27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/1

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 182/2014

(2013. gada 17. decembris),

ar ko groza III pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulu (ES) Nr. 978/2012 par vispārējo tarifa preferenču sistēmas piemērošanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008 (1), un jo īpaši tās 10. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (ES) Nr. 978/2012 9. panta 1. punktā ir paredzēti konkrēti atbilstības kritēriji, ko ievēro, pieprasījuma iesniedzējai valstij piešķirot tarifa preferences saskaņā ar īpašo veicināšanas režīmu ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+). Šajā nolūkā valstij vajadzētu būt uzskatāmai par neaizsargātu. Tai vajadzētu būt ratificējušai visas minētās regulas VIII pielikumā norādītās konvencijas, un jaunākajos pieejamajos pārraudzības struktūru secinājumos nedrīkst tikt identificēti nopietni pārkāpumi minēto konvenciju efektīvā īstenošanā. Attiecībā uz jebkuru no konvencijām tai nevajadzētu būt izteikušai atrunu, kas ir aizliegta ar kādu no minētajām konvencijām vai kas vienīgi Regulas (ES) Nr. 978/2012 9. panta nozīmē tiek uzskatīta par nesavienojamu ar minētās konvencijas mērķi un nolūku. Tai bez atrunām būtu jāuzņemas ziņošanas prasības, ko nosaka katra konvencija, un jāuzņemas saistoši pienākumi, kuri minēti Regulas (ES) Nr. 978/2012 9. panta 1. punkta d), e) un f) apakšpunktā.

(2)	VPS saņēmējvalstij, kas vēlas izmantot VPS+ sniegtās priekšrocības, ir jāiesniedz pieprasījums kopā ar vispusīgu informāciju par attiecīgo konvenciju ratifikāciju, tās atrunām un konvencijas līgumslēdzēju pušu iebildumiem pret attiecīgajām atrunām, kā arī par tās saistošajiem pienākumiem.

(3)	Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģēto aktu saskaņā ar LESD 290. pantu, lai izveidotu un grozītu III pielikumu nolūkā piešķirt VPS+ pieprasījuma iesniedzējai valstij, iekļaujot to VPS+ saņēmējvalstu sarakstā.

(4)	Komisija saņēma pieprasījumu no Salvadoras Republikas, Gvatemalas Republikas un Panamas Republikas.

(5)

Komisija ir pārbaudījusi iesniegtos pieprasījumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 978/2012 10. panta 1. punktu un konstatējusi, ka minētās valstis atbilst atbilstības kritērijiem. Tādēļ tām būtu jāpiešķir VPS+ no šīs regulas spēkā stāšanās dienas un Regulas (ES) Nr. 978/2012 III pielikums būtu attiecīgi jāgroza.

(6)	Komisija saskaņā ar 13. pantu pastāvīgi pārskatīs attiecīgo konvenciju ratifikācijas statusu un efektīvu īstenošanu saņēmējvalstīs, kā arī to sadarbību ar attiecīgām pārraudzības struktūrām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 978/2012 III pielikuma B un A slejā attiecīgi tiek iekļautas šādas valstis un atbilstošie burtu kodi:

2. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 303, 31.10.2012., 1. lpp.

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/3

---

KOMISIJAS DELEĢĒTĀ REGULA (ES) Nr. 183/2014

(2013. gada 20. decembris),

ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām saistībā ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem, ar ko precizē specifisko un vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 26. jūnija Regulu (ES) Nr. 575/2013 par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 648/2012 (1), un jo īpaši tās 110. panta 4. punkta trešo daļu,

tā kā:

(1)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 kredītriska korekcijas definētas kā ar kredītriskiem saistītu speciālo un vispārējo uzkrājumu kredītu zaudējumiem summa, kas atzīta iestādes finanšu pārskatos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, bet tajā nav paredzēti īpaši noteikumi, lai noteiktu, kas ir specifiskās un vispārējās kredītriska korekcijas.

(2)

Būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz tādu summu noteikšanu, kuras iekļaujamas, aprēķinot kredītriska korekcijas, kas atspoguļo tikai ar kredītrisku saistītos zaudējumus. Kredītriska korekciju aprēķināšanā pašu kapitāla prasību noteikšanai būtu jāizmanto tikai tādas summas, kas ir samazinājušas iestādes pirmā līmeņa pamata kapitālu.

(3)

Zaudējumus, kas saistīti tikai ar kredītrisku un kas saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu atzīti kārtējā finanšu gadā, vajadzētu atzīt par kredītriska korekcijām, ja iestāde atzīst šādu ietekmi pirmā līmeņa pamata kapitālā. Tas ir būtiski situācijās, kad šādi zaudējumi no vērtības samazināšanās, kas reģistrēti finanšu gada laikā, rodas, neraugoties uz tādu vispārējā starpposma peļņu gada laikā vai gada beigās, kura nav apstiprināta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 26. panta 2. punktu, un ja šo zaudējumu atzīšana par kredītriska korekcijām radītu agrāku ietekmi attiecībā uz riska darījumu vērtību vai otrā līmeņa kapitālu nekā uz pirmā līmeņa pamata kapitālu. Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punktu starpposma zaudējumiem šāda korekcija nav nepieciešama tādā apmērā, kādā šādus kārtējā finanšu gada zaudējumus saskaņā ar šo pantu nekavējoties atskaita no pirmā līmeņa pamata kapitāla.

(4)	Atsevišķos Regulas (ES) Nr. 575/2013 noteikumos, kas attiecas uz kredītriska korekcijām, ir tieša norāde uz ārpusbilances posteņiem. Ja šāda nošķīruma nav, tad attiecīgos noteikumus piemēro gan bilances, gan ārpusbilances posteņiem.

(5)

Būtu jāparedz noteikumi ar mērķi segt šos tikai ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kuri ir atzīti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu un par kuriem ir samazināts iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls. Šiem noteikumiem būtu jāaptver finanšu aktīvu vērtības samazināšanās un vērtības korekcijas vai uzkrājumi attiecībā uz ārpusbilances posteņiem, ciktāl tie atspoguļo tikai ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kā arī ar noteikumu, ka tos atzīst peļņas un zaudējumu aprēķinā saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu. Ciktāl šie zaudējumi ir saistīti ar pēc patiesās vērtības novērtētiem finanšu instrumentiem, šiem noteikumiem būtu jāattiecas arī uz summām, kas atzītas par vērtības samazinājumiem saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, vai līdzīgām korekcijām, ja tās atspoguļo zaudējumus saistībā ar aktīvu portfeļa kredītkvalitātes pazemināšanos vai pasliktināšanos. Šajā posmā nav nepieciešams regulēt citas summas, kas nav finanšu instrumenta vērtības samazināšanās saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu vai kas neatspoguļo līdzīga satura jēdzienu, pat ja šīs izmaiņas varētu ietvert kredītriska komponentu.

(6)

Lai nodrošinātu, ka aprēķina tvērums ir pilnīgs, ir nepieciešams, ka jebkuru summu, kas ir būtiska Regulas (ES) Nr. 575/2013 110. panta 4. punkta pirmajā daļā minētajos nolūkos, iedala vai nu vispārējo kredītriska korekciju aprēķināšanai (vispārējās kredītriska korekcijas), vai specifisko kredītriska korekciju aprēķināšanai (specifiskās kredītriska korekcijas).

(7)

Attiecībā uz to summu noteikšanu, kuras var ietvert specifisko kredītriska korekciju aprēķinā, vienīgais Regulā (ES) Nr. 575/2013 minētais kritērijs ir tas, ka saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 62. panta c) punktu specifiskās kredītriska korekcijas nav atbilstošas, lai tās iekļautu otrā līmeņa kapitālā saskaņā ar standartizēto pieeju attiecībā uz kredītrisku. Tāpēc konsekventi jānošķir summas, kuras iekļauj specifisko kredītriska korekciju vai vispārējo kredītriska korekciju aprēķinā, ņemot vērā kritērijus, kas jāievēro, lai noteiktu, ko var iekļaut otrā līmeņa kapitālā.

(8)

Ar Regulu (ES) Nr. 575/2013 īsteno starptautiski atzītus standartus, kas paredzēti Bāzeles Banku uzraudzības komitejas trešajā starptautiskajā regulējumā attiecībā uz bankām (2) (turpmāk – “Bāzele III”). Tāpēc attiecīgajiem noteikumiem par kredītriska korekcijām arī vajadzētu būt saskaņā ar Bāzeles regulējumu, kurā paredzēts, ka vienam no kritērijiem, lai nošķirtu vispārējās kredītriska korekcijas un specifiskās kredītriska korekcijas, ir jābūt tādam, ka vispārējie uzkrājumi vai vispārējās kredītzaudējumu rezerves ir “brīvi pieejamas, lai segtu zaudējumus, kuri īstenojas vēlāk”. Saskaņā ar “Bāzeli III” uzkrājumi vai kredītzaudējumu rezerves šobrīd vēl neidentificēto nākotnes zaudējumu segšanai ir brīvi pieejamas, lai segtu no kredītriska izrietošos zaudējumus, kas īstenojas vēlāk, un tādēļ tos var iekļaut otrā līmeņa kapitālā. Turklāt summām, kas ietvertas vispārējo kredītriska korekciju aprēķinā, jābūt pilnībā pieejamām vajadzīgajā laikā un apmērā, lai segtu šādus zaudējumus vismaz darbības turpināšanas gadījumā, ja kapitāls spēj absorbēt ar maksātnespēju saistītus zaudējumus, pirms noguldītāji zaudē jebkādu naudu.

(9)

Vajadzētu būt iespējai piemērot minētos noteikumus šajā jomā neatkarīgi no piemērojamā grāmatvedības regulējuma. Tomēr, lai ļautu iestādēm vienotā veidā nošķirt specifiskās kredītriska korekcijas un vispārējās kredītriska korekcijas, būtu jāizstrādā kritēriji procedūrai attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti ar kredītrisku, piemērojot attiecīgo grāmatvedības regulējumu katram kredītriska korekciju veidam. Tā kā procedūra attiecībā uz zaudējumiem, kas saistīti tikai ar kredītrisku un kas ir atzīti saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, ir atkarīga no atbilstības šiem kritērijiem, tad lielu daļu no šīm summām parasti vajadzētu klasificēt kā specifiskās kredītriska korekcijas, ņemot vērā ierobežojošo raksturu, kāds ir kritērijiem attiecībā uz vispārējām kredītriska korekcijām.

(10)

Starptautiskajos grāmatvedības standartos var tikt izdarītas izmaiņas, kā rezultātā var rasties nepieciešamība izdarīt izmaiņas arī kritērijos specifisko kredītriska korekciju un vispārējo kredītriska korekciju nošķiršanai. Ņemot vērā notiekošās diskusijas, jo īpaši attiecībā uz vērtības samazināšanas modeļiem, būtu pāragri paredzēt šo modeli kredītriska korekciju kritērijos.

(11)

Regulā (ES) Nr. 575/2013 paredzēts noteikt specifiskās kredītriska korekcijas atsevišķam riska darījumam. Tādēļ ir jāpieņem lēmums par to, kādu procedūru piemērot specifiskajām kredītriska korekcijām, kas atspoguļo zaudējumus, kuri saistīti ar visas riska darījumu grupas kredītrisku. Turklāt ir jāpieņem lēmums par to, attiecībā uz kuriem riska darījumu grupas riska darījumiem un kādā apmērā būtu jāatzīst specifiskās kredītriska korekcijas. Šīs summas, kas izriet no šādām specifiskām kredītriska korekcijām, daļu iedalīšana attiecībā uz riska darījumiem grupā jāveic proporcionāli riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Šajā nolūkā riska darījumu vērtības būtu jānosaka, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas.

(12)

Lai noteiktu saistību neizpildi atbilstoši Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. panta 3. punkta b) apakšpunktam, ir jāiekļauj tikai tās specifiskās kredītriska korekcijas, kuras veic individuāli attiecībā uz atsevišķu riska darījumu vai atsevišķu parādnieku, un nav jāiekļauj specifiskās kredītriska korekcijas, kuras veic attiecībā uz riska darījumu visu grupu. Specifiskās kredītriska korekcijas, kuras veic attiecībā uz riska darījumu visu grupu, neidentificē tos riska darījumu parādniekus, kuri pieder pie tādām grupām, attiecībā uz kurām tiek uzskatīts, ka ir noticis saistību neizpildes gadījums. Jo īpaši – specifisko kredītriska korekciju attiecībā uz riska darījumu grupu esamība nav pietiekams iemesls secināt, ka saistību neizpilde ir notikusi attiecībā uz katru šīs grupas parādnieku vai riska darījumu.

(13)	Iestādēm jāspēj parādīt, kā tiek piemēroti kritēriji specifisko kredītriska korekciju nošķiršanai no vispārējām kredītriska korekcijām piemērojamā grāmatvedības regulējuma kontekstā. Tādēļ iestādēm šis process būtu jādokumentē.

(14)	Šīs regulas pamatā ir regulatīvo tehnisko standartu projekts, ko Eiropas Banku iestāde iesniegusi Komisijai.

