PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.8. grupa.   Citi Līguma I pielikumā minētie produkti (garšvielas u. c.)

ITĀLIJA

Aceto balsamico tradizionale di Reggio Emilia (ACVN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Cítricos Valencianos/Cítrics Valencians (AĢIN)

I PIELIKUMS

Maksimālie daudzumi, kas minēti 2. un 3. pantā

Attiecīgā valsts	Kategorija	Mērvienība	Maksimālais daudzums
Baltkrievija	1	kilogrami	20 000
	2	kilogrami	80 000
	3	kilogrami	5 000
	4	gabali	20 000
	5	gabali	15 000
	6	gabali	20 000
	7	gabali	20 000
	8	gabali	20 000
	15	gabali	17 000
	20	kilogrami	5 000
	21	gabali	5 000
	22	kilogrami	6 000
	24	gabali	5 000
	26/27	gabali	10 000
	29	gabali	5 000
	67	kilogrami	3 000
	73	gabali	6 000
	115	kilogrami	20 000
	117	kilogrami	30 000
	118	kilogrami	5 000

Attiecīgā valsts	Kategorija	Mērvienība	Maksimālais daudzums
Ziemeļkoreja	1	kilogrami	10 000
	2	kilogrami	10 000
	3	kilogrami	10 000
	4	gabali	10 000
	5	gabali	10 000
	6	gabali	10 000
	7	gabali	10 000
	8	gabali	10 000
	9	kilogrami	10 000
	12	pāri	10 000
	13	gabali	10 000
	14	gabali	10 000
	15	gabali	10 000
	16	gabali	10 000
	17	gabali	10 000
	18	kilogrami	10 000
	19	gabali	10 000
	20	kilogrami	10 000
	21	gabali	10 000
	24	gabali	10 000
	26	gabali	10 000
	27	gabali	10 000
	28	gabali	10 000
	29	gabali	10 000
	31	gabali	10 000
	36	kilogrami	10 000
	37	kilogrami	10 000
	39	kilogrami	10 000
	59	kilogrami	10 000
	61	kilogrami	10 000
	68	kilogrami	10 000
	69	gabali	10 000
	70	pāri	10 000
	73	gabali	10 000
	74	gabali	10 000
	75	gabali	10 000
	76	kilogrami	10 000
	77	kilogrami	5 000
	78	kilogrami	5 000
	83	kilogrami	10 000
	87	kilogrami	8 000
	109	kilogrami	10 000
	117	kilogrami	10 000
	118	kilogrami	10 000
	142	kilogrami	10 000
	151A	kilogrami	10 000
	151B	kilogrami	10 000
	161	kilogrami	10 000

II PIELIKUMS

4. pantā minētās iestādes, kas izdod atļaujas

1.   Beļģija

FOD Economie, KMO, Middenstand en Energie (FPS Economy, SMEs, Self-Employed and Energy)

Algemene Directie Economisch Potentieel

Dienst Vergunningen

Vooruitgangstraat 50

1210 Brussel

BELGIË

Tālr.: + 32 22776713

Fakss: + 32 22775063

SPF Economie, PME, Classes moyennes et Energie (FPS Economy, SMEs, Self-Employed and Energy)

Direction générale Potentiel économique

Service Licences

Rue du Progrès 50

1210 Bruxelles

BELGIQUE

Tālr.: + 32 22776713

Fakss: + 32 22775063

2.   Bulgārija

Министерство на икономиката, енергетиката и туризма

Дирекция „Регистриране, лицензиране и контрол“

ул. „Славянска“ № 8

1052 София/Sofia

БЪЛГАРИЯ/BULGARIA

Тел.: +359 29407008 / +359 29407673 / +359 29407800

Факс: +359 29815041 / +359 29804710 /+359 29883654

Ministry of Economy, Energy and Tourism

8, Slavyanska Str.

1052 Sofia

BULGARIA

Tālr.: +359 29407008 / +359 29407673 / +359 29407800

Fakss: +359 29815041 / +359 29804710 / +359 29883654

3.   Čehija

Ministerstvo průmyslu a obchodu (Ministry of Industry and Trade)

Licenční správa

Na Františku 32

110 15, Praha 1

ČESKÁ REPUBLIKA

Tālr.: +420 224907111

Fakss: +420 224212133

4.   Dānija

Erhvervs- og Vækstministeriet (Ministry for Business and Growth)

Erhvervsstyrelsen

Langelinje Allé 17

2100 København

DANMARK

Tālr.: +45 35466030

Fakss: +45 35466029

5.   Vācija

Bundesamt für Wirtschaft und Ausfuhrkontrolle (BAFA) (Federal Office of Economics and Export Control)

Frankfurter Str. 29–35

65760 Eschborn

DEUTSCHLAND

Tālr.: +49 6196908-0

Fakss: +49 6196908800

6.   Igaunija

Majandus- ja Kommunikatsiooniministeerium (Ministry of Economic Affairs and Communications)

Harju 11

15072 Tallinn

EESTI/ESTONIA

Tālr.: +372 6256400

Fakss: +372 6313660

7.   Īrija

Department of Enterprise, Trade and Employment

Internal Market

Kildare Street

Dublin 2

IRELAND

Tālr.: +353 16312121

Fakss: +353 16312826

8.   Grieķija

Υπουργείο Ανάπτυξης, Ανταγωνιστικότητας & Ναυτιλίας

Γενική Διεύθυνση Διεθνούς Οικονομικής Πολιτικής

Διεύθυνση Καθεστώτων Εισαγωγών-Εξαγωγών, Εμπορικής Άμυνας

Κορνάρου 1

105 63 Αθήνα/Athens

ΕΛΛΑΔΑ/GREECE

Τηλ. +30 213286041-43, +30 2103286021

Fakss: +30 2103286094

Ministry of Development, Competitiveness and Shipping,

General Directorate for International Economic Policy,

Directorate of Import-Export Regimes, Trade Defence Instruments

Unit A’

1 Kornarou Str.

105 63 Athens

GREECE

Tālr.: +30 2103286041-43, +30 2103286021

Fakss: +30 2103286094

9.   Spānija

Ministerio de Economía y Competitividad (Ministry of Economy and Competitiveness)

Dirección General de Comercio e Inversiones

Paseo de la Castellana no 162

28046 Madrid

ESPAÑA

Tālr.: +34 913493817, +34 9133493874

Fakss: +34 913493831

E-pasts: sgindustrial.sscc@comercio.mineco.es

10.   Francija

Ministère du Redressement Productif

(Ministry for Production Recovery)

Direction générale de la compétitivité, de l'industrie et des services

Bureau des matérieaux

BP 80001

67, Rue Barbès

94201 Ivry-sur-Seine CEDEX

FRANCE

Tālr.: +33 179843449

E-pasts: isabelle.paimblanc@finances.gouv.fr

11.   Horvātija

Ministarstvo vanjskih i europskih poslova (Ministry of Foreign and European Affairs)

Trg N. Š. Zrinskog 7–8

HR-10000 Zagreb

HRVATSKA

Tālr: +385 16444626

Fakss: +385 16444601

12.   Itālija

Ministero dello Sviluppo Economico (Ministry of Economic Development)

Dipartimento per l'impresa e l'internazionalizzazione

Direzione Generale per la Politica Commerciale Internazionale

Divisione III – Politiche settoriali

Viale Boston, 25

00144 Roma

ITALIA

Tālr.: +39 0659647517, +39 0659932202, +39 0659932406

Fakss: +39 0659932263, +39 0659932636

E-pasts: polcom3@mise.gov.it

13.   Kipra

Ministry of Commerce, Industry and Tourism

Trade Department

6 Andrea Araouzou Str.

1421 Nicosia

CYPRUS

Tālr.: +357 2867100

Fakss: +357 2375120

14.   Latvija

Latvijas Republikas Ekonomikas ministrija (Ministry of Economics of the Republic of Latvia)

Brīvības iela 55

Rīga, LV-1519

LATVIJA

Tālr.: +371 67013248

Fakss: +371 67280882

15.   Lietuva

Lietuvos Respublikos ūkio ministerija (Ministry of Economy of the Republic of Lithuania)

Gedimino pr. 38 / Vasario 16-osios g. 2

LT-01104 Vilnius

LIETUVA/LITHUANIA

Tālr.: +370 70664658, +370 70664808

Fakss: +370 70664762

E-pasts: vienaslangelis@ukmin.lt

16.   Luksemburga

Ministère de l'Economie et du Commerce Exterieur (Ministry of Economy and Foreign Trade)

Office des licences

Boîte postale 113

2011 Luxembourg

LUXEMBOURG

Tālr.: +352 4782371

Fakss: +352 466138

17.   Ungārija

Magyar Kereskedelmi Engedélyezési Hivatal

(Hungarian Trade Licencing Office)

Budapest

Németvölgyi út 37–39

1124

MAGYARORSZÁG/HUNGARY

Tālr.: +36 14585503

Fakss: +36 14585814

E-pasts: keo@mkeh.gov.hu

18.   Malta

Ministry of Finance, Economy and Investment

Commerce Department, Trade Services Directorate

Lascaris

Valletta LTV 2000

MALTA

Tālr.: +356 25690202

Fakss: +356 21237112

19.   Nīderlande

Belastingdienst/Douane (Customs Administration)

centrale dienst voor in- en uitvoer

Kempkensberg 12

Postbus 30003

9700 RD Groningen

NEDERLAND

Tālr.: +31 881512122

Fakss: +31 881513182

20.   Austrija

Bundesministerium für Wirtschaft, Familie und Jugend (Federal Ministry of Economy, Family and Youth)

Außenwirtschaftskontrolle

Abteilung C2/9

Stubenring 1

1011 Wien

ÖSTERREICH

Tālr.: +43 171100-0

Fakss: +43 171100-8386

21.   Polija

Ministerstwo Gospodarki (Ministry of Economy)

Pl. Trzech Krzyzy 3/5

00-950 Warszawa

POLSKA/POLAND

Tālr.: +48 226935553

Fakss: +48 226934021

22.   Portugāle

Ministério das Finanças (Ministry of Finance)

Direcção Geral das Alfândegas e dos Impostos Especiais sobre o Consumo

Rua Terreiro do Trigo

Edifício da Alfândega

1149-060 Lisboa

PORTUGAL

Tālr.: +351-1 218814263

Fakss: +351-1 218814261

E-pasts: dsl@dgaiec.min-financas.pt

23.   Rumānija

Ministerul Economiei (Ministry of Economy)

Comerțului și Mediului de Afaceri

Direcția Politici Comerciale

Calea Victoriei, nr.152, sector 1

010096 București

ROMÂNIA

Tālr.: +40 213150081

Fakss: +40 213150454

E-pasts: clc@dce.gov.ro

24.   Slovēnija

Ministrstvo za finance (Ministry of Finance)

Carinska uprava Republike Slovenije

Carinski urad Jesenice

Center za TARIC in kvote

Spodnji Plavž 6 c

SI-4270 Jesenice

SLOVENIJA

Tālr.: +386 42974470

Fakss: +386 42974472

E-pasts: taric.cuje@gov.si

25.   Slovākija

Ministerstvo hospodárstva SR (Ministry of Economy of the Slovak Republic)

Odbor výkonu obchodných opatrení

Mierová 19

827 15 Bratislava

SLOVENSKO/SLOVAKIA

Tālr.: +421 248547019

Fakss: +421 243423915

E-pasts: jan.krocka@mhsr.sk

26.   Somija

Tullihallitus (National Board of Customs)

PL 512

FI-00101 Helsinki

SUOMI/FINLAND

Tālr.: +358 96141

Fakss: +358 204922852

Tullstyrelsen (National Board of Customs)

PB 512

FI-00101 Helsingfors

SUOMI/FINLAND

Fakss: +358 204922852

27.   Zviedrija

Kommerskollegium (National Board of Trade)

Box 6803

SE-113 86 Stockholm

SVERIGE

Tālr.: +46 86904800

Fakss: +46 8306759

E-pasts: registrator@kommers.se

28.   Apvienotā Karaliste

Import Licensing Branch (ILB)

Department for Business, Innovation and Skills

UNITED KINGDOM

E-pasts: enquiries.ilb@bis.gsi.gov.uk

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	45,1
	IL	200,7
	MA	84,7
	TN	102,7
	TR	130,3
	ZZ	112,7
0707 00 05	AL	59,9
	MA	158,2
	TR	134,0
	ZZ	117,4
0709 93 10	MA	158,9
	TR	183,4
	ZZ	171,2
0805 10 20	AR	30,3
	MA	36,7
	TR	64,2
	ZA	58,8
	ZW	19,7
	ZZ	41,9
0805 20 10	MA	54,1
	ZZ	54,1
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	107,2
	JM	138,2
	TR	67,3
	ZZ	104,2
0805 50 10	TR	65,9
	ZZ	65,9
0808 10 80	BA	78,8
	MK	39,0
	US	165,4
	ZA	199,9
	ZZ	120,8
0808 30 90	TR	121,5
	US	211,2
	ZZ	166,4

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

“3.a pants

Projektu vienība

1.   EUTM Mali misijai ir projektu vienība, kas apzina un īsteno projektus. Jomās, kas ir saistītas ar misijas pilnvarām, un lai palīdzētu sasniegt tās mērķus, misija vajadzības gadījumā koordinē un veicina projektus, par kuru īstenošanu atbild dalībvalstis un trešās valstis, kā arī sniedz konsultācijas par tiem.

