ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.175.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 175

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 27. jūnijs


Saturs

 

I   Leģislatīvi akti

Lappuse

 

 

DIREKTĪVAS

 

*

Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/37/ES (2013. gada 26. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu ( 1 )

1

 

 

II   Neleģislatīvi akti

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 615/2013 (2013. gada 24. jūnijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

9

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 616/2013 (2013. gada 24. jūnijs) par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

11

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 617/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām datoriem un datoru serveriem ( 1 )

13

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 618/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar kuru groza I pielikumu Regulai (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli ( 1 )

34

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 619/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar ko aizliedz ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas un Spānijas karoga kuģi vai Francijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā un Spānijā reģistrēti kuģi, veikt zilo tunzivju zvejas darbības Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā

43

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 620/2013 (2013. gada 26. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

45

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/323/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

47

 

 

2013/324/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar kuru groza Lēmumu 98/481/EK, ar ko apstiprina Eiropas Centrālās bankas ārējos revidentus

54

 

 

2013/325/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem attiecībā uz Suomen Pankki ārējo revidentu

55

 

 

2013/326/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem attiecībā uz Österreichische Nationalbank ārējiem revidentiem

56

 

 

2013/327/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 25. jūnijs), ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū pārtiku, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, vai pārtiku un barību, kas ražota no šiem ģenētiski modificētajiem organismiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3873)  ( 1 )

57

 

 

2013/328/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 25. jūnijs), ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā

61

 

 

2013/329/ES

 

*

Komisijas Īstenošanas lēmums (2013. gada 26. jūnijs), ar ko paredz noteikumus attiecībā uz tādu valsts iestāžu vai struktūru tīkla izveidošanu, pārvaldību un darbības pārredzamību, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu

71

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2013/330/ES

 

*

ES un Šveices Apvienotās komitejas Lēmums Nr. 1/2013 (2013. gada 6. jūnijs), ar ko groza I un II pielikumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

73

 

 

III   Citi tiesību akti

 

 

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

 

*

EBTA Uzraudzības iestādes Lēmums Nr. 131/13/COL (2013. gada 18. marts), ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļauto sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 339/12/COL.

76

 


 

(1)   Dokuments attiecas uz EEZ

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


I Leģislatīvi akti

DIREKTĪVAS

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/1


EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2013/37/ES

(2013. gada 26. jūnijs),

ar ko groza Direktīvu 2003/98/EK par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu (1),

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru (2),

tā kā:

(1)

Dokumenti, ko rada dalībvalstu valsts sektora iestādes, veido plašu, daudzveidīgu un vērtīgu resursu kopumu, kas var veicināt uz zināšanām balstītu ekonomiku.

(2)

Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/98/EK (2003. gada 17. novembris) par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu (3) izveido minimālu noteikumu kopumu, kas reglamentē dalībvalstu valsts sektora iestāžu rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu un praktiskus līdzekļus atkalizmantošanas veicināšanai.

(3)

Brīvi pieejamu datu politika, kas veicina valsts sektora informācijas plašu pieejamību un atkalizmantošanu privātiem vai komerciāliem mērķiem, paredzot minimālus juridiskus, tehniskus vai finansiālus ierobežojumus vai vispār tos neparedzot, un kas veicina informācijas apriti ne vien uzņēmēju, bet visas sabiedrības vajadzībām, var dot būtisku impulsu tādu jaunu pakalpojumu attīstībai, kuru pamatā ir jauni šādas informācijas kombinēšanas un izmantošanas veidi, stimulēt ekonomikas izaugsmi un veicināt sociālo līdzdalību. Lai to panāktu, Savienības līmenī jāizveido vienlīdzīgi darbības apstākļi un jāvienojas par to, vai ir atļauts atkalizmantot dokumentus, taču šādus apstākļus nav iespējams izveidot, ja dalībvalstīs vai attiecīgās valsts sektora iestādēs saglabājas atšķirīgi noteikumi un prakse.

(4)

Atļauja atkalizmantot valsts sektora iestāžu rīcībā esošos dokumentus sniedz papildu labumu gan atkalizmantotājiem, tiešajiem lietotājiem un sabiedrībai kopumā, gan daudzos gadījumos arī pašai valsts sektora iestādei, jo tiek veicināta pārredzamība un pārskatatbildība, turklāt atkalizmantotāju un tiešo lietotāju sniegtās atsauksmes ļauj attiecīgajai valsts sektora iestādei uzlabot savāktās informācijas kvalitāti.

(5)

Kopš 2003. gada, kad tika pieņemts pirmais noteikumu kopums par valsts sektora informācijas atkalizmantošanu, datu, tostarp publisko datu, apjoms pasaulē ir strauji pieaudzis un tiek radīti un vākti jauna veida dati. Līdztekus tam patlaban tiek novērota nepārtraukta attīstība datu analīzes, izmantošanas un apstrādes tehnoloģiju jomā. Šī straujā tehnoloģiju attīstība ļauj radīt jaunus pakalpojumus un lietojumus, kuru pamatā ir datu izmantošana, apkopošana vai kombinēšana. 2003. gadā pieņemtie noteikumi vairs neatbilst šīm straujajām pārmaiņām, un tādējādi pastāv risks, ka publisko datu atkalizmantošanas sniegtās ekonomiskās un sociālās iespējas var palikt neizmantotas.

(6)

Vienlaikus dalībvalstis ir izstrādājušas atkalizmantošanas politiku saskaņā ar Direktīvu 2003/98/EK, un dažās no tām attiecībā uz brīvi pieejamiem datiem ir ieviestas vērienīgas pieejas, kuru mērķis ir atvieglot iedzīvotājiem un uzņēmumiem pieejamo publisko datu atkalizmantošanu, pārsniedzot direktīvā noteikto minimumu. Lai nepieļautu, ka dažādu dalībvalstu atšķirīgie noteikumi kļūst par šķērsli preču un pakalpojumu pārrobežu piedāvāšanai, un nodrošinātu salīdzināmu publisko datu kopumu atkalizmantojamību uz tiem balstītos Eiropas mēroga lietojumos, ir nepieciešama minimāla saskaņošana, lai noteiktu, kādi publiskie dati ir pieejami informācijas atkalizmantošanai iekšējā informācijas tirgū saskaņā ar attiecīgo piekļuves režīmu.

(7)

Direktīvā 2003/98/EK nav paredzēts pienākums attiecībā uz piekļuvi dokumentiem vai pienākums atļaut dokumentu atkalizmantošanu. Lēmumu atļaut vai neatļaut atkalizmantošanu pieņem dalībvalstis vai attiecīgā valsts sektora iestāde. Tajā pašā laikā Direktīvas 2003/98/EK pamatā ir valstu noteikumi par piekļuvi dokumentiem, un tāpēc saskaņā ar minēto direktīvu netiek prasīts atļaut atkalizmantot dokumentus, kuriem piekļuve ir ierobežota (piemēram, dalībvalsts noteikumi paredz ierobežotu piekļuvi, nosakot, ka dokumenti ir pieejami tikai tiem iedzīvotājiem vai uzņēmumiem, kuri var pierādīt, ka ir īpaši ieinteresēti piekļūt dokumentiem) vai liegta (piemēram, dalībvalstu noteikumi aizliedz piekļuvi dokumentu konfidenciālā rakstura dēļ, kas cita starpā ir balstīts uz valsts drošības, aizsardzības, sabiedriskās drošības apsvērumiem). Dažas dalībvalstis atkalizmantošanas tiesības ir skaidri sasaistījušas ar šīm piekļuves tiesībām, proti, nosakot, ka visi vispārpieejami dokumenti ir atkalizmantojami. Citās dalībvalstīs saikne starp šiem diviem noteikumu kopumiem nav tik skaidra, un tas rada tiesisko nenoteiktību.

(8)

Tādēļ būtu jāgroza Direktīva 2003/98/EK, lai noteiktu skaidru pienākumu dalībvalstīm visus dokumentus atzīt par atkalizmantojamiem, ja vien piekļuve tiem netiek ierobežota vai liegta saskaņā ar valsts noteikumiem par piekļuvi dokumentiem un saskaņā ar citiem izņēmumiem, kas paredzēti šajā direktīvā. Ar šo direktīvu veikto grozījumu mērķis nav definēt vai mainīt dalībvalstīs noteiktos piekļuves režīmus, kas paliek to kompetencē.

(9)

Ņemot vērā Savienības tiesību aktus un dalībvalstu un Savienības starptautiskās saistības, jo īpaši tās, kas izriet no Bernes konvencijas par literatūras un mākslas darbu aizsardzību un Nolīguma par intelektuālā īpašuma tiesību komercaspektiem, dokumenti, uz kuriem trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības, būtu jāizslēdz no Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas. Ja trešā persona ir bijusi tāda dokumenta sākotnējais intelektuālā īpašuma tiesību īpašnieks, kurš ir bibliotēku, tostarp universitāšu bibliotēku, muzeju un arhīvu rīcībā, un šo tiesību termiņš vēl nav beidzies, minētais dokuments šīs direktīvas nolūkiem būtu jāuzskata par dokumentu, uz kuru trešām personām ir intelektuālā īpašuma tiesības.

(10)

Direktīvai 2003/98/EK būtu jāattiecas uz tādiem dokumentiem, kuru sagatavošana ietilpst attiecīgo valsts sektora iestāžu publiskajos uzdevumos, kas noteikti dalībvalstu tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Ja šādu noteikumu nav, publiski uzdevumi būtu jādefinē atbilstīgi dalībvalstu ierastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publiskā uzdevuma darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt. Publiskie uzdevumi varētu būt definēti vispārīgi vai atsevišķi konkrētām valsts sektora iestādēm.

(11)

Šī direktīva būtu jāīsteno un jāpiemēro pilnīgā saskaņā ar personas datu aizsardzības principiem atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (4). Jo īpaši ir vērts atzīmēt, ka saskaņā ar minēto direktīvu dalībvalstīm būtu jāparedz noteikumi par personas datu likumīgu apstrādi. Turklāt viens no minētās direktīvas principiem paredz, ka personas datu apstrāde pēc to savākšanas nedrīkst notikt tādā veidā, kas būtu nesavienojams ar konkrētajiem, precīzi formulētajiem un likumīgajiem mērķiem, kuriem minētie dati vākti.

(12)

Direktīvai 2003/98/EK nebūtu jāskar tiesības, tostarp ekonomiskās un nemateriālās tiesības, kuras valsts sektora iestāžu darbiniekiem varētu būt saskaņā ar valsts noteikumiem.

(13)

Turklāt, ja kāds dokuments ir pieejams atkalizmantošanai, attiecīgajai valsts sektora iestādei būtu jāsaglabā tiesības dokumentu izmantot.

(14)

Direktīvas 2003/98/EK darbības joma būtu jāattiecina arī uz bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem.

(15)

Viens no galvenajiem iekšējā tirgus izveides mērķiem ir radīt apstākļus, kas veicinātu Savienības mēroga pakalpojumu attīstību. Bibliotēkās, muzejos un arhīvos ir ievērojams daudzums vērtīgu valsts sektora informācijas resursu, jo īpaši kopš digitalizācijas projekti ir daudzkāršojuši neaizsargātu digitālu materiālu apjomu. Šie kultūras mantojuma krājumi un ar tiem saistītie metadati veido potenciālu pamatu digitāla satura produktiem un pakalpojumiem, un tiem ir milzīgs inovatīvas atkalizmantošanas potenciāls tādās nozarēs kā izglītība un tūrisms. Plašākām iespējām publisku kultūras materiālu atkalizmantošanai cita starpā būtu jāļauj Savienības uzņēmumiem izmantot šo potenciālu un dot ieguldījumu ekonomikas izaugsmē un jaunu darbavietu radīšanā.

(16)

Dalībvalstu noteikumi un prakse attiecībā uz publisku kultūras resursu izmantošanu ievērojami atšķiras, un tas rada šķēršļus šo resursu ekonomiskā potenciāla īstenošanai. Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem turpinot ieguldīt līdzekļus digitalizācijā, daudzas no šīm iestādēm jau ir darījušas neaizsargātu saturu pieejamu atkalizmantošanai, bet citas aktīvi meklē iespējas atkalizmantot to rīcībā esošo saturu. Taču, tā kā šīs iestādes darbojas ļoti atšķirīgā normatīvajā un kultūras vidē, kultūras nozares iestāžu satura izmantošanas prakse ir attīstījusies dažādi.

(17)

Tā kā atšķirības valstu noteikumos un praksē vai arī to neskaidrība traucē iekšējā tirgus netraucētu darbību un pienācīgu informācijas sabiedrības attīstību Savienībā, būtu jāveic bibliotēkās, muzejos un arhīvos uzkrāto publisko kultūras materiālu atkalizmantošanas valstu noteikumu un prakses minimāla saskaņošana.

(18)

Direktīvas 2003/98/EK darbības jomas paplašināšanai būtu jāattiecas tikai uz triju veidu kultūras iestādēm – bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, jo to krājumi ir un aizvien vairāk būs vērtīgs materiāls atkalizmantošanai daudzos produktos, piemēram, mobilajās lietojumprogrammās. Citām kultūras iestādēm (piemēram, orķestriem, operām, baletiem un teātriem), tostarp arhīviem, kas ir daļa no šīm iestādēm, nebūtu jāietilpst šajā darbības jomā to izpildītājmākslas specifikas dēļ. Tā kā uz gandrīz visu šo iestāžu materiālu attiecas trešo pušu intelektuālā īpašuma tiesības un tāpēc tas neietilptu minētās direktīvas darbības jomā, to iekļaušanai darbības jomā būtu niecīga ietekme.

(19)

Digitalizācija ir svarīgs veids, kā nodrošināt labāku piekļuvi kultūras materiāliem un to atkalizmantošanu izglītībai, darbam vai izklaidei. Tā arī piedāvā ievērojamas ekonomiskas iespējas, atvieglojot kultūras materiālu iekļaušanu digitālajos pakalpojumos un produktos un tādējādi atbalstot darbavietu radīšanu un izaugsmi. Šie aspekti citu starpā uzsvērti Eiropas Parlamenta 2010. gada 5. maija rezolūcijā “Europeana – nākamie soļi” (5), Komisijas 2011. gada 27. oktobra Ieteikumā 2011/711/ES par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (6) un Padomes 2012. gada 10. maija secinājumos par kultūras materiālu digitalizāciju, pieejamību tiešsaistē un digitālu saglabāšanu (7). Šie dokumenti nosaka turpmāko virzību juridisko, finansiālo un organizatorisko jautājumu risināšanai saistībā ar Eiropas kultūras mantojuma digitalizāciju un ievietošanu tiešsaistē.

(20)

Lai atvieglotu atkalizmantošanu, valsts sektora iestādēm, ja tas ir iespējams un lietderīgi, būtu jādara dokumenti pieejami atvērtā un mašīnlasāmā formātā un kopā ar to metadatiem, kuru precizitātes un detalizācijas līmenis ir tik augsts, cik vien iespējams, tādā formā, kas nodrošina savietojamību, piemēram, apstrādājot tos atbilstīgi principiem, kuri reglamentē saderības un izmantojamības prasības telpiskajai informācijai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2007/2/EK (2007. gada 14. marts), ar ko izveido Telpiskās informācijas infrastruktūru Eiropas Kopienā (INSPIRE) (8).

(21)

Dokuments būtu jāuzskata par esošu mašīnlasāmā formātā, ja tas ir datnes formātā, kas ir strukturēta tā, lai lietojumprogramma viegli varētu tajā noteikt, atpazīt un atlasīt no tā specifiskus datus. Datnēs šifrēti dati, kas strukturēti mašīnlasāmā formātā, ir mašīnlasāmi dati. Mašīnlasāmi formāti var būt gan atvērti formāti, gan komerciāli formāti; tiem var būt un var nebūt formāli standarti. Datnes formātā šifrēti dokumenti, kuru automātiskā apstrāde ir ierobežota, jo datus no šiem dokumentiem nav iespējams atlasīt vai ir sarežģīti to izdarīt, nebūtu jāuzskata par dokumentiem mašīnlasāmā formātā. Attiecīgos gadījumos dalībvalstīm būtu jāveicina atvērtu mašīnlasāmu formātu lietošana.

(22)

Ja valsts sektora iestādes par dokumentu atkalizmantošanu iekasē maksu, šai maksai principā nebūtu jāpārsniedz robežizmaksas. Tomēr jo īpaši būtu jāņem vērā nepieciešamība netraucēt tādu valsts sektora iestāžu normālu darbību, no kurām prasa, lai tās segtu nozīmīgu daļu no savām izmaksām, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu veikšanu, vai izmaksām, kas saistītas ar atsevišķu atkalizmantošanai nodotu dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu. Šādos gadījumos valsts sektora iestādēm būtu jāvar iekasēt maksu, kas ir augstāka par robežizmaksām. Šī maksa būtu jānosaka atbilstīgi objektīviem, pārredzamiem un pārbaudāmiem kritērijiem, un kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas nedrīkstētu pārsniegt savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Prasībai gūt ieņēmumus, lai segtu ievērojamu daļu no valsts sektora iestāžu izmaksām, kas saistītas ar publisko uzdevumu veikšanu, vai izmaksām, kas saistītas ar atsevišķu dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu, nav jābūt likumā noteiktai prasībai un tā var izrietēt, piemēram, no dalībvalsts administratīvās prakses. Dalībvalstīm būtu regulāri jāpārskata šāda prasība.

(23)

Bibliotēkām, muzejiem un arhīviem arī būtu jāļauj iekasēt maksas, kas pārsniedz robežizmaksas, tādēļ, lai netraucētu to normālu darbību. Šādu valsts sektora iestāžu gadījumā kopējiem ieņēmumiem no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nebūtu jāpārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas un tiesību iegūšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu par ieguldījumiem. Attiecībā uz bibliotēkām, muzejiem un arhīviem un paturot prātā to specifiku, samērīgas peļņas no kapitāla ieguldījumiem aprēķināšanai varētu izmantot privātajā sektorā iekasētās maksas par identisku vai līdzīgu dokumentu atkalizmantošanu.

(24)

Šajā direktīvā noteiktie maksimālie ierobežojumi maksai neskar dalībvalstu tiesības piemērot zemākas maksas vai vispār nepiemērot maksu.

(25)

Dalībvalstīm būtu jānosaka kritēriji, lai iekasētu maksas, kas pārsniedz robežizmaksas. Šim nolūkam dalībvalstis var, piemēram, noteikt šādus kritērijus valsts noteikumos vai izraudzīties piemērotu iestādi vai iestādes, kas pašas nav valsts sektora iestādes, un kas ir kompetentas noteikt šādus kritērijus. Šādai iestādei vajadzētu būt organizētai saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām. Tā varētu būt jau esoša iestāde ar budžeta izpildes pilnvarām un politisku atbildību.

(26)

Attiecībā uz jebkuru dokumenta atkalizmantošanu valsts sektora iestādes var atkalizmantotājam izvirzīt nosacījumus, vajadzības gadījumā ar licences palīdzību, piemēram, sniegt norādi uz avotu un norādi uz to, vai atkalizmantotājs dokumentā ir veicis kādas izmaiņas. Izsniedzot licences valsts sektora informācijas atkalizmantošanai, jebkurā gadījumā būtu jānosaka iespējami mazāk ierobežojumu atkalizmantošanai, piemēram, nosakot tos tikai attiecībā uz avota norādi. Nozīmīgai lomai šajā ziņā vajadzētu būt arī tiešsaistē pieejamām atklātajām licencēm, kuras piešķir plašākas atkalizmantošanas tiesības bez tehnoloģiskiem, finansiāliem vai ģeogrāfiskiem ierobežojumiem un balstās uz brīvi pieejamu datu formātiem. Tādēļ dalībvalstīm būtu jāveicina atklāto licenču izmantošana, kurai galu galā būtu jākļūst par ierastu praksi visā Savienībā.

(27)

Komisija ir atbalstījusi valsts sektora informācijas progresa ziņojumu izveidi tiešsaistē, kuros būtu attiecīgie izpildes rādītāji attiecībā uz valsts sektora informācijas atkalizmantošanu visās dalībvalstīs. Regulāra progresa ziņojumu atjaunināšana veicinās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm un informācijas pieejamību par politiku un praksi visā Savienībā.

(28)

Tiesību aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja, ka pārskatīšanu veic objektīva iestāde. Šī iestāde varētu būt jau pastāvoša valsts iestāde, piemēram, valsts konkurences padome, valsts dokumentu pieejamības iestāde vai valsts tiesu iestāde. Šādu iestādi izveido saskaņā ar dalībvalstu konstitucionālajām un tiesību sistēmām, neskarot citus tiesību aizsardzības līdzekļus, kas citādi ir pieejami tiem, kuri iesniedz atkalizmantošanas pieprasījumu. Tomēr tā nedrīkstētu būt saistīta ar dalībvalsts mehānismu, ar kuru nosaka kritērijus tādas maksas iekasēšanai, kas pārsniedz robežizmaksas. Tiesību aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj iespēja pārskatīt negatīvus lēmumus un arī tādus lēmumus, kas, lai gan atļauj atkalizmantošanu, tomēr var kā citādi ietekmēt pieprasītāju, īpaši lēmumus par piemērotajiem maksas iekasēšanas noteikumiem. Pārskatīšanas procesam vajadzētu būt ātram un atbilst strauji mainīgā tirgus vajadzībām.

(29)

Izstrādājot dokumentu atkalizmantošanas principus, būtu jāievēro konkurences noteikumi, ciktāl iespējams izvairoties no ekskluzīviem līgumiem starp valsts sektora iestādēm un privātiem partneriem. Tomēr dažkārt var būt nepieciešamas ekskluzīvas tiesības uz konkrētu valsts sektora dokumentu atkalizmantošanu, lai sniegtu pakalpojumu, kas būtisks vispārējām sabiedrības interesēm. Tas tā cita starpā var būt gadījumā, kad neviens komerciāls izdevējs nebūtu gatavs publicēt informāciju, ja tam netiktu piešķirtas šādas ekskluzīvas tiesības. Lai ņemtu to vērā, Direktīva 2003/98/EK ļauj slēgt ekskluzīvus līgumus ar noteikumu, ka tie tiek regulāri pārskatīti, ja ekskluzīvas tiesības ir vajadzīgas pakalpojuma sniegšanai sabiedrības interesēs.

(30)

Paplašinot Direktīvas 2003/98/EK darbības jomu, lai tā attiektos arī uz bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem, ir jāņem vērā dalībvalstīs pastāvošās atšķirības to kultūras resursu digitalizācijā, kas nav pienācīgi reglamentēti pašreizējos direktīvas noteikumos par ekskluzīviem līgumiem. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem, arhīviem un privātajiem partneriem ir neskaitāmi sadarbības līgumi, kas ir saistīti ar kultūras resursu digitalizāciju un ar kuriem piešķir ekskluzīvas tiesības privātajiem partneriem. Prakse liecina, ka šādas publiskās un privātās partnerības var veicināt kultūras krājumu lietderīgu izmantošanu un vienlaikus paātrināt kultūras mantojuma pieejamību sabiedrībai.

(31)

Ja ekskluzīvās tiesības attiecas uz kultūras resursu digitalizāciju, var būt nepieciešams zināms ekskluzivitātes laikposms, lai dotu privātajam partnerim iespēju atpelnīt ieguldītos līdzekļus. Tomēr minētajam laikposmam vajadzētu būt ierobežotam laikā un iespējami īsam, lai ievērotu principu, ka neaizsargātajam materiālam pēc digitalizēšanas joprojām jābūt neaizsargātam. Laikposmam, uz kuru piešķir ekskluzīvas tiesības digitalizēt kultūras resursus, principā nebūtu jāpārsniedz 10 gadi. Jebkurš ekskluzivitātes laikposms, kas pārsniedz 10 gadus, būtu jāpārskata, lai ņemtu vērā tehnoloģiskās, finansiālās un administratīvās pārmaiņas, kas attiecīgajā jomā notikušas kopš līguma noslēgšanas. Turklāt ikvienai publiskā un privātā sektora partnerībai kultūras resursu digitalizācijai būtu jāpiešķir partnerībā esošajai kultūras iestādei neierobežotas tiesības attiecībā uz digitalizētu kultūras resursu izmantošanu pēc līguma beigām.

(32)

Lai pienācīgi ņemtu vērā līgumus un citas vienošanās, ar kuriem piešķir ekskluzīvas tiesības un kas noslēgti pirms šīs direktīvas stāšanās spēkā, būtu jāizveido piemēroti pārejas pasākumi, ar kuriem aizsargā attiecīgo pušu intereses gadījumos, kad uz tām piešķirtajām ekskluzīvajām tiesībām neattiecas šajā direktīvā noteiktie izņēmumi. Šiem pārejas pasākumiem būtu jāļauj paturēt spēkā pušu ekskluzīvās tiesības, kamēr beidzas līgums, vai beztermiņa vai ļoti garu līgumu gadījumā – pietiekami ilgi, lai puses varētu veikt piemērotus pasākumus. Lai izvairītos no situācijām, kad līgumi vai citas ilgtermiņa vienošanās, kas neatbilst šai direktīvai, tiek noslēgtas ar mērķi apiet nākotnē pieņemamos dalībvalstu aktus, ar kuriem transponē direktīvu, šie pārejas pasākumi nebūtu jāattiecina uz līgumiem vai vienošanām, kas noslēgti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pirms to dalībvalstu tiesību aktu piemērošanas, ar kuriem transponē šo direktīvu. Tāpēc līgumiem un citām vienošanām, kas noslēgti pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā, bet pirms valsts transponēšanas pasākumu piemērošanas sākuma datuma, būtu jāatbilst šai direktīvai, sākot ar datumu, kad piemēro dalībvalstu tiesību aktus, ar kuriem transponē šo direktīvu.

(33)

Tā kā šīs direktīvas mērķi, proti, atvieglot uz valsts sektora dokumentiem balstītu Savienības mēroga informācijas produktu un pakalpojumu izveidi, lai nodrošinātu efektīvu valsts sektora dokumentu pārrobežu izmantošanu, no vienas puses, privātiem uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, saistībā ar informācijas produktiem un pakalpojumiem ar pievienoto vērtību, kā arī, no otras puses, iedzīvotājiem, lai vienkāršotu informācijas brīvu apriti un komunikāciju, nav pietiekami labi sasniedzami dalībvalstīs, un tāpēc, ņemot vērā ierosināto darbību būtībai raksturīgo Eiropas mērogu, ir labāk sasniedzami Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar subsidiaritātes principu, kā paredzēts Līguma par Eiropas Savienības darbību 5. pantā. Saskaņā ar proporcionalitātes principu, kā noteikts minētajā pantā, šajā direktīvā paredzēti vienīgi tie pasākumi, kas ir vajadzīgi šo mērķu sasniegšanai.

(34)

Šajā direktīvā ir ievērotas pamattiesības un principi, kas jo īpaši atzīti Eiropas Savienības Pamattiesību hartā, tostarp personas datu aizsardzība (8. pants) un tiesības uz īpašumu (17. pants). Nevienu no šīs direktīvas noteikumiem nebūtu jāinterpretē vai jāīsteno tādā veidā, kas ir pretrunā Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai.

(35)

Ir jānodrošina, ka dalībvalstis ziņo Komisijai par valsts sektora informācijas atkalizmantošanas apjomu, nosacījumiem, saskaņā ar kuriem tā ir publiskota, un tiesību aizsardzības praksi.

(36)

Iepriekš apspriežoties ar ieinteresētajām personām, Komisijai, izdodot pamatnostādnes, īpaši attiecībā uz ieteicamajiem licencēšanas standartiem un formātiem, datu kopām un maksu par dokumentu atkalizmantošanu, būtu jāpalīdz dalībvalstīm īstenot šo direktīvu konsekventi.

(37)

Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Direktīva 2003/98/EK,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2003/98/EK groza šādi:

1)

direktīvas 1. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktu groza šādi:

i)

a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

dokumentiem, kuru sagādāšana ir darbība, kas neietilpst attiecīgo valsts sektora iestāžu publiskā uzdevuma jomā, kā tas noteikts ar dalībvalsts tiesību aktiem vai citiem saistošiem noteikumiem, vai, ja šādu noteikumu nav, kā definēts atbilstīgi attiecīgās dalībvalsts parastajai administratīvajai praksei ar noteikumu, ka publisko uzdevumu darbības joma ir pārredzama un to ir iespējams pārskatīt;”;

ii)

c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“c)

dokumentiem, kuriem piekļuve nav atļauta atbilstīgi dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp pamatojoties uz:

valsts drošības aizsardzību (t. i., valsts drošību), aizsardzību vai sabiedrisko drošību,

statistikas datu konfidencialitāti,

komerciālu konfidencialitāti (piemēram, uzņēmējdarbības, profesionālajiem vai uzņēmumu noslēpumiem);”;

iii)

iekļauj šādus punktus:

“ca)

dokumentiem, kuriem piekļuve ir ierobežota ar dalībvalstu noteiktiem piekļuves režīmiem, tostarp gadījumos, kad iedzīvotājiem vai uzņēmumiem ir jāpierāda, ka tie ir īpaši ieinteresēti iegūt piekļuvi dokumentiem;

cb)

dokumentu daļām, kurās ir tikai logotipi, ģērboņi un zīmotnes;

cc)

dokumentiem, kuriem piekļuve ir liegta vai ierobežota ar piekļuves režīmiem, kas tiek pamatoti ar personu datu aizsardzību, un dokumentu daļām, kurām var piekļūt saskaņā ar šiem režīmiem un kas satur personas datus, kuru atkalizmantošana tiesību aktos ir definēta kā nesavienojama ar tiesību aktiem par personu aizsardzību saistībā ar personas datu apstrādi;”;

iv)

e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

dokumentiem, kuri ir izglītības un pētniecības iestāžu, tostarp tādu organizāciju, kas izveidotas, lai nodotu izpētes rezultātus, skolu un universitāšu, izņemot universitāšu bibliotēku, rīcībā, un;”;

v)

f) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“f)

dokumentiem, kuri ir kultūras iestāžu, izņemot bibliotēku, muzeju un arhīvu, rīcībā.”;

b)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Šī direktīva pamatojas uz dalībvalstīs spēkā esošajiem piekļuves režīmiem un neskar tos.”;

c)

panta 4. punktā vārdu “Kopienas” aizstāj ar vārdu “Savienības”;

2)

direktīvas 2. pantam pievieno šādus punktus:

“6.

“mašīnlasāms formāts” ir datnes formāts, kas ir strukturēts tā, lai lietojumprogrammas var viegli identificēt, atpazīt un iegūt no dokumenta specifiskus datus, tostarp atsevišķas faktoloģiskas vienības un to iekšējo struktūru;

7.

“atvērts formāts” ir datnes formāts, kas ir platformneatkarīgs un kas ir pieejamas sabiedrībai bez jebkādiem ierobežojumiem, kuri traucē dokumentu atkalizmantošanu;

8.

“formāls atvērts standarts” ir standarts, kas ir sistematizēts rakstiski, precīzi norādot uz specifikācijas prasībām attiecībā uz programmatūras sadarbspējas nodrošināšanu;

9.

“universitāte” ir jebkura valsts sektora iestāde, kas piedāvā pēc vidusskolas beigšanas apgūt augstāko izglītību un iegūt akadēmisku grādu.”;

3)

direktīvas 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Vispārējais princips

1.   Ievērojot 2. punktu, dalībvalstis nodrošina, ka dokumenti, uz kuriem attiecas šī direktīva saskaņā ar 1. pantu, ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.

2.   Attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem ir intelektuālā īpašuma tiesības, gadījumos, kad ir atļauta šādu dokumentu atkalizmantošana, dalībvalstis nodrošina, ka šie dokumenti ir atkalizmantojami komerciāliem vai nekomerciāliem mērķiem saskaņā ar III un IV nodaļā izklāstītajiem nosacījumiem.”.

