ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.179.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 179

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 29. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/35/ES (2013. gada 26. jūnijs) par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 626/2013 (2013. gada 27. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem

22

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 627/2013 (2013. gada 27. jūnijs), ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību

43

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 628/2013 (2013. gada 28. jūnijs) par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu ( 1 )

46

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 629/2013 (2013. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka turpmākus ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā

55

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 630/2013 (2013. gada 28. jūnijs), ar kuru groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai ( 1 )

60

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 631/2013 (2013. gada 28. jūnijs), ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 546/2006 un Īstenošanas regulu (ES) Nr. 233/2012 ( 1 )

84

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 632/2013, (2013. gada 28. jūnijs), ar ko 194. reizi groza Padomes Regulu (EK) Nr. 881/2002, ar kuru paredz īpašus ierobežojošus pasākumus, kas vērsti pret konkrētām personām un organizācijām, kas saistītas ar Al-Qaida tīklu

85

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 633/2013 (2013. gada 28. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

87

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 634/2013 (2013. gada 28. jūnijs), ar ko nosaka no 2013. gada 1. jūlija piemērojamo ievedmuitas nodokli labības nozarē

89

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/336/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 25. jūnijs), ar ko Eiropas Savienības Tiesā palielina ģenerāladvokātu skaitu

92

 

 

2013/337/ES

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2013. gada 26. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnešus

93

 

 

2013/338/ES

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2013. gada 26. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Tiesas tiesnešus

94

 

 

2013/339/ES

 

*

Dalībvalstu valdību pārstāvju Lēmums (2013. gada 26. jūnijs), ar ko ieceļ amatā Vispārējās tiesas tiesnesi

95

 

 

2013/340/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 27. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/855/EK attiecībā uz dzīvnieku veselības kontroles pasākumiem saistībā ar klasisko cūku mēri Horvātijā (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3932)  ( 1 )

96

 

 

2013/341/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 27. jūnijs) par Valeo Efficient Generation Alternator apstiprināšanu par inovatīvu tehnoloģiju CO2 emisiju samazināšanai no vieglajiem automobiļiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 443/2009 ( 1 )

98

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/35/ES

(2013. gada 26. jūnijs)

par minimālajām veselības aizsardzības un drošuma prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē), un ar ko atceļ Direktīvu 2004/40/EK

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 153. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

pēc apspriešanās ar Reģionu komiteju,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līgumu Eiropas Parlaments un Padome, pieņemot direktīvas, var noteikt minimālās prasības, kas veicina uzlabojumus, jo īpaši darba vides uzlabojumus, lai darba ņēmējiem garantētu augstāku veselības aizsardzības un drošuma līmeni. Šādās direktīvās nav jānosaka tādi administratīvi, finanšu un juridiski ierobežojumi, kas traucētu veidoties un attīstīties maziem un vidējiem uzņēmumiem.

(2)

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 31. panta 1. punktā noteikts, ka ikvienam darba ņēmējam ir tiesības uz veselībai nekaitīgiem, drošiem un cilvēka cieņai atbilstīgiem darba apstākļiem.

(3)

Pēc tam, kad bija stājusies spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2004/40/EK (2004. gada 29. aprīlis) par minimālajām drošības un veselības aizsardzības prasībām attiecībā uz darba ņēmēju pakļaušanu riskam, ko rada fizikāli faktori (elektromagnētiskie lauki) (18. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (3), ieinteresētās personas, jo īpaši medicīnas aprindu pārstāvji, pauda nopietnas bažas par minētās direktīvas īstenošanas ietekmi uz tādu medicīnas procedūru izmantošanu, kuru pamatā ir medicīnas attēlveidošana. Izskanēja arī bažas par direktīvas ietekmi uz dažām rūpnieciskām darbībām.

(4)

Komisija rūpīgi izvērtēja ieinteresēto personu argumentus un pēc vairākām konsultācijām nolēma pilnīgi pārskatīt dažus Direktīvas 2004/40/EK noteikumus, pamatojoties uz starptautiski atzītu ekspertu iegūto jauno zinātnisko informāciju.

(5)

Direktīvu 2004/40/EK grozīja ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2008/46/EK (4), uz četriem gadiem atliekot Direktīvas 2004/40/EK transponēšanas termiņu, un pēc tam – ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2012/11/ES (5), atliekot minēto transponēšanas termiņu līdz 2013. gada 31. oktobrim. Tam bija jāļauj Komisijai iesniegt jaunu priekšlikumu un abiem likumdevējiem pieņemt jaunu direktīvu, pamatojoties uz jaunākiem un drošākiem pierādījumiem.

(6)

Direktīva 2004/40/EK būtu jāatceļ un būtu jāievieš atbilstīgāki un samērīgāki pasākumi darba ņēmēju aizsardzībai pret riskiem, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem. Minētā direktīva neatrisināja jautājumu par ilgtermiņa ietekmi, tostarp iespējamo kancerogēnu ietekmi, ko varētu radīt laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki un par ko pašlaik nav pārliecinošu zinātnisku datu, lai pierādītu cēloņsakarību. Ar šo direktīvu iecerēts risināt visu zināmo tiešo un netiešo biofizikālo ietekmi, kuru izraisa elektromagnētiskie lauki, lai ne tikai nodrošinātu katra atsevišķa darba ņēmēja drošumu un veselības aizsardzību, bet arī radītu minimālo pamatu visu darba ņēmēju aizsardzībai Savienībā, vienlaikus mazinot iespējamus konkurences traucējumus.

(7)

Ar šo direktīvu nerisina iespējamu ilgtermiņa ietekmi, ko varētu radīt elektromagnētiskie lauki, jo pašlaik nav pietiekamu zinātniski pamatotu pierādījumu par cēloņsakarību. Tomēr, ja šādi pietiekami zinātniski pamatoti pierādījumi rastos, Komisijai būtu jāapsver vispiemērotākais veids, kā risināt šādu ietekmi, un savā ziņojumā par šīs direktīvas praktisko īstenošanu būtu par to jāinformē Eiropas Parlaments un Padome. To darot, Komisijai papildus attiecīgai informācija, ko tā saņem no dalībvalstīm, būtu arī jāņem vērā pieejamie jaunākie pētījumi un zinātnes atziņas, kas izriet no datiem šajā jomā.

(8)

Būtu jānosaka minimālās prasības, tādējādi dodot dalībvalstīm iespēju paturēt spēkā vai pieņemt labvēlīgākus noteikumus par darba ņēmēju aizsardzību, jo īpaši nosakot elektromagnētiskajiem laukiem zemākas vērtības rīcības līmeņus (RL) vai ekspozīcijas robežvērtības (ER). Tomēr šīs direktīvas īstenošanai nevajadzētu būt par pamatojumu tam, lai samazinātu aizsardzības pakāpi, kas jau ir nodrošināta katrā dalībvalstī.

(9)

Aizsardzības sistēmai pret elektromagnētiskajiem laukiem būtu tikai jānosaka – nedarot to pārmērīgi detalizēti – sasniedzamie mērķi, principi, kas jāievēro, un pamatvērtības, kuras jāpiemēro, lai dalībvalstis varētu vienādi piemērot minimālās prasības.

(10)

Lai aizsargātu darba ņēmējus, kas pakļauti elektromagnētisko lauku iedarbībai, jāveic efektīvs un iedarbīgs riska novērtējums. Tomēr šim pienākumam vajadzētu būt samērīgam, ievērojot situāciju katrā darba vietā. Tādēļ ir atbilstīgi izstrādāt aizsardzības sistēmu, kas sagrupē riska līmeņus vienkāršā, gradētā un viegli saprotamā veidā. Tādējādi atsauces uz vairākiem rādītājiem un standarta situācijām, kas jānorāda praktiskās norādnēs, var sniegt lietderīgu palīdzību darba devējiem to pienākumu izpildē.

(11)

Nevēlamā ietekme uz cilvēka organismu ir atkarīga no elektromagnētiskā lauka vai starojuma frekvences, kuram tas tiek pakļauts. Tādēļ, lai pienācīgi aizsargātu elektromagnētisko lauku iedarbībai pakļautus darba ņēmējus, iedarbības ierobežojumu sistēmām jābūt atkarīgām no frekvences un iedarbības modeļa.

(12)

Elektromagnētisko lauku iedarbības līmeni var efektīvāk mazināt, darbstaciju izstrādē integrējot preventīvus pasākumus un izvēloties darba aprīkojumu, procedūras un metodes, piešķirot prioritāti risku mazināšanai to rašanās vietā. Tādējādi noteikumi par darba aprīkojumu un metodēm veicina attiecīgo darba ņēmēju aizsardzību. Tomēr jāvairās no novērtēšanas dublēšanās, ja darba aprīkojums atbilst attiecīgām Savienības tiesību aktos paredzētām prasībām ražojumu drošuma jomā, saskaņā ar kurām noteiktais drošuma līmenis ir augstāks, nekā paredzēts šajā direktīvā. Tas ļauj lielā skaitā gadījumu piemērot vienkāršotu novērtēšanu.

(13)

Ņemot vērā tehnikas progresu un zinātnes atziņas attiecībā uz riskiem, kas ir saistīti ar elektromagnētisko lauku iedarbību, darba devējiem būtu jāveic pielāgojumi, lai uzlabotu darba ņēmēju drošumu un veselības aizsardzību.

(14)

Tā kā šī direktīva ir atsevišķā direktīva Padomes Direktīvas 89/391/EEK (1989. gada 12. jūnijs) par pasākumiem, kas ieviešami, lai uzlabotu darba ņēmēju drošumu un veselības aizsardzību darbā (6), 16. panta 1. punkta nozīmē, secināms, ka Direktīva 89/391/EEK attiecas uz darba ņēmēju pakļaušanu elektromagnētisko laiku iedarbībai, neskarot stingrākus un/vai īpašus šajā direktīvā ietvertos noteikumus.

(15)

Šajā direktīvā noteikto fizikālo lielumu ER un RL pamatā ir ieteikumi, ko sniegusi Starptautiskā komisija aizsardzībai pret nejonizējošu starojumu (ICNIRP), un tie būtu jāapsver saskaņā ar ICNIRP jēdzieniem, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

(16)

Lai nodrošinātu, ka šī direktīva saglabā aktualitāti, Komisijai būtu jādeleģē pilnvaras saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz tīri tehniska rakstura grozījumiem pielikumos, lai atspoguļotu regulu un direktīvu pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā, tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētisko lauku radīto apdraudējumu, kā arī lai pielāgotu RL. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētus aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei.

(17)

Ja nepieciešams veikt tīri tehniska rakstura grozījumu pielikumos, Komisijai būtu cieši jāsadarbojas ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju, kas izveidota ar Padomes 2003. gada 22. jūlija lēmumu (7).

(18)

Ārkārtas gadījumos, ja tas nepieciešam nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ, piemēram, ja elektromagnētisko lauku iedarbības dēļ varētu rasties nenovēršams darba ņēmēju veselības un drošuma apdraudējums, būtu jāparedz iespēja Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem piemērot steidzamības procedūru.

(19)

Saskaņā ar dalībvalstu un Komisijas 2011. gada 28. septembra kopīgo politisko deklarāciju par skaidrojošiem dokumentiem (8) dalībvalstis ir apņēmušās gadījumos, kad tas nepieciešamības ziņā ir pamatoti, paziņojumam par saviem transponēšanas pasākumiem pievienot vienu vai vairākus dokumentus, kuros ir paskaidrota saikne starp direktīvas elementiem un attiecīgajām daļām valsts transponēšanas instrumentos. Attiecībā uz šo direktīvu likumdevējs uzskata, ka šādu dokumentu nosūtīšana ir pamatota.

(20)

Sistēma, kurā ir iekļautas ER un RL, būtu jāuzskata par līdzekli, kas palīdz nodrošināt augsta līmeņa aizsardzību pret nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un drošuma riskiem, kurus var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība. Tomēr šāda sistēma var būt pretrunā īpašiem nosacījumiem, kas attiecas uz dažām darbībām, piemēram, uz magnētiskās rezonanses metodes izmantošanu medicīnas nozarē. Tādēļ jāņem vērā šie īpašie nosacījumi.

(21)

Ņemot vērā bruņoto spēku īpašo situāciju un lai ļautu tiem efektīvi darboties un sadarboties, tostarp kopējās starptautiskās militārās mācībās, dalībvalstīm būtu jāvar īstenot līdzvērtīgas vai specializētākas aizsardzības sistēmas, piemēram, standartus, par kuriem ir starptautiska vienošanās, piemēram, NATO standartus, ar noteikumu, ka tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz veselību un drošuma riski.

(22)

Būtu jāprasa, lai darba devēji nodrošinātu, ka riski, kas saistīti ar elektromagnētiskajiem laukiem darbā, tiktu novērsti vai samazināti līdz minimumam. Tomēr konkrētos gadījumos un pienācīgi pamatotos apstākļos ir iespējams, ka šajā direktīvā noteiktās ER tiek pārsniegtas tikai īslaicīgi. Šādā gadījumā būtu jāprasa, lai darba devēji veic nepieciešamās darbības, lai ER ievērošana tiktu atsākta, cik drīz vien iespējams.

(23)

Sistēmā, kas nodrošina augsta līmeņa aizsardzību pret nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un drošuma riskiem, kurus var radīt elektromagnētisko lauku iedarbība, pienācīgi būtu jāņem vērā īpašas darba ņēmēju grupas, kuras ir sevišķi pakļautas riskam, un jāizvairās no traucējumiem un ietekmes uz tādu medicīnas ierīču darbību kā, piemēram, metāla protēzes, elektrokardiostimulatori un defibrilatori, kohleārie implanti un citi implanti vai uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces. Traucējumi, jo īpaši elektrokardiostimulatoru gadījumā, var rasties, ja nav sasniegti RL, un tādēļ būtu jāievēro atbilstīga piesardzība un aizsardzības pasākumi,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā direktīvā, kas ir 20. atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē, paredzēts prasību minimums darba ņēmēju aizsardzībai pret tiem riskiem viņu veselībai un drošumam, ko rada vai varētu radīt elektromagnētisko lauku iedarbība darba laikā.

2.   Šī direktīva attiecas uz visu zināmo tiešo biofizikālo ietekmi un netiešo ietekmi, ko rada elektromagnētiskie lauki.

3.   Šajā direktīvā noteiktās ekspozīcijas robežvērtības (ER) attiecas tikai uz zinātniski pamatoti noteiktu saikni starp tiešu īstermiņa biofizikālu ietekmi un elektromagnētisko lauku iedarbību.

4.   Šī direktīva neattiecas uz iespējamo ilgtermiņa ietekmi.

Komisija pārskata jaunākos zinātniskos atklājumus. Ja kļūst pieejami pienācīgi pamatoti zinātniski pierādījumi par iespējamu ilgtermiņa ietekmi, Komisija izskata atbilstīgo rīcības politiku, tostarp attiecīgā gadījumā tiesību akta priekšlikuma iesniegšanu, lai risinātu šādu ietekmi. Komisija savā ziņojumā, kas minēts 15. pantā, par to informē Eiropas Parlamentu un Padomi.

5.   Šī direktīva neattiecas uz riskiem, ko rada saskare ar vadiem zem sprieguma.

6.   Neskarot stingrākus vai sīkāk izstrādātus šīs direktīvas noteikumus, Direktīva 89/391/EEK arī turpmāk pilnībā attiecas uz visu 1. punktā minēto jomu.

2. pants

Definīcijas

Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)

“elektromagnētiskie lauki” ir statiski elektriskie, statiski magnētiskie un laikā mainīgi elektriskie, magnētiskie un elektromagnētiskie lauki, kuru frekvence nepārsniedz 300 GHz;

b)

“tieša biofizikāla ietekme” ir ietekme uz cilvēka ķermeni, kuru tieši izraisa tā atrašanās elektromagnētiskajā laukā, tostarp:

i)

termāla ietekme, piemēram, audu sakaršana, ko audos izraisa enerģijas absorbcija no elektromagnētiskajiem laukiem;

ii)

netermāla ietekme, piemēram, muskuļu, nervu vai maņu orgānu kairinājums. Šī ietekme varētu negatīvi iespaidot iedarbībai pakļauto darba ņēmēju garīgo un fizisko veselību. Papildus minētajam maņu orgānu stimulācija var izraisīt pārejošus simptomus, piemēram, reiboņus vai fosfēnus. Šī ietekme varētu izraisīt īslaicīgu kairinājumu vai nelabvēlīgi ietekmēt izzināšanas spējas vai citas smadzeņu vai muskuļu funkcijas un tādējādi var nelabvēlīgi ietekmēt darba ņēmēja spēju ievērot darba drošumu (tas ir, drošuma riski); un

iii)

ekstremitātēs inducētās strāvas;

c)

“netieša ietekme” ir ietekme, ko izraisa elektromagnētiskajā laukā esošs priekšmets, kurš var izraisīt drošuma vai veselības apdraudējumu, piemēram:

i)

elektronisku medicīnas iekārtu un ierīču, tostarp elektrokardiostimulatoru un citu implantētu ierīču vai uz ķermeņa nēsājamu medicīnas ierīču darbības traucējumus;

ii)

risku saņemt mehānisku triecienu no feromagnētiskiem priekšmetiem statiskos magnētiskos laukos;

iii)

elektroeksplozīvu ierīču (detonatoru) iedarbināšanu;

iv)

ugunsgrēkus un sprādzienus, ko izraisa uzliesmojošu materiālu aizdegšanās no dzirkstelēm, kuras rada inducēti lauki, kontaktstrāvas vai dzirksteļizlāde; un

v)

kontaktstrāvas;

d)

“ekspozīcijas robežvērtības (ER)” ir vērtības, kas ir noteiktas, pamatojoties uz biofizikāliem un bioloģiskiem apsvērumiem, jo īpaši, pamatojoties uz zinātniski pamatotu īstermiņa un akūtu tiešu ietekmi, tas ir, termālu ietekmi un audu elektrisku stimulāciju;

e)

“ER saistībā ar ietekmi uz veselību” ir iepriekš minētās ER, kuras pārsniedzot, darba ņēmēji varētu tikt pakļauti kaitīgai ietekmei uz veselību, piemēram, termālai sakaršanai vai nervu un muskuļu audu stimulācijai;

f)

“ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem” ir iepriekš minētās ER, kuras pārsniedzot, darba ņēmējiem var rasties pārejoši maņu uztveres traucējumi un nelielas izmaiņas smadzeņu darbības funkcijās;

g)

“rīcības līmeņi (RL)” ir darbības līmeņi, kas noteikti, lai vienkāršotu procesu, ar ko pierāda attiecīgo ekspozīcijas robežvērtību ievērošanu, vai, attiecīgā gadījumā, lai veiktu atbilstīgus aizsardzības vai preventīvus pasākumus, kas noteikti šajā direktīvā.

Šīs direktīvas II pielikumā attiecībā uz RL ir izmantota šāda terminoloģija:

i)

attiecībā uz elektriskajiem laukiem – “zems RL” un “augsts RL” ir līmeņi, kas attiecas uz konkrētiem šajā direktīvā paredzētajiem aizsardzības vai preventīvajiem pasākumiem; un

ii)

attiecībā uz magnētiskajiem laukiem – “zems RL” ir līmenis, kas attiecas uz ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, un “augsts RL” attiecas uz ER saistībā ar ietekmi uz veselību.

3. pants

Ekspozīcijas robežvērtības un rīcības līmeņi

1.   Fizikālie lielumi attiecībā uz elektromagnētisko lauku iedarbību ir norādīti I pielikumā. ER saistībā ar ietekmi uz veselību, ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem un RL ir izklāstīti II un III pielikumā.

2.   Dalībvalstis pieprasa, lai darba devēji nodrošinātu, ka elektromagnētisko lauku iedarbība uz darba ņēmējiem tiek ierobežota līdz ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem – līdz II pielikumā noteiktajam līmenim attiecībā uz netermālo ietekmi un līdz III pielikumā noteiktajam līmenim attiecībā uz termālo ietekmi. Atbilstība ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem jākonstatē, izmantojot attiecīgās iedarbības novērtēšanas procedūras, kas minētas 4. pantā. Ja darba ņēmēju ekspozīcija uz elektromagnētiskajiem laukiem pārsniedz ER, darba devējs nekavējoties rīkojas saskaņā ar 5. panta 8. punktu.

3.   Piemērojot šo direktīvu, ja ir pierādīts, ka II un III pielikumā noteiktie attiecīgie RL nav pārsniegti, uzskata, ka darba devējs ievēro ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem. Ja iedarbība pārsniedz RL, darba devējs rīkojas saskaņā ar 5. panta 2. punktu, ja vien saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu veiktais novērtējums nepierāda, ka attiecīgās ER nav pārsniegtas un ka drošuma riskus var izslēgt.

Neatkarīgi no pirmās daļas iedarbība var pārsniegt:

a)

zemus RL attiecībā uz elektriskajiem laukiem (II pielikums, B1 tabula), ja to pamato prakse vai process, ar noteikumu, ka nav pārsniegtas ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula); vai

i)

nav pārsniegtas ER saistībā ar ietekmi uz veselību (II pielikums, A2 tabula);

ii)

veicot 5. panta 6. punktā izklāstītos īpašos aizsardzības pasākumus, ir novērstas pārmērīgas dzirksteļizlādes un kontaktstrāvas (II pielikums, B3 tabula); un

iii)

darba ņēmējiem sniegta informācija par situācijām, kas minētas 6. panta f) punktā;

b)

zemus RL attiecībā uz magnētiskajiem laukiem (II pielikums, B2 tabula), arī attiecībā uz galvu un rumpi, maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar noteikumu, ka nav pārsniegta neviena ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula); vai

i)

ER saistība ar ietekmi uz maņu orgāniem pārsniegta tikai īslaicīgi;

ii)

nav pārsniegtas ER saistībā ar ietekmi uz veselību (II pielikums, A2 tabula);

iii)

ir veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ja ir pārejoši simptomi saskaņā ar minētā punkta a) apakšpunktu; un

iv)

darba ņēmējiem ir sniegta informācija par situācijām, kas minētas 6. panta f) punktā.

4.   Neatkarīgi no 2. un 3. punkta iedarbība var pārsniegt:

a)

ER saistībā ar maņu orgāniem (II pielikums, A1 tabula) maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar noteikumu, ka:

i)

tās tiek pārsniegtas tikai īslaicīgi;

ii)

nav pārsniegtas ER saistībā ar ietekmi uz veselību (II pielikums, A1. tabula);

iii)

saskaņā ar 5. panta 7. punktu ir veikti īpaši aizsardzības pasākumi;

iv)

ir veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ja ir pārejoši simptomi saskaņā ar minētā punkta b) apakšpunktu; un

v)

darba ņēmējiem ir sniegta informācija par situācijām, kas minētas 6. panta f) punktā;

b)

ER saistībā ar maņu orgāniem (II pielikums, A3 tabula un III pielikums, A2 tabula) maiņas laikā, ja to pamato prakse vai process, ar noteikumu, ka

i)

tie tiek pārsniegti tikai īslaicīgi;

ii)

netiek pārsniegtas ER (II pielikums, A2 tabula un III pielikums, A1 tabula un A3 tabula) saistībā ar ietekmi uz veselību;

iii)

ir veikta rīcība saskaņā ar 5. panta 9. punktu, ja ir pārejoši simptomi atbilstīgi minētā punkta a) apakšpunktam; un

iv)

darba ņēmējiem ir sniegta informācija par situācijām, kas minētas 6. panta f) punktā.

II   NODAĻA

DARBA DEVĒJU PIENĀKUMI

4. pants

Risku novērtēšana un iedarbības noteikšana

1.   Veicot Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktā un 9. panta 1. punktā paredzētos pienākumus, darba devējs novērtē tos visus riskus darba ņēmējiem, kurus darba vietā rada elektromagnētiskie lauki, un vajadzības gadījumā izmēra vai aprēķina to elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņus, kuriem darba ņēmēji ir pakļauti.

Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. pantu un šīs direktīvas 6. pantu, minēto novērtējumu var pēc pieprasījuma publiskot saskaņā ar attiecīgajiem Savienības un valstu tiesību aktiem. Jo īpaši darba ņēmēju personas datu apstrādes gadījumā šāda novērtējuma veikšanas laikā jebkura publiskošana atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (9) un dalībvalstu tiesību aktiem, ar kuriem minēto direktīvu īsteno. Valsts iestādes, kuru rīcībā ir novērtējuma kopija, var noraidīt pieprasījumu piekļūt novērtējumam vai pieprasījumu to publiskot, ja atklāšana kaitētu darba devēja komerciālo interešu aizsardzībai, tostarp saistībā ar intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzību. Darba devēji var atteikties atklāt vai publiskot novērtējumu saskaņā ar tiem pašiem nosacījumiem atbilstīgi attiecīgajiem Savienības vai valstu tiesību aktiem.

2.   Lai veiktu šā panta 1. punktā paredzēto novērtējumu, darba devējs apzina un novērtē elektromagnētiskos laukus darba vietā, ņemot vērā attiecīgās praktiskās norādnes, kas minētas 14. pantā, un citus atbilstīgus attiecīgās dalībvalsts sniegtus standartus vai pamatnostādnes, tostarp iedarbības datubāzes. Neatkarīgi no darba devēja pienākumiem saskaņā ar šo pantu attiecīgos gadījumos darba devējam arī ir tiesības ņemt vērā emisijas līmeņus un citus ar drošumu saistītus atbilstīgus datus, ko saskaņā ar attiecīgiem Savienības tiesību aktiem aprīkojumam ir sniedzis aprīkojuma ražotājs vai izplatītājs, tostarp risku novērtējumu, ja to attiecina uz iedarbības apstākļiem darba vietā vai iekārtas atrašanās vietā.

3.   Ja ER ievērošanu nav iespējams ticami noteikt, pamatojoties uz viegli pieejamu informāciju, iedarbības novērtējumu veic, pamatojoties uz mērījumiem vai aprēķiniem. Šādā gadījumā novērtējumā ņem vērā nenoteiktības saistībā ar mērījumiem vai aprēķiniem, piemēram, skaitliskas kļūdas, avota modelēšanu, cilvēka ķermeņa daļu ģeometrisku modelēšanu, un audu un materiālu elektriskās īpašības, ko nosaka saskaņā ar atbilstīgu paraugpraksi.

4.   Šā panta 1., 2. un 3. punktā minēto novērtējumu, mērījumus un/vai aprēķinus plāno un piemērotos laikposmos veic kompetenti dienesti vai personas, ievērojot norādes, kas ietvertas šajā direktīvā un īpaši ņemot vērā Direktīvas 89/391/EEK 7. un 11. pantu par nepieciešamajiem kompetentajiem dienestiem vai personām un par nepieciešamo konsultēšanos ar darba ņēmējiem un darba ņēmēju līdzdalību. Iedarbības līmeņa novērtēšanā, mērījumos vai aprēķinos iegūtos datus saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi saglabā piemērotā izsekojamā veidā, lai tie vēlāk būtu pieejami.

5.   Veicot riska novērtējumu, darba devējs, ievērojot Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 3. punktu, īpašu uzmanību pievērš šādiem faktoriem:

a)

šīs direktīvas 3. pantā un II un III pielikumā minētajām ER saistībā ar ietekmi uz veselību, ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem un RL;

b)

iedarbības biežumam, līmenim, ilgumam un veidam, tostarp sadalījumam darba ņēmēju ķermenī un darba telpā;

c)

jebkādai tiešai biofizikālai ietekmei;

d)

jebkādai ietekmei attiecībā uz īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju veselību un drošumu, jo īpaši uz darba ņēmējiem, kuru ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce (piemēram, elektrokardiostimulators), uz darba ņēmējiem, kuri lieto uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces (piemēram, insulīna sūkņus), un uz darba ņēmējām grūtniecēm;

e)

jebkādai netiešai ietekmei;

f)

tāda rezerves aprīkojuma esamībai, kas izstrādāts, lai pazeminātu elektromagnētisko lauku iedarbības līmeni;

g)

attiecīgai informācijai, kas iegūta, veicot 8. pantā minēto veselības uzraudzību;

h)

informācijai, ko sniedzis aprīkojuma ražotājs;

i)

citiem attiecīgiem ar veselību un drošumu saistītiem datiem;

j)

vairākiem iedarbības avotiem;

k)

vairāku frekvenču lauku vienlaicīgai iedarbībai.

6.   Publiski pieejamās darba vietās iedarbības novērtējums nav jāveic, ja novērtējums jau ir veikts saskaņā ar noteikumiem par ierobežojumiem elektromagnētisko lauku iedarbībai uz plašu sabiedrību, ja attiecībā uz darba ņēmējiem ir ievēroti minētajos noteikumos paredzētie ierobežojumi un ja veselības un drošuma riski ir izslēgti. Uzskata, ka šie nosacījumi ir ievēroti, ja publiski izmantojams aprīkojums tiek lietots kā paredzēts un atbilst tādiem Savienības tiesību aktiem par ražojumiem, ar kuriem noteiktais drošuma līmenis ir augstāks, nekā paredzēts šajā direktīvā, un netiek lietots cits aprīkojums.

7.   Darba devēja rīcībā ir risku novērtējums saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu, un darba devējs nosaka, kādi pasākumi jāveic saskaņā ar šīs direktīvas 5. pantu. Risku novērtējumā var ietvert iemeslus, kāpēc darba devējs uzskata, ka ar elektromagnētiskajiem laukiem saistīto risku veids un apjoms ir tāds, ka turpmāks detalizēts riska novērtējums nav vajadzīgs. Riska novērtējumu regulāri atjaunina, jo īpaši, ja ir notikušas ievērojamas pārmaiņas, kuru dēļ tas varētu būt novecojis, vai ja 8. pantā minētās veselības uzraudzības rezultāti liecina, ka nepieciešama atjaunināšana.

5. pants

Noteikumi risku novēršanai vai mazināšanai

1.   Ņemot vērā tehnikas progresu un iespējas veikt pasākumus, lai kontrolētu elektromagnētisko lauku rašanos to izcelsmes vietās, darba devējs veic vajadzīgās darbības, lai likvidētu vai samazinātu līdz minimumam riskus, kas rodas no elektromagnētiskajiem laukiem darba vietā.

Elektromagnētisko lauku iedarbības radītos riskus mazina, pamatojoties uz vispārējiem preventīvas pieejas principiem, kas izklāstīti Direktīvas 89/391/EEK 6. panta 2. punktā.

2.   Ja saskaņā ar 4. pantā minēto riska novērtējumu ir pārsniegti attiecīgie 3. pantā un II un III pielikumā minētie RL un ja saskaņā ar 4. panta 1., 2. un 3. punktu veiktais novērtējums neapstiprina, ka attiecīgās ER nav pārsniegtas un drošuma riskus var izslēgt, darba devējs izstrādā un īsteno rīcības plānu, kas ietver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, lai novērstu iedarbību, kas pārsniedz ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, jo īpaši ņemot vērā šādus faktorus:

a)

citas darba metodes, kas saistītas mazāku pakļaušanu elektromagnētisko lauku iedarbībai;

b)

tāda aprīkojuma izvēli, kas rada mazākas intensitātes elektromagnētiskos laukus, ņemot vērā veicamo darbu;

c)

tehniskus pasākumus elektromagnētisko lauku izstarošanas mazināšanai, vajadzības gadījumā arī bloķētājus, aizsegekrānus vai līdzīgas veselību aizsargājošas ierīces;

d)

piemērotus norobežošanas un piekļuves kontroles pasākumus (piemēram, signālus, plāksnītes, grīdas marķējumu, barjeras) piekļuves ierobežošanai vai kontrolei;

e)

elektrisko lauku iedarbības gadījumā – pasākumus un procedūras dzirksteļizlādes un kontaktstrāvu kontrolei, izmantojot tehniskus līdzekļus un darba ņēmēju apmācību;

f)

atbilstīgas darba aprīkojuma, darba vietu un darbstaciju sistēmu uzturēšanas programmas;

g)

darba vietu un darbstaciju plānojumu un izvietojumu;

h)

iedarbības ilguma un intensitātes ierobežošanu; un

i)

piemērotu individuālo aizsardzības līdzekļu pieejamību.

3.   Pamatojoties uz 4. pantā minēto riska novērtējumu, darba devējs izstrādā un īsteno rīcības plānu, kas ietver tehniskus un/vai organizatoriskus pasākumus, kā novērst riskus darba ņēmējiem, kas pieder īpašai riska grupai, un riskus, kādus var radīt 4. pantā minētā netiešā ietekme.

4.   Papildus informācijas sniegšanai, kas noteikta šīs direktīvas 6. pantā, darba devējs saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 15. pantu pielāgo šajā pantā minētos pasākumus īpašam riskam pakļautu darba ņēmēju aizsardzības prasībām un attiecīgā gadījumā individuālu riska novērtējumu prasībām, jo īpaši attiecībā uz darba ņēmējiem, kas ir paziņojuši darba devējam, ka to ķermenī ir implantēta aktīva vai pasīva medicīnas ierīce, piemēram, kardiostimulators, vai ka tie izmanto uz ķermeņa nēsājamas medicīnas ierīces, piemēram, insulīna sūkņi, vai attiecībā uz darba ņēmējām, kuras ir paziņojušas darba devējam, ka ir grūtniecības stāvoklī.

