ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.325.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 325

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 5. decembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1238/2013 2013. gada 2. decembris ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu

1

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas

66

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/707/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā

214

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1238/2013

2013. gada 2. decembris

ar ko nosaka galīgo antidempinga maksājumu un galīgi iekasē noteikto pagaidu maksājumu par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīta kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 14. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, ko tā iesniedza pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Pagaidu pasākumi

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”), pieņemot Regulu (ES) Nr. 513/2013 (2) (“pagaidu regula”), noteica pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam (“ĶTR” vai “attiecīgā valsts”).

(2)

Procedūra tika sākta pēc tam, kad ES uzņēmums ProSun (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 25. jūlijā iesniedza sūdzību to uzņēmumu vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no kristāliskā silīcija fotoelektrisko (“FE”) moduļu un to galveno sastāvdaļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatotiem, lai sāktu izmeklēšanu.

2.   Reģistrācija

(3)

Kā minēts pagaidu regulas 3. apsvērumā, pēc sūdzības iesniedzēja pieprasījuma, kas tika pamatots ar prasītajiem pierādījumiem, Komisija 2013. gada 1. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 182/2013 (3), ar ko nosaka, ka no 2013. gada 6. marta jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) imports. Lai veiktu izmeklēšanu, ar pagaidu regulu tika pārtraukta importa reģistrācija saskaņā ar pamatregulas 14. panta 5. punktu, jo pagaidu antidempinga maksājums nodrošināja aizsardzību pret importu par dempinga cenām.

(4)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lēmums par importa reģistrāciju ir nepamatots, jo nav izpildīti nosacījumi, kas paredzēti pamatregulas 14. panta 5. punktā. Tomēr šie apgalvojumi nebija argumentēti un nebija pamatoti ar faktiskiem pierādījumiem. Laikā, kad tika pieņemts lēmums par importa reģistrāciju, Komisijai bija pietiekami daudz prima facie pierādījumu – jo īpaši par absolūto importa rādītāju un tirgus daļas kraso palielināšanos –, kas pamatoja nepieciešamību reģistrēt importu. Tāpēc minētie apgalvojumi bija jānoraida.

3.   Saistību pieņemšana attiecībā uz pagaidu maksājumiem

(5)

Saskaņā ar komisijas Lēmumu Nr. 2013/423/ES (4), Komisija ir pieņēmusi saistības, kuras piedāvā ražotāji eksportētāji un Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (“CCCME”).

4.   Turpmākā procedūra

(6)

Pēc tam, kad tika izpausti būtiskie fakti un apsvērumi, ar kuriem bija pamatots lēmums noteikt pagaidu antidempinga pasākumus (“pagaidu informācijas izpaušana”), Ķīnas valdība (“ĶV”) un vairākas ieinteresētās personas rakstiski sniedza informāciju, darot zināmu savu viedokli par pagaidu konstatējumiem. Tika uzklausītas tās ieinteresētās personas, kuras to vēlējās. Apvienība saules enerģijai par pieņemamu cenu (“AFASE”), kas pārstāv importētājus, augšupējie un lejupējie ekonomikas dalībnieki un viens importētājs, kas to lūdza, tika uzklausīti Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas klātbūtnē.

(7)

Komisija turpināja vākt un pārbaudīt visu informāciju, ko uzskatīja par vajadzīgu galīgajiem konstatējumiem. Tika ņemtas vērā ieinteresēto personu mutiski un rakstiski sniegtās piezīmes un vajadzības gadījumā attiecīgi grozīti pagaidu konstatējumi.

(8)

Papildus tika veikti pārbaudes apmeklējumi uzņēmumos:

i)

lejupējie ekonomikas dalībnieki:

Jayme de la Costa, Pedroso, Portugāle;

Sunedison, Spain Construction, Madride, Spānija;

ii)

neatkarīgais konsultants:

Europressedienst, Bonna, Vācija.

(9)

AFASE apšaubīja juridisko pamatu apmeklējumam, kas tika veikts Europressedienst telpās, apgalvojot, ka šajā izmeklēšanā neatkarīgais konsultants nav ieinteresētā persona, un tāpēc attiecībā uz to nepiemēro pamatregulas 16. pantu. Kā minēts pagaidu regulas 99. un 120. apsvērumā, Europressedienst sniedza informāciju par makroekonomiskiem rādītājiem. Komisija, ievērojot labas pārvaldības principu, Europressedienst telpās veica pārbaudi uz vietas, lai pārbaudītu to datu ticamību un pareizību, ar kuriem Komisija pamatoja savus konstatējumus.

(10)

ĶV atkārtoti apgalvoja, ka tika pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību attiecībā uz piekļuvi dokumentiem, kas pieejami pārbaudei ieinteresētajām personām, jo i) bez “īpaša pamatojuma” nekonfidenciālajos dokumentos trūka informācijas, kas tika parādīti vai par kuriem tika sniegti pietiekami detalizēti informatīvi kopsavilkumi, vai izņēmuma gadījumā iemesli nespējai sniegt nekonfidenciālu kopsavilkumu, ii) trūka pilnīgas Savienības ražotāja anketas atbilžu nekonfidenciālās versijas, un iii) pārmērīgi novilcināta Savienības ražotāju anketas atbilžu nekonfidenciālās versijas publicēšana, kas ir pieejama ieinteresētajām personām.

(11)

i) Par pretenziju, ka publiski pieejamajos dokumentos trūka informācijas, ieinteresētā persona nav sīkāk paskaidrojusi, uz kādu informāciju tas attiecas. ii) Tās apgalvojums, ka nebija pieejama pilnīga anketas atbilžu nekonfidenciālā versija, ir noraidāma. iii) Attiecībā uz Savienības izlasē iekļauto ražotāju anketu nekonfidenciālo atbilžu versijas publiskošanas novilcināšanu, attiecīgajai personai ir paskaidrots, ka anketas nekonfidenciālajiem dokumentiem tika pievienotas tikai pēc tam, kad tika pārbaudīts, vai tās ir pilnīgas, un atbilst kopsavilkumiem. Lai nodrošinātu Savienības ražotāju tiesības uz anonimitāti, tika arī pārbaudīts, lai nekonfidenciālajās anketu versijās patiešām netiktu atklāta attiecīgā Savienības ražotāja identitāte. Dažos gadījumos minētās nekonfidenciālās versijas personai, kura informāciju iesniedza, patiešām bija attiecīgi jākoriģē, pirms to varēja darīt pieejamu citām ieinteresētajām pusēm.

(12)

Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka tas nekādā veidā neietekmē ieinteresētās personas tiesības uz aizsardzību. Komisija ir devusi iespēju visām ieinteresētajām personām laicīgi reaģēt uz informāciju, kas ir ietverta pārbaudei pieejamajos dokumentos tā, lai viņu piezīmes varētu tikt ņemtas vērā, pamatojot un attaisnojot, pirms izmeklēšanā tiek izdarīti jebkādi secinājumi. Ieinteresētajai personai bija visas iespējas sniegt piezīmes par Savienības izlasē iekļauto ražotāju anketām arī pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas. Tādējādi pat tad, ja izpaustā informācija un piekļuve dokumentiem, kurus ieinteresētās personas varēja pārbaudīt, bija balstīta uz atšķirīgu tiesisko regulējumu, būtu jānorāda, ka ieinteresētajām personām bija plašas iespējas sniegt piezīmes par jebkādu informāciju, ko visas personas sniedza izmeklēšanai. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(13)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, ar kuriem tika pamatots ieteikums noteikt galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam un to summu galīgo iekasēšanu, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(14)

Ieinteresēto personu iesniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

5.   Saistību pieņemšana, ņemot vērā galīgos maksājumus

(15)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Komisija saņēma grozīto ražotāju eksportētāju un CCCME piedāvājumu saistībām, kuras attiecas arī uz paralēlo antisubsidēšanas izmeklēšanu. Komisija ar Komisijas Īstenošanas lēmumu Nr. 2013/707/ES (5) (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā ir apstiprinājusi šo saistību pieņemšanu.

6.   Procedūrā iesaistītās personas

a)   Savienības ražotāju atlase

(16)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas dažas ieinteresētās personas atkārtoja argumentu par to, ka pārmērīga konfidencialitāte liedza viņiem izteikt piezīmes par Savienības ražotāju atlasi un tādējādi pienācīgi izmantot savas tiesības uz aizstāvību. Komisija jau ir aplūkojusi šo jautājumu pagaidu regulas 9. apsvērumā. Tā kā šajā ziņā netika sniegta jauna informācija, pagaidu regulas 9. apsvēruma secinājumi ir apstiprināti.

(17)

ĶV atkārtoti apgalvoja, ka nav attaisnojama sūdzības iesniedzēju un Savienības izlasē iekļauto ražotāju nosaukumu konfidencialitāte. Kā tas jau ir iepriekš minēts pagaidu regulas 9. apsvērumā, pretpasākumu riska dēļ Savienības ražotāji pieprasīja, lai to nosaukumi būtu konfidenciāli. Komisija uzskatīja, ka minētās lūgumi ir pietiekami pamatoti, lai tos apmierinātu. Lai samazinātu pretpasākumu risku, informācija, kas tikusi iesniegta Komisijai, nevar tikt atklāta trešām personām, jo šāda izpaušana būtu pretrunā konfidencialitātes lūguma mērķim. Turklāt vienā gadījumā, par kuru ziņojusi ĶV, Savienības ražotājs atkārtoti novērtējis savu nostāju un atklājis identitāti, iesniedzot pieteikumu tiesā lietā pret pagaidu regulu, vairs nav pamata izpaust informāciju, pamatojoties uz kuru tika piešķirta anonimitāte, jo identitāte jau ir atklāta.

(18)

Attiecībā uz pagaidu informācijas izpaušanu viena ieinteresētā persona, nesniedzot jaunus pierādījumus, atkārtoti apgalvoja ka informācija, ar kuru bija pamatota izlases atlase, nebija ticama. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(19)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas CCCME atkārtoti iesniedza savus argumentus par metodi, kas tiek izmantota Savienības ražotāju pagaidu izlases izvēlei. Konkrēti tā apgalvo, ka iestādes nav ņēmušas vērā 120 ražotājus. Komisija jau ir aplūkojusi šo jautājumu pagaidu regulas 9. apsvērumā. Turklāt iestādes ir pārbaudījušas šajā sarakstā minēto uzņēmumu darbību. Tika konstatēts, ka sarakstā galvenokārt iekļauti Ķīnas, Taivānas un Indijas uzstādītāji, izplatītāji, saistītie importētāji un ražotāji eksportētāji. Tāpēc nav piemēroti norādīt, ka Savienība nav pievērsusi uzmanību lielam skaitam Savienības ražotāju. Turklāt CCCME nav ne apstrīdējusi datus par Savienības kopējo ražošanas apjomu, sniedzot alternatīvus rādītājus, ne arī sniegusi pierādījumus, ka varētu būt traucēta izlases reprezentativitāte, jo, ja Komisijas rīcībā būtu minētais saraksts, neviens minētais papildu Savienības ražotājs netiktu iekļauts izlasē.

(20)

Pēc plāksnīšu izslēgšanas no attiecīgā ražojuma definīcijas un tādējādi – no šīs izmeklēšanas jomas (sk. 32. apsvērumu), galīgajā izlasē palika astoņi Savienības ražotāji. Tā kā papildu piezīmes par Savienības ražotāju atlasi netika sniegtas, ar šo tiek apstiprināti pagaidu regulas 7. līdz 10. apsvērumā minētie konstatējumi ar iepriekš minētajiem grozījumiem.

b)   Nesaistītu importētāju atlase

(21)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas, kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, Komisija vērsās pie citiem importētājiem, kuri jau bija sadarbojušies izmeklēšanas sākšanas posmā, sniedzot pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar izmeklējamo ražojumu izmeklēšanas periodā, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Mērķis bija noteikt, vai var paplašināt nesaistīto importētāju izlasi. Seši uzņēmumi, kas atbilda nesaistītu importētāju kritērijiem un tirgoja attiecīgo ražojumu (t.i., pirka un pārdeva to tālāk), informēja par sevi un pauda vēlmi sadarboties turpmākajā izmeklēšanas gaitā. No šiem sešiem uzņēmumiem pieci iesniedza atbildi noteiktajā termiņā. No piecām saņemtajām atbildēm tikai trīs bija pietiekami pilnīgas un atbilstīgas pienācīgai novērtēšanai. Tāpēc nesaistīto importētāju izlase tika palielināta, un tajā bija četri moduļu importētāji, kas importē aptuveni 2—5 % no attiecīgās valsts izcelsmes kopējā importa apjoma. Ar šādu nesaistīto importētāju struktūru, kas galvenokārt ir mazie un vidējie uzņēmumi, nebija iespējams iegūt izlasi, kas pārstāvētu lielāku īpatsvaru, ņemot vērā ierobežotos resursus, kas ir iestāžu rīcībā.

(22)

Tā kā papildu piezīmes par nesaistīto importētāju atlasi netika sniegtas, ar minētajiem grozījumiem tiek apstiprināti secinājumi pagaidu regulas 11. un 12. apsvērumā.

c)   Eksportējošo ražotāju atlase

(23)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairāki izlasē neiekļautie uzņēmumi iesniedza piezīmes, apgalvojot, ka, salīdzinot ar izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, to situācija esot atšķirīga. Šie uzņēmumi apgalvoja, ka tāpēc viņiem būtu jāpiemēro pamatregulas 17. panta 3. punktā paredzētā individuālā maksājuma likme. Tomēr, tā kā ir liels uzņēmumu skaits, kas sadarbojās (bieži vien uzņēmumu grupas), nebija iespējams pārbaudīt katru uzņēmumu atsevišķi. Tāpēc saskaņā ar 9. panta 6. punktu šiem uzņēmumiem piemēro izlasē iekļauto uzņēmumu vidējo svērto maksājumu.

(24)

Tā kā papildu piezīmes par eksportējošo ražotāju atlasi netika sniegtas, tiek apstiprināts pagaidu regulas 13. un 14. apsvērums.

7.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(25)

Saskaņā ar pagaidu regulas 19. apsvērumu dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz periodu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma novērtēšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz periodu no 2009. gada līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Ievads

(26)

Kā noteikts pagaidu regulas 20. līdz 49. apsvērumā, saskaņā ar sākotnējo definīciju attiecīgais ražojums ir kristāliskā silīcija FE moduļi jeb paneļi un elementi un plāksnītes, kurus izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos jeb paneļos, un kuru izcelsme ir ĶTR vai kuri nosūtīti no ĶTR. Elementu un plāksnīšu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus. Šo ražojumu pašlaik klasificē ar KN kodiem: ex 3818 00 10, ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90 (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Attiecīgā ražojuma definīcijā nav iekļauti šādi ražojumu veidi:

ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kurās ir mazāk par sešiem elementiem, ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus;

plānkārtiņas FE ražojumi;

kristāliskā silīcija FE ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija FE elements(-i).

2.   Apgalvojumi par ražojuma klāstu

2.1.   Plāksnīšu neiekļaušana

(28)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka plāksnītes ir jāizslēdz no ražojumu klāsta, jo to fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības neatbilst attiecīgajām elementu un moduļu īpašībām. Papildus argumentiem, kas tika izvirzīti pagaidu posmā, pēc pagaidu informācijas izpaušanas šajā ziņā tika izvirzīti vēl divi argumenti.

(29)

Pirmkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka plāksnītes var izmantot ne vien elementu ražošanai, bet arī citiem nolūkiem, proti, integrālshēmu un citu mikroierīču ražošanai. Šajā ziņā tika norādīts, ka ne visas plāksnītes ir iekļautas ražojumu klāstā, uz ko attiecas izmeklēšana, proti, izmeklēšanā ir iekļautas “plāksnītes, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos jeb paneļos” un šo plāksnīšu “biezums nepārsniedz 400 mikrometrus”. Lai gan plāksnītes noteikti izmanto arī citur, izmeklēšana nekad netika veikta attiecībā uz plāksnītēm, ko izmanto citu ražojumu, piemēram, integrālshēmu, ražošanai. Turklāt neviens ražotājs, importētājs vai lietotājs, kas iesaistīts šo citu veidu plāksnīšu tirgū, neapgalvoja, ka šādas plāksnītes būtu jāreģistrē vai tām jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājumi. Tāpēc tika apstiprināts, ka minēto citu veidu plāksnītes nav to ražojumu klāstā, uz ko attiecas šī izmeklēšana. Tas arī parāda, ka plāksnītēm ne vienmēr ir tas pats galīgais izmantojums kā elementiem un moduļiem.

(30)

Otrkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka neapstrādātām plāksnītēm nav nevienas no būtiskajām elektriskām īpašībām, kuras saules enerģijas elementus un moduļus nošķir no citiem ražojumiem. Proti, plāksnītes nespēj ražot elektrību no saules gaismas, kas ir kristālisko fotoelektrisko elementu un moduļu pamatfunkcija.

(31)

Šo apgalvojumu var apstiprināt. Patiešām pēc papildu pārbaudes un pretēji apgalvojumam pagaidu regulas 36. apsvērumā, ka “moduļiem, elementiem un plāksnītēm ir viens un tas pats galīgais izmantojums, proti, saules gaismas pārveidošana elektroenerģijā”, tikai tad, kad plāksnīte ir pārveidota elementā, tā iegūst funkciju ražot elektroenerģiju no saules gaismas.

(32)

Ņemot vērā atšķirīgas fizikālās un tehniskās īpašības, kas izmeklēšanas laikā cita starpā noteiktas kā funkcija ražot elektroenerģiju no saules gaismas, izdarīts secinājums neiekļaut plāksnītes attiecīgā ražojuma definīcijā un tādējādi – šīs izmeklēšanas jomā.

2.2.   Atsevišķas izmeklēšanas attiecībā uz elementiem un moduļiem

(33)

Ieinteresētās personas, galvenokārt atkārtojot argumentus, kas jau izklāstīti pagaidu regulas 27. un 39. apsvērumā, vēlreiz apgalvoja, ka elementi un moduļi nav viens vienots ražojums un tie ir jāvērtē atsevišķi. Tomēr atšķirībā no plāksnītēm elementiem un moduļiem ir vienas un tās pašas pamatīpašības, proti, spēja ražot elektroenerģiju no saules gaismas. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(34)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka elementi paši par sevi nevar ražot elektroenerģiju. Tie esot ir jāiestrādā moduļos, lai to darītu. Tomēr katram elementam parasti ir aptuveni 4 W elektroenerģijas ražotspēja no saules gaismas. Lai arī šī jauda var būt nepietiekama lielākajai daļai lietojumu veidu, kādēļ moduļos ir jāsavieno vairāki elementi, tomēr tas nenozīmē, ka pašam elementam nav spējas ražot elektroenerģiju.

(35)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka tas, ka moduļiem nav iespējams izveidot normālo vērtību, pamatojoties uz elementu normālo vērtību, kā tas izklāstīts 100. apsvērumā turpmāk, liecina, ka moduļi un elementi nevar tikt uzskatīti par vienu ražojumu.

(36)

Šajā sakarībā ir jāievēro, ka lielākajā daļā antidempinga izmeklēšanu, tostarp arī šajā izmeklēšanā, normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājums tiek veikts, pamatojoties uz ražojumu veidiem. To dara tādēļ, ka bieži vien plašam ražojumu veidu klāstam ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības, un tas bieži izraisa situāciju, ka ražojumu veidi ar būtiski atšķirīgām izmaksām un cenām atbilst “attiecīgā ražojuma” definīcijai. Tas vien, ka nav iespējams noteikt konkrēta ražojuma veida normālo vērtību, pamatojoties uz cita produkta veida normālo vērtību, nenozīmē, ka šos ražojuma veidus nevar uzskatīt par vienu ražojumu. Kā izklāstīts iepriekš 32. apsvērumā, gan elementiem, gan moduļiem ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības, tostarp arī funkcija, lai ražotu elektroenerģiju no saules gaismas.

(37)

Turpmāk tika apgalvots, ka, ja elementi un moduļi esot viens un tas pats ražojums ar nelielām atšķirībām, nevajadzētu būt sarežģīti pielāgot elementu cenas, lai iegūtu moduļu cenu. Attiecībā uz šo jānorāda, ka nav prasības, ka starp dažādiem attiecīgajiem ražojumiem jābūt tikai nelielām atšķirībām. Tieši pretēji – pietiek ar to, ka dažāda veida attiecīgajiem ražojumiem ir vienādas fizikālās, tehniskās un/vai ķīmiskās īpašības. Šajā gadījumā tas attiecas uz moduļiem un elementiem, inter alia funkciju, kas nodrošina elektroenerģijas ražošanu no saules gaismas.

(38)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka elementi nav tikai cita veida moduļi, bet pilnīgi atšķirīgs ražojums. Būtībā elements ir galvenā moduļa sastāvdaļa. Kā galvenā sastāvdaļa, elements acīmredzami nav “pilnīgi atšķirīgs ražojums”, jo moduļiem un elementiem ir vienādas pamatīpašības – elektroenerģijas ražošana no saules gaismas, kā tas iepriekš norādīts 32. apsvērumā.

(39)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka Savienības ražotāju un Ķīnas eksportētāju izlašu izveidē tika ņemtas vērā elementu un moduļu atšķirības. Tāpēc būtu nepieciešams noteikt atšķirīgas maksājumu likmes moduļiem un elementiem. Attiecībā uz šo apgalvojumu tiek apliecināts, ka, veidojot Savienības ražotāju un Ķīnas eksportētāju izlases, patiešām ņemtas vērā elementu un moduļu atšķirības, kā tas norādīts pagaidu regulas 10. un 14. apsvērumā. Tomēr tas tika darīts tikai tādēļ, lai nodrošinātu, ka izlase ir reprezentatīva, un tas nenozīmē, ka elementi un moduļi nav uzskatāmi par vienu attiecīgo ražojumu, vai, ka būtu nepieciešams izveidot atšķirīgas maksājumu likmes moduļiem un elementiem. Lai nodrošinātu, ka izlase ir reprezentatīva visiem ražojumu veidiem, izvēloties šo izlasi, bija svarīgi noteikt atšķirības starp moduļiem un elementiem. Turklāt, tā kā bija zināmas neskaidrības attiecībā uz jautājumu par to, vai elementi un moduļi ir jāuzskata par vienu vai diviem atsevišķiem ražojumiem, abos gadījumos bija nepieciešams nodrošināt reprezentativitāti.

(40)

Turklāt tiek apgalvots, ka turpmāk minētais 100. apsvērums, kurā norādīts, ka moduļu pārveidošanas izmaksas ir nozīmīgas, ir pretrunā pagaidu regulas 32. apsvērumam, kurā norādīts, ka pievienotā vērtība nav koncentrēta kādā noteiktā ražošanas procesa posmā. Šajā sakarībā jāatgādina, ka 100. apsvērumā ir arī precizēts, ka izmaksu atšķirība starp elementiem un moduļiem ir 34 %, kas nozīmē, ka 66 % moduļu vērtības veido elementi. Tādēļ tiek secināts, ka pievienotā vērtība nav koncentrēta konkrētā ražošanas procesa posmā.

(41)

Saskaņā ar ražotāju eksportētāju apgalvojumiem fakts, ka saistībās paredzētas atšķirīgas elementu un moduļu minimālās importa cenas un apjomi, apstiprinot to, ka moduļi un elementi, ir atšķirīgi ražojumi, par kuriem nepieciešamas divas atšķirīgas izmeklēšanas. Tomēr atšķirīgas minimālās importa cenas ir tikai norāde uz to, ka elementi un moduļi ir tādu dažādu ražojumu veidu atšķirīgas grupas, kuri tiek pārdoti par atšķirīgām cenām. Tādēļ, lai minimālās importa cenas būtu jēgpilnas, ir nepieciešams noteikt atšķirīgas cenas.

(42)

Tāpat arī fakts, ka elementi un moduļi ir atšķirīgas ražojumu veidu grupas, nav tik būtisks saistībā ar attiecīgā ražojuma definīciju. Lai definētu attiecīgos ražojumus, pietiek ar to, ka ražojumiem ir vienādas pamatīpašības un galīgais izmantojums, un tas tieši attiecas uz moduļiem un elementiem saskaņā ar 32. un 48. apsvērumā attiecīgi izklāstīto.

(43)

ĶV apgalvoja, ka novērtējumā, vai elementi un moduļi ir viens attiecīgais ražojums, nav ņemti vērā vairāki kritēriji, kas noteikti apelācijas institūcijas ziņojumā EC – Asbestos  (6). Tomēr šie kritēriji tiek izmantoti, lai definētu “līdzīgu ražojumu”, nevis attiecīgo ražojumu. Citiem vārdiem sakot, šie kritēriji ir jāizmanto, lai noteiktu līdzīgu ražojumu, piemēram, līdzīgu ražojumu, ko ražo Savienības ražošanas nozare, kuru varētu salīdzināt ar attiecīgo ražojumu, kuru eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji. Šie kritēriji nav piemērojami, nosakot attiecīgo ražojumu. Jebkurā gadījumā, iestādes norāda, apelācijas institūcijas ziņojumā EC – Asbestos izmantoto kritēriju piemērošana attiecīgā ražojuma definēšanā nevarētu sniegt atšķirīgu rezultātu. Pirmais un otrais kritērijs (īpašības, veids un kvalitāte, proti, galīgais izmantojums), ir identiski iepriekš minētajos apsvērumos ietvertajiem kritērijiem – fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Trešais kritērijs (patērētāju gaume un ieradumi) šim gadījumam īsti neatbilst, jo elements ir galvenais moduļu komponents; attiecībā uz ceturto kritēriju par tarifu klasifikāciju jānorāda, ka gan elementi, gan moduļi var tikt deklarēti saskaņā ar muitas pozīciju Nr. 8541 40 90, bet muitas pozīcija Nr. 8501 attiecas uz elektrisko ģeneratoru kopumā, nevis konkrēti saules enerģijas ražojumiem.

(44)

Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka objektīva tiesas izstrādāto un iepriekšējās lietās (7) izmantoto kritēriju piemērošana, iespējams, liek secināt, ka moduļi un elementi, ir atšķirīgi ražojumi. Attiecībā uz šo ir jāpiemin, ka tiesa vienīgi norādīja vairākus kritērijus, kurus var ņemt vērā – nav noteikuma, ka šie kritēriji ir jāņem vērā visos gadījumos, jo ne vienmēr tie var būt attiecināmi. Šie kritēriji ir izvērtēti pagaidu regulas 27.—39. apsvērumā, kur tika arī noskaidrots, ka vairāki kritēriji nav attiecināmi uz šo lietu. Arī Brosmann lietā izvērtējums par to, vai atšķirīgi apavu veidi pieder vienam “attiecīgajam ražojumam”, tika veikts, ņemot vērā trīs kritērijus, kas tika atzīti par attiecināmiem. Tā kā ieinteresētās personas nesniedza nekādu pamatojumu, kāpēc, objektīva kritēriju piemērošana liek secināt, ka moduļi un elementi ir atšķirīgi ražojumi, šis arguments netiek pieņemts,

(45)

Turklāt tiek atgādināts, ka elementiem un moduļiem ir vienāds galvenais galīgais izmantojums, proti, tos pārdod iebūvēšanai saules FE sistēmās. Kā norādīts pagaidu regulas 28. apvērumā, moduļu veiktspēja ir tieši saistīta ar elementu veiktspēju.

(46)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, izslēdzot plāksnītes no ražojumu klāsta un, pamatojoties uz būtisko elementu pārveidošanas procesu par moduļiem, apgalvojums, ka elementiem un moduļiem ir identisks galīgais izmantojums, ir atspēkots. Tiek arī apgalvots, ka novērtējums par to, ka moduļiem un elementiem ir viens galīgais izmantojums, ir balstīts uz pieņēmumu, ka plāksnītes, moduļi un elementi, ir radīti vienā ražošanas procesā.

(47)

Pirmkārt, nav pareizs secinājums, ka novērtējuma par to, ka moduļiem un elementiem ir viens galīgais izmantojums, pamatā ir viens ražošanas process. Kaut arī apgalvojumi patiešām ir minēti pagaidu regulas 36. apsvērumā, tas nenozīmē, ka viens secinājums ir balstīts uz citu pieņēmumu. Vārds “turklāt”, kas atdala abus apgalvojumus, paskaidro, ka otrā apgalvojuma pamatā nav pirmais apgalvojums. Turklāt šie abi apgalvojumi ir vērsti uz citiem jautājumiem, kuru virsraksts ir “Galīgais izmantojums un savstarpējā aizstājamība”. Pirmais apgalvojums par ražošanas procesu attiecas uz savstarpējo aizstājamību, bet otrais – uz galīgo izmantojumu. Tādēļ nav pareizs pieņēmums, kas radies, pamatojoties uz novērtējumu, ka moduļiem un elementiem ir viens galīgais izmantojums, jo plāksnītēm, moduļiem un elementiem ir viens ražošanas process.

(48)

Ieinteresētajām personām neapstrīd to, ka reālais elementu un moduļu galīgais izmantojums ir to pārdošana, lai iebūvētu saules FE sistēmās. Ar to tiek apstiprināts secinājums, ka moduļiem un elementiem ir viens galīgais izmantojums.

2.3.   Monokristāliskie un multikristāliskie elementi

(49)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienībā netiek ražoti monokristāliskie elementi un ka tās monokristālisko elementu eksports nekonkurē ar Savienības ražošanas nozari. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka patiesībā monokristāliskie elementi Savienībā tiek ražoti. Tāpēc šis arguments tika noraidīts. Katrā ziņā Vispārējā Tiesa Brosmann lietā lēma, ka tas, vai Kopienā tiek ražots konkrēts ražojuma veids, nav izšķirīgi.

2.4.   Noteikums par “nosūtītāju”

(50)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmeklēšanas jomas paplašināšana, iekļaujot ražojumus, kas “nosūtīti no” ĶTR, nav pamatota, jo izmeklēšana tika ierosināta tikai par ĶTR izcelsmes ražojumiem.

(51)

Tomēr preces, kas nosūtītas no ĶTR, tika iekļautas jau sākumposmā. Paziņojuma par procedūras sākšanu (8) 5. punktā ir norādīts, ka “uzņēmumus, kuri nosūta attiecīgo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, bet uzskata, ka šis eksports daļēji vai pilnībā nav Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes, aicina iesaistīties izmeklēšanā un iesniegt attiecīgo informāciju”. Tāpēc ir skaidrs, ka visiem uzņēmumiem, kas nosūta preces no ĶTR, bija nodrošināta iespēja iesaistīties šajā izmeklēšanā. Turklāt izmeklējamais ražojums bieži ietver komponentus un detaļas, kuru izcelsme ir dažādās valstīs, tāpēc paziņojuma par procedūras sākšanu 5. punktā tika arī paziņots, ka šīs problēmas risināšanai “vajadzības gadījumā tiks pieņemti īpaši noteikumi”.

(52)

Tādējādi tika uzskatīts, ka visi iesaistītie ekonomikas dalībnieki ir pienācīgi informēti par iespēju, ka attiecīgā gadījumā ir iespējams pieņemt īpašus noteikumus par precēm, kas nosūtītas no ĶTR, un tika aicināti iesaistīties izmeklēšanā. Tāpēc izmeklēšanas joma netika paplašināta, iekļaujot ražojumus, kas “nosūtīti no ĶTR”, jo tas bija paredzēts jau sākumā.

(53)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka neatkarīgi no nosacījumiem paziņojumā par procedūras sākšanu, kas iepriekš minēts 51. apsvērumā, izmeklēšana attiecās tikai uz precēm, kuru izcelsme ir ĶTR, bet tajā netika izvērtēta no ĶTR nosūtīto preču ietekme.

(54)

Attiecībā uz to ir jānorāda, ka ir veikti šādi pasākumi, lai nodrošinātu, ka izmeklēšanas laikā tiek izvērtētas visas preces, kas ir sūtītas no ĶTR, ne tikai tās, kuru izcelsme ir ĶTR:

Izmeklēšanā tika aicināti piedalīties visi uzņēmumi, kas pārvadā attiecīgos ražojumus no ĶTR, neatkarīgi no preču izcelsmes.

Paziņojuma par procedūras sākšanu A. pielikumā eksportētāji tika aicināti ziņot par visiem uzņēmumā ražotajiem ražojumiem. Šī informācija attiecās ne tikai uz precēm, kuru izcelsmes valsts ir ĶTR.

Reprezentatīva izlase tika izveidota, pamatojoties uz šo informāciju par visu eksporta apjomu uz ES, neņemot vērā preču izcelsmi.

Izlasē iekļautie ražotāji saņēma anketu “ražotājiem, kas eksportē uz Eiropas Savienību” un ĶTR tika norādīta kā “attiecīgā valsts”, nevis izcelsmes valsts. Tāpēc bija skaidrs, ka preču izcelsme netiek izmeklēta.

(55)

Pamatojoties uz to, ir secināts, ka izmeklēšana ietvēra visas preces, kuru izcelsme ir ĶTR vai kuras nosūtītas no ĶTR un, ka izmeklēšanā iegūtie dati, tostarp par dempingu un kaitējumu attiecas uz visām precēm, kuru izcelsme ir ĶTR vai kuras nosūtītas no ĶTR.

(56)

Pēc galīgās izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzībās bija tikai prima facie pierādījumi, kas attiecas uz tādu saules paneļu importu, kuru izcelsme ir ĶTR, nevis preces, kas ir nosūtītas no ĶTR. Tāpēc ir nepieciešams paskaidrot, ka sūdzības patiešām attiecas uz precēm “no ĶTR”, kas redzams pieteicēja iesnieguma titullapā, uz kuras ir zīmogs. Pirms šīs lappuses mapei ir cita lappuse, uz kuras tiešām ir teksts “izcelsmes valsts – Ķīnas Tautas Republika”. Bet šajā gadījumā tā nebija iesniedzēja iesniegto dokumentu sastāvā, bet to pievienoja Komisijas dienesti, drīzāk izmantojot izmeklēšanas nosaukumu, nevis atkārtojot sūdzības iesniedzēja doto nosaukumu. Tāpēc tiek uzskatīts, ka sūdzība attiecas uz visām precēm no ĶTR, neņemot vērā, vai to izcelsme ir ĶTR vai nē.

(57)

Ķīnas ražotāji eksportētāji turpmāk apgalvoja, ka nevar gaidīt, ka ražotāji eksportētāji no trešām valstīm varētu būt zinājuši, ka arī uz viņu ražojumiem attiecas izmeklēšana. Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka pasākumi neattiecas uz precēm, kuras ir tranzītā GATT V panta izpratnē. Tāpēc ražotājus eksportētājus, kas nedarbojas ĶTR, šie pasākumi neskar. Turklāt, neviens no trešo valstu ražotājiem eksportētājiem nav uzsācis šā jautājuma risināšanu par to, ka viņu eksportētajiem ražojumiem būtu uzlikts antidempinga maksājums.

(58)

Tie paši ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražotāji eksportētāji trešās valstīs netika aicināti uzsākt šā jautājuma risināšanu, viņiem arī netika dota iespēja parādīt, ka viņu ražojumiem nav dempinga cenu. Iestādes uzskata, ka tos ražotājus eksportētājus, kuri neveic nekādu darbību ĶTR, neietekmē šie pasākumi, jo to preces, ja tās tiek nosūtītas no ĶTR, ir sūtītas tranzītā. Visi pārējie ražotāji eksportētāji bija informēti, nosūtot paziņojumu par procedūras sākšanu, ka uz to darbību attiecas izmeklēšana.

(59)

ĶV apgalvoja, ka pamatregulas 1. panta 3. punkts ļauj atkāpties no principa, ka valsts, no kuras eksportē, ir izcelsmes valsts, tomēr šo pantu nevar izmantot šajā gadījumā. Pamatojoties uz šo pretenziju, viņi apgalvo, ka netika veikta pilnīga analīze par to, vai valsts, no kuras eksportē, var būt starpniekvalsts. Iestādes nepiekrīt šai pamatregulas 1. panta 3. punkta interpretācijai. Neviena ieinteresētā persona neapstrīdēja to, ka ĶTR ražošanas apjoms ir nozīmīgs. Tas, vai ĶTR ir gatavo ražojumu izcelsmes valsts, ir atkarīgs no vairākiem faktoriem. Iestāžu veiktā dempinga, kaitējuma, cēloņsakarību un Savienības interešu analīze attiecas uz šo ražošanu, neņemot vērā to, vai gatavais ražojums ir ĶTR izcelsmes. Tā kā ir nepārprotamas pazīmes, ka ne visi ražojumi, kas vismaz daļēji izgatavoti ĶTR, būtu uzskatāmi par ĶTR muitas izcelsmes ražojumiem, iestādes nolēma, ka ir nepieciešams ietvert arī tos ražojumus, kuriem ĶTR ir tikai starpniekvalsts.

(60)

ĶV arī norādīja, ka, tā kā Ķīnas eksportētājiem nav pieejams TER, ĶTR nav salīdzināmu saules paneļu cenu, un tādēļ ĶTR nevar izmantot par starpniekvalsti. Tomēr attiecībā uz šo ir jānorāda, ka pamatregulas 1. panta 3. punkta trīs nosacījumi ir tikai norādīti kā piemēri un ne visi šie nosacījumi visos gadījumos var būt piemērojami. Šajā gadījumā, tā kā Ķīnas eksportētājiem nav piešķirts TER, salīdzināmā cena bija jāizveido analogā valstī – un šī salīdzināmā cena ir tāda paša neatkarīgi no tā, vai ĶTR ir uzskatāma par izcelsmes valsti vai starpniekvalsti. Tāpēc jautājums par to, vai salīdzināmā cena ir “tajā valstī”, nav atbilstošs, kā tas ir šajā gadījumā, kad šī cena ir izveidota nevis “tajā valstī”, bet analogajā valstī.

2.5.   Ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces

(61)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka definīcija “ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv no mazāk nekā sešiem elementiem,” ir pārāk šaura un būtu jāattiecina uz ražojumiem ar līdzīgu funkciju, uz ko neattiecas šī definīcija, piemēram, uz līdzīga izmēra ražojumiem, kur izmanto lielāku skaitu mazāku elementu.

(62)

Vēl ieinteresētās personas apgalvoja, ka jēdziena “kristāliskā silīcija FE ražojumu, kas ir pastāvīgi integrēti elektriskajās ierīcēs”, definīcija ir pārāk šaura, jo netiek iekļautas tikai gatavās elektriskās ierīces, bet obligāti nav izslēgti saules enerģijas komponenti, kas paredzēti integrēšanai elektriskajās ierīcēs.

(63)

Patiesi, analizējot argumentus, ko minēja vairākas ieinteresētās personas, tika atklāts, ka šādu ražojumu izslēgšanai pareizāk ir izmantot kritēriju, kas pamatots ar tehniskajiem standartiem. Proti, tika konstatēts, ka ražojumi, kas izslēdzami no pasākumu jomas, pareizāk definēti starptautiskajā standartā IEC 61730-1, Piemērošanas klases, C klase: ierobežots spriegums, ierobežota strāvas jauda (13. lpp.) (9).

(64)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tika saņemti komentāri par izņēmumiem, pamatojoties uz iepriekš minētajiem starptautiskajiem standartiem. Tika apgalvots, ka, nosakot izņēmumus, būtu piemērotāk atsaukties nevis uz standartiem, bet uz spiegumu un strāvu kā “moduļi vai paneļi ar spriegumu, kas nepārsniedz 50 V līdzstrāvas un strāvas jaudu, kas nepārsniedz 50 W vienīgi tiešai izmantošanai kā akumulatoru lādētāji sistēmās, ar tādām pašām sprieguma un strāvas jaudas pamatīpašībām”. Šo apgalvojumu varētu pieņemt un izņēmumu varētu pilnībā noteikt saskaņā ar šo definīciju.

2.6.   Jumtā integrēti saules enerģijas moduļi

(65)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma klāsta, jo tajos saules enerģijas moduļa funkcijas ir apvienotas ar jumta dakstiņu vai šīfera funkcijām. Tāpēc tie nav savstarpēji tieši aizvietojami ar standarta saules enerģijas moduli.

(66)

Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka gan standarta moduļiem, gan jumtā integrētiem saules enerģijas moduļiem ir jāatbilst vieniem un tiem pašiem elektroenerģijas standartiem. Lai gan jumtā integrētos saules enerģijas moduļus nevar vienkārši aizstāt ar standarta moduļiem, tos var aizstāt ar standarta moduļiem, ko papildina jumta dakstiņi vai šīferis. Tāpēc šiem ražojumiem ir viena un tā pati tehniskā pamatīpašība, proti, spēja ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas. Papildu funkcijas (ko citos gadījumos nodrošina jumta segums) nav uzskatāmas par būtiskām, un to dēļ jumtā integrētie saules enerģijas moduļi nav jāizslēdz no ražojumu klāsta.

(67)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, tā kā jumtā integrētie saules paneļi un standarta saules paneļi nav savstarpēji divkārt aizvietojami, tā ir pazīme, ka jumtā integrētie saules enerģijas paneļi ir jāizslēdz no pasākumu jomas, atsaucoties uz “apavu” (10) lietu kopumā un jo īpaši uz sporta apaviem, kas izgatavoti pēc speciālām tehnoloģijām “STAF”. Tomēr “STAF” izslēgšanai bija daudz iemeslu, tāpēc saskaņā ar vispārējās tiesas lēmumu divkārtējas savstarpējas aizvietojamības trūkums nav uzskatāms par pietiekamu pamatu Brosmann  (11) lietā, kurā tika apliecināts, ka ļoti atšķirīgi ražojumi, piemēram, pilsētas apavi un pārgājienu apavi, var tikt uzskatīti par attiecīgajiem ražojumiem vienotajā antidempinga izmeklēšanā, neņemot vērā to atšķirības.

(68)

Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja, ka jumtā integrētie saules enerģijas paneļi ir novatorisks ražojums un tie ir atšķirīgi no citiem ražojumiem, ko apliecinot tas, ka tos neražo Savienībā un tas, ka ieinteresētajai personai uz tiem ir intelektuālā īpašuma tiesības. Tomēr atkal atsaucoties uz “apavu” lietu, kuru pieminēja ieinteresētā persona, vispārējā tiesa “Brosmann” lietā norāda, ka šā veida apavu Kopienas ražošanas neesamība un patenta esamībai […] nav izšķirošas nozīmes (12). Tāpēc patentētās tehnoloģijas apavi šajā gadījumā tika uzskatīti par attiecīgo ražojumu.

(69)

Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka jumtā iebūvētie saules enerģijas moduļi ir jāizslēdz no attiecīgo ražojumu definīcijas, jo tos pārdod par būtiski augstākām cenām, nekā standarta moduļus. “Apavu” lietā arī “STAF” apavi, kuru cena bija augstāka par noteiktu cenu līmeni, tika izslēgti no attiecīgā ražojuma definīcijas. Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka jumtā integrēto saules enerģijas moduļu funkcijas ir apvienotas ar jumta dakstiņu vai šīfera funkcijām, kā tas minēts iepriekš 66. apsvērumā. Tiešam cenu salīdzinājumam tāpēc nav jēgas, jo papildu funkcionalitāte parasti veido augstākas cenas.

(70)

Atbildot uz šo argumentu, ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pamatojoties uz šo argumentāciju, nekad nebūtu iespējams izmantot cenu atšķirības kā papildu indikatoru, ar ko nodrošina izslēgšanu no ražojuma jomas. Tomēr šī interpretācija ir pārāk tālejoša. Iepriekšējā apsvērumā teiktais vienīgi norāda uz to, ka šajā gadījumā jumtā integrējamajos moduļos ir apvienota attiecīgā ražojuma un cita ražojuma funkcionalitāte (šajā gadījumā – jumta dakstiņu vai šīfera) – cenas nosacījumam tāpēc nav jēgas. Tas nekādā ziņā nenozīmē to, ka citos gadījumos cenas atšķirības nevarētu būt būtiska norāde, lai konstatētu, vai ražojums būtu izslēdzams no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(71)

Visbeidzot ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās jumtā integrēto saules moduļu piegādātājam būtu jāsniedz iespēja uzņemties minimālās cenas saistības. Tomēr attiecīgais Ķīnas eksportētājs izmeklēšanā nesadarbojās, tāpēc kā persona, kas nesadarbojās, viņš nav tiesīgs uzņemties saistības. Tāpēc šo lūgumu nevar apstiprināt.

3.   Secinājumi

(72)

Ņemot vērā minēto, ražojumu klāsts tika galīgi definēts kā ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtīti kristāliskā silīcija FE moduļi jeb paneļi, kā arī tādi elementi, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos jeb paneļos, ja vien tie nav tranzītā GATT V panta nozīmē. Elementu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus. Uz ražojumu pašlaik attiecas KN kodi: ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90.

(73)

No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kurās ir mazāk par sešiem elementiem, ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus;

plānkārtiņas fotoelektriskie ražojumi;

kristāliskā silīcija fotoelektriskie ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija fotoelektriskais(-ie) elements(-i);

moduļi vai paneļi, kam spriegums nepārsniedz 5 V (līdzstrāva) un jauda nepārsniedz 50 W un kas paredzēti vienīgi tiešai lietošanai akumulatoru uzlādei ar tādam pašām sprieguma un jaudas īpašībām.

(74)

Pēc plāksnīšu neiekļaušanas ražojumu klāstā veiktā analīze tika pārskatīta, izslēdzot datus un analīzi, kas attiecas uz plāksnītēm, izņemot gadījumus, kad norādīts citādi. Tā kā izmeklēšanas periodā plāksnītes bija tikai neliela procentuālā daļa no attiecīgā ražojuma importa Savienībā (apmēram 2 % no vērtības), uzskata, ka plāksnīšu neiekļaušana ražojumu klāstā tikai nenozīmīgā mērā ietekmēja vai vispār neietekmēja konstatējumus. Visas ieinteresēto personu piezīmes tika ņemtas vērā, taču visas atsauces uz plāksnītēm, ja tādas bija, netika iekļautas. Tāpēc visas atsauces un saistītie dati, kas pagaidu regulas apsvērumos minēti attiecībā uz plāksnītēm, vairs nav spēkā – arī tajos gadījumos, kad attiecīgie apsvērumi ir apstiprināti ar šo regulu.

(75)

Tāpēc pagaidu secinājumi – ar grozījumiem 26. līdz 74. apsvērumā iepriekš – ir apstiprināti galīgi. Šajā procedūrā un saskaņā ar Savienības atbilstīgo praksi uzskata, ka visi attiecīgā ražojuma veidi uzskatāmi par vienu ražojumu.

C.   DEMPINGS

1.   Ķīnas Tautas Republika

1.1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(76)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lēmums par TER pieņemts novēloti, t. i., pēc pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktā trīs mēnešu termiņa, un ka tāpēc izmeklēšana būtu nekavējoties jāizbeidz.

(77)

Šajā ziņā minētās personas apgalvoja, ka pamatregulas (13) grozījums, ar ko it kā līdz astoņiem mēnešiem tika pagarināts termiņš lēmuma pieņemšanai par TER, stājās spēkā tikai pēc tam, kad vairs nebija spēkā iepriekš piemērojamais trīs mēnešu termiņš. Šo grozījumu varētu piemērot tikai nākamajām un vēl nepabeigtām izmeklēšanām, kurām attiecīgajā brīdī vēl bija spēkā termiņš lēmumu pieņemšanai par TER.

(78)

Tomēr pamatregulas grozījuma 2. pantā ir skaidri noteikts, ka “šī regula no 2012. gada 15. decembra attiecas uz visām jaunām un visām jau notiekošām izmeklēšanām”. Ne šajā pantā, nedz arī visā regulā noteikti nav atsauces uz ieinteresēto pušu prasīto ierobežojumu par izmeklēšanām, “kurām attiecīgajā brīdī vēl bija spēkā termiņš lēmumu pieņemšanai par TER”. Tādējādi šo argumentu nevar apstiprināt.

(79)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja apgalvojumus, ka TER noteikšana tika veikta novēloti, neapstrīdot to, ka pamatregulas grozījumi, kas minēti 78. apsvērumā iepriekš attiecas uz “visām notiekošām izmeklēšanām”, kas ietver pašreizējo izmeklēšanu. Tādēļ tiek secināts, ka TER noteikšana netika veikta novēloti.

(80)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka TER neesot bijis jāliedz, jo trīs uzņēmumiem, kuri 2011. gadā pārtrauca darbību, nebija viena skaidra grāmatvedības pamatdokumentu kopuma. Konkrētāk, tika apšaubīts tas, saskaņā ar kuru grāmatvedības standartu uzņēmumam, kas ir pārtraucis darbību, tomēr nepieciešams veikt šādu grāmatvedības uzskaiti.

(81)

Attiecībā uz šo jānorāda, ka grāmatvedības standartos nav noteikts, kuriem uzņēmumiem ir jāsagatavo finanšu atskaites, – grāmatvedības standarti nosaka, kā minētas atskaites jāsagatavo. ĶTR gadījumā tas ir “Grāmatvedības standarts komercuzņēmumiem: pamata standarts”, kas 4. pantā nosaka šādi: Tā ir obligāta prasība un uzņēmumi, kas ir pārtraukuši darbību, nav izņēmums.

(82)

Turklāt, pat ja šie uzņēmumi pārtrauca darbību, tiem vēl arvien piederēja aktīvi (tostarp zeme, ēkas, iekārtas un akcijas) un bija saistības, un tie pastāvēja kā juridiskas personas vismaz līdz 2013. gada sākumam. Tāpēc tiek uzskatīts, ka šiem uzņēmumiem bija pienākums publicēt grāmatvedības datus par 2011. gadu, un šo grāmatvedības datu trūkums ir 2. kritērija pārkāpums.

(83)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas eksportētāji arī apgalvoja, ka priekšrocību, kas saņemtas no preferenciāla(-iem) nodokļu režīma(-iem), un dotāciju īpatsvars to apgrozījumā ir neliels, kas it kā apstiprinājies paralēlajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(84)

Attiecībā uz šo tiek atgādināts, ka šis arguments jau tika aplūkots pagaidu regulas 65. apsvērumā. Tika uzsvērts, ka īpaši saistībā ar šo priekšrocības veidu, absolūtajam IP laikā saņemtajam labumam nav nozīmes, lai novērtētu, vai izkropļojums ir “būtisks”. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(85)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par tirgus ekonomikas režīmu, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 50. –69. apsvērumā.

1.2.   Atsevišķa pārbaude

(86)

Kā norādīts pagaidu regulas 70. apsvērumā, 18 ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās un nav iekļautas izlasē, iesniedza pieprasījumu veikt atsevišķu pārbaudi atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam. Šajā gadījumā izlasē jau bija iekļautas septiņas uzņēmumu grupas, kurās parasti ir vairāki Savienības un trešo valstu ražotāji eksportētāji, saistītie tirgotāji un saistītie importētāji. Atsevišķa 18 papildu (grupu) ražotāju eksportētāju pārbaude papildus izlasē iekļauto septiņu ražotāju eksportētāju grupu pārbaudēm radītu nevajadzīgu slogu un kavētu savlaicīgu izmeklēšanas pabeigšanu.

(87)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes par atsevišķu pārbaudi, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 70.–71. apsvērumā.

1.3.   Analogā valsts

(88)

Ieinteresētās personas norādīja, ka, tā kā Jawaharlal Nehru National Solar Mission (“JNNSM”) projektiem tiek piemēroti noteikumi par vietējiem ražojumiem, Indija nav piemērota analogā valsts. Viena persona apgalvoja, ka ir prasīti 75 % vietējo ražojumu, savukārt cita persona apgalvoja, ka Indijas ražotāji var prasīt augtākas cenas par 100 % vietējā ražojuma moduļiem. Vēl tās apgalvoja, ka šādas prasības ievērojami palielina vietējo ražojumu cenas. Lai pamatotu šo apgalvojumu, tika iesniegts Indijas presē publicēts raksts (14). Tomēr raksta publikācija bija gandrīz gadu pēc IP beigām, un nav pierādījumu, kas apliecinātu, ka IP tam būtu bijusi ietekme.

(89)

Tomēr tajā pašā rakstā ziņots, ka “rietumvalstu un Ķīnas ražotāji ir spēcīgi konkurenti” Indijas saules enerģijas iekārtu ražošanas nozarei. To pierāda nemitīgs importa apjoma pieaugums Indijā, kā norādīts 92. apsvērumā turpmāk. Lai gan prasība par vietējiem ražojumiem zināmā mērā patiešām var ietekmēt Indijas iekšzemes tirgu, jebkurā gadījumā var izdarīt skaidru secinājumu, ka Indijas tirgū ir konkurence, kur vairāki Indijas un ārvalstu uzņēmumi efektīvi konkurē savā starpā.

(90)

Turklāt saskaņā ar JRC (15) publicēto informāciju lielākā daļa JNNSM projektu tiks īstenoti no 2015. gada Vēl jo vairāk mērķis ar tīklu saistītu FE sistēmu pieslēgšanai saskaņā JNNSM 2012. gadā bija tikai 50 MW, salīdzinot ar kopējo tīklam pieslēgto jaudu Indijā, kas jau 2012. gada jūnijā pārsniedza 1 GW. Tas liecina, ka IP JNNSM daļa kopējā saules enerģijas iekārtu daudzumā Indijā bija mazāka par 5 %, tāpēc JNNSM un šīs shēmas prasības par vietējiem ražojumiem ietekme, ja tās patiešām jau eksistēja IP, ko gan ieinteresētās personas vēl nav konstatējušas, labākajā gadījumā bija ļoti ierobežota. Lielākā daļa iekārtu IP laikā bija Gudžaratas (Gujarat) štatā (aptuveni 65 %), un to motivēja valsts atbalsta politika.

(91)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka, tā kā kopš 2012. gada sākuma bija gaidāma antidempinga izmeklēšanas sākšana, IP laikā Indijas tirgus de facto bija aizsargāts pret dažādas izcelsmes, tostarp ĶTR, importu. Indija 2012. gada 23. novembrī patiešām sāka antidempinga izmeklēšanu par saules enerģijas elementu un moduļu importu no ĶTR, Malaizijas, Taivānas un ASV, tas ir, gandrīz piecus mēnešus pēc IP beigām.

(92)

Tomēr šo apgalvojumu nepamato Indijas tirdzniecības statistikā (16) redzamās saules enerģijas elementu un moduļu importa attīstības tendences.

Vērtības miljonos USD

2010. gada aprīlis 2011. gada marts

2011. gada aprīlis 2012. gada marts

2012. gada aprīlis 2013. gada marts

ĶTR

77,33

577,24

371,72

Rādītājs

100

746

481

Kopā

252,63

1 348,48

827,07

Rādītājs

100

534

327

(93)

Tabulā redzams, ka no 2010./2011. līdz 2011./2012. gadam enerģijas elementu un moduļu importa apjoms ir krasi palielinājies – par vairāk nekā 600 % no Ķīnas un par vairāk nekā 400 % kopā. Tātad importa vērtības zināmā mērā ir samazinājušās, taču tāpat ir samazinājušās arī saules enerģijas elementu un moduļu cenas. Patiešām, importa vērtību samazināšanās no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam atbilst cenu samazinājumam, par ko par to pašu periodu ziņojuši īpašie konsultanti, piemēram, pvXchange, tādējādi liekot secināt, ka laikposmā no 2011./2012. līdz 2012./2013. gadam importa vērtības drīzāk ir bijušas stabilas. Tāpēc tika secināts, ka IP Indijas tirgus de facto nebija aizsargāts pret dažādas izcelsmes, tostarp ĶTR, importu.

(94)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Ķīnas valdība apgalvoja, ka 2013. gada 6. februārī ASV ir pieprasījusi konsultācijas ar Indiju saskaņā ar PTO strīdu izšķiršanas procedūru attiecībā uz JNNSM prasībām par vietējiem ražojumiem. Iespējams, ka šo prasību par vietējiem ražojumiem un 91. apsvērumā iepriekš minētās antidempinga izmeklēšanas rezultātā, vērtības izteiksmē radās 38 % samazinājums laika periodā no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada martam, salīdzinot ar iepriekšējo gadu, atšķirībā no palielinājuma iepriekšējos gados.

(95)

Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka samazinājums vērtības izteiksmē ir cenu samazinājuma nevis importa apjomu samazinājuma dēļ. Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona iesniedza informāciju par saules enerģijas elementu un moduļu importa apjoma izaugsmi Indijas tirgū no 2010. gada līdz 2013. gada martam. Šie dati parāda stabilu saules enerģijas elementu un moduļu importa apjoma palielinājumu Indijas tirgū. Tāpēc tika secināts, ka gaidāmās antidempinga izmeklēšanas dēļ Indijas tirgus de facto nebija aizsargāts, un neatkarīgi no tā, vai 90. apsvērumā iepriekš minētās JNNSM prasības vietējiem ražojumiem bija, vai to nebija, labākajā gadījumā tām bija minimāla ietekme un tās nekavēja stabilu importa apjoma palielinājumu.

(96)

Turklāt ir jānorāda, ka periods no 2012. gada aprīļa līdz 2013. gada martam, kad varētu būt JNNSM iespējamā ietekme uz importu Indijā, ir pēc IP. Tāpēc iespējamā ietekme uz šo iespējamo samazinājumu IP var būt tikai neliela.

(97)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmums Tata Power Solar (“Tata”) tikai nesen ir ienācis tirgū, tāpēc tas nav atbilstīgs analogās valsts ražotājs. Šajā ziņā tiek norādīts, ka minētais uzņēmums (iepriekšējais nosaukums Tata BP Solar) jau no 1989. gada ražo saules enerģijas moduļus, tāpēc nevar uzskatīt, ka tas tikai nesen ienācis tirgū. Vēl jo vairāk cita ieinteresētā persona ir sniegusi informāciju, ka uzņēmums Tata ir ienācis tirgū ievērojami agrāk nekā pieci lielākie atlasītie Ķīnas eksportētāji.

(98)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Taivāna varētu būt piemērotāka analogā valsts nekā Indija, jo Taivānas uzņēmumu lielums ir daudz atbilstīgāks Ķīnas eksportētājiem, un Taivānas ražotāji sadarbojas. Vēl citas ieinteresētās personas, neierosinot piemērotāku alternatīvu, apšaubīja, vai Indija varētu būt pienācīga analogā valsts, ņemot vērā to, ka uzņēmums Tata ir salīdzinoši neliels.

(99)

Patiešām Taivānas uzņēmumi sadarbojās. Viens uzņēmums sadarbojās pilnībā, bet otrs uzņēmums sadarbojās tikai daļēji. Tomēr vienīgais Taivānas uzņēmums, kas pilnībā sadarbojas, ir mazāks nekā Tata, jo īpaši pārdošanas un moduļu ražošanas apjoma ziņā, kas ir apmēram 90 % attiecīgā ražojuma pārdošanas apjoma, toties Tata pārdošanas apjoms ir ievērojami lielāks nekā Taivānas uzņēmumam, kuram šajā ziņā ir nenozīmīgs pārdošanas apjoms, kā minēts pagaidu regulas 76. apsvērumā. Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs jautāja, vai kāds sazinājās ar to Taivānas uzņēmumu, kas sadarbojās daļēji, lai tas iesniegtu trūkstošo informāciju. Attiecībā uz šo tiek norādīts uz pagaidu regulas 76. apsvērumu, kurā izskaidrots, ka Taivāna nevar būt analogā valsts, jo tie Taivānas uzņēmumi, kuri sadarbojas, pamatā ražoja elementus, bet Ķīna lielākoties eksportē moduļus. Tas arī attiecas uz to Taivānas ražotāju, kas sadarbojās daļēji. Tā kā šis ražotājs minētā iemesla dēļ jau bija atzīts par nepiemērotu, uzskatīja, ka nav piemēroti pieprasīt papildu informāciju no šā uzņēmuma.

(100)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka tas, ka moduļi tikpat vai kā netika pārdoti, neliedz Taivānai per se būt par analogo valsti, jo nav sarežģīti aprēķināt apstrādes izmaksas, ko rada elementu pārveidošana par moduļiem. Tomēr izmeklēšanā atklātie fakti to nepierāda. Lai no elementiem izgatavotu moduļus, vajadzīgi vairāki ražošanas posmi, kuros tiek radīta moduļa pievienotās vērtības būtiska daļa. Kā norādīts pagaidu regulas 137. apsvērumā, IP laikā elementu un moduļu vidējā cenu atšķirība bija EUR 555,92 jeb 54 %, savukārt vidējā izmaksu atšķirība bija EUR 377,99 jeb 34 %. Tas varētu nozīmēt to, ka Taivānas moduļu iespējamās normālās vērtības būtiska daļa būtu jāpamato ar korekcijām par apstrādes izmaksām, ko nevar uzskatīt par pieņemamāku risinājumu nekā valsti, kur normālo vērtību var pamatot ar lielākās daļas attiecīgā ražojuma vietējām pārdošanas cenām. Tāpēc tika uzskatīts, ka, ņemot vērā ticamu pieejamo informāciju, Indija ir pietiekami piemērota analogā valsts.

(101)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka nav pamatots, kāpēc ASV netika uzskatīta par piemērotu analogo valsti. Šajā sakarībā tiek norādīts uz pagaidu regulas 74. apsvērumu, kur skaidri minēts, ka “ASV nebūtu piemērota kā analogā valsts galvenokārt tāpēc, ka daļā IP laika ASV tirgus tika aizsargāts pret Ķīnas importu ar antidempinga un antisubsidēšanas pasākumiem”. Tā kā faktiski netika saņemtas piezīmes par ASV tirgus aizsardzību, nostāja šajā jautājumā paliek nemainīga.

(102)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka Ķīnas un Indijas ražotāju apjomradītu ietaupījumu atšķirību dēļ dempinga aprēķināšanas rezultāts ir izkropļots. Tāpēc tika pārbaudīts, vai patiešām pastāv saikne starp uzņēmuma ražošanas apjomu un tā dempinga starpību.

(103)

No izlasē iekļautajām septiņām uzņēmumu grupām divas ir vidējo uzņēmumu grupas (Jinzhou Yangguang un Delsolar), bet piecas – lielu uzņēmumu grupas (JingAo, LDK, Suntech, Trina un Yingli). Vidējo uzņēmumu starpā uzņēmumam Jinzhou Yangguang ir viszemākā dempinga starpība, savukārt uzņēmumam Delsolar – lielākā dempinga starpība. Pieciem lielākiem uzņēmumiem starpība ir pa vidu. Tas skaidri parāda, ka apjomradīti ietaupījumi nav saistīti ar dempinga starpību. Tāpēc tiek uzskatīts, ka Ķīnas un Indijas ražotāju apjomradītu ietaupījumu atšķirības neizkropļo dempinga aprēķinu.

(104)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka saistību trūkums starp apjomradītiem ietaupījumiem un dempinga starpību neliecina, ka nav apjomradītu ietaupījumu un cenu salīdzināmības ietekmes. Situācijā, kad dempinga starpības pamatā šajā gadījumā ir identiskas normālās vērtības noteikšana visiem eksportētājiem, dempinga starpību galvenokārt veicināja eksporta cenas. Tāpēc, ja nav saistības starp apjomradītu ietaupījumu un dempinga starpību, tas norāda, ka tāpat nepastāv saistība starp apjomradītiem ietaupījumiem un pārdošanas cenām. Tādēļ tiek secināts, ka šajā gadījumā apjomradītu ietaupījumu atšķirības neietekmē cenu salīdzināmību.

