“PIELIKUMS

LAUKU SAIMNIECĪBAS APGROZĪJUMA PĀRSKATS

I.   APGROZĪJUMA PĀRSKATA ELEMENTU IZKĀRTOJUMS

Vācamos datus klasificē tabulās un sadala grupās, kategorijās un slejās. Uz konkrētu datu lauku parasti norāda šādā veidā: <tabulas burts>.<grupa>.<kategorija>[.<kategorija>].<sleja>.

Konkrētas datu vērtības norāda slejās. III iedaļā paredzētajās tabulās tukšajos lauciņos var ierakstīt datu vērtības, bet pelēkie lauciņi, kas marķēti ar “-”, nav saistīti ar attiecīgo grupu, tāpēc tajos datus nevar ierakstīt.

Piemēri:

—	B.UT.20.A (UT grupas A sleja, 20. kategorija, B tabula) apzīmē “nomātas lauksaimniecībā izmantotās zemes”“platību”, kas norādāma B tabulā pie “LIZ, ko apsaimnieko nomnieks”.

—	I.A.10110.1.0.TA (A grupas TA sleja, 10110. kategorija, I tabula) apzīmē “parasto kviešu un plēkšņu kviešu” kopējo platību, kultūraugu tips 1, t.i., “āra platībās audzētas kultūras – pamatkultūra, kombinēta kultūra”, un trūkstošo datu kods 0, t.i., “netrūkst nekādu datu”.

Tabulas apzīmē ar vienu burtu, grupas – ar vienu vai vairākiem burtiem, kategorijas – ar ciparu kodu un slejas – ar vienu vai vairākiem burtiem.

III iedaļā attiecībā uz A līdz M tabulām pirmajā tabulā parādīta matrica grupām un slejām. Otrajā tabulā parādīts sadalījums pa kategorijām, katru kategoriju apzīmējot ar vienu vai vairākiem kodiem un apakškodiem.

Turpmākas definīcijas un norādījumi par katru tabulas kategoriju un slejas vērtību ir izklāstīti III iedaļā pēc minētās tabulas.

II.   VISPĀRĪGAS DEFINĪCIJAS UN NORĀDĪJUMI

a)	Datiem lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā jāattiecas uz vienu lauku saimniecību un uz vienu pārskata gadu, kas ilgst 12 secīgus mēnešus.

b)

Dati lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā attiecas vienīgi uz lauku saimniecību. Šie dati attiecas uz lauku saimniecības lauksaimnieciskajām darbībām un citām tieši ar lauku saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām. Sagatavojot lauku saimniecības apgrozījuma pārskatus, izņemot šīs darbības, nav jāņem vērā nekāda informācija par īpašnieka vai tā ģimenes locekļu darbībām, kas nav saistītas ar lauku saimniecību, kā arī par pensijām, mantojumiem, privātiem kontiem bankās, pie lauku saimniecības nepiederīgiem īpašumiem, nodokļiem, kas šīm personām jāmaksā kā fiziskām personām, privātpersonu apdrošināšanu u. tml.

c)	Saimniecības apgrozījuma pārskatā norādītie dati ir jāņem no pārskatiem, ko veido visa pārskata gada laikā sistemātiski un regulāri veikti ieraksti.

d)	Grāmatvedības datus izsaka naudas izteiksmē bez PVN.

e)	Grāmatvedības datus naudas izteiksmē izsaka, neņemot vērā dotācijas un subsīdijas. Ar dotācijām un subsīdijām saprot jebkādu tiešu atbalstu no publiskiem līdzekļiem, kas rada īpašus ieņēmumus (sk. aprakstu M tabulā “SUBSĪDIJAS”).

f)

Dati saimniecības apgrozījuma pārskatā jāizsaka šādās vienībās un ar šādu precizitātes pakāpi: —   finansiālas vērtības: vērtības izsaka euro vai valsts naudas vienībās bez cipariem aiz komata. Tomēr attiecībā uz to valstu valūtām, kuru vienībai ir zema relatīvā vērtība salīdzinājumā ar euro, attiecīgās dalībvalsts sadarbības aģentūra un tas Komisijas personāls, kas pārzina Lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu, var vienoties, ka šīs vērtības izsaka valsts naudas vienību simtos vai tūkstošos; —   fiziskie daudzumi: svars centneros (q = 100 kg), izņemot olu gadījumā, kad skaitu norāda tūkstošos; šķidruma tilpums hektolitros (tostarp vīnam un radniecīgiem produktiem); —   platības: izsaka āros, izņemot sēņaudzēšanas platību, ko izsaka kopējās izmantotās platības kvadrātmetros; —   vidējais lauksaimniecības dzīvnieku skaits: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata; —   darbaspēka vienības: skaitļos ar diviem cipariem aiz komata.

g)	Ja kāda vērtība attiecībā uz konkrētu saimniecību nav būtiska vai nav zināma, neievadiet vērtību “0”.

III.   TABULAS, KONKRĒTAS DEFINĪCIJAS UN NORĀDĪJUMI

A   tabula

Vispārīga informācija par lauku saimniecību

Vispārīgas informācijas kategorija

Kods (*)

Slejas

Informācijas grupa

Apgabals

Apakšapgabals

Saimniecības kārtas numurs

Grādi (ģeogr. garums/platums)

Minūtes (ģeogr. garums/platums)

NUTS

Grāmatvedības iestādes kods

Datums

Saimniecības svērums

Saimniecības veids

Kategorija atbilstīgi saimnieciskās darbības apjomam

Kods

R

S

H

DG

MI

N

AO

DT

W

TF

ES

C

ID

Lauku saimniecības identifikācija

—

—

—

—

—

—

—

—

—

LO

Saimniecības atrašanās vieta

—

—

—

—

—

—

—

—

—

AI

Grāmatvedības informācija

—

—

—

—

—

—

—

—

—

TY

Tipoloģija

—

—

—

—

—

—

—

—

—

CL

Klase

—

—

—

—

—

—

—

—

—

—

—

OT

Citi dati par lauku saimniecību

—

—

—

—

—

—

—

—

—

—

—

Kods (*)	Apraksts	Grupa	R	S	H	DG	MI	N	AO	DT	W	TF	ES	C
10	Saimniecības numurs	ID	AID10R	AID10S	AID10H	—	—	—	—	—	—	—	—	—
20	Ģeogrāfiskais platums	LO	—	—	—	ALO20DG	ALO20MI	—	—	—	—	—	—	—
30	Ģeogrāfiskais garums	LO	—	—	—	ALO30DG	ALO30MI	—	—	—	—	—	—	—
40	NUTS 3	LO	—	—	—	—	—	ALO40N
50	Grāmatvedības iestāde	AI	—	—	—	—	—	—	AAI50AO	—	—	—	—	—
60	Grāmatvedības uzskaites veids	AI	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AAI60C
70	Pārskata gada beigu datums	AI	—	—	—	—	—	—	—	AAI70DT	—	—	—	—
80	Dalībvalsts aprēķinātais saimniecības valsts svērums	TY	—	—	—	—	—	—	—	—	ATY80W	—	—	—
90	Klasifikācija izraudzīšanās brīdī	TY	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ATY90TF	ATY90ES
100	Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL100C
110	Īpašumtiesību veids/saimnieciskais mērķis	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL110C
120	Juridiskais statuss	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL120C
130	Īpašnieka(-u) atbildības līmenis	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL130C
140	Bioloģiskā lauksaimniecība	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL140C
141	Bioloģiskās lauksaimniecības sektori	CL												A.CL.141.C
150	Aizsargāts cilmes vietas nosaukums (ACVN) /aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN)	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL150C
151	Sektori ar ACVN/AĢIN	CL												A.CL.151.C
160	Mazāk labvēlīgs apgabals	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL160C
170	Augstums v. j. l.	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL170C
180	Struktūrfondu apgabals	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL180C
190	Natura 2000 teritorija	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL190C
200	Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK)	CL	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	ACL200C
210	Apūdeņošanas sistēma	OT	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AOT210C
220	Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās	OT	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	—	AOT220C

A.ID.   Lauku saimniecības identifikācija

Katrai saimniecībai, kas pirmo reizi izraudzīta pārskata sagatavošanai, piešķir numuru. Saimniecība patur šo numuru visu laiku, kamēr ir iekļauta grāmatvedības datu tīklā. Reiz piešķirtu numuru nekad nepiešķir citai saimniecībai.

Ja saimniecībā notiek būtiskas pārmaiņas, jo īpaši ja šīs pārmaiņas saistītas ar sadalīšanos divās atsevišķās saimniecībās vai apvienošanas ar citu saimniecību, to var uzskatīt par jaunu saimniecību. Šādā gadījumā tai jāpiešķir jauns numurs. Jaunu numuru nepiešķir sakarā ar lauksaimnieciskās darbības profila maiņu saimniecībā. Ja, paturot kādai saimniecībai piešķirto numuru, ir risks to sajaukt ar citu saimniecību (piemēram, ja ieviests jauns vietējais dalījums), šis numurs jāmaina. Tad Komisijai jānosūta tabula ar vecajiem un attiecīgiem jaunajiem numuriem.

Saimniecības numurs aptver šādas trīs informācijas grupas:

A.ID.10.R. Apgabals: jānorāda kods, kas noteikts Komisijas Regulas (ES) Nr. 1291/2009 (1) pielikumā.

A.ID.10.S. Apakšapgabals: jānorāda kods. Izraudzītā vietējā iedalījuma pamatā ir jābūt kopīgajai reģionu klasifikācijas sistēmai, ko dēvē par statistiski teritoriālo vienību nomenklatūru (NUTS) un ko Eurostat ir izveidojis sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm. Jebkurā gadījumā attiecīgā dalībvalsts nosūta Komisijai tabulu, kur katram izmantotajam vietējā iedalījuma kodam norādīti atbilstīgie NUTS reģioni, kā arī atbilstīgais reģions, kuram tiek aprēķināta standarta produkcijas specifiskā vērtība.

A.ID.10.H. Saimniecības kārtas numurs.

A.LO.   Saimniecības atrašanās vieta

Saimniecības atrašanās vietu apzīmē divi rādītāji: ģeogrāfiskie atsauces dati (ģeogrāfiskais platums un garums) un NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības.

A.LO.20. Ģeogrāfiskais platums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja.

A.LO.30. Ģeogrāfiskais garums: grādos un minūtēs (ar piecu minūšu precizitāti), DG un MI sleja. Īstenošanas noteikumi, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti un praktiskas vadlīnijas, tiks precizēti norāžu dokumentā.

A.LO.40.N. NUTS 3 kods ir tās NUTS 3. līmeņa teritoriālās vienības kods, kurā atrodas saimniecība. Jānorāda koda jaunākā versija, kā aprakstīts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1059/2003 (2).

A.AI.   Grāmatvedības informācija

A.AI.50.AO. Grāmatvedības iestādes kods: jānorāda kods. Katrā dalībvalstī katrai grāmatvedības iestādei jāpiešķir unikāls numurs. Jānorāda tās grāmatvedības iestādes numurs, kura ir strādājusi ar saimniecību attiecīgajā pārskata gadā.

A.AI.60.C. Grāmatvedības uzskaites veids: jānorāda lauku saimniecības izmantotais grāmatvedības uzskaites veids. Jāizmanto šādi kodi: 1. Divkāršā ieraksta sistēma 2. Vienkāršā ieraksta sistēma 3. Nav

A.AI.70.DT. Pārskata gada beigu datums: reģistrē formātā “GGGG-MM-DD”, piemēram, 2009-06-30 vai 2009-12-31.

A.TY.   Tipoloģija

A.TY.80.W. Lauku saimniecības valsts svērums: jānorāda dalībvalsts aprēķinātā ekstrapolācijas koeficienta vērtība. Vērtības jāizsaka ar divām zīmēm aiz komata.

A.TY.90.TF. Saimniecības veids izraudzīšanās brīdī: saimniecības veida kods saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 (3) I pielikumu laikā, kad to izraugās konkrētajam pārskata gadam.

A.TY.90.ES. Saimnieciskās darbības apjoms izraudzīšanās brīdī: saimniecības ekonomikas lieluma kategorijas kods (saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1242/2008 II pielikumu) laikā, kad to izraugās konkrētajam pārskata gadam.

A.CL.   Klase

A.CL.100.C. Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības: nosaka kā procentuālo daļu kopējā lauku saimniecības apgrozījumā (4), norādot to apgrozījuma daļu, ko iegūst no citām tieši ar saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām. Jāizmanto šādi kodi: 1. ≥ 0 līdz ≤ 10 % 2. > 10 % līdz ≤ 50 % 3. > 50 % līdz < 100 %

A.CL.110.C. Īpašumtiesību veids / saimnieciskais mērķis: jānorāda, kāds ir saimniecības īpašumtiesību veids un saimnieciskie mērķi. Jāizmanto šādi kodi: 1.   Ģimenes lauku saimniecība: saimniecībā izmanto īpašnieka/vadītāja un viņa/viņas ģimenes locekļu darbaspēku un kapitālu; šīs personas arī ir saimnieciskajā darbībā gūto labumu saņēmēji. 2.   Partneruzņēmums: saimniecības ražošanas faktorus nodrošina vairāki partneri, no kuriem vismaz daži piedalās lauku saimniecības darbā kā nealgots darbaspēks. Peļņas saņēmējs ir partneruzņēmums. 3.   Uzņēmums ar mērķi gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto, lai atalgotu akcionārus ar dividendēm/peļņu. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums. 4.   Uzņēmums bez mērķa gūt pelņu: saimnieciskajā darbībā gūtos labumus izmanto galvenokārt darbavietu uzturēšanai vai līdzīgam sociāla rakstura mērķim. Saimniecības īpašnieks ir uzņēmums.

A.CL.120.C. Juridiskais statuss: jānorāda, vai saimniecība ir vai nav juridiska persona. Jāizmanto šādi kodi: 0. Nav 1. Ir

A.CL.130.C. Īpašnieka(-u) atbildības līmenis: jānorāda (galvenā) īpašnieka atbildības (ekonomiskās atbildības) līmenis. Jāizmanto šādi kodi: 1. Pilnīga 2. Daļēja

A.CL.140.C. Bioloģiskā lauksaimniecība: jānorāda, vai saimniecība izmanto bioloģiskās ražošanas metodes Regulas (EK) Nr. 834/2007 nozīmē, jo īpaši tās 4. un 5. panta nozīmē. Jāizmanto šādi kodi: 1. Lauku saimniecība neizmanto bioloģiskās ražošanas metodes. 2. Lauku saimniecība visiem saviem produktiem izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodes. 3. Lauku saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citas ražošanas metodes. 4. Lauku saimniecība pāriet uz bioloģiskās ražošanas metodēm.

A.CL.141.C. Bioloģiskās lauksaimniecības sektori: ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes, jānorāda ražošanas sektori, kuros saimniecība izmanto tikai bioloģiskās ražošanas metodi (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība izmanto gan bioloģiskās, gan citu veidu ražošanas metodes visos ražošanas sektoros, jāizmanto kods “nepiemēro”. 0. Nepiemēro 31. Graudaugi 32. Proteīnaugi un eļļas augi 33. Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas) 34. Olīvas 35. Vīna dārzi 36. Liellopu gaļa 37. Govs piens 38. Cūkgaļa 39. Aitas un kazas (piens un gaļa) 40. Mājputnu gaļa 41. Olas 42. Citi sektori

A.CL.150.C. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums /aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde: jānorāda, vai saimniecība ražo lauksaimniecības produktus un/vai pārtikas produktus, ko aizsargā cilmes vietas nosaukums (ACVN) vai ģeogrāfiskās izcelsmes norāde (AĢIN), vai arī tā ražo lauksaimniecības produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN/AĢIN Padomes Regulas (EK) Nr. 510/2006 (5) nozīmē. Jāizmanto šādi kodi. 1. Saimniecība neražo ne produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, ne produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN. 2. Saimniecība ražo tikai produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, vai produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN. 3. Saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, vai dažus produktus, par kuriem zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN.

