19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/1

(1)

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK (3), 10. panta 4. punktā nav noteikts, kā izsolāmie siltumnīcefekta gāzu emisijas kvotu apjomi jāsadala tirdzniecības perioda laikā.

(2)

Juridiskās noteiktības un tirgus paredzamības labad būtu jāprecizē, ka ārkārtas apstākļos Komisija var koriģēt izsoļu grafiku saskaņā ar Direktīvas 2003/87/EK 10. panta 4. punktu, lai nodrošinātu pareizu tirgus darbību.

(3)

Tādēļ Direktīva 2003/87/EK būtu attiecīgi jāgroza,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/2

(1)

Padomes Regula (EK) Nr. 1260/2001 (1), un jo īpaši 15. panta 8. punkta pirmais ievilkums, 16. panta 5. punkts un 18. panta 5. punkts, piešķīra Komisijai pilnvaras pieņemt sīki izstrādātus noteikumus attiecībā uz ražošanas nodevu un B nodevu, kas iekasējamas no kvotu turētājiem, kuri tirgus kopīgās organizācijas satvarā darbojas cukura nozarē, koeficientu papildu nodevas aprēķināšanai un atmaksāšanu vai nodevu daļas atgūšanu no cukurbiešu pārdevējiem.

(2)

Komisija noteica ražošanas nodevu apjomu 2001./2002. (2), 2002./2003. (3), 2003./2004. (4), 2004./2005. (5) un 2005./2006. (6) tirdzniecības gadam.

(3)

Ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu paredzēja, ka gadījumā, ja ražošanas pamatnodeva bija mazāka par 15. panta 3. punktā minēto maksimālo summu vai ja minētajā pantā minētā B nodeva bija mazāka par regulas 15. panta 4. punktā minēto maksimālo summu, kas pēc vajadzības koriģēta saskaņā ar 15. panta 5. punktu, cukura ražotājiem bija jāatmaksā cukurbiešu pārdevējiem 60 % no attiecīgās maksimālās nodevas summas un nodevas, kas jāsamaksā, starpības.

(4)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 314/2002 (7) 9. panta 1. punktu tika noteiktas tās summas 2002./2003. (8), 2003./2004. (9) un 2005./2006. (10) tirdzniecības gadam, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar maksimālās ražošanas pamatnodevas un B nodevas un maksājamās nodevas starpību.

(5)

Padomes Regula (EK) Nr. 318/2006 (11) saistībā ar cukura tirgu kopīgās organizācijas reformu atcēla un aizstāja Regulu (EK) Nr. 1260/2001, sākot no 2006./2007. tirdzniecības gada. Regula (EK) Nr. 318/2006, kas pēc tam tika atcelta un iekļauta Padomes Regulā (EK) Nr. 1234/2007 (12), aizstāja ražošanas kvotu režīma pašfinansēšanas sistēmu, kurā izmanto mainīgu cukura ražošanas nodevu, ar jaunu ražošanas nodevu, lai palīdzētu segt izdevumus, kas rodas saistībā ar cukura tirgu kopīgo organizāciju.

(6)

Tiesa 2008. gada 8. maijā apvienotajās lietās C-5/06 un no C-23/06 līdz C-36/06 atzina par spēkā neesošu Komisijas Regulu (EK) Nr. 1762/2003 (13) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1775/2004 (14). Savā spriedumā Tiesa lēma, ka, aprēķinot vidējos zaudējumus no vienas tonnas attiecīgā produkta, jāņem vērā viss cukura daudzums eksportētajos produktos neatkarīgi no tā, vai eksporta kompensācijas ir faktiski izmaksātas.

(7)

Tiesa apvienotajās lietās no C-175/07 līdz C-184/07 un lietās C-466/06 un C-200/06 arī atzina par spēkā neesošu Komisijas Regulu (EK) Nr. 1686/2005 (15).

(8)

Lai nodrošinātu atbilstību Tiesas nolēmumiem, Komisija pieņēma Regulu (EK) Nr. 1193/2009 (16).

(9)

Vispārējā tiesa 2011. gada 29. septembrī pasludināja spriedumu lietā T-4/06, kurā noteikts, ka diferencēta koeficienta noteikšanai papildu nodevai cukura nozarē nav pienācīga juridiskā pamata, un atcēla Regulas (EK) Nr. 1686/2005 2. pantu, kā tas grozīts ar Regulas (EK) Nr. 1193/2009 3. pantu.

(10)

Tiesa 2012. gada 27. septembrī apvienotajās lietās C-113/10, C-147/10 un C-234/10 atzina par spēkā neesošu Regulu (EK) Nr. 1193/2009, nosakot, ka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkts vidējo zaudējumu no vienas tonnas produkta aprēķināšanas nolūkā ir jāinterpretē tā, ka kompensāciju kopapjomā ietver faktiski izmaksāto eksporta kompensāciju kopapjomu.

(11)

Tādēļ būtu jānosaka atbilstīgs nodevu līmenis cukura nozarē. Attiecībā uz eksportu, kā noteikts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 314/2002 6. panta 5. punktu, “vidējie zaudējumi” Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta d) apakšpunkta nozīmē būtu jāaprēķina, faktiski izmaksāto kompensāciju apjomu dalot ar eksporta apjomu, neatkarīgi no tā, vai kompensācija ir izmaksāta vai ne. Arī “eksportējamais pārpalikums” Regulas (EK) Nr. 1260/2001 15. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē būtu jāaprēķina, aprēķinos izmantojot visu eksporta apjomu, neatkarīgi no tā, vai kompensācija ir izmaksāta vai ne.

(12)

Tā kā nodevu aprēķināšanai 2001./2002. tirdzniecības gadam tika izmantota tā pati metode, kuru Tiesa atzina par spēkā neesošu, būtu attiecīgi jākoriģē arī ražošanas nodevas un koeficients papildu nodevai 2001./2002. tirdzniecības gadam.

(13)

No Tiesas sprieduma izriet, ka koriģētās nodevas būtu jāpiemēro no to nodevu piemērošanas sākuma dienas, kuras atzītas par spēkā neesošām.

(14)

Nosakot nodevas cukura nozarē saskaņā ar 11. apsvērumā minēto metodi, būtu no jauna jānosaka un jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku arī summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem sakarā ar starpību starp maksimālo nodevu un maksājamo nodevu 2002./2003., 2003./2004. un 2005./2006. tirdzniecības gadam.

(15)

Kopējie neatlīdzinātie zaudējumi 2001./2002. tirdzniecības gadā, kas aprēķināti pēc metodes, kura minēta 11. apsvērumā, ir EUR 14 123 937. Tādēļ būtu attiecīgi jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minētais koeficients, un tas būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku minētajam tirdzniecības gadam.

(16)

Piemērojot metodi, kas minēta 11. apsvērumā, attiecībā uz 2002./2003. tirdzniecības gadu, tiek iegūta ražošanas pamatnodeva 2 % un B nodeva 16,371 %, kuras būtu jāpiemēro ar atpakaļejošu spēku minētajam tirdzniecības gadam. Pārrēķinātos vispārējos zaudējumus pilnībā sedz ieņēmumi no ražošanas pamatnodevas un B nodevas. Tādēļ nav vajadzības noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(17)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1440/2002 (17) 2002./2003. tirdzniecības gadam B nodevas maksimālais apjoms tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas. Tomēr B nodeva, ko piemēro minētajam tirdzniecības gadam pēc pārskatīšanas saskaņā ar metodi, kura minēta 11. apsvērumā, ir 16,371 % no baltā cukura intervences cenas. Šīs starpības dēļ summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem, jānosaka par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu.

(18)

Piemērojot metodi, kas minēta 11. apsvērumā, attiecībā uz 2003./2004. tirdzniecības gadu, tiek iegūta ražošanas pamatnodeva 2 % un B nodeva 17,259 %. Pārrēķinātos vispārējos zaudējumus pilnībā sedz ieņēmumi no ražošanas pamatnodevas un B nodevas. Tādēļ nav vajadzības noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(19)

Regulā (EK) Nr. 1440/2002 B nodevas maksimālais apjoms 2003./2004. tirdzniecības gadam tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas. Tomēr B nodeva, ko piemēro minētajam tirdzniecības gadam pēc pārskatīšanas saskaņā ar metodi, kura minēta 11. apsvērumā, ir 17,259 % no baltā cukura intervences cenas. Šīs starpības dēļ summas, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem, jānosaka par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu.

(20)

Piemērojot metodi, kas minēta 11. apsvērumā, attiecībā uz 2004./2005. tirdzniecības gadu, ražošanas pamatnodeva un B nodeva nemainās. Kopējie neatlīdzinātie zaudējumi minētajā tirdzniecības gadā pēc pārrēķināšanas saskaņā ar metodi, kas minēta 11. apsvērumā, ir EUR 57 648 788. Tādēļ būtu jānosaka Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minētais koeficients. No 9. apsvērumā minētā Tiesas sprieduma izriet, ka koeficientam vajadzētu būt vienādam attiecībā uz visām dalībvalstīm – gan tām, kuras veidoja Savienību 2004. gada 30. aprīlī, gan tām, kuras veidoja Savienību 2004. gada 1. maijā.

(21)

Piemērojot metodi, kas minēta 11. apsvērumā, attiecībā uz 2005./2006. tirdzniecības gadu, tiek iegūta ražošanas pamatnodeva 1,2335 %, un B nodeva nav vajadzīga. Pārrēķinātos kopējos zaudējumus pilnībā sedz ieņēmumi no ražošanas pamatnodevas, un nav vajadzības noteikt Regulas (EK) Nr. 1260/2001 16. panta 2. punktā minēto papildu koeficientu minētajam tirdzniecības gadam.

(22)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 1296/2005 (18) 2005./2006. tirdzniecības gadam B nodevas maksimālais apjoms tika noteikts 37,5 % no baltā cukura intervences cenas. Tajā pašā tirdzniecības gadā piemērojamā ražošanas pamatnodevas pēc pārskatīšanas saskaņā ar metodi, kas minēta 11. apsvērumā, ir 1,2335 % no baltā cukura intervences cenas, tādēļ nav vajadzība noteikt B nodevu. Šo starpību dēļ saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1260/2001 18. panta 2. punktu ir jānosaka tās summas par vienu tonnu standarta kvalitātes cukurbiešu attiecīgajam tirdzniecības gadam, kuras cukura ražotājiem ir jāmaksā cukurbiešu pārdevējiem.

