29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/1

(1)

Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu Francijas iesniegtais pieteikums reģistrēt nosaukumu “Saint-Marcellin” ir publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (3).

(3)

Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 7. pantu, tāpēc šis nosaukums būtu jāreģistrē.

(4)

Francijas iestādes ar 2010. gada 12. novembra vēstuli informēja Komisiju, ka uzņēmums VALCREST, kas reģistrēts tās teritorijā ārpus attiecīgā ģeogrāfiskā apgabala, ir likumīgi tirgojis produktu, kam piešķirts tirdzniecības nosaukums “Saint-Marcellin”, pastāvīgi lietojot šo nosaukumu piecus gadus, un ka šis jautājums tika apspriests valsts iebildumu iesniegšanas procedūras laikā. Tādējādi minētais uzņēmums ir izpildījis Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētos nosacījumus, lai tam varētu piešķirt pārejas periodu legālai nosaukuma lietošanai pēc nosaukuma ierakstīšanas reģistrā.

(5)

Regulas (EK) Nr. 510/2006 13. panta 3. punkta otrajā daļā paredzētie noteikumi tika iekļauti Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punktā.

(6)

Ņemot vērā to, ka uzņēmums VALCREST ir izpildījis Regulas (ES) Nr. 1151/2012 15. panta 1. punktā paredzētos nosacījumus, šim uzņēmumam uz pieciem gadiem būtu jāpiešķir pārejas periods, ar atļauju lietot nosaukumu “Saint-Marcellin”.

(7)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības produktu kvalitātes politikas komitejas atzinumu.

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/3

(1)

Saskaņā ar priekšlikumu, ko tā izvirzīja Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē par tirdzniecību un attīstību (ANOKTA), un līdztekus vispārējai preferenču sistēmai (VPS) Eiropas Savienība 1971. gadā ieviesa tarifu atvieglojumus džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem, kuru izcelsme ir dažās jaunattīstības valstīs. Šie atvieglojumi izpaudās kā pakāpeniska kopējo muitas tarifu nodokļu pazemināšana un no 1978. gada līdz 1994. gada 31. decembrim kā pilnīga šo nodokļu atcelšana.

(2)

Kopš VPS stāšanās spēkā 1995. gadā Savienība saskaņā ar VVTT atvēra autonomas Savienības nulles tarifa kvotas konkrētiem džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem. Tarifu kvotu režīms, ko šiem izstrādājumiem atvēra ar Regulu (EK) Nr. 32/2000, ir pagarināts līdz 2013. gada 31. decembrim ar Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 17/2012 (2).

(3)

Tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 978/2012 (3) jaunā VPS tiks piemērota no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim, tarifu kvotu režīms džutas un kokosšķiedru izstrādājumiem būtu atbilstoši jāpagarina.

(4)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 32/2000.

(5)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Muitas kodeksa komitejas atzinumu,

1)

kārtas numura 09.0107 tekstu aizstāj ar šādu:

“no 1. janvāra līdz 31. decembrim katru gadu līdz 2023. gada 31. decembrim”;

2)

kārtas numura 09.0109 tekstu aizstāj ar šādu:

“no 1. janvāra līdz 31. decembrim katru gadu līdz 2023. gada 31. decembrim”;

3)

kārtas numura 09.0111 tekstu aizstāj ar šādu:

“no 1. janvāra līdz 31. decembrim katru gadu līdz 2023. gada 31. decembrim”.

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/4

(1)

Saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 288/2009 (2) 4. panta 1. punktu dalībvalstīm, kas iesniedz pieteikumu tā atbalsta saņemšanai, kas minēts Regulas (EK) Nr. 1234/2007 103.ga panta 1. punktā, laikposmam no 1. augusta līdz 31. jūlijam, sava stratēģija būtu jāpaziņo Komisijai līdz tā gada 31. janvārim, kad minētais periods sākas.

(2)

Ievērojot Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko nosaka vienotu tirgus organizāciju lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (3), un politisko vienošanos, ko panāca abi likumdevēji par turpmāko kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), nozīmīgi programmas “Augļi skolai” elementi no 2014. gada 1. janvāra tiks grozīti, jo īpaši kopējās atbalsta summas un jaunās līdzfinansējuma likmes.

(3)

Programmas “Augļi skolai” jauno elementu piemērošanas dēļ no 2014. gada 1. janvāra dalībvalstīm nebūs iespējams pielāgot savas stratēģijas jaunajam satvaram pirms stratēģijas paziņošanas termiņa beigām.

(4)

Tādēļ dalībvalstīm, kas vēlas īstenot programmu “Augļi skolai” 2014./2015. mācību gadā, pārejas pasākuma veidā būtu jāatļauj savu stratēģiju un atbalsta pieteikumu, kas attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. jūlijam, paziņot Komisijai līdz 2014. gada 30. aprīlim.

(5)

Tāpat, ievērojot izmaiņas, kas ir jāievieš ar jauno KLP kopējā budžetā programmai “Augļi skolai”, termiņš, līdz kuram Komisijai jālemj par galīgo atbalsta piešķīrumu laikposmam no 2014. gada 1. augusta līdz 2015. gada 31. jūlijam, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 288/2009 4. panta 4. punkta trešajā daļā, būtu jāpagarina līdz 2014. gada 30. jūnijam.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/5

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/7

(1)

Saskaņā ar Protokolu par pārejas noteikumiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību, Līgumam par Eiropas Savienības darbību un Eiropas Atomenerģijas Kopienas dibināšanas līgumam, tādu aktu tiesiskās sekas, kurus Savienības iestādes, struktūras, biroju un aģentūras pieņēmušas, pirms stājās spēkā Lisabonas līgums, paliek nemainīgas tiktāl, ciktāl minētie akti netiek atcelti, anulēti vai grozīti, piemērojot Līgumus.

(2)

Tādējādi Lēmuma 2008/615/TI 25. pants ir piemērojams, un Padomei ir jāpieņem vienprātīgs lēmums par to, vai dalībvalstis ir īstenojušas minētā lēmuma 6. nodaļas noteikumus.

(3)

Lēmuma 2008/616/TI 20. pantā ir noteikts, ka Lēmuma 2008/615/TI 25. panta 2. punktā minētos lēmumus pieņem, pamatojoties uz izvērtējuma ziņojumiem, kuru pamatā ir anketa. Attiecībā uz datu automatizētu apmaiņu saskaņā ar Lēmuma 2008/615/TI 2. nodaļu izvērtējuma ziņojuma pamatā ir jābūt izvērtējuma inspekcijai un izmēģinājuma darbībām.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2008/616/TI pielikuma 4. nodaļas 1.1. punktu Padomes attiecīgās darba grupas izstrādātā anketa attiecas uz katru no automatizētās datu apmaiņas paņēmieniem un dalībvalstij tā ir jāaizpilda, tiklīdz dalībvalsts uzskata, ka tā izpilda priekšnosacījumus, lai veiktu attiecīgās kategorijas datu apmaiņu.

(5)

Slovākija ir aizpildījusi anketu par datu aizsardzību un anketu par transportlīdzekļu reģistrācijas datiem (TRD).

(6)

Slovākija ir veikusi sekmīgas izmēģinājuma darbības ar Nīderlandi.

(7)

Slovākijā ir notikusi izvērtējuma inspekcija, un Beļģijas/Nīderlandes izvērtējuma grupa ir sagatavojusi ziņojumu par izvērtējuma inspekciju un nosūtījusi to Padomes attiecīgajai darba grupai.

(8)

Padomei ir iesniegts vispārējs izvērtējuma ziņojums, kurā apkopoti anketas, izvērtējuma inspekcijas un izmēģinājuma darbību rezultāti attiecībā uz TRD,

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/8

(1)

Vēstulē, kas datēta ar 2005. gada 3. novembri, aviokompānija Ryanair Ltd. (turpmāk “sūdzības iesniedzējs” vai “Ryanair”) iesniedza sūdzību par 2. termināļa būvniecības finansēšanu Minhenes lidostā un izņēmuma lietošanas tiesību līgumiem attiecībā uz šo termināli, kas noslēgti starp Deutsche Lufthansa AG (turpmāk “LH”) un Flughafen München GmbH (turpmāk “FMG”). Sūdzības iesniedzējs cita starpā uzskatīja, ka finansējums, ko 2. termināļa būvniecībai nodrošināja FMG ieinteresētās personas (valsts iestādes), nav saderīgs ar tirgus ekonomikas investoru principiem un ka LH un tās Star Alliance partneru izņēmuma tiesības izmantot 2. termināli pēdējos divos gados ir radījušas FMG finansiālus zaudējumus vairāk nekā 100 milj. EUR apmērā. Pamatojoties uz to, Ryanair apgalvoja, ka minētie atbalsta pasākumi, sniedzot ekonomiskas priekšrocības LH, ir nelikumīgs un nesaderīgs valsts atbalsts.

