ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.173.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 173

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 26. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

 

*

Paziņojums par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai, stāšanos spēkā

1

 

 

REGULAS

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 611/2013 (2013. gada 24. jūnijs) par pasākumiem, kas piemērojami paziņošanai par personas datu aizsardzības pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK par privātumu un elektronisko komunikāciju

2

 

*

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 612/2013 (2013. gada 25. jūnijs) par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā

9

 

*

Komisijas Regula (ES) Nr. 613/2013 (2013. gada 25. jūnijs), ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1451/2007 attiecībā uz biocīdo produktu papildu aktīvajām vielām, kuras paredzēts pārbaudīt pārskatīšanas programmā

34

 

 

Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 614/2013 (2013. gada 25. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

38

 

 

LĒMUMI

 

 

2013/313/ES

 

*

Padomes Īstenošanas lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

40

 

 

2013/314/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2010/286/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Itālijā

41

 

 

2013/315/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2004/918/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Ungārijā

43

 

 

2013/316/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2009/588/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Lietuvā

46

 

 

2013/317/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2009/591/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā

48

 

 

2013/318/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs), ar ko atceļ Lēmumu 2009/590/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Rumānijā

50

 

 

2013/319/ES

 

*

Padomes Lēmums (2013. gada 21. jūnijs) par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā

52

 

*

Padomes Lēmums 2013/320/KĀDP (2013. gada 24. jūnijs) atbalstot fiziskās drošības un krājumu apsaimniekošanas pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) nelikumīgas tirdzniecības risku Lībijā un tās reģionā

54

 

 

PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

 

*

Tiesas Reglamenta grozījumi

65

 

*

Vispārējās Tiesas Reglamenta grozījumi

66

 

 

TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

 

 

2013/321/ES

 

*

ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 1/2013 (2013. gada 7. jūnijs) par daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam protokola pieņemšanu saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

67

 

 

2013/322/ES

 

*

ĀKK un ES Ministru padomes Lēmums Nr. 2/2013 (2013. gada 7. jūnijs) par Somālijas Federatīvās Republikas pieteikumu novērotāja statusam un turpmāko pievienošanos Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

70

 

 

Labojumi

 

*

Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/830/ES (2012. gada 7. decembris) par papildu finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un pārraudzības programmās 2012. gadam (OV L 356, 22.12.2012.)

71

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

STARPTAUTISKI NOLĪGUMI

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/1


Paziņojums par Nolīguma vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai, stāšanos spēkā

Nolīgums vēstuļu apmaiņas veidā starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm saskaņā ar 1994. gada Vispārējās vienošanās par tarifiem un tirdzniecību (GATT) XXIV panta 6. punktu un XXVIII pantu attiecībā uz koncesiju grozīšanu Bulgārijas Republikas un Rumānijas saistību sarakstos, tām pievienojoties Eiropas Savienībai (1), kas tika parakstīts 2012. gada 7. decembrī, stāsies spēkā 2013. gada 1. jūlijā.


(1)  OV L 69, 13.3.2013., 5. lpp.


REGULAS

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/2


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 611/2013

(2013. gada 24. jūnijs)

par pasākumiem, kas piemērojami paziņošanai par personas datu aizsardzības pārkāpumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2002/58/EK par privātumu un elektronisko komunikāciju

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 12. jūlija Direktīvu 2002/58/EK par personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektronisko komunikāciju nozarē (direktīva par privāto dzīvi un elektronisko komunikāciju) (1) un jo īpaši tās 4. panta 5. punktu,

apspriedusies ar Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA),

apspriedusies ar Darba grupu fizisku personu aizsardzībai attiecībā uz personas datu apstrādi, kas izveidota saskaņā ar 29. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 1995. gada 24. oktobra Direktīvā 95/46/EK par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un par šādu datu brīvu apriti (2) (29. pantā minētā darba grupa),

apspriedusies ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju (EDAU),

tā kā:

(1)

Direktīva 2002/58/EK paredz dalībvalstu to noteikumu saskaņošanu, ar kuriem jānodrošina pamattiesību un pamatbrīvību līdzvērtīgs aizsardzības līmenis, un jo īpaši tiesības uz privāto dzīvi un konfidencialitāti saistībā ar personas datu apstrādi elektronisko komunikāciju nozarē, kā arī jānodrošina šo datu un elektronisko komunikāciju iekārtu un pakalpojumu brīva aprite Savienībā.

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. pantu publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzējiem par personas datu aizsardzības pārkāpumu ir jāpaziņo kompetentajām valsts iestādēm un noteiktos gadījumos arī abonentiem un individuālajiem lietotājiem. Personas datu aizsardzības pārkāpums ir definēts Direktīvas 2002/58/EK 2. panta i) punktā kā drošības pārkāpums, kura rezultātā notiek nejauša vai nelikumīga nosūtīto, uzglabāto vai citādi apstrādāto personas datu iznīcināšana vai nejauša zaudēšana, pārveidošana, neatļauta vai nelikumīga izpaušana vai piekļuve, un jebkurš cits nelikumīgs apstrādes veids, kas saistīts ar noteikumu par publiski pieejamiem komunikāciju pakalpojumiem Savienībā.

(3)

Lai nodrošinātu Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 2., 3. un 4. punktā minēto pasākumu īstenošanas konsekvenci, ar minētās direktīvas 4. panta 5. punktu Komisija ir pilnvarota pieņemt tehniskus īstenošanas pasākumus attiecībā uz attiecīgajā pantā minēto informēšanas un paziņošanas prasību piemērošanas apstākļiem, veidu un kārtību.