(15)

Eiropas Banku iestāde ir veikusi atklātu sabiedrisko apspriešanu par regulatīvo tehnisko standartu projektu, kas ir šīs regulas pamatā, izvērtējusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1093/2010 (3) 10. pantu potenciālās saistītās izmaksas un ieguvumus un pieprasījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 37. pantu izveidotās Banku nozares ieinteresēto personu grupas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Vispārējo un specifisko kredītriska korekciju noteikšana Regulas (ES) Nr. 575/2013 111., 159., 166., 167., 168., 178., 246. un 266. panta vajadzībām

1.   Šīs regulas vajadzībām summas, kas iestādēm jāiekļauj vispārējo un specifisko kredītriska korekciju aprēķinā, ir vienādas ar visām summām, par kurām ir samazināts iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāls, lai atspoguļotu tikai ar kredītrisku saistītus zaudējumus saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu, un kuras par tādām ir atzītas peļņas vai zaudējumu aprēķinā neatkarīgi no tā, vai tās rodas no vērtības samazināšanās, vērtības korekcijām vai uzkrājumiem attiecībā uz ārpusbilances posteņiem.

Jebkuras saskaņā ar pirmo daļu iegūtās summas, kas ir atzītas finanšu gada laikā, var iekļaut vispārējo un specifisko kredītriska korekciju aprēķinā tikai tad, ja attiecīgās summas ir atskaitītas no iestādes pirmā līmeņa pamata kapitāla, vai nu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 36. panta 1. punktu, vai – gadījumā, ja ir starpposma vai gada beigu peļņa, kas nav apstiprināta saskaņā ar šīs pašas regulas 26. panta 2. punktu, – veicot attiecīgu tūlītēju pirmā līmeņa pamata kapitāla samazinājumu, lai noteiktu pašu kapitālu.

2.   Summas, kas minētas 1. punktā, iestādes iekļauj vispārējo kredītriska korekciju aprēķinā (vispārējās kredītriska korekcijas), ja tās atbilst abiem šādiem kritērijiem:

a)	tās ir brīvi un pilnībā pieejamas laika un apmēra ziņā, lai segtu ar kredītrisku saistītos zaudējumus, kas vēl nav radušies;

b)	tās atspoguļo ar kredītrisku saistītus zaudējumus riska darījumu grupai, attiecībā uz kuru iestādei šobrīd nav pierādījumu tam, ka ir iestājies zaudējumu gadījums.

3.   Visas pārējās 1. punktā minētās summas iekļauj specifisko kredītriska korekciju aprēķinā (specifiskās kredītriska korekcijas).

4.   Ja ir izpildīti 2. punktā paredzētie kritēriji, iestāde vispārējo kredītriska korekciju aprēķinā iekļauj šādus zaudējumus:

a)	zaudējumus, kuri ir atzīti ar mērķi segt augstāku vidējo portfeļa zaudējumu pieredzi pēdējo gadu laikā, lai gan šobrīd nav pierādījumu zaudējumu gadījumiem, kas liecina par šo pagātnē novēroto zaudējumu līmeni;

b)	zaudējumus, attiecībā uz kuriem iestādei nav ziņu par riska darījumu grupas kredītkvalitātes pasliktināšanos, bet kur zināma maksājumu neveikšana ir statiski iespējama, balstoties uz iepriekšējo pieredzi.

5.   Aprēķinot 3. punktā minētās specifiskās kredītriska korekcijas, iestādes vienmēr iekļauj šādus zaudējumus:

a)	tādus peļņas vai zaudējumu aprēķinā atzītus zaudējumus attiecībā uz pēc patiesās vērtības novērtētiem instrumentiem, kas atspoguļo kredītriska vērtības samazināšanos saskaņā ar piemērojamo grāmatvedības regulējumu;

b)	individuāli vai kolektīvi noteiktus pašreizējo vai pagātnes notikumu rezultātā radušos zaudējumus, kas ietekmē nozīmīgu atsevišķu riska darījumu vai riska darījumus, kuri nav nozīmīgi katrs atsevišķi;

c)	zaudējumus, saistībā ar kuriem iepriekšējā pieredze, kas koriģēta, pamatojoties uz pašreiz novērotajiem datiem, liecina, ka zaudējumi ir radušies, bet iestādei vēl nav zināms, kurā riska darījumā šie zaudējumi ir radušies.

2. pants

Riska darījumu grupas specifisko kredītriska korekciju iedalīšana riska darījumiem šajā grupā

1.   Ja specifiskā kredītriska korekcija atspoguļo ar riska darījumu grupas kredītrisku saistītus zaudējumus, iestādes iedala šo specifisko kredītriska korekciju visiem atsevišķajiem riska darījumiem šajā grupā proporcionāli riska darījumu riska svērtajām vērtībām. Šajā nolūkā riska darījuma vērtību nosaka, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas.

2.   Īstenojot Regulas (ES) Nr. 575/2013 159. pantā minēto procedūru attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēra noteikšanu tādiem riska darījumiem grupā, kuriem nav iestājies saistību neizpildes gadījums, iestādēm nav nepieciešams iedalīt specifisku kredītriska korekciju atsevišķiem šīs grupas riska darījumiem.

3.   Ja kredītriska specifiskā korekcija ir saistīta ar riska darījumu grupu, attiecībā uz kuru kredītriska pašu kapitāla prasības aprēķina daļēji saskaņā ar standartizēto pieeju un daļēji, piemērojot uz iekšējiem reitingiem balstīto pieeju, iestāde iedala šo specifisko kredītriska korekciju tādu riska darījumu grupai, kuros katru no pieejām piemēro proporcionāli grupas riska darījumu riska svērtajai vērtībai pirms 1. un 2. punktā minēto darbību piemērošanas. Šajā nolūkā riska darījuma vērtību nosaka, neņemot vērā nekādas specifiskās kredītriska korekcijas.

4.   Iedalot riska darījumiem specifiskās kredītriska korekcijas, iestādes nodrošina, ka dažādiem riska darījumiem neiedala vienu un to pašu daļu divreiz.

3. pants

Kredītriska korekciju aprēķināšana, lai noteiktu riska darījuma vērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111., 166., 167., 168., 246. un 266. pantu

Lai noteiktu riska darījuma vērtību saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 111., 166. līdz 168., 246. un 266. pantu, iestādes aprēķina ar riska darījumu saistītās specifiskās kredītriska korekcijas kā specifiskās kredītriska korekcijas summas šim atsevišķajam riska darījumam vai kā specifiskās kredītriska korekcijas summas, ko iestāde ir iedalījusi šim riska darījumam saskaņā ar 2. pantu.

4. pants

Vispārējo un specifisko kredītriska korekciju aprēķināšana, lai īstenotu procedūru attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 159. pantu

1.   Lai īstenotu procedūru attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 159. pantu, iestāde aprēķina kopējās vispārējās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar procedūrā attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru iekļautajiem riska darījumiem, kā šo summu kopsummu, norādot tās kā tādas vispārējās kredītriska korekcijas saskaņā ar šīs regulas 1. pantu, kuras iestāde ir iedalījusi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 110. panta 3. punktu.

2.   Lai īstenotu procedūru attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 159. pantu, kopējās specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar riska darījumiem, kuri iekļauti procedūrā attiecībā uz paredzamo zaudējumu apmēru, aprēķina kā a) un b) apakšpunkta kopsummu, neiekļaujot riska darījumus, kuros ir saistību neizpilde:

a)	summas, kas saskaņā ar 1. pantu norādītas kā specifiskās kredītriska korekcijas, kuras saistītas ar atsevišķa riska darījuma kredītrisku;

b)	summas, kas saskaņā ar 1. pantu norādītas kā specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar riska darījumu grupas kredītrisku un kuras ir iedalītas saskaņā ar 2. pantu.

3.   Kopējās specifiskās kredītriska korekcijas, kas saistītas ar riska darījumu, kurā ir saistību neizpilde, aprēķina kā visu specifisko kredītriska korekciju summu kopsummu šim atsevišķajam riska darījumam vai kā specifisko kredītriska korekciju summas, ko iestāde ir iedalījusi šim riska darījumam saskaņā ar 2. pantu.

5. pants

Vispārējo un specifisko kredītriska korekciju attiecībā uz pašu kapitāla prasībām aprēķināšana, lai noteiktu saistību neizpildi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu

Lai noteiktu saistību neizpildi saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 575/2013 178. pantu, specifiskās kredītriska korekcijas aprēķina kā specifisko kredītriska korekciju summas, kas saistītas ar atsevišķa riska darījuma vai atsevišķa parādnieka kredītrisku.

6. pants

Dokumentācija

Iestādes dokumentē vispārējo kredītriska korekciju un specifisko kredītriska korekciju noteikšanu un aprēķināšanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(2)  http://www.bis.org/publ/bcbs189_dec2010.pdf

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Regula (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza Lēmumu Nr. 716/2009/EK un atceļ Komisijas Lēmumu 2009/78/EK (OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.).

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/7

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 184/2014

(2014. gada 25. februāris),

ar kuru nosaka elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai starp dalībvalstīm un Komisiju piemērojamos noteikumus atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, un atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” pieņem Eiropas Reģionālās attīstības fonda mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” ietvaros piešķirtā atbalsta intervences kategoriju nomenklatūru

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1303/2013, ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (1), un jo īpaši tās 74. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1299/2013 par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi “Eiropas teritoriālā sadarbība” (2) un jo īpaši tās 8. panta 2. punkta otro daļu,

tā kā:

(1)

Šajā regulā izklāstītie noteikumi ir cieši saistīti, jo tie visi attiecas uz darbības programmu sagatavošanai vajadzīgajiem aspektiem saskaņā ar mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai”. Lai nodrošinātu saskaņotību starp minētajiem noteikumiem, kuriem būtu jāstājas spēkā vienlaikus, un lai sekmētu to, ka Savienības iedzīvotājiem ir to visaptverošs pārskats un viegla piekļuve tiem, ir vēlams šajā īstenošanas aktā iekļaut uz mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” intervences kategorijām attiecināmos noteikumus, jo procedūra, lai apspriestos ar Eiropas strukturālo un investīciju Fondu koordinācijas komiteju, kas izveidota ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 1. punktu, ir tāda pati kā attiecībā uz citiem noteikumiem, uz kuriem attiecas šis īstenošanas akts; savukārt uz mērķa “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” intervences kategorijām attiecas cita procedūra.

(2)	Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 74. panta 4. punktu visu oficiālo informācijas apmaiņu starp dalībvalsti un Komisiju veic, izmantojot elektronisku datu apmaiņas sistēmu. Tāpēc ir jāpieņem noteikumi, kuriem minētajai elektroniskajai datu apmaiņas sistēmai ir jāatbilst.

(3)

Informācijas apmaiņas kārtība starp dalībvalsti un Komisiju būtu jāuzskata par nošķiramu no tās, kas noteikta attiecībā uz informācijas apmaiņu starp atbalsta saņēmējiem un attiecīgajām iestādēm atbilstoši Regulas (ES) Nr. 1303/2013 122. panta 3. punktam un uz ko attiecas cits īstenošanas akts. Lai varētu garantēt to, ka tiek panākta labāka informācijas par darbības programmu īstenošanu kvalitāte, uzlabojas sistēmas lietderīgums un tā kļūst vienkāršāka, ir jānosaka konkrētas pamatprasības attiecībā uz apmaiņai domātās informācijas formātu un tvērumu.

(4)	Ir jānorāda principi, kā arī sistēmas darbībai piemērojamie noteikumi attiecībā uz tās puses noteikšanu, kura atbild par dokumentu augšupielādēšanu un to iespējamu atjaunināšanu.

(5)	Lai varētu garantēt dalībvalstu un Komisijas administratīvā sloga samazināšanu, vienlaikus nodrošinot raitu un efektīvu informācijas elektronisko apmaiņu, ir jānosaka sistēmas tehniskie parametri.

(6)

Dalībvalstīm un Komisijai jānodrošina arī iespēja iekodēt un nosūtīt datus divos dažādos veidos, kas tiks norādīti. Turklāt ir jāiekļauj noteikumi, kas piemērojami force majeure gadījumā, kad elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izmantošana ir traucēta, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis un Komisija var turpināt datu apmaiņu, izmantojot alternatīvus rīkus.

(7)	Dalībvalstīm un Komisijai būtu jānodrošina, lai datu nosūtīšana elektroniskajā datu apmaiņas sistēmā tiktu veikta drošā veidā, ievērojot informācijas pieejamību, integritāti, autentiskumu, konfidencialitāti un neatsaucamību. Tāpēc būtu jānorāda drošības noteikumi.

(8)

Šajā regulā būtu jārespektē pamattiesības un jāievēro principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, un konkrēti tiesības uz personas datu aizsardzību. Tāpēc šī regula būtu jāpiemēro saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem. Dalībvalstu veiktajai personas datu apstrādei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (3). Savienības iestāžu un struktūru veiktajai personas datu apstrādei un šādu datu brīvai apritei ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (4).

