ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.347.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 347

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 20. decembris


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1285/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008

1

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1286/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

25

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1287/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK ( 1 )

33

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1288/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK ( 1 )

50

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1289/2013 (2013. gada 11. decembris), ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

74

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1290/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006 ( 1 )

81

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK ( 1 )

104

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1292/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 294/2008 par Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūta izveidi ( 1 )

174

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1293/2013 (2013. gada 11. decembris) par vides un klimata pasākumu programmas (LIFE) izveidi, un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 614/2007 ( 1 )

185

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1294/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido rīcības programmu muitas nozarei Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Muita 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 624/2007/EK

209

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1295/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido programmu "Radošā Eiropa" (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1718/2006/EK, Lēmumu Nr. 1855/2006/EK un Lēmumu Nr. 1041/2009/EK ( 1 )

221

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1296/2013 (2013. gada 11. decembris) par Eiropas Savienības Nodarbinātības un sociālās inovācijas programmu ("EaSI") un ar kuru groza Lēmumu Nr. 283/2010/ES, ar ko izveido Eiropas progresa mikrofinansēšanas instrumentu nodarbinātībai un sociālajai iekļaušanai ( 1 )

238

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1297/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz konkrētām normām, kuras saistītas ar finanšu pārvaldību konkrētām dalībvalstīm, kas saistībā ar finanšu stabilitāti saskaras ar nopietnām grūtībām vai kam draud šādas grūtības, atcelšanas noteikumiem konkrētām dalībvalstīm un noteikumiem par noslēguma maksājumiem

253

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1298/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 attiecībā uz Eiropas Sociālā fonda finanšu piešķīrumu konkrētām dalībvalstīm

256

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1299/2013 (2013. gada 17. decembris) par īpašiem noteikumiem par atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda saistībā ar mērķi "Eiropas teritoriālā sadarbība"

259

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1300/2013 (2013. gada 17. decembris) par Kohēzijas fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1084/2006

281

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi "Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai" un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006

289

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1302/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1082/2006 par Eiropas teritoriālās sadarbības grupu (ETSG) attiecībā uz šādu grupu izveides un darbības precizēšanu, vienkāršošanu un uzlabošanu

303

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006

320

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 2013. gada 17. decembris par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006

470

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005

487

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1306/2013 (2013. gada 17. decembris) par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu

549

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1307/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009

608

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1308/2013 (2013. gada 17. decembris), ar ko izveido lauksaimniecības produktu tirgu kopīgu organizāciju un atceļ Padomes Regulas (EEK) Nr. 922/72, (EEK) Nr. 234/79, (EK) Nr. 1037/2001 un (EK) Nr. 1234/2007

671

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1309/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fondu (2014–2020) un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1927/2006

855

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1310/2013 (2013 gada 17 decembra), ar ko nosaka konkrētus pārejas posma noteikumus par atbalstu lauku attīstībaino Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1305/2013 attiecībā uz līdzekļiem un to sadalījumu 2014. gadam un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1307/2013, (ES) Nr. 1306/2013 un (ES) Nr. 1308/2013 attiecībā uz to piemērošanu 2014. gadā

865

 

*

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam

884

 

 

LĒMUMI

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1312/2013/ES (2013. gada 11. decembris) par Eiropas inovāciju un tehnoloģiju institūta (EIT) stratēģisko inovāciju programmu: EIT ieguldījums inovācijas veicināšanā Eiropā ( 1 )

892

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1313/2013/ES (2013. gada 17. decembris) par Savienības civilās aizsardzības mehānismu ( 1 )

924

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (Euratom) Nr. 1314/2013 (2013. gada 16. decembris) par Eiropas Atomenerģijas kopienas pētniecības un mācību programmu 2014.–2018. gadam, kas papildina pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020"

948

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/743/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 3. decembris), ar ko izveido īpašo programmu, ar kuru īsteno Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads), un atceļ Lēmumus 2006/971/EK, 2006/972/EK, 2006/973/EK, 2006/974/EK un 2006/975/EK ( 1 )

965

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

REGULAS

20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1285/2013

(2013. gada 11. decembris)

par Eiropas satelītu navigācijas sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 172. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Eiropas satelītu navigācijas politikas mērķis ir Savienībai nodrošināt divas satelītu navigācijas sistēmas — ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu ("sistēmas"). Šīs sistēmas ir izveidotas saskaņā ar programmām Galileo un EGNOS. Katra infrastruktūra sastāv no satelītiem un zemes staciju tīkla.

(2)

Galileo programmas mērķis ir izveidot un ekspluatēt pirmo satelītu navigācijas un pozicionēšanas infrastruktūru, kas īpaši izstrādāta civilām vajadzībām un ko var izmantot dažādi publiskie un privātie dalībnieki Eiropā un visā pasaulē. Ar Galileo programmu izveidotā sistēma darbojas neatkarīgi no citām jau esošām vai nākotnē veidojamām sistēmām, tādējādi cita starpā sekmējot Savienības stratēģisko autonomiju, kā to uzsvēra Eiropas Parlaments un Padome.

(3)

EGNOS programmas mērķis ir uzlabot esošo globālo navigācijas satelītu sistēmu ("GNSS") doto brīvi pieejamu signālu kvalitāti, kā arī to brīvi pieejamu pakalpojumu signālu kvalitāti, kurus piedāvā saskaņā ar Galileo programmu izveidotā sistēma, kad tie kļūst pieejami. EGNOS programmas piedāvātajiem pakalpojumiem prioritāri būtu jāpārklāj dalībvalstu teritorija, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā, šim nolūkam aptverot arī Azoru salas, Kanāriju salas un Madeiru.

(4)

Eiropas Parlaments, Padome, Ekonomikas un sociālo lietu komiteja un Reģionu komiteja ir pastāvīgi sniegusi visu iespējamo atbalstu Galileo un EGNOS programmām.

(5)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas šobrīd jau ir ievērojami attīstījušās un tiks uzsākts sistēmu ekspluatācijas posms, ir nepieciešams īpašs juridisks instruments, kas atbilstu programmu vajadzībām, jo īpaši attiecībā uz pārvaldību un drošību, un kas atbilstu labas finanšu pārvaldības prasībām, kā arī veicinātu sistēmu izmantošanu.

(6)

Sistēmas ietver infrastruktūras, kuras izveidotas kā Eiropas komunikāciju tīkli un kuru izmantojums sniedzas pāri dalībvalstu robežām. Turklāt šo sistēmu piedāvātie pakalpojumi veicina plašas ekonomiskās un sociālās darbības, tostarp Eiropas tīklu attīstību transporta, telekomunikāciju un enerģētikas infrastruktūru jomā.

(7)

Galileo un EGNOS programmas ir rūpnieciskās politikas instruments un atbilst stratēģijai "Eiropa 2020", kā norādīts Komisijas 2010. gada 17. novembra paziņojumā "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam — prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Tās ir minētas arī Komisijas 2011. gada 4. aprīļa paziņojumā "Virzībā uz Eiropas Savienības kosmosa stratēģiju pilsoņu interesēs". Minētās programmas sniedz virkni ieguvumu Savienības ekonomikai un pilsoņiem, un to kopējā vērtība laika posmā no 2014. gada līdz 2034. gadam tiek lēsta apmēram EUR 130 miljardu apjomā.

(8)

Aizvien vairāk ekonomikas nozaru un jo īpaši transports, telekomunikācijas, lauksaimniecība un enerģētika arvien vairāk izmanto satelītu navigācijas sistēmas. Valsts iestādes, piemēram, avārijas dienesti, policija, krīžu pārvarēšanas vai robežu pārvaldības struktūras, arī var gūt priekšrocības no šādām sistēmām dažādās jomās. Attīstot satelītu navigācijas izmantošanu, tiek nodrošinātas milzīgas priekšrocības ekonomikai, sabiedrībai un videi. Šādas sociāli ekonomiskas priekšrocības ir sadalītas trīs galvenajās kategorijās: tiešie ieguvumi no tirgus izaugsmes kosmosa jomā, tiešie ieguvumi no lietojumu un pakalpojumu pakārtotā tirgus izaugsmes, kuru pamatā ir GNSS, un netiešie ieguvumi, kuri rodas jaunu lietojumu izstrādes rezultātā citās nozarēs vai nododot tehnoloģijas citām nozarēm, kas gan nodrošina citām nozarēm jaunas iespējas tirgū, ražošanas pieaugumu nozarē un ieguvumu visai sabiedrībai, kas izpaužas piesārņojuma samazinājumā, vai drošuma un drošības līmeņa uzlabojumā.

(9)

Tādēļ ir svarīgi, ka Savienība atbalsta lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuru pamatā ir šīs sistēmas. Tas ļaus Savienības pilsoņiem gūt priekšrocības, kas izriet no sistēmām, un nodrošināt, ka tiek saglabāta sabiedrības uzticēšanās Galileo un EGNOS programmām. Vispiemērotākais instruments ar lietojumiem saistītās pētniecības un inovāciju, kuru pamatā ir GNSS, finansēšanai ir Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" ("Apvārsnis 2020"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (2). Tomēr ļoti specifiskas pētniecības un izstrādes darbības sagatavošanās posmā būtu jāfinansē no budžeta dotācijām, kas paredzētas šajā regulā norādītajām Galileo un EGNOS programmām, ja šādas darbības attiecas uz būtiski svarīgiem elementiem, piemēram, ar Galileo programmu savietojamām mikroshēmām un uztvērējiem, kas sekmēs lietojumu izstrādi dažādās ekonomikas nozarēs. Tomēr šādam finansējumam nevajadzētu pakļaut riskam to infrastruktūru izvēršanu vai ekspluatāciju, kuras izveidotas saskaņā ar programmām.

(10)

Ņemot vērā satelītu navigācijas aizvien pieaugošo izmantojumu dažādās jomās, pakalpojumu sniegšanas pārtraukums varētu radīt lielu kaitējumu mūsdienu sabiedrībai un izraisīt zaudējumus daudziem uzņēmējiem. Turklāt, ievērojot to stratēģisko lomu, satelītu navigācijas sistēmas ir kritiska infrastruktūra, ko var izmantot ļaunprātīgi. Minētie faktori varētu ietekmēt Savienības un tās dalībvalstu un pilsoņu drošību. Tādēļ izstrādājot, attīstot, izvēršot un ekspluatējot infrastruktūras, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, būtu jāņem vērā drošības prasības saskaņā ar standarta praksi.

(11)

Programmā Galileo ir formulēšanas posms, kas ir noslēdzies, attīstības un apstiprināšanas posms, kam vajadzētu beigties līdz 2013. gadam, izvēršanas posms, ko uzsāka 2008. gadā un kam vajadzētu noslēgties 2020. gadā, un ekspluatācijas posms, kam vajadzētu pakāpeniski sākties no 2014.–2015. gada, lai iegūtu pilnībā darbspējīgu sistēmu 2020. gadā. Pirmie četri funkcionējošie satelīti tika uzbūvēti, kā arī to darbība tika uzsāka attīstības un apstiprināšanas posmā, kamēr satelītu pilnīga konstelācija būtu jāpabeidz izvēršanas posmā, bet papildināšanai būtu jānotiek ekspluatācijas posmā. Atbilstīgi būtu jāattīsta uz zemes esošā infrastruktūra, kā arī jānodrošina tās darbība.

(12)

EGNOS programma patlaban atrodas ekspluatācijas posmā, kopš attiecīgi 2009. gada oktobrī un 2011. gada martā tika paziņots par tās brīvi pieejamā pakalpojuma darbības uzsākšanu un par dzīvības aizsardzības pakalpojuma darbības uzsākšanu. Ievērojot tehniskus un finansiālus ierobežojumus un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem, EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu varētu paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu un trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās valstis. Tomēr šādu paplašināšanu, ietverot citus pasaules reģionus, nevajadzētu finansēt no budžeta apropriācijām, kas piešķirtas Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3), un tai nevajadzētu kavēt pārklājuma paplašināšanu to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

(13)

Galileo programmas dzīves drošuma pakalpojumu sākotnējais projekts, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 683/2008 (4), ir pārstrādāta tās savstarpējas izmantojamības nodrošināšanai ar citiem GNSS, lai efektīvi reaģētu uz dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantotāju vajadzībām, kā arī mazinātu nepieciešamās infrastruktūras sarežģītību, riskus un izmaksas.

(14)

Lai maksimizētu EGNOS dzīvības aizsardzības pakalpojumu izmantošanu, tie būtu jāsniedz, tieši neprasot maksu no lietotājiem. Galileo programmas publiski regulēts pakalpojums (PRP) arī būtu jāpiedāvā bez maksas šādiem PRP dalībniekiem Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES (5) nozīmē: dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, Eiropas Ārējās darbības dienestam ("EĀDD") un pienācīgi pilnvarotām Savienības aģentūrām. No maksas nepiemērošanas neizriet, ka tiek skarti noteikumi attiecībā uz kompetentās PRP iestādes darbības izmaksām, kā noteikts Lēmumā Nr. 1104/2011/ES.

(15)

Lai optimizētu sniegto pakalpojumu lietošanu, ar Galileo un EGNOS programmām izveidotajām sistēmām, tīkliem un pakalpojumiem vajadzētu būt savienojamiem un savietojamiem savstarpēji un cik vien iespējams arī ar citām satelītu navigācijas sistēmām, kā arī ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šāda savienojamība un savietojamība ir noteikta kādā starptautiskā nolīgumā, neskarot stratēģiskās autonomijas mērķi.

(16)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā pilnībā finansē Savienība, būtu jāparedz, ka Savienība ir īpašniece visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem, kas izveidoti vai ieviesti saistībā ar minētajām programmām. Lai tiktu pilnībā ievērotas pamattiesības īpašuma jomā, būtu jāizveido nepieciešamās attiecības ar esošajiem īpašniekiem, īpaši attiecībā uz infrastruktūru un to drošības būtiski svarīgajām sastāvdaļām. Būtu jāsaprot, ka noteikumā par nemateriālu aktīvu īpašumtiesībām, kā noteikts šajā regulā, netiek iekļautas nemateriālas tiesības, kuras atbilstīgi attiecīgiem valstu tiesību aktiem nav nododamas. Saskaņā ar šo regulu un ja tas tiek uzskatīts par vajadzīgu, šādām Savienības īpašumtiesībām nebūtu jāskar Savienības iespējas, pamatojoties uz katra konkrēta gadījuma izvērtējumu, minētos aktīvus darīt pieejamus trešām personām vai citādi ar tiem rīkoties. Jo īpaši Savienība trešām personām var nodot intelektuālā īpašuma tiesības vai piešķirt licences attiecībā uz šīm tiesībām, kas izriet no veiktā darba saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Lai atvieglinātu satelītu navigācijas ieviešanu tirgū, ir jānodrošina, lai trešās personas varētu optimāli izmantot jo īpaši Savienībai piederošās intelektuālā īpašuma tiesības saistībā ar Galileo un EGNOS programmām, tostarp sociāli ekonomiskajā līmenī.

(17)

Ārpus Galileo un EGNOS programmām izveidotos vai izstrādātos aktīvus neskar šīs regulas īpašumtiesību noteikumi. Tomēr šādi aktīvi reizēm varētu attiekties uz programmu izpildi. Lai veicinātu jaunu tehnoloģiju izstrādi ārpus Galileo un EGNOS programmām, Komisijai būtu jāmudina trešās personas pievērst uzmanību attiecīgiem nemateriāliem aktīviem un būtu jāorganizē sarunas par šādu aktīvu atbilstīgas izmantošanas noteikumiem, ja tas nodrošinātu ieguvumus programmām.

(18)

Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmus un EGNOS programmas ekspluatācijas posmu būtu pilnībā jāfinansē Savienībai. Tomēr saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (6), dalībvalstīm jābūt iespējai, pamatojoties uz attiecīgiem nolīgumiem, ieguldīt Galileo un EGNOS programmās papildu līdzekļus vai dot ieguldījumu natūrā, lai finansētu programmu papildu elementus, kas attiecas uz to iespējamiem konkrētiem attiecīgo dalībvalstu mērķiem. Arī trešām valstīm un starptautiskām organizācijām jāspēj dot ieguldījumu šajās programmās.

(19)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu nepārtrauktību un stabilitāti un ņemot vērā šo programmu Eiropas dimensiju, kā arī tām raksturīgo Eiropas pievienoto vērtību, ir nepieciešams pietiekams un atbilstīgs finansējums turpmākajos finanšu plānošanas laikposmos. Tāpat jānorāda summa laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, kas vajadzīga, lai finansētu Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu un Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmus.

(20)

Ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 piešķir maksimāli EUR [7 071,73] miljonus faktiskajās cenās ar Galileo un EGNOS programmām saistītu darbību finansēšanai laikā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Skaidrības labad un lai veicinātu izmaksu kontroli, šī kopējā summa būtu jāsadala dažādās kategorijās. Tomēr, lai sekmētu elastību un nodrošinātu programmu netraucētu norisi, Komisijai būtu jānodrošina iespēja pārvietot finansējumu starp kategorijām. Programmu darbībām būtu jāietver arī sistēmu un to darbības aizsardzību arī satelītu palaišanas laikā. Tādējādi līdzdalību izmaksu segšanā par pakalpojumiem, lai nodrošinātu šādu aizsardzību, tostarp par tiem pakalpojumiem, kurus nodrošina sistēmas par informētību par situāciju kosmosā, varētu finansēt no Galileo un EGNOS programmām piešķirtā budžeta iespēju robežās, ja šāda iespēja rodas, stingri ierobežojot izmaksas un pilnīgi ievērojot iepriekš minēto maksimālo summu, kas noteikta Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013. Šāds ieguldījums būtu jāizmanto vienīgi datu un pakalpojumu sniegšanai un nevis infrastruktūras iegādei. Ar šo regulu Galileo un EGNOS programmu norisei tiek noteikts finansējums, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējās budžeta procedūras laikā ir galvenā atsauces summa 2013. gada 2. decembrim Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (7) 17. punkta nozīmē.

(21)

Šajā regulā būtu jānorāda darbības, kurām jāpiešķir ar šo regulu laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas. Šādas apropriācijas būtu jāpiešķir galvenokārt darbībām, kas saistītas ar programmas Galileo izvēršanas posmu, tostarp minētā posma pārvaldības un uzraudzības pasākumiem, un darbībām, kas saistītas ar sistēmas, kura izveidota ar programmu Galileo, ekspluatāciju, tostarp priekšdarbiem un minētās programmas ekspluatācijas posma sagatavošanas darbībām, kā arī darbībām, kas saistītas ar EGNOS sistēmas ekspluatāciju. Tās būtu jāpiešķir arī dažu citu tādu darbību finansēšanai, kuras nepieciešamas Galileo un EGNOS programmu pārvaldībai un to mērķu sasniegšanai, jo īpaši svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, pētniecības un izstrādes atbalstam, attiecīgā gadījumā ietverot arī atrašanās vietas noteikšanas un integritātes novērošanas programmatūras moduļus. Minētie elementi veido saskarni starp infrastruktūru piedāvātajiem pakalpojumiem un pakārtotajiem lietojumiem, kā arī veicina lietojumu attīstību dažādās ekonomikas nozarēs. To attīstība stimulē sociāli ekonomisko priekšrocību maksimizēšanu, jo tie sekmē piedāvāto pakalpojumu ieviešanu tirgū. Komisijai ik gadus būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par izmaksu pārvaldībai izmatoto stratēģiju.

(22)

Ir svarīgi norādīt, ka sistēmu ieguldījumu un ekspluatācijas izmaksu tāmes laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam neietver neparedzētas finansiālās saistības, kas Savienībai varētu būt jāuzņemas, jo īpaši attiecībā uz saistībām, kuras izriet no pakalpojumu sniegšanas vai no tā, ka šīs sistēmas ir Savienības īpašums, īpaši attiecībā uz sistēmu jebkādu nepareizu darbību. Komisija veic īpašu minēto saistību analīzi.

(23)

Tāpat būtu jāatzīmē, ka šajā regulā paredzētie budžeta līdzekļi neaptver darbu, ko finansē no "Apvāršņa 2020" līdzekļiem, piemēram, saistībā ar sistēmu atvasinātu lietojumprogrammu attīstību. Šāds darbs ļaus uzlabot Galileo un EGNOS programmu sniegto pakalpojumu izmantošanu, nodrošināt pienācīgu atdevi no Savienības ieguldījumiem sociālo un ekonomisko ieguvumu ziņā un palielināt Savienības uzņēmumu zinātību saistībā ar satelītu navigācijas tehnoloģiju. Komisijai būtu jānodrošina pārredzamība un skaidrība attiecībā uz dažādiem finansējuma avotiem dažādos programmu aspektos.

(24)

Tāpat būtu jānodrošina, ka Savienība saņem ieņēmumus no sistēmu darbības, kuri jo īpaši rodas saskaņā ar Galileo programmu izveidotās sistēmas sniegto komercpakalpojumu rezultātā, lai nodrošinātu iepriekš ieguldīto investīciju daļēju atgūšanu, un minētie ieņēmumi būtu jāizmanto Galileo un EGNOS programmu mērķu atbalstīšanai. Ar privātā sektora vienībām noslēgtos līgumos vajadzētu būt noteiktam arī ieņēmumu sadales mehānismam.

(25)

Lai izvairītos no izmaksu pārsniegšanas un kavēšanās, kas pagātnē ir skārusi Galileo un EGNOS programmas, ir jāpalielina centieni mazināt riskus, kuri var izraisīt izmaksu pārsniegšanu un/vai kavēšanos, kā to pieprasa Eiropas Parlaments 2011. gada 8. jūnija rezolūcijā par Eiropas satelītu navigācijas programmu termiņa vidusposma pārskatu: īstenošanas novērtējums, nākotnes uzdevumi un finansēšanas perspektīvas (8) un Padome 2011. gada 31. marta secinājumos un kā izriet no Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojuma "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" ".

(26)

Lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu labu publisko pārvaldību, strikti jāsadala kompetences un uzdevumi starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un Eiropas Kosmosa aģentūru (EKA), un pārvaldība pakāpeniski jāpielāgo sistēmu ekspluatācijas vajadzībām.

(27)

Tā kā Komisija pārstāv Savienību, kura principā vienīgā finansē Galileo un EGNOS programmas un kurai sistēmas pieder, Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par minēto programmu norisi un tai būtu jāuzņemas to vispārējā pārraudzība. Tai būtu jāpārvalda programmām ar šo regulu piešķirtie līdzekļi, jāuzrauga visu programmas darbību īstenošana un jānodrošina skaidrs kompetenču un uzdevumu sadalījums, jo īpaši starp Eiropas GNSS aģentūru un EKA. Šim nolūkam Komisijai papildus uzdevumiem, kas saistīti ar tās vispārējiem pienākumiem, un citiem uzdevumiem, kuri tai jāveic saskaņā ar šo regulu, būtu jānosaka daži īpaši uzdevumi. Lai optimizētu dažādo iesaistīto pušu resursus un kompetences, Komisijai būtu jāspēj ar deleģēšanas nolīgumiem deleģēt dažus uzdevumus saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(28)

Ņemot vērā sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras svarīgumu Galileo un EGNOS programmām un tās ietekmi uz sistēmu drošību, šīs infrastruktūras atrašanās vietas noteikšanai vajadzētu būt vienam no īpašajiem uzdevumiem, kas jāveic Komisijai. Sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras izvietošanā vajadzētu arī turpmāk ievērot brīvi pieejamu un pārskatāmu procedūru. Šādas infrastruktūras atrašanās vietu vajadzētu noteikt, ņemot vērā ģeogrāfiskos un tehniskos ierobežojumus, kas ir saistīti ar uz zemes esošās infrastruktūras optimālu ģeogrāfisku izvietojumu, un ņemot vērā jau, iespējams, uz vietas esošas ierīces un iekārtas, kuras var izmantot attiecīgo funkciju veikšanai, kā arī nodrošinot katrai uz zemes esošai stacijai raksturīgo drošības prasību un katras dalībvalsts nacionālo drošības prasību ievērošanu.

(29)

Eiropas GNSS aģentūra tika izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 912/2010 (9), lai sasniegtu Galileo un EGNOS programmu mērķus un veiktu konkrētus uzdevumus saistībā ar minēto programmu norisi. Tā ir Savienības aģentūra, uz kuru kā uz struktūru Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 nozīmē attiecas Savienības aģentūrām noteiktie pienākumi. Tai būtu jānosaka konkrēti uzdevumi saistībā ar programmu drošību un ar tās iespējamo noteikšanu par atbildīgo PRS iestādi. Tai arī būtu jāsekmē sistēmu piedāvāšana un komercializēšana, tostarp izveidojot saziņu ar pakalpojumu lietotājiem un potenciālajiem lietotājiem saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām, un tai būtu jāapkopo informācija par šo lietotāju prasībām un attīstību satelītu navigācijas tirgū. Turklāt tai būtu jāuzņemas uzdevumi, ko Komisijai tai piešķir ar vienu vai vairākiem deleģēšanas nolīgumiem, kas attiecas uz dažādiem citiem ar programmām saistītiem uzdevumiem, jo īpaši uzdevumi saistībā ar sistēmu ekspluatācijas posmiem, tostarp programmu operatīvā vadība, lietojumu un pakalpojumu veicināšana satelītu navigācijas tirgū un ar programmām saistītu būtiski svarīgu elementu izstrādes veicināšana. Lai Komisija kā Savienības pārstāve varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, minētajos deleģēšanas nolīgumos būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu.

Kompetences nodošanai Eiropas GNSS aģentūrai attiecībā uz uzdevumiem, kas ir saistīti ar Galileo un EGNOS programmu operatīvo vadību un to ekspluatāciju, vajadzētu būt pakāpeniskai un atkarīgai no attiecīga nodošanas pārskata veiksmīgas pabeigšanas, kā arī no Eiropas GNSS aģentūras gatavības pārņemt šādus uzdevumus, lai nodrošinātu minēto programmu nepārtrauktību. Attiecībā uz EGNOS šai nodošanai būtu jānotiek 2014. gada 1. janvārī. Attiecībā uz Galileo ir paredzēts, ka tā notiks 2016. gadā.

(30)

Saistībā ar Galileo programmas izvēršanas posmu Savienībai būtu jānoslēdz deleģēšanas nolīgums ar EKA, nosakot EKA uzdevumus šajā posmā. Komisijai, pārstāvot Savienību, jācenšas noslēgt minēto deleģēšanas nolīgumu sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas piemērošanas datuma. Lai Komisija varētu pilnībā īstenot kontroles pilnvaras, deleģēšanas nolīgumā būtu jāiekļauj vispārēji nosacījumi par EKA uzticēto līdzekļu pārvaldīšanu. Attiecībā uz darbībām, ko finansē vienīgi Savienība, šādiem nosacījumiem vajadzētu garantēt tādu kontroles līmeni, kas ir salīdzināms ar to, kāds tiktu pieprasīts, ja EKA būtu Savienības aģentūra.

(31)

Saistībā ar Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmu Eiropas GNSS aģentūrai būtu jānoslēdz darba vienošanās ar EKA, nosakot tās uzdevumus saistībā ar sistēmu nākamās paaudzes izstrādi un tehniskā atbalsta sniegšanu pašreizējās paaudzes sistēmām. Minētajiem vienošanās pasākumiem būtu jāatbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Minētajās vienošanās nebūtu jāietver EKA loma saistībā ar darbībām, kas attiecas uz pētniecību un tehnoloģijām vai agrīniem attīstības un pētniecības darbību posmiem saistībā ar infrastruktūrām, kas izveidotas saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām. Šādas darbības būtu jāfinansē nevis no programmām piešķirta budžeta, bet no līdzekļiem, ko piešķir "Apvārsnim 2020".

(32)

Atbildība par Galileo un EGNOS programmu norisi nozīmē atbildību par to drošību, par sistēmām un par sistēmu ekspluatāciju. Ja vien nepiemēro Padomes Vienoto Rīcību 2004/552/KĀDP (10), kura ir jāpārskata, lai ņemtu vērā izmaiņas Galileo un EGNOS programmās, to pārvaldību un izmaiņas Līgumā par Eiropas Savienību un Līgumā par Eiropas Savienības darbību, kas izriet no Lisabonas līguma, Komisija ir atbildīga par drošību, pat ja daži ar drošību saistīti uzdevumi ir uzticēti Eiropas GNSS aģentūrai. Komisijai jāizveido attiecīgi mehānismi, lai nodrošinātu pienācīgu koordināciju starp dažādajām par drošību atbildīgajām struktūrām.

(33)

Piemērojot šo regulu saistībā ar jautājumiem, kas skar drošību, Komisijai būtu jāapspriežas ar attiecīgajiem dalībvalstu drošības ekspertiem.

(34)

Tā kā EĀDD ir speciālas zināšanas un regulāri sakari ar trešo valstu pārvaldes iestādēm un starptautiskajām organizācijām, tā ir struktūra, kas var palīdzēt Komisijai veikt dažus uzdevumus saistībā ar sistēmu un Galileo un EGNOS programmu drošību ārējo attiecību jomā saskaņā ar Padomes Lēmumu 2010/427/ES (11). Komisijai būtu jānodrošina, lai EĀDD pilnībā iesaistītos tās darbībās, īstenojot ar drošību saistītus uzdevumus ārējo attiecību jomā. Šajā nolūkā EĀDD būtu jāsniedz viss nepieciešamais tehniskais nodrošinājums.

(35)

Lai šīs regulas piemērošanas jomā panāktu drošu informācijas apriti, ar attiecīgajiem drošības noteikumiem jāpanāk ES klasificētās informācijas aizsardzība vismaz tādā pašā pakāpē, kādu garantē drošības noteikumi, kuri izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom  (12) pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Padomes Lēmuma 2013/488/ES (13) pielikumos. Visas dalībvalstis nodrošina, ka valsts līmeņa drošības noteikumus piemēro visām fiziskām personām, kas uzturas to teritorijā, un visām juridiskajām personām, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā un kas strādā ar klasificētu ES informāciju saistībā ar Galileo un EGNOS programmām. Būtu jāuzskata, ka EKA noteikumi un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 15. jūnija lēmums (14) ir līdzvērtīgi noteikumiem, kuri paredzēti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā un drošības noteikumiem, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos.

(36)

Šī regula neskar tādus spēkā esošos vai iespējamos noteikumus par piekļuvi dokumentiem, kurus pieņem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 15. panta 3. punktu. Tāpat būtu jāsaprot, ka ar šo regulu neparedz prasību dalībvalstīm neņemt vērā to valsts tiesību aktos noteiktās prasības attiecībā uz piekļuvi dokumentiem.

(37)

Lai izmaksātu Galileo un EGNOS programmām piešķirtos Savienības līdzekļus, kuru kopējo summu Komisija nevajadzētu pārsniegt, būtu jāpiemēro efektīvas publiskā iepirkuma procedūras un jo īpaši slēgt līgumus tā, lai nodrošinātu līdzekļu optimālu izmantošanu, apmierinošu pakalpojumu saņemšanu, programmu saskaņotu virzību, atbilstīgu risku pārvaldību un noteiktā laika grafika ievērošanu. Attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei būtu jācenšas izpildīt minētās prasības.

(38)

Tā kā Galileo un EGNOS programmas principā finansēs Savienība, publiskā iepirkuma procedūrās saistībā ar minētajām programmām būtu jāievēro Savienības noteikumi par publisko iepirkumu un vispirms jātiecas optimizēt resursus, kontrolēt izmaksas un mazināt riskus, kā arī uzlabot efektivitāti un mazināt atkarību no viena piegādātāja. Jānodrošina brīva un godīga konkurence visā nozares piegādātāju ķēdē, piedāvājot vienlīdzīgu dalību nozares visu līmeņu pārstāvjiem, tostarp jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Būtu jāizvairās no iespējamas dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas vai ilgstošas atkarības no viena piegādātāja. Pēc vajadzības būtu jāizmanto vairāki piegādes avoti, lai mazinātu ar programmu saistīto risku, izvairītos no atkarības no viena piegādātāja un nodrošinātu labāku visas programmas, tās izmaksu un norises grafika kontroli. Turklāt būtu jāsaglabā un jāveicina Eiropas rūpniecības attīstība visās ar satelītu navigāciju saistītajās jomās atbilstīgi starptautiskajiem nolīgumiem, kuros Savienība ir puse. Cik vien iespējams būtu jātiecas mazināt līgumu sliktu izpildi vai līgumu noteikumu nepildīšanu. Šajā sakarā, līgumslēdzējiem būtu jāpierāda līgumattiecību izpildes noturība attiecībā uz saistībām, ko tie ir uzņēmušies, un līguma ilgumu. Tādēļ līgumslēdzējām iestādēm attiecīgā gadījumā būtu jāprecizē prasības, kas saistītas ar piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību.

Papildus minētajam, iepērkot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kurām jāievēro īpaša piesardzība, līgumslēdzējas iestādes var uz šādiem iepirkumiem attiecināt konkrētas prasības, jo īpaši, lai nodrošinātu informācijas drošību. Savienības nozarēm attiecībā uz noteiktiem komponentiem un pakalpojumiem būtu jādod iespēja izmantot avotus ārpus Savienības, ja var pierādīt, ka tiem ir būtiskas priekšrocības kvalitātes un izmaksu ziņā, tomēr ievērojot programmu stratēģisko nozīmi un Savienības drošības un eksporta kontroles prasības. Būtu jāizmanto ražošanas nozares ieguldījumi, pieredze un zināšanas, tostarp tās, kas iegūtas programmu definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos, vienlaikus nodrošinot, ka netiek pārkāpti noteikumi par piedāvājumu konkursu.

(39)

Lai labāk izvērtētu iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba kopējās izmaksas, tostarp tā ilgtermiņa darbības izmaksas, iepirkuma laikā, izmantojot rentabilitātes pieeju, piemēram, aprites cikla izmaksas, ja vien iespējams, būtu jāņem vērā kopējās izmaksas iepērkamā produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites ciklā, ja tiek veikts iepirkums, kā pamatā ir kritērijs, ar ko līgumtiesības piešķir saimnieciski visizdevīgākajam piedāvājumam. Minētajā nolūkā līgumslēdzējai iestādei būtu jāpārliecinās, ka metodika, ar ko paredzēts aprēķināt produkta, pakalpojuma vai darba lietderīgās aprites cikla izmaksas, ir skaidri minēta līguma dokumentos vai paziņojumā par līgumu un ka ar to ir iespējams pārliecināties, ka kandidātu sniegtā informācija ir pareiza.

(40)

Satelītu navigācija ir sarežģīta tehnoloģija, kas pastāvīgi attīstās. Tādēļ pastāv zināma neskaidrība un risks saistībā ar publisko iepirkumu Galileo un EGNOS programmām, ciktāl šāds iepirkums var attiekties uz aprīkojumu vai pakalpojumu sniegšanu ilgtermiņā. Tādēļ jāparedz īpaši pasākumi publiskā iepirkuma jomā, kurus piemēro papildus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem. Līgumslēdzējai iestādei būtu jāspēj atjaunot līdzvērtīgus konkurences apstākļus, ja kādam no uzņēmumiem pirms konkursa izsludināšanas jau ir privileģēta informācija par darbībām saistībā ar šo konkursu. Tāpat tai jāspēj arī piešķirt līgumslēgšanas tiesības pa atsevišķām daļām ar konkrētiem nosacījumiem, zināmos apstākļos slēgt papildu vienošanās jau konkrētā līguma izpildes laikā vai noteikt minimālo apakšuzņēmējiem nododamo apjomu. Visbeidzot, ņemot vērā tehnoloģisko neskaidrību, kas raksturo Galileo un EGNOS programmas, publiskā iepirkuma cenas vienmēr nevar aplēst precīzi, tādēļ būtu lietderīgi slēgt īpaša veida līgumus, kuros nav noteikta nemainīga un galīga cena un ir iekļauti punkti par Savienības finanšu interešu aizsardzību.

(41)

Būtu jāatzīmē, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 4. panta 3. punktu dalībvalstīm vajadzētu atturēties no pasākumiem, kas varētu kaitēt Galileo un EGNOS programmām vai pakalpojumiem. Tāpat skaidri jānosaka, ka attiecīgajām dalībvalstīm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai garantētu to teritorijā izveidoto uz zemes esošo staciju aizsardzību. Turklāt dalībvalstīm un Komisijai būtu jāstrādā kopā un jāsadarbojas ar attiecīgajām starptautiskajām struktūrām un regulatīvajām iestādēm, lai nodrošinātu radiofrekvenču spektra pieejamību un to aizsargātu saskaņā ar Galileo programmu izveidotajām sistēmām, ļaujot pilnībā izstrādāt un ieviest lietojumus, kuru pamatā ir minētā sistēma, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumam Nr. 243/2012/ES (15).

(42)

Ņemot vērā to, ka šīs ir pasaules mēroga sistēmas, ir ļoti svarīgi, ka Savienība slēdz nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām saistībā ar Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar LESD 218. pantu, jo īpaši, lai nodrošinātu netraucētu programmu norisi, risinātu ar drošību un maksas iekasēšanu saistītos jautājumus, optimizētu Savienības iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus, kā arī apmierinātu trešo valstu un starptautisko organizāciju vajadzības. Tāpat ir nepieciešams vajadzības gadījumā pielāgot esošos nolīgumus atbilstīgi Galileo un EGNOS programmu attīstībai. Sagatavojot un īstenojot šos nolīgumus, Komisija var saņemt palīdzību no EĀDD, EKA un Eiropas GNSS aģentūras saskaņā ar uzdevumiem, kas šīm struktūrām noteikti ar šo regulu.

(43)

Jāapliecina, ka Komisija dažu savu neregulatīvo uzdevumu veikšanai vajadzības gadījumā un ciktāl tas nepieciešams var vērsties pēc tehniskas palīdzības pie konkrētām ārējām struktūrām. Arī citas Galileo un EGNOS programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītās vienības var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

(44)

Viens no Savienības vadošajiem principiem ir pamattiesību ievērošana, un īpaši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā ir nepārprotami atzītas pamattiesības uz privāto dzīvi un personas datu aizsardzību. Saistībā ar Galileo un EGNOS programmām būtu jānodrošina personas datu un privātās dzīves aizsardzība.

(45)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp nelikumību novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, kļūdaini izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu, un vajadzības gadījumā — saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktus administratīvus un finansiālus sodus.

(46)

Ir jānodrošina, ka Eiropas Parlamentu un Padomi regulāri informē par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz riska pārvaldību, izmaksām, norises grafiku un izpildi. Turklāt Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas pārstāvji saskaņā ar tiksies Iestāžu Galileo komiteju saskaņā ar Kopīgo deklarāciju par Iestāžu Galileo komiteju, kas publicēta kopā ar šo regulu.

(47)

Komisijai būtu jāveic novērtējumi, kas pamatojas uz saskaņotiem rādītājiem, lai varētu spriest par Galileo un EGNOS programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti.

(48)

Lai nodrošinātu sistēmu un to darbības drošību, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz augsta līmeņa mērķiem, kas nepieciešami sistēmu un to darbības drošības panākšanai, būtu jādeleģē Komisijai. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(49)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (16).

(50)

Tā kā labai publiskai pārvaldībai ir vajadzīga viendabīga Galileo un EGNOS programmu vadība, ātrāka lēmumu pieņemšana un vienāda piekļuve informācijai, Eiropas GNSS aģentūras un EKA var iesaistīties darbā, ko veic Eiropas GNSS programmu komiteja ("komiteja"), kuru izveido nolūkā palīdzēt Komisijai, kā novērotāji. Šim pašam nolūkam tādu trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvjiem, kuras ar Savienību noslēgušas starptautisku nolīgumu, vajadzētu būt iespējai piedalīties komitejā, ievērojot drošības prasības un kā paredzēts šāda nolīguma noteikumos. Šie Eiropas GNSS aģentūras, EKA, trešo valstu un starptautisko organizāciju pārstāvji nav tiesīgi piedalīties komitejas balsošanā.

(51)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot un ekspluatēt satelītu navigācijas sistēmas, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tas pārsniedz ikvienas atsevišķas dalībvalsts finansiālās un tehniskās iespējas, un to, ka šo programmu mēroga un ietekmes dēļ šo mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(52)

Kopuzņēmums Galileo, kurš tika izveidots ar Padomes Regulu (EK) Nr. 876/2002 (17), ir beidzis darbību 2006. gada 31. decembrī. Tādēļ Regula (EK) Nr. 876/2002 būtu jāatceļ.

(53)

Ņemot vērā vajadzību novērtēt Galileo un EGNOS programmas, izmaiņu apjomu, kas jāizdara Regulā (EK) Nr. 683/2008, un skaidrības un juridiskās noteiktības labad Regula (EK) Nr. 683/2008 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredz noteikumus par sistēmu ieviešanu un ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas satelītu navigācijas programmām, jo īpaši noteikumus par to pārvaldību un Savienības finansiālo ieguldījumu.

2. pants

Eiropas satelītu navigācijas sistēmas un programmas

1.   Eiropas satelītu navigācijas programmas Galileo un EGNOS aptver visas darbības, lai definētu, izstrādātu, apstiprinātu, būvētu, ekspluatētu, atjauninātu un uzlabotu Eiropas satelītu navigācijas sistēmas, proti, ar Galileo programmu izveidoto sistēmu un EGNOS sistēmu, un lai nodrošinātu to drošību un savstarpēju izmantojamību.

Minēto programmu mērķis ir arī maksimāli palielināt Eiropas satelītu navigācijas sistēmu sociālekonomiskos ieguvumus, jo īpaši veicinot sistēmu izmantošanu un sekmējot to lietojumu un pakalpojumu izstrādi, kuru pamatā ir minētās sistēmas.

2.   Ar Galileo programmu izveidotā sistēma ir civila sistēma civilā kontrolē un globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) autonoma infrastruktūra, kas ietver satelītu konstelāciju un globālu zemes staciju tīklu.

3.   EGNOS sistēma ir reģionālas satelītu navigācijas sistēmas infrastruktūra, ar ko pārrauga un koriģē brīvus signālus, kurus raida esošās globālās navigācijas satelītu sistēmas, kā arī tos brīvi pieejama pakalpojuma signālus, ko piedāvā sistēma, kas izveidota saskaņā ar Galileo programmu, kad tie kļūst uztverami. Tā ietver zemes stacijas un vairākus ģeostacionāros satelītos uzstādītus retranslatorus.

4.   Galileo programmas īpašie mērķi ir nodrošināt, lai signālus, kurus raida sistēma, kas izveidota saskaņā ar minēto programmu, varētu izmantot šādu funkciju veikšanai:

a)

nodrošināt "brīvi pieejamu pakalpojumu" (OS), kas lietotājam pieejams bez maksas un sniedz tādu atrašanās vietas noteikšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas plaša apjoma lietojumiem;

b)

ar Galileo brīvi pieejamā pakalpojuma signālu starpniecību un/vai sadarbojoties ar citām satelītu navigācijas sistēmām, saskaņā ar starptautiskajiem standartiem sekmēt integritātes novērošanas pakalpojumus, kas paredzēti dzīvības aizsardzības lietojumu izmantotājiem;

c)

nodrošināt komercpakalpojumus (CS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no brīvi pieejamā pakalpojuma;

d)

bez maksas ES dalībvalstīm, Padomei, Komisijai, EĀDD un attiecīgā gadījumā pienācīgi pilnvarotām Savienības aģentūrām nodrošināt publisku regulētu pakalpojumu (PRS), kas pieejams vienīgi valstu pilnvarotiem lietotājiem, diskrētam lietojumam, kur nepieciešama ievērojama pakalpojumu stabilitāte; šajā pakalpojumā izmanto spēcīgus un šifrētus signālus. Jautājumu par to, vai pieprasīt maksu no citiem Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 2. pantā minētajiem PRP dalībniekiem, novērtē katrā gadījumā atsevišķi, un nolīgumos, kas noslēgti, ievērojot minētā lēmuma 3. panta 5. punktu, paredz atbilstīgus noteikumus;

e)

dot ieguldījumu COSPAS-SARSAT sistēmas glābšanas un meklēšanas atbalsta (SAR) pakalpojumu sistēmā, uztverot bāku nosūtītus trauksmes signālus un sūtot tām ziņojumus.

5.   Konkrēti EGNOS programmas mērķi ir nodrošināt, lai signālus, kurus raida EGNOS sistēma, varētu izmantot šādu funkciju veikšanai:

a)

piedāvāt brīvi pieejamu pakalpojumu (OS), kas lietotājam ir pieejams bez maksas un kas sniedz tādu pozicionēšanas un sinhronizācijas informāciju, kura paredzēta galvenokārt satelītu navigācijas lietojumam plašos apjomos teritorijā, ko nosedz EGNOS sistēma;

b)

piedāvāt komerciālu datu izplatīšanas pakalpojumu, proti, (EDAS) lietojumam profesionālām un komerciālām vajadzībām, pateicoties uzlabotai darbībai un informācijai, kam ir lielāka pievienotā vērtība nekā tai, kuru iegūst no to brīvi pieejamā pakalpojuma;

c)

piedāvāt dzīvības aizsardzības pakalpojumu (SoL), kas domāts tiem lietotājiem, kuriem ir būtiski svarīga drošība; šis pakalpojums, kas tiek sniegts bez tiešām lietotāju maksām, galvenokārt nodrošina arī pakalpojumu nepārtrauktību, pieejamību un precizitāti, kas īpaši nepieciešama dažās nozarēs, un ietver integritātes funkciju, ļaujot brīdināt lietotāju par darbības problēmām vai pielaidei neatbilstīgiem signāliem sistēmās, ko EGNOS sistēma papildina aptvertajā teritorijā.

Prioritāri, cik vien drīz iespējams, minētās funkcijas nodrošina dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

EGNOS sistēmas sniegto pakalpojumu ģeogrāfisko pārklājumu var paplašināt, ietverot citus pasaules reģionus, jo īpaši kandidātvalstu un trešo valstu teritorijas, kuras ir asociētas ar Eiropas vienoto gaisa telpu, un Eiropas kaimiņattiecību politikā iesaistītās valstis, kurās ir tam vajadzīgās tehniskās iespējas un balstoties uz starptautiskiem nolīgumiem. Šādas paplašināšanas izmaksas, tostarp saistītās ekspluatācijas izmaksas, nesedz no 9. pantā minētajiem resursiem. Šāda paplašināšana nekavē EGNOS sistēmu ģeogrāfiskā pārklājuma paplašināšanu to dalībvalstu teritorijā, kas ģeogrāfiski atrodas Eiropā.

3. pants

Galileo programmas īstenošanas posmi

Galileo programmai ir šādi posmi:

a)

definēšanas posms, kurā izveidota sistēmas struktūra un noteikti tās elementi un kurš pabeigts 2001. gadā;

b)

izstrādes un apstiprināšanas posms, kuru paredzēts pabeigt 2013. gada 31. decembrī un kurš ietver pirmo satelītu būvi un palaišanu, pirmo uz zemes esošo infrastruktūras objektu izveidi un visus vajadzīgos darbus un pasākumus, lai sistēmu apstiprinātu orbītā;

c)

izvēršanas posms, kuru paredzēts pabeigt 2020. gada 31. decembrī un kuru veido:

i)

visu kosmosā esošo infrastruktūras objektu, jo īpaši visu satelītu, kas vajadzīgi 2. panta 4. punktā minēto īpašo mērķu īstenošanai, un nepieciešamo rezerves satelītu būve, izveide un aizsardzība, kā arī ar tiem saistītā apkope un darbības;

ii)

visu uz zemes esošo infrastruktūras objektu, jo īpaši infrastruktūru, kas nepieciešamas satelītu kontrolēšanai un satelītu radionavigācijas datu apstrādei, un pakalpojumu centru un citu uz zemes esošu centru būve, izveide un aizsardzība, kā arī ar tiem saistītā apkope un darbības;

iii)

sagatavošanās ekspluatācijas posmam, tostarp sagatavošanās darbības, kas saistītas ar 2. panta 4. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;

d)

ekspluatācijas posms ietver:

i)

kosmosā esošas infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

ii)

uz zemes esošu infrastruktūru, jo īpaši pakalpojumu centru un citu uz zemes esošu centru, tīklu un izvietojuma vietu apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

iii)

sistēmas nākamo paaudžu izstrādi un 2. panta 4. punkta minēto pakalpojumu attīstību;

iv)

ar programmu saistītas sertifikācijas un standartizācijas darbības;

v)

2. panta 4. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un komercializēšanu;

vi)

sadarbību ar pārējiem GNSS; un

vii)

visas citas darbības, kas vajadzīgas sistēmas attīstībai un programmas sekmīgas darbības nodrošināšanai.

Ekspluatācijas posms pakāpeniski sākas 2014.–2015. gadā, sniedzot pirmos pakalpojumus attiecībā uz brīvi pieejamo pakalpojumu, meklēšanas un glābšanas pakalpojumu un publisko regulēto pakalpojumu. Lai līdz 2020. gada 31. decembrim panāktu pilnīgas darbības spējas, šos pirmos pakalpojumus pakāpeniski uzlabos un pakāpeniski īstenos citas darbības, kas minētas 2. panta 4. punktā minētajos īpašajos mērķos.

4. pants

EGNOS ekspluatācijas posms

EGNOS ekspluatācijas posms galvenokārt ietver:

a)

kosmosā esošas infrastruktūras apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

b)

uz zemes esošas infrastruktūras, jo īpaši tīklu, izvietojuma vietu un atbalsta iekārtu, apsaimniekošanu, apkopi, nepārtrauktus uzlabojumus, attīstību un aizsardzību, tostarp papildināšanas un novecošanas pārvaldību;

c)

sistēmas nākamo paaudžu izstrādi un 2. panta 5. punktā minēto pakalpojumu attīstību;

d)

ar programmu saistītas sertifikācijas un standartizācijas darbības;

e)

2. panta 5. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu un komercializēšanu;

f)

visus elementus, kas nodrošina sistēmas uzticamību un tās ekspluatāciju;

g)

koordinācijas darbības, kas saistītas ar īpašo mērķu pabeigšanu saskaņā ar 2. panta 5. punkta otro un trešo daļu.

5. pants

Sistēmu savietojamība un savstarpēja izmantojamība

1.   Ar Galileo un EGNOS programmām izveidotās sistēmas, tīkli un pakalpojumi no tehniskā viedokļa ir savstarpēji savietojami un savstarpēji izmantojami.

2.   Ar Galileo un EGNOS programmām izveidotās sistēmas, tīkli un pakalpojumi ir savienojami un savietojami ar citām satelītu navigācijas sistēmām un ar konvencionālajiem radionavigācijas līdzekļiem, ja šādas savienojamības un savietojamības prasības ir noteiktas kādā starptautiskā nolīgumā, kas noslēgts saskaņā ar 29. pantu.

6. pants

Īpašumtiesības

Savienība ir visu saistībā ar Galileo un EGNOS programmām izveidoto vai ieviesto materiālo un nemateriālo aktīvu īpašniece. Šajā nolūkā tā vajadzības gadījumā slēdz nolīgumus ar trešām personām par esošajām īpašumtiesībām.

Komisija, izmantojot attiecīgu sistēmu, nodrošina šajā pantā minēto aktīvu optimālu izmantošanu, jo īpaši tā, cik efektīvi iespējams, pārvalda ar Galileo un EGNOS programmām saistītās intelektuālā īpašuma tiesības, ņemot vērā to, ka ir jāaizsargā un jāatzīst Savienības intelektuālā īpašuma tiesības, visu iesaistīto personu intereses un ka pastāv vajadzība saskaņoti attīstīt tirgus un jaunas tehnoloģijas. Šajā nolūkā Komisija nodrošina, ka saskaņā ar Galileo un EGNOS programmām noslēgtie līgumi paredz iespēju trešām personām nodot vai licencēt no saistībā ar minētajām programmām veiktā darba izrietošās intelektuālā īpašuma tiesības.

II   NODAĻA

BUDŽETA IEGULDĪJUMI UN MEHĀNISMI

7. pants

Darbības

1.   Saskaņā ar šo regulu Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam piešķir, lai finansētu darbības saistībā ar:

a)

Galileo programmas izvēršanas posma pabeigšanu, kā minēts 3. panta c) punktā;

b)

Galileo programmas ekspluatācijas posmu, kā minēts 3. panta d) punktā;

c)

EGNOS programmas ekspluatācijas posmu, kā minēts 4. pantā;

d)

Galileo un EGNOS programmu pārvaldību un kontroli.

2.   Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas saskaņā ar 9. panta 2. punktu tiek paredzētas arī darbību finansēšanai saistībā ar būtiski svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, pētniecību un izstrādi.

3.   Galileo un EGNOS programmām piešķirtās Savienības budžeta apropriācijas aptver arī Komisijas izdevumus saistībā ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kas nepieciešamas programmu pārvaldībai un 2. panta 4. un 5. punktā minēto īpašo mērķu sasniegšanai. Šādi izdevumi var ietvert jo īpaši:

a)

pētījumus un ekspertu sanāksmes;

b)

informācijas un komunikācijas pasākumus, tostarp starpiestāžu saziņu, par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tām ir tieša saistība ar šīs regulas mērķiem, īpašu uzmanību pievēršot sinerģijas saišu radīšanai ar citām attiecīgajām Savienības politikas nostādnēm;

c)

informācijas tehnoloģijas (IT) tīklus, kas paredzēti datu apstrādei vai nodošanai;

d)

jebkādu citu tehnisku vai administratīvu palīdzību, ko Komisijai sniedz programmu pārvaldībai.

4.   Galileo un EGNOS programmu un to dažādo posmu izmaksas tiek skaidri noteiktas. Komisija, ievērojot pārredzamas pārvaldības principu, ik gadu ziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un 36. pantā minētajai komitejai ("komiteja") par Savienības līdzekļu, tostarp rezerves neparedzētiem izdevumiem, piešķiršanu katrai no šī panta 1., 2. un 3. punktā minētajām darbībām un šo līdzekļu izmantošanu.

8. pants

Galileo un EGNOS programmu finansēšana

1.   Saskaņā ar 9. pantu Savienība finansē 7. panta 1., 2. un 3. punktā minētās darbības 2. pantā norādīto mērķu sasniegšanai saistībā ar Galileo un EGNOS programmām, neskarot jebkādus ieguldījumus no citiem finansējuma avotiem, tostarp tiem, kas minēti šā panta 2. un 3. punktā.

2.   Dalībvalstis pieprasa sniegt papildu finansējumu Galileo un EGNOS programmām, lai konkrētos gadījumos segtu papildu elementu izmaksas, ar nosacījumu, ka šādi papildu elementi nerada finansiālu vai tehnisku slogu vai kavējumus attiecīgajai programmai. Balstoties uz kādas dalībvalsts pieprasījumu, Komisija saskaņā ar 36. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru lemj, vai ir izpildīti divi minētie nosacījumi. Komisija Eiropas Parlamentam, Padomei un komitejai dara zināmu, kā Galileo un EGNOS programmas varētu ietekmēt šā punkta piemērošana.

3.   Trešās valstis un starptautiskās organizācijas arī var sniegt papildu finansējumu Galileo un EGNOS programmām. To dalības noteikumus un nosacījumus iekļauj 29. pantā minētajos starptautiskajos nolīgumos.

4.   Šā panta 2. un 3. punktā minētais papildu finansējums veido no ārpuses piešķirtos ieņēmumus, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 2. punktā.

9. pants

Līdzekļi

1.   Finansējums, lai īstenotu 7. panta 1.,2. un 3. punktā minētās darbības un segtu ar šādām darbībām saistītos riskus laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, ir EUR [7 071,73] miljoni faktiskajās cenās.

