1. PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

1.A PIELIKUMS

PAZIŅOJUMS

(Maksimālais izmērs: A4 (210 × 297 mm))

2. PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS SASTĀVDAĻĀM

(Sk. šo noteikumu 5.5. punktu)

Rūdīta stikla priekšējie stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts rūdīta stikla priekšējam stiklam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Ar plastmasu pārklāti rūdīta stikla priekšējie stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts ar plastmasu pārklātam rūdīta stikla priekšējam stiklam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Parasti daudzslāņu priekšējie stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts uz parasta daudzslāņu priekšējā stikla, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Ar plastmasas materiālu pārklāti parasti daudzslāņu priekšēji stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts uz parasta daudzslāņu priekšējā stikla ar plastmasas materiālu, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Apstrādāti daudzslāņu priekšējie stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts apstrādātam daudzslāņu priekšējam stiklam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Stikla un plastmasas priekšējie stikli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts stikla un plastmasas priekšējam stiklam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Stikla rūtis, kam pastāvīgā gaismas caurplūde ir < 70 %

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts stikla rūtij, uz kuru attiecas 3. pielikuma 9.1.4. punkta prasības, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar Noteikumu Nr. 43 prasībām, kuras grozītas ar 01. grozījumu sēriju.

Daudzkārša stiklojuma mezgli, kam pastāvīgā gaismas caurplūde ir < 70 %

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts daudzkārša stiklojuma mezglam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Vienveidīgi rūdīts stikls, ko var lietot tādu lēngaitas transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri pēc konstrukcijas nav paredzēti braukšanai ar ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kurš piestiprināts vienveidīgi rūdītam stiklam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa, kas paredzēta tādu lēngaitas transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri pēc konstrukcijas nav paredzēti braukšanai ar ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h, ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Vienveidīgi rūdīta stikla rūtis, kam pastāvīgā gaismas caurplūde ir ≥ 70 %

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts stikla rūtij, uz kuru attiecas 3. pielikuma 9.1.4. punkta prasības, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Cietas plastmasas rūtis

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts cietas plastmasas rūtij, kura paredzēta uz priekšu vērstiem paneļiem, kam gaismas izkliede nepārsniedz 2 % pēc 1 000 cikliem uz ārējās virsmas un 4 % pēc 100 cikliem uz iekšējās virsmas, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Elastīgas plastmasas rūtis

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts elastīgai plastmasas rūtij, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Cietas plastmasas daudzkārša stiklojuma mezgli

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts cietas plastmasas daudzkārša stiklojuma mezglam, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Daudzslāņu stikla rūtis

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts daudzslāņu stikla rūtij, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

Stikla un plastmasas rūtis

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts stikla un plastmasas rūtij, norāda, ka attiecīgā sastāvdaļa ir apstiprināta Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

2.A PIELIKUMS

APSTIPRINĀJUMA MARĶĒJUMU IZVIETOJUMS TRANSPORTLĪDZEKĻIEM

A   PARAUGS

(Sk. šo noteikumu 5.11. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips attiecībā uz stiklojuma uzstādīšanu apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 ar apstiprinājuma Nr. 012439. Apstiprinājuma numurs norāda, ka apstiprinājums ir piešķirts saskaņā ar prasībām Noteikumos Nr. 43, kuri grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

B   PARAUGS

(Sk. šo noteikumu 5.12. punktu)

Iepriekš norādītais apstiprinājuma marķējums, kas piestiprināts transportlīdzeklim, norāda, ka attiecīgais transportlīdzekļa tips apstiprināts Nīderlandē (E 4) saskaņā ar Noteikumiem Nr. 43 un Nr. 52. Apstiprinājuma numurs norāda, ka laikā, kad piešķīra attiecīgos apstiprinājumus, Noteikumi Nr. 43 bija grozīti ar 01. grozījumu sēriju un Noteikumi Nr. 52 bija grozīti ar 01. grozījumu sēriju.

3. PIELIKUMS

VISPĀRĪGIE TESTU NOSACĪJUMI

1.   SADRUMSTALOŠANĀS TESTS

1.1.

Testējamo stikla rūti nenostiprina neelastīgi; tomēr to drīkst nostiprināt uz identas stikla rūts, ar līmlenti aplīmējot malas pa visu perimetru.

1.2.

Lai panāktu sadrumstalošanos, izmanto aptuveni 75 g smagu āmuru vai citu ierīci, kuras iedarbība ir līdzvērtīga. Punkta liekuma rādiuss ir 0,2 ± 0,05 mm.

1.3.

Katrā norādītajā trieciena punktā veic vienu testu.

1.4.

Lauskas izpēta ar jebkuru metodi, kurai ir apstiprināta pašas skaitīšanas precizitāte un pēc kuras var atrast īsto vietu, kur jāskaita minimums un maksimums. Sadrumstalošanās veida nepārtraukto pierakstu sāk ne vēlāk kā 10 sekundes un beidz ne vēlāk kā 3 minūtes pēc trieciena. Tehniskais dienests glabā sadrumstalošanās veidu nepārtraukto pieraksti.

2.   TRIECIENA TESTI AR LODI

2.1.   Trieciena tests ar 227 g smagu lodi

2.1.1.   Aprīkojums

2.1.1.1.   Rūdīta tērauda lode, kuras masa ir 227 g ± 2 g un diametrs aptuveni 38 mm.

2.1.1.2.   Līdzeklis lodes palaišanai brīvā kritienā no augstuma, kas jānorāda, vai līdzeklis, ar kuru lodei piešķir ātrumu, kas ir vienāds ar brīvā kritienā sasniegto ātrumu. Ja izmanto ierīci lodes izmešanai, tad ātruma pielaide ir ± 1 % no brīvā kritienā sasniegtā ātruma.

2.1.1.3.   Balstošā ierīce, kas parādīta 1. attēlā un ko veido tērauda rāmji, kuri novietoti viens virs otra, ar 15 mm platām apstrādātām apmalēm, kas pārklātas ar aptuveni 3 mm biezām un 15 mm platām gumijas starplikām, kuru cietība ir 50 IRHD (starptautiskie gumijas cietības grādi).

Apakšējais rāmis balstās uz aptuveni 150 mm augstas tērauda kārbas. Testa paraugu fiksē ar augšējo rāmi, kura masa ir aptuveni 3 kg. Balstošais rāmis ir piemetināts aptuveni 12 mm biezai tērauda plāksnei, kas novietota uz grīdas un zem kā ir aptuveni 3 mm bieza gumijas loksne, kuras cietība ir 50 IRHD.

1.   attēls

Trieciena testu ar lodi balsts

2.1.2.   Testa apstākļi

Temperatūra: 20 °C ± 5 °C

Spiediens: 860 līdz 1 060 milibāri

Relatīvais mitrums: 60 ± 20 %

2.1.3.   Testa paraugs

Testa paraugs ir plakans kvadrāts ar malas garumu 300 mm +10/– 0 mm vai ir izgriezts no priekšējā stikla vai citas liektas rūts plakanākās daļas.

Alternatīvi var testēt liektu rūti. Šajā gadījumā nodrošina, lai bezšķembu stiklojums pietiekami saskaras ar balstu.

2.1.4.   Procedūra

Testa paraugu vismaz četras stundas tieši pirms testa sagatavo norādītajā temperatūrā.

Testa paraugu ievieto balstošajā ierīcē (2.1.1.3. punkts). Testa parauga plakne ir perpendikulāra lodes krišanas virzienam ar pieļaujamu 3° novirzi.

Testējot elastīgas plastmasas stiklojumu, testa paraugs balstam tiek piestiprināts.

Trieciena punkts nav tālāk par 25 mm no testa parauga ģeometriskā centra, ja lodes kritiena augstums nepārsniedz 6 m, un nav tālāk par 50 mm no testa parauga centra, ja lodes kritiena augstums pārsniedz 6 m. Lode saskaras ar to testa parauga virsmu, kas būtu bezšķembu stiklojuma rūts ārējā virsma, ja attiecīgo rūti ierīkotu transportlīdzeklī. Ar lodi izdara tikai vienu triecienu.

2.2.   Trieciena tests ar 2 260 g smagu lodi

2.2.1.   Aprīkojums

2.2.1.1.   Rūdīta tērauda lode, kuras masa ir 2 260 g ± 20 g un diametrs aptuveni 82 mm.

2.2.1.2.   Līdzeklis lodes palaišanai brīvā kritienā no augstuma, kas jānorāda, vai līdzeklis, ar kuru lodei piešķir ātrumu, kas ir vienāds ar brīvā kritienā sasniegto ātrumu. Ja izmanto ierīci lodes izmešanai, tad ātruma pielaide ir ± 1 % no brīvā kritienā sasniegtā ātruma.

2.2.1.3.   Balstošā ierīce ir parādīta 1. attēlā un identa 2.1.1.3. punktā aprakstītajai.

2.2.2.   Testa apstākļi

Temperatūra: 20 °C ± 5 °C

Spiediens: 860 līdz 1 060 milibāri

Relatīvais mitrums: 60 ± 20 %

2.2.3.   Testa paraugs

Testa paraugs ir plakans kvadrāts ar malas garumu 300 mm +10/– 0 mm, vai tas ir izgriezts no priekšējā stikla vai citas liektas bezšķembu stiklojuma rūts plakanākās daļas.

Alternatīvi var testēt visu priekšējo stiklu vai citu liektu bezšķembu stiklojuma rūti. Šajā gadījumā nodrošina, lai bezšķembu stiklojuma rūts pietiekami saskaras ar balstu.

2.2.4.   Procedūra

Testa paraugu vismaz četras stundas tieši pirms testa sagatavo norādītajā temperatūrā.

Testa paraugu ievieto balstošajā ierīcē (2.1.1.3. punkts). Testa parauga plakne ir perpendikulāra lodes krišanas virzienam ar pieļaujamu 3° novirzi.

Testējot stikla un plastmasas stiklojumu, testa paraugs tiek piestiprināts balstam.

Trieciena punkts nav tālāk par 25 mm no testa parauga ģeometriskā centra.

Lode saskaras ar to testa parauga virsmu, kas būtu bezšķembu stikla rūts iekšējā virsma, ja attiecīgā rūts būtu uzstādīta transportlīdzeklim.

Ar lodi izdara tikai vienu triecienu.

3.   TESTS AR BELZNI

3.1.   Tests ar belzni bez palēninājuma mērīšanas

3.1.1.   Aprīkojums

Lodes vai puslodes formas belžņa atsvars, kas izgatavots no daudzslāņu cietkoksnes un apvilkts ar maināmu filcu un kam ir koka šķērsis vai tā nav. Šķērssijas un stiprinājuma stieņa pretējā pusē starp lodveida daļu un šķērssiju ir kakla veida starpdetaļa.

Izmēri atbilst 2. attēlā norādītajiem. Aprīkojuma kopējā masa ir 10 kg ± 0,2 kg.

2.   attēls

Belžņa atsvars

3.1.2.   Līdzeklis belžņa palaišanai brīvā kritienā no augstuma, kas jānorāda, vai ierīce, kura belznim piešķir ātrumu, kas ir vienāds ar brīvā kritienā sasniegto ātrumu. Ja izmanto ierīci belžņa atsvara izmešanai, tad ātruma pielaide ir ± 1 % no brīvā kritienā sasniegtā ātruma.

3.1.3.   Plakanu testa paraugu testēšanai izmantojamā balstošā ierīce parādīta 3. attēlā. Balstošā ierīce sastāv no diviem viena virs otra novietotiem tērauda rāmjiem ar 50 mm platām apstrādātām apmalēm, kas pārklātas ar aptuveni 3 mm biezām un 15 mm ± 1 mm platām gumijas starplikām ar cietību 70 IRHD. Augšējo rāmi piespiež apakšējam rāmim ar vismaz astoņām bultskrūvēm.

3.1.4.   Testa apstākļi

Temperatūra: 20 °C ± 5 °C

Spiediens: 860 līdz 1 060 milibāri

Relatīvais mitrums: 60 ± 20 %

3.1.5.   Procedūra

3.1.5.1.   Plakanu testa paraugu testēšana

Plakano testa paraugu, kura garums ir 1 100 mm +5/–2 mm un platums 500 mm +5/–2 mm, vismaz četras stundas tieši pirms testa sagatavo pastāvīgā 20 °C ± 5 °C temperatūrā.

3.   attēls

Testu ar belzni balsts

Testa paraugu nostiprina uz balstošā rāmja (3.1.3. punkts); bultskrūves pievelk ar tādu vērpes momentu, kas nodrošina to, ka testa parauga pārvietošanās testa laikā nepārsniedz 2 mm. Testa parauga plakne ir būtībā perpendikulāra lodes krišanas virzienam. Atsvars saduras ar testa paraugu 40 mm rādiusā no tā ģeometriskā centra uz tā virsmas, kas būtu bezšķembu stiklojuma iekšējā virsma, ja rūts ir uzstādīta transportlīdzeklim, un atļauts izdarīt tikai vienu triecienu.

Trieciena virsmas filca apvalku nomaina pēc 12 testiem.

3.1.5.2.   Visa priekšējā stikla testi (izmanto tikai kritiena augstumam, kas ir 1,5 m vai mazāks)

Priekšējo stiklu brīvi novieto uz balsta, uz kura uzlikta gumijas sloksne (biezums ir 3 mm un cietība 70 IRHD), tādējādi, ka saskares virsmas platums pa visu perimetru ir apmēram 15 mm.

Balstu veido priekšējā stikla formai atbilstoša cieta daļa tā, lai belžņa atsvars atsistos pret iekšējo virsmu. Pēc vajadzības priekšējo stiklu piestiprina balstam.

Balsts atrodas uz cietas statnes ar gumijas sloksni, kuras cietība ir 70 IRHD un biezums apmēram 3 mm. Testa parauga plakne ir būtībā perpendikulāra belžņa atsvara krišanas.

Belžņa atsvars saduras ar priekšējo stiklu 40 mm attālumā no tā ģeometriskā centra uz tās virsmas, kas būtu bezšķembu stiklojuma iekšējā virsma, ja rūts būtu uzstādīta transportlīdzeklī, un atļauts izdarīt tikai vienu triecienu.

Trieciena virsmas filca apvalku nomaina pēc 12 testiem.

3.2.   Tests ar belzni ar palēninājuma mērīšanu

3.2.1   Aprīkojums

Testos ar belzni, kuros vienlaicīgi nosaka galvas ievainojuma kritērija vērtības, triecienu dod ar galvas imitāciju, kas parādīta 2.1. attēlā. Galvas imitācijas kopējā masa ir 10,0 +0,2/–0,0 kg.

Pamatplāksnes (24) vidū, smaguma centrā uzstāda trīsasu stiprinājuma bloku (26), kurā ievieto paātrinājuma mērinstrumentus (27). Paātrinājuma mērinstrumenti jānovieto vertikāli viens pret otru.

Rezervuāram (18) un pārsegam (19), kas atrodas zem pamatplāksnes (24), ir tādas īpašības, kas lielā mērā līdzinās cilvēka galvaskausa elastībai. Galvas imitācijas elastības īpašības triecienā nosaka starpgredzena (13) cietība un biezums, kā arī rezervuārs.

2.1.   attēls

10 kg belznis

2.1. attēlā redzamā 10 kg belžņa detaļu saraksts

Numurs	Detaļu skaits	Standarta nosaukums	Materiāls	Piezīmes
1	1	Magnētiskā stiprinājuma ierīce	DIN 17100 tērauds	—
2	1	Vibrācijas slāpētājs	Gumija/tērauds	Diametrs: 50 mm Biezums: 30 mm Vītne: M10
3	4	HF BNC savienotājs	—	—
4	1	DIN 985 sešstūra uzgrieznis	—	—
5	6	DIN 125 disks	—	—
6	3	Pāreja	—	—
7	6	DIN 912 cilindra skrūve	—	—
8	3	Sešstūra uzgrieznis	—	—
9	3	Disks	DIN 17100 tērauds	Cauruma diametrs: 8 mm Ārējais diametrs: 35 mm Biezums: 1,5 mm
10	3	Gumijas gredzens	Gumija, cietība 60 IRHD	Cauruma diametrs: 8 mm Ārējais diametrs: 30 mm Biezums: 10 mm
11	1	Amortizācijas gredzens	Blīvējums ar papīru	Cauruma diametrs: 120 mm Ārējais diametrs: 199 mm Biezums: 0,5 mm
12	—	—	—	—
13	1	Starpgredzens	Butadiēna gumija, cietība aptuveni 80 IRHD	Cauruma diametrs: 129 mm Ārējais diametrs: 192 mm Biezums: 4 mm
14	3	Vadīklas caurule	Politetrafluoretilēns (PTFE)	Iekšējais diametrs: 8 mm Ārējais diametrs: 10 mm Garums: 40 mm
15	3	Sešstūra uzgrieznis	—	—
16	3	DIN 976 apstrādāta bultskrūve	—	—
17	3	Skrūvējama starplika	DIN 1709-GD- CuZn 37Pb lietais sakausējums	—
18	1	Rezervuārs	Poliamīds 12	—
19	1	Pārsegs	Butadiēna gumija	Biezums: 6 mm Vienā pusē ribojums
20	1	Vadīklas ieliktnis	DIN 17100 tērauds	—
21	4	Gremdgalvas skrūve	—	—
22	1	Amortizācijas disks	Blīvējums ar papīru	Diametrs: 65 mm Biezums: 0,5 mm
23	—	—	—	—
24	1	Pamatplāksne	DIN 17100 tērauds	—
25	1	Regulēšanas skrūve ar sešstūra ligzdu	Izturības klase: 45H	—
26	1	Trīsasu stiprinājuma bloks	—	—
27	3	Paātrinājuma mērinstruments	—	—
28	1	Koka sastāvdaļa	Kārtās līmēts skābardis	—
29	1	Pārsegplāksne	Sakausējums (AlMg5)	—
30	1	Aizsargvāciņš	Poliamīds 12	—

3.2.2.   Regulēšana un kalibrēšana

Testa ar belzni veikšanai galvas imitāciju piestiprina vadīklas sistēmas šķērssijai (2.2. attēls) un ar pacelšanas ierīci pārvieto līdz vajadzīgajam kritiena augstumam. Testā ar belzni palaiž šķērsiju ar galvas imitāciju. Kad šķērsis ar galvas imitāciju ir šķērsojis regulējama augstuma gaismas barjeru, galvas imitāciju atbrīvo no šķērsijas, šķērsijas kritienu amortizē, un galvas imitācija nokrīt uz testējamā eksemplāra.

Kritiena ierīce vai mērkabelis galvas imitācijai impulsu dot nedrīkst, lai kritiens būtu brīvs, un tā krīt vertikāli.

