PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

APVIENOTĀ KARALISTE

Pembrokeshire Earlies / Pembrokeshire Early Potatoes (AĢIN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.5. grupa.   Eļļas un tauki (sviests, margarīns, eļļa u. c.)

SPĀNIJA

Aceite Sierra del Moncayo (ACVN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

SPĀNIJA

Cordero Segureño (AĢIN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.1. grupa.   Svaiga gaļa (un subprodukti)

FRANCIJA

Dinde de Bresse (ACVN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

ITĀLIJA

Ciliegia di Marostica (AĢIN)

I PIELIKUMS

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Fourme de Montbrison apzīmētā produkta specifikācijā apstiprina šādus grozījumus:

1.   II pozīcija “Produkta apraksts”

—

Produkta apraksts papildināts ar šādu organoleptisko aprakstu: “Fourme de Montbrison konsistence ir viendabīga, nedaudz stingra un mutē kūstoša. Sieram ir patīkama un izsmalcināta garša ar piena un augļainuma garšu buķeti; viegli samanāmais zilais pelējums piešķir sieram maigumu. Tam var būt pavisam neliela sāļa un rūgtena piegarša.” Šis apraksts noder produkta organoleptiskajai pārbaudei tā kontroles nolūkos.

—	Precizēts, ka “Fourme de Montbrison sagriešana ir atļauta tikai tad, ja tā neietekmē siera konsistenci. Siera gabaliem, kuru svars pārsniedz 50 gramus, ir obligāti jābūt ar mizu.”

Ņemot vērā to, ka siera patēriņa paradumi visu laiku mainās, šā noteikuma mērķis ir nepieļaut novirzes saistībā ar siera sagriešanas veidiem.

2.   IV pozīcija “Izcelsmes apliecinājums”

2.1.   IV.1. apakšpozīcija “Deklarēšanas elementi”

—	Precizēts, ka paziņojumu ar identifikācijas datiem “sniedz saskaņā ar veidlapu, ko apstiprinājis Valsts izcelsmes un kvalitātes institūta direktors”.

Lai precīzi uzskaitītu uzņēmējus, kas vēlas atteikties no ACVN produkta ražošanas īsajā periodā, ir paredzēti iepriekšēji paziņojumi par nodomu atteikties no ražošanas un iepriekšēji paziņojumi par nodomu pārņemt ražošanu.

Sniegti precizējumi attiecībā uz to, kādam jābūt to deklarāciju saturam, kuras vajadzīgas produktu pazīšanai un uzraudzībai, un kādai jābūt šo deklarāciju nosūtīšanas kārtībai.

Šie grozījumi ir saistīti ar cilmes vietas nosaukumu kontroles sistēmas reformu, ko īstenoja ar 2006. gada 7. decembra rīkojumu Nr. 2006-1547 par lauksaimniecības, mežsaimniecības vai pārtikas produktu un jūras velšu popularizēšanu.

2.2.   IV.2. apakšpozīcija “Reģistri”

—	Papildināts to ierakstu saraksts, kas uzņēmējiem jāizdara, lai specifikācijā noteikto ražošanas apstākļu kontrole būtu iespējama.

2.3.   IV.3. apakšpozīcija “Kontroles pasākumi attiecībā uz produktu”

—	Precizēts laikposms, kurā veic produkta organoleptisko pārbaudi, un noteikta paraugu ņemšanas metode. Šīs procedūras ir minētas arī cilmes vietas nosaukuma kontroles vai inspekcijas plānā, kuru izstrādājusi attiecīgā pārbaudes struktūra.

3.   V pozīcija “Ražošanas metode”

3.1.   V.1. apakšpozīcija “Piena ražošana”

—

Noteikts slaucamo govju ganāmpulks. Runa ir par “visām saimniecībā esošajām slaucamajām govīm un vaislas telēm kopumā”, ņemot vērā to, ka “slaucamās govis ir govis, kuras ražo pienu, un cietstāvošās govis”, savukārt “teles ir nepieaugušas govis periodā no atšķiršanas no zīdītājmātes līdz pirmajai atnešanās reizei”. Šīs definīcijas mērķis ir novērst jaukšanu un skaidri noteikt, uz kādiem dzīvniekiem attiecas specifikācijā turpmāk lietotie termini “slaucamo govju ganāmpulks”, “slaucamās govis” un “teles”.

—	V.1. apakšpozīcijas a) punktā svītroti noteikumi par pagaidu atkāpi no noteikuma par slaucamo govju pamatbarības izcelsmi sausuma laikā, neparedzētu laika apstākļu vai citu ārkārtēju apstākļu dēļ.

