ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.316.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 316

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 27. novembris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1203/2013 (2013. gada 26. novembris), ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

1

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1204/2013 (2013. gada 25. novembris), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 798/2008 attiecībā uz ierakstu par Moldovas Republiku to trešo valstu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest noteiktu veidu gaļu, gaļas produktus, olas un olu produktus ( 1 )

6

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 1205/2013 (2013. gada 26. novembris), ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam

8

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1206/2013 (2013. gada 26. novembris), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

29

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/676/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar kuru Rumānijai atļauj turpināt piemērot īpašo atkāpi no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

31

 

 

2013/677/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar ko Luksemburgai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

33

 

 

2013/678/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar ko Itālijas Republikai atļauj turpināt piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

35

 

 

2013/679/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/441/EK, ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

37

 

 

2013/680/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar kuru Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei atļauj pagarināt piemērošanas termiņu īpašajai atkāpei no 168., 169., 170. un 171. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu

39

 

 

2013/681/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 15. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

41

 

 

2013/682/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 19. novembris), ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli

43

 

 

2013/683/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 19. novembris), ar ko ieceļ amatā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Francijas

44

 

 

2013/684/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 19. novembris), ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Austrijas

45

 

*

Padomes Lēmums 2013/685/KĀDP (2013. gada 26. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu

46

 

 

2013/686/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 25. novembris), ar ko groza Lēmumu 2009/861/EK par pārejas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz prasībām neatbilstoša svaigpiena pārstrādi konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos Bulgārijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 8031)  ( 1 )

50

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1203/2013

(2013. gada 26. novembris),

ar kuru īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 267/2012 (2012. gada 23. marts) par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu un Regulas (ES) Nr. 961/2010 atcelšanu (1) un jo īpaši tās 46. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2012. gada 23. martā pieņēma Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu.

(2)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar tās 2013. gada 16. septembra spriedumiem lietā T-489/10 (2) atcēla Padomes lēmumus iekļaut Islamic Republic of Iran Shipping Lines, Bushehr Shipping Co. Ltd, Hafize Darya Shipping Lines (HDSL), Irano – Misr Shipping Co., Irinvestship Ltd, IRISL (Malta) Ltd, IRISL Club, IRISL Europe GmbH, IRISL Marine Services un Engineering Co., ISI Maritime Ltd, Khazar Shipping Lines, Leadmarine, Marble Shipping Ltd, Safiran Payam Darya Shipping Lines (SAPID), Shipping Computer Services Co., Soroush Saramin Asatir Ship Management, South Way Shipping Agency Co. Ltd un Valfajr 8th Shipping Line Co. Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Islamic Republic of Iran Shipping Lines, Bushehr Shipping Co. Ltd, Hafize Darya Shipping Lines (HDSL), Irano – Misr Shipping Co., Irinvestship Ltd, IRISL (Malta) Ltd, IRISL Europe GmbH, IRISL Marine Services un Engineering Co., ISI Maritime Ltd, Khazar Shipping Lines, Marble Shipping Ltd, Safiran Payam Darya Shipping Lines (SAPID), Shipping Computer Services Co., Soroush Saramin Asatir Ship Management, South Way Shipping Agency Co. Ltd un Valfajr 8th Shipping Line Co. būtu no jauna jāiekļauj Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, pamatojoties uz jauniem paskaidrojuma rakstiem attiecībā uz katru no minētajām vienībām.

(4)

Identifikācijas informācija Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, būtu jāgroza attiecībā uz vienu vienību.

(5)

Trīs vienības būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā izklāstītā to personu un vienību saraksta, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(6)

Lai nodrošinātu šajā regulā paredzēto pasākumu efektivitāti, šai regulai būtu jāstājas spēkā tās publicēšanas dienā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumu groza tā, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV L 88, 24.3.2012., 1. lpp.

(2)  Tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā T-489/10 Islam Republic of Iran Shipping Lines/Eiropas Savienības Padome.


PIELIKUMS

I.   Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā doto sarakstu papildina ar turpmāk uzskaitītajām vienībām.

III.   Islamic Republic of Iran Shipping Lines (IRISL)

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

1.

Islamic Republic of Iran Shipping Lines (IRISL)

No. 37, Aseman Tower (Sky Tower), Sayyade Shirazee Square, Pasdaran Ave., PO Box 19395-1311, Tehran. Iran;

IRISL IMO Nr.: 9051624; 9465849; 7632826; 7632814; 9465760; 8107581; 9226944; 7620550; 9465863; 9226956; 7375363; 9465758; 9270696; 9193214; 8107579; 9193197; 8108559; 8105284; 9465746; 9346524; 9465851; 8112990

IRISL ir bijusi iesaistīta ar ieročiem saistītu materiālu nosūtīšanā no Irānas, pārkāpjot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1747(2007). Par trīs nepārprotamiem pārkāpumiem 2009. gadā tika ziņots ANO Drošības padomes Irānas sankciju komitejai.

27.11.2013.

2.

Bushehr Shipping Company Limited (pazīstama arī kā Bimeh Iran)

143/1 Tower Road Sliema, Slm 1604, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 37422;

c/o Hafiz Darya Shipping Co, No 60, Ehteshamiyeh Square, 7th Neyestan Street, Pasdaran Avenue, Tehran, Iran;

IMO Nr. 9270658

Bushehr Shipping Company Limited pieder IRISL.

27.11.2013.

3.

Hafiz Darya Shipping Lines (HDSL)

(pazīstama arī kā HDS Lines)

60 Ehteshamiyeh Square, 7th Neyestan Street, Pasdaran Avenue, Tehran, Iran;

HDSL kā faktiskais īpašnieks ir pārņēmis vairākus Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģus. Attiecīgi, HDSL rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

4.

Irano Misr Shipping Company

(pazīstama arī kā Nefertiti Shipping)

6, El Horeya Rd., El Attarein, Alexandria, Egypt;

Damietta Port, New Damietta City, Damietta, Egypt;

403, El NahdaSt., Port Said, Port Said, Egypt;

Irano Misr Shipping Company, kas darbojas kā IRISL aģents Ēģiptē sniedz būtiskus pakalpojumus IRISL.

27.11.2013.

5.

Irinvestship Ltd

10 Greycoat Place, London SW1P 1SB, United Kingdom;

Uzņēmuma Reģistrācijas Nr. 41101 79

Irinvestship Ltd pieder IRISL.

27.11.2013.

6.

IRISL (Malta) Ltd

Flat 1, 143 Tower Road, Sliema SLM 1604, Malta.

Reģistrācijas Nr. C 33735;

IRISL (Malta) Ltd kontrolpakete pieder IRISL, ar IRISL Europe GmbH starpniecību, kas savukārt pieder IRISL. Attiecīgi, uzņēmumu IRISL Malta Ltd kontrolē IRISL.

27.11.2013.

7.

IRISL Europe GmbH (Hamburga)

Schottweg 5, 22087 Hamburg, Germany;

PVN maksātāja Nr. DE217283818;

Reģistrācijas Nr. HRB 81573;

IRISL Europe GmbH (Hamburga) pieder IRISL.

27.11.2013.

8.

IRISL Marine Services and Engineering Company

Sarbandar Gas Station PO Box 199, Bandar Imam Khomeini, Iran;

Karim Khan Zand Avenue (vai: Karimkhan Avenue), Iran Shahr Shomai (vai: Northern Iranshahr Street), No 221, Tehran, Iran;

Shahaid Rajaee Port Road, Kilometer of 8, Before Tavanir Power Station, Bandar Abbas, Iran.

IRISL Marine Services un Engineering Company kontrolē IRISL.

27.11.2013.

9.

ISI Maritime Limited (Malta)

147/1 St. Lucia Street, Valeta, Vlt 1185, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 28940;

c/o IranoHind Shipping Co. Ltd., Mehrshad Street, Sedaghat St., opp. Park Mellat vali-e-asr Ave., Tehran, Iran;

ISI Maritime Limited (Malta) pilnībā pieder Irano Hind Shipping Company, kuras kontrolpakete savukārt pieder IRISL. Attiecīgi, IRISL kontrolē ISI Maritime Limited (Malta). ANO ir atzinusi, ka Irano Hind Shipping Company atrodas IRISL īpašumā vai kontrolē vai rīkojas tās vārdā.

27.11.2013.

10.

Khazer Shipping Lines (Bandar Anzali)

End of Shahid Mostafa, Khomeini St., Tohid Square, Bandar Anzali 1711-324, Iran, P.O. Box 43145.

Khazar Shipping Lines pieder IRISL.

27.11.2013.

11.

Marble Shipping Limited

(Malta)

143/1 Tower Road Sliema, Slm 1604, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 41949;

Marble Shipping Limited

(Malta) pieder IRISL.

27.11.2013.

12.

Safiran Payam Darya (SAPID) Shipping Company

(pazīstama arī kā Safiran Payam Darya Shipping Lines, SAPID Shipping Company)

33241 - Narenjestan 8th ST, Artesh Blvd, Aghdasieh, PO Box 19635-1116, Tehran, Iran.

Safiran Payam Darya (SAPID) kā faktiskais īpašnieks ir pārņēmis vairākus Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģus. Attiecīgi, tas rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

13.

Shipping Computer Services Company (SCSCOL)

No 37, Asseman, Shahid Sayyad Shirazees Ave, P.O. Box 1587553-1351, Tehran, Iran.

Shipping Computer Services Company kontrolē IRISL.

27.11.2013.

14.

Soroush Saramin Asatir (SSA)

(pazīstama arī kā Soroush Sarzamin Asatir Ship Management Company, Rabbaran Omid Darya Ship Management Company, Sealeaders)

Nr. 14 (alt. 5), Shabnam Alley, Fajr Street, Shahid Motahhari Avenue, PO Box 196365-1114, Tehran, Iran.

Soroush Saramin Asatir (SSA) nodrošina vairāku Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģu darbību un pārvaldību. Attiecīgi, tas rīkojas IRISL vārdā un sniedz tam būtiskus pakalpojumus.

27.11.2013.

15.

South Way Shipping Agency Co Ltd

(pazīstama arī kā Hoopad Darya Shipping Agent)

Hoopad Darya Shipping Agency Company, No 101, Shabnam Alley, Ghaem Magham Street, Tehran, Iran;

Bandar Abbas Branch: Hoopad Darya Shipping Agency building, Imam Khomeini Blvd, Bandar Abbas, Iran;

Imam Khomieni Branch: Hoopad Darya Shipping Agency building B.I.K. port complex, Bandar Imam Khomeini, Iran;

Khorramshahr Branch: Flat no.2-2nd floor, SSL Building, Coastal Blvd, between City Hall and Post Office, Khorramshahr, Iran;

Assaluyeh Branch: Opposite to city post office, no.2 telecommunication center, Bandar Assaluyeh, Iran;

Chabahar Branch: adrese nav pieejama;

Bushehr Branch: adrese nav pieejama.

South Way Shipping Agency Co Ltd pārvalda konteineru terminālu operācijas Irānā un sniedz flotes personāla pakalpojumus Bandar Abbas uzņēmuma IRISL vārdā. Attiecīgi, South Way Shipping Agency Co Ltd rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

16.

Valfajr 8th Shipping Line

(pazīstama arī kā Valjafr 8th Shipping Line, Valfajr)

No 119, Corner Shabnam Alley, Shoaa Square, Ghaem Magam Farahani, Tehran, Iran P.O. Box 15875/4155

Abyar Alley, Corner of Shahid Azodi St. & Karim Khan Zand Ave. Tehran, Iran;

Shahid Azodi St. Karim Khan Zand Zand Ave., Abiar Alley. PO Box 4155, Tehran, Iran.

Valfajr 8th Shipping Line pieder IRISL.

27.11.2013.

II.   Turpmāk minētās vienības tiek svītrotas no Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā iekļautā saraksta.

 

Iran Transfo

 

Oil Turbo Compressor Company (OTC)

 

Sakhte Turbopomp va Kompressor (SATAK) (pazīstama arī kā Turbo Compressor Manufacturer, TCMFG)

III.   Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto vienību, kura iekļauta Regulas (ES) Nr. 267/2012 IX pielikumā, aizstāj ar turpmāk izklāstīto ierakstu.

I.   Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

1.

MASNA (Modierat Saakht Niroogahye Atomi Iran), uzņēmums, kas pārvalda kodolspēkstaciju būvniecību

P.O. Box 14395-1359, Tehran, Iran.

Pakļauts AEOI un Novin Energy (abi uzņēmumi iekļauti ANO DPR 1737 sarakstā). Iesaistīts kodolreaktoru izstrādē.

26.7.2010.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/6


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1204/2013

(2013. gada 25. novembris),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 798/2008 attiecībā uz ierakstu par Moldovas Republiku to trešo valstu sarakstā, no kurām Savienībā atļauts ievest noteiktu veidu gaļu, gaļas produktus, olas un olu produktus

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2002. gada 16. decembra Direktīvu 2002/99/EK, ar ko paredz dzīvnieku veselības noteikumus, kuri reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu un ievešanu, kas paredzēti lietošanai pārtikā (1), un jo īpaši tās 8. panta ievadfrāzi, 8. panta 1. punkta pirmo daļu un 8. panta 4. punktu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 854/2004, ar ko paredz īpašus noteikumus par lietošanai pārtikā paredzētu dzīvnieku izcelsmes produktu oficiālās kontroles organizēšanu (2), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/99/EK paredz vispārējus dzīvnieku veselības noteikumus, kas reglamentē tādu dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu, pārstrādi, izplatīšanu Savienības teritorijā un ievešanu no trešām valstīm, kas paredzēti lietošanai pārtikā, un nosaka, ka jāievieš īpaši noteikumi un sertifikācija attiecībā uz tranzītu.

(2)

Komisijas 2008. gada 8. augusta Regulā (EK) Nr. 798/2008 par to trešo valstu, teritoriju, zonu un nodalījumu saraksta izveidošanu, no kuriem atļauts importēt un tranzītā caur Kopienu pārvadāt mājputnus un mājputnu produktus, un par veterinārās sertifikācijas noteikumiem (3) paredzēts, ka konkrētas preces var importēt Savienībā un caur to tranzītā pārvadāt tikai no trešām valstīm, teritorijām, zonām un nodalījumiem, kas iekļauti minētās regulas I pielikuma 1. daļas tabulā. Tajā noteiktas arī veterinārās sertifikācijas prasības attiecībā uz minētajām precēm. Šajās prasībās arī ņemts vērā, vai atkarībā no slimību statusa minētajās trešās valstīs, teritorijās, zonās vai nodalījumos ir nosakāmas papildu garantijas. Minētajām precēm ir jāatbilst papildu garantijām, kas izklāstītas Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 2. daļā.

(3)

Moldovas Republika ir iekļauta sarakstā Komisijas 2011. gada 16. marta Lēmumā 2011/163/ES, ar ko apstiprina plānus, ko saskaņā ar Padomes Direktīvas 96/23/EK 29. pantu iesniegušas trešās valstis (4), un tai ir apstiprināts uzraudzības plāns attiecībā uz atliekām olās.

(4)

Moldovas Republika ir iesniegusi Komisijai pieprasījumu saņemt atļauju Savienībā importēt olu produktus, un tā ir arī iesūtījusi attiecīgo informāciju. Olu produktu termiskā apstrāde līdz minimumam samazina iespējamo dzīvnieku veselības apdraudējumu. Tādēļ ir lietderīgi minēto trešo valsti iekļaut Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļas sarakstā.

(5)

Tāpēc attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 798/2008.

(6)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 18, 23.1.2003., 11. lpp.

(2)  OV L 139, 30.4.2004., 206. lpp.

(3)  OV L 226, 23.8.2008., 1. lpp.

(4)  OV L 70, 17.3.2011., 40. lpp.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 798/2008 I pielikuma 1. daļā pēc ieraksta “KR – Korejas Republika” iekļauj ierakstu par Moldovas Republiku:

“MD – Moldovas Republika

MD-0

Visa valsts

EP”

 

 

 

 

 

 

 


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/8


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 1205/2013

(2013. gada 26. novembris),

ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārā stikla importam

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 30. novembra Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 7. pantu,

pēc apspriešanās ar padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Procedūras sākšana

(1)

Eiropas Komisija (“Komisija”) 2013. gada 28. februārī, publicējot Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī paziņojumu (2) (“paziņojums par procedūras sākšanu”), informēja par antidempinga procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes solārā stikla importu Savienībā.

(2)

Izmeklēšana tika sākta pēc tam, kad 2013. gada 15. janvārīEU ProSun Glass (“sūdzības iesniedzējs”) to ražotāju vārdā, kuri ražo vairāk nekā 25 % no Savienības solārā stikla produkcijas kopapjoma, iesniedza sūdzību. Sūdzībā bija ietverti prima facie pierādījumi par minētā ražojuma dempingu un no tā izrietošu būtisku kaitējumu, un tie tika uzskatīti par pietiekami pamatotiem, lai sāktu izmeklēšanu.

(3)

Pēc tam, kad bija publicēts paziņojums par procedūras sākšanu, Komisija tika informēta par to, ka ražojums paziņojuma par procedūras sākšanu 2. punktā bijis definēts nepareizi. Tāpēc Eiropas Savienības Oficiālajā vēstnesī tika publicēts paziņojuma par procedūras sākšanu labojums (3), kurā nelielā kļūda bija izlabota.

(4)

Komisija 2013. gada 27. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (4), paziņoja par paralēlas antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz ĶTR izcelsmes solārā stikla importu Savienībā un sāka atsevišķu izmeklēšanu.

1.2.   Reģistrācija

(5)

Kopā ar sūdzību tika saņemts pieprasījums reģistrēt solārā stikla importu no attiecīgās valsts, bet vēlāk, 2013. gada 2. oktobrī, tas tika atsaukts.

1.3.   Personas, uz kurām attiecas procedūra

(6)

Par procedūras sākšanu Komisija oficiāli informēja sūdzības iesniedzēju, citus zināmos Savienības ražotājus, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR, importētājus, tirgotājus, lietotājus, piegādātājus un ĶTR iestādes. Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Komisija informēja par procedūras uzsākšanu arī ražotājus iespējamajās analogajās valstīs un aicināja tos piedalīties.

1.3.1.   Atlase

a)   Savienības ražotāju atlase

(7)

Izmeklēšanā atklājās, ka Savienības ražošanas nozari šobrīd veido septiņi aktīvi eksportētāji, no kuriem divi ir MVU. Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka ir izveidojusi Savienības ražotāju provizorisku izlasi. Izlasē bija iekļauti četri Savienības ražotāji, par kuriem Komisijai pirms izmeklēšanas sākuma bija zināms, ka tie ražo solāro stiklu. Komisija izlasi izvēlējās, pamatojoties uz lielāko reprezentatīvo līdzīgā ražojuma pārdošanas apjomu laikā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim. Izlasē iekļauto Savienības ražotāju saražotā produkcija veidoja vairāk nekā 50 % no Savienībā saražotās produkcijas kopapjoma. Komisija par ierosināto Savienības ražotāju izlasi informēja ieinteresētās personas ar informatīvu dokumentu, kas pieejams ieinteresētajām personām. Komisija arī nosūtīja vēstuli Savienības ražotājiem, informējot tos par ierosināto izlasi. Turklāt ieinteresētās personas paziņojumā par procedūras sākšanu bija aicinātas darīt zināmu savu viedokli par pagaidu izlasi.

(8)

Arī kāds MVU pauda interesi tikt iekļauts izlasē. Komisija nolēma iekļaut to izlasē kopā ar citu uzņēmumu, jo šim citam uzņēmumam bija lielāka pārdošanas apjoma daļa, un izslēgt no izlases uzņēmumu ar viszemāko pārdošanas apjomu. Par pagaidu izlasi netika saņemtas nekādas citas piezīmes. Rezultātā Komisija pievienoja divus uzņēmumus sākotnēji ierosinātajai izlasei un izslēdza no tās vienu citu uzņēmumu.

(9)

Visbeidzot, pēc pārbaudes apmeklējumiem Komisija nolēma izslēgt vienu no pieciem izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, jo tika konstatēts, ka šis uzņēmums nav Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs. Tas bija uzņēmums darbības sākuma posmā (atšķirībā no visas Savienības ražošanas nozares kopumā), un tādējādi rentabilitātes tendence nebūtu sniegusi patiesu priekšstatu par stāvokli Savienības ražošanas nozarē.

