ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.278.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 278

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 18. oktobris


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

 

2013/489/ES, Euratom

 

*

Padomes un Komisijas Lēmums (2013. gada 22. jūlijs), ar kuru izveido nostāju, kas Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā jāieņem ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomē par ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu

1

 

 

2013/490/ES, Euratom

 

*

Padomes un Komisijas Lēmums (2013. gada 22. jūlijs) par to, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses

14

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses

16

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

18.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 278/1


PADOMES UN KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 22. jūlijs),

ar kuru izveido nostāju, kas Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā jāieņem ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomē par ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu

(2013/489/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 8. punktu un 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Padomes apstiprinājumu saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantu,

ņemot vērā Padomes un Komisijas Lēmumu 2013/490/ES, Euratom (2013. gada 22. jūlijs) par to, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (1), un jo īpaši minētā lēmuma 3. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (“nolīgums”), 119. pantu ir izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome.

(2)

Nolīguma 120. pantā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

(3)

Nolīguma 122. pantā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padomei palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja.

(4)

Nolīguma 122. pantā ir noteikts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā paredz Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus un ka Stabilizācijas un asociācijas padome var jebkuras savas pilnvaras deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai.

(5)

Nolīguma 124. pantā ir paredzēts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt veikt tās pienākumus. Tajā turklāt paredzēts, ka Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka šādu komiteju un struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.

(6)

Dialogam un sadarbībai starp sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju, kā arī reģionālo un vietējo pašvaldību pārstāvjiem Eiropas Savienībā un Serbijā var būt milzīgs ieguldījums to attiecību veidošanā un Eiropas integrācijā.

(7)

Ir lietderīgi šādu sadarbību organizēt, izveidojot divas apvienotās padomdevējas komitejas,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO LĒMUMU.

Vienīgais pants

Nostāja, kas Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā ir jāieņem ES Stabilizācijas un asociācijas padomē par ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, ar kuru pieņem tās reglamentu, pamatojas uz Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmuma projektu, kas pievienots šim lēmumam.

Briselē, 2013. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas locekle

C. MALMSTRÖM


(1)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 14. lpp.


PROJEKTS

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES

LĒMUMS Nr. 1

(…),

ar ko pieņem tās reglamentu

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku (turpmāk “Serbija”), no otras puses (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 119., 120., 122. un 124. pantu,

tā kā nolīgums stājās spēkā …,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

1. pants

Priekšsēdētājs

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājs uz 12 mēnešu termiņu pārmaiņus ir Eiropas Savienības Ārlietu padomes priekšsēdētājs, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis, un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un Serbijas valdības pārstāvis. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas 2013. gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek ministru līmenī reizi gadā. Ja Puses par to vienojas, tad pēc vienas vai otras Puses lūguma var sasaukt Stabilizācijas un asociācijas padomes īpašās sanāksmes. Ja vien Puses nevienojas par ko citu, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes notiek vietā, kur parasti notiek Eiropas Savienības Padomes sanāksmes, un dienā, par ko abas Puses ir vienojušās. Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes pēc vienošanās ar priekšsēdētāju sasauc Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri.

3. pants

Pārstāvība

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļi var tikt pārstāvēti, ja viņi nevar piedalīties sanāksmē. Ja loceklis vēlas būt šādi pārstāvēts, viņš paziņo priekšsēdētājam sava pārstāvja uzvārdu pirms sanāksmes, kurā viņam jābūt pārstāvētam. Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļa pārstāvis īsteno visas attiecīgā locekļa tiesības.

4. pants

Delegācijas

Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pavadīt amatpersonas. Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu. Eiropas Investīciju bankas pārstāvis piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs kā novērotājs, ja darba kārtībā ir jautājumi, kas attiecas uz banku. Stabilizācijas un asociācijas padome var uzaicināt personas, kas nav padomes locekļi, piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem.

5. pants

Sekretariāts

Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta amatpersona un amatpersona no Serbijas pārstāvniecības Eiropas Savienībā kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāru pienākumus.

6. pants

Sarakste

Stabilizācijas un asociācijas padomei adresētus sūtījumus sūta Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam uz Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariāta adresi.

Abi sekretāri gādā par to, lai sūtījumi tiktu nogādāti Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un vajadzības gadījumā izsūtīti pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem. Šādi pārsūtīto saraksti nosūta Komisijas Ģenerālsekretariātam, dalībvalstu pastāvīgajām pārstāvniecībām un Serbijas pārstāvniecībai Eiropas Savienībā.

Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētāja paziņojumus abi sekretāri nosūta adresātiem un vajadzības gadījumā pārējiem Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļiem, kā norādīts šā panta otrajā daļā.

7. pants

Atklātums

Ja vien netiek izlemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes nav atklātas.

8. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Stabilizācijas un asociācijas padomes sekretāri to nosūta 6. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Darba kārtības projektā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj darba kārtības projektā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā. Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošu jautājumu var tajā iekļaut, ja abas puses par to vienojas.

2.   Pēc vienošanās ar abām pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

9. pants

Protokols

Abi sekretāri sagatavo katras sanāksmes protokola projektu. Protokolā par katru darba kārtības jautājumu parasti norāda:

dokumentus, kas iesniegti Stabilizācijas un asociācijas padomei,

paziņojumus, kuru iekļaušanu protokolā prasījis kāds Stabilizācijas un asociācijas padomes loceklis,

pieņemtos lēmumus un sniegtos ieteikumus, paziņojumus, par kuriem panākta vienošanās, un pieņemtos secinājumus.

Protokola projektu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei apstiprināšanai. Ja tas ir apstiprināts, protokolu paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri. Protokolu nodod glabāšanai arhīvos Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātā, kas darbojas kā Stabilizācijas un asociācijas padomes dokumentu depozitārs. Visiem 6. pantā minētajiem adresātiem nosūta apliecinātas kopijas.

10. pants

Lēmumi un ieteikumi

1.   Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem lēmumus un sniedz ieteikumus, Pusēm savstarpēji vienojoties. Ja abas Puses par to vienojas, tad Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu, kā tie definēti Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 121. pantā, nosaukumā attiecīgi ir vārds “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri. Lēmumus un ieteikumus izsūta visiem 6. pantā minētajiem adresātiem. Katra no Pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

11. pants

Valodas

Stabilizācijas un asociācijas padomes oficiālās valodas ir abu Pušu oficiālās valodas. Ja vien netiek nolemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas padome savās apspriedēs pamatojas uz dokumentiem, kas sagatavoti minētajās valodās.

12. pants

Izdevumi

Eiropas Savienība un Serbija katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem. Izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, sedz Eiropas Savienība, izņemot izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu vai dokumentu tulkošanu serbu valodā vai no tās; šos izdevumus sedz Serbija. Pārējos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, sedz tā puse, kur notiek sanāksmes.

13. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja

1.   Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kas palīdz Stabilizācijas un asociācijas padomei tās pienākumu veikšanā. Tajā ietilpst Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Serbijas valdības pārstāvji, no otras puses, parasti vecāko civildienesta ierēdņu līmenī.

2.   Stabilizācijas un asociācijas komiteja sagatavo Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmes un apspriedes, vajadzības gadījumā izpilda Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumus, kā arī kopumā nodrošina asociācijas partnerattiecību nepārtrauktību un Stabilizācijas un asociācijas nolīguma pareizu darbību. Komiteja izskata visus jautājumus, ko tai iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padome, kā arī visus citus jautājumus, kas ik dienas var rasties, īstenojot Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Tā iesniedz priekšlikumus vai lēmumu vai ieteikumu projektus pieņemšanai Stabilizācijas un asociācijas padomē.

3.   Gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas nolīgums paredz pienākumu vai iespēju apspriesties, šādu apspriešanos var veikt Stabilizācijas un asociācijas komitejā. Apspriešanos var turpināt Stabilizācijas un asociācijas padomē, ja tam piekrīt abas Puses.

4.   Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments ir pievienots šim lēmumam.

14. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, uzticot tai uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām Eiropas Savienībā un Serbijā. Šāds dialogs un sadarbība ietver visus Eiropas Savienības un Serbijas attiecību nozīmīgos aspektus, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)

sagatavot Serbijas sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)

sagatavot Serbijas sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas dalībai Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas darbā pēc Serbijas pievienošanās;

c)

apmainīties ar informāciju par savstarpēji interesējošiem jautājumiem, jo īpaši par atjauninātu situācijas raksturojumu par pievienošanās procesu, kā arī Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju sagatavošanu šim procesam;

d)

rosināt pieredzes apmaiņu un strukturētu dialogu starp a) Serbijas sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām un b) dalībvalstu sociālajiem partneriem un citām pilsoniskās sabiedrības organizācijām, tostarp izmantojot kontaktu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība var būt visefektīvākais veids konkrētu problēmu risināšanai;

e)

apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās procesa stratēģiju.

2.   Apvienotajā konsultatīvajā komitejā, kas minēta 1. punktā, ir deviņi Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas pārstāvji un deviņi Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji. Apvienotā konsultatīvā komiteja var arī aicināt piedalīties novērotājus.

3.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, veic savus uzdevumus, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp ekonomiskajām un sociālajām aprindām – uz pašas iniciatīvu.

4.   Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pēc iespējas labāk atspoguļo dažādos sociālos partnerus un citas pilsoniskās sabiedrības organizācijas gan Eiropas Savienībā, gan Serbijā. Serbijas dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Serbijas valdība, pamatojoties uz sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju starpā.

5.   Apvienoto konsultatīvo komiteju, kas minēta 1. punktā, kopīgi vada Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas dalībnieks un Serbijas sociālo partneru un citu pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvis.

6.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pieņem savu reglamentu.

7.   Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, no vienas puses, un Serbijas valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem piedaloties Apvienotās konsultatīvās komitejas un tās darba grupu sanāksmēs attiecībā uz personāla, ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

8.   Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.

15. pants

Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības Reģionu komitejas un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji

1.   Ar šo tiek izveidota Apvienotā konsultatīvā komiteja, kuras sastāvā ir Eiropas Savienības Reģionu komitejas un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvji, ar uzdevumu palīdzēt Stabilizācijas un asociācijas padomei, lai sekmētu dialogu un sadarbību starp vietējām un reģionālajām iestādēm Eiropas Savienībā un Serbijā. Šāda dialoga un sadarbības mērķi jo īpaši ir:

a)

sagatavot Serbijas vietējās un reģionālās iestādes darbībām saistībā ar nākotnes dalību Eiropas Savienībā;

b)

sagatavot Serbijas vietējās un reģionālās iestādes to līdzdalībai Reģionu komitejas darbā pēc Serbijas pievienošanās;

c)

veikt informācijas apmaiņu par savstarpēji interesējošiem aktuāliem jautājumiem, īpaši par jaunāko situāciju pievienošanās procesa saistībā un tajās politikas jomās, kurās Līgums paredz apspriešanos ar Reģionu komiteju, kā arī par Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu sagatavošanos šīm politikas jomām;

d)

rosināt daudzpusēju strukturētu dialogu starp a) Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un b) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm, tostarp izmantojot kontaktu veidošanu konkrētās jomās, kurās tieši kontakti un sadarbība starp Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm var būt visefektīvākais veids konkrētu savstarpēji interesējošu jautājumu risināšanai;

e)

nodrošināt regulāru informācijas apmaiņu par starpreģionālo sadarbību starp Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm;

f)

veicināt informācijas un zināšanu apmaiņu, īpaši zinātības un metožu apmaiņu attiecībā uz vietējo un reģionālo attīstības plānu vai stratēģiju sagatavošanu un pirmspievienošanās un struktūrfondu lietderīgāku izmantošanu, starp i) Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm un ii) dalībvalstu vietējām un reģionālajām iestādēm tajās politikas jomās, kurās Līgums par Eiropas Savienības darbību paredz apspriešanos ar Reģionu komiteju;

g)

palīdzēt Serbijas vietējām un reģionālajām iestādēm, apmainoties ar informāciju par subsidiaritātes principa praktisko īstenošanu visos dzīves aspektos vietējā un reģionālā līmenī;

h)

apspriest jebkurus citus būtiskus jautājumus pēc kādas puses ierosinājuma, ja tādi rodas saistībā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma īstenošanu un pirmspievienošanās stratēģiju.

2.   Apvienotajā konsultatīvajā komitejā, kas minēta 1. punktā, ir septiņi Reģionu komitejas pārstāvji, no vienas puses, un septiņi Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu vēlēti pārstāvji, no otras puses. Ieceļ tādu pašu skaitu dalībnieku aizstājējus.

3.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, veic savas darbības, balstoties uz Stabilizācijas un asociācijas padomes konsultācijām vai attiecībā uz dialoga veicināšanu starp vietējām un reģionālajām iestādēm – uz pašas iniciatīvu.

4.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, var sniegt ieteikumus Stabilizācijas un asociācijas padomei.

5.   Dalībniekus izvēlas, lai nodrošinātu, ka Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, atbilstoši atspoguļo dažādos vietējo un reģionālo iestāžu līmeņus gan Eiropas Savienībā, gan Serbijā. Serbijas dalībnieku oficiālās nominācijas iesniedz Serbijas valdība, pamatojoties uz Serbijas organizāciju, kas pārstāv vietējās un reģionālās iestādes, priekšlikumiem. Šie priekšlikumi ir balstīti uz iekļaujošām un pārredzamām atlases procedūrām to pārstāvju starpā, kuriem ir vietējo vai reģionālo iestāžu vēlētas iestādes mandāts.

6.   Apvienotā konsultatīvā komiteja, kas minēta 1. punktā, pieņem savu reglamentu.

7.   Apvienoto konsultatīvo komiteju, kas minēta 1. punktā, kopīgi vada Reģionu komitejas dalībnieks un Serbijas vietējo un reģionālo iestāžu pārstāvis.

8.   Reģionu komiteja, no vienas puses, un Serbijas valdība, no otras puses, katra sedz izmaksas, kas tām rodas, to delegātiem un atbalsta personālam piedaloties 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas sanāksmēs, jo īpaši attiecībā uz ceļošanas un uzturēšanās izdevumiem.

9.   Sīki izstrādātu kārtību attiecībā uz mutiskās un rakstiskās tulkošanas izmaksām izklāsta 1. punktā minētās Apvienotās konsultatīvās komitejas reglamentā. Citus izdevumus saistībā ar sanāksmju organizēšanu sedz sanāksmes rīkotāja puse.

[Vieta]

Stabilizācijas un asociācijas padomes vārdā

priekšsēdētājs

PIELIKUMS ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOMES

LĒMUMAM Nr. 1

(…),

Stabilizācijas un asociācijas komitejas reglaments

1. pants

Priekšsēdētājs

Stabilizācijas un asociācijas komitejas priekšsēdētājs uz 12 mēnešu termiņu pārmaiņus ir Eiropas Komisijas pārstāvis, kas pārstāv Eiropas Savienību un tās dalībvalstis un Eiropas Atomenerģijas kopienu, un Serbijas valdības pārstāvis. Pirmais termiņš sākas dienā, kad notiek pirmā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksme, un beidzas 2013. gada 31. decembrī.

2. pants

Sanāksmes

Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes notiek pēc vajadzības, abām Pusēm vienojoties. Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes notiek laikā un vietā, par ko abas Puses ir vienojušās. Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes sasauc priekšsēdētājs.

3. pants

Delegācijas

Priekšsēdētājam pirms katras sanāksmes paziņo paredzamo katras puses delegācijas sastāvu.

4. pants

Sekretariāts

Eiropas Komisijas amatpersona un Serbijas valdības amatpersona kopīgi veic Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāru pienākumus. Visus šajā lēmumā paredzētos Stabilizācijas un asociācijas komitejas priekšsēdētāja paziņojumus vai viņam adresētos paziņojumus nosūta Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāriem un Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājam un sekretāriem.

5. pants

Atklātums

Ja vien netiek izlemts citādi, Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmes nav atklātas.

6. pants

Sanāksmju darba kārtība

1.   Priekšsēdētājs sagatavo provizorisku darba kārtību katrai sanāksmei. Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāri to nosūta 4. pantā minētajiem adresātiem ne vēlāk kā 15 dienas pirms sanāksmes sākuma. Darba kārtības projektā iekļauj jautājumus, attiecībā uz kuriem priekšsēdētājs ir saņēmis pieprasījumu par iekļaušanu attiecīgajā darba kārtībā ne vēlāk kā 21 dienu pirms sanāksmes sākuma, tomēr jautājumus iekļauj darba kārtības projektā vienīgi tad, ja apliecinošie dokumenti nosūtīti sekretāriem ne vēlāk kā darba kārtības nosūtīšanas dienā. Stabilizācijas un asociācijas komiteja var uzaicināt ekspertus piedalīties tās sanāksmēs, lai sniegtu informāciju par konkrētiem jautājumiem. Darba kārtību Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem katras sanāksmes sākumā. Provizoriskajā darba kārtībā neesošu jautājumu var tajā iekļaut, ja abas puses par to vienojas.

2.   Pēc vienošanās ar abām pusēm priekšsēdētājs var saīsināt 1. punktā norādītos termiņus, lai ņemtu vērā vajadzības kādā konkrētā gadījumā.

7. pants

Protokols

Katrai sanāksmei sagatavo protokolu, un tā pamatā ir priekšsēdētāja apkopots pārskats par secinājumiem, ko izdarījusi Stabilizācijas un asociācijas komiteja. Pēc protokola apstiprināšanas Stabilizācijas un asociācijas komitejā to paraksta priekšsēdētājs un abi sekretāri, un abas Puses to saglabā. Visiem 4. pantā minētajiem adresātiem nosūta protokola kopijas.

8. pants

Lēmumi un ieteikumi

Īpašos gadījumos, kad Stabilizācijas un asociācijas padome saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 122. pantu ir pilnvarojusi Stabilizācijas un asociācijas komiteju pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, minēto dokumentu nosaukumi ir attiecīgi “Lēmums” vai “Ieteikums”, kam seko kārtas numurs, pieņemšanas datums un priekšmeta apraksts. Lēmumus un ieteikumus pieņem, pusēm savstarpēji vienojoties. Ja abas Puses par to vienojas, tad Stabilizācijas un asociācijas komiteja var pieņemt lēmumus vai sniegt ieteikumus, izmantojot rakstisku procedūru. Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmumus un ieteikumus paraksta priekšsēdētājs, un to autentiskumu apstiprina abi sekretāri; tos izsūta visiem 4. pantā minētajiem adresātiem. Katra no pusēm var lemt par Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmumu un ieteikumu publicēšanu savā attiecīgajā oficiālajā izdevumā.

9. pants

Izdevumi

Eiropas Savienība un Serbija katra sedz izdevumus, kuri sakarā ar to dalību Stabilizācijas un asociācijas komitejas sanāksmēs rodas gan attiecībā uz darbiniekiem, ceļu un uzturēšanos, gan attiecībā uz pasta un telekomunikāciju pakalpojumiem. Izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu sanāksmēs, dokumentu tulkošanu un pavairošanu, sedz Eiropas Savienība, izņemot izdevumus, kas saistīti ar mutisko tulkošanu vai dokumentu tulkošanu serbu valodā vai no tās; šos izdevumus sedz Serbija. Pārējos izdevumus, kas saistīti ar sanāksmju organizēšanu, sedz tā puse, kur notiek sanāksmes.

10. pants

Apakškomitejas un īpašas grupas

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var izveidot apakškomitejas vai īpašas grupas darbam Stabilizācijas un asociācijas komitejas pakļautībā; tās atskaitās Stabilizācijas un asociācijas komitejai pēc katras savas sanāksmes. Stabilizācijas un asociācijas komiteja var pieņemt lēmumu likvidēt kādu no esošajām apakškomitejām vai grupām, pieņemt vai grozīt to darba uzdevumus vai izveidot vēl citas apakškomitejas vai grupas, kas palīdzētu veikt tās pienākumus. Šīs apakškomitejas un darba grupas nav pilnvarotas pieņemt lēmumus.


PIELIKUMS

vienīgi Padomes informācijai

PROJEKTS

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS KOMITEJAS

LĒMUMS Nr. 1/2013

(2013. gada ...),

ar ko izveido apakškomitejas un īpašo grupu

STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS PADOME,

ņemot vērā Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, jo īpaši tā 123. pantu,

ņemot vērā tās reglamentu un jo īpaši tā 10. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠĀDU LĒMUMU.

Vienīgais pants

Ar šo tiek izveidotas I pielikumā uzskaitītās apakškomitejas un īpašo grupu. To darba uzdevumi ir izklāstīti II pielikumā.

..., 2013. gada [diena, mēnesis]

Stabilizācijas un asociācijas komitejas vārdā

priekšsēdētājs

I PIELIKUMS

ES UN SERBIJAS STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

Daudznozaru apakškomiteju struktūra

Sadaļa

Jautājumi

SAN pants

1.

Tirdzniecība, rūpniecība, muita un nodokļu politika

Preču brīva aprite

18. pants

Rūpniecības ražojumi

19.–23. pants

Komerciāli jautājumi

34.–48. pants

Standartizācija, metroloģija, akreditācija, sertifikācija, atbilstības novērtēšana un tirgus uzraudzība

77. pants

Sadarbība rūpniecībā

94. pants

MVU

95. pants

Tūrisms

96. pants

Muita

99. pants

Nodokļi

100. pants

Izcelsmes noteikumi

3. protokols

Administratīvā palīdzība muitas lietās

6. protokols

2.

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

Lauksaimniecības produkti sensu lato

24. pants, 26. panta 1. un 4. punkts, 27. panta 1. punkts, 31., 32. un 35. pants

Lauksaimniecības produkti sensu stricto

26. panta 2. un 3. punkts un 27. panta 2. punkts

Zivsaimniecības produkti

29. un 30. pants

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

25. pants, 1. protokols

 

Vīns

28. pants un 2. protokols

Lauksaimniecības produktu un zivsaimniecības produktu un pārtikas produktu, izņemot vīna un stipro alkoholisko dzērienu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

33. pants

Lauksaimniecība un agrorūpnieciskā nozare, veterinārie un fitosanitārie jautājumi

97. pants

Sadarbība zivsaimniecības jomā

98. pants

Pārtikas nekaitīgums

 

3.

Iekšējais tirgus un konkurence

Tiesības veikt uzņēmējdarbību

52.–58. pants

Pakalpojumu sniegšana

59.–61. pants

Citi jautājumi, kas attiecas uz SAN V sadaļu

65.–71. pants

Tiesību aktu tuvināšana un tiesību aizsardzība

72. pants

Konkurence

73.–74. pants, 5. protokols

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

75. pants

Publiskie iepirkumi

76. pants

Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi

91. pants

Patērētāju tiesību aizsardzība

78. pants

Sabiedrības veselība

 

4.

Saimnieciskie un finansiālie jautājumi un statistika

Kapitāla plūsma un maksājumi

62.–64. pants

Ekonomikas politika

89. pants

Sadarbība statistikas jomā

90. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

93. pants

Finansiālā sadarbība

115.–118. pants

Revīzija un finanšu kontrole

92. pants

5.

Tieslietas, brīvība un drošība

Tiesu iestādes un pamattiesības

 

Policijas un tiesu iestāžu sadarbība

 

Tiesiskums

80. pants

Datu aizsardzība

81. pants

Vīzas, robežkontrole, patvērums un migrācija

82. pants

Nelikumīga ieceļošana un atpakaļuzņemšana

83. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana

84. pants

Narkotiku apkarošana

85. pants

Pretterorisma pasākumi

87. pants

Noziedzība un citas nelikumīgas darbības

86. pants

6.

Pētniecība un inovācija, informācijas sabiedrība un sociālā politika

Darba ņēmēju pārvietošanās

49.-51. pants

Darba apstākļi un iespēju vienlīdzība

79. pants

Sadarbība sociālajā jomā

101. pants

Izglītība un mācības

102. pants

Sadarbība kultūrā

103. pants

 

Informācija un saziņa

107. pants

Sadarbība audiovizuālajā jomā

104. pants

Elektronisko sakaru tīkli un elektronisko sakaru pakalpojumi

106. pants

Informācijas sabiedrība

105. pants

Pētniecība un inovācija

112. pants

7.

Transports, enerģētika, vide, klimata pasākumi un reģionālā attīstība

 (1)

Transports

52., 55., 61. un 108. pants un 4. protokols

Enerģētika

109. pants

Kodoldrošība

110. pants

Vide

111. pants

Klimata pasākumi

109. un 111. pants

Reģionālā un vietējā attīstība

113. pants


Īpašo grupu struktūra

Sadaļa

Jautājumi

SAN pants

Īpašā grupa valsts pārvaldes reformas jautājumos

Valsts pārvaldes reforma

VI sadaļas – Tiesību aktu tuvināšana, to ieviešana un konkurences noteikumi –72. pants un VII sadaļas – Tiesiskums, brīvība un drošība – 80. pants, 114. pants

II PIELIKUMS

ES UN SERBIJAS APAKŠKOMITEJU UN ĪPAŠO GRUPU KOMPETENCE

Sastāvs un priekšsēdētājs

Apakškomiteju un īpašās grupas valsts pārvaldes reformas jautājumos (VPR īpašā grupa) sastāvā ir Eiropas Komisijas pārstāvji un Serbijas valdības pārstāvji. Tās kopīgi vada abas Puses. Dalībvalstis informē un aicina uz apakškomiteju un VPR īpašās grupas sanāksmēm.

Sekretariāts

Par katras apakškomitejas un VPR īpašās grupas sekretāriem kopīgi darbojas Eiropas Komisijas ierēdnis un Serbijas valdības ierēdnis.

Visi paziņojumi, kas attiecas uz apakškomitejām, nododami attiecīgās apakškomitejas un VPR īpašās grupas sekretāriem.

Sanāksmes

Apakškomitejas un VPR īpašā grupa sanāk tad, kad to prasa apstākļi, abām pusēm par to vienojoties. Katra apakškomitejas un VPR īpašās grupas sanāksme notiek tādā laikā un vietā, par ko abas puses vienojas.

Ja abas puses piekrīt, apakškomitejas un VPR īpašā grupa var uzaicināt uz savām sanāksmēm ekspertus, lai tie sniegtu konkrētu informāciju, ko tiem lūdz.

Jomas

Apakškomitejas pārrunā jautājumus, kas saistīti ar SAN jomām, kuras uzskaitītas daudznozaru apakškomiteju struktūrā. Visās jomās novērtē panākumus, kas gūti attiecībā uz saskaņošanu ar Eiropas Savienības tiesību aktiem, to īstenošanu un izpildi, kā arī būtiskiem jautājumiem saistībā ar attiecīgo IPA projektu plānošanu un īstenošanu. Apakškomitejas izskata visas problēmas, kas varētu rasties to attiecīgajās nozarēs, un iesaka iespējamos risinājumus.

Apakškomitejas arī izmantojamas kā forums, kur tālāk precizēt acquis communautaire un pārskatīt Serbijas paveikto acquis ievērošanā atbilstīgi SAN uzņemtajām saistībām.

VPR īpašā grupa apspriež ar valsts pārvaldes reformu saistītos jautājumus un ierosina iespējamos veicamos pasākumus.

Protokols

Katrai sanāksmei sastāda protokolu un pēc sanāksmes to saskaņo. Protokola kopiju apakškomitejas vai VPR īpašās grupas sekretārs nosūta Stabilizācijas un asociācijas komitejas sekretāram.

Atklātums

Ja vien netiek izlemts citādi, apakškomiteju un VPR īpašās grupas sanāksmes nav atklātas.


(1)  SAN 4. protokola izpildes vajadzībām šī apakškomiteja darbojas kā īpašā apakškomiteja, kas minēta šā protokola 21. pantā.


18.10.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 278/14


PADOMES UN KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 22. jūlijs)

par to, lai noslēgtu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses

(2013/490/ES, Euratom)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME UN EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 217. pantu saistībā ar 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu un 8. punktu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu un jo īpaši tā 101. panta otro daļu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta piekrišanu,

ņemot vērā Padomes apstiprinājumu, kas sniegts saskaņā ar Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma 101. pantu,

tā kā:

(1)

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses (turpmāk “nolīgums”), Eiropas Kopienas vārdā tika parakstīts 2008. gada 29. aprīlī Luksemburgā, ņemot vērā tā noslēgšanu vēlāk.

(2)

Nolīgumā ietvertos tirdzniecības noteikumus piemēro izņēmuma kārtā saistībā ar stabilizācijas un asociācijas procesā īstenoto politiku, un tie Eiropas Savienībai neradīs precedentu Savienības tirdzniecības politikā ar trešām valstīm, kas nav Rietumbalkānu valstis.

(3)

Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece.

(4)

Nolīgums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUŠAS ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā tiek apstiprināts Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses, tam pievienotie pielikumi un protokoli, kā arī kopīgās deklarācijas un Kopienas deklarācija, kas pievienotas Nobeiguma aktam.

Nolīguma teksts ir pievienots šim lēmumam.

2. pants

Padomes priekšsēdētājs Savienības vārdā sniedz šādu paziņojumu:

“Lisabonas līgumam stājoties spēkā 2009. gada 1. decembrī, Eiropas Savienība ir aizstājusi Eiropas Kopienu un ir tās pēctece, un no minētās dienas īsteno visas Eiropas Kopienas tiesības un uzņemas visus tās pienākumus. Tādēļ nolīguma tekstā atsauces uz “Eiropas Kopienu” attiecīgos gadījumos jālasa kā atsauces uz “Eiropas Savienību”.”

3. pants

1.   Nostāju, kas Savienībai vai Eiropas Atomenerģijas kopienai jāieņem Stabilizācijas un asociācijas padomē un Stabilizācijas un asociācijas komitejā, kad Stabilizācijas un asociācijas padome ir pilnvarojusi Stabilizācijas un asociācijas komiteju rīkoties, nosaka Padome pēc Komisijas priekšlikuma vai, attiecīgā gadījumā, Komisija saskaņā ar attiecīgajiem Līgumu noteikumiem.

2.   Saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas nolīguma 120. pantu Padomes priekšsēdētājs ir arī Stabilizācijas un asociācijas padomes priekšsēdētājs. Stabilizācijas un asociācijas komitejas priekšsēdētājs saskaņā ar minētās komitejas reglamentu ir Komisijas pārstāvis.

3.   Lēmumu par Stabilizācijas un asociācijas padomes un Stabilizācijas un asociācijas komitejas lēmumu publicēšanu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī katrā konkrētajā gadījumā pieņem attiecīgi Padome vai Komisija saskaņā ar atbilstīgajiem Līgumu noteikumiem.

4. pants

Ar šo Padomes priekšsēdētājs tiek pilnvarots norīkot personu vai personas, kas ir tiesīgas Eiropas Savienības vārdā deponēt nolīguma 138. pantā paredzēto apstiprinājuma aktu. Komisijas priekšsēdētājs deponē minēto apstiprinājuma aktu Eiropas Atomenerģijas kopienas vārdā.

5. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 22. jūlijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas locekle

C. MALMSTRÖM


STABILIZĀCIJAS UN ASOCIĀCIJAS NOLĪGUMS

starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses

BEĻĢIJAS KARALISTE,

BULGĀRIJAS REPUBLIKA,

ČEHIJAS REPUBLIKA,

DĀNIJAS KARALISTE,

VĀCIJAS FEDERATĪVĀ REPUBLIKA,

IGAUNIJAS REPUBLIKA,

ĪRIJA,

GRIEĶIJAS REPUBLIKA,

SPĀNIJAS KARALISTE,

FRANCIJAS REPUBLIKA,

ITĀLIJAS REPUBLIKA,

KIPRAS REPUBLIKA,

LATVIJAS REPUBLIKA,

LIETUVAS REPUBLIKA,

LUKSEMBURGAS LIELHERCOGISTE,

UNGĀRIJAS REPUBLIKA,

MALTA,

NĪDERLANDES KARALISTE,

AUSTRIJAS REPUBLIKA,

POLIJAS REPUBLIKA,

PORTUGĀLES REPUBLIKA,

RUMĀNIJA,

SLOVĒNIJAS REPUBLIKA,

SLOVĀKIJAS REPUBLIKA,

SOMIJAS REPUBLIKA,

ZVIEDRIJAS KARALISTE,

LIELBRITĀNIJAS UN ZIEMEĻĪRIJAS APVIENOTĀ KARALISTE,

kas ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma, Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līguma un Līguma par Eiropas Savienību Līgumslēdzējas Puses, turpmāk “dalībvalstis”, un

EIROPAS KOPIENA UN EIROPAS ATOMENERĢIJAS KOPIENA, turpmāk “Kopiena”,

no vienas puses, un

SERBIJAS REPUBLIKA, turpmāk “Serbija”,

no otras puses,

abas kopā turpmāk “Puses”,

ŅEMOT VĒRĀ spēcīgās saites starp Pusēm un to kopīgās vērtības, vēlmi stiprināt šīs saites un iedibināt ciešas un ilgstošas attiecības, kas balstās uz savstarpīgumu un abpusēju interesi, ļaujot Serbijai turpmāk stiprināt un paplašināt tās attiecības ar Kopienu un tās dalībvalstīm;

ŅEMOT VĒRĀ šā nolīguma nozīmi Dienvidaustrumeiropas valstu Stabilizācijas un asociācijas procesa (SAP) kontekstā, lai izveidotu un konsolidētu stabilu kārtību Eiropā, kas pamatojas uz sadarbību, kuras galvenais elements ir Eiropas Savienība, kā arī Stabilitātes pakta kontekstā;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas Savienības gatavību iespējami pilnīgi iekļaut Serbiju Eiropas politiskajā un ekonomiskajā apritē un šīs valsts kā iespējamās ES kandidātvalsts statusu, pamatojoties uz Līgumu par Eiropas Savienību (turpmāk “LES”), Eiropadomes 1993. gadā jūnijā noteikto kritēriju izpildi un uz SAP nosacījumiem šā nolīguma veiksmīgas īstenošanas gadījumā, jo īpaši attiecībā uz reģionālo sadarbību;

ŅEMOT VĒRĀ Eiropas partnerību, kas nosaka prioritātes attiecībā uz rīcību, atbalstot šīs valsts centienus tuvināties Eiropas Savienībai;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos visiem līdzekļiem veicināt politisko, ekonomisko un institucionālo stabilizāciju Serbijā un visā reģionā, attīstot pilsonisku sabiedrību un panākot demokratizāciju, veidojot iestādes, veicot valsts pārvaldes reformu un reģionālās tirdzniecības integrāciju, ar lielāku sadarbību ekonomikā, kā arī plaša spektra sadarbību, īpaši tieslietu, brīvības un drošības jomā, un stiprinot valsts un reģionālo drošību;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos palielināt politisko un ekonomikas brīvību kā šā nolīguma pamatu, kā arī to apņemšanos ievērot cilvēktiesības un tiesiskumu, tostarp ievērojot mazākumtautībām piederīgo personu tiesības un demokrātijas principus ar daudzpartiju sistēmu un brīvām un godīgām vēlēšanām;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos pilnībā īstenot visus principus un noteikumus, kuri paredzēti ANO hartā, EDSO, īpaši Eiropas Drošības un sadarbības konferencē (turpmāk “Helsinku Nobeiguma akts”), Madrides un Vīnes konferencē pieņemtajos noslēguma dokumentos, Parīzes Hartā par jaunu Eiropu, kā arī Dienvidaustrumeiropas stabilitātes paktā, lai veicinātu stabilitāti reģionā un reģiona valstu sadarbību;

ATKĀRTOTI APSTIPRINOT visu bēgļu un valsts iekšienē pārvietoto personu tiesības atgriezties un tiesības uz viņu īpašuma aizsardzību un citas saistītas cilvēktiesības;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos ievērot brīvā tirgus ekonomikas principus un ilgtspējīgu attīstību, kā arī Kopienas gatavību atbalstīt Serbijas ekonomikas reformas;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos īstenot brīvu tirdzniecību saskaņā ar tiesībām un pienākumiem, ko rada dalība PTO;

ŅEMOT VĒRĀ Pušu vēlmi turpmāk attīstīt pastāvīgu politisko dialogu par savstarpēji interesējošiem divpusējiem un starptautiskiem jautājumiem, tostarp reģionālajiem aspektiem, ņemot vērā Eiropas Savienības kopējo ārējo un drošības politiku (KĀDP);

ŅEMOT VĒRĀ Pušu apņemšanos apkarot organizēto noziedzību un stiprināt sadarbību cīņā pret terorismu, pamatojoties uz 2001. gada 20. oktobra Eiropas konferencē pieņemto deklarāciju;

PĀRLIECĪBĀ, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (turpmāk “šis nolīgums”) radīs jaunus apstākļus ekonomikas attiecībām starp Pusēm un īpaši tirdzniecības un investīciju attīstībai – faktoriem, kam ir būtiska nozīme ekonomikas pārstrukturēšanas un modernizācijas procesā;

IEVĒROJOT Serbijas apņemšanos tuvināt tiesību aktus attiecīgo nozaru Kopienas tiesību aktiem, kā arī tos efektīvi īstenot;

ŅEMOT VĒRĀ Kopienas vēlmi nodrošināt izšķirošu atbalstu reformai, kā arī uz visaptveroša daudzgadu pamata izmantot visus pieejamos sadarbības instrumentus un tehnisko, finansiālo un ekonomisko palīdzību šo centienu īstenošanai;

APLIECINOT, ka tajos šā nolīguma noteikumos, kas ir saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (turpmāk “EK līgums”) III daļas IV sadaļu, paredzēts, ka Apvienotā Karaliste un Īrija uzskatāmas par atsevišķām Līgumslēdzējām Pusēm un nevis par Kopienas dalībvalstīm, līdz Apvienotā Karaliste vai Īrija (vajadzības gadījumā) paziņos Serbijai, ka tā ir uzņēmusies saistības kā Kopienas daļa saskaņā ar protokolu par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju, kurš pievienots ES Līgumam un EK Līgumam. Saskaņā ar protokolu par Dānijas nostāju, kas pievienots minētajiem līgumiem, tas pats attiecas arī uz Dāniju;

ATGĀDINOT par Zagrebas sammitu, kur tika aicināts turpināt attiecību nostiprināšanu starp Stabilizācijas un asociācijas procesā esošajām valstīm un Eiropas Savienību, kā arī veicināt reģionālo sadarbību;

ATGĀDINOT par Saloniku sammitu, kur tika pastiprināts Stabilizācijas un asociācijas process kā politisks pamats Eiropas Savienības attiecībām ar Rietumbalkānu valstīm un uzsvērta to iespējamā integrācija Eiropas Savienībā, pamatojoties uz katras valsts reformu attīstību un atsevišķajiem nopelniem, kā vairākkārt atkārtots turpmākajos Eiropadomes secinājumos 2005. gada decembrī un 2006. gada decembrī;

ATGĀDINOT par Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīguma parakstīšanu 2006. gada 19. decembrī Bukarestē, lai veicinātu reģiona spēju piesaistīt ieguldījumus un iespējas integrēties globālajā ekonomikā;

ATGĀDINOT par Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Serbijas Republiku par vīzu izsniegšanas atvieglojumiem (1) un Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Serbijas Republiku par par tādu personu atpakaļuzņemšanu, kuras uzturas nelikumīgi (2) stāšanos spēkā 2008. gada 1. janvārī;

VĒLOTIES veidot ciešāku sadarbību kultūras jomā un attīstīt informācijas apmaiņu,

IR VIENOJUŠĀS PAR TURPMĀKO.