Eiropas Parlaments un Padome daudzgadu finanšu shēmas ietvaros apstiprina gada apropriācijas.

Šā panta pirmajā daļā minētā summa tiek sadalīta šādās izdevumu kategorijās faktiskajās cenās:

a)

7. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [1 930] miljoni;

b)

7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [3 000] miljoni;

c)

7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām darbībām — EUR [1 580] miljoni;

d)

7. panta 1. punkta d) apakšpunktā un 7. panta 3. punktā minētajām darbībām — EUR [561,73] miljoni.

2.   Neskarot summas, kas piešķirtas lietojumu izstrādei, kuru pamatā ir "Apvāršņa 2020" sistēmas, no Galileo un EGNOS programmām piešķirtajām budžeta apropriācijām, tostarp piešķirtajiem ieņēmumiem, finansē 7. panta 2. punktā minētās darbības maksimāli līdz EUR 100 miljoniem salīdzināmās cenās.

3.   Komisija var pārvietot līdzekļus no vienas izdevumu kategorijas, kā noteikts 1. punkta trešās daļas a) līdz d) apakšpunktā, uz citu kategoriju ne vairāk kā 10 % apmērā no 1. punkta pirmajā daļā minētās maksimālās summas. Ja šāda pārvietošana sasniedz summu, kas pārsniedz 10 % no 1.punkta pirmajā daļā minētās summas, Komisija apspriežas ar komiteju saskaņā ar 36. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par jebkādu līdzekļu pārvietošanu starp izdevumu kategorijām.

4.   Apropriācijas veic saskaņā ar šīs regulas un Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 spēkā esošajiem noteikumiem.

5.   Budžeta saistības attiecībā uz Galileo un EGNOS programmām īsteno pa gadiem.

6.   Komisija pārvalda 1. punktā minētos finanšu resursus pārredzamā un rentablā veidā. Komisija Eiropas Parlamentam un Padomei ik gadus ziņo par izmaksu pārvaldībai izmantoto stratēģiju.

10. pants

Galileo un EGNOS programmu radīti ieņēmumi

1.   Ieņēmumus no sistēmu ekspluatācijas iekasē Savienība, ieskaita tos Savienības budžetā un piešķir Galileo un EGNOS programmām, jo īpaši mērķu īstenošanai, kas minēti 2. panta 1. punktā. Ja ieņēmumi ir lielāki par programmu ekspluatācijas posmu finansēšanai vajadzīgo summu, līdzekļu piešķiršanas principa grozījumus apstiprina Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma.

2.   Ar privātā sektora vienībām noslēgtos līgumos var paredzēt ieņēmumu sadales mehānismu.

3.   Procentu ieņēmumus, ko rada iepriekšējs finansējums, kurš pārskaitīts par budžeta izpildi netieši atbildīgajām struktūrām, piešķir darbībām, attiecībā uz ko ir noslēgts deleģēšanas nolīgums vai līgums starp Komisiju un attiecīgo tiesību subjektu. Saskaņā ar pareizas finanšu pārvaldības principu par budžeta izpildi netieši atbildīgie tiesību subjekti dara pieejamus kontus, lai varētu konstatēt attiecīgos līdzekļus un procentu ieņēmumus.

III   NODAĻA

GALILEO UN EGNOS PROGRAMMU PUBLISKĀ PĀRVALDĪBA

11. pants

Galileo un EGNOS programmu pārvaldības principi

Galileo un EGNOS programmu publiskās pārvaldības pamatā ir šādi principi:

a)

strikts uzdevumu un kompetenču sadalījums starp dažādajiem iesaistītajiem tiesību subjektiem, jo īpaši starp Komisiju, Eiropas GNSS aģentūru un EKA, vispārējo kompetenci piešķirot Komisijai;

b)

patiesa sadarbība starp a) punktā minētajiem tiesību subjektiem un dalībvalstīm;

c)

programmu stingra kontrole, cita starpā pārbaudot, kā visi iesaistītie tiesību subjekti ievēro izmaksu ierobežojumus un norises grafiku to atbildības jomās attiecībā uz Galileo un EGNOS programmām;

d)

esošo struktūru izmantošanas optimizācija un racionalizācija, lai izvairītos no tehnisko zināšanu pārklāšanās;

e)

paraugprakses projektu vadības sistēmu un metožu izmantošana, lai pārraudzītu Galileo un EGNOS programmu īstenošanu, ņemot vērā īpašās prasības un ekspertu atbalstu šajā nozarē.

12. pants

Komisijas loma

1.   Komisijai ir vispārējā kompetence attiecībā uz Galileo un EGNOS programmām. Tā pārvalda līdzekļus, kas piešķirti ar šo regulu, un pārrauga visu programmu darbību īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz izmaksām, norises grafiku un īstenošanu.

2.   Papildus 1. punktā minētajiem vispārīgajai kompetencei un šajā regulā minētajiem konkrētajiem uzdevumiem, Komisija:

a)

nodrošina skaidru uzdevumu sadalījumu starp dažādajiem Galileo un EGNOS programmās iesaistītajiem tiesību subjektiem un šim nolūkam ar deleģēšanas nolīgumiem uztic Eiropas GNSS aģentūrai un EKA attiecīgi 14. panta 2. punktā un 15. pantā minētos uzdevumus;

b)

nodrošina Galileo un EGNOS programmu savlaicīgu īstenošanu, nepārsniedzot 10. pantā piešķirtos resursus un saskaņā ar 2. pantā noteiktajiem mērķiem.

Šajā nolūkā tā izveido un ievieš atbilstīgus instrumentus un strukturālus pasākumus, kas vajadzīgi, lai apzinātu, pārvaldītu, mazinātu un pārraudzītu ar programmām saistītos riskus;

c)

Savienības vārdā un savas kompetences jomā regulē attiecības ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām;

d)

laikus sniedz dalībvalstīm visu ar Galileo un EGNOS programmām saistīto vajadzīgo informāciju, jo īpaši saistībā ar risku pārvaldību, kopējām izmaksām, katra būtiska Galileo infrastruktūras elementa gada ekspluatācijas izmaksām, ieņēmumiem, norises grafiku un ieviešanu, kā arī pārskatu par 11. panta e) punkta minēto projektu vadības sistēmu un metožu īstenošanu;

e)

novērtē Eiropas satelītu navigācijas sistēmu izmantošanas veicināšanas un nodrošināšanas iespējas dažādās ekonomikas nozarēs, tostarp analizējot to, kā gūt priekšrocības no sistēmu radītajiem ieguvumiem.

3.   Programmas Galileo izvēršanas un ekspluatācijas posmu veiksmīgai norisei un EGNOS programmas ekspluatācijas posmam, kā paredzēts attiecīgi 3. un 4. pantā, Komisija vajadzības gadījumā nosaka pasākumus, kas nepieciešami, lai

a)

pārvaldītu un mazinātu ar Galileo un EGNOS programmu norisi saistītus riskus;

b)

noteiktu tādu lēmumu pieņemšanas brīžus, kas ir īpaši nozīmīgi programmu īstenošanas novērtēšanai un pārraudzīšanai;

c)

atbilstīgi drošības prasībām un ievērojot brīvi pieejamu un pārredzamu procedūru, noteiktu sistēmu uz zemes esošās infrastruktūras atrašanās vietu un nodrošinātu tās darbību;

d)

noteiktu tehniskās un darbības specifikācijas, kas vajadzīgas 2. panta 4. punkta b) un c) apakšpunktā minēto funkciju veikšanai un sistēmu ieviešanas attīstīšanai.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 36. panta 3. punktā.

13. pants

Sistēmu un to darbības drošība

1.   Komisija nodrošina Galileo un EGNOS programmu drošību, tostarp sistēmu un to darbības drošību. Šim nolūkam Komisija:

a)

ņem vērā nepieciešamību visās programmās pārraudzīt un iekļaut ar drošību saistītas prasības un standartus;

b)

nodrošina, ka ar minēto prasību un standartu vispārējo ietekmi atbalstīs programmu sekmīgu norisi, īpaši attiecībā uz izmaksām, risku pārvaldību un norises grafiku;

c)

izveido koordinācijas mehānismus starp dažādajām iesaistītajām struktūrām;

d)

ņem vērā spēkā esošās drošības prasības un standartus, lai nemazinātu vispārējo drošības līmeni un neietekmētu to pašreizējo sistēmu funkcionēšanu, kuru pamatā ir šādi standarti un prasības.

2.   Neskarot šīs regulas 14. un 16. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmuma Nr. 1104/2011/ES 8. pantu, Komisija saskaņā ar 35. pantu pieņem deleģētos aktus, nosakot augsta līmeņa mērķus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu 1. punktā minēto Galileo un EGNOS programmu drošību.

3.   Komisija izveido nepieciešamās tehniskās specifikācijas un citus pasākumus, lai īstenotu 2. punktā minētos augsta līmeņa mērķus. Šādus īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar pārbaudes procedūru, kas minēta 35. panta 3. punktā.

4.   EĀDD saskaņā ar Lēmuma 2010/427/ES 2. panta 2. punktu turpina palīdzēt Komisijai tās funkciju pildīšanā ārējo attiecību jomā.

14. pants

Eiropas GNSS aģentūras loma

1.   Saskaņā ar Komisijas izstrādātām pamatnostādnēm Eiropas GNSS aģentūra:

a)

nodrošina attiecībā uz Galileo un EGNOS programmu drošību, un neskarot 13. un 16. pantu:

i)

ar Drošības akreditācijas valdes starpniecību — drošības akreditāciju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 912/2010 III nodaļu; šajā nolūkā tā sāk un pārrauga drošības procedūru īstenošanu un veic sistēmas drošības pārbaudes;

ii)

Regulas (ES) Nr. 912/2010 6. panta d) punktā minētā Galileo Drošības uzraudzības centra darbību atbilstīgi standartiem un prasībām, kas minēti šīs regulas 13. pantā un norādījumiem, ievērojot Vienoto Rīcību 2004/552/KĀDP;

b)

veic Lēmuma 1104/2011/ES 5. pantā paredzētos uzdevumus un palīdz Komisijai saskaņā ar šā lēmuma 8. panta 6. punktu;

c)

dod ieguldījumu Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu komercializēšanas veicināšanā, tostarp veicot vajadzīgo tirgus analīzi, īpaši izmantojot Eiropas GNSS aģentūras sagatavoto ikgadējo ziņojumu par lietojumu un pakalpojumu tirgu, izveidojot ciešus kontaktus ar sistēmu lietotājiem un iespējamiem lietotājiem nolūkā iegūt informāciju par to vajadzībām, sekojot attīstībai satelītu navigācijas pakārtotajos tirgos un sagatavojot rīcības plānu, kas jāpieņem 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu lietotāju kopienai un kurš jo īpaši ietvertu attiecīgās ar standartizāciju un sertifikāciju saistītās darbības.

2.   Eiropas GNSS aģentūra veic arī citus ar Galileo un EGNOS programmu īstenošanu saistītus uzdevumus, tostarp programmu pārvaldības uzdevumus, un ir atbildīga par tiem. Komisija šos uzdevumus uztic tai saskaņā ar deleģēšanas nolīgumu, kuru pieņem, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu, un šie uzdevumi ietver:

a)

operatīvas darbības, tostarp sistēmu infrastruktūras pārvaldību, apkopi un pastāvīgus sistēmu uzlabojumus, sertifikāciju un standartizāciju, kā arī 2. panta 4. un 5. punktā minēto pakalpojumu sniegšanu;

b)

izstrādes un izvēršanas darbības, lai izveidotu nākamo paaudžu sistēmas un ieguldījuma sniegšanu pakalpojumu attīstīšanas definīcijas izstrādē, tostarp iepirkumu jomā;

c)

to lietojumu un pakalpojumu attīstības veicināšanu, kuru pamata ir minētās sistēmas, kā arī izpratnes palielināšanu par šādiem lietojumiem un pakalpojumiem, tostarp, identificējot, savienojot un koordinējot GNSS lietojumu un pakalpojumu Eiropas izcilības centru tīklu, kas izveidots, pamatojoties uz publiskā un privātā sektora pieredzi, un ar šādu veicināšanu un izpratnes palielināšanu saistīto pasākumu novērtēšanu;

d)

būtiski svarīgu elementu, piemēram, ar Galileo programmu savietojamo mikroshēmu un uztvērēju, izstrādes veicināšanu.

3.   Ar 2. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu Eiropas GNSS aģentūrai piešķir pienācīga līmeņa autonomiju un pilnvarojumu, jo īpaši attiecībā uz līgumslēdzēju iestādi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 60. pantu. Turklāt ar to nosaka Eiropas GNSS aģentūrai uzticēto līdzekļu pārvaldības vispārējos nosacījumus un jo īpaši veicamās darbības, attiecīgo finansējumu, pārvaldības procedūras, uzraudzības un kontroles pasākumus, pasākumus, kurus piemēro līgumu nepareizas īstenošanas gadījumā attiecībā uz izmaksām, grafiku un izpildi, kā arī noteikumus par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

Uzraudzības un kontroles pasākumos jo īpaši ietilpst izmaksu aplēses sistēma, Komisijas sistemātiska informēšana par izmaksām un norises grafiku, un, ja notiek novirzīšanās no paredzētā budžeta, izpildes un grafika, koriģējoši pasākumi, kas garantē infrastruktūras ieviešanu saskaņā ar piešķirto budžetu.

4.   Eiropas GNSS aģentūra un EKA slēdz darba vienošanās, kas saskaņā ar šo regulu ir vajadzīgas tām uzticēto uzdevumu izpildei Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmā. Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un komiteju par šādiem darba vienošanās līgumiem, kurus noslēgusi Eiropas GNSS aģentūra, un jebkādām izmaiņām tajās. Ja nepieciešams, Eiropas GNSS aģentūra var arī apsvērt citu publiskā vai privātā sektora tiesību subjektu piesaistīšanu.

5.   Papildus 1. un 2. punktā minētajiem uzdevumiem un savas kompetences jomā Eiropas GNSS aģentūra nodod Komisijas rīcībā savas speciālās tehniskās zināšanas un sniedz tai visu vajadzīgo informāciju, lai tā varētu veikt uzdevumus saskaņā ar šo regulu, tostarp novērtētu iespēju sekmēt un nodrošināt 12. panta 2. punkta e) apakšpunktā minēto sistēmu izmantošanu.

6.   Ar komiteju apspriežas par šā panta 2. punktā minēto deleģēšanas lēmumu saskaņā ar 36. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru. Eiropas Parlamentu, Padomi un komiteju iepriekš informē par deleģēšanas nolīgumiem, ko gatavojas slēgt Savienība, kuru pārstāv Komisija un Eiropas GNSS aģentūra.

7.   Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un komiteju par starpposma rezultātiem un galarezultātiem, kas iegūti, izvērtējot publiskā iepirkuma konkursus un līgumus ar privātā sektora tiesību subjektiem, tostarp sniedz informāciju saistībā ar apakšuzņēmuma līgumiem.

15. pants

Eiropas Kosmosa aģentūras loma

1.   Galileo programmas izvēršanas posma īstenošanai, kā minēts 3. panta c) punktā, Komisija ar EKA nekavējoties noslēdz deleģēšanas nolīgumu, kurā ir sīki izklāstīti aģentūras uzdevumi, īpaši saistībā ar sistēmas izveidi, attīstību un iepirkumu. Deleģēšanas nolīgumu ar EKA noslēdz, pamatojoties uz deleģēšanas lēmumu, ko Komisija pieņem saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

Ciktāl tas nepieciešams deleģēto uzdevumu un budžeta izpildei, deleģēšanas nolīgumā paredz EKA uzticēto līdzekļu pārvaldības vispārējos nosacījumus, jo īpaši veicamās darbības attiecībā uz sistēmas izveidi, attīstību un iepirkumu, saistīto finansējumu, pārvaldības procedūras un uzraudzības un kontroles pasākumus, pasākumus, kurus piemēro līgumu nepareizas īstenošanas gadījumā attiecībā uz izmaksām, grafiku un izpildi, kā arī noteikumus par īpašumtiesībām uz visiem materiālajiem un nemateriālajiem aktīviem.

Uzraudzības un kontroles pasākumos jo īpaši ietilpst izmaksu aplēses sistēma, Komisijas sistemātiska informēšana par izmaksām un grafiku, un, ja notiek novirzīšanās no paredzētā budžeta, izpildes un grafika, koriģējoši pasākumi, kas garantē infrastruktūras ieviešanu saskaņā ar piešķirto budžetu.

2.   Ar komiteju apspriežas par šā panta 1. punktā minēto deleģēšanas lēmumu, izmantojot 36. panta 2. punktā paredzēto konsultēšanās procedūru. Eiropas Parlamentu, Padomi un komiteju iepriekš informē par deleģēšanas nolīgumiem, ko gatavojas slēgt Savienība, kuru pārstāv Komisija un EKA.

3.   Komisija informē Eiropas Parlamentu, Padomi un komiteju par starpposma rezultātiem un galarezultātiem, kas iegūti, izvērtējot publiskā iepirkuma konkursus un līgumus ar privātā sektora tiesību subjektiem, kurus gatavojas slēgt EKA, tostarp sniedz informāciju saistībā ar apakšuzņēmuma līgumiem.

4.   Attiecībā uz 3. panta d) punktā un 4. pantā minēto Galileo un EGNOS programmu ekspluatācijas posmu, darba vienošanās līgumos starp Eiropas GNSS aģentūru un EKA, kas minēti 14. panta 4. punkta c) apakšpunktā, tiek reglamentēta EKA loma minētajā posmā un tās sadarbība ar Eiropas GNSS aģentūru īpaši attiecību uz:

a)

koncepciju, izveidi, uzraudzību, iepirkumu un apstiprināšanu saistībā ar sistēmu nākamo paaudžu izstrādi;

b)

tehnisku atbalstu saistībā ar sistēmu esošās paaudzes darbību un apkopi.

Minētās vienošanās atbilst Regulai (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un pasākumiem, ko Komisija noteikusi saskaņā ar 12. panta 3. punktu.

5.   Neskarot attiecīgi 1. un 4. punktā minēto deleģēšanas nolīgumu un darba vienošanās, Komisija var EKA lūgt tehniskās zināšanas un informāciju, kas vajadzīga, lai tā varētu veikt savus uzdevumus, kas paredzēti šajā regulā.

IV   NODAĻA

ASPEKTI, KAS SAISTĪTI AR EIROPAS SAVIENĪBAS UN TĀS DALĪBVALSTU DROŠĪBU

16. pants

Vienota rīcība

Ja sistēmu ekspluatācija var apdraudēt Savienības vai tās dalībvalstu drošību, piemēro Vienotajā Rīcībā 2004/552/KĀDP paredzētās procedūras.

17. pants

Noteikumu par klasificētu informāciju piemērošana

Šīs regulas piemērošanas jomā:

a)

visas dalībvalstis nodrošina, ka to valstu drošības noteikumi nodrošina ES klasificētās informācijas aizsardzību vismaz tādā pašā pakāpē, kādu sniedz drošības noteikumi, kas izklāstīti Komisijas Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos;

b)

dalībvalstis nekavējoties informē Komisiju par valstu drošības noteikumiem, kas minēti a) punktā;

c)

fiziskās personas, kas uzturas trešās valstīs, un juridiskās personas, kas veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, var strādāt ar ES klasificētu informāciju saistībā ar Galileo un EGNOS programmām vienīgi tad, ja tām attiecīgajās valstīs piemēro drošības noteikumus, kuri nodrošina vismaz tāda paša līmeņa aizsardzību kā Komisijas drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, un Padomes drošības noteikumi, kas izklāstīti Lēmuma 2013/488/ES pielikumos. Līdzvērtību drošības noteikumiem, kurus piemēro trešā valstī vai starptautiskā organizācijā, nosaka informācijas drošības nolīgumā, ko Savienība noslēdz ar attiecīgo trešo valsti vai starptautisko organizāciju, saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru un ņemot vērā Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu;

d)

neskarot Lēmuma 2013/488/ES 13. pantu un noteikumus, ar ko reglamentē nozares drošības jomu, kā norādīts Lēmuma 2001/844/EK, EOTK, Euratom pielikumā, fiziskām personām vai juridiskām personām, trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām var piešķirt piekļuvi ES klasificētai informācijai, ja tas, izskatot katru gadījumu atsevišķi, tiek uzskatīts par vajadzīgu un atbilst šādas informācijas būtībai un saturam, vajadzības pēc informācijas principam attiecībā uz saņēmēju un priekšrocības pakāpei, kāda no informācijas nodošanas ir Savienībai.

V   NODAĻA

PUBLISKAIS IEPIRKUMS

I   IEDAĻA

Vispārīgi noteikumi, ko piemēro publiskajam iepirkumam, kuru veic Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā

18. pants

Vispārīgi principi

Neskarot pasākumus, kas jāīsteno, lai aizsargātu Savienības drošības vai sabiedrības drošības būtiskas intereses vai ievērotu Savienības eksporta kontroles prasības, Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 piemēro Galileo programmas izvēršanas un eksplutācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā. Turklāt Galileo programmas izvēršanas un eksplutācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā piemēro šādus vispārējus principus: atklātu piekļuvi un godīgu konkurenci visā piegādes ķēdē, konkursu rīkošanu, atklāti un laikus sniedzot informāciju, skaidri paziņojot piemērojamos publiskā iepirkuma noteikumus, atlases un līgumslēgšanas tiesību piešķiršanas kritērijus un citu svarīgu informāciju, lai visiem iespējamiem dalībniekiem nodrošinātu godīgas konkurences nosacījumus.

19. pants

Īpaši mērķi

Iepirkumu procedūrā līgumslēdzējas iestādes uzaicinājumos uz konkursu ievēro šādus mērķus:

a)

visā Savienībā veicināt iespējami plašu un atklātu visu uzņēmumu, īpaši jaunu dalībnieku un MVU, līdzdalību, tostarp mudinot kandidātus izmantot apakšlīgumus;

b)

izvairīties no iespējama dominējoša stāvokļa ļaunprātīgas izmantošanas un no atkarības no viena piegādātāja;

c)

izmantot iepriekšējus publiskā sektora ieguldījumus un gūto pieredzi, kā arī rūpniecības nozares pieredzi un zināšanas, tostarp definēšanas, izstrādes un apstiprināšanas posmos un Galileo un EGNOS programmu izvēršanā gūto pieredzi, vienlaikus nodrošinot, ka tiek ievēroti konkursa norises noteikumi;

d)

ja vien iespējams, izmantot vairākus nodrošinājuma avotus, lai nodrošinātu labāku vispārēju Galileo un EGNOS programmu, izmaksu un grafika kontroli;

e)

ja vien iespējams, ņemt vērā kopējās izmaksas saistībā ar iepērkamo produktu, pakalpojumu vai darba lietderīgās aprites ciklu.

2.   IEDAĻA

Īpaši noteikumi, ko piemēro publiskajam iepirkumam, kuru veic Galileo programmas izvēršanas un ekspluatācijas posmos un EGNOS programmas ekspluatācijas posmā

20. pants

Līdzvērtīgas konkurences apstākļu izveidošana

Līgumslēdzēja iestāde veic vajadzīgos pasākumus, lai izveidotu līdzvērtīgas konkurences apstākļus, ja kāda uzņēmuma iepriekšēja līdzdalība kādās darbībās, kas saistītas ar darbībām, par kurām izsludināts konkurss,

a)

var sniegt šim uzņēmumam ievērojamas priekšrocības informācijas privilēģiju ziņā un tādēļ var radīt šaubas par vienādas attieksmes principa ievērošanu; vai

b)

ietekmē normālas konkurences apstākļus vai neitralitāti un objektivitāti attiecībā uz līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu vai līgumsaistību izpildi.

Šie pasākumi neizkropļo taisnīgu konkurenci vai neapdraud līdzvērtīgu attieksmi vai par uzņēmumiem, to komerciālajām attiecībām un izmaksu struktūru saņemtās informācijas konfidencialitāti. Šajā sakarā minētajos pasākumos ņem vērā paredzētā līguma veidu un noteikumus.

21. pants

Informācijas drošība

Ja, pildot līgumu noteikumus, ir nepieciešama klasificēta informācija un/vai šajos līgumos ir iekļauta klasificēta informācija, līgumslēdzēja iestāde konkursa dokumentos precizē visus pasākumus un prasības, kas jāievēro, lai garantētu šīs informācijas drošību noteiktajā līmenī.

22. pants

Piegādes uzticamība

Līgumslēdzēja iestāde konkursa dokumentos precizē savas prasības attiecībā uz piegāžu un pakalpojumu sniegšanas drošību saistībā ar līgumattiecību izpildi.

23. pants

Iepirkums pa daļām, kam piemēro nosacījumus

1.   Līgumslēdzēja iestāde var veikt iepirkumu pa daļām, kam piemēro nosacījumus.

2.   Iepirkumam pa daļām, kam piemēro nosacījumus, ir viena nemainīga daļa, pievieno budžeta saistības, no kurām izriet stingras saistības attiecībā uz to darbu, piegāžu vai pakalpojumu izpildi, par kuriem noslēgts līgums šajā posmā, un viena vai vairākas daļas, no kurām ir atkarīgs budžets un izpilde. Iepirkuma dokumentos sniedz aprakstu par iepirkumu pa daļām, kam piemēro nosacījumus. Tajos jo īpaši nosaka līguma mērķi, cenu vai tās noteikšanas veidu un darbu, piegādes un pakalpojumu sniegšanas nosacījumus katrā posmā.

3.   Nemainīgās daļas pakalpojumi ir vienots vesels; tas pats attiecas arī uz katru daļu, kam piemēro nosacījumus, ievērojot visās iepriekšējās daļās saņemtos pakalpojumus.

4.   Katras daļas, kam piemēro nosacījumus, izpildei ir nepieciešams līgumslēdzējas iestādes lēmums, kuru līgumslēdzējam paziņo atbilstīgi iepirkuma līgumā iekļautajiem noteikumiem. Ja daļa, kurai piemēro nosacījumus, tiek apstiprināta ar kavēšanos vai netiek apstiprināta, līgumslēdzējs var saņemt kompensāciju par gaidīšanu vai atcelšanu, ja tas ir noteikts iepirkuma līgumā un saskaņā ar tajā iekļautajiem nosacījumiem.

5.   Ja attiecībā uz kādu konkrētu posmu līgumslēdzēja iestāde konstatē, ka darbi, piegādes vai pakalpojumi, par kuru izpildi šajā posmā noslēgta vienošanās, nav pabeigti, tā var pieprasīt zaudējumu atlīdzināšanu un izbeigt līgumu, ja tas ir paredzēts līgumā un saskaņā ar tajā iekļautajiem nosacījumiem.

24. pants

Papildināto izmaksu līgumi

1.   Līgumslēdzēja iestāde saskaņā ar 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem var izvēlēties iepirkumu, kas pilnībā vai daļēji izpaužas kā papildināto izmaksu līgums, ievērojot maksimālo cenu.

Par šādiem līgumiem maksājamā cena sastāv no atlīdzinājuma par līgumslēdzēja faktiskajiem izdevumiem, īstenojot līgumsaistības, piemēram, par darbaspēku, materiāliem, patēriņa precēm un par līgumsaistību izpildei nepieciešamā aprīkojuma un infrastruktūras izmantošanu. Šiem izdevumiem pieskaita vai nu fiksētu maksājumu, kas sedz netiešās izmaksas un peļņu, vai summu, kas sedz netiešās izmaksas un procentus atkarībā no sasniegtā rezultāta un norises grafika izpildes.

2.   Līgumslēdzēja iestāde var izvēlēties pilnīgi vai daļēji slēgt papildināto izmaksu līgumu, ja nav objektīvi iespējams precīzi noteikt fiksētu cenu un ja var pierādīt, ka šāda fiksēta cena būtu nesamērīgi augsta sakarā ar neskaidrību, kas saistīta ar līgumsaistību īstenošanu, jo:

a)

līgums attiecas uz ļoti sarežģītiem elementiem vai ir jāizmanto jauna tehnoloģija, un tādēļ tas ir saistīts ar ievērojamiem tehniskiem riskiem, vai

b)

visām darbībām, par kurām tiek slēgts līgums, operatīvu iemeslu dēļ jāsākas nekavējoties, lai gan vēl nav iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, jo pastāv virkne neparedzamu apstākļu vai līgumsaistību īstenošana daļēji ir atkarīga no citu līgumu izpildes.

3.   Maksimālā maksājamā summa ir pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma maksimālā cena. To drīkst pārsniegt tikai pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos un ar līgumslēdzējas iestādes iepriekšēju piekrišanu.

4.   Pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma dokumentācijā norāda:

a)

līguma veidu, tas ir, vai līgums ir pilnīgs vai daļējs papildināto izmaksu līgums līdz maksimālajai cenai;

b)

daļējam papildināto izmaksu līgumam — tos iepirkuma elementus, uz kuriem attiecas papildināto izmaksu līgums;

c)

maksimālo cenu;

d)

piešķiršanas kritērijus, kam jāļauj novērtēt provizoriskā budžeta iespējamību, atlīdzināmās izmaksas, mehānismus minēto izmaksu noteikšanai un piedāvājumā minēto peļņu;

e)

izdevumiem piemērojamo pieskaitījuma veidu saskaņā ar 1. punktu;

f)

noteikumus un procedūras, ar ko nosaka piedāvājuma iesniedzēja līgumsaistību īstenošanai paredzēto izmaksu atbilstīgumu saskaņā ar 5. punktā izklāstītajiem principiem;

g)

grāmatvedības noteikumus, kas piedāvājumu iesniedzējiem jāievēro;

h)

pārvēršanas nosacījumus, ja daļēju papildināto izmaksu līgumu pārvērš par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu.

5.   Pilnīga vai daļēja papildināto izmaksu līguma līgumsaistību izpildes laikā līgumslēdzējam radušās izmaksas ir atbilstīgas tikai tad, ja tās:

a)

patiešām ir radušās līguma norises laikā, izņemot izmaksas par aprīkojumu, infrastruktūru un nemateriāliem ieguldījumiem, kas nepieciešami līgumsaistību izpildei — tās var uzskatīt par atbilstīgām līdz visai to pirkuma vērtībai;

b)

ir norādītas provizoriskajā budžetā, kurš, iespējams, grozīts ar sākotnējā līguma pielikumiem;

c)

ir nepieciešamas līgumsaistību izpildei;

d)

rodas no līgumsaistību izpildes un ir ar tām tieši saistītas;

e)

ir identificējamas, pārbaudāmas, iekļautas līgumslēdzēja grāmatvedībā un noteiktas saskaņā ar specifikācijās un līgumā minētiem grāmatvedības standartiem;

f)

atbilst piemērojamo nodokļu un sociālo tiesību aktu prasībām;

g)

neatkāpjas no līguma nosacījumiem;

h)

ir samērīgas, attaisnojamas un atbilst pareizas finanšu vadības prasībām, īpaši attiecībā uz ekonomiju un lietderību.

Līgumslēdzējs ir atbildīgs par savu izmaksu iegrāmatošanu, par grāmatvedības uzturēšanu vai citu dokumentu saglabāšanu, kas vajadzīgi, lai pierādītu, ka izmaksas, kuras tas prasa atlīdzināt, ir radušās saskaņā ar šajā pantā noteiktajiem principiem un tiem atbilst. Izmaksas, ko līgumslēdzējs nevar pamatot, uzskata par neatbilstīgām un neatlīdzina.

6.   Lai nodrošinātu papildināto izmaksu līgumu pareizu izpildi, līgumslēdzēja iestāde ir atbildīga par šādu uzdevumu veikšanu:

a)

par visreālākās iespējamās maksimālās cenas noteikšanu, vienlaikus pieļaujot zināmu elastību, rēķinoties ar tehnisku neparedzamību;

b)

tiklīdz līguma norises gaitā ir iespējams kopumā noteikt fiksētu un nemainīgu cenu, par daļēji papildināto izmaksu līguma pārvēršanu par līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu. Minētajam nolūkam tā nosaka pārvēršanas nosacījumus, saskaņā ar kuriem pāriet no daļēja papildināto izmaksu līguma uz līgumu ar fiksētu un nemainīgu cenu;

c)

par uzraudzības un kontroles pasākumu, kas paredz jo īpaši provizorisku izmaksu prognozēšanas sistēmu, ieviešanu;

d)

par nepieciešamo principu, instrumentu un procedūru līguma izpildei noteikšanu, sevišķi lai noteiktu un kontrolētu līgumslēdzējam vai tā apakšlīgumu slēdzējiem līgumsaistību izpildes laikā radušās izmaksas, un par līguma papildināšanu ar grozījumiem;

e)

par pārbaudi tam, ka līgumslēdzējs un tā apakšlīgumu slēdzēji atbilst līgumā noteiktajiem grāmatvedības standartiem un izpilda prasību iesniegt grāmatvedības dokumentus, kas var kalpot par pierādījumu;

f)

par d) apakšpunktā minēto principu, instrumentu un procedūru efektivitātes nepārtrauktu nodrošināšanu līgumsaistību izpildes gaitā.

25. pants

Grozījumi

Līgumslēdzēja iestāde un līgumslēdzēji līgumu var grozīt, ja minētais grozījums atbilst visiem šādiem nosacījumiem:

a)

tas nemaina līguma mērķi;

b)

tas nemaina līguma ekonomisko līdzsvaru;

c)

ar to neievieš nosacījumus, kuri, ja tie iepirkuma dokumentācijā būtu bijuši sākotnēji, būtu ļāvuši pieņemt citu kandidātu piedāvājumus, nevis tikai to kandidātu, kuru piedāvājumi bija pieņemami sākotnēji, vai būtu ļāvuši izvēlēties citu piedāvājumu, nevis to, kuru izvēlējās sākotnēji.

26. pants

Apakšlīgumi

1.   Līgumslēdzēja iestāde kandidātiem pieprasa kādu līguma daļu, izsludinot piedāvājumu konkursu attiecīgā apakšlīgumu līmenī, nodot uzņēmumiem, kas nepieder pie grupas, pie kuras pieder kandidāts, jo īpaši jauniem tirgus dalībniekiem un MVU.

2.   Apakšlīguma slēdzējiem piešķiramo līguma daļu līgumslēdzēja iestāde norāda skalas veidā kā minimālo un maksimālo procentuālo daudzumu. Tā nodrošina, ka šis procentuālais daudzums ir proporcionāls iepirkuma mērķim un tā vērtībai, ņemot vērā attiecīgās darbības nozari un jo īpaši konkurences nosacījumus un vērojamo rūpniecisko potenciālu.

3.   Ja kandidāts savā piedāvājumā norāda, ka tas neplāno nevienu līguma daļu nodot apakšlīgumu slēdzējiem vai paredz apakšlīgumu slēdzējiem nodot līguma daļu, kas ir mazāka par 25. panta 2. punktā minētās skalas minimālo robežu, tad kandidāts līgumslēdzējai iestādei norāda šādas rīcības iemeslus. Līgumslēdzēja iestāde minēto informāciju nosūta Komisijai.

4.   Līgumslēdzēja iestāde var noraidīt apakšlīgumu slēdzējus, kurus izraudzījies kandidāts galvenā līguma līgumtiesību piešķiršanas laikā vai izvēlētais piedāvājuma iesniedzējs līgumsaistību izpildes laikā. Līgumslēdzēja iestāde pamato savu noraidījumu rakstiski, un to var pamatot tikai ar kritērijiem, ko piemēro piedāvājumu iesniedzēju atlasei attiecībā uz galveno līgumu.

VI   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

27. pants

Plānošana

Komisija izstrādā gada darba programmu izpildes plāna veidā, kurā paredzētas nepieciešamās darbības, lai atbilstīgi 3. pantā izklāstītajiem posmiem sasniegtu 2. panta 4. punktā noteiktos Galileo programmas īpašos mērķus un 2. panta 5. punktā noteiktos EGNOS programmas īpašos mērķus. Gada darba programmā paredz arī šo darbību finansējumu.

Minētos īstenošanas pasākumus pieņem saskaņā ar 36. panta 3. punktā paredzēto pārbaudes procedūru.

28. pants

Dalībvalstu rīcība

Dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu Galileo un EGNOS programmu pareizu darbību, tostarp veic pasākumus, ar kuriem nodrošina to teritorijā esošu zemes staciju drošību un kuri ir vismaz līdzvērtīgi pasākumiem, kas tiek prasīti Eiropas Kritisko infrastruktūru aizsardzībai Padomes Direktīvas 2008/114/EK (18) nozīmē. Dalībvalstis nepieņem nekādus pasākumus, kas varētu kaitēt programmām vai to ekspluatācijas gaitā sniegtajiem pakalpojumiem, jo īpaši attiecībā uz infrastruktūras elementu darbības nepārtrauktību.

29. pants

Starptautiski nolīgumi

Savienība saistībā ar Galileo un EGNOS programmām saskaņā ar LESD 218. pantā paredzēto procedūru var slēgt nolīgumus ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

30. pants

Tehniskā palīdzība

Lai veiktu 12. panta 2. punktā minētos tehniskos uzdevumus, Komisija var vērsties pēc nepieciešamās palīdzības, jo īpaši izmantojot kosmosa jomā kompetento dalībvalstu aģentūru kapacitāti un specializētās zināšanas vai tādu neatkarīgu ekspertu un struktūru palīdzību, kas varētu sniegt objektīvu analīzi un atzinumus par Galileo un EGNOS programmu norisi.

Arī citi programmu publiskajā pārvaldībā iesaistītie tiesību subjekti, jo īpaši Eiropas GNSS aģentūra un EKA, var saņemt tādu pašu tehnisko palīdzību, veicot uzdevumus, kuri tām uzdoti saskaņā ar šo regulu.

31. pants

Personas datu un privātuma aizsardzība

1.   Komisija nodrošina, ka, izveidojot, ieviešot un ekspluatējot sistēmas, tiek garantēta personas datu un privātuma aizsardzība un ka sistēmās tiek iekļautas attiecīgas minētās aizsardzības garantijas.

2.   Personas datu apstrāde šajā regulā paredzēto uzdevumu un darbību veikšanai notiek saskaņā ar personas datu aizsardzības jomā piemērojamiem tiesību aktiem, jo īpaši ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (19) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (20).

32. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, Savienības finansiālās intereses tiek aizsargātas, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un preventīvus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus un apakšuzņēmējus, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu vai līgumu attiecībā uz Savienības finansējumu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) ir pilnvarots veikt izmeklēšanas, tostarp pārbaudes uz vietas un apskates pie komersantiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums atbilstīgi noteikumiem un procedūrām, kādas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (21) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (22).

Neskarot pirmo un otro daļu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ietver nosacījumus, kas nepārprotami sniedz Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF pilnvaras veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām.

33. pants

Eiropas Parlamenta un Padomes informēšana

1.   Komisija nodrošina šīs regulas īstenošanu. Ik gadu, iesniedzot provizorisko budžeta projektu, Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par Galileo un EGNOS programmu īstenošanu. Šāds ziņojums satur visu ar programmām saistīto informāciju, jo īpaši saistībā ar risku pārvaldību, kopējām izmaksām, gada ekspluatācijas izmaksām, ieņēmumiem, norises grafiku un ieviešanu, kā noteikts 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā, un attiecībā uz deleģēšanas nolīgumu darbību, kas noslēgti saskaņā ar 14. panta 2. punktu un 15. panta 1. punktu. Tajā iekļauj:

a)

pārskatu par līdzekļu piešķiršanu un izmantošanu, kas piešķirti programmām, kā minēts 7. panta 4. punktā;

b)

informāciju par Komisijas izmantoto izmaksu pārvaldības stratēģiju, kā minēts 9. panta 6. punktā;

c)

intelektuālā īpašuma tiesību pārvaldības novērtējumu;

d)

pārskatu par 12. panta 2. punkta d) apakšpunktā minēto projektu vadības sistēmu un metožu, tostarp riska pārvaldības sistēmu un metožu, īstenošanu;

e)

pasākumu novērtējumu, kuri īstenoti, lai panāktu programmu sociāli ekonomisko ieguvumu maksimizēšanu.

2.   Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par starpposma rezultātiem un galarezultātiem, izvērtējot publiskā iepirkuma konkursus un līgumus ar privātā sektora tiesību subjektiem, kurus attiecīgi saskaņā ar 14. panta 7. punktu un 15. panta 3. punktu īstenojušas Eiropas GNSS aģentūra un EKA.

Tā arī informē Eiropas Parlamentu un Padomi par:

a)

jebkādu līdzekļu pārvietošanu starp izdevumu kategorijām, kas veikta saskaņā ar 9. panta 3. punktu;

b)

to, kā Galileo un EGNOS programmas ietekmē 8. panta 2. punkta piemērošana.

34. pants

Pārskats par šīs regulas piemērošanu

1.   Komisija ne vēlāk kā 2017. gada 30. jūnijā iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas īstenošanas novērtējuma ziņojumu, lai varētu pieņemt lēmumu par pasākumu, kuri pieņemti saskaņā ar šo regulu, pagarināšanu, grozīšanu vai atcelšanu, un tajā ir informācija par:

a)

minēto pasākumu mērķu sasniegšanu gan no rezultātu, gan no ietekmes viedokļa;

b)

resursu izmantošanas efektivitāti;

c)

Eiropas pievienoto vērtību.

Novērtējumā arī izskata ar sistēmām saistītu tehnoloģiju attīstību, iespējas attiecībā uz vienkāršošanu, iekšējo un ārējo saskaņotību, visu mērķu piemērotību, kā arī pasākumu devumu Savienības prioritāšu īstenošanā attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un integrējošu izaugsmi. Tajā ņem vērā novērtējuma rezultātus par iepriekšēju pasākumu ilgtermiņa ietekmi.

2.   Novērtējumā apskata sasniegto attiecībā uz attiecīgi 2. panta 4. un 5. punktā noteiktajiem Galileo un EGNOS programmas īpašajiem mērķiem, balstoties uz snieguma rādītājiem, piemēram:

a)

par Galileo un attiecībā uz:

i)

tās infrastruktūras izvietošanu —

darba kārtībā esošo satelītu skaits un pieejamība un pieejamo uz zemes esošo rezerves satelītu skaits salīdzinājumā ar plānoto satelītu skaitu, kas minēti deleģēšanas nolīgumā;

faktisko uz zemes esošo infrastruktūras elementu (piemēram, zemes staciju, kontroles centru) pieejamība salīdzinājumā ar plānoto pieejamību;

ii)

pakalpojumu līmeni —

pakalpojumu pieejamības karte salīdzinājumā ar pakalpojuma definīcijas dokumentu;

iii)

izmaksām —

izmaksu izpildes indekss par katru programmas būtisku izmaksu elementu, pamatojoties uz faktisko izmaksu attiecību pret budžetā paredzētajām izmaksām;

iv)

norises grafiku —

norises grafika izpildes indekss par programmas būtisku izmaksu elementu, pamatojoties uz budžetā paredzētā veiktā darba izmaksu attiecību pret budžetā paredzētajām plānotā darba izmaksām;

v)

tirgus līmeni —

tirgus tendence, balstoties uz Galileo un EGNOS uztvērēju procentuālo īpatsvaru, norādot to uztvērēju modeļu kopskaitu, kuri iekļauti 14. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajā Eiropas GNSS aģentūras sniegtajā tirgus pārskatā;

b)

par EGNOS un attiecībā uz:

i)

tās pārklājuma paplašināšanu —

pārklājuma paplašināšanā panāktais salīdzinājumā ar apstiprināto pārklājuma paplašināšanas plānu;

ii)

pakalpojumu līmeni —

pakalpojumu pieejamības indekss, pamatojoties uz to lidostu skaitu, kurās ir uz EGNOS balstītas izmantojamas glisādes procedūras salīdzinājumā ar kopējo tādu lidostu skaitu, kurās ir uz EGNOS balstītas glisādes procedūras;

iii)

izmaksām —

izmaksu izpildes indekss, pamatojoties uz faktisko izmaksu attiecību pret budžetā paredzētajām izmaksām;

iv)

norises grafiku —

norises grafika izpildes indekss, pamatojoties uz budžetā paredzētā veiktā darba izmaksu attiecību pret budžetā paredzētajām plānotā darba izmaksām.

3.   Šīs regulas īstenošanā iesaistītās struktūras sniedz Komisijai datus un informāciju, kas ļauj uzraudzīt un novērtēt attiecīgās darbības.

VII   NODAĻA

DELEĢĒŠANA UN ĪSTENOŠANAS PASĀKUMI

35. pants

Deleģēšanas kārtība

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 13. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 1. janvāra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 13. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 13. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

36. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

4.   Saskaņā ar komitejas reglamentā izstrādātajiem nosacījumiem tās darbā kā novērotāji iesaistās Eiropas GNSS aģentūras un EKA pārstāvji.

5.   Starptautiskajos nolīgumos, ko Savienība slēdz atbilstīgi 29. pantam, vajadzības gadījumā ar paredzēt trešo valstu vai starptautisko organizāciju pārstāvju piedalīšanos komitejas darbā atbilstīgi tās reglamentā izstrādātajiem nosacījumiem.

6.   Komitejas sanāksmes notiek regulāri, vēlams, vismaz četras reizes gadā, reizi ceturksnī. Komisija katrā sanāksmē sniedz ziņojumu par programmu norises gaitu. Minētajos ziņojumos sniedz vispārēju pārskatu par situāciju un attīstību saistībā ar programmu, jo īpaši attiecībā uz risku pārvaldību, izmaksām, norises grafiku un izpildi. Vismaz reizi gadā minētajos ziņojumos iekļauj 34. panta 2. punktā minētos norises grafika izpildes rādītājus.

VIII   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants

Atcelšana

1.   No 2014. gada 1. janvāra atceļ Regulas (EK) Nr. 876/2002 un (EK) Nr. 683/2008.

2.   Jebkurš pasākums, kas pieņemts, pamatojoties uz Regulu (EK) Nr. 876/2002 vai Regulu (EK) Nr. 683/2008, paliek spēkā.

3.   Atsauces uz atcelto Regulu (EK) Nr. 683/2008 uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas pievienota pielikumā.

38. pants

Spēkā stāšanās

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 179. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembrim), ar ko izveido Pētniecības un inovāciju pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" (2014–2020) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 104. lpp).

(3)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembrim),ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020 (Sk. šā Oficiālā Vēstneša 884. lpp)

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 683/2008 (2008. gada 9. jūlijs) par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu (EGNOS un Galileo) turpmāku īstenošanu (OV L 196, 24.7.2008., 1. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1104/2011/ES (2011. gada 25. oktobris) par noteikumiem par piekļuvi publiskajam regulētajam pakalpojumam, ko sniedz globālā navigācijas satelītu sistēma, kura izveidota saskaņā ar Galileo programmu (OV L 287, 4.11.2011., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par Finanšu regulu, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(7)  OV C 420 20.12.2013, 1. lpp.

(8)  OV C 380 E, 11.12.2012., 84. lpp.

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 912/2010 (2010. gada 22. septembris), ar ko izveido Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēmas (GNSS) aģentūru, atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1321/2004 par Eiropas satelītu radionavigācijas programmu vadības struktūru izveidi un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 683/2008 (OV L 276, 20.10.2010., 11. lpp.).

(10)  Padomes Vienotā Rīcība 2004/552/KĀDP (2004. gada 12. jūlijs) par Eiropas Pavadoņu radionavigācijas sistēmas darbības aspektiem, kas ietekmē Eiropas Savienības drošību (OV L 246, 20.7.2004., 30. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2010/427/ES (2010. gada 26. jūlijs), ar ko nosaka Eiropas Ārējās darbības dienesta organizatorisko struktūru un darbību (OV L 201, 3.8.2010., 30. lpp.).

(12)  2001/844/EK, EOTK, Euratom: Komisijas Lēmums (2001. gada 29. novembris), ar ko groza tās iekšējo reglamentu (OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.).

(13)  2031/488/ES: Padomes Lēmums (2013. gada 23. septembris) par drošības noteikumiem ES klasificētas informācijas aizsardzībā (OV L 274, 15.10.2013., 1. lpp.).

(14)  OV C 304, 15.10.2011., 7. lpp.

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 243/2012/ES (2012. gada 14. marts), ar ko izveido daudzgadu radiofrekvenču spektra politikas programmu (OV L 81, 21.3.2012., 7. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(17)  Padomes Regula (EK) Nr. 876/2002 (2002. gada 21. maijs), ar ko izveido kopuzņēmumu Galileo (OV L 138, 28.5.2002., 1. lpp.).

(18)  Padomes Direktīva 2008/114/EK (2008. gada 8. decembris) par to, lai apzinātu un noteiktu Eiropas Kritiskās infrastruktūras un novērtētu vajadzību uzlabot to aizsardzību (OV L 345, 23.12.2008., 75. lpp.).

(19)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(20)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(21)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(22)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.)


PIELIKUMS

ATBILSTĪBAS TABULA

Regula (EK) Nr. 683/2008

Šī regula

1. pants

2. pants

2. pants

1. pants

3. pants

3. pants

4. pants

8. pants

5. pants

4. pants

6. pants

8. pants

7. pants

5. pants

8. pants

6. pants

9. pants

7. pants

10. pants

9. pants

11. pants

10. pants

12. panta 1. punkts

11. pants

12. panta 2. un 3. punkts

12. pants

13. panta 1., 2. un 3. punkts

13. pants

13. panta 4. punkts

16. pants

14. pants

17. pants

15. pants

27. pants

16. pants

14. pants

17. pants

18.–26. pants

18. pants

15. pants

19. panta 1. līdz 4. punkts

36. pants

19. panta 5. punkts

35. pants

20. pants

31. pants

21. pants

32. pants

22. pants

33. pants

23. pants

 

24. pants

38. pants

Pielikums

1. pants


Eiropas Parlamenta,

Padomes un Eiropas Komisijas kopīgais paziņojums par IESTĀŽU GALILEO KOMITEJU ("GIP")

1.

Ņemot vērā Eiropas GNSS programmu nozīmīgumu, unikalitāti un sarežģītību, no programmām izrietošās Savienības sistēmu īpašumtiesības, pilnīgu programmu finansējumu no Savienības budžeta laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam, Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija atzīst, ka šīm trijām iestādēm ir cieši jāsadarbojas.

2.

Iestāžu Galileo komiteja (GIP) tiksies, lai vienkāršotu katras iestādes attiecīgo pienākumu izpildi. Šim nolūkam izveidos GIP, lai tā uzmanīgi sekotu:

a)

Eiropas GNSS programmu īstenošanas norisei, it īpaši attiecībā uz iepirkuma un izpildes līgumu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz EKA;

b)

starptautiskiem nolīgumiem ar trešām valstīm, neskarot Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. panta noteikumus;

c)

navigācijas satelītu tirgu sagatavošanai;

d)

pārvaldības pasākumu efektivitātei un

e)

darba programmas gada pārskatam.

3.

Saskaņā ar spēkā esošiem noteikumiem GIP ievēros vajadzīgo piesardzību, it īpaši attiecībā uz zināma veida informācijas komerciālu slepenību un konfidencialitāti.

4.

Komisija ņems vērā GIP paustos viedokļus.

5.

GIP sastāvā būs septiņi pārstāvji:

trīs no Padomes,

trīs no Eiropas Parlamenta,

viens no Komisijas,

un komiteja tiksies regulāri (parasti četras reizes gadā).

6.

GIP neiespaidos izveidoto pienākumu sadali un iestāžu attiecības.


20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/25


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1286/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido rīcības programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai Eiropas Savienībā laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam ("Fiscalis 2020") un atceļ Lēmumu Nr. 1482/2007/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. un 197. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Nodokļu jomas daudzgadu rīcības programma, kura bija spēkā līdz 2014. gadam, ir devusi ievērojamu ieguldījumu nodokļu iestāžu sadarbības veicināšanā un uzlabošanā Savienībā. Minētās programmas pievienoto vērtību, tostarp Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu interešu aizsargāšanā, ir atzinušas iesaistīto valstu nodokļu pārvaldes. Uzdevumus, kas būs aktuāli nākamajā desmitgadē, nav iespējams risināt, ja dalībvalstis nelūkojas tālāk par savu administratīvo teritoriju robežām vai cieši nesadarbojas ar saviem partneriem. Ar programmu "Fiscalis", ko, sadarbojoties ar iesaistītajām dalībvalstīm, īsteno Komisija, minēto sadarbības pasākumu attīstīšanai dalībvalstīm tiek nodrošināts Savienības satvars, un tas ir rentablāk, nekā katrai dalībvalstij veidot savus individuālos sadarbības satvarus uz divpusējiem vai daudzpusējiem pamatiem. Tāpēc ir lietderīgi nodrošināt minētās programmas turpināšanu, izveidojot jaunu programmu šajā pašā jomā.

(2)

Ar šo regulu izveidotā programma "Fiscalis 2020" un tās sekmīga darbība ir ļoti svarīga pašreizējā ekonomiskajā situācijā, un tai vajadzētu atbalstīt sadarbību fiskālos jautājumos.

(3)

Paredzams, ka darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 t. i., Eiropas informācijas sistēmas, kā noteikts šajā regulā (Eiropas informācijas sistēmas), kopīgas darbības nodokļu iestāžu ierēdņiem un kopīgas apmācību iniciatīvas, veicinās Eiropas gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošanu, stiprinot iekšējā tirgus darbību, nodrošinot regulējumu, kurā atbalstīt darbības, kas uzlabo publiskā sektora ražīgumu, un veicinot tehnisko progresu un inovāciju. Nodrošinot regulējumu darbībām, kuru mērķis ir padarīt efektīvākas nodokļu iestādes, stiprināt uzņēmumu konkurētspēju, sekmēt nodarbinātību un veicināt Savienības dalībvalstu un nodokļu maksātāju finanšu un ekonomisko interešu aizsardzību, Fiscalis 2020 aktīvi stiprinās nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū, vienlaikus pakāpeniski izskaužot pašreizējos šķēršļus un izkropļojumus iekšējā tirgū.

(4)

Fiscalis 2020 darbības joma būtu jāpielāgo atbilstīgi aktuālajām vajadzībām tā, lai koncentrētos uz visiem nodokļiem, kas saskaņoti Savienības līmenī, un citiem nodokļiem, ciktāl tie attiecas uz iekšējo tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību.

(5)

Lai atbalstītu trešo valstu pievienošanās un asociācijas procesu, iespēja piedalīties Fiscalis 2020 būtu jānodrošina valstīm, kas pievienojas, un kandidātvalstīm, un potenciālajām kandidātvalstīm un Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ja ir izpildīti konkrēti nosacījumi un to piedalīšanās ietver atbalstu vienīgi tām darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pasaules ekonomikas savstarpējās savienojamības līmeni, ar Fiscalis 2020 arī turpmāk būtu jānodrošina iespēja uzaicināt ārējos ekspertus, lai sekmētu darbības saskaņā ar Fiscalis 2020. Ārējie eksperti, piemēram, valdības iestāžu pārstāvji, ekonomikas dalībnieki un to organizācijas vai starptautisko organizāciju pārstāvji būtu jāuzaicina tikai tad, ja viņu ieguldījumu uzskata par būtisku Fiscalis 2020 mērķu sasniegšanā.