(2)

Saistībā ar šo sūdzību Komisija vēstulēs, ko nosūtīja 2005. gada 18. novembrī, 2006. gada 31. jūlijā, 2007. gada 6. jūnijā un 2007. gada 3. oktobrī, lūdza Vācijai sniegt papildu informāciju. Vācija atbildēja ar vēstulēm, kas datētas 2006. gada 18. janvārī, 2006. gada 8. augustā, 2007. gada 28. augustā, 2007. gada 17. septembrī, 2007. gada 21. septembrī, 2007. gada 29. novembrī un 2008. gada 13. februārī. Komisijas un Vācijas pārstāvju sanāksme notika 2007. gada 10. oktobrī.

(3)

Ar 2007. gada 31. jūlija vēstuli sūdzības iesniedzējs iesniedza oficiālu brīdinājuma vēstuli atbilstīgi LESD 265. panta 2. punktam, uzskatot, ka Komisija nav rīkojusies, reaģējot uz tā sūdzību. Sūdzības iesniedzējs 2007. gada 15. novembrī iesniedza Eiropas Savienības Vispārējā tiesā prasību par bezdarbību (3).

(4)

Ar 2008. gada 23. jūlija vēstuli Komisija informēja Vāciju par savu lēmumu uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru attiecībā uz aizdevumiem Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 17, 20, 21 un 23, ko KfW Bankengruppe, Bayerische Landesbank un LfA tika izsnieguši FM Terminal 2 Immobilien-Verwaltungsgesellschaft mbH un Terminal 2 Betriebsgesellschaft mbH, kā arī attiecībā uz nomas maksu, ko FM Terminal 2 Immobilien-Verwaltungsgesellschaft mbH maksāja FMG par zemes gabala izmantošanu Minhenes lidostā (turpmāk “lēmums uzsākt procedūru”).

(5)

Ar 2008. gada 31. jūlija vēstuli Vācija pieprasīja pagarinājumu termiņam, kurā tai jāsniedz atbilde, un Komija to piešķīra. Pēc Vācijas pieprasījuma sanāksme notika 2008. gada 12. septembrī. Vācija nosūtīja savas piezīmes 2008. gada 6. novembrī.

(6)

2008. gada 12. novembrī lēmumā uzsākt LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru tika veikts labojums.

(7)

Lēmums uzsākt procedūru tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4)2009. gada 10. janvārī. Komisija uzaicināja iesaistītās personas savas piezīmes par šiem pasākumiem iesniegt mēneša laikā no publikācijas dienas.

(8)

Komisija saņēma Ryanair piezīmes. Tā pārsūtīja šīs piezīmes Vācijai ar 2009. gada 17. februāra vēstuli. Vācijai tika dota iespēja atbildēt uz šīm piezīmēm viena mēneša laikā. Vācija 2009. gada 1. aprīlī pieprasīja pagarinājumu termiņam, kurā tai jāsniedz atbilde, un Komija to piešķīra. Vācija nosūtīja savas piezīmes 2009. gada 30. aprīlī.

(9)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa 2011. gada 19. maijā pieņēma spriedumu lietā par Ryanair prasību saistībā ar bezdarbību (5).

(10)

Savā 2012. gada 30. aprīļa vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju par aizdevumu Nr. 17. un Nr. 20. Vācija sniedza atbildi 2012. gada 30. maija vēstulē.

(11)

Savā 2012. gada 23. jūlija vēstulē Komisija pieprasīja papildu informāciju. Vācija sniedza atbildi 2012. gada 16. augusta vēstulē.

(12)

Tā kā tikai dažus gadus pēc Minhenes lidostas darbības uzsākšanas 1992. gadā kļuva skaidrs, ka pasažieru plūsmas pieauguma dēļ tā sasniegs ietilpības robežas ātrāk, nekā plānots, tika nolemts būvēt otru termināli. 1998. gada 15. jūlijāFMG  (6) un LH  (7) parakstīja Saprašanās memorandu par 2. termināļa (jaunā termināļa Minhenes lidostā) būvi un ekspluatāciju.

(13)

Kā paredzēts Saprašanās memorandā, FMG un LH izveidoja kopīgā īpašumā esošus uzņēmumus, kas atbild par termināļa būvi un ekspluatāciju (turpmāk “T2 uzņēmumi”):

(14)

Atbilstoši Saprašanās memorandam T2 uzņēmumu riskus uzņemas FMG un LH atbilstīgi akciju sadalījumam. Uzņēmumi FMG un LH ir noslēguši ar T2 uzņēmumiem peļņas un zaudējumu nodošanas līgumus. Zaudējumus tie sedz proporcionāli akciju sadalījumam (60:40). Saskaņā ar Vācijas likumiem FMG un LH tādējādi uzņemas saistības par visiem T2 uzņēmumu peļņas un zaudējumu nodošanas līguma darbības laikā radītajiem parādiem, un šīs saistības ilgst arī pēc peļņas un zaudējumu nodošanas līguma darbības beigu termiņa, ja šis parāds radies pirms šā termiņa.

(15)

Minhenes lidostas 2. termināļa būvniecības kopējās investīciju izmaksas bija aptuveni […] EUR (8). T2 uzņēmumi finansēja šo projektu daļēji no pašu kapitāla (FMG un LH kapitāla ieguldījumi) un daļēji no aizdevumiem. Lai finansētu 2. termināļa projektu, ilgtermiņa aizdevumus […] miljonu EUR apmērā T2 uzņēmumiem sniedza trīs Vācijas valsts bankas (KfW Bankengruppe  (9), Bayerische Landesbank  (10) un LfA Förderbank Bayern  (11)). Abi T2 uzņēmumi ir visu aizdevuma līgumu līgumslēdzējas puses.

(16)

Komisija lēmumā uzsākt procedūru konstatēja, ka FMG un LH kapitāla investīcijas un LH izņēmuma lietošanas tiesības 2. terminālī neattiecas uz valsts atbalstu.

(17)

Attiecībā uz aizdevumiem, ko KfW, BayernLB un LfA sniedza T2 uzņēmumiem 2. termināļa būvniecībai, Komisija uzskatīja, ka aizdevumi Nr. 2, 3, 4, 11, 12, 13, 14, 15, 18, 19 un 22 neveido valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(18)

Tomēr lēmumā uzsākt procedūru izvirzīti šādi jautājumi:

(19)

Šajā lēmumā nozīmīgi ir tikai aizdevumi Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 17, 20, 21 un 23, ko izsniegušas KfW un Bayern LB, kā minēts lēmumā uzsākt procedūru.

(20)

Procentu likmes visiem 19. apsvērumā minētajiem aizdevumiem ir noteiktas attiecīgajos aizdevuma līgumos. Bāzes likme tika noteikta, balstoties uz no derīguma termiņa atkarīgu starpbanku likmi, ko šīs procentu likmes noteikšanas dienā plkst. 11.00 (pēc Minhenes/Frankfurtes vietējā laika) publicē Reuters informācijas sistēmas DGZF lapā (DekaBank ilgtermiņa publisko parādzīmju ienesīgums). Riska rezerves ir noteiktas attiecīgajos aizdevuma līgumos.

(21)

Aizdevumi Nr. 5, 6 un 7 tika piešķirti atbilstīgi KfW infrastruktūras programmai saskaņā ar aizdevuma līgumu, kas noslēgts […], lai atbalstītu infrastruktūras attīstību no reģiona un ekonomikas attīstības perspektīvas. Procentu likmes aizdevumiem Nr. 5, 6 un 7 tika fiksētas uz desmit gadiem. Pēc tam, kad 2009.–2011. gadā beigsies šo aizdevumu fiksēto likmju periods, procentu likmes tiks pielāgotas publicētajai Komisijas atsauces likmei. Attiecīgajos aizdevuma līgumos noteiktās riska rezerves paliek nemainīgas.

(22)

Atbilstīgi 2000. gada 13. septembra aizdevuma līgumam uz aizdevumiem Nr. 1, 9, 10, 16, 21 un 23 attiecas šādas riska rezerves bāzes punktos (turpmāk “bps”), kas noteiktas uz visu aizdevuma līgumu darbības laiku:

(23)

BayernLB un KfW 2003. gada jūlijā noslēdza aizdevuma līgumu papildus 2000. gada 13. septembra aizdevuma līgumam, lai segtu 2. termināļa papildu finansējuma vajadzības būvniecības izmaksu palielināšanās dēļ. Bāzes likme tika noteikta, balstoties uz no derīguma termiņa atkarīgu starpbanku likmi, ko šīs procentu likmes noteikšanas dienā plkst. 11.00 (pēc Minhenes/Frankfurtes vietējā laika) publicē Reuters informācijas sistēmas DGZF lapā (DekaBank ilgtermiņa publisko parādzīmju ienesīgums). Balstoties uz šo grozījumu, procentu peļņa aizdevumiem Nr. 17 un 20 tika noteikta […] bps apmērā (12).