(9)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2. punkta otro daļu ir jānosaka kopīgas intervences kategorijas mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” programmām, lai dalībvalstis varētu Komisijai iesniegt konsekventu informāciju par plānoto Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) izmantošanu, kā arī informāciju par ERAF kumulatīvo piešķīrumu un izdevumiem pa kategorijām un darbību skaitu visā programmas piemērošanas periodā. Tas vajadzīgs, lai Komisija varētu pienācīgi informēt pārējās Savienības iestādes un Savienības iedzīvotājus par ERAF izmantošanu.

(10)	Lai būtu iespējams nekavējoties piemērot šajā regulā paredzētos pasākumus, šai regulai būtu jāstājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 150. panta 3. punkta pirmo daļu, jo ar minētās regulas 150. panta 1. punktu izveidotā Eiropas strukturālo un investīciju Fondu koordinācijas komiteja sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Regulas (ES) Nr. 1303/2013 īstenošanas noteikumi attiecībā uz ESI fondiem

ELEKTRONISKĀ DATU APMAIŅAS SISTĒMA

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 74. panta 4. punktu)

1. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas izveide

Komisija izveido elektronisku datu apmaiņas sistēmu visai oficiālai informācijas apmaiņai starp dalībvalsti un Komisiju.

2. pants

Elektroniskās datu apmaiņas sistēmas saturs

1.   Elektroniskā datu apmaiņas sistēma (turpmāk SFC2014) satur vismaz to informāciju, kas paredzēta paraugos, formātos un veidnēs, kuras izveidotas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1303/2013, Regulu (ES) Nr. 1299/2013, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 (5) un gaidāmajā Savienības tiesību aktā, ar ko paredz nosacījumus finansiālam atbalstam jūrlietu un zivsaimniecības politikai 2014-2020. gada plānošanas periodam (“EJZP regula”).

2.   Informāciju, kas sniegta SFC2014 iegultajās elektroniskajās veidlapās (turpmāk “strukturētie dati”), nedrīkst aizstāt ar nestrukturētiem datiem, ieskaitot hipersaišu un citu nestrukturētu datu izmantošanu, t. i., dokumentu vai attēlu pievienošanu. Ja dalībvalsts iesniedz vienu un to pašu informāciju strukturētu un nestrukturētu datu formātā, nekonsekvences gadījumā izmanto strukturētos datus.

3. pants

SFC2014 darbība

1.   Komisija, iestādes, ko dalībvalstis izraudzījušas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6) 59. panta 3. punktu, Regulas (ES) Nr. 1303/2013 123. pantu un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 65. panta 2. punktu, kā arī struktūras, kurām deleģēti šo iestāžu uzdevumi, SFC2014 ievada nosūtīšanai paredzēto informāciju, par ko tās atbild, kā arī visus iespējamos šīs informācijas atjauninājumus.

2.   Jebkuru informācijas nodošanu Komisijai pārbauda un iesniedz cita persona, nevis tā, kura ievadīja datus saistībā ar šo informācijas nodošanu. SFC2014 vai dalībvalstu pārvaldes un kontroles informācijas sistēmas, kas automātiski savienotas ar SFC2014, atbalsta šo uzdevumu dalījumu.

3.   Dalībvalstis valsts vai reģionu līmenī vai gan valsts, gan reģionu līmenī ieceļ personu vai personas, kuras atbild par SFC2014 piekļuves tiesību pārvaldi, un tās pilda šādus uzdevumus:

(a)	identificē lietotājus, kas pieprasa piekļuvi, pārliecinoties, ka šie lietotāji faktiski strādā organizācijā;

(b)	informē lietotājus par viņu pienākumu aizsargāt sistēmas drošumu;

(c)	pārbauda, vai lietotājiem pienākas vajadzīgais atļaujas līmenis saistībā ar viņu uzdevumiem un viņu ieņemamo amatu organizācijā;

(d)	pieprasa piekļuves tiesību izbeigšanu, kad šīs tiesības vairs nav vajadzīgas vai pamatotas;

(e)	nekavējoties ziņo par aizdomīgiem gadījumiem, kuri var radīt šaubas par sistēmas drošumu;

(f)	nodrošina pastāvīgu lietotāja identifikācijas datu precizitāti, ziņojot par izmaiņām;

(g)	veic vajadzīgos datu aizsardzības un komerciālās konfidencialitātes piesardzības pasākumus atbilstoši Savienības un valsts noteikumiem;

(h)	informē Komisiju par visām izmaiņām, kas ietekmē dalībvalsts iestāžu vai SFC2014 lietotāju spējas veikt 1. punktā minētos pienākumus vai viņu personīgās spējas veikt a) līdz g) apakšpunktā minētos pienākumus.

4.   Datu apmaiņu un darījumus obligāti paraksta elektroniski Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (7) nozīmē. Dalībvalstis un Komisija atzīst SFC2014 izmantotā elektroniskā paraksta juridisko spēkā esamību un pieļaujamību izmantošanai tiesas procedūrās.

Apstrādājot informāciju SFC2014, tiek ievērota indivīdu personas datu un privātuma un juridisko personu komerciālās konfidencialitātes aizsardzība saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK (8), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/136/EK (9), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1995/46/EK (10) un Regulu (EK) Nr. 45/2001.

4. pants

SFC2014 parametri

Lai nodrošinātu efektīvu un raitu informācijas elektronisku apmaiņu, SFC2014 ir šādi parametri:

(a)	interaktīvas veidlapas vai veidlapas, ko sistēma jau sākotnēji aizpildījusi, izmantojot sistēmā agrāk reģistrētus datus;

(b)	automātiski aprēķini, kas lietotajiem atvieglina kodēšanu;

(c)	automātiska iegulta kontrole, lai pārbaudītu nosūtīto datu iekšējo konsekvenci un šo datu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem;

(d)	sistēmas ģenerēti brīdinājumi, kas informē lietotājus, ka konkrētas darbības ir vai nav iespējams veikt;

(e)	sistēmā ievadītās informācijas statusa izsekojamības iespēja tiešsaistē;

(f)	vēsturisku datu pieejamība attiecībā uz visu informāciju, kas ievadīta par darbības programmu.

5. pants

Datu nosūtīšana ar SFC2014

1.   SFC2014 ir pieejama dalībvalstīm un Komisijai vai nu tieši caur interaktīvu lietotāja saskarni (piemēram, tīmekļa lietojumprogrammu) vai caur tehnisku saskarni, kas izmanto iepriekš definētus protokolus (piemēram, tīmekļa pakalpojumus), kas ļauj automātiski sinhronizēt un nosūtīt datus starp dalībvalstu informācijas sistēmām un SFC2014.

2.   Datumu, kad dalībvalsts Komisijai elektroniski nosūta informāciju un otrādi, uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

3.   Force majeure gadījumā, ja SFC2014 nedarbojas vai ja nav savienojuma ar SFC2014 ilgāk par vienu darbdienu pēdējā nedēļā pirms informācijas iesniegšanai noteiktā termiņa vai laikposmā no 23. līdz 31. decembrim, vai piecas darbdienas citos periodos, informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un Komisiju var veikt papīra formātā, izmantojot paraugus, formātus un veidnes, kas minētas šīs regulas 2. panta 1. punktā.

Kad elektroniskā sistēma atkal darbojas, savienojums ar to tiek atjaunots vai zūd force majeure izraisošais iemesls, attiecīgā puse nekavējoties ievada SFC2014 informāciju, kas jau nosūtīta papīra formātā.

4.   Šā panta 3. punktā minētajos gadījumos pasta zīmoga datumu uzskata par attiecīgā dokumenta iesniegšanas datumu.

6. pants

Datu nosūtīšanas drošums SFC2014

1.   Komisija izveido informācijas tehnoloģiju drošības politiku (turpmāk “SFC IT drošības politika”) attiecībā uz SFC2014, kas piemērojama personālam, kurš izmanto SFC2014 atbilstoši attiecīgajiem Savienības noteikumiem, jo īpaši Komisijas Lēmumam C(2006) 3602 (11) un tā īstenošanas noteikumiem. Komisija izvirza personu vai personas, kas atbild par SFC2014 drošības politikas definēšanu, uzturēšanu un pareizas piemērošanas īstenošanu.

2.   Dalībvalstis un Eiropas iestādes, kas nav Komisija un kas saņēmušas SFC2014 piekļuves tiesības, ievēro IT drošības noteikumus, kas publicēti SFC2014 portālā, un pasākumus, ko Komisija īsteno SFC2014, lai datu nosūtīšana būtu droša, it īpaši saistībā ar šīs regulas 5. panta 1. punktā minētās tehniskās saskarnes lietošanu.

3.   Dalībvalstis un Komisija īsteno drošības pasākumus, kas pieņemti, lai aizsargātu datus, ko tās saglabājušas vai nosūtījušas ar SFC2014, un tās nodrošina šo drošības pasākumu efektivitāti.

4.   Dalībvalstis pieņem valsts, reģionu vai vietēju informācijas drošības politiku, kas ietver piekļuvi SFC2014 un automātisku datu ievadi tajā, nodrošinot drošības prasību minimālo kopumu. Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika var atsaukties uz citiem drošības dokumentiem. Katra dalībvalsts pārliecinās, ka šī IT drošības politika attiecas uz visām iestādēm, kas izmanto SFC2014.

5.   Šī valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika ietver:

(a)	tās personas vai personu, kuras atbild par šīs regulas 3. panta 3. punktā minēto piekļuves tiesību pārvaldi, veiktā darba IT drošības aspektus, ja tiek izmantota tiešā lietošana;

(b)	ja caur tehnisko saskarni, kas minēta šīs regulas 5. panta 1. punktā, ar SFC2014 ir savienotas valsts, reģionu vai vietējās datorsistēmas, šo sistēmu drošības pasākumus, kas ļauj pieskaņoties SFC2014 drošības prasībām.

Šā punkta pirmās daļas b) apakšpunkta mērķiem vajadzības gadījumā ietver šādus aspektus:

(a)	fiziskā drošība;

(b)	datu nesēju un piekļuves kontrole;

(c)	uzglabāšanas kontrole;

(d)	piekļuves un paroles kontrole;

(e)	uzraudzība;

(f)	savstarpējs savienojums ar SFC2014;

(g)	sakaru infrastruktūra;

(h)	cilvēkresursu pārvaldība pirms pieņemšanas darbā, nodarbinātības laikā un pēc nodarbinātības beigām;

(i)	incidentu pārvaldība.

6.   Šīs valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas pamatā ir riska novērtējums, un aprakstītie pasākumi ir proporcionāli konstatētajiem riskiem.

7.   Dokumentus, kuros izklāstīta valsts, reģionu vai vietējā IT drošības politika, pēc pieprasījuma dara Komisijai pieejamus.

8.   Dalībvalstis valsts vai reģionu līmenī ieceļ personu vai personas, kuras atbild par valsts, reģionu vai vietējās IT drošības politikas uzturēšanu un nodrošina tās īstenošanu. Šī persona vai personas darbojas kā kontaktpersonas ar personu vai personām, ko izvirzījusi Komisija un kuras minētas šīs regulas 6. panta 1. punktā.

9.   Gan SFC IT drošības politiku, gan attiecīgo valsts, reģionālo un vietējo IT drošības politiku atjaunina, ja notiek tehniskas pārmaiņas, tiek konstatēti jauni riski vai citas saistītas norises. Visos gadījumos šīs politikas pārskata katru gadu, lai pārliecinātos, ka tās joprojām nodrošina atbilstošu reakciju uz riskiem.

II   NODAĻA

Noteikumi, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 1299/2013

INTERVENCES KATEGORIJU NOMENKLATŪRA

(Pilnvaras saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2. punkta otro daļu)

7. pants

Mērķa “Eiropas teritoriālā sadarbība” intervences kategorijas

Regulas (ES) Nr. 1299/2013 8. panta 2. punkta otrajā daļā minētā intervences kategoriju nomenklatūra ir izklāstīta šīs regulas pielikumā.

III   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS

8. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 347, 20.12.2013., 320. lpp.

(2)  OV L 347, 20.12.2013., 259. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regula (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV L 347, 20.12.2013., 487. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1999. gada 13. decembra Direktīva 1999/93/EK par Kopienas elektronisko parakstu sistēmu (OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīva 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju), (OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Direktīva 2009/136/EK, ar ko groza Direktīvu 2002/22/EK par universālo pakalpojumu un lietotāju tiesībām attiecībā uz elektronisko sakaru tīkliem un pakalpojumiem, Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē un Regulu (EK) Nr. 2006/2004 par sadarbību starp valstu iestādēm, kas atbildīgas par tiesību aktu īstenošanu patērētāju tiesību aizsardzības jomā (OV L 337, 18.12.2009., 11. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīva 1995/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(11)  Komisijas 2006. gada 16. Augusta Lēmums C(2006) 3602 par Eiropas Komisijas izmantoto informācijas sistēmu drošību.