(4)

Šajā ziņā dažādas valstu prasības var novest pie tiesiskas nenoteiktības, sarežģītākām un apgrūtinošām procedūrām un ievērojamām administratīvām izmaksām tiem pakalpojumu sniedzējiem, kas darbojas pārrobežu režīmā. Tāpēc Komisija uzskata, ka ir nepieciešams pieņemt šādus tehniskus īstenošanas pasākumus.

(5)

Šī regula attiecas tikai uz paziņošanu par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, tātad tajā nav izklāstīti tehniski īstenošanas pasākumi saistībā ar Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 2. punktu par abonentu informēšanu tīkla drošības pārkāpuma īpaša riska gadījumā.

(6)

No Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punkta pirmās daļas izriet, ka pakalpojumu sniedzējiem būtu jāpaziņo kompetentajai valsts iestādei par visiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Tas, vai paziņot kompetentajai valsts iestādei par personas datu aizsardzības pārkāpumu, nebūtu atstājams pakalpojumu sniedzēja ziņā. Tomēr minētais noteikums neliedz attiecīgajai kompetentajai valsts iestādei pēc saviem ieskatiem un saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem noteikt, kuru konkrētu pārkāpumu izmeklēšana būtu uzskatāma par prioritāti, un veikt nepieciešamos pasākumus, lai ziņošana par personas datu aizsardzības pārkāpumiem nebūtu nepietiekama vai pārmērīga.

(7)

Būtu lietderīgi izstrādāt sistēmu, saskaņā ar kuru personas datu aizsardzības pārkāpumus paziņo kompetentajai valsts iestādei un kurai pie zināmiem nosacījumiem ir atšķirīgi līmeņi, uz katru no kuriem attiecas noteikti termiņi. Šādas sistēmas uzdevums būtu nodrošināt, ka kompetentā iestāde tiek informēta pēc iespējas agrāk un pilnīgāk, tomēr nevajadzīgi nekavējot pakalpojumu sniedzēja centienus izmeklēt pārkāpumu un veikt vajadzīgos pasākumus, lai to apturētu un likvidētu pārkāpuma sekas.

(8)

Vienkāršas aizdomas, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums, vai vienkāršs konstatējums, ka ir noticis drošības incidents, bet par to nav pieejams pietiekami daudz informācijas par spīti pakalpojumu sniedzēja centieniem šajā sakarībā, nav pietiekams iemesls, lai uzskatītu, ka ir noticis personas datu aizsardzības pārkāpums šīs regulas izpratnē. Īpaša vērība saistībā ar minēto būtu jāpievērš tam, vai ir pieejama I pielikumā minētā informācija.

(9)

Piemērojot šo regulu, attiecīgajām kompetentajām valsts iestādēm būtu jāsadarbojas personas datu aizsardzības pārkāpumu lietās, kam ir pārrobežu raksturs.

(10)

Šī regula neparedz papildu specifikācijas attiecībā uz personas datu aizsardzības pārkāpumu reģistru, kas jāuztur pakalpojumu sniedzējam, jo tā saturs izsmeļoši precizēts Direktīvas 2002/58/EK 4. pantā. Tomēr pakalpojumu sniedzēji var atsaukties uz šo regulu, lai noteiktu reģistra formātu.

(11)

Visām kompetentajām valsts iestādēm būtu pakalpojumu lietotājiem jādara pieejami droši elektroniski līdzekļi, kā par personas datu aizsardzības pārkāpumiem sniegt paziņojumu vienotā formātā, kura pamatā ir noteikts standarts, piemēram, XML, un kurš satur I pielikumā norādīto informāciju attiecīgajās valodās, lai visi pakalpojumu sniedzēji Savienībā varētu ievērot līdzīgu informēšanas kārtību neatkarīgi no atrašanās vietas vai personas datu aizsardzības pārkāpuma norises vietas. Komisijai šajā sakarībā būtu jāveicina drošu elektronisko līdzekļu ieviešana, vajadzības gadījumā sasaucot sanāksmes ar kompetento valsts iestāžu piedalīšanos.

(12)

Izvērtējot, vai personas datu aizsardzības pārkāpums varētu negatīvi ietekmēt abonenta vai individuāla lietotāja personas datus vai privātumu, jo īpaši jāņem vērā attiecīgo personas datu būtība un saturs, proti, vai tie ir ar finanšu informāciju saistīti dati, piemēram, kredītkaršu vai bankas konta dati, Direktīvas 95/46/EK 8. panta 1. punktā minētās īpašās datu kategorijas un noteikti dati, kas specifiski saistīti ar telefonijas vai interneta pakalpojumu sniegšanu, t. i., e-pasta dati, atrašanās vietas dati, interneta žurnālfaili, tīmekļa pārlūkošanas vēsture un detalizēta zvanu informācija.

(13)

Ārkārtas apstākļos vajadzētu būt pieļaujamam, ka pakalpojumu sniedzējs abonentu vai individuālo lietotāju var informēt ar aizkavēšanos, ja abonenta vai individuālā lietotāja informēšana var apdraudēt personas datu aizsardzības pārkāpuma pienācīgu izmeklēšanu. Šajā kontekstā ārkārtas apstākļi var būt kriminālizmeklēšana, kā arī citi personas datu aizsardzības pārkāpumi, kas gan nav uzskatāmi par nopietnu noziegumu, bet kuru dēļ varētu būt lietderīgi paziņošanu atlikt. Jebkurā gadījumā kompetentajai valsts iestādei katrā gadījumā atsevišķi un ievērojot apstākļus būtu jāizvērtē, vai piekrist atlikšanai vai noteikt, ka par pārkāpumu ir jāpaziņo.