(24)

T2 uzņēmumi aizdevumam un kredīta apkalpošanai sniedza šādas ķīlas:

(25)

Turklāt bankas paturēja tiesības anulēt aizdevuma līgumus, ja

(26)

Ņemot vērā 20.–25. apsvērumā minētos faktus, Komisija pauda šaubas, vai aizdevumi Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 17, 20, 21 un 23, ko T2 uzņēmumiem piešķīrušas valsts attīstības bankas KfW un LfA un valsts banka BayernLB, tika piešķirti ar tādiem nosacījumiem, kādus iespējams iegūt normālos tirgus apstākļos. Šāds vērtējums galvenokārt balstās uz to, ka šiem aizdevumiem noteiktās procentu likmes šķiet zemākas par atsauces likmēm, kas noteiktas, piemērojot Komisijas Paziņojumu, pašreizējā valsts atbalsta atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm 15 dalībvalstīm, kuras piemērojamas no 2005. gada 1. janvāra, un vēsturiskajām atgūšanas procentu likmēm un atsauces/diskonta likmēm, kas piemērojamas no 1997. gada 1. augusta (13) (turpmāk “2005. gada Komisijas Paziņojums”).

(27)

2005. gada Komisijas Paziņojumu vēlāk aizstāja ar Komisijas 2007. gada 12. decembra Paziņojumu par atsauces un diskonta likmes noteikšanas metodes pārskatīšanu (14) (turpmāk “2008. gada paziņojums par atsauces likmēm”). Atbilstīgi 2008. gada paziņojumam par atsauces likmēm, nosakot riska rezerves, jāņem vērā attiecīgo uzņēmumu reitings (kredītspēja) un pieejamā ķīla. Komisija uzskatīja, ka apspriežamajā jautājumā ir svarīgi mātes uzņēmumu FMG un LH reitingi. Komisija savā provizoriskajā novērtējumā paskaidroja, ka, ņemot vērā šo divu uzņēmumu reitingus, aizdevuma procentu likmes šķiet zemākas par likmēm, kas izrietētu no 2008. gada paziņojuma par atsauces likmēm piemērošanas.

(28)

Tāpēc noteikumi, ar kādiem piešķirti aizdevumi Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 17, 20, 21 un 23, šķita labvēlīgāki nekā apstiprinātais līmenis, ko Komisija noteikusi tirgus likmei, piemērojot 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm.

(29)

Komisija arī izteica šaubas par jautājumu, vai šie atbalsta pasākumi ir saistāmi ar valsti. Šķiet, ka BayernLB un LfA piešķirtajiem aizdevumiem nebija vajadzīgs uzraudzības padomes apstiprinājums.

(30)

FMG un Immo T22000. gada 30. martā noslēdza līgumu, saskaņā ar kuru FMG piešķīra Immo T2 tiesības lietot zemes gabalus Nr. 4935/3 un Nr. 4881, kas aptver aptuveni 170 000 m2 lielu platību, un uzbūvēt tur 2. termināli.

(31)

Savukārt Immo T2 par izņēmuma lietošanas tiesībām maksā gada nomas maksu […] apmērā plus PVN (aptuveni […] EUR). Šo nomas maksu maksā pa ceturkšņiem pēc katra perioda, sākot no 2. termināļa darbības uzsākšanas. Lai ņemtu vērā īpašumu cenu un procentu likmju pārmaiņas, šīs gada nomas maksas summa pēc […] gadiem tiks pārskatīta un vajadzības gadījumā tiks koriģēta.

(32)

Līguma darbības termiņš ir […] gadi. […]

(33)

Attiecībā uz zemes lietošanas līgumu Komisija nevarēja izslēgt iespēju, ka nomas maksa, kuru Immo T2 maksā FMG par zemi, uz kuras uzbūvēts 2. terminālis, ir tirgus cena.

(34)

Komisija arī izteica šaubas par to, vai šie atbalsta pasākumi ir saistāmi ar valsti. Komisijai nebija informācijas par to, vai FMG valsts akciju turētāji bija iesaistīti zemes izmantošanas līguma noslēgšanā.

(35)

Komisija pārbaudīja, vai 31. apsvērumā minētā nomas maksa un 19. apsvērumā minētie aizdevumi būtu saderīgi ar iekšējo tirgu, ja tie veidotu valsts atbalstu. Īpaši aizdevumi Nr. 16, 17, 20, 21 un 23 šķiet tādi, kas satur darbības atbalstu, kurš, visticamāk, neatbilstu LESD 107. panta 2. un 3. punkta prasībām, lai to varētu uzskatīt par izņēmumu no vispārīgā valsts atbalsta aizlieguma.

(36)

Vācija vispirms iesniedza piezīmes par T2 uzņēmumu saimnieciskās darbības jēdzienu un par to, vai tiem piemērojams LESD 107. panta 1. punkts, kā to interpretēja pirms Vispārējās tiesas sprieduma lietā Aéroports de Paris  (15).

(37)

Vācija norāda, ka BayernLB, kas vēlāk uzņēmās galvenās bankas lomu minētajos aizdevumos, 1998. gada 2. decembrī jau bija izdevusi saistošu aizdevuma piedāvājumu T2 uzņēmumu finansēšanai. Vācija tālāk paskaidro, ka visu KfW, LfA un BayernLB aizdevumu noteikumi balstījās uz šo piedāvājumu, kas tādējādi galīgi noteica aizdevuma līgumu noteikumus. Aizdevuma Nr. 5, 6 un 7 noteikumi tika negrozāmi noteikti 1999. gada 31. augusta aizdevuma līgumā, bet aizdevuma Nr. 1, 9, 10, 16, 21 un 23 noteikumi — attiecīgi 2000. gada 13. septembra aizdevuma līgumā. Abi aizdevuma līgumi tika negrozāmi noslēgti pirms sprieduma pieņemšanas Aéroports de Paris lietā. Turklāt zemes lietošanas līgums tika parakstīts 2000. gada 30. martā, t. i., pirms Vispārējās tiesas sprieduma lietā Aéroports de Paris.

(38)

Tāpēc riska rezervju atbilstību var vērtēt, tikai balstoties uz tā laika situāciju. Turklāt tajā laikā lidostas ekspluatāciju un būvniecību neuzskatīja par saimniecisku darbību, jo lidostas neietilpa LESD 107. panta 1. punkta darbības jomā.

(39)

Attiecībā uz T2 uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem Vācija vispirms izsaka viedokli par piemērota satvara izvēli novērtēšanai, vai šie aizdevumi bija atbilstoši tirgus apstākļiem. Tā noraida attiecīgo aizdevumu vērtēšanu, balstoties uz 2005. gada Komisijas paziņojumu. Nav pareizi kopējās procentu likmes atsevišķiem T2 uzņēmumiem piešķirtiem aizdevumiem salīdzināt ar Komisijas atsauces likmi. Pareizāk būtu analizēt attiecīgās riska rezerves un salīdzināt tās ar atbilstošu tirgus etalonvērtību. Bāzes likme svārstās no dienas dienā, un nevienai no pusēm nav nekādu iespēju to ietekmēt. Tāpēc Komisijai drīzāk vajadzētu par riska rezervju etalonvērtību izmantot tirgus salīdzināmos lielumus, jo 2005. gada Komisijas paziņojumā minēto riska rezervi privātie kreditori, slēdzot aizdevuma līgumus, parasti neņem vērā. Turklāt Vācija apgalvo, ka 2005. gada Komisijas paziņojuma nepilnība tika atzīta arī ar 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm, kurā ņemts vērā arī aizņēmēja reitings un sniegtais nodrošinājums.

(40)

Saskaņā ar Vācijas viedokli nav arī jāpiemēro 2008. gada paziņojums par atsauces likmēm, jo Komisijai tā vietā jābalsta novērtējums uz tirgus etalonvērtībām, ja pastāv tirgus salīdzināmie lielumi. Citādi tiktu ievērojami apdraudēta valsts kredītiestāžu konkurētspēja, jo konkrētos noteikumus varētu galu galā noteikt tikai ar Komisijas atsauces likmi, bet vairs nevarētu noteikt, balstoties uz faktiskajiem tirgus apstākļiem.

(41)

Vācija tālāk apgalvo, ka attiecīgo aizdevumu noteikumus izskaidro FMG un LH ļoti labais reitings un augstā kredītspēja. Šajā saistībā kredītspējas novērtējums jāveic FMG un LH līmenī, jo gadījumā, ja starp meitasuzņēmumiem un mātesuzņēmumiem pastāv peļņas un zaudējumu nodošanas līgums, bankām ir pilnīgi standarta prakse ņemt vērā tikai mātesuzņēmumu kredītspēju.

(42)

Vācija norāda, ka reitinga aģentūra Standard & Poor’s laikā no 2001. līdz 2003. gadam bija piešķīrusi LH reitingu BBB+ (16). FMG nav ārēja korporatīvā kredītreitinga, jo tas ir pilnībā valsts uzņēmums. Vācija salīdzina FMG finansiālo situāciju ar Šipolas lidostas situāciju, kas arī pilnībā pieder valstij un ko reitinga aģentūra Standard & Poor’s novērtēja ar reitingu A (17) līdz AA (18). Turklāt 2006. gadā FMG ieguva sindicētu, nenodrošinātu kredītu […] EUR apmērā no starptautiska konsorcija, ko veidoja kopumā 21 valsts un privātā banka. Šā aizdevuma memorandā FMG saņēma kredītreitingu […] (19).