5.   Pamatojoties uz 4. pantā minēto riska novērtējumu, darba vietas, kurās uz darba ņēmējiem varētu iedarboties elektromagnētiskie lauki, kas pārsniedz RL, norāda ar atbilstīgām zīmēm saskaņā ar II un III pielikumu un Padomes Direktīvu 92/58/EEK (1992. gada 24. jūnijs) par minimālajām prasībām drošības un/vai veselības aizsardzības zīmēm darba vietā (devītā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (10). Attiecīgās zonas norāda, un piekļuvi tām vajadzības gadījumā ierobežo. Ja piekļuve šīm zonām ir pienācīgi ierobežota citu iemeslu dēļ un darba ņēmēji ir informēti par risku, ko rada elektromagnētiskie lauki, īpašas zīmes un piekļuves ierobežojumi attiecībā uz elektromagnētiskajiem laukiem nav jāizmanto.

6.   Ja ir piemērojams 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts, veic īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, saskaņā ar 6. pantu apmāca darba ņēmējus un piemēro tehniskos līdzekļus un individuālo aizsardzību, piemēram, darba priekšmetu zemēšanu, elektriskā potenciāla izlīdzināšanu starp darba ņēmējiem un darba priekšmetiem (ekvipotenciāls savienojums) un attiecīgā gadījumā un saskaņā ar Padomes Direktīvas 89/656/EEK (1989. gada 30. novembris) par drošības un veselības aizsardzības minimālajām prasībām, lietojot individuālos aizsardzības līdzekļus darba vietās (trešā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (11) 4. panta 1. punkta a) apakšpunktu izmanto izolējošus apavus, cimdus un aizsargapģērbu.

7.   Ja piemēro 3. panta 4. punkta a) apakšpunktu, veic īpašus aizsardzības pasākumus, piemēram, kustību vadību.

8.   Darba ņēmējus nepakļauj iedarbībai, kas pārsniedz ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, ja vien nav izpildīti nosacījumi saskaņā ar 10. panta 1. punkta a) vai c) apakšpunktu vai 3. panta 3. vai 4. punktu. Ja ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi maņu orgāniem ir pārsniegtas, lai gan darba devējs ir veicis pasākumus, darba devējs nekavējoties rīkojas, lai iedarbību mazinātu tiktāl, ka tā nepārsniedz minētās ER. Darba devējs noskaidro un reģistrē iemeslus, kāpēc ER saistībā ar ietekmi uz veselību un ER saistībā ar ietekmi maņu orgāniem ir pārsniegtas, un attiecīgi groza aizsardzības un preventīvos pasākumus, lai novērstu šo vērtību atkārtotu pārsniegšanu. Grozītos aizsardzības un profilakses pasākumus saglabā atbilstīgā izsekojamā veidā, lai vēlāk būtu iespējams apspriesties saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

9.   Ja piemēro 3. panta 3. un 4. punktu un darba ņēmējs ziņo par pārejošiem simptomiem, darba devējs vajadzības gadījumā atjaunina riska novērtējumu un preventīvos pasākumus. Pārejoši simptomi var ietvert:

a)

laikā mainīgu magnētisku lauku radītu maņu uztveri un ietekmi uz centrālās nervu sistēmas darbību galvā; un

b)

statiska magnētiskā lauka ietekmi, piemēram, reiboņus un nelabumu.

6. pants

Darba ņēmēju informēšana un apmācība

Neskarot Direktīvas 89/391/EEK 10. un 12. pantu, darba devējs nodrošina, ka darba ņēmēji, kas darbā var būt pakļauti elektromagnētisko lauku radītajiem riskiem, un/vai viņu pārstāvji saņem visu vajadzīgo informāciju un apmācību, ievērojot šīs direktīvas 4. pantā paredzētā riska novērtējuma rezultātus, jo īpaši par šādiem jautājumiem:

a)

pasākumiem, kas veikti, piemērojot šo direktīvu;

b)

ER un RL un to koncepcijām, ar tiem saistīto iespējamo risku un veiktajiem preventīvajiem pasākumiem;

c)

iespējamo netiešo iedarbības ietekmi;

d)

par rezultātiem, kas gūti elektromagnētisko lauku iedarbības līmeņa novērtējumos, mērījumos vai aprēķinos, kuri veikti saskaņā ar šīs direktīvas 4. pantu;

e)

kā konstatēt iedarbības nelabvēlīgo ietekmi uz veselību un kā par to ziņot;

f)

par tādu pārejošu simptomu un sajūtu iespējamību, kas saistīti ar centrālo vai perifēro nervu sistēmu;

g)

apstākļiem, kādos darba ņēmējiem ir tiesības uz veselības uzraudzību;

h)

drošu darba praksi, lai līdz minimumam samazinātu iedarbības izraisītos riskus;

i)

īpašam riskam pakļautiem darba ņēmējiem, kā minēts šīs direktīvas 4. panta 5. punkta d) apakšpunktā un 5. panta 3. un 4. punktā.

7. pants

Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un viņu līdzdalība

Konsultēšanās ar darba ņēmējiem un/vai viņu pārstāvjiem un viņu līdzdalība notiek saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 11. pantu.

III   NODAĻA

DAŽĀDI NOTEIKUMI

8. pants

Veselības uzraudzība

1.   Saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 14. pantu veic atbilstīgu veselības uzraudzību, kuras mērķis ir profilakse un elektromagnētisko lauku iedarbības nelabvēlīgās ietekmes uz veselību agrīna diagnostika. Slimības vēstures un to pieejamību nodrošina saskaņā ar valsts tiesību aktiem un/vai praksi.

2.   Saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi veselības uzraudzības rezultātus, ievērojot konfidencialitātes prasības, glabā piemērotā veidā, lai vēlāk tie būtu pieejami. Katrs darba ņēmējs pēc attiecīga pieprasījuma var iepazīties ar savas veselības kartes saturu.

Ja darba ņēmējs ziņo par nevēlamu vai neparedzētu ietekmi uz veselību vai jebkurā gadījumā, ja ir konstatēts par ER lielāks iedarbības līmenis, darba devējs nodrošina, ka attiecīgajam darba ņēmējam tiek nodrošināta pienācīga medicīniska izmeklēšana vai individuāla veselības uzraudzība saskaņā ar valsts tiesību aktiem un praksi.

Šāda izmeklēšana vai uzraudzība tiek nodrošināta darba ņēmēja izvēlētā laikā, un jebkuras ar tām saistītās izmaksas nesedz darba ņēmējs.

9. pants

Sankcijas

Dalībvalstis paredz atbilstīgas sankcijas, kas piemērojamas, ja ir pārkāpti saskaņā ar šo direktīvu pieņemtie valsts tiesību akti. Sankcijām jābūt iedarbīgām, samērīgām un atturošām.

10. pants

Atkāpes

1.   Atkāpjoties no 3. panta, bet neskarot 5. panta 1. punktu, tiek piemērots turpmāk minētais:

a)

iedarbība var pārsniegt ER, ja iedarbība ir saistīta ar pacientiem veselības aizsardzības nozarē paredzēta magnētiskās rezonanses attēlveidošanas (MRA) aprīkojuma uzstādīšanu, testēšanu, izmantošanu, izstrādi, apkopi vai pētniecību, ar noteikumu, ka ir ievēroti visi turpmāk norādītie nosacījumi:

i)

saskaņā ar 4. pantu veiktais riska novērtējums liecina, ka ER ir pārsniegtas;

ii)

ir piemēroti visi tehniskie un/vai organizatoriskie pasākumi, ņemot vērā jaunākos sasniegumus;

iii)

apstākļi pienācīgi pamato ER pārsniegšanu;

iv)

ņemtas vērā darba vietas, aprīkojuma vai darba prakses īpatnības; un

v)

ja darba devējs var apliecināt, ka darba ņēmēji joprojām ir pasargāti pret nelabvēlīgu ietekmi uz veselību un drošuma riskiem, tostarp nodrošinot, ka ir ievērotas drošas lietošanas instrukcijas, ko ražotājs sniedzis saskaņā ar Padomes Direktīvu 93/42/EEK (1993. gada 14. jūnijs) par medicīnas ierīcēm (12);

b)

dalībvalstis var atļaut, ka attiecībā uz personālu, kas strādā operatīvos militāros objektos vai ir iesaistīts militārās darbībās, tostarp kopējās starptautiska līmeņa militārās mācībās, tiek īstenota līdzvērtīga vai specifiskāka aizsardzības sistēma, ja tiek novērsta nelabvēlīga ietekme uz veselību un drošuma riski;

c)

dalībvalstis pienācīgi pamatotos apstākļos un tikai tik ilgi, cik tas ir pienācīgi pamatots, var pieļaut, ka ER īslaicīgi ir pārsniegtas konkrētās nozarēs vai saistībā ar konkrētām darbībām, uz kurām neattiecas a) un b) apakšpunkts. Piemērojot šo punktu, “pienācīgi pamatoti apstākļi” ir apstākļi, kas atbilst šādiem nosacījumiem:

i)

saskaņā ar 4. pantu veiktais riska novērtējums liecina, ka ER ir pārsniegtas;

ii)

ir piemēroti visi tehniskie un/vai organizatoriskie pasākumi, ņemot vērā jaunākos sasniegumus;

iii)

ņemtas vērā darba vietas, aprīkojuma vai metožu īpatnības; un

iv)

darba devējs var apliecināt, ka darba ņēmēji joprojām ir pasargāti no nelabvēlīgas ietekmes uz veselību un drošuma riskiem, tostarp izmantojot salīdzināmus, sīkāk izstrādātus un starptautiski atzītus standartus un pamatnostādnes.

2.   Dalībvalstis 15. pantā minētajā ziņojumā informē Komisiju par visām saskaņā ar 1. punkta b) un c) apakšpunktu veiktajām atkāpēm un norāda to pamatojumu.

11. pants

Tehniski pielikumu grozījumi

1.   Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 12. pantu, lai veiktu tīri tehniska rakstura grozījumus pielikumos, lai:

a)

ņemtu vērā regulu un direktīvu pieņemšanu tehniskās saskaņošanas un standartizācijas jomā attiecībā uz darba aprīkojuma un/vai darba vietu izstrādi, būvniecību, ražošanu vai montāžu;

b)

ņemtu vērā tehnikas progresu, pārmaiņas būtiskākajos standartos vai specifikācijās un jaunus zinātniskus atzinumus par elektromagnētiskajiem laukiem;

c)

veiktu RL pielāgojumus, ja ir jauni zinātniski pierādījumi, ar noteikumu, ka darba devējam joprojām ir saistošas II un III pielikumā noteiktās esošās ER.

2.   Komisija pieņem deleģētu aktu saskaņā ar 12. pantu, lai II pielikumā iekļautu ICNIRP pamatnostādnes par elektrisko lauku iedarbības ierobežošanu, kuru izraisa cilvēka pārvietošanās statiskā magnētiskajā laukā un laikā mainīgs magnētiskais lauks līdz 1 Hz, tiklīdz tās ir pieejamas.

3.   Ja tas nepieciešams nenovēršamu steidzamu iemeslu dēļ saistībā ar 1. un 2. punktā minētajiem grozījumiem, deleģētiem aktiem, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, piemēro 13. pantā paredzēto procedūru.

12. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.   Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.   Pilnvaras pieņemt 11. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no 2013. gada 29. jūnija. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.   Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 11. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā dienu pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.   Tiklīdz tā pieņem deleģētu aktu, Komisija par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.   Saskaņā ar 11. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā termiņa beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

13. pants

Steidzamības procedūra

1.   Deleģētie akti, kas pieņemti saskaņā ar šo pantu, stājas spēkā nekavējoties un tos piemēro, kamēr nav izteikti nekādi iebildumi saskaņā ar 2. punktu. Paziņojot deleģētu aktu Eiropas Parlamentam un Padomei, izklāsta iemeslus, kādēļ izmanto steidzamības procedūru, kas ir saistīta ar darba ņēmēju veselību un aizsardzību.

2.   Eiropas Parlaments vai Padome var izteikt iebildumus pret deleģēto aktu saskaņā ar 12. panta 5. punktā minēto procedūru. Šādā gadījumā Komisija nekavējoties atceļ aktu, ievērojot Eiropas Parlamenta vai Padomes paziņojumu par lēmumu izteikt iebildumus.

IV   NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Praktiskas norādnes

Lai atvieglotu šīs direktīvas piemērošanu, Komisija dara pieejamas nesaistošas praktiskas norādnes ne vēlāk kā sešus mēnešus pirms 2016. gada 1. jūlija. Minētās praktiskās norādnes jo īpaši attiecas uz šādiem jautājumiem:

a)

iedarbības noteikšana, ņemot vērā attiecīgos Eiropas vai starptautiskos standartus, tostarp

aprēķina metodes, ar ko izvērtē ER,

ārējo elektrisko un magnētisko lauku vidējie rādītāji telpā,

norādes darbam ar mērījumu un aprēķinu nenoteiktībām;

b)

norādes par atbilstības apliecināšanu saistībā ar īpašiem nevienmērīgas iedarbības veidiem konkrētās situācijās, balstoties uz labi izstrādātu dozimetriju;

c)

“izsvērtās maksimumvērtības metodes” apraksts zemo frekvenču laukiem un “vairāku frekvenču lauku summēšanas” apraksts augsto frekvenču laukiem;

d)

riska novērtējuma veikšana un, ja iespējams, vienkāršotu paņēmienu noteikšana, ņemot vērā jo īpaši MVU vajadzības;

e)

pasākumi, kuru mērķis ir izvairīties no riska vai samazināt to, tostarp konkrēti preventīvi pasākumi atkarībā no iedarbības līmeņa un darba vietas īpatnībām;

f)

dokumentētu darba procedūru izveide, kā arī konkrētu informatīvu un apmācības pasākumu izveide attiecībā uz darba ņēmējiem, kas pakļauti elektromagnētisko lauku iedarbībai, veicot darbības saistībā ar MRI, uz kurām attiecas 10. panta 1. punkta a) apakšpunkts;

g)

tādas iedarbības izvērtēšana, kura ir frekvences diapazonā no 100 kHz līdz 10 mHz, ja jāņem vērā gan termāla, gan netermāla ietekme;

h)

norādes attiecībā uz medicīnisko izmeklēšanu un veselības uzraudzību, kas darba devējam jānodrošina saskaņā ar 8. panta 2. punktu.

Komisija cieši sadarbojas ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju. Eiropas Parlaments tiek pastāvīgi informēts.

15. pants

Pārskatīšana un ziņošana

Ņemot vērā 1. panta 4. punktu, ziņojumu par šīs direktīvas praktisko īstenošanu sagatavo saskaņā ar Direktīvas 89/391/EEK 17.a pantu.

16. pants

Transponēšana

1.   Dalībvalstīs stājas spēkā normatīvie un administratīvie akti, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības līdz 2016. gada 1. jūlijam.

Kad dalībvalstis pieņem minētos noteikumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai arī šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

2.   Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

17. pants

Atcelšana

1.   Direktīvu 2004/40/EK atceļ no 2013. gada 29. jūnija.

2.   Atsauces uz atcelto direktīvu uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu un lasa saskaņā ar atbilstības tabulu, kas dota IV pielikumā.

18. pants

Stāšanās spēkā

Šī direktīva stājas spēkā tās publicēšanas dienā Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

19. pants

Adresāti

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. SHATTER


(1)  OV C 43, 15.2.2012., 47. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 11. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 20. jūnija lēmums.

(3)  OV L 159, 30.4.2004., 1. lpp.

(4)  OV L 114, 26.4.2008., 88. lpp.

(5)  OV L 110, 24.4.2012., 1. lpp.

(6)  OV L 183, 29.6.1989., 1. lpp.

(7)  OV C 218, 13.9.2003., 1. lpp.

(8)  OV C 369, 17.12.2011., 14. lpp.

(9)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(10)  OV L 245, 26.8.1992., 23. lpp.

(11)  OV L 393, 30.12.1989., 18. lpp.

(12)  OV L 169, 12.7.1993., 1. lpp.


I PIELIKUMS

FIZIKĀLIE LIELUMI, KAS RAKSTURO ELEKTROMAGNĒTISKO LAUKU IEDARBĪBU

Elektromagnētisko lauku iedarbības raksturošanai izmanto šādus fizikālus lielumus.

 

Elektriskā lauka intensitāte (E) ir vektoriāls lielums, kas atbilst spēkam, kurš iedarbojas uz uzlādētu daļiņu neatkarīgi no tās kustības telpā. To izsaka voltos uz metru (V/m–1). Ir jānošķir vides elektriskais lauks no ķermeņa elektriskā lauka (in situ), ko izraisa vides elektriskā lauka iedarbība.

 

Ekstremitātēs inducētā strāva (IL) ir strāva tā cilvēka ekstremitātēs, uz kuru iedarbojies magnētiskais lauks frekvenču diapazonā no 10 mHz līdz 110 mHz, tas noticis, pieskaroties priekšmetam elektromagnētiskajā laukā vai no kapacitatīvās strāvas, kas inducēta iedarbībai pakļautajā ķermenī. To izsaka ampēros (A).

 

Kontaktstrāva (IC) ir strāva, kas rodas, kad persona saskaras ar kādu priekšmetu elektromagnētiskajā laukā. To izsaka ampēros (A). Stacionāra kontaktstrāva rodas, ja cilvēks elektromagnētiskā laukā ilgstoši saskaras ar priekšmetu. Šādas saskares procesā var rasties dzirksteļizlāde ar saistītām nestacionārām strāvām.

 

Elektriskais lādiņš (Q) ir attiecīgais lielums, ko izmanto saistībā ar dzirksteļizlādi, un ko izsaka kulonos (C).

 

Magnētiskā lauka intensitāte (H) ir vektoriāls lielums, kas kopā ar magnētisko indukciju raksturo magnētisko lauku jebkurā telpas punktā. To izsaka ampēros uz metru (A/m–1).

 

Magnētiskā indukcija (B) ir vektoriāls lielums, kas rada spēku, kurš iedarbojas uz kustīgiem lādiņiem, un to izsaka teslās (T). Brīvā telpā un bioloģiskos materiālos magnētiskā indukcija un magnētiskā lauka intensitāte var būt savstarpēji aizvietojamas, izmantojot vienādojumu, kurā magnētiskā lauka intensitāte H = 1 A/m–1 ir vienāda ar magnētisko indukciju Formula T (aptuveni 1,25 mikroteslas).

 

Jaudas blīvums (S) ir attiecīgais lielums, ko izmanto, raksturojot ļoti augstas frekvences, kad starojuma iespiešanās dziļums ķermenī ir mazs. Jaudas blīvums ir perpendikulāri pret virsmu krītoša starojuma enerģija, kas dalīta ar virsmas laukumu. To izsaka vatos uz kvadrātmetru (W/m–2).

 

Enerģijas īpatnējā absorbcija (SA) ir enerģija, kas absorbēta uz vienu bioloģisko audu masas vienību, un to izsaka džoulos uz kilogramu (J/kg–1). Šajā direktīvā to izmanto, lai noteiktu pulsējoša mikroviļņu starojuma ietekmes ierobežojumus.

 

Enerģijas īpatnējās absorbcijas ātrums (SAR), kas aprēķināts vidēji visam ķermenim vai ķermeņa daļām, ir ātrums, ar kādu enerģiju absorbē viena ķermeņa audu masas vienība, un to izsaka vatos uz kilogramu (W/kg–1). Visa ķermeņa SAR ir plaši atzīts lielums, lai izteiktu saistību starp nelabvēlīgiem siltumefektiem un radiofrekvences (RF) iedarbību. Lai novērtētu un ierobežotu liekas enerģijas uzkrāšanos mazās ķermeņa daļās īpašos iedarbības apstākļos, papildus visa ķermeņa vidējam SAR ir vajadzīgas arī lokalizētas SAR vērtības. Šādu apstākļu piemēri ir cilvēks, uz kuru iedarbojas RF zemajā mHz diapazonā (piemēram, no dielektriskiem sildītājiem), un cilvēki, uz kuriem iedarbojas lauks antenas tuvumā.

No šiem lielumiem tieši var izmērīt magnētisko indukciju (B), kontaktstrāvu (IC), ekstremitātēs inducēto strāvu (IL), elektriskā lauka intensitāti (E), magnētiskā lauka intensitāti (H) un jaudas blīvumu (S).


II PIELIKUMS

NETERMĀLA IETEKME

EKSPOZĪCIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS UN RĪCĪBAS LĪMEŅI FREKVENČU DIAPAZONĀ NO 0 Hz LĪDZ 10 MHz

A.   EKSPOZĪCIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS (ER)

ER līdz 1 Hz (A1 tabula) ir ierobežojumi statiskam magnētiskajam laukam, kurš neietekmē ķermeņa audus.

ER frekvencēm diapazonā no 1 Hz līdz 10 mHz (A2 tabula) ir ierobežojumi elektriskam laukam, kas inducēts ķermenī, uz kuru iedarbojas laikā mainīgi elektriskie un magnētiskie lauki.

ER ārējai magnētiskai indukcijai no 0 līdz 1 Hz

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem ir ER normālos darba apstākļos (A1 tabula), un tās ir saistītas ar reiboņiem un citu fizioloģisku ietekmi saistībā ar tiem traucējumiem cilvēka līdzsvara orgānā, kuri izriet galvenokārt no pārvietošanās statiskā magnētiskajā laukā.

ER saistībā ar ietekmi uz veselību kontrolētos darba apstākļos (A1 tabula) piemērojamas īslaicīgi maiņas laikā, ja to attaisno prakse vai attiecīgais process, ar noteikumu, ka ir pieņemti preventīvie pasākumi, piemēram, kustību vadība un darba ņēmēju informēšana.

A1   tabula

ER ārējai magnētiskai indukcijai (B0) no 0 līdz 1 Hz

 

IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem

Normāli darba apstākļi

2 T

Lokalizēta iedarbība uz ekstremitātēm

8 T

 

IRV saistībā ar ietekmi uz veselību

Kontrolēti darba apstākļi

8 T

ER saistībā ar ietekmi uz veselību attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka stiprumu frekvenču diapazonā no 1 Hz līdz 10 mHz

ER saistībā ar ietekmi uz veselību (A2 tabula) attiecas uz perifērās un centrālās nervu sistēmas audu elektrisku stimulāciju ķermenī, tostarp galvā.

A2   tabula

ER saistībā ar ietekmi uz veselību attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka intensitāti frekvenču diapazonā no 1 Hz līdz 10 mHz

Frekvenču diapazons

ER saistībā ar ietekmi uz veselību

1 Hz ≤ f < 3 kHz

1,1 V/m- 1 (maksimālā vērtība)

3 kHz ≤ f ≤ 10 mHz

3,8 × 10- 4 f V/m- 1 (maksimālā vērtība)

Piezīme A2-1:

Ar f apzīmē frekvenci, izteiktu hercos (Hz).

Piezīme A2-2:

ER saistībā ar ietekmi uz veselību attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka intensitāti ir telpiskas maksimālās vērtības visā iedarbībai pakļautā indivīda ķermenī.

Piezīme A2-3:

ER ir maksimālās vērtības laikā, kuras ir vienādas ar efektīvo vērtību (EV), kas reizināta ar √ 2 sinusoidālos laukos. Nesinusoidālo lauku gadījumā iedarbības novērtēšanu, ko veic saskaņā ar 4. pantu, balsta uz izsvērtās maksimumvērtības metodi (filtrācija laika apgabalā), kas izskaidrota 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs, taču var piemērot arī citas zinātniski pamatotas un apstiprinātas iedarbības novērtēšanas procedūras ar noteikumu, ka tiek iegūti aptuveni līdzvērtīgi un salīdzināmi rezultāti.

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka intensitāti frekvenču diapazonā no 1 Hz līdz 400 Hz

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (A3 tabula) attiecas uz to, kā elektriskais lauks ietekmē centrālo nervu sistēmu galvā, proti, fosfēnus tīklenē un nelielas pārejošas izmaiņas dažās smadzeņu funkcijās.

A3   tabula

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka intensitāti frekvenču diapazonā no 1 Hz līdz 400 Hz

Frekvenču diapazons

IRV saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem

1 Hz ≤ f < 10 Hz

0,7/f V/m- 1 (maksimālā vērtība)

10 Hz ≤ f < 25 Hz

0,07/f V/m- 1 (maksimālā vērtība)

25 Hz ≤ f ≤ 400 Hz

0,0028/f V/m- 1 (maksimālā vērtība)

Piezīme A3-1:

Ar f apzīmē frekvenci, kas izteikta hercos (Hz).

Piezīme A3-2:

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem attiecībā uz iekšējā elektriskā lauka intensitāti ir telpiskas maksimālās vērtības iedarbībai pakļautā indivīda galvā.

Piezīme A3-3:

ER ir maksimālās vērtības laikā, kuras ir vienādas ar efektīvo vērtību (EV), kas reizināta ar √ 2 sinusoidālos laukos. Nesinusoidālo lauku gadījumā iedarbības novērtēšanu, ko veic saskaņā ar 4. pantu, balsta uz izsvērtās maksimumvērtības metodi (filtrācija laika apgabalā), kas izskaidrota 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs, taču var piemērot arī citas zinātniski pamatotas un apstiprinātas iedarbības novērtēšanas procedūras ar noteikumu, ka tiek iegūti aptuveni līdzvērtīgi un salīdzināmi rezultāti.

B.   RĪCĪBAS LĪMEŅI (RL)

Šādi fizikāli lielumi un vērtības tiek izmantotas, lai noteiktu rīcības līmeņus (RL), kuru apmērs ir noteikts, lai ar vienkāršotu novērtējumu nodrošinātu atbilstību attiecīgajām ER, vai sasniedzot kuru ir jāveic 5. pantā minētie aizsardzības vai preventīvie pasākumi:

zems RL (E) un augsts RL (E) elektrisko lauku intensitātei E laikā mainīgos elektriskajos laukos, kā tas noteikts B1 tabulā,

zems RL (B) un augsts RL (B) magnētiskai indukcijai B laikā mainīgos magnētiskajos laukos, kā tas noteikts B2 tabulā,

RL (IC) kontaktstrāvai, kā tas noteikts B3 tabulā,

RL(B0) statisku magnētisko lauku magnētiskajai indukcijai, kā tas noteikts B4 tabulā.

RL atbilst aprēķinātajām vai izmērītajām elektrisko un magnētisko lauku vērtībām darba vietā darba ņēmēju prombūtnē.

Magnētisko lauku iedarbībai noteiktie rīcības līmeņi (RL)

Zemi RL (B1 tabula) ārējam elektriskajam laukam ir balstīti uz to, ka iekšējais elektriskais lauks tiek ierobežots tā, lai tas nepārsniegtu ER (A2 un A3 tabula), un ka darba vidē tiek ierobežota dzirksteļizlāde.

Ja nav sasniegts augsts RL, iekšējais elektriskais lauks nepārsniedz ER (A2 un A3 tabula) un ir novērsta kairinoša dzirksteļizlāde, ar noteikumu, ka ir veikti 5. panta 6. punktā minētie aizsardzības pasākumi.

B1   tabula

Elektrisko lauku iedarbībai noteiktie RL diapazonā no 1 Hz līdz 10 mHz

Frekvenču diapazons

Elektrisko lauku zemas intensitātes RL (E) [V/m- 1] (RMS)

Elektrisko lauku augstas intensitātes RL (E) [V/m- 1] (RMS)

1 ≤ f < 25 Hz

2,0 × 104

2,0 × 104

25 ≤ f < 50 Hz

5,0 × 105/f

2,0 × 104

50 Hz ≤ f < 1,64 kHz

5,0 × 105/f

1,0 × 106/f

1,64 ≤ f < 3 kHz

5,0 × 105/f

6,1 × 102

3 kHz ≤ f ≤ 10 mHz

1,7 × 102

6,1 × 102

Piezīme B1-1:

Ar f apzīmē frekvenci, izteiktu hercos (Hz).

Piezīme B1-2:

Zems RL un augsts RL ir elektriskā lauka intensitātes efektīvās vērtības (EV), kas ir vienādas ar maksimālajām vērtībām, kuras ir dalītas ar √ 2 sinusoidālos laukos. Nesinusoidālu lauku gadījumā iedarbības novērtēšanu, kas veikta saskaņā ar 4. pantu, balsta uz izsvērtās maksimumvērtības metodi (filtrācija laika apgabalā), kas izskaidrota 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs, taču var piemērot arī citas zinātniski pamatotas un apstiprinātas iedarbības novērtēšanas procedūras ar noteikumu, ka no tām tiek iegūti aptuveni līdzvērtīgi un salīdzināmi rezultāti.

Piezīme B1-3:

Rīcības līmeņi nozīmē maksimālo aprēķināto vai izmērīto vērtību darba ņēmēja ķermeņa atrašanās vietā. Tā rezultātā var veikt piesardzīgu iedarbības novērtējumu un nodrošināt automātisku atbilstību ER visos nevienmērīgas iedarbības apstākļos. Lai vienkāršotu to, kā saskaņā ar 4. pantu novērtē atbilstību ER konkrētos nevienmērīgos apstākļos, 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs tiks noteikti kritēriji mērīto lauku vidējiem rādītājiem telpā, kuri balstīti uz izstrādātu dozimetriju. Ja runa ir par ļoti lokalizētu avotu, kas atrodas dažu centimetru attālumā no ķermeņa, inducēto elektrisko lauku nosaka ar dozimetrijas palīdzību katrā gadījumā atsevišķi.

Magnētisko lauku iedarbībai noteiktie rīcības līmeņi (RL)

Zemi RL (B2 tabula) attiecas uz frekvencēm, kas ir zemākas par 400 Hz un kas izriet no ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (A3 tabula), un RL attiecībā uz frekvencēm, kas ir augstākas par 400 Hz, kuri izriet no iekšējā elektriskā lauka ER saistībā ar ietekmi uz veselību (A2 tabula).

Augsti RL (B2 tabula), kas izriet no iekšējā elektriskā lauka ER saistībā ar ietekmi uz veselību attiecībā uz perifēro un autonomo nervu audu elektrisku stimulāciju galvā un rumpī (A2 tabula). Atbilstība augstiem RL nodrošina to, ka ER saistībā ar ietekmi uz veselību netiek pārsniegti, taču ir iespējama ietekme attiecībā uz fosfēniem tīklenē un nelielām pārejošām izmaiņām smadzeņu funkcijās, ja iedarbība uz galvu pārsniedz zemus RL līdz 400 Hz. Šādā gadījumā piemēro 5. panta 6. punktu.

RL saistībā ar ietekmi uz ekstremitātēm izriet no iekšējā elektriskā lauka ER saistībā ar ietekmi uz veselību, kuras saistītas ar ekstremitāšu audu elektrisku stimulēšanu, ņemot vērā to, ka magnētiskais lauks ekstremitātēm piesaistās vājāk nekā visam ķermenim kopumā.

B2   tabula

Magnētisko lauku iedarbībai noteiktie RL diapazonā no 1 Hz līdz 10 mHz

Frekvenču diapazons

Magnētiskā indukcija (Zems RL) [μT] (EV)

Magnētiskā indukcija (Augsts RL) (B) [μT] (EV)

Magnētiskās indukcijas RL saistībā ar lokalizēta magnētiskā lauka ietekmi uz ekstremitātēm [μT] (EV)

1 ≤ f < 8 Hz

2,0 × 105/f2

3,0 × 105/f

9,0 × 105/f

8 ≤ f < 25 Hz

2,5 × 104/f

3,0 × 105/f

9,0 × 105/f

25 ≤ f < 300 Hz

1,0 × 103

3,0 × 105/f

9,0 × 105/f

300 Hz ≤ f < 3 kHz

3,0 × 105/f

3,0 × 105/f

9,0 × 105/f

3 kHz ≤ f ≤ 10 mHz

1,0 × 102

1,0 × 102

3,0 × 102

Piezīme B2-1:

Ar f apzīmē frekvenci, kas izteikta hercos (Hz).

Piezīme B2-2:

Zems RL un augsts RL ir efektīvās vērtības (EV), kas ir vienādas ar maksimālajām vērtībām, kuras ir dalītas ar √ 2, sinusoidālos laukos. Nesinusoidālu lauku gadījumā iedarbības novērtēšanu, ko veic saskaņā ar 4. pantu, balsta uz izsvērtās maksimumvērtības metodi (filtrācija laika apgabalā), kas izskaidrota 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs, taču var piemērot arī citas zinātniski pamatotas un apstiprinātas iedarbības novērtēšanas procedūras ar noteikumu, ka no tām tiek iegūti aptuveni līdzvērtīgi un salīdzināmi rezultāti.

Piezīme B2-3:

RL saistībā ar magnētisko lauku iedarbību nozīmē maksimālās vērtības darba ņēmēja ķermeņa atrašanās vietā. Tā rezultātā var veikt piesardzīgu iedarbības novērtējumu un nodrošināt automātisku atbilstību ER visos nevienmērīgas iedarbības apstākļos. Lai vienkāršotu to, kā saskaņā ar 4. pantu novērtē atbilstību ER konkrētos nevienmērīgos apstākļos, 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs tiks noteikti kritēriji mērīto lauku vidējiem rādītājiem telpā, kuri balstīti uz izstrādātu dozimetriju. Ja runa ir par ļoti lokalizētu avotu, kas atrodas dažu centimetru attālumā no ķermeņa, inducēto elektrisko lauku nosaka ar dozimetrijas palīdzību katrā gadījumā atsevišķi.