A.CL.151.C. Sektori ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu /aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi: ja dažos konkrētos sektoros lielākā daļa saražoto produktu vai pārtikas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN vai par tiem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, tad jānorāda ražošanas sektori (atļauts norādīt vairākus sektorus). Jāizmanto turpmāk norādītie kodi. Ja saimniecība ražo dažus produktus, kas ir aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, vai dažus produktus, par kuriem ir zināms, ka tos izmanto tādu pārtikas produktu ražošanai, kas aizsargāti ar ACVN vai AĢIN, bet šie produkti neveido lielāko daļu produkcijas katrā sektorā, tad izmanto kodu “nepiemēro”. 0. Nepiemēro 31. Graudaugi 32. Proteīnaugi un eļļas augi 33. Augļi un dārzeņi (ietilpst citrusaugļi, bet neietilpst olīvas) 34. Olīvas 35. Vīna dārzi 36. Liellopu gaļa 37. Govs piens 38. Cūkgaļa 39. Aitas un kazas (piens un gaļa) 40. Mājputnu gaļa 41. Olas 42. Citi sektori

Pozīciju A.CL.150.C. Aizsargāts cilmes vietas nosaukums /aizsargāta ģeogrāfiskās izcelsmes norāde un A.CL.151.C piemērošana dalībvalstīm nav obligāta. Ja dalībvalstis tās piemēro, tad jāaizpilda dati par visām izlases veidā izraudzītajām dalībvalsts lauku saimniecībām. Ja piemēro A.CL.150.C, tad jāpiemēro arī A.CL.151.C.

A.CL.160.C. Mazāk labvēlīgs apgabals: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas reģionā, uz ko attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. 1257/1999 (6) 18. līdz 20. pants. Jāizmanto šādi kodi. 1. Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantotās zemes neatrodas lauksaimniecībai nelabvēlīgā reģionā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18.–20. pantam. 2. Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas lauksaimniecībai nelabvēlīgā reģionā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1257/1999 19.–20. pantam. 3. Lielākā daļa lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas kalnu rajonos atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1257/1999 18. pantam. 4. Attiecīgās teritorijas šajās dalībvalstīs ir tik sīkas un to ir tik daudz, ka šī informācija nav nozīmīga.

A.CL.170.C. Augstums v. j. l.: augstums jānorāda, izmantojot atbilstīgu kodu: 1. Saimniecības lielākā daļa atrodas zemāk par 300 m virs jūras līmeņa. 2. Saimniecības lielākā daļa atrodas 300 līdz 600 m augstumā virs jūras līmeņa. 3. Saimniecības lielākā daļa atrodas augstāk par 600 m virs jūras līmeņa. 4. Nav datu.

A.CL.180.C. Struktūrfondu apgabals: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas reģionā, uz ko attiecas Padomes Regulas (EK) Nr. 1083/2006 (7) 5., 6. vai 8. panta noteikumi. Jāizmanto šādi kodi: 1. Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas konverģences mērķa reģionā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1083/2006 un jo īpaši tās 5. pantam. 2. Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas reģionālās konkurētspējas un nodarbinātības mērķa reģionā atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 1083/2006 un jo īpaši tās 6. pantam. 3. Lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas reģionā, kas dod tiesības saņemt pārejas posma atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1083/2006 8. pantam.

A.CL.190.C. Natura 2000 teritorija: jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas teritorijās, kas saistītas ar Padomes Direktīvas 79/409/EEK (8) un Padomes Direktīvas (EK) Nr. 92/43/EEK (9) īstenošanu (Natura 2000). Jāizmanto šādi kodi: 1. Lielākā daļa no saimniecības izmantotās lauksaimniecības zemes platības neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem. 2. Lielākā daļa no saimniecības izmantotās lauksaimniecības zemes platības atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz Natura 2000 maksājumiem.

A.CL.200.C. Teritorija, uz kuru attiecas Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK): jānorāda, vai lielākā daļa no saimniecības lauksaimniecībā izmantotās zemes atrodas apgabalā, kas saistīts ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (10) īstenošanu. Jāizmanto šādi kodi: 1. Lielākā daļa no saimniecības izmantotās lauksaimniecības zemes platības neatrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK. 2. Lielākā daļa no saimniecības izmantotās lauksaimniecības zemes platības atrodas teritorijā, par kuru ir tiesības pretendēt uz maksājumiem saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK.

A.OT.   Citi dati par lauku saimniecību

A.OT.210.C. Apūdeņošanas sistēma: jānorāda galvenā lauku saimniecībā izmantotā apūdeņošanas sistēma: 0. Neizmanto (ja saimniecībā netiek veikta apūdeņošana) 1. Virsmas apūdeņošana 2. Smidzinātājs 3. Pilienveida apūdeņošana 4. Citāda

A.OT.220.C. Saimniecības dzīvnieku vienības ganību dienu skaits kopējās ganībās: ganību dienu skaits uz katru saimniecības dzīvnieku vienību saimniecības izmantotās kopējās ganībās.

A TABULAS SLEJAS

R sleja attiecas uz apgabalu, S sleja uz apakšapgabalu, H sleja uz saimniecības kārtas numuru, DG sleja uz ģeogrāfisko platumu un garumu, MI sleja uz minūtēm, N sleja uz NUTS, AO sleja uz grāmatvedības iestādes numuru, DT sleja uz datumu, W sleja uz lauku saimniecības svērumu, TF sleja uz saimniecības veidu, ES sleja uz kategoriju pēc saimnieciskās darbības apjoma un C sleja uz kodu.

B   tabula

Apsaimniekošanas veids

Lauksaimniecībā izmantotās zemes (LIZ) kategorija

Kods (*)

Informācijas grupa		Lauksaimniecībā izmantotā zeme
		A
UO	LIZ, ko izmanto īpašnieks
UT	LIZ, ko izmanto nomnieks
US	LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

Kods (*)	Kategoriju apraksts	Grupa	A
10	LIZ, ko izmanto īpašnieks	UO
20	Nomāta LIZ	UT
30	Īpašnieka un nomnieka kopīgi apsaimniekota LIZ	US

Tādu lauku saimniecību zeme, kas pieder divām vai vairākām personām, jāiegrāmato kā īpašnieka apsaimniekota zeme, nomāta zeme vai kopīgi apsaimniekota zeme atbilstīgi tam, kāda ir pušu noslēgtā vienošanās.

Lauksaimniecībā izmantotā zeme (LIZ) ir saimniecības izmantotā kopējā aramzemes, daudzgadīgo zālāju, daudzgadīgo stādījumu un piemājas dārziņu platība neatkarīgi no īpašuma veida. Šeit neietilpst saimniecības izmantotā koplietotā zeme.

Jāizmanto šādas informācijas grupas un kategorijas:

B.UO.   LIZ, ko izmanto īpašnieks

B.UO.10.A Lauksaimniecībā izmantotā zeme (aramzeme, daudzgadīgas ganības, daudzgadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apsaimnieko īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, un/vai LIZ, kuru izmanto ar līdzīgiem noteikumiem. Šeit ietilpst citiem iznomāta sējai gatava zeme (kultūraugu kods 11300).

B.UT.   LIZ, ko izmanto nomnieks

B.UT.20.A Lauksaimniecībā izmantota platība (aramzeme, daudzgadīgas ganības, daudzgadīgās kultūras un piemājas dārziņi), ko apstrādā persona, kura nav īpašnieks, mūža nomnieks vai rentnieks, bet kura nomā minēto platību (noma ir maksājama naudā un/vai natūrā, ko parasti nosaka iepriekš, un tā parasti nemainās atkarībā no lauksaimniecības darbības rezultātiem), un/vai lauksaimniecībā izmantota platība, kuru izmanto ar līdzīgiem valdījuma noteikumiem.

Nomāta platība neietver zemi, kuras raža ir nopirkta augošā veidā uz lauka. Par kultūraugu iegādi augošā veidā uz lauka samaksātās summas jānorāda H tabulas 2020. līdz 2040. pozīcijā (iepirktā dzīvnieku barība) pļavu vai rupjās barības kultūru gadījumā un 3090. pozīcijā (citas īpašas augkopības izmaksas) tirgū laižamu kultūraugu gadījumā (produkti, kurus parasti laiž tirgū). Tirgū laižami augošā veidā uz lauka iegādāti kultūraugi jānorāda, neprecizējot attiecīgo apgabalu (H tabula).

Zemi, kura nomāta neregulāri uz laiku, kas mazāks nekā viens gads, un tās produkciju pielīdzina tādai zemei, kuras raža tiek pirkta augošas kultūras veidā uz lauka.

B.US.   LIZ, ko izmanto kopsaimniecībā vai citiem apsaimniekošanas veidiem

B.US.30.A Lauksaimniecībā izmantota zemes platība (aramzeme, pļavas un pastāvīgās ganības, daudzgadīgās kultūras un piemājas dārziņi), kuru kopīgi apstrādā iznomātājs un nomnieks, pamatojoties uz līgumu, un/vai ar līdzīgiem noteikumiem apstrādāta lauksaimniecībā izmantotas zemes platība.

B TABULAS SLEJAS

A sleja attiecas uz LIZ.

C   tabula

Darbaspēks

Darbaspēka kategorija

Kods (*)

		Slejas
Informācijas grupa		Vispārīga informācija				Kopējais darba apjoms saimniecībā (lauksaimniecības darbi un citas tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās)		Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās
		Cilvēku skaits	Dzimums	Dzimšanas gads	Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība	Nostrādātais laiks gadā	Gada darba vienību skaits	% no gadā nostrādātā laika	% no gada darba vienību skaita
		P	G	B	T	Y1	W1	Y2	W2
		Vesels skaitlis	Ievadīt kodu	Četri cipari	Ievadīt kodu	(stundas)	(gada darba vienības)	%	%
UR	Nealgots pastāvīgs darbaspēks
UC	Nealgots gadījuma darbaspēks	—	—	—	—		—		—
PR	Algots pastāvīgs darbaspēks
PC	Algots gadījuma darbaspēks	—	—	—	—		—		—

Kods (*)	Apraksts	Grupa	P	G	B	T	Y1	W1	Y2	W2
10	Īpašnieks/vadītājs	UR	—						—
20	Īpašnieks / nav vadītājs	UR	—			—			—
30	Vadītājs / nav īpašnieks	UR	—						—
40	Īpašnieka dzīvesbiedrs/-e	UR		—	—	—
50	Citi	UR, PR		—	—	—
60	Gadījuma darbaspēks	UC, PC	—	—	—	—		—		—
70	Vadītājs	PR	—						—

Ar darbaspēku saprot visas personas, kuras ir iesaistītas saimniecības darbā pārskata gada laikā (skatīt turpmāk). Tomēr šeit nav ietvertas personas, kuras veikušas šo darbu citas personas vai uzņēmuma vārdā (lauksaimniecisks līgumdarbs, kura izmaksas ietvertas H tabulas 1020. pozīcijā).

Saimniecību savstarpējas palīdzības gadījumā, ja šī palīdzība ietver darba apmaiņu, kur saņemtā palīdzība principā ir vienāda ar sniegto palīdzību, saimniecības apgrozījuma pārskatā precizē saimniecības darbaspēka nostrādāto laiku un jebkādu ar to saistītu samaksu.

Dažreiz saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida palīdzību (piemēram, darba veidā saņemtu palīdzību atlīdzina, piegādājot iekārtas). Ja pakalpojumu apmaiņa ir ierobežota, saimniecības apgrozījuma pārskatā neko nenorāda (iepriekš minētajā piemērā saņemto palīdzību nenorāda kā darbaspēku; tomēr mašīnu izmaksas ietver iekārtu piegādes izmaksas). Izņēmuma gadījumos, ja pakalpojumu apmaiņa notiek lielos apmēros, ievēro kādu no šīm procedūrām:

a)

darba veidā saņemto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): saņemto nostrādāto laiku iegrāmato kā apmaksātu darbu saimniecībā (grupa PR vai PC atkarībā no tā, vai darbaspēku lauku saimniecībā nodarbina pastāvīgi); sniegtās palīdzības vērtību iegrāmato gan kā ražošanu atbilstīgajā kategorijā citās tabulās (šajā piemērā tabulā L, kategorijā 2010 “Līgumdarbs”), gan kā izmaksas (H tabulas 1010. kategorijā “Algas un sociālais nodrošinājums”);

b)

darba veidā sniegto palīdzību atlīdzina ar cita veida pakalpojumu (piemēram, piegādājot iekārtas): šajā situācijā veiktā darba laiku un jebkādu ar to saistītu atlīdzību neņem vērā; saņemtā pakalpojuma vērtību iegrāmato kā ieguldījumu atbilstīgā citas tabulas grupā (šajā piemērā tā ir H tabulas 1020. grupa “Līgumdarbs un iekārtu noma”).

Jāizšķir šādas informācijas grupas un darbaspēka kategorijas:

C.UR.    Nealgots pastāvīgs darbaspēks

Nealgots darbaspēks vai darbaspēks, kas saņem mazāku atalgojumu (naudā vai natūrā) nekā to, ko parasti maksā par sniegtajiem pakalpojumiem (šādu maksājumu nevajadzētu iegrāmatot saimniecības izmaksās), un kas pārskata gadā katru nedēļu (neskaitot parastās brīvdienas) vismaz vienu pilnu dienu piedalījies saimniecības darbā.

Personu, kura ir pastāvīgi nodarbināta, bet kura īpašu iemeslu dēļ iesaistās saimniecības darbā tikai uz ierobežotu laika posmu pārskata gada laikā, tomēr iegrāmato (attiecībā uz faktiski nostrādātajām stundām) kā pastāvīgo darbaspēku.

Var izveidoties šādi vai tiem līdzīgi gadījumi:

a)	īpaši ražošanas apstākļi lauku saimniecībā, kurai darbaspēks nav vajadzīgs visu gadu: piemēram, olīvu vai vīnkopības saimniecības, kā arī saimniecības, kuras specializējas dzīvnieku sezonas nobarošanā vai augļu un dārzeņu audzēšanā atklātā laukā;

b)	prombūtne no darba, izņemot parastās brīvdienas, piemēram, militārais dienests, slimība, nelaimes gadījums, maternitāte, pagarināts atvaļinājums u. tml.;

c)	iestāšanās lauku saimniecībā vai aiziešana no tās;

d)	pilnīga darba pārtraukšana lauku saimniecībā neparedzētu iemeslu dēļ (plūdi, ugunsgrēks u. c.).

Kategorijas ir šādas:

C.UR.10.   Īpašnieks/vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību un vada tās ikdienas darbu. Kopīgas apsaimniekošanas gadījumā nomnieku norāda kā īpašnieku/vadītāju.

C.UR.20.   Īpašnieks / nav vadītājs

Persona, kura uzņemas ekonomisku un juridisku atbildību par saimniecību, bet nevada tās ikdienas darbu.

C.UR.30   Vadītājs / nav īpašnieks

Persona, kura vada saimniecības ikdienas darbu, neuzņemoties ekonomisku un juridisku atbildību par to.

C.UR.40.   Īpašnieka(-u) dzīvesbiedrs(-i)

C.UR.50.   Cita veida pastāvīgs nealgots darbaspēks

Pie pastāvīga nealgota darbaspēka, kas nav iekļauts iepriekš minētajās kategorijās, pieskaitāms arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.UC.    Nealgots gadījuma darbaspēks

C.UC.60.   Šajā kategorijā iekļauj nealgotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi.

C.PR.    Algots pastāvīgs darbaspēks

Darbaspēks, kuram maksā (naudā un/vai natūrā) pēc normālas likmes par sniegtajiem pakalpojumiem un kurš pārskata gada laikā (izņemot parastās brīvdienas) strādājis saimniecībā vismaz vienu pilnu dienu nedēļā.

Jāuzrāda šādas kategorijas.

C.PR.70.   Lauku saimniecības vadītājs

Algota persona, kas vada lauku saimniecības ikdienas darbu.

C.PR.50.   Citi

Šai grupā iekļauj visu veidu algotu pastāvīgu darbaspēku (izņemot algoto lauku saimniecības vadītāju). Šeit ietilpst arī priekšstrādnieks un konkrētu darbu vadītāji, kas neatbild par visas lauku saimniecības vadīšanu.