(14)

Ņemot vērā tiešās līgumattiecības, pakalpojumu sniedzēju rīcībā vajadzētu būt abonentu kontaktinformācijai, taču šāda informācija var arī nebūt pieejama par citiem individuāliem lietotājiem, kurus negatīvi ietekmējis personas datu aizsardzības pārkāpums. Tādā gadījumā vajadzētu atļaut pakalpojumu sniedzējam šos individuālos lietotājus informēt, sākumā publicējot sludinājumus lielākajos valsts un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos, piemēram, laikrakstos, un pēc tam pēc iespējas drīzāk tiem paziņot individuāli, kā paredzēts šajā regulā. Tādējādi informēt individuālos lietotājus ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību nav pakalpojumu sniedzēja obligāts pienākums, bet, kamēr norit pārkāpuma skarto individuālo lietotāju identificēšana, būtu ieteicams rīkoties šādā veidā, ja pakalpojumu sniedzējs tā vēlas.

(15)

Informācijai par pārkāpumu vajadzētu attiekties tikai uz pārkāpumu, nevis uz kādu citu tematu. Piemēram, ja informāciju par personas datu aizsardzības pārkāpumu iekļauj kārtējā rēķinā, tas nebūtu uzskatāms par pienācīgu paņēmienu, kā paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

(16)

Šajā regulā nav noteikti specifiski tehniski aizsardzības pasākumi, ar kuriem varētu pamatot atkāpes no pienākuma paziņot abonentiem vai individuāliem lietotājiem par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, jo tehnikas attīstības gaitā šādi pasākumi var mainīties. Tomēr Komisijai vajadzētu būt iespējai publicēt šādu specifisku tehnisku aizsardzības pasākumu orientējošu sarakstu saskaņā ar pašreizējo praksi.

(17)

Šifrēšanas vai jaukšanas izmantošanu pašu par sevi nevarētu uzskatīt par pietiekamu, lai pakalpojumu sniedzēji varētu apgalvot, ka ir izpildījuši Direktīvas 95/46/EK 17. pantā noteikto vispārējo drošības pienākumu. Šajā sakarībā pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu īstenot arī pienācīgus organizatoriskos un tehniskos pasākumus, lai nepieļautu, konstatētu un bloķētu personas datu aizsardzības pārkāpumus. Pakalpojumu sniedzējiem vajadzētu ņemt vērā visus neapzinātos apdraudējumus, kas var pastāvēt arī pēc tam, kad īstenoti kontroles pasākumi, lai izprastu, kur varētu notikt iespējamie personas datu aizsardzības pārkāpumi.

(18)

Ja pakalpojumu sniedzējs daļu no pakalpojuma, piemēram, rēķinu izrakstīšanu vai pārvaldības funkcijas, nodrošina ar cita pakalpojumu sniedzēja starpniecību, šim citam pakalpojumu sniedzējam, kam nav tiešu līgumattiecību ar galalietotāju, nav pienākuma sniegt paziņojumus personas datu aizsardzības pārkāpumu gadījumā. Tā vietā tam ir jābrīdina un jāinformē pakalpojumu sniedzējs, ar kuru tam ir tiešas līgumattiecības. Šis noteikums ir spēkā arī elektronisko komunikāciju pakalpojumu vairumtirdzniecības piegādes kontekstā, kad vairumtirdzniecības pakalpojumu sniedzējam parasti nav tiešu līgumattiecību ar galalietotāju.

(19)

Direktīvā 95/46/EK noteikta vispārēja personas datu aizsardzības kārtība Eiropas Savienībā. Komisija ir iesniegusi priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru aizstātu Direktīvu 95/46/EK (Datu aizsardzības regula). Ar ierosināto datu aizsardzības regulu tiktu noteikts, ka visiem datu kontrolētājiem ir pienākums paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, pamatojoties uz Direktīvas 2002/58/EK 4. panta 3. punktu. Līdzšinējā Komisijas regula ir pilnībā saderīga ar ierosināto pasākumu.

(20)

Ar ierosināto Datu aizsardzības regulu tiks veikti arī daži tehniski pielāgojumi Direktīvā 2002/58/EK, ņemot vērā Direktīvas 95/46/EK pārveidošanu par regulu. Komisija veiks pārskatīšanu par to, kādas būtiskas juridiskās sekas uz Direktīvu 2002/58/EK atstās jaunā regula.

(21)

Šīs regulas piemērošana būtu jāpārskata trīs gadus pēc tās stāšanās spēkā, un tās saturs būtu jāpārskata, ņemot vērā tajā laikā spēkā esošo tiesisko regulējumu, tostarp ierosināto Datu aizsardzības regulu. Šīs regulas pārskatīšana, ja iespējams, būtu jāveic saistībā ar jebkādu Direktīvas 2002/58/EK pārskatīšanu nākotnē.

(22)

Šīs regulas piemērošanu var novērtēt, inter alia balstoties uz statistiku, ko savākušas kompetentās valsts iestādes par tām paziņotajiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem. Šāda statistika var būt, piemēram, informācija par kompetentajai valsts iestādei paziņoto personas datu aizsardzības pārkāpumu skaitu, informācija par abonentiem vai individuāliem lietotājiem paziņoto personas datu aizsardzības pārkāpumu skaitu, personas datu aizsardzības pārkāpuma atrisināšanai patērētais laiks un tas, vai tika izmantoti tehniski aizsardzības pasākumi. Šādai statistikai būtu jānodrošina Komisija un dalībvalstis ar konsekventiem un salīdzināmiem statistikas datiem, un tai nevajadzētu atklāt ne ziņotāja pakalpojumu sniedzēja, ne iesaistīto abonentu vai individuālo lietotāju identitāti. Komisija šajā nolūkā var rīkot regulāras sanāksmes ar kompetento valsts iestāžu un citu ieinteresēto personu piedalīšanos.