(10)

Rezultātā Komisija beigās izveidoja izlasi no četriem Savienības ražotājiem. Galīgā izlase pārstāv 79 % no Savienības nozares pārdošanas apjoma Savienības tirgū. Tādējādi tiek uzskatīts, ka izlase ir Savienības ražošanas nozarei reprezentatīva.

(11)

Trīs no septiņiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz pamatregulas 19. pantu, pieprasīja neizpaust viņu identitāti. Tie apgalvoja, ka to identitātes atklāšana varētu izraisīt ievērojamu nelabvēlīgu ietekmi uz to uzņēmējdarbību. To pieprasījums tika pārbaudīts un atzīts par pamatotu. Turklāt, ņemot vērā Savienības ražotāju ierobežoto skaitu, tika nolemts neizpaust arī to Savienības ražotāju nosaukumus, kuri netika pieprasījuši anonimitāti, jo tādējādi netieši varētu tikt atklāta citu ražotāju identitāte. Tomēr uzņēmuma Interfloat Corporation/GMB Glasmanufaktur Brandenburg GmbH (“GMB/IF”) identitāte jau ir zināma, jo tas publiski paziņoja, ka ir viens no sūdzības iesniedzējiem.

b)   Nesaistīto importētāju atlase

(12)

Lai Komisija varētu lemt, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visiem nesaistītajiem importētājiem lūdza pieteikties Komisijā un sniegt paziņojumā par procedūras sākšanu norādīto informāciju.

(13)

Četri nesaistīti importētāji sniedza atbildes atlases veidlapā, kas bija pievienota paziņojumam par procedūras sākšanu, bet tikai divi importētāji iesniedza atbildes uz jautājumiem konkretizētās aptaujas anketā. Tā kā sadarbojās neliels importētāju skaits, atlasi neuzskatīja par vajadzīgu.

c)   Ražotāju eksportētāju atlase

(14)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju lielo skaitu, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēta atlase dempinga noteikšanai. Lai Komisija varētu lemt, vai nepieciešama atlase, un vajadzības gadījumā veidotu izlasi, ražotājus eksportētājus aicināja paziņot par sevi Komisijai un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par darbību, kas saistīta ar attiecīgo ražojumu, laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(15)

Divpadsmit Ķīnas ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas, kas pārstāv vairāk nekā 95 % no kopējā Ķīnas eksporta uz Savienību šajā laikposmā, sniedza pieprasīto informāciju un piekrita iekļaušanai izlasē.

(16)

Pamatojoties uz saņemto informāciju un saskaņā ar pamatregulas 17. pantu Komisija izveidoja pagaidu izlasi no pieciem ražotājiem eksportētājiem, pamatojoties uz vislielāko reprezentatīvo solārā stikla eksporta apjomu uz Savienību, kuru atvēlētajā laikā varēja pienācīgi pārbaudīt.

(17)

Visas ieinteresētās personas, kā arī ĶTR iestādes, tika informētas par ierosināto izlasi un aicinātas izteikt piezīmes. Izanalizējot saņemtās piezīmes, Komisija nolēma saglabāt ierosināto piecu uzņēmumu izlasi, un visas ieinteresētās personas tika attiecīgi informētas par galīgo izlasi.

(18)

Pēc tam izmeklēšanā atklāja, ka divi izlasē iekļautie ražotāji eksportētāji bija norādījuši pārāk lielu eksporta apjomu uz Savienību un tādējādi tikuši iekļauti izlasē nepamatotu iemeslu dēļ. Tāpēc abus uzņēmumus izslēdza no izlases pēc tam, kad tiem tika dota iespēja sniegt piezīmes. Kad Komisija bija pienācīgi izvērtējusi uzņēmumu iesniegtās piezīmes, tā secināja, ka minētie uzņēmumi nav snieguši nepareizus datus ar nodomu, un nolēma, ka tie arī turpmāk būtu jāuzskata par personām, kas sadarbojas, pamatregulas 18. panta nozīmē.

(19)

Pēc šo uzņēmumu izslēgšanas tika apsvērta citu ražotāju eksportētāju iekļaušana izlasē. Tomēr, ņemot vērā faktu, ka abi uzņēmumi tika izslēgti no izlases vēlā izmeklēšanas posmā, tika uzskatīts, ka tas nav iespējams, jo tas varētu apdraudēt izmeklēšanas pabeigšanu noteiktajā termiņā.

(20)

Tāpēc pārskatītā solārā stikla ražotāju eksportētāju vai ražotāju eksportētāju grupu izlase ir šāda:

Flat Solar Glass Group Co., Ltd. un saistītie uzņēmumi (“Flat Glass Group”);

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings (“Xinyi”) un tā saistītais tirgotājs;

Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd. un saistītie uzņēmumi (“Hehe Group”).

(21)

Komisija koriģēja attiecīgā ražojuma eksporta pārdošanas kopapjomu no ĶTR pēc tam, kad tika informēta to, ka divi ražotāji eksportētāji ir norādījuši pārāk lielu eksporta apjomu (skatīt iepriekš 18. apsvērumu). Galīgā izlase pārstāv vairāk nekā 50 % no attiecīgā ražojuma eksporta kopapjoma uz Savienību laikposmā no 2012. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. decembrim, kā to paziņojuši ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās. Tāpēc to uzskata par reprezentatīvu attiecībā uz solārā stikla eksporta apjomiem no ĶTR uz Savienību.

d)   Atbildes uz anketas jautājumiem un pārbaudes apmeklējumi

(22)

Komisija nosūtīja anketas visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kuri to bija pieprasījuši, izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, nesaistītiem importētājiem un to apvienībām, kā arī lietotājiem, kuri pieteicās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajos termiņos.

(23)

Atbildes uz anketas jautājumiem saņēma no četriem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, no visiem izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, diviem nesaistītiem Savienības importētājiem un 12 lietotājiem.

(24)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai provizoriski noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu un Savienības intereses. Pārbaudes apmeklējumi tika veikti šādos uzņēmumos vai uzņēmumu grupās.

(a)

Ražotāji Savienībā:

GMB/IF un citi uzņēmumi, uz kuriem attiecas konfidencialitātes režīms.

(b)

Importētāji:

Vetrad NV, Nīderlande.

(c)

Lietotāji:

Sunerg Solar SRL, Itālija.

(d)

Ražotāji eksportētāji ĶTR:

Izlasē iekļautie uzņēmumi:

Zhejiang Jiafu Glass Co., Ltd; Zhejiang Flat Mirror Glass Co., Ltd; Flat Solar Glass Group Co., Ltd; Shanghai Flat Glass Co., Ltd (“Flat Glass Group”);

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd un Xinyi Solar (Hong Kong) Limited (“Xinyi Group”);

Zhejiang Hehe Figured Glass Co., Ltd., Zhejiang Yaohua Import and Export Co., Ltd.,), un Zhejiang Glaverbel Glass Technology Co., Ltd, Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd, Hangzhou Hehe Glass Industry Co., Ltd. (“Hehe Group”).

Uzņēmums, kam piemēro atsevišķu novērtējumu:

Henan Yuhua New Material Co., Ltd (“Henan Yuhua”).

(e)

Ražotājs analogajā valstī:

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz ražotājiem eksportētājiem ĶTR, ja tirgus ekonomikas režīms, kā definēts pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktā, netiktu piešķirts, lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz Turcijas kā analogās valsts datiem, tika veikta pārbaude šādā uzņēmumā:

Trakya Cam Sanayii A.Ș., Turcija.

1.3.2.   Izmeklēšanas periods un attiecīgais periods

(25)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana attiecās uz laikposmu no 2012. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“izmeklēšanas periods” jeb “IP”). Kaitējuma noteikšanai būtisko tendenču pārbaude attiecās uz laikposmu no 2009. gada 1. janvāra līdz izmeklēšanas perioda beigām (“attiecīgais periods”).

2.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

2.1.   Attiecīgais ražojums

(26)

Ražojums, uz kuru attiecas šī izmeklēšana, ir solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules caurlaidība ir vairāk nekā 88 % (mērot saskaņā ar AM1,5 300-2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērot saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērot saskaņā ar EN 12150) un kura mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai vairāk (mērot saskaņā ar EN 1288-3) (“attiecīgais ražojums”).

(27)

Attiecīgais ražojums šobrīd atbilst KN kodam ex 7007 19 80.

(28)

Solārais stikls ir viens no kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu, kā arī karstā ūdens sagatavošanai paredzēto plakano termokolektoru ražošanas komponentiem.

2.2.   Līdzīgais ražojums

(29)

Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka attiecīgajam ražojumam un ražojumam, ko ražo un pārdod ĶTR vietējā tirgū, ražojumam, ko Savienībā ražo un pārdod Savienības ražošanas nozare, un ražojumam, ko ražo un pārdod par analogo valsti uzskatītās Turcijas vietējā tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības, kā arī pamatizmantojums. Tāpēc šos ražojumus provizoriski uzskata par “līdzīgiem ražojumiem” pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Apgalvojumi par ražojumu klāstu

(30)

Kāds importētājs pieprasīja izslēgt no izmeklēšanas jomas siltumnīcu būvei paredzētu dārzkopības stiklu, apgalvojot, ka siltumnīcu būvei izmanto ļoti dažādu lielumu stiklu, savukārt solāro stiklu ražo tikai noteiktos izmēros. Turklāt importētājs iesniedza sertifikātu, kas uzrāda, ka daļu no tā importa veido stikls ar vairāk nekā 300 ppm dzelzs saturu. Līdz ar to attiecīgā daļa importētā dārzkopības stikla acīmredzami neietilpst pašreizējās izmeklēšanas jomā.

(31)

Cits importētājs norādīja, ka tā importētajam mēbeļu stiklam (ko izmanto stikla plauktu, paneļu pildījuma, galda virsmu, bīdāmo durvju, virsmas plātņu utt. ražošanai), ir tādas pašas vai ļoti līdzīgas tehniskās īpašības kā solārajam stiklam, taču pieprasīja tā izslēgšanu no izmeklēšanas jomas, jo tam ir atšķirīgs galīgais izmantojums. Tomēr, pamatojoties uz sniegtajiem pierādījumiem, šķiet, ka lielākajai daļai stikla, ko tas importē, nav visu to pašu tehnisko īpašību kā iepriekš 26. punktā aprakstītajam solārajam stiklam. Sešiem importētā stikla veidiem dzelzs saturs ir daudz lielāks nekā 300 ppm, bet viena veida importētā stikla dzelzs saturs ir mazāks nekā 300 ppm, un to saules caurlaidība ir ievērojami zemāka par minimālo 88 % caurlaidību, kas ir vajadzīga, lai ražojumu definētu kā solāro stiklu. Importētājs norādīja, ka, lai gan šādu veidu stikls neatbilst vienam solārā stikla tehniskajam parametram, kā aprakstīts 26. apsvērumā iepriekš, šie ražojumi atbilst solārā stikla pamata klasifikācijai, t.i., “rūdīts nātrijkaļķa lokšņu stikls”. Komisijas pagaidu viedoklis ir tāds, ka izmeklēšana ir attiecināma tikai uz tādu veidu stiklu, kas atbilst visiem solārā stikla tehniskajiem parametriem. Tāpēc tiek provizoriski secināts, ka iepriekš minētie stikla veidi, ko importē šis konkrētais importētājs, neietilpst šīs izmeklēšanas jomā.

(32)

Tomēr šajā posmā attiecīgā ražojuma klāstā paliek jebkāda veida dārzkopības un mēbeļu stikls, kam var būt līdzīgas tehniskās īpašības kā solārajam stiklam, jo tie var tikt izmantoti kā solārais stikls.

(33)

Importētājs arī apgalvoja, ka no ražojuma klāsta būtu jāizslēdz pludinātais stikls, jo tam ir atšķirīgs ražošanas process nekā velmētajam stiklam, kas importētāja uztverē ir vienīgais solārā stikla veids. Turklāt, kā apgalvoja minētais importētājs, pludinātā stikla interjera produkti nevar būt aizvietotāji solārā stikla izstrādājumiem, tāpēc pludināto stiklu nevajadzētu uzskatīt par līdzīgu ražojumu un tas būtu jāizslēdz no izmeklēšanas jomas. Komisija sākotnējais viedoklis ir tāds, ka pludināto stiklu nevar izslēgt no izmeklēšanas jomas, jo tas atbilst visiem tehniskajiem parametriem, kas ietverti iepriekš 26. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanā tika konstatēts, ka pludināto stiklu noteikti var izmantot kā solāro stiklu un ka to ražo gan Savienības ražotāji, gan Ķīnas eksportētāji. Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka pludinātais stikls paliek izmeklēšanas jomā.

3.   DEMPINGS

3.1.   Tirgus ekonomikas režīms (“TER”)

(34)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā attiecībā uz importu no ĶTR ražotājiem eksportētājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, normālo vērtību nosaka saskaņā ar pamatregulas 2. panta 1.–6. punktu.

(35)

Īsumā un vienīgi ērtības labad turpmāk ir sniegts šo kritēriju izklāsts:

(1)

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus apstākļiem, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtību;

(2)

uzņēmumiem ir viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem;

(3)

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas;

(4)

juridisku noteiktību un stabilitāti garantē tiesību akti par bankrotu un īpašumu un

(5)

valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(36)

Desmit uzņēmumi, kuri sadarbojās, pieprasīja TER atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un noteiktajos termiņos sniedza atbildes uz TER pieprasījuma veidlapas jautājumiem. Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta d) apakšpunktam tika veikta TER pārbaude izlasē iekļautajiem uzņēmumiem, kā arī uzņēmumam, kam tika piemērota atsevišķs novērtējums (skatīt turpmāk 48. apsvērumā).

(37)

Tādējādi TER noteikšana tika veikta turpmāk norādītajiem četriem uzņēmumiem vai uzņēmumu grupām.

Izlasē iekļautie uzņēmumi

Zhejiang Jiafu Glass Co., Ltd; Zhejiang Flat Mirror Glass Co., Ltd; Flat Solar Glass Group Co., Ltd; Shanghai Flat Glass Co., Ltd (“Flat Glass Group”);

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd un Xinyi Solar (Hong Kong) Limited (“Xinyi Group”);

Zhejiang Hehe Figured Glass Co., Ltd., Zhejiang Yaohua Import and Export Co., Ltd.,), un Zhejiang Glaverbel Glass Technology Co., Ltd, Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd, Hangzhou Hehe Glass Industry Co., Ltd. (“Hehe Group”).

Uzņēmums, kam piemēro atsevišķu novērtējumu

Henan Yuhua New Materials Co., Ltd (“Henan Yuhua”).

(38)

Komisija pieprasīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, un pārbaudīja visu TER pieprasījumos ietverto informāciju, apmeklējot attiecīgos uzņēmumus.

(39)

Saistīto uzņēmumu gadījumā Komisija pārbauda, vai saistīto uzņēmumu grupa kopumā atbilst TER piešķiršanas nosacījumiem. Tāpēc gadījumos, kad attiecīgā ražojuma ražošanā vai tirdzniecībā tieši vai netieši ir iesaistīts meitasuzņēmums vai jebkurš cits ar pieteikuma iesniedzēju saistīts uzņēmums ĶTR, TER atbilstības pārbaude tiek veikta katram uzņēmumam atsevišķi, kā arī uzņēmumu grupai kopumā.

(40)

Tāpēc tika pārbaudīti četru ražotāju eksportētāju (uzņēmumu grupu), ko veido vienpadsmit juridiskas personas, TER pieprasījumi.

(41)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem (uzņēmumu grupām), kas pieprasīja TER, nespēj pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

(42)

Konkrētāk, trīs ražotāji eksportētāji nevarēja pierādīt — ne atsevišķi, ne grupā —, ka tiem būtu viena, skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem revidē neatkarīgs revidents, un tādēļ tie neatbilda TER 2. kritērijam.

(43)

Turklāt neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem — ne atsevišķi, ne grupā — nespēja pierādīt, ka uz tiem neattiecas nozīmīgi izkropļojumi, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas. Tādējādi šie uzņēmumi vai uzņēmumu grupa neatbilda TER 3. kritērijam. Konkrētāk, visi četri ražotāji eksportētāji vai ražotāju eksportētāju grupas izmantoja preferenciālu nodokļu režīmu.

(44)

Turklāt viens no šiem ražotājiem eksportētājiem neatbilda 3. kritērijam arī tāpēc, ka vairāki grupas uzņēmumi, neraugoties uz to slikto finanšu stāvokli, izmeklēšanas periodā (un pirms tam) saņēma ievērojamu finansējumu ar likmēm, kas parastos tirgus ekonomikas apstākļos tiktu rezervētas finansiāli stabiliem uzņēmumiem. Cita ražotāju eksportētāju grupa arī neatbilda 3. kritērijam, pamatojoties uz faktu, ka šīs grupas uzņēmumi pērk dabasgāzi no valstij piederoša piegādātāja, piemērojot samazinātu likmi.

(45)

Komisija paziņoja TER izmeklēšanas rezultātus attiecīgajiem uzņēmumiem, ĶTR iestādēm un sūdzības iesniedzējam un aicināja tos sniegt piezīmes.

(46)

Saņemtās piezīmes nespēja mainīt Komisijas sākotnējos konstatējumus. Pēc apspriešanās ar dalībvalstīm saskaņā ar 2. panta 7. punkta c) apakšpunktu visiem pieprasījumu iesniedzējiem 2013. gada 13. septembrī tika atsevišķi un oficiāli paziņots Komisijas galīgais lēmums par to attiecīgajiem TER pieprasījumiem.

(47)

Neviens no četriem ražotājiem eksportētājiem vai ražotāju eksportētāju grupām ĶTR, kas bija pieprasījuši TER, nevarēja pierādīt atbilstību visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tāpēc to TER pieprasījumi tika noraidīti.

3.2.   Atsevišķs novērtējums

(48)

Viens no abiem ražotājiem eksportētājiem, kuri sākotnēji bija iekļauti izlasē, bet pēc tam izslēgti no tās (skatīt 18. apsvērumu), bija pieprasījis veikt atsevišķu novērtējumu atbilstīgi pamatregulas 17. panta 3. punktam gadījumā, ja tas netiktu iekļauts izlasē. Pēc tā izslēgšanas no izlases un ņemot vērā faktu, ka TER pārbaudes apmeklējums jau bija noticis (skatīt 37. apsvērumu), tika uzskatīts, ka atsevišķa novērtējuma (AN) piešķiršana šim uzņēmumam radītu nevajadzīgu apgrūtinājumu. Neviens cits ražotājs eksportētājs, kuru neiekļāva izlasē, nepieprasīja AN.

3.3.   Normālā vērtība

3.3.1.   Analogās valsts izvēle

(49)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu Komisija paziņojumā par procedūras sākšanu paredzēja, ka normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz cenu vai salikto vērtību trešā valstī ar tirgus ekonomiku vai, ja piemērotu tirgus ekonomikas trešo valsti neatrod, normālā vērtība būtu jānosaka, pamatojoties uz Savienības cenām saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu. Pirms Savienības cenu izmantošanas Komisija izvērtēja visas iespējas, lai izvēlētos piemērotu analogo valsti.

(50)

Ieinteresētās personas tika aicinātas izteikt piezīmes par analogās valsts izvēli un Savienības cenu izmantošanu.

(51)

Piezīmes tika saņemtas no Ķīnas Vieglās rūpniecības ražojumu un amatniecības produktu eksporta/importa palātas (“CCCLA”), no nesaistīta importētāja, kā arī no diviem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem — visi piezīmju iesniedzēji iebilda pret Savienības cenu izmantošanu normālās vērtības noteikšanai. Kā atbilstošas analogās valstis tika ieteiktas Turcija un Indija.

(52)

Tikmēr, lai izpētītu visas iespējas atbilstošas analogās valsts izvēlei, Komisijas dienesti bija noteikuši vienpadsmit trešās valstis, kurās ir tirgus ekonomika un kurās, iespējams, ražo solāro stiklu, un, pamatojoties uz publiski pieejamu informāciju, aicināja 24 šo valstu uzņēmumus sadarboties ar Komisiju. Šīs valstis bija: Austrālija, Indija, Indonēzija, Japāna, Saūda Arābija, Dienvidāfrika, Dienvidkoreja, Taivāna, Taizeme, Turcija un ASV.

