vidējo atlīdzību, balstoties uz konkrētām darba ņēmēju kategorijām vai amatiem, sadalījumā pēc dzimuma. |
Revīzijas par atalgojumu
|
5. |
Dalībvalstīm būtu jāveic piemēroti pasākumi, lai nodrošinātu, ka uzņēmumos un organizācijās, kuros ir vismaz 250 darba ņēmēju, tiek veiktas revīzijas par atalgojumu. Šajās revīzijās būtu jāiekļauj analīze par sieviešu un vīriešu skaita proporciju katrā darba ņēmēju kategorijā vai amatā, analīze par izmantoto darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmu un sīka informācija par samaksu un samaksas atšķirībām vīriešiem un sievietēm. Šīm revīzijām pēc pieprasījuma būtu jābūt pieejamām darba ņēmēju pārstāvjiem un sociālajiem partneriem. |
Darba koplīgumi
|
6. |
Neskarot sociālo partneru autonomiju un saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka jautājums par vienādu darba samaksu, tostarp revīzijas par atalgojumu, tiek pārrunāts darba koplīgumu slēgšanas atbilstošajā līmenī. |
Statistika un administratīvie dati
|
7. |
Dalībvalstīm turpmāk būtu jāuzlabo jaunāko datu pieejamība attiecībā uz vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirībām, ikgadēji un savlaicīgi sniedzot Eurostat statistikas datus. Šiem datiem būtu jābūt sadalītiem pēc dzimuma, tautsaimniecības nozares (12), darba laika (pilna slodze/nepilna slodze), ekonomiskās kontroles (publisks/privāts īpašums) un vecuma, un tie būtu jāaprēķina katru gadu. |
|
8. |
Dalībvalstīm, paziņojot saskaņā ar 18. punktu, būtu jāsniedz Komisijai dati arī par atalgojuma diskriminācijas gadījumu skaitu un veidu. |
Datu aizsardzība
|
9. |
Ja nepieciešama personas datu izpaušana, lai sniegtu jebkuru informāciju saskaņā ar 3. līdz 8. punktā ierosinātajiem pasākumiem, attiecīgā informācija jāsniedz saskaņā ar valsts tiesību aktiem par personas datu aizsardzību, jo īpaši tiem tiesību aktiem, ar kuriem īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (13). |
Līdzvērtīga darba jēdziens
|
10. |
Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru dalībvalstīm savos tiesību aktos būtu jāpaskaidro jēdziens “līdzvērtīgs darbs”. Darba vērtība būtu jānovērtē un jāsalīdzina, balstoties uz objektīviem kritērijiem, tādiem kā izglītības, profesionālās un apmācību prasības, prasmes, nepieciešamā piepūle un atbildība, veiktais darbs un darāmo uzdevumu būtība. |
Darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmas
|
11. |
Dalībvalstīm būtu jāveicina tas, ka tiek izstrādātas un izmantotas dzimumneitrālas darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmas, tostarp pašām valstīm kā darba devējiem publiskajā sektorā, lai novērstu un noteiktu, un cīnītos ar potenciālu atalgojuma diskrimināciju, kas balstīta uz dzimuma dēļ neobjektīvi noteiktu atalgojuma sistēmu. Tām jo īpaši būtu jāiedrošina darba devēji un sociālie partneri ieviest dzimumneitrālas darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmas. |
|
12. |
Attiecībā uz dzimumneitrālām darba novērtējuma un klasifikācijas sistēmām dalībvalstis tiek aicinātas izmantot 1. pielikumu Komisijas dienestu darba dokumentam – pavaddokumentam pie Ziņojuma par Direktīvas 2006/54/EK piemērošanu. |
III. HORIZONTĀLIE NOTEIKUMI
Līdztiesības atbalsta struktūras
|
13. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to līdztiesības atbalsta struktūru pilnvaras un kompetence ietver jautājumus, kas saistīti ar dzimumu diskrimināciju atalgojuma jomā, tostarp pārredzamības pienākumus. Ja nepieciešams, dalībvalstīm būtu jāsniedz līdztiesības atbalsta struktūrām tiesības piekļūt informācijai un revīzijām, kas minēti šā ieteikuma 4. un 5. punktā. |