(6)

Fiscalis 2020 mērķos un prioritātēs ir ņemtas vērā problēmas un uzdevumi, kas nodokļu nozarei būs aktuāli nākamajā desmitgadē. Fiscalis 2020 būtu jāturpina darboties tādās svarīgās jomās kā Savienības tiesību aktu saskaņota īstenošana nodokļu jomā, informācijas apmaiņas nodrošināšana un administratīvās sadarbības atbalstīšana, un nodokļu iestāžu administratīvo spēju uzlabošana. Ņemot vērā jauno uzdevumu dinamiku, papildu uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu. Uzsvars būtu jāliek arī uz tādiem jautājumiem kā administratīvā sloga samazināšana nodokļu iestādēm un atbilstības nodrošināšanai nepieciešamo izmaksu samazināšana nodokļu maksātājiem un nodokļu dubultas uzlikšanas gadījumu novēršana.

(7)

Operatīvā līmenī ar Fiscalis 2020 vajadzētu īstenot, uzturēt un atbalstīt Eiropas informācijas sistēmas un administratīvo sadarbību, stiprināt nodokļu jomā strādājošu ierēdņu prasmes un kompetences, vairot izpratni par Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā un sekmēt to īstenošanu, kā arī atbalstīt administratīvo procedūru uzlabošanu un administratīvās paraugprakses izplatīšanu un apmaiņu ar to. Īstenojot minētos mērķus, uzsvars būtu jāliek uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

(8)

Pirms Fiscalis 2020 izmantotos programmas rīkus vajadzētu papildināt, lai atbilstīgi risinātu problēmas, ar ko nodokļu iestādes saskarsies nākamajā desmitgadē, un saglabātu atbilstību Savienības tiesību aktiem to izstrādes gaitā. Fiscalis 2020 vajadzētu aptvert šādas jomas: divpusējas vai daudzpusējas kontroles un citi attiecīgajos Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti administratīvās sadarbības veidi; ekspertu grupas; valsts pārvaldes administratīvo spēju veidošanas pasākumi, ar ko nodokļu jomā nodrošinātu konkrētu un specializētu palīdzību tām dalībvalstīm, kuras saskaras ar īpašiem ārkārtas apstākļiem, kas attaisno šādas mērķtiecīgas darbības; un vajadzības gadījumā – pētījumi un kopīgi saziņas pasākumi, lai sekmētu Savienības tiesību aktu īstenošanu nodokļu jomā.

(9)

Eiropas informācijas sistēmām ir svarīga loma nodokļu iestāžu savstarpējā savienojamībā un līdz ar to – nodokļu sistēmu stiprināšanā Savienībā, un tādēļ tās arī turpmāk vajadzētu finansēt no Fiscalis 2020 un uzlabot ar tās palīdzību. Turklāt vajadzētu pastāvēt iespējai Fiscalis 2020 iekļaut jaunas ar nodokļiem saistītas informācijas sistēmas, kas izveidotas saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Eiropas informācijas sistēmām attiecīgajā gadījumā vajadzētu būt veidotām, balstoties uz kopīgiem attīstības modeļiem un vienotu IT arhitektūru.

(10)

Saistībā ar administratīvās sadarbības uzlabošanu plašākā mērogā un ar atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu Savienībai var būt lietderīgi noslēgt nolīgumus ar trešām valstīm, lai ļautu šīm valstīm izmantot Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus nolūkā atbalstīt drošu informācijas apmaiņu starp minētajām valstīm un dalībvalstīm attiecībā uz divpusējiem nodokļu nolīgumiem.

(11)

Arī kopīgi apmācību pasākumi būtu jāīsteno ar Fiscalis 2020 starpniecību. Ar Fiscalis 2020 arī turpmāk vajadzētu atbalstīt iesaistītās valstis, lai ar kopīgi izstrādātu uzlabotu mācību saturu, kas paredzēts nodokļu jomā strādājošiem ierēdņiem un ekonomikas dalībniekiem, stiprinātu profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem. Minētajā nolūkā Fiscalis 2020 pašreizējā kopīgā apmācību pieeja, kuras pamatā galvenokārt bija centrālās e-mācīšanās attīstība, būtu jāattīsta par daudzšķautņainu Savienības apmācības atbalsta programmu.

(12)

Fiscalis 2020 darbības laiks būtu jānosaka uz septiņiem gadiem, lai tās ilgumu pielāgotu daudzgadu finanšu shēmas ilgumam, kas noteikts Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris), ar kuru nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (2).

(13)

Šajā regulā ir paredzēts finansējums visam Fiscalis 2020 laikam, kas Eiropas Parlamentam un Padomei ir galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2013. gada 2. decembris iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (3).

(14)

Atbilstīgi Komisijas apņēmībai, kas pausta tās paziņojumā par 2010. gada budžeta pārskatīšanu, saskaņot un vienkāršot finansēšanas programmas, resursi būtu jāizmanto kopā ar citiem Savienības finansēšanas instrumentiem, ja paredzētās darbības saskaņā ar Fiscalis 2020 atbilst mērķiem, kas ir kopīgi dažādiem finansēšanas instrumentiem, tomēr nepieļaujot divkāršu finansēšanu.

(15)

Pasākumus, kas nepieciešami šīs regulas finansiālai īstenošanai, pieņem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (4), un ar Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (5).

(16)

Iesaistītajām valstīm būtu jāsedz Fiscalis 2020 valsts elementu izmaksas, kuros inter alia tiktu iekļauti Eiropas informācijas sistēmu ārpussavienības elementi un jebkāda apmācība, kas nav kopīgo apmācību iniciatīvu daļa.

(17)

Ņemot vērā to, cik būtiska ir iesaistīto dalībvalstu pilnīga iesaistīšanās vienotās rīcībās, līdzfinansējuma likme dotācijām ir iespējama 100 % apmērā no attiecināmajām izmaksām attiecībā uz ceļa un uzturēšanās izdevumiem, izdevumiem, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudām, lai pilnībā sasniegtu Fiscalis 2020 mērķus.

(18)

Savienības finanšu intereses būtu jāaizstāv, izmantojot atbilstīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp īstenojot pārkāpumu novēršanu, noteikšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un nepieciešamības gadījumā piemērojot sankcijas.

(19)

Lai nodrošinātu vienādus šīs regulas īstenošanas nosacījumus, īstenošanas pilnvaras attiecībā uz ikgadējo darba programmu izveidi būtu jāpiešķir Komisijai. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (6).

(20)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot daudzgadu programmu nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, jo tās nespēj efektīvi nodrošināt minētā mērķa sasniegšanai nepieciešamo sadarbību un saskaņošanu, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā paredzēto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minētā mērķa sasniegšanai.

(21)

Programmas īstenošanā Komisijai palīdz Fiscalis 2020 komiteja.

(22)

Lai atvieglotu Fiscalis 2020 izvērtēšanu, jau pašā sākumā būtu jāizveido pienācīga sistēma Fiscalis 2020 sasniegto rezultātu pārraudzīšanai. Lai pārraudzītu gūtos rezultātus darbībām saskaņā ar Fiscalis 2020, Komisijai kopā ar iesaistītajām valstīm būtu jānosaka pielāgojami rādītāji un jāvienojas par iepriekš definētiem bāzes datiem. Būtu jāveic starpposma izvērtēšana, analizējot Fiscalis 2020 mērķu īstenošanu, tās efektivitāti un pievienoto vērtību, ko tā sniedz Eiropas mērogā. Noslēguma izvērtējumā papildus būtu jāiekļauj tādi jautājumi kā Fiscalis 2020 ilgtermiņa ietekme un ilgtspēja. Būtu jānodrošina pilnīga pārredzamība, tostarp regulāru pārraudzības ziņojumu sagatavošana un izvērtējuma ziņojumu iesniegšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(23)

Personas datu apstrādi, ko veic dalībvalstīs šīs regulas kontekstā un dalībvalstu kompetento iestāžu, jo īpaši dalībvalstu izraudzītu publisku neatkarīgu iestāžu, pārraudzībā, reglamentē Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (7). Personas datu apstrādi, ko veic Komisija saskaņā ar šo regulu un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāja pārraudzībā, regulē Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (8). Jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic kompetentās iestādes, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Direktīvā 95/46/EK, un jebkurai informācijas apmaiņai vai nodošanai, ko veic Komisija, būtu jānotiek saskaņā ar noteikumiem par personas datu nodošanu, kā noteikts Regulā (EK) Nr. 45/2001.

(24)

Ar šo regulu aizstāj Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1482/2007/EK (9). Tāpēc minētais lēmums būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

1. pants

Priekšmets

1.   Ar šo tiek izveidota daudzgadu rīcības programma "Fiscalis 2020" ("programma"), lai uzlabotu nodokļu sistēmu darbību iekšējā tirgū un atbalstītu ar to saistīto sadarbību.

2.   Programma ir spēkā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā izmanto šādas definīcijas:

1)

"nodokļu iestādes" ir iesaistītajās valstīs par nodokļu pārvaldību un ar nodokļiem saistītiem pasākumiem atbildīgās valsts iestādes un citas struktūras;

2)

"ārējie eksperti" ir:

a)

valdības iestāžu pārstāvji, tostarp tie, kas ir no valstīm, kuras nepiedalās programmā, ievērojot 3. panta 2. punktu,

b)

ekonomikas dalībnieki un organizācijas, kas pārstāv ekonomikas dalībniekus,

c)

starptautisku un citu attiecīgu organizāciju pārstāvji;

3)

"nodokļi" ir šādi:

a)

Padomes Direktīvā 2006/112/EK (10) noteiktais pievienotās vērtības nodoklis,

b)

Padomes Direktīvā 92/83/EEK (11) noteiktais akcīzes nodoklis alkoholam,

c)

Padomes Direktīvā 2011/64/ES noteiktais akcīzes nodoklis tabakas izstrādājumiem (12),

d)

Padomes Direktīvā 2003/96/EK (13) noteiktie nodokļi energoproduktiem un elektroenerģijai,

e)

citi Padomes Direktīvas 2010/24/ES (14) 2. panta 1. punkta a) apakšpunkta darbības jomas nodokļi tiktāl, ciktāl tie attiecas uz iekšējo tirgu un dalībvalstu administratīvo sadarbību;

4)

"divpusējas vai daudzpusējas kontroles" ir nodokļu saistību saskaņotas pārbaudes, ko attiecībā uz vienu vai vairākiem savā starpā saistītiem nodokļa maksātājiem, kuriem uzliek nodokli, veic divas vai vairākas iesaistītās valstis ar kopīgām vai papildinošām interesēm, no kurām vismaz divas ir dalībvalstis.

3. pants

Dalība programmā

1.   Iesaistītās valstis ir dalībvalstis un 2. punktā minētās valstis, ar noteikumu, ka ir izpildīti minētajā punktā uzskaitītie nosacījumi.

2.   Piedalīties programmā var šādas valstis:

a)

valstis, kas pievienojas, kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis, kas gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un noteikumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

b)

Eiropas kaimiņattiecību politikas partnervalstis, ar noteikumu, ka šīs valstis ir sasniegušas pietiekamu līmeni attiecīgo tiesību aktu un administratīvo metožu tuvināšanā Savienības tiesību aktiem un administratīvajām metodēm.

Šā punkta pirmās daļas b) punktā minētās partnervalstis piedalās programmā saskaņā ar noteikumiem, kas pēc tādu pamatlīgumu noslēgšanas, kuri attiecas uz to piedalīšanos Savienības programmās, jānosaka ar šīm valstīm. To piedalīšanās ietver atbalstu tikai tām darbībām saskaņā ar programmu, kuru mērķis ir cīņa pret krāpšanu nodokļu jomā un pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un vēršanās pret nodokļu agresīvu plānošanu.

4. pants

Dalība darbībās saskaņā ar programmu

Ārējos ekspertus var uzaicināt sniegt ieguldījumu konkrētās saskaņā ar programmu organizētajās darbībās, kad vien tas ir būtiski 5. un 6 pantā minēto mērķu sasniegšanai. Ārējos ekspertus atlasa Komisija kopā ar iesaistītajām valstīm, pamatojoties uz konkrētajām darbībām vajadzīgajām prasmēm, pieredzi un zināšanām, ņemot vērā iespējamos interešu konfliktus un nodrošinot līdzsvaru starp komerciālo interešu pārstāvjiem un citiem pilsoniskās sabiedrības ekspertiem. Atlasīto ārējo ekspertu sarakstu publisko un regulāri atjaunina.

5. pants

Vispārējais mērķis un konkrētais mērķis

1.   Programmas vispārējais mērķis ir uzlabot nodokļu sistēmu pienācīgu darbību iekšējā tirgū, veicinot sadarbību starp iesaistītajām valstīm, to nodokļu iestādēm un to ierēdņiem.

2.   Programmas konkrētais mērķis ir atbalstīt cīņu pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu un atbalstīt Savienības tiesību aktu īstenošanu nodokļu jomā, nodrošinot informācijas apmaiņu, atbalstot administratīvo sadarbību un, ja tas ir nepieciešami un atbilstīgi, uzlabojot iesaistīto valstu administratīvās spējas, lai palīdzētu samazināt administratīvo slogu nodokļu iestādēm un atbilstības nodrošināšanas izmaksas, kas rodas nodokļa maksātājiem.

3.   Šajā pantā minēto mērķu sasniegšanu vērtē, jo īpaši pamatojoties uz turpmāk norādīto:

a)

pieejams vienots saziņas tīkls Eiropas informācijas sistēmām, kā arī nodrošināta pilnīga piekļuve šim tīklam;

b)

iesaistīto valstu atsauksmes attiecībā uz darbību saskaņā ar programmu rezultātiem.

6. pants

Programmas darbības mērķi un prioritātes

1.   Programmas darbības mērķi un prioritātes ir šādas:

a)

īstenot, uzlabot, uzturēt un atbalstīt Eiropas informācijas sistēmas nodokļu jomā;

b)

atbalstīt administratīvo sadarbību;

c)

pastiprināt nodokļu jomā strādājošu ierēdņu prasmes un kompetences;

d)

vairot izpratni par Savienības tiesību aktiem nodokļu jomā un sekmēt to īstenošanu;

e)

atbalstīt administratīvo procedūru uzlabošanu un apmaiņu ar administratīvo paraugpraksi.

2.   Panta 1. punktā minētos mērķus un prioritātes īsteno, īpašu uzsvaru liekot uz atbalstu cīņai pret krāpšanu nodokļu jomā, pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu agresīvu plānošanu.

II   NODAĻA

Atbalstāmās darbības

7. pants

Atbalstāmās darbības

1.   Saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti 14. pantā minētajā gada darba programmā, programma sniedz finansiālu atbalstu šādiem darbības veidiem:

a)

kopīgas darbības:

i)

semināri un darbsemināri;

ii)

projektu grupas, ko galvenokārt veido ierobežots skaits valstu; tās darbojas ierobežotu laiku, lai sasniegtu kādu iepriekš definētu mērķi ar skaidri noteiktu rezultātu;

iii)

divpusējas vai daudzpusējas kontroles un citi Savienības tiesību aktos par administratīvo sadarbību paredzēti pasākumi, ko organizē divas vai vairākas iesaistītās valstis, tostarp vismaz divas dalībvalstis;

iv)

darba vizītes, ko organizē iesaistītās valstis vai cita valsts, lai ļautu ierēdņiem iegūt vai uzlabot savu kompetenci vai zināšanas nodokļu jautājumos;

v)

ekspertu grupas, proti, nepastāvīgas strukturētas sadarbības grupas, kurās apkopo speciālas zināšanas uzdevumu veikšanai konkrētos domēnos, jo īpaši Eiropas informācijas sistēmās, iespējams, saņemot tiešsaistes sadarbības, administratīvās palīdzības un infrastruktūras un aprīkojuma sistēmu atbalsta pakalpojumus;

vi)

valsts pārvaldes administratīvo spēju veidošana un atbalsta darbības;

vii)

pētījumi;

viii)

komunikācijas projekti;

ix)

jebkuri citi pasākumi 5. un 6. pantā izklāstīto vispārējo, konkrēto un darbības mērķu un prioritāšu īstenošanas atbalstam, ar noteikumu, ka šo citu pasākumu nepieciešamība ir pienācīgi pamatota.

b)

Eiropas informācijas sistēmas izveide: pielikuma A. punktā izklāstīto Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izstrāde, uzturēšana, darbība un kvalitātes kontrole, kā arī jaunas Eiropas informācijas sistēmas, kas izveidotas atbilstīgi Savienības tiesību aktiem, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iestāžu savstarpēju savienojamību;

c)

kopīgi apmācību pasākumi: kopīgi izstrādātas apmācību darbības, kas papildina nepieciešamās profesionālās prasmes un zināšanas attiecībā uz nodokļiem.

Darba vizītes, kas minētas pirmās daļas a) punkta iv) apakšpunktā, nepārsniedz vienu mēnesi. Darba vizītēm, ko organizē trešās valstīs, programmas attiecināmās izmaksas ir tikai ceļa izdevumi un uzturs (uzturēšanās un dienas nauda).

Ekspertu grupas, kas minētas pirmās daļas a) punkta v) apakšpunktā, organizē Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm un, ja vien nav pienācīga pamatojuma, to darbība nepārsniedz vienu gadu;

2.   Līdzekļus šajā pantā minētajām atbalstāmajām darbībām piešķir līdzsvaroti un proporcionāli faktiskajām vajadzībām, kas izriet no minētajām darbībām.

3.   Izvērtējot programmu, Komisija izvērtē nepieciešamību dažādajām atbalstāmajām darbībām noteikt maksimāli pieļaujamo budžeta apjomu.

8. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi kopīgām darbībām

1.   Dalība 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā minētajās kopīgajās darbībās ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgās darbībās tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstīgu profilu un kvalifikāciju, tostarp valodu zināšanām.

3.   Iesaistītās dalībvalstis vajadzības gadījumā veic visus nepieciešamos pasākumus, lai uzlabotu informētību par kopīgajām darbībām un nodrošinātu panākto rezultātu izmantošanu.

9. pants

Īpaši īstenošanas nosacījumi Eiropas informācijas sistēmām

1.   Komisija un iesaistītās valstis nodrošina pielikuma A. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmu izstrādi, darbību un pienācīgu uzturēšanu.

2.   Komisija sadarbībā ar iesaistītajām valstīm koordinē tos pielikuma A. punktā minēto Eiropas informācijas sistēmas Savienības un ārpussavienības elementu izveides un darbības aspektus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu to darbību, savstarpēju savienojamību un pastāvīgus uzlabojumus.

3.   Pielikuma A. punktā minētos Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementus neiesaistītās valstis izmanto saskaņā ar nolīgumiem, kas ar minētajām valstīm jānoslēdz saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 218. pantu.

10. pants

Īpaši īstenošanas noteikumi kopīgiem apmācību pasākumiem

1.   Dalība 7. panta 1. punkta pirmās daļas c) apakšpunktā minētajos kopīgajos apmācību pasākumos ir brīvprātīga.

2.   Iesaistītās valstis nodrošina, ka dalībai kopīgos apmācību pasākumos tiek izvirzīti ierēdņi ar atbilstīgu profilu un kvalifikāciju, tostarp valodu zināšanām.

3.   Iesaistītās valstis vajadzības gadījumā savās valstu apmācību programmās integrē kopīgi izstrādāto apmācību saturu, tostarp e-apmācības moduļus, apmācību programmas un apmācību standartus, par kuriem panākta kopīga vienošanās.

III   NODAĻA

Finanšu līdzekļu apjoms

11. pants

Finanšu līdzekļu apjoms

1.   Finansējums programmas īstenošanai ir EUR 223 366 000 pašreizējās cenās.

2.   No programmas finansējuma piešķīruma var segt arī izdevumus, kas attiecas uz sagatavošanas, pārraudzības, pārbaudes, revīzijas un izvērtēšanas pasākumiem, kuri regulāri nepieciešami programmas pārvaldībai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši izdevumus par pētījumiem, ekspertu sanāksmēm, informācijas un komunikācijas darbībām saistībā ar šajā regulā izklāstītajiem mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuros uzsvars likts uz informācijas apstrādi un apmaiņu, kā arī visus citus tehniskā un administratīvā atbalsta izdevumus, kādi Komisijai rodas programmas pārvaldībai.

Administratīvo izdevumu daļa parasti nedrīkst pārsniegt 5 % no programmas kopējām izmaksām.

12. pants

Finansēšanas pasākumu veidi

1.   Komisija programmu īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.   Savienības finansiālais atbalsts 7. pantā izklāstītajām darbībām tiek īstenots kā:

a)

dotācijas;

b)

publiskā iepirkuma līgumi;

c)

tādu izmaksu atlīdzināšana, kas radušās regulas 4. pantā minētajiem ārējiem ekspertiem.

3.   Līdzfinansējuma likme dotācijām ir līdz 100 % no attiecināmajām izmaksām, ja tie ir ceļa un uzturēšanās izdevumi, izdevumi, kas saistīti ar pasākumu organizēšanu, un dienas naudas.

Likmi piemēro visām atbalstāmajām darbībām, bet to nepiemēro ekspertu grupām, kas minētas 7. panta 1. punkta pirmās daļas a) apakšpunkta v) punktā. Ja minētajām darbībām nepieciešama dotāciju piešķiršana, ekspertu grupām piemērojamo līdzfinansēšanas likmi nosaka gada darba programmās.

4.   Eiropas informācijas sistēmu Savienības elementu izmaksas finansē programma. Iesaistītās valstis jo īpaši sedz Eiropas informācijas sistēmu ārpussavienības elementu iegādes, izstrādes, uzstādīšanas, uzturēšanas un ikdienas darbības izmaksas.

13. pants

Savienības finanšu interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finanšu intereses, piemērojot preventīvus pasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvos sodus un naudas sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem, kas ir saņēmuši Savienības finansējumu saskaņā ar šo regulu, veikt revīziju, pamatojoties uz dokumentiem un uz vietas.

3.   Lai noteiktu, vai notikusi krāpšana, korupcija vai jebkāda cita nelikumīga darbība, kas ietekmē Savienības finanšu intereses saistībā ar dotāciju līgumu vai lēmumu par dotāciju piešķiršanu, vai līgumu, kas finansēts saskaņā ar šo regulu, Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes uz vietas un apskates atbilstīgi noteikumiem un kārtībai, kāda noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1073/1999 (15) un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (16).

IV   NODAĻA

Īstenošanas pilnvaras

14. pants

Darba programma

Lai īstenotu programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem pieņem gada darba programmas, kurās nosaka sasniedzamos mērķus, paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un to kopējo summu. Tajās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norāda katram darbības veidam piešķirto finansējuma apjomu un provizorisku īstenošanas grafiku. Attiecībā uz dotāciju piešķiršanu gada darba programmās norāda prioritātes, būtiskos vērtēšanas kritērijus un maksimālo līdzfinansējuma likmi. Minētos īstenošanas aktus balsta uz iepriekšējo gadu rezultātiem un pieņem saskaņā ar 15. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

15. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

V   NODAĻA

Pārraudzība un izvērtēšana

16. pants

Darbību saskaņā ar programmu pārraudzība

1.   Sadarbojoties ar iesaistītajām valstīm, Komisija uzrauga programmu un darbības saskaņā ar to.

2.   Komisija un iesaistītās valstis nosaka kvalitatīvus un kvantitatīvus rādītājus un programmas izpildes gaitā vajadzības gadījumā tiem pievieno jaunus. Šos rādītājus izmanto, lai izmērītu programmas rezultātus, tos salīdzinot ar iepriekš definētiem bāzes datiem.

3.   Komisija publisko 1. punktā minētās pārraudzības rezultātus un 2. punktā minēto rādītāju sarakstu.

4.   Pārraudzības rezultātus izmanto programmas izvērtēšanai saskaņā ar 17. pantu.

17. pants

Izvērtēšana un pārskatīšana

1.   Starpposma un noslēguma izvērtēšanas ziņojumus attiecībā uz 2. un 3. punktā minētajiem jautājumiem Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei. Minēto izvērtēšanu rezultātus iekļauj lēmumos par šīs programmu iespējamu atjaunināšanu, grozīšanu vai apturēšanu turpmākajos laikposmos. Minētās izvērtēšanas veic neatkarīgs ārējs vērtētājs.

2.   Komisija līdz 2018. gada 30. jūnijam sagatavo starpposma izvērtēšanas ziņojumu par darbību saskaņā ar programmu mērķu sasniegšanu, resursu izmantošanas efektivitāti un programmas pievienoto vērtību, ko tā sniedz Eiropas mērogā. Minētajā ziņojumā papildus pievēršas vienkāršošanai un programmas mērķu būtiskumam turpmāk, kā arī programmas ieguldījumam Savienības prioritāšu labā, īstenojot gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi.

3.   Līdz 2021. gada 31. decembrim Komisija sagatavo noslēguma izvērtēšanas ziņojumu par 2. punktā minētajiem jautājumiem un par programmas ilgtermiņa ietekmi un ilgtspēju.

4.   Iesaistītās valstis pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tai visus pieejamos datus un informāciju, kas nepieciešama tās starpposma un noslēguma izvērtēšanas ziņojumu sagatavošanai.

VI   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

18. pants

Atcelšana

Lēmumu Nr. 1482/2007/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

Tomēr finanšu saistības, kas attiecas uz darbībām, kuras veiktas saskaņā ar minēto lēmumu, turpina reglamentēt ar to līdz minēto saistību pabeigšanai.

19. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 143, 22.5.2012., 48. lpp. un OV C 11, 15.1.2013., 84. lpp.

(2)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembris) ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (Sk. šo 884. lpp. OV).

(3)  OV C 37, 20.12.2013., 1 lpp.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1482/2007/EK (2007. gada 11. decembris), ar ko izveido Kopienas programmu (Fiscalis 2013) nodokļu sistēmu darbības uzlabošanai iekšējā tirgū un atceļ Lēmumu Nr. 2235/2002/EK (OV L 330, 15.12.2007., 1. lpp.).

(10)  Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28 novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.).

(11)  Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(12)  Padomes Direktīva 2011/64/ES (2011. gada 21. jūnijs) par tabakas izstrādājumiem piemērotā akcīzes nodokļa struktūru un likmēm (OV L 176, 5.7.2011., 24. lpp.).

(13)  Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(14)  Padomes Direktīva 2010/24/ES (2010. gada 16. marts) par savstarpēju palīdzību prasījumu piedziņā saistībā ar noteiktiem maksājumiem, nodokļiem, un citiem pasākumiem (OV L 84, 31.3.2010., 1. lpp.).

(15)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.)

(16)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienas finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām ((OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PIELIKUMS

EIROPAS INFORMĀCIJAS SISTĒMAS UN TO SAVIENĪBAS ELEMENTI

A.

Eiropas informācijas sistēmas ir šādas:

1)

kopējais sakaru tīkls / kopējā sistēmu saskarne (CCN/CSICCN2), CCN mail3, CSI tilts, http tilts, CCN LDAP un saistītie rīki, CCN tīmekļa portāls, CCN uzraudzība;

2)

atbalsta sistēmas, konkrētāk – lietojumkonfigurācijas rīks CNN, pasākumu paziņošanas rīks (ART2), Taxud tiešsaistes projektu elektroniskā pārvaldība (TEMPO), pakalpojumu pārvaldības rīks (SMT), lietotāju pārvaldības sistēma (UM), BPM sistēma, pieejamības infopanelis un AvDB, IT pakalpojumu pārvaldības portāls, direktorijs un lietotāju piekļuves pārvaldība;

3)

programmu informācijas un sakaru telpa (PICS);

4)

ar PVN saistītās sistēmas, jo īpaši PVN informācijas apmaiņas sistēma (VIES) un PVN kompensācijas, tostarp VIES sākotnējā piemērošana, VIES uzraudzības rīks, nodokļu statistikas sistēma, VIES-tiešsaistē, VIES-tiešsaistē konfigurācijas rīks, VIES un PVN kompensācijas testa rīki, PVN skaitļu algoritmi, PVN apmaiņas e-veidlapas, PVN e-pakalpojumiem (VoeS); VoeS testa rīks, PVN e-veidlapu testa rīks, mini vienas pieturas shēma (MoSS);

5)

ar piedziņu saistītas sistēmas, jo īpaši e-veidlapas prasījumu atgūšanai, e-veidlapas vienotam instrumentam likuma izpildei (UIPE) un vienotam paziņojumu veidam (UNF);

6)

ar tiešajiem nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši uzkrājumu nodokļu sistēma, uzkrājumu nodokļu testa rīks, e-veidlapas tiešajiem nodokļiem, nodokļu identifikācijas numurs TIN tiešsaistē, Padomes Direktīvas 2011/16/ES (1) 8. pantā minētās informācijas apmaiņas un ar to saistītie testa rīki;

7)

citas ar nodokļiem saistītas sistēmas, jo īpaši Nodokļi Eiropas datubāzē (TEDB);

8)

akcīzes preču sistēmas, jo īpaši sistēma akcīzes datu apmaiņai (SEED), akcīzes preču aprites un kontroles sistēma (EMCS), MVS e-veidlapas, testa lietojumprogramma (TA);

9)

citas centrālās sistēmas, jo īpaši dalībvalstu nodokļu informācijas un saziņas sistēma (TIC), pašapkalpošanās testēšanas sistēma (SSTS), ar nodokļiem saistīta statistikas sistēma, centrālais pieteikums tīmekļa veidlapām, centrālo pakalpojumu / pārvaldes informācijas sistēma akcīzes precēm (CS/MISE).

B.

Eiropas informācijas sistēmas Savienības elementi ir:

1)

IT aktīvi, piemēram, sistēmu tehniskais nodrošinājums, programmnodrošinājums un tīkla savienojumi, tostarp ar tiem saistīto datu infrastruktūra;

2)

IT pakalpojumi, kas nepieciešami sistēmu izstrādes, uzturēšanas, atjaunināšanas un darbības atbalstam; un

3)

jebkurš cits elements, kuru efektivitātes, drošības un racionalizācijas nolūkā Komisija nosaka par kopīgu iesaistītajām valstīm.


(1)  Padomes Direktīva 2011/16/ES (2011. gada 15. februāris) par administratīvu sadarbību nodokļu jomā un ar ko atceļ Direktīvu 77/799/EEK (OV L 64, 11.3.2011., 1. lpp.).


20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/33


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1287/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmu (COSME) (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1639/2006/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173. un 195. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Komisija 2010. gada martā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Eiropa 2020 – Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei" ("stratēģija "Eiropa 2020" "). Eiropadome 2010. gada jūnijā šo paziņojumu apstiprināja. Stratēģija "Eiropa 2020" ir izstrādāta, reaģējot uz ekonomikas krīzi, un paredzēta tam, lai sagatavotu Savienību nākamajai desmitgadei. Tajā ir izvirzīti pieci vērienīgi mērķi, kas klimata un enerģētikas, nodarbinātības, inovācijas, izglītības un sociālās integrācijas jomā ir jāsasniedz līdz 2020. gadam, un ir apzināti svarīgākie izaugsmi rosinošie faktori, kam ir jāuzlabo Savienības dinamisms un konkurētspēja. Tajā ir uzsvērts arī tas, cik svarīgi ir pastiprināt Eiropas ekonomikas izaugsmi, vienlaikus sasniedzot augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot energoefektīvu, resursu ziņā efektīvu ekonomiku ar zemām oglekļa emisijām un panākot sociālo kohēziju. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) būtu jāuzņemas izšķiroša loma stratēģijas "Eiropa 2020" mērķu sasniegšanā. To apliecina fakts, ka MVU ir minēti sešās no septiņām stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīvām.

(2)

Lai nodrošinātu, ka uzņēmumiem, jo īpaši MVU, ir galvenā nozīme Savienības ekonomikas izaugsmes sasniegšanā, kas ir svarīgākā prioritāte, Komisija 2010. gada oktobrī pieņēma paziņojumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam – prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai", ko Padome apstiprināja 2010. gada decembrī. Tā ir stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva. Paziņojumā ir izklāstīta stratēģija, kuras mērķis ir ievērojami paātrināt izaugsmi un palielināt nodarbinātību, saglabājot un atbalstot spēcīgu, daudzveidīgu un konkurētspējīgu rūpniecības bāzi Eiropā, īpaši uzlabojot pamatnosacījumus uzņēmumiem un stiprinot vairākus iekšējā tirgus aspektus, tostarp ar uzņēmējdarbību saistītos pakalpojumus.

(3)

Komisija 2008. gada jūnijā pieņēma paziņojumu ar nosaukumu "Vispirms domāt par mazākajiem" – Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts "Small Business Act", par ko Padome pauda gandarījumu 2008. gada decembrī. Mazās uzņēmējdarbības akts (SBA) paredz visaptverošu politikas sistēmu MVU, veicina uzņēmējdarbību un tiesiski un politiski nostiprina principu "vispirms domāt par mazākajiem", lai stiprinātu MVU konkurētspēju. Mazās uzņēmējdarbības aktā ir noteikti desmit principi un izklāstīti politikas un likumdošanas pasākumi, lai veicinātu MVU izaugsmes un darbvietu izveides potenciālu. Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana palīdz sasniegt stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus. Pamatiniciatīvās jau ir ietverti vairāki MVU paredzēti pasākumi.

(4)

Pēc tam tika sagatavots pārskats par mazās uzņēmējdarbības aktu, kuru publicēja 2011. februārī un pamatojoties uz kuru Padome 2011. gada 30. un 31. maijā pieņēma secinājumus. Minētajā pārskatā ir apskatīta mazās uzņēmējdarbības akta īstenošana un izvērtētas vajadzības, kas MVU radušās pašreizējā ekonomikas vidē, kurā tiem ir arvien grūtāk iegūt finansējumu un piekļūt tirgiem. Tajā ir aplūkots pirmajos divos mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas gados sasniegtais, ir izklāstīti jauni pasākumi, kā reaģēt uz problēmām, ko radījusi ekonomikas krīze un par ko informējušas ieinteresētās personas, un ir ierosināti veidi, kā uzlabot atbalstu mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanai un tā īstenošanu, skaidri paredzot ieinteresēto personu lomu un priekšplānā izvirzot uzņēmēju organizācijas. Konkrētajiem Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas mērķiem būtu jāatspoguļo prioritātes, kas izklāstītas minētajā pārskatā. Ir svarīgi nodrošināt, lai šādas programmas īstenošana tiktu saskaņota ar mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu. Darbībām, ko veic saskaņā ar konkrētiem mērķiem, jo īpaši būtu jāpalīdz ievērot minētos desmit principus un īstenot jaunas darbības, kas noteiktas mazās uzņēmējdarbības akta pārskatīšanas procesā.

(5)

Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (3) nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam. Minētajā daudzgadu finanšu shēmā ir izklāstīts, kā tiks sasniegti politikas mērķi – palielināt izaugsmi un izveidot vairāk darbvietu Eiropā, izveidot zemu oglekļa emisiju un videi saudzīgāku ekonomiku un stiprināt Savienības nozīmi pasaulē.

(6)

Lai palīdzētu nostiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju, atbalstītu esošos MVU, veicinātu uzņēmējdarbības kultūru un sekmētu MVU izaugsmi, zināšanu sabiedrības attīstību un uz līdzsvarotu uz ekonomikas izaugsmi balstītu attīstību, būtu jāizveido Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programma ("programma COSME").

(7)

Programmā COSME augsta prioritāte būtu jāpiešķir vienkāršošanas programmai saskaņā ar Komisijas 2012. gada 8. februāra paziņojumu "Daudzgadu finanšu shēmas 2014.–2020. gadam vienkāršošanas programma". Savienības un dalībvalstu līdzekļu izlietojums uzņēmumu un MVU konkurētspējas veicināšanai būtu jākoordinē labāk, lai nodrošinātu papildināmību un lielāku efektivitāti un atpazīstamību, kā arī lai panāktu labāku sinerģiju starp budžetiem.

(8)

Komisija pati ir apņēmusies klimata pārmaiņu pasākumus integrēt Savienības izdevumu programmās un vismaz 20 % no Savienības budžeta novirzīt ar klimatu saistītiem mērķiem. Ir svarīgi nodrošināt, lai, gatavojot, izstrādājot un īstenojot programmu COSME, tiktu sekmēta klimata pārmaiņu mazināšana, pielāgošanās klimata pārmaiņām, kā arī risku novēršana. Šajā regulā paredzētajiem pasākumiem būtu jāveicina pāreja uz sabiedrību un ekonomiku, kam raksturīgas zemas oglekļa emisijas un kas spēj pielāgoties klimata pārmaiņām.

(9)

No Padomes Lēmuma 2001/822/EK (4) izriet, ka aizjūras zemju un teritoriju organizācijas un struktūras ir tiesīgas piedalīties programmā COSME.

(10)

Ar Savienības konkurētspējas politiku ir iecerēts ieviest tādu iestāžu un politikas režīmu, kas radīs apstākļus uzņēmumu, jo īpaši MVU, ilgtspējīgai izaugsmei. Konkurētspējas un ilgtspējības nodrošināšana nozīmē prasmi sasniegt un saglabāt uzņēmumu ekonomisko konkurētspēju un izaugsmi saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības mērķiem. Paaugstināts darba ražīgums, tostarp resursu un enerģijas ražīgums, ir galvenais noturīga ienākumu pieauguma avots. Konkurētspēja ir atkarīga arī no uzņēmumu spējas pilnībā izmantot iespējas, piemēram, iekšējo tirgu. Tas ir īpaši svarīgi MVU, kuri veido 99 % Savienības uzņēmumu, nodrošina divas no trim esošajām darbvietām privātajā sektorā un 80 % no jaunizveidotajām darbvietām un nodrošina vairāk nekā pusi uzņēmumu radītās kopējās pievienotās vērtības Savienībā. MVU ir nozīmīgs ekonomiskās izaugsmes, nodarbinātības un sociālās integrācijas virzītājs.

(11)

Komisijas 2012. gada 18. aprīļa paziņojumā ar nosaukumu "Virzoties uz ekonomikas atlabšanu ar daudzām jaunām darba vietām" ir izteikts viedoklis, ka ar rīcībpolitiku, kas veicina pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku, piemēram, resursu efektivitātes, energoefektivitātes un klimata pārmaiņu politiku, līdz 2020. gadam varētu radīt vairāk nekā piecus miljonus darbvietu, jo īpaši MVU nozarē. Paturot to prātā, programmā COSME paredzētās konkrētās darbības varētu ietvert ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādes veicināšanu, kā arī resursu efektivitātes, energoefektivitātes un uzņēmumu sociālās atbildības veicināšanu.

(12)

Tirgus, politikas un institucionālo nepilnību dēļ, kuras vājina Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, pēdējos gados Savienības politikas veidošanā aktuāls ir kļuvis konkurētspējas jautājums.

(13)

Tāpēc programmai COSME būtu jānovērš tās tirgus nepilnības, kas ietekmē Savienības ekonomikas konkurētspēju globālā mērogā un kas vājina uzņēmumu, jo īpaši MVU, spēju konkurēt ar citiem uzņēmumiem citur pasaulē.

(14)

Programmā COSME īpaša uzmanība būtu jāpievērš MVU, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (5). Piemērojot šo regulu, Komisijai būtu jāapspriežas ar visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, tostarp organizācijām, kas pārstāv MVU. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumiem, uzņēmumiem, kas nodarbojas ar amatniecību, pašnodarbinātajiem, brīvo profesiju pārstāvjiem un sociāliem uzņēmumiem. Uzmanība būtu jāvelta arī potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām, piemēram, veciem cilvēkiem, migrantiem vai uzņēmējiem, kas pieder pie sociāli nelabvēlīgākā stāvoklī esošām vai neaizsargātām grupām, piemēram, personām ar invaliditāti, un tam, lai veicinātu uzņēmumu nodošanu, jaunu uzņēmumu izdalīšanu/atdalīšanu no jau esošiem uzņēmumiem (spin-offs, spin-outs) un otrās iespējas došanu uzņēmējiem.

(15)

Daudzas Savienības konkurētspējas problēmas ir saistītas ar MVU grūtībām iegūt finansējumu, jo tie ne vienmēr var pierādīt savu kredītspēju, un tiem ir apgrūtināta piekļuve riska kapitālam. Minētās grūtības negatīvi ietekmē jaunizveidoto uzņēmumu skaitu un kvalitāti un uzņēmumu izaugsmes un dzīvotspējas rādītājus, kā arī jaunpienācēju uzņēmēju gatavību pārņemt ekonomiski dzīvotspējīgus uzņēmumus situācijā, kad uzņēmumi tiek nodoti citam īpašniekam, vai uzņēmumu mantošanas gadījumā. Savienības finanšu instrumenti, kas izveidoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (6), ir pierādījuši, ka tiem ir pievienotā vērtība, un tiem ir bijusi pozitīva ietekme uz vismaz 220 000 MVU. Ierosināto finanšu instrumentu palielinātā pievienotā vērtība Savienībai cita starpā ir riska kapitāla iekšējā tirgus stiprināšana, Eiropas mēroga MVU finansējuma tirgus attīstība, kā arī to tirgus nepilnību novēršana, ar kurām netiek galā dalībvalstis. Savienības darbībām vajadzētu būt saskaņotām un konsekventām, un tām būtu jāpapildina dalībvalstu finanšu instrumenti, kas paredzēti MVU, būtu jānodrošina sviras efekts un jānovērš tirgus traucējumu rašanās iespēja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7). Vienībām, kurām uzticēta darbību īstenošana, izmantojot Savienības resursus, būtu jānodrošina finansējuma papildināmība un jānovērš divkārša finansēšana.

(16)

Komisijai būtu jāpievērš uzmanība šīs regulas finanšu instrumentu sniegtā finansējuma atpazīstamībai, lai nodrošinātu to, ka Savienības atbalsta pieejamība ir zināma un ka sniegtais atbalsts ir atzīts tirgū. Tālab būtu arī jāparedz finanšu starpnieku pienākums skaidri uzsvērt finansējuma galasaņēmējiem, ka finansējums bija iespējams, pateicoties šīs regulas finanšu instrumentu atbalstam. Komisijai un dalībvalstīm būtu jāveic atbilstoši pasākumi, tostarp jāizmanto lietotājdraudzīgas tiešsaistes sistēmas, lai MVU un starpniekiem izplatītu informāciju par pieejamajiem finanšu instrumentiem. Šīm sistēmām, kurām varētu būt vienots portāls, nevajadzētu dublēt jau esošās sistēmas.

(17)

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls ("Tīkls") ir apliecinājis savu pievienoto vērtību, ko tas kā vienas pieturas uzņēmējdarbības atbalsta aģentūra sniedz Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, lai uzlabotu to konkurētspēju un apzinātu uzņēmējdarbības iespējas iekšējā tirgū un ārpus tā. Metodiku un darba metožu racionalizāciju un uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus regulējošus Eiropas mēroga noteikumus var nodrošināt tikai Savienības līmenī. Tīkls jo īpaši ir palīdzējis MVU atrast sadarbības vai tehnoloģiju nodošanas partnerus iekšējā tirgū un trešās valstīs, saņemt konsultācijas par Savienības finansējuma ieguves avotiem, Savienības tiesībām un intelektuālo īpašumu, kā arī par Savienības programmām ekoinovāciju un ilgtspējīgas ražošanas sekmēšanai. Tas ir arī saņēmis atsauksmes par Savienības tiesībām un standartiem. Tā ārkārtīgi vērtīgās speciālās zināšanas ir īpaši svarīgas, lai pārvarētu informācijas asimetriju un lai atvieglotu ar pārrobežu darījumiem saistīto darījumu izmaksu slogu.

(18)

Ir jāturpina optimizēt pakalpojumu kvalitāti un Tīkla darbību, īpaši attiecībā uz MVU informētību un ierosināto pakalpojumu turpmāku izmantošanu, turpinot integrēt internacionalizācijas un inovāciju pakalpojumus, uzlabojot sadarbību starp Tīklu un reģionālo un vietējo MVU ieinteresētajām personām, apspriežoties ar uzņēmējorganizācijām un labāk iesaistot tās, mazinot birokrātiju, uzlabojot IT atbalstu un veicinot Tīkla un tā pakalpojumu atpazīstamību attiecīgajos ģeogrāfiskajos reģionos.

(19)

Konkurētspēju ietekmē MVU ierobežotā internacionalizācija gan Eiropā, gan ārpus tās. Saskaņā ar dažām aplēsēm pašlaik 25 % no Savienības MVU eksportē vai pēdējo triju gadu laikā zināmā mērā ir eksportējuši, kamēr tikai 13 % no Savienības MVU regulāri eksportē ārpus Savienības un tikai 2 % ir ieguldījuši līdzekļus ārpus savas piederības valsts. Papildus tam Eirobarometra 2012. gadā veiktais apsekojums liecina par MVU neizmantoto izaugsmes potenciālu videi draudzīgos tirgos gan Savienībā, gan ārpus tās, ņemot vērā internacionalizāciju un iespēju piedalīties publiskajā iepirkumā. Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā Savienība un dalībvalstis tiek aicinātas atbalstīt MVU un mudināt tos izmantot izaugsmi tirgos ārpus Savienības, Savienība sniedz finansiālu atbalstu vairākām iniciatīvām, piemēram, ES un Japānas Rūpniecības sadarbības centram un MVU palīdzības dienestam intelektuālā īpašuma tiesību jautājumos Ķīnā. Savienībā pievienotā vērtība tiek radīta, veicinot sadarbību un Eiropas līmenī piedāvājot pakalpojumus, kas papildina, bet nedublē dalībvalstu pamattirdzniecības veicināšanas pakalpojumus un stiprina publiskā un privātā sektora pakalpojumu sniedzēju apvienotos centienus šajā jomā. Šādu pakalpojumu klāstā vajadzētu būt arī informācijai par intelektuālā īpašuma tiesībām, standartiem un publiskā iepirkuma noteikumiem un iespējām. Pilnībā būtu jāņem vērā II daļa Padomes 2011. gada 6. decembra secinājumos ar nosaukumu "Rūpniecības politikas pamatiniciatīva – rūpniecības politikas īstenošanas pastiprināšana visā ES" par Komisijas paziņojumu ar nosaukumu "Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetam: prioritāte konkurētspējai un ilgtspējai". Šajā ziņā labi izstrādātai Eiropas uzņēmumu kopu stratēģijai būtu jāpapildina valstu un reģionu centieni veicināt uzņēmumu kopas, lai panāktu izcilību un starptautisku sadarbību, ņemot vērā to, ka MVU apvienošanās grupās var būt galvenais līdzeklis, kā nostiprināt šo uzņēmumu spēju ieviest inovācijas un uzsākt darbību ārvalstu tirgos.

(20)

Lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju, dalībvalstīm un Komisijai jārada uzņēmējdarbībai labvēlīga vide. Īpaša uzmanība ir jāpievērš MVU interesēm un nozarēm, kurās tie visaktīvāk darbojas. Ir vajadzīgas arī Savienības līmeņa iniciatīvas, lai Eiropas mērogā apmainītos ar informāciju un zināšanām, un šajā jomā īpaši rentabli var būt digitālie pakalpojumi. Šādas darbības var palīdzēt izveidot vienlīdzīgus konkurences apstākļus maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(21)

Nepilnības, sadrumstalotība un nevajadzīga birokrātija iekšējā tirgū liedz iedzīvotājiem, patērētājiem un uzņēmumiem, jo īpaši MVU, pilnībā izmantot tā priekšrocības. Tāpēc ļoti nepieciešami ir saskaņoti dalībvalstu, Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas centieni, lai novērstu trūkumus īstenošanā, likumdošanā un informācijas sniegšanā. Saskaņā ar subsidiaritātes un proporcionalitātes principu dalībvalstīm, Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai arī būtu jāsadarbojas, lai mazinātu un novērstu nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu MVU. Darbībām, kas iekļautas programmā COSME – kura ir vienīgā Savienības programma, kas paredzēta galvenokārt MVU –, būtu jāveicina minēto mērķu īstenošana, tostarp jāpalīdz uzlabot pamatnosacījumus uzņēmumiem. Īstenojot šos centienus, būtu jāizmanto atbilstības pārbaudes un ietekmes novērtējumi, ko finansē saskaņā ar programmu COSME.

(22)

Vēl viens konkurenci ietekmējošs faktors ir Savienības iedzīvotāju salīdzinoši zemais uzņēmējdarbības gars. Tikai 45 % Savienības iedzīvotāju (un mazāk nekā 40 % sieviešu) vēlētos būt pašnodarbinātie salīdzinājumā ar 55 % Amerikas Savienoto Valstu iedzīvotāju un 71 % Ķīnas iedzīvotāju (saskaņā ar Eirobarometra 2009. gada apsekojumu par uzņēmējdarbību). Saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības aktu uzmanība būtu jāpievērš visām situācijām, ar kurām uzņēmēji saskaras, tostarp uzņēmuma darbības sākšanas, izaugsmes, nodošanas un bankrota (otrās iespējas) posmā. Savienībā lielu pievienoto vērtību sniedz uzņēmējdarbības izglītības veicināšana, kā arī saskaņotības un konsekvences veicināšanas pasākumi, piemēram, salīdzinošo rādītāju noteikšana un apmaiņa ar paraugprakses piemēriem.

(23)

Lai jaunpienācēji uzņēmēji vai mērķtiecīgi topošie uzņēmēji varētu iegūt uzņēmējdarbības pieredzi dalībvalstī, kas nav to piederības dalībvalsts, un lai tādējādi dotu tiem iespēju nostiprināt savas uzņēmējdarbības spējas, tika sākta programma "Erasmus jaunajiem uzņēmējiem". Saistībā ar mērķi uzlabot pamatnosacījumus uzņēmējdarbības un uzņēmējdarbības kultūras veicināšanai Komisijai vajadzētu būt iespējai veikt pasākumus, kuru mērķis ir palīdzēt jaunpienācējiem uzņēmējiem uzlabot savu spēju attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, iemaņas un attieksmi un uzlabot savas tehnoloģiskās iespējas un uzņēmumu pārvaldību.

(24)

Globālā konkurence, demogrāfiskās pārmaiņas, ierobežoti resursi un jaunās sociālās tendences rada problēmas un iespējas dažādām nozarēm, kas saskaras ar globāla mēroga problēmām un kurās ir liels MVU īpatsvars. Piemēram, ar dizainu saistītajām nozarēm ir jāpielāgojas, lai gūtu labumu no vēl neizmantotā potenciāla, ko sniedz lielais pieprasījums pēc personalizētiem, radošiem un kompleksiem produktiem. Tā kā Savienībā šīs problēmas attiecas uz visiem MVU, kuri darbojas šajās nozarēs, ir vajadzīga saskaņota rīcība Savienības līmenī, lai ar iniciatīvām, kas paātrina jaunu ražojumu un pakalpojumu parādīšanos, radītu papildu izaugsmi.

(25)

Atbalstot dalībvalstīs veiktos pasākumus, programma COSME var sniegt atbalstu iniciatīvām gan nozaru, gan starpnozaru jomās ar nozīmīgu izaugsmes un uzņēmējdarbības potenciālu, īpaši tajās, kurām ir raksturīgs liels MVU īpatsvars, tādējādi paātrinot konkurētspējīgu un ilgtspējīgu ražošanas uzņēmumu izveidi, pamatojoties uz konkurētspējīgākajiem uzņēmējdarbības modeļiem, uzlabotiem produktiem un procesiem, organizatoriskajām struktūrām vai izmainītām vērtību ķēdēm. Kā izklāstīts Komisijas 2010. gada 30. jūnija paziņojumā "Eiropa, tūristu apmeklētākā vieta pasaulē – jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes", par kuru Padome pauda gandarījumu 2010. gada oktobrī, tūrisms ir svarīga Savienības ekonomikas nozare. Minētās nozares uzņēmumu tiešs ieguldījums Savienības iekšzemes kopproduktā (IKP) ir 5 %. Līgumā par Eiropas Savienības darbību ("LESD") ir atzīts tūrisma nozīmīgums un ir izklāstītas Savienības kompetences šajā jomā. Eiropas tūrisma iniciatīva var papildināt dalībvalstu darbības, mudinot radīt labvēlīgu vidi un veicinot dalībvalstu sadarbību, īpaši ar paraugprakses apmaiņu. Darbības var ietvert zināšanu bāzes uzlabošanu tūrisma jomā, nodrošinot datus un analīzi un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādājot transnacionālās sadarbības projektus, vienlaikus izvairoties no obligātām prasībām Savienības uzņēmumiem.

(26)

Programmā COSME norādītas mērķu sasniegšanai veicamās darbības, minēto mērķu īstenošanai paredzētais kopējais finansējums, finanšu instrumentiem paredzētais minimālais finansējums, dažāda veida īstenošanas pasākumi, kā arī pārredzami mehānismi Savienības finansiālo interešu pārraudzībai, izvērtēšanai un aizsardzībai.

(27)

Programma COSME papildina citas Savienības programmas, vienlaikus atzīstot, ka katram instrumentam būtu jādarbojas saskaņā ar konkrēti tam noteiktajām procedūrām. Tādēļ vienas un tās pašas attiecināmās izmaksas nebūtu jāfinansē divkārši. Lai Savienības finansējums sniegtu pievienoto vērtību un tam būtu būtiska ietekme, programmai COSME būtu jāveido cieša sinerģija ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (8) ("programma Apvārsnis 2020"), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1303/2013 (9) ("struktūrfondi") un citām Savienības programmām.

(28)

Visās attiecīgajās programmā COSME paredzētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā pārredzamības un dzimumu līdztiesības princips. Minētajās iniciatīvās un darbībās būtu jāņem vērā arī visu iedzīvotāju cilvēktiesības un pamatbrīvības.

(29)

Procesam, ko īsteno pirms dotāciju piešķiršanas MVU, vajadzētu būt pārredzamam. Dotāciju piešķiršanai un izmaksai vajadzētu būt pārredzamai, bez birokrātiskiem šķēršļiem un saskaņā ar vienotiem noteikumiem.

(30)

Šajā regulā visam programmas COSME darbības laikam paredz finansējumu, kam jāveido Eiropas Parlamentam un Padomei galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā, kā paredzēts 17. punktā Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīgumā (2006. gada 17. maijs) par sadarbību budžeta jautājumos, budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību (10).

(31)

Lai nodrošinātu, ka finansējums tiek piešķirts tikai tirgus, politikas un institucionālo nepilnību novēršanai, un lai izvairītos no tirgus traucējumiem, programmas COSME finansējumam būtu jāatbilst Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

(32)

Līgums par Eiropas Ekonomikas zonu un asociācijas nolīgumu protokoli paredz attiecīgo valstu dalību Savienības programmās. Citu trešo valstu dalībai vajadzētu būt iespējamai, ja tas attiecīgi norādīts nolīgumos un procedūrās.

(33)

Ir svarīgi nodrošināt pareizu programmas COSME finanšu pārvaldību un tās īstenošanu efektīvākajā un lietotājdraudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī tiesisko noteiktību un programmas COSME pieejamību visiem dalībniekiem.

(34)

Programma COSME būtu jāpārrauga un jāizvērtē, lai varētu veikt attiecīgus pielāgojumus. Reizi gadā būtu jāsagatavo ziņojums par programmas īstenošanu, izklāstot tajā gūtos panākumus un plānotās darbības.

(35)

Programmas COSME īstenošana būtu jāpārrauga ik gadu, izmantojot pamatrādītājus, ar kuriem novērtē rezultātus un ietekmi. Šiem rādītājiem, tostarp attiecīgajiem atskaites punktiem, būtu jānodrošina minimālais pamats, pēc kura tiek vērtēts, kādā apjomā ir sasniegti programmas COSME mērķi.