(23)

Juridiskas noteiktības un dažādu dalībvalstu attiecīgo uzņēmēju līdztiesības labad ir jānosaka vienots datums, līdz kuram saskaņā ar šo regulu labotās nodevas būtu jānosaka Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 (19) 2. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē. Tomēr šis termiņš nebūtu jāpiemēro, ja dalībvalstīm saskaņā ar valsts tiesību aktiem pēc minētā datuma ir jāveic atmaksas attiecīgajiem uzņēmējiem,

—

2002. gada 16. oktobra 2001./2002. tirdzniecības gadam,

—

2003. gada 8. oktobra 2002./2003. tirdzniecības gadam,

—

2004. gada 15. oktobra 2003./2004. tirdzniecības gadam,

—

2005. gada 18. oktobra 2004./2005. tirdzniecības gadam un

—

2007. gada 23. februāra 2005./2006. tirdzniecības gadam.

—

2002. gada 16. oktobra 2001./2002. tirdzniecības gadam un

—

2005. gada 18. oktobra 2004./2005. tirdzniecības gadam.

—

2003. gada 8. oktobra 2002./2003. tirdzniecības gadam,

—

2004. gada 15. oktobra 2003./2004. tirdzniecības gadam un

—

2007. gada 23. februāra 2005./2006. tirdzniecības gadam.

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/7

(1)

Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012.

(2)

Pēc Eiropas Savienības Tiesas 2013. gada 28. novembra sprieduma lietā C-280/12 P Fereydoun MAHMOUDIAN un Fulmen nav iekļauti Padomes Lēmuma 2010/413/KĀDP (2) II pielikumā dotajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Fereydoun MAHMOUDIAN un Fulmen būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā dotā to personu un vienību saraksta, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/9

(1)

Saskaņā ar kombinētās nomenklatūras 2. nodaļas 6.a) papildpiezīmi, kas iekļauta Regulas (EEK) Nr. 2658/87 pielikumā, “termiski neapstrādāta gaļa ar piedevām” ir “termiski neapstrādāta gaļa, kurai ar neapbruņotu aci redzamas vai skaidri sagaršojamas garšvielu piedevas ir iestrādātas produktā vai pārkaisītas visam produktam”.

(2)

Lai nodrošinātu, ka muitas iestādes muitas klasifikācijas vajadzībām piemēro vienotu pieeju, nepieciešams paredzēt metodes, ar ko noteikt, vai termiski neapstrādāta mājputnu gaļa ir ar piedevām vai bez tām kombinētās nomenklatūras 2. nodaļas 6.a) papildpiezīmes nozīmē.

(3)

Ņemot vērā pētījumus, ko veikusi Eiropas muitas laboratoriju grupa, metodēs, ar ko pārbauda, vai termiski neapstrādāta mājputnu gaļa ir ar piedevām vai bez tām, būtu jāietver, pirmkārt, vizuāla pārbaude, un, otrkārt, parauga nogaršošana.

(4)

Metode, kura ietver parauga nogaršošanu, būtu jāizmato tikai tad, ja pēc vizuālas pārbaudes nevar izdarīt secinājumus.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/26

(1)

Regulas (ES) Nr. 1169/2011 18. panta 3. punktā noteikts, ka visas sastāvdaļas, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, skaidri jānorāda sastāvdaļu sarakstā, lai nodrošinātu informāciju patērētājiem. Turklāt aiz tādu pārtikas sastāvdaļu nosaukumiem, kuras ir inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, iekavās norāda vārdu “nano”. Attiecīgi Regulā (ES) Nr. 1169/2011 ir paredzēta inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu definīcija.

(2)

Lai sasniegtu minētās regulas mērķus, Komisija saskaņā ar tās 18. panta 5. punktu ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem inženierijas ceļā iegūtu nanomateriālu definīciju pielāgo tehnikas un zinātnes attīstībai vai definīcijām, par kurām panākta vienošanās starptautiskā līmenī.

(3)

2011. gada 18. oktobrī tika pieņemts Komisijas Ieteikums 2011/696/ES (2), kas cita starpā bija arī atbilde uz Eiropas Parlamenta aicinājumu Savienības tiesību aktos ieviest visaptverošu un uz zinātnes atziņām balstītu nanomateriālu definīciju. Minētajā ieteikumā sniegtās definīcijas pamatā ir tikai materiāla sastāvā esošo daļiņu izmērs, un tā attiecas uz materiāliem, kas ir dabiski, radušies kā blakusprodukti vai ir rūpnieciski ražoti. Tajā ņemts vērā arī Eiropas Komisijas Kopīgā pētniecības centra ziņojums “Apsvērumi par nanomateriālu definēšanu regulatīvos nolūkos” (3), Iespējamā un jaunatklātā veselības apdraudējuma zinātniskās komitejas (SCENIHR) atzinums “Termina “nanomateriāls” definīcijas zinātniskais pamats” (4) un Starptautiskās Standartizācijas organizācijas (ISO) izstrādātā termina “nanomateriāls” definīcija (5).

(4)

Saskaņā ar Ieteikumu 2011/696/ES tajā sniegtā termina “nanomateriāls” definīcija neskar un neatspoguļo neviena Savienības tiesību akta piemērošanas jomu.

(5)

Paziņojumā Eiropas Parlamentam, Padomei un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai “Otrais pārskats par regulējumu attiecībā uz nanomateriāliem” (6) Komisija izteica nolūku Ieteikumā 2011/696/ES sniegto termina “nanomateriāls” definīciju izmantot Savienības tiesību aktos. Ja ES tiesību aktos ir izmantotas citas definīcijas, noteikumi tiks pielāgoti, lai nodrošinātu saskaņotu pieeju, tomēr joprojām var būt nepieciešami nozarei specifiski risinājumi.

(6)

Tāpēc Regulā (ES) Nr. 1169/2011 noteikto termina “ar inženierijas paņēmieniem iegūts nanomateriāls” [“inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls”] definīciju ir lietderīgi pielāgot Ieteikumā 2011/696/ES sniegtajai definīcijai, kas atspoguļo līdzšinējo tehnisko un zinātnisko attīstību.

(7)

Tā kā Regulā (ES) Nr. 1169/2011 definēti inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli, nevis nanomateriāli kopumā, šajā definīcijā nevajadzētu iekļaut nanomateriālus, kas ir dabiski vai radušies kā blakusprodukti.

(8)

Turklāt termina “inženierijas ceļā iegūti nanomateriāli” definīciju ir lietderīgi saistīt ar “materiālu, kas ražots ar nolūku”, kuram vajadzētu būt skaidri definētam. Šajā definīcijā būtu jāņem vērā ISO pieņemtā definīcija, saskaņā ar kuru “inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” ir nanomateriāls, kas paredzēts konkrētam mērķim vai uzdevumam (7).

(9)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1333/2008 (8) 4. pantu tirgū var laist un pārtikā, pārtikas piedevās, fermentos un pārtikas aromatizētājos var izmantot vienīgi apstiprinātas pārtikas piedevas, kas iekļautas Savienības sarakstos, un tās var lietot, ievērojot šajos sarakstos norādītos izmantošanas nosacījumus un pirms tam veicot nekaitīguma novērtējumu.

(10)

Minētie Savienības saraksti ir izveidoti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1129/2011 (9) un Regulu (ES) Nr. 1130/2011 (10). Šajos sarakstos ir iekļautas pārtikas piedevas, kuras bija atļauts lietot pirms Regulas (EK) Nr. 1333/2008 stāšanās spēkā, pirms tam pārbaudot to atbilstību minētās regulas noteikumiem. Visas šīs apstiprinātās pārtikas piedevas patlaban tiek atkārtoti vērtētas Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk “Iestāde”) atkārtotā novērtējuma programmā, kas izveidota saskaņā ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 257/2010 (11). Pārtikas piedevu atkārtotu novērtēšanu veic atbilstīgi minētajā regulā noteiktajām prioritātēm un atbilstoši pārtikas piedevu grupai, ņemot vērā galveno funkcionālo grupu, kurai tās pieder. Tā attiecas arī uz jebkādiem ar nanomateriāliem saistītiem jautājumiem, kurus attiecīgā gadījumā var risināt, pārskatot lietošanas noteikumus. Tādējādi jau ir izvērtētas 30 pārtikas krāsvielas. Neviena no šīm krāsvielām nav ražota nanodaļiņu formā. Attiecībā uz kalcija karbonātu (E170) un augogli (E153) Iestāde ieteica specifikācijās noteikt daļiņu izmēru. Citas piedevas, kas var būt nanodaļiņu formā, tiks izvērtētas:

(11)

Atsevišķas pārtikas piedevas, kas iekļautas ar Regulu (ES) Nr. 1129/2011 un Regulu (ES) Nr. 1130/2011 izveidotajos Savienības sarakstos, galapatērētājam paredzētās pārtikas sastāvā varētu būt ietvertas inženierijas ceļā iegūta nanomateriāla formā. Tomēr šādu pārtikas piedevu iekļaušana sastāvdaļu sarakstā, aiz to nosaukuma iekavās norādot vārdu “nano”, varētu maldināt patērētājus, jo varētu rasties iespaids, ka šīs piedevas ir jaunas, lai gan patiesībā tās šādā formā pārtikā izmantotas jau desmitiem gadu.

(12)

Tāpēc pārtikas piedevas, kas ar Regulu (ES) Nr. 1129/2011 un Regulu (ES) Nr. 1130/2011 iekļautas Savienības sarakstos, sastāvdaļu sarakstā nebūtu [obligāti] jāiekļauj ar norādi “nano”, un uz tām nebūtu jāattiecina inženierijas ceļā iegūto nanomateriālu definīcija. Atkārtotas novērtēšanas programmas ietvaros būtu jārisina jautājums par nepieciešamību attiecībā uz šīm piedevām noteikt konkrētas ar nanomateriāliem saistītas marķēšanas prasības, vajadzības gadījumā grozot lietošanas noteikumus, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1333/2008 II pielikumā, un šo pārtikas piedevu specifikācijas, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 231/2012 (12). Šis izņēmums nebūtu jāattiecina uz pārtikas sastāvdaļām, kas minētajos sarakstos iekļautas vēlāk, tostarp uz jauniem ierakstiem, kuri veikti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1333/2008 12. pantam.