(43)

Vācija norāda, ka atšķirībā no uzņēmumam FMG piešķirtā sindicētā kredīta par apspriežamajiem aizdevumiem tika sniegts ievērojams nodrošinājums. Līdztekus lēmumā par procedūras uzsākšanu minētajam nodrošinājumam ir svarīgi norādīt, ka bija arī […], lai nodrošinātu aizdevumus. Tas parāda, ka apspriežamajiem aizdevumiem būtu piemērota pat zemāka riska rezerve nekā sindicētajam kredītam izmantotā, kas bija robežās no […] līdz […] bps.

(44)

Bez tam Vācija paskaidro, ka nav bijis cita papildu nodrošinājuma kā vien tas, kas minēts lēmuma uzsākt procedūru 40. un 45. apsvērumā. Saskaņā ar Vācijas teikto 2002. gada 31. decembrī […] vērtība sasniedza […] EUR un attiecīgo saistību vērtība sasniedza […] EUR. Vācija piebilst, ka 2003. gada 31. decembrī […] vērtība palielinājās līdz […] EUR un attiecīgo saistību vērtība sasniedza […] EUR. Nedz FMG, nedz LH, nedz arī FMG akcionāri nesniedza papildu garantijas.

(45)

Attiecībā uz apspriežamo aizdevumu noteikumu salīdzināmību ar Deutsche Telekom AG, Bayer AG, Volkswagen AG un Deutsche Börse AG izdotajām parādzīmēm, šo uzņēmumu kredītreitingi rāda, ka to ekonomiskā situācija ir pilnīgi salīdzināma ar FMG un LH situāciju. Vācijas iesniegtie šo uzņēmumu kredītreitingi ir apkopoti 1. tabulā.

1.   tabula

Vācijas iesniegtie salīdzināmo uzņēmumu kredītreitingi

(46)

Vācija vēl pievērš uzmanību vidējām riska rezervēm (bps) eirozonas korporatīvajām parādzīmēm ar kredītreitingu starp AA un BBB (saskaņā ar Standard & Poor’s reitinga noteikšanas metodoloģiju), kas apkopotas 2. tabulā.

2.   tabula

Vidējās riska rezerves (bps) eirozonas korporatīvajām parādzīmēm

(47)

Vācija apgalvo, ka 2. tabulā redzams, ka riska rezerves laika gaitā ir ļoti nestabilas un tāpēc ir nepieņemami izmantot riska rezerves, kas bija piemērojamas tikai kādā konkrētā mēnesī, lai izdarītu secinājumus par to, vai riska rezerves apspriežamajiem aizdevumiem tika noteiktas normālos tirgus apstākļos.

(48)

Attiecībā uz 2000. gada 30. martā parakstītā zemes lietošanas līguma noteikumiem Vācija apgalvo, ka salīdzinājums ar zemes pirkuma cenu, ko parasti pieprasa Minhenes lidostas apkārtnē, rāda, ka Immo T2 maksātā nomas maksa ir augstāka par salīdzināmo tirgus vērtību.

(49)

Vācija paskaidro, ka gada nomas maksa […] DEM apmērā (aptuveni […] milj. EUR) tika noteikta, pamatojoties uz šādiem parametriem:

(50)

Vācija uzskata, ka cena par m2 […] DEM apmērā (aptuveni […] EUR) ir tirgus cena turpmāk minēto iemeslu dēļ.

(51)

Pirmkārt, lai noteiktu zemes gabala tirgus cenu, jāsalīdzina līdzīgu zemes gabalu cenas, īpaši saistībā ar būvniecības iespējām, zemes gabalu atrašanās vietu un attīstības pakāpi. 2000. gadā, kad tika parakstīts zemes lietošanas līgums, attiecīgie zemes gabali bija piemēroti attīstībai, bet tajos nebija nekādas infrastruktūras. Tāpēc, lai noteiktu attiecīgo zemes gabalu izmantošanas tirgus cenu, jāņem vērā 3. tabulā apkopotās infrastruktūras izmaksas. Šīs izmaksas finansēja pats Immo T2, bet citādi tās būtu jāsedz zemes īpašniekam.

3.   tabula

Immo T2 finansēto infrastruktūras investīciju izmaksu pārskats

(52)

Balstoties uz faktiskajām investīciju izmaksām, ko izdevis un finansējis Immo T2, zemes gabalu vērtība palielinās aptuveni par […] EUR uz m2, sasniedzot kopumā aptuveni […] EUR par kvadrātmetru. Ja izslēdz Immo T2 finansēto ceļu un tiltu vērtību, zemes gabalu cena tik un tā palielinās līdz aptuveni […] EUR par m2.

(53)

Vācija tālāk skaidro, ka šā aprēķina nolūks ir tikai apspriežamo zemes gabalu vērtības novērtēšana salīdzinājumā ar citiem zemes gabaliem. Aprēķinot nomas maksu, zemes vērtība palika […] EUR par m2 līmenī, jo visas infrastruktūras izmaksas sedza Immo T2 nevis zemes īpašnieks. Citādi Immo T2 būtu jāsedz šīs izmaksas divreiz.

(54)

Turklāt Vācija norāda, ka šie zemes gabali atrodas Oberdingas pašvaldības teritorijā, kas ir Erdingas lauku teritorija. Zemes gabaliem ar esošu infrastruktūru, kas atrodas rūpnieciskajā zonā tiešā lidostas tuvumā Oberdingas pašvaldības Švaigas apkārtnē, vērtība pēdējos gados ir palikusi nemainīga aptuveni […] EUR par m2. Šo apgalvojumu apstiprina neatkarīga Zemes vērtēšanas ekspertu grupa (Unabhängige Gutachterausschuss für Grundstückswerte) Erdingas Lauku teritorijas pārvaldē (Landratsamt).

(55)

Tomēr Vācija uzskata, ka cena, kas ir […] EUR par m2, ir papildus jākoriģē. Pirmkārt, salīdzināmā zemes gabala cena tāpēc ir jāpalielina aptuveni par […] % jeb […] EUR par m2. Šā iemesla dēļ etaloncena palielinās līdz […] EUR par m2.

(56)

Otrkārt, izšķirīga ietekme uz zemes gabala cenu ir tā atrašanās vietai. Atšķirībā no salīdzināmajiem zemes gabaliem Švaigā 2. termināļa zemes gabaliem ir tieša piekļuve lidostai, autostrādei, pilsētas dzelzceļam (S-Bahn) un citai vietējā sabiedriskā transporta infrastruktūrai. Lai atspoguļotu šīs komerciālās priekšrocības, saskaņā ar ekspertu vērtējumu cena vēl papildus jāpalielina aptuveni par […] % jeb […] EUR uz m2. Tas palielina salīdzinošā vērtējuma cenu no […] EUR par m2 līdz […] EUR par m2.

(57)

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, apspriežamo zemes gabalu cena, ieskaitot Immo T2 segtās infrastruktūras izmaksas, sasniedz vismaz […] EUR par m2 (neskaitot tiltu un ceļu izmaksas). Vācija tāpēc uzskata, ka apspriežamo zemes gabalu cena ir vismaz par […] % augstāka nekā etaloncena. Tādējādi aplūkojamais zemes lietošanas līgums tika noslēgts atbilstoši normāliem tirgus nosacījumiem un tāpēc nesatur nekādu atbalsta elementu.

(58)

Vācija turpina, norādot, ka visas šīs etalonvērtības attiecas uz zemes pārdošanu, t. i., tās ir cenas, ko piemēro, ja notiek īpašnieka maiņa. Savukārt aplūkojamais līgums attiecas tikai uz atļauju noteiktu laiku ([…] gadus) izmantot zemi, par to maksājot nomas maksu, bez īpašnieka maiņas. Sarunu laikā LH mēģināja izmantot šo aspektu par pamatojumu, lai maksātu zemāku nomas maksu. Tomēr saskaņā ar “dubultās īpašuma atpakaļatdošanas klauzulu” (doppelte Heimfallregelung), kas iekļauta zemes lietošanas līgumā, Immo T2 nevarēs iegūt īpašumtiesības uz termināļa ēku vai zemes gabalu, uz kura tā uzbūvēta.

(59)

Tieši tāpēc Vācija uzskata, ka nomas maksa, kas tiek maksāta par šo divu zemes gabalu izmantošanu, faktiski ir augstāka par šo zemes gabalu normālo pirkšanas tirgus cenu un tāpēc šajā kontekstā nav nekādu valsts atbalsta elementu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(60)

Komisija saņēma komentārus par lēmumu uzsākt procedūru tikai no Ryanair. Saskaņā ar Ryanair viedokli Vācijas arguments, ka vienošanās attiecībā uz 2. termināli ir ļāvusi optimizēt lidostas izmantošanu, ir nepamatots. Ryanair apgalvo, ka Komisijai būtu jāizmeklē arī īpašuma struktūras nošķīrums starp Immo T2 un T2 ekspluatācijas uzņēmumu.