(36)

Komisijas sagatavotajā starpposma ziņojumā par visu saskaņā ar programmu COSME atbalstīto darbību mērķu sasniegšanu būtu jāietver arī izvērtējums par zemajiem MVU līdzdalības rādītājiem, ja tādi ir konstatēti daudzās dalībvalstīs. Vajadzības gadījumā dalībvalstis starpposma ziņojuma rezultātus var ņemt vērā, izstrādājot savu attiecīgo rīcībpolitiku.

(37)

Visā izdevumu ciklā Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus, tostarp novēršot, atklājot un izmeklējot pārkāpumus, atgūstot zaudētos, nepareizi izmaksātos vai nepareizi izlietotos līdzekļus un vajadzības gadījumā piemērojot administratīvas un finansiālas sankcijas saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

(38)

Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras pieņemt gada darba programmas COSME īstenošanas nolūkiem. Minētās pilnvaras būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (11). Dažas gada darba programmā iekļautās darbības ietver darbību saskaņošanu valsts līmenī. Šajā sakarā būtu jāpiemēro minētās regulas 5. panta 4. punkts.

(39)

Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz rādītāju papildinājumiem, izmaiņām dažos konkrētos elementos saistībā ar finanšu instrumentiem un izmaiņām indikatīvajās summās, kas pārsniegtu minētās summas par vairāk nekā 5 % no finansējuma vērtības katrā atsevišķā gadījumā. Īpaši svarīgi ir tas, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, attiecīgi apspriestos, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(40)

Tiesiskās noteiktības un skaidrības labad Lēmums Nr. 1639/2006/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Priekšmets

1. pants

Izveide

Lai uzlabotu uzņēmumu konkurētspēju, īpašu uzsvaru liekot uz maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), ar šo regulu tiek izveidota Savienības darbību programma ("programma COSME") laikposmam no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

2. pants

Definīcija

Šajā regulā "MVU" ir mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi, kā noteikts Ieteikumā 2003/361/EK.

3. pants

Vispārējie mērķi

1.   Programma COSME veicina šādus vispārējos mērķus, īpašu uzmanību pievēršot MVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā, un MVU, kuri veic uzņēmējdarbību saskaņā ar 6. pantu programmā COSME iesaistītajās trešajās valstīs, īpašajām vajadzībām:

a)

stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju;

b)

rosināt uzņēmējdarbības kultūru un veicināt MVU izveidi un izaugsmi.

2.   Novērtējot šā panta 1. punktā minēto mērķu sasniegšanu, izmanto šādus rādītājus:

a)

rezultāti, ko MVU sasnieguši attiecībā uz ilgtspēju;

b)

izmaiņas saistībā ar nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu jaunizveidotiem un jau esošiem MVU;

c)

izmaiņas to MVU īpatsvarā, kuri eksportē Savienības iekšienē vai ārpus tās;

d)

izmaiņas MVU izaugsmē;

e)

izmaiņas to Savienības iedzīvotāju īpatsvarā, kuri vēlas būt pašnodarbināti.

3.   Detalizēts programmas COSME rādītāju un mērķu saraksts ir dots pielikumā.

4.   Ar šo programmu COSME tiek atbalstīta stratēģijas "Eiropa 2020" īstenošana un veicināta gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes mērķa sasniegšana. Programma COSME jo īpaši veicina nodarbinātības pamatmērķa sasniegšanu.

II   NODAĻA

Konkrētie mērķi un rīcības jomas

4. pants

Konkrētie mērķi

1.   Programmas COSME konkrētie mērķi ir šādi:

a)

uzlabot finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem kapitāla un aizņēmumu veidā;

b)

uzlabot piekļuvi tirgiem, īpaši Savienībā, kā arī pasaules mērogā;

c)

uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē.

d)

veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru.

2.   Īstenojot programmu COSME, tiek veicināta nepieciešamība uzņēmumiem pielāgoties pret klimata pārmaiņām noturīgai, resursu ziņā efektīvai un energoefektīvai ekonomikai ar zemām oglekļa emisijām.

3.   Lai novērtētu, kā programma COSME ietekmē šā panta 1. punktā minēto konkrēto mērķu sasniegšanu, izmanto pielikumā izklāstītos rādītājus.

4.   Šīs regulas 13. pantā minētajās gada darba programmās precizē visas darbības, kas īstenojamas saskaņā ar programmu COSME.

5. pants

Budžets

1.   Finansējums programmas COSME īstenošanai ir EUR 2 298,243 miljon pašreizējās cenās, no kuriem ne mazāk kā 60 % piešķir finanšu instrumentiem.

Eiropas Parlaments un Padome apstiprina gada apropriācijas daudzgadu finanšu shēmas limitos.

2.   No šajā regulā paredzētā finansējuma var segt arī izmaksas, kas saistītas ar sagatavošanas, uzraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras nepieciešamas programmas COSME pārvaldībai un tās mērķu īstenošanai. Konkrētāk, no tā rentablā veidā sedz pētījumus, ekspertu sanāksmes, informācijas un komunikācijas pasākumus, tostarp Savienības politisko prioritāšu korporatīvo komunikāciju, ciktāl tās ir saistītas ar programmas COSME vispārīgajiem mērķiem, izdevumus, kas saistīti ar IT tīkliem, kuri orientēti uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un visus pārējos tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas Komisijai radušies saistībā ar programmas COSME pārvaldību.

Minētie izdevumi nepārsniedz 5 % no finansējuma vērtības.

3.   Programmai COSME paredzētajā finansējumā tiek iedalītas indikatīvas summas 21,5 % apmērā no finansējuma vērtības 4. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim, 11 % apmērā – 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim un 2,5 % apmērā – 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā minētajam konkrētajam mērķim. Komisija var atkāpties no šīm indikatīvajām summām, bet nepārsniedzot tās par vairāk nekā 5 % no finansējuma vērtības katrā atsevišķā gadījumā. Ja rodas vajadzība pārsniegt minēto ierobežojumu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, grozot minētās indikatīvās summas.

4.   Ar šo finanšu piešķīrumu var segt arī to tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no programmas COSME uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (12). Vajadzības gadījumā apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai var iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nepabeigto darbību pārvaldību.

6. pants

Trešo valstu līdzdalība

1.   Programmā COSME var piedalīties:

a)

Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) dalībvalstis, saskaņā ar EEZ līgumā minētajiem nosacījumiem, kā arī citas Eiropas valstis, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās;

b)

pievienošanās valstis, kandidātvalstis un potenciālās kandidātes saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos noteiktajiem vispārējiem principiem, noteikumiem un nosacījumiem par minēto valstu līdzdalību Savienības programmās.

c)

valstis, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika, ja tas paredzēts nolīgumos un procedūrās un saskaņā ar attiecīgajos pamatnolīgumos, asociācijas nolīgumu protokolos un Asociācijas padomes lēmumos noteiktajiem vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem šo valstu dalībai Savienības programmās.

2.   Programmā COSME daļēji var piedalīties vienība, kas veic uzņēmējdarbību kādā no 1. punktā minētajām valstīm, ja šī valsts piedalās programmā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos 1. punktā minētajos nolīgumos.

7. pants

Neiesaistīto valstu vienību līdzdalība

1.   Programmas COSME daļās, kurās nepiedalās 6. pantā minētā trešā valsts, var piedalīties vienības, kas veic uzņēmējdarbību šajā valstī. Vienības, kas veic uzņēmējdarbību citās trešās valstīs, arī var piedalīties programmas COSME darbībās.

2.   Vienības, kas minētas 1. punktā, nav tiesīgas saņemt Savienības finanšu maksājumus, izņemot gadījumos, kad tas ir būtiski no programmas COSME īstenošanas viedokļa, jo īpaši attiecībā uz Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem. Šis izņēmums neattiecas uz peļņu gūstošām vienībām.

8. pants

Darbības, lai uzlabotu finansējuma pieejamību MVU

1.   Komisija atbalsta darbības, kuru mērķis ir atvieglot un uzlabot finansējuma pieejamību maziem un vidējiem uzņēmumiem darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā, papildinot finanšu instrumentus, ko dalībvalstis izmanto MVU atbalstam valsts un reģionu līmenī. Lai nodrošinātu šādu papildināmību, šādām darbībām jābūt labi saskaņotām ar kohēzijas politikas un programmas "Apvārsnis 2020" ietvaros un valstu vai reģionālā līmenī veiktajām darbībām. Šādu darbību mērķis ir veicināt kapitāla un parāda finansējuma – kuri cita starpā var būt arī darbības uzsākšanas finansējums, komerceņģeļu finansējums (angel funding) un kvazikapitāla finansējums, ņemot vērā tirgus pieprasījumu, bet izvairoties no aktīvu izpārdošanas pa daļām – izmantošanu un pieejamību.

2.   Papildus šā panta 1. punktā minētajām darbībām Savienības atbalstu var sniegt arī darbībām, kas paredzētas, lai uzlabotu pārrobežu finansēšanu un finansēšanu, kas aptver vairākas valstis, ņemot vērā tirgus pieprasījumu un tādējādi palīdzot MVU izvērst savu darbību starptautiskā mērogā atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.

Komisija var arī izskatīt iespēju izstrādāt inovatīvus finanšu mehānismus, piemēram, kolektīvo finansēšanu, ņemot vērā tirgus pieprasījumu.

3.   Sīkāka informācija par šā panta 1. punktā minētajām darbībām ir izklāstīta 17. pantā.

9. pants

Darbības, lai uzlabotu piekļuvi tirgiem

1.   Lai turpinātu uzlabot Savienības uzņēmumu konkurētspēju un piekļuvi tirgiem, Komisija var atbalstīt darbības, kas vērstas uz MVU piekļuves iekšējam tirgum uzlabošanu, piemēram, informācijas sniegšanu (tostarp ar digitālo pakalpojumu starpniecību) un informētības uzlabošanu, cita starpā par Savienības programmām, tiesībām un standartiem.

2.   Īpaši pasākumi paredzēti, lai atvieglotu MVU piekļuvi tirgiem ārpus Savienības. Šādi pasākumi var ietvert informācijas sniegšanu par esošajiem šķēršļiem ienākšanai tirgū un uzņēmējdarbības iespējām, publiskā iepirkuma un muitas procedūrām un atbalsta pakalpojumu uzlabošanu attiecībā uz standartiem un intelektuālā īpašuma tiesībām prioritārās trešās valstīs. Minētie pasākumi papildina un nevis dublē dalībvalstu pamattirdzniecības veicināšanas darbības.

3.   Programmā COSME paredzēto darbību mērķis var būt starptautiskās sadarbības, tostarp rūpniecisko un regulatīvo dialogu, veicināšana ar trešām valstīm. Īpašus pasākumus var veikt ar mērķi samazināt Savienības un citu valstu atšķirības ražojumu tiesiskā regulējuma jomā un veicināt uzņēmumu un rūpniecības politikas attīstību un uzņēmējdarbības vides uzlabošanu.

10. pants

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

1.   Komisija atbalsta Eiropas Biznesa atbalsta tīklu ("Tīkls"), lai Savienības mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri mēģina izpētīt iespējas iekšējā tirgū un trešās valstīs, nodrošinātu integrētus uzņēmējdarbības atbalsta pakalpojumus. Darbības, ko veic, izmantojot Tīklu, var ietvert šādas darbības:

a)

informatīvu un konsultatīvu pakalpojumu sniegšana par Savienības iniciatīvām un tiesībām; atbalsts pārvaldības spēju veicināšanai, lai palielinātu MVU konkurētspēju; atbalsts MVU zināšanu uzlabošanai finanšu jomā, tostarp informatīvi un konsultatīvi pakalpojumi par finansējuma iespējām, finansējuma pieejamību un saistītiem apmācības un konsultāciju risinājumiem; pasākumi, ar kuriem palielina MVU iespējas iegūt speciālās zināšanas energoefektivitātes, klimata un vides jomā; un Savienības finansēšanas programmu un finanšu instrumentu (tostarp sadarbībā ar valstu kontaktpunktiem un struktūrfondiem – programmas "Apvārsnis 2020") popularizēšana;

b)

pārrobežu uzņēmējdarbības sadarbības, pētniecības un attīstības, tehnoloģiju un zināšanu pārneses un tehnoloģiju un inovācijas partnerību veicināšana;

c)

saziņas nodrošināšana starp MVU un Komisiju.

2.   Tīklu var arī izmantot, lai sniegtu pakalpojumus citu Savienības programmu, piemēram, programmas "Apvārsnis 2020", vārdā, tostarp īpaši šim mērķim izveidotus konsultatīvus pakalpojumus, kas veicina MVU dalību citās Savienības programmās. Komisija nodrošina, lai dažādie Tīklam paredzētie finanšu resursi tiktu efektīvi koordinēti un lai Tīkla pakalpojumi, ko tas sniedz citu Savienības programmu vārdā, tiktu finansēti no minētajām programmām.

3.   Tīkla īstenošanu cieši saskaņo ar dalībvalstīm, lai atbilstoši subsidiaritātes principam novērstu darbību dublēšanos.

Komisija izvērtē Tīklu, ņemot vērā tā efektivitātes pārvaldību un kvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu visā Savienībā.

11. pants

Darbības, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus

1.   Komisija atbalsta darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus un tādējādi veicinātu Savienības uzņēmumu konkurētspējas, ilgtspējas un izaugsmes veicināšanai paredzētās valsts un reģionālā līmeņa politikas efektivitāti, saskaņotību, koordinētību un konsekvenci.

2.   Mazinot un novēršot nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu, Komisija var atbalstīt konkrētas darbības, kas paredzētas, lai uzlabotu pamatnosacījumus uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Šādas darbības var ietvert regulāru izvērtējumu par attiecīgu Savienības tiesību aktu ietekmi uz MVU, vajadzības gadījumā izmantojot rezultātu pārskatu, neatkarīgu ekspertu grupu atbalstu un informācijas un paraugprakses apmaiņu, tostarp MVU testa sistemātisku piemērošanu Savienības un dalībvalstu līmenī.

3.   Komisija var atbalstīt darbības, kas paredzētas jaunu konkurētspējas un uzņēmējdarbības attīstības stratēģiju izstrādei. Šādas darbības var būt:

a)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu tādas rīcībpolitikas izstrādi, īstenošanu un izvērtēšanu, kas ietekmē uzņēmumu konkurētspēju un ilgtspēju, tostarp izmantojot paraugprakses apmaiņu attiecībā uz pamatnosacījumiem un attiecībā uz pasaules līmeņa uzņēmumu kopu, kā arī uzņēmējdarbības tīklu pārvaldību; kā arī veicinot transnacionālu sadarbību starp uzņēmumu kopām un uzņēmējdarbības tīkliem, uzlabotu ilgtspējīgu ražojumu, pakalpojumu, tehnoloģiju un procesu izstrādi, kā arī resursu efektivitāti, energoefektivitāti un uzņēmumu sociālo atbildību;

b)

pasākumi, kas paredzēti, lai risinātu konkurētspējas politikas starptautiskos aspektus, īpašu uzmanību veltot dalībvalstu, citu programmā COSME iesaistīto valstu un Savienības pasaules mēroga tirdzniecības partneru sadarbībai politikas veidošanā;

c)

pasākumi, kas paredzēti, lai uzlabotu MVU politikas izstrādi, politikas veidotāju sadarbību, salīdzinošu izvērtēšanu un paraugprakses apmaiņu dalībvalstu starpā, attiecīgos gadījumos ņemot vērā pieejamos pierādījumus un ieinteresēto personu viedokļus, un jo īpaši ar mērķi atvieglot Savienības programmu un pasākumu pieejamību MVU saskaņā ar Mazās uzņēmējdarbības akta rīcības plānu.

4.   Komisija, veicinot koordināciju, var atbalstīt dalībvalstu veiktās darbības, lai paātrinātu tādu konkurētspējīgu nozaru parādīšanos, kurām ir tirgus potenciāls. Šāds atbalsts var ietvert darbības, kas paredzētas, lai veicinātu paraugprakses apmaiņu un apzinātu prasmju un apmācības, īpaši digitālo prasmju, vajadzības nozaru, jo īpaši MVU, līmenī. Tas var ietvert arī darbības, kas paredzētas, lai veicinātu jaunu uzņēmējdarbības modeļu ieviešanu un MVU sadarbību jaunās vērtību ķēdēs, kā arī attiecīgu jaunu ražojumu un pakalpojumu ideju komerciālu izmantošanu.

5.   Komisija var papildināt dalībvalstu veiktās darbības, lai sekmētu Savienības MVU konkurētspēju un ilgtspēju jomās, kurām ir nozīmīgs izaugsmes potenciāls, īpaši tajās, kurām ir raksturīgs liels MVU īpatsvars, piemēram, tūrisma nozarē. Šādas darbības var ietvert sadarbības veicināšanu starp dalībvalstīm, īpaši ar paraugprakses apmaiņu.

12. pants

Uzņēmējdarbības veicināšanas darbības

1.   Komisija palīdz veicināt uzņēmējdarbību un uzņēmējdarbības kultūru, uzlabojot pamatnosacījumus, kas ietekmē uzņēmējdarbības attīstību, tostarp samazinot šķēršļus uzņēmumu izveidei. Komisija atbalsta uzņēmējdarbības vidi un kultūru, kas ir labvēlīga ilgtspējīgiem uzņēmumiem, uzņēmumu darbības sākšanai, izaugsmei, uzņēmumu nodošanai, otras iespējas došanai (re-start), kā arī jaunu uzņēmumu izdalīšanai/atdalīšanai no jau esošiem uzņēmumiem (spin-offs, spin-outs).

2.   Īpašu uzmanību pievērš potenciālajiem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām īpašām mērķgrupām.

3.   Komisija var īstenot pasākumus, piemēram, mobilitātes programmas jaunpienācējiem uzņēmējiem, lai uzlabotu to spēju attīstīt uzņēmējdarbības prasmes, iemaņas un attieksmi un lai uzlabotu to tehnoloģiskās iespējas un uzņēmumu pārvaldību.

4.   Komisija var atbalstīt dalībvalstu pasākumus, kas paredzēti jo īpaši potenciālo un jaunpienācēju uzņēmēju izglītības, apmācības, prasmju un attieksmes veidošanai un sekmēšanai uzņēmējdarbības jomā.

III   NODAĻA

Programmas COSME īstenošana

13. pants

Gada darba programmas

1.   Lai īstenotu programmu COSME, Komisija pieņem gada darba programmas saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Katrā gada darba programmā paredz šajā regulā izklāstīto mērķu īstenošanu un sīki izklāsta:

a)

finansējamo darbību aprakstu, katrai darbībai paredzētos mērķus, kuriem ir jāatbilst 3. un 4. pantā izklāstītajiem vispārējiem un konkrētiem mērķiem, gaidāmos rezultātus, īstenošanas metodi, katrai darbībai piešķirto summu, visām darbībām paredzēto kopējo summu, indikatīvu īstenošanas grafiku un maksājumu struktūru;

b)

attiecīgos kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus katrai darbībai, kurus izmanto, lai analizētu un uzraudzītu rezultātu efektivitāti un attiecīgās darbības mērķu sasniegšanu;

c)

attiecībā uz dotācijām un ar tām saistītajiem pasākumiem – būtiskos vērtēšanas kritērijus, kuri nosakāmi tā, lai vislabāk sasniegtu programmas COSME mērķus, un maksimālo līdzfinansējuma likmi;

d)

atsevišķu detalizētu sadaļu par finanšu instrumentiem, kura saskaņā ar šīs regulas 17. pantu atspoguļo Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktos pienākumus sniegt informāciju, tostarp informāciju par finansējuma paredzamo sadalījumu starp attiecīgi šīs regulas 18. un 19. pantā minēto kapitāla instrumentu izaugsmei un aizdevumu garantiju instrumentu, par finanšu instrumentiem, un informāciju par garantiju līmeni un saistību ar programmu "Apvārsnis 2020".

2.   Komisija programmu COSME īsteno saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

3.   Programmu COSME īsteno tā, lai nodrošinātu, ka atbalstītajās darbībās tiek ņemta vērā turpmākā notikumu attīstība un vajadzības, jo īpaši pēc 15. panta 3. punktā minētās starpposma izvērtēšanas, un lai tās attiektos uz tirgiem un ekonomiku, kas attīstās, un pārmaiņām sabiedrībā.

14. pants

Atbalsta pasākumi

1.   Papildus pasākumiem, uz kuriem attiecas 13. pantā minētās gada darba programmas, Komisija regulāri veic atbalsta pasākumus, tostarp turpmāk minētos:

a)

nozaru un starpnozaru konkurētspējas jautājumu analīzes un pārraudzības uzlabošana;

b)

paraugprakses un politisko nostādņu apzināšana un izplatīšana, un tālāka attīstīšana;

c)

spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes un tādu jaunu Savienības pasākumu ietekmes novērtēšana, kuri ir īpaši būtiski uzņēmumu konkurētspējai, lai apzinātu spēkā esošo tiesību aktu jomas, kas jāvienkāršo, un nodrošinātu to, ka slogs maziem un vidējiem uzņēmumiem pēc iespējas tiktu samazināts jomās, kurās ir ierosināti jauni likumdošanas pasākumi;

d)

tiesību aktu, kas ietekmē uzņēmumus, jo īpaši MVU, nozaru politikas un ar konkurētspēju saistītu pasākumu izvērtēšana;

e)

Komisija var sekmēt tādu integrētu un lietotājdraudzīgu tiešsaistes sistēmu izveidi, kurās tiek sniegta informācija par MVU paredzētām programmām, vienlaikus nodrošinot, lai tās nedublētu jau izveidotos portālus.

2.   Šādu atbalsta pasākumu kopējās izmaksas nepārsniedz 2,5 % no programmas COSME finansējuma.

15. pants

Pārraudzība un izvērtēšana

1.   Komisija pārrauga programmas COSME īstenošanu un pārvaldību.

2.   Komisija sagatavo gada pārraudzības ziņojumu, pārbaudot atbalstīto darbību efektivitāti un lietderību finansiālās īstenošanas, rezultātu, izmaksu un, ja iespējams, ietekmes izteiksmē. Ziņojumā ietver informāciju par finansējuma saņēmējiem, ja iespējams – par katru uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, informāciju par to, kāds izdevumu apmērs ir saistīts ar klimata jomu un kāda ietekme ir klimata pārmaiņu jomas mērķu atbalstam, attiecīgus datus par aizdevumu garantiju instrumenta piešķirtajiem aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 150 000 vai ir mazāki par šo summu, ciktāl šādas informācijas vākšana nerada nepamatotu administratīvo slogu uzņēmumiem, jo īpaši MVU. Pārraudzības ziņojumā iekļauj gada ziņojumu par katru finanšu instrumentu, kā noteikts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 8. punktā.

3.   Lai lemtu par pasākumu atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu, Komisija ne vēlāk kā līdz 2018. gadam izstrādā starpposma izvērtējuma ziņojumu par to, kā rezultātu un ietekmes līmenī sasniegti visu ar programmu COSME atbalstīto darbību mērķi, cik lietderīgi izmantoti resursi un kāda ir bijusi programmas Eiropas pievienotā vērtība. Starpposma izvērtējuma ziņojumā izskata arī vienkāršošanas iespējas, programmas iekšējo un ārējo saskaņotību, to, vai visi mērķi joprojām ir būtiski, kā arī programmas pasākumu ieguldījumu Savienības prioritāšu īstenošanā attiecībā uz gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Tajā ņem vērā iepriekšējo pasākumu ilgtermiņa ietekmes izvērtējumu rezultātus, un tos ņem vērā, pieņemot lēmumu par turpmāka pasākuma iespējamo atjaunošanu, grozīšanu vai apturēšanu.

4.   Komisija sagatavo galīgo izvērtējuma ziņojumu par ilgāka termiņa ietekmi un pasākumu rezultātu ilgtspēju.

5.   Visi dotāciju saņēmēji un citas iesaistītās puses, kas ir saņēmušas Savienības līdzekļus saskaņā ar šo regulu, sniedz Komisijai attiecīgus datus un informāciju, kas vajadzīga, lai attiecīgos pasākumus varētu pārraudzīt un izvērtēt.

6.   Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šā panta 2., 3. un 4. punktā minētos ziņojumus un publisko tos.

IV   NODAĻA

Finansiālie noteikumi un finansiālās palīdzības veidi

16. pants

Finansiālās palīdzības veidi

Programmā COSME paredzēto Savienības finansiālo palīdzību var īstenot netieši, deleģējot budžeta izpildes uzdevumus Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētajām vienībām.

17. pants

Finanšu instrumenti

1.   Programmā COSME paredzētos finanšu instrumentus, kas izveidoti saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu, izmanto, lai atvieglotu finansējuma pieejamību MVU to darbības sākšanas, izaugsmes un nodošanas posmā. Šie finanšu instrumenti ietver kapitāla instrumentu un aizdevumu garantiju instrumentu. Piešķirot līdzekļus minētajiem instrumentiem, ņem vērā pieprasījumu no finanšu starpnieku puses.

2.   MVU paredzētos finanšu instrumentus vajadzības gadījumā var apvienot un papildināt ar:

a)

citiem finanšu instrumentiem, ko izveidojušas dalībvalstis un to pārvaldes iestādes un ko finansē ar valsts vai reģionāliem līdzekļiem vai ko finansē struktūrfondu darbības kontekstā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu;

b)

citiem finanšu instrumentiem, ko izveidojušas dalībvalstis un to pārvaldes iestādes, ko finansē valsts vai reģionālās programmas, kuras neietilpst struktūrfondu darbības jomā;

c)

Savienības, tostarp saskaņā ar šo regulu, finansētām dotācijām.

3.   Attiecīgi šīs regulas 18. un 19. pantā minētais kapitāla instruments izaugsmei un aizdevumu garantiju instruments var papildināt tos MVU paredzētos finanšu instrumentus, kurus dalībvalstis izmanto saskaņā ar Savienības kohēzijas politiku.

4.   Kapitāla instruments izaugsmei un aizdevumu garantiju instruments vajadzības gadījumā var ļaut apvienot finanšu resursus ar tām dalībvalstīm un/vai reģioniem, kas vēlas ieguldīt daļu no šīm valstīm un/vai reģioniem piešķirtajiem struktūrfondiem saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1303/2013 38. panta 1. punkta a) apakšpunktu.

5.   Finanšu instrumenti var nest pieņemamu atdevi, lai sasniegtu citu partneru vai ieguldītāju mērķus. Kapitāla instruments izaugsmei var darboties pakārtoti, tomēr tas tiecas saglabāt Savienības budžeta nodrošināto aktīvu vērtību.

6.   Kapitāla instrumentu izaugsmei un aizdevumu garantiju instrumentu īsteno saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VIII sadaļu un Komisijas Deleģēto regulu (ES, Euratom) Nr. 1268/2012 (13).

7.   Programmas COSME finanšu instrumentus izstrādā un īsteno, papildinot tos instrumentus, kas ir izveidoti MVU saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020", un saskaņojot ar tiem.

8.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 1. punktu vienības, kurām uzticēti finanšu instrumentu īstenošanas uzdevumi, pārvaldot Savienības līdzekļus, nodrošina Savienības darbības atpazīstamību. Tālab pilnvarotā vienība nodrošina, lai finanšu starpnieki skaidri informētu finansējuma galasaņēmējus, ka finansējums ir bijis iespējams, pateicoties programmas COSME finanšu instrumentu atbalstam. Komisija nodrošina, lai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 2. punkta e) apakšpunktu ex post publiskotā informācija par saņēmējiem būtu viegli pieejama potenciālajiem galasaņēmējiem.

9.   Atmaksājumus, ko rada ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK izveidotā straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisma otrā daļa un kas saņemti pēc 2013. gada 31. decembra, saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punktu piešķir šīs regulas 18. pantā minētajam kapitāla instrumentam izaugsmei.

10.   Finanšu instrumentus īsteno atbilstīgi attiecīgajiem Savienības noteikumiem par valsts atbalstu.

18. pants

Kapitāla instruments izaugsmei

1.   Kapitāla instrumentu izaugsmei (EFG) īsteno kā daļu no vienota Savienības kapitāla finanšu instrumenta, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība un inovācija (R&I) no paša sākumposma (tostarp sākumkapitāls) līdz izaugsmes posmam. Vienoto Savienības kapitāla finanšu instrumentu finansiāli atbalsta programma "Apvārsnis 2020" un programma COSME.

2.   EFG koncentrējas uz fondiem, kas nodrošina: riska kapitālu un mezonīna finansējumu (piemēram, subordinētos aizdevumus un dalības aizdevumus), kas paredzēts uzņēmumiem, kuri atrodas darbības paplašināšanas un izaugsmes posmā, īpaši tādiem, kas darbojas pāri robežām, vienlaikus paredzot iespēju ieguldīt arī agrīnā darbības posmā esošiem uzņēmumiem domātos fondos, kopā ar kapitāla instrumentu pētniecībai un inovācijai (R&I), kas paredzēts programmā "Apvārsnis 2020", un paredz līdzieguldījumu iespējas komerceņģeļiem. Ja iegulda agrīnā darbības posmā esošiem uzņēmumiem domātos fondos, EFG ieguldījumi nepārsniedz 20 % no Savienības kopējiem ieguldījumiem, izņemot vairāku posmu fondus un fondu fondus, kur finansējums, ko nodrošina EFG un kapitāla instruments pētniecībai un inovācijai (R&I) saskaņā ar programmu "Apvārsnis 2020", tiek nodrošināts proporcionāli, pamatojoties uz fondu ieguldījumu politiku. Komisija, ņemot vērā mainīgos tirgus apstākļus, var lemt par 20 % sliekšņa grozīšanu saskaņā ar 15. panta 2. punktu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 21. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

3.   Programmā "Apvārsnis 2020" paredzētais EFG un kapitāla instruments pētniecībai un inovācijai (R&I) izmanto vienu un to pašu īstenošanas mehānismu.

4.   EFG atbalsts tiek sniegts kādā no šādiem ieguldījumu veidiem:

a)

to tieši veic Eiropas Investīciju fonds vai citas vienības, kurām ir uzticēta EFG īstenošana Komisijas vārdā; vai

b)

to veic fondu fondi vai ieguldījumu struktūras, kas iegulda līdzekļus pāri robežām un kuras izveidojis Eiropas Investīciju fonds vai citas vienības (tostarp privātā vai publiskā sektora pārvaldītāji), kurām ir uzticēta EFG īstenošana Komisijas vārdā, kopā ar ieguldītajiem no privātām un/vai publiskām finanšu iestādēm.

5.   EFG investē riska kapitāla starpniekfondos, tostarp fondu fondos, kuri sniedz ieguldījumus MVU parasti to darbības paplašināšanas un izaugsmes posmā. EFG ieguldījumi ir ilgtermiņa, t. i., parasti tie riska kapitāla fondos veido 5–15 gadu pozīcijas. Jebkurā gadījumā EFG ieguldījumu ilgums nepārsniedz 20 gadus no dienas, kurā parakstīts nolīgums starp Komisiju un vienību, kurai uzticēta tā īstenošana.

19. pants

Aizdevumu garantiju instruments

1.   Aizdevumu garantiju instruments (LGF) sniedz:

a)

pretgarantijas un citus garantiju shēmām paredzētus riska dalīšanas pasākumus, tostarp attiecīgā gadījumā kopīgās garantijas;

b)

tiešās garantijas un citus riska dalīšanas pasākumus, kas paredzēti jebkuriem citiem finanšu starpniekiem, kuri izpilda 5. punktā minētos atbilstības kritērijus.

2.   LGF īsteno kā daļu no vienotā Savienības parāda finanšu instrumenta, ar kuru tiek atbalstīta Savienības uzņēmumu izaugsme un pētniecība un inovācija (R&I), izmantojot tādu pašu īstenošanas mehānismu kā programmā "Apvārsnis 2020" MVU paredzētā parāda instrumenta pētniecībai un inovācijai (R&I) pieprasījuma virzītajai daļai (RSI II).

3.   LGF sastāv no šādām darbībām:

a)

garantijām parāda finansējumam (tostarp izmantojot subordinētos un dalības aizdevumus, līzingu vai banku garantijas), kuras mazina konkrētās grūtības piekļūt finansējumam, ar ko sastopas dzīvotspējīgi MVU to augstās riska pakāpes dēļ vai pietiekamas ķīlas trūkuma dēļ;

b)

MVU parāda finansējuma portfeļu vērtspapīrošanas, kas mobilizē papildu parāda finansējumu MVU ar attiecīgu riska dalīšanu ar mērķiestādēm. Šie vērtspapīrošanas darījumi tiek atbalstīti ar nosacījumu, ka inciatoriestādes apņemas saprātīgā laikposmā izmantot būtisku likviditātes vai mobilizētā kapitāla daļu jauniem aizdevumiem MVU. Šo jauno parāda finansējuma summu aprēķina kā attiecību pret garantētā portfeļa riska summu. Par summu un par laikposmu vienojas ar katru inciatoriestādi atsevišķi.

4.   LGF pārvalda Eiropas Investīciju fonds vai citas vienības, kurām uzticēta LGF īstenošana Komisijas vārdā. Individuālo LGF garantiju termiņš var būt līdz 10 gadiem.

5.   Atbilstību attiecībā uz LGF katram no starpniekiem nosaka, pamatojoties uz to darbībām un to, cik efektīvi tie palīdz MVU rast finansējumu dzīvotspējīgiem projektiem. LGF var izmantot starpnieki, kuri palīdz uzņēmumiem cita starpā finansēt materiālo un nemateriālo aktīvu iegādi, apgrozāmo kapitālu un uzņēmumu nodošanu. Kritēriji, kas saistīti ar MVU parāda finansējuma portfeļu vērtspapīrošanu, ietver individuālus un daudzu tirgotāju darījumus, kā arī daudzvalstu darījumus. Atbilstības kritērijus nosaka, ievērojot paraugpraksi, jo īpaši attiecībā uz kredītu kvalitāti un vērtspapīrotu portfeļu riska diversifikāciju.

6.   LGF, izņemot vērtspapīrotā portfelī esošos aizdevumus, attiecas uz aizdevumiem, kas nepārsniedz EUR 150 000 un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši. LGF attiecas arī uz aizdevumiem, kas pārsniedz EUR 150 000, gadījumos, kad MVU, kurš izpilda programmas COSME atbilstības kritērijus, neizpilda atbilstības kritērijus programmas "Apvārsnis 2020" parāda instrumenta MVU daļai, un kuru minimālais termiņš ir 12 mēneši.

Pārsniedzot minēto slieksni, pierādīt to, vai MVU izpilda vai neizpilda atbilstības kritērijus programmas "Apvārsnis 2020" parāda instrumenta MVU daļai, ir finanšu starpnieka pienākums.

7.   LGF ir izveidots tā, lai par atbalstītajiem MVU varētu ziņot, norādot gan aizdevumu skaitu, gan aizdevumu summas.

20. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisija veic atbilstošus pasākumus, nodrošinot, ka, īstenojot saskaņā ar šo regulu finansētas darbības, tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot aizsargpasākumus pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklāti pārkāpumi, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas un attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgus, samērīgus un atturošus administratīvus un finansiālus sodus.

2.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības, pārbaudot dokumentus un veicot pārbaudes uz vietas, revidēt visus dotāciju saņēmējus, līgumslēdzējus, apakšuzņēmējus un citas trešās personas, kuri saskaņā ar šo regulu ir saņēmuši Savienības līdzekļus.

3.   Saskaņā ar noteikumiem un procedūrām, kas izklāstītas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (14), un Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (15), Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) var veikt izmeklēšanu, tostarp pārbaudes un apskates uz vietas, lai noskaidrotu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, ko finansē saskaņā ar šo regulu, nav notikusi krāpšana, korupcija vai citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

4.   Neskarot 1., 2. un 3. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskām organizācijām, līgumos, dotāciju nolīgumos un dotāciju lēmumos, kas izriet no šīs regulas īstenošanas, ir ietverti noteikumi, ar kuriem nepārprotami nosaka Komisijas, Revīzijas palātas un OLAF pilnvaras atbilstoši to attiecīgajām kompetences jomām veikt šādas revīzijas un izmeklēšanas.

V   NODAĻA

Komiteja un nobeiguma noteikumi

21. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Tā ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu. Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

22. pants

Deleģētie akti

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu, papildinot pielikumā izklāstītos rādītājus, ja šie rādītāji var palīdzēt novērtēt panākumus, kas gūti programmas COSME vispārējo un konkrēto mērķu sasniegšanā.

2.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu par dažu konkrētu aspektu izmaiņām attiecībā uz finanšu instrumentiem. Šie aspekti ir EFG ieguldījumu īpatsvars kopējos Savienības ieguldījumos agrīnā posma riska kapitāla fondos un vērtspapīrotu aizdevumu portfeļu sastāvā.

3.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 23. pantu attiecībā uz izmaiņām 5. panta 3. punktā minētajās indikatīvajās summās, kas pārsniegtu minētās summas par vairāk nekā 5 % no finansējuma vērtības katrā atsevišķā gadījumā, Ja rodas vajadzība pārsniegt minēto ierobežojumu

23. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētus aktus Komisijai piešķir, ņemot vērā šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Regulas 22. pantā minētās pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz septiņiem gadiem no 2013. gada 23. decembra.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome var jebkurā laikā atsaukt 22. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Tas stājas spēkā nākamajā dienā pēc lēmuma publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 22. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad par minēto aktu paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

24. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Lēmumu Nr. 1639/2006/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Tomēr darbības, kas uzsāktas atbilstoši Lēmumam Nr. 1639/2006/EK, un finansiālās saistības, kas attiecas uz minētajām darbībām, līdz to pabeigšanai turpina reglamentēt minētais lēmums.

3.   Ar 5. pantā minēto finanšu piešķīrumu var segt arī tādas tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no programmas COSME uz pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK.

25. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula ir saistoša kopumā un tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 125. lpp.

(2)  OV C 391, 18.12.2012., 37. lpp.

(3)  Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1311/2013 (2013. gada 2. decembra), ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam (Sk. šo 884. lpp. OV).

(4)  Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Lēmums par Aizjūras asociāciju") (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

(5)  Komisijas Ieteikums 2003/361/EK (2003. gada 6. maijs) par mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(8)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembra), ar ko izveido Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu 2014.–2020. gadam "Apvārsnis 2020" un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (Sk. šo 104. lpp. OV).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1303/2013 (2013. gada 17. decembra), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu, Kohēzijas fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu, uz kuriem attiecas vienotais stratēģiskais satvars, un vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1083/2006 (Sk. šo 320. lpp. OV).

(10)  OV C 373, 20.12.2013., 1. lpp.

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1639/2006/EK (2006. gada 24. oktobris), ar ko izveido konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu (2007. līdz 2013. gads) (OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.).

(13)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012., 1. lpp.).

(14)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248,18.9.2013., 1. lpp.).

(15)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


PIELIKUMS

VISPĀRĒJO UN KONKRĒTO MĒRĶU IZPILDES RĀDĪTĀJI

Vispārējais mērķis

1.

Stiprināt Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspēju un ilgtspēju

A.

Ietekmes rādītājs (1)

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020)

A.1.

Rezultāti, ko MVU sasnieguši attiecībā uz ilgtspēju

Regulāri novērtēs, izmantojot, piemēram, Eirobarometra apsekojumus

To Savienības MVU īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu (sākotnējo novērtējumu), kuri ražo ekoloģiskus, t. i., videi draudzīgus produktus (2)

A.2.

Izmaiņas saistībā ar nevajadzīgu administratīvo un regulatīvo slogu jaunizveidotiem un jau pastāvošiem MVU (3)

Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaits 2012. gadā: 5,4 darba dienas

Jauna MVU izveidei vajadzīgo dienu skaita būtiska samazināšanās

Jauna uzņēmuma izveidošanas izmaksas 2012. gadā: EUR 372

Jauna uzņēmuma izveidei vajadzīgo izmaksu būtiska samazināšanās Savienībā salīdzinājumā ar atskaites punktu

To dalībvalstu skaits, kurās laiks, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas (tostarp ar vidi saistītās atļaujas) uzņēmuma pamatdarbības sākšanai un īstenošanai ir viens mēnesis: 2

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kurās laiks, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas (tostarp ar vidi saistītās atļaujas) uzņēmuma pamatdarbības sākšanai un īstenošanai ir viens mēnesis

To dalībvalstu skaits, kurās ir vienas pieturas aģentūra uzņēmējdarbības sākšanai, lai uzņēmēji varētu veikt visas nepieciešamās procedūras (piemēram, reģistrāciju, nodokļu procedūras, PVN un sociālā nodrošinājuma procedūras), izmantojot vienu administratīvo kontaktpunktu, vai nu fizisku (birojs), virtuālu (tīmeklis), vai abu veidu, 2009. gadā: 18

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kurās ir vienas pieturas aģentūra uzņēmējdarbības sākšanai

A.3.

Izmaiņas to MVU īpatsvarā, kuri eksportē Savienības iekšienē vai ārpus tās

25 % MVU eksportē un 13 % MVU eksportē ārpus Savienības (2009. gads) (4)

To MVU īpatsvara pieaugums, kuri eksportē, un to MVU īpatsvara pieaugums, kuri eksportē ārpus Savienības, salīdzinājumā ar atskaites punktu


Vispārējais mērķis

2.

Rosināt uzņēmējdarbības kultūras veidošanu un veicināt MVU izveidi un izaugsmi

Ietekmes rādītājs

Pašreizējā situācija

Ilgtermiņa mērķis un atskaites punkts (2020)

B.1.

Izmaiņas MVU izaugsmē

2010. gadā MVU nodrošināja vairāk nekā 58 % no kopējās Savienības bruto pievienotās vērtības

MVU izlaides (pievienotās vērtības) un darbinieku skaita pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu

Kopējais MVU darbinieku skaits 2010. gadā: 87,5 miljoni (67 % no privātajā sektorā radītajām darbvietām Savienībā)

B.2.

Izmaiņas to Savienības iedzīvotāju īpatsvarā, kuri vēlas būt pašnodarbināti

Šos datus aprēķina reizi divos vai trijos gados, pamatojoties uz Eirobarometra apsekojumu. Jaunākie pieejamie dati ir 37 % 2012. gadā (45 % 2007. un 2008. gadā)

To Savienības pilsoņu īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuri vēlētos būt pašnodarbināti


Konkrētais mērķis

Uzlabot finansējuma pieejamību MVU kapitāla un parāda instrumentu veidā

C.

Izaugsmei paredzētie finanšu instrumenti

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

C.1.

Uzņēmumu skaits, kas izmanto parāda finansējumu

Kopš 2012. gada 31. decembra mobilizēts finansējums EUR 13,4 miljardu apmērā, ar kuru atbalstīti 219 000 MVU (MVU garantijas (MVUG) mehānisms)

Mobilizētā finansējuma vērtība robežās no EUR 14,3 miljardiem līdz EUR 21,5 miljardiem; uzņēmumu skaits, kas saņem finansējumu, izmantojot programmas COSME garantijas, robežās no 220 000 līdz 330 000

C.2.

Programmas riska kapitāla ieguldījumu skaits no programmas COSME un ieguldījumu kopējais apjoms

Kopš 2012. gada 31. decembra mobilizēti EUR 2,3 miljardi riska kapitāla līdzekļu, kas ieguldīti 289 MVU (Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms, GIF)

Riska kapitāla ieguldījumu kopējā vērtība robežās no EUR 2,6 miljardiem līdz EUR 3,9 miljardiem; uzņēmumu skaits, kas saņem riska kapitāla ieguldījumus no programmas COSME, robežās no 360 līdz 540

C.3.

Sviras rādītājs

Sviras rādītājs MVUG mehānismam 1:32

Sviras rādītājs GIF mehānismam: 1:6,7

Parāda instruments 1:20 - 1:30

Kapitāla instruments 1:4 - 1:6 (5)

C.4.

EFG un LGF papildināmība

MVUG mehānisma papildināmība: 64 % atbalsta galasaņēmēju ir norādījuši, ka atbalsts bija būtisks viņiem vajadzīgā finansējuma piesaistīšanai

GIF papildināmība: 62 % GIF atbalsta galasaņēmēju ir norādījuši, ka atbalsts bija būtisks viņiem vajadzīgā finansējuma piesaistīšanai

To atbalsta galasaņēmēju īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuri uzskata, ka EFG vai LGF sniedz finansējumu, ko viņi nebūtu varējuši saņemt citādā veidā


Konkrētais mērķis

Uzlabot piekļuvi tirgiem, īpaši Savienībā, kā arī pasaules mērogā

D.

Starptautiskā rūpnieciskā sadarbība

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

D.1.

Gadījumu skaits, kuros panākti uzlabojumi attiecībā uz Savienības un trešo valstu rūpnieciskiem izstrādājumiem piemērojamo noteikumu tuvināšanu

Tiek lēsts, ka regulatīvajā sadarbībā ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu un Indiju) ir vidēji divas attiecīgās jomas, kurās veikta ievērojama tehnisko noteikumu saskaņošana

Četras attiecīgās jomas, kurās veikta būtiska tehnisko noteikumu saskaņošana ar galvenajiem tirdzniecības partneriem (ASV, Japānu, Ķīnu, Brazīliju, Krieviju, Kanādu un Indiju)

E.

Eiropas Biznesa atbalsta tīkls

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

E.1.

Parakstīto partnerības nolīgumu skaits

Parakstītie partnerības nolīgumi: 2 475 (2012. gads)

Parakstītie partnerības nolīgumi: 2 500 vienā gadā

E.2.

Tīkla zīmola atpazīstamība MVU vidū

Tīkla zīmola atpazīstamība MVU vidū tiks novērtēta 2015. gadā

Tīkla zīmola atpazīstamības MVU vidū uzlabošanās salīdzinājumā ar atskaites punktu

E.3.

Klientu (to MVU %, kas apliecina savu apmierinātību un Tīkla sniegta konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs

Klientu (to MVU %, kas apliecina savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: 78 %

Klientu (to MVU %, kas apliecina savu apmierinātību un konkrēta pakalpojuma pievienoto vērtību) apmierinātības rādītājs: > 82 %

E.4.

MVU skaits, kas saņem atbalsta pakalpojumus

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 435 000 (2011)

Atbalsta pakalpojumus saņēmušo MVU skaits: 500 000 gadā

E.5.

MVU skaits, kas izmanto Tīkla sniegtos digitālos pakalpojumus (tostarp elektroniskos informācijas pakalpojumus)

Digitālos pakalpojumus gadā izmanto 2 miljoni MVU

Digitālos pakalpojumus gadā izmanto 2,3 miljoni MVU


Konkrētais mērķis

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē

F.

Darbības konkurētspējas uzlabošanai

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

F.1.

Pieņemto vienkāršošanas pasākumu skaits

5 vienkāršošanas pasākumi gadā (2010. gads)

Vismaz 7 vienkāršošanas pasākumi gadā

F.2.

Tiesiskā regulējuma pielāgošana šim mērķim

Kopš 2010. gada ir sāktas atbilstības pārbaudes. Līdz šim vienīgā attiecīgā atbilstības pārbaude ir bijusi iesāktais izmēģinājuma projekts attiecībā uz "tipa apstiprināšanu mehāniskiem transportlīdzekļiem"

Programmas COSME darbības laikā jāveic līdz 5 atbilstības pārbaudēm

F.3.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu

Dalībvalstu skaits, kas izmanto konkurētspējas pārbaudes testu: 0

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kuras izmanto konkurētspējas pārbaudes testu

F.4.

MVU veiktās resursu efektivitātes (kas var ietvert enerģiju, materiālus vai ūdeni, pārstrādi utt.) darbības

Regulāri novērtēs, izmantojot, piemēram, Eirobarometra apsekojumus

To MVU īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu (sākotnējo novērtējumu), kuri veic vismaz vienu darbību, lai resursu izmantošanas ziņā kļūtu efektīvāki (tas var ietvert enerģiju, materiālus vai ūdeni, pārstrādi utt.)

To MVU īpatsvara pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu (sākotnējo novērtējumu), kuri plāno īstenot resursu efektivitātes papilddarbības (kuras var ietvert enerģiju, materiālus vai ūdeni, pārstrādi utt.) reizi divos gados

G.

MVU politikas izstrāde

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

G.1.

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu

Dalībvalstu skaits, kas izmanto MVU testu: 15

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kuras izmanto MVU testu


Konkrētais mērķis

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē

H.

Tūrisms

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

H.1.

Dalība transnacionālās sadarbības projektos

2011. gadā trīs valstis vienā projektā

To dalībvalstu skaita pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuras piedalās programmas COSME finansētos transnacionālās sadarbības projektos

H.2.

Galamērķu skaits, kas pieņēmuši projekta "Eiropas labākie galamērķi" popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus

"Eiropas labākā galamērķa" statuss piešķirts kopā 98 galamērķiem (vidēji 20 galamērķiem gadā: 2007. gadā – 10, 2008. gadā – 20, 2009. gadā – 22, 2010. gadā – 25, 2011. gadā – 21)

Projekta "Eiropas labākie galamērķi" popularizētos ilgtspējīga tūrisma attīstības modeļus pieņēmuši vairāk nekā 200 galamērķi (pieaugums katru gadu apmēram 20 galamērķi)

I.

Jaunas uzņēmējdarbības koncepcijas

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

I.1.

Jaunu tirgū nonākušo ražojumu/pakalpojumu skaits

Regulāri novērtēs

(Līdz šim šajā darbībā tika īstenots tikai ierobežots analītiskā darba apjoms)

Jaunu ražojumu/pakalpojumu kopējā skaita pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu (sākotnējo novērtējumu)


Konkrētais mērķis

Uzlabot Savienības uzņēmumu, jo īpaši MVU, konkurētspējas un ilgtspējas pamatnosacījumus, tostarp tūrisma nozarē

J.

Uzņēmējdarbībai paredzētais atbalsts

Jaunākais zināmais rezultāts (atskaites punkts)

Ilgtermiņa mērķis (2020)

J.1.

To dalībvalstu skaits, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus, pamatojoties uz paraugprakses piemēriem, kas noteikti programmā

To dalībvalstu skaits, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus: 22 (2010. gads)

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus

J.2.

To dalībvalstu skaits, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus, kas vērsti uz potenciālajiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām

Pašlaik 12 dalībvalstis piedalās Eiropas Mentoru tīklā sievietēm uzņēmējām. Pašlaik 6 dalībvalstīm un 2 reģioniem ir konkrēta izglītības stratēģija uzņēmējdarbības jomā, 10 dalībvalstis ir iekļāvušas valsts mērķus saistībā ar uzņēmējdarbības izglītību plašākās mūžizglītības stratēģijās, un 8 dalībvalstīs pašlaik tiek apspriestas uzņēmējdarbības stratēģijas

To dalībvalstu skaita būtisks pieaugums salīdzinājumā ar atskaites punktu, kuras īsteno uzņēmējdarbības risinājumus, kas vērsti uz potenciālajiem uzņēmējiem, gados jauniem uzņēmējiem, jaunpienācējiem uzņēmējiem un sievietēm uzņēmējām, kā arī citām konkrētām mērķa grupām


(1)  Šie rādītāji attiecas uz izmaiņām uzņēmumu un rūpniecības politikas jomā. Komisija nav vienīgā iestāde, kas atbildīga par šo mērķu sasniegšanu. Iznākumus šajā jomā ietekmē vairāki citi faktori, ko Komisija nekontrolē.

(2)  Ekoloģiski produkti un pakalpojumi ir tādi produkti un pakalpojumi, kuru galvenā funkcija ir samazināt risku videi un pēc iespējas samazināt izmešus un resursu izmantojumu. Ir ietverti arī ražojumi ar vides elementiem (ekodizains, ekomarķējums, bioloģiskā ražošana un būtisks pārstrādāto izejvielu īpatsvars). Avots: Flash Eurobarometer 342, "SMEs, Resource Efficiency and Green Markets".

(3)  Padomes 2011. gada 31. maija secinājumos iekļauts aicinājums dalībvalstīm attiecīgos gadījumos līdz 2012. gadam samazināt jaunu uzņēmumu dibināšanas laiku līdz trim darba dienām un izmaksas līdz EUR 100, kā arī līdz 2013. gada beigām līdz trim mēnešiem samazināt laiku, kas vajadzīgs, lai saņemtu licences un atļaujas uzņēmuma pamatdarbības sākšanai un īstenošanai.

(4)  Pētījums "Internationalisation of European SMEs", EIM, 2010. gads, http://ec.europa.eu/enterprise/policies/sme/market-access/files/internationalisation_of_european_smes_final_en.pdf

(5)  Programmas COSME darbības laikā viens EUR no Savienības budžeta piesaistīs EUR 20–30 finansējumā un EUR 4–6 kapitāla ieguldījumos.


20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/50


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1288/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko izveido Savienības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā "Erasmus+" un atceļ Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 165. panta 4. punktu un 166. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Komisijas 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " ir prasīts izveidot vienotu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmu, kas ietvertu augstākās izglītības starptautiskos aspektus, apvienotu rīcības programmu mūžizglītības jomā ("Mūžizglītība"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1720/2006/EK (4), un programmu Jaunatne darbībā ("Jaunatne darbībā"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1719/2006/EK" (5), rīcības programmu Erasmus Mundus ("Erasmus Mundus"), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1298/2008/EK (6), ALFA III programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu Nr. 1905/2006/EK (7), un programmas Tempus un Edulink, ar mērķi nodrošināt lielāku efektivitāti, spēcīgāku stratēģisko uzsvaru un labāk izmantot dažādu vienotās programmas aspektu sinerģijas. Turklāt ir ierosināts vienotajā programmā ("Programma") iekļaut sportu.

(2)

Esošās Mūžizglītības programmas, programmas "Jaunatne darbībā" un programmas Erasmus Mundus starpposma novērtējuma ziņojumos un sabiedriskajā apspriešanā par turpmāko Savienības rīcību izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, kā arī augstākās izglītības jomā atklājās, ka pastāv spēcīga un zināmā mērā pieaugoša vajadzība minētajās jomās turpināt sadarbību un mobilitāti Eiropas līmenī. Novērtējuma ziņojumos ir uzsvērts, ka ir svarīgi izveidot ciešāku saikni starp Savienības programmām un politiskajiem notikumiem izglītības, apmācības un jaunatnes jomā, pausta vēlme strukturēt Savienības rīcību tā, lai labāk reaģētu uz mūžizglītības paradigmu, un pieprasīts izstrādāt vienkāršāku, lietotājiem draudzīgāku un elastīgāku pieeju šādas rīcības īstenošanā un izbeigt starptautisko augstākās izglītības sadarbības programmu fragmentāciju.

(3)

Programmā galvenā uzmanība būtu jāpievērš finansējuma pieejamībai un administratīvo un finanšu procedūru pārredzamībai, tostarp izmantojot informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un digitalizāciju. Programmas organizācijas un pārvaldības racionalizēšana un vienkāršošana un pastāvīga koncentrēšanās uz administratīvo izdevumu samazināšanu arī ir ļoti svarīgi Programmas sekmīgas īstenošanas priekšnosacījumi.

(4)

Sabiedriskā apspriešana par Savienības stratēģiskajām izvēlēm jaunās Savienības kompetences īstenošanai sportā un Komisijas novērtējuma ziņojums par sagatavošanas darbībām sporta jomā sniedza vērtīgas norādes attiecībā uz Savienības rīcības prioritārajām jomām un ilustrēja pievienoto vērtību, ko Savienība var dot, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir iegūt, koplietot un izplatīt pieredzi un zināšanas par dažādiem jautājumiem, kas attiecas uz sportu visā Eiropā, ar noteikumu, ka uzsvars tiek likts galvenokārt uz tautas sportu.