(23)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Komunikāciju komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbības joma

Šī regula attiecas uz to, kā publiski pieejamu elektronisko komunikāciju pakalpojumu sniedzēji (“pakalpojumu sniedzējs”) paziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumiem.

2. pants

Paziņošana kompetentajai valsts iestādei

1.   Par visiem personas datu aizsardzības pārkāpumiem pakalpojumu sniedzējs paziņo kompetentajai valsts iestādei.

2.   Ja iespējams, pakalpojumu sniedzējs kompetentajai valsts iestādei par personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņo ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad konstatēts personas datu aizsardzības pārkāpums.

Pakalpojumu sniedzējs paziņojumā kompetentajai valsts iestādei iekļauj I pielikumā norādīto informāciju.

Personas datu aizsardzības pārkāpuma konstatēšanu uzskata par notikušu brīdī, kad pakalpojumu sniedzējs ir guvis pietiekamu pārliecību, lai saskaņā ar šo regulu sniegtu pamatotu paziņojumu, ka ir noticis drošības incidents, kas izraisījis personas datu apdraudējumu.

3.   Ja visa I pielikumā norādītā informācija nav pieejama un ir nepieciešama turpmāka izmeklēšana par personas datu aizsardzības pārkāpumu, pakalpojumu sniedzējam ir atļauts sniegt kompetentajai valsts iestādei sākotnējo paziņojumu ne vēlāk kā 24 stundu laikā pēc tam, kad konstatēts personas datu aizsardzības pārkāpums. Šajā sākotnējā paziņojumā kompetentajai valsts iestādei iekļauj I pielikuma 1. iedaļā norādīto informāciju. Pakalpojumu sniedzējs sniedz otru paziņojumu kompetentajai valsts iestādei pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā trīs dienu laikā pēc sākotnējā paziņojuma. Šajā otrajā paziņojumā iekļauj I pielikuma 2. iedaļā norādīto informāciju un vajadzības gadījumā atjaunina agrāk sniegto informāciju.

Ja pakalpojumu sniedzējs, neraugoties uz veikto izmeklēšanu, nespēj sniegt visu informāciju trīs dienu laikā kopš sākotnējā paziņojuma, pakalpojumu sniedzējs sniedz informāciju, kas šajā laikā ir tā rīcībā, un sniedz kompetentajai iestādei pamatotu skaidrojumu par pārējās informācijas vēlāku iesniegšanu. Pakalpojumu sniedzējs pārējo informāciju kompetentajai valsts iestādei paziņo pēc iespējas drīzāk un vajadzības gadījumā pēc iespējas drīzāk atjaunina agrāk sniegto informāciju.

4.   Kompetentā valsts iestāde visiem pakalpojumu sniedzējiem, kas reģistrēti attiecīgajā dalībvalstī, nodrošina drošus elektroniskus līdzekļus, kā paziņot par personas datu aizsardzības pārkāpumiem, un sniedz informāciju par procedūrām, kā šiem līdzekļiem piekļūt un kā tos izmantot. Vajadzības gadījumā Komisija sasauc sanāksmes ar kompetento valsts iestāžu piedalīšanos, lai veicinātu šā nosacījuma piemērošanu.

5.   Ja personas datu aizsardzības pārkāpums skar abonentus vai individuālus lietotājus no citām dalībvalstīm, nevis no tās, kuras kompetentajai valsts iestādei paziņots par personas datu aizsardzības pārkāpumu, šī kompetentā valsts iestāde sniedz informāciju pārējām skartajām valsts iestādēm.

Lai veicinātu minētā nosacījuma piemērošanu, Komisija izveido un uztur kompetento valsts iestāžu un attiecīgo kontaktpunktu sarakstu.

3. pants

Paziņojums abonentam vai individuālam lietotājam

1.   Ja personas datu aizsardzības pārkāpums varētu negatīvi ietekmēt abonenta vai individuāla lietotāja personas datus vai privātumu, pakalpojumu sniedzējs papildus 2. pantā minētajam paziņojumam paziņo par pārkāpumu abonentam vai individuālajam lietotājam.

2.   To, vai personas datu aizsardzības pārkāpums varētu negatīvi ietekmēt abonenta vai individuāla lietotāja personas datus vai privātumu, izvērtē, ņemot vērā īpaši šādus apstākļus:

a)

attiecīgo personas datu būtība un saturs, proti, vai tie ir ar finanšu informāciju saistīti dati, Direktīvas 95/46/E 8. panta 1. punktā minētās īpašās datu kategorijas, kā arī atrašanās vietas dati, interneta žurnālfaili, tīmekļa pārlūkošanas vēsture, e-pasta dati un detalizēta zvanu informācija;

b)

personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas attiecīgajam abonentam vai individuālajam lietotājam, jo īpaši – ja pārkāpums var būt par iemeslu identitātes zādzībai vai krāpšanai, fiziskam kaitējumam, psiholoģiskam diskomfortam, pazemojumam vai reputācijas graušanai; kā arī

c)

personas datu aizsardzības pārkāpuma apstākļi, konkrētāk, kur dati nozagti vai kad pakalpojumu sniedzējam kļuvis zināms, ka dati ir nepilnvarotas trešās personas rīcībā.