---

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/21

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 185/2014

(2014. gada 26. februāris),

ar ko labo redakciju bulgāru valodā Regulai (ES) Nr. 142/2011, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un īsteno Padomes Direktīvu 97/78/EK attiecībā uz dažiem paraugiem un precēm, kam uz robežas neveic veterinārās pārbaudes atbilstīgi minētajai direktīvai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1069/2009, ar ko nosaka veselības aizsardzības noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes blakusproduktiem un atvasinātajiem produktiem, kuri nav paredzēti cilvēku patēriņam, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1774/2002 (Dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu regula) (1), un jo īpaši tās 5. panta 2. punktu un 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta ii) punktu un 6. panta 1. punkta otro daļu, 6. panta 2. punkta otro daļu, 11. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktu un 11. panta 2. punkta otro daļu, 15. panta 1. punkta b), d), e), h) un i) apakšpunktu un 15. panta 1. punkta otro daļu, 17. panta 2. punktu un 18. panta 3. punktu, 19. panta 4. punkta a), b) un c) apakšpunktu un 19. panta 4. punkta otro daļu, 20. panta 10. un 11. punktu, 21. panta 5. un 6. punktu, 22. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu, 27. panta a), b), c) un e)–h) punktu un 27. panta otro daļu, 31. panta 2. punktu, 32. panta 3. punktu, 40. pantu, 41. panta 3. punkta pirmo un trešo daļu, 42. pantu, 43. panta 3. punktu, 45. panta 4. punktu, 47. panta 2. punktu, 48. panta 2. punktu, 48. panta 7. punkta a) apakšpunktu un 8. punkta a) apakšpunktu un 48. panta 8. punkta otro daļu,

ņemot vērā Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīvu 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm (2), un jo īpaši tās 16. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)	Komisijas Regulas (ES) Nr. 142/2011 (3) redakcijā bulgāru valodā ir konstatēta kļūda, kura būtu jālabo. Labojums uz pārējo valodu redakcijām neattiecas.

(2)	Tāpēc būtu attiecīgi jālabo Regula (ES) Nr. 142/2011.

(3)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Attiecas tikai uz redakciju bulgāru valodā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 300, 14.11.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(3)  OV L 54, 26.2.2011., 1. lpp.

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/22

---

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 186/2014

(2014. gada 26. februāris),

ar ko groza Regulu (ES) Nr. 823/2012 attiecībā uz atļaujas termiņa beigām šādām darbīgajām vielām: etoksisulfurons, oksadiargils un varfarīns

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 17. panta otro daļu,

tā kā:

(1)

Lai pieteikuma iesniedzēji varētu sniegt paziņojumu trīs gadus iepriekš, kā prasīts Regulas (EK) Nr. 1107/2009 15. panta 1. punktā, ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 823/2012 (2) līdz 2016. gada 31. jūlijam attiecībā uz darbīgajām vielām etoksisulfuronu, oksadiargilu un varfarīnu tika atlikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011 (3) noteiktais apstiprinājuma perioda beigu termiņš.

(2)	Attiecībā uz darbīgo vielu etoksisulfurona, oksadiargila un varfarīna apstiprinājuma atjaunošanu netika iesniegts neviens pieteikums, kurā būtu ņemts vērā trīs gadu iepriekšējas paziņošanas periods.

(3)	Tā kā šādi pieteikumi netika iesniegti, ir lietderīgi noteikt derīguma termiņu pēc iespējas agrāk pēc sākotnējā beigu termiņa, kas noteikts, pirms tika pieņemta Regula (ES) Nr. 823/2012.

(4)	Tādēļ Regula (ES) Nr. 823/2012 būtu attiecīgi jāgroza.

(5)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) Nr. 823/2012

Regulas (ES) Nr. 823/2012 1. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu: “(1) 2016. gada 31. jūlijs attiecībā uz šādām darbīgajām vielām: etofumezāts (29. ieraksts), imazamokss (41. ieraksts), oksasulfurons (42. ieraksts), foramsulfurons (44. ieraksts), ciazofamīds (46. ieraksts), linurons (51. ieraksts), pendimetalīns (53. ieraksts), trifloksistrobīns (59. ieraksts), karfentrazonetils (60. ieraksts), mezotrions (61. ieraksts), fenamidons (62. ieraksts) un izoksaflutols (63. ieraksts);”;

b)	pievieno šādu 4. punktu: “(4) 2014. gada 31. marts attiecībā uz šādām darbīgajām vielām: etoksisulfurons (43. ieraksts), oksadiargils (45. ieraksts) un varfarīns (120. ieraksts).”

2. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2012. gada 14. septembra Regula (ES) Nr. 823/2012, ar ko paredz atkāpi no Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz atļaujas termiņa beigām šādām darbīgajām vielām: 2,4-DB, benzoskābe, beta-ciflutrīns, ciazofamīds, ciflutrīns, Coniothyrium minitans celms CON/M/91-08 (DSM 9660), deltametrīns, dimetēnamīds-P, etofumezāts, etoksisulfurons, fenamidons, flazasulfurons, flufenacets, flurtamons, foramsulfurons, fostiazāts, imazamokss, iprodions, izoksaflutols, jodsulfurons, karfentrazonetils, linurons, maleīnhidrazīds, mekoprops, mekoprops-P, mezosulfurons, mezotrions, oksadiargils, oksasulfurons, pendimetalīns, pikoksistrobīns, piraklostrobīns, propikonazols, propinebs, propizamīds, propoksikarbazons, siltiofams, trifloksistrobīns, varfarīns un zoksamīds (OV L 250, 15.9.2012., 13. lpp.).

(3)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/24

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 187/2014

(2014. gada 26. februāris),

ar ko groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 attiecībā uz darbīgās vielas metiokarba apstiprināšanas nosacījumiem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 21. panta 3. punktā minēto otro alternatīvu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Komisijas Direktīvu 2007/5/EK (2) metiokarbu kā darbīgo vielu iekļāva Padomes Direktīvas 91/414/EEK (3) I pielikumā ar nosacījumu, ka attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka pieteikuma iesniedzējs, pēc kura pieprasījuma metiokarbu iekļāva minētajā pielikumā, sniedz apstiprinošu papildu informāciju par apdraudējumu putniem, zīdītājiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem.

(2)	Darbīgās vielas, kas iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā, ir uzskatāmas par apstiprinātām saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 un ir iekļautas Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 (4) pielikuma A daļā.

(3)	Pieteikuma iesniedzējs noteiktajā laikā ziņotājai dalībvalstij Apvienotajai Karalistei iesniedza papildu informāciju pētījumu veidā, lai apstiprinātu riska novērtējumu attiecībā uz putniem, zīdītājiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem.

(4)	Apvienotā Karaliste izvērtēja pieteikuma iesniedzēja iesniegto papildu informāciju. Tā 2011. gada 5. aprīlī šo izvērtējumu kā novērtējuma ziņojuma projekta papildinājumu iesniedza pārējām dalībvalstīm, Komisijai un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (turpmāk “Iestāde”).

(5)

Komisija konsultējās ar Iestādi, kura savu atzinumu par metiokarba riska novērtējumu sniedza 2012. gada 1. jūnijā (5). Dalībvalstis un Komisija pārskatīja novērtējuma ziņojuma projektu, papildinājumu un Iestādes atzinumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 13. decembrī tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par metiokarbu.

(6)	Ņemot vērā pieteikuma iesniedzēja sniegto papildu informāciju, Komisija uzskatīja, ka prasītā apstiprinošā papildu informācija nav sniegta.

(7)	Komisija aicināja pieteikuma iesniedzēju sniegt apsvērumus par metiokarba pārskata ziņojumu.

(8)	Komisija secināja, ka augstu risku putniem, zīdītājiem un pie mērķa grupas nepiederošiem posmkājiem nevar novērst pat tad, ja nosaka papildu riska mazināšanas pasākumus.

(9)

Ir apstiprināts, ka darbīgā viela metiokarbs ir uzskatāma par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009. Lai nepieļautu putnu, zīdītāju un pie mērķa grupas nepiederošo posmkāju eksponētību, ir lietderīgi turpmāk ierobežot šīs darbīgās vielas lietošanas veidus un pārtraukt tās izmantošanu kā moluskicīdu.

(10)	Tādēļ Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)	Dalībvalstīm būtu jāatvēl zināms laiks, lai tās varētu grozīt vai atsaukt tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kas satur metiokarbu.

(12)	Ja attiecībā uz metiokarbu saturošiem augu aizsardzības līdzekļiem dalībvalstis nosaka pagarinājuma periodu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, šim periodam būtu jābeidzas ne vēlāk kā 18 mēnešus pēc tam, kad šī regula stājusies spēkā.

(13)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Pārejas pasākumi

Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 vajadzības gadījumā līdz 2014. gada 19. septembrim groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas tādiem augu aizsardzības līdzekļiem, kuri kā darbīgo vielu satur metiokarbu.

3. pants

Pagarinājuma periods

Jebkurš pagarinājuma periods, ko dalībvalstis piešķir saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 46. pantu, ir iespējami īss un beidzas ne vēlāk kā 2015. gada 19. septembrī.

4. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2)  Komisijas 2007. gada 7. februāra Direktīva 2007/5/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu darbīgās vielas kaptānu, folpetu, formetanātu un metiokarbu (OV L 35, 8.2.2007., 11. lpp.).

(3)  Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīva 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.).

(4)  Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regula (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz darbīgo vielu sarakstu (OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde. Conclusion on the peer review of the pesticide risk assessment of confirmatory data submitted for the active substance methiocarb, EFSA Journal 2012; 10(6):2758 (14 lpp.). doi:10.2903/j.efsa.2012.2758. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu/efsajournal.htm

---

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/27

---

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 188/2014

(2014. gada 26. februāris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

---

---

27.2.2014

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 57/29

---

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS LĒMUMS

(2013. gada 20. decembris)

par akreditācijas procedūrām aizsargāto euro materiālu un euro materiālu ražotājiem un par grozījumiem Lēmumā ECB/2008/3

(ECB/2013/54)

(2014/106/ES)

EIROPAS CENTRĀLĀS BANKAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 128. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas statūtus un jo īpaši to 12.1. pantu, 16. pantu un 34.3. pantu,

ņemot vērā Padomes 1998. gada 23. novembra Regulu (EK) Nr. 2532/98 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (1) un jo īpaši tās 2. pantu,

tā kā:

(1)

Līguma 128. panta 1. punkts un Eiropas Centrālo banku sistēmas un Eiropas Centrālās bankas Statūtu (turpmāk – “ECBS Statūti”) 16. pants nosaka, ka Eiropas Centrālajai bankai (ECB) ir ekskluzīvas tiesības atļaut emitēt euro banknotes Savienībā. Šīs tiesības ietver kompetenci veikt pasākumus, lai aizsargātu euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritāti.

(2)

ECB pieņēmusi 2008. gada 15. maija Lēmumu ECB/2008/3 par drošības akreditācijas procedūrām ar euro banknotēm saistīto aizsargāto euro materiālu izgatavotājiem (2), ar kuru nosaka drošības akreditācijas procedūru, kas apstiprina, ka ražotāji ievēro ECB obligātās prasības tam, kā tiek ražotas, apstrādātas, glabātas un transportētas euro banknotes, to sastāvdaļas un citi saistītie materiāli un informācija, kam nepieciešama aizsardzība un kuru pazušana, zādzība vai publiskošana varētu kaitēt euro banknošu integritātei vai veicināt viltotu euro banknošu vai to sastāvdaļu izgatavošanu. Turklāt Lēmums ECB/2008/3 nosaka procedūru, kas nodrošina turpmāko atbilstību minētajām drošības prasībām.

(3)

ECB pieņēmusi 2010. gada 25. novembra Lēmumu ECB/2010/22 par euro banknošu ražotāju kvalitātes akreditācijas procedūru (3), lai nodrošinātu, ka tikai ražotāji, kas ievēro ECB obligātās kvalitātes prasības euro banknošu un euro banknošu izejmateriālu ražošanai, tiek akreditēti šādu banknošu un materiālu ražošanai.

(4)

Saskaņā ar Līguma 9. un 11. pantu ECB pieņēmusi 2011. gada 21. jūnija Lēmumu ECB/2011/8 par vides akreditācijas un veselības un drošības akreditācijas procedūrām euro banknošu ražošanai (4), lai nodrošinātu, ka tikai ražotāji, kas ievēro ECB obligātās vides prasības un veselības un drošības prasības, tiek akreditēti euro banknošu ražošanas darbībām.

(5)

Ņemot vērā pieredzi, ko ECB guvusi, piemērojot Lēmumus ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8, jāievieš efektīva vienota akreditācijas sistēma, kas novērš satura un procedūras neatbilstības minēto lēmumu piemērošanā, piemēram, pārmērīgas atšķirības akreditāciju derīguma termiņos, to procedūrās un terminoloģijā.

(6)

Lai to izdarītu un lai atvieglotu ražotāju administratīvo pienākumu slogu, jāizveido vienota akreditācijas sistēma, kura: a) ļaus novērtēt, vai ražotāji ievēro ECB noteiktās attiecīgās drošības, kvalitātes, vides un veselības un darba drošības prasības; b) šo prasību ievērošanu novērtēs ar saskaņotas pārbaudes procedūras palīdzību; c) noteiks piemērotus un proporcionālus sodus, t. sk. naudas sodus, minēto prasību neievērošanas gadījumā; un d) nodrošinās, ka aizsargātie euro materiāli tiek piegādāti vienīgi NCB un topošajām Eurosistēmas NCB (saskaņā ar ECB Padomes lēmumu), citiem akreditētajiem ražotājiem un/vai ECB.