(5)

Stratēģija gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei "Eiropa 2020" nosaka Savienības izaugsmes stratēģiju turpmākajiem desmit gadiem, lai atbalstītu šādu izaugsmi, nospraužot piecus ambiciozus mērķus, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, jo īpaši izglītības jomā, kur mērķis ir samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu līdz līmenim, kas ir zemāks par 10 %, un nodrošināt, ka vismaz 40 % no pieaugušajiem vecumā no 30 līdz 34 gadiem ir ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību. Tas pats attiecas arī uz tās pamatiniciatīvām, jo īpaši uz Jaunatne darbībā un Jaunu prasmju un darba vietu programmu.

(6)

Tās 2009. gada 12. maija secinājumos Padome aicināja izveidot stratēģisku sistēmu Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā (ET 2020), nosakot četrus stratēģiskus mērķus, lai risinātu problēmas, kas joprojām pastāv, veidojot uz zināšanām balstītu Eiropu un nodrošinot, lai mūžizglītība būtu pieejama visiem.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 8. un 10. pantu, kā arī ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 21. un 23. pantu Programma veicina inter alia vīriešu un sieviešu līdztiesību un pasākumus dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas diskriminācijas apkarošanai. Programmas īstenošanā nepieciešams uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un mazaizsargātu grupu locekļu iespējas piedalīties un aktīvi risināt īpašās mācīšanās vajadzības personām ar invaliditāti.

(8)

Programmā būtu jāietver izteikta starptautiskā dimensija, jo īpaši augstākās izglītības jomā, ne tikai lai uzlabotu Eiropas augstākās izglītības kvalitāti saskaņā ar vispārīgajiem "ET 2020" mērķiem un vairotu Savienības kā studiju vietas pievilcību, bet arī lai veicinātu cilvēku savstarpēju sapratni un atbalstītu ilgtspējīgas augstākās izglītības attīstību partnervalstīs, kā arī sekmētu to plašāku sociālekonomisko attīstību, cita starpā stimulējot intelektuālā darbaspēka apriti ar tādu mobilitātes pasākumu palīdzību, kuros iesaistīti partnervalstu valstspiederīgie. Minētajam nolūkam būtu jādara pieejams finansējums no Attīstības sadarbības instrumenta (DCI), Eiropas Kaimiņattiecību instrumenta (ENI), Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) un no Partnerības instrumenta sadarbībai ar trešām valstīm (PI). Saskaņā ar attiecīgajām procedūrām varētu darīt pieejamus arī Eiropas Attīstības fonda (EDF) līdzekļus. Šo līdzekļu izmantošanai būtu jāpiemēro šīs regulas noteikumi, vienlaikus nodrošinot atbilstību attiecīgajām regulām, ar kurām izveido minētos instrumentus un minēto fondu.

(9)

Tās 2009. gada 27. novembra rezolūcijā par atjauninātu regulējumu Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gadam) Padome uzsvēra nepieciešamību uzskatīt, ka visi jaunieši ir sabiedrības resurss, un ar šo regulējumu centās atvieglot viņu līdzdalību to politikas nostādņu izstrādē, kas attiecas uz viņiem, izmantojot nepārtrauktu strukturētu dialogu starp lēmumu pieņēmējiem un jauniešiem un jaunatnes organizācijām visos līmeņos.

(10)

Apvienojot formālo, neformālo un ikdienējo mācīšanos vienotā programmā, būtu jārada sinerģija un jāsekmē starpnozaru sadarbība starp dažādām izglītības, apmācības un jaunatnes lietu jomām. Programmas īstenošanas gaitā būtu pienācīgi jāņem vērā atšķirīgo jomu īpašās vajadzības un attiecīgā gadījumā vietējo pašvaldību un reģionālo iestāžu loma.

(11)

Lai atbalstītu mobilitāti, vienlīdzību un mācību izcilību, Savienībai izmēģinājuma veidā būtu jāizveido studentu aizdevumu garantijas instruments, lai ļautu studentiem, neatkarīgi no viņu sociālās izcelsmes, studēt maģistrantūrā citā valstī, kura var piedalīties Programmā ("Programmas valsts"). Studentu aizdevumu garantijas instrumentam vajadzētu būt pieejamam finanšu iestādēm, kuras ir ar mieru ar izdevīgiem nosacījumiem piedāvāt studentiem aizdevumus maģistra grāda iegūšanai citās Programmas valstīs. Ar šo inovatīvo papildu instrumentu mobilitātei mācību nolūkos nebūtu ne jāaizstāj kāda esošā sistēma, ne arī jātraucē kādu dotāciju vai aizdevumu sistēmu izveide nākotnē, kuras atbalsta studentu mobilitāti vietējā, valsts vai Savienības līmenī. Studentu aizdevumu garantijas instruments būtu pienācīgi jāpārrauga un jānovērtē, jo īpaši saistībā ar tā iekļaušanos tirgū dažādās valstīs. Atbilstīgi 21. panta 2. un 3. punktam ne vēlāk kā līdz 2017. gada beigām būtu jāiesniedz starpposma novērtējuma ziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei, lai saņemtu politiskās pamatnostādnes, kas ļautu turpināt studentu aizdevumu garantijas instrumenta darbību.

(12)

Dalībvalstīm būtu jācenšas noteikt visus attiecīgos pasākumus, lai novērstu juridiskus un administratīvus šķēršļus pareizai Programmas darbībai. Vajadzības gadījumā tas saistīts ar to administratīvo jautājumu risināšanu, kas apgrūtina vīzu un uzturēšanās atļauju saņemšanu. Saskaņā ar Padomes Direktīvu 2004/114/EK (8) dalībvalstis tiek mudinātas izveidot paātrinātas uzņemšanas procedūras.

(13)

Komisijas 2011. gada 20. septembra paziņojumā "Atbalsts izaugsmei un darbavietām — Eiropas augstākās izglītības sistēmu modernizācijas programma" ir izklāstīta sistēma, kādā Savienība, dalībvalstis un augstākās izglītības iestādes var sadarboties, lai palielinātu augstskolu absolventu skaitu, uzlabotu izglītības kvalitāti un maksimāli palielinātu ieguldījumu, ko augstākā izglītība un pētniecība var sniegt, lai palīdzētu dalībvalstu ekonomikai un sabiedrībai pēc globālās ekonomiskās krīzes kļūt stiprākai.

(14)

Jauniešu bezdarba problēmas labākai risināšanai Savienībā īpaša uzmanība būtu jāpievērš starpvalstu sadarbībai starp augstākās un profesionālās izglītības iestādēm un uzņēmumiem, lai uzlabotu studentu nodarbināmību un attīstītu uzņēmējdarbības prasmes.

(15)

Ar Boloņas deklarāciju, ko 1999. gada 19. jūnijā parakstīja 29 Eiropas valstu izglītības ministri, izveidoja starpvaldību procesu, kura mērķis ir radīt Eiropas augstākās izglītības telpu, kam ir nepieciešams pastāvīgs atbalsts Savienības līmenī.

(16)

Profesionālās izglītības un apmācības (PIA) būtiskā nozīme vairāku Eiropa 2020 stratēģijā izvirzīto mērķu sasniegšanā ir plaši atzīta un definēta atjaunotajā Kopenhāgenas procesā (2011.–2020. gadam), jo īpaši ņemot vērā tās iespējamo ieguldījumu augstā bezdarba līmeņa, sevišķi jauniešu bezdarba un ilgstoša bezdarba, samazināšanā Eiropā, mūžizglītības kultūras sekmēšanā, sociālās atstumtības novēršanā un aktīva pilsoniskuma veicināšanā. Ir nepieciešama kvalitatīva stažēšanās un mācekļa prakse, tostarp mikrouzņēmumos un mazos un vidējos uzņēmumos, lai novērstu plaisu starp izglītības un apmācības procesā iegūtajām zināšanām un tām spējām un prasmēm, kuras tiek pieprasītas darba vidē, kā arī lai veicinātu jauniešu nodarbināmību.

(17)

Ir jāstiprina Eiropas skolu sadarbības intensitāte un apmērs un gan skolu darbinieku, gan skolēnu mobilitāte, lai ievērotu prioritātes, kas noteiktas programmā Eiropas sadarbībai skolu jomā 21. gadsimtam, proti, lai uzlabotu skolu izglītības kvalitāti Savienībā prasmju pilnveidošanas jomā, lai uzlabotu vienlīdzību un iekļaušanu skolu sistēmās un iestādēs, kā arī stiprinātu un atbalstītu skolotāja profesiju un skolu vadību. Šajā saistībā prioritāte būtu jāpiešķir stratēģiskajiem mērķiem nolūkā samazināt priekšlaicīgi skolu pametušo skolēnu skaitu, uzlabot pamatiemaņas un veicināt dalību pirmsskolas izglītībā un aprūpē un uzlabot tās kvalitāti, kā arī mērķiem nolūkā pastiprināt skolotāju un skolu vadītāju profesionālo kompetenci un uzlabot izglītības iespējas migrantu bērniem un bērniem no sociālekonomiski nelabvēlīgām ģimenēm.

(18)

Padomes 2011. gada 28. novembra rezolūcijā iekļautās atjaunotās Eiropas Pieaugušo mācību programmas mērķis ir nodrošināt visiem pieaugušajiem iespējas attīstīt un uzlabot visu pieaugušo spējas un prasmes visas dzīves laikā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mācīšanās iespēju uzlabošanai lielajam zemi kvalificēto eiropiešu skaitam, it sevišķi uzlabojot lasītprasmi, rakstītprasmi un rēķinātprasmi un sekmējot elastīgus mācīšanās veidus un pasākumus, ar kuriem atbalsta otrās iespējas izglītību.

(19)

Programmas mērķu sasniegšanai būtiski svarīgs ir Eiropas Jaunatnes forums, Eiropas Savienības diploma atzīšanas tīkla centri (NARIC), Eurydice, Euroguidance un Eurodesk tīkli, eTwinning valsts atbalsta dienesti, Europass tīkla valsts centri un valsts informācijas biroji kaimiņattiecību politikas valstīs, jo īpaši regulāri nodrošinot Komisijai atjauninātus datus par to dažādām darbības jomām un informējot par Programmas rezultātiem Savienībā un Programmas partnervalstīs.

(20)

Programmā būtu jāstiprina sadarbība ar starptautiskajām organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, jo īpaši sadarbība ar Eiropas Padomi.

(21)

Lai veicinātu izcilības attīstību Eiropas integrācijas studijās visā pasaulē un reaģētu uz pieaugošo vajadzību pēc zināšanām un dialoga par Eiropas integrācijas procesu un tā attīstību, ir svarīgi sekmēt izcilību mācīšanā, pētniecībā un analīzē šajā jomā ar Jean Monnet programmas starpniecību, atbalstot akadēmiskās iestādes, asociācijas, kuras darbojas Eiropas integrācijas jomā, un asociācijas, kuras darbojas Eiropas interesēs.

(22)

Lai radītu plašas līdzdalības iespējas saistībā ar mūžizglītības stratēģijām un politiku un ņemtu vērā visu līmeņu ieinteresēto personu viedokļus un bažas, svarīga nozīme ir sadarbībai starp Programmas dalībniekiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā valsts un Savienības mērogā.

(23)

Komisijas 2011. gada 18. janvāra paziņojumā "Attīstīt Eiropas dimensiju sportā" ir izklāstītas Komisijas idejas Savienības mēroga rīcībai sporta jomā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā un ierosināti konkrēti pasākumi, ko jāveic Komisijai un dalībvalstīm, lai uzlabotu kopējo Eiropas sporta identitāti trijās vispārīgās nodaļās: sporta sociālā loma, sporta ekonomiskā dimensija un sporta organizācija. Ir arī nepieciešams ņemt vērā sporta, tostarp tautas sporta, pievienoto vērtību un tā devumu Savienības kultūras un vēstures mantojumā.

(24)

Īpaša uzmanība būtu jāpievērš tautas sportam un brīvprātīgo kustībai sportā, jo tam ir svarīga nozīme, sekmējot sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un veselību veicinošas fiziskās aktivitātes.

(25)

Lielākai kvalifikāciju un prasmju pārredzamībai un atzīšanai, kā arī plašākai Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu akceptēšanai būtu jāsekmē kvalitatīvas izglītības un apmācības attīstība un mobilitāte gan mūžizglītības, gan darba nolūkos starp valstīm un nozarēm visā Eiropā. Nodrošinot piekļuvi metodēm, praksei un tehnoloģijām, kuras izmanto citās valstīs, būs iespējams uzlabot nodarbināmību.

(26)

Šajā nolūkā ir ieteicams plašāk izmantot vienoto Savienības sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 2241/2004/EK (9), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistru (EQAR) un Eiropas asociāciju kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumu 2006/143/EK (10), Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūru (EKI), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa ieteikumu (11), Eiropas kredītpunktu sistēmai profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (12), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūrai profesionālajai izglītībai un apmācībām (EQAVET), kas izveidota, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija ieteikumu (13) un Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmu (ECTS).

(27)

Lai saziņā ar plašu sabiedrību nodrošinātu lielāku efektivitāti un spēcīgākas sinerģijas starp saziņas darbībām, kas veiktas pēc Komisijas iniciatīvas, saskaņā ar šo regulu saziņas darbībām piešķirtie līdzekļi būtu jāizmanto arī korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm, ar nosacījumu, ka tās attiecas uz šīs regulas vispārējo mērķi.

(28)

Ir jānodrošina Eiropas pievienotā vērtība visiem pasākumiem, ko veic saistībā ar šo Programmu, un to papildināmība pasākumiem, ko dalībvalstis uzņēmušās atbilstoši LESD 167. panta 4. punktam un citiem pasākumiem, jo īpaši kultūras un plašsaziņas līdzekļu, nodarbinātības, pētniecības un inovācijas, rūpniecības un uzņēmējdarbības, kohēzijas politikas un attīstības politikas jomā, kā arī saistībā ar paplašināšanās politiku un iniciatīvām, instrumentiem un stratēģijām reģionālās politikas jomā un ārējo attiecību jomā.

(29)

Programma ir izstrādāta ar mērķi panākt labvēlīgu un noturīgu ietekmi uz izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta politiku un praksi. Minētā sistēmiskā ietekme būtu jāsasniedz, veicot dažādas Programmā paredzētās darbības un pasākumus, kuru mērķis ir veicināt pārmaiņas institucionālā līmenī un attiecīgā gadījumā ieviest inovācijas sistēmas līmenī. Individuāliem projektiem, kuriem meklē Programmas finansiālo atbalstu, netiek prasīts, lai tiem būtu sistēmiska ietekme kā tāda. Minēto projektu kumulatīvajam rezultātam būtu jāsekmē sistēmiskās ietekmes sasniegšana.

(30)

Efektīvai sasniegumu pārvaldībai, tostarp novērtēšanai un pārraudzībai, ir jāizstrādā īpaši, mērāmi un reālistiski darbības rādītāji, kurus iespējams izmērīt laika gaitā un kuri atspoguļo intervences loģiku.

(31)

Komisijai un dalībvalstīm būtu jāoptimizē IKT un jauno tehnoloģiju izmantošana, lai veicinātu piekļuvi ar izglītību, apmācību, jaunatnes lietām un sportu saistītām darbībām. Tajā varētu iekļaut virtuālo mobilitāti, ar kuru būtu jāpapildina, nevis jāaizstāj mobilitāte mācību nolūkos.

(32)

Šī regula nosaka visam Programmas laikam finansējumu … EUR apmērā, kas ir Eiropas Parlamenta un Padomes galvenā atsauces summa ikgadējās budžeta procedūras laikā atbilstīgi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas Iestāžu nolīguma par budžeta disciplīnu, sadarbību budžeta jautājumos un pareizu finanšu pārvaldību (14) 17. pantam.

(33)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta organizāciju darbībai nepārtrauktību, Komisijai Programmas sākumposmā par finansējumam atbilstīgām izmaksām būtu jāspēj uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto pasākumu īstenošanu, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

(34)

Nepieciešams noteikt darbības novērtēšanas kritērijus, uz kuriem jāpamato budžeta fondu sadalījums dalībvalstīm valstu aģentūru vadīto pasākumu veikšanai.

(35)

Savienības kandidātvalstis un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) valstis, kas ir Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) daļa, var piedalīties Savienības programmās, pamatojoties uz pamatnolīgumiem, Asociācijas padomes lēmumiem vai tamlīdzīgiem nolīgumiem.

(36)

Šveices Konfederācija var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nolīgumu, kas parakstāms starp Savienību un šo valsti.

(37)

Fiziskās personas no aizjūras zemēm un teritorijām (AZT), kā arī AZT kompetentās valsts un/vai privātās struktūras un iestādes var piedalīties Savienības programmās saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Padomes Lēmumā 2001/822/EK (15). Programmas īstenošanas gaitā būtu jāņem vērā ierobežojumi, ar kuriem saskaras Savienības tālākie reģioni un AZT to attāluma dēļ.

(38)

Komisija un Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos kopīgajā 2011. gada 25. maija paziņojumā "Jauna reakcija uz pārmaiņām kaimiņvalstīs" inter alia norādīja, ka mērķis ir arī turpmāk atvieglot kaimiņvalstu dalību Savienības mobilitātes un kapacitātes stiprināšanas pasākumos augstākās izglītības jomā un nākotnē atklāt izglītības programmu kaimiņvalstīm.

(39)

Savienības finansiālās intereses būtu jāaizsargā, piemērojot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, tostarp pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un izmeklēšanu, zaudēto, nepamatoti izmaksāto vai nepareizi izlietoto līdzekļu atgūšanu un vajadzības gadījumā arī sodus. Lai gan nepieciešamā finansējuma apjoms Savienības ārējās palīdzības jomā pieaug, Savienības ekonomiskā un budžeta stāvokļa dēļ šādas palīdzības sniegšanai pieejamie līdzekļi ir ierobežoti. Tādēļ Komisijai būtu jāatrod visracionālākais un ilgtspējīgākais veids pieejamo līdzekļu tērēšanai, jo īpaši izmantojot tādus finanšu instrumentus, kas sniedz iespējas palielināt šī finansējuma ietekmi.

(40)

Lai sekmētu Programmas pieejamību, personu mobilitātes atbalstam piešķirtās dotācijas būtu jāpielāgo atbilstīgi galamērķa valsts iztikas minimumam un uzturēšanās izdevumiem. Atbilstīgi valsts tiesību aktiem būtu jāmudina dalībvalstis neaplikt minētās dotācijas ar nodokļiem un neatvilkt no tām sociālās iemaksas. Šādam atbrīvojumam būtu jāattiecas arī uz publiskām vai privātām struktūrām, kas šāda veida atbalstu piešķir attiecīgajām personām.

(41)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (16) brīvprātīgajā darbā ieguldīto laiku var atzīt kā līdzfinansējumu, kas ir ieguldījums natūrā.

(42)

Tās 2011. gada 29. jūnija paziņojumā "Budžets stratēģijai "Eiropa 2020" " Komisija uzsvēra savu apņemšanos vienkāršot Savienības finansējumu. Vienotās izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta programmas izveidei būtu jānodrošina iespējas būtiskai vienkāršošanai, racionalizācijai un sinerģijām Programmas pārvaldībā. Turklāt Programmas īstenošana būtu jāatvieglo, izmantojot vienreizējus maksājumus, vienības izmaksas vai vienotas likmes finansējumu un samazinātu formālās un birokrātiskās prasības finansējuma saņēmējiem un dalībvalstīm.

(43)

Programmas mērķu sasniegšanas pamatprincipiem vajadzētu būt īstenošanas un līdzekļu izlietošanas kvalitātes uzlabošanai, vienlaikus nodrošinot finanšu resursu optimālu izlietojumu.

(44)

Ir svarīgi nodrošināt Programmas pareizu finanšu pārvaldību un īstenošanu iespējami efektīvākajā un lietotājam draudzīgākajā veidā, vienlaikus nodrošinot arī juridisko noteiktību un Programmas pieejamību visiem dalībniekiem.

(45)

Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu uz mainīgajām vajadzībām visā Programmas darbības laikā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā LESD 290. pantu attiecībā uz noteikumiem saistībā ar valstu aģentūru īstenotajiem Programmas papildu pasākumiem. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(46)

Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (17).

(47)

Programmai būtu jāaptver trīs dažādas jomas, un komitejai, kas izveidota saskaņā ar šo regulu, būtu jārisina gan horizontāli, gan nozaru jautājumi. Dalībvalstu pienākums ir nodrošināt attiecīgo pārstāvju nosūtīšanu dalībai minētās komitejas sanāksmēs atbilstoši darba kārtībā iekļautajiem jautājumiem, un komitejas priekšsēdētāja pienākums ir nodrošināt, lai sanāksmju darba kārtībā būtu skaidri norādīta iesaistītā nozare vai nozares un attiecīgās nozares jautājumi, kas apspriežami katras sanāksmes laikā. Attiecīgā gadījumā un saskaņā ar komitejas reglamentu, un uz ad hoc pamata, vajadzētu būtu iespējai uzaicināt ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus, piedalīties sanāksmēs kā novērotājus,

(48)

Ir lietderīgi nodrošināt pareizu Programmas slēgšanu, jo īpaši attiecībā uz daudzgadu vienošanās par tās pārvaldību turpinājumu, piemēram, par tehniskās un administratīvās palīdzības finansēšanu. Sākot no 2014. gada 1. janvāra, tehniskajai un administratīvajai palīdzībai vajadzības gadījumā būtu jānodrošina to iepriekšējo programmu pasākumu pārvaldība, kas vēl nebūs pabeigti līdz 2013. gada beigām.

(49)

Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, izveidot Programmu, nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, bet tā mēroga un iedarbības dēļ minēto mērķi var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(50)

Lēmumi Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK tāpēc būtu jāatceļ.

(51)

Lai nodrošinātu Programmas sniegtā finansiālā atbalsta nepārtrauktību, šai regulai būtu jābūt piemērojamai no 2014. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā cik ātri vien iespējams pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I   NODAĻA

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Programmas piemērošanas joma

1.   Ar šo regulu izveido Savienības rīcības programmu izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā, kuras nosaukums ir "Erasmus+" (turpmāk "Programma").

2.   Programmu īsteno laikposmā no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3.   Ievērojot dažādo nozaru struktūras un īpašās vajadzības dalībvalstīs, Programma aptver šādas jomas:

a)

izglītību un apmācību visos līmeņos mūžizglītības perspektīvā, tostarp skolas izglītību (Comenius), augstāko izglītību (Erasmus), starptautisko augstāko izglītību (Erasmus Mundus), profesionālo izglītību un apmācību (Leonardo da Vinci) un pieaugušo izglītību (Grundtvig);

b)

jaunatni ("Jaunatne darbībā"), jo īpaši saistībā ar neformālo un ikdienējo mācīšanos;

c)

sportu, jo īpaši tautas sportu.

4.   Programma ietver starptautisku dimensiju, ar ko paredz atbalstīt Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, īstenojot sadarbību starp Savienību un partnervalstīm.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

"mūžizglītība" ir jebkāda vispārējā izglītība, profesionālā izglītība un apmācība, neformālā mācīšanās un ikdienējā mācīšanās, ko veic jebkurā dzīves posmā un kas nodrošina labākas zināšanas, spējas un prasmes vai lielāku līdzdalību sabiedrībā saistībā ar personīgajām, pilsoniskajām, kultūras, sociālajām un/vai ar nodarbinātību saistītām vajadzībām, tostarp karjeras attīstības konsultāciju un atbalsta pakalpojumu sniegšana;

2)

"neformāla mācīšanās" ir mācīšanās, kas notiek, īstenojot plānotas darbības (mācīšanās mērķu un mācīšanās laika ziņā), un kurā pastāv kādas mācīšanās atbalsta formas (piemēram, studenta un pasniedzēja kontakts), bet kura nav daļa no formālās izglītības un apmācību sistēmas;

3)

"ikdienējā mācīšanās" ir mācīšanās, kas notiek ikdienas darbībās, kuras saistītas ar darbu, ģimeni vai brīvo laiku, kas nav organizēta vai strukturēta mērķu, laika vai mācīšanās atbalsta ziņā; attiecīgā persona to var neapzināties kā mācīšanos;

4)

"strukturēts dialogs" ir dialogs ar jauniešiem un jaunatnes organizācijām, kas kalpo par forumu pastāvīgai un kopīgai analīzei par Eiropas sadarbības prioritātēm jaunatnes jomā, to īstenošanu un turpmākiem pasākumiem;

5)

"transnacionāls" attiecas, ja nav norādīts citādi, uz jebkuru pasākumu, kurā darbojas vismaz divas Programmas valstis, kā minēts 24. panta 1. punktā;

6)

"starptautisks" attiecas uz jebkuru pasākumu, kurā darbojas vismaz viena Programmas valsts un vismaz viena trešā valsts ("partnervalsts");

7)

"mobilitāte mācību nolūkos" ir fiziska pārvietošanās uz valsti, kas nav pastāvīgās dzīvesvietas valsts, lai studētu, iegūtu apmācību vai piedalītos apmācībā neformālā vai ikdienējā formā; tā var ietvert stažēšanos, mācekļa praksi, jauniešu apmaiņas programmas, brīvprātīgo darbu, mācīšanu vai dalību profesionālās izaugsmes pasākumos; un var ietvert sagatavošanas darbības, piemēram, valodas apguves kursus uzņēmējas valsts valodā, kā arī pasākumus, kas saistīti ar nosūtīšanu, uzņemšanu un turpmākiem pasākumiem;

8)

"sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa" ir transnacionāli un starptautiski sadarbības projekti, kuros piedalās organizācijas, kas aktīvi darbojas izglītības, apmācības un/vai jaunatnes jomā, un kuros var piedalīties arī citas organizācijas;

9)

"atbalsts politikas reformai" ir jebkāda veida pasākums, kura mērķis ir atbalstīt un veicināt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, kā arī atbalstīt Eiropas jaunatnes politikas izstrādi, īstenojot dalībvalstu politiskās sadarbības procesu, jo īpaši, izmantojot atvērto koordinācijas metodi un strukturētu dialogu ar jauniešiem;

10)

"virtuālā mobilitāte" ir pasākumu kopums, ko atbalsta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas, tostarp elektroniskā mācīšanās, kas tiek organizēts iestāžu līmenī, lai iegūtu vai veicinātu transnacionālas un/vai starptautiskas sadarbības pieredzi saistībā ar mācīšanu un/vai mācīšanos;

11)

"personāls" ir personas, kuras vai nu profesionāli, vai brīvprātīgi ir iesaistītas izglītībā, apmācībā vai jauniešu neformālās mācīšanās procesā, un to starpā var būt profesori, skolotāji, pasniedzēji, skolu vadītāji, jaunatnes darbinieki un personāls, kas nav iesaistīts izglītības procesā;

12)

"jaunatnes darbinieks" ir neformālās mācīšanās procesā iesaistīts profesionālis vai brīvprātīgais, kas atbalsta jauniešus sociāli izglītojošajā un profesionālajā attīstībā;

13)

"jaunieši" ir personas vecumā no 13 līdz 30 gadiem;

14)

"augstākās izglītības iestāde" ir:

a)

jebkāda augstākās izglītības iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā iegūt atzītu grādu vai citu atzītu augstākās izglītības līmeņa kvalifikāciju neatkarīgi no tā, kā šādu iestādi sauc;

b)

jebkāda iestāde, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai praksi piedāvā profesionālo izglītību vai apmācību augstākās izglītības līmenī;

15)

"kopīgi grādi" ir integrēta studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas augstākās izglītības iestādes un pēc kuras pabeigšanas izsniedz vienu grādu apliecinošu dokumentu, ko kopīgi izdevušas un parakstījušas visas dalībiestādes un kas ir oficiāli atzīts valstīs, kurās atrodas šīs dalībiestādes;

16)

"divaugstskolu grāds" / "vairākaugstskolu grāds" ir studiju programma, kuru piedāvā vismaz divas (divaugstskolu grāda gadījumā) vai vairāk (vairākaugstskolu grāda gadījumā) augstākās izglītības iestādes, kurā pēc studiju programmas pabeigšanas students saņem atsevišķu grādu apliecinošu dokumentu no katras dalībiestādes;

17)

"jaunatnes pasākums" ir ārpusskolas pasākums (piemēram, jauniešu apmaiņas programma, brīvprātīgais darbs vai jauniešu apmācība), kurā piedalās jaunietis vai nu viens pats, vai grupā, jo īpaši jauniešu organizācijās, un kurai raksturīga neformālas mācīšanās pieeja;

18)

"partnerība" ir līgums starp vairākām iestādēm un/vai organizācijām dažādās Programmas valstīs nolūkā veikt kopīgus pasākumus izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā Eiropā vai izveidot formālu vai neformālu tīklu attiecīgajā jomā, piemēram, tādus kopīgus mācību projektus skolēniem un viņu skolotājiem kā klašu apmaiņa un atsevišķu personu ilgtermiņa mobilitāte, intensīvas programmas augstākās izglītības jomā un sadarbība starp reģionālajām un vietējām iestādēm ar mērķi stiprināt starpreģionu sadarbību, tostarp pārrobežu sadarbību; lai stiprinātu partnerības kvalitāti, to var attiecināt arī uz iestādēm un/vai organizācijām no partnervalstīm;

19)

"pamatprasmes" ir svarīgas zināšanas, spējas un attieksmes, kas ir nepieciešamas ikvienam personiskajai izaugsmei un attīstībai, aktīvai pilsonībai, sociālajai iekļaušanai un nodarbinātībai, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikumā 2006/962/EK (18);

20)

"atvērtā koordinācijas metode" (AKM) ir starpvaldību metode, kas nodrošina to dalībvalstu sadarbības ietvaru, kuru valstu politikas nostādnes tādējādi iespējams virzīt noteiktu kopīgu mērķu sasniegšanai; Programmā AKM attiecas uz izglītību, apmācību un jaunatni;

21)

"Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumenti" ir instrumenti, kuri palīdz ieinteresētām personām saprast, novērtēt un attiecīgā gadījumā atzīt mācību procesa rezultātus un iegūtās kvalifikācijas visā Savienībā;

22)

"kaimiņattiecību politikas valstis" ir valstis un teritorijas, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika;

23)

"duālā karjera" ir augsta līmeņa sporta treniņu apvienošana ar vispārējo izglītību vai darbu;

24)

"tautas sports" ir organizēts sports, ar ko vietējā līmenī nodarbojas sportisti amatieri, un visiem pieejams sports.

3. pants

Eiropas pievienotā vērtība

1.   Programma atbalsta tikai tās darbības un pasākumus, kas rada potenciālu Eiropas pievienoto vērtību un veicina vispārējo mērķu sasniegšanu, kā minēts 4. pantā.

2.   Programmas darbībai un pasākumiem Eiropas pievienoto vērtību nodrošina, jo īpaši izmantojot šādus to aspektus:

a)

transnacionālo būtību, jo īpaši attiecībā uz mobilitāti un sadarbību, kuras mērķis ir panākt ilgtspējīgu sistēmisku ietekmi;

b)

papildināmību un sinerģiju ar citām valstu, Savienības un starptautiskām programmām un politikas virzieniem;

c)

ieguldījumu Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu efektīvā izmantošanā.

4. pants

Programmas vispārējais mērķis

Programma palīdz sasniegt:

a)

stratēģijas "Eiropa 2020" mērķus, tostarp izglītības pamatmērķi;

b)

stratēģiskās sistēmas Eiropas sadarbībai izglītības un apmācības jomā ("ET 2020") mērķus, tostarp atbilstīgos kritērijus;

c)

partnervalstu ilgtspējīgu attīstību augstākās izglītības jomā;

d)

atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010.–2018. gads) vispārējos mērķus;

e)

Eiropas dimensijas attīstības mērķi sportā, jo īpaši tautas sportā atbilstoši Savienības darba plānam sporta jomā; un

f)

Eiropas vērtību popularizēšanu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 2. pantu.

II   NODAĻA

Izglītība un apmācība

5. pants

Konkrētie mērķi

1.   Ievērojot 4. pantā noteikto Programmas vispārējo mērķi, jo īpaši ET 2020 mērķus, kā arī atbalstu partnervalstu ilgtspējīgai attīstībai augstākās izglītības jomā, Programma paredz sasniegt šādus konkrētus mērķus:

a)

paaugstināt pamatprasmju un spēju līmeni, sevišķu uzmanību pievēršot to atbilstībai darba tirgum un to ieguldījumam vienotas sabiedrības veidošanā, jo īpaši, palielinot mobilitātes mācību nolūkos iespējas un stiprinot sadarbību starp izglītības un apmācības pasauli un darba pasauli;

b)

sekmēt kvalitātes uzlabošanu, inovācijas izcilību un internacionalizāciju izglītības un apmācības iestāžu līmenī, jo īpaši uzlabojot transnacionālo sadarbību starp izglītības un apmācības sniedzējiem un citām ieinteresētajām personām;

c)

veicināt Eiropas mūžizglītības telpas, kuras nolūks ir papildināt politikas reformas valsts līmenī un atbalstīt izglītības un apmācības sistēmu modernizēšanu, izveidi un uzlabot informētību par to, jo īpaši uzlabojot politisko sadarbību, labāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus un izplatot labu praksi;

d)

uzlabot izglītības un apmācības starptautisko dimensiju, jo īpaši ar sadarbību starp Savienības un partnervalstu iestādēm PIA jomā un augstākajā izglītībā, palielinot Eiropas augstākās izglītības iestāžu pievilcību un atbalstot Savienības ārējo darbību, tostarp tās attīstības mērķus, ko panāk, veicinot mobilitāti un sadarbību starp Savienības un partnervalstu augstākās izglītības iestādēm un mērķtiecīgi attīstot spējas partnervalstīs;

e)

uzlabot valodu mācīšanu un mācīšanos un veicināt Savienības valodu plašo daudzveidību un starpkultūru izpratni;

f)

veicināt izcilību pedagoģijas un pētniecības pasākumos Eiropas integrācijā, visā pasaulē īstenojot Jean Monnet pasākumus, kā minēts 10. pantā.

2.   Programmas novērtēšanas vajadzībām attiecībā uz 1.punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem I pielikumā ir noteikti izmērāmi un atbilstīgi rādītāji.

6. pants

Programmā paredzētās darbības

1.   Izglītības un apmācības jomā Programmas mērķus tiecas sasniegt, īstenojot šāda veida darbības:

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos;

b)

sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa; un

c)

atbalsts politikas reformām.

2.   Īpašie Jean Monnet pasākumi ir aprakstīti 10. pantā.

7. pants

Personu mobilitāte mācību nolūkos

1.   Personu mobilitāte mācību nolūkos 24. panta 1. punktā minētajās Programmas valstīs atbalsta šādus pasākumus:

a)

augstākās izglītības iestāžu visu ciklu studentu un profesionālās izglītības un apmācības studentu, mācekļu un audzēkņu mobilitāti. Šī mobilitāte var izpausties kā studēšana partneriestādē vai stažēšanās, vai pieredzes gūšana mācekļa, asistenta vai stažiera praksē ārvalstīs. Maģistrantūras studentu mobilitāti var atbalstīt, izmantojot studentu aizdevumu garantijas instrumentu, kas minēts 20. pantā;

b)

personāla mobilitāti 24. panta 1. punktā minētajās Programmas valstīs. Šī mobilitāte var izpausties kā mācīšana vai asistentūra, vai dalība profesionālās izaugsmes pasākumos ārvalstīs.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī studentu un personāla starptautisko mobilitāti starp partnervalstīm un no tām saistībā ar augstākās izglītības iegūšanu, tostarp mobilitāti, ko organizē kopīgu, divaugstskolu vai vairākaugstskolu augstas kvalitātes grādu iegūšanai vai dalību kopīgos konkursos.

8. pants

Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa

1.   Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa atbalsta:

a)

tādu organizāciju un/vai iestāžu stratēģiskās partnerības, kas darbojas saistībā ar izglītību un apmācību vai citās attiecīgās jomās un kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas un veicināt savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;

b)

partnerības starp darba pasauli un izglītības un apmācības iestādēm šādā formā:

zināšanu apvienības, jo īpaši starp augstākās izglītības iestādēm un darba pasauli, kuru mērķis ir veicināt radošumu, inovācijas, mācīšanos darbavietā un uzņēmējdarbību, piedāvājot attiecīgas mācīšanās iespējas, tostarp jaunu studiju programmu un pedagoģisko pieeju izstrādi;

nozaru prasmju apvienības starp izglītības un apmācības sniedzējiem un darba pasauli, kuru mērķis ir veicināt nodarbināmību, palīdzēt izstrādāt jaunas, konkrētajai jomai vai vairākām jomām raksturīgas studiju programmas, izstrādāt inovatīvas metodes profesionālās izglītības un apmācības iegūšanai un ieviest praksē Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus;

c)

IT atbalsta platformas, kas aptver visas izglītības un apmācības jomas, tostarp jo īpaši eTwinning, kas sekmē savstarpēju mācīšanos, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu, kā arī nodrošina pieeju dalībniekiem no kaimiņattiecību politikas valstīm.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī attīstību, kapacitātes stiprināšanu, reģionālo integrāciju, zināšanu apmaiņu un modernizācijas procesus, izmantojot starptautiskas partnerības starp augstākās izglītības iestādēm Savienībā un partnervalstīs, jo īpaši nodrošinot savstarpēju mācīšanos un kopīgus izglītības projektus, kā arī veicinot reģionālo sadarbību un valstu informācijas birojus, jo īpaši ar kaimiņattiecību politikas valstīm.

9. pants

Atbalsts politikas reformām

1.   Atbalsts politikas reformām ietver pasākumus, kas tiek ierosināti Savienības līmenī un ir saistīti ar:

a)

Savienības politisko programmu īstenošanu izglītības un apmācības jomā AKM kontekstā, kā arī saistībā ar Boloņas un Kopenhāgenas procesiem;

b)

Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu — jo īpaši vienotas Savienības sistēmas kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass), Eiropas kvalifikāciju sistēmas (EQF), Eiropas kredītpunktu pārneses un uzkrāšanas sistēmas (ECTS), Eiropas kredītpunktu sistēmas profesionālās izglītības un apmācības jomā (ECVET), Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūra profesionālajai izglītībai un apmācībai (EQAVET)), Eiropas augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanas reģistra (EQAR) un Eiropas asociācijas kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā (ENQA) — īstenošanu Programmas valstīs un atbalsta sniegšanu Savienības mēroga tīkliem un Eiropas nevalstiskām organizācijām (NVO), kuras darbojas izglītības un apmācības jomā;

c)

politisko dialogu ar ieinteresētajām personām Eiropā izglītības un apmācības jomā;

d)

NARIC, Eurydice un Euroguidance tīkliem, un valstu Europass centriem.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī politisko dialogu ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām.

10. pants

Jean Monnet pasākumi

Jean Monnet pasākumu mērķis ir:

a)

veicināt mācīšanu un pētniecību par Eiropas integrāciju visā pasaulē specializēto akadēmiķu, izglītojamo un iedzīvotāju vidū, jo īpaši veidojot Jean Monnet katedras un veicot citus akadēmiskos pasākumus, kā arī atbalstot citus zināšanu uzkrāšanas pasākumus augstākās izglītības iestādēs;

b)

atbalstīt akadēmisko iestāžu vai apvienību, kas darbojas Eiropas integrācijas studiju jomā, darbības un atbalstīt Jean Monnet zīmolu, kas simbolizē izcilību;

c)

atbalstīt šādas iestādes, kas darbojas Eiropas interesēs:

i)

Eiropas Universitātes institūtu Florencē;

ii)

Eiropas Koledžu (studentu pilsētiņas Brigē un Natolinā);

iii)

Eiropas Publiskās pārvaldes institūtu (EIPA) Māstrihtā;

iv)

Eiropas tiesību akadēmiju Trīrē;

v)

Eiropas Aģentūru izglītības attīstībai personām ar īpašām vajadzībām Odensē;

vi)

Starptautisko Eiropas apmācības centru (CIFE) Nicā;

d)

veicināt politiskās debates un zināšanu apmaiņu par Savienības politikas prioritārajām jomām akadēmisko aprindu un politikas veidotāju vidū.

III   NODAĻA

Jaunatne

11. pants

Konkrētie mērķi

1.   Ievērojot 4. pantā noteikto Programmas vispārējo mērķi, jo īpaši atjauninātā regulējuma Eiropas sadarbībai jaunatnes jomā (2010–2018. gads) mērķus, Programma tiecas sasniegt šādus konkrētus mērķus:

a)

paaugstināt jauniešu pamatprasmju un kompetenču līmeni, tostarp tiem jauniešiem, kuriem ir mazāk iespēju, kā arī veicināt jauniešu līdzdalību demokrātiskajā dzīvē Eiropā un darba tirgū, jauniešu aktīvu pilsoniskumu, starpkultūru dialogu, sociālo iekļaušanu un solidaritāti, jo īpaši palielinot iespējas mobilitātei mācību nolūkos jauniešiem, personām, kas aktīvi iesaistījušās darbā ar jaunatni vai jaunatnes organizācijās, un jauniešu līderiem un stiprinot saiknes starp jaunatnes jomu un darba tirgu;

b)

sekmēt kvalitātes uzlabošanu darbā ar jaunatni, jo īpaši uzlabojot sadarbību starp jaunatnes sektora organizācijām un/vai citām ieinteresētajām personām;

c)

papildināt politikas reformas vietējā, reģionālā un valsts līmenī un atbalstīt uz zināšanām un pierādījumiem balstītas jaunatnes politikas izstrādi, kā arī neformālās un ikdienējās mācīšanās atzīšanu, jo īpaši, uzlabojot politisko sadarbību, efektīvāk izmantojot Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentus un izplatot labu praksi;

d)

uzlabot starptautisko dimensiju pasākumiem jaunatnes jomā un stiprināt jaunatnes darbinieku un jaunatnes sektora organizāciju lomu, kas ir jauniešu atbalsta struktūras, nodrošinot papildināmību ar Savienības ārējo darbību, jo īpaši veicinot mobilitāti un sadarbību starp Savienības un partnervalstu ieinteresētajām personām un starptautiskajām organizācijām un mērķtiecīgi stiprinot kapacitāti partnervalstīs.

2.   Programmas novērtēšanas vajadzībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem I pielikumā ir iekļauti izmērāmi un atbilstīgi rādītāji.

12. pants

Programmā paredzētās darbības

Programmas mērķus tiecas sasniegt, īstenojot šāda veida darbības:

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos;

b)

sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa;

c)

atbalsts politikas reformām.

13. pants

Personu mobilitāte mācību nolūkos

1.   Programma saistībā ar personu mobilitāti mācību nolūkos atbalsta:

a)

neformālās un ikdienējās mācīšanās pasākumos iesaistīto jauniešu mobilitāti starp Programmas valstīm; šī mobilitāte var ietvert jauniešu apmaiņu un brīvprātīgo darbu ar Eiropas Brīvprātīgā darba starpniecību, kā arī inovatīvus pasākumus, ar kuriem turpina nodrošināt mobilitāti;

b)

jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu, un jauniešu līderu mobilitāti; šī mobilitāte var izpausties kā apmācības un tīklojuma veidošanas pasākumi.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī jauniešu, jaunatnes darbinieku un jaunatnes organizācijās iesaistīto personu, un jauniešu līderu mobilitāti uz partnervalstīm un no tām, jo īpaši kaimiņattiecību politikas valstīm.

14. pants

Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa

1.   Sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa atbalsta:

a)

stratēģiskas partnerības, kuru mērķis ir izstrādāt un īstenot kopīgas iniciatīvas, tostarp jauniešu iniciatīvas un pilsoniskuma projektus, ar kuriem sekmē aktīvu pilsoniskumu, sociālo inovāciju, līdzdalību demokrātiskajā dzīvē un uzņēmējdarbībā, izmantojot savstarpēju mācīšanos un pieredzes apmaiņu;

b)

IT atbalsta platformas jaunatnes jomā, kuras nodrošina savstarpēju mācīšanos, uz zināšanām balstītu darbu ar jauniešiem, virtuālo mobilitāti un paraugprakses apmaiņu.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī attīstību kapacitātes stiprināšanu un zināšanu apmaiņu, izmantojot partnerības starp organizācijām Programmas valstīs un partnervalstīs, jo īpaši izmantojot savstarpēju mācīšanos.

15. pants

Atbalsts politikas reformām

1.   Atbalsts politikas reformai ietver pasākumus, kas saistīti ar:

a)

Savienības politisko programmu īstenošanu jaunatnes jomā, izmantojot AKM;

b)

Savienības pārredzamības un atzīšanas instrumentu, jo īpaši Youthpass, īstenošanu Programmas valstīs Savienībā un atbalstu Savienības mēroga tīkliem un Eiropas jaunatnes NVO;

c)

politisku dialogu ar attiecīgajām ieinteresētajām personām Eiropā un strukturētu dialogu ar jauniešiem;

d)

Eiropas Jaunatnes forumu, resursu centrus, lai attīstītu darbu ar jauniešiem, un tīklu Eurodesk.

2.   Šis darbības veids atbalsta arī politisko dialogu ar partnervalstīm un starptautiskajām organizācijām.

IV   NODAĻA

Sports

16. pants

Konkrētie mērķi

1.   Ievērojot 4. pantā noteiktos Programmas vispārējos mērķus un Savienības darba plānu sporta jomā Programma ir īpaši vērsta uz tautas sportu un tiecas sasniegt šādus konkrētus mērķus:

a)

novērst pārrobežu apdraudējumus sporta integritātei, piemēram, dopinga lietošanu, iepriekšēju vienošanos par spēļu iznākumu un vardarbību, kā arī visu veidu neiecietību un diskrimināciju;

b)

veicināt un atbalstīt labu sporta pārvaldību un sportistu duālās karjeras;

c)

veicināt brīvprātīgas darbības sportā, kā arī sociālo iekļaušanu, nodrošināt vienlīdzīgas iespējas un sekmēt izpratni par veselību uzlabojošu fizisko aktivitāšu svarīgumu, atbalstot plašāku piedalīšanos sportā un nodrošinot visiem vienlīdzīgas iespējas nodarboties ar sportu.

2.   Programmas novērtēšanas vajadzībām attiecībā uz 1. punktā minētajiem konkrētajiem mērķiem I pielikumā ir noteikti izmērāmi un atbilstīgi rādītāji.

17. pants

Pasākumi

1.   Sadarbības mērķus tiecas sasniegt, veicot šādus transnacionālus pasākumus, kuri galvenokārt vērsti uz tautas sportu:

a)

atbalsts sadarbības partnerībām;

b)

atbalsts sporta bezpeļņas pasākumiem Eiropas līmenī, kuros piedalās vairākas Programmas valstis un ar kuriem veicina 16. panta 1. punkta c) apakšpunktā noteikto mērķu sasniegšanu;

c)

atbalsts faktu bāzes stiprināšanai politikas veidošanas vajadzībām;

d)

dialogs ar attiecīgajām iesaistītajām personām Eiropā.

2.   Šā panta 1. punktā minētajiem pasākumiem var nodrošināt papildu finansējumu no trešām personām, piemēram, no privātuzņēmumiem.

V   NODAĻA

Finanšu noteikumi

18. pants

Budžets

1.   Finansējums Programmas īstenošanai, sākot no 2014. gada 1. janvāra, ir noteikts EUR 14 774 524 000 pašreizējās cenās.

Gada apropriācijas apstiprina Eiropas Parlaments un Padome atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmā noteiktajiem ierobežojumiem.

2.   Šā panta 1. punktā minēto summu, paredzot elastības iespēju, kas nepārsniedz 5 % no katras piešķirtās summas, Programmas darbībām piešķir šādi:

a)

izglītībai un apmācībai — 77,5 %, no kuriem paredzēti šādi minimālie līdzekļu piešķīrumi:

i)

43 % augstākajai izglītībai, kas veido 33,3 % no kopējā budžeta;

ii)

22 % profesionālajai izglītībai un apmācībai, kas veido 17 % no kopējā budžeta;

iii)

15 % skolas izglītībai, kas veido 11,6 % no kopējā budžeta;

iv)

5 % pieaugušo izglītībai, kas veido 3,9 % no kopējā budžeta;

b)

10 % jaunatnei;

c)

3,5 % studentu aizdevumu garantijas instrumentam;

d)

1,9 % Jean Monnet pasākumiem;

e)

1,8 % sportam, no kuriem vairāk nekā 10 % tiek atvēlēti 17. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam pasākumam;

f)

3,4 % šīs summas ir paredzēti darbības dotācijām valstu aģentūrām; un

g)

1,9 % šīs summas ir paredzēti administratīvo izdevumu segšanai.

3.   No 2. punkta a) un b) apakšpunktā minētajiem piešķīrumiem vismaz 63 % piešķir personu mobilitātei mācību nolūkos, vismaz 28 % — sadarbībai inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņai un 4,2 % — politikas reformu atbalstam.

4.   Papildus 1. punktā norādītajam finansējumam un lai veicinātu augstākās izglītības starptautisko dimensiju, papildu finansējumu, kā paredzēts dažādos ārējos instrumentos – finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (DCI), Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments (ENI), partnerības instruments sadarbībai ar trešām valstīm (PI) un pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA), piešķir darbībām attiecībā uz mobilitāti mācību nolūkos uz un no partnervalstīm un sadarbībai un politiskajam dialogam ar minēto valstu iestādēm, institūcijām un organizācijām. Uz minēto finansējumu attiecas šī regula, vienlaikus nodrošinot atbilstību regulām, kas attiecīgi reglamentē minētos ārējos instrumentus, un DCI gadījumā izpildot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komitejas noteiktos oficiālās attīstības palīdzības kritērijus.

Finansējumu dara pieejamu divos daudzgadu piešķīrumos, kuri aptver attiecīgi pirmos četrus un atlikušos trīs gadus. Minētā finansējuma piešķīrumu nosaka ārējo instrumentu, kas minēti pirmajā daļā, daudzgadu indikatīvajā plānā atbilstoši noteiktajām attiecīgo valstu vajadzībām un prioritātēm. Sadarbību ar partnervalstīm, attiecīgā gadījumā var īstenot, izmantojot papildu apropriācijas no minētajām valstīm, kas jānodrošina saskaņā ar procedūrām, par kurām jāvienojas ar tām.

Tajās studentu un personāla mobilitātes darbībās starp Programmas valstīm un partnervalstīm, kurus finansē, izmantojot DCI piešķīrumu, uzmanību pievērš jomām, kas attiecas uz jaunattīstības valstu iekļaujošu un ilgtspējīgu attīstību.

5.   Finanšu piešķīrumu Programmai drīkst arī izmantot izmaksu segšanai, kas rodas saistībā ar sagatavošanas, pārraudzības, kontroles, revīzijas un novērtēšanas darbībām, kuras ir vajadzīgas Programmas pārvaldīšanai un tās mērķu sasniegšanai, jo īpaši pētījumiem, ekspertu sanāksmēm un informēšanas un saziņas darbībām, tostarp korporatīvajai komunikācijai par Savienības politiskajām prioritātēm tiktāl, ciktāl tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi, ar IT saistītajām izmaksām, kas ir vērstas uz informācijas apstrādi un apmaiņu, un visām pārējām tehniskā un administratīvā atbalsta izmaksām, kas Komisijai rodas Programmas pārvaldīšanas rezultātā.

6.   Finanšu piešķīrums var segt arī tās tehniskās un administratīvās palīdzības izdevumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu pāreju no pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar Lēmumiem Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, uz Programmā paredzētajiem pasākumiem. Apropriācijas līdzīgu izdevumu segšanai vajadzības gadījumā varētu iekļaut budžetā pēc 2020. gada, lai nodrošinātu tādu darbību un pasākumu pārvaldību, kas līdz 2020. gada 31. decembrim vēl nav pabeigti.

7.   Līdzekļus 6. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 12. panta a) punktā minētajai personu mobilitātei mācību nolūkos, kas jāpārvalda valsts aģentūrai vai aģentūrām ("valsts aģentūra"), piešķir, pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu un dzīves dārdzību attiecīgajā dalībvalstī, attālumu starp dalībvalstu galvaspilsētām un sasniegumiem. Sasniegumu parametrs veido 25 % no kopējiem līdzekļiem, kas piešķirti atbilstoši 8. un 9. punktā minētajiem kritērijiem. Attiecībā uz 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajām stratēģiskajam partnerībām, kuras atlasa un jāpārvalda valsts aģentūrai, līdzekļus piešķir, balstoties uz kritērijiem, kuri jāizstrādā Komisijai saskaņā ar 36. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru. Minētās formulas ir pēc iespējas neitrālas attiecībā uz dalībvalstu atšķirīgajām izglītības un apmācības sistēmām, izvairās no būtiskiem samazinājumiem dalībvalstīm piešķirtajā gada budžetā no viena gada uz nākamo un līdz minimumam samazina pārmērīgu nelīdzsvarotību piešķirto dotāciju apjoma ziņā.

8.   Līdzekļus piešķir, pamatojoties uz sasniegumiem, lai veicinātu efektīvu un lietderīgu resursu izlietošanu. Sasniegumu novērtēšanai izmantotos kritērijus pamato ar jaunākajiem pieejamiem datiem un pievērš īpašu uzmanību:

a)

gada laikā faktiski sasniegto rezultātu apjomam; un

b)

gada laikā faktiski izlietoto līdzekļu apjomam.

9.   Līdzekļu piešķiršanu 2014. gadam pamato uz visjaunākajiem pieejamiem datiem par darbībām, kas veiktas, un budžeta līdzekļu apmēru, kas izlietots, līdz 2013. gada 31. decembrim īstenojot Mūžizglītības programmu, programmu "Jaunatne darbībā" un programmu Erasmus Mundus.

10.   Programma var nodrošināt atbalstu, izmantojot īpašu, inovatīvu finansēšanas kārtību, jo īpaši 20. pantā noteikto kārtību.

19. pants

Īpaša finansēšanas kārtība

1.   Komisija īsteno Savienības finanšu atbalstu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

2.   Komisija var organizēt kopīgus konkursus ar partnervalstīm vai to organizācijām un aģentūrām, lai finansētu projektus, pamatojoties uz līdzvērtīgu finansējumu. Projektus var novērtēt un atlasīt, piemērojot kopīgas novērtēšanas un atlases procedūras, par kurām jāvienojas attiecīgajām finansēšanas aģentūrām, ievērojot Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteiktos principus.

3.   Uzskata, ka publiskajām organizācijām, kā arī skolām, augstākās izglītības iestādēm un organizācijām, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un sporta jomā un kas pēdējos divos gados vairāk nekā 50 % no saviem gada ieņēmumiem ir saņēmuši no publisko naudas līdzekļu avotiem, ir pietiekamas finanšu, profesionālās un administratīvās spējas, lai veiktu Programmā paredzētos pasākumus. Tām nepieprasa iesniegt papildu dokumentus, lai pierādītu minētās spējas.

4.   Atkāpjoties no Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 130. panta 2. punkta, un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija par finansējumam atbilstīgām izmaksām no 2014. gada 1. janvāra var uzskatīt izmaksas, kas tieši saistītas ar atbalstīto pasākumu īstenošanu un kas radušās 2014. gada pirmajos sešos mēnešos, pat ja atbalsta saņēmējam tās ir radušās pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas.

5.   Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 137. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētais naudas līdzekļu apmērs neattiecas uz finanšu atbalstu, kas piešķirts personām mobilitātei mācību nolūkos.

