29.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/15

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA (ES, EURATOM) Nr. 1023/2013

(2013. gada 22. oktobris),

ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 336. pantu,

ņemot vērā Protokolu par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā un jo īpaši tā 12. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniegusi pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Tiesas atzinumu (1),

ņemot vērā Revīzijas palātas atzinumu (2),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (3),

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība un tās vairāk nekā 50 iestādes un aģentūras būtu jāturpina nodrošināt ar augstas kvalitātes Eiropas publisko pārvaldi, kas nodrošinātu tās mērķu sasniegšanu, politikas un pasākumu īstenošanu un uzdevumu veikšanu atbilstoši augstākajiem iespējamajiem standartiem saskaņā ar Līgumiem, lai apmierinātu gan iekšējās, gan ārējās vajadzības, ar kurām tā saskarsies nākotnē, un kalpotu Savienības pilsoņiem.

(2)

Tādējādi ir jānodrošina sistēma augsti kvalificēta un daudzvalodīga personāla piesaistīšanai, pieņemšanai darbā un saglabāšanai no dalībvalstu pilsoņiem, kas atlasīti, pienācīgi ņemot vērā dzimumu līdztiesību, ievērojot visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un kas ir neatkarīgi, kā arī stingri ievēro visaugstākos profesionālos standartus, lai šis personāls varētu pildīt savus pienākumus pēc iespējas efektīvāk un lietderīgāk. Šajā ziņā ir jānovērš pašreizējās iestāžu grūtības pieņemt darbā ierēdņus vai darbiniekus no atsevišķām dalībvalstīm.

(3)

Tā kā Eiropas civildienests ir neliela struktūra, ņemot vērā Savienības mērķus un iedzīvotāju skaitu, Savienības iestāžu un aģentūru darbinieku skaita samazināšana nedrīkstētu negatīvi ietekmēt šo iestāžu un aģentūru uzdevumu, pienākumu un funkciju izpildi saskaņā ar Līgumos noteiktajām saistībām un pilnvarām. Tādēļ ir nepieciešama pārredzamība attiecībā uz katras iestādes un aģentūras personāla izmaksām saistībā ar visām tajās nodarbināto darbinieku kategorijām.

(4)

Tiek sagaidīts, ka Eiropas civildienests darbosies atbilstoši visaugstākajiem profesionālās ētikas standartiem un vienmēr saglabās neatkarību. Šajā nolūkā būtu papildus jāprecizē Civildienesta noteikumu II sadaļa (4), kurā paredzēts tiesību un pienākumu regulējums. Ja ierēdņi vai bijušie ierēdņi neievēro minētos pienākumus, viņi būtu saucami pie disciplināratbildības.

(5)

Eiropas civildienesta vērtība izpaužas tā kultūras un valodu daudzveidībā, ko var nodrošināt tikai tad, ja tiek nodrošināts atbilstošs līdzsvars attiecībā uz ierēdņu valstspiederību. Pieņemot darbā un ieceļot amatā darbiniekus, būtu jānodrošina, ka viņi tiek nodarbināti, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no visu Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu vidus, tomēr neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem. Šādā nolūkā un lai risinātu iespējamās ievērojamās atšķirības, kas saistītas ar ierēdņu valstspiederību un kas nav attaisnojamas ar objektīviem kritērijiem, būtu jānodrošina, ka katrai iestādei ir iespēja pieņemt pamatotus un atbilstošus pasākumus. Ar šiem pasākumiem nekādā gadījumā nebūtu jānosaka citi darbā pieņemšanas kritēriji, kā tikai tie, kas pamatojas uz nopelniem. Komisijai būtu jāziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iestāžu pieņemto atbilstošo pasākumu īstenošanu.

(6)

Lai veicinātu pieņemšanu darbā, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, iestādēm būtu jācenšas sekmēt, lai to darbinieku bērni iegūtu no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību. Vēlams, lai saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem budžeta lēmējinstitūcijas noteiktais Savienības ieguldījums Eiropas skolu finansēšanā tiktu nodrošināts no Savienības budžeta. Ja tas nepieciešams dienesta interesēs, Komisijai vajadzētu būt iespējai prasīt, lai atbildīgās iestādes izskata jautājumu par vietu, kur veidot jaunu Eiropas skolu.

(7)	Plašākam mērķim vajadzētu būt cilvēkresursu pārvaldības optimizācijai Eiropas civildienestā, ko raksturo izcilība, kompetence, neatkarība, uzticība, objektivitāte un pastāvība, kā arī kultūras un valodu daudzveidība un pievilcīgi darbā pieņemšanas nosacījumi.

(8)

Ierēdņiem būtu jānosaka deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lemjot par ierēdņa iecelšanu, iecēlējinstitūcijai būtu jāņem vērā pārbaudes laika beigās sagatavotais ziņojums par pārbaudes laiku, kā arī tas, kā pārbaudāmais ierēdnis veic savus Civildienesta noteikumos paredzētos pienākumus. Būtu jāparedz iespēja sagatavot ziņojumu par pārbaudāmo ierēdni jebkurā brīdī, ja viņa darba pienākumu izpilde ir nepārprotami izrādījusies neatbilstoša. Pretējā gadījumā ziņojums būtu jāsagatavo tikai pārbaudes laika beigās.

(9)

Lai garantētu, ka Eiropas Savienības ierēdņu un citu darbinieku pirktspēja attīstās paralēli dalībvalstu centrālo valdību civildienesta ierēdņu pirktspējai, nepieciešams saglabāt algu pārskatīšanas daudzgadu mehānisma principu, kas pazīstams kā "metode", nodrošinot tā piemērošanu līdz 2023. gada beigām un pārskatot to 2022. gada sākumā, vienlaikus ietverot mehānismu minētās metodes provizoriskai pagarināšanai. Turklāt, lai novērstu sarežģījumus, kuri iepriekš radās šīs metodes piemērošanas dēļ, būtu jāparedz metode, lai varētu ik gadu veikt visu algu, pensiju un pabalstu automātisku pārskatīšanu un ietvert automātisku krīzes klauzulu. Šajā nolūkā Civildienesta noteikumos un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā noteiktās attiecīgās summas būtu jāuzskata par atsauces summām, kas tiek regulāri un automātiski atjauninātas. Minētās pārskatītās summas informācijas nolūkos Komisijai būtu jāpublicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā. Minētais pārskatīšanas mehānisms būtu jāizmanto arī visos citos gadījumos, kad šāda pārskatīšana paredzēta.

(10)	Ir būtiski nodrošināt to statistikas datu kvalitāti, kas tiek izmantoti atalgojuma un pensiju pārskatīšanai. Saskaņā ar objektivitātes principu valstu statistikas institūtiem vai citām attiecīgajām iestādēm dalībvalstīs būtu jāvāc dati valsts līmenī un tie jānosūta Eurostat.

(11)

Iespējamās priekšrocības Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem metodes piemērošanas rezultātā būtu jālīdzsvaro, no jauna ieviešot nodevas sistēmu. Tāpat kā metodes piemērošanu, arī solidaritātes nodevas piemērošanu var provizoriski pagarināt. Ņemot vērā laikā no 2004. līdz 2012. gadam piemērotās īpašās nodevas līmeni, pašreizējos apstākļos šķiet atbilstīgi palielināt solidaritātes nodevu un paredzēt progresīvāku likmi. Tas jādara, lai ņemtu vērā īpaši sarežģīto ekonomisko un sociālo kontekstu Savienībā un tā ietekmi uz publiskajām finansēm visā Savienībā. Nepieciešamība konsolidēt publiskās finanses Savienībā, tostarp īstermiņā, nosaka, ka Savienības iestāžu darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi attiecībā uz ātru solidaritātes panākšanu. Tādējādi šāda solidaritātes nodeva būtu jāpiemēro visiem Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem no 2014. gada 1. janvāra.

(12)

Secinājumos par daudzgadu finanšu shēmu, kurus Eiropadome pieņēma 2013. gada 8. februārī, tā uzsvēra, ka nepieciešamība īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā konsolidēt publiskās finanses nosaka, ka ikvienai publiskās pārvaldes iestādei un tās darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai uzlabotu efektivitāti un lietderību un lai pielāgotos mainīgajai ekonomiskajai situācijai. Minētajā aicinājumā faktiski ir atkārtoti Komisijas 2011. gada Civildienesta noteikumu un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības grozījumu priekšlikuma mērķi tiekties nodrošināt izmaksu efektivitāti un atzīts, ka, lai novērstu grūtības, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Savienība, visām publiskās pārvaldes iestādēm un to darbiniekiem ir jāpieliek īpaši pūliņi, lai uzlabotu efektivitāti un pielāgotos mainīgajai ekonomiskajai un sociālajai situācijai Eiropā. Turklāt Eiropadome prasīja veikt ne tikai Civildienesta noteikumu reformu, bet arī visu Savienības iestāžu darbinieku atalgojuma un pensiju korekcijas apturēšanu uz diviem gadiem, izmantojot metodi, un, veicot algu metodes reformu, atkārtoti ieviest jaunu solidaritātes nodevu.

(13)

Ņemot vērā minētos secinājumus un lai reaģētu uz turpmākajiem budžeta ierobežojumiem, kā arī, lai Eiropas civildienests izrādītu solidaritāti laikā, kad bezprecedenta finanšu krīzes dēļ dalībvalstis īsteno stingrus pasākumus un dalībvalstīs, kā arī visā Savienībā ir jo īpaši sarežģīti sociālie un ekonomiskie apstākļi, ir jāparedz, ka uz diviem gadiem tiks apturēta metodes piemērošana ierēdņu atalgojumam, pensijām un pabalstiem, un, neraugoties uz šādu apturēšanu, ir jāpiemēro solidaritātes nodeva.

(14)

Demogrāfisko pārmaiņu un attiecīgo iedzīvotāju mainīgās vecuma struktūras dēļ ir jāpalielina pensionēšanās vecums, taču piemērojot pārejas pasākumus attiecībā uz tiem Eiropas Savienības ierēdņiem un citiem darbiniekiem, kas jau strādā. Minētie pārejas pasākumi ir vajadzīgi, lai ņemtu vērā to ierēdņu iegūtās tiesības, kuri jau strādā un kuri veikuši iemaksas Eiropas Savienības ierēdņu abstraktajā pensiju fondā. Pensionēšanās vecums būtu arī jāpadara elastīgāks, atvieglojot darbinieku iespējas brīvprātīgi turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam un izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem ļaujot strādāt līdz 70 gadu vecumam.

(15)

Tā kā Eiropas Savienības pensiju shēma ir aktuārā līdzsvarā un minētais līdzsvars ir jāsaglabā īstermiņā un ilgtermiņā, darbiniekiem, kuri nodarbināti pirms 2014. gada 1. janvāra, būtu jākompensē viņu pensiju iemaksas ar tādiem pārejas pasākumiem kā, piemēram, koriģēta uzkrāšanas likme par darba gadiem pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas (Barselonas iniciatīva), un piemērojot pusi no samazinājuma par priekšlaicīgu pensionēšanos laikā no 60 gadiem līdz likumā noteiktajam pensionēšanās vecumam.

(16)

Vispārpieņemtā aktuārā prakse paredz, ka iepriekšējo novērojumu laikposms no 20 līdz 40 gadiem jāizmanto attiecībā uz procentu likmēm un algu pieaugumu, lai nodrošinātu pensiju shēmu līdzsvaru. Procentu likmju un algu pieauguma mainīgie vidējie lielumi tādējādi būtu jāpagarina līdz 30 gadiem ar septiņu gadu pārejas periodu.

(17)

Padome pieprasīja Komisijai veikt pētījumu un iesniegt atbilstīgus priekšlikumus par Civildienesta noteikumu 5. panta 4. punktu, I pielikuma A punkta un 45. panta 1. punktu, lai izveidotu skaidru saikni starp pienākumiem un pakāpi un lai nodrošinātu to, ka, salīdzinot nopelnus saistībā ar paaugstināšanu amatā, lielāks uzsvars tiek likts uz atbildības līmeni.

(18)	Ņemot vērā minēto pieprasījumu, paaugstināšanai uz augstāku pakāpi būtu jānotiek ar nosacījumu, ka tiek parādīta personīga lojalitāte, uzlabotas prasmes un kompetences un veikti pienākumi, kuru nozīmība pamato ierēdņa iecelšanu minētajā augstākajā pakāpē.

(19)

Karjeras grupa AD un AST funkciju grupās būtu jāpārstrukturē tā, lai augstākās pakāpes tiktu rezervētas ierobežotam ierēdņu skaitam, kuri pilda augstākā līmeņa pienākumus. Tādēļ administratori var virzīties pa karjeras kāpnēm tikai līdz AD 12 pakāpei, ja vien viņus neieceļ īpašā amatā augstākā pakāpē, un AD 13 un AD 14 pakāpe būtu jārezervē tiem darbiniekiem, kuri pilda svarīgus pienākumus. Tādā pašā veidā AST 9 pakāpes ierēdņus var paaugstināt amatā AST 10 kategorijā tikai saskaņā ar procedūru, kas noteikta Civildienesta noteikumu 4. pantā un 29. panta 1. punktā.

(20)

Nolūkā pašreizējās AST personāla darbības jomās karjeras struktūru vēl vairāk pielāgot dažādiem atbildības līmeņiem un kā nepieciešams ieguldījums administratīvo izmaksu samazināšanā būtu jāievieš jauna funkciju grupa "AST/SC" sekretāriem un kancelejas darbiniekiem. Algas un amatā paaugstināšanas kvotām būtu jāveido piemērota atbilstība starp atbildības līmeni un atalgojuma līmeni. Šādā veidā būs iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu. Komisijai būtu jānovērtē un jāziņo par šīs jaunās funkciju grupas ieviešanas mērogu un ietekmi, jo īpaši ņemot vērā sieviešu situāciju, lai būtu iespējams saglabāt stabilu un vispusīgu Eiropas civildienestu.

(21)

Tiek saglabāts minimālais divu gadu laikposms vienā pakāpē pirms ierēdņa iecelšanas nākamajā augstākajā pakāpē, lai būtu iespējams ātrāk paaugstināt amatā ierēdņus ar augstu pienākumu izpildes līmeni. Visām iestādēm būtu jānodrošina, ka to iekšējās cilvēkresursu politikas pamatnostādnēs tiek izmantotas Civildienesta noteikumos paredzētās iespējas, lai nodrošinātu piemērotu karjeru ierēdņiem ar augstu potenciālu un augstu pienākumu izpildes līmeni.

(22)

Iestādēs piemērotais darba laiks būtu jāpielāgo darba laikam, kas ir spēkā dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs, lai kompensētu darbinieku skaita samazinājumu iestādēs. Veicot minēto pielāgošanu, būtu jāņem vērā darba laiks, kas noteikts dalībvalstu civildienestos. Minimālā iknedēļas darba stundu skaita ieviešana nodrošinās to, ka iestādēs nodarbinātais personāls spēs veikt darba slodzi, kas izriet no Eiropas Savienības politikas mērķiem, vienlaikus saskaņojot darba nosacījumus iestādēs, lai visā Savienības civildienestā panāktu solidaritāti.

(23)	Elastīga darba laika kārtība ir mūsdienīgas un efektīvas publiskās pārvaldes būtisks elements, kas ļauj iestādēs nodrošināt ģimenēm labvēlīgus darba nosacījumus un atbilstošu dzimumu līdzsvaru. Tāpēc Civildienesta noteikumos ir jāievieš skaidra norāde uz minēto kārtību.

(24)

Noteikumi par ceļošanas laiku un ikgadējo ceļošanas izmaksu apmaksāšanu starp dienesta vietu un izcelsmes vietu būtu jāmodernizē, jāracionalizē un jāsasaista ar ārvalstnieka statusu, lai padarītu šo noteikumu piemērošanu vienkāršāku un pārredzamāku. Jo īpaši, ikgadējais ceļošanas laiks būtu jāaizstāj ar atvaļinājuma laiku izcelsmes valsts apmeklēšanai un tas nedrīkstētu pārsniegt divas ar pusi dienas.

(25)

Līdzīgi būtu jāvienkāršo noteikumi par pārcelšanās izmaksu atlīdzināšanu, lai gan administrācijai, gan attiecīgajiem darbiniekiem atvieglotu to piemērošanu. Šajā nolūkā būtu jāievieš izmaksu maksimālās robežas, kurās ņemta vērā ierēdņa vai aģentūras darbinieka ģimenes situācija, kā arī pārcelšanās un saistītās apdrošināšanas vidējās izmaksas.

(26)

Dažiem darbiniekiem ir bieži jādodas komandējumos uz citām viņu iestādes galvenajām darba vietām. Noteikumos par komandējumiem šīs situācijas pašreiz nav adekvāti ņemtas vērā. Tāpēc šie noteikumi būtu jāpielāgo, lai šādos gadījumos ļautu kompensēt dzīvošanas izmaksas, balstoties uz vienotas likmes summu.

(27)

Ir lietderīgi modernizēt to darbinieku darba nosacījumus, kuri ir nodarbināti trešās valstīs, un attiecībā uz viņu nodarbināšanu panākt lielāku rentabilitāti, vienlaikus ietaupot izmaksas. Būtu jākoriģē tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu, kā arī būtu jāparedz noteikumi, lai dotu iespēju iekļaut plašāku parametru klāstu, lai noteiktu piemaksu par dzīves apstākļiem, neietekmējot vispārējo izmaksu ietaupīšanas mērķi. Būtu jāpārskata mājvietas pabalsta piešķiršanas nosacījumi, lai labāk ņemtu vērā vietējos apstākļus un mazinātu administratīvo slogu.

(28)

Līgumdarbinieku nodarbināšanai būtu jāparedz elastīgāka sistēma. Savienības iestādēm tādējādi būtu jādod iespēja pieņemt līgumdarbiniekus uz laiku, kas nepārsniedz sešus gadus, lai veiktu uzdevumus ierēdņu vai pagaidu darbinieku uzraudzībā. Turklāt, lai arī vairākums ierēdņu joprojām tiks iecelti amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iestādēm būtu jāatļauj rīkot iekšējus konkursus, kuros izņēmuma gadījumos un saskaņā ar īpašiem nosacījumiem var piedalīties arī līgumdarbinieki.

(29)	Būtu jāparedz pārejas kārtība, lai jaunos noteikumus un pasākumus varētu piemērot pakāpeniski, vienlaikus ievērojot to darbinieku iegūtās tiesības un pamatotās gaidas, kuri bija nodarbināti pirms šo Civildienesta noteikumu grozījumu stāšanās spēkā.

(30)

Tāpat kā uz visiem citiem darbiniekiem, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, arī uz aģentūru darbiniekiem attiecas ES pensiju shēma. Aģentūras, kuru darbības pamatā ir pilnīgs pašfinansējums, pašlaik maksā darba devēja iemaksas šajā shēmā. Lai nodrošinātu budžeta pārredzamību un līdzsvarotāku sloga sadalījumu, aģentūrām, kuras daļēji tiek finansētas no Eiropas Savienības vispārēja budžeta, būtu jāmaksā minētā daļa no darba devēja iemaksām, kas atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem. Tā kā, paredzot šo jauno noteikumu, var būt vajadzīgs attiecīgā regulējuma pielāgojums par aģentūru iekasējamo maksu, minētais noteikums būtu jāpiemēro tikai no 2016. gada 1. janvāra. Komisijai attiecīgā gadījumā būtu jāiesniedz priekšlikumi par minēto noteikumu pielāgošanu.

(31)

Vienkāršības labad un konsekventas personāla politikas interesēs Komisijas pieņemtie noteikumi, lai īstenotu Civildienesta noteikumus, pēc analoģijas būtu jāpiemēro aģentūrām. Tomēr, lai nodrošinātu, ka vajadzības gadījumā varētu ņemt vērā aģentūru īpašo situāciju, aģentūrām vajadzētu būt tiesīgām pieprasīt Komisijas atļauju pieņemt īstenošanas noteikumus, ar ko atkāpjas no tiem noteikumiem, kurus pieņēmusi Komisija, vai arī vispār nepiemērot Komisijas noteikumus.

(32)

Eiropas Savienības Tiesā būtu jāizveido un jāpārvalda visu to pieņemto noteikumu reģistrs, ar kuriem īsteno Civildienesta noteikumus. Minētais reģistrs, kam jābūt pieejamam izmantošanai visām iestādēm, aģentūrām un dalībvalstīm, nodrošinās pārredzamību un veicinās saskanīgu Civildienesta noteikumu piemērošanu.

(33)	Lai saskaņotu un precizētu noteikumus par īstenošanas noteikumu pieņemšanu un ņemot vērā to iekšējo un administratīvo būtību, attiecīgās lēmumu pieņemšanas pilnvaras būtu atbilstīgi piešķirt iecēlējinstitūcijai un līgumslēdzējinstitūcijai.

(34)	Ņemot vērā pagaidu darbinieku lielo skaitu aģentūrās un vajadzību definēt konsekventu personāla politiku, ir jāizveido jauna pagaidu darbinieku kategorija un jānosaka minētajai kategorijai konkrēti noteikumi.

(35)	Komisijai būtu jāturpina pārraudzīt kopējās veselības apdrošināšanas shēmas budžeta stāvokli un jāveic visi nepieciešamie pasākumi šīs sistēmas strukturālās nelīdzsvarotības gadījumā.

(36)	7. protokola par privilēģijām un imunitāti Eiropas Savienībā 15. pantā ir noteikts, ka konkrēti dati par ierēdņiem un citiem darbiniekiem ir jādara zināmi dalībvalstu valdībām.

(37)

Lai sasniegtu Civildienesta noteikumos izklāstītos mērķus, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, jo īpaši attiecībā uz noteiktiem darba nosacījumu aspektiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina attiecīgo dokumentu vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus groza šādi.

Noteikumu 1.d pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijas";

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

"4. Piemērojot 1. punktu, par personām ar invaliditāti uzskata personas, kurām ir ilgstoši fiziski, garīgi, intelektuāli vai sensoriski traucējumi, kas mijiedarbībā ar dažādiem šķēršļiem var kavēt šo personu pilnīgu un efektīvu iekļaušanos sabiedrībā vienlīdzīgi ar citiem cilvēkiem. Traucējumus nosaka saskaņā ar 33. pantā paredzēto kārtību.

Persona ar invaliditāti atbilst 28. panta e) punktā izklāstītajiem nosacījumiem, ja šī persona var veikt darba būtiskās funkcijas tad, ja darba vieta ir saprātīgi iekārtota.

"Darba vietas saprātīga iekārtošana" attiecībā uz darba būtiskajām funkcijām nozīmē to, ka nepieciešamības gadījumā ir veikti atbilstīgi pasākumi, lai persona ar invaliditāti varētu iegūt darbu, strādāt vai gūt paaugstinājumu darbā, vai piedalīties apmācībā, ja vien šādi pasākumi neuzliek nesamērīgu slogu darba devējam.

Vienlīdzīgas attieksmes princips neliedz iestāžu iecēlējinstitūcijām saglabāt vai pieņemt pasākumus, kuros paredzētas īpašas priekšrocības, lai atvieglotu personām ar invaliditāti profesionālās darbības veikšanu vai lai novērstu vai mazinātu diskrimināciju viņu profesionālajā karjerā.".

Noteikumu 1.e panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Aktīvā nodarbinātībā iesaistītiem ierēdņiem ir pieejami iestāžu pieņemtie sociālie pasākumi, tostarp īpaši pasākumi, kas paredzēti darba un privātās dzīves saskaņošanai, un pakalpojumi, ko sniedz 9. pantā minētās sociālās labklājības struktūras. Bijušajiem ierēdņiem var būt pieejami atsevišķi īpaši sociālie pasākumi.".

Noteikumu 5. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Amatus, uz kuriem attiecas Civildienesta noteikumi, klasificē atbilstoši to pienākumu būtībai un svarīgumam, kas ir tiem piekritīgi, administratoru funkciju grupā (turpmāk "AD"), asistentu funkciju grupā (turpmāk "AST") un sekretāru un kancelejas darbinieku funkciju grupā (turpmāk "AST/SC")."

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Funkciju grupu AD veido divpadsmit pakāpes, kurās veic vadības, konceptuālus un analītiskus, kā arī lingvistiskus un zinātniskus pienākumus. Funkciju grupu AST veido vienpadsmit pakāpes, kurās veic izpildes un tehniskos pienākumus. Funkciju grupu AST/SC veido sešas pakāpes, kurās veic kancelejiskus un sekretāru pienākumus.";

c)	panta 3. punkta a) apakšpunktā aiz vārdiem "funkciju grupā AST" iekļauj vārdus "un funkciju grupā AST/SC";

d)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: "4. Amata veidu tabula ir norādīta I pielikuma A punktā. Atsaucoties uz šo tabulu, katras iestādes iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju var sīkāk definēt pienākumus un pilnvaras katram amata veidam.".

Noteikumu 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

1. Ar katru iestādi saistītā budžeta iedaļai pievienotajā štatu sarakstā norāda amatu skaitu katrā pakāpē un funkciju grupā.

2. Neskarot principu par paaugstināšanu amatā, balstoties uz nopelniem, kā noteikts 45. pantā, ar minēto sarakstu nodrošina, ka katrai iestādei vakanto amatu skaits katrā štatu saraksta pakāpē katra gada 1. janvārī atbilst ierēdņu skaitam zemākajā pakāpē, kas ir faktiski nodarbināti iepriekšējā gada 1. janvārī, reizinot to ar I pielikuma B punktā minētajai pakāpei paredzētajām likmēm. Minētās likmes piemēro piecus gadus ilgā laikposmā no 2014. gada 1. janvāra.

3. Noteikumu I pielikuma B punktā paredzētās likmes ir daļa no 113. pantā minētā ziņojuma.

4. Noteikumu īstenošana attiecībā uz funkciju grupu AST/SC un to pārejas noteikumu īstenošana, kas paredzēti XIII pielikuma 31. pantā, ņemot vērā to, kā ir attīstījusies nepieciešamība pēc personāla, kas pilda sekretāra un kancelejiskus uzdevumus visās iestādēs, kā arī to, kā ir attīstījušās pastāvīgās un pagaidu amata vietas funkciju grupās AST un AST/SC, ir daļa no 113. pantā minētā ziņojuma.".

Noteikumu 9. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Neskarot 1.a punktu, katrā iestādē izveido:

—	Personāla komiteju, ko var organizēt kā nodaļas dažādās darba vietās,

—	vienu vai vairākas Apvienotās komitejas atbilstoši ierēdņu skaitam darba vietās,

—	vienu vai vairākas Disciplinārlietu kolēģijas atbilstoši ierēdņu skaitam darba vietās,

—	vienu vai vairākas Apvienotās padomdevējas komitejas par profesionālās kompetences trūkumu atbilstoši ierēdņu skaitam darba vietās,

—	Ziņojumu komiteju, ja tāda nepieciešama,

—	Invaliditātes komiteju,

kuras pilda funkcijas, kas tām noteiktas ar šiem Civildienesta noteikumiem.";

b)	panta 1.a punktu aizstāj ar šādu: "1.a Lai piemērotu dažas šo Civildienesta noteikumu normas, var izveidot divām vai vairākām iestādēm kopīgu Apvienoto komiteju. Pārējās 1. punktā minētās komitejas un Disciplinārlietu kolēģiju kā kopīgas struktūras var veidot divas vai vairākas aģentūras.";

panta 2. punktā aiz pirmās daļas iekļauj šādu daļu:

"Aģentūras var atkāpties no II pielikuma 1. panta noteikumiem attiecībā uz Personāla komiteju locekļiem, lai ņemtu vērā aģentūru personāla sastāvu. Aģentūras var nolemt neiecelt aizstājējus II pielikuma 2. pantā paredzētajā Apvienotajā komitejā vai komitejās.".

6.	Noteikumu 10. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "iestādes" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūcijas".

Noteikumu 11. pantu aizstāj ar šādu:

"11. pants

Ierēdnis veic savus pienākumus un darbojas tikai un vienīgi Savienības interesēs. Ierēdnis nepieprasa, kā arī nepieņem norādījumus ne no vienas valdības, iestādes, organizācijas vai personas ārpus tā iestādes. Ierēdnis pilda tam noteiktos pienākumus objektīvi, neitrāli un atbilstoši savam lojalitātes pienākumam pret Savienību.

Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas no valdības vai jebkura cita avota ārpus iestādes, kurā viņš strādā, nepieņem nekādus apbalvojumus, goda zīmes, labvēlību, dāvanas vai jebkāda veida samaksu, izņemot par pakalpojumiem, kas sniegti līdz pieņemšanai darbā, militārā vai kādā citā valsts dienesta laikā vai arī saistībā ar šādu dienestu.

Pirms ierēdņa pieņemšanas darbā iecēlējinstitūcija pārbauda, vai kandidātam ir kāda personīga ieinteresētība, kas mazina viņa neatkarību, vai kāds cits interešu konflikts. Šajā nolūkā kandidāts, izmantojot īpašu veidlapu, informē iecēlējinstitūciju par jebkuru faktisku vai iespējamu interešu konfliktu. Šādos gadījumos iecēlējinstitūcija ņem to vērā pienācīgi pamatotā atzinumā. Vajadzības gadījumā iecēlējinstitūcija veic 11.a panta 2. punktā minētos pasākumus.

Šo pantu pēc analoģijas piemēro ierēdņiem, kas atgriežas dienestā no atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ.".

Noteikumu 16. pantu aizstāj ar šādu:

"16. pants

Arī pēc aiziešanas no dienesta ierēdnim ir pienākums ievērot godprātību un diskrētumu attiecībā uz dažu amatu vai labumu pieņemšanu.

Ierēdņi, kuri vēlas iesaistīties algotā vai nealgotā profesionālajā darbībā divu gadu laikā pēc aiziešanas no dienesta, par to informē savu iestādi, izmantojot īpašu veidlapu. Ja šī darbība ir saistīta ar darbu, ko ierēdnis veicis pēdējo trīs darba gadu laikā un kas varētu radīt pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm, iecēlējinstitūcija, ņemot vērā dienesta intereses, var vai nu aizliegt ierēdnim to veikt, vai arī to atļaut, piemērojot jebkādus nosacījumus, ko tā uzskata par atbilstošiem. Pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju iecēlējinstitūcija paziņo par savu lēmumu 30 darba dienu laikā no dienas, kad tā tika informēta. Ja līdz minētā laikposma beigām šāds paziņojums nav sniegts, to uzskata par netieši izteiktu piekrišanu.

Bijušajiem augstākā līmeņa ierēdņiem, kā tie definēti īstenošanas noteikumos, iecēlējinstitūcija principā aizliedz 12 mēnešu laikā pēc aiziešanas no dienesta iesaistīties lobēšanā vai atbalstīšanas darbībā attiecībā uz viņu bijušās iestādes darbiniekiem par labu viņu uzņēmumiem, klientiem vai darba devējiem par jautājumiem, par kuriem viņi bija atbildīgi pēdējo trīs dienestā pavadīto gadu laikā.

Atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 45/2001 (5) katra iestāde ik gadu publicē informāciju par trešās daļas īstenošanu, tostarp izskatīto lietu sarakstu.

Noteikumu 18. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Visas tiesības uz jebkuriem rakstveida vai citiem darbiem, ko ierēdņi ir sagatavojuši, veicot savus pienākumus, ir Eiropas Savienības īpašums, ja šādi rakstveida vai citi darbi ir saistīti ar tās darbību, vai – ja šādi rakstveida vai citi darbi ir saistīti ar Eiropas Atomenerģijas kopienas darbību – minētās Kopienas īpašums. Savienībai vai attiecīgā gadījumā Eiropas Atomenerģijas kopienai ir tiesības obligāti iegūt šādu darbu autortiesības.".

10.

Noteikumu 19. pantu aizstāj ar šādu:

"19. pants

Ierēdnis bez iecēlējinstitūcijas atļaujas ne uz kāda pamata nevienā tiesas procesā neizpauž informāciju, kuru viņš uzzinājis, veicot savus pienākumus. Atļauju noraida vienīgi tad, ja tas nepieciešams Savienības interesēs un ja šāda noraidīšana attiecīgajam ierēdnim nerada krimināltiesiskas sekas. Ierēdnim šis pienākums ir saistošs arī pēc aiziešanas no dienesta.

Pirmās daļas noteikumi neattiecas uz ierēdni vai bijušo ierēdni, kurš sniedz liecību Eiropas Savienības Tiesā vai iestādes Disciplinārlietu kolēģijā jautājumos par lietu, kas attiecas uz Eiropas Savienības darbinieku vai bijušo darbinieku.";

11.	Noteikumu 21.a pantā pievieno šādu punktu: "3. Ierēdnim, kas informē savus priekšniekus par rīkojumiem, kurus viņš uzskata par nepareiziem vai par tādiem, kas varētu radīt nopietnas grūtības, šajā sakarībā netiek radīts nekāds kaitējums.".

12.

Iekļauj šādu pantu:

"22.c pants

Saskaņā ar 24. un 90. pantu katra iestāde paredz procedūru ierēdņu sūdzību izskatīšanai par to, kāda attieksme pret viņiem tika izrādīta pēc tam, kad viņi izpildīja savas saistības saskaņā ar 22.a vai 22.b pantu, vai šo saistību izpildes rezultātā. Attiecīgā iestāde nodrošina, ka šādas sūdzības izskata konfidenciāli un, ja to nosaka apstākļi, pirms 90. pantā noteikto termiņu beigām.

Katras iestādes iecēlējinstitūcija paredz iekšējus noteikumus inter alia par:

—	informācijas sniegšanu 22.a panta 1. punktā vai 22.b pantā minētajiem ierēdņiem, par to, kā tiek izskatīti jautājumi, par kuriem viņi ziņojuši,

—	minēto ierēdņu likumīgo interešu un privātuma aizsardzību, un

—	šā panta pirmajā daļā minēto sūdzību izskatīšanas procedūru.".

13.	Noteikumu 26.a pantā vārdu "iestāžu" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūciju".

14.

Noteikumu 27. pantu aizstāj ar šādu:

"27. pants

Iecelšana amatā ir virzīta uz to, lai iestāde saņemtu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie ierēdņi, kas iecelti amatā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņiem. Neviens amats netiek rezervēts kādas konkrētas dalībvalsts pilsoņiem.

Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt piemērotus pasākumus, ņemot vērā novērotu būtisku līdzsvara trūkumu starp ierēdņu pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Minētajiem piemērotajiem pasākumiem jābūt pamatotiem un to dēļ nekad nedrīkst noteikt citus amatā iecelšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem. Pirms šādu piemērotu pasākumu pieņemšanas attiecīgās iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārīgus noteikumus, lai šī daļa varētu sākt darboties saskaņā ar 110. pantu.

Pēc trīs gadu laikposma, kas sākas 2014. gada 1. janvārī, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par otrās daļas īstenošanu.

Lai veicinātu iecelšanu amatā, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, iestādes cenšas sekmēt, lai to darbinieku bērni iegūtu no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību.".

15.

Noteikumu 29. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Pirms iecelšanas vakantajā amatā iestādē iecēlējinstitūcija vispirms ņem vērā:

vai amatu var aizpildīt:

i)	pārceļot amatā; vai

ii)	ieceļot amatā saskaņā ar 45.a pantu; vai

iii)	paaugstinot amatā

iestādē;

b)	vai pieprasījumi pārcelt amatā ir saņemti no tās pašas pakāpes ierēdņiem citās iestādēs un/vai

c)	ja, izmantojot a) un b) apakšpunktā minētās iespējas, aizpildīt vakanto amatu nebija iespējams – attiecīgā gadījumā izskatīt piemēroto kandidātu sarakstus 30. panta nozīmē, ņemot vērā III pielikuma attiecīgos noteikumus par piemērotiem kandidātiem, un/vai

d)	rīkot iestādes iekšējo konkursu, kurā piedalās tikai ierēdņi un pagaidu darbinieki, kā tie definēti Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantā,

vai arī sāk konkursu procedūru, pamatojoties uz kvalifikāciju vai pārbaudījumiem, vai gan uz kvalifikāciju, gan pārbaudījumiem. Konkursa procedūra noteikta III pielikumā.

Tādu pašu procedūru var arī ievērot, lai veidotu rezervi turpmākai iecelšanai amatā.

Saglabājot principu, ka lielākā daļa ierēdņu jāieceļ amatā, pamatojoties uz atklātiem konkursiem, iecēlējinstitūcija, atkāpjoties no d) apakšpunkta un vienīgi ārkārtas gadījumos, var nolemt rīkot iestādes iekšējo konkursu, kas ir atklāts arī līgumdarbiniekiem, kā tie definēti Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 3.a un 3.b pantā. Pēdējai minētajai darbinieku kategorijai saistībā ar minēto iespēju piemēro ierobežojumus, kā noteikts Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 82. panta 7. punktā, un saistībā ar konkrētiem uzdevumiem, kurus tie ir tiesīgi pildīt kā līgumdarbinieki.".

16.

Noteikumu 30. pantu aizstāj ar šādu:

"30. pants

Katram konkursam iecēlējinstitūcija ieceļ atlases komisiju. Šī komisija sastāda piemēroto kandidātu sarakstu.

Iecēlējinstitūcija nolemj, kurus no šiem kandidātiem iecelt vakantajos amatos.

Šiem kandidātiem ir pieejama pietiekama informācija par iestāžu un aģentūru publicētajiem atbilstošiem vakantajiem amatiem."

17.	Noteikumu 31. panta 2. punkta pirmās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: "Neskarot 29. panta 2. punktu, ierēdņus ieceļ amatā tikai SC 1 līdz SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpē."

18.	Noteikumu 32. panta trešajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcijas".

19.

Noteikumu 34. pantu aizstāj ar šādu:

"34. pants

1. Pirms apstiprināšanas amatā ierēdņiem ir deviņu mēnešu pārbaudes laiks. Lēmumu par ierēdņa apstiprināšanu pieņem, pamatojoties uz 3. punktā minēto ziņojumu un ņemot vērā iecēlējinstitūcijai pieejamo informāciju, kas ļauj spriest par pārbaudāmā rīcību saistībā ar II sadaļu.

Ja pārbaudes laikā slimības, 58. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ ierēdnis nespēj veikt pienākumus vismaz vienu nepārtrauktu mēnesi, iecēlējinstitūcija var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2. Ziņojumu par pārbaudāmo var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā saņem Apvienotās ziņojumu komitejas atzinumu par veicamajiem pasākumiem. Iecēlējinstitūcija var nolemt atlaist pārbaudāmo pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot ierēdni citā struktūrvienībā.

3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pārbaudāmā spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu pārbaudāmajam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, pārbaudāmā tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta iecēlējinstitūcijai, kura trīs nedēļu laikā apspriežas ar Apvienoto ziņojumu komiteju par veicamajiem pasākumiem.

Pārbaudāmo, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša tam, lai viņu apstiprinātu amatā, atlaiž.

4. Izņemot gadījumus, kad pārbaudāmajam ir iespēja nekavējoties stāties citā darbā, atlaistais pārbaudāmais saņem kompensāciju trīs mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāts vairāk nekā gads, divu mēneša pamatalgu apmērā, ja nostrādāti vismaz seši mēneši, un vienas mēneša pamatalgas apmērā, ja nostrādāti mazāk nekā seši mēneši.

5. Šā panta 2., 3. un 4. punkts neattiecas uz ierēdņiem, kuri pirms pārbaudes laika beigām atkāpjas no amata.".

20.

Noteikumu 35. pantā pievieno šādu punktu:

"g)	atvaļinājums dienesta interesēs.".

21.	Noteikumu 37. panta b) punkta otrajā ievilkumā vārdu "iestādēm" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijām".

22.

Noteikumu 40. pantu groza šādi:

iekļauj šādu punktu:

"1.a Noteikumu 12.b pantu turpina piemērot laikā, kad ir atvaļinājums personisku iemeslu dēļ. Atļauju saskaņā ar noteikumu 12.b pantu ierēdnim nepiešķir, ja nolūks ir iesaistīties atalgotā vai neatalgotā profesionālā darbībā, kas ir saistīta ar lobēšanu vai konsultāciju sniegšanu attiecībā uz viņa iestādi un kas varētu radīt faktiskas vai iespējamas pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm.";

b)	panta 2. punkta 2. daļā vārdkopu "15 gadu" aizstāj ar vārdkopu "12 gadu";

panta 2. punkta trešo daļu groza šādi:

daļas ii) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"ii)

pavadītu savu laulāto, kas arī ir Savienības ierēdnis vai cits darbinieks, kuram pieprasa, lai tas savu pienākumu pildīšanas laikā apmestos uz pastāvīgu dzīvi tādā attālumā no pieprasītāja ierēdņa dienesta vietas, ka viņu kopējā dzīvesvietas nodibināšana šādā vietā traucētu pieprasītāja ierēdņa pienākumu pildīšanai, vai";

ii)

pievieno šādu apakšpunktu:

"iii)

palīdzētu savam laulātajam, radiniekam augšupējā līnijā, radiniekam lejupējā līnijā, brālim vai māsai medicīniski apstiprinātas smagas slimības vai invaliditātes gadījumā.".

23.

Noteikumu 42.a pantu aizstāj ar šādu:

"42.a pants

Ierēdnim ir tiesības uz ne vairāk kā sešu mēnešu bērna kopšanas atvaļinājumu par katru bērnu, nesaņemot pamatalgu, un to var izmantot pirmo divpadsmit gadu laikā pēc bērna piedzimšanas vai adopcijas. Atvaļinājuma laiks var būt divas reizes garāks vientuļajiem vecākiem, kas par tādiem atzīti saskaņā ar katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem vispārējiem īstenošanas noteikumiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis iestādes ārsts. Minimālais vienā reizē ņemtais atvaļinājums nav īsāks par vienu mēnesi.

Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā turpinās ierēdņa dalība sociālā nodrošinājuma shēmā, saglabājas pensiju tiesību iegūšana, apgādājamā bērna pabalsts un pabalsts izglītībai. Ierēdnis saglabā savu amatu, un viņam ir tiesības uz izvirzīšanu augstākā līmenī vai uz paaugstinājumu pakāpē. Atvaļinājumu var izmantot kā pilna laika vai nepilna laika atvaļinājumu. Ja bērna kopšanas atvaļinājumu izmanto nepilna laika atvaļinājuma veidā, pirmajā daļā paredzēto maksimālo laikposmu divkāršo. Bērna kopšanas atvaļinājuma laikā ierēdnis ir tiesīgs saņemt pabalstu EUR 911,73 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja izmanto nepilna laika atvaļinājumu, bet ierēdnis nedrīkst veikt nekādu citu algotu darbu. Iestāde pilnībā sedz 72. un 73. pantā paredzētās iemaksas sociālā nodrošinājuma shēmā un aprēķina tās, pamatojoties uz ierēdņa pamatalgu. Tomēr nepilna laika atvaļinājuma gadījumā šis noteikums attiecas tikai uz starpību starp pilnu pamatalgu un proporcionāli samazinātu pamatalgu. Ierēdņa iemaksu par faktiski saņemto pamatalgas daļu aprēķina, izmantojot tos pašu procentus, kādi būtu, ja ierēdnis strādātu pilnas slodzes darbu.

Pabalstu EUR 1 215,63 apmērā mēnesī vai 50 % no šīs summas, ja ierēdnis ir nepilna laika atvaļinājumā, maksā pirmajā daļā minētajiem vientuļajiem vecākiem, kā arī vecākiem, kuru bērni ir aprūpējami invaliditātes vai smagas slimības dēļ, ko atzinis ārsts, un bērna kopšanas atvaļinājuma pirmos trīs mēnešus, ja šo atvaļinājumu izmanto tēvs grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai viens no vecākiem tūlīt pēc grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma, vai adopcijas atvaļinājuma laikā vai tūlīt pēc tā.

Bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par sešiem mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no otrajā daļā minētās summas. Vientuļiem vecākiem, kā tie minēti pirmajā daļā, bērna kopšanas atvaļinājumu var pagarināt vēl par divpadsmit mēnešiem, pabalsta apmēru ierobežojot līdz 50 % no trešajā daļā minētās summas.

Šajā pantā minētās summas koriģē atbilstīgi atalgojumam.".

24.

Noteikumu III sadaļas 2. nodaļā pievieno šādu iedaļu:

"7. Iedaļa

Atvaļinājums dienesta interesēs

42.c pants

Agrākais piecus gadus pirms ierēdņa pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ierēdnim, kurš dienestā ir pavadījis vismaz desmit gadus, ar iecēlējinstitūcijas lēmumu var noteikt atvaļinājumu dienesta interesēs tādu organizatorisku apsvērumu dēļ, kas saistīti ar vajadzību iegūt jaunas kompetences iestādēs.

To ierēdņu kopskaits, kuri atrodas atvaļinājumā dienesta interesēs, katru gadu nedrīkst pārsniegt 5 % no visu iestāžu ierēdņiem, kuri pensionējās iepriekšējā gadā. Tādā veidā aprēķināto kopskaitu katrai iestādei nosaka atbilstoši ierēdņu skaitam, kāds attiecīgajā iestādē bija iepriekšējā gada 31. decembrī. Šo kopskaitu katrā iestādē noapaļo uz augšu līdz tuvākajam veselajam skaitlim.

Šāds atvaļinājums nav disciplinārsods.

Atvaļinājuma ilgums principā atbilst laikposmam, kas atlicis līdz ierēdņa pensionēšanās vecumam. Tomēr izņēmuma gadījumos iecēlējinstitūcija var nolemt pārtraukt šādu atvaļinājumu un atjaunot ierēdni amatā.

Ja ierēdnis, kurš atrodas atvaļinājumā dienesta interešu dēļ, sasniedz pensionēšanās vecumu, viņš tiek automātiski pensionēts.

Atvaļinājumu dienesta interesēs reglamentē šādi noteikumi:

a)	ierēdņa vietā amatā var iecelt citu ierēdni;

b)	ierēdnim, kurš ir atvaļinājumā dienesta interesēs, atvaļinājuma laikā nav tiesību uz izvirzīšanu augstākā līmenī vai paaugstinājumu pakāpē.

Ierēdnis, kuram noteikts šāds atvaļinājums, saņem pabalstu, ko aprēķina saskaņā ar IV pielikumu.

Pēc ierēdņa pieprasījuma no pabalsta veic iemaksas pensiju programmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu. Šādā gadījumā, aprēķinot dienesta gadus, kas dod tiesības uz pensiju, atbilstoši Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 2. pantam, ņem vērā dienesta laiku, kas pavadīts atvaļinājumā dienesta interesēs.

Pabalstam nepiemēro korekcijas koeficientu.".

25.

Noteikumu 43. pantu aizstāj ar šādu:

"43. pants

Par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un rīcību dienestā reizi gadā sagatavo ziņojumu, kā to noteikusi katras iestādes iecēlējinstitūcija saskaņā ar 110. pantu. Minētajā ziņojumā norāda, vai ierēdņa darba izpildes līmenis ir vai nav apmierinošs. Katras iestādes iecēlējinstitūcija paredz noteikumus, kas piešķir apstrīdēšanas tiesības saistībā ar minēto ziņojuma procedūru, kuras jāizmanto pirms sūdzības iesniegšanas, kā minēts 90. panta 2. punktā.

Attiecībā uz AST 5 pakāpes ierēdņiem ziņojumā var arī ietvert atzinumu par to, vai, ņemot vērā darba izpildi, ierēdnis varētu veikt administratora funkcijas.

Ierēdni iepazīstina ar šo ziņojumu. Ierēdnis ir tiesīgs sniegt jebkādus komentārus, ko viņš uzskata par atbilstošiem.".

26.

Noteikumu 44. pantu aizstāj ar šādu:

"44. pants

Ierēdni, kurš divus gadus ir atradies vienā savas pakāpes līmenī, automātiski paaugstina uz nākamo šīs pakāpes līmeni, ja vien pēdējā gada ziņojumā, kas minēts 43. pantā, viņa darba izpilde nav novērtēta kā neapmierinoša. Ne vēlāk kā pēc četriem gadiem ierēdni izvirza uz nākamo viņa pakāpes līmeni, ja vien nav piemērota 51. panta 1. punktā noteiktā procedūra.

Ja ierēdnis ir iecelts par nodaļas vadītāju, direktoru vai ģenerāldirektoru tajā pašā pakāpē un ja 43. panta nozīmē pirmo deviņu mēnešu laikā pēc iecelšanas amatā viņš savus pienākumus ir pildījis apmierinoši, ierēdni ar atpakaļejošu datumu izvirza uz nākamo līmeni šajā pakāpē, tiklīdz iecelšana amatā stājas spēkā. Šīs izvirzīšanas rezultātā palielina ierēdņa mēneša pamatalgu, kas procentuāli atbilst starpībai starp katras pakāpes pirmo un otro līmeni. Ja palielinājums ir mazāks vai ierēdnis tobrīd jau ir savas pakāpes pēdējā līmenī, viņš saņem pamatalgas paaugstinājumu, nodrošinot, ka palielinājums starp pirmo un otro līmeni stājas spēkā līdz viņa nākamajai paaugstināšanai amatā.".

27.

Noteikumu 45. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Lēmumu par paaugstināšanu amatā pieņem iecēlējinstitūcija, ievērojot 6. panta 2. punktu. Ja vien netiek piemērota 4. pantā un 29. panta 1. punktā paredzētā procedūra, ierēdņus var paaugstināt amatā tikai tad, ja viņi ieņem amatu, kas atbilst vienam no amatu veidiem, kas izklāstīti I pielikuma A punktā, nākamajā augstākā pakāpē. Paaugstinājumu īsteno, ieceļot ierēdni viņa funkciju grupas nākamajā augstākajā pakāpē. Paaugstināšanu amatā veic, izvēloties tikai no to ierēdņu vidus, kuri ir nostrādājuši ne mazāk kā divus gadus savā pakāpē, ņemot vērā uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošos nopelnus. Izvērtējot salīdzinošos nopelnus, iecēlējinstitūcija jo īpaši ņem vērā ziņojumus par ierēdņiem un to, kā pienākumu izpildē tiek lietotas citas valodas, nevis tās, par kurām ierēdnis ir sniedzis pierādījumus, ka viņam ir labas zināšanas saskaņā ar 28. panta f) punktu, un veicamo pienākumu atbildības līmeni.";

b)	panta 2. punkta pirmajā teikumā vārdus "Līguma par Eiropas Savienību 55. pantā" aizstāj ar vārdiem "Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā";

c)	panta 2. punkta otrajā teikumā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijas".

28.

Noteikumu 45.a pantu groza šādi:

a)	panta 2. punkta pirmajā daļā vārdus "regulārajiem ziņojumiem" aizstāj ar vārdiem "gada ziņojumiem";

b)	panta 5. punktā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcijas".

29.	Noteikumu 48. panta trešajā daļā vārdus "AST funkciju grupas" aizstāj ar vārdiem "AST un AST/SC funkciju grupas";

30.	Noteikumu 50. panta astotajā daļā skaitli "55" aizstāj ar skaitli "58".

31.

Noteikumu 51. pantu aizstāj ar šādu:

"51. pants

1. Katras iestādes iecēlējinstitūcija nosaka kārtību nekompetences gadījumu identificēšanai, risināšanai un novēršanai savlaicīgā un atbilstošā veidā.

Pieņemot iekšējos noteikumus, katras iestādes iecēlējinstitūcija ievēro šādas prasības:

a)	ierēdni, kurš, pamatojoties uz trim secīgiem neapmierinošiem gada ziņojumiem, kas minēti 43. pantā, joprojām neuzlabo savu profesionālo kompetenci, pazemina par vienu pakāpi. Ja turpmākajos divos gada ziņojumos darba rezultāti joprojām ir neapmierinoši, ierēdni atlaiž;

b)	jebkurā priekšlikumā par ierēdņa pazemināšanu pakāpē vai atlaišanu norāda iemeslus, uz kuriem tas balstīts, un to dara zināmu attiecīgajam ierēdnim. Iecēlējinstitūcijas priekšlikumu nodod 9. panta 6. punktā paredzētajai Apvienotajai padomdevējai komitejai.

2. Ierēdnim ir tiesības saņemt savu pilnu personas lietu un nokopēt visus ar procedūru saistītos dokumentus. Ierēdnim ir vismaz 15 dienas, bet ne vairāk kā 30 dienas laika no priekšlikuma saņemšanas dienas, lai sagatavotos aizstāvībai. Viņam var palīdzēt persona pēc viņa izvēles. Ierēdnis var iesniegt rakstiskus komentārus. Viņu uzklausa Apvienotā padomdevēja komiteja. Ierēdnis var arī pieaicināt lieciniekus.

3. Iestādi Apvienotajā padomdevējā komitejā pārstāv ierēdnis, kuru šim nolūkam ir izvēlējusies iecēlējinstitūcija. Šim ierēdnim ir tādas pašas tiesības kā attiecīgajam ierēdnim.

4. Ņemot vērā 1. punkta b) apakšpunktā minēto priekšlikumu un jebkādu ierēdņa vai liecinieku rakstisku un mutisku paziņojumu, Apvienotā padomdevēja komiteja ar balsu vairākumu sniedz pamatotu atzinumu, norādot pasākumus, kurus tā uzskata par piemērotiem, ņemot vērā pēc tās pieprasījuma konstatētos faktus. Šo atzinumu tā nosūta iecēlējinstitūcijai un attiecīgajam ierēdnim divu mēnešu laikā no dienas, kad lieta ir nodota tās izskatīšanai. Priekšsēdētājs nebalso par Apvienotās padomdevējas komitejas lēmumiem, izņemot par procedurāliem jautājumiem vai ja balsu skaits ir neizšķirts.

5. Ierēdnis, kurš atlaists nekompetences dēļ, 6. punktā noteiktajā laikposmā ir tiesīgs saņemt ikmēneša atbrīvošanas pabalstu, kas atbilst AST 1 pakāpes pirmā līmeņa ierēdņa mēneša pamatalgai. Šajā pašā laikā ierēdnis ir tiesīgs saņemt arī 67. pantā paredzētos ģimenes pabalstus. Apgādnieka pabalstu aprēķina, pamatojoties uz AST 1 pakāpes ierēdņa mēneša pamatalgu saskaņā ar VII pielikuma 1. pantu.

Pabalstu nemaksā, ja ierēdnis atkāpjas no amata pēc 1. un 2. punktā minētās procedūras uzsākšanas vai ja viņš ir tiesīgs uz tūlītēju pilnas pensijas saņemšanu. Ja ierēdnis ir tiesīgs uz bezdarbnieka pabalstu atbilstoši valsts bezdarba shēmai, šāda pabalsta apmēru atskaita no iepriekš minētā pabalsta.

6. Šā panta 5. punktā minētos maksājumus veic šādā laikposmā:

a)	trīs mēnešus, ja lēmuma par atlaišanu pieņemšanas dienā ierēdnis ir nostrādājis mazāk nekā piecus gadus;

b)	sešus mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vismaz piecus gadus, bet mazāk nekā 10 gadus;

c)	deviņus mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vismaz 10 gadus, bet mazāk nekā 20 gadus;

d)	12 mēnešus, ja ierēdnis ir nostrādājis vismaz 20 gadus.

7. Ierēdņi, kuri ir pazemināti pakāpē nekompetences dēļ, pēc sešiem gadiem var pieprasīt dzēst visas atsauces uz šādu pasākumu no viņu personas lietas.

8. Ierēdņiem ir tiesības saņemt pamatotu izdevumu atlīdzību, kas radušies pēc viņu iniciatīvas procedūras laikā, tostarp maksas, kas maksājamas aizstāvības padomdevējam, kurš nestrādā iestādē, ja šajā pantā paredzētā procedūra beidzas, nepieņemot lēmumu par ierēdņa atlaišanu vai pazemināšanu pakāpē.".

32.

Noteikumu 52. pantu aizstāj ar šādu:

"52. pants

Neskarot 50. panta noteikumus, ierēdnis dodas pensijā:

a)	vai nu automātiski tā mēneša pēdējā dienā, kurā tiek sasniegts 66 gadu vecums; vai

pēc paša lūguma tā mēneša pēdējā dienā, attiecībā uz kuru lūgums iesniegts, ja ierēdnis ir sasniedzis pensionēšanās vecumu vai ir vecumā no 58 gadiem līdz pensionēšanās vecumam, un ja tas atbilst prasībām, kas izvirzītas tūlītējai pensijas izmaksai, saskaņā ar VIII pielikuma 9. pantu. Pēc analoģijas piemēro 48. panta otrās daļas otro teikumu.

Tomēr ierēdnis pēc sava lūguma un ja iecēlējinstitūcija uzskata to par attaisnotu dienesta interesēs, var turpināt strādāt līdz 67 gadu vecumam vai izņēmuma gadījumos līdz 70 gadu vecumam, un šādā gadījumā ierēdni automātiski pensionē tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņš sasniedz šo vecumu.

Ja iecēlējinstitūcija nolemj atļaut ierēdnim palikt dienestā pēc 66 gadu vecuma, šādu atļauju dod uz laikposmu, kas nav ilgāks par vienu gadu. Pēc ierēdņa lūguma to var atjaunot.".

33.

Noteikumu 55. pantu groza šādi:

a)	panta daļas numurē;

b)	otrās daļas pirmo teikumu aizstāj ar šādu: "Parastā darba nedēļa ilgst no 40 līdz 42 stundām, bet darba dienas ilgumu nosaka iecēlējinstitūcija.";

c)	panta 3. punkta otro teikumu aizstāj ar šādu: "Katras iestādes iecēlējinstitūcija, apspriedusies ar savu Personāla komiteju, izstrādā sīkākus noteikumus šīs daļas piemērošanai.";

pievieno šādu punktu:

"4. Katras iestādes iecēlējinstitūcija var ieviest elastīga darba laika kārtību. Saskaņā ar minēto kārtību ierēdņiem, kuriem ir AD/AST 9 pakāpe vai augstāka pakāpe, netiek piešķirtas pilnas darba dienas. Minēto kārtību nepiemēro ierēdņiem, uz kuriem attiecas 44. panta otrās daļas noteikumi. Minētie ierēdņi paši pārvalda savu darba laiku, par to vienojoties ar saviem priekšniekiem.".

34.

Noteikumu 55.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Ierēdnis ir tiesīgs saņemt atļauju šādos gadījumos:

a)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu, kurš ir jaunāks par 9 gadiem;

b)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu vecumā no 9 līdz 12 gadiem, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 20 % no parastā darba laika;

c)	lai rūpētos par apgādājamu bērnu, kamēr tas sasniedz 14 gadu vecumu, ierēdņu vientuļo vecāku gadījumā;

lai nopietnu grūtību gadījumā rūpētos par apgādājamu bērnu, kamēr tas sasniedz 14 gadu vecumu, ja darba laiku samazina ne vairāk kā par 5 % no parastā darba laika. Šajā gadījumā IVa pielikuma 3. panta pirmās divas daļas nepiemēro. Ja abi vecāki ir nodarbināti Savienības dienestā, tikai viens no viņiem ir tiesīgs uz šādu samazinājumu;

e)	lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu;

f)	lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās; vai

g)	sākot ar 58 gadu vecumu – pēdējos trīs gados pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas.

Ja nepilna darba laika darbs tiek prasīts, lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, vai pēdējos trīs gados pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, bet ne ātrāk par 58 gadu vecumu, iecēlējinstitūcija var atteikt atļaujas izsniegšanu vai atlikt tās spēkā stāšanos dienu tikai ārkārtējos apstākļos un ar dienestu saistītu īpaši svarīgu iemeslu dēļ.

Ja šīs tiesības saņemt atļauju izmanto, lai rūpētos par smagi slimu vai invalīdu laulāto, radinieku augšupejošā līnijā, radinieku lejupejošā līnijā, brāli vai māsu, vai lai piedalītos kvalifikācijas celšanas apmācībās, visi šādi laikposmi kopumā nedrīkst pārsniegt piecus gadus ierēdņa karjeras laikā.".

35.

Noteikumu 56. panta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

"Kā paredzēts VI pielikumā, virsstundas, ko nostrādājuši SC 1 līdz SC 6 pakāpes un AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdņi, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja attiecīgā darba noteikumi neparedz kompensācijas atvaļinājumu divu mēnešu laikā, kas seko mēnesim, kurā tika nostrādātas virsstundas."

36.	Noteikumu 56.a panta otro daļu aizstāj ar šādu: "Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt šādus pabalstus, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes.".

37.	Noteikumu 56.b panta otro daļu aizstāj ar šādu: "Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt šādus pabalstus, pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes.".

38.

Noteikumu 56.c panta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju Komisija, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar 111. un 112. pantu, nosaka to ierēdņu kategorijas, kuri ir tiesīgi saņemt īpašos pabalstus, šādu pabalstu piešķiršanas nosacījumus un pabalstu likmes."

39.	Noteikumu 57. panta pirmajā daļā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "iestāžu iecēlējinstitūcijas".

40.

Noteikumu 58. pantu aizstāj ar šādu:

"58. pants

Grūtnieces papildus 57. pantā paredzētajam atvaļinājumam pēc medicīniskas izziņas uzrādīšanas ir tiesīgas saņemt 20 nedēļu ilgu atvaļinājumu. Atvaļinājums sākas ne agrāk kā sešas nedēļas pirms izziņā norādītās paredzamās dzemdību dienas un beidzas ne agrāk kā 14 nedēļas pēc dzemdībām. Vairāku bērnu piedzimšanas vai priekšlaicīgu dzemdību gadījumā vai gadījumā, ja piedzimušajam bērnam ir invaliditāte vai nopietna slimība, ilgums ir 24 nedēļas. Šajos noteikumos priekšlaicīgas dzemdības ir dzemdības, kas notiek pirms grūtniecības 34. nedēļas beigām.".

41.	Noteikumu 61. pantu aizstāj ar šādu: "61. pants Valsts svētku sarakstus sastāda, Savienības iestāžu iecēlējinstitūcijām vienojoties pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju.".

42.

Noteikumu 63. pantu aizstāj ar šādu:

"63. pants

Ierēdņa atalgojumu izsaka euro. To izmaksā tās valsts valūtā, kurā ierēdnis veic savus pienākumus, vai euro.

Atalgojumu, ko maksā citā valūtā, nevis euro, aprēķina pēc maiņas kursiem, ko izmanto Eiropas Savienības vispārējā budžeta piemērošanai attiecīgā gada 1. jūlijā.

Katru gadu valūtas maiņas kursu pārskata ar atpakaļejošu datumu laikā, kad notiek 65. pantā paredzētā atalgojuma ikgadējā pārskatīšana.".

43.

Noteikumu 64. pantu aizstāj ar šādu:

"64. pants

Ierēdņa atalgojumu, kas izteikts euro, pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros īstenošanas noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās dienesta vietās ir lielāka par, mazāka par vai vienāda ar 100 %.

Korekciju koeficientus nosaka vai atceļ, kā arī katru gadu pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Attiecībā uz pārskatīšanu visas vērtības uzskata par atsauces vērtībām. Komisija pārskatītās vērtības divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Beļģijā un Luksemburgā nepiemēro nekādu korekcijas koeficientu, ņemot vērā to, ka šīs darba vietas izmanto kā atsauces vietas koeficientu aprēķināšanai un tās ir galvenās un sākotnējās atrašanās vietas lielākajai daļai iestāžu.".

44.

Noteikumu 65. pantu aizstāj ar šādu:

"65. pants

1. Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu pārskata katru gadu, ņemot vērā Savienības ekonomisko un sociālo politiku. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam dalībvalstu civildienestā un nepieciešamību pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Atalgojuma pārskatīšanu veic saskaņā ar XI pielikumu. Minētā pārskatīšana notiek līdz katra gada beigām, ņemot vērā Komisijas ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja sagatavotajiem statistikas datiem, vienojoties ar dalībvalstu valsts statistikas institūtiem; statistikas dati atspoguļo situāciju, kas katrā dalībvalstī bija 1. jūlijā. Minētajā ziņojumā ir dati par budžeta ietekmi uz Savienības ierēdņu atalgojumu un pensijām. To nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei.

Summas, kas minētas noteikumu 42.a panta otrajā un trešajā daļā, 66. un 69. pantā, VII pielikuma 1. panta 1. punktā, 2. panta 1. punktā, 3. panta 1. un 2. punktā, 4. panta 1. punktā, 7. panta 2. punktā, 8. panta 2. punktā, 10. panta 1. punktā un XIII pielikuma 8. panta 2. punktā un VII pielikuma bijušajā 4.a pantā, kas pārskatāmas saskaņā ar XIII pielikuma 18. panta 1. punktu, summas kas minētas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 24. panta 3. punktā, 28.a panta 3. punkta otrajā daļā, 28.a panta 7. punktā, 93. un 94. pantā, 96. panta 3. punkta otrajā daļā un 96. panta 7. punktā, 133., 134. un 136. pantā, kā arī summas, kas minētās Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (6) 1. panta 1. punkta pirmajā daļā, un koeficientu attiecībā uz Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (7) 4. pantā minētajām summām katru gadu pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Komisija pārskatītās summas divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

2. Būtisku dzīves dārdzības izmaiņu gadījumā 1. punktā minētās summas un 64. pantā minētos korekcijas koeficientus pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Komisija pārskatītās summas un korekcijas koeficientus divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

3. Šā panta 1. punktā minētās summas un 64. pantā minētos korekcijas koeficientus uzskata par summām un korekcijas koeficientiem, kuru faktiskā vērtība noteiktā laikā var tikt pārskatīta bez nepieciešamības pieņemt citu tiesību aktu.

4. Neskarot XI pielikuma 3. panta 5. un 6. punktu, 2013. gadā un 2014. gadā neveic 1. un 2. punktā noteikto pārskatīšanu.

45.

Noteikumu 66. pantu groza šādi:

a)	pirmās daļas ievadteikumu aizstāj ar šādu: "Mēneša pamatalgas katrai pakāpei un līmenim funkciju grupās AD un AST ir norādītas šajā tabulā:";

pievieno šādu daļu:

"Mēneša pamatalgas katrai pakāpei un līmenim funkciju grupā AST/SC ir norādītas šajā tabulā:

	Līmenis
Pakāpe	1	2	3	4	5
SC 6	4 349,59	4 532,36	4 722,82	4 854,21	4 921,28
SC 5	3 844,31	4 005,85	4 174,78	4 290,31	4 349,59
SC 4	3 397,73	3 540,50	3 689,28	3 791,92	3 844,31
SC 3	3 003,02	3 129,21	3 260,71	3 351,42	3 397,73
SC 2	2 654,17	2 765,70	2 881,92	2 962,10	3 003,02
SC 1	2 345,84	2 444,41	2 547,14	2 617,99	2 654,17"

46.

Noteikumu 66.a pantu aizstāj ar šādu:

"66.a pants

1. Atkāpjoties no Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 3. panta 1. punkta un lai, neskarot 65. panta 3. punktu, ņemtu vērā ierēdņu atalgojuma un pensiju pārskatīšanas metodes piemērošanu, pagaidu pasākumu attiecībā uz Savienības maksāto atalgojumu aktīvā nodarbinātībā esošajiem darbiniekiem, kas zināms kā solidaritātes nodeva, piemēro no 2014. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. Šīs solidaritātes nodevas likme, ko piemēro 3. punktā definētajam pamatam, ir 6 %. Tomēr ierēdņiem, kuri ir vismaz AD 15 pakāpes 2. līmenī, piemēro likmi 7 % apmērā.

Solidaritātes nodevas pamats ir pamatalga, ko izmanto atalgojuma aprēķināšanai, atņemot:

i)	sociālā nodrošinājuma maksājumus un pensijas iemaksas, kā arī nodokļus pirms solidaritātes nodevas piemērošanas, kādi jāmaksā tādas pašas pakāpes un tāda paša līmeņa ierēdnim bez apgādājamiem VII pielikuma 2. panta nozīmē; un

ii)	summu, kas vienāda ar AST 1 pakāpes 1. līmeņa ierēdņa pamatalgu.

Elementus, ko izmanto solidaritātes nodevas pamata noteikšanai, izsaka euro, un tiem piemēro korekcijas koeficientu 100.

4. Solidaritātes nodevu atskaita katru mēnesi izcelsmes vietā; ieņēmumus reģistrē kā ienākumus Eiropas Savienības vispārējā budžetā."

47.	Noteikumu 67. panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "3. Apgādājamā bērna pabalstu var divkāršot ar īpašu pamatotu lēmumu, kuru iecēlējinstitūcija pieņem, pamatojoties uz medicīniskiem dokumentiem, kas apliecina, ka bērnam ir invaliditāte vai ilgstoša slimība, kuras dēļ ierēdnim rodas lieli izdevumi.".

48.

Noteikumu 72. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta pirmās daļas pirmajā teikumā un 1. punkta trešajā daļā vārdus "iestādēm" un "iestādes" aizstāj attiecīgi ar "iestāžu iecēlējinstitūcijām" un "iestāžu iecēlējinstitūcijas";

b)	panta 2. punktā vārdus "līdz 63 gadiem" aizstāj ar vārdiem "līdz pensionēšanās vecumam";

c)	panta 2.a punkta i) un ii) apakšpunktā vārdus "pirms 63 gadu vecuma sasniegšanas" aizstāj ar vārdiem "pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas";

d)	panta 2.b punktā vārdus "1. pakāpes" aizstāj ar vārdiem "AST 1 pakāpes".

49.	Noteikumu 73. panta 1. punktā vārdu "iestāžu" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūciju".

50.	Noteikumu 76.a panta otrajā teikumā vārdu "iestādēm" aizstāj ar "iestāžu iecēlējinstitūcijām".

51.

Noteikumu 77. pantu aizstāj ar šādu:

"77. pants

Ierēdnim, kurš ir bijis dienestā vismaz desmit gadus, ir tiesības saņemt izdienas pensiju. Tomēr viņam ir tiesības uz šādu pensiju neatkarīgi no dienesta ilguma, ja viņš ir pārsniedzis pensionēšanās vecumu, ja laikā, kad viņam bija rezerves statuss, nav bijis iespējams viņu atjaunot amatā vai pensionēšanas gadījumā dienesta interesēs.

Maksimālā izdienas pensija ir 70 % no pēdējās pamatalgas, kāda saņemta pēdējā pakāpē, kurā ierēdnis bijis vismaz vienu gadu. Ierēdnis saņem 1,80 % no minētās pēdējās pamatalgas par katru darba gadu, ko skaita saskaņā ar VIII pielikuma 3. pantu.

Tomēr attiecībā uz ierēdņiem, kas dienesta pienākumu kārtībā palīdzējuši kādai personai, kuras amats noteikts Līgumā par Eiropas Savienību vai Līgumā par Eiropas Savienības darbību, vai kādas Savienības iestādes vai struktūras vai kādas Eiropas Parlamenta politiskās grupas vēlētam priekšsēdētājam, pensijas apmēru par tādā amatā nostrādātiem pensionējamiem gadiem aprēķina, ņemot vērā tādā amatā saņemto pēdējo pamatalgu, ja saņemtā pamatalga pārsniedz to algu, ko ņem vērā, piemērojot šā panta otro daļu.

Izdienas pensija nedrīkst būt mazāka par 4 % no iztikas minimuma par katru dienesta gadu.

Pensionēšanās vecums ir 66 gadi.

Reizi piecos gados, sākot no 2014. gada 1. janvāra, pensionēšanās vecums tiks izvērtēts, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Ziņojumā jo īpaši izvērtē izmaiņas saistībā ar dalībvalstu civildienestu ierēdņu pensionēšanās vecumu un iestāžu ierēdņu paredzamo dzīves ilgumu.

Attiecīgā gadījumā Komisija sagatavo priekšlikumu, ar kuru groza pensionēšanās vecumu atbilstoši minētā ziņojumā secinājumiem, īpašu uzmanību pievēršot attīstībai dalībvalstīs.".

52.

Noteikumu 78. pantu aizstāj ar šādu:

"78. pants

Ierēdnis VIII pielikuma 13. līdz 16. pantos paredzētajā veidā ir tiesīgs uz invaliditātes pabalstu kopējas pastāvīgas invaliditātes gadījumā, kas neļauj viņam veikt pienākumus atbilstoši amatam savā funkciju grupā.

Pēc analoģijas invaliditātes pabalsta saņēmējiem piemēro 52. pantu. Ja invaliditātes pabalsta saņēmējs pensionējas pirms 66 gadu vecuma, nesasniedzot maksimālās tiesības uz pensiju, piemēro vispārējos noteikumus par izdienas pensiju. Izdienas pensijas apmērs ir atkarīgs no tās pakāpes un līmeņa algas, kurā ierēdnis strādāja, kad viņš kļuva invalīds.

Invaliditātes pabalsts ir 70 % no ierēdņa pēdējās pamatalgas. Tomēr tas nedrīkst būt mazāks par iztikas minimumu.

Invaliditātes pabalstam piemēro iemaksas pensiju shēmā, kuras aprēķina, pamatojoties uz šo pabalstu.

Ja invaliditāti izraisījis nelaimes gadījums ierēdņa pienākumu izpildes laikā vai saistībā ar šiem pienākumiem, arodslimība, ierēdņa rīcība, aizstāvot sabiedrības intereses vai riskējot ar dzīvību, lai glābtu citu cilvēku, invaliditātes pabalsts nedrīkst būt mazāks par 120 % no iztikas minimuma. Turklāt šādā gadījumā iemaksas pensiju shēmā pilnā apmērā maksā no 1.b pantā minētās iestādes vai struktūras budžeta.".

53.

Noteikumu 80. panta sesto daļu aizstāj ar šādu:

"Pirmajā, otrajā un trešajā daļā paredzētās tiesības uz pensiju piemēro tāda bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kuram ir tiesības uz pabalstu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 50. pantu, Padomes Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (8) 5. pantu, Padomes Regulas (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 (9) 3. pantu vai Padomes Regulas (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73 (1973. gada 4. jūnijs) (10) 3. pantu, un tāda bijušā ierēdņa nāves gadījumā, kurš aizgājis no dienesta, nesasniedzot pensionēšanās vecumu, un lūdzis, lai viņa izdienas pensijas maksāšanu atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniegtu pensionēšanās vecumu.

54.

Noteikumu 81.a pantu 1. punktu groza šādi:

a)	punkta b) apakšpunktā vārdus "65 gadu vecumu" aizstāj ar vārdiem "66 gadu vecumu";

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)

ja miris bijušais ierēdnis, kas aizgājis no dienesta pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un lūdzis, lai viņa izdienas pensijas maksāšanu atliek līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniegtu pensionēšanās vecumu – izdienas pensiju, ko šis ierēdnis, ja viņš joprojām būtu dzīvs, būtu tiesīgs saņemt, sasniedzot pensionēšanās vecumu, ņemot vērā b) apakšpunktā minētos pabalstus un atskaitījumus;"

c)	punkta e) apakšpunktā vārdus "pabalstu atbilstīgi Civildienesta noteikumu 41. vai 50. pantam" aizstāj ar vārdiem "pabalstu atbilstīgi Civildienesta noteikumu 41., 42.c vai 50. pantam.".

55.	Noteikumu 82. panta 2. punktu aizstāj ar šādu: "2. Ja atalgojumu pārskata saskaņā ar 65. panta 1. punktu, tādu pašu pārskatīšanu piemēro pensijām.".

56.	Noteikumu 83. panta 1. punkta otro daļu svītro.

57.

Noteikumu 83.a panta 2., 3., 4. un 5. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Aģentūras, kas nesaņem subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta, veic iemaksas šajā budžetā pilnā apmērā, lai finansētu programmu. No 2016. gada 1. janvāra aģentūras, kuras daļēji finansē no minētā budžeta, maksā daļu no darba devēja iemaksām, kas atbilst proporcijai starp aģentūras ieņēmumiem bez subsīdijas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta un aģentūras kopējiem ieņēmumiem.

3. Pensiju programmas līdzsvaru nodrošina ar noteikto pensionēšanās vecumu un programmas iemaksu likmi. Veicot aktuāro novērtēšanu reizi piecos gados saskaņā ar XII pielikumu, programmas iemaksu likmi pārskata, lai nodrošinātu programmas līdzsvaru.

4. Katru gadu Komisija iesniedz 3. punktā minētā aktuārā novērtējuma atjauninātu versiju saskaņā ar XII pielikuma 1. panta 2. punktu. Ja konstatē, ka pastāv vismaz 0,25 punktu atšķirība starp pašreiz piemēroto iemaksu likmi un to likmi, kas nepieciešama, lai uzturētu aktuāro līdzsvaru, likmi pārskata saskaņā ar XII pielikumā noteikto kārtību.

5. Lai īstenotu šā panta 3. un 4. punktu, 83. panta 2. punktā noteikto atsauces vērtību pārskata. Komisija pārskatīto iemaksu likmi divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.".

58.	Noteikumu VIII sadaļu svītro.

59.

Noteikumu 110. pantu aizstāj ar šādu:

"110. pants

1. Katras iestādes iecēlējinstitūcija pēc apspriešanās ar Personāla komiteju un Civildienesta noteikumu komiteju pieņem vispārīgos noteikumus, ar kuriem īsteno šos Civildienesta noteikumus.

2. Komisijas pieņemtos īstenošanas noteikumus, lai ieviestu šos Civildienesta noteikumus, tostarp 1. punktā minētos vispārīgos īstenošanas noteikumus, pēc analoģijas piemēro aģentūrām. Šajā nolūkā Komisija par jebkuru šādu īstenošanas noteikumu pieņemšanu nekavējoties informē aģentūras.

Šādi īstenošanas noteikumi aģentūrās stājas spēkā deviņus mēnešus pēc to stāšanās spēkā Komisijā vai deviņus mēnešus pēc datuma, kurā Komisija informēja aģentūras par attiecīgā īstenošanas noteikuma pieņemšanu, ņemot vērā vēlāko datumu. Neatkarīgi no iepriekšminētā, aģentūra var arī izlemt, ka šādiem īstenošanas noteikumiem jāstājas spēkā agrāk.

Izdarot atkāpi, pirms šā punkta otrajā daļā minētā deviņu mēnešu termiņa beigām un pēc apspriešanās ar tās Personāla komiteju aģentūra var iesniegt Komisijai tās piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem. Saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem aģentūra var lūgt Komisijas piekrišanu nepiemērot dažus no minētajiem īstenošanas noteikumiem. Pēdējā gadījumā tā vietā, lai pieņemtu vai noraidītu lūgumu, Komisija var pieprasīt, lai aģentūra Komisijas piekrišanas saņemšanai iesniedz īstenošanas noteikumus, kas atšķiras no Komisijas pieņemtajiem.

Šā punkta otrajā daļā minēto deviņu mēnešu termiņu aptur no dienas, kurā aģentūra ir lūgusi Komisijas piekrišanu, līdz dienai, kurā Komisija ir paudusi savu nostāju.

Aģentūra pēc apspriešanās ar savu Personāla komiteju var arī iesniegt Komisijai tās piekrišanas saņemšanai īstenošanas noteikumus, kas attiecas uz citām tēmām, nevis Komisijas pieņemtajiem īstenošanas noteikumiem.

Lai pieņemtu īstenošanas noteikumus, aģentūras pārstāv valde vai līdzvērtīga struktūra, kas minēta Savienības aktā, ar kuru šīs aģentūras ir izveidotas.

3. Lai pieņemtu noteikumus, iestādēm savstarpēji vienojoties, aģentūras neuzskata par iestādēm. Tomēr Komisija apspriežas ar aģentūrām pirms minēto noteikumu pieņemšanas.

4. Noteikumus, ar kuriem ievieš šos Civildienesta noteikumus, tostarp 1. punktā minētos vispārīgos īstenošanas noteikumus, kā arī noteikumus, kas pieņemti pēc iestāžu iecēlējinstitūciju savstarpējas vienošanās, dara zināmus darbiniekiem.

5. Iestāžu un aģentūru administrācijas savā starpā regulāri konsultējas par šo Civildienesta noteikumu piemērošanu. Aģentūras kopīgi ir pārstāvētas minētajās apspriedēs saskaņā ar noteikumiem, kas tām jānosaka, savstarpēji vienojoties.

6. Eiropas Savienības Tiesa pārvalda reģistru ar noteikumiem, ko šo Civildienesta noteikumu ieviešanai pieņēmusi katras iestādes iecēlējinstitūcija, un noteikumiem, kurus pieņēmušas aģentūras, ciktāl tie atkāpjas no Komisijas pieņemtajiem noteikumiem saskaņā ar 2. punktā paredzēto procedūru, tostarp visiem tās grozījumiem. Iestādēm un aģentūrām ir tieša piekļuve minētajam reģistram un visas tiesības grozīt savus noteikumus. Dalībvalstīm ir tieša piekļuve minētajam reģistram. Turklāt reizi trijos gados Komisija sniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par katras iestādes iecēlējinstitūcijas pieņemtajiem noteikumiem, ar kuriem ievieš šos Civildienesta noteikumus.".

60.

Pievieno šādus pantus:

"111. pants

Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar 112. pantu attiecībā uz dažiem darba nosacījumu aspektiem, dažiem noteikumu par atalgojumu aspektiem un sociālā nodrošinājuma shēmu.

112. pants

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantā un to VII pielikuma 13. panta 3. punktā un XI pielikuma 9. pantā, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktā un 96. panta 11. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2014. gada 1. janvāra.

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantā un to VII pielikuma 13. panta 3. punktā un XI pielikuma 9. pantā, kā arī Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktā un 96. panta 11. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai arī vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 56.a, 56.b un 56.c pantu, to VII pielikuma 13. panta 3. punktu vai XI pielikuma 9. pantu, vai Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 28.a panta 11. punktu vai 96. panta 11. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas minēto termiņu pagarina par diviem mēnešiem.

113. pants

Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir izvērtēta šo Civildienesta noteikumu darbība."

61.

Noteikumu I pielikumu groza šādi:

pielikuma A punktu aizstāj ar šādu:

"A. Amatu veidi katrā funkciju grupā, kā noteikts 5. panta 4. punktā

1. Funkciju grupa AD

Ģenerāldirektors	AD 15 – AD 16
Direktors	AD 14 – AD 15
Padomdevējs vai līdzvērtīgs amats	AD 13 – AD 14
Nodaļas vadītājs vai līdzvērtīgs amats	AD 9 – AD 14
Administrators	AD 5 – AD 12

2. Funkciju grupa AST

Vecākais asistents

Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams augsts patstāvības līmenis, kā arī ir atbildīgs par būtiskiem jautājumiem personāla vadības, budžeta izpildes vai politiskās koordinācijas jomā.

AST 10 – AST 11

Asistents

Veic administratīva, tehniska rakstura darbības vai apmācības, kuru veikšanai ir nepieciešams noteikts patstāvības līmenis, jo īpaši attiecībā uz normatīvā regulējuma un noteikumu vai vispārīgu norādījumu īstenošanu, vai strādā par iestādes locekļa personīgo palīgu, par iestādes locekļa biroja vadītāja personīgo palīgu vai par ģenerāldirektora (vai viņa vietnieka), vai līdzvērtīga augstākā līmeņa vadītāja personīgo palīgu.

AST 1 – AST 9

3. Funkciju grupa AST/SC

Sekretārs/kancelejas darbinieks

Veic kancelejiskus un sekretāra uzdevumus, biroja vadību un citus līdzvērtīgus uzdevumus, kuru veikšanai nepieciešams noteikts patstāvības līmenis (11)

SC 1 – SC 6

pielikuma B punktu aizstāj ar šādu:

"B. Reizināšanas likmes vidējās karjeras atbilstības noteikšanai

Reizināšanas likmes vidējās karjeras atbilstības noteikšanai AST un AD funkciju grupās

Pakāpe	Asistenti	Administratori
13	—	15%
12	—	15%
11	—	25%
10	20%	25%
9	8%	25%
8	25%	33%
7	25%	36%
6	25%	36%
5	25%	36%
4	33%	—
3	33%	—
2	33%	—
1	33%	—

Reizināšanas likmes vidējās karjeras atbilstības noteikšanai AST/SC funkciju grupā:

Pakāpe	Sekretāri/kancelejas darbinieki
SC 6	—
SC 5	12%
SC 4	15%
SC 3	17%
SC 2	20%
SC 1	25%"

62.

Noteikumu II pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 1. panta pirmās daļas otrajā teikumā vārdu "iestāde" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcija";

b)	pielikuma 1. panta otrās daļas otro teikumu aizstāj ar šādu: "Tomēr katras iestādes iecēlējinstitūcija var nolemt, ka ievēlēšanas nosacījumi jānosaka saskaņā ar iestādes darbinieku vēlmēm, kas izteiktas nobalsošanā.",

c)	pielikuma 1. panta ceturtajā daļā vārdus "abas funkciju grupas" aizstāj ar vārdiem "visas trīs funkciju grupas";

d)	pielikuma 2. panta otrās daļas pirmajā ievilkumā vārdus "2. panta trešajā daļā" aizstāj ar vārdiem "2. pantā".

63.

Noteikumu IV pielikuma vienīgo pantu groza šādi:

a)	panta 1. punkta otrajā daļā skaitli "63" aizstāj ar skaitli "66";

b)	panta 1. punkta trešo daļu svītro;

c)	panta 3. punkta tabulas pēdējā rindā vārdkopu "59 līdz 64" aizstāj ar vārdkopu "59 līdz 65";

d)	panta 4. punkta ceturtajā daļā skaitli "63" aizstāj ar skaitli "66".

64.

Noteikumu IVa pielikumu groza šādi:

a)	1. panta otrajā daļā vārdus "55.a panta 2. punkta e) apakšpunkts" aizstāj ar vārdiem "55.a panta 2. punkta g) apakšpunkts";

Noteikumu 4. panta pirmajā daļā vārdus "ierēdņi, kuri ir pārsnieguši 55 gadu vecumu un kuriem, gatavojoties aiziešanai pensijai, ir atļauts strādāt nepilnu darba laiku" aizstāj ar "ierēdņi, kuriem saskaņā ar Civildienesta noteikumu 55.a panta 2. punkta g) apakšpunktu ir atļauts strādāt nepilnu darba laiku".

65.

Noteikumu V pielikumu groza šādi:

pielikuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

Papildus ikgadējam atvaļinājumam ierēdnim pēc pieprasījuma var piešķirt īpašu atvaļinājumu. Jo īpaši, īpašu atvaļinājumu turpmāk minētos gadījumos piešķir šādi:

—	ierēdņa laulību gadījumā: četras dienas,

—	ierēdņa dzīves vietas maiņas gadījumā: līdz divām dienām,

—	nopietnas laulātā slimības gadījumā: līdz trim dienām,

—	laulātā nāves gadījumā: četras dienas,

—	augšupejošā radinieka nopietnas slimības gadījumā: līdz divām dienām,

—	augšupejoša radinieka nāves gadījumā: divas dienas,

—	bērna laulību gadījumā: divas dienas,

—	bērna piedzimšanas gadījumā: 10 dienas, kas jāizmanto 14 nedēļu laikā pēc piedzimšanas,

—	bērna ar invaliditāti vai smagi slima bērna piedzimšanas gadījumā: 20 dienas, kas jāizmanto 14 nedēļu laikā pēc piedzimšanas,

—	sievas nāves gadījumā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā – dienu skaits, kas atbilst atlikušajam grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam; ja mirusī sieva nav ierēdne, atlikušo grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laiku nosaka, pēc analoģijas piemērojot Civildienesta noteikumu 58. pantu;

—	smagas bērna slimības gadījumā: līdz divām dienām,

—	ļoti smagas bērna slimības gadījumā, ko apliecina ārsts, vai bērna līdz 12 gadu vecumam hospitalizācijas gadījumā: līdz piecām dienām,

—	bērna nāves gadījumā: četras dienas,

—

bērna adopcijas gadījumā: 20 nedēļas, bet bērna ar invaliditāti adopcijas gadījumā 24 nedēļas.