C.PC.    Algots gadījuma darbaspēks

C.PC.60.

Šajā kategorijā iekļauj algotu darbaspēku, kas pārskata gada laikā lauku saimniecībā nav strādājis pastāvīgi (tai skaitā gabaldarba strādniekus).

C TABULAS SLEJAS

Cilvēku skaits (P sleja)

Vairāku īpašnieku gadījumā var tikt norādīti vairāki dzīvesbiedri. Dzīvesbiedru skaits un kopējais cilvēku skaits jānorāda attiecīgajās kategorijās (40. un 50. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)).

Dzimums (G sleja)

Dzimums jānorāda vienīgi īpašniekam(-iem) un/vai vadītājam(-iem) attiecīgajās kategorijās (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Dzimumu apzīmē ar koda numuru, t.i.,:

1.	Vīrietis.
2.	Sieviete.

Dzimšanas gads (B sleja)

Dzimšanas gads jānorāda tikai īpašniekam(-iem) un/vai vadītājam(-iem) (10. līdz 30. kategorija un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)), norādot dzimšanas gada četrus ciparus.

Vadītāja lauksaimnieciskā izglītība (T sleja)

Lauksaimnieciskā izglītība jānorāda tikai vadītājam(-iem) (10., 30. un 70. kategorija grupās “pastāvīgs nealgots darbaspēks” (UR) vai “pastāvīgs algots darbaspēks” (PR)). Lauksaimniecisko izglītību apzīmē ar koda numuru, t.i.,:

1.	Tikai praktiska pieredze lauksaimniecībā
2.	Lauksaimnieciskā pamatapmācība
3.	Pilna lauksaimnieciskā izglītība

Nostrādātais laiks gadā (Y1 sleja)

Nostrādātais laiks jānorāda stundās visām grupām un kategorijām. Jānorāda laiks, kas faktiski pavadīts lauku saimniecības darbā. Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, nostrādātais laiks jāsamazina proporcionāli viņu spējām. Gabaldarba strādnieka nostrādāto laiku aprēķina, izdalot kopējo summu, kas samaksāta par darbu, ar laika darba strādnieka stundas samaksu.

Kopējais darbaspēks: gada vienību skaits (W1 sleja)

Pastāvīgi nodarbināto darbaspēku pārrēķina gada darba vienībās. Gada darba vienību skaitu nereģistrē attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu gadījuma darbaspēku (UC) vai algotu gadījuma darbaspēku PC). Vienas gada darba vienības ekvivalents ir viens cilvēks, kas strādā pilnu slodzi lauku saimniecībā. Viens cilvēks nevar pārsniegt vienas darba vienības ekvivalentu, pat ja viņa faktiskais darba laika ilgums pārsniedz reģiona un lauku saimniecības tipa normu. Persona, kura nestrādā lauku saimniecībā visu gadu, veido daļu no “gada vienības”. Katras šādas personas “gada vienību” iegūst, izdalot tās faktisko gada darba laiku ar normālo gada darba laiku, kāds ir pilnas slodzes darbiniekam attiecīgajā reģionā un tāda paša tipa saimniecībā.

Tādiem darbiniekiem, kuru spējas ir ierobežotas, gada darba vienības ekvivalents jāsamazina proporcionāli viņu spējām.

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās % no nostrādātā laika gadā (Y2 sleja)

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās, izteikta nostrādātajā laikā, ir obligāti jānorāda vienīgi attiecībā uz gadījuma darbaspēku (nealgotu vai algotu). Tā nav obligāti jānorāda attiecībā uz īpašnieka(-u) dzīvesbiedru(-iem), citu pastāvīgu nealgotu darbaspēku un citu pastāvīgu algotu darbaspēku. Katrai attiecīgajai kategorijai (40., 50., 60.) to norāda % no pārskata gada laikā nostrādāto stundu skaita.

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās % no gada darba vienībām (W2 sleja)

Darba daļa citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās, izteikta gada darba vienībās, ir obligāti jānorāda attiecībā uz visām darbaspēka kategorijām, izņemot gadījuma darbaspēku (nealgotu (UC) vai algotu (PC)). To norāda % no gada darba vienībām katrai kategorijai.

Darbs lauku saimniecībā

Darbs lauku saimniecībā aptver visu organizēšanas, pārraudzīšanas un izpildes darbu (roku darbu vai administratīvo darbu), ko veic saistībā ar lauksaimniecisko darbu saimniecībā, kā arī citām tieši ar lauku saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām:

—

lauksaimniecības darbs saimniecībā: — finanšu organizācija un pārvaldība (pārdošana un iegāde saimniecībā, grāmatvedība u. c.), — lauku darbi (aršana, sēšana, ražas novākšana, augļu dārza kopšana u. c.), — lopkopība (barības sagatavošana, dzīvnieku barošana, slaukšana, lopu aprūpe u. c.), — produktu sagatavošana tirgum, uzglabāšana, saimniecībā ražoto produktu tieša pārdošana, to apstrāde un pārstrāde pašu patēriņa vajadzībām, vīna un olīveļļas ražošana, — ēku, iekārtu, ierīču, žogu, grāvju u. c. uzturēšana, — saimniecības darbaspēkam paredzētie un darbinieku veiktie transporta pārvadājumi,

—

darbs citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās: — līgumdarbs (izmantojot saimniecības iekārtas), — tūrisms, viesu izmitināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu, — saimniecībā ražoto produktu apstrāde un pārstrāde (vienalga, vai izejmateriāls ir ražots saimniecībā vai pirkts ārpus tās), piemēram, siers, sviests, gaļas izstrādājumi utt., — enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem, — mežsaimniecība un koksnes apstrāde, — citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības (kažokādu dzīvnieki, terapeitiskā lauksaimniecība, mājamatniecība, akvakultūra utt.).

Saimniecības darbā neiekļauj:

—	pamatlīdzekļu radīšanas darbu (ēku vai iekārtu būve vai kapitālremonts, augļu dārzu stādīšana, ēku nojaukšana, augļu dārzu izrakšana u. c.),

—	darbu, ko veic īpašnieka vai vadītāja mājsaimniecības vajadzībām.

D   tabula

Aktīvi

Tabulas struktūra

Aktīvu kategorija

Kods (*)

		Sleja
Informācijas grupa		Vērtība
		V
OV	Sākuma novērtējums
AD	Uzkrātā amortizācija
DY	Kārtējā gada amortizācija
IP	Ieguldījumi/iegādes, pirms subsīdiju atrēķināšanas
S	Subsīdijas
SA	Pārdošana
CV	Beigu novērtējums

Kods (*)	Kategoriju apraksts	OV	AD	DY	IP	S	SA	CV
1010	Nauda un tās ekvivalenti		—	—	—	—	—
1020	Debitoru parādi		—	—	—	—	—
1030	Citi apgrozāmie līdzekļi		—	—	—	—	—
1040	Krājumi		—	—
2010	Bioloģiskie aktīvi – augi		—	—
3010	Lauksaimniecības zeme		—	—
3020	Zemes uzlabošana
3030	Lauku saimniecības ēkas
4010	Mašīnas un iekārtas
5010	Mežu zeme, tai skaitā būvkoku mežs		—	—
7010	Tirgojami nemateriālie aktīvi		—	—
7020	Netirgojami nemateriālie aktīvi
8010	Citi ilgtermiņa aktīvi

Jānošķir šādas kategorijas un aktīvi:

1010.   Nauda un tās ekvivalenti

Nauda un citi līdzekļi, kurus var viegli pārvērst naudā.

1020.   Debitoru parādi

Īstermiņa aktīvi, parasti no uzņēmējdarbības izrietošu saimniecībai pienākošās parādu summas.

1030.   Citi apgrozāmie līdzekļi

Jebkādi citi aktīvi, kurus viegli pārdot vai par kuriem sagaidāms, ka tie tiks samaksāti gada laikā.

1040.   Krājumi

Saimniecības produktu krājumi, ko var izmantot kā ražošanas līdzekļus vai ko tur pārdošanai, vienalga, vai tie ir ražoti saimniecībā vai pirkti.

2010.   Bioloģiskie aktīvi – augi

Visu to augu vērtība, kuru raža vēl nav novākta (visas daudzgadīgās un augošās kultūras).

3010.   Lauksaimniecības zeme

Saimniecības īpašumā esošā lauksaimniecības zeme.

3020.   Zemes uzlabošana

Īpašniekam piederošās zemes uzlabojumi (piemēram, iežogojumu uzstādīšana, drenēšana, stacionāras apūdeņošanas iekārtas) neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Uz summām, kas ierakstītas DY slejā, attiecas amortizācija.

3030.   Lauku saimniecības ēkas

Īpašniekam piederošas ēkas neatkarīgi no zemes apsaimniekošanas veida. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

4010.   Mašīnas un iekārtas

Traktori, motorizēti kultivētāji, kravas mašīnas, furgoni, vieglās automašīnas, lielākas un mazākas zemkopības iekārtas. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

5010.   Mežu zeme, tai skaitā būvkoku mežs

Īpašnieka apsaimniekota mežu zeme, kas pieder lauku saimniecībai.

7010.   Tirgojami nemateriālie aktīvi

Visi nemateriālie aktīvi, kurus var viegli nopirkt vai pārdot (piem., kvotas un tiesības, ja tās ir tirgojamas bez zemes un ja eksistē aktīvs tirgus).

7020.   Netirgojami nemateriālie aktīvi

Visi citi nemateriālie aktīvi (piem., programmatūra, licences utt.). Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecas amortizācija DY slejā.

8010.   Citi ilgtermiņa aktīvi

Citi ilgtermiņa aktīvi. Šī pozīcija ir jāaizpilda, un uz tajā ietvertajām summām attiecīgos gadījumos attiecas amortizācija DY slejā.

Informācijas grupas D tabulā

Informācijas grupas ir šādas: (OV) sākuma novērtējums, (AD) uzkrātā amortizācija, (DY) kārtējā gada amortizācija, (IP) ieguldījumi vai iegādes pirms subsīdiju atrēķināšanas, (S) subsīdijas, (SA) pārdošana, (CV) beigu novērtējums. Turpmāk sniegti paskaidrojumi par šīm informācijas grupām.

V slejā norāda tikai vienu vērtību.

Vērtēšanas metodes

Izmanto šādas vērtēšanas metodes:

patiesā vērtība mīnus aplēstās pārdošanas izmaksas	no summas, pret kuru varētu apmainīt aktīvu vai nokārtot saistības informētu, ieinteresētu un neatkarīgu pušu darījumā, atskaita izmaksas, kuras saskaņā ar aplēsēm rastos saistībā ar pārdošanu	2010, 3010, 5010, 7010
vēsturiskās izmaksas	nominālās vai sākotnējās izmaksas, iegādājoties aktīvu	3020, 3030, 4010, 7020
bilances vērtība	vērtība, ar kādu aktīvs uzskaitīts grāmatvedības bilancē	1010, 1020, 1030, 1040, 8010

D.OV.   Sākuma novērtējums

Sākuma novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada sākumā. Attiecībā uz lauku saimniecībām, kas bijušas atlasītas paraugā jau iepriekšējā gadā, sākuma novērtējumam jābūt vienādam ar iepriekšējā gada beigu novērtējumu.

D.AD.   Uzkrātā amortizācija

Aktīvu amortizācijas summa, sākot no to lietošanas sākuma līdz iepriekšējā perioda beigām.

D.DY.   Kārtējā gada amortizācija

Aktīva amortizējamās summas sistemātiska sadale uz tā ekspluatācijas laiku.

Tabula ar amortizācijas gada procentiem, ko piemērojusi katra dalībvalsts, jānosūta Komisijai, ievērojot tādus pašus termiņus, kādi noteikti gada datu ievadīšanai.

D.IP.   Ieguldījumi/iegādes

Kopējie izdevumi par iegādēm, kapitālo remontu un pamatlīdzekļu veidošanu pārskata gada laikā. Ja ir saņemtas dotācijas un subsīdijas attiecībā uz šiem ieguldījumiem, tad izdoto summu pirms minēto dotāciju un subsīdiju atrēķināšanas ieraksta IP slejā.

Maznozīmīgas iegādes saistībā ar iekārtām un ierīcēm, kā arī jaunu koku un krūmu iegādes nelieliem pārstādīšanas darbiem, neparādās šajās slejās, bet tās iekļauj pārskata gada izmaksās.

Kapitālremontus, kuri būtiski palielina iekārtu un ierīču vērtību, salīdzinot ar to vērtību pirms remonta, arī iekļauj šajā slejā vai nu kā iekārtu un ierīču nolietojuma neatņemamu sastāvdaļu, kuru pēc vajadzības koriģē, ņemot vērā attiecīgā priekšmeta paildzināto darba mūžu (remonta dēļ), vai arī sadalot kapitālremonta izmaksas uz paredzamo ekspluatācijas laiku.

Radīto pamatlīdzekļu vērtība ir jāaprēķina, pamatojoties uz to izmaksām (ieskaitot apmaksātā un/vai neapmaksātā darbaspēka vērtību), un jāpieskaita pamatlīdzekļu vērtībai, kas norādīta D tabulas “Aktīvi” 2010. līdz 8010. pozīcijā.

D.S.   Ieguldījumu subsīdijas

Visu (iepriekšējā vai kārtējā pārskata gadā) saņemto subsīdiju esošā daļa attiecībā uz šajā tabulā iekļautajiem aktīviem

D.SA.   Pārdošana

Kopā pārdotie aktīvi pārskata gada laikā.

D.CV.   Beigu novērtējums

Beigu novērtējums ir aktīvu vērtība pārskata gada beigās.

Piezīmes

Attiecībā uz 2010., 3010., 5010. un 7010. pozīciju starpība starp OV+IP–SA un CV šiem aktīviem pārskata gadā tiek uzskatīta par ieņēmumiem vai zaudējumiem (to nosaka izmaiņas gan vienības cenā, gan apjomā).

Informāciju “Bioloģiskie aktīvi – dzīvnieki” iekļauj J tabulā “LOPKOPĪBAS PRODUKTI”.

E   tabula

Kvotas un citas tiesības

Kvotas vai tiesību kategorija

Kods (*)

		Slejas
Informācijas grupa		Esošā kvota	Nomātā kvota	Iznomātā kvota	Nodokļi
		N	I	O	T
QQ	Daudzums pārskata gada beigās				—
QP	Nopirktās kvotas		—	—	—
QS	Pārdotās kvotas		—	—	—
OV	Sākuma novērtējums		—	—	—
CV	Beigu novērtējums		—	—	—
PQ	Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu	—		—	—
RQ	Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu	—	—		—
TX	Nodokļi	—	—	—

Kods (*)	Apraksts
10	Piens
20	Piemaksas par zīdītājgovīm
30	Piemaksa par aitām un kazām
40	Cukurbietes
50	Organiskais mēslojums
60	Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu (izņemot īpašas tiesības)
70	Īpašu tiesību piešķīrumi

Kvotas daudzumi (esošā kvota, nomāta kvota un iznomāta kvota) ir obligāti ievadāmi dati. Tiek norādīts tikai daudzums pārskata gada beigās.

Vērtības attiecībā uz kvotām, kuras var pārdot bez atbilstošās zemes, uzrāda šajā tabulā. Tādas kvotas, kuras nevar tirgot bez atbilstošās zemes, iegrāmato vienīgi D tabulā “AKTĪVI”. Jānorāda arī sākotnēji bez maksas iegūto kvotu pašreizējā tirgus vērtība, ja tās var pārdot bez zemes.

Daži dati, atsevišķi vai kā kopsummu sastāvdaļas, vienlaicīgi tiek iekļauti arī citās grupās vai kategorijās D tabulā “AKTĪVI”, H tabulā “RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI” un/vai I tabulā “KULTŪRAUGI”.

Jāizmanto šādas kategorijas:

10.	Piens
20.	Piemaksas par zīdītājgovīm
30.	Piemaksas par aitu un kazu
40.	Cukurbietes
50.	Organiskais mēslojums
60.	Tiesības uz maksājumiem saskaņā ar vienoto platībmaksājuma shēmu (izņemot īpašas tiesības)
70.	Īpašu tiesību piešķīrumi saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu.