4)

direktīvas 4. panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

“3.   Nelabvēlīga lēmuma gadījumā valsts sektora iestādes paziņo pieprasījuma iesniedzējam atteikuma pamatojumu, pamatojoties uz dalībvalstī pastāvošā piekļuves režīma attiecīgajiem noteikumiem vai arī valsts noteikumiem, kas pieņemti saskaņā ar šo direktīvu, jo īpaši 1. panta 2. punkta a) līdz cc) apakšpunktu vai 3. pantu. Ja nelabvēlīgais lēmums ir pamatots ar 1. panta 2. punkta b) apakšpunktu, valsts sektora iestāde iekļauj norādi uz fizisko vai juridisko personu, kas ir tiesību subjekts, ja tas ir zināms, vai arī licenciāru, no kura valsts sektora iestāde ieguvusi attiecīgo materiālu. Bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem šāda norāde nav jāiekļauj.

4.   Jebkurā lēmumā par atkalizmantošanu iekļauj norādi uz tiesību aizsardzības līdzekļiem gadījumos, kad pieprasītājs vēlas pārsūdzēt lēmumu. Viena no tiesību aizsardzības līdzekļu izmantošanas iespējām ir pārskatīšana, ko veic objektīva pārskatīšanas iestāde ar attiecīgām specializētām zināšanām, piemēram, valsts konkurences iestāde, valsts dokumentu pieejamības iestāde vai valsts tiesu iestāde, kuras lēmumi ir saistoši attiecīgajai valsts sektora iestādei.”;

5)

direktīvas 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Pieejamie formāti

1.   Valsts sektora iestādes dara dokumentus pieejamus jebkādā iepriekš esošā formātā vai valodā un, kad vien iespējams un lietderīgi, atvērtā mašīnlasāmā formātā kopā ar to metadatiem. Gan formātam, gan metadatiem, cik vien iespējams, būtu jāatbilst formāliem atvērtiem standartiem.

2.   Šā panta 1. punkts neuzliek valsts sektora iestādēm pienākumu veidot vai pielāgot dokumentus vai izsniegt to izrakstus, lai ievērotu minētā punkta noteikumus, ja tas radītu nesamērīgas grūtības, kas pārsniedz vienkāršu darbību.

3.   Pamatojoties uz šo direktīvu, nevar prasīt valsts sektora iestādēm turpināt izgatavot un glabāt noteikta veida dokumentus ar mērķi, lai privātas vai valsts sektora iestādes tos atkalizmantotu.”;

6)

direktīvas 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Maksas noteikšanas principi

1.   Ja tiek iekasēta maksa par dokumentu atkalizmantošanu, minētā maksa nepārsniedz šo dokumentu reproducēšanas, nodrošināšanas un izplatīšanas robežizmaksas.

2.   Šā panta 1. punktu nepiemēro:

a)

valsts sektora iestādēm, no kurām prasa, lai tās gūtu ieņēmumus ievērojamas daļas izmaksu segšanai, kas saistītas ar tām uzticēto publisko uzdevumu izpildi;

b)

izņēmuma kārtā – dokumentiem, attiecībā uz kuriem no attiecīgajām valsts sektora iestādēm prasa, lai tās gūtu pietiekamus ieņēmumus ievērojamas daļas izmaksu segšanai, kas saistītas ar dokumentu savākšanu, izgatavošanu, reproducēšanu un izplatīšanu. Šīs prasības ir noteiktas dalībvalsts tiesību aktos vai citos saistošos noteikumos. Ja šādu noteikumu nav, prasības nosaka saskaņā ar dalībvalsts ierasto administratīvo praksi;

c)

bibliotēkām, tostarp universitāšu bibliotēkām, muzejiem un arhīviem.

3.   Attiecīgās valsts sektora iestādes, kas minētas 2. punkta a) un b) apakšpunktā, aprēķina kopējo maksu, izmantojot objektīvus, pārredzamus un pārbaudāmus kritērijus, kuri jānosaka dalībvalstīm. Minēto iestāžu kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas un izplatīšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām valsts sektora iestādēm.

4.   Ja maksu nosaka valsts sektora iestādes, kas minētas 2. punkta c) apakšpunktā, kopējie ieņēmumi no dokumentu sagādāšanas un atkalizmantošanas atļaušanas attiecīgajā pārskata periodā nepārsniedz savākšanas, izgatavošanas, reproducēšanas, izplatīšanas, saglabāšanas un tiesību iegūšanas izmaksas kopā ar samērīgu peļņu no kapitāla ieguldījumiem. Maksu aprēķina, ievērojot grāmatvedības principus, kas ir piemērojami attiecīgajām valsts sektora iestādēm.”;

7)

direktīvas 7. pantu aizstāj ar šādu:

“7. pants

Pārredzamība

1.   Attiecībā uz standarta maksu par valsts iestāžu rīcībā esošo dokumentu atkalizmantošanu jebkurus piemērojamos nosacījumus un minētās maksas faktiskās summas, tostarp šādas maksas aprēķināšanas bāzi, nosaka iepriekš un publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja tas ir iespējams un ir lietderīgi.

2.   Attiecībā uz citu maksu par atkalizmantošanu, kas nav minēta 1. punktā, attiecīgās valsts sektora iestādes jau sākotnēji norāda, kādi faktori tiek ņemti vērā, aprēķinot šādu maksu. Attiecīgā valsts sektora iestāde pēc pieprasījuma arī norāda veidu, kādā šāda maksa ir aprēķināta attiecībā uz konkrēto atkalizmantošanas pieprasījumu.

3.   Prasības, kas minētas 6. panta 2. punkta b) apakšpunktā, ir iepriekš noteiktas. Tās publicē, izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus, ja iespējams un ja tas ir lietderīgi.

4.   Valsts sektora iestādes nodrošina, ka dokumentu atkalizmantošanas pieprasījuma iesniedzējus informē par pieejamiem tiesību aizsardzības līdzekļiem attiecībā uz tos skarošiem lēmumiem vai praksi.”.

8)

direktīvas 8. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Valsts sektora iestādes var atļaut atkalizmantot dokumentus bez nosacījumiem vai arī var paredzēt nosacījumus, attiecīgos gadījumos izmantojot licenci. Šie nosacījumi nevajadzīgi neierobežo atkalizmantošanas iespējas, un tos neizmanto, lai ierobežotu konkurenci.”;

9)

direktīvas 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Praktiskas metodes

Dalībvalstis izveido praktiskas metodes, kas atvieglo atkalizmantošanai pieejamo dokumentu meklēšanu, piemēram, galveno dokumentu un attiecīgo metadatu aktīvu katalogus, kuriem, ja tas ir iespējams un lietderīgi, vajadzētu būt pieejamiem tiešsaistē un mašīnlasāmā formātā, un portālu vietnes, kam ir saites uz aktīvu katalogiem. Ja iespējams, dalībvalstis veicina dokumentu meklēšanu dažādās valodās.”;

10)

direktīvas 11. pantu groza šādi:

a)

panta 2. punktam pievieno šādu daļu:

“Šo punktu nepiemēro kultūras resursu digitalizācijai.”;

b)

iekļauj šādu punktu:

“2.a   Atkāpjoties no 1. punkta, ja uz kultūras resursu digitalizāciju attiecas ekskluzīvas tiesības, šādas ekskluzivitātes laikposms principā nepārsniedz 10 gadus. Ja minētais termiņš pārsniedz 10 gadus, tā ilgumu pārskata vienpadsmitajā gadā un attiecīgā gadījumā pēc tam reizi septiņos gados.

Vienošanās, ar kuru piešķir pirmajā daļā minētās ekskluzīvās tiesības, ir pārredzama un tiek darīta publiski pieejama.

Attiecībā uz ekskluzīvajām tiesībām, kas minētas pirmajā daļā, attiecīgajai valsts sektora iestādei bez maksas nodrošina to digitalizēto kultūras resursu kopiju, kas veido šādas vienošanās daļu. Šī kopija ir pieejama atkalizmantošanai pēc ekskluzivitātes laikposma beigām.”;

c)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ekskluzīvas vienošanās, kas ir spēkā 2005. gada 1. jūlijā un uz kurām neattiecas izņēmumi saskaņā ar 2. punktu, tiek izbeigtas līguma darbības beigās vai katrā ziņā ne vēlāk kā 2008. gada 31. decembrī.”;

d)

pantam pievieno šādu punktu:

“4.   Neskarot 3. punktu, esošās ekskluzīvās vienošanās, kas ir spēkā 2013. gada 17. jūlijā un uz kurām neattiecas izņēmumi saskaņā ar 2. un 2.a punktu, tiek izbeigtas līguma darbības beigās vai katrā ziņā ne vēlāk kā 2043. gada 18. jūlijā.”;

11)

direktīvas 13. pantu aizstāj ar šādu:

“13. pants

Pārskatīšana

1.   Komisija līdz 2018. gada 18. jūlijam pārskata šīs direktīvas piemērošanu un paziņo Eiropas Parlamentam un Padomei minētās pārskatīšanas rezultātus kopā ar priekšlikumiem par šīs direktīvas grozīšanu.

2.   Dalībvalstis reizi 3 gados iesniedz Komisijai ziņojumu par valsts sektora informācijas pieejamību atkalizmantošanai, nosacījumiem, ar kādiem tā tiek darīta pieejama, un tiesību aizsardzības praksi. Pamatojoties uz minēto ziņojumu, kas tiek publiskots, dalībvalstis veic pārskatīšanu attiecībā uz 6. panta īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz maksu, kas pārsniedz robežizmaksas.

3.   Pārskatīšanā, kas minēta 1. punktā, jo īpaši pievēršas šīs direktīvas darbības jomai un ietekmei, tostarp tam, kādā mērā pieaugusi valsts sektora dokumentu atkalizmantošana, kāda ietekme bijusi principiem, kas piemēroti maksas noteikšanai un normatīva un administratīva rakstura oficiālo dokumentu atkalizmantošanai, mijiedarbībai starp datu aizsardzības noteikumiem un atkalizmantošanas iespējām, kā arī turpmākām iespējām uzlabot iekšējā tirgus pienācīgu darbību un Eiropas satura nozares attīstību.”

2. pants

1.   Dalībvalstis līdz 2015. gada 18. jūlijam pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Tās par tiem nekavējoties informē Komisiju.

Tās piemēro minētos pasākumus no 2015. gada 18. jūlija.

2.   Kad dalībvalstis pieņem minētos pasākumus, tajos iekļauj atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma šāda atsauce.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Eiropas Parlamenta vārdā

priekšsēdētājs

M. SCHULZ

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

A. SHATTER


(1)  OV C 191, 29.6.2012., 129. lpp.

(2)  Eiropas Parlamenta 2013. gada 13. jūnija nostāja (Oficiālajā Vēstnesī vēl nav publicēta) un Padomes 2013. gada 20. jūnija lēmums.

(3)  OV L 345, 31.12.2003., 90. lpp.

(4)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(5)  OV C 81 E, 15.3.2011., 16. lpp.

(6)  OV L 283, 29.10.2011., 39. lpp.

(7)  OV C 169, 15.6.2012., 5. lpp.

(8)  OV L 108, 25.4.2007., 1. lpp.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 615/2013

(2013. gada 24. jūnijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstoši 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Cilindrisks izstrādājums, kas ražots no alumīnija sakausējuma, ar iedobumiem un padziļinājumiem, garumā apmēram 8 cm un diametrā apmēram 4 cm.

Šo izstrādājumu izmanto kā daļu no drošības jostas savilcēja mehānisma, piemēram, mehāniskajos transportlīdzekļos, motorlaivās un kāpņu pacēlājkrēslos.

 (1) Sk. attēlu.

7616 99 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 7616, 7616 99 un 7616 99 90 aprakstu.

To nevar klasificēt pozīcijā 8708, jo šī pozīcija attiecas tikai uz pozīcijās 8701 līdz 8705 ietverto transportlīdzekļu drošības jostām, bet ne uz to daļām.

To nevar klasificēt pozīcijā 8302 kā pierīci, stiprinājumu un līdzīgu izstrādājumu, ko izmanto transportlīdzekļu virsbūvēs, jo izstrādājums nav daļa no automobiļa virsbūves, bet gan daļa no drošības jostas savilcēja mehānisma.

Tādēļ izstrādājums ir klasificējams atbilstoši tā materiālam ar KN kodu 7616 99 90 pie citādiem alumīnija izstrādājumiem.

Image


(1)  Attēls pievienots tikai informācijai.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/11


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 616/2013

(2013. gada 24. jūnijs)

par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (1) un jo īpaši tās 9. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

tā kā:

(1)

Lai nodrošinātu Regulai (EEK) Nr. 2658/87 pievienotās kombinētās nomenklatūras vienveidīgu piemērošanu, ir jāpieņem noteikumi par šīs regulas pielikumā minēto preču klasifikāciju.

(2)

Regulā (EEK) Nr. 2658/87 ir izklāstīti vispārīgie kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumi. Minētie noteikumi attiecas arī uz jebkuru citu nomenklatūru, kas pilnīgi vai daļēji balstās uz KN vai pievieno tai papildu apakšnodaļas un ir izveidota ar īpašiem Savienības noteikumiem, lai piemērotu tarifu un citus pasākumus, kas saistīti ar preču tirdzniecību.

(3)

Šīs regulas pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces saskaņā ar minētajiem vispārīgajiem noteikumiem būtu jāklasificē saskaņā ar minētās tabulas 2. ailē norādīto KN kodu atbilstoši 3. ailē noteiktajam pamatojumam.

(4)

Ir lietderīgi noteikt, ka saistošo izziņu par tarifu, ko attiecībā uz preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, šīs izziņas turētājs var turpināt izmantot trīs mēnešus saskaņā ar 12. panta 6. punktu Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2).

(5)

Muitas kodeksa komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Pielikuma tabulas 1. ailē aprakstītās preces kombinētajā nomenklatūrā klasificē ar tabulas 2. ailē norādīto KN kodu.

2. pants

Saistošo izziņu par tarifu, ko izdevušas dalībvalstu muitas iestādes, bet kas neatbilst šīs regulas noteikumiem, saskaņā ar Regulas (EEK) Nr. 2913/92 12. panta 6. punktu var turpināt izmantot trīs mēnešus.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas loceklis

Algirdas ŠEMETA


(1)  OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.


PIELIKUMS

Preču apraksts

Klasifikācija

(KN kods)

Pamatojums

(1)

(2)

(3)

Izstrādājums izgatavots no cietas veidnētas plastmasas ar trim vai četriem izvirzījumiem.

Izstrādājumam nav kustīgu daļu (piemēram, riteņu, lodīšu vai rullīšu), mīkstu izciļņu vai citu kustīgu detaļu.

Tas ir konstruēts darbināšanai ar roku, lai masētu ķermeni, vienu vai vairākus izvirzījumus pārvietojot turp un atpakaļ pāri attiecīgajām ķermeņa daļām. Masāžas iedarbību panāk ar spiediena spēku, ko pieliek persona, kas veic masāžu.

 (1) Skatīt attēlus

9019 10 90

Klasifikācija noteikta, ievērojot 1. un 6. vispārīgo kombinētās nomenklatūras interpretācijas noteikumu un KN kodu 9019, 9019 10 un 9019 10 90 formulējumu.

Ņemot vērā specifisko formu, izstrādājumu ir paredzēts darbināt ar roku, lai masētu ķermeni.

Izstrādājuma darbībā izmanto berzi. Kustīgu daļu trūkums neliedz to klasificēt kā masāžas aparātu (sk. arī HS skaidrojumus par pozīciju 9019 II punkta otro rindkopu, kur ir minēti vienkārši gumijas rotējoši rullīši un tamlīdzīgas masāžas ierīces).

Tāpēc izstrādājums klasificējams ar KN kodu 9019 10 90 pie masāžas aparātiem.


Image

Image

Image


(1)  Attēli pievienoti tikai informācijai.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/13


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 617/2013

(2013. gada 26. jūnijs),

ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām datoriem un datoru serveriem

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīvu 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 1. punktu,

pēc apspriešanās ar Direktīvas 2009/125/EK 18. pantā minēto Apspriežu forumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Direktīvu 2009/125/EK Komisijai ir jānosaka ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, kuriem ir būtisks pārdošanas un tirdzniecības apjoms, būtiska ietekme uz vidi un kuriem bez pārlieku augstām izmaksām ir iespējams būtiski samazināt ietekmi uz vidi.

(2)

Direktīvas 2009/125/EK 16. panta 2. punkta a) apakšpunktā paredzēts, ka saskaņā ar 19. panta 3. punktā minēto procedūru un 15. pantā noteiktajiem kritērijiem, kā arī pēc apspriešanās ar Apspriežu forumu Komisijai atbilstīgos gadījumos ir jāievieš īstenošanas pasākums attiecībā uz biroja iekārtām.

(3)

Komisija ir veikusi priekšizpēti, kurā ir analizēti datoru tehniskie, vides un ekonomiskie aspekti. Priekšizpētē piedalījās ieinteresētās personas un puses no Eiropas Savienības un trešām valstīm, un priekšizpētes rezultāti ir publiskoti.

(4)

Priekšizpētē konstatēja, ka datoru elektroenerģijas patēriņa rentabls uzlabojumu potenciāls laikposmā no 2011. līdz 2020. gadam tiek lēsts aptuveni 93 TWh apmērā, kas atbilst 43 Mt CO2 emisiju, savukārt 2020. gadā – 12,5–16,3 TWh apmērā, kas atbilst 5,0–6,5 Mt CO2 emisiju. Tādējādi datori ir ražojumu grupa, kurai būtu jānosaka ekodizaina prasības.

(5)

Tā kā vienkāršoto klienta galddatoru, darbstaciju, mazserveru un datoru serveru energoietaupījumu potenciāls lielā mērā ir saistīts ar to iekšējo barošanas avotu efektivitāti un tā kā šo ražojumu iekšējā barošanas avota tehniskās specifikācijas ir līdzīgas galddatoru un integrēto galddatoru tehniskajām specifikācijām, šīs regulas noteikumi par iekšējā barošanas avota efektivitāti būtu jāpiemēro arī iepriekš minētajiem ražojumiem. Tomēr vienkāršoto klienta galddatoru, darbstaciju, mobilo darbstaciju, mazserveru un datoru serveru citus ekoloģisko raksturlielumu aspektus varētu aplūkot konkrētākā Direktīvas 2009/125/EK īstenošanas pasākumā.

(6)

Displejiem ir atšķirīgi parametri, tādēļ tos nevajadzētu ietvert šīs regulas darbības jomā. Tomēr, ņemot vērā to būtisko ietekmi uz vidi un ievērojamo uzlabojumu potenciālu, tos varētu aplūkot citā pasākumā, ar ko īsteno Direktīvu 2009/125/EK un/vai Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 19. maija Direktīvu 2010/30/ES par enerģijas un citu resursu patēriņa norādīšanu ražojumiem, kas saistīti ar energopatēriņu, izmantojot etiķetes un standarta informāciju par precēm (2).

(7)

Ekodizaina prasībām nevajadzētu būtiski negatīvi ietekmēt ražojuma funkcionalitāti vai patērētājus, it sevišķi saistībā ar ražojuma cenas pieejamību, aprites cikla izmaksām un nozares konkurētspēju. Turklāt prasībām nevajadzētu ražotājiem uzlikt pienākumu izmantot patentētu tehnoloģiju vai piemērot pārmērīgu administratīvo slogu, kā arī tām nevajadzētu negatīvi ietekmēt veselību, drošību un vidi.

(8)

Izmantojot esošās nepatentētās un rentablās tehnoloģijas, ir iespējams panākt datoru energoefektivitātes paaugstināšanos, tādējādi samazinot kopējās izmaksas, kas saistītas ar to iegādi un ekspluatāciju.

(9)

Ekodizaina prasības būtu jāievieš pakāpeniski, lai sniegtu ražotājiem pietiekami daudz laika šīs regulas darbības jomā ietverto ražojumu konstrukcijas maiņai. Grafiks būtu jānosaka tā, lai nodrošinātu, ka netiek negatīvi ietekmēts datoru piedāvājums un ka tiek ņemtas vērā ražotāju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, izmaksas, vienlaikus nodrošinot, ka šīs regulas mērķi tiek sasniegti laikus.

(10)

Šīs regulas pārskatīšana ir paredzēta ne vēlāk kā pēc trīsarpus gadiem pēc tās stāšanās spēkā.

(11)

Datoru energoefektivitāte būtu jānosaka ar mūsdienīgām, uzticamām, precīzām un reproducējamām mērīšanas metodēm, tostarp attiecīgos gadījumos saskaņotiem standartiem, kas noteikti saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartizācijas tiesību aktiem (3).

(12)

Tā kā ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko un elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā nav pilnībā piemērotas datoru parametriem, Komisijas 2008. gada 17. decembra Regulu (EK) Nr. 1275/2008, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2005/32/EK iestrādātās ekodizaina prasības attiecībā uz elektrisko, elektronisko mājsaimniecības un biroja iekārtu elektroenerģijas patēriņu gatavības un izslēgtā režīmā (4), nevajadzētu piemērot datoriem. Tādēļ šajā regulā būtu jānosaka īpašas prasības attiecībā uz datoru energopatēriņa vadību, kā arī elektroenerģijas patēriņu miega, izslēgtā un minimālās jaudas režīmā un būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 1275/2008.

(13)

Neraugoties uz datoru izslēgšanu no Regulas (EK) Nr. 1275/2008 darbības jomas, Komisijas 2009. gada 6. aprīļa Regulas (EK) Nr. 278/2009 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2005/32/EK īstenošanu attiecībā uz ekodizaina prasībām par ārējo barošanas avotu patērēto jaudu bezslodzes režīmā un vidējo aktīvo efektivitāti (5) noteikumus piemēro ārējiem barošanas avotiem, ko laiž tirgū ar datoriem.

(14)

Atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 8. pantam ar šo regulu būtu jānosaka piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras.

(15)

Lai būtu vieglāk veikt atbilstības pārbaudes, ražotājiem būtu jāsniedz Direktīvas 2009/125/EK IV un V pielikumā minētajā tehniskajā dokumentācijā ietvertā informācija, ciktāl šī informācija ir attiecināma uz šajā regulā noteiktajām prasībām.

(16)

Lai nodrošinātu godīgu konkurenci, panāktu iecerētos enerģijas ietaupījumus un nodrošinātu, ka patērētāji saņem pareizu informāciju par ražojuma energoefektivitāti, šajā regulā būtu nepārprotami jānorāda, ka pielaides, kas valstu tirgus uzraudzības iestādēm jāievēro, veicot fiziskos testus, lai noteiktu, vai energopatēriņu ietekmējošā ražojuma konkrētais modelis atbilst šai regulai, ražotāji nedrīkst izmantot, lai varētu deklarēt labākus modeļa rādītājus, nekā iespējams pamatot ar ražojuma tehniskajā dokumentācijā minētajiem mērījumiem un aprēķiniem.

(17)

Jānosaka kritēriji tādiem patlaban pieejamiem ražojumiem, kam ir augsta energoefektivitāte. Tādējādi tiks nodrošināta informācijas plaša pieejamība un viegla piekļuve tai, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas savukārt veicinās labāko konstrukciju tehnoloģiju integrāciju un efektīvāku ražojumu izstrādi energopatēriņa samazināšanai.

(18)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi atbilstīgi Direktīvas 2009/125/EK 19. panta 1. punktam izveidotā komiteja,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1.   Šajā regulā ir noteiktas ekodizaina prasības attiecībā uz datoru un datoru serveru laišanu tirgū.

2.   Šo regulu piemēro turpmāk uzskaitītajiem ražojumiem ar barošanu tieši no maiņstrāvas elektrotīkla, arī ar ārēju vai iekšēju barošanas avotu:

a)

galddatoriem;

b)

integrētajiem galddatoriem;

c)

piezīmjdatoriem (tostarp planšetdatoriem, ievadvirsmas datoriem un mobilajiem vienkāršotajiem klientdatoriem);

d)

vienkāršotajiem klienta galddatoriem;

e)

darbstacijām;

f)

mobilajām darbstacijām;

g)

mazserveriem;

h)

datoru serveriem.

3.   Šo regulu nepiemēro šādām ražojumu grupām:

a)

asmenssistēmai un komponentiem;

b)

serveru ierīcēm;

c)

vairākmezglu serveriem;

d)

datoru serveriem ar vairāk nekā četrām procesora ligzdām;

e)

spēļu konsolēm;

f)

dokstacijām.

2. pants

Definīcijas

Izmanto turpmāk uzskaitītās definīcijas:

1)

“dators” ir ierīce, kas veic loģiskas operācijas un apstrādā datus, spēj izmantot ievadierīces un izvadīt informāciju uz displeja un kas parasti ietver centrālo procesoru (CPU) operāciju izpildei. Ja CPU nav, ierīcei ir jāfunkcionē kā klienta vārtejai uz datora serveri, kas darbojas kā skaitļošanas procesors;

2)

“datora serveris” ir skaitļošanas ierīce, kas sniedz pakalpojumus un pārvalda tīklā esošos resursus klientierīču, piemēram, galddatoru, piezīmjdatoru, vienkāršoto klienta galddatoru, interneta protokola (IP) tālruņu, vai citu datoru serveru vajadzībām. Datora serveri parasti laiž tirgū izmantošanai datu centros un birojos/uzņēmumos. Datora serverim galvenokārt piekļūst ar tīkla savienojumiem, nevis ar tiešām lietotāju ievadierīcēm, piemēram, tastatūru vai peli.

Datora serverim ir šādi parametri:

a)

tas ir paredzēts, lai atbalstītu datoru serveru operētājsistēmas (OS) un/vai hipervizorus, un tas ir paredzēts lietotāja uzstādītu uzņēmumu lietojumprogrammu palaišanai;

b)

tas atbalsta kļūdu labojošo kodu (ECC) un/vai buferatmiņu (tostarp gan divrindu buferatmiņas moduļus (DIMM), gan platē buferētas konfigurācijas);

c)

tas tiek laists tirgū ar vienu vai vairākiem maiņstrāvas–līdzstrāvas barošanas avotiem;

d)

visiem procesoriem ir piekļuve kopīgotai sistēmas atmiņai, un tie ir neatkarīgi redzami vienai OS vai hipervizoram;

3)

“ārējais barošanas avots” ir ierīce, kam ir šādi parametri:

a)

tā ir paredzēta elektrotīkla avota ieejā pievadītās maiņstrāvas pārveidošanai zemākā līdzstrāvas vai maiņstrāvas izejas spriegumā;

b)

ar to vienlaikus var pārveidot tikai vienā līdzstrāvas vai maiņstrāvas izejas spriegumā;

c)

tā ir paredzēta lietošanai kopā ar atsevišķu ierīci, kas ir primārais patērētājs;

d)

tā neatrodas vienā fiziskā korpusā ar primāro patērētāju;

e)

tā ir pieslēgta ierīcei, kas ir primārais patērētājs, izmantojot apmaināmu vai neapmaināmu kontaktspraudni/kontaktrozeti, kabeli, vairākdzīslu vadu vai citu vadu;

f)

tās tehnisko datu uzraksta plāksnītē norādītā izejas jauda nepārsniedz 250 W;

4)

“iekšējais barošanas avots” ir komponents, kas paredzēts elektrotīkla avota ieejā pievadītās maiņstrāvas sprieguma pārveidošanai uz līdzstrāvas spriegumu(-iem), lai nodrošinātu barošanu datoram vai datora serverim, un tam ir šādi parametri:

a)

tas atrodas datora vai datora servera korpusā, bet ne uz datora vai datora servera pamatplates;

b)

barošanas avots ir savienots ar elektrotīklu, izmantojot vienu kabeli bez jebkādām elektriskajām starpshēmām starp barošanas avotu un elektrotīklu;

c)

visi elektriskie savienojumi starp barošanas avotu un datora vai datora servera komponentiem (izņemot līdzstrāvas savienojumu ar integrētā galddatora displeju) atrodas datora korpusā.

Iekšējos līdzstrāva–līdzstrāva tipa pārveidotājus, ko izmanto, lai vienu līdzstrāvas spriegumu no ārējā barošanas avota pārveidotu vairākos spriegumos izmantošanai datorā vai datora serverī, neuzskata par iekšējiem barošanas avotiem;

5)

“galddators” ir dators, kura galvenais bloks paredzēts pastāvīgai izvietošanai noteiktā vietā un kurš nav paredzēts pārnēsāšanai, kā arī ir paredzēts izmantošanai ar ārēju displeju un tādām ārējām jeb perifērijas ierīcēm kā tastatūra un pele.

Šīs regulas vajadzībām ir noteiktas šādas galddatoru kategorijas:

a)

“A kategorijas” galddators ir galddators, kas neatbilst B, C vai D kategorijas galddatora definīcijai;

b)

“B kategorijas” galddators ir galddators ar:

(i)

diviem fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

vismaz diviem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas;

c)

“C kategorijas” galddators ir galddators ar:

(i)

trim vai vairāk fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

konfigurāciju ar vismaz vienu no šādiem diviem parametriem:

vismaz diviem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas un/vai

diskrēto grafikas karti (dGfx);

d)

“D kategorijas” galddators ir galddators ar:

(i)

vismaz četriem fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

konfigurāciju ar vismaz vienu no šādiem diviem parametriem:

vismaz četriem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas un/vai

diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-biti), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai;

6)

“integrētais galddators” ir dators, kurā dators un datora displejs funkcionē kā vienots bloks, kam maiņstrāva tiek pievadīta pa vienu kabeli. Ir divu veidu integrētie galddatori: 1) ražojums, kurā displejs un dators ir fiziski apvienoti vienā blokā; vai 2) ražojums, kurā displejs ir no datora atsevišķs komponents, bet ir savienots ar galveno korpusu ar līdzstrāvas barošanas kabeli. Integrētais galddators ir paredzēts pastāvīgai izvietošanai noteiktā vietā un nav paredzēts pārnēsāšanai. Integrētie galddatori galvenokārt nav paredzēti audiovizuālo signālu rādīšanai un uztveršanai.

Šīs regulas vajadzībām ir noteiktas šādas integrēto galddatoru kategorijas:

a)

“A kategorijas” integrētais galddators ir integrētais galddators, kas neatbilst B, C vai D kategorijas integrētā galddatora definīcijai;

b)

“B kategorijas” integrētais galddators ir integrētais galddators ar:

(i)

diviem fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

vismaz diviem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas;

c)

“C kategorijas” integrētais galddators ir integrētais galddators ar:

(i)

trim vai vairāk fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

konfigurāciju ar vismaz vienu no šādiem diviem parametriem:

vismaz diviem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas un/vai

diskrēto grafikas karti (dGfx);

d)

“D kategorijas” integrētais galddators ir integrētais galddators ar:

(i)

vismaz četriem fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

(ii)

konfigurāciju ar vismaz vienu no šādiem diviem parametriem:

vismaz četriem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas un/vai

diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-biti), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai;

7)

“piezīmjdators” ir dators, kas tieši paredzēts, lai tas būtu pārnesams un to varētu darbināt ilgāku laiku vai nu ar tiešu savienojumu ar maiņstrāvas barošanas avotu, vai bez tā. Piezīmjdatoriem izmanto integrētu displeju ar ekrāna redzamās daļas izmēru vismaz 22,86 cm (9 collas) apmērā, un tie spēj darboties ar integrētu akumulatoru vai citu pārnesamu barošanas avotu.