1. pants

1.   Ar šo tiek izveidota asociācija starp Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijas Republiku, no otras puses.

2.   Šīs asociācijas mērķi ir šādi:

a)

atbalstīt Serbijas centienus stiprināt demokrātiju un tiesiskumu;

b)

sekmēt Serbijas politisko, ekonomisko un institucionālo stabilitāti un visa reģiona stabilizāciju;

c)

nodrošināt piemērotu pamatu politiskajam dialogam, lai tādējādi ļautu attīstīt ciešas politiskas attiecības starp Pusēm;

d)

atbalstīt Serbijas centienus attīstīt ekonomisko un starptautisko sadarbību, arī tuvinot tās tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem;

e)

atbalstīt Serbijas centienus pabeigt pāreju uz funkcionējošu tirgus ekonomiku;

f)

veicināt saskanīgas ekonomiskās attiecības un pakāpeniski veidot brīvās tirdzniecības zonu starp Kopienu un Serbiju;

g)

veicināt reģionālo sadarbību visās šā nolīguma aptvertajās jomās.

I   SADAĻA

VISPĀRĒJI PRINCIPI

2. pants

To demokrātisko principu un cilvēktiesību ievērošana, kas izsludinātas ar Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju un definētas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijā, Helsinku Nobeiguma aktā un Parīzes Hartā jaunai Eiropai, tostarp pilnīgas sadarbības ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), starptautisko tiesību aktu principu ievērošana un tiesiskums, kā arī tirgus ekonomikas principi atbilstīgi EDSO Bonnas Konferences par ekonomisko sadarbību dokumentam ir Pušu iekšpolitikas un ārpolitikas pamatā un šā nolīguma būtiski elementi.

3. pants

Puses uzskata, ka masu iznīcināšanas ieroču (turpmāk arī “MII”) un to nogādes līdzekļu izplatīšana gan valstīm, gan nevalstiskiem veidojumiem ir viens no nopietnākajiem draudiem starptautiskajai stabilitātei un drošībai. Tādēļ Puses vienojas sadarboties un sniegt savu ieguldījumu cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu, pilnībā ievērojot un valsts līmenī īstenojot saistības, kuras tās uzņēmušās starptautiskos atbruņošanās un ieroču neizplatīšanas līgumos un nolīgumos, kā arī citas starptautiskas saistības šajā jautājumā. Puses vienojas, ka šis noteikums ir būtisks šā nolīguma elements un ietilps politiskajā dialogā, kas nostiprinās šos nolīguma elementus un papildinās tos.

Puses arī vienojas sadarboties cīņā pret masu iznīcināšanas ieroču un to nogādes līdzekļu izplatīšanu un sniegt savu ieguldījumu šādā veidā:

veicot pasākumus, lai parakstītu vai ratificētu visus citus attiecīgos starptautiskos instrumentus, vai lai tiem pievienotos un tos pilnībā īstenotu;

ieviešot efektīvu valsts eksporta kontroles sistēmu, kontrolējot gan ar MII saistītu produktu eksportu, gan tranzītu, tostarp kontroli pār divējāda lietojuma tehnoloģiju galīgo izmantošanu saistībā ar MII, un nosakot efektīvas sankcijas par eksporta kontroles pārkāpumiem.

Politiskais dialogs šajā jautājumā var notikt reģionālā līmenī.

4. pants

Līgumslēdzējas puses atkārtoti apstiprina, cik svarīga ir starptautisko saistību īstenošana, īpaši pilnīga sadarbība ar ICTY.

5. pants

Miers un stabilitāte starptautiskā un reģionālā mērogā, labu kaimiņattiecību veidošana, cilvēktiesības un minoritāšu tiesības un aizsardzība ir būtiski svarīgi elementi Eiropas Savienības Padomes 1999. gada 21. jūnija secinājumos minētajā Stabilizācijas un asociācijas procesā. Šā nolīguma noslēgšana un īstenošana atbilst Eiropas Savienības Padomes 1997. gada 29. aprīļa secinājumiem, un tās pamatā ir Serbijas sasniegumi.

6. pants

Serbija apņemas turpināt veicināt sadarbību un labas kaimiņattiecības ar pārējām reģiona valstīm, ietverot atbilstīgu abpusēju koncesiju līmeni attiecībā uz personu, preču, kapitāla un pakalpojumu apriti, kā arī kopīgu interešu projektu attīstību, īpaši attiecībā uz robežu pārvaldību un organizētās noziedzības, korupcijas, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas, nelegālās migrācijas un cilvēku tirdzniecības, kājnieku ieroču un vieglo ieroču, kā arī narkotiku tirdzniecības apkarošanu. Šīs saistības ir svarīgs faktors Pušu attiecību un sadarbības attīstībā un tādējādi sekmē stabilitāti reģionā.

7. pants

Puses apliecina, cik svarīgi tām ir cīnīties pret terorismu un īstenot starptautiskās saistības šajā jomā.

8. pants

Asociāciju īsteno pakāpeniski, un to pilnībā īstenos ilgākais sešu gadu pārejas laikā.

Stabilizācijas un asociācijas padome (turpmāk arī “SAP”), kas izveidota saskaņā ar 119. pantu, pastāvīgi – parasti reizi gadā – pārbauda nolīguma piemērošanu un Serbijas tiesību, administratīvās, institucionālās un ekonomiskās reformas. Šo pārbaudi veic saskaņā ar preambulu un nolīguma vispārīgajiem principiem. To veic, ņemot vērā Eiropas partnerībā noteiktās prioritātes, kas attiecas uz šo nolīgumu, un saskaņā ar Stabilizācijas un asociācijas procesā izveidotajiem mehānismiem, īpaši ar Stabilizācijas un asociācijas procesa progresa ziņojumu.

Stabilizācijas un asociācijas padome, pamatojoties uz šo pārbaudi, sniegs ieteikumus un var pieņemt lēmumus. Ja pārbaudes laikā atklāj īpašas grūtības, tās var risināt ar šajā nolīgumā paredzēto domstarpību izšķiršanas mehānismu palīdzību.

Pilnīgu asociāciju īsteno pakāpeniski. Ne vēlāk kā trešajā gadā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome veic rūpīgu nolīguma piemērošanas pārbaudi. Pamatojoties uz šo pārbaudi, Stabilizācijas un asociācijas padome novērtē Serbijas progresu un var pieņemt lēmumus, kas reglamentēs nākamos asociācijas posmus.

Iepriekš minētā pārbaude neattieksies uz preču brīvu apriti, kam IV sadaļā ir paredzēts īpašs grafiks.

9. pants

Nolīgums pilnībā atbilst attiecīgajiem PTO noteikumiem un īstenojams saskaņā ar tiem, jo īpaši ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (1994. gada VVTT) XXIV pantu un Vispārējās vienošanās par pakalpojumu tirdzniecību (VVPT) V pantu.

II   SADAĻA

POLITISKAIS DIALOGS

10. pants

1.   Pušu politisko dialogu turpmāk attīsta saskaņā ar šo nolīgumu. Tas pavada un stiprina Eiropas Savienības un Serbijas tuvināšanos un veicina ciešu solidaritātes saišu un jaunu sadarbības veidu izveidi starp Pusēm.

2.   Politiskais dialogs jo īpaši veicina:

a)

Serbijas pilnīgu iekļaušanos demokrātisko valstu kopienā un pakāpenisku tuvināšanos Eiropas Savienībai;

b)

Pušu nostājas konverģenci starptautiskajos jautājumos, tostarp KĀDP jautājumos, attiecīgā gadījumā arī atbilstīgi apmainoties ar informāciju, īpaši jautājumos, kas, iespējams, varētu būtiski skart Pušu intereses;

c)

reģionālo sadarbību un labu kaimiņattiecību veidošanu;

d)

kopīgu viedokli par drošību un stabilitāti Eiropā, tostarp sadarbību jomās, uz kurām attiecas Eiropas Savienības kopējā ārējā un drošības politika.

11. pants

1.   Politiskais dialogs notiek Stabilizācijas un asociācijas padomē, kas ir kopumā atbildīga par jebkuru jautājumu, kuru Puses vēlas apspriest.

2.   Pēc Pušu lūguma politiskais dialogs var notikt arī šādos veidos:

a)

vajadzības gadījumā sanāksmēs, kurās piedalās Serbijas vecākās amatpersonas, no vienas puses, un Eiropas Savienības Padomes prezidentvalsts, ģenerālsekretāra/augstā pārstāvja kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā un Eiropas Kopienu Komisijas pārstāvji (turpmāk “Eiropas Komisija”), no otras puses;

b)

pilnībā izmantojot visus diplomātiskos kanālus starp Pusēm, tostarp atbilstīgos kontaktus trešās valstīs un Apvienoto Nāciju Organizācijā, EDSO, Eiropas Padomē un citos starptautiskos forumos;

c)

jebkādā citā veidā, kas sniegtu lietderīgu ieguldījumu šā dialoga nostiprināšanā, attīstīšanā un veicināšanā, tostarp tajos veidos, kas paredzēti Saloniku darba kārtībā, kura pieņemta Eiropadomes secinājumos Salonikos 2003. gada 19. un 20. jūnijā.

12. pants

Politiskais dialogs parlamentārajā līmenī notiek Stabilizācijas un asociācijas parlamentārajā komitejā, kas izveidota saskaņā ar 125. pantu.

13. pants

Politiskais dialogs var būt daudzpusējs un risināties reģionālajā līmenī, iesaistot citas reģiona valstis, tostarp ES un Rietumbalkānu forumā.

III   SADAĻA

REĢIONĀLĀ SADARBĪBA

14. pants

Saskaņā ar apņemšanos uzturēt mieru un stabilitāti starptautiskajā un reģionālajā līmenī un veidot labas kaimiņattiecības Serbija aktīvi veicina reģionālo sadarbību. Kopienas palīdzības programmas var sniegt tehnisko palīdzību reģionālas vai pārrobežu nozīmes projektu atbalstam.

Ja Serbija gatavojas pastiprināt sadarbību ar kādu no šā nolīguma 15., 16. un 17. pantā minētajām valstīm, tā informē Kopienu un tās dalībvalstis un apspriežas ar tām saskaņā ar X sadaļu.

Serbija pilnībā īsteno Centrāleiropas Brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas parakstīts 2006. gada 19. decembrī Bukarestē.

15. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu

Pēc šā nolīguma parakstīšanas Serbija sāks sarunas ar valstīm, kas jau ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu, lai noslēgtu divpusējas konvencijas par reģionālo sadarbību, kuru nolūks ir paplašināt sadarbības jomu starp attiecīgajām valstīm.

Šo konvenciju galvenie elementi ir šādi:

a)

politiskais dialogs;

b)

brīvās tirdzniecības zonu izveide atbilstīgi attiecīgajiem PTO noteikumiem;

c)

savstarpējas koncesijas attiecībā uz darba ņēmēju pārvietošanos, uzņēmējdarbības veikšanu, pakalpojumu sniegšanu, kārtējiem maksājumiem un kapitāla apriti, kā arī citām politikas jomām saistībā ar personu pārvietošanos šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī;

d)

sadarbības noteikumi citās jomās neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tieslietu, brīvības un drošības jomā.

Šajās konvencijās ietver noteikumus attiecīgu institucionālu mehānismu izveidei.

Tās noslēdz divu gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Serbijas gatavība slēgt šādas konvencijas būs priekšnosacījums turpmākai Serbijas un Eiropas Savienības attiecību attīstībai.

Serbija uzsāk līdzīgas sarunas ar citām reģiona valstīm, kad tās ir parakstījušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu.

16. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā

Serbija veic reģionālo sadarbību ar citām valstīm, kuras ir iesaistītas Stabilizācijas un asociācijas procesā dažās vai visās sadarbības jomās, kas noteiktas šajā nolīgumā, īpaši tajās jomās, kuras skar kopīgas intereses. Šāda sadarbība vienmēr atbilst šā nolīguma principiem un mērķiem.

17. pants

Sadarbība ar citām valstīm, kuras ir ES kandidātvalstis un uz kurām neattiecas SAP

1.   Serbijai būtu jāveicina sadarbība un jāslēdz konvencijas par reģionālo sadarbību ar ES kandidātvalstīm visās sadarbības jomās, uz kurām attiecas šis nolīgums. Šādu konvenciju mērķim vajadzētu būt pakāpeniski pielāgot divpusējās attiecības starp Serbiju un šīm valstīm attiecīgajām Kopienas un tās dalībvalstu attiecībām ar šīm valstīm.

2.   Serbija uzsāk sarunas ar Turciju, kura ir izveidojusi muitas savienību ar Kopienu, lai uz abpusēja izdevīguma principiem noslēgtu nolīgumu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi saskaņā ar 1994. gada VVTT XXIV pantu, kā arī liberalizētu uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu starp tām šim nolīgumam līdzvērtīgā līmenī saskaņā ar VVPT V pantu.

Šīs sarunas būtu jāsāk iespējami drīz, lai līdz 18. panta 1. punktā minētā pārejas laika beigām noslēgtu iepriekš minēto nolīgumu.

IV   SADAĻA

PREČU BRĪVA APRITE

18. pants

1.   Kopiena un Serbija laikposmā, kas nepārsniedz sešus gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā, pakāpeniski izveido divpusēju brīvās tirdzniecības zonu saskaņā ar šā nolīguma noteikumiem un atbilstīgi 1994. gada VVTT un PTO noteikumiem. Tās vienlaikus ņem vērā turpmāk noteiktās īpašās prasības.

2.   Tirdzniecībā starp Pusēm preču klasifikācijai piemēro kombinēto nomenklatūru.

3.   Šajā nolīgumā muitas nodoklī un maksājumā ar līdzvērtīgu iedarbību ietilpst jebkāda veida nodokļi vai maksājumi, ko uzliek saistībā ar preču importu vai eksportu, ietverot visu veidu papildnodokļus vai uzcenojumus saistībā ar šādu importu vai eksportu, taču tajā neietilpst:

a)

maksājumi, kas atbilst iekšējam nodoklim, kas piemērots atbilstīgi 1994. gada VVTT III panta 2. punkta noteikumiem;

b)

antidempinga un kompensācijas pasākumi;

c)

maksa vai atlīdzība, kas ir samērīga ar sniegto pakalpojumu izmaksām.

4.   Attiecībā uz katru produktu pamatnodoklis, kam jāpiemēro šajā nolīgumā minētie secīgie tarifa samazinājumi, ir

a)

Kopienas kopējais muitas tarifs, kas izveidots saskaņā ar Padomes Regulu (EEK) Nr. 2658/87 (3) un ko faktiski piemēro erga omnes šā nolīguma parakstīšanas dienā;

b)

Serbijas piemērotais tarifs (4).

5.   Ja pēc šā nolīguma parakstīšanas erga omnes piemēro kādus tarifa samazinājumus, jo īpaši samazinājumus saistībā ar:

a)

PTO sarunām par tarifiem,

b)

iespējamu Serbijas pievienošanos PTO, vai

c)

samazinājumiem, kas izriet no Serbijas pievienošanās PTO. Šādi samazinātie nodokļi no samazinājuma piemērošanas dienas aizstāj 4. punktā minēto pamatnodokli.

6.   Kopiena un Serbija viena otrai paziņo attiecīgos pamatnodokļus vai jebkādas to izmaiņas.

I   NODAĻA

Rūpniecības ražojumi

19. pants

Definīcija

1.   Šī nodaļa attiecas uz Kopienas vai Serbijas izcelsmes ražojumiem, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 25. līdz 97. nodaļā, izņemot ražojumus, kuri uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I punkta ii) apakšpunktā.

2.   Tirdzniecība starp Pusēm ar ražojumiem, ko aptver Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgums, notiek saskaņā ar minētā nolīguma noteikumiem.

20. pants

Kopienas koncesijas attiecībā uz rūpniecības ražojumiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti ievedmuitas nodokļi un līdzvērtīgas iedarbības maksājumi par Serbijas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Kopienā.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti daudzuma ierobežojumi un līdzvērtīgas iedarbības pasākumi par Serbijas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Kopienā.

21. pants

Serbijas koncesijas attiecībā uz rūpniecības ražojumiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti ievedmuitas nodokļi par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Serbijā, izņemot I pielikumā uzskaitītās preces.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos tiek atcelti maksājumi, kam ir ievedmuitas nodokļiem līdzvērtīga iedarbība, par Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Serbijā.

3.   Ievedmuitas nodokļus par I pielikumā uzskaitīto Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Serbijā pakāpeniski samazina un atceļ saskaņā ar šajā pielikumā norādīto grafiku.

4.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tiek atcelti kvantitatīvie ierobežojumi attiecībā uz Kopienas izcelsmes rūpniecības ražojumu importu Serbijā un pasākumi ar līdzvērtīgu iedarbību.

22. pants

Eksporta nodokļi un ierobežojumi

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Serbija tirdzniecībā savā starpā atceļ visus izvedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanos Kopiena un Serbija savā starpā atceļ visus kvantitatīvos eksporta ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību.

23. pants

Muitas nodokļu ātrāka samazināšana

Serbija apliecina gatavību samazināt muitas nodokļus tirdzniecībā ar Kopienu drīzāk nekā paredzēts 21. pantā, ja to ļauj tās vispārējais ekonomikas stāvoklis un stāvoklis attiecīgajā tautsaimniecības nozarē.

Stabilizācijas un asociācijas padome analizē stāvokli saistībā ar šo jautājumu un izdara attiecīgus ieteikumus.

II   NODAĻA

Lauksaimniecība un zivsaimniecība

24. pants

Definīcija

1.   Šo nodaļu piemēro tirdzniecībā ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, kuru izcelsme ir Kopienā vai Serbijā.

2.   “Lauksaimniecības un zivsaimniecības produkti” ir produkti, kas uzskaitīti kombinētās nomenklatūras 1. līdz 24. nodaļā, kā arī produkti, kas uzskaitīti PTO Nolīguma par lauksaimniecību I pielikuma I punkta ii) apakšpunktā.

3.   Šajā definīcijā ietvertas zivis un zivsaimniecības produkti, ko aptver 3. nodaļa, pozīcijas 1604 un 1605 un apakšpozīcijas 0511 91, 2301 20 un ex 1902 20 (“pildīti mīklas izstrādājumi, kas pēc svara satur vairāk nekā 20 % zivs, vēžveidīgo, mīkstmiešu vai citu ūdens bezmugurkaulnieku”).

25. pants

Pārstrādāti lauksaimniecības produkti

Šā nolīguma 1. protokolā ir izklāstīts tirdzniecības režīms attiecībā uz tajā uzskaitītajiem pārstrādātiem lauksaimniecības produktiem.

26. pants

Kopienas koncesijas Serbijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importam

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Serbijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ ievedmuitas nodokļus un maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Serbijas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, izņemot produktus kombinētās nomenklatūras pozīcijās 0102, 0201, 0202, 1701, 1702 un 2204.

Attiecībā uz produktiem kombinētās nomenklatūras 7. un 8. nodaļā, attiecībā uz kuriem kopējā muitas tarifā paredzēts piemērot procentuālos muitas nodokļus un īpašu muitas nodokli, atcelšana attiecas tikai uz nodokļa procentuālo daļu.

3.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopienas noteiktie muitas nodokļi, ko piemēro, importējot Kopienā Serbijas izcelsmes intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktus, kuri definēti II pielikumā, ir 20 % no procentuālā nodokļa un 20 % no īpašā nodokļa atbilstīgi kopējam muitas tarifam, nepārsniedzot ikgadējo tarifa kvotu, kas ir 8 700 tonnas, izteiktas liemeņu svarā.

4.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena piemēro beznodokļu pieeju to Serbijas izcelsmes preču eksportiem Kopienā, kas minētas kombinētās nomenklatūras pozīcijā 1701 un 1702, nepārsniedzot ikgadējo tarifa kvotu, kas ir 180 000 tonnas (neto svars).

27. pants

Serbijas koncesijas attiecībā uz lauksaimniecības produktiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Serbija atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Serbija

a)

atceļ ievedmuitas nodokļus par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III.a pielikumā;

b)

pakāpeniski atceļ ievedmuitas nodokļus par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III.b pielikumā, saskaņā ar minētajā pielikumā norādīto grafiku katram produktam;

c)

pakāpeniski samazina ievedmuitas nodokļus par tādu konkrētu Kopienas izcelsmes lauksaimniecības produktu importu, kuri uzskaitīti III.c un III.d pielikumā, saskaņā ar minētajos pielikumos norādīto grafiku katram produktam.

28. pants

Vīna un spirta produktu protokols

Šā nolīguma 2. protokolā ir izklāstīti noteikumi, kas attiecas uz tajā minētajiem vīna un stipro alkoholisko dzērienu produktiem.

29. pants

Kopienas koncesijas attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Serbijas izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu importu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Kopiena likvidē visus muitas nodokļus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Serbijas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti IV pielikumā. Šā nolīguma IV pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.

30. pants

Serbijas koncesijas attiecībā uz zivīm un zivsaimniecības produktiem

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Serbija atceļ visus kvantitatīvos ierobežojumus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivju un zivsaimniecības produktu importu.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu Serbija likvidē visus muitas nodokļus un pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas izcelsmes zivīm un zivsaimniecības produktiem, izņemot tos, kas uzskaitīti V pielikumā. Šā nolīguma V pielikumā uzskaitītajiem produktiem piemēro tajā izklāstītos noteikumus.

31. pants

Pārskatīšanas klauzula

Ņemot vērā Pušu savstarpējās tirdzniecības apjomu ar lauksaimniecības un zivsaimniecības produktiem, to īpašās problēmas, Kopienas kopējo politiku un Serbijas lauksaimniecības un zivsaimniecības politikas noteikumus, lauksaimniecības un zivsaimniecības lomu Serbijas ekonomikā un daudzpusējo tirdzniecības sarunu rezultātus PTO, kā arī iespējamo Serbijas iestāšanos PTO, Kopiena un Serbija ne vēlāk kā pēc trīs gadiem no šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padomē pa atsevišķiem produktiem saskaņoti un uz abpusējības principa izskata iespējas piešķirt viena otrai turpmākas koncesijas, lai panāktu lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu tirdzniecības lielāku liberalizāciju.

32. pants

Drošības klauzula attiecībā uz lauksaimniecību un zivsaimniecību

1.   Neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem un jo īpaši - no 41. panta, un ņemot vērā lauksaimniecības un zivsaimniecības tirgus īpašās problēmas, ja kādas Puses izcelsmes produktu imports, uz ko attiecas koncesijas atbilstīgi 25., 26., 27., 28., 29. un 30. pantam, rada ievērojamus traucējumus otras Puses tirgū vai iekšējos regulatīvajos mehānismos, Puses nekavējoties apspriežas, lai rastu piemērotu risinājumu. Kamēr šāds risinājums nav rasts, attiecīgā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus, ko tā uzskata par vajadzīgiem.

2.   Gadījumā, ja Serbijas izcelsmes produktu, kas minēti 3. protokola V pielikumā, imports kopā sasniedz apjomu 115 % no trīs iepriekšējo kalendāro gadu vidējā apjoma, Serbija un Kopiena piecu darba dienu laikā apspriežas, lai analizētu un novērtētu šo produktu tirdzniecības modeli Kopienā un, ja vajadzīgs, rastu piemērotus risinājumus nolūkā izvairīties no tirdzniecības traucējumiem saistībā ar šo produktu importu Kopienā.

Neskarot 1. punktu, ja Serbijas izcelsmes produktu, kas minēti 3. protokola V pielikumā, imports viena kalendārā gada laikā kopumā pieaug par vairāk kā 30 % no trīs iepriekšējo kalendāro gadu vidējā apjoma, Kopiena var pārtraukt atvieglojumu režīmu, ko piemēro produktiem, kuri izsauc pieaugumu.

Ja ir pieņemts lēmums par atvieglojumu režīma pārtraukšanu, Kopiena par šo pasākumu piecās darba dienās paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai un apspriežas ar Serbiju, lai vienotos par pasākumiem nolūkā izvairīties no tirdzniecības traucējumiem saistībā ar 3. protokola V pielikumā minēto produktu tirdzniecību.

Kopiena atjauno atvieglojumu režīmu, tiklīdz ir novērsti tirdzniecības traucējumi, efektīvi īstenojot pasākumus, par kuriem tika panākta vienošanās, vai veicot jebkādus citus atbilstīgus pasākumus, par kuriem Puses ir vienojušās.

Darbībām saskaņā ar šo punktu mutatis mutandis piemēro 41. panta 3. līdz 6. punktu.

3.   Puses 2. punktā paredzētā mehānisma darbību pārskata vēlākais trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā. Stabilizācijas un asociācijas padome var lemt par atbilstīgiem pielāgojumiem 2. punktā paredzētajam mehānismam.

33. pants

Lauksaimniecības produktu un zivsaimniecības produktu un pārtikas produktu, izņemot vīna un alkoholisko dzērienu, ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzība

1.   Serbija nodrošina to ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu aizsardzību, kas Kopienā reģistrētas saskaņā ar Padomes 2006. gada 20. marta Regulu (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (5), ievērojot šo pantu. Serbijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes var tikt reģistrētas Kopienā, ja tās atbilst nosacījumiem, kas noteikti minētajā regulā.

2.   Serbija aizliedz izmantot savā teritorijā Kopienā aizsargātus nosaukumus salīdzināmiem produktiem, kas neatbilst ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu specifikācijai. Šo noteikumu piemēro arī tad, ja ir norādīta produkta īstā ģeogrāfiskā izcelsme, ja ģeogrāfiskās izcelsmes norāde ir lietota tulkojumā, nosaukumam pievienoti apzīmējumi “veids”, “tips”, “stils”, “imitācija”, “metode” vai līdzīgi kategorijas apzīmējumi.

3.   Serbija atsaka reģistrēt preču zīmi, kuras lietojums atbilst 2. punktā minētajām situācijām.

4.   Preču zīmes, kuru lietojums atbilst 2. punktā minētajām situācijām un kuras ir reģistrētas Serbijā vai iegūtas lietojot, nedrīkst izmantot pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi pēc nolīguma stāšanās spēkā. Tomēr tas neattiecas uz preču zīmēm, kas reģistrētas Serbijā, un preču zīmēm, kas iegūtas lietojot un kas pieder trešo valstu valstspiederīgajiem, ciktāl tās nekādā veidā nemaldina sabiedrību attiecībā uz kvalitāti, specifikāciju un preču ģeogrāfisko izcelsmi.

5.   Jebkāda ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, kas aizsargātas saskaņā ar 1. punktu, lietošana kā jēdzieni, kas Serbijā sarunvalodā parasti tiek lietoti kā vispārpieņemti apzīmējumi šāda veida precēm, ir jābeidz vēlākais pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

6.   Serbija nodrošina, ka šā panta noteikumi netiek pārkāpti attiecībā uz precēm, kas tiek eksportētas no tās teritorijas pēc tam, kad ir pagājuši pieci gadi pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

7.   Serbija nodrošina 1. līdz 6. punktā minēto aizsardzību pēc pašas iniciatīvas, kā arī pēc kādas ieinteresētās personas pieprasījuma.

III   NODAĻA

Kopīgi noteikumi

34. pants

Darbības joma

Šī nodaļa attiecas uz Pušu savstarpējo tirdzniecību ar visiem izstrādājumiem, ja vien šeit vai 1. protokolā nav paredzēts citādi.

35. pants

Uzlabotas koncesijas

Šī sadaļa nekādā veidā netraucē kādai no Pusēm vienpusēji piemērot labvēlīgākus pasākumus.

36. pants

Jaunu pasākumu nepieņemšana

1.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tirdzniecībā starp Kopienu un Serbiju neievieš nekādus jaunus ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļus vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepalielina jau esošos nodokļus vai maksājumus.

2.   Ar šā nolīguma spēkā stāšanās dienu tirdzniecībā starp Kopienu un Serbiju neievieš nekādus jaunus importa vai eksporta kvantitatīvos ierobežojumus, vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību, kā arī nepadara stingrākus jau esošos ierobežojumus vai pasākumus.

3.   Neskarot koncesijas atbilstīgi 26., 27., 28., 29. un 30. pantam, šā panta 1. un 2. punkts nekādā veidā neierobežo Serbiju un Kopienu turpināt savu lauksaimniecības un zivsaimniecības politiku, kā arī veikt jebkādus pasākumus saskaņā ar šo politiku, ciktāl netiek skarts importa režīms II - V pielikumā un 1. protokolā.

37. pants

Fiskālās diskriminācijas aizliegums

1.   Kopiena un Serbija atturas no jebkādiem pasākumiem vai iekšējas fiskālas darbības, kas tieši vai netieši rada diskrimināciju starp vienas Puses izstrādājumiem un līdzīgiem otras Puses izcelsmes izstrādājumiem, vai atceļ šādus pasākumus un darbības, ja tādas pastāv.

2.   Par izstrādājumiem, kurus eksportē uz kādu no Pusēm, nevar saņemt iekšējo netiešo nodokļu kompensāciju, kas pārsniedz uzlikto netiešo nodokļu apjomu.

38. pants

Fiskālie muitas nodokļi

Noteikumus par ievedmuitas nodokļu atcelšanu piemēro arī fiskālajiem muitas nodokļiem.

39. pants

Muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas, pierobežas tirdzniecības režīmi

1.   Šis nolīgums neaizliedz saglabāt vai veidot muitas savienības, brīvās tirdzniecības zonas vai pierobežas tirdzniecības režīmus, ja vien tas neietekmē šajā nolīgumā paredzētos tirdzniecības režīmus.

2.   Pārejas laikā, kas norādīts 18. pantā, šis nolīgums neskar to, kā tiek īstenoti īpašie preferenciālie režīmi attiecībā uz preču apriti, kas vai nu noteikti pierobežas tirdzniecības režīmos, kuri iepriekš noslēgti starp vienu vai vairākām dalībvalstīm un Serbiju, vai izriet no III sadaļā norādītajiem divpusējiem nolīgumiem, ko Serbija noslēgusi, lai veicinātu reģionālo tirdzniecību.

3.   Par šā panta 1. un 2. punktā minētajiem nolīgumiem un, ja vajadzīgs, citiem svarīgiem jautājumiem saistībā ar to attiecīgo tirdzniecības politiku ar trešām valstīm Puses apspriežas Stabilizācijas un asociācijas padomē. Īpaši tad, ja kāda trešā valsts pievienojas Savienībai, šādas apspriedes notiek, lai nodrošinātu, ka tiek ņemtas vērā šajā nolīgumā minētās Kopienas un Serbijas abpusējās intereses.

40. pants

Dempings un subsīdijas

1.   Nekas šajā nolīgumā nekavē Puses veikt tirdzniecības aizsardzības pasākumus saskaņā ar šā panta 2. punktu un 41. pantu.

2.   Ja kāda Puse atklāj, ka tirdzniecībā ar otru Pusi pastāv dempings un/vai kompensējama subsidēšana, pirmā minētā Puse var veikt atbilstīgus pasākumus pret šādu praksi saskaņā ar PTO nolīgumu par 1994. gada VVTT VI panta īstenošanu un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, kā arī saskaņā ar tās attiecīgajiem iekšējiem tiesību aktiem.

41. pants

Drošības klauzula

1.   Starp Pusēm piemēro 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem.

2.   Neatkarīgi no šā panta 1. punkta, ja kādas Puses izstrādājumu importē otras Puses teritorijā tādos palielinātos daudzumos vai tādos apstākļos, kas rada vai draud radīt

a)

nopietnus zaudējumus līdzīgu vai tieši konkurējošu izstrādājumu iekšzemes ražošanai importējošās Puses teritorijā;

b)

nopietnus traucējumus kādā ekonomikas nozarē vai grūtības, kas var izraisīt nopietnu ekonomiskās situācijas pasliktināšanos kādā importējošās Puses reģionā,

importējošā Puse var veikt attiecīgus divpusējus drošības pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

3.   Divpusēji aizsardzības pasākumi, kas vērsti pret otras Puses importu, nepārsniedz to, kas nepieciešams, lai novērstu problēmas, kā noteikts 2. punktā, kuras radījusi šā nolīguma piemērošana. Pieņemtajam aizsardzības pasākumam būtu jāsastāv no attiecīgajam izstrādājumam šajā nolīgumā paredzētās preferences robežas palielināšanas vai samazināšanas apturēšanas līdz maksimālajai robežai, kas atbilst 18. panta 4. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. punktā minētajam pamatnodoklim tam pašam izstrādājumam. Šādos pasākumos ietver skaidri noteiktus elementus šo pasākumu izbeigšanai visvēlākais noteiktā laikposma beigās, un tos neveic ilgāk kā divus gadus.