2.2.   attēls

Testa ar belzni (ar palēninājuma mērīšanu) aprīkojums

3.2.2.1.   Mērierīce, ar ko nosaka HIC vērtības, izmantojot belzni, kas aprakstīts 3.2.1. punktā.

3.2.2.2.   Aprīkojums galvas imitācijas kalibrēšanai

Kritiena ierīcei nodrošina 50 mm līdz 254 mm kritiena augstumu, ko var noregulēt ar 1 mm precizitāti. Šiem mazajiem kritiena augstumiem nav vajadzīga vadīklas sistēma.

Tērauda trieciena plāksne, kuras izmērs ir 600 mm × 600 mm, ir izgatavota no tērauda, un tās biezums ir vismaz 50 mm. Trieciena virsma ir pulēta:

virsmas raupjums Rmax = 1 μm, plakanuma pielaide t = 0,05 mm.

3.2.2.3.   Galvas imitācijas kalibrēšana un regulēšana

Pirms katras testu sērijas un ne vēlāk kā pēc vienas sērijas 50 testiem galvas imitāciju kalibrē un pēc vajadzības regulē.

Trieciena plāksnei jābūt tīrai un sausai un testa laikā vienmērīgi jābalstās uz betona pamatnes.

Galvas imitācijai ļauj atsisties pret trieciena plāksni vertikāli. Kritiena augstumi (mērot no galvas imitācijas zemākā punkta līdz trieciena plāksnes virsmai) ir 50, 100, 150 un 254 mm. Reģistrē palēninājuma līknes.

Lielākajam palēninājumam az no dažādajiem kritiena augstumiem uz Z ass jābūt tabulā norādītajās robežās.

Kritiena augstums mm	Lielākais palēninājums az, kas ir smaguma spēka g paātrinājuma daudzkārtnis
50	64 ± 5
100	107 ± 5
150	150 ± 7
254	222 ± 12

Palēninājuma līknes pamatojas uz unimodālu vibrāciju. Ja kritiena augstums ir 254 mm, tad palēninājuma līknei jābūt vismaz 1,2 m/s un ne vairāk kā 1,5 m/s uz 100 g.

Ja 3.2.2.3. punkta prasības nav izpildītas, tad galvas imitācijas elastības īpašības jānoregulē, mainot starpgredzena (13) biezumu pamatplāksnē (24). Korekcijas var izdarīt, regulējot trīs pašbremzējošos sešstūra uzgriežņus (8) uz bultskrūvēm (16), ar ko rezervuārs (18) ir piestiprināts pamatplāksnei (24). Gumijas gredzeni (10) zem sešstūra uzgriežņiem (8) nedrīkst būt trausli vai saplaisājuši.

Trieciena virsmas pārsegs (19) un starpgredzens (13) jānomaina tūlīt pēc bojājuma rašanās, īpaši, ja galvas imitāciju vairs nevar noregulēt.

3.2.3.   Balstošā ierīce plakanu testa paraugu testēšanai ir aprakstīta 3.1.3. punktā.

3.2.4.   Testa nosacījumi ir norādīti 3.1.4. punktā.

3.2.5.   Visa stiklojuma testi (ar kritiena augstumu 1,5 m līdz 3 m). Stiklojumu brīvi novieto uz balsta, uz kura uzlikta gumijas sloksne, kuras cietība ir 70 IRHD, bet biezums aptuveni 3 mm.

Stiklojumu, izmantojot attiecīgas ierīces, piestiprina pie balsta konstrukcijas. Stiklojuma virsma ir stingri perpendikulāra belžņa atsvara krišanas virzienam. Belžņa atsvars saduras ar stiklojumu 40 mm attālumā no tā ģeometriskā centra uz tās virsmas, kas būtu plastmasas stiklojuma iekšējā virsma, ja rūts būtu uzstādīta transportlīdzeklī, un atļauts izdarīt tikai vienu triecienu.

Sākot no izraudzīta sākotnējā kritiena augstuma, kritiena augstumu katrā nākamajā testēšanas reizē palielina par 0,5 m. Palēninājumu līknes triecienā pa testējamo eksemplāru, atbilstīgi ax, ay un az jāreģistrē attiecībā pret laiku t.

Pēc testa ar belzni jāpārbauda, vai stiklojuma mala paliktnī ir pārvietojusies par vairāk nekā 2 mm un vai ir izpildīta prasība par trieciena punktu. Paātrinājuma komponentēm ax un ay vertikālā triecienā jābūt mazākām par 0,1 az.

3.2.6.   Novērtēšana

Palēninājuma līknes novērtē šādi:

Galīgo paātrinājumu ares(t) smaguma centrā iegūst ar vienādojumu (1) no izmērīto palēninājumu līknēm ax(t), ay(t) un az(t), summējot smaguma spēka paātrinājuma daudzkārtņus. 1)

Jānosaka laiks, kuram atbilst 80 g palēninājums ar nepārtraukti pārsniegtu ares, kā arī lielākais ares palēninājums. HIC vērtība jāaprēķina kā tiešu galvaskausa un galvas smadzeņu ievainojumu mērījums, izmantojot šādu vienādojumu (2): 2)

Integrācijas robežām t1 un t2 jābūt tādām, ka integrālim ir maksimālā vērtība.

4.   BERZĒŠANAS NOTURĪBAS TESTS

4.1.   Aprīkojums

4.1.1.   Berzējošais instruments (1), kas shematiski parādīts 4. attēlā, sastāv no horizontāla rotējošā galda, kura centrā ir spaile un kas griežas pretēji pulksteņa rādītāja virzienam ar 65 līdz 75 apgriezieniem minūtē.

4.   attēls

Berzējošā instrumenta shēma

Divām līdzsvarotām paralēlām svirām, pie kurām piemontētas īpašas abrazīvas ripas, kas brīvi griežas uz horizontālas darba vārpstas ar lodīšu gultni; katra ripa guļas uz testa parauga ar spiedienu, kādu rada 500 g masa.

Berzējošā instrumenta rotējošam galdam jāgriežas vienmērīgi faktiski vienā plaknē (novirzes no šīs plaknes nedrīkst pārsniegt ± 0,05 mm 1,6 mm attālumā no rotējošā galda ārējās malas).

Ripas ir piemontētas tā, ka, saskaroties ar rotējošo testa paraugu, tie griežas pretējos virzienos, katrā testa parauga apgriezienā divas reizes spiežot uz to un liektās līnijās noberžot aptuveni 30 cm2 lielu gredzenveida laukumu.

4.1.2.   Katras abrazīvās ripas (2) diametrs ir 45 līdz 50 mm, biezums 12,5 mm, un tās sastāv no smalki izsijāta abrazīva, kas iestiprināts vidēji cietā gumijā. Ripu cietība ir 72 ± 5 IRHD, to mēra četros punktos, kas atrodas vienādā attālumā uz berzējošās virsmas centra līnijas, spiedienu pieliek vertikāli pa ripas diametru un mērījumus nolasa 10 sekundes pēc tam, kad pielikts pilns spiediens.

Abrazīvās ripas sagatavo lietošanai, tās ļoti lēni griežot pret plakana stikla loksni, lai pilnīgi nolīdzinātu to virsmu.

4.1.3.   Gaismas avots sastāv no kvēlspuldzes, kuras kvēldiegs iestiprināts 1,5 mm × 1,5 mm × 3 mm paralēlskaldnī. Spriegums spuldzes kvēldiegā ir tāds, ka krāsas temperatūra ir 2 856 ± 50 K. Šo spriegumu stabilizē ar ± 1/1 000 V precizitāti. Instrumentam, ar ko pārbauda spriegumu, ir attiecīga precizitāte.

4.1.4.   Optiskā sistēma sastāv no lēcas ar fokusa attālumu f, kurš ir vismaz 500 mm, un ar hromatisko aberāciju korekciju. Lēcas pilns atvērums nepārsniedz f/20. Attālumu starp lēcu un gaismas avotu noregulē tā, lai iegūtu būtībā paralēlu gaismas staru. Ievieto diafragmu gaismas stara diametra samazināšanai līdz 7 mm ± 1 mm. Šī diafragma ir 100 mm ± 50 mm attālumā no lēcas gaismas avotam pretējā pusē.

4.1.5.   Ierīce izkliedētās gaismas mērīšanai (sk. 5. attēlu), ko veido fotoelektriska šūna ar integrējošo sfēru, kuras diametrs ir 200 līdz 250 mm. Sfērai ir gaismas ieejas un izejas atvere. Ieejas atvere ir apaļa, un tās diametrs ir vismaz divas reizes lielāks par gaismas staru kūļa diametru. Sfēras izejas atveri aprīko ar gaismas uztvērēju vai atstarojuma etalonu saskaņā ar 4.4.3. punktā aprakstīto procedūru. Ja gaismas staru kūlī nav ievietots testa paraugs, tad gaismas uztvērējs absorbē visu gaismu.

Gaismas stara ass iet caur ieejas un izejas atveres centru. Gaismas izejas atveres diametrs b ir 2 a.tan 4°, kur a ir sfēras diametrs. Fotoelektrisko šūnu uzstāda tā, ka gaisma tajā nevar nokļūt tieši no ieejas atveres vai no atstarojuma etalona.

Integrējošās sfēras un atstarojuma etalona iekšējās virsmas būtībā ir ar vienādu atstarošanas spēju, vienādu matējumu un neselektīvas.

Fotoelektriskās šūnas izejas signāla pieļaujamā nelinearitāte visā izmantotajā gaismas intensitātes diapazonā nepārsniedz ± 2 %. Instrumenta konstrukcija ir tāda, ka galvanometrs nenovirzās tad, kad sfēra ir tumša.

Visu aprīkojumu regulāri pārbauda atbilstīgi noteiktā miglojuma kalibrēšanas standartiem.

Ja miglainuma mērījumi veikti ar tādām ierīcēm vai metodēm, kas atšķiras no iepriekš noteiktajām, tad mērījumu rezultātus pēc vajadzības koriģē tā, lai tie sakristu ar rezultātiem, kuri iegūti, izmantojot iepriekš aprakstīto aprīkojumu.

5.   attēls

Miglainuma mērītājs

4.2.   Testa apstākļi

Temperatūra: 20 °C ± 5 °C

Spiediens: 860 līdz 1 060 milibāri

Relatīvais mitrums: 60 ± 20 %

4.3.   Testa paraugi

Testa paraugi ir plakani kvadrāti ar malas garumu 100 mm, to abas virsmas ir būtībā līdzenas un paralēlas, vajadzības gadījumā to centrā ir stiprināšanai paredzēts caurums, kura diametrs ir 6,4 mm .

4.4.   Procedūra

Berzēšanas noturības testu veic tai testa parauga virsmai, kas būtu stiklojuma ārējā virsma, ja attiecīgais stikls būtu uzstādīts transportlīdzeklim, kā arī uz iekšējās virsmas, ja tā ir no plastmasas materiāla.

4.4.1.   Tieši pirms un pēc berzēšanas testa paraugus notīra šādi:

a)	zem tīra tekoša ūdens strūklas noslauka ar tīru lina drānu;

b)	noskalo ar destilētu vai demineralizētu ūdeni;

c)	nopūš sausu ar skābekli vai slāpekli;

d)	iespējamās ūdens paliekas uzmanīgi nosusina ar mitru lina drānu. Pēc vajadzības nosusina, viegli iespiežot starp diviem lina audekla gabaliem.

Ultraskaņas iekārtas apstrādē neizmanto. Pēc notīrīšanas testa paraugus ņem tikai aiz malām un novieto tā, lai nesabojātu vai nenosmērētu to virsmas.

4.4.2.   Testa paraugus vismaz 48 stundas sagatavo 20 °C ± 5 °C temperatūrā, uzturot 60 ± 20 % relatīvo mitrumu.

4.4.3.   Testa paraugu nekavējoties novieto pret integrējošās sfēras ieejas atveri. Leņķis starp testa parauga virsmas normāli (perpendikulāra) pret virsmu un gaismas stara asi nepārsniedz 8°.

Izdara četrus nolasījumus, kā norādīts šajā tabulā:

Nolasījums	Ar testa paraugu	Ar gaismas uztvērēju	Ar atstarojuma etalonu	Noteiktais daudzums
T1	Nē	Nē	Jā	Krītošā gaisma
T2	Jā	Nē	Jā	Kopējā testa parauga gaismas caurplūde
T3	Nē	Jā	Nē	Instrumenta izkliedētā gaisma
T4	Jā	Jā	Nē	Instrumenta un testa parauga izkliedētā gaisma

Viendabīguma noteikšanai nolasījumus T1, T2, T3 un T4 atkārto citās noteiktās testa parauga vietās.

Aprēķina kopējo gaismas caurplūdes koeficientu .

Kopējo gaismas caurplūdi Td aprēķina šādi:

Izkliedētā miglojuma vai izkliedētās gaismas, vai abu attiecību aprēķina šādi:

Pēc šīs formulas nosaka testa parauga sākotnējo miglojumu, izdarot mērījumus vismaz četros punktos vienādos attālumos parauga nenoberztajā laukumā. Katram testa paraugam nosaka vidējo vērtību. Četru mērījumu vietā vidējās vērtības noteikšanai var izmantot testa parauga vienmērīgu griešanu ar ātrumu 3 apgriezieni sekundē vai ātrāk.

Katram bezšķembu stikla tipam ar vienu slodzi veic trīs testus. Miglojumu izmanto, lai izmērītu pamatvirsmas noberzumu pēc tam, kad attiecīgajam testa paraugam veikts berzēšanas noturības tests.

Pēc minētās formulas noberztajā sliedē nosaka izkliedēto gaismu, izdarot mērījumus vismaz četros sliedes punktos, kas atrodas vienādā attālumā. Katram testa paraugam nosaka vidējo vērtību. Četru mērījumu vietā vidējās vērtības noteikšanai var izmantot testa parauga vienmērīgu griešanu ar ātrumu 3 apgriezieni sekundē vai ātrāk.

4.5.   Berzēšanas noturības testu veic tikai pēc tās laboratorijas ieskatiem, kura veic testu, attiecīgi ņemot vērā tās rīcībā jau esošo informāciju.

Izņemot stikla un plastmasas materiālus, turpmākie testi parasti nav jāizdara, ja izmaiņas ir starpslāņa vai materiālu biezumā.

4.6.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

5.   NOTURĪBAS TESTS AUGSTĀ TEMPERATŪRĀ

5.1.   Procedūra

Līdz 100 °C uzkarsē trīs testējamos eksemplārus vai trīs kvadrātveida testa paraugus, kuru malas garums ir vismaz 300 mm × 300 mm un kuri laboratorijā ir izgriezti no trijiem priekšējiem stikliem vai attiecīgi trijām stikla rūtīm, kā arī kuriem viena mala ir stiklojuma augšējā mala. Šo temperatūru uztur divas stundas, pēc tam testējamiem eksemplāriem vai testa paraugiem ļauj atdzist līdz istabas temperatūrai. Ja bezšķembu stiklojuma abas ārējās virsmas ir no neorganiska materiāla, tad testu var veikt, testa eksemplāru uz noteiktu laiku vertikāli iegremdējot verdošā ūdenī, rūpējoties par to, lai nepieļautu termisko šoku. Ja testējamie eksemplāri ir izgriezti no priekšējiem stikliem, tad katra šāda testējamā eksemplāra viena mala ir daļa no priekšējā stikla malas.

5.2.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Starpslāņa tonējums:	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

5.3.   Rezultātu interpretācija

5.3.1.

Uzskata, ka noturības testa augstā temperatūrā rezultāti ir apmierinoši, ja burbuļi vai citi defekti testa paraugam vai testējamam eksemplāram neveidojas tālāk par 15 mm no neslīpētas malas vai tālāk par 25 mm no slīpētas malas, vai tālāk par 10 mm no plaisām, kas var rasties, veicot testu.

5.3.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegto testa paraugu vai testējamo eksemplāru izlases noturība augstā temperatūrā ir apmierinoša, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

6.   STAROJUMA IZTURĪBAS TESTS

6.1   Testa metode

6.1.1.   Aprīkojums

6.1.1.1.   Starojuma avots ir vidēja spiediena dzīvsudraba tvaiku lampa ar bezozona tipa caurules veida kvarca lampu; lampas asis ir vertikālas. Lampas nominālie izmēri ir 360 mm garums un 9,5 mm diametrs. Loka garums ir 300 mm ± 4 mm. Lampa darbojas ar 750 W ± 50 W.

Var izmantot jebkuru citu starojuma avotu, kam ir tāda pati iedarbība kā norādītajai lampai. Lai pārbaudītu, vai citam avotam ir tāda pati iedarbība, izdara salīdzinājumu, mērot emitētās enerģijas daudzumu, kas atbilst 300–450 nanometru garuma viļņiem, visu pārējo garumu viļņus nodalot ar atbilstīgiem filtriem. Tad alternatīvo avotu izmanto ar šiem filtriem.

Attiecībā uz bezšķembu stiklojumu, kam nav apmierinošas korelācijas starp šo testu un ekspluatācijas apstākļiem, testa nosacījumi būs jāpārskata.

6.1.1.2.   Strāvas transformators un kondensators, kas lampai (6.1.1.1. punkts) nodrošina maksimālo palaišanas spriegumu, kurš ir vismaz 1 100 V, un 500 V ± 50 V darba spriegumu.

6.1.1.3.   Ierīce testa paraugu nostiprināšanai un griešanai ap centrā novietoto starojuma avotu ar ātrumu 1 līdz 5 apgriezieni minūtē, lai nodrošinātu vienmērīgu iedarbību.

6.1.2.   Testa paraugi

6.1.2.1.   Testa paraugu izmēri ir 76 mm × 300 mm.

6.1.2.2.   Testa paraugus izgriež laboratorijā no stiklojuma augšējās daļas tā, lai:

stikla rūtīm testa parauga augšējā mala sakrīt ar stikla rūts augšējo malu;

priekšējo stiklu testa parauga augšējā mala sakrīt ar tās zonas augšējo robežu, kurā mēra pastāvīgo gaismas caurplūdi un kura noteikta saskaņā ar šā pielikuma 9.1.2.2. punktu.

6.1.3.   Procedūra

Trīs testa paraugiem pirms iedarbības pārbauda pastāvīgo gaismas caurplūdi, ko nosaka saskaņā ar šā pielikuma 9.1.1. līdz 9.1.2. punktu. Katra testa parauga vienu daļu aizsargā pret starojumu, un tad testa paraugus ievieto testa aprīkojumā garenvirzienā paralēli spuldzes asij 230 mm attālumā no tās. Visā testa laikā uztur testa paraugu temperatūru 45 °C ± 5 °C.

Katra testa parauga tā virsma, kas būtu transportlīdzekļa stiklojuma ārējā virsma, ir vērsta pret lampu. Izmantojot lampu, kas aprakstīta 6.1.1.1. punktā, iedarbība ilgst 100 stundas. Pēc iedarbības katram testa paraugam tā apstarotajā laukumā atkal izmēra pastāvīgo gaismas caurplūdi.

6.1.4.   Katru testa paraugu vai testējamo eksemplāru (pavisam trīs paraugi) saskaņā ar aprakstīto procedūru apstaro ar starojumu tā, lai tas visos testa parauga vai testējamā eksemplāra punktos uz starpslāni iedarbotos tāpat, kā 1 400 W/m2 saules starojums būtu iedarbojies 100 stundās.