(105)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka analogās valsts ražotājiem ir pārmērīgi augstas vietējās pārdošanas cenas, kas, iespējams, ir ievērojami augstākas nekā Savienības ražotāju cenas, jo dempinga starpība ievērojami pārsniedz cenu samazinājuma starpību. Šis apgalvojums tika pausts, salīdzinot Indijas normālās vērtības ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenām. Tomēr, tā kā Indijas normālā vērtība ir pamatota tikai ar rentablās pārdošanas apjomu, šis salīdzinājums nav pareizs. Jo īpaši situācijā, kad Savienības ražošanas nozare cieš zaudējumus, nav pārsteidzoši, ka Indijā rentablās cenas ir augstākas nekā Savienības nozares vidējās svērtās cenas. Tāpēc tas, ka Indijas normālā vērtība ir lielāka par Savienības ražošanas nozares cenām, nepierāda, ka Indijas izvēle par analogo valsti ir nepieņemama.

(106)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmuma Tata cenas ir izkropļotas, jo tas ir saistīts ar sabiedrisko pakalpojumu uzņēmumu Tata Power. Iespējams, tas ļauj Tata prasīt augstākas cenas tajos reģionos, kurus apkalpo Tata Power. Tomēr nav iesniegti nekādi pierādījumi un aprēķini par šo iespējamo ietekmi. Tāpēc šis apgalvojums netiek pieņemts.

(107)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka Tata nav konkurējošs uzņēmums, jo tam ir augstas ražošanas izmaksas un pārdošanas cenas, kas varētu būt par iemeslu tam, ka BP Solar 2011. gada decembrī izstājās no kopuzņēmuma. To apstiprinot tika citēts publicēts raksts, kurā teikts, ka “BP aiziešana no saules enerģijas rūpniecības pēc četrdesmit gadu darba tajā, liecina, cik sīva konkurence ir parādījusies saules enerģijas tirgū un cik pārpilns tas ir.” Tomēr šajā rakstā nav teikts, ka Tata ir nekonkurētspējīgs uzņēmums; rakstā ir stāstīts par situāciju saules enerģijas tirgū kopumā, runājot par konkurenci uz dzīvību un nāvi šajā nozarē un, ka “daudzi uzņēmumi visā pasaulē ir atlaiduši simtiem strādnieku un bankrotējuši”. Tāpēc šis raksts nenorāda, ka Tata ir nekonkurētspējīgs uzņēmums ar augstām ražošanas izmaksām un pārdošanas cenām.

(108)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka iepriekš 91. apsvērumā minētajā Indijā notiekošajā antidempinga izmeklēšanā Tata nav iekļauts Indijas iekšzemes ražošanas uzņēmumu vidū, jo tas ievērojamos daudzumos importē elementus. Kaut arī ir apstiprināts, ka patiešām Indijā notiekošajā antidempinga izmeklēšanā Tata nav iekļauts Indijas iekšzemes ražošanas uzņēmumu vidū, tas tomēr uzreiz nenozīmē, ka uzņēmums Tata nav piemērots kā analogās valsts ražotājs. Normālā vērtība tika aprēķināta tikai uzņēmumā Tata Indijā ražotajiem elementiem un moduļiem, bet ne importētām precēm. Fakts, ka importētās sastāvdaļas tiek izmantotas kādu ražojumu izgatavošanā, nenozīmē, ka rezultātā normālā vērtība Indijai nav reprezentatīva, jo īpaši, ja tās pamatā galvenokārt ir pārdošanas cenas nevis izmaksas.

(109)

Ķīnas valdība apgalvoja, ka uzņēmuma Tata moduļu pārdošanas apjomi veidojot tikai 0,3 % no Ķīnas eksporta uz ES, tādējādi tie nevarot tikt uzskatīti par reprezentatīviem (atsaucoties uz tiesas spriedumu Detlef Nölle  (17) lietā). Šajā lietā tiesa uzskatīja, ka gadījumā, ja kopējais ražošanas apjoms kādā valstī ir tikai 1,25 % no eksporta apjoma uz ES, tas liecina, ka attiecīgais tirgus nav pārāk reprezentatīvs. Šajā gadījumā Ķīnas valdība nav salīdzinājusi kopējo Indijas ražošanas apjomu ar kopējo Ķīnas eksportu, bet tikai viena Indijas uzņēmuma ražošanas apjomu ar visu Ķīnas eksportētāju kopējo eksportu. Šis salīdzinājums tomēr ir kļūdains, jo konkurences tirgū ar vairākiem dalībniekiem daudzumi, kas attiecas tikai uz vienu ražotāju, neliecina par tirgus reprezentativitāti kopumā. Turklāt šis salīdzinājums neatbilst salīdzinājumam Detlef Nölle lietā, kur kopējais ražošanas apjoms valstī tika salīdzināts ar kopējo eksporta apjomu. Saskaņā ar Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (“CCCME”) sniegto informāciju tika prognozēts, ka ražošanas apjoms Indijā līdz 2012. gada beigām, t. i., neilgi pēc IP beigām, pārsniegs 2 GW. Šāds ražošanas apjoms atbilstu 14 % Ķīnas eksporta apjoma uz ES, kas ir krietni virs Detlef Nölle spriedumā minētās 5 % indikatīvās robežvērtības.

(110)

Pēc galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona minēja faktu, ka uzņēmumam Tata neesot augšupejošās integrācijas un tam esot jāiepērk plāksnītes no trešām personām. Iespējams, ka šāds augšupejošas vertikālas integrācijas trūkums izraisa izmaksu palielinājumu, salīdzinājumā ar vertikāli integrētiem Ķīnas ražotājiem. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots. Konkrētāk, kopējās Tata izmaksas būtu tikai lielākas, ja plāksnīšu iepirkuma cena būtu augstāka nekā to ražošanas cena, kas ir nenoteikta, jo daudzi uzņēmumi saules enerģijas iekārtu ražošanas nozarē IP laikā strādāja ar zaudējumiem. Turklāt pat lielie vertikāli integrētie Ķīnas ražotāji bieži iegādājās būtiskus plāksnīšu daudzumus no neatkarīgiem piegādātājiem, un tas apliecina secinājumu, ka vertikālā integrācija plāksnīšu ražošanas jomā nenosaka augstākas moduļu un elementu izmaksas.

(111)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka analogā valsts nav konkurētspējīga. Šis apgalvojums pamatots ar faktu, ka saules enerģijas elementu ražošana Indijā 2013. gadā ir sasniegusi zemāko punktu pēdējo piecu gadu laikā. Tomēr ziņojums, uz ko atsaucās minētā ieinteresētā persona, liecina, ka Indijas elementu ražošana IP laikā vēl arvien bija ļoti augstā līmenī, proti, tuvu ziņojumā minētajam maksimumam. Ražošana būtiski samazinājās pēc IP, tādējādi tas neietekmēja izmeklēšanas rezultātus.

(112)

Cits arguments, kas tika izvirzīts, lai pamatotu apgalvojumu, ka analogā valsts nav konkurētspējīga, ir iepriekš 91. apsvērumā minētā antidempinga izmeklēšana. Saskaņā ar iestāžu novērojumiem šī izmeklēšana vēl arvien turpinās, tāpēc par to vēl nevar izdarīt secinājumus. Kopumā antidempinga izmeklēšanas nav norāde uz konkurētspējas trūkumu, bet gan uz to, ka saskaņā ar vietējās ražošanas nozares viedokli konkurenti no trešajām valstīm pakļauj to negodīgai tirdzniecības praksei.

(113)

Kopumā Komisija uzskata, ka ir izvēle par labu Indijai kā analogai valstij ir pamatota.

(114)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par analogo valsti, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 72.–77. apsvērumā.

1.4.   Normālā vērtība

(115)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona sniedza piezīmi par to, ka Indijas uzņēmumi galvenokārt pārdod ārpustīkla moduļus, kam ir augstākas cenas un izmaksas nekā ar tīklu saistītiem moduļiem, ko pārdod Ķīnas eksportētāji. Vēl tika apgalvots, ka ārpustīkla moduļiem parasti ir mazāka izejas jauda nekā ar tīklu saistītiem moduļiem.

(116)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka “standarta izmēra” moduļiem, kuriem ir vairāk nekā 36 elementi, kas parasti ir saistīti ar tīklu, un mazākiem moduļiem, kuriem ir 36 elementi vai mazāk un kurus parasti izmanto ārpus tīkla, tika izstrādātas atšķirīgas normālās vērtības. Tāpēc tiek uzskatīts, ka visiem ražojumu veidiem, tostarp ārpustīkla moduļiem un ar tīklu saistītiem moduļiem, ir noteikta atbilstīga normālā vērtība.

(117)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka uzņēmums Tata aktīvi darbojas arī kā projektu attīstītājs un ka tāpēc šā uzņēmuma pārdošanas apjomi nav salīdzināmi tikai ar Ķīnas ražotāju eksportētāju moduļu pārdošanas apjomiem. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Indijas vietējo cenu un Ķīnas eksporta cenu salīdzinājums tika veikts tikai attiecībā uz moduļu pārdošanu, un normālās vērtības aprēķināšanai netika izmantoti pārdošanas apjomi, kas saistīti ar pabeigtiem projektiem vai integrētiem risinājumiem, jo tie netika uzskatīti par salīdzināmiem apjomiem.

(118)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par normālo vērtību, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 78.–86. apsvērumā.

1.5.   Eksporta cena

(119)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas daži izlasē iekļautie eksportētāji iesniedza piezīmes par nelielām problēmām attiecībā uz dempinga starpības aprēķināšanai izmantoto eksporta cenu. Pamatotos gadījumos piezīmes tika ņemtas vērā un to dēļ nedaudz tika pārrēķināta attiecīgo uzņēmumu dempinga starpība.

(120)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes par eksporta cenu, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 87.–89. apsvērumā.

1.6.   Salīdzinājums

(121)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas daži izlasē iekļautie eksportētāji iesniedza piezīmes par nelielām problēmām attiecībā uz eksporta cenu salīdzināšanai izmantotajām korekcijām. Pamatotos gadījumos piezīmes tika ņemtas vērā un to dēļ nedaudz tika pārrēķināta attiecīgo uzņēmumu dempinga starpība.

(122)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tika konstatēta pārrakstīšanās kļūda, kuras dēļ tika nepareizi veikta iekšzemes pārvadājumu normālās vērtības korekcija. Šī kļūda tika labota, tādējādi nedaudz samazinot dempinga starpības.

(123)

Pēc galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka tirdzniecības līmeņa korekcija var būt pamatota, jo persona nepārdod tieši uzstādītājiem, bet tālākpārdevējiem un izplatītājiem. Persona pieprasīja detalizētu informāciju par analogās valsts ražotāja pārdošanas kanāliem, ko nevarēja sniegt konfidenciālās informācijas aizsardzības nolūkā. Kā alternatīva bija analogās valsts ražotāja klientu datu bāze, kur klienti tika iedalīti dažādās kategorijās atkarībā no pārdošanas apjoma, kas parādīja, ka tirdzniecības korekciju līmenis nav pamatots.

(124)

Atbildot uz šo analīzi, ieinteresētā persona atzina, ka atšķirības pārdošanas daudzumos izraisītu cenu atšķirības, bet viņš uzturēja argumentu par to, ka iespējams, uzstādītājiem būtu augstākas cenas, nekā izplatītājiem/tālākpārdevējiem, pat, ja uzstādītājs iegādātos līdzīgu daudzumu, kā izplatītājs/tālākpārdevējs. Tomēr šis apgalvojums netika pamatots, tāpēc to nevarēja ņemt vērā.

(125)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par eksporta cenu, tiek apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 90. – 92. apsvērumā.

1.7.   Dempinga starpības

(126)

Viens izlasē iekļautais ražotājs eksportētājs pieprasīja pilnīgu dempinga aprēķinu izpaušanu, apgalvojot, ka citādi nav iespējams runāt par to precizitāti. Tā kā šim uzņēmumam nebija piešķirts TER, tā normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz datiem no Indijas kā analogās valsts. Tā kā analogajā valstī izmeklēšanā pilnībā piedalījās tikai viens ražotājs, informāciju par ražojuma veida līmeni nevar izpaust, lai aizsargātu konfidenciālo informāciju. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(127)

Kā noteikts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, izlasē iekļauto uzņēmumu katra veida līdzīgā ražojuma vidējo svērto normālo vērtību, kas noteikta analogajai valstij, salīdzināja ar attiecīgā ražojuma atbilstīgā veida vidējo svērto eksporta cenu.

(128)

Izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, vidējo svērto dempinga starpību aprēķināja saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punktu. Tādējādi šī starpība tika aprēķināta kā vidējā svērtā vērtība no starpībām, kas noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(129)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, galīgā dempinga starpība izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kas sadarbojās, tika noteikta 88,1 % apmērā.

(130)

Attiecībā uz visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga starpības tika noteiktas, pamatojoties uz pieejamiem faktiem. Tādēļ vispirms noteica sadarbības līmeni, to eksporta apjomu uz Savienību, par ko ziņoja ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, salīdzinot ar Ķīnas eksporta apjomu atbilstīgi nosacījumiem 167. apsvērumā.

(131)

Tā kā ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, nodrošināja vairāk nekā 80 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību, sadarbības līmeni var uzskatīt par augstu. Nebija iemesla uzskatīt, ka kāds ražotājs eksportētājs tīši nevēlas sadarboties, tāpēc atlikusī dempinga starpība tika noteikta tā izlasē iekļautā uzņēmuma dempinga starpības līmenī, kuram šī starpība bija vislielākā. To uzskatīja par piemērotu, jo nekas neliecināja, ka uzņēmumi, kas nesadarbojās, īstenojuši dempingu zemākā līmenī, un tādējādi varētu nodrošināt visu pasākumu efektivitāti.

(132)

Tādējādi vidējās svērtās dempinga pagaidu starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu nomaksas, ir norādītās turpmāk.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd

Trina Solar (Changzhou) Science & Technology Co. Ltd

Changzhou Youze Technology Co. Ltd

Trina Solar Energy (Shanghai) Co. Ltd

Yancheng Trina Solar Energy Technology Co. Ltd

90,3 %

Delsolar (Wujiang) Ltd

111,5 %

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Hefei) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

91,9 %

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

97,5 %

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

53,8 %

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

73,2 %

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

93,3 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās (I un II pielikums)

88,1 %

Visi pārējie uzņēmumi

111,5 %

D.   KAITĒJUMS

1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(133)

Līdzīgo ražojumu ražo aptuveni 215 ražotāji Savienībā. Iestādes ir pārbaudījušas ieinteresēto personu apgalvojumus, ka šis skaits esot lielāks; tomēr pārbaudē atklājās, ka iespējamie papildu ražotāji patiesībā pārsvarā bija ražotāji eksportētāji, ar tiem saistītie importētāji, izplatītāji un uzstādītāji.

(134)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas apstrīdēja to, ka neatkarīgā konsultāciju uzņēmuma Europressedienst (“konsultants”) sniegtie dati inter alia ir izmantoti, lai noteiktu Savienības ražošanas apjomu, Savienības ražošanas jaudu, kā arī citus makroekonomiskus kaitējuma rādītājus attiecībā uz Savienības ražošanas nozari, kā arī importa datus. Šīs personas apšaubīja konsultanta neatkarību, apgalvojot, ka tas bija saistīts ar sūdzības iesniedzēju. Viņi pieprasīja arī paskaidrot, kā Komisija izvēlējās konsultantu, un apšaubīja tā kompetenci attiecībā uz ekonomikas datu vākšanu par FE nozari. Šajā ziņā tika apgalvots, ka Komisijai savus konstatējumus vajadzējis pamatot ar citu pieejamu avotu, jo īpaši pazīstamu pētniecības institūtu datiem. Visbeidzot, lai apstrīdētu konsultanta iesniegtos datus, apvienība AFASE atsaucās uz ekonomikas rādītāju iesniegšanas un datu apkopošanas paraugpraksi lietās, kuras attiecas uz Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. un 102. panta piemērošanu, un apvienošanās lietās.

(135)

Attiecībā uz konsultanta un sūdzības iesniedzēja iespējamo saikni iesaistītās ieinteresētās personas neiesniedza pierādījumus, kas apliecinātu, ka šāda saikne pastāv. Tāpat izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi, ka šādas attiecības pārsniegtu komerciālu attiecību robežas. Pēc galīgās izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka bija pazīmes, ka prima facie pierādījumi, kurus sūdzībās norādīja Savienības ražošanas nozare, kas ir sūdzības iesniedzējs, bija balstīti uz datiem, ko sniedza tas pats konsultants. Pat ja tiek atzīts, ka iegūtie dati par dažiem rādītājiem patiešām bija līdzīgi sūdzībā ietvertajiem pierādījumiem, tas nebūt nenozīmē, ka tos ieguva, izmantojot tikai vienu avotu. Tāpēc sūdzībā ietverti vairāki izmantotie avoti.

(136)

Kā paskaidrots pagaidu regulas 99. apsvērumā, Komisija uzskatīja, ka nav citu publiski pieejamu avotu, kas sniegtu gan makroekonomiskos datus par Savienības tirgu kopumā, gan citus importa datus, tāpēc konkrētajā izmeklēšanā ir piemēroti izmantot šā konsultanta pakalpojumus. Pirms Europressedienst izvēles Komisija novērtēja metodes, kuras konsultants izmanto attiecīgo datu vākšanai, kā arī konsultanta spēju sniegt vajadzīgos datus par katru ražojuma veidu atsevišķi un par visu attiecīgo periodu.

(137)

Turklāt izmeklēšanas gaitā konsultanta sniegtie dati pēc iespējas tika salīdzināti ar citiem pieejamajiem avotiem, un tie tika apstiprināti. Šajā ziņā tiek norādīts, ka tirgū ir vairāki pētniecības uzņēmumi, kuri apkopo statistikas datus par FE, un apkopotie rādītāji gandrīz nekad nav vienādi. Šis apstāklis ir skaidrojams ar to, ka jebkuram pētniecības institūtam ir sarežģīti iegūt precīzus rādītājus, tāpēc neatkarīgi no šo rādītāju avota apkopotie FE tirgus rādītāji vienmēr būs pamatoti ar aplēsēm. Šajā kontekstā Komisija, salīdzinot datus, ja šādi dati bija pieejami, salīdzināja tendences, par ko liecināja konsultanta sniegtie dati, ar tendencēm, par kurām liecināja tādu pašu datu izmaiņas, ko par šo pašu tematu bija publicējuši citi pētniecības uzņēmumi, Komisijas Kopīgais pētniecības centrs (“JRC”) un Eiropas Fotoelektrisko ražojumu nozares apvienība (“EPIA”), ja šādi dati bija pieejami. Tā kā salīdzināto rādītāju izmaiņas bija vienādas, veicot salīdzināšanu, būtiskas atšķirības netika konstatētas. Tāpēc pagaidu konstatējumi nebija pamatoti tikai ar konsultanta sniegtajiem datiem, bet arī ar šo datu analīzi un vērtējumu, ko veica Komisija. Turklāt, kā minēts iepriekš 9. apsvērumā, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas konsultanta uzņēmumā tika veikts pārbaudes apmeklējums. Lai pārbaudītu metodikas un iesniegto datu ticamību, Komisija konsultanta uzņēmumā veica pārbaudi uz vietas. Pēc tam, kad Komisija bija salīdzinājusi datus, lai papildus pārliecinātos par datu un izmantotās metodikas ticamību un kvalitāti, tika veikta pārbaude uz vietas.

Tika uzskatīts, ka, piemērojot labas pārvaldības principu, pārbaude uz vietas ir atbilstīgs līdzeklis arī tad, ja šos datus nav sniegusi ieinteresētā persona, bet gan konsultants. Tāpēc Komisija papildus pārliecinājās par konsultanta sniegto datu ticamību.

(138)

Viena persona apgalvoja, ka Komisijas izmantotā salīdzināšanas metodika nav pietiekami sīki izskaidrota un pieprasīja, lai tiktu izpausti arī citi avoti, kas izmantoti salīdzināšanā. Šī persona arī apgalvoja, ka izmantotā metodika jebkurā gadījumā ir nederīga, jo tajā salīdzinātas vien dažādu avotu tendences, nevis absolūtās vērtības.

(139)

Ciktāl tas attiecas uz citiem avotiem, ko izmanto, lai salīdzinātu konsultantu sniegtos datus, ir jānorāda, ka tie bija minēti JRC un EPIA publicētajos ziņojumos par šiem pašiem jautājumiem. Attiecībā uz datu salīdzinājumu ar citiem avotiem, tiek norādīts, ka tie uzrādīja ne tikai līdzīgas tendences, bet arī līdzīgus lielumus. Tādēļ tika secināts, ka izmantotās metodes ir atbilstošas, un šajā ziņā apgalvojumi tika noraidīti.

(140)

Attiecībā uz konsultanta kompetenci tiek norādīts, ka šā uzņēmuma pamatdarbība ir FE nozares datu vākšana un FE tirgus uzņēmumu aktuālās datubāzes izstrāde. Šie dati tiek publicēti specializētos fotoelektriskās enerģijas nozares žurnālos, un šos datus izmanto arī konkrēti uzņēmumi, kuru uzdevumā konsultants veic īpašus pētījumus. Europressedienst izveidotā datubāze tiek pastāvīgi atjaunināta, un dati tiek publicēti no jauna. Turklāt konsultantam ir ilggadēja pieredze šajā nozarē. Proti, konsultanta metodika ir informācijas vākšana, salīdzināšana un apkopošana, izmantojot dažādus tirgū pieejamos avotus. Tādēļ tas vāc datus, izmantojot standartizētas anketas un nosūtot tās datubāzē iekļautajiem uzņēmumiem, jo īpaši Savienības ražotājiem, vai veicot telefonaptauju, vai tirdzniecības izstādēs aptaujājot trešo valstu ražotājus. Ja informāciju nav iespējams iegūt, izmantojot minētos kanālus, Europressedienst pārbauda fotoelektriskās enerģijas nozares uzņēmumu finanšu pārskatus vai, lai iegūtu vai salīdzinātu datus, brīvprātīgi sadarbojas ar citiem pētniecības institūtiem. Tika pārbaudīts un arī apstiprināts, ka konsultants minētos avotus izmanto savā ikdienas darbā. Ņemot vērā minēto, tika uzskatīts, ka šajā izmeklēšanā ir atbilstīgi izmantot uzņēmuma Europressedienst pakalpojumus, un tāpēc ieinteresēto personu apgalvojumi tika noraidīti

(141)

Attiecībā uz Komisijas kompetentā dienesta izdoto ekonomikas rādītāju iesniegšanas paraugpraksi (“paraugprakse”) būtu jāsniedz šādas piezīmes. Pirmkārt, tas ir dokuments, kurā nevar iesaistīt Komisiju, jo to nav pieņēmusi kolēģija, bet publicējis kompetentais dienests ar mērķi sniegt ieteikumus personām par to, kā iesniegt ekonomiskos rādītājus. Otrkārt, paraugprakse attiecas uz ekonomikas rādītāju iesniegšanu un datiem, ko izmanto dažās lietās, kas saistītas ar konkurences apstākļu izmeklēšanu, saistībā ar LESD 101. un 102. pantu un apvienošanās lietām. Piemērojamie noteikumi, pierādījumu standarti un Komisijas izmeklēšanas pilnvaras šajās konkurences lietās nevar salīdzināt ar tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu, uz to attiecas pilnīgi atšķirīgs noteikumu kopums.

(142)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas apstrīdēja konsultanta izmantoto metodiku, apgalvojot, ka tā neatbilst atzītiem zinātniskiem standartiem. Tomēr, kā minēts 137. apsvērumā iepriekš, attiecīgā metodika tika izvērtēta un iegūtie dati tika salīdzināti un pārbaudīti un pēc tam izvērtēti atbilstīgi citiem publicētiem datiem, un tāpēc tie pamatoti uzskatāmi par ticamiem. Konkrētie jautājumi, ko izvirzīja ieinteresētās personas, galvenokārt AFASE, tika precizēti un publiskoti publiski pieejamajos izmeklēšanas dokumentos, kur ieinteresētās personas tos varēja pārbaudīt.

(143)

CCCME apgalvoja, ka datu apkopošanas metodika netika precizēta. Tā kā attiecīgā informācija visām ieinteresētajām personām tika darīta pieejama pieejamajos izmeklēšanas dokumentos, kur ieinteresētās personas tos varēja pārbaudīt, šis apgalvojums tika noraidīts.

(144)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas atkārtoti izteica bažas par Komisijas konsultantu atlasi un par iesniegto datu kvalitāti. Attiecībā uz šo tika apgalvots, ka konsultanta datus īpašos gadījumos var pasūtīt un iegādāties, lai īstenotu potenciālo klientu īpaši noteiktus pieprasījumus, un tādēļ dati var nebūt objektīvi. Turklāt CCCME apstrīdēja, ka konsultantu savāktie dati varētu tikt uzskatīti par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē, jo tie lielā mērā ir balstīti uz pieņēmumiem un aprēķiniem. Turklāt tika apgalvots, ka sniegtie dati nebija pietiekami pamatoti ar pierādījumiem un ka tie nav ne apstiprinoši, ne objektīvi, ne arī pārbaudāmi.

(145)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem jāatsaucas uz 136. un 137. apsvērumu iepriekš, kur sniegta papildu informācija par konsultantu izraudzīšanu. Turklāt ir jānorāda, ka Komisija nolīga konsultantu, pamatojoties uz pilnīgāko tajā brīdī pieejamo informāciju un pilnībā atbilstoši Komisijas finanšu regulai, kas piemērojama šai procedūrai. Turklāt jāatgādina, ka liela nozīme bija konsultanta spējām laicīgi sagādāt visus nepieciešamos datus, jo Komisijai bija pienākums noteiktā termiņā publicēt izmeklēšanas laikā iegūtos pagaidu konstatējumus.

(146)

Attiecībā uz sagādāto datu kvalitāti un to, vai tie uzskatāmi par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē, kā tas minēts 137. apsvērumā iepriekš, jānorāda, ka tika pārbaudīta konsultanta datu apkopošanas metodika un tās kvalitāti atzina par apmierinošu. Turklāt kā jau tas minēts iepriekš tajā pašā apsvērumā, konsultanta sagādātie dati tika, kad vien tas bija iespējams, salīdzināti ar citiem avotiem, un tika konstatēts, ka tie ir pietiekami precīzi. Noslēgumā jānorāda, ka konsultantam ir viena datu bāze, kura neatkarīgi no klientu vajadzībām un pieprasījumiem tiek regulāri atjaunināta. Tā pati datu bāze tiek izmantota, lai iegūtu FE statistiku un iesniegtu to dažādiem klientiem, tādēļ apgalvojums, ka dati nav objektīvi, ir noraidāms.

(147)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav izpaudusi avotus, izmantoto metodiku un informāciju par uzņēmumiem, ar kuriem konsultants sadarbojās, apkopojot saņemtos makroekonomikas datus. Cita ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja, ka konsultanta izmantotā metodika liek domāt, ka rezultāti varētu būt neprecīzi. Vairākas ieinteresētās personas pieprasīja papildu informāciju par konsultanta izmantoto metodiku, piemēram, par vidējo atbilžu biežumu uz anketas/interviju jautājumiem, par to datu proporciju, kas iegūti katrā kanālā un kā šie kanāli tika pārbaudīti, par aptuvenām vērtībām/pieņēmumiem, kas izmantoti, lai iegūtu datus, par to uzņēmumu skaitu, kuriem tika veikta aptuveno vērtību noteikšana, un vismaz par konsultanta darbinieku skaita diapazonu.

(148)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem jānorāda, ka pēc pagaidu pasākumu noteikšanas Komisija sniedza ieinteresētajām personām informāciju par konsultanta datu apkopošanā izmantoto metodiku un to avotiem, un saistībā ar to pēc pagaidu informācijas izpaušanas atbildēja uz ieinteresēto personu izvirzītajiem konkrētajiem jautājumiem. Ieinteresēto personu papildu informācijas pieprasījumi pēc galīgās informācijas izpaušanas tiek uzskatīti par atbildētiem, sniedzot informāciju, kas konfidencialitātes ierobežojumu ietvaros kļuva pieejama pēc pagaidu maksājumu noteikšanas. Turklāt tiek uzsvērts, ka Komisija uz vietas pārbaudīja, kā konsultants ieguva un apkopoja datus, un kādi bija attiecīgie pamatpieņēmumi datu apkopošanai. Pārbaudes rezultāti bija apmierinoši, un Komisija atkārtoti pārliecinājās par pamatpieņēmumu atbilstību un konsultanta sniegto datu kvalitāti. Turklāt personas neapstrīd pašus datus.

(149)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas cita ieinteresētā persona pieprasīja skaidrojumu par vairākiem konsultanta datu vākšanā aplūkotiem Savienības ražotājiem un aptuveni par 215 Komisijai zināmiem Savienības ražotājiem, kuri daļēji pārklājas. Attiecībā uz šo ir jāpaskaidro, ka konsultanta aplūkotie Savienības ražotāji lielākoties tie paši, kas pārstāv Savienības ražošanas nozari izmeklēšanā, kas minēta 133. apsvērumā iepriekš.

(150)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka kaitējumu analīzi Komisija ir veikusi nekonsekventi, jo tā veikta atsevišķi moduļiem un elementiem, bet kaitējuma un dempinga starpības aprēķini tika noteikti kā moduļu un elementu kopējā vidējā svērtā cena. Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka, lai gan rādītāji tika uzrādīti par katru ražojuma veidu atsevišķi, izdarītie secinājumi par katru rādītāju attiecas uz izmeklēšanā iekļauto ražojumu kopumā. Jāatgādina arī, ka moduļi un elementi ir viens ražojums, un tādēļ dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz to. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(151)

Visbeidzot cita persona apgalvoja, ka makroekonomikas rādītāju vērtības aprēķins IP laikā tika kļūdaini balstīts uz vienkāršu vidējo 2011. un 2012. gada vērtību, bet šāda metodika nav objektīva un neatspoguļos reālos rezultātus IP laikā. Ir jāpaskaidro, ka datu vienkāršā vidējā vērtība tika izmantota tikai gadījumā, ja attiecīgajos periodos bija līdzīgas tendences. Gadījumā, ja tendences ir atšķirīgas, metodika tika attiecīgi pielāgota, ņemot vērā tirgus realitāti. Attiecīgā persona neizvērsa diskusiju par to, kādā mērā izmantotās metodikas rezultāti neatspoguļotu tirgus realitāti. Tādēļ šie apgalvojumi tika noraidīti.

(152)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem un tā kā par šiem jautājumiem nav iesniegtas papildu piezīmes, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 98.–101. apsvērumā.

2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(153)

Vairākas personas apgalvoja, ka kaitējums būtu bijis jānovērtē atsevišķi tirgum pašu vajadzībām un brīvajam tirgum. Viena persona apgalvoja, ka dati par elementiem, ko paredzēts izmantot pašu vajadzībām, būtu jāizslēdz no kaitējuma novērtējuma, jo tos neietekmējot subsidētais imports.

(154)

Kā minēts pagaidu regulas 105. apsvērumā, patēriņš, pārdošanas apjoms, ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, izaugsme, ieguldījumi, krājumi, nodarbinātība, ražīgums, naudas plūsma, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu un dempinga starpības lielums būtu jāpārbauda saistībā ar visām Savienības ražošanas nozares darbībām, tostarp ražošanas nozares produkcijas izmantošanu pašu vajadzībām, jo tirgum pašu vajadzībām paredzēto produkciju vienlīdz ietekmēja arī konkurence, ko radīja imports no attiecīgās valsts.

(155)

Tādējādi izmeklēšanā tika konstatēts, ka, palielinoties negatīvajai ietekmei uz cenām, kuru radīja imports par dempinga cenām, vertikāli integrēti ražotāji bija spiesti importēt ražojumus (elementus) par dempinga cenām un pārtraukt tādu izstrādājumu ražošanu, kuru izmaksas pārsniedza importa cenu. Turklāt izmeklēšanā tika arī atklāts, ka brīvajā tirgū un tirgū pašu vajadzībām ir vienādas cenu attīstības tendences, tādējādi apliecinot to, ka attiecīgais imports šos tirgus ietekmēja vienādi.

(156)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Komisija nav sniegusi atbilstošu un pamatotu tirgus pašu vajadzībām analīzi vai arī iemeslus, kādēļ nav tikusi veikta atsevišķa analīze. Viena persona apgalvoja, ka netika sniegta informācija par Savienības produkcijas nozīmi pašu patēriņam. Papildus tika apgalvots, ka pagaidu regulas 106. apsvērumā minētais, ka cenas tirgū pašu vajadzībām ne vienmēr atspoguļo tirgus cenas, ir pretrunā secinājumiem, kas minēti 155. apsvērumā iepriekš, ka brīvajā tirgū un tirgū pašu vajadzībām ir vienādas cenu attīstības tendences.

(157)

Pirmkārt, ir jānorāda, ka pagaidu regulas 105. apsvērumā ir izklāstīti iemesli attiecībā uz to, kādēļ tika uzskatīts par pieņemamu pārbaudīt kaitējuma rādītājus (izņemot peļņu), kas attiecas uz kopējo Savienības ražošanas nozares darbību, tostarp izmantošanu pašu patēriņam. Šajā sakarībā jāatgādina, kā izklāstīts tajā pašā apsvērumā, ka izmeklēšanā atklājās, ka produkciju, kas paredzēta pašu patēriņam, vienlīdz ietekmē konkurējošais imports no ĶTR, ko attiecīgās ieinteresētās personas neapstrīdēja. Tāpēc ir jānoraida apgalvojums, ka netika sniegts izskaidrojums par to, kādēļ neveica atsevišķu analīzi. Tāpat, ņemot vērā to, ka tas izriet no šā secinājuma, ir jānoraida, ka šāda atsevišķa analīze būtu jāveic tirgum pašu vajadzībām.

(158)

Otrkārt, kaut arī, pamatojoties uz iepriekš minēto, Savienības produkcija, kas paredzēta izmantošanai pašu vajadzībām, nav uzskatāma par būtisku elementu, jānorāda, ka Savienībā ražoto elementu apjoms, kas paredzēts izmantošanai pašu vajadzībām, IP laikā veidoja aptuveni pusi no kopējā ražošanas apjoma. Visbeidzot, ir noskaidrots, ka falts, ka cenas tirgū pašu vajadzībām neatspoguļo cenas brīvajā tirgū, ne vienmēr ir pretrunā ar to, ka cenām abos tirgos ir vienādas tendences, jo tās joprojām var būt dažādos līmeņos vai cenu izmaiņas var būt lielākas vai mazākas, tādējādi attēlojot citu ainu. Pamatojoties uz iepriekš minēto, apgalvojumi attiecībā uz tirgu pašu vajadzībām tika noraidīti.

(159)

Attiecīgās personas nesniedza informāciju, kas atspēkotu minētos konstatējumus par Savienības tirgus noteikšanu. Tāpēc šajā ziņā paustie apgalvojumi tika noraidīti un tika apstiprināti visi konstatējumi pagaidu regulas 102.–106. apsvērumā.

3.   Patēriņš Savienībā

(160)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka atkarībā no izmantotā avota krasi atšķiras dati par izmeklējamā ražojuma patēriņu Savienībā. Šī persona apgalvoja, ka drošticamus datus var iegūt, tikai izmantojot informāciju, kas savākta specializētās iestādēs vai pētniecības centros. Ņemot vērā 134. un 152. apsvērumā iepriekš izklāstītos paskaidrojumus un secinājumus par izmeklēšanā izmantoto konsultanta sniegto datu ticamību, šis arguments tiek noraidīts.

(161)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka patēriņa apjoms nebūtu jānosaka, vienkārši saskaitot pieejamās moduļu ražošanas jaudas Savienībā, un ka no tā būtu jāatņem Savienības ražošanas nozares projektiem paredzēto moduļu patēriņa apjoms. Šis arguments tika noraidīts, jo moduļu patēriņa apjoms tika aprēķināts, ņemot vērā Savienībā no jauna uzstādītās jaudas. Tā ir vispārpieņemta prakse, nosakot moduļu patēriņu. Elementu patēriņa apjoms tika noteikts, ņemot vērā Savienība saražoto moduļu apjomu.

(162)

Cita persona apgalvoja, ka konsultanta aprakstītā metodika apstiprina grūtības noteikt ticamus patēriņa rādītājus. Turklāt tika apgalvots, ka importa dati, kā arī Savienības ražošanas nozares dati par eksporta pārdošanas apjomiem, bija balstīti uz nepārbaudāmām aplēsēm vai nepilnīgiem datiem, un ka Komisijas veiktais salīdzinājums nebija pietiekams, lai varētu secināt, ka šie dati ir patiešām ticami un precīzi.

(163)

Kā tas jau ir minēts iepriekš 136. un 137. apsvērumā, datu un izmantoto datu apkopošanas metodikas kvalitāti Komisija apstiprināja apmeklējuma laikā un, pamatojoties uz to, tika uzskatīts, ka izmantotā metodika ir atbilstoša un rezultāti ir precīzi un pietiekami ticami. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(164)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem un tā kā par patēriņu Savienībā nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 107.–109. apsvērums.

4.   Imports no attiecīgās valsts

4.1.   Importa apjoms un tirgus daļa no attiecīgās valsts

(165)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka atkarībā no izmantotā avota krasi atšķiras dati par izmeklējamā ražojuma importa apjomiem. Šī persona apgalvoja, ka drošticamus datus var iegūt, tikai izmantojot informāciju, kas savākta specializētās iestādēs vai pētniecības centros. Ņemot vērā 134. un 152. apsvērumā iepriekš izklāstītos paskaidrojumus un secinājumus par izmeklēšanā izmantoto konsultanta sniegto datu ticamību, šis arguments tiek noraidīts.

(166)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja metodiku, ar kuru tiek noteikta kopējā importa vērtība no ĶTR, apgalvojot, ka tā bija balstīta uz darījumiem, kas veikti pie CIF līmeņa pirms nodokļa nomaksas, un tāpēc ir apšaubāms, vai šie darījumi bija paredzēti Savienības patēriņam. Attiecībā uz šo apgalvojumu tiek precizēts, ka konsultanta sniegtais aprēķins par kopējo importa vērtību no ĶTR netika izmantots pagaidu un galīgajiem konstatējumiem un ka izmeklēšanas laikā tikai noteica importa apjomu un importa cenas, kā tas redzams pagaidu regulas 110. – 113. apsvērumā. Tā kā attiecīgā ieinteresētā persona neapstrīdēja metodiku kā tādu, ar kuru nosaka importa cenas, ir norādīta atsauce uz attiecīgajiem konstatējumiem pagaidu regulas 113. – 117. apsvērumā un turpmāk minētajā 168. – 176. apsvērumā. Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(167)

Pamatojoties uz minētajiem faktiem un tā kā par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjomu nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 110. – 112. apsvērums.

4.2.   Importa cenas un cenu samazinājums

(168)

Viens nesaistītais importētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka importa cenas būtu jānosaka, ņemot vērā tā attiecīgā ražojuma importu Savienībā. Tomēr šā importētāja sniegtie dati bija tikai daļa no kopējā importa apjoma Savienībā, un nebija iespējams izdarīt nozīmīgus secinājumus par visa ĶTR izcelsmes importa apjoma vidējo importa cenu visā attiecīgajā periodā, kas aptvēra vairākus gadus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(169)

Cita persona apgalvoja, ka netika izskaidrota cenu noteikšanas metodika, jo īpaši attiecībā uz to, kā tika apvienoti un saskaņoti dati no dažādiem avotiem. Turklāt tika apgalvots, ka importa izmaksu pamatā būtu jābūt pārbaudītai informācijai, kas apkopota izmeklēšanas laikā, nevis aplēsēm.

(170)

Tiek uzskatīts, ka metodika, kas ir pieejama visām ieinteresētajām personām, ir pietiekami pilnīga, lai saprastu to, kā rādītāji iegūti. Attiecībā uz “importēšanas” izmaksām tiek precizēts, ka cenas uz vietas koriģēja, lai iegūtu CIF cenas. Veikto aprēķinu apstiprināja izmeklēšanas laikā apkopotie dati.

(171)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas pieprasīja vairāk informācijas par cenu samazinājuma aprēķiniem nekā jau bija norādīts pagaidu regulas 116. apsvērumā. Ciktāl tas bija iespējams, divpusējās apmaiņā sniegta papildu informācija, ņemot vērā to, ka šī informācija ir slepena, un to, ka Savienības ražotājiem tiek nodrošināta anonimitāte.

(172)

Saskaņā ar lēmumu par plāksnīšu neiekļaušanu ražojumu klāstā (sk. 28. līdz 32. apsvērumu iepriekš) šie ražojumi netika iekļauti arī cenu samazinājuma aprēķinā. Turklāt ieinteresētās personas iesniedza dažus CIF cenu labojumus. Tā kā 21. apsvērumā skaidroto iemeslu dēļ tika pārskatīta nesaistīto importētāju izlase, pēc tam, kad dati bija pieejami un pilnīgi, tika izmantotas jaunās importētāju izlases vidējās izmaksas pēc importēšanas.

(173)

Pārskatītais cenu salīdzinājums tika veikts darījumiem pa ražojuma veidiem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī, vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas un atskaitot rabatus un atlaides. Salīdzinājumu izsakot procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, iegūtā vidējā svērtā cenu samazinājuma starpība bija diapazonā no 19,8 % līdz 32,1 % attiecībā uz moduļiem, no 4 % līdz 28,5 % attiecībā uz elementiem un no 8 % līdz 29 % attiecīgajam ražojumam kopumā.

(174)

Būtu jāpiebilst, ka vienam izlasē iekļautajam ražotājam eksportētājam tika aprēķināts negatīvs cenas samazinājums attiecība uz elementiem. Tomēr, tā kā viņa eksporta apjomi nebija ievērojami, to nevar uzskatīt par reprezentatīvu lielumu.

(175)

Turklāt cits izlasē iekļauts ražotājs eksportētājs apstrīdēja avotu monoelementu precizējumam līdz multielementu līmenim, tomēr nekādi nepamatoja šo argumentu. Tomēr jauna informācija vai pierādījumi netika iesniegti, tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(176)

Tā kā par attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa cenām un cenu samazinājuma aprēķinu nav sniegtas citas piezīmes, ievērojot iepriekš minētos grozījumus, tiek apstiprināts pagaidu regulas 113. – 117. apsvērums.

5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

5.1.   Vispārīga informācija

(177)

Dažas personas apšaubīja Komisijas šīs izmeklēšanas vajadzībām izmantoto kaitējuma makroekonomisko rādītāju vispārējo drošticamību. Tās apgalvoja, ka tendences, kas konstatētas vairākiem šiem rādītājiem, atšķiras no to pašu rādītāju tendencēm, kas konstatētas attiecībā uz izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Īpaši tika norādīts Savienības ražošanas apjoms, ražīgums, pārdošanas apjoms, vidējās darbaspēka izmaksas un nodarbinātība.

(178)

Kā minēts pagaidu regulas 121. apsvērumā, makroekonomiskie rādītāji tika noteikti par visiem ražotājiem Savienībā. Ja tie paši dati tika sniegti par atsevišķiem Savienības ražotājiem vai Savienības ražotāju grupu (t. i., izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem), tendences ne vienmēr bija vienādas, jo, piemēram, katra apskatītā uzņēmuma svars šādā salīdzinājumā netika ņemts vērā. Tādējādi visu Savienības ražotāju un izlasē iekļauto Savienības ražotāju makroekonomisko rādītāju salīdzināšanas rezultāti ne vienmēr nozīmīgi, un tie neļauj secināt, ka kāds no šiem abiem datu kopumiem nebūtu drošticams. Katrā ziņā, salīdzinot makroekonomisko rādītāju tendences Savienības ražošanas nozarē ar tādiem pašiem konsolidētajiem rādītājiem par izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, laikā no 2011. gada līdz IP atšķirības tendencēs ir vērojamas vairākiem rādītājiem, piemēram, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjomam, ražošanas jaudai, pārdošanas apjomiem, nodarbinātībai un ražīgumam. Visos šajos rādītājos izlasē iekļautie Savienības ražotāji darbojas labāk nekā Savienības ražošanas nozare kopumā. Iemesls ir tāds, ka IP laikā daudzi Savienības ražotāji, kas nebija iekļauti izlasē, apturēja ražošanu vai kļuva maksātnespējīgi, tādējādi negatīvi ietekmējot makroekonomisko rādītāju, kas aprēķināts Savienības līmenī. Tāpēc šie apgalvojumi tika noraidīti.

(179)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka secinājums, kas iekļauts pagaidu regulas 153. apsvērumā, proti, ka Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīze liecina par nepārprotamu lejupejošu tendenci attiecībā uz visiem galvenajiem kaitējuma rādītājiem, ir balstīts uz konsultanta sniegtajiem datiem. Šajā jautājumā jāpaskaidro, ka, no vienas puses, makroekonomiskie rādītāji, kas ietverti pagaidu regulas 4.a līdz 6.c tabulā, tika balstīti uz datiem, kas iegūti no konsultanta, un iespēju robežās salīdzināti ar citiem pieejamajiem avotiem. No otras puses, mikroekonomiskie rādītāji, kas ietverti pagaidu regulas 7.a līdz 11.c tabulā, tika balstīti uz datiem, kas savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, un Komisija tos pārbaudīja klātienē. Jāpiebilst arī, ka noteicošie faktori Savienības ražošanas nozares zaudējumus radošajai situācijai, piemēram, Savienības ražošanas nozares rentabilitātes līmeņi, vidējā pārdošanas cena Savienībā un cenu samazinājuma aprēķini, tika balstīti uz datiem, kas savākti no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un ražotājiem eksportētājiem, kas pārbaudīti klātienē. Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(180)

Tā kā nav sniegtas papildu piezīmes par Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtējumu, tiek apstiprināts pagaidu regulas 118.–123. apsvērums.

5.2.   Makroekonomiskie rādītāji

5.2.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(181)

AFASE apgalvoja, ka ražošanas apjoms, kas pagaidu regulas 124. apsvērumā noteikts moduļiem, un Savienības ražošanas nozares ražošanas jauda, kas tajā pašā apsvērumā noteikta moduļiem un elementiem, ir pārvērtēta, un iesniedza datus no citiem avotiem (t. i., EPIA, IMS un BNEF), kas liecināja par mazākiem apjomiem.

(182)

Ražošanas apjoms, kas noteikts pagaidu regulas 124. apsvērumā, ir balstīts uz informāciju gan par publiski uzskaitītiem uzņēmumiem, gan par neuzskaitītiem uzņēmumiem. Savienības ražošanas apjoma izmaiņas, kas noteiktas pagaidu regulas 124. apsvērumā, turklāt saskan arī ar Savienības patēriņa izmaiņām, kas noteiktas pagaidu regulas 108. apsvērumā. Pretēji tam, AFASE sniegtie dati par ražošanas apjomiem liecināja par atšķirīgām tendencēm Savienības patēriņā, kas noteikts pagaidu regulas 108. apsvērumā, un Savienības patēriņa statistikā, ko publicēja EPIA.

(183)

Attiecībā uz ražošanas jaudu izmeklēšana tika konstatēts, ka konstatējumi, kas izklāstīti pagaidu regulas 124. apsvērumā, attiecas arī uz to uzņēmumu ražošanas jaudām, kuri IP laikā pieteica maksātnespēju vai apturēja ražošanu, kamēr tie nebija pārdevuši ražotnes un mehānismus un tādēļ spēja ļoti ātri atjaunot ražošanu. Tāpat, kā iepriekš minēts 182. apsvērumā, dati, kas iekļauti pagaidu regulas 124. apsvērumā, ietvēra arī neuzskaitīto uzņēmumu datus.

(184)

Visbeidzot, kā iepriekš minēts 137. apsvērumā, neatkarīgā konsultanta sniegtie dati tika pārbaudīti un tika uzskatīti par pietiekami precīziem. Pamatojoties uz iepriekš teikto, AFASE iesniegtie dati no citiem pieejamajiem avotiem netika atzīti par tādiem, kas noteikti ir pretrunā pagaidu konstatējumiem.

(185)

Katrā ziņā AFASE sniegto datu apstiprināšana neietekmētu vispārējo secinājumu, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, jo šo rādītāju, t. i., Savienības ražošanas apjoma un Savienības ražošanas jaudas, negatīvā tendence būtu pat vēl izteiktāka.

(186)

Viens nesaistītais importētājs, kas sadarbojās, apgalvoja, ka ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums jānosaka, pamatojoties tikai uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju datiem. Tomēr, tā kā tie ir makroekonomiski rādītāji, tie ir jānosaka visu Savienības ražotāju līmenī, lai radītu jēgpilnu un pilnīgu kopainu par situāciju Savienības ražošanas nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(187)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona lūdza Komisiju precizēt, kā konsultants aprēķinājis Savienības gada ražošanas apjomu. Cita persona lūdza Komisiju sniegt papildu skaidrojumus par tādu dažādu pieejamo datu saskaņošanu, kas saistīti ar Savienības kopējo ražošanas jaudu. Cita persona norādīja, ka dati par Savienības kopējo ražošanu un ražošanas jaudu būtu jāiegūst no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, jo tas būtu devis daudz ticamāku rezultātu. Attiecībā uz šo tika apgalvots, ka publiski pieejamie dati ir neprecīzi, jo tie ir konfidenciāli, un ka jebkuram pētniecības centram vai konsultantam analīzes pamatā būtu jāizmanto vairākas aplēses un pieņēmumi.

(188)

Ir jāpaskaidro, ka Savienības gada ražošanas apjoms tika aprēķināts, pamatojoties uz skaitļiem, ko konsultantam iesniedza Savienības ražotāji. Gadījumos, kad nevarēja iegūt datus par konkrēta Savienības ražotāja gada ražošanas apjomu, tas tika aplēsts, piemērojot iepriekšējā gada jaudas izmantošanas līmeni jaunajai ražošanas jaudai attiečīgajā gadā. Iestādes ir arī salīdzinājušas konsultanta aprēķināto rādītāju ar Savienības ražošanas nozares pārstāvju atbildēm uz pastāvīgo aptauju jautājumiem pirms izmeklēšanas sākšanas. Abi rādītāji ir līdzīgi.

(189)

Attiecībā uz lūgumu sniegt papildu skaidrojumus par dažādu datu saskaņošanu attiecībā uz Savienības ražošanas jaudu ir jānorāda, ka informācija ieinteresētajām personām jau ir sniegta publiski pieejamajos izmeklēšanas dokumentos. Tāpēc šis lūgums tika noraidīts.

(190)

Visbeidzot Savienības ražošana apjoms un ražošanas jauda ir makroekonomiskie rādītāji, tāpēc tie ir jānoskaidro visas Savienības ražošanas nozares līmenī, nevis tikai izlasē iekļauto Savienības ražotāju līmenī.

(191)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka metodika, kas izmantota, lai apkopotu datus par ražošanu (galvenokārt, intervijas un ražotņu apmeklējumi) neļāva gūt ticamus rezultātus, jo šie dati ir konfidenciāli, tāpēc uzņēmumi tos nevēlas izpaust. Tāpēc šādu metodiku nevar uzskatīt par atbilstošu. To apstiprinot fakts, ka, lai gan konsultants aprēķinos iekļāva daudz vairāk Savienības ražotāju nekā to bija izdarījusi Komisija veiktajā situācijas pārbaudē izmeklēšanas sākšanas posmā, konsultanta iegūtais kopējais ražošanas apjoms ir mazāks, nekā to konstatēja Komisija situācijas pārbaudes nolūkā. Šī persona arī apgalvoja, ka attiecīgi informāciju, kas saistīta ar šo kaitējuma rādītāju, nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē.

(192)

Vispirms ir jāpaskaidro, ka to ražotāju skaits, ko aprēķinos ņēma vērā konsultants un Komisija, ir gandrīz vienāds, un ka arguments par to, ka rezultāti ir pretrunīgi, ir noraidāms. Turklāt jāatgādina, ka konsultanta apkopotie dati, ja vien bija iespējams, tika salīdzināti ar citiem avotiem, un tika konstatēts, ka aplēses ir pietiekami ticamas. Tāpēc tiek apstiprināts, ka konsultanta sniegto informāciju par ražošanas datiem var uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē.

(193)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par ražošanas apjomu, ražošanas jaudu un jaudas izmantojumu, tiek apstiprināts pagaidu regulas 124.–128. apsvērums.

5.2.2.   Pārdošanas apjomi un tirgus daļa

(194)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības moduļu ražošanas nozares tirgus daļa 2009. gadā jau bija tikai 19 % un samazinājums par sešiem procentpunktiem attiecīgajā periodā nav uzskatāms par kaitējumu.

(195)

Tirgus daļas samazināšanās par sešiem procentpunktiem attiecīgajā periodā ir jāvērtē, ņemot vērā fonu, ko veidoja moduļu patēriņa palielināšanās Savienībā par vairāk nekā 200 % tajā pašā laikposmā. Savienības ražošanas nozare nevarēja izmantot augošo patēriņu savā labā. Tieši pretēji – pat palielināta patēriņa apstākļos pārdošanas apjoms nevarēja atbilstoši palielināties, tādēļ tika zaudēta tirgus daļa. Tāpēc šis arguments ir noraidāms.

(196)

Viena persona apgalvoja, ka pārdošanas datu apkopošanā izmantotā metodika (galvenokārt, intervijas un ražotņu apmeklējumi) neļāva gūt ticamus rezultātus, jo šie dati ir konfidenciāli, tāpēc uzņēmumi tos nevēlas izpaust. Tāpēc šādu metodiku nevar uzskatīt par atbilstošu. Līdzīgi tos nevar uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē. Kā minēts iepriekš 137. apsvērumā, konsultanta apkopotos datus, kad vien iespējams, salīdzināja ar citiem avotiem, un tika konstatēts, ka aplēses bija pietiekami ticamas. Tāpēc tiek apstiprināts, ka konsultanta sniegto informāciju par pārdošanas datiem var uzskatīt par tiešiem pierādījumiem pamatregulas 3. panta 2. punkta izpratnē.

(197)

Tā kā nav sniegtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomu un tirgus daļu, tiek apstiprināts pagaidu regulas 129.–131. apsvērums.

5.2.3.   Nodarbinātība un ražīgums

(198)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka metodika, lai noteiktu kopējo nodarbinātību Savienībā attiecīgajā periodā bija nepareiza. Šī persona apgalvoja, ka gadījumos, kad nebija pieejama informācija par kāda konkrēta Savienības ražotāja nodarbinātības līmeni, tās vietā tika ņemti vērā pieejamie dati par Savienības ražotāju vidējo nodarbinātību. Tas bija jānoraida, jo kopējā nodarbinātības noteikšanas metodika bija citāda, t. i., gadījumā, ja nodarbinātības dati par konkrētu Savienības ražotāju nebija pieejami, šo rādītāju aprēķināja, pamatojoties uz šā paša uzņēmuma datiem par iepriekšējo gadu(-iem). Kā minēts iepriekš 137. apsvērumā, šī metodika tika pārbaudīta un atzīta par pieņemamu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(199)

Tā kā nav sniegtas piezīmes par nodarbinātību un ražīgumu Savienībā, tiek apstiprināts pagaidu regulas 132.–134. apsvērums.

5.2.4.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(200)

Tā kā par šo jautājumu nav sniegtas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 135. un 136. apsvērums.

5.3.   Mikroekonomiskie rādītāji

5.3.1.   Cenas un cenu ietekmējoši faktori

(201)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja secinājumus, ka vidējo pārdošanas cenu samazināšanās ir postoši ietekmējusi Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozares vidējās izmaksas arī ir samazinājušās, un tādēļ cenu samazināšanās ir dabiska. Tomēr, kā teikts pagaidu regulas 138. apsvērumā, izmeklēšana konstatēja, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas samazinājās pat vairāk nekā tās vidējās ražošanas izmaksas, un tādēļ šī izmaksu samazināšanās neietekmēja Savienības ražošanas nozares rentabilitāti. Tāpēc ir apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozarē pārdošanas cenu samazinājumam bija postoša ietekme uz Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, un attiecībā uz šo apgalvojumi tika noraidīti.

(202)

Cita ieinteresētā persona apstrīdēja pagaidu regulas 138. apsvēruma secinājumu, ka IP laikā cenas bija neilgtspējīgā līmenī, apgalvojot, ka to nosaka tirgus konjunktūra. Tā pati persona arī iebilda pret secinājumu tajā pašā apsvērumā, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no izmaksu samazinājuma tāpēc, ka to negatīvi ietekmēja imports par dempinga cenām. Attiecībā uz šo iestādes norāda, ka “neilgtspējīgs līmenis” attiecas uz faktu, ka Savienības ražošanas nozare darbojās ar zaudējumiem, tāpēc tā ilgtermiņā nevarētu pastāvēt. Tāpēc jautājums, vai cenu līmenis ir ilgtspējīgs, ir saistīts tikai ar ražošanas izmaksu un cenu attiecību. Frāze “nevarēja gūt labumu no izmaksu samazinājuma” ir atsauce uz faktu, ka izmaksas samazinājās lēnāk nekā cenas. Abu šo apgalvojumu pamatā ir pagaidu regulas 138. apsvērumā minēti pierādījumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(203)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes par Savienības ražošanas nozares vidējām pārdošanas cenām, tiek apstiprināti pagaidu regulas 137. un 138. apsvērums.

5.3.2.   Darbaspēka izmaksas

(204)

Tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pretēji apgalvojumam pagaidu regulas 140. apsvērumā, attiecīgajā periodā nav bijis inflācijas un tādēļ vispārējais darbaspēka izmaksu pieaugums nevarēja rasties šā apstākļa ietekmē.

(205)

Pretēji tam, ko apgalvoja attiecīgā persona, izmeklēšana tika konstatēts, ka attiecīgajā periodā ir bijusi inflācija un darbaspēka izmaksu pieaugums saistāms tikai ar moduļiem, un ka to var skaidrot ar inflāciju un ražīguma pieaugumu.

(206)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma stāvokli ir izraisījis darbaspēka izmaksu palielinājums, kas notika līdzās ražīguma samazinājumam. Tomēr, pirmkārt, jānorāda, ka attiecībā uz moduļiem darbaspēka izmaksas ir saglabājušās stabilas, bet darba ražīgums palielinājās gan elementu, gan moduļu ražošanā. Tādējādi darba ražīguma palielinājumu moduļu ražošanā var izskaidrot ar paaugstinātu ražīgumu. Turklāt, kā jau minēts pagaidu regulas 203. apsvērumā, izmeklēšanā konstatēja, ka darbaspēka izmaksas neveido ražošanas izmaksu būtisku daļu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(207)

Ņemot vērā minētos faktus, ir apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 139. un 140. apsvērumā.

5.3.3.   Krājumi

(208)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka krājumu līmeņa palielinājums attiecīgajā periodā, izsakot to kā kopējā ražošanas apjoma procentuālo daļu, esot nenozīmīga un ka to nevarot uzskatīt par kaitējuma pierādījumu. Vēl minētā persona apgalvoja, ka dati par krājumu lielumu pagaidu regulas 141. apsvērumā ir maldinoši, jo atšķirībā no Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoma krājumi ir izteikti kW, nevis MW.

(209)

Šajā ziņā ir norādīts, ka pagaidu regulas 143. apsvērums ir jāgroza, un to lasa šādi: “… līdzīgā ražojuma krājumu palielināšanās attiecīgajā periodā nav saistāma ar jautājumu, vai Savienības ražošanas nozare cieta būtisku kaitējumu”. Pārrakstīšanās kļūdu pierāda iepriekšējais teikums, kur ir konstatēts, ka Savienības ražotājiem ir tendence turēt ierobežotus līdzīgā ražojuma krājumus, ražošanu veicot atkarībā no pasūtījumiem.

(210)

Visbeidzot, nosakot, vai Savienības ražošanas nozare ir cietusi būtisku kaitējumu, jautājums par to, vai krājumi ir izteikti kW vai MW, pats par sevi tika atzīts par nebūtisku.

(211)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka krājumi būtu jānosaka visai Savienības ražošanas nozarei kopumā un ka tikai desmit Savienības ražotāju dati nav reprezentatīvi. Ir noskaidrots, ka krājumi tika uzskatīti par mikroekonomikas rādītāju, tādēļ tie būtu jānosaka, pamatojoties uz apkopoto informāciju par katru uzņēmumu, šajā gadījumā – no Savienības ražotāju izlases, kas ir uzskatāma par reprezentatīvu visai Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ minētais apgalvojums tika noraidīts.

(212)

Tā kā par krājumiem nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 141.–143. apsvērums.

5.3.4.   Rentabilitāte, naudas plūsma, investīcijas un investīciju atdeve, spēja piesaistīt kapitālu

(213)

Pēc ieinteresētās personas piezīmes tiek precizēts, ka pagaidu regulas 148. apsvērumā minētais apgalvojums, ka naudas plūsmas laikposmā no 2009. gada līdz IP “pakāpeniski ieguva negatīvu tendenci”, bija nepareizs, jo naudas plūsma attiecībā uz moduļiem samazinājās laika periodā no 2009. līdz 2010. gadam, tad palielinājās 2011. gadā un IP laikā atkal samazinājās.

(214)

Minētā persona apgalvoja, ka ieguldījumu rādītāji, kas norādīti pagaidu regulas 149. apsvērumā, bija pārāk zemi, salīdzinot ar Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudu, kas norādīta pagaidu regulas 124. apsvērumā. Pamatojot šo apgalvojumu, minētā persona informēja, ka tās rīcībā ir informācija, saskaņā ar kuru kāda Savienības ražotāja veiktie ieguldījumi ražošanas jaudas palielināšanā veikti ar daudz lielākām izmaksām. Ieinteresētā persona secināja, ka tādēļ Savienības ražošanas nozares konstatētā ražošanas jauda visticamāk ir pārvērtēta. Jānorāda, ka šis apgalvojums nav pamatots ar pierādījumiem, jo īpaši attiecībā uz attiecīgā Savienības ražotāja ieguldījumu. Turpretī pagaidu regulā minēto ieguldījumu datu pamatā bija faktiska un pārbaudīta informācija, kas saņemta no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem. Jānorāda, ka šis apgalvojums bija balstīts arī uz salīdzinājumu starp izlasē iekļauto Savienības ražotāju kopējiem ieguldījumiem un visas Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas jaudu, ko nevar uzskatīt par atbilstošu pamatu salīdzinājumam, jo netika ņemti vērā Savienības ražošanas nozares kopējie ieguldījumi. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(215)

Tā kā par rentabilitāti, naudas plūsmu, ieguldījumiem, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu nav sniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 144. līdz 152. apsvērums.

5.4.   Secinājumi

(216)

Ņemot vērā minētos faktus, tiek apstiprināts pagaidu regulas 153.–158. apsvērums, proti, Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

E.   CĒĻOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(217)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka veiktā cēloņsakarību analīze nenodalīja, nenošķīra un nekvantificēja subsidētā importa kaitīgo ietekmi no citu zināmo faktoru ietekmes, kas līdztekus kaitē Savienības ražošanas nozarei. Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nav veikusi šo citu zināmo faktoru kopējo analīzi.

(218)

Atbildot uz šo apgalvojumu, būtu jānorāda, ka Komisija saskaņā ar iedibināto praksi vispirms pārbaudīja, vai ir cēloņsakarība starp importu par dempinga cenām un kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un pēc tam pārbaudīja, vai kāds no citiem zināmajiem faktoriem nav izjaucis cēloņsakarību starp būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei un importu par dempinga cenām. Šajā analīzē tika novērtēta citu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, nodalot un nošķirot to no importa par dempinga cenām kaitīgās ietekmes, lai nodrošinātu, ka šo faktoru radītais kaitējums netiek saistīts ar subsidēto importu. Tika konstatēts, ka neviens no tiem būtiski neietekmē (ja vispār ietekmē) nozares stāvokli, lai labotu situāciju, kurā novērtētais būtiskais kaitējums saistāms ar importu par dempinga cenām. Pamatojoties uz to, šis arguments tika noraidīts.