B3   tabula

RL attiecībā uz kontaktstrāvu IC

Frekvence

RL (IC) stacionāra kontaktstrāva [mA] (EV)

līdz 2,5 kHz

1,0

2,5 ≤ f < 100 kHz

0,4 f

100 kHz ≤ f ≤ 10 000 kHz

40

Piezīme B3-1:

Ar f apzīmē frekvenci, kas izteikta kilohercos (kHz).

RL attiecībā uz statisku magnētisko lauku magnētisko indukciju

B4   tabula

RL attiecībā uz statisku magnētisko lauku magnētisko indukciju

Apdraudējumi

RL(B0)

Aktīvu implantētu ierīču, piemēram, elektrokardiostimulatoru, traucējumi

0,5 mT

Pievilkšanas un lidojošu priekšmetu risks spēcīga lauka spēkavotu perifērijā (> 100 mT)

3 mT


III PIELIKUMS

TERMĀLA IETEKME

IEDARBĪBAS ROBEŽVĒRTĪBAS UN RĪCĪBAS LĪMEŅI FREKVENČU DIAPAZONĀ NO 100 kHz LĪDZ 300 GHz

A.   EKSPOZĪCIJAS ROBEŽVĒRTĪBAS (ER)

ER saistībā ar ietekmi uz veselību frekvencēm diapazonā no 100 kHz līdz 6 GHz (A1 tabula) ir ierobežojums attiecībā uz elektrisko un magnētisko lauku iedarbības rezultātā ģenerēto enerģiju un jaudu, ko absorbē ķermeņa audu masas viena vienība.

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem frekvencēm diapazonā no 0,3 līdz 6 GHz (A2 tabula) ir ierobežojums attiecībā uz enerģiju, ko elektromagnētisko lauku iedarbības rezultātā absorbē nelielā audu masā galvā.

ER saistībā ar ietekmi uz veselību frekvencēm virs 6 GHz (A3 tabula) ir ierobežojums attiecībā uz tāda elektromagnētiskā viļņa jaudas blīvumu, kurš atstarojas uz ķermeņa virsmas.

A1   tabula

ER saistībā ar ietekmi uz veselību, ja elektromagnētisko lauku iedarbības diapazons ir no 100 kHz līdz 6 GHz

ER saistībā ar ietekmi uz veselību

SAR vidējās vērtības jebkurā sešu minūšu laikposmā

ER attiecībā uz visa ķermeņa termisko slodzi, kas izteikta kā vidējā SAR vērtība ķermenī

0,4 W/kg–1

ER attiecībā uz lokalizētu termisko slodzi galvā un rumpī, kas izteikta kā lokalizēta SAR vērtība ķermenī

10 W/kg–1

ER attiecībā uz lokalizētu termisko slodzi ekstremitātēs, kas izteikta kā lokalizēta SAR vērtība ekstremitātēs

20 W/kg–1

Piezīme A1-1:

lokalizētā SAR vidējā rādītāja aprēķināšanai izmantojamā masa ir 10 g blakusesošo ķermeņa audu; tādējādi iegūtajai maksimālajai SAR vērtībai vajadzētu būt vērtībai, ko izmanto iedarbības aprēķināšanai. Šie 10 g audu ir paredzēti kā blakusesošo ķermeņa audu masa, kam ir gandrīz vienveidīgas elektriskās īpašības. Precizējot blakusesošo audu masu, ir atzīts, ka šo koncepciju var izmantot skaitļošanas dozimetrijā, bet tā var radīt grūtības, veicot tiešus fizikālos mērījumus. Var izmantot vienkāršu ģeometrisko formu, piemēram, kubveida vai lodveida audu masu.

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem frekvenču diapazonā no 0,3 GHz līdz 6 GHz

Šīs ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem (A2 tabula) attiecas uz izvairīšanos no ietekmes uz dzirdi, ko izraisa pulsējošu mikroviļņu iedarbība uz galvu.

A2   tabula

ER saistībā ar ietekmi uz maņu orgāniem, ja elektromagnētisko lauku iedarbības diapazons ir no 0,3 līdz 6 GHz

Frekvenču diapazons

Lokalizēta īpatnējā enerģijas absorbcija (SA)

0,3 ≤ f ≤ 6 GHz

10 mJ/kg–1

Piezīme A2-1:

lokalizētā SA vidējā rādītāja aprēķināšanai izmantojamā masa ir 10 g ķermeņa audu.

A3   tabula

ER saistībā ar ietekmi uz veselību, ja elektromagnētisko lauku iedarbības diapazons ir no 6 GHz līdz 300 GHz

Frekvenču diapazons

ER saistībā ar ietekmi uz veselību saistībā ar jaudas blīvumu

6 GHz ≤ f ≤ 300 GHz

50 W/m–2

Piezīme A3-1:

Vidējo jaudas blīvumu aprēķina uz jebkuriem 20 cm2 iedarbībai pakļautā laukuma. Maksimālais jaudas blīvums telpā, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs uz 1 cm2, nedrīkstētu pārsniegt 50 W/m–2 × 20. Vidējo jaudas blīvumu diapazonā no 6 līdz 10 GHz aprēķina jebkurā sešu minūšu laikposmā. Virs 10 GHz vidējo jaudas blīvumu aprēķina jebkurā 68/f1,05 minūšu laikposmā (kur f ir frekvences, ko izsaka ar GHz), lai kompensētu penetrāciju, kas pakāpeniski kļūst mazāka, palielinoties frekvencei.

B.   RĪCĪBAS LĪMEŅI (RL)

Šādi fizikāli lielumi un vērtības tiek izmantoti, lai noteiktu rīcības līmeņus (RL), kuru apmērs ir noteikts, lai ar vienkāršotu novērtējumu nodrošinātu atbilstību attiecīgajām ER, vai sasniedzot kuru ir jāveic 5. pantā minētie aizsardzības vai preventīvie pasākumi:

RL (E) elektrisko lauku intensitātei E laikā mainīgos elektriskajos laukos, kā tas noteikts B1 tabulā,

RL(B) magnētiskajai indukcijai B laikā mainīgos magnētiskajos laukos, kā tas noteikts B1 tabulā,

RL (S) elektromagnētisko viļņu jaudas blīvumam, kā tas noteikts B1 tabulā;

RL (IC) kontaktstrāvai, kā tas noteikts B2 tabulā,

RL (IL) ekstremitātēs inducētajai strāvai, kā tas noteikts B2 tabulā.

RL ir lauka vērtības, kas darba vietā aprēķinātas vai izmērītas darba ņēmēja prombūtnē un izteiktas kā maksimālās vērtības ķermeņa atrašanās vietā vai konkrētā ķermeņa daļā.

Elektrisko un magnētisko lauku iedarbībai noteiktie rīcības līmeņi (RL)

RL(E) un RL(B) izriet no SAR vai jaudas blīvuma ER (A1 un A3 tabula), pamatojoties uz robežlielumiem saistībā ar iekšējo termālo ietekmi, ko izraisījusi (ārējā) elektriskā un magnētiskā lauka iedarbība.

B1   tabula

RL, ja elektrisko un magnētisko lauku iedarbības diapazons ir no 100 kHz līdz 300 GHz

Frekvenču diapazons

Elektrisko lauku intensitātes RL (E) [V/m–1] (EV)

Magnētiskās indukcijas RL (B) [μT] (EV)

Jaudas blīvuma RL (S) [W/m–2]

100 kHz ≤ f < 1 mHz

6,1 × 102

2,0 × 106/f

1 ≤ f < 10 mHz

6,1 × 108/f

2,0 × 106/f

10 ≤ f < 400 mHz

61

0,2

400 mHz ≤ f < 2 GHz

3 × 10–3 f½

1,0 × 10–5 f½

2 ≤ f < 6 GHz

1,4 × 102

4,5 × 10–1

6 ≤ f≤ 300 GHz

1,4 × 102

4,5 × 10–1

50

Piezīme B1-1:

Ar f apzīmē frekvenci, izteiktu hercos (Hz).

Piezīme B1-2:

[RL(E)]2 un [RL(B)]2 aprēķināmas kā vidējā vērtība sešu minūšu laikposmā. Attiecībā uz RF impulsiem maksimālais jaudas blīvums, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs impulsa platumā, nepārsniedz attiecīgo RL(S) vērtību, kas reizināta ar 1 000. Attiecībā uz vairāku frekvenču laukiem analīze tiek balstīta uz summēšanu, kā tas izskaidrots 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs.

Piezīme B1-3:

RL(E) un RL(B) nozīmē maksimālo aprēķināto vai izmērīto vērtību darba ņēmēja ķermeņa atrašanās vietā. Tā rezultātā var veikt piesardzīgu iedarbības novērtējumu un nodrošināt automātisku atbilstību ER visos nevienmērīgas iedarbības apstākļos. Lai vienkāršotu to, kā saskaņā ar 4. pantu novērtē atbilstību ER konkrētos nevienmērīgos apstākļos, 14. pantā minētajās praktiskajās norādnēs tiks noteikti kritēriji mērīto lauku vidējiem rādītājiem telpā, kuri balstīti uz izstrādātu dozimetriju. Ļoti lokalizēta avota gadījumā, kas atrodas dažu centimetru attālumā no ķermeņa, atbilstību ER nosaka ar dozimetrijas palīdzību katrā gadījumā atsevišķi.

Piezīme B1-4:

Vidējo jaudas blīvumu aprēķina uz jebkuriem 20 cm2 iedarbībai pakļautā laukuma. Maksimālais jaudas blīvums telpā, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs uz 1 cm2, nedrīkstētu pārsniegt 50 W/m–2 × 20. Vidējo jaudas blīvumu diapazonā no 6 līdz 10 GHz aprēķina jebkurā sešu minūšu laikposmā. Virs 10 GHz vidējo jaudas blīvumu aprēķina 68/f1,05 minūšu laikposmā (kur f ir frekvences, ko izsaka ar GHz), lai kompensētu penetrāciju, kas pakāpeniski kļūst mazāka, palielinoties frekvencei.

B2   tabula

RL attiecībā uz stacionāru kontaktstrāvu un ekstremitātēs inducētu strāvu

Frekvenču diapazons

Stacionāra kontaktstrāva, RL(IC) [mA] (EV)

Jebkurā ekstremitātē inducēta strāva, RL(IL) [mA] (EV)

100 kHz ≤ f < 10 MHz

40

10 MHz ≤ f ≤ 110 MHz

40

100

Piezīme B2-1:

[RL(IL)]2 aprēķināms kā vidējā vērtība sešu minūšu laikposmā.


IV PIELIKUMS

Atbilstības tabula

Direktīva 2004/40/EK

Šī direktīva

1. panta 1. punkts

1. panta 1. punkts

1. panta 2. punkts

1. panta 2. un 3. punkts

1. panta 3. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 4. punkts

1. panta 5. punkts

1. panta 5. punkts

1. panta 6. punkts

2. panta a) punkts

2. panta a) punkts

2. panta b) punkts

2. panta c) punkts

2. panta b) punkts

2. panta d), e) un f) punkts

2. panta c) punkts

2. panta g) punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 1. punkts

3. panta 2. punkts

3. panta 3. punkts

3. panta 2. un 3. punkts

3. panta 4. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 1. punkts

4. panta 2. punkts

4. panta 2. un 3. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 3. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 4. punkts

4. panta 5. punkta a) apakšpunkts

4. panta 5. punkta b) apakšpunkts

4. panta 5. punkta b) apakšpunkts

4. panta 5. punkta a) apakšpunkts

4. panta 5. punkta c) apakšpunkts

4. panta 5. punkta c) apakšpunkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkts

4. panta 5. punkta e) apakšpunkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkta i) punkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkta ii) punkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkta iii) punkts

4. panta 5. punkta d) apakšpunkta iv) punkts

4. panta 5. punkta e) apakšpunkts

4. panta 5. punkta f) apakšpunkts

4. panta 5. punkta f) apakšpunkts

4. panta 5. punkta g) apakšpunkts

4. panta 5. punkta h) apakšpunkts

4. panta 5. punkta i) apakšpunkts

4. panta 5. punkta g) apakšpunkts

4. panta 5. punkta j) apakšpunkts

4. panta 5. punkta h) apakšpunkts

4. panta 5. punkta k) apakšpunkts

4. panta 6. punkts

4. panta 6. punkts

4. panta 7. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 1. punkts

5. panta 2. punkta ievaddaļa

5. panta 2. punkta ievaddaļa

5. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts

5. panta 2. punkta a) līdz c) apakšpunkts

5. panta 2. punkta d) apakšpunkts

5. panta 2. punkta e) apakšpunkts

5. panta 2. punkta d) līdz g) apakšpunkts

5. panta 2. punkta f) līdz i) apakšpunkts

5. panta 4. punkts

5. panta 3. punkts

5. panta 5. punkts

5. panta 6. punkts

5. panta 7. punkts

5. panta 4. punkts

5. panta 8. punkts

5. panta 9. punkts

5. panta 5. punkts

5. panta 3. punkts

6. panta ievadfrāze

6. panta ievadfrāze

6. panta a) punkts

6. panta a) punkts

6. panta b) punkts

6. panta b) punkts

6. panta c) punkts

6. panta c) punkts

6. panta d) punkts

6. panta d) punkts

6. panta e) punkts

6. panta f) punkts

6. panta e) punkts

6. panta g) punkts

6. panta f) punkts

6. panta h) punkts

6. panta i) punkts

7. pants

7. pants

8. panta 1. punkts

8. panta 1. punkts

8. panta 2. punkts

8. panta 3. punkts

8. panta 2. punkts

9. pants

9. pants

10. pants

10. panta 1. punkts

11. panta 1. punkta c) apakšpunkts

10. panta 2. punkta a) apakšpunkts

11. panta 1. punkta a) apakšpunkts

10. panta 2. punkta b) apakšpunkts

11. panta 1. punkta b) apakšpunkts

11. pants

12. pants

13. pants

14. pants

15. pants

13. panta 1. punkts

16. panta 1. punkts

13. panta 2. punkts

16. panta 2. punkts

17. pants

14. pants

18. pants

15. pants

19. pants

Pielikums

I, II un III pielikums

IV pielikums


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/22


PADOMES REGULA (ES) Nr. 626/2013

(2013. gada 27. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 1344/2011, ar ko atliek kopīgā muitas tarifa autonomos nodokļus konkrētiem lauksaimniecības, zvejniecības un rūpniecības produktiem

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Savienības interesēs ir pilnībā atlikt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanu 80 jauniem produktiem, kuri patlaban nav uzskaitīti Padomes Regulas (ES) Nr. 1344/2011 (1) pielikumā. Tādēļ minētie produkti būtu jāiekļauj minētajā pielikumā.

(2)

Vairs nav Savienības interesēs saglabāt kopīgā muitas tarifa autonomo nodokļu piemērošanas atlikšanu 15 produktiem, kas šobrīd uzskaitīti Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā. Tādēļ šie produkti būtu jāsvītro no minētā pielikuma.

(3)

Lai ņemtu vērā produktu tehnisko attīstību un ekonomikas tendences tirgū, kā arī lai veiktu lingvistiskus pielāgojumus, Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ir jāmaina apraksts 22 produktiem, kuriem atlikti autonomie nodokļi. Turklāt būtu jāmaina Taric kodi astoņiem produktiem. Tiek arī uzskatīts, ka trim produktiem vajadzīga vairākkārtēja klasifikācija, savukārt 12 produktiem dubulta klasifikācija vairs nav nepieciešama.

(4)

Tie produkti, kam atlikta autonomo nodokļu piemērošana un kam nepieciešamas tehniskas izmaiņas, būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ietvertā to produktu saraksta, kuriem atlikta autonomo nodokļu piemērošana, un tie būtu no jauna jāiekļauj minētajā sarakstā ar jaunu produkta aprakstu vai jauniem KN vai Taric kodiem.

(5)

Attiecībā uz trim produktiem Savienības interesēs ir nepieciešams saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1344/2011 2. panta 2. punktu un 3. punktu grozīt to obligātās pārskatīšanas datumu. Tāpēc pārskatītie produkti būtu jāsvītro no Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā ietvertā to produktu saraksta, kuriem atlikta autonomo nodokļu piemērošana, un tie būtu no jauna jāiekļauj minētajā sarakstā ar jaunu obligātas pārskatīšanas termiņu.

(6)

Skaidrības labad grozītie ieraksti būtu jāatzīmē ar zvaigznīti iekļauto un svītroto nodokļu atlikšanas gadījumu sarakstos, kas ietverti šīs regulas I un II pielikumā.

(7)

Ņemot vērā to, ka atlikšanu nosaka uz laiku, nodokļu piemērošanas atlikšana I pielikumā iekļautajiem produktiem būtu sistemātiski jāpārskata vēlākais piecus gadus pēc tās noteikšanas vai atjaunošanas. Turklāt būtu jāgarantē iespēja jebkurā laikā konkrētiem produktiem izbeigt nodokļa piemērošanas atlikšanu pēc Komisijas priekšlikuma, pamatojoties uz pārskatu, kurš veikts pēc Komisijas ierosinājuma vai pēc vienas vai vairāku dalībvalstu pieprasījuma, ja atlikšanas paturēšana spēkā vairs nav Savienības interesēs vai ja iemesls ir produktu tehniskā attīstība, apstākļu izmaiņas vai ekonomiskās tendences tirgū.

(8)

Tā kā šajā regulā paredzētajai nodokļu piemērošanas atlikšanai ir jāstājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, šī regula būtu jāpiemēro no minētās dienas un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(9)

Tādēļ Regula (ES) Nr. 1344/2011 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumu groza šādi:

1)

iekļauj šīs regulas I pielikumā uzskaitītos produktus;

2)

svītro produktus, kuru KN un Taric kodi ir norādīti šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. GILMORE


(1)  OV L 349, 31.12.2011., 1. lpp.


I PIELIKUMS

1. panta 1. punkta minētie produkti

KN kods

Taric

Apraksts

Autonomā muitas nodokļa likme

Obligātās pārskatīšanas datums

 (3)ex 2007 99 50

81

Malpīgijas biezeņa koncentrāts:

no Malpighia spp. ģints augļiem,

ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

9 % (2)

31.12.2017.

 (3)ex 2007 99 50

91

ex 2007 99 50

82

Skābināts banānu biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

Musa cavendish ģints augļus,

ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

11,5 % (2)

31.12.2017.

ex 2007 99 50

92

 (3)ex 2007 99 50

83

Mango biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

Mangifera spp. ģints augļus,

ar cukura saturu ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

6 % (2)

31.12.2017.

 (3)ex 2007 99 50

93

 (3)ex 2007 99 93

10

 (3)ex 2007 99 50

84

Papaijas biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

Carica spp. ģints augļus,

ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

7,8 % (2)

31.12.2017.

 (3)ex 2007 99 50

94

ex 2007 99 50

85

Gvajaves biezeņa koncentrāts, kas iegūts, vārot:

Psidium spp. ģints augļus,

ar cukura saturu vairāk nekā 13 %, bet ne vairāk kā 30 % no svara,

izmantošanai pārtikas un dzērienu rūpniecības produktu ražošanā (1)

6 % (2)

31.12.2017.

ex 2007 99 50

95

 (3)ex 2805 30 90

40

Retzemju metāli, skandijs un itrijs ar tīrības pakāpi 95 % vai vairāk

0 %

31.12.2015.

 (3)ex 2805 30 90

50

 (3)ex 2805 30 90

60

 (3)ex 2805 30 90

70

 (3)ex 2805 30 90

75

 (3)ex 2805 30 90

79

ex 2811 19 80

30

Fosforpaskābe (CAS RN 10294-56-1) / fosfonskābe (CAS RN 13598-36-2), ko izmanto kā sastāvdaļu piedevu ražošanai poli(vinilhlorīda) ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 2818 10 91

10

Sinterēts korunds ar mikrokristālisku struktūru, kuram ir šāds sastāvs:

no 94 % līdz 98,5 % α-Al2O3,

2 % (± 1,5 %) magnija spinels,

1 % (± 0,6 %) itrija oksīds un

2 % (± 1,2 %) lantāna oksīds un neodima oksīds

un kurā daļiņu, kuru izmērs ir lielāks par 10 mm, masas daļa ir mazāka nekā 50 %

0 %

31.12.2015.

ex 2903 39 90

25

2,3,3,3-Tetrafluorprop-1-ēns (CAS RN 754-12-1)

0 %

31.12.2017.

ex 2903 89 90

50

Hlorciklopentāns (CAS RN 930-28-9)

0 %

31.12.2017.

ex 2905 39 95

40

Dekān-1,10-diols (CAS RN112-47-0)

0 %

31.12.2017.

ex 2906 29 00

30

2-Feniletanols (CAS RN 60-12-8)

0 %

31.12.2017.

ex 2907 23 00

10

4,4’-Izopropilidēndifenols (CAS RN 80-05-7)

0 %

31.12.2017.

ex 2907 29 00

55

Bifenil-2,2’-diols (CAS RN 1806-29-7)

0 %

31.12.2017.

ex 2912 29 00

50

4-Izobutilbenzaldehīds (CAS RN 40150-98-9)

0 %

31.12.2017.

ex 2914 50 00

45

3,4-Dihidroksibenzofenons (CAS RN 10425-11-3)

0 %

31.12.2017.

ex 2914 70 00

20

2,4’-Difluorbenzofenons (CAS RN 342-25-6)

0 %

31.12.2017.

ex 2915 39 00

20

Izopentilacetāts (CAS RN 123-92-2)

0 %

31.12.2017.

ex 2915 60 19

10

Etilbutirāts (CAS RN 105-54-4)

0 %

31.12.2017.

ex 2915 90 70

30

3,3-Dimetilbutirilhlorīds (CAS RN 7065-46-5)

0 %

31.12.2017.

ex 2916 12 00

70

2-(2-Viniloksietoksi)etilakrilāts (CAS RN 86273-46-3)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 2917 13 90

10

Dimetilsebacāts (CAS RN 106-79-6)

0 %

31.12.2017.

ex 2918 29 00

35

Propil-3,4,5-trihidroksibenzoāts (CAS RN 121-79-9)

0 %

31.12.2017.

ex 2918 30 00

50

Etilacetoacetāts (CAS RN 141-97-9)

0 %

31.12.2017.

ex 2918 99 90

15

Etil 2,3-epoksi-3-fenilbutirāts (CASRN77-83-8)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 2918 99 90

40

trans-4-Hidroksi-3-metoksistirolskābe (CAS RN 537-98-4)

0 %

31.12.2013.

ex 2920 90 10

60

2,4-Di-terc-butil-5-nitrofenilmetila karbonāts (CAS RN 873055-55-1)

0 %

31.12.2017.

ex 2921 30 99

40

Ciklopropilamīns (CAS RN 765-30-0)

0 %

31.12.2017.

ex 2922 19 85

20

2-(2-Metoksifenoksi)etilamīna hidrohlorīds (CAS RN 64464-07-9)

0 %

31.12.2017.

ex 2922 19 85

25

Titāna bis(trietanolamīn)diizopropoksīds (CAS RN 36673-16-2)

0 %

31.12.2017.

ex 2929 10 00

20

Butilizocianāts (CAS RN 111-36-4)

0 %

31.12.2017.

ex 2931 90 90

35

(Z)-Prop-1-ēn-1-ilfosfonskābe (CAS RN 25383-06-6)

0 %

31.12.2017.

ex 2932 99 00

25

1-(2,2-Difluorobenzo[d][1,3]dioksol-5-il)ciklopropānkarbonskābe (CAS RN 862574-88-7)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 19 90

85

Alil-5-amino-4-(2-metilfenil)-3-okso-2,3-dihidro-1H-1-pirazolkarbotioāts (CAS RN 473799-16-5)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 29 90

80

Imazalils (ISO) (CAS RN 35554-44-0)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 39 99

57

Terc-butil 3-(6-amino-3-metilpiridīn-2-il)benzoāts (CAS RN 1083057-14-0)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 49 10

30

Etil-4-okso-1,4-dihidrohinolīn-3-karboksilāts (CAS RN 52980-28-6)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 99 80

43

2,3-Dihidro-1H-pirol[3,2,1-ij]hinolīns (CAS RN 5840-01-7)

0 %

31.12.2017.

ex 2933 99 80

47

Paklobutrazols (ISO) (CAS RN 76738-62-0)

0 %

31.12.2017.

ex 2934 99 90

37

4-Propān-2-ilmorfolīns (CAS RN 1004-14-4)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3204 11 00

20

Krāsviela C.I. Disperse Yellow 241 (CAS RN 83249-52-9), kuras tīrība ir 97 % vai vairāk, kas noteikta augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfijā

0 %

31.12.2015.

ex 3204 11 00

80

Krāsvielas preparāts, nejonogēns, kas satur:

N-[5-(acetilamino)-4-[(2-hlor-4,6-dinitrofenil)azo]-2-metoksifenil]-2-okso-2-(fenilmetoksi)etil-β-alanīnu (CAS RN 159010-67-0),

N-[4-[(2-ciān-4-nitrofenil)azo]fenil]-N-metil-2-(1,3-dihidro-1,3-diokso-2H-izoindol-2-il)etil-β-alanīnu (CAS RN 170222-39-6) un

N-[2-hlor-4-[(4-nitrofenil)azo]fenil]-2-[2-(1,3-dihidro-1,3-diokso-2H-izoindol-2-il)etoksi]-2-oksoetil-β-alanīnu (CAS RN 371921-34-5)

0 %

31.12.2017.

ex 3204 12 00

20

Krāsvielas preparāts, anjonu, kas pēc masas satur 75 % vai vairāk dinātrij-7-((4-hlor-6-(dodecilamino)-1,3,5-triazīn-2-il)amino)-4-hidroksi-3-((4-((4-sulfofenil)azo)fenil)azo)-2-naftalīnsulfonāta (CAS RN 145703-76-0)

0 %

31.12.2017.

ex 3204 12 00

30

Skābes krāsvielas preparāts, anjonu, kas satur:

litija-amino-4-(4-terc-butilanilīn)antrahinon-2-sulfonātu (CAS RN 125328-86-1),

C.I. Acid Green 25 (CAS RN 4403-90-1) un

C.I. Acid Blue 80 (CAS RN 4474-24-2)

0 %

31.12.2017.

ex 3204 13 00

30

Krāsviela C.I. Basic Blue 7 (CAS RN 2390-60-5)

0 %

31.12.2017.

ex 3204 13 00

40

Krāsviela C.I. Basic Violet 1 (CAS RN 603-47-4)/(CAS RN 8004-87-3)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3204 17 00

25

Dzeltenais C.I. Pigment Yellow 14 (CAS RN 5468-75-7)

0 %

31.12.2016.

 (3)ex 3204 17 00

60

Krāsviela C.I. Pigment Red 53:1 (CAS RN 5160-02-1)

0 %

31.12.2016.

 (3)ex 3204 17 00

70

Krāsviela C.I. Pigment Yellow 13 (CAS RN 5102-83-0)

0 %

31.12.2016.

ex 3204 17 00

75

Krāsviela C.I. Pigment Orange 5 (CAS RN 3468-63-1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3204 19 00

73

Krāsviela C.I. Solvent Blue 104 (CAS RN 116-75-6), kuras tīrība ir 97 % vai vairāk, kas noteikta augstas efektivitātes šķidruma hromatogrāfijā

0 %

31.12.2015.

ex 3207 40 85

40

Stikla lauskas (CAS RN 65997-17-3):

kuru biezums ir 0,3 μm vai vairāk, bet ne vairāk kā 10 μm un

kuras pārklātas ar titāna dioksīdu (CAS RN 13463-67-7) vai dzelzs oksīdu (CAS RN 18282-10-5)

0 %

31.12.2017.

ex 3215 19 00

20

Iespiedkrāsa:

kura sastāv no poliestera polimēra un sudraba (CAS RN 7440-22-4) un sudraba hlorīda (CAS RN 7783-90-6)dispersijas metilpropilketonā (CAS RN 107-87-9),

kuras kopējais sausnas saturs pēc masas ir 55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 57 % un

kuras īpatnējais svars ir 1,40g/cm3 vai vairāk, bet ne vairāk kā 1,60 g/cm3,

ko izmanto elektrodu uzdrukām (1)

0 %

31.12.2017.

ex 3707 90 20

50

Sausās tintes pulveris vai tonera maisījums, kas sastāv no:

stirola akrilāta / butadiēna kopolimēra,

vai nu melnās ogles, vai organiskā pigmenta un

kas satur vai nesatur poliolefīnu vai amorfo silīcija dioksīdu,

izmantošanai par attīstītāju faksa aparātu, datorprinteru un kopētāju tintes/tonera piepildāmo pudeļu vai kasetņu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3802 90 00

11

Ar sodas kušņiem kalcinēta diatomīta zeme, skalota ar skābi, lietošanai par filtrēšanas palīglīdzekli farmaceitisko un/vai bioķīmisko produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

ex 3812 30 80

75

N,N’-Bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksāndiamīns, polimērs ar 2,4-dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7)

0 %

31.12.2017.

ex 3812 30 80

80

UV starojuma stabilizators, kas satur:

stēriski apgrūtinātu amīnu: N,N’-bis(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidīnil)-1,6-heksāndiamīnaN polimēru ar 2,4-dihlor-6-(4-morfolīnil)-1,3,5-triazīnu (CAS RN 193098-40-7) un

vai nu o-hidroksifeniltriazīna UV gaismas absorbentu, vai

ķīmiski modificētu fenolu savienojumu

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3812 30 80

85

Maisījums, kas pēc masas satur:

70 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 80 % bis-(1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidil)sebakāta (CAS RN 41556-26-7) un

20 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 30 % metil-1,2,2,6,6-pentametil-4-piperidilsebakāta (CAS RN 82919-37-7)

0 %

31.12.2016.

 (3)ex 3824 90 97

08

Divinilbenzola izomēru un etilvinilbenzola izomēru maisījums, kurā divinilbenzola masas daļa ir no 56 % līdz 85 % (CAS RN 1321-74-0)

0 %

31.12.2014.

 (3)ex 3824 90 97

18

Poli(tetrametilēnglikol) bis[(9-okso-9H-tioksantēn-1-iloksi)acetāts] ar vidējo polimēru ķēdes garumu mazāku par piecām monomēru vienībām (CAS RN 515136-48-8)

0 %

31.12.2013.

ex 3824 90 97

47

Platīna oksīds (CAS RN 12035-82-4), kas stabilizēts uz alumīnija oksīda poraina pamata (CAS RN 1344-28-1) un pēc masas satur:

0,1 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 % platīna un

0,5 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 5 % etilalumīnija dihlorīda (CAS RN 563-43-9)

0 %

31.12.2017.

ex 3824 90 97

49

Preparāts, kas satur:

C,C’azodi(formamīdu) (CAS RN123-77-3),

magnija oksīdu (CAS RN1309-48-4) un

cinka bis(p-toluola sulfinātu) (CAS RN 24345-02-6),

kurā gāze no C,C’azodi(formamīda) veidojas 135 °C temperatūrā

0 %

31.12.2017.

ex 3824 90 97

51

Dietilēna-glikola-propilēna-glikola-trietanolamīna-titanāta kompleksi (CAS RN 68784-48-5), kas izšķīdināti dietilēna glikolā (CAS RN 111-46-6)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3824 90 97

87

Pasta, kas pēc masas satur:

75 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 85 % vara,

neorganiskos oksīdus,

etilcelulozi un

šķīdinātāju

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3824 90 97

93

Šķīdums, kas pēc masas satur 80 % vai vairāk 2,4,6-trimetilbenzaldehīda (CAS RN 487-68-3) acetonā

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3824 90 97

94

Silīcija dioksīda daļiņas, kurām ar kovalento saiti ir piesaistīti organiskie savienojumi, izmantojamas augstu darbības rādītāju hromatogrāfijas kolonnu (HPLC) un paraugu sagatavošanas kārtridžu ražošanā (1)

0 %

31.12.2013.

ex 3905 30 00

10

Viskozs izstrādājums, kas sastāv galvenokārt no poli(vinilspirta) (CAS RN 9002-89-5), organiska šķīdinātāja un ūdens un ko pusvadītāju ražošanas procesā izmanto par plašu aizsargapvalku (1)

0 %

31.12.2017.

ex 3905 91 00

20

Ūdenī šķīstošs etilēna un vinilspirta kopolimērs (CAS RN 26221-27-2), kas satur ne vairāk kā 13 masas % etilēna monomēra vienības

0 %

31.12.2017.

ex 3906 90 90

27

Stearilmetakrilāta, izooktilakrilāta un akrilskābes kopolimērs, izšķīdināts izopropilpalmitātā

0 %

31.12.2017.

ex 3907 20 20

20

Politetrametilēna ētera glikols, kura masas vidējā molekulmasa (Mw) ir 2 700 vai vairāk, bet nepārsniedz 3 100 (CAS RN 25190-06-1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3907 20 20

30

Maisījums, kura sastāvā glicerīna un 1,2-epoksipropāna polimēra svars ir 70 % vai vairāk, nepārsniedzot 80 % robežu, un dibutilmaleāta un N-vinil-2-pirolidona kopolimēra svars ir 20 % vai vairāk, nepārsniedzot 30 % robežu

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3907 20 20

40

Tetrahidrofurāna un tetrahidro-3-metilfurāna kopolimērs, kura vidējā skaita molekulmasa (Mn) ir 3 500 (± 100)

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3907 40 00

10

Polikarbonāta granulas, kas:

pēc masas satur 7 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 15 % nehalogēna antipirēna, un

ar relatīvo blīvumu 1,20 (± 0,01)

0 %

31.12.2016.