—

Katrs adoptētais bērns dod tiesības tikai uz vienu īpaša atvaļinājuma laikposmu, ko var sadalīt starp adoptētājiem vecākiem, ja abi ir ierēdņi. To piešķir tikai tad, ja ierēdņa laulātais vismaz uz pusslodzi strādā algotu darbu. Ja laulātais strādā ārpus Savienības iestādēm un saņem pielīdzināmu atvaļinājumu, attiecīgu dienu skaitu atskaita no atvaļinājuma ilguma, uz ko ierēdnim ir tiesības.

—	Vajadzības gadījumā iecēlējinstitūcija var piešķirt papildu īpašu atvaļinājumu, ja tās attiecīgas valsts tiesību akti, kurā noris adopcijas procedūra un kura nav tā valsts, kur strādā adoptētājs ierēdnis, prasa viena vai abu adoptētāju vecāku uzturēšanos tajā valstī.

—	Īpašu 10 dienu garu atvaļinājumu piešķir, ja ierēdnis nevar izmantot pilnu īpašo atvaļinājumu 20 vai 24 nedēļu garumā, ņemot vērā šā ievilkuma pirmajā teikumā minēto iemeslu; šo papildu īpašo atvaļinājumu piešķir tikai vienu reizi par katru adoptēto bērnu.

Iestāde var piešķirt īpašu atvaļinājumu arī kvalifikācijas celšanas un mācību gadījumā, nepārsniedzot to, kas norādīts iestādes sagatavotajā kvalifikācijas celšanas un mācību programmā atbilstīgi Civildienesta noteikumu 24.a pantam.

Turklāt izņēmuma gadījumos īpašu atvaļinājumu var piešķirt ierēdņiem ārkārtēja darba gadījumos, kas pārsniedz ierēdņa parastos pienākumus. Šādu īpašo atvaļinājumu piešķir ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā pēc tam, kad iecēlējinstitūcija ir pieņēmusi lēmumu par ierēdņa darba ārkārtas raksturu.

Šajā pantā ierēdņa neprecēto partneri uzskata par laulāto, ja ir izpildīti VII pielikuma 1. panta 2. punkta c) apakšpunkta pirmie trīs nosacījumi.

Ja īpašo atvaļinājumu piešķir, ievērojot šo iedaļu, ceļā pavadīto laiku nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.";

pielikuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

"7. pants

Ierēdņi, kuri ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ir tiesīgi katru gadu saņemt divarpus dienu ilgu papildatvaļinājumu, lai apmeklētu savu izcelsmes valsti.

Pirmā daļa attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ja dienesta vieta ir ārpus šīm teritorijām, atvaļinājuma laiku izcelsmes valsts apmeklēšanai nosaka ar īpašu lēmumu, ņemot vērā konkrētās vajadzības.".

66.

Noteikumu VI pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Ņemot vērā Civildienesta noteikumu 56. pantā paredzētos ierobežojumus, par virsstundām, ko nostrādājis SC 1 līdz SC 6 pakāpes ierēdnis vai AST 1 līdz AST 4 pakāpes ierēdnis, viņš ir tiesīgs saņemt šādu kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu:

par katru nostrādāto virsstundu viņam ir tiesības uz pusotru stundu kompensācijas atvaļinājuma; par katru virsstundās nostrādāto stundu no plkst. 22.00 līdz 7.00 vai svētdienā vai svētku dienā pienākas divas stundas kompensācijas atvaļinājuma; piešķirot kompensācijas atvaļinājumu, ņem vērā dienesta vajadzības un konkrētā ierēdņa vēlmes;

ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot divu mēnešu laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas, iecēlējinstitūcija atļauj izmaksāt piemaksu par nekompensētajām virsstundām pēc likmes 0,56 % no mēneša pamatalgas par katru nostrādāto virsstundu, ņemot vērā a) apakšpunktā noteikto;

c)	lai iegūtu tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai piemaksu par vienu virsstundu, papildus nostrādātajam laikam ir jābūt ilgākam par 30 minūtēm.";

pielikuma 3. pantu aizstāj ar šādu:

"3. pants

Neatkarīgi no iepriekšminētajiem šā pielikuma noteikumiem, piemaksu par virsstundām, ko nostrādājuši dažu grupu ierēdņi SC 1 līdz SC 6 pakāpē un AST 1 līdz AST 4 pakāpē, īpašos apstākļos var izmaksāt kā fiksētu pabalstu, kura summu un noteikumus pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju nosaka iecēlējinstitūcija.".

67.

Noteikumu VII pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 1. panta 3. punktā vārdus "3. pakāpes" aizstāj ar vārdiem "AST 3 pakāpes";

pielikuma 3. panta 1. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Tiesības saņemt minēto pabalstu sākas tā mēneša pirmajā dienā, kad bērns sāk apmeklēt pamatizglītības iestādi, un beidzas tā mēneša beigās, kad bērns pabeidz mācības, vai tā mēneša beigās, kad bērns sasniedz 26 gadu vecumu, atkarībā no tā, kurš notikums iestājās agrāk.";

pielikuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

"7. pants

1. Ierēdnis ir tiesīgs saņemt vienotas likmes maksājumu, kas atbilst ceļa izdevumiem viņam pašam, viņa laulātajam un apgādājamiem, kuri faktiski dzīvo viņa mājsaimniecībā:

a)	uzsākot dienesta attiecības – no vietas, kur viņš tika iecelts amatā, līdz viņa dienesta vietai;

b)	dienesta attiecības pārtraucot Civildienesta noteikumu 47. panta nozīmē – no dienesta vietas līdz izcelsmes vietai, kā tā definēta šā panta 4. punktā;

c)	par katru pārcelšanos, kas saistīta ar dienesta vietas maiņu.

Ierēdņa nāves gadījumā viņu pārdzīvojušais laulātais un apgādājamie ir tiesīgi saņemt vienotās likmes maksājumu ar tādiem pašiem nosacījumiem.

Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem.

2. Vienotās likmes maksājuma pamatā ir piemaksa par ģeogrāfiskā attāluma kilometru starp 1. punktā minētajām vietām.

Piemaksa par attālumu ir:

EUR 0 par kilometru,	ja attālums ir no 0 līdz 200 km
EUR 0,1895 par kilometru,	ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km
EUR 0,3158 par kilometru,	ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km
EUR 0,1895 par kilometru,	ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km
EUR 0,0631 par kilometru,	ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km
EUR 0,0305 par kilometru,	ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km
EUR 0 par kilometru,	ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai piemaksai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu šādā apmērā:

—	EUR 94,74, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām ir no 600 km līdz 1 200 km,

—	EUR 189,46, ja ģeogrāfiskais attālums starp 1. punktā minētajām vietām pārsniedz 1 200 km.

Iepriekš minētās piemaksas par attālumu un vienotas likmes piemaksas pārskata katru gadu tādā pašā apmērā kā atalgojumu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ceļa izdevumus saistībā ar pārcelšanos, kas saistīta ar dienesta vietas maiņu no Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas uz dienesta vietu ārpus minētajām teritorijām, vai ar pārcelšanos, kas saistīta ar dienesta vietu maiņu ārpus minētajām teritorijām, atlīdzina ar vienotas likmes maksājumu, par pamatu ņemot lidojuma izmaksas klasē, kas ir nākamā augstākā pēc ekonomiskās klases.

4. Ierēdņa izcelsmes vietu, viņam stājoties amatā, nosaka, principā ņemot vērā vietu, kur viņš tika iecelts amatā vai – pēc skaidri izteikta un pienācīgi pamatota lūguma – viņa interešu centru. Šādi noteiktu izcelsmes vietu var mainīt ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu gan ierēdņa dienesta laikā, gan ierēdnim dienestu atstājot. Tomēr ierēdņa dienesta laikā šādu lēmumu pieņem tikai izņēmuma gadījumā, ja viņš iesniedzis attiecīgus apstiprinošus pierādījumus.

Tomēr šādu izmaiņu rezultātā par ierēdņa interešu centru nevar atzīt vietu, kas atrodas ārpus Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām.";

pielikuma 8. pantu aizstāj ar šādu:

"8. pants

1. Ierēdņi, kas ir tiesīgi saņemt ekspatriācijas vai ārvalstnieka pabalstu, ņemot vērā 2. punktā noteikto ierobežojumu, katru kalendāro gadu ir tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu, kas ir atbilst ceļa izdevumiem no dienesta vietas līdz 7. pantā definētajai izcelsmes vietai pašiem, bet gadījumos, kad viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī par laulāto un apgādājamiem 2. panta nozīmē.

Ja gan vīrs, gan sieva ir Eiropas Savienības ierēdņi, katram no viņiem ir tiesības par sevi un par apgādājamajām personām saņemt vienotas likmes maksājumu par ceļa izdevumiem saskaņā ar iepriekš minētajiem noteikumiem; katrs apgādājamais ir tiesīgs saņemt tikai vienu maksājumu. Maksājumu par apgādājamajiem bērniem nosaka pēc vīra vai sievas lūguma, pamatojoties uz viena laulātā izcelsmes vietu.

Ja ierēdnis attiecīgajā gadā stājas laulībā un līdz ar to iegūst tiesības saņemt apgādnieka pabalstu, ceļa izdevumus, kas izmaksājami laulātajam, aprēķina proporcionāli laikam no laulību noslēgšanas datuma līdz gada beigām.

Grozījumi aprēķina pamatā, kas var rasties ģimenes stāvokļa izmaiņu dēļ pēc attiecīgo summu izmaksas datuma, neuzliek par pienākumu attiecīgajam ierēdnim atmaksāt saņemtās summas.

Ceļa izdevumus neatlīdzina par bērniem, kas visa kalendārā gada laikā ir jaunāki par diviem gadiem.

2. Vienotas likmes maksājumu aprēķina, par pamatu ņemot piemaksu par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz izcelsmes vietai.

Ja 7. pantā definētā izcelsmes vieta atrodas ārpus Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām, vienotās likmes maksājumam par pamatu izmanto piemaksu par ģeogrāfisko attālumu kilometros no ierēdņa dienesta vietas līdz tās dalībvalsts galvaspilsētai, kuras pilsonis viņš ir. Ierēdņi, kuru izcelsmes vieta atrodas ārpus Savienības dalībvalstu teritorijām, kā arī ārpus tām valstīm un teritorijām, kas uzskaitītas Līguma par Eiropas Savienības darbību II pielikumā, un ārpus Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstu teritorijām un kuri nav kādas dalībvalsts pilsoņi, nav tiesīgi saņemt vienotas likmes maksājumu.

Piemaksa par attālumu ir:

EUR 0 par kilometru,	ja attālums ir no 0 līdz 200 km
EUR 0,3790 par kilometru,	ja attālums ir no 201 līdz 1 000 km
EUR 0,6316 par kilometru,	ja attālums ir no 1 001 līdz 2 000 km
EUR 0,3790 par kilometru,	ja attālums ir no 2 001 līdz 3 000 km
EUR 0,1262 par kilometru,	ja attālums ir no 3 001 līdz 4 000 km
EUR 0,0609 par kilometru,	ja attālums ir no 4 001 līdz 10 000 km
EUR 0 par kilometru,	ja attālums pārsniedz 10 000 km.

Iepriekš norādītajai piemaksai par attālumu pievieno vienotas likmes piemaksu šādā apmērā:

—	EUR 189,48, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu ir no 600 km līdz 1 200 km,

—	EUR 378,93, ja ģeogrāfiskais attālums starp dienesta vietu un izcelsmes vietu pārsniedz 1 200 km.

Iepriekš minētās piemaksas par attālumu un vienotas likmes piemaksas pārskata katru gadu tādā pašā mērā kā atalgojumu.

3. Ierēdnis, kurš kalendārā gada gaitā kāda iemesla dēļ, izņemot nāves iestāšanos, pārtrauc dienestu vai kurš daļu no gada atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ, ja viņš šajā gadā ir aktīvi nodarbināts kādas Savienības iestādes dienestā mazāk par deviņiem mēnešiem attiecīgajā gadā, ir tiesīgs saņemt tikai daļu no 1. un 2. punktā paredzētā vienotas likmes maksājuma, ko aprēķina proporcionāli aktīvā nodarbinātībā pavadītajam laikam.

4. Šā panta 1., 2. un 3. punkts attiecas uz ierēdņiem, kuru dienesta vieta atrodas dalībvalstu teritorijās. Ierēdņi, kuru dienesta vieta atrodas ārpus dalībvalstu teritorijas, ir tiesīgi katru kalendāro gadu saņemt vienotas likmes maksājumu par ceļa izdevumiem uz viņu izcelsmes vietu vai atlīdzību par ceļa izdevumiem uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz ceļa izdevumus uz viņu izcelsmes vietu, un, ja viņi ir tiesīgi saņemt apgādnieka pabalstu, arī ceļa izdevumu atlīdzību par laulāto un citiem apgādājamiem 2. panta nozīmē. Taču ja laulātais un 2. panta 2. punktā minētās personas nedzīvo kopā ar ierēdni viņa dienesta vietā, viņiem ir tiesības katru kalendāro gadu saņemt atlīdzību par ceļa izdevumiem no izcelsmes vietas uz dienesta vietu vai uz kādu citu vietu, kas nepārsniedz iepriekšminētā brauciena izmaksas.

Vienotās likmes maksājuma pamatā ir lidojuma izmaksas ekonomiskajā klasē.";

pielikuma 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

1. Ņemot vērā izmaksu maksimālo robežu, ierēdņi, kuriem jāmaina uzturēšanās vieta, lai, stājoties amatā, ievērotu Civildienesta noteikumu 20. pantu, vai kuriem, jau esot amatā, vēlāk jāmaina dienesta vieta un kuri par tiem pašiem izdevumiem nav saņēmuši atlīdzību no citiem avotiem, ir tiesīgi saņemt atlīdzību par izdevumiem, kas radušies saistībā ar mēbeļu un personiskās lietošanas priekšmetu pārvešanu, ieskaitot apdrošināšanu pret parasto risku (proti, materiāli zaudējumi, zādzība, ugunsgrēks).

Nosakot izmaksu maksimālās robežas, ņem vērā ierēdņa ģimenes situāciju pārcelšanās laikā, kā arī pārcelšanās un saistītās apdrošināšanas vidējās izmaksas.

Katras iestādes iecēlējinstitūcija pieņem vispārīgus īstenošanas noteikumus, lai izpildītu šo punktu.

2. Dienesta attiecību pārtraukšanas vai ierēdņa nāves gadījumā izdevumus, kas radušies, pārceļoties no viņa dienesta vietas uz viņa izcelsmes vietu, atlīdzina, nepārsniedzot 1. punktā noteiktos ierobežojumus. Ja mirušais ierēdnis nebija precējies, izdevumus atlīdzina viņa tiesību pārņēmējiem.

3. Štata ierēdņa gadījumā pārcelšanos veic viena gada laikā pēc viņa pārbaudes laika beigām. Pārtraucot dienesta attiecības, pārcelšanos veic trīs gadu laikā, kā paredzēts 6. panta 4. punkta otrajā daļā. Pārcelšanās izdevumus, kas rodas pēc šajā punktā noteikto termiņu beigām, atlīdzina tikai izņēmuma gadījumos un ar īpašu iecēlējinstitūcijas lēmumu.";

pielikuma 13. pantu groza šādi:

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Reizi divos gados Komisija pārskata 2. punkta a) apakšpunktā noteiktās likmes. Minēto pārskatīšanu veic, ņemot vērā ziņojumu par viesnīcu, restorānu un sabiedriskās ēdināšanas cenām, un tās pamatā ir šādu cenu attīstības indeksi. Lai veiktu minēto pārskatīšanu, Komisija rīkojas, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantu.",

ii)

pievieno šādu punktu:

"4. Atkāpjoties no 1. punkta, izmitināšanas izmaksas, kas ierēdņiem rodas komandējumos uz viņu iestādes galvenajām darba vietām, kā minēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 6. protokolā, var atlīdzināt, balstoties uz vienotas likmes summu, kas nepārsniedz attiecīgajām dalībvalstīm noteikto maksimālo summu.";

g)	pielikuma 13.a pantā vārdus "dažādas iestādes" aizstāj ar "dažādo iestāžu iecēlējinstitūcijas";

pielikuma 17. pantu groza šādi:

i)	panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Katrs ierēdnis saņem maksājumus tajā vietā un tās valsts valūtā, kurā viņš veic savus pienākumus, vai pēc ierēdņa lūguma maksājumus euro ieskaita jebkurā Eiropas Savienības bankā.",

ii)

panta 2. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

"Saskaņā ar nosacījumiem, kuri paredzēti noteikumos, ko, savstarpēji vienojoties, pēc apspriešanās ar Civildienesta noteikumu komiteju pieņēmusi katras iestādes iecēlējinstitūcija, ierēdņi var pieteikties uz īpašu viņu atalgojuma daļas regulāru pārskaitīšanu.",

iii)	panta 3. punkta pirmajā teikumā aiz vārda "veic" iekļauj vārdus "attiecīgās dalībvalsts valūtā",

iv)	panta 4. punkta pirmajā teikumā aiz vārdiem "uz citu dalībvalsti" iekļauj vārdus "vietējā valūtā".

68.

Noteikumu VIII pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 3. panta b) punktā vārdus "saskaņā ar Civildienesta noteikumu 41. un 50. pantu" aizstāj ar vārdiem "saskaņā ar Civildienesta noteikumu 41., 42.c un 50. pantu";

pielikuma 5. pantu aizstāj ar šādu:

"5. pants

Neatkarīgi no šā pielikuma 2. panta noteikumiem, ierēdņi, kuri paliek dienestā pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, par katru gadu, kas nostrādāts pēc šā vecuma, ir tiesīgi uz pensijas palielinājumu 1,5 % apmērā no pamatalgas, ko ņem vērā, aprēķinot viņu pensiju, ar nosacījumu, ka pensijas un palielinājuma kopējā summa nepārsniedz 70 % no viņu pēdējās pamatalgas, kā minēts attiecīgi Civildienesta noteikumu 77. panta otrajā vai trešajā daļā.

Šādu palielinājumu piešķir arī tāda ierēdņa nāves gadījumā, kurš ir palicis dienestā pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas.";

c)	pielikuma 6. pantā vārdus "1. pakāpes pirmā līmeņa" aizstāj ar vārdiem "AST 1 pakāpes pirmā līmeņa";

pielikuma 9. pantu aizstāj ar šādu:

"9. pants

Ierēdnis, kas atstāj dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas, var lūgt, lai viņa izdienas pensijas izmaksa:

a)	tiek atlikta līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu; vai

b)	tiek veikta nekavējoties, ja viņš nav jaunāks par 58 gadiem. Minētajā gadījumā izdienas pensiju samazina par summu, ko aprēķina atbilstoši ierēdņa vecumam brīdī, kad viņš sāk saņemt pensiju.

Pensiju samazina par 3,5 % par katru gadu pirms gada, kurā ierēdņi iegūtu tiesības saņemt izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē. Ja starpība starp vecumu, kurā tiek iegūtas tiesības saņemt izdienas pensiju Civildienesta noteikumu 77. panta nozīmē, un attiecīgās personas vecumu attiecīgajā brīdī pārsniedz precīzu gadu skaitu, samazinājumu attiecina uz vēl vienu gadu.";

e)	pielikuma 11. panta 2. punkta otrajā daļā vārdu "iestāde" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcija";

pielikuma 12. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Ierēdnis, kurš vēl nav sasniedzis pensionēšanās vecumu un kura dienesta attiecības izbeidzas citu iemeslu dēļ, izņemot nāvi vai invaliditāti, un kuram nav tiesību saņemt tūlītēju vai atliktu izdienas pensiju, atstājot dienestu, ir tiesīgs saņemt:

ja viņš ir nostrādājis mazāk nekā gadu un nav izmantojis 11. panta 2. punktā paredzēto iespēju, pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas vienāds ar trīskāršu no viņa pamatalgas ieturēto summu, lai veiktu pensijas iemaksas pēc visu saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. un 112. pantu samaksāto summu atskaitīšanas;

citos gadījumos 11. panta 1. punktā paredzētos pabalstus vai šādu pabalstu aktuārā ekvivalenta iemaksu privātā apdrošināšanas sabiedrībā vai pensiju fondā pēc viņa izvēles, ar nosacījumu, ka šī sabiedrība vai fonds garantē, ka:

i)	kapitāls netiks atmaksāts;

ii)	mēneša ienākumus izmaksās agrākais no 60 gadu vecuma un vēlākais no 66 gadu vecuma;

iii)	ir paredzēti noteikumi par reversijas vai apgādnieka zaudējuma pensijām;

iv)	pārvedumu uz citu apdrošināšanas sabiedrību vai citu fondu atļaus vienīgi tad, ja minētais fonds atbilst nosacījumiem, kas izklāstīti i), ii) un iii) punktā.";

ii)

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Atkāpjoties no 1. punkta b) apakšpunkta, ierēdņi, kuri nav sasnieguši pensionēšanās vecumu un kuri kopš savu pienākumu pildīšanas sākšanas pensiju tiesību nodibināšanas vai uzturēšanas nolūkā ir veikuši iemaksas valsts pensiju shēmā, privātā apdrošināšanas shēmā vai pensiju fondā pēc viņu izvēles, kas atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām, un kuru dienesta attiecības izbeidzas tādu iemeslu dēļ, kas nav nāve vai invaliditāte, un kuriem nav tiesību saņemt tūlītēju vai atliktu izdienas pensiju, atstājot dienestu, ir tiesīgi saņemt pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, kas vienāds ar viņu pensiju tiesību aktuāro vērtību, kuras iegūtas, strādājot iestādēs. Minētajos gadījumos maksājumus, kas veikti, lai nodibinātu vai uzturētu savas pensijas tiesības valsts pensiju shēmā, piemērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 42. vai 112. pantu, atskaita no pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata.";

g)	pielikuma 15. pantā vārdkopu "63 gadu" aizstāj ar vārdu "pensionēšanās";

h)	pielikuma 18.a pantā vārdkopu "63 gadu" aizstāj ar vārdu "pensionēšanās";

i)	pielikuma 27. panta otrajā daļā vārdu "koriģējot" aizstāj ar vārdu "pārskatot";

pielikuma 45. pantu groza šādi:

i)	panta trešajā daļā vārdus "dzīvesvietas dalībvalsts" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Savienības",

ii)	panta ceturtās daļas pirmajā teikumā aiz vārda "iemaksā" iekļauj vārdus "jebkurā Eiropas Savienības bankā vai",

iii)	panta ceturtās daļas otrajā teikumā svītro vārdus "euro tās valsts bankā, kurā atrodas iestādes mītne, vai".

69.

Noteikumu IX pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 2. panta 3. punktā vārdu "iestādes" aizstāj ar vārdiem "katras iestādes iecēlējinstitūcija";

b)	pielikuma 5. panta 1. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: "Disciplinārlietu kolēģiju, turpmāk – "kolēģija", izveido katrā iestādē, ja vien divas vai vairākas aģentūras nav nolēmušas saskaņā ar Civildienesta noteikumu 9. panta 1.a punktu izveidot kopīgu kolēģiju.";

c)	pielikuma 30. pantu aizstāj ar šādu: "30. pants Neskarot 2. panta 3. punktu, katras iestādes iecēlējinstitūcija pēc saviem ieskatiem, apspriežoties ar Personāla komiteju, pieņem šā pielikuma īstenošanas kārtību.".

70.

Noteikumu X pielikumu groza šādi:

pielikuma 6. pantu aizstāj ar šādu:

"6. pants

Ierēdnim katru kalendāro gadu ir tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu divas darba dienas par katru nostrādāto mēnesi.

Neatkarīgi no šā panta pirmās daļas, ierēdņiem, kuri 2014. gada 1. janvārī savus amata pienākumus jau pilda trešā valstī, ir tiesības uz:

—	trim darba dienām no 2014. gada 1. janvāra līdz 2014. gada 31. decembrim;

—	divarpus darba dienām no 2015. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim.";

pielikuma 7. pantu aizstāj ar šādu:

"7. pants

Tajā gadā, kad ierēdnis sāk vai beidz pildīt pienākumus trešā valstī, tam ir tiesības uz divu darbdienu atvaļinājumu par katru pilnu nostrādāto mēnesi, uz divu darba dienu atvaļinājumu par katru nepilnu mēnesi, kurā nostrādātas vairāk nekā 15 dienas, un uz vienu darba dienu par nepilnu mēnesi, kurā nostrādātas 15 vai mazāk dienas.

Ja ierēdnis citu iemeslu dēļ, nevis dienesta vajadzībām, nav pilnībā izmantojis savu ikgadējo atvaļinājumu līdz kārtējā kalendārā gada beigām, atvaļinājuma laiks, ko var pārnest uz nākamo gadu, nepārsniedz 14 darba dienas.";

pielikuma 8. pantam pievieno šādu daļu:

"Ierēdņi, kuri saskaņā ar Civildienesta noteikumu 24.a pantu piedalās kvalifikācijas celšanas kursos un kuriem saskaņā ar šā panta pirmo daļu ir piešķirts atpūtas atvaļinājums, apņemas attiecīgā gadījumā apvienot uzturēšanos, kas paredzēta kvalifikācijas celšanai, ar savu atpūtas atvaļinājumu.";

d)	pielikuma 9. panta 1. punktu aizstāj ar šādu: "1. Ikgadējo atvaļinājumu pēc ierēdņa vēlēšanās var izņemt visu uzreiz vai arī pa vairākām daļām, ņemot vērā dienesta vajadzības. Taču tam jāietver vismaz viens divu nepārtrauktu nedēļu laikposms.";

pielikuma 10. pantu aizstāj ar šādu:

"10. pants

1. Piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka kā procentuālo daļu no atsauces summas atkarībā no ierēdņa dienesta vietas. Minētā atsauces summa ietver kopējo pamatalgu, kā arī ekspatriācijas pabalstu, apgādnieka pabalstu un apgādājamā bērna pabalstu, atņemot no tiem obligātos atskaitījumus, kas minēti Civildienesta noteikumos vai noteikumos, kas pieņemti to īstenošanai.

Šādu piemaksu neizmaksā, ja ierēdnis strādā valstī, kurā dzīves apstākļi ir uzskatāmi par līdzvērtīgiem tiem apstākļiem, kādi parasti ir Eiropas Savienībā.

Attiecībā uz citām dienesta vietām piemaksu par dzīves apstākļiem nosaka, ņemot vērā inter alia šādus parametrus:

—	sanitāros un ārstniecības apstākļus,

—

drošību,

—

klimatu,

—	nošķirtības pakāpi,

—	citus vietējos dzīves apstākļus.

Iecēlējinstitūcija, saņemot Personāla komitejas atzinumu, katru gadu pārskata un vajadzības gadījumā koriģē piemaksu par dzīves apstākļiem katrā dienesta vietā.

Iecēlējinstitūcija var pieņemt lēmumu piešķirt papildu prēmiju papildus pabalstam par dzīves apstākļiem gadījumos, kad ierēdnis vairākkārt ticis norīkots izpildīt uzdevumus dienesta vietā, kurā apstākļi ir uzskatāmi par sarežģītiem vai ļoti sarežģītiem. Minētā papildu prēmija nepārsniedz 5 % no pirmajā daļā minētās atsauces vērtības, un iecēlējinstitūcija pienācīgi pamato katru savu lēmumu, lai ievērotu vienādu attieksmi, un balstās uz iepriekšējā uzdevuma sarežģītības pakāpi.

2. Ja dzīves apstākļi dienesta vietā rada personisku apdraudējumu ierēdnim, tam piešķir pagaidu papildu piemaksu ar īpašu pamatotu lēmumu, ko pieņem iecēlējinstitūcija. Minēto piemaksu nosaka procentos no atsauces summas, kas minēta 1. punkta pirmajā daļā:

—	ja iestāde neiesaka saviem darbiniekiem apmesties dienesta vietā kopā ar ģimeni vai citiem apgādājamiem, ar nosacījumu, ka darbinieki ņem vērā šo ieteikumu,

—	ja iestāde nolemj uz laiku skaitliski samazināt darbinieku skaitu, kas pilda pienākumus šajā dienesta vietā.

Pienācīgi pamatotos gadījumos iecēlējinstitūcija var arī noteikt, ka attiecīgais amats nav piemērots cilvēkiem, kuriem ir ģimene. Iepriekš minēto pabalstu izmaksā tiem darbiniekiem, kuri ievēro minēto noteikumu.

3. Iecēlējinstitūcija pieņem detalizētus šā panta piemērošanas noteikumus.";

f)	pielikuma 11. panta pirmajā teikumā vārdu "Beļģijā" aizstāj ar vārdiem "Eiropas Savienībā";

pielikuma 13. pantu aizstāj ar šādu:

"13. pants

Lai neatkarīgi no dienesta vietas, ciktāl tas iespējams, ierēdņiem nodrošinātu līdzvērtīgu pirktspēju, 12. pantā minēto korekcijas koeficientu reizi gadā pārskata saskaņā ar XI pielikumu. Attiecībā uz pārskatīšanu visas vērtības uzskata par atsauces vērtībām. Komisija divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas pārskatītās vērtības informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja konkrētā valstī tomēr atklājas, ka kopš iepriekšējās korekcijas dzīves dārdzības izmaiņas, to nosakot ar korekcijas koeficienta un atbilstošā valūtas maiņas kursa palīdzību, pārsniedz 5 %, tiek veikti starpposma pasākumi korekcijas koeficienta pārskatīšanai saskaņā ar pirmajā punktā noteikto procedūru.";

pielikuma 23. pantu aizstāj ar šādu:

"23. pants

Pamatojoties uz sarakstu, kurā iekļautas iecēlējinstitūcijas noteiktās valstis, un ja iestāde ierēdni nenodrošina ar mājokli, iecēlējinstitūcija vai nu izmaksā ierēdnim mājokļa pabalstu vai atlīdzina ierēdņa maksāto īres maksu.

Mājokļa pabalstu maksā pēc īres līguma uzrādīšanas, ja vien iecēlējinstitūcija neatsakās no minētā pienākuma pienācīgi pamatotu tādu iemeslu dēļ, kas saistīti ar praksi un vietējiem apstākļiem dienesta vietā attiecīgajā trešā valstī. Mājokļa pabalstu aprēķina, ņemot vērā pirmkārt ierēdņa pienākumu līmeni un tad viņa apgādājamās ģimenes sastāvu.

Īres maksu atlīdzina ar nosacījumu, ka iecēlējinstitūcija ir devusi skaidru atļauju īrēt attiecīgo mājokli un ka tā pirmkārt atbilst ierēdņa pienākumu līmenim un tad apgādājamās ģimenes sastāvam.

Iecēlējinstitūcija paredz detalizētus šā panta piemērošanas noteikumus. Mājokļa pabalsts nekādā gadījumā nepārsniedz ierēdnim radušās izmaksas.".

71.

Noteikumu XI pielikumu aizstāj ar šādu:

"XI PIELIKUMS

CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 64. UN 65. PANTA ĪSTENOŠANAS NOTEIKUMI

1. NODAĻA

IKGADĒJA ATALGOJUMA PĀRSKATĪŠANA, KAS PAREDZĒTA CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 65. PANTA 1. PUNKTĀ

1. Iedaļa

Ikgadējo pārskatīšanu noteicošie faktori

1. pants

1. Eiropas Savienības Statistikas biroja (Eurostat) ziņojums

Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā un X pielikuma 13. pantā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Eurostat katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē un Luksemburgā, ekonomisko paritāti starp Briseli un konkrētām vietām dalībvalstīs un trešās valstīs, ja tas nepieciešams, un izmaiņām centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algu pirktspējā.

2. Dzīves dārdzības izmaiņas Beļģijā un Luksemburgā

Eurostat izveido indeksu, lai izmērītu Savienības ierēdņu dzīves dārdzības izmaiņas Beļģijā un Luksemburgā. Šo indeksu (turpmāk "apvienotais indekss") aprēķina, ņemot vērā valstu inflāciju (ko mēra ar patērētāju cenu saskaņotajiem indeksiem (HICP) Beļģijas gadījumā un patērētāju cenu indeksu (CPI) Luksemburgas gadījumā) laikposmā no iepriekšējā gada jūnija mēneša līdz attiecīgā gada jūnija mēnesim atbilstoši minētajās dalībvalstīs strādājošo sadalījumam.

3. Dzīves dārdzības izmaiņas ārpus Briseles

Eurostat, vienojoties ar valstu statistikas institūtiem vai citām attiecīgām dalībvalstu iestādēm, kā tās definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 (12) (turpmāk "valstu statistikas institūti vai citas atbilstošas iestādes dalībvalstīs"), aprēķina ekonomisko paritāti, kas nosaka pirktspējas ekvivalenci:

i)	attiecībā uz to Savienības ierēdņu algām, kas strādā dalībvalstu galvaspilsētās, izņemot Nīderlandi, kur Amsterdamas vietā izmanto Hāgu, un noteiktās citās dienesta vietās, salīdzinājumā ar Briseli;

ii)	attiecībā uz ierēdņu pensijām, ko maksā dalībvalstīs, salīdzinājumā ar Beļģiju;

b)	ekonomiskā paritāte attiecas uz katra gada jūnija mēnesi;

ekonomisko paritāti aprēķina tā, lai katru pamata sastāvdaļu var pārskatīt divas reizes gadā, un to pārbauda, vismaz vienu reizi piecos gados veicot nepastarpinātu apsekojumu. Eurostat atjaunina ekonomisko paritāti, izmantojot izmaiņas dalībvalstu Saskaņotajā patēriņa cenu indeksā un visatbilstošākos rādītājus, kā tos noteikusi 13. pantā minētā Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta darba grupa;

d)	ārpus Beļģijas un Luksemburgas dzīves dārdzības izmaiņas pārskata periodā mēra, izmantojot netiešos indeksus. Šos indeksus aprēķina, apvienoto indeksu reizinot ar ekonomiskās paritātes izmaiņām.

4. Centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņas (specifiski rādītāji)

Lai noteiktu, kā procentuāli uz augšu vai leju ir izmainījusies valsts civildienestā saņemto algu pirktspēja, Eurostat, pamatojoties uz valstu statistikas institūtu vai citu atbilstošo iestāžu dalībvalstīs līdz septembra beigām sniegto informāciju, aprēķina specifiskos rādītājus, kas atspoguļo izmaiņas centrālajā pārvaldē strādājošo civildienesta ierēdņu faktiskajā atalgojumā laikposmā no iepriekšējā gada jūlija mēneša līdz attiecīgā gada jūlija mēnesim. Abos atalgojumu rādītājos būtu jāatspoguļo viena divpadsmitā daļa no visu gadā izmaksāto maksājumu summas.

Ir divu veidu specifiskie rādītāji:

i)	viens rādītājs katrai Civildienesta noteikumos definētajai funkciju grupai;

ii)	vidējais rādītājs, kas svērts, lai atspoguļotu valsts civildienesta ierēdņu skaitu atbilstoši katrai funkciju grupai.

Katru no šiem rādītājiem nosaka reālos bruto un reālos neto skaitļos. Bruto vērtību pārrēķinot neto, ņem vērā tiesību aktos noteiktos atskaitījumus un vispārējos nodokļu uzlikšanas faktorus.

Lai noteiktu Eiropas Savienības kopējos bruto un neto rādītājus, Eurostat izmanto paraugu, kurā ir šādas dalībvalstis: Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Austrija, Polija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste. Eiropas Parlaments un Padome pēc Komisijas priekšlikuma atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pantam var pieņemt jaunu paraugu, kurā būtu pārstāvēti vismaz 75 % no Savienības iekšzemes kopprodukta (IKP) un kuru piemēros no gada, kas seko tā pieņemšanas gadam. Katras atsevišķās valsts rezultātus sver proporcionāli tās atbilstošajam valsts IKP kopapjomam, kas noteikts, izmantojot pirktspējas paritāti, kā tā norādīta jaunākajos statistikas datos, kuri publicēti saskaņā ar nacionālo kontu definīcijām pašreiz spēkā esošajā Eiropas kontu sistēmā.

Pēc Eurostat pieprasījuma valstu statistikas institūti vai citas atbilstošas iestādes dalībvalstīs tam iesniedz papildu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu specifisku rādītāju, kas precīzi izmērītu valsts civildienesta ierēdņu pirktspējas izmaiņas.

Ja pēc turpmākas konsultēšanās ar valstu statistikas birojiem, institūtiem vai citām atbilstošām iestādēm dalībvalstīs Eurostat iegūtajā informācijā atklāj statistiskas anomālijas vai uzskata par neiespējamu noteikt rādītājus, kas ar statistisku precizitāti novērtētu izmaiņas konkrētas dalībvalsts civildienesta ierēdņu faktiskajos ienākumos, tas ziņo par to Komisijai un nodrošina tai visus materiālus, kas nepieciešami izvērtējuma veikšanai.

Papildus specifiskajiem rādītājiem Eurostat aprēķina atbilstošus kontroles rādītājus. Viens šāds rādītājs ir dati par faktisko atalgojumu uz cilvēku centrālajā pārvaldē, kas sagatavoti saskaņā ar nacionālo kontu definīcijām pašreiz spēkā esošajā Eiropas kontu sistēmā.

Eurostat ziņojumam par specifiskajiem rādītājiem pievieno komentārus par atšķirībām starp šiem rādītājiem un šajā punktā minētajiem kontroles rādītājiem.

2. pants

Piemērojot šā pielikuma 15. pantu, Komisija regulāri apzina iestāžu iecelšanas amatā vajadzības.

2. Iedaļa

Ikgadējās atalgojuma un pensiju pārskatīšanas kārtība

3. pants

1.	Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65. pantu, pamatojoties uz kritērijiem, kas izklāstīti šā pielikuma 1. iedaļā, atalgojumu un pensijas pārskata līdz katra gada beigām, pārskatītajam atalgojumam un pensijām stājoties spēkā 1. jūlijā.

2.	Pārskatīšanas izmaiņas lielumu iegūst, apvienoto indeksu reizinot ar specifisko rādītāju. Pārskatīšanas izmaiņas izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.

Šādi noteiktu pārskatīšanas izmaiņas lielumu iestrādā Civildienesta noteikumu 66. pantā, Civildienesta noteikumu XIII pielikumā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20., 93. un 133. pantā iekļautajās pamatalgu tabulās saskaņā ar šādu metodi:

a)	neto atalgojumu un neto pensiju bez korekcijas koeficienta palielina vai samazina par iepriekšminēto pārskatīšanas izmaiņas lielumu;

b)	jauno pamatalgu tabulu sagatavo, aprēķinot bruto summu, kas pēc nodokļu atskaitīšanas, ņemot vērā 4. punktu, un pēc obligāto sociālā nodrošinājuma un pensiju iemaksu atskaitīšanas, atbilst neto summai;

c)	neto summas pārvēršot bruto summās, ņem vērā neprecēta ierēdņa situāciju, kurš nesaņem Civildienesta noteikumos paredzētos pabalstus.

Regulas (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 piemērošanas nolūkā minētās regulas 4. pantā noteiktās summas reizina ar lielumu, kas sastāv no:

a)	lieluma, kas radies iepriekšējās pārskatīšanas rezultātā; un/vai

b)	atalgojuma, kas minēts 2. punktā, pārskatīšanas likmes.

Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus piemēro:

a)	to Eiropas Savienības ierēdņu algām, kas strādā citās dalībvalstīs un atsevišķās citās dienesta vietās;

b)	atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkta, Eiropas Savienības pensijām, ko citās dalībvalstīs izmaksā par daļu, kura atbilst pirms 2004. gada 1. maija iegūtajām tiesībām,

nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto atbilstošo ekonomisko paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā attiecīgajām valstīm noteiktajiem valūtu maiņas kursiem.

Dienesta vietās ar augstu inflācijas līmeni piemēro šā pielikuma 8. pantā paredzētās procedūras par atpakaļejošu korekcijas koeficientu piemērošanu.

Iestādes veic atbilstošu ierēdņu, bijušo ierēdņu un citu attiecīgo personu atalgojuma un pensiju pozitīvu vai negatīvu pārskatīšanu ar atpakaļejošu spēku par laikposmu starp piemērošanas dienu un nākamās pārskatīšanas spēkā stāšanās dienu.

Ja minētā atpakaļejošā pārskatīšana rada nepieciešamību atgūt pārmaksātās summas, šādu atgūšanu var sadalīt vairākos mēnešos, kas nepārsniedz 12 mēnešus no nākamās ikgadējās pārskatīšanas spēkā stāšanās dienas.

2. NODAĻA

STARPPOSMA ATALGOJUMA UN PENSIJU PĀRSKATĪŠANA (CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 65. PANTA 2. PUNKTS)

4. pants

Starpposma atalgojuma un pensiju pārskatīšanu, kas stājas spēkā 1. janvārī, atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta punktam veic būtisku dzīves dārdzības izmaiņu gadījumā laikposmā no jūnija un decembra (ņemot vērā jutīguma robežu, kas definēta šā pielikuma 6. pantā), pienācīgi rēķinoties ar pirktspējas izmaiņu prognozi attiecīgā gada pārskata perioda laikā.

2.	Šādu starpposma pārskatīšanu ņem vērā, veicot ikgadējo algas pārskatīšanu.

5. pants

Katru gadu martā Eurostat prognozē pirktspējas izmaiņas attiecīgajā laikposmā, pamatojoties uz šā pielikuma 13. pantā paredzētajā sanāksmē sniegto informāciju.

Ja minētajā prognozē tiek iegūts negatīvs procentu rādītājs, pusi no minētā procentu rādītāja ņem vērā starpposma pārskatīšanas izmaiņas lieluma aprēķināšanai.

2.	Dzīves dārdzības izmaiņas Beļģijā un Luksemburgā nosaka, izmantojot apvienoto indeksu laikposmam no pagājušā kalendārā gada jūnija līdz decembrim.

3.	Katrai vietai, kurai noteikts korekcijas koeficients (kas nav Beļģija un Luksemburga), veic 1. panta 3. punktā minētās ekonomiskās paritātes aplēsi par decembri. Dzīves dārdzības izmaiņas aprēķina saskaņā ar 1. panta 3. punktu.

6. pants

1.	Jutīguma robeža sešu mēnešu laikposmam, kas minēts šā pielikuma 5. panta 2. punktā, ir procentu rādītājs, kas atbilst 6 % 12 mēnešu laikposmam.

Robežu piemēro saskaņā ar šādu kārtību, ar nosacījumu, ka tiek piemērota šā pielikuma 5. panta 1. punkta otrā daļa:

a)	ja Beļģijā un Luksemburgā jutīguma robeža (ko nosaka, izmantojot apvienoto indeksu par laikposmu no jūnija līdz decembrim) ir sasniegta vai pārsniegta, atalgojumu attiecībā uz visām vietām pārskata atbilstoši ikgadējās pārskatīšanas kārtībai;

b)	ja Beļģijā un Luksemburgā jutīguma robeža nav sasniegta, pārskata tikai to vietu korekcijas koeficientus, kur dzīves dārdzības izmaiņas (kas noteiktas, izmantojot netiešos indeksus attiecībā uz laikposmu no jūnija līdz decembrim) ir pārsniegušas robežu.