Ārkārtējos apstākļos pasākumus var pagarināt uz laikposmu, kas nepārsniedz divus gadus. Tādu izstrādājumu importēšanai, kuri iepriekš jau bijuši pakļauti divpusējam aizsardzības pasākumam, nepiemēro nekādus šādus pasākumus laika posmā, kas atbilst šāda pasākuma piemērošanas iepriekšējam laika posmam, ar noteikumu, ka pasākumi nav piemēroti vismaz divus gadus kopš šo pasākumu piemērošanas izbeigšanas.

4.   Šajā pantā minētajos gadījumos pirms tajā norādīto pasākumu uzsākšanas vai gadījumos, kad piemēro 5. punkta b) apakšpunktu, Kopiena, no vienas puses, vai Serbija, no otras puses, iespējami drīz iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu informāciju, kas vajadzīga rūpīgai situācijas pārbaudei, lai meklētu abām attiecīgajām Pusēm pieņemamu risinājumu.

5.   Īstenojot 1., 2., 3. un 4. punktu, piemēro šādus noteikumus:

a)

problēmas, kas rodas šajā pantā minētas situācijas dēļ, nekavējoties iesniedz izskatīšanai Stabilizācijas un asociācijas padomei, kura var pieņemt lēmumus to novēršanai.

Ja trīsdesmit dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei tā vai eksportējošā Puse nav pieņēmusi lēmumu problēmu novēršanai vai nav atrasts cits apmierinošs risinājums, importējošā Puse saskaņā ar šo pantu var veikt atbilstīgus pasākumus, lai novērstu problēmu. Izvēloties aizsardzības pasākumus, priekšroka jādod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Aizsardzības pasākumos, ko piemēro saskaņā ar 1994. gada VVTT XIX pantu un PTO nolīgumu par aizsargpasākumiem, saglabā saskaņā ar šo nolīgumu piešķirto preferences līmeni/robežu;

b)

ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt, attiecīgi, iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, skartā Puse šajā pantā minētajās situācijās var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tā tūlīt par to informē otru Pusi.

Par aizsardzības pasākumiem tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

6.   Ja Kopiena, no vienas puses, vai Serbija, no otras puses, pakļauj administratīvām procedūrām, kuru mērķis ir ātri sniegt informāciju par tirdzniecības plūsmu tendencēm, tādu izstrādājumu importu, kuri varētu izraisīt šajā pantā minētās problēmas, tā par to informē otru Pusi.

42. pants

Klauzula par deficītu

1.   Ja šīs sadaļas ievērošanas rezultātā:

a)

rodas eksportējošās Puses pārtikas produktu vai citu tai svarīgu izstrādājumu kritisks deficīts vai tā draudi, vai

b)

notiek kāda izstrādājuma, attiecībā uz ko eksportējošā Puse saglabā kvantitatīvus eksporta ierobežojumus, izvedmuitas nodokļus vai pasākumus, vai maksājumus ar līdzvērtīgu iedarbību, reeksports uz kādu trešo valsti, un ja minētās situācijas eksportējošajai Pusei rada vai varētu radīt ievērojamas grūtības,

šī Puse var veikt attiecīgus pasākumus saskaņā ar nosacījumiem un procedūrām, kas izklāstītas šajā pantā.

2.   Izvēloties veicamos pasākumus, priekšroku jādod tādiem pasākumiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Šos pasākumus piemēro tā, ka tie neizraisa tīšu vai nepamatotu diskrimināciju vienādos apstākļos vai slēptus tirdzniecības ierobežojumus, un tos atceļ, kad apstākļi vairs nepamato to saglabāšanu.

3.   Pirms 1. punktā norādīto pasākumu veikšanas vai iespējami drīz, ja piemēro 4. punktu, Kopiena vai Serbija iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu vajadzīgo informāciju, lai meklētu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Puses Stabilizācijas un asociācijas padomē var vienoties par līdzekļiem šo grūtību pārvarēšanai. Ja 30 dienu laikā no lietas nodošanas Stabilizācijas un asociācijas padomei nav panākta nekāda vienošanās, eksportējošā Puse attiecībā uz konkrētā izstrādājuma eksportu var veikt pasākumus saskaņā ar šo pantu.

4.   Ja ārkārtas vai kritiski apstākļi, kas liek tūlītēji rīkoties, neļauj veikt, attiecīgi, iepriekšēju informēšanu vai izskatīšanu, Kopiena vai Serbija var nekavējoties piemērot drošības pasākumus, lai situāciju labotu, un tūlīt par to informē otru Pusi.

5.   Par pasākumiem, ko piemēro saskaņā ar šo pantu, tūlīt ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem šajā padomē regulāri apspriežas, jo īpaši, lai izstrādātu grafiku to atcelšanai, tiklīdz apstākļi to ļauj.

43. pants

Valsts monopoli

Serbija pakāpeniski pielāgo komerciāla rakstura valsts monopolus tā, lai nodrošinātu, ka trīs gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā starp Eiropas Savienības dalībvalstu un Serbijas valstspiederīgajiem nepastāv nekāda diskriminācija attiecībā uz nosacījumiem, saskaņā ar kuriem preces iepērk un laiž pārdošanā.

44. pants

Izcelsmes noteikumi

Ja vien šajā nolīgumā nav paredzēts citādi, 3. protokolā ir izstrādāti izcelsmes noteikumi šā nolīguma piemērošanas nolūkos.

45. pants

Atļautie ierobežojumi

Šis nolīgums neliedz piemērot importa, eksporta vai tranzīta aizliegumus vai ierobežojumus, kas balstās uz sabiedrības morāles, sabiedriskās kārtības vai valsts drošības apsvērumiem, cilvēku un dzīvnieku veselības un dzīvības aizsardzības vai augu aizsardzības apsvērumiem, valsts mākslas, vēstures vai arheoloģisko vērtību aizsardzības, kā arī intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma aizsardzības apsvērumiem, vai noteikumiem par zeltu un sudrabu. Šādus aizliegumus vai ierobežojumus tomēr nedrīkst piemērot kā patvaļīgas diskriminācijas vai slēptas ierobežošanas līdzekļus tirdzniecībā starp pusēm.

46. pants

Nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību

1.   Puses vienojas, ka administratīvā sadarbība ir būtiski svarīga šajā sadaļā noteiktā preferenciālā režīma īstenošanai un kontrolei, un uzsver savu apņemšanos cīnīties pret pārkāpumiem un krāpšanu muitas un ar to saistītos jautājumos.

2.   Ja kāda Puse uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu atbilstīgi šai sadaļai, attiecīgā Puse saskaņā ar šo pantu var pagaidu kārtā apturēt konkrētā preferenciālā režīma piemērošanu attiecīgajam izstrādājumam vai izstrādājumiem.

3.   Šā panta nolūkā nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību inter alia nozīmē:

a)

atkārtotu nespēju izpildīt pienākumu pārbaudīt attiecīgā izstrādājuma vai izstrādājumu izcelsmes statusu;

b)

atkārtotu atteikšanos veikt izcelsmes apliecinājuma pārbaudi un/vai paziņot tās rezultātus, vai nepamatotu kavēšanos ar šo darbību;

c)

atkārtotu atteikšanos vai nepamatotu kavēšanos, iegūstot atļauju veikt administratīvas sadarbības uzdevumus, lai pārbaudītu dokumentu autentiskumu vai informācijas pareizību saistībā ar konkrētā preferenciālā režīma piešķiršanu.

Šā panta nolūkā pārkāpums vai krāpšana var, inter alia, tikt konstatēta arī tad, ja bez izskaidrojoša iemesla strauji palielinās preču imports, pārsniedzot otras Puses parasto ražošanas līmeni un eksporta jaudu, un šāds palielinājums ir saistīts ar objektīvu informāciju par pārkāpumiem vai krāpšanu.

4.   Uz pagaidu apturēšanu attiecas šādi noteikumi:

a)

Puse, kas uz objektīvas informācijas pamata konstatē nespēju nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai atklāj pārkāpumus vai krāpšanu, par to tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai, sniedzot arī objektīvu informāciju, un, pamatojoties uz visu attiecīgo informāciju un objektīviem secinājumiem, uzsāk apspriešanos minētajā komitejā, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu;

b)

ja Puses ir uzsākušas apspriešanos Stabilizācijas un asociācijas komitejā, kā minēts iepriekš, un trīs mēnešu laikā pēc minētās paziņošanas nav spējušas vienoties par pieņemamu risinājumu, attiecīgā Puse var pagaidu kārtā apturēt attiecīgajam izstrādājumam vai izstrādājumiem piemērojamo konkrēto preferenciālo režīmu. Par pagaidu apturēšanu tūlīt paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai;

c)

šajā pantā paredzētā pagaidu apturēšana nepārsniedz minimumu, kas nepieciešams skartās Puses finansiālo interešu aizsardzībai. Tā nepārsniedz sešu mēnešu laikposmu, kuru var pagarināt. Par pagaidu apturēšanu tūlīt pēc tās pieņemšanas paziņo Stabilizācijas un asociācijas komitejai. Par to periodiski apspriežas Stabilizācijas un asociācijas komitejā, jo īpaši, lai to atceltu, tiklīdz vairs nepastāv to pamatojošie apstākļi.

5.   Vienlaikus ar paziņošanu Stabilizācijas un asociācijas komitejai saskaņā ar šā panta 4. punkta a) apakšpunktu attiecīgajai Pusei būtu jāpublicē arī paziņojums importētājiem Oficiālajā Vēstnesī. Šajā paziņojumā attiecībā uz konkrēto ražojumu būtu jānorāda, ka uz objektīvas informācijas pamata ir atklāta nespēja nodrošināt administratīvo sadarbību un/vai pārkāpumi vai krāpšana.

47. pants

Ja kompetentās iestādes pieļauj kļūdu eksporta preferenciālās sistēmas pareizā vadībā un jo īpaši, piemērojot šim nolīgumam pievienoto 3. protokolu, un ja šīs kļūdas rezultātā iestājas sekas ievedmuitas nodokļu veidā, tā Līgumslēdzēja puse, uz kuru šīs sekas attiecas, var lūgt Stabilizācijas un asociācijas padomei izskatīt iespēju pieņemt visus vajadzīgos pasākumus problēmas atrisināšanai.

48. pants

Šā nolīguma piemērošana neskar Kopienas tiesību aktu piemērošanu Kanāriju salām.

V   SADAĻA

DARBA ŅĒMĒJU PĀRVIETOŠANĀS, UZŅĒMĒJDARBĪBAS VEIKŠANA, PAKALPOJUMU SNIEGŠANA, KAPITĀLA APRITE

I   NODAĻA

Darba ņēmēju pārvietošanās

49. pants

1.   Ievērojot katrā dalībvalstī piemērojamos nosacījumus un kārtību:

a)

attieksmē pret darba ņēmējiem, kas ir Serbijas valstspiederīgie un kas tiek likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, nepastāv nekāda diskriminācija valstspiederības dēļ attiecībā uz darba apstākļiem, atalgojumu vai atlaišanu, salīdzinot ar attiecīgās dalībvalsts valstspiederīgajiem;

b)

kādā dalībvalstī likumīgi nodarbināta darba ņēmēja, izņemot sezonas darba ņēmējus un darba ņēmējus, kam piemēro divpusējos nolīgumus 50. panta nozīmē, ja vien šajos nolīgumos nav paredzēts citādi, likumīgi dzīvojošajam laulātajam un bērniem attiecīgā darba ņēmēja atļautajā nodarbinātības posmā ir piekļuve šīs dalībvalsts darba tirgum.

2.   Serbija, ievērojot valstī piemērojamos nosacījumus un kārtību, nodrošina 1. punktā minēto attieksmi pret darba ņēmējiem, kuri ir kādas dalībvalsts valstspiederīgie un tiek likumīgi nodarbināti Serbijā, kā arī to laulātajiem un bērniem, kas likumīgi dzīvo Serbijā.

50. pants

1.   Ņemot vērā stāvokli dalībvalstu darba tirgū un ievērojot to tiesību aktus un tajās spēkā esošos noteikumus darba ņēmēju mobilitātes jomā:

a)

būtu jāsaglabā un, ja iespējams, jāuzlabo mehānismi Serbijas darba ņēmēju esošās nodarbinātības iespējas, ko dalībvalstis nodrošinājušas saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem;

b)

pārējās dalībvalstis izskata iespēju slēgt līdzīgus nolīgumus.

2.   Pēc trīs gadiem Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespēju noteikt citus uzlabojumus, tostarp mehānismus piekļuvei profesionālajām mācībām, saskaņā ar dalībvalstīs spēkā esošajiem noteikumiem un procedūrām un ņemot vērā stāvokli darba tirgos dalībvalstīs un Kopienā.

51. pants

1.   Jāizstrādā noteikumi darba ņēmēju, kas ir Serbijas valstspiederīgie un kas ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļu, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, sociālā nodrošinājuma sistēmu koordinēšanai. Šim nolūkam ar Stabilizācijas un asociācijas padomes lēmumu, kas nedrīkst ietekmēt nekādas tiesības vai pienākumus, kuri noteikti divpusējos nolīgumos, ja tie paredz labvēlīgāku attieksmi, tiek ieviesti šādi noteikumi:

a)

šādu darba ņēmēju visi apdrošināšanas, nodarbinātības un uzturēšanās laikposmi dažādās dalībvalstīs tiek saskaitīti kopā pensiju un vecuma, invaliditātes un nāves ikgadējo pabalstu aprēķināšanai, kā arī šādu darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu medicīniskās aprūpes nodrošināšanai;

b)

visa veida pensijas vai ikgadējie vecuma, nāves, nelaimes gadījuma darbā, arodslimības un to dēļ radušās invaliditātes pabalsti, izņemot pabalstus, kas nav atkarīgi no iemaksām, ir brīvi pārskaitāmi ar likmi, ko saskaņā ar likumu piemēro debitora dalībvalstī vai dalībvalstīs;

c)

attiecīgie darba ņēmēji saņem ģimenes pabalstus iepriekš minētajiem ģimenes locekļiem.

2.   Serbija nodrošina darba ņēmējiem, kas ir dalībvalstu valstspiederīgie un ir likumīgi nodarbināti kādas dalībvalsts teritorijā, un to ģimenes locekļiem, kuri likumīgi uzturas šajā valstī, līdzīgu attieksmi tai, kāda norādīta 1. punkta b) un c) apakšpunktā.

II   NODAĻA

Uzņēmējdarbība

52. pants

Definīcija

Šajā nolīgumā:

a)

“Kopienas uzņēmums” vai “Serbijas uzņēmums” attiecīgi ir uzņēmums, kurš izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts vai Serbijas tiesību aktiem un kura juridiskā adrese, galvenā pārvalde vai galvenā uzņēmējdarbības vieta atrodas Kopienas vai Serbijas teritorijā. Tomēr, ja šim uzņēmumam, kas izveidots atbilstīgi kādas dalībvalsts vai Serbijas tiesību aktiem, attiecīgi Kopienas vai Serbijas teritorijā ir tikai tā juridiskā adrese, to par Kopienas vai Serbijas uzņēmumu uzskata tādā gadījumā, ja tā darbība ir faktiski un ilgstoši saistīta ar kādas dalībvalsts vai Serbijas ekonomiku;

b)

uzņēmuma “meitasuzņēmums” ir tāds uzņēmums, kura darbību faktiski kontrolē cits uzņēmums;

c)

uzņēmuma “filiāle” ir šķietami patstāvīga uzņēmējdarbības vieta bez juridiskas personas statusa, piemēram, mātesuzņēmuma atzars, kam ir sava pārvalde un materiālais nodrošinājums, kurš nepieciešams, lai kārtotu darījumus ar trešām personām tā, ka, lai gan trešās personas apzinās, ka vajadzības gadījumā ir iespējams nodrošināt juridisku saikni ar mātesuzņēmumu, kura galvenais birojs ir ārvalstīs, tām tomēr nav jāvēršas tieši mātesuzņēmumā, bet visus darījumus iespējams veikt šajā atzara struktūrā;

d)

“tiesības veikt uzņēmējdarbību” ir:

i)   attiecībā uz valstspiederīgajiem– tiesības veikt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātām personām un izveidot uzņēmumus, kurus tie faktiski kontrolē. Valstspiederīgo pašnodarbinātā un uzņēmuma vadītāja statuss tiem nedod tiesības meklēt vai saņemt darbu darba tirgū, ne arī tiesības piekļūt citas Puses darba tirgum. Šī nodaļa neattiecas uz personām, kas nav tikai un vienīgi pašnodarbinātas;

ii)   attiecībā uz Kopienas vai Serbijas uzņēmumiem– tiesības veikt saimniecisku darbību, izveidojot meitasuzņēmumus un filiāles attiecīgi Serbijā vai Kopienā;

e)

“darbība” ir saimnieciskās darbības veikšana;

f)

“saimnieciska darbība” principā ietver rūpnieciska, tirdznieciska un profesionāla rakstura darbības un amatnieku darbības;

g)

“Kopienas valstspiederīgais” un “Serbijas valstspiederīgais” attiecīgi ir fiziska persona, kas ir kādas dalībvalsts vai Serbijas valstspiederīgais.

Saistībā ar starptautisko jūras transportu, ietverot vairākveidu pārvadājumus, starp kuriem ir arī pārvadājums pa jūru, uz Kopienas vai Serbijas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai Serbijas, un uz kuģošanas sabiedrībām, kuras veic uzņēmējdarbību ārpus Kopienas vai Serbijas un kuras kontrolē Kopienas vai Serbijas valstspiederīgie, attiecas šīs nodaļas un III nodaļas priekšrocības, ja to kuģi ir reģistrēti konkrētajā dalībvalstī vai Serbijā, saskaņā ar to attiecīgajiem tiesību aktiem;

h)

“finanšu pakalpojumi” ir VI pielikumā aprakstītās darbības. Stabilizācijas un asociācijas padome var paplašināt vai grozīt šā pielikuma darbības jomu.

53. pants

1.   Serbija sekmē Kopienas uzņēmumu un valstspiederīgo darbības uzsākšanu tās teritorijā. Šajā nolūkā Serbija ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

a)

attiecībā uz Kopienas uzņēmumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību Serbijas teritorijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot labāko;

b)

attiecībā uz Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumu un filiāļu darbību Serbijas teritorijā, kad tās ir sākušas veikt uzņēmējdarbību – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret savas valsts uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, piemērojot labāko.

2.   Kopiena un tās dalībvalstis ar šā nolīguma stāšanos spēkā nodrošina:

a)

attiecībā uz Serbijas uzņēmumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret saviem uzņēmumiem vai kādas trešās valsts uzņēmumiem, piemērojot labāko;

b)

attiecībā uz Serbijas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību tās teritorijā – ne mazāk labvēlīgu attieksmi kā pret saviem uzņēmumiem un filiālēm vai kādas trešās valsts uzņēmuma meitasuzņēmumiem un filiālēm, kas veic uzņēmējdarbību to teritorijā, piemērojot labāko.

3.   Puses nepieņem nekādus jaunus diskriminējošus noteikumus vai pasākumus attiecībā uz jebkuru citas Puses uzņēmumu tiesībām veikt uzņēmējdarbību to teritorijā vai saistībā ar to darbību, kad tie sākuši veikt uzņēmējdarbību, salīdzinot ar pašu uzņēmumiem.

4.   Četrus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome izstrādā kārtību, kādā iepriekšminētos noteikumus attiecina arī uz Kopienas valstspiederīgo un Serbijas valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību, lai tie varētu sākt saimniecisku darbību kā pašnodarbinātas personas.

5.   Neatkarīgi no šā panta:

a)

Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem un filiālēm ar šā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības Serbijā izmantot un īrēt nekustamo īpašumu;

b)

Kopienas uzņēmumu meitasuzņēmumiem ar šā nolīguma stāšanos spēkā ir tiesības iegūt un izmantot īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tāpat kā Serbijas uzņēmumiem un attiecībā uz sabiedrisko īpašumu/kopējas intereses īpašumu – tādas pašas tiesības, kādas ir attiecīgi Serbijas uzņēmumiem, ja šīs tiesības ir nepieciešamas, lai veiktu saimnieciskās darbības, kuru dēļ tās veic uzņēmējdarbību.

c)

Četrus gadus pēc šā līguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome pārbauda iespējas b) apakšpunktā noteiktās tiesības paplašināt attiecībā uz Kopienas uzņēmumu filiālēm.

54. pants

1.   Izņemot VI pielikumā aprakstītos finanšu pakalpojumus, Puses, ievērojot 56. pantu, var paredzēt noteikumus uzņēmumu un valstspiederīgo tiesībām veikt uzņēmējdarbību un darbību to teritorijā, ciktāl šie noteikumi nav diskriminējoši pret otras Puses uzņēmumiem un valstspiederīgajiem salīdzinājumā ar pašu uzņēmumiem un valstspiederīgajiem.

2.   Attiecībā uz finanšu pakalpojumiem, neatkarīgi no citiem šā nolīguma noteikumiem, Pusēm neliedz veikt pasākumus piesardzības apsvērumu dēļ, tostarp pasākumus ieguldītāju, noguldītāju, apdrošinājuma ņēmēju un personu, pret kurām finanšu pakalpojumu sniedzējam ir fiduciārs pienākums, aizsardzībai, vai pasākumus, lai nodrošinātu finanšu sistēmas integritāti un stabilitāti. Šādus pasākumus Puses nevar izmantot kā veidu, lai izvairītos no saviem pienākumiem atbilstīgi šim nolīgumam.

3.   Nekas šajā nolīgumā nav interpretējams tā, ka Pusei būtu pienākums izpaust ziņas, kas attiecas uz atsevišķu klientu darījumiem un rēķiniem, vai jebkādu konfidenciālu vai īpašuma informāciju, kas ir valsts iestāžu rīcībā.

55. pants

1.   Neskarot jebkuru pretēju noteikumu, kas ietverts daudzpusējā nolīgumā par Eiropas kopējās aviācijas telpas (6) (turpmāk “ECAA”) izveidi, šī nodaļa neattiecas uz gaisa pārvadājumu pakalpojumiem, pārvadājumu pakalpojumiem pa iekšējiem ūdensceļiem un jūras kabotāžas pakalpojumiem.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome var sniegt ieteikumus, lai uzlabotu uzņēmējdarbības tiesības un darbības 1. punkta aptvertajās jomās.

56. pants

1.   Šā nolīguma 53. un 54. pants nekavē kādu no Pusēm piemērot īpašus noteikumus attiecībā uz tādu otras Puses uzņēmumu, kas nav juridiski izveidoti pirmās Puses teritorijā, filiāļu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un darbību to teritorijā, pamatojoties uz juridiskām vai tehniskām atšķirībām starp šīm filiālēm salīdzinājumā ar tādu uzņēmumu filiālēm, kas ir juridiski izveidoti tās teritorijā vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

2.   Atšķirīga attieksme nepārsniedz to, kas ir obligāti nepieciešams sakarā ar šādām juridiskām vai tehniskām atšķirībām, vai – attiecībā uz finanšu pakalpojumiem – piesardzības apsvērumu dēļ.

57. pants

Lai Kopienas valstspiederīgie un Serbijas valstspiederīgie varētu vieglāk sākt un veikt reglamentētu profesionālu darbību attiecīgi Serbijā un Kopienā, Stabilizācijas un asociācijas padome izskata, kādi pasākumi jāveic kvalifikāciju savstarpējai atzīšanai. Tā var veikt visus šim nolūkam vajadzīgos pasākumus.

58. pants

1.   Kopienas uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Serbijā, vai Serbijas uzņēmumam, kas veic uzņēmējdarbību Kopienā, saskaņā ar uzņēmējdarbības teritorijā - attiecīgi Serbijas Republikas un Kopienas teritorijā spēkā esošajiem tiesību aktiem ir tiesības pašam vai ar meitasuzņēmumu vai filiāļu starpniecību nodarbināt darbiniekus, kuri nav dalībvalstu vai Serbijas valstspiederīgie, ja šie darbinieki ir pamata darbinieki, kā noteikts 2. punktā, un ja viņus nodarbina tikai šie uzņēmumi, meitasuzņēmumi vai filiāles. Šo darbinieku uzturēšanās un darba atļaujas aptver tikai šādu nodarbinātības laikposmu.

2.   Minēto uzņēmumu, turpmāk – “organizāciju”, pamata darbinieki ir “darbinieki, kas pārcelti darbā citā uzņēmuma struktūrā”, kā definēts c) apakšpunktā, turpmāk uzskaitītajās kategorijās ar noteikumu, ka organizācija ir juridiska persona un attiecīgās personas (izņemot akciju kontrolpaketes īpašniekus) vismaz vienu gadu tieši pirms šādas pārcelšanas ir tajā strādājušas vai bijušas tās līdzdalībnieki:

a)

personas, kas organizācijā ieņem vadošus amatus un tieši vada uzņēmuma pārvaldi, un ko vispārīgi uzrauga vai vada uzņēmuma valde vai akcionāru padome, vai līdzvērtīga struktūra, tostarp

i)

veic uzņēmuma struktūras vai apakšstruktūras vadību,

ii)

veic uzraudzību un kontroli pār citu pārraudzības, profesionālo vai vadošo darbinieku darbu,

iii)

var personīgi pieņemt darbā un atlaist no darba vai ieteikt pieņemt darbā, atlaist no darba vai veikt citas ar personālu saistītas darbības;

b)

personas, kas strādā organizācijā un kam ir īpašas zināšanas, kuras ir būtiskas saistībā ar uzņēmuma darbību, pētījumu aparatūru, metodēm vai vadību. Šādu zināšanu novērtējumā var atspoguļot ne tikai zināšanas, kas ir specifiskas konkrētajam uzņēmumam, bet arī augstu kvalifikāciju saistībā ar darba vai aroda veidu, kam nepieciešamas specifiskas tehniskas zināšanas, tostarp piederība akreditētai profesijai;

c)

“darbinieks, kas pārcelts darbā citā uzņēmuma struktūrā” ir fiziska persona, kas strādā organizācijā vienas Puses teritorijā un saimnieciskās darbības veikšanai uz laiku tiek pārcelta darbā otras Puses teritorijā; attiecīgās organizācijas galvenajai uzņēmējdarbības vietai jābūt kādas Puses teritorijā, un darbiniekam jātiek pārceltam uz šās organizācijas uzņēmuma filiāli vai meitasuzņēmumu, kas faktiski veic saimniecisko darbību otras Puses teritorijā.

3.   Serbijas valstspiederīgajiem un Kopienas valstspiederīgajiem tiek atļauta iebraukšana un īslaicīga uzturēšanās attiecīgi Kopienas vai Serbijas teritorijā, ja šie uzņēmumu pārstāvji ir personas, kas uzņēmumā ieņem vadošus amatus, kā noteikts 2. punkta a) apakšpunktā, un ir atbildīgas par Kopienas meitasuzņēmuma vai filiāles vai Serbijas meitasuzņēmuma vai filiāles izveidi attiecīgi kādā dalībvalstī vai Serbijā, un ja

a)

šie pārstāvji nav iesaistīti tiešā pārdošanā vai pakalpojumu sniegšanā un saņem atlīdzību no avota, kas atrodas uzņēmējdarbības teritorijā, un

b)

uzņēmuma galvenā uzņēmējdarbības vieta ir attiecīgi ārpus Kopienas vai ārpus Serbijas, un tai šajā dalībvalstī vai Serbijā attiecīgi nav citas pārstāvniecības, biroja, filiāles vai meitasuzņēmuma.

III   NODAĻA

Pakalpojumu sniegšana

59. pants

1.   Kopiena un Serbija apņemas saskaņā ar turpmāk norādītiem noteikumiem veikt vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski ļautu sniegt pakalpojumus Kopienas uzņēmumiem, Serbijas uzņēmumiem vai Kopienas vai Serbijas valstspiederīgajiem, kas veic uzņēmējdarbību kādas Puses teritorijā, kura nav tā Puse, kur atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti.

2.   Vienlaikus ar 1. punktā minēto liberalizācijas procesu Puses atļauj pagaidu pārvietošanos fiziskām personām, kas sniedz pakalpojumu vai kas strādā pie pakalpojumu sniedzēja kā pamata darbinieki, kā noteikts 58. pantā, tostarp fiziskām personām, kuras pārstāv Kopienas vai Serbijas uzņēmumu vai valstspiederīgo un vēlas īslaicīgi iebraukt, lai veiktu sarunas par pakalpojumu pārdošanu vai slēgtu nolīgumus par pakalpojumu pārdošanu šā pakalpojumu sniedzēja vārdā, ja šie pārstāvji paši neveic tiešu pārdošanu vai pakalpojumu sniegšanu iedzīvotājiem.

3.   Pēc četriem gadiem Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski īstenotu 1. punktu. Tiek ņemts vērā Pušu sasniegtais to tiesību aktu tuvināšanā.

60. pants

1.   Puses nepieņem nekādus pasākumus vai rīcības, kas maina nosacījumus pakalpojumu sniegšanai Kopienas vai Serbijas valstspiederīgajiem vai uzņēmumiem, kuri veic uzņēmējdarbību kādā Pusē, kas nav tā Puse, kurā atrodas tā persona, kam pakalpojumi paredzēti, salīdzinājumā ar stāvokli dienā pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

2.   Ja kāda Puse uzskata, ka pasākumi, ko otra Puse ieviesusi kopš šā nolīguma stāšanās spēkā, rada situāciju, kurā pakalpojumu sniegšana ir ierobežota daudz vairāk, nekā tas bijis šā nolīguma spēkā stāšanās dienā, pirmā minētā Puse var uzaicināt otru Pusi uzsākt apspriešanos.

61. pants

Transporta pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Serbiju piemēro šādus noteikumus.

1.

Attiecībā uz iekšzemes transportu 4. protokolā ir izstrādāti noteikumi, ko piemēro Pušu attiecībām, lai, konkrēti, nodrošinātu, neierobežotu autotransporta tranzīta plūsmu cauri Serbijai un visai Kopienai, nediskriminācijas principa efektīvu piemērošanu un pakāpenisku Serbijas transporta tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem Kopienas tiesību aktiem.

2.

Attiecībā uz starptautisko jūras transportu Puses apņemas efektīvi piemērot principu par neierobežotu piekļuvi starptautiskajam tirgum un tirdzniecībai uz komerciāliem pamatiem, kā arī ievērot starptautiskās un Eiropas saistības attiecībā uz drošuma, drošības un vides standartiem.

Puses apliecina apņemšanos veidot brīvu konkurences vidi kā starptautiskā jūras transporta būtisku sastāvdaļu.

3.

Piemērojot 2. punkta principus, Puses:

a)

neievieš kravas sadalīšanas klauzulas turpmākos divpusējos nolīgumos ar trešām valstīm;

b)

ar šā nolīguma stāšanos spēkā atceļ visus vienpusējus pasākumus un administratīvus, tehniskus un citus šķēršļus, kas varētu ierobežot brīvu pakalpojumu sniegšanu starptautiskajā jūras transportā vai ieviest diskrimināciju tajā;

c)

katra Puse kuģiem, kurus izmanto otras Puses valstspiederīgie vai uzņēmumi, inter alia, nodrošina ne mazāk labvēlīgu režīmu kā to, ko nodrošina saviem kuģiem attiecībā uz piekļuvi ostām, kuras atvērtas starptautiskajai tirdzniecībai, šo ostu infrastruktūras un ostu palīgpakalpojumu izmantošanai, kā arī attiecībā uz saistītām maksām un atlīdzībām, muitu, piestātņu sadalījumu un iekraušanas un izkraušanas iekārtām.

4.

Lai nodrošinātu tāda transporta starp Pušu teritorijām koordinētu attīstību un pakāpenisku liberalizāciju, kas pielāgots to tirdznieciskajām vajadzībām, nosacījumus par abpusēju tirgus piekļuvi gaisa transporta jomā izstrādā ECAA.

5.

Līdz ECAA noslēgšanai, Puses neveic nekādus pasākumus vai darbības, kas uzliek lielākus ierobežojumus vai veido diskrimināciju salīdzinājumā ar stāvokli pirms šā nolīguma stāšanās spēkā.

6.

Serbija pielāgo savus tiesību aktus, tostarp administratīvos, tehniskos un citus noteikumus, Kopienas tiesību aktiem, kas ir spēkā gaisa, jūras iekšzemes ūdensceļu transporta un iekšzemes transporta jomā, ciktāl tas ļauj panākt liberalizāciju un savstarpēju piekļuvi Pušu tirgiem un atvieglo pasažieru un preču kustību.

7.

Vienlaikus ar vispārējo attīstību šajā nodaļā izvirzīto mērķu sasniegšanai Stabilizācijas un asociācijas padome izskata iespējas, kā radīt apstākļus, lai uzlabotu brīvību sniegt gaisa transporta, iekšzemes un iekšzemes ūdensceļu transporta pakalpojumus.

IV   NODAĻA

Kārtējie maksājumi un kapitāla aprite

62. pants

Saskaņā ar VIII pantu Nolīgumā par Starptautisko valūtas fondu Puses apņemas atļaut maksājumus un pārskaitījumus brīvi konvertējamā valūtā saistībā ar kārtējo maksājumu bilanci starp Kopienu un Serbiju.

63. pants

1.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar tiešiem ieguldījumiem uzņēmumos, kas izveidoti saskaņā ar uzņēmējas valsts tiesību aktiem, un ieguldījumiem, kuri veikti saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, kā arī šo ieguldījumu un to radītās peļņas pārvēršanu likvīdos līdzekļos vai repatriāciju.

2.   Attiecībā uz darījumiem maksājumu bilances kapitāla un finanšu kontā ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses nodrošina brīvu apriti kapitālam saistībā ar kredītiem, kas paredzēti tirdznieciskiem darījumiem vai pakalpojumu sniegšanai, kur piedalās kādas Puses rezidents, kā arī ar finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš pārsniedz vienu gadu.

3.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Serbija atļauj Eiropas Savienības dalībvalstu valstspiederīgajiem, pilnībā un lietderīgi izmantojot pastāvošās procedūras, iegādāties nekustamo īpašumu Serbijā. Četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Serbija pakāpeniski pielāgo savus tiesību aktus attiecībā uz nekustamā īpašuma iegādi tās teritorijā, ko veic ES dalībvalstu valstspiederīgie, lai nodrošinātu viņiem tādu pašu režīmu kā saviem valstspiederīgajiem.

4.   Četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kopiena un Serbija nodrošina arī brīvu kapitāla apriti saistībā ar ieguldījumu portfeļiem un finanšu aizdevumiem un kredītiem, kuru maksājuma termiņš nepārsniedz vienu gadu.

5.   Neskarot 1. punktu, Puses neievieš nekādus jaunus ierobežojumus kapitāla apritei un kārtējiem maksājumiem starp Kopienas un Serbijas iedzīvotājiem, un negroza esošos noteikumus, lai tie kļūtu ierobežojošāki.

6.   Neskarot 62. pantu un šo pantu, ja ārkārtas apstākļos kapitāla brīva aprite starp Kopienu un Serbiju izraisa vai draud izraisīt nopietnas grūtības valūtas maiņas kursa politikas vai monetārās politikas darbībai Kopienā vai Serbijā, Kopiena un Serbija attiecīgi var veikt aizsardzības pasākumus attiecībā uz kapitāla apriti starp Kopienu un Serbiju laikposmam, kas nepārsniedz sešus mēnešus, ja šādi pasākumi ir noteikti vajadzīgi.

7.   Nekas minētajos noteikumos neierobežo Pušu uzņēmēju tiesības izmantot labvēlīgākus noteikumus, kas, iespējams, paredzēti esošos divpusējos vai daudzpusējos nolīgumos, kuros iesaistītas šā nolīguma Puses.

8.   Puses savstarpēji apspriežas, lai atvieglotu kapitāla apriti starp Kopienu un Serbiju nolūkā veicināt šā nolīguma mērķu sasniegšanu.

64. pants

1.   Pirmo četru gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Kopiena un Serbija veic pasākumus, kas ļauj radīt vajadzīgos apstākļus Kopienas noteikumu par kapitāla brīvu apriti turpmākai pakāpeniskai piemērošanai.

2.   Ceturtā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka kārtību, kādā Serbija pilnībā piemēro Kopienas noteikumus par kapitāla brīvu apriti.