Piezīmjdatori ietver arī turpmāk nosauktos paveidus:

a)

“planšetdators” ir ražojums, kas ir piezīmjdatora paveids, kurš ietver gan pievienotu skārienjutīgu ekrānu, gan pievienotu fizisku tastatūru;

b)

“ievadvirsmas dators” ir piezīmjdatora paveids, kurš ietver integrētu skārienjutīgu ekrānu, bet kuram nav pastāvīgi pievienotas fiziskas tastatūras;

c)

“mobilais vienkāršotais klientdators” ir piezīmjdatora paveids, kurš primārās funkcionalitātes nodrošināšanai izmanto savienojumu ar attālinātiem skaitļošanas resursiem (piemēram, ar datora serveri, attālinātu darbstaciju) un kuram nav ražojumā integrēta rotācijas tipa datu nesēja.

Šīs regulas vajadzībām ir noteiktas šādas piezīmjdatoru kategorijas:

a)

“A kategorijas” piezīmjdators ir piezīmjdators, kas neatbilst B, C vai D kategorijas piezīmjdatora definīcijai;

b)

“B kategorijas” piezīmjdators ir piezīmjdators, kam ir vismaz viena diskrētā grafikas karte (dGfx);

c)

“C kategorijas” piezīmjdators ir piezīmjdators ar vismaz vienu no šādiem parametriem:

a)

vismaz diviem fiziskiem centrālā procesora kodoliem;

b)

vismaz diviem gigabaitiem (GB) sistēmas atmiņas;

c)

diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-biti), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai.

Ražojumus, kuri citādā ziņā atbilstu piezīmjdatora definīcijai, bet kuru patērētā jauda dīkstāves režīmā ir mazāka par 6 W, neuzskata par piezīmjdatoriem šīs regulas izpratnē;

8)

“vienkāršotais klienta galddators” ir dators, kas primārās funkcionalitātes nodrošināšanai izmanto savienojumu ar attālinātiem skaitļošanas resursiem (piemēram, ar datora serveri, attālinātu darbstaciju) un kam nav ražojumā integrēta rotācijas tipa datu nesēja. Vienkāršotā klienta galddatora galvenajam blokam jābūt paredzētam izmantošanai pastāvīgā atrašanās vietā (piemēram, uz rakstāmgalda), nevis pārvietošanai. Vienkāršotie klienta galddatori spēj izvadīt informāciju vai nu uz ārēja, vai iekšēja displeja, ja tāds ir ietverts ražojumā;

9)

“darbstacija” ir jaudīgs, vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, un kam ir šādi parametri:

a)

tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 15 000 stundu;

b)

tai ir kļūdu labojošais kods (ECC) un/vai buferatmiņa;

c)

tai ir trīs no šiem pieciem parametriem:

1)

tai ir papildu barošanas izvads jaudīgas grafikas kartes atbalstam (piemēram, (PCI)-E 6 kontakttapu 12 V papildu barošanas izvads);

2)

papildus grafikas kartes(-u) slotam(-iem) un/vai PCI-X atbalstam uz sistēmas mātesplates ir vismaz lx4 PCI-E standarta ligzda;

3)

tā neatbalsta vienveida atmiņas piekļuves (UMA) grafiku;

4)

uz tās ir pieci vai vairāk nekā pieci PCI, PCI-E vai PCI-X sloti;

5)

tā spēj nodrošināt daudzprocesoru atbalstu diviem vai vairāk centrālajiem procesoriem (jāatbalsta fiziski atsevišķi centrālie procesori/ligzdas, t. i., parametram nav atbilstības, ja ir nodrošināts atbalsts vienam daudzkodolu centrālajam procesoram);

10)

“mobilā darbstacija” ir jaudīgs vienam lietotājam paredzēts dators, ko galvenokārt izmanto grafikas lietojumiem, datorizētajai projektēšanai, programmatūras izstrādei, finanšu un zinātniskiem lietojumiem, kā arī citiem uzdevumiem, kuru izpildei vajadzīga augsta skaitļošanas jauda, izņemot spēļu spēlēšanu, un kas tieši paredzēts, lai tas būtu pārnesams un to varētu darbināt ilgāku laiku vai nu ar tiešu savienojumu ar maiņstrāvas barošanas avotu, vai bez tā. Mobilās darbstacijas izmanto integrētu displeju, un tās spēj darboties ar integrētu akumulatoru vai citu pārnesamu barošanas avotu. Lielākajai daļai mobilo darbstaciju ir ārējs barošanas avots, integrēta tastatūra un rādītājierīce.

Mobilajai darbstacijai ir šādi parametri:

a)

tās vidējais starpatteiču laiks (MTBF) ir vismaz 13 000 stundu;

b)

tai ir vismaz viena diskrētā grafikas karte (dGfx), kas atbilst G3 (ar FB datu platumu > 128-biti), G4, G5, G6 vai G7 kategorijai;

c)

tā atbalsta triju vai vairāk iekšējās atmiņas ierīču ievietošanu;

d)

tā atbalsta sistēmas atmiņu vismaz 32 GB apmērā;

11)

“mazserveris” ir datora veids, kurā parasti izmanto galddatora komponentus galddatora korpusā, bet kuru galvenokārt paredzēts lietot kā datu glabāšanas resursdatoru citiem datoriem un kurš ir paredzēts tādiem uzdevumiem kā tīkla infrastruktūras pakalpojumu nodrošināšana un datu/multivides failu mitināšana, kā arī kuram ir šādi parametri:

a)

tam ir pjedestāla tipa, torņa tipa vai cita veida korpuss, kas līdzīgs galddatora korpusam un nodrošina, ka visi datu apstrādes, glabāšanas un tīkla saskarnes komponenti ir ievietoti vienā korpusā;

b)

tas paredzēts ekspluatācijai 24 stundas diennaktī un septiņas dienas nedēļā;

c)

tas galvenokārt ir paredzēts ekspluatācijai vidē ar vairākiem lietotājiem, vienlaikus apkalpojot vairākus caur tīklu pieslēgtus klientdatorus;

d)

ja to laiž tirgū kopā ar operētājsistēmu, šai operētājsistēmai jābūt paredzētai mājas serverim vai mazjaudīga servera lietojumiem;

e)

to tirgū nelaiž ar diskrēto grafikas karti (dGfx), kas atbilst kādai no kategorijām, izņemot G1;

12)

“asmenssistēma un komponenti” ir sistēma, ko veido korpuss (asmenskorpuss), kurā tiek ievietotas dažādu veidu asmensatmiņas un asmensserveri. Korpuss nodrošina kopīgotus resursus, no kuriem ir atkarīgi serveri un atmiņas. Asmenssistēmas ir paredzētas kā mērogojams risinājums, lai apvienotu vairākus datoru serverus vai atmiņas blokus vienā korpusā, un izstrādātas tā, lai tehniskie darbinieki varētu ērti pievienot vai apmainīt (karstā pārnešana) asmeņus (piemēram, asmensserverus);

13)

“servera ierīce” ir datora serveris, kam komplektā ir iepriekš uzinstalēta operētājsistēma un lietojumprogrammatūra, kuru izmanto, lai veiktu konkrētu funkciju vai cieši saistītu funkciju kopumu. Servera ierīce nodrošina pakalpojumus ar viena vai vairāku tīklu starpniecību, un to parasti pārvalda ar tīmekļa vai komandrindas saskarni. Servera ierīces aparatūras un programmatūras konfigurācijas pielāgo piegādātājs, lai tās pildītu konkrētu uzdevumu, tostarp tīkla vai atmiņas pakalpojumu, un servera ierīces nav paredzētas lietotāja nodrošinātas programmatūras palaišanai;

14)

“vairākmezglu serveris” ir sistēma, ko veido korpuss, kurā ir ievietoti divi vai vairāk neatkarīgi datoru serveri (vai mezgli), kas kopīgi izmanto vienu vai vairākus barošanas avotus. Kopīgā barošana visiem mezgliem tiek sadalīta ar kopīga(-u) barošanas avota(-u) starpniecību. Vairākmezglu serveris ir paredzēts un konstruēts kā viens korpuss un nav paredzēts karstajai pārnešanai;

15)

“divmezglu serveris” ir kopīga vairākmezglu servera konfigurācija, kam ir divi servera mezgli;

16)

“datora serveris ar vairāk nekā četrām procesora ligzdām” ir datora serveris, kam ir vairāk nekā četras saskarnes, kuras paredzētas procesora instalēšanai;

17)

“spēļu konsole” ir no elektrotīkla darbināma atsevišķa ierīce, kuras galvenā funkcija ir videospēļu spēlēšanas nodrošināšana. Spēļu konsole parasti ir paredzēta informācijas izvadīšanai uz ārējā displeja kā galvenā spēles spēlēšanas displeja. Spēļu konsoles parasti ietver centrālo procesoru, sistēmas atmiņu un diskrēto(-os) grafikas procesoru(-us) (GPU), kā arī var ietvert cietos diskus vai citas iekšējās atmiņas iespējas, arī optiskos diskus. Parasti spēļu konsolēm galvenās ievadierīces ir rokās turamas vadības ierīces vai citas interaktīvas vadības ierīces, nevis ārēja tastatūra vai pele. Spēļu konsoles parasti neietver tradicionālās personālo datoru operētājsistēmas, bet tā vietā izmanto konsolei īpaši paredzētas operētājsistēmas. Rokās turamas spēļu ierīces ar integrētu displeju kā galveno spēles spēlēšanas displeju, kuras galvenokārt darbojas ar integrētu akumulatoru vai citu pārnesamu barošanas avotu, nevis ar tiešu savienojumu ar maiņstrāvas barošanas avotu, uzskata par spēļu konsoles veidu;

18)

“dokstacija” ir diskrēts ražojums, kas paredzēts savienošanai ar datoru, lai pildītu tādas funkcijas kā savienojamības paplašināšana vai savienojumu konsolidēšana ar perifērijas ierīcēm. Dokstacijas var arī atvieglot iekšējo akumulatoru uzlādēšanu ar strāvu savienotā datorā;

19)

“centrālais procesors” (CPU) ir datora komponents, kas kontrolē komandu interpretāciju un izpildi. CPU var ietvert vienu vai vairākus fiziskos procesorus, ko sauc par “izpildes kodoliem”. Izpildes kodols ir fiziski klātesošs procesors. Papildu “virtuālie” vai “loģiskie” procesori, kas izriet no viena vai vairākiem izpildes kodoliem, nav fiziski kodoli. Procesora paketē, kas aizņem vienu CPU ligzdu, var būt vairāk nekā viens izpildes kodols. Izpildes kodolu kopējais skaits CPU ir to ierīču nodrošināto izpildes kodolu summa, kuras ir savienotas ar visām CPU fiziskajām ligzdām;

20)

“diskrētā grafikas karte” (dGfx) ir diskrēts iekšējais komponents, kam ir viens vai vairāki grafikas procesori (GPU), kuriem ir lokālās atmiņas kontrollera saskarne un lokāla grafikas apstrādes atmiņa, un kas ietilpst vienā no turpmākajām kategorijām:

a)

G1 (FB_BW ≤ 16);

b)

G2 (16 < FB_BW ≤ 32);

c)

G3 (32 < FB_BW ≤ 64);

d)

G4 (64 < FB_BW ≤ 96);

e)

G5 (96 < FB_BW ≤ 128);

f)

G6 (FB_BW > 128 (ar FB datu platumu < 192-biti));

g)

G7 (FB_BW > 128 (ar FB datu platumu ≥ 192-biti)).

“Kadru bufera joslas platums” (FB _BW) ir datu apjoms, ko sekundē apstrādā visi diskrētie grafikas procesori diskrētajā grafikas kartē un ko aprēķina, izmantojot šādu formulu:

Formula,

kur:

a)

kadru bufera joslas platumu izsaka gigabaitos sekundē (GB/s);

b)

datu pārsūtīšanas ātrums ir faktiskā atmiņas datu frekvence (MHz);

c)

datu platums ir atmiņas kadru bufera (FB) datu platums, kas izteiks bitos (b);

d)

ar “8” aprēķins tiek konvertēts baitos;

e)

dalot ar 1 000, megabaiti tiek konvertēti gigabaitos;

21)

“iekšējā atmiņa” ir datora iekšējais komponents, kas nodrošina energoneatkarīgu atmiņu datu glabāšanai;

22)

“ražojuma veids” ir galddators, integrētais galddators, piezīmjdators, vienkāršotais klienta galddators, darbstacija, mobilā darbstacija, mazserveris, datora serveris, asmenssistēma un komponenti, vairākmezglu serveris, servera ierīce, spēļu konsole, dokstacija, iekšējais barošanas avots vai ārējais barošanas avots;

23)

“displeja miega režīms” ir jaudas režīms, kurā displejs pāriet, saņemot signālu no pievienotas ierīces vai iekšēju stimulu (piemēram, no taimera vai aizņemtības sensora). Displejs var pāriet šajā režīmā, saņemot signālu, ko rada lietotāja ievaddarbības. Ražojumam ir jāaktivizējas, saņemot signālu no pievienotas ierīces, tīkla, tālvadības ierīces un/vai iekšēju stimulu. Kamēr ražojums atrodas šajā režīmā, tas neatveido redzamu attēlu; vienīgais iespējamais izņēmums ir lietotājorientētas funkcijas vai aizsargfunkcijas, piemēram, informācijas par ražojumu vai statusa attēlošana, vai uz sensoriem balstītas funkcijas.

Papildu definīcijas pielikumos izmantotajiem terminiem ir noteiktas I pielikumā.

3. pants

Ekodizaina prasības

Ekodizaina prasības datoriem un datoru serveriem ir noteiktas II pielikumā.

Datoru un datoru serveru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām novērtē saskaņā ar III pielikumā paredzētajām metodēm.

4. pants

Grozījums Regulā (EK) Nr. 1275/2008

Regulas (EK) Nr. 1275/2008 I pielikuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.

Informācijas tehnoloģijas iekārta, kas paredzēta izmantošanai galvenokārt mājas apstākļos, bet izņemot galddatorus, integrētos galddatorus un piezīmjdatorus, kā noteikts Komisijas Regulā (ES) Nr. 617/2013 (6).

5. pants

Regulas (EK) Nr. 278/2009 piemērošana

Regulas (EK) Nr. 278/2009 2. panta 1. punkta g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“g)

ir paredzēts izmantošanai ar Regulas (EK) Nr. 1275/2008 2. panta 1. punktā minētajām elektriskajām un elektroniskajām mājsaimniecības un biroja iekārtām vai ar Komisijas Regulā (ES) Nr. 617/2013 (7) noteiktajiem datoriem.

6. pants

Atbilstības novērtēšana

Atbilstības novērtēšanas procedūra, kas minēta Direktīvas 2009/125/EK 8. pantā, ir konstrukcijas iekšējās kontroles jeb iekšējā dizaina kontroles sistēma, kura noteikta minētās direktīvas IV pielikumā, vai atbilstības noteikšanas vadības sistēma, kas noteikta minētās direktīvas V pielikumā.

7. pants

Tirgus uzraudzība un pārbaudes procedūra

Tirgus uzraudzību īsteno saskaņā ar Direktīvā 2009/125/EK paredzētajiem noteikumiem.

Datoru un datoru serveru atbilstību piemērojamām ekodizaina prasībām pārbauda saskaņā ar šīs regulas III pielikuma 2. punktā noteikto pārbaudes procedūru.

8. pants

Indikatīvie kritēriji

Šīs regulas pieņemšanas laikā tirgū pieejamajiem ražojumiem un tehnoloģijām ar labākajiem raksturlielumiem indikatīvie kritēriji ir norādīti IV pielikumā.

9. pants

Pārskatīšana

Komisija šo regulu pārskata un par pārskatīšanas rezultātiem ziņo Ekodizaina apspriežu forumam ne vēlāk kā pēc trīsarpus gadiem pēc tās stāšanās spēkā, ņemot vērā tehnoloģiju attīstību.

Ņemot vērā tehnoloģiju straujo attīstību, šajā pārskatīšanā ņem vērā programmas Energy Star attīstību un iespējas noteikt stingrākas ekodizaina prasības, lai būtiski samazinātu vai likvidētu energopatēriņa kvotas, it sevišķi attiecībā uz diskrētajām grafikas kartēm (dGfx), un lai atjauninātu definīcijas/darbības jomu, kā arī ņem vērā iespēju pievērsties jautājumam par integrēto displeju energopatēriņu.

Turklāt pārskatīšanā īpaši aplūko dažādus aprites cikla posmus, iespēju noteikt un piemērot ekodizaina prasības citiem tādiem būtiskiem vides aspektiem kā troksnis, materiālu izmantošanas efektivitāte, ietverot prasības par ilgderīgumu, demontēšanas iespējām, pārstrādes iespējām, standartizētām saskarnēm uzlādes ierīcēm, kā arī informācijas prasības par konkrētu svarīgu izejvielu saturu un ielādes ciklu minimālo skaitu, kā arī par akumulatora aizvietošanas jautājumiem.

10. pants

Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

II pielikuma 3. un 6.1. punktu piemēro, sākot no regulas stāšanās spēkā dienas.

II pielikuma 1.1., 1.3., 2., 4., 5.1., 5.2., 6.2.1., 6.2.2., 6.2.3., 6.2.4., 6.2.5., 6.2.6., 7.1., 7.2. un 7.3. punktu piemēro, sākot no 2014. gada 1. jūlija.

II pielikuma 1.2. un 1.4. punktu piemēro, sākot no 2016. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 285, 31.10.2009., 10. lpp.

(2)  OV L 153, 18.6.2010., 1. lpp.

(3)  Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 22. jūnija Direktīva 98/34/EK, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu, un informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā, OV L 204, 21.7.1998., 37. lpp.

(4)  OV L 339, 18.12.2008., 45. lpp.

(5)  OV L 93, 7.4.2009., 3. lpp.

(6)  OV L 175, 27.6.2013., 13. lpp.”

(7)  OV L 175, 27.6.2013., 13. lpp.”


I PIELIKUMS

Pielikumos piemērojamās definīcijas

1.

“Gada kopējais energopatēriņš” (ETEC) ir elektroenerģijas apjoms, ko ražojums patērē konkrētos periodos noteiktos jaudas režīmos un stāvokļos.

2.

“Izslēgts režīms” ir režīms, kurā ražojums patērē vismazāk enerģijas, kuru lietotājs nevar izslēgt (ietekmēt), izņemot ar mehāniska slēdža palīdzību, un kurš var saglabāties nenoteiktu laiku, kad ražojums ir pieslēgts elektrotīklam un tiek izmantots atbilstīgi ražotāja norādījumiem. Ja piemērojami uzlabotās konfigurācijas un barošanas bloka saskarnes (ACPI) standarti, izslēgts režīms parasti atbilst ACPI sistēmas G2/S5 līmenim (nestingrā izslēgšana).

“Poff” ir jauda W izslēgtā režīmā, ko mēra saskaņā ar II pielikumā norādītajām procedūrām.

3.

“Minimālās jaudas režīms” ir stāvoklis vai režīms, kad datora jaudas patēriņš ir vismazākais. Šajā stāvoklī datoru noved vai atstāj vai nu mehāniski (piemēram, ar mehānisku slēdzi izslēdzot datoru), vai automātiski.

4.

“Miega režīms” ir mazjaudas režīms, kurā dators spēj pāriet automātiski pēc neaktivitātes perioda vai kuru var manuāli izvēlēties. Esot šajā režīmā, dators reaģēs uz aktivizēšanas notikumu. Ja piemērojami uzlabotās konfigurācijas un barošanas bloka saskarnes (ACPI) standarti, miega režīms atbilst ACPI sistēmas G1/S3 līmenim (aizturēt RAM).

“Psleep” ir jauda W miega režīmā, ko mēra saskaņā ar II pielikumā norādītajām procedūrām.

5.

“Dīkstāve” ir datora stāvoklis, kad ir ielādēta operētājsistēma un cita programmatūra, ir izveidots lietotāja profils, dators neatrodas miega režīmā un darbina tikai tās pamata lietojumprogrammas, kuras operētājsistēma palaiž pēc noklusējuma.

“Pidle” ir jauda W dīkstāvē, ko mēra saskaņā ar II pielikumā norādītajām procedūrām.

6.

“Papildu iekšējā atmiņa” ir jebkuras un visas atmiņas ierīces, ieskaitot iekšējos cietos diskus (HDD), cietvielu diskus (SSD) un hibrīdos cietos diskus (HHD), kas ievietoti datorā papildus pirmajam diskam.

7.

“Televīzijas uztvērējs” ir diskrēts iekšējais komponents, kas ļauj datoram uztvert televīzijas signālus.

8.

“Audiokarte” (skaņas karte) ir diskrēts iekšējais komponents, kas apstrādā ievades un izvades radiosignālus uz datoru un no tā.

9.

“Aktivizēšanas notikums” ir lietotāja izraisīts, ieprogrammēts vai ārējs notikums vai stimuls, kas izraisa datora pāreju no miega vai izslēgta režīma uz aktīvu darbības režīmu. Aktivizēšanas notikums ietver (bet ne tikai) šādus notikumus:

i)

peles kustību;

ii)

taustiņu nospiešanu;

iii)

vadības ierīces darbību;

iv)

reāllaika pulksteņa notikumu;

v)

pogas nospiešanu uz korpusa;

vi)

ārēju notikumu gadījumā – impulsus, ko nodrošina ar tālvadību, pa tīklu vai ar modemu.

10.

“Aktīvais režīms” ir stāvoklis, kurā dators izpilda lietderīgu darbu, reaģējot uz a) iepriekšējām vai laiksakritīgām lietotāja ievaddarbībām vai uz b) iepriekšēju vai laiksakritīgu instrukciju, kas saņemta pa tīklu. Šis stāvoklis aptver aktīvu apstrādi, datu meklēšanu atmiņas ierīcē, atmiņā vai kešatmiņā, tostarp dīkstāves laiku starp lietotāja veiktām ievaddarbībām un pirms pārejas uz energoekonomisku režīmu.

11.

“Aktivizēšana caur lokālo tīklu” (WOL) ir funkcija, kas ļauj datoram iziet no miega režīma vai izslēgta režīma (vai cita līdzīga energoekonomiska režīma), ja caur Ethernet ir saņemts attiecīgs tīkla pieprasījums.

12.

UMA” ir vienveida atmiņas piekļuve.

13.

“Informācijas vai statusa vizualizēšana” ir pastāvīga funkcija, ar kuru displejā sniedz informāciju vai rāda datora statusu, tostarp laiku.


II PIELIKUMS

Ekodizaina prasības un grafiks

1.   ETEC

Galddators un integrētais galddators

1.1.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

1.1.1.

Gada kopējais energopatēriņš (ETEC, kas izteikts kWh/gadā) nepārsniedz:

a)

A kategorijas datoram: 133,00;

b)

B kategorijas datoram: 158,00;

c)

C kategorijas datoram: 188,00;

d)

D kategorijas datoram: 211,00.

ETEC nosaka, izmantojot šādu formulu:

Formula.

Datoriem, kam nav diskrētā miega režīma, bet dīkstāves energopatēriņš ir mazāks par vai vienāds ar 10,00 W, iepriekš norādītajā vienādojumā miega režīma (Psleep) vietā var izmantot dīkstāves (Pidle) energopatēriņu, izmantojot šādu formulu:

Formula.

Visi Px ir jaudas vērtības norādītajā režīmā/stāvoklī, kā noteikts definīciju sadaļā, un novērtēti vatos (W) saskaņā ar III pielikumā norādītajām procedūrām.

1.1.2.

Piemēro šādas komplektācijai atbilstīgas korekcijas:

a)

atmiņa: 1 kWh gadā par katru GB virs pamatatmiņas, ja pamatatmiņa ir 2 GB (A, B un C kategorijas datoriem) un 4 GB (D kategorijas datoriem);

b)

papildu iekšējā atmiņa: 25 kWh gadā;

c)

diskrēts televīzijas uztvērējs: 15 kWh gadā;

d)

diskrēta audiokarte: 15 kWh gadā;

e)

diskrētā grafikas karte (dGfx) pirmajai un katrai papildu diskrētajai grafikas kartei.

 

dGfx kategorija

Kopējā energopatēriņa kvota

(kWh/gadā)

Pirmā diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

34

G2

54

G3

69

G4

100

G5

133

G6

166

G7

225

Katra papildu diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

20

G2

32

G3

41

G4

59

G5

78

G6

98

G7

133

1.1.3.

Pielikuma 1.1.2. un 1.2.2. punktā minētās komplektācijai atbilstīgās korekcijas attiecībā uz diskrētajām grafikas kartēm (dGfx), diskrētajiem televīzijas uztvērējiem un diskrēto audiokarti attiecas tikai uz tādām kartēm un uztvērējiem, kas ir iespējotas galddatoru vai integrēto datoru testēšanas laikā.

1.1.4.

Pielikuma 1.1.1. un 1.1.2. punkta noteikumus un 1.2. punktā paredzēto šo noteikumu pārskatīšanu nepiemēro D kategorijas galddatoriem un integrētajiem galddatoriem, kas atbilst visiem turpmāk nosauktajiem tehniskajiem parametriem:

a)

tiem ir vismaz seši fiziskie centrālā procesora (CPU) kodoli;

b)

tiem ir diskrētā(-ās) grafikas karte(-es) (dGfx), kas nodrošina kopējos kadru bufera joslas platumus virs 320 GB/s;

c)

tiem ir vismaz 16 GB sistēmas atmiņa;

d)

tiem ir barošanas avots ar nominālo izejas jaudu vismaz 1 000 W apmērā.

1.2.   Sākot no 2016. gada 1. janvāra

1.2.1.

Pielikuma 1.1.1. punktā noteikto gada kopējo energopatēriņu pārskata, kā norādīts turpmāk.

Gada kopējais energopatēriņš (ETEC, kas izteikts kWh/gadā) nepārsniedz:

a)

A kategorijas datoram: 94,00;

b)

B kategorijas datoram: 112,00;

c)

C kategorijas datoram: 134,00;

d)

D kategorijas datoram: 150,00.

1.2.2.

Piemēro turpmāk norādītās pārskatītās komplektācijai atbilstīgās korekcijas attiecībā uz dGfx, kā noteikts 1.1.2. punkta e) apakšpunktā.

 

dGfx kategorija

Kopējā energopatēriņa kvota

(kWh/gadā)

Pirmā diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

18

G2

30

G3

38

G4

54

G5

72

G6

90

G7

122

Katra papildu diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

11

G2

17

G3

22

G4

32

G5

42

G6

53

G7

72

Piezīmjdators

1.3.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

1.3.1.

Gada kopējais energopatēriņš (ETEC, kas izteikts kWh gadā) nepārsniedz:

a)

A kategorijas datoram: 36,00;

b)

B kategorijas datoram: 48,00;

c)

C kategorijas datoram: 80,50.

ETEC nosaka, izmantojot šādu formulu:

Formula, kur visi Px ir energopatēriņa vērtības norādītajā režīmā/stāvoklī, kā noteikts definīciju sadaļā, un novērtēti vatos (W) saskaņā ar III pielikumā norādītajām procedūrām.

1.3.2.

Piemēro šādas komplektācijai atbilstīgas korekcijas:

a)

atmiņa: 0,4 kWh gadā par katru GB virs pamatatmiņas, ja pamatatmiņa ir 4 GB;

b)

papildu iekšējā atmiņa: 3 kWh gadā;

c)

diskrēts televīzijas uztvērējs: 2,1 kWh gadā;

d)

diskrētā grafikas karte (dGfx) (pirmajai un katrai papildu diskrētajai grafikas kartei).

 

dGfx kategorija

Kopējā energopatēriņa kvota

(kWh/gadā)

Pirmā diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

12

G2

20

G3

26

G4

37

G5

49

G6

61

G7

113

Katra papildu diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

7

G2

12

G3

15

G4

22

G5

29

G6

36

G7

66

1.3.3.

Pielikuma 1.3.2. un 1.4.2. punktā minētās komplektācijai atbilstīgās korekcijas attiecībā uz diskrētajām grafikas kartēm (dGfx) un diskrētajiem televīzijas uztvērējiem attiecas tikai uz tādām kartēm un uztvērējiem, kas ir iespējotas piezīmjdatoru testēšanas laikā.

1.3.4.

Pielikuma 1.3.1. un 1.3.2. punkta noteikumus un 1.4. punktā paredzēto noteikumu pārskatīšanu nepiemēro C kategorijas piezīmjdatoriem, kas atbilst visiem turpmāk nosauktajiem tehniskajiem parametriem:

a)

tiem ir vismaz četri fiziskie centrālā procesora (CPU) kodoli;

b)

tiem ir diskrētā(-ās) grafikas karte(-es) (dGfx), kas nodrošina kopējos kadru bufera joslas platumus virs 225 GB/s;

c)

tiem ir vismaz 16 GB sistēmas atmiņa.

1.4.   Sākot no 2016. gada 1. janvāra

1.4.1.

Pielikuma 1.3.1. punktā noteikto gada kopējo energopatēriņu pārskata, kā norādīts turpmāk.

Gada kopējais energopatēriņš (ETEC, kas izteikts kWh gadā) nepārsniedz:

a)

A kategorijas datoram: 27,00;

b)

B kategorijas datoram: 36,00;

c)

C kategorijas datoram: 60,50.

1.4.2.

Piemēro turpmāk norādītās pārskatītās komplektācijai atbilstīgās korekcijas attiecībā uz dGfx, kā noteikts 1.3.2. punkta d) apakšpunktā.

 

dGfx kategorija

Kopējā energopatēriņa kvota

(kWh/gadā)

Pirmā diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

7

G2

11

G3

13

G4

20

G5

27

G6

33

G7

61

Katra papildu diskrētā grafikas karte (dGfx)

G1

4

G2

6

G3

8

G4

12

G5

16

G6

20

G7

36

2.   MIEGA REŽĪMS

Galddators, integrētais galddators un piezīmjdators

2.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

2.1.

Ražojumam ir miega režīms un/vai cits stāvoklis, kas nodrošina miega režīma funkcijas, un šis režīms vai stāvoklis nepārsniedz piemērojamās patērētās jaudas prasības attiecībā uz miega režīmu.

2.2.

Jaudas patēriņš miega režīmā nepārsniedz 5,00 W galddatoriem un integrētajiem galddatoriem un 3,00 W piezīmjdatoriem.

2.3.

Galddatoriem un integrētajiem galddatoriem, kuru jaudas patēriņš dīkstāvē ir mazāks par vai vienāds ar 10,00 W, nav jānodrošina diskrētas sistēmas miega režīms.

2.4.

Ja ražojums ir laists tirgū ar iespējotu WOL funkciju miega režīmā:

a)

var piemērot papildu kvotu 0,70 W apmērā;

b)

tas jātestē gan ar iespējotu, gan atspējotu WOL funkciju un tam ir jāatbilst abām prasībām.

2.5.

Ja produktu laiž tirgū bez spējas izmantot Ethernet, to testē bez WOL iespējošanas.

3.   MINIMĀLĀS JAUDAS REŽĪMS

Galddators, integrētais galddators un piezīmjdators

3.   Sākot ar šīs regulas stāšanās spēkā dienu

3.1.

Jaudas patēriņš minimālās jaudas režīmā nepārsniedz 0,50 W.

3.2.

Ražojumam ir jaudas režīms vai cits režīms, kas nepārsniedz piemērojamās patērētās jaudas prasības attiecībā uz minimālās jaudas režīmu, kad ražojums ir savienots ar energotīkla barošanas avotu.

3.3.

Ja ražojumu laiž tirgū ar informācijas vai statusa displeju, var piemērot papildu kvotu 0,50 W apmērā.

4.   IZSLĒGTS REŽĪMS

Galddators, integrētais galddators un piezīmjdators

4.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

4.1.

Jaudas patēriņš izslēgtā režīmā nepārsniedz 1,00 W.

4.2.