2.   Ņemot vērā 3. punktu, ES misijas komandieris ir pilnvarots dalībvalstu vai trešo valstu finansiālo ieguldījumu izmantot, lai īstenotu projektus, kuri ir atzīti par tādiem, kas atbilstīgā veidā papildina citas EUTM Mali darbības.Šādā gadījumā ES misijas komandieris ar minētajām valstīm noslēdz vienošanos, kurā jo īpaši nosaka konkrētas procedūras, saskaņā ar kurām tiek izskatītas trešo personu sūdzības par kaitējumiem, kas izriet no ES misijas komandiera darbības vai bezdarbības minēto valstu piešķirto līdzekļu izmantošanā.

Valstis, kuras sniedz ieguldījumu, nekādā gadījumā neuzskata, ka Savienība vai AP ir atbildīgi par ES misijas komandiera darbību vai bezdarbību to līdzekļu izmantošanā, ko piešķīrušas minētās valstis.

3.   PDK vienojas par tāda finanšu ieguldījuma, ko projektu vienībai sniedz trešās valstis, pieņemšanu.”

PIELIKUMS

Eiropas Savienības ieguldījums SEESAC projektā, ar ko vājina apdraudējumu, ko rada kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīga izplatīšana un tirdzniecība Dienvidaustrumeiropā

1.   Ievads un mērķi

Apstāklis, ka vēsturiskās attīstības rezultātā Dienvidaustrumeiropā (DAE) ir uzkrāts liels daudzums kājnieku ieroču un vieglo ieroču un munīcijas, trūkst drošu glabāšanas vietu un joprojām nav nodrošināti pietiekami resursi, lai pilnībā garantētu šo uzkrājumu drošību, liek bažīties par šī reģiona valstīm, un Eiropas Savienības Stratēģijā vieglo un kājnieku ieroču (VIKI) un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai tā ir raksturota kā nozīmīga problēma. Tādēļ centienos sasniegt Savienības VIKI stratēģijas mērķus svarīgi ir turpināt sniegt atbalstu, lai apkarotu draudus, ko rada VIKI izplatīšana un nelikumīga tirdzniecība, kura notiek vai kuras izcelsme ir Dienvidaustrumeiropā.

Projekta vispārējais mērķis ir, atbalstot centienus mazināt apdraudējumu, ko rada plašā VIKI un to munīcijas izplatība un nelikumīgā tirdzniecība Dienvidaustrumeiropā, sekmēt starptautisko mieru un drošību. Konkrētāk, ar šo projektu mazinās lieko VIKI un to munīcijas pieejamību, uzlabos noliktavu drošību, uzlabos ieroču izsekojamību, plašāk izmantojot reģistrāciju un marķēšanu, kā arī sekmēs informācijas un zināšanu nodošanu un informētību par VIKI radītiem apdraudējumiem. Turklāt ar programmu, izmantojot Reģionālās sadarbības padomes (RSP) satvaru, Dienvidaustrumeiropā vairos stabilitāti.

Ņemot par pamatu jo īpaši Padomes Lēmuma 2010/179/KĀDP sekmīgo īstenošanu un atbilstīgi ES VIKI stratēģijai, mērķis šim darbības tupinājuma projektam ir vēl vairāk stiprināt valstu kontroles sistēmas un turpināt iedibināt daudzpusējas attiecības, veidojot reģionālus mehānismus, ar ko novērstu VIKI un to munīcijas piegādes un destabilizējošu izplatīšanu. Turklāt, lai panāktu plašāku reģionālo dimensiju, ar šo darbības turpinājuma projektu reģionālajā VIKI kontroles procesā iekļaus arī Moldovas Republiku un Kosovu (1), nodrošinot patiesi holistisku reģionālu pieeju, kas ir ilgtermiņā iedarbīga un ilgtspējīga.

2.   Īstenošanas aģentūras izraudzīšanās un koordinācija ar citām attiecīgām finansēšanas iniciatīvām

SEESAC ir kopīga Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas un Reģionālās sadarbības padomes (RSP, Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta pēctece) iniciatīva un darbojas kā kontaktpunkts ar VIKI saistītām darbībām, ko veic Dienvidaustrumeiropā. Kā Dienvidaustrumeiropas Kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) izplatīšanas apkarošanas reģionālā īstenošanas plāna izpildstruktūra SEESAC jau vairāk nekā 11 gadu Dienvidaustrumeiropā sadarbojas ar valstu ieinteresētām personām, lai attiecībā uz VIKI kontroli īstenotu holistisku pieeju, izmantojot plašu darbību klāstu, tostarp – vairojot informētību un rīkojot VIKI vākšanas kampaņas, pārvaldot krājumus, samazinot liekos uzkrājumus, stiprinot marķējuma un izsekojamības spējas, kā arī īstenojot efektīvāku bruņojuma eksporta kontroli. Tādējādi SEESAC ir uzkrājis vienreizīgas spējas un pieredzi, daudzveidīgos reģiona valstu politiskos un ekonomiskos apstākļos īstenojot reģionālus pasākumus, kuros iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, nodrošinot valstu un reģiona atbildību un savu darbību noturīgumu ilgtermiņā un VIKI kontroles jautājumos kļūstot par autoritatīvāko galveno reģionālo centru.

SEESAC ir pieejami divpusēji un daudzpusēji kanāli saziņai ar visiem attiecīgajiem dalībniekiem un organizācijām. SEESAC arī pilda Dienvidaustrumeiropas Kājnieku ieroču un vieglo ieroču reģionālās vadības grupas (RVG) sekretariāta funkcijas. Turklāt SEESAC piedalās iniciatīvas “Reģionālā pieeja krājumu samazināšanai” (RPKS) Vadības komitejā, kuru SEESAC kādreiz vadīja. SEESAC regulāri tiek aicināts piedalīties visos attiecīgos reģionālajos forumos, piemēram, ES un Rietumbalkānu tieslietu un iekšlietu ministru gadskārtējās sanāksmēs, NATO strukturālajā informācijas apmaiņā par VIKI un Dienvidaustrumeiropas aizsardzības ministriju (SEDM) procesā. Tam ir plašs oficiālu un neoficiālu partnerību tīkls, kurā iesaistītas tādas organizācijas kā Drošības sadarbības centrs – RACVIAC (Bruņojuma kontroles pārbaudes un īstenošanas palīdzības reģionālais centrs) un EDSO Drošības sadarbības forums (DSF). Izmantojot ANO projektu “Koordinēta rīcība kājnieku ieroču jomā” (CASA) un citus mehānismus, notiek regulāras koordinācijas sanāksmes ar citām ANO aģentūrām, piemēram, UNODC un UNODA. SEESAC tādējādi ir izveidojies par reģionālu centru, kas pievēršas plašam ar drošības sektora reformu saistītu jautājumu lokam, jo īpaši attiecībā uz VIKI kontroles un krājumu pārvaldības jautājumiem. SEESAC, kura mītnes vieta ir Belgrada, darbojas visā Dienvidaustrumeiropā, izvēršot darbības Albānijā, Bosnijā un Hercegovinā, Horvātijā, Moldovas Republikā, Melnkalnē, Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā. Reģionālu atbildību nodrošina ar RSP un VIKI reģionālo vadības grupu, kurā visu Dienvidaustrumeiropas valstu pārstāvji nodrošina stratēģisku vadību un nāk klajā ar iniciatīvām un lūgumiem veikt SEESAC darbības.

Kopīgu problēmu risināšana ar reģionālām iniciatīvām Dienvidaustrumeiropā ir izrādījusies lietderīga ne tikai tāpēc, ka tā rada nozīmīgu informācijas apmaiņu un sekmē saprātīgu reģionālu konkurenci, bet arī tāpēc, ka ar to, izmantojot holistisku īstenošanu, tiek veicināta konsekventu un viegli izmērāmu rezultātu sasniegšana. Piedaloties visos attiecīgos reģiona procesos un iniciatīvās (piemēram, SEDM, RPKS un RACVIAC), SEESAC nodrošina laicīgu un atklātu informācijas apmaiņu, reālu situācijas apzināšanos un spēju prognozēt, kas ir vajadzīga, lai panāktu tādu īstenošanu, kas nepārklājas un atbilst pašreizējām valdību un reģionu vajadzībām, kā arī attīstības tendencēm.

SEESAC visas savas darbības veic, pamatojoties uz ievāktiem pamatdatiem, un pirms darbību veikšanas tas nodrošina valsts ieinteresēto personu piekrišanu un politisko atbalstu. Iepriekšējo ES finansēto projektu īstenošanā SEESAC uzrādīja ļoti labus plānoto darbību izpildes rādītājus, uzrādot ilgtspējīgus projektu rezultātus, ko panāca, – attīstot un stiprinot valstu atbildību par SEESAC projektiem un darbībām, sekmējot reģionālo koordināciju, apmaiņu ar pieredzi un paraugpraksi, kā arī reģiona mēroga pētniecību. SEESAC ir vispiemērotākais partneris, lai īstenotu šo konkrēto rīcību, jo tam ir īpašas zināšanas VIKI jautājumos un tas labi pārzina reģionu un attiecīgās ieinteresētās personas.

Ar šo projektu arī papildina citu paralēlu SEESAC iniciatīvu bruņojuma nodošanas kontroles jomā, kuras nolūks ir ar uzlabotu pārredzamību un reģionālo sadarbību nostiprināt spēju kontrolēt bruņojuma tirdzniecību (2). Turklāt, īpaši attiecībā uz Bosniju un Hercegovinu, šis projekts papildina divus citus projektos, proti:

—

EXPLODE projektu, kuru finansē ar ES stabilitātes instrumenta īstermiņa komponentu un kuru īsteno UNDP birojs Sarajevā partnerībā ar EDSO Misiju Bosnijā un Hercegovinā, lai, samazinot nestabilos munīcijas uzkrājumus un nostiprinot noliktavu drošumu, palielinātu Bosnijas un Hercegovinas iedzīvotāju drošību;

—

SECUP projektu Bosnijā un Hercegovinā, ar kuru modernizē munīcijas un ieroču glabātavu drošību un kuru kopīgi īsteno EDSO Misija Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrija, savukārt EUFOR nodrošina ekspertu sniegtus tehniskus padomus un pārrauga projekta īstenošanas drošuma un drošības aspektus. SEESAC regulāri sadarbosies ar EUFOR Althea, EDSO Misiju Bosnijā un Hercegovinā un UNDP biroju Sarajevā, lai nodrošinātu nepārtrauktu koordināciju un saskaņotību ar minētajiem projektiem, kā arī ar starptautiskās kopienas īstenotajiem centieniem risināt jautājumu par Bosnijas un Hercegovinas Aizsardzības ministrijas rīcībā esošajiem liekajiem parasto ieroču uzkrājumiem un attiecībā uz iespējamiem turpmākiem plāniem Bosnijā un Hercegovinā rīkot nelegālu parasto ieroču savākšanas kampaņu.

Saistībā ar citām valstīm, uz kurām attieksies šis projekts, SEESAC savu darbību koordinēs ar šādiem starptautiskā atbalsta centieniem:

—

MONDEM projektu Melnkalnē, ko partnerībā ar EDSO pārvalda Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma un kas ir paredzēts, lai mazinātu ieroču izplatīšanas riskus, attīstot drošu un stabilu parastās munīcijas noliktavu infrastruktūru un pārvaldības sistēmas, ar vidi saudzējošu demilitarizāciju kopienās mazinot sprādzienbīstamības riskus, iznīcinot toksiskus bīstamos atkritumus (sašķidrinātu raķešu degvielu) un atbalstot aizsardzības jomas reformu ar ierobežota skaita tādu smago ieroču sistēmu iznīcināšanu, kurus izraudzījusies Melnkalnes Aizsardzības ministrija.