V   NODAĻA

Vispārīgi noteikumi

65. pants

1.   Šo sadaļu piemēro ar ierobežojumiem, ko pamato ar sabiedriskās kārtības, valsts drošības vai veselības aizsardzības apsvērumiem.

2.   To nepiemēro darbībām, kas jebkuras Puses teritorijā, lai arī epizodiski, ir saistītas ar valsts varas īstenošanu.

66. pants

Šīs sadaļas nolūkā nekas šajā nolīgumā neliedz Pusēm piemērot savus normatīvos aktus par fizisku personu iebraukšanu un uzturēšanos, darbu, darba apstākļiem un fizisku personu tiesībām veikt uzņēmējdarbību un pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši attiecībā uz uzturēšanās atļaujas piešķiršanu, atjaunošanu vai atteikšanos šādu atļauju izsniegt, ja Puses tos nepiemēro tādā veidā, ka tiek atceltas vai pasliktinās priekšrocības, kas jebkurai no tām ir paredzētas saskaņā ar kādu konkrētu šā nolīguma noteikumu. Šis noteikums neskar 65. panta piemērošanu.

67. pants

Šī sadaļa attiecas arī uz uzņēmumiem, kuri kopīgi pieder tikai Serbijas uzņēmumiem vai Serbijas valstspiederīgajiem un Kopienas uzņēmumiem vai valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē.

68. pants

1.   Vislielākās labvēlības režīms, ko nodrošina saskaņā ar šo sadaļu, neattiecas uz nodokļu atvieglojumiem, ko Puses piešķir vai piešķirs nākotnē, pamatojoties uz nolīgumiem, kuru mērķis ir novērst nodokļu dubultu uzlikšanu, vai uz citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem.

2.   Nekas šajā sadaļā neliedz Pusēm pieņemt vai ieviest pasākumus, kuru mērķis ir novērst izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, atbilstīgi nodokļu noteikumiem nolīgumos par nodokļu dubultas uzlikšanas novēršanu vai citiem ar nodokļiem saistītiem pasākumiem, vai valsts tiesību aktiem nodokļu jomā.

3.   Nekas šajā sadaļā neliedz dalībvalstīm vai Serbijai, piemērojot to nodokļu tiesību aktu attiecīgos noteikumus, piemērot dažādus nosacījumus tādiem nodokļu maksātājiem, kas neatrodas vienādā stāvoklī, jo īpaši saistībā ar to dzīvesvietu.

69. pants

1.   Puses cik vien iespējams cenšas izvairīties no ierobežojumu piemērošanas, tostarp no ierobežojumiem saistībā ar importu, maksājumu bilances nolūkā. Puse, kas šādus pasākumus ievieš, iespējami drīz iesniedz otrai Pusei to atcelšanas grafiku.

2.   Ja vienai vai vairākām dalībvalstīm vai Serbijai ir nopietnas maksājumu bilances problēmas vai tās drīzumā varētu rasties, Kopiena un Serbija saskaņā ar PTO nolīguma noteikumiem var pieņemt ierobežojošus pasākumus, tostarp pasākumus attiecībā uz importu, kuru ilgums ir ierobežots un kuri nedrīkst pārsniegt maksājumu bilances problēmu risināšanai nepieciešamos pasākumus. Kopiena un Serbija par to tūlīt informē otru Pusi.

3.   Jebkuri ierobežojoši pasākumi neattiecas uz pārskaitījumiem saistībā ar ieguldījumiem un jo īpaši uz investētu vai reinvestētu summu un ienākumu no šīm summām repatriāciju.

70. pants

Šīs sadaļas noteikumus pakāpeniski pielāgo, īpaši ņemot vērā prasības VVPT V pantā.

71. pants

Šis nolīgums netraucē nevienai Pusei piemērot pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu, ka šo nolīgumu izmanto, lai apietu tās pasākumus attiecībā uz trešās valsts piekļuvi tās tirgum.

VI   SADAĻA

TIESĪBU AKTU TUVINĀŠANA, TO IEVIEŠANA UN KONKURENCES NOTEIKUMI

72. pants

1.   Puses atzīst, cik svarīgi ir tuvināt esošos Serbijas tiesību aktus Kopienas tiesību aktiem un tos efektīvi īstenot. Serbija cenšas nodrošināt, lai tās esošie un turpmāk pieņemtie tiesību akti tiktu pakāpeniski pielāgoti Kopienas acquis. Serbija nodrošina savu esošo un turpmāk pieņemto tiesību aktu pienācīgu īstenošanu un izpildi.

2.   Tiesību aktu tuvināšana sākas šā nolīguma parakstīšanas dienā, un to līdz šā nolīguma 8. pantā noteiktā pārejas laika beigām pakāpeniski attiecina uz visiem Kopienas acquis elementiem, kas minēti šajā nolīgumā.

3.   Agrīnā posmā tiesību aktu tuvināšana attieksies uz iekšējā tirgus acquis pamatelementiem, tieslietu, brīvības un drošības, kā arī ar tirdzniecību saistītās jomās. Turpmākajā posmā Serbija pievēršas pārējām acquis daļām.

Tuvināšana notiek saskaņā ar programmu, kas jāpieņem, vienojoties Eiropas Komisijai un Serbijai.

4.   Serbija pēc vienošanās ar Eiropas Komisiju nosaka arī kārtību, kādā tiek pārraudzīta tiesību aktu tuvināšana un tiesībaizsardzības darbību veikšana.

73. pants

Konkurence un citi ekonomikas noteikumi

1.   Turpmāk norādītais nav savienojams ar pareizu nolīguma darbību, ja tas var skart tirdzniecību starp Kopienu un Serbiju:

i)

visi tādi nolīgumi starp uzņēmumiem, uzņēmumu apvienību lēmumi un saskaņotas darbības starp uzņēmumiem, kuru mērķis ir novērst, ierobežot vai izkropļot konkurenci;

ii)

situācija, kad viens vai vairāki uzņēmumi ļaunprātīgi izmanto savu dominējošo stāvokli visā Kopienas vai Serbijas teritorijā vai ievērojamā tās daļā;

iii)

jebkurš valsts atbalsts, kas izkropļo vai draud izkropļot konkurenci, dodot priekšrocības konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētām precēm.

2.   Praksi, kas ir pretrunā šim pantam, izvērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas izriet no Kopienas konkurences noteikumu piemērošanas, jo īpaši no EK Līguma 81., 82., 86. un 87. panta un Kopienas iestāžu pieņemtiem skaidrojošiem instrumentiem.

3.   Puses nodrošina, ka savā darbībā neatkarīgai iestādei tiek piešķirtas pilnvaras šā panta 1. punkta i) un ii) apakšpunkta pilnīgai ieviešanai attiecībā uz privātiem un valsts uzņēmumiem, kā arī uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas tiesības.

4.   Serbija izveido savā darbībā neatkarīgu iestādi, kurai tiek piešķirtas vajadzīgās pilnvaras 1. punkta iii) apakšpunkta pilnīgai piemērošanai viena gada laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā. Šī iestāde ir tiesīga, inter alia, piešķirt atļaujas valsts atbalsta shēmām un individuālā atbalsta subsīdijām saskaņā ar 2. punktu, kā arī pieprasīt atmaksāt nelikumīgi piešķirtu valsts atbalstu.

5.   Kopiena, no vienas puses, un Serbija, no otras puses, nodrošina pārredzamību valsts atbalsta jomā, inter alia iesniedzot citām Pusēm regulāru gada pārskatu vai līdzvērtīgu dokumentu, kurā ievērotas Kopienas apsekojuma par valsts atbalstu metodes un noformējums. Pēc kādas Puses lūguma otra Puse sniedz informāciju par konkrētiem valsts atbalsta gadījumiem.

6.   Serbija izveido visaptverošu sarakstu ar valsts atbalsta shēmām, kuras ieviestas pirms 4. punktā minētās iestādes izveidošanas, un pielāgo šīs atbalsta shēmas 2. punktā minētajiem kritērijiem laikposmā, kas nepārsniedz 4 gadus no šā nolīguma stāšanās spēkā.

7.

a)

Piemērojot 1. punkta iii) apakšpunktu, Puses atzīst, ka pirmo piecu gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Serbijas piešķirto valsts atbalstu izvērtē, ņemot vērā to, ka Serbiju uzskata par teritoriju, kas ir identiska tām teritorijām, kuras aprakstītas EK Līguma 87. panta 3. punkta a) apakšpunktā.

b)

Četru gadu laikā no šā nolīguma stāšanās spēkā Serbija iesniedz Eiropas Komisijai informāciju par tās IKP uz vienu iedzīvotāju, saskaņojot tos NUTS II līmenī. Šā panta 4. punktā minētā iestāde un Eiropas Komisija tad kopā izskata Serbijas reģionu atbilstību un ar to saistīto maksimālo atbalsta intensitāti, lai izstrādātu reģionālā atbalsta karti saskaņā ar attiecīgajām Kopienas pamatnostādnēm.

8.   Attiecīgi 5. protokolā ir paredzēti noteikumi par valsts atbalstu tērauda rūpniecības nozarē. Šajā protokolā ir iekļauti noteikumi, ko piemēro, ja pārstrukturēšanas atbalsts tiek piešķirts tērauda rūpniecības nozarē. Tajā uzsvērts šāda atbalsta izņēmuma raksturs un tas, ka šāds atbalsts būtu ierobežots laikā un saistīts ar jaudas samazinājumu, ievērojot īstenošanas iespēju programmas.

9.   Attiecībā uz produktiem II sadaļas IV nodaļā:

a)

nepiemēro 1. punkta iii) apakšpunktu;

b)

jebkuru praksi, kas ir pretrunā 1. punkta i) apakšpunktam, vērtē saskaņā ar kritērijiem, kurus Kopiena izstrādājusi, ņemot vērā EK Līguma 36. un 37. pantu, un īpašus Kopienas instrumentus, kas pieņemti uz šā pamata.

10.   Ja viena no Pusēm uzskata, ka konkrēta prakse nav savienojama ar 1. punktu, tā pēc apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē vai pēc 30 darba dienām pēc jautājuma nodošanas šādai apspriešanai var veikt attiecīgus pasākumus. Nekas šajā pantā neskar un neietekmē to, ka Kopiena vai Serbija var veikt kompensācijas pasākumus saskaņā ar 1994. gada VVTT un PTO nolīgumu par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem un attiecīgiem ar to saistītiem valsts tiesību aktiem.

74. pants

Publiskie uzņēmumi

Trešā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā Serbija piemēro valsts uzņēmumiem un tiem uzņēmumiem, kam piešķirtas īpašas un ekskluzīvas tiesības, EK Līgumā izklāstītos principus, īpaši atsaucoties uz 86. pantu.

Valsts uzņēmumu īpašās tiesības pārejas laikā neietver iespēju piemērot kvantitatīvus ierobežojumus vai pasākumus ar līdzvērtīgu iedarbību attiecībā uz Kopienas importu Serbijā.

75. pants

Intelektuālais, rūpnieciskais un komerciālais īpašums

1.   Saskaņā ar šo pantu un VII pielikumu Puses apliecina, cik svarīgi tām ir nodrošināt adekvātu un efektīvu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzību un piemērošanu.

2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Puses viena otrai nodrošina tādu attieksmi pret uzņēmumiem un valstspiederīgajiem attiecībā uz intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību atzīšanu un aizsardzību, kas nav mazāk labvēlīga kā tā, ko tās nodrošina pret trešām valstīm saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

3.   Serbija veic vajadzīgos pasākumus, lai ne vēlāk kā pēc pieciem gadiem no šā nolīguma stāšanās spēkā garantētu tādu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību aizsardzības līmeni, kas ir līdzīgs Kopienas līmenim, ietverot efektīvus līdzekļus šo tiesību piemērošanai.

4.   Serbija iepriekš minētajā laikposmā apņemas pievienoties VII pielikumā minētajām daudzpusējām konvencijām par intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesībām. Stabilizācijas un asociācijas padome var pieņemt lēmumu, ka Serbijai ir jāpievienojas konkrētām daudzpusējām konvencijām šajā jomā.

5.   Ja intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma jomā rodas problēmas, kas skar tirdzniecības nosacījumus, tās pēc jebkuras Puses lūguma nekavējoties tiek izskatītas Stabilizācijas un asociācijas padomē, lai panāktu abpusēji apmierinošus risinājumus.

76. pants

Valsts iepirkums

1.   Kopiena un Serbija uzskata, ka būtu vēlams atvērt konkurencei valsts līgumu piešķiršanu, pamatojoties uz nediskriminācijas un savstarpīguma principiem, jo īpaši ievērojot PTO noteikumus.

2.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Serbijas uzņēmumiem neatkarīgi no tā, vai tie veic uzņēmējdarbību Kopienā vai ne, nodrošina piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Kopienā atbilstīgi Kopienas iepirkuma noteikumiem tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Kopienas uzņēmumiem.

Minētos noteikumus piemēro arī līgumiem sabiedrisko pakalpojumu jomā, kad Serbijas valdība ir pieņēmusi tiesību aktus, ar kuriem šajā jomā ievieš Kopienas noteikumus. Kopiena regulāri pārbauda, vai Serbija patiešām ir pieņēmusi šādus tiesību aktus.

3.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas veic uzņēmējdarbību Serbijā saskaņā ar V sadaļas II nodaļu, piešķir piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Serbijā tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Serbijas uzņēmumiem.

4.   Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Kopienas uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Serbijā, tiek nodrošināta piekļuve līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Serbijā saskaņā ar Serbijas likumu par valsts iepirkumu tādā režīmā, kas ir ne mazāk labvēlīgs kā tas, kuru piemēro Serbijas uzņēmumiem, vēlākais piecus gadus pēc šā nolīguma stāšanās spēkā.

Šim nolīgumam stājoties spēkā, Serbija visus pastāvošos atvieglojumus, ko piešķir iekšzemes saimnieciskajām vienībām, pārveido cenas atvieglojumos un piecos gados pakāpeniski samazina pēdējo saskaņā ar šādu grafiku:

otrā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atvieglojumi nepārsniedz 15 %;

trešā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atvieglojumi nepārsniedz 10 %;

ceturtā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atvieglojumi nepārsniedz 5 % un

ne vēlāk kā piektā gada beigās pēc šā nolīguma stāšanās spēkā atvieglojumi tiek atcelti pilnībā.

5.   Stabilizācijas un asociācijas padome regulāri izskata iespēju, ka Serbija paredz visiem Kopienas uzņēmumiem piekļuvi līgumtiesību piešķiršanas procedūrām Serbijā. Serbija katru gadu iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei pārskata ziņojumu par pasākumiem, ko tā veikusi, lai veicinātu pārredzamību un nodrošinātu valsts pasūtījumu jomā pieņemto lēmumu efektīvu izskatīšanu tiesā.

6.   Ar valsts līgumu izpildi saistītām tiesībām veikt uzņēmējdarbību, darbībām, pakalpojumu sniegšanai starp Kopienu un Serbiju, kā arī attiecībā uz darbaspēka nodarbināšanu un pārvietošanos piemēro 49. līdz 64. pantu.

77. pants

Standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšana

1.   Serbija veic vajadzīgos pasākumus, lai pakāpeniski panāktu atbilstību Kopienas tehniskajiem noteikumiem un Eiropas standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas procedūrām.

2.   Šajā nolūkā Puses cenšas:

a)

veicināt Kopienas tehnisko noteikumu, Eiropas standartu un atbilstības novērtēšanas procedūru izmantošanu;

b)

sniegt palīdzību, lai veicinātu kvalitātes infrastruktūras attīstību standartizācijas, metroloģijas, akreditācijas un atbilstības novērtēšanas jomā;

c)

veicināt Serbijas līdzdalību to organizāciju darbā, kuru darbība saistīta ar standartiem, atbilstības novērtēšanu, metroloģiju un līdzīgām funkcijām (piemēram, CEN, Cenelec, ETSI, EA, WELMEC, EUROMET, utt.) (7);

d)

ja vajadzīgs, noslēgt nolīgumu par atbilstības novērtēšanas un rūpniecisko izstrādājumu pieņemamību pēc tam, kad Serbijas tiesību akti un procedūras būs pietiekami saskaņotas ar Kopienas tiesību aktiem un procedūrām, kā arī būs pieejamas speciālas zināšanas.

78. pants

Patērētāju aizsardzība

Puses sadarbojas, lai pielāgotu Serbijas patērētāju aizsardzības standartus Kopienas standartiem. Efektīva patērētāju tiesību aizsardzība nepieciešama, lai nodrošinātu tirgus ekonomikas pareizu darbību, un šī aizsardzība atkarīga no administratīvās infrastruktūras attīstības, nodrošinot tirgus uzraudzību un tiesībaizsardzību šajā jomā.

Šim nolūkam un ņemot vērā kopīgās intereses, Puses nodrošina:

a)

aktīvas patērētāju aizsardzības politiku saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem, tostarp informētības līmeņa palielināšanu un neatkarīgu organizāciju izveidi;

b)

Serbijas patērētāju aizsardzības tiesību aktu saskaņošanu ar attiecīgajiem spēkā esošajiem Kopienas tiesību aktiem;

c)

efektīvu patērētāju tiesību juridisko aizsardzību, lai uzlabotu patēriņa preču kvalitāti un saglabātu pienācīgus drošības standartus;

d)

noteikumu uzraudzību, ko veic kompetentas iestādes, un tiesas pieejamības nodrošināšanu domstarpību gadījumā;

e)

informācijas apmaiņu par bīstamiem produktiem.

79. pants

Darba apstākļi un iespēju vienlīdzība

Serbija pakāpeniski saskaņo savus tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem šādās jomās: darba apstākļi, īpaši drošība un veselības aizsardzība darbā, un iespēju vienlīdzība.

VII   SADAĻA

TIESISKUMS, BRĪVĪBA UN DROŠĪBA

80. pants

Iestāžu un tiesiskuma nostiprināšana

Sadarbojoties tieslietu, brīvības un drošības jomā, Puses īpašu uzmanību pievērš tiesiskuma nostiprināšanai, iestāžu nostiprināšanai visos pārvaldes līmeņos kopumā un jo īpaši tiesībaizsardzības un tiesvedības jomā. Sadarbības īpašs mērķis ir tiesu neatkarības principa stiprināšana un to efektivitātes uzlabošana, uzlabojot policijas un citu tiesībaizsardzības iestāžu darbu, nodrošinot atbilstīgu apmācību un apkarojot korupciju un organizēto noziedzību.

81. pants

Personas datu aizsardzība

Ar šā nolīguma stāšanos spēkā Serbija saskaņo savus personas datu aizsardzības tiesību aktus ar Kopienas tiesību aktiem un citiem Eiropas un starptautiskajiem tiesību aktiem par privātās dzīves aizsardzību. Serbija izveido vienu vai vairākas neatkarīgas uzraudzības struktūras ar pietiekamiem finanšu resursiem un cilvēkresursiem, lai efektīvi uzraudzītu un garantētu valsts tiesību aktu izpildi personas datu aizsardzības jomā. Puses sadarbojas, lai sasniegtu šo mērķi.

82. pants

Vīzas, robežu pārvaldība, patvērums un migrācija

Puses sadarbojas vīzu, robežkontroles, patvēruma un migrācijas jomā un izstrādā sadarbības pamatu šajās jomās, tostarp reģionālā līmenī, attiecīgi ņemot vērā un pilnībā izmantojot citas esošās iniciatīvas šajā jomā.

Sadarbība iepriekš minētajās jomās pamatojas uz savstarpējām apspriedēm un Pušu ciešu koordināciju, un tajā ietver tehnisko un administratīvo palīdzību:

a)

apmaiņai ar statistikas datiem un informāciju par tiesību aktiem un praksi;

b)

tiesību aktu izstrādei;

c)

iestāžu spēju un darba efektivitātes veicināšanai;

d)

personāla apmācībām;

e)

ceļošanas dokumentu drošībai un viltotu dokumentu atklāšanai;

f)

robežu pārvaldībai.

Sadarbība jo īpaši koncentrējas uz šādiem aspektiem:

a)

patvēruma jomā – uz valsts tiesību aktu īstenošanu atbilstīgi Konvencijai par bēgļu statusu, kas pieņemta Ženēvā 1951. gada 28. jūlijā, un Protokola par bēgļu statusu standartiem, kas pieņemts Ņujorkā 1967. gada 31. janvārī, šādi nodrošinot neizraidīšanas principa ievērošanu, kā arī citas patvēruma meklētāju un bēgļu tiesības;

b)

legālās migrācijas jomā – uz noteikumiem par uzņemšanu un uzņemtās personas tiesībām un statusu. Attiecībā uz migrāciju Puses vienojas par taisnīgu attieksmi pret citu valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi dzīvo to teritorijā, un par integrācijas politikas veicināšanu ar mērķi pielīdzināt viņu tiesības un pienākumus savu valstspiederīgo tiesībām un pienākumiem.

83. pants

Nelikumīgās imigrācijas novēršana un kontrole; atpakaļuzņemšana

1.   Puses sadarbojas, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju. Šim nolūkam Serbija un dalībvalstis uzņem atpakaļ savus valstspiederīgos, kas nelikumīgi atrodas otras Puses teritorijā, un vienojas pilnībā īstenot nolīgumu par atpakaļuzņemšanu starp Kopienu un Serbiju un divpusējos nolīgumu starp dalībvalstīm un Serbiju, ciktāl šo divpusējo nolīgumu noteikumi ir savienojami ar noteikumiem nolīgumā par atpakaļuzņemšanu starp Kopienu un Serbiju, kuras uzturas neatļauti, tostarp saistībām par citu valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanu.

Dalībvalstis un Serbija nodrošina saviem valstspiederīgajiem atbilstīgus identitātes dokumentus un attiecina arī uz viņiem administratīvos atvieglojumus, kas nepieciešami šādiem nolūkiem.

Konkrētas procedūras valstspiederīgo un trešo valstu valstspiederīgo un bezvalstnieku atpakaļuzņemšanai ir noteiktas nolīgumā par atpakaļuzņemšanu starp Kopienu un Serbiju un divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Serbiju, ciktāl šo divpusējo nolīgumu noteikumi ir savienojami ar noteikumiem nolīgumā par atpakaļuzņemšanu starp Kopienu un Serbiju.

2.   Serbija piekrīt slēgt nolīgumus par atpakaļuzņemšanu ar valstīm, kas iesaistījušās Stabilizācijas un asociācijas procesā, un apņemas veikt visus vajadzīgos pasākumus šajā pantā minēto atpakaļuzņemšanas nolīgumu elastīgas un ātras īstenošanas nodrošināšanai.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padome nosaka citus kopīgus pasākumus, kādus varētu veikt, lai novērstu un kontrolētu nelikumīgu imigrāciju, tostarp cilvēku tirdzniecību un nelikumīgās migrācijas tīklus.

84. pants

Nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana

1.   Puses sadarbosies, lai novērstu savu finanšu sistēmu un būtisko nefinanšu jomu izmantošanu noziedzīgās darbībās iegūtu līdzekļu legalizēšanai kopumā un jo īpaši tādu līdzekļu legalizēšanai, kas iegūti noziedzīgos nodarījumos, kuri saistīti ar narkotiskajām vielām, kā arī terorisma finansēšanai.

2.   Sadarbība šajā jomā var ietvert administratīvo un tehnisko palīdzību ar mērķi veicināt noteikumu īstenošanu un efektīvu darbību nelikumīgi iegūto līdzekļu legalizēšanas un terorisma finansēšanas apkarošanas standartiem un mehānismiem, kas ir līdzvērtīgi Kopienā un citos starptautiskajos forumos, konkrēti, Finanšu darbības uzdevumu grupā (FATF) šajā jomā pieņemtajiem standartiem un mehānismiem.

85. pants

Sadarbība narkotiku apkarošanas jomā

1.   Atbilstīgi to attiecīgajām pilnvarām un kompetencēm Puses sadarbojas, lai nodrošinātu līdzsvarotu un integrētu pieeju narkotisko vielu jautājumiem. Stratēģijas un rīcības narkotisko vielu jomā ir vērstas uz to, lai nostiprinātu struktūras nelikumīgu narkotisko vielu apkarošanai, samazinātu to piegādi, tirdzniecību un pieprasījumu, kā arī lai nodrošinātu efektīvāku kontroli pār prekursoriem.

2.   Puses vienojas par vajadzīgajām sadarbības metodēm šo mērķu sasniegšanai. Rīcības pamatojas uz vispārpieņemtajiem principiem atbilstīgi ES narkomānijas apkarošanas stratēģijai.

86. pants

Organizētas noziedzības un citu nelikumīgu darbību novēršana un apkarošana

Puses sadarbojas, lai apkarotu un novērstu organizēto noziedzību un citas nelikumīgas darbības, piemēram:

a)

kontrabandu un cilvēku tirdzniecību;

b)

nelikumīgas darbības ekonomikā, un jo īpaši skaidras naudas un bezskaidras naudas norēķinu līdzekļu viltošanu, nelikumīgus darījumus ar tādiem produktiem kā, piemēram, rūpnieciskie atkritumi un radioaktīvie materiāli, un darījumus ar nelikumīgiem, viltotiem vai pirātiskiem ražojumiem;

c)

korupciju gan privātajā, gan valsts sektorā, jo īpaši saistībā ar nepārredzamu administratīvo praksi;

d)

fiskālo krāpšanu;

e)

identitātes zādzību;

f)

nelikumīgu narkotisko un psihotropo vielu tirdzniecību;

g)

nelikumīgu ieroču tirdzniecību;

h)

dokumentu viltošanu;

i)

preču, tostarp automobiļu, kontrabandu un nelikumīgu tirdzniecību;

j)

kibernoziegumus.

Tiek sekmēta reģionālā sadarbība un atbilstība starptautiski atzītiem standartiem organizētās noziedzības apkarošanas jomā.

87. pants

Cīņa pret terorismu

Saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, kurās Puses ir dalībnieces, un to attiecīgajiem valsts normatīvajiem aktiem Puses vienojas sadarboties, lai novērstu un apturētu terora aktus un to finansēšanu:

a)

pilnībā īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 1373 (2001) un citas attiecīgās ANO rezolūcijas, starptautiskās konvencijas un dokumentus;

b)

apmainoties ar informāciju par teroristu grupām un to atbalsta tīkliem saskaņā ar starptautiskajiem un valsts tiesību aktiem;

c)

apmainoties ar pieredzi par terorisma apkarošanas līdzekļiem un metodēm, tehniskajiem aspektiem un apmācību, kā arī apmainoties ar pieredzi attiecībā uz terorisma novēršanu.

VIII   SADAĻA

SADARBĪBAS POLITIKAS JOMAS

88. pants

1.   Kopiena un Serbija izveido ciešu sadarbību, kuras mērķis ir atbalstīt Serbijas attīstību un izaugsmes iespējas. Šāda sadarbība stiprina esošās ekonomikas saites iespējami plašākā aspektā un ir abpusēji izdevīga Pusēm.

2.   Politikas jomas un citi pasākumi tiek izstrādāti tā, lai panāktu ilgtspējīgu Serbijas ekonomikas un sociālo attīstību. Šai politikai būtu jānodrošina, ka ekoloģiski apsvērumi arī ir pilnībā iekļauti jau no paša sākuma un ka tie ir saistīti ar harmoniskas sociālās attīstības prasībām.

3.   Sadarbības politikas jomas iekļauj reģionālā sadarbības režīmā. Īpaša uzmanība būs jāpievērš pasākumiem, kas var sekmēt sadarbību starp Serbiju un kaimiņvalstīm, tostarp ES dalībvalstīm, tādējādi veicinot stabilitāti reģionā. Stabilizācijas un asociācijas padome var noteikt prioritātes sadarbībai turpmāk norādītajās politikas jomās atbilstīgi Eiropas partnerībai.

89. pants

Ekonomikas un tirdzniecības politika

Kopiena un Serbija veicina ekonomikas reformas norisi, sadarbojoties, lai uzlabotu izpratni par to attiecīgo ekonomiku pamatprincipiem, ekonomikas politikas noteikšanu un īstenošanu tirgus ekonomikā.

Šajā nolūkā Kopiena un Serbija sadarbojas:

a)

informācijas apmaiņai par makroekonomikas rezultātiem un perspektīvām un par attīstības stratēģijām;

b)

lai kopīgi analizētu abpusēji nozīmīgus ekonomikas jautājumus, tostarp izstrādājot ekonomikas politikas koncepciju un instrumentus tās īstenošanai; un

c)

plašākas sadarbības veicināšanai, lai paātrinātu zinātības pieplūdumu un piekļuvi jaunajām tehnoloģijām.

Serbija cenšas izveidot funkcionējošu tirgus ekonomiku un pakāpeniski saskaņot Serbijas politiku ar Ekonomikas un monetārās savienības politiku, kas ir orientēta uz stabilitāti. Pēc Serbijas iestāžu lūguma Kopiena var sniegt palīdzību, atbalstot Serbijas centienus šajā sakarā.

Sadarbības mērķis ir arī tiesiskuma stiprināšana uzņēmējdarbības jomā, izmantojot stabilu un nediskriminējošu tirdzniecības tiesisko pamatu.

Sadarbība šajā jomā ietver informācijas apmaiņu par Eiropas Ekonomikas un monetārās savienības principiem un darbību.

90. pants

Sadarbība statistikas jomā

Sadarbībā Puses galvenokārt pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis statistikas jomā. Sadarbības īpašais mērķis būs tādas efektīvas un ilgtspējīgas statistikas sistēmas izveide, kas spēj sniegt ticamus, objektīvus un precīzus datus, kuri nepieciešami Serbijas pārejas un reformu procesa plānošanai un pārraudzībai. Sadarbībai būtu arī jānodrošina tas, ka Serbijas statistikas birojs spēj labāk apmierināt patērētāju (gan valsts pārvaldes, gan privātā sektora) vajadzības. Statistikas sistēmai būtu jāatbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas noteiktajiem statistikas pamatprincipiem, Eiropas Statistikas prakses kodeksam un Eiropas statistikas tiesību aktu noteikumiem, un tā attīstās Kopienas acquis virzienā. Puses jo īpaši sadarbojas, lai nodrošinātu datu konfidencialitāti, lai progresīvi uzlabotu datu savākšanu un to nodošanu Eiropas Statistikas sistēmai un lai apmainītos ar informāciju par metodēm, zinātības nodošanu un apmācību.

91. pants

Banku darbība, apdrošināšana un citi finanšu pakalpojumi

Serbija un Kopiena sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis banku darbības, apdrošināšanas un finanšu pakalpojumu jomā. Pušu sadarbības mērķis ir atbilstīgas sistēmas izveide un attīstība, lai Serbijā veicinātu banku darbību, apdrošināšanu un finanšu pakalpojumus, pamatojoties uz godīgas konkurences praksi un nodrošinot vajadzīgos apstākļus.

92. pants

Sadarbība iekšējās kontroles un ārējās revīzijas jomā

Puses sadarbībā uzmanību pievērš prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis valsts iekšējās finanšu kontroles (VIFK) un ārējās revīzijas jomā. Puses jo īpaši sadarbojas - izstrādājot un pieņemot atbilstīgu reglamentējumu -, ar mērķi attīstīt pārredzamu, efektīvu un ekonomisku VIFK (ietverot finanšu pārvaldības un kontroles un funkcionāli neatkarīgas iekšējās revīzijas) un neatkarīgu ārējās revīzijas sistēmu izveidi Serbijā atbilstīgi starptautiski pieņemtajiem standartiem un metodoloģijām, kā arī ES paraugpraksei. Sadarbība ir vērsta arī uz Serbijas Augstākās revīzijas iestādes spēju palielināšanu. Lai varētu izpildīt koordinēšanas un saskaņošanas pienākumus, kas izriet no iepriekš minētajām prasībām, sadarbībai būtu jāattiecas arī uz centrālo saskaņošanas vienību izveidi un stiprināšanu finanšu pārvaldībai un kontrolei un iekšējai revīzijai.

93. pants

Ieguldījumu veicināšana un aizsardzība

Saskaņā ar to attiecīgo kompetenci Pušu sadarbības mērķis ieguldījumu veicināšanas un aizsardzības jomā ir nodrošināt labvēlīgus apstākļus iekšzemes un ārvalstu privātajiem ieguldījumiem, kas ir ļoti svarīgi Serbijas ekonomikas un rūpniecības atveseļošanai. Sadarbība jo īpaši paredz to, ka Serbijai jāuzlabo tiesiskais regulējums, kas veicina un aizsargā ieguldījumus.

94. pants

Rūpnieciskā sadarbība

Sadarbības mērķis ir veicināt Serbijas rūpniecības un atsevišķu nozaru modernizāciju un pārstrukturēšanu. Tas attiecas arī uz rūpniecisko sadarbību starp uzņēmējiem ar mērķi stiprināt privāto sektoru, pamatojoties uz tādiem nosacījumiem, kas nodrošina vides aizsardzību.

Rūpnieciskās sadarbības iniciatīvas atspoguļo abu Pušu noteiktās prioritātes. Tajās tiek ņemti vērā rūpnieciskās attīstības reģionālie aspekti, nepieciešamības gadījumā sekmējot transnacionālās partnerattiecības. Iniciatīvām jo īpaši būtu jāsekmē uzņēmumiem piemērotas sistēmas izveide, vadības un zinātības uzlabošana un jāatbalsta tirgus attīstība, pārredzamība un uzņēmējdarbības vide. Īpašu uzmanību velta efektīvu eksporta veicināšanas pasākumu izveidei Serbijā.

Sadarbībā ņem vērā Kopienas acquis rūpnieciskās politikas jomā.

95. pants

Mazie un vidējie uzņēmumi

Pušu sadarbības mērķis ir privātā sektora mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) attīstīšana un stiprināšana, jaunu uzņēmumu izveide nozarēs, kas piedāvā iespējas izaugsmei un sadarbībai starp Kopienas MVU un Serbijas MVU.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis MVU jomā, kā arī Eiropas Mazo uzņēmumu hartā noteiktās desmit pamatnostādnes.

96. pants

Tūrisms

Pušu sadarbības mērķis tūrisma jomā galvenokārt ir informācijas plūsmas par tūrismu (izmantojot starptautiskus tīklus, datubāzes, utt.) stiprināšana; tādu infrastruktūru izveides veicināšana, kas stimulētu ieguldījumus tūrisma jomā, kā arī Serbijas dalība nozīmīgās Eiropas tūrisma organizācijās. Sadarbības mērķis ir arī kopīgu rīcību iespēju izpēte un sadarbības stiprināšana starp tūrisma uzņēmumiem, ekspertiem un valdībām un kompetentajām iestādēm tūrisma jomā, kā arī zinātības nodošana (apmācībās, pieredzes apmaiņās, semināros). Sadarbībā pienācīgi ņem vērā Kopienas acquis šajā nozarē.

Sadarbību var iekļaut reģionālā sadarbības režīmā.

97. pants

Lauksaimniecība un agrorūpniecības nozare

Pušu sadarbību attīsta visās prioritārajās jomās, kas saistītas ar Kopienas acquis lauksaimniecības jomā, kā arī veterinārijas un fitosanitārajā jomā. Sadarbības īpašais mērķis ir Serbijas lauksaimniecības un agrorūpniecības nozares modernizēšana un pārstrukturēšana, jo īpaši lai panāktu atbilstību Kopienas sanitārajām prasībām, uzlabotu ūdens resursu apsaimniekošanu un lauku attīstību, attīstītu meža nozari Serbijā, kā arī atbalsts Serbijas tiesību aktu un prakses pakāpeniskai tuvināšanai Kopienas noteikumiem un standartiem.

98. pants

Zivsaimniecība

Puses izskata iespējas noteikt savstarpēji izdevīgas kopējas intereses jomas zivsaimniecības nozarē. Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes saistībā ar Kopienas acquis zivsaimniecības jomā, tostarp starptautisko saistību – starptautisko un reģionālo zivsaimniecības organizāciju noteikumu par zvejniecības resursu pārvaldību un saglabāšanu – ievērošanu.