3.   Paziņojumu abonentam vai individuālajam lietotājam sniedz bez liekas kavēšanās pēc personas datu aizsardzības pārkāpuma konstatēšanas, kā noteikts 2. panta 2. punkta trešajā daļā. Minēto paziņojumu sniedz neatkarīgi no 2. pantā minētā paziņojuma kompetentajai valsts iestādei par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

4.   Pakalpojumu sniedzējs paziņojumā abonentam vai individuālajam lietotājam iekļauj II pielikumā norādīto informāciju. Paziņojumu abonentam vai individuālajam lietotājam formulē skaidri un viegli saprotamā valodā. Pakalpojumu sniedzējs neizmanto šādu paziņošanu kā izdevību reklamēt vai popularizēt jaunus vai papildu pakalpojumus.

5.   Ārkārtas apstākļos, kad abonenta vai individuālā lietotāja informēšana var apdraudēt personas datu aizsardzības pārkāpuma pienācīgu izmeklēšanu, pakalpojumu sniedzējam, ja tas saņēmis kompetentās valsts iestādes piekrišanu, ir atļauts abonenta vai individuālā lietotāja informēšanu atlikt līdz brīdim, kamēr kompetentā valsts iestāde uzskata par iespējamu informēt par personas datu aizsardzības pārkāpumu saskaņā ar šo pantu.

6.   Pakalpojumu sniedzējs abonentam vai individuālajam lietotājam par personas datu aizsardzības pārkāpumu paziņo, izmantojot tādus saziņas līdzekļus, kas nodrošina tūlītēju informācijas saņemšanu un ir pietiekami droši atbilstīgi jaunākajām tehnoloģijām. Informācija par pārkāpumu attiecas tikai uz pārkāpumu, nevis uz kādu citu tematu.

7.   Ja pakalpojumu sniedzējs, kam ir tiešas līgumattiecības ar galalietotāju, ir pielicis saprātīgas pūles, tomēr 3. punktā minētajā termiņā nespēj identificēt visus individuālos lietotājus, kurus varētu negatīvi ietekmēt personas datu aizsardzības pārkāpums, pakalpojumu sniedzējs par pārkāpumu var šiem individuālajiem lietotājiem paziņot, minētajā termiņā publicējot sludinājumus lielākajos valsts mēroga un reģionālajos plašsaziņas līdzekļos attiecīgajās dalībvalstīs. Šajos sludinājumos iekļauj II pielikumā norādīto informāciju, vajadzības gadījumā saīsinātā formā. Tādā gadījumā pakalpojumu sniedzējs turpina pielikt saprātīgas pūles, lai pēc iespējas drīzāk identificētu šos individuālos lietotājus un paziņotu tiem II pielikumā norādīto informāciju.

4. pants

Tehniski aizsardzības pasākumi

1.   Atkāpjoties no 3. panta 1. punkta, abonentam vai attiecīgajam individuālajam lietotājam nav jāpaziņo par personas datu aizsardzības pārkāpumu, ja pakalpojumu sniedzējs kompetentajai valsts iestādei ir uzskatāmi pierādījis, ka tas ir īstenojis atbilstīgus tehniskus aizsardzības pasākumus un ka šie pasākumi tikuši piemēroti datiem, ko skāris drošības pārkāpums. Ar šādiem tehniskiem aizsardzības pasākumiem datus padara nesaprotamus personām, kurām nav pilnvaru piekļūt datiem.

2.   Datus uzskata par nesaprotamiem, ja:

a)

tie ir droši šifrēti ar standartizētu algoritmu, datu atšifrēšanas atslēgu nav skāris nekāds drošības pārkāpums un datu atšifrēšanas atslēga ir ģenerēta tā, ka to ar pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem nevar noskaidrot neviens, kam nav pilnvaru piekļūt atslēgai; vai

b)

dati ir aizstāti ar to jaucējvērtību (hešvērtību), kas aprēķināta ar standartizētu kriptogrāfisku jaucējfunkciju ar atslēgu, datu jaukšanas atslēgu nav skāris nekāds drošības pārkāpums un datu jaukšanas atslēga ir ģenerēta tā, ka to ar pieejamiem tehniskajiem līdzekļiem nevar noskaidrot neviens, kam nav pilnvaru piekļūt atslēgai.

3.   Komisija pēc apspriešanās ar kompetentajām valsts iestādēm 29. pantā minētās darba grupas ietvaros, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru un Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju var publicēt 1. punktā minēto tehnisko aizsardzības pasākumu orientējošu sarakstu saskaņā ar pašreizējo praksi.

5. pants

Cita pakalpojumu sniedzēja iesaistīšana

Ja ir nolīgts cits pakalpojumu sniedzējs, lai tas sniegtu daļu elektroniskās komunikācijas pakalpojumu, nenodibinot tiešas līgumattiecības ar abonentiem, šis cits pakalpojumu sniedzējs nekavējoties informē to nolīgušo pakalpojumu sniedzēju par personas datu aizsardzības pārkāpumu.

6. pants

Ziņošana un pārskatīšana

Trīs gadu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisija sniedz ziņojumu par šīs regulas piemērošanu, tās efektivitāti un ietekmi uz pakalpojumu sniedzējiem, abonentiem un individuālajiem lietotājiem. Uz minētā ziņojuma pamata Komisija veic šīs regulas pārskatīšanu.

7. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā 2013. gada 25. augustā.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 24. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 201, 31.7.2002., 37. lpp.

(2)  OV L 281, 23.11.1995., 31. lpp.


I PIELIKUMS

Kompetentajai valsts iestādei nosūtāmā paziņojuma saturs

1.   iedaļa

Pakalpojumu sniedzēja identifikācija

1.

Pakalpojumu sniedzēja nosaukums

2.