Ražojumam ir izslēgts režīms un/vai cits stāvoklis, un šis režīms vai stāvoklis nepārsniedz piemērojamās patērētās jaudas prasības attiecībā uz izslēgtu režīmu, kad ražojums ir savienots ar energotīkla barošanas avotu.

4.3.

Ja ražojums ir laists tirgū ar iespējotu WOL funkciju izslēgtā režīmā:

a)

var piemērot papildu kvotu 0,70 W apmērā;

b)

tas jātestē gan ar iespējotu, gan atspējotu WOL funkciju un tam ir jāatbilst abām prasībām.

4.4.

Ja produktu laiž tirgū bez spējas izmantot Ethernet, to testē bez WOL iespējošanas.

5.   IEKŠĒJĀ BAROŠANAS AVOTA EFEKTIVITĀTE

Galddators, integrētais galddators, vienkāršotais klienta galddators un mazserveris

5.1.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

Neviens datoru iekšējais barošanas avots nedarbojas ar mazāk kā:

a)

85 % efektivitāti pie 50 % nominālās izejas jaudas;

b)

82 % efektivitāti pie 20 % un 100 % nominālās izejas jaudas;

c)

0,9 jaudas koeficientu pie 100 % nominālās izejas jaudas.

Iekšējie barošanas avoti, kuru maksimālā nominālā izejas jauda ir mazāka par 75 W, ir atbrīvoti no jaudas koeficienta prasības.

Datoru serveri

5.2.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

5.2.1.

Neviens jauktās izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots nedarbojas ar mazāk kā:

a)

85 % efektivitāti pie 50 % nominālās izejas jaudas;

b)

82 % efektivitāti pie 20 % un 100 % nominālās izejas jaudas.

5.2.2.

Neviens jauktās jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots nedarbojas ar mazāk kā:

a)

0,8 jaudas koeficientu pie 20 % nominālās izejas jaudas;

b)

0,9 jaudas koeficientu pie 50 % nominālās izejas jaudas;

c)

0,95 jaudas koeficientu pie 100 % nominālās izejas jaudas.

5.2.3.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu ne vairāk kā 500 W nedarbojas ar mazāk kā:

a)

70 % efektivitāti pie 10 % nominālās izejas jaudas;

b)

82 % efektivitāti pie 20 % nominālās izejas jaudas;

c)

89 % efektivitāti ar 50 % nominālās izejas jaudas;

d)

85 % efektivitāti ar 100 % nominālās izejas jaudas.

5.2.4.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu ne vairāk kā 500 W nedarbojas ar mazāk kā:

a)

0,8 jaudas koeficientu pie 20 % nominālās izejas jaudas;

b)

0,9 jaudas koeficientu pie 50 % nominālās izejas jaudas;

c)

0,95 jaudas koeficientu pie 100 % nominālās izejas jaudas.

5.2.5.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu, kas lielāka par 500 W, bet nepārsniedz 1 000 W, nedarbojas ar mazāk kā:

a)

75 % efektivitāti pie 10 % nominālās izejas jaudas;

b)

85 % efektivitāti pie 20 % un 100 % nominālās izejas jaudas;

c)

89 % efektivitāti pie 50 % nominālās izejas jaudas.

5.2.6.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu, kas lielāka par 500 W, bet nepārsniedz 1 000 W, nedarbojas ar mazāk kā:

a)

0,65 jaudas koeficientu pie 10 % nominālās izejas jaudas;

b)

0,8 jaudas koeficientu pie 20 % nominālās izejas jaudas;

c)

0,9 jaudas koeficientu pie 50 % nominālās izejas jaudas;

d)

0,95 jaudas koeficientu pie 100 % nominālās izejas jaudas.

5.2.7.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu vairāk nekā 1 000 W nedarbojas ar mazāk kā:

a)

80 % efektivitāti pie 10 % nominālās izejas jaudas;

b)

88 % efektivitāti pie 20 % un 100 % nominālās izejas jaudas;

c)

92 % efektivitāti pie 50 % nominālās izejas jaudas.

5.2.8.

Neviens vienas izejas jaudas (maiņstrāva–līdzstrāva) barošanas avots ar nominālo izejas jaudu vairāk nekā 1 000 W nedarbojas ar mazāk kā:

a)

0,8 jaudas koeficientu pie 10 % nominālās izejas jaudas;

b)

0,9 jaudas koeficientu pie 20 % nominālās izejas jaudas;

c)

0,9 jaudas koeficientu pie 50 % nominālās izejas jaudas;

d)

0,95 jaudas koeficientu pie 100 % nominālās izejas jaudas.

6.   ENERGOPATĒRIŅA VADĪBAS IESPĒJOŠANA

Galddators, integrētais galddators un piezīmjdators

6.1.   Sākot ar šīs regulas stāšanās spēkā dienu

Datoram ir energopatēriņa vadības funkcija vai līdzīga funkcija, kas laikā, kad dators nepilda savu galveno funkciju vai kad no tā funkcijām nav atkarīgi citi enerģiju patērējoši ražojumi, automātiski pārslēdz datoru uz režīmu, kurā ražojums patērē mazāk enerģijas nekā piemērojamā jaudas patēriņa prasība miega režīmam.

6.2.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

6.2.1.

Pārejot uz miega režīmu vai izslēgtu režīmu ar WOL, dators samazina jebkuru aktīvo 1 gigabitu sekundē (Gb/s) Ethernet tīkla savienojumu datu pārraides ātrumu.

6.2.2.

Atrodoties miega režīmā, reakcijai uz “aktivizēšanas notikumiem”, piemēram, uz aktivitāti tīklā vai uz darbībām, kas veiktas ar lietotāja saskarnes ierīcēm, vajadzētu notikt ≤ 5 sekundēs, sākot no aktivizēšanas notikuma iniciēšanas sistēmā, līdz sistēma kļūst pilnībā izmantojama, ietverot arī displeja funkciju.

6.2.3.

Datoru laiž tirgū ar iestatījumu, kas nodrošina, ka displejs pārslēdzas miega režīmā, ja lietotājs 10 minūtes nav veicis nekādas darbības.

6.2.4.

Datoram, kas spēj izmantot Ethernet, ir iespējams iespējot vai atspējot WOL funkciju, ja tāda ir, miega režīmam. Datoram, kas spēj izmantot Ethernet, ir iespējams iespējot vai atspējot WOL funkciju izslēgtam režīmam, ja WOL funkcija izslēgtā režīmā ir paredzēta.

6.2.5.

Ja ir pieejams konkrēts miega režīms vai cits stāvoklis, kas nodrošina miega režīma funkciju, režīmu iestata tā, lai tas aktivizētos, ja lietotājs 30 minūtes nav veicis nekādas darbības. Šī energopatēriņa vadības funkcija tiek aktivizēta pirms ražojuma laišanas tirgū.

6.2.6.

Lietotāji var viegli aktivizēt vai deaktivēt jebkādu(-us) bezvadu tīkla savienojumu(-us), un lietotājiem ar simbola, gaismas vai līdzvērtīga līdzekļa starpniecību skaidri parāda, kad ir aktivizēts(-i) vai deaktivēts(-i) bezvadu tīkla savienojums(-i).

7.   INFORMĀCIJA, KO SNIEDZ RAŽOTĀJI

Galddators, integrētais galddators un piezīmjdators

7.1.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

7.1.1.

Ražotāji tehniskajā dokumentācijā sniedz un brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs publisko šādu informāciju:

a)

ražojuma veids un kategorija, kā noteikts 2. pantā (viena un tikai viena kategorija);

b)

ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta preču zīme un adrese saziņai ar ražotāju;

c)

ražojuma modeļa numurs;

d)

izgatavošanas gads;

e)

ETEC vērtība (kWh) un komplektācijai atbilstīgās korekcijas, ko piemēro, kad ir atspējotas visas diskrētās grafikas kartes (dGfx), ja sistēmu testē ar pārslēdzamu grafiku režīmu un ja displeju darbina vienota atmiņas piekļuve (UMA);

f)

ETEC vērtība (kWh) un komplektācijai atbilstīgās korekcijas, ko piemēro, kad ir iespējotas visas diskrētās grafikas kartes (dGfx);

g)

dīkstāves jaudas patēriņš (W);

h)

miega režīma jaudas patēriņš (W);

i)

miega režīma jaudas patēriņš (W) ar iespējotu WOL (kad iespējots);

j)

izslēgta režīma jaudas patēriņš (W);

k)

izslēgta režīma jaudas patēriņš (W) ar iespējotu WOL (kad iespējots);

l)

iekšējā barošanas avota efektivitāte pie 10 %, 20 %, 50 % un 100 % nominālās izejas jaudas;

m)

ārējā barošanas avota efektivitāte;

n)

datora trokšņa līmeņi (deklarētais A svērtais akustiskās jaudas līmenis);

o)

ielādes ciklu minimālais skaits, ko spēj nodrošināt akumulatori (attiecas vienīgi uz piezīmjdatoriem);

p)

mērījumu metodika, ko izmanto, lai noteiktu e)–o) apakšpunktā minēto informāciju;

q)

darbību secība, lai nodrošinātu stabilu stāvokli attiecībā uz jaudas patēriņu;

r)

apraksts par to, kā tika izraudzīts vai ieprogrammēts miega un/vai izslēgts režīms;

s)

notikumu secība, kas vajadzīgi, lai sasniegtu režīmu, kurā iekārta automātiski pāriet uz miega un/vai izslēgtu režīmu;

t)

dīkstāves stāvokļa ilgums, pirms dators automātiski nonāk miega režīmā vai citā stāvoklī, kas nepārsniedz piemērojamās jaudas patēriņa prasības attiecībā uz miega režīmu;

u)

laiks, kas paiet no brīža, kad lietotājs neveic nekādas darbības, līdz brīdim, kurā dators automātiski nonāk režīmā, kas patērē mazāk enerģijas nekā miega režīms;

v)

laiks, kas paiet no brīža, kad lietotājs neveic nekādas darbības, līdz brīdim, kad aktivizējas miega režīms;

w)

informācija lietotājam par energopatēriņa vadības funkcijas energoietaupījumu potenciālu;

x)

informācija lietotājam par to, kā iespējot energopatēriņa vadības funkciju;

y)

ražojumiem ar integrētu displeju, kas satur dzīvsudrabu, – kopējais dzīvsudraba saturs, kuru izsaka kā X,X mg;

z)

mērījumu testu parametri:

testa spriegums (V) un frekvence (Hz),

elektroapgādes sistēmas signāla kopējais kropļojumu koeficients,

informācija un dokumentācija par elektriskajos testos izmantotajiem instrumentiem, konfigurāciju un strāvas slēgumiem.

7.1.2.

Ja ražojuma modeli laiž tirgū ar vairākām konfigurācijām, 7.1.1. punktā prasīto informāciju par ražojumu var sniegt vienu reizi par katru ražojuma kategoriju (kā noteikts 2. pantā), aprakstot konfigurāciju, kam šajā ražojuma kategorijā ir augstākais jaudas patēriņš. Sniegtajā informācijā iekļauj visu to modeļu konfigurāciju sarakstu, kuras reprezentē modelis, par kuru tiek sniegta informācija.

Piezīmjdators

7.2.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

Ja piezīmjdatoru darbina akumulators(-i), kam nevar piekļūt un ko nevar nomainīt neprofesionāls lietotājs, papildus 7.1. punktā norādītajai informācijai ražotāji tehniskajā dokumentācijā, brīvas piekļuves tīmekļa vietnēs un uz piezīmjdatora ārējā iepakojuma sniedz šādu informāciju “Lietotāji paši nevar nomainīt šā ražojuma akumulatoru(-us).”

Uz piezīmjdatora ārējā iepakojuma sniegtā informācija ir skaidri saskatāma un salasāma, kā arī tiek sniegta visās tās valsts oficiālajās valodās, kurā ražojums tiek tirgots.

Darbstacija, mobilā darbstacija, vienkāršotais klienta galddators, mazserveris un datora serveris

7.3.   Sākot no 2014. gada 1. jūlija

7.3.1.

Ražotāji tehniskajā dokumentācijā sniedz un brīvpiekļuves tīmekļa vietnēs publisko šādu informāciju:

a)

ražojuma veids, kā noteikts 2. pantā (viena un tikai viena kategorija);

b)

ražotāja nosaukums, reģistrēts tirdzniecības nosaukums vai reģistrēta preču zīme un adrese saziņai ar ražotāju;

c)

ražojuma modeļa numurs;

d)

izgatavošanas gads;

e)

iekšējā/ārējā barošanas avota efektivitāte;

f)

mērījumu testu parametri:

testa spriegums (V) un frekvence (Hz),

elektroapgādes sistēmas signāla kopējais kropļojumu koeficients,

informācija un dokumentācija par elektriskajos testos izmantotajiem instrumentiem, konfigurāciju un strāvas slēgumiem;

g)

maksimālais jaudas patēriņš (W);

h)

dīkstāves jaudas patēriņš (W);

i)

miega režīma jaudas patēriņš (W);

j)

izslēgta režīma jaudas patēriņš (W);

k)

datora trokšņa līmeņi (deklarētais A svērtais akustiskās jaudas līmenis);

l)

mērījumu metodika, ko izmanto, lai noteiktu e)–k) apakšpunktā minēto informāciju.

7.3.2.

Ja ražojuma modeli laiž tirgū ar vairākām konfigurācijām, 7.3.1. punktā prasīto informāciju par ražojumu var sniegt vienu reizi par katru ražojuma kategoriju (kā noteikts 2. pantā), aprakstot konfigurāciju, kam šajā ražojuma kategorijā ir augstākais jaudas patēriņš. Sniegtajā informācijā iekļauj visu to modeļu konfigurāciju sarakstu, kuras reprezentē modelis, par kuru tiek sniegta informācija.


III PIELIKUMS

Mērījumi un pārbaudes procedūra tirgus uzraudzības vajadzībām

1.   MĒRĪJUMI

Atbilstības nodrošināšanai un šajā regulā noteikto prasību atbilstības pārbaudīšanai mērījumus un aprēķinus veic, izmantojot saskaņotos standartus, kuru atsauces numuri ir publicēti Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī, vai izmantojot citas ticamas, precīzas un reproducējamas metodes, kuras ir mūsdienīgas un vispāratzītas un ar kurām iegūto rezultātu nenoteiktība ir uzskatāma par zemu.

Datorus, ko laiž tirgū bez operētājsistēmas, kura spēj atbalstīt uzlabotās konfigurācijas un barošanas bloka saskarnes (ACPI) vai līdzīgu sistēmu, testē ar operētājsistēmu, kas atbalsta ACPI (vai līdzīgu) sistēmu.

2.   PĀRBAUDES PROCEDŪRA

Veicot Direktīvas 2009/125/EK 3. panta 2. punktā minētās tirgus uzraudzības pārbaudes, dalībvalstu iestādes attiecībā uz šīs regulas II pielikumā noteiktajām ekodizaina prasībām piemēro turpmāk aprakstīto pārbaudes procedūru.

Kopējais energopatēriņš, miega režīms, izslēgts režīms un minimālās jaudas režīms

2.1.

Attiecībā uz jaudas patēriņa prasībām, kas pārsniedz 1,00 W, vai gadījumā, ja TEC energopatēriņa prasību rezultātā jaudas patēriņa prasība pārsniedz 1,00 W vismaz vienā no jaudas patēriņa režīmiem, dalībvalstu iestādes testē vienu atsevišķu vienību, kā aprakstīts turpmāk.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 2.3. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja testa rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām tās nepārsniedz vairāk kā par 7 %.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 2.2. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja testa rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām tās nepārsniedz vairāk kā par 7 %. Testa rezultātus var papildināt ar II pielikuma 2.4. punktā noteikto papildu pielaidi, ja modeļa konfigurāciju laiž tirgū ar miega režīmā iespējotu WOL funkciju. Modeļa konfigurācija būtu jātestē gan ar iespējotu, gan atspējotu WOL funkciju, un tai būtu jāatbilst abām prasībām. Modeļa konfigurāciju, ko laiž tirgū bez spējas izmantot Ethernet, testē bez WOL iespējošanas.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie testa rezultāti, testē tās pašas modeļa konfigurācijas trīs papildu vienības.

Pēc tam, kad ir veikti testi tā paša modeļa un konfigurācijas trīs papildu vienībām, uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.2. un 2.3. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja šo trīs pēdējo testēto vienību vidējie testa rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām nepārsniedz tās vairāk kā par 7 %.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie testa rezultāti, uzskata, ka modeļa konfigurācija un visi modeļi, uz ko attiecas tā pati informācija par ražojumu (minēta II pielikuma 7.1.2. un 7.3.2. punktā), neatbilst II pielikuma 1.1., 1.2., 1.3., 1.4., 2.2. un 2.3. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām.

2.2.

Attiecībā uz jaudas patēriņa prasībām, kas ir mazākas par vai vienādas ar 1,00 W, dalībvalstu iestādes testē vienu vienību, kā aprakstīts turpmāk.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 3.1. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja testa rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām tās nepārsniedz vairāk kā par 0,10 W. Testa rezultātus var papildināt ar II pielikuma 3.3. punkta noteikto papildu kvotu, ja modeļa konfigurāciju laiž tirgū ar “informāciju vai statusa norādi”.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 4.1. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja testa rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām tās nepārsniedz vairāk kā par 0,10 W. Testa rezultātus var papildināt ar II pielikuma 4.3. punkta noteikto papildu kvotu, ja modeļa konfigurāciju laiž tirgū ar izslēgtā režīmā iespējotu WOL funkciju. Modeļa konfigurācija būtu jātestē gan ar iespējotu, gan atspējotu WOL funkciju, un tai būtu jāatbilst abām prasībām. Modeļa konfigurāciju, ko laiž tirgū bez spējas izmantot Ethernet, testē bez WOL iespējošanas.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie testa rezultāti, testē tās pašas modeļa konfigurācijas trīs papildu vienības.

Pēc tam, kad ir veikti testi tā paša modeļa un konfigurācijas trīs papildu vienībām, uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 3.1. un 4.1. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja šo trīs pēdējo testu vidējie rezultāti attiecībā uz piemērojamām robežvērtībām nepārsniedz tās vairāk kā par 0,10 W.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie testa rezultāti, uzskata, ka modeļa konfigurācija un visi modeļi, uz ko attiecas tā pati informācija par ražojumu (minēta II pielikuma 7.1.2. un 7.3.2. punktā), neatbilst II pielikuma 3.1. un 4.1. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām.

Iekšējā barošanas avota efektivitāte

2.3.

Dalībvalstu iestādes testē tikai vienu atsevišķu vienību.

Uzskata, ka modelis atbilst II pielikuma 5. punktā paredzētajiem noteikumiem, ja:

a)

II pielikumā noteiktajos slodzes apstākļos efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība nav vairāk kā par 2 % zemāka par aktīvās efektivitātes piemērojamo robežvērtību; un

b)

II pielikumā noteiktā jaudas koeficienta vidējā aritmētiskā vērtība nav vairāk kā par 10 % zemāka par jaudas koeficienta piemērojamo robežvērtību.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie rezultāti, testē tā paša modeļa trīs papildu vienības.

Pēc tā paša modeļa trīs papildu vienību testēšanas uzskata, ka modelis atbilst II pielikuma 5. punktā paredzētajiem noteikumiem, ja:

a)

II pielikumā noteiktajos slodzes apstākļos efektivitātes vidējā aritmētiskā vērtība nav vairāk kā par 2 % zemāka par aktīvās efektivitātes piemērojamo robežvērtību; un

b)

II pielikumā noteiktā jaudas koeficienta vidējā aritmētiskā vērtība nav vairāk kā par 10 % zemāka par jaudas koeficienta piemērojamo robežvērtību.

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie rezultāti, uzskata, ka modeļa konfigurācija un visi modeļi, uz ko attiecas tā pati informācija par ražojumu (minēta II pielikuma 7.1.2. un 7.3.2. punktā), neatbilst II pielikuma 5. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām.

Energopatēriņa vadības iespējošana

2.4.

Attiecībā uz II pielikuma 6.1. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes izmanto piemērojamo procedūru, lai izmērītu jaudas patēriņu pēc tam, kad energopatēriņa vadības vai līdzīga funkcija ir iekārtu pārslēgusi piemērojamā jaudas patēriņa režīmā.

2.5.

Attiecībā uz II pielikuma 6.2.1.–6.2.6. punktā noteiktajām prasībām dalībvalstu iestādes testē tikai vienu atsevišķu vienību, kā aprakstīts turpmāk.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.1. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja jebkuru aktīvo 1 gigabitu sekundē (Gb/s) Ethernet tīkla savienojumu datu pārraides ātrums tiek samazinās, kad galddators, integrētais galddators vai piezīmjdators pāriet uz miega režīmu vai izslēgtu režīmu ar WOL.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.2. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja galddators, integrētais galddators vai piezīmjdators kļūst pilnībā izmantojams, ietverot jebkuru savienotu displeju, 5 sekunžu laikā pēc aktivizēšanas notikuma iniciēšanas miega režīma laikā.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.3. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja ar galddatoru, integrēto galddatoru vai piezīmjdatoru savienots displejs pārslēdzas uz miega režīmu, kad lietotājs 10 minūtes nav veicis nekādas darbības.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.4. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja miega un izslēgtā režīmā WOL funkciju var gan iespējot, gan atspējot.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.5. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja galddators, integrētais galddators vai piezīmjdators pārslēdzas uz miega režīmu, kad lietotājs 30 minūtes nav veicis nekādas darbības.

Uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst 6.2.6. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja lietotāji var viegli aktivizēt un deaktivēt jebkādu(-us) bezvadu tīkla savienojumu(-us) un ja lietotājiem ar simbola, gaismas vai līdzvērtīga līdzekļa starpniecību skaidri parāda, kad ir aktivizēts(-i) vai deaktivēts(-i) bezvadu tīkla savienojums(-i).

Ja netiek iegūti iepriekš aprakstītie testa rezultāti, būtu jātestē tās pašas modeļa konfigurācijas trīs papildu vienības.

Pēc tam, kad ir veikti testi tā paša modeļa un konfigurācijas trīs papildu vienībām, uzskata, ka modeļa konfigurācija atbilst II pielikuma 6.2.1.–6.2.6. punktā noteiktajām piemērojamām prasībām, ja visas trīs papildu vienības atbilst šīm prasībām.

Ja netiek iegūti iepriekš minētie rezultāti, uzskata, ka modeļa konfigurācija un visi modeļi, uz ko attiecas tā pati informācija par ražojumu (minēta II pielikuma 7.1.2. un 7.3.2. punktā), neatbilst II pielikuma 6.2.1. līdz 6.2.6. noteiktajām piemērojamām prasībām.

Šajā pielikumā noteiktās verifikācijas pielaides attiecas tikai uz dalībvalstu iestāžu izmērīto parametru verifikāciju, un ražotājs tās neizmanto kā vērtību pieļaujamo pielaidi tehniskajā dokumentācijā, lai panāktu atbilstību prasībām. Deklarētās vērtības nedrīkst būt ražotājam izdevīgākas kā tehniskajā dokumentācijā norādītās vērtības.


IV PIELIKUMS

Indikatīvie kritēriji

Direktīvas 2009/125/EK I pielikuma 2. punkta 3. daļas vajadzībām nosaka turpmāk minētos indikatīvos kritērijus.

Tie attiecas uz labāko pieejamo tehnoloģiju šīs regulas izstrādes laikā.

Tirgū pieejamo datoru pašreizējie labākie raksturlielumi ir šādi:

ETEC atšķiras dažādām kategorijām, skatiet tabulu turpmāk,

miega režīmā – 0,4 W,

izslēgtā režīmā – 0,0 W.

Tabula

ETEC pašreizējie labākie raksturlielumi

 

ETEC (kWh/gadā) (1)

Galddators un integrētais galddators

A kategorija

33,4

B kategorija

28,7

C kategorija

75,8

D kategorija

63,5

Piezīmjdators

A kategorija

10,9

B kategorija

18,1

C kategorija

26,3


(1)  Jaunākie dati 2012. gada 20. martā.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/34


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 618/2013

(2013. gada 26. jūnijs),

ar kuru groza I pielikumu Regulai (EK) Nr. 669/2009, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 882/2004 saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, pastiprinātu importa oficiālo kontroli

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulu (EK) Nr. 882/2004 par oficiālo kontroli, ko veic, lai nodrošinātu atbilstības pārbaudi saistībā ar dzīvnieku barības un pārtikas aprites tiesību aktiem un dzīvnieku veselības un dzīvnieku labturības noteikumiem (1), un jo īpaši tās 15. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulā (EK) Nr. 669/2009 (2) iekļauti noteikumi par pastiprinātu oficiālo kontroli, kas jāpiemēro, importējot tās I pielikumā uzskaitīto (“saraksts”) barību un pārtiku, kas nav dzīvnieku izcelsmes barība un pārtika, ievešanas vietās Regulas (EK) Nr. 882/2004 I pielikumā minētajās teritorijās.

(2)

Regulas (EK) Nr. 669/2009 2. pantā noteikts, ka sarakstu pārskata regulāri un ne retāk kā reizi ceturksnī, ņemot vērā vismaz tos informācijas avotus, kas norādīti minētajā pantā.

(3)

Kā liecina ar pārtiku saistītu incidentu biežums un nozīmīgums ātrās brīdināšanas sistēmā pārtikas un barības jomā (RASFF), konstatējumi, kas gūti, Pārtikas un veterinārajam birojam apmeklējot trešās valstis, kā arī tie ceturkšņa ziņojumi par pārtikas un barības sūtījumiem, kas nav dzīvnieku izcelsmes pārtika un barība, kurus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 669/2009 15. pantu Komisijai iesniegušas dalībvalstis, minētais saraksts būtu jāgroza.

(4)

Jo īpaši attiecībā uz kaltētu pupiņu sūtījumiem no Nigērijas attiecīgie informācijas avoti norāda uz jaunu apdraudējumu rašanos, pamatojot pastiprinātas oficiālas kontroles nepieciešamību. Tāpēc šajā sarakstā būtu jāiekļauj ieraksts par šiem sūtījumiem.

(5)

Saraksts būtu jāgroza, arī lai palielinātu oficiālo kontroļu biežumu precēm, kurām iepriekšminētajos informācijas avotos norādīta lielāka neatbilstība attiecīgajiem Savienības tiesību aktiem, kas tādējādi pamatojot pastiprinātās oficiālās kontroles nepieciešamību. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza ieraksts sarakstā par Brassica oleracea no Ķīnas.

(6)

Tāpat saraksts būtu jāgroza, samazinot oficiālās kontroles biežumu precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīta vispārēja aizvien lielāka atbilstība attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām prasībām, un tāpēc to pašreizējais oficiālās kontroles līmenis vairs nav pamatots. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza ieraksts sarakstā par Brassica (krustziežu ģints) dārzeņiem no Taizemes.

(7)

Turklāt saraksts būtu jāgroza, svītrojot ierakstus par precēm, par kurām pieejamajos informācijas avotos norādīts, ka kopumā tās pienācīgi atbilst attiecīgajām Savienības tiesību aktos noteiktajām nekaitīguma prasībām, un kurām tāpēc vairs nav pamata veikt pastiprinātu oficiālo kontroli. Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza ieraksti sarakstā par zemesriekstiem no Dienvidāfrikas un granātāboliem no Ēģiptes.

(8)

Skaidrības labad jāgroza pesticīdu atlieku saraksts, kas norādīts Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikuma beigu piezīmēs, lai nodrošinātu, ka tās atbilst definīcijai, kas sniegta Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulā (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK (3).

(9)

Kopienas tiesību aktu konsekvences un skaidrības labad Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikums jāaizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

(10)

Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 669/2009.

(11)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 669/2009 I pielikumu aizstāj ar šīs regulas pielikuma tekstu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 165, 30.4.2004., 1. lpp.

(2)  OV L 194, 25.7.2009., 11. lpp.

(3)  OV L 70, 16.3.2005., 1. lpp.


PIELIKUMS

“I PIELIKUMS

Barība un pārtika, kura nav dzīvnieku izcelsmes un kuru izraudzītajā ievešanas vietā pārbauda pastiprinātā oficiālā kontrolē

Barība un pārtika

(paredzētais izmantojums)

KN kods (1)

Taric apakšgrupa

Izcelsmes valsts

Risks

Fiziskās kontroles un identitātes kontroles biežums

(%)

Rozīnes

0806 20

 

Afganistāna (AF)

Ohratoksīns A

50

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Lazdu rieksti

(nelobīti vai lobīti)

0802 21 00;

0802 22 00

 

Azerbaidžāna (AZ)

Aflatoksīni

10

(Barība un pārtika)

 

 

 

 

 

Arbūzi

0807 11 00

 

Brazīlija (BR)

Salmonellas

10

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Zemesrieksti, nelobīti

1202 41 00

 

Brazīlija (BR)

Aflatoksīni

10

Zemesrieksti, lobīti

1202 42 00

 

 

 

 

Zemesriekstu sviests

2008 11 10

 

 

 

 

Zemesrieksti, citādi sagatavoti vai konservēti

2008 11 91;

2008 11 96;

2008 11 98

 

 

 

 

(Barība un pārtika)

 

 

 

 

 

Zemenes (saldētas)

0811 10

 

Ķīna (CN)

Norovīruss un A hepatīts

5

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Brassica oleracea

(citi pārtikā lietojami Brassica ģints augi, Ķīnas brokoļi) (2)

ex 0704 90 90

40

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (3)

20

(Pārtika – svaiga vai dzesēta)

 

 

 

 

 

Kaltētas nūdeles

ex 1902 11 00;

ex 1902 19 10;

ex 1902 19 90;

ex 1902 20 10;

ex 1902 20 30;

ex 1902 20 91;

ex 1902 20 99;

ex 1902 30 10;

ex 1902 30 10

10

10

10

10

10

10

10

10

91

Ķīna (CN)

Alumīnijs

10

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Pomelo

ex 0805 40 00

31; 39

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (4)

20

(Pārtika – svaiga)

 

 

 

 

 

Tēja, arī aromatizēta

0902

 

Ķīna (CN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (5)

10

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Baklažāni

0709 30 00;

ex 0710 80 95

72

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (6)

10

Balzambumbieri

(Momordica charantia)

ex 0709 99 90;

ex 0710 80 95

70

70

 

 

 

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

 

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00;

ex 0710 22 00

10

10

Dominikānas Republika (DO)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (6)

20

Pipari (saldie un citi)

(Capsicum spp.)

0709 60 10;

ex 0709 60 99

20

 

 

 

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

0710 80 51;

ex 0710 80 59

20

 

 

 

Apelsīni (svaigi vai žāvēti)

0805 10 20;

0805 10 80

 

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (7)

10

Zemenes

0810 10 00

 

 

 

 

(Pārtika – svaigi augļi)

 

 

 

 

 

Pipari (saldie un citi)

(Capsicum spp.)