Jāizmanto šādas informācijas grupas:

E.QQ.   Daudzums (ievadīt tikai N, I, O slejās)

Izmantojamās vienības ir šādas:

—	10. un 40. kategorija (piens un cukurbietes): centneri,

—	20. un 30. kategorija (piemaksas par zīdītājgovīm un piemaksas par aitām un kazām): piemaksu pamatvienību skaits,

—	50. kategorija (organiskais mēslojums): dzīvnieku skaits, kas pārrēķināts standarta vienībās,

—	60. kategorija (vienotā maksājuma shēma, izņemot īpašas tiesības): tiesību piešķīrumu/āru skaits,

—	70. kategorija (īpašas tiesības saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu): tiesību piešķīrumu skaits.

E.QP.   Nopirktās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā samaksāta, pērkot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.QS.   Pārdotās kvotas (ievadīt tikai N slejā)

Šeit jānorāda summa, kas pārskata gada laikā saņemta, pārdodot kvotas un citas tiesības, kuras var tirgot bez atbilstošās zemes.

E.OV.   Sākuma novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas bez maksas vai pirktas, vērtība pārskata perioda sākumā jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot bez atbilstošās zemes.

E.CV.   Beigu novērtējums (ievadīt tikai N slejā)

Lauksaimnieka īpašumā esošo kvotu, kas sākotnēji iegūtas bez maksas vai pirktas, vērtība pārskata perioda beigās jānorāda pašreizējā tirgus vērtībā, ja kvotas var pārdot bez atbilstošās zemes.

E.PQ.   Maksājumi par kvotu nomāšanu saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai I slejā)

Samaksātā summa par kvotu vai citu tiesību līzingu vai nomu. Jāiekļauj arī samaksātajā nomas maksā H tabulas “RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI” 5070. kategorijā (Samaksātā noma).

E.RQ.   Ieņēmumi no kvotu iznomāšanas saskaņā ar līzinga vai nomas līgumu (ievadīt tikai O slejā)

Saņemtā summa par kvotu vai citu tiesību iznomāšanu vai līzingu. Jāiekļauj arī I tabulas “KULTŪRAUGI” 90900. kategorijā (Citi produkti un ieņēmumi).

E.TX.   Nodokļi, papildus nodevas (T sleja)

10. kategorija (piens): papildus nodeva par pienu, ar ko apliek ražošanu pārskata gadā; pretējā gadījumā samaksātā summa.

E TABULAS SLEJAS

N sleja attiecas uz esošām kvotām, I sleja uz nomātām kvotām, O sleja uz iznomātām kvotām un T sleja uz nodokļiem.

F   tabula

Parādi

Tabulas struktūra

Parādu kategorija

Kods (*)

		Slejas
Informācijas grupa		Īstermiņa	Ilgtermiņa
		S	L
OV	Sākuma novērtējums
CV	Beigu novērtējums

Kods (*)	Kategoriju apraksts	S	L
1010	Tirdzniecības saistības (standarta)
1020	Tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi)
1030	Ģimenes/privāti aizdevumi
2010	Kreditoru parādi		—
3000	Citas saistības

Norādītajām summām jāattiecas vienīgi uz summām, kas vēl nav atmaksātas, t. i., uz piešķirtajiem aizdevumiem, no kuriem atskaitīti jau veiktie atmaksājumi.

Jāizmanto šādas kategorijas:

1010. Parāds – tirdzniecības saistības (standarta) – aizdevumi, uz kuriem neattiecas neviens publiskā sektora aizņēmumu veicināšanas pasākums.

1020. Parāds – tirdzniecības saistības (īpaši nosacījumi) – aizdevumi, uz kuriem attiecas publiskā sektora atbalsts (procentu subsīdijas, garantijas utt.).

1030. Parāds – ģimenes/privāti aizdevumi – aizdevumi, ko sniedz fiziska persona, pamatojoties uz tās radniecību/personīgām attiecībām ar debitoru.

2010. Kreditoru parādi – summas, ko uzņēmums ir parādā piegādātājiem

3000. Citas saistības – saistības, kas nav aizdevumi vai kreditoru parādi.

Dati jānorāda divās informācijas grupās: (OV) sākuma novērtējums un (CV) beigu novērtējums.

Ir divas slejas: (S) īstermiņa saistības un (L) ilgtermiņa saistības.

Īstermiņa saistības— parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas mazāk nekā gada laikā.

Ilgtermiņa saistības— parādi un citas saimniecības saistības, kuras nokārtojamas gada laikā un ilgākā termiņā.

G   tabula

Pievienotās vērtības nodoklis (PVN)

Tabulas struktūra

PVN sistēmu kategorijas		Kods (*)
Informācijas grupa		PVN sistēma	Bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem	Bilances ieguldījumu darījumi
		C	NI	I
VA	PVN sistēmas lauku saimniecībā

Kods (*)	Kategoriju apraksts
1010	Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā
1020	PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā

PVN sistēmu saraksts abās kategorijās	C	NI	I
Parastā PVN sistēma	1	—	—
Daļējas ieskaites sistēma	2

Datus naudas izteiksmē lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā izsaka bez PVN.

Ziņas par PVN jānorāda šādas kategorijās.

1010.   Galvenā PVN sistēma lauku saimniecībā

1.   Parastā PVN sistēma— lauksaimniecības uzņēmumiem garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla PVN sistēma, jo PVN bilanci izlīdzina sadarbībā ar nodokļu iestādēm.

2.   Daļējas kompensēšanas sistēma— PVN sistēma, kas lauksaimniecības uzņēmumiem nav garantēti ieņēmumu ziņā neitrāla, lai gan tajā var būt paredzēts kāds atbilstošs mehānisms samaksātā un saņemtā PVN kompensēšanai.

1020.   PVN mazākuma sistēma lauku saimniecībā

Kodi atbilst galvenās PVN sistēmas kodiem.

Ir tikai viena informācijas grupa “(VA) lauku saimniecības PVN sistēma”. Ir trīs slejas: (C) PVN sistēmas kods, (NI) bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un (I) bilances ieguldījumu darījumi.

Parastajai PVN sistēmai ievada tikai tās kodu. Ja saimniecība izmanto PVN daļējas ieskaites sistēmu, tad jānorāda arī bilances darījumi, kas nav saistīti ar ieguldījumiem, un bilances ieguldījumu darījumi.

Ja PVN dēļ saimniecības ieņēmumi palielinās, šis PVN saldo ir pozitīvs skaitlis. Samazinātu ieņēmumu gadījumā saldo ir negatīvs.

H   tabula

Ražošanas līdzekļi

Tabulas struktūra

Ražošanas līdzekļu kategorija

Kods (*)

		Slejas
Informācijas grupa		Vērtība	Daudzums
		V	Q
LM	Darbaspēka un mašīnu izmaksas un ražošanas līdzekļi
SL	Īpašas lauksaimniecības dzīvnieku izmaksas
SC	Īpašas izmaksas un ieguldījumi saistībā ar kultūraugiem
OS	Īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām
FO	Lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

Kods (*)	Grupa	Kategoriju apraksts	V	Q
1010	LM	Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas		—
1020	LM	Līgumdarbs un iekārtu noma		—
1030	LM	Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana		—
1040	LM	Dzinēja degviela un smērvielas		—
1050	LM	Automašīnu izmaksas		—
2010	SL	Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2020	SL	Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2030	SL	Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām		—
2040	SL	Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem		—
2050	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)		—
2060	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām		—
2070	SL	Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem		—
2080	SL	Veterinārie izdevumi		—
2090	SL	Citas īpašas lopkopības izmaksas		—
3010	SC	Iegādātais sēklas materiāls un stādi		—
3020	SC	Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi		—
3030	SC	Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji		—
3031	SC	Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3032	SC	P2O5 daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3033	SC	K2O daudzums izmantotajā minerālmēslojumā	—
3034	SC	Iepirktais mēslojums		—
3040	SC	Augu aizsardzības līdzekļi		—
3090	SC	Citas īpašas augkopības izmaksas		—
4010	OS	Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas		—
4020	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi		—
4030	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi		—
4040	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļa piena pārstrādi		—
4050	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi		—
4060	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi		—
4070	OS	Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi		—
4090	OS	Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām		—
5010	FO	Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana		—
5020	FO	Elektroenerģija		—
5030	FO	Kurināmais		—
5040	FO	Ūdens		—
5051	FO	Lauksaimniecības apdrošināšana		—
5055	FO	Cita lauku saimniecības apdrošināšana		—
5061	FO	Nodokļi un citi maksājumi		—
5062	FO	Nodokļi par zemi un ēkām		—
5070	FO	Kopējā samaksātās nomas maksas summa		—
5071	FO	Samaksātā noma par zemi		—
5080	FO	Samaksātie procenti un finanšu maksājumi		—
5090	FO	Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas		—

Lauku saimniecības ražošanas līdzekļi (naudā un natūrā, un izraudzītu ražošanas līdzekļu daudzumi) attiecas uz ražošanas resursu “patēriņu” (pašu ražotu ražošanas līdzekļu izmantošanu lauku saimniecības vajadzībām), kas atbilst lauku saimniecības saražotajai produkcijai pārskata gada laikā vai šo resursu “patēriņam” pārskata gada laikā. Ja kāda izmantošana daļēji attiecas uz izmantošanu privātām vajadzībām un daļēji uz lauku saimniecības vajadzībām (piemēram, elektroenerģija, ūdens, kurināmais un degviela u. c.), lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā jāiekļauj tikai pēdējā daļa. Jāiekļauj arī privāto automašīnu izmantojuma izdevumu daļa, kas atbilst to izmantojumam lauku saimniecības vajadzībām.

Aprēķinot izmaksas, kas saistītas ar pārskata gada saražoto produkciju, iegādes un produkti lauku saimniecības vajadzībām gada laikā jāpielāgo novērtējuma pārmaiņām (tajā skaitā pārmaiņām audzēšanā). Katram punktam atsevišķi jānorāda kopējās izmaksas un lauku saimniecības vajadzībām izmantoto produktu vērtība.

Ja norādītās izmaksas attiecas uz produkcijas ražošanas resursu kopējo “patēriņu” pārskata gada laikā, bet tās neatbilst produkcijai šā gada laikā, izmaiņas produkcijas ražošanas resursu krājumos (tajā skaitā augošo kultūru izmaksās) jānorāda ar attiecīgu apgrozāmā kapitāla kodu.

Ja lauku saimniecības ražošanas resursus (algotu vai nealgotu darbaspēku, mašīnas un iekārtas) izmanto pamatlīdzekļu vairošanai (mašīnu būvei vai kapitālremontam, ēku celtniecībai, kapitālremontam vai pat nojaukšanai, augļu koku stādīšanai vai izciršanai), atbilstīgās izmaksas vai to tāme nav jāiekļauj lauku saimniecības darba izmaksās. Katrā ziņā darbaspēka izmaksas un stundas, kas nostrādātas, lai vairotu pamatlīdzekļus, nav jāiekļauj izmaksās un datos par darbaspēku. Izņēmuma gadījumos, ja atsevišķas izmaksas (kas nav darbaspēka izmaksas), kuras saistāmas ar pamatlīdzekļu radīšanu, nevar aprēķināt atsevišķi (piemēram, lauku saimniecības traktora izmantošana) un ja šie izdevumi iekļauti izmaksās, visu šo pamatlīdzekļu radīšanai izmantoto izmaksu novērtējums ierakstāms I tabulā “KULTŪRAUGI” ar kategorijas kodu 90900 (“Citi”).

Izmaksas saistībā ar pamatlīdzekļu “patēriņu” izsaka ar amortizāciju, tātad izdevumi par pamatlīdzekļu iegādi nav uzskatāmi par lauku saimniecības izmaksām. Norādījumus par amortizāciju skatīt D tabulā “AKTĪVI”.

Izdevumus par tādiem izmaksu punktiem, kas kompensēti pārskata gada laikā vai vēlāk (piemēram, traktora remonts pēc negadījuma, ko sedz apdrošināšanas polise vai trešās personas saistības), nav jāieraksta kā lauku saimniecības izmaksas, un atbilstīgie ienākumi nav jāiekļauj lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

Ieņēmumus no iegādātajiem krājumiem, kas no jauna pārdoti, atņem no atbilstīgajiem ieguldījumiem.

Dotācijas un subsīdijas, kas attiecas uz izmaksām, neatņem no attiecīgā izmaksu posteņa, bet ieraksta M tabulas “SUBSĪDIJAS” atbilstīgajās pozīcijās (4100. līdz 4900. – skatīt instrukcijas, kas attiecas uz šiem kodiem). Ieguldījumu dotācijas un subsīdijas norāda D tabulā “AKTĪVI”.

Izmaksas ietver arī jebkādus izdevumus par iegādēm, kuri saistīti ar katru izmaksu punktu.

Ražošanas līdzekļus iedala šādi.

1010.   Algota darbaspēka algas un sociālā nodrošinājuma izmaksas

Šajā punktā iekļauj:

—

algas un samaksu, kas skaidrā naudā faktiski izmaksāta algotiem darbiniekiem, neatkarīgi no tā, uz kādiem principiem balstās atalgojums (gabaldarba vai laika darba samaksa), no tās atrēķinot visus sociālos pabalstus, kas izmaksāti īpašniekam kā darba devējam, lai kompensētu tādas algas izmaksu, kura neatbilst faktiski paveiktajam darbam (piemēram, neierašanās darbā negadījuma dēļ, arodmācības u. c.),

—	algas un samaksu natūrā (piemēram, dzīvoklis, uzturs, mājoklis, lauku saimniecības produkcija u. c.),

—	prēmijas par ražīgumu vai kvalifikāciju, dāvanas, naudas balvas, peļņas daļa,

—	citus izdevumus, kas saistīti ar darbaspēku (darbā pieņemšanas izdevumi),

—	sociālās nodrošināšanas maksājumus – tādus, kuru veikšana ir darba devēja pienākums, un tādus, kurus viņš veic darbinieka vārdā un viņa vietā,

—	apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā.

Īpašnieka un nealgotā darbaspēka personiskās sociālās nodrošināšanas iemaksas un apdrošināšana nav jāuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

Nealgoto darbinieku saņemtās summas (kuras pēc definīcijas ir zemākas par normālu algu – skatīt nealgota darbaspēka definīciju) nav jāieraksta lauku saimniecības apgrozījuma pārskatā.

Pabalsti (naudā vai natūrā) pensionētajiem algotajiem darbiniekiem, kuri vairs nestrādā lauku saimniecībā, nav jāieraksta šajā punktā, bet gan pozīcijā “Citas lauksaimniecības pieskaitāmās izmaksas”.

1020.   Līgumdarbs un iekārtu noma

Šajā punktā iekļauj:

—

kopējos izdevumus par lauksaimniecības darbuzņēmēju veikto darbu lauku saimniecībā. Tas parasti ietver iekārtu izmantojumu (ieskaitot degvielu) un darbu. Ja līgumā ir iekļauta citu materiālu, nevis degvielas, izmantošana (piemēram, augu aizsardzības līdzekļi, mēslošanas līdzekļi un sēklas), šo materiālu izmaksas netiek ierakstītas. Šī summa (ja vajadzīgs, veicot aplēsi) ierakstāma atbilstošajā izmaksu postenī (piemēram, pesticīdi jāieraksta 3040. pozīcijā “Augu aizsardzības līdzekļi”),

—	izmaksas saistībā ar tādu mašīnu nomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks; nomātajām mašīnām izlietotās degvielas izmaksas jāieraksta 1040. pozīcijā “dzinēja degviela un smērvielas”,

—	izmaksas saistībā ar tādu mašīnu izpirkumnomu, kuras vada vai izmanto saimniecības darbaspēks. Iznomāto mašīnu degvielas un apkopes izmaksas jāieraksta attiecīgajās pozīcijās (1030. pozīcijā “Mašīnu un iekārtu pastāvīga uzturēšana” un 1040. pozīcijā “Dzinēja degviela un smērvielas”).

1030.   Iekārtu un ierīču pastāvīga uzturēšana

Iekārtu un ierīču uzturēšanas un sīku remontu izmaksas, kas neietekmē šo tehnisko līdzekļu tirgus vērtību (samaksa mehāniķim, rezerves daļu izmaksas u. c.).