(13)

Ņemot vērā tehnoloģiju attīstību saistībā ar noteikšanas un kvantitatīvās noteikšanas metodēm un pamatojoties uz bažām saistībā ar veselību vai drošību, skaita sadalījumam pēc lieluma izmantotā 50 % robežvērtība nākotnē būtu jāpārskata, lai novērtētu, vai to vajadzētu aizstāt ar robežvērtību no 1 % līdz 50 %.

(14)

Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regula (ES) Nr. 1169/2011,

“t)

“inženierijas ceļā iegūts nanomateriāls” ir jebkāds ar nolūku ražots materiāls, kas satur nesaistītā stāvoklī, sakopojumos vai aglomerācijās esošas daļiņas un kam skaita sadalījumā pēc lieluma vismaz 50 % daļiņu viens vai vairāki no ārējiem izmēriem ir 1–100 nm robežās.

a)

pārtikas piedevas, uz kurām attiecas pirmajā daļā noteiktā definīcija, neuzskata par inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem, ja tās ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1129/2011 (13) vai Regulu (ES) Nr. 1130/2011 (14) ir iekļautas Regulas (EK) Nr. 1333/2008 4. pantā minētajos Savienības sarakstos;

b)

par inženierijas ceļā iegūtiem nanomateriāliem uzskata fulerēnus, grafēna pārslas un viensienas oglekļa nanocaurulītes, kam vismaz viens no ārējiem izmēriem ir mazāks par 1 nm.

Pirmajā daļā sniegtajā definīcijā:

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/29

(1)

Regulā (EK) Nr. 834/2007 ir noteiktas jūras aļģu un akvakultūras dzīvnieku bioloģiskās ražošanas pamatprasības. Sīki izstrādāti noteikumi par minēto prasību īstenošanu ir paredzēti Komisijas Regulā (EK) Nr. 889/2008 (2).

(2)

Laikposmā no 2012. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim dažas dalībvalstis lūdza pārskatīt noteikumus par produktiem, vielām un paņēmieniem, ko var izmantot bioloģiskās akvakultūras ražošanā. Minētie lūgumi būtu jāizvērtē ar Komisijas Lēmumu Nr. 2009/427/EK (3) izveidotajai ekspertu grupai tehnisku padomu sniegšanai par bioloģisko ražošanu, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija plāno izvērtēt, vai 2014. gadā būtu jāveic minēto noteikumu pārskatīšana.

(3)

Dažos lūgumos tika norādīts, ka tirgū nav pieejams pietiekams daudzums bioloģisko dzīvnieku mazuļu un gliemju sēklas, lai izpildītu Regulas (EK) Nr. 889/2008 25.e un 25.o panta prasības.

(4)

Tā kā bioloģiskie dzīvnieku mazuļi un gliemju sēkla vēl nav pieejami pietiekamā daudzumā un lai nodrošinātu nepārtrauktību, izvairītos no bioloģiskās akvakultūras ražošanas pārtraukumiem Savienībā un dotu bioloģisko dzīvnieku mazuļu un gliemju sēklas tirgum laiku attīstīties, ir pamats līdz ekspertu padomu saņemšanai par vienu gadu līdz 2014. gada 31. decembrim atlikt to prasību par 50 % piemērošanu, kas paredzētas Regulas (EK) Nr. 889/2008 25.e panta 3. punktā un 25.o panta 1. punkta trešajā daļā.

(5)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 889/2008 būtu attiecīgi jāgroza.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

1)

regulas 25.e panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Saimniecībā ievietoto nebioloģiskās akvakultūras dzīvnieku mazuļu maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.”;

2)

regulas 25.o panta 1. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu:

“Tomēr bioloģiskās ražošanas vienībās drīkst ievietot divvāku gliemju nebioloģiskās akvakultūras inkubatoros iegūtu sēklu, un maksimālais procentuālais daudzums ir šāds: 80 % no 2011. gada 31. decembra, 50 % no 2014. gada 31. decembra un 0 % no 2015. gada 31. decembra.”

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/31

(1)

Regulā (EK) Nr. 1831/2003 noteikts, ka piedevu lietošanai dzīvnieku ēdināšanā jāsaņem atļauja, un paredzēts šādas atļaujas piešķiršanas pamatojums un kārtība.

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. pantu tika iesniegts pieteikums, lai saņemtu atļauju jaunā veidā izmantot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtu alfa-galaktozidāzes un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtu endo-1,4-beta-glikanāzes preparātu. Minētajam pieteikumam bija pievienotas Regulas (EK) Nr. 1831/2003 7. panta 3. punktā prasītās ziņas un dokumenti.

(3)

Pieteikums attiecas uz atļaujas piešķiršanu jaunā veidā izmantot no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtu alfa-galaktozidāzes un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtu endo-1,4-beta-glikanāzes preparātu kā barības piedevu retāk audzētu gaļas mājputnu sugām un dējējvistu cāļiem, šo piedevu klasificējot piedevu kategorijā “zootehniskās piedevas”.

(4)

Ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 237/2012 (2) šo preparātu desmit gadus atļāva izmantot gaļas cāļiem.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (“iestāde”) 2013. gada 18. jūnija atzinumā (3) secināja, ka saskaņā ar paredzētajiem izmantošanas nosacījumiem no Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtajam alfa-galaktozidāzes un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtajam endo-1,4-beta-glikanāzes preparātam nav nelabvēlīgas ietekmes uz dzīvnieku veselību, cilvēku veselību vai vidi, ka to varētu iedarbīgi izmantot attiecībā uz dējējvistu cāļiem un ka to var ekstrapolēt uz retāk audzētu gaļas mājputnu sugām. Iestāde uzskata, ka nav vajadzības noteikt īpašas prasības uzraudzībai pēc piedevas laišanas tirgū. Iestāde arī pārbaudīja ar Regulu (EK) Nr. 1831/2003 izveidotās references laboratorijas iesniegto ziņojumu par dzīvnieku barībā esošās piedevas analīzes metodi.

(6)

No Saccharomyces cerevisiae (CBS 615.94) iegūtās alfa-galaktozidāzes un no Aspergillus niger (CBS 120604) iegūtās endo-1,4-beta-glikanāzes preparāta novērtējums liecina, ka Regulas (EK) Nr. 1831/2003 5. pantā paredzētie atļaujas piešķiršanas nosacījumi ir izpildīti. Tāpēc šo preparātu būtu jāļauj lietot, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/34

(1)

Ar Lēmumu 2012/734/ES Padome pilnvaroja Savienības vārdā parakstīt Nolīgumu, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Centrālameriku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”). Saskaņā ar Lēmumu 2012/734/ES šis nolīgums jāpiemēro provizoriski, kamēr nav pabeigtas procedūras tā noslēgšanai.

(2)

Nolīguma II pielikums attiecas uz jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīciju un administratīvās sadarbības metodēm. Attiecībā uz vairākiem minētā pielikuma 2.A papildinājumā minētiem izstrādājumiem gada kvotu ietvaros paredzēta iespēja izmantot atkāpes no izcelsmes noteikumiem, kas izklāstīti II pielikuma 2. papildinājumā. Savienība ir lēmusi izmantot atkāpes, tādēļ ir jāizstrādā nosacījumi minēto atkāpju piemērošanai attiecībā uz importu no Gvatemalas.

(3)

Kvotas, kas noteiktas II pielikuma 2.A papildinājumā, būtu jāpārvalda, ievērojot rindas kārtības principu saskaņā ar Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(4)

Lai izmantotu tiesības uz tarifu koncesijām, būtu jāuzrāda attiecīgs izcelsmes apliecinājums muitas iestādēm, kā paredzēts nolīgumā.

(5)

Tā kā nolīgumu provizoriski piemēro no 2013. gada 1. decembra, šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/38

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/40

(1)

Gijs DE VRIES kunga, Henri GRETHEN kunga, Michel CRETIN kunga, Ioannis SARMAS kunga un David BOSTOCK kunga pilnvaru termiņš beidzas 2013. gada 31. decembrī.

(2)

Tādēļ būtu jāieceļ amatā jauni locekļi,

—

Alex BRENNINKMEIJER kungs,

—

Henri GRETHEN kungs,

—

Danièle LAMARQUE kundze,

—

Nikolaos MILIONIS kungs,

—

Phil WYNN OWEN kungs.

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/41

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Emilia MÜLLER kundzes pilnvaru termiņa beigām atbrīvosies viena Reģionu komitejas locekļa vieta,

—

Dr Beate MERK, Bayerische Staatsministerin für Europaangelegenheiten und regionale Beziehungen.

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/42

(1)

Direktīvas 98/8/EK I pielikumā ir to aktīvo vielu saraksts, kuras Savienības līmenī ir apstiprinātas iekļaušanai biocīdajos produktos. Ar Komisijas Direktīvu 2009/92/EK (2) pievienoja aktīvo vielu bromadiolonu izmantošanai 14. produktu veida produktos – rodenticīdos, kas definēti Direktīvas 98/8/EK V pielikumā.

(2)

Bromadiolons ir rodenticīds, kas iedarbojas kā antikoagulants un par kuru zināms, ka tas var radīt nejaušu negadījumu risku bērniem, kā arī risku nemērķa dzīvniekiem un videi. Tas ir novērtēts kā viela, kas var būt noturīga, bioakumulatīva un toksiska (PBT) vai ļoti noturīga un ļoti bioakumulatīva (vPvB).

(3)

Tomēr sabiedrības veselības un higiēnas apsvērumu dēļ tika uzskatīts par pamatotu iekļaut bromadiolonu un citus rodenticīdus, kas iedarbojas kā antikoagulanti, Direktīvas 98/8/EK I pielikumā, līdz ar to dalībvalstis var izdot bromadiolonu saturošu produktu lietošanas atļaujas. Tomēr dalībvalstīm tika uzlikts pienākums, kad tās piešķir bromadiolonu saturošu produktu lietošanas atļaujas, nodrošināt, ka primārās un sekundārās kaitīgās iedarbības risks cilvēkiem, nemērķa dzīvniekiem un videi tiek samazināts līdz minimumam, ņemot vērā un piemērojot visus atbilstīgos un pieejamos riska mazināšanas pasākumus. Tāpēc Direktīvā 2009/92/EK minētie riska mazināšanas pasākumi cita starpā ietver nosacījumu, ka produktu var izmantot tikai profesionāliem lietojumiem.