—	V.1. apakšpozīcijas a) punktā precizēts, ka otrā daļa attiecas uz pamatbarību un ka kāpostu dzimtas augu izmantošana lopbarībā ir aizliegta. Šo precizējumu mērķis ir novērst tekstā jebkādu neviennozīmīgumu.

—

V.1. apakšpozīcijas a) punkta frāze “Dzīvnieku barības pamatā ir svaiga ganību zāle, vītināta zāle, vālos apkaltēta zāle vai skābsiens” aizstāta ar frāzi “Attiecībā uz visām slaucamajām govīm kopumā vidēji gadā svaiga ganību zāle, vītināta zāle, vālos apkaltēta, plēvē iesaiņota zāle vai skābsiens veido 80 % vai vairāk (izsakot sausnā) no slaucamo govju pamatbarības”. Tādējādi ir skaidri precizēts zāles īpatsvars pamatbarībā, dzīvnieki, uz kuriem tas attiecas, un laikposms, kurā jāpiemēro šis nosacījums; minētie precizējumi atvieglos kontroles darbības. Šis noteikums liecina par to, ka cilmes vietas nosaukuma Fourme de Montbrison gadījumā barībai uz zāles bāzes ir liela nozīme.

—

V.1. apakšpozīcijas a) punkta frāze “Ganāmpulkā vidēji gadā kukurūzas skābbarība (izsakot sausnā) veido ne vairāk kā 20 % no dienas devas” tiek aizstāta ar frāzi “Vidēji gadā kukurūzas skābbarība (izsakot sausnā), ko izēdina visām slaucamajām govīm kopumā, veido ne vairāk kā 20 % no slaucamo govju pamatbarības”. Kukurūzas daudzuma ierobežojums attiecas tikai uz slaucamo govju pamabarību (nevis uz kopējo barības devu).

Šis noteikums ir papildināts ar frāzi “Slaucamo govju ganāmpulkā kukurūzas skābbarību veselu augu veidā izēdina tikai un vienīgi telēm (pēdējā grūsnības mēnesī) un slaucamajām govīm” un frāzi “Slaucamo govju dienas devā nedrīkst apvienot kukurūzas zaļbarību vai kā skābbarību veselu augu veidā, kukurūzas graudus un konservētās (mitrā veidā) kukurūzas vālītes”. Precizējumi attiecībā uz to, kuriem dzīvniekiem drīkst izēdināt kukurūzas skābbarību, palīdzēs kontroles laikā pārbaudīt slaucamajām govīm faktiski izēdināto kukurūzas skābbarības daudzumu. Aizliegums apvienot kukurūzas zaļbarību vai skābbarību veselu augu veidā, kukurūzas graudus un konservētās (mitrā veidā) kukurūzas vālītes ir noteikts tādēļ, lai slaucamo govju barībā ierobežotu kukurūzas devu (it īpaši skābētu kukurūzu).

Visu šo noteikumu mērķis ir, pirmkārt, slaucamo govju barībā priekšroku dot zālei un, otrkārt, atvieglot kontroli, precīzāk nosakot attiecīgus dzīvniekus un laikposmus.

—	Konsekvences labad V.1. apakšpozīcijas a) punkta noteikums attiecībā uz siena devu, ko slaucamajām govīm izēdina laikā, kad dzīvniekus nelaiž ganībās, ir precizēts, nosakot, ka šā noteikuma izpildes kontrole tiek veikta attiecībā uz visām slaucamajām govīm, nevis uz slaucamo govju ganāmpulku.

—	Skaidrības labad V.1. apakšpozīcijas b) punktā norādīts, ka aizliegums pastāvīgi turēt dzīvniekus tikai kūtī un izmantot industriālās ražošanas metodes attiecas uz slaucamajām govīm.

—	V.1. apakšpozīcijas b) punktā precizēts, ka slaucamajām govīm jāuzturas ganībās ne mazāk kā 150 dienas gadā. Šis nosacījums uzsver ganību nozīmi slaucamo govju barībā un atvieglo attiecīgā pienākuma izpildes kontroli.

—

V.1. apakšpozīcijas b) punkta frāze par zaļbarību attiecas uz slaucamajām govīm; šajā frāzē noteikts, ka jāizmanto tāda zāle, kas iegūta noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā; zāli izmanto kā papildbarību ganību laikā. Šis noteikums ļauj svaigas lopbarības veidā izmantot zāli, kas iegūta teritorijās, kuras neatrodas slaukšanas ēku tuvumā un uz kurām tiek pārdzītas slaucamās govis.