99. pants

Muita

Puses izveido sadarbību muitas jomā, lai garantētu tirdzniecības jomā pieņemamo tiesību aktu atbilstību un panāktu Serbijas muitas sistēmu tuvināšanu Kopienas sistēmai, tādējādi atbalstot liberalizācijas pasākumus, kas plānoti saskaņā ar šo nolīgumu, un Serbijas muitas tiesību aktu pakāpenisku tuvināšanu acquis.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis muitas jomā.

Noteikumi par Pušu abpusējo administratīvo palīdzību muitas jomā ir paredzēti 6. protokolā.

100. pants

Nodokļi

Puses izveido sadarbību nodokļu jomā, ietverot pasākumus ar mērķi turpmāk reformēt Serbijas fiskālo sistēmu un pārstrukturēt nodokļu administrēšanu, lai nodrošinātu efektīvu nodokļu iekasēšanu un veicinātu cīņu pret fiskālo krāpšanu.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis nodokļu jomā un cīņu pret nelabvēlīgu nodokļu konkurenci. Kaitīgas konkurences nodokļu jomā novēršanai būtu jānotiek, pamatojoties uz rīcības kodeksu par uzņēmējdarbības nodokļiem, kuru Padome apstiprināja 1997. gada 1. decembrī.

Sadarbība ir vērsta arī uz pārredzamības uzlabošanu un korupcijas apkarošanu, ietverot informācijas apmaiņu ar dalībvalstīm, lai sekmētu tādu pasākumu īstenošanu, ar kuriem novērš fiskālo krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Serbija pabeidz arī divpusējo nolīgumu tīkla izveidi ar dalībvalstīm atbilstīgi ESAO Nodokļu paraugkonvencijas par ienākumiem un kapitālu atjauninātai versijai, kā arī pamatojoties uz ESAO Paraugnolīgumu par informācijas apmaiņu nodokļu jautājumos, ciktāl pieprasījuma iesniedzēja dalībvalsts tiem pievienojas.

101. pants

Sociālā sadarbība

Attiecībā uz nodarbinātību Puses jo īpaši sadarbojas, lai modernizētu darbā iekārtošanas un konsultāciju pakalpojumus, nodrošinot palīgpasākumus un veicinot vietējo attīstību, lai sniegtu ieguldījumu rūpniecības un darba tirgus pārstrukturēšanā. Sadarbība ietver arī tādus pasākumus kā pētījumi, ekspertu nosūtīšana un informācijas un apmācību darbības.

Puses sadarbojas, lai veicinātu Serbijas nodarbinātības politikas reformu saistībā ar pastiprinātu ekonomikas reformu un integrāciju. Sadarbībā tiek atbalstīta arī Serbijas sociālā nodrošinājuma sistēmas pielāgošana jaunajām ekonomiskajām un sociālajām prasībām, un tajā tiek pielāgoti Serbijas tiesību akti par darba apstākļiem un iespēju vienlīdzību sievietēm un vīriešiem, invalīdiem un cilvēkiem, kas pieder minoritāšu un citām neaizsargātām grupām, kā arī uzlabots darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzības līmenis, ņemot par pamatu Kopienā esošo aizsardzības līmeni.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

102. pants

Izglītība un mācības

Puses sadarbojas, lai paaugstinātu vispārējās izglītības, arodizglītības un apmācību līmeni Serbijā, kā arī jaunatnes politikas un jaunatnes nodarbinātības līmeni, tostarp neformālo izglītību. Augstākās izglītības sistēmu prioritāte ir Boloņas deklarācijas mērķu sasniegšana saskaņā ar starpvaldību līmenī uzsākto Boloņas procesu.

Puses arī sadarbojas, lai Serbijā nodrošinātu tādu piekļuvi izglītībai un apmācībām visos līmeņos, kas nav diskriminējoša dzimuma, ādas krāsas, etniskās piederības vai reliģiskās pārliecības dēļ.

Attiecīgās Kopienas programmas un instrumenti sekmē izglītības un apmācību struktūru un darbības uzlabošanu Serbijā.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

103. pants

Sadarbība kultūras jomā

Puses apņemas veicināt sadarbību kultūras jomā. Šī sadarbība inter alia palīdz palielināt savstarpēju sapratni un cieņu indivīdu, kopienu un tautu vidū. Puses arī apņemas sadarboties, lai veicinātu kultūras daudzveidību, īpaši atbilstīgi UNESCO Konvencijai par kultūras izpausmju daudzveidības aizsardzību un veicināšanu.

104. pants

Sadarbība audiovizuālajā jomā

Puses sadarbojas, lai veicinātu audiovizuālās ražošanas nozares attīstību Eiropā un sekmētu kopdarbu kino un televīzijas jomā.

Sadarbība varētu inter alia ietvert arī programmas un iespējas žurnālistu un citu plašsaziņas līdzekļu profesionāļu apmācībām, kā arī tehnisko palīdzību valsts un privātajiem plašsaziņas līdzekļiem, lai stiprinātu to neatkarību, profesionalitāti un saites ar Eiropas plašsaziņas līdzekļiem.

Serbija saskaņo savu politiku pārrobežu apraides saturisko aspektu reglamentēšanas jomā ar Kopienas politiku un savus tiesību aktus – ar ES acquis. Serbija īpašu uzmanību pievērš jautājumiem, kas saistīti ar intelektuālā īpašuma tiesību iegūšanu programmām, kuras pārraida ar satelīta, cietzemes frekvenču vai kabeļa palīdzību.

105. pants

Informācijas sabiedrība

Sadarbība tiks attīstīta visās jomās, kas saistītas ar Kopienas acquis attiecībā uz informācijas sabiedrību. Tajā galvenokārt atbalstīs Serbijas politikas un tiesību aktu pakāpenisku pielāgošanu Kopienas politikai un tiesību aktiem šajā jomā.

Puses sadarbosies arī ar mērķi turpmāk attīstīt informācijas sabiedrību Serbijā. Vispārējie mērķi būs visas sabiedrības sagatavošana digitālajam gadsimtam, ieguldījumu piesaiste un tīklu un pakalpojumu sadarbspējas nodrošināšana.

106. pants

Elektronisko sakaru tīkli un pakalpojumi

Sadarbībā galvenā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis šajā jomā.

Puses jo īpaši stiprina sadarbību elektronisko sakaru tīklu un elektronisko sakaru pakalpojumu jomā, lai Serbija trīs gadu laikā pēc šā nolīguma stāšanās spēkā varētu pieņemt Kopienas acquis šajā nozarē.

107. pants

Informācijas un komunikācijas pakalpojumi

Kopiena un Serbija veic vajadzīgos pasākumus, lai veicinātu savstarpēju informācijas apmaiņu. Prioritāras ir tādas programmas, kuru mērķis ir sniegt plašai sabiedrībai pamatinformāciju par Kopienu, kā arī specializētāku informāciju Serbijas profesionālajām aprindām.

108. pants

Transports

Puses sadarbībā pievērš uzmanību prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis transporta jomā.

Sadarbība var būt īpaši vērsta uz Serbijas transporta veidu pārstrukturēšanu un modernizāciju, uzlabojot pasažieru brīvu kustību un preču brīvu apriti, sekmējot pieeju transporta tirgum un iekārtām, tostarp ostu un lidostu pieejamību. Turklāt sadarbība var atbalstīt multimodālo infrastruktūru attīstību saistībā ar galvenajiem Eiropas komunikāciju tīkliem, īpaši, lai sekmētu reģionālo saišu attīstību Dienvidaustrumeiropā atbilstīgi Saprašanās memorandam par galvenā reģionālā transporta tīkla attīstību. Sadarbības mērķim vajadzētu būt sasniegt tādus darbības standartus, kas ir līdzvērtīgi Kopienas standartiem, kā arī attīstīt Serbijā tādu transporta sistēmu, kas ir savietojama ar Kopienas sistēmu un ir tai pielāgota, kā arī uzlabot vides aizsardzību transporta jomā.

109. pants

Enerģētika

Sadarbībā uzmanība tiek pievērsta prioritātēm, kas saistītas ar Kopienas acquis enerģētikas jomā. Tās pamatā ir Enerģētikas kopienas dibināšanas līgums, un to attīstīta ar mērķi pakāpeniski iekļaut Serbiju Eiropas enerģētikas tirgos. Sadarbība jo īpaši ietver:

a)

enerģētikas politikas formulēšanu un plānošanu, tostarp infrastruktūras modernizēšanu, piedāvājuma uzlabošanu un dažādošanu, piekļuves enerģētikas tirgum uzlabošanu, tostarp tranzīta atvieglošanu, reģionāla nozīmīguma enerģētikas pārrobežu savienojumu ar kaimiņvalstīm pārvadi, sadali un atjaunošanu;

b)

energotaupības, energoefektivitātes, atjaunojamās enerģijas un enerģētikas ražošanas un patēriņa ietekmes uz vidi izpētes veicināšanu;

c)

pamatnosacījumu noteikšanu enerģētikas uzņēmumu pārstrukturēšanai un sadarbībai starp uzņēmumiem šajā nozarē.

110. pants

Kodoldrošība

Puses sadarbojas kodoldrošības un drošības pasākumu jomā. Sadarbība varētu ietvert šādus aspektus:

a)

Pušu normatīvo aktu par aizsardzību pret radiāciju, kodoldrošību un kodolmateriālu uzskaiti un kontroli uzlabošanu, kā arī uzraudzības iestāžu un to resursu nostiprināšanu;

b)

tādu nolīgumu starp dalībvalstīm vai Eiropas Atomenerģijas kopienu un Serbiju noslēgšanas veicināšanu, kas attiecas uz kodolnegadījumu operatīvu izziņošanu un informācijas apmaiņu un gatavību ārkārtas situācijām, un, vajadzības gadījumā, uz vispārējiem ar kodoldrošību saistītiem jautājumiem;

c)

trešās personas atbildību kodolnegadījumos.

111. pants

Vide

Puses veido un stiprina sadarbību, lai izpildītu ļoti svarīgu uzdevumu – apkarotu turpmāku vides degradāciju un sāktu vides situācijas uzlabošanu, kas vērsta uz ilgtspējīgu attīstību.

Puses jo īpaši izveido sadarbību, kuras mērķis ir stiprināt administratīvās struktūras un procedūras, lai nodrošinātu ar vidi saistītu jautājumu stratēģisko plānošanu un koordinēšanu starp attiecīgajiem dalībniekiem, un galveno uzmanību pievērš Serbijas tiesību aktu saskaņošanai ar Kopienas acquis. Sadarbība varētu būt arī vērsta uz stratēģiju izstrādi, lai ievērojami mazinātu gaisa un ūdens piesārņojumu vietējā, reģionālā un pārrobežu līmenī, lai izveidotu efektīvu, videi nekaitīgu, ilgtspējīgu un atjaunojamu enerģijas ražošanas un patēriņa sistēmu un lai novērtētu ietekmi uz vidi un veiktu stratēģisko vides novērtējumu. Īpašu uzmanību pievērš Kioto protokola īstenošanai.

112. pants

Sadarbība zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā

Puses sekmē sadarbību civilās zinātniskās pētniecības un tehnoloģiju attīstības (PTA) jomā, pamatojoties uz savstarpēju izdevīgumu un, ņemot vērā resursu pieejamību, piekļuvi to attiecīgajām programmām, ievērojot atbilstīgu intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesību efektīvas aizsardzības līmeni.

Sadarbībā pienācīgi ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis pētniecības un tehnoloģiju attīstības jomā.

113. pants

Reģionālā un vietējā attīstība

Puses tiecas stiprināt sadarbību reģionālās un vietējās attīstības jomā ar mērķi sekmēt ekonomikas attīstību un samazināt atšķirības starp reģioniem. Īpašu uzmanību pievērš pārrobežu, starptautiskajai un starpreģionālajai sadarbībai.

Sadarbībā ņem vērā prioritātes, kas saistītas ar Kopienas acquis reģionālās attīstības jomā.

114. pants

Valsts pārvalde

Sadarbības mērķis ir nodrošināt Serbijā efektīvas un atbildīgas valsts pārvaldes veidošanos, jo īpaši, lai atbalstītu tiesiskuma īstenošanu, valsts iestāžu pareizu darbību visas Serbijas sabiedrības labā un ES un Serbijas attiecību netraucētu attīstību.

Sadarbība šajā jomā galvenokārt pievēršas iestāžu veidošanai, tostarp pārredzamu un objektīvu darbā pieņemšanas procedūru attīstīšanai un īstenošanai, cilvēkresursu vadībai un karjeras attīstībai civildienestā, turpmākai apmācībai, ētikas normu sekmēšanai valsts pārvaldē. Sadarbība attiecas gan uz valsts pārvaldi, gan uz vietējā līmeņa pārvaldi.

IX   SADAĻA

FINANSIĀLĀ SADARBĪBA

115. pants

Šā nolīguma mērķu sasniegšanai un saskaņā ar 5., 116. un 118. pantu Serbija var saņemt finansiālu palīdzību no Kopienas subsīdiju un aizdevumu veidā, tostarp Eiropas Investīciju bankas aizdevumus. Nosacījums Kopienas atbalstu piešķiršanai ir turpmāki panākumi atbilsmē Kopenhāgenas politiskajiem kritērijiem un jo īpaši - panākumi Eiropas partnerības īpašo prioritāšu ievērošanā. Vērā ņem arī rezultātus gada pārskatos par Stabilizācijas un asociācijas procesā iesaistītajām valstīm, jo īpaši attiecībā uz saņēmēja apņemšanos veikt demokrātiskas, ekonomiskas un institucionālas reformas, kā arī citos Padomes secinājumos, kas jo īpaši saistīti ar pielāgošanās programmas ievērošanu. Palīdzība Serbijai tiek virzīta atbilstīgi novērotajām vajadzībām, izraudzītajām prioritātēm, spējai izmantot un atmaksāt, kā arī pasākumiem ekonomikas reformai un pārstrukturēšanai.

116. pants

Finansiālai palīdzībai subsīdiju veidā atbilst darbības, kuras paredzētas attiecīgā Padomes regulā saskaņā ar daudzgadu indikatīvo plānošanas dokumentu, ko Kopiena izveido pēc apspriešanās ar Serbiju un ko pārskata katru gadu.

Finansiāla palīdzība var aptvert visas sadarbības nozares, īpašu uzmanību pievēršot tiesiskumam, brīvībai un drošībai, tiesību aktu tuvināšanai, ilgtspējīgai attīstībai un nabadzības samazināšanai, un vides aizsardzībai.

117. pants

Pēc Serbijas lūguma vai īpašas nepieciešamības gadījumā Kopiena sadarbībā ar starptautiskajām finanšu institūcijām varētu izskatīt iespēju piešķirt ārkārtas makrofinansiālu palīdzību, kas atkarīga no konkrētiem nosacījumiem un no visu finanšu resursu pieejamības. Šādu palīdzību piešķirtu, pamatojoties uz to nosacījumu izpildi, kas jānosaka programmā, par kuru Serbija vienojas ar Starptautisko valūtas fondu.

118. pants

Lai panāktu pieejamo resursu optimālu izmantošanu, Puses nodrošina, ka Kopienas iemaksas tiek cieši saskaņotas ar iemaksām no citiem avotiem, piemēram, dalībvalstīm, citām valstīm un starptautiskajām finanšu institūcijām.

Šim nolūkam Puses regulāri apmainās ar informāciju par visiem palīdzības avotiem.

X   SADAĻA

INSTITUCIONĀLI, VISPĀRĪGI UN NOBEIGUMA NOTEIKUMI

119. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas padome, kas pārrauga šā nolīguma piemērošanu un īstenošanu. Tā pienācīgā līmenī tiekas regulāri un kad apstākļi to pieprasa. Tā izskata visus svarīgos jautājumus saistībā ar šo nolīgumu un jebkādus citus divpusējus vai starptautiskus savstarpējas intereses jautājumus.

120. pants

1.   Stabilizācijas un asociācijas padomi veido Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas locekļi, no vienas puses, un Serbijas valdības locekļi, no otras puses.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome pieņem savu reglamentu.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padomes locekļus var pārstāvēt saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

4.   Stabilizācijas un asociācijas padomi pēc kārtas vada Kopienas un Serbijas pārstāvis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā reglamentā.

5.   Jautājumos, kuri uz to attiecas, Eiropas Investīciju banka piedalās Stabilizācijas un asociācijas padomes darbā novērotāja statusā.

121. pants

Lai sasniegtu šā nolīguma mērķus, Stabilizācijas un asociācijas padome ir pilnvarota pieņemt lēmumus šā nolīguma darbības jomā un tur paredzētajos gadījumos. Pieņemtie lēmumi ir Pusēm saistoši, un tās veic pasākumus, lai tos izpildītu. Stabilizācijas un asociācijas padome var izstrādāt arī attiecīgus ieteikumus. Tā savus lēmumus un ieteikumus izstrādā pēc Pušu savstarpējas vienošanās.

122. pants

1.   Stabilizācijas un asociācijas padomei tās darbā palīdz Stabilizācijas un asociācijas komiteja, kurā ietilpst Eiropas Savienības Padomes pārstāvji un Eiropas Komisijas pārstāvji, no vienas puses, un Serbijas valdības pārstāvji, no otras puses.

2.   Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka Stabilizācijas un asociācijas komitejas pienākumus, kas ietver Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmju sagatavošanu, un nosaka to, kā minētā komiteja darbojas.

3.   Stabilizācijas un asociācijas padome var deleģēt Stabilizācijas un asociācijas komitejai jebkādas savas pilnvaras. Tādā gadījumā Stabilizācijas un asociācijas komiteja pieņem lēmumus saskaņā ar 121. pantā izstrādātajiem nosacījumiem.

123. pants

Stabilizācijas un asociācijas komiteja var veidot apakškomitejas. Stabilizācijas un asociācijas komiteja šā nolīguma pienācīgai īstenošanai vajadzīgās apakškomitejas izveido līdz pirmā gada beigām, kopš stājies spēkā šis nolīgums.

Izveido apakškomiteju, kas nodarbosies ar migrācijas jautājumiem.

124. pants

Stabilizācijas un asociācijas padome var nolemt izveidot citas īpašas komitejas vai struktūras, kas tai var palīdzēt tās pienākumu veikšanā. Stabilizācijas un asociācijas padome savā reglamentā nosaka šādu komiteju vai struktūru sastāvu un pienākumus un to, kā tās darbojas.

125. pants

Ar šo tiek izveidota Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja. Tā ir Serbijas parlamenta deputātu un Eiropas Parlamenta deputātu forums, kur tikties un apmainīties viedokļiem. Tā pati nosaka savu sanāksmju biežumu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju veido Eiropas Parlamenta locekļi un Serbijas parlamenta locekļi.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentārā komiteja pieņem savu reglamentu.

Stabilizācijas un asociācijas parlamentāro komiteju pēc kārtas vada Eiropas Parlamenta loceklis un Serbijas parlamenta loceklis saskaņā ar noteikumiem, kas jāizstrādā tās reglamentā.

126. pants

Puses šā nolīguma darbības jomā apņemas nodrošināt, lai otras Puses fiziskajām un juridiskajām personām bez diskriminācijas salīdzinājumā ar pirmās Puses pašas valstspiederīgajiem būtu pieeja Pušu kompetentajām tiesām un administratīvajām iestādēm, lai aizstāvētu savas individuālās tiesības un īpašumtiesības.

127. pants

Nekas šajā nolīgumā neliedz Pusei veikt jebkādus pasākumus,

a)

ko tā uzskata par vajadzīgiem, lai nepieļautu informācijas izpaušanu pretrunā tās drošības interesēm;

b)

kas attiecas uz ieroču, munīcijas vai militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību vai uz aizsardzības nolūkiem vajadzīgu pētniecību, attīstību vai ražošanu, ja šie pasākumi nepasliktina konkurences apstākļus attiecībā uz ražojumiem, kas nav domāti īpašiem militāriem nolūkiem;

c)

ko tā uzskata par būtiski svarīgiem pašas drošībai nopietnu iekšējo traucējumu gadījumā, kuri skar likumības un kārtības uzturēšanu, kara laikā vai nopietna starptautiska saspīlējuma gadījumā ar kara draudiem, vai lai pildītu pienākumus, ko tā ir uzņēmusies veikt, lai saglabātu mieru un starptautisko drošību.

128. pants

1.   Jomās, uz ko attiecas šis nolīgums, un neskarot nekādus tā īpašos noteikumus:

a)

pasākumi, ko Serbija piemēro attiecībā uz Kopienu, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp dalībvalstīm, to valstspiederīgajiem, uzņēmumiem vai firmām;

b)

pasākumi, ko Kopiena piemēro attiecībā uz Serbiju, nav iemesls nekādai diskriminācijai starp Serbijas valstspiederīgajiem, kā arī starp Serbijas uzņēmumiem vai firmām.

2.   Šā panta 1. punkts neskar Pušu tiesības piemērot attiecīgas nodokļu tiesību aktu normas nodokļu maksātājiem, kuru stāvoklis ir atšķirīgs viņu pastāvīgās dzīvesvietas dēļ.

129. pants

1.   Puses veic visus vajadzīgos vispārīgos vai īpašos pasākumus, lai izpildītu savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu. Tās nodrošina, ka šā nolīguma mērķi tiek sasniegti.

2.   Puses vienojas pa attiecīgiem kanāliem nekavējoties apspriesties par visiem jautājumiem, kas attiecas uz šā nolīguma interpretāciju vai piemērošanu, un citiem Pušu attiecību aspektiem, ja to lūdz kāda no Pusēm.

3.   Katra Puse var vērsties Stabilizācijas un asociācijas padomē par domstarpībām attiecībā uz šā nolīguma piemērošanu vai interpretāciju. Šajā gadījumā piemēro 130. pantu un, vajadzības gadījumā, 7. protokolu.

Stabilizācijas un asociācijas padome var atrisināt domstarpības ar saistošu lēmumu.

4.   Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse nav izpildījusi savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, tā var veikt attiecīgus pasākumus. Pirms tam, izņemot īpašas steidzamības gadījumus, tā sniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu attiecīgo informāciju, kas vajadzīga vispusīgai situācijas izpētei, lai rastu abām Pusēm pieņemamu risinājumu. Izvēloties pasākumus, priekšroku jādod tādiem, kas vismazāk traucē šā nolīguma darbību. Par šiem pasākumiem nekavējoties ziņo Stabilizācijas un asociācijas padomei, un par tiem, ja otra Puse to pieprasa, notiek apspriešanās Stabilizācijas un asociācijas padomē, Stabilizācijas un asociācijas komitejā vai jebkurā citā struktūrā, kas izveidota, pamatojoties uz 123. vai 124. pantu.

5.   Šā panta 2., 3. un 4. punkta piemērošana nekādā veidā neietekmē un neskar 32., 40., 41., 42. un 46. pantu un 3. protokolu (jēdziena “noteiktas izcelsmes izstrādājumi” definīcija un administratīvās sadarbības metodes).

130. pants

1.   Ja starp Pusēm rodas domstarpības par šā nolīguma interpretāciju vai īstenošanu, jebkura no Pusēm nosūta otrai Pusei un Stabilizācijas un asociācijas padomei oficiālu pieprasījumu atrisināt konkrētās domstarpības.

Ja kāda Puse uzskata, ka otra Puse, pieņemot kādu pasākumu vai nerīkojoties vispār, pārkāpj savas saistības saskaņā ar šo nolīgumu, oficiālajā pieprasījumā atrisināt domstarpības sniedz šāda viedokļa iemeslus un norāda, ka attiecīgā gadījumā Puse var pieņemt 129. panta 4. punktā paredzētos pasākumus.

2.   Puses cenšas atrisināt domstarpības, sākot labas gribas apspriedes ar Stabilizācijas un asociācijas padomi un citām struktūrām, kā paredzēts 3. punktā, lai cik drīz vien iespējams sasniegtu savstarpēji pieņemamu risinājumu.

3.   Puses iesniedz Stabilizācijas un asociācijas padomei visu būtisko informāciju, kas vajadzīga situācijas padziļinātai izskatīšanai.

Kamēr domstarpības nav atrisināts, tās apspriež katrā Stabilizācijas un asociācijas padomes sanāksmē, ja vien nav uzsākta 7. protokolā paredzētā šķīrējtiesas procedūra. Domstarpības uzskata par atrisinātām, kad Stabilizācijas un asociācijas padome ir pieņēmusi saistošu lēmumu šajā jautājumā, kā paredzēts 129. panta 3. punktā, vai kad tā ir paziņojusi, ka domstarpības vairs nepastāv.

Apspriešanās par domstarpībām var notikt jebkurā Stabilizācijas un asociācijas komitejas vai kādas citas attiecīgas komitejas vai struktūras, kas izveidota, pamatojoties uz 123. vai 124. pantu, sanāksmē saskaņā ar Pušu vienošanos, vai ja to pieprasa kāda no Pusēm. Apspriešanās var notikt arī rakstveidā.

Visa informācija, kas tiek izpausta apspriešanās laikā, saglabā konfidencialitāti.

4.   Attiecībā uz jautājumiem, uz kuriem attiecas 7. protokola piemērošanas joma, jebkura no Pusēm saskaņā ar minēto protokolu var iesniegt domstarpību jautājumu atrisināšanai šķīrējtiesā, ja Pusēm nav izdevies atrisināt domstarpības divu mēnešu laikā no domstarpību atrisināšanas procedūras uzsākšanas saskaņā ar 1. punktu.

131. pants

Kamēr saskaņā ar šo nolīgumu nav panāktas līdzvērtīgas tiesības fiziskām personām un uzņēmējiem, šis nolīgums neskar tiesības, kas tiem nodrošinātas esošos nolīgumos, kuri ir saistoši vienai vai vairākām dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbijai, no otras puses.

132. pants

I līdz VII pielikums un 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 7. protokols ir šā nolīguma sastāvdaļa.

Pamatnolīgums starp Eiropas Kopienu un Serbiju un Melnkalni, ar ko nosaka vispārējos principus Serbijas un Melnkalnes dalībai Kopienas programmās, kas parakstīts 2004. gada 21. novembrī, kā arī tā pielikums ir šā nolīguma sastāvdaļa. Minētā pamatnolīguma 8. pantā noteiktā pārskatīšana tiks veikta Stabilizācijas un asociācijas padomē, kura ir tiesīga vajadzības gadījumā grozīt pamatnolīgumu.

133. pants

Šis nolīgums ir noslēgts uz nenoteiktu laiku.

Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var denonsēt, par to paziņojot otrai Pusei. Šis nolīgums vairs nav spēkā pēc sešiem mēnešiem pēc šāda paziņojuma dienas.

Jebkura no Pusēm šo nolīgumu var nekavējoties apturēt, ja otra Puse neievēro kādu no šā nolīguma būtiskajiem elementiem.

134. pants

Šajā nolīgumā “Puses” ir Kopiena vai tās dalībvalstis, vai Kopiena un tās dalībvalstis saskaņā ar to attiecīgajām pilnvarām, no vienas puses, un Serbijas Republika, no otras puses.

135. pants

Šis nolīgums attiecas, no vienas puses, uz teritorijām, kurās piemēro Eiropas Kopienas un Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumus, un atbilstīgi šo līgumu nosacījumiem, un, no otras puses, uz Serbijas teritoriju.

Šis nolīgums neattiecas uz Kosovu, kurā patlaban ir izveidota starptautiskā pārvalde saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes 1999. gada 10. jūnija Rezolūciju 1244. Tas neskar Kosovas patreizējo statusu vai tās galīgā statusa noteikšanu saskaņā ar minēto rezolūciju.

136. pants

Šā nolīguma depozitārs ir Eiropas Savienības Padomes ģenerālsekretārs.

137. pants

Šis nolīgums ir sastādīts divos eksemplāros angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, igauņu, itāļu, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu, zviedru un serbu valodā, un visi teksti ir vienlīdz autentiski.

138. pants

Puses apstiprina šo nolīgumu saskaņā ar to attiecīgajām procedūrām.

Šis nolīgums stājas spēkā pirmajā dienā otrajā mēnesī pēc tā mēneša, kad Puses viena otrai paziņo par pirmajā daļā minēto procedūru pabeigšanu.

139. pants

Pagaidu nolīgums

Ja laikā, kamēr vēl nav pabeigtas procedūras, kas vajadzīgas, lai šis nolīgums stātos spēkā, dažas šā nolīguma daļas, jo īpaši tās, kas attiecas uz preču brīvu apriti, kā arī attiecīgie noteikumi par transportu, īsteno ar pagaidu nolīgumiem starp Kopienu un Serbiju, Puses vienojas, ka šādos apstākļos šā nolīguma IV sadaļas un 73., 74. un 75. panta, 1., 2., 3., 5., 6. un 7. protokola un 4. protokola nolūkā jēdziens “nolīguma spēkā stāšanās diena” ir diena, kad stājas spēkā attiecīgais pagaidu nolīgums saistībā ar minētajos noteikumos izklāstītajiem pienākumiem.

Съставено в Люксембург на двадесет и девети април две хиляди и осма година.

Hecho en Luxemburgo, el veintinueve de abril de dosmile ocho.

V Lucemburku dne dvacátého devátého dubna dva tisíce osm.

Udfærdiget i Lussemburgu den niogtyvende April to tusind og otte.

Geschehen zu Luxemburg am neunundzwanzigsten April zweitausendacht.

Kahe tuhande kaheksanda aasta aprillikuu kahekümne üheksandal päeval Luxembourgis.

'Εγινε στο Λουξεμβούργο, στις είκοσι εννέα Απριλίου δύο χιλιάδες οκτώ.

Done at Lussemburgu on the twenty-ninth day of April in the year two thousand and eight.

Fait à Lussemburgu, le vingt-neuf avril deux mille huit.

Fatto a Lussemburgo, addì ventinove aprile duemilaotto.

Luksemburgā, divtūkstoš astotā gada divdesmit devītajā aprīlī.

Priimta du tūkstančiai aštuntų metų balandžio dvidešimt devintą dieną Liuksemburge.

Kelt Luxembourgban, a kétezer-nyolcadik év április huszonkilencedik napján.

Magħmul fil-Lussemburgu, fid-disgħa u għoxrin jum ta’ April tas-sena elfejn u tmienja.

Gedaan te Luxemburg, de negenentwintigste April tweeduizend acht.

Sporządzono w Luksemburgu dnia dwudziestego dziewiątego kwietnia roku dwa tysiące ósmego.

Feito em Luxemburgo, em vinte e nove de Abril de dois mil e oito.

Întocmit la Luxemburg, la douăzeci și nouă aprilie două mii opt.

V Luxemburgu dňa dvadsiateho deviateho apríla dvetisícosem.

V Luxembourgu, dne devetindvajsetega aprila leta dva tisoč osem.

Tehty Luxemburgissa kahdentenakymmenentenäyhdeksäntenä päivänä huhtikuuta vuonna kaksituhattakahdeksan.

Som skedde i Luxemburg den tjugonionde April tjugohundraåtta.

Сачињено у Луксембургу, двадесетдеветог априла двехиљадеосме.

Voor het Koninkrijk België

Pour le Royaume de Belgique

Für das Königreich Belgien

Image

Deze handtekening verbindt eveneens de Vlaamse Gemeenschap, de Franse Gemeenschap, de Duitstalige Gemeenschap, het Vlaamse Gewest, het Waalse Gewest en het Brussels Hoofdstedelijk Gewest.

Cette signature engage également la Communauté française, la Communauté flamande, la Communauté germanophone, la Région wallonne, la Région flamande et la Région de Bruxelles-Capitale.

Diese Unterschrift bindet zugleich die Deutschsprachige Gemeinschaft, die Flämische Gemeinschaft, die Französische Gemeinschaft, die Wallonische Region, die Flämische Region und die Region Brüssel-Hauptstadt.

За Релублика България

Image

Za Českou republiku

Image

På Kongeriget Danmarks vegne

Image

Für die Bundesrepublik Deutschland

Image

Eesti Vabariigi nimel

Image

Thar cheann Na hÉireann

For Ireland

Image

Για την Ελληνική Δημοκρατία

Image

Por el Reino de España

Image

Pour la République française

Image

Per la Repubblica italiana

Image

Για την Κυπριακή Δημοκρατία

Image

Latvijas Republikas vārdā

Image

Lietuvos Respublikos vardu

Image

Pour le Grand-Duché de Luxembourg

Image

A Magyar Köztársaság részéről

Image

Gћal Malta

Image

Voor het Koninkrijk der Nederlanden

Image

Für die Republik Österreich

Image

W imieniu Rzeczypospolitej Polskiej

Image

Pela República Portuguesa

Image

Pentru România

Image

Za Republiko Slovenijo

Image

Za Slovenskú republiku

Image

Suomen tasavallan puolesta

För Republiken Finland

Image

För Konungariket Sverige

Image

For the United Kingdom of Great Britain and Northern Ireland

Image

За Европейската общност

Por las Comunidades Europeas

Za Evropská společenství

For De Europæiske Fællesskaber

Für die Europäischen Gemeinschaften

Euroopa ühenduste nimel

Για τις Ευρωπαϊκές Κοινότητες

For the European Communities

Pour les Communautés européennes

Per le Comunità europee

Eiropas Kopienu vārdā

Europos Bendrijų vardu

Az Európai Közösségek részéről

Għall-Komunitajiet Ewropej

Voor de Europese Gemeenschappen

W imieniu Wspólnot Europejskich

Pelas Comunitatea Europeias

Pentru Comunitatea Europeană

Za Európske spoločenstvá

Za Evropske skupnosti

Euroopan yhteisöjen puolesta

På europeiska gemenskapernas vägnar

Image

Image

За Републику Србиjу

Image


(1)  OV L 334, 19.12.2007., 137. lpp.

(2)  OV L 334, 19.12.2007., 46. lpp.

(3)  Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.), kurā izdarīti grozījumi.

(4)  Serbijas oficiālais izdevums 62/2005 un 61/2007.

(5)  OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Regulā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 952/2007 (OV L 210, 20.8.2007., 26. lpp.).

(6)  Daudzpusējais nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, Albānijas Republiku, Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, Bosniju un Hercegovinu, Bulgārijas Republiku, Horvātijas Republiku, Islandes Republiku, Melnkalnes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Rumāniju, Serbijas Republiku un Apvienoto Nāciju Organizācijas Pagaidu pārvaldes misiju Kosovā par Eiropas Kopējās aviācijas telpas izveidi (OV L 285, 16.10.2006., 3. lpp.).

(7)  Eiropas Standartizācijas komiteja, Eiropas Elektrotehnikas standartizācijas komiteja, Eiropas Telekomunikāciju standartu institūts, Eiropas Akreditācijas kooperācija, Eiropas Reglamentētās metroloģijas kooperācija, Eiropas Metroloģijas organizācija.

PIELIKUMU UN PROTOKOLU SARAKSTS

PIELIKUMI

I pielikums (21. pants) – Serbijas tarifu koncesijas Kopienas rūpniecības ražojumiem

II pielikums (26. pants) – Intensīvi barotu jaunlopu gaļas produktu definīcija

III pielikums (27. pants) – Serbijas tarifu koncesijas Kopienas lauksaimniecības produktiem

IV pielikums (29. pants) – Kopienas tarifu koncesijas Serbijas zivsaimniecības produktiem

IV pielikums (30. pants) – Serbijas tarifu koncesijas Kopienas zivsaimniecības produktiem

VI pielikums (52. pants) – Uzņēmējdarbības veikšana: finanšu pakalpojumi

VII pielikums (75. pants) – Intelektuālā, rūpnieciskā un komerciālā īpašuma tiesības

PROTOKOLI

1. protokols (25. pants) – Pārstrādātu lauksaimniecības produktu tirdzniecība starp Kopienu un Serbiju

2. protokols (28. pants) – Vīni un stiprie alkoholiskie dzērieni

3. protokols (44. pants) – “Noteiktas izcelsmes izstrādājumu” definīcija un administratīvās sadarbības metodes

4. protokols (61. pants) – Par sauszemes transportu

5. protokols (73. pants) – Par valsts atbalstu tērauda rūpniecībai

6. protokols (99. pants) – Administratīvā palīdzība muitas lietās

7. protokols (129. pants) – Domstarpību izšķiršana

I PIELIKUMS

I (a) PIELIKUMS

SERBIJAS TARIFU KONCESIJAS KOPIENAS RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMIEM

Minēti 21. pantā

Nodokļu likmes tiks samazinātas šādi:

a)

šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 70 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

b)

pirmā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

c)

otrā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.