(4)

Uzņēmums Belgagri SA (“pieteikuma iesniedzējs”) saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 8. pantu iesniedza Īrijai pieteikumus saņemt atļauju par četriem bromadiolonu saturošiem rodenticīdiem (“produkti”).

(5)

Īrija 2012. gada 30. septembrī piešķīra atļaujas produktiem. Produkti tika atļauti ar ierobežojumiem, lai Īrijā nodrošinātu atbilstību Direktīvas 98/8/EK 5. panta nosacījumiem. Minētie ierobežojumi neietvēra nosacījumu, ka produktu drīkst lietot tikai apmācīti vai licencēti profesionāli lietotāji.

(6)

Pieteikuma iesniedzējs 2013. gada 5. februārī attiecībā uz produktiem iesniedza Vācijai pilnīgus pieteikumus pirmo atļauju savstarpējai atzīšanai.

(7)

Vācija 2013. gada 17. aprīlī Komisijai, citām dalībvalstīm un pieteikuma iesniedzējam paziņoja par savu priekšlikumu ierobežot pirmās atļaujas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 4. panta 4. punktu. Vācija ierosināja produktiem noteikt ierobežojumu, proti, tos atļaut lietot tikai apmācītiem vai licencētiem profesionāļiem.

(8)

Komisija aicināja citas dalībvalstis un pieteikuma iesniedzēju 90 dienu laikā iesniegt rakstiskas piezīmes par paziņojumu saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 27. panta 1. punktu. Minētajā termiņā piezīmes netika iesniegtas. Turklāt paziņojumu 2013. gada 14. maijā produktu atļauju un savstarpējas atzīšanas veicināšanas grupas sanāksmē apsprieda Komisijas un dalībvalstu biocīdo produktu jomas kompetento iestāžu pārstāvji.

(9)

Saskaņā ar Direktīvu 98/8/EK bromadiolonu saturošu biocīdo produktu lietošanas atļaujām jāpiemēro visi atbilstīgie un pieejamie riska mazināšanas pasākumi, tostarp nosacījums, ka produktu var izmantot tikai profesionāliem lietojumiem. Zinātniskajā novērtējumā, pēc kura bromadiolons tika iekļauts Direktīvā 98/8/EK, izdarīts secinājums, ka tikai profesionāliem lietotājiem būtu iespējams pilnībā ievērot lietošanas norādījumus, līdz minimumam samazinot nemērķa dzīvnieku sekundāras saindēšanas risku, un produktus izmantot tādā veidā, kas novērstu rezistentu dzīvnieku selekciju un rezistences izplatīšanos. Tādēļ nosacījums, ka produktu var izmantot tikai profesionāli lietotāji, principā būtu jāuzskata par atbilstīgu riska mazināšanas pasākumu, jo īpaši dalībvalstīs, kurās konstatēta rezistence pret bromadiolonu.

(10)

Tā kā nav pierādījumu par pretējo, nosacījums, ka produktu var izmantot tikai profesionāli lietotāji, ir atbilstīgs un pieejams riska mazināšanas pasākums, lai Vācijā atļautu bromadiolonu saturošus produktus. Šo secinājumu apstiprina Vācijas iesniegtie argumenti par to, ka valstī ir konstatēta žurku rezistence pret bromadiolonu un tai ir tendence palielināties. Turklāt Vācijā ir labi izveidota infrastruktūra, kurā darbojas apmācīti kaitēkļu apkarotāji un licencēti profesionāļi, piemēram, lauksaimnieki, dārznieki un mežsaimnieki, kuri ir piedalījušies profesionālā apmācībā, kas nozīmē, ka ierosinātais ierobežojums nekavē infekcijas profilaksi.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/44

(1)

Putnu gripa ir vīrusa izraisīta mājputnu un citu nebrīvē turētu putnu infekcijas slimība, kura būtiski ietekmē mājputnu audzēšanas rentabilitāti, traucē Savienības iekšējo tirdzniecību un eksportu uz trešām valstīm.

(2)

Putnu gripas uzliesmojuma gadījumā ir risks, ka tirdzniecībā ar dzīviem mājputniem vai to produktiem slimības ierosinātājs var izplatīties uz citām mājputnu saimniecībām attiecīgajā dalībvalstī, kā arī uz citām dalībvalstīm un trešām valstīm.

(3)

Padomes Direktīvā 2005/94/EK (2), ar ko paredz Kopienas pasākumus putnu gripas kontrolei, noteikti pasākumi, kuri dalībvalstīm slimības uzliesmojuma gadījumā nekavējoties jāīsteno steidzamības kārtā, lai novērstu vīrusa tālāku izplatību.

(4)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES, Euratom) Nr. 966/2012 (3) 84. pantu pirms izdevumu saistību uzņemšanās no Savienības budžeta jāpieņem finansēšanas lēmums, kurā izklāstītas ar izdevumiem saistītās darbības būtiskās sastāvdaļas un kuru pieņem iestāde vai institūcijas, kam iestāde ir deleģējusi šīs pilnvaras.

(5)

Lēmumā 2009/470/EK ir noteiktas procedūras, kas reglamentē Savienības finansiālo ieguldījumu īpašos veterināros pasākumos, tostarp ārkārtas pasākumos. Saskaņā ar minētā lēmuma 4. panta 2. punktu dalībvalstis saņem finansiālu ieguldījumu par izmaksām saistībā ar konkrētiem pasākumiem putnu gripas izskaušanai.

(6)

Lēmuma 2009/470/EK 4. panta 3. punkta pirmajā un otrajā ievilkumā paredzēti noteikumi par to, cik lielu procentuālo daļu no dalībvalsts izmaksām atļauts segt no Savienības finansiālā ieguldījuma.

(7)

Savienības finansiālo ieguldījumu ārkārtas pasākumiem putnu gripas apkarošanai izmaksā saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Komisijas 2005. gada 28. februāra Regulā (EK) Nr. 349/2005, ar ko paredz noteikumus Kopienas finansējuma piešķiršanai ārkārtas pasākumiem un cīņai pret noteiktām dzīvnieku slimībām atbilstīgi Padomes Lēmumam 90/424/EEK (4).

(8)

Putnu gripas uzliesmojumi 2012. un 2013. gadā tika konstatēti Vācijā, Itālijā un Nīderlandē un 2013. gadā – Dānijā un Spānijā. Vācija, Itālija, Nīderlande, Dānija un Spānija atbilstīgi Padomes Direktīvai 2003/85/EK (5) veica pasākumus šo uzliesmojumu apkarošanai.

(9)

Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas un Spānijas iestādes informēja Komisiju un citas dalībvalstis Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā par pasākumiem, kas piemēroti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par slimības paziņošanu un izskaušanu, un to rezultātiem.

(10)

Tādējādi Vācijas, Itālijas, Nīderlandes, Dānijas un Spānijas iestādes ir izpildījušas tehniskos un administratīvos pienākumus attiecībā uz pasākumiem, kas paredzēti Lēmuma 2009/470/EK 4. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 349/2005 6. pantā.

(11)

Patlaban precīzu Savienības finansiālā ieguldījuma summu nevar noteikt, jo informācija par kompensācijas izmaksām un darbības izdevumiem ir sniegta aplēšu veidā.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/46

(1)

Regula (EK) Nr. 58/2003 pilnvaro Komisiju deleģēt pilnvaras izpildaģentūrām, lai tās Komisijas vārdā un pārraudzībā pilnīgi vai daļēji īstenotu Savienības programmu vai projektu saskaņā ar minēto regulu.

(2)

Ar programmu īstenošanu saistīti uzdevumi tiek uzticēti izpildaģentūrām, lai Komisija varētu koncentrēties uz pamatdarbībām un funkcijām, kurām nevar izmantot ārpakalpojumus, nezaudējot kontroli pār darbībām, ko pārvalda minētās izpildaģentūras, un galīgo atbildību par tām.

(3)

Ar programmas īstenošanu saistītu uzdevumu deleģēšana izpildaģentūrai ir iespējama, skaidri nodalot programmas izstrādes posmus, lielā mērā ietverot tiesības rīkoties pēc saviem ieskatiem saskaņā ar politiskiem apsvērumiem, ko veic Komisija, un programmas īstenošanu, kas jāuztic izpildaģentūrai.

(4)

Ar Lēmumu 2005/56/EK (2) Komisija izveidoja Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru (turpmāk tekstā – “Aģentūra”) un uzticēja tai pārvaldīt Kopienas darbības izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā.

(5)

Komisija vairākkārt grozīja Aģentūras pilnvaras, attiecinot tās uz jaunu projektu un programmu pārvaldību izglītības, audiovizuālajā, pilsoniskuma un jaunatnes lietu jomā, un attiecīgi aizstāja Lēmumu 2005/56/EK ar Komisijas Lēmumu 2009/336/EK (3).

(6)

Savā 2011. gada 29. jūnija paziņojumā “Budžets stratēģijai “Eiropa 2020” ” (4) Komisija ierosināja Savienības programmu īstenošanai nākamajā daudzgadu finanšu shēmā vairāk izmantot pastāvošās izpildaģentūras, palielinot to iespējas.