6.2.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Stikla tonējums:	2	1
Starpslāņa tonējums:	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

6.3.   Rezultātu interpretācija

6.3.1.   Uzskata, ka starojuma izturības testa rezultāti ir apmierinoši, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

6.3.1.1.   kopējā gaismas caurplūde, ko mēra saskaņā ar šā pielikuma 9.1.1. un 9.1.2. punktu, nav mazāka par 95 % no sākotnējās vērtības pirms apstarošanas un nevienā gadījumā nav:

6.3.1.1.1.   mazāka par 70 % priekšējiem stikliem un citam stiklojumam, kurš nav priekšējais stikls un kuru ierīko vietā, kas ir nozīmīga vadītāja redzamībai.

6.3.2.   Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās testa paraugu vai testējamo eksemplāru izlases izturība pret starojumu ir apmierinoša, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

6.4.   Noturības tests ar dēdēšanas imitāciju

6.4.1.   Testa metode

6.4.1.1.   Aprīkojums

6.4.1.1.1.   Gara loka ksenona lampa

Apstarošanas iekārtā (3) par starojuma avotu izmanto gara loka ksenona lampu, bet atļauts izmantot citas metodes, kas rada vajadzīgā līmeņa ultravioleto staru iedarbību. Ja nodrošina pareizu filtrēšanu un tehnisko apkopi, tad gara loka ksenona lampas priekšrocība ir tās spēja radīt spektru, kas visvairāk līdzinās dabīgam saules gaismas spektram. Tāpēc kvarca ksenona degļa cauruli aprīko ar borsilikātstikla optisko(-ajiem) filtru(-iem) (4). Izmantojamās ksenona lampas darbina ar piemērotu 50 vai 60 Hz elektrisko strāvu, izmantojot attiecīgus reaktīvos transformatorus un elektroiekārtas.

Pie apstarošanas iekārtas pieder ierīces, kas vajadzīgas, lai izmērītu un/vai kontrolētu:

a)	starojumu;

b)	melnā standarta temperatūru;

c)	ūdens smidzināšanu;

d)	darbības grafiku vai ciklu.

Apstarošanas iekārta ir izgatavota no inertiem materiāliem, kas nepiesārņo testā izmantojamo ūdeni.

Starojumu mēra uz testa parauga virsmas virsējās kārtas un kontrolē saskaņā ar apstarošanas iekārtas izgatavotāja ieteikumiem.

Kopējo ultravioleto (5) staru iedarbību (džoulos uz kvadrātmetru) izmēra vai izskaitļo un uzskata par testa parauga apstarojuma galveno mērījumu.

6.4.1.2.   Testa paraugi

Testa parauga izmēri parasti ir tādi, kādi norādīti attiecīgajā testa metodē atbilstīgi tam, kāda īpašība vai kādas īpašības mērāmas pēc apstarošanas.

Testa paraugu un kontrolparaugu skaitu katram testa apstāklim vai apstarojuma stadijai nosaka papildus tiem paraugiem, kas paredzēti vizuālai vērtēšanai testēšanas metodēs prasītajā skaitā.

Vizuālo vērtēšanu ieteicams izdarīt lielākajiem testa paraugiem.

6.4.1.3.   Procedūra

Saskaņā ar šā pielikuma 9.1. punktu izmēra apstarojamā(-o) testa(-u) parauga(-u) gaismas caurlaidību. Saskaņā ar šā pielikuma 4. punktu izmēra kontrolparauga(-u) virsmas(-u) berzēšanas noturību. Katra testa parauga tā virsma, kas būtu transportlīdzekļa stiklojuma ārējā virsma, ir vērsta pret lampu. Pārējie apstarošanas nosacījumi ir šādi:

6.4.1.3.1.   Apstarojums visā testa parauga laukumā nemainās vairāk par ± 10 %.

6.4.1.3.2.   Pēc attiecīgiem intervāliem notīra lampas filtrus, tos nomazgājot ar mazgāšanas līdzekli un ūdeni. Ksenona loka filtrus nomaina saskaņā ar iekārtas izgatavotāja ieteikumiem.

6.4.1.3.3.   Cikla sausajā daļā temperatūru apstarošanas iekārtas iekšienē regulē ar tādu gaisa plūsmu, kas ir pietiekama, lai uzturētu nemainīgu melnā standarta temperatūru.

Ksenona loka iekārtā šī temperatūra ir 70 °C ± 3 °C, ko rāda melnā standarta termometrs vai līdzvērtīga ierīce.

Melnā paneļa termometru iemontē testa parauga statīvā un nolasījumus izdara punktā, kur gaismas iedarbībā ir sasniegts lielākais karstums.

6.4.1.3.4.   Apstarošanas iekārtā cikla sausajās daļās uztur 50 ± 5 % relatīvo mitrumu.

6.4.1.3.5.   Dejonizētajā ūdenī, ko izmanto smidzināšanas ciklā, ir mazāk nekā 1 ppm silīcija dioksīda cietvielu, un tas uz testa paraugiem neatstāj paliekošas nogulsnes vai atliekvielas, kuras traucētu izdarīt turpmākos mērījumus.

6.4.1.3.6.   Ūdens pH ir 6,0 līdz 8,0, un elektrovadītspēja ir mazāka par 5 mikrosīmensiem.

6.4.1.3.7.   Ūdens temperatūra vadā, pa ko tas ieplūst apstarošanas iekārtā, ir vienāda ar apkārtējā ūdens temperatūru.

6.4.1.3.8.   Ūdeni uz testa paraugiem smalki izsmidzina, un tā tilpums ir pietiekams, lai paraugus uzreiz pēc trieciena vienmērīgi saslapinātu.

Ūdeni izsmidzina tikai pret to testa parauga virsmu, kas ir vērsta pret gaismas avotu. Nav pieļaujama izsmidzinātā ūdens recirkulācija vai tests paraugu iegremdēšana ūdenī.

6.4.1.3.9.   Testa paraugus griež ap loku, lai gaisma tos vienmērīgi apstarotu. Visas vietas apstarošanas iekārtā ir aizpildītas ar testa paraugiem vai surogātiem, lai uzturētu vienmērīgu temperatūru. Testa paraugus tur rāmjos ar aizmuguri pret kameras vidi. Tomēr nav pieļaujams, ka atstarojumi no kameras sienām nokļūst uz paraugu aizmugurējās virsmas. Pēc vajadzības testējamiem eksemplāriem var radīt fonu, lai novērstu šādus atstarojumus, ciktāl tas netraucē gaisa brīvu cirkulāciju uz parauga virsmas.

6.4.1.3.10.   Apstarošanas iekārtu darbina, lai nodrošinātu nepārtrauktu gaismu un intermitējošu ūdens smidzināšanu 2 h ciklos. Katru 2 h ciklu iedala divos periodos, kuros testa paraugus 102 minūtes apstaro ar gaismu, neapsmidzinot tos ar ūdeni, un 18 minūtes apstaro ar gaismu, apsmidzinot ar ūdeni.

6.4.1.4.   Novērtēšana

Kad testa paraugi ir apstaroti, tos pēc vajadzības var notīrīt, kā ieteicis to izgatavotājs, lai noņemtu visas atliekas.

Testā apstarotos paraugus vizuāli novērtē attiecībā uz šādām īpašībām:

a)	burbuļiem;

b)

tonējumu;

c)	miglojumu;

d)	pamanāmu sairšanu.

Izmēra apstaroto testa paraugu gaismas caurlaidību.

6.4.1.5.   Rezultātu izteikšana

Apstaroti testēto paraugu vizuālos novērtējumus iekļauj pārskatā, salīdzinot katra parauga izskatu ar neapstarotā kontrolparauga izskatu.

Izmērītā pastāvīgā gaismas caurplūde nedrīkst vairāk par 5 % atšķirties no gaismas caurplūdes, kas sākotnējos testos izmērīta neapstarotiem testa eksemplāriem, un nedrīkst būt mazāka par:

70 % priekšējam stiklam un stiklojumam, kas nav priekšējais stikls un ko ierīko vietā, kas ir nozīmīga vadītāja redzamībai.

7.   MITRUMA IZTURĪBAS TESTS

7.1.   Procedūra

Trīs testējamos eksemplārus vai trīs kvadrātveida testa paraugus, kam malu garumi ir vismaz 300 mm × 300 mm, divas nedēļas vertikāli tur noslēgtā konteinerā, kurā uztur 50 °C ± 2 °C temperatūru un 95 ± 4 % relatīvo mitrumu. Cietas plastmasas stiklojumu un cietas plastmasas daudzkārša stiklojuma mezglu testējamo eksemplāru skaits ir desmit.

Testa paraugus sagatavo tā, ka:

a)	testa parauga vismaz viena mala sakrīt ar stikla rūts sākotnējo malu;

b)	testējot vairākus testa paraugus vienlaicīgi, starp tiem nodrošina pietiekamas atstarpes.

Veic piesardzības pasākumus, lai nepieļautu to, ka kondensāts no testa kameras sienām un griestiem nokļūst uz testa paraugiem.

7.2.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Starpslāņa tonējums:	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

7.3.   Rezultātu interpretācija

7.3.1.

Bezšķembu stiklojumu uzskata par apmierinošu attiecībā uz mitruma izturību, ja nozīmīgas izmaiņas nenovēro tālāk par 10 mm no neslīpētajām malām un tālāk par 15 mm no slīpētajām malām pēc tam, kad parasts un apstrādāts daudzslāņu stiklojums divas stundas ir turēts apkārtējā atmosfērā un ar plastmasu pārklāts, kā arī stikla un plastmasas stiklojums 48 stundas ir izturēts apkārtējā atmosfērā.

7.3.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegto testa paraugu vai testējamo eksemplāru mitruma izturība ir apmierinoša, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

8.   TESTS UZ IZTURĪBU MAINĪGĀ TEMPERATŪRĀ

8.1.   Testa metode

Divus testa paraugus, kam malu garumi ir 300 mm × 300 mm, ievieto slēgtā kamerā –40 °C ± 5 °C un tur sešas stundas; pēc tam tos izņem no kameras un novieto 23 °C ± 2 °C temperatūrā uz vienu stundu vai līdz laikam, kad testa paraugu temperatūra ir līdzsvarojusies. Pēc tam tās uz trim stundām ievieto cirkulējošā gaisa plūsmā 72 °C ± 2 °C. Pēc atkārtotas novietošanas 23 °C ± 2 °C temperatūrā ārpus kameras un to atdzišanas līdz šai temperatūrai testa paraugus pārbauda.

8.2.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Starpslāņa vai plastmasas pārklājuma tonējums	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

8.3   Rezultātu interpretācija

Testa uz izturību mainīgā temperatūrā rezultātu uzskata par apmierinošu, ja testa paraugiem nav plaisu, apduļķojumu, atslāņošanos vai citu redzamu bojājumu.

9.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

9.1.   Gaismas caurlaidības tests

9.1.1.   Aprīkojums

9.1.1.1.   Gaismas avots sastāv no kvēlspuldzes, kuras kvēldiegs iestiprināts 1,5 mm × 1,5 mm × 3 mm paralēlskaldnī. Spriegums spuldzes kvēldiegā ir tāds, ka krāsas temperatūra ir 2 856 K ± 50 K. Šo spriegumu stabilizē ar ± 1/1 000 V precizitāti. Instrumentam, ar ko pārbauda spriegumu, ir attiecīga precizitāte.

9.1.1.2.   Optiskā sistēma sastāv no lēcas ar fokusa attālumu f, kurš ir vismaz 500 mm, un ar hromatisko aberāciju korekciju. Lēcas pilns atvērums nepārsniedz f/20. Attālumu starp lēcu un gaismas avotu noregulē tā, lai iegūtu būtībā paralēlu gaismas staru. Ievieto diafragmu gaismas stara diametra samazināšanai līdz 7 mm ± 1 mm. Šī diafragma ir 100 mm ± 50 mm attālumā no lēcas gaismas avotam pretējā pusē. Punkts, kurā izdara mērījumus, ir gaismas staru kūļa centrā.

9.1.1.3.   Mērīšanas aprīkojums

Uztvērējam ir tāda relatīvā spektrālā jutība, kas atbilst CIE  (6) standarta fotopiskās redzes fotometriskā novērotāja relatīvās spektrālās gaismas efektivitātei. Uztvērēja jutīgajai virsmai ir difūzijas vide, un tā ir vismaz divas reizes lielāka par optiskās sistēmas izstarotā paralēlā gaismas stara šķērsgriezumu. Ja izmanto integrējošo sfēru, tad sfēras atvēruma šķērsgriezuma laukums ir vismaz divas reizes lielāks par staru kūļa paralēlās daļas šķērsgriezuma laukumu.

Uztvērēja un ar to saistītā rādošā instrumenta linearitāte ir labāka par 2 % no izmantojamās skalas daļas.

Uztvērēju centrē uz gaismas staru kūļa ass.

9.1.2.   Procedūra

Mērīšanas sistēmas jutību noregulē tā, ka instruments, kas rāda uztvērēja atbildi, norāda 100 iedaļas, kad testa paraugs nav ievietots gaismas staru kūļa ceļā. Kad uz uztvērēju gaisma nekrīt, instruments rāda nulli.

Testa paraugu novieto tādā attālumā no uztvērēja, kas ir aptuveni vienāds ar pieckārtīgu uztvērēja diametru. Bezšķembu stikla rūti ievieto starp diafragmu un uztvērēju un noorientē tādā virzienā, ka gaismas stara krišanas leņķis ir 0 ± 5°. Testa paraugam izmēra pastāvīgās gaismas caurplūdi, un visos punktos, kuros izdara mērījumus, nolasa rādošā instrumenta rādījumu iedaļu skaitu n. Pastāvīgā gaismas caurplūde tr ir vienāda ar n/100.

9.1.2.1.   Priekšējos stiklus var testēt ar alternatīvām metodēm, izmantojot testa paraugu, kas izgriezts no priekšējā stikla plakanākās daļas, vai īpaši sagatavotu plakanu kvadrātu no identa materiāla, kuram ir identas biezuma pazīmes, mērot pa stikla rūts normāli (perpendikulu).

9.1.2.2.   Testu M1 kategorijas transportlīdzekļu (7) priekšējiem stikliem izdara testa laukumā B, kas noteikts 18. pielikuma 2.3. punktā, izņemot visus to skarošos necaurredzamos aizēnojumus.

N1 kategorijas transportlīdzekļu priekšējiem stikliem izgatavotājs var pieprasīt veikt tādu pašu testu testa laukumā B, kas noteikts 18. pielikuma 2.3. punktā, izņemot visus to skarošos necaurredzamos aizēnojumus, vai I zonā, kas noteikta šā pielikuma 9.2.5.2.3. punktā.

Pārējo kategoriju transportlīdzekļu priekšējiem stikliem testu izdara I zonā, kas noteikta šā pielikuma 9.2.5.2.3. punktā.

Tomēr lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem, kam nav iespējams noteikt I zonu, testu izdara I' zonā, kura noteikta šā pielikuma 9.2.5.3. punktā.

9.1.3.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Stikla tonējums	1	2
Starpslāņa tonējums (daudzslāņu priekšējiem stikliem)	1	2
	Nav iekļauts	Iekļauts
Aizēnojums un/vai necaurredzams aizēnojums	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

9.1.4.   Rezultātu interpretācija

Pastāvīgo gaismas caurplūdi mēra saskaņā ar šā pielikuma 9.1.2. punktu un rezultātu reģistrē. Priekšējam stiklam tā nav mazāka kā 70 %. Stiklojumam, kas nav priekšējie stikli, prasības ir noteiktas 21. pielikumā.

9.2.   Optiskā kropļojuma tests

9.2.1.   Darbības joma

Aprakstītā metode ir projicēšanas metode, pēc kuras var novērtēt bezšķembu stiklojuma radīto optisko kropļojumu.

9.2.1.1.   Definīcijas

9.2.1.1.1.   “Optiskā novirze” ir leņķis starp patieso un šķietamo virzienu uz punktu, kuru novēro caur priekšējo stiklu; leņķa lielums ir funkcija no skata līnijas krišanas leņķa, priekšējā stikla biezuma un slīpuma un liekuma rādiusa skata krišanas punktā.

9.2.1.1.2.   Optiskais kropļojums virzienā M–M': leņķiskās novirzes Δα algebriskā starpība, ko mēra starp diviem punktiem M un M' uz bezšķembu stikla rūts virsmas, attālums starp šiem diviem punktiem ir tāds, ka starp to projekcijām plaknē taisnā leņķī pret skata virzienu ir attālums Δx (sk. 6. attēlu).

Novirze pretēji pulksteņa rādītāja virzienam jāuzskata par pozitīvu, bet novirze pulksteņa rādītāja virzienā par negatīvu.

9.2.1.1.3.   Optiskais kropļojums punktā M: optiskā kropļojuma maksimums visos virzienos M–M' no punkta M.

6.   attēls

Optiskā kropļojuma shematisks attēlojums

9.2.1.2.   Aprīkojums

Metode saistīta ar atbilstīgas miras (rastra) projicēšanu uz displeja ekrāna caur testējamo bezšķembu stiklojumu. Optisko kropļojumu nosaka pēc projicētā attēla formas izmaiņām, gaismas ceļā ievietojot bezšķembu stiklojumu.

Aprīkojums sastāv no šādām daļām, kuras novietotas, kā parādīts 9. attēlā.

9.2.1.2.1.   Kvalitatīvs projektors ar augstas intensitātes punktveida gaismas avotu, kam, piemēram, ir šādi parametri:

fokusa attālums vismaz 90 mm,

atvērums aptuveni 1/2,5,

150 W kvarca halogēnu lampa (ja lieto bez filtra),

250 W kvarca halogēnu lampa (ja lieto zaļo filtru).

Projektors shematiski parādīts 7. attēlā. Diafragma, kuras diametrs ir 8 mm, ir novietota aptuveni 10 mm no priekšējās lēcas.

7.   attēls

Projektora optiskais novietojums

9.2.1.2.2.   Mirām (rastriem) ir, piemēram, spilgti aplīši, sakārtoti uz tumša fona (sk. 8. attēlu). Lai mērījumu kļūda būtu mazāka par 5 %, lieto pietiekami kvalitatīvas un kontrastainas miras.

Kad gaismas ceļā nav testējamā bezšķembu stiklojuma, aplīšu izmēri ir tādi, ka, aplīšus projicējot, tie veido tādu aplīšu sakārtojumu, kuru diametrs ir

, kur Δx = 4 mm (sk. 6. un 9. attēlu).

8.   attēls

Palielināts miras fragments

9.   attēls

Optiskā kropļojuma testa aprīkojuma izvietojums

9.2.1.2.3.   Statīvs, vēlams, tāds, ar ko bezšķembu stiklojumu var grozīt un skenēt gan vertikāli, gan horizontāli.

9.2.1.2.4.   Pārbaudes šablons, ar ko nosaka izmēru izmaiņas gadījumos, kad novērtēšana jāizdara ātri. Piemērots šablons parādīts 10. attēlā.