—

KOSSAC projektu Kosovā (1), kas sākotnēji bija paredzēts, lai Kosovā (1) mazinātu bruņotu vardarbību un palielinātu kopienu drošību, tomēr gadu gaitā KOSSAC ir attīstījies par visaptverošu bruņotas vardarbības novēršanas projektu, kurā pastiprinātu uzmanību pievērš drošības sektora reformai un spēju veidošanai.

—

CASM projektu Serbijā, kuru finansē Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programma un Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un kurš ir paredzēts, lai iepriekš noteiktās parastās munīcijas glabāšanas vietās nostiprinātu drošību un drošumu un lai iznīcinātu reģistrētos munīcijas pārpalikumus.

SEESAC arī regulāri sadarbojas ar EDSO, NATO un Norvēģijas organizāciju “Palīdzība iedzīvotājiem” (“Norwegian Peoples Aid”), kā arī ar citiem attiecīgiem dalībniekiem, lai nodrošinātu rīcības savstarpēju saskaņotību, saskaņotu pasākumu grafikus un panāktu resursu izmantošanas rentabilitāti.

3.   Projekta apraksts

Projekta īstenošanas rezultātā, apkarojot VIKI un to munīcijas izplatīšanu un nelikumīgu tirdzniecību, Dienvidaustrumeiropā un plašākā reģionā palielināsies drošība un stabilitāte. Projekts tiešā veidā dos ieguldījumu ES Drošības stratēģijas, ES VIKI stratēģijas, ANO Rīcības programmas, Starptautiskā VIKI izsekošanas instrumenta un ANO Šaujamieroču protokola īstenošanā, un ar to jo īpaši stiprinās reģionālo sadarbību, kas vērsta uz VIKI un to munīcijas izplatīšanas radīto apdraudējumu apkarošanu. Jo īpaši projekta rezultātā:

—	uzlabojot glabātavas, nostiprinās drošību un VIKI krājumu pārvaldību;

—	iznīcinot ieročus un munīciju, samazinās liekos uzkrājumus un konfiscētos VIKI;

—	uzlabos VIKI marķēšanas, izsekojamības un uzskaites spējas;

—	sekmēs reģionālo sadarbību un informācijas apmaiņu;

—	īstenojot informētības veicināšanas un ieroču vākšanas kampaņas, samazinās iedzīvotāju rīcībā esošo nelikumīgo ieroču skaitu.

Projekta ģeogrāfiskās darbības joma ir Dienvidaustrumeiropa, un projekta saņēmējvalstis tiešā veidā ir Albānija, Bosnija un Hercegovina, Kosova (1), Moldovas Republika, Melnkalne, Serbija un bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika.

3.1.   Krājumu drošības palielināšana, izmantojot infrastruktūras uzlabojumus un spēju veidošanu

Mērķis

Bosnijā un Hercegovinā, Kosovā (1), Moldovas Republikā, Melnkalnē, Serbijā un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā, uzlabojot parasto ieroču un munīcijas krājumu glabāšanas drošības noteikumus un krājumu pārvaldību, ar šo darbību mazinās apdraudējumu, ko rada VIKI un to munīcijas izplatīšana un nelikumīga tirdzniecība.

Apraksts

Sekmīgi īstenojot Padomes Lēmumu 2010/179/KĀDP, kuram ir divējāda pieeja, proti, (1) trīs valstīs uzlabot glabāšanas vietu drošību (3) un (2) vairot tā personāla spējas, kura uzdevums ir pārvaldīt krājumus (4), tika būtiski uzlaboti drošības noteikumi un samazināta iespējamība, ka notiek negribēta VIKI un to munīcijas krājumu izplatīšana. Pamatojoties uz šiem sasniegumiem, otrajā projekta stadijā turpinās uzlabot Dienvidaustrumeiropas ieroču un munīcijas noliktavu drošību, atbilstoši starptautiskai paraugpraksei un standartiem papildus sniedzot īpašu tehnisku un ar infrastruktūru saistītu palīdzību. Iegādājoties un ierīkojot iekārtas, kas ir vajadzīgas tam, lai panāktu ieroču un munīcijas krājumu drošību, ar projekta darbībām sniegs atbalstu Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas Republikas, Melnkalnes un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas aizsardzības ministrijām, kā arī Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Kosovas (1) iekšlietu ministrijām. Turklāt vajadzības gadījumā par krājumu pārvaldību atbildīgajiem darbiniekiem nodrošinās apmācību. Objektus, kuru drošību paredzēts uzlabot, izraudzīsies, pamatojoties uz izvērtējumu par prioritātēm un to radītajiem drošības riskiem.

Jo īpaši ar projektu paredzēts veikt šādas darbības:

—

Bosnija un Hercegovina: veikt drošības uzlabojumus Aizsardzības ministrijas munīcijas un parasto ieroču glabātavās, tostarp ierīkojot un/vai atjaunojot drošības perimetra iežogojumu un apgaismojumu, ielaušanās signalizācijas sistēmas, televizuālās uzraudzības sistēmas kameras (CCTV) un telekomunikācijas iekārtas, tādējādi papildinot darbu, ko attiecībā uz krājumu drošumu veikusi UNDP un EDSO;

—	Kosova (1): uzlabot Policijas departamenta krājumu pārvaldības spējas, rīkojot apmācību un veicot pašreizējā stāvokļa novērtējumu. Atjaunot vienu nelielu vietējo VIKI un munīcijas noliktavu;

—

bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika: nostiprināt drošību Iekšlietu ministrijas centrālajā glabāšanas vietā (Ormanā), iegādājoties drošības iekārtas un veicot infrastruktūras modernizāciju, tostarp atjaunojot drošības perimetra iežogojumu; ierīkojot CCTV iekārtas un drošības apgaismojumu; noliktavu ēkās ierīkojot jaunas drošības durvis. Nostiprināt bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas Bruņoto spēku centrālās glabātavas drošību, proti, iegādāties un ierīkot videonovērošanas iekārtas un, salabojot iežogojumu, ierīkojot jaunus vārtus un atjaunojot noliktavas drošības durvis, uzlabot ēku un perimetra drošību;

—	Moldovas Republika: nostiprināt drošību Iekšlietu ministrijas Centrālajā Ieroču un munīcijas noliktavā (CAMD), tostarp ierīkojot drošības žogus, iekļūšanas kontroles sistēmas un iegādājoties ieroču e-reģistru;

—	Melnkalne: veikt fiziskās drošības uzlabojumus Brezoviku munīcijas glabātavā, tostarp uzlabojot noliktavas drošības infrastruktūru. Izstrādāt noliktavās glabāto ieroču un munīcijas centrālo reģistru;

—	Serbija: nostiprināt drošību galvenajā Iekšlietu ministrijas VIKI glabātavā, tostarp modernizējot videonovērošanu un piekļūšanas kontroli;

—	Reģionāla apmācība krājumu pārvaldības jomā: to (reizi gadā) paredzēts īstenot reģiona līmenī un (kad rodas vajadzība) valsts līmenī.

Projekta rezultāti un īstenošanas rādītāji

Projekta rezultātā Dienvidaustrumeiropā tiks uzlabota drošība, ar šādiem pasākumiem samazinot nelikumīgas tirdzniecības risku:

—	īstenojot ar objektīviem kritērijiem novērtējamu, uz drošību vērstu infrastruktūras modernizāciju, palielinās drošību VIKI glabātavās, kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā (4), Kosovā (1) (1), Moldovas Republikā (2), Melnkalnē (1), Serbijā (1) un bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā(2);

—	trīs semināros apmācot vismaz 60 darbiniekus no saņēmējvalstīm un valsts līmenī nodrošinot mērķtiecīgu apmācību, palielinās personāla kompetenci garantēt krājumu drošību.

3.2.   Krājumu samazināšana, veicot VIKI un munīcijas iznīcināšanu

Mērķis

Būtiski samazinot noliktavās glabāto lieko parasto ieroču un munīcijas skaitu, palielināt drošību un mazināt izplatīšanas risku.

Apraksts

Pamatojoties uz panākumiem, kas gūti iepriekšējā stadijā, kad tika iznīcināti kopumā 78 366 ieroči (45 275 Serbijā un 33 091 Horvātijā), un lai turpinātu samazināt valsts iestāžu un civilpersonu rīcībā esošo lieko VIKI skaitu, tādējādi samazinot šo ieroču novirzīšanas vai nelikumīgas tirdzniecības risku, projekta gaitā tiks iznīcināti līdz pat 165 000 VIKI, veicot vairākus iznīcināšanas pasākumus:

—	Albānijā (iznīcinot līdz 120 000 vienību),

—	Bosnijā un Hercegovinā (līdz 4 500 vienību),

—	Kosovā (1) (līdz 2 500 vienību),

—	bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā (līdz 1 500 vienību),

—	Moldovas Republikā (līdz 2 500 vienību)

—	Melnkalnē (līdz 4 000 vienību),

—	Serbijā (līdz 30 000 vienību).

Panākumi, kas gūti Albānijā, iznīcinot lieko Aizsardzības ministrijas rīcībā esošo munīciju, ir jāatkārto arī attiecībā uz VIKI, jo īpaši ņemot vērā lieko uzkrājumu daudzumu un problēmas, ko rada to drošības garantēšana. Panākumi, kas gūti Serbijā, īstenojot Padomes Lēmumu 2010/179/KĀDP, ir jāpastiprina, papildus iznīcinot liekos un konfiscētos ieročus, tomēr svarīgi ir arī veikt līdzīgas darbības citās valstīs, lai būtiski mazinātu lieko ieroču izplatīšanas un nelikumīgas tirdzniecības risku. Bez tam projekta gaitā tiks veikta iekšlietu ministriju un aizsardzības ministriju rīcībā esošo lieko un konfiscēto sprāgstvielu un VIKI munīcijas iznīcināšana.

Projekta rezultāti/īstenošanas rādītāji

Projekta rezultātā tiks būtiski novērstas nepilnības, kas var būt par pamatu VIKI izplatīšanai, proti, tiks samazināts to lieko un konfiscēto kājnieku ieroču un vieglo ieroču, sprāgstvielu un munīcijas skaits, kurus glabā Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (1), Moldovas Republikas, Melnkalnes, Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas noliktavās:

—	kopumā iznīcinās līdz 165 000 parasto ieroču vienību;

—	kopumā demilitarizēs un iznīcinās līdz 12 442 munīcijas un sprāgstvielu vienību, kas ir pakļautas izplatīšanas riskam.

3.3.   VIKI marķēšanas, izsekojamības un reģistrācijas uzlabojumi

Mērķis

Atbalstot to, ka Dienvidaustrumeiropā tiek izveidotas jaunas vai paplašinātas jau esošās elektroniskās ieroču reģistrācijas un uzskaites sistēmas, uzlabot marķēšanas un izsekojamības spējas.

Apraksts

Ar šo projekta daļu tiek sniegts atbalsts efektīvam tiesiskumam, ierobežojot, reģistrējot un uzskaitot VIKI daudzumu un pieprasījumu. Projekts ir izveidots atbilstoši ANO Rīcības programmai, Starptautiskajam VIKI izsekošanas instrumentam, ANO Šaujamieroču protokolam un Padomes Direktīvai Nr. 91/477/EEK, kā arī ES Kopējai nostājai 2008/944/KĀDP, un tādēļ ar projektu sekmēs to īstenošanu, uzlabojot Dienvidaustrumeiropas valstu spējas marķēt, izsekot un uzskaitīt ieročus, turklāt, atbalstot attiecīgo sistēmu uzlabojumus un digitalizāciju, īpašu uzmanību pievērsīs valsts iestāžu spējām uzskaitīt civilpersonu īpašumā esošos likumīgos ieročus. Vienlaikus uzlabos ieroču marķēšanas, izsekojamības un ballistiskās analīzes spējas.

Īstenojot projektu, pievērsīs uzmanību tam, lai valsts, reģionu un tematiskajās programmās nodrošinātu ANO un ES darbību konsekvenci un komplementaritāti, un visas saskaņā ar šo mērķi veiktās darbības īstenos tā, lai nodrošinātu augsta līmeņa sinerģiju un komplementaritāti ar Interpola (iARMS) un Eiropola iniciatīvām šajā jomā.

Ar projektu atbalstīs VIKI marķēšanas, izsekojamības un uzskaites spēju nostiprināšanu Dienvidaustrumeiropā, izmantojot apmācības un tehniskā līmeņa palīdzības pasākumu kopumu, kuru papildinās ar normatīvu un institucionālu analīzi.

—	Albānijā: sniegs atbalstu Albānijas Valsts policijai, lai attīstītu un īstenotu centrālu elektronisku ieroču reģistru, izstrādājot sistēmu, iegādājoties un ierīkojot nepieciešamo aparatūru, kā arī nodrošinot personāla apmācību.