(53)

Pamatojoties uz Komisijas rīcībā esošo informāciju, izņemot ĶTR un Eiropas Savienību, līdzīgo ražojumu ražo tikai Indijā un Turcijā. Lai pienācīgi novērtētu Turcijas un Indijas kā analogās valsts piemērotību, Komisija analizēja informāciju par līdzīgo ražojumu un konkrētāk — par ražotāju skaitu, iekšzemes tirgus lielumu, importa apjomu un to, cik nozīmīgi ir tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistīti šķēršļi abās valstīs. Tomēr pieteicās un vēlmi sadarboties ar Komisiju pauda tikai viens Turcijas uzņēmums, neraugoties uz daudziem Komisijas centieniem sadarboties arī ar Indijas ražotājiem.

(54)

Turcija ir trešā valsts, kurā ir tirgus ekonomika. Ievedmuita, ko piemēro līdzīgajam ražojumam, ir vislielākās labvēlības tarifs 3 %. Turcijas un ES muitas savienības dēļ abpusēji piemērojamais ievedmuitas maksājums ir 0 %. Šķiet, ka nav citu nodokļu vai citu būtisku ar tirdzniecību nesaistītu šķēršļu attiecībā uz līdzīgo ražojumu.

(55)

Saskaņā ar informāciju, kuru sniedza Turcijas ražotājs, kas pauda vēlmi sadarboties izmeklēšanā, tas ir vienīgais uzņēmums, kas ražo līdzīgo ražojumu Turcijā. Uzņēmuma ražošanas apjoms ir ievērojams, un tas līdzīgo ražojumu gan eksportē, gan pārdod iekšzemes tirgū — eksporta daudzums ir lielāks nekā iekšzemes tirgū pārdotais daudzums.

(56)

Neraugoties uz to, ka nav tirdzniecības un ar tirdzniecību nesaistītu šķēršļu, izmeklēšanas periodā solārais stikls Turcijas tirgū praktiski nav ticis importēts. Tajā pašā laikā Komisijas veiktajā izmeklēšanā tika apstiprināts, ka analogās valsts ražotājs, kurš sadarbojās, izmeklēšanas periodā ir guvis saprātīgu un ne pārmērīgu peļņu.

(57)

Pamatojoties uz iepriekš minēto un ņemot vērā visu šajā izmeklēšanas posmā pieejamo informāciju, Turcija tika provizoriski izraudzīta kā analogā valsts atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

3.3.2.   Normālā vērtība

(58)

Ņemot vērā faktu, ka visi TER pieprasījumi tika noraidīti, normālā vērtība attiecībā uz visiem Ķīnas ražotājiem eksportētājiem tika noteikta, pamatojoties uz analogās valsts ražotāja sniegto informāciju atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam.

(59)

Komisija saskaņā ar pamatregulas 2. panta 2. punktu vispirms pārbaudīja, vai līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms Turcijā neatkarīgiem pircējiem ir reprezentatīvs. Tika konstatēts, ka līdzīgā ražojuma pārdošanas apjoms, ko Turcijas līdzīgā ražojuma ražotājs, kurš sadarbojās, bija pārdevis Turcijas iekšējā tirgū, ir reprezentatīvs salīdzinājumā ar attiecīgā ražojuma apjomu, kuru izlasē iekļautie Ķīnas ražotāji eksportētāji bija eksportējuši uz Savienību.

(60)

Komisija pēc tam pārbaudīja, vai varētu uzskatīt, ka minētā pārdošana notikusi parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, nosakot rentablā pārdošanas apjoma īpatsvaru neatkarīgiem pircējiem. Pārdošanas darījumus uzskatīja par rentabliem, ja vienības cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām. Tāpēc tika noteiktas Turcijas ražotāja ražošanas izmaksas izmeklēšanas periodā.

(61)

Ražojuma veidiem, kuriem vairāk nekā 80 % no pārdošanas apjoma iekšzemes tirgū pārsniedza izmaksas un vidējā svērtā pārdošanas cena bija vienāda vai lielāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību attiecīgajam ražojuma veidam aprēķināja kā visa attiecīgā veida pārdošanas apjoma faktisko iekšzemes cenu vidējo svērto vērtību, neņemot vērā, vai šī pārdošana bijusi rentabla.

(62)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % (ieskaitot) no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par vienības ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, balstoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida vidējo svērto cenu vienīgi rentablajam pārdošanas apjomam IP laikā.

(63)

Normālo vērtību nerentablajiem ražojuma veidiem noteica, izmantojot Turcijas ražotāja ražošanas izmaksas, kam tika pieskaitītas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas un peļņa par rentablajiem Turcijas ražotāja ražojuma veidiem.

(64)

Tā kā Turcijā ražotajam solārajam stiklam izmeklēšanas periodā netika izmantota pārklāšanas tehnoloģija un neviens no Turcijā ražotā solārā stikla veidiem netika ražots, izmantojot pludināšanas procesu, Turcijas iekšējā tirgū netika pārdoti vairāku veidu ražojumi. Tāpēc attiecībā uz ražojuma veidiem, kas izmeklēšanas periodā netika pārdoti Turcijā, bet tika eksportēti no ĶTR uz Savienību, normālā vērtība bija jāaprēķina saskaņā ar pamatregulas 2. panta 3. punktu, pamatojoties uz Turcijas analogā ražotāja ražošanas izmaksām un pieskaitot samērīgas pārdošanas, vispārējās un administratīvās izmaksas, kā arī peļņu. Pārklājuma izmaksas un izmaksas saistībā ar pludināšanas procesu tika noteiktas, balstoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem.

3.4.   Eksporta cenas

(65)

Eksporta cenas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu noteica, pamatojoties uz cenām, kas faktiski samaksātas vai maksājamas par attiecīgo ražojumu.

3.5.   Salīdzinājums

(66)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Dempinga starpības tika noteiktas, salīdzinot atsevišķās atlasē iekļauto eksportētāju EXW cenas ar analogās valsts ražotāja iekšzemes pārdošanas cenām vai attiecīgā gadījumā ar salikto normālo vērtību.

(67)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, saskaņā ar pamatregulas 2. panta 10. punktu tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību.

(68)

Tādējādi tika veiktas korekcijas attiecībā uz transporta, jūras pārvadājumu un apdrošināšanas izmaksām, pārkraušanas, iekraušanas un papildu izmaksām, izvedmuitu un komisijas maksu visos gadījumos, kad bija skaidrs, ka tās ietekmē cenu salīdzināmību.

3.6.   Dempinga starpība

(69)

Izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem tika salīdzināta līdzīgā ražojuma katra veida vidējā svērtā saliktā normālā vērtība ar atbilstošā ražojuma veida vidējo svērto eksporta cenu, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(70)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempinga starpību izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem un uzņēmumam, kuram veica atsevišķu novērtējumu, noteica, salīdzinot vidējo svērto salikto normālo vērtību katram līdzīgā ražojuma veidam Turcijā ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu katram atbilstošajam attiecīgā ražojuma veidam, izsakot kā procentuālo daļu no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas.

(71)

Vidējā svērtā dempinga starpība izlasē neiekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķināta saskaņā ar pamatregulas 9. panta 6. punkta noteikumiem. To noteica, balstoties uz starpībām, kas bija noteiktas izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem.

(72)

Visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem saskaņā ar pamatregulas 18. pantu dempinga starpību noteica, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Šajā nolūkā Komisija noteica sadarbības līmeni no ĶTR puses. Sadarbības līmenis ir tā eksporta apjoma, ko uz Savienību veikuši ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, proporcionālā daļa no visa attiecīgās valsts eksporta kopapjoma uz Savienību, kā norādīts sūdzībā (skatīt iepriekš 15. apsvērumu).

(73)

Sadarbības līmenis ir augsts, jo ražotāju eksportētāju, kas sadarbojās, veiktais imports izmeklēšanas perioda laikā veido vairāk nekā 80 % no kopējā eksporta apjoma uz Savienību. Tādējādi atlikusī dempinga starpība, kas piemērojama visiem pārējiem ĶTR ražotājiem eksportētājiem, tika noteikta tādā līmenī, kas atbilst augstākajai dempinga starpībai, kādu konstatēja izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās.

(74)

Noteiktās pagaidu dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas pie Savienības robežas pirms nodokļu nomaksas, ir šādas.

 

Uzņēmuma nosaukums

Pagaidu dempinga starpība

Izlasē iekļautie uzņēmumi

Flat Glass Group

86,2 %

Hehe Group

75,3 %

Xinyi Group

74,0 %

Uzņēmums ar individuālo dempinga starpību

Henan Yuhua

31,9 %

Izlasē neiekļautie uzņēmumi, kuri sadarbojās un attiecībā uz kuriem piemēros izlasei noteikto vidējo dempinga starpību

 

79,8 %

Visi pārējie uzņēmumi

 

86,2 %

4.   KAITĒJUMS

4.1.   Savienības ražošanas nozares un Savienības ražošanas apjoma definīcija

(75)

Izmeklēšanas periodā līdzīgo ražojumu Savienībā ražoja astoņi ražotāji. Tie veido Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta izpratnē un turpmāk tekstā ir saukti par “Savienības ražošanas nozari”.

(76)

Lai noteiktu Savienības ražošanas kopējo apjomu izmeklēšanas periodā, tika izmantota visa pieejamā informācija par Savienības ražošanas nozari, tostarp sūdzības iesniedzēja sniegtā informācija, makroekonomikas dati, ko sniegusi Savienības ražošanas nozares apvienība (Glass for Europe), un izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem. Tā kā solāro stiklu Savienībā importē, deklarējot ar muitas pozīciju 7007 19 80 — Citi — Laminēts neplīstošais stikls, kas aptver arī citus ražojumus, uz kuriem šī izmeklēšana neattiecas, Eurostat datus importa apjomu un vērtību noteikšanai nevarēja izmantot. Importa apjomus un vērtības noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Savienības ražošanas nozares apvienības sniegtajiem datiem. Ja tas bija iespējams, datus pārbaudīja, salīdzinot ar atbildēm uz anketas jautājumiem. Pamatojoties uz to, tika aplēsts, ka kopējais ražošanas apjoms izmeklēšanas periodā Savienībā bijis apmēram 21 734 000 m2.

(77)

Kā norādīts iepriekš 10. apsvērumā, izlasē tika iekļauti četri Savienības ražotāji, kas kopā saražo 79 % no līdzīgā ražojuma kopējā pārdošanas apjoma Savienībā.

4.2.   Attiecīgā Savienības tirgus noteikšana

(78)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka neviena izlasē iekļautā Savienības ražotāja saražotais nav paredzēts izmantošanai pašu vajadzībām.

(79)

Tāpēc šīs izmeklēšanas nolūkā nav vajadzības veikt īpašu analīzi par pārdošanu pašu vajadzībām.

4.3.   Patēriņš Savienībā

(80)

Patēriņš Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz visu Savienības ražotāju Savienības pārdošanas kopapjomu Savienības tirgū, no kura atņemts to veiktais eksports un pieskaitīts imports no ĶTR un citām trešām valstīm. Kā skaidrots iepriekš 76. apsvērumā, Savienības patēriņu noteica, pamatojoties uz sūdzības iesniedzēja un Savienības ražošanas nozares apvienības (Glass for Europe) sniegtajiem datiem, ja iespējams, tos salīdzinot ar izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(81)

Patēriņa Savienībā dinamika bija šāda.

1.   tabula.

Patēriņš Savienībā (1 000 m2)

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Kopējais Savienības patēriņš

19 440

28 504

35 258

29 040

Indekss

100

147

181

149

Avots: “Glass for Europe” un sūdzības iesniedzējs

(82)

Attiecīgajā periodā no 2009. gada līdz IP kopējais Savienības patēriņš palielinājās par 87 %, taču IP laikā salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās. Kopumā solārā stikla patēriņš Savienībā būtiski palielinājās, salīdzinot ar 2009. gadu. Tas galvenokārt ir saistīts ar gatavo izstrādājumu, jo īpaši saules enerģijas moduļu, patēriņa pieaugumu (skatīt turpmāk 142. apsvērumu).

4.4.   Imports no attiecīgās valsts

4.4.1.   No attiecīgās valsts par dempinga cenām veiktā importa apjoms un tirgus daļa

(83)

No attiecīgās valsts par dempinga cenām veiktā importa uz Savienību dinamika bija šāda.

2.   tabula.

Importa apjoms (1 000 m2) un tirgus daļa

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

ĶTR importa apjoms (1 000 m2)

1 200

2 050

6 150

8 350

Indekss

100

171

513

696

Tirgus daļa

6,2 %

7,2 %

17,4 %

28,8 %

Indekss

100

117

283

466

Avots: “Glass for Europe” un sūdzības iesniedzējs

(84)

Attiecīgajā periodā attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām apjoms uz Savienību ievērojami palielinājās, pieaugot par 596 %. Tāpēc būtiski palielinājās arī tirgus daļa attiecīgā ražojuma importam par dempinga cenām uz Savienību. Konkrēti, šāda importa tirgus daļa pieauga no 6,1 % līdz 28,7 %. Kopumā laikposmā no 2009. gada līdz IP attiecīgā ražojuma imports par dempinga cenām būtiski palielinājās gan apjoma, gan tirgus daļas izteiksmē.

(85)

Importa par dempinga cenām pieaugums no attiecīgās valsts ievērojami pārsniedza attiecīgā ražojuma un līdzīgo ražojumu patēriņa pieaugumu Savienībā. Līdz ar to ražotāji eksportētāji daudz lielākā mērā spēja gūt labumu no Savienības patēriņa pieauguma un būtiski nostiprināja savu pozīciju tirgū.

4.4.2.   Cenas importam par dempinga cenām no attiecīgās valsts un cenu samazinājums

(86)

Vidējās cenas dinamika importam par dempinga cenām Savienībā no attiecīgās valsts bija šāda.

3.   tabula.

Importa cenas (EUR/m2)

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

ĶTR

6,02

6,10

4,96

4,38

Indekss

100

101

82

73

Avots:

sūdzības iesniedzējs un Ķīnas ražotāju eksportētāju atbildes uz anketas jautājumiem

(87)

Attiecīgā ražojuma vidējā importa cena attiecīgajā periodā samazinājās. Vidējā importa cena IP laikā samazinājās par 27,2 % — no 6,02 EUR/m2 2009. gadā līdz 4,38 EUR/m2.

(88)

Lai noteiktu cenu samazinājumu IP laikā, izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās svērtās pārdošanas cenas pa ražojuma veidiem nesaistītiem pircējiem Savienības tirgū, koriģētas EXW līmenī, tika salīdzinātas ar izlasē iekļauto Ķīnas ražotāju izcelsmes importa atbilstošajām vidējām svērtajām CIF cenām pa ražojuma veidiem pirmajam neatkarīgajam pircējam Savienības tirgū, koriģētām uz augšu, ņemot vērā muitošanas, nodokļa, apkalpošanas un kraušanas izmaksas. Piemērojot šo korekciju, cena paaugstinājās par 7 līdz 15 % atkarībā no ražojuma kontroles numura.

(89)

Cenu salīdzinājums tika veikts, sadalot darījumus pa ražojuma veida numuriem vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī un vajadzības gadījumā veicot atbilstīgas korekcijas, kā izklāstīts iepriekš 88. apsvērumā, un atskaitot rabatus un atlaides. Izsakot salīdzinājumu procentos no izlasē iekļauto Savienības ražotāju apgrozījuma IP laikā, tas liecināja, ka attiecīgā ražojuma importa par dempinga cenām vidējā svērtā cena ir no 10,6 % līdz 26,7 % zem izlasē iekļauto Savienības ražotāju cenām.

4.5.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(90)

Atbilstoši pamatregulas 3. panta 5. punktam importa par dempinga cenām ietekme uz Savienības ražošanas nozari tika analizēta, novērtējot visus ekonomikas faktorus un rādītājus, kas ietekmē šīs Savienības ražošanas nozares stāvokli attiecīgajā periodā.

(91)

Kā skaidrots iepriekš 7. un 8. apsvērumā, lai pārbaudītu iespējamo Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, izmantoja atlasi.

(92)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, Komisija nošķīra makroekonomiskos un mikroekonomiskos kaitējuma rādītājus. Pamatojoties uz Savienības ražošanas nozares sniegtajiem datiem, Komisija analizēja attiecīgā perioda makroekonomiskos rādītājus par visiem Savienības ražotājiem. Mikroekonomiskos rādītājus Komisija analizēja, pamatojoties uz izlasē iekļauto Savienības ražotāju atbildēm uz anketas jautājumiem.

(93)

Šīs izmeklēšanas nolūkā tika novērtēti šādi makroekonomiskie rādītāji: ražošanas apjoms, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, izaugsme, nodarbinātība, produktivitāte, dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga.

(94)

Tika novērtēti šādi mikroekonomiskie rādītāji: vienības vidējās cenas, vienības izmaksas, darbaspēka izmaksas, krājumi, rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu.

4.6.   Makroekonomiskie rādītāji

4.6.1.   Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(95)

Kopējā ražošanas apjoma, ražošanas jaudas un jaudas izmantojuma dinamika Savienībā attiecīgajā periodā bija šāda.

4.   tabula.

Ražošanas apjoms, ražošanas jauda un tās izmantojums

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Ražošanas jauda (1 000 m2)

39 000

44 611

48 511

54 615

Indekss – 2009. gads

100

114

124

140

Ražošanas apjoms (1 000 m2)

17 540

29 245

31 245

21 734

Indekss

100

167

178

124

Jaudas izmantojums

45 %

66 %

64 %

40 %

Indekss

100

146

143

88

Avots:

sūdzības iesniedzējs un Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(96)

Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās atbilstīgi patēriņam. Ražošanas apjoms sasniedza maksimālo līmeni 2011. gadā un tad IP laikā samazinājās par 30 %. Kad patēriņš būtiski palielinājās, Savienības ražošanas nozare attiecīgajā periodā palielināja savu ražošanas jaudu par 40 %. Lai gan ražošanas apjoms bija augstāks, Savienības ražotāju jaudas izmantojums samazinājās par 5 procentu punktiem, jo Savienības ražošanas nozare bija palielinājusi ražošanas jaudu, reaģējot uz lielo pieprasījumu; ražošanas jaudas palielinājums IP laikā sasniedza 40 %.

(97)

Lai gan Savienības ražošanas nozare palielināja savu ražošanas jaudu, reaģējot uz patēriņa pieaugumu, Savienības ražošanas nozares ražošanas apjoms pieauga lēnāk nekā patēriņš, un jaudas izmantojums pēc būtiska pieauguma attiecīgā perioda pirmajos trīs gados izmeklēšanas periodā samazinājās, vienlaikus pieaugot importa par dempinga cenām no attiecīgās valsts tirgus daļai.

4.6.2.   Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

(98)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma un tirgus daļas dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

5.   tabula.

Pārdošanas apjoms un tirgus daļa

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Pārdošanas apjoms (1 000 m2)

17 540

25 568

27 821

19 667

indekss

100

146

159

112

Tirgus daļa

90,2 %

89,7 %

78,9 %

67,7 %

indekss

100

99

87

75

Avots: “Glass for Europe” un sūdzības iesniedzējs

(99)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās par 12 %. Tomēr, kaut arī Savienības patēriņš palielinājās par 49 %, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa samazinājās no 90,2 % 2009. gadā līdz 67,7 % IP laikā; attiecīgajā periodā samazinājums bija būtisks — par 25 %. Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās mazāk nekā imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Tāpēc Savienības ražotāji nevarēja pilnībā gūt labumu no patēriņa pieauguma, un tādējādi to tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās.

4.6.3.   Izaugsme

(100)

Par Savienības ražošanas nozares izaugsmi liecina tās apjoma rādītāji, piemēram, ražošanas un pārdošanas apjoms, bet jo īpaši tās tirgus daļa. Kaut arī analizējamajā periodā pieauga patēriņš, Savienības ražotāju tirgus daļa nepalielinājās atbilstīgi patēriņam. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa šajā laikposmā samazinājās, jo pieauga importa apjoms. Tajā pašā laikā tirgus daļa importam no ĶTR pieauga par 366 %. Tas, ka Savienības ražošanas nozare nevarēja savā labā pilnībā izmantot tirgus izaugsmi, kopumā negatīvi ietekmēja tās ekonomisko stāvokli.

4.6.4.   Nodarbinātība un produktivitāte

(101)

Nodarbinātības un produktivitātes dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

6.   tabula.