10.   attēls

Piemērota pārbaudes šablona paraugs

9.2.1.3.   Procedūra

9.2.1.3.1.   Vispārīgie noteikumi

Priekšējo stiklu nostiprina uz statīva (9.2.1.2.3. punkts) noteiktajā slīpuma leņķī. Testa attēlu projicē caur pārbaudāmo laukumu. Lai pārbaudītu visu noteikto laukumu, priekšējo stiklu pagriež vai pārvieto horizontālā vai vertikālā virzienā.

9.2.1.3.2.   Novērtēšana, izmantojot pārbaudes šablonu

Ja ātrs novērtējums ar pieļaujamo 20 % kļūdu ir pietiekams, tad pēc novirzes izmaiņas robežvērtības ΔαL un bezšķembu stiklojuma attāluma līdz displeja ekrānam R2 aprēķina A vērtību (sk. 10. attēlu).

Attiecību starp projicētā attēla diametra Δd izmaiņām un leņķisko novirzi Δα aprēķina ar formulu

kur:

Δd	milimetros,
A	milimetros,
ΔαL	loka minūtēs,
Δα	loka minūtēs,
R2	metros.

9.2.1.3.3.   Mērījumi ar fotoelektrisku ierīci

Ja jāizdara precīzs mērījums ar robežvērtības kļūdu, kas ir mazāka par 10 %, tad Δd mēra uz projekcijas ass, par ierobežotā laukuma platumu ņemot punktu, kurā spožums ir 0,5 no punkta spožuma maksimālās vērtības.

9.2.1.4.   Rezultātu izteikšana

Priekšējā stikla radīto optisko kropļojumu novērtē, Δd mērot jebkurā virsmas punktā un virzienā, lai atrastu Δd maksimālo vērtību.

9.2.1.5.   Alternatīva metode

Kā alternatīvu projicēšanas metodei atļauts izmantot strioskopijas paņēmienu ar noteikumu, ka saglabājas mērījumu precizitāte, kas noteikta 9.2.1.3.2. un 9.2.1.3.3. punktā.

9.2.1.6.   Attālums Δx ir 4 mm.

9.2.1.7.   Priekšējo stiklu uzstāda tādā pašā slīpuma leņķī, kādā to uzstāda transportlīdzeklim.

9.2.1.8.   Projicēšanas ass horizontālajā plaknē ir aptuveni perpendikulāra pret priekšējā stikla pēdu šajā plaknē.

9.2.2.   Mērījumus veic:

9.2.2.1.   M1 kategorijas transportlīdzeklim testa laukumā A, kurš paplašināts līdz transportlīdzekļa vidējai plaknei, un simetriski tam priekšējā stikla atbilstošajā daļā attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni, kā arī samazinātajā testa laukumā B saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu;

9.2.2.2.   M un N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nepieder pie M1 kategorijas:

a)	I zonā, kā noteikts šā pielikuma 9.2.5.2. punktā M2, M3, N2 un N3 kategorijas transportlīdzekļiem;

b)

I zonā, kā noteikts šā pielikuma 9.2.5.2. punktā, vai testa laukumā A, kurš paplašināts līdz transportlīdzekļa vidējai plaknei, un simetriski tam priekšējā stikla atbilstošajā daļā attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni, kā arī samazinātajā testa laukumā B saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu N1 kategorijas transportlīdzekļiem;

9.2.2.3.   lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem, kam nav iespējams noteikt I zonu, testu izdara I' zonā, kā noteikts šā pielikuma 9.2.5.3. punktā.

9.2.2.4.   Transportlīdzekļa tips

Testu atkārto, ja priekšējo stiklu paredzēts uzstādīt tāda tipa transportlīdzeklim, kam priekšējais redzes lauks ir citāds nekā tā tipa transportlīdzekļiem, kuriem šis priekšējais stikls jau ir apstiprināts.

9.2.3.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

9.2.3.1.   Materiāla veids

Biezs stikls	Pulēts stikls	Plāns stikls
1	1	2

9.2.3.2.   Citas papildu pazīmes

Citas papildu pazīmes nav iesaistītas.

9.2.4.   Priekšējo stiklu skaits

Testēšanai iesniedz četrus testa paraugus.

9.2.5.   Zonu definīcijas

9.2.5.1.   Priekšējo stiklu A un B zona M1 un N1 kategorijas transportlīdzekļiem ir noteiktas šo noteikumu 18. pielikumā.

9.2.5.2.   Priekšējo stiklu zonas M un N kategorijas transportlīdzekļiem, kas nav M1 kategorijas transportlīdzekļi, nosaka, pamatojoties uz:

9.2.5.2.1.   acu punktu jeb O punktu, kas ir punkts, kurš atrodas 625 mm virs vadītāja sēdekļa R punkta vertikālajā plaknē, kas ir paralēla tā transportlīdzekļa garenvirziena vidējai plaknei, kam priekšējais stikls paredzēts, un kas novilkta caur stūres rata asi;

9.2.5.2.2.   taisni OQ, kas ir horizontālā taisne, kas novilkta caur acu punktu O un kas ir perpendikulāra transportlīdzekļa garenvirziena vidējai plaknei.

9.2.5.2.3.   Priekšējā stikla I zona, ko nosaka pēc priekšējā stikla krustošanās ar turpmāk definētajām četrām plaknēm:

P1	—	vertikāla plakne, kas novilkta caur O punktu un kas ir 15° leņķī pa kreisi no transportlīdzekļa garenvirziena vidējās plaknes;
P2	—	vertikāla plakne, kas ir simetriska plaknei P1 attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena vidējo plakni; Ja tas nav iespējams (piemēram, ja transportlīdzeklim nav simetriskas garenvirziena vidējās plaknes), tad plakne P2 ir simetriska pret plakni P1 attiecībā pret transportlīdzekļa garenvirziena plakni, kura novilkta caur O punktu.
P3	—	plakne, kas krustojas ar taisni OQ un veido 10° leņķi virs horizontālās plaknes;
P4	—	plakne, kas krustojas ar taisni OQ un veido 8° leņķi zem horizontālās plaknes.

9.2.5.3.   Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem, kam nav iespējams noteikt I zonu, I' zona ir visa priekšējā stikla virsma.

9.2.6.   Rezultātu interpretācija

Priekšējo stiklu tipu uzskata par apmierinošu attiecībā uz optisko kropļojumu, ja četriem testēšanai iesniegtajiem priekšējiem stikliem optiskais kropļojums nepārsniedz atbilstīgi katrai zonai vai testa laukumam turpmāk norādītās vērtības.

Transportlīdzekļa kategorija	Zona	Optiskā kropļojuma maksimālā vērtība
M1 un N1	A – paplašināta saskaņā ar 9.2.2.1. punktu	2 loka minūtes
	B – samazināta saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu	6 loka minūtes
M un N kategorijas, kas nav M1 kategorija	I	2 loka minūtes
Lauksaimniecības transportlīdzekļi utt., kam nav iespējams noteikt I zonu	I'	2 loka minūtes

9.2.6.1.   Mērījumus neizdara 25 mm apmales laukumā uz iekšu attiecībā pret projektēto stikla kontūru un pret jebkuru necaurredzamu aizēnojumu ar nosacījumu, ka tas neskar paplašināto A zonu vai I zonu.

9.2.6.2.   Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem mērījumus neizdara 100 mm apmales laukumā.

9.2.6.3.   Sadalītiem priekšējiem stikliem mērījumus neizdara 35 mm joslā no tā priekšējā stikla malas, kurš ir pie sadalošā statņa.

9.2.6.4.   Visās tajās I zonas vai A zonas daļās, kas ir 100 mm apmales laukumā uz iekšu attiecībā pret projektēto stikla kontūru, ir pieļaujama maksimālā 6 loka minūšu vērtība.

9.2.6.5.   Nelielas novirzes no prasībām var pieļaut samazinātajā testa laukumā B (saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu), ja vien tās ir lokalizētas un reģistrētas protokolā.

9.3.   Sekundārā attēla atdalīšanās tests

9.3.1.   Darbības joma

Atzītas ir divas testēšanas metodes:

mērķa novērojuma tests un

tests ar kolimācijas teleskopu.

Šīs testa metodes pēc vajadzības var izmantot tipa apstiprināšanai, kvalitātes kontrolei vai izstrādājuma novērtēšanai.

9.3.1.1.   Mērķa novērojuma tests

9.3.1.1.1.   Aprīkojums

Pēc šīs metodes apgaismotu mērķi apskata caur bezšķembu stiklojumu. Mērķis var būt izveidots tā, ka testu var veikt vienkārši pēc jā–nē principa.

Ieteicams, lai mērķis būtu viens no šādu veidu mērķiem, tas ir:

a)	apgaismots apļveida mērķis, kam ārējais diametrs D ietilpst n loka minūtes lielā leņķī, kura virsotne atrodas punktā x metru attālumā (11.a attēls); vai

b)

tāds apgaismots apļveida mērķis ar ierobežotu laukumu, kura izmēri ir tādi, ka attālumā D no ierobežotā laukuma malas līdz tuvākajam punktam apļa iekšpusē, tas ietilpst n loka minūtes lielā leņķī, kura virsotne atrodas punktā x metru attālumā (11.b attēls), kur: n ir sekundārā attēla atdalīšanās robežvērtība, x ir attālums no bezšķembu stiklojuma līdz mērķim (vismaz 7 m), D aprēķina ar formulu D = x . tg n

Apgaismotais mērķis sastāv no gaismas kameras, kuras aptuvenie izmēri ir 300 mm × 300 mm × 150 mm un kura priekšpusi ērtāk izveidot no stikla, kas pārklāts ar gaismu necaurlaidīgu melnu papīru vai matētu melnu krāsu.

Kameru apgaismo ar piemērotu gaismas avotu. Var būt izdevīgi izmantot citu formu mērķus, piemēram, 14. attēlā parādītos. Pieļaujams, ka mērķu sistēmas vietā izmanto projicēšanas sistēmu, apskatot iegūtos attēlus uz ekrāna.

9.3.1.1.2.   Procedūra

Priekšējo stiklu piemērotā statīvā nostiprina noteiktajā slīpuma leņķī tā, ka var izdarīt novērojumu horizontālajā plaknē, kura novilkta caur mērķa centru. Uz gaismas kameru skatās tumšā vai pustumšā telpā caur katru pārbaudāmā laukuma daļu, lai konstatētu iespējamo sekundārā attēla rašanos saistībā ar apgaismoto mērķi. Priekšējo stiklu pagriež, lai nodrošinātu to, ka pastāvīgi tiek ievērots pareizais skata virziens. Var skatīties ar monokulāru.

9.3.1.1.3.   Rezultātu izteikšana

Nosaka, vai

tad, kad izmanto mērķi (a) (sk. 11.a attēlu), apļa pamata un sekundārais attēls atdalās viens no otra, t. i., ja nav pārsniegta n robežvērtība, vai

tad, ja izmanto mērķi (b) (sk. 11.b attēlu), ierobežotā laukuma sekundārais attēls nobīdās aiz apļa iekšējās malas pieskares punkta, t. i., ja ir pārsniegta n robežvērtība.

11.   attēls

Mērķu izmēri

12.   attēls

Aprīkojuma novietojums

13.   attēls

Testa ar kolimācijas teleskopu aprīkojums

9.3.1.2.   Tests ar kolimācijas teleskopu

Vajadzības gadījumā piemēro šajā punktā aprakstīto procedūru.

9.3.1.2.1.   Aprīkojums

Aprīkojums sastāv no kolimatora un teleskopa, un to var ierīkot saskaņā ar 13. attēlu. Taču var izmantot arī jebkuru līdzvērtīgu optisko sistēmu.

9.3.1.2.2.   Procedūra

Kolimācijas teleskops bezgalīgi veido polāro koordinātu sistēmu ar spilgtu punktu tās centrā (sk. 14. attēlu).

Novērošanas teleskopa fokusa plaknē uz optiskās ass novieto nelielu gaismu necaurlaidīgu ierobežotu laukumu, kura diametrs ir nedaudz lielāks nekā projicētajam spilgtajam punktam, tādējādi aizsedzot spilgto punktu.

Ja priekšējo stiklu, kas rada sekundāro attēlu, novieto starp teleskopu un kolimatoru, tad noteiktā attālumā no polāro koordinātu centra parādās otrs, mazāk spilgts punkts. Sekundārā attēla atdalīšanos izsaka attālums starp punktiem, kas redzami novērošanas teleskopā (sk. 14. attēlu). (Attālums starp tumšo ierobežoto laukumu un spilgto punktu polāro koordinātu sistēmas centrā raksturo optisko novirzi.)

9.3.1.2.3.   Rezultātu izteikšana

Priekšējo stiklu vispirms vienkārši caurskata, lai noteiktu laukumu, kurā veidojas labākais sekundārais attēls. Pēc tam šo laukumu pārbauda ar kolimācijas teleskopa sistēmu atbilstīgā krišanas leņķī. Izmēra maksimālo sekundārā attēla atdalīšanos.

9.3.1.3.   Novērošanas virziens horizontālajā plaknē ir apmēram perpendikulārs pret priekšējā stikla pēdu šajā plaknē.

9.3.2.   Mērījumus izdara zonās, kā noteikts 9.2.2. punktā atbilstīgi transportlīdzekļu kategorijām.

9.3.2.1.   Transportlīdzekļa tips

Testu atkārto, ja priekšējo stiklu paredzēts uzstādīt tāda tipa transportlīdzeklim, kam priekšējais redzes lauks ir citāds nekā tā tipa transportlīdzekļiem, kuriem šis priekšējais stikls jau ir apstiprināts.

9.3.3.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

9.3.3.1.   Materiāla veids

Biezs stikls	Pulēts stikls	Plāns stikls
1	1	2

9.3.3.2.   Citas papildu pazīmes

Citas papildu pazīmes nav iesaistītas.

9.3.4.   Priekšējo stiklu skaits

Testēšanai iesniedz četrus priekšējos stiklus.

14.   attēls

Piemērs novērošanai ar kolimācijas teleskopa testa metodi

9.3.5.   Rezultātu interpretācija

Priekšējā stikla tipu attiecībā uz sekundārā attēla atdalīšanos uzskata par apmierinošu, ja četru testēšanai iesniegto priekšējo stiklu pamata un sekundārā attēla atdalīšanās nevienā zonā vai testa laukumā nepārsniedz šādas vērtības:

Transportlīdzekļa kategorija	Zona	Optiskā kropļojuma maksimālā vērtība
M1 un N1	A – paplašināta saskaņā ar 9.2.2.1. punktu	15 loka minūtes
	B – samazināta saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu	25 loka minūtes
M un N kategorijas, kas nav M1 kategorija	I	15 loka minūtes
Lauksaimniecības transportlīdzekļi utt., kam nav iespējams noteikt I zonu	I'	15 loka minūtes

9.3.5.1.   Mērījumus neizdara 25 mm apmales laukumā uz iekšu attiecībā pret projektēto stikla kontūru un pret jebkuru necaurredzamu aizēnojumu ar nosacījumu, ka tas neskar paplašināto A zonu vai I zonu.

9.3.5.2.   Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem mērījumus neizdara 100 mm apmales laukumā.

9.3.5.3.   Sadalītiem priekšējiem stikliem mērījumus neizdara 35 mm joslā no tā priekšējā stikla malas, kurš ir pie sadalošā statņa.

9.3.5.4.   Visās tajās I zonas vai A zonas daļās, kas ir 100 mm apmales laukumā uz iekšu attiecībā pret projektēto stikla kontūru, ir pieļaujama maksimālā 25 loka minūšu vērtība.

9.3.5.5.   Nelielas novirzes no prasībām var pieļaut samazinātajā testa laukumā B (saskaņā ar 18. pielikuma 2.4. punktu), ja vien tās ir lokalizētas un reģistrētas protokolā.

10.   UGUNSIZTURĪBAS TESTS

10.1.   Mērķis un darbības joma

Pēc šīs metodes var noteikt mehānisko transportlīdzekļu (piemēram, vieglo pasažieru automobiļu, smago (kravas) automobiļu, furgontipa vieglo automobiļu, autobusu) pasažieru nodalījumā izmantoto materiālu horizontālās degšanas ātrumu pēc iedarbības ar mazu liesmu.

Ar šo metodi var testēt transportlīdzekļa iekšējā aprīkojumā izmantotos materiālus un sastāvdaļas atsevišķi vai kopā līdz 13 mm biezumam. To izmanto, lai novērtētu šādu materiālu ražošanas partijas attiecībā uz ugunsizturību vienveidību.

Tā kā reālās lietošanas situācijās (lietojums un izvietojums transportlīdzeklī, lietošanas nosacījumi, aizdegšanās avots u. c.) ir daudz atšķirību un ņemot vērā šeit noteiktos testa nosacījumus, šo metodi nevar uzskatīt par piemērotu, lai novērtētu visus faktiskos degšanas raksturojumus.

10.2.   Definīcijas

10.2.1.   Degšanas ātrums: ar šo metodi noteiktā sadegušā attāluma attiecība pret laiku, kurā attiecīgais attālums ir sadedzis. Degšanas ātrumu izsaka milimetros minūtē.

10.2.2.   Kompozītmateriāls: materiāls, kurš sastāv no vairākiem līdzīga vai atšķirīga materiāla slāņiem, kuru virsmas cieši satur kopā līme, saistviela, pildījums, metinājums utt.

Ja dažādi materiāli savienoti kopā ar pārtraukumiem (piemēram, sašujot, ar augstfrekvences metināšanu, kniedēšanu), tad, sagatavojot atsevišķus paraugus saskaņā ar 10.5. punktu, šādus materiālus neuzskata par kompozītmateriāliem.

10.2.3.   Pakļautā puse: puse, kura ir vērsta uz pasažieru salonu, kad materiālu uzstāda transportlīdzeklim.

10.3.   Princips

Testējamo eksemplāru horizontāli nostiprina U veida turētājā, un 15 sekundes sadegšanas kamerā ar mazu liesmu iedarbojas uz parauga brīvo galu. Testā nosaka, vai un kad liesma nodziest, vai arī laiku, kurā liesma izplatās noteiktā attālumā.

10.4.   Aprīkojums

10.4.1.   Sadegšanas kamera (15. attēls), vēlams, no nerūsējoša tērauda, ar 16. attēlā norādītajiem izmēriem.

Kameras priekšpusē ir ugunsizturīgs apskates logs, kas var nosegt visu kameras priekšpusi, un tam var būt piekļuves paneļa funkcija.

Kameras apakšā ir ventilācijas atveres, kameras augšdaļā visapkārt ir ventilācijas sprauga. Sadegšanas kamerai ir četras kājas, kuru augstums ir 10 mm. Kameras vienā galā var būt atvere, lai kamerā var ievietot turētājā nostiprinātu testējamo eksemplāru; pretējā galā ir atvere gāzes padeves caurulei. Izkusušo materiālu uztver paplātē (sk. 17. attēlu), kas novietots kameras apakšā starp ventilācijas atverēm, nevienu no tām neaizsedzot.