—	Bosnijā un Hercegovinā: sniegs atbalstu Valsts Izmeklēšanas un aizsardzības aģentūrai (SIPA), lai, uzlabojot tehniskās iespējas izmeklēt un īstenot VIKI kontroli, VIKI neizplatīšanas izpildes jomā tā turpinātu izvērst centienus un gūt rezultātus.

—

bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā: izvērsīs sadarbību ar valsts iestādēm, lai, atjauninot programmatūru, turpinātu uzlabot pastāvošo ieroču reģistrācijas sistēmu, tajā iekļaujot ieročus, kas ir drošības spēku un cita apmācības personālsastāva rīcībā, lai šaujamieroču uzskaite būtu saskaņā ar tiesību aktiem.

—

Kosovā (1): sadarbosies ar Kosovas Policijas dienestu, lai izstrādātu standartizētas operatīvās procedūras un nodrošinātu apmācību par to īstenošanu. Vienlaikus, sadarbojoties ar attiecīgām iestādēm, tieksies izstrādāt VIKI nelikumīgās tirdzniecības struktūras aprakstu, lai apzinātu galvenās riska jomas.

—	Serbijā: iegādājoties speciālas iekārtas un nodrošinot apmācību, atbalstīs Iekšlietu ministrijas ballistikas laboratorijas tehniskās iespējas marķēt un izsekot ieročus un munīciju.

Reģionu līmenī:

—	ar projektu atbalstīs Dienvidaustrumeiropas reģiona šaujamieroču ekspertu tīkla izveidi un līdz pat sešu reģionālu semināru rīkošanu, lai sekmētu zināšanu apmaiņu;

—	minēto tīklu atbalstīs tiešsaistes platforma, ar ko sekmēs zināšanu un informācijas apmaiņu;

—	SEESAC cieši sadarbosies ar CAR (Conflict Armament Research), lai starp SEESAC, reģionālo šaujamieroču ekspertu tīklu un CAR iTrace projektu veicinātu informācijas apmaiņu par nelikumīgiem ieročiem;

—	sagatavos tehnisko un ekonomisko pamatojumu, kurā izpētīs juridiskās un tehniskās iespējas veidot aktīvāku un institucionalizētāku izsekojamības un ballistikas datu apmaiņu.

Projekta rezultāti/īstenošanas rādītāji:

—	Albānijā ieviests centralizēts elektronisks ieroču reģistrs;

—	Bosnijā un Hercegovinā uzlabotas Valsts Izmeklēšanas un aizsardzības aģentūras tehniskās iespējas izsekot un izmeklēt VIKI un munīciju;

—	bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā atjaunināts elektroniskais ieroču reģistrs, lai tajā iekļautu drošības spēku rīcībā esošos ieročus; vismaz 25 darbinieki ir pabeiguši apmācību par jaunajiem noteikumiem;

—	ir izstrādātas Kosovas (1) policijai paredzētas standartizētas operatīvās procedūras par VIKI marķēšanu, izsekojamību un uzskaiti; ir pabeigts pētījums par nelikumīgas tirdzniecības struktūru;

—	ir uzlabotas Serbijas Iekšlietu ministrijas ballistikas laboratorijas tehniskās iespējas izsekot ieročus un munīciju;

—	ir izveidots un darbojas reģionālais šaujamieroču ekspertu tīkls; ir noorganizēti seši semināri;

—	izveidota tiešsaistes platforma, lai veicinātu reģionālā šaujamieroču ekspertu tīkla zināšanu un informācijas apmaiņu;

—	pastiprināta informācijas apmaiņa starp SEESAC, reģionālo šaujamieroču ekspertu tīklu un iTrace projektu;

—	ir pabeigts tehniskais un ekonomiskais pamatojums par reģistrācijas sistēmu savienošanu.

3.4.   Reģionālā sadarbība informētības, informācijas apmaiņas un zināšanu nodošanas jomā

Mērķis

Turpināt nostiprināt spējas apkarot apdraudējumu, ko Dienvidaustrumeiropā rada VIKI un to munīcija, ar ciešāku reģionālo sadarbību sekmējot un atvieglojot zināšanu un informācijas apmaiņu un informētību.

Apraksts

Ar projektu nostiprinās valstu VIKI komisiju un attiecīgo bruņojuma kontrolē iesaistīto iestāžu spējas, nodrošinot tehnisku palīdzību un spēju attīstību, vienlaikus sekmējot informācijas apmaiņu. Īstenojot projektu, ar minētajām iestādēm izvērsīs ciešu sadarbību nolūkā apzināt to vajadzības un attīstīt nepieciešamos atbalsta rīkus, lai tās varētu turpināt nostiprināt parasto ieroču un munīcijas kontroles spējas. Vienlaikus projekta gaitā iedibinās un atvieglos reģionālu informācijas apmaiņu, sasaistot valstu VIKI komisijas un bruņojuma kontrolē iesaistītās iestādes, lai padarītu ciešāku reģionālo sadarbību un paplašinātu zināšanu apmaiņu. Reģionālajā informācijas apmaiņas procesā:

—	divreiz gadā paredzētas oficiālas reģionālas valstu VIKI komisiju sanāksmes;

—	oficiāli tiek apkopota pieredze, kas Dienvidaustrumeiropā gūta VIKI kontroles jomā;

—	izstrādā Dienvidaustrumeiropas valstu VIKI tiesību aktu apkopojumu, informatīvo sanāksmju piezīmes un citus informācijas produktus, kas ir vajadzīgi, lai efektīvi īstenotu VIKI kontroli;

—	izstrādā reģionālu pētījumu par VIKI ietekmi uz iekšzemes un dzimumu vardarbību;

—	izveido tiešsaistes zināšanu apmaiņas platformu un interneta portālu, kas dos iespēju regulāri apmainīties ar zināšanām un pieredzi par VIKI kontroles projektiem, darbībām un pasākumiem;

—	sekmē divpusēju informācijas apmaiņu, izmantojot pētniecības apmeklējumus un ekspertu apmaiņu.

Oficiāli apkopojot gūto pieredzi un izveidojot zināšanu bāzi, tiks nostiprinātas Dienvidaustrumeiropas valstu spējas izstrādāt, konceptualizēt un īstenot VIKI kontroles darbības, vienlaikus padarot šīs valstis par zināšanu avotu citiem reģioniem. Tādējādi būtiskā Dienvidaustrumeiropā gūtā pieredze būs lietderīga arī citās pasaules daļās.

Projekta rezultāti/īstenošanas rādītāji:

Ar turpmāk uzskaitītajām darbībām ir panākta ciešāka reģionālā sadarbība, lai apkarotu apdraudējumu, ko rada VIKI un to munīcijas plaša uzkrāšanās un nelikumīga tirdzniecība:

—	ir sarīkots līdz sešām oficiālām VIKI komisiju sanāksmēm;

—	ir atvieglota divpusēja zināšanu un informācijas apmaiņa;

—	attiecīgos gadījumos ir izstrādātas valstu VIKI stratēģijas;

—	pamatojoties uz vajadzību novērtējumu, ir noorganizēta valsts līmeņa apmācība un panākta spēju veidošana;

—	izstrādājot un sekmējot reģionālu pētījumu, ir panākta plašāka informētība par to, kādu ietekmi VIKI atstāj uz iekšzemes un dzimumu vardarbību.

Ar šādām darbībām ir nostiprinātas valstu VIKI komisiju un citu bruņojuma kontrolē iesaistīto iestāžu spējas:

—	ir izveidota zināšanu apmaiņas platforma;

—	ir publicēts bruņojuma kontroles tiesību aktu apkopojums un oficiāli apkopota pieredze, kas Dienvidaustrumeiropā gūta VIKI kontroles jomā;

—	ir nodrošinātas tehniskas konsultācijas.

3.5.   Vākšanas un informētības kampaņas

Mērķis

Lai palielinātu drošību un mazinātu apdraudējumu, ko rada VIKI un to munīcijas nelikumīga tirdzniecība:

—	atbalstīs Dienvidaustrumeiropas valstu iedzīvotāju rīcībā esošu nelikumīgu un nevēlamu ieroču, spridzināšanas ierīču, militāro materiālu un saistītas munīcijas savākšanu;

—	sniegs palīdzību, lai legalizētu civilpersonu īpašumā esošos ieročus, paredzot ieroču reģistrāciju;

—	vairos informētību par briesmām, ko rada īpašumā esoši nelikumīgie ieroči.

Apraksts

Pirmajā projekta stadijā (Padomes Lēmums 2010/179/KĀDP) Horvātijā tika sarīkota pusotru gadu ilga bruņojuma vākšanas un informētības kampaņa, kuras rezultātā tika ievākti 1 753 ieroči, 16 368 nelegāli šķembu ieroči, 818 153 munīcijas vienības un 620 kg sprāgstvielu, kas veicināja pastiprinātu sabiedrības informētību. Serbijā novatoriska informētības kampaņa, kurā izmantoja tiešsaistes platformu, palīdzēja SEESAC ievākt ļoti vērtīgu informāciju par sabiedrībā valdošo noskaņojumu un par VIKI esamību. Pamatojoties uz minētajās kampaņās gūto pieredzi, otrajā projekta īstenošanas stadijā galveno uzmanību pievērsīs trīs savstarpēji pastiprinošiem darbības virzieniem, proti, tam:

—	ka izstrādā un īsteno vākšanas kampaņas, kuru pamatā būs mērķtiecīgas informētības vairošanas darbības, lai pienācīgi izplatītu detalizētu informāciju par nelikumīgo šaujamieroču legalizāciju un brīvprātīgu nodošanu;

—	ka izstrādā un īsteno darbības, lai sekmētu informētību par briesmām, ko rada īpašumā esošie nelikumīgie šaujamieroči, munīcija un sprāgstvielas;

—	ka izmanto novatoriskus rīkus, piemēram, plašākas publikas iesaistīšanu (crowdsourcing), lai apkopotu informāciju par šaujamieroču nelikumīgu turēšanu un lai sekmētu sabiedrības informētību par nelikumīgu ieroču radītiem draudiem.

Projekta rezultāti/īstenošanas rādītāji

Projekta rezultātā, samazinot tādu ieroču skaitu, kas nelikumīgi ir iedzīvotāju īpašumā, Dienvidaustrumeiropā ir nostiprināta drošība:

—	ir samazināts civilpersonu īpašumā esošo ieroču, militāro materiālu, munīcijas un spridzināšanas ierīču skaits;

—	izstrādājot un īstenojot attiecīgas kampaņas, vismaz sešās valstīs ir panākta labāka informētība.

4.   Saņēmēji

Tiešie projekta atbalsta saņēmēji būs valstu iestādes, kas Dienvidaustrumeiropā ir atbildīgas par VIKI kontroli. Attiecībā uz krājumu pārvaldību no spēju veidošanas un glabātavu uzlabotās infrastruktūras ieguvums būs Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas Republikas, Melnkalnes un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas aizsardzības ministrijām, kā arī Kosovas (1), Moldovas Republikas, Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iekšlietu ministrijām. Tiešs guvums no krājumu samazināšanas būs Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (1), Moldovas Republikas, Melnkalnes, Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iekšlietu ministrijām un Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas un Moldovas Republikas aizsardzības ministrijām. No uzlabotām spējām VIKI marķēšanas, izsekojamības un uzskaites jomā tiešu labumu gūs Albānijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Kosovas (1) un Serbijas iekšlietu ministrijas un Bosnijas un Hercegovinas Valsts Izmeklēšanas un aizsardzības aģentūra, savukārt citas iekšlietu ministrijas būs ieguvējas no reģionālā šaujamieroču ekspertu tīkla. Visbeidzot, Dienvidaustrumeiropas valstu VIKI komisijass un citas par kājnieku ieroču un vieglo ieroču kontroli atbildīgās iestādes gūs labumu no apmācības un informācijas apmaiņas, kā arī no reģionālās sadarbības.

Ierosinātās darbības pilnībā atbilst valstu VIKI kontroles prioritātēm un tās ir apstiprinājušas attiecīgās valstu VIKI kontroles iestādes, apliecinot savu piekrišanu un apņemšanos sasniegt projekta rezultātus.

Samazinoties VIKI plašas izplatīšanas riskam, netieši ieguvēji no šī projekta būs visi šim riskam pakļautie Dienvidaustrumeiropas un ES valstu iedzīvotāji.