—	Lai piena ražošanas saimniecībās, kurās piemēro cilmes vietas nosaukuma Fourme de Montbrison noteikumus, nostiprinātu ekstensīvās lauksaimniecības metodes, V.1. apakšpozīcijas b) punktā ir paredzēts ierobežojums attiecībā uz lopu skaitu, kas drīkst būt vienā saimniecībā.

—

V.1. apakšpozīcijas c) punktā iekļauts ierobežojums, saskaņā ar kuru katrai slaucamajai govij vidēji gadā papildbarības un barības piedevu veidā nedrīkst izēdināt vairāk kā 1 800 kg barības sausnas. Šis noteikums veicina tādas pamatbarības devu veidojošās lopbarības izmantošanu, kas iegūta tikai un vienīgi noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

—	Skaidrības labad V.1. apakšpozīcija c) punktā izveidoti divi atsevišķi saraksti, kuros uzskaitītas izejvielas, ko atļauts izmantot slaucamajām govīm paredzētajā papildbarībā un barības piedevās.

To izejvielu sarakstā, kuras atļauts izmantot slaucamo govju papildbarībā, papildus ir iekļauti mitri kukurūzas graudi, eļļasaugu sēklu produkti bez urīnvielas piedevas, eļļasaugu augļu produkti bez urīnvielas piedevas (izņemot augu eļļas/taukus un kakao pupiņu čaumalas/pākstis), pākšaugu sēklu produkti un raudzēšanas blakusprodukti no mikroorganismiem, kuru šūnas ir neaktīvas vai nedzīvas, izņemot produktus, ko iegūst no dažos substrātos kultivētu specifisku mikroorganismu biomasas, un izņemot vināzi. Termini “visu veidu labība un tās blakusprodukti”, “dehidrēta biešu masa”, “melase”, “proteīnaugu sēklas”, “sāls, minerālvielas” ir aizstāti attiecīgi ar terminiem “visu veidu labības graudi un to produkti”, “kaltēta biešu masa”, “cukura ražošanas blakusprodukti”, “pākšaugu sēklas” un “minerālvielas un to produkti”. Termins “lopbarības rauši bez urīnvielas piedevas” ir svītrots tāpēc, ka šie produkti ietilpst eļļasaugu sēklu un augļu produktos bez urīnvielas piedevas. Turklāt precizēts, ka kukurūzas vālīšu konservēšanas veids var būt sausais vai mitrais. Minētās izejvielas neietekmē produkta kvalitāti.

Labību un tās produktus nedrīkst apstrādāt ar kaustisko sodu (nātrija hidroksīdu), jo šāda apstrāde neatbilst tradicionālajai praksei.

Frāze “aizliegts izbarot jebkādu piedevu, lai tieši mainītu piena sastāvu” ir aizstāta ar barības piedevu sarakstu, kurā, lietojot tiesību aktos minēto terminoloģiju, ir uzskaitītas visas atļauto barības piedevu kategorijas un funkcionālās grupas. Šā grozījuma mērķis ir novērst jaukšanu vai interpretācijas, kas var rasties kontroles gaitā.

—	Lai saglabātu tradicionālo uzturu, V.1. apakšpozīcijas e) punktā pievienots noteikums, kas aizliedz dzīvnieku barībā un saimniecības augkopībā izmantot ĢMO.

3.2.   V.3. apakšpozīcija “Pārstrāde”

—

Skaidrības labad sarakstā, kurā uzskaitītas atļautās sastāvdaļas vai ražošanas piedevas, ko drīkst pievienot pienam un ražošanas procesā, termins “nekaitīgas baktēriju, rauga un pelējumu kultūras” ir aizstāts ar terminu “nekaitīgas baktēriju, rauga un pelējumu kultūras, kuru nekaitīgums ir pierādīts”.

—

Svītrota apakšpozīcijas rindkopa “Tālākajā gaitā veiktie dažādie posmi – “coagulum jeb recekļa” sagriešana, siera graudu maisīšana, siera graudu masas iepriekšēja notecināšana, viegla presēšana, sakapāšana, sālīšana, iepildīšana veidnē un novietošana uz koka plauktiem – aprakstīti turpmākajās rindkopās”; katrs šajā rindkopā minētais posms ir aprakstīts atsevišķi šīs specifikācijas turpinājumā.