 (3)ex 3907 99 90

30

Polihidroksialkanoāts, kura galvenā sastāvdaļa ir poli(3-hidroksibutirāts)

0 %

31.12.2015.

 (3)ex 3913 90 00

20

 (3)ex 3909 50 90

10

Ultravioletajos staros cietējošs ūdenī šķīstošs fotopolimērs, kas sastāv no šādu vielu maisījuma:

vismaz 60 masas % bifunkcionālo akrilēto poliuretāna oligomēru un

30 masas % (± 8 %) monofunkcionālo un trifunkcionālo (meta) akrilātu, un

10 masas % (± 3 %) monofunkcionālo (meta)akrilātu ar funkcionālām hidroksilgrupām

0 %

31.12.2014.

ex 3919 10 80

47

Poliestera, poliuretāna vai polikarbonāta folija:

ar spiedienjutīgu silikona polimēra adhezīvus,

ar kopējo biezumu ne vairāk kā 0,7 mm,

ar kopējo platumu 1 cm vai vairāk, bet ne vairāk kā 1 m,

var būt ruļļos,

kuru mēdz izmantot tādu produktu virsmas aizsardzībai, kas minēti 8521. un pozīcijā 8528

0 %

31.12.2017.

ex 3919 90 00

32

ex 3919 10 80

53

Polietilēna plēve:

ar spiedienjutīgu adhezīvu bez kaučuka, kas pielīp tikai tīrām un gludām virsmām,

ar kopējo biezumu 0,025 mm vai lielāku, bet ne biezākas par 0,7 mm,

ar kopējo platumu 6 cm vai lielāku, bet ne platākas par 1 m,

ruļļos vai citā veidā,

ko izmanto pozīcijās 8521 un 8528 klasificēto produktu virsmas aizsardzībai

0 %

31.12.2017.

ex 3919 90 00

34

ex 3920 10 28

93

ex 3920 10 89

50

ex 3919 90 00

36

Presēta, laminēta loksne, kurai centrālais slānis ir no poli(vinilhlorīda), pārklāta no abām pusēm ar poli(vinilfluorīda) slāni:

ar spiedienjutīgu vai siltumjutīgu lipīgu slāni vai bez tā,

ar aizsargplēvi vai bez tās,

ar toksicitāti, kas, noteikta ar testa metodi ABD 0031, nepārsniedz 70 ppm fluorūdeņraža, 120 ppm hlorūdeņraža, 10 ppm ciānūdeņraža, 10 ppm slāpekļa oksīdu, 300 ppm oglekļa monoksīda un 10 ppm kopā sērūdeņraža un sēra dioksīda,

ar uzliesmojamību, kas, noteikta ar testa metodi FAR 25 App.F Pt. I Amdt. 83, nepārsniedz 130 mm 60 sekundēs,

ar masu (bez aizsargplēves) 240 g/m2 (± 30 g/m2) bez lipīga slāņa, 340 g/m2 (± 40 g/m2) ar siltumjutīgu lipīgo slāni vai 330 g/m2 (± 40 g/m2) ar spiedienjutīgu slāni

0 %

31.12.2017.

ex 3920 49 10

95

ex 3919 90 00

38

Pašlīmējoša plēve, kas sastāv no:

virsējā slāņa, kam galvenā sastāvdaļa ir poliuretāns, sajaukts ar akrilpolimēra emulsijām un titāna dioksīdu,

otra slāņa, kas sastāv no vinilacetata-etilēna kopolimēra un sašujama vinilacetāta polimēra emulsijas, vai bez tā vinilacetāta polimēra emulsijām,

ne vairāk kā 6 masas % citu piedevu,

spiedienjutīgas līmvielas un

pārklāta no vienas puses ar aizsargplēvi,

ar atsevišķu pašlīmējošu lamināta aizsargplēvi vai bez tās,

kam kopējais biezums nepārsniedz 400 μm

0 %

31.12.2017.

ex 3919 90 00

40

Plēve, kam kopējais biezums ir vismaz 40 μm un kas sastāv no vismaz viena caurspīdīgas poliestera plēves slāņa:

kas satur vismaz vienu infrasarkanos starus atstarojošu slāni, kuram kopējā normālā atstarotājspēja, kas noteikta atbilstīgi EN 12898, ir vismaz 80 %,

kam vienā pusē ir slānis, kura normālā starojamība, kas noteikta atbilstīgi EN 12898, nepārsniedz 0,2,

kas otrā pusē pārklāta ar spiedienjutīgu līmvielu un aizsargplēvi

0 %

31.12.2017.

ex 3919 90 00

42

Pašlīmējoša plēve, kas sastāv no:

pirmā slāņa, kurš satur termoplastiska poliuretāna un pretsalipes vielas maisījumu,

otrā slāņa, kurš satur maleīnskābes anhidrīda kopolimēru,

trešā slāņa, kurš satur maza blīvuma polietilēna, titāna dioksīda un piedevu maisījumu,

ceturtā slāņa, kurš satur maza blīvuma polietilēna, titāna dioksīda, piedevu un krāsas pigmenta maisījumu,

spiedienjutīgas līmvielas un

pārklāta no vienas puses ar aizsargplēvi,

ar atsevišķu pašlīmējošu lamināta aizsargplēvi vai bez tās,

kam kopējais biezums nepārsniedz 400 μm

0 %

31.12.2017.

ex 3919 90 00

44

Presēta, laminēta loksne:

kurai centrālais slānis ir no stikla šķiedras auduma, no abām pusēm pārklāta ar poli(vinilhlorīda) slāni,

no vienas puses pārklāta ar poli(vinilfluorīdu),

ar spiedienjutīgu lipīgu slāni vai bez tā un ar aizsargplēvi otrā pusē,

ar toksicitāti, kas, noteikta ar testa metodi ABD 0031, nepārsniedz 50 ppm fluorūdeņraža, 85 ppm hlorūdeņraža, 10 ppm ciānūdeņraža, 10 ppm slāpekļa oksīdu, 300 ppm oglekļa monoksīda un 10 ppm kopā sērūdeņraža un sēra dioksīda,

ar uzliesmojamību, kas, noteikta ar testa metodi FAR 25 App.F Pt. I Amdt.83, nepārsniedz 110 mm 60 sekundēs, un

ar masu (bez aizsargplēves) 490 g/m2 (± 45 g/m2) bez lipīga slāņa vai 580 g/m2 (± 50 g/m2) ar spiedienjutīgu slāni

0 %

31.12.2017.

ex 3921 90 60

95

ex 3920 20 80

95

Polipropilēna loksnes ruļļos, kam:

ugunsaizsardzības līmenis ir UL 94 V-0 materiāla biezumam, kas pārsniedz 0,25 mm, un UL 94 VTM-0 materiāla biezumam, kas pārsniedz 0,05 mm, bet nepārsniedz 0,25 mm (kā noteikts ugunsdrošības standartā UL-94),

dielektriķa caursite ir vismaz 13,1 kV, bet ne lielāka kā 60,0 kV (kā noteikts ASTM D149),

stiepes izturība garenvirzienā ir vismaz 30 Mpa, bet ne lielāka kā 33 MPa (kā noteikts ASTM D882),

stiepes izturība šķērsvirzienā ir vismaz 22 Mpa, bet ne lielāka kā 25 MPa (kā noteikts ASTM D882),

blīvums ir no 0,988 gm/cm3 līdz 1,035 gm/cm3 (kā noteikts ASTM D792),

mitruma absorbcija ir vismaz 0,01 %, bet ne lielāka kā 0,06 % (kā noteikts ASTM D570),

izmantošanai tādu izolatoru ražošanai, kurus izmanto elektronikā un elektroierīču ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3920 62 19

02

Presēta gaismas necaurlaidīga poli(etilēna tereftalāta) loksne, 50 μm bieza vai biezāka, bet ne biezāka kā 350 μm, sastāv vienīgi no kārtas, kura satur oglekļa melnumu

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

08

Poli(etilēna tereftalāta) plēve, nav pārklāta ar līmi, ne biezāka kā 25 μm, vai nu

tikai krāsota, vai

krāsota un vienā pusē metalizēta

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

12

Plēve, kas izgatavota tikai no poli(etilēna tereftalāta), kopējais biezums nepārsniedz 120 μm, sastāv no vienas vai divām kārtām, no kurām katra satur krāsojošu un/vai UV absorbējošu materiālu, nav pārklāta ar līmi vai citiem materiāliem

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

18

Laminēta plēve, kas izgatavota tikai no poli(etilēna tereftalāta), kopējais biezums nepārsniedz 120 μm, sastāv no vienas kārtas, kas ir tikai metalizēta, un vienas vai divām kārtām, no kurām katra satur krāsojošu un/vai UV starus absorbējošu materiālu, nepārklāta ar līmi vai citiem materiāliem

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

22

Plēve no poli(etilēna tereftalāta), no vienas vai abām pusēm pārklāta vai apklāta ar modificēta poliestera kārtu, kopējais biezums 7 μm vai biezāka, bet ne biezāka kā 11 μm, paredzēta, lai ražotu videolentes ar metālisko pigmentu magnētisko kārtu 8 mm vai 12,7 mm platumā (1)

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

25

Poli(etilēntereftalāta) plēve, kuras biezums ir no 186 μm līdz 191 μm ar akrila pārklājumu matricas veidā no vienas puses

0 %

31.12.2014.

 (3)ex 3920 62 19

38

Poli(etilēna tereftalāta) plēve, ne biezāka kā 12 μm, no vienas puses pārklāta ar alumīnija oksīda kārtu, ne biezāku kā 35 nm

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

48

Poli(etilēna tereftalāta) loksnes vai ruļļi:

no abām pusēm pārklāti ar epoksidizētiem akrilsveķiem,

ar kopējo biezumu 37 μm (± 3 μm)

0 %

31.12.2015.

 (3)ex 3920 62 19

52

Poli(etilēna tereftalāta), polietilēnnaftalāta vai līdzīga poliestera plēve, no vienas puses pārklāta ar metālu un/vai metāla oksīdiem, ar alumīnija saturu mazāk nekā 0,1 %, ne biezāka kā 300 μm un ar virsmas pretestību, kas nepārsniedz 10 000 omus (uz kvadrātu) (noteikts ar ASTM D 257-99 metodi)

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

55

Poli(etilēna tereftalāta) matēta plēve, spīdums 15 pie leņķa 45° un 18 pie leņķa 60°, izmantojot spīduma mēriekārtu (kā noteikts ar ISO 2813:2000 metodi), 1 600 mm plata vai platāka

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

58

Balta poli(etilēna tereftalāta) plēve, krāsota, 185 μm bieza vai biezāka, bet ne biezāka kā 253 μm, no abām pusēm pārklāta ar antistatisku kārtu

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

76

Caurspīdīga plēve no poli(etilēnteraflatāta):

ar 7 nm līdz 80 nm biezu organisko vielu uz akrila bāzes pārklājumu abās pusēs,

virsmas spraigums 36 dini/cm līdz 39 dini/cm,

gaismas caurlaidība lielāka par 93 %,

dūmakainības vērtība nepārsniedz 1,3 %,

kopējais biezums ir 10 μm līdz 350 μm,

platums ir no 800 mm līdz 1 600 mm

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3920 62 19

81

Poli(etilēntereftalāta) plēve:

kuras biezums nepārsniedz 20 μm,

kura vismaz vienā pusē pārklāta ar gāzu barjeras slāni, kas sastāv no polimēra matricē disperģēta silīcija dioksīda un kam biezums nepārsniedz 2 μm

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3920 92 00

30

Poliamīda plēve,

kuras biezums ir mazāks vai vienāds ar 20 μm,

ar polimēra matricē disperģēta silīcija dioksīda gāzu barjeras slāni abās pusēs, kura biezums ir mazāks vai vienāds ar 2 μm

0 %

31.12.2013.

ex 3920 99 28

55

Pludināta termoplastiska poliuretāna plēve ar šādām īpašībām:

nav pašlīmējoša,

10 mm sakrautai plēvei dzeltenā indekss virs 1,0, bet zem 2,5 (ar testa metodi ASTM E 313-10),

10 mm sakrautai plēvei gaismas caurlaidība virs 87 % (ar testa metodi ASTM D 1003-11),

kopējais biezums no 0,38 mm vai lielāks, bet ne lielāks kā 7,6 mm,

platums 99 cm vai lielāks, bet ne lielāks kā 305 cm,

ko izmanto laminēta aizsargstikla ražošanā

0 %

31.12.2017.

ex 3921 13 10

20

Atvērtu šūnu poliuretāna putu ruļļi:

biezums 2,29 mm (± 0,25 mm),

virsma apstrādāta ar perforētu adhēzijas veicinātāju un

laminēti uz poliestera plēves un tekstilmateriāla kārtas

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 3921 90 55

20

Sākotnēji piesūcināta, armēta stiklšķiedra, kas satur cianāta estera sveķus vai bismaleimīda (B) triazīna (T) sveķus, kuri ir sajaukti ar epoksīda sveķiem, izmēri:

469,9 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm) vai

469,9 mm (± 2 mm) × 414,2 mm (± 2 mm), vai

546,1 mm (± 2 mm) × 622,3 mm (± 2 mm)

izmantošanai iespiedshēmas plašu ražošanā (1)

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 3926 90 97

21

Televizora statīvi ar balsteni televizora fiksēšanai un stabilizācijai vai bez tā

0 %

31.12.2016.

 (3)ex 7020 00 10

10

 (3)ex 7326 90 98

40

 (3)ex 7616 99 90

77

ex 4104 41 19

10

Bifeļāda, šķelta, miecēta ar hromu un otrreiz miecēta sintētiski (“miecēta un žāvēta”), kaltētā veidā

0 %

31.12.2017.

ex 7009 10

10

Spogulis stikls atpakaļskata spoguļiem:

aprīkots ar plastmasas pamatni plāksni,

kam ir spēja atspoguļot mainīgās intensitātes apkārtējā gaismas,

vai nav aprīkots ar sildelementu un

vai nav aprīkots ar Blind Spot Module (BSM) displejs

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 7019 12 00

05

Priekššķiedra ar lineāro blīvumu 1 980–2 033 teksi, kas sastāv no nepārtrauktiem 9 μm (± 0,5 μm) stikla pavedieniem

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 7019 12 00

25

 (3)ex 7607 11 90

30

Laminēta alumīnija folija ar:

99 % vai vairāk alumīnija,

silīcija dioksīda un ūdens bezstikla hidrofīlu pārklājumu,

kopējo biezumu ne vairāk kā 0,120 mm,

ar stiepes izturību 100 N/mm2 vai vairāk (nosakot ar testēšanas metodi ASTM E8) un

pagarinājumu pie pārraušanas 1 % vai vairāk

0 %

31.12.2013.

 (3)ex 7607 20 90

20

Lubricējoša loksne ievietošanas atvieglošanai ar kopējo biezumu ne vairāk par 350 μm, kas sastāv no:

alumīnija folijas slāņa, kura biezums ir no 70 μm līdz 150 μm,

ūdenī šķīstoša lubrikanta, kura biezums ir no 20 μm līdz 200 μm un kas istabas temperatūrā ir cietā formā

0 %

31.12.2015.

ex 7616 99 90

75

Daļas taisnstūra rāmja formā:

no krāsota alumīnija,

ar garumu no 1 011 mm līdz 1 500 mm,

ar platumu no 622 mm līdz 900 mm,

ar biezumu 0,6 mm (± 0,1 mm)

izmantošanai televizoru ražošanā

0 %

31.12.2017.

ex 8105 90 00

10

Kobalta sakausējuma stieņi vai stieples ar masas saturu:

35 % (± 2 %) kobalta,

25 % (± 1 %) niķeļa,

19 % (± 1 %) hroma un

7 % (± 2 %) dzelzs,

kas atbilst materiālu specifikācijām AMS 5842, izmantošanai kosmiskās aviācijas rūpniecībā

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8301 60 00

10

Tastatūra, tikai no silikona vai polikarbonāta, tostarp drukāti taustiņi ar elektriskiem kontaktelementiem

0 %

31.12.2015.

 (3)ex 8413 91 00

20

 (3)ex 8419 90 85

20

 (3)ex 8438 90 00

10

 (3)ex 8468 90 00

10

 (3)ex 8476 90 00

10

 (3)ex 8479 90 80

87

 (3)ex 8481 90 00

20

 (3)ex 8503 00 99

45

 (3)ex 8515 90 00

20

 (3)ex 8531 90 85

20

 (3)ex 8536 90 85

96

 (3)ex 8543 90 00

50

 (3)ex 8708 91 99

10

 (3)ex 8708 99 97

30

 (3)ex 9031 90 85

30

 (3)ex 8305 20 00

10

Stiepļu skavas:

ar garumu 28 mm,

nesaliektas,

iesaiņotas plastmasas kasetnē, izmantošanai kopētājos un printeros, veido 12 mm (± 1 mm) platas un 8 mm (± 1 mm) biezas štāpeļšķiedras (1)

0 %

31.12.2013.

ex 8431 20 00

30

Dzenošās ass komplekts, kas satur diferenciāli, reduktorus, plānratu, piedziņas vārpstas, riteņu rumbas, bremzes un montāžas kronšteinus izmantošanai pozīcijā 8427 minēto transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

ex 8501 10 99

60

Līdzstrāvas motors:

ar 3 500 līdz 5 000 apgriezieniem minūtē, ja noslogots, un ne vairāk kā 6 500 apgriezieniem minūtē, ja nav noslogots,

ar līdzstrāvas barošanas spriegumu no 100 V līdz 240 V

izmantošanai elektrisku taukvāres katlu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

ex 8503 00 99

40

Kurināmā elementa membrāna, ruļļos vai loksnēs, kuras platums ir 150 cm vai mazāk un kuru izmanto vienīgi pozīcijas 8501 kurināmajos elementos

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8504 40 82

40

Iespiedshēmas plate, kas aprīkota ar tilta slēguma taisngrieža shēmu un citiem aktīviem un pasīviem elementiem:

ar diviem izejas savienotājiem,

ar diviem ieejas savienotājiem, kas ir pieejami un izmantojami paralēli,

kuru var pārslēgt starp gaišas un aptumšotas darbības režīmu,

ar ieejas spriegumu 40 V (+ 25 % –15 %) vai 42 V (+ 25 % –15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 30 V (± 4 V) aptumšotas darbības režīmā vai

ar ieejas spriegumu 230 V (+ 20 % –15 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas strāvu 160 V (± 15 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

ar ieejas spriegumu 120 V (+ 15 % –35 %) gaišas darbības režīmā, ar ieejas spriegumu 60 V (± 20 %) aptumšotas darbības režīmā, vai

ar ieejas strāvu, kas sasniedz 80 % no tās nominālās vērtības 20 ms laikā,

ar ieejas frekvenci 45 Hz vai vairāk, bet ne vairāk par 65 Hz 42 V un 230 V versijai un 45–70 Hz 120 V versijai,

ar maksimālo izsitienstrāvas uzsitumu ne vairāk kā 250 % no ieejas strāvas,

ar izsitienstrāvas uzsituma laiku ne vairāk kā 100 ms,

ar ieejas strāvas iesitumu ne mazāk kā 50 % no ieejas strāvas,

ar izsitienstrāvas iesituma laiku ne vairāk kā 20 ms,

ar iestatāmu izejas strāvu,

ar izejas strāvu, kas sasniedz 90 % no tās nominālās iestatītās vērtības 50 ms laikā,

ar izejas strāvu, kas sasniedz nulli 30 ms laikā pēc ieejas sprieguma noņemšanas,

ar noteiktu atteices statusu gadījumā, kad nav slodzes vai ir pārāk liela slodze (nolietotības funkciju)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8504 40 82

50

Taisngriezis korpusā ar:

nominālo jaudu ne lielāku par 250 W,

ieejas spriegumu 90 V vai vairāk, bet ne vairāk par 305 V,

garantētu ieejas frekvenci 47 Hz vai vairāk, bet ne vairāk par 440 Hz,

pastāvīgu izejas strāvu 350 mA vai vairāk, bet ne vairāk par 15 A,

maksimālo palaides strāvu ne lielāku par 10 A,

darbības temperatūras diapazonu no –40 °C vai vairāk, bet ne vairāk par + 85 °C,

piemērots gaismas diožu gaismekļiem

0 %

31.12.2017.

ex 8505 11 00

35

Pastāvīgie magnēti, kas sastāv no neodima, dzelzs un bora sakausējuma vai samārija un kobalta sakausējuma, pēc neorganiskas pasivizācijas (neorganiska pārklāšana), izmantojot cinka fosfātu, rūpnieciskai produktu ražošanai motoriskām vai sensoriskām lietotnēm (1)

0 %

31.12.2017.

ex 8507 60 00

25

Taisnstūrveida moduļi, kurus paredzēts iebūvēt atkārtoti uzlādējamos litija jonu akumulatoros ar:

platumu: 352,5 mm (± 1 mm) vai 367,1 mm (± 1 mm),

dziļumu: 300 mm (± 2 mm) vai 272,6 mm (± 1 mm),

augstumu: 268,9 mm (± 1,4 mm) vai 229,5 mm (± 1 mm),

svaru: 45,9 kg vai 46,3 kg,

nominālo jaudu: 75 Ah un

nominālo spriegumu: 60 V

0 %

31.12.2017.

ex 8507 60 00

35

Atkārtoti uzlādējami litija jonu akumulatori ar:

garumu no 1 475 mm līdz 1 515 mm,

platumu no 1 365 mm līdz 1 375 mm,

augstumu no 260 mm līdz 270 mm,

svaru no 320 kg līdz 330 kg,

nominālo jaudu no 18,4 Ah līdz 130 Ah,

sapakoti pa 12 vai 16 moduļiem

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8507 60 00

50

Moduļi litija jonu akumulatoru bateriju montāžai ar:

garumu 298 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 408 mm,

platumu 33,5 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 209 mm,

augstumu 138 mm vai vairāk, bet ne vairāk par 228 mm,

svaru 3,6 kg vai vairāk, bet ne vairāk par 17 kg,

ietilpību 458 kWh vai vairāk, bet ne vairāk par 2 158 kWh

0 %

31.12.2017.

ex 8516 90 00

70

Iekškatls:

ar atvērumiem sānos un vidū,

no atkvēlināta alumīnija,

ar keramisku pārklājumu, kas iztur vairāk nekā 200 °C

izmantošanai elektrisku taukvāres katlu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

ex 8522 90 80

15

Alumīnija karstuma uztvērēji un atdzesēšanas stabilizatori tranzistoru un/vai integrālo shēmu darbības temperatūras uzturēšanai pozīcijas 8521 produktiem

0 %

31.12.2017.

ex 8525 80 19

45

Kameras modulis ar izšķirtspēju 1 280 * 720 P HD, ar diviem mikrofoniem, izmantošanai pozīcijā 8528 minēto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8526 91 20

80

Integrēts audio modulis (IAM) ar digitālā videoatskaņotāja izeju, kas paredzēts, lai savienotu ar LCD skārienjutīgo monitoru, savienots ar MOST (Media Oriented Systems Transport) tīklu un izmanto MOST augsto protokolu ar:

iespiedshēmas plati (PCB), kas ietver globālās pozicionēšanas sistēmas (GPS) uztvērēju, žiroskopu un TMC (TrafficMessageChannel) atskaņotāju,

cieto disku, kas atbalsta dažādas kartes,

augstas izšķirtspējas radio,

balss atpazīšanas sistēmu,

CD un DVD diskzini,

Bluetooth, MP3 un USB ievades savienojumiem,

voltāžu no 10 V līdz 16 V

lietošanai 87. nodaļā minēto transportlīdzekļu ražošanā (1)

0 %

31.12.2015.

 (3)ex 8527 29 00

10

ex 8529 90 92

70

Taisnstūra rāmis stiprināšanai un nosegšanai:

no alumīnija sakausējuma, kas satur silīciju un magniju,

ar garumu no 900 mm līdz 1 500 mm,

ar platumu no 600 mm līdz 950 mm,

izmantošanai televizoru ražošanā

0 %

31.12.2017.

ex 8529 90 92

80

Izgaismošanā izmantojama iespiedshēmas plate:

ar LED diodēm, kas aprīkotas ar prizmām,

ar savienotāju/savienotājiem (vai bez tā/tiem) vienā vai abos galos,

kuru paredzēts iebūvēt pozīcijā 8528 minētajās precēs (1)

0 %

31.12.2013.

ex 9405 40 39

40

ex 8536 69 90

51

SCART tipa savienotāji, iestrādāti plastmasas vai metāla apvalkā, ar 21 tapām divās rindās, izmantošanai pozīcijā 8521 un 8528 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

 (3)ex 8540 20 80

91

Fotoelektronu pavairotājs

0 %

31.12.2016.

ex 8544 42 90

30

Elektrības vadītājs ar PET izolāciju un:

10 vai 80 atsevišķām stieplēm,

ar garumu no 50 mm līdz 800 mm,

savienotāju(-iem) un/vai kontaktdakšu(-ām) vienā vai abos galos

izmantošanai pozīcijā 8521 un 8528 iekļauto produktu ražošanā (1)

0 %

31.12.2017.

ex 9001 90 00

25

Nesamontēti optiskie elementi, kas veidoti no lieta, infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla vai infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla un cita lēcu materiāla savienojuma

0 %

31.12.2017.

ex 9002 90 00

40

Samontētas lēcas, kas veidotas no infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla vai infrasarkano staru caurlaidīga halkogenīdu stikla un cita lēcu materiāla savienojuma

0 %

31.12.2017.


(1)  Uz nodokļu atlikšanu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291.–300. pants.

(2)  Piemēro īpašu nodokli.

(3)  Nodokļu atlikšana Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā minētajam produktam, kura KN vai Taric kodi vai produkta apraksts ir grozīts.


II PIELIKUMS

1. panta 2. punktā minētie produkti

KN kods

Taric

 (1)ex 2007 99 50

40

 (1)ex 2007 99 50

50

 (1)ex 2007 99 50

60

ex 2008 60 19

30

ex 2008 60 39

30

 (1)ex 2008 99 48

20

 (1)ex 2008 99 48

93

 (1)ex 2008 99 49

50

 (1)ex 2805 30 90

40

 (1)ex 2805 30 90

50

 (1)ex 2805 30 90

60

 (1)ex 2818 10 91

10

ex 2916 19 95

30

ex 2917 39 95

10

 (1)ex 2918 99 90

40

ex 2934 99 90

12

ex 3204 11 00

10

 (1)ex 3204 11 00

20

 (1)ex 3204 17 00

25

ex 3204 17 00

45

ex 3204 17 00

55

 (1)ex 3204 17 00

60

 (1)ex 3204 17 00

70

ex 3204 19 00

72

 (1)ex 3204 19 00

73

 (1)ex 3802 90 00

11

 (1)ex 3824 90 97

08

 (1)ex 3824 90 97

31

 (1)ex 3824 90 97

70

 (1)ex 3824 90 97

72

 (1)ex 3824 90 97

73

 (1)ex 3824 90 97

75

 (1)ex 3907 20 20

11

 (1)ex 3907 20 20

12

 (1)ex 3907 40 00

10

 (1)ex 3907 99 90

30

 (1)ex 3909 50 90

10

ex 3911 90 99

75

 (1)ex 3920 62 19

01

 (1)ex 3920 62 19

03

 (1)ex 3920 62 19

07

 (1)ex 3920 62 19

09

 (1)ex 3920 62 19

11

 (1)ex 3920 62 19

13

 (1)ex 3920 62 19

17

 (1)ex 3920 62 19

19

 (1)ex 3920 62 19

21

 (1)ex 3920 62 19

23

 (1)ex 3920 62 19

24

 (1)ex 3920 62 19

26

 (1)ex 3920 62 19

37

 (1)ex 3920 62 19

39

 (1)ex 3920 62 19

47

 (1)ex 3920 62 19

49

 (1)ex 3920 62 19

51

 (1)ex 3920 62 19

53

 (1)ex 3920 62 19

54

 (1)ex 3920 62 19

56

 (1)ex 3920 62 19

57

 (1)ex 3920 62 19

59

 (1)ex 3920 62 19

75

 (1)ex 3920 62 19

77

 (1)ex 3920 62 19

81

 (1)ex 3920 92 00

30

 (1)ex 3921 90 55

20

 (1)ex 7019 12 00

05

 (1)ex 7019 12 00

25

 (1)ex 7326 90 98

40

 (1)ex 7607 11 90

30

 (1)ex 7607 20 90

20

ex 8108 20 00

20

ex 8108 90 50

40

ex 8108 90 50

80

 (1)ex 8305 20 00

10

 (1)ex 8504 40 82

40

 (1)ex 8504 40 82

50

 (1)ex 8507 60 00

50

 (1)ex 8526 91 20

80

 (1)ex 8528 59 80

10

 (1)ex 8536 90 85

96

 (1)ex 8538 90 99

94

 (1)ex 8540 20 80

91

 (1)ex 8543 90 00

50

ex 8708 80 99

10

ex 9405 40 39

30


(1)  Nodokļu atlikšana Regulas (ES) Nr. 1344/2011 pielikumā minētajam produktam, kura KN vai Taric kodi vai produkta apraksts ir grozīts.


29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/43


PADOMES REGULA (ES) Nr. 627/2013

(2013. gada 27. jūnijs),

ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 7/2010, ar ko atsevišķiem lauksaimniecības un rūpniecības ražojumiem ievieš autonomas Savienības tarifa kvotas un nosaka to pārvaldību

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 31. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Savienībā nepietiekamā daudzumā ražotu preču pietiekamu un nepārtrauktu piegādi un nepieļautu nekādus tirgus traucējumus, atsevišķiem lauksaimniecības produktiem un rūpniecības ražojumiem ar Padomes Regulu (ES) Nr. 7/2010 (1) ir ieviestas autonomas tarifa kvotas. Ražojumus, uz kuriem attiecas minētās tarifa kvotas, var importēt ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi. Šo pašu iemeslu dēļ, kas saistīti ar piegādi un tirgus traucējumiem, desmit ražojumiem ar kārtas numuru 09.2644 un no 09.2663 līdz 09.2671 atbilstīgā apjomā ir jāievieš jaunas tarifa kvotas ar samazinātu vai nulles nodokļa likmi, kuras būs spēkā no 2013. gada 1. jūlija.

(2)

Turklāt būtu jāpielāgo ražojuma apraksts autonomajām Savienības tarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2620 un 09.2633 un tarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2629 būtu jāpievieno cits Taric kods.

(3)

Autonomajām Savienības tarifa kvotām ar kārtas numuru 09.2917 un 09.2632 būtu jāpievieno beigu datums – 2013. gada 31. decembris, un turpināt piešķirt šādas kvotas pēc minētā datuma nav Savienības interesēs.

(4)

Jaunajām tarifa kvotām būtu jāstājas spēkā 2013. gada 1. jūlijā, tādēļ šī regula būtu jāpiemēro no tās pašas dienas un tai būtu jāstājas spēkā nekavējoties pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

(5)

Tāpēc Regula (ES) Nr. 7/2010 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo Regulas (ES) Nr. 7/2010 pielikumu groza šādi:

1)

iekļauj šīs regulas I pielikumā noteiktās rindas ar tarifu kvotu kārtas numuriem 09.2644 un no 09.2663 līdz 09.2671;

2)

rindas ar tarifu kvotu kārtas numuriem 09.2620, 09.2629, 09.2632, 09.2633 un 09.2917 aizstāj ar rindām, kas norādītas šīs regulas II pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 27. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

E. GILMORE


(1)  OV L 3, 7.1.2010., 1. lpp.


I PIELIKUMS

Regulas 1. panta 1. punktā minētās tarifa kvotas

Kārtas Nr.

KN kods

Taric

Apraksts

Kvotas ilgums

Kvotas lielums

Kvotas nodevas likme (%)

09.2663

ex 1104 29 17

10

Malti sorgo graudi, kas ir vismaz atsēnaloti un kam noņemts dīglis, izmantošanai berama iepakojumā pildāma materiāla ražošanā (1)

1.7.–31.12.

750 tonnu

0 %

09.2664

ex 2008 60 19

30

Saldie ķirši ar spirta piedevu vai bez tās, ar cukura saturu 9 % (masas), ar diametru, kas ir mazāks par vai vienāds ar 19,9 mm, ar kauliņu, izmantošanai šokolādes izstrādājumos (1)

1.7.–31.12

500 tonnu

10 % (2)

ex 2008 60 39

30

09.2665

ex 2916 19 95

30

Kālija (E,E)-heksa-2,4-dienoāts

(CAS RN 24634-61-5)

1.7.–31.12.

4 000 tonnu

0 %

09.2666

ex 3204 17 00

55

Krāsviela C.I. Pigment Red 169

(CAS RN 12237-63-7)

1.7.–31.12.