20. pants

Studentu aizdevumu garantijas instruments

1.   Studentu aizdevumu garantijas instruments nodrošina daļējas garantijas finanšu starpniekiem attiecībā uz aizdevumiem, kas piešķirti ar visizdevīgākajiem nosacījumiem studentiem, kuri apgūst otro akadēmisko ciklu, piemēram, maģistrantūrā, atzītā augstākās izglītības iestādē Programmas valstī, kā minēts 24. panta 1. punktā, kas nav ne to mītnes valsts, ne valsts, kurā viņi saņēmuši kvalifikāciju, kas dod iespēju turpināt izglītību maģistra programmā.

2.   Studentu aizdevumu garantijas instrumenta sniegtās garantijas attiecas uz jauniem atbilstīgiem studiju aizdevumiem ne vairāk kā EUR 12 000 viena gada programmai un ne vairāk kā EUR 18 000 programmai, kas ilgst ne vairāk kā divus gadus, vai minētās summas ekvivalentu vietējā valūtā.

3.   Studentu aizdevumu garantijas instrumenta pārvaldību Savienības līmenī uztic Eiropas Investīciju fondam (EIF) saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012, pamatojoties uz deleģēšanas nolīgumu ar Komisiju, kurā sīki izklāstīti noteikumi un prasības, kas reglamentē studentu aizdevumu garantijas instrumenta īstenošanu, un attiecīgie pušu pienākumi. Pamatojoties uz šo, EIF slēdz līgumus ar finanšu starpniekiem, piemēram, bankām, valstu un/vai reģionālajām studentu aizdevumu iestādēm vai citām atzītām finanšu iestādēm, un cenšas atlasīt finanšu starpnieku no katras Programmas valsts, lai panāktu to, ka studentiem no visām Programmas valstīm konsekventi un bez diskriminācijas ir pieejams studentu aizdevumu garantijas instruments.

4.   Tehniskā informācija par studentu aizdevumu garantijas instrumenta darbību ir sniegta II pielikumā.

VI   NODAĻA

Sasniegumi, rezultāti un to izplatīšana

21. pants

Sasniegumu un rezultātu pārraudzība un novērtēšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm regulāri pārrauga Programmas sasniegumus un rezultātus, ņemot par kritēriju tās mērķus, un sniedz ziņojumu par tiem, jo īpaši attiecībā uz:

a)

Eiropas pievienoto vērtību, kas minēta 3. pantā;

b)

ar izglītības, apmācības un jaunatnes jomu saistīto līdzekļu sadalījumu, lai līdz Programmas beigām nodrošinātu tādu finansējuma piešķīrumu, kas garantē ilgtspējīgu un sistemātisku ietekmi;

c)

šīs regulas 18. panta 4. punktā minētā ārējo instrumentu finansējuma izmantošanu un tā ieguldījumu minēto instrumentu attiecīgo mērķu un principu īstenošanā.

2.   Papildus pastāvīgas pārraudzības pasākumu veikšanai Komisija līdz 2017. gada 31. decembrim iesniedz starpposma novērtēšanas ziņojumu, lai izvērtētu Programmas mērķu sasniegšanai veikto pasākumu efektivitāti un lai novērtētu Programmas lietderīgumu un tās radīto Eiropas pievienoto vērtību, un attiecīgā gadījumā minētajam ziņojumam pievieno leģislatīvu priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu. Starpposma novērtēšanas ziņojumā analizē Programmas vienkāršošanas iespējas, tās iekšējo un ārējo saskaņotību, to vai visi tās mērķi joprojām ir nozīmīgi un šo pasākumu ieguldījumu stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanā. Tajā ņem vērā arī iepriekšējo programmu (Mūžizglītības programma, "Jaunatne darbībā", Erasmus Mundus un citu starptautisko augstākās izglītības programmu) ilgtermiņa ietekmes rezultātu novērtējumu.

3.   Komisija 2. punktā minēto starpposma novērtēšanas ziņojumu iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai.

4.   Neskarot VII nodaļā paredzētās prasības un valstu aģentūru pienākumus, kas minēti 28. pantā, dalībvalstis līdz 2017. gada 30. jūnijam iesniedz Komisijai ziņojumu par Programmas īstenošanu un ietekmi to attiecīgajās teritorijās.

5.   Programmas galīgo novērtējumu Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai līdz 2022. gada 30. jūnijam.

22. pants

Saziņa un izplatīšana

1.   Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina informācijas par visām Programmas atbalstītajām darbībām un pasākumiem, izplatīšanu, publicitāti un pēcpārbaudi, kā arī iepriekšējo Mūžizglītības, "Jaunatne darbībā" un Erasmus Mundus programmu rezultātu izplatīšanu.

2.   Atbalstīto projektu finansējuma saņēmējiem, veicot 6., 10., 12., 17. un 20. pantā minētās darbības un pasākumus, būtu jānodrošina, ka informācija par iegūtajiem rezultātiem un panākto ietekmi ir pienācīgi paziņota un izplatīta. Tas var iekļaut savstarpējas informēšanas pasākumus par mobilitātes iespējām.

3.   Šīs regulas 28. pantā minētās valstu aģentūras izstrādā konsekventu politiku, lai efektīvā veidā izplatītu un izmantotu to pasākumu rezultātus, kurus atbalsta to pārvaldīto darbību Programmas ietvaros, palīdz Komisijai veikt vispārējo uzdevumu izplatīt informāciju par Programmu, tostarp informāciju par valstu un Savienības līmenī pārvaldītām darbībām un pasākumiem, un tās rezultātiem, un informē attiecīgās mērķgrupas par savā valstī veiktajām darbībām.

4.   Programmas aptvertajās jomās publiskās un privātās organizācijas ar Programmu saistītās informācijas paziņošanai un izplatīšanai izmanto zīmolvārdu "Erasmus+". Attiecībā uz dažādajām Programmas jomām izmanto šādus zīmolvārdus:

"Comenius" saistībā ar skolas izglītību;

"Erasmus" saistībā ar visa veida augstāko izglītību Programmas valstīs;

"Erasmus Mundus" saistībā ar visa veida augstākās izglītības pasākumiem starp Programmas valstīm un partnervalstīm;

"Leonardo da Vinci" saistībā ar profesionālo izglītību un apmācību;

"Grundtvig" saistībā ar pieaugušo izglītību;

"Jaunatne darbībā" saistībā ar jauniešu neformālo un ikdienējo mācīšanos;

"Sports" saistībā ar pasākumiem sporta jomā.

5.   Turklāt informēšanas pasākumi veicina arī korporatīvo informēšanu par Savienības politiskajām prioritātēm, ja tās ir saistītas ar šīs regulas vispārējo mērķi.

VII   NODAĻA

Piekļuve Programmai

23. pants

Piekļuve

1.   Programmas finansējumam var pieteikties jebkura publiska vai privāta organizācija, kas darbojas izglītības, apmācības, jaunatnes un tautas sporta jomās. Attiecībā uz 13. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 14. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētajiem pasākumiem Programma atbalsta to jauniešu grupu līdzdalību, kuras aktīvi iesaistījušās darbā ar jauniešiem, turklāt tās var arī nebūt saistītas ar jaunatnes organizāciju.

2.   Īstenojot Programmu, inter alia, saistībā ar dalībnieku atlasi un stipendiju piešķiršanu, Komisija un dalībvalstis nodrošina, ka tiek pieliktas īpašas pūles, lai veicinātu to personu sociālo iekļaušanu un līdzdalību, kurām ir īpašas vajadzības vai mazāk iespēju.

24. pants

Valstu līdzdalība

1.   Programma ir atvērta šādu valstu līdzdalībai ("Programmas valstis"):

a)

dalībvalstīm,

b)

valstīm, kas pievienojas, kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm, kas gūst labumu no pirmsiestāšanās stratēģijas, saskaņā ar vispārējiem principiem un vispārējiem noteikumiem attiecībā uz šo valstu piedalīšanos Savienības programmās, kuri noteikti attiecīgajos pamatnolīgumos un Asociācijas padomes lēmumos vai līdzīgos nolīgumos;

c)

tām EBTA valstīm, kas ir EEZ līguma dalībvalstis, saskaņā ar minētā līguma noteikumiem;

d)

Šveices Konfederācijai, pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kas noslēdzams ar šo valsti;

e)

valstīm, uz kurām attiecas Eiropas kaimiņattiecību politika un kas ir noslēgušas nolīgumus ar Savienību, kuri paredz tām iespēju piedalīties Savienības programmās, ja ir noslēgts divpusējs nolīgums ar Savienību par nosacījumiem to līdzdalībai Programmā.

2.   Uz Programmas valstīm attiecas visi pienākumi, un tās izpilda visus uzdevumus, kas šajā regulā paredzēti attiecībā uz dalībvalstīm.

3.   Programma atbalsta sadarbību ar partneriem no partnervalstīm, jo īpaši no kaimiņattiecību politikas valstīm, 6., 10. un 12. pantā minētajās darbībās un pasākumos.

VIII   NODAĻA

Pārvaldība un revīzijas sistēma

25. pants

Papildināmība

Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm nodrošina kopējo Programmas saskaņotību un papildināmību ar:

a)

attiecīgajām politikas nostādnēm un programmām, jo īpaši tām, kas attiecas uz kultūru un plašsaziņas līdzekļiem, nodarbinātību, pētniecību un inovācijām, rūpniecību un uzņēmējdarbību, kohēzijas un attīstības politiku, kā arī paplašināšanās politiku un iniciatīvām, instrumentiem un stratēģijām reģionālās politikas un ārējo attiecību jomā;

b)

citiem attiecīgajiem Savienības finansēšanas avotiem izglītībai, apmācībām, jaunatnei un sportam, jo īpaši ar Eiropas Sociālo fondu un pārējiem finanšu instrumentiem, kas saistīti ar nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, Eiropas Reģionālās attīstības fondu un "Apvārsnis 2020" – Pētniecības un inovācijas pamatprogrammu, kā arī ar finanšu instrumentiem, kas saistīti ar tieslietām un pilsonību, veselību, ārējās sadarbības programmām un pirmspievienošanās palīdzību.

26. pants

Īstenošanas organizācijas

Programmu konsekventi īsteno šādas organizācijas:

a)

Komisija Savienības līmenī;

b)

valstu aģentūras valsts līmenī Programmas valstīs.

27. pants

Valsts iestāde

1.   Termins "valsts iestāde" attiecas uz vienu vai vairākām valsts iestādēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

2.   Līdz 2014. gada 22. janvāra dalībvalstis ar oficiālu paziņojumu, kuru to pastāvīgā pārstāvniecība nosūta Komisijai, paziņo Komisijai, kuras personas šīs regulas vajadzībām ir juridiski pilnvarota rīkoties tās vārdā kā "valsts iestāde". Gadījumā, ja Programmas darbības laikā nomaina valsts iestādi, attiecīgā dalībvalsts par to tādā pašā kārtībā nekavējoties paziņo Komisijai.

3.   Dalībvalstis veic visus piemērotos pasākumus, lai novērstu juridiskos un administratīvos šķēršļus atbilstošai Programmas darbībai, tostarp, ja iespējams, pasākumus, kuru mērķis ir risināt jautājumus, kas apgrūtina vīzu saņemšanu.

4.   Līdz 2014. gada 22. marts valsts iestāde norīko valsts aģentūru vai valsts aģentūras. Ja ir vairāk nekā tikai viena valsts aģentūra, dalībvalstis izveido atbilstošu mehānismu Programmas īstenošanas saskaņotai pārvaldībai valsts līmenī, jo īpaši, lai nodrošinātu Programmas saskaņotu un izmaksu ziņā lietderīgu īstenošanu un šim nolūkam efektīvu saziņu ar Komisiju un lai atvieglotu iespējamu līdzekļu pārdali starp aģentūrām, tādējādi nodrošinot elastību un dalībvalstīm piešķirto līdzekļu labāku izlietošanu. Neskarot 29. panta 3. punktu, katra dalībvalsts nosaka, kā tā organizē attiecības starp valsts iestādi un valsts aģentūru, tostarp tādus uzdevumus kā, piemēram, valsts aģentūras gada darba programmas izstrādi.

Valsts iestāde iesniedz Komisijai attiecīgu ex ante atbilstības izvērtējumu par to, ka valsts aģentūra atbilst 58. panta 1. punkta c), v) un vi) apakšpunktam un 60. panta 1., 2. un 3. punktam Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un 38. panta noteikumiem Komisijas Deleģētajā regulā (ES) Nr. 1268/2012 (19), kā arī Savienības prasībām par valstu aģentūru iekšējās kontroles standartiem un noteikumiem par dotāciju piešķiršanai paredzēto Programmas līdzekļu pārvaldību.

5.   Valsts iestāde norīko neatkarīgu revīzijas iestādi, kā minēts 30. pantā.

6.   Valsts iestāde izstrādā tās ex ante atbilstības izvērtējumu, pamatojoties uz pašas veikto kontroli un revīziju un/vai uz 30. pantā minētās neatkarīgās revīzijas iestādes veikto kontroli un revīziju.

7.   Ja Programmas īstenošanai norīkotā valsts aģentūra ir tā pati iestāde, ko valsts aģentūra bija norīkojusi iepriekšējās Mūžizglītības programmas vai programmas "Jaunatne darbībā" īstenošanai, ex ante atbilstības izvērtējumam paredzēto kontroles un revīzijas tvērumu drīkst ierobežot, iekļaujot tikai jaunās un šai Programmai raksturīgās prasības.

8.   Valsts iestāde pārrauga un uzrauga Programmas pārvaldību valsts līmenī. Pirms jebkādu lēmumu pieņemšanas, kas var būtiski ietekmēt Programmas pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz tās valsts aģentūru, valsts iestāde par to savlaicīgi informē Komisiju un apspriežas ar to.

9.   Valsts iestāde nodrošina pietiekamu savas valsts aģentūras darbības līdzfinansējumu, lai nodrošinātu, ka Programmu pārvalda atbilstīgi piemērojamām Savienības normām.

10.   Gadījumā, ja Komisija noraida norīkoto valsts aģentūru, pamatojoties uz tās veikto ex ante atbilstības izvērtējuma novērtējumu, valsts iestāde nodrošina, ka tiek veikti nepieciešamie uzlabojumi, lai valsts aģentūra varētu izpildīt Komisijas noteiktās minimālās prasības, vai norīko citu iestādi kā valsts aģentūru.

11.   Pamatojoties uz valsts aģentūras ikgadējo vadības sagatavoto deklarāciju, neatkarīgu revīzijas atzinumu par šo deklarāciju un Komisijas veikto valsts aģentūras atbilstības un sasniegumu analīzi, valsts iestāde līdz katra gada 31. oktobrim sniedz Komisijai informāciju par tās īstenotajiem pārraudzības un uzraudzības pasākumiem attiecībā uz Programmu.

12.   Valsts iestāde uzņemas atbildību par to Savienības līdzekļu pienācīgu pārvaldību, ko Komisija nodevusi valsts aģentūras rīcībā Programmā paredzēto dotāciju piešķiršanai.

13.   Ja valsts aģentūra ir vainojama kādā pārkāpumā, nolaidībā vai krāpšanā vai ja tās darbībā ir konstatēti jebkādi nopietni trūkumi vai neefektīva darbība un ja tas ir pamats Komisijas pretenzijām pret šo valsts aģentūru, valsts iestādes pienākums ir atmaksāt Komisijai neatgūtos līdzekļus.

14.   Šā panta 13. punktā aprakstītajos apstākļos valsts iestāde pēc savas iniciatīvas vai pēc Komisijas lūguma var atsaukt valsts aģentūras pilnvaras. Ja valsts iestāde vēlas atsaukt valsts aģentūras pilnvaras citu pamatotu iemeslu dēļ, tā par to paziņo Komisijai vismaz sešus mēnešus pirms paredzētā valsts aģentūras pilnvaru termiņa beigām. Šādos gadījumos valsts iestāde un Komisija formāli vienojas par īpašiem un savlaicīgiem pārejas pasākumiem.

15.   Atsaukšanas gadījumā valsts iestāde veic nepieciešamās kontroles attiecībā uz Savienības līdzekļiem, kas uzticēti valsts iestādei, kuras pilnvaras ir atsauktas, un nodrošina minēto līdzekļu un visu dokumentu un Programmas pārvaldībai nepieciešamo pārvaldības instrumentu netraucētu nodošanu jaunajai valsts aģentūrai. Valsts iestāde sniedz valsts aģentūrai, kuras pilnvaras ir atsauktas, nepieciešamo finansiālo atbalstu līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildes turpināšanai līdz minēto saistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

16.   Ja Komisija pieprasa, valsts iestāde norīko iestādes vai organizācijas vai šādu iestāžu un organizāciju veidus, kas tiek uzskatītas par tiesīgām līdzdalībai konkrētās Programmas darbībās to attiecīgajā teritorijā.

28. pants

Valsts aģentūra

1.   Termins "valsts aģentūra" attiecas uz vienu vai vairākām valsts aģentūrām saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

2.   Valsts aģentūra:

a)

ir juridiska persona vai kādas juridiskas personas daļa, un tās darbību reglamentē attiecīgās dalībvalsts tiesību akti; ministriju nevar norīkot kā valsts aģentūru;

b)

ir ar pietiekamām pārvaldības spējām, personālu un infrastruktūru, lai tā varētu pienācīgi veikt savus uzdevumus, nodrošinot efektīvu un iedarbīgu Programmas pārvaldību un stabilu Savienības līdzekļu finanšu pārvaldību;

c)

ir nodrošināta ar operacionāliem un juridiskiem līdzekļiem, lai piemērotu Savienības līmenī noteiktās administratīvās, līgumiskās un finanšu pārvaldības normas;

d)

nodrošina pietiekamas finansiālas garantijas, ko, vēlams, izsniedz publiska iestāde, atbilstoši Savienības finansējuma apmēram, kuru tai uzticēts pārvaldīt;

e)

tiek norīkota uz Programmas darbības termiņu.

3.   Valsts aģentūra ir atbildīga par visu projektu darbības ciklu posmu pārvaldību attiecībā uz šādām Programmas darbībām atbilstīgi Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) v) un vi) apakšpunktam un Deleģētās regulas (ES) Nr. 1268/2012 44. pantam:

a)

personu mobilitāte mācību nolūkos, izņemot mobilitāti, kuru nodrošina, pamatojoties uz kopīgiem vai divaugstskolu/vairākaugstskolu grādiem, plaša mēroga brīvprātīgā darba projektiem un studentu aizdevumu garantijas instrumentu;

b)

stratēģiskām partnerībām, kas izveidotas darbībā "sadarbība inovācijas veicināšanai un labas prakses apmaiņa";

c)

neliela mēroga tādu pasākumu pārvaldība, kuri paredzēti strukturēta dialoga atbalstam jaunatnes jomā darbībā "atbalsts politikas reformām".

4.   Atkāpjoties no 3. punkta, lēmumus par atlasi un dotāciju piešķiršanu attiecībā uz 3. punkta b) apakšpunktā minētajām stratēģiskajā partnerībām var pārvaldīt Savienības līmenī, ja lēmums šajā nolūkā ir pieņemts saskaņā ar 36. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru un tikai īpašos gadījumos, ja šādai centralizācijai ir pamatots iemesls.

5.   Valsts aģentūra piešķir dotācijas finansējuma saņēmējiem, parakstot dotācijas nolīgumu vai pieņemot dotācijas lēmumu, atbilstoši tam, kā Komisija ir noteikusi attiecīgajai Programmas darbībai.

6.   Valsts aģentūra katru gadu iesniedz ziņojumu Komisijai un valsts iestādei saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktu. Valsts aģentūra ir atbildīga par Komisijas apsvērumu īstenošanu, kurus tā sniedz pēc ikgadējās vadības sagatavotās deklarācijas analīzes veikšanas un pēc neatkarīga revīzijas atzinuma par to.

7.   Valsts aģentūra bez valsts iestādes un Komisijas iepriekšējas rakstiskas atļaujas nedrīkst deleģēt kāda tai uzticētā un Programmā paredzētā uzdevuma veikšanu vai budžeta izpildi trešajai personai. Par visu trešām pusēm deleģēto uzdevumu īstenošanu ir atbildīga tikai un vienīgi valsts aģentūra.

8.   Ja valsts aģentūras pilnvaras atceļ, minētā valsts aģentūra paliek juridiski atbildīga par līgumsaistību, ko tā uzņēmusies attiecībā uz Programmas līdzekļu saņēmējiem un Komisiju, izpildi līdz minēto līgumsaistību nodošanai jaunajai valsts aģentūrai.

9.   Valsts aģentūra ir atbildīga par to finanšu nolīgumu pārvaldību un darbības izbeigšanu, kas ir saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu "Jaunatne darbībā", un, sākoties Programmai, vēl nav pabeigti.

29. pants

Eiropas Komisija

1.   Divu mēnešu laikā no 27. panta 4. punktā minētā ex ante atbilstības izvērtējuma saņemšanas no valsts iestādes Komisija pieņem, daļēji pieņem vai noraida izraudzīto valsts aģentūru. Komisija nestājas līgumattiecībās ar valsts aģentūru, līdz brīdim, kad tā pieņem ex ante atbilstības izvērtējumu. Daļējas pieņemšanas gadījumā Komisija var piemērot samērīgus drošības pasākumus savām līgumattiecībām ar šo valsts aģentūru.

2.   Komisija, pieņemot Programmai norīkotās valsts aģentūras ex ante atbilstības izvērtējumu, oficiāli atrunā juridiskos pienākumus attiecībā uz tiem finanšu nolīgumiem, kas saistīti ar iepriekšējo Mūžizglītības programmu un programmu "Jaunatne darbībā" un kas, sākoties Programmai, vēl nav pabeigti.

3.   Atbilstīgi 27. panta 4. punktam dokumentā, kas reglamentē līgumattiecības starp Komisiju un valsts aģentūru, ir:

a)

noteikti valsts aģentūras iekšējās kontroles standarti un noteikumi, saskaņā ar kuriem valsts aģentūra pārvalda dotāciju piešķiršanai paredzētos Savienības līdzekļus;

b)

iekļauta valsts aģentūras darba programma, kurā ir norādīti tie ar pārvaldību saistītie valsts aģentūras uzdevumi, kuru veikšanai ir paredzēts Savienības atbalsts;

c)

konkretizētas valsts aģentūras ziņojuma iesniegšanas prasības.

4.   Komisija katru gadu valsts aģentūrai dara pieejamus šādus Programmai paredzētus līdzekļus:

a)

līdzekļus, kas nepieciešami dotāciju piešķiršanai attiecīgā dalībvalstī to Programmas darbību atbalstam, kuru pārvaldība ir uzticēta valsts aģentūrai;

b)

finanšu iemaksas, lai atbalstītu valsts aģentūru Programmas pārvaldības uzdevumu izpildē. Šis atbalsts ir vienotas likmes maksājums valsts aģentūras darbības izdevumu segšanai un to nosaka, pamatojoties uz Savienības līdzekļu apmēru, kas uzticēts valsts aģentūrai dotāciju piešķiršanai.

5.   Komisija nosaka prasības valsts aģentūras darba programmai. Komisija valsts aģentūrai Programmas īstenošanai paredzētos līdzekļus nedara pieejamus līdz brīdim, kad Komisija oficiāli apstiprina valsts aģentūras darba programmu.

6.   Pamatojoties uz 27. panta 4. punktā minētajām valsts aģentūru atbilstības prasībām, Komisija pārskata valsts pārvaldības un kontroles sistēmas, jo īpaši pamatojoties uz valsts iestādes iesniegto ex ante atbilstības izvērtējumu, valsts aģentūras vadības ikgadējo deklarāciju un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to, pienācīgi ņemot vērā valsts iestādes iesniegto ikgadējo informāciju par tās īstenotajiem Programmas pārraudzības un uzraudzības pasākumiem.

7.   Pēc vadības ikgadējās deklarācijas un neatkarīgas revīzijas iestādes atzinuma par šo deklarāciju izvērtēšanas, Komisija nosūta savu atzinumu un apsvērumus par to valsts aģentūrai un valsts iestādei.

8.   Gadījumā, ja Komisija nevar pieņemt vadības ikgadējo deklarāciju vai neatkarīgas revīzijas iestādes atzinumu par to vai gadījumā, ja valsts aģentūra neapmierinoši īsteno Komisijas apsvērumus, Komisija var īstenot jebkādus piesardzības un koriģējošos pasākumus, lai saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 4. punktu aizsargātu Savienības finansiālās intereses.

9.   Komisija rīko regulāras sanāksmes ar valstu aģentūru tīklu, lai nodrošinātu saskaņotu Programmas īstenošanu visās Programmas valstīs.

30. pants

Neatkarīga revīzijas iestāde

1.   Neatkarīga revīzijas iestāde sniedz revīzijas atzinumu par ikgadējo vadības deklarāciju, kas minēta Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 60. panta 5. punktā.

2.   Neatkarīga revīzijas iestāde:

a)

tai ir nepieciešamā profesionālā kompetence revīzijas veikšanai valsts sektorā;

b)

tā nodrošina, lai tās veiktajā revīzijā tiktu ņemti vērā starptautiski pieņemtie revīzijas standarti;

c)

tā nav interešu konfliktā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra. Tā jo īpaši ir neatkarīga tās funkciju ziņā attiecībā pret juridisko personu, kuras struktūrā ietilpst valsts aģentūra.

3.   Neatkarīgā revīzijas iestāde sniedz Komisijai un tās pārstāvjiem, kā arī Revīzijas palātai neierobežotu piekļuvi visiem dokumentiem un ziņojumiem, ar kuriem ir pamatots tās sniegtais revīzijas atzinums par valsts aģentūras vadības ikgadējo deklarāciju.

IX   NODAĻA

Kontroles sistēma

31. pants

Kontroles sistēmas principi

1.   Komisija veic atbilstošus pasākumus, lai nodrošinātu, ka saskaņā ar šo regulu finansētu darbību īstenošanas laikā tiek aizsargātas Savienības finansiālās intereses, piemērojot pasākumus aizsardzībai pret krāpšanu, korupciju un jebkādām citām nelikumīgām darbībām, veicot efektīvas pārbaudes un, ja ir atklātas nelikumības, atgūstot nepamatoti izmaksātās summas, kā arī attiecīgā gadījumā piemērojot iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas.

2.   Komisija ir atbildīga par valstu aģentūru pārvaldīto Programmas darbību un pasākumu uzraudzības kontroles veikšanu. Tā nosaka minimālās prasības valsts aģentūras un neatkarīgās revīzijas iestādes īstenotajām kontrolēm.

3.   Valsts aģentūra ir atbildīga par 28. panta 3. punktā minēto Programmas darbību un pasākumu īstenošanai paredzēto dotāciju saņēmēju pirmā līmeņa kontroles veikšanu. Minētās kontroles sniedz pamatotu pārliecību, ka piešķirtās dotācijas tiek izlietotas paredzētajā kārtībā un atbilstoši piemērojamām Savienības normām.

4.   Attiecībā uz valstu aģentūrām nodotajiem Programmas līdzekļiem Komisija nodrošina pienācīgu tās īstenotās kontroles koordinēšanu ar valstu iestādēm un valstu aģentūrām, pamatojoties uz vienotās revīzijas principu un ņemot vērā risku analīzi. Šis noteikums neattiecas uz Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) veikto izmeklēšanu.

32. pants

Savienības finansiālo interešu aizsardzība

1.   Komisijai vai tās pārstāvjiem un Revīzijas palātai ir tiesības veikt revīziju, attiecībā uz visiem dotāciju saņēmējiem, līgumslēdzējiem un apakšlīgumu slēdzējiem un citām trešām personām, kas ir saņēmuši Savienības līdzekļus, gan pārbaudot dokumentus, gan veicot pārbaudi uz vietas. Tie drīkst arī veikt revīziju un kontroli attiecībā uz valstu aģentūrām.

2.   OLAF var veikt kontroles un pārbaudes uz vietas attiecībā uz ekonomikas dalībniekiem, uz kuriem tieši vai netieši attiecas šāds finansējums, saskaņā ar Padomes Regulā (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (20) paredzēto procedūru, lai noteiktu, vai saistībā ar dotāciju nolīgumu vai dotāciju lēmumu, vai līgumu, kas attiecas uz Savienības finansējumu, ir notikusi krāpšana, korupcija vai jebkādas citas nelikumīgas darbības, kas ietekmē Savienības finansiālās intereses.

3.   Neskarot 1. un 2. punktu, sadarbības nolīgumos ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām, dotāciju nolīgumos, dotāciju lēmumos un līgumos, kas tiek noslēgti, īstenojot šo regulu, skaidri piešķir tiesības Komisijai, Revīzijas palātai un OLAF veikt šādas revīzijas, kontroles un pārbaudes uz vietas.

X   NODAĻA

Pilnvaru deleģēšana un īstenošanas noteikumi

33. pants

Pilnvaru deleģēšana Komisijai

Lai uzdevumu pārvaldību veiktu vispiemērotākajā līmenī, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 34. pantu attiecībā uz grozījumiem 28. panta 3. punktā vienīgi, lai noteiktu, ka papildu darbību pārvaldību īsteno valstu aģentūras.

34. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 33. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz šīs Programmas darbības laiku.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 33. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 33. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

35. pants

Programmas īstenošana

Lai īstenotu Programmu, Komisija ar īstenošanas aktiem saskaņā ar 36. panta 3. punktā minēto pārbaudes procedūru pieņem gada darba programmas. Katra gada darba programmā nodrošina, ka 4., 5., 11. un 16. pantā noteiktie vispārējie un konkrētie mērķi katru gadu tiek konsekventi īstenoti, un norāda paredzamos rezultātus, īstenošanas metodi un tās kopējo summu. Gada darba programmās ietver arī finansējamo darbību aprakstu, norādi uz naudas līdzekļu apmēru, kas ir piešķirts katrai darbībai, un uz valstu aģentūru pārvaldītajām darbībām paredzēto līdzekļu sadalījumu starp dalībvalstīm un aptuveno īstenošanas grafiku. Dotāciju gadījumā tajās ietver maksimālo līdzfinansējuma daļu, kurā ņem vērā mērķgrupu specifiku, jo īpaši to līdzfinansēšanas spējas un iespējas piesaistīt finansējumu no trešām personām. Jo īpaši saistībā ar darbībām, kuras vērstas uz organizācijām ar ierobežotām finansiālām spējām, līdzfinansējuma daļu nosaka vismaz 50 % apmērā.

36. pants

Komiteju procedūra

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.

2.   Komiteja var tikties specifiskos sastāvos, lai risinātu nozares jautājumus. Attiecīgā gadījumā atbilstīgi tās reglamentam un uz ad hoc pamata, tās sanāksmēs kā novērotājus var uzaicināt piedalīties ārējos ekspertus, tostarp sociālo partneru pārstāvjus.

3.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

XI   NODAĻA

Nobeiguma noteikumi

37. pants

Atcelšana un pārejas noteikumi

1.   Lēmumus Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK, un Nr. 1298/2008/EK atceļ no 2014. gada 1. janvāra.

2.   Darbības, kas sāktas 2013. gada 31. decembrī vai pirms šā datuma, pamatojoties uz Lēmumiem Nr. 1719/2006/EK, Nr. 1720/2006/EK un Nr. 1298/2008/EK, attiecīgā gadījumā pārvalda saskaņā ar šīs regulas noteikumiem.

3.   Dalībvalstis valsts līmenī nodrošina netraucētu pāreju no darbībām, kas veiktas saistībā ar iepriekšējām mūžizglītības un jaunatnes programmām un programmām starptautiskās sadarbības veicināšanai augstākajā izglītībā, uz darbībām, kuras īstenojamas saskaņā ar Programmu.

38. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembris

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  OV C 181, 21.6.2012., 154. lpp.

(2)  OV C 225, 27.7.2012., 200. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 19. novembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 3. decembra lēmums.

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1720/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido rīcības programmu mūžizglītības jomā (OV L 327, 24.11.2006., 45. lpp.).

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1719/2006/EK (2006. gada 15. novembris), ar ko izveido programmu "Jaunatne darbībā" laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (OV L 327, 24.11.2006., 30. lpp.).

(6)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 1298/2008/EK (2008. gada 16. decembris), ar ko izveido rīcības programmu Erasmus Mundus (2009.–2013. gadam), kas nepieciešama, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (OV L 340, 19.12.2008., 83. lpp.).

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1905/2006 (2006. gada 18. decembris), ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (OV L 378, 27.12.2006., 41. lpp.).

(8)  Padomes Direktīva 2004/114/EK (2004. gada 13. decembris) par nosacījumiem attiecībā uz trešo valstu pilsoņu uzņemšanu studiju, skolēnu apmaiņas, prakses vai stažēšanās, nesaņemot atalgojumu, vai brīvprātīga darba nolūkā (OV L 375, 23.12.2004., 12. lpp.).

(9)  Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums Nr. 2241/2004/EK (2004. gada 15. decembris) par vienotu Kopienas sistēmu kvalifikāciju un kompetences pārskatāmībai (Europass) (OV L 390, 31.12.2004., 6. lpp.).

(10)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/143/EK (2006. gada 15. februāris) par turpmāku Eiropas sadarbību augstākās izglītības kvalitātes nodrošināšanā (OV L 64, 4.3.2006.).

(11)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 23. aprīļa Ieteikums par Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras izveidošanu mūžizglītībai (OV C 111, 6.5.2008., 1. lpp.).

(12)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums par Eiropas kredītpunktu sistēmas izstrādi profesionālajai izglītībai un apmācībai (ECVET) (OV C 155, 8.7.2009., 11. lpp.).

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Ieteikums par Eiropas kvalitātes nodrošināšanas pamatprincipu ietvarstruktūras izveidošanu profesionālajai izglītībai un apmācībām (OV C 155, 8.7.2009., 1. lpp.).

(14)  OV C 373, 20.12.2013, 1. lpp.

(15)  Padomes Lēmums 2001/822/EK (2001. gada 27. novembris) par aizjūras zemju un teritoriju asociāciju ar Eiropas Kopienu ("Lēmums par aizjūras asociāciju") (OV L 314, 30.11.2001., 1. lpp.).

(16)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (2012. gada 25. oktobris) par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.).

(17)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)  Eiropas Parlamenta un Padomes Ieteikums 2006/962/EK (2006. gada 18. decembris) par pamatprasmēm mūžizglītībā (OV L 394, 30.12.2006., 10. lpp.).

(19)  Komisijas Deleģētā regula (ES) Nr. 1268/2012 (2012. gada 29. oktobris) par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, piemērošanas noteikumiem (OV L 362, 31.12.2012. 1. lpp.).

(20)  Padomes Regula (Euratom, EK) Nr. 2185/96 (1996. gada 11. novembris) par pārbaudēm un apskatēm uz vietas, ko Komisija veic, lai aizsargātu Eiropas Kopienu finanšu intereses pret krāpšanu un citām nelikumībām (OV L 292, 15.11.1996., 2. lpp.).


I PIELIKUMS

PROGRAMMAS NOVĒRTĒŠANAS RĀDĪTĀJI

Programmu cieši pārraudzīs, pamatojoties uz rādītāju kopumu, kas paredzēti, lai noteiktu pakāpi, kādā Programmas vispārējie un konkrētie mērķi ir sasniegti, un lai līdz minimumam samazinātu administratīvo slogu un izmaksas. Šim nolūkam tiks vākti dati attiecībā uz šādu pamatrādītāju kopumu:

Eiropa 2020 izglītības pamatmērķi

To jauniešu vecumā no 18 līdz 24 gadiem procentuālā daļa, kuriem ir tikai pamatskolas izglītība un kuri nav uzņemti nevienā izglītības vai apmācības iestādē

To personu 30–34 gadu vecumā procentuālā daļa, kuri ieguvuši terciāro vai tai līdzvērtīgu izglītību

Mobilitātes kritērijs atbilstīgi Padomes secinājumiem par mācību mobilitātes kritēriju

To augstāko izglītību ieguvušo personu procentuālā daļa, kuriem ārvalstīs ir bijušas ar augstāko izglītību saistītas studijas vai apmācība (tostarp norīkojums darbā)

To personu 18–34 gadu vecumā procentuālā daļa, kurām ir pamata profesionālā izglītība un kvalifikācija un kuras apguvušas pamata profesionālo izglītību un piedalījušās mācībās, kas saistītas ar apmācību, vai kurām bijis apmācību periods (tostarp norīkojums darbā) ārvalstīs

Kvantitatīvie (vispārīgie)

To darbinieku skaits, kuri saņem atbalstu no Programmas, atsevišķi pa valstīm un jomām

Dalībnieku ar īpašām vajadzībām vai mazāk iespējām skaits

Organizāciju un projektu skaits un veids, atsevišķi pa valstīm un darbībām

Izglītība un apmācība

To skolēnu, studentu un stažieru skaits, kas piedalās Programmā, atsevišķi pa valstīm, jomām, darbībām un dzimumiem

Augstskolu studentu skaits, kuri saņem atbalstu studijām partnervalstī, kā arī studentu no partnervalstīm skaits, kuri atbraukuši studēt Programmas valstī

To partnervalstu augstākās izglītības iestāžu skaits, kas piedalās mobilitātes un sadarbības darbībās

Euroguidance lietotāju skaits

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri ir saņēmušo sertifikātu, diplomu vai cita veida formālas atzīšanas dokumentu par līdzdalību Programmā

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri uzskata, ka ir uzlabojuši savas pamatprasmes

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri iesaistījušies ilgtermiņa mobilitātes pasākumos un uzskata, ka ir uzlabojuši savas valodu iemaņas

Jean Monnet

To studentu skaits, kuri ir ieguvuši apmācību, piedaloties Jean Monnet pasākumos

Jaunatne

To jauniešu skaits, kas piedalās mobilitātes darbībās, kuras atbalsta Programma, atsevišķi pa valstīm, darbībām un dzimumiem

To jaunatnes organizāciju skaits, kuras darbojas gan Programmas valstīs, gan partnervalstīs un kuras piedalās starptautiskajās mobilitātes un sadarbības darbībās

"Eurodesk network" lietotāju skaits

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri ir saņēmuši sertifikātu, piemēram, "Youthpass", diplomu vai cita veida formālas atzīšanas dokumentu par līdzdalību Programmā

To dalībnieku skaits, kuri uzskata, ka ir uzlabojuši savas pamatprasmes

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri piedalījušies brīvprātīgā darba pasākumos un uzskata, ka ir uzlabojuši savas valodu iemaņas

Sports

To sporta organizāciju biedru skaits, kuras pieteikušās līdzdalībai Programmā un tajā piedalās, atsevišķi pa valstīm

To dalībnieku procentuālā daļa, kuri ir izmantojuši pārrobežu projektu rezultātus, lai:

a)

cīnītos pret apdraudējumiem sportam;

b)

veicinātu labu pārvaldību un duālās karjeras;

c)

sekmētu sociālo iekļaušanu, vienlīdzīgas iespējas un līdzdalības rādītāju palielināšanos.


II PIELIKUMS

TEHNISKĀ INFORMĀCIJA PAR STUDENTU AIZDEVUMU GARANTIJAS INSTRUMENTU

1.   Finanšu starpnieku atlase

Pēc uzaicinājuma izteikt ieinteresētību finanšu starpniekus atlasa, ņemot vērā labāko tirgus praksi inter alia attiecībā uz:

a)

studentiem piešķiramā finansējuma apjomu;

b)

studentiem piedāvātajiem visizdevīgākajiem nosacījumiem, ja tiek ievēroti obligātie aizdevuma izsniegšanas standarti, kas noteikti 2. punktā;

c)

finansējuma pieejamību visiem Programmas valstu rezidentiem, kā minēts 24. panta 1. punktā;

d)

krāpšanas novēršanas pasākumiem; kā arī

e)

atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/48/EK (1) prasībām.

2.   Aizdevuma ņēmēju aizsardzība

Šādi aizsardzības pasākumi ir minimālie noteikumi, kas jānodrošina finanšu starpniekiem, kuri vēlas sniegt studentu aizdevumu garantijas instrumenta garantētos studiju aizdevumus:

a)

netiek pieprasīti nekādi papildnodrošinājumi vai vecāku sniegtas garantijas;

b)

aizņēmumus piešķir bez diskriminācijas;

c)

finanšu starpnieks, ņemot vērā jau esošās parādsaistības un visus tiesas nolēmumus par neatmaksātu parādu, aizdevuma izvērtēšanas procesā apsver riskus, vai students varētu nonākt pārāk lielās parādsaistībās; kā arī

d)

atmaksāšanu pamato ar hibrīda modeli, kurā apvienoti uz hipotēku balstīti standartveida maksājumi un sociālie aizsardzības pasākumi, jo īpaši:

i)

procentu likme, kas ir ievērojami zemāka par tirgū piedāvātajām procentu likmēm;

ii)

sākotnējais labvēlības periods pirms atmaksāšanas sākuma, kas ilgst vismaz 12 mēnešus pēc studiju programmas beigšanas vai, ja valsts tiesību aktos nav paredzēta šāda atlikšana, noteikums par to, vai jāveic nominālās summas atmaksu minētajā divpadsmit mēnešu laikposmā;

iii)

noteikums par kredītbrīvdienām vismaz uz 12 mēnešiem kredītlīguma spēkā esības laikā, kuru var lūgt absolvents, vai, ja valsts tiesību aktos nav paredzēta šāda atlikšana, noteikums saskaņā ar kuru minētajā divpadsmit mēnešu laikposmā jāveic tikai minimāla atmaksa;

iv)

iespēja atlikt procentu maksājumus studiju laikā;

v)

apdrošināšana personas nāves vai invaliditātes gadījumā; kā arī

vi)

nav paredzētas sankcijas par pirmstermiņa pilnīgu vai daļēju atmaksāšanu.

Finanšu starpnieki var piedāvāt atmaksāšanas nosacījumu, kas saistīts ar pilniem ienākumiem, kā arī uzlabotus noteikumus, piemēram, ilgākus labvēlības periodus, ilgākas kredītbrīvdienas vai vēlāku termiņu, lai ņemtu vērā absolventu īpašās vajadzības, piemēram, to absolventu, kuri turpina studēt doktorantūrā, vai dotu absolventiem vairāk laika darba atrašanai. Finanšu starpnieku atlases procedūrā, ņem vērā šādu uzlabotu noteikumu nodrošināšanu.

3.   Pārraudzība un novērtēšana

Studentu aizdevumu garantijas instrumentu pārrauga un novērtē, kā minēts šīs regulas 21. pantā, pamatojoties uz Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 8. punktu.

Kā šā procesa daļu Komisija sniedz ziņojumu par studentu aizdevumu garantijas instrumenta ietekmi uz labuma guvējiem un uz augstākās izglītības sistēmām. Komisijas ziņojumā iekļauj inter alia datus, kā arī priekšlikumus pasākumiem, ar kuriem risina problemātiskās jomas, attiecībā uz:

a)

studentu skaitu, kas saņem studentu aizdevumu garantijas instrumenta atbalstītus aizdevumus, kā arī studiju beidzēju skaitu;

b)

to aizdevumu apjomu, par kuriem noslēgti līgumi ar finanšu starpniekiem;

c)

procentu likmju līmeni;

d)

nenomaksātā parāda un saistību nepildīšanas līmeņiem, tostarp finanšu starpnieku veiktajiem pasākumiem pret tām personām, kas nepilda saistības;

e)

finanšu starpnieku veiktajiem krāpšanas novēršanas pasākumiem;

f)

atbalstīto studentu profilu, tostarp viņu sociāli ekonomisko stāvokli, studiju priekšmeta izvēli, izcelsmes valsti un izraudzīto valsti saskaņā ar valsts tiesību aktiem datu aizsardzības jomā;

g)

izmantošanas iespēju ģeogrāfisko līdzsvaru; kā arī

h)

finanšu starpnieku ģeogrāfiskais aptvērumu.

Neatkarīgi no pilnvarām, ko ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 140. panta 9. punktu piešķir Eiropas Parlamentam un Padomei, Komisija apsver atbilstīgu regulatīvu izmaiņu, tostarp izmaiņu tiesību aktos, ierosināšanu, ja prognozētā iekļaušanās tirgū vai finanšu starpnieku līdzdalība nav apmierinoša.

4.   Budžets

Budžeta līdzekļu piešķīrums pilnībā sedz studentu aizdevumu garantijas instrumenta izmaksas, tostarp maksājumu saistības attiecībā uz iesaistītajiem finanšu starpniekiem, kuri griežas pēc palīdzības Eiropas Investīciju fondā saistībā ar daļējām garantijām un pārvaldības maksām.

Studentu aizdevumu garantijas instrumentam piešķirtie līdzekļi, kā minēts 18. panta 2. punkta c) apakšpunktā, nav lielāki par 3,5 % no Programmas kopējā budžeta.

5.   Pamanāmība un informētības vairošana

Katrs iesaistītais finanšu starpnieks dod savu ieguldījumu studentu aizdevumu garantijas instrumenta popularizēšanā, sniedzot informāciju potenciālajiem studentiem. Šajā nolūkā Komisija inter alia sniedz nepieciešamo informāciju valsts aģentūrām Programmas valstīs, lai tās varētu darboties kā informācijas par studentu aizdevumu garantijas instrumentu izplatītāji.


(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/48/EK (2008. gada 23. aprīlis) par patēriņa kredītlīgumiem un ar ko atceļ Direktīvu 87/102/EEK (OV L 133, 22.5.2008., 66. lpp.).


20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/74


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1289/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 77. panta 2. punkta a) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (1),

tā kā:

(1)

Savstarpības mehānisms, kas jāpiemēro, ja kāda Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 (2) II pielikumā uzskaitīta trešā valsts piemēro vīzu prasību vismaz vienas dalībvalsts pilsoņiem, ir jāpielāgo saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā, kā arī saistībā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru par sekundāro juridisko pamatu. Turklāt minētais mehānisms jāpielāgo, lai paredzētu Savienības reakciju kā solidaritātes aktu, ja kāda Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā uzskaitīta trešā valsts piemēro vīzu prasību vismaz vienas dalībvalsts pilsoņiem.

(2)

Pēc tam, kad saņemts kādas dalībvalsts paziņojums par to, ka kāda no Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā uzskaitītajām trešām valstīm piemēro vīzu prasību minētās dalībvalsts pilsoņiem, visām dalībvalstīm būtu jāreaģē kopīgi, tādējādi nodrošinot Savienības reakciju situācijā, kura ietekmē Savienību kopumā un kurā tās pilsoņus pakļauj atšķirīgai attieksmei.

(3)

Pilnīga vīzu savstarpējība ir mērķis, kuru Savienībai būtu jācenšas sasniegt, rīkojoties proaktīvi attiecībās ar trešām valstīm, tādējādi dodot ieguldījumu Savienības ārējās politikas ticamības un konsekvences uzlabošanā.

(4)

Ar šo regulu būtu jāizveido mehānisms, kas ārkārtas situācijā, kad nepieciešams steidzami reaģēt, lai atrisinātu problēmas, ar ko saskaras vismaz viena dalībvalsts, ļautu uz laiku apturēt atbrīvojumu no vīzas prasības attiecībā uz trešo valsti, kas uzskaitīta Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā, un ņemot vērā ārkārtas situācijas vispārējo ietekmi uz Savienību kopumā.

(5)

Apturēšanas mehānisma nolūkiem par būtisku un pēkšņu palielinājumu liecina palielinājums, kas pārsniedz 50 % robežlielums. Par to var liecināt arī mazāks palielinājums, ja Komisijai uzskata, ka tāds ir piemērojams konkrētajā gadījumā, par ko paziņojusi attiecīgā dalībvalsts.

(6)

Apturēšanas mehānisma nolūkiem par zemu atzīšanas likmi liecina, ka patvēruma pieteikumu atzīšanas līmenis ir apmēram 3 vai 4 %. Par to var liecināt arī augstāka atzīšanas likme, ja Komisija uzskata, ka tāda ir piemērojama konkrētajā gadījumā, par ko paziņojusi attiecīgā dalībvalsts.

(7)

Ir jānovērš un jāapkaro jebkura ļaunprātīga izmantošana, ko rada atbrīvojums no vīzas prasības īstermiņa apmeklējumiem trešās valsts pilsoņiem, ja viņi rada apdraudējumu attiecīgās dalībvalsts sabiedriskajai kārtībai ("ordre public") un iekšējai drošībai.

(8)

Ar šo regulu būtu jāizveido juridiskais pamats vīzu prasībai vai atbrīvojumam no minētās prasības attiecībā uz tādu ceļošanas dokumentu turētājiem, ko izdevuši konkrēti tiesību subjekti, ko attiecīgā dalībvalsts atzīst par starptautisko tiesību pārvaldītu subjektiem, bet kas nav starptautiskas starpvaldību organizācijas.

(9)

Tā kā bēgļiem un bezvalstniekiem piemērojamie noteikumi, ko ieviesa ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1932/2006 (3), neattiecas uz šādām personām, ja tās uzturas Apvienotajā Karalistē vai Īrijā, ir jāprecizē situācija saistībā ar vīzu prasību tiem bēgļiem un bezvalstniekiem, kas uzturas Apvienotajā Karalistē vai Īrijā. Ar šo regulu būtu jāļauj dalībvalstīm izlemt par šīs kategorijas personu atbrīvošanu no vīzu prasības atbilstīgi to starptautiskajām saistībām. Dalībvalstīm šādi lēmumiem būtu jāpaziņo Komisijai.

(10)

Regulai (EK) Nr. 539/2001 nebūtu jāskar tādu starptautisku nolīgumu piemērošana, kurus Eiropas Kopiena noslēgusi pirms minētās regulas stāšanās spēkā un kuri ietver nepieciešamību atkāpties no kopīgajiem vīzu noteikumiem, vienlaikus ņemot vērā Eiropas Savienības Tiesas judikatūru.

(11)

Lai nodrošinātu atbilstīgu Eiropas Parlamenta un Padomes iesaisti savstarpības mehānisma piemērošanas otrajā posmā, ņemot vērā atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanas ārkārtīgi augsto politisko jutīgumu visiem Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā uzskaitītās trešās valsts pilsoņiem un tās horizontālo ietekmi uz dalībvalstīm, asociētajām Šengenas valstīm un pašu Savienību, jo īpaši attiecībā uz to ārējām attiecībām un Šengenas zonas vispārējo darbību, būtu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus attiecībā uz dažiem savstarpības mehānisma elementiem. Piešķirot šādas pilnvaras Komisijai, tiek ņemta vērā vajadzība rīkot politiskas diskusijas par Savienības politiku attiecībā uz vīzām Šengenas zonā. Tas arī atspoguļo vajadzību nodrošināt atbilstīgu pārredzamību un juridisko noteiktību, piemērojot savstarpības mehānismu visiem attiecīgās trešās valsts pilsoņiem, jo īpaši veicot atbilstīgu pagaidu grozījumu Regulas (EK) Nr. 539/2001 II pielikumā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(12)

Lai nodrošinātu apturēšanas mehānisma un dažu savstarpības mehānisma noteikumu efektīvu piemērošanu un, jo īpaši, lai varētu atbilstīgi ņemt vērā visus attiecīgos faktorus un šo mehānismu piemērošanas iespējamo ietekmi, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai attiecībā uz to attiecīgās trešās valsts pilsoņu kategoriju noteikšanu, kuriem uz laiku būtu jāaptur atbrīvojums no vīzu prasības saistībā ar savstarpības mehānismu, un atbilstīgu minētās apturēšanas ilgumu, kā arī pilnvaras īstenot apturēšanas mehānismu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 (4). Šādu īstenošanas aktu pieņemšanai būtu jāizmanto pārbaudes procedūra.

(13)

Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju – saskaņā ar Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti pa šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (5), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta 1. panta B punktā Padomes Lēmumā 1999/437/EK (6) par dažiem pasākumiem minētā nolīguma piemērošanai.

(14)

Attiecībā uz Šveici – saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (7), šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2008/146/EK (8) 3. pantu.

(15)

Attiecībā uz Lihtenšteinu – saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana (9), kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta B punktā, to lasot saistībā ar Padomes Lēmuma 2011/350/ES (10) 3. pantu.

(16)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuru īstenošanā Apvienotā Karaliste nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2000/365/EK (11). Tādēļ Apvienotā Karaliste nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Apvienotajai Karalistei šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(17)

Šī regula ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuros Īrija nepiedalās saskaņā ar Padomes Lēmumu 2002/192/EK (12). Tādēļ Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā, un Īrijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(18)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 539/2001,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulu (EK) Nr. 539/2001 groza šādi:

1)

regulas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4.   Ja kāda no II pielikuma sarakstā uzskaitītajām trešām valstīm vienas vai vairāku dalībvalstu pilsoņiem piemēro vīzu prasību, piemēro šādus noteikumus:

a)

30 dienu laikā pēc tam, kad trešā valsts sākusi īstenot vīzu prasību, vai gadījumos, kad tiek saglabāta vīzas prasība, kas ir spēkā 2014. gada 9. janvāris, attiecīgā dalībvalsts 30 dienu laikā no minētās dienas par to rakstiski paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai;

Minētajā paziņojumā:

i)

precizē vīzas prasības īstenošanas datumu un attiecīgo ceļošanas dokumentu un vīzu veidus;

ii)

iekļauj sīku paskaidrojumu par pagaidu pasākumiem, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi, lai nodrošinātu bezvīzu ceļošanu uz attiecīgo trešo valsti, un visu attiecīgo informāciju.

Informāciju par minēto paziņojumu Komisija nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, tostarp informāciju par vīzas prasības īstenošanas datumu, kā arī attiecīgo ceļošanas dokumentu un vīzu veidu.

Ja trešā valsts nolemj atcelt vīzu prasību pirms šā punkta pirmajā daļā minētā termiņa beigām, paziņojumu nesniedz vai atsauc un informāciju nepublicē;

b)

tūlīt pēc a) apakšpunkta trešajā daļā minētās publicēšanas dienas, un apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti, Komisija ar attiecīgās trešās valsts iestādēm veic pasākumus, jo īpaši politikas, ekonomikas un tirdzniecības jomās, lai atjaunotu vai ieviestu bezvīzu ieceļošanu, un nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi par minētajiem pasākumiem;

c)

ja 90 dienu laikā pēc a) apakšpunkta trešajā daļā minētās publicēšanas dienas, un neskatoties uz visiem saskaņā ar b) apakšpunktu veiktajiem pasākumiem, trešā valsts nav atcēlusi vīzu prasību, attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt Komisijai apturēt atbrīvojumu no vīzu prasības attiecīgās minētās trešās valsts konkrētām pilsoņu kategorijām. Ja dalībvalsts izsaka šādu pieprasījumu, tā par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi;

d)

Komisija, apsverot turpmākus pasākumus saskaņā ar e), f) vai h) apakšpunktu, ņem vērā to, kādi rezultāti ir attiecīgās dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, lai panāktu bezvīzu ceļošanu ar attiecīgo trešo valsti, pasākumus, kas veikti saskaņā ar b) apakšpunktu, un sekas, ko atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšana rada Savienības un tās dalībvalstu ārējām attiecībām ar attiecīgo trešo valsti;

e)

ja attiecīgā trešā valsts nav atcēlusi vīzu prasību, Komisija ne vēlāk kā sešus mēnešus pēc a) apakšpunkta trešajā daļā minētās publicēšanas dienas un pēc tam ar intervāliem, kuri nav garāki par sešiem mēnešiem kopējā laikposmā, kas nevar būt ilgāks kā līdz dienai, kad f) apakšpunktā minētais deleģētais akts stājas spēkā vai pret to tiek izteikti iebildumi:

i)

pēc attiecīgās dalībvalsts lūguma vai pēc savas iniciatīvas pieņem īstenošanas aktu, ar ko uz laiku līdz sešiem mēnešiem aptur atbrīvojumu no vīzu prasības attiecīgās trešās valsts konkrētām pilsoņu kategorijām. Ar minēto īstenošanas aktu nosaka datumu – 90 dienu laikā pēc tā stāšanās spēkā – kad stājas spēkā atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšana, ņemot vērā pieejamos resursus dalībvalstu konsulātos. Pieņemot turpmākus īstenošanas aktus, Komisija var pagarināt minētās apturēšanas laikposmu uz turpmākiem līdz sešus mēnešus ilgiem laikposmiem un var mainīt to attiecīgās trešās valsts pilsoņu kategorijas, attiecībā uz kurām atbrīvojums no vīzu prasības ir apturēts.

Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Neskarot 4. panta piemērošanu, apturēšanas laikposmos visām īstenošanas aktā minētajām attiecīgās trešās valsts pilsoņu kategorijām, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, vai

ii)

iesniedz 4.a panta 1. punktā minētajai komitejai ziņojumu, kurā izvērtē situāciju un kurā norāda iemeslus, kāpēc tā nolēma neapturēt atbrīvojumu no vīzu prasības, un par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

Minētajā ziņojumā ņem vērā visus būtiskos faktorus, piemēram, tādus kā minēts d) apakšpunktā. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, Eiropas Parlaments un Padome var rīkot politisku diskusiju.

f)

ja 24 mēnešu laikā pēc a) apakšpunkta trešajā daļā minētās publicēšanas dienas attiecīgā trešā valsts nav atcēlusi vīzu prasību, Komisija saskaņā ar 4.b. pantu pieņem deleģēto aktu, ar kuru uz laiku aptur II pielikuma piemērošanu uz 12 mēnešu laikposmu minētās trešās valsts pilsoņiem. Deleģētajā aktā nosaka datumu – 90 dienu laikā no tā stāšanās spēkā – kad stājas spēkā II pielikuma piemērošanas apturēšana, ņemot vērā pieejamos resursus dalībvalstu konsulātos, un attiecīgi groza II pielikumu. Minēto grozījumu izdara, blakus attiecīgās trešās valsts nosaukumam iekļaujot zemsvītras piezīmi, kurā norāda, ka atbrīvojums no vīzu prasības attiecībā uz minēto trešo valsti ir apturēts, un precizē minētās apturēšanas laikposmu.

No dienas, kad II pielikuma apturēšana stājas spēkā attiecībā uz attiecīgās trešās valsts pilsoņiem vai kad pret deleģēto aktu ir izteikts iebildums saskaņā ar 4.b panta 5. punktu, beidzas visu saskaņā ar e) apakšpunktu pieņemto īstenošanas aktu darbība attiecība pret minēto trešo valsti.

Ja Komisija iesniedz tiesību akta priekšlikumu, kā minēts h) apakšpunktā, šā apakšpunkta pirmajā daļā minēto apturēšanas laikposmu pagarina par sešiem mēnešiem. Attiecīgi groza minētajā daļā norādīto zemsvītras piezīmi.

Neskarot 4. panta piemērošanu, ar deleģēto aktu tiek noteikts, ka minētās apturēšanas laikā attiecīgās trešās valsts pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzai;

g)

jebkādu turpmāku paziņojumu, ko saskaņā ar a) apakšpunktu veic cita dalībvalsts attiecībā uz to pašu trešo valsti laikposmā, kad tiek piemēroti pasākumi, kas pieņemti attiecībā uz minēto trešo valsti saskaņā ar e) vai f) apakšpunktu, apvieno ar jau notiekošajām procedūrām, nepagarinot minētajos apakšpunktos noteiktos termiņus vai laikposmus;

h)

ja 6 mēnešos no f) apakšpunktā minētā deleģētā akta stāšanās spēkā attiecīgā trešā valsts nav atcēlusi vīzu prasību, Komisija var iesniegt tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, lai pārceltu atsauci uz trešo valsti no II pielikuma uz I pielikumu;

i)

procedūras, kas minētas e), f) un h) apakšpunktā, neietekmē Komisijas tiesības jebkurā laikā iesniegt tiesību akta priekšlikumu šīs regulas grozīšanai, lai pārceltu atsauci uz attiecīgo trešo valsti no II pielikuma uz I pielikumu;

j)

ja attiecīgā trešā valsts atceļ vīzu prasību, attiecīgā dalībvalsts par to nekavējoties paziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai. Komisija paziņojumu nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Jebkura saskaņā ar e) vai f) apakšpunktu pieņemta īstenošanas akta vai deleģēta akta darbība attiecībā uz attiecīgo trešo valsti beidzas septiņas dienas pēc šā apakšpunkta pirmajā daļā minētās publicēšanas. Ja attiecīgā trešā valsts ir ieviesusi vīzu prasību divu vai vairāk dalībvalstu pilsoņiem, īstenošanas vai deleģēta akta darbība attiecībā uz minēto trešo valsti beidzas septiņas dienas pēc tam, kad publicēts paziņojums par pēdējo dalībvalsti, kuras pilsoņiem attiecīgā trešā valsts piemēroja vīzu prasību. Beidzoties attiecīgā deleģētā akta darbībai, f) apakšpunkta pirmajā daļā minēto zemsvītras piezīmi svītro. Komisija informāciju par minēto darbības beigšanos nekavējoties publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Ja attiecīgā trešā valsts atceļ vīzu prasību un attiecīgā dalībvalsts par to nav paziņojusi saskaņā ar šā apakšpunkta pirmo daļu, Komisija pēc savas iniciatīvas nekavējoties veic minētajā daļā minēto publicēšanu, un tiek piemērota šā apakšpunkta otrā daļa.";

b)

panta 5. punktu svītro;

2)

regulā iekļauj šādus pantus:

"1.a pants

1.   Atkāpjoties no 1. panta 2. punkta, atbrīvojumu no vīzas prasības attiecībā uz II pielikumā uzskaitītas trešās valsts pilsoņiem saskaņā ar šo pantu uz laiku aptur ārkārtas situācijās kā pēdējo līdzekli.

2.   Dalībvalsts var paziņot Komisijai, ja tā sešu mēnešu laikposmā salīdzinājumā ar to pašu laikposmu iepriekšējā gadā vai ar pēdējiem sešiem mēnešiem pirms atbrīvojuma no vīzas prasības īstenošanas II pielikumā uzskaitītas trešās valsts pilsoņiem saskaras ar vienu vai vairākiem šādiem apstākļiem, kuri izraisa ārkārtas situāciju, ko tā pati nespēj atrisināt, proti, būtisku un pēkšņu palielinājumu:

a)

tādu minētās trešās valsts valstu pilsoņu skaitā, par kuriem noskaidro, ka tie bez attiecīgām tiesībām uzturas dalībvalsts teritorijā;

b)

minētās trešās valsts pilsoņu patvēruma pieteikumu skaitā ar zemu atzīšanas līmeni, ja šāds palielinājums rada īpaši spriedzi attiecīgās dalībvalsts patvēruma sistēmai;

c)

tādu noraidīto atpakaļuzņemšanas pieteikumu skaitā, ko dalībvalsts iesniegusi minētajai trešai valstij par tās pašas pilsoņiem.

Salīdzinājums ar sešu mēnešu laikposmu pirms atbrīvojuma no vīzu prasības īstenošanas kā minēts pirmajā daļā ir piemērojams tikai septiņu gadu laikposmā no dienas, kad atbrīvojumu no vīzu prasības īsteno minētās trešās valsts pilsoņiem.

Pirmajā daļā minētajā paziņojumā norāda iemeslus, kas ir tā pamatā, un ietver attiecīgos datus un statistiku, kā arī sīku paskaidrojumu par pagaidu pasākumiem, ko attiecīgā dalībvalsts ir veikusi, lai uzlabotu situāciju. Komisija par šādu paziņojumu nekavējoties informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

3.   Komisija pārbauda jebkuru saskaņā ar 2. punktu veikto paziņojumu, ņemot vērā:

a)

vai pastāv jebkādi no2. punktā minētajiem apstākļiem;

b)

to dalībvalstu skaitu, ko skārusi kāda no 2. punktā minētajām situācijām;

c)

panta 2. punktā minēto palielinājumu vispārīgo ietekmi uz migrācijas situāciju Savienībā, kas izriet no dalībvalstu sniegtajiem datiem;

d)

Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām, Eiropas Patvēruma atbalsta biroja vai Eiropas Policijas biroja (Eiropola) sagatavotos ziņojumus, ja tie ir nepieciešami tādu apstākļu dēļ, kas radušies konkrētajā gadījumā, par kuru dalībvalsts ir paziņojusi;

e)

vispārējo sabiedriskās kārtības un iekšējās drošības jautājumu, apspriežoties ar attiecīgo dalībvalsti.

Komisija informē Eiropas Parlamentu un Padomi par tās veiktās pārbaudes rezultātiem.

4.   Ja Komisija, pamatojoties uz 3. punktā minēto pārbaudi un ņemot vērā sekas, ko atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšana rada Savienības un tās dalībvalstu ārējām attiecībām ar attiecīgo trešo valsti un cieši sadarbojoties ar attiecīgo trešo valsti, lai rastu alternatīvu ilgtermiņa risinājumu, izlemj, ka nepieciešama rīcība, tā trīs mēnešos pēc 2. punktā minētā paziņojuma saņemšanas pieņem īstenošanas aktu, ar kuru uz laiku aptur atbrīvojumu no vīzu prasības attiecīgās trešās valsts pilsoņiem uz sešu mēnešu laikposmu. Minēto īstenošanas aktu pieņem saskaņā ar 4.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru. Īstenošanas akta nosaka datumu, kurā atbrīvojuma no vīzu prasības apturēšanai jāstājas spēkā.

Neskarot 4. panta piemērošanu, minētās apturēšanas laikposmos tās trešās dalībvalsts pilsoņiem, uz kuru attiecas īstenošanas akts, jābūt vīzai, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas.

5.   Pirms saskaņā ar 4. punktu pieņemta īstenošanas akta darbības beigām Komisija, sadarbojoties ar attiecīgo dalībvalsti, iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumam var būt pievienots tiesību akta priekšlikums par šīs regulas grozīšanu, lai pārceltu atsauci uz attiecīgo trešo valsti no II pielikuma uz I pielikumu.

6.   Ja Komisija ir iesniegusi tiesību akta priekšlikumu saskaņā ar 5. punktu, tā var pagarināt atbilstoši 4. punktam pieņemtā īstenošanas akta darbības laiku par laikposmu, kas nav ilgāks par 12 mēnešiem. Lēmumu pagarināt īstenošanas akta darbības laiku pieņem saskaņā ar 4.a panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

1.b pants

Komisija līdz 2018. gada 10. janvāris iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei, kurā novērtē 1. panta 4. punktā paredzētā savstarpības mehānisma un 1.a pantā paredzētā apturēšanas mehānismu efektivitāti un, ja nepieciešams, iesniedz tiesību akta priekšlikumu par šīs regulas grozīšanu. Eiropas Parlaments un Padome šādu priekšlikumu pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru.";

3)

regulas 4. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Dalībvalsts var paredzēt izņēmumus no 1. panta 1. punktā minētās vīzu prasības vai no 1. panta 2. punktā minētā atbrīvojuma no vīzu prasības attiecībā uz:

a)

diplomātisko pasu, dienesta/oficiālo pasu vai īpašo pasu turētājiem;

b)

civilā gaisa transporta un jūras transporta apkalpes locekļiem, kad pilda savus amata pienākumus;

c)

civilās jūras transporta apkalpes locekļiem, kad viņi nokāpj krastā, ja viņiem ir jūrnieka personu apliecinoši dokumenti, kas izsniegti saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas 1958. gada 13. maija konvencija Nr. 108 vai 2003. gada 16. jūnija konvencija Nr. 185 vai Starptautiskās Jūrniecības organizācijas 1965. gada 9. aprīļa konvenciju par starptautiskās jūras satiksmes atvieglošanu;

d)

apkalpes locekļiem un ārkārtas vai glābšanas misiju locekļiem katastrofas vai nelaimes gadījumā;

e)

civilām kuģu apkalpēm, kas kuģo starptautiskos iekšējos ūdeņos;

f)

tādu ceļošanas dokumentu turētājiem, ko starptautiskas starpvaldību organizācijas, kurās vismaz viena dalībvalsts ir locekle, vai citi tiesību subjekti, ko attiecīgā dalībvalsts atzīst par starptautisko tiesību subjektiem, izdevušas minēto organizāciju vai tiesību subjektu ierēdņiem.";

b)

panta 2. punktam pievieno šādu apakšpunktu:

"d)

neskarot prasības, kas izriet no Strasbūrā 1959. gada 20. aprīlī parakstītā Eiropas Līguma par vīzu atcelšanu bēgļiem, atzītus bēgļus, bezvalstniekus un citas personas, kam nav nevienas valsts pilsonības, kas pastāvīgi uzturas Apvienotajā Karalistē vai Īrijā un kas ir tādu ceļošanas dokumentu turētāji, kuri izdoti Apvienotajā Karalistē vai Īrijā un kurus attiecīgā dalībvalsts atzīst.";

4)

iekļauj šādus pantus:

"4.a pants

1.   Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011 (13) nozīmē.

2.   Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

3.   Ja komiteja nesniedz atzinumu, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu, un piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešo daļu.

4.b pants

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 1. panta 4. punkta f) apakšpunktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2014. gada 9. janvāris. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 1. panta 4. punkta f) apakšpunktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 1. panta 4. punkta f) apakšpunktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja četros mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu lēmumu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp)."."

2. pants

Regulas (EK) Nr. 539/2001, kā tā grozīta ar šo regulu, 1.a pantu un jo īpaši tā 2. punkta otrās daļas noteikumus piemēro arī trešām valstīm, attiecībā uz kuru pilsoņiem atbrīvojums no vīzu prasības tika ieviests pirms 2014. gada 9. janvāris.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Strasbūrā, 2013. gada 11. decembrī

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS


(1)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 12. septembra nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 5. decembra lēmums.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 539/2001 (2001. gada 15. marts), ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot dalībvalstu ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 81, 21.3.2001., 1. lpp.).

(3)  Padomes Regula (EK) Nr. 1932/2006 (2006. gada 21. decembris), ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 539/2001, ar ko izveido to trešo valstu sarakstu, kuru pilsoņiem, šķērsojot ārējās robežas, ir jābūt vīzām, kā arī to trešo valstu sarakstu, uz kuru pilsoņiem šī prasība neattiecas (OV L 405, 30.12.2006., 23. lpp.).

(4)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(5)  OV L 176, 10.7.1999., 36. lpp.

(6)  Padomes Lēmums 1999/437/EK (1999. gada 17. maijs) par dažiem pasākumiem, lai piemērotu Eiropas Savienības Padomes, Islandes Republikas un Norvēģijas Karalistes Nolīgumu par abu minēto valstu iesaistīšanos Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un izstrādē (OV L 176, 10.7.1999., 31. lpp.).

(7)  OV L 53, 27.2.2008., 52. lpp.

(8)  Padomes Lēmums 2008/146/EK (2008. gada 28. janvāris) par to, lai Eiropas Kopienas vārdā noslēgtu Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (OV L 53, 27.2.2008., 1. lpp.).

(9)  OV L 160, 18.6.2011., 21. lpp.

(10)  Padomes Lēmums 2011/350/ES (2011. gada 7. marts) par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā saistībā ar kontroles atcelšanu pie iekšējām robežām un personu pārvietošanos (OV L 160, 18.6.2011., 19. lpp.).

(11)  Padomes Lēmums 2000/365/EK (2000. gada 29. maijs) par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 131, 1.6.2000., 43. lpp.).

(12)  Padomes lēmums 2002/192/EK (2002. gada 28. februāris) par Īrijas lūgumu piedalīties dažu Šengenas acquis noteikumu īstenošanā (OV L 64, 7.3.2002., 20. lpp.).


20.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 347/81


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES) Nr. 1290/2013

(2013. gada 11. decembris),

ar ko nosaka pētniecības un inovācijas pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) dalības un rezultātu izplatīšanas noteikumus un atceļ Regulu (EK) Nr. 1906/2006

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 173., 183. pantu un 188. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (1),

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Pētniecības un inovācijas pamatprogramma "Apvārsnis 2020" (2014.–2020. gads) (pamatprogramma "Apvārsnis 2020") ir izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1291/2013 (4). Minētā regula ir jāpapildina ar noteikumiem par dalību netiešās darbībās saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un par šādu darbību rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

(2)

Pamatprogramma "Apvārsnis 2020" būtu jāīsteno, lai tieši palīdzētu radīt industriālo līderību, izaugsmi un nodarbinātību, kā arī iedzīvotāju labklājību Eiropā, un tai būtu jāatspoguļo stratēģiskais redzējums, kas noteikts Komisijas 2010. gada 6. oktobra paziņojumā ar nosaukumu "Stratēģijas "Eiropa 2020" pamatiniciatīva "Inovācijas savienība"", kurā Komisija apņemas būtiski vienkāršot dalībnieku piekļuvi.

(3)

Pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" būtu jāatbalsta tādas Eiropas pētniecības telpas nodrošināšana un darbība, kurā notiek pētnieku, zinātniskās informācijas un tehnoloģiju brīva aprite, nostiprinot sadarbību gan starp Savienību un tās dalībvalstīm, gan dalībvalstu starpā, jo īpaši piemērojot saskaņotu noteikumu kopumu.

(4)

Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dalības, rezultātu izmantošanas un izplatīšanas noteikumos, kas paredzēti šajā regulā ("noteikumi"), būtu pienācīgi jāatspoguļo Eiropas Parlamenta ieteikumi, kas ietverti tā 2010. gada 11. novembra rezolūcijā par pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošanu (5), un Padomes ieteikumi attiecībā uz pētniecības pamatprogrammu administratīvo un finansiālo prasību vienkāršošanu. Noteikumos būtu jāparedz to vienkāršošanas pasākumu nepārtrauktība, kuri jau tiek īstenoti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (6). Tajos būtu jāņem vērā ieteikumi, kas izteikti ekspertu grupas 2010. gada 12. novembra galīgajā ziņojumā ar nosaukumu "7. pamatprogrammas starpposma novērtējums", un tiem būtu jāturpina mazināt administratīvo slogu dalībniekiem un finansiālo noteikumu sarežģītību, lai veicinātu līdzdalību un mazinātu finanšu kļūdu skaitu. Noteikumos būtu arī pienācīgi jāatspoguļo zinātnieku aprindu paustās bažas un ieteikumi, kas atspoguļoti diskusijās, kuras aizsāktas ar Komisijas 2010. gada 29. aprīļa paziņojumu ar nosaukumu "Pētniecības pamatprogrammu īstenošanas vienkāršošana" un vēlāk pieņemto 2011. gada 9. februāra Zaļo grāmatu ar nosaukumu "No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam".

(5)

Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumā būtu jāietver jaunā finansēšanas modeļa novērtējums, tostarp izvērtējot tā ietekmi uz finansējuma līmeņiem, dalību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" un tās pievilcību.

(6)

Komisijai vai attiecīgajai finansēšanas struktūrai būtu jānodrošina to, ka uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas laikā visiem potenciālajiem dalībniekiem tiek darītas pieejamas konsultācijas un informācija.

(7)

Lai nodrošinātu saskaņotību ar citām Savienības finansēšanas programmām, pamatprogramma "Apvārsnis 2020" būtu jāīsteno saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (7), un Komisijas Deleģēto regulu (ES) Nr. 1268/2012 (8), pienācīgi ņemot vērā pētniecības un inovācijas pasākumu specifiku.

(8)

Būtu jānodrošina integrēta pieeja, apvienojot pasākumus, kas paredzēti Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem (2007.–2013. gads), kas pieņemta ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (9), un ko veic Eiropas Inovāciju un tehnoloģiju institūts (EIT), kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 294/2008 (10), lai atvieglotu dalību, radītu saskaņotāku instrumentu kopumu un palielinātu zinātnisko un ekonomisko ietekmi, vienlaikus novēršot dublēšanos un sadrumstalotību. Vajadzētu piemērot vienotus noteikumus, lai nodrošinātu saskaņotu satvaru, kam vajadzētu veicināt dalību programmās, kuras saņem Savienības finansiālo ieguldījumu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" budžeta, tostarp dalību programmās, ko pārvalda EIT, kopuzņēmumi vai kādas citas struktūras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 187. pantu, un dalību programmās, ko veic dalībvalstis saskaņā ar LESD 185. pantu.

Tomēr būtu jānodrošina rīcības brīvība pieņemt īpašus noteikumus, ja to pamato attiecīgo darbību konkrētās vajadzības. Lai ņemtu vērā saskaņā ar LESD 187. pantu izveidoto struktūru īpašās darbības vajadzības, kas apzinātas attiecīgajā pamataktā, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(9)

Darbībās, uz kurām attiecas šīs regulas darbības joma, būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā. Šādām darbībām vajadzētu būt saskaņā ar visiem juridiskajiem pienākumiem, tostarp starptautiskajām tiesībām un jebkādiem Komisijas lēmumiem, tādiem kā Komisijas 2013. gada 28. jūnija paziņojums (11), kā arī ar ētikas principiem, kuri ietver izvairīšanos no pētniecības godīguma pārkāpšanas.

(10)

Atbilstīgi LESD 180. un 186. pantā noteiktajiem starptautiskās sadarbības mērķiem būtu jāveicina tādu tiesību subjektu dalība, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, un starptautisku organizāciju dalība. Noteikumu īstenošanai būtu jānotiek saskaņā ar pasākumiem, kas pieņemti atbilstīgi LESD 75. un 215. pantam, un jāatbilst starptautisko tiesību aktiem. Turklāt noteikumu īstenošanā būtu pienācīgi jāņem vērā nosacījumi Savienības subjektu dalībai atbilstīgajās trešo valstu programmās.

(11)

Noteikumiem būtu jārada saskaņots, visaptverošs un pārredzams satvars, lai nodrošinātu pēc iespējas efektīvāku īstenošanu, ņemot vērā vajadzību visiem dalībniekiem nodrošināt vieglu piekļuvi ar vienkāršotām procedūrām, īpašu uzmanību pievēršot mikrouzņēmumiem, maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU). Savienības finansiālo palīdzību varētu nodrošināt dažādos veidos.

(12)

Saskaņā ar pārredzamības principu un papildus Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012 norādītajai reklāmas prasībai Komisijai būtu jāpublicē atklāti uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" interneta vietnēs, izmantojot īpašus informācijas kanālus, un būtu jānodrošina to plaša izplatība, tostarp izmantojot valstu kontaktpunktus un pēc pieprasījuma pieejamos formātos, ja tas praktiski iespējams.

(13)

Šajā regulā noteiktos atlases un piešķiršanas kritērijus būtu jāpiemēro pārredzami un pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem parametriem, ņemot vērā pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" vispārējo mērķi – izveidot labi darbojošos Eiropas pētniecības telpu.

(14)

Kopumā laikposmam no pilnīgu priekšlikumu iesniegšanas galīgā datuma līdz dienai, kad tiek parakstīti dotāciju nolīgumi ar pieteikumu iesniedzējiem vai tiem tiek paziņoti dotāciju lēmumi, vajadzētu būt īsākam par Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 paredzēto laikposmu. Pienācīgi pamatotos gadījumos un Eiropas Pētniecības padomes darbībām būtu jāatļauj ilgāks laikposms.

(15)

Komisijai būtu jāturpina centieni vienkāršot procedūras, uzlabojot IT sistēmas, piemēram, vēl vairāk paplašinot dalībnieku portālu, kam būtu jākalpo par vienotu datu ievadīšanas punktu no uzaicinājumu iesniegt projektu priekšlikumus publicēšanas līdz pat priekšlikumu iesniegšanai un darbības īstenošanai ar mērķi izveidot vienas pieturas aģentūru. Sistēma var arī kalpot kā atgriezeniskā saite pieteikumu iesniedzējiem par progresu un to pieteikuma izskatīšanas gaitu.

(16)

Konfidenciālu datu un klasificētas informācijas apstrāde būtu jāreglamentē visiem attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, tostarp iestāžu iekšējiem noteikumiem, piemēram, Komisijas Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom (12), kurā paredzēti noteikumi par Eiropas Savienības klasificētās informācijas drošību.

(17)

Ir jānosaka dalības minimālie nosacījumi gan kā vispārīgs noteikums, gan attiecībā uz darbību specifiku atbilstoši pamatprogrammai "Apvārsnis 2020". Īpaši svarīgi būtu paredzēt noteikumus attiecībā uz dalībnieku skaitu un to uzņēmējdarbības vietu. Ja darbība notiek bez tāda subjekta līdzdalības, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, būtu jānodrošina 173. un 179. pantā noteikto mērķu sasniegšana.

(18)

Saskaņā ar Padomes Lēmumu 2001/822/EK (13) aizjūras zemju un teritoriju juridiskas personas ir tiesīgas piedalīties pamatprogrammā "Apvārsnis 2020", ievērojot konkrētos tajā paredzētos nosacījumus.

(19)

Plānojot laikus uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un lūgumiem sniegt informāciju, Komisijai, ja iespējams, būtu jāņem vērā parastie atvaļinājumu periodi.

(20)

Nesekmīgu pieteikumu gadījumā Komisijai būtu attiecīgajiem iesniedzējiem būtu jāsniedz sīkāka informācija par to priekšlikumiem.

(21)

Skaidriem un pārredzamiem mehānismiem, saskaņā ar kuriem izstrādā konkrētiem tematiem veltītus uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus, būtu jānodrošina vienlīdzīgi nosacījumi, jāpalielina pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pievilcība un jāpalielina dalība.

(22)

Komisijai visos pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" aspektos būtu jārīkojas saskaņā ar Eiropas labas administratīvās prakses kodeksu, kas izklāstīts pielikumā Komisijas Lēmumam 2000/633/EK, EOTK, Euratom (14).

(23)

Ir lietderīgi paredzēt noteikumus un nosacījumus par Savienības finansējuma nodrošināšanu dalībniekiem darbībās, ko veic saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Lai mazinātu esošo finansēšanas noteikumu sarežģītību, būtu jāpieņem vienkāršota izmaksu atmaksāšanas sistēma, kurā vairāk izmanto vienreizējos maksājumus, bāzes likmes un vienības izmaksas.

(24)

Šajā regulā minētās atlīdzināšanas likmes ir noteiktas maksimālā apmērā, lai atbilstu bezpeļņas nosacījumam un līdzfinansēšanas principam, kā arī ļautu dalībniekiem lūgt zemāku likmi. Atlīdzināšanas likmēm principā tomēr vajadzētu būt 100 % vai 70 % apmērā.

(25)

Klasificējot pētniecību tehnoloģiju jomā, produktu izstrādi un demonstrāciju pasākumus, būtu jāņem vērā ESAO tehnoloģiskās gatavības līmeņa (TGL) definīcijas.

(26)

Konkrētas problēmas pētniecības un inovācijas jomā būtu jārisina ar jaunām finansēšanas formām – godalgām, iepirkumu pirmskomercializācijas posmā, inovatīvu risinājumu publisko iepirkumu, MVU instrumentu un "Ātrais ceļš uz inovāciju" darbībām, kurām ir vajadzīgi īpaši noteikumi.

(27)

Lai nodrošinātu vienādus noteikumus visiem uzņēmumiem, kas darbojas iekšējā tirgū, pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" paredzētais finansējums būtu jāveido saskaņā ar valsts atbalsta noteikumiem, lai nodrošinātu publisko izdevumu efektivitāti un novērstu tirgus kropļojumus, tādus kā privātā finansējuma izstumšana, neiedarbīgu tirgus struktūru veidošana vai neefektīvu firmu saglabāšana. Būtu jāparūpējas par to, lai inovācijas pasākumu finansējums neradītu konkurences kropļojumus un nenovestu pie iejaukšanās tirgū bez pietiekama iemesla.

(28)

Būtu jāaizsargā Savienības finanšu intereses, veicot samērīgus pasākumus visā izdevumu ciklā, nodrošinot pietiekamu līdzsvaru starp uzticēšanos un kontroli.

(29)

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 noteikumiem būtu jānodrošina pamats tam, lai tiktu plašāk akceptēta saņēmēju parasti izmantotā izmaksu uzskaites prakse.

(30)

Dalībnieku garantiju fonds, kas izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1906/2006 (15) un ko pārvalda Komisija, ir sevi apliecinājis kā svarīgu aizsardzības mehānismu, kas sedz ar tām summām saistītos riskus, kuras ir parādā un nav samaksājuši saistības neizpildījušie dalībnieki. Tādēļ būtu jānodibina jauns dalībnieku Garantiju fonds ("Fonds"). Lai panāktu dalībnieku riska efektīvāku pārvaldību un labāku aptvērumu, Fondam būtu jāaptver darbības saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2006/970/Euratom (16), saskaņā ar programmu, kas izveidota ar Padomes Lēmumu 2012/93/Euratom (17), kā arī darbībām saskaņā ar pamatprogramu "Apvārsnis 2020" un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1314/2013 (18). Fonds nebūtu jāattiecina uz programmām, ko pārvalda iestādes, kas nav Savienības finansēšanas struktūras.

(31)

Lai vairotu pārredzamību, būtu jāpublicē to ekspertu vārdi, kuri ir palīdzējuši Komisijai vai attiecīgām finansēšanas struktūrām piemērot šo regulu. Ja vārda publikācija apdraudētu eksperta drošību vai cieņu vai nepamatoti pārkāptu viņa privātumu, Komisijai vai finansēšanas struktūrām vajadzētu būt iespējai atturēties no šādu vārdu publicēšanas.

(32)

Personu dati, kas attiecas uz ekspertiem, būtu jāapstrādā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (19).

(33)

Būtu jāpieņem noteikumi par rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, lai nodrošinātu, ka dalībnieki pienācīgi aizsargā, izmanto un izplata šos rezultātus, un lai paredzētu iespēju noteikt izmantošanas papildu nosacījumus Eiropas stratēģiskajās interesēs. Dalībniekiem, kuri ir saņēmuši Savienības finansējumu un ar šāda finansējuma palīdzību gūtos rezultātus gatavojas izmantot galvenokārt trešās valstīs, kas nav saistītas ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", būtu jānorāda, kādā veidā Savienības finansējums veicinās Eiropas vispārējo konkurētspēju (savstarpējības princips), kā paredzēts dotāciju nolīgumā.

(34)

Gadījumā, ja pastāv iespēja, ka pētniecības rezultātā tiks izstrādātas jaunas medicīnas tehnoloģijas (piemēram, zāles, vakcīnas un ārstnieciskā diagnostika), būtu jāveic pasākumi, lai nodrošinātu, ka rezultātus vajadzības gadījumā nekavējoties izmanto un izplata.

(35)

Lai arī pastāvošie Savienības parāda un kapitāla finanšu instrumenti pētniecībai, attīstībai, inovācijai un izaugsmei ir sekmīgi, piekļuve riska finansējumam joprojām ir būtisks jautājums, jo īpaši inovatīviem MVU. Lai tos varētu izmantot visefektīvāk, parāda un kapitāla finanšu instrumentus būtu jāatļauj kombinēt vienu ar otru un ar dotācijām, ko finansē konkrēti no Savienības budžeta, tostarp saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020". Turklāt Komisijai jo īpaši būtu jānodrošina saskaņā ar Lēmumu Nr. 1982/2006/EK izveidotā riska dalīšanas finanšu mehānisma (RDFM) nepārtrauktība un saskaņā ar Lēmumu Nr. 1639/2006/EK izveidotā Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisma (GIF1) agrīnās stadijas daļa to nākamajos parāda un kapitāla finanšu instrumentos saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", attiecīgi "Savienības aizņēmumu un garantiju pakalpojums pētniecībai un inovācijai" un "Savienības pašu kapitāla instrumenti pētniecībai un inovācijai". Šajā ziņā no ieņēmumiem un atmaksājumiem, ko rada kāds no minētajiem finanšu instrumentiem, tiešs labums būtu jāgūst finanšu instrumentiem, kuri izveidoti saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020".

(36)

Komisijai būtu jānodrošina pietiekama papildināmība starp MVU instrumentu saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un finanšu instrumentiem saskaņā ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020" un programmu COSME, kas izveidota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1287/2013 (20), kā arī ar shēmām un instrumentiem, kas izveidoti kopīgi ar dalībvalstīm, piemēram, kopīgo programmu Eurostars (21).

(37)

Juridiskās noteiktības un skaidrības labad Regula (EK) Nr. 1906/2006 būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I   SADAĻA

IEVADA NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā izklāstīti noteikumi par dalību netiešajās darbībās, kas tiek veiktas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013, tostarp par dalību netiešajās darbībās, ko finansē finansēšanas struktūras saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punktu.

Šajā regulā izklāstīti arī noteikumi, kas reglamentē rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

2.   Ievērojot šajā regulā paredzētos īpašos noteikumus, piemēro attiecīgos noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

3.   Regula (EK) Nr. 294/2008 vai jebkurš pamatakts, ar kuru budžeta izpildes uzdevumi tiek uzticēti finansēšanas struktūrai saskaņā ar LESD 185. pantu, var paredzēt noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem. Lai ņemtu vērā saskaņā ar LESD 187. pantu izveidoto finansēšanas struktūru īpašās darbības vajadzības, kas apzinātas attiecīgajā pamataktā, Komisija saskaņā ar -56. pantu attiecībā uz tām ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus par:

a)

nosacījumiem dalībai uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kurus izdevušas finansēšanas struktūras, kas izveidotas aeronautikas jomā, lai samazinātu 9. panta 1. punktā noteikto dalībnieku minimālo skaitu;

b)

tiesībām saņemt finansējumu, kā izklāstīts 10. pantā, ļaujot finansēšanas struktūrām, kuras izveidotas uz bioloģiskiem resursiem balstītas rūpniecības jomā un inovatīvu zāļu jomā, ierobežot tiesības saņemt finansējumu, ietverot vienīgi konkrētus dalībnieku tipus;

c)

noteikumiem, ar ko reglamentē rezultātu izmantošanu un izplatīšanu, ļaujot finansēšanas struktūrām, kuras izveidotas inovatīvu zāļu jomā:

i)

paplašināt iespējas nodot un licencēt rezultātus un iepriekš uzkrātās zināšanas saistītiem subjektiem, pircējiem un visām darba turpinātājām struktūrām saskaņā ar dotāciju nolīgumu un bez 44. panta 1. un 2. punktā minēto citu dalībnieku piekrišanas;

ii)

atļaut konkrētus nolīgumus par tiesībām piekļūt iepriekš uzkrātajām zināšanām rezultātu izstrādeo komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 48. panta 2.–4. punktā;

iii)

papildināt noteikumus, ieviešot noteikumus par īpašumtiesībām un piekļuvi datiem, zināšanām un informācijai, kas neietilpst darbības mērķos un kas nav vajadzīgas 41. panta 2. punktā un 45.–48. pantā minētās darbības īstenošanai un izmantošanai;

iv)

paplašināt noteikumus par izmantošanu, ietverot citus iemeslus bez darbības īstenošanas (pētniecības nolūkos) vai rezultātu izstrādei komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 48. pantā;

v)

izklāstīt konkrētus kritērijus apakšlicencēšanas atļaušanai no viena dalībnieka citam dalībniekam tās pašas darbības ietvaros, kā minēts 46. panta 2. punktā;

vi)

ievērojot 24. panta 2. punktā minētā konsorcija nolīgumā definētos nosacījumus, paplašināt dalībnieku, to saistīto subjektu un trešo personu kā licenciātu piekļuves tiesības rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām citos nolūkos, nevis lai īstenotu darbību (pētniecības nolūkos), saskaņā ar pienācīgiem nosacījumiem, tostarp finanšu nosacījumiem, vai rezultātu izstrādei komercializācijas nolūkos vai pašu rezultātu komercializācijai (tiešā izmantošana), kā minēts 46.–48. pantā;

vii)

piekļuves tiesībām tiešai izmantošanai paredzēt nosacījumu, ka pastāv nolīgums starp attiecīgajiem dalībniekiem, kā minēts 48. pantā;

viii)

izplatīšanu ar zinātniskas publikācijas starpniecību darīt brīvprātīgu atvērtas piekļuves veidā, kā minēts 43. panta 2. punktā;

d)

darbību finansēšanu, atļaujot finansēšanas struktūrām elektronisko komponentu un sistēmu jomā piemērot citas atmaksas likmes, nevis tās, kas noteiktas 28. panta 3. punktā, gadījumos, kad viena vai vairākas dalībvalstis kopīgi finansē dalībnieku vai darbību.

Finansēšanas struktūra, kas nav kāda no šā punkta pirmajā un otrajā daļā minētajām un kurai uzticēti budžeta izpildes uzdevumi saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunkta i) vai ii) punktu, var piemērot noteikumus, kas pieļauj atkāpes no šajā regulā paredzētajiem noteikumiem, ja ir saņemta Komisijas piekrišana un ja tas vajadzīgs minētās struktūras īpašo darbību dēļ.

4.   Šī regula nav piemērojama tiešajām darbībām, ko veic Kopīgais pētniecības centrs (JRC).

2. pants

Definīcijas

1.   Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

"piekļuves tiesības" ir tiesības izmantot rezultātus vai iepriekš uzkrātas zināšanas atbilstoši noteikumiem un nosacījumiem, kas paredzēti saskaņā ar šo regulu;

2)

"saistīts subjekts" ir jebkurš tiesību subjekts, kas ir dalībnieka tiešā vai netiešā kontrolē vai tādā pašā tiešā vai netiešā kontrolē kā dalībnieks, vai kas tieši vai netieši kontrolē dalībnieku. Kontrole var izpausties kādā no formām, kas izklāstītas 8. panta 2. punktā;

3)

"asociētā valsts" ir trešā valsts, kas ir noslēgusi starptautisku nolīgumu ar Savienību, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1291/2013 7. pantā;

4)

"iepriekš uzkrātas zināšanas" ir jebkuri dati, zinātība vai informācija jebkādā formā vai veidā, materiālā vai nemateriālā veidā, tostarp jebkuras tiesības, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesības, kas ir i) dalībnieku rīcībā pirms to iesaistīšanās darbībā, kas ii) nepieciešamas, lai veiktu darbību vai lai izmantotu minētās darbības rezultātus; un ko iii) dalībnieki ir identificējuši saskaņā ar 45. pantu;

5)

"pamatakts" ir Savienības iestāžu pieņemts tiesību akts regulas, direktīvas vai lēmuma veidā LESD 288. panta nozīmē, kas veido darbības juridisko pamatu;

6)

"inovācijas pasākums" ir pasākums, kas galvenokārt ietver darbības ar konkrētu mērķi izstrādāt plānus un pasākumus vai projektus jauniem, izmainītiem vai uzlabotiem produktiem, procesiem vai pakalpojumiem. Šādā nolūkā to skaitā var būt prototipu izstrāde, testēšana, demonstrēšana, izmēģināšana, plaša mēroga produktu apstiprināšana un pavairošana tirgum;

7)

"koordinācijas un atbalsta darbība" ir darbība, kas sastāv galvenokārt no papildpasākumiem, tādiem kā standartizācija, izplatīšana, izpratnes vairošana un paziņošana, tīklu veidošana, koordinācijas vai atbalsta pakalpojumi, politikas dialogi un savstarpējas mācības un pētījumi, tostarp projektēšanas pētījumi jaunām infrastruktūrām, un tās var ietvert arī papildu sakaru veidošanas un koordinēšanas pasākumus starp programmām dažādās valstīs;

8)

"izplatīšana" ir rezultātu publiskošana ar jebkādiem atbilstošiem līdzekļiem (izņemot publiskošanu, kas izriet no rezultātu aizsardzības vai izmantošanas), tostarp izmantojot zinātnisku publikāciju jebkurā plašsaziņas līdzeklī;

9)

"izmantošana" ir rezultātu izmantošana turpmākos pētniecības pasākumos, kas nav attiecīgajā darbībā ietvertie pētniecības pasākumi, vai produkta vai procesa izstrādē, izveidē un laišanā tirgū vai pakalpojuma izveidē un sniegšanā, vai arī standartizācijas darbībās;

10)

"taisnīgi un saprātīgi noteikumi" ir atbilstoši noteikumi, tostarp iespējami finansiāli nosacījumi vai noteikumi par izmantošanu bez autoratlīdzības, ņemot vērā ar lūgumu piekļuvei saistītos konkrētos apstākļus, piemēram, rezultātu vai iepriekš uzkrātu zināšanu, kam tiek lūgta piekļuve, faktisko vai potenciālo vērtību un/vai paredzētās izmantošanas apjomu, ilgumu vai citus raksturlielumus;

11)

"finansēšanas struktūra" ir iestāde vai struktūra, izņemot Komisiju, kā minēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 58. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kam Komisija uzticējusi budžeta izpildes uzdevumus saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 9. panta 2. punktu;

12)

"starptautiska Eiropas interešu organizācija" ir starptautiska organizācija, kuras locekļu lielākā daļa ir dalībvalstis vai asociētās valstis un kuras galvenais mērķis ir veicināt sadarbību zinātnes un tehnoloģiju jomā Eiropā;

13)

"tiesību subjekts" ir jebkura fiziska persona vai jebkura juridiska persona, kas izveidota atbilstoši valsts, Savienības vai starptautiskajiem tiesību aktiem un atzīta par atbilstīgu minētajiem aktiem, un kam ir tiesībspēja, un kas, rīkodamās savā vārdā, var īstenot tiesības un kam var būt saistoši pienākumi;

14)

"bezpeļņas tiesību subjekts" ir tiesību subjekts, kura mērķis saskaņā ar statūtiem nav gūt peļņu, vai kuram ir juridisks vai statūtos paredzēts pienākums nepārdalīt peļņu akcionāriem vai individuāliem dalībniekiem;

15)

"dalībnieks" ir jebkurš tiesību subjekts, kas veic darbību vai darbības daļu atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1291/2013 un kam ir tiesības un pienākumi attiecībā pret Savienību vai citu finansēšanas struktūru saskaņā ar šo regulu;

16)

"programmas kopfonda darbība" ir darbība, ko finansē, izmantojot dotāciju, kuras galvenais nolūks ir papildināt atsevišķus uzaicinājumus vai programmas, ko finansē subjekti, kas nav Savienības finansēšanas struktūras un kas pārvalda pētniecības un inovācijas programmas. Programmas kopfonda darbība var ietvert arī papildu sakaru veidošanas un koordinēšanas pasākumus starp programmām dažādās valstīs;

17)

"iepirkums pirmskomercializācijas posmā" ir tādu pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums, kuri ietver riska/ieguvumu dalīšanu atbilstoši tirgus nosacījumiem un konkurētspējīgu attīstību pa posmiem, ja pētniecības un izstrādes pakalpojumu iepirkums ir skaidri nošķirts no gatavo izstrādājumu izmantošanas komerciālos apjomos;

18)

"inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums" ir iepirkums, kurā līgumslēdzējas iestādes rīkojas kā sākuma klients attiecībā uz inovatīvām precēm vai pakalpojumiem, kas vēl nav pieejami plašā komerciālā mērogā, un var ietvert atbilstības pārbaudi;

19)

"rezultāti" ir jebkuri materiāli vai nemateriāli darbības rezultāti, piemēram, dati, zināšanas vai informācija, kas tiek radīta darbībā, jebkādā formā vai veidā, neatkarīgi no tā, vai tos var aizsargāt, kā arī jebkuras tiem piesaistītas tiesības, tostarp intelektuālā īpašuma tiesības;

20)

"MVU" ir mikrouzņēmumi, mazi un vidēji uzņēmumi, kā noteikts Komisijas Ieteikumā 2003/361/EK (22).

21)

"darba programma" ir Komisijas pieņemtais dokuments īpašās programmas īstenošanai saskaņā ar Padomes Lēmuma 2013/743/ES (23) 5. pantu;

22)

"darba plāns" ir Komisijas darba programmai līdzīgs dokuments, ko pieņem finansēšanas struktūras, kurām uzticēts izpildīt daļu no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 9. panta 2. punktu.

2.   Šajā regulā subjektu, kam saskaņā ar piemērojamiem valsts tiesību aktiem nav tiesībspējas, uzskata par pielīdzināmu tiesību subjektam ar noteikumu, ka ievēroti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 131. panta 2. punktā un Regulas (ES) Nr. 1268/2012 198. pantā paredzētie nosacījumi.

3.   Šajā regulā dotāciju saņēmēji netiek uzskatīti par finansēšanas struktūrām.

3. pants

Konfidencialitāte

Ievērojot nosacījumus, kas paredzēti īstenošanas nolīgumos, lēmumos vai līgumos, jebkurus datus, zināšanas un informāciju, ko saistībā ar darbību paziņo kā konfidenciālus, uzskata par konfidenciāliem, pienācīgi ņemot vērā Savienības tiesību aktus attiecībā uz klasificētas informācijas aizsardzību un piekļuvi tai.

4. pants

Informācija, kas jādara pieejama

1.   Neskarot 3. pantu, Komisija pēc pieprasījuma dara pieejamu Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām, jebkurai dalībvalstij vai asociētai valstij visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir iegūti darbībā, kura saņēmusi Savienības finansējumu, ar noteikumu, ka ir izpildīti šādi divi nosacījumi:

a)

attiecīgā informācija attiecas uz valsts sektora iestādi;

b)

dalībnieki nav norādījuši pamatotus un pietiekamus iemeslus, kāpēc attiecīgā informācija nav sniedzama.

Darbībās, ko veic atbilstoši konkrētajam mērķim "Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana", Komisija, pamatojoties uz lūgumu, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem vai aģentūrām vai dalībvalstu valsts iestādēm dara pieejamu visu tās rīcībā esošo noderīgo informāciju par tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir iegūti darbībā, kura ir saņēmusi Savienības finansējumu. Komisija informē dalībnieku par šādu informācijas sniegšanu. Ja kāda dalībvalsts vai Savienības iestāde, struktūra, birojs vai aģentūra pieprasa informāciju, Komisija par šādu informācijas sniegšanu informē arī visas dalībvalstis.

2.   Informācijas sniegšanu atbilstoši 1. punktam neuzskata par Komisijas vai dalībnieku tiesību vai pienākumu tālāknodošanu saņēmējam. Tomēr saņēmējs ievēro jebkuras šādas informācijas konfidencialitāti, izņemot, ja tā kļūst publiska vai to publiski pieejamu dara dalībnieki, vai ja tā ir paziņota Komisijai bez konfidencialitātes ierobežojumiem. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

5. pants

Konsultācijas un informācija potenciālajiem dalībniekiem

Saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/12 Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka laikā, kad tiek publicēts uzaicinājums iesniegt priekšlikumus, visiem iespējamiem dalībniekiem tiek darītas pieejamas pietiekamas konsultācijas un informācija, jo īpaši piemērojamais dotāciju nolīguma paraugs.

II   SADAĻA

DALĪBAS NOTEIKUMI

I   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

6. pants

Finansējuma veidi

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1291/2013 10. pantu finansējumu var piešķirt vienā vai vairākos no veidiem, kas paredzēti Regulā (ES) Nr. 966/2012, jo īpaši kā dotācijas, godalgas, iepirkumu vai finanšu instrumentus.

7. pants

Tiesību subjekti, kas var piedalīties darbībās

1.   Darbībā var piedalīties ikviens tiesību subjekts neatkarīgi no tās uzņēmējdarbības vietas vai starptautiska organizācija ar noteikumu, ka ir izpildīti šajā regulā paredzētie nosacījumi, kā arī visi nosacījumi, kas paredzēti atbilstošajā darba programmā vai darba plānā.

2.   Attiecīgā darba programma var ierobežot tādu tiesību subjektu dalību pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" vai tās daļās, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs, ja Komisija nosacījumus par dalībvalstu tiesību subjektu vai to saistīto subjektu, kuri veic uzņēmējdarbību trešā valstī, piedalīšanos konkrētās trešās valsts pētniecības un inovācijas programmās uzskata par kaitējošiem Savienības interesēm.

3.   Attiecīgā darba programma vai darba plāns var liegt dalību subjektiem, kas nespēj sniegt pietiekamas drošības garantijas, tostarp attiecībā uz personāla drošības pielaidi, ja tas ir pamatots ar drošības apsvērumiem.

4.   JRC var piedalīties darbībās ar tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī.

8. pants

Neatkarība

1.   Divus tiesību subjektus uzskata par savstarpēji neatkarīgiem, ja neviens no tiem nav pakļauts tiešai vai netiešai otra subjekta kontrolei, vai arī tai pašai tiešai vai netiešai kontrolei, kam pakļauts otrs subjekts.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā kontrole konkrēti var izpausties šādi:

a)

tiešā vai netiešā veidā turot īpašumā vairāk nekā 50 % no attiecīgā tiesību subjekta izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai pārvaldot šā subjekta dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)

tiešā vai netiešā veidā faktiski vai juridiski pārvaldot attiecīgā tiesību subjekta lēmumu pieņemšanas pilnvaras.

3.   Šā panta 1. punkta nolūkā par kontroles attiecībām neuzskata šādas attiecības starp tiesību subjektiem:

a)

tā pati atklāta ieguldījumu sabiedrība, ieguldītājinstitūcija vai riska kapitāla sabiedrība tieši vai netieši pārvalda vairāk nekā 50 % no izlaistā pamatkapitāla nominālvērtības vai dalībnieku vai asociēto partneru balsstiesību vairākumu;

b)

attiecīgie tiesību subjekti ir tās pašas sabiedriskās iestādes īpašumā vai pārraudzībā.

II   NODAĻA

Dotācijas

I   Iedaļa

Piešķiršanas procedūra

9. pants

Dalības nosacījumi

1.   Ievēro vismaz šādus minimālos nosacījumus:

a)

darbībā piedalās vismaz trīs tiesību subjekti;

b)

katrs no trim tiesību subjektiem veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī vai asociētā valstī; un

c)

b) apakšpunktā minētie trīs tiesību subjekti ir savstarpēji neatkarīgi 8. panta nozīmē.

2.   Šā panta 1. punkta nolūkā, ja viens no dalībniekiem ir JRC vai starptautiska Eiropas interešu organizācija, vai saskaņā ar Savienības tiesību aktiem izveidots subjekts, to uzskata par tādu, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, izņemot jebkuru dalībvalsti vai asociētu valsti, kurā uzņēmējdarbību veic cits dalībnieks, kas piedalās tajā pašā darbībā.

3.   Atkāpjoties no 1. punkta, minimālais nosacījums ir viena tāda tiesību subjekta dalība, kurš veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī:

a)

attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes (ERC) progresīvās pētniecības darbībām;

b)

MVU instrumentu, ja darbībai ir skaidri izteikta pievienotā Eiropas vērtība;

c)

programmas kopfonda darbībām, kā arī

d)

pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā.

4.   Atkāpjoties no 1. punkta, attiecībā uz koordinācijas un atbalsta darbībām un apmācības un mobilitātes darbībām obligāts nosacījums ir viena tiesību subjekta dalība.

5.   Ja tas ir piemēroti un pienācīgi pamatoti, darba programmās vai darba plānos var paredzēt papildu nosacījumus atbilstoši konkrētām politikas prasībām vai darbības veidam un mērķiem, iekļaujot cita starpā nosacījumus attiecībā uz dalībnieku skaitu, dalībnieka veidu un uzņēmējdarbības vietu.

10. pants

Tiesības saņemt finansējumu

1.   Tiesības saņemt finansējumu no Savienības ir šādiem dalībniekiem:

a)

tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī vai kas izveidots saskaņā ar Savienības tiesību aktiem;

b)

starptautiskai Eiropas interešu organizācijai;

c)

tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura noteikta darba programmā.

2.   Ja darbībā piedalās starptautiska organizācija vai tiesību subjekts, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, un neviens no tiem nav tiesīgs saņemt finansējumu saskaņā ar 1. punktu, Savienības finansējumu var piešķirt, ar noteikumu, ka ir izpildīts vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a)

dalība tiek uzskatīta par būtiski nepieciešamu Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbības veikšanai;

b)

šāds finansējums ir paredzēts divpusējā zinātnes un tehnoloģiju nolīgumā vai kādā citā nolīgumā, kas noslēgts starp Savienību un starptautisko organizāciju vai – tādu tiesību subjektu gadījumā, kuri veic uzņēmējdarbību trešās valstīs – valsti, kurā attiecīgais tiesību subjekts veic uzņēmējdarbību.

11. pants

Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus

1.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus izsludina saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/12, jo īpaši ņemot vērā vajadzību nodrošināt pārredzamību un nediskrimināciju un nodrošināt pienācīgu elastību pētniecības un inovācijas nozaru daudzveidīgajai būtībai.

2.   Izņēmuma kārtā un neskarot pārējos gadījumus, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus neizsludina par koordinācijas un atbalsta darbībām un programmas kopfonda darbībām, kas jāveic darba programmās vai darba plānos norādītiem tiesību subjektiem, ar noteikumu, ka uz darbību neattiecas uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus darbības joma.

3.   Saskaņā ar attiecīgajiem Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulas (ES) Nr. 1268/2012 noteikumiem paredz pietiekamus laikposmus priekšlikumu sagatavošanai, laikus paziņo par gaidāmiem uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, publicējot darba programmu, un paredz pienācīgu laikposmu no uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus publicēšanas līdz priekšlikuma iesniegšanas beigu termiņam.

12. pants

Kopīgi uzaicinājumi ar trešām valstīm vai starptautiskām organizācijām

1.   Uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus var izdot kopīgi ar trešām valstīm vai to zinātnes un tehnoloģiju organizācijām un aģentūrām vai ar starptautiskām organizācijām, lai kopīgi finansētu darbības prioritārās kopīgu interešu un paredzama savstarpēja ieguvuma jomās, ja pastāv skaidra pievienotā vērtība Savienībai. Priekšlikumus izvērtē un atlasa kopīgās izvērtēšanas un atlases procedūrās, par kurām jāvienojas. Šādas novērtēšanas un atlases procedūras nodrošina atbilstību Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VI sadaļā noteiktajiem principiem, un tajās iesaistās proporcionāla katras puses ieceltu neatkarīgu ekspertu grupa.

2.   Juridiskas personas, kas saņem finansējumu no Savienības, noslēdz dotāciju nolīgumu ar Savienību vai attiecīgo finansēšanas struktūru. Tādā dotāciju nolīgumā iekļauj tā darba aprakstu, kas jāveic minētajiem dalībniekiem un tiesību subjektiem no iesaistītajām trešām valstīm.

3.   Tiesību subjekti, kas saņem Savienības finansējumu, noslēdz koordinācijas nolīgumu ar iesaistītajiem tiesību subjektiem, kas saņem finansējumu no attiecīgajām trešām valstīm vai starptautiskajām organizācijām.

13. pants

Priekšlikumi

1.   Priekšlikumos iekļauj rezultātu izmantošanas un izplatīšanas plāna projektu, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā.

2.   Jebkurā priekšlikumā, kas attiecas uz cilvēka embriju cilmes šūnu pētniecību, ir attiecīgi jāiekļauj sīka informācija par licencēšanas un kontroles pasākumiem, ko veiks attiecīgās dalībvalsts kompetentās iestādes, kā arī sīka informācija par ētiskajiem apstiprinājumiem, kas tiks sniegti. Cilvēka embrija cilmes šūnu pētniecības jomā uz iestādēm, organizācijām un pētniekiem attiecas stingra licencēšana un kontrole atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts tiesiskajam regulējumam.