KN kods

Apraksts

2501 00

Sāls (ieskaitot galda sāli un denaturēto sāli) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināts vai ar pievienotām pretsalipšanas vielām un nesējvielām; jūras ūdens:

sāls (ieskaitot galda sāli un denaturēto sāli) un tīrs nātrija hlorīds, ūdens šķīdumā vai neizšķīdināts vai ar pievienotām pretsalipšanas vielām un nesējvielām

citādi

citādi

2501 00 91

sāls, kas derīgs lietošanai pārtikā:

ex 2501 00 91

jodēts

ex 2501 00 91

nejodēts, apstrādei

2501 00 99

citādi

2515

Marmors, travertīns, ekausīns un citi kaļķa ieži pieminekļiem vai būvniecībai, ar īpatsvaru 2,5 vai vairāk, sīkgraudainais ģipšakmens (alabastrs), rupji apstrādāti vai neapstrādāti, sazāģēti vai nesazāģēti vai citādi sadalīti taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātveida) blokos vai plātnēs

2517

Oļi, grants, šķembas vai drupināti akmeņi, ko parasti izmanto betona masā ceļu šosēšanai vai dzelzceļu un tamlīdzīgam balastam, oļi un krams, termiski apstrādāts vai neapstrādāts; izdedžu, sārņu vai tamlīdzīgu rūpniecības atkritumu šķembas, kas satur vai nesatur pozīcijas pirmajā daļā minētos materiālus; pozīcijā 2515 vai 2516 minēto akmeņu granulas, sīkas šķembas un pulveris, termiski apstrādāts vai neapstrādāts

2521 00 00

Kaļķakmens kušņi; kaļķakmens un citādi kaļķa ieži, ko izmanto kaļķu vai cementa ražošanai

2522

Neveldzētie, veldzētie un hidrauliskie kaļķi, izņemot kalcija oksīdu un hidroksīdu, kas minēti pozīcijā 2825:

2522 20 00

veldzētie kaļķi

2522 30 00

hidrauliskie kaļķi

2523

Portlandcements, aluminātcements, sārņu, sulfātizturīgais un tamlīdzīgi hidrauliskie cementi, nekrāsoti vai iekrāsoti vai klinkeru veidā

2529

Laukšpats; nefelīns un nefelīna sienīts; fluoršpats:

2529 10 00

laukšpats

2702

Aglomerēts vai neaglomerēts lignīts, izņemot cietogli

2703 00 00

Aglomerēta un neaglomerēta kūdra (ieskaitot kūdras drupni)

2711

Naftas gāzes un citādi gāzveida ogļūdeņraži:

sašķidrināti

2711 12

propāns

propāns ar tīrību ne mazāku kā 99 %

2711 12 11

izmantošanai par motordegvielu vai kurināmo

citādi

citām vajadzībām

2711 12 94

kuru tīrības pakāpe pārsniedz 90 %, bet nepārsniedz 99 %

2711 12 97

citādi

2711 14 00

etilēns, propilēns, butilēns un butadiēns

2801

Fluors, hlors, broms, jods:

2801 10 00

hlors

2802 00 00

Sērs, sublimēts vai izgulsnēts; koloidālais sērs

2804

Ūdeņradis, cēlgāzes un citādi nemetāli:

cēlgāzes

2804 21 00

argons

2804 29

citādi

2804 30 00

slāpeklis

2804 40 00

skābeklis

2806

Hlorūdeņradis (sālsskābe); hlorsulfoskābe:

2806 10 00

hlorūdeņradis (sālsskābe)

2807 00

Sērskābe; oleums

2808 00 00

Slāpekļskābe; sulfoslāpekļskābes

2809

Fosfora (V) oksīds; fosforskābe; polifosforskābes ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu:

2809 10 00

fosfora (V) oksīds

2811

Citādas neorganiskās skābes un citādi neorganiskie nemetālu savienojumi ar skābekli:

citādas neorganiskās skābes

2811 19

citādi

2811 19 10

bromūdeņradis (bromūdeņražskābe)

citādi neorganiskie nemetālu savienojumi ar skābekli

2811 21 00

oglekļa dioksīds

2811 29

citādi

2812

Nemetālu halogenīdi un oksihalogenīdi:

2812 90 00

citādi

2814

Bezūdens amonjaks vai amonjaka ūdens šķīdums

2816

Magnija hidroksīds un peroksīds; stroncija un bārija oksīdi, hidroksīdi un peroksīdi

2816 10 00

magnija hidroksīds un peroksīds

2817 00 00

Cinka oksīds; cinka peroksīds

2818

Mākslīgais korunds, arī ar nenoteiktu ķīmisko sastāvu; alumīnija oksīds; alumīnija hidroksīds:

2818 30 00

alumīnija hidroksīds

2820

Mangāna oksīdi

2825

Hidrazīns un hidroksilamīns un to neorganiskie sāļi; citādas neorganiskās bāzes; citādi metālu oksīdi, hidroksīdi un peroksīdi:

2825 50 00

vara oksīdi un hidroksīdi

2825 80 00

antimona oksīdi

2826

Fluorīdi; fluorsilikāti, fluoralumināti un citi kompleksie fluora sāļi:

2826 90

citādi

2826 90 80

citādi

ex 2826 90 80

nātrija vai kālija fluorosilikāti

2827

Hlorīdi, oksihlorīdi un hidroksihlorīdi; bromīdi un oksibromīdi; jodīdi un oksijodīdi:

2827 10 00

amonija hlorīds

2827 20 00

kalcija hlorīds

citādi hlorīdi

2827 35 00

niķeļa

2827 39

citādi

2827 39 10

alvas

2827 39 20

dzelzs

2827 39 30

kobalta

2827 39 85

citādi

ex 2827 39 85

cinka

oksihlorīdi un hidroksīdi

2827 41 00

vara

2827 49

citādi

2827 60 00

jodīdi un oksijodīdi

2828

Hipohlorīti; tehniskais kalcija hipohlorīts; hlorīti; hipobromīti:

2828 90 00

citādi

2829

Hlorāti un perhlorāti; bromāti un perbromāti; jodāti un perjodāti:

hlorāti

2829 19 00

citādi

2829 90

citādi

2829 90 10

perhlorāti

2829 90 80

citādi

2830

Sulfīdi; noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva polisulfīdi:

2830 90

citādi

2830 90 11

kalcija, antimona vai dzelzs sulfīdi

2830 90 85

citādi

ex 2830 90 85

izņemot cinka sulfīdu vai kadmija sulfīdu

2831

Ditionīti un sulfoksilāti:

2831 90 00

citādi

2832

Sulfīti; tiosulfāti:

2832 10 00

nātrija sulfīti

2832 20 00

citādi sulfīti

2833

Sulfāti; alauni; peroksisulfāti (persulfāti):

nātrija sulfāti

2833 19 00

citādi

citādi sulfāti

2833 21 00

magnija

2833 25 00

vara

2833 29

citādi

2833 29 20

kadmija, hroma, cinka

2833 29 60

svina

2833 29 90

citādi

2833 30 00

alauni

2833 40 00

peroksisulfāti (persulfāti)

2834

Nitrīti; nitrāti:

2834 10 00

nitrīti

nitrāti

2834 29

citādi

2835

Fosfināti (hipofosfīti), fosfonāti (fosfīti), un fosfāti; noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva polifosfāti:

fosfāti

2835 22 00

mononātrija vai dinātrija

2835 24 00

kālija

2835 25

kalcija hidrogēnortofosfāts (dikalcija fosfāts)

2835 26

citādi kalcija fosfāti

2835 29

citādi

polifosfāti

2835 31 00

nātrija trifosfāts (nātrija tripolifosfāts)

2835 39 00

citādi

2836

Karbonāti; peroksikarbonāti (perkarbonāti); tehniskais amonija karbonāts, kas satur amonija karbamātu:

2836 40 00

kālija karbonāti

2836 50 00

kalcija karbonāts

citādi

2836 99

citādi

karbonāti

2836 99 17

citādi

ex 2836 99 17

tehniskais amonija karbonāts un citi amonija karbonāti

ex 2836 99 17

svina karbonāti

2839

Silikāti; tehniskie sārmu metālu silikāti:

nātrija

2839 11 00

nātrija metasilikāti

2839 19 00

citādi

2841

Oksimetālisko vai peroksimetālisko skābju sāļi:

manganīti, manganāti un permanganāti

2841 61 00

kālija permanganāts

2841 69 00

citādi

2842

Neorganisko skābju vai peroksiskābju citi sāļi (ieskaitot alumosilikātus ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu), izņemot azīdus:

2842 10 00

dubultie vai kompleksie silikāti, ieskaitot alumosilikātus ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu

2842 90

citādi

2842 90 10

selēnskābju vai telūrskābju sāļi, dubultsāļi vai kompleksie sāļi

2843

Koloidālie dārgmetāli; dārgmetālu noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva organiskie un neorganiskie savienojumi; dārgmetālu amalgamas

2849

Noteikta vai nenoteikta ķīmiska sastāva karbīdi:

2849 90

citādi

2849 90 30

volframa

2853 00

Citādi neorganiskie savienojumi (ieskaitot destilēto ūdeni vai vadītspējīgu ūdeni un līdzīgas tīrības ūdeni); sašķidrināts gaiss (atbrīvots vai neatbrīvots no cēlgāzēm); saspiests gaiss; amalgamas, izņemot dārgmetālu amalgamas:

2853 00 10

destilēts ūdens un vadītspējīgs ūdens un līdzīgas tīrības ūdens

2853 00 30

sašķidrināts gaiss (atbrīvots vai neatbrīvots no cēlgāzēm); saspiests gaiss

2903

Halogenētie ogļūdeņražu atvasinājumi:

aciklisko ogļūdeņražu piesātinātie hlora atvasinājumi

2903 13 00

hloroforms (trihlormetāns)

2909

Ēteri, hidroksiēteri, alkoksifenoli, alkoksifenolspirti, spirtu peroksīdi, ēteru peroksīdi, ketonu peroksīdi (noteikta vai nenoteikta ķīmiskā sastāva) un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie vai nitrozētie atvasinājumi:

2909 50

alkoksifenoli, alkoksifenolspirti un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi

2909 50 90

citādi

2910

Trīslocekļu cikla epoksīdi, epoksispirti, epoksifenoli un epoksiēteri un to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi:

2910 40 00

Dieldrīns (ISO, INN)

2910 90 00

citādi

2912

Aldehīdi, kas satur vai nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas; cikliskie aldehīdu polimēri; paraformaldehīds:

acikliskie aldehīdi, kas nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas

2912 11 00

metanāls (formaldehīds)

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi:

etiķskābe un tās sāļi; etiķskābes anhidrīds

2915 29 00

citādi

2917

Polikarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi:

2917 20 00

ciklānu, ciklēnu vai cikloterpēnu polikarbonskābes, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

2918

Karbonskābes, kas satur papildu skābekļa funkcionālās grupas, un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi:

karbonskābes, kas satur spirta funkcionālās grupas, bet nesatur citas skābekļa funkcionālās grupas, to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi, peroksiskābes un šo savienojumu atvasinājumi

2918 14 00

citronskābe

2930

Sēra organiskie savienojumi:

2930 30 00

tiurāma monosulfīdi, -disulfīdi vai -tetrasulfīdi

3004

Medikamenti (izņemot pozīcijās 3002, 3005, 3006 minētos izstrādājumus), kas sastāv no ārstnieciskām vai profilaktiskām vajadzībām sajauktiem vai nesajauktiem produktiem, kuri ir safasēti nomērītās devās (ieskaitot devas ievadīšanai zem ādas) vai iepakoti mazumtirdzniecībai:

3004 90

citādi

safasēti vai iepakoti mazumtirdzniecībai

3004 90 19

citādi

3102

Minerālie vai ķīmiskie slāpekļa mēslošanas līdzekļi:

3102 10

urīnviela, arī ūdens šķīdumā

amonija sulfāts; amonija sulfāta un amonija nitrāta dubultsāļi un maisījumi

3102 29 00

citādi

3102 30

amonija nitrāts, arī ūdens šķīdumā

3102 40

amonija nitrāta maisījumi ar kalcija karbonātu vai citām neorganiskām vielām, kas nav mēslošanas līdzekļi

3102 90 00

citādi, ieskaitot maisījumus, kas nav minēti iepriekšējās apakšpozīcijās

ex 3102 90 00

Citādi, izņemot kalcija ciānamīdu

3105

Minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur divus vai trīs barojošus elementus – slāpekli, fosforu un kāliju; citādi mēslošanas līdzekļi; šajā nodaļā minētie izstrādājumi tabletēs vai tamlīdzīgās formās vai iepakojumos, kuru bruto svars nepārsniedz 10 kg:

3105 20

minerālie vai ķīmiskie mēslošanas līdzekļi, kas satur trīs mēslojuma elementus: slāpekli, fosforu un kāliju

3202

Sintētiskās organiskās miecvielas; neorganiskās miecvielas; miecēšanas preparāti, kas satur vai nesatur dabiskās miecvielas; fermentu preparāti sākotnējai miecēšanai:

3202 90 00

citādi

3205 00 00

Lakas; uz to bāzes izgatavotie preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē

3206

Citādas krāsvielas; preparāti, kas minēti šīs nodaļas 3. piezīmē, izņemot pozīcijā 3203, 3204 vai 3205 minētos; neorganiskie produkti, ko izmanto kā luminoforus, ar noteiktu vai nenoteiktu ķīmisko sastāvu:

pigmenti un preparāti, kas izgatavoti uz titāna dioksīda bāzes

3206 19 00

citādi

3206 20 00

pigmenti un preparāti uz hroma savienojumu bāzes

citādas krāsvielas un krāsošanas preparāti

3206 49

citādi

3206 49 30

pigmenti un preparāti uz kadmija savienojumu bāzes

3208

Krāsas un lakas (ieskaitot emaljas un glazūras) uz sintētisko polimēru vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru bāzes, disperģētas vai izšķīdinātas neūdens vidē; šķīdumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē:

3208 90

citādi

šķīdumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē

3208 90 13

p-krezola un divinilbenzola kopolimērs, N,N-dimetilacetamīda šķīduma formā, ar polimēra saturu 48 % vai vairāk

3210 00

Citādas krāsas un lakas (ieskaitot emaljas, spožos pārklājumus un līmes krāsas); gatavi ūdenī šķīstoši krāsu pigmenti, ko izmanto ādas apretēšanai

3212

Pigmenti (ieskaitot metāla pulverus un kristālus), disperģēti neūdens vidē, šķidrā vai pastas veidā, kurus izmanto krāsu ražošanā (ieskaitot emaljas); spieduma folijas; dažādas krāsas un krāsvielas, kas iepakotas pārdošanai mazumtirdzniecībā:

3212 90

citādi

pigmenti (ieskaitot metāla pulverus un kristālus), disperģēti neūdens vidē, šķidrā vai pastas veidā, kurus izmanto krāsu ražošanā (ieskaitot emaljas)

3212 90 31

uz alumīnija pulvera bāzes

3212 90 38

citādi

3212 90 90

citādas krāsvielas, safasētas mazumtirdzniecībai

3214

Stiklinieku tepe, potvasks, sveķu cementi, blīvēšanas maisījumi un citas mastikas; krāsotāju špakteļtepes; fasāžu, iekšējo sienu, grīdu, griestu vai tamlīdzīgu virsmu apstrādes ugunsnedroši maisījumi

3506

Gatavas līmes un citādas gatavās līmvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas; produkti, kas paredzēti izmantošanai kā līmes vai līmvielas, safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes vai līmvielas, ar tīro masu līdz 1 kg:

citādi

3506 91 00

adhezīvi uz pozīcijās 3901-3913 minēto polimēru bāzes vai uz kaučuka bāzes

3601 00 00

Šaujampulveri

3602 00 00

Gatavas sprāgstvielas, izņemot šaujampulverus

3603 00

Degauklas; detonējošās auklas; triecienkapseles vai detonatora kapseles; degļi; elektrodetonatori

3605 00 00

Sērkociņi, izņemot pirotehnikas izstrādājumus, kas minēti pozīcijā 3604

3606

Ferocērijs un visu veidu citādi pirofori sakausējumi; degošu materiālu izstrādājumi, kas minēti šīs nodaļas 2. piezīmē:

3606 90

citādi

3606 90 10

ferocērijs un visu veidu citādi pirofori sakausējumi

3802

Aktivētā ogle; aktivēti dabiskie minerālprodukti; dzīvnieku ogle, ieskaitot izmantotu dzīvnieku ogli:

3802 10 00

aktivētā ogle

3806

Kolofonijskābe un sveķskābe un to atvasinājumi; olofonija spirts un kolofonija eļļas; kausēti sveķi:

3806 20 00

kolofonija, sveķskābju vai kolofonija vai sveķskābju atvasinājumu sāļi, izņemot kolofonija pievienošanās produktu sāļus

3807 00

Darva; koka darvas eļļas; koksnes kreozots; koka spirts; augu piķis; alus piķis un tamlīdzīgi produkti uz kolofonija, sveķskābju vai augu piķa bāzes

3810

Metāla virsmu kodināšanas preparāti; kušņi un citi palīgpreparāti mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai; pastas un pulveri mīkstlodēšanai, cietlodēšanai un metināšanai, kuri sastāv no metāla un citiem materiāliem; preparāti, ko izmanto kā serdeņus vai pārklājumus metināšanas elektrodiem vai stieņiem:

3810 90

citādi

3810 90 90

citādi

3817 00

Jaukti alkilbenzoli un jaukti alkilnaftalīni, izņemot pozīcijā 2707 vai 2902 minētos:

3817 00 50

lineārais alkilbenzols

3819 00 00

Bremžu šķidrumi un citādi gatavie šķidrumi hidrauliskajiem pārvadiem, kas nesatur vai satur mazāk par 70 % no kopējās masas naftas eļļas vai eļļas, kuras iegūtas no bitumenminerāliem

3820 00 00

Gatavi pretaizsalšanas līdzekļi un atkausēšanas šķidrumi

3824

Gatavas saistvielas lietņu veidnēm vai serdeņiem; ķīmijas vai saskarnozaru rūpniecības ķīmiskie produkti un preparāti (arī produkti un preparāti, kas satur dabīgu produktu maisījumus), kas nav minēti vai iekļauti citur:

3824 30 00

neaglomerēti metālu karbīdi, sajaukti savstarpēji vai ar metāliskām saistvielām

3824 40 00

gatavas piedevas cementiem, javām vai betoniem

3824 50

ugunsneizturīgas javas un betoni

3824 90

citādi

3824 90 40

laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumi

citādi

produkti un preparāti, kurus izmanto farmācijā un ķirurģijā

3824 90 61

antibiotiku ražošanas procesa starpprodukti, kurus iegūst Streptomyces tenebrarius fermentācijā, arī izžāvēti, izmantojami pozīcijā 3004 minēto cilvēkiem paredzēto medikamentu ražošanā

3824 90 64

citādi

3901

Etilēna polimēri pirmformās:

3901 10

polietilēns, kura blīvums ir mazāks par 0,94

3901 10 90

citādi

3916

Plastmasas monopavediens ar šķērsgriezumu lielāku par 1 mm, stieņi, serdeņi un profili ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādāti:

3916 20

no vinilhlorīda polimēriem

3916 20 10

no poli(vinilhlorīda)

3916 90

no citām plastmasām

3916 90 90

citādi

3917

Plastmasas caurulītes, caurules, šļūtenes un to savienotājelementi (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas):

3917 10

mākslīgās desu ādas no cietinātiem proteīniem vai celulozes materiāliem

3917 10 10

no cietinātiem proteīniem

citādas caurulītes, caurules un šļūtenes

3917 31 00

elastīgas caurulītes, caurules un šļūtenes, kam pārraušanas spiediens ir vismaz 27,6 MPa

ex 3917 31 00

ar vai bez piestiprinātiem savienotājelementiem, kas nav paredzēti izmantošanai civilajā aviācijā

3917 32

citādas, kas nav stiegrotas vai citādi savienotas ar citiem materiāliem, bez savienotājelementiem

citādi

3917 32 91

mākslīgās desu ādas

3917 40 00

cauruļu savienotājelementi

ex 3917 40 00

nav paredzēti izmantošanai civilajā aviācijā

3919

Plastmasas pašlīmējošas plātnes, loksnes, plēves, folijas, lentes, sloksnes un citādas plakanās formas, ruļļos vai citā veidā

3920

Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes, bez porām, nestiegrotas, kārtainas, uz pamatnes vai tamlīdzīgi savienotas ar citiem materiāliem:

3920 10

no etilēna polimēriem

ne biezāki par 0,125 mm

no polietilēna ar blīvumu

līdz 0,94

3920 10 23

polietilēna plēve ar biezumu 20 mikrometri vai vairāk, bet ne biezāka par 40 mikrometriem, fotorezistentu filmu izgatavošanai, kuras lieto pusvadītāju vai iespiedshēmu ražošanā

citādi

neapdrukātas

3920 10 24

elastīgā plēve

3920 10 26

citādi

3920 10 27

apdrukātas

3920 10 28

0,94 vai vairāk

3920 10 40

citādi

biezāki par 0,125 mm

3920 10 89

citādi

3920 20

no propilēna polimēriem

3920 30 00

no stirola polimēriem

no vinilhlorīda polimēriem

3920 43

ar plastifikatoru saturu ne mazāk kā 6 % no svara

3920 49

citādi

no akrila polimēriem

3920 51 00

no poli(metilmetakrilāta)

3920 59

citādi

no polikarbonātiem, alkīdsveķiem, polialilesteriem un citiem poliesteriem

3920 61 00

no polikarbonātiem

3920 62

no poli(etilēntereftalāta)

3920 63 00

no nepiesātinātiem poliesteriem

3920 69 00

no citiem poliesteriem

no celulozes vai tās ķīmiskajiem atvasinājumiem

3920 71

no reģenerētas celulozes

3920 71 10

satītas vai nesatītas loksnes, plēves un lentes, ne biezākas par 0,75 mm

ex 3920 71 10

nav paredzētas dialīžu aparātiem

3920 71 90

citādi

3920 73

no acetilcelulozes

3920 73 50

satītas vai nesatītas loksnes, plēves un lentes, ne biezākas par 0,75 mm

3920 73 90

citādi

3920 79

no citādiem celulozes atvasinājumiem

3920 79 90

citādi

no citām plastmasām

3920 92 00

no poliamīdiem

3920 93 00

no amīnsveķiem

3920 94 00

no fenolsveķiem

3920 99

no citām plastmasām

no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem

3920 99 21

poliimīda loksnes un lentes, nepārklātas vai pārklātas vienīgi ar plastmasu

3920 99 28

citādi

no aditīvās polimerizācijas produktiem

3920 99 55

biaksiāli orientēta poli(vinilspirta) plēve, ar polivinilspirta saturu 97 % no svara vai vairāk, nepārklāta, ne biezāka par 1 mm

3920 99 59

citādi

3920 99 90

citādi

3921

Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes:

3921 90

citādi

4002

No eļļām iegūtais sintētiskais kaučuks un faktiss pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs; jebkuru pozīcijā 4001 minēto produktu maisījumi ar jebkuru šīs pozīcijas produktu pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs:

butadiēnstirolkaučuks (SBR); karboksilēts butadiēnstirolkaučuks (XSBR)

4002 19

citādi

4005

Kombinētais nevulkanizētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs:

citādi

4005 99 00

citādi

4007 00 00

Vulkanizēta kaučuka pavedieni un kordi

4008

Plātnes, loksnes, sloksnes, stieņi un fasonprofili no vulkanizēta kaučuka, izņemot cieto kaučuku:

no porainās gumijas

4008 11 00

plātnes, loksnes un sloksnes

4008 19 00

citādi

no bezporu kaučuka

4008 29 00

citādi

ex 4008 29 00

izņemot pēc izmēra sagrieztus fasonprofilus izmantošanai civilajā aviācijā

4010

Transportieru lentes un dzensiksnas vai transmisijas siksnas vai dzensiksnas no vulkanizēta kaučuka:

transportieru lentes vai dzensiksnas

4010 11 00

stiegrotas tikai ar metālu

4011

Jaunas gumijas pneimatiskās riepas:

4011 20

autobusiem vai kravas automobiļiem

4011 20 10

kuru slodzes indekss nepārsniedz 121

ex 4011 20 10

ar loka izmēru līdz 61 cm

citādas, ar protektora skujiņas zīmējumu vai tamlīdzīgām protektorrievām

4011 61 00

lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un mašīnām

4011 62 00

būvdarbos un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām, ar loka izmēru līdz 61 cm

4011 63 00

būvdarbos un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām, ar loka izmēru vairāk nekā 61 cm

citādi

4011 92 00

lauksaimniecības un mežsaimniecības transportlīdzekļiem un mašīnām

4011 93 00

būvdarbos un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām, ar loka izmēru līdz 61 cm

4011 94 00

būvdarbos un rūpniecībā izmantojamiem transportlīdzekļiem un mašīnām, ar loka izmēru vairāk nekā 61 cm

4205 00

Citi ādas vai mākslīgās ādas izstrādājumi:

ko izmanto mašīnās, mehānismos vai citām tehniskām vajadzībām

4205 00 11

transportieru lentes vai transmisijas siksnas vai dzensiksnas

4205 00 19

citādi

4206 00 00

Izstrādājumi no zarnām (izņemot zīdtārpiņa pavedienu), aklās zarnas ārējās sieniņas, pūšļiem vai cīpslām:

ex 4206 00 00

izņemot ketgutu

4411

Kokšķiedru vai citu koksnveida materiālu plātnes, kam ir vai nav pievienoti sveķi vai citas organiskas vielas:

citādi

4411 94

ar blīvumu ne vairāk kā 0,5 g/cm3

4411 94 10

mehāniski neapstrādātas vai nepārklātu virsmu

ex 4411 94 10

ar blīvumu ne vairāk kā 0,35 g/cm3

4411 94 90

citādi

ex 4411 94 90

ar blīvumu ne vairāk kā 0,35 g/cm3

4412

Saplāksnis, finierētas plātnes un tamlīdzīgi laminēti koksnes materiāli:

citāds saplāksnis vienīgi no koka loksnēm (izņemot bambusu) ar katras kārtas biezumu ne vairāk kā 6 mm

4412 31

ar vismaz vienu ārējo kārtu no šīs nodaļas 1. piezīmē par apakšpozīcijām minēto tropu koku koksnes

4412 31 10

Āfrikas mahagons, tumšsarkanais meranti, gaišsarkanais meranti, limba, mahagons (Swietenia spp.), obeče, okoume, Paras palisandrs, Rio palisandrs, Brazīlijas palisandrs, sapele, sipo, virola un baltais lauans

citādi

4412 94

galdniekplātnes, saklātņu plātnes un plātnes ar vidusdaļu no līmētām līstēm

4412 94 10

ar vismaz vienu ārējo kārtu no lapu koku koksnes

ex 4412 94 10

citādi, kas nesatur vismaz vienu kokskaidu plātnes kārtu

4412 99

citādi

4412 99 70

citādi

4413 00 00

Blīvināti kokmateriāli kluču, plātņu, līstu vai profilētu izstrādājumu veidā

4416 00 00

Mucas, muciņas, kubli, toveri un citādi mucinieku darinājumi un to daļas no koka, ieskaitot mucu dēlīšus

4419 00

Galda un virtuves piederumi no koka

4420

Koka intarsijas un inkrustācijas; lādītes un kārbiņas juvelierizstrādājumiem vai galda piederumiem un tamlīdzīgiem priekšmetiem; koka statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi; koka mēbeles, kas nav minētas 94. nodaļā

4602

Grozi, pīteņi un citi izstrādājumi, kas ir tieši izgatavoti pēc formas no pinamiem materiāliem vai no pozīcijā 4601 minētajām precēm; izstrādājumi no lufas:

no augu materiāliem

4602 11 00

no bambusa

ex 4602 11 00

izņemot salmu apvalki pudelēm vai pīti trauki, pinumi un citi izstrādājumi, kas ir tieši izgatavoti pēc formas no pinamiem materiāliem

4602 12 00

no rotangpalmas

ex 4602 12 00

izņemot salmu apvalki pudelēm vai pīti trauki, pinumi un citi izstrādājumi, kas ir tieši izgatavoti pēc formas no pinamiem materiāliem

4602 19

citādi

citādi

4602 19 99

citādi

4602 90 00

citādi

4802

Nekrītots papīrs un kartons, izmantojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, neperforētas perfokartes un perforatora lentes papīrs ruļļos vai jebkura izmēra taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4801 vai 4803 minēto papīru; rokas lējuma papīrs un kartons:

citāds papīrs un kartons, kas nesatur mehāniskā procesā iegūtas šķiedras vai satur tās ne vairāk kā 10 % no kopējā šķiedru daudzuma

4802 55

kas sver 40 g/m2 vai vairāk, bet ne vairāk par 150 g/m2, ruļļos

citāds papīrs un kartons ar mehāniskā vai ķīmiski mehāniskā procesā iegūtas šķiedras saturu vairāk par 10 % no kopējā šķiedru daudzuma

4802 61

ruļļos

4802 61 15

kas sver mazāk par 72 g/m2 un kurā mehāniskā procesā iegūtas šķiedras saturs pārsniedz 50 % no kopējā šķiedru daudzuma

ex 4802 61 15

citādi kā kopējamā papīra pamats

4802 61 80

citādi

4802 62 00

loksnēs, kuru viena mala nesalocītā veidā nepārsniedz 435 mm un otra mala nepārsniedz 297 mm

ex 4802 62 00

citādi kā kopējamā papīra pamats

4802 69 00

citādi

ex 4802 69 00

citādi kā kopējamā papīra pamats

4804

Nekrītots kraftpapīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, izņemot pozīcijā 4802 vai 4803 minēto:

citāds kraftpapīrs un kartons, kura svars pārsniedz 225 g/m2

4804 59

citādi

4805

Citāds nekrītots papīrs un kartons ruļļos vai loksnēs, kas nav apstrādāts tālāk, kā norādīts šīs nodaļas 3. piezīmē:

gofrētais papīrs

4805 11 00

pusķīmisko šķiedru gofrētais papīrs

4805 12 00

gofrētais salmu šķiedru papīrs

4805 19

citādi

testlainers (pārstrādāts papīrs gofrētā kartona virsmām)

4805 24 00

kas sver 150 g/m2 vai mazāk

4805 25 00

kas sver vairāk nekā 150 g/m2

4805 30

sulfītcelulozes ietinamais papīrs

citādi

4805 91 00

kas sver 150 g/m2 vai mazāk

4810

Papīrs un kartons, kas no vienas vai abām pusēm pārklāts ar kaolīnu vai citām neorganiskām vielām, lietojot saistvielas vai bez tām, bez citiem pārklājumiem, ar virsmas krāsojumu vai bez tā, ar dekoratīvu virsmu vai iespiedattēliem vai bez tiem, jebkura lieluma ruļļos vai taisnstūrveida (arī kvadrātveida) loksnēs:

papīrs un kartons rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem, kurā vairāk par 10 % no kopējā šķiedru satura ir mehāniskā vai ķīmiski mehāniskā procesā iegūtas šķiedras

4810 29

citādi

kraftpapīrs un kartons, kas nav lietojams rakstīšanai, apdrukai vai citiem grafiskiem darbiem

4810 31 00

vienmērīgi balināts visā masā, kurā vairāk nekā 95 % no kopējā šķiedru satura ir ķīmiskā procesā iegūtas koksnes šķiedras un kas sver 150 g/m2 vai mazāk

4810 32

vienmērīgi balināts visā masā, kurā vairāk nekā 95 % no kopējā šķiedru satura ir ķīmiskā procesā iegūtas koksnes šķiedras un kas sver vairāk par 150 g/m2

4810 39 00

citādi

citāds papīrs un kartons

4810 92

daudzslāņainais

4810 99

citādi

4811

Papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, krītots, piesūcināts, ar pārklājumu, ar krāsotu vai dekoratīvu virsmu vai apdrukāts, jebkura izmēra ruļļos vai taisnstūrveida (ieskaitot kvadrātu) loksnēs, izņemot pozīcijā 4803, 4809 vai 4810 minēto:

4811 10 00

ar gudronu, bitumu vai asfaltu apstrādāts papīrs un kartons

papīrs un kartons, krītots, piesūcināts vai pārklāts ar plastmasām (izņemot līmes):

4811 51 00

balināts, kas sver vairāk par 150 g/m2

ex 4811 51 00

Grīdas segumi uz papīra vai kartona pamata, sagriezti vai nesagriezti pēc izmēra

4811 59 00

citādi

ex 4811 59 00

Grīdas segumi uz papīra vai kartona pamata, sagriezti vai nesagriezti pēc izmēra

4811 90 00

citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām

4818

Tualetes papīrs un tamlīdzīgs papīrs, celulozes vate vai celulozes šķiedru papīrs, ko izmanto mājsaimniecībā vai sanitāriem un higiēnas nolūkiem, ruļļos, kuru platums nepārsniedz 36 cm, vai sagriezts pēc izmēra vai formas; kabatas lakatiņi, kosmētikas salvetes, dvieļi, galdauti, galda salvetes, bērnu autiņi, tamponi, palagi un tamlīdzīgi mājsaimniecības, sanitārijas vai slimnīcu piederumi, apģērba gabali un apģērba piederumi no papīra masas, papīra, celulozes vates vai celulozes šķiedras audumiem:

4818 10

tualetes papīrs

4818 10 10

kura katra kārta sver 25 g/m2 vai mazāk

4818 10 90

kura katra kārta sver vairāk par 25 g/m2

4818 40

higiēnas dvieļi un tamponi, autiņi un tamlīdzīgi higiēnas izstrādājumi

higiēnas dvieļi, tamponi un tamlīdzīgi higiēnas izstrādājumi

4818 40 19

citādi

4818 50 00

apģērba gabali un apģērba piederumi

4823

Citāds papīrs, kartons, celulozes vate un audums no celulozes šķiedrām, sagrieztspēc izmēra vai formas; citādi izstrādājumi no papīra masas, papīra, kartona, celulozes vates vai celulozes šķiedru auduma:

4823 90

citādi:

4823 90 85

Citādi

ex 4823 90 85

Grīdas segumi uz papīra vai kartona pamata, sagriezti vai nesagriezti pēc izmēra

4908

Novelkamās bildītes

6501 00 00

Cepuru pusfabrikāti, veidņi un kapuces no filca, neveidotas pēc formas un bez malām; plakanas sagataves un cilindriskas sagataves (ieskaitot sagrieztas) no filca

6502 00 00

Cepuru pusfabrikāti, pīti vai izgatavoti, savienojot dažādu materiālu sloksnes, neveidoti un bez malām, bez oderes un apdares

6504 00 00

Cepures un citas galvassegas, pītas vai izgatavotas, savienojot dažādu materiālu sloksnes, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares

6505

Trikotāžas cepures un citādas mežģīņu, filca un citu tekstilmateriālu galvassegas, kas izgatavotas no viena gabala (bet ne no sloksnēm), oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares; dažāda materiāla tīkliņi matiem, oderēti vai neoderēti, ar apdari vai bez apdares

6506

Citādas galvassegas, oderētas vai neoderētas, ar apdari vai bez apdares:

6506 10

drošības galvassegas

6506 10 80

no citādiem materiāliem

citādi

6506 91 00

no gumijas vai plastmasas

6506 99

no citādiem materiāliem

6507 00 00

Galvassegu starplikas, oderes, pārvalki, cepuru pamatnes, karkasi, nagi un zoda siksnas

6601

Lietussargi un saulessargi (ieskaitot spieķveida lietussargus, dārza saulessargus un tamlīdzīgus izstrādājumus)

6603

Daļas, rotājumi un piederumi pozīciju 6601 un 6602 izstrādājumiem:

6603 20 00

lietussargu karkasi, ieskaitot karkasus, kas uzmontēti uz kāta (stieņa)