15.   attēls

Sadegšanas kamera ar parauga turētāju un pilienu paplāti

10.4.2.   Paraugu turētājs, ko veido divas U veida metāla plāksnes vai rāmji no nerūsoša materiāla. Izmēri norādīti 18. attēlā.

Lai noturētu paraugu, apakšējā plāksnē ir tapas un augšējā – attiecīgas atveres. Tapas izmanto arī par mērīšanas punktiem, lai noteiktu degšanas attāluma sākumu un beigas.

Pa U veida rāmja pamatu no termoizturīgām stieplēm, kuru diametrs ir 0,25 mm un starp kurām ir 25 mm atstarpes, izveido balstu (sk. 19. attēlu).

Paraugu apakšdaļa ir 178 mm virs kameras grīdas plāksnes. Paraugu turētāja priekšējā mala ir 22 mm no kameras gala; paraugu turētāja garākās malas ir 50 mm attālumā no kameras sienām (visi iekšējie izmēri). (Sk. 15. un 16. attēlu.)

10.4.3.   Gāzes deglis

Nelielais uguns avots kamerā ir Bunzena deglis, kura iekšējais diametrs ir 9,5 mm. Tas atrodas testa kameras centrā, un tā sprausla ir 19 mm zem parauga brīvā gala apakšējās malas viduspunkta (sk. 16. attēlu).

10.4.4.   Testam izmantojamā gāze

Deglim padotās gāzes siltumspēja ir aptuveni 38 MJ/m3 (piemēram, dabasgāze).

10.4.5.   Vismaz 110 mm gara metāla ķemme ar septiņiem vai astoņiem gludi noapaļotiem zariem uz 25 mm.

16.   attēls

Sadegšanas kameras paraugs

17.   attēls

Tipiska pilienu paplāte

18.   attēls

Parauga turētāja piemērs

19.   attēls

U veida rāmja apakšā no stieplēm izveidotā balsta daļas paraugs

10.4.6.   Hronometrs ar precizitāti 0,5 s.

10.4.7.   Velkmes skapis

Sadegšanas kameru var ievietot velkmes skapī ar noteikumu, ka tā iekšējais tilpums ir vismaz 20, tomēr ne vairāk kā 110 reizes lielāks par sadegšanas kameras tilpumu un ka velkmes skapja augstums, platums vai garums nepārsniedz pārējo divu dimensiju izmērus vairāk kā 2,5 reizes.

Pirms testa izmēra gaisa plūsmas ātrumu vertikālā virzienā velkmes skapī 100 mm attālumā no sadegšanas kameras tieši tās priekšpusē un aizmugurē. Lai sadegšanas produkti neatstātu nelabvēlīgu ietekmi uz darbinieka veselību, gaisa plūsmas ātrums ir 0,10 līdz 0,30 m/s. Var izmantot velkmes skapi ar dabīgo ventilāciju un atbilstīgu gaisa plūsmas ātrumu.

10.5.   Paraugi

10.5.1.   Forma un izmēri

Testējamo eksemplāru forma un izmēri ir norādīti 20. attēlā. Testējamā eksemplāra biezums atbilst testējamā izstrādājuma biezumam. Tas nepārsniedz 13 mm. Parauga šķērsgriezums ir pēc iespējas vienāds visā garumā. Ja izstrādājuma forma un izmēri ir tādi, ka nav iespējams paņemt norādītā izmēra paraugu, tad ievēro šādus minimālos parauga izmērus:

a)	ja paraugu platums ir 3 līdz 60 mm, tad to garums ir 356 mm. šajā gadījumā materiālu testē visā izstrādājuma platumā;

b)	ja paraugu platums ir 60 līdz 100 mm, tad to garums ir vismaz 138 mm. Šajā gadījumā iespējamais degšanas attālums atbilst parauga garumam un mērījumus sāk pirmajā mērīšanas punktā;

c)	ja paraugu platums ir mazāks par 60 mm un garums ir mazāks par 356 mm vai paraugu platums ir 60 līdz 100 mm un garums ir mazāks par 138 mm, tad tos nevar testēt pēc šīs metodes, kuras paraugu platums nevar būt mazāks par 3 mm.

20.   attēls

Paraugs

10.5.2.   Paraugu ņemšana

No testējamā materiāla ņem vismaz piecus paraugus. Ja materiālu degšanas ātrumi dažādos virzienos ir atšķirīgi (to nosaka iepriekšējos testos), tad ņem piecus (vai vairāk) paraugus un ievieto tos testa aprīkojumā tā, ka var izmērīt lielāko degšanas ātrumu.

No materiāliem, ko piegādā noteiktā platumā, izgriež vismaz 500 mm garu paraugu no visa platuma. No šādi izgriezta gabala paraugus ņem ne tuvāk par 100 mm no materiāla malas punktos, kuri cits no cita ir vienādā attālumā.

Paraugus ņem tāpat kā no gataviem izstrādājumiem, ja izstrādājuma forma to ļauj. Ja izstrādājuma biezums pārsniedz 13 mm, tad ar mehāniskas apstrādes paņēmieniem to samazina līdz 13 mm no tās puses, kas nav vērsta uz pasažieru salonu.

Kompozītmateriālus (sk. 10.2.2. punktu) testē tāpat kā viendabīgos materiālus.

Materiāliem, ko veido uzklāti slāņi ar dažādu sastāvu un kas nav kompozītmateriāli, atsevišķi testē katru slāni līdz 13 mm biezumam no tās virsmas puses, kura ir vērsta uz pasažieru salonu.

10.5.3.   Sagatavošana

Paraugus vismaz 24 stundas, bet ne ilgāk kā septiņas dienas sagatavo 23 °C ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā, un šādos apstākļos tos tur līdz pat testēšanai.

10.6.   Procedūra

10.6.1.   Paraugus ar plūksnainu vai uzkārstu virsmu novieto uz līdzenas virsmas un ar ķemmi (10.4.5. punkts) divreiz izķemmē pretēji kārsuma virzienam.

10.6.2.   Paraugu ievieto paraugu turētājā (10.4.2. punkts) tā, lai pakļautā puse ir vērsta uz leju pret liesmu.

10.6.3.   Gaisa ieplūdes atverei esot noslēgtai, pēc atzīmes uz degšanas kameras noregulē 38 mm augstu degļa liesmu. Pirms sāk pirmo testu, degli dedzina vismaz vienu minūti, lai stabilizētu liesmu.

10.6.4.   Paraugu turētāju ievieto sadegšanas kamerā tā, ka liesma skar parauga galu, un pēc 15 sekundēm pārtrauc gāzes padevi deglim.

10.6.5.   Degšanas laiku sāk mērīt brīdī, kad liesmas apakšējā daļa sasniedz pirmo mērījumu punktu. Novēro liesmas izplatīšanos tajā parauga pusē (augšējā vai apakšējā), kas deg ātrāk.

10.6.6.   Degšanas laika mērīšanu beidz brīdī, kad liesma sasniedz pēdējo mērījumu punktu vai nodziest, to nesasniegusi. Ja liesma pēdējo mērījumu punktu nesasniedz, tad izmēra sadegušo attālumu līdz vietai, kurā liesma nodzisusi. Sadegušais attālums ir virsējas vai iekšējas degšanas rezultātā sabojātā parauga daļa.

10.6.7.   Ja paraugu nevar aizdedzināt vai pēc degļa izdzēšanas tas vairs nedeg, vai arī liesma nodziest pirms pirmā mērījumu punkta un tāpēc degšanas laiks netiek noteikts, tad testa protokolā atzīmē, ka degšanas ātrums ir 0 mm minūtē.

10.6.8.   Ja veic testu sēriju vai atkārtotus testus, tad pirms testa pārliecinās, ka sadegšanas kameras un paraugu turētāja temperatūra testēšanas sākumā nepārsniedz 30 °C.

10.7.   Aprēķināšana

Degšanas ātrumu B milimetros sekundē aprēķina ar formulu:

;

kur:

s ir sadegušais attālums milimetros,

t ir laiks sekundēs, kurā sadeg attālums s.

10.8.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

10.9.   Rezultātu interpretācija

10.9.1.   Uzskata, ka ar plastmasu pārklāts stiklojums (šo noteikumu 2.4. punkts) un stikla un plastmasas stiklojums (šo noteikumu 2.5. punkts) ir apmierinoši izturējuši ugunsizturības testu, ja degšanas ātrums nepārsniedz 90 mm minūtē.

10.9.2.   Uzskata, ka cietas plastmasas rūtis (šo noteikumu 2.6.1. punkts), elastīgas plastmasas rūtis (šo noteikumu 2.6.2. punkts) un cietas plastmasas daudzkārša stiklojuma mezgli ir apmierinoši izturējuši ugunsizturības testu, ja degšanas ātrums nepārsniedz 110 mm minūtē.

11.   ĶĪMISKĀS NOTURĪBAS TESTS

11.1.   Testā izmantojamās ķīmiskās vielas

11.1.1.   Neabrazīvs ziepju šķīdums: 1 masas procents kālija oleāta dejonizētā ūdenī.

11.1.2.   Šķīdums logu tīrīšanai: ūdens šķīdums, kurā ir 5 līdz 10 masas procenti izopropanola un tikpat dipropilēnglikolmonometilētera un 1 līdz 5 masas procenti amonija hidroksīda.

11.1.3.   Neatšķaidīts denaturētais spirts: 1 tilpuma daļa metilspirta uz 10 tilpuma daļām etilspirta.

11.1.4.   Benzīns vai līdzvērtīgs salīdzināšanas benzīns: maisījums, kurā ir 50 tilpumprocenti toluola, 30 tilpumprocenti 2,2,4-trimetilpentāna, 15 tilpumprocenti 2,4,4-trimetil-1-pentēna un 5 tilpumprocenti etilspirta.

NB! Izmantotā benzīna sastāvu norāda testa protokolā.

11.1.5.   Salīdzināšanas petroleja: maisījums, kurā ir 50 tilpumprocenti n-oktāna un 50 tilpumprocenti n-dekāna.

11.2.   Testa metode

11.2.1.   Tests iegremdējot

Četrus paraugus, kuru izmērs ir 180 mm × 25 mm, testē katrā 11.1. punktā noteiktajā testā un ar katru no 11.1. punktā noteiktajām ķīmiskajām vielām, katram testam un katram tīrīšanas produktam izmantojot jaunu testa paraugu.

Pirms katra testa paraugus notīra saskaņā ar izgatavotāja norādījumiem, tad 48 stundas sagatavo 23 °C ± 2 °C temperatūrā un 50 ± 5 % relatīvajā mitrumā. Šādus apstākļus saglabā visā testā.

Paraugus pilnībā iegremdē testa šķidrumā un tur vienu minūti, tad tos no šķidruma izņem un nekavējoties noslauka ar tīru, absorbējošu kokvilnas drānu.

11.2.2.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Starpslāņa vai plastmasas pārklājuma tonējums	2	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

11.2.3.   Rezultātu interpretācija

11.2.3.1.   Ķīmiskās noturības testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja paraugam nav konstatēta nekāda mīkstināšanās, lipīgums, plaisas vai acīm redzams caurspīdīguma zudums.

11.2.3.2.   Paraugu izlases ķīmisko noturību uzskata par apmierinošu, ja vismaz trijos no četriem testiem ar katru ķīmisko vielu ir iegūti apmierinoši rezultāti.

11.2.4.   Slodzes testa procedūra

11.2.4.1.   Paraugu vienā galā atbalsta kā horizontāla līmeņa balstu ar fiksētu balstošu malu tā, ka paraugs visā platumā balstās uz šķautnes (šarnīra ass), kas ir 51 mm no fiksētā gala. Testa parauga brīvajā galā piekar slogojumu, kas ir 102 mm no šarnīra ass, kā parādīts 21. attēlā.

21.   attēls

Parauga nostiprināšanas metode

11.2.4.2.   Slogojuma masa ir 28,7 t2 g, kur t ir testa parauga biezums milimetros. Uz parauga ārējo šķiedru radītais spiediens ir aptuveni 6,9 MPa.

Piemērs.

Ja starp lejup vērstu fiksēto malu un augšup vērstu šķautni, kas viena no otras ir 51 mm attālumā, horizontāli novieto paraugu, kura biezums ir 3 mm, tad 102 mm no šķautnes jāpieliek 258 g slodze.

11.2.4.3.   Kamēr paraugam pieliek spriegumu, uz parauga augšējās virsmas virs šķautnes uzklāj vienu no noteiktajām ķīmiskajām vielām. Ķīmisko vielu uzklāj ar mīkstu suku, kuras platums ir 13 mm un kuru saslapina pirms katra triepiena. Ar 1 s intervāliem izdara desmit atsevišķus triepienus pa visu parauga platumu, neskarot galu un malas (sk. 22. attēlu).

22.   attēls

Ķīmisko vielu uzklāšanas uz parauga metode

11.2.5.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

	Bezkrāsas	Ar tonējumu
Plastmasas pārklājuma vai plastmasas stiklojuma tonējums	1	2

Pārējām papildu pazīmēm nav nelabvēlīgas ietekmes.

11.2.6.   Rezultātu interpretācija

11.2.6.1.   Ķīmiskās noturības testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja paraugam nav konstatēta nekāda mīkstināšanās, lipīgums, plaisas vai acīm redzams caurspīdīguma zudums.

11.2.6.2.   Uzskata, ka paraugu ķīmiskā noturība ir apmierinoša, ja ir izpildīts viens no šiem nosacījumiem:

11.2.6.2.1.

visu testu rezultāti ir apmierinoši;

11.2.6.2.2.

viena testa rezultāts ir neapmierinošs, tomēr turpmākajā testu sērijā ar citiem paraugiem rezultāts ir apmierinošs.

12.   ELASTĪBAS TESTS UN LOCĪŠANAS TESTS

12.1.   Darbības joma

Šajā testā jānoskaidro, vai plastmasa ir pieskaitāma pie cietas vai elastīgas plastmasas.

12.2.   Testa metode

No nominālā biezuma materiāla izgriež plakanu taisnstūra paraugu, kura garums ir 300 mm un platums 25 mm, un to horizontāli piestiprina iespīlēšanas ierīcē tā, ka paraugs 275 mm garumā brīvi sniedzas pāri ierīcei. Šo brīvo galu līdz testa sākumam horizontāli atbalsta ar attiecīgu ierīci. 60 sekundes pēc šā atbalsta noņemšanas norāda brīvā gala vertikālo novirzi milimetros. Ja šī novirze pārsniedz 50 mm, tad tam izdara 180° locīšanas testu. Paraugu asi saliec, pēc tam to liec ap 0,5 mm biezu metāla loksnes gabalu tā, ka tas abās pusēs cieši saskaras ar to.

12.3.   Testa apstākļi

Temperatūra: 20 °C ± 2 °C

Relatīvais mitrums: 60 ± 5 %

12.4.   Prasības

Elastīgas plastmasas vertikālajai novirzei jābūt lielākai par 50 mm, un 10 sekundes pēc 180° locīšanas locījuma vietā materiālam nedrīkst būt lūzumam līdzīgi bojājumi (sk. 23. attēlu).

13.   ATSLĀŅOŠANĀS TESTS

13.1.   Darbības joma

Šajā testā ar vienkāršu metodi nosaka pamatvirsmas pārklājumu adhēziju. Var novērtēt trauslumu un citus izturības parametrus.

13.2.   Aprīkojums

Grieznis ar sešiem asmeņiem, kas novietoti 1 mm attālumā cits no cita. Palielināmais stikls ar divkārtīgu palielinājumu atslāņošanās parauga apskatei (sk. 24. attēlu).

23.   attēls

Novietojums elastības testam

24.   attēls

Instruments ar sešiem asmeņiem

13.3.   Testa metode

Iegriezumu cauri pamatvirsmas pārklājumam izdara ar sešiem griezieniem un perpendikulāri šim iegriezumam izdara otru iegriezumu tā, ka izveidojas režģis ar 25 kvadrātiem (tīklveida iegriezums).

Grieznis jāvelk stingri ar ātrumu 2 līdz 5 cm/s, lai iegrieztu pamatvirsmu, bet ne pārāk dziļi.

Griež tā, ka abas vadošās galviņas pie aprīkojuma malas vienmērīgi skar virsmu. Pēc testa ar palielināmo stiklu apskata iegriezumus, lai pārliecinātos, ka tie sasniedz pamatvirsmu. Testu izdara vismaz divās dažādās parauga vietās. Pēc iegriezumu izdarīšanas tos piecas reizes, viegli piespiežot, nosukā abos diagonālajos virzienos ar rokas suku, kam ir poliamīda sari.

13.4.   Rezultātu interpretācija

Tīklveida iegriezumu pārbauda ar palielināmo stiklu. Ja griezuma malas ir pilnīgi gludas un neviena pārklājuma daļa nav atdalījusies, tad piešķiramais atslāņošanās novērtējums ir Gt0. Ja griezumu krustošanās vietās ir atdalījušies nelieli fragmenti un ja pakļautais laukums ir aptuveni līdz 5 % no tīklveida iegriezuma laukuma, tad piešķiramais atslāņošanās novērtējums ir Gt1.

Ja atdalīšanās ir notikusi lielākos laukumos, tad piešķiramais atslāņošanās novērtējums ir Gt2 līdz Gt5.

Iegriezuma vērtības kategorija	Režģa laukuma pakļautais laukums
Gt2	no 5 līdz 15 %
Gt3	no 15 līdz 35 %
Gt4	no 35 līdz 65 %
Gt5	vairāk nekā 65 %

---

(1)  Piemērotu berzējošo instrumentu ražo Teledyne Taber (Amerikas Savienotās Valstis).

(2)  Piemērotas abrazīvās ripas var iegādāties no Teledyne Taber (Amerikas Savienotās Valstis).

(3)  Piemēram, Atlas Ci Series, Heraeus Xenotest Series vai Suga WEL-X Series.

(4)  Piemēram, Corning 7740 Pyrex vai Heraeus Suprax.

(5)  Par kopējo ultravioleto starojumu uzskata visu starojumu, kura viļņa garums ir mazāks nekā 400 nm.

(6)  Starptautiskā Apgaismojuma komisija.

(7)  Kā noteikts Konsolidētās rezolūcijas par transportlīdzekļu konstrukciju (R.E.3) 7. pielikumā (dokuments TRANS/WP.29/78/Rev.2, 2. punkts).

4. PIELIKUMS

RŪDĪTA STIKLA PRIEKŠĒJIE STIKLI

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka rūdīta stikla priekšējie stikli pieder pie dažādiem tipiem, ja tiem ir atšķirīga vismaz viena no turpmāk minētajām galvenajām vai papildu pazīmēm.

1.1.