7. pants

Šā pielikuma 6. pantā:

Pārskatīšanas izmaiņas lielums ir apvienotais indekss, kas vajadzības gadījumā reizināts ar pusi no prognozētā specifiskā rādītāja, ja tas ir negatīvs.

Korekcijas koeficienti ir attiecība starp attiecīgo ekonomisko paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteikto maiņas kursu, ko, ja korekcijas robeža Beļģijā un Luksemburgā nav sasniegta, reizina ar pārskatīšanas izmaiņas lielumu.

3. NODAĻA

DATUMS, NO KURA PIEMĒROJAMS KOREKCIJAS KOEFICIENTS (DIENESTA VIETAS AR LIELU DZĪVES DĀRDZĪBAS PIEAUGUMU)

8. pants

Vietās ar lielu dzīves dārdzības pieaugumu (ko aprēķina, izmantojot izmaiņas netiešajos indeksos) korekcijas koeficienti starpposma korekcijas gadījumā ir piemērojami pirms 1. janvāra un ikgadējās korekcijas gadījumā – pirms 1. jūlija. Tas ir nepieciešams, lai pirktspējas samazinājumu pielīdzinātu pirktspējai dienesta vietā, kurā dzīves dārdzības izmaiņas ir sasniegušas jutīguma robežu.

Ikgadējās pārskatīšanas piemērošanas datumi ir šādi:

a)	16. maijs dienesta vietām, kur inflācija ir lielāka par 6 %; un

b)	1. maijs dienesta vietām, kur inflācija ir lielāka par 10 %.

Starpposma pārskatīšanas piemērošanas datumi ir šādi:

a)	16. novembris dienesta vietām, kur inflācija ir lielāka par 6 %; un

b)	1. novembris dienesta vietām, kur inflācija ir lielāka par 10 %.

4. NODAĻA

KOREKCIJAS KOEFICIENTU NOTEIKŠANA UN ATSAUKŠANA (CIVILDIENESTA NOTEIKUMU 64. PANTS)

9. pants

Attiecīgās dalībvalsts atbilstošās iestādes, Savienības iestādes administrācija vai Savienības ierēdņu pārstāvji attiecīgajā dienesta vietā var pieprasīt īpaši minētajai vietai noteiktu korekcijas koeficientu.

Šādai prasībai vajadzētu būt pamatotai ar objektīviem iemesliem, kas liecina par ievērojamām atšķirībām dažu gadu laikā starp dzīves dārdzību šajā dienesta vietā un attiecīgās dalībvalsts galvaspilsētā (izņemot Nīderlandi, kur Amsterdamas vietā izmanto Hāgu). Ja Eurostat apstiprina, ka atšķirība ir uzskatāma par ievērojamu (vairāk par 5 %) un ilglaicīgu, Komisija attiecīgajai vietai piemēro korekcijas koeficientu, pieņemot deleģētus aktus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantu.

Komisija, saskaņā ar Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantu pieņemot deleģētos aktus, nolemj atsaukt korekcijas koeficienta piemērošanu konkrētai vietai. Šādā gadījumā lēmums tiek balstīts uz vienu no šādiem apsvērumiem:

uz attiecīgo dalībvalstu atbilstošo iestāžu, kādas Savienības iestādes administrācijas vai Savienības ierēdņu pārstāvju pieprasījumu attiecīgajā dienesta vietā, kas liecina, ka dzīves dārdzība šajā vietā vairs ievērojami neatšķiras (mazāk nekā 2 %) no dzīves dārdzības attiecīgās dalībvalsts galvaspilsētā. Šādai konverģencei vajadzētu būt noturīgai un tā būtu jāapstiprina Eurostat;

b)	faktu, ka šajā vietā vairs netiek nodarbināti Savienības ierēdņi un pagaidu darbinieki.

5. NODAĻA

STARPNIECĪBAS UN IZŅĒMUMA KLAUZULAS

10. pants

Ikgadējās pārskatīšanas nolūkā izmantotā specifiskā rādītāja vērtība nedrīkst pārsniegt 2 % un nedrīkst būt mazāka par – 2 %. Ja specifiskā rādītāja lielums pārsniedz augšējo robežu vai ir mazāks par apakšējo robežu, aprēķinot pārskatīšanas izmaiņas lielumu, izmanto attiecīgo robežas vērtību.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir piemērojams 11. pants.

Ikgadējās pārskatīšanas atlikušo vērtību, ko rada starpība starp pārskatīšanas izmaiņas lielumu, ko aprēķina ar specifisko rādītāju, un pārskatīšanas izmaiņas lielumu, ko aprēķina ar robežas vērtību, piemēro, sākot ar nākamā gada 1. aprīli.

11. pants

Ja saskaņā ar Komisijas prognozēm kārtējā gadā tiek fiksēts Savienības faktiskā IKP kritums un specifiskais rādītājs ir pozitīvs, pārskatīšanas izmaiņas lieluma aprēķinā izmanto tikai specifiskā rādītāja daļu. Pārskatīšanas izmaiņas lieluma atlikušo vērtību, kas atbilst specifiskā rādītāja atlikumam, piemēro, sākot ar nākamā gada vēlāku datumu. Minēto pārskatīšanas izmaiņas atlikušo vērtību neņem vērā 10. panta piemērošanas nolūkā. Savienības IKP vērtību, sekas – specifiskā rādītāja sadalīšanu – un piemērošanas datumu nosaka atbilstoši šādai tabulai:

Savienības IKP	Specifiskā rādītāja sekas	Otras daļas maksājuma datums
[– 0,1 %; – 1 %]	33 %; 67 %	n + 1 gada 1. aprīlis
[– 1 %; – 3 %]	0 %; 100 %	n + 1 gada 1. aprīlis
mazāks par – 3 %	0 %	—

Ja 1. punktā minētā prognoze neatbilst Savienības IKP galīgajai vērtībai, ko Komisija darījusi pieejamu, un ja minētie galīgie dati izmainītu 1. punktā iekļautajā tabulā noteiktās sekas, ievērojot šo tabulu, veic nepieciešamo korekciju, tostarp pielāgojumus ar atpakaļejošu spēku – vai nu pozitīvi, vai nu negatīvi.

3.	Komisija pārskatītās atsauces summas divu nedēļu laika no koriģēšanas informēšanas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.

Ja, piemērojot 1. vai 2. punktu, ir konstatēts, ka specifiskā rādītāja vērtība netika izmantota, lai pārskatītu atalgojumu un pensijas, minēto vērtību izmanto turpmākas pārskatīšanas aprēķinā, – no brīža, kad Savienības IKP kopējā izaugsme pirmo reizi kopš gada, kurā piemēroja 1. vai 2. punktu, ir kļuvusi pozitīva. Jebkurā gadījumā pirmajā teikumā minētajai vērtībai pēc analoģijas piemēro šā pielikuma 10. pantā noteiktos ierobežojumus un principus. Lai to izdarītu, Eurostat regulāri nosaka Savienības IKP izmaiņas.

5.	Attiecīgā gadījumā 10. panta un šā panta piemērošanas juridiskās sekas ir pilnībā spēkā arī pēc 15. pantā minētā šā pielikuma piemērošanas termiņa beigām.

6. NODAĻA

EUROSTAT UZDEVUMI UN ATTIECĪBAS AR DALĪBVALSTU VALSTU STATISTIKAS INSTITŪTIEM VAI CITĀM ATBILSTOŠĀM IESTĀDĒM

12. pants

Eurostat uzdevums ir uzraudzīt pamata datu kvalitāti un statistikas metodes, ko izmanto, lai noteiktu faktorus, kurus ņem vērā, veicot atalgojuma pārskatīšanu. Jo īpaši tas veic jebkurus izvērtējumus vai pētījumus, kas nepieciešami šādai uzraudzībai.

13. pants

Katru gadu martā Eurostat sasauc darba grupas sanāksmi, kurā ir valstu statistikas institūtu vai citu atbilstošu iestāžu dalībvalstīs eksperti un kura zināma kā Civildienesta noteikumu 65. un 65. panta darba grupa.

Šajā sanāksmē izskata statistikas metodiku un tās īstenošanu saistībā ar specifiskajiem un kontroles rādītājiem, apvienoto indeksu un ekonomisko paritāti.

Sanāksmē sniedz arī informāciju, kas nepieciešama, lai sagatavotu pirktspējas izmaiņu prognozi nolūkā veikt atalgojuma starpposma pārskatīšanu, kā arī datus par centrālās pārvaldes iestāžu darba laikiem.

14. pants

Pēc Eurostat pieprasījuma dalībvalstis informē Eurostat par jebkuriem faktoriem, kam ir tieša vai netieša ietekme uz centrālās pārvaldes valsts civildienesta ierēdņu atalgojuma noteikšanu un izmaiņām.

7. NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMS UN ATKĀRTOTAS IZSKATĪŠANAS KLAUZULA

15. pants

1.	Šā pielikuma noteikumus piemēro no 2014. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 31. decembrim.

Pirms 2022. gada 31. marta Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu. Minētajā ziņojumā aplūko saskaņā ar šā pielikuma 2. pantu veikto apsekojumu un jo īpaši izvērtē, vai Savienības ierēdņu atalgojuma un pensiju pirktspējas izmaiņas atbilst centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algu pirktspējas izmaiņām. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, vajadzības gadījumā iesniedz priekšlikumu grozīt šo pielikumu, kā arī Civildienesta noteikumu 66.a pantu, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 336. pantu.

3.	Kamēr Eiropas Parlaments un Padome nav pieņēmuši regulu, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, šo pielikumu un Civildienesta noteikumu 66.a pantu turpina provizoriski piemērot arī pēc šā panta 1. punktā un Civildienesta noteikumu 66.a pantā paredzētajiem beigu termiņiem.

4.	Komisija 2018. gada beigās Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz starpposma ziņojumu par šā pielikuma un Civildienesta noteikumu 66.a panta piemērošanu."

72.

XII pielikumu groza šādi:

pielikuma 2. pantu aizstāj ar šādu:

"2. pants

1. Pārskatītās iemaksas likmes stājas spēkā 1. jūlijā vienlaicīgi ar ikgadējo pārskatīto atalgojumu atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. pantam. Pārskatīšanas rezultātā iemaksas likme palielinās vai samazinās ne vairāk kā par vienu procentu punktu virs vai zem iepriekšējā gadā piemērotās likmes.

2. Starpību, kas konstatēta starp pārskatīto iemaksu likmi, kas būtu radusies aktuārā aprēķina rezultātā, un pārskatīto vērtību, kas iegūta 1. punkta pēdējā teikumā minētās nobīdes rezultātā, nekad neatgūst vai attiecīgi to neņem vērā turpmākos aktuārajos aprēķinos. Iemaksu likmi, kas būtu radusies aktuārā aprēķina rezultātā, norāda šā pielikuma 1. pantā paredzētajā izvērtējuma ziņojumā.";

b)	pielikuma 4. panta 6. punktā vārdkopu "12 gadu" aizstāj ar vārdkopu "30 gadu";

c)	pielikuma 10. panta 2. punktā un 11. panta 2. punktā vārdkopu "12 gadiem" aizstāj ar vārdkopu "30 gadiem";

iekļauj šādu pantu:

"11.a pants

Līdz 2020. gadam šā pielikuma 4. panta 6. punkta, 10. panta 2. punkta un 11. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā, mainīgo vidējo lielumu aprēķina, pamatojoties uz šādu laika tabulu:

2014. gadā – 16 gadi

2015. gadā – 18 gadi

2016. gadā – 20 gadi

2017. gadā – 22 gadi

2018. gadā – 24 gadi

2019. gadā – 26 gadi

2020. gadā – 28 gadi.";

pielikuma 12. pantu aizstāj ar šādu:

"12. pants

Likme, kas minēta VIII pielikuma 4. un 8. pantā, salikto procentu aprēķināšanai ir faktiskā likme, kas minēta šā pielikuma 10. pantā, un, ja nepieciešams, to pārskata, ik pēc pieciem gadiem veicot aktuāros novērtējumus.

Saistībā ar pārskatīšanu likmi, kas minēta VIII pielikuma 4. un 8. pantā, uzskata par atsauces likmi. Komisija divu nedēļu laikā pēc pārskatīšanas pārskatītās likmes efektīvo vērtību informācijas nolūkā publicē Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša C sērijā.";

pielikuma 14. pantu aizstāj ar šādu:

"14. pants

1. Komisija 2022. gadā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei. Minētajā ziņojumā aplūko šā pielikuma piemērošanas ietekmi uz budžetu un novērtē pensiju shēmas aktuāro līdzsvaru. Komisija, pamatojoties uz minēto ziņojumu, vajadzības gadījumā iesniegs priekšlikumu par šā pielikuma grozīšanu.

2. Komisija 2018. gadā iesniedz starpposma ziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei par šā pielikuma piemērošanu."

73.

XIII pielikumu groza šādi:

a)	pielikuma 7. panta 2. punkta trešajā daļā vārdu "korekcijas" aizstāj ar "pārskatīšanas";

b)	svītro 10., 14. līdz 17. pantu un 18. panta 2. punktu;

c)	pielikuma 18. panta 1. punktā vārdu "koriģē" aizstāj ar vārdu "pārskata", un vārdu "korekciju" aizstāj ar vārdu "pārskatīšanu";

pielikuma 19. pantu aizstāj ar šādu:

"19. pants

Neatkarīgi no Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1023/2013 (13) noteikumiem, paliek spēkā Civildienesta noteikumu 63., 64., 65., 82. un 83.a pants, to XI un XII pielikumu un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20. panta 1. punkts, 64., 92. un 132. pants, kā tie bijuši spēkā pirms 1.11.2013, – taču tikai, lai veiktu korekcijas, kas nepieciešamas, lai izpildītu Līguma par Eiropas Savienības darbību 266. pantā minēto Eiropas Savienības Tiesas spriedumu par minēto pantu piemērošanu.

pielikuma 20. pantu groza šādi:

i)	svītro 2. punktu;

ii)

panta 3. punkta otro daļu aizstāj ar šādu:

"Korekcijas koeficientu viņu pensijām piemēro tikai tad, ja ierēdņa pastāvīgā dzīvesvieta sakrīt ar viņa pēdējo dienesta vietu vai ar izcelsmes vietas valsti VII pielikuma 7. panta 4. punkta nozīmē. Taču ģimenes vai medicīnisku iemeslu dēļ ierēdņi, kuri saņem pensiju, var lūgt iecēlējinstitūciju mainīt viņu izcelsmes vietu; lēmumu šajā sakarībā pieņem, attiecīgajam ierēdnim uzrādot atbilstīgus apliecinošus dokumentus.";

iii)	panta 4. punkta pēdējo teikumu svītro:

pielikuma 21. pantu aizstāj ar šādu:

"21. pants

Neatkarīgi no Civildienesta noteikumu 77. panta otrās daļas otrā teikuma ierēdņi, kuri uzsākuši dienestu pirms 2004. gada 1. maija, ir tiesīgi saņemt 2 % no tajos minētās algas par katru dienesta gadu, kurš dod tiesības uz pensiju un kuru aprēķina saskaņā ar VIII pielikuma 3. pantu.

Ierēdņi, kuri sākuši dienestu laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim, ir tiesīgi saņemt 1,9 % no Civildienesta noteikumos minētās algas par dienesta katru gadu, kurš dod tiesības uz pensiju un kuru aprēķina saskaņā ar VIII pielikuma 3. pantu.";

pielikuma 22. pantu aizstāj ar šādu:

"22. pants

1. Ierēdņi, kuru dienesta gadu skaits 2004. gada 1. maijā ir 20 un vairāk, tiesības uz izdienas pensiju iegūst, sasniedzot 60 gadu vecumu.

Ierēdņi, kuru vecums 2014. gada 1. maijā ir 35 gadi un vairāk un kuri dienestu sākuši pirms 2014. gada 1. janvāra, tiesības uz izdienas pensiju iegūst turpmāk dotajā tabulā noteiktajā vecumā:

Vecums 2014. gada 1. maijā	Pensionēšanās vecums	Vecums 2014. gada 1. maijā	Pensionēšanās vecums
60 un vairāk gadi	60 gadi	47 gadi	62 gadi 6 mēneši
59 gadi	60 gadi 2 mēneši	46 gadi	62 gadi 8 mēneši
58 gadi	60 gadi 4 mēneši	45 gadi	62 gadi 10 mēneši
57 gadi	60 gadi 6 mēneši	44 gadi	63 gadi 2 mēneši
56 gadi	60 gadi 8 mēneši	43 gadi	63 gadi 4 mēneši
55 gadi	61 gads	42 gadi	63 gadi 6 mēneši
54 gadi	61 gads 2 mēneši	41 gads	63 gadi 8 mēneši
53 gadi	61 gads 4 mēneši	40 gadi	63 gadi 10 mēneši
52 gadi	61 gads 6 mēneši	39 gadi	64 gadi 3 mēneši
51 gads	61 gads 8 mēneši	38 gadi	64 gadi 4 mēneši
50 gadi	61 gads 11 mēneši	37 gadi	64 gadi 5 mēneši
49 gadi	62 gads 2 mēneši	36 gadi	64 gadi 6 mēneši
48 gadi	62 gads 4 mēneši	35 gadi	64 gadi 8 mēneši

Ierēdņi, kuri 2014. gada 1. maijā ir jaunāki par 35 gadiem, tiesības uz izdienas pensiju iegūst 65 gadu vecumā.

Taču to ierēdņu, kuriem 2014. gada 1. maijā ir 45 gadi un vairāk un kuri dienestu sākuši laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. decembrim, pensionēšanās vecums paliek 63 gadi.

Ierēdņiem, kuri dienestu sākuši pirms 2014. gada 1. janvāra, pensionēšanās vecumu, ko ņem vērā saistībā ar visām atsaucēm uz pensionēšanās vecumu, kuras minētas šajos Civildienesta noteikumos, nosaka saskaņā ar iepriekšminētajiem noteikumiem, ja vien šajos Civildienesta noteikumus nav paredzēts citādi.

2. Neatkarīgi no VIII pielikuma 2. pantā noteiktā ierēdņi, kuri sākuši dienestu pirms 2014. gada 1. janvāra un kuri turpina dienestu pēc tāda vecuma sasniegšanas, kad viņi būtu tiesīgi saņemt izdienas pensiju, ir tiesīgi saņemt papildu pieaugumu 2,5 % apmērā no savas pēdējās pamatalgas par katru gadu, kas nostrādāts pēc šā vecuma, ar nosacījumu, ka viņu kopējais pensijas apmērs nepārsniedz 70 % no pēdējās pamatalgas attiecīgi Civildienesta noteikumu 77. panta otrās vai trešās daļas nozīmē.

Taču ierēdņiem, kuriem 2004. gada 1. maijā bija 50 vai vairāk gadu, vai kuru dienesta gadu skaits ir 20 gadi vai vairāk, iepriekšējā daļā paredzētais pensijas pieaugums nav mazāks par 5 % no pensiju tiesību apmēra, kas iegūtas 60 gadu vecumā.

Pieaugumu piešķir arī nāves gadījumā, ja ierēdnis ir turpinājis dienestu pēc tā vecuma sasniegšanas, kurā viņš būtu tiesīgs saņemt izdienas pensiju.

Ja atbilstoši IVa pielikumam ierēdnis, kurš sācis dienestu pirms 2014. gada 1. janvāra un kurš strādā nepilnu darba laiku, veic iemaksas pensiju shēmā proporcionāli nostrādātajam laikam, pensijas tiesību pieaugumu, kas paredzēts šajā pantā, piemēro tikai tādā pašā proporcijā.

3. Gadījumā, ja ierēdnis aiziet pensijā pirms šajā pantā noteiktā pensionēšanās vecuma sasniegšanas, par laikposmu starp 60 gadu vecumu un noteikto pensionēšanās vecumu piemēro tikai pusi no VIII pielikuma 9. panta 1. punkta b) apakšpunktā noteiktā samazinājuma.

4. Atkāpjoties no IV pielikuma vienīgā panta 1. punkta otrās daļas, ierēdnis, uz kuru saskaņā ar 1. punktu attiecas pensionēšanās vecums, kas ir mazāks par 65 gadiem, saņem minētajā pielikumā norādīto pabalstu, ievērojot pielikumā minētos noteikumus, līdz dienai, kad ierēdnis sasniedz viņa pensionēšanās vecumu.

Taču pēc minētā vecuma un līdz 65 gadu vecumam, ierēdnis turpina saņemt pabalstu līdz tas sasniedz maksimālo izdienas pensijas apmēru, izņemot gadījumus, kad piemēro Civildienesta noteikumu 42.c pantu.";

pielikuma 23. pantu aizstāj ar šādu:

"23. pants

1. Piemērojot Civildienesta noteikumu 52. panta a) punktu un neskarot 50. panta noteikumus, ierēdnis, kas ir bijis dienestā pirms 2014. gada 1. janvāra, pensionējas automātiski tā mēneša pēdējā dienā, kurā viņam aprit 65 gadi. Attiecībā uz ierēdņiem, kas ir bijuši dienestā pirms 2014. gada 1. janvāra, Civildienesta noteikumu 78. panta otrajā daļā un 81.a panta 1. punkta b) apakšpunktā un VIII pielikuma 12. panta 1. punkta b) apakšpunktā vārdkopu "66 gadu vecum(-)" aizstāj ar vārdkopu "65 gadu vecum(-)".

2. Neatkarīgi no Civildienesta noteikumu 52. panta ierēdņi, kuri sāka dienestu pirms 2014. gada 1. maija un atstāj dienestu pirms vecuma, kurā viņiem būtu tiesības saņemt izdienas pensiju saskaņā ar šā pielikuma 22. pantu, var pieprasīt VIII pielikuma 9. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu:

a)	līdz 2015. gada 31. decembrim – no 55 gadu vecuma,

b)	līdz 2016. gada 31. decembrim – no 57 gadu vecuma.

3. Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 50. panta astotās daļas, ierēdnis, kurš ir pensionējies dienesta interesēs atbilstoši Civildienesta noteikumu 50. panta pirmajai daļai, ir tiesīgs saņemt VIII pielikuma 9. pantā paredzēto pensijas izmaksu saskaņā ar šādu tabulu:

Saskaņā ar 50. panta pirmo daļu pieņemtā lēmuma datums	Vecums
Pirms 2016. gada 31. decembrim	55 gadi
Pēc 2016. gada 31. decembra	58 gadi"

i)	iekļauj šādu pantu: "24.a pants Gadījumā, ja pensija noteikta pirms 2014. gada 1. janvāra, saņēmēja pensijas tiesības arī pēc šā datuma turpina noteikt saskaņā ar sākotnēji piemērotajiem noteikumiem. Tas pats attiecas arī uz nodrošinājumu atbilstoši kopīgajai veselības apdrošināšanas shēmai.";

pielikuma 28. pantu aizstāj ar šādu:

"28. pants

1. Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. pantā minētajiem darbiniekiem, kuri 2004. gada 1. maijā strādāja uz līguma pamata un pēc šā datuma, bet pirms 2014. gada 1. janvāra, tiek iecelti par ierēdņiem, pensionējoties ir tiesības uz pensiju tiesību, ko viņi ieguvuši kā pagaidu darbinieki, aktuāro korekciju, kas ņem vērā izmaiņas viņu pensionēšanās vecumā, kā minēts Civildienesta noteikumu 77. pantā.

2. Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2., 3.a un 3.b pantā minētajiem darbiniekiem, kuri 2014. gada 1. janvārī strādā uz līguma pamata un pēc šā datuma tiek iecelti par ierēdņiem, pensionējoties ir tiesības uz pensiju tiesību, ko viņi ieguvuši kā pagaidu vai līgumdarbinieki, aktuāro korekciju, kas ņem vērā izmaiņas viņu pensionēšanās vecumā, kā minēts Civildienesta noteikumu 77. pantā, gadījumā ja 2014. gada 1. maijā viņi ir sasnieguši vismaz 35 gadu vecumu.";

pievieno šādu iedaļu:

'5. Iedaļa

30. pants

1. Atkāpjoties no I pielikuma A punkta 2. apakšpunkta, ierēdņiem AD funkciju grupā, kas ir dienestā 2013. gada 31. decembrī, piemēro šādu amatu veidu tabulu:

Ģenerāldirektors	AD 15 līdz AD 16
Direktors	AD 14 līdz AD 15
Nodaļas vadītājs vai līdzvērtīgs amats	AD 9 līdz AD 14
Padomdevējs vai līdzvērtīgs amats	AD 13 līdz AD 14
Vecākais administrators pārejas posmā	AD 14
Administrators pārejas posmā	AD 13
Administrators	AD 5 līdz AD 12

2. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, iecēlējinstitūcija tos AD funkciju grupas ierēdņus, kas ir dienestā 2013. gada 31. decembrī, klasificē pēc šādiem amatu veidiem:

a)	ierēdņus, kam 2013. gada 31. decembrī ir AD 14 pakāpe un kas neieņem nedz direktora vai līdzvērtīgu amatu, nedz nodaļas vadītāja vai līdzvērtīgu amatu un nedz padomdevēja vai līdzvērtīgu amatu, klasificē kā "vecākais administrators pārejas posmā";

b)	ierēdņus, kam 2013. gada 31. decembrī ir AD 13 pakāpe un kas neieņem nedz nodaļas vadītāja vai līdzvērtīgu amatu un nedz padomdevēja vai līdzvērtīgu amatu, klasificē kā "administrators pārejas posmā";

c)	ierēdņus, kam 2013. gada 31. decembrī ir AD 9 pakāpe un kas neieņem nedz nodaļas vadītāja, nedz līdzvērtīgu amatu, klasificē kā "nodaļas vadītājs vai līdzvērtīgs amats";

d)	ierēdņus, kam 2013. gada 31. decembrī ir AD 13 vai AD 14 pakāpe un kas ieņem padomdevēja vai līdzvērtīgu amatu, klasificē kā "padomdevējs vai līdzvērtīgs amats";

e)	ierēdņus, kam 2013. gada 31. decembrī ir AD 5 līdz AD 12 pakāpe un kas neieņem nedz nodaļas vadītāja, nedz līdzvērtīgu amatu, klasificē kā "administrators".

3. Atkāpjoties no 2. punkta, ierēdņus, kam ir AD 9 līdz AD 14 pakāpe un kuriem ir īpašas pilnvaras, iecēlējinstitūcija pirms 2015. gada 31. decembra var kvalificēt kā "nodaļu vadītājs vai līdzvērtīgs amats" vai kā "padomdevējs vai līdzvērtīgs amats". Katra iecēlējinstitūcija izstrādā noteikumus, lai nodrošinātu šā panta izpildi. Taču kopējais to ierēdņu skaits, kas gūst labumu no šā noteikuma, nepārsniedz 5 % no ierēdņiem, kas 2013. gada 31. decembrī ir funkciju grupā AD.

4. Amata veida kvalifikācija ir spēkā, līdz ierēdnim tiek noteikta jauna funkcija, kas atbilst citam amata veidam.

5. Ierēdņiem, kuri ir AD 12 pakāpes 5. līmenī un ieņem administratora amatu, no 2016. gada 1. janvāra piešķir pamatalgas pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 12 4. līmeņa algu un AD 12 pakāpes 3. līmeņa algu, ar noteikumu, ka viņi atbilst 44. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

6. Ierēdņiem, kuri ir AD 12 pakāpes 5. līmenī un ieņem administratora amatu un kuri gūst labumu no 5. punktā minētā pasākuma, pēc diviem gadiem piešķir pamatalgas papildu pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 12 5. līmeņa algu un AD 12 pakāpes 4. līmeņa algu, ar noteikumu, ka viņi atbilst 44. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

7. Atkāpjoties no 5. punkta, ierēdņiem, kuriem ir AD 12 pakāpe un kuri ieņem administratora amatu, un kuri tika iecelti amatā pirms 2004. gada 1. maija un nav paaugstināti amatā laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2013. gada 31. maijam, piemēro šādus noteikumus:

a)	ierēdņiem, kuri ir 8. līmenī, no 2016. gada 1. janvāra piešķir pamatalgas pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 12 4. līmeņa algu un AD 12 pakāpes 3. līmeņa algu, ar noteikumu, ka viņi atbilst 44. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

b)	ar noteikumu, ka viņiem piemēro a) apakšpunktā minēto pasākumu, ierēdņiem, kuri ir 8. līmenī, pēc diviem gadiem piešķir pamatalgas papildu pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 12 5. līmeņa algu un AD 12 pakāpes 4. līmeņa algu.

8. Ierēdņiem, kuri ir AD 13 pakāpes 5. līmenī un ieņem administratora amatu pārejas posmā, no 2016. gada 1. janvāra piešķir pamatalgas pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 13 4. līmeņa algu un AD 13 pakāpes 3. līmeņa algu, ar noteikumu, ka viņi atbilst 44. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

9. Ierēdņiem, kuri ir AD 13 pakāpes 5. līmenī un ieņem administratora amatu pārejas posmā un kuri gūst labumu no 5. punktā minētā pasākuma, pēc diviem gadiem piešķir pamatalgas papildu pieaugumu, kas atbilst starpībai starp AD 13 pakāpes 5. līmeņa algu un AD 13 pakāpes 4. līmeņa algu, ar nosacījumu, ka viņi atbilst 44. panta pirmajā daļā noteiktajiem nosacījumiem.

10. Ierēdņi, kuriem ir piešķirts 5. līdz 9. punktā paredzētais pamatalgas pieaugums un kuri pēc tam tiek iecelti par nodaļu vadītājiem vai līdzvērtīgā amatā vai par padomdevējiem vai līdzvērtīgā amatā tajā pašā pakāpē, saglabā šo pamatalgas pieaugumu.

11. Atkāpjoties no 46. panta pirmā teikuma, ierēdņus, kuriem piešķirta nākamā augstākā pakāpe un kuri saņem 5., 6, 8. un 9. punktā paredzēto pamatalgas pieaugumu, pārceļ minētās pakāpes otrajā līmenī. Viņi zaudē 5., 6., 8. un 9. pantā paredzētā pamatalgas pieauguma priekšrocību.

12. Pamatalgas pieaugumu, kas paredzēts 7. punktā, neizmaksā pēc paaugstinājuma amatā un neiekļauj bāzē, ko izmanto, lai noteiktu šā pielikuma 7. panta 5. punktā minēto mēneša pamatalgas pieaugumu.

31. pants

1. Atkāpjoties no I pielikuma A punkta 2. apakšpunkta, ierēdņiem AST funkciju grupā, kas ir dienestā 2013. gada 31. decembrī, piemēro šāda amatu veidu tabulu:

Vecākais asistents pārejas posmā	AST 10 līdz AST 11
Asistents pārejas posmā	AST 1 līdz AST 9
Administratīvais asistents pārejas posmā	AST 1 līdz AST 7
Atbalsta darbinieks pārejas posmā	AST 1 līdz AST 5

2. Sākot ar 2014. gada 1. janvāri, iecēlējinstitūcija tos AST funkciju grupas ierēdņus, kas ir dienestā 2013. gada 31. decembrī, klasificē pēc šādiem amatu veidiem:

a)	ierēdņus, kam 2012. gada 31. decembrī ir AST 10 vai AST 11 pakāpe, klasificē kā "vecākais asistents pārejas posmā";

ierēdņus, uz ko neattiecas a) apakšpunkts un kas līdz 2004. gada 1. maijam bija bijušās B kategorijas darbinieki vai kas līdz 2004. gada 1. maijam bija bijušās C vai D kategorijas darbinieki un ir kļuvuši par AST funkciju grupas ierēdņiem bez ierobežojuma, kā arī AST ierēdņus, kas pieņemti darbā kopš 2004. gada 1. maija, klasificē kā "asistents pārejas posmā".

c)	ierēdņus, uz ko neattiecas a) un b) apakšpunkts un kas līdz 2004. gada 1. maijam bija bijušās C kategorijas darbinieki, klasificē kā "administratīvais asistents pārejas posmā";

d)	ierēdņus, uz ko neattiecas a) un b) apakšpunkts un kas līdz 2004. gada 1. maijam bija bijušās D kategorijas darbinieki, klasificē kā "atbalsta darbinieks pārejas posmā".

3. Amata veida kvalifikācija ir spēkā, līdz ierēdnim tiek noteikta jauna funkcija, kas atbilst citam amata veidam. Administratīvos asistentus pārejas posmā un atbalsta darbiniekus pārejas posmā var klasificēt kā I pielikuma A punktā definēto asistenta amata veidu, taču tikai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 4. pantā un 29. panta 1. punktā noteikto procedūru. Paaugstināšana amatā ir atļauta tikai karjeras grupas ietvaros atbilstoši katram 1. punktā norādītajam amata veidam.

4. Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 6. panta 1. punkta un no I pielikuma B punkta, nākamajā augstākā pakāpē paaugstināšanas vajadzībām esošo vakanto amata vietu skaitu atbalsta darbiniekiem pārejas posmā aprēķina atsevišķi. Piemēro šādas reizināšanas likmes:

	Pakāpe	Likme
Atbalsta darbinieks pārejas posmā	5	—
	4	10%
	3	22%
	2	22%
	1	—

Ciktāl tas attiecas uz atbalsta darbiniekiem pārejas posmā, uz paaugstinājumu pretendējošo ierēdņu salīdzinošos nopelnus (Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkts) izvērtē atbilstošo vienas pakāpes un klasifikācijas ierēdņu starpā.

5. Administratīvie asistenti pārejas posmā un atbalsta darbinieki pārejas posmā, kuri pirms 2004. gada 1. maija bija bijušajā C vai D kategorijā, saglabā tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot divu mēnešu laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas, kā noteikts VI pielikumā.

6. Ierēdņi, kuriem pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 55.a panta 2. punkta g) apakšpunktu un Civildienesta noteikumu IVa pielikuma 4. pantu tika piešķirta atļauja strādāt nepilnu darba laiku laikposmā, kas sākas pirms 2014. gada 1. janvāra un turpinās pēc minētā datuma, var turpināt strādāt nepilnu darba laiku saskaņā ar tādiem pašiem noteikumiem laikposmā, kas kopumā nepārsniedz piecus gadus.

7. Ierēdņiem, kuru pensionēšanās vecums saskaņā ar šā pielikuma 22. pantu ir mazāks par 65 gadiem, Civildienesta noteikumu 55.a panta 2. punkta g) apakšpunktā minētais trīs gadu termiņš var pārsniegt pensionēšanās vecumu, tomēr nepārsniedzot 65 gadu vecumu.

32. pants

Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu II pielikuma 1. panta ceturtās daļas pirmā teikuma, AST/SC funkciju grupas pārstāvību Personāla komitejā nodrošināt nav nepieciešams līdz nākamajām jaunas Personāla komitejas vēlēšanām, kurā AST/SC darbinieki var tikt pārstāvēti.

33. pants

Atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 40. panta 2. punkta, gadījumos, kad ierēdnis 2013. gada 31. decembrī visā savas karjeras laikā ir bijis atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ vairāk nekā 10 gadus, atvaļinājuma personisku iemeslu dēļ laiks visā ierēdņa karjeras laikā nedrīkst būt ilgāks par 15 gadiem.'.

2. pants

Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību groza šādi:

1.	Svītro 1. panta otro ievilkumu.

Nodarbināšanas kārtības 2. pantam pievieno šādu punktu:

"f)

darbinieki, kas pieņemti darbā, lai ieņemtu amatu, kas ir iekļauts Civildienesta noteikumu 1.a panta 2. punktā minētās aģentūras budžeta iedaļai pievienotajā amatu sarakstā, un ko budžeta iestādes ir klasificējušas kā pagaidu, izņemot aģentūru vadītājus un aģentūru vadītāju vietniekus, kas minēti Savienības tiesību aktā, ar ko izveido aģentūru, un ierēdņus, kuri dienesta interesēs ir norīkoti darbā aģentūrā.".

3.	Svītro 3. pantu.

Nodarbināšanas kārtības 3.b panta b) punkta i) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"i)	ierēdņus vai pagaidu darbiniekus funkciju grupā AST/SC un AST;".

5.	Nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmajā daļā vārdus "2. panta a) apakšpunkts" aizstāj ar "2. panta a) vai f) punkts".

6.	Svītro 10. panta 4. punktu.

Nodarbināšanas kārtības 11. pantu groza šādi:

a)	pirmās daļas pirmajā teikumā vārdus "11. līdz 26. panta" aizstāj ar vārdiem "no 11. līdz 26.a panta";

b)	trešajā daļā vārdus "otro daļu" aizstāj ar vārdu "trešo daļu";

Nodarbināšanas kārtības 12. pantu groza šādi:

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Pagaidu darbinieku pieņemšana darbā ir virzīta uz to, lai iestādei nodrošinātu pakalpojumus, ko sniedz visspējīgākie, visefektīvākie un visgodprātīgākie cilvēki, kas pieņemti darbā, ņemot vērā pēc iespējas plašāku ģeogrāfisko teritoriju, un izraudzīti no Savienības dalībvalstu pilsoņus vidus.

Pagaidu darbiniekus izraugās neatkarīgi no viņu rases, politiskās, filozofiskās vai reliģiskās pārliecības, dzimuma vai seksuālās orientācijas, un neatkarīgi no viņa civilstāvokļa vai ģimenes stāvokļa.

Neviens amats netiek rezervēts kādas dalībvalsts pilsoņiem. Tomēr Savienības pilsoņu vienlīdzības princips ļauj katrai iestādei pieņemt piemērotus pasākumus, ņemot vērā novēroto ilgstošo līdzsvara trūkumu starp pagaidu darbinieku pārstāvētajām pilsonībām, kam pamatā nav objektīvu kritēriju. Minētie piemērotie pasākumi jāpamato, un to dēļ nekad nedrīkst noteikt citus darbā pieņemšanas kritērijus, kā vien tos, kas pamatojas uz nopelniem. Pirms tiek pieņemti šādi piemēroti pasākumi, iestāde, kas ir minēta 6. panta pirmajā daļā, pieņem vispārīgus noteikumus šā punkta īstenošanai saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.

Pēc trīs gadu laikposma, kas sākas 2014. gada 1. janvārī, Komisija ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par iepriekš minētās daļasīstenošanu.

Lai veicinātu pieņemšanu darbā, ņemot vērā visplašāko iespējamo ģeogrāfisko teritoriju, iestādes cenšas sekmēt, lai to darbinieku bērni iegūtu no valodas un kultūras viedokļa daudzveidīgu izglītību.";

b)	panta 5. punktā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar "6. panta pirmajā daļā minētā iestāde".

Nodarbināšanas kārtības 14. pantu aizstāj ar šādu pantu:

"14. pants

1. Pagaidu darbiniekam nosaka deviņu mēnešu pārbaudes laiku.

Ja pārbaudes laikā slimības, Civildienesta noteikumu 58. pantā noteiktā grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai nelaimes gadījuma dēļ pagaidu darbinieks nespēj veikt pienākumus vismaz vienu nepārtrauktu mēnesi, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2. Ziņojumu par pagaidu darbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja viņa darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. pantā pirmajā daļā minētajai iestādei. Pamatojoties uz ziņojumu, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var nolemt atlaist pagaidu darbinieka pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai arī uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot pagaidu darbinieku citā struktūrvienībā.

3. Vismaz vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām sagatavo ziņojumu par pagaidu darbinieka spēju veikt amata pienākumus, kā arī par darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu pagaidu darbiniekam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, pagaidu darbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei.

Pagaidu darbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijusi atbilstoša, lai ieņemtu amatu, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei pieejamo informāciju par pagaidu darbinieka rīcību, ņemot vērā Civildienesta noteikumu II sadaļu.

4. Atlaistajam pagaidu darbiniekam ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi."

10.

Nodarbināšanas kārtības 15. panta 1. punktā pirmajai daļai pievieno šādu teikumu:

"Pagaidu darbinieki, kuriem pakāpes piešķir saskaņā ar 6. panta pirmajā daļā minētās iestādes pieņemtajiem pakāpes piešķiršanas kritērijiem, saglabā pagaidu darbinieka statusā iegūto stāžu attiecīgajā līmenī, ja viņus ieceļ par tās pašas pakāpes pagaidu darbiniekiem tūlīt pēc pagaidu nodarbinātības termiņa beigām.".

11.

Nodarbināšanas kārtības 16. pantu aizstāj ar šādu:

"16. pants

Attiecībā uz atvaļinājumiem, darba laiku, virsstundām, darbu maiņās, darba gatavību darbavietā vai mājās un valsts svētku dienām pēc analoģijas piemēro Civildienesta noteikumu 42.a, 42.b pantu un 55. līdz 61 pantu. Īpašais atvaļinājums un bērna kopšanas un ģimenes atvaļinājums nepārsniedz līguma termiņu. Turklāt Civildienesta noteikumu 41., 42., 45. un 46. pantu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem, kas minēti Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 29. pantā, neatkarīgi no tā, kura datumā viņi pieņemti darbā.

Tomēr Civildienesta noteikumu 59. pantā paredzētais apmaksātais slimības atvaļinājums nedrīkst būt ilgāks par trim mēnešiem vai laikposmu, ko pagaidu darbinieks nostrādājis, ja pēdējais ir ilgāks. Atvaļinājums nepārsniedz līguma termiņu.

Pēc minēto termiņu izbeigšanās darbinieks, kura līgums nav pārtraukts, neskatoties uz viņa nespēju atsākt savu pienākumu izpildi, tiek uzskatīts par tādu, kas atrodas atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas.

Tomēr, ja darbinieks iegūst arodslimību vai cieš nelaimes gadījumā, veicot savus pienākumus, viņš turpina saņemt pilnu atalgojumu visu darba nespējas laiku, līdz viņam piešķir 33. pantā paredzēto invaliditātes pensiju.".

12.

Nodarbināšanas kārtības 17. pantu aizstāj ar šādu:

"17. pants

Izņēmuma gadījumos pagaidu darbiniekam pēc viņa pieprasījuma var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas neatliekamu personīgu iemeslu dēļ. Civildienesta noteikumu 12.b pantu turpina piemērot laikposmā, kad persona atrodas atvaļinājumā personisku iemeslu dēļ bez darba samaksas saglabāšanas.

Atļauju saskaņā ar 12.b pantu pagaidu darbiniekam nepiešķir, ja nolūks ir sākt atalgotu vai neatalgotu profesionālu darbību, kas ir saistīta ar lobēšanu vai konsultāciju sniegšanu attiecībā uz viņa iestādi un kas varētu radīt reālas vai iespējamas pretrunas ar iestādes likumīgajām interesēm.

Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā nosaka šāda atvaļinājuma ilgumu, kurš nedrīkst būt ilgāks par vienu ceturto daļu no darbinieka nostrādātā laika vai:

—	trīs mēneši, ja darbinieka darba stāžs ir mazāks par četriem gadiem,

—	divpadsmit mēnešus visos pārējos gadījumos.

Atvaļinājuma laiku, ko piešķir saskaņā ar pirmo daļu, neieskaita Civildienesta noteikumu 44. panta pirmās daļas piemērošanas nolūkā.

Laikā, kamēr pagaidu darbinieks ir atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas, tiek pārtraukta viņa dalība 28. pantā noteiktajā sociālā nodrošinājuma shēmā.

Taču pagaidu darbinieks, kurš nestrādā algotu darbu, ne vēlāk kā mēnesi pēc viņa atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas sākuma var pieprasīt, lai arī turpmāk viņš tiktu apdrošināts pret 28. pantā minētajiem riskiem, ar noteikumu, ka viņa atvaļinājuma laikā viņš sedz pusi no iemaksām, kas paredzētas minētajā pantā; iemaksu aprēķina, ņemot vērā pagaidu darbinieka pēdējo pamatalgu.