|
14. |
Dalībvalstīm būtu jāsamazina procedurālie šķēršļi attiecībā uz vienādas darba samaksas prasību celšanu tiesā, ļaujot līdztiesības atbalsta struktūrām pārstāvēt fiziskas personas atalgojuma diskriminācijas lietās. |
|
15. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina ciešāka sadarbība un koordinēšana starp valstu līdztiesības atbalsta struktūrām un tām valstu struktūrām, kurām darba tirgū ir pārbaudes funkcija. |
Uzraudzība un izpilde
|
16. |
Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka vienādas darba samaksas principa piemērošana tiek konsekventi uzraudzīta un ka darba samaksas diskriminācijas gadījumos ir iespējams izmantot visus iespējamos tiesībaizsardzības līdzekļus. |
Izpratni veicinošas darbības
|
17. |
Dalībvalstīm būtu jāpadziļina izpratne publisku un privātu uzņēmumu un organizāciju, sociālo partneru un plašākas sabiedrības vidū, lai veicinātu vienādu darba samaksu, līdzvērtīga darba principu un atalgojama pārredzamību, lai cīnītos ar vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirību cēloņiem un izstrādātu rīkus, kas palīdz analizēt un novērtēt atalgojuma nevienlīdzību. |
IV. PĒCPASĀKUMI
|
18. |
Dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai nodrošinātu šā ieteikuma piemērošanu, un tās tiek aicinātas paziņot Komisijai par minētajiem pasākumiem līdz 2015. gada 31. decembrim, lai ļautu Komisijai cieši novērot situāciju, sagatavot ziņojumu par šā ieteikuma ieviešanas gaitu un, pamatojoties uz minēto ziņojumu, novērtēt turpmāku pasākumu nepieciešamību. |
V. NOSLĒGUMA JAUTĀJUMI
|
19. |
Šis ieteikums ir adresēts visām dalībvalstīm. Tas ir adresēts arī sociālajiem partneriem, jo īpaši dalībvalstīs, kur saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi sociālajiem partneriem ir konkrēta atbildība par vienlīdzīgas darba samaksas principa īstenošanu, slēdzot darba koplīgumus. |
Briselē, 2014. gada 7. martā
Komisijas vārdā –
priekšsēdētāja vietniece
Viviane REDING
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV L 204, 26.7.2006., 23. lpp.).
(2) Komisijas 2007. gada 18. jūlija Paziņojums Padomei, Eiropas Parlamentam, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu Komitejai “Likvidēt atšķirības sieviešu un vīriešu darba samaksā”.
(3) Komisijas 2010. gada 8. oktobra Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Lietpratīgs regulējums Eiropas Savienībā”.
(4) OV C 16 E, 22.1.2010., 21. lpp.
(5) (Pieņemtie teksti) P7_TA(2012)0225.
(6) OV C 345, 18.12.2010., 1. lpp.
(7) Komisijas 2013. gada 20. februāra Paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Sociālie ieguldījumi izaugsmei un kohēzijai, tostarp Eiropas Sociālā fonda īstenošana 2014.–2020. gadā” (11. lpp.).
(8) Komisijas Ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos.
(9) Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikums 2003/361/EK par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).
(10) Padomes 1999. gada 9. marta Regula (EK) Nr. 530/1999 par strukturālo statistiku attiecībā uz izpeļņu un darbaspēka izmaksām (OV L 63, 12.3.1999., 6. lpp.).
(11) Komisijas dienestu darba dokuments – pavaddokuments Komisijas Ziņojumam Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tiek piemērota Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 5. jūlija Direktīva 2006/54/EK par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos, SWD(2013) 512 final.
(12) Vismaz NACE 2. red. B līdz S iedaļa, izņemot O iedaļu.
(13) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti. (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).