Šī pozīcija ietver mazāku iekārtu iegādes, zirglietu un zirgu apkalšanas izmaksas, riepu, lecekšu, aizsargtērpu netīru darbu veikšanai, iekārtu vispārējās tīrīšanas līdzekļu iegādes un privāto automašīnu izmaksu daļu atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. pozīciju). Mazgāšanas līdzekļus, kurus izmanto lauksaimniecības dzīvnieku iekārtu (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, ieraksta 2090. pozīcijā “Citas īpašas lopkopības izmaksas”.

Nozīmīgus remontdarbus, kas palielina iekārtu vērtību salīdzinājumā ar to vērtību pirms remonta, neiekļauj šajā pozīcijā (sk. arī norādījumus par amortizāciju D tabulā “AKTĪVI”).

1040.   Dzinēja degviela un smērvielas

Šī pozīcija ietver arī degvielas un smērvielu izmaksu daļu personiskām automašīnām atbilstīgi to izmantojumam lauku saimniecības mērķiem (skatīt arī 1050. pozīciju).

Ja produktus izmanto gan par degvielu, gan par kurināmo, kopsummu sadala divās pozīcijās:

1040.	“Dzinēja degviela un smērvielas”
5030.	“Kurināmais”

1050.   Automašīnu izmaksas

Ja daļu lauku saimniecības izdevumiem par personiskām automašīnām aprēķina brīvi noteiktā veidā (piemēram, noteikta summa uz vienu kilometru), šīs izmaksas norāda šajā pozīcijā.

Dzīvnieku barība

Izmantoto barību iedala iegādātajā barībā un barībā, ko saražo saimniecībā.

Iepirktā dzīvnieku barība ietver laizāmo sāli, piena produktus (kas iepirkti vai nosūtīti atpakaļ uz lauku saimniecību) un produktus barības konservēšanai un uzglabāšanai, kā arī izdevumus, kas saistīti ar ganību izmantošanu, kopējo pļavu un ganību platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un ar tādas lopbarības platības nomu, kas neietilpst LIZ. Iegādātos pakaišus un salmus arī norāda pie iepirktās dzīvnieku barības.

Ganību lopiem iegādāto barību sīkāk iedala koncentrētajā dzīvnieku barībā un rupjajā lopbarībā (to skaitā ganības par maksu un izdevumi par kopējo pļavu, ganību platību un rupjās barības platību izmantošanu, kuras neietilpst LIZ, un iepirktie pakaiši un salmi).

2010. pozīcija “Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)” jo īpaši ietver eļļas raušus, barības maisījumu, graudus, žāvētu zāli, kaltētu cukurbiešu masu, zivju un gaļas miltus, pienu un piena produktus, minerālvielas un produktus šādas lopbarības konservēšanai un uzglabāšanai.

Izdevumus par darbu, ko rupjās lopbarības, piemēram, skābbarības, ražošanā veic lauksaimniecības darbuzņēmēji, ieraksta 1020. pozīcijā “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība ietver pārdodamos lauku saimniecības produktus, kurus izmanto kā dzīvnieku barību (to skaitā piens un piena produkti, izņemot teļu izzīsto pienu, kuru neņem vērā). Lauku saimniecībā saražotos pakaišus un salmus iekļauj tikai tad, ja šie produkti atrodas pārdošanā attiecīgajā reģionā un gadā.

Jānorāda šāds sadalījums:

Iepirktā dzīvnieku barība   2010 Iepirkta koncentrētā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)   2020 Iepirkta rupjā lopbarība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)   2030 Dzīvnieku barība, kas iepirkta cūkām   2040 Dzīvnieku barība, kas iepirkta mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

Lauku saimniecībā saražotā un izmantotā dzīvnieku barība   2050 Lauku saimniecībā saražotā barība ganību lopiem (zirgu dzimtas dzīvniekiem, atgremotājiem)   2060 Lauku saimniecībā saražotā barība cūkām   2070 Lauku saimniecībā saražotā barība mājputniem un citiem sīkiem dzīvniekiem

2080.   Veterinārie izdevumi

Veterinārie izdevumi, maksa par medikamentiem.

2090.   Citas īpašas lopkopības izmaksas

Visi izdevumi, kas tieši saistīti ar lopkopību, kuri nav atsevišķi paredzēti citās H tabulas pozīcijās: pārošanas maksas, mākslīgā apsēklošana, kastrēšana, piena pārbaudes, ieraksti un reģistrācija ciltsgrāmatās, līdzekļi lopkopības iekārtu un ierīču (piemēram, slaukšanas aparātu) tīrīšanai, iesaiņojamie materiāli lopkopības produktiem, izmaksas saistībā ar lauku saimniecības lopkopības produktu uzglabāšanu un sagatavošanu tirgum, ko veic ārpus lauku saimniecības, lauku saimniecības lopkopības produktu tirdzniecības izmaksas, izmaksas saistībā ar atbrīvošanos no liekajiem kūtsmēsliem utt. Šeit ietilpst arī tādu ēku īstermiņa noma, ko izmanto dzīvnieku izmitināšanai vai ar to saistīto produktu uzglabāšanai. Šajā pozīcijā neietilpst konkrētas izmaksas saistībā ar dzīvnieku izcelsmes produktu apstrādi un pārstrādi, kas norādāmas H tabulas 4030. līdz 4070. pozīcijā.

3010.   Iegādātais sēklas materiāls un stādi

Viss iegādātais sēklas materiāls un stādi, to skaitā sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi. Jaunu koku un krūmu izmaksas jauniem stādījumiem ir ieguldījums, un tāpēc tās jāieraksta vai nu D tabulas 2010. pozīcijā “Bioloģiskie aktīvi – augi”, vai arī D tabulas 5010. pozīcijā “Mežu zeme, tai skaitā būvkoku mežs”. Tomēr jaunu koku un krūmu izmaksas neliela mēroga pārstādīšanai ir uzskatāmas par pārskata gada izmaksām un tās jānorāda šajā pozīcijā, izņemot tādas, kuras attiecas uz mežiem, kas saistīti ar lauku saimniecību, un kuras ir jāieraksta 4010. pozīcijā “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

Arī sēklu apstrādes izmaksas (šķirošana, dezinfekcija) iekļauj šajā pozīcijā.

3020.   Lauku saimniecībā izaudzētais un izmantotais sēklas materiāls un stādi

Viss sēklas materiāls un stādi (tostarp sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi), kuri izaudzēti un izmantoti lauku saimniecībā.

3030.   Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji

Visi iepirktie mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji (piemēram, kaļķi), tostarp komposts, kūdra un kūtsmēsli (izņemot lauku saimniecībā saražotos kūtsmēslus).

Mēslošanas līdzekļi un augsnes ielabotāji, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi 4010. pozīcijā “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3031.   Slāpekļa (N) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Slāpekļa (N) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā, noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un N saturu tajā.

3032.   Fosfora (P2O5) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Fosfora (P2O5) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā, noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un P2O5 saturu tajā.

3033.   Kālija (K2O) daudzums izmantotajā minerālmēslojumā

Kālija (K2O) kopējais daudzums (svars) izmantotajā minerālmēslojumā, noteikts, pamatojoties uz minerālmēslojuma daudzumu un K2O saturu tajā.

3034.   Iepirktais mēslojums

Iepirktā mēslojuma vērtība.

3040.   Augu aizsardzības līdzekļi

Visi materiāli labības un augu aizsardzībai pret kaitēkļiem un slimībām, plēsējiem, sliktiem laika apstākļiem u. c. (insekticīdi, fungicīdi, herbicīdi, saindēta ēsma, putnubiedēkļi, pretkrusas pārsegi, līdzekļi aizsardzībai pret salu u. c.). Ja augu aizsardzības darbības veic darbuzņēmējs un ja izmantoto aizsardzības materiālu izmaksas nav atsevišķi zināmas, tad kopsumma jāieraksta 1020. pozīcijā “Līgumdarbs un iekārtu noma”.

Aizsargmateriāli, ko izmanto lauku saimniecībā ietilpstošiem mežiem, ierakstāmi 4010. pozīcijā “Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas”.

3090.   Citas īpašas augkopības izmaksas

Visas izmaksas, kurām ir tiešs sakars ar kultūraugu (tostarp pastāvīgās pļavas un ganības) audzēšanu, bet kuras nav atsevišķi norādītas citās pozīcijās: iesaiņojamie un sienamie materiāli, auklas un virves, augsnes analīžu izmaksas, kultūraugu konkursu izmaksas, plastmasas pārsegi (piemēram, zemeņu audzēšanai), materiālu piegādes augu konservēšanai un pārstrādei, ārpus lauku saimniecības veikta kultūraugu uzglabāšana un sagatavošana pārdošanai, lauku saimniecības kultūraugu produktu tirdzniecības izmaksas, summas, kas samaksātas par realizējamo nenovākto kultūraugu iegādi vai zemes nomu uz laiku līdz vienam gadam, lai audzētu tirgū laižamus kultūraugus, lauku saimniecībā pārstrādājamo vīnogu un olīvu piegādes u. c. Nav iekļautas ar tādu kultūru pārstrādi, kas nav vīnogas un olīvas, saistītas konkrētas izmaksas, kuras norādāmas 4020. pozīcijā. Šeit ietilpst arī īslaicīga tādu ēku noma, kuras izmanto tirgū laižamajām kultūrām.

4010.   Īpašas mežsaimniecības un koksnes apstrādes izmaksas

Mēslošanas līdzekļi, aizsargmateriāli, dažādas īpašās izmaksas. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4020.   Īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kultūraugu apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4030.   Īpašas izmaksas saistībā ar govs piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar govs piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4040.   Īpašas izmaksas saistībā ar bifeļa piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar bifeļa piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4050.   Īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar aitas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4060.   Īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar kazas piena apstrādi un pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4070.   Īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi

Sastāvdaļas, izejmateriāli vai pusfabrikāti, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu, kuri nav minēti 4030. līdz 4060. pozīcijā, pārstrādi (piem., konkrētas iepakošanas un tirdzniecības izmaksas). Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

4090.   Citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām

Izejmateriāli, kas iegūti saimniecībā vai iepirkti, un citas īpašas izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām. Darbaspēka izmaksas, līgumdarbu un mehanizāciju šeit neiekļauj; tās norāda attiecīgajās izmaksu pozīcijās.

5010.   Pastāvīga augsnes ielabošana un ēku uzturēšana

Ēku uzturēšana (nomas tipa) un augsnes ielabojumi, tostarp siltumnīcas, lecektis un balsti. Celtniecības materiālu iegāde pastāvīgajai uzturēšanai jāieraksta šajā pozīcijā.

Celtniecības materiālu pirkumi jauniem ieguldījumiem jāieraksta atbilstīgajā pozīcijā D tabulas “AKTĪVI” informācijas grupā “Ieguldījumi/iegādes”

Izmaksas pamatīgākam ēku remontam, kurš paaugstina to vērtību (kapitālremonts), neiekļauj šajā pozīcijā. Šīs izmaksas norāda kā ieguldījumu D tabulas 3030. pozīcijā “Lauku saimniecības ēkas”.

5020.   Elektroenerģija

Kopējais elektroenerģijas patēriņš lauku saimniecības uzņēmējdarbības vajadzībām.

5030.   Kurināmais

Kurināmā patēriņš visām lauku saimniecības uzņēmējdarbības vajadzībām, tostarp siltumnīcu apkure.

5040.   Ūdens

Izmaksas par pieslēgšanos ūdensvadam un ūdens patēriņu visām lauku saimniecības vajadzībām, tostarp apūdeņošanai. Lauku saimniecības īpašumā esoša ūdens aprīkojuma izmaksas ir jāieraksta attiecīgajās pozīcijās: iekārtu un ierīču nolietojums, iekārtu un ierīču pastāvīgā uzturēšana, degviela, elektrība.

5051.   Lauksaimniecības apdrošināšana

No lauksaimniecības produkcijas gūto ieņēmumu vai jebkādu tās elementu apdrošināšanas izmaksas, tostarp apdrošināšana pret lauksaimniecības dzīvnieku bojāeju un kultūraugiem nodarīto kaitējumu u. tml.

5055.   Cita lauku saimniecības apdrošināšana

Visas apdrošināšanas prēmijas, kas sedz citus saimniecības riskus (izņemot lauksaimniecības), piemēram, īpašnieka civiltiesisko atbildību, ugunsgrēka, plūdu radītos postījumus u. tml., izņemot prēmijas, kas sedz nelaimes gadījumus darbā, ko norāda šīs tabulas 1010. pozīcijā. Šeit ietilpst apdrošināšanas prēmijas attiecībā uz ēkām.

5061.   Lauku saimniecības nodokļi un citi maksājumi

Visi nodokļi un citas nodevas, kas attiecas uz lauku saimniecības uzņēmējdarbību, ieskaitot tos, ko iekasē saistībā ar vides aizsardzības pasākumiem, bet izņemot PVN un nodokļus, ko iekasē par zemi, ēkām vai darbaspēku. Lauku saimniecības īpašnieka tiešos ienākuma nodokļus neuzskata par lauku saimniecības izmaksām.

5062.   Nodokļi un citi maksājumi par zemi un ēkām

Nodokļi, nodevas un citi maksājumi, kas jāveic saistībā ar īpašumtiesībām īpašnieka apsaimniekojumā esošu un kopsaimniecībā izmantotu lauku saimniecības zemi un ēkām.

5070.   Samaksātā noma

Samaksātā noma (naudā vai natūrā) par nomāto zemi, ēkām, kvotām un citām tiesībām lauku saimniecības uzņēmējdarbībā. Šeit būtu jāiekļauj vienīgi tā lauku saimniecības ēku un pārējo nomāto ēku daļa, kas veido lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Arī tādu kvotu iznomāšanas izmaksas, kas nav piesaistītas zemei, jāieraksta E tabulā.

5071.   No tās – samaksātā noma par zemi

5080.   Samaksātie procenti un finanšu maksājumi

Procenti un maksas par aizņēmuma kapitālu (aizdevumiem), kas saņemts lauku saimniecības vajadzībām. Šī informācija ir jāuzrāda obligāti.

Subsīdijas par procentiem neatrēķina, bet tās ieraksta M tabulas 3550. pozīcijā.

5090.   Citas lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas

Visas citas saimniecības izmaksas, kuras nav minētas iepriekšējās pozīcijās (samaksa grāmatvežiem, sekretāra pakalpojumi un biroja izdevumi, maksa par telefonu, dažādi ieguldījumi un abonementi u. c.).