Galvenās pazīmes 1.1.1. Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes. 1.1.2. Forma un izmēri. Attiecībā uz sadrumstalošanās testu un mehānisko īpašību testu rūdīta stikla priekšējos stiklus iedala šādās grupās: 1.1.2.1. plakani priekšējie stikli; un 1.1.2.2. liekti priekšējie stikli. 1.1.3. Biezuma kategorija, kurā ir nominālais biezums e (atļautā ražošanas pielaide ± 0,2 mm): I kategorija e ≤ 4,5 mm II kategorija 4,5 mm < e ≤ 5,5 mm III kategorija 5,5 mm < e ≤ 6,5 mm IV kategorija 6,5 mm < e

1.2.	Papildu pazīmes 1.2.1. Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls). 1.2.2. Tonējums (bezkrāsas vai tonēts). 1.2.3. Ar iebūvētiem vai citādi iestrādātiem elektriskajiem vadiem. 1.2.4. Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   SADRUMSTALOŠANĀS TESTS

2.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

2.1.1.

Attiecas tikai uz materiāla veidu.

2.1.2.

Uzskata, ka pulētam stiklam un lokšņu stiklam ir vienādi neatbilstības rādītāji.

2.1.3.

Sadrumstalošanās testus atkārto, pārejot no bieza stikla uz pulētu stiklu vai lokšņu stiklu un otrādi.

2.2.   Testa paraugu skaits

Testēšanai saskaņā ar 13. pielikumu atlasa sešus testējamos eksemplārus no sērijām ar mazāko sagataves laukumu un sešus testējamos eksemplārus no sērijām ar lielāko sagataves laukumu.

2.3.   Dažādas stikla zonas

Rūdīta stikla priekšējam stiklam ir divas galvenās zonas: FI un FII. Tam var būt arī starpzona: FIII. Minētās zonas ir šādas:

2.3.1.

FI zona : smalka sadrumstalojuma apmales zona ir vismaz 7 cm plata zona pa visu priekšējā stikla malu, un tajā ietilpst 2 cm plata ārējā josla, uz ko neattiecas novērtējums.

2.3.2.

FII zona : redzamības zona ar mainīgu sadrumstalojumu, un tajā noteikti ietilpst vismaz 20 cm augsta un 50 cm gara taisnstūrveida daļa. 2.3.2.1. Transportlīdzekļiem, kas pieder pie M1 kategorijas, taisnstūra centrs atrodas tāda riņķa iekšpusē, kura rādiuss ir 10 cm un centrs atrodas uz segmenta V1–V2 centra projekcijas. 2.3.2.2. Transportlīdzekļiem, kas pieder pie M un N kategorijas un nepieder pie M1 kategorijas, taisnstūra centrs atrodas tāda riņķa iekšpusē, kura rādiuss ir 10 cm un centrs atrodas uz O punkta projekcijas. 2.3.2.3. Lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem redzamības zonas atrašanās vietu norāda testa protokolā. 2.3.2.4. Minētā taisnstūra augstumu var samazināt līdz 15 cm priekšējiem stikliem, kuru augstums ir mazāks par 44 cm.

2.3.3.

FIII zona : ne vairāk kā 5 cm plata starpzona starp FI un FII zonu.

2.4.   Testa metode

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 1. punktā.

2.5.   Trieciena punkti (sk. 17. pielikuma 2. attēlu)

2.5.1.

Trieciena punktus izvēlas šādi: 1. punkts : FII zonas centrālajā daļā, augsta vai zema sprieguma apgabalā, 2. punkts : FIII zonā, pēc iespējas tuvu FII zonas vertikālajai simetrijas plaknei, 3. un 3.' punkts : 3 cm no testa parauga vienas mediānas malas; ja ir knaibļu iespiedums, tad viens no lūzuma punktiem ir pie tās malas, kurā ir knaibļu iespiedums, un otrs pie pretējās malas, 4. punkts : uz garākās mediānas vietā, kur ir mazākais liekuma rādiuss, 5. punkts : 3 cm no testa parauga malas pa kreisi vai pa labi no vietas, kur ir mazākais malas liekuma rādiuss.

2.5.2.

Sadrumstalošanās testu veic visos šajos punktos: 1., 2., 3., 3.', 4. un 5.

2.6.   Rezultātu interpretācija

2.6.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja sadrumstalošanās atbilst visiem 2.6.1.1., 2.6.1.2. un 2.6.1.3. punkta nosacījumiem. 2.6.1.1. FI zona 2.6.1.1.1. Lausku skaits nevienā 5 cm × 5 cm kvadrātā nav mazāks par 40 un nav lielāks par 350; tomēr testa rezultāts ir apmierinošs arī tad, ja lausku skaits ir mazāks par 40, bet lausku skaits nevienā 10 cm × 10 cm kvadrātā, kurā ir 5 cm × 5 cm kvadrāts, nav mazāks par 160. 2.6.1.1.2. Attiecībā uz iepriekš minēto noteikumu lausku, kas sniedzas pāri kvadrāta malai, skaita par puslausku. 2.6.1.1.3. Sadrumstalošanos nepārbauda 2 cm platā joslā gar testējamo eksemplāru malām, jo šī josla ir rūts rāmī un neatrodas 7,5 cm rādiusā no trieciena punkta. 2.6.1.1.4. Pieļaujamas ne vairāk kā trīs lauskas, kuru laukums pārsniedz 3 cm2. Divas šādas lauskas nedrīkst būt vienā 10 cm diametra aplī. 2.6.1.1.5. Iegarenas lauskas pieļaujamas ar noteikumu, ka to gali nav smaili un ka to garums nepārsniedz 7,5 cm, izņemot gadījumu, kas noteikts 2.6.2.2. punktā. Ja šīs iegarenās lauskas sniedzas līdz stikla malai, tad tās ar stikla malu nedrīkst veidot leņķi, kas pārsniedz 45°. 2.6.1.2. FII zona 2.6.1.2.1. Atlikušo redzamību pēc sairšanas pārbauda taisnstūrveida laukumā, kas noteikts 2.3.2. punktā. Šajā taisnstūrī tādu lausku kopējais virsmas laukums, kuru laukums ir lielāks par 2 cm2, nav mazāks par 15 % no taisnstūra laukuma; tomēr priekšējiem stikliem, kuru augstums ir mazāks par 44 cm vai kuru uzstādīšanas leņķis pret vertikāli ir mazāks par 15°, redzamības attiecība ir vismaz 10 % no attiecīgā taisnstūra laukuma. 2.6.1.2.2. Izņemot 2.6.2.2. punktā paredzēto gadījumu, nevienas lauskas laukums nav lielāks par 16 cm2. 2.6.1.2.3. Tikai tajā apļa daļā, kas ir FII zonā, 10 cm rādiusā ap trieciena punktu, pieļaujams ne vairāk par trim lauskām, kuru laukums ir lielāks par 16 cm2, bet mazāks par 25 cm2. 2.6.1.2.4. Lauskām ir būtībā regulāra forma, un tām nav 2.6.1.2.4.1. punktā aprakstīto punktu. Tomēr pieļaujams ne vairāk kā 10 neregulāras formas lausku jebkurā 50 × 20 cm taisnstūrī un ne vairāk kā 25 šādas lauskas uz visu priekšējā stikla virsmu. Nevienas šādas lauskas smaile nav garāka par 35 mm, mērot saskaņā ar 2.6.1.2.4.1. punktu. 2.6.1.2.4.1. Uzskata, ka lauskai ir neregulāra forma, ja tā neietilpst ap to apvilktā riņķī, kura diametrs ir 40 mm, ja tai ir vismaz viena smaile, kas ir garāka par 15 mm, mērot no smailes virsotnes līdz tai daļai, kurā lauskas platums ir vienāds ar stiklojuma biezumu, un ja viens vai vairāki tās virsotnes leņķi ir mazāki par 40°. 2.6.1.2.5. Visā FII zonā var būt iegarenas lauskas, kas nav garākas par 10 cm, izņemot 2.6.2.2. punktā noteikto gadījumu. 2.6.1.3. FIII zona Sadrumstalošanai šajā zonā jābūt ar tādiem parametriem, kas ir intervālā starp tiem, kuri atbilst sadrumstalošanai abās blakusesošajās zonās (FI un FII) pieļaujamajiem.

2.6.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtais priekšējais stikls attiecībā uz sadrumstalošanos ir apmierinošs, ja ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 2.6.2.1. Visos testos, kas veikti 2.5.1. punktā noteiktajos trieciena punktos, ir iegūti apmierinoši rezultāti. 2.6.2.2. Vienā no visiem testiem, kas veikti 2.5.1. punktā noteiktajos trieciena punktos, ir neapmierinošs rezultāts, ņemot vērā novirzes, kas ir šādās robežās: FI zona : ne vairāk kā piecas lauskas ir 7,5 līdz 15 cm garas, FII zona : ne vairāk kā trīs lauskas, kuru laukums ir 16 līdz 20 cm2, atrodas ārpus riņķa, kura centrs ir trieciena punktā un kura rādiuss ir 10 cm, FIII zona : ne vairāk kā četras lauskas ir no 10 līdz 17,5 cm garas, un testu atkārto ar jaunu testējamo eksemplāru, kas vai nu atbilst 2.6.1. punkta prasībām, vai arī novirzes ir iepriekš norādītajās robežās. 2.6.2.3. Divos no visiem testiem, kas veikti trieciena punktos, kuri noteikti 2.5.1. punktā, ir neapmierinoši rezultāti attiecībā uz novirzēm, kas nepārsniedz 2.6.2.2. punktā norādītās robežas, un turpmākajās testu sērijās ar jaunu testējamo eksemplāru izlasi rezultāti atbilst 2.6.1. punkta prasībām vai arī ne vairāk kā diviem jaunās izlases testējamajiem eksemplāriem ir novirzes 2.6.2.2. punktā norādītajās robežās.

2.6.3.

Ja konstatē minētās novirzes, tad tās atzīmē testa protokolā un protokolam pievieno priekšējā stikla attiecīgo daļu sadrumstalošanās veidu nepārtraukto pieraksti.

3.   TESTS AR BELZNI

3.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

3.2.   Testa paraugu skaits

3.2.1.

No katras rūdīta stikla priekšējo stiklu grupas testē četrus testa paraugus ar mazāko aptuveno sagataves laukumu un četrus testa paraugus ar lielāko aptuveno sagataves laukumu, un visu astoņu paraugu tips ir tas pats, kas sadrumstalošanās testiem atlasītajiem paraugiem (sk. 2.2. punktu).

3.2.2.

Pēc tās laboratorijas ieskatiem, kas veic testus, no katras priekšējo stiklu biezuma kategorijas testus var alternatīvi veikt sešiem testa paraugiem, kuru izmēri ir (1 100 mm × 500 mm) ± 5/2 mm.

3.3.   Testa metode

3.3.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 3.1. punktā.

3.3.2.

Kritiena augstums ir 1,5 m ± 0/5 mm.

3.4.   Rezultātu interpretācija

3.4.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja priekšējais stikls vai attiecīgais testa paraugs saplīst.

3.4.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtā testa paraugu izlase ir apmierinoši izturējusi testu ar belzni, ja ir izpildīts viens no šādiem diviem nosacījumiem: 3.4.2.1. visu testu rezultāti ir apmierinoši; 3.4.2.2. viena testa rezultāts ir neapmierinošs, tomēr turpmākajās testu sērijās ar citu testa paraugu izlasi rezultāti ir apmierinoši.

4.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Prasības attiecībā uz 3. pielikuma 9. punktā noteiktajām optiskajām īpašībām attiecas uz visu tipu priekšējiem stikliem.

5. PIELIKUMS

VIENVEIDĪGI RŪDĪTA STIKLA RŪTIS  (1)

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka vienveidīgi rūdīta stikla rūtis pieder pie dažādiem tipiem, ja tās atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.   Galvenās pazīmes

1.1.1.

Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes.

1.1.2.

Rūdīšanas veids (termiskā vai ķīmiskā).

1.1.3.

Formas kategorija; izšķir divas kategorijas: 1.1.3.1. plakana stikla rūtis; 1.1.3.2. plakana un liekta stikla rūtis.

1.1.4.

Biezuma kategorija, kurā ir nominālais biezums e (atļautā ražošanas pielaide ± 0,2 mm): I kategorija e ≤ 3,5 mm II kategorija 3,5 mm < e ≤ 4,5 mm III kategorija 4,5 mm < e ≤ 6,5 mm IV kategorija 6,5 mm < e

1.2.   Papildu pazīmes

1.2.1.

Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls).

1.2.2.

Tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.3.

Ar iebūvētiem vai citādi iestrādātiem elektriskajiem vadiem.

1.2.4.

Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   SADRUMSTALOŠANĀS TESTS

2.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Materiāls	Neatbilstības rādītājs
Biezs stikls	2
Pulēts stikls	1
Plāns stikls	1

Citas papildu pazīmes nav iesaistītas.

2.2.   Testa paraugu atlase

2.2.1.   Katras formas kategorijas un katras biezuma kategorijas testa paraugus, kuru sagatavošana ir apgrūtināta, testēšanai atlasa pēc šādiem kritērijiem:

2.2.1.1.

Plakana stikla rūtīm vajadzīgas divas testa paraugu izlases, kas atbilst: 2.2.1.1.1. lielākajam sagataves laukumam; 2.2.1.1.2. mazākajam leņķim starp divām blakus esošām malām.

2.2.1.2.

Plakana un liekta stikla rūtīm vajadzīgas trīs testa paraugu izlases, kas atbilst: 2.2.1.2.1. lielākajam sagataves laukumam; 2.2.1.2.2. mazākajam leņķim starp divām blakus esošām malām; 2.2.1.2.3. segmenta maksimālajam augstumam.

2.2.2.   Testus, kas veikti testa paraugiem, kuri atbilst lielākajam laukumam S, uzskata par piemērojamiem jebkuram citam laukumam, kas ir mazāks par S + 5 %.

2.2.3.   Ja iesniegtajiem testa paraugiem ir leņķis γ, kas ir mazāks par 30°, tad testus uzskata par piemērojamiem visām stikla rūtīm ar leņķi, kurš ir lielāks par γ – 5°.

Ja iesniegtajiem testa paraugiem ir leņķis γ, kas ir 30° vai lielāks, tad testus uzskata par piemērojamiem visām stikla rūtīm ar leņķi, kurš ir 30° vai lielāks.

2.2.4.   Ja iesniegto testa paraugu segmenta augstums h ir lielāks par 100 mm, tad testus uzskata par piemērojamiem visām stikla rūtīm ar segmenta augstumu, kas ir mazāks par h + 30 mm.

Ja iesniegto testa paraugu segmenta augstums ir 100 mm vai mazāks, tad testus uzskata par piemērojamiem visām stikla rūtīm ar segmenta augstumu, kas ir 100 mm vai mazāks.

2.3.   Testa paraugu skaits izlasē

Atbilstīgi 1.1.3. punktā noteiktajai formas kategorijai no katras grupas ņem šādu testa paraugu skaitu:

Stikla rūts veids	Testa paraugu skaits
Plakans	4
Liekts (liekuma minimālais rādiuss ≥ 200 mm)
Liekts (liekuma minimālais rādiuss < 200 mm)	8

2.4.   Testa metode

2.4.1.   Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 1. punktā.

2.5.   Trieciena punkti (sk. 17. pielikuma 3. attēlu)

2.5.1.   Plakana stikla rūtīm un liekta stikla rūtīm trieciena punkti parādīti attiecīgi gan 17. pielikuma 3.a un 3.b attēlā, gan 17. pielikuma 3.c attēlā, un tie ir šādi:

1. punkts	:	stikla ģeometriskajā centrā;
2. punkts	:	liekta stikla rūtīm ar liekuma minimālo rādiusu r < 200 mm šo punktu izvēlas uz lielākās mediānas tajā rūts daļā, kur ir mazākais liekuma rādiuss.

2.5.2.   Katrā trieciena punktā veic testu ar četriem testa paraugiem.

2.6.   Rezultātu interpretācija

2.6.1.   Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja sadrumstalošanās atbilst šādiem nosacījumiem:

2.6.1.1.

lausku skaits nevienā 5 cm × 5 cm kvadrātā nav mazāks par 40;

2.6.1.2.

attiecībā uz iepriekš minēto noteikumu, lausku, kas sniedzas pāri kvadrāta malai, skaita par puslausku;

2.6.1.3.

sadrumstalošanos nepārbauda 2 cm platā joslā gar testējamo eksemplāru malām, jo šī josla ir rūts rāmī un neatrodas 7,5 cm rādiusā no trieciena punkta;

2.6.1.4.

ja lauska pārsniedz izslēgto laukumu, novērtē tikai to lauskas daļu, kas neatrodas laukā;

2.6.1.5.

izņemot 2.6.1.3. punktā noteiktās daļas, nav pieļaujams, ka lausku laukums pārsniedz 3 cm2;

2.6.1.6.

nepieļauj lauskas, kuru garums pārsniedz 100 mm, izņemot 2.6.1.3. punktā noteiktajos laukumos ar nosacījumu, ka: 2.6.1.6.1. lausku gali nesaplūst kopā vienā punktā; 2.6.1.6.2. ja lauskas sniedzas līdz stikla rūts malai, tās ar stikla malu neveido leņķi, kas ir lielāks par 45°.

2.6.2.   Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtā testa paraugu izlase ir apmierinoši izturējusi sadrumstalošanās testu, ja vismaz trijos no četriem testiem, kas veikti katrā 2.5.1. punktā noteiktajā trieciena punktā, iegūst apmierinošus rezultātus.

2.6.3.   Ja konstatē minētās novirzes, tad tās atzīmē testa protokolā un protokolam pievieno stikla rūts attiecīgo daļu sadrumstalošanās veidu nepārtraukto pieraksti.

3.   MEHĀNISKĀS IZTURĪBAS TESTS

3.1.   Trieciena tests ar 227 g smagu lodi

3.1.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji:

Materiāls	Neatbilstības rādītājs	Tonējums	Neatbilstības rādītājs
Biezs stikls	2	bezkrāsas	1
Pulēts stikls	1	ar tonējumu	2
Plāns stikls	1

Citas papildu pazīmes (proti, tas, vai elektriskie vadi ir iebūvēti vai citādi iestrādāti) nav iesaistītas.

3.1.2.   Testa paraugu skaits

No katras biezuma kategorijas, kas definēta 1.1.4. punktā, testē sešus testa paraugus.

3.1.3.   Testa metode

3.1.3.1.

Testa metode ir aprakstīta 3. pielikuma 2.1. punktā.

3.1.3.2.

Kritiena augstums (no lodes apakšējās daļas virsmas līdz testa parauga augšējai virsmai) ir 2,0 m ± 0/5 mm.

3.1.4.   Rezultātu interpretācija

3.1.4.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja vismaz pieci testa paraugi nesalūst.

4.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

4.1.   Noteikumi par pastāvīgo gaismas caurplūdi, kuri noteikti 3. pielikuma 9.1. punktā, attiecas uz tādām vienveidīgi rūdīta stikla rūtīm vai stikla rūšu daļām, kas atrodas vietās, kurās vadītājam vajadzīga laba redzamība.