Turklāt pagaidu darbinieks, uz kuru attiecas 2. panta c) vai d) punkts un kurš pierāda, ka viņš nevar iegūt tiesības saņemt pensiju pēc nevienas citas pensiju shēmas, var pieprasīt, lai arī turpmāk viņš atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas laikā varētu uzkrāt pensiju, ar noteikumu, ka viņš izdara iemaksas, kas vienādas ar trīskāršu 41. pantā noteikto likmi; iemaksas aprēķina, ņemot vērā viņa pakāpes un līmeņa pamatalgu.

Sievietēm, kuras grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā dodas pirms līguma termiņa beigām, ir tiesības doties šajā atvaļinājumā un saņemt par to samaksu."

13.

Nodarbināšanas kārtības 20. pantu groza šādi:

a)	panta 1. punktā vārdu "korekciju" aizstāj ar vārdu "pārskatīšanu";

b)	panta 3. punktā vārdus "īpašo nodevu" aizstāj ar vārdiem "solidaritātes nodevu";

c)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: "4. Civildienesta noteikumu 44. pantu attiecībā uz pagaidu darbiniekiem piemēro pēc analoģijas.".

14.

Nodarbināšanas kārtības 28.a pantu groza šādi:

a)	panta 3. punkta pēdējā teikumā vārdu "koriģē" aizstāj ar vārdu "pārskata";

b)	panta 10. punktā vārdus "Savienības iestādes" aizstāj ar vārdiem "6. panta pirmajā daļā minētās iestāžu pilnvarotās personas";

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

"Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par bezdarba apdrošināšanas shēmas finansiālo stāvokli. Neatkarīgi no minētā ziņojuma Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantu, var koriģēt šā panta 7. punktā paredzētās iemaksas, ja tas ir nepieciešams shēmas līdzsvara nodrošināšanas interesēs.".

15.	Nodarbināšanas kārtības 33. panta 1. punkta otrajā daļā vārdkopu "65 gadu" aizstāj ar vārdkopu "66 gadu".

16.

Nodarbināšanas kārtības 34. pantu aizstāj ar šādu:

"34. pants

Miruša darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt apgādnieka zaudējuma pensiju saskaņā ar 35. līdz 38. panta noteikumiem.

Ja nomirst kāds bijušais darbinieks, kas saņēmis invaliditātes pabalstu, vai bijušais darbinieks 2. panta a), c), d), e) vai f) apakšpunkta nozīmē, kas ir saņēmis izdienas pensiju vai kas atstājis dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un ir lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, mirušā darbinieka tiesību pārņēmēji, kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā, ir tiesīgi saņemt minētajā pielikumā noteikto apgādnieka zaudējuma pensiju.

Ja pagaidu darbinieka vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu vai izdienas pensiju, vai bijušā pagaidu darbinieka, kurš atstājis dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un kurš lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā vienu gadu, VIII pielikuma 5. un 6. nodaļas noteikumus, kuros reglamentētas pagaidu pensijas, pēc analoģijas piemēro viņa laulātajam vai personām, kas atzītas par tā apgādājamajiem."

17.	Nodarbināšanas kārtības 36. panta pirmās daļas trešajā teikumā tekstu "2. panta a), c) vai d) apakšpunkta" aizstāj ar tekstu "2. panta a), c), d), e) vai f) punkta".

18.	Nodarbināšanas kārtības 37. panta ceturtajā daļā vārdkopu "63 gadu vecum(-…)" izstāj ar vārdkopu "pensionēšanās vecum(-…)", un vārdus "2. panta a), c) vai d) apakšpunkta" aizstāj ar tekstu "2. panta a), c), d), e) vai f) punkta".

19.

Nodarbināšanas kārtības 39. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1. Atstājot darbu dienestā, darbiniekam 2. panta nozīmē ir tiesības uz izdienas pensiju, aktuārā ekvivalenta pārnešanu vai atlaišanas pabalsta izmaksu saskaņā ar Civildienesta noteikumu V sadaļas 3. nodaļu un VIII pielikumu. Ja darbiniekam ir tiesības uz izdienas pensiju, tā tiesības uz pensiju samazinās proporcionāli summām, kas izmaksātas saskaņā ar 42. pantu.".

20.	Nodarbināšanas kārtības 42. panta pirmo daļu aizstāj ar šādu: "Saskaņā ar nosacījumiem, kas ir jāizstrādā 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei, darbinieks var lūgt minēto iestādi veikt visus maksājumus, kas viņam ir jāveic, lai radītu vai saglabātu pensijas tiesības viņa izcelsmes valstī."

21.

Nodarbināšanas kārtības 47. pantu aizstāj ar šādu:

"47. pants

Izņemot nāves iestāšanās gadījumus, pagaidu darbinieku darba tiesiskās attiecības beidzas:

a)	tā mēneša beigās, kurā darbinieks sasniedz 66 gadu vecumu, vai vajadzības gadījumā tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 52. panta otro un trešo daļu; vai

ja līgums ir noslēgts uz noteiktu laiku:

i)	līgumā noteiktajā dienā;

ii)

tāda līgumā paredzēta paziņošanas termiņa beigās, kurā darbiniekam vai iestādei ir dota iespēja to izbeigt līgumu ātrāk. Paziņošanas termiņš nav īsāks par vienu mēnesi par katru dienesta gadu, bet ne īsāks kā viens mēnesis un ne ilgāks kā trīs mēneši. Pagaidu darbiniekiem, kuru līgumi ir atjaunoti, maksimālais termiņš ir ne ilgāks kā seši mēneši. Tomēr paziņošanas termiņš nesākas grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā ar noteikumu, ka šāds slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt paziņošanas termiņš tiek apturēts grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus. Ja līgumu izbeidz pēc iestādes iniciatīvas, darbiniekam ir tiesības saņemt kompensāciju, kas vienāda ar vienu trešo daļu no viņa pamatalgas par laikposmu starp dienu, kurā beidzas viņa pienākumu pildīšana, un dienu, kurā beidzas viņa darba līgums;

iii)	ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, kaut arī pastāv iespēja saskaņā ar minēto regulējumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu neatļauj, piemēro ii) punktā minēto paziņošanas termiņu; vai

ja līgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku:

līgumā paredzētā paziņošanas termiņa beigās; paziņošanas termiņš ir vismaz viens mēnesis par katru pilnu dienesta gadu, bet ne īsāks kā trīs mēneši un ne ilgāks kā 10 mēneši. Tomēr paziņošanas termiņš nesākas grūtniecības laikā, kas apliecināta medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā ar noteikumu, ka šāds slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt paziņošanas termiņš tiek apturēts ar grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus; vai

ii)	ja darbinieks vairs neatbilst 12. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem, kaut arī pastāv iespēja saskaņā ar minēto regulējumu atļaut izņēmumu. Ja izņēmumu neatļauj, piemēro i) punktā minēto paziņošanas termiņu.".

22.

Iekļauj šādu pantu:

"48.a pants

Visu Eiropas Parlamenta sasaukumu laikā pēc analoģijas var piemērot Civildienesta noteikumu 50. pantu ne vairāk par pieciem Eiropas Parlamenta politisko grupu vecākajiem pagaidu darbiniekiem, kuri ir AD 15 vai AD 16 pakāpē, ar noteikumu, ka viņi ir sasnieguši piecdesmit piecu gadu vecumu, un divdesmit gadus ir strādājuši iestādēs un viņiem ir vismaz 2,5 gadu darba stāžs viņu pēdējā pakāpē.";

23.	Svītro 50.c panta 2. punktu.

24.

Nodarbināšanas kārtības II sadaļai pievieno šādu nodaļu:

"11. NODAĻA

ĪPAŠI NOTEIKUMI ATTIECĪBĀ UZ 2. PANTA F) PUNKTĀ MINĒTAJIEM PAGAIDU DARBINIEKIEM

51. pants

Civildienesta noteikumu 37. pantu, izņemot pirmās daļas b) punktu, un 38. pantu piemēro pēc analoģijas attiecībā uz pagaidu darbiniekiem, kas minēti 2. panta f) punktā.

52. pants

Atkāpjoties no 17. panta trešās daļas, 2. panta f) punktā minētajiem pagaidu darbiniekiem, ar kuriem līgums noslēgts uz nenoteiktu laiku, neskatoties uz viņu darba stāžu, var piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas uz laiku, kas nepārsniedz vienu gadu.

Kopējais šāda atvaļinājuma ilgums nedrīkst pārsniegt divpadsmit gadu visā darbinieka karjeras laikā.

Pagaidu darbinieka amata vietā var pieņemt darbā citu personu.

Beidzoties atvaļinājumam, pagaidu darbinieks ir jāatjauno viņa pakāpei atbilstošā pirmajā amata vietā, kas atbrīvojas viņa funkciju grupā, ar nosacījumu, ka viņš atbilst minētā amata prasībām. Ja pagaidu darbinieks atsakās no viņam piedāvātā amata, tad viņš saglabā savas tiesības tikt atjaunotam amatā, kad atbrīvosies nākamā viņa pakāpei atbilstošā vakance viņa funkciju grupā, ievērojot tos pašus noteikumus; ja viņš atsakās otrreiz, iestāde var izbeigt darba tiesiskās attiecības bez iepriekšējas paziņošanas. Līdz brīdim, kad darbinieks tiek sekmīgi atjaunots amatā vai pārcelts citā amatā, tas turpina atrasties atvaļinājumā bez darba samaksas saglabāšanas personisku iemeslu dēļ.

53. pants

Pagaidu darbinieki, kas minēti 2. panta f) punktā, tiek pieņemti darbā atbilstoši atlases procedūrai, ko organizē viena vai vairākas aģentūras. Eiropas Personāla atlases birojs pēc attiecīgās aģentūras vai vairāku aģentūru pieprasījuma sniedz tām palīdzību, jo īpaši nosakot pārbaudes darbu saturu un organizējot atlases procedūras. Eiropas Personāla atlases birojs nodrošina atlases procedūru pārredzamību.

Gadījumos, kad tiek organizēta ārējā atlases procedūra, 2. panta f) punktā minētie pagaidu darbinieki tiek pieņemti darbā tikai SC 1 līdz SC 2, AST 1 līdz AST 4 vai AD 5 līdz AD 8 pakāpēs. Tomēr aģentūra vajadzības un pienācīgi pamatotos gadījumos var atļaut rīkot AD 9, AD 10, AD 11 pakāpes vai, izņēmuma gadījumā, AD 12 pakāpes konkursu attiecībā uz amatiem, kuriem ir atbilstošs pilnvaru apjoms, un ievērojot apstiprināta štatu saraksta robežas. Kopējais AD 9 līdz AD 12 pakāpēs darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaits aģentūrā nepārsniedz 20 % no kopējā piecu gadu laikposmā AD funkciju grupā darbā pieņemto pagaidu darbinieku skaita.

54. pants

Attiecībā uz 2. panta f) punktā minētajiem pagaidu darbiniekiem pārklasifikācija nākamajā augstākajā pakāpē var notikt vienīgi, izvēloties starp darbiniekiem, kuri savā pakāpē ir nostrādājuši ne mazāk kā divus gadus, ņemot vērā uz pārklasifikāciju pretendējošo darbinieku salīdzinošās īpašības un ziņojumus par tiem. Civildienesta noteikumu 45. panta 1. punkta pēdējo teikumu un 45. panta 2. punktu piemēro pēc analoģijas. Reizināšanas likmes vidējās karjeras atbilstības noteikšanai, kas noteiktas ierēdņiem Civildienesta noteikumu I pielikuma B punktā, nedrīkst būt pārsniegtas.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu, katra aģentūra pieņem vispārīgus noteikumus šā panta īstenošanai.

55. pants

Ja 2. panta f) punktā minētos pagaidu darbiniekus pēc amata vakances iekšējās publikācijas pārceļ jaunā amatā funkcijas grupas robežās, viņus nedrīkst pārkvalificēt par iepriekšējo amatu zemākā pakāpē vai līmenī, ar nosacījumu, ka viņu amata pakāpe ir minēta amata vakances publikācijā.

Tādi paši noteikumi pēc analoģijas tiek piemēroti gadījumos, kad šāds pagaidu darbinieks noslēdz jaunu līgumu ar aģentūru tūlīt pēc iepriekšējā šā pagaidu darbinieka līguma ar citu aģentūru.

56. pants

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. panta 2. punktu katra aģentūra pieņem vispārīgus noteikumus, ar ko ievieš procedūras 2. panta f) punktā minēto pagaidu darbinieku pieņemšanai darbā un nodarbināšanai.".

25.	Nodarbināšanas kārtības III sadaļu svītro.

26.	Nodarbināšanas kārtības 79. panta 2. punktā vārdus "Katra iestāde" aizstāj ar "Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā,".

27.

Nodarbināšanas kārtības 80. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktu aizstāj ar šādu: "3. Pamatojoties uz šo tabulu, katras 3.a pantā minētās iestādes, aģentūras vai struktūras 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde, apspriežoties ar Civildienesta noteikumu komiteju, var sīkāk noteikt pilnvaras, ko attiecina uz katru pienākumu veidu.";

b)	panta 4. punktu aizstāj ar šādu: '4. Civildienesta noteikumu 1.d un 1.e pantu piemēro pēc analoģijas.'.

28.

Nodarbināšanas kārtības 82. pantu groza šādi:

a)	panta 6. punktā vārdus "Katra iestāde" aizstāj ar "Iestāde, kas minēta 6. panta pirmajā daļā,".

pievieno šādu punktu:

"7. Līgumdarbiniekiem, kas ir II, III un IV funkciju grupas darbinieki, var atļaut piedalīties iekšējos konkursos tikai pēc tam, kad tie iestāžu civildienestā nostrādājuši trīs gadus. Līgumdarbiniekiem, kas ir II funkcijas grupas darbinieki, ir tiesības piedalīties konkursos tikai SC 1 līdz 2 pakāpē, III funkciju grupas darbiniekiem – AST 1 līdz 2 pakāpē un IV funkciju grupas darbiniekiem – AST 1 līdz 4 pakāpē vai AD 5 līdz 6 pakāpē. Kopējais kandidātu skaits, kas ir līgumdarbinieki un ko ieceļ vakantajos amatos visās minētajās pakāpēs, nekad nepārsniedz 5 % no kopējā darbinieku skaita, kas gada laikā iecelti amatā minētajās funkciju grupās saskaņā ar Civildienesta noteikumu 30. panta otro daļu.";

29.

Nodarbināšanas kārtības 84. pantu aizstāj ar šādu:

"84. pants

1. Līgumdarbiniekam, ar kuru līgums ir noslēgts vismaz uz vienu gadu, pārbaudes laiks ir viņa nodarbinātības laikposma pirmie seši mēneši, ja viņš ir I funkciju grupas darbinieks, un pirmie deviņi mēneši, ja viņš ir kādas citas funkciju grupas darbinieks.

Ja pārbaudes laikā slimības, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma saskaņā ar Civildienesta noteikumu 58. pantu vai nelaimes gadījuma dēļ līgumdarbinieks nespēj veikt pienākumus nepārtrauktu vismaz vienu mēnesi ilgu laikposmu, 6. panta pirmajā punktā minētā iestāde var par attiecīgo laiku pagarināt viņa pārbaudes laiku. Kopējais pārbaudes laiks nekādā gadījumā nav ilgāks par 15 mēnešiem.

2. Ziņojumu par līgumdarbinieku var sagatavot jebkurā brīdī pirms pārbaudes laika beigām, ja šīs personas darbs ir izrādījies acīmredzami neatbilstošs.

Minēto ziņojumu dara zināmu attiecīgajai personai, kurai ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus. Ziņojumu un komentārus 6. pantā pirmajā daļā minētajai iestādei nekavējoties nosūta tiešais līgumdarbinieka priekšnieks. Pamatojoties uz šo ziņojumu, 6. panta pirmajā daļā minētā iestāde var lemt par līgumdarbinieka atlaišanu pirms pārbaudes laika beigām, par to viņam paziņojot vienu mēnesi iepriekš, vai arī līgumdarbinieku uz atlikušo pārbaudes laiku norīkot darbā citā struktūrvienībā.

3. Vēlākais vienu mēnesi pirms pārbaudes laika beigām tiek izstrādāts ziņojums par pagaidu darbinieka spēju veikt viņa amata uzdevumus, kā arī par viņa darba efektivitāti un rīcību darbā. Minēto ziņojumu dara zināmu līgumdarbiniekam, kuram ir tiesības astoņu darba dienu laikā iesniegt rakstiskus komentārus.

Gadījumā, ja ziņojumā ir ieteikta atlaišana vai izņēmuma gadījumā pārbaudes laika pagarināšana saskaņā ar 1. punktu, līgumdarbinieka tiešais priekšnieks ziņojumu un komentārus nekavējoties nosūta 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei.

Līgumdarbinieku, kura darbs vai rīcība nav bijuši atbilstoši iecelšanas amatā prasībām, atlaiž.

Galīgo lēmumu pieņem, pamatojoties uz šajā punktā minēto ziņojumu un arī uz 6. panta pirmajā daļā minētajai iestādei pieejamo informāciju par līgumdarbinieka rīcību, ņemot vērā Civildienesta noteikumu II sadaļu.

4. Atlaistam līgumdarbiniekam par katru nostrādāto pārbaudes laika mēnesi ir tiesības saņemt atlīdzību vienas trešdaļas mēneša pamatalgas apmērā.";

30.	Nodarbināšanas kārtības 85. panta 3. punktā vārdkopu "Eiropas Savienības dibināšanas līguma 314. pantā" aizstāj ar vārdkopu "Līguma par Eiropas Savienību 55. panta 1. punktā".

31.

Nodarbināšanas kārtības 86. panta 1. punktu groza šādi:

a)	otrajai daļai pievieno šādu teikumu: 'Tomēr Civildienesta noteikumu 32. panta otro daļu pēc analoģijas piemēro 1. pakāpē darbā pieņemtiem līgumdarbiniekiem.';

b)	pievieno šādu daļu: "Lai nodrošinātu šā punkta izpildi, tiek izstrādāti vispārīgi īstenošanas noteikumi saskaņā ar Civildienesta noteikumu 110. pantu.";

32.	Nodarbināšanas kārtības 88. panta pirmās daļas b) punktā vārdus "trīs gadus" aizstāj ar vārdiem "sešus gadus".

33.

Nodarbināšanas kārtības 91. pantu aizstāj ar šādu:

"91. pants

Pēc analoģijas piemēro 16. līdz 18. pantu.

Civildienesta noteikumu 55. panta 4. punkta otro teikumu nepiemēro pēc analoģijas līgumdarbiniekiem.

Līgumdarbiniekiem, kas ir III un IV funkciju grupas darbinieki, par nostrādātajām virsstundām nav tiesību saņemt nekādu atlīdzību vai atlīdzību.

Saskaņā ar Civildienesta noteikumu VI pielikumā noteiktajiem nosacījumiem virsstundas, ko nostrādājuši I un II funkciju grupas līgumdarbinieki, viņiem dod tiesības saņemt kompensācijas atvaļinājumu vai atlīdzību, ja dienesta vajadzību dēļ kompensācijas atvaļinājumu nevar izmantot divu mēnešu laikā pēc mēneša, kurā strādātas virsstundas.".

34.	Nodarbināšanas kārtības 95. pantā vārdkopu "63 gadu vecumam" aizstāj ar vārdkopu "pensionēšanās vecumam".

35.

Nodarbināšanas kārtības 96. pantu groza šādi:

a)	panta 3. punktā vārdu "pielāgo" aizstāj ar vārdu "pārskata";

panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

"11. Reizi divos gados Komisija sniedz ziņojumu par bezdarba apdrošināšanas shēmas finansiālo stāvokli. Neatkarīgi no minētā ziņojuma Komisija, pieņemot deleģētos aktus saskaņā ar Civildienesta noteikumu 111. un 112. pantu, var koriģēt 7. punktā paredzētās iemaksas, ja tas ir nepieciešams shēmas līdzsvara nodrošināšanas interesēs.".

36.	Nodarbināšanas kārtības 101. panta 1. punkta otrās daļas otrajā teikumā vārdkopu "65 gadu" aizstāj ar vārdkopu "66 gadu".

37.

Nodarbināšanas kārtības 103. pantu groza šādi:

panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

"2. Ja nomirst kāds bijušais līgumdarbinieks, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu vai izdienas pensiju, vai kurš aizgājis no dienesta, nesasniedzot pensionēšanās vecumu, un lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, mirušā līgumdarbinieka tiesību pārņēmējiem kā noteikts Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 4. nodaļā ir tiesības saņemt minētajā pielikumā paredzēto apgādnieka zaudējuma pensiju.";

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

"3. Ja līgumdarbinieka vai bijušā līgumdarbinieka, kurš saņēmis invaliditātes pabalstu vai izdienas pensiju, vai bijušā līgumdarbinieka, kurš atstājis dienestu pirms pensionēšanās vecuma sasniegšanas un kurš lūdzis atlikt izdienas pensijas izmaksu līdz tā kalendārā mēneša pirmajai dienai, kas seko mēnesim, kurā viņš sasniedz pensionēšanās vecumu, atrašanās vieta nav zināma ilgāk nekā vienu gadu, Civildienesta noteikumu VIII pielikuma 5. un 6. nodaļas noteikumus, kuros reglamentētas pagaidu pensijas, pēc analoģijas piemēro viņa laulātajam vai personām, kas atzītas par viņa apgādājamajiem.".

38.	Nodarbināšanas kārtības 106. panta 4. punktā vārdkopu "63 gadu vecum(-…)" aizstāj ar vārdiem "pensionēšanās vecum(-…)".

39.	Nodarbināšanas kārtības 120. pantā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar tekstu "6. panta pirmajā daļā minētā iestāde".

40.

Iekļauj šādu pantu:

"132.a pants

Saskaņā ar 125. panta 1. punktā minētajiem īstenošanas pasākumiem un pēc tā deputāta vai deputātu nepārprotama pieprasījuma, kuru palīgi attiecīgās personas ir, reģistrētiem Parlamenta deputātu palīgiem var izmaksāt tikai vienu reizi vai nu iekārtošanās pabalstu vai nu pārcelšanās pabalstu, ko izmaksā no attiecīgā deputāta palīdzības pabalsta, ja ir iesniegts pierādījums tam, ka dzīvesvietas maiņa ir bijusi nepieciešama. Pabalsta summa nepārsniedz deputāta palīga viena mēneša pamatalgu.".

41.

Nodarbināšanas kārtības 139. pantu groza šādi:

panta 1. punktu groza šādi:

punkta b) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"b)	tā mēneša beigās, kad reģistrēts deputāta palīgs sasniedz 66 gadu vecumu, vai izņēmuma gadījumos tajā datumā, kas noteikts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 52. panta otro un trešo daļu;";

ii)

punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

"d)

ņemot vērā, ka savstarpēja uzticēšanās starp deputātu un reģistrēto deputāta palīgu ir viņu darba attiecību pamatā, paziņošanas termiņa beigās, kas ir norādīts līgumā, kurš paredz reģistrētajam deputāta palīgam vai Eiropas Parlamentam – pēc pieprasījuma, ko iesniedz Eiropas Parlamenta deputāts vai deputāti, kuriem palīdzēt reģistrētais deputātu palīgs tika pieņemts darbā – tiesības līgumu lauzt pirms termiņa. Paziņošanas termiņš nav īsāks par vienu mēnesi par katru dienesta gadu, bet ne īsāks kā viens mēnesis un ne ilgāks kā trīs mēneši. Tomēr paziņošanas termiņš nesākas ar grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā ar noteikumu, ka šāds slimības atvaļinājums nepārsniedz trīs mēnešus. Turklāt paziņošanas termiņš tiek apturēts grūtniecības laikā, kas apliecināta ar medicīnisku izziņu, grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma laikā vai slimības atvaļinājuma laikā, ņemot vērā iepriekšminētos ierobežojumus;";

iekļauj šādu punktu:

"3.a Īstenošanas noteikumi, kas minēti 125. panta 1. punktā, paredz samierināšanas procedūru, kuru piemēro pirms tiek izbeigts reģistrētā deputāta palīga līgums pēc Eiropas parlamenta deputāta vai deputātu pieprasījuma, kuriem palīdzēt viņš tika pieņemts darbā, vai pēc attiecīgā deputāta palīga pieprasījuma, ievērojot 1. punkta d) apakšpunktu un 3. punktu."

42.	Nodarbināšanas kārtības 141. pantā vārdus "katra iestāde" aizstāj ar tekstu "6. panta pirmajā daļā minētā iestāde".

43.	Iekļauj šādu pantu: "142.a pants Komisija līdz 2020. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, kurā ir izvērtēta šo Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības darbība.".

44.

Nodarbināšanas kārtības pielikumu groza šādi:

pielikuma 1. panta 1. punktam pievieno šādus teikumus:

"Minētā pielikuma 21. pantu, 22. pantu, izņemot tā 4. punktu, 23. pantu, 24.a pantu un 31. panta 6. un 7. punktu pēc analoģijas piemēro citiem darbiniekiem, kas ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī. Minētā pielikuma 30. pantu un 31. panta 1., 2., 3. un 5. punktu pēc analoģijas piemēro pagaidu darbiniekiem, kas ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī. Attiecībā uz darbiniekiem, kas sākuši dienestu pirms 2014. gada 1. janvāra Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 33. panta 1. punkta otrajā daļā, 47. panta a) punktā, 101. panta 1. punkta otrajā daļā un 139. panta 1. punkta b) apakšpunktā vārdkopu "66 gadu" aizstāj ar vārdkopu "65 gadu".".

pielikumam pievieno šādu pantu:

"6. pants

No 2014. gada 1. janvāra līgumi ar pagaidu darbiniekiem, uz kuriem attiecas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a) punkts un kuri ir nodarbināti 2013. gada 31. decembrī aģentūrā, bez atlases procedūras tiek transformēti par līgumiem saskaņā ar šīs Nodarbināšanas kārtības 2. panta f) punktu. Pārējā daļā līguma nosacījumi paliek nemainīgi. Šis pants neattiecas uz līgumiem ar pagaidu darbiniekiem, kuri ir nodarbināti kā aģentūru vadītāji un aģentūru vadītāju vietnieki, kas minēti Savienības tiesību aktā, ar ko izveido aģentūru, kā arī neattiecas uz ierēdņiem, kas ir norīkoti darbā aģentūrā dienesta interesēs.".

3. pants

1. Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

2. To piemēro no 2014. gada 1. janvāra, izņemot 1. panta 44. punktu un 1. panta 73. punkta d) apakšpunktu, ko piemēro no šīs regulas spēkā stāšanās dienas.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Strasbūrā, 2013. gada 22. oktobrī

Eiropas Parlamenta vārdā –

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

V. LEŠKEVIČIUS

(1) 2012. gada 22. marta atzinums (Oficiālajā Vēstnesī nav publicēts).

(2) OV C 205, 12.7.2012., 1. lpp.

(3) Eiropas Parlamenta 2013. gada 2. jūlija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 10. oktobra lēmums.

(4) Eiropas Savienības Civildienesta noteikumi, kas noteikti Padomes Regulā (EEK, Euratom, ECSC) Nr. 259/68 (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.).";

(6) Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 300/76 (1976. gada 9. februāris) ar ko nosaka to ierēdņu kategorijas, kuriem ir tiesības saņemt pabalstus par maiņu darbu, kā arī šo pabalstu likmes un nosacījumus (OV L 38, 13.2.1976, 1. lpp.).

(7) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 260/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko paredz Eiropas Kopienu nodokļa piemērošanas nosacījumus un procedūru (OV L 56, 4.3.1968, 8. lpp.; Īpašais izdevums latviešu valodā, Nodaļa 1, sējums 1, 33. lpp.).".

(8) Padomes Regula (EEK, Euratom, EOTK) Nr. 259/68 (1968. gada 29. februāris), ar ko nosaka Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumus un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 56, 4.3.1968., 1. lpp., Īpašais izdevums latviešu valodā, 1. nodaļa, 2. sējums, 5. lpp.).

(9) Padomes Regula (Euratom, EOTK, EEK) Nr. 2530/72 (1972. gada 4. decembris), ar ko ievieš īpašus un pagaidu pasākumus, kas piemērojami Eiropas Kopienu ierēdņu iecelšanai amatā, ņemot vērā jauno dalībvalstu pievienošanos, un minēto Kopienu ierēdņu dienesta izbeigšanai (OV L 272, 5.12.1972., 1. lpp.).

(10) Padomes Regula (EOTK, EEK, Euratom) Nr. 1543/73(1973. gada 4. jūnijs), ar ko ievieš īpašus pasākumus, ko piemēro pagaidu kārtā Eiropas Kopienu ierēdņiem, ko maksā no pētniecības un investīciju fondiem (OV L 155, 11.6.1973., 1. lpp.)"

(11) Parlamenta tehnisko darbinieku amata vietu skaits Eiropas Parlamentā nepārsniedz 85.";

(12) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 (2009. gada 11. marts), par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu komiteju (OV L 87, 31.3.2009, 164. lpp.).

(13) Eiropas parlamenta un Padomes Regula (EU) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību (OV L 287, 29.10.2013., 15. lpp.)"

29.10.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 287/63

PADOMES REGULA (ES) Nr. 1024/2013

(2013. gada 15. oktobris),

ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 127. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)

Pēdējos gadu desmitos Savienība ir panākusi ievērojamu progresu banku pakalpojumu iekšējā tirgus izveidē. Tā rezultātā daudzās dalībvalstīs banku grupām ar citās dalībvalstīs reģistrētām galvenajām mītnēm pieder ievērojama tirgus daļa, un kredītiestādes ir ģeogrāfiski dažādojušas savu uzņēmējdarbību gan eurozonā, gan ārpus tās.

(2)

Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze ir apliecinājusi, ka finanšu nozares sadrumstalotība var apdraudēt vienotās valūtas un iekšējā tirgus integritāti. Tāpēc ir svarīgi pastiprināt banku uzraudzības integrāciju, lai atbalstītu Savienību, atjaunotu finanšu stabilitāti un liktu pamatu ekonomikas atlabšanai.

(3)	Lai veicinātu ekonomikas izaugsmi Savienībā un pietiekama finansējuma nodrošināšanu reālajai ekonomikai, ir jāsaglabā un jāpilnveido banku pakalpojumu iekšējais tirgus. Tomēr to paveikt kļūst arvien grūtāk. Dati liecina, ka banku tirgu integrācija Savienībā drīzumā apstāsies.

(4)	Tajā pašā laikā papildus uzlabota Savienības tiesiskā regulējuma pieņemšanai uzraugiem ir jāpastiprina ar uzraudzību saistītās pārbaudes, lai ņemtu vērā atziņas, kas gūtas pēdējos gados piedzīvotajā finanšu krīzē, un spētu pārraudzīt ārkārtīgi sarežģītus un savstarpēji saistītus tirgus un iestādes.

(5)

Individuālo kredītiestāžu uzraudzības kompetence Savienībā paliek galvenokārt valstu līmenī. Koordinācija starp uzraugiem ir svarīga, taču krīze ir apliecinājusi, ka nepietiek tikai ar koordināciju, jo īpaši saistībā ar vienotu valūtu. Lai saglabātu finanšu stabilitāti Savienībā un palielinātu tirgus integrācijas pozitīvo ietekmi uz izaugsmi un labklājību, uzraudzības pienākumu integrācija būtu jāpastiprina. Tas ir jo īpaši svarīgi, lai nodrošinātu netraucētu un stabilu pārraudzību pār visu banku grupu un tās vispārējo stāvokli, un tas samazinātu atšķirīgu interpretāciju un pretrunīgu lēmumu risku katras atsevišķās struktūras līmenī.

(6)

Kredītiestādes stabilitāte daudzos gadījumos joprojām ir cieši saistīta ar dalībvalsti, kurā tā veic uzņēmējdarbību. Šaubas par valsts parāda atmaksājamību, ekonomiskās izaugsmes izredzēm un kredītiestāžu dzīvotspēju ir radījušas negatīvas, savstarpēji pastiprinošas tirgus tendences. Tas var apdraudēt dažu kredītiestāžu dzīvotspēju un finanšu sistēmas stabilitāti eurozonā un visā Savienībā un var radīt smagu slogu jau tā sarežģītajā attiecīgo dalībvalstu finanšu situācijā.

(7)

Eiropas Uzraudzības iestāde (EBI), kura izveidota 2011. gadā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1093/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi) (1), un Eiropas finanšu uzraudzības sistēma (EFUS), kura izveidota ar minētās regulas 2. pantu, 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1094/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādi) (2) (EAAPI) un 2. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1095/2010 (2010. gada 24. novembris), ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi) (3) (EVTI), ir būtiski uzlabojušas sadarbību starp banku uzraugiem Savienībā. EBI veic nozīmīgu ieguldījumu finanšu pakalpojumu vienotā noteikumu kopuma izveidē Savienībā, un tai bijusi izšķirīga nozīme, konsekventi īstenojot Savienības lielāko kredītiestāžu rekapitalizāciju, par kuru 2011. gada 26. oktobrī vienojās eurozonas augstākā līmeņa sanāksmē, saskaņā ar Komisijas pieņemtajām pamatnostādnēm un nosacījumiem saistībā ar valsts atbalstu.

(8)

Eiropas Parlaments vairākas reizes – sākot no 2000. gada 13. aprīļa rezolūcijas par Komisijas paziņojumu par finanšu tirgus sistēmas ieviešanu: rīcības plānu (4) un 2002. gada 21. novembra rezolūcijas par kredītiestāžu prudenciālās uzraudzības noteikumiem Eiropas Savienībā (5) – ir aicinājis izveidot Eiropas struktūru, kas būtu tieši atbildīga par noteiktiem finanšu iestāžu uzraudzības uzdevumiem.

(9)

Eiropadomes 2012. gada 29. jūnija secinājumos ir pausts aicinājums Eiropadomes priekšsēdētājam izstrādāt plānu patiesas ekonomiskās un monetārās savienības izveidei. Tajā pašā dienā eurozonas augstākā līmeņa sanāksmē norādīja, ka tad, kad attiecībā uz bankām eurozonā būs izveidots iedarbīgs vienots uzraudzības mehānisms, iesaistot Eiropas Centrālo banku, Eiropas Stabilitātes mehānismam būtu iespēja, pieņemot parastu lēmumu, tieši rekapitalizēt bankas, pamatojoties uz attiecīgiem nosacījumiem, tostarp atbilstību valsts atbalsta noteikumiem.

(10)

Eiropadome 2012. gada 19. oktobrī nolēma, ka procesam ceļā uz dziļāku ekonomisko un monetāro savienību būtu jābalstās uz Savienības iestāžu sistēmu un tiesisko regulējumu, ka tam vajadzētu būt atvērtam un pārredzamam attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, un ka tajā būtu jāievēro vienotā tirgus integritāte. Integrētajai finanšu sistēmai būs vienots uzraudzības mehānisms, kas būs pēc iespējas atvērtāks visām dalībvalstīm, kuras vēlas tajā piedalīties.

(11)

Tāpēc Savienībā būtu jāizveido banku savienība, kuras pamatā būtu vispusīgs un detalizēts vienots finanšu pakalpojumus reglamentējošo noteikumu kopums attiecībā uz visu iekšējo tirgu un kuru veidotu vienots uzraudzības mehānisms un jaunas sistēmas noguldījumu garantijām un noregulējumam. Ņemot vērā, ka starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, pastāv ciešas savstarpējās saiknes un mijiedarbība, banku savienībai būtu jāattiecas uz vismaz visām eurozonas dalībvalstīm. Lai saglabātu un padziļinātu iekšējo tirgu, un ciktāl tas ir institucionāli iespējams, būtu jādod iespēja arī citām dalībvalstīm iesaistīties banku savienībā.

(12)

Vienotam uzraudzības mehānismam kā pirmais solis ceļā uz banku savienību būtu jānodrošina, ka Savienības politika attiecībā uz kredītiestāžu uzraudzību tiek īstenota konsekventi un iedarbīgi, ka finanšu pakalpojumus reglamentējošo vienoto noteikumu kopumu kredītiestādēm visās attiecīgajās dalībvalstīs piemēro vienādi un ka minētajām kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar kredītiestāžu uzraudzību nesaistīti apsvērumi. Vienotam uzraudzības mehānismam jo īpaši vajadzētu būt savienojamam ar finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus darbību un ar kapitāla brīvu apriti. Vienots uzraudzības mehānisms ir pamats nākamajiem posmiem virzībā uz banku savienību. Tas atspoguļo principu, ka tiklīdz būs izveidots efektīvs vienots uzraudzības mehānisms, ESM ar parastā kārtībā pieņemtu lēmumu būs iespēja tieši rekapitalizēt bankas. Eiropadome 2012. gada 13. un 14. decembra secinājumos norādīja, ka “situācijā, kad banku uzraudzība tiek faktiski nodota vienotam uzraudzības mehānismam, būs vajadzīgs vienots noregulējuma mehānisms ar pilnvarām, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka ar atbilstīgiem rīkiem var panākt noregulējumu jebkurai iesaistīto dalībvalstu bankai” un ka “vienotajam noregulējuma mehānismam vajadzētu būt balstītam uz paša finanšu sektora ieguldījumu un vajadzētu ietvert atbilstīgus un efektīvus atbalsta pasākumus”.

(13)

ECB kā eurozonas centrālā banka ar plašu pieredzi makroekonomikas un finanšu stabilitātes jautājumos ir piemērota tam, lai īstenotu skaidri noteiktus uzraudzības uzdevumus, galveno uzmanību vēršot uz Savienības finanšu sistēmas stabilitātes aizsardzību. Daudzās dalībvalstīs centrālās bankas jau ir atbildīgas par banku uzraudzību. Tāpēc īpaši uzdevumi būtu jāpiešķir ECB saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu uzraudzību iesaistītajās dalībvalstīs.

(14)

ECB un to dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm, kas nav iesaistītas (“neiesaistītās dalībvalstis”), būtu jānoslēdz saprašanās memorands, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz šajā regulā minētajām finanšu iestādēm. Saprašanās memorandā inter alia varētu precizēt apspriešanos par ECB lēmumiem, kas ietekmē meitas sabiedrības vai filiāles, kuras veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī un kuru mātes sabiedrība veic uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, kā arī sadarbību ārkārtas situācijās, tostarp agrīnās brīdināšanas mehānismus saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Saprašanās memorands būtu regulāri jāpārskata.

(15)

Īpašie uzraudzības uzdevumi, kas ir izšķirīgi, lai konsekventi un iedarbīgi īstenotu Savienības politiku attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, būtu jāuztic ECB, bet pārējiem uzdevumiem būtu jāpaliek valstu iestāžu ziņā. ECB uzdevumos būtu jāiekļauj pasākumu veikšana makroprudenciālās stabilitātes nodrošināšanai, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu.

(16)

Lai nodrošinātu finanšu sistēmas stabilitāti, būtiska nozīme ir lielo kredītiestāžu drošumam un stabilitātei. Tomēr nesenā pieredze liecina, ka arī mazākas kredītiestādes var radīt finanšu stabilitātes apdraudējumu. Tāpēc ECB vajadzētu būt iespējai īstenot uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju, un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(17)	ECB, veicot tai uzticētos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, būtu pilnībā jāņem vērā kredītiestāžu dažādība, lielums un uzņēmējdarbības modeļi, kā arī Savienības banku nozares dažādības sistēmiskie ieguvumi.

(18)

ECB veiktajiem uzdevumiem būtu jo īpaši jāpalīdz nodrošināt to, ka kredītiestādes pilnībā sev par saistošām pieņem visas to darbību radītās izmaksas, lai tādējādi novērstu bezrūpīgas rīcības risku un no tā izrietošo pārmērīga riska uzņemšanos. Veicot minētos uzdevumus, būtu pilnīgi jāņem vērā attiecīgie makroekonomiskie apstākļi dalībvalstīs, it īpaši kredītu piedāvājuma stabilitāte un sekmīgu darbību veicināšana ekonomikai kopumā.

(19)	Nekas šajā regulā nebūtu jāsaprot kā tāds, kas maina grāmatvedības regulējumu, kurš piemērojams saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(20)

Iepriekšēja atļauja kredītiestādes darbības uzsākšanai ir svarīga prudenciālā metode, lai nodrošinātu, ka minēto darbību veic tikai ekonomikas dalībnieki ar stabilu saimniecisko pamatu, organizāciju, kas spēj risināt ar noguldījumu pieņemšanu un kredītu izsniegšanu saistītos riskus, un piemērotiem vadītājiem. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam izsniegt atļauju kredītiestādēm, kam jāveic uzņēmējdarbība iesaistītajās dalībvalstīs, un tai vajadzētu būt atbildīgai par atļauju anulēšanu, ievērojot konkrētus nosacījumus, kuri atspoguļo valstu iestāžu lomu.

(21)

Papildus Savienības tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un šādu atļauju anulēšanas gadījumiem dalībvalstis pašlaik var izvirzīt papildu nosacījumus attiecībā uz atļauju izsniegšanu un atļaujas anulēšanas gadījumiem. Tāpēc ECB būtu jāveic uzdevums attiecībā uz atļauju izsniegšanu kredītiestādēm un atļauju anulēšanu gadījumos, kad nav izpildītas valsts tiesību aktu prasības, kad to ierosinājusi attiecīgā valsts kompetentā iestāde, kura izvērtē atbilstību piemērojamiem nosacījumiem, kas noteikti valsts tiesību aktos.

(22)

Jebkura jauna īpašnieka piemērotības novērtējums pirms kredītiestādes nozīmīgas akciju daļas iegādes ir neatsverams instruments, lai nodrošinātu kredītiestādes īpašnieku pastāvīgu piemērotību un finanšu stabilitāti. ECB kā Savienības iestāde ir piemērota tam, lai veiktu šādu novērtējumu, neradot nevajadzīgus iekšējā tirgus ierobežojumus. ECB vajadzētu būt uzdevumam izvērtēt kredītiestāžu nozīmīgas akciju daļas iegādi un atsavināšanu, izņemot banku noregulējuma kontekstā.

(23)

Atbilstība Savienības noteikumiem, ar kuriem kredītiestādēm noteikta prasība par noteiktu kapitāla līmeni, lai nodrošinātos pret risku, kas raksturīgs kredītiestāžu darbībai, prasība mazināt riska darījumu apmēru ar atsevišķiem darījuma partneriem, prasība publiski atklāt informāciju par kredītiestādes finanšu situāciju, prasība par pietiekamu daudzumu likvīdu aktīvu kredītiestādes rīcībā, lai ļautu izturēt tirgus spriedzes situācijas, un prasība samazināt sviru ir priekšnoteikums kredītiestādes prudenciālajai stabilitātei. ECB vajadzētu būt uzdevumam nodrošināt atbilstību minētajiem noteikumiem, tostarp jo īpaši sniedzot apstiprinājumus, atļaujas, atkāpes vai atbrīvojumus, kas paredzēti minēto noteikumu piemērošanai.

(24)

Papildu kapitāla rezerves, tostarp kapitāla saglabāšanas rezerves, pretcikliskas kapitāla rezerves, lai nodrošinātu, ka kredītiestādes ekonomiskās izaugsmes laikā uzkrāj pietiekamu kapitāla bāzi zaudējumu segšanai spriedzes periodos, globālas un citas sistēmiskas iestāžu rezerves, kā arī citi pasākumi sistēmiska vai makroprudenciāla riska novēršanai ir svarīgi prudenciāli instrumenti. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju gadījumos, kad valsts kompetentās iestādes vai valsts norīkotās iestādes piemēro šādus pasākumus, būtu pienācīgi jāinformē ECB. Turklāt attiecīgos gadījumos ECB vajadzētu varēt piemērot stingrākas prasības un pasākumus, nodrošinot ciešu sadarbību ar valsts iestādēm. Šīs regulas noteikumi par pasākumiem, kuru mērķis ir novērst sistēmisku vai makroprudenciālu risku, neskar citos Savienības tiesību aktos paredzētās koordinācijas procedūras. Valsts kompetentās iestādes vai valsts norīkotās iestādes un ECB rīkojas, ievērojot visas šādos aktos paredzētās koordinācijas procedūras pēc tam, kad ir ievērotas šajā regulā paredzētās procedūras.