Nodarbinātība un produktivitāte

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Nodarbinātība: pilnslodzes ekvivalents (FTE)

565

792

932

857

indekss

100

140

165

152

Produktivitāte (1 000 m2/FTE)

31

37

34

25

indekss

100

119

108

82

Avots:

sūdzības iesniedzējs un Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(102)

Kopumā nodarbinātība laikā no 2009. gada līdz IP pieauga par 52 %. Tomēr palielinājums notika laikposmā līdz 2011. gadam, kad tas sasniedza savu augstāko rādītāju — 932 pilna laika ekvivalentus (FTE) un pēc tam IP laikā samazinājās līdz 857 FTE. Produktivitāte visā laikposmā no 2009. gada līdz 2011. gadam bija diezgan stabila. Daļēji tas ir saistīts ar to, ka līdzīga ražojuma ražošana ir lielā mērā automatizēta un tai vajadzīgs neliels darbinieku skaits. Tomēr salīdzinājumā ar 2011. gadu IP tā samazinājās par 24,4 %. Tas bija saistīts ar to, ka ražošanas apjoms tajā pašā laikposmā samazinājās par aptuveni 30 %.

(103)

Tādējādi nodarbinātība IP laikā samazinājās, reaģējot uz līdzīgā ražojuma ražošanas apjoma tendencēm Savienībā izmeklēšanas periodā.

4.6.5.   Dempinga starpības lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(104)

Visas dempinga starpības ievērojami pārsniedz de minimis līmeni. Ņemot vērā importa apjomu un cenas no attiecīgās valsts, faktisko dempinga starpību lieluma ietekmi uz Savienības ražošanas nozari var uzskatīt par būtisku.

(105)

Tā kā šī ir pirmā antidempinga izmeklēšana par attiecīgo ražojumu, atgūšanās no iepriekšējā dempinga nav novērtēšanai svarīgs jautājums.

4.6.6.   Mikroekonomiskie rādītāji

(106)

Kā norādīts iepriekš 92. apsvērumā, mikroekonomikas rādītāji ir analizēti, balstoties uz atbildēm uz anketas jautājumiem, ko sniedza izlasē iekļautie Savienības ražotāji. Lielākajai daļai izlasē iekļauto Savienības ražotāju 2009. gads bija gads, kad tie veica sākotnējos ieguldījumus un sāka ražot līdzīgo ražojumu. Tādējādi visus turpmāk analizētos rādītājus lielā mērā ir ietekmējis šis darbības sākuma posms 2009. gadā. Lai parādītu attīstības tendences bez izlasē iekļauto uzņēmumu darbības uzsākšanas posma kropļojošas ietekmes, ir norādīti arī indeksi no 2010. gada.

4.6.7.   Cenas un faktori, kas tās ietekmē

(107)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējās pārdošanas cenas nesaistītiem pircējiem Savienībā attiecīgajā periodā mainījās šādi.

7.   tabula.

Vidējā pārdošanas cena Savienībā

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Vidējā vienības pārdošanas cena Savienības tirgū (EUR/m2)

10,64

9,07

8,91

8,20

Indekss – 2009. gads

100

85

84

77

Indekss – 2010. gads

117

100

98

90

Vienības ražošanas izmaksas (EUR/ m2)

13,00

8,34

8,42

9,30

Indekss – 2009. gads

100

64

65

72

Indekss – 2010. gads

156

100

101

112

Avots: Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(108)

Vienības pārdošanas cenas attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, bet cenu samazinājums bija īpaši izteikts IP laikā, kad tās samazinājās par 7,9 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, par 9,5 % salīdzinājumā ar 2010. gadu un par 23 % salīdzinājumā ar 2009. gadu.

(109)

Neraugoties uz lielo atšķirību starp Savienības ražošanas nozares vidējo vienības pārdošanas cenu un Ķīnas izcelsmes importa cenām, kā paskaidrots iepriekš 89. apsvērumā, reālais cenu samazinājums, salīdzinot par katru ražojuma veidu, izmeklēšanas periodā bija daudz zemāks, t. i., no 10,6 %, līdz 26,7 %.

(110)

Vienības ražošanas izmaksas laikā no 2011. gada līdz IP palielinājās par vairāk nekā 10 %, bet saglabājās relatīvi stabilas laikā no 2010. līdz 2011. gadam. Kopumā ražošanas izmaksas mainījās atbilstoši pārdošanas cenu tendencēm laikā no 2009. gada līdz IP. Vienības ražošanas izmaksu pieaugums bija saistīts ar ražošanas apjoma kritumu, bet kopējās ražošanas izmaksas faktiski samazinājās laikā no 2011. gada līdz IP.

4.6.8.   Darbaspēka izmaksas

(111)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju vidējo darbaspēka izmaksu dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

8.   tabula.

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Vidējās darbaspēka izmaksas par vienu darbinieku (EUR)

45 232

44 503

48 288

50 615

Indekss – 2009. gads

100

98

107

112

Indekss – 2010. gads

102

100

109

114

Avots: Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(112)

No 2009. gada līdz IP vidējās darbaspēka izmaksas par vienu nodarbināto nepārtraukti palielinājās – kopumā par 12 %. Tomēr būtiskākais palielinājums, t. i., par 4,8 %, notika laikā no 2011. gada līdz IP. Darbaspēka izmaksu vispārējo palielinājumu var daļēji izskaidrot ar inflāciju un darbinieku atlaišanas izmaksām, kuras radās dažiem Savienības ražotājiem saistībā ar ražošanas nozares samazināšanos laikā no 2011. gada līdz IP.

4.6.9.   Krājumi

(113)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju krājumu apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

9.   tabula.

Krājumi

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Noslēguma krājumi (1 000 m2)

1 540

1 875

1 657

1 778

Indekss – 2009. gads

100

122

108

115

Indekss – 2010. gads

82

100

88

95

Avots: Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(114)

Krājumi laikā no 2011. gada līdz IP palielinājās par 7,3 % un laikā no 2009. gada līdz IP — par 15 %, bet 2010.–2011. gadā tie samazinājās par 11,6 %.

(115)

Izmeklēšanas rezultāti liecināja, ka, ņemot vērā pārdošanas apjomu samazinājumu gan apjoma, gan vērtības izteiksmē, Savienības ražotāji uzturēja ierobežotus līdzīgā ražojuma krājumus. Tāpēc līdzīgā ražojuma krājumu palielināšanās attiecīgajā periodā ir būtisks rādītājs, nosakot, vai Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums.

4.6.10.   Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi, ienākums no ieguldījumiem un spēja piesaistīt kapitālu

(116)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitātes, naudas plūsmas, ieguldījumu un ienākuma no ieguldījumiem dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

10.   tabula.

Rentabilitāte, naudas plūsma, ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Rentabilitāte

–20,3 %

8,3 %

8,2 %

–14,5 %

Indekss – 2009. gads

100

241

240

129

Indekss – 2010. gads

– 244

100

99

– 174

Naudas plūsma (1 000 EUR)

–21 550

29 574

33 425

6 200

Indekss – 2009. gads

100

337

355

229

Indekss – 2010. gads

–73

100

113

21

Ieguldījumi (1 000 EUR)

46 087

18 230

7 633

10 712

Indekss – 2009. gads

100

40

17

23

Indekss – 2010. gads

253

100

42

59

Ienākums no ieguldījumiem

–6,9 %

9,6 %

13,3 %

–11,5 %

Indekss – 2009. gads

100

339

393

66

Indekss – 2010. gads

–72

100

139

– 120

Avots: Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(117)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju rentabilitāte tika noteikta, tīro peļņu pirms nodokļu nomaksas no līdzīgā ražojuma pārdošanas nesaistītiem pircējiem Savienībā izsakot procentos no šādas pārdošanas apgrozījuma.

(118)

2009. gadā lielākajai daļai izlasē iekļauto Savienības ražotāju radās zaudējumi, kas, kā iepriekš paskaidrots, galvenokārt ir saistīts ar to, ka tajā laikā šie uzņēmumi sāka ražot līdzīgo ražojumu. 2010. gadā vidējā peļņa jau bija 8,31 %. Pēc tam rentabilitāte nedaudz samazinājās 2011. gadā, kad sāka palielināties imports par dempinga cenām. Visbeidzot, IP laikā ražošanas nozare cieta būtiskus zaudējumus, t. i., par 276,6 % salīdzinājumā ar 2011. gadu.

(119)

Naudas plūsma, kas ir izlasē iekļauto Savienības ražotāju spēja pašfinansēt savu darbību, laikposmā no 2011. gada līdz IP ieguva izteikti negatīvu tendenci, sarūkot par 81 %. Tā pakāpeniski palielinājās no 2010. gada, un attiecīgajā periodā kopumā pieauga.

(120)

Ienākums no ieguldījumiem tika izteikts kā peļņa procentos no ieguldījumu neto uzskaites vērtības.

(121)

Iepriekšējā tabula liecina, ka pēc darbības sākšanas posma 2009. gadā, kad ražošanas nozare veica lielus ieguldījumus līdzīgā ražojuma ražošanā, ieguldījumi laikā no 2009. līdz 2011. gadam nepārtraukti samazinājās un tad IP laikā pieauga. Tomēr ieguldījumi izmeklēšanas periodā palika zemā līmenī salīdzinājumā ar 2009. gada līmeni. IP laikā veiktie ieguldījumi lielākoties saistīti ar pētniecību un izstrādi, kā arī ar ražošanas tehnoloģiju un procesa uzlabošanu un saglabāšanu, lai uzlabotu efektivitāti. Jo īpaši ražošanas nozare ieguldīja līdzekļus jaunos ražojuma veidos, kas tajā pašā laikposmā netika importēti no ĶTR un kas saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās.

(122)

Turpretim ienākums no ieguldījumiem laikā no 2009. līdz 2012. gadam par 34 % samazinājās. Tomēr tas pirms IP bija pastāvīgi pieaudzis — laikā no 2009. gada līdz 2011. gadam tas palielinājās par 293 %, bet IP laikā salīdzinājumā ar 2011. gadu tas samazinājās par 186 %.

(123)

Attiecībā uz spēju piesaistīt kapitālu tika konstatēts, ka pastāvīgi pasliktinājās Savienības ražošanas nozares spēja ģenerēt naudas plūsmu attiecībā uz līdzīgo ražojumu, attiecīgi pavājinoties arī Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklim.

4.7.   Secinājums par kaitējumu

(124)

Savienības ražošanas nozares stāvokļa analīze rāda acīmredzamu visu galveno kaitējuma rādītāju lejupejošu tendenci. Laikā, kad patēriņš pārsvarā palielinājās, kopējais ražošanas apjoms attiecīgajā periodā palielinājās. Lai gan pārdošanas apjoms palielinājās, Savienības ražošanas nozares tirgus daļa IP laikā samazinājās, attiecīgajā periodā vairāk palielinoties patēriņa pieaugumam. Vidējā pārdošanas cena attiecīgajā periodā strauji samazinājās, nelabvēlīgi ietekmējot visus finanšu stāvokļa rādītājus, piemēram, rentabilitāti, naudas plūsmu, ienākumu no ieguldījumiem un spēju piesaistīt kapitālu.

(125)

Attiecīgajā periodā kopējais Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms palielinājās. Tomēr līdz ar Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoma palielināšanos ievērojami samazinājās vidējā pārdošanas cena, kā arī Savienības ražošanas nozares tirgus daļa.

(126)

Ņemot vērā iepriekš minēto, izmeklēšanā tika apstiprināts, ka Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas ir zemākas par ražošanas izmaksām un tādējādi nelabvēlīgi ietekmē Savienības ražošanas nozares rentabilitāti, kas IP laikā kļuva ievērojami negatīva.

(127)

Tomēr ražošanas jaudas attīstības tendences laikā no 2009. gada līdz IP bija pozitīvas. Turklāt, lai gan ieguldījumu apjoms laikā no 2009. gada līdz IP kritās, no 2011. gada līdz IP tas palielinājās. Skaidrojums tam ir šāds — kā izklāstīts 121. apsvērumā, izlasē iekļautie uzņēmumi turpināja ieguldīt līdzīgajā ražojumā, cita starpā koncentrējoties uz tādiem ražojuma veidiem tirgus nišās, kuri vēl netika eksportēti no attiecīgās valsts un kuri saistīti ar būtiskiem ieguldījumiem pētniecībā un inovācijās. Vienlaikus ir skaidrs, ka Savienības ražošanas nozarei jāspēj arī saražot un pārdot lielus apjomus vienkāršāku ražojumu (kuri patlaban konkurē ar importu par dempinga cenām no ĶTR), lai samazinātu nemainīgās izmaksas un gūtu apjomradītus ietaupījumus.

(128)

Tāpēc var secināt, ka Savienības ražošanas nozare IP laikā ne tikai ir piedzīvojusi būtisku kaitējumu, bet arī aktīvi meklējusi iespējas mazināt tādas situācijas ietekmi, kurā jākonkurē ar attiecīgo ražojumu, kas importēts par dempinga cenām, — izstrādājuši inovatīvus ražojumus, kuri no attiecīgās valsts vēl netiek importēti.

(129)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta 5. punkta izpratnē.

5.   CĒLOŅSAKARĪBA

(130)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts Savienības ražošanas nozarei ir nodarījis kaitējumu tādā līmenī, ko var uzskatīt par būtisku. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu citu faktoru izraisītu iespējamo kaitējumu, kas nav imports par dempinga cenām, bet kas vienlaikus varēja nodarīt kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, tika izvērtēti arī šādi zināmie faktori.

5.1.   Importa par dempinga cenām radītā ietekme

(131)

Izmeklēšanā atklājās, ka imports par dempinga cenām attiecīgajā periodā ļoti būtiski palielinājās, tā apjomam ievērojami pieaugot par 596 % un tā tirgus daļai — par 366 %. Tādējādi ir apstiprināts, ka attiecīgā ražojuma importa apjoms un tirgus daļa attiecīgajā periodā krasi palielinājās. Ir pilnīgi skaidrs, ka importa par dempinga cenām palielināšanās un Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana notika vienlaicīgi. Izmeklēšanā tika arī konstatēts, ka IP laikā, kā minēts iepriekš 89. apsvērumā, par dempinga cenām veiktā importa cenas bija zemākas nekā Savienības ražošanas nozares cenas.

(132)

Izmeklēšanā atklājās, ka par dempinga cenām veiktā importa cenas attiecīgajā periodā samazinājās par 27,2 %, radot lielākas cenu samazinājuma starpības. Izjūtot šo ārkārtīgi spēcīgo cenu spiedienu, Savienības ražošanas nozare īstenoja ievērojamus centienus samazināt savas ražošanas izmaksas. Tomēr, neraugoties uz šiem centieniem, Ķīnas izcelsmes importa ārkārtīgi zemā cenu līmeņa dēļ Savienības ražošanas nozare bija spiesta vēl vairāk samazināt savu pārdošanas cenu līdz nerentablam līmenim. Tādējādi Savienības ražošanas nozares rentabilitāte attiecīgajā periodā krasi samazinājās un izmeklēšanas periodā radās zaudējumi.

(133)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek provizoriski secināts, ka importam par dempinga cenām, kuras pastāvīgi bija zemākas par Savienības ražošanas nozares cenām, un tā tirgus daļas lielajam pieaugumam bija noteicoša nozīme, nodarot būtisku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.   Citu faktoru ietekme

5.2.1.   Imports no trešām valstīm

(134)

Importa apjoma no citām trešām valstīm dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

11.   tabula.

Imports no trešām valstīm (1 000 m2)

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Apjoms (m2)

700

886

1 287

1 023

Indekss

100

127

184

146

Tirgus daļa

3,6 %

3,1 %

3,7 %

3,5 %

Indekss

100

86

101

98

Vidējā cena EUR/m2

10,50

10,09

9,60

8,40

Indekss

100

96

91

80

Avots:“Glass for Europe” un sūdzības iesniedzējs

(135)

Importa apjoms no citām trešām valstīm attiecīgajā periodā palielinājās par 46 %, kas atbilda Savienības patēriņa pieaugumam. Tā tirgus daļa IP laikā nedaudz samazinājās, salīdzinot ar 2011. gadu (3,5 %), bet kopumā tā attiecīgajā periodā palika stabila. Turcija ir otrā lielākā eksportētājvalsts pēc ĶTR; tai seko Indija.

(136)

Pieejamā informācija par importu no visām trešām valstīm liecina, ka vidējā importa cena bija augstāka nekā vidējā Ķīnas izcelsmes importa cena. Tas attiecas arī uz vienības cenu konkrētiem attiecīgā ražojuma veidiem. No otras puses, trešo valstu izcelsmes vidējā importa cena bija līdzīga vai augstāka nekā Savienības ražošanas nozares vidējā cena.

(137)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, jo īpaši ņemot vērā no trešām valstīm ievesto ražojumu apjomu un tirgus daļas, kā arī to cenu līmeni, var provizoriski secināt, ka imports no trešām valstīm nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.2.2.   Savienības ražošanas nozares eksporta rezultāti

(138)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta apjoma dinamika attiecīgajā periodā bija šāda.

12.   tabula.

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rādītāji

 

2009. gads

2010. gads

2011. gads

IP

Eksporta pārdošanas vērtība (1 000 EUR)

19 313

19 814

27 419

7 001

Indekss

100

103

142

36

Eksporta pārdošanas apjoms (1 000 m2)

1 460

1 713

2 708

760

Indekss

100

117

185

52

Vidējā cena (EUR/m2)

13,22

11,56

10,12

9,21

Indekss

100

87

77

70

Avots: Savienības ražotāju atbildes uz anketas jautājumiem

(139)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms no 2009. līdz 2011. gadam palielinājās, bet IP laikā pēkšņi saruka par 74 % vērtības izteiksmē un par 71,9 % apjoma ziņā. Pamatojoties uz izlasē iekļauto Ķīnas eksportētāju atbildēm, tas visticamāk ir saistīts ar ļoti zemajām Ķīnas eksporta cenām, eksportējot uz Savienības ražošanas nozares galvenajiem eksporta galamērķiem (t. i., ASV, Kanādu).

(140)

Izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta pārdošanas apjoms 2009. gadā (darbības uzsākšanas posmā) veidoja 20 % no to kopējā pārdošanas apjoma, 2010. gadā 11 % un 2011. gadā tikai 14 %. 2012. gadā notika turpmāks samazinājums līdz 5 %, kad konkurenci sāka radīt Ķīnas zemo cenu eksports uz lielākajiem trešo valstu galamērķiem. Līdz ar to, tā kā Savienības ražošanas nozares galvenais tirgus ir Savienības tirgus — arī tāpēc, ka solārais stikls ir relatīvi smags un trausls, kas nozīmē papildu izmaksas, pārvadājot to lielākos attālumos (lūzumu un sagrūšanas risks), — šajā posmā nevar izdarīt secinājumu, ka izlasē iekļauto Savienības ražotāju eksporta rezultātu pasliktināšanās izjauc cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.3.2.   Patēriņa pārmaiņas

(141)

Kā minēts iepriekš, patēriņš Savienībā no 2009. gada līdz IP palielinājās par 49 %. Tas sasniedza maksimumu 2011. gadā, kad salīdzinājumā ar 2009. gadu tā palielinājums bija par 81 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare nevarēja gūt labumu no patēriņa pieauguma. Tās tirgus daļa attiecīgajā periodā pastāvīgi samazinājās, sasniedzot samazinājumu par 25 % izmeklēšanas periodā salīdzinājumā ar 2009. gadu (– 14,1 % salīdzinājumā ar 2011. gadu). Savukārt Ķīnas izcelsmes ražojuma tirgus daļa strauji pieauga pat tad, kad patēriņš laikā no 2011. gada līdz IP samazinājās, kā rezultātā tās palielinājums laikā no 2011. gada līdz IP bija 64,8 % un visā periodā kopumā tā palielinājās par 366 %. Ķīnas izcelsmes importa pieaugums attiecīgajā periodā bija milzīgs —par 596 %.

(142)

Tā kā Savienības patēriņš attiecīgajā periodā pieauga, tā dinamika ir tāda, kas pastiprina cēloņsakarību starp pieaugošo importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu; pats par sevi tas nav radījis kaitējumu Savienības ražošanas nozarei. Turklāt pat IP laikā, kad patēriņš samazinājās, Ķīnas izcelsmes imports par dempinga cenām spēja vēl vairāk palielināt savu tirgus daļu uz Savienības ražošanas nozares rēķina. Tāpēc var provizoriski secināt, ka patēriņa samazinājums izmeklēšanas periodā nevarēja pārtraukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu.