Datu aizsardzības inspektora vai cita kontaktpunkta, kur var iegūt papildu informāciju, identitāte un kontaktinformācija

3.

Ziņas par to, vai informācija attiecas uz pirmo vai otro paziņojumu

Sākotnējais paziņojums par personas datu aizsardzības pārkāpumu (attiecīgā gadījumā papildināms ar vēlākiem paziņojumiem)

4.

Incidenta datums un laiks (ja zināms; vajadzības gadījumā var veikt aplēsi) un incidenta konstatēšanas laiks

5.

Personas datu aizsardzības pārkāpuma apstākļi (piemēram, zudums, zādzība, kopēšana)

6.

Skarto personas datu būtība un saturs

7.

Tehniskie un organizatoriskie pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs piemērojis (vai gatavojas piemērot) skartajiem personas datiem

8.

Citu pakalpojumu sniedzēju iesaistīšana (vajadzības gadījumā)

2.   iedaļa

Sīkāka informācija par personas datu aizsardzības pārkāpumu

9.

Kopsavilkums par incidentu, kas izraisījis personas datu aizsardzības pārkāpumu (tostarp pārkāpuma norises fiziskā vieta un izmantotie datu nesēji)

10.

Skarto abonentu vai individuālo lietotāju skaits

11.

Potenciālās sekas un iespējamā negatīvā ietekme uz abonentiem vai individuālajiem lietotājiem

12.

Tehniskie un organizatoriskie pasākumi, ko pakalpojumu sniedzējs veicis, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi

Iespējams papildu paziņojums abonentiem vai individuālajiem lietotājiem

13.

Paziņojuma saturs

14.

Izmantotie saziņas līdzekļi

15.

Informēto abonentu vai individuālo lietotāju skaits

Iespējamie pārrobežu jautājumi

16.

Personas datu aizsardzības pārkāpums skar abonentus vai individuālos lietotājus citās dalībvalstīs

17.

Paziņošana citām kompetentajām valstu iestādēm


II PIELIKUMS

Abonentam vai individuālajam lietotājam nosūtāmā paziņojuma saturs

1.

Pakalpojumu sniedzēja nosaukums

2.

Datu aizsardzības inspektora vai cita kontaktpunkta, kur var iegūt papildu informāciju, identitāte un kontaktinformācija

3.

Kopsavilkums par incidentu, kas izraisījis personas datu aizsardzības pārkāpumu

4.

Aptuvenais incidenta datums un laiks

5.

Skarto personas datu būtība un saturs, kā minēts 3. panta 2. punktā

6.

Personas datu aizsardzības pārkāpuma iespējamās sekas abonentam vai individuālajam lietotājam, kā minēts 3. panta 2. punktā

7.

Personas datu aizsardzības pārkāpuma apstākļi, kā minēts 3. panta 2. punktā

8.

Pakalpojumu sniedzēja veiktie pasākumi saistībā ar personas datu aizsardzības pārkāpumu

9.

Pakalpojumu sniedzēja ieteiktie pasākumi, lai mazinātu iespējamo negatīvo ietekmi


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/9


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 612/2013

(2013. gada 25. jūnijs)

par ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistra darbību, saistītajiem statistikas datiem un ziņošanu saskaņā ar Padomes Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2012. gada 2. maija Regulu (ES) Nr. 389/2012 par administratīvu sadarbību akcīzes nodokļu jomā un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 2073/2004 (1), un jo īpaši tās 22. pantu un 34. panta 5. punktu,

tā kā:

(1)

Ar Regulu (ES) Nr. 389/2012 ir izveidota sistēma, lai vienkāršotu un stiprinātu administratīvo sadarbību starp dalībvalstīm akcīzes nodokļu jomā.

(2)

Padomes 2008. gada 16. decembra Direktīvas 2008/118/EK par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (2), 21. pantā ir noteikta prasība, ka nosūtīšanas dalībvalsts pārbauda elektroniskā administratīvā dokumenta projektā iekļautos datus, pirms akcīzes preces drīkst pārvietot atliktās nodokļa maksāšanas režīmā. Komisijas 2009. gada 24. jūlija Regulā (EK) Nr. 684/2009, ar ko īsteno Padomes Direktīvu 2008/118/EK attiecībā uz datorizētām procedūrām akcīzes preču pārvietošanai atliktās nodokļa maksāšanas režīmā (3), ir noteikts elektroniskā administratīvā dokumenta projekta saturs. Tā kā minētajā administratīvajā dokumentā iekļaujamā informācija saistībā ar akcīzes atļaujām ir jāpārbauda, salīdzinot ar attiecīgo dalībvalstu reģistru datiem, katras valsts reģistra dati būtu regulāri jādara pieejami katrai nosūtīšanas dalībvalstij un pastāvīgi jāatjaunina.

(3)

Apmaiņai ar dalībvalstu reģistros iekļauto informāciju par ekonomikas dalībniekiem, kuri pārvieto akcīzes preces starp dalībvalstīm atliktās nodokļa maksāšanas režīmā, ir jānotiek automātiski, izmantojot ekonomikas dalībnieku centrālo reģistru (“Centrālais reģistrs”), ko uztur Komisija, kā paredzēts Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 4. punktā.

(4)

Lai veicinātu informācijas apmaiņu, izmantojot Centrālo reģistru, ir jānosaka izmantojamo standarta formātu struktūra un saturs, tostarp šajos formātos ierakstāmie kodi.

(5)

Lai nodrošinātu, ka Centrālajā reģistrā pieejamie dati ir pareizi un tiek automātiski atjaunināti, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jāpaziņo izmaiņas savu valstu reģistros un jāpārsūta tās Centrālajam reģistram.