(7)	Šī jaunā vienotā akreditācijas sistēma ietvers vairākposmu novērtēšanas procedūru, kurā tiek novērtēts, vai ražotājs, kurš vēlas saņemt akreditāciju, pilnībā atbilst visiem šajā lēmumā noteikto akreditācijas prasību aspektiem.

(8)	Lai sekmētu šo novērtējumu, kā arī vēlākus novērtējumus attiecībā uz to, vai akreditētais ražotājs turpina ievērot prasības, jānosaka vienkāršots pārbaužu režīms, kas ļauj ECB veikt pārbaudes uz vietas un dokumentu pārbaudes.

(9)

Lai novērstu pašreiz spēkā esošo dažādo akreditāciju pastāvēšanu, jānosaka pagaidu vienotā akreditācija, paredzot iespēju to aizstāt ar vienoto akreditāciju, ja attiecīgais ražotājs pierāda, ka tas saskaņā ar pagaidu akreditāciju ievērojis visas akreditācijas prasības, t. sk. ražošanas procesa laikā, pēc tam, kad saņemts oficiāls pasūtījums no akreditētā ražotāja, ECB vai NCB.

(10)	Lai nodrošinātu akreditācijas procesa elastību, ECB var lemt par to, kā organizēt novērtēšanas posmus attiecībā uz sākotnējo lūgumu sniegt pagaidu akreditāciju.

(11)

Lai nodrošinātu akreditācijas procedūras labāku pārvaldību, pagaidu akreditācija un akreditācija ir derīgas tik ilgi, kamēr netiek konstatēts, ka ražotājs neievēro attiecīgās akreditācijas prasības. Tajā pašā nolūkā ECB ir kompetenta pagaidu akreditāciju pārvērst par akreditāciju, ja attiecīgais ražotājs, saņemot ECB vai NCB oficiālu pasūtījumu, nepārtrauktā 36 mēnešu periodā izgatavojis aizsargātos euro materiālus un/vai euro materiālus. ECB ir arī kompetenta pēc savas iniciatīvas pazemināt akreditāciju, piešķirot pagaidu akreditāciju, ja ražotājs nepārtrauktā 36 mēnešu periodā nav izgatavojis aizsargātos euro materiālus un/vai euro materiālus.

(12)

Tādēļ Lēmumi ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8 jāatceļ un jāaizstāj ar šo lēmumu. Lai nodrošinātu sekmīgu pāreju no pašreizējā akreditāciju režīma uz šajā lēmumā noteikto vienotās akreditācijas sistēmu, jānosaka viena gada pārejas periods no šā lēmuma pieņemšanas brīža. Tas ļaus ražotājiem, kuri saņēmuši atsevišķu drošības, kvalitātes, vides un veselības un darba drošības akreditāciju, veikt vajadzīgos pasākumus, lai atbilstu šā lēmuma attiecīgajām akreditācijas prasībām,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   IEDAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Definīcijas

Šajā lēmumā:

1)	“euro materiāli” ir euro banknotes, daļēji iespiestas euro banknotes un papīrs, tinte, folija un pavediens, ko izmanto euro banknošu vai daļēji iespiestu euro banknošu ražošanā;

2)	“euro materiālu darbība” ir euro materiālu ražošana;

3)

“aizsargātie euro materiāli” ir materiāli, kas norādīti drošības pamatprasībās, t. sk. euro banknotes, kuras: a) ir apgrozībā; b) tiek izstrādātas, lai aizstātu euro banknotes apgrozībā; vai c) tiek izņemtas no apgrozības, kā arī to sastāvdaļas un saistītā informācija, kam nepieciešama aizsardzība un kuru pazušana, zādzība vai neatļauta publiskošana varētu kaitēt euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritātei;

4)	“aizsargātā euro darbība” ir aizsargāto euro materiālu sagatavošana, ražošana, apstrāde, iznīcināšana, glabāšana, pārvietošana ražotnes teritorijā vai transportēšana;

5)	“sagatavošana” ir izstrādes stadijā esošo euro banknošu pamatdizaina pārveidošana maketos, krāsu dalījumos, rindās un formu platēs un šajos pamatdizainos ierosināto komponentu maketu un prototipu sagatavošana;

6)	“ražotājs” ir jebkurš uzņēmums, kas veic aizsargātās darbības un/vai euro materiālu darbības vai vēlas tās veikt, izņemot uzņēmumus, kas veic tikai aizsargāto euro materiālu transportēšanu vai nodrošina specializētas iznīcināšanas iekārtas izmantošanu, vai vēlas šīs darbības veikt;

7)	“ražotne” ir jebkuras telpas, ko ražotājs izmanto vai vēlas izmantot aizsargāto euro materiālu un/vai euro materiālu sagatavošanai, ražošanai, apstrādei, iznīcināšanai un glabāšanai;

8)	“akreditācijas prasības” ir šajā lēmumā noteiktās ECB pamatprasības, akreditācijas procedūra un atrašanās vietas prasības, kā arī turpmākās prasības, kuras ražotājam jāievēro, lai tam varētu tikt piešķirta vai paturēta spēkā pagaidu akreditācija vai akreditācija;

9)	“akreditētais ražotājs” ir ražotājs, kuram piešķirta pagaidu akreditācija vai akreditācija;

10)	“pamatprasības” ir attiecīgās drošības, kvalitātes, vides un veselības un darba drošības prasības, kuras ECB noteikusi atsevišķi un kuras ražotājam jāievēro, lai tas varētu veikt aizsargātās euro darbības un/vai euro materiālu darbības;

11)	“pasākumi” ir drošības, kvalitātes, vides vai veselības un darba drošības pasākumi, ko ražotājs veicis, lai ievērotu attiecīgās pamatprasības;

12)

“vecā režīma akreditācijas” ir derīgas pagaidu vai pilnās akreditācijas, jo īpaši drošības, kvalitātes, vides vai veselības un darba drošības akreditācijas, ko ECB piešķīrusi ražotājam euro aizsargāto darbību un/vai euro materiālu darbību veikšanai saskaņā ar Lēmumiem ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8;

13)	“atceltie ECB akreditācijas lēmumi” ir Lēmumi ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8;

14)	“NCB” ir nacionālā centrālā banka dalībvalstī, kuras valūta ir euro;

15)	“topošā Eurosistēmas NCB” ir nacionālā centrālā banka dalībvalstī ar izņēmuma statusu, kura izpildījusi euro ieviešanas nosacījumus un attiecībā uz kuru ir pieņemts lēmums par izņēmuma statusa atcelšanu saskaņā ar Līguma 140. panta 2. punktu;

16)	“sertificēšanas iestāde” ir neatkarīga sertificēšanas iestāde, kura novērtē ražotāja kvalitātes, vides vai veselības un darba drošības vadības sistēmas un kurai ir tiesības apliecināt, ka ražotājs izpilda ISO 9001 vai ISO 14000, vai OHSAS 18000 sērijas standartu prasības;

17)	“darbdiena” ir kāda no ECB darbdienām no pirmdienas līdz piektdienai, izņemot ECB svētku dienas, kas publicētas ECB interneta lapā;

18)	“pārbaude” ir akreditācijas procedūra, kuras mērķis ir novērtēt ražotāja atbilstību akreditācijas prasībām, kura notiek pārbaudes uz vietas vai dokumentu pārbaudes veidā un kuras beigās tiek sagatavots attiecīgās pārbaudes ziņojums par šā novērtējuma rezultātiem;

19)	“pārbaude uz vietas” ir ECB pārbaudes grupas apmeklējums ražotnē, lai novērtētu, vai ražotnē veiktie pasākumi atbilst attiecīgajām akreditācijas prasībām;

20)	“dokumentu pārbaude” ir ECB veikts ražotāja saistībā ar pārbaudi iesniegto dokumentu novērtējums, kas nenotiek ražotnē un kas nosaka, vai ražotājs ievēro attiecīgās akreditācijas prasības;

21)	“īpašas NCB drošības pārbaudes” ir krājumu pārbaudes, iznīcināšanas pārbaudes un transportēšanas pārbaudes, ko pasūtījumu devusī NCB veic akreditētajā ražotnē saistībā ar oficiālu ražošanas pasūtījumu, kas dots akreditētam ražotājam saskaņā ar 11. pantu;

22)	“krājumu pārbaude” ir pasūtījumu devušās NCB apmeklējums akreditētā ražotnē, lai novērtētu attiecīgā ražotāja turēto aizsargāto euro materiālu krājumu uzskaites precizitāti;

23)	“iznīcināšanas pārbaude” ir pasūtījumu devušās NCB apmeklējums akreditētā ražotnē, lai kontrolētu aizsargāto euro materiālu iznīcināšanu un aizsargāto euro materiālu iznīcināšanas laikā veiktu krājumu pārbaudi saskaņā ar 11. pantu;

24)	“transportēšanas pārbaude” ir novērtējums tam, kā attiecīgajām transportēšanas drošības prasībām atbilst kārtība, ko akreditētais ražotājs noteicis euro banknošu un/vai euro banknošu papīra transportēšanai;

25)	“ražošana” ir aizsargāto euro materiālu vai euro materiālu ražošana saskaņā ar oficiālu akreditētā ražotāja, NCB vai ECB pasūtījumu, izņemot izgatavošanu pētījumu un attīstības, kā arī testēšanas mērķiem, ja izgatavotie materiāli nav paredzēti emisijai, kā arī izņemot iekšējo krājumu izgatavošanu.

2. pants

Akreditācijas vispārīgie principi

1.   Ražotājs aizsargātās euro darbības un/vai euro materiālu darbības ar aizsargātajiem euro materiāliem un/vai euro materiāliem var veikt vienīgi ražotnē, attiecībā uz kuru ECB tam piešķīrusi akreditāciju vai pagaidu akreditāciju.

2.   Ja ražotājs vēl nav veicis ražošanu, ECB tam var piešķirt pagaidu akreditāciju attiecīgajai aizsargātajai euro darbībai un/vai euro materiālu darbībai saskaņā ar 4., 5. un 6. pantā noteikto procedūru.

3.   Pagaidu akreditāciju var pārvērst akreditācijā, ja ražotājs ražošanas laikā izturējis attiecīgās pārbaudes saskaņā ar 7. pantā noteikto procedūru.

4.   Ja akreditēts ražotājs nav veicis ražošanu nepārtrauktā 36 mēnešu periodā, ECB tā akreditāciju var pārvērst pagaidu akreditācijā, kā noteikts 8. pantā.

5.   Lai no ECB saņemtu un paturētu spēkā pagaidu akreditāciju vai akreditāciju, papildus šajā lēmumā noteiktajām prasībām ražotājs ievēro:

a)	attiecīgās pamatprasības, kas ir obligātās prasības. Ražotāji var pieņemt un īstenot stingrākas drošības, kvalitātes, vides, veselības un darba drošības prasības;

b)	šādas atrašanās vietas prasības: i) ja ražotājs nav spiestuve – tā ražotne atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstī; vai ii) ja ražotājs ir spiestuve – tā ražotne atrodas Eiropas Savienības dalībvalstī.

6.   Ja tas ir attaisnoti attiecīgajos apstākļos, ECB Valde var piešķirt atbrīvojumu no iepriekš 5. punkta b) apakšpunktā izklāstītās atrašanās vietas prasības. Ja ECB Valde piešķir šādu atbrīvojumu, tā norāda savas rīcības iemeslus.

7.   Ražotāji ar pagaidu akreditāciju un ražotāji ar akreditāciju ir vienlīdz tiesīgi piedalīties konkursos.

8.   Akreditēts ražotājs var ražot un/vai piegādāt aizsargātos euro materiālus vienīgi, lai izpildītu oficiālu pasūtījumu, ko iesniedz:

a)	cits akreditēts ražotājs, kam aizsargātie euro materiāli vajadzīgi savai aizsargātajai euro darbībai;

b)

NCB;

c)	saskaņā ar ECB Padomes lēmumu – topošā Eurosistēmas NCB; un

d)

ECB.

9.   Ražotājs sedz visas izmaksas un saistītos zaudējumus, kas radušies saistībā ar šā lēmuma piemērošanu.

3. pants

ECB Valdes pieņemtie lēmumi

1.   ECB Valde ir kompetenta pieņemt visus lēmumu, kas saistīti ar ražotāju akreditāciju saskaņā ar 6., 16.–18. un 20. pantu.

2.   ECB Valde var lemt par 6. pantā noteiktās pagaidu akreditācijas piešķiršanas pilnvaru tālāku deleģēšanu vienam vai vairākiem tās locekļiem.

II   IEDAĻA

AKREDITĀCIJAS PROCEDŪRA

4. pants

Pagaidu akreditācijas procedūras uzsākšanas lūgums

1.   Ražotājs, kuram nav jebkāda veida akreditācijas un kurš vēlas veikt aizsargātās euro darbības un/vai euro materiālu darbības, ECB iesniedz rakstisku lūgumu uzsākt pagaidu akreditācijas procedūru.