(219)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoti pauda iepriekš minētos argumentus. Šajā sakarībā tika apgalvots, ka Komisijai, sniedzot pamatotu un atbilstošu skaidrojumu, būtu jānosaka, ka kaitējums, ko rada faktori, kas nav imports par dempinga cenām, nav saistīti ar attiecīgo importu.

(220)

Izskatot visus faktus, šajā izmeklēšanā tika secināts, ka imports par dempinga cenām pats par sevi ir radījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Šajā sakarībā nebija iespējams izteikt kvantitatīvi citu zināmu faktoru ietekmi, tāpēc, kā norādīts pagaidu regulas 164. līdz 222. apsvērumā, tika veikts kvalitatīvais novērtējums. Noslēgumā tika apstiprināts, ka būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis imports par dempinga cenām. Patiešām uzskatīja, ka citu faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares negatīvo attīstību ir ierobežota. Jānorāda, ka saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu, nav uzliktas saistības attiecībā uz attiecināšanas vai neattiecināšanas analīzes veidu, kas būtu jāveic. Gluži pretēji – saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu šī analīze ir jāveic tādā veidā, lai ļautu nošķirt kaitējumu, ko rada imports par dempinga cenām no kaitējuma, ko rada citi faktori. Izmeklēšanā neatklāja nekādus pierādījumus tam, ka nekādi citi zināmi faktori – ne kopā, ne atsevišķi –, kas varētu būt sekmējuši nodarīto kaitējumu, būtu izjaukuši cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā iepriekš minēto analīzi, tika apstiprināts, ka neviens no citiem zināmajiem faktoriem neatspēkoja konstatējumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais būtiskais kaitējums ir attiecināms uz importu par dempinga cenām. Pamatojoties uz to, šie argumenti tika noraidīti.

(221)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētas personas apstrīdēja konstatējumu pagaidu regulas 160. apsvērumā. Tās atkārtoti apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma tirgus situācija katrā dalībvalstī ir citāda un tādēļ cēloņsakarības analīze ir jāveic katras dalībvalsts līmenī atsevišķi. Vēl minētās personas personas apgalvoja, ka valsts atbalsta shēmas, saules iedarbība un elektrības cena katrā valstī atšķiras, turklāt katrā tirgū ir atšķirīgi tirgus segmenti (sadzīves iekārtas ar mazāk nekā 40 kW jaudu, komerciālās un rūpnieciskās iekārtas ar jaudu no 40 kW līdz 1MW un komunālā tirgus segmenta iekārtas ar jaudu no 1 MW līdz 10 MW). Ņemot to vērā, šīs personas apgalvoja, ka cēloņsakarību analīze ir jāveic atsevišķi katrai dalībvalstij, no vienas puses, un lielapjoma un sadzīves segmentiem, no otras puses.

(222)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas dažas ieinteresētas personas atkārtoti apgalvoja, ka cēloņsakarību analīzi vajadzētu veikt katrai dalībvalstij, tomēr personas nenorādīja papildu argumentus vai jaunus pierādījumus attiecībā uz to.

(223)

Izmeklēšana konstatēja, ka pārdošanas apjomi un importa cenas visā Savienībā ir līdzīgas. Tāpēc var uzskatīt, ka ir viens ražojumu tirgus, uz kuru attiecas izmeklēšana. Izmeklēšanā arī neatklāja, ka katras dalībvalsts vai reģiona ražotāji būtu koncentrējuši savu darbību šajā konkrētajā tirgū, vai arī, ka imports par dempinga cenām būtu koncentrēts vienā dalībvalstī vai reģionā. Turklāt neviena ieinteresētā persona neapgalvoja, ka dempinga un kaitējuma analīze būtu jāveic katrai dalībvalstij atsevišķi, kas būtu pamatnosacījums atsevišķas cēloņsakarību analīzes veikšanai katrā dalībvalstī. Izmeklēšanā arī neatklāja nekādus pierādījumus, ka tas būtu piemērots risinājums, jo īpaši, ja visā Savienībā pārbaudāmajam ražojumam ir līdzīgas cenas. Turklāt tiek norādīts, ka saules iedarbība vienas dalībvalsts dažādos reģionos var būt atšķirīga, piemēram, Dienvidfrancijā ir lielāka saules iedarbība nekā Ziemeļfrancijā, un vienas dalībvalsts dažādos reģionos var darboties dažādas atbalsta shēmas (piemēram, Beļģijā), tādēļ šo faktoru ietekme uz pieprasījumu dažādos reģionos var atšķirties vienas dalībvalsts robežās. Tomēr atšķirīgais tiesiskais regulējums katrā dalībvalstī un/vai reģionā un atšķirības noteiktos apstākļos, piemēram, saules iedarbība, nav iemesls, lai veiktu atsevišķas cēloņsakarību analīzes un attiecīgi arī kaitējuma un dempinga analīzes. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(224)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka, lai gan arī citi faktori ir būtiski, valsts atbalsta shēmas joprojām ir galvenais faktors pieprasījuma noteikšanā. Tā pati persona apstrīdēja arī to, ka tīkla paritāte jau sasniegta vismaz dažās vietās, apgalvojot, ka kopš IP moduļu cenas pieaugušas, bet elektrības cenas samazinājušās. Tā arī apgalvoja, ka katrā ziņā vismaz dažās dalībvalstīs regulatīvā, ekonomikas un tehniskā situācija neļauj pieslēgties tīklam un tādēļ šīm dalībvalstīm nav būtiski, vai tīkla paritāte sasniegta. Tomēr šī persona neiesniedza pierādījumus minētajiem apgalvojumiem. Katrā ziņā šie argumenti apstiprina, ka situācija attiecībā uz valsts atbalsta shēmām un tīkla paritāti dalībvalstīs zināmā mērā var atšķirties. Tomēr iesniegtā informācija nebija tāda, kas pierādītu, ka tiks nodrošināta analīze par katru dalībvalsti atsevišķi.

(225)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja un sniedza informāciju, kas varētu norādīt uz atšķirīgiem tirgus nosacījumiem katrā dalībvalstī un nozarē. Tomēr sniegto informāciju nevarēja uzskatīt par pārliecinošu, jo to veidoja PowerPoint prezentācija bez klātpievienotiem pierādījumiem, tāpēc nav sniegti pierādījumi, ka būtu pamatoti analizēt katru dalībvalsti atsevišķi. Tāpēc šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(226)

Ņemot vērā minētos faktus, tika secināts, ka katrai dalībvalstij un/vai reģionam un tirgus segmentam atsevišķi veiktā cēloņsakarības analīze neatbilstu tirgus realitātei. Tā kā šajā ziņā nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināts pagaidu regulas 159. un 160. apsvērums.

(227)

ĶV apgalvoja, ka Komisija cēloņsakarību analīzi ir veikusi nekonsekventi, jo kaitējuma analīze tika veikta atsevišķi moduļiem un elementiem, bet cēloņsakarības analīzē ražojumu veidi netika nošķirti. Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka, lai gan kaitējuma rādītāji patiešām uzrādīti katram ražojuma veidam atsevišķi, secinājumi par katru rādītāju attiecas uz izmeklēšanā ietverto ražojumu kopumā. Jāatgādina arī, ka moduļi un elementi ir viens ražojums, tāpēc cēloņsakarības analīze tika veikta, pamatojoties uz to. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

2.   Importa par dempinga cenām ietekme

(228)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja, ka ir bijusi pietiekama saistība starp attiecīgā ražojuma importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Tika apgalvots – to apliecina, no vienas puses, fakts, ka no 2009. līdz 2010. gadam Savienības ražošanas nozares peļņas norma elementiem būtiski palielinājās (no zaudējumiem līdz 12 % peļņai), bet Ķīnas importa cenas bija par 36 % zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, un Ķīnas imports divkāršoja savu tirgus daļu tajā pašā laikposmā. No otras puses, laikā no 2010. līdz 2011. gadam Ķīnas imports palielināja savu tirgus daļu tikai par sešiem procentpunktiem, kaut arī patēriņš šajā laikā pieauga daudz straujāk, bet Savienības ražošanas nozarei tomēr radās 36 % zaudējumu. Šī persona arī apgalvoja, ka attiecībā uz IP elementu imports no citām trešām valstīm notika tādā pašā cenu līmenī kā Ķīnas imports, bet tas ieguva daudz lielāku tirgus daļu, kura atbilda Savienības ražošanas nozares zaudētajai tirgus daļai.

(229)

Izmeklēšana konstatēja, ka attiecīgajā periodā Ķīnas visu ražojumu veidu tirgus daļa pastāvīgi palielinājās (par 17 procentpunktiem moduļiem un 17 procentpunktiem elementiem). ĶTR izcelsmes importa apjoms par dempinga cenām palielinājās par vairāk nekā 300 % moduļiem un par 482 % elementiem. Tajā pašā laikā ievērojami un pastāvīgi samazinājās Ķīnas importa cenas (attiecīgajā periodā par 64 % moduļiem un par 42 % elementiem), un IP tās bija ievērojami mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām. Vienlaikus Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā zaudēja tirgus daļu un, kā minēts pagaidu regulas 153. un 154. apsvērumā, visi galvenie kaitējuma rādītāji liecināja par negatīvu tendenci. Tādējādi apstiprinājās, ka importa par dempinga cenām palielināšanās un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana acīmredzami notika vienā un tajā pašā laikā.

(230)

Kā minēts pagaidu regulas 161. un 162. apsvērumā, šī savstarpējā saikne laika ziņā tika konstatēta katram ražojuma veidam atsevišķi. Turklāt analīze par importa ietekmi uz Savienības ražošanas nozares peļņas normu atsevišķi par katru attiecīgā perioda gadu nedeva būtiskus rezultātus, jo dempinga un būtiskā kaitējuma esība, kā arī cēloņsakarība starp tiem nav jānosaka katram gadam atsevišķi. Saistība starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu ir pietiekami parādīta, analizējot izmaiņas visā attiecīgajā periodā.

(231)

Tika arī atzīmēts, ka Savienības ražošanas nozares rentabilitāte ir viens no faktoriem, kas minēts pamatregulas 3. panta 5. punktā un jāizmeklē, izvērtējot importa par dempinga cenām ietekmi uz Savienības ražošanas nozares stāvokli. Fakts, ka Savienības ražošanas nozare kādā konkrētā gadā bija rentabla, pats par sevi nebūt nenozīmē, ka tā necieta no būtiska kaitējuma. Turklāt Savienības ražošanas nozares zaudētai tirgus daļai nav precīzi jāatbilst importa par dempinga cenām tirgus daļas palielinājumam, lai varētu noteikt cēloņsakarību starp kaitējumu un importu par dempinga cenām. Visbeidzot, citi faktori (piemēram, imports no citām trešajām valstīm vai izmaiņas patēriņā), kas varētu ietekmēt Savienības ražošanas nozares zaudējumus radošo stāvokli, tika izvērtēti un īpaši apskatīti pagaidu regulas 164.—224. apsvērumā.

(232)

Sakritība laikā starp būtiskos apjomos pieaugušo importu par dempinga cenām, kas bija mazākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un Savienības ražošanas nozares arvien nedrošāko situāciju skaidri apliecina šīs lietas cēloņsakarību, kā noteikts pagaidu regulas 161.—163. apsvērumā. Apgalvojumi par saistības trūkumu starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozari tāpēc tika noraidīti.

(233)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas tā pati ieinteresētā persona turpināja apstrīdēt cēloņsakarību analīzi, jo Savienības ražošanas nozares rentabilitāte netika analizēta par konkrētiem gadiem (konkrēti 2010. gadā), bet par visu attiecīgo periodu kopumā.

(234)

Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka nav iespējams izdarīt pamatotus secinājumus par cēloņsakarību, izolējot vienu konkrētu gadu attiecīgajā periodā, vienlaikus ignorējot Savienības ražošanas nozares attīstību visā attiecīgajā periodā, un kaitējuma savstarpējo saikni ar importu par dempinga cenām. Šāda analīze var sniegt tikai daļēju priekšstatu un, pamatojoties uz to, nevar izdarīt pārliecinošus secinājumus. Tādējādi rentabilitātes likmes, kas 2010. gadā uzlaboja arī citus Savienības ražošanas nozares finanšu rādītājus, bija augstas, pateicoties straujam patēriņa pieaugumam Savienībā, ko ļoti veicināja dāsni atbalsta mehānismi, kas ļāva Savienības ražošanas nozarei sasniegt augstāko pārdošanas apjomu uzlabojumu tā paša gada laikā, bet tā bija īslaicīga aktivitāte un nekādā gadījumā nav ilgtspējīga šāda veida ražošanas nozarē. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(235)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes attiecībā uz importa par dempinga cenām ietekmi, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 159.–163. apsvērumā.

3.   Citu faktoru ietekme

3.1.   Imports no citām trešām valstīm

(236)

Vairākas ieinteresētās personas izteica piezīmes pēc pagaidu informācijas izpaušanas par konstatējumiem attiecībā uz importu no trešām valstīm un atkāroti par to runāja arī pēc galīgās informācijas izpaušanas. Tomēr šīs personas nesniedza ne jaunu informāciju, ne arī pierādījumus, kas varētu mainīt attiecīgos pagaidu konstatējumus.

(237)

Šīs personas īpaši uzsvēra elementu importa apjomu no Taivānas. Tomēr kopējais attiecīgo ražojumu imports no Taivānas (1132 MW) veido tikai ļoti nelielu daļu (mazāk nekā 5 %) no kopējā Savienības patēriņa (21 559 MW) un salīdzinot ar importu no ĶTR (15 005 MW). Līdz ar to, ja imports no Taivānas ir veicinājis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tad tikai nedaudz, un nav arī pārtraucis cēloņsakarību.

(238)

Tā kā citas piezīmes par importu no citām trešām valstīm netika iesniegtas, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 164.–167. apsvērumā.

3.2.   Patēriņa dinamika Savienībā

(239)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav analizējusi patēriņa dinamikas ietekmi. Šajā ziņā tika apgalvots, ka imports no ĶTR nesedza visu patēriņa apjoma palielināšanos un ka, lai gan moduļu gadījumā Savienības ražošanas nozare laikā no 2009. līdz 2010. gadam zaudēja tirgus daļu, tās rentabilitāte tajā pašā periodā joprojām palielinājās. Turklāt tika apgalvots, ka 2009. gadā, kad elementu importam no ĶTR bija tikai 8 % tirgus daļa, Savienības ražošanas nozare tik un tā cieta zaudējumus 8 % apmērā.

(240)

Kā jau ir minēts pagaidu regulas 168. apsvērumā, neraugoties uz Savienības patēriņa samazinājumu izmeklēšanas periodā, imports par dempinga cenām no ĶTR vai nu saglabāja savu tirgus daļu (moduļi) vai palielināja to (elementi), attiecīgajā periodā kaitējot Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ nevar secināt, ka patēriņa samazinājums bija tāds, lai varētu pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Turklāt izmeklēšanā tika pierādīts, ka, tā kā Savienības ražošanas nozares jauda jebkurā gadījumā bija daudz mazāka par patēriņa līmeni, patēriņa apjoma samazināšanās IP nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares kaitējošo stāvokli. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(241)

Cita ieinteresētā persona apstrīdēja to, ka pieprasījums Savienībā turpinātos arī tad, ja nebūtu valstu atbalsta shēmu. Šī persona apgalvoja, ka pieprasījums un atbalsta shēmas ir savstarpēji saistītas un ka šādu shēmu trūkuma dēļ FE nozares projekti vairs nebūs rentabli, un tāpēc vairs nebūs arī pieprasījuma pēc saules enerģijas paneļiem.

(242)

Kā minēts pagaidu regulas 169. apsvērumā, izmeklēšanas laikā tika konstatēts, ka pat tad, ja atbalsta shēmu nav, pieprasījums Savienībā vēl joprojām ir un būs arī turpmāk. Attiecīgā persona nesniedza pierādījumus, kas atspēkotu minētos konstatējumus. Tā kā šajā ziņā nav iesniegta jauna informācija, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 169. apsvērumā, un šajā ziņā paustais apgalvojums tika noraidīts.

(243)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka faktam, ka Savienības ražošanas nozares jauda nekādā gadījumā nav pietiekama Savienības pieprasījumam, nav nozīmes, jo moduļu pārdošanas apjomi Savienības ražošanas nozarē samazinājās atbilstīgi patēriņa samazinājumam un atkārtoti uzsvēra, ka patēriņa samazinājums no 2011. gada līdz IP ir nodarījis būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Kaut arī patiešām no 2011. gada līdz IP Savienības patēriņš samazinājās un moduļu pārdošanas apjoms samazinājās ar līdzīgu tendenci, tas ir jāskata saistībā ar Ķīnas dempinga cenu attīstību, kas ir ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas, liekot Savienības ražošanas nozarei strādāt ar zaudējumiem. Attiecībā uz šo ir jāatgādina, ka pagaidu regulas 111. apsvērumā ir minēts, ka tajā laikā, kad patēriņš samazinājās, imports par dempinga cenām no ĶTR vai nu saglabāja savu tirgus daļu (moduļiem), vai palielinājās (elementiem). Tajā pašā laikā Ķīnas importa cenas ievērojami samazinājās un kļuva būtiski zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(244)

Tā kā citas piezīmes par patēriņa dinamiku Savienībā netika iesniegtas, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 168. un 169. apsvērumā.

3.3.   Iepirkuma tarifi (“IT”) – galvenais atbalsta shēmu piemērs

(245)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas atkārtoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir iepirkuma tarifu (“IT”) attīstības tendences. Tās apgalvoja, ka IT attīstības tendenču dēļ ievērojami samazinās cenas un tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte. Viena ieinteresētā perona apgalvoja, ka tika pārbaudīta tikai IT attīstības ietekme uz pieprasījumu, lai gan vajadzēja analizēt arī ietekmi uz cenām. Šajā pašā kontekstā vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka vairākums dalībvalstu jau 2010. gadā ievērojami samazināja cenas, tādējādi radot lejupēju spiedienu uz moduļu cenām.

(246)

Attiecībā uz šo apgalvojumu jānorāda, ka dalībvalstis iepirkuma tarifus samazināja dažādos laikos un atšķirīgā tempā, tāpēc ir sarežģīti gūt vispārēju pārskatu par stāvokli Savienībā. Neatkarīgi no tā, kurā brīdī IT likmes sasniedza loti zemu līmeni, ievērojamo cenu un rentabilitātes samazinājumu Savienībā attiecīgajā periodā nevar izskaidrot tikai vai galvenokārt ar iepirkuma tarifu samazināšanu. Pirmkārt, pamatojoties uz informāciju, kas savākta par Vāciju un Itāliju, kurām 2011. gadā kopā bija 75 % no Savienības tirgus, vidējās pārdošanas cenas kritums bija izteiktāks nekā IT likmju samazinājums IP. Otrkārt, savāktie pierādījumi liecina, ka dažās valstīs, piemēram, Itālijā, pat ļoti dāsnu IT likmju apstākļos, Savienības ražošanas nozarei bija ievērojami jāsamazina savas cenas. Visbeidzot, IP laikā Savienības ražotājiem bija jāpārdod izstrādājumi par cenām, kas bija zemākas par ražošanas izmaksām – galvenokārt tāpēc, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija 80 % no Savienības tirgus un tādējādi arī vara ietekmēt cenu noteikšanas mehānismu.

(247)

Vēl izmeklēšanā tika konstatēts, ka tā kā līdz 2011. gadam Savienībā iepirkuma tarifu likmes palielinājās un moduļu cenas samazinājās, krasi palielinājās interese par ieguldījumiem saules enerģijā, jo ieguldītāji no saviem ieguldījumiem guva ļoti lielu peļņu. Tādējādi ārkārtīgi palielinājās ieguldījumu skaits, attiecīgi palielinot arī pieprasījumu pēc saules enerģijas paneļiem. Pieprasījuma palielināšanās dēļ ievērojami palielinājās kopējā izmaksātā IT summa, un vairākums dalībvalstu pārskatīja esošās IT shēmas un samazināja tarifus, lai cita starpā novērstu elektroenerģijas izmaksu palielināšanos. Tas pierāda, ka cenu samazināšanās dēļ var samazināties iepirkuma tarifi, nevis otrādi.

(248)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka ir pretrunas starp 246. apsvērumu iepriekš, ka ir sarežģīti gūt vispārēju pārskatu par pieprasījuma novērtējumu Savienībā kopumā, un 223. apsvērumu iepriekš, kurā teikts, ka cēloņsakarības analīze katrā dalībvalstī atsevišķi nedotu pamatotus rezultātus. Attiecībā uz šo ir jāpaskaidro, ka 246. apsvērumā iepriekš ir runāts par grūtībām gūt vispārēju kopainu par IT attīstību visā Savienībā kopumā, nevis par pieprasījumu kā to apgalvo ieinteresētā persona. Rezultātā iznāk, ka starp šiem apsvērumiem nav pretrunu, tādējādi šis apgalvojums tika noraidīts.

(249)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka pat saistībā ar augstajām IT likmēm, moduļa cena var ievērojami samazināties saistībā ar tehnoloģisko attīstību, apjomradītiem ietaupījumiem, izmaksu samazināšanu un pieaugošo globālo ražošanas jaudu. Attiecībā uz šo apgalvojumu, tiek atzīmēts, ka savāktie pierādījumi liecina, ka Itālijas ražotāji bija spiesti samazināt cenas zem ražošanas izmaksām pat tad, ja IT līmenis bija augsts. Lai gan iepriekš minētiem faktoriem patiešām var būt ietekme uz vidējām izmaksām, tie nav par pamatu tam, ka Savienības ražotāji bija spiesti samazināt cenas zem ražošanas izmaksām. Tādēļ tiek secināts, ka galvenais iemesls cenu samazināšanai neilgtspējīgā līmenī bija imports par dempinga cenām no ĶTR, un šis apgalvojums tika noraidīts.

(250)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka 247. apsvērumā iepriekš izklāstītajam apgalvojumam, ka IT samazināšanās varētu būt arī cenu samazināšanās dēļ, nevis otrādi, nav nekādu pierādījumu.

(251)

Ir jānorāda, ka 247. apsvērumā iepriekš izklāstītā secinājuma pamatā bija informācija, kas bija pieejama izmeklēšanas laikā un izklāstītais scenārijs attiecīgajos apstākļos un konkrētajā tirgū patiešām tika uzskatīts par pieņemamu. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(252)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena persona atkārtoti apgalvoja, ka tā nepiekrīt secinājumam, ka spiedienu uz Savienības ražotājiem attiecībā uz cenu samazinājumu galvenokārt veicināja imports par dempinga cenām, un minētā persona apgalvoja, ka tieši pretēji – tieši IT samazinājums piespieda Savienības ražotājus samazināt cenas. Tā pati persona atkārtoti apgalvoja, ka laikā, kad IT tika samazināti, FE sistēmu cenas samazinājās, samazinoties IT cenām, tāpēc projektu izstrādāju izmaksas nepaaugstinājās, bet šī situācija galu galā izraisīja cenu spiedienu uz Savienības ražotajiem.

(253)

Tā kā netika iesniegti pārliecinoši pierādījumi, kas pamatotu šos apgalvojumus, Komisija pieturas pie 246. un 247. apsvērumā iepriekš izklāstītās analīzes un secinājumiem.

(254)

Minētā persona apgalvoja, ka tirgus virza IT attīstība un sniedza informāciju par Apvienotajā Karalistē 2012. un 2013. gadā uzstādītajām FE iekārtām. Šīs personas sniegtā informācija bija AK valdības publikācija, kuras pamatā ir iknedēļas reģistrācijas AK centrālajā IT reģistrā (CFR). Ir jānorāda, ka šī informācija pārsvarā attiecas uz laika periodu ārpus IP un attiecas tikai uz vienu dalībvalsti, bet notiekošā izmeklēšana koncentrējas uz Savienības tirgu kopumā. Jebkurā gadījumā netiek apstrīdēts, ka IT līmenis ietekmē pieprasījumu, kā arī ieguldījumu ienesīgums vietās ar mazāku saules ietekmi ir atkarīgs no IT līmeņa. Tomēr, lai parādītu, ka līmenis, kurā IT tika noteikts IP laikā, ir radījis kaitējumu, ieinteresētajām personām būtu bijis jāpierāda, ka Savienības ražotāju cenu pieaugums līdz tādam līmenim, kas nerada kaitējumu, būtu nozīmējis, ka Savienības ražotāji nebūtu varējuši pārdot attiecīgo ražojumu, jo investīcijas FE sistēmas nebūtu dzīvotspējīgas pie šāda cenu līmeņa. Šādi pierādījumi netika iesniegti. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(255)

Tāpēc tika noraidīts apgalvojums, ka IT pārtrauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(256)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena persona atkārtoja, ka IT attīstības tendences mazināja ieguldītāju interesi par ieguldījumiem saules enerģijā un tādējādi mazināja pieprasījumu pēc attiecīgā ražojuma. Cita persona apgalvoja, ka nav pareizs pagaidu regulas 173. apsvērumā paustais konstatējums, ka, neraugoties uz IT shēmas apturēšanu, Spānijā joprojām tiek veikti ieguldījumi.

(257)

IT ietekme uz pieprasījumu tika analizēta pagaidu regulas 173. apsvērumā. Tā kā šajā ziņā netika izvirzīti jauni argumenti, tika noraidīts minētais apgalvojums, ka pieprasījums samazinājās IT attīstības tendenču dēļ. Attiecībā uz Spānijā veiktajiem ieguldījumiem tiek paskaidrots, ka konstatējumi pagaidu regulas 177. apsvērumā ir pamatoti ar informāciju, kas iegūta izmeklēšanas gaitā un pārbaudīta izmeklēšanā uz vietas. Tā kā attiecīgā persona šajā ziņā nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, šis apgalvojums bija jānoraida.

(258)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas apgalvoja, ka saistībā ar zemajām IT likmēm ieguldījumi FE projektos būtu ekonomiski efektīvi tikai tad, ja to īstenošanai izmantotu no ĶTR importētus saules enerģijas paneļus par zemākām cenām. Tāpēc tika apgalvots, ka IT samazinājums nodarīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Cita persona apgalvoja, ka IT likmes līmenis ietekmē moduļu cenu noteikšanas mehānismu.

(259)

Ir jānorāda, ka dalībvalstīs vai reģionos atšķiras moduļa cena, kas vēl joprojām nodrošinātu projekta ekonomisko efektivitāti, jo cenu ietekmē vairāki faktori, piemēram, IT, citi regulējoši stimuli, saules iedarbība, tradicionālās elektroenerģijas cenas u. c. faktori.

(260)

Vēl izmeklēšanā tika pierādīts, ka iepirkuma tarifi aizvien mazāk ietekmē pašreizējās FE energoiekārtas, jo konkrētu veidu energoiekārtu tīkla paritāti iespējams nodrošināt vairākos Eiropas reģionos, piemēram, Itālijas lielākajā daļā, Spānijā, Portugālē, Francijas dienviddaļā un Grieķijā.

(261)

Ņemot vērā minētos iemeslus, šos apgalvojumus noraidīja.

(262)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Komisija nav izmeklējusi to, vai Savienības ražošanas nozare nav paredzējusi, ka valdības atbalsta shēmas tiks pēkšņi atceltas vai samazinātas. Netika sniegti argumenti, kas pamatotu šo apgalvojumu. Tomēr ir jāatzīmē, ka, balstoties uz savāktajiem pierādījumiem, nav informācijas, kas liecinātu, ka Savienības ražošanas nozare būtu neapdomīgi reaģējusi uz tirgus signāliem (piem., patēriņa pieaugumu) un citu pieejamo informāciju (piem., atbalsta shēmu samazināšanu). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(263)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka IT samazinājuma dēļ attiecīgi samazinājās Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi, jo ieguldījumi bija iespējami, tikai maksājot Ķīnas piedāvātās pieņemamās cenas. Savāktie pierādījumi faktiski liecina par to, ka Savienības pārdošanas apjoms pretēji tam, ko varēja gaidīt, ja FE projektu īstenošana būtu bijusi iespējama tikai izmantojot Ķīnā ražotos moduļus, samazinājās tikai nedaudz. Savukārt Savienībā ražoto moduļu pārdošanas apjoms – tāpat kā patēriņa izmaiņas – palielinājās līdz 2011. gadam un pēc tam nedaudz samazinājās IP. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(264)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka konstatējumiem pagaidu regulas 174. un 175. apsvērumā par to, ka IT izmaiņas nepārtrauca cēloņsakarību, nav ne faktiska, nedz tiesiska pamatojuma un tie ir pretrunā pamatregulas 3. panta 7. punktam, jo Komisija nav novērtējusi IT samazinājuma nodarītā kaitējuma līmeni un ir uzskatījusi, ka ievērojamā Savienības ražošanas nozares cenu samazinājuma cēlonis ir imports no Ķīnas par dempinga cenām. Tā pati persona apgalvoja, ka moduļu, elementu un plāksnīšu cenas samazināšanās bija globāla parādība, un tās cēlonis nebija Ķīnas importa negatīvā ietekme.

(265)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija nav novērtējusi IT samazinājuma nodarītā kaitējuma līmeni, tiek minētas atsauces uz pagaidu regulas 174., 175. un 182. apsvērumu un 245. līdz 263. apsvērumu iepriekš, kur Komisija secināja, ka neatkarīgi no tā, vai un cik lielā mērā importa apjomu, iespējams, ietekmēja IT samazināšanās, ne pieprasījuma samazināšanās, nedz IT ietekme uz Savienības cenām nebija tāda, lai pārtrauktu cēloņsakarību starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu un importu no ĶTR par dempinga cenām. Tāpēc apgalvojums, ka Komisijas konstatējumi nav pamatoti ar faktiem, tika noraidīts. Attiecībā uz apgalvojumu, ka moduļu un elementu cenas samazināšanās bija globāla parādība, tiek minēta atsauces uz pagaidu regulas 164. līdz 167. apsvērumu, kur ir analizēts citu valstu, kas nav ĶTR, importa apjoms Savienībā un ievesto ražojumu cenas. Lai gan visā pasaulē bija vērojama moduļu un elementu cenu samazināšanās, importa no ĶTR dempinga cenas krasi samazināja cenas līdz līmenim, kas rada zaudējumus. Pamatojoties uz minētajiem faktiem, šis apgalvojums tika noraidīts.

3.4.   Cits finansiāls atbalsts, kas piešķirts Savienības ražošanas nozarei

(266)

Tā kā piezīmes par citu finansiālo atbalstu, kas piešķirts Savienības ražošanas nozarei, netika iesniegtas, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 184. un 185. apsvērumā.

3.5.   Jaudas pārpalikums

(267)

Viena ieinteresētā persona atkārtoja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarei būtisko kaitējumu ir nodarījis jaudas pārpalikums globālajā tirgū un Savienības tirgū, nevis imports no ĶTR. Šajā ziņā tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare pārmērīgi palielināja jaudu, ko pierāda zemais jaudas izmantošanas līmenis, un tāpēc nodarītais kaitējums bija nozares pašas izraisīts. Jautājums par iespējamo ietekmi, ko radījis jaudas pārpalikums Savienībā un pasaulē, tika risināts pagaidu regulas 185. līdz 190. apsvērumā, un tā kā nebija jaunu apstākļu, apgalvojums bija jānoraida.

(268)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka jaudas pārpalikums izraisīja cenu racionalizāciju. Šajā ziņā jānorāda, ka, no vienas puses, jaudas pārpalikums izraisīja Savienības ražošanas nozares standartu pazemināšanu un cenu apspiešanu līdz līmenim, kas vidēji pārsniedza ražošanas izmaksu samazinājumu. No otras puses, kā uzsvērts pagaidu regulas 186. apsvērumā, Savienības ražošanas nozares ražošanas jaudas palielinājums bija pamatots un notika atbilstīgi norisēm tirgū. Turklāt elementu ražošanas jaudas palielinājums bija mazāks nekā moduļiem. Attiecīgā persona šajā ziņā nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, tāpēc šie apgalvojumi ir jānoraida.

(269)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītais kaitējums bija vērsts tikai uz konkrētiem ieguldījumiem un nozares nespēju veikt vajadzīgos ieguldījumus jaudas palielināšanā un izmaksu samazināšanā. Tāpat arī šo apgalvojumu nevarēja apstiprināt izmeklēšanā konstatētie fakti, kas pierādīja, ka Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja ražošanas jaudu un efektivitāti (pagaidu regulas 124. un 187. apsvērums). Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(270)

Viena ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozare palielinājusi ražošanas jaudu, neņemot vērā zemo jaudas izmantošanas līmeni, tādējādi pati izraisot kaitējumu. Šis apgalvojums bija pamatots, salīdzinot izlasē iekļauto Savienības ražotāju ieguldījumu izmaiņas un Savienības ražošanas nozares jaudas izmantojuma izmaiņas, kas nav salīdzināšanai piemērota bāze. Turklāt izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozare nepalielināja ražošanas jaudu tādā mērā, kas pārsniedza patēriņa apjomu Savienībā, tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(271)

Turklāt savāktie pierādījumi liecina, ka ieguldījumi Savienības ražošanas nozarē varētu samazināt ražošanas izmaksas un uzlabot nozares konkurētspēju izmaksu ziņā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(272)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka secinājumi pagaidu regulas 189. apsvērumā ir pretrunā konstatējumiem pagaidu regulas 124. un 186. apsvērumā, tomēr tā nepaskaidroja iespējamo pretrunu būtību vai apmēru. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(273)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apstrīdēja, ka jaudas papildinājumi Savienības ražošanas nozarē bija pamatoti un notika, ievērojot tirgus attīstību un jo īpaši Savienības patēriņa izaugsmi. Tomēr ražošanas jauda attiecībā uz moduļiem palielinājās par 106 %, savukārt patēriņš attiecīgajā periodā Savienībā palielinājās par 221 %, t. i., vairāk nekā divas reizes. Tāpat arī attiecībā uz elementiem ražošanas jauda palielinājās par 39 %, bet patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā palielinājās par 87 %. Tas liecina, ka jaudas pieaugums bija ievērojami zemāks par patēriņa pieaugumu, un tādēļ to nevar uzskatīt par nepamatotu, ņemot vērā, ka Savienībā nekad nav bijis pārpalikums. Turklāt, ir jāizanalizē, vai būtu pamatoti jaudas papildinājuma izvēli balstīt uz ikgadējo datu analīzi, vai arī ņemt vērā visa attiecīgā laika perioda tendences. Tādējādi jaudas palielinājums parasti tiek ieviests pēc noteikta laika, pēc tam, kad ir veikti ieguldījumi, tāpēc atsevišķi viena gada datu analīze radīt nepareizu priekšstatu. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(274)

Tā kā nav iesniegtas citas piezīmes par Savienības ražošanas nozares pārpalikumu, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 185.–190. apsvērumā.

3.6.   Izejvielas cenu ietekme

(275)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei vai vismaz tās daļai polisilīcija cenu samazināšanās IP nebija izdevīga, jo bija noslēgti ilgtermiņa līgumi par izejvielām. Atsaucoties uz konstatējumiem pagaidu regulas 193. apsvērumā, kur apgalvots, ka Savienības ražošanas nozare ar piegādātājiem (tostarp plāksnīšu ražotājiem) varēja atkārtoti apspriest ilgtermiņa līgumu nosacījumus un tāpēc izmantot cenu samazināšanos, minētās personas apgalvoja, ka par polisilīcija un/vai plāksnīšu piegādes ilgtermiņa līgumu nosacījumu atkārtotu apspriešanu vai ilgtermiņa līgumu darbības izbeigšanu tika piemērotas sankcijas. Lai pamatotu šo argumentu, šīs personas iesniedza presē publicētus rakstus, kur bija ziņots, ka daži Savienības ražotāji bija iesaistīti tiesvedībā vai izbeidza savu līgumu darbību. Dažas personas sniedza informāciju, kas it kā apstiprināja to, ka ilgtermiņa līgumu nosacījumus nebija iespējams apspriest atkārtoti.

(276)

Polisilīcijs ir plāksnīšu ražotāju galvenā izejviela. Izmeklēšanā tika atklāts, ka polisilīcija cenas palielinājās 2008. gadā, kad tās sasniedza maksimālo robežu – apmēram 500 USD/kg, bet tad atkal samazinājās 2009. gadā, 2009. gada beigās sasniedzot apmēram 50—55 USD/kg, pēc tam tikai nedaudz palielinoties 2010. gadā un 2011. gada sākumā. Cenas būtiski samazinājās IP laikā – līdz 30 USD/kg (JRC Scientific and Policy Reports, Pārskats par FE stāvokli 2012. gadā). Jānorāda, ka polisilīcija cenu ietekme uz Savienības ražošanas nozari drīzāk varēja būt nenozīmīga, jo vērtību ķēdē tika vājināta jebkura ietekme uz elementu un moduļu ražošanas izmaksām. Turklāt minētie raksti attiecās uz izmaiņām pēc IP, kuras neietekmēja attiecīgo Savienības ražotāju stāvokli IP, un tāpēc tos nevar ņemt vērā. Šajā jautājumā izmeklēšana tika veikta arī pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozare patiešām varēja atkārtoti apspriest ne vien ilgtermiņa līgumos noteiktās cenas, bet arī līgumsodus, kas saistīti ar šiem ilgtermiņa līgumiem.

(277)

Viena no minētajām ieinteresētajām personām vēl apgalvoja, ka tikai dažus Savienības ražotājus ietekmēja ilgtermiņa līgumi un ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis kopumā bija neatbilstīgs. Tā apgalvoja, ka augstākas izmaksas nebūt neietekmē visus ekonomikas dalībniekus vienādi. Šajā argumentā netika ņemts vērā konstatējums, ka kopumā Savienības ražošanas nozarē vidējās polisilīcija cenas nebija lielākas par tirgus cenām vai pat tūlītējām cenām un ka tāpēc jautājums par to, vai lielākas izmaksas ietekmēja visus vai tikai dažus ekonomikas dalībniekus, netika uzskatīts par būtisku. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(278)

Cita ieinteresētā persona pieprasīja, lai Komisija nodalītu, izšķirtu un izteiktu skaitļos to, kāda bijusi ietekme katram faktoram, kas ietekmējis Savienības ražošanas nozari; it īpaši atsevišķi ir jāaplūko būtiska polisilīcija cenu krituma iedarbība. Šajā ziņā tika apgalvots, ka pārdošanas cenu samazinājumu izraisīja polisilīcija cenu samazinājums, nevis Ķīnas importa cenu spiediens. Attiecībā uz Savienības ražošanas nozari jānorāda, ka vidējās pārdošanas cenas samazinājās daudz straujāk nekā ražošanas vidējās izmaksas, kuras varēja ietekmēt izejvielu cenu samazināšanās. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(279)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas atkārtoja, ka ar polisilīcija cenas samazinājuma ietekme uz Savienības ražošanas nozares ražošanas izmaksām netika ierobežota vai vājināta vērtību ķēdē, kā tas ir secināts izmeklēšanā. Tomēr, kā jau minēts iepriekš 276. apsvērumā, polisilīcijs ir plāksnīšu ražotāju galvenā izejviela, tādējādi jebkura ietekme uz elementu vai moduļu ražošanas izmaksām tika vājināta vērtību ķēdē. Ieinteresētās personas nesniedza nekādus pierādījumus, kas varētu apstrīdēt šo konstatējumu. Turklāt izmeklēšana parādīja, ka polisilīcija cenas samazinājums attiecīgajā periodā atspoguļojās izlasē iekļauto Savienības ražotāju elementu un moduļu vidējās ražošanas izmaksās, kas samazinājās līdzīgā apmērā kā polisilīcija cenas. Kāda ieinteresētā persona apšaubīja iespējamo sodu ietekmi, kas Savienības ražošanas nozarei bija jāmaksā par atkārtotām sarunām par piegādes līgumiem. Attiecībā uz šo tomēr nevar izslēgt, ka ierobežotam skaitam ražotāju attiecīgajā periodā bija jāmaksā soda nauda par plāksnīšu piegādes līgumu atcelšanu.

Tomēr Komisija neguva pierādījumus tam, ka šīs sankcijas varētu ietekmēt stāvokli Savienības ražošanas nozarē kopumā, vai ka minētās sankcijas būtu reprezentatīvas. Šādus pierādījumus arī neiesniedz minētās ieinteresētās personas. Lai gan tādēļ nevar pilnībā izslēgt, ka sodiem varēja būt zināma negatīva ietekme uz ierobežotu skaitu Savienības ražotāju, tomēr kopējā ietekme uz Savienības ražošanas nozari labākajā gadījumā ir nenozīmīga, un līdz ar to tas nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisku kaitējumu visai Savienības ražošanas nozarei kopumā. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(280)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības izmeklēšanā iekļauto ražojumu pārdošanas cenu samazinājums ir daļēji saistīts ar polisilīcija cenu samazinājumu. Tomēr attiecībā uz šo jānorāda, ka izmeklēšana parādīja, ka imports no ĶTR notika par dempinga cenām un tas ievērojami samazināja Savienības ražošanas nozares cenas. Cenu samazinājums tāpēc pārsniedz ražošanas izmaksu samazināšanos, ko varētu izskaidrot ar izejvielu cenu samazināšanos. Ja cenu samazinājums būtu radies tikai izejvielu cenu samazinājuma dēļ, Savienības ražošanas nozare nebūtu spiesta samazināt savas pārdošanas cenas zem ražošanas izmaksām. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

(281)

Cita ieinteresētā persona atkārtoja, ka viena Savienības ražotāja tiesvedība pēc IP var būt ietekmējusi vismaz šā Savienības ražotāja stāvokli jau IP laikā. Šī persona tomēr nepaskaidroja, kā un cik lielā mērā šāds notikums, kas notika pēc IP, patiešām varētu būt ietekmējis šo ražotāju stāvokli izmeklēšanas laikā. Tāpat izmeklēšanā neatklāja nekādus šādas ietekmes pierādījumus. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(282)

Turklāt tā pati ieinteresētā persona apšaubīja iepriekš minētos konstatējumus, jo pierādījumi neesot sniegti. Tomēr izmeklēšanas konstatējumi ir balstīti uz faktiem un tiešiem pierādījumiem, kuru nekonfidenciālās redakcijas bija pieejamas visām ieinteresētajām personām.

(283)

Tā kā citas piezīmes par izejvielu cenu ietekmi netika iesniegtas, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 191.–194. apsvērumā.

3.7.   Pašizraisīts kaitējums: automatizācijas, lieluma, apjomradītu ietaupījumu, konsolidācijas, inovācijas, izmaksu efektivitātes un Savienības ražošanas nozares importa ietekme

(284)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas ieinteresētās personas atkārtoja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēlonis ir nepietiekami apjomradīti ietaupījumi Savienības ražošanas nozarē. Tika atkārtots, ka mazie ražotāji bija neizdevīgā situācijā salīdzinājumā ar lielākiem, vertikāli integrētiem ražotājiem un ka tāpēc nevar apgalvot, ka kaitējuma, kas radīts maziem ražotājiem, cēlonis ir imports par dempinga cenām. Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka ražošanas procesa automatizācija izmaksā dārgi un ka tāpēc apjomradītiem ietaupījumiem ir aizvien svarīgāka nozīme ražošanas izmaksu samazināšanā.

(285)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražošanas nozari – arī lielākos, vertikāli integrētos ražotājus – ietekmēja imports par dempinga cenām, un tā nevarēja izmantot palielināto jaudu, lai iegūtu apjomradītus ietaupījumus. Jebkurā gadījumā izmeklēšanā netika atklāta uzņēmuma lieluma, vertikālās integrācijas un labāku rentabilitātes rādītāju savstarpējā saikne, jo imports par dempinga cenām lielā mērā ietekmēja cenas un pārveidoja šo saikni. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka apjomradīti ietaupījumi vairs nav izdevīgi tirgū, kur jaudas izmantojums ir ļoti niecīgs; tas attiecās arī uz Ķīnas ražotājiem. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(286)

Vēl viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, tā kā lielāki ražošanas uzņēmumi nodrošina labākas garantijas un ir izdevīgāki bankām, ieguldītāji un bankas nefinansēs pārāk mazu moduļu ražošanas uzņēmumu projektus. Proti, ieguldītāji un bankas nelabprāt finansē FE projektus, kuros izmantoti Savienībā ražoti moduļi. Tomēr izmeklēšanā tika pierādīts, ka jebkuru ieguldītāju un banku iespējamo izvēli finansēt Ķīnas ražotājus, kuriem ir lielākas ražošanas jaudas, ir ietekmējuši izkropļojumi, ko imports par dempinga cenām radījis Savienības tirgū. Kā minēts iepriekš 285. apsvērumā, ražotnes lielumam nav nozīmes, ja saglabājas zems jaudas izmantojuma līmenis. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(287)

Viena ieinteresētā persona atkārtoja, ka Savienības ražošanas nozarei bija nelabvēlīga izmaksu struktūra salīdzinājumā ar konkurējošiem Ķīnas uzņēmumiem, jo tiem bija zemākas darbaspēka, elektroenerģijas un inventāra nolietojuma izmaksas, un turklāt arī jaunākās pieejamās iekārtas. Tomēr attiecīgā persona nespēja sniegt jaunu informāciju vai pierādījumus, kas atspēkotu šajā izmeklēšanā konstatētos faktus šajā jautājumā. Proti, apgalvojums, ka Ķīnas ražotāji izmanto jaunākās iekārtas, tika analizēts pagaidu regulas 203. apsvērumā, kur apstiprināts, ka ražotājiem eksportētājiem ĶTR nav salīdzinošu priekšrocību, jo īpaši tāpēc, ka gan mašīnas, gan iekārtas ieved no Eiropas Savienības. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(288)

Cita persona apgalvoja, ka Ķīnas ražotājiem eksportētājiem bija salīdzinošas priekšrocības attiecībā uz polisilīcija cenām un apjomradītiem ietaupījumiem, tādējādi samazinot iekārtu izmaksas. Šī persona šajā ziņā nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, kas varētu atspēkot konstatējumus pagaidu regulas 195. un 196. apsvērumā, kā arī 203. apsvērumā. Tāpēc šīs personas apgalvojums bija jānoraida.

(289)

Tiek atgādināts, ka saskaņā ar pagaidu regulas 203. apsvērumu un iepriekš 287. apsvērumā minētajiem faktiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR nav salīdzinošu priekšrocību attiecībā uz izejvielām un izmantotajām iekārtām, jo gan vienu, gan otru pārsvarā ieved no Savienības. Viena ieinteresētā persona apstrīdēja minētos faktus, taču pamatojumam neiesniedza pierādījumus. Darbaspēka un pieskaitāmās izmaksas IP laikā bija vidēji mazākas par 10 % no kopējām viena moduļa ražošanas izmaksām, un uzskatāms, ka tām nav bijusi būtiska nozīme. Arī elektroenerģijas izmaksas IP bija vidēji mazākas par 1 % no kopējām viena moduļa ražošanas izmaksām, un uzskatāms, ka tām nav bijusi būtiska nozīme. Turklāt apgalvojums, ka Ķīnas ražotāji izmanto jaunākās iekārtas, netika pamatots.

(290)

Viena ieinteresētā persona arī atkārtoja apgalvojumu, ka daži Savienības ražotāji iepirka elementus un/vai moduļus no attiecīgās valsts un pārdeva tos tālāk Savienības tirgū kā savus ražojumus. Tā prasīja, lai šo darījumu nodarītais kaitējums netiktu attiecināts uz importu par dempinga cenām. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka attiecīgā ražojuma imports no Savienības ražošanas nozares pēc būtības bija papildinošs, kā arī apjoma ziņā ierobežots, salīdzinot ar Savienības ražošanas apjomu, un tāpēc tas nebūtu uzskatāms par tādu, kas pārtrauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

(291)

Viens nesaistītais importētājs apgalvoja, ka pagaidu regulā pietiekamā mērā nebija ņemta vērā nodarbināto skaita palielināšanās attiecīgajā periodā. Attiecībā uz šo apgalvojumu tiek norādīts, ka moduļu ražošanā iesaistīto nodarbināto skaits palielinājās laikā starp 2009. un 2011. gadu un pēc tam samazinājās IP. Elementu ražošanā iesaistīto nodarbināto skaits palielinājās līdz 2010. gadam, tad 2011. gadā samazinājās un vēl vairāk samazinājās IP. Tiek norādīts, ka moduļu ražošanā iesaistīto nodarbināto skaita izmaiņas atbilda tendencēm Savienības ražošanas nozarē. Tā kā imports no Ķīnas palielināja elementu tirgus daļu, šajā periodā Savienības ražošanas nozare no patēriņa palielināšanās nevarēja gūt gaidīto labumu. Tāpēc nodarbināto skaita samazināšanās 2011. gadā un IP attiecas uz uzņēmumiem, kas vai nu kļuva maksātnespējīgi, vai apturēja elementu ražošanu.

(292)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoti norādīja, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei nodarīja nepietiekami apjomradīti ietaupījumi un to trūkums. Kā jau paskaidrots 285. apsvērumā iepriekš un pagaidu regulas 195. un 196. apsvērumā, pat pasaules tirgū apjomradītu ietaupījumu lielums un tādējādi priekšrocības nevar vairs pastāvēt, ja visā pasaulē ir zems jaudas izmantojums un ja ir milzīgs jaudas pārpalikums. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(293)

Turklāt minētā persona atkārtoti norādīja, ka kaitējums Savienības ražošanas nozarei bija saistīts ar Savienības ražošanas nozares nespēju realizēt nekādas izmaksu priekšrocības. Šī persona apgalvoja, ka tas jo īpaši attiecas ar to, ka lielākā daļa Savienības ražotāju ir vertikāli integrēti. Tomēr šī persona nesniedza nekādu papildu informāciju, par to, kā fakts, ka ražotāji ir vertikāli integrēti, varētu negatīvi ietekmēt to izmaksu struktūru. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(294)

Tā kā šajā ziņā nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 195. līdz 206. apsvērums.

3.8.   Plānkārtiņas FE ražojumu un citu FE tehnoloģiju radītā konkurence

(295)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresēta persona atkārtoja apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja plānkārtiņas FE ražojumu un citu FE tehnoloģiju radītā konkurence, jo minētās tehnoloģijas konkurēja ar izmeklējamo ražojumu jo īpaši ar sistēmām, kas uzstādāmas uz zemes un komerciālām/rūpnieciskām sistēmām, kas uzstādāmas uz jumtiem, kas ir būtiska kopējā Savienības FE tirgus daļa.

(296)

Izmeklēšanā ir pierādīts, ka, lai gan plānkārtiņas FE ražojumi nav tik dārgi kā izmeklējamais ražojums, tie aptver tikai ierobežotu daļu no kopējā Savienības saules enerģijas tirgus, jo tiem ir daudz mazāka pārveidošanas lietderība un mazāka jauda vatos nekā kristāliskā silīcija moduļiem. Pieejamā informācija pierāda, ka plānkārtiņas ražojumu tirgus daļa nebija būtiska, salīdzinot ar kopējo saules enerģijas tirgu Savienībā IP laikā. Tāpēc tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 208. apsvērumā, ka, lai gan varētu būt zināma konkurence starp plānkārtiņas ražojumiem un attiecīgo ražojumu, to tomēr uzskata par nenozīmīgu. Minēto iemeslu dēļ šajā saistībā izvirzītie argumenti ir jānoraida.

(297)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena no ieinteresētajām personām atkārtoja, ka plānkārtiņas ražojumu konkurence, iespējams, ir nodarījusi būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Attiecībā uz šo persona apgalvoja, ka Vācijā lielākajā daļā IP plānkārtiņas ražojumu tirgus daļa no kopējā saules enerģijas tirgus bija ievērojama un samazinājās tikai uz 2012. gada sākumā.

(298)

Izmeklēšana liecināja, ka patiesi plānkārtiņas ražojumu vidējās cenas bija zemākas nekā izmeklējamā ražojuma vidējās cenas.

(299)

Tomēr, kā izklāstīts 296. apsvērumā iepriekš, plānkārtiņas ražojumiem ir daudz mazāka pārveidošanas lietderība un mazāka jauda vatos nekā kristāliskā silīcija moduļiem un tāpēc konkurence starp šiem ražojumiem, ja tāda ir, nevarēja veicināt Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo kristāliskā silīcija moduļi ir dominējošā tehnoloģija Savienības saules enerģijas tirgū. JRC FE pārskatā par stāvokli 2012. gadā ir teikts, ka polisilīcija cenu samazinājuma rezultātā, plānkārtiņas ražojumi pēdējos gados ir zaudējuši tirgus daļu par labu kristāliskā silīcija moduļiem.

(300)

Tā kā šajā ziņā nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 207.–210. apsvērumā.

3.9.   Finanšu krīze un tās ietekme

(301)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tika apgalvots, ka finanšu krīzes nodarītais kaitējums un tā ietekme uz piekļuvi finansējumam būtu jānošķir un jānodala un nebūtu jāsaista ar importu par dempinga cenām.

(302)

Šajā ziņā tika izmantota atsauce uz pagaidu regulas 212. apsvērumu, kur īpaši tika analizēta finanšu krīzes un ekonomikas lejupslīdes ietekme uz Savienības ražošanas nozari. Šajā apsvērumā ir sīki pamatots konstatējums, ka finanšu krīze, lai gan ietekmēja Savienības ražošanas nozares stāvokli, tomēr nepārtrauca cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Ieinteresētās personas neapstrīdēja šo konkrēto pamatojumu un nesniedza jaunu informāciju vai pierādījumus, kas atspēkotu konstatējumus šajā apsvērumā. Tāpēc šajā saistībā minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(303)

Vēl tika apgalvots, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja Savienības ražošanas nozares nespēja rast atbilstīgu finansējumu un ka Komisijai būtu jāpārbauda, vai rentablā periodā Savienības ražošanas nozare pieprasīja finansējumu. Izmeklēšanā faktiski tika pierādīts, ka 2010. gadā, kad Savienības ražošanas nozare vēl bija rentabla, ieguldījumu apjoms attiecībā uz moduļiem un elementiem, salīdzinot ar 2009. gadu, palielinājās attiecīgi par 315 % un 10 %. Tā kā FE ražošanas nozare ir kapitālietilpīga nozare, tiek sagaidīts, ka Savienības ražošanas nozare pastāvīgi centīsies rast atbilstīgu finansējumu, lai uzlabotu izmaksu efektivitāti un konkurētu ar negodīgu importu par dempinga cenām. Tāpēc tiek secināts, ka kropļojošā situācija, ko radīja imports par dempinga cenām, bija finansēšanas iespēju trūkuma sekas, nevis cēlonis. Tāpēc minētais apgalvojums tika noraidīts.

(304)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena no ieinteresētajām personām atkārtoti apgalvoja, ka finanšu krīzes kaitīgās sekas būtu jānodala un jānošķir un tās nav attiecināmas uz importu par dempinga cenām. Šī persona atsaucās uz publiski pieejamo informāciju, norādot, ka vismaz viens Savienības ražotājs uztvēra finanšu krīzi par galveno iemeslu nodarītajam kaitējumam. Pašreizējā izmeklēšana pamatoja konstatējumus ar konkrētiem uzņēmumu datiem, kas ir ievērojami plašāki nekā konkrēto uzņēmumu publiski pieejamie pārskati. Tāpēc publiski pieejamā informācija, uz kuru persona atsaucās, nevar apgāzt pagaidu regulas 212. apsvērumā minētos konstatējumus, kur ir secināts, ka finanšu krīzei bija zināma ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli, tomēr tā nevarēja izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ šis apgalvojums bija jānoraida.

(305)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka ir jāņem vērā atšķirības starp Savienības ražošanas nozari un Ķīnas ražotājiem eksportētājiem attiecībā uz piekļuvi finansējumam. Šī persona apgalvoja, ka šis bija viens no galvenajiem faktoriem, kas izraisīja būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, nevis imports par dempinga cenām. Tomēr tika konstatēts, ka vairāku Ķīnas ražotāju eksportētāju priviliģētā piekļuve finansējumam kropļo tirgu un varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kas ļauj Ķīnas ražotājiem eksportētājiem eksportēt attiecīgo ražojumu par dempinga cenām. Tādēļ šis faktors nevar izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un būtisko kaitējumu, kas nodarīts Savienības ražošanas nozarei. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(306)

Tā kā par finanšu krīzes ietekmi nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 211. un 212. apsvērumā.

3.10.   Savienības ražošanas nozares eksporta rādītāji

(307)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes, kas liktu pārskatīt konstatējumus pagaidu regulas 213. un 215. apsvērumā, tie tiek apstiprināti.

3.11.   Slānekļa gāzes atradņu atklāšana Eiropas Savienībā

(308)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes, kas liktu pārskatīt konstatējumus pagaidu regulas 215.–217. apsvērumā, tie tiek apstiprināti.

3.12.   Eiropas Savienības emisijas kvotu tirdzniecības sistēma

(309)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes, kas liktu pārskatīt konstatējumus pagaidu regulas 218. un 219. apsvērumā, tie tiek apstiprināti.

3.13.   Vadības lēmumi

(310)

Dažas ieinteresētās personas atkārtoja pagaidu regulas 220. apsvērumā izvirzīto apgalvojumu, ka būtisko kaitējumu, kas nodarīts vismaz vienam no Savienības ražotājiem, izraisīja kļūdaini vadības lēmumi. Šīs personas papildu informācijai iesniedza presē publicētu rakstu. Tomēr sniegto informāciju nebija iespējams pārbaudīt un nebija iespējams atspēkot šajā izmeklēšanā konstatēto faktu, ka attiecīgā uzņēmuma vadības lēmumi bija parasti un pārdomāti un neietekmēja visu Savienības ražošanas nozari. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

(311)

Tā kā šajā ziņā nav iesniegtas citas piezīmes, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 220. un 221. apsvērumā.

3.14.   Cita valdības politika

(312)

Tā kā nav iesniegtas piezīmes, kas liktu pārskatīt konstatējumus pagaidu regulas 222. apsvērumā, tie tiek apstiprināti.

3.15.   Citi argumenti

(313)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja iepriekšējais neizdevīgais stāvoklis un Eiropas Komisijas politiskā atbalsta trūkums iepriekšējos gados. Minētā persona arī apgalvoja, ka valsts atbalsta shēmas, tāpat arī iedzīvotāji, IKP, elektroenerģijas patēriņš, finansēšanas iespējas un savienojamība ar tīklu ir katrā tirgū svarīgi faktori. Tomēr minētā persona nespēja pamatot savus apgalvojumus, tāpēc tie tika noraidīti.

(314)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas minētā ieinteresētā persona atkārtoti norādīja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu izraisīja iepriekšējais neizdevīgais stāvoklis. Tomēr apgalvojums netika ne analizēts, ne pamatots, tāpēc tas bija jānoraida.

4.   To citu atklāto faktoru novērtējums kopumā, kuru ietekme veicina kaitējumu

(315)

Izmeklēšana liecināja, ka šādi citi faktori varēja ietekmēt kaitējumu: attiecīgā ražojuma imports no Taivānas, iepirkuma tarifu (IT) līmeņa samazinājums, ilgtermiņa līgumi par polisilīcija iegādi ierobežotam skaitam Savienības ražotāju, finanšu un ekonomikas krīze.

(316)

Kā jau norādīts iepriekš attiecīgi 3.1 un 3.6. sadaļā, iespējamā Taivānas importa un ierobežota skaita Savienības ražotāju ilgtermiņa polisilīcija piegādes līgumu ietekme ir labākajā gadījumā minimāla, jo kā jebkura ietekme tā vēl vairāk tiek vājināta vērtību ķēdē.

(317)

Attiecībā uz ekonomikas un finanšu krīzi izmeklēšana liecināja, ka galvenais iemesls Savienības ražošanas nozares grūtībām piekļūt nepieciešamajam ieguldījumu kapitālam bija imports par dempinga cenām, kas neļāva Savienības ražošanas nozarei pārdot savus produktus par izdevīgām cenām brīdī, kad Savienības tirgū bija straujš pieauguma temps (2009.–2011. gadā).

(318)

Attiecībā uz IT, trešās personas nav spējušas pierādīt, ka IT līmenis IP laikā būtu bijis pārāk zems, lai liegtu Savienības ražotājiem pārdot attiecīgos ražojumus par cenām, kas nerada kaitējumu. Iestādes uzskata, ka samazināto IT līmeni var izskaidrot ar samazināto pieprasījumu, jo ieguldījumi noteiktās vietās vairs nebija dzīvotspējīgi. Tie tomēr nevar izjaukt cēloņsakarību, pat kopā ar pārējiem faktoriem, kuri atbilstoši konstatējumiem varētu būt veicinājuši kaitējumu, jo tie joprojām ir tādā līmenī, kas ļautu Savienības ražotājiem pārdot savus ražojumus par cenām, kas nerada kaitējumu, ja vien nebūtu importa par dempinga cenām.

(319)

Tāpēc, pat ja tiek novērtēta četru citu to faktoru kopīgā ietekme, kas, iespējams, veicina kaitējumu, cēloņsakarība starp dempingu un kaitējumu netiktu izjaukta.

5.   Secinājums par cēloņsakarību

(320)

Visa veida kaitējuma faktoru ietekme, izņemot importu par dempinga cenām, ir analizēta gan atsevišķi, gan kopā. Tādēļ tiek secināts, ka visu to faktoru kopējais vērtējums, kam varētu būt bijusi ietekme uz kaitējuma stāvokli Savienības ražošanas nozarē (t. i., importu no trešām valstīm, IT, izejmateriālu cenu ietekme, finanšu krīze), kopā nepamato Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, jo īpaši attiecībā uz zemajām cenām un finanšu zaudējumiem saistībā ar to, ka no ĶTR par zemām cenām tika importēts ievērojams daudzums attiecīgā ražojuma. Ņemot vērā minētos faktus, ir apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 223. līdz 224. apsvērumā, ka imports no ĶTR par dempinga cenām Savienības ražošanas nozarei nodarīja būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē.

F.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievadpiezīmes

(321)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma analīze nebija pamatota ar ekonomikas dalībnieku reprezentatīvu skaitu.

(322)

Komisija ir sazinājusies ar dažādiem ekonomikas dalībniekiem turpmāk norādītajā veidā.

(323)

Nesaistītie importētāji: kā minēts pagaidu regulas 12. apsvērumā, Komisija sazinājās ar visiem 250 sūdzības iesniedzēja minētajiem nesaistītajiem importētājiem un veica pagaidu atlasi saskaņā ar pamatregulas 17. pantu, lai aptvertu lielāko reprezentatīvo importa apjomu, ko atvēlētajā laikā varētu pienācīgi izmeklēt. Tomēr, kā izklāstīts pagaidu regulas 12. un 232. apsvērumā, tikai viens no sākotnēji izvēlētajiem uzņēmumiem pēc pārbaudes patiešām izrādījās nesaistīts importētājs. Pēc pagaidu regulas publicēšanas vēl piecpadsmit nesaistīti importētāji, kas sākotnēji bija iesnieguši atlases veidlapu, bet procedūras uzsākšanas stadijā netika iekļauti izlasē, tika aicināti turpmāk sadarboties ar izmeklēšanu. Seši no viņiem piekrita un saņēma anketu, un pieci iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem, no tiem trīs importētāju atbildes tika uzskatītas par pietiekami pilnīgām. Nesaistīto importētāju galīgo izlasi tādējādi veido četri nesaistīti importētāji, kas pārstāv attiecīgā ražojuma importu no 2 % līdz 5 %. Attiecībā uz šo zemo procentu, ir jāatceras, ka lielākā daļa ražojumu importa uz Savienību nenotiek caur nesaistītiem importētājiem, kā paskaidrots pagaidu regulas 12. apsvērumā.