20 tonnu

0 %

09.2644

ex 3824 90 97

96

Preparāts, kura sastāvā ir:

55 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 78 % dimetilglutarāta,

10 % vai vairāk, bet ne vairāk kā 28 % dimetiladipāta un

ne vairāk kā 25 % dimetilsukcināta

1.7.–31.12.

3 000 tonnu

0 %

09.2671

ex 3905 99 90

81

Poli(vinilbutirāls) (CAS RN 63148-65-2):

kas satur 17,5–20 % mol hidroksilgrupu un

kura vidējais daļiņu izmērs (D50) ir lielāks par 0,6 mm

1.7.–31.12.

5 500 tonnu

0 %

09.2667

ex 8537 10 99

51

Elektromehānisks sadales panelis:

ar piecu pozīciju slēdzi,

ar strāvas vadītāju,

ar integrālo shēmu,

ar infrasarkano staru uztvērēju vai bez tā,

ko izmanto pozīcijās 8521 un 8528 klasificēto produktu ražošanai (1)

1.7.–31.12.

3 000 000 vienību

0 %

09.2668

ex 8714 91 10

21

Velosipēda rāmis no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, krāsots, lakots un/vai pulēts, izmantošanai velosipēdu ražošanā (1)

1.7.–31.12.

38 000 vienību

0 %

ex 8714 91 10

31

09.2669

ex 8714 91 30

21

Velosipēda priekšējā dakša no oglekļa šķiedrām un mākslīgiem sveķiem, krāsota, lakota un/vai pulēta, izmantošanai velosipēdu ražošanā (1)

1.7.–31.12.

26 000 vienību

0 %

ex 8714 91 30

31

09.2670

ex 9405 40 39

30

Elektriska apgaismošanas vienība, kurā ietilpst:

iespiedshēmas plates un

gaismas diodes (LED),

izmantošanai plakanā ekrāna televizoru aizmugurapgaismojuma bloku ražošanā (1)

1.7.–31.12.

8 500 000 gabali

0 %


(1)  Uz nodokļu atlikšanu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.) 291.–300. pants.

(2)  Piemēro īpašu nodokli.


II PIELIKUMS

Regulas 1. panta 2. punktā minētās tarifa kvotas

Kārtas Nr.

KN kods

Taric

Apraksts

Kvotas ilgums

Kvotas lielums

Kvotas nodevas likme (%)

09.2632

ex 2921 22 00

10

Heksametilēndiamīns (CAS RN 124-09-4)

1.1.–31.12.2013.

40 000 tonnu

0 %

09.2917

ex 2930 90 13

90

Cistīns (CAS RN 56-89-3)

1.1.–31.12.2013.

600 tonnu

0 %

09.2629

ex 7616 99 90

85

Teleskopisks alumīnija rokturis, ko izmanto ceļojuma somu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

800 000 vienību

0 %

ex 8302 49 00

91

09.2633

ex 8504 40 82

20

Elektriskais taisngriezis, kā jauda nepārsniedz 1 kVA un ko paredzēts izmantot pozīcijās 8509 80 un 8510 klasificēto aparātu ražošanā (1)

1.1.–31.12.

4 500 000 vienību

0 %

09.2620

ex 8526 91 20

20

Komplekts GPS sistēmai ar vietas noteikšanas funkciju, bez displeja, svars nepārsniedz 2 500 g

1.1.–31.12.

3 000 000 vienību

0 %


(1)  Uz nodokļu atlikšanu attiecas Komisijas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 (OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.). 291.–300. pants.


29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/46


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 628/2013

(2013. gada 28. jūnijs)

par darba metodēm, ar kādām Eiropas Aviācijas drošības aģentūra veic standartizācijas inspekcijas un pārrauga Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 216/2008 piemērošanu, un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 736/2006 atcelšanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 20. februāra Regulu (EK) Nr. 216/2008 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi, un ar ko atceļ Padomes Direktīvu 91/670/EEK, Regulu (EK) Nr. 1592/2002 un Direktīvu 2004/36/EK (1), un jo īpaši tās 24. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 1. punktā un 54. pantā ir noteikts, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai (turpmāk – “Aģentūra”), veicot standartizācijas inspekcijas, ir jāpalīdz Komisijai pārraudzīt, kā dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro minēto regulu un tās īstenošanas noteikumus.

(2)

Regulas (EK) Nr. 216/2008 54. panta 4. punktā izvirzīts noteikums, ka gadījumā, ja dalībvalsts kompetentās iestādes pārbaude ir saistīta ar kāda uzņēmuma vai uzņēmumu apvienības pārbaudi, Aģentūrai jāievēro regulas 55. panta noteikumi.

(3)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 736/2006 (2) ir noteiktas Aģentūras darba metodes standartizācijas inspekciju [standartizācijas pārbaužu] veikšanai (turpmāk – “tagadējās darba metodes”).

(4)

Tagadējās darba metodes pieņēma pirms sešiem gadiem. Kopš tā laika kopējos noteikumos ir izdarītas būtiskas izmaiņas; ir pieņemti arī vairāki starptautiski nolīgumi; Aģentūra un dalībvalstis ir uzkrājušas vērtīgu pieredzi, kura jāņem vērā.

(5)

Laikā, kad pieņēma Regulu (EK) Nr. 736/2006, kopējie noteikumi civilās aviācijas jomā attiecās vienīgi uz lidojumderīguma sākotnējo un nepārtraukto uzturēšanu. Ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1702/2003 (3) paredzēja īstenošanas noteikumus par sertifikāciju attiecībā uz gaisa kuģu un ar tiem saistīto ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīgumu un atbilstību vides aizsardzības prasībām, kā arī projektēšanas un ražošanas organizāciju sertifikāciju; ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 2042/2003 (4) paredzēja īstenošanas noteikumus par gaisa kuģu un aeronavigācijas ražojumu, daļu un ierīču lidojumderīguma uzturēšanu un šo uzdevumu izpildē iesaistīto organizāciju un personāla apstiprināšanu.

(6)

Pa šo laiku Regula (EK) Nr. 216/2008 ir aizstājusi Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 15. jūlija Regulu (EK) Nr. 1592/2002 par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un par Eiropas Aviācijas drošības aģentūras izveidi (5) un kopīgie noteikumi ir paplašināti divreiz: pirmkārt, lai tajos iekļautu noteikumus par gaisa kuģa apkalpi, gaisa kuģu ekspluatāciju un perona pārbaudēm; otrkārt, lai iekļautu noteikumus par gaisa satiksmes pārvaldību un aeronavigācijas pakalpojumiem (ATM/ANS), kā arī par lidostu drošību, un rezultātā Komisija pieņēma šīm jaunajām kompetences jomām atbilstošus īstenošanas noteikumus, tādus kā Komisijas 2011. gada 10. augusta Regula (ES) Nr. 805/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus gaisa satiksmes vadības dispečeru licencēm un noteiktiem sertifikātiem (6), Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 1034/2011 (7) par drošības uzraudzību gaisa satiksmes pārvaldībā un aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanā, Komisijas 2011. gada 17. oktobra Īstenošanas regula (ES) Nr. 1035/2011, ar ko nosaka kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (8), Komisijas 2010. gada 29. jūlija Regula (ES) Nr. 691/2010, ar ko nosaka aeronavigācijas pakalpojumu un tīkla funkciju darbības uzlabošanas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2096/2005, ar kuru paredz kopīgas prasības aeronavigācijas pakalpojumu sniegšanai (9), Padomes 1991. gada 16. decembra Regula (EEK) Nr. 3922/91 par tehnisko prasību un administratīvo procedūru saskaņošanu civilās aviācijas jomā (10), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 859/2008 (11), Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 21. aprīļa Direktīva 2004/36/EK par Kopienas lidostas izmantojošo trešo valstu gaisa kuģu drošību (12), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas 2008. gada 16. aprīļa Direktīvu 2008/49/EK, ar ko groza II pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2004/36/EK attiecībā uz kritērijiem perona pārbaužu procedūrās, ko veic gaisa kuģiem, kas izmanto Kopienas lidostas (13), Komisijas 2012. gada 5. oktobra Regula (ES) Nr. 965/2012, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju (14), un Komisijas 2011. gada 3. novembra Regula (ES) Nr. 1178/2011, ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras attiecībā uz civilās aviācijas gaisa kuģa apkalpi (15).

(7)

Ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 ieviesa arī virkni jaunu noteikumu, kam jāatspoguļojas Aģentūras darba metodēs standartizācijas inspekciju veikšanai. Proti, 11. pantā ir paredzēti nosacījumi dalībvalstu kompetento iestāžu izdoto sertifikātu savstarpējai atzīšanai, kā arī nosacījumi šīs atzīšanas pārtraukšanai, paredzot, ka standartizācijas inspekcijas ir svarīgs instruments šādu lēmumu pieņemšanā. Ar 15. pantu izveido informācijas tīklu, kas nodrošina tādu derīgu informāciju, kura jāņem vērā standartizācijas inspekcijās, turklāt šajā informācijas tīklā ir nekavējoties jādara pieejami arī konkrēti šādu standartizācijas inspekciju rezultāti. Minētās regulas 27. panta 3. punktā ir noteikts, ka Aģentūrai ir jāpalīdz dalībvalstīm pildīt to saistības attiecībā pret ICAO.

(8)

Neatkarīgi no turpmākajām izmaiņām kopējos noteikumos, ko ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, Aģentūrai būtu jāsniedz atbalsts Komisijai citu tādu aviācijas drošības prasību īstenošanas pārraudzībā, kuras, piemēram, izriet no tiesību aktiem tādās jomās kā Eiropas vienotā gaisa telpa, nelaimes gadījumu izmeklēšana vai ziņošana par atgadījumiem.

(9)

Kopš 2006. gada Eiropas aviācijas ārpolitikā ir bijušas vērojamas nozīmīgas norises gan saistībā ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO), gan valstīm Eiropas Savienības kaimiņos un zināmiem svarīgākajiem pasaules mēroga partneriem.

(10)

2010. gadā tika parakstīts saprašanās memorands ar Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju (ICAO) (16), kas izveido satvaru pušu strukturētai sadarbībai, it sevišķi attiecībā uz tādas informācijas apmaiņu, kas saistīta ar drošību, lai pēc iespējas izvairītos no uzdevumu dublēšanās, ar mērķi vēl vairāk savstarpēji sasaistīt Aģentūras standartizācijas inspekciju programmu un ICAO Universālās drošības uzraudzības revīzijas programmu (USOAP). Pārbaužu darba metodēs būtu jāņem vērā ICAO dokuments Nr. 9735 – USOAP pastāvīgās pārraudzības rokasgrāmata.

(11)

Attiecībā uz valstīm, kas piedalās ES kaimiņattiecību un paplašināšanās politikā, cita starpā it sevišķi Eiropas Kopējās aviācijas telpas nolīguma dalībniecēm, standartizācijas inspekcijas būtu jāorganizē saskaņā ar tām pašām darba metodēm un tiem pašiem standartiem, ko ievēro attiecībā uz dalībvalstīm, īstenojot attiecīgus nolīgumus vai sadarbības vienošanās.

(12)

Attiecībā uz valstīm, kas parakstījušas divpusējus aviācijas drošības nolīgumus, kuri paredz konkrētu sertifikācijas laikā izdarītu konstatējumu un apstiprinājumu savstarpēju atzīšanu, ar standartizācijas inspekcijām būtu jāatbalsta šāda nolīguma īstenošanas pārraudzība, un to rezultāti būtu jāpaziņo attiecīgajai divpusējās uzraudzības padomei, paturot iespēju izdarīt pielāgojumus. Veicot inspekcijas tajās valstīs, kurās izdarītos sertifikācijas konstatējumus un apstiprinājumus pieņem atbilstīgi divpusējo nolīgumu noteikumiem, būtu jāparedz papildu pārbaudes, lai nodrošinātu, ka kompetentās iestādes pareizi pilda pienākumus, kas tām uzdoti saskaņā ar divpusējiem nolīgumiem.

(13)

Lai iedarbīgi pārraudzītu Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērošanu, kā arī citu tādu aviācijas drošības noteikumu piemērošanu, kas izriet no spēkā esošajām regulām un nolīgumiem, ir jāpārskata pašreizējās darba metodes, jo īpaši ar mērķi panākt, lai šīs metodes būtu lielākā mērā orientētas uz sistēmu, lai tās sekotu noturīgākai pārraudzības pieejai, kas lielākā mērā koncentrētos uz darbības rezultātiem drošības jomā, nodrošinātu efektīvāku resursu izmantojumu, lai kompetentajām iestādēm nevajadzētu uzņemties lieku slogu, kā arī ietvertu atgriezenisko saikni ar Aģentūras īstenotajām noteikumu izstrādes darbībām. Inspektoru komandas būtu jāveido, tajās iekļaujot pienācīgi sagatavotus un kvalificētus darbiniekus, un Aģentūrai jācenšas līdzsvarot dažādu dalībvalstu pilnvarotā personāla dalību šajās komandās.

(14)

Šīm darba metodēm būtu jāatspoguļo revīzijas definīcijas un principi, kā noteikts ISO 19011.

(15)

Jānosaka darba metodes ne vien inspekciju līmenī, bet arī attiecībā uz pārraudzību sistēmas līmenī un veikto konstatējumu līmenī.

(16)

Ar šīm darba metodēm Aģentūrai jāpiešķir lielāka elastība, lai tā varētu pieņemt pasākumus tad, kad tas atbilst tās tehniskajai kompetencei, vienlaikus saistībā ar šīm darba metodēm uzturot juridisko noteiktību.

(17)

Tāpēc Regula (EK) Nr. 736/2006 attiecīgi būtu jāatceļ.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 65. pantam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Ar šo regulu nosaka darba metodes, ar kurām:

a)

pārrauga, kā dalībvalstu kompetentās iestādes piemēro Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus jomās, uz kurām attiecas minētās regulas 1. panta 1. punkts;

b)

veic dalībvalstu kompetento iestāžu standartizācijas inspekcijas;

c)

pārliecinās par to, vai dalībvalstu kompetentās iestādes sertifikātus izdod un pārrauga saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem;

d)

sniedz ieguldījumu novērtējumā, kuru veic, lai analizētu, kā dalībvalstu kompetentās iestādes īsteno Regulu (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumus.

2.   Šajā regulā noteiktās darba metodes, ciktāl tas iespējams, piemēro arī tad, kad Aģentūrai ir uzticēts uzdevums pārraudzīt to aviācijas drošības prasību piemērošanu, kas iedibinātas ar citiem ES tiesību aktiem, Savienības noslēgtiem nolīgumiem vai sadarbības vienošanos, kuru noslēgusi Aģentūra.

2. pants

Definīcijas

Šīs regulas nolūkiem piemēro šādas definīcijas:

1)

“inspekcija” ir Regulas (EK) Nr. 216/2008 24. panta 1. punktā un 54. pantā minētā standartizācijas inspekcija, tostarp minētās regulas 54. panta 4. punktā un 55. pantā minētā uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcija, ko veic Aģentūra;

2)

“kompetentā iestāde” ir subjekts, kuru dalībvalsts izraudzījusies par kompetentu Regulas (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumu piemērošanai;

3)

“pilnvarots personāls” ir personas, tostarp norīkotais personāls, ko Aģentūra pilnvarojusi veikt inspekcijas;

4)

“norīkots personāls” ir amatpersonas, ko norīkojušas dalībvalstu kompetentās iestādes, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), citas starptautiskas aviācijas organizācijas vai tādu trešo valstu kompetentās iestādes, kurām ir nolīgumi ar Savienību vai sadarbības vienošanās ar Aģentūru, un ko šīs iestādes norīkojušas tādēļ, lai šīs amatpersonas palīdzētu Aģentūrai inspekciju veikšanā;

5)

“pierādījums” ir dokumentācija, konstatēti fakti vai cita informācija, kas ir attiecināma un pārbaudāma;

6)

“konstatējums” ir rezultāts, ko iegūst, salīdzinot rīcībā esošos pierādījumus un piemērojamās prasības;

7)

“korekcija” ir darbība, kas veicama, lai likvidētu konstatētu neatbilstību piemērojamajām prasībām;

8)

“korektīva darbība” ir darbība, kuras nolūks ir likvidēt cēloni, kas izraisījis neatbilstību piemērojamām prasībām, un tādējādi izvairīties no šādas neatbilstības atkārtošanās;

9)

“tūlītējs drošības apdraudējums” ir situācija, kurā ir pierādījumi tam, ka ražojums, pakalpojums, sistēma, sastāvdaļa, aprīkojums vai iekārta ir tādā stāvoklī vai ka tā tiek ekspluatēta, sniegta vai uzturēta tādā veidā, kas var izraisīt apdraudējumu cilvēkiem, ja vien šādu situāciju nekavējoties nenovērsīs.

3. pants

Pārraudzībai piemērojamie principi

1.   Aģentūra pārrauga, kā kompetentās iestādes piemēro 1. pantā minētās prasības un vai šīs prasības tiek ieviestas vienādi atbilstīgi šajā regulā noteiktajām metodēm, un sagatavo par to ziņojumu.

2.   Pārraudzība ir pastāvīga un balstīta uz risku, vadoties pēc Aģentūrai pieejamās informācijas. Pārraudzība cita starpā ietver novērtējumu tam, kāda ir kompetento iestāžu spēja pildīt tām uzticētos drošības uzraudzības uzdevumus, vajadzības gadījumā veicot inspekcijas, kā arī sekot līdzi inspekcijās izdarītajiem konstatējumiem, lai nodrošinātu, ka laikus tiek īstenotas piemērotas korekcijas un korektīvas darbības.

3.   Pārraudzībā ievēro sistēmisku pieeju. Tā aplūko visas drošības uzraudzības sistēmas jomas un kritiskos elementus, kā definējusi ICAO. Īpaša uzmanība ir jāpievērš dažādu jomu saskarnēm.

4.   Pārraudzību īsteno pārskatāmi, iedarbīgi, rezultatīvi, saskaņoti un konsekventi.

5.   Aģentūra analizē pārraudzības pasākumu rezultātus, lai noteiktu, vai nav jāuzlabo regulējums.

4. pants

Inspekcijām un konstatējumiem piemērojamie principi

1.   Kompetentajās iestādēs veiktajās inspekcijās ņem vērā iepriekšējo inspekciju rezultātus un jo īpaši aplūko izmaiņas pastāvošajā regulējumā un izmaiņas kompetentās iestādes spējā nodrošināt drošības uzraudzību, un tās ir samērīgas ar attiecīgās nozares līmeni un sarežģītību, kuru attiecīgā iestāde uzrauga, prioritārā kārtā nodrošinot augstu un viendabīgu komerciālā gaisa transporta drošību.

2.   Inspekcijas cita starpā var būt inspicējamās kompetentās iestādes uzraudzībā esošu uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcijas.

3.   Inspekcijas cita starpā – kad attiecīgās puses par to vienojušās – var būt sabiedrības lietošanai pieejamu bruņoto spēku objektu inspekcijas vai tādu pakalpojumu inspekcijas, kurus sabiedrībai sniedz bruņotie spēki, ar mērķi pārbaudīt atbilstību Regulas (EK) Nr. 216/2008 1. panta 3. punkta prasībām.

4.   Inspekcijas veic komanda, kuru veido Aģentūras pilnvaroti darbinieki, kas ir kvalificēti un sagatavoti attiecīgajā(-ās) jomā(-ās). Pilnvarotais personāls piemēro neatkarības, integritātes, profesionālās ētikas, pienācīgas rūpības, objektivitātes un konfidencialitātes principus.

5.   Ja Aģentūra konstatē, ka viens vai vairāki sertifikāti neatbilst Regulai (EK) Nr. 216/2008 un tās īstenošanas noteikumiem, par šo konstatēto neatbilstību ziņo attiecīgajai kompetentajai iestādei. Ja konstatēto neatbilstību laikus nenovērš, Aģentūra nāk klajā ar ieteikumiem atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam, lai attiecībā uz minēto(-ajiem) sertifikātu(-iem) varētu pieņemt lēmumu par to savstarpējo atzīšanu.

6.   Aģentūra klasificē konstatēto neatbilstību, kas identificēta 1., 2. un 3. punktā minēto inspekciju laikā, atbilstīgi tās ietekmei uz drošību un seko līdzi norisēm saistībā ar to, prioritāru nozīmi piešķirot ar drošību saistītiem konstatējumiem. Ja tūlītēja drošības apdraudējuma problēmai apmierinošs risinājums nav rasts, Aģentūra par to nekavējoties informē dalībvalstu kompetentās iestādes.

7.   Šī regula neskar Regulas (EK) Nr. 216/2008 15. un 58. pantu, Komisijas Lēmumu 2001/844/EK, EOTK, Euratom (17), Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 2111/2005 (18) un Komisijas Regulu (EK) Nr. 473/2006 (19).

5. pants

Informācijas apmaiņa

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes sniedz Aģentūrai visu nepieciešamo informāciju saistībā ar drošības uzraudzību, ko tās veic, aplūkojot visus kritiskos elementus to ieviestajā drošības uzraudzības sistēmā, tostarp uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas ir to pārraudzībā. Informāciju sniedz formātā un veidā, ko precizē Aģentūra, ņemot vērā informāciju, kas nodota ICAO rīcībā.

2.   Aģentūra no dalībvalstu kompetentajām iestādēm var pieprasīt arī ekspromtu informāciju. Aģentūra, iesniegdama šādu informācijas pieprasījumu, norāda tā tiesisko pamatojumu un nolūku, precizē, kāda informācija ir vajadzīga, un nosaka termiņu, kurā informācija jāsniedz.

3.   Aģentūra dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniedz attiecīgu informāciju, lai sekmētu piemērojamo prasību vienādu izpildi.

6. pants

Nacionālais standartizācijas koordinators

1.   Dalībvalstis ieceļ nacionālo standartizācijas koordinatoru, kurš darbojas kā galvenais kontaktpunkts visām standartizācijas darbībām un jo īpaši ar uzdevumu koordinēt 5. panta 1. punktā paredzēto informācijas apmaiņu. Nacionālajam standartizācijas koordinatoram ir šāda atbildība:

a)

pastāvīgi uzturēt un atjaunināt Aģentūrai sniegto informāciju, tostarp informāciju, kas pieprasīta saskaņā ar 3., 4. un 5. punktu, korekcijas un korektīvo darbību plānus, kā arī pierādījumus tam, ka korektīvās darbības, par kurām panākta vienošanās, ir izpildītas;

b)

palīdzēt Aģentūrai visos inspekcijas posmos un nodrošināt, ka inspekcijas komandai ir nodrošināta pavadība visu faktiskā inspekcijas apmeklējuma laiku.

2.   Kompetentās iestādes nodrošina, ka saziņai starp iecelto nacionālo standartizācijas koordinatoru un šo iestāžu iekšējo organizāciju ir skaidras vadlīnijas, kurām atbilstoši koordinators var pienācīgi pildīt viņam/viņai uzticētos pienākumus.

7. pants

Pastāvīgā pārraudzība

1.   Pastāvīgā pārraudzība, kas minēta 3. pantā, aptver šādas darbības:

a)

vākt un analizēt datus un informāciju, ko sniedz dalībvalstu kompetentās iestādes, Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija (ICAO), Komisija un citi attiecīgi avoti;

b)

novērtēt kompetentās iestādes spēju pildīt tai uzticētās drošības uzraudzības funkcijas;

c)

atkarībā no b) apakšpunktā minētā novērtējuma noteikt prioritātes, plānot un noteikt inspekciju tvērumu;

d)

veikt šīs inspekcijas, tostarp ar tām saistīto ziņošanu;

e)

sekot līdzi norisēm saistībā ar inspekcijas rezultātā konstatētajām neatbilstībām un tās slēgt.

2.   Saistībā ar novērtējumu, kas minēts 1. punkta b) apakšpunktā, Aģentūra izveido, pilnveido un uztur vienotu modeli, ņemot vērā vismaz šādu elementus:

a)

aviācijas nozares lielums un sarežģītība;

b)

nopietni incidenti, nelaimes gadījumi, nelaimes gadījumi, kuros ir bojāgājušie, citi upuri;

c)

perona pārbaužu rezultāti;

d)

iepriekšējo inspekciju rezultāti;

e)

kompetento iestāžu spēja konstruktīvi īstenot korekcijas un korektīvās darbības;

f)

rezultāti, kas gūti, veicot auditu atbilstīgi starptautiskām konvencijām vai drošības novērtējuma valsts programmām;

g)

ir ieviesti pasākumi atbilstoši Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam vai Līguma 258. pantam.

3.   Šā panta 2. punktā aprakstītā modeļa rezultāti un ievaddati un novērtējuma rezultāti tiek nodoti attiecīgās dalībvalsts nacionālā standartizācijas koordinatora rīcībā.

4.   Aģentūra, vadīdamās pēc pastāvīgās pārraudzības, ko tā īsteno, pielāgo inspekciju programmu, lai atspoguļotu gan drošības rādītāju uzlabojumus, gan to pasliktināšanos. Aģentūra pieņem atbilstošus pasākumus tad, ja ir pierādījumi, kas liecina par drošības rādītāju pasliktināšanos.

8. pants

Inspekciju programma

1.   Aģentūra, saskaņojot ar Komisiju, izstrādā daudzgadu programmu, kurā norāda 10. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētās inspekcijas, kā arī gada programmu, kurā norāda 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētās inspekcijas.

2.   Inspekciju programmās precizē attiecīgo(-ās) dalībvalsti(-is), inspekciju veidu, inspicējamās jomas un paredzamo faktiskā inspekcijas apmeklējuma grafiku, ievērojot 7. pantā minēto paraugu.

3.   Aģentūra inspekciju programmās var izdarīt pielāgojumus, lai ņemtu vērā potenciālo risku, kas konstatēts, īstenojot 7. pantā minēto pastāvīgo pārraudzību.

4.   Gada programmu dara zināmu Komisijai, Aģentūras valdes locekļiem, to iekļaujot Aģentūras darba programmā atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 33. panta 2. punkta c) apakšpunktam, kā arī attiecīgās dalībvalsts nacionālajam standartizācijas koordinatoram.

9. pants

Inspicējamās jomas

1.   Aģentūra veic inspekcijas visās Regulas (EK) Nr. 216/2008 II nodaļā minētajās jomās. Šīs jomas citu starpā ir šādas:

a)

lidojumderīgums, kā noteikts minētās regulas 5. pantā, un vides aizsardzība, kā noteikts 6. pantā;

b)

gaisa kuģa apkalpe, kā noteikts minētās regulas 7. un 8. pantā;

c)

gaisa kuģu ekspluatācija, kā noteikts minētās regulas 8. un 9. pantā;

d)

perona pārbaudes, kā noteikts minētās regulas 10. pantā;

e)

lidlauki, kā noteikts minētās regulas 8.a pantā;

f)

ATM/ANS un gaisa satiksmes vadības dispečeri, kā noteikts minētās regulas 8.b un 8.c pantā.

Atkarībā no norisēm saistībā ar Regulu (EK) Nr. 216/2008 vai pēc Komisijas pieprasījuma var noteikt vēl citas jomas, kuras jāinspicē.

2.   Aģentūra gādā, lai tās resursi būtu attiecīgi sadalīti dažādu jomu pārraudzībai un inspicēšanai atkarībā no 7. pantā minētās pastāvīgās pārraudzības rezultātiem.

10. pants

Inspekciju veidi

1.   Aģentūra veic:

a)

visaptverošas inspekcijas ar mērķi inspicēt vienu vai vairākas jomas; šīs inspekcijas veic tik bieži, cik uzskatāms par vajadzīgu, pamatojoties uz pastāvīgās pārraudzības rezultātiem;

b)

speciālās inspekcijas ar konkrētu mērķi inspicēt specifiskus vienas vai vairāku jomu aspektus un/vai izvērtēt to korekciju un korektīvo darbību izpildes gaitu, par kurām panākta vienošanās;

c)

ekspromtu inspekcijas ar mērķi izmeklēt konkrētus, bažas raisošus jautājumus, kas aktualizējušies, Aģentūrai veicot pastāvīgo pārraudzību, vai arī pēc Komisijas pieprasījuma.

2.   Neatkarīgi no 1. punktā minētajām inspekcijām Aģentūra var izdarīt konstatējumus, arī faktisku apmeklējumu neveicot, gadījumā, kad jau tai ir savākti pietiekami pierādījumi par neatbilstību.

11. pants

Inspekcijas komandu sagatavošanas, kvalifikācijas un pilnvarošanas kritēriji

1.   Aģentūra izstrādā kritērijus to personu kvalifikācijai, kas piedalās inspekcijas komandās.

2.   Kvalifikācijas kritēriji citstarp ir šādi:

a)

zināšanas par institucionālo satvaru un regulējumu, it sevišķi šo regulu, kā arī par attiecīgajiem starptautiskajiem nolīgumiem;

b)

zināšanas un pieredze audita metodēs;

c)

tehniskas prasmes un praktiska pieredze attiecīgajā(-ās) 9. pantā minētajā(-ās) jomā(-ās).

3.   Komandu vadītājiem ir jābūt Aģentūras darbiniekiem. Līdztekus citiem 2. punktā minētajiem kvalifikācijas kritērijiem viņiem jāpiemīt komandas vadīšanas un kontaktēšanās spējām gan starptautiskā vidē, gan delikātās situācijās.

4.   Komandas locekļiem jābūt Aģentūras darbiniekiem vai norīkotam personālam.

5.   Gan komandu vadītājus, gan komandas locekļus apmāca jautājumos par piemērojamām prasībām un Aģentūras procedūrām. Aģentūra nodrošina komandu vadītāju un komandas locekļu vienlaidu kompetenci, lai tie varētu piedalīties inspekciju veikšanā pilnvarotu darbinieku statusā. Šajā nolūkā Aģentūra izveido attiecīgas turpmākās apmācības programmas.

6.   Darbiniekus, kuri atbilst kvalifikācijas kritērijiem un kuri ir attiecīgi sagatavoti, Aģentūra var pilnvarot piedalīties inspekciju komandās.

12. pants

Inspekciju komandu izveidošana

1.   Inspekcijas veic Aģentūras izveidotas komandas, kurās atbilstoši 11. pantam piedalās pilnvaroti darbinieki.

2.   Aģentūra nosaka komandas sastāvu ar mērķi izveidot komandu ar tādu minimālo skaitu dalībnieku, kāds nepieciešams, lai aptvertu nepieciešamās tehniskās prasmes un darba slodzi, ņemot vērā inspekciju veidu, tvērumu, aplūkoto jomu skaitu un paredzēto programmu. Katrā komandā ir komandas vadītājs un vismaz viens komandas loceklis. Jebkurā gadījumā Aģentūra gādā, lai komandu lielums būtu atbilstošs inspekcijas tvērumam.

3.   Aģentūra nodrošina, ka, veidojot komandas, tām nebūs interešu konflikta ne ar inspicējamām kompetentajām iestādēm, ne arī ar inspicējamiem uzņēmumiem vai uzņēmumu apvienībām.

4.   Aģentūra laicīgi pirms inspekcijas lūdz norīkotājām iestādēm vai organizācijām informāciju par komandas locekļu pieejamību dalībai inspekciju komandās faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmā.

5.   Izdevumus, kas rodas saistībā ar nacionālo standartizācijas koordinatoru līdzdalību, kā paredzēts 14. panta 2. punktā un 19. panta 2. punktā, un norīkotā personāla dalību Aģentūras veiktajās inspekcijās sedz Aģentūra atbilstoši Savienības tiesību aktiem un neskarot Savienības ikgadējo budžeta procedūru.

13. pants

Inspekciju veikšana

1.   Inspekcijām, kas minētas 10. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā, ir šādi posmi:

a)

sagatavošanas posms, kas sākas vismaz 10 nedēļas pirms inspekcijas;

b)

faktiskā inspekcijas apmeklējuma posms;

c)

ziņojuma sagatavošanas posms, kas ilgst ne vairāk kā 10 nedēļas pēc faktiskā inspekcijas apmeklējuma posma.

2.   Par ekspromtu inspekcijām, kas minētas 10. panta 1. punkta c) apakšpunktā, attiecīgajai kompetentajai iestādei paziņo divas nedēļas iepriekš, bet saistībā ar šīm inspekcijām nav jāievēro 14., 15. un 16. pantā minētie termiņi un procedūras, izņemot vajadzību sagatavot galaziņojumu.

3.   Par neatbilstībām, kas identificētas 10. pantā minēto inspekciju laikā, ziņo saskaņā ar 16. pantu, tām seko līdzi un tās slēdz saskaņā ar 17. pantu, bet klasificē saskaņā ar 18. pantu.

14. pants

Sagatavošanas posms

1.   Inspekcijas sagatavošanas posmā Aģentūra:

a)

vismaz 10 nedēļas pirms faktiskā inspekcijas apmeklējuma brīdina kompetento iestādi par šo inspekciju, tostarp par to, kāda inspekcija paredzēta, kā arī par inspicējamo(-ām) jomu(-ām) un aspektiem;

b)

savāc inspekcijas sagatavošanai nepieciešamo informāciju, pienācīgā mērā ņemot vērā informāciju, kas iegūta pastāvīgās pārraudzības ceļā;

c)

definē inspekcijas, tostarp uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību inspekcijas, jomu, tvērumu un programmu, ņemot vērā informāciju, kas gūta, veicot pastāvīgo pārraudzību;

d)

nosaka inspekcijas komandas dalībnieku skaitu un sastāvu.