2.   Šajā procedūras uzsākšanas lūgumā:

a)	norāda aizsargāto euro darbību un aizsargātos euro materiālus un/vai euro materiālu darbību un euro materiālus, kā arī tās ražotnes precīzu adresi, kurai tiek lūgta pagaidu akreditācija;

b)	iekļauj lūgumu iesniegušā ražotāja apliecinājumu par to, ka tas saglabās pamatprasību satura konfidencialitāti;

c)	iekļauj rakstisku apņemšanos par to, ka tas atbilst visām piemērojamām šā lēmuma normām.

3.   Ja ražotājs lūdz atļauju veikt euro materiālu darbību, ražotājam jāiesniedz ECB ISO 9001, ISO 14001 un OHSAS 18001 sertifikātu kopijas, kurus izsniegušas kompetentās sertifikācijas iestādes un kuri apliecina, ka attiecībā uz plānoto euro materiālu darbību attiecīgajā ražotnē ražotājs atbilst attiecīgajiem standartiem.

4.   ECB izvērtē procedūras uzsākšanas lūgumā sniegto ražotāja informāciju un dokumentus un vajadzības gadījumā pieprasa papildu informāciju vai precizējumus.

5.   ECB var noraidīt procedūras uzsākšanas lūgumu, ja tas netiek papildināts pēc ECB lūguma par papildu informāciju vai papildinājumiem saskaņā ar 4. punktu vai ja ražotājs neievēro 2. panta 5. punkta b) apakšpunktu.

5. pants

Pamatprasību sākotnējā novērtēšana

1.   Pēc procedūras uzsākšanas lūguma saņemšanas ECB sniedz ražotājam attiecīgo pamatprasību kopiju. ECB arī sniedz dokumentus, kurā ražotājs norāda, kā tā noteiktā kārtība atbilst attiecīgajām pamatprasībām. Ražotājs aizpilda šos dokumentus un atsūta tos atpakaļ, lai ECB varētu veikt sākotnējo novērtējumu par to, vai ražotāji var atbilst attiecīgajām pamatprasībām.

2.   Ja ražotājam, kurš lūdz pagaidu akreditāciju euro aizsargātajām darbībām, saskaņā ar tā nacionālajiem tiesību aktiem jāizmanto īpašas iznīcināšanas iekārtas un ja tas nav iespējams ražotnē, ražotājam jāsniedz arī informācija par specializētajām iznīcināšanas iekārtām, kuras tas ierosina izmantot, t. sk. pilnīgus datus par:

a)	attiecīgajām nacionālo tiesību normām, kā arī paskaidrojumu par to, kāpēc nav iespējams iznīcināšanas iekārtas nodrošināt ražotnē;

b)	specializēto iznīcināšanas iekārtu, kuru piedāvā izmanot ražotājs;

c)	aizsargātajiem euro materiāliem, kurus ražotājs piedāvā izmantot attiecīgajā specializētajā iznīcināšanas iekārtā;

d)	drošības procedūru, kas ierosināta aizsargāto euro materiālu aizsardzībai visā transportēšanas laikā uz ražošanas vietu un atpakaļ, kā arī iznīcināšanai minētajā vietā.

3.   ECB izvērtē 1. un 2. punktā minēto ražotāja sniegto informāciju un dokumentus un var prasīt papildu informāciju vai precizējumus. ECB var noraidīt jebkuru pagaidu akreditācijas lūgumu, kas netiek papildināts pēc ECB lūguma pēc papildu informācijas vai precizējumiem vai kas neatbilst ša panta noteikumiem.

6. pants

Pagaidu akreditācijas piešķiršana

1.   ECB var piešķirt ražotājam pagaidu akreditāciju ar nosacījumu, ka ražotājs pirms aizsargātas euro darbības un/vai euro materiālu darbības sākšanas ir veiksmīgi pierādījis, ka tas noteicis procedūras un ka tam ir infrastruktūra, kas vajadzīga, lai atbilstu attiecīgajām akreditācijas prasībām ražotnē.

2.   Saskaņā ar 9. pantu ECB veic pārbaudes, lai novērtētu, vai ražotājs atbilst visām akreditācijas prasībām.

3.   Ražotājs, kurš pieprasa pagaidu akreditāciju plānotai aizsargātajai euro darbībai, vispirms jāpārbauda, lai noteiktu, vai tas atbilst drošības prasībām. Nekādas citas pārbaudes netiek veiktas, kamēr ražotājs nav sekmīgi izturējis drošības pārbaudi.

7. pants

Pagaidu akreditācijas aizstāšana ar akreditāciju

ECB var aizstāt ražotāja pagaidu akreditāciju ar akreditāciju ar nosacījumu, ka ražotājs ir sekmīgi izturējis attiecīgās pārbaudes ražošanas laikā un tādējādi parādījis, ka, faktiski veicot attiecīgo aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību, tas ir izveidojis nepieciešamās procedūras un infrastruktūru un atbilst attiecīgajām akreditācijas prasībām ražotnē.

8. pants

Akreditācijas aizstāšana ar pagaidu akreditāciju

ECB var aizstāt ražotāja akreditāciju ar pagaidu akreditāciju, ja ražotājs nav veicis ražošanu saskaņā ar oficiālu ECB vai NCB pasūtījumu nepārtrauktā 36 mēnešu periodā.

III   IEDAĻA

PĀRBAUDES UN ĪPAŠĀS NCB DROŠĪBAS PĀRBAUDES

9. pants

Pārbaudes

1.   ECB novērtē, vai ražotājs atbilst attiecīgajām akreditācijas prasībām, veicot pārbaudes. Tās var būt pārbaudes uz vietas un/vai dokumentu pārbaudes.

2.   Dokumentu pārbaudes veic attiecībā uz jebkuru ražotāja iesniegtu dokumentāciju, kas ir būtiska, lai novērtētu tā atbilstību akreditācijas prasībām.

3.   Pārbaudēs uz vietas novērtē ražotāja atbilstību attiecīgajām pamatprasībām ražotnē, jo īpaši attiecībā uz drošības un kvalitātes prasībām. ECB var nolemt veikt šādas pārbaudes uz vietas, ja tā uzskata to par nepieciešamu, bet ne retāk kā reizi 36 mēnešos attiecībā uz euro materiālu darbību un aizsargāto euro darbību drošības un kvalitātes pamatprasībām.

4.   Pārbaudes uz vietas attiecībā uz drošības un kvalitātes pamatprasībām var tikt paziņotas iepriekš. Paziņotās drošības un kvalitātes pārbaudes uz vietas sākas dienā, par kuru panākta vienošanās starp ražotāju un ECB. Pēc tam, kad ražotājs ir sācis aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību, drošības un kvalitātes pārbaudes uz vietas var veikt arī bez iepriekšēja brīdinājuma.

5.   Ne vēlāk kā 10 darbdienas pirms dienas, kurā jāsākas paziņotajai pārbaudei uz vietas, ECB var iesniegt ražotājam dokumentus aizpildīšanai pirms pārbaudes uz vietas. Ražotājs šādus dokumentus nodod atpakaļ ECB vismaz piecas darbdienas pirms dienas, kurā jāsākas pārbaudei uz vietas,

6.   Ja ražotājam saskaņā ar tā nacionālajiem tiesību aktiem jāizmanto specializēta iznīcināšanas iekārta, pārbaudes uz vietas grupa var apmeklēt arī šo iekārtu, lai izvērtētu, vai ražotāja ierosinātie pasākumi ir pietiekami, lai nodrošinātu attiecīgo aizsargāto euro materiālu integritāti.

10. pants

Slēdziens un pārbaudes ziņojums

1.   Ja, veicot pārbaudi, tiek konstatēta neatbilstība attiecīgajām akreditācijas prasībām, ECB, norādot neatbilstības gadījumu vai gadījumus, savu slēdzienu nosūta ražotājam šādos termiņos:

a)	15 darbdienu laikā no dienas, kurā tika pabeigta attiecīgā pārbaude uz vietas;

b)	40 darbdienu laikā pēc tam, kad ECB saņēmusi jebkādus svarīgus dokumentus dokumentu pārbaudes ietvaros, jo īpaši attiecībā uz 12. pantā noteiktajiem pastāvīgajiem pienākumiem;

c)	15 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts NCB ziņojums ECB, ja konkrētās NCB drošības pārbaudes veiktas saskaņā ar 11. pantu.

2.   Ražotājam ir 15 darbdienas no slēdziena saņemšanas dienas, lai tas rakstiski sazinātos ar ECB, sniedzot savus komentārus un informāciju par visiem pasākumiem vai uzlabojumiem, ko ražotājs plāno veikt saistībā ar slēdzienā norādīto.

3.   Pārbaudes ziņojuma projektu ECB sagatavo 25 darbdienu laikā pēc tam, kad: a) pabeigta pārbaude, un nav konstatēts neatbilstības gadījums; b) ECB saņēmusi no ražotāja rakstveida komentārus par slēdzienu; vai c) beidzies termiņš šādu komentāru sniegšanai, un komentāri nav saņemti. Šajā pārbaudes ziņojuma projektā iekļauj pārbaudes slēdzienu un attiecīgos no ražotāja saņemtos komentārus. Pārbaudes ziņojuma projektā izdara secinājumus par to, vai ražotājs atbilst akreditācijas prasībām.

4.   Ražotājam ir 15 darbdienas no pārbaudes ziņojuma projekta saņemšanas dienas, lai tas rakstiski sazinātos ar ECB, sniedzot savus komentārus un informāciju par visiem pasākumiem vai uzlabojumiem, ko ražotājs plāno veikt saistībā ar pārbaudes ziņojuma projektā norādīto. Saņemot ražotāja komentārus vai beidzoties šādu komentāru sniegšanas termiņam, ECB 30 darbdienu laikā pabeidz pārbaudes ziņojuma projektu un iesniedz to attiecīgajam ražotājam.

5.   Var veikt papildu pārbaudes uz vietas, lai noteiktu, vai pēc šādu pasākumu vai uzlabojumu īstenošanas ražotājs atbilst attiecīgajām akreditācijas prasībām. Papildu pārbaudes uz vietas var aizkavēt pārbaudes ziņojuma projekta pabeigšanu.

6.   Ja konstatēta ievērojama neatbilstība akreditācijas prasībām, kura prasa steidzamu ECB lēmumu un kuru varētu pamatoti uzskatīt par tādu, kas var būt par pamatu apturēšanas lēmumam saskaņā ar 17. pantu vai atsaukšanas lēmumam saskaņā ar 18. pantu, ECB var nolemt saīsināt 1., 2. un 3. punktā aprakstīto procedūru, dodot ražotājam ne vairāk kā piecu darbdienu laiku sniegt komentārus par attiecīgo neatbilstību. ECB norāda šādas steidzamības iemeslus.

7.   ECB var nolemt pagarināt šajā pantā minētos termiņus.

11. pants

Īpašās NCB drošības pārbaudes

1.   Jebkura NCB, kas veikusi oficiālu pasūtījumu euro banknošu izgatavošanai, var saistībā ar šādiem pasūtījumiem veikt aizsargāto euro materiālu krājumu pārbaudes un iznīcināšanas pārbaudes ražotnē, kurā euro banknotes tiek ražotas, vai jebkurā citā ražotnē, kurā tiek ražotas, apstrādātas, glabātas vai iznīcinātas šo euro banknošu sastāvdaļas.

2.   NCB, kas minēta 1. punktā, var veikt arī euro banknošu un euro banknošu papīra transportēšanas pārbaudes.

3.   Trīs darbdienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas NCB nosūta rakstisku ziņojumu ECB, ja tiek konstatēts, ka ražotājs pārkāpj ECB transportēšanas noteikumu pamatprasības, vai ja tiek atklāta neatbilstība krājumu pārbaudes vai iznīcināšana pārbaužu laikā.

4.   Lai pārbaudītu NCB konstatētos pārkāpumus vai neatbilstības, ECB var iecelt īpašu grupu drošības pārbaudei uz vietas, lai veiktu pārbaudes uz vietas ražotnē. Par jebkuriem secinājumiem, ko ECB izdara, pamatojoties uz īpašās grupas drošības pārbaudei uz vietas pārbaudes rezultātiem, ziņo saskaņā ar 10. pantu.

IV   IEDAĻA

TURPMĀKIE PIENĀKUMI

12. pants

Akreditēto ražotāju turpmākie pienākumi

1.   Akreditētais ražotājs saistībā ar attiecīgo ražotni iesniedz ECB 4. panta 3. punktā minētā sertifikāta kopiju katru reizi, kad šāds sertifikāts tiek atjaunots vai grozīts, to izdarot vismaz trīs mēnešu laikā no attiecīgās atjaunošanas vai grozīšanas dienas.