I   tabula

Kultūraugi

Tabulas struktūra

Kultūraugu kategorija		Kods (*)
Kultūraugu tips		Kods (**)
Trūkst datu		Kods (***)
Informācijas grupa			Slejas
			Kopējā platība	no tās – apūdeņota platība	no tās – enerģijas kultūrām izmantotā platība	no tās – ĢMO izmantotā platība	Daudzums	Vērtība
			TA	IR	EN	GM	Q	V
A	Platība						—	—
OV	Sākuma novērtējums		—	—	—	—	—
CV	Beigu novērtējums		—	—	—	—	—
PR	Produkcija		—	—	—	—		—
SA	Pārdošana		—	—	—	—
FC	Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā		—	—	—	—	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā		—	—	—	—	—

Kultūraugu kategorijām jāizmanto šādi kodi:

Kods (*)	Apraksts
Labība graudu ražošanai (arī sēklas materiāls)
10110	Parastie un plēkšņu kvieši
10120	Cietie kvieši
10130	Rudzi
10140	Mieži
10150	Auzas
10160	Graudu kukurūza
10170	Rīsi
10190	Pārējā labība graudu ražošanai
Žāvēti pākšaugi un proteīnaugi graudu ražošanai (arī sēklas materiāls un labības un pākšaugu maisījumi)
10210	Zirņi, lauka pupas un saldās lupīnas
10220	Lēcas, aunazirņi un vīķi
10290	Pārējie proteīnaugi
10300	Kartupeļi (tostarp agrie kartupeļi un sēklas kartupeļi)
10310	Kartupeļi cietes iegūšanai
10390	Pārējie kartupeļi
10400	Cukurbietes (izņemot sēklas materiālu)
10500	Lopbarības sakņaugi un kāpostaugi (izņemot sēklas materiālu)
Tehniskās kultūras
10601	Tabaka
10602	Apiņi
10603	Kokvilna
10604	Rapši un ripši
10605	Saulespuķes
10606	Soja
10607	Linsēklas (eļļas lini)
10608	Citi eļļas augi
10609	Lini
10610	Kaņepes
10611	Citi šķiedraugi
10612	Aromātiskie augi, ārstniecības augi un garšaugi
10613	Cukurniedres
10690	Citas tehniskās kultūras, kas nav minētas citur
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes, tostarp:
Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargpārsega
10711	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – atklātā laukā
10712	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – dārzkopības produktu ražošana tirdzniecībai
10720	Svaigi dārzeņi, melones un zemenes – zem stikla vai cita (pieejama) aizsargpārsega
Informācija par visām pozīcijas “Svaigi dārzeņi, melones un zemenes” apakšpozīcijām:
10731	Ziedkāposti un brokoļi
10732	Salāti
10733	Tomāti
10734	Cukurkukurūza
10735	Sīpoli
10736	Ķiploki
10737	Burkāni
10738	Zemenes
10739	Melones
10790	Citi dārzeņi
Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)
10810	Ziedi un dekoratīvie augi atklātā laukā vai zem zema (nepieejama) aizsargpārsega
10820	Ziedi un dekoratīvie augi zem stikla vai cita (pieejama) aizsargpārsega
Informācija par visām pozīcijas “Ziedi un dekoratīvie augi (izņemot dēstu audzētavas)” apakšpozīcijām:
10830	Puķu sīpoli, bumbuļsīpoli un gumi
10840	Griezti ziedi un ziedu pumpuri
10850	Ziedi un dekoratīvie augi
Zaļbarības augi
10910	Ar zāli apsēta aramzeme
Citi zaļbarības augi:
10921	Zaļā kukurūza
10922	Pākšaugi
10923	Citi zaļbarības augi, kas nav minēti citur
11000	Laukaugu sēklas un stādi
11100	Citi laukaugi
Papuves
11210	Papuve, uz ko neattiecas subsīdijas
11220	Saimnieciski neizmantota papuve, par kuru nemaksā subsīdijas
11300	Sējai gatava zeme, kas iznomāta citām personām, tostarp zeme, kas nodota darbiniekiem kā atlīdzība natūrā
20000	Piemājas dārzi
Daudzgadīgās zālaugu platības
30100	Ganības un pļavas, izņemot nekultivētās ganības
30200	Nekultivētas ganības
30300	Daudzgadīgās zālaugu platības, kuras vairs neizmanto ražošanai un par kurām ir tiesības saņemt subsīdiju maksājumu
Daudzgadīgās kultūras
Augļu veidi, tostarp:
40111	Āboli
40112	Bumbieri
40113	Persiki un nektarīni
40114	Citi mērenā klimata joslas augļi
40115	Subtropu un tropu klimata joslas augļi
40120	Ogas
40130	Rieksti
Citrusaugu stādījumi
40210	Apelsīni
40220	Tanžerīni, mandarīni, klementīni un tamlīdzīgi sīkaugļi
40230	Citroni
40290	Citi citrusaugļi
Olīvkoku stādījumi
40310	Galda olīvas
40320	Olīvas eļļas ražošanai (pārdotas augļu veidā)
40330	Olīveļļa
40340	Olīvu blakusprodukti
Vīna dārzi
40411	Kvalitatīvs vīns ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN)
40412	Kvalitatīvs vīns ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN)
40420	Pārējie vīni
40430	Galda vīnogas
40440	Rozīnes
40451	Vīnogas kvalitatīva vīna ar aizsargātu cilmes vietas nosaukumu (ACVN) ražošanai
40452	Vīnogas kvalitatīva vīna ar aizsargātu ģeogrāfiskās izcelsmes norādi (AĢIN) ražošanai
40460	Pārējiem vīniem paredzētās vīnogas
40470	Dažādi vīnogu produkti: vīnogu misa, vīnogu sula, brendijs, etiķis un citi produkti, kas ražoti lauku saimniecībā
40480	Vīnogu blakusprodukti (izspaidas, vīna nogulsnes)
40500	Dēstu audzētavas
40600	Citas daudzgadīgās kultūras
40610	no tām Ziemassvētku eglītes
40700	Siltumnīcās audzētas daudzgadīgās kultūras
40800	Jaunu stādījumu audzes
Cita zeme
50100	Neizmantota lauksaimniecības zeme
50200	Mežu zeme
50210	tostarp pamežs ar īsu augseku
50900	Cita zeme (zeme zem ēkām, pagalmi, ceļi, dīķi, gravas, neauglīga zeme, akmeņi, u. c.)
60000	Sēnes
Citi produkti un ieņēmumi
90100	Ieņēmumi no lauksaimniecības zemes iznomāšanas
90200	Kultūraugu apdrošināšanas kompensācijas, kas neattiecas uz konkrētām kultūrām
90300	Augkopības blakusprodukti, kas nav olīvas un vīns
90310	Salmi
90320	Cukurbiešu stublāji
90330	Citi blakusprodukti
90900	Citi

Atbilstīgais kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (**)	Apraksts
0	Nepiemēro: šo kodu izmanto pārstrādātajai produkcijai, krājumiem un blakusproduktiem.
1	Āra teritorijās audzētas kultūras – pamatkultūra, kombinētā kultūra: āra teritorijās audzētas galvenās un kombinētās kultūras ir — atsevišķas kultūras, t. i., kultūras, kuras pārskata gadā vienīgās audzē dotajā platībā, — jaukti laukaugi: kultūras, kuras sēj, audzē un novāc kopā un kuru gatavais produkts ir maisījums, — no kultūrām, kuras vienu pēc otras pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā, tā kultūra, kura zemē paliek visilgāk, — kultūras, kuras kādu laiku aug uz vienas platības un parasti katra dod atsevišķu ražu pārskata gada laikā. Kopējo platību sadala šo kultūru starpā proporcionāli to faktiski aizņemtajai platībai, — svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē atklātā laukā.
2	Āra teritorijās audzētas kultūras — pēckultūra(-s): kultūras, kuras pēc kārtas pārskata gada laikā audzē attiecīgajā platībā un kuras neuzskata par pamatkultūrām.
3	Lauka dārzkopības saimniecībās audzētie dārza kultūraugi un puķes: svaigi dārzeņi, melones un zemenes, ko audzē lauka dārzkopības saimniecībās, un atklātā laukā audzētās puķes un dekoratīvie augi.
4	Kultūras, ko audzē segtajās platībās: svaigi dārzeņi, melones un zemenes segtajās platībās, puķes un dekoratīvie augi (viengadīgie vai daudzgadīgie) segtajās platībās, kultūras segtajās platībās.

Ja trūkst datu, tad atbilstīgais kods jāizraugās no šā saraksta:

Kods (***)	Apraksts
0	Netrūkst nekādu datu.
1	Nav datu par platību: šis kods jānorāda, ja netiek norādīta platība, ko aizņem kāda kultūra, piemēram, ja pārdod tirgus augkopības produkciju, kas nopirkta kā augoša kultūra vai audzēta uz zemes, kuru nomā uz laiku līdz vienam gadam, vai noma ir gadījuma rakstura, kā arī ja produkciju iegūst, pārstrādājot augu produktus.
2	Nav datu par produkciju (ir līgums): šis kods jānorāda attiecībā uz kultūrām, ko audzē saskaņā ar līgumu, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt.
3	Nav datu par produkciju (nav līguma): šis kods jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt un kultūras neaudzē saskaņā ar līgumu.
4	Nav datu par platību un produkciju: šis kods jānorāda tad, ja trūkst datu par platību un faktisko produkciju.

Informācija par augu produktiem pārskata gada laikā jānorāda I tabulas “KULTŪRAUGI” formātā. Par katru kultūru dati jānorāda atsevišķā ierakstā. Tabulas saturu nosaka, izraugoties kultūras kategorijas kodu, kultūras veida kodu un trūkstošo datu kodu.

Sīka informācija par kartupeļiem (kodi: 10310, 10390), svaigiem dārzeņiem, melonēm un zemenēm (kodi: 10731, 10732, 10733, 10734, 10735, 10736, 10737, 10738, 10739, 10790), puķēm un dekoratīviem augiem (kodi: 10830, 10840, 10850) un augkopības blakusproduktiem, kas nav olīvas un vīns (kodi: 90310, 90320, 90330) jānorāda tikai tad, ja dati ir pieejami lauku saimniecības apgrozījuma pārskatos.

INFORMĀCIJAS GRUPAS I TABULĀ

I tabulā ir septiņas šādām informācijas grupām paredzētas rindas: platība (A), sākuma novērtējums (OV), beigu novērtējums (CV), produkcija (PR), pārdošana (SA), lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā (FC) un izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā (FU).

I tabulā ir sešas slejas, kurās par katru kultūru norāda kopējo platību (TA), apūdeņoto platību (IR), enerģijas kultūrām izmantoto platību (EN), ĢMO kultūru audzēšanai izmantoto platību (GM), produkcijas un pārdošanas daudzumu (Q) un vērtību (V). Turpmāk par katru informācijas grupu sniegts apraksts, kuras slejas jāaizpilda.

I.A   Platība

Attiecībā uz informācijas grupu “platība” (A) jānorāda kopējā platība (TA), apūdeņotā platība (IR), enerģijas kultūrām izmantotā platība (EN) un ĢMO kultūru audzēšanai izmantotā platība (GM). Jebkurā gadījumā platība jānorāda āros (100 āri = 1 hektārs), izņemot gadījumu, kad zemi izmanto sēņu audzēšanai un tās platību norāda kvadrātmetros.

I.OV   Sākuma novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “sākuma novērtējums” (OV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada sākumā (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.CV   Beigu novērtējums

Attiecībā uz informācijas grupu “beigu novērtējums” (CV) jānorāda noliktavās glabāto produktu krājumu vērtība pārskata gada beigās (V). Produktus vērtē lauku saimniecības cenās uzskaites veikšanas dienā.

I.PR   Produkcija

Attiecībā uz informācijas grupu “produkcija” (PR) jānorāda atskaites gada laikā saražotie augu produktu daudzumi Q (atskaitot zaudējumus uz lauka un saimniecībā). Šos daudzumus norāda lauku saimniecības pamatproduktiem (izņemot blakusproduktus).

Attiecīgos daudzumus norāda centneros (100 kg), izņemot vīnu un vīnam radniecīgus produktus, kuru daudzumu izsaka hektolitros. Ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju centneros nevar noteikt (skatīt: augošu kultūru un saskaņā ar līgumu audzētu kultūru pārdošana), trūkstošo datu kods 2 jāieraksta attiecībā uz kultūrām, kas audzētas saskaņā ar līgumu, un kods 3 – pārējos gadījumos.

I.SA   Kopējais pārdošanas apjoms

Attiecībā uz informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms” (SA) norāda pārdošanas daudzumu (Q) un pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā novākto produktu pārdošanas vērtību (V). Ja ir zināmas varbūtējas tirdzniecības izmaksas, tās neatskaita no attiecīgās realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI”.

I.FC   Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Attiecībā uz informācijas grupu “Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā” (FC) norāda īpašnieka mājsaimniecībā patērēto produktu un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem izmantoto (tostarp atlīdzība natūrā) produktu vērtību (V). Attiecīgos produktus vērtē lauku saimniecības cenās.

I.FU   Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Attiecībā uz informācijas grupu “izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā” (FU) norāda lauku saimniecības cenās izteiktu to produktu vērtību (V), kuri ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai kurus saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst:

—

lopbarība — lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu (produktu, kurus pašlaik var pārdot) vērtība, kuri attiecīgā pārskata gada laikā izmantoti kā lopbarība. Lauku saimniecības salmus, kas izmantoti kūtī (lopbarībai un pakaišiem), ņem vērā vienīgi tad, ja tos var pārdot attiecīgajā reģionā un konkrētajā gadā. Attiecīgos produktus novērtē lauku saimniecības realizācijas cenās,

—	sēklas materiāls: lauku saimniecības cenās izteikta to pārdodamo lauku saimniecības produktu vērtība, kuri attiecīgā gada laikā izmantoti kā augu sēklas materiāls,

—	citi produkti, ko patērē saimniecībā (to skaitā lauku saimniecībā saražotie produkti, ko izmanto ēdiena gatavošanai atpūtniekiem).

J   tabula

Lopkopības produkti

Tabulas struktūra

Lauksaimniecības dzīvnieku kategorija

Kods (*)

		Slejas
Informācijas grupa		Vidējais skaits	Skaits	Vērtība
		A	N	V
AN	Vidējais skaits		—	—
OV	Sākuma novērtējums	—
CV	Beigu novērtējums	—
PU	Iepirkumi	—
SA	Kopējais pārdošanas apjoms	—
SS	Pārdošana kaušanai	—
SR	Pārdošana turpmākai audzēšanai/vaislai	—
SU	Pārdošana nezināmam nolūkam	—
FC	Patēriņš saimniecībā	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā	—

Kods (*)	Apraksts
100	Zirgu dzimtas dzīvnieki
210	Liellopi, jaunāki par vienu gadu (tēviņi un mātītes)
220	Liellopi, vismaz gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem (tēviņi)
230	Liellopi, vismaz gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem (mātītes)
240	Liellopi, divus gadus veci vai vecāki (tēviņi)
251	Vaislas teles
252	Nobarojamās teles
261	Piena govis
262	Bifeļu mātītes
269	Citas govis
311	Aitas, vaislas mātītes
319	Citas aitas
321	Kazas, vaislas mātītes
329	Citas kazas
410	Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kilogramiem
420	Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk
491	Nobarojamās cūkas
499	Citas cūkas
510	Mājputni – broileri
520	Dējējvistas
530	Citi mājputni
610	Truši, vaislas mātītes
699	Citi truši
700	Bites
900	Citi dzīvnieki

Lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas

Jānošķir šādas lauksaimniecības dzīvnieku kategorijas:

100.	Zirgu dzimtas dzīvnieki Šeit iekļauj arī sacīkšu zirgus un jājamzirgus, ēzeļus, mūļus, zirgēzeļus utt.
210.	Liellopi, jaunāki par vienu gadu (tēviņi un mātītes)
220.	Liellopi, vismaz gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem (tēviņi)
230.	Liellopi, vismaz gadu veci, bet ne vecāki par diviem gadiem (mātītes) Izņemot liellopu mātītes, kas ir atnesušās.
240.	Liellopi, divus gadus veci vai vecāki (tēviņi)
251.	Vaislas teles Liellopu mātītes, kuras sasniegušas divu un vairāk gadu vecumu, kuras vēl nav atnesušās un kuras ir paredzētas vaislai.
252.	Nobarojamās teles Liellopu mātītes, kuras sasniegušas divu un vairāk gadu vecumu, kuras vēl nav atnesušās un kuras nav paredzētas vaislai.
261.	Piena govis Liellopu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas ir jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt nolūkā ražot pienu lietošanai pārtikā vai pārstrādei piena produktos. Šeit iekļauj arī kaujamas piena govis.
262.	Bifeļu mātītes Bifeļu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt nolūkā ražot pienu lietošanai pārtikā vai pārstrādei piena produktos. Šeit iekļauj arī kaujamas bifeļu mātītes.
269.	Citas govis 1. Liellopu mātītes, kuras ir atnesušās (to skaitā tādas, kas jaunākas par diviem gadiem) un kuras tur vienīgi vai galvenokārt teļu ieguvei, un kuru pienu neizmanto lietošanai pārtikā vai pārstrādei piena produktos. 2. Darba govis. 3. Kaujamas neslaucamās govis (nobarotas vai nenobarotas pirms kaušanas).

Arī atbilstīgās bifeļu tēviņu un mātīšu kategorijas ietilpst 210. līdz 252. un 269. pozīcijā.