(25)

Kredītiestādes drošums un stabilitāte ir atkarīga arī no pietiekama iekšējā kapitāla piešķiršanas, ņemot vērā riskus, kuriem tā var tikt pakļauta, un no atbilstīgu iekšējo organizatorisko struktūru un korporatīvās pārvaldības procedūru pieejamības. Tāpēc ECB vajadzētu būt uzdevumam piemērot prasības, kas nodrošina, ka kredītiestādes iesaistītajās dalībvalstīs ir ieviesušas spēcīgas pārvaldības procedūras, procesus un mehānismus, tostarp stratēģijas un procesus sava iekšējā kapitāla pietiekamības novērtēšanai un uzturēšanai. Trūkumu gadījumā tai vajadzētu būt arī uzdevumam piemērot atbilstīgus pasākumus, tostarp īpašas papildu pašu līdzekļu prasības, informācijas atklāšanas prasības un likviditātes prasības.

(26)

Kredītiestādes drošuma un stabilitātes apdraudējums var rasties gan atsevišķas kredītiestādes līmenī, gan banku grupas vai finanšu konglomerāta līmenī. Lai parūpētos par kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ir svarīgi, lai pastāvētu īpaši uzraudzības pasākumi minēto risku mazināšanai. Papildus individuālo kredītiestāžu uzraudzībai ECB uzdevumiem būtu jāiever uzraudzība konsolidētā līmenī, papildu uzraudzība, finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzība, izņemot apdrošināšanas sabiedrību uzraudzību.

(27)

Lai saglabātu finanšu stabilitāti, kredītiestādes finanšu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanās ir jānovērš tās sākumposmā. ECB vajadzētu būt uzdevumam veikt agrīnas intervences, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Minētās agrīnās intervences tomēr būtu jākoordinē ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm. Kamēr vien valsts iestādes ir kompetentas noregulēt kredītiestādes, ECB turklāt būtu piemērotā veidā jākoordinē intervences ar attiecīgajām valsts iestādēm, lai garantētu kopīgu izpratni par attiecīgajiem pienākumiem krīzes gadījumā, jo īpaši saistībā ar pārrobežu krīzes pārvaldības grupām un nākamajām noregulējuma kolēģijām, kas tiks izveidotas minētajiem mērķiem.

(28)

Uzraudzības uzdevumiem, kas netiks uzticēti ECB, būtu jāpaliek valsts iestāžu kompetencē. Minētajos uzdevumos būtu jāiekļauj pilnvaras saņemt paziņojumus no kredītiestādēm saistībā ar tiesībām veikt uzņēmējdarbību un brīvu pakalpojumu sniegšanu, uzraudzīt struktūras, uz kurām neattiecas kredītiestāžu definīcija saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, bet kuras tiek uzraudzītas kā kredītiestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem, uzraudzīt trešo valstu kredītiestādes, kas dibina filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus Savienībā, uzraudzīt maksājumu pakalpojumus, veikt kredītiestāžu ikdienas pārbaudes, attiecībās ar kredītiestādēm pildīt kompetento iestāžu funkcijas saistībā ar finanšu instrumentu tirgu un novērst finanšu sistēmas izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas nolūkiem, kā arī aizsargāt patērētājus.

(29)	ECB vajadzības gadījumā būtu pilnīgi jāsadarbojas ar valsts iestādēm, kuras ir kompetentas nodrošināt patērētāju tiesību augsta līmeņa aizsardzību un cīņu pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.

(30)

ECB tai uzticētie uzdevumi būtu jāveic ar mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un Savienības, kā arī atsevišķo iesaistīto dalībvalstu finanšu sistēmas stabilitāti un iekšējā tirgus vienotību un integritāti, tādējādi nodrošinot arī noguldītāju aizsardzību un uzlabojot iekšējā tirgus darbību, saskaņā ar finanšu pakalpojumu vienoto noteikumu kopumu Savienībā. Jo īpaši ECB būtu pienācīgi jāņem vērā vienlīdzības un nediskriminācijas principi.

(31)

Uzraudzības uzdevumu uzticēšanai ECB vajadzētu būt atbilstīgai EFUS, kuras pamatmērķis ir izstrādāt vienotu noteikumu kopumu un pastiprināt uzraudzības prakses konverģenci visā Savienībā. Sadarbība starp banku uzraugiem un apdrošināšanas un vērtspapīru tirgus uzraugiem ir svarīga, lai risinātu kopējas ieinteresētības jautājumus un nodrošinātu pareizu uzraudzību attiecībā uz tām kredītiestādēm, kas darbojas arī apdrošināšanas un vērtspapīru nozarē. Tāpēc būtu jāizvirza prasība ECB cieši sadarboties ar EBI, EVTI un EAAPI, Eiropas Sistēmiskā riska valdi (ESRV) un citām iestādēm, kas veido daļu no EFUS. ECB būtu jāveic uzdevumi saskaņā ar šīs regulas noteikumiem un neskarot pārējo EFUS dalībnieku kompetenci un uzdevumus. Tai būtu arī jānosaka prasība sadarboties ar attiecīgajām noregulējuma iestādēm un sistēmām, kas finansē tiešu vai netiešu publisku finanšu palīdzību.

(32)

ECB būtu jāveic uzdevumi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un atbilstīgi tiem, tostarp visiem Savienības primārajiem un sekundārajiem tiesību aktiem, Komisijas lēmumiem valsts atbalsta jomā, konkurences noteikumiem, apvienošanās kontroles noteikumiem un vienotajam noteikumu kopumam, kas attiecas uz visām dalībvalstīm. EBI ir uzticēts uzdevums izstrādāt tehnisko standartu projektu, pamatnostādnes un ieteikumus, kas nodrošinātu uzraudzības konverģenci un uzraudzības rezultātu saskaņotību Savienībā. ECB nebūtu jāaizstāj EBI minēto uzdevumu veikšanā, un tāpēc ECB būtu jāīsteno pilnvaras pieņemt regulas saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 132. pantu un atbilstīgi Savienības aktiem, ko pieņēmusi Komisija, pamatojoties uz EBI izstrādātiem projektiem un ievērojot Regulas (ES) Nr. 1093/2010 16. pantu.

(33)

Vajadzības gadījumā ECB būtu jānoslēdz saprašanās memorandi ar kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem, vispārīgi izklāstot, kā tās savstarpēji sadarbosies, attiecībā uz šajā regulā minētajām finanšu iestādēm pildot savus uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem. Tādi memorandi būtu jādara pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(34)

ECB, lai veiktu uzdevumus un īstenotu uzraudzības pilnvaras, būtu jāpiemēro būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību. Minētos noteikumus veido attiecīgie Savienības tiesību akti, jo īpaši, tieši piemērojamās regulas vai direktīvas, piemēram, par kapitāla prasībām kredītiestādēm un par finanšu konglomerātiem. Ja būtiskie noteikumi attiecībā uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir noteikti direktīvās, ECB būtu jāpiemēro valstu tiesību akti, ar kuriem transponē minētās direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas, un tie ir jomās, kurās šīs regulas spēkā stāšanās dienā dalībvalstīm tiek skaidri piešķirtas iespējas ar minētajām regulām, ECB būtu jāpiemēro arī valsts tiesību akti, ar kuriem šādas iespējas īsteno. Tādas iespējas būtu jāuzskata par izņēmuma iespējām, kas pieejamas tikai kompetentajām vai norīkotajām iestādēm. Tas neskar Savienības tiesību pārākuma principu. Tādējādi ECB, pieņemot pamatnostādnes vai ieteikumus, vai lēmumus, būtu jābalstās uz attiecīgajiem saistošajiem Savienības tiesību aktiem un jārīkojas saskaņā ar tiem.

(35)

Saistībā ar ECB uzticēto uzdevumu jomu ar valsts tiesību aktiem valsts kompetentajām iestādēm tiek uzticētas konkrētas pilnvaras, kas patlaban netiek prasītas ar Savienības tiesību aktiem, tostarp konkrētas agrīnas intervences un piesardzības pasākumu pilnvaras. ECB vajadzētu būt iespējai pieprasīt no valsts iestādēm iesaistītajās dalībvalstīs izmantot minētās pilnvaras, lai nodrošinātu, ka tiek veikta pilnīga un efektīva uzraudzība saistībā ar VUM.

(36)

Lai nodrošinātu, ka kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības un jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības izpilda uzraudzības noteikumus un lēmumus, pārkāpuma gadījumā būtu jāpiemēro iedarbīgas, samērīgas un atturošas sankcijas. Saskaņā ar LESD 132. panta 3. punktu un Padomes Regulu (EK) Nr. 2532/98 (1998. gada 23. novembris) par Eiropas Centrālās bankas pilnvarām piemērot sankcijas (6), ECB ir tiesības uzlikt naudas sodus vai periodiskus soda maksājumus uzņēmumiem par nespēju izpildīt no tās noteikumiem un lēmumiem izrietošās saistības. Turklāt, lai dotu iespēju ECB efektīvi veikt uzdevumus saistībā ar Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos izklāstīto uzraudzības noteikumu izpildi, būtu jāpiešķir ECB pilnvaras piemērot naudas sodus kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām un jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām par šādu noteikumu pārkāpumiem. Valsts iestādēm vajadzētu būt iespējai piemērot sankcijas gadījumos, kad nav izpildītas saistības, kas izriet no valsts tiesību aktiem, ar kuriem transponētas Savienības direktīvas. Ja ECB savu uzdevumu veikšanai uzskata par lietderīgu piemērot sankcijas par šādiem pārkāpumiem, tai vajadzētu būt iespējai minētajos nolūkos nodot lietu izskatīšanai valsts kompetentajām iestādēm.

(37)

Valstu uzraudzības iestādēm ir nozīmīga un ilggadēja pieredze kredītiestāžu uzraudzībā to teritorijā un zināšanas par šo kredītiestāžu saimnieciskajām, organizatoriskajām un kultūras īpatnībām. To rīcībā minētajiem nolūkiem ir pieejams plašs mērķtiecīgu un augsti kvalificētu darbinieku skaits. Tāpēc, lai nodrošinātu augstu uzraudzības kvalitāti visā Savienībā, valsts kompetentajām iestādēm vajadzētu būt atbildīgām par to, lai palīdzētu ECB jebkuru tādu aktu sagatavošanā un īstenošanā, kas saistīti ar ECB uzraudzības uzdevumu izpildi. Tam jo īpaši būtu jāietver kredītiestādes situācijas ikdienas novērtējums un saistītās pārbaudes uz vietas.

(38)

Kritēriji, kas noteikti šajā regulā, lai definētu tās iestādes, kas ir mazāk nozīmīgas, būtu jāpiemēro iesaistītajās dalībvalstīs augstākajā konsolidācijas līmenī, pamatojoties uz konsolidētiem datiem. Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu attiecībā uz kredītiestāžu grupu, kas nav mazāk nozīmīga konsolidētā līmenī, tai minētie uzdevumi būtu jāveic konsolidēti attiecībā uz kredītiestāžu grupu un individuāli attiecībā uz tām minētās grupas bankas meitas sabiedrībām un filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs.

(39)

Kritēriji, kas noteikti šajā regulā, lai definētu tās iestādes, kuras ir mazāk nozīmīgas, būtu jānosaka regulējumā, ko pieņem un publicē ECB, tai konsultējoties ar valsts kompetentajām iestādēm. Pamatojoties uz to, ECB vajadzētu būt atbildīgai par minēto kritēriju piemērošanu, un tai būtu jāpārbauda, izmantojot pašai savus aprēķinus, vai minētie kritēriji ir ievēroti. ECB lūgumam pēc informācijas minētā aprēķina veikšanai nebūtu jāuzliek iestādēm par pienākumu piemērot tādus grāmatvedības regulējumus, kas atšķiras no regulējumiem, kuri tajās piemērojami saskaņā ar citiem Savienības un valsts tiesību aktiem.

(40)	Ja kāda kredītiestāde tiek uzskatīta par nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu, minētais izvērtējums parasti nebūtu jāmaina biežāk kā reizi 12 mēnešos, izņemot, ja banku grupās notiek strukturālas izmaiņas, piemēram, apvienošana vai nošķiršana.

(41)	ECB – pēc valsts kompetentās iestādes paziņojuma saņemšanas –, pieņemot lēmumu par to, vai iestāde ir nozīmīga attiecībā uz iekšzemes ekonomiku un vai tādēļ ECB tā būtu jāuzrauga, būtu jāņem vērā visi attiecīgie apstākļi, tostarp līdzvērtīgas konkurences apsvērumi.

(42)

Attiecībā uz tādu pārrobežu kredītiestāžu uzraudzību, kuras darbojas gan eurozonā, gan ārpus tās, ECB būtu cieši jāsadarbojas ar neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Uz ECB kā kompetento iestādi būtu jāattiecina saistītie pienākumi sadarboties un apmainīties ar informāciju saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un tai būtu pilnā mērā jāpiedalās uzraugu kolēģijās. Turklāt, tā kā uzraudzības uzdevumus veic Savienības iestāde, tas dod skaidras priekšrocības finanšu stabilitātes un ilgtspējīgas tirgus integrācijas ziņā, tāpēc dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, arī vajadzētu būt iespējai piedalīties VUM. Tomēr obligāts priekšnosacījums uzraudzības uzdevumu iedarbīgai īstenošanai ir uzraudzības lēmumu izpilde pilnībā un bez kavēšanās. Tāpēc dalībvalstīm, kas vēlas piedalīties VUM, būtu jāapņemas nodrošināt, ka to valsts kompetentās iestādes izpildīs un piemēros visus ECB pieprasītos pasākumus attiecībā uz kredītiestādēm. ECB vajadzētu būt iespējai veidot ciešu sadarbību ar to dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuru naudas vienība nav euro. Tai vajadzētu būt pienākumam veidot sadarbību tad, kad ir izpildīti šajā regulā izklāstītie nosacījumi.

(43)

Ņemot vērā to, ka iesaistītās dalībvalstis, kuru nauda vienība nav euro, nepiedalās ECB Padomes darbā, kamēr tās nav pieņēmušas euro saskaņā ar LESD, un ka tās nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, šajā regulā ir paredzēti aizsardzības pasākumi lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr minētie aizsardzības pasākumi, jo īpaši iespēja iesaistītajām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, prasīt nekavējošu ciešas sadarbības pārtraukšanu pēc tam, kad ECB Padomei paziņots par pamatotiem iebildumiem pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu, būtu jāizmanto pienācīgi pamatotos izņēmuma gadījumos. Tie būtu jāizmanto tikai tik ilgi, kamēr ir spēkā minētie īpašie apstākļi. Šie aizsardzības pasākumi pamatojas uz īpašajiem apstākļiem, kuros iesaistītās dalībvalstis, kuru naudas vienība nav euro, atrodas saskaņā ar šo regulu, jo tās nepiedalās ECB Padomes darbā un nevar pilnībā izmantot citus mehānismus, kas paredzēti dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Tāpēc minētie aizsardzības pasākumi nav precedents un nebūtu par tādu jāuzskata attiecībā uz citām Savienības politikas jomām.

(44)

Nekam šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu mainīt pašreizējo sistēmu, ar ko reglamentē meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu un šādas sistēmas piemērošanu, un neko šajā regulā nekādā veidā nevajadzētu saprast vai piemērot kā stimulu par labu šādām izmaiņām. Tāpēc pilnībā būtu jāievēro neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu pienākumi, lai minētās iestādes joprojām varētu izmantot pietiekamus uzraudzības instrumentus un pilnvaras attiecībā uz kredītiestādēm, kas darbojas to teritorijā, un tādējādi spētu pildīt savus pienākumus un efektīvi nodrošināt finanšu stabilitāti, un aizstāvēt sabiedrības intereses. Turklāt, lai palīdzētu minētajām kompetentajām iestādēm pildīt to pienākumus, noguldītāji un kompetentās iestādes būtu laikus jāinformē par meitas sabiedrību vai filiāļu juridiskās formas maiņu.

(45)

Lai veiktu savus uzdevumus, ECB vajadzētu būt atbilstīgām uzraudzības pilnvarām. Savienības tiesību aktos par kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību ir paredzētas noteiktas pilnvaras, ko minētajā nolūkā paredzēts uzticēt dalībvalstu norīkotajām kompetentajām iestādēm. Ciktāl minētās pilnvaras ietilpst ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu darbības jomā, attiecībā uz iesaistītajām dalībvalstīm ECB būtu jāuzskata par kompetento iestādi un tai vajadzētu būt pilnvarām, kas ar Savienības tiesību aktiem uzticētas kompetentajām iestādēm. Tas ietver pilnvaras, kas ar minētajiem tiesību aktiem uzticētas piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetentajām iestādēm, un pilnvaras, kas uzticētas norīkotajām iestādēm.

(46)	ECB vajadzētu būt uzraudzības pilnvarām atcelt vadības struktūru locekļus saskaņā ar šo regulu.

(47)

Lai ECB varētu efektīvi īstenot uzdevumus, tai vajadzētu būt iespējai pieprasīt visu nepieciešamo informāciju un veikt izmeklēšanu un pārbaudes uz vietas, vajadzības gadījumā sadarbojoties ar valstu kompetentajām iestādēm. ECB un valstu kompetentajām iestādēm vajadzētu būt piekļuvei vienai un tai pašai informācijai, nepiemērojot kredītiestādēm dubultas pārskatu sniegšanas prasības.

(48)	Advokāta un klienta saziņas konfidencialitāte ir Savienības tiesību pamatprincips, kas saskaņā ar nosacījumiem, kuri izklāstīti Eiropas Savienības Tiesas (EST) judikatūrā, aizsargā saziņas konfidencialitāti starp fiziskām un juridiskām personām un to konsultantiem.

(49)

Ja ECB ir nepieciešams pieprasīt informāciju no personas, kura veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī, bet pieder pie kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, vai ar kuru kredītiestāde, finanšu pārvaldītājsabiedrība vai jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība ir slēgusi ārpakalpojumu līgumus par operatīvajām funkcijām vai darbībām, un, ja šādas prasības nepiemēro un nepilda neiesaistītajā dalībvalstī, ECB vajadzētu to saskaņot ar attiecīgās neiesaistītās dalībvalsts kompetento iestādi.

(50)

Šī regula neietekmē to noteikumu piemērošanu, kuri noteikti 34. un 42. pantā Protokolā Nr. 4 par Eiropas centrālo banku sistēmas statūtiem un Eiropas centrālās bankas statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību (LES) un LESD (“ECBS un ECB statūti”). Aktiem, ko ECB pieņēmusi saskaņā ar šo regulu, nebūtu jārada nekādas tiesības vai nebūtu jāuzliek nekādi pienākumi neiesaistītajās dalībvalstīs, izņemot gadījumu, kad šādi akti ir saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, saskaņā ar minēto protokolu un Protokolu Nr. 15 par dažiem noteikumiem attiecībā uz Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti.

(51)

Ja kredītiestādes izmanto savas tiesības veikt uzņēmējdarbību vai sniegt pakalpojumus citā dalībvalstī vai ja vairākas struktūras grupā veic uzņēmējdarbību dažādās dalībvalstīs, Savienības tiesību aktos ir paredzētas īpašas procedūras un kompetenču sadalījums starp attiecīgajām dalībvalstīm. Ciktāl ECB uzņemas noteiktus uzraudzības uzdevumus attiecībā uz visām iesaistītajām dalībvalstīm, minētajām procedūrām un uzdevumu piešķiršanai nebūtu jāattiecas uz tiesībām veikt uzņēmējdarbību vai tiesībām sniegt pakalpojumus citā iesaistītajā dalībvalstī.

(52)

Kad ECB veic uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, un lūdz palīdzību no valsts kompetentajām iestādēm, tai būtu pienācīgi jāņem vērā taisnīgs līdzsvars starp visām iesaistītajām valsts kompetentajām iestādēm atbilstīgi spēkā esošajos Savienības tiesību aktos izklāstītajiem pienākumiem attiecībā uz individuālo uzraudzību un uzraudzību uz subkonsolidētiem un konsolidētiem pamatiem.

(53)

Nekas šajā regulā nebūt jāsaprot kā tāds, ar ko ECB uzticētas pilnvaras piemērot sankcijas tādām fiziskām vai juridiskām personām, kuras nav kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, neskarot ECB pilnvaras pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm rīkoties, lai nodrošinātu, ka atbilstīgas sankcijas tiek piemērotas.

(54)

ECB, kā izveidota ar Līgumiem, ir visas Savienības iestāde. Tai lēmumu pieņemšanas procedūrās būtu jāievēro Savienības noteikumi un vispārējie principi attiecībā uz taisnīgu procesu un pārredzamību. Būtu pilnībā jāievēro to personu tiesības tikt uzklausītām, kurām ECB adresējusi savus lēmumus, kā arī šo personu tiesības lūgt ECB lēmumu pārskatīšanu saskaņā ar šajā regulā paredzētajiem noteikumiem.

(55)

Uzraudzības uzdevumu uzticēšana nozīmē, ka ECB ir nozīmīgs pienākums sargāt finanšu stabilitāti Savienībā un izmantot uzraudzības pilnvaras visiedarbīgākajā un samērīgākajā veidā. Jebkāda uzraudzības pilnvaru pāreja no dalībvalsts līmeņa uz Savienības līmeni būtu jālīdzsvaro ar atbilstīgām prasībām par pārredzamību un pārskatatbildību. Tāpēc ECB par minēto uzdevumu izpildi būtu jāsniedz pārskats Eiropas Parlamentam un Padomei, kas ir demokrātiski leģitīmas iestādes, kuras pārstāv Savienības pilsoņus un dalībvalstis. Minētajā atskaitē būtu jāietver regulāri pārskati un atbildes uz jautājumiem, ko iesniedz gan Eiropas Parlaments saskaņā ar savu reglamentu, gan Eurogrupa saskaņā ar savām procedūrām. Visiem pārskatu sniegšanas pienākumiem būtu jāpiemēro atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības.

(56)

Arī Eiropas Parlamentam un Padomei adresētie pārskati ECB būtu jāpārsūta iesaistīto dalībvalstu parlamentiem. Iesaistīto dalībvalstu parlamentiem vajadzētu būt iespējai iesniegt ECB jebkādus novērojumus vai jautājumus par tai uzticēto uzraudzības uzdevumu veikšanu, uz kuriem ECB var atbildēt. Minēto valstu parlamentu iekšējos noteikumos būtu jāņem vērā attiecīgo procedūru un kārtības elementi, lai vērstos pie ECB ar tādiem novērojumiem un jautājumiem. Tāpēc īpaša uzmanība būtu jāpievērš novērojumiem vai jautājumiem saistībā ar atļauju anulēšanu kredītiestādēm, attiecībā uz kurām valstu iestādes saskaņā ar šajā regulā noteikto procedūru ir veikušas darbības, kas ir vajadzīgas noregulēšanai vai finanšu stabilitātes saglabāšanai. Iesaistītās dalībvalsts parlamentam būtu arī jāspēj uzaicināt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju vai pārstāvi kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu uzraudzību minētajā dalībvalstī. Tāda valstu parlamentu loma ir atbilstīga, ņemot vērā to, kā uzraudzības pasākumi var ietekmēt valsts finanses, kredītiestādes, to klientus un nodarbinātos, kā arī tirgus iesaistītajās dalībvalstīs. Ja valstu kompetentās iestādes veic pasākumus saskaņā ar šo regulu, būtu jāturpina piemērot valsts tiesību aktos paredzēto pārskatatbildības kārtību.

(57)

Šī regula neskar Eiropas Parlamenta tiesības izveidot pagaidu izmeklēšanas komiteju, lai izskatītu iespējamos pārkāpumus vai pieļautās administratīvas kļūmes, kas pieļautas, īstenojot Savienības tiesību aktus, saskaņā ar LESD 226. pantu, vai Eiropas Parlamenta politiskās kontroles funkciju izpildi, kā noteikts Līgumos, tostarp tā tiesības ieņemt nostāju vai pieņemt rezolūciju jautājumos, kurus tas uzskata par piemērotiem.

(58)	ECB savā darbībā būtu jāievēro taisnīga procesa un pārredzamības principi.

(59)	LESD 15. panta 3. punktā minētajai regulai būtu jānosaka sīki noteikumi, kas ļauj piekļūt ECB glabātiem dokumentiem saistībā ar uzraudzības pienākumu veikšanu, saskaņā ar LESD.

(60)	Saskaņā ar LESD 263. pantu EST izskata inter alia to ECB aktu likumību, kuri nav ieteikumi un atzinumi un kuri var radīt juridiskas sekas trešām personām.

(61)

Saskaņā ar LESD 340. pantu ECB saskaņā ar vispārējiem tiesību principiem, kas kopīgi visu dalībvalstu tiesību sistēmām, būtu jānovērš jebkāds kaitējums, ko ECB vai tās darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus. Tam nebūtu jāskar valsts kompetento iestāžu atbildība novērst jebkādu kaitējumu, ko tās vai to darbinieki radījuši, pildot savus pienākumus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

(62)	Saskaņā ar LESD 342. pantu uz ECB attiecas Padomes Regula Nr. 1, ar ko nosaka Eiropas Ekonomikas kopienā lietojamās valodas (7).

(63)	Nosakot to, vai būtu jāierobežo iesaistīto personu tiesības uz piekļuvi lietas materiāliem, ECB būtu jāievēro pamattiesības un principi, kas atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu.

(64)

ECB būtu jānodrošina fiziskām un juridiskām personām iespēja lūgt pārskatīt lēmumus, kas pieņemti saskaņā ar pilnvarām, kas ECB uzticētas ar šo regulu, un adresēti tām, vai kas tās skar tieši un individuāli. Pārskatīšanas jomai vajadzētu attiekties uz šādu lēmumu procesuālo un materiāltiesisko atbilstību šai regulai, vienlaikus ievērojot rīcības brīvību, kas saglabājas ECB, lai lemtu par iespēju minētos lēmumus pieņemt. Šajā nolūkā un procesuālās ekonomijas dēļ ECB būtu jāizveido administratīva pārskatīšanas padome tādas iekšējas pārskatīšanas veikšanai. Lai izveidotu minēto padomi, ECB Padomei būtu tajā jāieceļ personas ar labu reputāciju. Pieņemot lēmumu, Uzraudzības valdei būtu pēc iespējas jānodrošina atbilstīgs dalībvalstu pārstāvju ģeogrāfiskais un dzimumu līdzsvars. Pārskatīšanas procedūrai būtu jāparedz, ka Uzraudzības valde vajadzības gadījumā pārskata savu iepriekšējo lēmuma projektu.

(65)

ECB ir atbildīga par monetārās politikas funkciju izpildi, lai saglabātu cenu stabilitāti saskaņā ar LESD 127. panta 1. punktu. Uzraudzības uzdevumu īstenošanas mērķis ir aizsargāt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti. Tādēļ, lai izvairītos no interešu konfliktiem un nodrošinātu, ka katra funkcija tiek izpildīta saskaņā ar piemērojamiem mērķiem, tās būtu jāveic pilnīgi atsevišķi. ECB būtu jāspēj nodrošināt to, ka ECB Padome attiecībā uz monetārajām un uzraudzības funkcijām darbojas pilnīgi diferencēti. Šādai diferenciācijai būtu jāietver vismaz stingri nodalītas sanāksmes un darba kārtības.

(66)

Personāla organizatoriskai nošķirtībai būtu jāattiecas uz visiem dienestiem, kas vajadzīgi neatkarīgas monetārās politikas mērķiem, un būtu jānodrošina, ka ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanā tiek pilnīgi ievērota demokrātiska pārskatatbildība un pārraudzība, kā paredzēts šajā regulā. To uzdevumu veikšanā iesaistītajam personālam, kas ECB uzticēti ar šo regulu, būtu jāsniedz pārskats Uzraudzības valdes priekšsēdētājam.

(67)

Konkrētāk, ar ECB būtu jāizveido Uzraudzības valde, kas ir atbildīga par uzraudzības lēmumu sagatavošanu un kas aptvertu valstu uzraugu īpašās zināšanas. Tāpēc Uzraudzības valde būtu jāvada priekšsēdētājam, tās sastāvā vajadzētu būt priekšsēdētāja vietniekam, un tajā būtu jāiekļauj pārstāvji no ECB un valsts kompetentajām iestādēm. Ieceļot Uzraudzības valdes locekļus saskaņā ar šo regulu, būtu jāievēro principi par dzimumu līdzsvaru, pieredzi un kvalifikāciju. Visiem Uzraudzības valdes locekļiem vajadzētu būt laikus un pilnībā informētiem par tās sanāksmju darba kārtības punktiem, lai tādējādi sekmētu gan apspriežu, gan lēmumu projektu pieņemšanas procesa efektivitāti.

(68)	Veicot uzdevumus, Uzraudzības valdei būtu jāņem vērā visi būtiskie fakti un apstākļi iesaistītajās dalībvalstīs un būtu jāpilda pienākumi visas Savienības interesēs.

(69)

Pilnībā ievērojot institucionālo un balsošanas kārtību, kas noteikta Līgumos, Uzraudzības valdei vajadzētu būt nozīmīgai struktūrai to ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildē, kas līdz šim vienmēr ir bijuši valstu kompetento iestāžu kompetencē. Tāpēc būtu jādod Padomei pilnvaras pieņemt īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Eiropas Centrālajai bankai pēc Uzraudzības valdes uzklausīšanas būtu jāiesniedz apstiprināšanai Eiropas Parlamentā priekšlikums par Uzraudzības valdes priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas Padomei būtu jāpieņem minētais īstenošanas lēmums. Priekšsēdētājs būtu jāizvēlas, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par kuru būtu pienācīgi jāinformē Eiropas Parlaments un Padome.

(70)

Lai nodrošinātu pienācīgu rotāciju, vienlaikus nodrošinot priekšsēdētāja pilnīgu neatkarību, priekšsēdētāja pilnvaru termiņam nevajadzētu pārsniegt piecus gadus, un tam nevajadzētu būt pagarināmam. Lai nodrošinātu pilnīgu koordināciju ar EBI darbībām un ar Savienības prudenciālajām politikas nostādnēm, Uzraudzības valdei vajadzētu spēt uzaicināt EBI un Komisiju kā novērotājus. Tiklīdz būs izveidota Eiropas Noregulējuma iestāde, tās priekšsēdētājam būtu jāpiedalās Uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotājam.

(71)	Uzraudzības valdes darbs būtu jāatbalsta vadības komitejai, kuras sastāvs ir šaurāks. Vadības komitejai būtu jāsagatavo Uzraudzības valdes sanāksmes, jāpilda savi pienākumi tikai visas Savienības interesēs, kā arī būtu jāstrādā pilnīgi pārredzami kopā ar Uzraudzības valdi.

(72)

ECB Padomei būtu jāuzaicina pārstāvji no iesaistītām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, ikreiz, kad ECB Padome apsver iespēju iebilst pret Uzraudzības valdes sagatavoto lēmuma projektu, vai ikreiz, kad attiecīgās valsts kompetentās iestādes informē ECB Padomi par saviem pamatotiem iebildumiem pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu, ja šāds lēmums adresēts valsts iestādēm saistībā ar kredītiestādēm no iesaistītajām dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro.

(73)	Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu, no ECB būtu jāprasa izveidot vidutāju grupu. Vidutāju grupas izveidei un it īpaši tās sastāvam būtu jānodrošina, ka viedokļu atšķirības tiek risinātas līdzsvaroti, visas Savienības interesēs.

(74)

Uz Uzraudzības valdi, vadības komiteju un ECB darbiniekiem, kas veic uzraudzības pienākumus, būtu jāattiecina atbilstīgās dienesta noslēpuma prasības. Līdzīgas prasības būtu jāpiemēro informācijas apmaiņai to ECB darbinieku starpā, kas nav iesaistīti uzraudzības darbībās. Tam nevajadzētu atturēt ECB no informācijas apmaiņas, ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, tostarp ar Komisiju tās uzdevumu veikšanai saskaņā ar LESD 107. un 108. pantu un saskaņā ar Savienības tiesību aktiem par pastiprinātu ekonomikas un budžeta uzraudzību.

(75)	Lai ECB uzticētos uzraudzības uzdevumus īstenotu efektīvi, tai tie būtu jāveic pilnīgi neatkarīgi, jo īpaši esot brīvai no nepamatotas politiskas ietekmes un nozares pārstāvju intervences, kas negatīvi ietekmētu tās darbības neatkarību.

(76)

Pārtraukuma periodu izmantošana uzraudzības iestādēs ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu minēto iestāžu veiktās uzraudzības efektivitāti un neatkarību. Šajā nolūkā un neskarot stingrāku valsts noteikumu piemērošanu, ECB būtu jānosaka un jāuztur vispārējas un oficiālas procedūras, tostarp samērīgi pārskatīšanas laikposmi, lai iepriekš izvērtētu un novērstu iespējamus konfliktus ar VUM/ECB likumīgajām interesēm, ja kāds no bijušajiem Uzraudzības valdes locekļiem sāk strādāt banku nozarē, ko viņš pirms tam ir uzraudzījis.

(77)

Lai efektīvi īstenotu uzraudzības uzdevumus, ECB rīcībā vajadzētu būt atbilstīgiem resursiem. Minētie resursi būtu jāiegūst veidā, kas nodrošina ECB neatkarību no valstu kompetento iestāžu un tirgus dalībnieku nepamatotas ietekmes, kā arī monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu. Uzraudzības izmaksas būtu jāsedz struktūrām, kurām piemēro uzraudzību. Tādēļ ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpilde būtu jāfinansē no gada maksām, ko iekasē no kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Tai būtu jāspēj arī iekasēt maksas no tām kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajā dalībvalstī, filiālēm, kuras veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, lai segtu izmaksas, kas ECB rodas, veicot uzņēmējas dalībvalsts uzrauga pienākumus attiecībā uz šīm filiālēm. Ja kredītiestāde vai filiāle ir uzraudzīta konsolidēti, maksa būtu jāpiemēro augstākajā līmenī tajā kredītiestādē, kura ir iesaistītajā grupā ar uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Maksu aprēķināšanā neņem vērā nekādas meitas sabiedrības, kas izveidotas neiesaistītajās dalībvalstīs.

(78)

Ja kredītiestāde ir iekļauta uzraudzībā uz konsolidētiem pamatiem, maksa būtu jāaprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs un jāiedala kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī un ir iekļautas uzraudzībā uz konsolidētiem pamatiem, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem saistībā ar nozīmību un riska profilu, tostarp riska svērtajiem aktīviem.

(79)

Efektīvai uzraudzībai ir nepieciešami ļoti motivēti, labi apmācīti un objektīvi darbinieki. Lai radītu patiesi integrētu uzraudzības mehānismu, būtu jāparedz atbilstīga darbinieku apmaiņa un pagaidu norīkošana starp ECB un visām valsts kompetentajām iestādēm, un to starpā. Lai nodrošinātu pastāvīgu salīdzinošo kontroli, īpaši – lielu kredītiestāžu uzraudzībā, ECB vajadzētu spēt pieprasīt valstu uzraudzības komandās iekļaut darbiniekus arī no citu iesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm, lai varētu veidot uzraudzības komandas, nodrošinot tajās ģeogrāfisko dažādību un iekļaujot darbiniekus ar īpašām zināšanām un kvalifikāciju. Ar darbinieku apmaiņu un pagaidu norīkošanu būtu jāiedibina kopēja uzraudzības prakse. ECB regulāri būtu jāsniedz informācija par to, cik valsts kompetento iestāžu darbinieku ir pagaidu kārtā norīkoti uz ECB darbam saistībā ar VUM.

(80)

Ņemot vērā banku pakalpojumu globalizāciju un starptautisko standartu arvien lielāko nozīmi, ECB būtu jāveic savi uzdevumi, ievērojot starptautiskos standartus, un dialogā un ciešā sadarbībā ar uzraugiem ārpus Savienības, nedublējot EBI starptautisko lomu. Tai vajadzētu būt pilnvarotai dibināt kontaktus un paredzēt administratīvas sadarbības pasākumus ar trešo valstu uzraudzības un pārvaldības iestādēm un ar starptautiskajām organizācijām, vienlaikus saskaņojot ar EBI un pilnībā ievērojot pastāvošās dalībvalstu un Savienības iestāžu lomas un attiecīgās kompetences.

(81)

Piemērojot šo regulu, ECB veiktai personas datu apstrādei pilnībā piemēro Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (8) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 45/2001 (2000. gada 18. decembris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (9).

(82)

Eiropas Centrālajai bankai ir piemērojama Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1073/1999 (1999. gada 25. maijs) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF) (10). ECB ir pieņēmusi Lēmumu ECB/2004/11 (11) par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā.

(83)

Lai nodrošinātu, ka kredītiestādēm piemēro augstākās kvalitātes uzraudzību, ko neierobežo citi, ar prudenciālo uzraudzību nesaistīti apsvērumi, un lai laikus un efektīvi risinātu negatīvu savstarpēji pastiprinošu tirgus tendenču ietekmi uz kredītiestādēm un dalībvalstīm, ECB būtu jāsāk īpašo uzraudzības uzdevumu veikšana pēc iespējas agrāk. Tomēr uzraudzības uzdevumu nodošana no valstu uzraugiem ECB prasa zināmu sagatavošanos. Tāpēc būtu jāparedz pienācīgs pakāpeniskas ieviešanas laikposms.

(84)	ECB, pieņemot sīku darbības kārtību, lai īstenotu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, būtu jāparedz pārejas kārtība, kas nodrošinātu, ka tiek pabeigtas pašreizējās uzraudzības procedūras, tostarp jebkurš pirms šīs regulas stāšanās spēkā pieņemts lēmums un/vai pasākums vai uzsākta izmeklēšana.

(85)

Komisija 2012. gada 28. novembra paziņojumā par plānu, kā izveidot ciešu un patiesu ekonomikas un monetāro savienību, ir norādījusi, ka “LESD 127. panta 6. punktu varētu grozīt, lai piemērotu parasto likumdošanas procedūru un novērstu dažus juridiskos ierobežojumus, ko šis pants šobrīd nosaka VUM koncepcijai (piemēram, ietvert tiešu un neatsaucamu iespēju dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro, piedalīties VUM papildus “ciešas sadarbības” modelim, piešķirt dalībvalstīm, kuru naudas vienība nav euro un kuras piedalās VUM, pilnīgi vienlīdzīgas tiesības ECB lēmumu pieņemšanā un vēl skaidrāk iekšēji nodalīt lēmumu pieņemšanu par monetāro politiku un par uzraudzību)”. Tā arī norādīja, ka “īpaši vajadzētu pievērsties ECB kā banku darbības uzraudzītājas demokrātiskās pārskatatbildības stiprināšanai”. Jāatgādina, ka LES paredz, ka priekšlikumus par izmaiņām Līgumos var iesniegt jebkuras dalībvalsts valdība, Eiropas Parlaments vai Komisija un tie var attiekties uz jebkuru Līgumu aspektu.

(86)

Šajā regulā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas iekļauti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, jo īpaši tiesības uz personas datu aizsardzību, brīvība veikt uzņēmējdarbību, tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību un taisnīgu tiesu, un tā ir jāīsteno saskaņā ar minētajām tiesībām un principiem.

(87)

Ņemot vērā, ka šīs regulas mērķus, proti – iedarbīgas un efektīvas sistēmas izveidi tam, lai Savienības iestāde īstenotu īpašus kredītiestāžu uzraudzības uzdevumus, un kredītiestādēm piemērojamo noteikumu kopuma konsekventas piemērošanas nodrošināšanu – nevar pietiekami labi sasniegt atsevišķās dalībvalstīs un to, ka, ņemot vērā banku tirgus Savienības mēroga struktūru un kredītiestāžu bankrotu ietekmi uz citām dalībvalstīm, minētos mērķus var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar LES 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

Priekšmets un definīcijas

1. pants

Priekšmets un darbības joma

Ar šo regulu ECB tiek uzticēti īpaši uzdevumi attiecībā uz politikas nostādnēm, kas saistītas ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību, lai veicinātu kredītiestāžu drošumu un stabilitāti un finanšu sistēmas stabilitāti Savienībā un katrā dalībvalstī, pilnībā ņemot vērā iekšējā tirgus vienotību un integritāti un pienākumu tās nodrošināt, pamatojoties uz vienlīdzīgu attieksmi pret kredītiestādēm, lai novērstu regulējuma arbitrāžu.

Uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2013/36/ES (2013. gada 26. jūnijs) par piekļuvi kredītiestāžu darbībai un kredītiestāžu un ieguldījumu brokeru sabiedrību prudenciālo uzraudzību (12) 2. panta 5. punktā minētajām iestādēm neattiecina uzraudzības uzdevumus, kas ECB uzticēti saskaņā ar šīs regulas 4. pantu. ECB uzraudzības uzdevumi aprobežojas ar kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību saskaņā ar šo regulu. Ar šo regulu ECB netiek uzticēti nekādi citi uzraudzības uzdevumi, piemēram, uzdevumi, kas saistīti ar centrālo darījuma partneru prudenciālu uzraudzību.

Veicot šajā regulā noteiktos uzdevumus un neskarot mērķi nodrošināt kredītiestāžu drošumu un stabilitāti, ECB pilnībā ņem vērā dažādos kredītiestāžu veidus, uzņēmējdarbības modeļus un lielumu.

Nekāda ECB rīcība, priekšlikums vai politika tieši vai netieši nediskriminē citu dalībvalsti vai dalībvalstu grupu kā banku pakalpojumu vai finanšu pakalpojumu sniegšanas vietu jebkurā valūtā.

Šī regula neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras veikt uzraudzības uzdevumus, kas ECB nav uzticēti ar šo regulu.

Šī regula arī neskar iesaistīto dalībvalstu kompetento vai norīkoto iestāžu atbildību un saistītās pilnvaras piemērot makroprudenciālos instrumentus, kas nav paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)	“iesaistītā dalībvalsts” ir dalībvalsts, kuras naudas vienība ir euro, vai dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, bet kura ir izveidojusi ciešu sadarbību saskaņā ar 7. pantu;

“valsts kompetentā iestāde” ir valsts kompetentā iestāde, kuru iesaistītā dalībvalsts ir norīkojusi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 575/2013 (2013. gada 26. jūnijs) par prudenciālajām prasībām attiecībā uz kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām (13) un Direktīvu 2013/36/ES;

3)	“kredītiestāde” ir kredītiestāde, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 1. apakšpunktā;

4)	“finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 20. apakšpunktā;

“jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība” ir jaukta finanšu pārvaldītājsabiedrība, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2002/87/EK (2002. gada 16. decembris) par papildu uzraudzību kredītiestādēm, apdrošināšanas uzņēmumiem un ieguldījumu sabiedrībām finanšu konglomerātos 2. panta 15. punktā (14);

6)	“finanšu konglomerāts” ir finanšu konglomerāts, kā definēts Direktīvas 2002/87/EK 2. panta 14. punktā;

7)	“valsts norīkotā iestāde” ir iesaistītās dalībvalsts norīkota iestāde attiecīgo Savienības tiesību aktu nozīmē;

8)	“būtiska līdzdalība” ir būtiska līdzdalība, kā definēts Regulas (ES) Nr. 575/2013 4. panta 1. punkta 36. apakšpunktā;

9)	“vienots uzraudzības mehānisms” (VUM) ir finanšu uzraudzības sistēma, ko veido ECB un iesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes, kā aprakstīts šīs regulas 6. pantā.