2.   Akreditēts ražotājs nekavējoties informē ECB, ja kāds no nepieciešamajiem sertifikātiem tiek atsaukts.

3.   Akreditētais ražotājs nekavējoties rakstiski informē ECB par:

a)	likvidācijas vai sanācijas procedūru uzsākšanu attiecībā uz ražotāju, vai jebkurām līdzvērtīgām procedūrām;

b)	likvidatora, tiesas izpildītāja, administratora vai līdzvērtīgas amatpersonas iecelšanu attiecībā uz ražotāju;

c)	jebkuru nodomu slēgt apakšlīgumus vai iesaistīt trešās personas tādā euro materiālu darbībā vai aizsargātajā euro darbībā, attiecībā uz kuru ražotājs akreditēts;

d)	jebkurām attiecīgās kārtības izmaiņām ražotnē, kas veiktas pēc akreditācijas piešķiršanas un ietekmē vai var ietekmēt tās atbilstību attiecīgajām akreditācijas prasībām, tostarp izmaiņām informācijā, kas noteikta 5. panta 2. punkta a)–d) apakšpunktā;

e)	jebkuru nodomu veikt izmaiņas akreditētā ražotāja kontrolē vai nodomu veikt izmaiņas tā īpašnieku struktūrā;

f)	to, ka pagājis nepārtraukts 34 mēnešu laika posms kopš pēdējās ražošanas.

4.   Akreditēts ražotājs nenodod vai necedē savu akreditāciju trešām personām, t. sk. jebkuram no saviem meitasuzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem.

5.   Akreditēts ražotājs nedrīkst pārvest aizsargātās euro darbību vai euro materiālu darbību daļas vai aizsargātos euro materiālus vai euro materiālus uz citu ražotni, kura tam pieder, kuru tas nomā vai kura citādi ir ražotāja kontrolē, ja vien šai ražotnei nav piešķirta atbilstoša akreditācija saskaņā ar 2. pantu un ECB nav devusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu pārvešanai.

6.   Akreditēts ražotājs nedrīkst aizsargātās euro darbību vai euro materiālu darbību daļas vai aizsargātos euro materiālus vai euro materiālus nodot ārpakalpojumā vai pārvest trešām personām, t. sk. saviem meitasuzņēmumiem un saistītajiem uzņēmumiem, ja vien šai trešai personai nav piešķirta atbilstoša akreditācija saskaņā ar 2. pantu un ECB nav devusi iepriekšēju rakstisku piekrišanu nodošanai ārpakalpojumā vai pārvešanai.

7.   Lai akreditētais ražotājs daļu no aizsargātās euro darbības vai euro materiālu darbības nodotu ārpakalpojumā citai ražotnei, vajadzīga iepriekšēja rakstiska ECB piekrišana.

8.   Ražotājs ar pagaidu akreditāciju nekavējoties informē ECB, ja tas saņem oficiālu ražošanas pasūtījumu no cita akreditētā ražotāja, NCB vai ECB, lai pēc iespējas agrāk varētu notikt attiecīgās pārbaudes. Paziņojumā iekļauj informāciju par oficiālo ražošanas pasūtījumu un plānoto ražošanas sākuma un beigu datumu.

9.   Ražotājs ar pagaidu akreditāciju sniedz ECB informāciju par vides, veselības un darba drošības aspektiem, kā to paredz attiecīgās pamatprasības.

10.   Ja akreditētais ražotājs ir spiestuve, tā organizē analīžu veikšanu attiecībā uz ķīmiskajām vielām gatavajās euro banknotēs un ziņo ECB saskaņā ar attiecīgajām vides, veselības un darba drošības prasībām.

11.   Akreditētais ražotājs saglabā pamatprasību konfidencialitāti.

13. pants

ECB turpmākie pienākumi

ECB akreditētos ražotājus informē par pamatprasību atjauninājumiem saistībā ar aizsargātajām euro darbībām un/vai euro materiālu darbībām, attiecībā uz kurām ražotājam piešķirta akreditāciju vai pagaidu akreditācija.

V   IEDAĻA

NEATBILSTĪBAS SEKAS

14. pants

Neatbilstības gadījumi

1.   Jebkura no šādām ražotāja darbībām ir neatbilstības gadījums:

a)	neatbilstība attiecīgajām akreditācijas prasībām;

b)	nespēja īstenot uzlabojumus, par kuriem panākta vienošanās ar ECB;

c)	atteikums nodrošināt tūlītēju piekļuvi ražotnei, lai pārbaudes uz vietas grupa vai NCB ieceltie darbinieki varētu veikt krājumu pārbaudes, iznīcināšanas pārbaudes vai transportēšanas pārbaudes;

d)	nepatiesu vai maldinošu paziņojumu vai viltotu dokumentu iesniegšana ECB un attiecīgos gadījumos NCB kādas šajā lēmumā paredzētās procedūras ietvaros;

e)	pienākuma neievērošana saglabāt pamatprasību konfidencialitāti.

2.   Par gadījumiem, kuros netiek ievērotas attiecīgās akreditācijas prasības, neatbilstīgajam ražotājam paziņo saskaņā ar 10. panta 4. punktu vai kā citādi. Visi neatbilstības gadījumi ir jānovērš laikā, par kuru vienojas. Šis laiks ir samērīgs ar neatbilstības nopietnību.

3.   Nozīmīga neatbilstība ir gadījums, kam ir vai kam bija tūlītēja un nopietna nelabvēlīga ietekme uz aizsargāto euro darbību drošību un/vai tūlītēja un nopietna nelabvēlīga ietekme uz euro materiālu darbību kvalitātes, vides vai veselības un darba drošības aspektiem.

4.   ECB var sniegt ieteikumus ražotājam, ierosinot uzlabot arī procedūras, kuras atbilst akreditācijas prasībām.

15. pants

ECB lēmumi par neatbilstību

1.   ECB 16.–18. pantā un 20. pantā minētos lēmumus pieņem rakstiski. Šajos lēmumos norāda:

a)	neatbilstības gadījumu un attiecīgos gadījumos ražotāja sniegtos komentārus;

b)	ražotni, aizsargāto euro materiālu un/vai euro materiālu un aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību, uz ko lēmums attiecas;

c)	dienu, kurā lēmums stāsies spēkā;

d)	attiecīgos gadījumos termiņu neatbilstības novēršanai;

e)	lēmuma pieņemšanas iemeslus.

2.   Visos gadījumos, kad ECB pieņem lēmumu saskaņā ar 16.–18. pantu un 20. pantu, tas ir proporcionāls neatbilstības nopietnībai un ražotāja agrākajiem neatbilstības gadījumiem un to labojumiem.

3.   ECB var informēt NCB un visus akreditētos ražotājus par saskaņā ar šo pantu pieņemtajiem lēmumiem, to piemērošanas apjomu un laiku, kā arī šādos gadījumos ECB norāda, ka NCB tiks informētas par to, vai ražotāja statusā notikušas turpmākas izmaiņas.

16. pants

Brīdinājuma lēmums

1.   Brīdinājuma lēmumu attiecībā uz akreditēto ražotāju ECB var pieņemt šādos gadījumos:

a)	ievērojama neatbilstība attiecībā uz aizsargātās euro darbības drošības aspektiem vai euro materiālu darbības kvalitātes, vides vai veselības un darba drošības aspektiem;

b)	atkārtoti neatbilstības gadījumi;

c)	nespēja savlaicīgi un efektīvi novērst neatbilstības gadījumus.

2.   ECB ņem vērā visus šāda ražotāja attiecīgos paskaidrojumus.

3.   Brīdinājuma lēmumā var norādīt arī to, ka tad, ja neatbilstība netiek labota noteiktā termiņā, piemēro 17. vai 18. pantu.

4.   Ja ECB uzskata, ka brīdinājuma lēmums nav pietiekams, ņemot vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, tā var pieņemt lēmumu saskaņā ar 17. vai 18. pantu.

17. pants

Jaunu pasūtījumu apturēšana

1.   ECB var pieņemt apturēšanas lēmumu attiecībā uz akreditēto ražotāju, kas nozīmē to, ka ražotājs var pabeigt jebkuru uzsākto ražošanas pasūtījumu, bet līdz apturēšanas lēmuma atcelšanai nevar pieņemt jaunus pasūtījumus. Apturēšanas lēmumu var pieņemt šādos gadījumos:

a)

konstatēta ievērojama neatbilstība ar tūlītēju un nopietnu nelabvēlīgu ietekmi uz aizsargātās euro darbības drošību, bet ražotājs var pierādīt, ka nav notikusi aizsargāto euro materiālu nozaudēšanu vai zādzība vai neatļauta informācijas publiskošana, kas varētu kaitēt aizsargāto euro materiālu integritātei;

b)	ražotājs nespēj novērst brīdinājuma lēmumā norādīto neatbilstību.

2.   ECB ņem vērā visus šāda ražotāja attiecīgos paskaidrojumus.

3.   Apturēšanas lēmumā var norādīt arī to, ka tad, ja neatbilstība netiek labota noteiktā termiņā, piemēro 18. pantu.

4.   Ja ECB uzskata, ka apturēšanas lēmums nav pietiekams, ņemot vērā konstatētās neatbilstības nopietnību, tā var pieņemt atsaukšanas lēmumu saskaņā ar 18. pantu.

5.   Apturēšanas lēmumu var atcelt tikai tad, ja visi attiecīgie neatbilstības gadījumi ir izlaboti un tie kā izlaboti novērtēti pārbaudē.

18. pants

Akreditācijas atsaukšana

1.   Atsaukšanas lēmumu ECB var pieņemt šādos gadījumos:

a)	ražotājs nespēj veikt uzlabojumus pēc apturēšanas lēmuma pieņemšanas;

b)	ražotājs neievēro 19. pantu;

c)	netiek ievērota prasība nekavējoties informēt ECB par jebkuru no 12. panta 3. punkta c)–f) apakšpunktā minētajiem gadījumiem;

d)	akreditētais ražotājs lūdz pārcelt visu vai daļu no tā aizsargātās euro darbības un/vai euro materiālu darbības uz jaunu ražotni. Šāda atcelšana attiecas uz veco ražotni, no kuras attiecīgā darbība tiek pārcelta;

e)	akreditētais ražotājs lūdz atcelt tā pagaidu akreditāciju vai akreditāciju.

2.   ECB var pieņemt atsaukšanas lēmumu, ja tā uzskata, ka šāda atsaukšana ir proporcionāla:

a)	neatbilstības gadījuma vai gadījumu smagumam;

b)	faktiskajam vai iespējamajam zaudējumam, zādzībai vai no nesankcionētas aizsargātu euro materiālu informācijas publiskošanas izrietošam finansiālam vai reputācijas kaitējumam;

c)	ražotāja atbildes darbību pietiekamībai, kapacitātei un spējai mazināt neatbilstību.

3.   ECB ņem vērā visus šāda ražotāja attiecīgos paskaidrojumus.

4.   Ja aizsargāto euro materiālu atrašanās ražotāja īpašumā pēc akreditācijas atsaukšanas var apdraudēt euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritāti, ECB var pieprasīt ražotājam veikt pasākumus, piemēram, konkrētu aizsargāto euro materiālus nogādāšanu ECB vai kādai NCB vai to iznīcināšanu, lai nodrošinātu, ka pēc akreditācijas atsaukšanas spēkā stāšanās ražotāja īpašumā nav šādu aizsargāto euro materiālu.

5.   Atsaukšana lēmumā norāda dienu, pēc kuras ražotājs var atkal pieteikties pagaidu akreditācijai. Šī diena tiek noteikta, pamatojoties uz apstākļiem, kas izraisīja atsaukšanu, un tā ir vismaz vienu gadu pēc dienas, kad pieņemts lēmums par atsaukšanu.

19. pants

Aizsargātās euro darbības tūlītēja apturēšana

1.   Izņēmuma gadījumos, kuros konstatēta ievērojama neatbilstība, kuras rezultātā var tikt nozaudēti vai nozagti aizsargātie euro materiāli vai notikt neatļauta informācijas publiskošana, kas varētu kaitēt euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritātei, ja netiek veikta tūlītēja korektīva rīcība, pārbaudes uz vietas grupa var pieprasīt neatbilstošajam ražotājam nekavējoties apturēt attiecīgo aizsargāto euro darbību, kamēr nav novērsta neatbilstība. Šādā gadījumā ražotājs nevar atsākt šo darbību bez iepriekšējas rakstiskas ECB piekrišanas.

2.   Šāds ražotājs sniedz ECB informāciju par jebkuru citu ražotāju, kuru kā saņēmēju vai piegādātāju var netieši ietekmēt apturētā aizsargātā euro darbība vai euro materiālu darbība. Pārbaudes uz vietas grupa var akreditētajam ražotājam pieprasīt arī 18. panta 4. punktā minēto pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu, ka aizsargātās euro darbības apturēšanas laikā tā īpašumā nav konkrētu aizsargāto euro materiālu.

3.   Ja akreditēta ražotāja aizsargāta euro darbība ir apturēta saskaņā ar 1. punktu, ECB informē 2. punktā minētos potenciāli skartos citus ražotājus un šādā gadījumā norāda, ka potenciāli skartajiem citiem ražotājiem tiks paziņots par izmaiņām ražotāja statusā.

4.   Cik drīz vien iespējams pēc tam, kad ECB pārbaudes uz vietas grupa pieprasījusi aizsargātās euro darbības apturēšanu, un neskarot nekādus citus lēmumus saskaņā ar 16.–18. pantu, ECB nekavējoties atceļ šādu apturēšanu, ja turpmākā pārbaudē secināts, ka attiecīgā neatbilstība ir novērsta.