0709 60 10;

ex 0709 60 99;

20

Ēģipte (EG)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (8)

10

(Pārtika – svaiga, dzesēta vai saldēta)

0710 80 51;

ex 0710 80 59

20

 

 

 

Capsicum annuum, veseli

0904 21 10

 

Indija (IN)

Aflatoksīni

10

Capsicum annuum,

grūsti vai malti

ex 0904 22 00

10

 

 

 

Žāvēti Capsicum ģints augļi, veseli, izņemot saldos piparus

(Capsicum annuum)

0904 21 90

 

 

 

 

Karijs (čilli produkti)

0910 91 05

 

 

 

 

Muskatrieksts

(Myristica fragrans)

0908 11 00;

0908 12 00

 

 

 

 

Muskatriekstu mizas

(Myristica fragrans)

0908 21 00;

0908 22 00

 

 

 

 

Ingvers

(Zingiber officinale)

0910 11 00;

0910 12 00

 

 

 

 

Curcuma longa

(garā kurkuma)

0910 30 00

 

 

 

 

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

 

 

 

 

Muskatrieksts

(Myristica fragrans)

0908 11 00;

0908 12 00

 

Indonēzija (ID)

Aflatoksīni

20

Muskatriekstu mizas

(Myristica fragrans)

0908 21 00;

0908 22 00

 

 

 

 

(Pārtika – kaltētas garšvielas)

 

 

 

 

 

Zirņi ar pākstīm

(nelobīti)

ex 0708 10 00

40

Kenija (KE)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (9)

10

Pupas ar pākstīm

(nelobītas)

ex 0708 20 00

40

 

 

 

(Pārtika – svaiga un dzesēta)

 

 

 

 

 

Piparmētras

ex 1211 90 86

30

Maroka (MA)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (10)

10

(Pārtika – svaigi garšaugi)

 

 

 

 

 

Kaltētas pupiņas

0713 39 00

 

Nigērija (NG)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (11)

50

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Arbūzu (Egusi, Citrullus lanatus) sēklas un no tām iegūtie produkti

ex 1207 70 00;

ex 1106 30 90;

ex 2008 99 99

10

30

50

Sjerraleone (SL)

Aflatoksīni

50

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Pipari (izņemot saldos)

(Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

20

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (12)

10

(Pārtika – svaiga)

 

 

 

 

 

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Taizeme (TH)

Salmonella (13)

10

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86

20

 

 

 

Piparmētra

ex 1211 90 86

30

 

 

 

(Pārtika – svaigi garšaugi)

 

 

 

 

 

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (14)

10

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86

20

 

 

 

(Pārtika – svaigi garšaugi)

 

 

 

 

 

Krustziežu ģints dārzeņi

0704;

 

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (14)

10

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

ex 0710 80 95

76

 

 

 

Sparģeļpupiņas

(Vigna unguiculata spp. sesquipedalis)

ex 0708 20 00;

ex 0710 22 00

10

10

Taizeme (TH)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (14)

20

Baklažāni

0709 30 00;

ex 0710 80 95

72

 

 

 

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

 

 

 

Saldie pipari

(Capsicum annuum)

0709 60 10;

0710 80 51

 

Turcija (TR)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (15)

10

Tomāti

0702 00 00;

0710 80 70

 

 

 

 

(Pārtika – svaigi, dzesēti vai saldēti dārzeņi)

 

 

 

 

 

Rozīnes

0806 20

 

Uzbekistāna (UZ)

Ohratoksīns A

50

(Pārtika)

 

 

 

 

 

Koriandra lapas

ex 0709 99 90

72

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (16)

20

Baziliks (svētais, saldais)

ex 1211 90 86

20

 

 

 

Piparmētra

ex 1211 90 86

30

 

 

 

Pētersīļi

ex 0709 99 90

40

 

 

 

(Pārtika – svaigi garšaugi)

 

 

 

 

 

Okras

ex 0709 99 90

20

Vjetnama (VN)

Pesticīdu atliekas, kas analizētas, izmantojot vairāku atlieku noteikšanas metodes, kuras balstītas uz GC-MS un LC-MS, vai izmantojot vienas atliekas noteikšanas metodes (16)

20

Pipari (izņemot saldos)

(Capsicum spp.)

ex 0709 60 99

20

 

 

 

(Pārtika – svaiga)

 

 

 

 

 


(1)  Ja jāpārbauda tikai daži ar kādu KN kodu klasificēti produkti un preču nomenklatūrā šim kodam nav atsevišķas apakšnodaļas, tad KN kodu marķē ar “ex”.

(2)  Brassica oleracea L. convar. botrytis (L) Alef var. italica Plenck sugas alboglabra šķirne. Pazīstama arī kā Kai Lan, Gai Lan, Gailan, Kailan, Chinese bare Jielan.

(3)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: hlorfenapils, fipronils (fipronila un sulfona metabolīta summa (MB46136), izteikta kā fipronils), karbendazīms un benomils (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), acetamiprīds, dimetomorfs un propikonazols.

(4)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: triazofoss, triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa), parationmetils (parationmetila un paraoksonmetila summa, kas izteikta kā parationmetils), fentoāts, metidations.

(5)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: buprofezīns, imidakloprīds, fenvalerāts un esfenvalerāts (RS un SR izomēru summa), profenofoss, trifluralīns, triazofoss, triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa), cipermetrīns (cipermetrīns, tostarp pārējo sastāvā esošo izomēru maisījumi (izomēru summa).

(6)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: amitrazs (amitrazs, kura sastāvā ir metabolīti, kas satur 2,4-dimetilanilīnu, kas izteikti kā amitrazs), acefāts, aldikarbs (aldikarba, tā sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā aldikarbs), karbendazīms un benomils (benomila un karbendazīma summa, izteikta kā karbendazīms), hlorfenapils, hlorpitifoss, ditiokarbamāti (ditiokarbamāti, kas izteikti kā CS2, ieskaitot manebu, mankocebu, metriāmu, propinebu, tirāmu un ciramu), diafentiurons, diazinons, dihlorvoss, dikofols (p, p’ un o,p’ izomēru summa), dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfāna sulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns), fenamidons, imidakloprīds, malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations), metamidofoss, metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs), metomils, un tiodikarbs (metomila un tiodikarba summa, kas izteikta kā metomils), monokrotofoss, oksamils, profenofoss, propikonazols, tiabendazols, tiaklorprīds.

(7)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbendazīms un benomīls (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), ciflutrīns (ciflutrīns, ieskaitot pārējos komponentu izomēru maisījumus (izomēru summa)), ciprodinils, diazinons, dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), etions, fenitrotions, fenpropantrīns, fludioksonils, heksaflumurons, lambda-cihalotrīns, metiokarbs (metiokarba un metiokarba sulfoksīda un sulfona summa, izteikta kā metiokarbs), metomils un tiokarbs (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils), oksamils, fentoāts, tionfanātmetils.

(8)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbofurāns (karbofurāna un 3-hidroksi-karbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns), hlorpirifoss, cipermetrīns (cipermetrīns, ieskaitot pārējo komponentu izomēru maisījumus (izomēru summa)), ciprokonazols, dikofols (p, p’ un o,p’ izomēru summa), difenokonazols, dinotefurāns, etions, fluzilazols, folpets, prohlorāzs (prohlorāza un tā metobolītu summa, kas satur 2,4,6-trihlorfenola grupu, izteikts kā prohlorāzs), profenofoss, propikonazols, tiofanātmetils un triforīns.

(9)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), hlorpirifoss, acefāts, metamidofoss, metomils un tiokarbs (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils), diafentiurons, indoksakarbs kā izomēru S un R summa.

(10)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: hlorpirifoss, cipermetrīns (tostarp pārējo sastāvā esošo izomēru maisījumi (izomēru summa)), dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), endosulfāns (alfa un beta izomēru un endosulfāna sulfāta summa, kas izteikta kā endosulfāns), heksakonazols, parationmetils (parationmetila un paraoksonmetila summa, izteikta kā parationmetils), metomils un tiodikarbs (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils), flutriafols, karbendazīms un benomils (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), flubendiamīds, miklobitanīls, malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations).

(11)  Jo īpaši dihlorvosa atliekas.

(12)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbofurāns (karbofurāna un 3-hidroksi-karbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns), metomils un tiodikarbs (metomila un tiodikarba summa, kas izteikta kā metomils), dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), triazofoss, malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations), profenofoss, protiofoss, etions, karbendazims un benomils (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), triforīns, procimidons, formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)).

(13)  Atsauces metode EN/ISO 6579 vai metode, kas apstiprināta attiecībā pret to, kā minēts Komisijas Regulas (EK) Nr. 2073/2005 (OV L 338, 22.12.2005., 1. lpp.) 5. pantā.

(14)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: acefāts, karbarils, karbendazims (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), karbofurāns (karbofurāna un 3-hidroksi-karbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns), hlorpirifoss, hlorpirifosmetils, dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), etions, malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations), metalaksils un metalaksils-M (izomēru summa)), monokrotofoss, profenofoss, protiofoss, kvinalfoss, triadimefons un triadimenols (triadimefona un triadimenola summa), triazofoss, dicrotofoss, EPN, triforīns.

(15)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: metomils un tiodikarbs (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils), oksamils, karbendazims (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), klofentezīns, diafentiurons, dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts), formetanāts (formetanāta un tā sāļu summa, izteikta kā formetanāts (hidrohlorīds)), malations (malationa un malaoksona summa, izteikta kā malations), procimidons, tetradifons, tiofanātmetils.

(16)  Jo īpaši šādu vielu atliekas: karbofurāns (karbofurāna un 3-hidroksi-karbofurāna summa, izteikta kā karbofurāns), karbendazims un benomils (benomila un karbendazima summa, kas izteikta kā karbendazims), hlorpirifoss, profenofoss, permetrīns (izomēru summa), heksakonazols, difenokonazols, propikonazols, fipronils (fipronila un sulfona metabolīta summa (MB46136), izteikta kā fipronils), propargīts, fluzilazols, fentoāts, cipermetrīns (tostarp pārējo sastāvā esošo izomēru maisījumi (izomēru summa)), metomils un tiodikarbs (metomila un tiokarba summa, izteikta kā metomils), hoinalfoss, pencikurons, metidations, dimetoāts (dimetoāta un ometoāta summa, izteikta kā dimetoāts).”


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/43


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 619/2013

(2013. gada 26. jūnijs),

ar ko aizliedz ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas un Spānijas karoga kuģi vai Francijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā un Spānijā reģistrēti kuģi, veikt zilo tunzivju zvejas darbības Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (1), un jo īpaši tās 36. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Padomes 2013. gada 21. janvāra Regulā (ES) Nr. 40/2013, ar ko 2013. gadam nosaka ES ūdeņos pieejamās zvejas iespējas un ES kuģu zvejas iespējas konkrētos ūdeņos, kas nav ES ūdeņi, no konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām, kuras ir starptautisku sarunu vai nolīgumu priekšmets (2), ir noteikts, kādu daudzumu zilo tunzivju Eiropas Savienības zvejas kuģi un ar zivju krātiņveida lamatām 2013. gadā drīkst nozvejot Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā.

(2)

Padomes 2009. gada 6. aprīļa Regulā (EK) Nr. 302/2009 par daudzgadu plānu zilās tunzivs krājumu atjaunošanai Atlantijas okeāna austrumu daļā un Vidusjūrā, par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 43/2009 un par Regulas (EK) Nr. 1559/2007 atcelšanu (3) ir noteikts, ka dalībvalstīm jāinformē Komisija par individuālajām kvotām, kas iedalītas to kuģiem, kuri garāki par 24 metriem. Attiecībā uz nozvejotājkuģiem, kuru garums nepārsniedz 24 m, un zivju krātiņveida lamatām dalībvalstīm Komisija jāinformē vismaz par tām kvotām, kas iedalītas ražotāju organizācijām vai kuģu grupām, kas zvejo ar tamlīdzīgiem zvejas rīkiem.

(3)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķis ir nodrošināt zvejniecības dzīvotspēju ilgtermiņā, saskaņā ar piesardzības pieeju ilgtspējīgā veidā izmantojot ūdeņu dzīvos resursus.

(4)

Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 36. panta 2. punktā noteikts, ka tad, ja Komisija, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju vai citu tās rīcībā esošo informāciju, konstatē, ka Eiropas Savienībai, dalībvalstij vai dalībvalstu grupai pieejamās zvejas iespējas var uzskatīt par pilnībā izmantotām attiecībā uz vienu vai vairākiem zvejas rīkiem vai flotēm, Komisija informē par to attiecīgās dalībvalstis un aizliedz zvejas darbības attiecībā uz konkrēto apgabalu, zvejas rīku, krājumu, krājumu grupu vai konkrētajās zvejas darbībās iesaistīto floti.

(5)

Komisijas rīcībā esošā informācija liecina, ka zvejas iespējas, kas zilo tunzivju zvejai Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā iedalītas ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas un Spānijas karoga kuģi vai Francijā, Grieķijā, Itālijā, Maltā un Spānijā reģistrēti kuģi, ir uzskatāmas par pilnībā izmantotām.

(6)

Francija 3., 5., 8. un 17. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības 17 ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā; 10 kuģiem aizliegumu piemēroja no 3. jūnija, četriem kuģiem – no 5. jūnija, diviem kuģiem - no 8. jūnija un vēl vienam kuģim – no 17. jūnija, tādējādi no 2013. gada 17. jūnija plkst. 17.22 tika aizliegts veikt visas darbības.

(7)

Grieķija 3. jūnijā informēja Komisiju par to, ka no 2013. gada 3. jūnija plkst. 8.00 ir aizliegusi veikt zvejas darbības ar riņķvadu zvejojošajam kuģim, kas 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā.

(8)

Itālija 13. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības 12 ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā; četriem kuģiem aizliegumu piemēroja no 5. jūnija, četriem kuģiem – no 6. jūnija, trim kuģiem - no 9. jūnija un vēl vienam kuģim – no 13. jūnija, tādējādi no 2013. gada 13. jūnija plkst. 15.27 tika aizliegts veikt visas darbības.

(9)

Malta 8. jūnijā informēja Komisiju par to, ka no 2013. gada 8. jūnija plkst. 21.56 ir aizliegusi veikt zvejas darbības ar riņķvadu zvejojošajam kuģim, kas 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā.

(10)

Spānija 3. un 17. jūnijā informēja Komisiju par to, ka ir aizliegusi veikt zvejas darbības sešiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri 2013. gadā aktīvi darbojās zilo tunzivju zvejā; pieciem kuģiem aizliegumu piemēroja no 3. jūnija un vēl vienam kuģim — no 17. jūnija, tādējādi no 2013. gada 17. jūnija plkst. 00.00 tika aizliegts veikt visas darbības.

(11)

Neskarot iepriekš minēto Francijas, Grieķijas, Itālijas, Maltas un Spānijas rīcību, Komisijai ir jāapstiprina aizliegums zvejot zilās tunzivis Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir attiecīgo dalībvalstu karoga kuģi vai attiecīgajās dalībvalstīs reģistrēti kuģi, vēlākais no 2013. gada 17. jūnija plkst. 17.22 attiecībā uz Franciju, no 2013. gada 3. jūnija plkst. 8.00 attiecībā uz Grieķiju, vēlākais no 2013. gada 13. jūnija plkst. 15.27 attiecībā uz Itāliju, no 2013. gada 8. jūnija plkst. 21.56 attiecībā uz Maltu un vēlākais no 2013. gada 17. jūnija plkst. 00.00 attiecībā uz Spāniju.

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Francijas karoga kuģi vai Francijā reģistrēti kuģi, ir aizliegta vēlākais no 2013. gada 17. jūnija plkst. 17.22.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajiem kuģiem, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

2. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Grieķijas karoga kuģi vai Grieķijā reģistrēti kuģi, ir aizliegta no 2013. gada 3. jūnija plkst. 08.00.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajiem kuģiem, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

3. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Itālijas karoga kuģi vai Itālijā reģistrēti kuģi, ir aizliegta vēlākais no 2013. gada 13. jūnija plkst. 15.27.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajiem kuģiem, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

4. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Maltas karoga kuģi vai Maltā reģistrēti kuģi, ir aizliegta no 2013. gada 8. jūnija plkst. 21.56.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajiem kuģiem, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

5. pants

Zilo tunzivju zveja Atlantijas okeānā uz austrumiem no 45° rietumu garuma un Vidusjūrā ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kuri ir Spānijas karoga kuģi vai Spānijā reģistrēti kuģi, ir aizliegta vēlākais no 2013. gada 17. jūnija plkst. 00.00.

Zilās tunzivis, kuras no minētā datuma ir nozvejotas ar minētajiem kuģiem, ir aizliegts paturēt uz kuģa, ievietot sprostos nobarošanai vai audzēšanai, pārkraut citā kuģī, pārvietot vai izkraut krastā.

6. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

Komisijas locekle

Maria DAMANAKI


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 23, 25.1.2013., 1. lpp.

(3)  OV L 96, 15.4.2009., 1. lpp.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/45


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 620/2013

(2013. gada 26. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

49,2

TR

98,7

ZZ

74,0

0707 00 05

MK

29,3

TR

116,3

ZZ

72,8

0709 93 10

MA

102,6

TR

127,4

ZZ

115,0

0805 50 10

AR

86,5

BR

96,4

TR

78,7

ZA

99,9

ZZ

90,4

0808 10 80

AR

167,5

BR

116,6

CL

130,8

CN

105,7

NZ

144,4

US

156,1

ZA

128,3

ZZ

135,6

0809 10 00

IL

342,4

TR

218,5

ZZ

280,5

0809 29 00

TR

335,5

ZZ

335,5

0809 30

TR

179,1

ZZ

179,1

0809 40 05

CL

216,9

IL

308,9

ZA

377,9

ZZ

301,2


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/47


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Portugālei

(2013/323/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Portugāles lūguma Padome 2011. gada 17. maijā tai piešķīra finanšu palīdzību (Padomes Īstenošanas lēmums 2011/344/ES (2)), lai atbalstītu stingru ekonomikas un finanšu reformu programmu ("programma"), kuras mēŗkis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finanšu stabilitāti Portugālē, eurozonā un Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Īstenošanas lēmuma 2011/344/ES 3. panta 10. punktu Komisija kopā ar Starptautisko valūtas fondu (SVF) un saziņā ar Eiropas Centrālo banku (ECB) no 25. februāra līdz 14. martam veica septīto pārskatīšanu attiecībā uz Portugāles iestāžu progresu saskaņā ar programmu pieņemto pasākumu īstenošanā. Pēc tam 2013. gada 14. līdz 17. aprīlī un 8. līdz 11. maijā notika dažu fiskālo pasākumu papildu vērtēšana.

(3)

Savienības aizdevumu maksimālā vidējā dzēšanas termiņa pagarināšana nāktu par labu, jo tā atbalstītu Portugāles centienus atgūt pilnīgu piekļuvi tirgum un veiksmīgi pabeigt programmu. Lai varētu pilnībā izmantot Savienības aizdevuma maksimālo vidējo dzēšanas termiņu, būtu jāatļauj Komisijai pagarināt aizdevuma daļu un atsevišķu maksājumu dzēšanas termiņu.

(4)

Reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) 2012. gadā pēc negaidīti lielas ekonomiskās aktivitātes un nodarbinātības samazināšanās gada pēdējā ceturksnī samazinājās par 3,2 %. Šo izmaiņu dēļ bija jāpārskata un jākoriģē uz leju ekonomikas attīstības perspektīvas: pašlaik tiek prognozēts, ka reālais IKP 2013. gadā samazināsies par 2,3 % negatīvāku 2012. gada beigu dēļ, izteiktākas iekšzemes patēriņa samazināšanās, bezdarbam kļūstot lielākam, nekā iepriekš prognozēts, un sliktākām ārējā pieprasījuma perspektīvām. Tiek prognozēts, ka arī ekonomikas atlabšana noritēs gausāk, nekā gaidīts iepriekš, ka reālais IKP zemāko punktu sasniegs gada otrajā pusē un 2014. gadā sāks palielināties vidēji par 0,6 % gadā. Gaidāms, ka reālā IKP pieaugums 2015. gadā būs 1,5 %. Paredzams, ka visaugstākais bezdarba līmenis 18½% no darbaspēka būs 2014. gadā.

(5)

Vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā sasniedza 6,4 % no IKP, kas pārsniedz mērķrādītāju 5 % no IKP. Nominālo deficītu iespaidoja vairāki lieli vienreizēji darījumi, kuru ietekme uz budžetu iepriekšējā pārskatīšanā nebija zināma. Šie darījumi ietver kapitāla ieguldījumus valstij piederošā bankā CGD (0,5 % no IKP), pašu kapitālā pārvērsto Parpública akcionāru aizdevumu novirzīšanu uz SAGESTAMO ar valdības starpniecību (neviens no minētajiem uzņēmumiem nav vispārējās valdības sektora uzņēmums (0,5 % no IKP)) un vērtības samazināšanu saistībā ar BPN aktīvu pārvešanu (0,1 % no IKP). Turklāt pēc konsultēšanās ar Eurostat ienākumi no Portugāles lielo lidostu ekspluatācijas koncesijas pārdošanas tika uzskatīti par pašu kapitāla atskaitījumiem, kas tādējādi neietekmē vispārējās valdības budžeta bilanci, pretēji tam, ko valdība bija paredzējusi budžetā (0,7 % no IKP). Izslēdzot no kopējās bilances šo vienreizējo faktoru ietekmi, vispārējās valdības budžeta deficīts būtu bijis 4,7 % no IKP, t.i., mazāks nekā mērķrādītājs. Ierobežot deficītu šajā līmeni bija grūti, jo mazāki ieņēmumi, ko noteica sliktāki makroekonomiskie rādītāji, bija jākompensē ar lielākiem ietaupījumiem, nekā sākotnēji paredzēts budžetā, jo īpaši uz publiskā sektora algu izdevumu, starppatēriņa un jauniem investīciju projektiem paredzētu apropriāciju rēķina.

(6)

Kopumā 2012. gadā fiskālā konsolidācija, ko mērī kā strukturālās bilances uzlabojumu, sasniedza 2,4 % no IKP, un tas atbilst Padomes 2012. gada 9. oktobra ieteikumam par pārmērīga valdības budžeta deficīta situācijas novēršanu Portugālē. Uzlabojums strukturālajā primārajā bilancē bija vēl lielāks — 2,7 % no IKP.

(7)

Pēc 2012. gadā notikumiem jaunajā 2013. gada budžeta pamatscenārijā tiek pieņemts, ka ieņēmumu nepietiekamība un paaugstinātie sociālie pārvedumi natūrā tiks pārnesti, bet liela daļa no izdevumu samazinājuma 2012. gada pēdējā ceturksnī tiek uzskatīta par nepastāvīgiem, kas 2013. gadā izraisa negatīvu pārnesumu aptuveni 0,4 % apmērā no IKP. Turklāt makroekonomikas perspektīvas būtiskā pasliktināšanās 2013. gadā samazināja budžeta pamatscenāriju vēl par 0,5 % no IKP. Ņemot vērā šīs norises, budžeta mērķvērtības, kas norādītas programmas piektajā pārskatā (4,5 % no IKP 2013. gadā un 2,5 % no IKP 2014. gadā) vairs nav iespējams sasniegt. Tā kā novērtēts, ka valdība lielākoties nespēj ietekmēt novirzes, šķiet lietderīgi pārskatīt budžeta korekciju.

(8)

Deficīta mērķvērtības tāpēc jākoriģē līdz 5,5 % no IKP 2013. gadā, 4,0 % no IKP 2014. gadā un 2,5 % no IKP 2015. gadā. Šīs fiskālās mērķvērtības ir pārveidotas tā, lai saglabātu primāro strukturālo korekciju, kas 2011.–2015. gadā būtu tuva 9 %, un vienlaikus ļautu darboties automātiskiem stabilizētājiem un ņemtu vērā finansēšanas un parāda ierobežojumus, kā arī korekcijas sociālās izmaksas. Pat ar pārskatītajām mērķvērtībām būs nepieciešami apjomīgi konsolidācijas pasākumi 3,5 % apmērā no IKP 2013. gadā un 2 % apmērā no IKP 2014. gadā. Programmas darbības laikā paredzēto korekciju pamatā ir virkne strukturālu izdevumu un ieņēmumu pasākumu. Gaidāms, ka konsolidācija turpināsies pēc programmas darbības laika, lai līdz 2015. gadam deficītu pārliecinoši samazinātu zem 3 % sliekšņa.

(9)

Ņemot vērā, ka publiskajā sektorā strādājošajiem atjaunots viens no diviem prēmiju maksājumiem un par 1,1 reizi palielināti tie divi prēmiju maksājumi pensionāriem, kuri 2012. gadā netika veikti, 2013. gada budžeta likumā iekļauti strukturāla rakstura diskrecionāri pasākumi, kuru vērtība mazliet pārsniedz 3 % no IKP. Tomēr 2013. gada 5. aprīlī Konstitucionālā tiesa lēma pret dažiem 2013. gada budžeta noteikumiem, tostarp pret plānoto turpmāko prēmiju maksājuma samazinājumu publiskajā sektorā strādājošajiem, prēmiju maksājuma samazinājumu (ar koeficientu 0,9) pensionāriem un jaunu papildnodokli par bezdarba un slimības pabalstiem, tādejādi iegūstot budžeta atšķirības 0,8 % apmērā no IKP. Lai novērstu šīs atšķirības un nodrošinātu 2014. un 2015. gadā vajadzīgo fiskālo korekciju, valdība aprīlī un maijā pieņēma pastāvīgu izdevumu samazināšanas pasākumu paketi, kas 2013.–2014. gadā kopā nodrošinātu 4,7 miljardu euro jeb 2,8 % no IKP; no tiem pasākumi par 0,8 % IKP tiks piemēroti jau 2013. gadā. 2014. gadā tiks atjaunots līdzvars starp ieņēmumu un izdevumu konsolidāciju.

(10)

Pilnībā atjaunojot divus prēmiju maksājumus publiskajā sektorā strādājošajiem un pensionāriem, ieņēmumu palielinājums atbilst vairāk nekā divām trešdaļām no kopējās fiskālās konsolidācijas 2013. gadā, savukārt izdevumu samazinājums atbilst mazāk nekā vienai trešdaļai, — un tas ir pretrunā nodomam konsolidācijā orientēties uz izdevumu daļu.

(11)

Ieņēmumu pasākumos 2013. gadā ietilpst iedzīvotāju ienākuma nodokļa pārstrukturēšana; 3,5 % papildnodoklis par ienākumiem, kas apliekami ar nodokli un pārsniedz minimālo algu; solidaritātes papildnodoklis par augstākiem ienākumiem; nodokļa bāzes palielināšana un citi ieņēmumi uzņēmumu nodokļu jomā; augstāks akcīzes nodoklis par tabaku, alkoholu un dabasgāzi; nekustamā īpašuma nodokļa bāzes palielināšana pēc īpašumu pārvērtēšanas un ārkārtas solidaritātes iemaksas pensijām ar mērķi risināt ilgtspējas problēmas, ko izraisa novecošana. Izdevumu daļā pasākumi paredz lielu samazinājumu publiskā sektora algu izdevumos, optimizējot resursu sadaliun darbinieku skaitu, samazinot virsstundu samaksas, papildatvieglojumu un ārkārtas atvaļinājuma gadījumā izmaksājamās kompensācijas. Citi izdevumu mazināšanas pasākumi ietver racionalizācijas turpināšanu veselības jomā; sociālo pabalstu racionalizēšanu un mērķiem atbilstošāku sociālo atbalstu; starppatēriņa samazināšanu nozaru ministrijās; ietaupījumus, ko nodrošina grozījumi publiskā un privātā sektora partnerības (PPP) līgumos un papildu pārstrukturēšana valsts uzņēmumos (VU). Daži paredzētie ietaupījumi radīsies, īstenojot pasākumus, kas tika paredzēti, veicot publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu.

(12)

Papildus iepriekšējiem pasākumiem, kas ir pastāvīgi, valdība gatavojas pieņemt arī pasākumus, kas nav pastāvīgi, tostarp, inter alia, novirzot Kohēzijas fonda resursus no projektiem, kas vēl ir agrākā izstrādes stadijā, uz projektiem, kuri ir vēlākā izstrādes stadijā, un kapitāla izdevumu turpmāku samazināšanu (programma Polis).

(13)

Papildus konsolidācijas pasākumiem, kas iekļauti papildu budžetā, visas citas tādu reformu īstenošanai nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un tiesību aktu priekšlikumus, kuras saistītas ar publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu, pieņems valdība vai attiecīgā gadījumā — tās tiks iesniegtas Parlamentam līdz likumdošanas sesijas beigām, proti, līdz 2013. gada jūlija vidum.

(14)

Fiskālo korekciju 2014. gadā veiks, pamatojoties uz publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu, ko valdība ir veikusi pēdējo mēnešu laikā un kas ietver pastāvīgus izdevumu samazināšanas pasākumus 2% apmērā no IKP 2014. gadā. Publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumu galvenā ietekme izpaudīsies trijos galvenajos virzienos: 1) algu izdevumu samazināšana publiskajā sektorā; 2) pensiju piemaksu samazināšana; 3) nozaru izdevumu samazināšana nozaru ministrijās un programmās. Publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumi ir daļa no plašākiem centieniem reformēt valsti ar mērķi palielināt pašu kapitālu un sociālo pārvedumu un sabiedrisko pakalpojumu sniegšanas efektivitāti. Algu izdevumu samazināšanai 2014. gadā mērķis ir samazināt darbinieku skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darbinieku īpatsvaru, tuvinot publiska sektora darba noteikumus privātā sektora noteikumiem un darot atlīdzības politiku caurredzamāku un atbilstīgāku nopelniem. Konkrētas reformas ietver īpašās mobilitātes shēmas pārveidi par pārkvalificēšanās programmu, publiskā sektora darba laika pieskaņošanu privātā sektora darba laikam (t. i., darba nedēļas ilguma palielināšana no 35 stundām uz 40), darba laika uzskaites ieviešanu, atvaļinājuma samazināšanu, brīvprātīgas darba attiecību pārtraukšanas shēmas (aplēsts, ka attiecīgās vienreizējās izmaksas būs aptuveni 0,3 % no IKP) un vienotas algu un piemaksu likmes ieviešana. Visaptveroša pensiju reforma nodrošinās vēl vienu svarīgu ietaupījumu daļu, tās pamatā būs taisnīguma principi un ienākumu progresivitāte — tādējādi tiks aizsargātas vismazākās pensijas. Reformas konkrētais mērķis būs samazināt atšķirības starp civildienesta ierēdņu sistēmu (CGA) un vispārējo sistēmu, ar izmaiņām demogrāfiskās ilgtspējas koeficientā palielinot likumā noteikto pensionēšanās vecumu un, ja tas noteikti nepieciešams, ieviešot progresīvu ilgtspējas iemaksu. Visbeidzot tiks palielināti ar starppatēriņu un izdevumu programmām saistītie ietaupījumi nozaru ministrijās.

(15)

Ņemot vērā politiskos un juridiskos riskus, kas saistīti ar īstenošanas procesu, pašlaik notiekošajā konsultāciju procesā ar sociālajiem un politiskajiem partneriem, dažus no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas pasākumiem, var aizstāt ar citiem līdzvērtīga apjoma un kvalitātes pasākumiem.

(16)

Budžeta korekcijas process balstās uz virkni fiskālu strukturālo pasākumu, kuru mērķis ir pastiprināt kontroli pār valdībass izdevumiem un uzlabot ieņēmumu iekasēšanu. Konkrēti ir paredzēta visaptveroša budžeta struktūras reforma, tostarp centrālās, reģionālās un vietējās pārvaldes līmenī, lai to saskaņotu ar budžeta procedūru un pārvaldības paraugpraksi. Budžeta struktūras likumu grozīja, lai iekļautu pastiprināto Savienības fiskālās pārvaldības sistēmu, transonējot Līgumā par stabilitāti, koordināciju un pārvaldību ekonomiskajā un monetārajā savienībā un tiesību aktos par ekonomikas pārvaldību, kas pazīstami kā "sešnieks", noteiktās prasības. Jaunā saistību kontroles sistēma jau nodrošina rezultātus, bet īstenošana ir stingri jāuzrauga, lai nodrošinātu saistību atbilstību finansējumam. Reformas publiskā sektora pārvaldē tiks turpinātas, ievērojami racionalizējot nodarbinātību tajā un publiskā sektora vienības. Ieņēmumu administrēšanas reformu programmas īstenošana turpinās, un iestādes pastiprina uzraudzību un nostiprina ieņēmumu atbilstību. Sākusies PPP līgumu pārskatīšana, un tiek plānots, ka, sākot ar 2013. gadu, tiks gūti ievērojami ietaupījumi. Valsts uzņēmumi (VU) 2012. gada beigās bija panākuši līdzsvarotus darbības rezultātus, un tiek paredzēts reformas, kas tos uzlabos vēl vairāk. Reformas veselības aprūpes nozarē rada ievērojamus ietaupījumus, un to īstenošana kopumā turpinās atbilstīgi mērķiem.