4.2.   3. pielikuma 9. punkta noteikumi attiecas uz vienveidīgi rūdītām stikla rūtīm, ko var lietot par tādu lēngaitas transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri pēc konstrukcijas nav paredzēti braukšanai ar ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h. Tas neattiecas uz plakaniem priekšējiem stikliem, kas pieder pie jau apstiprinātas grupas.

---

(1)  Šā tipa vienveidīgi rūdīta stikla rūtis var lietot arī par tādu lēngaitas transportlīdzekļu priekšējiem stikliem, kuri pēc konstrukcijas nav paredzēti braukšanai ar ātrumu, kas pārsniedz 40 km/h.

6. PIELIKUMS

PARASTI DAUDZSLĀŅU PRIEKŠĒJIE STIKLI

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka parasti daudzslāņu priekšējie stikli pieder pie dažādiem tipiem, ja tie atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.   Galvenās pazīmes

1.1.1.

Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes.

1.1.2.

Forma un izmēri. Mehānisko īpašību testos un vides iedarbības noturības testos uzskata, ka visi parastie daudzslāņu priekšējie stikli pieder pie vienas grupas.

1.1.3.

Stikla slāņu skaits.

1.1.4.

Priekšējā stikla nominālais biezums e ar 0,2. n mm ražošanas pielaidi virs vai zem atļautās nominālās vērtības (n ir to priekšējā stikla slāņu skaits, kuri ir no stikla).

1.1.5.

Starpslāņa vai starpslāņu nominālais biezums.

1.1.6.

Starpslāņa vai starpslāņu veids un tips (piemēram, starpslānis vai starpslāņi no polivinilbutirāla vai citas plastmasas materiāla).

1.2.   Papildu pazīmes

1.2.1.

Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls).

1.2.2.

Starpslāņa vai starpslāņu (pilnīgs vai daļējs) tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.3.

Stikla tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.4.

Ar iebūvētiem vai citādi iestrādātiem elektriskajiem vadiem.

1.2.5.

Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.   Parastu daudzslāņu priekšējo stiklu testus, kas nav testi ar belzni (3.2. punkts) un optisko īpašību testi, veic, izmantojot plakanus testa paraugus, kuri ir izgriezti no īsta priekšējā stikla vai izgatavoti īpaši šim nolūkam. Jebkurā gadījumā testa paraugi visos aspektos ir reprezentatīvi attiecībā uz sērijveidā ražotiem priekšējiem stikliem, kas pieteikti apstiprināšanai.

2.2.   Pirms katra testa paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

3.   TESTS AR BELZNI

3.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

3.2.   Tests ar belzni visam priekšējam stiklam

3.2.1.   Testa paraugu skaits

Testēšanai saskaņā ar 13. pielikumu atlasa četrus testa paraugus no sērijām ar mazāko sagataves laukumu un četrus testa paraugus no sērijām ar lielāko sagataves laukumu.

3.2.2.   Testa metode

3.2.2.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 3.1. punktā.

3.2.2.2.

Kritiena augstums ir 1,5 m ± 0/5 mm.

3.2.3.   Rezultātu interpretācija

3.2.3.1.

Uzskata, ka šā testa rezultāts ir apmierinošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 3.2.3.1.1. Testa paraugs saplīst, veidojot daudzas apļveida plaisas, kuru centrs ir apmēram trieciena punktā, un trieciena punktam tuvākās plaisas nav tālāk par 80 mm no tā. 3.2.3.1.2. Stikla slāņi neatdalās no plastmasas starpslāņa. Vienā vai vairākās vietās mazāk nekā 4 mm platumā katrā plaisas pusē stikla slānis ir daļēji atdalījies no starpslāņa ārpus apļa, kura diametrs ir 60 mm un kura centrs ir trieciena punktā. 3.2.3.1.3. Trieciena pusē: 3.2.3.1.3.1. starpslānis nedrīkst atsegties vairāk par 20 cm2; 3.2.3.1.3.2. ir pieļaujams starpslāņa plīsums, kura garums nepārsniedz 35 mm.

3.2.3.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās testa paraugu izlases rezultāti testā ar belzni ir apmierinoši, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

4.   MEHĀNISKĀS IZTURĪBAS TESTS

4.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

4.2.   Trieciena tests ar 2 260 g smagu lodi

4.2.1.   Testē divpadsmit kvadrātveida testa paraugus, kuru malu garums ir 300 mm ± 0/10 mm.

4.2.2.   Testa metode

4.2.2.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 2.2. punktā.

4.2.2.2.

Kritiena augstums (no lodes apakšējās daļas virsmas līdz testa parauga augšējai virsmai) ir 4 m ± 0/25 mm.

4.2.3.   Rezultātu interpretācija

4.2.3.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja lode piecās sekundēs pēc trieciena neiziet cauri stiklam.

4.2.3.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās izlases testa paraugi ir apmierinoši izturējuši trieciena testu ar 2 260 g smagu lodi, ja vismaz vienpadsmit testos no divpadsmit testiem ir iegūti apmierinoši rezultāti.

4.3.   Trieciena tests ar 227 g smagu lodi

4.3.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

4.3.2.   Testa paraugu skaits

Testē divdesmit kvadrātveida testa paraugus, kuru malu garums ir 300 mm ± 0/10 mm.

4.3.3.   Testa metode

4.3.3.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 2.1. punktā. Desmit testa paraugus testē + 40 °C ± 2 °C temperatūrā un desmit paraugus – 20 °C ± 2 °C temperatūrā.

4.3.3.2.

Kritiena augstums dažāda biezuma kategorijām un atdalījušos lausku masa ir norādīta šajā tabulā:   + 40 °C ± 2 °C – 20 °C ± 2 °C Testa parauga nominālais biezums (mm) Kritiena augstums (m) Lausku maksimālā pieļaujamā masa (g) Kritiena augstums (m) Lausku maksimālā pieļaujamā masa (g) e ≤ 4,5 9 12 8,5 12 4,5 < e ≤ 5,5 9 15 8,5 15 5,5 < e ≤ 6,5 9 20 8,5 20 e > 6,5 9 25 8,5 25

4.3.4.   Rezultātu interpretācija

4.3.4.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: — lode neiziet cauri testa paraugam, — testa paraugs nesaplīst vairākos gabalos, — ja starpslānis nav saplēsts, tad to lausku masa, kas ir atdalījušās no trieciena punktam pretējās stikla puses, nedrīkst pārsniegt 4.3.3.2. punktā norādītās vērtības.

4.3.4.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās izlases testa paraugi ir apmierinoši izturējuši trieciena testu ar 227 g smagu lodi, ja vismaz astoņos no desmit testiem, kas veikti katrā no temperatūrām, ir iegūti apmierinoši rezultāti.

5.   VIDES IEDARBĪBAS NOTURĪBAS TESTS

5.1.   Berzēšanas noturības tests

5.1.1.   Neatbilstības rādītāji un testa metode

Piemēro 3. pielikuma 4. punkta prasības un testu turpina 1 000 ciklus.

5.1.2.   Rezultātu interpretācija

Uzskata, ka bezšķembu stikla rūts berzēšanas noturība ir apmierinoša, ja testa paraugs pēc berzēšanas rada tādu gaismas izkliedi, kas nepārsniedz 2 %.

5.2.   Noturības tests augstā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 5. punkta prasības.

5.3.   Starojuma izturības tests

5.3.1.   Vispārīgās prasības

Šo testu veic tikai tad, ja laboratorija to uzskata par lietderīgu, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju par starpslāni.

5.3.2.   Piemēro 3. pielikuma 6.3. punkta prasības.

5.4.   Mitruma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 7. punkta prasības.

6.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Prasības attiecībā uz 3. pielikuma 9. punktā noteiktajām optiskajām īpašībām attiecas uz visu tipu priekšējiem stikliem. Tas neattiecas uz plakaniem priekšējiem stikliem, kas pieder pie jau apstiprinātas grupas, ja slīpuma leņķis pret vertikāli ir mazāks par 40°.

7. PIELIKUMS

DAUDZSLĀŅU STIKLA RŪTIS

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka daudzslāņu stikla rūtis pieder pie dažādiem tipiem, ja tās atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.   Galvenās pazīmes

1.1.1.

Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes.

1.1.2.

Rūts biezuma kategorija, kurā ir nominālais biezums e ar pieļaujamu ± 0,2. n mm ražošanas pielaidi (n ir stikla slāņu skaits rūtī): I kategorija e ≤ 5,5 mm II kategorija 5,5 mm < e ≤ 6,5 mm III kategorija 6,5 mm < e

1.1.3.

Starpslāņa vai starpslāņu nominālais biezums.

1.1.4.

Starpslāņa vai starpslāņu veids un tips (piemēram, starpslānis vai starpslāņi no polivinilbutirāla vai citas plastmasas materiāla).

1.1.5.

Viena vai vairāku stikla slāņu īpaša apstrāde.

1.2.   Papildu pazīmes

1.2.1.

Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls).

1.2.2.

Starpslāņa vai starpslāņu (pilnīgs vai daļējs) tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.3.

Stikla tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.4.

Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.   Daudzslāņu stikla rūtīm testus veic ar plakaniem testa paraugiem, kas izgriezti no īsta stiklojuma vai arī izgatavoti īpaši šim nolūkam. Jebkurā gadījumā testa paraugi visos aspektos ir reprezentatīvi attiecībā uz stiklojumu, kas pieteikts apstiprināšanai.

2.2.   Pirms katra testa daudzslāņu stikla paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

2.3.   Uzskata, ka šā pielikuma noteikumi ir izpildīti, ja apstiprināšanai iesniegtā stiklojuma sastāvs ir tāds pats kā priekšējam stiklam, kas jau ir apstiprināts saskaņā ar 6. pielikuma, 8. pielikuma vai 9. pielikuma noteikumiem.

3.   MEHĀNISKĀS IZTURĪBAS TESTS – TRIECIENA TESTS AR 227 g SMAGU LODI

3.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

3.2.   Testa paraugu skaits

Testē astoņus plakanus paraugus, kam malu garumi ir 300 mm × 300 mm un kas ir īpaši izgatavoti vai izgriezti no rūts plakanākās daļas.

3.2.1.

Testa paraugi var arī būt gatavi izstrādājumi, ko var atbalstīt virs 3. pielikuma 2.1.1.–2.1.1.3. punktā aprakstītā aprīkojuma.

3.2.2.

Ja testa paraugi ir liekti, ir jānodrošina pietiekama saskare ar balstu.

3.3.   Testa metode

3.3.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 2.1. punktā.

3.3.2.

Kritiena augstums no lodes apakšējās daļas virsmas līdz testa parauga vai eksemplāra augšējai virsmai ir 9 m ± 0/25 mm.

3.4.   Rezultātu interpretācija

3.4.1.

Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: a) lode neiziet cauri testa paraugam; b) daudzslāņu stikls nesalūst atsevišķos gabalos; c) punktā, kas ir tieši pretī trieciena punktam, nelielas stikla lauskas drīkst atdalīties no parauga, bet šādi skartais mazākais laukums atklāj mazāk par 645 mm2 no stiegrojuma materiāla vai balstmateriāla, kura virsmai vienmēr jābūt pienācīgi nosegtai ar cieši salipuša stikla ļoti mazām daļiņām. Stikla pilnīga atdalīšanās no stiegrojuma materiāla vai balstmateriāla nepārsniedz 1 935 mm2 katrā pusē. Stikla ārējās virsmas atslāņošanos pretī trieciena punktam un blakus trieciena laukumam neuzskata par nesekmīgu rezultātu.

3.4.2.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās izlases testa paraugi ir apmierinoši izturējuši mehāniskās izturības testu, ja vismaz sešos no astoņiem testiem ir iegūti apmierinoši rezultāti.

4.   VIDES IEDARBĪBAS NOTURĪBAS TESTS

4.1.   Berzēšanas noturības tests

4.1.1.   Neatbilstības rādītāji un testa metode

Piemēro 3. pielikuma 4. punkta prasības un testu turpina 1 000 ciklus.

4.1.2.   Rezultātu interpretācija

Uzskata, ka bezšķembu stikla rūts berzēšanas noturība ir apmierinoša, ja testa paraugs pēc berzēšanas rada tādu gaismas izkliedi, kas nepārsniedz 2 %.

4.2.   Noturības tests augstā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 5. punkta prasības.

4.3.   Starojuma izturības tests

4.3.1.   Vispārīgās prasības

Šo testu veic tikai tad, ja laboratorija to uzskata par lietderīgu, ņemot vērā tās rīcībā esošo informāciju par starpslāni.

4.3.2.   Testējamo eksemplāru un testa paraugu skaits

Piemēro 3. pielikuma 6.3. punkta prasības.

4.4.   Mitruma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 7. punkta prasības.

5.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Noteikumi par pastāvīgo gaismas caurplūdi, kuri noteikti 3. pielikuma 9.1. punktā, attiecas uz tādām stikla rūtīm vai stikla rūšu daļām, kas atrodas vietās, kurās vadītājam vajadzīga laba redzamība.

8. PIELIKUMS

APSTRĀDĀTI DAUDZSLĀŅU PRIEKŠĒJIE STIKLI

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka apstrādāti daudzslāņu priekšējie stikli pieder pie dažādiem tipiem, ja tie atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.   Galvenās pazīmes

1.1.1.

Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes.

1.1.2.

Forma un izmēri. Sadrumstalošanās testos, mehānisko īpašību testos un vides iedarbības noturības testos uzskata, ka visi apstrādātie daudzslāņu priekšējie stikli pieder pie vienas grupas.

1.1.3.

Stikla slāņu skaits.

1.1.4.

Priekšējā stikla nominālais biezums e ar 0,2 n mm ražošanas pielaidi virs un zem atļautās nominālās vērtības (n ir to priekšējā stikla slāņu skaits, kuri ir no stikla).

1.1.5.

Viena vai vairāku stikla slāņu īpaša apstrāde.

1.1.6.

Starpslāņa vai starpslāņu nominālais biezums.

1.1.7.

Starpslāņa vai starpslāņu veids un tips (piemēram, starpslānis vai starpslāņi no polivinilbutirāla vai citas plastmasas materiāla).

1.2.   Papildu pazīmes

1.2.1.

Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls).

1.2.2.

Starpslāņa vai starpslāņu (pilnīgs vai daļējs) tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.3.

Stikla tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.4.

Ar iebūvētiem vai citādi iestrādātiem elektriskajiem vadiem.

1.2.5.

Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.   Apstrādātu daudzslāņu priekšējo stiklu testus, kas nav tests ar belzni visam priekšējam stiklam un optisko īpašību testi, veic testējamajiem eksemplāriem un/vai plakaniem testa paraugiem, kuri izgatavoti īpaši šim nolūkam. Tomēr testa paraugi visos aspektos ir stingri reprezentatīvi attiecībā uz sērijveidā ražojamiem priekšējiem stikliem, kas pieteikti apstiprināšanai.

2.2.   Pirms katra testa testējamos eksemplārus vai testa paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu vai testējamo eksemplāru izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

3.   NOTEIKTIE TESTI

Apstrādātiem daudzslāņu priekšējiem stikliem veic:

3.1.	testus, kas 6. pielikumā noteikti parastiem daudzslāņu priekšējiem stikliem;

3.2.	sadrumstalošanās testu, kas noteikts 4. punktā.

4.   SADRUMSTALOŠANĀS TESTS

4.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Materiāls	Neatbilstības rādītājs
Biezs stikls	2
Pulēts stikls	1
Plāns stikls	1

4.2.   Testa paraugu vai testējamo eksemplāru skaits

Attiecībā uz katru trieciena punktu testē vienu testa paraugu (1 100 mm × 500 mm) ± 5/2 mm vai vienu testējamo eksemplāru.

4.3.   Testa metode

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 1. punktā.

4.4.   Trieciena punkts vai punkti

Triecienu izdara pa stikla rūts katru ārējo apstrādāto loksni testa parauga vai testējamā eksemplāra centrā.

4.5.   Rezultātu interpretācija

4.5.1.   Katrā trieciena punktā sadrumstalošanās testa rezultātu uzskata par apmierinošu, ja tādu lausku kopējais virsmas laukums, kas ir lielākas par 2 cm2 taisnstūrī, kurš noteikts 4. pielikuma 2.3.2. punktā, nav mazāks par 15 % no šā taisnstūra laukuma.

4.5.1.1.   Testējamajam eksemplāram:

4.5.1.1.1.

M1 kategorijas transportlīdzekļiem taisnstūra centrs atrodas tāda riņķa iekšpusē, kura rādiuss ir 10 cm un centrs atrodas uz segmenta V1V2 centra projekcijas;

4.5.1.1.2.

transportlīdzekļiem, kas pieder pie M un N kategorijām un nepieder pie M1 kategorijas, taisnstūra centrs atrodas tāda riņķa iekšpusē, kura rādiuss ir 10 cm un centrs atrodas uz O punkta projekcijas;

4.5.1.1.3.

lauksaimniecības un mežsaimniecības traktoriem un būvlaukuma transportlīdzekļiem redzamības zonas atrašanās vietu norāda testa protokolā;

4.5.1.1.4.

minētā taisnstūra augstumu priekšējiem stikliem, kuru augstums ir mazāks par 44 cm vai kuru uzstādīšanas leņķis pret vertikāli ir mazāks par 15°, var samazināt līdz 15 cm; redzamības attiecība ir vismaz 10 % no attiecīgā taisnstūra laukuma.

4.5.1.2.   Testa paraugam taisnstūra centrs ir uz garākās ass 450 mm no vienas malas.

4.5.2.   Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtā(-o) testa parauga(-u) vai gatavās(-o) daļas(-u) īpašības, ko pārbauda sadrumstalošanās testā, ir apmierinošas, ja ir izpildīts viens no šādiem nosacījumiem:

4.5.2.1.

visos trieciena punktos testa rezultāti ir apmierinoši; vai

4.5.2.2.

testā, kas veikts atkārtoti ar citu četru testa paraugu izlasi, katrā trieciena punktā, kur sākotnēji bijis neapmierinošs rezultāts, četru jauno testu rezultāti ir apmierinoši.

9. PIELIKUMS

AR PLASTMASU PĀRKLĀTS BEZŠĶEMBU STIKLOJUMS

(iekšpusē)

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Bezšķembu stiklojuma materiāliem, kā noteikts 4. līdz 8. pielikumā, ja to iekšējā virsma ir pārklāta ar plastmasas materiāla slāni, jāatbilst ne tikai attiecīgajos pielikumos noteiktajām, bet arī turpmāk izklāstītajām prasībām.

2.   BERZĒŠANAS NOTURĪBAS TESTS

2.1.   Neatbilstības rādītāji un testa metode

Plastmasas pārklājumam saskaņā ar 3. pielikuma 4. punktā noteiktajām prasībām veic testa 100 ciklus.

2.2.   Rezultātu interpretācija

Uzskata, ka plastmasas pārklājuma berzēšanas noturība ir apmierinoša, ja testa paraugs pēc berzēšanas rada tādu gaismas izkliedi, kas nepārsniedz 4 %.