5.4.2.   Tendences saistībā ar saules enerģijas moduļiem

(143)

Saskaņā ar Komisijas rīcībā esošo informāciju aptuveni 80-85 % solārā stikla tiek pārdots saules enerģijas moduļu (kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un plānkārtiņu fotoelektrisko moduļu) ražotājiem un aptuveni 15-20 % tiek pārdoti karstā ūdens sagatavošanai paredzēto saules plakano paneļu termokolektoru ražotājiem. Tāpēc saistībā ar saules enerģijas moduļiem novērotajām tendencēm ir būtiska ietekme uz solārā stikla patēriņu. Saules enerģijas moduļu patēriņš tajā pašā periodā, t. i., 2009.–2012. gadā, pastāvīgi palielinājās, un, lai gan 2012. gadā tas samazinājās, patēriņa līmenis joprojām bija par 221 % augstāks nekā 2009. gadā un par 44 % augstāks nekā 2010. gadā (5). Turklāt tika konstatēts, ka, lai gan pieprasījumu pēc moduļiem Savienībā sākotnēji radīja iepirkuma tarifi, nevar secināt, ka iepirkuma tarifu samazinājums (2011. gada beigās un 2012. gada sākumā) ir izjaucis cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām un kaitējumu (6). Tas izskaidrojams ar to, ka pieprasījums pēc saules enerģijas moduļiem tajā pašā laikposmā no 2009. līdz 2012. gadam saglabājās salīdzinoši augstā līmenī.

(144)

Tādējādi attiecīgajā periodā saglabājās augsts saules enerģijas moduļu patēriņa līmenis un rezultātā arī solārā stikla pieprasījums. Tā nelielo samazinājumu 2012. gadā pašu par sevi nevar uzskatīt par faktoru, kas varētu izjaukt cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei.

5.2.5.   Secinājums

(145)

Izmeklēšanā ir konstatēta cēloņsakarība starp Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu un importu par dempinga cenām no ĶTR. Tika analizēti citi iespējamie kaitējuma cēloņi, piemēram, imports no citām trešām valstīm, patēriņš un dažu to lietotāju, piemēram, saules enerģijas paneļu, tirgus situācija, un neviens no tiem —analizējot gan atsevišķi, gan kopumā, — netika atzīts par tādu, kas varētu izjaukt konstatēto cēloņsakarību starp importu par dempinga cenām no ĶTR un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(146)

Tādējādi, pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi izšķirta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisa imports par dempinga cenām, provizoriski tiek secināts, ka imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts Savienības ražošanas nozarei ir radījis būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta nozīmē.

6.   SAVIENĪBAS INTERESES

(147)

Lai gan ir provizoriski secināts, ka pastāv dempings, kas rada kaitējumu, Komisija saskaņā ar pamatregulas 21. pantu pārbaudīja, vai pastāv nopietni iemesli, kas liek secināt, ka šajā konkrētajā gadījumā pieņemt pasākumus nav Savienības interesēs. Analizējot Savienības intereses, tika ņemtas vērā visas dažādās iesaistītās intereses, tostarp Savienības ražošanas nozares, attiecīgā ražojuma importētāju, izejvielu piegādātāju un lietotāju intereses.

6.1.   Savienības ražošanas nozares intereses

(148)

Savienības ražošanas nozare IP laikā līdzīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā tieši nodarbināja aptuveni 860 cilvēku. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka Savienības ražošanas nozarei ir nodarīts būtisks kaitējums, ko izmeklēšanas periodā izraisīja imports par dempinga cenām no attiecīgās valsts. Daži Savienības ražotāji jau bija spiesti slēgt savas ražotnes, bet daži citi kļuva maksātnespējīgi. Ja pasākumi netiks veikti, ir ļoti iespējama Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa turpmāka pasliktināšanās.

(149)

Paredzams, ka antidempinga maksājumu noteikšana atjaunos taisnīgas tirdzniecības apstākļus Savienības tirgū, ļaujot Savienības ražošanas nozarei pielāgot līdzīgā ražojuma cenas ražošanas izmaksām, lai tā tādējādi uzlabotu savu rentabilitāti. Tāpat ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana ļautu Savienības ražošanas nozarei vismaz daļēji atgūt tirgus daļu, kas zaudēta attiecīgajā periodā, un tas pozitīvi ietekmētu tās vispārējo finansiālo stāvokli. Turklāt Savienības ražošanas nozarei būtu jāspēj vieglāk piekļūt kapitālam un veikt lielākus ieguldījumus pētniecībā un izstrādē un inovācijās solārā stikla tirgū. Visbeidzot, ir iespējams, ka Savienības eksportētāji, kuri bija spiesti pārtraukt ražošanu ĶTR izcelsmes importa par dempinga cenām radītā spiediena rezultātā, varētu atsākt uzņēmējdarbību. Kopumā, īstenojot šo scenāriju, ne tikai tiktu saglabātas esošās darbavietas, bet arī būtu pamatotas izredzes vēl vairāk paplašināt ražošanu un palielināt nodarbinātību.

(150)

Ja pasākumi netiktu noteikti, būtu gaidāma turpmāka tirgus daļas zaudēšana un Savienības ražošanas nozares rentabilitātes pasliktināšanās. Šāds stāvoklis nevarētu turpināties īstermiņā un vidējā termiņā. Rezultātā papildus lielam skaitam Savienības ražotāju, kuri jau tika izspiesti no tirgus, arī citi ražotāji varētu piedzīvot maksātnespēju, kas īsā un vidējā termiņā varētu novest pie Savienības ražošanas nozares izzušanas, kas attiecīgi būtiski ietekmētu esošās darbavietas.

(151)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka antidempinga maksājumu noteikšana būtu Savienības ražošanas nozares interesēs.

6.2.   Nesaistīto importētāju un tirgotāju intereses

(152)

Divu importētāju, kuri sadarbojās, galvenais uzņēmējdarbības veids bija attiecīgā ražojuma tirdzniecība. Abiem importētājiem bija dažādi attiecīgā ražojuma piegādes avoti, t. i., to importēja ne tikai no ĶTR, bet arī no Savienības un trešām valstīm.

(153)

Tika izteikts arguments, ka pasākumu noteikšana attiecībā uz attiecīgo ražojumu nelabvēlīgi ietekmēs importētāju uzņēmējdarbību. Pirmkārt, maksājumu noteikšanai nevajadzētu izraisīt visa ĶTR izcelsmes importa apstāšanos. Otrkārt, lai gan ir gaidāms, ka pasākumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt to importētāju finanšu stāvokli, kuri importē tikai no ĶTR, tomēr, ņemot vērā iespēju importēt no citām valstīm, no importētājiem var sagaidīt elastīgu pieeju, nepieciešamības gadījumā nomainot savus piegādes avotus.

(154)

Tāpēc provizoriski tiek secināts, ka pasākumu noteikšanai piedāvātajā līmenī var būt zināma negatīva ietekme uz nesaistītajiem attiecīgā ražojuma importētājiem, bet to ietekmi mazina tas, ka importētāji un tirgotāji var izmantot citus piegādes avotus, importējot gan no trešām valstīm, gan no Savienības, kuras ražotāji spēj palielināt ražošanu, un jebkurā gadījumā pasākumu negatīvā ietekme nebūtu lielāka par pozitīvo ietekmi uz citām personām.

6.3.   Izejvielu piegādātāju intereses

(155)

Izmeklēšanā nesadarbojās neviens izejvielu piegādātājs. Tā kā nebija datu no šādiem piegādātājiem, nebija pierādījumu, ka pasākumu noteikšana būtu pretrunā ar šo personu interesēm.

6.4.   Lietotāju intereses

(156)

Visi lietotāji, kuri sniedza atbildes, ir saules enerģijas moduļu un/vai termokolektoru ražotāji. Trīs lietotāji noteikti atbalsta antidempinga maksājumu noteikšanu, apgalvojot, ka Savienības ražošanas nozare ražo labākas kvalitātes solāro stiklu, kādu ne vienmēr spēj piegādāt Ķīnas uzņēmumi. Turpretim trīs citi lietotāji bija pret antidempinga pasākumu noteikšanu. Šie lietotāji uzskata, ka antidempinga maksājumu noteikšanai varētu būt negatīva ietekme uz to uzņēmējdarbību. Kā uzskata šie lietotāji, ņemot vērā saules enerģijas moduļu ražošanas nozares slikto stāvokli, tie nespēs panākt, ka cenu pieaugumu nosedz galapatērētāji.

(157)

Saskaņā ar lietotāju sniegto informāciju ar solāro stiklu saistītās izmaksas veido tikai aptuveni 6-8 % no kopējām izmaksām par saules enerģijas moduļiem. Tādējādi solārais stikls veido tikai nelielu daļu no izmaksām un no fotoelektrisko moduļu galīgās vērtības. Turklāt sagaidāms, ka gadījumā, ja tiks noteikti antidempinga maksājumi par solāro stiklu, ko importē no ĶTR, ietekmei uz saules enerģijas moduļu kopējām izmaksām vajadzētu būt mazākai par 1 %. Tas ir galvenokārt saistīts ar to, ka lietotāji, kas sadarbojās, iepērk ievērojamu daudzumu solārā stikla no Savienības ražotājiem. Tādējādi, kaut gan iespējamā antidempinga maksājumu ieviešana visticamāk nedaudz paaugstinās saules enerģijas paneļu ražošanas cenas, tiem nevajadzētu radīt ievērojamu negatīvu ietekmi uz Savienības saules enerģijas moduļu ražošanas nozares izmaksām un galīgajām cenām.

(158)

Turklāt dažiem lietotājiem jau ir citi piegādes avoti, piemēram, Turcijā un Indijā, kurus negatīvi neietekmētu antidempinga maksājumu noteikšana. Arī citi lietotāji var nomainīt piegādes avotus, pērkot vai nu no trešām valstīm vai no Savienības ražošanas nozares.

(159)

Ņemot vērā iepriekš minēto, dažu lietotāju izvirzītie argumenti pret pasākumu piemērošanu ir provizoriski noraidīti.

6.5.   Konkurences aspekti

(160)

Viens importētājs norādīja, ka, tā kā daži Savienības ražotāji piedalījās pasaules plakanā stikla (tostarp solārā stikla) kartelī un 2007. gadā Eiropas Komisija tiem noteica soda naudu, tie izmanto antidempinga pasākumus, lai atgūtu zaudējumus, kas radās saistībā ar karteļa soda naudām un tirgus daļas zaudēšanu Savienībā. Turklāt, ja piekļuvi Savienības tirgum ierobežotu ar antidempinga maksājumiem, Savienības ražotājiem būtu vēl lielāks stimuls iesaistīties kartelī vai veikt citu pret konkurenci vērstu rīcību attiecībā uz ražojumiem, saistībā ar kuriem Savienībā ir maz iespēju izmantot apjomradītās priekšrocības, piemēram, interjera produktiem.

(161)

Šie argumenti tiek provizoriski noraidīti. Pirmkārt, kartelis beidza darboties vēlākais 2007. gadā. Tāpēc karteļa iepriekš radītā ietekme neietekmēja ražošanas nozari attiecīgajā periodā. Otrkārt, kartelis neattiecas ne uz vienu no izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem un uz vairumu pašreizējo Savienības ražotāju ar lielākajiem pārdošanas apjomiem. Treškārt, nav domājams, ka iespējamā antidempinga maksājumu piemērošana ietekmēs Savienības ražošanas nozares darbības saistībā ar konkurenci, jo, no vienas puses, tā nemainīs Savienības tirgus struktūru un, no otras puses, uzņēmumiem ir vispārējs pienākums ievērot piemērojamos Savienības un valsts noteikumus konkurences jomā, neatkarīgi no tā, vai tiek piemēroti maksājumi.

(162)

Kāds importētājs arī apgalvoja, ka maksājumu noteikšana varētu negatīvi ietekmēt solārā stikla neatstarojoša pārklājuma Savienības tirgu. Saskaņā ar šā importētāja apgalvojumu šajā tirgū, kuru tas raksturoja kā saistīto tirgu, dominē Savienības ražotāji, un pasākumu noteikšana nostiprinātu to pozīciju, kaitējot konkurējošiem neatstarojoša pārklājuma piegādātājiem. Turklāt šis importētājs norādīja, ka importētāji ir saskārušies ar grūtībām veikt pasūtījumus no Savienības ražotājiem vai panākt šādu pasūtījumu piegādi pieņemamā laikposmā un par saprātīgām cenām.

(163)

Pirmkārt, neatstarojoša pārklājuma tirgus ir nevis saistīts tirgus, bet gan ietilpst izmeklēšanas jomā. Izmeklēšanā konstatēja, ka Savienības ražotāji, neraugoties uz salīdzinoši augstākām cenām, joprojām ir konkurētspējīgi šajā tirgus nišā, no ĶTR importētā pārklātā solārā stikla šķietami zemākas kvalitātes dēļ. Tomēr netika sniegti nekādi pierādījumi tam, ka Savienības ražošanas nozare nebūtu spējīga nodrošināt ražošanu atbilstoši iespējamajam neatstarojoša solārā stikla pārklājuma pieprasījuma pieaugumam. Tāpēc šis arguments šajā posmā tiek noraidīts. Attiecībā uz apgalvojumu, ka Savienības ražotāji ir atteikušies izpildīt pasūtījumus vai veikt savlaicīgu piegādi par samērīgām cenām, jānorāda, ka katrs ražotājs pilnībā var izvēlēties savu uzņēmējdarbības stratēģiju, ciktāl šāds ražotājs vai ražotāji atsevišķi vai kopīgi nedominē attiecīgajā tirgū. Savienības tirgū pastāv pietiekama konkurence, lai varētu nomainīt un/vai dažādot piegādātājus. Tāpēc arī šis arguments tiek provizoriski noraidīts.

6.6.   Secinājums par Savienības interesēm

(164)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tika provizoriski secināts, ka, izvērtējot visas dažādās intereses kopumā, tostarp Savienības ražošanas nozares, importētāju un lietotāju intereses, nav neapstrīdamu iemeslu, lai nenoteiktu pagaidu pasākumus pret ĶTR izcelsmes solārā stikla importu.

7.   PAGAIDU ANTIDEMPINGA PASĀKUMI

(165)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības interesēm, būtu jānosaka pagaidu pasākumi, lai novērstu turpmāku kaitējumu Savienības ražošanas nozarei, ko nodara imports par dempinga cenām.

7.1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(166)

Lai noteiktu šādu pasākumu līmeni, tika ņemtas vērā konstatētās dempinga starpības un maksājuma apjoms, kas vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatētās dempinga starpības.

(167)

Aprēķinot maksājuma apjomu, kas nepieciešams, lai novērstu dempinga kaitējošo ietekmi, tika atzīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, lai Savienības ražošanas nozare varētu segt ražošanas izmaksas un gūt tādu peļņu pirms nodokļu samaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā sektorā varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām.Tiek uzskatīts, ka peļņas procentu 8,3 % no apgrozījuma var uzskatīt par piemērotu minimumu, ko Savienības ražošanas nozare būtu varējusi sasniegt, ja nebūtu kaitējumu radoša dempinga. Šis peļņas procents ir balstīts uz vidējo peļņu, ko guva izlasē iekļautie Savienības ražotāji 2010. gadā, kad attiecīgā ražojuma imports joprojām bija neliels un tāpēc vēl nevarēja izkropļot normālus konkurences apstākļus.

(168)

Uz šā pamata Savienības ražošanas nozarei aprēķināja līdzīgā ražojuma cenu, kas nerada kaitējumu. Cena, kas nerada kaitējumu, tika aprēķināta, ražošanas izmaksām, kuras radās IP laikā izlasē iekļautajiem Savienības ražotājiem, pieskaitot iepriekšminēto peļņas procentu 8,3 % apmērā.

(169)

Pēc tam tika noteikts vajadzīgais cenas pieaugums, izlasē iekļauto ĶTR ražotāju eksportētāju vidējo svērto importa cenu, kas noteikta cenu samazinājuma aprēķiniem, salīdzinot ar vidējo svērto cenu, par kuru izmeklēšanas periodā Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū pārdeva līdzīgo ražojumu un kura nerada kaitējumu. Šā salīdzinājuma rezultātā iegūto starpību izteica procentos no vidējās svērtās importa CIF vērtības.

7.2.   Pagaidu pasākumi

(170)

Ņemot vērā iepriekš minēto un saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu pagaidu antidempinga pasākumi ĶTR izcelsmes solārā stikla importam būtu jānosaka kā mazākais no diviem lielumiem — dempinga starpības un kaitējuma starpības — saskaņā ar mazākā maksājuma noteikumu.

(171)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, antidempinga maksājumu likmes ir noteiktas, salīdzinot kaitējuma novēršanas starpības un dempinga starpības. Tādēļ pagaidu antidempinga maksājumu likmes, kas izteiktas kā CIF cena pie Savienības robežas pirms muitas nodokļu nomaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Dempinga starpība

Kaitējuma starpība

Pagaidu antidempinga maksājums

Xinyi Group

74,0 %

39,3 %

39,3 %

Hehe Group

75,3 %

32,3 %

32,3 %

Flat Glass Group

86,2 %

42,1 %

42,1 %

Henan Yuhua

31,9 %

17,1 %

17,1 %

Citi uzņēmumi, kas sadarbojās

79,8 %

38,4 %

38,4 %

Visi pārējie uzņēmumi

86,2 %

42,1 %

42,1 %

(172)

Individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz pašreizējās izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo šīs izmeklēšanas laikā konstatēto stāvokli attiecībā uz minētajiem uzņēmumiem. Šīs maksājuma likmes (pretēji valsts mēroga maksājumam, ko piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tiek piemērotas tikai tāda attiecīgā ražojuma importam, kura izcelsme ir attiecīgajās valstīs un kuru ražo minētie uzņēmumi, tātad konkrēti nosaukti tiesību subjekti. Šīs likmes nevar piemērot tāda uzņēmuma importētajam attiecīgajam ražojumam, kas nav īpaši minēts šīs regulas rezolutīvajā daļā ar norādītu nosaukumu un adresi, ieskaitot uzņēmumus, kuri saistīti ar īpaši minētajiem uzņēmumiem, un uz tiem attiecas “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamā maksājuma likme. Saistībā ar to, ka pastāvēja augsts ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis (vairāk nekā 80 %, skatīt iepriekš 15. apsvērumu), šī maksājuma likme ir balstīta uz visaugstāko individuālo kaitējuma starpību, kas noteikta izlasē iekļautajiem ražotājiem eksportētājiem. Maksājums, ko piemēro “pārējiem uzņēmumiem, kas sadarbojās”, ir balstīts uz izlasē iekļauto eksportētāju vidējo svērto rādītāju un attiecas uz visiem izlasē neiekļautajiem uzņēmumiem, kuri sadarbojās (izņemot Henan Yuhua, kam individuāli noteikts maksājums pēc tās pieprasījuma veikt atsevišķu novērtējumu (skat. iepriekš 48. apsvērumā).

(173)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunu ražošanas vai tirdzniecības vienību izveides) būtu jāadresē Komisijai (7), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un eksportam saistībā ar, piemēram, nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

7.3.   Nobeiguma noteikumi

(174)

Pienācīgas pārvaldības labad būtu jānosaka termiņš, kurā ieinteresētās personas, kas ir pieteikušās paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, var rakstveidā paust savu viedokli un lūgt uzklausīšanu. Secinājumi attiecībā uz pagaidu maksājumu noteikšanu ir provizoriski un var tikt grozīti izmeklēšanas galīgajā posmā. Turklāt jānorāda, ka šīs regulas vajadzībām izdarītie secinājumi par maksājumu uzlikšanu ir provizoriski un ka galīgo pasākumu noteikšanas vajadzībām tos var izskatīt atkārtoti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Pagaidu antidempinga maksājumu nosaka šāda ražojuma importam: Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes solārais stikls no rūdīta nātrijkaļķa lokšņu stikla, kura dzelzs saturs ir mazāks par 300 ppm, saules caurlaidība ir vairāk nekā 88 % (mērot saskaņā ar AM1,5 300-2 500 nm), izturība pret karstumu ir līdz 250 °C (mērot saskaņā ar EN 12150), izturība pret termisku šoku ir Δ 150 K (mērot saskaņā ar EN 12150) un kura mehāniskā izturība ir 90 N/mm2 vai vairāk (mērot saskaņā ar EN 1288-3); patlaban tiek klasificēts ar KN kodu ex 7007 19 80 (TARIC kods 7007198010).