(17)

Saskaņā ar Komisijas pašreizējo prognozi par nominālā IKP pieaugumu (-1,0 % 2013. gadā, 1,6 % 2014. gadā un 3,3 % 2015. gadā) un vispārējās valdības budžeta deficītu (5,5 % no IKP 2013. gadā, 4,0 % no IKP 2014. gadā un 2,5 % no IKP 2015. gadā) gaidāms, ka parāda attiecība pret IKP mainīsies šādi: 122,9 % no IKP 2013. gadā, 124,2 % no IKP 2014. gadā un 123,1 % no IKP 2015. gadā. Tādējādi parāda attiecība pret IKP pēc 2014. gada samazināsies, pieņemot, ka vēl vairāk samazināsies arī deficīts. Parāda dinamiku ietekmē virkne ārpusbilances operāciju, tostarp apjomīgu finanšu aktīvu iegādes, jo īpaši iespējamai banku rekapitalizācijai un VU finansējumam, un atšķirības starp uzkrātajiem un izmaksātajiem procentiem.

(18)

Banku kapitāla palielināšana 2012. gadā tika pabeigta un ļāva iesaistītajām bankām panākt atbilstību Eiropas Banku Iestādes noteiktajām kapitāla rezervēm, kā arī pamata 1. līmeņa kapitāla programmas mērķim 2012. gadam 10 % apmērā, kas tika izpildīts līdz 2012. gada vidum. Orientējošais attiecības aizdevumi/noguldījumi mērķis 120 % līdz 2014. gadam, šķiet, tiks sasniegts; dažas bankas jau bija zem šā sliekšņa līdz 2012. gada beigām. Tiek pastiprināti centieni dažādot uzņēmumu finansējuma avotus. Tiek novērtēts, ciktāl iespējams uzlabot pašreizējo valdības finansēto kredītlīniju darbību un pārvaldību. Tiek analizēti banku sanācijas plāni un tiek gatavoti noregulējuma plāni.

(19)

Veiksmīgi tiek īstenotas arī izaugsmi un konkurētspēju veicinošas strukturālās reformas. Papildus aktīvas darba tirgus politikas stiprināšanai iestādes ir pieņēmušas visaptverošu darba tirgus reformu. Lai veicinātu darba tirgus elastību un darba vietu radīšanu, ar jauno tiesisko regulējumu tiek samazināti atlaišanas pabalsti, tiek atviegloti nosacījumi taisnīgai atlaišanai, tiek palielināts darba laika elastīgums, paredzētas lielākas darba līguma slēgšanas sarunu iespējas uzņēmuma līmenī un tiek pārskatīta bezdarba apdrošināšanas pabalstu sistēma, lai palielinātu stimulus drīz atgriezties darbā, vienlaikus garantējot pienācīgu aizsardzību. Vidējās izglītības un profesionālās apmācības rīcības plānu īstenošana kopumā norit, kā paredzēts.

(20)

Pietiekamā tempā tiek īstenota Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (3), kuras mērķis ir mazināt šķēršļus ienākšanai tirgū un sekmēt konkurenci un ekonomisko aktivitāti, atvieglojot jauniem tirgus dalībniekiem piekļuvi tirgum dažādos ekonomikas režīmos. Parlamentā tiks iesniegts pamatlikums, kas noteiks galvenos svarīgākos valsts regulatora iestādes darbības principus, paredzot tai ievērojamu neatkarību un autonomiju. Ir noticis ievērojams progress Trešās enerģētikas paketes transponēšanā, un elektroenerģijas tarifu parāda samazināšanā, kas vajadzīga, lai nodrošinātu sistēmas ilgtspēju. Dažādās ekonomikas nozarēs, tādās kā vide un teritorijas plānošana, lauksaimniecība un lauku attīstība, rūpniecība, tūrisms un ģeoloģija, tiek vienkāršotas licencēšanas procedūras un citi administratīvie slogi.

(21)

2012. gada novembrī stājusies spēkā visaptveroša mājokļu īres tirgus reforma, kurai vajadzētu panākt lielāku dinamiku mājokļu tirgū. Tiesu sistēmas reformas tiek īstenotas atbilstīgi apstiprinātajam grafikam. Ir gūti panākumi neizskatīto lietu skaitu samazināšanā un plašāku reformu īstenošanā, piemēram, veikta tiesu apgabalu ģeogrāfiska reorganizēšana un Civilprocesa kodeksa reforma.

(22)

Ņemot vērā šo attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/344/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmumu 2011/344/ES groza šādi:

1)

lēmuma 1. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

"1.   Savienība nodod Portugāles rīcībā aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir EUR 26 miljardi, ar vidējo maksimālo dzēšanas termiņu 19,5 gadi. Aizdevuma atsevišķu daļu dzēšanas termiņš var būt līdz 30 gadiem.";

b)

pievieno šādu punktu:

"9.   Pēc Portugāles lūguma Komisija var pagarināt atsevišķas daļas vai maksājuma dzēšanas termiņu, ja tiek ievērots 1. punktā noteiktais maksimālais vidējais dzēšanas termiņš. Minētajam nolūkam Komisija var refinansēt visu vai daļu tās aizņēmuma. Visas summas, ko Komisija aizņēmusies iepriekš, glabā ECB kontā, ko Komisija atvērusi finanšu palīdzības administrēšanai.";

2)

lēmuma 3. pantu groza šādi:

a)

panta 3. un 4. punktu aizstāj ar šādiem:

"3.   Vispārējās valdības budžeta deficīts nepārsniedz 5,9 % no IKP 2011. gadā, 5,0 % no IKP 2012. gadā, 5,5 % no IKP 2013. gadā un 4 % no IKP 2014. gadā. Šā deficīta aprēķinā neņem vērā iespējamās budžeta izmaksas banku atbalsta pasākumiem valdības finanšu sektora stratēģijas kontekstā. Budžeta konsolidāciju panāk ar augstas kvalitātes pastāvīgiem pasākumiem, samazinot konsolidācijas ietekmi uz visneaizsargātākajām grupām.

4.   Portugāle līdz norādītā gada beigām pieņem pasākumus, kas minēti 5. līdz 8. punktā, un konkrēti termiņi 2011.–2014. gadam tiks noteikti saprašanās memorandā. Portugāle ir gatava veikt papildu konsolidācijas pasākumus, lai sasniegtu deficīta mērķi visā programmas darbības laikā."

b)

panta 7. līdz 9. punktu aizstāj ar šādiem:

"7.   Saskaņā ar saprašanās memorandu Portugāle 2013. gada laikā pieņem šādus pasākumus:

a)

vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā nepārsniedz 5,5 % no IKP. Konsolidācijas pasākumus, kas iekļauti 2013. gada budžetā, tostarp papildu budžetā, kas Parlamentam iesniegts līdz maija beigām, īsteno visu gadu. Ieņēmumu palielināšanas pasākumi ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa reformu, kas vienkāršo nodokļa struktūru, un palielina nodokļa bāzi, likvidējot dažas nodokļu priekšrocības, un paaugstina vidējo nodokļa likmi, vienlaikus saglabājot progresivitāti; uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes palielināšanu; akcīzes nodokļu palielināšanu un īpašumu aplikšanu ar lielākiem nodokļiem, un ārkārtas solidaritātes iemaksas pensijām. Izdevumu mazināšanas pasākumi ietver publiskā sektora pārvaldes, izglītības, veselības aprūpes un sociālo pabalstu racionalizēšanu; algu izdevumu samazināšanu, ko panāk, samazinot pastāvīgo un pagaidu darbinieku skaitu un samaksu par virsstundu darbu, darbības un kapitāla izdevumu samazināšanu VU; PPP līgumu pārskatīšanu; starppatēriņa samazināšanu nozaru ministrijās;

b)

daži pasākumi, kas izriet no publiskā sektora izdevumu pārskatīšanas, tiek piemēroti no 2013. gada. Galvenokārt tie ietver tālāku nodarbinātības samazināšanu publiskajā sektorā, kura tiek īstenota, pārveidojot īpašo mobilitātes shēmu par pārkvalificēšanās programmu, publiskā un privātā sektora darba noteikumu tuvināšanu, ko panāk, palielinot darba laiku publiskajā sektorā no 35 stundām uz 40 stundām nedēļā, publiskajā sektorā nodarbināto iemaksu palielināšanu īpašajās veselības apdrošināšanas shēmās un papildatvieglojumu samazināšanu. Racionalizācijas centieni nozaru ministrijās pārsniedz sākotnējos budžeta plānos paredzēto, un tiek turpināta sociālo tēriņu racionalizēšana. Turklāt minētie pastāvīgie pasākumi jāpapildina ar pagaidu pasākumiem, kas 2014. gada tiktu aizstāti ar pastāvīgiem pasākumiem un kas ietvertu Kohēzijas fonda resursu novirzīšanu no projektiem, kas vēl ir agrākā izstrādes stadijā, uz projektiem, kuri ir vēlākā izstrādes stadijā, un kapitāla izdevumu turpmāku samazināšanu (programma Polis);

c)

papildus konsolidācijas pasākumiem, kas iekļauti papildu budžetā, visas pārējās reformu īstenošanai nepieciešamās izmaiņas tiesību aktos un tiesību aktu priekšlikumus, kuras saistītas ar publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu, pieņem valdība vai attiecīgā gadījumā — tās tiek iesniegtas Parlamentam līdz likumdošanas sesijas beigām, proti, līdz 2013. gada jūlija vidum;

d)

Portugāle turpina īstenot privatizācijas programmu;

e)

Portugāle koordinē informācijas apmaiņu starp dažādiem pārvaldes līmeņiem, lai atvieglotu ieņēmumu prognozēšanu autonomo reģionu un vietējo iestāžu 2014. gada budžetiem;

f)

Portugāle publiskā sektora pārvaldē intensīvāk izmanto kopējos pakalpojumus;

g)

Portugāle samazina nozaru ministriju vietējo filiāļu skaitu (piemēram, nodokļu, sociālā nodrošinājuma, tieslietu), apvienojot tās "Lojas do Cidadão" (vienas pieturas aģentūrā) un attīstot turpmāku e-pārvaldi arī pēc programmas pabeigšanas;

h)

Portugāle turpina slimnīcu tīkla reorganizāciju un racionalizāciju, specializējot, koncentrējot un samazinot slimnīcu sniegtos pakalpojumus, apvienojot slimnīcu vadību un darbību, un pabeidz darbības plāna īstenošanu līdz 2013. gada beigām;

i)

ar starptautiski pazīstamu ekspertu atbalstu un saskaņā ar grozījumiem Jaunajā pilsētas īpašumu izvērtēšanas likumā 6/2006 un dekrētlikumā, kas vienkāršo renovācijas administratīvo procedūru, Portugāle veic esošā mājokļu tirgus visaptverošu izvērtēšanu;

j)

Portugāle izstrādā valsts mēroga zemes reģistrācijas sistēmu, lai pilsētu plānošanā būtu pieejams vienmērīgāks ieguvumu un izmaksu sadalījums;

k)

Portugāle īsteno pasākumus, kas izklāstīti tās darbības plānos vidējās izglītības un profesionālās apmācības kvalitātes uzlabošanai, jo īpaši ievieš pārvaldības instrumentu izglītības un apmācības politikas rezultātu un ietekmes analīzei, uzraudzībai un novērtēšanai un nodibina references profesionālās skolas;

l)

Portugāle pabeidz plānoto sektoriālo grozījumu pieņemšanu, kas nepieciešami, lai pilnībā īstenotu Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/123/EK (2006. gada 12. decembris) par pakalpojumiem iekšējā tirgū (4);

m)

Portugāle ievieš pasākumus, kuru mērķis ir sasniegt stabilu neizskatīto izmeklēšanas lietu samazinājumu kontekstā ar neizskatīto tiesu lietu izskatīšanu;

n)

valdība iesniedz Parlamentam pamatlikumu par galvenajām valsts regulatora iestādēm, lai garantētu to pilnīgu neatkarību un finanšu, administratīvās un vadības autonomiju;

o)

Portugāle uzlabo uzņēmējdarbības vidi, pabeidzot iesāktās reformas administratīvā sloga samazināšanai (pilnībā darbojas vienotais kontaktpunkts, ko paredz Direktīva 2006/123/EK, un "nulles atļaujas" projekti) un veicot turpmāku pašreizējo licencēšanas procedūru un noteikumu vienkāršošanu un citu ekonomiku apgrūtinošo administratīvo slogu mazināšanu, kuri ir galvenie šķēršļi saimnieciskās darbības attīstībai;

p)

Portugāle pabeidz ostu pārvaldes sistēmas reformu, tostarp ostu ekspluatācijas koncesiju reformu;

q)

Portugāle īsteno pasākumus, kas veicina transporta sistēmas darbību;

r)

Portugāle īsteno pasākumus, ar ko likvidē enerģijas tarifu parādu, un pilnībā transponē ES Trešo tiesību aktu paketi enerģētikas jomā;

s)

Portugāle nodrošina, lai tiktu piemērota jaunā tiesiskā un institucionālā PPP sistēma un lai atbilstīgi valdības iesniegtajam stratēģiskajam plānam un pārskatītajam regulējumam notiktu atkārtotas sarunas par PPP ceļu būves līgumiem ar mērķi nodrošināt vērā ņemamus fiskālos ieguvumus jo īpaši 2013. gadā;

t)

Portugāle turpina koncentrēties uz pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apkarotu ar nodokļiem saistīto krāpšanu un izvairīšanos no tiem un stiprinātu nodokļu maksātāju atbilstību noteikumiem;

u)

saskaņā ar saprašanās memoranda noteikumiem Portugāle ievieš korekcijas atlaišanas pabalstu izmaksas režīmā;

v)

Portugāle veicina tādu algojuma sistēmas attīstību, kas atbilst mērķiem radīt jaunas darba vietas un uzlabot uzņēmumu konkurētspēju, lai koriģētu makroekonomisko nelīdzsvarotību. Programmas darbības laikposmā jebkurš minimālās algas palielinājums tiek noteikts tikai tad, ja to pamato ekonomikas un darba tirgus attīstība;

w)

Portugāle turpina uzlabot savas aktīva darba tirgus politikas efektivitāti saskaņā ar novērtējuma ziņojumu un rīcības plānu, lai uzlabotu valsts nodarbinātības dienestu darbību.

8.   Vispārējās valdības budžeta deficīts 2014. gadā nepārsniedz 4,0 % no IKP. Lai sasniegtu šo mērķi, Portugāle īsteno izdevumu mazināšanas pasākumus, kas sagatavoti, veicot publiskā sektora izdevumu pārskatīšanu. Kopumā šo pasākumu apjoms 2014. gadā sasniedz 2 % no IKP, un tajā ietverts algu izdevumu samazinājums, kura mērķis ir samazināt darbinieku skaitu publiskajā sektorā, vienlaikus palielinot kvalificētāku darbinieku īpatsvaru; publiskā un privātā sektora darba noteikumu tuvināšanas turpināšana, t. i., darba stundu skaita palielināšana, darba laika uzskaites ieviešana, atvaļinājuma samazināšana; brīvprātīgas darba attiecību pārtraukšanas shēmas īstenošana un vienotas algu un piemaksu likmes ieviešana; atšķirību mazināšana starp civildienesta ierēdņu pensiju režīmu (CGA) un vispārējo pensiju sistēmu; likumā noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana; ja ir noteikti nepieciešams — progresīvas ilgtspējas iemaksas ieviešana. Turklāt tiek palielināti ar starppatēriņu un izdevumu programmām saistītie ietaupījumi nozaru ministrijās. Dažus pasākumus var daļēji vai pilnībā aizstāt ar citiem līdzvērtīga apjoma un kvalitātes pasākumiem.

9.   Lai atgūtu uzticību finanšu sektoram, Portugāle tiecas saglabāt atbilstīgu kapitāla līmeni banku sektorā un saprašanās memorandā noteiktajos termiņos nodrošināt sakārtotu parādsaistību samazināšanas procesu. Šajā sakarā Portugāle īsteno Portugāles banku sektora stratēģiju, par ko panākta vienošanās ar Komisiju, ECB un SVF tā, lai tiktu saglabāta finanšu stabilitāte. Konkrēti Portugāle:

a)

iesaka bankām ilgtspējīgā veidā stiprināt to nodrošinājumu rezerves;

b)

nodrošina līdzsvarotu un sakārtotu parādsaistību samazināšanu banku sektorā, kas joprojām ir ļoti būtisks uzdevums, lai pastāvīgi likvidētu finansējuma nelīdzsvarotību un mazinātu atkarību no Eurosistēmas finansējuma vidējā termiņā. Banku finansējuma un kapitāla plānus pārskata reizi ceturksnī;

c)

veicina finansējuma alternatīvas uzņēmumiem un jo īpaši MVU, izmantojot dažādus pasākumus, kuru mērķis ir uzlabot to piekļuvi kapitāla tirgiem un eksporta kredītu apdrošināšanai;

d)

turpina racionalizēt valsts īpašumā esošo CGD grupu;

e)

optimizē līdzekļu atgūšanas procesu, ko BPN nodevusi trīs īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, kas ir valsts īpašumā, uzticot līdzekļu pārvaldību kā ārpakalpojumu profesionālai trešai personai ar pilnvarām pakāpeniski laika gaitā atgūt līdzekļus; izvēlas kredītu pārvaldītāju, izmantojot pastāvīgu konkursa procedūru, un pilnvarās iekļauj atbilstīgus stimulus, lai maksimāli īstenotu līdzekļu atgūšanu un samazinātu darbības izmaksas; un nodrošina savlaicīgu meitasuzņēmumu un pārējo divu valstij piederošo īpašam nolūkam dibināto sabiedrību aktīvu realizāciju;

f)

pamatojoties uz sākotnējiem priekšlikumiem, kas sekmē uzņēmumu finansējuma alternatīvu diversifikāciju, izstrādā un īsteno risinājumus, kas uzņēmumiem nodrošina tradicionāliem banku kredītu resursiem alternatīvu finansējumu; novērtē Savienības prasībām atbilstīgo valdības finansēto eksporta kredītu apdrošināšanas sistēmas efektivitāti nolūkā veikt Savienības tiesību aktiem atbilstošus pienācīgus pasākumus eksporta veicināšanai;

g)

analizē banku atlabšanas plānus un dod sistēmai vadlīnijas par atlabšanas plāniem, un sagatavo noregulējuma plānus, pamatojoties uz banku iesniegtajiem ziņojumiem; nodrošina, lai tiktu veikti sākotnējie un gada noregulējuma fonda finansēšanas pasākumi un, īstenojot banku atlabšanas un noregulējuma plānus, dod priekšroku tām bankām, kam ir sistēmiska ietekme;

h)

ievieš finanšu iestādēm domātu sistēmu, kā iesaistīties ārpustiesas mājsaimniecību parādu pārstrukturizācijā, atvieglo uzņēmumu pieteikšanos parādu pārstrukturēšanai un īsteno rīcības plānu, kas veicina sabiedrības informētību par pārstrukturēšanas līdzekļiem;

i)

sagatavo ceturkšņa ziņojumus par jauno pārstrukturēšanas instrumentu īstenošanu un veic pētījumu par iesaistīto personu maksātnespēju, lai noskaidrotu, cik lietderīgi ir izmantotie parādu pārstrukturēšanas instrumenti un kādi ir iespējamie trūkumi un vājās vietas, apzina alternatīvas, kā palielināt to uzņēmumu sekmīgu atlabšanu, uz kuriem attiecas publiskā sektora izdevumu pārskatīšana (īpašā palīdzības procedūra uzņēmumiem, kas nonākuši nopietnās finansiālās grūtībā) un SIREVE (uzņēmumu atlabšanas sistēma, kur izmanto ārpustiesas vienošanās par uzņēmumiem, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās vai kam ir nenovēršama vai faktiska maksātnespēja);

j)

novērtē iespējas uzlabot līdzšinējo valdības finansēto kredītlīniju darbību un pārvaldību, izveidot ceturkšņa uzraudzības un ziņošanas mehānismu par tādu valdības finansēto kredītlīniju piešķiršanu, kuru mērķis ir atvieglot MVU piekļuvi finansējumam; veic valsts garantiju sistēmas ārējo revīziju.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Portugāles Republikai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2)  OV L 159 17.6.2011., 88. lpp.

(3)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp.

(4)  OV L 376, 27.12.2006., 36. lpp."


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/54


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar kuru groza Lēmumu 98/481/EK, ar ko apstiprina Eiropas Centrālās bankas ārējos revidentus

(2013/324/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 27.1 pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2013/9 (2013. gada 19. aprīlis) Eiropas Savienības Padomei par Eiropas Centrālās bankas ārējo revidentu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, valstu centrālo banku pārskati jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

ECB ārējā revidenta pilnvaras beidzās pēc 2012. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ jāieceļ ārējais revidents laikposmam, kas sākas 2013. finanšu gadā.

(3)

ECB par savu ārējo revidentu no 2013. līdz 2017. finanšu gadam ir izvēlējusies Ernst & Young GmbH Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.

(4)

ECB Padome ieteica par ECB ārējo revidentu no 2013. līdz 2017. finanšu gadam iecelt Ernst & Young GmbH Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.

(5)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un attiecīgi grozīt Padomes Lēmumu 98/481/EK (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 98/481/EK 1. pantu aizstāj ar šādu:

"1. pants

Par ECB ārējo revidentu no 2013. līdz 3017. finanšu gadam apstiprina Ernst & Young GmbH Wirtschaftsprüfungsgesellschaft.".

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ECB.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV C 122, 27.4.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 216, 4.8.1998., 7. lpp.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/55


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem attiecībā uz Suomen Pankki ārējo revidentu

(2013/325/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 27.1 pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2013/12 (2013. gada 26. aprīlis) Eiropas Savienības Padomei par Suomen Pankki ārējo revidentu (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, valsts centrālo banku pārskati jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Suomen Pankki ārējā revidenta pilnvaras beidzās pēc 2012. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ jāieceļ ārējais revidents laikposmam, kas sākas 2013. finanšu gadā.

(3)

Par ārējo revidentu no 2013. līdz 2019. finanšu gadam Suomen Pankki ir izvēlējusies PricewaterhouseCoopers Oy.

(4)

ECB Padome ieteica iecelt PricewaterhouseCoopers Oy par Suomen Pankki ārējo revidentu no 2013. līdz 2019. finanšu gadam.

(5)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un attiecīgi grozīt Padomes Lēmumu 1999/70/EK (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/70/EK 1. panta 11. punktu aizstāj ar šādu:

"11.   Ar šo par Suomen Pankki ārējo revidentu no 2013. līdz 2019. finanšu gadam apstiprina PricewaterhouseCoopers Oy.".

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ECB.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV C 126, 3.5.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 22, 29.1.1999., 69. lpp.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/56


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Lēmumu 1999/70/EK par dalībvalstu centrālo banku ārējiem revidentiem attiecībā uz Österreichische Nationalbank ārējiem revidentiem

(2013/326/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Protokolu par Eiropas Centrālo banku sistēmas Statūtiem un Eiropas Centrālās bankas Statūtiem, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un jo īpaši tā 27.1. pantu,

ņemot vērā Eiropas Centrālās bankas Ieteikumu ECB/2013/8 (2013. gada 17. aprīlis) Eiropas Savienības Padomei par Österreichische Nationalbank ārējiem revidentiem (1),

tā kā:

(1)

Eiropas Centrālās bankas (ECB) un dalībvalstu, kuru naudas vienība ir euro, valstu centrālo banku pārskati jārevidē neatkarīgiem ārējiem revidentiem, kurus ieteikusi ECB Padome un apstiprinājusi Eiropas Savienības Padome.

(2)

Pēc grozīšanas, likums par Österreichische Nationalbank tagad nosaka, ka Österreichische Nationalbank divu ārējo revidentu un divu ārējā revidenta aizstājēju vietā katru gadu ievēl vienu ārējo revidentu un vienu ārējā revidenta aizstājēju. Ārējā revidenta aizstājējs tiks pilnvarots tikai gadījumā, ja ārējais revidents nevarēs veikt revīziju.

(3)

Österreichische Nationalbank ārējo revidentu un ārējā revidenta aizstājēju pilnvaras beidzās pēc 2012. finanšu gada revīzijas pabeigšanas. Tādēļ jāieceļ ārējais revidents laikposmam, kas sākas 2013. finanšu gadā.

(4)

Par ārējo revidentu 2013. finanšu gadam Österreichische Nationalbank izvēlējusies KPMG Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungs AG, bet par ārējā revidenta aizstājēju – PwC Wirtschaftsprüfung GmbH.

(5)

Ārējā revidenta un ārējā revidenta aizstājēja pilnvaras ir atjaunojamas katru gadu, nevienām no pilnvarām nepārsniedzot piecu gadu kopējo pilnvaru laiku.

(6)

ECB Padome ieteica iecelt KPMG Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungs AG par Österreichische Nationalbank ārējo revidentu un PwC Wirtschaftsprüfung GmbH – par tās ārējā revidenta aizstājēju no 2013. līdz 2017. finanšu gadam.

(7)

Ir lietderīgi ievērot ECB Padomes ieteikumu un attiecīgi grozīt Padomes Lēmumu 1999/70/EK (2),

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 1999/70/EK 1. panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

"9.   Ar šo KPMG Wirtschaftsprüfungs- und Steuerberatungs AG apstiprina par Österreichische Nationalbank ārējo revidentu un PwC Wirtschaftsprüfung GmbH – par tās ārējā revidenta aizstājēju no 2013. līdz 2017. finanšu gadam.".

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts ECB.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV C 115, 23.4.2013., 1. lpp.

(2)  OV L 22, 29.1.1999., 69. lpp.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/57


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 25. jūnijs),

ar kuru atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū pārtiku, kas satur ģenētiski modificēto eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, vai pārtiku un barību, kas ražota no šiem ģenētiski modificētajiem organismiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3873)

(Autentisks ir tikai teksts vācu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/327/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu, 11. panta 3. punktu, 19. panta 3. punktu un 23. panta 3. punktu,

tā kā:

(1)

Uzņēmums Bayer CropScience AG2007. gada 17. aprīlī saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 8. panta 4. punktu un 20. panta 4. punktu iesniedza Komisijai pieteikumu atļaujas atjaunināšanai attiecībā uz esošu pārtiku (pārstrādātu eļļu) un barību, kas ražota no eļļas rapša Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3.

(2)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2009. gada 22. septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu saskaņā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu. Tā secināja, ka, turpinot tirgot pārtiku un barību, kas ražota no eļļas rapša Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3, kā izklāstīts pieteikumā, iespējamība, ka saistībā ar tās paredzēto izmantošanu tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide, ir maz ticama (2).

(3)

Uzņēmums Bayer CropScience AG2010. gada 4. jūnijā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu Beļģijas kompetentajām iestādēm iesniedza pieteikumu par tādas pārtikas un pārtikas sastāvdaļu laišanu tirgū, kas satur eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3, sastāv no tā vai ir no tā ražotas, izņemot pārstrādātu eļļu.

(4)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. panta 5. punktu un 17. panta 5. punktu pieteikumā ir iekļauti dati un informācija, kas prasīti III un IV pielikumā Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 12. marta Direktīvai 2001/18/EK par ģenētiski modificētu organismu apzinātu izplatīšanu vidē un Padomes Direktīvas 90/220/EEK atcelšanu (3), un informācija un secinājumi par riska novērtējumu, ko veic saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK II pielikumā noteiktajiem principiem. Turklāt saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu tajā ir iekļauts monitoringa plāns par ietekmi uz vidi.

(5)

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) 2012. gada 26. septembrī sniedza labvēlīgu atzinumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. un 18. pantu. Tā secināja, ka attiecībā uz iespējamo ietekmi uz cilvēku un dzīvnieku veselību vai vidi eļļas rapsis Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3, kā izklāstīts pieteikumā, ir tikpat drošs kā ģenētiski nemodificēts eļļas rapsis. Tāpēc tā secināja, ka, laižot tirgū pārtiku un pārtikas sastāvdaļas, kas satur eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3, sastāv no tā vai ir ražotas no tā, kā izklāstīts pieteikumā, iespējamība, ka saistībā ar to paredzēto izmantošanu tiks negatīvi ietekmēta cilvēku vai dzīvnieku veselība vai vide, ir maz ticama (4).

(6)

Turklāt EFSA atzinumā secināja, ka pieteikuma iesniedzēja ierosinātais vides monitoringa plāns, kurā ietverts vispārējs uzraudzības plāns, atbilst paredzētajiem produktu izmantošanas veidiem.

(7)

Apspriedusies ar valstu kompetentajām iestādēm, kā noteikts Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 4. punktā un 18. panta 4. punktā, EFSA abos savos atzinumos ņēma vērā visus dalībvalstu uzdotos konkrētos jautājumus un paustās bažas.

(8)

Barības, kas satur eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, un produktu, kas nav pārtika un barība un satur šo eļļas rapsi vai sastāv no tā, izmantojums, izņemot audzēšanu, jau ir atļauts ar Komisijas Lēmumu 2007/232/EK (5).

(9)

Ņemot vērā šos apsvērumus, būtu jāpiešķir atļauja attiecībā uz pārtiku un pārtikas sastāvdaļām, kas satur eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, un pārtiku un barību, kas ražota no eļļas rapša Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3.

(10)

Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 14. janvāra Regulu (EK) Nr. 65/2004, ar ko nosaka sistēmu ģenētiski modificēto organismu unikālo identifikatoru izveidei un piešķiršanai (6), katram ģenētiski modificētam organismam (“ĢMO”) būtu jāpiešķir unikāls identifikators.

(11)

Pamatojoties uz EFSA atzinumu, pārtikai un pārtikas sastāvdaļām, kas satur eļļas rapsi Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3 vai sastāv no tā, un pārtikai un barībai, kas no tā ražoti, nav jāizvirza īpašas marķēšanas prasības, izņemot tās, kas noteiktas Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā.

(12)

Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulas (EK) Nr. 1830/2003, kas attiecas uz ģenētiski modificētu organismu izsekojamību un marķēšanu, kā arī no ģenētiski modificētiem organismiem ražotu pārtikas un lopbarības produktu izsekojamību, un ar ko groza Direktīvu 2001/18/EK (7), 4. panta 6. punktā noteiktas marķēšanas prasības produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem. Izsekojamības prasības attiecībā uz produktiem, kas satur ĢMO vai sastāv no tiem, ir izklāstītas minētās regulas 4. panta 1. līdz 5. punktā, un izsekojamības prasības attiecībā uz pārtiku un barību, kas ražota no ĢMO, izklāstītas minētās regulas 5. pantā.

(13)

Atļaujas turētājam būtu jāiesniedz ikgadēji ziņojumi par monitoringa plānā par ietekmi uz vidi izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem. Minētie rezultāti būtu jāiesniedz saskaņā ar Komisijas 2009. gada 13. oktobra Lēmumu 2009/770/EK, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2001/18/EK nosaka standarta ziņojuma paraugus monitoringa rezultātu paziņošanai par to ģenētiski modificēto organismu apzinātu izplatīšanu vidē, kas ir produkti vai iekļauti produktos, ar mērķi tos laist tirgū (8). EFSA atzinumos nav pamatojuma tam, lai izvirzītu īpašus nosacījumus vai ierobežojumus saistībā ar laišanu tirgū un/vai attiecībā uz pārtikas un barības lietošanu un darbībām ar to, tostarp pārtikas un barības lietošanas uzraudzību pēc laišanas tirgū, vai īpašus nosacījumus konkrētu ekosistēmu/vides un/vai ģeogrāfisko teritoriju aizsardzībai atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1829/2003 6. panta 5. punkta e) apakšpunktam un 18. panta 5. punktam.