—	Siera graudu masas viegla presēšana, ko veic pirms sagraizīšanas (iepriekšējas notecināšanas laikā), vairs nav obligāta. Tehnoloģiskajā ražošanas procesā šis posms vairs nav vajadzīgs, jo siera galīgais sausais atlikums atbilst specifikācijas prasībām.

—	Frāze “Tad siera graudu masu sadala, sāla un liek veidnēs” grozīta šādi: “Siera graudu masu sagraiza un sāla vēlākais tad, kad to liek veidnēs.” Šādā formulējumā ir precīzāk noteikts laikposms, kurā notiek sālīšana.

—	Skaidrības labad precizēts, ka notecināšana telpā, ko veic bez presēšanas un pastāvīgi apvēršot, tiek veikta pēc siera graudu masas iepildīšanas veidnē.

—	No 24 līdz 18 stundām saīsināts minimālais notecināšanas ilgums; runa ir par notecināšanu veidnē, ko veic bez presēšanas un pastāvīgi apvēršot. Ražošanas paņēmienu attīstība ir ļāvusi saīsināt šā posma ilgumu, neietekmējot galaprodukta kvalitāti.

—	Frāze “Sadurstīšana tiek veikta, sākot no 10. dienas pēc sarecināšanas” tagad ir iekļauta V.4. punktā, precizējot, ka runa ir par siera sadurstīšanu.

3.3.   V.4. apakšpozīcija “Nogatavināšana un glabāšana”

Frāze “Pēc sadurstīšanas seko vismaz piecpadsmit dienu ilgs nogatavināšanas posms pagrabos vai nogatavināšanas telpās no 6 līdz 12 °C temperatūrā un no 90 līdz 98 % relatīvajā mitrumā” ir aizstāta ar frāzi “Pēc siera izņemšanas no telpas ar koka plauktiem un pēc iespējamas susināšanas seko nogatavināšanas posms pagrabos vai nogatavināšanas telpās no 6 līdz 12 °C temperatūrā un no 90 līdz 98 % relatīvajā mitrumā”; papildus iekļauta frāze “Pēc sadurstīšanas sieru nogatavina vismaz 15 dienas pagrabos vai nogatavināšanas telpās, ievērojot iepriekš noteiktos temperatūras un mitruma apstākļus”.

Šo precizējumu mērķis ir labāk aprakstīt procesa posmus. Proti, siera sadurstīšanu veic tad, kad siers jau ir pagrabā, nevis pirms tā ievietošanas pagrabā. Ja vajag, siera susināšanu var veikt laikposmā starp siera izņemšanu no telpas ar koka plauktiem un tā ievietošanu pagrabā. Siera nogatavināšanu pagrabā, kas ilgst vismaz 15 dienas, skaita no sadurstīšanas dienas.

4.   VIII pozīcija “Marķēšana”

Lai nodrošinātu uztveramību un sekmētu ACVN produktu popularizēšanai veikto informatīvo pasākumu sinerģiju, pienākums marķējumā iekļaut norādi “appellation d’origine contrôlée” (kontrolēts cilmes vietas nosaukums) ir svītrots un aizstāts ar pienākumu marķējumā iekļaut Eiropas Savienības aizsargāta cilmes vietas nosaukuma simbolu.

5.   IX pozīcija “Valsts prasības”

Ņemot vērā iepriekš minēto valsts reformu cilmes vietas nosaukumu kontroles sistēmā, ir pievienota tabula, kurā uzskaitīti galvenie parametri, kas jāpārbauda kontroles gaitā, un to izvērtēšanas metode.

II PIELIKUMS

KONSOLIDĒTS VIENOTAIS DOKUMENTS

Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

FOURME DE MONTBRISON

EK Nr.: FR-PDO-0105-01014-06.07.2012.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1.   Nosaukums

Fourme de Montbrison

2.   Dalībvalsts vai trešā valsts

Francija

3.   Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1.   Produkta veids

1.3. grupa.

Siers

3.2.   Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Fourme de Montbrison ir cilindriskas formas siers 17 līdz 21 cm augstumā un 11,5 līdz 14,5 cm diametrā, tas sver no 2,1 līdz 2,7 kg, sieram ir zila pelējuma sēņu caurausta masa, tas nepresēts, termiski neapstrādāts, fermentēts un sālīts, pievienojot sāli siera graudiem, kad tos ievieto veidnē.

Tauku saturs ir vismaz 52 grami uz 100 gramiem siera pēc pilnīgas izžāvēšanas, un sausnas svars tajā nedrīkst būt mazāks par 52 gramiem uz 100 gramiem nogatavināta siera.