2.   Pagaidu antidempinga maksājuma likmes, kas piemērojamas 1. punktā aprakstītā un turpmāk norādīto uzņēmumu ražotā ražojuma neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas.

Uzņēmums

Pagaidu antidempinga maksājums

TARIC papildu kods

Xinyi PV Products (Anhui) Holdings Ltd;

39,3 %

B943

Zhejiang Hehe Photovoltaic Glass Technology Co., Ltd;

32,3 %

B944

Zhejiang Jiafu Glass Co., Ltd; Flat Solar Glass Group Co., Ltd; Shanghai Flat Glass Co., Ltd

42,1 %

B945

Henan Yuhua New Material Co., Ltd

17,1 %

B946

Pārējie I pielikumā minētie uzņēmumi, kas sadarbojās

38,4 %

 

Visi pārējie uzņēmumi

42,1 %

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst II pielikumā minētajām prasībām. Ja šādu rēķinu neuzrāda, piemēro visiem pārējiem uzņēmumiem piemērojamo maksājuma likmi.

4.   Par 1. punktā norādītā ražojuma laišanu brīvā apgrozībā Savienībā iemaksā drošības naudu, kas vienāda ar pagaidu maksājuma summu.

5.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Neierobežojot Padomes Regulas (EK) Nr. 1225/2009 20. pantu, ieinteresētās personas viena mēneša laikā no šās regulas spēkā stāšanās dienas var lūgt, lai tām izpauž būtiskos faktus un apsvērumus, uz kuru pamata pieņemta šī regula, rakstveidā darīt zināmus savus uzskatus un lūgt mutvārdu uzklausīšanu Komisijā un/vai pie Tirdzniecības ģenerāldirektorāta uzklausīšanas amatpersonas.

2.   Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 21. panta 4. punktam attiecīgās personas viena mēneša laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas var sniegt piezīmes par šīs regulas piemērošanu.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šīs regulas 1. pantu piemēro sešus mēnešus.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. novembrī

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV C 58, 28.2.2013., 6. lpp., un labojums, kas publicēts OV C 94, 3.4.2013., 11. lpp.

(3)  OV C 94, 3.4.2013., 11. lpp.

(4)  OV C 122, 27.4.2013., 24. lpp.

(5)  Komisijas 2013. gada 4. jūnija Regulas (ES) Nr. 513/2013, ar ko nosaka pagaidu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no Ķīnas Tautas Republikas nosūtītu kristāliskā silīcija fotoelektrisko moduļu un to galveno sastāvdaļu (proti, elementu un plāksnīšu) importam un groza Regulu (ES) Nr. 182/2013, ar ko nosaka, ka jāreģistrē Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes vai no tās nosūtīts imports (OV L 152, 5.6.2013., 5. lpp.), — “Saules enerģijas paneļu regulas” — 16. lpp., 1.a un 1.b tabula. Saskaņā ar Saules enerģijas paneļu regulas B iedaļu ražojums, uz kuru attiecas izmeklēšana, ir kristāliskā silīcija fotoelektriskie moduļi jeb paneļi vai tāda veida elementi un plāksnītes, ko izmanto kristāliskā silīcija fotoelektriskajos moduļos jeb paneļos. Tāpēc šī izmeklēšana neattiecas uz plānkārtiņu fotoelektriskajiem moduļiem, un to patēriņš nav ņemts vērā.

(6)  Skatīt Saules enerģijas paneļu regulas 3.2. iedaļu.

(7)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.


I PIELIKUMS

Ražotāji eksportētāji, kuri sadarbojās, kuri netika iekļauti izlasē un kuriem nepiešķīra atsevišķu novērtējumu

Nosaukums

TARIC papildu kods

Henan Ancai Hi-Tech Co., Ltd

B947

Henan Succeed Photovoltaic Materials Corporation

B948

Avic Sanxin Sol-Glass Co. Ltd;

Avic (Hainan) Special Glass Material Co., Ltd

B949

Wuxi Haida Safety Glass Co., Ltd

B950

Dongguan CSG Solar Glass Co., Ltd

B951

Pilkington Solar Taicang, Limited

B952

Zibo Jinxing Glass Co., Ltd

B953

Novatech Glass Co., Ltd

B954


II PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt izrakstītāja uzņēmuma pārstāvja parakstītai deklarācijai šādā formā:

1.

rēķina izrakstītāja uzņēmuma amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

2.

šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka solārais stikls šādā apjomā – (apjoms) –, uz ko attiecas šis rēķins un kas pārdots eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražots (uzņēmuma nosaukums un adrese) (TARIC papildu kods) Ķīnas Tautas Republikā. Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”;

3.

datums un paraksts.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/29


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 1206/2013

(2013. gada 26. novembris),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. novembrī

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

AL

48,7

MA

40,3

MK

36,9

TR

65,0

ZZ

47,7

0707 00 05

AL

52,8

TR

84,7

ZZ

68,8

0709 93 10

MA

148,6

TR

139,6

ZZ

144,1

0805 20 10

MA

67,0

TR

76,1

ZA

87,1

ZZ

76,7

0805 20 30, 0805 20 50, 0805 20 70, 0805 20 90

PK

59,4

SZ

56,2

TR

73,8

UY

56,2

ZA

192,9

ZZ

87,7

0805 50 10

TR

70,6

ZZ

70,6

0808 10 80

BA

45,7

MK

41,5

US

135,1

ZA

116,3

ZZ

84,7

0808 30 90

TR

116,7

ZZ

116,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/31


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar kuru Rumānijai atļauj turpināt piemērot īpašo atkāpi no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2013/676/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2013. gada 13. martā, Rumānija pieprasīja attiecībā uz koksnes produktu piegādēm pagarināt piemērošanas termiņu īpašajai atkāpei no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punkta otro daļu Komisija 2013. gada 17. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Rumānijas pieprasījumu. Komisija 2013. gada 18. jūnija vēstulē paziņoja Rumānijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Direktīvas 2006/112/EK 193. pantā paredzēts, ka parasti nodokļa maksātājs, kas piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, atbild par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) nomaksu nodokļu iestādēm.

(4)

Ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/583/ES (2) Rumānijai tika dota atļauja piemērot atkāpi, ievērojot Direktīvas 2006/112/EK 395. pantu, lai atbildību par PVN nomaksu attiecībā uz koksnes produktu piegādēm, ko veic nodokļa maksātāji, uzliktu piegādes saņēmējam.

(5)

Pirms atļaujas koksnes piegādēm piemērot apgriezto nodokļa iekasēšanu Rumānijas kokmateriālu tirgū pastāvēja grūtības, kam par iemeslu bija tirgus īpatnības un iesaistīto uzņēmumu rīcība. Šajā nozarē ir daudz mazu uzņēmumu, kurus Rumānijas iestādēm ir grūti kontrolēt. Pēc Rumānijas iestāžu domām, uzliekot atbildību par PVN nomaksu preču vai pakalpojumu saņēmējam, šajā nozarē tiek sekmēta cīņa pret nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas, un šāds pamatojums tādēļ joprojām pastāv.

(6)

Šis pasākums ir samērīgs ar vēlamo mērķi, jo to nav paredzēts piemērot vispārēji, bet tikai attiecībā uz atsevišķām darbībām nozarē, kurā ir būtiskas problēmas saistībā ar nodokļa nemaksāšanu vai izvairīšanos no nodokļa maksāšanas.

(7)

Pēc Komisijas domām, šim pasākumam nevajadzētu nelabvēlīgi ietekmēt krāpšanas novēršanu mazumtirdzniecības līmenī vai citās jomās, vai citās dalībvalstīs.

(8)

Atļauja būtu jādod uz noteiktu laiku – līdz 2016. gada 31. decembrim.

(9)

Ja Rumānijai ir vajadzīgs turpmāks pagarinājums, kas pārsniedz 2016. gada termiņu, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī būtu Komisijai jāiesniedz ziņojums. Ņemot vērā līdz minētajai dienai gūto pieredzi, būtu jāveic izvērtējums par to, vai atkāpe joprojām ir pamatota.

(10)

Atkāpei nav negatīvas ietekmes uz Savienības pašas resursiem, ko veido iekasētais PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 193. panta, Rumānijai ar šo līdz 2016. gada 31. decembrim atļauj atbildību par PVN nomaksu uzlikt nodokļu maksātājam, kuram piegādā preces vai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā lēmuma 2. pantā.

2. pants

Atkāpe, kas noteikta 1. pantā, attiecas uz koksnes produktu, tai skaitā augoša meža, apaļkoku vai skaldītu kokmateriālu, koksnes kurināmā, koka izstrādājumu, kā arī apmalotas vai šķeldotas koksnes, neapstrādātas un apstrādātas koksnes vai koksnes sagatavju, piegādēm, ko veic nodokļa maksātāji.

3. pants

Pieprasījumu pagarināt šajā lēmumā noteiktā pasākuma piemērošanas termiņu Komisijai iesniedz ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī, un tam pievieno ziņojumu, kurā iekļauts pasākuma lietderīguma un krāpšanas riska meža nozarē izvērtējums.

4. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Īstenošanas lēmums 2010/583/ES (2010. gada 27. septembris), ar ko Rumānijai atļauj ieviest īpašu pasākumu, atkāpjoties no 193. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 256, 30.9.2010., 27. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/33


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar ko Luksemburgai atļauj piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2013/677/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2012. gada 24. oktobrī, Luksemburga pieprasīja atļauju pasākumam, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 285. panta, ļaujot Luksemburgai piemērot atbrīvojumu no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) tiem nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 25 000. Ar minēto pasākumu attiecīgie nodokļa maksātāji būtu atbrīvoti no dažiem vai visiem pienākumiem attiecībā uz PVN, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2.–6. nodaļā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 395. panta 2. punktu Komisija 2012. gada 9. novembra vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Luksemburgas pieprasījumu. Komisija 2012. gada 12. novembra vēstulē paziņoja Luksemburgai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK 285. pantu dalībvalstis, kuras nav izmantojušas izvēles iespēju, kas paredzēta Padomes Otrās direktīvas 67/228/EEK (2) 14. pantā, var atbrīvot no PVN tādus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 5 000 vai līdzvērtīgu summu valsts valūtā, un var arī piešķirt diferencētus nodokļa atvieglojumus nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums pārsniedz dalībvalstu noteikto robežvērtību šo atbrīvojumu piemērošanai.

(4)

Luksemburga ir informējusi Komisiju, ka tā patlaban atbrīvo no PVN nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 10 000, un ka tā izmanto izvēles iespēju, piešķirot diferencētus nodokļa atvieglojumus nodokļa maksātājiem, kuru gada apgrozījums ir no EUR 10 000 līdz EUR 25 000. Luksemburga ir pieprasījusi atļauju atbrīvot no PVN atkāpes veidā nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 25 000.

(5)

Augstāka robežvērtība īpašajā režīmā ir vienkāršošanas pasākums, ciktāl tas var ievērojami samazināt mazo uzņēmumu PVN pienākumus un ļaut Luksemburgai pārtraukt piemērot diferencētu nodokļa atvieglojumu shēmu, kas rada slogu uzņēmumiem. Nodokļa maksātājiem aizvien vajadzētu būt iespējai izvēlēties parasto PVN režīmu.

(6)

Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK (3) nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm paaugstināt PVN atbrīvojuma shēmai piemērojamo gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, paredzot iespēju šo robežvērtību katru gadu atjaunināt. Šis lēmums atbilst minētajam priekšlikumam.

(7)

Atkāpei ir tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētā nodokļa kopējo summu, un tai nebūs negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 285. panta, Luksemburgai ir atļauts atbrīvot no PVN nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 25 000.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro līdz dienai, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, ar ko groza gada apgrozījuma summu robežvērtības, līdz kurām nodokļa maksātāji var saņemt atbrīvojumu no PVN, vai līdz 2016. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Luksemburgas Lielhercogistei.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Otrā direktīva 67/228/EEK (1967. gada 11. aprīlis) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopējās pievienotās vērtības nodokļu sistēmas struktūra un piemērošanas kārtība (OV 71, 14.4.1967., 1303./67. lpp.).

(3)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/35


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar ko Itālijas Republikai atļauj turpināt piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2013/678/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Ar vēstuli, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2013. gada 8. aprīlī, Itālija pieprasīja atļauju pasākumam, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 285. panta, lai turpinātu atbrīvot no pievienotās vērtības nodokļa (PVN) konkrētus nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums ir mazāks par konkrētu robežvērtību, un palielināt minēto robežvērtību no EUR 30 000 līdz EUR 65 000. Ar minēto pasākumu attiecīgie nodokļa maksātāji būtu atbrīvoti no dažiem vai visiem pienākumiem attiecībā uz PVN, kuri minēti Direktīvas 2006/112/EK XI sadaļas 2.–6. nodaļā.

(2)

Komisija 2013. gada 10. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. Komisija 2013. gada 14. jūnija vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Dalībvalstīm jau ir pieejams īpašs režīms mazajiem uzņēmumiem saskaņā ar Direktīvas 2006/112/EK XII sadaļu. Pagarinātais pasākums izdara atkāpi no minētās direktīvas 285. panta tikai tiktāl, ciktāl gada apgrozījuma robežvērtība režīmam ir lielāka par EUR 5 000 robežvērtību.

(4)

Ar Padomes Lēmumu 2008/737/EK (2) Itālijai atkāpes veidā līdz 2010. gada 31. decembrim atļāva no nodokļa atbrīvot nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 30 000. Pēc tam ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/688/ES (3) minētās atkāpes piemērošanu pagarināja līdz 2013. gada 31. decembrim. Ņemot vērā to, ka minētā robežvērtība samazinājusi PVN pienākumus mazākiem uzņēmumiem, būtu jāatļauj Itālijai piemērot minēto pasākumu vēl vienu ierobežotu laikposmu un palielināt minēto robežvērtību līdz EUR 65 000. Nodokļa maksātājiem aizvien vajadzētu būt iespējai izvēlēties parasto PVN režīmu.

(5)

Lai minēto pasākumu darītu pieejamu lielākam mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) skaitam, tādējādi ievērojot mērķus Komisijas paziņojumā ar nosaukumu “Vispirms domāt par mazākajiem – Eiropas “Mazās uzņēmējdarbības akts” ”, būtu jāatļauj Itālijai no EUR 30 000 līdz EUR 65 000 palielināt gada apgrozījuma robežvērtību, līdz kurai konkrēti nodokļa maksātāji var tikt atbrīvoti no PVN.

(6)

Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu direktīvai, ar ko groza Padomes Sesto direktīvu 77/388/EEK (4) nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības, iekļāva noteikumus, kuru mērķis ir atļaut dalībvalstīm palielināt PVN atbrīvojuma režīmam piemērojamo gada apgrozījuma robežvērtību līdz EUR 100 000 vai līdz šīs summas ekvivalentam valsts valūtā, paredzot iespēju šo robežvērtību katru gadu atjaunināt. Itālijas iesniegtais pagarinājuma pieprasījums ir saderīgs ar minēto priekšlikumu, par kuru Padome vēl nav varējusi panākt vienošanos.

(7)

Saskaņā ar informāciju, ko sniegusi Itālija, atkāpes pasākumam ir tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētā nodokļa kopējo summu, un tam nav ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no Direktīvas 2006/112/EK 285. panta, Itālijai atļauj atbrīvot no PVN nodokļa maksātājus, kuru gada apgrozījums nav lielāks par EUR 65 000.

Itālija var palielināt minēto robežvērtību, lai saglabātu atbrīvojuma vērtību reālajā izteiksmē.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz dienai, kad stājas spēkā direktīva, ar ko groza gada apgrozījuma summu robežvērtības, līdz kurām nodokļa maksātāji var saņemt atbrīvojumu no PVN, vai līdz 2016. gada 31. decembrim atkarībā no tā, kurš termiņš ir agrāk.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2008/737/EK (2008. gada 15. septembris), ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 249, 18.9.2008., 13. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas lēmums 2010/688/ES (2010. gada 15. oktobris), ar ko Itālijas Republikai atļauj turpināt piemērot īpašu pasākumu, atkāpjoties no 285. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 294, 12.11.2010., 12. lpp.).

(4)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/37


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar kuru groza Lēmumu 2007/441/EK, ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2013/679/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2013. gada 2. aprīlī, Itālija pieprasīja atļauju pagarināt pasākumu, ar ko atkāpjas no Direktīvas 2006/112/EK 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta, lai turpinātu ierobežot atskaitīšanas tiesības par izdevumiem, kas attiecas uz dažiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus neizmanto vienīgi saimnieciskai darbībai.

(2)

Komisija 2013. gada 10. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Itālijas pieprasījumu. Komisija 2013. gada 14. jūnija vēstulē paziņoja Itālijai, ka tās rīcībā ir visa informācija, kas vajadzīga, lai izvērtētu pieprasījumu.

(3)

Padomes Lēmums 2007/441/EK (2) ļauj Itālijai līdz 40 % ierobežot tiesības atskaitīt pievienotās vērtības nodokli (PVN), kas maksājams par izdevumiem, kas attiecas uz mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskajai darbībai. Lēmums 2007/441/EK arī paredz, ka minēto transportlīdzekļu izmantošanu privātām vajadzībām, uz kuriem saskaņā ar minēto lēmumu attiecas atskaitīšanas tiesību ierobežojums, neuzskata par piegādēm par atlīdzību. Turklāt Lēmumā 2007/441/EK ietvertas to transportlīdzekļu un izdevumu definīcijas, uz ko attiecas minētā lēmuma darbības joma, un uzskaitīti autotransporta līdzekļi, uz ko tas noteikti neattiecas. Lēmumu 2007/441/EK grozīja ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2010/748/ES (3), beigu termiņu nosakot 2013. gada 31. decembrī.

(4)

Saskaņā ar Lēmuma 2007/441/EK 6. pantu Itālija iesniedza Komisijai ziņojumu par minētā lēmuma piemērošanu, kurā ietverts procentu likmes ierobežojuma pārskats. Itālijas sniegtā informācija joprojām liecina, ka 40 % atskaitīšanas tiesību ierobežojums atbilst faktiskajai situācijai saistībā ar attiecīgo transportlīdzekļu izmantošanas attiecību saimnieciskai darbībai un privātām vajadzībām. Tādēļ būtu jāatļauj Itālijai ierobežotā laikposmā piemērot pasākumu arī turpmāk – līdz 2016. gada 31. decembrim.

(5)

Gadījumā, ja Itālijai ir vajadzīgs turpmāks pagarinājums, kas pārsniedz 2016. gada termiņu, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī būtu jāiesniedz Komisijai ziņojums.

(6)

Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK (4), nolūkā vienkāršot pievienotās vērtības nodokļa saistības. Šajā lēmumā paredzētajiem atkāpes pasākumiem būtu jāzaudē spēks, kad stājas spēkā minētā grozījumu direktīva, ja minētais datums ir agrāks par šajā lēmumā paredzēto beigu termiņu.

(7)

Atkāpe neietekmē Savienības pašu resursus, ko veido iekasētais PVN.

(8)

Tādēļ Lēmums 2007/441/EK būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2007/441/EK groza šādi:

1)

lēmuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Ja tiek pieprasīts šajā lēmumā paredzēto pasākumu pagarinājums, pieprasījumu iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 1. aprīlim.

Ja tiek iesniegts pieprasījums pagarināt minētos pasākumus, iesniedz arī ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentuālo ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN par izdevumiem, kuri attiecas uz dažiem mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, kurus izmanto ne tikai saimnieciskai darbībai.”;

2)

lēmuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Šā lēmuma darbība beidzas dienā, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, ar ko nosaka tos izdevumus saistībā ar mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, uz kuriem neattiecas pievienotās vērtības nodokļa pilnas atskaitīšanas tiesības, bet ne vēlāk kā 2016. gada 31. decembrī.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2007/441/EK (2007. gada 18. jūnijs), ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Padomes Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 165, 27.6.2007., 33. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas lēmums 2010/748/ES (2010. gada 29. novembris), ar kuru groza Lēmumu 2007/441/EK, ar ko Itālijas Republikai atļauj piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 168. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 318, 4.12.2010., 45. lpp.).