2.   Kompetentā iestāde, saņēmusi paziņojumu par gaidāmo inspekciju, sadarbojas ar Aģentūru, lai raiti sagatavotu faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmu. Ja uzskatāms par vajadzīgu, var organizēt iepriekšēju inspekcijas komandas un nacionālā standartizācijas koordinatora tikšanos.

3.   Aģentūra vismaz divas nedēļas pirms faktiskā inspekcijas apmeklējuma posma kompetentajai iestādei dara zināmu inspekcijas programmu un inspekcijas komandas sastāvu.

15. pants

Faktiskā inspekcijas apmeklējuma posms

1.   Faktiskā inspekcijas apmeklējuma posmā Aģentūra:

a)

organizē ievadsanāksmi ar nacionālo standartizācijas koordinatoru un inspicējamo kompetento iestādi;

b)

seko līdzi iepriekšējo inspekciju laikā identificētajiem neatbilstības konstatējumiem un tiem, kas nav noslēgti, kā arī pārrauga attiecīgās korekcijas un korektīvās darbības;

c)

paziņo kompetentajai iestādei par jebkuru tūlītēju drošības apdraudējumu, ja šāds apdraudējums inspekcijas laikā ir identificēts;

d)

noslēguma sesijā inspicēto kompetento iestādi iepazīstina ar to iepriekšējo neatbilstības konstatējumu sarakstu, kuri identificēti vai kuriem sekots līdzi inspekcijas gaitā.

2.   Līdztekus minētajam Aģentūra var:

a)

inspicēt kompetentās iestādes galvenos birojus un – ciktāl tas uzskatāms par nepieciešamu – jebkurus šīs kompetentās iestādes reģionālos birojus vai arī to kvalificēto struktūrvienību galvenos un reģionālos birojus, kam kompetentā iestāde varētu būt uzticējusi uzdevumus;

b)

attiecīgās kompetentās iestādes inspekcijas ietvaros inspicēt uzņēmumus vai uzņēmumu apvienības, kas atrodas šīs kompetentās iestādes uzraudzībā; šādā gadījumā kompetentā iestāde var pavadīt inspekcijas komandu;

c)

intervēt inspicētās kompetentās iestādes un – attiecīgā gadījumā – kvalificēto struktūrvienību, kā arī – attiecīgā gadījumā – apmeklēto uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību darbiniekus;

d)

iepazīties ar tiesību aktiem, procedūrām, sertifikātiem, reģistriem, datiem vai jebkādiem citiem attiecīgiem materiāliem.

16. pants

Ziņojuma sagatavošanas posms

1.   Aģentūra, sagatavojot ziņojumu par inspekciju, sešu nedēļu laikā pēc faktiskā inspekcijas apmeklējuma noslēguma sesijas pārskata sākotnējos konstatējumus, tos klasificē un uz šā pamata sagatavo ziņojuma projektu, ko adresē inspicētajai kompetentajai iestādei.

2.   Ziņojuma projektā ir vismaz:

a)

ziņojuma kopsavilkums, kurā izklāstīti izdarītie secinājumi;

b)

sīkas ziņas par inspekcijas norisi, tostarp inspekcijas veids, aplūkotās jomas, tvērums un inspekcijas komandas sastāvs;

c)

kritisko elementu analīze, lielāko uzmanību veltot galvenajiem konstatējumiem;

d)

to neatbilstības konstatējumu saraksts, kas identificēti vai kam sekots līdzi inspekcijas laikā, kā arī to klasifikācija;

e)

ieteikumi, tostarp – attiecīgā gadījumā – par sertifikātu savstarpēju atzīšanu.

3.   Par neatbilstības konstatējumiem paziņo 2. punktā minētajā ziņojuma projektā, izņemot gadījumus, kad Aģentūra tos rakstiski jau ir darījusi zināmus, izmantojot citus līdzekļus.

4.   Divu nedēļu laikā pēc konstatējumu paziņošanas kompetentā iestāde var Aģentūrai iesniegt rakstiskus apsvērumus.

5.   Aģentūra, pamatodamās uz 2. punktā minēto ziņojuma projektu, 10 nedēļu laikā pēc noslēguma sesijas izdod galaziņojumu, kurā atspoguļo inspicētās iestādes iesniegtos apsvērumus, ja no minētās iestādes šādi apsvērumi ir saņemti. Aģentūra var pielāgot neatbilstības konstatējumu aprakstu, to juridisko pamatu, klasifikāciju vai statusu tā, kā tas nepieciešams, lai ņemtu vērā gan apsvērumus, gan korekcijas vai korektīvās darbības, kas iesniegtas ziņojuma sagatavošanas posmā.

6.   Aģentūra katrai dalībvalstij nosaka un turpina piemērot pastāvīgās pārraudzības statusu, kuru pēc pieprasījuma dara zināmu attiecīgajai dalībvalstij un Komisijai.

7.   Galaziņojumu adresē inspicētajai kompetentajai iestādei un Komisijai, kura to pēc tam var nosūtīt attiecīgajai dalībvalstij un, ja nepieciešams, citām kompetentajām iestādēm.

17. pants

Sekošana līdzi konstatējumiem un to noslēgšana

1.   Visiem neatbilstības konstatējumiem, kuri klasificēti atbilstīgi 18. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktam, kompetentā iestāde ne vēlāk kā četras nedēļas pēc tam, kad saņemts paziņojums no Aģentūras, ierosina korekciju vai korektīvu darbību.

2.   Visiem neatbilstības konstatējumiem, kuri klasificēti atbilstīgi 18. panta 1. punkta a) apakšpunktam, kompetentā iestāde ne vēlāk kā 10 nedēļas pēc tam, kad saņemts paziņojums no Aģentūras, ierosina korektīvu darbību.

3.   Kompetentā iestāde attiecīgā termiņā ziņo Aģentūrai par korektīvo darbību pabeigšanu un sniedz tam pierādījumus.

4.   Aģentūra:

a)

izvērtē kompetentās iestādes iesniegtās korekcijas un korektīvās darbības vai pieprasa iespējami nekavējoties iesniegt sīkākus skaidrojumus;

b)

piekrīt iesniegtajām korekcijām un/vai korektīvajām darbībām vai tās noraida 16 nedēļu laikā pēc to paziņošanas;

c)

pārrauga, vai korektīvo darbību izpilde ir apmierinoša;

d)

nosaka, vai ir nepieciešams veikt papildu pasākumus saskaņā ar 22. pantu;

e)

regulāri ziņo kompetentajai iestādei un Komisijai par neatbilstības konstatējumu statusu un saistītām korekcijām / korektīvajām darbībām, izmantojot statusa ziņojumus;

f)

slēdz neatbilstības konstatējumu, tiklīdz pārliecinās, ka korektīvās darbības ir pabeigtas un pierādījumi ir sniegti, dokumentē neatbilstības konstatējuma slēgšanu un attiecīgi informē kompetento iestādi.

5.   Iepriekšējā punkta c) apakšpunkta piemērošanas nolūkā Aģentūra var pieprasīt, lai kompetentā iestāde sniedz pierādījumus vai paskaidrojumus. Aģentūra var arī nolemt pārbaudīt īstenošanu uz vietas, veicot inspekcijas apmeklējumu.

6.   Ja par neatbilstības konstatējumu tiek sākta pārkāpumu procedūra atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktam vai Līgumiem, Aģentūra, apspriezdamās ar Komisiju, pienācīgi seko līdzi šai procedūrai un nevienu no šādiem konstatējumiem nenoslēdz, iekams tas nav koordinēts ar Komisiju.

18. pants

Konstatējumu klasifikācija

1.   Visus neatbilstības konstatējumus, kurus Aģentūra identificē, veicot 10. pantā minētās inspekcijas, Aģentūra klasificē un par tiem ziņo neatkarīgi no tā, vai šie konstatējumi attiecas uz administratīvajām vai tehniskajām prasībām, tos iedalot vienā no šādām klasēm:

a)

C klase: neatbilstība piemērojamajām prasībām, kas izraisa galvenokārt ar standartizāciju saistītus apsvērumus;

b)

D klase: neatbilstība piemērojamajām prasībām, kas izraisa ar standartizāciju saistītus apsvērumus, kā arī drošības apdraudējumus, ja to laikus nenovērš;

c)

G klase: tūlītējs drošības apdraudējums.

2.   No konstatējuma klasifikācijas ir atkarīgs prioritārais raksturs, kādu piešķir, kad par to sagatavo ziņojumu, tam seko līdzi vai to slēdz.

19. pants

Tūlītējs drošības apdraudējums

1.   Ja Aģentūra ir ziņojusi par tūlītēju drošības apdraudējumu:

a)

Aģentūra pieprasa, lai kompetentā iestāde pieņemtu adekvātas korektīvās darbības, tostarp tūlītējas korekcijas;

b)

kompetentā iestāde piemēro iedarbīgas korekcijas, lai novērstu konstatēto apdraudējumu, un iesniedz Aģentūrai par to pierādījumus.

2.   Divu nedēļu laikā pēc tam, kad paziņots par tūlītējo drošības apdraudējumu, Aģentūra var pieprasīt, lai kompetentā iestāde apmeklētu tikšanos, kurā tiktu izvērtēta tūlītējo korekciju izpilde.

3.   Ja Aģentūra ar veiktajām korekcijām nav apmierināta, tā nāk klajā ar ieteikumiem Komisijai, tostarp – vajadzības gadījumā – ar prasību attiecībā uz attiecīgās kompetentās iestādes izdotā(-o) sertifikāta(-u) savstarpējo atzīšanu. Aģentūra par to nekavējoties paziņo arī dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

20. pants

Lietvedība

1.   Aģentūra izveido lietvedības sistēmu, kas nodrošina turpmāk norādīto ziņu pienācīgu uzkrāšanu un pieejamību, kā arī uzticamu izsekojamību to izmaiņām, attiecībā uz:

a)

komandu vadītāju un komandas locekļu sagatavotību, kvalifikāciju un pilnvarojumu;

b)

inspekciju programmām;

c)

ziņojumiem;

d)

konstatējumiem un saistītiem pierādījumiem;

e)

korekcijām un korektīvām darbībām, par ko panākta vienošanās;

f)

konstatēto neatbilstību slēgšanu un saistītiem pierādījumiem;

g)

ieteikumiem attiecībā uz sertifikātu savstarpēju atzīšanu;

h)

7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto novērtējumu.

2.   Visus lietu reģistrus uzglabā vismaz 15 gadus atbilstīgi piemērojamajiem datu aizsardzības tiesību aktiem.

21. pants

Pieeja inspekcijas ziņojumos iekļautajai informācijai

1.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija attiecas uz uzņēmumu vai uzņēmumu apvienību, kas atrodas trešās valsts drošības uzraudzībā un kas ietilpst tāda Savienības nolīguma piemērošanas jomā, kas noslēgts atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 12. pantam, tad saskaņā ar minētā nolīguma attiecīgajiem noteikumiem šo informāciju dara pieejamu trešai valstij kā šāda nolīguma līgumslēdzējai pusei.

2.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija ietilpst tāda sadarbības memoranda piemērošanas jomā, kas noslēgts starp Savienību un ICAO, šo informāciju dara pieejamu ICAO saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti minētajā sadarbības memorandā un attiecīgajos pielikumos par drošību.

3.   Ja inspekcijas ziņojumā iekļautā informācija attiecas uz notiekošu drošības izmeklēšanu, kura tiek veikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 996/2010 (20), šo informāciju nekavējoties dara pieejamu iestādei, kas šo drošības izmeklēšanu veic.

4.   Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1049/2001 (21) piemērošanas nolūkā tiek pieņemts, ka lēmumu pieņemšanas process saistībā ar inspekcijas ziņojumu nav noslēdzies, iekams nav slēgti saistītie neatbilstības konstatējumi.

22. pants

Papildu darbības

1.   Aģentūra identificē ikvienu gadījumu, kad nav sekots līdzi neatbilstības konstatējumiem, piemēram, šādus:

a)

korektīva darbība, kas nav iesniegta 17. panta 1. punktā minētajā laikposmā;

b)

korektīva darbība, kurai Aģentūra nav piekritusi 17. panta 4. punkta b) apakšpunktā minētajā laikposmā;

c)

korektīva darbības, kas nav pienācīgi īstenota.

2.   Gadījumos, kas minēti 1. punktā, Aģentūra pieprasa kompetentajai iestādei sniegt paskaidrojumus par šo trūkumu un iesniegt papildu darbības, nosakot termiņu atbildes sniegšanai.

3.   Aģentūra izvērtē, kādas ir sekas minētajam trūkumam, kā arī atbildi, kuru kompetentā iestāde sniegusi noteiktajā termiņā. Aģentūra, pamatodamās uz šāda izvērtējuma rezultātu, var:

a)

dot piekrišanu iesniegtajām papildu darbībām; vai

b)

nosūtīt papildu ziņojumu attiecīgajai kompetentajai iestādei un Komisijai. Šajā ziņojumā tiek iekļauts Aģentūras veiktais izvērtējums un ieteikumi Komisijai, tostarp – kad uzskatīts par vajadzīgu – ieteikumi attiecībā uz kompetentās iestādes izdotā(-o) sertifikāta(-u) savstarpēju atzīšanu.

4.   Neskarot Regulu (EK) Nr. 2111/2005, Komisija, saņēmusi 3. punkta b) apakšpunktā minēto papildu ziņojumu, var spert jebkuru no turpmākajiem soļiem:

a)

adresēt komentārus attiecīgajai dalībvalstij vai pieprasīt turpmākus skaidrojumus, lai ieviestu lielāku skaidrību saistībā ar visiem neatbilstības konstatējumiem vai to daļu;

b)

pieprasīt Aģentūrai veikt ekspromtu inspekciju, lai pārbaudītu, vai korekciju un korektīvo darbību izpilde ir apmierinoša;

c)

sākt Regulas (EK) Nr. 216/2008 11. panta 2. punktā minēto procedūru, lai nolemtu, vai kompetentās iestādes izdotie sertifikāti atbilst piemērojamajām prasībām;

d)

sākt procedūru atbilstīgi Līguma 258. pantam.

23. pants

Gada ziņojums

Aģentūra ik gadus ne vēlāk kā 31. martā iesniedz Komisijai gada ziņojumu par pastāvīgās pārraudzības darbībām un inspekcijām, kas veiktas iepriekšējā gada laikā. Ziņojumā iekļauj darbību un inspekciju rezultātu analīzi, atspoguļojot kompetento iestāžu spēju pildīt tām uzticētos drošības uzraudzības uzdevumus, un ieteikumus iespējamiem uzlabojumiem. Ieteikumos it sevišķi izceļ tos tehniskos noteikumus, kuri būtu jāievieš vai jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 17. panta 2. punkta b) apakšpunktam, un Aģentūras pasākumus, kuri būtu jāievieš vai jāgroza atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 216/2008 18. panta c) punktam.

24. pants

Darba procedūras

Ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc šīs regulas stāšanās spēkā Aģentūra pārskata savas darba procedūras, lai īstenotu uzdevumus, kas tai uzticēti saskaņā ar 3.–23. pantu.

25. pants

Pārejas pasākumi

1.   Neatbilstības konstatējumus, kurus Aģentūra izdarījusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, bet attiecībā uz kuriem pierādījumi par to slēgšanu šīs regulas stāšanās spēkā brīdī Aģentūrai nav iesniegti, uzskata par tādiem, kas izdarīti saskaņā ar šo regulu, un tālab tos attiecīgi aplūko.

2.   Korektīvo pasākumu plānus, kurus Aģentūra pieņēmusi atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, uzskata par tādiem, kas pieņemti saskaņā ar šo regulu.

3.   Komandu locekļus un komandu vadītājus, ko pilnvarojusi Aģentūra atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 736/2006, uzskata par pilnvarotu personālu saskaņā ar šo regulu.

26. pants

Atcelšana

Regulu (EK) Nr. 736/2006 atceļ.

27. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2014. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 79, 19.3.2008., 1. lpp.

(2)  OV L 129, 17.5.2006., 10. lpp.

(3)  OV L 243, 27.9.2003., 6. lpp.

(4)  OV L 315, 28.11.2003., 1. lpp.

(5)  OV L 240, 7.9.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 206, 11.8.2011., 21. lpp.

(7)  OV L 271, 18.10.2011., 15. lpp.

(8)  OV L 271, 18.10.2011., 23. lpp.

(9)  OV L 201, 3.8.2010., 1. lpp.

(10)  OV L 373, 31.12.1991., 4. lpp.

(11)  OV L 254, 20.9.2008., 1. lpp.

(12)  OV L 143, 30.4.2004., 76. lpp.

(13)  OV L 109, 19.4.2008., 17. lpp.

(14)  OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.

(15)  OV L 311, 25.11.2011., 1. lpp.

(16)  Padomes Lēmums 2011/531/ES (OV L 232, 9.9.2011., 8. lpp.).

(17)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.

(18)  OV L 344, 27.12.2005., 15. lpp.

(19)  OV L 84, 23.3.2006., 8. lpp.

(20)  OV L 295, 12.11.2010., 35. lpp.

(21)  OV L 145, 31.5.2001., 43. lpp.


29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/55


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 629/2013

(2013. gada 28. jūnijs),

ar ko nosaka turpmākus ārkārtas pasākumus attiecībā uz ārpuskvotas cukura un izoglikozes laišanu Savienības tirgū ar samazinātu pārpalikuma maksājumu 2012./2013. tirdzniecības gadā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 64. panta 2. punktu un 186. pantu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Ražotāja cena 2011./2012. cukura tirdzniecības gadā nefasētam baltajam cukuram Savienībā sasniedza 175 % no atsauces cenas – EUR 404 par tonnu – un bija aptuveni par EUR 275 par tonnu augstāka nekā pasaules tirgus cena. Patlaban Savienības cena ir stabila – aptuveni EUR 700 par tonnu; tas ir visaugstākais cenas līmenis kopš cukura tirgus organizācijas reformas un traucē optimālu cukura piegādes plūsmas raitumu Savienības tirgū. Šā jau tik augstā cenas līmeņa celšanās, kas bija gaidāma 2012./2013. tirdzniecības gada sākumā, liecināja par nopietnu tirgus traucējumu risku, ko ar nepieciešamajiem pasākumiem vajadzēja novērst. Komisija 2013. gada 18. janvārī, 15. februārī un 22. martā pieņēma Īstenošanas regulu (ES) Nr. 36/2013 (2), (ES) Nr. 131/2013 (3) un (ES) Nr. 281/2013 (4), ar ko nosaka ārkārtas pasākumus, lai novērstu tirgus traucējumus. Neatkarīgi no pieņemtajiem pasākumiem, pašreizējās tirgū reģistrētās cenas rāda, ka nepieciešams pieņemt turpmākus pasākumus, lai novērstu joprojām pastāvošos tirgus traucējumus.

(2)

Pamatojoties uz piedāvājuma un pieprasījuma aplēsēm 2012./2013. tirdzniecības gadam, sagaidāms, ka krājumu atlikuma līmenis cukura tirgū salīdzinājumā ar 2011./2012. gadu būs vismaz par 0,5 miljoniem tonnu zemāks. Šajā skaitlī jau ņemts vērā imports no tām trešām valstīm, uz kurām attiecas daži preferenču nolīgumi.

(3)

Savukārt labas ražas prognozes ļauj lēst, ka saražotais daudzums gandrīz par 4 600 000 tonnu pārsniegtu Regulas (EK) Nr. 1234/2007 56. pantā noteikto cukura kvotu. Ņemot vērā aplēses par cukura ražotāju līgumsaistībām attiecībā uz dažiem rūpnieciskiem izmantojumiem, kas noteikti minētās regulas 62. pantā, un par 2012./2013. gada eksporta saistībām attiecībā uz ārpuskvotas cukuru, joprojām varētu būt pieejams ievērojams daudzums ārpuskvotas cukura – vismaz 1 200 000 tonnu. Daļu šā cukura varētu izmantot, lai uzlabotu Savienības cukura pārtikas tirgus slikto apgādi un izvairītos no pārmērīga cenu pieauguma.

(4)

Tirgus darbības raituma nodrošināšanai nepieciešams ārpuskvotas cukuru laist tirgū. Šādam pasākumam 2012./2013. tirdzniecības gadā vajadzētu būt iespējamam, kad vien tas nepieciešams.

(5)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 186. un 188. pantu nepieciešamības gadījumā var veikt pasākumus tirgus traucējumu vai iespējamu tirgus traucējumu novēršanai, jo īpaši, ja tos izraisa ievērojams cenu kāpums Savienībā, ja šo mērķi nevar īstenot, izmantojot citus minētajā regulā noteiktus pasākumus. Pašreizējie apstākļi tirgū ir tādi, kuriem Regulā (EK) Nr. 1234/2007 nav paredzēti nekādi īpaši pasākumi, lai samazinātu augstās cukura cenas un nodrošinātu cukura piegādi par pieņemamām cenām, kā tikai tie, kuru pamatā ir minētās regulas 186. pants.

(6)

Ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktu Komisija ir pilnvarota par cukura un izoglikozes daudzumiem, kas saražoti, pārsniedzot kvotu, noteikt pārpalikuma maksājumu pietiekami augstā līmenī, lai novērstu pārpalikuma daudzumu uzkrāšanos. Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulas (EK) Nr. 967/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus piemērošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz cukura produkciju, kura pārsniedz kvotu (5), 3. panta 1. punktā šis pārpalikuma maksājums ir noteikts EUR 500 apmērā par tonnu.

(7)

Ierobežotam cukura daudzumam, kas pārsniedz kvotu, būtu jānosaka samazināts pārpalikuma maksājums par tonnu, kas padarītu iespējamu taisnīgu attieksmi pret cukura ražotājiem Savienībā, nodrošinātu labu Savienības cukura tirgus darbību un palīdzētu samazināt atšķirības starp cukura cenu Savienības un pasaules tirgū, neradot pārpalikumu uzkrājuma risku Savienības tirgū.

(8)

Regulā (EK) Nr. 1234/2007 noteiktas gan cukura, gan izoglikozes kvotas, tāpēc līdzīgs pasākums būtu jāpiemēro attiecīgam ārpus kvotas saražotam izoglikozes daudzumam, jo šis produkts zināmā mērā ir cukura komerciāls aizstājējs.

(9)

Piedāvājuma palielināšanas nolūkā cukura un izoglikozes ražotājiem būtu jāiesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pieteikums, lai saņemtu sertifikātu, kas ļauj tiem Savienības tirgū pārdot konkrētus ārpus kvotas ierobežojumiem saražotus daudzumus, kuriem tiktu piemērots samazināts pārpalikuma maksājums.

(10)

Samazināts pārpalikuma maksājums būtu jāmaksā pēc tam, kad pieteikums ir pieņemts, un pirms sertifikāta izdošanas.

(11)

Sertifikātu derīguma laikam vajadzētu būt ierobežotam, lai sekmētu ātru piedāvājuma situācijas uzlabošanos.

(12)

Nosakot maksimālo ierobežojumu daudzumam, ko katrs ražotājs var pieprasīt vienā pieteikumu iesniegšanas periodā, un izdodot sertifikātus tikai produktiem, ko saražojis pats pieteikuma iesniedzējs, ar šo regulu izveidotā sistēma novērstu spekulatīvu rīcību.

(13)

Iesniedzot pieteikumu, cukura ražotājiem būtu jāapņemas samaksāt minimālo cenu par cukurbietēm, kas izmantotas to pieprasītā cukura daudzuma saražošanai. Būtu jākonkretizē minimālās atbilstības prasības attiecībā uz pieteikumiem.

(14)

Dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai par saņemtajiem pieteikumiem. Lai vienkāršotu un standartizētu šos paziņojumus, būtu jādara pieejami attiecīgi paraugi.

(15)

Komisijai būtu jānodrošina, ka sertifikātus piešķir, nepārsniedzot šajā regulā noteiktos daudzuma ierobežojumus. Tāpēc Komisijai vajadzības gadījumā vajadzētu būt iespējai noteikt piešķīruma koeficientu, kas piemērojams saņemtajiem pieteikumiem.

(16)

Dalībvalstīm būtu nekavējoties jāpaziņo pieteikumu iesniedzējiem, vai to pieprasītais daudzums piešķirts pilnībā vai daļēji.

(17)

Kompetentajām iestādēm būtu jāpaziņo Komisijai daudzumi, par kuriem ir izdoti sertifikāti un kam piemēro samazinātus pārpalikuma maksājumus. Šim nolūkam Komisija dara pieejamus attiecīgus paraugus.

(18)

Savienības cukura tirgū laistajiem cukura daudzumiem, kas pārsniedz saskaņā ar šo regulu izdotajos sertifikātos noteiktos daudzumus, būtu jāpiemēro Regulas (EK) Nr. 1234/2007 64. panta 2. punktā paredzētais pārpalikuma maksājums. Tādēļ ir lietderīgi noteikt, ka jebkuram pieteikuma iesniedzējam, kurš nepilda saistības par tam izdotajā sertifikātā norādītā daudzuma laišanu Savienības tirgū, arī būtu jāmaksā EUR 500 par tonnu. Šīs konsekventās pieejas mērķis ir nepieļaut ar šo regulu ieviestā mehānisma ļaunprātīgu izmantošanu.

(19)

Lai noteiktu vidējās cenas kvotas un ārpuskvotas cukuram Savienības tirgū saskaņā ar 13. panta 1. punktu Komisijas 2006. gada 29. jūnija Regulā (EK) Nr. 952/2006, ar ko paredz sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 318/2006 attiecībā uz iekšējā cukura tirgus un kvotu sistēmas pārvaldību (6), cukurs, uz ko attiecas saskaņā ar šo regulu izdots sertifikāts, būtu jāuzskata par kvotas cukuru.

(20)

Atbilstoši Padomes 2007. gada 7. jūnija Lēmuma 2007/436/EK, Euratom par Eiropas Kopienu pašu resursu sistēmu (7) 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu iemaksas un citi nodokļi, kas paredzēti saskaņā ar cukura tirgus kopīgo organizāciju, veido pašu resursus. Tāpēc jānosaka minēto summu konstatēšanas datums tādā nozīmē, kādā tas paredzēts 2. panta 2. punktā un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktā Padomes 2000. gada 22. maija Regulā (EK, Euratom) Nr. 1150/2000, ar ko īsteno Lēmumu 2007/436/EK, Euratom par Kopienu pašu resursu sistēmu (8).

(21)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pārpalikuma maksājuma pagaidu samazinājums

1.   Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 967/2006 3. panta 1. punkta, pārpalikuma maksājuma apmēru par maksimālo daudzumu 150 000 tonnu cukura, izsakot baltā cukura ekvivalentā, un 8 000 tonnu izoglikozes, izsakot sausnā, kas saražots, pārsniedzot Regulas (EK) Nr. 1234/2007 VI pielikumā noteikto kvotu, un laists Savienības tirgū 2012./2013. tirdzniecības gadā, nosaka EUR 148 par tonnu.

2.   Samazināto pārpalikuma maksājumu, kas paredzēts 1. punktā, izmaksā pēc tam, kad ir pieņemts pieteikums, kā minēts 2. pantā, un pirms ir izdots 6. pantā minētais sertifikāts.

2. pants

Pieteikums sertifikāta saņemšanai

1.   Lai izmantotu 1. pantā norādītos nosacījumus, cukura un izoglikozes ražotāji iesniedz pieteikumu sertifikāta saņemšanai.

2.   Pieteikumu var iesniegt vienīgi tie uzņēmumi, kas ražo cukurbiešu vai cukurniedru cukuru vai izoglikozi un kas apstiprināti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1234/2007 57. pantu, un kam saskaņā ar minētās regulas 56. pantu piešķirta ražošanas kvota 2012./2013. tirdzniecības gadam.

3.   Katrs pretendents vienā pieteikumu iesniegšanas periodā var iesniegt tikai vienu pieteikumu attiecībā uz cukuru un tikai vienu pieteikumu attiecībā uz izoglikozi.

4.   Pieteikumus sertifikāta saņemšanai iesniedz pa faksu vai elektronisko pastu tās dalībvalsts kompetentajai iestādei, kurā uzņēmums ir apstiprināts. Dalībvalstu kompetentās iestādes var pieprasīt, lai elektroniski iesniegtajiem pieteikumiem būtu pievienots uzlabots elektroniskais paraksts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/93/EK (9) nozīmē.

5.   Pieteikumus pieņem, ja tie atbilst šādiem nosacījumiem:

a)

pieteikumā norādīts:

i)

pieteikuma iesniedzēja vārds, uzvārds/nosaukums, adrese un PVN maksātāja numurs, un

ii)

pieprasītie daudzumi, kas izteikti baltā cukura ekvivalenta tonnās vai izoglikozes sausnas tonnās, noapaļojot līdz veseliem skaitļiem;

b)

šim pieteikumu iesniegšanas periodam pieprasītie daudzumi, kas izteikti baltā cukura ekvivalenta tonnās un izoglikozes sausnas tonnās, nepārsniedz 50 000 tonnas attiecībā uz cukuru un 2 500 tonnas attiecībā uz izoglikozi;

c)

ja pieteikums attiecas uz cukuru, pieteikuma iesniedzējs apņemas samaksāt cukurbiešu minimālo cenu, kas noteikta Regulas (EK) Nr. 1234/2007 49. pantā, par cukura daudzumu, uz ko attiecas saskaņā ar šīs regulas 6. pantu izdotie sertifikāti;

d)

pieteikumu raksta tās dalībvalsts oficiālajā valodā vai vienā no oficiālajām valodām, kurā iesniegts pieteikums;

e)

pieteikumā ir norādīta atsauce uz šo regulu un datums, līdz kuram jāiesniedz pieteikumi;

f)

pieteikuma iesniedzējs neievieš nekādus jaunus nosacījumus papildus tiem, kas noteikti šajā regulā.

6.   Pieteikumus, kas nav iesniegti saskaņā ar 1.–5. punktu, nepieņem.

7.   Pieteikumu pēc iesniegšanas nedrīkst atsaukt vai grozīt pat tad, ja pieprasītais daudzums piešķirts tikai daļēji.

3. pants

Pieteikumu iesniegšana

Periods, kura laikā var iesniegt pieteikumu, beidzas 2013. gada 10. jūlijā plkst. 12.00 dienā pēc Briseles laika.

4. pants

Dalībvalstu ziņošana par pieteikumiem

1.   Dalībvalstu kompetentās iestādes, pamatojoties uz 2. pantā izklāstītajiem nosacījumiem, lemj par to, vai pieteikumus var pieņemt. Ja kompetentās iestādes nolemj, ka pieteikumu nevar pieņemt, tās nekavējoties par to paziņo pieteikuma iesniedzējam.

2.   Kompetentā iestāde ne vēlāk kā piektdienā pa faksu vai elektronisko pastu paziņo Komisijai par visiem pieņemtajiem pieteikumiem, kas iesniegti iepriekšējā pieteikumu iesniegšanas periodā. Minētajā paziņojumā neiekļauj 2. panta 5. punkta a) apakšpunkta i) punktā minētos datus. Dalībvalstis, kas nav saņēmušas pieteikumus, bet kurām 2012./2013. tirdzniecības gadā piešķirta cukura vai izoglikozes kvota, tajā pašā termiņā arī nosūta Komisijai paziņojumu par to, ka pieteikumi nav iesniegti.

3.   Paziņojumu formu un saturu nosaka, pamatojoties uz paraugiem, kurus Komisija darījusi pieejamus dalībvalstīm.

5. pants

Ierobežojumu pārsniegums

Ja informācija, ko dalībvalstu kompetentās iestādes paziņojušas saskaņā ar 4. panta 2. punktu, liecina, ka pieprasītie daudzumi pārsniedz 1. pantā noteiktos ierobežojumus, Komisija:

a)

nosaka piešķīruma koeficientu, ko dalībvalstis piemēro daudzumiem, uz kuriem attiecas katrs paziņotais pieteikums sertifikāta saņemšanai;

b)

noraida vēl nepaziņotos pieteikumus.

6. pants

Sertifikātu izsniegšana

1.   Neskarot 5. pantu, desmitajā darbdienā pēc nedēļas, kurā beidzas pieteikumu iesniegšanas periods, kompetentā iestāde izdod sertifikātus par pieteikumiem, kas paziņoti Komisijai saskaņā ar 4. panta 2. punktu attiecīgajā pieteikumu iesniegšanas periodā.

2.   Katru pirmdienu dalībvalstis paziņo Komisijai par cukura un/vai izoglikozes daudzumiem, par ko tās izdevušas sertifikātus iepriekšējā nedēļā.

3.   Sertifikāta veidlapa norādīta pielikumā.

7. pants

Sertifikātu derīgums

Sertifikāti ir derīgi līdz otrā mēneša beigām pēc mēneša, kurā sertifikāti izdoti.

8. pants

Sertifikātu nododamība

No sertifikātiem izrietošās tiesības un saistības nav nododamas.

9. pants

Cenu paziņošana

Piemērojot Regulas (EK) Nr. 952/2006 13. panta 1. punktu, pārdotā cukura daudzumu, uz ko attiecas saskaņā ar šo regulu izdots sertifikāts, uzskata par kvotas cukuru.