(7)

Aģentūra ir parādījusi augsta līmeņa zināšanas tehniskajā un finanšu jomā attiecībā uz Savienības programmu pārvaldību. Apmierinātības aptaujas, kas veiktas EACEA pirmā un otrā starpposma novērtējuma ietvaros (2009. un 2013. gadā), parāda, ka labuma guvēji un citas ieinteresētās personas uzskata, ka EACEA sniedz kvalitatīvākus pakalpojumus nekā iepriekšējā programma (Tehniskās palīdzības birojs). EACEA spēj piesaistīt un noturēt augsti kvalificētus darbiniekus, un tas savukārt nodrošina personāla stabilitāti. Lai uzlabotu efektivitāti, Aģentūra pastāvīgi pilnveido savas iekšējās darbības, kā arī tiecas standartizēt pieejas visās programmās. Tā izmanto priekšrocības, ko sniedz tās statuss, jo tā ir valsts iestāde, kas ir īpaši izveidota izglītības, audiovizuālajā un kultūras jomā īstenoto programmu pārvaldībai, un koncentrēšanās uz šiem uzdevumiem uzlabo ES programmu uzskatāmību gan ieinteresēto personu vidū, gan visā sabiedrībā. Viena iestāde, kas pārvalda virkni papildinošu programmu, rada sinerģiju, jo ES darbība kļūst uzskatāmāka, un tas nodrošina savstarpējas priekšrocības visām programmām. EACEA ex-post kontroles kļūdu īpatsvars ir zems, turklāt ievērojami mazāks par 2 %. Otrajā starpposma novērtējumā konstatēts stabils EACEA zināšanu uzlabojums tehniskajā un finanšu jomā, kas savukārt atspoguļojas vispārīgi sekmīgākā Aģentūras darbībā, kā liecina galvenie izpildes pamatrādītāji.

(8)

Salīdzinot izmaksas ar iespēju visu darīt “iekšējiem dienestiem”, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 58/2003 3. panta 1. punktu veiktajā izmaksu un ieguvumu analīzē tika secināts, ka šo uzdevumu pildīšana Komisijā izmaksātu vairāk, proti, par 23 % pašreizējās neto vērtības izteiksmē. Jaunās programmas, kuras paredzēts deleģēt EACEA, atbilst Aģentūras pašreizējām pilnvarām un misijai, kā arī nodrošina tās pašreizējo darbību nepārtrauktību. Vairāku gadu garumā Aģentūra ir izkopusi zināšanas, prasmes un spējas šo programmu pārvaldības jomā. Tāpēc jauno programmu pārvaldībā tiktu izmantota EACEA uzkrātā pieredze un zināšanas programmu pārvaldībā, un tādējādi process būtu produktīvs. Darbību nodošana iekšējiem dienestiem radītu graujošu ietekmi, jo lielāko daļu programmu attiecīgais ģenerāldirektorāts nekad nav iekšēji pārvaldījis, jo tam nav pietiekamu spēju tās iekšēji pārvaldīt. Tādējādi, deleģējot programmu pārvaldību EACEA, tiktu nodrošināta uzņēmējdarbības nepārtrauktība programmas labuma guvējiem un ieinteresētajām personām. Turklāt, deleģējot pārvaldību EACEA, Komisija arī turpmāk varēs vairāk uzmanības pievērst tās institucionāliem uzvedumiem.

(9)

Lai nodrošinātu izpildaģentūru saskaņotu atpazīstamību, Komisija, nosakot izpildaģentūru jaunās pilnvaras, darba uzdevumus pēc iespējas ir sagrupējusi atbilstoši politikas jomām.

(10)

Aģentūrai būtu jāuztic dažu daļu īstenošana šādās jaunās Savienības programmās un darbībās:

(11)

Aģentūrai arī turpmāk būtu jāuzņemas atbildība par to, lai tiktu īstenotas šādas pašreizējās Savienības programmas un darbības:

(12)

Minēto programmu un pasākumu daļu pārvaldība ietver tādu tehnisku projektu īstenošanu, kas nav saistīti ar politisku lēmumu pieņemšanu, bet paredz augsta līmeņa zināšanas tehniskajā un finanšu jomā visā projekta ciklā.

(13)

Lai garantētu saskaņotu šā lēmuma un attiecīgo programmu laikus īstenošanu, ir jānodrošina, ka, sākot no dienas, kad šīs programmas stājas spēkā, Aģentūra pilda tai uzticētos uzdevumus saistībā ar šo programmu īstenošanu.

(14)

Būtu jānodibina Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra. Tai vajadzētu aizstāt Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūru, kura izveidota ar Lēmumu 2009/336/EK, un būt tās pēctecei. Tai vajadzētu darboties saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 58/2003 noteiktajiem vispārējiem statūtiem.

(15)

Lēmums 2009/336/EK, ar ko izveido izpildaģentūru, būtu jāatceļ un būtu jānosaka pārejas noteikumi.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Izpildaģentūru komitejas atzinumu,

a)

Erasmus+;

b)

programmā “Radošā Eiropa”;

c)

programmā “Eiropa pilsoņiem”;

d)

Eiropas Brīvprātīgo humānās palīdzības korpusā – ES palīdzības brīvprātīgie;

e)

projektos augstākās izglītības jomā saskaņā ar šādiem ārējās sadarbības instrumentiem:

a)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt atbilstīgi noteikumiem par ekonomisko palīdzību dažām Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm (Phare) un kuri paredzēti Regulā (EEK) Nr. 3906/89;

b)

Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes un izplatīšanas veicināšanas programmā (Media II – Development and distribution (Izstrāde un izplatīšana)) (1996.–2000.), kas izveidota ar Lēmumu 95/563/EK;

c)

mācību programmā Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem (Media II – Training (Mācības)) (1996.–2000.), kas apstiprināta Lēmumā 95/564/EK;

d)

otrajā posmā Kopienas rīcības programmā izglītības jomā “Socrates” (2000.–2006.), kas apstiprināts Lēmumā Nr. 253/2000/EK;

e)

otrajā posmā Kopienas rīcības programmā profesionālās izglītības jomā “Leonardo da Vinci” (2000.–2006.), kas apstiprināts Lēmumā 1999/382/EK;

f)

Kopienas rīcības programmā “Jaunatne” (2000.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1031/2000/EK;

g)

programmā “Kultūra 2000” (2000.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 508/2000/EK;

h)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par palīdzības sniegšanu partnervalstīm Austrumeiropā un Vidusāzijā (2000.–2006.) un kuri paredzēti Regulā (EK, Euratom) Nr. 99/2000;

i)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par palīdzību Albānijai, Bosnijai un Hercegovinai, Horvātijai, Bijušajai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, Melnkalnei, Serbijai un Kosovai (ANO Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1244) (2000.–2006.) un kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2666/2000;

j)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar noteikumiem par finansiāliem un tehniskiem pasākumiem ekonomikas un sociālo struktūru reformu atbalstam Eiropas un Vidusjūras reģiona partnerattiecībās (MEDA) un kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2698/2000;

k)

trešajā posmā Eiropas sadarbības projektā augstākās izglītības jomā (Tempus III) (2000.–2006.), kas apstiprināts Lēmumā 1999/311/EK;

l)

projektos, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ar ko atjauno sadarbības programmu augstākās izglītības, arodizglītības un mācību jomā (2001.–2005.) un kas apstiprināts Lēmumā 2001/196/EK;

m)

projektos, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, ar ko atjauno sadarbības programmu augstākās izglītības un mācību jomā (2001.–2005.) un kas apstiprināts Lēmumā 2001/197/EK;

n)

Eiropas audiovizuālo darbu izstrādes veicināšanas programmā (Media Plus – Izstrāde, izplatīšana un popularizēšana) (2001.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā 2000/821/EK;

o)

Eiropas audiovizuālo programmu nozares speciālistiem paredzētā mācību programmā (Media – Training) (2001.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 163/2001/EK;

p)

vairākgadu programmā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) efektīvai integrēšanai izglītības un mācību sistēmās Eiropā (“e-mācību programma”) (2004.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 2318/2003/EK;

q)

Kopienas rīcības programmā aktīvas Eiropas pilsonības (sabiedriskās līdzdalības) veicināšanai (2004.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā 2004/100/EK;

r)

Kopienas rīcības programmā, lai veicinātu Eiropas līmeņa organizācijas jaunatnes lietu jomā (2004.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 790/2004/EK;

s)

Kopienas rīcības programmā, lai atbalstītu Eiropas līmeņa organizācijas un konkrētas darbības izglītības un mācību jomā (2004.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 791/2004/EK;

t)

Kopienas rīcības programmā, lai veicinātu Eiropas līmeņa organizācijas kultūras jomā (2004.–2006.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 792/2004/EK;

u)

programmā, lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm (“Erasmus Mundus”) (2004.–2008.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 2317/2003/EK;

v)

projektos, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Amerikas Savienotajām Valstīm, ar ko atjauno programmu sadarbībai augstākās izglītības, arodizglītības un mācību jomā (2006.–2013.) un kas apstiprināts Lēmumā 2006/910/EK;

w)

projektos, kurus var finansēt saskaņā ar nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Kanādas valdību, ar ko izveido sadarbības programmu augstākās izglītības, mācību un jaunatnes jomā (2006.–2013.) un kas apstiprināts Lēmumā 2006/964/EK;

x)

rīcības programmā mūžizglītības jomā “Lifelong Learning” (2007.–2013.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1720/2006/EK;

y)

programmā “Kultūra” (2007.–2013.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1855/2006/EK;

z)

programmā “Eiropa pilsoņiem”, lai sekmētu aktīvu Eiropas pilsonību (2007.–2013.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1904/2006/EK;

(aa)

programmā “Jaunatne darbībā” (2007.–2013.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1719/2006/EK;

(bb)

atbalsta programmā Eiropas audiovizuālajā nozarē (“Media 2007”) (2007.–2013.), kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1718/2006/EK;

(cc)

rīcības programmā “Erasmus Mundus (II)” (2009.–2013.), lai uzlabotu augstākās izglītības kvalitāti un veicinātu starpkultūru izpratni, sadarbojoties ar trešām valstīm, kas apstiprināta Lēmumā Nr. 1298/2008/EK;

(dd)

programmā sadarbībai audiovizuālajā jomā ar profesionāļiem no trešām valstīm (Media Mundus) (2011.–2013.), kas izveidota ar Lēmumu 1041/2009/EK;

(ee)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt atbilstīgi noteikumiem par palīdzību sadarbībai ekonomikas jomā ar Āzijas jaunattīstības valstīm un kuri apstiprināti saskaņā ar Regulu (EEK) Nr. 443/92;

(ff)

projektos augstākās izglītības un jaunatnes jomā, kurus var finansēt saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) noteikumiem, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1085/2006;