II NODAĻA

Sadarbība un uzdevumi

3. pants

Sadarbība

1. ECB cieši sadarbojas ar EBI, EVTI, EAAPI un Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju (ESRK), un ar citām iestādēm, kuras ir daļa no EFUS, kura nodrošina atbilstīgu regulējuma un uzraudzības līmeni Savienībā.

Vajadzības gadījumā ECB noslēdz saprašanās memorandus ar tām dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras ir atbildīgas par finanšu instrumentu tirgiem. Šādi memorandi ir pieejami Eiropas Parlamentam, Padomei un visu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

2. Šīs regulas vajadzībām ECB piedalās EBI Uzraudzības padomē saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti Regulas (ES) Nr. 1093/2010 40. pantā.

3. ECB pilda uzdevumus saskaņā ar šo regulu un neskarot EBI, EVTI, EAAPI un ESRK kompetenci un uzdevumus.

4. ECB cieši sadarbojas ar iestādēm, kuras ir pilnvarotas regulēt kredītiestādes, tostarp sagatavojot noregulējuma plānus.

5. Ievērojot 1., 4. un 6. pantu, ECB cieši sadarbojas ar jebkuru publisku finansiālās palīdzības instrumentu, tostarp ar Eiropas Finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un ESM, jo īpaši gadījumos, kad šāds instruments ir piešķīris vai varētu piešķirt tiešu vai netiešu finanšu palīdzību kredītiestādei, uz kuru attiecas 4. pants.

6. ECB un neiesaistīto dalībvalstu kompetentās iestādes noslēdz saprašanās memorandu, kurā vispārīgi apraksta, kā tās savā starpā sadarbosies, veicot uzraudzības uzdevumus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem attiecībā uz 2. pantā minētajām finanšu iestādēm. Memorandu regulāri pārskata.

Neskarot pirmo daļu, ECB noslēdz saprašanās memorandu ar kompetento iestādi katrā neiesaistītā dalībvalstī, kurā ir vismaz vienas globāli sistēmiski nozīmīgas iestādes mītnes vieta, kā noteikts Savienības tiesību aktos.

Katru memorandu regulāri pārskata un publicē, pienācīgi ievērojot konfidenciālas informācijas apstrādes principus.

4. pants

ECB uzticētie uzdevumi

1. Saskaņā ar 6. pantu ECB atbilstīgi šā panta 3. punktam ir ekskluzīvi kompetenta prudenciālās uzraudzības vajadzībām veikt šādus uzdevumus attiecībā uz visām kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs:

a)	izsniegt atļaujas kredītiestādēm un anulēt kredītiestāžu atļaujas, ņemot vērā 14. pantu;

attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītām dalībvalstīm un kas vēlas izveidot filiāli vai sniegt pārrobežu pakalpojumus kādā no neiesaistītajām dalībvalstīm, veikt uzdevumus, kuri piederības dalībvalsts kompetentajai iestādei jāveic saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

c)	izvērtēt paziņojumus par kredītiestāžu būtiskas līdzdalības iegūšanu un atsavināšanu – izņemot banku noregulējuma gadījumu – saskaņā ar 15. pantu;

nodrošināt atbilstību 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem, kas nosaka prudenciālās prasības kredītiestādēm tādās jomās kā pašu kapitāls, vērtspapīrošana, lielo riska darījumu limiti, likviditāte, svira un attiecībā uz pārskatu sniegšanu un informācijas publiskošanu par minētajiem jautājumiem;

nodrošināt atbilstību 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem, ar ko piemēro prasības, ka kredītiestādēm jābūt stingriem pārvaldības pasākumiem, tostarp par visu to personu atbilstību un piemērotību, kuras vada kredītiestādes, riska pārvaldības procesiem, iekšējās kontroles mehānismiem, atalgojuma politiku un praksi un efektīviem iekšējiem kapitāla pietiekamības izvērtējuma procesiem, tostarp uz iekšējiem reitingiem balstītiem modeļiem;

veikt uzraudzības pārskatus, tostarp vajadzības gadījumā koordinējot tās ar EBI, stresa testus un to iespējamo publiskošanu, lai noteiktu, vai pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko ieviesušas kredītiestādes, un šo iestāžu pašu kapitāls nodrošina pareizu pārvaldību un to riska segumu, un, pamatojoties uz šo uzraudzības pārskatu, noteikt kredītiestādēm īpašas papildu pašu kapitāla prasības, īpašas publiskošanas prasības un likviditātes prasības un citus pasākumus, ja tie kompetentajām iestādēm īpaši paredzēti saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem;

veikt kredītiestāžu mātes sabiedrību, kas veic uzņēmējdarbību vienā no iesaistītajām dalībvalstīm, uzraudzību konsolidētā veidā, tostarp finanšu pārvaldītājsabiedrību un jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību uzraudzību, piedalīties konsolidētā uzraudzībā, tostarp uzraugu kolēģijās, neskarot valsts kompetento iestāžu dalību minētajās kolēģijās novērotāja statusā, saistībā ar mātes sabiedrībām, kas neveic uzņēmējdarbību kādā no iesaistītajām dalībvalstīm;

h)	piedalīties finanšu konglomerātu papildu uzraudzībā attiecībā uz tajos iekļautajām kredītiestādēm un uzņemties koordinatora uzdevumus, ja ECB ir norīkota par finanšu konglomerāta koordinatoru saskaņā ar kritērijiem, kas norādīti attiecīgos Savienības tiesību aktos;

veikt uzraudzības uzdevumus saistībā ar sanācijas plāniem un agrīnu intervenci, ja kredītiestāde vai grupa, kuras konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB, nepilda piemērojamās prudenciālās prasības vai, iespējams, tās pārkāps, un – vienīgi gadījumos, kas skaidri noteikti attiecīgos Savienības tiesību aktos, kas attiecas uz kompetentajām iestādēm, – strukturālas izmaiņas, kas kredītiestādēm pieprasītas ar mērķi novērst finanšu spriedzi vai bankrotu, izņemot jebkādas noregulējuma pilnvaras.

2. Attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītā dalībvalstī un kuras izveido filiāli vai sniedz pārrobežu pakalpojumus iesaistītā dalībvalstī, ECB veic – darbības jomā, kas ietverta 1. punkta sarakstā, – uzdevumus, attiecībā uz kuriem valsts kompetentās iestādes ir kompetentas saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

3. Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ar mērķi nodrošināt augstus uzraudzības standartus, ECB piemēro visus attiecīgos Savienības tiesību aktus, un gadījumos, kad Savienības tiesību akti ir direktīvas, – valsts tiesību aktus, kas transponē šīs direktīvas. Ja attiecīgie Savienības tiesību akti ir regulas un ja ar šīm regulām šobrīd tiek skaidri piešķirtas iespējas dalībvalstīm, ECB piemēro arī tos valsts tiesību aktus, ar kuriem minētās iespējas īsteno.

Šajā nolūkā ECB pieņem pamatnostādnes un ieteikumus, kā arī lēmumus, ievērojot visus attiecīgos Savienības tiesību aktus un jo īpaši visus leģislatīvus un neleģislatīvus aktus, tostarp tos, kuri minēti LESD 290. un 291. pantā. Uz to jo īpaši attiecas saistoši regulatīvie un īstenošanas tehniskie standarti, kurus izstrādājusi EBI un pieņēmusi Komisija saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1093/2010 10.līdz 15. pantu un minētās regulas 16. pantu, un minētās regulas noteikumi par Eiropas uzraudzības rokasgrāmatu, ko izstrādājusi EBI saskaņā ar šo regulu. ECB var arī pieņemt regulas tikai tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs, lai norādītu vai precizētu veikšanas kārtību uzdevumiem, kas tai piešķirti ar šo regulu.

Pirms ECB pieņem regulu, tā organizē atklātu sabiedrisko apspriešanu un izvērtē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, ja vien šādas apspriedes un izvērtējums nav nesamērīgi ar attiecīgo regulu darbības jomu un ietekmi vai ar attiecīgā jautājuma izskatīšanas steidzamību, un attiecīgā gadījumā ECB pamato minēto steidzamību.

Vajadzības gadījumā ECB, jebkādā veidā līdzdarbojoties, veicina EBI regulatīvo tehnisko standartu vai īstenošanas tehnisko standartu projektu izstrādi saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1093/2010 vai vērš EBI uzmanību uz iespējamo vajadzību iesniegt Komisijai to standartu projektus, ar kuriem groza spēkā esošos regulatīvos vai īstenošanas tehniskos standartus.

5. pants

Makroprudenciālie uzdevumi un instrumenti

1. Kad vien tas ir piemēroti vai atzīts par vajadzīgu un neskarot turpmāk izklāstīto šā panta 2. punktu, iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentās vai valsts norīkotās iestādes piemēro prasības par kapitāla rezervēm, kuras kredītiestādēm jātur atbilstīgā līmenī saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas šīs regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tostarp pretcikliskajām kapitāla rezervēm, un jebkādus citus pasākumus ar mērķi risināt sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus, un saskaņā ar procedūrām, kas noteiktas Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES – gadījumos, kas konkrēti izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Desmit darbadienas pirms šāda lēmuma pieņemšanas attiecīgā valsts iestāde pienācīgi paziņo par savu nodomu ECB. Ja ECB iebilst, tā rakstiski pamato iebildumus piecu darbadienu laikā. Attiecīgā valsts iestāde pienācīgi apsver ECB pamatojumu pirms atbilstīgā lēmuma pieņemšanas.

2. Ja tas atzīts par vajadzīgu, ECB iesaistītās dalībvalsts valsts kompetento iestāžu vai valsts norīkoto iestāžu vietā var piemērot augstākas prasības par tām, kuras piemēro iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentās iestādes vai valsts norīkotās iestādes, attiecībā uz kapitāla rezervēm, kuras kredītiestādēm jātur atbilstīgā līmenī saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem papildus pašu kapitāla prasībām, kas minētas šīs regulas 4. panta 1. punkta d) apakšpunktā, tostarp pretcikliskajām kapitāla rezervēm, ievērojot šīs regulas 4. un 5. punktā minētos nosacījumus, un piemērot stingrākus pasākumus ar mērķi novērst sistēmiskus vai makroprudenciālus riskus kredītiestāžu līmenī, ievērojot Regulā (ES) Nr. 575/2013 un Direktīvā 2013/36/ES izklāstītās procedūras gadījumos, kas konkrēti izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

3. Jebkura valsts kompetentā iestāde vai valsts norīkotā iestāde var ierosināt ECB rīkoties saskaņā ar 2. punktu, lai risinātu finanšu sistēmas un ekonomikas konkrēto situāciju savā dalībvalstī.

4. Ja ECB ir iecerējusi rīkoties saskaņā ar 2. punktu, tā cieši sadarbojas ar attiecīgo dalībvalstu valsts norīkotajām iestādēm. Tā jo īpaši paziņo par savu nodomu attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm vai valsts norīkotajām iestādēm desmit darbadienas pirms šāda lēmuma pieņemšanas. Ja kāda no attiecīgajām valsts iestādēm iebilst, tā rakstiski pamato iebildumus piecu darbadienu laikā. ECB pienācīgi apsver šo pamatojumu pirms atbilstīgā lēmuma pieņemšanas.

5. Veicot 2. punktā minētos uzdevumus, ECB ņem vērā attiecīgo dalībvalstu vai to daļu finanšu sistēmas, ekonomikas stāvokļa un ekonomiskās attīstības cikla konkrēto situāciju.

6. pants

Sadarbība VUM

1. ECB veic savus uzdevumus vienotajā uzraudzības mehānismā, ko veido ECB un valstu kompetentās iestādes. ECB atbild par VUM efektīvu un saskaņotu darbību.

2. Gan ECB, gan valsts kompetentās iestādes ievēro godprātīgas sadarbības pienākums un informācijas apmaiņas pienākums.

Neskarot ECB pilnvaras tieši saņemt informāciju, ko pastāvīgi sniedz kredītiestādes, vai tieši piekļūt minētajai informācijai, valsts kompetentās iestādes jo īpaši sniedz ECB visu informāciju, kas vajadzīga, lai ECB veiktu uzdevumus, kuri tai uzticēti ar šo regulu.

3. Ja tas ir piemēroti un neskarot ECB atbildību par uzdevumiem, kas tai uzticēti ar šo regulu, valsts kompetentās iestādes ir atbildīgas par to, lai palīdzētu ECB sagatavot un īstenot visus aktus, kas saistīti ar 4. pantā minētajiem uzdevumiem, attiecībā uz visām kredītiestādēm, tostarp palīdzētu veikt pārbaudes darbības, ievērojot nosacījumus, kas izklāstīti šā panta 7. punktā minētajā sistēmā. Pildot 4. pantā minētos uzdevumus, tās ievēro ECB norādījumus.

4. Attiecībā uz 4. pantā minētajiem uzdevumiem, izņemot minētā panta 1. punkta a) un c) apakšpunktu, ECB ir šā panta 5. punktā minētie pienākumi un valsts kompetentajām iestādēm ir šā panta 6. punktā minētie pienākumi – saskaņā ar šā panta 7. punktu un ievērojot tajā minētās procedūras – uzraudzīt šādas kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības, vai kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiāles, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs:

—

tās, kuras ir mazāk nozīmīgas konsolidētā līmenī, lielākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs, vai individuāli kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiāļu, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, konkrētā gadījumā. Nozīmīgumu nosaka, pamatojoties uz šādiem kritērijiem:

lielums;

ii)	nozīmīgums Savienības vai iesaistītās dalībvalsts ekonomikā;

iii)	pārrobežu darbības nozīmīgums.

Saistībā ar pirmo daļu kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību neuzskata par mazāk nozīmīgu, izņemot gadījumus, kad to pamato īpaši apstākļi, kas jāprecizē metodoloģijā, ja tā atbilst jebkuram no šādiem kritērijiem:

i)	kopējā aktīvu vērtība pārsniedz EUR 30 miljardus;

ii)	kopējo aktīvo attiecība pret iesaistītās dalībvalsts, kurā tā veic uzņēmējdarbību, IKP pārsniedz 20 %; ja vien tās aktīvu kopējā vērtība nav mazāka par EUR 5 miljardiem;

iii)	pēc tam, kad attiecīgās valsts kompetentā iestāde ir paziņojusi, ka tā šādu iestādi uzskata par nozīmīgu attiecībā uz iekšzemes ekonomiku, pēc vispusīga ECB veikta minētās kredītiestādes izvērtējuma, tostarp bilances izvērtējuma, ECB pieņem lēmumu, ar ko apstiprina šādu nozīmīgumu.

ECB pēc savas iniciatīvas var uzskatīt iestādi par nozīmīgu arī tad, ja tā ir izveidojusi bankas meitas sabiedrības vairāk nekā vienā iesaistītajā dalībvalstī un tās pārrobežu aktīvi vai saistības veido ievērojamu daļu no tās kopējiem aktīviem vai saistībām, uz kuriem attiecas metodoloģijā noteiktie nosacījumi.

Tās, attiecībā uz kurām ir tieši pieprasīta vai saņemta publiskā sektora finanšu palīdzība no EFSI vai ESM, nav uzskatāmas par mazāk nozīmīgām.

Neatkarīgi no iepriekšējām daļām ECB īsteno tai ar šo regulu noteiktos uzdevumus attiecībā uz trim nozīmīgākajām kredītiestādēm katrā no iesaistītajām dalībvalstīm, izņemot gadījumus, kad to pamato īpaši apstākļi.

5. Attiecībā uz 4. punktā minētajām kredītiestādēm un saskaņā ar 7. punktā aprakstīto sistēmu:

ECB pieņem priekšrakstus, pamatnostādnes vai vispārējus norādījumus valsts kompetentajām iestādēm, saskaņā ar kuriem tiek veikti 4. pantā, izņemot tā 1. punkta a) un c) apakšpunktu, minētie uzdevumi, un valsts kompetentās iestādes pieņem uzraudzības lēmumus.

Šādi norādījumi var attiekties uz 16. panta 2. punktā minētajām īpašajām pilnvarām kredītiestāžu grupām vai kategorijām, lai nodrošinātu uzraudzības rezultātu saskaņotību VUM;

ja nepieciešams nodrošināt augstu uzraudzības standartu saskaņotu piemērošanu, ECB var jebkurā laikā pēc savas iniciatīvas pēc apspriešanās ar valsts kompetentajām iestādēm vai pēc valsts kompetentās iestādes pieprasījuma nolemt pati tieši izmantot visas attiecīgās pilnvaras attiecībā uz vienu vai vairākām 4. punktā minētām kredītiestādēm, tostarp gadījumos, kad ir pieprasīta vai saņemta netieša publiska finanšu palīdzība no EFSI vai ESM;

c)	ECB uzrauga sistēmas darbību, pamatojoties uz šajā pantā un jo īpaši 7. punkta c) apakšpunktā minēto atbildību un procedūrām;

d)	ECB var jebkurā laikā izmantot 10.līdz13. pantā minētās pilnvaras;

e)	ECB var arī atsevišķos gadījumos vai pastāvīgi pieprasīt informāciju no valsts kompetentajām iestādēm par to uzdevumu veikšanu saskaņā ar šo pantu.

6. Neskarot šā panta 5. punktu, valsts kompetentās iestādes veic 4. panta 1. punkta b), d) līdz g) un i) apakšpunktā minētos uzdevumus un ir atbildīgas par šiem uzdevumiem un visu attiecīgo uzraudzības lēmumu pieņemšanu saistībā ar kredītiestādēm, kuras minētas šā panta 4. punkta pirmajā daļā, atbilstīgi 7. punktam un ievērojot tajā minētās procedūras.

Neskarot 10. līdz13. pantu, valsts kompetentās iestādes un valsts norīkotās iestādes saskaņā ar valsts tiesību aktiem saglabā pilnvaras saņemt informāciju no kredītiestādēm, pārvaldītājsabiedrībām, jauktām pārvaldītājsabiedrībām un sabiedrībām, kas iekļautas kredītiestādes konsolidētajā finanšu pārskatā, un veikt pārbaudes uz vietas minētajās kredītiestādēs, pārvaldītājsabiedrībās, jauktajās pārvaldītājsabiedrībās un sabiedrībās. Valsts kompetentās iestādes saskaņā ar šā panta 7. punktā noteikto sistēmu informē ECB par pasākumiem, kas veikti, ievērojot šo punktu, un cieši saskaņo šos pasākumus ar ECB.

Valsts kompetentās iestādes regulāri ziņo ECB par darbībām, kuras tās veikušas saskaņā ar šo pantu.

7. ECB, konsultējoties ar valsts kompetentajām iestādēm un pamatojoties uz Uzraudzības valdes priekšlikumu, pieņem un dara publiski pieejamu sistēmu šā panta īstenošanas praktiskās kārtības organizēšanai. Sistēmā iekļauj vismaz:

īpašu metodoloģiju, lai novērtētu 4. punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētos kritērijus un kritērijus, saskaņā ar kuriem 4. punkta ceturto daļu vairs nepiemēro konkrētai kredītiestādei, un no tiem izrietošo kārtību 5. un 6. punkta īstenošanai. Minēto kārtību un 4. punkta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto kritēriju novērtējuma metodoloģiju pārskata, lai atspoguļotu jebkādas attiecīgas izmaiņas, un nodrošina, lai gadījumos, kad kredītiestāde tiek uzskatīta par nozīmīgu vai mazāk nozīmīgu, novērtējums tiktu grozīts tikai tad, ja būtiski un nepārejoši būtu mainījušies apstākļi, jo īpaši tie ar kredītiestādes situāciju saistītie apstākļi, kas ietekmē šo novērtējumu;

b)	to procedūru definīciju, ietverot termiņus, un iespēju sagatavot lēmumu projektus, kurus nosūta ECB apspriešanai, kas saistītas ar attiecībām starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz to kredītiestāžu uzraudzību, kuras neuzskata par mazāk nozīmīgām saskaņā ar 4. punktu;

to procedūru definīciju, tostarp termiņus, kas saistītas ar attiecībām starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz to kredītiestāžu uzraudzību, kuras uzskata par mazāk nozīmīgām saskaņā ar 4. punktu. Saskaņā ar minētajām procedūrām valsts kompetentajām iestādēm tiek izvirzītas jo īpaši šādas prasības atkarībā no sistēmā noteiktajiem gadījumiem:

i)	paziņot ECB par jebkuru būtisku uzraudzības procedūru;

ii)	pēc ECB lūguma sīkāk izvērtēt konkrētus procedūras aspektus;

iii)	nosūtīt ECB būtisku uzraudzības lēmumu projektus, par kuriem ECB var izteikt savu viedokli.

8. Kad vien ECB palīdz valsts kompetentās iestādes vai valsts norīkotās iestādes, lai pildītu ar šo regulu noteiktos uzdevumus, ECB un valsts kompetentās iestādes ievēro noteikumus, kas izklāstīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos attiecībā uz pienākumu sadali un sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

7. pants

Cieša sadarbība ar iesaistīto dalībvalstu, kuru naudas vienība nav euro, kompetentajām iestādēm

1. Šajā pantā noteiktajās robežās ECB veic uzdevumus jomās, kas minētas 4. panta 1. un 2. punktā un 5. pantā, attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību dalībvalstī, kuras naudas vienība nav euro, gadījumos, kad ir izveidota cieša sadarbība starp ECB un šādas dalībvalsts valsts kompetento iestādi saskaņā ar šo pantu.

Šajā nolūkā ECB var sūtīt norādījumus iesaistītās dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, valsts kompetentajai iestādei vai valsts norīkotajai iestādei.

2. Ciešo sadarbību starp ECB un iesaistītās dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, valsts kompetento iestādi izveido ar ECB pieņemtu lēmumu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)	attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar 6. pantu paziņo pārējām dalībvalstīm, Komisijai, ECB un EBI pieprasījumu par ciešu sadarbību ar ECB saistībā ar 4. pantā un 5. pantā minēto uzdevumu īstenošanu attiecībā uz visām attiecīgajā dalībvalstī uzņēmējdarbību veicošajām kredītiestādēm;

paziņojumā attiecīgā dalībvalsts apņemas:

—	nodrošināt, lai tās valsts kompetentā iestāde vai valsts norīkotā iestāde ievērotu visus ECB norādījumus vai prasības, un

—	sniegt visu to informāciju par kredītiestādēm, kuras veic uzņēmējdarbību šajā dalībvalstī, kādu ECB var pieprasīt nolūkā veikt minēto kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu;

c)	attiecīgā dalībvalsts ir pieņēmusi valsts tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka tās valsts kompetentajai iestādei ir pienākums pieņemt visus ECB pieprasītos pasākumus saistībā ar kredītiestādēm saskaņā ar 4. punktu.

3. Lēmumu, kas minēts 2. punktā, publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumu piemēro pēc 14 dienām no tā publicēšanas.

4. Ja ECB uzskata, ka saistībā ar 1. punktā minētajiem uzdevumiem attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentajai iestādei būtu jāveic pasākumi attiecībā uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, tā nosūta norādījumus minētajai iestādei, norādot atbilstīgu laikposmu.

Minētais periods ir vismaz 48 stundas, ja vien neatgriezenisku zaudējumu novēršanai nav nepieciešama agrāka pieņemšana. Attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde veic visus vajadzīgos pasākumus saskaņā ar 2. punkta c) apakšpunktā minētajiem pienākumiem.

5. ECB var nolemt izteikt brīdinājumu attiecīgajai dalībvalstij, ka ciešā sadarbība tiks pārtraukta vai izbeigta, ja netiks īstenota apņēmīga korektīva rīcība šādos gadījumos:

a)	ja attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar ECB viedokli vairs neatbilst 2. punkta a) līdz c) apakšpunkta nosacījumiem; vai

b)	ja attiecīgās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde saskaņā ar ECB viedokli neizpilda 2. punkta c) apakšpunktā minēto pienākumu.

Ja 15 dienu laikā pēc šāda brīdinājuma paziņošanas nekāda rīcība nav īstenota, ECB var pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību ar minēto dalībvalsti.

Lēmumu pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību paziņo attiecīgajai dalībvalstij un publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Lēmumā norāda datumu, no kura to piemēro, pienācīgi ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības efektivitāti un likumīgās intereses.

6. Dalībvalsts var lūgt ECB izbeigt ciešo sadarbību jebkurā brīdī, ja ir pagājuši trīs gadi, kopš Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts ECB pieņemtais lēmums par ciešas sadarbības izveidi. Lūgumā norāda iemeslus, kāpēc sadarbība izbeigta, tostarp attiecīgos gadījumos arī iespējamo nozīmīgo negatīvo ietekmi uz dalībvalstu fiskālajiem pienākumiem. Tādā gadījumā ECB nekavējoties rīkojas, lai pieņemtu lēmumu, ar ko ciešo sadarbību izbeidz, un norāda dienu, no kuras tas stājas spēkā, nepārsniedzot trīs mēnešu maksimālo laikposmu, pienācīgi ņemot vērā kredītiestāžu uzraudzības efektivitāti un likumīgās intereses. Lēmumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

7. Ja iesaistītā dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, saskaņā ar 26. panta 8. punktu paziņo ECB pamatotus iebildumus pret to, ka ECB Padome ir noraidījusi Uzraudzības valdes lēmuma projektu, ECB Padome 30 dienu laikā sniedz atzinumu par dalībvalsts paustajiem pamatotajiem iebildumiem un, norādot iemeslus, apstiprina vai atsauc noraidījumu.

Ja ECB Padome apstiprina noraidījumu, minētā iesaistītā dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, var paziņot ECB, ka iespējamais lēmums, kas attiecas uz iespējamu Uzraudzības valdes grozītu lēmuma projektu, tai nebūs saistošs.

ECB tad apsver iespēju pārtraukt vai izbeigt ciešo sadarbību ar šo dalībvalsti, pienācīgi ņemot vērā uzraudzības efektivitāti, un pieņemt lēmumu šajā sakarā.

ECB jo īpaši ņem vērā šādus apsvērumus:

a)	vai šādas pārtraukšanas vai izbeigšanas neesamība varētu apdraudēt VUM integritāti un vai tai varētu būt nozīmīga negatīva ietekme uz dalībvalstu fiskālajiem pienākumiem;

b)	vai šādai pārtraukšanai vai izbeigšanai varētu būt nozīmīga negatīva ietekme uz fiskālajiem pienākumiem tajā dalībvalstī, kura ir paziņojusi pamatotus iebildumus saskaņā ar 26. panta 8. punktu;

vai tā ir vai nav pārliecinājusies, ka attiecīgā valsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi pasākumus, kas saskaņā ar ECB viedokli:

—	nodrošina, ka kredītiestādēm dalībvalstī, kas paziņojusi pamatotus iebildumus saskaņā ar iepriekšējo daļu, nepiemēro labvēlīgāku režīmu kā kredītiestādēm citās iesaistītajās dalībvalstīs; un

—	lai sasniegtu 1. pantā minētos mērķus un nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, ir tikpat efektīvi kā saskaņā ar šā punkta otro daļu pieņemtais ECB Padomes lēmums.

Minētos apsvērumus ECB izklāsta lēmumā un paziņo tos attiecīgajai dalībvalstij.

8. Ja iesaistītā dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro dalībniece, nepiekrīt Uzraudzības valdes lēmuma projektam, tā piecu darbadienu laikā pēc lēmuma projekta saņemšanas paziņo ECB Padomei pamatotus iebildumus. ECB Padome piecu darbadienu laikā pieņem lēmumu šajā jautājumā, pilnībā ņemot vērā minētos iebildumus, un rakstiski paskaidro lēmumu attiecīgajai dalībvalstij. Attiecīgā dalībvalsts var pieprasīt ECB nekavējoties izbeigt ciešo sadarbību, un ar to saistītais lēmums tai nebūs saistošs.

9. Dalībvalsts, kura ir izbeigusi ciešo sadarbību ar ECB, nevar uzsākt jaunu ciešu sadarbību, pirms nav pagājuši trīs gadi no dienas, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir publicēts ECB lēmums par ciešas sadarbības izbeigšanu.

8. pants

Starptautiskās attiecības

Neskarot dalībvalstu un citu Savienības iestāžu un struktūru, kas nav ECB, ietverot EBI, attiecīgās kompetences, saistībā ar uzdevumiem, kas ECB uzticēti ar šo regulu, ECB var veidot kontaktus un slēgt administratīvus nolīgumus ar uzraudzības iestādēm, starptautiskajām organizācijām un trešo valstu pārvaldes iestādēm, pienācīgi koordinējot to ar EBI. Minētie nolīgumi nerada juridiskus pienākumus Savienībai un tās dalībvalstīm.

III NODAĻA

ECB pilnvaras

9. pants

Uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras

1. Vienīgi nolūkā veikt tai ar šīs regulas 4. panta 1. un 2. punktu un 5. panta 2. punktu uzticētos uzdevumus ECB iesaistītajās dalībvalstīs attiecīgā gadījumā tiek uzskatīta par kompetento iestādi vai norīkoto iestādi, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

Šajā pašā vienīgajā nolūkā ECB ir visas pilnvaras un pienākumi, kas izklāstīti šajā regulā. Tai arī ir visas pilnvaras un pienākumi, kādi saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem ir kompetentajām un norīkotajām iestādēm, ja vien šajā regulā nav paredzēts citādi. Konkrētāk, ECB ir pilnvaras, kas minētas šīs nodaļas 1. un 2. iedaļā.

Tiktāl, ciktāl tas vajadzīgs ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai, ECB var norādījumu veidā pieprasīt, lai minētās valsts iestādes izmanto pilnvaras, kas tām piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktos izklāstītajiem nosacījumiem, ja ar šo regulu šādas pilnvaras nav uzticētas ECB. Minētās valsts iestādes pilnībā informē ECB par minēto pilnvaru izmantošanu.

2. ECB izmanto šā panta 1. punktā minētās pilnvaras saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem. ECB un valsts kompetentās iestādes, īstenojot attiecīgās uzraudzības un izmeklēšanas pilnvaras, cieši sadarbojas.

3. Atkāpjoties no šā panta 1. punkta, attiecībā uz kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, kuru naudas vienība nav euro, ECB izmanto pilnvaras saskaņā ar 7. pantu.

1. iedaļa

Izmeklēšanas pilnvaras

10. pants

Informācijas pieprasījums

1. Neskarot 9. panta 1. punktā minētās pilnvaras un ievērojot attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB šādām juridiskām vai fiziskām personām, ievērojot 4. pantu, var pieprasīt sniegt visu vajadzīgo informāciju, lai veiktu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, tostarp informāciju, kas jāsniedz regulāros intervālos un īpašā formātā uzraudzības un saistītiem statistikas mērķiem:

a)	kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

b)	finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

c)	jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

d)	jauktas darbības pārvaldītājsabiedrībām, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs;

e)	personām, kas pieder pie a) līdz d) apakšpunktā minētajām struktūrām;

f)	trešām personām, ar ko a) līdz d) apakšpunktā minētās struktūras ir slēgušas ārpakalpojumu līgumus par funkcijām vai darbībām.

2. Personas, kas minētas 1. punktā, sniedz pieprasīto informāciju. Noteikumi par dienesta noslēpumiem neatbrīvo minētās personas no pienākuma sniegt informāciju. Minētās informācijas sniegšana nav uzskatāma par dienesta noslēpuma izpaušanu.

3. Ja informāciju no juridiskām vai fiziskām personām, kas minētas 1. punktā, ECB iegūst tieši, tā dara šo informāciju pieejamu attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

11. pants

Vispārēja izmeklēšana

1. Lai izpildītu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ievērojot citus attiecīgos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB var veikt visu vajadzīgo izmeklēšanu attiecībā uz jebkuru 10. panta 1. punktā minēto personu, kas veic uzņēmējdarbību vai atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm.

Šajā nolūkā ECB ir tiesības:

a)	pieprasīt iesniegt dokumentus;

b)	pārbaudīt 10. panta 1. punktā minēto personu grāmatvedību un lietvedību un iegūt šādas grāmatvedības un lietvedības kopijas vai izrakstus;

c)	saņemt mutiskus vai rakstiskus paskaidrojumus no visām 10. panta 1. punktā minētajām personām vai to pārstāvjiem vai darbiniekiem;

d)	iztaujāt jebkuru citu personu, kas piekrīt iztaujāšanai, lai savāktu informāciju, kas saistīta ar izmeklēšanas priekšmetu.

2. Personas, kas minētas 10. panta 1. punktā, ir pakļautas izmeklēšanai, kas sākta, pamatojoties uz ECB lēmumu.

Ja persona kavē izmeklēšanas gaitu, valsts kompetentā iestāde no iesaistītās dalībvalsts, kurā atrodas attiecīgās telpas, saskaņā ar valsts tiesību aktiem sniedz vajadzīgo palīdzību, tostarp 12. un 13. pantā minētajos gadījumos, lai atvieglotu ECB pieeju tādas juridiskās personas uzņēmējdarbības telpām, kas minēta 10. panta 1. punktā, nolūkā īstenot minētās tiesības.

12. pants

Pārbaudes uz vietas

1. Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus un ievērojot citus attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētos nosacījumus, ECB saskaņā ar 13. pantu, iepriekš informējot attiecīgo valsts kompetento iestādi, var veikt visas vajadzīgās pārbaudes uz vietas to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās, kuras minētas 10. panta 1. punktā, un jebkuras citas tādas sabiedrības telpās, uz kuru attiecas uzraudzība uz konsolidētiem pamatiem saskaņā ar 4. panta 1. punkta g) apakšpunktu un kuras konsolidētās uzraudzības iestāde ir ECB. Ja tas nepieciešams pārbaudes pienācīgai veikšanai un efektivitātei, ECB var veikt pārbaudi uz vietas, par to iepriekš nepaziņojot minētajām juridiskajām personām.

2. ECB amatpersonas un citas personas, ko ECB pilnvarojusi veikt pārbaudi uz vietas, drīkst iekļūt to juridisko personu uzņēmējdarbības telpās un teritorijā, uz kurām attiecas ECB pieņemtais lēmums par izmeklēšanu, un tām ir visas 11. panta 1. punktā paredzētās pilnvaras.

3. Juridiskās personas, kas minētas 10. pantā, ir pakļautas pārbaudēm uz vietas, pamatojoties uz ECB lēmumu.

4. Amatpersonas un citas pavadošās personas, kuras pilnvarojusi vai iecēlusi tās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde, kuras teritorijā pārbaude jāveic, sniedz aktīvu palīdzību ECB amatpersonām un citām ECB pilnvarotām personām, un ECB uzrauga un koordinē to. Šajā nolūkā tām piešķir 2. punktā minētās pilnvaras. Iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentās iestādes amatpersonām arī ir tiesības piedalīties uz vietas veiktajās pārbaudēs.

5. Ja ECB amatpersonas un citas ECB pilnvarotas vai ieceltas pavadošās personas konstatē, ka persona pretojas pārbaudei, kuras veikšana uzdota saskaņā ar šo pantu, attiecīgās iesaistītās dalībvalsts valsts kompetentā iestāde sniedz tām nepieciešamo palīdzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Ciktāl tas nepieciešams pārbaudes veikšanai, šī palīdzība ietver uzņēmējdarbības telpu un uzskaites žurnālu vai reģistru aizzīmogošanu. Ja attiecīgajai valsts kompetentajai iestādei šādu pilnvaru nav, tā izmanto pilnvaras lūgt nepieciešamo citu valsts iestāžu palīdzību.

13. pants

Tiesu iestādes atļauja

1. Ja 12. panta 1. un 2. punktā paredzētajām pārbaudēm uz vietas vai 12. panta 5. punktā noteiktajai palīdzībai saskaņā ar valsts likumiem ir vajadzīga tiesu iestādes atļauja, tāda atļauja tiek pieprasīta.

2. Ja tiek pieprasīta šā panta 1. punktā minētā atļauja, valsts tiesu iestāde pārbauda ECB lēmuma autentiskumu un to, vai paredzētie piespiedu līdzekļi nav ne patvaļīgi, ne pārmērīgi, ņemot vērā pārbaudes priekšmetu. Pārbaudot piespiedu pasākumu samērīgumu, valsts tiesu iestāde var lūgt ECB sniegt sīkākus paskaidrojumus, jo īpaši attiecībā uz iemesliem, kas ECB radījuši pamatu aizdomām, ka ir pārkāpti 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētie tiesību akti, un uz iespējamā pārkāpuma smagumu, un par tās personas iesaistes būtību, uz kuru attiecas piespiedu pasākumi. Tomēr valsts tiesu iestāde neizskata izmeklēšanas nepieciešamību un nepieprasa tai sniegt ECB lietas materiālos iekļauto informāciju. ECB lēmuma likumīgumu izskata vienīgi EST.

2. iedaļa

Īpašas uzraudzības pilnvaras

14. pants

Atļauja

1. Visus pieteikumus izsniegt atļauju uzsākt tādas kredītiestādes darbību, kura veiks uzņēmējdarbību iesaistītā dalībvalstī, iesniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde paredz veikt uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas noteiktas attiecīgajos valsts tiesību aktos.

2. Ja pieteikuma iesniedzējs atbilst visiem minētās dalībvalsts attiecīgajos tiesību aktos noteiktajiem atļaujas izsniegšanas nosacījumiem, valsts kompetentā iestāde attiecīgajos valsts tiesību aktos noteiktajā termiņā pieņem lēmuma projektu ierosināt ECB izsniegt atļauju. Lēmuma projektu nosūta ECB un atļaujas izsniegšanas pieteikuma iesniedzējam. Citos gadījumos valsts kompetentā iestāde noraida pieteikumu izsniegt atļauju.

3. Uzskata, ka ECB ir pieņēmusi lēmuma projektu, ja vien ECB neizsaka iebildumus ilgākais desmit darbadienu laikā, ko pienācīgi pamatotos gadījumos var vienreiz pagarināt uz tādu pašu laikposmu. ECB izsaka iebildumus pret lēmuma projektu tikai tad, ja nav izpildīti attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītie nosacījumi atļauju izsniegšanai. Noraidījuma iemeslus tā izklāsta rakstiski.

4. Valsts kompetentā iestāde paziņo par lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 2. un 3. punktu, atļaujas izsniegšanas pieteikuma iesniedzējam.

5. Ievērojot 6. punktu, ECB pēc savas iniciatīvas, apspriedusies ar tās iesaistītās dalībvalsts valsts kompetento iestādi, kurā kredītiestāde veic uzņēmējdarbību, vai pēc šādas valsts kompetentās iestādes ierosinājuma, var anulēt atļauju gadījumos, kas paredzēti attiecīgajos Savienības tiesību aktos. Ar šīm apspriedēm jo īpaši nodrošina, lai ECB, pirms tiek pieņemti lēmumi par anulēšanu, dotu valsts iestādēm pietiekamu laiku izlemt par nepieciešamajām korektīvajām darbībām, tostarp iespējamiem noregulējuma pasākumiem, un ņemtu tos vērā.

Ja valsts kompetentā iestāde, kura ir ierosinājusi izsniegt atļauju saskaņā ar 1. punktu, uzskata, ka atļauja ir jāanulē saskaņā ar attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, tā iesniedz šādu ierosinājumu ECB. Tādā gadījumā ECB pieņem lēmumu par ierosinājumu anulēt atļauju, pilnībā ņemot vērā anulēšanas pamatojumu, ko iesniegusi valsts kompetentā iestāde.

6. Tiktāl, ciktāl valsts iestādes ir kompetentas regulēt kredītiestādes, gadījumos, kad valsts iestādes uzskata, ka atļaujas anulēšana kaitētu to darbību pienācīgai īstenošanai, kuras vajadzīgas noregulēšanai vai finanšu stabilitātes saglabāšanai, tās noteiktajā kārtībā informē ECB par iebildumiem, sīkāk izskaidrojot kaitējumu, ko šajā sakarībā izraisītu šāda anulēšana. Minētajos gadījumos ECB uz laiku, par ko tā un valsts iestādes ir savstarpēji vienojušās, atturas no anulēšanas. ECB var pagarināt minēto laikposmu, ja tā uzskata, ka ir panākts pietiekams progress. Ja ECB tomēr ar pamatotu lēmumu konstatē, ka valsts iestādes nav īstenojušas pienācīgas darbības, kas vajadzīgas finanšu stabilitātes saglabāšanai, atļaujas anulēšanu piemēro nekavējoties.

15. pants

Būtiskas līdzdalības iegūšanas izvērtējums

1. Neskarot 4. panta 1. punkta c) apakšpunktā minētos izņēmumus, katru paziņojumu par būtiskas līdzdalības iegūšanu kredītiestādē, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajā dalībvalstī, un jebkuru ar to saistītu informāciju iesniedz tās dalībvalsts valsts kompetentajām iestādēm, kurā kredītiestāde veic uzņēmējdarbību saskaņā ar prasībām, kas izklāstītas attiecīgajos valsts tiesību aktos, kuru pamatā ir 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētie tiesību akti.

2. Valsts kompetentā iestāde izvērtē ierosināto būtiskas līdzdalības iegūšanu un nosūta ECB paziņojumu un priekšlikumu lēmumam izteikt vai neizteikt iebildumus pret minētās līdzdalības iegūšanu, pamatojoties 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem, vismaz desmit darbadienu laikā, pirms beidzas attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktais vērtēšanas termiņš, un palīdz ECB saskaņā ar 6. pantu.

3. Lēmumu par to, vai izteikt iebildumus pret minētās līdzdalības iegūšanu, ECB pieņem, pamatojoties uz attiecīgajos Savienības tiesību aktos izklāstītajiem kritērijiem, un saskaņā ar minētajos tiesību aktos noteiktajām procedūrām un vērtēšanas termiņiem.

16. pants

Uzraudzības pilnvaras

1. Lai veiktu 4. panta 1. punktā minētos uzdevumus un neskarot citas ECB piešķirtās pilnvaras, ECB ir tiesības izmantot šā panta 2. punktā izklāstītās pilnvaras pieprasīt jebkurai kredītiestādei, finanšu pārvaldītājsabiedrībai vai jauktai finanšu pārvaldītājsabiedrībai iesaistītajās dalībvalstīs agrīnā posmā veikt nepieciešamos pasākumus, lai risinātu attiecīgās problēmas jebkurā no šādiem gadījumiem:

a)	kredītiestāde neizpilda prasības, kas noteiktas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos;

b)	ECB ir pierādījumi, ka kredītiestāde, visticamāk, nākamajos 12 mēnešos pārkāps 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minēto tiesību aktu prasības;

c)	pamatojoties uz konstatējumu – saistībā ar uzraudzības pārskatu saskaņā ar 4. panta 1. punkta f) apakšpunktu –, ka pasākumi, stratēģijas, procesi un mehānismi, ko ieviesušas kredītiestādes, un šo iestāžu pašu kapitāls un likviditāte nenodrošina pareizu pārvaldību un to riska segumu.