Sieru var apzīmēt ar cilmes vietas nosaukumu Fourme de Montbrison, tikai sākot no trīsdesmit otrās dienas, skaitot no sarecināšanas dienas.

Siera miza ir oranžā krāsā, sausa, ar pelējuma sēņu veidotu kārtu, uz kuras var būt baltas, dzeltenas un sarkanas krāsas appelējumi. Krēmkrāsas siera masā ir tikai neliels acojums, un masu caurauž gaiši zilas krāsas pelējums.

Fourme de Montbrison konsistence ir viendabīga, nedaudz stingra un mutē kūstoša. Sieram ir patīkama un izsmalcināta garša ar piena un augļainuma garšu buķeti; viegli samanāmais zilais pelējums piešķir sieram maigumu. Sieram var būt pavisam nedaudz sāļa un rūgtena piegarša.

3.3.   Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

—

3.4.   Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Visa gada garumā piena govju pamatbarība ir lopbarība, kas iegūta šajā ģeogrāfiskajā apgabalā.

Dzīvnieku ēdināšanā izmantojama visu veidu lopbarība, izņemot kāpostu dzimtas augu lopbarību.

Attiecībā uz visām slaucamajām govīm kopumā vidēji gadā svaiga ganību zāle, vītināta zāle, vālos apkaltēta, plēvē iesaiņota zāle vai skābsiens veido 80 % vai vairāk (izsakot sausnā) no slaucamo govju pamatbarības.

Vidēji gadā kukurūzas skābbarība (izsakot sausnā), ko izēdina visām slaucamajām govīm kopumā, veido ne vairāk kā 20 % no slaucamo govju pamatbarības.

Laikā, kad dzīvniekus nelaiž ganībās, slaucamo govju ganāmpulkā vidēji katram dzīvniekam vismaz 3 kg barības sausnas jāizbaro siena veidā.

Laikā, kad pieejama svaiga ganību zāle, obligāta ir slaucamo govju ganīšana ganībās, tiklīdz to atļauj laika apstākļi. Ganību periods nedrīkst būt īsāks par 150 dienām gadā.

Slaucamo govju ganāmpulkā katrai govij vidēji gadā papildbarības un barības piedevu veidā nedrīkst izēdināt vairāk kā 1 800 kg barības sausnas.

Slaucamajam govīm paredzētajā papildbarībā un barības piedevās atļauts izmantot tikai tās izejvielas un piedevas, kas ir minētas attiecīgajā sarakstā.

3.5.   Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Piena ražošana, siera izgatavošana, nogatavināšana un uzglabāšana līdz pat 32 dienām, skaitot no sarecināšanas dienas, notiek ģeogrāfiskajā apgabalā.

3.6.   Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Fourme de Montbrison sagriešana ir atļauta tikai tad, ja tā neietekmē siera konsistenci. Siera gabaliem, kuru svars pārsniedz 50 gramus, ir obligāti jābūt ar mizu.

3.7.   Īpaši noteikumi marķēšanai

Ar cilmes vietas nosaukumu Fourme de Montbrison apzīmēto siera rituļu marķējumā jābūt produkta nosaukumam, kas uzrakstīts ar burtiem, kuru izmērs ir vismaz divas trešdaļas no vislielākajiem uz marķējuma lietotajiem burtiem, un Eiropas Savienības ACVN simbolam.

Neatkarīgi no noteikumos paredzētās informācijas, kas jānorāda attiecībā uz visiem sieriem, aizliegts tieši blakus cilmes vietas nosaukumam iekļaut citus apzīmējumus, izņemot ražotāju vai tirgotāju zīmolus.

4.   Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Fourme de Montbrison ģeogrāfiskajā apgabalā ietilpst šādu pašvaldību teritorija:

Luāras (Loire) departamentā – Bard, Cervières, Chalmazel, La Chamba, La Chambonie, Champoly, Châtelneuf, La Côte-en-Couzan, Écotay-l’Olme, Essertines-en-Châtelneuf, Jeansagnière, Lérigneux, Noirétable, Palogneux, Roche, Saint-Bonnet-le-Courreau, Saint-Didier-sur-Rochefort, Saint-Georges-en-Couzan, Saint-Jean-la-Vêtre, Saint-Julien-la-Vêtre, Saint-Just-en-Bas, Saint-Laurent-Rochefort, Saint-Priest-la-Vêtre, Saint-Romain-d’Urfé, Les Salles, Sauvain, La Valla-sur-Rochefort un Verrières-en-Forez pašvaldība.

Pijdedomas (Puy-de-Dôme) departamentā – Brugeron, Job, Saint-Anthème, Saint-Pierre-la-Bourlhonne un Valcivières pašvaldība.