(14)

Visa attiecīgā informācija par produktu atļauju piešķiršanu būtu jāiekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 1829/2003.

(15)

Šis lēmums ar Bioloģiskās drošības starpniecības centra palīdzību jāizziņo valstīm, kuras parakstījušas Kartahenas protokolu par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību, atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 15. jūlija Regulas (EK) Nr. 1946/2003 par ģenētiski modificētu organismu pārvietošanu pāri robežām (9) 9. panta 1. punktam un 15. panta 2. punkta c) apakšpunktam.

(16)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi tika apspriesti ar pieteikuma iesniedzēju.

(17)

Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja nav sniegusi atzinumu tās priekšsēdētāja noteiktajā termiņā. Tika uzskatīts, ka ir nepieciešams īstenošanas akts, un priekšsēdētājs īstenošanas akta projektu iesniedza pārsūdzības komitejai turpmākai apspriešanai. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ģenētiski modificētais organisms un unikālie identifikatori

Ģenētiski modificētajam eļļas rapsim (Brassica napus L.) Ms8, Rf3 un Ms8 × Rf3, kā noteikts šā lēmuma pielikuma b) punktā, attiecīgi tiek piešķirti unikālie identifikatori ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6, kā paredzēts Regulā (EK) Nr. 65/2004.

2. pants

Atļauja

Saskaņā ar šajā lēmumā paredzētajiem nosacījumiem Regulas (EK) Nr. 1829/2003 4. panta 2. punkta un 16. panta 2. punkta piemērošanas nolūkā atļaujas piešķir šādiem produktiem:

a)

pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kas satur eļļas rapsi ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6, sastāv no tā vai ir ražotas no tā;

b)

barība, kas ražota no eļļas rapša ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6.

3. pants

Marķējums

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā noteiktās marķēšanas prasības, “organisma nosaukums” ir “eļļas rapsis”.

4. pants

Monitorings par ietekmi uz vidi

1.   Atļaujas turētājs nodrošina, lai atbilstīgi pielikuma h) punktam tiktu izveidots un īstenots monitoringa plāns par ietekmi uz vidi.

2.   Atļaujas turētājs saskaņā ar Lēmumu 2009/770/EK iesniedz Komisijai ikgadējus ziņojumus par monitoringa plānā izklāstīto pasākumu īstenošanu un rezultātiem.

5. pants

Kopienas reģistrs

Šā lēmuma pielikumā izklāstīto informāciju saskaņā ar (EK) Nr. 1829/2003 28. pantu iekļauj ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā.

6. pants

Atļaujas turētājs

Atļaujas turētājs ir uzņēmums Bayer CropScience AG.

7. pants

Piemērošanas termiņš

Šo lēmumu piemēro 10 gadus no tā izziņošanas dienas.

8. pants

Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Bayer CropScience AG, Alfred-Nobel-Strasse 50, 40789 Monheim am Rhein, VĀCIJA.

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā

Komisijas loceklis

Tonio BORG


(1)  OV L 268, 18.10.2003., 1. lpp.

(2)  http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2009-00748.

(3)  OV L 106, 17.4.2001., 1. lpp.

(4)  http://registerofquestions.efsa.europa.eu/roqFrontend/questionLoader?question=EFSA-Q-2012-00794.

(5)  OV L 100, 17.4.2007., 20. lpp.

(6)  OV L 10, 16.1.2004., 5. lpp.

(7)  OV L 268, 18.10.2003., 24. lpp.

(8)  OV L 275, 21.10.2009., 9. lpp.

(9)  OV L 287, 5.11.2003., 1. lpp.


PIELIKUMS

a)   Pieteikuma iesniedzējs un atļaujas turētājs

Nosaukums

:

Bayer CropScience AG

Adrese

:

Alfred-Nobel-Strasse 50, 40789 Monheim am Rhein, VĀCIJA

b)   Produktu apzīmējums un specifikācija

1)

Pārtika un pārtikas sastāvdaļas, kas satur eļļas rapsi ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6, sastāv no tā vai ir ražotas no tā;

2)

barība, kas ražota no eļļas rapša ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6.

Ģenētiski modificētais eļļas rapsis ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6, kā izklāstīts pieteikumos, satur fosfinotricīna acetiltransferāzes (PAT) proteīnu, kas piešķir noturību pret herbicīda darbīgo vielu glufozinātamoniju, un barnase (ACS-BNØØ5-8) un barstar (ACS-BNØØ3-6) proteīnus vīrišķās sterilitātes iegūšanai un auglības atjaunošanai.

c)   Marķēšana

Ievērojot Regulas (EK) Nr. 1829/2003 13. panta 1. punktā un 25. panta 2. punktā un Regulas (EK) Nr. 1830/2003 4. panta 6. punktā noteiktās marķēšanas prasības, “organisma nosaukums” ir “eļļas rapsis”.

d)   Noteikšanas metode

Konkrētam gadījumam atbilstoša un reālā laikā izmantota uz polimerāzes ķēdes reakciju balstīta metode eļļas rapša ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6 kvantitatīvai noteikšanai,

validēta sēklām ES references laboratorijā, kas izveidota saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1829/2003, publicēta tīmekļa vietnē http://gmo-crl.jrc.ec.europa.eu/statusofdoss.htm,

atsauces materiāli: AOCS 0306-B, AOCS 0306-F un AOCS 0306-G, kas pieejami American Oil Chemists Society tīmekļa vietnē http://www.aocs.org/tech/crm.

e)   Unikālie identifikatori

ACS-BNØØ5-8, ACS-BNØØ3-6 un ACS-BNØØ5-8 × ACS-BNØØ3-6

f)   Informācija, kas jānodrošina saskaņā ar II pielikumu Kartahenas protokolam par bioloģisko drošību, kas pievienots Konvencijai par bioloģisko daudzveidību

Bioloģiskās drošības starpniecības centrs [pēc paziņošanas jāievada ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā].

g)   Nosacījumi vai ierobežojumi produktu laišanai tirgū, izmantošanai vai darbībām ar tiem

Nepiemēro.

h)   Monitoringa plāns

Monitoringa plāns par ietekmi uz vidi saskaņā ar Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumu [pēc paziņošanas jāievada ģenētiski modificētās pārtikas un barības Kopienas reģistrā].

i)   Prasības par uzraudzību pēc laišanas tirgū attiecībā uz pārtikas izmantošanu cilvēku uzturā

Nepiemēro.


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/61


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 25. jūnijs),

ar ko izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā

(2013/328/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2009. gada 20. novembra Regulu (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (1), un jo īpaši tās 95. pantu,

tā kā:

(1)

Regula (EK) Nr. 1224/2009 attiecas uz visām darbībām, kas iekļautas kopējā zivsaimniecības politikā un kuras veic dalībvalstu teritorijā vai Savienības ūdeņos vai Savienības zvejas kuģi vai, neskarot karoga dalībvalsts primāro atbildību, dalībvalstu valstspiederīgie, un jo īpaši nosaka, ka dalībvalstīm ir jānodrošina, lai kontroli, inspekciju un noteikumu izpildi veiktu, nepieļaujot diskrimināciju attiecībā uz sektoriem, kuģiem vai personām un pamatojoties uz riska pārvaldību.

(2)

Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 1342/2008, ar ko izveido ilgtermiņa plānu mencas krājumiem un šo krājumu zvejniecībai un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2004 (2), paredz noteikumus mencas krājumu ilgtspējīgai izmantošanai Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā. Padomes 2007. gada 11. jūnija Regula (EK) Nr. 676/2007, ar ko izveido daudzgadu plānu zivsaimniecībām, kas izmanto jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus Ziemeļjūrā (3), paredz noteikumus jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumu ilgtspējīgai izmantošanai.

(3)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. pants paredz iespēju Komisijai, vienojoties ar attiecīgajām dalībvalstīm, noteikt zvejniecības, kurās īstenos īpašu kontroles un inspekcijas programmu. Šādā īpašā kontroles un inspekcijas programmā jānosaka inspekcijas darbību mērķi, prioritātes un procedūras, kā arī inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka uz riska pārvaldības pamata un periodiski jāpārskata pēc sasniegto rezultātu analīzes. Attiecīgo dalībvalstu pienākums ir pieņemt vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem, un laikposmiem un zonām, kurās tie izmantojami.

(4)

Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 2. punkts paredz, ka īpašajā kontroles un inspekcijas programmā jāparedz inspekcijas darbību kritēriji, kas jānosaka, pamatojoties uz riska pārvaldību. Šajā nolūkā ir lietderīgi noteikt kopējos riska novērtēšanas un pārvaldības kritērijus pārbaudes, inspekcijas un verifikācijas darbībām, lai varētu laikus veikt riska analīzi un attiecīgās ar kontroli un inspicēšanu saistītās informācijas vispārīgus novērtējumus. Kopējo kritēriju mērķis ir nodrošināt saskaņotu pieeju inspicēšanai un verificēšanai visās dalībvalstīs un radīt vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem.

(5)

Īpašā kontroles un inspekcijas programma būtu jāizveido laikposmam līdz 2018. gada 31. decembrim, un tā būtu jāīsteno Apvienotajai Karalistei, Beļģijai, Dānijai, Francijai, Īrijai, Nīderlandei, Vācijai un Zviedrijai.

(6)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 (4) 98. panta 1. un 3. punkts paredz, ka, neskarot daudzgadu plānos paredzētos noteikumus, dalībvalstu kompetentajām iestādēm, izmantojot visu pieejamo informāciju, ir jāpieņem uz riska novērtējumu balstīta pieeja inspicējamo objektu izvēlei un atbilstīgi uz riska novērtējumu balstītai kontroles un noteikumu izpildes stratēģijai objektīvi ir jāveic vajadzīgās inspekcijas darbības, lai nepieļautu, ka tiek paturēti uz kuģa, pārkrauti citā kuģī, izkrauti, pārvietoti uz sprostiem un audzētavām, apstrādāti, transportēti, uzglabāti, tirgoti un turēti krājumā zvejas produkti, kas iegūti, veicot darbības, kuras ir pretrunā kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem.

(7)

Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 768/2005 (5) izveidotās Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras (turpmāk “EFCA”) pienākums ir koordinēt īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanu, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, ar kuru īsteno mērķus, prioritātes, procedūras un kritērijus attiecībā uz inspekcijas darbībām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un kurā noteikti kontroles un inspekcijas līdzekļi, ko katra attiecīgā dalībvalsts varētu nodot kopīgai izmantošanai. Tāpēc būtu jāprecizē saikne starp procedūrām, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā, un procedūrām, kas noteiktas kopīgas resursu izmantošanas plānā.

(8)

Lai saskaņotu mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejas darbību kontroles un inspekcijas procedūras un nodrošinātu daudzgadu plānu izdošanos attiecībā uz šiem krājumiem un to zvejniecībām, ir lietderīgi izveidot kopējus noteikumus kontroles un inspekcijas darbībām, kas jāveic attiecīgo dalībvalstu kompetentajām iestādēm, tostarp noteikumus par savstarpēju piekļuvi attiecīgajiem datiem. Šajā nolūkā mērķa kritērijiem būtu jānosaka kontroles un inspekcijas darbību intensitāte.

(9)

Attiecīgo dalībvalstu kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības vajadzības gadījumā būtu jāveic saskaņā ar kopīgas resursu izmantošanas plānu, kuru sagatavojusi EFCA, lai uzlabotu kontroles, inspicēšanas un pārraudzības metožu saskaņotību un palīdzētu koordinēt kontroles, inspekcijas un pārraudzības darbības starp minēto dalībvalstu kompetentajām iestādēm.

(10)

Rezultāti, kas iegūti īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērošanā, būtu jāizvērtē, izmantojot gada novērtēšanas ziņojumus, kas katrai attiecīgajai dalībvalstij jāiesniedz Komisijai un EFCA.

(11)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņoti ar attiecīgajām dalībvalstīm.

(12)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Zvejniecības un akvakultūras komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

I   NODAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Ar šo lēmumu izveido īpašu kontroles un inspekcijas programmu zvejniecībām, kuras izmanto mencas krājumus ģeogrāfiskajos apgabalos Kategatā, Ziemeļjūrā, Skagerakā, Lamanša austrumdaļā, ūdeņos uz rietumiem no Skotijas un Īrijas jūrā un jūras zeltplekstes un jūrasmēles krājumus ģeogrāfiskajā apgabalā Ziemeļjūrā. Šo ģeogrāfisko apgabalu nosaukšanai turpmāk lietots apzīmējums “attiecīgie apgabali”.

2. pants

Darbības joma

1.   Īpašā kontroles un inspekcijas programma jo īpaši aptver šādas darbības:

a)

attiecīgajos apgabalos veiktas zvejas darbības Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 1. punkta nozīmē; un

b)

ar zveju saistītas darbības, tostarp zvejas produktu svēršanu, apstrādi, tirdzniecību, transportēšanu un glabāšanu.

2.   Īpašo kontroles un inspekcijas programmu piemēro līdz 2018. gada 31. decembrim.

3.   Īpašo kontroles un inspekcijas programmu īsteno Apvienotā Karaliste, Beļģija, Dānija, Francija, Īrija, Nīderlande, Vācija un Zviedrija (turpmāk “attiecīgās dalībvalstis”).

II   NODAĻA

MĒRĶI, PRIORITĀTES, PROCEDŪRAS UN KRITĒRIJI

3. pants

Mērķi

1.   Īpašā kontroles un inspekcijas programma nodrošina to saglabāšanas un kontroles pasākumu vienādu un efektīvu īstenošanu, kurus piemēro 1. pantā minētajiem krājumiem.

2.   Kontroles un inspekcijas darbības, ko veic saskaņā ar īpašo kontroles un inspekcijas programmu, ir jo īpaši vērstas uz atbilstības nodrošināšanu šādiem noteikumiem:

a)

zvejas iespēju pārvaldība un jebkādi konkrēti ar to saistīti nosacījumi, tostarp kvotu izmantošanas un piepūles režīma uzraudzība attiecīgajos apgabalos;

b)

ziņošanas pienākumi, kas piemērojami zvejas darbībām, jo īpaši reģistrētās un paziņotās informācijas uzticamība;

c)

noteikumi par augstākas kategorijas zivju atlasīšanas aizliegumu un pienākums izkraut visas nozvejas, uz ko attiecas kvotas.

4. pants

Prioritātes

1.   Pamatojoties uz riska pārvaldības stratēģiju atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 4. panta 18. punktam un Īstenošanas regulas (ES) No 404/2011 98. pantam, attiecīgās dalībvalstis veic kontroles un inspekcijas darbības attiecībā uz zvejas darbībām, ko veic zvejas kuģi, un ar zveju saistītām darbībām, ko veic citi operatori.

2.   Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai attiecībā uz katru 1. pantā minēto krājumu veic kontroli un inspekcijas atbilstoši prioritātes līmenim, kas noteikts saskaņā ar 3. punktu.

3.   Katra attiecīgā dalībvalsts nosaka prioritātes līmeni, pamatojoties uz tā riska novērtējuma rezultātiem, kas veikts saskaņā ar 5. pantā noteiktajām procedūrām.

5. pants

Ar riska novērtēšanu saistītās procedūras

1.   Šo pantu piemēro attiecīgajām dalībvalstīm un – vienīgi 4. punkta piemērošanas nolūkā – visām pārējām dalībvalstīm.

2.   Dalībvalstis novērtē risku attiecībā uz konkrētajiem krājumiem un apgabalu vai apgabaliem, pamatojoties uz I pielikumā pievienoto tabulu.

3.   Katras dalībvalsts veiktajā riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo un attiecīgo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir neatbilstības varbūtība un kādas ir iespējamās sekas, ja tā tiktu pieļauta. Apvienojot šos elementus, katra dalībvalsts novērtē riska pakāpi (“ļoti zems”, “zems”, “vidējs”, “augsts” vai “ļoti augsts”) katrai 4. panta 2. punktā minētajai inspekcijas kategorijai.

4.   Ja tādas dalībvalsts karoga zvejas kuģis, kas nav attiecīgā dalībvalsts, vai trešās valsts zvejas kuģis darbojas 1. pantā minētajā apgabalā vai apgabalos, tam nosaka riska pakāpi saskaņā ar 3. punktu. Ja informācija nav pieejama un kuģa karoga valsts iestādes 9. panta satvarā neiesniedz rezultātus par savu riska novērtējumu, kurš veikts saskaņā ar 4. panta 2. punktu un šā panta 3. punktu un kura rezultātā noteikta atšķirīga riska pakāpe, to uzskata par “ļoti augsta” riska zvejas kuģi.

6. pants

Riska pārvaldības stratēģija

1.   Uz riska novērtējuma pamata katra attiecīgā dalībvalsts nosaka riska pārvaldības stratēģiju, kas vērsta uz atbilstības nodrošināšanu. Šāda stratēģija aptver piemērotu un izmaksu ziņā lietderīgu kontroles instrumentu un inspekcijas līdzekļu noteikšanu, aprakstu un piešķiršanu, ņemot vērā katra riska būtību un novērtēto pakāpi un mērķa kritēriju sasniegšanu.

2.   Šā panta 1. punktā minēto riska pārvaldības stratēģiju koordinē reģionālā līmenī, izmantojot kopīgas resursu izmantošanas plānu, kā definēts Regulas (EK) Nr. 768/2005 2. panta c) punktā.

7. pants

Saikne ar kopīgas resursu izmantošanas plānu procedūrām

1.   Kopīgas resursu izmantošanas plāna ietvaros katra attiecīgā dalībvalsts vajadzības gadījumā nosūta EFCA saskaņā ar 5. panta 3. punktu veiktā riska novērtējuma rezultātus un jo īpaši sarakstu ar novērtētajām riska pakāpēm un atbilstošajiem inspicēšanas mērķiem.

2.   Attiecīgā gadījumā 1. punktā minēto riska pakāpju un mērķu sarakstus atjaunina, izmantojot informāciju, kas ievākta kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās. EFCA tiek informēta uzreiz pēc katra atjauninājuma pabeigšanas.

3.   EFCA izmanto no attiecīgajām dalībvalstīm saņemto informāciju, lai koordinētu riska pārvaldības stratēģiju reģionālā līmenī saskaņā ar 6. panta 2. punktu.

8. pants

Mērķa kritēriji

1.   Neskarot mērķa kritērijus, kas noteikti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 I pielikumā un Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 (6) 9. panta 1. punktā, Savienības līmeņa mērķa kritēriji “augsta” un “ļoti augsta” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem ir izklāstīti II pielikumā.

2.   Mērķa kritērijus “ļoti zema”, “zema” un “vidēja” riska zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem nosaka attiecīgās dalībvalstis, izmantojot nacionālās kontroles rīcības programmas, kas minētas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 46. pantā, un valsts pasākumus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 95. panta 4. punktā.

3.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, dalībvalstis kā alternatīvu var piemērot atšķirīgus mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ar nosacījumu, ka:

a)

detalizēta zvejas darbību vai ar zveju saistītu darbību un ar noteikumu izpildi saistītu elementu analīze pamato vajadzību noteikt mērķa kritērijus, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem;

b)

kritēriji, kas atspoguļo labāku atbilstību noteikumiem, ir paziņoti Komisijai un tā 90 dienu laikā neiebilst pret tiem, kritēriji ir nediskriminējoši un neietekmē mērķus, prioritātes un uz risku balstītas procedūras, kas noteiktas īpašajā kontroles un inspekcijas programmā.

4.   Visus mērķa kritērijus izvērtē ik gadu, pamatojoties uz 13. panta 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, un vajadzības gadījumā atbilstoši pārskata 13. panta 4. punktā minētās novērtēšanas ietvaros.

5.   Attiecīgā gadījumā šajā pantā minētos mērķa kritērijus īsteno ar kopīgas resursu izmantošanas plānu.

III   NODAĻA

ĪSTENOŠANA

9. pants

Sadarbība starp dalībvalstīm un ar trešām valstīm

1.   Attiecīgās dalībvalstis sadarbojas īpašās kontroles un inspekcijas programmas īstenošanā.

2.   Vajadzības gadījumā visas pārējās dalībvalstis sadarbojas ar attiecīgajām dalībvalstīm.

3.   Dalībvalstis var sadarboties ar trešo valstu kompetentajām iestādēm, lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

10. pants

Kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības

1.   Lai palielinātu savu valsts zivsaimniecības kontroles sistēmu efektivitāti, attiecīgās dalībvalstis veic kopīgas inspekcijas un pārraudzības darbības ūdeņos, kas ir to jurisdikcijā, un – attiecīgā gadījumā – to teritorijā. Attiecīgā gadījumā šādas darbības veic Regulas (EK) Nr. 768/2005 9. panta 1. punktā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu ietvaros.

2.   Kopīgu inspekcijas un pārraudzības darbību veikšanai katra attiecīgā dalībvalsts:

a)

nodrošina to, ka citu attiecīgo dalībvalstu amatpersonas uzaicina piedalīties kopīgās inspekcijas un pārraudzības darbībās;

b)

nosaka kopīgas operatīvās procedūras, ko piemēro pārraudzības kuģiem un lidaparātiem;

c)

vajadzības gadījumā izraugās kontaktpunktus, kas minēti Regulas (EK) Nr. 1224/2009 80. panta 5. punktā.

3.   Kopīgajās inspekcijas un pārraudzības darbībās var piedalīties amatpersonas un Savienības inspektori.

11. pants

Datu apmaiņa

1.   Lai īstenotu īpašo kontroles un inspekcijas programmu, katra attiecīgā dalībvalsts nodrošina tiešu elektronisku Regulas (EK) Nr. 1224/2009 111. pantā un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XII pielikumā minēto datu apmaiņu ar pārējām attiecīgajām dalībvalstīm un EFCA.

2.   Šā panta 1. punktā minētie dati attiecas uz zvejas darbībām vai ar zveju saistītām darbībām, kas veiktas apgabalā vai apgabalos, kuros piemēro īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

12. pants

Informācija

1.   Kamēr nav pilnībā īstenota Regulas (EK) Nr. 1224/2009 XII sadaļas III nodaļa, katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar šā lēmuma III pielikumā sniegto formātu elektroniski pēc katra kalendārā gada līdz 31. janvārim paziņo Komisijai un EFCA šādu informāciju par iepriekšējo gadu:

a)

katras iepriekšējā gadā veiktās kontroles un/vai inspekcijas darbības identifikācija, datums un veids;

b)

katra tā zvejas kuģa (Savienības flotes reģistra numurs), transportlīdzekļa un/vai operatora (uzņēmuma nosaukums) identifikācija, kam piemēro kontroli un/vai inspekciju;

c)

vajadzības gadījumā – inspicētā zvejas rīka veids; un

d)

ja konstatēts viens vai vairāki smagi pārkāpumi:

i)

smagā pārkāpuma veids;

ii)

pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas (piemēram, lieta tiek izmeklēta, tiek izskatīta, iesniegta pārsūdzība); un

iii)

noteiktās sankcijas pēc smagā pārkāpuma konstatēšanas: naudassoda apmērs, konfiscēto zivju un/vai zvejas rīka vērtība, saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 126. panta 1. punktu piešķirtie punkti un/vai cita veida sankcijas.

2.   Šā panta 1. punktā minēto informāciju paziņo saistībā ar katru kontroli un/vai inspekciju un turpina iekļaut un atjaunināt katrā ziņojumā, līdz darbības ir pabeigtas saskaņā ar attiecīgo dalībvalstu tiesību aktiem. Ja pēc smaga pārkāpuma konstatēšanas netiek veiktas nekādas darbības, pievieno paskaidrojumu.

13. pants

Novērtēšana

1.   Katra attiecīgā dalībvalsts līdz tā gada 31. martam, kas seko attiecīgajam kalendāra gadam, Komisijai un EFCA nosūta novērtēšanas ziņojumu par to kontroles un inspekcijas darbību efektivitāti, kas veiktas saskaņā ar šo īpašo kontroles un inspekcijas programmu.

2.   Šā panta 1. punktā minētajā novērtēšanas ziņojumā iekļauj vismaz to informāciju, kas uzskaitīta IV pielikumā. Attiecīgās dalībvalstis novērtēšanas ziņojumā var iekļaut arī citus pasākumus, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem.

3.   EFCA, sagatavojot gada novērtējumu par Regulas (EK) Nr. 768/2005 14. pantā minēto kopīgas resursu izmantošanas plānu efektivitāti, ņem vērā 1. punktā minētos novērtēšanas ziņojumus.

4.   Komisija reizi gadā rīko Zvejniecības un akvakultūras komitejas sanāksmi, lai, pamatojoties uz 1. punktā minētajiem novērtēšanas ziņojumiem, novērtētu īpašās kontroles un inspekcijas programmas piemērotību, atbilstību un efektivitāti un tās vispārējo ietekmi uz zvejas kuģu un citu operatoru atbilstību noteikumiem. Attiecīgi var pārskatīt II pielikumā minētos mērķa kritērijus.

14. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā trešajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(2)  OV L 348, 24.12.2008., 20. lpp.

(3)  OV L 157, 19.6.2007., 1. lpp.

(4)  OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.

(5)  OV L 128, 21.5.2005., 1. lpp.

(6)  OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.


I PIELIKUMS

RISKA NOVĒRTĒŠANAS PROCEDŪRAS

Katram zvejas kuģim, zvejas kuģu grupai, zvejas rīku kategorijai, operatoram un/vai ar zveju saistītai darbībai saistībā ar 1. pantā minētajiem dažādajiem krājumiem un apgabaliem veic kontroli un inspekcijas atbilstoši noteiktajam prioritātes līmenim. Prioritātes līmeni nosaka atkarībā no tā riska novērtējuma rezultātiem, ko veikusi katra attiecīgā dalībvalsts vai – vienīgi 5. panta 4. punkta piemērošanas nolūkā – jebkura cita dalībvalsts, pamatojoties uz turpmāk aprakstīto procedūru.

Riska apraksts

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Rādītājs

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Posms zvejas/tirdzniecības ķēdē

(kad un kur rodas risks)

Elementi, kas jāņem vērā

(atkarībā no riska/zvejniecības/apgabala un pieejamajiem datiem)

Riska gadījumu biežums (1)

Iespējamās sekas (1)

Riska pakāpe (1)

(Piezīme. Dalībvalstu noteiktajiem riskiem jāatbilst 3. pantā norādītajiem mērķiem.)

 

 

Nozvejas/izkrāvumu apjomi, sagrupēti pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Kvotas pieejamība zvejas kuģiem, sagrupēta pa zvejas kuģiem, krājumiem un zvejas rīkiem.

Standarta kastu izmantošana.

Izkrauto zvejas produktu tirgus cenas līmenis un svārstības (pirmā pārdošana).

Iepriekš veikto inspekciju skaits un konstatēto pārkāpumu skaits attiecībā uz konkrēto zvejas kuģi un/vai citu operatoru.

Ar ostu/atrašanās vietu/apgabalu un zvejas veidu saistītā pārkāpuma konteksts un/vai iespējamais apdraudējums.

Jebkāda cita svarīga informācija vai ziņas.

Bieži/vidēji bieži/reti/nebūtiski

Smagas/ievērojamas/pieņemamas/maznozīmīgas

Ļoti zema/zema/vidēja/augsta/ļoti augsta


(1)  

Piezīme. Jāizvērtē dalībvalstīm. Riska novērtējumā, pamatojoties uz iepriekšējo pieredzi un izmantojot visu pieejamo informāciju, ņem vērā to, cik liela ir noteikumu neievērošanas varbūtība un kādas būtu šādas neievērošanas iespējamās sekas.


II PIELIKUMS

MĒRĶA KRITĒRIJI

1.   Jūrā veiktu inspekciju (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) intensitāte

Jūrā veiktās inspekcijās, ko veic zvejas kuģiem, kuri iesaistījušies mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejā attiecīgajā apgabalā, ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (1), ja jūrā veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejas ķēdē, un ja tās ir riska pārvaldības stratēģijas daļa:

Kritēriji gadā (2)

Novērtētā riska pakāpe zvejas kuģiem saskaņā ar 5. panta 2. punktu

Augsta

Ļoti augsta

Zvejniecība

Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 2,5 % zvejas reisu, kurus veic “augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā

Jūrā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 5 % zvejas reisu, kurus veic “ļoti augsta riska” zvejas kuģi, kas darbojas minētajā zvejniecībā

2.   Uz sauszemes veiktu inspekciju intensitāte (tai skaitā uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas vietā)

Attiecībā uz inspekcijām, ko uz sauszemes veic zvejas kuģiem vai citiem operatoriem, kuri iesaistījušies mencas, jūras zeltplekstes un jūrasmēles zvejā attiecīgajā apgabalā (tostarp uz dokumentiem balstītu kontroli un inspekcijām ostās vai pirmās pārdošanas vietā), ik gadu sasniedz šādus mērķa kritērijus (3), ja uz sauszemes veiktās inspekcijas ir svarīgas, ņemot vērā posmu zvejas/tirdzniecības ķēdē, un ja tās ir riska pārvaldības stratēģijas daļa:

Kritēriji gadā (4)

Riska pakāpe zvejas kuģiem un/vai citiem operatoriem (pirmais pircējs)

Augsta

Ļoti augsta

Zvejniecība

Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 10 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “augsta riska” zvejas kuģi

Ostā veiktas inspekcijas, ko piemēro vismaz 15 % no kopējiem daudzumiem, kurus izkrāvuši “ļoti augsta riska” zvejas kuģi

Inspekcijas pēc izkraušanas vai pārkraušanas citā kuģī jo īpaši izmanto kā papildu kontrolpārbaudes mehānismu, lai pārliecinātos par tās informācijas ticamību, kas reģistrēta un paziņota saistībā ar nozveju un izkrāvumiem.


(1)  Kuģiem, kuri jūrā vienā zvejas reisā pavada mazāk nekā 24 stundas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(2)  Procentos izteikts augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģu zvejas reisu skaits gadā attiecīgajā apgabalā.

(3)  Kuģiem, kuri vienā izkraušanas reizē izkrauj mazāk nekā 10 tonnas, saskaņā ar riska pārvaldības stratēģiju mērķa kritērijus var samazināt uz pusi.

(4)  Procentos izteikti daudzumi, kurus izkrāvuši augsta/ļoti augsta riska zvejas kuģi gadā.