(4)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/39


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar kuru Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei atļauj pagarināt piemērošanas termiņu īpašajai atkāpei no 168., 169., 170. un 171. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu

(2013/680/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulēs, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrētas attiecīgi 2013. gada 3. un 4. aprīlī, Dānija un Zviedrija pieprasīja atļauju pagarināt piemērošanas termiņu īpašajai atkāpei no Direktīvas 2006/112/EK 168., 169., 170. un 171. panta, kuros nodokļa maksātājiem ir noteikta prasība savas tiesības attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanu vai atmaksu īstenot tajā dalībvalstī, kurā tas ir nomaksāts.

(2)

Komisija 2013. gada 12. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Dānijas un Zviedrijas pieprasījumiem. Komisija 2013. gada 14. jūnija vēstulē Dānijai un Zviedrijai paziņoja, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījumu izvērtēšanai.

(3)

Minētie pieprasījumi par atkāpi attiecas uz tāda PVN atgūšanu, kas ieturēts no maksas par Dāniju un Zviedriju savienojošā Ēresunda tilta izmantošanu. Ievērojot PVN noteikumus par pakalpojuma sniegšanas vietu attiecībā uz nekustamo īpašumu, daļa no PVN, kas ieturēts no maksas par Ēresunda tilta izmantošanu, pienākas Dānijai, bet daļa – Zviedrijai.

(4)

Atkāpjoties no nodokļu maksātājiem noteiktās prasības par to, ka tiesības uz PVN atskaitīšanu vai atmaksu īstenojamas tajā dalībvalstī, kurā tas ir nomaksāts, Dānijai un Zviedrijai ir atļauts piemērot īpašus noteikumus, kas ļauj nodokļu maksātājiem PVN atgūt no vienas pārvaldes iestādes. Atļauju pirmo reizi piešķīra ar Padomes Lēmumu 2000/91/EK (2), un tās piemērošanas termiņu pagarināja ar Padomes Lēmumiem 2003/65/EK (3) un 2007/132/EK (4).

(5)

Tiesiskie un faktiskie aspekti, kas bija par pamatu minētajai atkāpei, nav mainījušies un joprojām pastāv. Tāpēc būtu jāatļauj Dānijai un Zviedrijai īpašo atkāpi noteiktu laiku piemērot arī turpmāk.

(6)

Atkāpei nav nelabvēlīgas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Atkāpjoties no 168., 169., 170. un 171. panta Direktīvā 2006/112/EK, ar šo Zviedrijai un Dānijai, lai atgūtu PVN, kas ieturēts no maksas par Ēresunda tilta starp divām valstīm izmantošanu, atļauj piemērot šādu procedūru:

a)

nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību Dānijā, savas tiesības atskaitīt PVN, kas nomaksāts par Zviedrijas teritorijā esošās tilta daļas izmantošanu, var īstenot Dānijā, iekļaujot to konkrētā perioda nodokļu deklarācijā;

b)

nodokļa maksātāji, kas veic uzņēmējdarbību Zviedrijā, savas tiesības atskaitīt PVN, kas nomaksāts par Dānijas teritorijā esošās tilta daļas izmantošanu, var īstenot Zviedrijā, iekļaujot to konkrētā perioda nodokļu deklarācijā;

c)

nodokļa maksātāji, kas neveic uzņēmējdarbību nevienā no iepriekš minētajām dalībvalstīm vēršas Zviedrijas iestādēs, lai atgūtu par maksu ieturēto PVN, tostarp arī to daļu, kas ieturēta par Dānijas teritorijā esošās tilta daļas izmantošanu, saskaņā ar Padomes Direktīvā 2008/9/EK (5) vai Padomes Direktīvā 86/560/EEK (6) noteikto procedūru.

2. pants

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2000/91/EK (2000. gada 24. janvāris), ar kuru Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei atļauts piemērot īpašus noteikumus, atkāpjoties no 17. panta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 28, 3.2.2000., 38. lpp.).

(3)  Padomes Lēmums 2003/65/EK (2003. gada 21. janvāris), ar kuru pagarina termiņu Lēmumam 2000/91/EK, ar ko Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 17. panta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 25, 30.1.2003., 40. lpp.).

(4)  Padomes Lēmums 2007/132/EK (2007. gada 30. janvāris), ar kuru pagarina termiņu Lēmumam 2000/91/EK, ar ko Dānijas Karalistei un Zviedrijas Karalistei atļauj piemērot pasākumu, atkāpjoties no 17. panta Padomes Sestajā direktīvā 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem (OV L 57, 24.2.2007., 10. lpp.).

(5)  Padomes Direktīva 2008/9/EK (2008. gada 12. februāris), ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Direktīvā 2006/112/EK paredzētajai pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļa maksātājiem, kas neveic uzņēmējdarbību attiecīgās valsts teritorijā, bet veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī (OV L 44, 20.2.2008., 23. lpp.).

(6)  Padomes Trīspadsmitā direktīva 86/560/EEK (1986. gada 17. novembris) par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem – pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā (OV L 326, 21.11.1986., 40. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/41


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 15. novembris),

ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu

(2013/681/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Direktīvu 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļu sistēmu (1) un jo īpaši tās 395. panta 1. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Vēstulē, kas Komisijas Ģenerālsekretariātā reģistrēta 2013. gada 2. aprīlī, Apvienotā Karaliste lūdza atļauju turpināt piemērot atkāpi attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atskaitīšanas tiesību ierobežojumiem par tādu automašīnu nomu vai īri, kuras izmanto ne tikai saimnieciskām vajadzībām.

(2)

Komisija 2013. gada 19. jūnija vēstulē informēja pārējās dalībvalstis par Apvienotās Karalistes pieprasījumu. Komisija 2013. gada 20. jūnija vēstulē paziņoja Apvienotajai Karalistei, ka tās rīcībā ir visa informācija, ko tā uzskata par vajadzīgu pieprasījuma izvērtēšanai.

(3)

Ar Padomes Lēmumu 2007/884/EK (2), kurā grozījumi izdarīti ar Padomes Īstenošanas lēmumu 2011/37/ES (3), Apvienotajai Karalistei atļāva ierobežot automašīnas īrētāja vai nomātāja atskaitīšanas tiesības, nosakot, ka var atskaitīt līdz 50 % no PVN izmaksām, kas radušās, īrējot vai nomājot vieglo automašīnu, kuru izmanto ne tikai saimnieciskām vajadzībām. Tāpat Apvienotajai Karalistei atļāva neklasificēt kā pakalpojumu sniegšanu par atlīdzību gadījumu, ja nodokļa maksātāja saimnieciskām vajadzībām nomātu vai īrētu automašīnu izmanto privātām vajadzībām. Minētais vienkāršošanas pasākums paredz, ka īrētājam vai nomniekam nav jāveic to attālumu uzskaite, kas ar katru saimnieciskām vajadzībām paredzētu automašīnu nobraukti personīgām vajadzībām, un nodokļu uzskaite par faktisko automašīnas nobraukumu privātām vajadzībām.

(4)

Pamatojoties uz Apvienotās Karalistes sniegto ziņojumu, 50 % ierobežojums joprojām atspoguļo to, kā kopumā attiecīgos īrētos un nomātos transportlīdzekļus izmanto saimnieciskām un privātām vajadzībām. Tādēļ ir lietderīgi atļaut Apvienotajai Karalistei pasākumu piemērot līdz 2016. gada 31. decembrim.

(5)

Ja Apvienotā Karaliste uzskata, ka ir nepieciešams pagarinājums, kas pārsniedz 2016. gada termiņu, tai kopā ar pagarinājuma pieprasījumu ne vēlāk kā 2016. gada 1. aprīlī Komisijai būtu jāiesniedz ziņojums, kurā ietverts ierobežojuma procentu likmes pārskats.

(6)

Komisija 2004. gada 29. oktobrī pieņēma priekšlikumu Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 77/388/EEK (4), kurā saskaņotas to izdevumu kategorijas, kuriem var piemērot atskaitīšanas tiesību izņēmumus. Ar Direktīvu 2006/112/EK ir aizstāta Direktīva 77/388/EEK. Saskaņā ar minēto priekšlikumu atkāpes no atskaitīšanas tiesībām var piemērot mehāniskiem autotransporta līdzekļiem. Atkāpes pasākumu, kas paredzēti šajā lēmumā, darbības termiņam būtu jābeidzas dienā, kad stājas spēkā šāda grozošā direktīva, ja minētais datums ir pirms 2016. gada 31. decembra.

(7)

Atkāpei ir tikai nenozīmīga ietekme uz galapatēriņa posmā iekasētā nodokļa kopējo summu, un tai nav negatīvas ietekmes uz Savienības pašu resursiem, ko veido PVN.

(8)

Tādēļ attiecīgi būtu jāgroza Lēmums 2007/884/EK,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2007/884/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Šā lēmuma darbības termiņš beidzas dienā, kad stājas spēkā Savienības noteikumi, ar ko nosaka tos izdevumus saistībā ar mehāniskajiem autotransporta līdzekļiem, uz kuriem neattiecas PVN pilnas atskaitīšanas tiesības, vai 2016. gada 31. decembrī atkarībā no tā, kurš no datumiem iestājas agrāk.

Ja tiek iesniegts pieprasījums pagarināt šajā lēmumā paredzētos atkāpes pasākumus, to iesniedz Komisijai līdz 2016. gada 1. aprīlim kopā ar ziņojumu, kurā ietver pārskatu par procentu likmes ierobežojumu, ko piemēro tiesībām atskaitīt PVN par izdevumiem, kas attiecas uz tādu automašīnu īri vai nomu, kuras izmanto ne tikai saimnieciskai darbībai.”

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Šo lēmumu piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotajai Karalistei.

Briselē, 2013. gada 15. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS


(1)  OV L 347, 11.12.2006., 1. lpp.

(2)  Padomes Lēmums 2007/884/EK (2007. gada 20. decembris), ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 346, 29.12.2007., 21. lpp.).

(3)  Padomes Īstenošanas lēmums 2011/37/ES (2011. gada 18. janvāris), ar kuru groza Lēmumu 2007/884/EK, ar ko Apvienotajai Karalistei atļauj turpināt piemērot pasākumus, atkāpjoties no 26. panta 1. punkta a) apakšpunkta, 168. panta un 169. panta Direktīvā 2006/112/EK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV L 19, 22.1.2011., 11. lpp.).

(4)  Padomes Sestā direktīva 77/388/EEK (1977. gada 17. maijs) par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem – Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze (OV L 145, 13.6.1977., 1. lpp.).


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/43


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 19. novembris),

ar ko ieceļ vienu Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli

(2013/682/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (2006. gada 18. decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru (1), un jo īpaši tās 79. pantu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 1907/2006 79. pantā ir paredzēts, ka Padome Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdē (“valde”) ieceļ vienu pārstāvi no katras dalībvalsts.

(2)

Padome ar 2011. gada 17. maija lēmumu (2) iecēla 15 valdes locekļus.

(3)

Rumānijas valdība ir informējusi Padomi par nodomu nomainīt Rumānijas pārstāvi valdē un ir izvirzījusi jaunu kandidātu, kas būtu jāieceļ amatā uz laikposmu līdz 2015. gada 31. maijam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Liliana Luminița TÎRCHILĂ kundze, Rumānijas valstspiederīgā, dzimusi 1960. gada 1. februārī, tiek iecelta par Eiropas Ķimikāliju aģentūras valdes locekli no 2013. gada 19. novembra līdz 2015. gada 31. maijamIonuț GEORGESCU kunga vietā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(2)  OV C 151, 21.5.2011., 1. lpp.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/44


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 19. novembris),

ar ko ieceļ amatā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli no Francijas

(2013/683/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 302. pantu,

ņemot vērā Francijas valdības priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas atzinumu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 13. septembrī pieņēma Lēmumu 2010/570/ES, Euratom, ar ko laikposmam no 2010. gada 21. septembra līdz 2015. gada 20. septembrim ieceļ Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļus (1).

(2)

Pēc Gilbert BROS kunga amata pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekļa vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 20. septembrim, Christophe HILLAIRET kungs (Membre du Bureau de l’APCA) tiek iecelts par Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas locekli.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV L 251, 25.9.2010., 8. lpp.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/45


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 19. novembris),

ar ko ieceļ Reģionu komitejas locekļa aizstājēju no Austrijas

(2013/684/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 305. pantu,

ņemot vērā Austrijas valdības priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 22. decembrī un 2010. gada 18. janvārī pieņēma Lēmumus 2009/1014/ES (1) un 2010/29/ES (2), ar ko laikposmam no 2010. gada 26. janvāra līdz 2015. gada 25. janvārim ieceļ Reģionu komitejas locekļus un viņu aizstājējus.

(2)

Pēc Gabriele BURGSTALLER kundzes pilnvaru termiņa beigām ir atbrīvojusies viena Reģionu komitejas locekļa aizstājēja vieta,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo uz atlikušo pilnvaru laiku, proti, līdz 2015. gada 25. janvārim, Reģionu komitejas locekļa aizstājēja amatā tiek iecelta:

Brigitta PALLAUF kundze, Landtagspräsidentin Salzburger Landtag.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 19. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV L 348, 29.12.2009., 22. lpp.

(2)  OV L 12, 19.1.2010., 11. lpp.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/46


PADOMES LĒMUMS 2013/685/KĀDP

(2013. gada 26. novembris),

ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 29. pantu,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2010/413/KĀDP (2010. gada 26. jūlijs), ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Kopējo nostāju 2007/140/KĀDP (1), un jo īpaši tā 23. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padome 2010. gada 26. jūlijā pieņēma Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu.

(2)

Eiropas Savienības Vispārējā tiesa ar tās 2013. gada 16. septembra spriedumiem lietā T-489/10 (2) atcēla Padomes lēmumus iekļaut Islamic Republic of Iran Shipping Lines, Bushehr Shipping Co. Ltd, Hafize Darya Shipping Lines (HDSL), Irano – Misr Shipping Co., Irinvestship Ltd, IRISL (Malta) Ltd, IRISL Club, IRISL Europe GmbH, IRISL Marine Services un Engineering Co., ISI Maritime Ltd, Khazar Shipping Lines, Leadmarine, Marble Shipping Ltd, Safiran Payam Darya Shipping Lines (SAPID), Shipping Computer Services Co., Soroush Saramin Asatir Ship Management, South Way Shipping Agency Co. Ltd un Valfajr 8th Shipping Line Co. Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(3)

Islamic Republic of Iran Shipping Lines, Bushehr Shipping Co. Ltd, Hafize Darya Shipping Lines (HDSL), Irano – Misr Shipping Co., Irinvestship Ltd, IRISL (Malta) Ltd, IRISL Europe GmbH, IRISL Marine Services un Engineering Co., ISI Maritime Ltd, Khazar Shipping Lines, Marble Shipping Ltd, Safiran Payam Darya Shipping Lines (SAPID), Shipping Computer Services Co., Soroush Saramin Asatir Ship Management, South Way Shipping Agency Co. Ltd un Valfajr 8th Shipping Line Co. būtu no jauna jāiekļauj to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus, pamatojoties uz jauniem paskaidrojuma rakstiem attiecībā uz katru no minētajām vienībām.

(4)

Būtu jāgroza identifikācijas informācija attiecībā uz vienu vienību personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

(5)

Pēc Vispārējās tiesas spriedumiem lietās T-392/11 (3), T-404/11 (4) un T-63/2012 (5), Iran Transfo, Sakhte Turbopomp va Kompressor (SATAK) (pazīstama arī kā Turbo Compressor Manufacturer, TCMFG) un Oil Turbo Compressor Co. nav iekļautas Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā izklāstītajā to personu un vienību sarakstā, uz kurām attiecina ierobežojošos pasākumus.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumu groza tā, kā norādīts šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 26. novembrī

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

L. LINKEVIČIUS


(1)  OV L 195, 27.7.2010., 39. lpp.

(2)  Tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā T-489/10 Islam Republic of Iran Shipping Lines/Eiropas Savienības Padome.

(3)  Tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā T-392/11 Iran Transfo/Eiropas Savienības Padome.

(4)  Tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā T-404/11 Turbo Compressor Manufacturer (TCMFG)/ Eiropas Savienības Padome.

(5)  Tiesas 2013. gada 16. septembra spriedums lietā T-63/12 Oil Turbo Compressor Co. (Private Joint Stock)/ Eiropas Savienības Padome.


PIELIKUMS

I   Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā doto sarakstu papildina ar turpmāk uzskaitītajām vienībām.

III.   Islamic Republic of the Iran Shipping Lines (IRISL)

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

1.

Islamic Republic of Iran Shipping Lines (IRISL)

No. 37, Aseman Tower (Sky Tower), Sayyade Shirazee Square, Pasdaran Ave., PO Box 19395-1311, Tehran. Iran;

IRISL IMO Nr.: 9051624; 9465849; 7632826; 7632814; 9465760; 8107581; 9226944; 7620550; 9465863; 9226956; 7375363; 9465758; 9270696; 9193214; 8107579; 9193197; 8108559; 8105284; 9465746; 9346524; 9465851; 8112990

IRISL ir bijusi iesaistīta ar ieročiem saistītu materiālu nosūtīšanā no Irānas, pārkāpjot ANO Drošības padomes Rezolūciju 1747(2007). Par trīs nepārprotamiem pārkāpumiem 2009. gadā tika ziņots ANO Drošības padomes Irānas sankciju komitejai.

27.11.2013.

2.

Bushehr Shipping Company Limited (pazīstama arī kā Bimeh Iran)

143/1 Tower Road Sliema, Slm 1604, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 37422; c/o Hafiz Darya Shipping Co, No 60, Ehteshamiyeh Square, 7th Neyestan Street, Pasdaran Avenue, Tehran, Iran;

IMO Nr. 9270658

Bushehr Shipping Company Limited pieder IRISL.

27.11.2013.

3.

Hafiz Darya Shipping Lines (HDSL)

(pazīstama arī kā HDS Lines)

60 Ehteshamiyeh Square, 7th Neyestan Street, Pasdaran Avenue, Tehran, Iran;

HDSL kā faktiskais īpašnieks ir pārņēmis vairākus Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģus. Attiecīgi, HDSL rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

4.

Irano Misr Shipping Company

(pazīstama arī kā Nefertiti Shipping)

6, El Horeya Rd., El Attarein, Alexandria, Egypt;

Damietta Port, New Damietta City, Damietta, Egypt;

403, El NahdaSt., Port Said, Port Said, Egypt;

Irano Misr Shipping Company, kas darbojas kā IRISL aģents Ēģiptē sniedz būtiskus pakalpojumus IRISL.

27.11.2013.

5.

Irinvestship Ltd

10 Greycoat Place, London SW1P 1SB, United Kingdom;

Uzņēmuma Reģistrācijas Nr. 41101 79

Irinvestship Ltd pieder IRISL.

27.11.2013.

6.

IRISL (Malta) Ltd

Flat 1, 143 Tower Road, Sliema SLM 1604, Malta.

Reģistrācijas Nr. C 33735;

IRISL (Malta) Ltd vienības kontrolpakete pieder IRISL, ar IRISL Europe GmbH starpniecību, kas savukārt pieder IRISL. Attiecīgi, uzņēmumu IRISL Malta Ltd kontrolē IRISL.

27.11.2013.

7.

IRISL Europe GmbH (Hamburga)

Schottweg 5, 22087 Hamburg, Germany;

PVN maksātāja Nr. DE217283818;

Reģistrācijas Nr. HRB 81573;

IRISL Europe GmbH (Hamburga) pieder IRISL.

27.11.2013.

8.

IRISL Marine Services and Engineering Company

Sarbandar Gas Station PO Box 199, Bandar Imam Khomeini, Iran;

Karim Khan Zand Avenue (vai: Karimkhan Avenue), Iran Shahr Shomai (vai: Northern Iranshahr Street), No 221, Tehran, Iran;

Shahaid Rajaee Port Road, Kilometer of 8, Before Tavanir Power Station, Bandar Abbas, Iran.

IRISL Marine Services un Engineering Company kontrolē IRISL.

27.11.2013.

9.

ISI Maritime Limited (Malta)

147/1 St. Lucia Street, Valeta, Vlt 1185, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 28940;

c/o IranoHind Shipping Co. Ltd., Mehrshad Street, Sedaghat St., opp. Park Mellat vali-e-asr Ave., Tehran, Iran;

ISI Maritime Limited (Malta) pilnībā pieder Irano Hind Shipping Company, kuras kontrolpakete savukārt pieder IRISL. Attiecīgi, IRISL kontrolē ISI Maritime Limited (Malta). ANO ir atzinusi, ka Irano Hind Shipping Company atrodas IRISL īpašumā vai kontrolē vai rīkojas tās vārdā.