5.   Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1.   Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Dabas faktori

Produkta Fourme de Montbrison ražošanas ģeogrāfisko apgabalu veido Forēzas kalnu augšējā daļa, kas atrodas Luāras (Loire) un Pijdedomas (Puy de Dôme) departamentā, kā arī daļēji paši Forēzas kalni. Apgabals atrodas tādu vidēji augstu kalnu apvidū (augstākais punkts virs jūras līmeņa ir 1 634 m), kuru grēdas vērstas galvenokārt ziemeļu–dienvidu virzienā un atrodas uz granīta pamatieža; apgabalam ir dabas veidotas robežas. Kalnu pļavu un subalpīnu pļavu ainavu papildina kaili reljefa pacēlumi ar noapaļotām virsotnēm, ko norobežo ar skujkoku mežiem apaugušas nogāzes. Apgabalā ir daudz kūdrāju un zālaugu platību. Nokrišņu daudzums ir visai liels (vidēji vairāk nekā 1 000 mm gadā). Klimatā vērojama gan okeāna, gan kontinentāla ietekme. Gada vidējā gaisa temperatūra ir visai zema, proti, zemāka par 10 °C un bieži vien pat zemāka par 5 °C. Garajās un aukstajās ziemās bieži snieg.

Ņemot vērā augstumu virs jūras līmeņa un lielo nokrišņu daudzumu, lopbarība galvenokārt tiek iegūta daudzgadīgo zālaugu platībās.

Cilvēkfaktori

Fourme de Montbrison izgatavošana aizsākusies agrajos viduslaikos Haut-Forez rajonā, kur ganību lopkopība vēl bija saglabājusies līdz pat Otrajam pasaules karam. Sieru izgatavoja alpīnajām pļavām raksturīgajās ganu būdiņās jasseries, kuras bija izplatītas kalnu nogāzēs abpus Forēzas kalnu masīvam. Agrākos laikos sieru izgatavoja tikai vasarā, izmantojot pienu, ko deva neliela apjoma ganāmpulku govis; ar siera izgatavošanu nodarbojās sievietes, savukārt vīrieši palika ciematos, lai turpinātu lauku darbus. Daba apgādāja piensaimniekus ar skujkoku stumbriem, no kuriem, izdobjot vidu, izgatavoja teknes (speciālus koka plauktus), kas siera izgatavošanas laikā bija ideāli piemēroti siera masas jeb furmas notecināšanai. Sieru uzglabāja līdz vasaras beigām, tad pārdeva tirgos, apbraukājot abas kalnu masīva puses; visnozīmīgākais bija Montbrison tirgus.

Mūsdienu piensaimnieki diezgan plaši izmanto daudzgadīgo zālaugu platības. Fourme de Montbrison ražošanas apstākļi, jo īpaši obligātā govju ganīšana ganībās visu laikposmu, kad tas ir iespējams, ēdināšana, kuras pamatā ir zālaugu izmantošana un kukurūzas skābbarības ierobežota lietošana, nodrošina šo dabas resursu lietderīgu izmantošanu.

Fourme de Montbrison ražošanas procesā izmanto no priekštečiem pārmantotas siera gatavošanas metodes, turklāt siera pagatavošanā maksimāli tiek izmantota vietējo siernieku zinātība šādās darbībās:

—	siera graudu maisīšana, kas saistīta ar nelielu siera graudu izmēru (aptuveni 0,5–1 cm vienā pusē),

—	siera graudu masas sālīšana un viegla siera rituļu sālīšana no ārpuses,

—	ļoti īpaša papildu notecināšanas metode, izmantojot skujkoku plauktus.

5.2.   Produkta specifika

Fourme de Montbrison ir cilindriskas formas siers 17 līdz 21 cm augstumā un 11,5 līdz 14,5 cm diametrā, tam ir zila pelējuma caurausta masa, kurai ir patīkama un izsmalcināta garša. Siera miza ir oranžā krāsā. Neliels acojums un viegli samanāmais zilais pelējums piešķir sieram maigumu.

5.3.   Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Fourme de Montbrison raksturīgo īpašību pamatā ir īpaši piena ražošanas un siera gatavošanas paņēmieni.

Savukārt piena ražošanas pamatā ir Forēzas kalnu daudzveidīgās ganības, un šāda piena īpašības palielina siera garšas izsmalcinātību un aromātiskumu.

Siera izmērs ir saistīts ar to, ka agrākos laikos ganāmpulki bija nelieli un ka sieru gatavoja sievietes.