(6)

Lai dati, kas tiek glabāti dalībvalstu reģistros, būtu pareizi un aktualizēti, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jāatjaunina dalībvalsts reģistra dati tajā pašā dienā, kad rodas izmaiņas kādā atļaujā, un izmaiņu dati būtu nekavējoties jāpārsūta Centrālajam reģistram.

(7)

Lai nodrošinātu, ka dalībvalstu rīcībā ir citu dalībvalstu reģistros esošās informācijas precīza kopija, centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam būtu jānodrošina, lai no Centrālā reģistra regulāri un savlaicīgi tiek saņemta informācija par jaunām izmaiņām.

(8)

Ekonomikas dalībniekiem ir jābūt iespējām pārliecināties, ka Centrālais reģistrs to atļaujas datus ir pareizi apstrādājis un izplatījis, un pirms elektroniskā administratīvā dokumenta projekta iesniegšanas pārbaudīt datus par tirdzniecības partneri. Lai būtu iespējams veikt šādu pārbaudi par akcīzes numuru derīgumu, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 389/2012 20. panta 1. punktā, Komisijai, norādot derīgu unikālu akcīzes identifikācijas numuru, būtu jāsniedz nepieciešamās svarīgākās ziņas par Centrālajā reģistrā reģistrēto atļauju. Turklāt ir jāparedz noteikumi par nepareizas informācijas labošanu attiecībā uz ekonomikas dalībnieka atļauju.

(9)

Lai nodrošinātu to, ka Centrālais reģistrs darbojas efektīvi un ka tiek ievērots maksimālais termiņš paziņojumu par izmaiņām dalībvalsts reģistrā vai vispārējā pieprasījuma apstrādāšanai, ir jāprecizē, kāds ir piekļuves līmenis Centrālajam reģistram un dalībvalstu reģistriem un kādos apstākļos Centrālā reģistra vai dalībvalstu reģistru pieejamība drīkst būt zemāka par šiem noteiktajiem līmeņiem.

(10)

Lai būtu iespējams novērtēt Centrālā reģistra darbību, Komisijai reizi mēnesī būtu jāiegūst no reģistra statistikas informācija un jāsniedz tā dalībvalstīm.

(11)

Lai Komisijas un dalībvalstu rīcībā būtu pietiekams laiks veikt pasākumus, lai varētu izpildīt saistības attiecībā uz termiņiem un to pakalpojumu pieejamību atbilstīgi šai regulai, 8., 9. un 10. panta piemērošana būtu jāatliek līdz 2015. gada 1. janvārim.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Akcīzes nodokļa komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ziņojumi attiecībā uz dalībvalstu reģistriem un Centrālo reģistru, ar kuriem apmainās, izmantojot datorizētu sistēmu

1.   Ziņojumu, kas attiecas uz ekonomikas dalībnieku un akcīzes preču noliktavu reģistrāciju dalībvalstu reģistros un Centrālajā reģistrā, struktūra un saturs atbilst I pielikumam.

Apmaiņa ar šiem ziņojumiem notiek, izmantojot datorizētu sistēmu.

2.   Apmaiņa ar 1. punktā minētajiem ziņojumiem notiek šādiem mērķiem:

a)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta Centrālajam reģistram paziņojumus par izmaiņām dalībvalstu reģistros;

b)

dalībvalstu reģistriem tiek nosūtīti paziņojumi par izmaiņām Centrālajā reģistrā;

c)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta pieprasījumus sniegt sīkāku informāciju par izmaiņām Centrālajā reģistrā;

d)

centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti nosūta pieprasījumus sniegt no Centrālā reģistra iegūtu statistikas informāciju;

e)

Komisija pārsūta dalībvalstīm, kuras to pieprasa, no Centrālā reģistra iegūtu statistikas informāciju.

3.   Ja noteiktu lauku aizpildīšanai 1. punktā minētajos ziņojumos vajadzīgi kodi, tiek izmantoti šīs regulas II pielikumā vai Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā norādītie kodi.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1)

“ieraksts” ir ieraksts dalībvalsts reģistrā vai Centrālajā reģistrā, kā minēts Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 4. punktā;

2)

“izmaiņas” ir ieraksta izveidošana, atjaunināšana vai anulēšana;

3)

“aktivizācijas diena” ir ierakstā minētais atbildīgās dalībvalsts noteiktais datums, no kura ieraksts ir pieejams izmantošanai elektroniskā verificēšanā visās dalībvalstīs un no kura no attiecīgā ieraksta iegūtie dati ir pieejami ekonomikas dalībnieku ieskatam.

3. pants

Izmaiņu pārsūtīšana Centrālajam reģistram, ko veic centrālie akcīzes koordinācijas biroji un koordinācijas departamenti

1.   Katrs centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments, kas ir izraudzīts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 389/2012 4. pantu, atbild par attiecīgās dalībvalsts reģistra izmaiņu nosūtīšanu Centrālajam reģistram un par Centrālā reģistra nosūtītu izmaiņu, no tā izgūtu izmaiņu vai abu veidu izmaiņu ievadīšanu savas valsts reģistrā.

2.   Komisija izveido un uztur atbildīgo centrālo akcīzes koordinācijas biroju vai koordinācijas departamentu sarakstu, pamatojoties uz dalībvalstu sniegto informāciju, un dara šo sarakstu pieejamu dalībvalstīm.

3.   Katrs centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments paziņojumus par visām izmaiņām dalībvalsts reģistrā pārsūta Centrālajam reģistram vēlākais izmaiņu aktivizācijas dienā. Ziņojums, ko izmanto attiecībā uz izmaiņām dalībvalstu reģistros, ir “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru”, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā.