27.11.2013.

10.

Khazer Shipping Lines (Bandar Anzali)

End of Shahid Mostafa, Khomeini St., Tohid Square, Bandar Anzali 1711-324, Iran, P.O. Box 43145.

Khazar Shipping Lines

pieder IRISL.

27.11.2013.

11.

Marble Shipping Limited

(Malta)

143/1 Tower Road Sliema, Slm 1604, Malta;

Reģistrācijas Nr. C 41949;

Marble Shipping Limited (Malta) pieder IRISL.

27.11.2013.

12.

Safiran Payam Darya (SAPID) Shipping Company

(pazīstama arī kā Safiran Payam Darya Shipping Lines, SAPID Shipping Company)

33241 - Narenjestan 8th ST, Artesh Blvd, Aghdasieh, PO Box 19635-1116, Tehran, Iran.

Safiran Payam Darya (SAPID) kā faktiskais īpašnieks ir pārņēmis vairākus Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģus. Attiecīgi, tas rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

13.

Shipping Computer Services Company

(SCSCOL)

No 37, Asseman, Shahid Sayyad Shirazees Ave, P.O. Box 1587553-1351, Tehran, Iran.

Shipping Computer Services Company kontrolē IRISL.

27.11.2013.

14.

Soroush Saramin Asatir (SSA)

(pazīstama arī kā Soroush Sarzamin Asatir Ship Management Company, Rabbaran Omid Darya Ship Management Company, Sealeaders)

Nr. 14 (alt. 5), Shabnam Alley, Fajr Street, Shahid Motahhari Avenue, PO Box 196365-1114, Tehran, Iran.

Soroush Saramin Asatir (SSA) nodrošina vairāku Islamic Republic of Iran Shipping Line's (IRISL) kuģu darbību un pārvaldību. Attiecīgi, tas rīkojas IRISL vārdā un sniedz tam būtiskus pakalpojumus.

27.11.2013.

15.

South Way Shipping Agency Co Ltd

(pazīstama arī kā Hoopad Darya Shipping Agent)

Hoopad Darya Shipping Agency Company, No 101, Shabnam Alley, Ghaem Magham Street, Tehran, Iran;

Bandar Abbas Branch: Hoopad Darya Shipping Agency building, Imam Khomeini Blvd, Bandar Abbas, Iran;

Imam Khomieni Branch: Hoopad Darya Shipping Agency building B.I.K. port complex, Bandar Imam Khomeini, Iran;

Khorramshahr Branch: Flat no.2-2nd floor, SSL Building, Coastal Blvd, between City Hall and Post Office, Khorramshahr, Iran;

Assaluyeh Branch: Opposite to city post office, no.2 telecommunication center, Bandar Assaluyeh, Iran

Chabahar Branch: Adrese nav pieejama;

Bushehr Branch: Adrese nav pieejama.

South Way Shipping Agency Co Ltd pārvalda konteineru terminālu operācijas Irānā un sniedz flotes personāla pakalpojumus Bandar Abbas uzņēmuma IRISL vārdā. Attiecīgi, South Way Shipping Agency Co Ltd rīkojas IRISL vārdā.

27.11.2013.

16.

Valfajr 8th Shipping Line

(pazīstama arī kā Valjafr 8th Shipping Line, Valfajr)

No 119, Corner Shabnam Alley, Shoaa Square, Ghaem Magam Farahani, Tehran, Iran P.O. Box 15875/4155

Abyar Alley, Corner of Shahid Azodi St. & Karim Khan Zand Ave. Tehran, Iran;

Shahid Azodi St. Karim Khan Zand Zand Ave., Abiar Alley. PO Box 4155, Tehran, Iran.

Valfajr 8th Shipping Line pieder IRISL.

27.11.2013.

II.   Ierakstu attiecībā uz turpmāk norādīto vienību, kura iekļauta Lēmuma 2010/413/KĀDP II pielikumā, aizstāj ar turpmāk izklāstīto ierakstu.

I.   Personas un vienības, kuras ir iesaistītas kodolprogrammas vai ballistisko raķešu programmas darbībās, un personas un vienības, kuras atbalsta Irānas valdību.

B.   Vienības

 

Nosaukums

Identifikācijas informācija

Pamatojums

Iekļaušanas datums

1.

MASNA (Modierat Saakht Niroogahye Atomi Iran), uzņēmums, kas pārvalda kodolspēkstaciju būvniecību

P.O. Box 14395-1359, Tehran, Iran.

Pakļauts AEOI un Novin Energy (abi uzņēmumi iekļauti ANO DPR 1737 sarakstā). Iesaistīts kodolreaktoru izstrādē.

26.7.2010.


27.11.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 316/50


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 25. novembris),

ar ko groza Lēmumu 2009/861/EK par pārejas pasākumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz prasībām neatbilstoša svaigpiena pārstrādi konkrētos piena pārstrādes uzņēmumos Bulgārijā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 8031)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/686/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku (1), un jo īpaši tās 9. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

ar Regulu (EK) Nr. 853/2004 ir noteikti īpaši higiēnas noteikumi, kas attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku jāievēro pārtikas apritē iesaistītajiem tirgus dalībniekiem. Minētajos noteikumos ir ietvertas higiēnas prasības svaigpienam un piena produktiem.

(2)

Komisijas Lēmums 2009/861/EK (2) piena pārstrādes uzņēmumiem Bulgārijā, kuri uzskaitīti minētajā lēmumā, paredz dažas atkāpes no prasībām, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma IX sadaļas I nodaļas II un III apakšnodaļā. Minēto lēmumu piemēro līdz 2013. gada 31. decembrim.

(3)

Tādēļ daži piena pārstrādes uzņēmumi, kas uzskaitīti Lēmuma 2009/861/EK I pielikumā, drīkst, atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 853/2004 attiecīgajiem noteikumiem, pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu ar nosacījumu, ka prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu pārstrādā nošķirtās ražošanas līnijās. Turklāt konkrēti piena pārstrādes uzņēmumi, kuri ir uzskaitīti minētā lēmuma II pielikumā, prasībām neatbilstošu pienu drīkst pārstrādāt ražošanas līnijās, kas nav nošķirtas.

(4)

Bulgārija 2013. gada 12. augustā nosūtīja Komisijai pārskatītu un atjauninātu minēto piena pārstrādes uzņēmumu sarakstu.

(5)

No minētā saraksta ir svītroti uzņēmumi, kas Lēmuma 2009/861/EK I pielikuma tabulā norādīti ar Nr. 1 (BG 0412010 “Bi Si Si Handel” OOD), Nr. 4 (BG 2012020 “Yotovi” OOD) un ar Nr. 5 (BG 2512020 “Mizia-Milk” OOD), jo tiem tagad atļauts pārstrādāt tikai prasībām atbilstošu pienu, kurš paredzēts laišanai Savienības iekšējā tirgū.

(6)

Turklāt ir svītroti četri patlaban Lēmuma 2009/861/EK II pielikumā uzskaitīti uzņēmumi, jo tie izmanto tikai prasībām atbilstošu pienu, tāpēc tiem ir atļauts piena produktus laist Savienības iekšējā tirgū. Šie uzņēmumi Lēmuma 2009/861/EK II pielikuma tabulā bija norādīti ar Nr. 8 (1312023 “Inter-D” OOD), Nr. 71 (BG 2512001 “Mladost -2002” OOD), Nr. 91 (BG 2012019 “Hemus-Milk komers” OOD) un Nr. 95 (2712005 “Nadezhda” OOD).

(7)

Turklāt Bulgārija ir informējusi Komisiju, ka kopš Lēmuma 2009/861/EK stāšanās spēkā minētās dalībvalsts piena pārstrādes uzņēmumos nogādātā Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām atbilstošā svaigpiena īpatsvars ir būtiski palielinājies. Bulgārija ir izveidojusi arī rīcības plānu, kas paredzēts tam, lai nodrošinātu atbilstību Savienības noteikumiem, aptverot visu ražošanas ķēdi minētajā dalībvalstī.

(8)

Tomēr ziņojumi, ko Bulgārija iesniegusi saskaņā ar Lēmuma 2009/861/EK 5. pantu, un informācija, ko dalībvalsts Komisijai sniegusi 2013. gada 1. augustā, liecina, ka situācija Bulgārijas piena nozarē joprojām visā pilnībā neatbilst Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām.

(9)

Ņemot vērā centienus, ko Bulgārija īstenojusi, lai nodrošinātu piena nozares atbilstību Savienības noteikumiem, kopš 2009. gada pastāvīgi samazinoties tādu saimniecību skaitam, kas ražo prasībām neatbilstošu pienu, Lēmumā 2009/861/EK paredzēto pasākumu piemērošanas termiņu ir lietderīgi pagarināt līdz 2015. gada 31. decembrim.

(10)

Bulgārijai būtu jāiesniedz Komisijai regulāri atjaunināta informācija par panāktajiem uzlabojumiem, lai pierādītu, ka mērķi attiecībā uz atbilstību Savienības kritērijiem iespējams panākt, pirms beidzas ar šo lēmumu pagarinātā Lēmuma 2009/861/EK piemērošanas termiņš.

(11)

Tāpēc Lēmums 2009/861/EK būtu attiecīgi jāgroza.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmumu 2009/861/EK groza šādi:

1)

lēmuma 2. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”;

2)

lēmuma 3. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”;

3)

lēmumā iekļauj šādu 4.a pantu:

“4.a pants

1.   Bulgārija pieņem attiecīgus pasākumus, kas nodrošina, ka prasībām neatbilstošu pienu ražojošu saimniecību skaits tiek šādi samazināts:

a)

salīdzinājumā ar 2013. gada 1. septembrī reģistrēto šādu saimniecību skaitu līdz 2014. gada 30. novembrim vismaz par 30 %;

b)

salīdzinājumā ar 2013. gada 1. septembrī reģistrēto šādu saimniecību skaitu līdz 2015. gada 31. maijam vismaz par 60 %.

2.   Ja attiecībā uz 1. punktā minēto saimniecību skaita samazināšanu Bulgārija mērķus neizpilda, Komisija pieņem attiecīgus pasākumus.”;

4)

lēmuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

1.   Bulgārija Komisijai iesniedz ziņojumus par pasākumiem, kas pieņemti saskaņā ar 4.a panta 1. punktu, un par uzlabojumiem, kas panākti, nodrošinot atbilstību Regulai (EK) Nr. 853/2004 attiecībā uz:

a)

ražošanas saimniecībām, kuras ražo prasībām neatbilstošu pienu;

b)

prasībām neatbilstoša piena savākšanas un transportēšanas sistēmām.

Ziņojumi par 2014. gadu Komisijai jāiesniedz vēlākais līdz 2014. gada 30. jūnijam un 2014. gada 31. decembrim un ziņojumi par 2015. gadu vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam un 2015. gada 31. oktobrim.

Ziņojumus iesniedz, izmantojot III pielikumā sniegto veidlapu.

2.   Komisija rūpīgi pārrauga uzlabojumus, kas panākti, lai attiecībā uz svaigpienu, kurš tiek pārstrādāts I un II pielikumā uzskaitītajos uzņēmumos, nodrošinātu atbilstību Regulas (EK) Nr. 853/2004 prasībām.”;

5)

lēmuma 6. pantā datumu “līdz 2013. gada 31. decembrim” aizstāj ar datumu “līdz 2015. gada 31. decembrim”;

6)

lēmuma I un II pielikumu aizstāj ar šā lēmuma pielikuma tekstu.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 25. novembrī

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 139, 30.4.2004., 55. lpp.

(2)  OV L 314, 1.12.2009., 83. lpp.


PIELIKUMS

I PIELIKUMS

To piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kuriem ir atļauts pārstrādāt prasībām atbilstošu un prasībām neatbilstošu pienu saskaņā ar 2. pantu

Nr.

Veterinārais Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1

BG 0612027

“Mlechen ray - 2” EOOD

gr. Vratsa

kv. “Bistrets”

2

BG 0612043

ET “Zorov-91 -Dimitar Zorov”

gr. Vratsa

Mestnost “Parshevitsa”

3

BG 2112001

“Rodopeya - Belev” EOOD

Ul. “Trakya” 20 Smolyan

4

BG 1212001

“S i S - 7” EOOD

gr. Montana

“Vrachansko shose” 1

5

BG 2812003

“Balgarski yogurt” OOD

s. Veselinovo,

obl. Yambolska

II PIELIKUMS

To piena pārstrādes uzņēmumu saraksts, kuriem ir atļauts pārstrādāt prasībām neatbilstošu pienu saskaņā ar 3. pantu

Nr.

Veterinārais Nr.

Uzņēmuma nosaukums

Pilsētas/ielas vai ciema/reģiona nosaukums

1

BG 2412037

“Stelimeks” EOOD

s. Asen

2

0912015

“Anmar” OOD

s. Padina

obsht. Ardino

3

0912016

OOD “Persenski”

s. Zhaltusha

obsht. Ardino

4

1012014

ET “Georgi Gushterov DR”

s. Yahinovo

5

1012018

“Evro miyt end milk” EOOD

gr. Kocherinovo

obsht. Kocherinovo

6

1112017

ET “Rima-Rumen Borisov”

s. Vrabevo

7

1612049

“Alpina -Milk” EOOD

s. Zhelyazno

8

1612064

OOD “Ikay”

s. Zhitnitsa

obsht. Kaloyanovo

9

2112008

MK “Rodopa milk”

s. Smilyan

obsht. Smolyan

10

2412039

“Penchev” EOOD

gr. Chirpan

ul. “Septemvriytsi” 58

11

2512021

“Keya-Komers-03” EOOD

s. Svetlen

12

0112014

ET “Veles-Kostadin Velev”

gr. Razlog

ul. “Golak” 14

13

2312041

“Danim-D.Stoyanov”EOOD

gr. Elin Pelin

m-st Mansarovo

14

0712001

“Ben Invest” OOD

s. Kostenkovtsi

obsht. Gabrovo

15

1512012

ET “Ahmed Tatarla”

s. Dragash voyvoda,

obsht. Nikopol

16

2212027

“Ekobalkan” OOD

gr. Sofia

bul “Evropa” 138

17

2312030

ET “Favorit- D.Grigorov”

s. Aldomirovtsi

18

2312031

ET “Belite kamani”

s. Dragotintsi

19

BG 1512033

ET “Voynov-Ventsislav Hristakiev”

s. Milkovitsa

obsht. Gulyantsi

20

BG 1512029

“Lavena” OOD

s. Dolni Dębnik

obl. Pleven

21

BG 1612028

ET “Slavka Todorova”

s. Trud

obsht. Maritsa

22

BG 1612051

ET “Radev-Radko Radev”

s. Kurtovo Konare

obl. Plovdiv

23

BG 1612066

“Lakti ko” OOD

s. Bogdanitza

24

BG 2112029

ET “Karamfil Kasakliev”

gr. Dospat

25

BG 0912004

“Rodopchanka” OOD

s. Byal izvor

obsht. Ardino

26

0112003

ET “Vekir”

s. Godlevo

27

0112013

ET “Ivan Kondev”

gr. Razlog

Stopanski dvor

28

0212037

“Megakomers” OOD

s. Lyulyakovo

obsht. Ruen

29

0512003

SD “LAF-Velizarov i sie”

s. Dabravka

obsht. Belogradchik

30

0612035

OOD “Nivego”

s. Chiren

31

0612041

ET “Ekoprodukt-Megiya- Bogorodka Dobrilova”

gr. Vratsa

ul. “Ilinden” 3

32

0612042

ET “Mlechen puls - 95 - Tsvetelina Tomova”

gr. Krivodol

ul. “Vasil Levski”

33

1012008

Kentavar” OOD

s. Konyavo

obsht. Kyustendil

34

1212031

“ADL” OOD

s. Vladimirovo

obsht. Boychinovtsi

35

1512006

“Mandra” OOD

s. Obnova

obsht. Levski

36

1512008

ET “Petar Tonovski-Viola”

gr. Koynare

ul. “Hr.Botev” 14

37

1512010

ET “Militsa Lazarova-90”

gr. Slavyanovo,

ul. “Asen Zlatarev”2

38

1612024

SD “Kostovi - EMK”

gr. Saedinenie

ul. “ L.Karavelov” 5

39

1612043

ET “Dimitar Bikov”

s. Karnare

obsht. “Sopot”

40

1712046

ET “Stem-Tezdzhan Ali”

gr. Razgrad

ul. “Knyaz Boris”23

41

2012012

ET “Olimp-P. Gurtsov”

gr. Sliven

m-t “Matsulka”

42

2112003

“Milk- inzhenering” OOD

gr.Smolyan

ul. ul. “Chervena skala” 21

43

2112027

“Keri” OOD

s. Borino,

obsht. Borino

44

2312023

“Mogila” OOD

gr. Godech,

ul. “Ruse” 4

45

2512018

“Biomak” EOOD

gr. Omurtag

ul. “Rodopi” 2

46

2712013

“Ekselans” OOD

s. Osmar,

obsht. V. Preslav

47

2812018

ET “Bulmilk-Nikolay Nikolov”

s. General Inzovo,

obl. Yambolska

48

2812010

ET “Mladost-2-Yanko Yanev”

gr. Yambol,

ul. “Yambolen” 13

49

BG 1012020

ET “Petar Mitov-Universal”

s. Gorna Grashtitsa

obsht. Kyustendil

50

BG 1112016

Mandra “IPZHZ”

gr. Troyan

ul. “V.Levski” 281

51

BG 1712042

ET “Madar”

s. Terter

52

BG 0912011

ET “Alada-Mohamed Banashak”

s. Byal izvor

obsht. Ardino

53

1112026

“ABLAMILK” EOOD

gr. Lukovit,

ul. “Yordan Yovkov” 13

54

1312005

“Ravnogor” OOD

s. Ravnogor

55

1712010

“Bulagrotreyd-chastna kompaniya” EOOD

s. Yuper

Industrialen kvartal

56

2012011

ET “Ivan Gardev 52”

gr. Kermen

ul. “Hadzhi Dimitar” 2

57

2012024

ET “Denyo Kalchev 53”

gr. Sliven

ul. “Samuilovsko shose” 17

58

2112015

OOD “Rozhen Milk”

s. Davidkovo,

obsht. Banite

59

2112026

ET “Vladimir Karamitev”

s. Varbina

obsht. Madan

60

2312007

ET “Agropromilk”

gr. Ihtiman,

ul. “P.Slaveikov” 19

61

BG 1812008

“Vesi” OOD

s. Novo selo

62

BG 2512003

“Si Vi Es” OOD

gr. Omurtag

Promishlena zona

63

BG 2612034

ET “Eliksir-Petko Petev”

s. Gorski izvor

64

0812030

“FAMA” AD

gr. Dobrich

bul. “Dobrudzha” 2

65

0912003

“Koveg-mlechni produkti” OOD

gr. Kardzhali

Promishlena zona

66

1412015

ET “Boycho Videnov - Elbokada 2000”

s. Stefanovo

obsht. Radomir

67

1712017

“Diva 02” OOD

gr. Isperih

ul. “An.Kanchev”

68

1712037

ET “Ali Isliamov”

s. Yasenovets

69

1712043

“Maxima milk” OOD

s. Samuil

70

2012010

“Saray” OOD

s. Mokren

71

2012032

“Kiveks” OOD

s.Kovachite

72

2012036

“Minchevi” OOD

s. Korten

73

2212009

“Serdika -94” OOD

gr. Sofia

kv. Zheleznitza

74

2312028

ET “Sisi Lyubomir Semkov”

s. Anton

75

2312033

“Balkan spetsial” OOD

s. Gorna Malina

76

2312039

EOOD “Laktoni”

s. Ravno pole,

obl. Sofiyska

77

2412040

“Inikom” OOD

gr. Galabovo

ul. “G.S.Rakovski” 11

78

2512011

ET “Sevi 2000-Sevie Ibryamova”

s. Krepcha

obsht. Opaka

79

2612015

ET “Detelina 39”

s. Brod

80

2812002

“Arachievi” OOD

s. Kirilovo,

obl. Yambolska’

81

BG 1612021

ET “Deni-Denislav Dimitrov-Ilias Islamov”

s. Briagovo

obsht. Gulyantsi

82

2012008

“Raftis” EOOD

s. Byala

83

2112023

ET “Iliyan Isakov”

s. Trigrad

obsht. Devin

84

2312020

“MAH 2003” EOOD

gr. Etropole

bul. “Al. Stamboliyski” 21