Samērā maigā Fourme de Montbrison garša ir saistīta ar to, ka siera graudi tiek sagraizīti smalki. Pateicoties siera graudu nelielajam izmēram, acojums siera masā veidojas neliels un līdz ar to ierobežo Penicillium roqueforti sēnes attīstību, proti, appelējums nav tik izteikts kā citu veidu siera masā ar zilu pelējumu.

Tieši sālīšanas tehnoloģija, kas veicina siera rituļa virsas mikrofloras attīstību, nosaka to, ka sieram izveidojas specifiska oranža miza. Arī siera masas notecināšana uz skujkoku plauktiem nodrošina siera rituļa virsas mikrofloras attīstību. Koka plaukti ir virsējās mikrofloras rezervuārs, kas tieši piedalās šīs mikrofloras attīstībā, novēršot siera mizas pārāk strauju sažūšanu.

Turklāt salīdzinājumā ar citu veidu zilā siera garšu šā siera garša Fourme de Montbrison sālīšanas tehnoloģijas dēļ ir mazāk sāļa.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

https://www.inao.gouv.fr/fichier/CDCFourmeDeMontbrison.pdf

---

(1)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.).

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa.   Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Peras de Rincón de Soto (ACVN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa.   Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

SPĀNIJA

Jamón de Trevélez (AĢIN)

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.1. grupa.   Svaiga gaļa (un subprodukti)

SPĀNIJA

Ternera Gallega (AĢIN)

PIELIKUMS

Nr.	68/TQ39
Dalībvalsts	Francija
Krājums	PLE/7FG.
Suga	Jūras zeltplekste (Pleuronectes platessa)
Zona	VIIf un VIIg
Datums	18.11.2013.

PIELIKUMS

Regulas (ES) Nr. 1151/2012 I pielikuma I daļā uzskaitītie lauksaimniecības produkti un pārtikas produkti:

2.1. grupa.   Alus

ČEHIJA

Českobudějovické pivo (AĢIN)

PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 606/2009 IA pielikumu groza šādi:

1)

tabulu groza šādi: a) tabulas 6. rindu groza šādi: i) rindas 1. ailē pievieno šādu ievilkumu: “— raugu autolizātu pievienošana”; ii) rindas 2. ailē pievieno šādu tekstu: “Tikai svaigām vīnogām, vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, daļēji fermentētai vīnogu misai, ko iegūst no vēlu novāktām vīnogām, koncentrētai vīnogu misai un jaunvīnam fermentācijas procesā”; b) tabulas 10. rindā otro ievilkumu aizstāj ar šādu: “— augu izcelsmes proteīni, kuri iegūti no kviešiem, zirņiem un kartupeļiem,”; c) pievieno šādas rindas: “51 Inaktivētu raugu izmantošana     52 Izšķīdinātu vīna gāzu pārvaldība, izmantojot membrānu kontaktfiltrus Produktiem, kas definēti Regulas (EK) Nr. 1234/2007 XIb pielikuma 1., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 15. un 16. punktā, izņemot oglekļa dioksīda pievienošanu produktiem, kas noteikti minētā pielikuma 4., 5., 6. un 8. punktā”;

2)

pievieno šādu 18. papildinājumu: “18. papildinājums Prasības attiecībā uz izšķīdināto vīna gāzu pārvaldību, izmantojot membrānu kontaktfiltrus Izšķīdinātu vīna gāzu pārvaldība, izmantojot membrānu kontaktfiltrus, ir vīndarībā lietota fizikāla metode, lai pārvaldītu izšķīdinātu gāzu koncentrāciju vīnā, izmantojot membrānu kontaktfiltrus (hidrofobas membrānas) un gāzes. PRASĪBAS 1. Šo metodi var izmantot no spirta rūgšanas procesa beigām līdz fasēšanai, lai aizstātu barbotāžas aparātu vai Venturi tipa sistēmas. 2. Praksē šo metodi lieto vīndaris vai kvalificēts tehniķis. 3. Šī apstrāde jāieraksta reģistrā, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 185.c panta 2. punktā. 4. Izmantotajām membrānām jāatbilst Regulas (EK) Nr. 1935/2004 un Regulas (ES) Nr. 10/2011 prasībām, kā arī valstu noteikumiem, kas pieņemti tās piemērošanai. Tām jāatbilst OIV publicētā Starptautiskā vīndarības kodeksa prasībām.”