(61)

Attiecībā uz banku aizdevumiem Ryanair apšauba, vai riska prēmija 75 bāzes punktu apmērā ir samērīga. Ryanair arī apgalvo, ka Komisija pati apliecināja, ka T2 uzņēmumi ir jaundibināti uzņēmumi ar īpašu mērķi un bez kredītreitinga vēstures, ka uzņēmums FMG ir ļoti atkarīgs no LH biznesa stratēģijas, ka LH ar relatīvi augstu izmaksu bāzi un mazu operatīvo peļņu darbojas cikliskā, kapitālietilpīgā aviācijas nozarē, kurai raksturīga cenu konkurence, un ka acīmredzot nav sniegts banku parasti pieprasītais nodrošinājums. Šo aspektu dēļ būtu jāpiemēro augstāka riska prēmija.

(62)

Ryanair pauž aizdomas, ka Vācija, iespējams, nav izpaudusi informāciju par garantijām, ko bankām sniegusi valsts. Ryanair norāda, ka tas, ka aizdevējas bankas ir paturējušas tiesības izbeigt aizdevuma līgumus ar T2 uzņēmumiem, ja noteiktas valsts iestādes zaudētu kontroli pār FMG, liek domāt, ka šie aizdevumi piešķirti tāpēc, ka T2 uzņēmumu valsts īpašnieki ir snieguši tiešas vai netiešas garantijas. Uz šā fona Ryanair uzskata, ka banku noteiktās procentu likmes ir zemākas, nekā tās būtu normālos tirgus apstākļos, un ka izmeklēšanā būtu jānoskaidro, vai T2 uzņēmumi ir maksājuši atbilstošu atlīdzību par šīm garantijām.

(63)

Attiecībā uz nomas maksu par zemi, uz kuras uzbūvēts 2. terminālis, Ryanair norāda, ka, kaut arī terminālis sāka darboties tikai 2003. gada jūnijā, Immo T2 lieto šo zemi jau kopš 2000. gada marta. Tāpēc Ryanair uzskata, ka Immo T2 trīs gadus un trīs mēnešus varēja izmantot šo zemi bez maksas. Vēl turklāt Ryanair apgalvo, ka […] laika periods starp divām nomas maksas pārskatīšanas reizēm ir neparasti garš un labvēlīgs nomniekam.

(64)

Attiecībā uz vienlīdzīgu piekļuvi infrastruktūrai Ryanair apgalvo, ka no šā atbalsta priekšrocības ir guvuši arī LH Star Alliance partneri. Ryanair viedoklis ir tāds, ka Star Alliance dalībnieku priekšroka piekļuvē ir īpaša priekšrocība, ko FMG piešķīra, negūstot pretī nekādu īpašu izdevīgumu. Ryanair apstrīd to, ka nav kvalitatīvas atšķirības starp 1. un 2. termināli, jo, piemēram, ietilpība, automobiļu stāvvietas, telpu platība 2. terminālī ir lielākas nekā 1. terminālī, labāks ir arī termināļa izvietojums. Paredzams, ka 1. terminālis nākotnē kļūs pārpildīts ātrāk nekā 2. terminālis. Saskaņā ar Ryanair viedokli nešķiet, ka LH maksātu kādas īpašas nodevas apmaiņā pret šādu lielākas labvēlības režīmu no FMG puses. Visbeidzot, Ryanair uzsver šāda atbalsta kaitīgo ietekmi uz konkurenci Vācijas dienvidu daļā.

(65)

Atbildē uz Ryanair komentāriem par lēmumu uzsākt procedūru Vācija vispirms pievēršas šajā gadījumā iespējamā atbalsta ietekmei uz Ryanair konkurences situāciju. Pat pieņemot, ka šajā gadījumā ir sniegts valsts atbalsts, tas būtiski neietekmētu Ryanair konkurences situāciju tirgū. Immo T2 ir tikai nekustamā īpašuma holdinga sabiedrība, kas nomā zemes gabalus, uz kuriem ir uzbūvēts 2. terminālis, un iznomā 2. termināli T2 ekspluatācijas uzņēmumam. T2 ekspluatācijas uzņēmums ir uzņēmums, kas 2. termināli nomā, ekspluatē un iznomā atsevišķiem apakšīrniekiem. Tādējādi abi potenciālie atbalsta saņēmēji darbojas pilnīgi citā tirgū nekā Ryanair. Tikai pats fakts, ka LH pieder T2 uzņēmumu akcijas, nerada konkurences attiecības starp LH un Ryanair.

(66)

Vācija tālāk apgalvo, ka vienošanās par 2. termināli radīja iespēju optimizēt lidostas izmantošanu. Vācija arī noraida jebkādu kritiku par īpašumtiesību sadalījumu T2 uzņēmumos. Šis sadalījums atspoguļo FMG un LH attiecīgi ieguldīto kapitālu, kā arī risku sadalījumu. Komisija pieņem šādu praksi, un šī prakse apliecina, ka šīs vienošanās atbilst tirgus nosacījumiem. Turklāt Vācija paskaidro, ka sankcijas nebija nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka LH ievēro savas apņemšanās attiecībā uz centra ierīkošanu lidostā, jo LH ir jādalās biznesa riskos, kas saistīti ar 2. termināļa ekspluatāciju.

(67)

Attiecībā uz Ryanair piezīmēm par aizdevumu finansēšanas novērtējumu Vācija norāda, ka 75 bps riska prēmija, ko Komisija izmantoja par pamatu savā lēmumā uzsākt procedūru saskaņā ar 2005. gada Komisijas paziņojumu, ir atbilstoša tikai tad, ja uzņēmums ir grūtībās vai ja tas nespēj sniegt pietiekamu nodrošinājumu. Šajā gadījumā nav neviena no šādām situācijām un nav arī ārkārtēju kredītrisku.

(68)

Attiecībā uz Ryanair piezīmēm par zemes lietošanas līguma noteikumiem Vācija vispirms paskaidro, kāpēc Immo T2 nemaksāja nomas maksu 2. termināļa būvniecības laikā, kas ilga trīs gadus un trīs mēnešus. Vācija apstiprina, ka būvniecības laikā Immo T2 nemaksāja nomas maksu par zemes lietošanu. Tomēr attiecīgās vienošanās jānovērtē visā pilnībā, t. i., ņemot vērā nomas maksājumus, kas veikti pēc 2. termināļa būvniecības un kas atsver nomas maksas nemaksāšanu pirmajos trijos gados un trijos mēnešos. Jāņem vērā arī tas, ka T2 uzņēmumiem netika dota iespēja iegādāties zemi. Runājot par Ryanair šaubām par desmit gadu pārskatīšanas periodu, Vācija jau ir pierādījusi, ka nomas maksa ievērojami pārsniedz tirgus vērtību un tas ir izšķirīgais jautājums.

(69)

Bez tam Vācija vēlreiz uzsver abu termināļu kvalitatīvo līdzvērtību. Ryanair izvirzītie kvantitatīvie argumenti neattiecas uz lietu. Atšķirības pastāv tāpēc, ka 1. terminālis ir konstruēts satiksmei no punkta līdz punktam, bet 2. terminālis ir būvēts kā centrs un ir lielāks. Kvalitātes ziņā 1. terminālis tomēr nav sliktāks. Ryanair pieņēmums, ka 1. terminālis ātrāk kļūs pārslogots, nav pareizs: pašlaik tiek izmantoti tikai 66 % no 1. termināļa ietilpības, savukārt 2. terminālis darbojas gandrīz ar pilnu jaudu (tiek izmantoti 90 % ietilpības).

(70)

Vācija apgalvo, ka šajā gadījumā nav piemērojama valsts palīdzības kontrole. Komisija pati ir apliecinājusi, ka starptautiskas lidostas darbība tiek uzskatīta par saimniecisku darbību tikai pēc Eiropas Savienības Vispārējās tiesas sprieduma Aéroports de Paris lietā. Tāpēc pasākumi, kas ieviesti pirms šā sprieduma pasludināšanas dienas, veido esošu atbalstu tādā nozīmē, kā noteikts 1 panta b) punkta v) apakšpunktā Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (20). Vācija arī apgalvo, ka šie pasākumi veido individuālu atbalstu Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta e) punkta nozīmē, tāpēc Komisijai nav tiesību sīki pārbaudīt šos pasākumus.

(71)

Visbeidzot, Vācija norāda, ka šajā gadījumā ir svarīgs nevis Vispārējās tiesas spriedums 2000. gadā, bet gan galīgais Eiropas Tiesas spriedums 2002. gada 24. oktobrī. Vienīgi pēdējais minētais spriedums galīgi atrisināja šo jautājumu un nodrošināja juridisku skaidrību.