6603 90

citādi

6603 90 10

rokturi un uzgaļi

6703 00 00

Cilvēku mati, frizēti, plānināti, balināti vai citādi apstrādāti; vilna vai dzīvnieku spalva vai citi tekstilmateriāli, sagatavoti parūku un tamlīdzīgu izstrādājumu ražošanai

6704

Parūkas, liekās bārdas, uzacis, skropstas, šinjoni un tamlīdzīgi darinājumi no cilvēku matiem, dzīvnieku spalvas vai tekstilmateriāliem; izstrādājumi no cilvēku matiem, kas citur nav iekļauti vai minēti

6804

Dzirnakmeņi, galodas, slīpripas un tamlīdzīgi izstrādājumi, bez ietvara, paredzēti slīpēšanai, asināšanai, pulēšanai, pielāgošanai vai griešanai, akmeņi asināšanai vai pulēšanai ar roku, to daļas no dabiskā akmens, aglomerētiem, dabiskiem vai mākslīgiem abrazīviem vai no keramikas, komplektā ar detaļām no citiem materiāliem vai bez šīm detaļām:

citādi dzirnakmeņi, galodas, slīpripas un tamlīdzīgi izstrādājumi

6804 22

no citādiem aglomerētiem abrazīviem vai no keramikas

6805

Dabisks vai mākslīgs abrazīvs pulveris vai graudi uz tekstilmateriāla, papīra, kartona vai citādu materiālu pamatnes, kas sagriezta vai nesagriezta pēc formas, šūta vai nešūta, vai citā veidā apstrādāta vai neapstrādāta

6807

Asfalta vai tamlīdzīga materiāla izstrādājumi (piemēram, no naftas bituma vai akmeņogļu piķa)

6808 00 00

Paneļi, plātnes, plātnītes, bloki un tamlīdzīgi izstrādājumi no augu šķiedrām, salmiem vai ēveļskaidām, šķeldām, drumslām, zāģu skaidām vai citiem koksnes atkritumiem, kas aglomerēti ar cementu, ģipsi vai citām minerālu saistvielām

6809

Izstrādājumi no ģipša vai no maisījumiem uz ģipša bāzes

6811

Izstrādājumi no azbestcementa, no cementa ar celulozes šķiedrām vai tamlīdzīgiem materiāliem

6812

Apstrādāta azbesta šķiedra; maisījumi uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes; izstrādājumi no šādiem maisījumiem vai no azbesta (piemēram, diegi, audumi, apģērbs, galvassegas, apavi, starplikas), stiegroti vai nestiegroti, izņemot pozīcijas 6811 vai 6813 preces:

6812 80

no krosidolīta

6812 80 10

izstrādājumi no šķiedrām; maisījumi uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

ex 6812 80 10

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

6812 80 90

citādi

ex 6812 80 90

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

citādi

6812 91 00

apģērbs, apģērba piederumi, apavi un galvassegas

6812 92 00

papīrs, biezs kartons un pape

6812 93 00

presēta azbesta šķiedra, loksnēs vai ruļļos

6812 99

citādi

6812 99 10

apstrādāta azbesta šķiedra; maisījumi uz azbesta bāzes vai azbesta un magnija karbonāta bāzes

ex 6812 99 10

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

6812 99 90

citādi

ex 6812 99 90

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

6813

Berzes materiāli vai izstrādājumi no tiem (piemēram, loksnes, ruļļi, lentes, segmenti, diski, paplākšņi, kluči), nesamontēti, bremzēm, sajūgiem vai tamlīdzīgiem mehānismiem, uz azbesta, citu minerālvielu vai celulozes bāzes kopā ar tekstila vai citiem materiāliem vai bez tiem:

nesatur azbestu

6813 89 00

citādi

ex 6813 89 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

6814

Apstrādāta vizla un tās izstrādājumi, ieskaitot aglomerētu vai reģenerētu vizlu, uz papīra, kartona vai cita materiāla pamatnes vai bez tās:

6814 90 00

citādi

6815

Akmens vai citu minerālvielu izstrādājumi (ieskaitot oglekļa materiālu šķiedras un izstrādājumus no tām un izstrādājumus no kūdras), kas citur nav minēti:

6815 20 00

kūdras izstrādājumi

6902

Ugunsizturīgie ķieģeļi, bloki, plāksnītes un tamlīdzīgi ugunsizturīgie keramikas būvmateriāli, izņemot izstrādājumus no kramzemes akmens miltiem vai no tamlīdzīgiem kramzemes iežiem:

6902 10 00

kas satur vairāk nekā 50 % no svara Mg, Ca vai Cr elementus atsevišķi vai kopā magnezīta (MgO), karbīda (CaO) un hromīta (Cr2O3) veidā

ex 6902 10 00

bloki stikla krāsnīm

6902 20

kas satur vairāk nekā 50 % no svara alumīnija oksīdu (Al2O3), silīcija oksīdu (SiO2) vai šo produktu maisījumu

citādi

6902 20 99

citādi

ex 6902 20 99

bloki stikla krāsnīm

6903

Citādi ugunsizturīgie keramikas izstrādājumi (piemēram, retortes, tīģeļi, mufeļi, uzgaļi, noslēgi, balsti, izmēģinājuma trauciņi, caurules, caurulītes, apvalki, stieņi, serdeņi), izņemot izstrādājumus no kramzemes akmens miltiem vai no tamlīdzīgiem kramzemes iežiem:

6903 10 00

kas satur vairāk par 50 % no svara grafītu vai citādu oglekli vai šo produktu maisījumu

7002

Stikls lodīšu formā (izņemot mikrolodītes, kas minētas pozīcijā 7018), nūjiņu vai caurulīšu formā, neapstrādāts:

7002 20

nūjiņas

caurulītes

7002 32 00

no citāda stikla, kura lineārās izplešanās koeficients nepārsniedz 5 × 10-6 vienā kelvinā, temperatūras intervālā no 0 °C līdz 300 °C

7004

Stieptais vai pūstais stikls, loksnēs ar absorbējošu, atstarojošu vai neatstarojošu slāni vai bez tā, bet neapstrādāts ar citu paņēmienu:

7004 90

citāds stikls

7004 90 70

siltumnīcu lokšņu stikls

7006 00

Stikls, kas minēts pozīcijā 7003, 7004 vai 7005, izliekts, slīpētām malām, gravēts, urbts, emaljēts vai citādi apstrādāts, bet bez ietvara un citu materiālu apdares:

7006 00 90

citādi

7009

Stikla spoguļi, ierāmēti vai neierāmēti, ieskaitot atpakaļskata spoguļus:

citādi

7009 91 00

neierāmēti

7009 92 00

ierāmēti

7010

Baloni, pudeles, flakoni, burkas, krūzes, stikla pudelītes zālēm, ampulas un citi stikla trauki preču transportēšanai vai iepakošanai; stikla burkas konservēšanai; stikla aizbāžņi, vāki un citi aizvākošanas izstrādājumi:

7010 20 00

aizbāžņi, vāciņi un tamlīdzīgi stikla izstrādājumi

7016

Bloki bruģēšanai, plātnes, ķieģeļi, plāksnītes un tamlīdzīgi izstrādājumi no presēta vai lieta stikla, stiegroti vai nestiegroti, izmantojami būvdarbos vai celtniecībā; stikla klucīši un citādi stikla izstrādājumi mozaīkas un tamlīdzīgiem dekoratīviem darbiem uz pamatnes vai bez tās; vitrāžu stikli un tamlīdzīgi stikli; daudzšūnu stikls vai putustikls bloku, paneļu, plākšņu, apvalku vai tamlīdzīgās formās:

7016 90

citādi

7017

Stikla trauki laboratoriju, higiēnas un farmācijas vajadzībām, graduēti vai negraduēti, kalibrēti vai nekalibrēti

7018

Stikla krelles, pērļu imitācijas, dārgakmeņu un pusdārgakmeņu imitācijas un tamlīdzīgi stikla izstrādājumi, kā arī izstrādājumi no tiem, izņemot bižutēriju; stikla acis, izņemot protēzes; statuetes un citādi dekorējumi no stikla, kas apstrādāts ar lodlampu, izņemot bižutēriju; stikla mikrolodītes, kuru diametrs nepārsniedz 1 mm:

7018 90

citādi

7018 90 10

stikla acis; stikla sīkpriekšmeti

7019

Stikla šķiedras (ieskaitot stikla vati) un to izstrādājumi (piemēram, pavedieni, audumi):

šķiedru lentes, grīstes, pavedieni un cirstās šķiedras (šķipsnas)

7019 12 00

grīstes

7019 19

citādi

7019 19 90

no štāpeļšķiedrām

smalkie audumi (plīvuri), tīkli, mašas, matrači, plātnes un tamlīdzīgi neaustie izstrādājumi

7019 32 00

smalkie audumi (plīvuri)

ex 7019 32 00

kuru platums nepārsniedz 200 cm

citādi audumi

7019 51 00

kuru platums nepārsniedz 30 cm

7019 90

citādi

7101

Dabiskās vai kultivētās pērles, apstrādātas vai neapstrādātas, šķirotas vai nešķirotas, bet nesavērtas, neiestrādātas un neiestiprinātas; dabiskās vai kultivētās pērles, nešķirotas, uz laiku savērtas ērtākai transportēšanai

7102

Apstrādāti vai neapstrādāti dimanti, bet neiedarināti un nenostiprināti:

7102 10 00

nešķiroti

rūpniecībā neizmantojamie

7102 31 00

neapstrādāti vai tikai sazāģēti, saskaldīti vai rupji apstrādāti

7102 39 00

citādi

7103

Dārgakmeņi (izņemot dimantus) un pusdārgakmeņi, apstrādāti vai neapstrādāti, šķiroti vai nešķiroti, bet nesavērti, neiedarināti un nenostiprināti; nešķiroti dārgakmeņi (izņemot dimantus) un pusdārgakmeņi, uz laiku savērti ērtākai transportēšanai

7104

Sintētiskie vai reģenerētie dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, apstrādāti vai neapstrādāti, šķiroti vai nešķiroti, bet nesavērti, neiedarināti un nenostiprināti; nešķiroti sintētiskie vai reģenerētie dārgakmeņi un pusdārgakmeņi, uz laiku savērti ērtākai transportēšanai

7104 20 00

citādi, neapstrādāti vai tikai sazāģēti vai rupji apstrādāti

7104 90 00

citādi

7106

Sudrabs (ieskaitot ar zeltu vai platīnu pārklātu sudrabu), neapstrādāts, daļēji apstrādāts vai pulverveidā

7107 00 00

Parastie metāli, plaķēti ar sudrabu, tikai daļēji apstrādāti

7108

Zelts (ieskaitot platinētu zeltu), neapstrādāts, daļēji apstrādāts vai pulverveidā:

nemonetārais

7108 11 00

pulveris

7108 13

citādas daļēji apstrādātas formas

7108 20 00

monetārais

7109 00 00

Ar zeltu plaķēti parastie metāli vai sudrabs, tikai daļēji apstrādāts

7110

Platīns, neapstrādāts, daļēji apstrādāts vai pulverveidā

7111 00 00

Ar platīnu plaķēti parastie metāli, sudrabs un zelts, tikai daļēji apstrādāts

7112

Dārgmetālu vai ar dārgmetālu plaķētu metālu lūžņi un atlūzas: citādi atkritumi un lūžņi, kas satur dārgmetālus vai dārgmetālu savienojumus un kurus izmanto galvenokārt dārgmetālu reģenerēšanai

7115

Citādi izstrādājumi no dārgmetāla vai metāla, kas plaķēts ar dārgmetālu:

7115 90

citādi

7116

Izstrādājumi no dabiskām vai kultivētām pērlēm, dabiskiem, sintētiskiem vai reģenerētiem dārgakmeņiem vai pusdārgakmeņiem

7117

Bižutērija:

no parastā metāla ar elektrolītisko dārgmetāla pārklājumu vai bez tā

7117 11 00

aproču pogas un apkakles pogas

7117 19

citādi

bez stikla elementiem

7117 19 91

zeltīti, sudraboti vai platinēti

7118

Monētas

7213

Stieņi, karsti velmēti, brīvi tītos saišķos, no dzelzs vai neleģētā tērauda:

citādi

7213 91

ar apļveida šķērsgriezumu mazāk nekā 14 mm diametrā

7213 91 10

izmantošanai betona stiegrojumam

7307

Dzelzs vai tērauda savienotājelementi caurulēm (piemēram, savienojumi, leņķa gabali, uzmavas):

lieti cauruļu piederumi

7307 11

no nekaļamā čuguna

7307 11 90

citādi

7307 19

citādi

citādi, no nerūsējošā tērauda

7307 21 00

atloki

7307 22

leņķa gabali, līkumi un uzmavas ar iegrieztu vītni

7307 22 90

leņķa gabali un līkumi

7307 23

piederumi sadurmetināšanai

7307 29

citādi

7307 29 10

ar iegrieztu vītni

7307 29 90

citādi

citādi

7307 91 00

atloki

7307 92

leņķa gabali, līkumi un uzmavas ar iegrieztu vītni

7307 92 90

leņķa gabali un līkumi

7307 93

piederumi sadurmetināšanai

kuru maksimālais ārējais diametrs nepārsniedz 609,6 mm

7307 93 11

leņķa gabali un līkumi

7307 93 19

citādi

kuru maksimālais ārējais diametrs pārsniedz 609,6 mm

7307 93 91

leņķa gabali un līkumi

7307 99

citādi

7308

Metālkonstrukcijas (izņemot pozīcijā 9406 iekļautās saliekamās būvkonstrukcijas) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, slūžu vārti, torņi, režģu konstrukcijas, jumti, jumta konstrukcijas, durvis un logi un to rāmji, durvju sliekšņi, slēģi, balustrādes, balsti un kolonnas) no dzelzs vai tērauda; dzelzs vai tērauda plāksnes, stieņi, leņķi, profili, fasonprofili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās

7308 30 00

durvis, logi un to rāmji, durvju sliekšņi

7308 90

citādi

7308 90 10

aizsprosti, slūžas, slūžu vārti, peldošas kuģu piestātnes, stacionāri doki un citādas iekārtas jūras un ūdensceļu konstrukcijām

citādi

tikai vai galvenokārt no loksnēm

7308 90 59

citādi

7309 00

Dzelzs vai tērauda tvertnes, cisternas, rezervuāri un tamlīdzīgas tilpnes jebkuru materiālu (izņemot saspiestu un sašķidrinātu gāzi) glabāšanai, ar ietilpību vairāk nekā 300 l, ar apšuvumu vai siltumizolāciju vai bez tās, bez mehāniskā vai siltumtehniskā aprīkojuma:

šķidrumiem

7309 00 30

ar apšuvumu vai siltumizolāciju

citādas, kuru tilpība

7309 00 51

pārsniedz 100 000 l

7309 00 59

nepārsniedz 100 000 l

7309 00 90

cietām vielām

7314

Stiepļu pinumi (ieskaitot bezgalu lentes), režģi, sieti un žogi no dzelzs vai tērauda stieplēm; dzelzs vai tērauda perforētas vilktas loksnes:

citādi stiepļu pinumi, režģi, sieti un žogi

7314 41

ar cinka pārklājumu

7314 41 90

citādi

7315

Dzelzs vai tērauda ķēdes un to daļas:

šarnīrķēdes un to daļas

7315 11

veltņu ķēdes

7315 11 90

citādi

7315 12 00

citādas ķēdes

7315 19 00

daļas

7315 20 00

pretslīdes ķēdes

citādas ķēdes

7315 82

citādas, ar metinātiem savienojumiem

7315 82 10

veidotas no elementiem ar maksimālo šķērsgriezumu 16 mm vai mazāk

7315 89 00

citādi

7315 90 00

citādas daļas

7403

Rafinēts varš un vara sakausējumi, neapstrādāti:

rafinēts varš

7403 12 00

stiepļu lietņi

7403 13 00

taisnstūrveida sagataves

7403 19 00

citādi

vara sakausējumi

7403 22 00

vara un alvas sakausējumi (bronza)

7403 29 00

citādi vara sakausējumi (izņemot pozīcijā 7405 minētās ligatūras)

7405 00 00

Vara ligatūras

7408

Vara stieples:

no rafinēta vara

7408 11 00

ar šķērsgriezuma maksimālo izmēru vairāk nekā 6 mm

7410

Vara folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,15 mm:

bez pamatnes

7410 12 00

no vara sakausējumiem

7413 00

Stiepļu vijumi, troses, pītas lentes un tamlīdzīgi izstrādājumi bez elektroizolācijas:

7413 00 20

no rafinēta vara

ex 7413 00 20

ar vai bez piestiprinātiem savienotājelementiem, kas nav paredzēti izmantošanai civilajā aviācijā

7413 00 80

no vara sakausējumiem

ex 7413 00 80

ar vai bez piestiprinātiem savienotājelementiem, kas nav paredzēti izmantošanai civilajā aviācijā

7415

Naglas, dažāda veida spraudītes, skavas (izņemot pozīcijas 8305 izstrādājumus) un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara vai no dzelzs un tērauda ar vara galviņām; ara skrūves, bultskrūves, uzgriežņi, ieskrūvējamie āķi, kniedes, ierievji, šķelttapas, paplāksnes (arī atsperpaplāksnes) un tamlīdzīgi izstrādājumi

7418

Galda piederumi, virtuves piederumi un citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas no vara; vara kasīkļi virtuves trauku tīrīšanai, spilventiņi saimniecības piederumu tīrīšanai un pulēšanai, cimdi un tamlīdzīgi izstrādājumi no vara; sanitārtehnikas izstrādājumi un to daļas no vara:

galda piederumi, virtuves piederumi un citi mājsaimniecības priekšmeti un to daļas; kasīkļi virtuves trauku tīrīšanai, spilventiņi saimniecības piederumu tīrīšanai un pulēšanai, cimdi un tamlīdzīgi izstrādājumi

7418 11 00

kasīkļi virtuves trauku tīrīšanai, spilventiņi saimniecības piederumu tīrīšanai un pulēšanai, cimdi un tamlīdzīgi izstrādājumi

7418 19

citādi

7419

Citi vara izstrādājumi:

7419 10 00

ķēdes un to daļas

citādi

7419 91 00

lieti, veidoti, štancēti vai kalti, bet bez turpmākas apstrādes

7419 99

citādi

7419 99 10

pinumi no vara stieplēm (arī bezgalu lentes) ar šķērsgriezumu, kas nav lielāks par 6 mm, režģi un sieti; perforētas vilktas loksnes

7419 99 30

vara atsperes

7607

Alumīnija folija (spiesta vai nespiesta, uz papīra, kartona, plastmasas vai tamlīdzīgu materiālu pamatnes vai bez pamatnes), ar biezumu (neskaitot jebkuru pamatni) ne vairāk kā 0,2 mm:

bez pamatnes

7607 11

velmēta, bet tālāk neapstrādāta

7607 19

citādi

7607 19 10

ne biezāki par 0,021 mm

vismaz 0,021 mm bieza, bet ne biezāka par 0,2 mm

7607 19 99

citādi

7607 20

ar pamatni

7607 20 10

ne biezāka (neskaitot jebkuru pamatni) par 0,021 mm

vismaz 0,021 mm bieza (neskaitot jebkuru pamatni), bet ne biezāka par 0,2 mm

7607 20 99

citādi

7610

Alumīnija konstrukcijas (izņemot saliekamas būvkonstrukcijas, kas minētas pozīcijā 9406) un to daļas (piemēram, tilti un to sekcijas, piloni, režģu masti, jumta pārsegumi, būvkopnes, durvis, logi un to aplodas, durvju sliekšņi, margas, balsti un kolonnas); alumīnija plāksnes, stieņi, profili, caurules un tamlīdzīgi izstrādājumi, kas sagatavoti izmantošanai konstrukcijās:

7610 90

citādi

7610 90 90

citādi

8202

Rokas zāģi; visu veidu zāģu plātnes (ieskaitot plātnes garenzāģēšanai, rievu iezāģēšanai vai bezzobu zāģu plātnes):

8202 20 00

lentzāģu lentes

ripzāģu diski (ieskaitot garenzāģēšanas un rievu iezāģēšanas diskus)

8202 31 00

ar tērauda darbdaļu

8202 39 00

citādi, ieskaitot daļas

citādas zāģu plātnes

8202 91 00

metālzāģu taisnās plātnes

8202 99

citādi

ar tērauda darbdaļu

8202 99 19

citādu materiālu apstrādei

8203

Vīles, adatvīles, skrāpjvīles, knaibles (ieskaitot asknaibles), plakanknaibles, pincetes, knaiblītes, metālgrieznes, cauruļu griešanas darbgaldi, skrūvju grieznes, caurumsitņi un tamlīdzīgi rokas darbarīki:

8203 10 00

vīles, adatvīles, skrāpjvīles un tamlīdzīgi darbarīki

8203 20

knaibles (ieskaitot asknaibles), plakanknaibles, pincetes, knaiblītes un tamlīdzīgi darbarīki

8203 20 90

citādi

8203 30 00

metālgrieznes un tamlīdzīgi darbarīki

8203 40 00

cauruļu griešanas darbgaldi, skrūvju grieznes, caurumsitņi un tamlīdzīgi darbarīki

8204

Uzgriežņu atslēgas, rokas (ieskaitot torsiometrus, bet izņemot grieztaviņas); uzgriežņu atslēgu maiņgalviņas, ar rokturiem vai bez tiem

8207

Maināmie instrumenti (ar mehānisku piedziņu vai bez tās) rokas darbarīkiem vai darbmašīnām (piemēram, presēšanai, štancēšanai, caurumošanai, vītņgriešanai, vītņurbšanai, urbšanai, izvirpošanai, caurvilkšanai, frēzēšanai, virpošanai vai skrūvju ieskrūvēšanai), ieskaitot presformas metālu vilkšanai vai presēšanai, un instrumenti klinšu vai grunts urbšanai:

8207 20

presformas metāla vilkšanai vai presēšanai

8207 20 90

ar citu materiālu darbdaļu

8210 00 00

Rokas mehāniskās ierīces (ar masu 10 kg vai mazāk) ēdienu un dzērienu pagatavošanai, apstrādei un pasniegšanai

8301

Slēdzenes, piekaramās un iekaļamās (kas slēdzamas ar atslēgu vai koda kombināciju, elektriskas vai neelektriskas) no parastā metāla; parastā metāla skavas un ietvari ar skavām, kurās iestrādātas slēdzenes; atslēgas minētajiem izstrādājumiem no parastā metāla:

8301 20 00

slēdzenes transportlīdzekļiem

8302

Pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kurus izmanto mēbelēs, durvīs, kāpnēs, logos, žalūzijās, transportlīdzekļu virsbūvēs, zirglietās, koferos, kastēs, lādītēs un tamlīdzīgos izstrādājumos; cepuru pakaramie, vadži, konsoles un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastajiem metāliem; parastā metāla skrituļi ar stiprinājumiem; parastā metāla automātiskie durvju aizvērēji:

8302 10 00

viras

ex 8302 10 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8302 20 00

skrituļi

ex 8302 20 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

citādas pierīces, stiprinājumi un tamlīdzīgas detaļas

8302 42 00

citādas, izmantošanai mēbelēs

ex 8302 42 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8302 49 00

citādi

ex 8302 49 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8302 50 00

cepuru pakaramie, vadži, konsoles un tamlīdzīgi izstrādājumi

8302 60 00

automātiskie durvju aizvērēji

ex 8302 60 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8303 00

Bruņotas vai stiprinātas parastā metāla glabātavas, seifi un durvis, ieskaitot banku noliktavu durvis un seifus, naudas skapjus un kastes, un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi:

8303 00 10

bruņotas vai stiprinātas glabātavas un seifi

8303 00 90

naudas skapji, kastes un tamlīdzīgi izstrādājumi

8305

Pierīces ātršuvējiem vai dokumentu mapēm, kancelejas spailes un saspraudes, spraudes, indeksatori un tamlīdzīgi kancelejas piederumi no parastā metāla; šuvēju stiepļu skavas blokos (piemēram, kancelejas vajadzībām, mēbeļu tapsēšanai, saiņošanai) no parastā metāla:

8305 10 00

ātršuvēju vai dokumentu mapju piederumi

8306

Parastā metāla zvani, gongi un tamlīdzīgi neelektriski izstrādājumi; parastā metāla statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi; parastā metāla ietvari fotogrāfijām, gleznām un tamlīdzīgi ietvari; parastā metāla spoguļi:

statuetes un citi dekoratīvi izstrādājumi

8306 29

citādi

8306 30 00

ietvari fotogrāfijām, gleznām un tamlīdzīgi ietvari; spoguļi

8307

Lokanas parastā metāla caurules ar savienotājelementiem vai bez tiem:

8307 90 00

no citiem parastajiem metāliem

8308

Aizdares, ietvari ar sprādzēm, sprādzes, aizdares sprādzes, āķīši, actiņas, cilpiņas un tamlīdzīgi parastā metāla izstrādājumi, kas izmantojami apģērbiem, apaviem, markīzēm, somām, ceļa piederumiem vai citiem gataviem ražojumiem, parastā metāla cauruļkniedes vai dubultkniedes; parastā metāla krelles un spīguļi

8309

Aizbāžņi, vāciņi (ieskaitot pudeļu vāciņus, uzgriežamos vāciņus un aizbāžņus), pudeļu vāciņi, aizbāžņu apvalki, vītņoti noslēgi, plombas un citi iepakošanas piederumi no parastā metāla:

8309 90

citādi

8309 90 10

svina kapsulas; alumīnija kapsulas, kuru diametrs pārsniedz 21 mm

8309 90 90

citādi

ex 8309 90 90

izņemot alumīnija vāciņi pārtikas vai dzērienu bundžām

8310 00 00

Parastā metāla plāksnītes un izkārtnes ar norādēm, nosaukumiem, adresēm un tamlīdzīgas plāksnītes, numuri, burti un tamlīdzīgi simboli, izņemot pozīcijā 9405 minētos izstrādājumus

8311

Stieples, stieņi, caurules, plāksnes, elektrodi un tamlīdzīgi izstrādājumi no parastā metāla vai no metāla karbīdiem, ar pārklājumu vai serdi no kušņu materiāla, izmantojami lodēšanai ar mīkstlodi, cietlodi, metināšanai vai metāla un metāla karbīdu uzklāšanai; parastā metāla aglomerēta pulvera stieples, kuras izmanto metalizēšanā izsmidzinot:

8311 30 00

parastā metāla stieņi ar pārklājumu un stieple ar serdi, paredzēti lodēšanai ar mīkstlodi vai cietlodi, vai gāzmetināšanai

8415

Gaisa kondicionēšanas iekārtas, kam ir ventilators ar motoru un ierīces gaisa mitruma un temperatūras mainīšanai; ieskaitot aparātus, kuros mitrumu atsevišķi neregulē:

8415 10

sienas vai loga, autonomie vai sadalītās (divbloku) sistēmas

8415 10 90

sadalītās (divbloku) sistēmas

citādi

8415 82 00

citādi, ar iebūvētu dzeses agregātu

ex 8415 82 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8415 83 00

bez dzeses agregāta

ex 8415 83 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8415 90 00

daļas

ex 8415 90 00

izņemot pozīcijas 8415 81, 8415 82 vai 8415 83 gaisa kondicionēšanas iekārtu daļas izmantošanai civilajā aviācijā

8418

Ledusskapji, saldētavas un citas dzesēšanas vai saldēšanas iekārtas, elektriskas vai cita veida; siltumsūkņi, izņemot gaisa kondicionēšanas iekārtas pozīcijā 8415:

8418 10

kombinētas dzesinātājsaldētavas ar atsevišķām ārdurvīm

8418 10 20

ar vairāk nekā 340 l ietilpību

ex 8418 10 20

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8418 10 80

citādi

ex 8418 10 80

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

daļas

8418 99

citādi

8419

Rūpnīcu un laboratoriju iekārtas ar elektrisku un neelektrisku karsēšanu (izņemot kurtuves, krāsnis un citas iekārtas, kas iekļautas pozīcijā 8514) materiālu termiskai apstrādei (karsēšanai, vārīšanai, apdedzināšanai vai kausēšanai, destilācijai, rektifikācijai, sterilizācijai, pasterizācijai, žāvēšanai, tvaicēšanai, kondensācijai vai atdzesēšanai), izņemot mājsaimniecības vajadzībām izmantojamās; neelektriskie caurplūdes un termoakumulācijas ūdenssildītāji:

žāvētavas

8419 32 00

koksnei, papīra masai, papīram vai kartonam

8419 40 00

destilācijas vai rektifikācijas iekārtas

8419 50 00

siltummaiņi

ex 8419 50 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

citādi mehānismi, iekārtas un ierīces

8419 89

citādi

8419 89 10

dzesēšanas torņi un tamlīdzīgas iekārtas tiešai dzesēšanai (bez sadales sienas) ar cirkulējošu ūdeni

8419 89 98

citādi

8421

Centrifūgas, arī centrbēdzes žāvētavas; šķidrumu un gāzu filtrēšanas vai attīrīšanas ierīces:

daļas

8421 91 00

centrifūgām, ieskaitot centrbēdzes žāvētavas

ex 8421 91 00

izņemot apakšpozīcijas 8421 19 94 iekārtām un daļas aparātiem fotoemulsijas uzklāšanai apakšpozīcijas 8421 19 99 LCD substrātiem

8421 99 00

citādi

8424

Mehāniskas ierīces (ar roku darbināmas vai citādas) šķidrumu un pulverveida vielu izsmidzināšanai vai izkliedēšanai; ugunsdzēšamie aparāti, uzpildīti vai neuzpildīti; pulverizatori un tamlīdzīgas ierīces; smilšu strūklas vai tvaikstrūklas mašīnas un tamlīdzīgi smidzināšanas aparāti:

8424 30

smilšstrūklas vai tvaikstrūklas mašīnas un tamlīdzīgi smidzināšanas aparāti

citādas ierīces

8424 81

lauksaimniecībai vai dārzkopībai

8425

Celšanas trīši un cēlāji, izņemot liftcēlājus; vinčas un kabestāni; domkrati:

trīši un cēlāji (izņemot liftcēlājus un automobiļu pacēlājus)

8425 19

citādi

8425 19 20

rokas ķēžcēlāji

ex 8425 19 20

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8425 19 80

citādi

ex 8425 19 80

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8426

Derikceltņi; celtņi, ieskaitot kabeļceltņus; pārvietojamās ceļamkāpnes, statņu transportieri un celtņautomobiļi:

tilta celtņi, pastatņu celtņi, portālceltņi, pārvietojamās ceļamkāpnes un statņu transportieri

8426 11 00

tilta celtņi ar nekustīgiem balstiem

8426 20 00

torņceltņi

8427

Autokrāvēji ar dakšu; citi kravas transportētāji ar celšanas un takelāžas ierīcēm

8428

Citas mašīnas un iekārtas celšanai, pārvietošanai, iekraušanai un izkraušanai (piemēram, lifti, eskalatori, konveijeri, telferi):

8428 10

lifti un liftcēlāji

8428 10 20

darbināmi ar elektrību

ex 8428 10 20

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8428 10 80

citādi

ex 8428 10 80

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8430

Citas mašīnas un mehānismi grunts, minerālu un rūdu pārvietošanai, planēšanai, profilēšanai, rakšanai, izstrādāšanai, blietēšanai, blīvēšanai, izņemšanai un urbšanai; iekārtas pāļu dzīšanai un iekārtas pāļu izvilkšanai; sniega arkli un sniega rotortīrītāji:

citas urbšanas un tunelēšanas mašīnas

8430 49 00

citādi

8430 50 00

citādas pašgājējas mašīnas un mehānismi

8450

Veļas mazgājamās mašīnas mājsaimniecībai vai veļas mazgātavām, ieskaitot mašīnas ar sausināšanas ierīcēm:

8450 20 00

mašīnas ar sausveļas ietilpību vairāk nekā 10 kg

8450 90 00

daļas

8465

Darbgaldi koka, korķa, kaula, cietā kaučuka, cietu plastmasu un tamlīdzīgu cietu materiālu apstrādei (ieskaitot darbgaldus naglošanai, skavošanai, līmēšanai un citādai montāžai):

8465 10

darbgaldi, kas var izpildīt dažādas mehāniskās apstrādes operācijas, nemainot instrumentus

citādi

8465 91

zāģmašīnas

8465 92 00

ēvelēšanas, frēzēšanas un profilēšanas darbmašīnas

8465 93 00

slīpmašīnas, mašīnas slīpēšanai ar abrazīviem materiāliem un pulēšanas mašīnas

8465 94 00

darbmašīnas liekšanai un montāžai

8465 95 00

urbjmašīnas un mašīnas gropēšanai vai tapošanai

8465 96 00

skaldīšanas, drupināšanas un lobīšanas mašīnas

8465 99

citādi

8465 99 90

citādi

8470

Kalkulatori un kabatas formāta ierīces ar skaitļošanas funkcijām datu ierakstīšanai, reproducēšanai un demonstrēšanai; skaitļošanas mašīnas, ierīces pasta sūtījumu frankēšanai, biļešu izsniegšanas mašīnas un citas līdzīgas ierīces, kurās iestrādātas skaitļošanas ierīces; kases aparāti:

8470 50 00

kases aparāti

8474

Iekārtas grunts, akmeņu, rūdu un citu cieta agregātstāvokļa minerālvielu (arī pulvera un pastas veidā) šķirošanai, sijāšanai, atdalīšanai, skalošanai, drupināšanai, slīpēšanai, jaukšanai vai mīcīšanai; iekārtas cieta minerālā kurināmā, keramiskās masas, necietināta cementa, apmešanas materiālu un citu pulverveida vai pastas veida minerālproduktu aglomerācijai, veidošanai vai formēšanai; iekārtas liešanas veidņu formēšanai no smiltīm:

8474 20

drupināšanas un slīpēšanas iekārtas

mašīnas un mehānismi jaukšanai un mīcīšanai

8474 31 00

cementa vai javas maisītāji

8474 90

daļas

8476

Tirdzniecības automāti (piemēram, pastmarku, cigarešu, pārtikas preču vai dzērienu pārdošanai), ieskaitot naudas maiņas automātus:

dzērienu tirdzniecības automāti

8476 21 00

ar sildīšanas vai dzesēšanas ierīcēm

8476 90 00

daļas

8479

Speciāli mehānismi un mehāniskas ierīces, kas citur šajā nodaļā nav minētas:

8479 50 00

rūpnieciskie roboti, kas citur nav minēti un iekļauti

8480

Metālliešanas veidkastes; kokiļu plātnes; liešanas veiduļi; veidnes metālam (izņemot lietņu veidnes), metālu karbīdiem, stiklam, neorganiskiem materiāliem, gumijai vai plastmasai:

8480 30

liešanas veiduļi

8480 30 90

citādi

8480 60

veidnes minerālu materiāliem

veidnes gumijai un plastmasām

8480 71 00

iesmidzināšanas vai kompresijas tipa

8480 79 00

citādi

8481

Krāni, vārsti, ventiļi un citi piederumi cauruļvadiem, katlu korpusiem, rezervuāriem, cisternām, tvertnēm un tamlīdzīgām tilpnēm, ieskaitot redukcijas un termoregulācijas vārstus:

8481 10

redukcijas vārsti

8481 20

eļļas hidraulisko vai pneimatisko transmisiju vārsti

8481 30

kontroles pretvārsti

8481 40

drošības vārsti

8481 80

citādas ierīces

citādi

tehnoloģisko procesu vadības ventiļi

8481 80 51

termoregulācijas ventiļi

citādi

8481 80 81

lodvārsti un koniskie vārsti

8482

Lodīšu vai rullīšu gultņi:

8482 30 00

sfēriskie rullīšu gultņi

8482 50 00

citādi cilindrisko rullīšu gultņi

8483

Transmisijas vārpstas (ieskaitot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi; gultņu korpusi un slīdgultņi; zobrati un zobpārvadi; lodīšu gaitas skrūves vai rullīšu skrūves; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ieskaitot hidrotransformatorus; spararati un trīši, ieskaitot polispastus; sajūgi un vārpstu sakabes (ieskaitot universālus savienojumus):