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	AL	46,1
	MA	61,3
	TN	66,1
	TR	82,3
	ZZ	64,0
0707 00 05	AL	47,7
	EG	200,0
	MA	152,9
	TR	135,0
	ZZ	133,9
0709 91 00	EG	200,0
	ZZ	200,0
0709 93 10	MA	133,9
	TR	138,7
	ZZ	136,3
0805 10 20	AR	28,7
	AU	88,3
	TR	56,3
	UY	36,0
	ZA	58,6
	ZZ	53,6
0805 20 10	AU	135,6
	MA	67,5
	PE	131,0
	TR	100,8
	ZA	150,1
	ZZ	117,0
0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90	IL	59,5
	PE	74,3
	SZ	43,6
	TR	65,5
	UY	92,4
	ZZ	67,1
0805 50 10	TR	84,1
	ZZ	84,1
0808 10 80	AU	125,0
	BA	42,7
	MK	29,8
	NZ	160,5
	US	133,8
	ZA	93,6
	ZZ	97,6
0808 30 90	TR	123,3
	US	205,7
	ZZ	164,5

---

(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

PIELIKUMS

Šajā pielikumā piemēro šādas definīcijas:

a)	“dioksīni un furāni (PVO-TEQ)” ir polihlordibenzo-para-dioksīnu (PCDD) un polihlordibenzofurānu (PCDF) summa, kas izteikta kā Pasaules Veselības organizācijas (PVO) toksiskuma ekvivalenti, izmantojot PVO toksiskuma ekvivalences koeficientus (PVO-TEF));

b)	“dioksīniem līdzīgie PHB (PVO-TEQ)” ir polihlorbifenilu (PHB) summa, kas izteikta kā PVO toksiskuma ekvivalenti, izmantojot PVO-TEF;

c)

“PVO-TEF” ir Pasaules Veselības organizācijas toksiskuma ekvivalences koeficienti riska novērtējumam attiecībā uz cilvēkiem, pamatojoties uz Pasaules Veselības organizācijas (PVO) secinājumiem Starptautiskās Ķīmiskās drošības programmas (IPCS) ekspertu sanāksmē, kas notika Ženēvā 2005. gada jūnijā (Martin van den Berg et al., The 2005 World Health Organization Re-evaluation of Human and Mammalian Toxic Equivalency Factors for Dioxins and Dioxin-like Compounds. Toxicological Sciences 93(2), 223.–241. lpp. (2006)).

Pārtika	Intervences līmenis dioksīniem un furāniem (PVO-TEQ) (1)	Intervences līmenis dioksīniem līdzīgajiem PHB (PVO-TEQ) (1)
Šādu dzīvnieku gaļa un gaļas produkti (izņemot ēdamos subproduktus) (2):
— liellopi un aitas,	1,75 pg/g tauku (3)	1,75 pg/g tauku (3)
— mājputni,	1,25 pg/g tauku (3)	0,75 pg/g tauku (3)
— cūkas.	0,75 pg/g tauku (3)	0,50 pg/g tauku (3)
Tauku maisījumi	1,00 pg/g tauku (3)	0,75 pg/g tauku (3)
Saimniecībās audzētu zivju muskuļu gaļa un saimniecībās audzēti zivsaimniecības produkti	1,50 pg /g mitra svara	2,50 pg/g mitra svara
Neapstrādāts piens (2) un piena produkti (2), tostarp sviesta tauki	1,75 pg/g tauku (3)	2,00 pg/g tauku (3)
Vistu olas un olu produkti (2)	1,75 pg/g tauku (3)	1,75 pg/g tauku (3)
Māli kā pārtikas piedeva	0,50 pg/g mitra svara	0,35 pg/g mitra svara
Augļi, dārzeņi (tostarp svaigi garšaugi) un graudaugi (4)	0,30 pg/g mitra svara	0,10 pg/g mitra svara

---

(1)  Augstākā pieļaujamā koncentrācija: augstāko pieļaujamo koncentrāciju aprēķina, pieņemot, ka visas dažādu radniecīgu vielu vērtības zem kvantitatīvās noteikšanas robežas ir vienādas ar kvantitatīvās noteikšanas robežu.

(2)  Šajā kategorijā uzskaitītie pārtikas produkti, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulā (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.).

(3)  Intervences līmeņi neattiecas uz pārtikas produktiem ar tauku saturu < 2 %.

(4)  Attiecībā uz žāvētiem augļiem un žāvētiem dārzeņiem (tostarp kaltētiem garšaugiem) intervences līmenis ir 0,5 pg/g dioksīniem un furāniem un 0,35 pg/g dioksīniem līdzīgajiem PHB, izsakot uz pārdodamo produktu.