5.   ES Redzamība

SEESAC veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai plašāk informētu par to, ka rīcību finansē Eiropas Savienība. Šādus pasākumus veiks saskaņā ar Eiropas Komisijas izstrādāto un publicēto ES ārējo darbību ziņošanas un pārredzamības rokasgrāmatu. Tādējādi SEESAC nodrošinās ES ieguldījuma pamanāmību ar pienācīgu atpazīstamības uzlabošanu un publicitāti, uzsverot Savienības nozīmi, nodrošinot tās darbību pārredzamību un palielinot informētību par lēmuma pieņemšanas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu lēmumam un šā atbalsta rezultātus. Projektā sagatavotajā materiālā Savienības karogs tiks attēlots labi pamanāmā vietā saskaņā ar Savienības norādēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

Ņemot vērā, ka ir plānoti pasākumi ar diezgan atšķirīgu darbības jomu un iezīmēm, tiks izmantots plašs publicitātes instrumentu klāsts, cita starpā: tradicionālie plašsaziņas līdzekļi, vietne, sociālie mediji, informācijas un reklāmas materiāli, tostarp infografika, bukleti, periodiski biļeteni, paziņojumi presei un attiecīgā gadījumā citi materiāli. Projekta gaitā izdotajās publikācijās, veiktajos publiskajos pasākumos, kampaņās un būvdarbos izmantos attiecīgu simboliku. Lai ietekme, palielinot dažādo valstu valdību un sabiedrības, starptautiskās kopienas, vietējo un starptautisko plašsaziņas līdzekļu informētību, būtu vēl lielāka, katrai no projekta mērķgrupām pievērsīsies tai atbilstīgajā valodā.

6.   Darbības ilgums

Pamatojoties uz pieredzi, kas gūta, īstenojot Padomes Lēmumu 2010/179/KĀDP, un ņemot vērā projekta reģionālo darbības jomu, projekta labumguvēju skaitu, kā arī plānoto darbību skaitu un sarežģītību, plānotais īstenošanas termiņš ir 36 mēneši.

7.   Vispārīgā struktūra

Šīs darbības tehniskā īstenošana ir uzticēta SEESAC, reģionālai iniciatīvai, kas darbojas saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Attīstības programmas pilnvarojumu, un Reģionālās sadarbības padomei, kura ir Dienvidaustrumeiropas Stabilitātes pakta pēctecības organizācija. SEESAC ir Kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) izplatīšanas apkarošanas reģionālā īstenošanas plāna izpildstruktūra un kā tāda tā Dienvidaustrumeiropas reģionā ir centrālais kontaktpunkts visiem ar VIKI saistītiem jautājumiem.

SEESAC ir vispārēja atbildība par projekta darbību veikšanu un pārskatatbildība par projekta īstenošanu. Paredzētais projekta darbības termiņš ir 3 gadi (36 mēneši), un kopējais lēstais projekta budžets ir EUR 14 335 403, kuru līdzfinansēs Norvēģija.

8.   Partneri

SEESAC tieši īstenos rīcību, cieši sadarbojoties ar Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Moldovas Republikas, Melnkalnes, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas aizsardzības ministrijām; ar Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (1), Moldovas Republikas, Melnkalnes, Serbijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iekšlietu ministrijām un ar Bosnijas un Hercegovinas Valsts Izmeklēšanas un aizsardzības aģentūru; kā arī ar Albānijas, Bosnijas un Hercegovinas, Kosovas (1), Moldovas Republikas, Melnkalnes, Serbijas un bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas valsts VIKI komisijām.

Šī rīcība ir daļa no plašākas Rietumbalkānu bruņojuma kontroles programmas, un to papildina Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrijas un saistībā ar parastās munīcijas krājumu pārvaldības projektu Serbijas Republikā (CASM) izveidotās spēju veidošanas programmas finansētais bruņojuma eksporta kontroles projekts. Lēstais kopējais minētās programmas budžets ir EUR 14 335 403, kurā Savienības ieguldījums ir līdz EUR 5 127 650, kas sedz līdz 35,77 % no lēstā kopējā budžeta. Norvēģijas iemaksas (saskaņo ar ANO valūtas kursu 2013. gada jūnijā) sasniedz EUR 411 689 (NOK 3 140 000,00), kas sedz 2,87 % no kopējā programmas budžeta. Saņēmēja kopējais ieguldījums ir 61,36 % apmērā no kopējā programmas budžeta.

9.   Ziņojumi

Pārskata un finanšu ziņojumos pievēršas visai rīcībai, kas ir aprakstīta attiecīgajā konkrētā ieguldījuma nolīgumā, un ar šo rīcību saistītajam budžetam, neatkarīgi no tā, vai rīcību Komisija finansē pilnībā vai piedalās tās līdzfinansēšanā.

Pārskata ziņojumus iesniedz katru ceturksni, lai fiksētu un pārraudzītu panākumus, kas gūti galveno rezultātu izpildē.

10.   Budžeta aplēse

Kopējās paredzētās ES finansētā projekta izmaksas ir EUR 5 127 650.

---

(1)  Šis nosaukums neskar nostājas par statusu un atbilst ANO DP Rezolūcijai 1244 (1999) un Starptautiskās Tiesas atzinumam par Kosovas neatkarības deklarāciju.

(2)  Bruņojuma nodošanas kontroles komponentu finansē Norvēģijas Karalistes Ārlietu ministrija, un to īsteno SEESAC.

(3)  Ierīkojot videonovērošanu, tika uzlabota Horvātijas Iekšlietu ministrijas Centrālās ieroču noliktavas “MURAT” drošība; Bosnijā un Hercegovinā tika ierīkotas 41 drošības durvis un četrās Aizsardzības ministrijas VIKI un munīcijas glabāšanas vietās tika pastiprināta drošība; tika uzlabota Melnkalnes Aizsardzības Ministrijas munīcijas noliktavas “TARAS” drošība, to modernizējot atbilstīgi starptautiskiem drošības standartiem.

(4)  Tika izstrādāts krājumu pārvaldības mācību kurss, un kopumā 58 operatīvā līmeņa amatpersonas no Bosnijas un Hercegovinas, Horvātijas, bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas, Melnkalnes un Serbijas aizsardzības ministrijām, bruņotiem spēkiem un iekšlietu ministrijām tika apmācītas krājumu pārvaldības jautājumos.

PIELIKUMS

VPP ietverto iekārtu saraksts

Numurs	Iekārtas nosaukums	Kopējā nominālā ievadītā siltumjauda 31.12.2010. (MW)	Aptvertās piesārņotājvielas
			SO2	NOx	Putekļi
1	P0605-MP1/2 Vienība Nr. 1 un Nr. 2, Moneypoint elektrostacija	1 540	√	√	√
2	P0605-MP3 Vienība Nr. 3, Moneypoint elektrostacija	770	√	√	√
3	P0561-AD1 Vienība Nr. 1, Aghada elektrostacija	670	√	√	√
4	P0561-AT1 Turbīna CT11, Aghada elektrostacija	283	—	√	—
5	P0561-AT2 Turbīna CT12, Aghada elektrostacija	283	—	√	—
6	P0561-AT4 Turbīna CT14, Aghada elektrostacija	283	—	√	—
7	P0578-MR1 CT vienība, Marina elektrostacija	277	—	√	—
8	P0606-GR1/2 Vienība Nr. 1 un Nr. 2, Great Island elektrostacija	346	√	√	√
9	P0606-GR3 Vienība Nr. 3, Great Island elektrostacija	303	√	√	√
10	P0607-TB1/2 Vienība Nr. 1 un Nr. 2, Tarbert elektrostacija	340	√	√	√
11	P0607-TB3/4 Vienība Nr. 3 un Nr. 4, Tarbert elektrostacija	1 232	√	√	√
12	P0482-EP1 Edenderry Power Limited	299	√	√	√

Maksimāli pieļaujamā emisija (tonnās)

	2016.	2017.	2018.	2019.	1.1. – 30.6.2020.
SO2	15 202	12 076	8 950	5 824	2 912
NOx	8 811	7 853	6 896	5 938	2 969
Putekļi	1 514	1 196	878	560	280

PIELIKUMS

LPTP SECINĀJUMI PAR HLORA UN SĀRMU RŪPNIECĪBU

DARBĪBAS JOMA

37

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

38

DEFINĪCIJAS

38

LPTP SECINĀJUMI

39

1.

Elektrolīzeru paņēmiens

39

2.

Tādu ražotņu ekspluatācijas izbeigšana vai pārveidošana, kurās izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus

39

3.

Notekūdeņu rašanās

41

4.

Energoefektivitāte

42

5.

Emisiju monitorings

43

6.

Emisijas gaisā

44

7.

Emisijas ūdenī

45

8.

Atkritumu rašanās

47

9.

Objekta sanācija

47

GLOSĀRIJS

48

DARBĪBAS JOMA

Šie LPTP secinājumi aptver vairākas rūpnieciskās darbības, kas norādītas Direktīvas 2010/75/ES I pielikuma 4.2. punkta a) un c) apakšpunktā, proti, hlora un sārmu rūpniecības ķīmisko vielu (hlors, ūdeņradis, kālija hidroksīds un nātrija hidroksīds) ražošanu, izmantojot sāls šķīduma elektrolīzi.

Konkrētāk, šie LPTP secinājumi aptver šādus procesus un darbības:

—	sāls uzglabāšana,

—	sāls šķīduma sagatavošana, attīrīšana un atkārtota piesātināšana,

—	sāls šķīduma elektrolīze,

—	nātrija/kālija hidroksīda koncentrēšana, attīrīšana, uzglabāšana un pārvietošana,

—	hlora dzesēšana, sausēšana, attīrīšana, saspiešana, sašķidrināšana, uzglabāšana un pārvietošana,

—	ūdeņraža dzesēšana, attīrīšana, saspiešana, uzglabāšana un pārvietošana,

—	ražotņu, kur izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus, pārveidošana par ražotnēm, kur izmanto membrānas elektrolīzerus,

—	ražotņu, kur izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus, ekspluatācijas izbeigšana,

—	hlora un sārmu ražošanas objektu sanācija.

Šie LPTP secinājumi neattiecas uz šādām darbībām:

—	hlorūdeņražskābes elektrolīze hlora ražošanai,

—	sāls šķīduma elektrolīze nātrija hlorāta ražošanai; uz to attiecas LPTP atsauces dokuments “Neorganisko pamatvielu – cietvielu un citu vielu –ražošana (LVIC-S)”,

—	sāļu kausējumu elektrolīze sārmu vai sārmzemju metālu un hlora ražošanai; uz to attiecas LPTP atsauces dokuments “Krāsaino metālu rūpniecība”,

—	tādu specifisku produktu ražošana kā alkoholāti, ditionīti un sārmu metāli, izmantojot sārmu metālu amalgamu, kas iegūta ar dzīvsudraba katoda elektrolīzera metodi,

—	hlora, ūdeņraža vai nātrija/kālija hidroksīda ražošana citos, nevis elektrolīzes procesos.

Šajos LPTP secinājumos nav aplūkoti šādi hlora un sārmu ražošanas aspekti, jo uz tiem attiecas LPTP atsauces dokuments “Notekūdeņu un dūmgāzu attīrīšanas/pārvaldības sistēmas ķīmijas sektorā”:

—	notekūdeņu attīrīšana lejupējā attīrīšanas iekārtā,

—	vides pārvaldības sistēmas,

—	trokšņu emisijas.

Citi atsauces dokumenti, kuri ir būtiski šajos LPTP secinājumos aplūkotajām darbībām:

Atsauces dokuments	Temats
LPTP atsauces dokuments par kopējām notekūdeņu un dūmgāzu attīrīšanas vadības sistēmām ķīmijas sektorā (CWW)	Notekūdeņu un dūmgāzu attīrīšanas vadības kopējās sistēmas ķīmijas sektorā
Ekonomika un mijiedarbība ar vides faktoriem (ECM)	Tehnisko paņēmienu ekonomiskā ietekme un mijiedarbība ar vides faktoriem
Emisijas no uzglabāšanas vietām (EFS)	Izejvielu uzglabāšana un pārvietošana
Energoefektivitāte (ENE)	Vispārīgie energoefektivitātes aspekti
Rūpnieciskās dzesēšanas sistēmas (ICS)	Netieša dzesēšana ar ūdeni
Lielas sadedzināšanas iekārtas (LCP)	Sadedzināšanas iekārtas, kuru nominālā pievadītā siltumjauda ir 50 MW vai vairāk
Vispārīgie monitoringa principi (MON)	Emisiju un patēriņa monitoringa vispārīgie principi
Atkritumu sadedzināšana (WI)	Atkritumu sadedzināšana
Atkritumu apstrādes iekārtas (WT)	Atkritumu apstrāde

VISPĀRĪGI APSVĒRUMI

Šajos LPTP secinājumos uzskaitītie un aprakstītie tehniskie paņēmieni nav ne obligāti, ne izsmeļoši. Drīkst izmantot citus tehniskos paņēmienus, kas nodrošina vismaz līdzvērtīgu vides aizsardzības līmeni.