III PIELIKUMS

PERIODISKA INFORMĀCIJA PAR ĪPAŠĀS KONTROLES UN INSPEKCIJAS PROGRAMMAS ĪSTENOŠANU

Formāts tās informācijas paziņošanai, kas saskaņā ar 12. pantu jāsniedz par katru inspekciju, kas jāiekļauj ziņojumā:

Elementa nosaukums

Kods

Apraksts un saturs

Inspekcijas identifikācija

II

ISO 2 burtu valsts kods + 9 cipari, piemēram, DK201200000

Inspekcijas datums

DA

GGGG-MM-DD

Inspekcijas vai kontroles veids

IT

Jūrā, uz sauszemes, transports, dokumenti (atzīmēt)

Katra zvejas kuģa, transportlīdzekļa vai operatora identifikācija

ID

Zvejas kuģa Savienības flotes reģistra numurs, transportlīdzekļa identifikācija un/vai operatora uzņēmuma nosaukums

Zvejas rīka veids

GE

Zvejas rīka kods atbilstīgi FAO Starptautiskajai zvejas rīku statistiskajai standartklasifikācijai

Smags pārkāpums

SI

Y = jā, N = nē

Atklāto smago pārkāpumu veids

TS

Norādīt konstatētā smagā pārkāpuma veidu, norādot numuru (kreisā sleja) Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 XXX pielikumā. Turklāt smagos pārkāpumus, kas minēti Kontroles regulas 90. panta 1. punkta a), b) un c) apakšpunktā, attiecīgi apzīmē ar numuru “13”, “14” un “15”

Pašreizējais stāvoklis attiecībā uz turpmākajām darbībām pēc pārkāpuma konstatēšanas

FU

Norādīt stāvokli: LIETA IR IZSKATĪŠANĀ, IR IESNIEGTA PĀRSŪDZĪBA vai LIETA IR PABEIGTA

Naudassods

SF

Sods EUR, piemēram, 500

Konfiskācija

SC

NOZVEJA/ZVEJAS RĪKS fiziskas konfiskācijas gadījumā. Konfiscētās nozvejas/zvejas rīka vērtība EUR, piemēram, 10 000

Cits

SO

Ja tiek anulēta licence/atļauja, norādīt LI vai AU un dienu skaitu, piemēram, AU30

Punkti

SP

Piešķirto punktu skaits, piemēram, 12

Piezīmes

RM

Ja pēc smaga pārkāpuma nav veikti pasākumi, iemeslu paskaidrojums brīvā tekstā


IV PIELIKUMS

NOVĒRTĒŠANAS ZIŅOJUMU SATURS

Novērtēšanas ziņojumos iekļauj vismaz šādu informāciju:

I.   Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību vispārīga analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

Attiecīgās dalībvalsts noteikto risku apraksts un detalizēts riska pārvaldības stratēģijas saturs, tostarp izvērtēšanas un pārskatīšanas procesa apraksts.

Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un paredzēto inspicēšanas līdzekļu skaita / īpašās kontroles un inspekcijas programmas izpildē pieejamo līdzekļu skaita salīdzinājums, tostarp izmantošanas ilgums un apgabali.

Izmantoto kontroles un inspicēšanas instrumentu veidu un kontroles darbību un veikto inspekciju skaita (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu) / konstatēto smago pārkāpumu skaita salīdzinājums un, ja iespējams, šādu pārkāpumu izdarīšanas iemesli.

Sankcijas, kas noteiktas par pārkāpumiem (aizpildīt, pamatojoties uz informāciju, kas nosūtīta saskaņā ar III pielikumu).

Citu darbību analīze (izņemot kontroli, inspekcijas un noteikumu izpildes darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes), kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem (piemērs: izmantoto selektīvāku zvejas rīku skaits, mencas/mazuļu paraugu skaits utt.).

II.   Veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību detalizēta analīze (katrai attiecīgajai dalībvalstij)

1.

Jūrā veikto inspekcijas darbību (attiecīgā gadījumā arī novērošanas no gaisa) analīze, konkrētāk:

paredzēto/izmantošanai pieejamo patruļkuģu salīdzinājums,

jūrā izdarītu smagu pārkāpumu rādītājs,

to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

to jūrā veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

2.

Uz sauszemes veikto inspekcijas darbību analīze (tostarp uz dokumentiem balstīta kontrole un inspekcijas ostās vai pirmās pārdošanas laikā, vai pārkraušanas laikā), konkrētāk:

paredzēto / izmantošanai pieejamo sauszemes inspekcijas vienību salīdzinājums,

uz sauszemes izdarītu smagu pārkāpumu rādītājs,

to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “ļoti zemu”, “zemu” vai “vidēju” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

to uz sauszemes veikto inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas kuģiem un/vai operatoriem ar “augstu” vai “ļoti augstu” riska pakāpi un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

3.

Atbilstības līmeņos izteikto mērķa kritēriju analīze (attiecīgā gadījumā), konkrētāk:

paredzēto / izmantošanai pieejamo inspekcijas līdzekļu salīdzinājums,

smago pārkāpumu rādītājs un tendences (salīdzinājumā ar diviem iepriekšējiem gadiem),

to inspekciju proporcionālais daudzums, kas piemērotas zvejas kuģiem/operatoriem un kas ļāvušas konstatēt vienu vai vairākus smagus pārkāpumus,

sankciju apmērs un veids / preventīvās ietekmes novērtējums.

4.

Citu inspekcijas un kontroles darbību analīze: pārkraušana citā kuģī, novērošana no gaisa, imports/eksports utt., kā arī citas darbības, piemēram, apmācības vai informatīvas sanāksmes, kas paredzētas, lai uzlabotu zvejas kuģu un/vai citu operatoru atbilstību noteikumiem.

III.   Priekšlikums(-i) veikto kontroles, inspekcijas un noteikumu izpildes darbību efektivitātes uzlabošanai (katrai attiecīgajai dalībvalstij)


27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/71


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 26. jūnijs),

ar ko paredz noteikumus attiecībā uz tādu valsts iestāžu vai struktūru tīkla izveidošanu, pārvaldību un darbības pārredzamību, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu

(2013/329/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 9. marta Direktīvu 2011/24/ES par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē (1) un jo īpaši tās 15. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)

Direktīvas 2011/24/ES 15. pantā noteikts, ka Savienība atbalsta un rosina sadarbību un zinātniskās informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm brīvprātīgā tīklā, kurā apvienotas valsts iestādes, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu un kuras nozīmē dalībvalstis (turpmāk “VATN tīkls”).

(2)

Komisijai saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES 15. panta 4. punktu ir pienākums pieņemt noteikumus, kas vajadzīgi, lai izveidotu un pārvaldītu VATN tīklu un nodrošinātu tā darbības pārredzamību.

(3)

Dalība VATN tīklā ir brīvprātīga, tāpēc būtu jāparedz, ka dalībvalstis tam var pievienoties jebkurā laikā. Organizatorisku apsvērumu dēļ dalībvalstīm, kuras vēlas piedalīties, šis nodoms būtu jādara Komisijai zināms iepriekš.

(4)

Personas dati būtu jāapstrādā attiecīgi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvu 95/46/EK par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (2), Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (3) un Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 45/2001 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Kopienas iestādēs un struktūrās un par šādu datu brīvu apriti (4).

(5)

Savienība veselības aprūpes tehnoloģiju novērtēšanas jomā ir līdzfinansējusi rīcību, izmantojot sabiedrības veselības programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1786/2002/EK (5), un veselības programmu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1350/2007/EK (6), tādējādi atbalstot zinātnisko un tehnisko sadarbību starp valsts un reģionālajām organizācijām, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu un darbojas tīklā ar akronīmu EUnetHTA  (7). Turklāt tā ir finansējusi metodisko darbu veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanas jomā, izmantojot Septīto pētniecības pamatprogrammu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1982/2006/EK (8), un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmumu Nr. 1639/2006/EK (9).

(6)

Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kas izveidota, ievērojot Direktīvas 2011/24/ES 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Priekšmets

Šajā lēmumā ir izklāstīti noteikumi, kas jāievēro, izveidojot un pārvaldot tādu valsts iestāžu vai struktūru tīklu, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu, un nodrošinot šāda tīkla darbības pārredzamību, kā paredzēts Direktīvas 2011/24/ES 15. panta 1. punktā.

2. pants

Mērķi

Īstenojot ar Direktīvas 2011/24/ES 15. panta 2. punktu VATN tīklam izvirzītos mērķus, VATN tīkls savā darbībā izmanto pieredzi, kas gūta, iepriekš īstenojot Savienības atbalstītu rīcību veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanas jomā, un nodrošina attiecīgu sinerģiju ar pašreizējo rīcību.

3. pants

Locekļi un to nozīmēšana

1.   VATN tīkla locekles ir valsts iestādes vai struktūras, kuras atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu un kuras nozīmē iesaistītās dalībvalstis.

2.   Dalībvalstis, kuras vēlas piedalīties VATN tīklā, par šo nodomu rakstiski paziņo Komisijai un valsts iestādei vai struktūrai, kura atbild par veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšanu un kura ir nozīmēta saskaņā ar Direktīvas 2011/24/ES 15. panta 1. punktu. Dalībvalstis var norīkot otru valsts iestādi vai struktūru par locekļa aizstājēju.

3.   Ja dalībvalsts uzskata par vajadzīgu, tā var arī norīkot ekspertu, kas pavada locekli.

4.   Dalībvalstu nozīmēto iestāžu vai struktūru nosaukumus var publicēt Komisijas tīmekļa lapās.

5.   Personas datus iegūst, apstrādā un publicē pēc vajadzības saskaņā ar Direktīvu 95/46/EK un Direktīvu 2002/58/EK, kā arī Regulu (EK) Nr. 45/2001.

4. pants

Reglaments

1.   VATN tīkls pieņem reglamentu par priekšlikumu, ko iesniegusi Komisija, ar locekļu vienkāršu balsu vairākumu.

2.   Ar reglamentu veicina pienācīgu ieinteresēto personu apspriešanos par tīkla darbību un sadarbību ar Savienības struktūrām, pētniekiem un starptautiskām organizācijām.

5. pants

Darbība

1.   VATN tīkls pieņem stratēģisku daudzgadu darba programmu un instrumentu, ar ko novērtēt šādas programmas īstenošanu.

2.   VATN tīkla darbību papildina zinātniskā un tehniskā sadarbība, un VATN tīkls var uzsākt darbības vai piedalīties darbībās, kurās ir iesaistīti visi vai daži tā locekļi, ja šāda iesaistīšanās sekmē VATN tīkla mērķus.

3.   VATN tīkls var izveidot darba grupas konkrētu jautājumu izskatīšanai, par pamatu ņemot VATN tīkla noteikto darba aprakstu. Šādas darba grupas likvidē, tiklīdz tās ir izpildījušas tām izvirzītos uzdevumus.

4.   VATN tīkla locekļi un to pārstāvji, kā arī pieaicinātie eksperti un novērotāji ievēro dienesta noslēpumu glabāšanas pienākumu, kas paredzēts Līguma 339. pantā un tā īstenošanas noteikumos, un Komisijas drošības noteikumus, kuri attiecas uz ES klasificētās informācijas aizsardzību un ir izklāstīti pielikumā Komisijas 2001. gada 29. novembra Lēmumam 2001/844/EK, EOTK, Euratom, ar ko groza tās iekšējo reglamentu (10). Ja viņi neievēro šo pienākumu, VATN tīkla priekšsēdētājs var veikt visus vajadzīgos pasākumus.

6. pants

Sanāksmes

1.   VATN tīkla priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Priekšsēdētājs nebalso.

2.   Komisijas ierēdņi, kam ir interese par šo procedūru, var apmeklēt VATN tīkla un tā darba grupu sanāksmes.

3.   Pēc Komisijas pieprasījuma Eiropas Zāļu aģentūra var piedalīties VATN tīkla un tā darba grupu sanāksmēs.

4.   VATN tīkls var uzaicināt Eiropas un starptautiskās organizācijas apmeklēt sanāksmes novērotāju statusā.

7. pants

VATN tīkla sekretariāts

1.   VATN tīkla sekretariāta darbu nodrošina Komisija, kas sagatavos protokolu.

2.   Komisija savā tīmekļa vietnē publicē attiecīgo informāciju par VATN tīkla veiktajām darbībām.

8. pants

Izdevumi

1.   Komisija nemaksā atlīdzību VATN tīkla sanāksmju dalībniekiem par sniegtajiem pakalpojumiem.

2.   Ceļa un uzturēšanās izdevumus VATN tīkla pasākumos iesaistītajiem dalībniekiem Komisija atlīdzina saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem.

3.   Šos izdevumus atlīdzina pieejamo apropriāciju robežās, kuras piešķir saskaņā ar ikgadējo resursu piešķiršanas procedūru.

9. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Briselē, 2013. gada 26. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 88, 4.4.2011., 45. lpp.

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.

(3)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(4)  OV L 8, 12.1.2001., 1. lpp.

(5)  OV L 271, 9.10.2002., 1. lpp.

(6)  OV L 301, 20.11.2007., 3. lpp.

(7)  www.eunethta.eu. Komisijas Īstenošanas lēmums C(2011) 7195 par Otrās veselības programmas (2008–2013) dotāciju piešķiršanu 2011. gada pieteikumiem.

(8)  OV L 412, 30.12.2006., 1. lpp.

(9)  OV L 310, 9.11.2006., 15. lpp.

(10)  OV L 317, 3.12.2001., 1. lpp.


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/73


ES UN ŠVEICES APVIENOTĀS KOMITEJAS LĒMUMS Nr. 1/2013

(2013. gada 6. jūnijs),

ar ko groza I un II pielikumu Nolīgumā starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem

(2013/330/ES)

APVIENOTĀ KOMITEJA,

ņemot vērā 2009. gada 25. jūnija Nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par pārbaužu un formalitāšu vienkāršošanu attiecībā uz preču pārvadājumiem un muitas drošības pasākumiem (1) (turpmāk “nolīgums”), un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu,

ievērojot to, ka ar nolīguma noslēgšanu Līgumslēdzējas puses ir apņēmušās katra savā teritorijā nodrošināt līdzvērtīgu drošības līmeni, izmantojot muitas pasākumus, kas pamatojas uz Eiropas Savienībā spēkā esošajiem tiesību aktiem, jo īpaši attiecīgajiem noteikumiem Padomes 1992. gada 12. oktobra Regulā (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (2) un Komisijas Regulā (EEK) Nr. 2454/93 (3), ar ko nosaka dažus Kopienas Muitas kodeksa piemērošanas noteikumus,

ievērojot to, ka kopš nolīguma noslēgšanas minētajos tiesību aktos grozījumi attiecībā uz muitas drošības pasākumiem izdarīti konkrēti ar Komisijas Regulas (EK) Nr. 312/2009 (4), (ES) Nr. 169/2010 (5) un (ES) Nr. 430/2010 (6),

ievērojot to, ka nolīgumā būtu jāiekļauj Eiropas Savienības tiesību aktu grozījumi Līgumslēdzēju pušu drošības pasākumu līdzvērtīguma nodrošināšanai,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nolīguma I pielikumu groza šādi:

1)

pielikuma 1. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietver informāciju, kas šādai deklarācijai paredzēta 30.A pielikumā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (7) (turpmāk “Regula (EEK) Nr. 2454/93”); regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 430/2010 (8). To aizpilda saskaņā ar minētajā 30.A pielikumā sniegtajām skaidrojošajām piezīmēm. To autentificē persona, kas to sagatavo.

2)

pielikuma 2. pantu groza šādi:

a)

panta 1. punkta e) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“e)

precēm, attiecībā uz kurām pieļaujama mutiska muitas deklarācija vai kuras tiek deklarētas, šķērsojot robežu, saskaņā ar Līgumslēdzēju pušu pieņemtajiem noteikumiem, izņemot mājsaimniecības priekšmetus, paletes, konteinerus un autoceļu, dzelzceļa, gaisa, jūras un upju transporta līdzekļus, ko izmanto saskaņā ar pārvadājumu līgumu;”;

b)

panta 1. punkta j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j)

šādām precēm, kuras vienas Līgumslēdzējas puses muitas teritorijā ieved vai izved no tās un vai nu nogādā tieši uz tādām urbšanas vai ekspluatācijas platformām vai vēja iekārtām, vai piegādā tieši no tām, kuras izmanto persona, kas veic uzņēmējdarbību Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā:

precēm, kas kļūst par minēto platformu vai vēja iekārtu sastāvdaļu saistībā ar to būvi, remontu, apkopi vai pārbūvi,

precēm, kas izmantotas šo platformu vai vēja iekārtu aprīkojumam; citām precēm, ko uz tām izmanto vai patērē, un uz tām radītiem atkritumiem, kas nav bīstami;”;

c)

panta 1. punktam pievieno jaunu l) apakšpunktu:

“l)

precēm, kuras no Helgolandes, Sanmarīno Republikas un Vatikāna Pilsētvalsts nogādā uz vienu no Līgumslēdzējām pusēm vai no vienas no Līgumslēdzējām pusēm nosūta uz minētajām teritorijām.”;

d)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.   Ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācija Kopienā nav jāiesniedz attiecībā uz precēm, kas minētas Regulas (EEK) Nr. 2454/93 181.c panta i) un j) punktā, 592.a panta i) un j) punktā, kā arī gadījumos, kas minēti 786. panta 2. punktā un 842.a panta 4. punkta b) un f) apakšpunktā.”;

e)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.   Izvešanas kopsavilkuma deklarācija nav vajadzīga:

a)

šādām precēm:

rezerves daļām, kuras, remontējot kuģus vai gaisa kuģus, paredzēts tajos iebūvēt nolietoto aizstāšanai,

dzinēju degvielai, smērvielām un gāzei, kas nepieciešamas kuģu vai gaisa kuģu ekspluatācijai, un

pārtikas produktiem un citiem izstrādājumiem, ko paredzēts patērēt vai pārdot kuģī vai gaisa kuģī;

b)

precēm, kam piemēro muitas tranzīta procedūru, ja elektroniskajā tranzīta deklarācijā ir ietverta izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietilpstošā informācija, ar nosacījumu, ka galamērķa muitas iestāde ir arī izvešanas muitas iestāde;

c)

ja ostā vai lidostā preces neizkrauj no transportlīdzekļa, ar kuru tās ievestas attiecīgajā Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijā un ar kuru tās izvedīs no minētās teritorijas;

d)

ja preces ir iekrautas citā attiecīgās Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas ostā vai lidostā un paliek transportlīdzeklī, ar kuru tās izvedīs no minētās teritorijas;

e)

ja preces, kas atrodas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā, no transportlīdzekļa, ar ko tās ievestas pagaidu uzglabāšanas telpās vai brīvajā zonā, tās pašas muitas iestādes uzraudzībā pārkrauj kuģī, gaisa kuģī vai vilcienā, ar ko tās no minētajām pagaidu uzglabāšanas telpām vai brīvās zonas izvedīs no attiecīgās Līgumslēdzēju pušu muitas teritorijas, ar nosacījumu, ka:

i)

pārkraušana notiek četrpadsmit kalendārajās dienās no dienas, kad preces tika nogādātas pagaidu uzglabāšanā vai I kontroles tipa brīvajā zonā; ārkārtas apstākļos muitas dienesti var pagarināt šo laikposmu uz tik ilgu laiku, cik nepieciešams attiecīgo ārkārtas apstākļu novēršanai;

ii)

muitas dienestiem ir pieejama informācija par precēm; un ka

iii)

preču galamērķis un saņēmējs, cik pārvadātājam zināms, nav mainījies.”

2. pants

Līguma II pielikuma 6. panta otro ievilkumu aizstāj ar šādu:

“—

atzītais uzņēmējs var iesniegt ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijas, uz kurām attiecas samazinātas prasības par sniedzamo informāciju, kā noteikts 30.A pielikumā Komisijas 1993. gada 2. jūlija Regulai (EEK) Nr. 2454/93, ar ko nosaka īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EEK) Nr. 2913/92 par Kopienas Muitas kodeksa izveidi (9), kurā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 430/2010 (10); tomēr, ja atzītais uzņēmējs ir pārvadātājs, kravu ekspeditors vai muitas brokeris, tad samazinātās prasības var izmantot tikai tad, ja tas ir iesaistīts preču importēšanā vai eksportēšanā kāda atzītā uzņēmēja vārdā,

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2013. gada 6. jūnijā

Apvienotās komitejas vārdā

priekšsēdētājs

Antonis KASTRISSIANAKIS


(1)  OV L 199, 31.7.2009., 24. lpp.

(2)  OV L 302, 19.10.1992., 1. lpp.

(3)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(4)  OV L 98, 17.4.2009., 3. lpp.

(5)  ОV L 51, 2.3.2010., 2. lpp.

(6)  ОV L 125, 21.5.2010., 10. lpp.

(7)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(8)  OV L 125, 21.5.2010., 10. lpp.”;

(9)  OV L 253, 11.10.1993., 1. lpp.

(10)  OV L 125, 21.5.2010., 10. lpp.”


Kopīgais paziņojums

Attiecībā uz nolīguma I pielikuma 1. panta 2. punktu

Attiecībā uz ievešanas vai izvešanas kopsavilkuma deklarācijā ietveramo informāciju Līgumslēdzējas puses apstiprina, ka:

noteikumus attiecībā uz EORI numuru, kā arī

prasības attiecībā uz maršruta maiņu (30.A pielikuma 2.6. punkts – 6. tabula),

kas ieviesti ar Komisijas 2009. gada 16. aprīļa Regulu (EK) Nr. 312/2009, nepiemēro deklarācijām, kuras iesniegtas Šveices muitas iestādēm.


III Citi tiesību akti

EIROPAS EKONOMIKAS ZONA

27.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 175/76


EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDES LĒMUMS

Nr. 131/13/COL

(2013. gada 18. marts),

ar ko groza Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļauto sarakstu, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, un ar ko atceļ EBTA Uzraudzības iestādes Lēmumu Nr. 339/12/COL. (1)

EBTA UZRAUDZĪBAS IESTĀDE,

ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas ievaddaļas 4.B punkta 1. un 3. apakšpunktu un 5. punkta b) apakšpunktu,

ņemot vērā EEZ līguma I pielikuma I nodaļas 1.1 daļas 4. punktā minēto tiesību aktu (Padomes 1997. gada 18. decembra Direktīva 97/78/EK, ar ko nosaka principus, kuri reglamentē veterināro pārbaužu organizēšanu attiecībā uz produktiem, ko ieved Kopienā no trešām valstīm  (2)), kas grozīts un pielāgots EEZ līgumam ar pielāgojumiem pa nozarēm, kuri norādīti minētā līguma I pielikumā, un jo īpaši tā 6. panta 2. punktu,

ņemot vērā kolēģijas Lēmumu Nr. 89/13/COL, ar ko pilnvaro atbildīgo kolēģijas locekli pieņemt šo lēmumu,

tā kā:

pēc tam, kad no 2012. gada 18. decembra līdz 2013. gada 15. janvārim tika saņemtas vairākas vēstules, kurās Norvēģijas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk – NFSA) informēja EBTA Uzraudzības iestādi par izmaiņām Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstā,

2012. gada 18. decembrīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir apturējusi robežkontroles punkta Florø EWOS Havn (TRACES kods NO FRO 1) darbību attiecībā uz zivju miltu importu, kuri nav paredzēti lietošanai cilvēku uzturā;

2012. gada 18. decembrīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir anulējusi robežkontroles punkta Vadsø ostas (TRACES kods NO VOS 1) apstiprinājumu un lūdza EBTA Uzraudzības iestādei svītrot robežkontroles punktu Vadsø ostu (TRACES kods NO VOS 1) no Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm, saraksta;

2013. gada 3. janvārīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir anulējusi pārbaudes centra Trollebø, kas darbojas robežkontroles punkta Måløy (TRACES kods NO MAY 1) pakļautībā, apstiprinājumu un lūdz EBTA Uzraudzības iestādei svītrot pārbaudes centru Trollebø no robežkontroles punktu saraksta;

2013. gada 11. janvārīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir anulējusi pārbaudes centra Melbu, kas darbojas robežkontroles punkta Sortland ostas (TRACES kods NO SLX 1) pakļautībā, apstiprinājumu un lūdz EBTA Uzraudzības iestādei svītrot pārbaudes centru Melbu no robežkontroles punktu saraksta;

2013. gada 15. janvārīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir anulējusi robežkontroles punkta Florø EWOS Havn (TRACES-kods NO FRO 1) apstiprinājumu un lūdz EBTA Uzraudzības iestādei svītrot robežkontroles punktu Florø no robežkontroles punktu saraksta;

2013. gada 15. janvārīNFSA informēja EBTA Uzraudzības iestādi par to, ka tā ir anulējusi pārbaudes centra Gjesvær, kas darbojas robežkontroles punkta Honningsvåg ostas (TRACES kods NO HVG 1) pakļautībā, apstiprinājumu un lūdz EBTA Uzraudzības iestādei svītrot pārbaudes centru Gjesvær no robežkontroles punktu saraksta;

tāpēc EBTA Uzraudzības iestādes pienākums ir grozīt Islandes un Norvēģijas robežkontroles punktu sarakstu un publicēt jaunu sarakstu, atspoguļojot robežkontroles punktu Vadsø osta, robežkontroles punkta Florø EWOS Havn, pārbaužu centra Trollebø, pārbaužu centra Melbu un pārbaužu centra Gjesvær izslēgšanu no Norvēģijas robežkontroles punktu saraksta (3).

Iestāde ar savu Lēmumu Nr. 89/13/COL ir nodevusi šo jautājumu izskatīšanai EBTA Veterinārijas komitejā, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei. Komiteja ir vienprātīgi apstiprinājusi ierosinātās izmaiņas sarakstā. Attiecīgi šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar vienprātīgo atzinumu, ko sniegusi EBTA Veterinārijas komiteja, kas palīdz EBTA Uzraudzības iestādei, un pasākumu galīgais teksts paliek nemainīgs.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Robežkontroles punkts Vadsø osta, robežkontroles punkts Florø EWOS Havn, pārbaužu centrs Trollebø, pārbaužu centrs Melbu un pārbaužu centrs Gjesvær tiek svītroti no Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu I pielikuma I nodaļas 1.2. daļas 39. punktā iekļautā saraksta, kurā norādīti Islandes un Norvēģijas robežkontroles punkti, kas ir apstiprināti veterinārajām pārbaudēm attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem no trešām valstīm.

2. pants

Veterinārās pārbaudes attiecībā uz dzīviem dzīvniekiem un dzīvnieku izcelsmes produktiem, ko ieved Islandē un Norvēģijā no trešām valstīm, veic kompetentās valstu iestādes apstiprinātajos robežkontroles punktos, kas iekļauti sarakstā šā lēmuma pielikumā.

3. pants

Ar šo atceļ EBTA Uzraudzības iestādes 2012. gada 20. septembra Lēmumu Nr. 339/12/COL.

4. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā parakstīšanas dienā.

5. pants

Šis lēmums ir adresēts Islandei un Norvēģijai.

6. pants

Autentisks ir tikai šā lēmuma teksts angļu valodā.

Briselē, 2013. gada 18. martā

EBTA Uzraudzības iestādes vārdā

Sverrir Haukur GUNNLAUGSSON

Kolēģijas loceklis

Xavier LEWIS

direktors


(1)  OV L 350, 20.12.2012., 114. lpp., un EEZ papildinājums Nr. 71, 20.12.2012., 7. lpp.

(2)  OV L 24, 30.1.1998., 9. lpp.

(3)  Sakarā ar robežkontroles punkta Florų EWOS Havn svītrošanu no saraksta nav nepieciešams atspoguļot sarakstā, zivju miltu, kas nav paredzēti lietošanai cilvēku uzturā, importa apturēšanu šajā robežkontroles punktā (pieprasījums nosūtīts 2012. gada 18. decembrī)


PIELIKUMS

APSTIPRINĀTO ROBEŽKONTROLES PUNKTU SARAKSTS

1

=

Nosaukums

2

=

TRACES kods

3

=

Rezultāta veids

A

=

lidosta

F

=

dzelzceļš

P

=

osta

R

=

autoceļš

4

=

Pārbaužu centrs

5

=

Produkti

HC

=

visi produkti lietošanai pārtikā

NHC

=

citādi izstrādājumi

NT

=

nav prasību attiecībā uz temperatūru

T

=

saldēti/dzesināti produkti

T(FR)

=

saldēti produkti

T(CH)

=

dzesināti produkti

6

=

dzīvi dzīvnieki

U

=

nagaiņi: liellopi, cūkas, aitas, kazas, savvaļas un mājas nepārnadži

E

=

reģistrēti zirgu dzimtas dzīvnieki, kā definēts Padomes Direktīvā 90/426/EEK

O

=

citi dzīvnieki

5-6

=

īpašas piezīmes

(1)

=

pārbauda atbilstoši Komisijas Lēmuma 93/352/EEK prasībām, kas pieņemtas, izpildot Padomes Direktīvas 97/78/EK 19. panta 3. punktu.

(2)

=

tikai iepakoti produkti

(3)

=

tikai zivsaimniecības produkti

(4)

=

tikai dzīvnieku olbaltumvielas

(5)

=

tikai vilna un āda

(6)

=

tikai šķidrie tauki, eļļas un zivju eļļa

(7)

=

Islandes poniji (tikai no aprīļa līdz oktobrim)

(8)

=

tikai zirgu dzimtas dzīvnieki

(9)

=

tikai tropu zivis

(10)

=

tikai kaķi, suņi, grauzēji, zaķveidīgie, dzīvas zivis, rāpuļi un putni, izņemot skrējējputnus

(11)

=

tikai nefasēta barība

(12)

=

attiecībā uz (U) nepārnadžu gadījumā – tikai tie, ko nosūta zooloģiskajam dārzam; un attiecībā uz (O) – tikai dienu veci cāļi, zivis, suņi, kaķi, insekti vai citi dzīvnieki, ko nosūta zooloģiskajam dārzam

(13)

=

Nagylak HU: šis ir robežkontroles punkts (produktu ievešanai) un robežšķērsošanas punkts (dzīvu dzīvnieku ievešanai) uz Ungārijas un Rumānijas robežas, uz kuru attiecas pārejas pasākumi, kas apspriesti un noteikti Pievienošanās līgumā attiecībā uz produktiem un dzīviem dzīvniekiem. Skatīt Komisijas Lēmumu 2003/630/EK

(14)

=

paredzēti to dažu dzīvnieku izcelsmes pārtikā lietojamo produktu tranzītam Eiropas Kopienā, kas tiek sūtīti uz Krieviju vai no tās saskaņā ar attiecīgos Kopienas tiesību aktos paredzēto īpašo kārtību

(15)

=

tikai akvakultūras dzīvnieki

(16)

=

tikai zivju milti

Valsts: Islande

1

2

3

4

5

6

Akureyri

IS AKU1

P

 

HC-T(1)(2)(3), NHC(16)

 

Hafnarfjörður

IS HAF 1

P

 

HC(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)

 

Húsavík

IS HUS 1

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Ísafjörður

IS ISA1

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Keflavík lidosta

IS KEF 4

A

 

HC(2), NHC(2)

O(15)

Reykjavík Eimskip

IS REY 1a

P

 

HC(2), NHC(2)

 

Reykjavík Samskip

IS REY 1b

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3), NHC-NT(2)(6)(16)

 

Þorlákshöfn

IS THH1

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(6), NHC-NT(6)

 


Valsts: Norvēģija

1

2

3

4

5

6

Borg

NO BRG 1

P

 

HC, NHC

E(7)

Båtsfjord

NO BJF 1

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)

 

Egersund

NO EGE 1

P

 

HC-NT(6), NHC-NT(6)(16)

 

Hammerfest

NO HFT 1

P

Rypefjord

HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)

 

Honningsvåg

NO HVG 1

P

Honningsvåg

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Kirkenes

NO KKN 1

P

 

HC-T(FR)(1)(2)(3), HC-NT(1)(2)(3)

 

Kristiansund

NO KSU 1

P

Kristiansund

HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3) HC-NT(6), NHC-NT(6)

 

Larvik

NO LAR 1

P

 

HC(2)

 

Måløy

NO MAY 1

P

Gotteberg

HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)

 

Oslo

NO OSL 1

P

 

HC, NHC

 

Oslo

NO OSL 4

A

 

HC, NHC

U,E,O

Sortland

NO SLX 1

P

Sortland

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Storskog

NO STS 3

R

 

HC, NHC

U,E,O

Tromsø

NO TOS 1

P

Bukta

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Solstrand

HC-T(FR)(1)(2)(3)

 

Ålesund

NO AES 1

P

Breivika

HC-T(FR)(1)(2)(3), NHC-T(FR)(2)(3)

 

Skutvik

HC-T(1)(2)(3), HC-NT(6), NHC-T(FR)(2)(3), NHC-NT(6)