2. Piemērojot 9. panta 1. punktu, ECB jo īpaši ir šādas pilnvaras:

a)	pieprasīt iestādēm turēt pašu kapitālu, kas pārsniedz kapitāla prasības, kuras noteiktas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos attiecībā uz riska elementiem un riskiem, uz ko neattiecas attiecīgie Savienības tiesību akti;

b)	pieprasīt pastiprināt pasākumus, procesus, mehānismus un stratēģijas;

c)	pieprasīt iestādēm iesniegt plānu ar mērķi atjaunot atbilstību uzraudzības prasībām saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem un noteikt termiņu tā īstenošanai, tostarp šā plāna uzlabojumus attiecībā uz darbības jomu un termiņu;

d)	pieprasīt iestādēm piemērot īpašu uzkrājumu politiku vai procedūras attiecībā uz aktīviem saistībā ar pašu kapitāla prasībām;

e)	ierobežot vai sašaurināt iestāžu uzņēmējdarbību, operācijas vai tīklu vai pieprasīt atbrīvoties no darbībām, kuras rada pārmērīgu risku iestādes stabilitātei;

f)	pieprasīt mazināt risku, kas saistīts ar iestāžu darbībām, pakalpojumiem un sistēmām;

g)	pieprasīt iestādēm ierobežot mainīgo atlīdzību kā procentuālu daļu no kopējiem neto ieņēmumiem, ja tas nesaskan ar stabilas kapitāla bāzes saglabāšanu;

h)	pieprasīt iestādēm izmantot neto peļņu, lai stiprinātu pašu kapitālu;

i)	ierobežot vai aizliegt iestādei veikt peļņas sadali akcionāriem, dalībniekiem vai pirmā līmeņa papildu kapitāla instrumentu turētājiem, ja aizliegums nerada iestādes saistību neizpildes gadījumu;

j)	uzlikt papildu vai biežākas pārskatu sniegšanas prasības, tostarp pārskatu sniegšanu par kapitāla un likviditātes pozīcijām;

k)	noteikt īpašas likviditātes prasības, tostarp ierobežojumus termiņu nesakritībai starp aktīviem un pasīviem;

l)	pieprasīt papildu informāciju;

m)	jebkurā brīdī atbrīvot no darba kredītiestāžu vadības struktūru locekļus, kas nepilda 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajos tiesību aktos noteiktās prasības.

17. pants

Uzņēmējas dalībvalsts iestāžu pilnvaras un sadarbība uzraudzības uz konsolidētiem pamatiem jomā

1. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos iesaistītajām dalībvalstīm noteiktās procedūras attiecībā uz kredītiestādēm, kuras vēlas dibināt filiāli vai īstenot pakalpojumu sniegšanas brīvību citas dalībvalsts teritorijā, un saistītās piederības dalībvalsts un uzņēmējas dalībvalsts kompetences attiecas tikai uz tiem uzdevumiem, kuri ar 4. pantu nav uzdoti ECB.

2. Attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzētie noteikumi par sadarbību starp dažādu dalībvalstu kompetentajām iestādēm saistībā ar konsolidētas uzraudzības veikšanu ir piemērojami tiktāl, ciktāl ECB ir vienīgā iesaistītā kompetentā iestāde.

3. Veicot 4. un 5. pantā pantā noteiktos uzdevumus, ECB ievēro taisnīgu līdzsvaru starp visām iesaistītajām dalībvalstīm saskaņā ar 6. panta 8. punktu un attiecībās ar neiesaistītajām dalībvalstīm ievēro līdzsvaru starp piederības un uzņēmējām dalībvalstīm, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

18. pants

Administratīvie sodi

1. Lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, gadījumos, kad kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības ar nolūku vai nolaidības dēļ pārkāpj attiecīgo tieši piemērojamo Savienības tiesību aktu prasības, saistībā ar kurām saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem kompetentajām iestādēm dod iespēju piemērot administratīvos naudas sodus, ECB var piemērot administratīvos naudas sodus līdz pārkāpuma dēļ gūtās peļņas vai novērsto zaudējumu divkāršai summai, ja tādus var noteikt, vai līdz 10 % no juridiskās personas kopējā apgrozījuma iepriekšējā uzņēmējdarbības gadā, kā noteikts attiecīgajos Savienības tiesību aktos, vai šāda veida citus naudas sodus, kā var būt paredzēts attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

2. Ja juridiskā persona ir mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums, kas minēts 1. punktā, ir kopējais gada apgrozījums, kas norādīts galvenās mātes sabiedrības konsolidētajā pārskatā par iepriekšējo uzņēmējdarbības gadu.

3. Piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas. Nosakot vajadzību piemērot sankciju un nosakot atbilstīgo sankciju, ECB rīkojas saskaņā ar 9. panta 2. punktu.

4. ECB piemēro šo pantu saskaņā ar šīs regulas 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem, tostarp vajadzības gadījumā saskaņā ar Regulā (EK) Nr. 2532/98 izklāstītajām procedūrām.

5. Gadījumos, kas nav paredzēti šā panta 1. punktā, ja ECB tas vajadzīgs tai ar šo regulu uzticēto uzdevumu veikšanai, tā var pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm uzsākt procedūru ar mērķi rīkoties, lai nodrošinātu, ka tiek piemērotas atbilstīgas sankcijas saskaņā ar 4. panta 3. punkta pirmajā daļā minētajiem tiesību aktiem un attiecīgajiem valsts tiesību aktiem, ar kuriem piešķir īpašas pilnvaras, kas attiecīgajā brīdī nav prasītas Savienības tiesību aktos. Valsts kompetento iestāžu piemērotās sankcijas ir iedarbīgas, samērīgas un atturošas.

Šā punkta pirmo daļu jo īpaši piemēro naudas sodiem, ko piemēro kredītiestādēm, finanšu pārvaldītājsabiedrībām vai jauktām finanšu pārvaldītājsabiedrībām par to valsts tiesību aktu pārkāpumiem, ar kuriem transponē attiecīgās direktīvas, un visiem administratīvajiem sodiem vai pasākumiem, ko piemēro kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības valdes locekļiem vai jebkurām citām personām, kuras saskaņā ar valsts tiesību aktiem ir atbildīgas par kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības veikto pārkāpumu.

6. ECB publicē visus sodus, kas minēti 1. punktā, neatkarīgi no tā, vai par tiem ir iesniegta vai nav iesniegta pārsūdzība, attiecīgajos Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos un ievērojot šajos tiesību aktos izklāstītos nosacījumus.

7. Neskarot 1.līdz 6. punktu, ECB, lai veiktu ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB noteikumu vai ECB lēmumu pārkāpuma gadījumā var piemērot sankcijas saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 2532/98.

IV NODAĻA

Organizatoriskie principi

19. pants

Neatkarība

1. ECB, veicot uzdevumus, kas tai uzticēti ar šo regulu, un valstu kompetentās iestādes, strādājot VUM, rīkojas neatkarīgi. Uzraudzības valdes un vadības komitejas locekļi rīkojas neatkarīgi un objektīvi visas Savienības interesēs un nelūdz vai nepieņem Savienības iestāžu vai struktūru, nevienas dalībvalsts valdības vai citas publiskas vai privātas iestādes norādījumus.

2. Savienības iestādes, struktūras, biroji un aģentūras un dalībvalstu valdības un jebkuras citas struktūras respektē šo neatkarību.

3. Pēc tam, kad Uzraudzības valde ir izskatījusi vajadzību pēc rīcības kodeksa, ECB Padome izstrādā un publicē rīcības kodeksu banku uzraudzībā iesaistītajam ECB personālam un vadībai, jo īpaši attiecībā uz interešu konfliktiem.

20. pants

Pārskatatbildība un pārskatu sniegšana

1. ECB atbild par šīs regulas īstenošanu Eiropas Parlamentam un Padomei saskaņā ar šo nodaļu.

2. ECB katru gadu Eiropas Parlamentam, Padomei, Komisijai un Eurogrupai iesniedz pārskatu par to uzdevumu izpildi, kuri tai uzticēti ar šo regulu, tostarp informāciju par iecerēto struktūras attīstību un 30. pantā minēto uzraudzības maksu kopsummu.

3. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs publiski iesniedz šo pārskatu Eiropas Parlamentam un Eurogrupai jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

4. Pēc Eurogrupas lūguma ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs par ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi var tikt uzklausīts Eurogrupā jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

5. Pēc Eiropas Parlamenta lūguma ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs piedalās Eiropas Parlamenta kompetento komiteju rīkotās noklausīšanās par ECB uzticēto uzraudzības uzdevumu izpildi.

6. ECB mutiski vai rakstiski atbild uz jautājumiem, ko tai uzdod Eiropas Parlaments vai Eurogrupa, saskaņā ar pašas procedūrām un jebkuras iesaistītās dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, pārstāvju klātbūtnē.

7. Kad Eiropas Revīzijas palāta pārbauda ECB vadības darbības efektivitāti saskaņā ar ECBS statūtu un ECB statūtu 27.2. pantu, tā arī ņem vērā uzraudzības uzdevumus, kas ECB ir uzticēti ar šo regulu.

8. ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētājs pēc lūguma rīko konfidenciālas slēgtas mutiskas diskusijas ar Eiropas Parlamenta kompetentās komitejas priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietniekiem par tās uzraudzības uzdevumiem, ja šādas apspriedes ir vajadzīgas, lai īstenotu Eiropas Parlamenta pilnvaras saskaņā ar LESD. Eiropas Parlaments un ECB noslēdz nolīgumu par šādu diskusiju organizēšanas detalizētu kārtību, lai nodrošinātu pilnīgu konfidencialitāti saskaņā ar konfidencialitātes pienākumiem, kas ECB uzlikti kā kompetentajai iestādei saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

9. Gadījumos, kad Eiropas Parlaments veic izmeklēšanu, ECB lojāli sadarbojas, ievērojot LESD. ECB un Eiropas Parlaments slēdz atbilstīgas vienošanās par praktisko kārtību demokrātiskās pārskatatbildības īstenošanai un ar šo regulu ECB uzticēto uzdevumu izpildes uzraudzībai. Minētās vienošanās inter alia ietver informācijas pieejamību, sadarbību izmeklēšanas jomā un informāciju par ECB Uzraudzības valdes priekšsēdētāja atlases procedūru.

21. pants

Valstu parlamenti

1. Iesniedzot 20. panta 2. punktā paredzēto pārskatu, ECB vienlaikus to nosūta tieši iesaistīto dalībvalstu parlamentiem.

Valstu parlamenti var iesniegt ECB pamatotas piezīmes par šo pārskatu.

2. Iesaistīto dalībvalstu parlamenti, izmantojot savas procedūras, var lūgt rakstisku ECB atbildi uz jebkuru piezīmi vai jautājumu, kuru tie iesnieguši ECB saistībā ar ECB uzdevumiem saskaņā ar šo regulu.

3. Iesaistītās dalībvalsts parlaments var uzaicināt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju vai locekli kopā ar valsts kompetentās iestādes pārstāvi piedalīties viedokļu apmaiņā par kredītiestāžu uzraudzību minētajā dalībvalstī.

4. Šī regula neskar valstu tiesību aktos paredzēto valstu kompetento iestāžu pārskatatbildību pret valstu parlamentiem par to uzdevumu veikšanu, kas ar šo regulu nav uzticēti ECB, un par darbībām, kuras tās veikušas saskaņā ar 6. pantu.

22. pants

Taisnīgs process uzraudzības lēmumu pieņemšanai

1. Pirms tiek pieņemti uzraudzības lēmumi saskaņā ar 4. pantu un III nodaļas 2. iedaļu, ECB dod iespēju tikt uzklausītām tām personām, kuru lieta tiek izskatīta. ECB balsta lēmumus vienīgi uz iebildumiem, par kuriem attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja sniegt komentārus.

Pirmo daļu nepiemēro, ja ir jārīkojas steidzami, lai novērstu būtisku kaitējumu finanšu sistēmai. Tādā gadījumā ECB var pieņemt pagaidu lēmumu, un tā sniedz attiecīgajām personām iespēja tikt uzklausītām iespējami drīz pēc lēmuma pieņemšanas.

2. Lietas izskatīšanā pilnībā ievēro attiecīgo personu tiesības uz aizstāvību. Šīs personas ir tiesīgas piekļūt ECB lietas materiāliem, ievērojot citu personu likumīgās intereses attiecībā uz to komercnoslēpumu aizsardzību. Tiesības piekļūt lietas materiāliem neattiecas uz konfidenciālu informāciju.

ECB lēmumos norāda iemeslus, kuri ir šo lēmumu pamatā.

23. pants

Ziņošana par pārkāpumiem

ECB nodrošina, lai tiktu ieviesti efektīvi mehānismi ziņošanai par kredītiestāžu, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, vai iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu veiktiem 4. panta 3. punktā minēto tiesību aktiem pārkāpumiem, tostarp konkrētas procedūras ziņojumu par pārkāpumu saņemšanai un turpmākiem pasākumiem. Šādas procedūras atbilst attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem un nodrošina šādu principu piemērošanu: pienācīga aizsardzība personām, kas ziņo par pārkāpumiem, personas datu aizsardzība un pienācīga apsūdzētās personas aizsardzība.

24. pants

Administratīvā pārskatīšanas padome

1. ECB izveido Administratīvo pārskatīšanas padomi, lai tā veiktu to lēmumu iekšēju administratīvu pārskatīšanu, ko pieņēmusi ECB, īstenojot pilnvaras, kas tai piešķirtas ar šo regulu, pēc tam, kad ir iesniegts pārskatīšanas pieprasījums saskaņā ar 5. punktu. Iekšējās administratīvās pārskatīšanas darbības joma attiecas uz šādu lēmumu procesuālo un materiāltiesisko atbilstību šai regulai.

2. Administratīvajā pārskatīšanas padomē ir piecas personas no dalībvalstīm; šīm personām ir laba reputācija un tās var apliecināt pietiekami augsta līmeņa atbilstīgas zināšanas un darba pieredzi (tostarp pieredzi uzraudzības jomā) banku vai citu finanšu pakalpojumu jomā, izņemot ECB pašreizējo personālu, kā arī to kompetento iestāžu vai citu valsts vai Savienības iestāžu, struktūru, biroju un aģentūru pašreizējo personālu, kas ir iesaistītas to uzdevumu veikšanā, kas piešķirti ECB ar šo regulu. Administratīvajai pārskatīšanas padomei ir pietiekami resursi un kompetence, lai izvērtētu ECB pilnvaru īstenošanu saskaņā ar šo regulu. Administratīvās pārskatīšanas padomes locekļus un divus aizstājējus ieceļ ECB uz piecu gadu termiņu (ko var pagarināt vienu reizi) pēc tam, kad Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēts aicinājums izteikt interesi. Tiem nav saistoši nekādi norādījumi.

3. Administratīvā pārskatīšanas padome lēmumus pieņem, pamatojoties uz vismaz trīs locekļu balsu vairākumu no tās pieciem locekļiem.

4. Administratīvās pārskatīšanas padomes locekļi rīkojas neatkarīgi un sabiedrības interesēs. Šajā nolūkā viņi iesniedz publisku saistību deklarāciju un publisku deklarāciju par jebkādām tiešām vai netiešām interesēm, kuras varētu uzskatīt par tādām, kas ietekmē viņu neatkarību, vai par šādu interešu neesamību.

5. Jebkura fiziska vai juridiska persona 1. punktā minētajos gadījumos var pieprasīt, lai tiktu pārskatīts ECB lēmums, kas ir pieņemts saskaņā ar šo regulu un kas ir adresēts šai personai vai tieši un individuāli skar šo personu. Pieprasījumu pārskatīt ECB Padomes lēmumu, kas pieņemts saskaņā ar 7. punktu, nepieņem.

6. Katru pārskatīšanas pieprasījumu, tostarp tā pamatojumu, noformē rakstiski un iesniedz ECB viena mēneša laikā pēc dienas, kad šis lēmums paziņots personai, kas pieprasījusi pārskatīšanu, vai, ja tas nenotiek, viena mēneša laikā pēc dienas, kad tas šai personai kļuvis zināms, atkarībā no apstākļiem.

7. Pēc tam, kad ir pieņemts lēmums par pārskatīšanas pieņemamību, Administratīvā pārskatīšanas padome sniedz atzinumu laikposmā, kas atbilst jautājuma steidzamībai un kas nav ilgāks par diviem mēnešiem pēc pieprasījuma saņemšanas, un nodod šo lietu Uzraudzības valdei jauna lēmuma projekta sagatavošanai. Uzraudzības valde ņem vērā Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinumu un nekavējoties iesniedz ECB Padomei jaunu lēmuma projektu. Ar jauno lēmuma projektu atceļ sākotnējo lēmumu, aizstāj to ar identiska satura lēmumu vai aizstāj to ar grozītu lēmumu. Jauno lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja vien ECB Padome neizsaka iebildumus ilgākais desmit darbadienu laikā.

8. Saskaņā ar 5. punktu iesniegts lēmuma pārskatīšanas pieprasījums neaptur lēmuma piemērošanu. Tomēr, ja ECB Padome uzskata, ka apstākļi to prasa, tā pēc Administratīvās pārskatīšanas padomes priekšlikuma var apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu.

9. Saskaņā ar šo pantu veiktās darbības, proti, Administratīvās pārskatīšanas padomes atzinuma sniegšana, Uzraudzības valdes jaunā lēmuma projekta sagatavošana un ECB Padomes lēmuma pieņemšana, tiek pamatotas un darītas zināmas pusēm.

10. ECB pieņem lēmumu, ar ko nosaka Administratīvās pārskatīšanas padomes darbības noteikumus.

11. Šis pants neskar tiesības ierosināt tiesvedību EST saskaņā ar Līgumiem.

25. pants

Nodalīšana no monetārās politikas funkcijām

1. Veicot tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB tiecas tikai uz šajā regulā minētajiem mērķiem.

2. ECB veic ar šo regulu uzticētos uzdevumus, neskarot monetārās politikas un visus citus uzdevumus un atsevišķi no tiem. ECB uzdevumi saistībā ar monetāro politiku netraucē un neietekmē to uzdevumu veikšanu, kuri ECB uzticēti ar šo regulu. Turklāt to uzdevumu veikšana, kuri ECB uzticēti ar šo regulu, netraucē ECB uzdevumus saistībā ar ESRK vai visus citus uzdevumus. ECB ziņo Eiropas Parlamentam un Padomei par to, kā tā izpildījusi šo noteikumu. Uzdevumi, kas ECB uzticēti ar šo regulu, neietekmē tās monetārās politikas darījuma partneru maksātspējas pastāvīgu pārraudzību.

Personāls, kas iesaistīts to uzdevumu veikšanā, kas ECB uzticēti ar šo regulu, ir organizatoriski nodalīts no personāla, kas ir iesaistīts citu ECB uzticēto uzdevumu veikšanā, un uz to attiecas atsevišķa pakļautības kārtība.

3. Piemērojot 1. un 2. punktu, ECB pieņem un dara zināmus atklātībai visus nepieciešamos iekšējos noteikumus, tostarp noteikumus par dienesta noslēpumu un par informācijas apmaiņu starp divām funkcionālām jomām.

4. ECB nodrošina, lai ECB Padomes darbība būtu pilnībā diferencēta attiecībā uz monetārajām un uzraudzības funkcijām. Šāda diferenciācija ietver stingri nodalītas sanāksmes un darba kārtības.

5. Lai nodrošinātu monetārās politikas un uzraudzības uzdevumu nodalīšanu, ECB izveido vidutāju grupu. Šī grupa risina attiecīgo iesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu izteikto viedokļu atšķirības saistībā ar ECB Padomes iebildumiem pret Uzraudzības valdes lēmuma projektu. Šajā grupā iekļauj vienu locekli no katras iesaistītās dalībvalsts, un to izraugās katra dalībvalsts no ECB Padomes un Uzraudzības valdes locekļiem;tā pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu, un katram loceklim ir viena balss. ECB pieņem un publisko regulu, ar ko izveido šādu vidutāju grupu un tās reglamentu.

26. pants

Uzraudzības valde

1. ECB uzticēto uzdevumu plānošanu un izpildi pilnībā veic iekšēja struktūra, kuras sastāvā ir tās priekšsēdētājs un priekšsēdētāja vietnieks, kas iecelti saskaņā ar 3. punktu, un četri ECB pārstāvji, kas iecelti saskaņā ar 5. punktu, un viens valsts kompetentās iestādes pārstāvis no katras iesaistītās dalībvalsts (“Uzraudzības valde”). Visi Uzraudzības valdes locekļi darbojas visas Savienības interesēs.

Ja kompetentā iestāde nav centrālā banka, šajā punktā minētais Uzraudzības valdes loceklis var nolemt ņemt līdzi dalībvalsts centrālās bankas pārstāvi. Piemērojot 6. punktā minēto balsošanas procedūru, jebkuras dalībvalsts iestāžu pārstāvjus kopā uzskata par vienu locekli.

2. Saskaņā ar šo regulu ieceļot Uzraudzības valdes locekļus, ievēro dzimumu līdzsvara, pieredzes un kvalifikācijas principus.

3. Pēc Uzraudzības valdes uzklausīšanas ECB iesniedz Eiropas Parlamentam apstiprināšanai priekšlikumu par priekšsēdētāja un priekšsēdētāja vietnieka iecelšanu. Pēc šā priekšlikuma apstiprināšanas Padome pieņem īstenošanas lēmumu iecelt Uzraudzības valdes priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku. Priekšsēdētāju izraugās, pamatojoties uz atklātu atlases procedūru, par ko pienācīgi informē Eiropas Parlamentu un Padomi, no personām, kam ir atzīta reputācija un pieredze banku un finanšu jautājumos un kas nav ECB Padomes locekļi. Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieku izraugās no ECB Valdes locekļiem. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Pēc iecelšanas priekšsēdētājs ir pilnas slodzes speciālists un nevar ieņemt citus amatus valsts kompetentajās iestādēs. Priekšsēdētāja amata pilnvaru laiks ir pieci gadi, un to nepagarina.

4. Ja Uzraudzības valdes priekšsēdētājs vairs neatbilst pienākumu izpildes nosacījumiem vai ir atzīts par vainīgu nopietnā pārkāpumā, pēc ECB priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, Padome var pieņemt īstenošanas lēmumu atbrīvot priekšsēdētāju no ieņemamā amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Pēc Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vietnieka kā ECB Valdes locekļa obligātās pensionēšanās, kas atzīta saskaņā ar ECBS un ECB Statūtiem, Padome pēc ECB priekšlikuma, ko apstiprinājis Eiropas Parlaments, var pieņemt īstenošanas lēmumu atbrīvot priekšsēdētāja vietnieku no ieņemamā amata. Padome pieņem lēmumu ar kvalificētu balsu vairākumu, neņemot vērā to Padomes locekļu balsis, kuri pārstāv neiesaistītās dalībvalstis.

Minētajos nolūkos Eiropas Parlaments vai Padome var informēt ECB, ka tie uzskata, ka nosacījumi Uzraudzības valdes priekšsēdētāja vai priekšsēdētāja vietnieka atbrīvošanai no ieņemamā amata ir izpildīti, un ECB sniedz atbildi.

5. Četri ECB Padomes ieceltie ECB pārstāvji neveic pienākumus, kas tieši saistīti ar ECB monetārajām funkcijām. Visiem ECB pārstāvjiem ir balsstiesības.

6. Uzraudzības valdes lēmumus pieņem ar tās locekļu vienkāršu balsu vairākumu. Katram loceklim ir viena balss. Ja ir vienāds balsu skaits, izšķirošā balss ir priekšsēdētājam.

7. Atkāpjoties no šā panta 6. punkta, Uzraudzības valde saskaņā ar 4. panta 3. punktu pieņem lēmumus par regulu pieņemšanu, pamatojoties uz tās locekļu kvalificētu balsu vairākumu, kā noteikts LES 16. panta 4. punktā un Protokola Nr. 36 par pārejas noteikumiem, kas pievienots LES un LESD, 3. pantā attiecībā uz locekļiem, kuri pārstāv iesaistīto dalībvalstu iestādes. Katram no četriem ECB Padomes ieceltajiem ECB pārstāvjiem ir viena balss, kas atbilst pārējo locekļu vidējai balsij.

8. Neskarot 6. pantu, Uzraudzības valde veic sagatavošanas darbu attiecībā uz ECB uzticētajiem uzraudzības uzdevumiem un iesniedz ECB Padomei pabeigtus lēmumu projektus, kas ECB Padomei pēc tam jāpieņem, saskaņā ar procedūru, kas jānosaka ECB. Lēmumu projektus vienlaikus nosūta attiecīgo dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm. Lēmuma projektu uzskata par pieņemtu, ja ECB Padome termiņā, kas jānosaka iepriekšminētajās procedūrās, bet kas nepārsniedz desmit darbadienas, nebūs izteikusi pret to iebildumus. Tomēr, ja iesaistītā dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, nepiekrīt Uzraudzības valdes lēmuma projektam, piemēro 7. panta 8. punktā noteikto procedūru. Ārkārtas situācijās minētais termiņš nepārsniedz 48 stundas. Ja ECB Padome izsaka iebildumus pret lēmuma projektu, tā rakstiski paziņo savas rīcības iemeslus, jo īpaši izklāstot monetārās politikas jautājumus. Ja pēc ECB Padomes izteiktajiem iebildumiem lēmumu groza, iesaistītā dalībvalsts, kuras naudas vienība nav euro, var paziņot ECB par savām pamatotām pretenzijām pret ECB iebildumiem, un tad piemēro 7. panta 7. punktā noteikto procedūru.

9. Sekretariāts atbalsta Uzraudzības valdes darbu, tostarp sagatavo sanāksmes pilnu darba laiku.

10. Uzraudzības valde, balsojot saskaņā ar 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem, no tās locekļiem izveido vadības komiteju, kuras sastāvs ir šaurāks un kura atbalsta tās darbu, tostarp sagatavo sanāksmes.

Uzraudzības valdes vadības komitejai nav lēmumu pieņemšanas pilnvaru. Vadības komiteju vada Uzraudzības valdes priekšsēdētājs vai izņēmuma gadījumos, kad priekšsēdētājs nevar piedalīties, – priekšsēdētāja vietnieks. Vadības komitejas sastāvs nodrošina taisnīgu līdzsvaru un rotāciju starp valstu kompetentajām iestādēm. Tajā ir ne vairāk kā desmit locekļi, tostarp priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieks un viens papildu pārstāvis no ECB. Vadības komiteja pilda tai uzticētos sagatavošanas uzdevumus visas Savienības interesēs, un tā strādā pilnīgi pārredzami kopā ar Uzraudzības valdi.

11. Komisijas pārstāvis pēc uzaicinājuma var piedalīties Uzraudzības valdes sanāksmēs kā novērotājs. Novērotājiem nav piekļuves konfidenciālai informācijai, kas attiecas uz atsevišķām iestādēm.

12. ECB Padome pieņem iekšējos noteikumus, kuros ir sīki izklāstīta tās saikne ar Uzraudzības valdi. Uzraudzības valde pieņem savu reglamentu, balsojot saskaņā ar 6. punktā izklāstītajiem noteikumiem. Abus minēto noteikumu kopumus publisko. Uzraudzības valdes reglamentā nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visām iesaistītajām dalībvalstīm.

27. pants

Dienesta noslēpums un informācijas apmaiņa

1. Uzraudzības valdes locekļiem, ECB personālam un personālam, ko norīkojušas iesaistītās dalībvalstis un kas veic uzraudzības pienākumus, pat pēc pienākumu pildīšanas izbeigšanas ir jāievēro dienesta noslēpuma prasības, kas izklāstītas ECBS un ECB Statūtu 37. pantā un attiecīgajos Savienības tiesību aktos.

ECB nodrošina, lai personām, kas tieši vai netieši, pastāvīgi vai laiku pa laikam sniedz kādus pakalpojumus saistībā ar uzraudzības pienākumu izpildi, tiktu piemērotas līdzvērtīgas dienesta noslēpuma prasības.

2. Ievērojot ierobežojumus un saskaņā ar nosacījumiem, kas noteikti attiecīgajos Savienības tiesību aktos, nolūkā veikt ar šo regulu uzticētos uzdevumus, ECB ir atļauta informācijas apmaiņa ar valsts vai Savienības iestādēm un struktūrām gadījumos, kad attiecīgajos Savienības tiesību aktos paredzēts, ka valsts kompetentās iestādes drīkst atklāt informāciju šīm struktūrām, vai kad dalībvalstis var paredzēt šādu atklāšanu saskaņā ar attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem.

28. pants

Resursi

ECB ir atbildīga par to finanšu resursu un cilvēku resursu iedalīšanu, kas vajadzīgi, lai izpildītu tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus.

29. pants

Budžets un gada pārskati

1. ECB izdevumi par to uzdevumu veikšanu, kuri tai uzticēti ar šo regulu, ir identificējami atsevišķi ECB budžetā.

2. ECB 20. pantā minētajā pārskatā sniedz sīku informāciju par tās uzraudzības uzdevumiem paredzēto budžetu. ECB gada pārskati, kas sagatavoti un publicēti saskaņā ar ECBS statūtu un ECB statūtu 26.2. pantu, ietver ienākumus un izdevumus, kas saistīti ar uzraudzības uzdevumiem.

3. Atbilstīgi ECBS statūtu un ECB statūtu 27.1.pantam veic revīziju gada pārskatu iedaļai par uzraudzību.

30. pants

Uzraudzības maksas

1. ECB iekasē gada uzraudzības maksu no kredītiestādēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs, un kredītiestāžu, kas veic uzņēmējdarbību neiesaistītajās dalībvalstīs, filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību iesaistītajās dalībvalstīs. Maksas sedz izdevumus, kuri ECB radušies saistībā ar uzdevumiem, kas tai uzticēti saskaņā ar šīs regulas 4. līdz 6. pantu. Šīs maksas nepārsniedz ar šiem uzdevumiem saistītos izdevumus.

2. No kredītiestādes vai filiāles iekasējamās maksas apjomu aprēķina saskaņā ar ECB noteikto kārtību, un ECB to iepriekš publicē.

Pirms šādas kārtības noteikšanas ECB rīko atklātu sabiedrisko apspriešanu un analizē iespējamās saistītās izmaksas un ieguvumus, un publicē abu minēto rezultātus.

3. Maksas aprēķina augstākajā konsolidācijas līmenī iesaistītajās dalībvalstīs, un šā aprēķina pamatā ir objektīvi kritēriji, kas saistīti ar attiecīgās kredītiestādes nozīmīgumu un riska profilu, tostarp tās riska svērtajiem aktīviem.

Konkrēta kalendārā gada uzraudzības maksas aprēķina pamatā ir izdevumi, kas attiecas uz kredītiestāžu un filiāļu uzraudzību attiecīgajā gadā. ECB var pieprasīt ar gada uzraudzības maksu saistītus avansa maksājumus, kuru pamatā ir saprātīgas aplēses. Pirms lēmuma pieņemšanas par galīgo maksu ECB sazinās ar valsts kompetento iestādi, lai nodrošinātu to, ka uzraudzības izmaksas joprojām ir izmaksu ziņā lietderīgas un saprātīgas visām attiecīgajām kredītiestādēm un filiālēm. ECB paziņo kredītiestādēm un filiālēm informāciju par gada uzraudzības maksas aprēķina pamatu.

4. ESC sniedz pārskatus saskaņā ar 20. pantu.

5. Šis pants neskar valsts kompetento iestāžu tiesības iekasēt maksas saskaņā ar valsts tiesību aktiem un – ciktāl uzraudzības uzdevumi nav uzticēti ECB vai attiecībā uz izmaksām, kas rodas, īstenojot sadarbību ar ECB, palīdzot ECB un rīkojoties tās uzdevumā, – saskaņā ar Savienības tiesību aktiem un ievērojot kārtību, kas paredzēta šīs regulas īstenošanai, tostarp tās 6. un 12. pantu.

31. pants

Personāls un personāla apmaiņa

1. ECB kopā ar visām valstu kompetentajām iestādēm nosaka pasākumus, lai nodrošinātu atbilstīgu personāla apmaiņu un pagaidu norīkošanu starp ECB un valsts kompetentajām iestādēm un valsts kompetento iestāžu starpā.

2. Vajadzības gadījumā ECB var pieprasīt, lai valsts kompetento iestāžu uzraudzības komandas, kuras veic uzraudzības pasākumus attiecībā uz kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību, kas atrodas kādā no iesaistītajām dalībvalstīm, saskaņā ar šo regulu iesaista arī personālu no citu iesaistīto dalībvalstu valsts kompetentajām iestādēm.

3. ECB nosaka un uztur spēkā vispārējas un oficiālas procedūras, tostarp ētikas procedūras, un samērīgus laikposmus, lai iepriekš izvērtētu un novērstu iespējamus interešu konfliktus, kas izriet no uzraudzības darbībās iesaistītu Uzraudzības valdes locekļu un ECB darbinieku turpmākas nodarbinātības divu gadu laikā, un nodrošina atbilstīgu informācijas atklāšanu, ņemot vērā piemērojamos datu aizsardzības noteikumus.

Minētās procedūras neskar stingrāku valsts noteikumu piemērošanu. Attiecībā uz Uzraudzības valdes locekļiem, kas ir valsts kompetento iestāžu pārstāvji, minētās procedūras nosaka un īsteno sadarbībā ar valsts kompetentajām iestādēm, neskarot piemērojamos valsts tiesību aktus.

Attiecībā uz ECB darbiniekiem, kas ir iesaistīti uzraudzības darbībās, minētajās procedūrās nosaka amata kategorijas, uz kurām attiecas šāds izvērtējums, kā arī laikposmus, kas ir samērīgi ar šo darbinieku pienākumiem laikā, kad tie strādā ECB un veic uzraudzības darbības.

4. Panta 3. punktā minētās procedūras paredz, ka ECB izvērtē, vai ir kādi iebildumi pret to, ka Uzraudzības valdes locekļi pēc to amata pilnvaru termiņa beigām veic algotu darbu privātā sektora iestādēs, uz kurām attiecas ECB uzraudzības pienākums.

Panta 3. punktā minētās procedūras parasti piemēro divus gadus pēc tam, kad ir beidzies Uzraudzības valdes locekļu amata pilnvaru termiņš, un pienācīgi pamatotos gadījumos tās var pielāgot, samērojot ar minētā pilnvaru termiņa laikā veiktajiem pienākumiem un minētā termiņa ilgumu.

5. ECB gada pārskatā saskaņā ar 20. pantu ietver sīku informāciju, tostarp statistikas datus, par 3. un 4. punktā minēto procedūru piemērošanu.

V NODAĻA

Vispārīgi un nobeiguma noteikumi

32. pants

Pārskatīšana

Līdz 2015. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc trim gadiem Komisija publicē pārskatu par šīs regulas piemērošanu, īpaši uzsverot tādas iespējamas ietekmes pārraudzību, kas skar iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Pārskatā inter alia sniedz izvērtējumu par:

VUM darbību EFUS un ECB uzraudzības darbību ietekmi uz visas Savienības interesēm un finanšu pakalpojumu iekšējā tirgus saskaņotību un integritāti, tostarp tā iespējamo ietekmi uz valstu banku sistēmu struktūrām Savienībā, un par sadarbības un informācijas apmaiņas pasākumu efektivitāti starp VUM un neiesaistīto dalībvalstu kompetentajām iestādēm;

b)	uzdevumu sadalījumu starp ECB un valstu kompetentajām iestādēm VUM, ECB pieņemtās darba organizācijas praktiskās kārtības efektivitāti un VUM ietekmi uz pārējo uzraudzības kolēģiju darbību;

c)	ECB uzraudzības un sankciju piemērošanas pilnvaru efektivitāti un papildu sankciju piemērošanas pilnvaru piešķiršanas ECB lietderību, tostarp attiecībā uz personām, kas nav kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības;

d)	to pasākumu piemērotību, kas noteikti attiecībā uz makroprudenciāliem uzdevumiem un instrumentiem saskaņā ar 5. pantu un atļauju piešķiršanu un atcelšanu saskaņā ar 14. pantu;

e)	neatkarības un pārskatatbildības noteikumu efektivitāti;

f)	ECB un EBI mijiedarbību;

g)	pārvaldības pasākumu piemērotību, tostarp par Uzraudzības valdes sastāvu un balsošanas kārtību tajā, un tās attiecībām ar ECB Padomi, kā arī par sadarbību Uzraudzības valdē starp dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un citām VUM iesaistītajām dalībvalstīm;

h)	ECB un neiesaistīto dalībvalstu kompetento iestāžu mijiedarbību un par VUM ietekmi uz minētajām dalībvalstīm;

i)	tiesību aizsardzības mehānisma efektivitāti attiecībā pret ECB lēmumiem;

j)	VUM izmaksu lietderību;

k)	7. panta 6. punkta, 7. panta 7. punkta un 7. panta 8. punkta piemērošanas iespējamo ietekmi uz VUM darbību un integritāti;

l)	to, cik efektīvi ECB ir nošķirtas uzraudzības un monetārās politikas funkcijas un cik efektīvi ir nošķirti uzraudzības uzdevumiem paredzētie finanšu resursi no ECB budžeta, ņemot vērā visus attiecīgo juridisko noteikumu grozījumus, tostarp primāro tiesību aktu līmenī;

m)	VUM pieņemto uzraudzības lēmumu fiskālo ietekmi uz iesaistītajām dalībvalstīm un jebkādu izmaiņu ietekmi attiecībā uz noregulējuma finansēšanas mehānismiem;

iespējām turpināt attīstīt VUM, ņemot vērā visus attiecīgo noteikumu grozījumus, tostarp primāro tiesību aktu līmenī, un ņemot vērā to, vai loģiskais pamatojums noteikumiem par iestādēm šajā regulā vairs nepastāv, tostarp par iespēju pilnībā saskaņot dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, un citu iesaistīto dalībvalstu tiesības un pienākumus.

Pārskatu nosūta Eiropas Parlamentam un Padomei. Komisija vajadzības gadījumā sniedz saistītos priekšlikumus.

33. pants

Pārejas noteikumi

1. Līdz 2014. gada 4. maijam ECB publicē 6. panta 7. punktā minēto sistēmu.

2. ECB uzņemas tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus 2014. gada 4. novembrī, ievērojot īstenošanas kārtību un pasākumus, kas izklāstīti šajā punktā.

Pēc 2013. gada 3. novembra ECB ar regulām vai lēmumiem paziņo sīku darbības kārtību ar šo regulu uzticēto uzdevumu īstenošanai.

No 2013. gada 3. novembra ECB sūta Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai ceturkšņa pārskatus par panākumiem šīs regulas praktiskajā īstenošanā.

Ja, pamatojoties uz šā punkta trešajā daļā minētajiem pārskatiem, un pēc to apspriešanas Eiropas Parlamentā un Padomē būs redzams, ka ECB nav gatava pilnībā pildīt visus uzdevumus 2014. gada 4. novembrī, ECB var pieņemt lēmumu noteikt vēlāku termiņu, nekā noteikts šā punkta pirmajā daļā, lai nodrošinātu nepārtrauktību pārejas posmā no valsts uzraudzības uz vienoto uzraudzības mehānismu, un, pamatojoties uz darbinieku pieejamību, atbilstīgas pārskatu sniegšanas procedūras un sadarbības pasākumu ar valsts kompetentajām iestādēm izveidi, ievērojot 6. pantu.

3. Neatkarīgi no 2. punkta un neskarot ECB ar šo regulu uzticēto izmeklēšanas pilnvaru īstenošanu, no 2013. gada 3. novembra ECB attiecībā uz katru kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību var sākt pildīt tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus, kas nav uzraudzības lēmumu pieņemšana, pēc tam, kad ir nosūtīts lēmums, kas adresēts attiecīgajām struktūrām un attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

Neatkarīgi no 2. punkta, ja ESM vienprātīgi lūdz ECB pārņemt kredītiestādes, finanšu pārvaldītājsabiedrības vai jauktas finanšu pārvaldītājsabiedrības tiešu uzraudzību kā priekšnosacījumu tās tiešai rekapitalizācijai, ECB var nekavējoties sākt pildīt tai ar šo regulu uzticētos uzdevumus attiecībā uz šo kredītiestādi, finanšu pārvaldītājsabiedrību vai jauktu finanšu pārvaldītājsabiedrību pēc tam, kad ir nosūtīts lēmums, kas adresēts attiecīgajām struktūrām un attiecīgajām valsts kompetentajām iestādēm.

4. No 2013. gada 3. novembra, ņemot vērā, ka ECB ir jāuzņemas savi uzdevumi, tā var pieprasīt valsts kompetentajām iestādēm un personām, kas minētas 10. panta 1. punktā, sniegt visu attiecīgo informāciju ECB, lai tā veiktu iesaistīto dalībvalstu kredītiestāžu visaptverošu novērtējumu, tostarp bilances novērtējumu. ECB veic šādu novērtējumu vismaz attiecībā uz tām kredītiestādēm, uz kurām neattiecas 6. panta 4. punkts. Kredītiestāde un kompetentā iestāde sniedz pieprasīto informāciju.

5. Kredītiestādes, kurām iesaistītās dalībvalstis ir izsniegušas atļauju 2013. gada 3. novembrī vai – attiecīgā gadījumā – šā panta 2. un 3. punktā minētajās dienās, uzskata par atļauju saņēmušām saskaņā ar 14. pantu, un tās var turpināt uzņēmējdarbību. Valsts kompetentās iestādes pirms šīs regulas piemērošanas dienas vai – attiecīgā gadījumā – pirms šā panta 2. un 3. punktā minētajām dienām paziņo ECB minēto kredītiestāžu identitāti kopā ar ziņojumu, kurā norāda attiecīgās iestādes uzraudzības vēsturi un riska profilu, un visu pārējo ECB pieprasīto informāciju. Informāciju iesniedz formātā, kādu pieprasa ECB.

6. Neatkarīgi no 26. panta 7. punkta līdz 2015. gada 31. decembrim, 4. panta 3. punktā minētās regulas pieņem, piemērojot kvalificēta vairākuma balsojumu un vienkārša vairākuma balsojumu kopā.

34. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā piektajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2013. gada 15. oktobrī

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

R. ŠADŽIUS

(1) OV L 331, 15.12.2010., 12. lpp.

(2) OV L 331, 15.12.2010., 48. lpp.

(3) OV L 331, 15.12.2010., 84. lpp.

(4) OV C 40, 7.2.2001., 453. lpp.

(5) OV C 25 E, 29.1.2004., 394. lpp.

(6) OV L 318, 27.11.1998., 4. lpp.

(7) OV 17, 6.10.1958., 385. lpp.

(8) OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(9) OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(10) OV L 136, 31.5.1999., 1. lpp.

(11) Eiropas Centrālās bankas lēmums ECB/2004/11 (2004. gada 3. jūnijs) par noteikumiem un nosacījumiem izmeklēšanai, ko Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai veic Eiropas Centrālajā bankā, lai novērstu krāpšanu, korupciju un citas nelikumīgas darbības, kas kaitē Eiropas Kopienu finanšu interesēm, kā arī par grozījumiem Eiropas Centrālās bankas darbinieku darba līgumu noteikumos (OV L 230, 30.6.2004., 56. lpp.).

(12) OV L 176, 27.6.2013., 338. lpp.

(13) OV L 176, 27.6.2013., 1. lpp.

(14) OV L 35, 11.2.2003., 1. lpp.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.287.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 287

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 29. oktobris

Saturs		I Leģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1021/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/4/EK un 2000/36/EK un Padomes Direktīvas 2001/111/EK, 2001/113/EK un 2001/114/EK attiecībā uz Komisijai piešķiramajām pilnvarām ( 1 )	1
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1022/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar kuru Regulu (ES) Nr. 1093/2010, ar ko izveido Eiropas Uzraudzības iestādi (Eiropas Banku iestādi), groza attiecībā uz īpašu uzdevumu uzticēšanu Eiropas Centrālajai bankai, ievērojot Padomes Regulu (ES) Nr. 1024/2013	5
	*	Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 1023/2013 (2013. gada 22. oktobris), ar ko groza Eiropas Savienības Civildienesta noteikumus un Eiropas Savienības Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību	15
	*	Padomes Regula (ES) Nr. 1024/2013 (2013. gada 15. oktobris), ar ko Eiropas Centrālajai bankai uztic īpašus uzdevumus saistībā ar politikas nostādnēm, kas attiecas uz kredītiestāžu prudenciālo uzraudzību	63

		Labojumi
	*	Labojums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 952/2013 (2013. gada 9. oktobris), ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu (OV L 269, 10.10.2013., 1. lpp.)	90


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