(gg)

projektos pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības, kā arī jaunatnes jomā, kurus var finansēt saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta noteikumiem, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1638/2006;

(hh)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt saskaņā ar finanšu instrumenta noteikumiem sadarbībai attīstības jomā, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1905/2006;

(ii)

projektos augstākās izglītības un jaunatnes lietu jomā, kurus var finansēt saskaņā ar finanšu instrumenta noteikumiem sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 1934/2006;

(jj)

projektos augstākās izglītības jomā, kurus var finansēt no Eiropas Attīstības fonda saskaņā ar partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (Lēmums 2003/159/EK) un kur grozījumi izdarīti ar nolīgumu, kurš parakstīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (Lēmums 2005/599/EK).

a)

visu programmas īstenošanas posmu un visu konkrētu projektu dzīves cikla posmu pārvaldību, pamatojoties uz attiecīgajām Komisijas pieņemtajām darba programmām, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

b)

budžeta izpildes dokumentu pieņemšanu attiecībā uz ieņēmumiem un izdevumiem, kā arī visu to darbību veikšanu, kas vajadzīgas attiecīgās programmas pārvaldībai, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras;

c)

atbalsta nodrošināšanu programmas īstenošanā, ja Komisija deleģēšanas aktā tai ir piešķīrusi attiecīgas pilnvaras, tostarp atbalsta sniegšanu izplatīšanas pasākumos attiecīgā gadījumā sadarbībā ar valstu aģentūrām;

d)

informācijas tīkla par izglītību Eiropā (“Eurydice”) ieviešanu Savienības līmenī un pasākumu īstenošanu, lai uzlabotu izpratni un zināšanas par jaunatnes jomu;

e)

pasākumu īstenošanu Savienības līmenī, lai uzlabotu izpratni un zināšanas par arodizglītību un mācībām.

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/54

19.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 343/63

(1)

Ar 2009. gada 7. janvāra vēstuli tika iesniegta sūdzība pret Narvik pašvaldību (“Narvik”) par Narvik tiesību uz koncesijas elektroenerģijas pārdošanu Narvik Energi AS (“NEAS”). Minēto vēstuli Iestāde saņēma un reģistrēja 2009. gada 14. janvārī (2). Iestāde 2009. gada 16. jūlija vēstulē (3) pieprasīja papildu informāciju no Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes 2009. gada 2. oktobra (4) vēstulē atbildēja uz informācijas pieprasījumu.

(2)

Iestāde 2011. gada 14. decembrī uzsāka procedūru, kas paredzēta Uzraudzības un Tiesas nolīguma 3. protokola I daļas 1. panta 2. punktā, pieņemot Lēmumu Nr. 393/11/COL (“Lēmums Nr. 393/11/COL”). Norvēģijas iestādes 2012. gada 23. februāra vēstulē (5) sniedza piezīmes par lēmumu.

(3)

Lēmums tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un tā EEZ papildinājumā 2012. gada 26. aprīlī (6). Ar 2012. gada 25. maija e-pastu (7) Iestāde saņēma piezīmes no ieinteresētās personas. Ar 2012. gada 28. jūnija e-pastu (8) Iestāde tās pārsūtīja Norvēģijas iestādēm. Norvēģijas iestādes 2012. gada 30. novembra vēstulē (9) sniedza papildu informāciju.

(4)

Sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Narvik, uz 50,5 gadiem noslēdzot līgumu ar NEAS par gada koncesijas elektroenerģijas pārdošanu 128 GWh apmērā, ir pārdevis savas tiesības pirkt koncesijas elektroenerģiju stipri zem tirgus cenas un tādējādi piešķīris NEAS nelikumīgu valsts atbalstu.

(5)

Turklāt sūdzības iesniedzējs apgalvo, ka Narvik pašvaldības padome pieņēma lēmumu par līguma noslēgšanu, pamatojoties uz nepareizu un/vai nepilnīgu informāciju. Tiek apgalvots, ka pašvaldības padomes rīcībā — pirms tā pieņēma lēmumu slēgt minēto līgumu — netika nodoti ekspertu ziņojumi, kuros kritizēja līguma termiņu un raksturīgās grūtības, nosakot elektroenerģijas tirgus cenu.

(6)

Parasti Norvēģijā lielāku hidroelektrostaciju darbībai ir jāsaņem koncesija. Hidroelektrostaciju — ūdenskrituma izmantošanas koncesiju turētāju — pienākums ir pārdot konkrētu savas gada produkcijas apjomu pašvaldībai, kurā tā atrodas. To elektroenerģijas apjomu, kuru pašvaldībai ir tiesības iegādāties, sauc par koncesijas elektroenerģiju. Šī sistēma ir paredzēta 2. iedaļas 12. punktā Rūpnieciskās licencēšanas likumā (10) un 12. iedaļas 15. punktā Ūdenskritumu likumā (11).

(7)

Tiesību aktos paredzēts, ka pašvaldībām jābūt nodrošinātām ar pietiekamu elektroenerģijas daudzumu par taisnīgu cenu, tāpēc koncesijas elektroenerģijas apjomu nosaka, pamatojoties uz katras atsevišķas pašvaldības vispārējām elektroapgādes vajadzībām (12) ne vairāk kā 10 % apmērā no elektrostacijas gada produkcijas. Tomēr nepastāv nekādi ierobežojumi attiecībā uz veidu, kā pašvaldības izmanto koncesijas elektroenerģiju. Tādējādi pašvaldības drīkst izmantot, pārdot vai kā citādi izvietot minēto elektroenerģiju pēc saviem ieskatiem.

(8)

Tiesības nenozīmē, ka pašvaldībām ir pienākums pirkt koncesijas elektroenerģiju. Parasti uz koncesijām, kas izsniegtas pirms 1983. gada, attiecas brīdinājums, ka gadījumā, ja pašvaldība ir nolēmusi neizmantot savas tiesības pirkt koncesijas elektroenerģiju, tā zaudē tiesības uz koncesijas elektroenerģiju arī nākotnē.

(9)

Tiesību aktos ir noteikti divi koncesijas elektroenerģijas cenu režīmi; pirmais režīms attiecas uz koncesijām, kas piešķirtas pirms 1959. gada 10. aprīļa, otrais — uz koncesijām, kuras piešķirtas 1959. gada 10. aprīlī vai pēc tam.

(10)

Pirms 1959. gada 10. aprīļa piešķirtajām koncesijām koncesijas elektroenerģijas cenu aprēķina atsevišķas elektrostacijas pašizmaksas cenai, pieskaitot 20 % uzcenojumu. Šo modeli joprojām piemēro koncesijām, kuras ir piešķirtas pirms 1959. gada 10. aprīļa, un turpmāk tekstā tas tiks saukts par “pašizmaksas cenas” modeli. Tā koncesijas elektroenerģija, kuru pārdod saskaņā ar šo cenas modeli, turpmāk tekstā tiks saukta par “koncesijas elektroenerģiju par pašizmaksas cenu”.

(11)

Pēc 1959. gada 10. aprīļa piešķirtajām koncesijām koncesijas cenu nosaka Enerģijas un naftas ministrija, pamatojoties uz vidējo cenu, ko iegūst, izmantojot hidroelektrostaciju izlasi visā valstī. Šī cenas noteikšanas metode turpmāk tekstā tiks saukta par “ministrijas cenas” metodi. Tā koncesijas elektroenerģija, kuru pārdod saskaņā ar šo cenas modeli, turpmāk tekstā tiks saukta par “koncesijas elektroenerģiju par ministrijas cenu”.

(12)

Rūpnieciskās licencēšanas likumā ir paredzēts, ka 20 gadus pēc koncesijas piešķiršanas Norvēģijas Ūdens resursu un enerģijas direktorāts (“NVE”) var pārskatīt pašvaldību tiesības uz koncesijas elektroenerģiju (13). Norvēģijas iestādes skaidroja, ka NVE pārskatīšanas procesa rezultātā var precizēt koncesijas elektroenerģijas apjomu, tomēr ar to nevar ievērojami mainīt pašvaldības tiesības uz koncesijas elektroenerģiju. Lielākā daļa Narvik tiesību uz koncesijas elektroenerģiju būs jāpārskata 2019. gadā.

(13)

Koncesijas elektroenerģijas ievadīšanas tīklā izmaksas sedz pašvaldības.

(14)

Katru gadu Narvik ir tiesības kopā uz aptuveni 128 GWh koncesijas elektroenerģijas, no tās par aptuveni 116,3 GWh cenu nosaka saskaņā ar ministrijas cenas metodi un par aptuveni 11,7 GWh — saskaņā ar pašizmaksas cenas metodi. Norvēģijas iestādes skaidroja, ka ministrijas cena 2000. gadā bija aptuveni NOK 0,10 un attiecīgi Håkvik un Nygård paredzētā pašizmaksas cena 2000. gadā bija diapazonā no NOK 0,14 līdz NOK 0,178.

(15)

NEAS atrodas Narvik pašvaldībā Nordland grāfistē. Tas ražo un pārdod elektroenerģiju. Līdz 2001. gadam 100 % no NEAS piederēja Narvik pašvaldībai. Narvik 2001. gadā pārdeva 49,99 % no savām akcijām diviem elektroenerģijas uzņēmumiem — Vesterålskraft AS un Hålogalandskraft AS.

(16)

Tagad — pēc apvienošanās 2006. gadā un nosaukuma maiņas 2009. gadā — NEAS ietilpst uzņēmumā Nordkraft AS (“Nordkraft”).

(17)

Līdz 1998. gada beigām Narvik pārdeva NEAS savas gada tiesības uz koncesijas elektroenerģiju aptuveni 128 GWh apmērā saskaņā ar īstermiņa un ilgtermiņa līgumiem. Tomēr Narvik 1999. gada sākumā, nespējot panākt vienošanos ar NEAS, pārdeva koncesijas elektroenerģiju elektroenerģijas biržā par tirgus cenām.