(72)

Saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu “ar iekšējo tirgu nav saderīgs nekāds atbalsts, ko piešķir dalībvalstis vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.”

(73)

LESD 107. panta 1. punktā noteiktie kritēriji ir kumulatīvi. Aplūkojamie pasākumi veido valsts atbalstu LESD 87. panta 1. punktā nozīmē tad, ja ir izpildīti visi kritēriji no a) līdz d). Finansiālajam atbalstam:

(74)

Līdz nesenam laikam lidostu attīstību bieži noteica vienīgi teritoriālās plānošanas apsvērumi vai — dažos gadījumos — militāras prasības. Lidostu ekspluatācija bija organizēta drīzāk kā valsts pārvaldes daļa nevis komercuzņēmums. Arī konkurence lidostu un lidostu pārvaldītāju starpā bija ierobežota un attīstījās pakāpeniski. Uz šāda fona agrāk pati Komisija uzskatīja lidostu un lidostu infrastruktūras finansēšanu no valsts līdzekļiem par vispārēju ekonomikas politikas pasākumu, ko nevar kontrolēt atbilstīgi Līgumā ietvertajiem noteikumiem par valsts atbalstu (21).

(75)

Tomēr pēdējos gados situācija ir mainījusies. Lai arī dažos gadījumos joprojām ir svarīgi šie teritoriālā plānojuma apsvērumi un administratīvās struktūras, lielākā daļa lidostu ir saskaņā ar komerclikumiem reģistrēti uzņēmumi, lai varētu darboties tirgus apstākļos arvien lielākas konkurences vidē. Pārejas process uz privāto sektoru parasti ir noticis privatizācijas veidā vai pakāpeniski atverot kapitāla struktūru. Pēdējos gados lielu interesi par lidostu iegādi ir izrādījušas privātā kapitāla firmas, kā arī investīciju un pensiju fondi.

(76)

Pēdējos gados Eiropas Savienības lidostu nozarē notikušas fundamentālas organizatoriskas pārmaiņas, kas atspoguļo ne tikai aktīvu privāto investoru interesi par lidostu nozari, bet arī attieksmes maiņu no valsts iestāžu puses par privātā sektora iesaistīšanos lidostu attīstībā. Tas ir izraisījis lidostu veikto funkciju lielāku daudzveidību un sarežģītību.

(77)

Šīs pēdējā laika pārmaiņas savukārt ir izraisījušas pārmaiņas komerciālās attiecībās starp lidostām. Agrāk lidostas lielākoties tika vadītas kā infrastruktūras objekti nolūkā nodrošināt piekļuvi un teritoriālo attīstību, turpretī tagad jau vairākus gadus arvien vairāk lidostu izvirza arī komerciālus mērķus un konkurē cita ar citu gaisa satiksmes piesaistīšanā.

(78)

Ņemot vērā pakāpenisko tirgus spēku attīstību šajā nozarē, nav viegli noteikt dienu, kad lidostu struktūru ekspluatācija neapšaubāmi jāsāk uzskatīt par saimniecisku darbību. Tomēr Vispārējās tiesas prakse atspoguļo lidostu ekspluatācijas būtības maiņu. Spriedumā Aéroports de Paris lietā Vispārējā tiesa uzskatīja, ka lidostas ekspluatācija, tostarp lidostas pakalpojumu sniegšana aviokompānijām un pakalpojumu sniedzējiem lidostās, ir saimnieciska darbība, jo to veido lidostas iespēju nodrošināšana aviokompānijām un dažādiem pakalpojumu sniedzējiem par samaksu, kuras likmi brīvi nosaka lidostas vadītājs, un, ja tā ir valsts iestāde, šāda darbība nav tās oficiālo pilnvaru daļa un ir nošķirama no tās darbībām, īstenojot šādas pilnvaras (22). Tāpēc pēc sprieduma Aéroports de Paris lietā (2000. gada 12. decembrī) vairs nav iespējams lidostu būvniecību un ekspluatāciju uzskatīt par uzdevumu, kuru vadība veic valsts politikas ietvaros un uz kuru neattiecas valsts atbalsta kontrole.

(79)

Spriedumā lietā Leipzig/Halle Airport Vispārējā tiesa apstiprināja, ka nav iespējams a priori izslēgt valsts atbalsta noteikumu piemērošanu lidostām, jo lidostas ekspluatācija ir saimnieciska darbība un lidostas infrastruktūras būvniecība ir tās sastāvdaļa (23). Tiklīdz lidostas pārvaldītājs neatkarīgi no tā juridiskā statusa vai finansēšanas veida iesaistās saimnieciskā darbībā, tas veido uzņēmumu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē un tāpēc ir piemērojami Līgumā paredzētie noteikumi par valsts atbalstu (24).

(80)

Spriedumā lietā Flughafen Leipzig / Halle Vispārējā tiesa arī uzskatīja, ka kopš 2000. gada vairs nav iespējams izslēgt valsts atbalsta noteikumu piemērošanu lidostas infrastruktūras finansēšanai (25).

(81)

Ņemot vērā 74.–80. apsvērumu, Komisija uzskata, ka pirms Vispārējās tiesas sprieduma Aéroports de Paris lietā dalībvalstis varēja pieņemt, ka finansēšanas pasākumi, kas galīgi pieņemti pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā, neveidoja valsts atbalstu un attiecīgi par tiem nebija jāpaziņo Komisijai. No tā izriet, ka Komisija, pamatojoties uz valsts atbalsta noteikumiem, nevar apšaubīt finansēšanas pasākumus, kas galīgi pieņemti pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā.

(82)

Kaut arī finansēšanas pasākumi, kas tika galīgi pieņemti pirms tam, kad aviotransporta nozarē izveidojās konkurence, neveidoja valsts atbalstu tad, kad tos pieņēma, tagad tie ir uzskatāmi par esošu atbalstu atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 659/1999 1. panta b) punkta v) apakšpunktam.

(83)

Attiecībā uz šo gadījumu un T2 uzņēmumiem piešķirtajiem aizdevumiem, kas bija paredzēti, lai varētu finansēt 2. termināļa būvniecību, lēmumā uzsākt procedūru Komisija uzskatīja, ka procentu likmes tika noteiktas laikā, kad tika saņemti aizdevumi, t. i., dienā, kad nauda tika izmaksāta T2 uzņēmumiem.

(84)

Tomēr Vācija formālās izmeklēšanas procedūras laikā paskaidroja, ka aizdevuma Nr. 5, 6 un 7 noteikumi tika negrozāmi noteikti 1999. gada 31. augusta aizdevuma līgumā, bet aizdevuma Nr. 1, 9, 10, 16, 21 un 23 noteikumi — attiecīgi 2000. gada 13. septembra aizdevuma līgumā. Turklāt Vācija sniedza papildu pierādījumus, ka 1999. gada 31. augusta un 2000. gada 13. septembra aizdevuma līguma noteikumi tika noteikti, pamatojoties uz 1998. gada 2. decembra saistošo aizdevuma piedāvājumu. Šo aizdevumu noteikumi kopš tā laika nav mainīti.

(85)

Komisija norāda, ka aizdevuma Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 21 un 23 noteikumi tika negrozāmi noteikti pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā (t. i., pirms 2000. gada 12. decembra). Tāpēc Komisija secina, ka tai nav tiesību atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu pārbaudīt un apšaubīt aizdevumu Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 21 un 23.

(86)

Ņemot vērā 74.–82. apsvērumā minēto juridisko situāciju, Komisija ierobežos izvērtējumu līdz aizdevumiem Nr. 17 un Nr. 20, kas T2 ekspluatācijas uzņēmumam piešķirti atbilstoši 2003. gadā noslēgtajam papildu aizdevuma līgumam.

(87)

Šajā sakarā Komisija norāda, ka T2 ekspluatācijas uzņēmums ekspluatē 2. termināli uz komerciāliem pamatiem, par samaksu iznomājot to aviokompānijām, restorāniem un uzņēmumu īpašniekiem. Tāpēc, lai saskaņā ar noteikumiem par valsts atbalstu novērtētu aizdevumus Nr. 17 un Nr. 20, T2 ekspluatācijas uzņēmums uzskatāms par uzņēmumu, kas veic saimniecisku darbību LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(88)

Lai pārbaudītu, vai uzņēmums ir guvis labumu no ekonomiskas priekšrocības, kas rodas no aizdevuma, kurš piešķirts uz īpašas labvēlības noteikumiem, Komisija piemēro “tirgus ekonomikas aizdevēja principu”. Saskaņā ar šo principu kredīta kapitālu, ko valsts tieši vai netieši nodod kāda uzņēmuma rīcībā ar tādiem nosacījumiem, kuri atbilst normāliem tirgus nosacījumiem, nedrīkst uzskatīt par valsts atbalstu (26).