311.	Aitas, vaislas mātītes Aitas, kuras sasniegušas viena gada vecumu vai vairāk un kuras ir paredzētas vaislai.
319.	Citas aitas Visu vecumu aitas, izņemot aitas reproduktīvā vecumā.
321.	Kazas, vaislas mātītes
329.	Citas kazas Kazas, izņemot vaislas kazu mātītes.
410.	Sivēni dzīvsvarā līdz 20 kilogramiem Sivēni ar dzīvsvaru, kas mazāks nekā 20 kg.
420.	Vaislas sivēnmātes, kuru svars ir 50 kilogrami vai vairāk Vaislas sivēnmātes ar svaru, kas lielāks par 50 kg, izņemot kaujamās sivēnmātes (skatīt 499. pozīciju “Citas cūkas”).
491.	Nobarojamās cūkas Nobarojamas cūkas ar dzīvsvaru 20 kg vai vairāk, izņemot kaujamās sivēnmātes un kuiļus (skatīt 499. pozīciju “Citas cūkas”).
499.	Citas cūkas Cūkas ar dzīvsvaru 20 kg vai vairāk, izņemot vaislas sivēnmātes (skatīt 420. pozīciju) un nobarojamās cūkas (skatīt 491. pozīciju).
510.	Mājputni – broileri Nobarojamās vistas. Izņemot dējējvistas un kaujamās vistas. Izņemot cālēnus.
520.	Dējējvistas Tostarp jaunās vistiņas, dējējvistas, kaujamās vistas un vaislas gaiļi. Jaunās vistiņas ir jaunas vistas, kuras vēl nav sākušas dēt. Izņemot cālēnus.
530.	Citi mājputni Šeit ietilpst pīles, tītari, zosis, pērļu vistiņas, strausi un vaislas tēviņi (izņemot dējējvistas). Šeit ietilpst vaislas mātītes. Izņemot cālēnus.
610.	Truši, vaislas mātītes
699.	Citi truši
700.	Bites Jānorāda aizņemto stropu skaits.
900.	Citi dzīvnieki Ietilpst cālēni, brieži, bizoni un zivis. Šeit ietilpst arī poniji un citi dzīvnieki, ko izmanto lauku tūrismā. Neietilpst citu dzīvnieku produkti (skatīt 900. kategoriju K tabulā).

INFORMĀCIJAS GRUPAS J TABULĀ

J.AN.   Vidējais skaits (norādīt tikai A slejā)

Katra vienība attiecas uz viena dzīvnieka uzturēšanos lauku saimniecībā vienu gadu. Dzīvniekus skaita proporcionāli laikam, ko tie pavadījuši lauku saimniecībā pārskata gada laikā.

Vidējo skaitu nosaka vai nu periodiskās inventarizācijās, vai arī iegrāmatojot ievešanu un izvešanu. Šeit ietver visus lauku saimniecībā esošos dzīvniekus, arī tādus dzīvniekus, ko audzē vai nobaro saskaņā ar līgumu (dzīvniekus, kuri nepieder lauku saimniecībai, bet kurus tur audzē un nobaro tādā veidā, ka šīs darbības ir tikai kāds no īpašnieka sniegtajiem pakalpojumiem un viņš neuzņemas finanšu risku, kāds parasti ir saistīts ar šādu dzīvnieku audzēšanu vai nobarošanu), un dzīvniekus, kuri uz laiku paņemti vai nodoti ganībās par maksu uz laika posmu tajā gadā, kad tie atrodas lauku saimniecībā.

Vidējais skaits (A sleja)

Vidējo skaitu izsaka skaitļos ar diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

J.OV   Sākuma novērtējums

Saimniecībai piederīgie lauksaimniecības dzīvnieki pārskata gada sākumā, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki konkrētajā laikā atrodas vai neatrodas saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits vai bišu stropu skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

J.CV   Beigu novērtējums

Saimniecībai piederīgie lauksaimniecības dzīvnieki pārskata gada beigās neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki konkrētajā laikā atrodas vai neatrodas saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits vai bišu stropu skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata.

Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

J.PU   Iepirkumi

Attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas iegādāti pārskata gada laikā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Pirkumu vērtībā iekļauj iepirkuma izmaksas. Saistītās dotācijas un subsīdijas neatskaita no minēto iepirkumu summas; tās norāda M tabulas “SUBSĪDIJAS” atbilstīgajā kategorijā (kodi 5100 līdz 5900).

J.SA   Kopējais pārdošanas apjoms

Attiecas uz visiem lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārdoti pārskata gada laikā.

Šeit ietilpst dzīvnieku vai gaļas pārdošana pašpatēriņam neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki ir vai nav kauti saimniecībā.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (kods 900).

Vērtība (V sleja)

Ja ir zināmas varbūtējas tirdzniecības izmaksas, tās neatskaita no attiecīgās realizācijas kopsummas, bet norāda 2090. pozīcijā (“Citas īpašas lopkopības izmaksas”). Saistītās dotācijas un subsīdijas neiekļauj pārdošanas kopējā summā; tās norāda M tabulas “SUBSĪDIJAS” atbilstīgajā kategorijā (kodi 2110 līdz 2900).

J.SS   Pārdošana kaušanai

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti kaušanai. Šī informācija nav jānorāda par vaislas telēm (kods 251), bitēm (kods 700) un citiem dzīvniekiem (kods 900).

Skaits (N sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

J.SR   Pārdošana turpmākai audzēšanai vai vaislai

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti turpmākai audzēšanai vai vaislai. Šī informācija nav jānorāda par nobarojamām telēm (kods 252), bitēm (kods 700) un citiem dzīvniekiem (kods 900).

Skaits (N sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

J.SU   Pārdošana nezināmam nolūkam

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas pārskata gada laikā pārdoti nezināmam nolūkam. Šī informācija nav jāsniedz par bitēm (kods 700) un citiem dzīvniekiem (kods 900).

Skaits (N sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

Vērtība (V sleja)

Skatīt informācijas grupu “Kopējais pārdošanas apjoms”.

J.FC   Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Attiecas uz pārskata gadā lauku saimniecībā patērētajiem vai atlīdzībai natūrā izmantotajiem lauksaimniecības dzīvniekiem.

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā.

J.FU   Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Attiecas uz lauksaimniecības dzīvniekiem, kas lauku saimniecībā pārskata gada laikā izmantoti kā ražošanas līdzekļi turpmākai pārstrādei saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām. Šeit ietilpst dzīvnieki, kas izmantoti:

—	ēdināšanas, tūristu izmitināšanas pakalpojumiem,

—	pārstrādei gaļas produktos un dzīvnieku barībā.

Nav iekļauta lauksaimniecības dzīvnieku vai gaļas pārdošana, neatkarīgi no tā, vai dzīvnieki ir vai nav kauti lauku saimniecībā (skatīt informāciju par pārdošanu, SA)

Šo vērtību norāda arī H tabulā kā citu ar saimniecību saistītu ienākumus nesošu darbību izmaksas, izmantojot kodu 4070 (īpašas izmaksas saistībā ar gaļas un citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrādi).

Skaits (N sleja)

Lauksaimniecības dzīvnieku skaits jānorāda kā dzīvnieku skaits, izsakot skaitļos līdz diviem cipariem aiz komata. Šī informācija nav jāsniedz par citiem dzīvniekiem (900. kategorija).

Vērtība (V sleja)

Dzīvnieku vērtība jānosaka patiesajā vērtībā.

K   tabula

Dzīvnieku izcelsmes produkti un ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi

Tabulas struktūra:

Dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorija	Kods (*)
Trūkst datu	Kods (**)

		Slejas
Informācijas grupa		Daudzums	Vērtība
		Q	V
OV	Sākuma novērtējums
CV	Beigu novērtējums
PR	Produkcija		—
SA	Pārdošana
FC	Patēriņš saimniecībā
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Kods (*)	Apraksts
261	Govs piens
262	Bifeļa piens
311	Aitas piens
321	Kazas piens
330	Vilna
531	Pārtikas olas (visu veidu mājputnu)
532	Inkubējamās olas (visu veidu mājputnu)
700	Medus un biškopības produkti
800	Kūtsmēsli
900	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti
1100	Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu
1120	Liellopi saskaņā ar līgumu
1130	Aitas un/vai kazas saskaņā ar līgumu
1140	Cūkas saskaņā ar līgumu
1150	Mājputni saskaņā ar līgumu
1190	Citi dzīvnieki saskaņā ar līgumu
1200	Citi ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi

Kods (**)	Apraksts
0	Kods 0 jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
2	Kods 2 jānorāda par dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3	Kods 3 jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q) un uz dzīvnieku izcelsmes produkciju neattiecas līgums.
4	Kods 4 jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

Dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorijas

Būtu jānošķir šādas dzīvnieku izcelsmes produktu un ar dzīvniekiem saistītu pakalpojumu kategorijas:

261.	Govs piens
262.	Bifeļa piens
311.	Aitas piens
321.	Kazas piens
330.	Vilna
531.	Pārtikas olas (visu veidu mājputnu)
532.	Inkubējamās olas (visu veidu mājputnu)
700.	Medus un biškopības produkti: medus, medalus un citi biškopības produkti un blakusprodukti
800.	Kūtsmēsli
900.	Citi dzīvnieku izcelsmes produkti (pārošanas izmaksas, embriji, vasks, zosu vai pīļu aknas, citu dzīvnieku piens utt.)
1100.	Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu Ieņēmumu summa par dzīvnieku audzēšanu saskaņā ar līgumu, kura galvenokārt atbilst maksai par sniegtajiem pakalpojumiem, īpašniekam neuzņemoties ekonomisko risku, kas parasti ir saistīts ar šo dzīvnieku audzēšanu vai nobarošanu. Informācija par 1100. kategoriju “Dzīvnieku audzēšana saskaņā ar līgumu”: dati ir jāsniedz, ja tie ir pieejami lauku saimniecības pārskatos. 1120. Liellopi saskaņā ar līgumu 1130. Aitas un/vai kazas saskaņā ar līgumu 1140. Cūkas saskaņā ar līgumu 1150. Mājputni saskaņā ar līgumu 1190. Citi dzīvnieki saskaņā ar līgumu
1200.	Citi ar dzīvniekiem saistīti pakalpojumi Ieņēmumu summa par citiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem (ganīšanas tiesības u. c.)

Trūkstošu datu kodi

Jāizmanto šādi trūkstošu datu kodi:

Kods 0	:	Kods 0 jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
Kods 2	:	Kods 2 jānorāda par dzīvnieku izcelsmes produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
Kods 3	:	Kods 3 jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q) un uz dzīvnieku izcelsmes produkciju neattiecas līgums.
Kods 4	:	Kods 4 jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

INFORMĀCIJAS GRUPAS K TABULĀ

Attiecībā uz kūtsmēsliem (kods 800) jānorāda tikai informācija par pārdošanu (SA) vērtības slejā (V).

Attiecībā uz citiem ar dzīvniekiem saistītiem pakalpojumiem (kods 900) jānorāda tikai vērtība (V slejā), jo par neviendabīgu produktu kopumu nav iespējams norādīt daudzumu.

Attiecībā uz tādiem dzīvnieku izcelsmes produktiem kā audzēšana saskaņā ar līgumu (kodi 1100 līdz 1190) un citiem (kods 1200) vienīgā sniedzamā informācija ir ieņēmumi, kas jānorāda vērtības slejā (V) kā informācija par pārdošanu (SA).

Daudzums (Q sleja)

Šie daudzumi būtu jānorāda centneros (100 kg), izņemot olu gadījumā (kods 531 un 532), kuras norāda tūkstošos.

Medus un citu biškopības produktu (kods 700) daudzumu izsaka “medus ekvivalentos”.

K.OV   Sākuma novērtējums

Noliktavā glabātie produkti (krājumi) pārskata gada sākumā, izņemot lauksaimniecības dzīvniekus.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā vērtēšanas dienā.

K.CV   Beigu novērtējums

Noliktavā glabāto produktu (krājumu) vērtība pārskata gada beigās, izņemot lauksaimniecības dzīvniekus.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā vērtēšanas dienā.

K.PR   Produkcija pārskata gadā

Daudzums (Q sleja)

Pārskata gada laikā saražoto dzīvnieku izcelsmes produktu daudzumi (izņemot zaudējumus). Šos daudzumus norāda lauku saimniecības pamatproduktiem (izņemot blakusproduktus). Šeit neiekļauj produkciju, kas izmantota pārstrādei citās ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās.

Pienu, ko izzīduši teļi, neieskaita produkcijā.

K.SA   Pārdošana

Visi pārskata gada laikā pārdotie gada sākumā krājumos esošie vai gada laikā saražotie produkti.

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Kopējā pārdoto pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu vērtība (neatkarīgi no tā, vai ieņēmumi ir gūti pārskata gada laikā).

Pārdoto produktu kopējā summā ietilpst lauku saimniecībai atpakaļ atdoto produktu vērtība (vājpiens utt.). Šo pēdējo minēto vērtību tāpat norāda lauku saimniecības izmaksās.

Varbūtējie kompensācijas maksājumi (piemēram, apdrošināšanas maksājumi), kas saņemti pārskata gada laikā, pieskaitāmi attiecīgo produktu pārdošanas summai, ja tos var attiecināt uz šo produktu ražošanu; pretējā gadījumā tos norāda 900. pozīcijā “Citu dzīvnieku produkti”.

Dotācijas un subsīdijas, kas pārskata gada laikā saņemtas par produktiem, realizācijas kopējā summā neiekļauj; tās norāda M tabulas “SUBSĪDIJAS” atbilstīgajā kategorijā (kodi 2110 līdz 2900).

Ja ir zināmas varbūtējas tirdzniecības izmaksas, tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI” 2090. pozīcijā “Citas īpašas lopkopības izmaksas”.

K.FC   Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Īpašnieka mājsaimniecībā patērētie produkti un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem (tostarp atlīdzībai natūrā) izmantotie produkti. Šī informācija nav jāsniedz par inkubējamām olām (532. kategorija).

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā.

K.FU   Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Produkti, kas ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai ko saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst:

—	lopbarība — tie pārdodamie lauku saimniecības produkti (produkti, kurus pašlaik var pārdot), kuri attiecīgā pārskata gada laikā izmantoti kā lopbarība. Pienu, ko izzīduši teļi, neieskaita lauku saimniecības patēriņā;

—	produkti, kas izmantoti citās tieši ar lauku saimniecību saistītās ienākumus nesošās darbībās — — ēdināšanai, tūristu izmitināšanai utt., — turpmākai pārstrādei (piens, ko pārstrādā sviestā, sierā utt.).

Daudzums (Q sleja)

Skatīt norādījumus par K tabulu.

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā. Šīs vērtības arī norāda lauku saimniecības izmaksās.

L   tabula

Citas tieši ar lauku saimniecību saistītas ienākumus nesošas darbības

Tabulas struktūra

Citu ienākumus nesošu darbību kategorijas	Kods (*)
Trūkst datu	Kods (**)

		Slejas
Informācijas grupa		Daudzums	Vērtība
		Q	V
OV	Sākuma novērtējums	—
CV	Beigu novērtējums	—
PR	Produkcija		—
SA	Pārdošana	—
FC	Patēriņš saimniecībā	—
FU	Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā	—

Kods (*)	Apraksts
261	Govs piena pārstrāde
262	Bifeļa piena pārstrāde
311	Aitas piena pārstrāde
321	Kazas piena pārstrāde
900	Gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrāde
1010	Kultūraugu pārstrāde
1020	Mežsaimniecība un koksnes apstrāde
2010	Līgumdarbs
2020	Tūrisms, viesu izmitināšana, ēdināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu
2030	Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem
9000	Citas darbības, kas pieder pie “citām tieši ar lauku saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām”

Kods (**)	Apraksts
0	Kods 0 jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
1	Kods 1 jānorāda tādas produkcijas gadījumā, kura iegūta, pārstrādājot iepirktus lauksaimniecības dzīvniekus vai arī dzīvnieku vai augu izcelsmes produktus.
2	Kods 2 jānorāda par produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
3	Kods 3 jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q) un uz produkciju neattiecas līgums.
4	Kods 4 jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

“Citu ienākumus nesošu darbību” definīcija ir tāda pati, kā noteikts Komisijas Regulas (EK) Nr. 1200/2009 (11) II pielikuma VI punktā un Kopienas lauku saimniecību tipoloģijā (Regulas (EK) Nr. 1242/2008 4. pants un III pielikums). Šī definīcija, izņemot atsevišķus gadījumus, ir saskaņā ar saimniecisko darbību statistikas klasifikāciju Eiropas Kopienā (NACE 2. red.) un Rokasgrāmatu par lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares ekonomikas pārskatiem (EAA/EAF 97, 1.1. red.).