10. pants

Uzraudzība

1.   Pieteikuma iesniedzēji Regulas (EK) Nr. 952/2006 21. panta 1. punktā paredzētajos ikmēneša paziņojumos iekļauj daudzumus, par kuriem tie saņēmuši sertifikātus saskaņā ar šīs regulas 6. pantu.

2.   Līdz 2013. gada 31. oktobrim katrs sertifikāta turētājs saskaņā ar šo regulu iesniedz dalībvalstu kompetentajām iestādēm pierādījumus, ka visi daudzumi, uz ko attiecas tā sertifikāti, tikuši laisti Savienības tirgū. Par katru sertifikātā norādīto tonnu, kas nav laista Savienības tirgū nevis nepārvaramas varas apstākļu, bet citu iemeslu dēļ, nosaka maksājumu EUR 352 par tonnu.

3.   Dalībvalstis paziņo Komisijai daudzumus, kas nav laisti Savienības tirgū.

4.   Dalībvalstis aprēķina un paziņo Komisijai starpību starp cukura un izoglikozes kopējo daudzumu, ko katrs ražotājs saražojis ārpus kvotas, un daudzumiem, no kuriem ražotāji atbrīvojušies saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 967/2006 4. panta 1. punkta otro daļu. Ja ražotāja ārpuskvotas cukura vai izoglikozes atlikušais daudzums ir mazāks nekā daudzumi, kuri šim ražotājam piešķirti saskaņā ar šo regulu, ražotājs par šo starpību maksā EUR 500 par tonnu.

5.   Paziņojumus, kas paredzēti 3. un 4. punktā, sagatavo līdz 2014. gada 30. jūnijam.

11. pants

Tiesību noteikšanas diena

Piemērojot Regulas (EK, Euratom) Nr. 1150/2000 2. panta 2. punktu un 6. panta 3. punkta a) apakšpunktu, Savienības tiesību noteikšanas diena ir diena, kurā pieteikuma iesniedzējs nomaksā pārpalikuma maksājumu saskaņā ar šīs regulas 1. panta 2. punktu.

12. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tā zaudē spēku 2014. gada 30. jūnijā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 16, 19.1.2013., 7. lpp.

(3)  OV L 45, 16.2.2013., 1. lpp.

(4)  OV L 84, 23.3.2013., 19. lpp.

(5)  OV L 176, 30.6.2006., 22. lpp.

(6)  OV L 178, 1.7.2006., 39. lpp.

(7)  OV L 163, 23.6.2007., 17. lpp.

(8)  OV L 130, 31.5.2000., 1. lpp.

(9)  OV L 13, 19.1.2000., 12. lpp.


PIELIKUMS

Regulas 6. panta 3. punktā minētā sertifikāta paraugs

Image


29.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 179/60


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 630/2013

(2013. gada 28. jūnijs),

ar kuru groza pielikumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai (1), un jo īpaši tās 23. panta pirmo daļu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 999/2001 paredz noteikumus transmisīvo sūkļveida encefalopātiju (TSE) profilaksei, kontrolei un apkarošanai liellopiem, aitām un kazām. Regula attiecas uz dzīvu dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes produktu ražošanu un laišanu tirgū un konkrētos īpašos gadījumos uz minēto produktu eksportu.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) 2011. gada 19. janvārī publicēja kopīgu atzinumu par jebkādu iespējamo epidemioloģisko vai molekulāro saikni starp TSE dzīvniekiem un cilvēkiem (“EFSA un ECDC kopīgais atzinums”) (2). Kopīgajā EFSA un ECDC atzinumā abas minētās iestādes apstiprināja, ka ir konstatētas atipiskas govju sūkļveida encefalopātijas (GSE) formas liellopiem, un nošķīra klasisku GSE, L tipa atipisko GSE un H tipa atipisko GSE. Tādēļ Regulas (EK) Nr. 999/2001 I pielikumā ir lietderīgi iekļaut definīcijas klasiskās un atipiskās GSE gadījumiem.

(3)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas I daļā paredzēti GSE uzraudzības noteikumi attiecībā uz liellopiem, kas nokauti lietošanai pārtikā. Tā attiecas uz dzīvniekiem, kas nokauti, veicot “īpašo piespiedu kaušanu” [ārkārtas kaušanu], kura definēta 2. panta n) punktā Padomes 1964. gada 26. jūnija Direktīvā 64/433/EEK par veselības nosacījumiem svaigas gaļas ražošanai un tirdzniecībai (3). Patlaban minētā direktīva ir jau atcelta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2004/41/EK (4). Tas ir radījis juridisku nenoteiktību un izraisījis situāciju, ka nepietiekami tiek testēti tie dzīvnieki, kurus būtu vajadzējis testēt. Tādēļ ir nepieciešams Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikumā skaidri definēt ārkārtas kaušanu GSE uzraudzības noteikumu ietvaros attiecībā uz liellopiem, kas nokauti lietošanai pārtikā.

(4)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 III pielikuma A nodaļas II daļā paredzēti uzraudzības noteikumi attiecībā uz aitām un kazām. Dalībvalstu ikgadējie ziņojumi par atgremotāju uzraudzību un testēšanu attiecībā uz transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) esību Savienībā liecina, ka pēdējo gadu laikā parasti efektīvāk tiek konstatēti TSE gadījumi, testējot aitas un kazas, kas nav nokautas lietošanai pārtikā, nevis testējot dzīvniekus, kas nokauti lietošanai pārtikā. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāpiešķir plašākas izvēles iespējas, lai tās varētu lielāku daļu no minētajā pielikumā paredzētajiem testiem, kuru skaits ir ierobežots, novirzīt uz tām apakšpopulācijām, kurās pastāv lielāka iespējamība konstatēt šādus gadījumus.

(5)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikums nosaka, kādi apkarošanas pasākumi jāveic pēc tam, kad ir apstiprināta TSE saslimšana liellopiem, aitām un kazām, un nosaka minimālās prasības attiecībā uz tādu aitu selekcijas programmām, kurām ir rezistence pret TSE. Minētais pielikums vairākas reizes ir grozīts, tostarp ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 727/2007 (5) un (EK) Nr. 746/2008 (6).

(6)

Francija 2007. gada 17. jūlijā lietas T-257/07 ietvaros iesniedza prasību pret Komisiju Vispārējā tiesā, pieprasot apturēt Regulas (EK) Nr. 727/2007 pielikuma 3. punktu, ciktāl ar to nosaka Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļas 2.3.punkta b) apakšpunkta iii) punktu, 2.3. punkta d) apakšpunktu un 4. punktu, vai pilnībā atcelt minēto regulu. Francija uzskatīja, ka ar minētajiem punktiem attiecībā uz aitām un kazām tiks atļauti mazāk stingri uzraudzības un apkarošanas pasākumi nekā tie, kas paredzēti agrāk. Tiesa ar 2007. gada 28. septembra rīkojumu (7) apturēja minēto noteikumu piemērošanu, līdz būs pieņemts spriedums pamata tiesvedībā.

(7)

Pēc tam Komisija lūdza EFSA palīdzību, lai precizētu galvenos priekšnoteikumus, kas bija Regulas (EK) Nr. 727/2007 pamatā. Ņemot vērā EFSA skaidrojumus, Regula (EK) Nr. 999/2001 tika grozīta ar Regulu (EK) Nr. 746/2008, pārformulējot noteikumus, kuru piemērošanu Vispārējā tiesa bija apturējusi. Vispārējā tiesa ar2008. gada 30. septembra rīkojumu (8) apturēja Regulas (EK) Nr. 999/2001, kas grozīta ar Regulu (EK) Nr. 746/2008, VII pielikuma A nodaļas 2.3. punkta b) apakšpunkta iii) punkta, 2.3. punkta d) apakšpunkta un 4. punkta piemērošanu, līdz būs pieņemts spriedums pamata tiesvedībā lietā T-257/07.

(8)

Vispārējā tiesa 2011. gada 9. septembra spriedumā Lietā T-257/07 (9) noraidīja Francijas pieprasījumu atcelt Regulu (EK) Nr. 746/2008 un atcēla Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma A nodaļas minēto noteikumu piemērošanas apturējumu.

(9)

Francija 2011. gada 28. novembrī Lietā C-601/11 P (10) iesniedza apelācijas sūdzību pret Vispārējās tiesas spriedumu Lietā T-257/07, pieprasot, lai Tiesa atceļ Vispārējās tiesas spriedumu Lietā T-257/07 un pieņem galīgo lēmumu lietā, atceļot Regulu (EK) Nr. 746/2008, vai nodod lietu atpakaļ izskatīšanai Vispārējā tiesā.

(10)

Būtu lietderīgi paskaidrot ļoti sarežģīto shēmu pārvaldības variantiem un atkāpēm, kas attiecībā uz klasiskās skrepi slimības kontroli un apkarošanu aitām un kazām ir paredzēta Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā. Minētās regulas VII pielikumā būtu jāparedz tikai trīs varianti attiecībā uz inficētiem aitu vai kazu ganāmpulkiem, proti, šādi: 1. variants – likvidēt visus dzīvniekus; 2. variants – likvidēt tikai uzņēmīgos dzīvniekus; 3. variants – nenoteikt obligātu dzīvnieku likvidēšanu.

(11)

Pasākumi, kas jāveic saistībā ar katru no trim minētajiem variantiem, būtu jāpārstrādā, lai veicinātu to savstarpēju salīdzināmību un vairotu izpratni par to ietekmi uz konkrētu saimniecību. Ņemot vērā to, ka 1. un 2. variants ietver stingrus apkarošanas pasākumus, kas uzlabo slimības kontroli, saskaņā ar 1. un 2. variantu īstenotajiem pēcapkarošanas pasākumiem būtu jābūt elastīgākiem nekā tiem, kas paredzēti saskaņā ar 3. variantu.

(12)

Nepieciešams precizēt apstākļus, kuru gadījumā drīkst atlikt 2. variantā paredzētos apkarošanas pasākumus. Saistībā ar aitu atnešanās sezonas apsvērumiem ir lietderīgi atļaut īstermiņa atlikšanu ne ilgāk kā uz trīs mēnešiem. Turpretī ilgtermiņa atlikšana varētu būt attaisnojama vienīgi tad, ja ir nepieciešams papildu laiks, lai saimniecībā paaugstinātu ģenētiskās rezistences līmeni pret klasisko skrepi slimību. Līdz šim ģenētiskā rezistence pret klasisko skrepi slimību ir pierādīta tikai attiecībā uz aitām, tāpēc ilgtermiņa atlikšana nebūtu atļaujama attiecībā uz ganāmpulkiem, kuros ir tikai kazas. Ja atlikšanu atļauj, tā nedrīkst būt ilgāka par trīs gadiem, un ir jāievēro konkrēti nosacījumi.

(13)

Ja klasiskā skrepi slimība tiek apstiprināta saimniecībās, kur tiek turēta vietējā aitu šķirne, kuras lauksaimnieciskā audzēšana ir apdraudēta, tad, īstenojot Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā paredzētos pēcapkarošanas pasākumus, būtu jāņem vērā, ka ir sarežģīti ievest un izmantot tikai rezistentas aitas vai rezistentu aitu vaislas materiālu no šīs pašas apdraudētās šķirnes. Šajā konkrētajā gadījumā dalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot elastīgākus noteikumus attiecībā uz saimniecībā ievesto un izmantoto vaislinieku genotipu un vaislas materiālu.

(14)

Kopīgajā EFSA un ECDC atzinumā minēts, ka atipiskā skrepi slimība, iespējams, ir mazāk lipīga vai vispār nav lipīga. Šis atklājums galvenokārt ir balstīts uz faktu, ka nepastāv statistiska atšķirība atipisko/Nor98 gadījumu skaita ziņā starp populāciju kopumā un ganāmpulkiem, kuros ir konstatēts slimības gadījums. Tādējādi vairs nav pamatoti noteikt ierobežojošus pasākumus attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanu, ja ir apstiprināts atipiskas skrepi slimības gadījums. Tomēr šajos ganāmpulkos būtu jāsaglabā pastiprināta uzraudzība, lai savāktu vairāk zinātnisko datu par atipisko skrepi slimību. Minētais grozījums Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikumā ir saskaņā ar turpmākajām politikas iespējām, kas paredzētas 2.4.3. punktā Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam un Padomei – Otrā TSE ceļa karte. Stratēģijas dokuments attiecībā uz transmisīvo sūkļveida encefalopātiju 2010.–2015. gadam (11).

(15)

Līdzdalība selekcijas programmās līdz šim tika atļauta tikai aitu ganāmpulkiem ar augstu ģenētisko vērtību. Gadījumos, kad ir izmantotas selekcijas programmas, tās bijušas efektīvas, palielinot rezistenci pret klasisko skrepi slimību aitu populācijā ar augstu ģenētisko vērtību. Taču rezistences nesēja iedzimtības faktora (alēles) izplatība parastajā ražošanas populācijā līdz šim ir bijusi neliela. Lai veicinātu plašāku rezistences faktora pret klasisko skrepi slimību izplatību ražošanas populācijā, ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 VII pielikuma C nodaļu būtu jāatļauj vaislas aunu genotipa noteikšana ganāmpulkos, kuri nav iesaistīti selekcijas programmā.

(16)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikuma A nodaļā paredzēti noteikumi, ar kuriem reglamentē Savienības iekšējo tirdzniecību ar dzīviem dzīvniekiem, spermu un embrijiem. Kā minēts 14. apsvērumā, kopīgajā EFSA un ECDC atzinumā apgalvots, ka atipiskā skrepi slimība, iespējams, ir mazāk lipīga vai vispār nav lipīga. Tādējādi Savienības iekšējā tirdzniecībā būtu jāatceļ visi ierobežojošie pasākumi attiecībā uz aitu un kazu pārvietošanu gadījumos, kad ir apstiprināts atipiskas skrepi slimības gadījums. Par labu šādai nostājai liecina arī fakts, ka Sauszemes dzīvnieku veselības kodekss, kas 2010. gadā balsojumā tika pieņemts Pasaules Dzīvnieku veselības organizācijas (OIE) 78. ģenerālsesijā, neiesaka noteikt tirdzniecības ierobežojumus attiecībā uz atipisko skrepi slimību.

(17)

Būtu jāpanāk pēc iespējas lielāka konsekvence starp Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā paredzētajiem noteikumiem attiecībā uz Savienības iekšējo tirdzniecību ar aitām un kazām un to spermu un embrijiem un OIE standartiem, lai minētie noteikumi nekavētu dalībvalstis ar apstiprinātu valsts programmu klasiskās skrepi slimības kontrolei pieprasīt no klasiskās skrepi slimības brīvas valsts statusu saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti OIE kodeksā. Tomēr grozītajiem Savienības iekšējās tirdzniecības noteikumiem nevajadzētu negatīvi ietekmēt esošās Savienības iekšējās tirdzniecības plūsmas starp dalībvalstīm, kurās nav apstiprinātas valsts programmas klasiskās skrepi slimības kontrolei.

(18)

Šajā nolūkā un kā to paredz otrās TSE ceļa kartes 2.4.3. punkts, Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā būtu jānosaka regulējums, kas ļautu dalībvalstīm izveidot oficiālu shēmu klasiskās skrepi slimības statusa atzīšanai saimniecībās. Saimniecības iespējas iesaistīties Savienības iekšējā tirdzniecībā ar aitām un kazām, ciktāl tas attiecas uz klasisko skrepi slimību, būtu atkarīgas no klasiskās skrepi slimības statusa saimniecībā.

(19)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā būtu jānosaka divpakāpju sistēma attiecībā uz klasiskās skrepi slimības statusu saimniecībās. Lai selekcijas vai audzēšanas nolūkā atļautu transportēt dzīvniekus uz dalībvalstīm, kurās ir apstiprināta valsts programma klasiskās skrepi slimības kontrolei, būtu jāpieprasa nodrošināt nenozīmīga riska statusu, kas tehniskā izpratnē ir ekvivalents no skrepi slimības brīvas saimniecības statusam, kā noteikts OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 14.9.5. pantā un kā pamatā ir atbilstība visām OIE sarakstā noteiktajām prasībām vismaz septiņus gadus (saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 999/2001 6.a pantā un VII pielikumā paredzēto noteikumu, kas sekmē rezistentu genotipu izstrādi aitām, šis priekšlikums tomēr atzīst ARR/ARR genotipu kā derīgu iespēju). Attiecībā uz selekcijas dzīvniekiem, kas paredzēti citām dalībvalstīm, būtu jāpieprasa tikai tas, lai tie ir no saimniecībām ar kontrolētu klasiskās skrepi slimības risku, balstoties uz atbilstību īsākam prasību sarakstam vismaz trīs gadus, kā tas patlaban ir spēkā.

(20)

Ņemot vērā grūtības tik komplicētas slimības kā klasiskā skrepi slimība gadījumā pierādīt, ka dalībvalsts teritorija vai tās teritorijas daļa ir brīva no minētās slimības, kam raksturīgs garš inkubācijas periods un kam nav nevienas in-vivo diagnostikas metodes, kā arī dzīvnieku individuālā uzņēmība pret to ir mainīga atkarībā no to ģenētiskā profila, jēdziens Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā “dalībvalsts, kurā nav klasiskās skrepi slimības” būtu jāaizstāj ar jēdzienu “dalībvalsts vai dalībvalsts zona ar nenozīmīgu klasiskās skrepi slimības risku”. Būtu jāatjaunina arī nosacījumi, kuri jāizpilda, lai dalībvalsti vai dalībvalsts zonu atzītu par tādu, kam ir nenozīmīgs klasiskās skrepi slimības risks, un vispārīgos vilcienos vajadzētu panākt minēto nosacījumu atbilstību OIE Sauszemes dzīvnieku veselības kodeksa 14.9.3. pantā noteiktajām rekomendācijām.

(21)

Ņemot vērā to, ka Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumam būtu jāattiecas uz visiem tirdzniecības aspektiem saistībā ar klasisko skrepi slimību, un to, ka ir ierosināts izstrādāt oficiālu shēmu klasiskās skrepi slimības statusa atzīšanai saimniecībās, un ka šāda shēma ir atbilstošs pamats, lai noteiktu diferencētas garantijas dzīvniekiem, kas paredzēti tirdzniecībai starp dalībvalstīm, kurās ir apstiprināts valsts plāns klasiskās skrepi slimības kontrolei, un citām dalībvalstīm, pielikumā būtu jāiekļauj arī to dalībvalstu saraksts, kurās ir apstiprināts valsts plāns klasiskās skrepi slimības kontrolei.

(22)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma C nodaļā paredzēti noteikumi attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes produktu importu, kas iegūti no liellopiem, aitām un kazām, jo īpaši attiecībā uz želatīnu, kas paredzēts lietošanai pārtikā. Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma D nodaļas A iedaļā paredzēti noteikumi attiecībā uz tādu dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu un atvasināto produktu importu Savienībā, kas iegūti no liellopiem, aitām un kazām, un jo īpaši attiecībā uz želatīnu, ko paredzēts izmantot kā barības sastāvdaļu. Ņemot vērā to, ka kolagēns, ko paredzēts izmantot pārtikā vai barībā, tiek ražots no tādiem pašiem izejmateriāliem kā želatīns, importa nosacījumi kolagēnam, ko paredzēts izmantot pārtikā vai barībā, būtu jāsaskaņo ar nosacījumiem, kas attiecībā uz želatīnu paredzēti tiem pašiem lietojuma veidiem.

(23)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma D nodaļas B iedaļā noteikts, ka, importējot Savienībā konkrētus liellopu, aitu, un kazu izcelsmes blakusproduktus un atvasinātos produktus, ir vajadzīgi īpaši apliecinājumi. Minētie apliecinājumi būtu jāgroza tā, lai tie attiektos arī produktiem, kuri pārstrādāti trešajā valstī, kas klasificēta kā valsts ar kontrolētu vai nenoteiktu GSE risku, un kuri ir izgatavoti no jauktiem materiāliem, kuru izcelsme ir minētajā trešajā valstī vai arī trešajā valstī ar nenozīmīgu GSE risku. Īpašais apliecinājums attiecībā uz tādu produktu importu, kas satur aitu vai kazu pienu un ko paredzēts izmantot lauksaimniecības dzīvnieku barošanai, arī būtu jāgroza tā, lai labāk atspoguļotu ierobežojumus, kas piemērojami Savienības iekšējā tirdzniecībā ar šiem produktiem.

(24)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 IX pielikuma E un H nodaļā paredzēti noteikumi attiecībā uz aitu un kazu un aitu un kazu spermas un embriju importu Savienībā. Minētie importa noteikumi būtu jāatjaunina, atspoguļojot Regulas (EK) Nr. 999/2001 VIII pielikumā noteiktos Savienības iekšējās tirdzniecības nosacījumus, tostarp Regulas (EK) Nr. 999/2001 III un VII pielikumā noteiktos vispārīgos priekšnoteikumus saistībā ar klasiskās skrepi slimības uzraudzību un apkarošanu, kā arī Regulas (EK) Nr. 999/2001 IV pielikumā paredzētos noteikumus par barošanas aizliegumu.

(25)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikumā noteiktas analīzes metodes TSE testēšanai liellopiem, aitām un kazām. Kopīgajā EFSA un ECDC atzinumā tika norādīts, ka L tipa atipiskās GSE ierosinātājam ir ievērojams zoonozes potenciāls (pārnešana no dzīvniekiem uz cilvēkiem), kas ir līdzīgs vai pat augstāks par klasiskās GSE ierosinātāja pārnešanas potenciālu. Vairākās valstīs visā pasaulē ir konstatēti atipiskās GSE L tipa un H tipa gadījumi, un EFSA norādīja, ka neparasti lielais visu konstatēto H-GSE un L-GSE gadījumu vecums un to šķietami zemā izplatība populācijā varētu liecināt, ka šīs atipiskās GSE formas rodas spontāni. Lai iegūtu plašākas zināšanas par atipisko GSE, ir jāsavāc vairāk būtisku datu.

(26)

Šajā nolūkā nepieciešams pieprasīt, lai materiāli no visiem turpmākajiem Savienībā apstiprinātajiem GSE gadījumiem tiktu nodoti diskriminējošu testu veikšanai, ar ko var precīzi identificēt slimības ierosinātāju, proti klasisko GSE, L tipa atipisko GSE un H tipa atipisko GSE. Ņemot vērā to, ka dažas dalībvalstis un trešās valstis jau ir publicējušas datus par jaunāko GSE gadījumu fenotipu, Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļā būtu jāparedz, ka turpmāko Savienībā apstiprināto GSE gadījumu diskriminējošā testēšana ir jāveic obligāti.

(27)

Regulas (EK) Nr. 999/2001 X pielikuma C nodaļas 4. punktā ir ietverts to ātrās noteikšanas testu saraksts, kas apstiprināti TSE uzraudzībai liellopiem, aitām un kazām.

(28)

Ņemot vērā to, ka vairs netiek ražoti divi turpmāk minētie ātrās noteikšanas testu komplekti GSE uzraudzībai liellopiem un tas apstiprināts ar Enfer Scientific2012. gada 21. augusta vēstuli un Roche Diagnostics GmbH2012. gada 31. augusta vēstuli, no ātrās noteikšanas testu saraksta X pielikuma C nodaļas 4. punktā būtu jāsvītro šādi ieraksti: Enfer test un Enfer TSE Kit 2.0. versija, automatizēta parauga sagatavošana; Roche Applied Science PrionScreen.

(29)

Dalībvalstīm vajadzīgs pietiekami daudz laika, lai pielāgotu valsts instrukcijas jaunajām prasībām, ko paredz šī regula, tāpēc tā būtu jāpiemēro no 2013. gada 1. jūlija.

(30)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 999/2001.

(31)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu, un ne Eiropas Parlaments, ne Padome pret tiem nav iebilduši,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 999/2001 pielikumus groza saskaņā ar šīs regulas pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 28. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 147, 31.5.2001., 1. lpp.

(2)  EFSA Journal (2011) 9(1): 1945.

(3)  OV 121, 29.7.1964., 2012. lpp.

(4)  OV L 157, 30.4.2004., 33. lpp.

(5)  OV L 165, 27.6.2007., 8. lpp.

(6)  OV L 202, 31.7.2008., 11. lpp.

(7)  OV C 283, 24.11.2007., 28. lpp.

(8)  OV C 327, 20.12.2008., 26. lpp.

(9)  OV C 311, 22.10.2011., 33. lpp.

(10)  OV C 80, 17.3.2012., 5. lpp.

(11)  COM(2010) 384 galīgā redakcija.


PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 999/2001 pielikumus groza šādi:

(1)

regulas I pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Šajā regulā izmanto arī šādas definīcijas:

a)

“autohtons GSE gadījums” ir govju sūkļveida encefalopātijas gadījums, par ko nav skaidru pierādījumu, ka tas radies inficēšanās ceļā pirms dzīva dzīvnieka importēšanas;

b)

“kohorta” ir tādu liellopu grupa, kas ir:

i)

gan dzimuši tajā pašā ganāmpulkā, kur inficētais liellops, un tas noticis 12 mēnešus pirms vai pēc inficētā liellopa dzimšanas, gan

ii)

kādu laiku savas dzīves pirmajā gadā audzēti kopā ar slimo dzīvnieku tā pirmajā dzīves gadā;

c)

“references gadījums” ir pirmais dzīvnieks saimniecībā vai epidemioloģiski definētā grupā, kam apstiprināta TSE infekcija;

d)

“TSE maziem atgremotājiem” ir transmisīvās sūkļveida encefalopātijas gadījums, kas atklāts aitām vai kazām saistībā ar apstiprinājuma testu anomālam PrP proteīnam;

e)

“skrepi slimības gadījums” ir apstiprināts transmisīvas sūkļveida encefalopātijas gadījums aitām vai kazām, kad GSE diagnoze ir izslēgta saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem (1);

f)

“klasisks skrepi slimības gadījums” ir apstiprināts skrepi slimības gadījums, kas klasificēts kā klasisks saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem;

g)

“atipisks skrepi slimības gadījums” ir apstiprināts skrepi slimības gadījums, kas atšķiras no klasiska skrepi slimības gadījuma saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības references laboratorijas tehniskajā rokasgrāmatā TSE celma noteikšanai maziem atgremotājiem;

h)

“prionu proteīna genotips” aitām ir divu alēļu kombinācija, kā aprakstīts Komisijas Lēmuma 2002/1003/EK I pielikuma 1. punktā (2);

i)

“GSE gadījums” ir GSE gadījums, kas apstiprināts nacionālajā references laboratorijā saskaņā ar metodēm un protokoliem X pielikuma C nodaļas 3.1. punkta a) un b) apakšpunktā;

j)

“klasisks GSE gadījums” ir GSE gadījums, kas klasificēts kā klasisks saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības references laboratorijas metodē liellopu TSE izolātu klasificēšanai (3);

k)

“atipisks GSE gadījums” ir GSE gadījums, ko nevar klasificēt kā klasisku GSE gadījumu saskaņā ar kritērijiem, kas noteikti Eiropas Savienības references laboratorijas metodē liellopu TSE izolātu klasificēšanai;

l)

“aitas un kazas, kas vecākas par 18 mēnešiem” ir aitas un kazas:

i)

kuru vecums ir apstiprināts reģistros vai pārvadāšanas pavaddokumentos, kas minēti Padomes Regulas (EK) Nr. 21/2004 3. panta 1. punkta b), c) un d) apakšpunktā (4), vai

ii)

kurām ir izšķīlušies vairāk nekā divi pastāvīgie priekšzobi.

(2)

regulas III pielikuma A nodaļu groza šādi:

a)

I daļas 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Tādu dzīvnieku uzraudzība, kas nokauti lietošanai pārtikā

2.1.

Visiem liellopiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, veic GSE testu, ja tie ir bijuši pakļauti:

ārkārtas kaušanai saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 853/2004 III pielikuma I sadaļas VI nodaļas 1. punktu (5), vai

pirmskaušanas apskatei, kurā fiksēti novērojumi saistībā ar nelaimes gadījumiem vai nopietnas psiholoģiskas un funkcionālas problēmas, vai pazīmes atbilstoši Regulas (EK) Nr. 854/2004 I pielikuma I sadaļas II nodaļas B daļas 2. punktu (6).

2.2.

Visiem veseliem liellopiem, kas vecāki par 30 mēnešiem un parastā kārtībā nokauti lietošanai pārtikā, veic GSE testu.

b)

II daļu groza šādi:

i)

2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Tādu aitu un kazu uzraudzība, kas nokautas lietošanai pārtikā

a)

Dalībvalstīs, kur aitu māšu un aplecinātu aitu kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem ik gadus pārbauda paraugus vismaz no 10 000 aitu, kas nokautas lietošanai pārtikā;

b)

dalībvalstīs, kur atnesušos kazu un aplecinātu kazu kopskaits pārsniedz 750 000 dzīvnieku, saskaņā ar 4. punktā izklāstītajiem paraugu ņemšanas noteikumiem ik gadus pārbauda paraugus vismaz no 10 000 kazu, kas nokautas lietošanai pārtikā.

c)

dalībvalsts var izvēlēties ne vairāk kā:

50 % no a) un b) apakšpunktā aprakstītā minimālā paraugu skaita aitām un kazām, kas nokautas lietošanai pārtikā, aizstāt, tā vietā veicot testus beigtām aitām vai kazām, kas vecākas par 18 mēnešiem, attiecībā viens pret vienu un papildus minimālajam paraugu skaitam, kas noteikts 3. punktā;

10 % no minimālā paraugu skaita, kas minēts a) un b) apakšpunktā, aizstāt, tā vietā veicot testus aitām vai kazām, kas nokautas slimības apkarošanas pasākuma ietvaros un ir vecākas par 18 mēnešiem, attiecībā viens pret viens.”;

ii)

5. punktu aizstāj ar šādu:

“5.   Uzraudzība saimniecībās, kurās tiek īstenoti TSE kontroles un apkarošanas pasākumi

Dzīvniekiem, kuri vecāki par 18 mēnešiem un kurus nokauj iznīcināšanai saskaņā ar VII pielikuma B nodaļas 2. daļas 2.2.1. punktu un 2.2.2. punkta b) vai c) apakšpunktu, veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punkta b) apakšpunktā, un izmantojot parastu nejaušu paraugu izlasi atbilstoši paraugu skaitam, kas norādīts šajā tabulā.

Tādu dzīvnieku skaits ganāmpulkā, kas ir vecāki par 18 mēnešiem un nogalināti iznīcināšanai

Minimālais paraugu skaits

70 vai mazāk

Visi atbilstīgie dzīvnieki

80

68

90

73

100

78

120

86

140

92

160

97

180

101

200

105

250

112

300

117

350

121

400

124

450

127

500 vai vairāk

150”;

(3)

regulas VII pielikumu aizstāj ar šādu:

“VII PIELIKUMS

TRANSMISĪVO SŪKĻVEIDA ENCEFALOPĀTIJU KONTROLE UN APKAROŠANA

A   NODAĻA

Pasākumi, ko veic, ja ir aizdomas par tse esību aitām un kazām

Ja ir aizdomas par TSE aitām vai kazām kādā dalībvalsts saimniecībā, visām pārējām šīs saimniecības aitām un kazām līdz apstiprinošās pārbaudes rezultātu uzzināšanai nosaka oficiālu pārvietošanas ierobežojumu.

Ja ir pierādījumi, ka ir maz ticams, ka saimniecība, kurā dzīvnieks atradies, kad radās aizdomas par TSE, ir saimniecība, kurā dzīvnieks varētu būt inficējies ar TSE, dalībvalsts atkarībā no pieejamās epidemioloģiskās informācijas var pieņemt lēmumu par oficiālas kontroles piemērošanu citām saimniecībām vai tikai saimniecībai, kurā varēja notikt inficēšanās.

Pienu un piena produktus, kas iegūti no oficiālai kontrolei pakļautas saimniecības aitām un kazām, kuras šajā saimniecībā atradās no dienas, kad radās aizdomas par TSE esību, līdz apstiprinošās pārbaudes rezultātu saņemšanai izmanto vienīgi konkrētajā saimniecībā.

B   NODAĻA

Pasākumi pēc apstiprinājuma saņemšanas par tse esību liellopiem, aitām un kazām

1.

Izmeklēšanā, kas minēta 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā, jāidentificē:

a)

attiecībā uz liellopiem:

visi pārējie atgremotāji tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

ja slimība ir apstiprināta sieviešu kārtas dzīvniekam, tā pēcnācēji, kas dzimuši divu gadu laikā pirms vai pēc slimības klīnisko pazīmju parādīšanās,

visi dzīvnieki tajā kohortā, kam pieder dzīvnieks, kam apstiprināta slimība,

slimības iespējamā izcelsme,

citi dzīvnieki tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība, vai citās saimniecībās, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs vai kurās nonākusi tā pati barība vai infekcijas avots,

potenciāli inficētas barības un citu materiālu pārvietošana vai jebkādi citi pārnešanas veidi, ar ko var pārnest TSE ierosinātāju uz minēto saimniecību vai no tās;

b)

attiecībā uz aitām un kazām:

visi pārējie atgremotāji, kas nav aitas un kazas, tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

ciktāl iespējams identificēt, vecāki un attiecībā uz sieviešu kārtas dzīvniekiem visi embriji, olšūnas un pēdējie pēcnācēji sieviešu kārtas dzīvniekam, kam ir apstiprināta slimība,

papildus otrajā ievilkumā minētajiem dzīvniekiem arī visas pārējās aitas un kazas tā dzīvnieka saimniecībā, kam ir apstiprināta slimība,

iespējamā slimības izcelsme un citas saimniecības, kurās ir dzīvnieki, embriji vai olšūnas, ko varētu būt inficējis TSE ierosinātājs, vai kurās nonākusi tā pati barība vai infekcijas avots,

potenciāli inficētas barības un citu materiālu pārvietošana vai citi pārnešanas veidi, kuru rezultātā TSE ierosinātājs varētu būt pārnests uz minēto saimniecību vai no tās.