3.   No novērtēšanas, atlases vai piešķiršanas procedūrām jebkurā laikā var izslēgt priekšlikumu, kas ir pretrunā ētikas principiem vai jebkādiem piemērojamiem tiesību aktiem vai kas neatbilst nosacījumiem, kuri izklāstīti Lēmumā Nr. 743/ES, darba programmā vai darba plānā, vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

4.   Kad tas ir būtiski un norādīts darba programmā vai darba plānā, priekšlikumā paskaidro, kādā veidā un kādā apmērā ir būtiska plānotā projekta satura analīze no dzimumu līdztiesības aspekta.

14. pants

Ētikas izvērtēšana

1.   Komisija sistemātiski veic to priekšlikumu ētikas izvērtēšanu, kuri rada ar ētiku saistītus jautājumus. Minētajā izvērtēšanā pārbauda ētikas principu un tiesību aktu ievērošanu un – attiecībā uz pētniecību, ko veic ārpus Savienības, – to, vai tāda pati pētniecība būtu bijusi atļauta kādā dalībvalstī.

2.   Komisija ētikas izvērtēšanas procesu dara pēc iespējas pārredzamāku un nodrošina, ka to veic laikus, ja iespējams, izvairoties no dokumentu atkārtotas iesniegšanas.

15. pants

Atlases un piešķiršanas kritēriji

1.   Iesniegtos priekšlikumus vērtē pēc šādiem piešķiršanas kritērijiem:

a)

izcilība;

b)

ietekme;

c)

īstenošanas kvalitāte un efektivitāte.

2.   Vienīgo 1. punkta a) apakšpunktā minēto kritēriju piemēro priekšlikumiem par ERC progresīvās pētniecības darbībām.

3.   Priekšlikumos inovācijas pasākumiem lielāku prioritāti var piešķirt 1. punkta b) apakšpunktā minētajam kritērijam.

4.   Darba programmā vai darba plānā iekļauj sīkāku informāciju par 1. punktā noteikto piešķiršanas kritēriju piemērošanu un norāda svērumus un sliekšņa vērtības.

5.   Komisija ņem vērā iespēju īstenot divu posmu iesniegšanas procedūru, kas paredzēta Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012, ja tas ir piemēroti un atbilst uzaicinājuma iesniegt priekšlikumu mērķiem.

6.   Priekšlikumus sarindo pēc novērtēšanas rezultātiem. Atlasi veic, pamatojoties uz minēto sarindojumu.

7.   Novērtēšanu veic neatkarīgi eksperti.

8.   Šīs regulas 11. panta 2. punktā minētā tiesību subjekta gadījumā vai citos pienācīgi pamatotos ārkārtas gadījumos novērtēšanu var veikt, atkāpjoties no 7. punkta paredzētā veida. Katrā šādas novērtēšanas gadījumā Komisija sniedz dalībvalstīm sīki izklāstītu informāciju par izmantoto novērtēšanas procedūru un tās iznākumu.

9.   Ja prasītais Savienības finansējums darbībai ir EUR 500 000 vai lielāks, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, izmantojot līdzekļus, kas atbilst valsts tiesību aktiem, iepriekš pārbauda tikai koordinatoru finansiālās iespējas. Turklāt, ja, ņemot vērā pieejamo informāciju, ir iemesls apšaubīt koordinatora vai citu dalībnieku finansiālās iespējas, Komisija un attiecīgā finansēšanas struktūra pārbauda to finansiālās iespējas

10.   Finansiālās iespējas nepārbauda ne tiem tiesību subjektiem, kuru dzīvotspēju garantē dalībvalsts vai asociēta valsts, ne augstākās un vidējās izglītības iestādēm.

11.   Finansiālās iespējas var garantēt jebkurš cits tiesību subjekts, kura finansiālās iespējas savukārt pārbauda saskaņā ar 9. punktu.

16. pants

Novērtējuma pārskatīšanas procedūra

1.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina pārredzamu novērtējuma pārskatīšanas procedūru attiecībā uz tiem pieteikumu iesniedzējiem, kuri uzskata, ka to priekšlikumu novērtējums nav veikts saskaņā ar procedūrām, kas izklāstītas šajā regulā, attiecīgajā darba programmā, darba plānā vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus.

2.   Pārskatīšanas pieprasījums attiecas uz konkrētu priekšlikumu, un priekšlikuma koordinators to iesniedz 30 dienu laikā no dienas, kad Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra informē koordinatoru par novērtējuma rezultātiem.

3.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra atbild par 2. punktā minētā pieprasījuma izskatīšanu. Šādu izskatīšanu attiecina tikai uz novērtējuma procesuālajiem aspektiem, nevis uz priekšlikuma būtību.

4.   Novērtējuma pārskatīšanas komiteja, kas sastāv no Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras darbiniekiem, sniedz atzinumu par novērtēšanas procesa procesuālajiem aspektiem. To vada Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras ierēdnis no cita dienesta, nevis tā, kas ir atbildīgs par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus. Komisija var ieteikt vienu no šādām darbībām:

a)

atkārtoti izvērtēt priekšlikumu – to veic galvenokārt tādi vērtētāji, kuri nav iesaistīti iepriekšējā izvērtēšanā;

b)

apstiprināt sākotnējo novērtējumu.

5.   Pamatojoties uz 4. punktā minēto ieteikumu, Komisija vai attiecīgā finansēšanas iestāde pieņem lēmumu un paziņo to priekšlikuma koordinatoram. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra šādu lēmumu pieņem, lieki nekavējoties.

6.   Pārskatīšanas procedūra nekavē to priekšlikumu atlases procedūru, uz kuriem neattiecas pārskatīšanas pieprasījumi.

7.   Pārskatīšanas procedūra neliedz īstenot citas darbības, ko dalībnieks var veikt saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

17. pants

Informācijas pieprasīšana un sūdzības

1.   Komisija nodrošina, ka dalībniekiem ir izstrādāta procedūra, lai tie var pieprasīt informāciju vai iesniegt sūdzības saistībā ar savu piedalīšanos pamatprogrammā "Apvārsnis 2020".

2.   Komisija nodrošina, ka informācija par to, kā reģistrēt bažas, jautājumus vai sūdzības, ir darīta pieejama visiem dalībniekiem un publicēta tiešsaistē.

18. pants

Dotāciju nolīgums

1.   Saskaņā ar šo regulu Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādā dotāciju nolīgumu paraugus starp Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un dalībniekiem. Ja dotāciju nolīguma paraugā vajadzīgi būtiski grozījumi, Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm to attiecīgi pārskata.

2.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra noslēdz dotāciju nolīgumu ar dalībniekiem. Subjekta izslēgšanu vai nomaiņu pirms dotāciju nolīguma parakstīšanas pienācīgi pamato.

3.   Dotāciju nolīgumā nosaka dalībnieku un vai nu Komisijas, vai arī attiecīgās finansēšanas struktūras tiesības un pienākumus saskaņā ar šo regulu. Tajā arī nosaka to tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kuri kļūst par dalībniekiem darbības īstenošanas laikā, kā arī konsorcija koordinatora pienākumus un uzdevumus.

4.   Pamatojoties uz prasībām darba programmā vai darba plānā, dotāciju nolīgumā var noteikt dalībnieku tiesības un pienākumus attiecībā uz piekļuves tiesībām, izmantošanu un izplatīšanu papildus tiesībām un pienākumiem, kas noteikti šajā regulā.

5.   Dotāciju nolīgumā attiecīgā gadījumā un pēc iespējas atspoguļo vispārējos principus, kas noteikti Komisijas ieteikumā par Eiropas Pētnieku hartu un Uzvedības kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, pētniecības godīguma principus, Komisijas ieteikumu par intelektuālā īpašuma pārvaldību zināšanu nodošanas darbībās, Rīcības kodeksu universitātēm un citām sabiedriskām pētniecības iestādēm, kā arī dzimumu līdztiesības principu, kas izklāstīts 16. pantā Regulā (ES) Nr. 1291/2013.

6.   Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā ietver noteikumus, kas nodrošina ētikas principu ievērošanu, tostarp paredz neatkarīgas ētikas padomes izveidi un Komisijas tiesības īstenot ētikas izvērtēšanu, kuru veic neatkarīgi eksperti.

7.   Pienācīgi pamatotos gadījumos īpašas dotācijas par darbībām var veidot daļu no partnerības pamatlīguma saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulu (ES) Nr. 1268/2012.

19. pants

Dotāciju lēmumi

Attiecīgos un pienācīgi pamatotos gadījumos Komisija saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 121. panta 1. punktu vai attiecīgā finansēšanas struktūra var paziņot dotāciju lēmumus, nevis parakstīt dotāciju nolīgumus. Tādā gadījumā pēc analoģijas piemēro šīs regulas noteikumus, kas attiecas uz dotāciju nolīgumiem.

20. pants

Piešķiršanas termiņš

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 128. panta 2. punktu uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus norāda plānoto datumu, līdz kuram visus pieteikumu iesniedzējus informē par to pieteikumu novērtējuma rezultātiem, un indikatīvu datumu, kad tiks parakstīti dotāciju nolīgumi vai paziņoti dotāciju lēmumi.

2.   Šā panta 1. punktā minētos datumus balsta uz šādiem laikposmiem:

a)

visu pieteikumu iesniedzēju informēšanai par to pieteikumu zinātniskas novērtēšanas rezultātiem maksimālā laikposmā pieci mēneši no pēdējās dienas, kad var iesniegt pilnīgus priekšlikumus;

b)

dotāciju nolīgumu parakstīšanai ar pieteikumu iesniedzējiem vai to informēšanai par dotāciju lēmumiem maksimāla laikposmā trīs mēneši no dienas, kad informēti sekmīgie pieteikuma iesniedzēji.

3.   Šā panta 2. punktā minētos laikposmus var pagarināt ERC darbībām un ārkārtējos, pienācīgi pamatotos gadījumos, jo īpaši sarežģītu darbību gadījumā, ja ir liels priekšlikumu skaits vai ja to lūdz pieteikumu iesniedzēji.

4.   Dalībniekiem dod pietiekami daudz laika iesniegt informāciju un dokumentus, kas vajadzīgi dotāciju nolīguma parakstīšanai. Komisija pieņem lēmumus un lūdz informāciju iespējami savlaicīgi. Ja iespējams, izvairās no atkārtotas dokumentu iesniegšanas.

21. pants

Samaksas termiņš

Dalībniekiem maksā savlaicīgi un saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. Tiklīdz ir veikts maksājums koordinatoram, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra to paziņo dalībniekiem.

22. pants

Droša elektroniskā sistēma

Visu saraksti ar dalībniekiem, tostarp dotāciju nolīgumu slēgšanu, paziņošanu par dotāciju lēmumiem un visiem grozījumiem tajos, var veikt ar elektroniskas apmaiņas sistēmas starpniecību, kuru izveidojusi Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1268/2012 179. pantā.

II   Iedaļa

Īstenošana

23. pants

Darbību īstenošana

1.   Dalībnieki īsteno darbības atbilstoši visiem nosacījumiem un saistībām, kas izklāstītas šajā regulā, Regulā (ES) Nr. 966/2012, Regulā (ES) Nr. 1268/2012, Lēmumā 2013/743/ES, darba programmā vai darba plānā, uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus un dotāciju nolīgumā.

2.   Dalībnieki neuzņemas saistības, kas nav saderīgas ar šo regulu vai dotāciju nolīgumu. Ja dalībnieks neizpilda savus pienākumus attiecībā uz darbības tehnisko īstenošanu, pārējie darbinieki izpilda pienākumus bez Savienības papildu finansējuma, ja vien Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra tos skaidri neatbrīvo no šāda pienākuma. Gadījumā, ja dalībnieks neievēro savas saistības, Komisija saskaņā ar 39. panta 3. punkta a) apakšpunktu var pārskaitīt attiecīgo parādsummu no 38. pantā minētā Dalībnieku garantiju fonda darbības koordinatoram. Katra dalībnieka finansiālā atbildība ir ierobežota līdz tā parādam, ievērojot ar Dalībnieku garantiju fondu saistītos noteikumus. Dalībnieki nodrošina, lai Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra būtu laikus informēta par jebkuru notikumu, kas varētu būtiski ietekmēt darbības īstenošanu vai Savienības intereses.

3.   Dalībnieki īsteno darbību un veic visus vajadzīgos un pamatotos pasākumus šajā nolūkā. To rīcībā ir atbilstoši resursi, kas vajadzīgi darbības īstenošanai. Ja tas nepieciešams darbības īstenošanai, dalībnieki var pieaicināt trešās personas, tostarp apakšuzņēmējus, lai īstenotu ar darbību saistīto darbu, vai var izmantot resursus, ko nodrošina trešās personas, izmantojot ieguldījumu natūrā atbilstoši dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Dalībnieks ir atbildīgs pret Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru un pret pārējiem dalībniekiem par veikto darbu.

4.   Apakšuzņēmuma līgumu slēgšanas tiesības konkrētu darbības elementu izpildei drīkst piešķirt tikai dotāciju nolīgumā noteiktajos gadījumos un pienācīgi pamatotos gadījumos, ko nevarēja skaidri paredzēt dotāciju nolīguma spēkā stāšanās brīdī.

5.   Trešās personas, kas nav apakšuzņēmēji, var īstenot ar darbību saistīto darbu saskaņā ar dotāciju nolīgumā minētajiem nosacījumiem. Trešo personu un tās veicamo darbu norāda dotāciju nolīgumā.

Izmaksas, kas rodas šādām trešām personām, var uzskatīt par attiecināmām, ja trešā persona atbilst visiem no šiem nosacījumiem:

a)

tā būtu tiesīga saņemt finansējumu, ja tā būtu dalībnieks;

b)

tā ir saistīts subjekts vai tai ir juridiska saikne ar dalībnieku, kas norāda uz sadarbību, kura nav ierobežota tikai ar attiecīgo darbību;

c)

tā ir norādīta dotāciju nolīgumā;

d)

tā ievēro noteikumus, kas ir piemērojami dalībniekam atbilstoši dotāciju nolīgumam attiecībā uz izmaksu atbilstību un izdevumu kontroli.

e)

tā akceptē solidāru atbildību ar dalībnieku par Savienības ieguldījumu atbilstoši summai, par kuru trešā persona ir paziņojusi, ja to prasa Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra.

6.   Trešās personas var arī nodrošināt resursu pieejamību dalībniekam, sniedzot ieguldījumu natūrā darbības īstenošanā. Par izmaksām, kas trešām personām radušās saistībā ar šādu ieguldījumu, kurš tiek sniegts bez maksas, ir tiesības saņemt finansējumu, ar noteikumu, ka tās atbilst dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

7.   Darbība var ietvert finansiālu atbalstu trešām personām saskaņā ar nosacījumiem, kas paredzēti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012. Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 137. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētās summas var pārsniegt, ja tas vajadzīgs darbības mērķu sasniegšanai.

8.   Darbībā, ko veic dalībnieki, kuri ir līgumslēdzējas iestādes Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/17/EK (24), Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2004/18/EK (25) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/81/EK (26) nozīmē, var ietvert vai par galveno mērķi var izvirzīt iepirkumu pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu iepirkumu, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā un ir vajadzīgs tā īstenošanai. Tādā gadījumā dalībnieku īstenotajām iepirkuma procedūrām piemēro noteikumus, kas izklāstīti šīs regulas 51. panta 2., 4. un 5. punktā.

9.   Dalībnieki ievēro to valstu tiesību aktus, noteikumus un ētikas normas, kurās darbība tiks īstenota. Attiecīgā gadījumā dalībnieki pirms darbības uzsākšanas prasa apstiprinājumu no attiecīgajām valsts vai vietējām ētikas komitejām.

10.   Darbu, kurā izmanto dzīvniekus, veic saskaņā ar LESD 13. pantu un ievērojot prasību aizstāt, samazināt un pilnveidot dzīvnieku izmantošanu zinātniskiem mērķiem saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un jo īpaši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/63/ES par zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzību (27).

24. pants

Konsorcijs

1.   Jebkura tāda konsorcija dalībnieki, kas vēlas piedalīties darbībā, ieceļ vienu dalībnieku no sava vidus par koordinatoru, ko norāda dotāciju nolīgumā. Koordinators ir galvenais kontaktpunkts starp konsorcija dalībniekiem attiecībās ar Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, izņemot gadījumus, kad dotācijas nolīgumā norādīts citādi vai ja tas nepilda savus pienākumus saskaņā ar dotāciju nolīgumu.

2.   Tāda konsorcija dalībnieki, kas piedalās darbībā, noslēdz iekšēju nolīgumu ("konsorcija nolīgums"), kurā nosaka to tiesības un pienākumus attiecībā uz darbības īstenošanu saskaņā ar dotāciju nolīgumu, izņemot pienācīgi pamatotos gadījumos, kas paredzēti darba programmā vai darba plānā, vai uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Komisija publicē norādes par galvenajiem jautājumiem, ko dalībnieki var iekļaut konsorcija nolīgumos.

3.   Konsorcija nolīgumā var cita starpā paredzēt šādus nosacījumus:

a)

konsorcija iekšējo organizāciju;

b)

Savienības finansējuma sadalījumu;

c)

izplatīšanas noteikumus, izmantošanas un piekļuves tiesības, kas papildina šīs regulas III sadaļas I nodaļas un dotāciju nolīguma noteikumus;

d)

iekšējo strīdu izšķiršanas kārtību;

e)

atbildību, kompensāciju un konfidencialitātes nolīgumus starp dalībniekiem.

Konsorcija dalībnieki konsorcija ietvaros var noslēgt jebkādus nolīgumus, kas pēc to ieskatiem ir atbilstoši, ciktāl šie nolīgumi nav pretrunā ar dotāciju nolīgumu vai šo regulu.

4.   Konsorcijs var ierosināt iekļaut vai izslēgt dalībnieku vai nomainīt koordinatoru saskaņā ar atbilstošiem dotāciju nolīguma noteikumiem ar noteikumu, ka izmaiņas atbilst dalības nosacījumiem, nerada nelabvēlīgu ietekmi uz darbības īstenošanu un nav pretrunā vienlīdzīgas attieksmes principam.

III   Iedaļa

Dotāciju veidi un finansēšanas noteikumi

25. pants

Dotāciju veidi

Dotācijas var piešķirt jebkurā no veidiem, kas paredzēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 123. pantā, ņemot vērā darbības mērķus.

26. pants

Izmaksu atbilstība

1.   Noteikumi par izmaksu atbilstību ir definēti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 126. pantā. Izmaksas, kas saskaņā ar darbību radušās trešām personām, var atzīt par atbilstīgām saskaņā ar šīs regulas un dotāciju nolīguma noteikumiem.

2.   Neatbilstīgas izmaksas ir tās, kas neatbilst 1. punktā minētajiem noteikumiem, it īpaši – rezerves iespējamiem turpmākiem zaudējumiem vai maksājumiem, zaudējumi no valūtas konvertācijas, ar kapitāla peļņu saistītas izmaksas, izmaksas, kas atlīdzinātas saistībā ar citu Savienības darbību vai programmu, parādi un parādu apkalpošanas izdevumi, kā arī pārmērīgi vai neapdomāti izdevumi.

27. pants

Tiešās atbilstīgās personāla izmaksas

1.   Neskarot 26. pantā minētos nosacījumus, tiešās atbilstīgās personāla izmaksas ietver tikai algas un sociālā nodrošinājuma iemaksas un citas izmaksas, kas iekļautas darbībai norīkotā personāla atalgojumam saskaņā ar valsts tiesību aktiem vai darba līgumu.

2.   Neskarot 26. pantā minētos nosacījumus, papildatalgojumu darbībai norīkotajam dalībnieku bezpeļņas tiesību subjektu personālam, tostarp maksājumus saskaņā ar papildlīgumiem neatkarīgi no to būtības, arī var uzskatīt par tiešām atbilstīgām personāla izmaksām līdz summai, kas noteikta 3. punktā, ja tie atbilst šādiem papildnosacījumiem:

a)

tā ir daļa no parastās dalībnieka atlīdzības shēmas, un tiek konsekventi maksāta, kad vien ir nepieciešams tāda paša veida darbs vai zināšanas;

b)

kritēriji, ko izmanto papildmaksājumu aprēķinam, ir objektīvi, un dalībnieks tos piemēro vispārīgi neatkarīgi no izmantotā finansējuma avota.

3.   Papildatalgojums var būt atbilstīgs līdz EUR 8 000 gadā vienai personai. Personai, kas strādā ne tikai vienīgi saistībā ar darbību, piemēro stundas likmes ierobežojumu. Stundas likmes ierobežojumu aprēķina, izdalot EUR 8 000 ar gada produktīvo darba stundu skaitu, kas aprēķināts saskaņā ar 31. pantu.

28. pants

Darbības finansēšana

1.   Finansējums darbībai nepārsniedz kopējās atbilstīgās izmaksas, no kurām atskaitīti darbības ieņēmumi.

2.   Par darbības ieņēmumiem uzskata:

a)

resursus, kuru pieejamību dalībniekiem nodrošinājušas trešās personas, izmantojot finanšu pārvedumus vai ieguldījumus natūrā bez maksas, kuru vērtību dalībnieks deklarējis kā atbilstīgās izmaksas, ar noteikumu, ka trešās personas tos ieguldījušas konkrēti izmantošanai darbībā;

b)

darbības radītus ienākumus, izņemot ienākumus, kas gūti no darbības rezultātu izmantošanas;

c)

ienākumus, kas gūti, pārdodot aktīvus, kuri iegādāti saskaņā ar dotāciju nolīgumu, un kā vērtība nepārsniedz izmaksas, kuras dalībnieks sākotnēji norādījis kā darbības izmaksas.

3.   Attiecībā uz visām finansētajām darbībām piemēro vienotu atbilstīgo izmaksu atlīdzināšanas likmi par katru darbību. Maksimālo likmi nosaka darba programmā vai darba plānā.

4.   Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija var sasniegt ne vairāk kā 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām, neskarot kopfinansēšanas principu.

5.   Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija ir ierobežota līdz maksimāli 70 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām inovācijas pasākumiem un programmas kopfonda darbībām.

Atkāpjoties no 3. punkta, pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" dotācija attiecībā uz inovācijas darbībām var sasniegt līdz 100 % no kopējām atbilstīgajām izmaksām bezpeļņas tiesību subjektiem, neskarot kopfinansēšanas principu.

6.   Šajā pantā noteiktās atmaksas likmes piemēro arī attiecībā uz darbībām, kurām pilnībā vai par kādu to daļu tiek noteikts vienotas likmes, vienības vai vienreizēja maksājuma finansējums.

29. pants

Netiešās izmaksas

1.   Netiešās atbilstīgās izmaksas nosaka pēc vienotas likmes, kas ir 25 % no kopējām tiešajām atbilstīgajām izmaksām, izņemot tiešās atbilstīgās izmaksas saistībā ar apakšuzņēmuma līgumu slēgšanu un izmaksas saistībā ar resursiem, ko nodrošinājušas trešās personas un kas netiek izmantoti atbalsta saņēmēja telpās, kā arī finansiālu atbalstu trešām personām.

2.   Atkāpjoties no 1. punkta, netiešās izmaksas var deklarēt kā vienreizēju maksājumu vai vienības izmaksas, ja tas ir paredzēts darba programmā vai darba plānā.

30. pants

Finansējuma līmeņu izvērtējums

Pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumā iekļauj ietekmes izvērtējumu dažādiem elementiem, kuri ieviesti ar jaunajiem finansējuma līmeņiem, kas noteikti šīs regulas 27., 28. un 29. pantā, lai izvērtētu, vai jaunā pieeja nav radījusi nevēlamas situācijas, kas negatīvi ietekmē pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" pievilcīgumu.

31. pants

Gada produktīvais darba laiks

1.   Atbilstīgās personāla izmaksas attiecas tikai uz faktisko darba laiku, ko nostrādājušas personas, kuras tieši veic darbu saskaņā ar darbību. Pierādījumus par faktiskajām nostrādātajām darba stundām iesniedz dalībnieks, parasti izmantojot laika reģistrācijas sistēmu.

2.   Par personām, kas strādā tikai darbības vajadzībām, laika reģistrācija netiek prasīta. Šādos gadījumos dalībnieks paraksta deklarāciju, kas apliecina, ka attiecīgā persona ir strādājusi vienīgi darbības vajadzībām.

3.   Dotāciju nolīgumā iekļauj:

a)

prasību minimumu attiecībā uz laika reģistrācijas sistēmu;

b)

iespēju izvēlēties starp fiksētu gada produktīvo darba stundu skaitu un metodi, kā aprēķināt gada produktīvo darba stundu skaitu, kas izmantojams personāla stundas likmju aprēķinam, ņemot vērā dalībnieka parasti izmantoto uzskaites praksi.

32. pants

MVU īpašnieki un fiziskas personas, kas nesaņem algu

MVU īpašnieki, kas nesaņem algu, un citas fiziskas personas, kas nesaņem algu, var deklarēt personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām.

33. pants

Vienības izmaksas

1.   Saskaņā ar Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 124. pantu Komisija var noteikt metodes vienības izmaksu noteikšanai, pamatojoties uz:

a)

statistikas datiem vai tamlīdzīgiem objektīviem līdzekļiem;

b)

revidējamiem dalībnieka vēsturiskiem datiem.

2.   Tiešās atbilstīgās personāla izmaksas var finansēt, pamatojoties uz vienības izmaksām, kas noteiktas saskaņā ar dalībnieka parasti izmantoto izmaksu uzskaites praksi, ar noteikumu, ka tās atbilst šādam kritēriju kopumam:

a)

tās ir aprēķinātas, pamatojoties uz kopējām faktiskajām personāla izmaksām, kas iegrāmatotas dalībnieka vispārējos pārskatos un ko dalībnieks var pielāgot, pamatojoties uz budžetā iekļautiem vai aplēstiem elementiem saskaņā ar Komisijas paredzētiem nosacījumiem;

b)

tās atbilst 26. un 27. pantam;

c)

tās nodrošina atbilstību prasībai par peļņas negūšanu un izmaksu divkāršas finansēšanas novēršanu;

d)

tās ir aprēķinātas, pienācīgi ņemot vērā 31. pantu.

34. pants

Atzinums par finanšu pārskatiem

Atzinums par finanšu pārskatiem aptver dotācijas kopējo summu, ko pieprasa dalībnieks saskaņā ar faktisko izmaksu atmaksas formu un 33. panta 2. punktā minēto vienības izmaksu formu, izņemot summas, kas deklarētas, pamatojoties uz vienreizējiem maksājumiem, bāzes likmēm un vienības izmaksām, kas nav tās, kas noteiktas atbilstoši dalībnieka parastajai izmaksu uzskaites praksei. Atzinumu par finanšu pārskatiem iesniedz tikai tad, ja brīdī, kad pieprasa dotācijas atlikuma izmaksu, minētā summa ir vismaz EUR 325 000.

35. pants

Atzinums par metodoloģiju

1.   Dalībnieki, kas aprēķina un pieprasa segt tiešās personāla izmaksas, pamatojoties uz vienības izmaksām saskaņā ar 33. panta 2. punktu, var iesniegt Komisijai atzinumu par metodoloģiju. Minētā metodoloģija atbilst 33. panta 2. punktā paredzētajiem nosacījumiem un dotāciju nolīguma prasībām.

2.   Ja Komisija atzīst metodikas apliecinājumu, tas ir derīgs visām darbībām, kas finansētas atbilstoši Regulai (ES) Nr. 1291/2013, un dalībnieks aprēķina un deklarē izmaksas, pamatojoties uz šādu metodoloģiju. Kad Komisija ir atzinusi metodikas apliecinājumu, tā nedrīkst sistēmiskas vai periodiski atkārtojošās kļūdas pamatot ar pieņemto metodoloģiju.

36. pants

Revidenti, kas sniedz atzinumus

1.   Šās regulas 34. un 35. pantā minētos atzinumus par finanšu pārskatiem un metodiku sniedz neatkarīgs revidents, kas ir kvalificēts veikt likumā paredzētās grāmatvedības dokumentu revīzijas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/43/EK (28) vai tamlīdzīgiem valsts noteikumiem, vai kompetents un neatkarīgs valsts ierēdnis, kuram attiecīgās valsts iestādes ir devušas tiesībspēju revidēt dalībnieku un kurš nav bijis iesaistīts finanšu pārskatu sagatavošanā.

2.   Pēc Komisijas, Revīzijas palātas vai Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pieprasījuma revidents, kurš sniedz atzinumu par finanšu pārskatiem un metodiku, piešķir piekļuvi apliecinošajiem dokumentiem un revīzijas darba dokumentiem, pamatojoties uz kuriem izsniegts atzinums par finanšu pārskatiem vai metodoloģiju.

37. pants

Kumulatīvā finansēšana

Darbībai, kam piešķirta dotācija no Savienības budžeta, var arī piešķirt dotāciju, pamatojoties uz Regulu (ES) Nr. 1291/2013, ar noteikumu, ka ar dotācijām netiek segtas vienas un tās pašas izmaksu pozīcijas.

IV   Iedaļa

Garantijas

38. pants

Dalībnieku garantiju fonds

1.   Ar šo tiek izveidots Dalībnieku garantiju fonds ("Fonds"), kas sedz risku, kurš saistīts ar to summu neatgūšanu, kuras maksājamas Savienībai to darbību ietvaros, ko ar dotācijām finansē Komisija atbilstīgi Lēmumam Nr. 1982/2006/EK un Komisija vai Savienības finansēšanas struktūras pamatprogrammā "Apvārsnis 2020" saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem. Fonds aizstāj ar Regulu (EK) Nr. 1906/2006 izveidoto Dalībnieku garantiju fondu un turpina tā darbu.

2.   Fondu vada saskaņā ar 39. pantu. Fonda radītos finanšu procentus pieskaita Fondam un izmanto vienīgi 39. panta 3. punktā noteiktajiem mērķiem.

3.   Ja ar procentiem nepietiek, lai segtu 39. panta 3. punktā izklāstīto darbību izmaksas, Fonds neiejaucas, un Komisija vai attiecīgā Savienības finansēšanas struktūra jebkuras nesamaksātās summas atgūst tieši no dalībniekiem vai trešām personām.

4.   Fondu uzskata par pietiekamu garantiju saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012. No dalībniekiem nedrīkst pieņemt un tiem nedrīkst piemērot papildu garantiju vai nodrošinājumu, izņemot šā panta 3. punktā izklāstīto gadījumu.

5.   Dalībnieki, kas atbilstoši pamatprogrammai "Apvārsnis 2020" piedalās darbībās, kuru risku sedz Fonds, veic iemaksu, kas ir 5 % no Savienības finansējuma darbībai. Darbības beigās Fondā ieguldīto summu atmaksā dalībniekiem ar koordinatora starpniecību.

6.   Šā panta 5. punktā minētās dalībnieku iemaksas likmi Fondā var samazināt, pamatojoties uz pamatprogrammas "Apvārsnis 2020" starpposma novērtējumu.

39. pants

Fonda darbība

1.   Fondu pārvalda Savienība, ko pārstāv Komisija, kura darbojas kā izpildītājs dalībnieku vārdā saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem.

Komisija var pārvaldīt Fondu tieši vai uzticēt Fonda finanšu pārvaldību Eiropas Investīciju bankai vai atbilstošai finanšu iestādei ("depozītbanka"). Depozītbanka pārvalda Fondu saskaņā ar Komisijas norādījumiem.

2.   Dalībnieku ieguldījumu Fondā var kompensēt no sākotnējā priekšfinansējuma, un to var iemaksāt Fondā dalībnieku vārdā.

3.   Ja dalībnieks ir parādā summas Savienībai, Komisija, neskarot sodus, kas var tikt piemēroti dalībniekam, kurš nepilda savas saistības, var veikt kādu no šādām darbībām:

a)

tieši pārskaitīt vai pieprasīt depozītbankai tieši pārskaitīt attiecīgo parādsummu no Fonda darbības koordinatoram. Tādu pārskaitījumu izdara pēc saistību nepildītāja dalībnieka dalības izbeigšanas vai atsaukšanas, ja darbība joprojām notiek un ja atlikušie dalībnieki piekrīt to īstenot atbilstoši tādiem pašiem mērķiem. No Fonda pārskaitītās summas uzskata par Savienības finansējumu;

b)

faktiski piedzīt minēto summu no Fonda.

Komisija izsniedz piedziņas rīkojumu pret attiecīgo dalībnieku vai trešo personu Fonda labā. Komisija šajā saistībā var pieņemt lēmumu par piedziņu saskaņā ar Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012.

4.   Piedzītās summas veido ieņēmumus, kas Fondam piešķirti Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 21. panta 4. punkta nozīmē. Kad ir piešķirtas visas dotācijas, kuru risku sedz Fonds, visas atlikušās summas piedzen Komisija un iekļauj Savienības budžetā atbilstīgi likumdevējas iestādes lēmumiem.

III   NODAĻA

Eksperti

40. pants

Neatkarīgu ekspertu iecelšana

1.   Komisija un – attiecīgā gadījumā – finansēšanas struktūras var iecelt neatkarīgus ekspertus priekšlikumu novērtēšanai saskaņā ar 15. pantu vai konsultāciju vai palīdzības sniegšanai šādos jautājumos:

a)

priekšlikumu novērtēšana;

b)

to darbību īstenošanas uzraudzība, kuras veic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1291/2013, kā arī iepriekšējo pētniecības un/vai inovācijas programmu īstenošanas uzraudzība;

c)

Savienības pētniecības un inovācijas politikas vai programmu, tostarp pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", īstenošana, kā arī Eiropas pētniecības telpas izveide un darbība;

d)

pētniecības un inovācijas programmu novērtēšana;

e)

Savienības pētniecības un inovācijas politikas izstrāde, tostarp nākotnes programmu sagatavošana.

2.   Neatkarīgus ekspertus izvēlas, ņemot vērā viņu prasmju, pieredzes un zināšanu atbilstību uzticētajiem uzdevumiem. Ja neatkarīgiem ekspertiem jāstrādā ar klasificētu informāciju, iecelšanai nepieciešama attiecīgas pakāpes drošības pielaide.

Lai izveidotu kandidātu datubāzi, neatkarīgus ekspertus izraugās un atlasa, izsludinot fiziskām personām adresētus uzaicinājumus iesniegt pieteikumus un uzaicinājumus attiecīgām organizācijām, piemēram, pētniecības aģentūrām, pētniecības iestādēm, universitātēm, standartizācijas organizācijām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām vai uzņēmumiem.

Ja to uzskata par lietderīgu un pienācīgi pamatotos gadījumos, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra pārredzamā veidā izraugās jebkādu tādu individuālu ekspertu ar atbilstošām prasmēm, kurš nav iekļauta datubāzē.

Ieceļot neatkarīgus ekspertus, Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra veic pienācīgus pasākumus, lai panāktu ekspertu grupu un izvērtēšanas komisiju līdzsvarotu sastāvu no dažādu prasmju, pieredzes, zināšanu, ģeogrāfiskās pārstāvības un dzimumu viedokļa, ņemot vērā situāciju darbības jomā. Atbilstīgos gadījumos cenšas panākt arī privātā un publiskā sektora līdzsvaru.

Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var prasīt padomdevējas struktūras padomu neatkarīgu ekspertu iecelšanai. Attiecībā uz Eiropas Pētniecības padomes pirmrindas pētījumu darbībām Komisija ekspertus ieceļ, pamatojoties uz Eiropas Pētniecības padomes Zinātniskās padomes priekšlikumu.

3.   Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nodrošina, ka eksperts, kas nonācis interešu konfliktā saistībā ar jautājumu, par kuru tiek prasīts eksperta atzinums, nevērtē konkrēto jautājumu, nekonsultē par to vai nesniedz palīdzību saistībā ar to.

4.   Visu saraksti ar neatkarīgiem ekspertiem, tostarp to iecelšanas līgumu slēgšanu un jebkādu grozījumu izdarīšanu tajos, var veikt ar elektronisku apmaiņas sistēmu starpniecību, kuras izveidojusi Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1268/2012 287. panta 4. punktā.

5.   To ekspertu vārdus, kuri iecelti privātpersonas statusā un kuri ir palīdzējuši Komisijai vai finansēšanas struktūrām Regulas (ES) Nr. 1291/2013 un Lēmuma 2013/743/ES īstenošanā, līdz ar to ekspertīzes jomu vismaz reizi gadā publicē Komisijas vai attiecīgās finansēšanas struktūras tīmekļa vietnē. Šādu informāciju apkopo, apstrādā un publicē saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 45/2001.

III   SADAĻA

NOTEIKUMI, KAS REGLAMENTĒ REZULTĀTU IZMANTOŠANU UN IZPLATĪŠANU

I   NODAĻA

Dotācijas

I   Iedaļa

Rezultāti

41. pants

Īpašumtiesības uz rezultātiem

1.   Īpašumtiesības uz rezultātiem pieder dalībniekam, kurš tos radījis.

2.   Ja kādas darbības dalībnieki ir kopīgi radījuši rezultātus un ja to attiecīgo ieguldījumu kopīgajos rezultātos nav iespējams noskaidrot vai ja šādus kopīgus rezultātus nav iespējams sadalīt attiecīgu intelektuālo īpašumtiesību aizsardzības pieteikumam, ieguvei vai uzturēšanai spēkā, tiem ir kopīgas īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem. Kopīpašnieki noslēdz nolīgumu par attiecīgo kopīgo īpašumtiesību sadalījumu un izmantošanas nosacījumiem atbilstoši to pienākumiem saskaņā ar dotāciju nolīgumu. Kopīpašnieki var vienoties nesaglabāt kopīgas īpašumtiesības, bet vienoties par alternatīvu režīmu, inter alia, nododot savas īpašumtiesību daļas vienam īpašniekam, pārējiem dalībniekiem saglabājot piekļuves tiesības, kad ir radīti rezultāti.

Ja kopīgajā īpašumtiesību nolīgumā nav paredzēts citādi, katrs kopīpašnieks ir tiesīgs piešķirt neekskluzīvas licences trešām personām kopīgā īpašumā esošo rezultātu izmantošanai bez tiesībām piešķirt apakšlicences, ievērojot šādus nosacījumus:

a)

par to iepriekš brīdina pārējos kopīpašniekus;

b)

pārējiem kopīpašniekiem piešķir taisnīgu un pamatotu kompensāciju.

3.   Ja darbiniekiem vai jebkurai personai, kas strādā dalībnieka labā, ir tiesības pieprasīt īpašumtiesības uz radītajiem rezultātiem, attiecīgais dalībnieks nodrošina, ka šādas tiesības var īstenot atbilstoši pienākumiem, ko paredz dotāciju nolīgums.

42. pants

Rezultātu aizsardzība

1.   Ja rezultātus var izmantot komerciāliem vai rūpnieciskiem mērķiem vai ja var pamatoti prognozēt, ka tos tādējādi varēs izmantot, dalībnieks, kam pieder minētie rezultāti, izvērtē iespēju tos aizsargāt. Dalībniekam, ja tas ir iespējams, ir saprātīgi un pamatoti, ņemot vērā apstākļus, pienācīgi aizsargā tos uz atbilstošu laikposmu un ar atbilstošu teritoriālo segumu, pienācīgi ņemot vērā savas likumīgās intereses un pārējo darbības dalībnieku likumīgās un jo īpaši komerciālās intereses.

2.   Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis neaizsargāt rezultātus, ko tas radījis, tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar neiespējamību atbilstīgi Savienības vai dalībvalsts tiesību aktiem vai komerciālas vai rūpnieciskas izmantošanas neiespējamību, un ja vien dalībnieks nav iecerējis tos nodot tālāk citam tiesību subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, lai tos aizsargātu, tas informē Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru pirms jebkuras šādu rezultātu izplatīšanas. Komisija Savienības vai attiecīgās finansēšanas struktūras vārdā ar attiecīgā dalībnieka piekrišanu var pārņemt īpašumtiesības uz šādiem rezultātiem un veikt pasākumus, kas vajadzīgi to atbilstošai aizsardzībai.

Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Šos rezultātus nedrīkst nekādā veidā izplatīt, kamēr Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nav pieņēmusi lēmumu nepārņemt īpašumtiesības uz rezultātiem vai nolēmusi, ka tā pārņems īpašumtiesības, un nav veikusi pasākumus, kas vajadzīgi to aizsardzības nodrošināšanai. Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra šādu lēmumu pieņem bez liekas kavēšanās. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

3.   Ja dalībnieks, kas saņēmis Savienības finansējumu, ir paredzējis nepiemērot rezultātu aizsardzību vai negatavojas pieprasīt šādas aizsardzības pagarinājumu tādu iemeslu dēļ, kas nav saistīti ar komerciālas vai rūpnieciskas izmantošanas neiespējamību laikposmā, kas nepārsniedz piecus gadus pēc atlikuma izmaksas, tas informē Komisiju vai attiecīgo finansēšanas struktūru, kas var turpināt vai pagarināt aizsardzību, pārņemot īpašumtiesības uz attiecīgajiem rezultātiem. Dalībnieks var nepiekrist tikai tad, ja tas pierāda, ka tādējādi tiktu nodarīts būtisks kaitējums tā likumīgajām interesēm. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

43. pants

Rezultātu izmantošana un izplatīšana

1.   Katrs dalībnieks, kas ir saņēmis Savienības finansējumu, dara visu iespējamo, lai izmantotu tam piederošos rezultātus vai nodrošina, lai tos izmantotu cits tiesību subjekts, jo īpaši veicot rezultātu tālāknodošanu un licencēšanu saskaņā ar 44. pantu.

Dotāciju nolīgumā paredz visus papildu izmantošanas pienākumus. Tādas pētniecības gadījumā, kurai ir potenciāls pētīt būtiskas sabiedrības problēmas, papildu izmantošanas pienākumos var iekļaut licencēšanu bez izņēmuma nosacījumiem. Visus šādus papildu pienākumus norāda darba programmā vai darba plānā.

2.   Ievērojot visus ierobežojumus, ko piemēro intelektuālā īpašuma, drošības noteikumu vai likumīgu interešu aizsardzības dēļ, katrs dalībnieks, izmantojot atbilstošus līdzekļus, izplata sev piederošos rezultātus pēc iespējas drīzāk. Dotāciju nolīgumā var noteikt termiņus šajā saistībā.

Visus papildu izplatīšanas pienākumus paredz dotāciju nolīgumā un norāda darba programmā vai darba plānā.

Attiecībā uz rezultātu izplatīšanu ar zinātnisko publikāciju starpniecību piemēro atvērtu piekļuvi atbilstoši dotāciju nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem. Darbības laikā radušās izmaksas saistībā ar atvērtu piekļuvi zinātniskām publikācijām, kas izriet no pētniecības, kura finansēta no pamatprogrammas "Apvārsnis 2020", ir atmaksājamas saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Pienācīgi ņemot vērā Regulas (ES) Nr. 1291/2013 18. pantu, dotāciju nolīgumā neparedz tādus nosacījumus atvērtai piekļuvei publikācijām, kuri radītu papildu publicēšanas izmaksas pēc darbības pabeigšanas.

Attiecībā uz pētniecības datu izplatīšanu dotāciju nolīgumā saistībā ar atvērtu piekļuvi pētniecības datiem un to saglabāšanu var paredzēt noteikumus un nosacījumus, saskaņā ar kuriem piešķirama atvērta piekļuve šādiem rezultātiem, jo īpaši Eiropas Pētniecības padomes progresīvās pētniecības un NJT (Nākotnes un jaunās tehnoloģijas) pētniecības vai citās atbilstošās jomās, ņemot vērā dalībnieku likumīgās intereses un visus ierobežojumus saistībā ar datu aizsardzības noteikumiem, drošības noteikumiem vai intelektuālā īpašuma tiesībām. Tādā gadījumā darba programmā vai darba plānā norāda, vai tiek pieprasīta pētniecības datu izplatīšana atvērtas piekļuves veidā.

Par jebkuru izplatīšanas darbību iepriekš brīdina pārējos dalībniekus. Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst, ja tas pierāda, ka iecerētā izplatīšana būtiski kaitētu tā likumīgajām interesēm saistībā ar tā rezultātiem vai iepriekš uzkrātajām zināšanām. Šādos gadījumos izplatīšanas darbību nedrīkst veikt, ja vien netiek veikti atbilstoši pasākumi šādu likumīgo interešu aizsardzībai. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

3.   Lai Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra varētu veikt uzraudzību un izplatīšanu, dalībnieki iesniedz informāciju par saviem ar izmantošanu un izplatīšanu saistītajiem pasākumiem un nepieciešamos dokumentus saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem nosacījumiem. Tādu informāciju dara publiski pieejamu, ievērojot to dalībnieku likumīgās intereses, kuri snieguši informāciju. Dotāciju nolīgumā inter alia nosaka termiņus šādiem ziņošanas pienākumiem.

4.   Ja iespējams, visos patenta pieteikumos, standartos, publikācijās vai jebkuros citos izplatīšanas līdzekļos (arī elektroniskajos) saistībā ar rezultātiem iekļauj apliecinājumu, kas var ietvert vizuālus līdzekļus, par to, ka darbībai ir piešķirts Savienības finansiāls atbalsts. Šāda apliecinājuma nosacījumus paredz dotāciju nolīgumā.

44. pants

Rezultātu tālāknodošana un licencēšana

1.   Ja dalībnieks īpašumtiesības uz rezultātiem nodod tālāk, tas nodod tiesību pārņēmējam arī savus dotāciju nolīgumā paredzētos pienākumus saistībā ar minētajiem rezultātiem, tostarp pienākumu veikt rezultātu vēlāku tālāknodošanu.

Neskarot konfidencialitātes pienākumus, kas izriet no tiesību aktiem uzņēmumu apvienošanas un pārņemšanas gadījumā, ja citiem dalībniekiem joprojām ir tiesības piekļūt nododamajiem rezultātiem vai arī tie vēl joprojām var pieprasīt piekļuves tiesības, dalībnieks, kurš ir iecerējis veikt rezultātu tālāknodošanu, iepriekš brīdina citus dalībniekus, sniedzot arī pietiekamu informāciju par paredzamo jauno rezultātu īpašnieku, lai pārējie dalībnieki varētu izanalizēt iecerētās tālāknodošanas ietekmi uz to piekļuves tiesību iespējamo izmantošanu.

Pēc brīdinājuma saņemšanas dalībnieks var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu, ja tas pierāda, ka iecerētā tālāknodošana nelabvēlīgi ietekmētu tā piekļuves tiesību izmantošanu. Tādā gadījumā tālāknodošanu nedrīkst veikt, kamēr nav panākta vienošanās starp attiecīgajiem dalībniekiem. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

Pārējie dalībnieki pēc iepriekšējas rakstiskas vienošanās var atteikties no savām tiesībām saņemt iepriekšēju brīdinājumu un tiesībām iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu no viena dalībnieka konkrēti norādītai trešai personai.

2.   Ar noteikumu, ka dalībnieks, kam pieder rezultāti, var īstenot tiesības piekļūt rezultātiem un pilda visus papildu izmantošanas pienākumus, minētais dalībnieksvar piešķirt licences vai citādi piešķirt to izmantošanas tiesības jebkuram tiesību subjektam, tostarp ekskluzīvas tiesības. Ekskluzīvas licences rezultātiem var piešķirt, ja visi citi attiecīgie dalībnieki sniedz piekrišanu atteikties no savām piekļuves tiesībām.

3.   Attiecībā uz rezultātiem, ko rada dalībnieki, kuri ir saņēmuši Savienības finansējumu, dotāciju nolīgumā var paredzēt, ka Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra var iebilst pret īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu trešām personām, kas veic uzņēmējdarbību trešā valstī, kura nav saistīta ar pamatprogrammu "Apvārsnis 2020", ja tā uzskata, ka šāda piešķiršana vai tālāknodošana neatbilst Savienības ekonomikas konkurētspējas palielināšanas interesēm vai nav saderīga ar ētikas principiem vai drošības apsvērumiem.

Šādos gadījumos īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu neveic, ja vien Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra nepārliecinās, ka tiks veikti atbilstoši drošības pasākumi.

Attiecīgā gadījumā dotāciju nolīgumā paredz, ka Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra ir iepriekš jābrīdina par jebkuru šādu īpašumtiesību tālāknodošanu vai ekskluzīvas licences piešķiršanu. Dotāciju nolīgumā nosaka termiņus šajā ziņā.

II   Iedaļa

Tiesības piekļūt iepriekš uzkrātām zināšanām un rezultātiem

45. pants

Iepriekš uzkrātas zināšanas

Dalībnieki jebkādā veidā rakstveida nolīgumā norāda iepriekš uzkrātās zināšanas attiecībā uz savu darbību.

46. pants

Piekļuves tiesību principi

1.   Jebkuru pieprasījumu atļaut piekļuves tiesību izmantošanu vai pieteikumu par atteikšanos no šādām tiesībām iesniedz rakstveidā.

2.   Ja vien to rezultātu vai iepriekš uzkrāto zināšanu īpašnieks, attiecībā uz kuru tiek prasītas piekļuves tiesības, iepriekš nav vienojies citādi, piekļuves tiesības neietver tiesības piešķirt apakšlicenci.

3.   Dalībnieki, kas piedalās vienā un tajā pašā darbībā, pirms to pievienošanās dotāciju nolīgumam informē cits citu par visiem tiesiskajiem ierobežojumiem, ko piemēro, piešķirot piekļuvi to iepriekš uzkrātajām zināšanām. Nolīgums, ko dalībnieks noslēdz vēlāk saistībā ar iepriekš uzkrātām zināšanām, nodrošina iespēju izmantot jebkuras piekļuves tiesības.

4.   Dalības darbībā izbeigšana neietekmē dalībnieka pienākumu piešķirt piekļuvi saskaņā ar dotāciju nolīgumā paredzētajiem noteikumiem un nosacījumiem.

5.   Konsorcija nolīgumā var noteikt, ka, ja dalībnieks nepilda savus pienākumus un ja šāda neizpilde netiek novērsta, šādam pienākumus neizpildījušam dalībniekam vairs nav piekļuves tiesību.

47. pants

Piekļuves tiesības īstenošanas mērķiem

1.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šādi rezultāti dalībniekam ir vajadzīgi, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību.

2.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šādas iepriekš uzkrātās zināšanas dalībniekam ir vajadzīgas, lai tas varētu veikt savu darbu atbilstoši darbībai, un ievērojot ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam.

Šādu piekļuvi piešķir, nepieprasot autoratlīdzību, ja vien dalībnieki, pirms tie pievienojas dotāciju nolīgumam, nav vienojušies citādi.

48. pants

Piekļuves tiesības izmantošanas mērķiem

1.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka rezultātiem, ja šie rezultāti dalībniekam ir vajadzīgi, lai varētu izmantot savus rezultātus.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

2.   Dalībniekam ir tiesības piekļūt cita tās pašas darbības dalībnieka iepriekš uzkrātajām zināšanām, ja šādas iepriekš uzkrātās zināšanas dalībniekam ir vajadzīgas, lai varētu izmantot savus rezultātus, un ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam.

Pēc vienošanās šādu piekļuvi piešķir ar taisnīgiem un pamatotiem nosacījumiem.

3.   Ja vien konsorcija nolīgumā nav paredzēts citādi, arī saistītam subjektam, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī vai asociētā valstī, ir tiesības piekļūt rezultātiem un iepriekš uzkrātām zināšanām, ievērojot jebkurus ierobežojumus atbilstoši 46. panta 3. punktam, ar taisnīgiem un saprātīgiem nosacījumiem, ja šādi rezultāti un iepriekš uzkrātās zināšanas ir vajadzīgas, lai izmantotu rezultātus, ko radījis dalībnieks, ar kuru šāds subjekts ir saistīts. Tādas piekļuves tiesības lūdz un iegūst tieši no dalībnieka, kam pieder rezultāti vai iepriekš uzkrātās zināšanas, ja vien nav citas vienošanās saskaņā ar 46. panta 2. punktu.

4.   Prasību piešķirt piekļuvi saskaņā ar 1., 2. vai 3. punktu var iesniegt ne vēlāk kā viena gada laikā pēc darbības beigām, ja vien dalībnieki nevienojas par citu termiņu.

49. pants

Savienības un dalībvalstu piekļuves tiesības

1.   Savienības iestādēm, birojiem un struktūrām Savienības politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības pienācīgi pamatotos nolūkos ir tiesības piekļūt vienīgi tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai.

Šādu piekļuvi piešķir bez autoratlīdzības.

2.   Attiecībā uz darbībām saistībā ar īpašo mērķi "Droša sabiedrība – Eiropas un tās iedzīvotāju brīvības un drošības aizsargāšana", kas izklāstīts Regulas (ES) Nr. 1291/2013 I pielikuma III daļā, Savienības iestādēm, struktūrām, birojiem un aģentūrām, kā arī dalībvalstu valsts iestādēm savas ar šo jomu saistītās politikas vai programmu izstrādes, īstenošanas un uzraudzības nolūkos ir nepieciešamās tiesības piekļūt tāda dalībnieka rezultātiem, kas ir saņēmis Savienības finansējumu. Šādas piekļuves tiesības ir ierobežotas līdz nekomerciālai un ar konkurenci nesaistītai izmantošanai. Šādas piekļuves tiesības piešķir, nepieprasot autoratlīdzību un pamatojoties uz divpusēju nolīgumu, kurā paredzēti īpaši nosacījumi ar mērķi nodrošināt, ka minētās tiesības izmantos vienīgi paredzētajam mērķim un ka būsizstrādāti piemēroti konfidencialitātes pienākumi. Tādas piekļuves tiesības neaptver dalībnieka iepriekš uzkrātās zināšanas. Dalībvalsts, kas izsaka lūgumu, Savienības iestādes, struktūras, biroji vai aģentūras paziņo visām dalībvalstīm par tādiem lūgumiem. Attiecībā uz klasificētu informāciju piemēro Komisijas noteikumus par drošību.

IV   SADAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI

50. pants

Godalgas

1.   Savienības finansējumu var piešķirt godalgu veidā, kā definēts Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 VII sadaļā un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

2.   Jebkuru godalgu piešķir ar nosacījumu, ka dalībnieks uzņemas attiecīgos publicitātes pienākumus. Attiecībā uz rezultātu izplatīšanu piemēro šīs regulas III sadaļu. Darba programmā vai darba plānā var noteikt īpašus pienākumus attiecībā uz pētījumu rezultātu izmantošanu un izplatīšanu.

51. pants

Iepirkums, iepirkums pirmskomercializācijas posmā un inovatīvu risinājumu publiskais iepirkums

1.   Jebkuram iepirkumam, ko Komisija veic savā vārdā vai kopā ar dalībvalstīm, piemēro publiskā iepirkuma noteikumus, kas izklāstīti Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 un Regulā (ES) Nr. 1268/2012.

2.   Savienības finansējums var būt iepirkums pirmskomercializācijas posmā vai inovatīvu risinājumu iepirkums, ko veic Komisija vai attiecīgā finansēšanas struktūra savā vārdā vai kopā ar līgumslēdzējām iestādēm no dalībvalstīm un asociētām valstīm.

Iepirkuma procedūrās:

a)

ievēro pārredzamības, nediskriminācijas, vienlīdzīgas attieksmes, pareizas finanšu pārvaldības, proporcionalitātes principu, konkurences noteikumus, kā arī Direktīvas 2004/17/EK, 2004/18/EK un 2009/81/EK, ja tās ir piemērojamas, vai, ja Komisija rīkojas savā vārdā, Regulu (ES, Euratom) Nr. 966/2012;

b)