(324)

Ekonomikas dalībniekiem, kas nav nesaistītie importētāji (augšupējiem un lejupējiem ekonomikas dalībniekiem): saskaņā ar pagaidu regulas 226. apsvērumā minēto, Komisija nosūtīja arī īpašas anketas aptuveni 150 ekonomikas dalībniekiem, tostarp arī nesaistītajiem importētājiem, kuri pieteicās pēc izmeklēšanas sākšanas un kuriem tādējādi bija iespēja ziņot Komisijai atbilstīgus datus. Turklāt izmeklēšanā tika ņemtas vērā ne tikai atbildes uz anketas jautājumiem, bet arī pārbaudāmas un pienācīgi pamatotas piezīmes un materiāli, ko ieinteresētās personas iesniedza norādītajos termiņos, neatkarīgi no tā, vai šīs personas bija atbildējušas uz anketas jautājumiem. Konkrētāk, AFASE ir nodevusi Komisijai piezīmes tās biedru vārdā – tika analizēti arī ekonomikas dalībnieki no FE nozares.

(325)

Tāpēc tika apkopota pietiekama informācija, kas nodrošināja iespēju veikt Savienības interešu būtisku novērtējumu. Minēto iemeslu dēļ šo argumentu noraidīja.

(326)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai Komisija precizētu to, kā Komisija apstrādāja to importētāju anketas, kuras tā uzskatīja par saņemtām no lejupējiem ekonomikas dalībniekiem.

(327)

Atbildot uz šo prasību, tika paskaidrots, ka 36 atbildes, kas bija minētas pagaidu regulas 241. apsvērumā, ir atbildes uz jautājumiem paziņojuma par procedūras sākšanu B pielikumā, kura nolūks bija vajadzības gadījumā atlasīt nesaistītus importētājus.

(328)

Attiecībā uz atbildēm, ko uz anketas jautājumiem sniedza divi pagaidu regulas 12. apsvērumā minētie ekonomikas dalībnieki, jānorāda, ka viena dalībnieka atbildes tika ņemtas vērā attiecīgajā lejupejošo ekonomikas dalībnieku analīzē. Otrs ekonomikas dalībnieks iesniedza papildu informāciju, kas liecināja par to, ka pretēji apgalvojumam pagaidu regulas 12. apsvērumā, šis dalībnieks patiesībā bija moduļu, nevis elementu importētājs. Tomēr šajā atbildē uz anketas jautājumiem sniegtā informācija nebija pietiekama, lai to varētu iekļaut nesaistīto importētāju analīzē, jo sniegtās atbildes nebija pilnīgas.

(329)

Pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti pārbaudes apmeklējumi divu projektu izstrādātāju uzņēmumu telpās (skat. 8. apsvērumu iepriekš). Turklāt sešas atbildes uz īpašo anketu jautājumiem (skat. 324. apsvērumu iepriekš) iesniedza pakalpojumu sniedzēji, kas arī darbojas FE nozarē (loģistika, transports, sabiedriskās attiecības utt.) un kuras sākotnēji šķita nepilnīgas (skat. pagaidu regulas 241. apsvērumu), tika izvērtētas un ņemtas vērā šajā izmeklēšanā (skat. 369. līdz 371. apsvērumu iepriekš).

(330)

Rezumējot minēto, Savienības interešu analīzei tika izmantota šāda informācija:

atbildes uz anketas jautājumiem, kas saņemtas no astoņiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un četriem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, kā arī atbildes uz konkrētiem jautājumiem, kas saņemtas no astoņiem augšupējiem un trīspadsmit lejupējiem ekonomikas dalībniekiem (septiņiem projektu izstrādātājiem/uzstādītājiem, sešiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas arī FE nozarē), no tiem 150 dalībniekiem, kas bija pieteikušies pēc procesa uzsākšanas un saņēma īpašās anketas;

dati, kas pārbaudīti uz vietas pie astoņiem Savienības ražotājiem, viena nesaistītā importētāja, diviem augšupējiem ekonomikas dalībniekiem, četriem lejupējiem ekonomikas dalībniekiem (projektu izstrādātājiem/uzstādītājiem) un vienas apvienības (skat. pagaidu regulas 17. apsvērumu un 8. apsvērumu iepriekš);

dati par Savienības interesēm, ko iesniedz citas ieinteresētās personas, tostarp apvienības, kā arī publiski pieejamie dati par FE tirgus attīstību Eiropā, jo īpaši: EPIA Pasaules fotoelementu tirgus perspektīvas 2013.-2017. gadam (EPIA's Global Market Outlook for Photovoltaics 2013-2017).

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(331)

Dažas ieinteresētās personas nepiekrita tam, ka Savienības ražošanas nozare varēs gūt labumu no jebkādiem pasākumiem, apgalvojot, ka: i) pasākumu īstenošana mazinās FE ražojumu pieprasījumu Savienībā un tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēs palielināt pārdošanas apjomu; ii) Savienības ražošanas nozares ražotnes nav lielas, tāpēc tā nespēj apmierināt pieprasījumu pēc konkrētām iekārtām, piemēram, komerciālām iekārtām, kas uzstādāmas uz jumtiem, un lielām iekārtām, kas uzstādāmas uz zemes; iii) Savienības ražotāji nav izdevīgi bankām; iv) maksājumu noteikšana elementiem Savienības ražotājiem faktiski palielinās moduļu ražošanas izmaksas, tādējādi mazinot patērētāju interesi par tiem; v) ievērojami samazinoties importa apjomam no Ķīnas, ražotāji no citām trešām valstīm visticamāk izmantos priekšrocības, ko radījusi ĶTR importa apjoma samazināšanās.

(332)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka pasākumu īstenošana mazinās FE ražojumu pieprasījumu Savienībā un tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēs palielināt pārdošanas apjomu, tiek norādīts, ka ieinteresētās puses nespēja sniegt pārbaudāmus pierādījumus, ka pastāv tieša saikne starp pasākumu noteikšanu un FE ražojumu pieprasījuma samazināšanos, ko – kā pierādīts vairāku gadu laikā – ietekmē vairāki faktori.

(333)

Atbildot uz apgalvojumu, ka Savienības ražošanas nozares ražotnes nav lielas un tāpēc tā nespēj apmierināt pieprasījumu pēc konkrētām iekārtām, piemēram, komerciālām iekārtām, kas uzstādāmas uz jumtiem, un lielām iekārtām, kas uzstādāmas uz zemes, jānorāda, ka izmeklēšanā tika pierādīta Savienības spēja piegādāt gan komerciālas, gan rūpnieciskas iekārtas (ar jaudu no 40 kW līdz 1 MW), gan iekārtu tirgus segmenta iekārtas (ar jaudu no 1 MW līdz 10 MW). Turklāt izmeklēšanā netika atklāti pierādījumi, kas liecinātu par to, ka dažādu ražotāju piegādātos ražojumus nevarētu izmantot vienā projektā. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(334)

Arguments, ka Savienības ražošanas nozare nevarēs gūt labumu no pasākumu īstenošanas, jo Savienības ražotāji nav izdevīgi bankām un ieguldījumu fondi nepiekritīs finansēt projektus, kuros izmantoti ES ražoti moduļi, netika pamatots. Jebkurā gadījumā ir sagaidāms, ka pasākumu noteikšana atjaunos godīgus tirgus nosacījumus, tādējādi no jauna pārliecinot tostarp banku nozares ieguldītājus par Savienības ražotāju spēju īstenot veiksmīgus projektus. Minēto iemeslu dēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(335)

Atsaucoties uz apgalvojumu, ka maksājumu noteikšana elementiem Savienības ražotājiem faktiski palielinās moduļu ražošanas izmaksas, tādējādi mazinot patērētāju interesi par tiem, jānorāda, ka, lai gan nav izslēgta iespēja, ka pasākumu noteikšanas dēļ cenas varētu turpināt nedaudz palielināties, ir jāņem vērā arī tas, ka publiski pieejami avoti norāda, ka moduļu un elementu cenu izmaiņas notiek samazināšanās virzienā. Tāpēc arī tad, ja pasākumu īstenošanas dēļ elementu cenas varētu palielināties, cenu vispārējās samazināšanās tendence varētu mazināt moduļu izmaksas. Attiecīgie ražotāji var izlemt, vai iegādāties elementus Savienībā un vairs ne ĶTR. Visbeidzot, ir sagaidāms, ka pasākumu noteikšana Savienībā palielinās elementu ražošanas jaudas izmantojumu, tādējādi palielinot apjomradītu ietaupījumu apmēru un līdz ar to samazinot izmaksas. Tādēļ šis apgalvojums tika noraidīts.

(336)

Arguments, ka, ievērojami samazinoties importa apjomam no Ķīnas, nevis Savienības ražošanas nozare, bet gan ražotāji no citām trešām valstīm visticamāk izmantos priekšrocības, ko radījusi ĶTR importa apjoma samazināšanās, izmeklēšanā netika apstiprināts. Izmeklēšanā netika atklātas skaidras norādes uz to, ka trešās valstis varētu pārmērīgi palielināt importa apjomu Savienības tirgū, proti, ņemot vērā publiski pieejamu avotu prognozes par citu trešo valstu tirgu iespējamo paplašināšanos jo īpaši Āzijas valstīs. Visbeidzot, nav nekādu pazīmju, kas liecinātu par to, ka pat tad, ja, samazinoties importa apjomam no Ķīnas, citas trešās valstis palielinātu importa apjomu, Savienības ražošanas nozare nespētu konkurēt ar importu no šīm valstīm.

(337)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, dažas personas apgalvoja, ka ir nereāli gaidīt ilgtspējīgas Savienības ražošanas nozares rašanos, kas ražotu moduļus un elementus, jo neviens racionāls investors neieguldīs Savienības ražotājos, kas, iespējams, cieš no nelabvēlīgas izmaksu struktūras un tādēļ nevar ražot par konkurētspējīgām cenām. Izmeklēšana neapstiprināja, ka Savienības ražošanas nozare ciestu no nelabvēlīgas izmaksu struktūras, kā paskaidrots pagaidu regulas 202. un 203. apsvērumā. Tādēļ, ja nepastāvētu imports par dempinga cenām un tiktu izmantotas lielākas ražošanas jaudas, tam vajadzētu dot apjomradītus ietaupījumus un ļaut rasties ilgtspējīgai Savienības ražošanas nozarei. Ņemot vērā iepriekšminēto, arguments tika noraidīts.

(338)

Viena persona apgalvoja, ka pieprasījumu Savienībā ietekmē IT attīstības tendences un ieguldītāju gaidāmā peļņa no ieguldījumiem ir saistīta ar šīm attīstības tendencēm. Proti, minētā persona apgalvoja, ka tad, ja maksājumu dēļ Savienībā palielināsies cenas un IT attiecīgi nepalielināsies, samazināsies pieprasījums, un Savienības ražošanas nozare nevarēs izmantot noteikto maksājumu radītās priekšrocības.

(339)

Atbildot uz minēto apgalvojumu, tiek norādīts, ka, neņemot vērā savstarpējo saistību starp IT līmeņiem un FE iekārtu pieprasījumu, izmeklēšanas laikā savāktie pierādījumi liecina, ka IT un citas atbalsta shēmas aizvien mazākā mērā ietekmēs turpmāko pieprasījumu, jo konkrētās iekārtās jau iespējams nodrošināt FE tīkla paritāti vairākos Savienības reģionos (skat. 260. apsvērumu iepriekš). Turklāt sagaidāmā peļņa no ieguldījumiem būtu jābalsta uz godīgām tirgus cenām. Visbeidzot, kā minēts 335. apsvērumā iepriekš, lai gan nav izslēgta iespēja, ka pasākumu noteikšanas dēļ cenas varētu turpināt nedaudz palielināties, ir jānorāda, ka publiski pieejami avoti liecina, ka moduļu un elementu cenu izmaiņu vispārēja tendence ir lejupēja. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(340)

Ieinteresētās personas norādīja, ka, tā kā pieprasījumu pēc saules enerģijas paneļiem virza atbalsta shēmas, jo īpaši IT, un elektroenerģijas cenu līmenis gala patērētājiem (kas nosaka tīklu paritāti), pieprasījuma cenu elastība var būt ļoti augsta. Lai arī ir taisnība, ka nozīmīgs cenu pieaugums var radīt būtisku pieprasījuma samazinājumu saistībā ar ieinteresēto personu norādītajām tirgus īpatnībām, arguments ir jānoraida, jo turpmāk norādīto iemeslu dēļ ir ļoti maz ticams, ka pasākumu noteikšanas dēļ cenu pieaugums būs būtisks. Pirmkārt, visi pieejamie avoti apstiprina, ka turpināsies būtisks attiecīgā ražojuma cenu samazinājums visā IP laikā un kopš IP līdz šim brīdim.

Otrkārt, ekonomiskais efekts no saistībām, ko ir apstiprinājusi Komisija, ir tāds, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas piegādā attiecīgo ražojumu par minimālo importa cenu, kas mazāka par 60 c/W, kas ir ievērojami zemāka par cenu, kas ir novērota IP, tādā apjomā, kas atbilst aptuveni pašreizējai tirgus daļai. Šajā cenu līmenī ir maz ticams, ka pieprasījums būtiski varētu samazināties, jo šis cenu līmenis nodrošina pietiekamu pieprasījumu gan saskaņā ar pašreizējo atbalsta līmeni, ko sniedz atbalsta shēmas, gan saskaņā ar pašreizējo tīkla paritātes līmeni. Turklāt elektroenerģijas cena gala patērētājiem pieaugs, savukārt attiecīgā ražojuma cena samazināsies. Izmantojot indeksācijas formulu, uzņēmums nodrošina to, ka, nosakot minimālo importa cenu, tiek ņemts vērā turpmākais attiecīgā ražojuma cenu samazinājums. Tādēļ šie argumenti ir jānoraida.

(341)

Vairākas ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka Savienības intereses ir nebūtiskas, jo augšupējo un lejupējo ražošanas nozaru radītā pievienotā vērtība ir daudz ievērojamāka nekā pievienotā vērtība, ko Savienība rada FE vērtību ķēdē. Nav apstrīdams arguments, ka dažādu FE nozares segmentu pievienotā vērtība atšķiras. Kā minēts pagaidu regulas 228. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izraisīja negodīga tirdzniecības prakse. Patiešām, daži Savienības ražotāji jau bija spiesti slēgt ražotnes, un, tā kā netika veikti pasākumi, stāvoklis noteikti turpināja pasliktināties. Tā kā visi FE nozares segmenti ir savstarpēji cieši saistīti, Savienības ražošanas pārtraukšana kaitētu visai FE nozarei, padarot to pilnīgi atkarīgu no ārējām piegādēm. Tāpēc, arī piegādes drošības iemeslu dēļ, šis arguments tika noraidīts.

(342)

Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu viena no ieinteresētajām personām atkārtoti apgalvoja, ka augstāka pievienotā vērtība, ko rada augšupējā un lejupējā ražošana, salīdzinot ar Savienības attiecīgā produkta ražošanas nozari, ir svarīga jautājumā, vai būtu jāpiemēro antidempinga maksājumi. Attiecībā uz šo tiek apstiprināts, ka, izvērtējot Savienības intereses, iestādes ir apsvērušas tās pozitīvās un negatīvās sekas, kādas maksājumi varētu radīt dažādiem ekonomikas dalībniekiem. Ievērojot to, kad augšupējā un lejupējā ražošanas ietekme ir ierobežota, šie pasākumi dos Savienības ražošanas nozarei iespēju atgūties no kaitējumu radošā dempinga.

(343)

Viena persona apstrīdēja darbavietu skaitu, ko varētu radīt, nosakot pasākumus. Tā apgalvoja, ka Savienības ražošanas nozarē ir nodarbināti apmēram 6 000 cilvēku, nevis 25 000, kā ziņots pagaidu regulas 229. apsvērumā.

(344)

Tomēr netika iesniegti pierādījumi, kas apstiprinātu minēto apgalvojumu, un tāpēc tas tika noraidīts. Ņemot vērā plāksnīšu neiekļaušanu ražojumu klāstā, tiek paskaidrots, ka IP Savienības ražošanas nozarē bija nodarbināti gandrīz 21 000 cilvēku. Ieinteresētās personas nesniedza nekādus pierādījumus, ka Savienības ražošanas nozares darbinieku skaits būtu pēc IP būtiski mainījies.

(345)

Izmeklēšanā tika secināts, ka subsidētais imports no ĶTR Savienības ražošanas nozarei nodarījis kaitējumu, jo tā nespēja, īstenojot ienesīgas pārdošanas, kompensēt investīcijas. Ir sagaidāms, ka pasākumu noteikšana Savienības tirgū atjaunos godīgus tirgus nosacījumus, tādējādi nodrošinot Savienības ražošanas nozarei vienlīdzīgus konkurences nosacījumus. ĶTR izcelsmes importa apjoma iespējamā samazināšanās Savienības ražošanas nozarei nodrošinās iespēju palielināt pārdošanas apjomu Savienībā un tādējādi īstermiņā veiksmīgāk izmantot pieejamās ražošanas jaudas. Tas savukārt var nodrošināt apjomradītus ietaupījumus. Lai gan ir iespējams, ka pasākumu īstenošanas dēļ līdzīgā ražojuma cenas īslaicīgi palielināsies, vispārējā cenu samazināšanās tendence, šķiet, saglabāsies arī tāpēc, ka, no vienas puses, samazināsies izmeklējamā ražojuma izgatavošanas izmaksas un, no otras puses, palielināsies arī Savienības tirgū konkurējošo trešo valstu ražotāju konkurence.

(346)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 227.– 231. apsvērums, izņemot attiecībā uz nodarbinātības rādītāju, kas minēts 344. apsvērumā iepriekš.

3.   Nesaistīto importētāju intereses

(347)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas nesaistītais importētājs, kas pirms pagaidu pasākumu noteikšanas atbildēja uz anketas jautājumiem un ir ticis iekļauts pagaidu izlasē, apgalvoja, ka secinājumi par pasākumu ietekmi uz nesaistītiem importētājiem bija pamatoti tikai ar pašu importētāju atbildēm uz anketas jautājumiem un tāpēc tos nevar uzskatīt par reprezentatīviem.

(348)

Pagaidu regulā konstatējumi par nesaistītiem importētājiem bija pamatoti ar vienu uzņēmumu, ņemot vērā to, kā skaidrots pagaidu regulas 232. apsvērumā, ka tikai vienam no trim pagaidu izlasē iekļautajiem importētājiem galvenais uzņēmējdarbības veids bija attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Kā apgalvots 21. apsvērumā iepriekš, izlase tika paplašināta pēc pagaidu pasākumu noteikšanas un notika sazināšanās ar vairākiem nesaistītiem importētājiem un no piecām saņemtajām atbildēm uz papildu anketas jautājumiem tikai trīs bija pietiekami pilnīgas, lai tās varētu jēgpilni izvērtēt. Tāpēc noslēguma posmā nesaistīto importētāju izlase tika papildināta, iekļaujot vēl četrus importētājus. Kopumā IP četru nesaistīto izlasē iekļauto importētāju, kas sadarbojās, darbība saistībā ar attiecīgo ražojumu aptvēra 60 % līdz 100 % no kopējā uzņēmējdarbības apjoma. Turklāt četri nesaistītie izlasē iekļautie importētāji, kas sadarbojās, no ĶTR importēja 16 % līdz 100 % no moduļu importa kopējā apjoma; tikai viens importētājs importēja vienīgi no attiecīgās valsts. Četru nesaistīto importētāju, kas sadarbojās, rentabilitāte saistībā ar attiecīgo ražojumu IP bija vidēji 2,3 %.

(349)

Viena ieinteresēta persona apgalvoja, ka maksājumu ietekme uz nesaistītiem importētājiem tika novērtēta pārāk zemu, jo nav tūlīt pieejamu alternatīvu piegādes avotu, ar kuriem maksājumu noteikšanas gadījumā varētu aizstāt attiecīgā ražojuma importu no Ķīnas, un ka ir sarežģīti mainīt piegādes avotu, jo galvenā ražošana ir bāzēta ĶTR, un tas radītu ievērojamas papildu izmaksas.

(350)

Šajā ziņā tiek atgādināts, ka pasākumu noteikšanas dēļ nebūtu jāpārtrauc attiecīgā ražojuma imports no ĶTR. Izmeklēšanā tika norādīts, ka ĶTR izcelsmes importa apjoma iespējamā samazināšanās jo īpaši ietekmēs tos importētājus, kuri attiecīgo ražojumu importē tikai no ĶTR, un šajā gadījumā tāds ir tikai viens no četriem nesaistītiem importētājiem, kas sadarbojās. Attiecībā uz pasākumu ietekmi uz nesaistīto importētāju finansiālo stāvokli netika izslēgta negatīvas ietekmes varbūtība, taču tika secināts, ka tā lielā mērā būs atkarīga no šo importētāju spējas mainīt piegādes avotus vai vismaz daļu no iespējamā cenu palielinājuma nodot saviem klientiem. Ekonomikas dalībniekiem, kuri importē ražojumu arī no citiem avotiem, kas nav ĶTR, vai importē arī citus ražojumus, kas nav attiecīgais ražojums, paredzamā negatīvā ietekme būs vēl mazāka. Tāpēc Komisija uzskata, ka, lai gan varētu būt negatīva ietekme uz attiecīgā ražojuma importētājiem, šī ietekme caurmērā joprojām būs neliela.

(351)

Viens nesaistītais importētājs apgalvoja, ka pirms jauna piegādātāja ražojuma pieņemšanas ir vajadzīgs ievērojams darba laika patēriņš un finanšu ieguldījumi. Attiecībā uz šo tika izteikts apgalvojums, atbildot uz galīgo izpaušanu, ka pārbaudes grupai uz vietas apmeklējuma laikā tika sniegti būtiski pierādījumi par ilgas pārbaudes prasību, kas importētājam ir jāveic pirms lēmuma pieņemšanas par piegādi no konkrēta eksportētāja.

(352)

Tiek atzīts, ka jaunu saistību izveide starp importētāju un piegādātāju var radīt papildu izmaksas un var būt laikietilpīga (piemēram, ražojuma pārbaude). Tajā pašā laikā piegādātāju maiņa, šķiet, ir normāls risks, ar ko importētāja profesionālajā darbībā rēķinās un ir saistīts ar to, ka FE tirgus tuvojas piesātinājumam, un tādējādi notiek nemitīgas pārmaiņas (piemēram, bankroti, konsolidācijas) prasa pāreju uz jauniem piegādātājiem. Turklāt var pieņemt, ka jaunu veidu moduļi, kas pastāvīgi nonāk tirgū (kam ir, piemēram, jaunas efektivitātes īpašības) arī nepieciešama testēšana. Šajā ziņā šķiet, ka jaunu ražojumu testēšana (pat no tā paša piegādātāja) ir standarta pasākums, kas nav nekas neparasts. Tāpēc šo argumentu noraida.

(353)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, divas personas atkārtoti apgalvoja, ka nesaistīto importētāju intereses netika pienācīgi ņemtas vērā. Viena persona apgalvoja, ka, tā kā nebija pieejams papildu importētāju nekonfidenciālais anketas atbilžu variants, personām nebija iespējams pienācīgi tās novērtēt. Tā apšaubīja Komisijas novērtējumu attiecībā uz iespēju, ka Savienībā varētu palielināties trešo valstu importa apjoms, tādējādi ļaujot importētājiem mainīt piegādātājus, pamatojoties uz pieņēmumu, ka citos trešo valstu tirgos ir uzplaukums. Attiecībā uz šo persona apgalvoja, ka šāds pieņēmums ir pretrunā ar 336. apsvērumu, kurā apgalvots, ka importa apjoms no citām trešām valstīm nav ievērojams. Vēl viena persona apšaubīja to, vai Komisija ir ievērojusi diskriminācijas aizlieguma principu, jo Komisijas novērtējumā Savienības ražotājiem tika dota lielāka priekšroka nekā citiem ekonomikas dalībniekiem.

(354)

Pirmkārt, tiek apstiprināts, ka anketas atbilžu nekonfidenciālā versija no citiem importētājiem, kas sadarbojās, tika saņemta pēc pagaidu regulas publicēšanas un bija iekļauta ieinteresētajām personām pieejamajā failā. Otrkārt, nav pretrunu starp pieņēmumu, ka imports no citām trešām valstīm var palielināties, ja samazinās importa apjoms no ĶTR, un ka šāds palielinājums nedrīkst būt ievērojams, ņemot vērā augošo pieprasījumu pēc FE iekārtām visā pasaulē. Tajā pašā laikā, tā kā Savienības ražošanas nozarei ir paredzams atgūt noteiktu tirgus daļu, ko iepriekš aizņēma ĶTR produktu imports, nevar secināt, ka nesaistītie importētāji noteikti piedzīvos zaudējumus uzņēmējdarbībā. Tomēr ir paredzams, ka kopējais FE tirgus ilgtermiņā turpinās augt, jo paritāte būs pieejama arvien jaunos reģionos. Visbeidzot, ir jāpaskaidro, ka, tāpat kā visās tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanās, kamēr tika izvērtēts Savienības ražošanas nozares stāvoklis, lai noteiktu, vai imports par dempinga cenām tam nodarījis būtisku kaitējumu, saistībā ar Savienības interešu analīzi Savienības ražošanas nozare tika novērtēta vienlīdzīgi ar citiem ekonomikas dalībniekiem, tostarp nesaistītajiem importētājiem. Ir arī jāprecizē, ka izmeklēšanu par to, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums it īpaši reglamentē pamatregulas 3. panta 5. punkts, kurā noteikts šādas izmeklēšanas obligātais standarts. Savienības intereses ir izvērtētas tikai pēc tam, kad tika konstatēts kaitējumu radošs dempings saskaņā ar pamatregulas 21. pantā noteiktajiem standartiem. Tā rezultātā tika uzskatīts, ka iespējamo pasākumu negatīvā ietekme uz noteiktiem importētājiem, jo īpaši tiem, kuru piegādes ir tikai no ĶTR, neatsver ieguvumus no Savienības ražošanas nozares pasākumiem un vidēja termiņa un ilgtermiņa ieguvumus Savienības FE tirgū, kas izriet no godīgas konkurences.

(355)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, pamatojoties uz informāciju par četriem izlasē iekļautajiem importētājiem, tika apstiprināti pagaidu regulas 233. un 234. apsvērums.

4.   Augšupējo ekonomikas dalībnieku intereses

(356)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas vairākas personas atkārtoja apgalvojumu, ka lielāko ieguldījumu FE vērtību ķēdē nodrošina Savienība un ka šis izdevīgais stāvoklis var beigties, ja tiks noteikti maksājumi, jo maksājuma dēļ ĶTR samazināsies attiecīgā ražojuma ražošanas apjoms. Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, viena persona norādīja, ka pasākumi šajā gadījumā var izraisīt citus pasākumus, ko ĶTR varētu piemērot Savienības ražojumiem.

(357)

Šajā ziņā, kā minēts pagaidu regulas 239. apsvērumā, jānorāda, ka arī pēc maksājumu piemērošanas ir gaidāms, ka Ķīnas imports joprojām nodrošinās piedāvājumu Savienības tirgū. Turklāt dažādos publiski pieejamos FE nozares avotos, piemēram, EPIA Pasaules fotoelementu tirgus perspektīvas 2013.–2017. gadam, tiek prognozēts, ka iespējamais pieprasījuma samazinājums Savienībā būs tikai īslaicīgs (2013. un 2014. gadā), jo nākamajos gados patēriņa apjoms Savienībā turpinās palielināties. Turklāt, kā secināts pagaidu regulas 239. apsvērumā, negodīgas tirdzniecības prakses novēršana, iespējams, nodrošinās Savienības FE tirgus izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, tāpēc tas būs izdevīgi visiem Savienības ekonomikas dalībniekiem. Visbeidzot, attiecībā uz argumentu par iespējamiem ĶTR pretpasākumiem, atbildot uz pasākumiem šajā lietā, jāatgādina, ka ĶTR kā jebkurš cits PTO loceklis var izmantot tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanu tikai pamatotos apstākļos un jebkādai šādai izmeklēšanai ir jāatbilst stingriem PTO noteikumiem. Komisija uzrauga jebkādu šādu pārbaudi, lai nodrošinātu, ka PTO noteikumi ir ievēroti. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(358)

Dažas personas, apgalvojot, ka maksājumi samazinās ražojuma pieprasījumu pasaulē, apstrīdēja secinājumu pagaidu regulas 239. apsvērumā, ka FE tirgū Savienības augšupējie ekonomikas dalībnieki eksporta uz ĶTR samazinājumu varētu kompensēt ar eksportu uz pārējiem tirgiem.

(359)

Šajā ziņā, pirmkārt, tiek norādīts, ka netiek prognozēta Ķīnas importa pilnīga izbeigšana maksājumu dēļ. Turklāt izmeklēšanas gaitā savāktā informācija neapstiprināja, ka ĶTR izcelsmes importa Savienības tirgū attīstības tendences tieši ietekmē eksportu no ĶTR uz citiem tirgiem. Turklāt publiski pieejamos avotos, piemēram, EPIA Pasaules fotoelementu tirgus perspektīvas 2013.-2017. gadam, tiek prognozēts, ka turpmākajos gados globālais FE tirgus vēl paplašināsies. Attiecībā uz Ķīnas tirgu nav norāžu, kas liecinātu, ka būtiski palielināsies ĶTR iekšzemes patēriņa apjoms (piemēram, kā to norāda EPIA). Ņemot vērā iepriekš minēto, nav sagaidāms, ka pasākumu noteikšana būtiski samazinās Savienības augšupējo ekonomikas dalībnieku eksporta apjomu uz ĶTR.

(360)

Jānorāda arī, ka 357. apsvērumā minētā pieprasījuma samazināšanās Savienībā 2013. un 2014. gadā varētu negatīvi ietekmēt augšupējos ekonomikas dalībniekus. Tomēr šo ietekmi nevar saistīt ar maksājumiem, vismaz ne par lielāko daļu no tiem, jo tā tika prognozēta jau ilgi pirms pagaidu pasākumu noteikšanas. Turklāt attiecībā uz FE nozarei paredzētu iekārtu ražotājiem Savienībā, kā minēts arī pagaidu regulas 239. apsvērumā, jānorāda, ka ņemot vērā ĶTR neizmantoto jaudu, ir maz ticams, ka šo ražotāju eksporta apjoms uz ĶTR būtiski palielināsies arī tad, ja Ķīnas ražotāji palielinātu ražošanas apjomu. Visbeidzot, izmeklēšanas laikā apkopotā informācija norādīja, ka ražošanas iekārtu ražotājus varētu arī ietekmēt Ķīnas izstrādātais saules fotoelektriskās nozares 12. piecu gadu plāns, kur paredzēts, ka līdz 2015. gadam 80 % elementiem paredzētu ražošanas iekārtu jāražo ĶTR. Kamēr šīs izmaiņas tiek veiktas saskaņā ar PTO noteikumiem, tas var arī turpmāk ierobežot iespēju Savienības iekārtu ražotājiem konkurēt Ķīnas tirgū. Tāpēc minētais arguments tika noraidīts.

(361)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju ĶV apgalvoja, ka saules fotoelektriskās nozares 12. piecu gadu plānā ir tikai daži vispārēji pamatprincipi, kas nav saistoši, jo nav paredzēta izpildes pilnvarojuma, un tāpēc to nevajadzētu uzskatīt par norādi, ka iekārtu ražotājiem Savienībā būs ierobežota iespēja konkurēt Ķīnas tirgū. Šajā saistībā jānorāda, ka 12. piecu gadu plānā ĶV ir iekļāvusi FE nozari starp stratēģiskajām nozarēm, kā arī izdevusi īpašu plānu attiecībā uz saules fotoelektrisko nozari. Šajā plānā ĶV pauda atbalstu “augstākajiem uzņēmumiem” un “galvenajiem uzņēmumiem”, apņēmās “veicināt dažādu fotoelektriskās nozares atbalsta politiku īstenošanu” un “noteikt vispārēju rūpniecības, finanšu, nodokļu atbalsta politiku sagatavošanu”. Turklāt, tā kā plānā ir ietvertas būtiskas vadlīnijas, kas Ķīnas ražošanas nozarē jānodrošina piecu gadu laikā, tam būs liela ietekme uz uzņēmējdarbības vidi gan ĶTR, gan tajās valstīs, kuras veic darījumus ar ĶTR. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir skaidras norādes, ka plāns ierobežo Ķīnas elementu ražotāju izvēles brīvību un to Savienības ražošanas iekārtu ražotāju konkurences spiedienu, kas eksportē Ķīnas tirgum. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(362)

Viens izejvielu ražotājs, kas sadarbojās, apstrīdēja iespēju, ka, ņemot vērā ĶTR uzstādīto iekārtu būtisko ražošanas jaudu, ko nebūtu viegli izveidot citur, citi tirgi varētu kompensēt ražošanas apjoma samazināšanos Ķīnas tirgū.

(363)

Ņemot vērā secinājumus 359. apsvērumā iepriekš, tā kā nav nekādu norāžu attiecībā uz ražošanas apjoma samazināšanos Ķīnas tirgū, šis arguments tiek noraidīts.

(364)

Viena ieinteresētā persona apstrīdēja pagaidu regulas 236. apsvērumā minēto nodarbināto skaitu augšupējā ražošanas nozarē.

(365)

Tiek precizēts, ka pagaidu regulā minētos 4 200 cilvēkus nodarbināja tikai augšupējie ekonomikas dalībnieki, kas sadarbojās, piemēram, iekārtu ražotāji un polisilīcija piegādātāji; šis skaitlis tika iegūts no minēto dalībnieku atbildēm uz anketas jautājumiem, un tas neattiecas uz visu nozari.

(366)

Pēc plāksnīšu neiekļaušanas ražojumu klāstā šā ražojuma izgatavotājiem Savienībā maksājumu noteikšana tomēr būs izdevīga, jo ir gaidāms, ka Savienības ražošanas nozare palielinās elementu un moduļu ražošanas apjomu.

(367)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 235. un 240. apsvērums.

5.   Lejupējo ekonomikas dalībnieku intereses

(368)

Kā minēts 329. apsvērumā iepriekš, pēc pagaidu pasākumu noteikšanas tika veikti pārbaudes apmeklējumi divu projektu izstrādātāju uzņēmumos.

(369)

Papildus septiņu to lejupējo ekonomikas dalībnieku atbildēm uz anketas jautājumiem, kuru darbība ir tieši saistīta ar līdzīgo ražojumu (proti, projektu izstrādātājiem un uzstādītājiem), analīzē, kas bija par pamatu lejupējo ekonomikas dalībnieku novērtējumam pagaidu regulā, tika arī analizētas sešu citu dalībnieku atbildes uz anketas jautājumiem, kas tika iesniegtas pagaidu posmā un tika uzskatītas par nepilnīgām (skat. pagaidu regulas 241. apsvērumu), jo tajās bija norādes par šo dalībnieku darbības, kas saistīta ar FE, relatīvo nozīmi, salīdzinot ar kopējo darbības apjomu.

(370)

Attiecīgie seši citi ekonomikas dalībnieki bija pakalpojumu sniedzēji FE nozarē (loģistika, transports, sabiedriskās attiecības utt.) un tādējādi ekonomikas dalībnieki, kuru darbība nav tieši saistīta ar izmeklējamo ražojumu. Neraugoties uz zināmām atšķirībām atbildēs, anketu dati pierādīja, ka šo ekonomikas dalībnieku darbība, kas saistīta ar FE, bija nenozīmīga, salīdzinot ar kopējo darbības apjomu. Patiešām, IP minēto dalībnieku darbība, kas saistīta ar FE, bija vidēji tikai apmēram 5 % no kopējā apgrozījuma un 8 % no kopējā nodarbinātības apjoma. Vidējā rentabilitāte bija apmēram 7 %. Tomēr tiek norādīts, ka dati par rentabilitāti nebija pilnīgi, jo ne visi ekonomikas dalībnieki uz šo jautājumu atbildēja.

(371)

Pamatojoties uz papildu analīzes rezultātiem, tika secināts, ka, ņemot vērā iesniegtos datus, jebkāda pasākumu iespējamā ietekme uz FE nozares pakalpojumu sniedzēju ekonomisko stāvokli visticamāk būs nenozīmīga.

(372)

Pēc pagaidu un galīgās informācijas izpaušanas vairākas personas apstrīdēja to, ka dati par lejupējo ekonomikas dalībnieku apgrozījumu, rentabilitāti un nodarbinātību, kurus Komisija atvasināja no septiņu lejupējo ekonomikas dalībnieku atbildēm uz anketu jautājumiem, ir reprezentatīvi. AFASE iesniedza savu biedru (iekārtu uzstādītāju) aptauju, lai pierādītu, ka vairākumam iekārtu uzstādītāju uzņēmējdarbība FE jomā ir primārais ienākumu avots. Vēl AFASE apgalvoja, ka, pretēji konstatējumiem pagaidu regulas 242. apsvērumā, lejupējo ekonomikas dalībnieku, proti, iekārtu uzstādītāju, peļņas daļa ir tikai viencipara skaitlis, tāpēc nav iespējams uzņemties maksājumus.

(373)

Attiecībā uz pagaidu regulā izmantoto datu reprezentivitāti ir Komisija ir izmantojusi visus datus, ko lejupējie ekonomikas dalībnieki snieguši īpašajā anketā, kā arī dokumentos, ko iesniedza AFASE, kā tas izklāstīts 330. apsvērumā iepriekš.

(374)

Attiecībā uz apgalvojumu, ka uzņēmējdarbība FE jomā ir iekārtu uzstādītāju primārais ienākumu avots, jānorāda, ka septiņu lejupējo ekonomikas dalībnieku (iekārtu uzstādītāji un projektu izstrādātāji) sniegto atbilžu uz anketas jautājumiem papildu analīze apstiprināja, ka darbība, kas tieši saistīta ar līdzīgo izmeklējamo ražojumu, vidēji aptver apmēram 42 % no šo ekonomikas dalībnieku kopējā darbības apjoma un rentabilitāti 11 % apmērā. Taču, ja ņem vērā arī to darbības (kas nav tieši saistītas ar izmeklējamo ražojumu), to vispārējā nozīme būtiski palielinās trim no septiņiem dalībniekiem. Tāpēc atbilstīgās attiecības diapazons IP būtu no apmēram 45 % līdz 100 %. Turklāt septiņiem ekonomikas dalībniekiem (uzstādītājiem un projektu izstrādātājiem) FE jomas vispārējās darbības rentabilitāte, ietverot darbību, kas nav tieši saistīta ar izmeklējamo ražojumu, bija vidēji 9 %. Nodarbinātības ziņā FE jomā darbībā, ietverot tādu darbību, kas nav tieši saistīta ar izmeklēšanā iekļauto ražojumu, IP laikā septiņiem ekonomikas dalībniekiem bija iesaistīti apmēram 660 cilvēki pilna laika darbā. Līdztekus projektiem FE jomā un iekārtu uzstādīšanai minēto ekonomikas dalībnieku darbības joma bija arī vēja enerģijas iekārtas un elektroiekārtas.

(375)

Tiek uzskatīts, ka vispirms ir jāizvērtē pasākumu ietekme uz lejupējo dalībnieku darbībām, kuras ir tieši saistītas ar izmeklējamo ražojumu, un IP laikā to rentabilitāte vidēji bija 11 %. Tomēr arī tad, ja tās tiek vērtētas, pamatojoties uz vispārējo darbību FE jomā, kas nav saistīta ar izmeklēšanā iekļauto ražojumu, secinājumi būtu līdzīgi tam, kas tika secināts pagaidu posmā, jo kopumā būtiski neatšķiras dažādie faktori, kas ņemti vērā, proti, rentabilitāte un iespēja uzņemties maksājuma daļu (rentabilitāte vidēji samazinās no 11 % to 9 %). Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, viena persona, kuras telpās Komisija bija veikusi pārbaudes apmeklējumu, apstrīdēja secinājumu reprezentativitāti attiecībā uz uzstādītāju un izstrādātāju rentabilitāti, kas attiecībā uz minēto personu varētu būt izdarīti, pamatojoties tikai uz vienu darījumu. Šis arguments ir noraidāms, jo Komisija aprēķināja lejupējo ekonomikas dalībnieku rentabilitāti, pamatojoties uz visu lejupējo ekonomikas dalībnieku atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtajiem datiem.

(376)

Attiecībā uz aptauju, ko AFASE veica saviem biedriem, pirmkārt, tiek norādīts, ka visiem ekonomikas dalībniekiem bija iespēja ierosināt izmeklēšanu un atbildēt uz īpašas, lejupējiem ekonomikas dalībniekiem paredzētas anketas jautājumiem, kur bija prasīta informācija. lai novērtētu, kā maksājumi ietekmēs šos ekonomikas dalībniekus. Otrkārt, aptaujā nebija norādīta iekārtu uzstādītāju identitāte, tāpēc nebija iespējams pārbaudīt, piemēram, sniegto datu atbilstību un ticamību. Treškārt, lai gan vairāki šajā aptaujā uzdotie jautājumi attiecās uz iekārtu uzstādītāju spēju uzņemties iespējamos maksājumus, aptaujā nebija atsauču uz šo uzstādītāju gūto peļņu IP, tādējādi tajā nebija svarīga, pasākumu ietekmes novērtēšanai vajadzīga elementa. Tāpēc, pamatojoties uz iesniegtās aptaujas rezultātiem, nebija iespējams izdarīt jēgpilnus secinājumus.

(377)

Vairākas personas apstrīdēja pagaidu regulas 247. un 250. apsvērumā secināto, ka lejupējā segmentā īstermiņā būs negatīva ietekme uz darbavietām un ka vispārējā ietekme būs negatīva, taču tā būs neliela, ņemot vērā to, ka vidējā termiņā un ilgtermiņā tiek prognozēta FE tirgus paplašināšanās Savienībā. Dažas personas vēl apgalvoja, ka pieprasījuma samazināšanās jo īpaši ietekmēs iekārtu uzstādītājus, kuriem vajadzīgas FE iekārtas.

(378)

Maksājumu radītais iespējamais darbavietu zaudējums tika analizēts sīkāk. Izmeklēšanas laikā apkopotā informācija kopumā apstiprināja to, ka, no 2011. līdz 2012. gadam Savienībā samazinoties pieprasījumam pēc FE iekārtām ar apmērām 5 GW jaudu, lejupējā nozarē samazinājās darbavietu skaits – tas jau tika minēts pagaidu regulas 246. apsvērumā. Tā kā minētais darbavietu zaudējums atspoguļoja tirgus attīstību, to nevar saistīt ar pasākumiem. Turklāt darbavietu skaita samazināšanās tiek prognozēta arī turpmāk – 2013. un 2014. gadā, un tāpēc visticamāk darbavietu skaits FE nozarē samazināsies vēl vairāk. Šādu pieprasījuma attīstību pirms izmeklēšanas sākšanas prognozēja arī lielie pētniecības centri, piemēram EPIA, un tāpēc šo darbavietu zaudējumu nevar saistīt ar pasākumu noteikšanu.

(379)

Savienības ražošanas nozare iesniedza konsultāciju uzņēmuma PriceWaterHouseCoopers (“PWC”) pētījumu par pasākumu iespējamo ietekmi uz darbavietām, kas saistītas ar FE nozari. PWC savā pētījumā atsaucās uz iepriekšēju pētījumu, ko veica cits konsultants Prognos, kas paredzēja, ka, nosakot pasākumus, FE tirgū tiks zaudēts liels skaits darbavietu; šo pētījumu AFASE iesniedza pirms pagaidu maksājumu noteikšanas, un tas tika analizēts pagaidu regulas 243. līdz 246. apsvērumā. PWC pētījumā tika kritizēts Prognos pētījums, norādot, ka Prognos prognozētais zaudēto darbavietu kopējais skaits ir lielāks par darbavietu skaitu FE nozarē Savienībā. Attiecībā uz maksājumu ietekmi Savienības tirgū PWC izdarīja Prognos secinājumiem pretējus secinājumus, prognozējot neto pozitīvu ietekmi uz darbavietām Savienībā un to, ka gūtais labums atsver maksājumu iespējamo negatīvo ietekmi (piemēram, uz pieprasījumu). Tā kā citu būtisku argumentu par pasākumu ietekmi uz nodarbinātību lejupējā nozarē nebija, tiek apstiprināti konstatējumi pagaidu regulas 247.–250. apsvērumā.

(380)

AFASE apgalvoja, ka Komisija nav atklājusi avotu 20 % kļūdas robežai attiecībā uz 2011. gadam aplēsto FE ražojumu tirgus tiešo darbavietu skaitu, kā minēts pagaidu regulas 245. apsvērumā.

(381)

Šī 20 % kļūdas robeža, ko var piemērot kā lejup, tā augšup, tika konstatēta EPIA pārbaudes apmeklējumā. Tā pierāda, ka ir sarežģīti aprēķināt precīzus skaitļus par nodarbinātību lejupējā nozarē, jo ir tikai daži datu vākšanas avoti, kas bieži ir pretrunīgi.

(382)

Atbildot uz galīgās informācijas izpaušanu, dažas personas apgalvoja, ka Komisijas veiktā analīze noklusēja to, ka maksājumi tikai veicinās darbavietu zaudēšanu, jo pēc 2011. gada samazināsies FE iekārtu uzstādīšanas skaits. Tika apgalvots, ka šāda darba zaudēšana, jo īpaši lejupējās nozarēs, ir cieši saistīta ar to, ka FE uzstādītāji ir atkarīgi no saules enerģijas iekārtām. Turklāt, AFASE kritizēja Komisiju, ka tā nav ņēmusi vērā aptauju, ko AFASE veica saviem locekļiem, un līdzīgu aptauju, ko veica Apvienotās Karalistes Saules enerģijas tirdzniecības apvienība, kurā jau iespējams, bija konstatēta šāda atkarība.

(383)

Attiecībā uz iespējamo Komisijas noklusējumu attiecībā uz maksājumu ietekmi uz nodarbinātību, 377. un 379. apsvērumā iepriekš ir sniegta atsauce, kur ir pievērsta uzmanība pasākumu ietekmei uz nodarbinātību FE nozarē, un tajos tiek atzīts, ka patiesi, īstermiņā pasākumu noteikšana var ietekmēt nodarbinātību lejupējā nozarē.

(384)

Attiecībā uz AFASE un Apvienotās Karalistes Saules enerģijas tirdzniecības apvienības veikto aptauju, atbildot uz izpausto galīgo informāciju, atklāja to uzņēmumu identitāti, kas piedalījās intervijā. Aptaujas tomēr nebija pilnīgas, jo, piemēram, dažas atbildes bija nepilnīgas. Turpmāk izklāstīts, ko parādīja aptaujas analīze. Attiecībā uz AFASE aptauju, vispirms jānorāda, ka lielākā daļa no 50 uzstādītājiem, kas atbildēja intervijā, paziņoja, ka darbojas tikai FE tirgū. Kopumā 15 no 50 uzstādītājiem atzina, ka zināmā apjomā darbojas arī citās jomās, kas nav saistītas ar FE, piemēram, apkures, elektroiekārtu un vēja enerģijas jomā. Attiecībā uz Apvienotās Karalistes aptauju, 21 no 31 AK uzņēmumiem, kuri atbildēja intervijā, darbojās arī citās jomās, ne tikai FE. Šis rezultāts liecina, ka pagaidu regulas 247. apsvērumā norādītie konstatējumi par spēju veikt citas darbības, piemēram, saistībā ar elektrību un apkures iekārtām, santehniku un citiem videi nekaitīgiem enerģijas avotiem, ir patiess attiecībā gandrīz uz pusi projekta izstrādātājiem un uzstādītājiem. Tomēr tiek atzīts, ka šīs spējas var pastāvēt mazākā mērā, nekā tas ir paredzēts pagaidu regulā. Tādēļ to mazinošā ietekme uz darbavietu zudumu var būt mazāk nozīmīga, nekā sākotnēji tika pieņemts. Otrkārt, daži no AFASE un Apvienotās Karalistes Saules enerģijas tirdzniecības apvienības aptaujātajiem ekonomikas dalībniekiem jau izmanto Savienības ražojumus, bet daži plāno pirkt ārpus Ķīnas ražoto produkciju pēc pasākumu pieņemšanas, lai izvairītos no cenu pieauguma. Līdz ar to ir plānots samazināt viņu atkarību no Ķīnas importa un to saistīto pasākumu ietekmi, jo viņiem ir pieejami Savienības ražojumi.

Treškārt, pasākumu ietekmes vērtējums uz visu aptaujāto ekonomikas dalībnieku uzņēmumiem neļāva izdarīt noteiktus secinājumus, jo to novērtējums bija ļoti daudzveidīgs. Daži uzņēmumi pat nespēja novērtēt šādu ietekmi. Ceturtkārt, AK aptaujā atbildes uz jautājumu par to, cik no FE projektiem, iespējams, vajadzēs atcelt maksājumu uzlikšanas gadījumā, variēja no “nav daudz” līdz “visiem projektiem”. Daži ekonomikas dalībnieki nespēja veikt aplēses. Visbeidzot, abās aptaujās trūka jautājuma par aptaujāto ekonomikas dalībnieku rentabilitāti, kas ir būtisks jautājums, lai novērtētu to, vai būs iespējams segt cenu pieaugumu, ja tāds būs maksājumu uzlikšanas dēļ.

(385)

Citas personas apgalvoja, ka ļoti atšķirīgo tehnoloģiju un zinātības dēļ iekārtu uzstādītāji nevar viegli mainīt darbības veidu vai sākt uzstādīt citas ekoloģiskas enerģijas iekārtas. Tāpēc gadījumā, ja maksājumi tiktu noteikti, šie uzņēmumi pārtrauktu uzņēmējdarbību. Pēc galīgās informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona atkārtoti apgalvoja, ka uzstādītāji ir ieguldījuši ievērojamus līdzekļus FE specializācijā, piemēram, īpašā apmācībā, kas parāda, ka viņi galvenokārt darbojas PV nozarē un ka viņi nespēs viegli pārorientēties uz citu darbību.

(386)

Šis arguments nebija pietiekami pamatots, jo netika atklāts, kādas tieši prasmes uzstādītājiem būtu nepieciešams apgūt un cik grūti un dārgi būtu to izdarīt. Tomēr iestādes apliecina, ka iekārtu uzstādītāji ir ieguvuši FE moduļu uzstādīšanai vajadzīgo zinātību. Tomēr šāda veida zinātība ir iegūta tikai nesen un tā ir iegūta papildus sākotnējām uzstādītāju speciālajām zināšanām par elektrības un apkures iekārtām, santehniku u. c. Turklāt tā ir iegūta, atbildot uz negodīgo praksi, proti, milzīgo ĶTR izcelsmes importa plūsmu par dempinga cenām. Neatkarīgi no iekārtu uzstādītāju darba ņēmēju īpašajām prasmēm šis arguments ir jāņem vērā kopā ar analīzi 378. un 382. apsvērumā par nodarbinātības stāvokli lejupējā nozarē, kas īstermiņā var būt ar negatīvu ietekmi, bet, pateicoties ilgtspējīgai tirdzniecībai, vidējā termiņā un ilgtermiņā radītu nodarbinātības pieaugumu uzstādītāju uzņēmumos. Tādēļ arguments ir jānoraida.

(387)

Vairākas personas apstrīdēja argumentu par lejupējo ekonomikas dalībnieku spēju uzņemties iespējamo cenu palielināšanos, kas minēta pagaidu regulas 247. apsvērumā. Arī šis arguments nebija pietiekami pamatots, tāpēc nebija iespējams novērtēt, cik pareizs bija šis apgalvojums. Kā minēts 374. apsvērumā iepriekš, tika novērtēts, ka lejupējo ekonomikas dalībnieku, kas ir tieši saistīti ar attiecīgo ražojumu un sadarbojās, rentabilitāte ir apmēram 11 %, tāpēc attiecīgie ekonomikas dalībnieki vismaz daļēji spēs uzņemties zināmu cenu palielinājumu, ja tāds būs. Šajā kontekstā tiek atgādināts, ka saskaņā ar 335. apsvērumā iepriekš minēto vispārējā cenu izmaiņu tendence ir lejupēja. Tāpēc šo argumentu noraida.

(388)

Atbildot uz galīgo informācijas izpaušanu, dažas personas atkārtoja apgalvojumu par nopietno risku, ka pasākumu pieņemšanas rezultātā var samazināties pieprasījums pēc saules enerģijas ražojumiem Eiropas Savienībā, kas saskaņā šo personu teikto nerunā par labu pasākumu pieņemšanai. Viena persona iebilda, ka saules enerģijai šobrīd ir augsta pieprasījuma cenu elastība un pat neliels saules enerģijas ražojumu cenu pieaugums izraisītu būtisku pieprasījuma samazinājumu. Šī persona arī aplēsa, ka antidempinga maksājums 30 % apmērā samazinātu pieprasījumu par 8 GW, bet 50 % maksājums samazinātu pieprasījumu līdz 10 GW. Līdzīgi arī AFASE atsaucās uz pētījumu, ko veica tirgus analītiķis, kas arī paredzēja pieprasījuma samazināšanos līdz 2 GW 2013. gadā, ja maksājums būtu 50 % apmērā, – tādējādi ir prognozēts mazāks samazinājums.

(389)

Kaut arī izmeklēšanas laikā personas iesniedza atšķirīgas samazinājuma prognozes, papildus tiem, kas minēti iepriekš, tie tomēr neietvēra salīdzināmus rezultātus. Kaut gan nevar izslēgt, ka maksājumi var izraisīt pieprasījuma samazinājumu FE iekārtām, tomēr šādu ietekmi ir grūti noteikt, ņemot vērā dažādus faktorus, kas ietekmē FE iekārtu pievilcību Savienībā (skat., piemēram, apsvērumu pagaidu regulas 258. apsvērumu). Turklāt, pat ja šāds pieprasījuma samazinājums notiktu īstermiņā, vidējā un ilgtermiņā ieguvums no godīgas tirdzniecības atsver īstermiņa negatīvo ietekmi. Visbeidzot, AFASE pati atzina, ka tiešs saiknes novērtējums starp pieprasījumu un maksājumiem būs pieejams tikai tad, kad maksājumi būs ieviesti. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(390)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 243. un 250. apsvērums. Ne konstatējumi par sešiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem ar FE saistītās darbības veido tikai nelielu daļu no plašākām darbībām (skat. 370. apsvērumu iepriekš), nedz arī to septiņu 374. apsvērumā minēto projektu izstrādātāju/uzstādītāju FE darbību, kas nav tieši saistītas ar attiecīgo ražojumu, nošķiršana nemaina secinājumus, kas ietverti pagaidu regulas 250. apsvērumā.

6.   Galalietotāju/patērētāju intereses

(391)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas dažas personas atkārtoja argumentu, ka maksājumu dēļ palielināsies attiecīgā ražojuma cena. Tāpēc samazināsies FE iekārtu pieprasījums, jo patērētājiem tās būs pārāk dārgas un nebūs pietiekami pievilcīgas citiem ieguldītājiem.

(392)

Kā jau minēts 335. apsvērumā iepriekš, lai gan pasākumu noteikšanas dēļ cenas īslaicīgi varētu nedaudz palielināties, vairāki publiski pieejami avoti ir apstiprinājuši, ka cenu izmaiņu vispārējā tendence ir lejupēja. Lai gan ir sarežģīti precīzi skaitliski izteikt pasākumu izraisīto iespējamo cenu palielinājumu un pēc tam – iespējamo pieprasījuma samazinājumu, tika atgādināti vairāki elementi. Pirmkārt, ražojuma, uz kuru attiecas izmeklēšana, izmaksas ir līdz 50 % no FE iekārtas kopējām izmaksām, un tāpēc maksājumu iespējams uzņemties tikai daļēji. Otrkārt, Savienības ražošanas nozares konkurence ar trešo valstu ražotājiem, kuri jau ir Savienības tirgū, visticamāk novērsīs cenu paaugstināšanos. Tajā pašā laikā, pateicoties apjomradītiem ietaupījumiem, ko nodrošina ražotņu veiksmīgāka izmantošana un samazinātas ražošanas izmaksas, Savienības ražošanas nozarei būtu jāsasniedz labāki finansiāli rezultāti. Treškārt, FE iekārtu pieprasījums ir saistīts ne vien ar izmeklējamā ražojuma cenu līmeņiem, bet arī ar IT līmeni. Šobrīd zema pieprasījuma līmeņa apstākļos, salīdzinot ar līmeni 2011. gadā un IP, ir sagaidāms, ka IT nevajadzētu samazināties tik strauji kā attiecīgajā periodā, tādējādi nodrošinot iespēju turpināt ieguldīt līdzekļus FE projektos. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(393)

Atbildot uz izpausto galīgo informāciju, viena persona apstrīdēja iepriekš minēto pamatojumu. Tā apgalvoja, ka pēc pasākumu ieviešanas nav iespējams saglabāt cenu samazinājuma tendencei. Persona atgādināja, ka pasākumi veido ļoti nozīmīgu izmaksu palielinājums, ko nevar pilnīgi kompensēt ar izmaksu samazināšanos un/vai importu no trešām valstīm. Turklāt tika uzsvērts, ka Savienības ražošanas nozare nespēs veikt jaunus ieguldījumus ražotnēs un iekārtās, un lejupējie ekonomikas dalībnieki var uzņemties segt nelielas izmaksas, ja viņu peļņa ir 11 %. Visbeidzot, nav pierādījumu, kas liecinātu, ka IT varētu kompensēt cenu pieaugumu.

(394)

Jāatgādina, ka pretēji šim apgalvojumam nav paredzams, ka pieņemto pasākumu radītais cenu pieaugums tiktu pilnībā kompensēts, bet drīzāk, ka pēc pasākumu ieviešanas ir iespējams īslaicīgs cenu pieaugums (skat. pagaidu regulas 247. apsvērumu). Šis cenu paaugstinājums var rasties no cenu līmeņu atšķirības starp Ķīnas dempinga cenām un ārpus-Ķīnas ražojumiem. Tomēr izmeklēšanas laikā apkopotā informācija ļauj apgalvot, ka iespējamo cenu pieaugumu daļēji var kompensēt vairāki faktori, ņemot vērā lejupējās nozares 11 % peļņas līmeni. Visbeidzot, attiecībā uz apgalvojumu, ka nav pierādījumu, kas liecinātu, ka IT varētu kompensēt cenu pieaugumu, ir pamatoti pieņemt, ka ar laiku IT tiks pielāgots saskaņā ar projektu cenu pieaugumu.

(395)

Viena persona apgalvoja, ka kopš 2013. gada marta moduļu cenas Eiropā ir palielinājušās par 20 % un ka no 2013. gada ir nopietns krājumu trūkums. Šis arguments netika pamatots, un pretēji publiski pieejami informācijas avoti apstiprina, ka 2013. gada otrajā ceturksnī cenas bija relatīvi stabilas. Pat, ja informācija bija pareiza, tā tikai atspoguļotu to, ka pēc importa reģistrācijas iespējamais antidempinga maksājumu risks ir iekļauts cenā.

(396)

Cita persona apgalvoja, ka ieguldītāji nevar atgūt FE projektos ieguldītos līdzekļus, ja IT samazināšanās nav saistīta ar projekta izmaksu, tostarp moduļu cenu, samazināšanos, jo moduļu cenas ir ievērojama attiecīgā projekta izmaksu daļa. Tāpēc tika apgalvots, ka maksājumi, palielinot cenas, liks apšaubīt daudzu FE projektu dzīvotspēju.

(397)

Kā minēts 335. apsvērumā iepriekš, elementu un moduļu vispārējā cenu izmaiņu tendence ir lejupēja. Turklāt, tā kā vairākos reģionos ir iespējams nodrošināt tīkla paritāti, IT nozīme tirgū samazinās. Tāpēc arguments, ka FE moduļu cenas varētu negatīvi ietekmēt FE projektus, tostarp jautājumu par to dzīvotspēju, tika noraidīts.

(398)

Viena ieinteresētā persona iesniedza iekšēji izstrādātu prognozi, lai pierādītu, ka maksājumu piemērošanas gadījumā daudzu FE projektu dzīvotspēja būtu apdraudēta.

(399)

Šī prognoze nenodrošināja iespēju pareizi aprēķināt, cik lielā mērā elementu un moduļu cenu palielināšanās dēļ varētu samazināties interese par ieguldījumiem FE iekārtās (piemēram, ienākums no ieguldījumiem). Tomēr minētajā prognozē izmantotais pieņēmums, ka jebkuru maksājumu pilnībā varētu uzņemties galalietotāji vai patērētāji, ir mazticams attiecībā uz lejupējo ekonomikas dalībnieku esošo peļņas daļu. Turklāt lēmums par ieguldījumu netiek pamatots tikai ar moduļu cenu, to ietekmē arī daudzi citi faktori, tostarp inter alia FE iekārtām labvēlīga vispārēja noteikumu sistēma attiecīgajā valstī, atbalsta līmenis attiecīgajām elektrības cenām (tīkla paritātei). Tāpēc šis arguments ir jānoraida.

(400)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes, tiek apstiprināti pagaidu regulas 252. un 254. apsvērums.

7.   Citi argumenti

(401)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas tika atkārtots arguments, ka Savienības ražošanas nozare nespēj apgādāt ES tirgu un ka Savienības tirgu spēj apgādāt tikai ĶTR.

(402)

Šis apgalvojums tika analizēts pagaidu regulas 256. apsvērumā. Pat tad, ja par Savienības ražošanas jaudu būtu pausts piesardzīgāks pieņēmums, (skat. 183. apsvērumu iepriekš), Savienības un trešo valstu kopējā neizmantotā jauda būtu pietiekama, lai īstermiņā kompensētu Ķīnas izcelsmes importa apjoma iespējamo samazināšanos. Ir pamatoti pieņemt, ka arī vidējā termiņā Savienības ražošanas nozare, lai apmierinātu pieprasījumu, paplašinās savu ražošanas jaudu, tādējādi nodrošinot iespēju gūt apjomradītus ietaupījumus, kas savukārt veicinātu cenu turpmāku samazināšanos. Tāpēc šis arguments tika noraidīts.

(403)

Dažas personas atkārtoja argumentu par to, ka maksājumu noteikšana kavēs stratēģijas “Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu ekoloģiskas enerģijas jomā. Šis arguments jau tika analizēts pagaidu regulas 257.–259. apsvērumā, tāpēc, tā kā nav citu elementu, tiek apstiprināti pagaidu regulas 257. un 259. apsvērums.

8.   Secinājums par Savienības interesēm

(404)

Ņemot vērā minēto, ir apstiprināts novērtējums pagaidu regulas 260. un 261. apsvērumā.

(405)

Tāpēc nav pārliecinošu iemeslu, lai ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importam nenoteiktu galīgos pasākumus.