(18)

Pašvaldība 1999. gada martā organizēja konkursu par koncesijas elektroenerģijas pārdošanu uz atlikušo 1999. gada daļu. Narvik1999. gada 30. martā noslēdza līgumu ar augstākās cenas piedāvātāju Kraftinor AS. Cena bija NOK 109,50 par MWh. Tā kā Narvik maksāja par koncesijas elektroenerģiju NOK 111,10 par MWh kopā ar elektroenerģijas ievadīšanas tīklā izmaksām NOK 20 par MWh, tas saskaņā ar šo līgumu cieta zaudējumus aptuveni NOK 2,3 miljonu apmērā. Sākotnēji Narvik bija paredzējis pārpalikumu NOK 3,5 miljonu apmērā.

(19)

Pašvaldības padomes izpildkomiteja (“izpildkomiteja”) 1999. gada 19. oktobrī ieteica pašvaldības padomei, ka vispārējam pašvaldības koncesijas elektroenerģijas izmantošanas mērķim jābūt atdeves palielināšanai ilgtermiņā, lai izveidotu stabilu plānošanas perspektīvu. Šāda mērķa sasniegšanai ierosinātā stratēģija ietvēra četrus elementus:

(20)

Pašvaldības padome apstiprināja izpildkomitejas ieteikumu, izdarot vienu pašvaldības priekšsēdētāja ierosinātu korekciju un veicot grozījumu stratēģijā: tā vietā, ka pašvaldības priekšsēdētājam “tiek piešķirtas pilnvaras slēgt nolīgumus atbilstīgi pašvaldības padomes pieņemtai stratēģijai”, galīgajā lēmumā norādīja, ka, “sākot īstenot stratēģiju, NEAS tiek aicināts apspriest savas intereses, kas saistītas ar 9. novembra vēstulē pašvaldībai aprakstīto jautājumu”.

(21)

NEAS1999. gada 9. novembra vēstulē tika apšaubīta ierosinātā stratēģija pārdot koncesijas elektroenerģiju saskaņā ar dažāda termiņa dažādiem līgumiem, lai diversificētu risku. Tā vietā NEAS ierosināja slēgt vienu ilgtermiņa līgumu (“piemēram, uz 50 gadiem”) un bija gatavs ietvert cenu korekcijas klauzulu līgumā ar Narvik.

(22)

Arī 1999. gada 15. aprīļa vēstulē NEAS apgalvoja, ka ir ieinteresēts slēgt ilgtermiņa līgumu par koncesijas elektroenerģiju iegādi, galvenokārt veicot vienreizēju avansa maksājumu vai kā alternatīvu izvēloties ilgtermiņa nomu, kas sākotnēji tika ieteikta uz 60 gadiem, un veicot gada maksājumus Narvik.

(23)

Papildus jautājumam par koncesijas elektroenerģiju tika apspriesta arī NEAS turpmākā loma tirgū, kā arī Narvik kā NEAS īpašnieka loma.

(24)

Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu informāciju NEAS tajā laikā apsvēra plašu reģionālu elektroenerģijas uzņēmumu konsolidāciju un valsts/starptautisko uzņēmumu ienākšanu vietējā tirgū. NEAS bija jāstiprina pašu kapitāla bāze, lai iegūtu citu elektroenerģijas uzņēmumu akcijas, īpaši Nordkraft AS. NEAS arī parakstīja nodomu vēstules ar Hålogaland Kraft AS un Vesterålskraft AS, lai izveidotu reģionālu ražošanas uzņēmumu un reģionālu elektroenerģijas transportēšanas uzņēmumu. Tika plānots, ka šīs pārmaiņas stāsies spēkā no 2001. gada 1. janvāra. Tika paredzēts, ka Narvik — NEAS vienīgais īpašnieks — iepludinās NEAS papildu pašu kapitālu, lai NEAS varētu pabeigt šos darījumus, apvienojot pašu kapitālu un piesaistīto kapitālu.

(25)

Pašvaldības padomes sanāksmē 1999. gada 16. decembrī tika nolemts, ka sarunu grupai, kurā ietilpst pašvaldības priekšsēdētājs, pašvaldības priekšsēdētāja vietnieks, opozīcijas vadītājs, kā arī pašvaldības administrācijas direktors, direktora vietnieks un iepirkumu daļas vadītājs (“sarunu grupa”), būtu kopā jānovērtē pašvaldības īpašumtiesību daļas NEAS, uzņēmuma kapitāla vajadzības un koncesijas elektroenerģijas izmantošana.

(26)

NEAS pasūtīja divus ziņojumus no Arthur Andersen (“AA”) un Deloitte & Touche (“DT”), lai noteiktu koncesijas elektroenerģijas par ministrijas cenu vērtību. AA ziņojumā piemēro neto pašreizējās vērtības (“NPV”) metodoloģiju, bet netiek plaši aprakstīti tās pamatā esošie pieņēmumi. Arī DT ziņojumā izmanto NPV metodoloģiju, bet atšķirībā no AA ziņojuma plašāk skaidro attiecīgus pieņēmumus un aprēķinus. Piemēram, DT ziņojumā sīki skaidro, kā, izmantojot kapitāla aktīvu cenu noteikšanas modeli („CAPM”), tiek noteikta vajadzīgā atdeve un kā tiek noteiktas uzņēmuma vidējās svērtās kapitāla izmaksas (“WACC”). Analīzē ietverts arī detalizēts koncesijas cenas aprēķina apraksts un jutīguma analīze, pamatojoties uz pakāpeniskām elektroenerģijas cenu un WACC izmaiņām.

(27)

Narvik pasūtīja divus ziņojumus no Danske Securities (“DS1” un “DS2”). Pirmajā ziņojumā DS1 tika paredzēts, ka Danske Securities novērtēs, vai pašvaldībai ir vai nav jāpārdod savas tiesības uz koncesijas elektroenerģiju tirgū vai jānodod tās NEAS. Ziņojumā DS1 Danske Securities pēc savas iniciatīvas sniedza tiesību uz koncesijas elektroenerģiju vērtības aplēsi 50 gadiem. Papildus pieņēmumiem par elektroenerģijas cenu turpmāko attīstību Danske Securities sniedza ierobežotus norādījumus par to, kā tika aprēķināta tiesību uz koncesijas elektroenerģiju vērtība.

(28)

Ziņojumā DS2 Danske Securities pieprasīja trīs tirgus dalībniekiem iesniegt paredzamo cenu un izmaksas: CBF Kraftmegling AS (“CBF”), Norwegian Energy Brokers AS (“NEB”) un Statkraft SF (“Statskraft”). Izmantojot šo informāciju, Danske Securities aprēķināja tiesību uz koncesijas elektroenerģiju lēsto tirgus vērtību. Saskaņā ar CBF datiem pamatscenārija aplēse bija NOK 127 miljoni. Saskaņā ar NEB datiem pamatscenārija aplēse bija NOK 75 miljoni. Tā kā NEB nekoriģēja paredzamo cenu un izmaksas, ņemot vērā inflāciju, Danske Securities uzsvēra, ka neuzskata NEB datus par ticamiem. Saskaņā ar Statkraft datiem pamatscenārija aplēse bija NOK 115-140 miljoni. Pamatojoties uz trīs minētajiem vērtības novērtējumiem, Danske Securities secināja, ka lēstajai tiesību uz koncesijas elektroenerģiju NPV jābūt diapazonā no NOK 100 līdz NOK 140 miljoniem.

(29)

Nākamajā tabulā ir apkopoti četri minētie ziņojumi. Turpmāk tekstā šie ziņojumi kopā saukti par “četriem ziņojumiem”.

(30)

Papildus ārējam ekspertu atzinumam Narvik pašvaldības iepirkumu daļas vadītājs izstrādāja savus novērtējumus.

(31)

Pirmajā — izpildkomitejai iesniegtajā novērtējumā 1999. gada oktobrī — viņš secināja, ka attiecībā uz ilgtermiņa līgumiem, kas tika definēti kā līgumi uz 1040 gadiem, vispārējais pašvaldības risks ir augsts.

(32)

Otrajā — sarunu grupai iesniegtajā novērtējumā 2000. gada 16. martā —tika aplūkoti dažādi koncesijas elektroenerģijas izmantošanas risinājumi. Taču līdz tam sarunu grupa bija sašaurinājusi viņa pilnvaras un tajās ietilpa tikai riska novērtēšana, norēķinu termiņi, nodokļu ietekme un peļņas palielināšana, izmantojot trīs scenārijus (visos paredzēts, ka Narvik nodod tiesības uz koncesijas elektroenerģiju NEAS uz 50 gadiem un samazina savas īpašumtiesību daļas NEAS). Neraugoties uz to, otrajā novērtējumā iepirkumu daļas vadītājs joprojām galveno uzmanību pievērsa līguma termiņa nozīmei. Viņa novērtējumā par tiesību uz koncesijas elektroenerģiju galējo vērtību laika gaitā bija teikts, ka “uz ļoti ilgu termiņu, piemēram, uz 50 gadiem, noslēgts līgums nodrošina mums kā pārdevējiem ļoti nelielu papildu vērtību salīdzinājumā ar līgumu uz īsāku termiņu (piemēram, uz 20 gadiem par NOK 83 miljoniem)”.

(33)

Pēc iekšējām apspriedēm par ilgtermiņa līguma priekšrocībām un trūkumiem sarunu grupa ieteica pašvaldības padomei līgumu uz 50,5 gadiem kā piemērotu līdzekli pašvaldības riska mazināšanai un ilgtermiņa plānošanas perspektīvas nodrošināšanai.

(34)

NEAS vēlējās iegādāties tikai koncesijas elektroenerģiju par ministrijas cenu 116,3 GWh apmērā. Sarunās ar uzņēmumu Narvik uzstāja, ka tiesības uz koncesijas elektroenerģijas iegādi bija izmantotas pilnībā un ka koncesijas elektroenerģija par pašizmaksas cenu 11,7 GWh apmērā ir jāpievieno koncesijas elektroenerģijai par ministrijas cenu.

(35)

Puses 2000. gada maijā galīgi vienojās, ka nolīgumā tiks iekļauta visa koncesijas elektroenerģija 128 GWh apmērā un ka NEAS jāmaksā par koncesijas elektroenerģiju par ministrijas cenu NOK 120 miljoni un par koncesijas elektroenerģiju par pašizmaksas cenu NOK 6 miljoni.