Ja vien nav norādīts citādi, LPTP secinājumi ir vispārpiemērojami.

Emisiju līmeņi, kas saistīti ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (BAT-AEL), attiecībā uz emisijām gaisā, kas minēti šajos LPTP secinājumos, ir:

—	koncentrācijas līmeņi, ko izsaka mg/m3 kā emitēto vielu masu dūmgāzu tilpuma vienībā standarta apstākļos (273,15 K, 101,3 kPa), no kuras atskaitīts ūdens saturs, bet bez skābekļa satura korekcijas;

šajos LPTP secinājumos minētie BAT-AEL emisijām ūdenī ir:

—	koncentrācijas līmeņi, ko izsaka mg/l kā emitēto vielu masu vienā notekūdeņu tilpuma vienībā.

DEFINĪCIJAS

Šajos LPTP secinājumos izmanto šādas definīcijas:

Izmantotais termins	Definīcija
Jauna ražotne	Ražotne, ko sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai ražotne, kura, saglabājot esošos pamatus, pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta.
Esoša ražotne	Ražotne, kas nav jauna ražotne.
Jauna hlora sašķidrināšanas iekārta	Hlora sašķidrināšanas iekārta, kuru ražotnē sāk ekspluatēt pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas, vai hlora sašķidrināšanas iekārta, kas pēc šo LPTP secinājumu publicēšanas tiek pilnībā nomainīta.
Hlors un hlora dioksīds, ko izsaka kā Cl2	Hlora (Cl2) un hlora dioksīda (ClO2) summa, ko nosaka kopā un izsaka kā hloru (Cl2).
Brīvais hlors, ko izsaka kā Cl2	Izšķīduša hlora, hipohlorīta, hipohlorskābes, izšķīduša broma, hipobromīta un hipobromskābes summa, ko nosaka kopā un izsaka kā Cl2
Dzīvsudrabs, izteikts kā Hg	Visu dzīvsudraba organisko un neorganisko formu summa, ko nosaka kopā un izsaka kā Hg.

LPTP SECINĀJUMI

1.   Elektrolīzeru paņēmiens

LPTP 1. LPTP hlora un sārmu ražošanā ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. Nekādos apstākļos par LPTP nevar uzskatīt dzīvsudraba katoda elektrolīzera izmantošanu. Azbesta diafragmu izmantošana nav LPTP.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Bipolārs membrānas elektrolīzers	Membrānas elektrolīzers sastāv no anoda un katoda, ko atdala membrāna. Biopolārā konfigurācijā atsevišķi membrānas elektrolīzeri baterijā ir elektriski savienoti virknes slēgumā.	Vispārizmantojams
b	Monopolārs membrānas elektrolīzers	Membrānas elektrolīzers sastāv no anoda un katoda, ko atdala membrāna. Monopolārā konfigurācijā atsevišķi membrānas elektrolīzeri baterijā ir elektriski savienoti paralēlā slēgumā.	Nav izmantojams jaunās ražotnēs, kur hlora ražošanas jaudas ir > 20 kt gadā.
c	Bezazbesta diafragma	Bezazbesta diafragmas elektrolīzeri sastāv no anoda un katoda, ko atdala azbestu nesaturoša membrāna. Atsevišķie diafragmas elektrolīzeri baterijā ir elektriski savienoti virknes slēgumā (bipolāra konfigurācija) vai paralēlā slēgumā (monopolāra konfigurācija).	Vispārizmantojams

2.   Tādu ražotņu ekspluatācijas izbeigšana vai pārveidošana, kurās izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus

LPTP 2. Lai samazinātu dzīvsudraba emisijas un ar dzīvsudrabu piesārņotu atkritumu rašanos tādu ražotņu ekspluatācijas izbeigšanas vai pārveidošanas gaitā, kurās izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus, LPTP ir izstrādāt un izpildīt ekspluatācijas izbeigšanas plānu, kurā ietilpst visi tālāk norādītie elementi:

i)	visos plāna izstrādes un izpildes posmos piedalās personāls, kam ir pieredze agrākās ražotnes ekspluatācijā;

ii)	visiem izpildes posmiem tiek paredzētas procedūras un instrukcijas;

iii)	tiek sagatavota rūpīga apmācības un uzraudzības programma darbiniekiem, kam nav pieredzes darbā ar dzīvsudrabu;

iv)	tiek noteikts rekuperējamā metāliskā dzīvsudraba daudzums un aplēsts apglabājamo atkritumu daudzums un tajos esošā dzīvsudraba daudzums;

v)

tiek nodrošinātas darba zonas, kas ir: a) segtas ar jumtu; b) aprīkotas ar gludu, necaurlaidīgu grīdu ar slīpumu, lai dzīvsudraba izlijumus novadītu uz kolektora aku; c) labi apgaismotas; d) bez aizsprostojumiem un gružiem, kas var absorbēt dzīvsudrabu; e) aprīkotas ar mazgāšanas ūdens padevi; f) pievienotas notekūdeņu attīrīšanas sistēmai;

vi)

elektrolīzeru iztukšošana un metāliskā dzīvsudraba pārvietošana uz tvertnēm notiek: a) ja iespējams – slēgtā sistēmā; b) izskalojot dzīvsudrabu; c) ja iespējams – izmantojot pašteci; d) ja nepieciešams – no dzīvsudraba atdalot cietu daļiņu piemaisījumus; e) tvertnes piepildot līdz ≤ 80 % no tilpuma; f) pēc piepildīšanas tvertnes hermētiski noslēdzot; g) tukšos elektrolīzerus izmazgājot un tad piepildot ar ūdeni;

vii)

visas demontāžas un nojaukšanas operācijas veic, ievērojot šādus nosacījumus: a) ja iespējams, iekārtas sagriež ar auksto, nevis karsto paņēmienu; b) piesārņotās iekārtas glabā piemērotās zonās; c) bieži mazgā darba zonas grīdu; d) nekavējoties savāc dzīvsudraba izlijumus, izmantojot sūcējierīces ar aktīvās ogles filtriem; e) uzskaita atkritumu plūsmas; f) nodala ar dzīvsudrabu piesārņotos atkritumus no nepiesārņotiem atkritumiem; g) ar dzīvsudrabu piesārņotos atkritumus dekontaminē ar mehāniskiem un fiziskiem apstrādes paņēmieniem (piemēram, mazgāšana, ultraskaņas vibrācija, putekļsūcēji), ķīmiskiem apstrādes paņēmieniem (piemēram, mazgāšana ar hipohlorītu, hloru saturošu sāls šķīdumu vai ūdeņraža peroksīdu) un/vai termiskiem apstrādes paņēmieniem (piemēram, destilācija, pārtvaicēšana); h) ja iespējams, dekontaminēto aprīkojumu izmanto atkārtoti vai pārstrādā; i) dekontaminē ēku, kurā atrodas elektrolīzes cehs, proti, sienas un grīdu notīra un pēc tam pārklāj ar pārklājumu vai nokrāso, lai virsmu padarītu necaurlaidīgu gadījumā, ja ēku paredzēts izmantot atkārtoti; j) dekontaminē vai atjauno notekūdeņu savākšanas iekārtas ražotnē vai tās apkaimē; k) ja paredzams, ka darba gaitā veidosies augstas dzīvsudraba koncentrācijas (piemēram, augstspiediena mazgāšanas laikā), izolē darba zonu un attīra ventilācijas gaisu; ventilācijas gaisa apstrādes paņēmieni ietver adsorbciju uz jodētas vai sulfurētas aktīvās ogles, skrubēšanu ar hipohlorītu vai hloru saturošu sāls šķīdumu vai hlora pievienošanu, lai veidotos dzīvsudraba (I) hlorīds cietā agregātstāvoklī; l) attīra dzīvsudrabu saturošus notekūdeņus, tostarp aizsarglīdzekļu mazgāšanas ūdeni; m) veic monitoringu par dzīvsudraba saturu gaisā, ūdenī un atkritumos, tostarp pienācīgu laika periodu pēc ražotnes ekspluatācijas izbeigšanas vai ražotnes pārveidošanas pabeigšanas;

viii)

ja nepieciešams, metāliskā dzīvsudraba pagaidu glabāšana objektā notiek glabātavās, kas ir: a) labi apgaismotas un izturīgas pret klimatiskajiem apstākļiem; b) aprīkotas ar piemērotu sekundāro izolāciju, kas spēj aizturēt 110 % no jebkuras atsevišķas tvertnes šķidruma tilpuma; c) bez aizsprostojumiem un gružiem, kas var absorbēt dzīvsudrabu; d) aprīkotas ar sūcējierīcēm ar aktīvās ogles filtriem; e) regulāri inspicētas gan vizuāli, gan ar dzīvsudraba noteikšanas ierīcēm;

ix)	ja nepieciešams, atkritumu transportēšana, iespējamā tālākā apstrāde un apglabāšana.

LPTP 3. Lai samazinātu dzīvsudraba emisijas ūdenī, tādu ražotņu ekspluatācijas izbeigšanas vai pārveidošanas laikā, kurās izmanto dzīvsudraba katoda elektrolīzerus, LPTP ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a	Oksidācija un jonu apmaiņa	Oksidētājus, piemēram, hipohlorītu, hloru vai ūdeņraža peroksīdu, izmanto, lai dzīvsudrabu pilnībā pārveidotu tā oksidētajā formā, kuru pēc tam atdala ar jonu apmaiņas sveķiem.
b	Oksidācija un izgulsnēšana	Oksidētājus, piemēram, hipohlorītu, hloru vai ūdeņraža peroksīdu, izmanto, lai dzīvsudrabu pilnībā pārveidotu tā oksidētajā formā, kuru pēc tam atdala, izgulsnējot kā dzīvsudraba sulfīdu, un pēc tam filtrē.
c	Reducēšana un adsorbcija uz aktīvās ogles	Reducētājus, piemēram, hidroksilamīnu, izmanto, lai dzīvsudrabu pilnībā pārvērstu brīva elementa veidā, ko pēc tam atdala ar koalescenci un metāliskā dzīvsudraba rekuperāciju, kam seko adsorbcija uz aktīvās ogles.

Ar LPTP saistītā ekoloģiskā raksturlieluma līmenis  (1) dzīvsudraba emisijām ūdenī, ko izsaka kā Hg, dzīvsudraba apstrādes iekārtas izejā ražotnes ekspluatācijas izbeigšanas vai ražotnes pārveidošanas laikā ir 3–15 μg/l 24 stundās uzkrātos un plūsmas apjomam proporcionālos paraugos, ko ņem reizi dienā. Attiecīgais monitorings izklāstīts LPTP 7.