G.   GALĪGIE ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(406)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka galīgie antidempinga pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(407)

Lai noteiktu šādu pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma summa, kas vajadzīga, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(408)

Pēc pagaidu informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apstrīdēja 10 % peļņas apmēru, kas tika izmantots, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, apgalvojot, ka pašreizējos tirgus apstākļos šis līmenis minētajai ražošanas nozarei ir pārāk augsts un ka tas tika izmantots kā moduļiem, tā elementiem. Tiek norādīts, ka, lai aprēķinātu kaitējuma novēršanas līmeni, tiek izmantots tiesiskais kritērijs peļņas noteikšanai pirms nodokļu nomaksas, proti, vai ražošanas nozare šādu peļņu var gūt pieņemamā veidā parastos konkurences apstākļos, t. i., ja nav dempinga. Saskaņā ar Tiesas judikatūru šāda peļņa ir peļņa, ko gūst attiecīgā perioda sākumā, t. i., pirms importa apjoma par dempinga cenām palielināšanās. Tāpēc mērķa peļņa 8 % apmērā tika koriģēta, ņemot vērā vidējo svērto peļņu, ko Savienības ražošanas nozare 2009. un 2010. gadā guva attiecībā uz moduļiem un elementiem, ja tie bija rentabli.

(409)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas Savienības ražošanas nozare apgalvoja, ka par rentabilitātes līmeni, ko Savienības ražošanas nozare pamatoti varētu sasniegt bez importa par dempinga cenām, ir jāņem 2010. gada rentabilitāte, nevis 2009. un 2010. gada vidējais peļņas apmērs. Attiecībā uz šo tika apgalvots, ka 2009. gadā rentabilitāte bija nepietiekama un situācija šajos divos gados bija pilnīgi atšķirīga, jo īpaši attiecībā uz patēriņa pieaugumu 2010. gadā, kas šajā gadā mazināja dempinga sekas. Attiecībā uz šo ir jānorāda, ka nav svarīgi, vai Savienības ražošanas nozares vidējais peļņas apmērs bija “pietiekams”, nosakot kaitējuma novēršanas līmeni. Kā jau minēts pagaidu regulas 264. apsvērumā, kaitējuma novēršanas līmenim jābūt balstītam uz peļņas līmeni, ko var sasniegt, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tas ir izmeklēšanas iestāžu uzdevums ņemt vērā, ka šis līmenis tika sasniegts attiecīgā periodā sākumā. Tā kā šajā gadījumā, kad Savienības ražošanas nozarei bija zaudējumi no elementu pārdošanas attiecīgā perioda sākumā 2009. gadā, šī metodika nebija piemērota un tika uzskatīts par drošāku kaitējuma novēršanas līmeņa noteikšanu pamatot ar vidējo peļņas normu no attiecīgā perioda pirmā un otrā gada. Šajā ziņā tika uzskatīts, ka nav nozīmes tam, ka šajos divos gados apstākļi bija atšķirīgi.

(410)

Cita persona vairākkārt apgalvoja, ka moduļiem un elementiem būtu jānosaka atšķirīga mērķa peļņa, jo šo ražojumu veidu rentabilitātei attiecīgajā periodā bija atšķirīgas tendences. Kaut arī rādītāji bija parādīti par katru ražojuma veidu atsevišķi, secinājumi par katru rādītāju bija izteikti par visu izmeklēšanā iekļauto ražojumu kopumā. Jāatgādina arī, ka moduļi un elementi ir viens ražojums, un tādēļ arī dempinga starpības un kaitējuma novēršanas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz to.

(411)

Turklāt pārskatītās nesaistīto importētāju izlases pēcimportēšanas izmaksas (koriģētas 21. apsvērumā minēto iemeslu dēļ) ietekmēja aprēķināto kaitējuma apmēru. Visbeidzot, visas cenu samazinājuma starpības ietekmēja CIF cenu labojums, plāksnīšu neiekļaušana ražojumu klāstā un jaunais mērķa peļņas apmērs.

(412)

Viena persona apgalvoja, ka izlasē iekļautie Savienības ražotāji pārdeva ražojumus galvenokārt augsta cenu līmeņa tirgū, piemēram, dzīvojamo ēku vai mazās uzņēmējdarbības nozarei, kas piesaistīja augstākas IT, un ierosināja, ka tāpēc Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas būtu atbilstīgi jākoriģē. Ir jānorāda, ka šim apgalvojumam nevar būt izšķiroša nozīme kaitējuma apmēra aprēķināšanā, jo izmeklēšanā tika pierādīts, ka Savienības ražotāji neguva peļņu.

(413)

Tā kā nav iesniegtas papildu piezīmes attiecībā uz kaitējuma novēršanas līmeni, tiek apstiprināta metodika pagaidu regulas 263. līdz 266. apsvērumā.

2.   Galīgie pasākumi

(414)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm un saskaņā ar pamatregulas 9. panta 4. punktu, tika uzskatīts, ka jānosaka galīgie antidempinga pasākumi Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija FE moduļu vai paneļu importam un tāda veida elementu importam, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu vai nu konstatētās dempinga starpības, vai arī kaitējuma apmēra līmenī atkarībā no tā, kurš no šiem lielumiem ir mazāks. Šajā gadījumā maksājuma likme būtu attiecīgi jānosaka konstatētā kaitējuma apmēra līmenī.

(415)

Tiek norādīts, ka līdztekus antidempinga izmeklēšanai tika veikta arī pretsubsīdiju izmeklēšana. Ņemot vērā noteikumu par mazāko maksājumu un to, ka galīgais subsīdiju līmenis ir mazāks nekā kaitējuma novēršanas līmenis, uzskata, ka ir lietderīgi noteikt galīgo kompensācijas maksājumu noteiktās galīgās subsīdijas starpības līmenī un tad noteikt galīgo antidempinga maksājumu līdz attiecīgā kaitējuma novēršanas līmenim. Pamatojoties uz minēto, likme, ar kuru tiek noteikti šādi maksājumi ir norādīta tabulā.

Uzņēmums

Subsīdijas starpība

Dempinga starpība

Kaitējuma novēršanas līmenis

Kompensācijas maksājums

Antidempinga maksājums

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd;

Trina Solar (Changzhou) Science & Technology Co. Ltd;

Changzhou Youze Technology Co. Ltd;

Trina Solar Energy (Shanghai) Co. Ltd;

Yancheng Trina Solar Energy Technology Co. Ltd

3,5 %

90,3 %

48,2 %

3,5 %

44,7 %

Delsolar (Wujiang) Ltd

de minimis

111,5 %

64,9 %

0,0 %

64,9 %

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Hefei) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

11,5 %

91,9 %

58,2 %

11,5 %

46,7 %

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

5,0 %

97,5 %

56,5 %

5,0 %

51,5 %

Jinko Solar Co. Ltd

Jinko Solar Import and Export Co. Ltd

ZHEJIANG JINKO SOLAR CO. LTD

ZHEJIANG JINKO SOLAR TRADING CO. LTD

6,5 %

88,1 %

47,7 %

6,5 %

41,2 %

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

6,4 %

53,8 %

33,7 %

6,4 %

27,3 %

RENESOLA ZHEJIANG LTD

RENESOLA JIANGSU LTD

4,6 %

88,1 %

47,7 %

4,6 %

43,1 %

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

4,9 %

73,2 %

46,3 %

4,9 %

41,4 %

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

6,3 %

93,3 %

41,8 %

6,3 %

35,5 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās antidempinga izmeklēšanā (izņemot uzņēmumus, kuriem piemēro atlikušo maksājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1239/2013 (18)) par antisubsidēšanas īstenošanu (I pielikums)

6,4 %

88,1 %

47,7 %

6,4 %

41,3 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās antidempinga izmeklēšanā, kuriem piemēro atlikušo maksājumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1239/2013 par antisubsidēšanas īstenošanu (II pielikums)

11,5 %

88,1 %

47,7 %

11,5 %

36,2 %

Visi pārējie uzņēmumi

11,5 %

111,5 %

64,9 %

11,5 %

53,4 %

(416)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šiem uzņēmumiem. Minētās maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētie uzņēmumi un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz importētajiem ražojumiem, ko ražojis kāds cits uzņēmums, kura nosaukums nav konkrēti norādīts šīs regulas rezolutīvajā daļā, tostarp uz ražošanas vienībām, kuras ir saistītas ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(417)

Pēc informācijas izpaušanas ĶV apgalvoja, ka vidējā svērtā maksājuma likmi uzņēmumiem, kas uzskaitīti I un II pielikumā, ir pretrunā ar PTO antidempinga nolīgumu, jo to pamatā, iespējams, ir vidējais svērtais maksājums, kas aprēķināts atsevišķi katram izlasē iekļautajam elementu un moduļu ražotājam eksportētājam. Šis pieņēmums tomēr ir nepareizs. Visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem ir aprēķināta vienota nodokļa likme par attiecīgā produkta eksportu – un lielākā daļa ražotāju eksportētāju patiešām eksportēja elementus un moduļus. Tāpēc pieņēmums, ka maksājumi ir aprēķināti ražotājiem katram elementu un moduļu ražotājam eksportētājam atsevišķi, ir nepareizs, un tādēļ šis arguments netiek pieņemts.

(418)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tirdzniecības modeļa pārmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pret pasākumu apiešanu vērstu izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(419)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai, sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(420)

Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret jaunajiem eksportētājiem un šīs regulas I un II pielikumā minētajiem uzņēmumiem, kas izmeklēšanas periodā sadarbojās, bet netika iekļauti izlasē, būtu jāiekļauj noteikums, ka šiem uzņēmumiem piemērojamā vidējā svērtā maksājuma likme jāpiemēro arī visiem jaunajiem eksportētājiem, jo pretējā gadījumā tiem saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu būtu tiesības uz pārskatīšanu.

(421)

Nosaka pasākumus, lai Kopienas ražotājiem nodrošinātu iespēju atgūties no dempinga kaitējošās ietekmes. Ja sākumā būtu atšķirības starp priekšrocībām, kas, iespējams, rastos ražotājiem Savienībā, un izmaksām, kas rastos patērētajiem un citiem tirgus dalībniekiem, tad tās varētu izlīdzināt, palielinot Savienībā ražošanas apjomu un/vai atsākot ražošanu Savienībā.

(422)

Tomēr plānotais scenārijs par ražošanas apjoma palielināšanos Savienībā varētu neatbilst šā svārstīgā tirgus attīstības tendencēm. Kā norādīts pagaidu regulas 108. apsvērumā, moduļu patēriņš Savienībā no 2009. līdz 2011. gadam palielinājās par 264 %, 6 mēnešos no 2011. gada līdz IP tas samazinājās tikai par 43 procentpunktiem. Svārstības ir daudz izteiktākas, raugoties uz 2006.–2011. gada periodu, kad moduļu patēriņš Savienībā palielinājās no mazāk par 1 GW līdz gandrīz 20 GW, jeb tikai piecos gados palielinājās par apmēram 2000 %. Ir sagaidāms, ka šīs svārstības turpināsies, un uzņēmumu apvienību publicētās prognozes dažādu scenāriju gadījumos pat vidējā termiņā 2014.–2015. gada periodā norāda uz atšķirībām 100 % apmērā un lielākām atšķirībām.

(423)

Tāpēc, pastāvot šādiem ārkārtas apstākļiem, uzskata, ka ir atbilstīgi pasākumu darbības ilgumu ierobežot līdz diviem gadiem.

(424)

Šim periodam vajadzētu būt pietiekamam, lai Savienības ražotāji palielinātu ražošanas apjomu un/vai atsāktu ražošanu, vienlaikus nodrošinot to, ka netiek ievērojami apdraudēts patērētāju un citu Savienības tirgus dalībnieku stāvoklis. Uzskata, ka divu gadu periods būs vispiemērotākais, lai izvērtētu, vai pasākumu ieviešana patiesi ir palielinājusi ražošanas apjomu Eiropā un tādējādi līdzsvarojusi nelabvēlīgo ietekmi uz citiem Savienības ekonomikas dalībniekiem.

(425)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas viens Savienības ražotājs izvirzīja argumentu, ka ierobežotais 2 gadu termiņš ir pārāk īss laiks, lai atgūtos no kaitējuma. Turklāt tika apgalvots, ka šo divu gadu termiņš Savienības ražotājiem nesniegs iespēju iesniegt biznesa plānus pašreizējam un nākamajam uzņēmējdarbības gadam. Attiecībā uz to ir jānorāda, ka pasākumu piemērošanas ilgums ir līdz 2015. gada decembrim, kam vajadzētu būt pietiekami, lai Savienības ražotāji varētu iesniegt biznesa plānus līdz 2015. gadam.

(426)

Turklāt Savienības ražotājs neapstrīdēja iemeslus, pamatojoties uz kuriem ir noteikts termiņa ierobežojums līdz diviem gadiem, jo īpaši par tirgus svārstīgumu. Ražotājs pat pozitīvi novērtēja pārskatīšanas iespēju gadījumā, ja šie pasākumi būtu jāmaina tirgus situācijas izmaiņu dēļ. Tā kā šajā mainīgajā tirgū ir ļoti lielas iespējas, ka divu gadu laikā varētu notikt izmaiņas tirgus apstākļos, ir lietderīgi ierobežot pasākumu veikšanu līdz diviem gadiem kopš to uzsākšanas.

(427)

Pēc galīgās informācijas izpaušanas sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divi gadi nav pietiekams periods, lai ieguldītu ražošanā, atsaucoties uz 424. apsvērumu iepriekš. Tomēr, ņemot vērā ievērojamo Savienības ražošanas nozares neizmantoto jaudu, ražošanas jaudas pieaugumu var panākt, uzlabojot esošo ražošanas jaudas izmantošanu, kas būtu iespējams bez ievērojamiem papildu ieguldījumiem.

(428)

Vēl sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka divu gadu termiņš galīgo antidempinga maksājumu noteikšanai ir nepietiekams, lai Savienības ražošanas nozare varētu atgūties no zaudējumus radošās dempinga ietekmes. Tomēr antidempinga maksājumu noteikšanu nevar aplūkot tikai Savienības ražošanas nozares interešu kontekstā, ir nepieciešams arī līdzsvarot iespējamo labumu, ko gūst Savienības ražotāji ar citu Savienības ekonomikas dalībnieku izmaksām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, lēmums noteikt divu gadu termiņu pasākumu tiek saglabāts.

(429)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, ar kuriem tika pamatots ieteikums noteikt galīgos antidempinga maksājumus Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija FE moduļu vai paneļu importam un tāda veida elementu importam, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos, un galīgi iekasēt tās summas, kuras nodrošinātas ar pagaidu maksājumu (“galīgās informācijas izpaušana”). Visām ieinteresētajām personām tika atvēlēts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par izpausto galīgo informāciju.

(430)

Ieinteresēto personu iesniegtās mutiskās un rakstiskās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

3.   Atpakaļejošs spēks

(431)

Attiecībā uz antidempinga pasākumu piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, ir jāizvērtē pamatregulas 10. panta 4. punktā noteiktie kritēriji. Saskaņā ar 10. panta 4. punkta b) apakšpunktu viens no galvenajiem kritērijiem, kas jāievēro, ir: “importa apjoms turpina ievērojami pieaugt”“papildus tam importa līmenim, kas radījis zaudējumus izmeklēšanas laikā”.

(432)

Salīdzinot mēneša vidējo moduļu un elementu importa apjomu (19) reģistrācijas periodā (2013. marts–2013. jūnijs), ir redzams, ka importa apjoms krasi samazinājies pēc IP. Patiešām, kā minēts pagaidu regulas 110. apsvērumā, mēnesī vidējais Ķīnas izcelsmes moduļu un elementu importa apjoms IP sasniedza 1 250 MW (20). Salīdzinājumam – reģistrācijas periodā mēnesī vidējais Ķīnas izcelsmes moduļu un elementu importa apjoms bija tikai divreiz mazāks.

(433)

Alternatīvi, ņemot vērā tirgus svārstības, turpmāk būtisku importa apjoma palielināšanos varētu novērtēt relatīvā, nevis absolūtā izteiksmē. Lai novērtētu, vai relatīvā izteiksmē turpmāk būtiski palielināsies importa apjoms, ir svarīgi salīdzināt importa apjomu ar patēriņu ES tirgū, proti, patēriņa apjoms varētu samazināties daudz straujāk nekā Ķīnas importa apjoms. Tā kā reģistrācijas periodā Ķīnas izcelsmes moduļu un elementu importa apjoms bija tikai divreiz mazāks nekā IP, šim patēriņa apjoma samazinājumam būtu jābūt ievērojami lielākam par 50 %. Tā kā nav pieejama precīza informācija par patēriņu reģistrācijas periodā, nekas neliecina par to, ka patēriņa apjoms samazinājās vairāk par 50 %.

(434)

Minēto iemeslu dēļ kritērijs par importa apjoma turpmāku ievērojamu pieaugumu nav izpildīts. Tāpēc tiek secināts, ka galīgo antidempinga maksājumu nevar uzlikt ar atpakaļejošu spēku pirms pagaidu pasākumu piemērošanas datuma.

H.   PASĀKUMU VEIDS

(435)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu pieņemšanas grupa ražotāju eksportētāju un to saistītie uzņēmumi ĶTR un Eiropas Savienībā kopā ar Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu (“CCCME”) piedāvāja kopīgas cenu saistības saskaņā ar pamatregulas 8. panta 1. punktu. Cenu saistību piedāvājumu atbalstīja arī Ķīnas varas iestādes.

(436)

Komisija izvērtēja piedāvājumu un ar Lēmumu Nr. 2013/423/ES piekrita šim cenu saistību piedāvājumam. Kā jau norādīts šā lēmuma 3., 4. un 7. apsvērumā, lai novērtētu, vai cenu saistības likvidē dempinga nodarīto kaitējumu, Komisija izvērtēja visus ilglaicīgos, mainīgos tirgus apstākļus attiecībā uz, inter alia, pašreizējām eksporta cenām, kā arī kaitējuma novēršanas līmeni, kas bija zemāks nekā dempinga līmenis.

(437)

Pēc Lēmuma 2013/423/ES pieņemšanas ražotāji eksportētāji kopā ar CCCME iesniedza pieprasījumu mainīt sākotnējo saistību piedāvājumu. Tie pieprasīja veikt izmaiņas saistībās, ievērojot 31. un 72. apsvērumā aprakstīto plāksnīšu izslēgšanu no ražojumu klāsta. Turklāt pamatregulas 8. panta 2. punktā noteiktajā termiņā vairāki citi eksportētāji lūdza viņus iekļaut cenu saistību piedāvājumā.

(438)

Ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES Komisija apstiprināja to, ka ir pieņemtas minētā lēmuma pielikumā uzskaitīto eksportētāju saistības attiecībā uz galīgajiem maksājumiem,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu vai paneļu un tāda veida elementu importam, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos (elementu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90 (TARIC kodi 8501310081, 8501310089, 8501320041, 8501320049, 8501330061, 8501330069, 8501340041, 8501340049, 8501612041, 8501612049, 8501618041, 8501618049, 8501620061, 8501620069, 8501630041, 8501630049, 8501640041, 8501640049, 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039), ja vien tie nav tranzītā Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) V panta izpratnē.

Attiecīgā ražojuma definīcijā nav iekļauti šādi ražojumu veidi:

ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, kuras ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus;

plānkārtiņas fotoelektriskie ražojumi;

kristāliskā silīcija fotoelektriskie ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija fotoelektriskais(-ie) elements(-i),

moduļi vai paneļi, kuru spriegums nepārsniedz 50 V (līdzstrāva) un jauda nepārsniedz 50 W un kas paredzēti vienīgi tiešai lietošanai akumulatoru uzlādei ar tādam pašām sprieguma un jaudas īpašībām.

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, kas piemērojama turpmāk minēto uzņēmumu ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir norādīta tālāk.

Uzņēmums

Maksājuma likme

TARIC papildu kods

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd;

Trina Solar (Changzhou) Science & Technology Co. Ltd;

Changzhou Youze Technology Co. Ltd;

Trina Solar Energy (Shanghai) Co. Ltd;

Yancheng Trina Solar Energy Technology Co. Ltd

44,7 %

B791

Delsolar (Wujiang) Ltd

64,9 %

B792

Jiangxi LDK Solar Hi-Tech Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Nanchang) Co. Ltd

LDK Solar Hi-Tech (Suzhou) Co. Ltd

46,7 %

B793

LDK Solar Hi-Tech (Hefei) Co. Ltd

46,7 %

B927

JingAo Solar Co. Ltd

Shanghai JA Solar Technology Co. Ltd

JA Solar Technology Yangzhou Co. Ltd

Hefei JA Solar Technology Co. Ltd

Shanghai JA Solar PV Technology Co. Ltd

51,5 %

B794

Jinko Solar Co.Ltd

Jinko Solar Import and Export Co. Ltd

ZHEJIANG JINKO SOLAR CO. LTD

ZHEJIANG JINKO SOLAR TRADING CO. LTD

41,2 %

B845

Jinzhou Yangguang Energy Co. Ltd

Jinzhou Huachang Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Jinmao Photovoltaic Technology Co. Ltd

Jinzhou Rixin Silicon Materials Co. Ltd

Jinzhou Youhua Silicon Materials Co. Ltd

27,3 %

B795

RENESOLA ZHEJIANG LTD

RENESOLA JIANGSU LTD

43,1 %

B921

Wuxi Suntech Power Co. Ltd

Suntech Power Co. Ltd

Wuxi Sunshine Power Co. Ltd

Luoyang Suntech Power Co. Ltd

Zhenjiang Ren De New Energy Science Technology Co. Ltd

Zhenjiang Rietech New Energy Science Technology Co. Ltd

41,4 %

B796

Yingli Energy (China) Co. Ltd

Baoding Tianwei Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hainan Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Hengshui Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Tianjin Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Lixian Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Baoding Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

Beijing Tianneng Yingli New Energy Resources Co. Ltd

Yingli Energy (Beijing) Co. Ltd

35,5 %

B797

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās antidempinga izmeklēšanā (izņemot uzņēmumus, kuriem piemēro atlikušo maksājumu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013) par antisubsidēšanas īstenošanu (1. pielikums)

41,3 %

 

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās antidempinga izmeklēšanā un kuriem piemēro atlikušo maksājumu saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 1239/2013 par antisubsidēšanas īstenošanu (II pielikums)

36,2 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

53,4 %

B999

3.   Ja nav noteikts citādi, tad piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

4.   Ja kāds jauns Ķīnas Tautas Republikas ražotājs eksportētājs iesniedz Komisijai pietiekamus pierādījumus par to, ka:

tas no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (izmeklēšanas periodā) nav eksportējis uz Savienību 1. punktā aprakstīto ražojumu;

tas nav saistīts ne ar vienu Ķīnas Tautas Republikas eksportētāju vai ražotāju, uz kuru attiecas ar šo regulu noteiktie antidempinga pasākumi; un

pēc izmeklēšanas perioda tas faktiski ir eksportējis uz Savienību attiecīgo ražojumu vai ir uzņēmies neatsaucamas līgumsaistības eksportēt uz Savienību ievērojamu daudzumu,

2. punktu var grozīt, iekļaujot jauno ražotāju eksportētāju to sadarbībā iesaistīto uzņēmumu sarakstā, kas netika iekļauti izlasē un kam tādējādi piemēro vidējo svērto maksājuma likmi 41,3 %.

2. pants

1.   Summas, kuras garantētas pagaidu antidempinga maksājumu veidā saskaņā ar Regulu Nr. (ES) Nr. 513/2013 par Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītajām importētajām plāksnītēm (plāksnīšu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus) un moduļiem vai paneļiem, kuru spriegums nepārsniedz 50 V (līdzstrāva) un strāvas jauda nepārsniedz 50 W un kas paredzēti vienīgi tiešai izmantošanai par akumulatoru lādētājiem sistēmās ar tādām pašām sprieguma un strāvas jaudas pamatīpašībām, atbrīvo.

2.   Summas, kuras garantētas pagaidu antidempinga maksājumu veidā saskaņā ar Regulu Nr. (ES) Nr. 513/2013 par tādiem ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītiem importētiem kristāliskā silīcija fotoelektriskajiem moduļiem vai paneļiem un tāda veida elementiem, kurus izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos vai paneļos (elementu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90 (TARIC kodi 8501310081, 8501310089, 8501320041, 8501320049, 8501330061, 8501330069, 8501340041, 8501340049, 8501612041, 8501612049, 8501618041, 8501618049, 8501620061, 8501620069, 8501630041, 8501630049, 8501640041, 8501640049, 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039), ja vien tie nav tranzītā GATT V panta izpratnē, galīgi iekasē. Garantētās summas, kas pārsniedz galīgo antidempinga maksājumu likmi, atbrīvo.

3. pants

1.   Tādu ražojumu imports, ko klasificē ar KN kodu ex 8541 40 90 (TARIC kodi 8541409021, 8541409029, 8541409031 un 8541409039), kas deklarēti laišanai brīvā apgrozībā, par ko rēķinus izrakstījuši uzņēmumi, kuru saistības ir pieņēmusi Komisija, un kuri norādīti Īstenošanas lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā, ir atbrīvoti no antidempinga maksājuma, kas noteikts ar 1. pantu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)

Īstenošanas lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā minētais uzņēmums tieši vai ar saistītā uzņēmuma, kas arī norādīts Īstenošanas lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā, starpniecību ražoja, nosūtīja un izrakstīja rēķinu par minētajiem ražojumiem vai nu saistītajiem uzņēmumiem Savienībā, kuri darbojas kā importētāji un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā, vai pirmajam neatkarīgajam klientam, kas darbojas kā importētājs un muito preces laišanai brīvā apgrozībā Savienībā;

b)

šādam importam ir pievienots saistību rēķins, kas ir faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz tā informācija un deklarācija, kas minēta šīs regulas III pielikumā;

c)

šādam importam ir pievienots eksporta saistību sertifikāts atbilstoši šīs regulas IV pielikumam; un

d)

muitas iestādēs deklarētās un uzrādītās preces precīzi atbilst aprakstam saistību rēķinā.

2.   Pieņemot deklarāciju ražojuma laišanai brīvā apgrozībā, muitas parāds rodas:

a)

ja attiecībā uz 1. punktā minēto importu konstatē, ka viens vai vairāki minētajā punktā paredzētie nosacījumi netiek pildīti vai

b)

ja saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 8. panta 9. punktu Komisija, atsaucoties uz konkrētiem darījumiem, ar regulu vai lēmumu atsauc savu piekrišanu saistībām un paziņo, ka attiecīgie saistību rēķini nav derīgi.

4. pants

Uzņēmumi, kuru saistības Komisija ir pieņēmusi un kuri norādīti Lēmuma Nr. 2013/707/ES pielikumā, un uz kuriem attiecas konkrēti minētajā lēmumā precizēti nosacījumi, arī izrakstīs rēķinu par darījumiem, kas nav atbrīvoti no antidempinga maksājumiem. Šis rēķins ir faktūrrēķins, kurā norādīta vismaz šīs regulas V pielikumā minētā informācija.

5. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā ir spēkā līdz 2015. gada 7. decembris.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 2. decembrī.

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

E. GUSTAS


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  Komisijas Regula (ES) Nr. 513/2013 (2013. gada 4. jūnijs), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam un groza Regulu (ES) Nr. 182/2013, ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīts imports (OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.).

(3)  Komisijas Regula (ES) Nr. 182/2013 (2013. gada 1. marts), ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) imports (OV L 61, 5.3.2013., 2. lpp.).

(4)  Komisijas Lēmums 2013/423/ES (2013. gada 2. augusts), ar ko pieņem saistības, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu (OV L 209, 3.8.2013., 26. lpp.).

(5)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 214. lpp.

(6)  Apelācijas institūcijas ziņojums European CommunitiesMeasures Affecting Asbestos and Asbestos-Containting Products (WT/DS/135/AB/R, pieņemts 2001. gada 5. aprīlī).

(7)  Lieta T-401/06 Brosmann Footwear (HK) Ltd un citi/Padome; Lieta T-314/06 Whirlpool Europe/Padome.

(8)  OV C 269, 6.9.2012., 5. lpp.

(9)  Atsauces Nr. CEI/IEC 61730-1:2004.

(10)  Ķīnas Tautas Republikas un Vjetnamas izcelsmes apavi, kuriem ir ādas virsa, Komisijas Regula (EK) Nr. 553/2006 (2006. gada 23. marts) (pagaidu); Komisijas Regula (EK) Nr. 1472/2006 (2006. gada 5. oktobris) (galīgā).

(11)  Lieta T-401/06 Brosmann Footwear (HK) Ltd./Padome, 133. punkts.

(12)  Lieta T-401/06 Brosmann Footwear (HK) Ltd./Padome,135. punkts.

(13)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2012 (2012. gada 12. decembris) (OV L 344, 14.12.2012., 1. lpp.).

(14)  Firstpost, 2013. gada 12. jūnijā.

(15)  JRC Scientific and Policy Reports, PV Status Report 2012, 14. lpp.

(16)  Indijas importa statistika, preces kods 8541 40 11 – saules enerģijas elementi/fotoelektriskie elementi, montēti vai nemontēti modulī/panelī. Vērtības norādītas attiecībā uz Indijas finanšu gadu, t. i., no aprīļa līdz martam. Informācija par daudzumu norādīta attiecībā uz gabaliem, taču elementu un moduļu skaits ir norādīts kopā. Tā kā moduļa vērtība parasti ir apmēram 100 reižu lielāka nekā elementa vērtība, informācija par apjomu nav uzskatāma par ticamu.

(17)  Lieta C-16/90 Detlef Nölle/Hauptzollamt Bremen-Freihafen (Krājums, I-5163. lpp.).

(18)  Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1239/2013 (2013. gada 2. decembris), ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (skatīt šā Oficiālā Vēstneša 66. lpp.)

(19)  Tā kā reģistrācijas periods ir ievērojami īsāks nekā IP, mēneša vidējo vērtību salīdzinājums ir lietderīgāks nekā divu attiecīgu periodu kopējo apjomu salīdzinājums.

(20)  13 986 MW moduļi + 1 019 MW elementi iedalīti 12 mēnešos.


I PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums

TARIC papildu kods

Anhui Schutten Solar Energy Co. Ltd

Quanjiao Jingkun Trade Co. Ltd

B801

Anji DaSol Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

B802

Canadian Solar Manufacturing (Changshu) Inc.

Canadian Solar Manufacturing (Luoyang) Inc.

CSI Cells Co. Ltd

CSI Solar Power (China) Inc.

B805

Changzhou Shangyou Lianyi Electronic Co. Ltd

B807

CHINALAND SOLAR ENERGY CO. LTD

B808

CEEG Nanjing Renewable Energy Co. Ltd

CEEG (Shanghai) Solar Science Technology Co. Ltd

China Sunergy (Nanjing) Co. Ltd

China Sunergy (Shanghai) Co. Ltd

China Sunergy (Yangzhou) Co. Ltd

B809

Chint Solar (Zhejiang) Co. Ltd

B810

ChangZhou EGing Photovoltaic Technology Co. Ltd

B811

ANHUI RINENG ZHONGTIAN SEMICONDUCTOR DEVELOPMENT CO. LTD.

CIXI CITY RIXING ELECTRONICS CO. LTD.

HUOSHAN KEBO ENERGY & TECHNOLOGY CO. LTD.

B812

CNPV Dongying Solar Power Co. Ltd

B813

CSG PVtech Co. Ltd

B814

DCWATT POWER Co. Ltd

B815

Dongfang Electric (Yixing) MAGI Solar Power Technology Co. Ltd

B816

EOPLLY New Energy Technology Co. Ltd

SHANGHAI EBEST SOLAR ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

JIANGSU EOPLLY IMPORT & EXPORT CO. LTD

B817

Era Solar Co. Ltd

B818

ET Energy Co. Ltd

ET Solar Industry Limited

B819

GD Solar Co. Ltd

B820

Guodian Jintech Solar Energy Co. Ltd

B822

Hangzhou Bluesun New Material Co. Ltd

B824

Hangzhou Zhejiang University Sunny Energy Science and Technology Co. Ltd

Zhejiang Jinbest Energy Science and Technology Co. Ltd

B825

Hanwha SolarOne Co. Ltd

B929

Hanwha SolarOne (Qidong) Co. Ltd

B826

Hengdian Group DMEGC Magnetics Co. Ltd

B827

HENGJI PV-TECH ENERGY CO. LTD.

B828

Himin Clean Energy Holdings Co. Ltd

B829

Jetion Solar (China) Co. Ltd

Junfeng Solar (Jiangsu) Co. Ltd

Jetion Solar (Jiangyin) Co. Ltd

B830

Jiangsu Green Power PV Co. Ltd

B831

Jiangsu Hosun Solar Power Co. Ltd

B832

Jiangsu Jiasheng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B833

Jiangsu Runda PV Co. Ltd

B834

Jiangsu Sainty Machinery Imp. And Exp. Corp. Ltd

Jiangsu Sainty Photovoltaic Systems Co. Ltd

B835

Jiangsu Seraphim Solar System Co. Ltd

B836

Changzhou Shunfeng Photovoltaic Materials Co. Ltd

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Electronic Power Co. Ltd

Jiangsu Shunfeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B837

Jiangsu Sinski PV Co. Ltd

B838

Jiangsu Sunlink PV Technology Co. Ltd

B839

Jiangsu Zhongchao Solar Technology Co. Ltd

B840

Jiangxi Risun Solar Energy Co. Ltd

B841

Jiangyin Hareon Power Co. Ltd

Taicang Hareon Solar Co. Ltd

Hareon Solar Technology Co. Ltd

Hefei Hareon Solar Technology Co. Ltd

Jiangyin Xinhui Solar Energy Co. Ltd

Altusvia Energy (Taicang) Co, Ltd

B842

Jinggong P-D Shaoxing Solar Energy Tech Co. Ltd

B844

Juli New Energy Co. Ltd

B846

Jumao Photonic (Xiamen) Co. Ltd

B847

Kinve Solar Power Co. Ltd (Maanshan)

B849

GCL SOLAR POWER (SUZHOU) LIMITED

GCL-Poly Solar Power System Integration (Taicang) Co. Ltd

GCL Solar System (Suzhou) Limited

GCL-Poly (Suzhou) Energy Limited

Jiangsu GCL Silicon Material Technology Development Co. Ltd

Jiangsu Zhongneng Polysilicon Technology Development Co. Ltd

Konca Solar Cell Co. Ltd

Suzhou GCL Photovoltaic Technology Co. Ltd

B850 

Lightway Green New Energy Co. Ltd

Lightway Green New Energy (Zhuozhou) Co. Ltd

B851

Motech (Suzhou) Renewable Energy Co. Ltd

B852

Nanjing Daqo New Energy Co. Ltd

B853

LEVO SOLAR TECHNOLOGY CO. LTD

NICE SUN PV CO. LTD

B854

Ningbo Jinshi Solar Electrical Science & Technology Co. Ltd

B857

Ningbo Komaes Solar Technology Co. Ltd

B858

Ningbo Osda Solar Co. Ltd

B859

Ningbo Qixin Solar Electrical Appliance Co. Ltd

B860

Ningbo South New Energy Technology Co. Ltd

B861

Ningbo Sunbe Electric Ind Co. Ltd

B862

Ningbo Ulica Solar Science & Technology Co. Ltd

B863

Perfectenergy (Shanghai) Co. Ltd

B864

Perlight Solar Co. Ltd

B865

Phono Solar Technology Co. Ltd

Sumec Hardware & Tools Co. Ltd

B866

RISEN ENERGY CO. LTD

B868

SHANDONG LINUO PHOTOVOLTAIC HI-TECH CO. LTD

B869

SHANGHAI ALEX NEW ENERGY CO. LTD

SHANGHAI ALEX SOLAR ENERGY SCIENCE & TECHNOLOGY CO. LTD

B870

BYD(Shangluo)Industrial Co.Ltd

Shanghai BYD Co. Ltd

B871

Shanghai Chaori International Trading Co. Ltd

Shanghai Chaori Solar Energy Science & Technology Co. Ltd

B872

Propsolar (Zhejiang) New Energy Technology Co. Ltd

Shanghai Propsolar New Energy Co. Ltd

B873

Lianyungang Shenzhou New Energy Co. Ltd

Shanghai Shenzhou New Energy Development Co. Ltd

SHANGHAI SOLAR ENERGY S&T CO. LTD

B875

Jiangsu ST-Solar Co. Ltd

Shanghai ST-Solar Co. Ltd

B876

Shanghai Topsolar Green Energy Co. Ltd

B877

Shenzhen Sacred Industry Co. Ltd

B878

Leshan Topray Cell Co. Ltd

Shanxi Topray Solar Co. Ltd

Shenzhen Topray Solar Co. Ltd

B880

Shanghai Sopray New Energy Co. Ltd

Sopray Energy Co. Ltd

B881

Ningbo Sun Earth Solar Energy Co. Ltd

NINGBO SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

SUN EARTH SOLAR POWER CO. LTD

B882

TDG Holding Co. Ltd

B884

Tianwei New Energy (Chengdu) PV Module Co. Ltd

Tianwei New Energy Holdings Co. Ltd

Tianwei New Energy (Yangzhou) Co. Ltd

B885

Wenzhou Jingri Electrical and Mechanical Co. Ltd

B886

Winsun New Energy Co. Ltd

B887

Wuhu Zhongfu PV Co. Ltd

B889

Wuxi Saijing Solar Co. Ltd

B890

Wuxi Solar Innova PV Co. Ltd

B892

Wuxi Machinery & Equipment Import & Export Co. Ltd

Wuxi Taichang Electronic Co. Ltd

Wuxi Taichen Machinery & Equipment Co. Ltd

B893

Shanghai Huanghe Fengjia Photovoltaic Technology Co. Ltd

State-run Huanghe Machine-Building Factory Import and Export Corporation

Xi'an Huanghe Photovoltaic Technology Co. Ltd

B896

Wuxi LONGi Silicon Materials Co. Ltd

Xi'an LONGi Silicon Materials Corp.

B897

Years Solar Co. Ltd

B898

Yuhuan BLD Solar Technology Co. Ltd

Zhejiang BLD Solar Technology Co. Ltd

B899

Yuhuan Sinosola Science & Technology Co. Ltd

B900

Yunnan Tianda Photovoltaic Co. Ltd

B901

Zhangjiagang City SEG PV Co. Ltd

B902

Zhejiang Global Photovoltaic Technology Co. Ltd

B904

Zhejiang Heda Solar Technology Co. Ltd

B905

Zhejiang Jiutai New Energy Co. Ltd

Zhejiang Topoint Photovoltaic Co. Ltd

B906

Zhejiang Kingdom Solar Energy Technic Co. Ltd

B907

Zhejiang Koly Energy Co. Ltd

B908

Zhejiang Longbai Photovoltaic Tech Co. Ltd

B909

Zhejiang Mega Solar Energy Co. Ltd

Zhejiang Fortune Photovoltaic Co. Ltd

B910

Zhejiang Shuqimeng Photovoltaic Technology Co. Ltd

B911

Zhejiang Shinew Photoelectronic Technology Co. Ltd

B912

Zhejiang SOCO Technology Co. Ltd

B913

Zhejiang Sunflower Light Energy Science & Technology Limited Liability Company

Zhejiang Yauchong Light Energy Science & Technology Co. Ltd

B914

Zhejiang Tianming Solar Technology Co. Ltd

B916

Zhejiang Trunsun Solar Co. Ltd

Zhejiang Beyondsun PV Co. Ltd

B917

Zhejiang Wanxiang Solar Co. Ltd

WANXIANG IMPORT & EXPORT CO LTD

B918

Zhejiang Xiongtai Photovoltaic Technology Co. Ltd

B919

ZHEJIANG YUANZHONG SOLAR CO. LTD

B920

Zhongli Talesun Solar Co. Ltd

B922

ZNSHINE PV-TECH CO. LTD

B923

Zytech Engineering Technology Co. Ltd

B924


II PIELIKUMS

Uzņēmuma nosaukums

TARIC papildu kods

Jiangsu Aide Solar Energy Technology Co. Ltd

B798

Alternative Energy (AE) Solar Co. Ltd

B799

Anhui Chaoqun Power Co. Ltd

B800

Anhui Titan PV Co. Ltd

B803

TBEA SOLAR CO. LTD

Xi'an SunOasis (Prime) Company Limited

XINJIANG SANG'O SOLAR EQUIPMENT

B804

Changzhou NESL Solartech Co. Ltd

B806

Dotec Electric Co. Ltd

B928

Greenway Solar-Tech (Shanghai) Co. Ltd

Greenway Solar-Tech (Huaian) Co. Ltd.

B821

GS PV Holdings Group

B823

Jiangyin Shine Science and Technology Co. Ltd

B843

King-PV Technology Co. Ltd

B848

Ningbo Best Solar Energy Technology Co. Ltd

B855

Ningbo Huashun Solar Energy Technology Co. Ltd

B856

Qingdao Jiao Yang Lamping Co. Ltd

B867

SHANGHAI SHANGHONG ENERGY TECHNOLOGY CO. LTD

B874

Shenzhen Sungold Solar Co. Ltd

B879

SUZHOU SHENGLONG PV-TECH CO. LTD

B883

Worldwide Energy and Manufacturing USA Co. Ltd

B888

Wuxi Shangpin Solar Energy Science and Technology Co. Ltd

B891

Wuxi UT Solar Technology Co. Ltd

B894

Xiamen Sona Energy Co. Ltd

B895

Zhejiang Fengsheng Electrical Co. Ltd

B903

Zhejiang Yutai Photovoltaic Material Co. Ltd

B930

Zhejiang Sunrupu New Energy Co. Ltd

B915


III PIELIKUMS

Faktūrrēķinā, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod Eiropas Savienībā un uz kurām attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1.

Virsraksts “FAKTŪRRĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS SAISTĪBAS”.

2.

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš izrakstījis faktūrrēķinu.

3.

Faktūrrēķina numurs.

4.

Faktūrrēķina izrakstīšanas datums.

5.

TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6.

Precīzs un skaidri formulēts preču apraksts, kā arī:

ražojuma kods (RK),

RK tehniskās specifikācijas,

uzņēmuma ražojuma kods (URK),

KN kods,

daudzums (norādīt vienībās, kas izteiktas vatos).

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, tostarp:

vienības (vata) cena,

piemērojamie samaksas noteikumi,

piemērojamie piegādes noteikumi,

visas atlaides un rabati.

8.

Tā uzņēmuma nosaukums, kas darbojas kā importētājs, kuram uzņēmums tieši izraksta faktūrrēķinu.

9.

Tās uzņēmuma amatpersonas vārds un uzvārds, kura izrakstījusi faktūrrēķinu un parakstījusi šādu paziņojumu:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka preču, uz kurām attiecas šis rēķins, pārdošana tiešam eksportam uz Eiropas Savienību tiek veikta saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis [UZŅĒMUMS] un ko pieņēmusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES. Es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”


IV PIELIKUMS

EKSPORTA SAISTĪBU SERTIFIKĀTS

Eksporta saistību sertifikātā, kuru CCCME izdod par katru faktūrrēķinu, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod Eiropas Savienībā un uz kurām attiecas saistības, norāda šādu informāciju:

1.

Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātas (CCCME) nosaukums, adrese, faksa un telefona numurs.

2.

Īstenošanas lēmuma 2013/707/ES pielikumā minētā uzņēmuma, kas izrakstījis faktūrrēķinu, nosaukums.

3.

Faktūrrēķina numurs.

4.

Faktūrrēķina izrakstīšanas datums.

5.

TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6.

Precīzs preču apraksts, tostarp:

ražojuma kods (RK),

preču tehniskā specifikācija, uzņēmuma ražojuma kods (URK) (attiecīgā gadījumā),

KN kods.

7.

Precīzs daudzums eksportētajās vienībās, kas izteiktas vatos.

8.

Sertifikāta numurs un beigu termiņš (trīs mēneši pēc izdošanas).

9.

Tās CCCME amatpersonas vārds un uzvārds, kas izdevusi sertifikātu un parakstījusi šādu paziņojumu:

“Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šis sertifikāts ir izsniegts tādu preču tiešam eksportam uz Eiropas Savienību, kuras norādītas faktūrrēķinā, ko pievieno pārdotajām precēm, uz kurām attiecas saistības, un ka sertifikāts ir izdots saskaņā ar saistībām, ko piedāvājis [uzņēmums] un ko pieņēmusi Eiropas Komisija ar Īstenošanas lēmumu 2013/707/ES. Es apliecinu, ka šajā sertifikātā sniegtā informācija ir pareiza un ka daudzums, uz kuru attiecas šis sertifikāts, nepārsniedz saistību robežvērtību.”

10.

Datums.

11.

Paraksts un CCCME zīmogs.


V PIELIKUMS

Faktūrrēķinā, ko pievieno precēm, kuras uzņēmums pārdod Eiropas Savienībā un uz kurām attiecas antidempinga maksājumi, norāda šādu informāciju:

1.

Virsraksts “FAKTŪRRĒĶINS PAR PRECĒM, UZ KURĀM ATTIECAS ANTIDEMPINGA UN KOMPENSĀCIJAS MAKSĀJUMI”.

2.

Tā uzņēmuma nosaukums, kurš izrakstījis faktūrrēķinu.

3.

Faktūrrēķina numurs.

4.

Faktūrrēķina izrakstīšanas datums.

5.

TARIC papildu kods, saskaņā ar kuru rēķinā norādītās preces ir jāmuito pie Eiropas Savienības robežas.

6.

Precīzs un skaidri formulēts preču apraksts, kā arī:

ražojuma kods (RK),

RK tehniskās specifikācijas,

uzņēmuma ražojuma kods (URK),

KN kods,

daudzums (norādīt vienībās, kas izteiktas vatos).

7.

Pārdošanas noteikumu apraksts, tostarp:

vienības (vata) cena,

piemērojamie samaksas noteikumi,

piemērojamie piegādes noteikumi,

visas atlaides un rabati.

8.

Rēķina izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja vārds, uzvārds un ieņemamais amats.


5.12.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 325/66


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1239/2013

(2013. gada 2. decembris),

ar ko nosaka galīgo kompensācijas maksājumu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 597/2009 (2009. gada 11. jūnijs) par aizsardzību pret subsidētu importu no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1), un jo īpaši tās 15. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu, ko tā iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2012. gada 8. novembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikā (ĶTR jeb attiecīgā valsts) ražoto kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu Savienībā.

(2)

Antisubsidēšanas procedūra tika sākta pēc tam, kad ES uzņēmums ProSun (“sūdzības iesniedzējs”) 2012. gada 26. septembrī iesniedza sūdzību to ražotāju vārdā, kas ražo vairāk nekā 25 % no kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu kopējā ražošanas apjoma Savienībā. Sūdzībā bija prima facie pierādījumi par minētā ražojuma subsidēšanu un no tās izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatotiem, lai sāktu procedūru.

(3)

Pirms procedūras sākšanas un saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 597/2009, 10. panta 7. punktu Komisija paziņoja ĶTR valdībai (“ĶV”), ka ir saņēmusi ar dokumentiem pamatotu sūdzību, kurā apgalvots, ka ĶTR ražoto kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu subsidētais imports rada būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. ĶV tika aicināta apspriesties, lai noskaidrotu situāciju attiecībā uz sūdzības saturu un panāktu abpusēju vienošanos par risinājumu. ĶV pieņēma apspriešanās piedāvājumu, un pēc tam notika apspriešanās. Apspriešanās laikā netika panākta abpusēja vienošanās par risinājumu. Tomēr ĶV piezīmes par to, ka sūdzībā minētās shēmas nav kompensējamas, tika pienācīgi ņemtas vērā. Pēc apspriešanās ĶV iesniedza attiecīgus dokumentus.

1.2.   Paralēlā antidempinga procedūra

(4)

Komisija 2012. gada 6. septembrī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz ĶTR ražoto kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importu Savienībā.

(5)

Komisija 2013. gada 6. jūnijā, pieņemot Komisijas Regulu (ES) Nr. 513/2013 (4), noteica pagaidu antidempinga maksājumu ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam (“antidempinga pagaidu regula”).

(6)

Kaitējuma analīze, kas veikta pašreizējā antisubsidēšanas un paralēlajā antidempinga izmeklēšanā, bija pamatota ar to pašu Savienības ražošanas nozares, reprezentatīvo Savienības ražotāju un izmeklēšanas perioda definīciju un tajā, ja vien nav norādīts citādi, tika pieņemti identiski secinājumi. Tas tika atzīts par pareizu, lai varētu iekļaut kaitējuma analīzi un abās izmeklēšanās nodrošināt saskaņotus konstatējumus. Tāpēc piezīmes par kaitējuma aspektiem, kas izteiktas kādā no minētajām procedūrām, tika ņemtas vērā abās procedūrās.

1.3.   Reģistrēšana

(7)

Pēc sūdzības iesniedzēja lūguma, kas pamatots ar nepieciešamajiem pierādījumiem, Komisija 2013. gada 1. martā pieņēma Komisijas Regulu (ES) Nr. 182/2013 (5), ar ko nosaka, ka no 2013. gada 6. marta jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) imports.

(8)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka lēmums par importa reģistrāciju ir nepamatots, jo nav izpildīti nosacījumi, kas paredzēti pamatregulas 24. panta 5. punktā. Tomēr šie apgalvojumi nebija argumentēti un nebija pamatoti ar faktiem. Laikā, kad tika pieņemts lēmums reģistrēt importu, Komisijai bija pietiekami daudz prima facie pierādījumu – jo īpaši par absolūto importa rādītāju un tirgus daļas krasu palielināšanos –, kas pamatoja nepieciešamību reģistrēt importu. Tāpēc minētie apgalvojumi tika noraidīti.

1.4.   Procedūrā iesaistītās personas

(9)

Par procedūras sākšanu sūdzību iesniedzējus, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, ĶTR iestādes un zināmos importētājus. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(10)

Ņemot vērā acīmredzami lielo ražotāju eksportētāju skaitu, Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji, visi zināmie ražotāji eksportētāji un ar tiem nesaistītie importētāji tika aicināti pieteikties Komisijā, un iesniegt, kā paredzēts paziņojumā par procedūras sākšanu, pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar attiecīgo ražojumu izmeklēšanas periodā, kā noteikts 38. apsvērumā. Šī informācija tika pieprasīta saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai Komisija varētu nolemt, vai ir jāveic atlase, un vajadzības gadījumā izveidotu izlasi. Notika apspriešanās arī ar ĶTR iestādēm.

a)   Ražotāju eksportētāju atlase

(11)

Sākumā prasīto informāciju iesniedza 121 Ķīnas ražotājs eksportētājs/ražotāju eksportētāju grupa, kas piekrita iekļaušanai izlasē. Uzņēmumi, kuri sadarbojās, eksportēja vairāk nekā 80 % no kopējā Ķīnas eksporta apjoma. Pamatojoties uz informāciju, kas saņemta no ražotājiem eksportētājiem, un saskaņā ar pamatregulas 27. pantu Komisija sākotnēji piedāvāja izlasē iekļaut septiņus ražotājus eksportētājus/ražotāju eksportētāju grupas.

(12)

Septiņu uzņēmumu grupu izlasē bija trīs eksportētāji, kas sadarbojās, ar lielāko moduļu eksporta apjomu, divi eksportētāji, kas sadarbojās, ar lielāko elementu eksporta apjomu un divi eksportētāji, kas sadarbojās, ar lielāko plāksnīšu eksporta apjomu. Šo septiņu ražotāju eksportētāju grupu izlase bija pamats, lai noteiktu šo grupu subsidēšanas līmeni, kā arī visu to ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, subsidēšanas līmeni, kuri nebija iekļauti izlasē saskaņā ar pamatregulas 15. panta 2. punktu un 15. panta 3. punktu. Kā skaidrots 46. apsvērumā, izmeklēšanas noslēguma posmā Komisija izslēdza plāksnītes no ražojuma klāsta. Vairāki uzņēmumi tika atlasīti iekļaušanai izlasē, jo tiem bija vislielākais plāksnīšu eksporta apjoms. Tomēr, ņemot vērā to, ka Komisija jau bija veikusi izmeklēšanu attiecībā uz šiem uzņēmumiem un pārbaudījusi to iesniegtos datus, kā arī to, ka visiem šiem uzņēmumiem bija būtiski moduļu un/vai elementu eksporta apjomi, netika atzīts par nepieciešamu mainīt izlasi.

(13)

Bija plānots, ka izlasē tiks iekļauti astoņi ražotāji eksportētāji uzņēmumi/grupas. Tas ir tāpēc, ka, lai gan sākotnēji tika ziņots, ka saistīti ir arī uzņēmumi Jinko Solar Co. Ltd. un Renesola Jiangsu Ltd., vēlāk noskaidrojās, ka tie nav saistīti.

b)   Savienības ražotāju atlase

(14)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi Savienības ražotāju pagaidu izlasi. Visi zināmie Savienības ražotāji un zināmās ražotāju apvienības tika informētas par Savienības ražotāju pagaidu izlases izveidi. Šajā pagaidu izlasē bija deviņi Savienības ražotāji, kas pārstāvēja aptuveni 215 Savienības ražotājus, par kuriem pirms izmeklēšanas sākšanas bija zināms, ka tie ražo līdzīgo ražojumu, un tos atlasīja, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo ražošanas apjomu, ņemot vērā pārdošanas apjomus un atrašanās vietu, ko noteiktajā termiņā pamatoti varēja izmeklēt. Tika nodrošināts, lai šī izlase aptvertu gan vertikāli integrētus, gan neintegrētus Savienības ražotājus. Ieinteresētās personas tika arī aicinātas darīt zināmu savu viedokli par pagaidu izlasi.

(15)

Vairākas ieinteresētās personas izteica šādus iebildumus par Savienības ražotāju pagaidu izlasi.

i)

Dažas personas apgalvoja, ka ierobežotā informācija, kas sniegta saistībā ar pagaidu izlasi, ir nepietiekama, tāpēc tās nevar izteikt jēgpilnas piezīmes par ierosināto izlasi. Jo īpaši tās iebilda pret to, ka saglabāta Savienības ražotāju identitātes konfidencialitāte, un pieprasīja, lai tiktu izpausta izlasē iekļauto Savienības ražotāju atrašanās vieta, kā arī – kāda ir atlasīto Savienības ražotāju ražošanas daļa kopējā FE moduļu un elementu ražošanas apjomā, kāds ir ražošanas un pārdošanas apjomu īpatsvars, ko individuāli pārstāv atlasītie uzņēmumi, un kāds tas ir izlasei kopumā.

ii)

Metode, kas izmantota izlases izveidei, tika apstrīdēta, pamatojoties uz to, ka tā “sajauc trīs dažādus soļus”, proti, atbalstu izmeklēšanas sākšanai, Savienības ražošanas nozares definēšanu un atlasi. Tāpēc tika apgalvots, ka nav skaidrs, vai Savienības ražošanas nozare jau bija definēta laikā, kad tika veidota izlase, un vai šo izlasi tādēļ var uzskatīt par reprezentatīvu. Ja Savienības ražošanas nozare nav definēta izlases izveides posmā, ieinteresētās personas nevar pārbaudīt, vai pagaidu izlase ir reprezentatīva un tāpēc – vai, ņemot vērā izmeklēšanas periodu, kas definēts 38. apsvērumā, bijis iespējams pareizi novērtēt situāciju Savienības ražošanas nozarē, pamatojoties uz šo izlasi. Turklāt tika apgalvots, ka nav pareizi veidot pagaidu izlasi, pamatojoties uz Savienības ražotāju atbildēm, kuras tika sniegtas, kad tika vērtēts atbalsts izmeklēšanas sākšanai.

iii)

Tika arī apgalvots, ka pagaidu izlase ir veidota, ņemot vērā tikai tos uzņēmumus, kas izteikuši atbalstu pašreizējai izmeklēšanai.

iv)

Viena persona apgalvoja, ka, tā kā pagaidu izlasē ir iekļauti vertikāli integrēti uzņēmumi, elementu ražošanas apjoms var būt divtik vai trīstik liels un tas liek apšaubīt izlases vispārējo reprezentativitāti. Vertikāli integrētiem ražotājiem tika lūgts uzskaitīt tikai moduļu ražošanas apjomu, nevis elementu apjomu.

v)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka dati, uz kuru pamata veidota izlase, ir vismaz daļēji neuzticami un tas varētu ietekmēt visas pagaidu izlases reprezentativitāti kopumā.

vi)

Viena persona iesniedza sarakstu, norādot, ka tajā ir iekļauti vēl aptuveni 150 citi līdzīgā ražojuma ražotāji Savienībā, un apgalvojot, ka tos būtu jāņem vērā, veidojot Savienības ražotāju izlasi.

(16)

Par personu iebildumiem tika sniegtas šādas atbildes. Pretpasākumu riska dēļ Savienības ražotāji pieprasīja, lai to nosaukumi būtu konfidenciāli. Patiesībā patiešām pastāvēja draudi, ka tiks kaitēts Savienības ražotāju uzņēmējdarbībai gan Savienībā, gan ārpus tās. Komisija uzskatīja, ka minētās prasības ir pietiekami pamatotas, lai tās izpildītu. Ja tiktu izpausta individuālu izlasē iekļautu Savienības ražotāju atrašanās vieta vai ražošanas un pārdošanas apjoma īpatsvars, tad varētu viegli noskaidrot attiecīgā ražotāja identitāti, un šajā sakarā izteiktās prasības bija jānoraida.

(17)

Komisija nav “sajaukusi” atbalsta noteikšanu izmeklēšanas sākšanai, Savienības ražošanas nozares noteikšanu un pagaidu izlases veidošanu, jo šie posmi joprojām bija neatkarīgi cits no cita un lēmumi par tiem tika pieņemti atsevišķi. Netika pierādīts, ciktāl to ražošanas un pārdošanas datu izmantošana, kurus iesniedza Savienības ražotāji saistībā ar izmeklēšanas sākšanai piešķirtā atbalsta izvērtēšanu, ir ietekmējuši izlases reprezentativitāti. Sākot izmeklēšanu, Savienības ražošanas nozare patiešām bija definēta provizoriski. Lai provizoriski noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, kas definēts 38. apsvērumā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražotājiem, tostarp sūdzībā ietvertā informācija, dati, kas savākti no Savienības ražotājiem un citām personām pirms izmeklēšanas sākšanas.

(18)

Veidojot izlasi, tika ņemti vērā visi Savienības ražotāji, kas atbildēja uz jautājumiem par atbalstu izmeklēšanas sākšanai, neatkarīgi no tā, vai tie atbalstīja izmeklēšanu, iebilda pret to vai vispār neizteica viedokli par to. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(19)

Veidojot pagaidu izlasi, tika izskatīts jautājums par divkāršo vai trīskāršo uzskaiti. Noskaidrojās, ka, izslēdzot vertikāli integrēto Savienības ražotāju elementu ražošanas un pārdošanas apjomus, netiktu ņemta vērā brīvajā tirgū pārdoto elementu ražošanas daļa. Tāpēc tika uzskatīts, ka elementu pārdošanas apjomu izslēgšana no kopējā ražošanas apjoma nenodrošinātu reprezentatīvāku izlasi. Turklāt izlases reprezentativitāte tika noteikta, pamatojoties ne tikai uz ražošanas apjomu, bet arī uz ģeogrāfisko izkliedi un vertikāli integrēto un neintegrēto ražotāju līdzsvarotu pārstāvību. Ražošanas apjoma relatīvā reprezentativitāte tika aprēķināta katra līdzīgā ražojuma veida līmenī. Līdz ar to tika uzskatīts, ka pagaidu izlases veidošanas metode ir pamatota, un tāpēc izlase tiek uzskatīta par reprezentatīvu attiecībā uz izmeklējamā Savienības attiecīgā ražojuma ražošanas nozari kopumā. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts. Attiecībā uz datu ticamību jānorāda, ka izlase tika veidota, pamatojoties uz informāciju, kas bija pieejama izlases veidošanas laikā, kā paredzēts pamatregulas 27. pantā. Attiecībā uz to datu ticamību, kas izmantoti, lai pamatotu izmeklēšanas sākšanu, jānorāda, ka izmeklēšanā netika konstatēti pierādījumi, ka pirms izmeklēšanas sākšanas savāktie dati ir būtiski nepilnīgi. Tāpēc var pamatoti pieņemt, ka pamats, kas izmantots provizoriskās izlases veidošanai, ir pietiekami ticams. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(20)

Attiecībā aptuveni uz 150 papildu Savienības ražotāju sarakstu jānorāda, ka šī informācija tika iesniegta ilgi pēc termiņa, kas noteikts ieinteresētajām personām piezīmju iesniegšanai par pagaidu izlasi un Savienības ražotājiem, lai tie pieteiktos un prasītu iekļaušanu izlasē. Turklāt aptuveni 30 no sarakstā iekļautajiem Savienības ražotājiem faktiski bija zināmi Komisijai izlases veidošanas laikā. Turklāt, veidojot izlasi, tika ņemti vērā visi Savienības ražotāji, kas pieteicās pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas. Līdz ar to izlases reprezentativitāte nav ietekmēta. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(21)

Pēc piezīmju saņemšanas izlases sastāvs tika pārskatīts, jo bija norādes, ka viens no atlasītajiem uzņēmumiem nebūtu bijis spējīgs pilnīgi sadarboties. Lai saglabātu izlases reprezentativitātes līmeni, tika atlasīts vēl viens Savienības ražotājs. Tādējādi pārskatītajā izlasē bija iekļauti desmit uzņēmumi, kas atlasīti, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo apjomu par katru ražošanas līmeni, ņemot vērā pārdošanas apjomu Savienības tirgū un ģeogrāfisko atrašanās vietu, ko var pienācīgi izmeklēt pieejamā termiņā. Turklāt pēc plāksnīšu izslēgšanas no attiecīgā ražojuma definīcijas un tādējādi – no šīs izmeklēšanas jomas (skat. 42.–46. un 349. apsvērumu), izlasē palika astoņi uzņēmumi. Tādējādi mainītājā Savienības ražotāju izlasē, izsakot procentos no kopējā Savienības ražošanas apjoma, bija iekļauti no 18 % līdz 21 % moduļu ražotāju un no 17 % līdz 24 % elementu ražotāju, un tajā bija pārstāvēti vertikāli integrēti un neintegrēti ražotāji. Ņemot vērā, ka precīzas procentuālās daļas norādīšana ļautu aprēķināt minētā papildu Savienības ražotāja ražošanas apjomu un tādējādi arī noskaidrot tā identitāti, šādas precīzas procentuālās daļas nevarēja izpaust.

(22)

Savienības ražotāji, kas saistībā ar šo antisubsidēšanas procedūru iesniedza Komisijai izlases veidošanai nepieciešamo informāciju, darīja to vienlaikus ar Savienības ražotājiem, kas iesniedza prasīto informāciju paralēli notiekošā antidempinga izmeklēšanā. Turklāt visi Savienības ražotāji, kas antidempinga izmeklēšanā iekļauti galīgajā izlasē, prasīto informāciju bija iesnieguši pašreizējai antisubsidēšanas izmeklēšanai, un tas ļāva Komisijai izveidot izlasi. Tāpēc tika uzskatīts par pareizu, ka Savienības ražotāju galīgās izlases abās procedūrās bija identiskas.

(23)

ĶV atkārtoti apgalvoja, ka sūdzības iesniedzēju un atlasīto Savienības ražotāju nosaukumu konfidencialitāte nav pamatota. Kā jau norādīts pagaidu regulas 9. apsvērumā, pretpasākumu riska dēļ Savienības ražotāji pieprasīja, lai to nosaukumi būtu konfidenciāli. Komisija uzskatīja, ka minētās prasības ir pietiekami pamatotas, lai tās izpildītu. Informāciju, kas Komisijai iesniegta, lai pamatotu pretpasākumu risku, nevar izpaust trešajām personām, jo šāda izpaušana būtu pretrunā konfidencialitātes lūgumam. Turklāt gadījumā, kurā, kā paziņoja ĶV, Savienības ražotājs atkārtoti izvērtēja savu nostāju un atklāja savu identitāti, iesniedzot prasību Tiesā pret pagaidu regulu, vairs nav pamata izpaust informāciju, pamatojoties uz iemesliem, uz kuriem balstoties tika nodrošināta anonimitāte, jo identitāte jau ir atklāta.