8483 10

transmisijas vārpstas (ieskaitot sadales vārpstas un kloķvārpstas) un kloķi

8483 10 95

citādi

ex 8483 10 95

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 20

gultņu korpusi ar lodīšu vai rullīšu gultņiem

8483 20 90

citādi

8483 30

gultņu korpusi bez lodīšu vai rullīšu gultņiem; slīdgultņi

gultņu korpusi

8483 30 32

lodīšu vai rullīšu gultņiem

ex 8483 30 32

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 30 38

citādi

ex 8483 30 38

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 40

atsevišķi pārnesumi un sazobes, izņemot zobratus, ķēžrati un citādi transmisijas elementi; lodīšu gaitas skrūves vai rullīšu skrūves; pārnesumkārbas un citādi ātruma regulatori, ieskaitot hidrotransformatorus

zobpārvadi un sazobes (izņemot berzes pārvadus)

8483 40 21

cilindriskie un spirālveida

ex 8483 40 21

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 40 23

konusveida un konusveida/cilindriskie

ex 8483 40 23

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 40 25

gliemežpārvadi

ex 8483 40 25

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 40 29

citādi

ex 8483 40 29

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

pārnesumkārbas un citi ātruma regulatori

8483 40 51

pārnesumkārbas

ex 8483 40 51

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 40 59

citādi

ex 8483 40 59

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 50

spararati un skriemeļi, ieskaitot polispastus

8483 50 20

no čuguna vai lieta tērauda

ex 8483 50 20

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 50 80

citādi

ex 8483 50 80

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 90

zobrati, ķēžrati un citi transmisijas elementi atsevišķi; daļas

citādi

8483 90 81

no čuguna vai lieta tērauda

ex 8483 90 81

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8483 90 89

citādi

ex 8483 90 89

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8484

Starplikas un salaidumi no metāla loksnēm savienojumā ar citu materiālu vai no divām un vairākām metāla kārtām; starpliku un tamlīdzīgu savienojumu komplekti un sortimenti ar atšķirīgu sastāvu, kas iesaiņoti maisiņos, aploksnēs vai citā līdzīgā iesaiņojumā; mehāniskas noslēgierīces:

8484 90 00

citādi

ex 8484 90 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8504

Elektrības transformatori, statiskie pārveidotāji (piemēram, taisngrieži) un indukcijas spoles:

8504 40

statiskie pārveidotāji

8504 40 30

izmantošanai sakaru iekārtās, datu automātiskās apstrādes iekārtās un to blokos

ex 8504 40 30

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8505

Elektromagnēti; pastāvīgie magnēti un izstrādājumi, kas paredzēti pārvēršanai pastāvīgajos magnētos pēc to magnetizēšanas; elektromagnētiskas patronas, spīles un tamlīdzīgas stiprinājuma ierīces vai šādas ierīces ar pastāvīgajiem magnētiem; elektromagnētiskās sakabes, sajūgi un bremzes; elektromagnētiskas celšanas ierīces:

8505 90

citādi, ieskaitot daļas

8505 90 10

elektromagnēti

8510

Skūšanas, matu griešanas un atmatošanas ierīces ar iebūvētu elektromotoru:

8510 10 00

skuvekļi

8510 20 00

matu griešanas mašīnas

8510 30 00

atmatošanas ierīces

8512

Elektriskās apgaismošanas un gaismas signalizācijas ierīces (izņemot pozīcijā 8539 minētās), priekšējā stikla tīrītāji, pretsarmas un pretsvīduma ierīces, ko izmanto velosipēdos vai mehāniskajos transportlīdzekļos:

8512 20 00

citādas apgaismošanas un gaismas signalizācijas ierīces

8512 30

skaņas signalizācijas ierīces

8512 30 10

izmantošanai mehāniskajos transportlīdzekļos

8512 90

daļas

8513

Pārnēsājamas elektriskās lampas, kas darbojas ar autonomu enerģijas avotu (sausajām baterijām, akumulatoriem, magneto), izņemot pozīcijā 8512 minētās apgaismes ierīces

8516

Elektriskie caurplūdes un termoakumulācijas ūdenssildītāji un iegremdes sildītāji; elektroierīces telpu apsildīšanai un augsnes sildīšanai; elektriskas ierīces matu veidošanai (piemēram, matu žāvētāji, matu cirtotāji, matu cirtojamās knaibles) un roku žāvētāji; elektriskie gludekļi; citādas elektrotermiskās ierīces mājsaimniecības vajadzībām; sildierīču pretestību elementi, izņemot pozīcijā 8545 minētos:

8516 29

elektroierīces telpu apsildīšanai un augsnes sildīšanai

8516 29 10

citādi

8517

Telefonu aparāti, ieskaitot telefonus ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām; citādi aparāti balss, attēlu vai citu datu pārraidei vai saņemšanai, ieskaitot aparātus saziņai augstfrekvences līniju sistēmās vai bezvadu tīklā (vietējos vai plašu apvidu tīklos), izņemot pārraides vai saņemšanas aparātus, kas minēti pozīcijā 8443, 8525, 8527 vai 8528:

telefonu aparāti, ieskaitot telefonus ciparu līniju sistēmām vai augstfrekvences līniju sistēmām

8517 11 00

līnijtelefonijas aparāti ar bezvadu klausulēm

8517 12 00

telefoni šūnu tīkliem vai citiem bezvadu tīkliem:

ex 8517 12 00

šūnu tīkliem (mobilie tālruņi)

8517 18 00

citādi

citādi aparāti balss, attēlu vai citādu datu pārraidei vai saņemšanai, ieskaitot aparātus saziņai augstfrekvences līniju sistēmās vai bezvadu tīklā (vietējos vai plašu apvidu tīklos)

8517 61

bāzes stacijas

8517 61 00

citādi

ex 8517 61 00

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8517 62 00

iekārtas balss reģistrācijai, konvertācijai un pārraidei vai balss, attēla vai citādu datu reģenerācijai, ieskaitot komutācijas aparātus

ex 8517 62 00

citādi kā telefona vai telegrāfa komutācijas ierīces

8517 70

daļas

visu veidu antenas un reflektori; daļas, kas izmantojamas kopā ar šiem izstrādājumiem

8517 70 11

antenas radiotelegrāfa vai radiotelefona aparātiem

ex 8517 70 11

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8521

Videoieraksta vai video reproducēšanas aparatūra, ar skaņotāju vai bez tā:

8521 10

magnētiskās lentes tipa

8521 10 95

citādi

ex 8521 10 95

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8523

Diski, kasetes, gatavi neierakstīti datu nesēji, “viedkartes” un citi informācijas nesēji skaņu vai tamlīdzīgu parādību ierakstīšanai, ieskaitot skaņuplašu izgatavošanas matricas un veidnes, taču izņemot 37. nodaļā minētos izstrādājumus:

magnētiskās lentes

8523 21 00

kartes ar magnētisko svītru

8523 29

citādi

magnētiskās lentas; magnētiskie diski

citādi

8523 29 33

instrukciju, datu, skaņas un attēla mašīnlasāmo bitu reproducēšanai, kuri ar datu automātiskās apstrādes mašīnu ir manipulējami vai nodrošina lietotājam interaktīvu darbību

ex 8523 29 33

ar platumu vairāk nekā 6,5 mm

8523 29 39

citādi

ex 8523 29 39

ar platumu vairāk nekā 6,5 mm

8523 40

optiskie diski

citādi

diski lāzera nolasīšanas sistēmām

8523 40 25

citu parādību, bet ne skaņas vai attēla, reproducēšanai

tikai skaņas reproducēšanai

8523 40 39

kuru diametrs pārsniedz 6,5 cm

citādi

citādi

8523 40 51

DVD diski

8523 40 59

citādi

8525

Radiofonijas vai televīzijas raidaparatūra, kas ietver vai neietver uztveršanas, skaņas ierakstīšanas vai atskaņošanas aparatūru; televīzijas kameras, digitālās kameras un videokameru magnetofoni:

8525 80

televīzijas kameras, digitālās kameras un videokameru magnetofoni

televīzijas kameras

8525 80 19

citādi

videokameru magnetofoni

8525 80 99

citādi

8529

Detaļas, kas piemērotas lietošanai vienīgi vai galvenokārt kopā ar aparatūru pozīcijās 8525-8528:

8529 10

visu veidu antenas un reflektori; daļas, kas izmantojamas kopā ar šiem izstrādājumiem:

antenas:

radio un televizoru āra antenas:

8529 10 39

Citādi

8531

Skaņas un gaismas signalizācijas elektroiekārtas (piemēram, zvani, sirēnas, indikatoru paneļi, ielaušanās un ugunsgrēka signalizācija), izņemot pozīcijā 8512 vai 8530 minētās:

8531 10

ielaušanās vai ugunsgrēka signalizācija un tamlīdzīgas iekārtas

8531 10 30

izmantošanai ēkās

8531 10 95

citādi

ex 8531 10 95

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8531 90

daļas

8531 90 85

citādi

8536

Elektroaparatūra strāvas ieslēgšanai, pārtraukšanai, aizsardzībai vai pieslēgšanai elektriskajam tīklam (piemēram, slēdži, releji, pārslēgi, pārtraucēji, svārstību slāpētāji, kontaktdakšas, rozetes, elektrisko spuldžu ietveres un citas uzmavas, sadales kārbas) pie sprieguma, kas nepārsniedz 1 000 V; optisko šķiedru uzmavas, optisko šķiedru kūļi vai kabeļi

8536 90

citādas iekārtas

8536 90 10

ierīces vadu un kabeļu savienošanai

8543

Speciālas elektriskās mašīnas un iekārtas, kas citur šajā nodaļā nav minētas:

8543 70

citādas mašīnas un aparāti

8543 70 30

antenu pastiprinātāji

sauļošanās gultas, sauļošanās lampas un tamlīdzīgi sauļošanās palīglīdzekļi

ar luminiscences spuldzēm, kurās izmanto ultravioletos A starus

8543 70 55

citādi

8543 70 90

citādi

ex 8543 70 90

izņemot izmantošanai civilajā aviācijā paredzētos

8544

Izolēti vadi (ieskaitot emaljētus vai anodētus), kabeļi (ieskaitot koaksiālos kabeļus) un citi izolēti elektrības vadītāji ar vai bez savienotājiem; optiskās šķiedras kabeļi, kas izgatavoti no atsevišķām šķiedrām aizsargapvalkos, samontēti vai nesamontēti ar elektrības vadītājiem, vai ar kabeļuzmavām vai bez tām:

citādi elektrības vadītāji, spriegumam ne vairāk kā 1 000 V

8544 42

aprīkoti ar uzmavām

8544 42 10

izmantošanai telekomunikācijās

ex 8544 42 10

spriegumam ne vairāk kā 80 V

8544 49

citādi

8544 49 20

izmantošanai telekomunikācijās, spriegumam ne vairāk kā 80 V

8703

Automobiļi un citi mehāniskie transportlīdzekļi, kas paredzēti galvenokārt cilvēku pārvadāšanai (izņemot pozīcijā 8702 minētos), ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus:

8703 10

mehāniskie transporta līdzekļi, kas īpaši paredzēti braukšanai pa sniegu; golfa automobiļi un tamlīdzīgi transportlīdzekļi

8703 90

citādi

8707

Virsbūves (ieskaitot kabīnes) mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701-8705:

8707 10

pozīcijā 8703 minētajiem transportlīdzekļiem

8707 10 90

citādi

8709

Ar pacelšanas un pārvietošanas ierīcēm neaprīkoti pašgājēji kravas transportētāji, kurus izmanto rūpnīcās, noliktavās, ostās vai lidostās kravu pārvadāšanai nelielos attālumos; vilcēji, kurus izmanto uz dzelzceļa staciju peroniem; iepriekšminēto transportlīdzekļu detaļas

8711

Motocikli (ieskaitot mopēdus) un motovelosipēdi, arī ar blakusvāģi; blakusvāģi:

8711 20

ar atgriezeniskās virzes kustības iekšdedzes virzuļmotoru, kura darba tilpums pārsniedz 50 cm3, bet nepārsniedz 250 cm3

8711 30

ar atgriezeniskās virzes kustības iekšdedzes virzuļmotoru, kura darba tilpums pārsniedz 250 cm3, bet nepārsniedz 500 cm3

8711 40 00

ar atgriezeniskās virzes kustības iekšdedzes virzuļmotoru, kura darba tilpums pārsniedz 500 cm3, bet nepārsniedz 800 cm3

8716

Piekabes un puspiekabes; citādi transporta līdzekļi bez mehāniskās piedziņas; to daļas

citādas piekabes un puspiekabes kravas pārvadāšanai

8716 39

citādi

citādi

jauni

citādi

8716 39 59

citādi

8901

Pasažieru kuģi, ekskursiju kuģi, prāmji, transportkuģi, liellaivas un tamlīdzīgi kuģošanas līdzekļi pasažieru vai preču pārvadāšanai:

8901 90

citi kuģošanas līdzekļi preču pārvadāšanai un kuģi pasažieru un preču vienlaicīgai pārvadāšanai

citādi

8901 90 91

bez mehāniskās piedziņas

8901 90 99

ar mehānisko piedziņu

8903

Jahtas un citas izpriecu vai sporta laivas; airu laivas un kanoe laivas:

citādi

8903 99

citādi

8903 99 10

kuru svars nepārsniedz 100 kg

citādi

8903 99 99

garākas par 7,5 m

9001

Optiskās šķiedras un optisko šķiedru kūļi; optiskās šķiedras kabeļi, izņemot tos, kas iekļauti pozīcijā 8544; loksnes un plātnes no polarizācijas materiāla; lēcas (ieskaitot kontaktlēcas), prizmas, spoguļi un citi optiskie elementi no dažādiem materiāliem, nesamontēti, izņemot šādus elementus no optiski neapstrādāta stikla:

9001 10

optiskās šķiedras, optiskās šķiedras grīstes un kabeļi

9001 10 90

citādi

9003

Briļļu, aizsargbriļļu vai tamlīdzīgu izstrādājumu ietvari, stiprinājumi un to detaļas:

ietvari un stiprinājumi

9003 11 00

no plastmasas

9003 19

no citādiem materiāliem

9003 19 30

no parastā metāla

9003 19 90

no citādiem materiāliem

9028

Saražotās vai patērējamās gāzes, šķidruma vai elektrības skaitītāji, ieskaitot attiecīgos kalibrējošos skaitītājus:

9028 90

daļas un piederumi

9028 90 90

citādi

9107 00 00

Laika slēdži ar pulksteni, pulksteņa mehānismu vai sinhrono dzinēju

9401

Sēdekļi (izņemot pozīcijā 9402 minētos), arī par gultām pārveidojamie, un to daļas:

9401 10 00

gaisa kuģu sēdekļi

ex 9401 10 00

izņemot ar ādu nepārvilktus sēdekļus, kas paredzēti izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

9405

Lampas un apgaismes piederumi, ieskaitot prožektorus, starmešus un to daļas, kas citur nav minētas un iekļautas; izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi, kuros iemontēts stacionārs gaismas avots, to daļas, kas citur nav minētas:

9405 60

izgaismotas izkārtnes, tablo un tamlīdzīgi izstrādājumi

9405 60 80

no citādiem materiāliem

ex 9405 60 80

izņemot no parastā metāla, paredzēti izmantošanai civilajā aviācijā

daļas

9405 99 00

citādi

ex 9405 99 00

izņemot pozīcijas 9405 10 vai 9405 60 preču daļas no parastā metāla izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

9406 00

Saliekamās būvkonstrukcijas:

citādi

no dzelzs vai tērauda

9406 00 31

siltumnīcas

9506

Vingrošanas, vieglatlētikas, smagatlētikas, citu sporta veidu (ieskaitot galda tenisu), brīvā dabā spēlējamo spēļu rīki un inventārs, kas citur šajā nodaļā nav minēts; peldbaseini un rotaļu baseini:

slēpes un citāds slēpošanas inventārs

9506 11

slēpes

9506 12 00

slēpju stiprinājumi

9506 19 00

citādi

ūdensslēpes, sērfinga dēļi, vējdēļi, citāds ūdenssporta inventārs

9506 21 00

vējdēļi

9506 29 00

citādi

golfa nūjas un citādi golfa piederumi

9506 31 00

nūju komplekti

9506 32 00

bumbiņas

9506 39

citādi

9506 40

galda tenisa galds un inventārs

tenisa, badmintona vai tamlīdzīgas raketes, arī bez stīgām

9506 51 00

tenisa raketes, arī bez stīgām

9506 59 00

citādi

bumbas un bumbiņas, izņemot golfa un galda tenisa bumbiņas

9506 61 00

tenisa bumbiņas

9506 62

piepūšamas bumbas

9506 62 10

no ādas

9506 69

citādi

9506 70

slidas un skrituļslidas, ieskaitot slidzābakus ar piestiprinātām slidām vai skrituļslidām

9506 70 10

slidas

9506 70 90

daļas un piederumi

citādi

9506 91

fizisku vingrinājumu, vingrošanas, vieglatlētikas un smagatlētikas rīki un inventārs

9506 99

citādi

9507

Makšķeres, āķi un citi makšķerēšanas rīki; zivju tīkliņi, tīkli taureņu ķeršanai un tamlīdzīgi tīkli; mānekļi putnu atlējumu veidā (izņemot pozīcijā 9208 vai 9705 minētos) un tamlīdzīgi medību vai šaušanas piederumi:

9507 30 00

makšķerauklas spoles

9606

Pogas, spiedpogas, spraudpogas, pogu veidnes un citas šo izstrādājumu daļas; pogu sagataves

9607

Rāvējslēdzēji un to daļas:

9607 20

daļas:

I (b) PIELIKUMS

SERBIJAS TARIFU KONCESIJAS KOPIENAS RŪPNIECĪBAS RAŽOJUMIEM

Minēti 21. pantā

Nodokļu likmes tiks samazinātas šādi:

a)

šā nolīguma spēkā stāšanās dienā ievedmuitas nodokli samazina līdz 80 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

b)

pirmā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 60 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

c)

otrā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 40 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

d)

trešā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas ievedmuitas nodokli samazina līdz 20 % no muitas nodokļa pamatlikmes;

e)

ceturtā gada 1. janvārī pēc šā nolīguma spēkā stāšanās dienas atlikušos ievedmuitas nodokļus atceļ.

KN kods

Apraksts

2915

Piesātinātas acikliskās monokarbonskābes un to anhidrīdi, halogenīdi, peroksīdi un peroksiskābes; to halogenētie, sulfurētie, nitrētie un nitrozētie atvasinājumi:

etiķskābe un tās sāļi; etiķskābes anhidrīds

2915 21 00

etiķskābe

2930

Sēra organiskie savienojumi:

2930 90

citādi

2930 90 85

citādi

ex 2930 90 85

ditiokarbonāti (ksantogenāti)

3006

Farmācijas izstrādājumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē:

3006 10

sterils ķirurģiskais ketguts, tamlīdzīgi sterili materiāli šuvju uzlikšanai un sterili adhēzijas audumi ķirurģisko brūču savilkšanai; sterili absorbējoši ķirurģiskie vai stomatoloģiskie adhēzijas audumi:

3006 10 30

sterili absorbējošie ķirurģijas un stomatoloģijas līdzekļi asiņošanas apturēšanai:

ex 3006 10 30

plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes, porainas, citādi kā stirola polimēriem vai vinilhlorīda polimēriem

3208

Krāsas un lakas (ieskaitot emaljas un glazūras) uz sintētisko polimēru vai ķīmiski modificētu dabisko polimēru bāzes, disperģētas vai izšķīdinātas neūdens vidē; šķīdumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē:

3208 20

uz akrila vai vinila polimēru bāzes

3208 90

citādi

šķīdumi, kas minēti šīs nodaļas 4. piezīmē

3208 90 11

2,2′-(terc-butilimino)dietanola un 4,4′-metilēndicikloheksildiizocianāta poliuretāns, izšķīdināts N,N-dimetilacetamīdā, ar polimēru saturu 48 % no kopējās masas vai vairāk

3208 90 19

citādi

ex 3208 90 19

izņemot:

elektroizolācijas lakas uz poliuretāna (PU) bāzes: 2,2′-(terc-butilimino)dietanols un 4,4′-metilēndicikloheksildiizocianāts, izšķīdināts N,N-dimetilacetamīdā, ar cietvielu saturu no svara 20 % vai vairāk (maksimāli 36 %);

elektroizolācijas lakas uz poliestermīdu (PEI) bāzes: p-krezola un divinilbenzola kopolimērs, N,N-dimetilacetamīda šķīduma formā, ar cietvielu saturu no svara 20 % vai vairāk (maksimāli 40 %);

elektroizolācijas lakas uz poliamidimīdu (PAI) bāzes: Trimetildiizocianāta skābes anhidrīds N-metilpirolidona šķīdumā ar cietvielu saturu 25 % vai vairāk (maksimāli 40 %)

citādi

3208 90 91

uz sintētisko polimēru bāzes

3208 90 99

uz ķīmiski modificētu dabisko polimēru bāzes

3209

Krāsas un lakas (ieskaitot emaljas un spožos pārklājumus) uz sintētisko polimēru vai ķīmiski apstrādātu dabisko polimēru bāzes, disperģētas vai izšķīdinātas ūdens vidē

3304

Kosmētikas vai dekoratīvās kosmētikas līdzekļi un ādas kopšanas līdzekļi (izņemot medikamentozos), ieskaitot pretiedeguma un iedeguma līdzekļus; manikīra vai pedikīra līdzekļi:

citādi

3304 99 00

citādi

3305

Matu kopšanas līdzekļi:

3305 10 00

šampūni

3306

Mutes dobuma vai zobu higiēnas līdzekļi, ieskaitot protēžu fiksēšanas pastas un pulverus; zobu diegs (vaskots diegs zobstarpu tīrīšanai), atsevišķā mazumtirdzniecības iepakojumā:

3306 10 00

zobu pastas

3306 90 00

citādi

3307

Pirms skūšanās, pēc skūšanās vai skūšanās laikā izmantojamie līdzekļi, ķermeņa dezodoranti, vannošanās līdzekļi, depilācijas un citādi parfimērijas, kosmētikas vai ķermeņa kopšanas līdzekļi, kas citur nav minēti vai ietverti; telpu dezodoranti, arī aromatizēti vai ar dezinficējošām īpašībām:

telpu aromatizēšanas vai dezodorēšanas līdzekļi, ieskaitot smaržīgās vielas reliģiskiem rituāliem

3307 41 00

agarbati un citas smaržvielas, kas degot izplata smaržas

3401

Ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi, ko izmanto kā ziepes, stieņos, gabalos vai figūru veidā un kas satur vai nesatur ziepes; organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi ķermeņa mazgāšanai, šķidri vai krēmveida, safasēti mazumtirdzniecībai, kuri satur vai nesatur ziepes; papīrs, vate, filcs un neaustās drānas, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar ziepēm vai mazgāšanas līdzekļiem:

3401 20

ziepes citādās formās

3401 30 00

organiskās virsmaktīvās vielas un līdzekļi ķermeņa mazgāšanai, šķidri vai krēmveida, safasēti mazumtirdzniecībai, kuri satur vai nesatur ziepes

3402

Organiskās virsmaktīvās vielas (izņemot ziepes); virsmaktīvie līdzekļi, mazgāšanas līdzekļi (ieskaitot mazgāšanas palīglīdzekļus) un tīrīšanas līdzekļi, kas satur vai nesatur ziepes, izņemot pozīcijā 3401 minētos:

3402 20

līdzekļi, kas safasēti mazumtirdzniecībai

3402 90

citādi

3402 90 90

mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi

3405

Apavu, mēbeļu, grīdas, transporta iekārtu, stikla vai metālu pulēšanas līdzekļi un krēmi, tīrīšanas pastas un pulveri un tamlīdzīgi līdzekļi (arī papīra, vates, filca, neaustu drānu, porainas plastmasas vai porainas gumijas formā, piesūcināti, pārklāti vai apsmidzināti ar šiem līdzekļiem), izņemot vaskus, kas minēti pozīcijā 3404

3406 00

Sveces, svecītes un tamlīdzīgi izstrādājumi

3407 00 00

Veidošanas pastas, ieskaitot bērnu rokdarbiem safasētās; zobtehnikas vaski jeb zobu atliešanas sastāvi, iepakoti komplektos, safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai plāksnīšu, pakavu, nūjiņu vai tamlīdzīgā formā; citādi izstrādājumi zobārstniecībai uz ģipša bāzes (apdedzināts ģipsis vai kalcija sulfāts):

ex 3407 00 00

izņemot izstrādājumus zobārstniecībai

3506

Gatavas līmes un citādas gatavās līmvielas, kas citur nav minētas vai iekļautas; produkti, kas paredzēti izmantošanai kā līmes vai līmvielas, safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes vai līmvielas, ar tīro masu līdz 1 kg:

3506 10 00

produkti, kas paredzēti izmantošanai kā līmes vai līmvielas, safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā kā līmes vai līmvielas, ar tīro masu līdz 1 kg

citādi

3506 99 00

citādi

3604

Uguņošanas ierīces, signālraķetes, lietus raķetes, miglas signāli un citi pirotehnikas izstrādājumi:

3604 90 00

citādi

3606

Ferocērijs un visu veidu citādi pirofori sakausējumi; degošu materiālu izstrādājumi, kas minēti šīs nodaļas 2. piezīmē:

3606 10 00

šķidra un sašķidrināta deggāze konteineros ar tilpumu līdz 300 cm3, ko izmanto cigarešu šķiltavu vai tamlīdzīgu šķiltavu uzpildei un atkārtotai uzpildei

3606 90

citādi

3606 90 90

citādi

3808

Insekticīdi, rodenticīdi, fungicīdi, herbicīdi, pretdīgšanas līdzekļi un augšanas regulatori, dezinficējošie līdzekļi un tamlīdzīgi produkti, iepakojumā vai safasēti pārdošanai mazumtirdzniecībā vai preparātu un izstrādājumu veidā (piemēram, ar sēru apstrādātas lentes, daktis, sveces un mušpapīrs)

3825

Citur neminēti ķīmijas un saskarnozaru rūpniecības atlikumi; sadzīves atkritumi; notekūdeņu dūņas; citādi atkritumi, kas minēti šīs nodaļas 6. piezīmē:

3825 90

citādi

3825 90 10

sārmains dzelzs oksīds gāzu attīrīšanai

3915

Plastmasu atkritumi, atgriezumi un atlūzas

3916

Plastmasas monopavediens ar šķērsgriezumu lielāku par 1 mm, stieņi, serdeņi un profili ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādāti:

3916 10 00

no etilēna polimēriem

3916 20

no vinilhlorīda polimēriem

3916 20 90

citādi

3916 90

no citām plastmasām

no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem

3916 90 11

no poliesteriem

3916 90 13

no poliamīdiem

3916 90 15

no epoksīdsveķiem

3916 90 19

citādi

no aditīvās polimerizācijas produktiem

3916 90 51

no propilēna polimēriem

3916 90 59

citādi

3917

Plastmasas caurulītes, caurules, šļūtenes un to savienotājelementi (piemēram, savienojumi, līkumi, uzmavas):

cietās caurulītes, caurules un šļūtenes

3917 21

no etilēna polimēriem

3917 21 10

bezšuves un grieztas gabalos, kuru garums ir lielāks par maksimālo šķērsgriezumu, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas

3917 21 90

citādi

ex 3917 21 90

izņemot ar piestiprinātiem savienotājelementiem, paredzēti izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

3917 22

no propilēna polimēriem

3917 22 10

bezšuves un grieztas gabalos, kuru garums ir lielāks par maksimālo šķērsgriezumu, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas

3917 22 90

citādi

ex 3917 22 90

izņemot ar piestiprinātiem savienotājelementiem, paredzēti izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

3917 23

no vinilhlorīda polimēriem

3917 23 10

bezšuves un grieztas gabalos, kuru garums ir lielāks par maksimālo šķērsgriezumu, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas

3917 23 90

citādi

ex 3917 23 90

izņemot ar piestiprinātiem savienotājelementiem, paredzēti izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

3917 29

no citām plastmasām

citādas caurulītes, caurules un šļūtenes

3917 32

citādas, kas nav stiegrotas vai citādi savienotas ar citiem materiāliem, bez savienotājelementiem

bezšuves un grieztas gabalos, kuru garums ir lielāks par maksimālo šķērsgriezumu, ar apstrādātu vai neapstrādātu virsmu, bet citādi neapstrādātas

3917 32 10

no ķīmiski modificētiem vai nemodificētiem kondensācijas vai polimerizācijas ar pārgrupēšanos produktiem

no aditīvās polimerizācijas produktiem

3917 32 31

no etilēna polimēriem

3917 32 35

no vinilhlorīda polimēriem

ex 3917 32 35

nav paredzētas dialīžu aparātiem

3917 32 39

citādi

3917 32 51

citādi

citādi

3917 32 99

citādi

3917 33 00

citādas, kas nav stiegrotas vai citādi savienotas ar citiem materiāliem, ar savienotājelementiem

ex 3917 33 00

izņemot ar piestiprinātiem savienotājelementiem, paredzēti izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

3917 39

citādi

3918

Plastmasas segumi grīdai, arī pašlīmējoši, ruļļos vai plāksnēs; plastmasas sienu vai griestu segumi, kas minēti šīs nodaļas 9. piezīmē

3921

Citādas plastmasas plātnes, loksnes, plēves, folijas un lentes:

porainās

3921 13

no poliuretāniem

3921 14 00

no reģenerētas celulozes

3921 19 00

no citām plastmasām

3923

Plastmasas izstrādājumi preču pārvadāšanai un iepakošanai; plastmasas aizbāžņi, vāki, vāciņi un citādi izstrādājumi aizvākošanai:

maisiņi un kulītes (ieskaitot tūtas)

3923 29

no citām plastmasām

3923 30

baloni, pudeles, flakoni un tamlīdzīgi izstrādājumi

3923 40

spoles, saivas, rullīši un tamlīdzīgi turētāji

3923 50

aizbāžņi, vāki, vāciņi un citi aizvākošanas izstrādājumi

3923 50 10

vāciņi un kapsulas pudelēm

3923 90

citādi

3924

Plastmasas galda un virtuves piederumi, citādi sadzīves priekšmeti un higiēnas vai tualetes piederumi:

3924 90

citādi

3925

Plastmasas būvizstrādājumi, kas citur nav minēti un iekļauti:

3925 10 00

rezervuāri, cisternas, tvertnes un tamlīdzīgas tilpnes ar vairāk nekā 300 l ietilpību

3925 90

citādi

3926

Citādi plastmasas izstrādājumi un izstrādājumi no citiem materiāliem, kas minēti pozīcijās 3901-3914:

3926 30 00

mēbeļu un transportlīdzekļu piederumi un tamlīdzīgi izstrādājumi

3926 40 00

statuetes un citādi dekoratīvie izstrādājumi

3926 90

citādi

3926 90 50

perforēti aizvari un tamlīdzīgi izstrādājumi ūdens filtrēšanai, tam ieplūstot drenāžas sistēmā

citādi

3926 90 92

izgatavoti no lokšņu materiāla

3926 90 97

citādi

ex 3926 90 97

izņemot:

higiēnas un farmaceitiskos izstrādājumus (tostarp knupīšus bērniem);

kontaktlēcu sagataves

4003 00 00

Reģenerētais kaučuks pirmformās vai plātnēs, loksnēs vai sloksnēs

4004 00 00

Kaučuka (izņemot cieto kaučuku) atkritumi, atgriezumi un atlūzas un no tiem iegūtie pulveri un granulas

4009

Caurules, caurulītes un šļūtenes no vulkanizēta kaučuka, izņemot cieto kaučuku, ar savienotājelementiem vai bez tiem (piemēram, salaidumiem, līkumiem, uzmavām):

nestiegrotas un ar citiem materiāliem citādi nekombinētas

4009 11 00

bez savienotājelementiem

4009 12 00

ar savienotājelementiem

ex 4009 12 00

izņemot gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai derīgos, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

stiegrotas vai citādā veidā tikai ar metāliem kombinētas

4009 21 00

bez savienotājelementiem

4009 22 00

ar savienotājelementiem

ex 4009 22 00

izņemot gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai derīgos, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

stiegrotas vai citādā veidā tikai ar tekstilmateriāliem kombinētas

4009 31 00

bez savienotājelementiem

4009 32 00

ar savienotājelementiem

ex 4009 32 00

izņemot gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai derīgos, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

stiegrotas vai citādi kombinētas ar citiem materiāliem

4009 41 00

bez savienotājelementiem

4009 42 00

ar savienotājelementiem

ex 4009 42 00

izņemot gāzu vai šķidrumu pārvadīšanai derīgos, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

4010

Transportieru lentes un dzensiksnas vai transmisijas siksnas vai dzensiksnas no vulkanizēta kaučuka:

transportieru lentes vai dzensiksnas

4010 12 00

stiegrotas tikai ar tekstilmateriāliem

4010 19 00

citādi

transmisijas siksnas vai dzensiksnas

4010 31 00

bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), ar V veida rievojumu, kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 180 cm

4010 32 00

bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), kurām nav V veida rievojuma un kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 180 cm

4010 33 00

bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), ar V veida rievojumu, kuru apkārtmērs pārsniedz 180 cm, bet nepārsniedz 240 cm

4010 34 00

bezgalu transmisijas siksnas ar trapecveida šķērsgriezumu (ķīļsiksnas), kurām nav V veida rievojuma un kuru apkārtmērs pārsniedz 180 cm, bet nepārsniedz 240 cm

4010 35 00

bezgalu sinhronās siksnas, kuru apkārtmērs pārsniedz 60 cm, bet nepārsniedz 150 cm

4010 36 00

bezgalu sinhronās siksnas, kuru apkārtmērs pārsniedz 150 cm, bet nepārsniedz 198 cm

4010 39 00

citādi

4011

Jaunas gumijas pneimatiskās riepas:

4011 10 00

vieglajiem automobiļiem (ieskaitot kravas pasažieru autofurgonus un sacīkšu automobiļus)

4011 20

autobusiem vai kravas automobiļiem

4011 20 90

kuru slodzes indekss pārsniedz 121

ex 4011 20 90

ar loka izmēru līdz 61 cm

4011 40

motocikliem

4011 50 00

velosipēdiem

citādas, ar protektora skujiņas zīmējumu vai tamlīdzīgām protektorrievām

4011 69 00

citādi

citādi

4011 99 00

citādi

4013

Gumijas kameras:

4013 10

vieglajiem automobiļiem (ieskaitot autofurgonus un sacīkšu automobiļus), autobusiem vai kravas furgoniem

4013 10 90

autobusiem vai kravas furgoniem

4013 20 00

velosipēdiem

4013 90 00

citādi

4015

Apģērba gabali un apģērba piederumi (ieskaitot cimdus – pirkstaiņus un dūraiņus) no vulkanizēta kaučuka, izņemot cietā kaučuka izstrādājumus, dažādām vajadzībām:

cimdi (pirkstaiņi un dūraiņi)

4015 19

citādi

4015 90 00

citādi

4016

Citādi vulkanizēta kaučuka izstrādājumi, izņemot cietā kaučuka izstrādājumus:

citādi

4016 91 00

grīdsegas un pārklāji

4016 92 00

dzēšamgumijas

4016 93 00

starplikas, paplākšņi un citādi blīvējumi

ex 4016 93 00

izņemot tehniskām vajadzībām, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

4016 95 00

citādi piepūšamie izstrādājumi

4016 99

citādi

4016 99 20

izplešanās čaulas

ex 4016 99 20

izņemot tehniskām vajadzībām, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

citādi

mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kas minēti pozīcijās 8701-8705

4016 99 52

detaļas, kurās gumija savienota ar metālu

4016 99 58

citādi

citādi

4016 99 91

detaļas, kurās gumija savienota ar metālu

ex 4016 99 91

izņemot tehniskām vajadzībām, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos

4016 99 99

citādi

ex 4016 99 99

izņemot tehniskām vajadzībām, izmantošanai civilās aviācijas gaisa kuģos