3.   MITRUMA IZTURĪBAS TESTS

3.1.   Ar plastmasu pārklātam rūdītām bezšķembu stiklojuma materiālam veic mitruma izturības testu.

3.2.   Piemēro 3. pielikuma 7. punkta prasības.

4.   TESTS UZ IZTURĪBU MAINĪGĀ TEMPERATŪRĀ

Piemēro 3. pielikuma 8. punkta prasības.

5.   UGUNSIZTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 10. punkta prasības.

6.   ĶĪMISKĀS NOTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 11.2.1. punkta prasības.

10. PIELIKUMS

STIKLA UN PLASTMASAS PRIEKŠĒJIE STIKLI

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka stikla un plastmasas priekšējie stikli pieder pie dažādiem tipiem, ja tie atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.   Galvenās pazīmes

1.1.1.

Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes.

1.1.2.

Forma un izmēri. Mehāniskās izturības testos, vides iedarbības noturības testos, testos uz izturību mainīgā temperatūrā un ķīmiskās noturības testos uzskata, ka visi stikla un plastmasas priekšējie stikli pieder pie vienas grupa.

1.1.3.

Plastmasas slāņu skaits.

1.1.4.

Priekšējā stikla nominālais biezums “e” ar atļauto ± 0,2 mm ražošanas pielaidi.

1.1.5.

Stikla slāņa nominālais biezums.

1.1.6.

Par starpslāni izmantotā(-o) plastmasas slāņa(-u) nominālais biezums.

1.1.7.

Par starpslāni izmantotā(-o) plastmasas slāņa(-u), kā arī iekšpuses plastmasas slāņa veids un tips (piemēram, polivinilbutirāls vai cits materiāls).

1.1.8.

Stiklojuma īpaša apstrāde.

1.2.   Papildu pazīmes

1.2.1

Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls).

1.2.2.

Plastmasas slāņa vai slāņu (pilnīgs vai daļējs) tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.3.

Stikla tonējums (bezkrāsas vai tonēts).

1.2.4.

Ar iebūvētiem vai citādi iestrādātiem elektriskajiem vadiem.

1.2.5.

Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.   Stikla un plastmasas priekšējo stiklu testus, kas nav tests ar belzni (3.2. punkts) un optisko īpašību testi, veic plakaniem testa paraugiem, kas ir izgriezti no īstiem priekšējiem stikliem vai izgatavoti īpaši šim nolūkam. Jebkurā gadījumā testa paraugi visos aspektos ir reprezentatīvi attiecībā uz sērijveidā ražojamiem priekšējiem stikliem, kas pieteikti apstiprināšanai.

2.2.   Pirms katra testa paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

3.   TESTS AR BELZNI

3.1.   Papildu pazīmju neatbilstības rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

3.2.   Tests ar belzni visam priekšējam stiklam

3.2.1.   Testa paraugu skaits

Testē četrus testa paraugus no sērijas ar mazāko sagataves laukumu un četrus testa paraugus no sērijas ar lielāko sagataves laukumu, ko atlasa saskaņā ar 13. pielikuma noteikumiem.

3.2.2.   Testa metode

3.2.2.1.   Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 3.1. punktā.

3.2.2.2.   Kritiena augstums ir 1,50 m ± 0/5 mm.

3.2.3.   Rezultātu interpretācija

3.2.3.1.   Uzskata, ka šā testa rezultāti ir apmierinoši, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

3.2.3.1.1.

Stikla slānis saplīst, veidojot vairākas apļveida plaisas, kuru centrs ir apmēram trieciena punktā, un trieciena punktam tuvākās plaisas nav tālāk par 80 mm no tā.

3.2.3.1.2.

Stikla slānis neatdalās no plastmasas starpslāņa. Vienā vai vairākās vietās ne vairāk kā 4 mm platumā vienā plaisas pusē stikla slānis var atdalīties no starpslāņa ārpus apļa, kura diametrs ir 60 mm un kura centrs ir trieciena punktā.

3.2.3.1.3.

Atļautais starpslāņa plīsuma garums trieciena pusē ir līdz 35 mm.

3.2.3.2.   Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtās eksemplāru izlases rezultāti testā ar belzni ir apmierinoši, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

4.   MEHĀNISKĀS IZTURĪBAS TESTS

4.1.   Neatbilstības rādītāji, testa metode un rezultātu interpretācija

Piemēro 6. pielikuma 4. punkta prasības.

4.2.   Tomēr 6. pielikuma 4.3.4.1. punktā noteiktā trešā prasība nav attiecināma.

5.   VIDES IEDARBĪBAS NOTURĪBAS TESTS

5.1.   Berzēšanas noturības tests

5.1.1.   Berzēšanas noturības tests uz ārējās virsmas

5.1.1.1.   Piemēro 6. pielikuma 5.1. punkta prasības.

5.1.2.   Berzēšanas noturības tests uz iekšējās virsmas

5.1.2.1.   Piemēro 9. pielikuma 2. punkta prasības.

5.2.   Noturības tests augstā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 5. punkta prasības.

5.3.   Starojuma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 6.3. punkta prasības.

5.4.   Mitruma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 7. punkta prasības.

5.5.   Tests uz izturību mainīgā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 8. punkta prasības.

6.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Prasības attiecībā uz 3. pielikuma 9. punktā noteiktajām optiskajām īpašībām attiecas uz visu tipu priekšējiem stikliem.

7.   UGUNSIZTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 10. punkta prasības.

8.   ĶĪMISKĀS NOTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 11.2.1. punkta prasības.

11. PIELIKUMS

STIKLA UN PLASTMASAS RŪTIS

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka stikla un plastmasas rūtis pieder pie dažādiem tipiem, ja tās atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.

Galvenās pazīmes 1.1.1. Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes. 1.1.2. Nominālajam biezumam “e” (atļautā ražošanas pielaide ± 0,2 mm) piemērojamā biezuma kategorija: I kategorija e ≤ 3,5 mm II kategorija 3,5 mm < e ≤ 4,5 mm III kategorija 4,5 mm < e 1.1.3. Par starpslāni izmantotā(-o) plastmasas materiāla slāņa(-u) nominālais biezums. 1.1.4. Stikla rūts nominālais biezums. 1.1.5. Par starpslāni izmantotā(-o) plastmasas materiāla slāņa(-u), kā arī iekšpuses plastmasas slāņa veids un tips (piemēram, polivinilbutirāls vai cits materiāls). 1.1.6. Stikla slāņu īpaša apstrāde.

1.2.	Papildu pazīmes 1.2.1. Materiāla veids (biezs stikls, pulēts stikls, plāns stikls). 1.2.2. Plastmasas slāņa vai slāņu (pilnīgs vai daļējs) tonējums (bezkrāsas vai tonēts). 1.2.3. Stikla tonējums (bezkrāsas vai tonēts). 1.2.4. Ar iebūvētu vai citādi iestrādātu necaurredzamu aizēnojumu.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.

Stikla un plastmasas rūtīm testus veic ar plakaniem testa paraugiem, kuri ir izgriezti no standarta stikla rūtīm vai izgatavoti īpaši šim nolūkam. Jebkurā gadījumā testa paraugi visos aspektos ir reprezentatīvi attiecībā uz stikla rūtīm, kas pieteiktas apstiprināšanai.

2.2.

Pirms katra testa stikla un plastmasas rūšu paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

2.3.

Uzskata, ka šā pielikuma noteikumi ir izpildīti, ja apstiprināšanai iesniegtās stikla rūts sastāvs ir tāds pats kā priekšējam stiklam, kas jau ir apstiprināts saskaņā ar 10. pielikuma noteikumiem.

3.   MEHĀNISKĀS IZTURĪBAS TESTS – TRIECIENA TESTS AR 227 g SMAGU LODI

Piemēro 7. pielikuma 3. punkta prasības.

4.   VIDES IEDARBĪBAS NOTURĪBAS TESTS

4.1   Berzēšanas noturības tests

4.1.1.   Berzēšanas noturības tests uz ārējās virsmas

Piemēro 7. pielikuma 5.1. punkta prasības.

4.1.2.   Berzēšanas noturības tests uz iekšējās virsmas

Piemēro 9. pielikuma 2.1. punkta prasības.

4.2.   Noturības tests augstā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 5. punkta prasības.

4.3.   Starojuma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 6.3. punkta prasības.

4.4.   Mitruma izturības tests

Piemēro 3. pielikuma 7. punkta prasības.

4.5.   Tests uz izturību mainīgā temperatūrā

Piemēro 3. pielikuma 8. punkta prasības.

5.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Noteikumi par pastāvīgo gaismas caurplūdi, kas noteikti 3. pielikuma 9.1. punktā, attiecas uz tādu stiklojumu vai stikla rūšu daļām, kas atrodas vietās, kurās vadītājam vajadzīga laba redzamība.

6.   UGUNSIZTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 10. punkta prasības.

7.   ĶĪMISKĀS NOTURĪBAS TESTS

Piemēro 3. pielikuma 11.2.1. punkta prasības.

12. PIELIKUMS

DAUDZKĀRŠA STIKLOJUMA MEZGLI

1.   TIPA DEFINĪCIJA

Uzskata, ka daudzkārša stiklojuma mezgli pieder pie dažādiem tipiem, ja tie atšķiras vismaz pēc vienas no šādām galvenajām vai papildu pazīmēm:

1.1.

Galvenās pazīmes 1.1.1. Tirdzniecības nosaukumi vai zīmes. 1.1.2. Rūšu skaits. 1.1.3. Daudzkārša stiklojuma mezgla sastāvs (simetrisks, nesimetrisks). 1.1.4. Katras stiklojuma sastāvdaļas tips, kā noteikts šo noteikumu 5., 7. vai 11. pielikuma 1. punktā. 1.1.5. Spraugas nominālais(-ie) platums(-i) starp stikla rūtīm. 1.1.6. Blīvējuma veids.

1.2.

Papildu pazīmes 1.2.1. Katras stiklojuma sastāvdaļas tipa, kā noteikts šo noteikumu 5., 7. vai 11. pielikuma 1.2. punktā, papildu pazīmes.

2.   VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

2.1.

Katrai stiklojuma sastāvdaļai, kas veido daudzkārša stiklojuma mezglu, ir tipa apstiprinājums, vai arī tā atbilst prasībām, kuras izklāstītas šo noteikumu attiecīgajā pielikumā (5., 7. vai 11. pielikums).

2.2.

Testus, kas veikti daudzkārša stiklojuma mezglam ar vienu vai vairākām spraugām ar nominālo platumu “e1” (… “en”), uzskata par attiecināmiem uz visiem daudzkārša stiklojuma mezgliem ar tādiem pašiem raksturlielumiem un spraugas(-u) nominālo platumu “e1 ± 3 mm” (… “en ± 3 mm”). Tomēr tipa apstiprinājuma pieteicējs apstiprināšanas testiem var iesniegt testējamo eksemplāru ar mazāko(-ajām) spraugu(-ām) un testējamo eksemplāru ar lielāko(-ajām) spraugu(-ām).

2.3.

Daudzkārša stiklojuma mezgliem, kuriem ir vismaz viena daudzslāņu stikla rūts vai stikla un plastmasas rūts, pirms katra testa paraugus ne mazāk kā četras stundas uzglabā 23 °C ± 2 °C temperatūrā. Testu veic pēc iespējas uzreiz pēc testa paraugu izņemšanas no ietvara, kurā tos uzglabā.

3.   TESTS AR BELZNI

3.1.   Papildu pazīmju nelabvēlīgas ietekmes rādītāji

Papildu pazīmes nav iesaistītas.

3.2.   Testa paraugu skaits

Katrai stiklojuma sastāvdaļas biezuma kategorijai un 1.1.4. punktā noteiktajam spraugas platumam testu veic sešiem testa paraugiem (1 100 mm × 500 mm) ± 5/2 mm.

3.3.   Testa metode

3.3.1.

Metode ir aprakstīta 3. pielikuma 3.1. punktā.

3.3.2.

Kritiena augstums ir 1,50 m ± 0/5 mm.

3.3.3.

Nesimetriskiem daudzkārša stiklojuma mezgliem veic trīs testus vienai pusei un trīs testus otrai pusei.

3.4.   Rezultātu interpretācija

3.4.1.

Daudzkāršs stiklojums, kas sastāv tikai no vienveidīgi rūdīta stikla rūtīm Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja visas sastāvdaļas salūst.

3.4.2.

Daudzkāršs stiklojums no daudzslāņu stikla rūtīm un/vai stikla un plastmasas rūtīm Uzskata, ka testa rezultāts ir apmierinošs, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 3.4.2.1. testa parauga sastāvdaļas neiztur un saplīst, veidojot daudzas apļveida plaisas, kuru centrs ir apmēram trieciena punktā; 3.4.2.2. pieļaujami starpslāņa plīsumi ar noteikumu, ka manekena galva neiziet cauri testa paraugam; 3.4.2.3. no starpslāņa neatdalās neviena liela stikla lauska.

3.4.3.

Daudzkāršs stiklojums no vismaz vienas vienveidīgi rūdīta stikla rūts un vismaz vienas daudzslāņu stikla rūts vai stikla un plastmasas rūts, kas nav priekšējie stikli: 3.4.3.1. vienveidīgi rūdīta stikla rūts(-is) salūst; 3.4.3.2. daudzslāņu stikla rūts(-is) vai stikla un plastmasas rūts(-is) neiztur un saplīst, veidojot daudzas apļveida plaisas, kuru centrs ir apmēram trieciena punktā; 3.4.3.3. pieļaujami starpslāņa plīsumi ar noteikumu, ka manekena galva neiziet cauri testa paraugam; 3.4.3.4. no starpslāņa neatdalās neviena liela stikla lauska.

3.4.4.

Uzskata, ka apstiprināšanai iesniegtā testa paraugu izlase ir apmierinoša trieciena ar galvu gadījumā, ja visu testu rezultāti ir apmierinoši.

4.   OPTISKĀS ĪPAŠĪBAS

Noteikumi par pastāvīgo gaismas caurplūdi, kas izklāstīti 3. pielikuma 9.1. punktā, attiecas uz tādiem daudzkārša stiklojuma mezgliem vai daudzkārša stiklojuma mezglu detaļām, kas atrodas vietās, kurās vadītājam vajadzīga laba redzamība.

13. PIELIKUMS

PRIEKŠĒJO STIKLU GRUPĒŠANA APSTIPRINĀŠANAS TESTU VEIKŠANAI

1.

Ņem vērā šādas priekšējā stikla pazīmes: 1.1. sagataves laukums; 1.2. segmenta augstums; 1.3. liekums.

2.

Grupu veido pēc biezuma klases.

3.

Klasificē pēc sagataves laukuma augošā secībā. Izvēlas piecus lielākos un piecus mazākos sagataves laukumus, ko sanumurē šādi: 1. – lielākais 1. – mazākais 2. – nākamais lielākais pēc 1. 2. – nākamais mazākais pēc 1. 3. – nākamais lielākais pēc 2. 3. – nākamais mazākais pēc 2. 4. – nākamais lielākais pēc 3. 4. – nākamais mazākais pēc 3. 5. – nākamais lielākais pēc 4. 5. – nākamais mazākais pēc 4.

4.

Katrā no 3. punktā noteiktajām abām sērijām segmenta augstumus norāda šādi:   1. – segmenta lielākais augstums,   2. – nākamais lielākais,   3. – nākamais lielākais utt.

5.

Katrā no 3. punktā noteiktajām abām sērijām liekumus norāda šādi:   1. – mazākais liekums,   2. – nākamais mazākais,   3. – nākamais mazākais utt.

6.

Numurus, ko piešķir katram priekšējam stiklam abās 3. punktā noteiktajās sērijās, skaita kopā.

6.1.

Tam priekšējam stiklam, kam no visiem ar pieciem lielākajiem laukumiem ir mazākā summa, un tam priekšējam stiklam, kuram no visiem pieciem mazākajiem laukumiem ir mazākā summa, veic visus testus, kā noteikts vienā no šādiem pielikumiem: 4., 6., 8., 9. un 10. pielikums.

6.2.

Pārējiem tās pašas sērijas priekšējiem stikliem testē optiskās īpašības, kā aprakstīts 3. pielikuma 9. punktā.

7.

Testus var veikt arī dažiem priekšējiem stikliem, kam formas un/vai liekuma parametri būtiski atšķiras no izvēlēto grupu galējām vērtībām, ja tehniskais dienests, kurš veic testus, uzskata, ka attiecīgajiem parametriem var būt ievērojami nelabvēlīga ietekme.

8.

Grupas robežas nosaka pēc priekšējā stikla sagataves laukuma. Ja tipa apstiprināšanai nodota priekšējā stikla sagataves laukums pārsniedz apstiprinātās robežas un/vai tam ir ievērojami lielāks segmenta augstums vai ievērojami mazāks liekums, tad to uzskata par citu tipu un veic papildu testus, ja tehniskais dienests uzskata šādus testus par tehniski nepieciešamiem, ņemot vērā informāciju, kas jau ir tā rīcībā par attiecīgo izstrādājumu un tam izmantoto materiālu.

9.

Lai tipa apstiprinājuma turētājs vēlāk varētu ražot jau apstiprinātās biezuma klases citu modeļu priekšējos stiklus: 9.1. pārliecinās, vai modeli var ietvert starp pieciem lielākajiem vai pieciem mazākajiem, kas izraudzīti attiecīgās grupas apstiprināšanai; 9.2. numurēšanas procedūras, kas noteiktas 3., 4. un 5. punktā, izpilda no jauna; 9.3. ja to numuru summa, kas ir piešķirti priekšējam stiklam, kurš no jauna ir ietverts starp pieciem lielākajiem vai pieciem mazākajiem priekšējiem stikliem: 9.3.1. ir mazākā, tad veic šādus testus: 9.3.1.1. Rūdīta stikla priekšējiem stikliem 9.3.1.1.1. Sadrumstalošanās 9.3.1.1.2. Tests ar belzni 9.3.1.1.3. Optiskais kropļojums 9.3.1.1.4. Sekundārā attēla atdalīšanās 9.3.1.1.5. Gaismas caurlaidība 9.3.1.2. Parasta daudzslāņu stikla vai stikla un plastmasas priekšējiem stikliem 9.3.1.2.1. Tests ar belzni 9.3.1.2.2. Optiskais kropļojums 9.3.1.2.3. Sekundārā attēla atdalīšanās 9.3.1.2.4. Gaismas caurlaidība 9.3.1.3. Apstrādātiem daudzslāņu priekšējiem stikliem veic testus, kas noteikti 9.3.1.1.1., 9.3.1.1.2. un 9.3.1.2. punktā. 9.3.1.4. Ar plastmasu pārklātiem priekšējiem stikliem veic testus, kas attiecīgi noteikti 9.3.1.1. vai 9.3.1.2. punktā. 9.3.2. Ja minētā summa nav mazākā, tad veic tikai tos testus, kas noteikti optisko īpašību pārbaudei un aprakstīti 3. pielikuma 9. punktā.