20. pants

Naudas sodi euro banknošu daudzuma vai banknošu papīra daudzuma neatbilstības gadījumā

1.   Ražotājs, kas veic euro banknošu papīra vai euro banknošu ražošanu, saskaņā ar drošības pamatprasībām paziņo ECB par ikvienu neatbilstību euro banknošu papīra daudzumā vai daļēji vai pilnībā iespiestu euro banknošu daudzumā, kas konstatēts jebkuras aizsargātās euro darbības laikā tā akreditētajā ražotnē.

2.   Ja šāds ražotājs konstatē neatbilstību euro banknošu papīra daudzumā vai daļēji vai pilnībā iespiestu euro banknošu daudzumā aizsargātās euro darbības laikā akreditētajā ražotnē un nepaziņo par to saskaņā ar drošības pamatprasībām un neatbilstība ECB uzmanības lokā nonāk citā veidā, ECB uzliek ražotājam naudas sodu, kas nav mazāks par 50 000 euro. Ja neatbilstībai līdzvērtīgā nominālvērtība pārsniedz 50 000 euro, ECB uzliek ražotājam naudas sodu šīs līdzvērtīgās nominālvērtības apmērā, maksimālajam sodam nepārsniedzot 500 000 euro.

3.   Ja ražotājs paziņo ECB par neatbilstību euro banknošu papīra daudzumā vai daļēji vai pilnībā iespiestu euro banknošu daudzumā, kas konstatēta aizsargātās euro darbības laikā akreditētajā ražotnē, bet pēc tam nespēj identificēt un ziņot ECB par neatbilstības cēloni drošības pamatprasībās noteiktajā termiņā, ECB izvērtē minimālā naudas soda 50 000 euro apmērā uzlikšanu. Ja neatbilstībai līdzvērtīgā nominālvērtība pārsniedz 50 000 euro, ECB uzliek ražotājam naudas sodu šīs līdzvērtīgās nominālvērtības apmērā, maksimālajam sodam nepārsniedzot 500 000 euro.

4.   Ja ražotājs nekonstatē neatbilstību euro banknošu papīra daudzumā vai daļēji vai pilnībā iespiestu euro banknošu daudzumā aizsargātās euro darbības laikā akreditētajā ražotnē un neatbilstība tiek konstatēta un ECB uzmanības lokā nonāk citā veidā, ECB uzliek ražotājam naudas sodu, kas nav mazāks par 50 000 euro. Ja neatbilstībai līdzvērtīgā nominālvērtība pārsniedz 50 000 euro, ECB uzliek ražotājam naudas sodu šīs līdzvērtīgās nominālvērtības apmērā, maksimālajam sodam nepārsniedzot 500 000 euro.

5.   Neatbilstības nopietnību izvērtē katrā atsevišķā gadījumā, lemjot par naudas soda summu, un pamato naudas sodu virs vai zem 50 000 euro. Neatbilstības nopietnību apliecina attiecīgās neatbilstības līdzvērtīgā nominālvērtība. Naudas sodi nekādā gadījumā nepārsniedz 500 000 euro.

6.   Pieņemot lēmumus par naudas sodiem, ievēro procedūras, kas noteiktas Regulā (EK) Nr. 2532/98 un Eiropas Centrālās bankas 1999. gada 23. septembra Regulā (EK) Nr. 2157/1999 par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (ECB/1999/4) (5). Papildus naudas sodiem ECB var lemt par brīdinājuma lēmuma pieņemšanu, vai apturēt vai atsaukt pagaidu akreditāciju vai akreditāciju.

21. pants

Pārskatīšanas procedūra

1.   ECB izvērtē jebkuru lūgumu un informāciju, ko ražotājs sniedz saistībā ar šo lēmumu, un rakstiski informē ražotāju par savu lēmumu pieņemt vai noraidīt lūgumu vai saņemtās informācijas derīgumu 50 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts:

a)	uzsākšanas lūgums; vai

b)	jebkura papildu informācija vai paskaidrojumi, ko lūgusi ECB.

2.   Ja ECB pieņēmusi lēmumu:

a)	noraidīt lūgumu par akreditācijas procedūras uzsākšanu;

b)	atteikt i) pagaidu akreditācijas piešķiršanu; ii) pagaidu akreditācijas aizstāšanu ar akreditāciju; vai iii) akreditācijas aizstāšanu ar pagaidu akreditāciju;

c)	vecā režīma akreditāciju aizstāt ar pagaidu akreditāciju vai akreditāciju;

d)	saskaņā ar 16.–19. pantu,

ražotājs 30 ECB darbdienu laikā pēc šāda lēmuma paziņošanas drīkst ECB Padomei iesniegt rakstisku lūgumu šo lēmumu pārskatīt. Ražotājs lūgumā norāda tā iemeslus un iekļauj visus paskaidrojošos dokumentus.

3.   Pārskatīšana neatliek lēmuma stāšanos spēkā. Ja ražotājs to nepārprotami pieprasa pārskatīšanas lūgumā un norāda tam iemeslu, ECB Padome var apturēt pārskatāmā lēmuma piemērošanu.

4.   ECB Padome pārskata lēmumu, ņemot vērā ražotāja pārskatīšanas lūgumu. Ja ECB Padome uzskata, ka lēmums ir pretrunā ar šo lēmumu, tā uzdod attiecīgo procedūru veikt atkārtoti vai pieņem galīgo lēmumu. Pārējos gadījumos ražotāja pārskatīšanas lūgumu noraida. Ražotājam pārskatīšanas rezultātu rakstiski paziņo 60 darbdienu laikā pēc pārskatīšanas lūguma saņemšanas. ECB Padomes lēmumā norāda iemeslus, uz kuriem tas pamatots.

5.   Jebkurš strīds starp ECB un ražotāju saistībā ar šo lēmumu ir ekskluzīvā Eiropas Savienības Tiesas jurisdikcijā. Ja saskaņā ar 2. pantu ir pieejama pārskatīšanas procedūra, ražotājs nogaida ECB lēmumu par pārskatīšanu, pirms tas ar šo jautājumu vēršas Tiesā. Līgumā noteikto termiņu skaitījums sākas no pārskatīšanas lēmuma saņemšanas dienas.

6.   Atkāpjoties no 1.–4. punkta, pārskatīšanas procedūra attiecībā uz lēmumiem par 20. pantā noteiktajiem naudas sodiem tiek veikta saskaņā ar procedūru, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 2532/98 un Regulā (EK) Nr. 2157/1999 (ECB/1999/4).

22. pants

ECB akreditācijas reģistrs

1.   ECB uztur akreditācijas reģistru, kurā:

a)	uzskaita visus ražotājus, kuriem piešķirta pagaidu akreditācija vai akreditācija;

b)	attiecībā uz katru ražotni norāda aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību, aizsargātos euro materiālus un euro materiālus, attiecībā uz kuriem piešķirta pagaidu akreditācija vai akreditācija.

2.   ECB akreditācijas reģistra informāciju dara pieejamu visām NCB, topošajām Eurosistēmas NCB un akreditētajiem ražotājiem. ECB regulāri atjaunina akreditācijas reģistru atbilstoši akreditēto ražotāju un NCB saskaņā ar šo lēmumu sniegtajai informācijai. Nolūkā veikt regulārus atjauninājumus akreditācijas reģistrā ECB var vākt no akreditētajiem ražotājiem, NCB un topošajām Eurosistēmas NCB papildu attiecīgo informāciju, ko ECB uzskata par vajadzīgu, lai saglabātu akreditācijas reģistra informācijas precizitāti un pareizību.

3.   Ja ECB pieņem apturēšanas lēmumu saskaņā ar 17. pantu, tā fiksē šāda lēmuma piemērošanas apjomu un ilgumu un visas attiecīgās izmaiņas ražotāja statusā saistībā ar tā nosaukumu, skarto ražotni un aizsargātajiem euro materiāliem, euro materiāliem, aizsargāto euro darbību un euro materiālu darbību, ievērojot šāda apturēšanas lēmuma noteikumus.

4.   Ja ECB pieņem atsaukšanas lēmumu saskaņā ar 18. pantu, tā svītro ražotāja vārdu, ražotni, aizsargāto euro materiālu un aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu un euro materiālu darbību no akreditācijas reģistra, ievērojot šāda atsaukšanas lēmuma noteikumus.

VI   IEDAĻA

GROZĪJUMU, PĀREJAS UN NOSLĒGUMA NOTEIKUMI

23. pants

Grozījums

Lēmuma ECB/2008/3 1. panta c) punktu aizstāj ar šādu:

“c)

“aizsargātie euro materiāli” ir materiāli, kas norādīti drošības noteikumos, t. sk. euro banknotes, kuras: a) ir apgrozībā; b) tiek izstrādātas, lai aizstātu euro banknotes apgrozībā; vai c) tiek izņemtas no apgrozības, kopā ar to sastāvdaļām un saistīto informāciju, kam nepieciešama aizsardzība, jo to pazušana, zādzība vai neatļauta publiskošana varētu kaitēt euro banknošu kā maksāšanas līdzekļa integritātei;”.

24. pants

Atcelšana

Lēmumus ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8 atceļ dienā, kas norādīta 26. panta 3. punktā. Atsauces uz Lēmumiem ECB/2008/3, ECB/2010/22 un ECB/2011/8 uzskata par atsaucēm uz šo lēmumu.

25. pants

Pārejas noteikumi

1.   Ražotājiem ar vecā režīma akreditāciju ir tiesības veikt aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību līdz 26. panta 3. punktā norādītajai dienai.

2.   Divus mēnešus pirms 26. panta 3. punktā norādītās dienas ražotāji ar vecā režīma akreditāciju informē ECB par to, vai tie ir veikuši aizsargāto euro darbību un/vai euro materiālu darbību iepriekšējos 36 mēnešos.

3.   Vecā režīma akreditācijas, kas piešķirtas saskaņā ar atceltajiem ECB akreditācijas lēmumiem, aizstāj saskaņā ar 4. un 5. punktu, vai tās vairs nav derīgas pēc 26. panta 3. punktā norādītās dienas neatkarīgi no to atlikušā derīguma laika vai pastāvīgā statusa.

4.   Ražotāja ar derīgām drošības, kvalitātes, vides, kā arī veselības un darba drošības akreditācijām, kas aizsargātos euro materiālus un/vai euro banknošu izejmateriālu saskaņā ar atceltajiem ECB akreditācijas lēmumiem ražojis 36 mēnešu laikā pirms dienas, kas norādīta 26. panta 3. punktā, akreditācijas aizstāj ar akreditāciju saskaņā ar šā lēmuma 7. pantu un tā attiecīgajām akreditācijas prasībām.

5.   Ražotāja ar derīgām drošības, kvalitātes, vides, kā arī veselības un darba drošības akreditācijām, kas aizsargātos euro materiālus un/vai euro banknošu izejmateriālu saskaņā ar atceltajiem ECB akreditācijas lēmumiem nav ražojis 36 mēnešu laikā pirms dienas, kas norādīta 26. panta 3. punktā, akreditācijas aizstāj ar pagaidu akreditāciju saskaņā ar šā lēmuma 8. pantu un tā attiecīgajām akreditācijas prasībām.

6.   Visas uzsāktās vai pastāvīgās procedūras saskaņā ar atceltajiem ECB akreditācijas lēmumiem attiecībā uz vecā režīma akreditācijām, jo īpaši:

a)	sākotnējās vai pēcpārbaudes drošības pārbaudes, t. sk. arī kvalitātes revīzijas vai kvalitātes iepriekšējas revīzijas;

b)	akreditāciju piešķiršanas;

c)	brīdinājuma lēmumu pieņemšanas, akreditācijas apturēšanas vai atsaukšanas; vai

d)	saskaņā a)–c) apakšpunktu veikto darbību vai lēmumu pārskatīšanas,

pabeidz saskaņā ar atcelto ECB akreditācijas lēmumu noteikumiem līdz dienai, kas norādīta 26. panta 3. punktā.

7.   Sākot ar euro banknošu 2016. gada laidienu, NCB neapstiprina iespiestās euro banknotes, kurās ķīmiskās vielas pārsniedz vides un veselības un darba drošības prasībās norādītos pieļaujamos daudzumus.

26. pants

Noslēguma noteikumi

1.   Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2.   Šā lēmuma 23. un 25. pantu piemēro no nākamās dienas pēc šā lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

3.   Pārējās šā lēmuma normas piemēro pēc 12 mēnešiem no dienas, kurā tas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

27. pants

Adresāti

Šis lēmums ir adresēts aizsargāto euro materiālu un euro materiālu ražotājiem un NCB, tām veicot krājumu pārbaudes, iznīcināšanas pārbaudes vai transportēšanas pārbaudes.

---

(1)  OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.

(2)  OV L 140, 30.5.2008., 26. lpp.

(3)  OV L 330, 15.12.2010., 14. lpp.

(4)  OV L 176, 5.7.2011., 52. lpp.

(5)  OV L 264, 12.10.1999., 21. lpp.

---