(36)

Pašvaldības padome 2000. gada 25. maijā formāli nolēma, ka pašvaldībai jāpārdod savas gada tiesības uz koncesijas elektroenerģiju 128 GWh apmērā NEAS uz 50,5 gadiem par NOK 126 miljoniem.

(37)

Narvik un NEAS2000. gada 16. oktobrī piešķīra nolīgumam oficiālu statusu, parakstot līgumu, saskaņā ar kuru Narvik pārdeva tiesības uz koncesijas elektroenerģiju atbilstīgi iepriekš aprakstītajiem nosacījumiem. Līgumā neietvēra cenas korekcijas mehānismu, un nauda bija jāmaksā kā vienreizējs avansa maksājums.

(38)

Narvik un NEAS2000. gada 29. novembrī parakstīja papildu nolīgumu, saskaņā ar kuru par tiesību uz koncesijas elektroenerģiju iegādi NEAS apņēmās maksāt Narvik NOK 60 miljonus naudā un pārējos NOK 66 miljonus kā pašu kapitāla ieguldījumu natūrā, kas tiks iepludināts NEAS (kurš tajā laikā 100 % apmērā piederēja pašvaldībai).

(39)

Narvik 2001. gadā pārdeva 49,99 % no savām akcijām Vesterålskraft AS un Hålogalandskraft AS.

(40)

Norvēģijas iestādes uzskata, ka līgums ar NEAS tika noslēgts saskaņā ar tirgus nosacījumiem. Pirmkārt, tās uzsvēra, ka līgums tika noslēgts, jo Narvik finansiālais stāvoklis bija saspringts un tam trūka likvīdo līdzekļu. Otrkārt, NEAS bija jāveic rekapitalizācija, lai restrukturētu uzņēmumu un izveidotu lielāku reģionālu uzņēmumu. Visbeidzot, līguma noslēgšanas laikā pašvaldība bija pārdevusi koncesijas elektroenerģiju ar zaudējumiem, jo koncesijas elektroenerģijas cena bija augstāka, nekā tirgū saņemtā cena. Piemēram, laikposmā no 1999. gada aprīļa līdz decembrim Narvik zaudēja NOK 2,3 miljonus no koncesijas elektroenerģijas pārdošanas.

(41)

Attiecībā uz jautājumu par regulatīvo risku Norvēģijas iestādes skaidroja, ka NEAS uzņemas visu risku. Tās apgalvo, ka, visticamāk, risks ir saistīts ar koncesijas elektroenerģijas samazinātu daudzumu, nevis ar palielinātu daudzumu, kas samazinātu atbalsta saņemšanas iespēju.

(42)

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka piemērots tirgus kritērijs nolīgumam uz 50,5 gadiem ir pastāvīga elektrostacijas pārdošana un ka, veicot korekciju, lai ņemtu vērā attiecīgas atšķirības, NEAS iegūtās cenas atbilda elektrostaciju pārdošanas cenu līmenim tajā paša laikposmā.

(43)

Norvēģijas iestādes izmanto datus par elektrostaciju pārdošanas cenu 2000. gadā no tā sauktā 2000. gada elektroenerģijas tirgus reālā laika pārskata, ko izstrādāja Pareto (“Pareto pārskats”). Šajā pārskatā norādīts, ka 2000. gadā pārdoto elektrostaciju tirgus cenas svārstījās no NOK 1,64 līdz NOK 1,77 par gada ražošanas jaudas kWh. Narvik pārdeva tiesības uz koncesijas elektroenerģiju aptuveni par NOK 1,00 par gada ražošanas jaudas kWh. Saskaņā ar Norvēģijas iestāžu informāciju starpību starp šiem skaitļiem var skaidrot ar turpmāk minētajiem faktoriem.

(44)

Pirmkārt, 2000. gadā jaunākās elektrostacijās parastas darbības izmaksas, tostarp atkārtots ieguldījums (bez nolietojuma), bija aptuveni NOK 0,05 par kWh gadā (pieskaitot ievadīšanas tīklā izmaksas). NEAS paredzamais maksājums sastāvēja no divām daļām: aptuveni NOK 0,10 par kWh gadā (pieskaitot ievadīšanas tīklā izmaksas) par koncesijas elektroenerģiju par ministrijas cenu un NOK 0,14-0,178 par kWh gadā (pieskaitot ievadīšanas tīklā izmaksas) par koncesijas elektroenerģiju pirms 1959. gada 10. aprīļa. Paredzamā tirgus cena 2000. gadā bija aptuveni NOK 0,12 par kWh. Tāpēc 2000. gada scenārija īstenošanas rezultātā elektrostacijas īpašnieks iegūtu neto peļņu NOK 0,07 par kWh salīdzinājumā ar NOK 0,02 par koncesijas elektroenerģijas kWh. Līguma slēgšanas laikā 2010. gada lēstā cena bija NOK 0,20. Pamatojoties uz šo aplēsi, 2010. gada scenārija īstenošanas rezultātā elektrostacijas īpašnieks iegūtu neto peļņu NOK 0,15 par kWh salīdzinājumā ar NOK 0,10 par koncesijas elektroenerģijas kWh.

(45)

Otrkārt, Norvēģijas iestādes apgalvo, ka cenas par 5 elektrostaciju pārdošanu saskaņā ar Pareto pārskatu jāsamazina par aptuveni 10-15 %, piemērojot kapitalizācijas likmi 4 % apmērā, lai izlīdzinātu starpību starp kapitalizācijas gadījumiem neierobežotā laikposmā (kapitalizācijas koeficients 25) un 50 gadu laikā (kapitalizācijas koeficients 21,48).

(46)

Turklāt Norvēģijas iestādes papildināja, ka sākumposmā ir vērojama lielākā ietekme uz NPV aprēķinu un ka parasti lielas atkārtota ieguldījuma izmaksas īpašniekiem rodas vēlākā posmā, un tāpēc tās tikai nedaudz samazina NPV aprēķinu.

(47)

Ņemot to vērā, Norvēģijas iestādes apgalvo, ka pastāv cieša korelācija starp, no vienas puses, elektrostaciju pārdošanu par aptuveni NOK 1,64—1,77 par gada ražošanas jaudas KWh un, no otras puses, īres maksām (maksājums par piekļuvi elektroenerģijai uz 50,5 gadiem) aptuveni NOK 1,00 apmērā par koncesijas elektroenerģijas kWh.

(48)

Tāpēc Norvēģijas iestādes apgalvo, ka salīdzinājums, ar kuru koriģē minētos faktorus, parāda, ka NEAS par koncesijas elektroenerģiju maksātā cena bija salīdzināma ar tajā pašā laikposmā pārdoto elektrostaciju cenu, un piebilst, ka secinājums par cenu līmeni tiek pamatots ar DT ziņojumu un diviem DS ziņojumiem, kuri tika izstrādāti pirms koncesijas elektroenerģijas līguma noslēgšanas uz 50,5 gadiem.

(49)

Atsaucoties uz Iestādes pamatnostādnēm par valsts atbalsta elementiem, publiskām iestādēm pārdodot zemi un ēkas (“SOL”) (16), Norvēģijas iestādes apgalvo, ka konkurētspējīga un beznosacījumu konkursa procedūra ir vienīgā metode, kuru Iestāde atzīst tirgus cenu noteikšanai, lai pārdotu valsts aktīvus. Norvēģijas iestādes uzsver, ka pamatnostādnēs par valsts atbalsta elementiem, publiskām iestādēm pārdodot zemi un ēkas, Iestāde arī atzīst, ka ar atbalstu nesaistītu tirgus cenu var noteikt, izmantojot neatkarīgu ekspertu vērtējumu. Norvēģijas iestādes norāda, ka DT un divi DS ziņojumi tika izstrādāti pirms līguma uz 50,5 gadiem noslēgšanas. Otrajā DS ziņojumā vērtību noteica, izmantojot “tiešu tirgus izpēti”, kuras rezultātā, kā norāda Norvēģijas iestādes, veica tādu pašu tirgus pārbaudi kā saistībā ar konkursa procedūru. Norvēģijas iestādes arī norāda, ka galīgā cena tika noteikta trīs novērtējumu augstākajā līmenī.

(50)

Norvēģijas iestādes apgalvo, ka cenas korekcijas klauzulas neietveršana bija atbilstoša, jo iepirkuma cenu samaksāja kā vienreizēju maksājumu un nevis norises gaitā. Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, tā kā pārdošana notika ar avansa maksājumu — daļēji skaidrā naudā, daļēji kā ieguldījums natūrā — līdzīgi pastāvīgai elektrostacijas pārdošanai, ir “nedabiski un ļoti neparasti” ietvert cenas korekcijas mehānismu. Turklāt Norvēģijas iestādes apgalvo, ka, ņemot vērā ieguldījuma natūrā modeli, sekojoša korekcija varētu būt bijusi nelikumīga saskaņā ar Likuma par sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (17) noteikumiem.

(51)

Viena trešā persona, NEAS (tagad Nordkraft), iesniedza piezīmes par Lēmumu Nr. 393/11/COL. NEAS lielā mērā piekrīt Norvēģijas iestāžu viedoklim.

(52)

EEZ līguma 61. panta 1. punktā ir noteikts:

„Ja šajā līgumā nav noteikts citādi, jebkurš atbalsts, ko piešķir EK dalībvalstis, EBTA valstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci par labu atsevišķiem uzņēmumiem vai atsevišķu preču ražošanai, ciktāl šāds atbalsts ietekmē tirdzniecību starp līgumslēdzējām pusēm, nav savienojams ar šā līguma darbību.”

(53)

No šā noteikuma izriet, ka valsts atbalsta esamību var konstatēt, ja saņēmējam ar pasākumu piešķir ekonomisku priekšrocību. Turpmāk Iestāde novērtē šādas ekonomiskas priekšrocības esamību konkrētajā gadījumā.

(54)

Eiropas Savienības Tiesa ir noteikusi, ka, lai apstiprinātu, vai valsts pasākums ir atbalsts, jānosaka, vai atbalsta saņēmējam uzņēmumam rodas ekonomiska priekšrocība, kas tam nebūtu radusies parastos tirgus apstākļos (18). Lai konstatētu ekonomiskas priekšrocības esamību, Iestāde piemēro (hipotētiska) tirgus ekonomikas ieguldītāja principu (19).