(24)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palāta (CCCME) atkārtoti pauda iebildumus par Savienības ražotāju pagaidu izlases veidošanas metodi. Tā jo īpaši apgalvoja, ka iestādes nav ņēmušas vērā 120 ražotājus. Komisija jau ir aplūkojusi šo jautājumu pagaidu regulas 9. apsvērumā. Turklāt iestādes pārbaudīja minētajā sarakstā norādīto uzņēmumu darbību. Izrādījās, ka sarakstā iekļauti galvenokārt iekārtu uzstādītāji, izplatītāji, saistītie importētāji un ražotāji eksportētāji Ķīnā, Taivānā un Indijā. Tādēļ ar to nevar pierādīt, ka iestādes nav ņēmušas vērā ievērojamu skaitu Savienības ražotāju. Turklāt CCCME nav apstrīdējusi kopējo ražošanas apjomu Savienībā, sniedzot alternatīvus datus, un nav iesniegusi pierādījumus par to, ka izlases reprezentativitāte ir ietekmēta, jo neviens no iespējamajiem Savienības papildu ražotājiem netiktu iekļauts izlasē, ja saraksts būtu zināms Komisijai.

c)   Nesaistīto importētāju atlase

(25)

No aptuveni 250 sūdzības iesniedzēja norādītajiem nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem Komisija sazinājās, 20 personas atbildēja uz jautājumiem atlases veidlapā, kas bija pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu, – 12 attiecībā uz moduļiem un viena attiecībā uz elementiem. Turklāt septiņas citas personas pieteicās, taču paziņoja, ka attiecīgo ražojumu neimportē un nepārdod tālāk. Izlase tika izveidota saskaņā ar pamatregulas 27. pantu, lai aptvertu lielāko reprezentatīvo importa apjomu, ko noteiktajā termiņā varētu pamatoti izmeklēt. Pamatojoties uz to, izveidota nesaistītu importētāju izlase, kur bija divi moduļu importētāji un viens elementu importētājs, kuri pārstāvēja aptuveni 2 %–5 % no kopējā importa apjoma no attiecīgās valsts. Tomēr, kad tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem, kļuva skaidrs, ka vienam no šiem trim importētājiem pamatdarbība faktiski ir saules enerģijas iekārtu uzstādīšana, nevis attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Attiecībā uz otra importētāja darbību tiek norādīts, ka tas bija moduļu importētājs, nevis elementu importētājs. Tomēr šajā atbildē uz anketas jautājumiem sniegtās informācijas kvalitāte nebija pietiekama, lai to varētu iekļaut nesaistīto importētāju analīzē. Izmeklēšanā tika atklāts arī tas, ka lielākā daļa attiecīgā ražojuma importa apjoma tika ievesta Savienības tirgū ar tādu uzņēmumu starpniecību, kas saistīti ar ražotājiem eksportētājiem ĶTR, vai arī ar iekārtu uzstādītāju vai projektu izstrādātāju starpniecību.

(26)

Pēc pagaidu antidempinga pasākumu noteikšanas paralēlajā antidempinga izmeklēšanā Komisija vērsās pie citiem importētājiem, kas jau bija sadarbojušies ar izmeklēšanu sākšanas posmā, sniedzot pamatinformāciju par savu darbību saistībā ar izmeklējamo ražojumu izmeklēšanas periodā, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu. Mērķis bija noteikt, vai var palielināt nesaistīto importētāju izlases lielumu. Seši uzņēmumi, kas atbilda nesaistītu importētāju kritērijiem un tirgoja attiecīgo ražojumu (t. i., pirka un pārdeva to tālāk), pieteicās un izteica vēlmi sadarboties turpmākajā izmeklēšanas gaitā. No šiem sešiem pieci iesniedza atbildi termiņā. No piecām saņemtajām atbildēm tikai trīs bija pietiekami pilnīgas, un tās varēja jēgpilni novērtēt. Pamatojoties uz to, nesaistīto importētāju izlase tika palielināta, un tajā bija četri moduļu importētāji, kas pārstāvēja aptuveni 2 %–5 % kopējā importa apjoma no attiecīgās valsts. Ņemot vērā nesaistīto importētāju struktūru, proti, tie lielākoties bija mazie un vidējie uzņēmumi, nebija iespējams izveidot izlasi, kas pārstāvētu lielu daļu, jo institūcijām bija pieejami ierobežoti resursi.

d)   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes

(27)

Komisija izsūtīja anketas ĶTR pārstāvjiem (tostarp specifiskas anketas Ķīnas Attīstības bankai, Ķīnas Eksporta un importa bankai, Ķīnas Bankai, Šanhajas Bankai, Sinosure, citām attiecīgām finanšu iestādēm un valstij piederošiem polisilīcija, stikla un alumīnija ražotājiem, kuri izmeklēšanas periodā šīs izejvielas piegādāja attiecīgai nozarei), astoņiem izlasē iekļautiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, citiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kas to pieprasīja, kā arī izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, izlasē iekļautajiem nesaistītajiem importētājiem, augšupējiem un lejupējiem ekonomikas dalībniekiem un to apvienībām, kas pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā. Komisija sazinājās arī ar apvienību, kas pārstāv patērētājus.

(28)

Atbildes tika saņemtas no ĶV, visiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un viņu saistītajiem uzņēmumiem ĶTR, pieciem ražotājiem eksportētājiem, kas pieprasīja individuālu pārbaudi, visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, visiem izlasē iekļautajiem nesaistītajiem Savienības importētājiem, 21 augšupējam un lejupējam ekonomikas dalībniekam un trim viņu apvienībām.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai konstatētu subsidēšanu, tās radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti tālāk minēto valsts iestāžu un finanšu iestāžu, izlasē iekļauto uzņēmumu, viena nesaistītā importētāja, divu augšupējo un četru lejupējo ekonomikas dalībnieku, apvienību un neatkarīga konsultanta telpās:

a)

Ķīnas Tautas Republikas valdība:

Ķīnas Tirdzniecības ministrija, Pekina, Ķīna;

Huaxia Bank, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Attīstības banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Eksporta un importa banka, Pekina, Ķīna;

Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas korporācija (SINOSURE), Pekina, Ķīna.

b)

Ražotāji Savienībā:

astoņi izlasē iekļautie Savienības ražotāji.

c)

Ražotāju eksportētāju grupas (un saistītie uzņēmumi) ĶTR:

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd, Ķīna;

Delsolar (Wujiang) Ltd. (Wujiang) Co. Ltd., Ķīna;

Jiangxi LDK Solar Hi-tech Co. Ltd., Ķīna;

JingAo Group, Ķīna;

Wuxi Suntech Power Co. Ltd., PRC Power Co. Ltd., Ķīna;

Yingli Green Energy Holding Company, Ķīna;

Zhejiang Yuhui Solar Energy Source Co. Ltd. un Renesola Jiangsu Ltd., Ķīna;

Jinko Solar Co. Ltd., Ķīna.

d)

Nesaistītais importētājs Savienībā:

IBC SOLAR AG, Bad Staffelstein, Vācija.

e)

Augšupējie ekonomikas dalībnieki:

Roth & Rau AG, Hohenstein-Ernsthal, Vācija;

WACKER Chemie AG, Burghausen, Vācija.

f)

Lejupējie ekonomikas dalībnieki:

Juwi Solar GmbH, Worrstadt, Vācija;

ValSolar SL, Badajoz, Spānija;

Jayme de la Costa, Pedroso, Portugāle;

Sunedison, Spain Construction, Madride, Spānija.

g)

Apvienības:

Eiropas Fotoelektrisko ražojumu nozares apvienība (“EPIA”), Brisele, Beļģija.

h)

Neatkarīgais konsultants:

Europressedienst, Bonna, Vācija.

(30)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

(31)

Apvienība saules enerģijai par pieņemamu cenu (AFASE), kas pārstāv importētājus un augšupējos un lejupējos ekonomikas dalībniekus, apšaubīja juridisko pamatu apmeklējumam, kas tika veikts Europressedienst telpās, apgalvojot, ka šajā izmeklēšanā neatkarīgais konsultants nav ieinteresētā persona pamatregulas 26. panta izpratnē. Tomēr secinājumi, ja iespējams, būtu jāpamato ar ticamiem un pārbaudāmiem datiem. Europressedienst saskaņā ar līgumu sniedza informāciju par makroekonomiskiem rādītājiem. Komisija, ievērojot labas pārvaldības principu, Europressedienst telpās veica pārbaudi uz vietas, lai pārbaudītu to datu ticamību un pareizību, ar kuriem Komisija pamatoja savus konstatējumus.

(32)

ĶV apgalvoja, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību saistībā ar piekļuvi izmeklēšanas dokumentiem, kur ieinteresētās personas varēja pārbaudīt informāciju, jo i) nekonfidenciālajos dokumentos netika sniegta informācija, un tam nebija norādīts “pamatots iemesls” un netika sniegti pietiekami detalizēti kopsavilkumi, kā arī netika, izņēmuma kārtā, norādīts iemesls tam, ka nav sniegti nekonfidenciāli kopsavilkumi, ii) netika sniegta Savienības ražotāja sniegto visu anketas atbilžu nekonfidenciālā versija un iii) laiks, kas bija nepieciešams, lai ieinteresētajām pusēm darītu pieejamas Savienības ražotāju sniegto anketas atbilžu nekonfidenciālās versijas, bija pārmērīgi ilgs.

(33)

i) Attiecībā uz apgalvojumu, ka publiski pieejamajos dokumentos nebija norādīta informācija, ieinteresētā persona neprecizēja, uz kādu informāciju tas attiecas. ii) Apgalvojums, ka netika darīta pieejama visu anketas atbilžu nekonfidenciālā versija, nav patiess. iii) Attiecībā uz kavēšanos darīt pieejamas atlasīto Savienības ražotāju anketu nekonfidenciālās atbildes, attiecīgajai personai tika paskaidrots, ka anketas tika pievienotas nekonfidenciālajiem dokumentiem tikai pēc tam, kad tika pārbaudīts, vai tās ir pilnīgas un vai kopsavilkumi ir pamatoti. Lai nodrošinātu Savienības ražotāju tiesības uz anonimitāti, bija arī jāpārliecinās, ka anketu nekonfidenciālajās versijās patiešām netiek atklāta attiecīgā Savienības ražotāja identitāte. Tādēļ dažos gadījumos personai, kas iesniegusi nekonfidenciālās versijas, bija tās attiecīgi jāizlabo, pirms tās varēja darīt pieejamas citām ieinteresētajām personām.

(34)

Jebkurā gadījumā tiek uzskatīts, ka tas nekādā veidā neietekmēja ieinteresēto personu tiesības uz aizstāvību. Komisija visām ieinteresētajām personām ir devusi iespēju atbildēt uz izmeklēšanas dokumentos iekļauto informāciju tādā termiņā, lai viņu piezīmes, ja tās ir pamatotas, varētu ņemt vērā pirms izmeklēšanā tika izdarīti secinājumi. Ieinteresētajai personai bija iespēja iesniegt piezīmes par atlasīto Savienības ražotāju anketām arī pēc informācijas pagaidu un pēc galīgās izpaušanas. Tādēļ pat neraugoties uz to, ka informācijas izpaušana un ieinteresēto personu piekļuve izmeklēšanas dokumentiem balstās uz dažādām tiesību normām, būtu jānorāda, ka ieinteresētajām personām bija plašas iespējas sniegt piezīmes par visu informāciju, ko darīja pieejamu kāda no izmeklēšanā iesaistītajām personām. Tāpēc šis apgalvojums tika noraidīts.

(35)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, uz kuru pamata paredzēts ieteikt kompensācijas maksājumu noteikšanu tādu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā vai kurus nosūta no Ķīnas Tautas Republikas (“informācijas galīgā izpaušana”). Visām personām bija noteikts termiņš, kurā tās varēja sniegt piezīmes par informācijas galīgo izpaušanu.

(36)

Ieinteresēto personu sniegtās piezīmes tika izskatītas un attiecīgā gadījumā ņemtas vērā.

1.5.   Piekrišana saistībām ņemot vērā galīgos maksājumus

(37)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas Komisija saņēma grozītu saistību priekšlikumu, ko uzņemas ražotāji eksportētāji kopā ar Ķīnas Iekārtu un elektronisko ražojumu importa un eksporta tirdzniecības palātu un kas attiecas arī uz paralēlu antidempinga izmeklēšanu. Ar Komisijas Īstenošanas ēmumu 2013/707/ES (2013. gada 4. decembris), ar ko apstiprina tādu saistību pieņemšanu, kuras piedāvātas saistībā ar antidempinga un antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu) importu galīgo pasākumu piemērošanas periodā (6) Komisija apstiprināja, ka piekrīt minētajām saistībām.

1.6.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(38)

Subsidēšanas un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laika posmu no 2011. gada 1. jūlija līdz 2012. gada 30. jūnijam (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). To tendenču pārbaudes, kas ir būtiskas kaitējuma noteikšanai, aptvēra laika posmu no 2009. gada 1. janvāra līdz IP beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(39)

Attiecīgais ražojums procedūras sākšanas posmā tika definēts šādi: ĶTR izcelsmes vai no ĶTR nosūtīti kristāliskā silīcija FE moduļi vai paneļi un tāda veida elementi un plāksnītes, ko izmanto kristāliskos silīcija FE moduļos vai paneļos. Elementu un plāksnīšu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus. Uz šo ražojumu pašlaik attiecas KN kodi: ex 3818 00 10, ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90.

(40)

No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, kuras ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus;

plānkārtiņas fotoelektriskie ražojumi;

kristāliskā silīcija fotoelektriskie ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija fotoelektriskais(-ie) elements(-i).

2.2.   Līdzīgais ražojums

(41)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienībā, ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un pamata galīgais izmantojums. Tāpēc minētie ražojumi ir uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 2. panta c) punkta izpratnē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojuma klāstu

2.3.1.   Plāksnīšu izslēgšana

(42)

Ieinteresētās personas apgalvoja, ka plāksnītes būtu jāizslēdz no ražojuma klāsta, jo to fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības neatbilst attiecīgajām elementu un moduļu īpašībām. Papildus argumentiem, kas tika izvirzīti pirms antidempinga pagaidu regulas publicēšanas, šajā ziņā tika izvirzīti vēl divi argumenti.

(43)

Pirmkārt, ieinteresētās personas apgalvoja, ka plāksnītes var izmantot ne vien elementu ražošanai, bet arī citiem nolūkiem, proti, integrālo shēmu un citu mikroierīču ražošanai. Šajā ziņā tiek norādīts, ka ne visas plāksnītes ir iekļautas ražojuma klāstā, uz ko attiecas izmeklēšana, proti, izmeklēšana attiecas uz “plāksnītēm, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos vai paneļos” un šo plāksnīšu “biezums nepārsniedz 400 mikrometrus”. Lai gan plāksnītes noteikti izmanto arī citur, izmeklēšana nekad nav veikta attiecībā uz plāksnītēm, ko izmanto citu ražojumu, piemēram, integrālo shēmu, ražošanai. Turklāt neviens ražotājs, importētājs vai lietotājs, kas iesaistīts šo citu veidu plāksnīšu tirgū, neapgalvoja, ka šādas plāksnītes būtu jāreģistrē vai tām būtu jāpiemēro pagaidu antidempinga maksājumi. Tāpēc tika secināts, ka minēto citu veidu plāksnītes nav šīs izmeklēšanas ražojuma klāstā. Vienlaikus tas liecina, ka plāksnītēm ne vienmēr ir tāds pats galīgais izmantojums kā elementiem un moduļiem.

(44)

Otrkārt, tika apgalvots, ka neapstrādātām plāksnītēm nav nevienas no būtiskajām elektriskajām īpašībām, kuras saules enerģijas elementus un moduļus nošķir no citiem ražojumiem. Proti, plāksnītes nespēj ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas, kas ir kristālisko fotoelektrisko elementu un moduļu pamatfunkcija.

(45)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka tiešām tikai pēc tam, kad plāksnīte tiek pārveidota par elementu, iespējams ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas. Pārveidošanu nodrošina elementi, kas absorbē gaismu un ar kristāliska silīcija starpniecību pārvērš to elektroenerģijā. Elementiem ir p-n pāreja, ar ko uzkrāt un novadīt elementā ģenerēto elektroenerģiju. Montējot moduļus, elementi tiek salodēti ar plakaniem vadiem vai metāla lentēm, izveidojot elementu virknes. Virknes tiek laminētas starp plāksnēm. Lielākoties augšpusē izmanto stiklu, bet apakšā polimēra pamatnes plāksnes. Parasti izveido rāmjus, lai montāžu varētu veikt uz vietas (piemēram, uz jumtiem). Modulim var būt vai nebūt invertors.

(46)

Atšķirīgo fizikālo un tehnisko pamatīpašību dēļ (cita starpā izmeklēšanā tika noteikts, ka tā ir spēja ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas) tika nolemts plāksnītes izslēgt no attiecīgā ražojuma definīcijas un tādējādi – no šīs izmeklēšanas jomas.

2.3.2.   Fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums

(47)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmeklēšanu nevar attiecināt uz diviem ražojumiem ar atšķirīgām fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām un ka tāpēc attiecībā uz moduļiem, elementiem un plāksnītēm būtu jāveic atsevišķas izmeklēšanas. Tās arī apgalvoja, ka nav skaidrs, vai izmeklēšana attiecas uz vienu vienotu ražojumu vai diviem atsevišķiem ražojumiem, tāpēc tām neesot iespējams pilnībā aizstāvēt savas intereses.

(48)

Elementu un moduļu ražošana ir viens vienots ražošanas process, bet atšķiras ražošanas posmi. Elementi ietekmē gatavā ražojuma (t. i., moduļu) īpašības. Izmeklēšanā tika pierādīts, ka elementu ražošana ir tieši paredzēta vienīgi moduļu izgatavošanai; moduļiem un elementiem ir vienādas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības (kas ir atkarīgas no izmantotā izejmateriāla) un vienāds pamata galīgais izmantojums, proti, tos pārdod iebūvēšanai saules FE sistēmās. Moduļu jauda ir tieši saistīta ar elementu jaudu.

(49)

Paziņojumā par procedūras sākšanu ir skaidri teikts, ka izmeklējamais ražojums ir moduļi un elementi. Tāpēc ieinteresētās personas, pamatojoties uz definēto attiecīgo ražojumu, varēja pilnībā aizstāvēt savas intereses. Pamatojoties uz to, šie argumenti tika noraidīti.

2.3.3.   Atšķirīga nomenklatūra

(50)

Tika arī apgalvots, ka moduļus un elementus nevar uzskatīt par vienotu ražojumu, jo tiem ir vairāki atšķirīgi astoņu ciparu KN kodi, sešu ciparu apakšpozīcija un četru ciparu HS pozīcija. Šajā ziņā tiek norādīts, ka gan elementus, gan moduļus var deklarēt ar muitas pozīciju 8541 40 90, bet muitas pozīcijas 8501 apakšpozīcijas paredzētas elektroenerģijas ģeneratoriem vispār, nevis konkrēti tikai saules enerģijas ražojumiem. Pamatojoties uz to, šis arguments tika noraidīts.

2.3.4.   Elementu pievienotā vērtība

(51)

Vairākas personas apgalvoja, ka elementu pārveidošanas procesā radītā pievienotā vērtība veido lielāko daļu no moduļa vērtības un tāpēc elementi jāuzskata par atsevišķu ražojumu.

(52)

Izmeklēšanā tika atklāts, ka elementu ražošana ir ražošanas procesa tehnoloģiski vissarežģītākā daļa. Tomēr tajā tika arī atklāts, ka minētie divi apstrādes posmi ir savstarpēji saistīti un ka pievienotā vērtība nav koncentrēta konkrētā ražošanas procesa posmā, bet ir sadalīta visā ražošanas procesā. Pamatojoties uz to, šis apgalvojums tika noraidīts.

2.3.5.   Atsevišķi tirgi

(53)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka moduļiem un elementiem ir atsevišķi tirgi un tāpēc minētie ražojumi būt jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem – to pierādot arī fakts, ka daudzi ražotāji nav vertikāli integrēti.

(54)

Moduļus un elementus nevar uzskatīt par atsevišķiem ražojumiem, kuru cenu svārstības ir atkarīgas tikai no tirgus faktoriem. Faktiski to cenas ir cieši savstarpēji saistītas, un tās ietekmē polisilīcija cena. Līdzīgi, kā paskaidrots 49. apsvērumā, attiecīgais ražojums tiek ražots vienotā ražošanas procesā, kam ir dažādi posmi. Tas, ka daži ražotāji nav vertikāli integrēti, ir tikai darījumu lēmumu un apjomradītu ietaupījumu dēļ un nemaina šo secinājumu. Pamatojoties uz to, šis arguments tika noraidīts.

2.3.6.   Galīgais izmantojums un savstarpējā aizstājamība

(55)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka moduļi un elementi jāuzskata par atšķirīgiem ražojumiem, ņemot vērā to, ka tiem ir atšķirīgs galīgais izmantojums un ka tie nav savstarpēji aizstājami.

(56)

Kā norādīts iepriekš, izmeklēšanā tika atklāts, ka elementu un moduļu ražošanas process ir vienots ražošanas process un ka tāpēc jautājums par vienota ražošanas procesa dažādu posmu savstarpējo aizstājamību nav aktuāls. Turklāt moduļiem un elementiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, proti, saules gaismas pārveidošana elektroenerģijā, tāpēc tos nevar izmantot citiem mērķiem.

2.3.7.   Izplatīšanas kanāli

(57)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka moduļiem un elementiem nav vieni un tie paši izplatīšanas kanāli, tādēļ tie nebūtu uzskatāmi par vienu vienotu ražojumu. Izmeklēšana tika atklāts, ka moduļus un elementus var izplatīt pa dažādiem vai līdzīgiem izplatīšanas kanāliem. Tomēr galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 47.–49. apsvērumu, tika secināts, ka atšķirīgi izplatīšanas kanāli nav uzskatāmi par noteicošu faktoru. Tāpēc šis arguments būtu jānoraida.

2.3.8.   Patērētāju uztvere

(58)

Tika apgalvots, ka moduļi un elementi būtiski atšķiras patērētāju priekšstatu līmenī un tādēļ tie nav uzskatāmi par vienu vienotu ražojumu.

(59)

Līdzīgi kā norādīts iepriekš, galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 47.–49. apsvērumu, tiek secināts, ka atšķirīga patērētāju uztvere nav uzskatāma par noteicošu faktoru. Tāpēc šis arguments būtu jānoraida.

2.3.9.   Atsevišķa izmeklēšana attiecībā uz elementiem un moduļiem

(60)

Ieinteresētās personas atkārtoti apgalvoja, ka elementi un moduļi nav vienots ražojums, un tādēļ tie jāizvērtē atsevišķi. Tomēr, pretēji plāksnītēm, elementiem un moduļiem ir viena un tā pati pamatīpašība, t. i., spēja ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas. Tāpēc šie argumenti tika noraidīti.

(61)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens eksportētājs apgalvoja, ka elementi paši par sevi nevar ražot elektroenerģiju. Tika apgalvots, ka tiem ir jābūt integrētiem moduļos, lai ražotu elektroenerģiju. Tomēr katrs elements pats par sevi var no saules gaismas ģenerēt elektroenerģiju, kuras jauda parasti ir aptuveni 4W. Lai gan šī jauda var nebūt pietiekama vairākumam lietojumu, kam nepieciešams samontēt daudzus elementus moduļos, tas nenozīmē, ka elements pats par sevi nevar ģenerēt elektroenerģiju.

(62)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas viens eksportētājs arī apgalvoja, ka elementi ir ne tikai cits moduļu veids, bet gan pilnīgi atšķirīgs ražojums. Elements patiešām ir moduļa galvenā sastāvdaļa. Elements kā galvenā sastāvdaļa noteikti nav “pilnīgi atšķirīgs ražojums”, jo moduļiem un elementiem ir vienas un tās pašas pamatīpašības, proti, tie ģenerē elektroenerģiju no saules gaismas, kā norādīts 60. apsvērumā iepriekš.

(63)

Tā pati persona turklāt apgalvoja, ka atšķirība starp elementiem un moduļiem tika ņemta vērā, veicot Savienības ražotāju un Ķīnas eksportētāju izlasi. Tādēļ moduļiem un elementiem būtu jānosaka atšķirīgas maksājumu likmes. Šajā ziņā tiek apstiprināts, ka atšķirība starp moduļiem un elementiem patiešām tika ņemta vērā, atlasot Savienības ražotājus un Ķīnas eksportētājus, kā norādīts antidempinga pagaidu regulas 10. un 14. apsvērumā. Tomēr tas tika darīts vienīgi tādēļ, lai nodrošinātu, ka izlase ir reprezentatīva, un tas nenozīmē, ka elementi un moduļi nebūtu jāuzskata par vienotu attiecīgo ražojumu vai ka elementiem un moduļiem būtu jānosaka atsevišķas maksājumu likmes. Patiešām, lai nodrošinātu, ka izlase ir reprezentatīva attiecībā uz visiem ražojumu veidiem, veicot atlasi, bija svarīgi nošķirt elementus un moduļus. Turklāt, ņemot vērā, ka bija zināma nenoteiktība par to, vai elementi un moduļi būtu jāuzskata par vienu ražojumu vai arī par diviem atsevišķiem ražojumiem, bija nepieciešams nodrošināt reprezentativitāti attiecībā uz abiem iespējamajiem variantiem.

(64)

Ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka tas, ka saistības ietver dažādas minimālās importa cenas un apjomus attiecībā uz elementiem un moduļiem, iespējams, apstiprina, ka moduļi un elementi ir atsevišķi ražojumi, par kuriem nepieciešams veikt atsevišķu izmeklēšanu. Tomēr atšķirīgās minimālās importa cenas ir liecina tikai par to, ka elementi un moduļi ir dažādas ražojumu veidu grupas, ko pārdod par atšķirīgām cenām. Tādēļ ir nepieciešams noteikt atšķirīgas cenas, lai minimālās importa cenas būtu jēgpilnas.

(65)

Arī fakts, ka elementi un moduļi ir atsevišķas produktu veidu grupas, pats par sevi nav nozīmīgs attiecīgā ražojuma definēšanai. Attiecīgā ražojuma definēšanai ir būtiski, ka ražojumiem ir vienas un tās pašas pamatīpašības un galīgais izmantojums, kā tas ir moduļu un elementu gadījumā, kā norādīts attiecīgi 46. un 71. apsvērumā.

(66)

ĶV apgalvoja, ka novērtējumā par to, vai elementi un moduļi ir vienots attiecīgais ražojums, netika ņemti vērā vairāki kritēriji, ko Apelācijas institūcija noteica lietā ECAsbestos  (7). Minētie kritēriji ir izmantoti “līdzīgā ražojuma”, bet ne attiecīgā ražojuma definēšanā. Citiem vārdiem, minētie kritēriji ir jāizmanto, lai definētu līdzīgo ražojumu, piemēram, līdzīgo ražojumu, ko ražo Savienības ražošanas nozare un ko vēlāk salīdzina ar attiecīgo ražojumu, ko eksportē Ķīnas ražotāji eksportētāji. Tādēļ minētie kritēriji nav piemēroti attiecīgā ražojuma definēšanai. Jebkurā gadījumā iestādes norāda, ka, piemērojot lietā ECAsbestos izmantotos kritērijus attiecīgā ražojuma definēšanai šajā lietā, nebūtu panākts citāds rezultāts. Pirmais un otrais kritērijs (īpašības, raksturs un kvalitāte, respektīvi, galīgais izmantojums) atbilst iepriekšējos apsvērumos minētajiem kritērijiem par fizikālajām, ķīmiskajām un tehniskajām īpašībām un galīgajam izmantojumam. Trešais kritērijs (patērētāju gaume un paradumi) šajā lietā nav patiesi lietderīgs, jo elementi ir moduļu galvenā sastāvdaļa; attiecībā uz ceturto kritēriju –tarifu klasifikācija – tiek norādīts, ka gan elementus, gan moduļus var deklarēt muitas pozīcijā 8541 40 90, bet muitas pozīcijas 8501 apakšpozīcijas paredzētas elektroenerģijas ģeneratoriem vispār, nevis konkrēti tikai saules enerģijas ražojumiem.

(67)

Citas ieinteresētās personas apgalvoja, ka Tiesas iepriekšējās lietās (8) izstrādāto kritēriju objektīva piemērošana liek secināt, ka moduļi un elementi ir atšķirīgi ražojumi. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Tiesa tikai norādīja vairākus kritērijus, ko var ņemt vērā, tomēr nav pienākums izmantot visus kritērijus visās lietās, jo ne visi no tiem var būt atbilstoši. Minētie kritēriji ir novērtēti antidempinga pagaidu regulas 27.–39. apsvērumā, un tika konstatēts, ka vairāki kritēriji šajā lietā nav atbilstoši. LietāBrosmann novērtējums par to, vai pie “attiecīgā ražojuma” pieskaitāmi dažādu apavu veidi, arī tika veikts, pamatojoties tikai uz trim kritērijiem, kuri tika atzīti par atbilstošiem. Tā kā ieinteresētās personas nesniedza pamatojumu par to, kādēļ kritēriju objektīva piemērošana liek secināt, ka moduļi un elementi ir atsevišķi ražojumi, šo argumentu nevar pieņemt.

(68)

Turklāt jāatgādina, ka elementiem un moduļiem ir viens un tas pats galvenais galīgais izmantojums, proti, tos pārdod iebūvēšanai saules FE sistēmās. Moduļu jauda ir tieši saistīta ar elementu jaudu, kā norādīts antidempinga pagaidu regulas 28. apsvērumā.

(69)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka, ņemot vērā, ka no ražojuma klāsta ir izslēgtas plāksnītes, un būtiskās apstrādes dēļ, kas jāveic, lai no elementiem izgatavotu moduļus, apgalvojums, ka elementiem un moduļiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, arī ir atspēkots. Tiek arī apgalvots, ka novērtējums par to, vai moduļiem un elementiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, balstās uz pieņēmumu, ka plāksnītēm, moduļiem un elementiem ir viens un tas pats ražošanas process.

(70)

Pirmkārt, secinājums, ka novērtējums par to, vai moduļiem un elementiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, balstās uz ražošanas procesu, ir kļūdains. Lai gan abi apgalvojumi patiešām ir ietverti antidempinga pagaidu regulas vienā apsvērumā, proti, 36. apsvērumā, tas nenozīmē, ka šis viens secinājums balstās uz otru pieņēmumu. Vārds “turklāt”, kas atdala divus apgalvojumus, skaidri norāda, ka otrais apgalvojums nav balstīts uz pirmo. Turklāt abi apgalvojumi attiecas uz atsevišķiem jautājumiem saistībā ar virsrakstu “Galīgais izmantojums un savstarpējā aizstājamība”. Pirmais apgalvojums par ražošanas procesu attiecas uz savstarpējo aizstājamību, bet otrais apgalvojums – uz galīgo izmantojumu. Tādēļ pamatā esošais pieņēmums, ka novērtējums par to, ka moduļiem un elementiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, balstās uz pieņēmumu, ka plāksnītēm, moduļiem un elementiem ir viens un tas pats ražošanas process, neatbilst patiesībai.

(71)

Attiecībā uz elementu un moduļu faktisko galīgo izmantojumu ieinteresētās personas neapstrīd, ka moduļus un elementus pārdod iebūvēšanai saules FE sistēmās. Tādēļ secinājums, ka moduļiem un elementiem ir viens un tas pats galīgais izmantojums, tiek apstiprināts.

2.3.10.   Plānkārtiņu ražojumi

(72)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka attiecīgā ražojuma definīcijā būtu jāiekļauj plānkārtiņu FE ražojumi, norādot, ka tiem ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās pamatīpašības un viens un viens un tas pats pamata galīgais izmantojums.

(73)

Plānkārtiņu FE ražojumi ir skaidri izslēgti no ražojuma definīcijas (skat. 40. apsvērumu). Plānkārtiņu FE ražojumiem patiešām ir atšķirīgas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības salīdzinājumā ar attiecīgo ražojumu. Tos ražo atšķirīgā ražošanas procesā un ne no kristāliskā silīcija, kas ir galvenā izejviela moduļu un elementu ražošanā. Tiem ir mazāka pārveidošanas efektivitāte, mazāka jauda vatos, tāpēc tie nav piemēroti tādiem pašiem lietojumiem kā attiecīgais ražojums. Pamatojoties uz to, šie argumenti tika noraidīti.

2.3.11.   Pusfabrikāti

(74)

Tika arī apgalvots, ka elementi būtu jāuzskata par pusfabrikātiem, savukārt moduļi ir gatavie ražojumi, un tāpēc tie nebūtu uzskatāmi par vienu vienotu ražojumu.

(75)

Kā norādīts iepriekš, galvenie kritēriji vienota ražojuma definēšanā ir vienas un tās pašas fizikālās, ķīmiskās un tehniskās īpašības un galīgais izmantojums. Tāpēc, ņemot vērā 47.–49. apsvērumu, tiek secināts, ka atšķirība starp pusfabrikātiem un gataviem ražojumiem nav uzskatāma par noteicošu faktoru. Tāpēc šis arguments būtu jānoraida.

2.3.12.   Ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces

(76)

Viena ieinteresētā persona pieprasīja, lai no ražojuma definīcijas tiktu izslēgti saules enerģijas paneļi, kas paredzēti tikai 12 V akumulatoru lādēšanai, pamatojoties uz to, ka to galīgais izmantojums atšķiras no pieslēgšanai tīklam paredzēto moduļu galīgā izmantojuma, jo šādiem saules enerģijas paneļiem ir daudz mazāka jauda vatos un tāpēc tie nav piemēroti pieslēgšanai tīklam.

(77)

Kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, izmeklējamais ražojums neietver ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus. Moduļiem, kas sastāv vairāk nekā no sešiem elementiem un kas paredzēti tikai akumulatoru uzlādēšanai, ir tādas pašas pamatīpašības un jauda kā pieslēgšanai tīklam paredzētiem moduļiem. Tiem izmanto tukšgaitas spriegumu, kas ir mazāks nekā tas, kuru izmanto pieslēgšanai tīklam paredzētiem moduļiem. Neraugoties uz šo atšķirību, izmeklēšanā tika atklāts, ka šā veida moduļus var pieslēgt tīklam. Zemāku spriegumu var vienkārši kompensēt, palielinot elementu izmērus un/vai skaitu. Tāpēc moduļi, kas paredzēti akumulatoru uzlādēšanai un kas sastāv vairāk nekā no sešiem elementiem, ir iekļauti attiecīgā ražojuma definīcijā.

(78)

Ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka definīcija “ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv no mazāk nekā sešiem elementiem”, ir pārāk šaura un būtu jāattiecina uz ražojumiem ar līdzīgu funkciju, uz ko neattiecas šī definīcija, piemēram, uz līdzīga izmēra ražojumiem, kur izmanto lielāku skaitu mazāku elementu.

(79)

Turklāt ieinteresētās personas apgalvoja, ka definīcija “silīcija FE ražojumi, kas pastāvīgi integrēti elektroprecēs”, ir pārāk šaura, jo izslēgtas tiek tikai gatavās elektropreces, bet saules enerģijas komponenti, ko paredzēts integrēt elektroprecēs, ne vienmēr ir izslēgti.

(80)

Patiesi, analizējot argumentus, ko minēja vairākas ieinteresētās personas, tika atklāts, ka šādu ražojumu izslēgšanai pareizāk ir izmantot kritēriju, kas pamatots ar tehniskajiem standartiem, nevis elementu skaitu. Proti, tika konstatēts, ka ražojumi, kas būtu jāizslēdz no pasākumu jomas, pareizāk definēti starptautiskajā standartā “IEC 61730-1 C piemērošanas klase”.

(81)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tika saņemtas piezīmes par izslēgšanu, pamatojoties uz iepriekš minēto starptautisko standartu. Tika apgalvots, ka tā vietā, lai izmantotu minēto standartu, izslēgšanai būtu pareizāk izmantot sprieguma un jaudas kritēriju, proti, jāizslēdz “moduļi vai paneļi, kam spriegums nepārsniedz 50 V (līdzstrāva) un jauda nepārsniedz 50 W un kas paredzēti vienīgi tiešai lietošanai akumulatoru uzlādei ar tādam pašām sprieguma un jaudas īpašībām”. Šo iebildumu varēja pieņemt, un izslēgšana ir galīgi noteikta atbilstoši minētajai definīcijai.

2.3.13.   Jumtā integrēti saules enerģijas moduļi

(82)

Cita ieinteresētā persona apgalvoja, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi būtu jāizslēdz no izmeklējamā ražojuma klāsta, jo tajos saules enerģijas moduļa funkcijas ir apvienotas ar jumta dakstiņu vai šīfera funkcijām. Kā tādi tie nav savstarpēji tieši aizstājami ar standarta saules enerģijas moduli.

(83)

Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka gan standarta moduļiem, gan jumtā integrētiem saules enerģijas moduļiem ir jāatbilst vieniem un tiem pašiem elektroenerģijas standartiem. Lai gan jumtā integrētos saules enerģijas moduļus nevar vienkārši aizstāt ar standarta moduļiem, tos var aizstāt ar standarta moduļiem, ko papildina jumta dakstiņi vai šīferis. Tāpēc šiem ražojumiem ir viena un tā pati tehniskā pamatīpašība, proti, spēja ģenerēt elektroenerģiju no saules gaismas. Papildu funkcijas (ko citos gadījumos nodrošina jumta segums) nav uzskatāmas par būtiskām, un to dēļ jumtā integrētie saules enerģijas moduļi nav jāizslēdz no ražojuma klāsta.

(84)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas tā pati ieinteresētā persona apgalvoja, ka fakts, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi un standarta saules enerģijas moduļi nav abpusēji savstarpēji aizstājami, liecina par to, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi būtu jāizslēdz no pasākumu jomas, un atsaucās uz lietu par apaviem  (9) vispārīgi un speciālo tehnoloģiju vieglatlētikas apaviem (special technology athletics footwear – “STAF”) konkrētāk. Tomēr STAF izslēgšanai bija daudzi iemesli, un Vispārējā tiesa lietā Brosmann  (10) to, ka nav divpusējas savstarpējas aizstājamības, pašu par sevi neuzskatīja par pietiekamu pamatu, un tas apstiprina, ka ļoti atšķirīgus ražojumus, piemēram, pilsētas apavus un pārgājienu apavus, vienā antidempinga izmeklēšanā patiešām var uzskatīt par attiecīgo ražojumu, neraugoties uz to atšķirībām.

(85)

Turklāt ieinteresētā persona apgalvoja, ka tas, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi ES netiek ražoti un ka ieinteresētajai personai pieder intelektuālā īpašuma tiesības, pierāda, kā apgalvo ieinteresētā puse, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi ir inovatīvi un atšķiras no jebkuriem citiem ražojumiem. Tomēr, atkārtoti atsaucoties uz ieinteresētās personas minēto apavu lietu, Vispārējā tiesa Brosmann lietā noteica, ka attiecībā uz šā veida apavu Kopienas ražošanas neesamību un patenta esamību, ir jākonstatē, ka tiem nav izšķirošas nozīmes  (11). Tādējādi minētajā lietā pēc patentētas tehnoloģijas ražoti apavi tika uzskatīti par attiecīgo ražojumu.

(86)

Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka jumtā integrēti saules enerģijas moduļi būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas, jo tos pārdod par ievērojami augstākām cenām nekā standarta moduļus. Arī apavu lietā STAF, ko pārdod par cenu, kura augstāka par konkrētu cenu, tika izslēgti no attiecīgā ražojuma definīcijas. Šajā sakarā ir jānorāda, ka jumtā integrētos saules enerģijas moduļos saules enerģijas moduļa funkcijas ir apvienotas ar jumta dakstiņu vai šīfera funkcijām, kā norādīts 83. apsvērumā. Tādēļ nav jēgpilni salīdzināt cenas, jo papildu funkcijas dēļ cena, protams, ir augstāka.

(87)

Atbildot uz šo argumentu, ieinteresētā persona apgalvoja, ka, pamatojoties uz šo argumentāciju, vispār nebūtu iespējams atsaukties uz cenu atšķirībām kā papildu rādītāju, kas garantē izslēgšanu no ražojuma klāsta. Tomēr šāda interpretācija ir pārāk plaša. Iepriekšējā apsvērumā ir norādīts tikai tas, ka šajā konkrētajā gadījumā, kurā jumtā integrētos moduļos apvienotas attiecīgā ražojuma funkcijas un vēl kāda produkta (šajā gadījumā – jumta dakstiņu vai šīfera) funkcijas, cena, protams, nav jēgpilna. Tas nekādā gadījumā nenozīmē, ka citos gadījumos cenu atšķirība nevar būt lietderīgs rādītājs, lai noteiktu, vai ražojums būtu jāizslēdz no attiecīgā ražojuma definīcijas.

(88)

Visbeidzot, ieinteresētā persona apgalvoja, ka tās jumtā integrētu saules enerģijas moduļu piegādātājam būtu jāļauj pievienoties minimālās cenas saistībām. Tomēr šķiet, ka Ķīnas eksportētājs nesadarbojās izmeklēšanā, un kā uzņēmumam, kas nesadarbojās, tam nav tiesību piedalīties saistībās. Tādēļ šīs prasības nevar pieņemt.

2.3.14.   Monokristāliskie un multikristāliskie elementi

(89)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka Savienībā netiek ražoti monokristāliski elementi un ka tās monokristālisko elementu eksports nekonkurē ar ES ražošanas nozari. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka patiesībā monokristāliski elementi Savienībā tiek ražoti. Tāpēc šis arguments tiek noraidīts. Katrā ziņā Vispārējā tiesa Brosmann lietā lēma, ka tas, vai Kopienā tiek ražots konkrēts ražojuma veids, nav izšķiroši.

2.3.15.   Klauzula “nosūtīts no”

(90)

Dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka izmeklēšanas attiecināšana uz ražojumiem, kas “nosūtīti no” ĶTR, nav pamatota, jo, procedūru sākot, tā attiecās tikai uz ĶTR izcelsmes ražojumiem.

(91)

Tomēr no ĶTR nosūtītās preces tika iekļautas jau sākšanas posmā. Paziņojuma par procedūras sākšanu 5. punktā ir norādīts, ka “uzņēmumus, kuri nosūta attiecīgo ražojumu no Ķīnas Tautas Republikas, bet uzskata, ka šis eksports daļēji vai pilnībā nav Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes, aicina iesaistīties izmeklēšanā un iesniegt attiecīgo informāciju”. Tāpēc ir skaidrs, ka visiem uzņēmumiem, kas nosūta preces no ĶTR, bija nodrošināta iespēja iesaistīties šajā izmeklēšanā. Turklāt izmeklējamais ražojums bieži ietver komponentus un detaļas, kuru izcelsme ir dažādās valstīs, tāpēc paziņojuma par procedūras sākšanu 5. punktā tika arī paziņots, ka šīs problēmas risināšanai “vajadzības gadījumā tiks pieņemti īpaši noteikumi”.

(92)

Tāpēc tika uzskatīts, ka visi iesaistītie ekonomikas dalībnieki ir pienācīgi informēti par iespēju, ka attiecīgā gadījumā ir iespējams pieņemt īpašus noteikumus par precēm, kas nosūtītas no ĶTR, un tika aicināti sadarboties izmeklēšanā. Tādējādi izmeklēšanas joma netika paplašināta, iekļaujot tajā ražojumus, kas “nosūtīti no ĶTR”, jo tas bija paredzēts jau sākumā.

(93)

Pēc informācijas izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka neatkarīgi no noteikumiem paziņojumā par procedūras sākšanu, kas minēti 91. apsvērumā, izmeklēšana attiecās tikai uz precēm, kuru izcelsme ir ĶTR, un tajā netika novērtēta no ĶTR nosūtīto preču ietekme.

(94)

Šajā sakarā ir jānorāda, ka nolūkā nodrošināt, ka izmeklēšanas laikā tiek novērtētas visas no ĶTR nosūtītās preces, nevis tikai ĶTR izcelsmes preces, tika veikti šādi pasākumi.

Visi uzņēmumi, kas nosūta attiecīgo ražojumu no ĶTR, tika aicināti iesaistīties izmeklēšanā neatkarīgi no preču izcelsmes.

Paziņojuma par procedūras sākšanu A pielikumā eksportētāji tika aicināti sniegt informāciju par visiem uzņēmuma ražotajiem ražojumiem. Šī informācija attiecās ne tikai uz ĶTR izcelsmes precēm.

Pamatojoties uz šo informāciju, kas attiecās uz visu eksportu uz ES neatkarīgi no preču izcelsmes, tika veikta reprezentatīva izlase.

Atlasītie ražotāji saņēma anketu “ražotājiem, kas veic eksportu uz Eiropas Savienību”, un ĶTR tika norādīta kā “attiecīgā valsts”, nevis izcelsmes valsts. Tādēļ bija skaidrs, ka izmeklēšana tika veikta par visām precēm neatkarīgi no to izcelsmes.

(95)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka izmeklēšana attiecās uz visām ĶTR izcelsmes precēm un precēm, kas nosūtītas no ĶTR, un ka izmeklēšanas konstatējumi, tostarp par subsidēšanu un kaitējumu, attiecas uz visām ĶTR izcelsmes precēm un precēm, kas nosūtītas no ĶTR.

(96)

Pēc informācijas galīgās izpaušanas ieinteresētās personas apgalvoja, ka sūdzībā ietverti tikai prima facie pierādījumi par ĶTR izcelsmes saules enerģijas paneļu importu, nevis preču importu, kas nosūtītas no ĶTR. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka sūdzība patiešām attiecās uz precēm “no ĶTR”, ko var redzēt uz pieteikuma iesniedzēja iesniegtās vāka lapas, uz kuras ir zīmogs. Pirms minētās lapas lietas dokumentos ir vēl viena lapa, kurā patiešām lietots formulējums “Ķīnas Tautas Republikas izcelsme”. Taču tā nebija daļa no sūdzības iesniedzēja iesniegtajiem dokumentiem, bet gan to Komisijas dienesti pievienoja kā vāka lapu, izmantojot izmeklēšanas nosaukumu, nevis atkārtojot sūdzības virsrakstu. Tādēļ ir uzskatāms, ka sūdzība attiecās uz visām precēm no ĶTR neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir ĶTR vai nē.

(97)

Ķīnas ražotāji eksportētāji apgalvoja arī, ka nevar pamatoti uzskatīt, ka ražotāji eksportētāji trešās valstīs zināja, ka uz viņu ražojumiem arī var attiekties izmeklēšana. Šajā sakarā jānorāda, ka pasākumi neattiecas uz precēm, kas atrodas tranzītā GATT V panta izpratnē. Tādēļ uz ražotājiem eksportētājiem, kas nedarbojas ĶTR, pasākumi neattiecas. Turklāt ražotāji eksportētāji trešajās valstīs nepieteicās saistībā ar jautājumu, ka uz viņu eksportētajiem ražojumiem attiecas pasākumi.

(98)

Tie paši ražotāji eksportētāji apgalvoja, ka ražotāji eksportētāji trešajās valstīs netika aicināti pieteikties, un tiem netika dota iespēja pierādīt, ka viņu ražojumi netiek subsidēti. Iestādes uzskata, ka uz minētajiem ražotājiem eksportētājiem, kas neveic darbības ĶTR, pasākumi neattiecas, jo viņu preces, ja tās nosūta no ĶTR, atradīsies tranzītā. Visi pārējie ražotāji eksportētāji paziņojumā par procedūras sākšanu tika informēti, ka viņu darbība ir izmeklēšanas priekšmets.

2.3.16.   Secinājums

(99)

Ņemot vērā iepriekšminēto, tiek galīgi definēts ražojuma klāsts: Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtītu kristāliskā silīcija FE moduļi vai paneļi un tāda veida elementi, ko izmanto kristāliskā silīcija FE moduļos vai paneļos, ja vien tie neatrodas tranzītā GATT V panta izpratnē. Elementu biezums nepārsniedz 400 mikrometrus. Uz ražojumu pašlaik attiecas KN kodi: ex 8501 31 00, ex 8501 32 00, ex 8501 33 00, ex 8501 34 00, ex 8501 61 20, ex 8501 61 80, ex 8501 62 00, ex 8501 63 00, ex 8501 64 00 un ex 8541 40 90.

(100)

No attiecīgā ražojuma definīcijas ir izslēgti šādi ražojuma veidi:

ar saules enerģiju darbināmas uzlādes ierīces, kas sastāv mazāk nekā no sešiem elementiem, kuras ir pārnēsājamas un nodrošina elektroenerģiju ierīcēm vai uzlādē akumulatorus;

plānkārtiņas fotoelektriskie ražojumi;

kristāliskā silīcija fotoelektriskie ražojumi, kas ir pastāvīgi integrēti tādās elektriskajās ierīcēs, kuru funkcija nav enerģijas ražošana un kuru patērēto elektroenerģiju ražo integrētais(-ie) kristāliskā silīcija fotoelektriskais(-ie) elements(-i);

moduļi vai paneļi, kam spriegums nepārsniedz 50 V (līdzstrāva) un jauda nepārsniedz 50 W un kas paredzēti vienīgi tiešai lietošanai akumulatoru uzlādei ar tādam pašām sprieguma un jaudas īpašībām.

3.   SUBSIDĒŠANA

(101)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR spēcīgi subsidē fotoelektrisko nozari (“FE nozare”), un atsaucās uz vairākiem politikas un plānošanas dokumentiem, kā arī tiesību aktiem, kas ir pamatā valsts atbalstam šai nozarei. Komisija izskatīja un analizēja sūdzībā minēto dokumentus, kā arī citus dokumentus, ko izmeklēšanas gaitā iesniedza ĶV un izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji, un secināja, ka daudzi no tiem patiesi liecina, ka FE nozare ĶTR izmanto preferenciālu režīmu daudzās jomās.

(102)

ĶV ir iekļāvusi FE nozari “stratēģisko” nozaru sarakstā 12. piecgades plānā (12). ĶV arī pieņēma īpašu plānu saules fotoelektriskajai nozarei (saistībā ar galveno 12. piecgades plānu), t. i., 12. piecgades plānu saules fotoelektriskajai nozarei. Šajā plānā ĶV paudusi atbalstu “svarīgākajiem uzņēmumiem”  (13) un “galvenajiem uzņēmumiem”  (14), apņemoties “veicināt dažādu fotoelektriskās nozares atbalsta politikas virzienu īstenošanu”  (15) un “formulēt vispārēju atbalsta politikas virzienu sagatavošanu rūpniecības, finanšu un nodokļu jomā …”  (16).

Valsts padomes lēmumā Nr. 40 teikts, ka ĶV aktīvi atbalstīs jaunas enerģētikas nozares attīstību un paātrinās saules enerģētikas attīstību (17), tajā uzdots visām finanšu iestādēm sniegt kreditēšanas atbalstu veicināmajiem projektiem (šai kategorijai pieder arī FE projekti) un apsola īstenot “citus prioritārus politikas virzienus, kas atbalsta veicināmos projektus”  (18). Cits Valsts padomes lēmums, kas pieņemts 2010. gada 10. oktobrī, paredz “fiskālās un finanšu politikas atbalsta intensitātes” palielināšanu, mudina finanšu iestādes “paplašināt kreditēšanas atbalstu” un apsola jaunajās stratēģiskajās nozarēs “izmantot fiskālās prioritārās politikas, piemēram, riska kompensēšanu”  (19), un šai kategorijai pieder arī saules FE nozares. Valsts nostādnes zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006.–2020. gadam) solīts “piešķirt prioritāti politikas finansēšanai”, “mudināt finanšu iestādes piešķirt prioritāru kredīta atbalstu lielākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem”, “mudināt finanšu iestādes uzlabot un nostiprināt finanšu pakalpojumus augsto tehnoloģiju uzņēmumiem” un “īstenot prioritāras nodokļu politikas, lai sekmētu augsto tehnoloģiju uzņēmumu attīstību”  (20).

Arī ĶTR Likums par zinātnes un tehnoloģiju progresu paredz vairākus atbalsta pasākumus stratēģiskajām nozarēm, tostarp saules FE nozarei. Cita starpā, tas paredz, ka valsts mudina finanšu iestādes un nodrošina tām pamatnostādnes attiecībā uz atbalstu augsto un jauno tehnoloģiju nozaru attīstībai, piešķirot aizdevumus (21), uzdod politiski orientētām finanšu iestādēm prioritārā kārtā attīstīt augsto un jauno tehnoloģiju nozares, piedāvājot finanšu pakalpojumus (22), paredz “atlaides procentu maksājumiem par aizdevumiem un galvojumus”, ko saņem noteikti uzņēmumi, un “īpašu palīdzību”, ko politiski orientētas finanšu iestādes sniedz valsts atbalstītiem projektiem (23). Šo pasākumu praktiskā īstenošana ir raksturota turpmāk.

3.1.   Ievadpiezīmes

(103)

ĶV un izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji iesniedza atbildes uz anketas jautājumiem un piekrita apmeklējumiem klātienē (24) šo atbilžu pārbaudīšanai.

(104)

Attiecībā uz ĶV Komisija pēc atbilžu uz anketas jautājumiem analīzes, nosūtīja vēstuli par nepilnībām un pirmspārbaudes vēstuli, un tām sekoja turpmākā korespondence par pārbaudes apmeklējuma darba kārtību. Komisija Ķīnas valdībai deva pietiekami daudz laika, lai sagatavotu un iesniegtu apliecinājumus, kad tas tika pieprasīts un bija pamatoti. Patiesi, Ķīnas valdībai tika piešķirts būtisks termiņa pagarinājums, t. i., 30 papildu dienas, lai atbildētu uz anketas jautājumiem, no kā izrietēja iespējamais 69 dienu termiņš šo atbilžu sniegšanai, un vēl Komisija Ķīnas valdībai deva 25 dienas, lai atbildētu uz vēstuli par nepilnībām. Tādējādi kopumā ĶV rīcībā bija vairāk nekā trīs mēneši, lai iesniegtu Komisijas pieprasīto informāciju.

(105)

Veicot pārbaudi uz vietas Ķīnas Tirdzniecības ministrijā Pekinā un četrās finanšu iestādēs (Ķīnas Attīstības bankā, Ķīnas Eksporta un importa bankā, Huaxia Bank un SINOSURE), Komisija centās pārbaudīt iesniegto informāciju, pamatojoties uz apliecinošiem dokumentiem, kas tika izmantoti, gatavojot ĶV atbildi saskaņā ar pamatregulas 11. un 26. panta noteikumiem. Tā darot, Komisija provizoriski secināja, ka informācijas un apliecinošo dokumentu trūkums no ĶV neļauj pienācīgi pārbaudīt atbildi uz anketas jautājumiem. Turklāt daļa informācijas netika iesniegta nemaz, lai gan tika īpaši pieprasīta, un uz dažiem jautājumiem vienkārši netika sniegtas atbildes. Tādēļ saskaņā ar pamatregulas 28. panta 1. un 6. punktu ĶV tika informēta par nesadarbošanās sekām.

(106)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija uzliek nepamatotu slogu ĶV un anketā un tai sekojošā vēstulē par nepilnībām ir pieprasījusi nebūtisku un nevajadzīgu informāciju.

(107)

Attiecībā uz pieprasīto informāciju tika atzīmēts, ka Komisija pieprasīja tikai to informāciju par sūdzībā minētajiem apgalvojumiem, kas šķita nepieciešama, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus un saglabāt konsekvenci pieprasījumos, lūdzot sniegt vienus un tos pašus datus un informāciju visā izmeklēšanas procesā, kā arī lūdzot ĶV paskaidrot iesniegto informāciju un tās ietekmi uz izmeklētajām shēmām. Proti, Komisija pieprasīja tikai to informāciju, kas bija nepieciešama, lai varētu novērtēt attiecīgajam ražojumam pieejamās subsidēšanas esamību un līmeni saskaņā ar sūdzībā minētajām subsīdiju shēmām.

3.2.   Nesadarbošanās

(108)

Kā minēts 105. apsvērumā, pēc pārbaudes apmeklējumiem uz vietas, kas notika 2013. gada 23. maijā, Komisija informēja ĶV, ka tā izskata faktus, kas pieejami saskaņā ar pamatregulas 28. pantu. Komisija nosūtīja šo vēstuli, jo provizoriski secināja, ka informācijas un pamatojošu pierādījumu trūkums no ĶV neļauj pienācīgi pārbaudīt atbildes uz antisubsidēšanas anketu, vēstuli par nepilnībām un citus dokumentus, ko ĶV iesniegusi šīs procedūras gaitā. Turklāt uzreiz tika konstatēts, ka informācijas daļēji trūka arī atbildēs uz anketas jautājumiem un turpmākajos ĶV iesniegtajos dokumentos, lai gan Komisija to bija īpaši pieprasījusi. Uz dažiem jautājumiem nebija sniegta atbilde. Pieejamo faktu iespējamā piemērošana attiecās uz valdības plāniem, projektiem, dažādiem tiesību aktiem un citiem dokumentiem; preferenciālas politikas aizdevumiem, citu finansējumu, galvojumiem un apdrošināšanu; PBOC apkārtrakstiem; pārbaudēm bankās; eksporta kredīta apdrošināšanu un Sinosure pārbaudēm; demonstrējumu programmu “Zelta saule” (Golden Sun); tiešiem atbrīvojumiem no nodokļiem un to samazināšanas programmām; netiešo nodokļu un importa tarifu programmām; nodrošinātu izejmateriālu par cenu, kas zemāka par pašizmaksu: polisilīciju, alumīnija štancējumus un stiklu; un zemes lietošanas tiesību piešķiršanu.

(109)

ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē iebilda pret Komisijas sākotnējo nodomu piemērot pamatregulas 28. panta noteikumus, apgalvojot, ka šajā gadījumā nav izpildīti nosacījumi, kas nepieciešami, lai neņemtu vērā iesniegto informāciju vai pat “novērstu informācijas nepilnības”.

(110)

ĶV apgalvoja, ka “šaubas” attiecībā uz informācijas precizitāti, kas radušās vienīgi tādēļ, ka iesniegto informāciju nav iespējams pārbaudīt tā, lai Komisija būtu “pilnīgi” apmierināta, nedrīkstētu izraisīt šīs informācijas ignorēšanu. Komisija nepiekrita šādam apgalvojumam, jo tas neatbilda patiesībai. Komisija nebūt “neignorē” informāciju tikai tāpēc vien, ka to nav iespējams pārbaudīt, veicot pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Tomēr, ja šī informācija un ĶV sniegtie paskaidrojumi tiek atzīti par pretrunīgiem un/vai nepilnīgiem, salīdzinot ar citu informāciju, kas Komisijai pieejama, un vienlaikus nav iespējams to pārbaudīt, veicot pārbaudes apmeklējumu uz vietas, Komisija nevar izmantot šādu informāciju. Atkarībā no ĶV nesadarbošanās pakāpes pienācīga vērība tiek veltīta visiem informatīvajiem dokumentiem. Tiek arī norādīts, ka Komisijai nebija pretenziju pret formātu, kādā informācija tika sniegta, kā apgalvoja ĶV, bet gan pret tās neprecizitāti un/vai nepilnīgumu.

(111)

ĶV arī apgalvoja, ka daļa no Komisijas pieprasītās informācijas radītu tādu slogu, ka ĶV praktiski nespētu šo informāciju nodrošināt. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Komisija pieprasīja tikai to informāciju, kas nepieciešama, lai pārbaudītu sūdzības iesniedzēja apgalvojumus (ko pamatoja prima facie pierādījumi), un deva ĶV pietiekami daudz laika un iespēju šo informāciju iesniegt. Turklāt Komisija ir pilnīgi pārliecināta, ka lielais skaits sūdzības iesniedzēja detalizēto apgalvojumu šajā lietā lika pieprasīt no ĶV ievērojamu informācijas daudzumu. Tomēr, kā izskaidrots iepriekš (104.–107. apsvērumā), prasītā informācija nebija pārmērīga un tās sniegšanai bija atvēlēts pietiekami daudz laika.

(112)

Vēl ĶV norādīja, ka pastāv atšķirība starp iesniegtās informācijas neņemšanu vērā un saņemtās informācijas papildināšanu ar tobrīd reģistrētiem faktiem. Lai gan Komisija labi apzinās šo atšķirību un darbojas saskaņā ar pamatregulas 28. panta attiecīgajiem noteikumiem, tiek norādīts, ka gadījumos, kad iesniegtā informācija ir pretrunā citai par šo jautājumu Komisijai pieejamai informāciju, minēto informāciju nevar papildināt. Šādos gadījumos (piemēram, kad ir iesniegta informācija par banku īpašumtiesībām) Komisijai ir pienākums izlemt, kura informācija ir ticamāka. To darot, Komisija nodrošina, lai pieejamo faktu izmantošana nebūtu represīva un būtu pamatota ar tobrīd pieejamiem faktiem.

(113)

ĶV apgalvoja, ka Komisijai nebija pamata uzskatīt, ka ĶV šajā lietā nesadarbojas, un tā vai nu ignorēja, vai arī pārprata savu pienākumu izvērtēt ĶV “praktiskās spējas” sniegt atbildes uz pieprasījumu. ĶV uzskatīja, ka izmeklēšana kopumā ir bijusi tik nevajadzīgi apgrūtinoša, ka vispārējā sadarbība ir kļuvusi neiespējama, turklāt Komisija kā izmeklēšanas iestāde ir pastāvīgi atteikusies sadarboties ar ĶV, lai šo slogu mazinātu. Šāds apgalvojums ir klaji nepareiza faktu interpretācija. Komisija, lai pildītu savus juridiskos pienākumus pēc pienācīgi dokumentētas sūdzības saņemšanas un vienlaikus ievērotu atbilstošo PTO judikatūru, pieprasīja ĶV tikai to informāciju, kas nepieciešama sūdzībā sniegto apgalvojumu pārbaudei un novērtēšanai, ko pamato pietiekami pierādījumi. Anketas pavadvēstulē, kā arī pašā anketā Komisija piedāvāja ĶV palīdzību. Arī vēstulē par nepilnībām ĶV tika aicināta sazināties ar Komisiju, ja tai rodas kādi jautājumi par pieprasīto informāciju. Komisija arī piešķīra neparasti ilgus termiņa pagarinājumus informācijas iesniegšanai (skat. 104. apsvērumu). Turklāt šajā izmeklēšanā Komisija pieprasīja ĶV informāciju par konkrētiem darījumiem tikai attiecībā uz izlasē iekļautajiem eksportētājiem, nevis visiem Ķīnas saules enerģijas paneļu ražotājiem, tādējādi maksimāli sašaurinot prasītās informācijas iespējamo apjomu. Komisija norāda, ka ĶV sapludina argumentus par savu praktisko nespēju iesniegt datus ar citām problēmām.