3.   Notekūdeņu rašanās

LPTP 4. Lai samazinātu notekūdeņu rašanos, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Sāls šķīduma recirkulācija	Nepietiekamas koncentrācijas sāls šķīdumu no elektrolīzeriem no jauna piesātina vai nu ar sāli cietā agregātstāvoklī, vai iztvaicējot un ievada atpakaļ elektrolīzerā.	Nav izmantojams ražotnēs, kur lieto diafragmas elektrolīzerus. Nav izmantojams ražotnēs, kur lieto membrānas elektrolīzerus un izmanto ar šķīdināšanas paņēmienu iegūtu sāls šķīdumu, ja ir pieejami bagātīgi sāls un ūdens resursi un saņemošā sālsūdens ūdenstilpe, kas ir izturīga pret augstu hlora emisiju līmeni. Nav izmantojams ražotnēs, kur lieto membrānas elektrolīzerus un citās ražošanas struktūrvienībās izmanto sāls šķīduma kondicionēšanu.
b	Citu procesa plūsmu reciklēšana	Hlora un sārmu ražotnes procesa plūsmas, piemēram, kondensātus no hlora, nātrija/kālija hidroksīda un ūdeņraža pārstrādes, dažādos procesa posmos ievada atpakaļ iekārtā. Reciklēšanas pakāpe ir atkarīga no šķidrajai plūsmai, kurā procesa plūsmu reciklē, nepieciešamās tīrības pakāpes un ražotnes ūdens bilances.	Vispārizmantojams
c	Sāli saturošu notekūdeņu reciklēšana no citiem ražošanas procesiem	Sāli saturoši notekūdeņi no citiem ražošanas procesiem tiek attīrīti un ievadīti atpakaļ sāls šķīduma kontūrā. Reciklēšanas pakāpe ir atkarīga no sāls šķīduma kontūram nepieciešamās tīrības pakāpes un ražotnes ūdens bilances.	Nav izmantojams ražotnēs, kur šādu notekūdeņu papildu attīrīšana videi rada lielāku apdraudējumu nekā labumu.
d	Notekūdeņu izmantošana sāls ieguvei ar šķīdināšanu	Hlora un sārmu ražotnes notekūdeņus attīra un iesūknē atpakaļ sāls raktuvēs.	Nav izmantojams ražotnēs, kur lieto membrānas elektrolīzerus un citās ražošanas struktūrvienībās izmanto sāls šķīduma kondicionēšanu. Nav izmantojams, ja sāls raktuves atrodas ievērojami lielākā augstumā nekā ražotne.
e	Sāls šķīduma filtrēšanā radušos nogulšņu koncentrēšana	Sāls šķīduma filtrēšanā radušās nogulsnes koncentrē filtrspiedēs, cilindriskos rotācijas vakuumfiltros vai centrifūgās. Palikušo ūdeni ievada atpakaļ sāls šķīduma kontūrā.	Nav izmantojams, ja sāls šķīduma filtrēšanā radušās nogulsnes var izņemt kā sausu nogulšņu masu. Nav izmantojams ražotnēs, kur notekūdeņus atkārtoti izmanto sāls ieguvei ar šķīdināšanu.
f	Nanofiltrācija	Īpašs filtrācijas veids, kur membrānas ar poru izmēru aptuveni 1 nm izmanto, lai sāls šķīdumā kondicionēšanā koncentrētu sulfātu un tādējādi samazinātu notekūdeņu apjomu.	Izmantojams ražotnēs, kur lieto membrānas elektrolīzeru un recirkulē sāls šķīdumu, ja sāls šķīduma kondicionēšanas pakāpi nosaka sulfāta koncentrācija.
g	Hlorātu emisiju samazināšanas tehniskie paņēmieni	Hlorātu emisiju samazināšanas tehniskie paņēmieni aprakstīti LPTP 14. Šie paņēmieni samazina sāls šķīduma kondicionēšanas tilpumu.	Izmantojams ražotnēs, kur lieto membrānas elektrolīzeru un recirkulē sāls šķīdumu, ja sāls šķīduma kondicionēšanas pakāpi nosaka hlorāta koncentrācija.

4.   Energoefektivitāte

LPTP 5. Lai elektrolīzes procesā efektīvi izmantotu enerģiju, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Augstas veiktspējas membrānas	Augstas veiktspējas membrānām raksturīgi mazi sprieguma kritumi un liels strāvas lietderības koeficients, un vienlaikus tiek nodrošināta mehāniskā un ķīmiskā stabilitāte attiecīgajos ekspluatācijas apstākļos.	Izmanto ražotnēs ar membrānas elektrolīzeru, kad pēc darbmūža beigām membrānas atjauno.
b	Bezazbesta diafragmas	Bezazbesta diafragmas sastāv no fluoroglekļa polimēra un pildvielām, piemēram, cirkonija dioksīda. Šādām diafragmām ir mazāks pretestības virsspriegums nekā azbesta diafragmām.	Vispārizmantojams
c	Augstas veiktspējas elektrodi un pārklājumi	Elektrodi un pārklājumi ar uzlabotu gāzu izdalīšanos (zems gāzes burbuļu virsspriegums) un zemu elektrodu virsspriegumu.	Izmanto, kad pēc darbmūža beigām pārklājumus atjauno.
d	Augstas tīrības pakāpes sāls šķīdums	Sāls šķīdumu pienācīgi attīra, lai samazinātu elektrodu un diafragmu/membrānu piesārņojumu, kas pretējā gadījumā palielinātu energopatēriņu.	Vispārizmantojams

LPTP 6. Lai panāktu enerģijas efektīvu izmantošanu, LPTP ir maksimāli palielināt elektrolīzes blakusprodukta – ūdeņraža – izmantošanu par ķīmisko reaģentu vai degvielu/kurināmo.

Apraksts

Ūdeņradi var izmantot ķīmiskās reakcijās (piemēram, amonjaka, ūdeņraža peroksīda, hlorūdeņražskābes un metanola ražošanā); organisko savienojumu reducēšanā; naftas hidrodesulfurizēšanā; eļļu un smērvielu hidrogenēšanā; reakcijas ķēdes apraušanā poliolefīna ražošanā) vai par degvielu/kurināmo tvaika un/vai elektroenerģijas ražošanā vai par krāsns kurināmo. Ūdeņraža izmantošanas pakāpe ir atkarīga no vairākiem faktoriem (piemēram, pieprasījums pēc ūdeņraža kā reaģenta pašā ražotnē, pieprasījums pēc tvaika pašā ražotnē, attālums līdz potenciālajiem lietotājiem).

5.   Emisiju monitorings

LPTP 7. LPTP ir gaisā un ūdenī nonākošo emisiju monitorings, izmantojot monitoringa paņēmienus saskaņā ar EN standartiem vismaz turpmāk norādītajā biežumā. Ja EN standarti nav pieejami, LPTP ir izmantot ISO, valsts vai citus starptautiskos standartus, kas nodrošina, ka iegūtajiem datiem ir līdzvērtīga zinātniskā kvalitāte.

Vide	Viela(-as)	Paraugu ņemšanas vieta	Metode	Standarts(-i)	Minimālais monitoringa biežums	Monitorings saistīts ar
Gaiss	Hlors un hlora dioksīds, ko izsaka kā Cl2  (2)	Hlora absorbcijas iekārtas izejā	Elektrolīzeri	Nav pieejams EN vai ISO standarts	Pastāvīgi	—
			Absorbcija šķīdumā ar pēcāku analīzi	Nav pieejams EN vai ISO standarts	Reizi gadā (vismaz trīs secīgi mērījumi reizi stundā)	LPTP 8
Ūdens	Hlorāti	Vietā, kur notiek emisija no iekārtas	Jonu hromatogrāfija	EN ISO 10304-4	Reizi mēnesī	LPTP 14
	Hlorīdi	Sāls šķīduma kondicionēšana	Jonu hromatogrāfija vai plūsmas analīze	ISO-10304-1 vai EN ISO 15682	Reizi mēnesī	LPTP 12
	Brīvais hlors (2)	Avota tuvumā	Reducēšanas potenciāls	Nav pieejams EN vai ISO standarts	Pastāvīgi	—
		Vietā, kur notiek emisija no iekārtas	Brīvais hlors	EN ISO 7393-1 vai -2	Reizi mēnesī	LPTP 13
	Halogenēti organiskie savienojumi	Sāls šķīduma kondicionēšana	Adsorbētie organiski saistītie halogēni (AOX)	EN ISO 9562 A pielikums	Reizi gadā	LPTP 15
	Dzīvsudrabs	Dzīvsudraba apstrādes iekārtas izeja	Atomabsorbcijas spektrometrija vai atomfluorescences spektrometrija	EN ISO 12846 vai EN ISO 17852	Reizi dienā	LPTP 3
	Sulfāts	Sāls šķīduma kondicionēšana	Jonu hromatogrāfija	EN ISO 10304-1	Reizi gadā	—
	Attiecīgie smagie metāli (piemēram, niķelis, varš)	Sāls šķīduma kondicionēšana	Induktīvi saistīto plazmas atomu emisijas spektrometrija vai induktīvi saistītās plazmas masspektrometrija	EN ISO 11885 vai EN ISO 17294-2	Reizi gadā	—

6.   Emisijas gaisā

LPTP 8. Lai samazinātu hlora pārstrādē radušās hlora un hlora dioksīda emisijas pa dūmeņiem, LPTP ir konstruēt, uzturēt un ekspluatēt hlora absorbcijas iekārtu ar šādu piemērotu mezglu/parametru kombināciju:

i)	absorbcijas iekārta, kuras pamatā ir kolonnas ar pildījumu un/vai ežektori un kur kā skrubēšanas šķidrumu izmanto sārmainu šķīdumu (piemēram, nātrija hidroksīda šķīdumu);

ii)	ūdeņraža peroksīda dozēšanas iekārta vai vajadzības gadījumā atsevišķs slapjais skruberis ar ūdeņraža peroksīdu, lai samazinātu hlora dioksīda koncentrāciju;

iii)	ļaunākajam scenārijam (saskaņā ar riska novērtējumu) piemērots izmērs saražotā hlora daudzuma un caurplūduma ziņā (var absorbēt visu elektrolīzes cehā saražoto daudzumu pietiekami ilgu laiku, līdz ražotnes darbība tiek apturēta);

iv)	skrubēšanas šķidruma padeve un glabāšanas jaudas ir pietiekamas, lai visu laiku nodrošinātu pastāvīgu rezervi;

v)	ja tiek izmantotas kolonnas ar pildījumu, to izmērs ir tāds, lai nekad nepieļautu pārplūšanu;

vi)	netiek pieļauta šķidrā hlora nonākšana absorbcijas iekārtā;

vii)	netiek pieļauta skrubēšanas šķidruma atplūde hlora sistēmā;

viii)

netiek pieļauta cietu daļiņu izgulsnēšanās absorbcijas iekārtā;

ix)	tiek izmantoti siltummaiņi, lai temperatūra absorbcijas iekārtā nekad nepārsniegtu 55 °C;

x)	pēc hlora absorbcijas tiek pievadīts atšķaidīts gaiss, lai nepieļautu sprāgstošu gāzu maisījumu veidošanos;

xi)	tiek izmantoti materiāli, kas vienmēr ir izturīgi ārkārtīgi korozīvā vidē;

xii)	tiek izmantotas rezerves iekārtas, piemēram, papildu skruberis, kas uzstādīts kopā ar darbīgo skruberi, avārijas tvertne ar skrubēšanas šķidrumu, kas skruberī nonāk pašteces ceļā, rezerves un papildu ventilatori, rezerves un papildu sūkņi;

xiii)

kritiski svarīgām elektroiekārtām ir nodrošināta neatkarīga rezerves sistēma;

xiv)	tiek nodrošināta automātiska pārslēgšanās uz rezerves sistēmu avārijas gadījumos, tostarp šo sistēmu un pārslēgšanos regulāri testē;

xv)	tiek nodrošināta monitoringa un trauksmes sistēma šādiem parametriem: a) hlors absorbcijas iekārtas izejā un apkārtnē; b) skrubēšanas šķidrumu temperatūra; c) skrubēšanas šķidrumu reducēšanās potenciāls un sārmainība; d) iesūkšanas spiediens; e) skrubēšanas šķidrumu caurplūdums.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis hloram un hlora dioksīdam, ko mēra kopā un izsaka kā Cl2, ir 0,2–1,0 mg/m3, kas ir vidējā vērtība no vismaz trim secīgiem mērījumiem stundā, ko veic vismaz reizi gadā hlora absorbcijas iekārtas izejā. Attiecīgais monitorings izklāstīts LPTP 7.

LPTP 9. Oglekļa tetrahlorīda izmantošana slāpekļa trihlorīda eliminēšanai vai hlora rekuperēšanai no atliekgāzēm nav LPTP.

LPTP 10. LPTP nav jaunās hlora sašķidrināšanas iekārtās izmantot aukstumaģentus ar augstu – katrā ziņā augstāku par 150 – globālās sasilšanas potenciālu (piemēram, daudzus fluorogļūdeņražus).

Apraksts

Piemēroti aukstumaģenti ir, piemēram:

—	oglekļa dioksīda un amonjaka kombinācija divos dzesēšanas kontūros,

—

hlors,

—

ūdens.

Izmantojamība

Aukstumaģenta izvēlē jāņem vērā izmantošanas drošums un energoefektivitāte.