(89)

Šajā gadījumā Komisijai jānovērtē, vai T2 ekspluatācijas uzņēmumam piešķirto aizdevumu Nr. 17 un Nr. 20 noteikumi sniedz tam ekonomiskas priekšrocības, ko saņēmējs uzņēmums nebūtu saņēmis normālos tirgus apstākļos.

(90)

Vācija uzskata, ka “tirgus ekonomikas aizdevēja princips” ir pilnībā ievērots, jo aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 tika piešķirti ar tirgus nosacījumiem. Lai pamatotu aplūkojamo aizdevumu noteikumus, Vācija salīdzina T2 ekspluatācijas uzņēmuma finansēšanu ar finansējuma noteikumiem, kas pieejami Deutsche Telekom AG, Bayer AG, Volkswagen AG un Deutsche Börse AG, kā arī ar 2006. gadā FMG piešķirto sindicēto aizdevumu.

(91)

Saskaņā ar Komisijas lēmumu pieņemšanas praksi, lai noteiktu, vai izvērtējamais finansējums ir piešķirts ar īpašas labvēlības noteikumiem, Komisija, ja nav citu salīdzināmu indikatoru, var salīdzināt aplūkojamā aizdevuma procentu likmi ar Komisijas atsauces likmi. Komisijas atsauces likmi nosaka atbilstīgi metodoloģijai, kas noteikta 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm.

(92)

2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm izveidota metode atsauces un diskonta likmes noteikšanai, ko piemēro kā salīdzināšanas indikatorus tirgus likmēm. Tā kā Komisijas atsauces likme ir tikai salīdzināšanas indikators, tad gadījumā, ja Komisijas rīcībā kādā konkrētā gadījumā ir citi indikatori par procentu likmi, ko aizņēmējs būtu varējis saņemt tirgū, tā var balstīt kredītreitinga izvērtējumu uz šiem indikatoriem.

(93)

Lai varētu salīdzināt aplūkojamo aizdevumu noteikumus ar Vācijas norādītajiem salīdzināmajiem lielumiem, Komisijai vispirms jānovērtē T2 ekspluatācijas uzņēmuma kredītspēja.

(94)

T2 ekspluatācijas uzņēmumu nav vērtējusi reitinga aģentūra. Tomēr Vācija apgalvo, ka peļņas un zaudējumu nodošanas līguma dēļ, kas noslēgts starp T2 ekspluatācijas uzņēmumu un LH un FMG proporcionāli to akcijām, jāņem vērā mātesuzņēmumu reitings.

(95)

Komisija norāda, ka atbilstoši Vācijas likumiem LH un FMG ir atbildīgi par visiem aizdevumiem, ko T2 uzņēmumi uzņemas peļņas un zaudējumu nodošanas līguma pastāvēšanas laikā, pat ja šis līgums vēlāk tiek atsaukts.

(96)

Pamatojoties uz to, Komisija uzskata, ka par T2 ekspluatācijas uzņēmuma reitingu var uzskatīt vismaz zemāko no mātesuzņēmumu, attiecīgi LH vai FMG, reitingiem.

(97)

LH reitingu ir piešķīruši Standard & Poor's un Moody's. Laikā, kad tika piešķirti aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 (2005. gada martā), ilgtermiņa kredītreitings, ko uzņēmumam LH bija piešķīris Standard & Poor's, bija BBB, bet Moody's piešķirtais reitings bija Baa2, un tas parāda, ka abas reitinga aģentūras ierindoja šo uzņēmumu vienā un tajā pašā kredītreitinga kategorijā.

(98)

FMG nebija kredītreitinga aģentūras vērtējuma. Komisija norāda, ka 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm nav prasīts saņemt reitingu no reitinga aģentūras un vienlīdz pieņemamas ir reitinga sistēmas, ko lieto bankas, lai atspoguļotu standarta likmes. Sindicētā kredīta līgums starp FMG un 21 valsts un privāto banku, kas parakstīts 2006. gada septembrī, t. i., īsi pēc tam, kad tika piešķirti aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20, norāda, ka bankas par FMG reitingu pieņēma vismaz […].

(99)

Ņemot vērā 94.–98. apsvērumu, Komisija uzskata, ka T2 ekspluatācijas uzņēmumam ir vismaz tāds reitings kā LH, t. i., vismaz reitings […].

(100)

Komisija norāda, ka FMG 2006. gadā noslēgto sindicētā kredīta līgumu nevar izmantot par salīdzināmo lielumu aplūkojamajiem aizdevumiem, jo T2 ekspluatācijas uzņēmuma reitings var būt zemāks nekā FMG reitings. Turklāt aizdevumu Nr. 17 un Nr. 20 noteikumi ir noteikti 2003. gadā, bet sindicētā kredīta līgums tika noslēgts citā gadā.

(101)

Attiecībā uz citiem Vācijas norādītajiem salīdzināmajiem uzņēmumiem, proti, Deutsche Telekom AG, Bayer AG, Volkswagen AG un Deutsche Börse AG, Komisija atzīst, ka tie veido tikai nelielu izlasi. Turklāt tikai Deutsche Telekom AG reitings ir līdzvērtīgs T2 ekspluatācijas uzņēmuma reitingam, proti, ilgtermiņa Standard & Poor's reitings BBB+ un ilgtermiņa Moody's reitings Baa1. Turklāt vēl jānorāda, ka Deutsche Telekom AG finansēšanas nosacījumi tika noteikti pavisam citā laikā nekā aplūkojamie aizdevumi.

(102)

Ņemot vērā 100. un 101. apsvērumu, Komisija uzskata, ka Vācija nav veikusi pietiekamu tirgus salīdzinošo vērtēšanu, lai pamatotu aizdevumu Nr. 17 un Nr. 20 noteikumus.

(103)

Lai novērtētu, vai aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 atbilst tirgus nosacījumiem, Komisija ir veikusi arī salīdzinošo vērtēšanu ar salīdzināmiem tirgus indikatoriem, balstoties uz kredītsaistību neizpildes mijmaiņas (CDS) likmju starpību.

(104)

Saskaņā ar metodiku, kas ir 2008. gada paziņojuma par atsauces likmi pamatā, Komisija uzskata, ka aizdevuma procentu likmes ir uzskatāmas par tirgus nosacījumiem atbilstošām, ja aizdevumu cena noteikta pēc likmes, kas vienāda ar vai augstāka par likmes etalonvērtību, ko definē šāda formula:

(105)

Bāzes likme ataino izmaksas, kādas rodas bankām līdzekļu sagādāšanai (finansējuma izmaksas). Ja finansējumu piešķir ar fiksētu likmi (t. i., procentu likme ir fiksēta uz visu aizdevuma ilgumu), ir pareizi noteikt bāzes likmi, pamatojoties uz mijmaiņas likmēm (27), kuru termiņš un valūta atbilst parāda termiņam un valūtai. Riska rezerve kompensē aizdevējam riskus, kas saistīti ar konkrēta kredīta finansēšanu, īpaši kredītrisku. Riska rezervi var atvasināt no piemērota CDS likmju starpības (28) parauga, kas saistīts ar atsauces vienībām (piem., uzņēmumu parādzīmēm), kuru reitings ir līdzvērtīgs T2 ekspluatācijas uzņēmuma piešķirtā kredīta reitingam. Visbeidzot, šķiet pareizi pieskaitīt 10–20 bāzes punktus kā tuvinājumu banku maksām, kas parasti jāmaksā uzņēmumiem (29).

(106)

Lai noteiktu attiecīgu aplūkojamo aizdevumu beigu termiņu, jāņem vērā aizdevumu amortizācija. Komisija šim nolūkam ir aprēķinājusi šo aizdevumu vidējo svērto darbības laiku, kas norāda vidējo gadu skaitu, kādu katrs euro paliek neatmaksāts. Aizdevumam Nr. 17 vidējais svērtais darbības laiks ir aprēķināts […] gadu apmērā, bet aizdevumam Nr. 20 — […] gadu apmērā.

(107)

Lai noteiktu bāzes likmi aizdevumam Nr. 17, tā kā tā vidējais svērtais darbības laiks sasniedz […] gadus (kuru laikā nav pieejamas mijmaiņas likmes), Komisija par salīdzinošo indikatoru ir izmantojusi divu gadu EUR mijmaiņas likmi (30). Aizdevumam Nr. 20 izmantota piecu gadu mijmaiņas likme (31) kā tuvākais tuvinājums tā […] gadu vidējam svērtajam darbības laikam. Abas mijmaiņas likmes ir ņemtas no Bloomberg dienā, kad tika izmaksāti aizdevumi (t. i., 2005. gada 23. martā). Attiecīgo mijmaiņas likmju vērtības ir šādas: 2,73 % aizdevumam Nr. 17 un 3,28 % aizdevumam Nr. 20 (32).