“Citas ienākumus nesošas darbības” ir ar lauksaimniecību nesaistītas darbības, kam ir ekonomiska ietekme uz saimniecību un kurās izmanto saimniecības lauksaimniecības resursus (ražošanas līdzekļus vai produktus).

Ienākumus nesošas darbības šajā kontekstā ir aktīvs darbs. Tādējādi šeit neietilpst finanšu ieguldījumi. Arī zemes vai citu saimniecības lauksaimniecības resursu iznomāšanu dažādām darbībām, turpmāk neiesaistoties šajās darbībās, neuzskata par citām ienākumus nesošām darbībām, bet gan par daļu saimniecības lauksaimnieciskās darbības.

Par citām ienākumus nesošām darbībām uzskata visu saimniecības produktu pārstrādi, ja vien pārstrādi neuzskata par daļu no lauksaimnieciskās darbības. Tāpēc šeit neiekļauj vīna pārstrādi un olīveļļas ražošanu, ja vien iepirktā vīna vai olīveļļas daudzums nav ievērojams.

Par citām ienākumus nesošām darbībām uzskata visu lauksaimniecības pamatproduktu pārstrādi sekundārajos lauksaimniecības produktos saimniecībā neatkarīgi no tā, vai izejmateriāli ražoti saimniecībā vai ievesti. Tostarp tā ir gaļas pārstrāde, siera izgatavošana utt.

Citu tieši ar lauku saimniecību saistītu ienākumus nesošu darbību kategorijas

Jānošķir šādas citu ienākumus nesošu darbību kategorijas:

261.	Govs piena pārstrāde
262.	Bifeļa piena pārstrāde
311.	Aitas piena pārstrāde
321.	Kazas piena pārstrāde
900.	Gaļas vai citu dzīvnieku izcelsmes produktu pārstrāde
1010.	Kultūraugu pārstrāde, izņemot vīnu un olīveļļu. Šeit ietilpst alkoholisko dzērienu produkcija, izņemot no vīnogām iegūtos dzērienus, ābolu vai bumbieru sidru.
1020.	Mežsaimniecība un koksnes apstrāde. Šeit ietilpst cirstas un augošas koksnes vai citu mežsaimniecības produktu, kas nav koksne (korķis, priedes sveķi utt.) pārdošana, kā arī pārstrādātas un apstrādātas koksnes pārdošana pārskata gada laikā.
2010.	Līgumdarbs citiem labumguvējiem. Saimniecības iekārtu iznomāšanu, neizmantojot saimniecības darbaspēku vai arī izmantojot tikai saimniecības darbaspēku līgumdarbā, neuzskata par citām ienākumus nesošām darbībām, bet gan par daļu no lauksaimnieciskās darbības.
2020.	Tūrisms, viesu izmitināšana, ēdināšana un citas darbības saistībā ar brīvā laika pavadīšanu. Šeit iekļauj par tūrisma pakalpojumiem (kempingi, vasarnīcas, izjādes ar zirgiem, medības, makšķerēšana u. c.) saņemto nomas maksu.
2030.	Enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem. Šeit ietilpst enerģijas, tostarp biogāzes, biodegvielas vai elektroenerģijas, ražošana pārdošanai, izmantojot vēja turbīnas vai citas iekārtas, vai enerģijas ražošana no lauksaimniecības izejmateriāliem. Šeit neietilpst šādas darbības, kuras uzskatāmas par daļu no saimniecības lauksaimnieciskās darbības: — enerģijas ražošana no atjaunojamiem energoresursiem tikai pašas saimniecības vajadzībām, — zemes vai tikai jumta iznomāšana tādu iekārtu kā vējdzirnavu vai saules bateriju uzstādīšanai, — izejmateriālu pārdošana citam uzņēmumam enerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem.
9000.	Citas darbības, kas pieder pie “citām tieši ar lauku saimniecību saistītām ienākumus nesošām darbībām”. Citas ienākumus nesošas darbības, kas tieši saistītas ar saimniecību un citur nav minētas.

Trūkstošu datu kodi

Jāizmanto šādi trūkstošu datu kodi:

Kods 0	:	Kods 0 jānorāda, ja netrūkst nekādu datu.
Kods 1	:	Kods 1 jānorāda tādas produkcijas gadījumā, kura iegūta, pārstrādājot iepirktus lauksaimniecības dzīvniekus vai arī dzīvnieku vai augu izcelsmes produktus.
Kods 2	:	Kods 2 jānorāda par produktiem, uz ko attiecas līgums, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q sleja).
Kods 3	:	Kods 3 jānorāda, ja realizācijas apstākļu dēļ faktisko produkciju nevar noteikt (Q) un uz produkciju neattiecas līgums.
Kods 4	:	Kods 4 jānorāda tad, ja trūkst datu par faktisko produkciju.

INFORMĀCIJAS GRUPAS L TABULĀ

Daudzums (Q sleja)

Šie daudzumi jānorāda centneros (100 kg).

Attiecībā uz piena pārstrādes produktiem (kodi 261, 262, 311 un 321) norāda šķidrā piena daudzumu neatkarīgi no veida (krējums, sviests, siers utt.), kādā to pārdod, patērē vai izmanto kā atlīdzību natūrā vai lauku saimniecības vajadzībām.

L.OV   Sākuma novērtējums

Noliktavā glabātie produkti (krājumi) pārskata gada sākumā.

Informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (kods 2010), tūrisma darbībām (kods 2020), enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (kods 2030) un citām darbībām, kas pieder pie “citām ienākumus nesošām darbībām”, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (kods 9000).

Vērtība (V sleja)

Produktu vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

L.CV   Beigu novērtējums

Noliktavā glabāto produktu (krājumu) vērtība pārskata gada beigās.

Informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (kods 2010), tūrisma darbībām (kods 2020), enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (kods 2030) un citām darbībām, kas pieder pie “citām ienākumus nesošām darbībām”, kuras ir tieši saistītas ar lauku saimniecību (kods 9000).

Vērtība (V sleja)

Produktu vērtība jānosaka patiesajā vērtībā, no kuras atskaitītas aplēstās pārdošanas izmaksas vērtēšanas dienā.

L.PR   Produkcija pārskata gadā

Daudzums (Q sleja)

Šī informācija jānorāda tikai kategorijām, kas attiecas uz piena pārstrādi (261. līdz 321. kods).

Tas atbilst šķidrā piena daudzumam, kas saražots lauku saimniecībā pārskata gada laikā un izmantots pārstrādes produktu ražošanai.

L.SA   Pārdošana

Ieņēmumi no gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu pārdošanas pārskata gada laikā un no citām ienākumus nesošām darbībām.

Vērtība (V sleja)

Kopējā pārdoto pārskata gada sākumā krājumos esošo vai gada laikā saražoto produktu vērtība (neatkarīgi no tā, vai ieņēmumi ir gūti pārskata gada laikā).

Varbūtējie kompensācijas maksājumi (piemēram, apdrošināšanas maksājumi), kas saņemti pārskata gada laikā, pieskaitāmi attiecīgo produktu pārdošanas summai, ja tos var attiecināt uz šo produktu ražošanu; pretējā gadījumā tos norāda I tabulā “KULTŪRAUGI” ar kodu 90900 “Citi”.

Dotācijas un subsīdijas, kas pārskata gada laikā saņemtas par produktiem, realizācijas kopējā summā neiekļauj; tās norāda M tabulas “SUBSĪDIJAS” atbilstīgajā kategorijā (kodi 2110 līdz 2900). Ja ir zināmas varbūtējas tirdzniecības izmaksas, tās neatskaita no realizācijas kopsummas, bet norāda H tabulā “RAŽOŠANAS LĪDZEKĻI” atbilstīgajā īpašu ar citām ienākumu nesošām darbībām saistītu izmaksu kategorijā (kodi 4010 līdz 4090).

L.FC   Lauku saimniecības patēriņš un atlīdzība natūrā

Īpašnieka mājsaimniecībā patērētie produkti un/vai maksājumiem natūrā par precēm un pakalpojumiem (tostarp atlīdzībai natūrā) izmantotie produkti.

Šī informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (kods 2010), tūrisma darbībām (kods 2020) un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (kods 2030).

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā.

L.FU   Izlietojums pašu vajadzībām lauku saimniecībā

Produkti, kas ir noliktavās glabāto produktu krājumi pārskata gada sākumā un/vai ko saražo attiecīgā gada laikā, un kurus lauku saimniecībā izmanto kā ražošanas līdzekļus attiecīgā gada laikā. Šeit ietilpst produkti, kas pārstrādāti lauku saimniecībā (sierā pārstrādāts piens, maizē pārstrādāta labība, šķiņķī pārstrādāta gaļa utt.) un izmantoti kā ražošanas līdzekļi ēdināšanas vai tūristu izmitināšanas pakalpojumiem.

Šī informācija nav jāsniedz par līgumdarbu (kods 2010), tūrisma darbībām (kods 2020) un enerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem (kods 2030).

Vērtība (V sleja)

Produkti būtu jāvērtē to patiesajā vērtībā.

M   tabula

Subsīdijas

Tabulas struktūra

Subsīdijas kategorija		Kods (*)
Finansējums		Kods (**)
Pamatvienība		Kods (***)
Informācijas grupa			Slejas
			Pamatvienību skaits	Vērtība
			N	V
S	Subsīdija

Atbilstīgais subsīdijas kategorijas kods jāizraugās no šā saraksta:

Subsīdiju kategorijas

Kods (*)	Apraksts
Subsīdijas saskaņā ar vienotā maksājuma shēmu
1110	“parastās” subsīdijas
1120	subsīdijas par zālaugu platībām
1130	subsīdijas saskaņā ar īpašām tiesībām
1200	Subsīdijas saskaņā ar vienotā platībmaksājuma shēmu
Padomes Regulas (EK) Nr. 73/2009  (12) 68. pants
2110	Atbalsts piena nozarei
2120	Atbalsts liellopu gaļas nozarei
2130	Atbalsts aitkopības un kazkopības nozarei
2140	Atbalsts rīsu audzēšanas nozarei
2150	Atbalsts citu kultūraugu audzēšanai
2160	Atbalsts citu dzīvnieku audzēšanai
2170	Pārējais atbalsts, pamatojoties uz 68. pantu, izņemot atbalstu par izmaksām
Atsevišķi saistītie ES tiešie maksājumi
2210	Piemaksa par zīdītājgovīm
2220	Papildpiemaksa par zīdītājgovīm
2230	Piemaksa par aitām un kazām
2240	Papildpiemaksa par aitām un kazām
2250	Kokvilna
2270	Augļi un dārzeņi
Citi saistītie tiešie maksājumi par konkrētām darbībām
Laukaugi
2311	Labība, eļļas augi un proteīnaugi
2312	Kartupeļi
2313	Cukurbietes
2314	Tehniskās kultūras
2315	Dārzeņi
2316	Papuves
2319	Nedefinēti laukaugi
2320	Daudzgadīgās zālaugu platības
Daudzgadīgās kultūras
2331	Ogas un rieksti
2332	Sēkleņi un kauleņi
2333	Citrusaugu stādījumi
2334	Olīvkoku stādījumi
2335	Vīna dārzi
2339	Nedefinētas daudzgadīgās kultūras
Dzīvnieki
2341	Piena lopi
2342	Liellopi
2343	Nedefinēti liellopi
2344	Aitas un kazas
2345	Cūkas un mājputni
2349	Nedefinēti dzīvnieki
Ārkārtas rakstura dotācijas un subsīdijas
2810	Maksājumi dabas katastrofu gadījumos
2890	Citas ārkārtas rakstura dotācijas un subsīdijas
2900	Subsīdijas, kuras neattiecas ne uz vienu darbību vai uz kurām nevar attiecināt nevienu no iepriekš norādītajiem kodiem
Lauku attīstība
3100	Ieguldījumu subsīdijas
3200	Citi – 1. prioritārais virziens
3300	Agrovides un dzīvnieku labturības maksājumi
3400	Natura 2000 maksājumi, izņemot mežsaimniecības jomā
3500	Maksājumi par nelabvēlīgiem dabas apstākļiem kalnu apvidos un maksājumi citos apgabalos ar nelabvēlīgiem dabas apstākļiem
3600	Mežsaimniecība, tostarp Natura 2000 mežsaimniecības maksājumi
3700	Citi – 2. prioritārais virziens
3900	Citi maksājumi lauku attīstības veicināšanai
Dotācijas un subsīdijas par izmaksām
4100	Algas un sociālais nodrošinājums
4200	Motordegvielas
Lauksaimniecības dzīvnieki
4310	Barība ganību lopiem
4320	Barība cūkām un mājputniem
4330	Citas izmaksas saistībā ar lauksaimniecības dzīvniekiem
Kultūraugi
4410	Sēklas
4420	Mēslošanas līdzekļi
4430	Augu aizsardzības līdzekļi
4440	Citas īpašas kultūraugu izmaksas
Lauku saimniecības pieskaitāmās izmaksas
4510	Elektroenerģija
4520	Kurināmais
4530	Ūdens
4540	Apdrošināšana
4550	Procenti
4600	Izmaksas saistībā ar citām ienākumus nesošām darbībām
4800	Citas izmaksas
4900	Subsīdijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 73/2009 68. pantu
Dotācijas un subsīdijas par lauksaimniecības dzīvnieku iepirkšanu
5100	Piena lopu iepirkumi
5200	Liellopu iepirkumi
5300	Aitu un kazu iepirkumi
5400	Cūku un mājputnu iepirkumi
5900	Citi dzīvnieki
9000	Atšķirības, salīdzinot ar iepriekšējiem pārskata gadiem

Kods, kas raksturo subsīdijas finansējumu, jāizraugās no šā saraksta:

Kods (**)	Apraksts
1	Subsīdiju finansē tikai no ES budžeta
2	Pasākumu līdzfinansē ES un dalībvalsts
3	Pasākumu finansē nevis no ES budžeta, bet no citiem publiskiem finansējuma avotiem

Kodi, kas definē pamatvienības, jāizraugās no šā saraksta:

Kods (***)	Apraksts
1	Subsīdiju piešķir par katru dzīvnieku
2	Subsīdiju piešķir par hektāru
3	Subsīdiju piešķir par tonnu
4	Lauku saimniecība / cits – subsīdiju piešķir par visu lauku saimniecību vai tādā veidā, kas neatbilst nevienai citai kategorijai

M tabula “SUBSĪDIJAS” attiecas uz dotācijām un subsīdijām, ko lauku saimniecības ir saņēmušas no publiskām iestādēm (gan valsts, gan Savienības), izņemot dotācijas un subsīdijas ieguldījumiem (tās norāda D tabulā “AKTĪVI”)

M tabulā norādītās dotācijas un subsīdijas parasti attiecas uz kārtējo pārskata gadu neatkarīgi no tā, kad ir saņemts maksājums (pārskata gads ir vienāds ar pieprasījumu gadu). Maksājumi par lauku attīstības pasākumiem, kas nav maksājumi par mazāk labvēlīgiem apgabaliem, ir izņēmums, jo norādītajām summām jāattiecas uz maksājumiem, kas ir faktiski saņemti pārskata gadā (pārskata gads ir vienāds ar maksājumu gadu).

Dotācijas un subsīdijas nosaka pēc subsīdijas finansējuma un pamatvienības tipa. M tabulā katram ierakstam ir jānorāda pamatvienību skaits (N) un saņemtās subsīdijas vērtība (V). Vienai subsīdijas kategorijai var būt vairāki ieraksti, jo pamatvienības un/vai finansējuma izcelsme var atšķirties.”