7.   Emisijas ūdenī

LPTP 11. Lai samazinātu piesārņotāju emisijas ūdenī, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu piemērotu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a	Procesā integrēti paņēmieni (3)	Paņēmieni, ar kuriem novērš vai samazina piesārņotāju rašanos
b	Notekūdeņu attīrīšana rašanās vietā (3)	Paņēmieni, lai samazinātu vai rekuperētu piesārņotājus pirms to nonākšanas notekūdeņu savākšanas sistēmā
c	Notekūdeņu iepriekšēja attīrīšana (4)	Paņēmieni, lai samazinātu piesārņotāju daudzumu pirms notekūdeņu galīgās attīrīšanas
d	Notekūdeņu galīgā attīrīšana (4)	Notekūdeņu galīgā attīrīšana ar mehāniskiem, fizikālķīmiskiem un/vai bioloģiskiem paņēmieniem pirms to novadīšanas saņemošajā ūdenstilpē

LPTP 12. Lai samazinātu hlora un sārmu ražotnes hlorīdu emisijas ūdenī, LPTP ir izmantot LPTP 4 aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

LPTP 13. Lai samazinātu hlora un sārma ražotnes brīvā hlora emisijas ūdenī, LPTP ir brīvo hloru saturošus notekūdeņus attīrīt pēc iespējas tuvāk avotam, lai nepieļautu hlora desorbciju un/vai halogēnorganisko savienojumu veidošanos, izmantojot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a	Ķīmiskā reducēšana	Tvertnēs ar maisītāju brīvo hloru saista reakcijā ar reducētājiem, piemēram, sulfītiem un ūdeņraža peroksīdu.
b	Katalītiskā sadalīšanās	Katalītiskajos reaktoros ar stacionāru slāni brīvais hlors sadalās hlorīdos un skābeklī. Katalizators var būt ar dzelzi promotēts niķeļa oksīds uz alumīnija oksīda nesēja.
c	Termiskā sadalīšanās	Brīvais hlors tiek pārveidots hlorīdos un hlorātos termiskās sadalīšanās ceļā pie aptuveni 70 °C. Procesa rezultātā radies efluents pēc tam ir jāattīra, lai samazinātu hlorātu un bromātu emisijas (LPTP 14).
d	Sadalīšanās paskābināšanas procesā	Brīvā hlora izdalīšanās notiek paskābināšanas procesā, pēc kura izdalās un tiek rekuperēts hlors. Paskābināšanu veic vai nu atsevišķā reaktorā, vai reciklējot notekūdeņus sāls šķīduma kontūrā. Tas, kādā mērā notekūdeņus var reciklēt un ievadīt sāls šķīduma kontūrā, ir atkarīgs no ražotnes ūdens bilances.
e	Notekūdeņu reciklēšana	Hlora un sārmu ražotnes notekūdeņu plūsmas, kas satur brīvo hloru, reciklē citās ražošanas struktūrvienībās.

Ar LPTP saistītais emisiju līmenis brīvajam hloram, ko izsaka kā Cl2, ir 0,05–0,2 mg/l vienreizējos paraugos, ko ņem vismaz reizi mēnesī vietā, kur notiek emisija no iekārtas. Attiecīgais monitorings izklāstīts LPTP 7.

LPTP 14. Lai samazinātu hlorātu emisijas ūdenī no hlora un sārmu ražotnes, LPTP ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Augstas veiktspējas membrānas	Augstas veiktspējas membrānām raksturīgs liels strāvas lietderības koeficients, kas mazina hlorātu veidošanos, un vienlaikus tiek nodrošināta mehāniskā un ķīmiskā stabilitāte attiecīgajos ekspluatācijas apstākļos.	Izmanto ražotnēs ar membrānas elektrolīzeru, kad pēc darbmūža beigām membrānas atjauno.
b	Augstas veiktspējas pārklājumi	Pārklājumi ar zemu elektrodu virsspriegumu, kā rezultātā samazinās hlorātu veidošanās un palielinās skābekļa veidošanās pie anoda.	Izmanto, kad pēc darbmūža beigām pārklājumus atjauno. Šā paņēmiena izmantošanu var ierobežot saražotā hlora kvalitātes prasības (skābekļa koncentrācija).
c	Augstas tīrības pakāpes sāls šķīdums	Sāls šķīdumu pienācīgi attīra, lai samazinātu elektrodu un diafragmu/membrānu piesārņojumu, kas pretējā gadījumā paaugstinātu hlorātu veidošanos.	Vispārizmantojams
d	Sāls šķīduma paskābināšana	Pirms elektrolīzes sāls šķīdumu paskābina, lai samazinātu hlorātu veidošanos. Paskābināšanas pakāpi ierobežo izmantotā aprīkojuma (piemēram, membrānu un anodu) pretestība.	Vispārizmantojams
e	Reducēšana ar skābi	Hloru reducē ar hlorūdeņražskābi pie pH vērtības 0 un pie temperatūras, kas augstāka par 85 °C.	Nav izmantojams ražotnēs ar vienreizēju sāls šķīduma izmantošanu.
f	Katalītiskā reducēšana	Šķidruma–gāzu reaktorā ar stacionāru katalizatora slāni zem spiediena hlorātus reducē par hlorīdiem, izmantojot ūdeņradi un rodija katalizatoru trīsfāžu reakcijā.	Nav izmantojams ražotnēs ar vienreizēju sāls šķīduma izmantošanu.
g	Hlorātus saturošu notekūdeņu plūsmu izmantošana citās ražošanas struktūrvienībās	Hlora un sārmu ražotnes notekūdeņu plūsmas reciklē citās ražošanas struktūrvienībās, visbiežāk – nātrija hlorāta ražošanas struktūrvienības sāls šķīduma kontūrā.	Var izmantot tikai objektos, kur citas ražošanas struktūrvienības var izmantot šādas kvalitātes notekūdeņu plūsmas.

LPTP 15. Lai samazinātu halogēnorganisko savienojumu emisijas ūdenī no hlora un sārmu ražotnes, LPTP ir izmantot tālāk aprakstīto tehnisko paņēmienu kombināciju.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts
a	Sāļu un palīgvielu atlase un kontrole	Sāļu un palīgvielu atlases un kontroles mērķis ir samazināt organisko piesārņotāju daudzumu sāls šķīdumā.
b	Ūdens attīrīšana	Tehnoloģiskā ūdens attīrīšanā var izmantot tādus paņēmienus kā filtrēšana caur membrānu, jonapmaiņa, apstarošana ar UV starojumu un adsorbcija uz aktīvās ogles, tādējādi samazinot organisko piesārņotāju daudzumu sāls šķīdumā.
c	Iekārtu atlase un kontrole	Rūpīgi atlasa iekārtas (elektrolīzerus, caurules, vārstus, sūkņus), lai samazinātu varbūtību, ka organiskie piesārņotāji nonāk sāls šķīdumā.

8.   Atkritumu rašanās

LPTP 16. Lai samazinātu izlietotās sērskābes daudzumu, ko nosūta apglabāšanai, LPTP ir izmantot kādu no tālāk aprakstītajiem tehniskajiem paņēmieniem vai to kombināciju. LPTP nav skābi, kas izlietota hlora sausēšanai, neitralizēt ar jauniem reaģentiem.

	Tehniskais paņēmiens	Apraksts	Izmantojamība
a	Izmantošana objektā vai ārpus tā	Izlietoto skābi izmanto citiem mērķiem, piemēram, lai kontrolētu tehnoloģiskā ūdens un notekūdeņu pH vai likvidētu pārpalikušo hipohlorītu.	Izmantojams tur, kur pastāv pieprasījums pēc šādas kvalitātes izlietotās skābes izmantošanai objektā vai ārpus tā.
b	Koncentrācijas atjaunošana	Izlietotās skābes koncentrāciju atjauno uz vietas objektā vai ārpus tā iztvaicētājos ar slēgtu kontūru vakuumā, izmantojot netiešo sildīšanu vai pastiprināšanu ar sēra trioksīdu.	Koncentrācijas atjaunošana ārpus objekta ir iespējama tikai tad, ja pakalpojuma sniedzējs atrodas netālu.

Ar LPTP saistītais ekoloģiskā raksturlieluma līmenis ir šāds: apglabāšanai nosūtītais izlietotās sērskābes daudzums, ko izsaka kā H2SO4 (96 % pēc masas), ir ≤ 0,1 kg uz saražotā hlora tonnu.

9.   Objekta sanācija

LPTP 17. Lai samazinātu augsnes, gruntsūdeņu un gaisa piesārņojumu, kā arī apturētu piesārņotāju dispersiju un izplatīšanos biotā no piesārņotiem hlora un sārmu ražošanas objektiem, LPTP ir izstrādāt un izpildīt objekta sanācijas plānu, kas satur visus tālāk minētos elementus:

i)	ārkārtas paņēmienu izmantošana, lai aizsprostotu iedarbības ceļus un apturētu piesārņojuma izplatīšanos,

ii)	teorētisks pētījums, lai noskaidrotu piesārņojuma izcelsmi, pakāpi un sastāvu (piemēram, dzīvsudrabs, PCDD/PCDF, polihlornaftalīni);

iii)	piesārņojuma raksturojums, tostarp apsekojumi un ziņojuma sagatavošana;

iv)	riska novērtēšana laikā un telpā samērā ar objekta pašreizējo un apstiprināto turpmāko izmantošanu;

v)	inženierprojekts, kas ietver: a) dekontamināciju un/vai pastāvīgu izolāciju; b) grafikus; c) monitoringa plānu; d) finansiālo plānošanu un investīcijas mērķa sasniegšanai;

vi)	inženierprojekta realizācija, lai objekts, ņemot vērā tā pašreizējo un apstiprināto turpmāko izmantošanu, vairs neradītu būtisku apdraudējumu cilvēka veselībai vai videi. Atkarībā no citām saistībām inženierplāna īstenošana var būt vēl stingrāka;

vii)	objekta izmantošanas ierobežojumi, ja tas nepieciešams atlikušā piesārņojuma dēļ, ņemot vērā objekta pašreizējo un apstiprināto turpmāko izmantošanu;

viii)

attiecīga objekta un tā apkaimes novērošana, lai pārliecinātos, ka mērķi ir sasniegti un rezultāti nepasliktinās.

Apraksts

Objekta sanācijas plānu bieži vien sagatavo un izpilda pēc tam, kas ir pieņemts lēmums par ražotnes ekspluatācijas izbeigšanu, lai gan citu prasību dēļ var nākties sagatavot un izpildīt objekta (daļējas) sanācijas plānu, kamēr ražotne vēl tiek ekspluatēta.

Daži objekta sanācijas plāna elementi var savstarpēji pārklāties, tos var izlaist vai izpildīt citā secībā atkarībā no citām prasībām.

Izmantojamība

LPTP 17 v) līdz viii) punkta izpilde ir atkarīga no LPTP 17 iv) punktā minētā riska novērtējuma rezultātiem.

GLOSĀRIJS

Anods	Elektrods, caur kuru elektriskā strāva plūst uz polarizētu elektroietaisi. Polaritāte var būt pozitīva vai negatīva. Eleketrolīzeros oksidēšanās notiek uz pozitīvi lādētā anoda.
Azbests	Seši dabā sastopami silikātminerāli, ko komerciāli izmanto to lietderīgo fizikālo īpašību dēļ. Krizotils (t. s. baltais azbests) ir vienīgais diafragmas elektrolīzeros izmantotais azbesta veids.
Sāls šķīdums	Ar nātrija hlorīdu vai kālija hlorīdu piesātināts vai gandrīz piesātināts šķīdums.
Katods	Elektrods, caur kuru elektriskā strāva izplūst no polarizētas elektroietaises. Polaritāte var būt pozitīva vai negatīva. Eleketrolīzeros reducēšanās notiek uz negatīvi lādētā katoda.
Elektrods	Elektrības vadītājs, ko izmanto, lai izveidotu kontaktu ar elektriskās ķēdes nemetālisku daļu.
Elektrolīze	Līdzstrāvas plūsma caur jonogēnu vielu, kuras rezultātā notiek ķīmiskas reakcijas pie elektrodiem. Elektrolīts ir vai nu kausējums, vai šķīdums piemērotā šķīdinātājā.
EN	CEN (Eiropas Standartizācijas komiteja) pieņemts standarts.
HFC	Fluorogļūdeņradis.
ISO	Starptautiskā Standartizācijas organizācija vai tās pieņemts standarts.
Virsspriegums	Sprieguma starpība starp pusreakcijas termodinamiski noteikto reducēšanas potenciālu un potenciālu, pie kura eksperimentāli novērota redoksreakcija. Elektrolīzerā virsspriegums rada lielāku enerģijas patēriņu nekā termodinamiski nepieciešams, lai izraisītu reakciju.
PCDD	Polihlordibenzo-p-dioksīns.
PCDF	Polihlordibenzofurāns.

---

(1)  Tā kā šis raksturlielums neattiecas uz normāliem ekspluatācijas apstākļiem, tas nav “emisiju līmenis, kas saistīts ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem” Rūpniecisko emisiju direktīvas (2010/75/ES) 3. panta 13. punkta nozīmē.

(2)  Monitorings ietver gan nepārtraukto, gan periodisko monitoringu, kā norādīts.

(3)  Aptver LPTP 1, 4, 12, 13, 14 un 15.

(4)  LPTP atsauces dokumenta “Notekūdeņu un dūmgāzu attīrīšanas/pārvaldības sistēmas ķīmijas sektorā” (CWW BREF) jomā.

PIELIKUMS

---

(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157,15.6.2011., 1. lpp.