(108)

Attiecībā uz riska rezervi Komisija norāda, ka abiem apspriežamajiem aizdevumiem ir augsts nodrošinājums (33). Šo aizdevumu nodrošinājuma līmenis 2003. gada 31. decembrī sasniedza […] % (t. i., aktīvu summa 2003. gada 31. decembrī sasniedza […] milj. EUR, bet atbilstošo saistību summa sasniedza […] milj. EUR). Tirgus prakse šādos gadījumos ir šāda: palielināt attiecīgā kredīta instrumenta reitingu (“laidiena reitingu”) par vienu iedaļu, salīdzinot ar izdevēja reitingu (34). Attiecīgi T2 ekspluatācijas uzņēmuma reitings saistībā ar apspriežamajiem aizdevumiem jāpalielina par vienu iedaļu līdz reitingam (vismaz) […].

(109)

Balstoties uz Bloomberg datiem, Komisija ir noteikusi atsauces organizāciju izlases ar reitingu […] no visām nozarēm, izņemot valsts sektoru un finanšu sektoru. Izlasē aizdevumam Nr. 17 (balstoties uz trīs gadu CDS likmēm (35)) ietvertas 29 atsauces organizācijas, bet izlasē aizdevumam Nr. 20 (balstoties uz piecu gadu CDS likmēm) ietverti 38 uzņēmumi. Vidējās CDS likmju starpības, kas novērotas dienā, kad tika piešķirti šie aizdevumi, ir 19 bps trīs gadu derīguma termiņam (36) un 28 bps piecu gadu derīguma termiņam (37).

(110)

Šāda pieeja dod aizdevuma Nr. 17 likmes etalonvērtību 3,12 % (38) un aizdevuma Nr. 20 likmes etalonvērtību 3,76 % (39). Aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 tika piešķirti ar likmēm, kas ir augstākas par aprēķinātajām likmes etalonvērtībām (aizdevums Nr. 17 ar […], aizdevums Nr. 20 ar […]), un Komisija uzskata, ka tas norāda, ka šie aizdevumi tiešām atbilda tirgus nosacījumiem.

(111)

Ņemot vērā ciešās attiecības starp LH un T2 ekspluatācijas uzņēmumu, papildu pārbaudei Komisija aplūkoja to CDS likmju starpības līmeņus, kuras tirgo par pašu LH. Trīs gadu (40) CDS likme attiecībā uz LH dienā, kad tika izmaksāt aizdevums Nr. 17, bija […] bps. Piecu gadu CDS likme attiecībā uz LH bija […] bps. Lai ņemtu vērā aizdevumu Nr. 17 un Nr. 20 augsto nodrošinājuma pakāpi, pareizi būtu koriģēt iegūtās CDS likmes uz leju. Piemērojot reizināšanas koeficientu 2/3 (41), šāda pieeja dod aizdevuma Nr. 17 likmes etalonvērtību […] %, bet aizdevuma Nr. 20 likmes etalonvērtību […] %. Šāda pieeja arī sniedz papildu norādi, ka riska rezerves šā aizdevuma noteikumiem bija atbilstošas tirgus nosacījumiem.

(112)

Ņemot vērā iepriekšējos apsvērumus (no 103. līdz 111.), Komisija norāda, ka aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 tika piešķirti ar likmēm, kas ir augstākas par aprēķinātajām likmju etalonvērtībām, un tāpēc tos var uzskatīt par tirgus nosacījumiem atbilstošiem.

(113)

Tā kā Vācija neiesniedza tirgus etalonu, Komisija arī novērtēs aizdevuma Nr. 17 un Nr. 20 noteikumus, balstoties uz 2008. gada paziņojumu par atsauces likmēm. 2008. gada paziņojumā par atsauces likmēm izveidota metode atsauces un diskonta likmes noteikšanai, ko piemēro kā salīdzināšanas indikatoru tirgus likmēm.

(114)

Atsauces likmes balstās uz bāzes likmi (viena gada starpbanku piedāvājuma likmi — IBOR), kam jāpieskaita riska rezerves. Šīs riska rezerves ir diapazonā no 60 līdz 1 000 bāzes punktiem atkarībā no uzņēmuma kredītspējas un piedāvātā nodrošinājuma līmeņa. Parasti bāzes likmei pieskaita 100 bāzes punktus, pieņemot, ka aizdevumus piešķir uzņēmumiem ar apmierinošu reitingu un augstu nodrošinājumu vai uzņēmumiem ar labu reitingu un normālu nodrošinājumu, vai uzņēmumiem ar spēcīgu reitingu, bet bez nodrošinājuma.

(115)

Šajā gadījumā bāzes likmi definē kā viena gada EURIBOR  (42) likmju trīs mēnešu vidējo lielumu par periodu no iepriekšējā gada (2004. gada) septembra līdz novembrim. Apspriežamajiem aizdevumiem piemērojamo bāzes likmi var aptuveni noteikt 2,34 % apmērā.

(116)

Riska rezerve ir atkarīga no attiecīgo uzņēmumu reitinga un piedāvātā nodrošinājuma. Kā norādīts 99. apsvērumā, T2 ekspluatācijas uzņēmuma kredītreitings atbilst vismaz […].

(117)

Komisija tālāk atzīst, ka apspriežamie aizdevumi ir ar augstu nodrošinājumu (t. i., LGD mazāka par 30 %), it īpaši ar […] (43). Par 30 % zemāka LGD balstās uz ieķīlāto aktīvu un ieķīlāto debitoru parādu līmeni. Komisija norāda, ka parasti aizdevumiem, kas nodrošināti ar […], LGD sasniedz aptuveni 35 % (44). Vēl turklāt aplūkojamais aizdevums ir nodrošināts […], un šā aizdevuma nodrošinājuma līmenis sasniedz […] %.

(118)

Aizņēmējiem ar vismaz […] reitingu un augstu aizdevuma nodrošinājumu 2008. gada paziņojums par atsauces likmēm nosaka riska rezervi vismaz […] bps. Saskaitot bāzes likmi 2,34 % un riska rezervi […] bps apmērā, iegūst procentu likmi […] %.

(119)

Komisija norāda, ka aizdevumam Nr. 17 procentu likme ir noteikta […] apmērā un aizdevumam Nr. 20 — […] apmērā. Tātad abu aizdevumu procentu likmes ir noteiktas augstākas par Komisijas atsauces likmi.

(120)

Komisija var secināt, ka aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 piešķirti atbilstoši tirgus nosacījumiem. Komisija norāda, ka tad, ja nav ekonomiskas priekšrocības, nav nepieciešams noskaidrot, vai šie pasākumi ir saistāmi ar valsti.

(121)

Tā kā nav izpildīts kumulatīvais LESD 107. panta 1. punkta kritērijs, Komisija uzskata, ka aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(122)

Kā norādīts no 74. līdz 81. apsvērumam, līdz 2000. gada 12. decembrim lidostu infrastruktūras ekspluatācijas un būvniecības juridiskā klasifikācija saistībā ar valsts atbalsta noteikumiem bija neskaidra. Kaut arī šajā nozarē pakāpeniski attīstījās konkurence, Komisija un dalībvalstis uzskatīja šīs darbības par tādām, kas attiecas uz valsts politikas jomu nevis saimniecisko darbību.

(123)

Attiecībā uz līgumu par zemes lietošanu, kas noslēgts starp FMG un Immo T2, formālās izmeklēšanas laikā Vācija paskaidroja, ka vienošanās par zemes gabalu Nr. 4935/3 un Nr. 4881 lietošanas noteikumiem negrozāmi panākta līgumā par zemes lietošanu, kas noslēgts 2000. gada 30. martā.

(124)

Komisija norāda, ka zemes gabalu Nr. 4935/3 un Nr. 4881 lietošanas noteikumi tika negrozāmi noteikti pirms sprieduma Aéroports de Paris lietā (t. i., pirms 2000. gada 12. decembra). Tāpēc, pat ja šis pasākums rada priekšrocību, Komisijai nav tiesību to pārbaudīt un apšaubīt atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu šā lēmuma 6.1.1. sadaļā izskaidroto iemeslu dēļ.

(125)

Ņemot vērā iepriekš aprakstīto, Komisija secina, ka tai nav tiesību atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu pārbaudīt un apšaubīt aizdevumu Nr. 1, 5, 6, 7, 9, 10, 16, 21 un 23.

(126(

Attiecībā uz aizdevumiem Nr. 17 un Nr. 20 Komisija var secināt, ka šie aizdevumi tika piešķirti ar tirgus nosacījumiem. Tā kā nav izpildīts kumulatīvais kritērijs saskaņā ar LESD 107. panta 1. punktu, Komisija uzskata, ka aizdevumi Nr. 17 un Nr. 20 neietver valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta nozīmē.

(127)

Attiecībā uz zemes gabalu Nr. 4935/3 un Nr. 4881 lietošanas noteikumiem Komisija uzskata, ka tai nav tiesību pārbaudīt līgumu par zemes lietošanu un apšaubīt to atbilstoši noteikumiem par valsts atbalstu,

29.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 319/23

(5)

Pašnodarbinātie/sabiedrības, kas nav juridiskas personas.