Piemēram, apspriežot apgalvojumu par Komisijas pārmērīgajiem informācijas pieprasījumiem attiecībā uz bankām un finanšu iestādēm, argumentācija tiek pamatota galvenokārt ar apgalvojumiem par sūdzības nepietiekamību, norādot, ka krītotā papīra lietā tā ir pamatota ar “nelikumīgu noteikšanu/testēšanu”. Tāpēc šķiet, ka ĶV sūdzība attiecas uz pierādījumu kvalitāti procedūras sākšanai, nevis uz praktisko spēju iesniegt informāciju. ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē tiešām atkārtoja iepriekšējos iesniegumos minēto apgalvojumu par to, ka daudzu programmu sākšanā nav ievērots pierādījumu slieksnis, kas paredzēts PTO SCM nolīguma 11. panta 2. punktā, un ka, sākot šīs programmas, Komisija pārkāpj PTO SCM nolīguma 11. panta 3. punktu. Komisija jau atbildēja uz minētajiem apgalvojumiem, nosūtot ĶV vēstuli un memorandu, un, tā kā 2013. gada 3. jūnija vēstulē nebija izteikti jauni apgalvojumi, šajā regulā nebija vajadzības vēlreiz aplūkot minētos apgalvojumus.

(114)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija nav devusi ĶV pietiekami daudz laika, lai atbildētu uz anketas jautājumiem. Tas neatbilst patiesībai. Kā iepriekš paskaidrots 104. apsvērumā, Komisija piešķīra ĶV ievērojamus termiņa pagarinājumus, nodrošinot ĶV maksimālo iespējamo laiku, lai neradītu būtiski negatīvu ietekmi uz procedūras pabeigšanu termiņā. Anketas aizpildīšanai un atbildei uz vēstuli par nepilnībām piešķirtais termiņš bija ievērojami ilgāks par termiņu, kas paredzēts pamatregulas 11. panta 2. punktā.

(115)

ĶV apgalvoja, ka Komisija ignorējusi tās pieprasījumu pēc palīdzības, kas vajadzīga, lai noteiktu atbilžu uz anketas jautājumiem relatīvo nepieciešamību un novērstu pieejamo faktu nepareizu interpretāciju. Iesniegtajos dokumentos tā atsaucās uz savu pieprasījumu Komisijai izskaidrot konkrētas pieprasītās informācijas mērķi un kādu faktu noteikšanai tā tiks izmantota, lai “nodrošinātu labākās praktiski iespējamās sadarbības spējas, vienlaikus sniedzot visbūtiskāko informāciju”. Komisija pirms faktiskās informācijas saņemšanas tiešām nevar zināt, pie kādiem secinājumiem tā novedīs. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija strukturējusi anketu tā, ka “funkcionāli nav iespējams” to aizpildīt, un ka Komisija veikusi “izpētes meklēšanu”. Komisija kategoriski noraida šādus apgalvojumus. Kā skaidrots iepriekš, anketā prasīta tikai tā informācija, kas nepieciešama, lai veiktu noteikšanu.

(116)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija prasījusi iesniegt dokumentus, kurus saskaņā ar likumu ĶV nedrīkst sagatavot vai uzdot sagatavot, un šajā ziņā atsaucās uz attiecīgiem ES un PTO tiesību aktiem, kur skaidri noteikts, ka ignorēt vajadzētu tikai nepatiesu vai maldinošu informāciju, un norādīja, ka tai nav “praktisku iespēju” sniegt konkrētu informāciju, ko Ķīnas iekšējie tiesību akti stingri aizliedz izpaust kā valsts noslēpumu vai citu iemeslu dēļ. Tā arī apgalvoja, ka attiecīgie PTO ADA un ASCM noteikumi, kas paredz veidus, kā izmeklēšanas iestādēm iespējams iesniegt konfidenciālu informāciju un nodrošināt tās “konfidenciālu apstrādi”, ne vienmēr attiecas uz gadījumiem, kad šī informācija ir jāiesniedz trešās valsts iestādei, šajā gadījumā – ĶV. ĶV arī apgalvoja, ka Komisija pārkāptu ASCM noteikumus, ja atteiktos atzīt juridisko atšķirību starp valdības praktisko spēju sniegt informāciju, ko likums aizliedz publicēt, no vienas puses, un cita veida konfidenciālo informāciju, kam tā var pieprasīt konfidenciālu apstrādi parastajā izmeklēšanas gaitā.

(117)

Neatkarīgi no nesniegšanas iemesla Komisija nav ignorējusi informāciju, ko ĶV nav iesniegusi, jo nav iespējams ignorēt to, kas nav iesniegts. No otras puses, situācijā, kad ĶV neiesniedz vai neļauj pārbaudīt noteiktu informāciju, bet līdzīga rakstura informācija ir Komisijai pieejama no citiem avotiem (galvenokārt publiski pieejamā informācija vai informācija no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, vai ko iesniegušas dažas bankas klātienes izmeklēšanas laikā), Komisija iekļauj šo informāciju procedūras materiālos un izmanto noteikšanā. Komisija nepiekrīt apgalvojumam, ka PTO ADA un ASCM noteikumi, kas paredz veidus, kā izmeklēšanas iestādēm var iesniegt konfidenciālu informāciju un nodrošināt tās “konfidenciālu apstrādi”, neattiektos uz ĶV. Šajā jautājumā ĶV apgalvoja, ka valdībām būtu jāpiemēro cits sadarbības standarts nekā eksportētājiem un ka valdības statuss garantē tai “pieklājības minimumu”, uz ko eksportētājiem nav tiesību. Komisija tam nepiekrīt attiecībā uz kompensācijas maksājumu izmeklēšanas veikšanu. ĶV ir viena no procedūrā ieinteresētajām personām saskaņā ar pamatregulu, un vienlaikus ĶTR kā “ieinteresētai dalībvalstij” ir saistoši PTO noteikumi un judikatūra.

Pamatregulas 28. panta 1. punktā noteikts: “Gadījumos, kad jebkura ieinteresētā puse atsaka piekļuvi vai kā citādi nesagādā vajadzīgo informāciju termiņā, kas noteikts šajā regulā, vai ievērojami kavē izmeklēšanu, pagaidu vai galīgo apstiprinājumu vai noraidījumu drīkst sagatavot, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.” PTO SCM nolīguma 12.7. pantā ir skaidri norādītas valdību (“ieinteresēto dalībvalstu”) nesadarbošanās sekas: “Gadījumos, kad kāda ieinteresētā dalībvalsts vai ieinteresētā puse atsaka piekļuvi informācijai vai citādi nesniedz nepieciešamo informāciju saprātīgā termiņā vai nopietni traucē izmeklēšanu, apstiprinošus vai noraidošus pagaidu vai galīgos lēmumus var pieņemt, balstoties uz rīcībā esošajiem faktiem.” Tādējādi, ja izmeklētāja valsts, šajā gadījumā ES, izmanto savas PTO tiesības kompensācijas maksājuma izmeklēšanā un pieprasa informāciju, kas nepieciešama izmeklēšanai, valdībām un eksportētājiem ir vienādi sadarbības pienākumi. Izmeklēšanas gaitā ĶV bieži atsaucās uz konfidencialitātes noteikumiem kā iemeslu prasītās informācijas nesniegšanai, piemēram, attiecībā uz PBOC apkārtrakstiem pārbaudes nolūkiem. Tiek norādīts, ka, pat ja ĶV, kā tā apgalvoja, “likums aizliedz izpaust šādu informāciju”, tai joprojām ir saistoši PTO pienākumi iesniegt izmeklēšanai nepieciešamo informāciju. Šajā sakarā pašvaldību tiesību akti vai PTO dalībvalsts iekšējie noteikumi nevar atbrīvot valsti no PTO uzliktā pienākuma sadarboties ar izmeklēšanu; šādos konflikta gadījumos ĶV ir pienākums ierosināt veidus, kā nodrošināt piekļuvi informācijai nolūkā veikt atbilstošu pārbaudi. Neatkarīgi no iepriekš teiktā ĶV faktiski nav skaidrojusi šo apgalvojumu un nav sniegusi par to nekādus pierādījumus (piemēram, norādījusi tiesību aktu, kas “aizliedz” izpaust šādu informāciju).

(118)

Turklāt ĶV apgalvoja, ka 2013. gada 25. marta pirmspārbaudes vēstule nav bijusi pietiekami detalizēta un tajā nav bijuši iekļauti konkrēti jautājumi, kas tiks izskatīti pārbaudes apmeklējumā uz vietas. Šajā ziņā tiek norādīts, ka, lai gan Komisijai nav pienākuma nosūtīt sarakstu ar visiem jautājumiem, kas tiks uzdoti pārbaudes apmeklējumā uz vietas (un Komisija neuzskata šādu prasību par atbilstošu), 2013. gada 25. marta pirmspārbaudes vēstulē bija iekļauts ļoti konkrēts un detalizēts saraksts ar jautājumiem un dokumentiem, kas tiktu izskatīti saskaņā ar pamatregulas 26. panta 3. punktu un PTO prasībām. Tomēr vēstulē bija skaidri norādīts, ka šis saraksts nav galīgs un vajadzības gadījumā var izskatīt arī citus jautājumus un pierādījumus. Šajā jautājumā būtu arī jāpiebilst, ka ĶV pirms pārbaudes neiebilda pret šīs vēstules saturu, lai gan, no otras puses, tā atteicās apspriest dažus punktus, kas vēstulē nebija nepārprotami minēti, piemēram, informāciju par lielākajām ĶTR bankām, Ķīnas Komunistiskās partijas (“ĶKP”) iesaisti dažu banku pārvaldībā vai dažu banku piekļuvi Valsts ārvalstu rezervju pārvaldes ārvalstu valūtas rezervēm, apgalvojot, ka tā nav gatava atbildēt uz jautājumiem par šo tematu.

(119)

ĶV arī apgalvoja, ka Komisija pārbaudes apmeklējumā uz vietas nav bijusi elastīga un faktiski “noteikusi noilguma termiņu attiecībā uz visiem ĶV izmaiņu pieprasījumiem”. Tāpat tā apgalvoja, ka Komisija nav pieņēmusi nekādus “funkcionālus” risinājumus, ko ĶV piedāvājusi attiecībā uz pārbaudi Valsts statistikas birojā, un atteikusies pagarināt pārbaudi līdz pirmdienai, 2013. gada 22. aprīlim, lai veiktu pārbaudi Valsts statistikas birojā. Turklāt Komisijas ierēdņi faktiski katru darba dienu sākuši pārbaudes ar nokavēšanos, jo, kā apgalvoja ĶV, nav ieradušies laikus.

(120)

Attiecībā uz šiem apgalvojumiem Komisija uzsver, ka tās ierēdņu elastības pakāpe apmeklējumā uz vietas ir bijusi pilnīga un neapstrīdama. Izņēmuma kārtā Komisijas ierēdņi daudzos gadījumos piedāvājuši pārbaudīt ĶV sameklētos dokumentus un pierādījumus arī krietni pēc attiecīgo tematu slēgšanas un ārpus parastā darba laika. Tā noticis vairākas reizes, pat ja tas nozīmēja, ka ļoti vēlā vakarā ir jādodas uz citiem pārbaudes objektiem un/vai jāatgriežas objektos, kur Komisijas ierēdņi jau bija bijuši un izrādījuši gatavību pārbaudīt dokumentus. Tomēr diemžēl konkrētajos gadījumos ĶV nepieņēma šos piedāvājumus, un tas pamatoti apliecina, ka Komisijas pieprasīto dokumentu neiesniegšanas parastajā darba laikā iemesls nebija laika ierobežojumi vai Komisijas nevēlēšanās tos pārbaudīt. Attiecībā uz pārbaudes apmeklējuma sākuma kavēšanu Komisija atzīmē, ka ierēdņi katru dienu ieradās laikus, taču diemžēl noteiktu kavēšanos radīja ikdienas reģistrācijas procedūras, lai piekļūtu dažādajiem pārbaudes objektiem, kuras pieprasīja ĶV, vai vienkārši ĶV pārstāvju neierašanās, lai pavadītu ierēdņus, kad tie ieradās pārbaudes objektos, un tādēļ ierēdņi bija spiesti gaidīt ilgu laiku pirms sākuma. Komisija arī atzīmē, ka pārbaudes apmeklējumi katru dienu ieilga ilgi pēc parastā darba laika un tieši ĶV atcēla pārbaudes apmeklējuma pēcpusdienas sesiju pirmajā dienā, jo Tehnoloģiju ministrijas pārstāvji nolēma nepiedalīties apmeklējumā (skat. 122. apsvērumu). Faktiski, ja ĶV būtu pieņēmusi visus atkārtotos Komisijas ierēdņu piedāvājumus pārbaudīt dokumentus ārpus darba laika, apmeklējumi būtu bijuši ilgāki, un tā nenotika tikai tāpēc, ka ĶV pilnībā nesadarbojās.

(121)

ĶV arī apstrīdēja Komisijas praksi pēc attiecīgās pārbaudes sesijas noslēguma nepieņemt jaunus dokumentus un pierādījumus, kam nepieciešama pārbaude. Šajā jautājumā jāpaskaidro, ka Komisijas nodoms nav un nekad nav bijis ignorēt tieši šādi iesniegto informāciju. Komisija ņem vērā visu iesniegto informāciju, analizē tās kvalitāti (piemēram, izrakstus no revidētiem finanšu pārskatiem apstrādā citādi nekā vienkāršu Excel tabulu vai Word dokumentu ar skaitļiem, ko neapliecina oficiāli avoti) un novērtē tās svarīgumu, ņemot vērā faktu, ka šo informāciju nav iespējams pārbaudīt klātienes pārbaudes apmeklējuma laikā.

(122)

Attiecībā uz sešiem dokumentiem (25), kurus ĶV iesniedza izmeklēšanas gaitā un kuru saturu ĶV atteicās apspriest klātienes pārbaudes apmeklējuma laikā, ĶV apgalvoja, ka Komisijai nav pamata saskaņā ar pamatregulas 28. pantu izmantot pieejamos faktus. Tā arī apgalvoja, ka Komisija nav palīdzējusi ĶV izprast prasību iesniegt šos dokumentus un pierādīt, ka visi attiecīgie dokumenti ir būtiski, neraugoties uz to, ka ĶV “īpaši aicināja Komisiju pirms pārbaudes sākšanas palīdzēt ĶV izprast prasību iesniegt šos dokumentus un pierādīt, ka visi attiecīgie dokumenti ir būtiski”. Šajā ziņā, pirmkārt, tiek norādīts, ka visi šie dokumenti tieši attiecas uz attiecīgo nozari (26), tādēļ to iekļaušana pārbaudes jomā bija ļoti būtiska.

Otrkārt, ĶV formulējums 2013. gada 11. aprīļa vēstulē Komisijai atšķīrās no redakcijas, kas iekļauta 2013. gada 3. jūnija vēstulē. Faktiski ĶV 2013. gada 11. aprīļa vēstulē apgalvoja, ka minēto dokumentu pārbaude “ir apturēta, ja vien Komisija nevar pārliecinoši pierādīt, kādā mērā šie dokumenti ir uzskatāmi par būtiskiem pašreizējai izmeklēšanai, jo īpaši attiecībā uz apgalvojumiem par subsīdijām”. Tā kā visi šie dokumenti ir tieši saistīti ar attiecīgo nozari un jo īpaši subsīdiju shēmām, piemēram, preferenciālu kreditēšanu vai preferenciālām nodokļu shēmām, kā izriet no teksta, Komisija neizprot, kas vēl papildus būtu jāpievieno, lai pamatotu to būtiskumu. Komisija ir pārsteigta, ka ĶV neinformēja par problēmām ar šo dokumentu būtiskumu laikā, kad tie tika iesniegti, bet tikai pēc tam, kad Komisija pieprasīja paskaidrojumus.

(123)

Komisija 2013. gada 23. maija vēstulē norādīja, ka nevar pārbaudīt lielāko daļu iesniegtās informācijas, salīdzinot to ar oriģinālajiem dokumentiem un datu avotu, kas izmantots, gatavojot ĶV atbildes attiecībā uz informāciju par ĶTR finanšu tirgu un finanšu iestādēm. ĶV iebilda, ka, ņemot vērā “ļoti vispārīgos un nekonkrētos citātus”, Komisija nav devusi ĶV iespēju iesniegt jēgpilnas piezīmes un tādējādi neļauj ĶV pietiekami izmantot tiesības uz aizstāvību. Šis apgalvojums neatbilst patiesībai. Anketā Komisija uzdeva ļoti konkrētus jautājumus un saskaņā ar daudzu izmeklēšanas iestāžu parasto praksi mēģināja pārbaudīt ĶV atbildes klātienes pārbaudes apmeklējuma laikā.

(124)

Atbildē uz anketas jautājumiem ĶV konkrēti apgalvoja, ka “aizdevumi attiecīgai nozarei veido ļoti nelielu daļu no kopējā piešķirto aizdevumu apjoma. Piemēram, dažas bankas ir minējušas savā pielikuma anketā, ka aizdevumi, kas piešķirti attiecīgai nozarei, veido mazāk nekā 1 % kopējā aizdevumu apjoma.” Pārbaudes apmeklējuma laikā ĶV nespēja pamatot šo apgalvojumu ar pierādījumiem un vienkārši aicināja Komisiju vērsties pie bankām.

(125)

Komisija arī pieprasīja statistiku par aizdevumiem attiecīgai nozarei. ĶV apgalvoja, ka tai nav šādu reģistru. Kad Komisija interesējās, vai ĶV ir mēģinājusi apkopot šādu statistiku un pieprasīt informāciju no bankām, CBRC (Banku regulators ĶTR), kas oficiāli piedalījās pārbaudē, atbildēja, ka neko par to nezina, jo par statistiku CBRC atbild cits departaments. ĶV neiesniedza nekādu statistiku, kas bija prasīta anketā un atkārtoti, arī nepilnību novēršanas procesā ne. Komisija pirmspārbaudes vēstulē vēlreiz norādīja, ka šis temats ir jāapskata.

(126)

Attiecībā uz bankām Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā jautāja arī par riska un kredītspējas novērtēšanu, vispārējo darbības situāciju, pārvaldības situāciju, kredīta līmeni, finanšu izlietojumu, atmaksāšanas spēju, galvojuma nosacījumiem un banku un kredītņēmēju sadarbību uzņēmējdarbībā, jo ĶV izteica pretenzijas par šiem jautājumiem atbildē uz anketas jautājumiem. Atkal, neraugoties uz faktu, ka šie temati bija norādīti pirmspārbaudes vēstulē, ĶV nespēja iesniegt nekādus pierādījumus, kas apstiprinātu tās apgalvojumus, un aicināja Komisiju vērsties pie bankām.

(127)

Atbildē uz vēstuli par nepilnībām ĶV sniedza noteiktu informāciju par valdības īpašuma īpatsvaru dažās bankās. Tiek norādīts, ka ĶV atbildē uz anketas jautājumiem sākotnēji minēja, ka tās rīcībā nav šādas informācijas, un tā iesniedza minēto informāciju tikai pēc Komisijas piezīmes, ka Komercbanku likuma 24. pants pašlaik prasa, lai bankas paziņotu šādu informāciju CBRC. Kad Komisija pārbaudes apmeklējuma laikā jautāja, kāds ir šīs informācijas avots, klātesošais CBRC ierēdnis apgalvoja, ka nezina, jo par šādu datu vākšanu CBRC atbild cits departaments. Saskaņā ar Pagaidu noteikumu par Uzraudzības padomēm lielākajās valstij piederošajās finanšu iestādēs 2. pantu (ko iesniedza EXIM Banka atbildē uz vēstuli par nepilnībām) “valstij piederošo finanšu iestāžu, kurām Valsts padome ieceļ uzraudzības padomes, sarakstu iesaka administratīvā struktūra, kas atbild par uzraudzības padomēm valstij piederošajās finanšu iestādēs”. Tā kā šī tiesību norma attiecas uz administratīvo struktūru, kas atbild par uzraudzības padomēm valstij piederošajās finanšu iestādēs, šķiet, ka ĶV ir informēta par to, kuras finanšu iestādes tai pieder. Tomēr Komisija nevarēja pārbaudīt šo informāciju, ne arī noteikt šīs informācijas avotu, jo ĶV nesadarbojās. Atklātībā pieejamā informācija liecina, ka ir arī citas valstij piederošas bankas (kas sniedz aizdevumus izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem), papildus tām, par kurām ziņoja ĶV atbildē uz vēstuli par nepilnībām (27).

(128)

ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē apgalvoja, ka Komisija ne anketā, ne arī vēstulē par nepilnībām “nav pieprasījusi pamatojošus pierādījumus vai datu avotus” un “tagad pēkšņi apgalvo, ka trūkst pamatojošu pierādījumu vai datu avotu”. Lai ieraksti būtu pareizi, Komisija, kā jebkura cita izmeklēšanas iestāde, pārbauda visu personu procedūrā iesniegtos datus, un ĶV tika informēta par to, jo Komisija jau anketā un tās pavadvēstulē norādīja, ka atbildes var tikt pārbaudītas. Turklāt pirmspārbaudes vēstulē Komisija minēja arī šo konkrēto tematu kā vienu no jautājumiem, kas tiks pārbaudīti (28). Tādējādi fakts, ka Komisija pieprasa apliecinošus pierādījumus ĶV apgalvojumiem, noteikti nebija pārsteigums ĶV, bet gan standarta procedūra, ko Komisija ievēro katrā un visos gadījumos.

(129)

Kad pārbaudes laikā Komisija lūdza ĶV iesniegt desmit lielāko ĶTR banku sarakstu un norādīt to pārstāvēto tirgus daļu, CBRC atbildēja, ka var sniegt šādu informāciju, taču nesniegs atbildi uz jautājumu, pirms nebūs saņēmis pieprasījumu rakstveidā. Komisija paskaidroja, ka jautājums, kas tiek uzdots mutiski pārbaudes apmeklējuma laikā, ir tikpat derīgs kā jebkurš rakstiski iesniegts jautājums, un norādīja uz faktu, ka attiecībā uz citiem mutiskajiem jautājumiem ĶV neprasīja pirms atbildes sniegšanas tos iesniegt rakstiski. Neraugoties uz šo paskaidrojumu, ĶV joprojām neiesniedza šo informāciju.

(130)

Anketā Komisija pieprasīja dokumentus, kas bija pamatā CBRC izveidei un noteica tās pilnvaras. ĶV iesniedza Valsts tautas kongresa pieņemtu dokumentu, kas vienkārši informēja par CBRC izveidi. Kad Komisija jautāja, vai ir kādi citi dokumenti, kas nosaka CBRC pilnvaras un darbības mērķi, klātesošais CBRC ierēdnis apgalvoja, ka ir arī daudzi citi likumi par CBRC, bet, ja Komisija vēlējās šos dokumentus saņemt, tie bija jāpieprasa pirms pārbaudes. Jāpiebilst, ka anketā Komisija lūdza ĶV “iesniegt dokumentus, kas bija pamatā šīs iestādes izveidei un nosaka tās pilnvaras”, un tādējādi tā bija pieprasījusi šos dokumentus pirms pārbaudes.

(131)

Kad Komisija pieprasīja statistiku un pārskatus no bankām, kas sniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem eksportētājiem IP laikā, tā norādīja uz ĶTR Likuma par banku nozares regulāciju un uzraudzību  (29) 33. pantu, kas liek CBRC vākt šādu statistiku. Klātesošais CBRC ierēdnis apgalvoja, ka viņam vispirms ir jāprasa atļauja juridiskajam departamentam, taču viņš nesniegs nekādu informāciju par šo jautājumu līdz pārbaudes beigām. Atkal ir jāpiebilst, ka Komisija šo informāciju bija pieprasījusi anketā un vēstulē par nepilnībām, un pirmspārbaudes vēstulē tā bija norādījusi, ka statistika būs pārbaudes temats.

(132)

ĶV arī apgalvoja, ka sūdzībā apgalvotais par Ķīnas bankām, kas ir valsts iestādes, ir pamatotas tikai ar vienkāršiem apgalvojumiem par valsts akciju īpašumiem, kuri savukārt ir pamatoti ar “nelikumīgu” noteikšanu/testēšanu krītotā papīra procedūrā. Šāds apgalvojums ir sūdzībā minēto faktu nepareiza interpretācija. Sūdzības iesniedzējs sūdzībā atsaucas ne tikai uz valsts īpašuma tiesībām, bet arī uz banku aizdevumiem, kas sniegti, pamatojoties uz politiskiem norādījumiem, uz valsts aģentūrām, kas dod rīkojumus finanšu iestādēm palielināt kredītus un aizdevumus uzņēmumiem, lai veicinātu jaunas tehnoloģijas un ražojumus (tostarp FE nozarē). Krītotā papīra procedūrā gūtie konstatējumi, ka Ķīnas bankas darbojas kā valsts iestādes, bija balstīti arī uz citiem datiem, nevis tikai īpašuma tiesībām (piemēram, valdības iejaukšanos un rīkojumiem bankām, lai novirzītu prioritāro kreditēšanu papīra rūpniecībai ar valsts plānu starpniecību), un šie secinājumi pilnībā atbilst ES un PTO tiesību aktiem. Turklāt konstatējumu, ka valstij piederošās bankas darbojas kā valsts iestādes, apstiprina arī procedūra, kura attiecās uz ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu.

(133)

ĶV arī turpināja apgalvot, ka praktiski nespēj iesniegt informāciju par 3 800 bankām un finanšu iestādēm, kas darbojas ĶTR, un ka katrā ziņā CBRC nereģistrē informāciju par valsts īpašuma īpatsvaru bankās. Komisija neizprot, kādēļ ĶV atkārtoti atsaucas uz visām ĶTR bankām saistībā ar ĶV īpašuma tiesībām tajās, ja pieprasītā informācija nepārprotami attiecas tikai uz tām bankām, “kurās ĶV tieši vai netieši pieder akcijas” (30). Kā iepriekš skaidrots 127. apsvērumā, šķiet, ka ĶV apgalvojums, ka CBRC (vai jebkura cita valsts iestāde) nereģistrē informāciju par savām īpašuma tiesībām uz akcijām bankās, ir pretrunā vairākām Ķīnas tiesību normām.

(134)

ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē atkārtoja apgalvojumu, ka tai nav tiesību pieprasīt “neatkarīgām bankām” sniegt konfidenciālu informāciju, un minēja vēstuli, kas it kā nosūtīta bankām par šo jautājumu. Tiesa, pārbaudes laikā ĶV uzrādīja vēstules oriģinālu, kas adresēta bankām, taču, kad Komisija lūdza ĶV iesniegt pierādījumus, kurām bankām un finanšu iestādēm šī vēstule nosūtīta, ĶV nespēja šādus pierādījumus sniegt. ĶV arī apgalvoja, ka dažas no vēstules par nepilnībām 7. pielikumā minētajām iestādēm nav bankas. Šajā jautājumā Komisija atzīmē, ka par šīm iestādēm Komisijai paziņoja izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji kā par iestādēm, kas tiem izsniegušas aizdevumus.

(135)

ĶV apgalvoja, ka Komisija savā anketā un vēstulē par nepilnībām nekad nav rosinājusi jautājumu par PBOC apkārtrakstiem YinFa [2003] un [2004]. Tiek norādīts, ka pirmspārbaudes vēstulē Komisija to jautājumu starpā, uz kuriem attieksies pārbaude, ietvēra “PBOC noteikumus/apkārtrakstus/iekšējos dokumentus par procentu likmju regulēšanu ĶTR”. Abi apkārtraksti neapšaubāmi ietilpst šajā kategorijā. Atbildē uz vēstuli par nepilnībām ĶV pat atsaucās uz rakstu PBOC tīmekļa vietnē, kas bija saistīts ar vienu no šiem apkārtrakstiem. Tomēr ĶV nesniedza PBOC apkārtrakstus un tikai sniedza informāciju no PBOC tīmekļa vietnes, kas bija nepilnīga attiecībā uz aizdevumu un depozītu procentu likmju pārvaldību Ķīnā, salīdzinot ar apkārtrakstiem YinFa [2003] un [2004], kas abi ir pieejami tīmeklī. Jāpiebilst arī, ka ĶV neatteicās sniegt šos dokumentus, pamatojot ar to, ka nav gatava šādam jautājumam, bet drīzāk ar apgalvojumiem par šo apkārtrakstu konfidencialitāti. Šajā ziņā tiek norādīts, ka ĶV apgalvojums par PBOC apkārtrakstu konfidencialitāti neatbilst tās praksei šajā procedūrā. Lai pamatotu apgalvojumu, ka valsts komercbanku (VKB) sniegtie aizdevumi ir atcelti, ĶV piezīmēs par informācijas galīgo izpaušanu sniedza citu PBOC apkārtrakstu pilnā apmērā, un konfidencialitāte, par ko bija runa citā sakarā, toreiz nebija šķērslis. Attiecībā uz izrakstiem no PBOC tīmekļa vietnes jāteic, ka Komisija ņēma tos vērā un neignorēja to saturu. Tomēr, lai gūtu pilnu informāciju par šo tematu, nepieciešama arī informācija, kas iekļauta abos apkārtrakstos un papildina ĶV iesniegto informāciju.

3.3.   Individuāla pārbaude

(136)

Seši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, iesniedza pieprasījumus veikt individuālas pārbaudes saskaņā ar pamatregulas 27. panta 3. punktu – tie bija uzņēmumi CNPV Dongying Solar Power Co. Ltd., Jiangsu Runda PV Co., Ltd., Kinve Solar Power Co., Ltd (Maanshan), Phono Solar Technology Co. Ltd., Shandong Linuo Photovoltaic Hi-Tech Co. Ltd., un Shandong Linuo Solar Power Holdings Co. Ltd. Nebija iespējams nodrošināt šiem uzņēmumiem individuālu pārbaudi, jo iespējamo subsīdiju shēmu lielā skaita un izmeklēšanas laikietilpības dēļ tas radītu nevajadzīgu apgrūtinājumu un varētu aizkavēt izmeklēšanas pabeigšanu termiņā.

3.4.   Īpašās shēmas

(137)

Pamatojoties uz sūdzībā minēto informāciju, Komisija meklēja informāciju par turpmāk minētajām shēmām, kas, iespējams, paredzēja valsts iestādes subsīdiju piešķiršanu:

i)

Preferenciālas politikas aizdevumi, cits finansējums galvojumi un apdrošināšana

Preferenciālie politiskie aizdevumi;

Kredītlīniju nodrošināšana;

Eksporta kredītu subsīdiju programmas;

Eksporta galvojumi un apdrošināšana zaļajām tehnoloģijām;

Ieguvumi, kas piešķirti, nodrošinot piekļuvi ārzonu holdingsabiedrībām, un aizdevumu atmaksāšana, ko veic valsts;

ii)

Subsīdiju programmas

Eksporta ražojumu pētniecības attīstības fonds;

Subsīdijas “Slaveno zīmolu” un Ķīnas pasaules klases zīmolu programmas izstrādei;

Fondi Guandong provinces rūpniecības nozaru ārējai ekspansijai;

Demonstrējumu programma “Zelta saule”;

iii)

Tiešie atbrīvojumi no nodokļiem un nodokļu atlaižu programmas

Programma “two free/three half” ārvalstu investīciju uzņēmumiem (FIE);

Ienākuma nodokļa atlaides uz eksportu orientētiem FIE;

Ienākuma nodokļa atlaides FIE uzņēmumiem pēc atrašanās vietas;

Nodokļa atlaides FIE uzņēmumiem, kas iegādājas Ķīnā ražotas iekārtas;

Nodokļu kompensācijas FIE uzņēmumu veiktajai pētniecībai un izstrādei;

Nodokļu atmaksas par FIE uzņēmumiem peļņas reinvestēšanu uz eksportu orientētos uzņēmumos;

Preferenciālas nodokļu programmas FIE uzņēmumiem, kas atzīti par augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem;

Nodokļu atlaides augsto vai jauno tehnoloģiju uzņēmumiem, kas iesaistīti īpašos projektos;

Preferenciālā ienākuma nodokļa politika uzņēmumiem Ziemeļaustrumu reģionā;

Guandong provinces nodokļu programmas;

iv)

Netiešo nodokļu un importa tarifu programmas

PVN atbrīvojumi un importa tarifu atlaides par importēti iekartu izmantošanu;

PVN atlaides FIE uzņēmumiem par Ķīnā ražotu iekārtu iepirkšanu;

PVN un tarifu atbrīvojumi par pamatlīdzekļu iegādi saskaņā ar ārējās tirdzniecības attīstības fondu programmu;

v)

Valdības nodrošinātās preces un pakalpojumi par neatbilstoši zemu cenu

Valdības nodrošinātais polisilīcijs par neatbilstoši zemu cenu;

Valdības nodrošinātie alumīnija štancējumi par neatbilstoši zemu cenu;

Valdības nodrošinātais stikls par neatbilstoši zemu cenu;

Valdības nodrošinātā enerģija;

Valdības nodrošinātā zeme un zemes lietošanas tiesības par neatbilstoši zemu cenu.

3.4.1.   Preferenciāli politiskie aizdevumi, cits finansējums, galvojumi un apdrošināšana

a)   Nesadarbošanās un pieejamo faktu izmantošana

—   Finanšu tirgus un iestādes Ķīnā

(138)

Komisija pieprasīja ĶV informāciju par to banku sniegto aizdevumu īpatsvaru, kurās ĶV ir lielākais vai vienīgais akcionārs, to banku, kurās ĶV pieder daļas, bet tā nav lielākais akcionārs, to banku, kurās ĶV nav akcionārs, un to banku, kas pieder ārvalstniekiem, attiecībā uz nozari kopumā un to nozari, uz kuru attiecas šī procedūra. ĶV atbildēja, ka tā nereģistrē informāciju par aizdevumu summām un īpatsvaru, ko izsniedz valstij piederošas bankas, un ĶV nereģistrē informāciju par aizdevumiem FE nozarei. ĶV nepiedāvāja alternetīvu šīs informācijas avotu.

(139)

Komisija sākotnējai antisubsidēšanas anketai pievienoja pielikumā specifisku anketu (A pielikumā), kas paredzēta bankām/finanšu iestādēm, un lūdza ĶV nosūtīt to bankām/finanšu iestādēm, kas sniedz aizdevumus attiecīgai nozarei. A pielikuma mērķis bija pārbaudīt sūdzībā minētos apgalvojumus, ka Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes. Cita starpā Komisija meklēja informāciju par šo Ķīnas banku valsts kontroles struktūru un valdības politikas vai interešu ievērošanu attiecībā uz fotoelektrisko nozari (t. i., par direktoru padomēm un akcionāru padomēm, akcionāru un direktoru sapulču protokoliem, akcionāru un direktoru valstspiederību, kreditēšanas politikām un riska novērtējumiem attiecībā uz aizdevumiem, kas izsniegti ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās). Atbildē uz anketas jautājumiem ĶV iesniedza atbildes uz A pielikuma jautājumiem tikai par piecām bankām (Ķīnas Attīstības Banku (CDB), EXIM banku, Šanhajas Banku, Ķīnas Banku (31) un Huaxia Bank). Vēstulē par nepilnībām Komisija atkārtoja sākotnējo informācijas pieprasījumu. Lai atvieglotu ĶV sadarbību, tā iesniedza sarakstu ar bankām/finanšu iestādēm, kas izsniegušas aizdevumus izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, un vēlreiz lūdza ĶV nosūtīt A pielikumu šīm iestādēm. Atbildē uz vēstuli par nepilnībām netika iesniegta neviena papildu atbilde uz A pielikuma jautājumiem.

(140)

Komisija meklēja arī informāciju par valsts īpašuma tiesībām uz šīm bankām un finanšu iestādēm. Atbildē uz anketas jautājumiem ĶV apgalvoja, ka nereģistrē informāciju par īpašumā esošajām akcijām, un tā nesniedza norādes, kā iegūt šādu informāciju. Kad Komisija vēstulē par nepilnībām norādīja, ka šī informācija ir obligāti jāiekļauj banku statūtos un ĶV kā akcionāram tie ir pieejami, ĶV iesniedza akcionāru informāciju par 16 bankām. Tomēr, izņemot piecas bankas, kurām ĶV kā avotus minēja gada ziņojumus, tā neiesniedza nekādus šo informāciju apliecinošus pierādījumus un arī neizpauda, kas ir šīs informācijas datu avots. Attiecībā uz citām bankām, kas izsniedz aizdevumus attiecīgai nozarei, ĶV nesniedza informāciju par to īpašuma tiesību daļu. Līdz ar to Komisija nespēja pārbaudīt paziņoto datu precizitāti un pareizību attiecībā uz valsts īpašuma tiesību daļām bankās un citās finanšu iestādēs.

(141)

ĶV apgalvoja, ka BB reitings, ko piemēro izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem (aizdevumu standartam) ir “ļoti nelabvēlīgs” un Komisija, “ņemot vērā lietas faktiskos apstākļus, nav izskaidrojusi, kādēļ tā ir secinājusi, šis ir precīzs vai vispamatotākais secinājums”. ĶV arī apgalvoja, ka šī metodika rada “nepieļaujami nelabvēlīgus secinājumus”. Kaut arī šis apgalvojums tika izteikts saistībā ar vienu no iepriekšējām lietām (t. i., krītotā papīra lietā) un pirms informācijas izpaušanas par reitingu, ko piemēro šīs procedūras izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, jāpiebilst, ka Komisija nepiemēro “pieejamos nelabvēlīgos faktus” šajā lietā vai jebkurās citās lietās, uz kurām ĶV atsaucās dokumentos, ko iesniedza. Komisija izdarīja atbilstošus secinājumus, pamatojoties tikai uz reģistrācijas ierakstā minētajiem faktiem, kas liecināja par pienācīga kredītriska novērtējuma trūkumu (skat. 175.–178. apsvērumu). Būtu jānorāda, ka IP laikā Ķīnas FE nozare cieta smagus zaudējumus, un bija skaidrs, ka tās finansiālais stāvoklis ir ļoti smags. Vairāki kredītriska novērtējumi, ko iesniedza izlasē iekļautie uzņēmumi, liecināja, ka BB novērtējums attiecībā uz IP kopumā nebija nepamatots. Faktiski daži kredītriska novērtējumi nepārprotami liecināja, ka vairākas grupas īstenībā bija vairāk vai mazāk maksātnespējīgas.

—   Pārbaudes bankās

(142)

Komisija pirmspārbaudes vēstulē paredzēja veikt pārbaudes bankās, kas iesniedza atbildes uz anketas A pielikumu un bija izsniegušas lielu daļu aizdevumu izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, t. i., Ķīnas Attīstības bankā, Ķīnas Eksporta un importa bankā, Šanhajas Bankā un Huaxia Bank, un tā iekļāva šajā vēstulē detalizētu sarakstu ar tematiem, kas būtu jāizskata pārbaudes laikā. Sākotnējā anketā, kas bija paredzēta ĶV, Komisija jau paskaidroja, ka atbildēs uz anketas jautājumiem sniegtā informācija var tikt pārbaudīta uz vietas. Komisija pirmspārbaudes vēstulē arī norādīja, ka ir pieprasījusi ĶV “iesniegt visus apliecinošos dokumentus, kas izmantoti, gatavojot Jūsu atbildi pēc būtības, tostarp oriģinālos avota dokumentus un īstenošanas dokumentus”. Divi citi lielākie preferenciālā finansējuma nodrošinātāji izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem vai nu neiesniedza pieprasīto informāciju (Ķīnas Lauksaimniecības banka), vai arī informācija tika iesniegta bankas vārdā bez iespējām šo informāciju pārbaudīt (Ķīnas Banka).

—   Šanhajas Banka

(143)

2013. gada 25. marta pirmspārbaudes vēstulē Komisija informēja ĶV par nodomu veikt pārbaudi Šanhajas Bankā (“BoS”) un, lai atvieglotu ĶV šo pārbaudes apmeklējumu, piedāvāja vajadzības gadījumā pagarināt pārbaudes apmeklējumu līdz 2013. gada 22. aprīlim (32). Sākotnējā 5. aprīļa atbildē uz pirmspārbaudes vēstuli ĶV neapstiprināja, ka pārbaude BoS varētu notikt, bet uzdeva jautājumu, vai Komisija vēlētos pārbaudīt Šanhajas Banku citā vietā atlikušajā pārbaudes daļā (t. i., Šanhajā, nevis Pekinā). Lai atvieglotu pārbaudes apmeklējumu, Komisija izņēmuma kārtā tam piekrita, tomēr tā aicināja ĶV apstiprināt pārbaudi Šanhajā vēlākais līdz 9. aprīlim (t. i., trīs darbadienas pirms pārbaudes sākuma Pekinā), lai pārbaudes grupa varētu nokārtot praktiskos jautājumus saistībā ar šādām izmaiņām pārbaudes plānā. Tikai 11. aprīlī (vienu darbadienu pirms pārbaudes sākuma) ĶV apstiprināja, ka BoS būs gatava pārbaudei 2013. gada 23. vai 24. aprīlī. Tajā pašā dienā Komisija informēja ĶV, ka šāda novēlota apstiprinājuma dēļ tā nevar noorganizēt izmaiņas grafikā. Turklāt datumi, ko piedāvāja ĶV (23. vai 24. aprīlis) neietilpa laikposmā, kas bija saskaņots starp ĶV un Komisiju kā laikposms, kurā jāveic pārbaude, un pat pagarinājuma periodā, ko piedāvāja Komisija. Tādēļ Komisija nevarēja pārbaudīt atbildes uz A pielikuma jautājumiem, ko iesniedza BoS, un informāciju par aizdevumiem, ko šī banka izsniegusi izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Tādēļ Komisija 2013. gada 23. maija vēstulē informēja ĶV, ka apsver Regulas (EK) Nr. 597/2009 28. panta piemērošanu attiecībā uz nepārbaudīto informāciju, ko iesniegusi BoS.

(144)

ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē apgalvoja, ka BoS pārbaude nav notikusi Komisijas neelastīguma dēļ un Komisija nav piedāvājusi nekādus citus pārbaudes datumus, bet vienkārši “noraidījusi iespēju apsvērt Šanhajas Bankas pārbaudi”. Šādi apgalvojumi ir vienkārši nepatiesi. Komisija pirmspārbaudes vēstulē nepārprotami informēja, ka ir sākotnēji piedāvājusi pārbaudīt šīs bankas 2013. gada 17. un 18. aprīlī, paredzot iespējamu papildu dienu 22. aprīlī, un deva iespēju ĶV piedāvāt atbilstošu laiku banku apmeklēšanai visā pārbaudes periodā (t. i., pilnu darba nedēļu un vienu papildu dienu). Vēl ĶV piedāvāja BoS pārbaudes datumus ārpus šā laika ietvara un izdarīja to tikai vienu darbadienu pirms pārbaudes apmeklējuma sākuma. Pēc Komisijas domām, piedāvātā elastība ir bijusi vairāk nekā pietiekama, un BoS pārbaudei kopā tika piedāvātas sešas alternatīvas dienas, pretēji ĶV apgalvojumam.

—   Huaxia Bank

(145)

Komisija 2013. gada 23. maija vēstulē paskaidroja ĶV, ka nevar pārbaudīt dažas nodaļas Huaxia Bank (“Huaxia”) atbildē uz A pielikuma jautājumiem, proti, attiecībā uz īpašuma tiesību struktūru, izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kredītspējas novērtējumu un riska prēmijām, ko iekasē no vairākām nozarēm un jo īpaši no attiecīgās nozares.

(146)

ĶV 2013. gada 3. jūnija atbildē apgalvoja, ka Huaxia ir izskaidrojusi īpašuma tiesību struktūru un iesniegusi Komisijai papildu informāciju un paskaidrojumus par tās akcionāriem, bet uz klientu kredītspējas novērtējumu attiecas bankas slepenības noteikumi un līgumsaistības starp bankām un to klientiem.

(147)

Attiecībā uz īpašuma tiesību struktūru jāatzīmē, ka atbildē uz A pielikuma jautājumiem Huaxia apgalvoja – tā ir dibināta “bez jebkādām valdības akcijām” un neizpauž nekādu informāciju par valdības īpašuma tiesībām, pat ja to īpaši pieprasa Komisija A pielikumā. Komisija norādīja, ka tas ir pretrunā ar citu ĶV sniegto informāciju, un Huaxia atzina, ka daži no tās akcionāriem pieder valstij, kā arī iesniedza dokumentu ar informāciju ķīniešu valodā par dažiem no tiem. Huaxia sniegtā informācija joprojām neizskaidroja, kāda ir valsts īpašumtiesību daļa šajā bankā.

(148)

Attiecībā uz kredītspējas novērtēšanu Komisija norāda, ka banka varēja iesniegt šādu dokumentu par vienu no uzņēmumiem (aizsargājot uzņēmuma identitāti ar dažām izmaiņām dokumentā), bet par citiem pieprasītajiem dokumentiem banka apgalvoja, ka uz tiem attiecas slepenības noteikumi un līgumsaistības starp bankām un to klientiem. Šādas pretrunas skaidrojumā ir grūti izprast.

—   Ķīnas Eksporta un importa banka

(149)

Komisija 2013. gada 23. maija vēstulē informēja ĶV, ka Ķīnas Eksporta un importa bankas (“EXIM”) atbildes uz A pielikuma jautājumiem un vēstulēm par nepilnībām ir nepilnīgas un EXIM nav iesniegusi vairākus dokumentus, kas tika īpaši pieprasīti, t. i., Statūtus, Paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas dibināšanu, ko izdevusi Valsts padome, un Ķīnas Eksporta un importa bankas kārtību eksporta pārdevēju kredītu pārvaldībai attiecībā uz augsto tehnoloģiju ražojumiem. Attiecībā uz Statūtiem ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē apgalvoja, ka EXIM nevar iesniegt Statūtus savas iekšējās politikas dēļ (kas ir uzskatāms par iekšējās pārvaldes dokumentu), taču atsaucās uz tiešsaistes redakciju, kuru, kā tika apgalvots, pārbaudes laikā tika piedāvāts apskatīt klēpjdatorā, ko nodrošināja EXIM. Komisija neizprot šādu paskaidrojumu, kam nav nekādas jēgas. Ja dokuments pārbaudes laikā bija pieejams tiešsaistē, Komisija neredz iemeslu, kādēļ tas nevarēja tikt iesniegts, kā atkārtoti tika prasīts jau anketā, vēstulē par nepilnībām un vēlreiz pārbaudes laikā. Faktiski apgalvojums, ka EXIM pārbaudes laikā nodrošināja šo dokumentu klēpjdatorā, ir nepatiess. EXIM norādīja, ka Komisija varētu apskatīt šo dokumentu tiešsaistē, bet Komisijas ierēdnis paskaidroja, ka pārbaudes telpās nav pieejams interneta savienojums. Turklāt EXIM pat neiesniedza saiti uz internetā pieejamo statūtu redakciju.

(150)

Attiecībā uz abiem pārējiem dokumentiem EXIM paskaidroja, ka tos nav iespējams iesniegt konfidenciālā rakstura un iekšējo noteikumu dēļ. Tieši EXIM atbildē uz vēstuli par nepilnībām apgalvoja, ka “EXIM banka tika izveidota un darbojas saskaņā ar Paziņojumu par Ķīnas Eksporta un importa bankas dibināšanu, ko izdevusi Valsts padome, un Ķīnas Eksporta un importa bankas statūtiem”. Tādējādi tas tika uzskatīts par būtisku dokumentu, lai pārbaudītu sūdzībā minētos apgalvojumus, ka EXIM ir valsts iestāde, taču Komisijai tika liegta piekļuve šim dokumentam. Saistībā ar to jāpiebilst, ka cita politiskā banka, t. i., CDB, iesniedza līdzīgu dokumentu par savu dibināšanu, un šīs izmeklēšanas ietvaros tika iesniegti arī vairāki citi Valsts padomes paziņojumi. Arī EXIM nepamatoja apgalvojumus par konfidencialitāti ne ar kādiem pierādījumiem. Turklāt, kā paskaidrots 117. apsvērumā, valdības nedrīkst vienkārši atsaukties uz iekšējiem noteikumiem, lai nepildītu pienākumus, kas paredzēti SCM nolīgumā un pamatregulā. Tas pats attiecas uz Ķīnas Eksporta un importa bankas kārtību eksporta pārdevēju kredītu pārvaldībai attiecībā uz augsto tehnoloģiju ražojumiem, kuru EXIM arī atzina par konfidenciālu bez jebkādiem pamatojošiem pierādījumiem un pat atteicās apspriest šā dokumenta mērķi.

(151)

EXIM arī neiesniedza informāciju par direktoru padomes un uzraudzības padomes sastāvu, kas tika atkārtoti pieprasīta, paskaidrojot, ka “direktoru padomes sastāvs ir mainīgs” un Komisijas jautājumi par valdes locekļu piederību ĶKP “ir agresīvi un nepiemēroti jautājumi antisubsidēšanas izmeklēšanas kontekstā”. Fakts, ka direktoru padomes sastāvs ir mainīgs, neattiecas uz šīs izmeklēšanas mērķi. Svarīgi ir tas, kā valsts ir pārstāvēta EXIM padomēs; tomēr ĶV un EXIM atteicās sniegt šādu informāciju. Komisija arī uzskata, ka EXIM (un visu šajā lietā iesaistīto banku) augstākās vadības piederība ĶKP ir būtiska, lai varētu noteikt valsts ietekmes pakāpi uz banku vadību. Saskaņā ar ĶKP konstitūciju “partijai ir jāatbalsta un jāuzlabo ekonomikas pamatsistēma, kurā valsts īpašumam ir galvenā nozīme un dažādas ekonomikas nozares attīstās paralēli…”  (33), tādējādi ĶKP ietekmes izvērtēšana EXIM tika uzskatīta par nepieciešamu šīs izmeklēšanas vajadzībām un jo īpaši lai novērtētu valsts ietekmi bankās.

(152)

Attiecībā uz statistiku par dažādu ražojumu kategoriju eksportu, kas tika pieprasīta jau anketā un ko EXIM ir juridisks pienākums paziņot CBRC, ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē apgalvoja, ka šīs informācijas sagatavošanai ir vajadzīgs papildu laiks. Saistībā ar tiek norādīts, ka, tā kā Komisija pieprasīja šo informāciju jau sākotnējā anketā, ĶV rīcībā bija vairāk nekā trīsarpus mēneši šīs informācijas sagatavošanai, taču ĶV to neizdarīja. EXIM apgalvoja, ka “šāda veida informācija ir atrodama gada pārskatos”, taču tas neatbilst patiesībai. Informācija gada pārskatos, uz ko norādīja ĶV, attiecās uz citiem laikposmiem, nevis uz tiem, par kuriem Komisija pieprasīja informāciju anketā un pārbaudes apmeklējuma laikā.

(153)

ĶV pareizi apgalvoja, ka atbildē uz anketas jautājumiem tā ir minējusi cita starpā eksporta kredītu summas attiecībā uz mehānisko un elektrisko ražojumu un jauno augsto tehnoloģiju ražojumu eksporta apjomiem. Tiek norādīts, ka Komisija nekad nav apstrīdējusi šo skaitlisko datu iesniegšanu. Komisija nebija apmierināta ar faktu, ka brīdī, kad tā mēģināja pārbaudīt šos datus pārbaudes apmeklējuma laikā, EXIM nevarēja iesniegt pierādījumus, ne arī paskaidrot, no kurienes šie dati ņemti. Tāpat Komisijai netika ļauts pārbaudīt datus par FE nozarei izsniegto eksporta kredītu īpatsvaru, kurus ĶV iesniedza atbildē uz anketas jautājumiem. Dīvaini bija arī tas, ka EXIM neuzskatīja šos datus par konfidenciāliem, taču, kad Komisija jautāja par datu avotu, lai tos pārbaudītu, EXIM atteica piekļuvi avotam, par iemeslu norādot konfidencialitāti. EXIM atsaucās uz tiem pašiem iemesliem attiecībā uz eksporta kredītu summām, kas izsniegtas izlasē iekļautajiem ražotājiem un ražotājiem, kas sadarbojās. Atbildē uz vēstuli par nepilnībām tā minēja datus, bet neļāva Komisijai tos pārbaudīt, pamatojoties uz konfidencialitāti. Līdz ar to Komisija nevarēja pārbaudīt lielāko daļu EXIM iesniegto statistikas datu.

(154)

EXIM arī atteicās paskaidrot un attiecīgi pierādīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kredītreitingus, kā arī analīzi, kas bija šo reitingu pamatā.

—   Ķīnas Attīstības banka (CDB)

(155)

ĶV savā 2013. gada 3. jūnija vēstulē rakstīja, ka nav apmierināta ar to, ka Komisija uzdod “personiskus jautājumus par valdes locekļu un augstākās vadības politiskās partijas piederību”. Tas neatbilst patiesībai. Jautājumi par valdes locekļu un augstākās vadības saistību ar ĶKP bija tikai tehniska rakstura, un, kā iepriekš paskaidrots 151. apsvērumā, to uzdošanas iemesls bija palīdzēt noskaidrot ĶKP funkcijas Ķīnas ekonomikā.

(156)

Pārbaudes apmeklējuma laikā Komisija mēģināja pārbaudīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kredītspējas novērtējumus. CDB sniedza noteiktu vispārīgo informāciju, taču atteicās izpaust jebkādu informāciju par izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju kredītspējas novērtēšanu vai pat FE nozares riska novērtēšanu un novērtējuma ziņojumu.

(157)

Atbildē uz vēstuli par nepilnībām CDB sniedza datus par attiecīgās nozares riska prēmijām. Pārbaudes laikā CDB precizēja savu atbildi šajā jautājumā, taču neiesniedza nekādus apliecinošus pierādījumus šiem datiem vai paskaidrojumu par šo datu pamatotību, neraugoties uz Komisijas atkārtotajiem pieprasījumiem pārbaudes apmeklējuma laikā.

b)   Ķīnas valstij piederošās bankas ir valsts iestādes

(158)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶTR SOCB ir valsts iestādes pamatregulas 2. panta b) apakšpunkta izpratnē.

(159)

PTO Apelācijas institūcijas (“AI”) ASV sagatavotajā ziņojumā “Definitive Anti-Dumping and Countervailing Duties on Certain Products from China (34) (“AI ziņojums”) definēja valsts iestādi kā struktūru, “kurai ir nodotas, kura izmanto vai kurai ir piešķirtas valdības pilnvaras”. Pēc AI uzskatiem, pierādījums, ka valdība īsteno būtisku kontroli pār kādu struktūru un tās darbību ir uzskatāms par pierādījumu, ka attiecīgai struktūrai ir valdības pilnvaras un tā izmanto šīs pilnvaras valdības funkciju veikšanai. Ja tiek pierādīts, ka formālās norādes par valdības kontroli ir daudzveidīgas, un ir arī pierādījumi, ka šī kontrole tiek izmantota pēc būtības, tādā gadījumā šie pierādījumi ļauj secināt, ka attiecīgā struktūra izmanto valdības pilnvaras (35). AI arī atzina, ka valsts iestādēm ir raksturīga “valdības funkciju veikšana” (36), kas “attiecīgās dalībvalsts tiesību sistēmā parasti būtu uzskatāma par valdības darba daļu” (37).

(160)

Turpmākā analīze lielāko uzmanību veltī tam, vai attiecīgā SOCB Ķīnā pilda funkcijas, kas parastu būtu uzskatāmas par valdības darba daļu, un ja tā, vai tai ir valdības pilnvaras tā rīkoties. Izmeklēšana noskaidroja, ka Ķīnas finanšu tirgum ir raksturīga valdības iejaukšanās, jo lielākā daļa galveno banku pieder valstij. Ķīnas iestādes sniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju par banku akcionāriem un īpašniekiem ĶTR. Tomēr, kā papildus paskaidrots turpmāk, Komisija apkopoja pieejamo informāciju, lai tās secinājumi būtu pamatoti. Veicot analīzi par to, vai bankas ir struktūras, kam pieder, ir piešķirtas vai kas izmanto valdības pilnvaras (valsts iestādes), Komisija meklēja informāciju ne tikai par valdības īpašuma daļām bankās, bet arī par citām pazīmēm, piemēram, par valdības pārstāvību direktoru padomēs, valdības kontroli pār to darbību, valdības politikas vai interešu ievērošanu un par to, vai šīs struktūras ir izveidotas ar likumu.

(161)

Pieejamā informācija ļāva secināt, ka valstij piederošām bankām ĶTR pieder lielākā tirgus daļa un tās ir galvenie dalībnieki Ķīnas finanšu tirgū. Saskaņā ar 2006. gada Deutsche Bank pētījumu par ĶTR banku nozari (38) valstij piederošo banku īpatsvars var pārsniegt vairāk nekā 2/3 Ķīnas tirgus. Par šo pašu jautājumu PTO Ķīnas tirdzniecības politikas apskatā ir teikts: “Valsts īpašuma augstā pakāpe ir vēl viena būtiska finanšu nozares īpatnība Ķīnā (39) un “Ķīnas banku nozares tirgus struktūra ir maz mainījusies, tajā dominē valstij piederošas bankas (40). Jāpiebilst, ka piecas lielākās valstij piederošās komercbankas (Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka, Sakaru banka un Rūpniecības un tirdzniecības banka) pārstāv vairāk nekā pusi Ķīnas banku nozares (41). Valsts īpašuma tiesības uz piecām lielākajām valstij piederošajām bankām apstiprināja arī ĶV atbildē uz vēstuli par nepilnībām.

(162)

Komisija pieprasīja arī informāciju par šo Ķīnas banku valsts kontroles struktūru un valdības politikas vai interešu ievērošanu attiecībā uz fotoelektrisko nozari (t. i., par direktoru padomēm un akcionāru padomēm, akcionāru un direktoru sapulču protokoliem, akcionāru un direktoru valstspiederību, kreditēšanas politikām un riska novērtējumiem attiecībā uz aizdevumiem, kas izsniegti ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās). Tomēr, kā iepriekš teikts 139. apsvērumā, ĶV sniedza tikai ļoti ierobežotu informāciju par šo tematu un neļāva pārbaudīt lielu daļu iesniegtās informācijas. Tādējādi Komisijai bija jāizmanto pieejamie fakti. Pamatojoties uz pieejamajiem datiem, tā secināja, ka šīs bankas kontrolē valdība, izmantojot īpašuma tiesības, administratīvo kontroli pār to “komerciālo” darbību, tostarp ierobežojumus, kas noteikti depozītu un aizdevumu procentu maksājumiem (skat. 164.–167. apsvērumu), un dažos gadījumos – pat likumā noteiktos dokumentus (42).

Attiecīgie dati, kas izmantoti iepriekš minēto secinājumu izdarīšanai, ir gūti no ĶV iesniegtās informācijas, Ķīnas banku gada ziņojumiem, kurus vai nu iesniedza ĶV, vai kuri ir publiski pieejami, informācijas, kas gūta no 2006. gada Deutsche Bank pētījuma par Ķīnas banku nozari (43), PTO Ķīnas politikas apskata (2012) (44), Pasaules Bankas ziņojuma par Ķīnu 2030. gadā (45) vai 2010. gada ESAO Ķīnas ekonomikas apskata (46), informācijas, ko snieguši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, un informācijas, kas iekļauta sūdzībā. Attiecībā uz ārvalstu bankām neatkarīgi avoti lēš, ka tās veido Ķīnas banku nozares maznozīmīgu daļu, un tādēļ tām ir neliela nozīme aizdevumu politikā; atbilstošā informācija liecina, ka tām pieder pat mazāk nekā 2 % Ķīnas tirgus (47). Arī attiecīgā publiski pieejamā informācija liecina, ka Ķīnas bankas, jo īpaši lielās komercbankas, joprojām paļaujas uz valstij piederošajiem akcionāriem un valdību, lai papildinātu kapitālu, kad tām pietrūkst atbilstoša kapitāla kredītu ekspansijas dēļ (48).

(163)

Attiecībā uz bankām, kas sniegušas aizdevumus ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, lielākā to daļa ir valstij piederošas bankas. Patiesi, pamatojoties uz pieejamo informāciju (49), tika konstatēts, ka valstij piederošās bankas un citas valstij piederošās struktūras ir izsniegušas lielāko daļu aizdevumu ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās. Starp tām bija ĶTR lielākās komercbankas un politiskās bankas, piemēram, Ķīnas Attīstības banka, EXIM banka, Ķīnas Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka un Ķīnas Rūpniecības un tirdzniecības banka. Attiecībā uz pārējām iesaistītajām valstij piederošajām bankām Komisija vēlreiz pieprasīja to pašu iepriekš minēto informāciju par valdības kontroli un valdības politikas vai interešu ievērošanu attiecībā uz fotoelektrisko nozari. Šāda detalizēta informācija netika sniegta. Tādējādi tika secināts, ka valdība kontrolē šīs bankas. Par šādu būtisku kontroli cita starpā liecina valdības politika par atbalstu attiecīgajai nozarei, kas liek bankām darboties īpaši atbalstošā veidā (skat. 102. apsvērumu). Šo iemeslu dēļ valstij piederošās komercbankas un politiskās bankas ĶTR ir uzskatāmas par valsts iestādēm.

(164)

Papildu pazīme, kas liecina par ĶV iesaisti Ķīnas finanšu tirgū, ir PBOC funkcijas, kas nosaka īpašus ierobežojumus veidam, kā tiek noteiktas un svārstās procentu likmes. Patiesi, izmeklēšana konstatēja, ka PBOC ir pieņemti īpaši noteikumi, kas regulē veidu, kā ĶTR svārstās procentu likmes. Saskaņā ar pieejamo informāciju šie noteikumi ir izklāstīti PBOC Apkārtrakstā par kārtību, kā regulē procentu likmes depozītiem un aizdevumiem, Yinfa (2004. gads), Nr. 251 (Apkārtraksts Nr. 251). Finanšu iestādes tiek aicinātas nodrošināt aizdevumu likmes noteiktā PBOC aizdevumu procentu likmju standarta intervālā. Komercbanku aizdevumiem un politisko banku aizdevumiem, kas tiek komerciāli pārvaldīti, nav noteikts augšējais robežintervāls, bet tikai apakšējais robežintervāls. Pilsētu kredīta kooperatīviem un lauku kredīta kooperatīviem ir noteikts gan augšējais, gan apakšējais robežintervāls. Preferenciāliem aizdevumiem un aizdevumiem, kam Valsts padome izdevusi īpašus noteikumus, procentu likmes nedrīkst paaugstināties. Komisija lūdza ĶV paskaidrojumus par Apkārtrakstā Nr. 251 iekļauto definīciju un redakciju, kā arī par iepriekšējo tiesību aktu (PBOC apkārtrakstu par finanšu iestāžu aizdevumu procentu likmju svārstību intervāla palielināšanu, YinFa [2003. gads] Nr. 250). Tomēr, kā iepriekš minēts 135. apsvērumā, ĶV atteicās iesniegt šos apkārtrakstus, tādēļ Komisija nevarēja pārbaudīt to saturu un meklēt paskaidrojumus. Tā kā ĶV neiesniedza atbilstošu informāciju par šo jautājumu, kas liktu domāt, ka situācija ir mainījusies kopš 2013. gada marta, kad Komisija pabeidza antisubsidēšanas izmeklēšanu, kura attiecās uz ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu  (50), tika secināts, ka PBOC ir iesaistīta procentu likmju noteikšanā valstij piederošās komercbankās un ietekmē tās. ĶV nesniedza pierādījumus par to, ka situācija, kas tika konstatēta izmeklēšanās, kuras attiecās uz krītoto papīru un ar organisku pārklājumu pārklātu tēraudu, būtu mainījusies. Tādēļ, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem un citiem iepriekš minētajiem pierādījumiem, tika secināts, ka situācija attiecībā uz procentu likmju noteikšanas metodiku nemainījās visā IP.

(165)

Aizdevumu procentu likmju ierobežojumi, kā arī augšējās robežvērtības, kas noteiktas depozītu likmēm, rada situāciju, kurā bankām ir garantēta piekļuve lētam kapitālam (saskaņā ar depozītu likmju regulējumu) un tās var aizdot atsevišķām nozarēm par zemām likmēm.