2.

Regulas 13. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie pasākumi iekļauj vismaz šādus pasākumus.

2.1.

Ja GSE apstiprina liellopiem – to liellopu nokaušana un pilnīga iznīcināšana, kas identificēti, veicot 1. punkta a) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minēto izmeklēšanu; tomēr dalībvalsts var nolemt:

nenokaut un neiznīcināt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvniekus, ja ir pierādījumi, ka šiem dzīvniekiem nav bijusi pieejama tā pati barība, ko lietojis inficētais dzīvnieks,

atlikt 1. punkta a) apakšpunkta trešajā ievilkumā minētās kohortas dzīvnieku nokaušanu un iznīcināšanu līdz to produktīvā perioda beigām ar nosacījumu, ka tie ir buļļi, kurus pastāvīgi tur spermas savākšanas centrā, un ka ir iespējams nodrošināt to pilnīgu iznīcināšanu pēc nāves.

2.2.

Gadījums, kad TSE apstiprina aitām vai kazām

2.2.1.

Gadījumi, kad nevar izslēgt GSE

Ja pēc starplaboratoriju pārbaudēm, kas veiktas saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punkta c) apakšpunktā paredzētajām metodēm un protokoliem, nevar izslēgt saslimšanu ar GSE, nekavējoties nokauj un pilnībā iznīcina visus tos dzīvniekus, embrijus un olšūnas, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā līdz piektajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā.

Saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punktu dzīvniekiem, kuri vecāki par 18 mēnešiem un kurus nokauj iznīcināšanai, veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā.

Nosaka prionu proteīna genotipu visām, bet ne vairāk kā 50 aitām.

Pienu un piena produktus, kas iegūti no iznīcināšanai paredzētajiem dzīvniekiem, kuri atradās saimniecībā laikā starp dienu, kad tika saņemts apstiprinājums, ka nevar izslēgt GSE, un dienu, kad dzīvnieki tika pilnībā iznīcināti, likvidē saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1069/2009 12. pantu (7).

Pēc visu dzīvnieku nokaušanas un pilnīgas iznīcināšanas uz saimniecību attiecas 3. punktā aprakstītie nosacījumi.

2.2.2.

Gadījumi, kad var izslēgt GSE un atipisko skrepi slimību

Ja GSE un atipiskā skrepi slimība tiek izslēgta saskaņā ar X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punkta c) apakšpunktā aprakstītajām laboratoriskajām metodēm, uz saimniecību attiecina a) apakšpunktā aprakstītos nosacījumus, un, ņemot vērā par attiecīgo saimniecību atbildīgās dalībvalsts lēmumu, nosacījumus, kas aprakstīti vai nu b) apakšpunktā minētajā 1. variantā vai c) apakšpunktā minētajā 2. variantā, vai d) apakšpunktā minētajā 3. variantā.

a)

Pienu un piena produktus, kas iegūti no iznīcināšanai vai nokaušanai paredzētajiem dzīvniekiem, kuri atradās saimniecībā laikā starp dienu, kad tika saņemts TSE gadījuma apstiprinājums, un dienu, kad tika pabeigti pasākumi, kas saimniecībā jāveic saskaņā ar b) un c) apakšpunktu, vai kas iegūti no inficētā ganāmpulka līdz dienai, kad tiek atcelti visi d) apakšpunktā un 4. punktā paredzētie ierobežojumi, neizmanto atgremotāju barošanai, izņemot tos atgremotājus, kas atrodas minētajā saimniecībā.

Ja šādu pienu un piena produktus laiž tirgū kā barību dzīvniekiem, kas nav atgremotāji, tad to var darīt tikai tās dalībvalsts teritorijā, kura atbildīga par minēto saimniecību.

Minētā piena un piena produktu sūtījumiem pievienotajā tirdzniecības pavaddokumentā un uz visiem minēto sūtījumu iepakojumiem skaidri jānorāda šāds teksts: “nelietot kā barību atgremotājiem”.

Saimniecībās, kurās tur atgremotājus, aizliegts lietot un glabāt šādu pienu un piena produktus saturošu barību.

Nefasētu barību, kas satur šādu pienu un piena produktus, pārvadā transportlīdzekļos, kuros vienlaikus nepārvadā barību atgremotājiem.

Ja minētos transportlīdzekļus pēc tam izmanto atgremotājiem paredzētas barības pārvadāšanai, tos rūpīgi iztīra saskaņā ar tās dalībvalsts apstiprinātu procedūru, kas atbildīga par attiecīgo saimniecību, lai izvairītos no krusteniskās kontaminācijas.

b)

1. variants – visu dzīvnieku nokaušana un pilnīga likvidēšana

Nekavējoties nokauj un pilnībā iznīcina visus dzīvniekus, embrijus un olšūnas, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētās izmeklēšanas laikā.

Saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punktu dzīvniekiem, kuri vecāki par 18 mēnešiem un kurus nokauj iznīcināšanai, veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā.

Nosaka prionu proteīna genotipu visām, bet ne vairāk kā 50 aitām.

Atkāpjoties no 1. varianta pirmajā daļā aprakstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu to vietā īstenot pasākumus, kas minēti i) vai ii) punktā:

(i)

aizstāt tūlītēju visu dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu ar tūlītēju to nokaušanu lietošanai pārtikā, ievērojot šādus nosacījumus:

dzīvniekus nokauj lietošanai pārtikā tās dalībvalsts teritorijā, kas atbildīga par attiecīgo saimniecību;

visiem dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem un nokauti lietošanai pārtikā, veic testu attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā;

(ii)

neveic tādu jēru un kazlēnu tūlītēju nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, kas ir jaunāki par trīs mēnešiem, ar nosacījumu, ka tie tiek nokauti lietošanai pārtikā pirms tie sasniedz trīs mēnešu vecumu.

Kamēr nav pabeigta visu dzīvnieku nokaušana un pilnīga iznīcināšana vai nokaušana lietošanai pārtikā, saimniecībā, kurā pieņemts lēmums īstenot 1. variantu, veic pasākumus, kas paredzēti 2.2.2. punkta a) apakšpunktā un 3.4. punkta b) apakšpunkta trešajā un ceturtajā ievilkumā.

Pēc visu dzīvnieku nokaušanas un pilnīgas iznīcināšanas vai nokaušanas lietošanai pārtikā, saimniecībā, kurā pieņemts lēmums īstenot 1. variantu, ievēro 3. punktā paredzētos nosacījumus.

c)

2. variants – tikai uzņēmīgo dzīvnieku nokaušana un pilnīga iznīcināšana

Visām aitām, kas atrodas saimniecībā, nosaka prionu proteīna genotipu, un pēc tam nekavējoties nokauj un pilnībā iznīcina visus dzīvniekus, embrijus un olšūnas, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā, izņemot:

ARR/ARR genotipa vaislas aunus,

vaislas aitu mātes, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles, un, ja šādas vaislas aitu mātes ir grūsnas izmeklēšanas laikā, jērus, kas pēc tam dzimuši, ja to genotips atbilst šā apakšpunkta prasībām,

aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un kuras ir paredzēts nokaut vienīgi lietošanai pārtikā,

jērus un kazlēnus, kas ir jaunāki par trīs mēnešiem, ja par saimniecību atbildīgā dalībvalsts tā nolemj un ar nosacījumu, ka tie tiek nokauti lietošanai pārtikā pirms tie sasniedz trīs mēnešu vecumu. Minētajiem jēriem un kazlēniem genotips nav jānosaka.

Saskaņā ar III pielikuma A nodaļas II daļas 5. punktu dzīvniekiem, kuri vecāki par 18 mēnešiem un kurus nokauj iznīcināšanai, veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā.

Atkāpjoties no 2. varianta pirmajā daļā aprakstītajiem nosacījumiem, dalībvalstis var pieņemt lēmumu to vietā īstenot pasākumus, kas minēti i), ii) un iii) punktā:

(i)

aizstāt visu 2. varianta pirmajā daļā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu ar nokaušanu lietošanai pārtikā, ievērojot šādus nosacījumus:

dzīvniekus nokauj lietošanai pārtikā tās dalībvalsts teritorijā, kas atbildīga par attiecīgo saimniecību;

visiem dzīvniekiem, kas vecāki par 18 mēnešiem un nokauti lietošanai pārtikā, veic testu attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas 3. daļas 3.2. punktā;

(ii)

atlikt 2. varianta pirmajā daļā minēto dzīvnieku genotipa noteikšanu un tam sekojošu nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu vai nokaušanu lietošanai pārtikā uz laiku, kas nepārsniedz trīs mēnešus, situācijās, kad references gadījums ir apstiprināts neilgu laiku pirms atnešanās sezonas sākuma, ievērojot nosacījumu, ka aitu un kazu mātes un viņu jaundzimušie pēcnācēji tiek turēti izolēti no citu saimniecību aitām un kazām visu minēto periodu;

(iii)

atlikt 2. varianta pirmajā daļā minēto dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu vai nokaušanu lietošanai pārtikā ne ilgāk kā uz trīs gadiem, skaitot no dienas, kad tika apstiprināts references gadījums, aitu ganāmpulkos un saimniecībās, kurās aitas un kazas tiek turētas kopā. Šajā rindkopā aprakstīto atkāpi piemēro tikai gadījumos, kad par attiecīgo saimniecību atbildīgā dalībvalsts uzskata, ka epidemioloģisko situāciju nav iespējams risināt, neveicot visu attiecīgo dzīvnieku nokaušanu, bet to nevar īstenot nekavējoties, jo saimniecības aitu populācijā ir zems rezistences līmenis un vienlaikus ir jāņem vērā citi apsvērumi, tostarp ekonomiski faktori. Vaislas aunus, izņemot ARR/ARR genotipa aunus, nekavējoties nokauj vai kastrē, un īsteno visus iespējamos pasākumus, lai ātri paaugstinātu ģenētisko rezistenci visā aitu populācijā saimniecībā, tostarp, veicot aitu māšu mērķtiecīgu selekciju un atlasītu iznīcināšanu, lai paaugstinātu ARR alēles biežumu un likvidētu VQR alēli. Par saimniecību atbildīgā dalībvalsts nodrošina, ka nokaujamo dzīvnieku skaits atlikšanas perioda beigās nav lielāks nekā uzreiz pēc references gadījuma apstiprināšanas.

Kamēr nav pabeigta 2. varianta pirmajā daļā minēto dzīvnieku nokaušana un pilnīga iznīcināšana vai nokaušana lietošanai pārtikā, saimniecībā, kurā pieņemts lēmums īstenot 2. variantu, piemēro turpmāk uzskaitītajos punktos minētos pasākumus: 2.2.2. punkta a) apakšpunkts, 3.1. punkts, 3.2. punkta a) un b) apakšpunkts, 3.3. punkts un 3.4. punkta a) apakšpunkta pirmais un otrais ievilkums, b) apakšpunkta pirmais, trešais un ceturtais ievilkums un c) apakšpunkts. Savukārt, ja par saimniecību atbildīgā dalībvalsts saskaņā ar iii) punktu nolemj atlikt dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu vai nokaušanu lietošanai pārtikā, tā vietā saimniecībā īsteno turpmāk uzskaitītajos punktos minētos pasākumus: 2.2.2. punkta a) apakšpunkts un 4.1. līdz 4.6. punkts.

Pēc 2. varianta pirmajā daļā minēto dzīvnieku nokaušanas un pilnīgas iznīcināšanas vai nokaušanas lietošanai pārtikā saimniecībā, kurā pieņemts lēmums īstenot 2. variantu, piemēro 3. punktā paredzētos nosacījumus.

d)

3. variants – dzīvnieku nokaušana un pilnīga likvidēšana nav obligāta

Dalībvalsts var nolemt neveikt to dzīvnieku nokaušanu un pilnīgu iznīcināšanu, kas identificēti 1. punkta b) apakšpunkta otrajā un trešajā ievilkumā minētajā izmeklēšanā, ja ir izpildīts vismaz viens no četriem turpmāk minētajiem kritērijiem:

ir sarežģīti aizvietot konkrētu 3.2. punkta a) un b) apakšpunktā atļauto genotipu aitas,

ARR alēles šķirnē vai saimniecībā sastopamas reti,

tas tiek uzskatīts par nepieciešamu, lai izvairītos no tuvradnieciskās krustošanas,

dalībvalsts uzskata to par nepieciešamu, balstoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotu apsvēršanu.

Dalībvalstis, kuras saistībā ar klasiskās skrepi slimības uzliesmojumu pārvaldību atļauj piemērot 3. variantu, dokumentē iemeslus un kritērijus, kuri bija katra atsevišķā lēmuma par piemērošanu pamatā.

Ja saimniecībā, kurā tiek piemērots 3. variants, tiek konstatēti klasiskās skrepi slimības turpmāki gadījumi, dalībvalsts atkārtoti pārskata to iemeslu un kritēriju pamatotību, kuri bija lēmuma par 3. varianta piemērošanu pamatā. Ja tiek secināts, ka 3. varianta piemērošana nenodrošina pietiekamu uzliesmojuma kontroli, dalībvalsts maina konkrētās saimniecības pārvaldības variantu no 3. varianta uz b) un c) apakšpunktā aprakstīto 1. vai 2. variantu.

Trīs mēnešu laikā pēc klasiskās skrepi slimības references gadījuma apstiprināšanas veic priona proteīna genotipa noteikšanu visām, bet ne vairāk kā 50 aitām.

2.2.2. punkta a) apakšpunktā un 4. punktā aprakstītos nosacījumus bez kavēšanās piemēro attiecībā uz saimniecību, kurā pieņemts lēmums īstenot 3. variantu.

2.2.3.

Gadījumi, kad atipiskā skrepi slimība ir apstiprināta

Ja saimniecībā apstiprinātais TSE gadījums ir atipisks skrepi slimības gadījums, tad divus gadus, skaitot no dienas, kad konstatēts pēdējais atipiskais skrepi slimības gadījums, saimniecībā veic pastiprinātu TSE uzraudzību saskaņā ar protokolu: visām aitām un kazām, kuras ir vecākas par 18 mēnešiem un nokautas lietošanai pārtikā, un visām aitām un kazām, kuras vecākas par 18 mēnešiem un ir mirušas vai nokautas saimniecībā, veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas, 3. daļas 3.2. punktā.

Ja divu gadu perioda laikā, kamēr veic pirmajā daļā minēto pastiprināto TSE uzraudzību, tiek apstiprināts TSE gadījums, kas nav atipisks skrepi slimības gadījums, saimniecībā īsteno 2.2.1. vai 2.2.2. punktā minētos pasākumus.

2.3.

Ja ar TSE inficētais dzīvnieks ir ievests no citas saimniecības:

a)

dalībvalsts, pamatojoties uz inficētā dzīvnieka vēsturi, var lemt piemērot apkarošanas pasākumus ne tikai saimniecībai, kurā infekcija tika apstiprināta, bet arī izcelsmes saimniecībai, vai arī tikai izcelsmes saimniecībai;

b)

ja zemi izmanto kā kopīgas ganības vairākiem ganāmpulkiem, dalībvalstis, pēc visu epidemioloģisko faktoru pamatotas apsvēršanas, var nolemt piemērot apkarošanas pasākumus tikai vienam ganāmpulkam;

c)

ja vienā saimniecībā tiek turēti vairāki ganāmpulki, dalībvalstis var lemt piemērot apkarošanas pasākumus tikai tam ganāmpulkam, kurā apstiprināts TSE, ievērojot nosacījumu, ka ir ticis pārbaudīts, ka ganāmpulki ir tikuši turēti atsevišķi viens no otra un ka infekcijas izplatīšanās starp ganāmpulkiem tieša vai netieša kontakta veidā ir maz ticama.

3.

Pēc tam, kad visi saskaņā ar 2.2.1. punktu, 2.2.2. punkta b) apakšpunktu vai 2.2.2. punkta c) apakšpunktu identificētie dzīvnieki ir nokauti un pilnībā iznīcināti vai nokauti lietošanai pārtikā:

3.1.

saimniecībā veic pastiprinātu TSE uzraudzību saskaņā ar protokolu, tostarp veic TSE esības testus saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas, 3. daļas 3.2. punktā, visiem turpmāk uzskaitītajiem dzīvniekiem, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem, izņemot ARR/ARR genotipa aitas:

a)

dzīvniekiem, kas tika turēti saimniecībā laikā, kad tika apstiprināts TSE gadījums saskaņā ar 2.2.2. punkta c) apakšpunktu, un kuri tika nokauti lietošanai pārtikā;

b)

dzīvniekiem, kas ir miruši vai tikuši nokauti saimniecībā, bet kas netika nokauti saistībā ar slimības apkarošanas kampaņu;

3.2.

saimniecībā atļauts ieviest tikai šādus dzīvniekus:

a)

ARR/ARR genotipa vīriešu kārtas aitas;

b)

sieviešu kārtas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles;

c)

kazas, ievērojot nosacījumu, ka pēc ganāmpulku iznīcināšanas saimniecībā ir veikta visu dzīvnieku novietņu tīrīšana un dezinfekcija;

3.3.

saimniecībā atļauts izmantot tikai šādus vaislas aunus un aitu vaislas materiālus:

a)

ARR/ARR genotipa vīriešu kārtas aitas;

b)

ARR/ARR genotipa aunu spermu;

c)

embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles;

3.4.

pārvietot dzīvniekus no saimniecības ir atļauts vai nu iznīcināšanas nolūkā, vai ievērojot šādus nosacījumus:

a)

turpmāk minētos dzīvniekus atļauts pārvietot no saimniecības visiem nolūkiem, ieskaitot selekciju:

ARR/ARR genotipa aitas;

aitu mātes, kurām ir viena ARR alēle un nav VRQ alēles, ievērojot nosacījumu, ka tās pārvieto uz citām saimniecībām, kurās saskaņā ar 2.2.2. punkta c) apakšpunktu vai 2.2.2. punkta d) apakšpunktu īstenoto pasākumu rezultātā ir noteikti ierobežojumi;

kazas, ievērojot nosacījumu, ka tās pārvieto uz citām saimniecībām, kurās saskaņā ar 2.2.2. punkta c) apakšpunktu vai 2.2.2. punkta d) apakšpunktu īstenoto pasākumu rezultātā ir noteikti ierobežojumi;

b)

turpmāk minētos dzīvniekus atļauts pārvietot no saimniecības, ja tos pārvieto tieši uz nokaušanu lietošanai pārtikā:

aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle;

kazas;

ja dalībvalsts tā nolemj – jērus un kazlēnus, kuri nokaušanas dienā nav sasnieguši trīs mēnešu vecumu;

ja dalībvalsts nolemj izmantot 2.2.2. punkta b) apakšpunkta i) punktā un 2.2.2. punkta c) apakšpunkta i) punktā paredzētās atkāpes – visus dzīvniekus;

c)

ja dalībvalsts tā nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu attiecīgās dalībvalsts teritorijā esošu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas, ievērojot šādus nosacījumus:

galamērķa saimniecībā nav nevienas aitas vai kazas, izņemot tās, kas tiek nobarotas pirms nokaušanas;

nobarošanas perioda beigās aitas un jērus, kuru izcelsme ir saimniecībās, kurās tiek veikti apkarošanas pasākumi, pārvadā tieši uz kautuvi, kura atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā un kurā tos paredzēts nokaut pirms tie ir sasnieguši 12 mēnešu vecumu;

3.5.

ierobežojumus, kas noteikti 3.1. līdz 3.4. punktā, saimniecībai piemēro

a)

līdz dienai, kad ir panākts, ka visām aitām saimniecībā ir ARR/ARR statuss, ievērojot nosacījumu, ka saimniecībā netiek turētas kazas; vai

b)

divus gadus, skaitot no dienas, kad ir pabeigti visi 2.2.1. punktā, 2.2.2. punkta b) apakšpunktā vai 2.2.2. punkta c) apakšpunktā minētie pasākumi, ievērojot nosacījumu, ka šajā divu gadu laikposmā nav konstatēts neviens TSE gadījums, izņemot atipisko skrepi slimību. Ja minētajā divu gadu laikposmā tiek apstiprināts atipisks skrepi slimības gadījums, saimniecībā īsteno arī 2.2.3. punktā minētos pasākumus.

4.

Ja pieņemts lēmums īstenot 3. variantu, kas aprakstīts 2.2.2. punkta d) apakšpunktā, vai atkāpi, kas paredzēta 2.2.2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā, saimniecībā nekavējoties īsteno šādus pasākumus:

4.1.

saimniecībā veic pastiprinātu TSE uzraudzību saskaņā ar protokolu, tostarp veic testus attiecībā uz TSE esību saskaņā ar laboratorijas metodēm un protokoliem, kas aprakstīti X pielikuma C nodaļas, 3. daļas 3.2. punktā, visiem turpmāk uzskaitītajiem dzīvniekiem, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem, izņemot ARR/ARR genotipa aitas:

a)

dzīvniekiem, kas nokauti lietošanai pārtikā;

b)

dzīvniekiem, kas ir miruši vai tikuši nokauti saimniecībā, bet kas netika nokauti saistībā ar slimības apkarošanas kampaņu;

4.2.

saimniecībā atļauts ieviest tikai šādas aitas:

a)

ARR/ARR genotipa vīriešu kārtas aitas;

b)

sieviešu kārtas aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles.

Tomēr, atkāpjoties no a) un b) apakšpunkta, dalībvalsts var atļaut c) un d) apakšpunktā minēto dzīvnieku ievešanu saimniecībā, ja saimniecībā audzēto šķirni dalībvalsts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 IV pielikumu (8) ir iekļāvusi sarakstā kā vietējo aitu šķirni, kuras lauksaimnieciskā audzēšana ir apdraudēta, un ja ARR alēle attiecīgajai šķirnei ir sastopama reti;

c)

vīriešu kārtas aitas, kam ir vismaz viena alēle ARR un nav VRQ alēles;

d)

sieviešu kārtas aitas, kurām nav VRQ alēles;

4.3.

saimniecībā atļauts izmantot tikai šādus vaislas aunus un aitu vaislas materiālus:

a)

ARR/ARR genotipa vīriešu kārtas aitas;

b)

ARR/ARR genotipa aunu spermu;

c)

embrijus, kuriem ir vismaz viena ARR alēle un nav VRQ alēles.

Tomēr, atkāpjoties no a), b) un c) apakšpunkta, dalībvalsts var atļaut d), e) un f) apakšpunktā minēto vaislas aunu un aitu vaislas materiālu ievešanu saimniecībā, ja tos paredzēts izmantot saimniecībā, kurā audzēto šķirni dalībvalsts saskaņā ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 1974/2006 IV pielikumu ir iekļāvusi sarakstā kā vietējo aitu šķirni, kuras lauksaimnieciskā audzēšana ir apdraudēta, un ja ARR alēle attiecīgajai šķirnei ir sastopama reti;

d)

vīriešu kārtas aitas, kam ir vismaz viena alēle ARR un nav VRQ alēles;

e)

spermu no vīriešu kārtas aitām, kam ir vismaz viena alēle ARR un nav VRQ alēles;

f)

embrijus, kuriem nav VQR alēles;

4.4.

pārvietot dzīvniekus no saimniecības ir atļauts iznīcināšanas nolūkā vai ievērojot šādus nosacījumus:

a)

ARR/ARR genotipa aunus un aitu mātes atļauts pārvietot no saimniecības visiem nolūkiem, ieskaitot selekciju, ievērojot nosacījumu, ka tos pārvieto uz citām saimniecībām, kurās tiek īstenoti pasākumi saskaņā ar 2.2.2. punkta c) vai d) apakšpunktu;

b)

turpmāk minētos dzīvniekus atļauts pārvietot no saimniecības, ja tos pārvieto tieši uz nokaušanu lietošanai pārtikā:

vai nu aitas, kurām ir vismaz viena ARR alēle, un – ja dalībvalsts tā nolemj – jērus un kazlēnus, kuri nokaušanas dienā nav sasnieguši trīs mēnešu vecumu,

vai visus dzīvniekus, ja dalībvalsts ir nolēmusi piemērot 2.2.2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā paredzēto atkāpi no 2. varianta, vai 2.2.2. punkta d) apakšpunktā paredzēto atkāpi no 3. varianta;

c)

ja dalībvalsts tā nolemj, jērus un kazlēnus var pārvietot uz citu attiecīgās dalībvalsts teritorijā esošu saimniecību tikai nobarošanai pirms nokaušanas un ievērojot šādus nosacījumus:

galamērķa saimniecībā nav nevienas aitas vai kazas, izņemot tās, kas tiek nobarotas pirms nokaušanas;

nobarošanas perioda beigās aitas un jērus, kuru izcelsme ir saimniecībās, kurās tiek veikti apkarošanas pasākumi, pārvadā tieši uz kautuvi, kura atrodas tās pašas dalībvalsts teritorijā un kurā tos paredzēts nokaut pirms tie ir sasnieguši 12 mēnešu vecumu;

4.5.

vaislas materiālus atļauts pārvietot no saimniecības, ievērojot šādus nosacījumus: dalībvalsts nodrošina, ka no saimniecības netiek nosūtīta sperma, embriji un olšūnas;

4.6.

aitu un kazu atnešanās perioda laikā saimniecībā ir aizliegts ganīt visas aitas un kazas kopīgās ganībās ar aitām un kazām no citām saimniecībām.

Ārpus aitu un kazu atnešanās perioda kopīgas ganības ir atļautas, ievērojot ierobežojumus, ko, balstoties uz visu epidemioloģisko faktoru pamatotu apsvēršanu, nosaka dalībvalsts;

4.7.

saimniecībās, kurās ir īstenots 2.2.2. punkta d) apakšpunktā aprakstītais 3. variants, divus gadus pēc pēdējā TSE gadījuma konstatēšanas, izņemot atipisko skrepi slimību, turpina piemērot ierobežojumus, kas paredzēti 2.2.2. punkta a) apakšpunktā un 4.1. līdz 4.6. punktā. Ja minētajā divu gadu laikposmā tiek apstiprināts atipisks skrepi slimības gadījums, saimniecībā īsteno arī 2.2.3. punktā minētos pasākumus.

Saimniecībās, kurās ir piemērota 2.2.2. punkta c) apakšpunkta iii) punktā paredzētā atkāpe no 2. varianta, ierobežojumus, kas noteikti 2.2.2. punkta a) apakšpunktā un 4.1. līdz 4.6. punktā, turpina piemērot līdz dienai, kad dzīvnieki, kas identificēti nokaušanai saskaņā ar 2.2.2. punkta c) apakšpunktu, ir pilnībā iznīcināti vai nokauti lietošanai pārtikā, un pēc tam piemēro 3. punktā paredzētos ierobežojumus.

C   NODAĻA

Prasību minimums pret tse rezistentu aitu selekcijas programmai saskaņā ar 6.a pantu

1.   DAĻA

Vispārējas prasības

1.

Selekcijas programmas mērķpopulācija ir ganāmpulki ar augstu ģenētisko vērtību, kā definēts Komisijas Lēmuma 2002/1003/EK I pielikuma 3. punktā.

Tomēr dalībvalstis, kurās tiek īstenota selekcijas programma, var nolemt, ka ganāmpulkos, kuri nav iesaistīti selekcijas programmā, atļauj ņemt paraugus un noteikt genotipu tikai vaislas auniem.

2.

Tiek izveidota datubāze, kas ietver vismaz šādu informāciju:

a)

visu selekcijas programmā iesaistīto ganāmpulku dzīvnieku identitāti, šķirni un numuru;

b)

identitāti individuāliem dzīvniekiem, no kuriem ņemti paraugi selekcijas programmas ietvaros, tostarp vaislas auniem, no kuriem ņemti paraugi ganāmpulkos, kas nav iesaistīti selekcijas programmā;

c)

visu genotipa noteikšanas testu rezultātus.

3.

Izveido vienotu sertificēšanas sistēmu, ar ko tiek sertificēts genotips katram selekcijas programmas ietvaros testētam dzīvniekam, ieskaitot testētos vaislas aunus, kuri ir no ganāmpulkiem, kas nav iesaistīti selekcijas programmā, iekļaujot atsauci uz dzīvnieka individuālo identifikācijas numuru.

4.

Izveido tādu sistēmu dzīvnieku un paraugu identifikācijai, paraugu apstrādei un rezultātu piegādei, kas mazina cilvēka radītu kļūdu iespējamību. Šīs sistēmas efektivitāti izvērtē regulārās, nejaušas izlases veida pārbaudēs.

5.

Genotipa noteikšanu selekcijas programmas vajadzībām savāktajām asinīm un citiem audiem, ieskaitot paraugus no vaislas auniem, kuri ir no ganāmpulkiem, kas nav iesaistīti selekcijas programmā, veic laboratorijās, kuras ir apstiprinātas selekcijas programmas ietvaros.

6.

Dalībvalsts kompetentā iestāde var palīdzēt selekcijas sabiedrībām izveidot ģenētiskās bankas, kurās glabā spermu, olšūnas un embrijus ar tiem prionu proteīnu genotipiem, kas selekcijas programmas rezultātā kļūst reti.

7.

Selekcijas programmas izstrādā katrai šķirnei, ņemot vērā šādus faktorus:

a)

dažādu alēļu biežumu šķirnē;

b)

šķirnes retumu;

c)

izvairīšanos no tuvradnieciskas krustošanās vai ģenētiskas novirzes.

2.   DAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz iesaistītajiem ganāmpulkiem

1.

Selekcijas programmas mērķis ir paaugstināt ARR alēles biežumu ganāmpulkā un samazināt to alēļu sastopamību, par kurām liecības, ka tās saistītas ar uzņēmību pret TSE.

2.

Prasību minimums attiecībā uz iesaistītajiem ganāmpulkiem:

a)

visus dzīvniekus ganāmpulkā, kuriem jānosaka genotips, individuāli identificē drošā veidā;

b)

visiem vaislas auniem ganāmpulkā pirms izmantošanas vaislai nosaka genotipu;

c)

visus vīriešu kārtas dzīvniekus, kuriem ir VRQ alēle, nokauj vai kastrē sešu mēnešu laikā pēc to genotipu noteikšanas; minētie dzīvnieki nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

d)

sieviešu kārtas dzīvnieki, kuriem ir VRQ alēle, nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai;

e)

vaislai ganāmpulkā neizmanto citus vīriešu kārtas dzīvniekus, ieskaitot spermas donorus, ko izmanto mākslīgajai apaugļošanai, kā vien tos, kuri ir sertificēti saskaņā ar selekcijas programmu.

3.

Dalībvalstis var nolemt piešķirt atkāpes no 2. punkta c) un d) apakšpunktā paredzētajām prasībām, lai aizsargātu šķirnes un ražības rādītājus.

4.

Dalībvalstis informē Komisiju par visām saskaņā ar 3. punktu piešķirtajām atkāpēm, kā arī par izmantotajiem kritērijiem.

3.   DAĻA

Īpaši noteikumi attiecībā uz vaislas auniem, no kuriem ņemti paraugi ganāmpulkos, kas nav iesaistīti selekcijas programmā

1.

Aunus, no kuriem tiek ņemti paraugi, individuāli identificē drošā veidā.

2.

Neviens auns, kuram konstatēta VRQ alēle, nedrīkst atstāt saimniecību citādi kā tikai nokaušanai.

4.   DAĻA

Pamatnostādnes rezistences pret TSE statusa atzīšanai aitu ganāmpulkos

1.

Pamatnostādnēs rezistences pret TSE statusa atzīšanai aitu ganāmpulkos atzīst, ka pret TSE rezistents statuss ir tādu aitu ganāmpulkiem, kas pēc piedalīšanās 6.a pantā noteiktajā selekcijas programmā atbilst minētās programmas kritērijiem.

Atzīto statusu piešķir vismaz divos šādos līmeņos:

a)

par I līmeņa ganāmpulkiem atzīst tādus ganāmpulkus, kuros ir tikai ARR/ARR genotipa aitas;

b)

par II līmeņa ganāmpulkiem atzīst tādus ganāmpulkus, kuru pēcnācēji radušies tikai no ARR/ARR genotipa aunu vaislošanas.

Dalībvalstis var nolemt atzīt statusu citos papildu līmeņos, kas atbilst valsts prasībām.

2.

Regulāri, nejaušas izlases veidā tiek ņemti paraugi no aitām ganāmpulkos, kas ir rezistenti pret TSE,

a)

saimniecībā vai kautuvē, lai pārbaudītu to genotipu;

b)

attiecībā uz I līmeņa ganāmpulkiem – kautuvē no dzīvniekiem, kuri ir vecāki par 18 mēnešiem, lai veiktu TSE testu saskaņā ar III pielikumu.

5.   DAĻA

Ziņojumi, ko dalībvalstis sniedz Komisijai