(166)

Uz bankām attiecas arī juridiskas normas, kas prasa, lai tās cita starpā īsteno aizdošanas darbības saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām (51), sniedz kreditēšanas atbalstu veicināmiem projektiem (52) vai dod priekšroku augsto vai jauno tehnoloģiju nozaru attīstībai (53). Bankām ir pienākums ievērot šos noteikumus. Izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji pieder veicināmo projektu kategorijām, kā arī augsto un jauno tehnoloģiju nozaru kategorijai.

(167)

Dažādi neatkarīgie informācijas avoti liecina, ka valsts iesaiste Ķīnas finanšu nozarē ir būtiska un pastāvīga. Piemēram, konstatējums, kas izklāstīts i) SVF 2006. gada darba dokumentā, liecina, ka banku liberalizācija ĶTR ir nepilnīga un netiek pienācīgi ņemts vērā kredītrisks (54); ii) SVF 2009. gada ziņojumā, kas uzver, ka procentu likmes Ķīnā nav liberalizētas (55); iii) SVF 2010. gada ziņojumā par valsti, kas norāda, ka kapitāla izmaksas Ķīnā ir salīdzinoši zemas, kredītu piešķiršanu dažkārt nenosaka pēc cenas, bet lielie korporatīvie ietaupījumi ir daļēji saistīti ar dažādu ietekmējošo faktoru zemajām izmaksām (tostarp kapitāla un zemes izmaksām) (56); iv) ESAO 2010. gada Ķīnas ekonomikas apskatā (57) un ESAO Ekonomikas departamenta Darba dokumentu Nr. 747 par reformām Ķīnas finanšu nozarē (58), kas norāda, ka finanšu iestādes joprojām pieder galvenokārt valstij un tas rada jautājumus par pakāpi, kādā banku kreditēšanas lēmumi tiek balstīti tikai uz komerciāliem apsvērumiem, bet banku tradicionālā funkcija, šķiet, ir darboties kā valsts aģentūrām, kas nodrošina saikni ar valdību.

(168)

Pamatojoties uz iepriekš minētajiem pierādījumiem, tiek secināts, ka valstij piederošās komercbankas un politiskās bankas pilda valsts funkcijas ĶV vārdā, proti, obligātā kārtā veicina konkrētas ekonomikas nozares saskaņā ar valsts plāniem un politikas dokumentiem. Lielais valsts īpašuma īpatsvars valstij piederošajās bankās un cita informācija par saikni starp valstij piederošajām bankām un valdību (tostarp ĶV nesadarbošanās šajā jautājumā) apstiprina, ka valdība, pildot valsts varas funkcijas, ietekmē banku darbību. ĶV īsteno būtisku ietekmi uz valstij piederošajām komercbankām un politiskajām bankām, nepārtraukti iesaistoties finanšu nozarē un pieprasot valstij piederošām bankām īstenot valdības politiku. Tādējādi valstij piederošās komercbankas un politiskās bankas ir uzskatāmas par valsts iestādēm, jo tām pieder, ir piešķirtas un tās izmanto valdības pilnvaras.

c)   Privātām bankām ĶTR ĶV uztic uzdevumus un dod norādījumus.

(169)

Komisija arī analizēja, vai privātīpašumā esošām bankām ĶTR tiek uzticēti uzdevumi vai doti ĶV norādījumi izsniegt preferenciālus (subsidētus) aizdevumus ražotājiem fotoelektriskajā nozarē pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas izpratnē.

—   ĶV politikas esamība

(170)

No iepriekšējās sadaļas par valsts iesaisti fotoelektriskajā nozarē (101. apsvērums) un turpmākajiem secinājumiem kļūst skaidrs, ka ĶV ir izstrādāta politika par preferenciālu aizdevumu sniegšanu fotoelektriskajā nozarē, jo valsts iestādes (valstij piederošās komercbankas) (59) ir iesaistītas šo aizdevumu sniegšanā un pārvalda lielāko tirgus daļu, kas tām ļauj piedāvāt procentu likmes zem tirgus līmeņa.

—   Politikas attiecināšana uz privātām bankām

(171)

Likumu par komercbankām [2003] vienādi piemēro gan valstij piederošām komercbankām, gan privātīpašumā esošām komercbankām. Piemēram, šā likuma 38. pants uzdod visām komercbankām (t. i., arī privātīpašumā esošajām) “noteikt aizdevumu likmi saskaņā ar augšējo un apakšējo aizdevumu likmes ierobežojumu, ko nosaka PBOC”, Likuma par komercbankām 34. pants uzdod komercbankām “īstenot aizdevumu uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts nozaru politikām”.

(172)

Vairāki valsts plānošanas dokumenti, politikas dokumenti un tiesību akti attiecas uz FE nozares preferenciālo kreditēšanu. Piemēram, Valsts padomes 2010. gada 10. oktobra lēmums par septiņu jauno stratēģisko nozaru attīstības veicināšanu sola fiskālā un politikas atbalsta intensitātes paplašināšanu stratēģiskajām nozarēm (60) (FE nozare ir to skaitā), mudina finanšu iestādes “paplašināt kreditēšanas atbalstu” šīm nozarēm un “izmantot fiskālās preferenciālās politikas, piemēram, riska kompensēšanu”. Arī Valsts nostādnes zinātnes un tehnoloģiju attīstībai vidējā termiņā un ilgtermiņā (2006–2020), kas norāda, ka saules enerģētika un fotoelektriskie elementi ir galvenās nozares un saistītas ar prioritāriem jautājumiem (61), paredz “mudināt finanšu iestādes piešķirt prioritāru kredīta atbalstu lielākajiem valsts zinātnes un tehnoloģiju industrializācijas projektiem” un uzdod valdībai “dot norādījumus dažādām finanšu iestādēm un privātam kapitālam piedalīties zinātnes un tehnoloģiju attīstībā”. ĶTR Likums par zinātnes un tehnoloģiju progresu (ĶTR prezidenta Rīkojums Nr. 82) noteic, ka valsts mudina un dod norādījumus finanšu iestādēm atbalstīt augsto un jauno tehnoloģiju nozaru attīstību, piešķirot aizdevumus, un politiski orientētām finanšu iestādēm ir jādod priekšroka augsto un jauno tehnoloģiju nozaru attīstībai (62). Saskaņā ar to pašu likumu politiski orientētām finanšu iestādēm saistībā ar uzņēmējdarbību ir jāpiedāvā īpašs atbalsts uzņēmumu projektiem, kuros paredzētas neatkarīgas inovācijas, ko veicina valsts (63).

(173)

Turklāt iepriekš minētie ierobežojumi attiecībā uz procentu likmju noteikšanu, ko veic PBOC (164. un 165. apsvērums) ir saistoši arī privātīpašumā esošām komercbankām.

(174)

Minētie citāti no normatīvajiem aktiem, kas attiecas uz banku nozari, liecina, ka ĶV politika izsniegt preferenciālus aizdevumus fotoelektriskajai nozarei attiecas arī uz privātīpašumā esošām komercbankām, un faktiski ĶV uzdod tām “īstenot aizdevumu uzņēmējdarbību saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām un sociālo attīstību, kā arī atbilstoši valsts nozaru politikām (64).

—   Kredītriska novērtējums

(175)

Komisija pieprasīja attiecīgo informāciju no ĶV, lai novērtētu, kā bankas ĶTR veic FE uzņēmumu kredītriska novērtēšanu, pirms pieņem lēmumu par to, vai piešķirt tiem aizdevumus, un lemt par piešķirto aizdevumu nosacījumiem. Anketas A pielikumā Komisija pieprasīja informāciju par to, kā bankas ņem vērā risku, piešķirot aizdevumus, kā tiek novērtēta aizņēmēja kredītspēja, kādas ir riska prēmijas, ko bankas iekasē no dažādiem uzņēmumiem/nozarēm ĶTR, kādus apstākļus bankas ņem vērā, izvērtējot aizdevuma pieteikumus, kāds ir aizdevuma pieteikuma apraksts un apstiprināšanas process utt. Tomēr ne ĶV, ne atsevišķās bankas, kas minētas anketā, neiesniedza nekādus pierādījumus šajā jomā (vienīgais izņēmums ir turpmāk minēts 176. apsvērumā). ĶV sniedza tikai vispārīga rakstura atbildes, bez jebkādiem pierādījumiem par to, ka faktiski vispār notiek jebkāda kredītriska novērtēšana.

(176)

Vienas bankas pārbaudes laikā Komisija varēja apskatīt kādu riska novērtējumu. Daļa no šā kredītriska novērtējuma attiecās uz valsts atbalstu saules enerģētikas uzņēmumiem un valsts plāniem veicināt fotoelektrisko nozari kopumā, un šis fakts tika pozitīvi novērtēts uzņēmumam piešķirtajā kredītreitingā. Minētais piemērs raksturo, kā valdības politika (un subsīdijas, kas novirzītas konkrētai nozarei) ietekmē lēmumu pieņemšanu bankās attiecībā uz saules enerģētikas uzņēmumu finansēšanas nosacījumiem.

(177)

Komisija pieprasīja līdzīgu informāciju arī no ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, un mēģināja to pārbaudīt izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju klātienes pārbaudes apmeklējumu laikā. Lielākā daļa ražotāju eksportētāju atbildēja, ka bankas pieprasa noteiktus dokumentus un veic noteikta veida kredītriska analīzi pirms aizdevumu piešķiršanas. Tomēr viņi nevarēja pamatot šos apgalvojumus ne ar kādiem pierādījumiem. Klātienes pārbaudes laikā Komisija lūdza iesniegt pierādījumus, ka bankas ir pieprasījušas šādus dokumentus vai ka uzņēmumi ir šādus dokumentus iesnieguši bankām, vai iesniegt jebkāda veida paziņojumus, ko bankas izdevušas, apliecinot, ka ir veikta šāda kredītriska analīze. Taču izlasē iekļautās ražotāju eksportētāju grupas nevarēja iesniegt šādus pierādījumus, un tās nevarēja iesniegt arī nekādus citus pierādījumus, kas apstiprinātu viņu apgalvojumus.

(178)

Informācija par kredītriska novērtējumiem ieinteresētajām personām tika pieprasīta atkārtoti, jo tā tika uzskatīta par būtisku, cita starpā ņemot vērā 167. apsvērumā minēto informāciju.

(179)

Ņemot vērā iepriekš teikto, secinājumi par kredītriska novērtēšanu ĶTR attiecas uz valstij piederošām komercbankām, privātīpašumā esošām komercbankām, kā arī politiskajām bankām. Patiesi, iepriekš minētie pierādījumi liek secināt, ka privātām bankām ĶTR ir jāievēro valdības aizdevumu politikas, jo īpaši attiecībā uz FE nozari, un jādarbojas tāpat, kā darbojas valstij piederošās bankas, kas 168. apsvērumā ir atzītas par valsts iestādēm. Tāpēc secināts, ka privātām bankām tiek uzticēti uzdevumi un doti ĶV norādījumi veikt funkcijas, ko parasti veic valdība pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas izpratnē.

(180)

Turklāt minētie pierādījumi liecina, ka pat tad, ja valstij piederošās bankas netiktu atzītas par valsts iestādēm, tās arī tiktu uzskatītas par tādām, kam tiek uzticēti uzdevumi un doti ĶV norādījumi veikt funkcijas, ko parasti veic valdība pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas izpratnē.

d)   Ķīnas finanšu tirgus traucējumi

(181)

No informācijas, kas savākta izmeklēšanā, var secināt, ka valstij piederošo banku īpatsvars pārsniedz vairāk nekā 2/3 Ķīnas tirgus. Piecas lielākās valstij piederošās komercbankas (Lauksaimniecības banka, Ķīnas Banka, Ķīnas Būvniecības banka, Sakaru banka un Rūpniecības un tirdzniecības banka ) pārstāv vairāk nekā pusi Ķīnas banku nozares (65). Turklāt Ķīnas Attīstības banka un Ķīnas Eksporta un importa banka pilnībā pieder valstij. Šīs septiņas bankas saules paneļu lietā ir izsniegušas absolūti lielāko daļu aizdevumu astoņiem izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Šīs dominējošās valsts īpašumtiesības kopā ar Ķīnas finanšu tirgus traucējumiem un Ķīnas valdības politiku novirzīt lētus naudas līdzekļus izvēlētām nozarēm, apdraud līdzvērtīgus konkurences apstākļus starptautiskajā tirdzniecībā un nodrošina nepamatotas priekšrocības Ķīnas ražotājiem.

(182)

Bankas ĶTR nav pilnīgi brīvas pieņemt lēmumus par aizdevumu nosacījumiem. Attiecībā uz procentu likmēm tām ir jāievēro ierobežojumi, ko nosaka Ķīnas Tautas banka (“PBOC”). Šie ierobežojumi, kā arī augšējās robežvērtības, kas noteiktas depozītu likmēm, rada situāciju, kurā bankām ir garantēta piekļuve lētam kapitālam (saskaņā ar depozītu likmju regulējumu) un tās var aizdot atsevišķām nozarēm par zemām likmēm.

(183)

Uz bankām attiecas arī juridiskas normas, kas prasa, lai tās cita starpā īsteno aizdošanas darbības saskaņā ar valsts ekonomikas vajadzībām (66), sniedz kreditēšanas atbalstu veicināmiem projektiem (67) vai dod priekšroku augsto vai jauno tehnoloģiju nozaru attīstībai (68). Bankām ir pienākums ievērot šos noteikumus.

(184)

Saskaņā ar jaunākajiem konstatējumiem dažām lielajām komercbankām ĶTR ir pieejamas valsts ārvalstu valūtas rezerves (69). Tas būtiski samazina kapitāla izmaksas, un šī “lētā nauda” tiek izmantota USD un EUR aizdevumiem noteiktiem uzņēmumiem un projektiem saskaņā ar politiku “došanās ārpusē”. Tādēļ tās var piedāvāt nosacījumus, ko parastās komercbankas nespēj.

(185)

Cits būtisks traucējums fotoelektriskās nozares finansēšanai ir Ķīnas Attīstības bankas (“CDB”) īpašais privileģētais stāvoklis, jo tā ir galvenais aizdevējs šai nozarei un izsniedz lielāko daļu aizdevumu un kredītlīniju izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. CDB gandrīz pilnībā tiek finansēta no parādzīmju tirdzniecības, nevis no noguldījumiem, un pēc Finanšu ministrijas tā ir otrs lielākais parādzīmju emitants valstī. Šā īpašā mehānisma dēļ CDB spēj pati sevi lēti finansēt un līdz ar to arī piedāvāt izvēlētām nozarēm aizdevumus ar preferenciāliem nosacījumiem (70).

3.4.1.1.   Preferenciālie aizdevumi

a)   Ievads

(186)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka ĶV subsidē FE nozari, izsniedzot preferenciālus aizdevumus un netiešus kredītus.

b)   Juridiskais pamats

(187)

Preferenciāli aizdevumi Ķīnā paredzēti šādos tiesību aktos: ĶTR Likums par komercbankām, Vispārīgie noteikumi par aizdevumiem (ko īsteno Ķīnas Tautas banka) un Valsts padomes Lēmums Nr. 40 “Par pagaidu noteikumu izsludināšanu un īstenošanu attiecībā uz rūpniecības strukturālo pielāgojumu veicināšanu”.

c)   Izmeklēšanas konstatējumi

(188)

Ņemot vērā visus pierādījumus, tiek secināts, ka lielāko daļu aizdevumu izlasē iekļautajām ražotāju eksportētāju grupām nodrošina valstij piederošās bankas, kas 168. apsvērumā iepriekš tika atzītas par valsts iestādēm, jo tām ir piešķirtas valdības pilnvaras un tās veic valdības funkcijas. Ir arī pierādījumi, ka šīs bankas faktiski izmanto valdības pilnvaras, jo, kā paskaidrots 164. apsvērumā, valsts (t. i., PBOC) tiešā veidā iejaucas komercbanku lēmumos par procentu likmēm aizdevumiem, kas piešķirti Ķīnas uzņēmumiem. Šādā situācijā minēto struktūru aizdošanas prakse ir tieši saistāma ar valdību. Faktu, ka bankas izmanto valdības pilnvaras, apstiprina arī veids kā Vispārīgo noteikumu par aizdevumiem (ko īsteno PBOC) 7. un 15. pants, Lēmums Nr. 40 un Likuma par komercbankām 34. pants darbojas attiecībā uz valdības nozaru politiku īstenošanu. Arī daudzi netieši pierādījumi, ko pamato objektīvi pētījumi un ziņojumi, liecina, ka Ķīnas finanšu sistēmā joprojām lielā mērā iejaucas valdība, kā jau iepriekš izskaidrots 172. un 178. apsvērumā. Visbeidzot, ĶV neiesniedza informāciju, kas ļautu labāk izprast valstij piederošo banku saistību ar valdību, kā paskaidrots 139. un 140. apsvērumā. Tādējādi, attiecībā uz aizdevumiem, ko izsniedz valstij piederošas komercbankas ĶTR, Komisija secina, ka FE ražotājiem tiek sniegts finansiāls atbalsts, kas izpaužas kā tiešs līdzekļu pārskaitījums no valdības pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas izpratnē. Turklāt dažas liecības rāda, ka SOCB (kā arī privātīpašumā esošām bankām) tiek uzticēti uzdevumi vai doti valdības norādījumi, un rezultātā tas nozīmē, ka pastāv finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iv) daļas izpratnē.

(189)

Ņemot vērā analīzi iepriekšējā 169.–178. apsvērumā, ir arī noskaidrots, ka privātīpašumā esošām bankām ĶV uztic uzdevumus un dod norādījumus izsniegt aizdevumus FE ražotājiem un pastāv finansiāls atbalsts pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) un iv) daļas izpratnē.

(190)

Ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta b) izpratnē pastāv tādā mērā, kādā valdības aizdevumi vai aizdevumi no privātām struktūrām, kam valdība uztic uzdevumus un dod norādījumus, tiek piešķirti ar nosacījumiem, kas labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem. Nevalstiskie aizdevumi ĶTR nenodrošina atbilstošu tirgus standartus, jo ir noteikts, ka privātīpašumā esošām bankām ĶV uztic uzdevumus un dod norādījumus, tāpēc paredzams, ka tās ievēros aizdošanas praksi, kas ir spēkā valstij piederošās bankās. Tādējādi standarti tiek konstruēti, izmantojot 198.–200. apsvērumā aprakstīto metodi. Šā standarta izmantošana pierāda, ka aizdevumi FE nozarei tiek piešķirti ar noteikumiem, kas labvēlīgāki par tirgus noteikumiem.

(191)

FE nozare pieder veicināmai kategorijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 40. Lēmums Nr. 40 ir Valsts padomes rīkojums, un tā ir augstākā administratīvā struktūra ĶTR, tādēļ šis lēmums ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Tas klasificē rūpniecības nozares “veicināmos, ierobežojamos un izslēdzamos projektos”. Šis akts ir rūpniecības politikas vadlīnijas, kas kopā ar Direktoriju katalogu parāda, kā ĶV īsteno politiku tādu uzņēmumu grupu vai nozaru veicināšanai un atbalstīšanai kā FE /jaunās enerģētikas nozare, kas Direktoriju katalogā klasificēta kā “veicināma nozare”. Attiecībā uz vairākām nozarēm, kas minētas kā “veicināmas”, jāpiebilst, ka tās ir tikai daļa no Ķīnas ekonomikas. Turklāt tikai dažas darbības šo veicināmo nozaru vidū ir ieguvušas “veicināmu” statusu. Lēmuma Nr. 40 17. pants arī paredz, ka “veicināmie investīciju projekti” var iegūt īpašas privilēģijas un stimulus, cita starpā finanšu atbalstu. No otras puses, atsaucoties uz “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”, Lēmums Nr. 40 pilnvaro valsts iestādes tieši iejaukties tirgus regulēšanā. Faktiski 18. un 19. pants paredz, ka attiecīgā iestāde liedz finanšu iestādēm piešķirt aizdevumus šādiem “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”. Iepriekš teiktais liecina, ka Lēmums Nr. 40 paredz saistošus noteikumus visām ekonomikas institūcijām, kas izpaužas kā norādījumi par veicināmo nozaru veicināšanu un atbalstīšanu, un viena no tām ir FE nozare.

(192)

Kā iepriekš paskaidrots 172. apsvērumā, ĶV uzdod izsniegt preferenciālus aizdevumus ierobežotam skaitam nozaru, un FE nozare ir viena no tām. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, kļūst skaidrs, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm sniegt preferenciālus aizdevumus tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas atbilst attiecīgām ĶV politikām. Pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem un tā kā ĶV šajā jautājumā nesadarbojas, tiek secināts, ka subsīdijas, ko sniedz kā preferenciālus aizdevumus, nav pieejamas visai sabiedrībai un tādēļ ir uzskatāmas par “īpašām” pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

d)   Secinājums

(193)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji izmeklēšanas periodā bija ieguvuši preferenciālus aizdevumus.

(194)

Tādējādi FE nozares finansēšana ir uzskatāma par subsidētu.

(195)

Ņemot vērā finansiālā atbalsta esamību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un situācijas īpatnības, šī subsīdija ir uzskatāma par kompensējamu.

e)   Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(196)

Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts saistībā ar saņēmēju ieguvumu, kurš, saskaņā ar konstatēto, eksistēja IP laikā. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta b) punktu saņēmēju saņemtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par valsts aizdevumu, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu aizņēmumu, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū.

(197)

Kā skaidrots iepriekš (190. apsvērumā), Ķīnas banku izsniegtie aizdevumi ir ievērojama valdības iejaukšanās banku nozarē un neatspoguļo likmes, ko varētu saņemt funkcionējošā tirgū, tad attiecīgs tirgus standarts tiek konstruēts, izmantojot turpmāk aprakstīto metodi. Turklāt ĶV nesadarbojās, tāpēc Komisijai bija jāizmanto arī citi pieejamie fakti, lai noteiktu atbilstošu standarta procentu likmi.

(198)

Konstruējot atbilstošu standartu aizdevumiem, kas izteikti Ķīnas juaņās, tika atzīts par nepieciešamu piemērot Ķīnas procentu likmes, kas koriģētas atbilstoši parastajam tirgus riskam. Patiesi, situācijā, kad eksportētāju pašreizējais finansiālais stāvoklis tiek noteikts izkropļotā tirgū un no Ķīnas bankām nav pieejama drošticama informācija par riska mērījumiem un kredītreitingu noteikšanu, tiek atzīts par nepieciešamu neizteikt Ķīnas eksportētāju kredītspēju pēc tās nominālvērtības, bet piemērot uzcenojumu, lai ņemtu vērā Ķīnas izkropļotā tirgus potenciālo ietekmi uz viņu finansiālo situāciju.

(199)

Tas pats attiecas uz aizdevumiem, kas izteikti ārvalstu valūtās. Kā standarts tika izmantotas attiecīgā valūtā izteiktas korporatīvās parādzīmes ar BB reitingu, kas izdotas IP laikā.

(200)

Ņemot vērā iepriekš teikto, kā paskaidrots 138.–140. apsvērumā, ĶV un ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika pieprasīts iesniegt informāciju par Ķīnas banku aizdevumu politikām un veidu, kā aizdevumi tika piešķirti šiem ražotājiem eksportētājiem. Kaut arī šī informācija tika pieprasīta atkārtoti, tā netika saņemta. Tādēļ, ņemot vērā šo sadarbības trūkumu un visus pieejamos faktus, kā arī atbilstoši pamatregulas 28. panta 6. punkta noteikumiem, tika atzīts par pareizu uzskatīt, ka visiem uzņēmumiem Ķīnā būtu jāpiešķir augstākā kategorija – “neinvestīciju kategorija”, kas attiektos tikai uz parādzīmēm (BB reitings pēc Bloomberg), un jāpiemēro tiem atbilstoša prēmija, ko paredzēts maksāt par uzņēmumu emitētām parādzīmēm ar šādu reitingu saskaņā ar Ķīnas Tautas bankas standarta aizdevumu likmi. Ražotāju eksportētāju ieguvums ir aprēķināts, izsakot procentu likmes starpību kā procentuālu īpatsvaru un reizinot to ar aizdevuma atlikušo summu, t. i., procentu maksājumiem, kas vēl nav samaksāti IP laikā. Pēc tam šo summu pieskaita ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, kopējam apgrozījumam.

(201)

Subsīdiju likme, kas saskaņā ar šo shēmu IP laikā noteikta attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šāda:

Preferenciālie politiskie aizdevumi

Uzņēmums/grupa

Subsīdiju likme

Wuxi Suntech Power Co. Ltd., ĶTR un ar to saistītie uzņēmumi

1,14 %

Yingli Green Energy Holding Company un saistītie uzņēmumi

0,61 %

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd. un saistītie uzņēmumi

0,25 %

JingAo Group un saistītie uzņēmumi

0,92 %

Jiangxi LDK Solar Hi-tech Co. Ltd un saistītie uzņēmumi

1,80 %

Delsolar (Wujiang) Ltd. un saistītie uzņēmumi

0,02 %

Renesola Zhejiang Ltd

Renesola Jiangsu Ltd

0,84 %

Jinko Solar Co Ltd un saistītie uzņēmumi

0,85 %

3.4.1.2.   Kredītlīniju nodrošināšana

a)   Ievads

(202)

Sūdzības iesniedzējs arī apgalvoja, ka Ķīnas bankas piešķīra attiecīgā ražojuma Ķīnas eksportētājiem nesamērīgas kredītlīnijas. Izmeklēšana apstiprināja, ka, patiesi, visi izmeklētie uzņēmumi bija saņēmuši apjomīgas kredītlīnijas no Ķīnas bankām, un lielākoties tās tika piešķirtas bez maksas vai par ļoti nelielu maksu. Parastos tirgus apstākļos šādas kredītlīnijas paredz būtiskas saistības un administratīvās maksas, kas ļauj bankām kompensēt izmaksas un riskus.

b)   Izmeklēšanas konstatējumi

(203)

EC-Aircraft izpētes grupas ziņojums apstiprināja, ka šādas kredītlīnijas, ko piešķir individuāliem aizdevumiem un kas pārsniedz ieņēmumus no tiem, var uzskatīt par tiešu naudas līdzekļu nodošanu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu un tādējādi – par finansiālu atbalstu. Šī grupa konstatēja, ka ieguvumus no potenciālas naudas līdzekļu nodošanas rada pati pienākuma esība tieši nodot naudas līdzekļus. Grupa arī secināja, ka kredītlīnija pati par sevi var radīt ieguvumu saņēmējam uzņēmumam, tādēļ tā ir uzskatāma par potenciālu naudas līdzekļu nodošanu, papildus jebkurai citai tiešai naudas līdzekļu nodošanai individuālu aizdevumu veidā (71).

(204)

Kredītlīnijas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem nodrošināja tās pašas bankas, kas nodrošināja minētos preferenciālos aizdevumus. Kā iepriekš teikts, šīs bankas ir valsts iestādes (158.–166. apsvērums) vai arī ĶV tām uztic uzdevumus un dod norādījumus, lai sniegtu preferenciālu finansējumu FE nozarei (169.–178. apsvērums).

(205)

Kā iepriekš paskaidrots (158.–185. apsvērums), Ķīnas tirgu izkropļo tiesību akti un valstij piederošo banku prakse, un tika secināts, ka lielākoties kredītlīnijas tika piešķirtas bez maksas vai par ļoti nelielu maksu. Parastos tirgus apstākļos šādas kredītlīnijas paredz būtiskas saistības un administratīvās maksas, kas ļauj bankām kompensēt izmaksas un riskus.

(206)

Ieguvumu summu rada maksa, ko parasti piemēro komerciālām kredītlīnijām, kuras piešķir uzņēmumiem, un izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji lielākoties bija no tās atbrīvoti. Komisija izmantoja maksu, ko piemēroja kredītlīnijai, kuru vienam no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem bija piešķīrusi ārvalstu komercbanka.

(207)

FE nozare pieder veicināmai kategorijai saskaņā ar Lēmumu Nr. 40. Lēmums Nr. 40 ir Valsts padomes rīkojums, un tā ir augstākā administratīvā struktūra ĶTR, tādēļ šis lēmums ir juridiski saistošs citām valsts iestādēm un ekonomikas dalībniekiem. Tas klasificē rūpniecības nozares “veicināmos, ierobežojamos un izslēdzamos projektos”. Šis akts ir rūpniecības politikas vadlīnijas, kas kopā ar Direktoriju katalogu parāda, kā ĶV īsteno politiku tādu uzņēmumu grupu vai nozaru veicināšanai un atbalstīšanai kā FE /jaunās enerģētikas nozare, kas Direktoriju katalogā klasificēta kā “veicināma nozare”. Attiecībā uz vairākām nozarēm, kas minētas kā “veicināmas”, jāpiebilst, ka tās ir tikai daļa no Ķīnas ekonomikas. Turklāt tikai dažas darbības šo veicināmo nozaru vidū ir ieguvušas “veicināmu” statusu. Lēmuma Nr. 40 17. pants arī paredz, ka “veicināmie investīciju projekti” var iegūt īpašas privilēģijas un stimulus, cita starpā finanšu atbalstu. No otras puses, atsaucoties uz “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”, Lēmums Nr. 40 pilnvaro valsts iestādes tieši iejaukties tirgus regulēšanā. Faktiski 18. un 19. pants paredz, ka attiecīgā iestāde liedz finanšu iestādēm piešķirt aizdevumus šādiem “ierobežojamiem un izslēdzamiem projektiem”. Iepriekš teiktais liecina, ka Lēmums Nr. 40 paredz saistošus noteikumus visām ekonomikas institūcijām, kas izpaužas kā norādījumi par veicināmo nozaru veicināšanu un atbalstīšanu, un viena no tām ir FE nozare.

(208)

Kā iepriekš skaidrots 172. un 192. apsvērumā, ĶV uzdod sniegt preferenciālus aizdevumus, kuru būtiska daļa ir kredītlīnijas, ierobežotam skaitam nozaru. FE nozare pieder pie šīs nozaru grupas un iegūst no diskriminējošajiem preferenciālajiem aizdevumiem.

(209)

Ņemot vērā visu iepriekš teikto, kļūst skaidrs, ka iestādes ļauj finanšu iestādēm piešķirt preferenciālas kredītlīnijas tikai ierobežotam skaitam nozaru/uzņēmumu, kas atbilst attiecīgām ĶV politikām. Pamatojoties uz lietā esošajiem pierādījumiem un tā kā ĶV šajā jautājumā nesadarbojas, tiek secināts, ka subsīdijas, ko izsniedz kā nesamērīgas kredītlīnijas, nav sabiedrībai vispārīgi pieejamas un tādēļ ir uzskatāmas par “īpašām” pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta nozīmē. Turklāt neviena ieinteresētā persona neiesniedza pierādījumus, ka šīs subsīdijas tiek balstītas uz objektīviem kritērijiem vai nosacījumiem saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

c)   Secinājums

(210)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka visas izlasē iekļauto ražotāju eksportētāju grupas izmeklēšanas periodā bija ieguvušas kredītlīnijas, kas tika piešķirtas bez maksas vai par maksu, kas zemāka par tirgus cenu.

(211)

Tādējādi šādu kredītlīniju piešķiršana FE nozarei būtu jāizskata par subsīdiju.

(212)

Ņemot vērā finansiālā atbalsta esību, ražotāju eksportētāju ieguvumus un situācijas īpatnības, šī subsīdija ir uzskatāma par kompensējamu.

d)   Subsīdijas apjoma aprēķināšana

(213)

Kredītlīniju piešķiršana bez maksas vai par neatbilstoši zemu cenu, ir uzskatāma par finanšu pakalpojumu (pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta iii) daļa), kas sniegts neatbilstoši zemu cenu. Kompensējamās subsīdijas apjoms tiek aprēķināts saistībā ar saņēmēju ieguvumu, kurš, saskaņā ar konstatēto, eksistēja IP laikā. Ņemot vērā tirgus traucējumus, kas minēti 158.–185. apsvērumā iepriekš, atlīdzības atbilstīgumu par finanšu pakalpojumiem (šajā gadījumā – par kredītlīniju nodrošināšanu) nevar noteikt, pamatojoties uz dominējošo situāciju ĶTR tirgū. Tādējādi, saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu saņemtais ieguvums ir starpība starp summu, ko uzņēmums maksā par kredītlīniju nodrošināšanu Ķīnas bankās, un summu, ko uzņēmums maksātu par līdzīgu komerciālu kredītlīniju, kuru tas faktiski varēja saņemt tirgū. Arī kredītlīnijas var uzskatīt par potenciālu naudas līdzekļu nodošanu saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu.

(214)

Viens no izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem saņēma kredītlīniju bankā, kuras juridiskā adrese atradās finansiālā jurisdikcijā ārpus ĶTR, un šī kredītlīnija prasīja saistību uzņemšanos un maksu par līguma noslēgšanu, kā parasti pieņemts pasaules finanšu tirgos. Kaut arī šo kredītlīniju piešķīra attiecīgās bankas Ķīnas meitasuzņēmums, tā ir uzskatāma par pamatotu standarta kritēriju. Saskaņā ar pamatregulas 6. panta d) punkta ii) apakšpunktu tika atzīts par pareizu par standartu izmantot maksu, kas piemērota šai kredītlīnijai.

(215)

Maksas, ko izmanto kā kritēriju, līmeni proporcionāli piemēro visu attiecīgo kredītlīniju summām, lai aprēķinātu subsīdijas summu (no kuras atskaita visas faktiski samaksātās maksas). Gadījumos, kad kredītlīnijas ilgums pārsniedza vienu gadu, subsīdijas kopsumma tika sadalīta pa visu kredītlīnijas ilgumu, bet atbilstoša summa tika piesaistīta IP.

(216)

Subsīdiju likme, kas saskaņā ar šo shēmu IP laikā noteikta attiecībā uz izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, ir šāda:

Kredītlīniju nodrošināšana

Uzņēmums/grupa

Subsīdiju likme

Wuxi Suntech Power Co. Ltd. un saistītie uzņēmumi

1,97 %

Yingli Green Energy Holding Company un saistītie uzņēmumi

2,14 %

Changzhou Trina Solar Energy Co. Ltd. un saistītie uzņēmumi

1,09 %

JingAo Group un saistītie uzņēmumi

1,28 %

Jiangxi LDK Solar Hi-tech Co. Ltd un saistītie uzņēmumi

0,92 %

Delsolar (Wujiang) Ltd. un saistītie uzņēmumi

0,24 %

Renesola Zhejiang Ltd

Renesola Jiangsu Ltd

0,50 %

Jinko Solar Co Ltd un saistītie uzņēmumi

2,59 %

3.4.1.3.   Eksporta kredītu subsīdiju programmas

(217)

Izmeklēšanā tika apstiprināts, ka izlasē iekļautie uzņēmumi IP laikā no šīs programmas nesaņēma ieguvumus.

3.4.1.4.   Eksporta galvojumi un apdrošināšana zaļajām tehnoloģijām

a)   Ievads

(218)

Sūdzības iesniedzējs apgalvoja, ka Ķīnas Eksporta un kredīta apdrošināšanas korporācija (“Sinosure”) nodrošina eksporta kredīta apdrošināšanu ar preferenciāliem noteikumiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, cita starpā izmantojot programmu “Zaļais ekspresis”. Pēc sūdzības iesniedzēja domām, Sinosure eksporta kredīta apdrošināšana nav pietiekama, lai segtu pat šīs programmas ilgtermiņa darbības izmaksas un zaudējumus.

b)   Nesadarbošanās un pieejamo faktu izmantošana

(219)

Kā minēts 104. un 105. apsvērumā, Komisija anketā, vēstulē par nepilnībām un klātienes pārbaudes apmeklējuma laikā pieprasīja ĶV un Sinosure informāciju, ko ĶV un/vai Sinosure nebija sniegušas.

(220)

Komisija pieprasīja datus par institucionālo sistēmu un attiecīgos dokumentus, kas regulē Sinosure kā valsts oficiālā eksporta kredīta apdrošinātāja darbību. ĶV iesniedza tikai paziņojumu, ko 2004. gadā bija kopīgi izdevusi Tirdzniecības ministrija (“TM”) un Sinosure, bet neiesniedza vairākus citus būtiskus dokumentus, tostarp, piemēram, tā saucamo “plānu 840”, kas ietverts Valsts padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā (72).

(221)

Attiecībā uz atbildes uz anketas jautājumiem un 1. pielikuma par Sinosure pārbaudi Komisija nevarēja iegūt vairākus dokumentus un pārbaudīt vairākus klātienē pieprasītus datus. Jo īpaši Sinosure neiesniedza šādu informāciju un pierādījumus, ko pieprasīja Komisija: a) 2012. gada finanšu pārskatus, kas, kā tika paziņots, vēl nebija pieejami Sinosure tīmekļa vietnē; b) attiecīgos dokumentus par eksporta kredīta apdrošināšanu diviem izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kuri sadarbojās, tostarp līgumus, riska novērtējumus, saraksti un prēmiju samaksu apliecinošos dokumentus; c) konkrēto informāciju par augstākajiem vadītājiem, kurus iecēlusi Valsts padome; d) pierādījumus par datiem un priekšrocībām, kas minētas 2004. gada paziņojumā, ko kopīgi izdevusi TM un Sinosure, tostarp par ierobežojumu apstiprināšanu, likmes elastību un atlaidi prēmiju mainīgā intervāla ietvaros; e) pierādījumus par eksporta kredīta apdrošināšanas darbības ilgtermiņa izmaksām un ieņēmumiem; f) pierādījumus par tirgus situācijas novērtējumu fotoelektriskajā nozarē.

(222)

Komisija nevarēja arī pārbaudīt vairākus datus, kas bija iekļauti atbildē uz anketas jautājumiem attiecībā uz Sinosure darbību, tostarp jo īpaši atbildes par riska novērtējumiem, faktiskās prēmijas aprēķināšanu un izmantošanas un apstiprināšanas procesu, ņemot vērā Sinosure atteikumu apspriest konkrētus līgumus, kas noslēgti ar izlasē iekļautajiem eksportētājiem, kuri sadarbojās. Sinosure arī nevarēja paskaidrot vai iesniegt apliecinošus dokumentus par dažām Komisijas konstatētām datu nepilnībām vai citiem datiem, kas iekļauti atbildēs uz anketas jautājumiem un vēstuli par nepilnībām.

(223)

ĶV un Sinosure centās pamatot šādu sadarbības trūkumu ar konfidencialitāti pārbaudes apmeklējuma laikā un ĶV 2013. gada 3. jūnija vēstulē. Šajā ziņā pirmspārbaudes vēstulē un turpmākajā sarakstē pa e-pastu noskaidrojās, ka Komisija vēlas, lai pārbaudei būtu jēga, un parasti tā būtu veikusi visus nepieciešamos piesardzības pasākumus, lai aizsargātu iesniegto vai vienkārši pārbaudei nodoto konfidenciālo informāciju saskaņā ar juridisko pienākumu aizsargāt šādu informāciju, kā paredzēts attiecīgajos stingrajos ES noteikumos. Attiecībā uz dokumentiem, kurus Sinosure mēģināja iesniegt jau pēc pārbaudes apmeklējuma beigām un kurus tā neļāva Komisijai pienācīgi pārbaudīt, tos nevar ņemt vērā, jo tie tika īpaši sagatavoti izmeklēšanas vajadzībām un Komisija nevarēja pārbaudīt avota dokumentus.

(224)

Tā kā ĶV un Sinosure nesadarbojās, Komisija nevarēja pārbaudīt vairākus datus par Sinosure veikto eksporta kredīta apdrošināšanu izlasē iekļautajiem eksportējošajiem attiecīgā ražojuma ražotājiem, kuri sadarbojās. Tādējādi vairāki Komisijas secinājumi ir balstīti uz informāciju, kas pieejama reģistrētajos ierakstos, kā paredzēts pamatregulas 28. pantā.

c)   Sinosure ir valsts iestāde

(225)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Sinosure ir valsts iestāde pamatregulas 2. panta b) apakšpunkta un attiecīgās PTO judikatūras (73) izpratnē, jo tai ir uzticēti uzdevumi vai ir piešķirtas valdības pilnvaras. Konkrēti ĶV īsteno būtisku kontroli pār Sinosure  (74), un Sinosure izmanto valdības pilnvaras, pildot valdības funkcijas.

(226)

Komisija norāda, ka eksporta kredīta apdrošināšanas darbība, ko īsteno Sinosure, ir neatņemama sastāvdaļa no plašākas finanšu nozares, kura ir iekārtota tā, ka valdības iejaukšanās tieši ietekmē un traucē finanšu tirgus normālu darbību ĶTR (skat. 185. apsvērumu un turpmākos).

(227)

Sinosure veic valdības funkcijas, darbojoties kā vienīgā oficiālā eksporta kredīta apdrošināšanas iestāde ĶTR. Tādēļ tai ir monopolstāvoklis eksporta kredīta apdrošināšanas tirgū. Uzņēmums apstiprināja, ka šis tirgus nav atvērts, kaut arī ir daži starptautiski konkurenti, kas netieši veic uzņēmējdarbību ĶTR.

(228)

Valdībai pilnībā pieder Sinosure, un tā īsteno pilnīgu finanšu kontroli pār to. Valsts ir Sinosure vienīgais īpašnieks, un Valsts padomei pieder 100 % daļu. Reģistrētā kapitāla četru miljardu Ķīnas juaņu apmērā izcelsme ir saistīta ar eksporta kredīta apdrošināšanas darījumu fondu saskaņā ar valsts finanšu budžetu. Turklāt valsts 2011. gadā iepludināja tajā 20 miljardus Ķīnas juaņu ar Ķīnas Investīciju korporācijas starpniecību, kas ir Ķīnas valsts līdzekļu fonds. (75) Statūti liecina, ka par šā uzņēmuma darbību kompetentā iestāde ir Finanšu ministrija, un tie arī paredz, ka uzņēmumam ir jāiesniedz finanšu un grāmatvedības pārskati un fiskālā budžeta pārskats Finanšu ministrijai pārbaudei un apstiprināšanai.

(229)

Valdības kontrole nozīmē, ka Sinosure kā pilnīgam valsts īpašumam nav direktoru padomes. Attiecībā uz uzraudzības padomi, visus uzraudzītājus ieceļ Valsts padome, un viņi pilda savus pienākumus saskaņā ar “Pagaidu noteikumiem par svarīgu valstij piederošu finanšu iestāžu uzraudzības padomēm”. Arī Sinosure augstāko vadību amatos ieceļ valdība. Uzņēmuma gada pārskats par 2011. gadu (“AR 2011”) liecina, ka Sinosure priekšsēdētājs ir partijas komitejas sekretārs un lielākā daļa augstāko vadītāju arī ir partijas komitejas locekļi. Tā kā Sinosure atteicās sniegt papildu informāciju par augstāko vadību, var secināt, ka šī vadība ir tieši atkarīga no valdības, kas tieši ieceļ amatos uzraudzības padomes locekļus un augstākos vadītājus. Pamatojoties uz to, jāsecina, ka ĶV pilnībā kontrolē uzņēmumu Sinosure.

(230)

Tas, ka Sinosure īsteno valdības funkcijas un politikas, ir redzams tik skaidri un nepārprotami, ka var secināt – šis uzņēmums ir tieši atkarīgs no pašas valdības. Sinosure gada pārskatā par 2011. gadu ir iekļauti vairāki to apliecinoši apgalvojumi, proti: Sinosure“proaktīvi īstenoja ECA politiskās funkcijas [..] un nodrošināja labu startu 12. piecgades plāna perioda pirmajā gadā” (AR 2011, 4. lpp.); korporatīvās reformas turpināšana nostiprināja Sinosure kā ECA politiskās funkcijas. “CCCPC Ekonomikas konference lika uzsvaru uz šo funkciju un izvirzīja skaidras prasības kredītu apdrošināšanas jomā, kas deva iespēju turpināt iesākto izaugsmi.” (AR 2011, 5. lpp.); “2011. gadā Sinosure īstenoja ĶKP Centrālās komitejas un Valsts padomes stratēģijas, lēmumus un rīkojumus, kā arī valsts politiku diplomātijas, ārējās tirdzniecības, rūpniecības un finanšu nozarēs, ļāva pilnībā izpausties savai politiskajai funkcijai un panāca strauju izaugsmi.” (AR 2011, 11. lpp.); “Sinosure pilnībā īstenoja valsts politiku attiecībā uz “Īpašo mehānismu lielo patstāvīgas darbības iekārtu eksporta finansēšanas apdrošināšanai” un izpildīja savus valsts noteiktos pienākumus.” (AR 2011, 11. lpp.).

(231)

Institucionālā sistēma un citi ĶV izdotie dokumenti, saskaņā ar kuriem Sinosure darbojas, papildus apliecina, ka tā pilda valsts iestādes funkcijas un tai ir piešķirtas pilnvaras īstenot valdības politiku. Paziņojumu par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368, 2004. gada 26. jūlijs), kopīgi izdeva TM un Sinosure 2004. gadā, un tas joprojām regulē Sinosure darbību. Viens no šā paziņojuma mērķiem ir augsto un jauno tehnoloģiju un augstas pievienotās vērtības ražojumu eksporta veicināšana, turpinot izmantot eksporta kredīta apdrošināšanu. Minētais paziņojums nepārprotami pilnvaro Sinosure atbalstīt galvenās eksporta nozares, kas minētas Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu direktorijā 2006. gadam. Šī direktorija ietver “Saules enerģijas elementus un moduļus” kā atbalstāmos ražojumus, un tādēļ tos var uzskatīt par Sinosure tiešā veidā atbalstītiem. Minētajā paziņojumā noteiktas šādas priekšrocības: “zaļais kanāls”, proti, īpašs atbalsts ražojumiem, kas iekļauti katalogā, un tiem jāsaņem apstiprinājums piecu dienu laikā, ja ir izpildīti parakstīšanās nosacījumi un tiek apstiprināti ierobežojumi prioritārai apdrošināšanai; prasības ātrums, jo tā jāpabeidz trīs mēnešu laikā pēc prasības dokumentu saņemšanas; un likmes elastība, paredzot lielāku atlaidi prēmijas likmei Sinosure mainīgā intervāla ietvaros. Paziņojums arī paredz, ka reģionālās un vietējās tirdzniecības iestādes veic papildu pasākumus, lai atbalstītu direktorijā iekļautos ražojumus. Paziņojums uzdod Sinosure pielāgot parakstīšanās modeli, pamatojoties uz valsts nozaru politiku un augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta īpašībām, kā arī sniegt atbalstu inovācijām un pētniecības un izstrādes nozarēm, ko īpaši atbalsta valsts.

(232)

Komisija ir informēta arī par citiem dokumentiem, kas pierāda, ka Sinosure tiešā veidā īsteno valdības politiku, cita starpā atbalstot ražotājus eksportētājus. Tā saucamais “plāns 840” ir raksturots Valsts padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā (76). Šis nosaukums ir saistīts ar 84 miljardu ASV dolāru izmantošanu eksporta apdrošināšanai, un tas ir viens no sešiem pasākumiem, kurus Valsts padome izsludināja 2009. gadā, lai stabilizētu eksporta pieprasījumu, reaģējot uz pasaules krīzi, un turpmāko palielināto pieprasījumu pēc eksporta kredīta apdrošināšanas. Šie seši pasākumi jo īpaši attiecas uz eksporta kredīta apdrošināšanas uzlabošanu, īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšanu 84 miljardu ASV dolāru apmērā 2009. gadā un prēmijas likmes samazināšanu. Sinosure kā vienīgā politiskā iestāde, kas paraksta eksporta kredīta apdrošināšanu, ir minēta kā šā plāna īstenotāja. Attiecībā uz apdrošināšanas prēmiju samazināšanu Sinosure tika prasīts nodrošināt, lai īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas vidējā likme tiktu samazināta par 30 %, salīdzinot ar vispārējo vidējo likmi 2008. gadā.

(233)

Tā saucamais “plāns 421” tika paredzēts Paziņojumā par īpašu apdrošināšanas finansēšanas mehānismu īstenošanas jautājumiem attiecībā uz lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu, kuru 2009. gada 22. jūnijā kopīgi izdeva Tirdzniecības ministrija un Finanšu ministrija. Tā arī bija nozīmīga politika, kas sekmēja Ķīnas “došanās ārā” politiku, reaģējot uz 2009. gada pasaules finanšu krīzi, un tā nodrošināja apdrošināšanai finansējumu 42,1 miljarda ASV dolāru apmērā, lai sekmētu lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu. Sinosure un dažas citas finanšu iestādes pārvaldītu un nodrošinātu šo finansējumu. Minētajā dokumentā iekļautie uzņēmumi varētu izmantot preferenciālus finansiālus pasākumus, tostarp eksporta kredīta apdrošināšanu. Tā kā Ķīnas valdība nesadarbojās, Komisija nevarēja pieprasīt papildu informāciju par šā paziņojuma piemērošanu. Tā kā nebija pierādījumu par pretējo, Komisijai bija pamats uzskatīt, ka šis dokuments attiecās arī uz FE iekārtām un FE nozari.

(234)

Citi dokumenti, kas liecina par valdības atbalstu īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšanai, ir divi dokumenti par finansiālā atbalsta palielināšanu Stratēģiskajām jaunajām nozarēm (SEI). Valsts padomes paziņojums par Valsts padomes atbalsta un attīstības pasākumiem stratēģiskas nozīmes jauno nozaru paātrināšanai, Guo Fa [2010], Nr. 32, 18.10.2010., 7. punkta C daļa, mudina finanšu iestādes palielināt finansiālo atbalstu. SEI attīstības īstenošanas vadlīnijas, ko kopīgi izdevušas visas atbildīgās ministrijas (t. i., Valsts attīstības un reformu komisija, Tirdzniecības ministrija, Zinātnes ministrija, Rūpniecības un informācijas tehnoloģiju ministrija, Vides aizsardzības ministrija, Finanšu ministrija, Valsts nodokļu pārvalde, Muitas galvenā pārvalde, Kvalitātes uzraudzības galvenā pārvalde un Intelektuālā īpašuma inspekcijas birojs), Guo Fa [2011] Nr. 310, 2011. gada 21. oktobris, Xxvii) punktā arī īpaši pievēršas aktīvajam atbalstam, ko cita starpā nodrošina ar eksporta kredīta apdrošināšanu stratēģiskajām jaunajām nozarēm. Šīs stratēģiskās jaunās nozares pievēršas ražojumiem, tehnoloģijām un pakalpojumiem, lai attīstītu starptautisko tirgu, aerokosmisko nozari, augsto galaiekārtu ražošanu, lielapjoma vai stimulētās iekšzemes patentētās tehnoloģijas un standarta eksporta stratēģiskos jaunos rūpnieciskos ražojumus. Pierādījumu par pretējo nav, tāpēc ir iemesls uzskatīt, ka arī attiecīgie ražojumi un izlasē iekļautie eksportētāji pieder “stratēģiskajām jaunajām nozarēm” un ir tiesīgi saņemt izrietošos ieguvumus.

(235)

Pamatojoties uz iepriekš teikto, Komisija secina, ka Sinosure ir valsts iestāde, jo tai ir piešķirtas valdības pilnvaras īstenot valdības politikas, to būtiski kontrolē valdība un tā pilda valdības funkcijas.

d)   Juridiskais pamats

(236)

Šīs programmas juridiskais pamats ir Paziņojums par tirdzniecības veicināšanas stratēģijas īstenošanu ar zinātnes un tehnoloģiju starpniecību, izmantojot eksporta kredīta apdrošināšanu (Shang Ji Fa [2004], Nr. 368), ko kopīgi izdevusi TM un Sinosure; Ķīnas augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu eksporta direktorija 2006. gadam; tā saucamais “plāns 840”, kas iekļauts Valsts padomes 2009. gada 27. maija paziņojumā; tā saucamais “plāns 421”, kas iekļauts Paziņojumā par īpašu apdrošināšanas finansēšanas mehānismu īstenošanas jautājumiem attiecībā uz lielu patstāvīgas darbības iekārtu eksportu, kuru 2009. gada 22. jūnijā kopīgi izdeva Tirdzniecības ministrija un Finanšu ministrija; Paziņojums par Valsts padomes atbalsta un attīstības pasākumiem stratēģiskas nozīmes jauno nozaru paātrināšanai (Guo Fa [2010], Nr. 32, 2010. gada 18. oktobris), ko izdevusi Valsts padome, un tā īstenošanas vadlīnijas (Guo Fa [2011], Nr. 310, 2011. gada 21. oktobris).

e)   Izmeklēšanas konstatējumi

(237)

Tā kā Sinosure ir valsts iestāde, kam piešķirtas valdības pilnvaras un kas īsteno valdības tiesību aktus un plānus, eksporta kredīta apdrošināšanas nodrošināšana attiecīgā ražojuma ražotājiem ir finansiāls atbalsts, kas izpaužas kā potenciāla tieša valdības naudas līdzekļu nodošana pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļas izpratnē.

(238)

Attiecībā uz ražotāju eksportētāju pašvaldībām maksātās prēmijas daļējo atlaidi – arī tā ir uzskatāma par tiešu naudas līdzekļu nodošanu subsīdijas veidā saskaņā ar pamatregulas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta i) daļu.

(239)

Ieguvums pamatregulas 3. panta 2. punkta un 6. panta c) punkta izpratnē pastāv tādā mērā, kādā Sinosure nodrošina eksporta kredīta apdrošināšanu ar nosacījumiem, kas labvēlīgāki par saņēmējam tirgū tobrīd pieejamajiem, vai kādā Sinosure nodrošina apdrošināšanu, kas citādi tirgū nebūtu pieejama nemaz. Papildu ieguvums 3. panta 2. punkta izpratnē, ko saņem ražotājs eksportētājs, ir naudas atlaide daļai no apdrošināšanas prēmijas, kuru Sinosure maksā vairākas pašvaldības, kuru teritorijā reģistrēti daži ražotāji eksportētāji.

(240)

2004. gada paziņojumā ir uzskaitīti visi ieguvumi, ko Sinosure un/vai pašvaldības piešķir uzņēmumiem, kuri iekļauti 2006. gada direktorijā un atbilst valsts politikai. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka apdrošināšanas līgumi, kas noslēgti starp Sinosure un izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kā arī prēmijas daļējās atlaides, ko piešķir pašvaldības, pilnībā atbilst šādiem ieguvumiem. “Zaļā ekspreša” mehānisms paredz vienkāršot un paātrināt procesu apdrošinājuma piešķiršanā un prasījumu izskatīšanā, veicot ātru zaudējumu novērtēšanu un tai sekojošu paātrinātu maksājumu klientam.

(241)

Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka pasākumi, kas veikti, reaģējot uz 2009. gada finanšu krīzi un izklāstīti “plānā 840” un “plānā 421”, un vēlāk arī 2011. gada pasākumi stratēģisko jauno nozaru atbalstīšanai nodrošināja būtiskus ieguvumus ražotājiem eksportētājiem. Šie pasākumi palielināja apdrošinājuma pieejamību un papildus samazināja prēmijas, ko iekasē Sinosure, neraugoties uz grūto ekonomikas situāciju un būtiski pieaugušajiem Sinosure riskiem apdrošināšanas darbībā, un tie pilnībā atspoguļojās apdrošinājumā, ko Sinosure nodrošināja ražotājiem eksportētājiem. Konkrēti izmeklēšanā tika konstatets, ka nosacījumi un prēmijas, kas iekasētas attiecīgajos IP gados, būtiski nemainījās vai pat uzlabojās, neraugoties uz saistību neizpildes prasījumu skaita pieaugumu, ko apmaksāja Sinosure, un būtisko stāvokļa pasliktināšanos FE nozarē.

(242)

Jautājumā par ieguvuma esību Komisija vispirms izvērtēja, kādā mērā Sinosure prēmijas sedza īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšanas izmaksas. Sinosure argumentēja, pamatojoties uz j) punktu PTO Nolīgumā par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (“SCM”), kas atzīst par “aizliegtu” eksporta subsīdiju saskaņā ar šā nolīguma 3. panta 1. punkta a) apakšpunktu tādu eksporta kredīta apdrošināšanas programmu piedāvāšanu par atvieglotām likmēm, kas ir neatbilstošas, apdrošinot ilgtermiņa darbības izmaksas, un šo programmu radītos zaudējumus. Atbildē uz anketas jautājumiem Sinosure vienkārši atsaucās uz peļņu un zaudējumiem, kas radušies pēdējo piecu gadu laikā, un secināja, ka, lai gan kopumā tā šajā periodā ir guvusi peļņu, ražotāju eksportētāju īstermiņa eksporta kredītu apdrošināšana nav uzskatāma par subsīdiju saskaņā ar PTO SCM nolīgumu. Kā iepriekš teikts (skat. 221. un 222. apsvērumu), Komisija lūdza Sinosure sniegt konkrētu informāciju un pierādījumus par eksporta kredīta apdrošināšanas darbības ilgtermiņa rentabilitāti, tostarp ieņēmumiem no prēmijām, darbības izmaksām un programmas radītajiem zaudējumiem, saskaņā ar PTO SCM nolīgumu. Tomēr Sinosure neiesniedza dokumentus un pierādījumus, kas tika pieprasīti pārbaudes apmeklējuma laikā, uzstājot uz vispārējiem rentabilitātes datiem, kas iekļauti revidētajos gada pārskatos.

(243)

Komisija atzīmē, ka, pat ja tā varētu vienkārši paļauties uz Sinosure gada pārskatiem, nespējot pārbaudīt datus un informāciju, kas iekļauta šajos pārskatos, tā nevarētu secināt, ka Sinosure ir guvusi ilgtermiņa peļņu no savas eksporta kredīta apdrošināšanas nodaļas, kas atbilst j) punktā minētajai “programmai”. Sinosure veic daudzas darbības arī papildus eksporta kredīta apdrošināšanai, un dati un informācija, kas iekļauta gada pārskatos, ir konsolidēti dati par visām šīm darbībām, bez precīza sadalījuma par katru no tām. Daži gada pārskati (bet ne jaunākais no tiem) liecina, ka īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšana nebūt nav svarīgākā Sinosure darbība, taču nav pieejams precīzs īpatsvars. Tā kā Sinosure atteicās sniegt pieprasīto informāciju un pierādījumus par šo konkrēto darbību atsevišķi, bet tā ir nepieciešama, lai varētu analizēt šo “programmu” saskaņā ar 1. pielikuma j) punktu PTO SCM nolīgumā, Komisijai nācās pamatot secinājumus ar ierakstos pieejamajiem pierādījumiem.

(244)

Komisija norāda, ka saskaņā ar Sinosure Statūtu 11. pantu šis uzņēmums darbojas bez peļņas un bez zaudējumiem. Citiem vārdiem, Sinosure statūtos nav minēts mērķis maksimizēt peļņu, bet tās mērķis ir tikai nodrošināt līdzsvaru atbilstoši funkcijai būt vienīgajam oficiālajam eksporta kredītu apdrošinātājam ĶTR. Kā iepriekš teikts, lietas materiāli liecina, ka juridiskā un politiskā vide, kurā Sinosure darbojas, paredz, ka šis uzņēmums īsteno valdības politikas un plānus, pildot valsts politikas uzdevumus. No izvēlētajām nozarēm un uzņēmumiem, ko īpaši atbalsta valsts, ražotājiem eksportētājiem ir pilnīga piekļuve eksporta kredītu apdrošināšanai, ko nodrošina Sinosure, izmantojot preferenciālas likmes, pat laikā pēc pasaules krīzes 2009. gadā un pat pēc tam, kad fotoelektriskajā nozarē iestājās bezprecedenta krīze, arī IP laikā. Tādējādi Sinosure nodrošina neierobežoti pieejamu apdrošinājumu FE nozarei, un ārkārtīgi zemās apdrošināšanas prēmijas, ko tā piedāvā, neatbilst faktiskajiem riskiem, kas rodas, apdrošinot šīs nozares eksporta apjomus. Pamatojoties uz visu šo reģistrēto informāciju, jau var secināt, ka nevar izslēgt – visticamāk prēmiju likmes, ko iekasē Sinosure, nav atbilstošas ilgtermiņa darbības zaudējumu segšanai, un patiesībā tas šķiet iespējams.

(245)

Tā kā Sinosure nesadarbojās, Komisija izskatīja arī papildu informāciju, kas vēl vairāk pamatoja šo secinājumu. Publiski pieejamie pierādījumi jau tagad nepārprotami liecina, ka faktiski Sinosure  (77) darbojas, ciešot ilgtermiņa darbības zaudējumus. Komisija analizēja arī attiecīgos datus Sinosure gada pārskatu ieņēmumu daļā par laiku no 2006. līdz 2011. gadam, ko Sinosure iesniedza, lai pamatotu rentabilitātes datus, kas norādīti atbildē uz anketas jautājumiem. Šie dati liecina, ka Sinosure ir uzrādījusi lielus ilgtermiņa darbības zaudējumus kopumā par visām apdrošināšanas darbībām, izslēdzot investīciju ieņēmumus un citus ieņēmumus. Konkrētāk, katrā atsevišķajā gadā laikā no 2006. līdz 2011. gadam (izņemot vienīgi 2010. gadu) apmierinātie prasījumi jau (gandrīz) sasniedz vai (būtiski) pārsniedz Sinosure nopelnītās neto prēmijas. Ja no neto prēmijām atskaita arī darbības izdevumus un komisijas maksas, rezultāti liecina par vēl lielākiem zaudējumiem. Skaitliskie rādītāji liecina, ka, neraugoties uz mērenu peļņu 2010. gadā, kopējais periods, kad apdrošināšanas darbība radīja zaudējumus, ir ilgs. gada ziņojumi liecina, ka Sinosure kopējos ieņēmumus būtiski veicina investīciju ieņēmumi un citi ieņēmumi, kas nav saistīti ar šā uzņēmuma eksporta kredīta apdrošināšanas programmas dzīvotspējas novērtēšanu. Tā kā īstermiņa eksporta kredīta apdrošināšana veido lielāko daļu Sinosure uzņēmējdarbības, ja nav pierādījumu par pretējo, ir jāsecina, ka Sinosure ir cietusi būtiskus ilgtermiņa zaudējumus no savas eksporta kredīta apdrošināšanas programmas.

Ņemot vērā, ka Sinosure cieš zaudējumus no eksporta kredīta apdrošināšanas programmas, ieguvuma esību nosaka, salīdzinot ražotāju eksportētāju samaksātās prēmijas ar piedāvājumu tirgū. Sinosure ir vienīgais oficiālais eksporta kredīta apdrošinātājs un tādēļ pilnībā kontrolē iekšzemes tirgu. ĶTR nav komerciālu standartu šādiem instrumentiem un finanšu tirgus ĶTR ir izkropļots valdības iejaukšanās dēļ, tāpēc ir pamatoti izmantot standartus ārpus ĶTR, t. i., prēmijas, ko iekasē normālā tirgus situācijā. Pamatojoties uz to, kā aprakstīts turpmākajā sadaļā par subsīdijas apjoma aprēķināšanu, prēmijas ir zemākas par tirgus likmēm, tātad tiek piešķirts ieguvums.

(246)

Minētās subsīdijas ir iespējamas, ja notiek eksporta darbība pamatregulas 4. panta 4. punkta a) apakšpunkta izpratnē, jo tās nevar iegūt bez eksportēšanas. Turklāt tās ir arī īpašas saskaņā ar pamatregulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunktu, jo tās ir pieejamas tikai noteiktiem uzņēmumiem. Saules enerģijas elementi un moduļi ir skaidri ierakstīti 2006. gada augsto un jauno tehnoloģiju ražojumu direktorijā, un tas ir priekšnosacījums