4. pants

Centrālā reģistra uzturēšana un izmaiņu datu pārsūtīšana dalībvalstu reģistriem

1.   Saņemot no kāda centrālā akcīzes koordinācijas biroja vai koordinācijas departamenta ziņojumu “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru”, kas satur paziņojumu par izmaiņām dalībvalsts reģistrā, Komisija pārbauda, vai ziņojuma struktūra un saturs atbilst I pielikuma 2. tabulai.

2.   Ja 1. punktā minētā ziņojuma struktūra un saturs atbilst I pielikuma 2. tabulai, tiek veiktas šādas darbības:

a)

Komisija nekavējoties reģistrē izmaiņas Centrālajā reģistrā;

b)

izmantojot ziņojumu “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru”, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā, paziņojums tiek nosūtīts katrai dalībvalstij, kuras centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments ir reģistrēts, lai saņemtu paziņojumus par izmaiņām.

3.   Ja 1. punktā minētā ziņojuma “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru” struktūra vai saturs neatbilst I pielikuma 2. tabulai, Komisija nosūta paziņojumu atpakaļ centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam, kurš nosūtījis paziņojumu, izmantojot I pielikuma 3. tabulā norādīto ziņojumu “Atteikums atjaunināt ekonomikas dalībnieku datus“ un norādot iemesla kodu, kas precizē atteikuma iemeslu.

4.   Saņemot ziņojumu “Atteikums atjaunināt ekonomikas dalībnieku datus“, centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments nekavējoties veic visus vajadzīgos uzlabojumus un atkārtoti nosūta paziņojumu.

5.   Katras dalībvalsts, kura nav reģistrēta, lai no Komisijas saņemtu paziņojumus par izmaiņām, centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments pieprasa iegūtus datus par izmaiņām Centrālajā reģistrā vismaz divas reizes dienā, izmantojot ziņojumu “Vispārējs pieprasījums”, kas norādīts I pielikuma 1. tabulā.

5. pants

Izmaiņu iekļaušana dalībvalstu reģistros

1.   Katras dalībvalsts centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments vismaz divas reizes dienā iekļauj no Centrālā reģistra saņemtās izmaiņas attiecīgās valsts reģistrā.

2.   Izmaiņas, kas minētas 1. punktā, ir pieejamas centrālā akcīzes koordinācijas biroja vai koordinācijas departamenta ieskatam, tiklīdz tās ir iekļautas dalībvalsts reģistrā, un ir pieejamas izmantošanai elektroniskajā verificēšanā no izmaiņu aktivizācijas dienas.

6. pants

Ekonomikas dalībnieku iespējas iepazīties ar Centrālā reģistra informāciju

1.   Komisija vismaz divas reizes dienā sagatavo izrakstu no Centrālā reģistra par visiem aktīvajiem ierakstiem. Sagatavojot šo izrakstu, Komisija izslēdz no tā visus ierakstus, kas nav pieejami sabiedrības ieskatam. Komisija arī izslēdz no visiem pārējiem ierakstiem visus datus par jebkuru ekonomikas dalībnieku vai tā telpām, kas neatbilst ierakstu iegūto datu aprakstiem, kā noteikts 3. punkta a), b) un c) apakšpunktā.

2.   Ekonomikas dalībnieki var pieprasīt Komisijai ieraksta iegūtos datus, norādot unikālo akcīzes identifikācijas numuru, kā minēts Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

3.   Ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst akcīzes numuram, kas ir izrakstā no Centrālā reģistra, tad no reģistra iegūtos datus ekonomikas dalībniekam, kurš ir iesniedzis pieprasījumu, nosūta atpakaļ šādos gadījumos:

a)

ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam apstiprinātam noliktavas turētājam, reģistrētam saņēmējam vai reģistrētam nosūtītājam, tad izrakstā iekļauj jebkurus turpmāk norādītos datus:

i)

ekonomikas dalībnieku veida koda aprakstu (datu grupa 2 e, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

ii)

vismaz vienu akcīzes preču kategorijas kodu (datu grupa 2.4 a ziņojumā “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru”) vai vismaz vienu akcīzes preces kodu (datu grupa 2.5 a, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

iii)

datu grupu 2.4 a un 2.5 a kombināciju, kas atbilst noteikumiem aprakstā saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu;

b)

ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam ierakstam par akcīzes preču noliktavu, tad izrakstā iekļauj jebkurus turpmāk norādītos datus:

i)

vismaz vienu akcīzes preču kategorijas kodu (datu grupa 3.4 a, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

ii)

vismaz vienu akcīzes preču kodu (datu grupa 3.5 a, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

iii)

datu grupu 3.4 a un 3.5 a kombināciju, kas atbilst noteikumiem aprakstā saskaņā ar I pielikuma 2. tabulu;

c)

Ja norādītais unikālais akcīzes identifikācijas numurs atbilst kādam reģistrētam preču saņēmējam, uz kuru attiecas Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 2. punkta h) apakšpunkts, izrakstā papildus a) apakšpunktā paredzētajiem datiem iekļauj šādu informāciju:

i)

atļaujas termiņa beigu datumu (datu grupa 4 c, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

ii)

vai atļauju drīkst izmantot vairāk nekā vienai pārvietošanas reizei (datu grupa 4 d, kā noteikts I pielikuma 2. tabulā);

iii)

vismaz vienu pagaidu atļaujas datu kopumu (datu grupa 4.3., izklāstīts I pielikuma 2. tabulā).

4.   Ja starp norādīto unikālo akcīzes identifikācijas numuru un Centrālā reģistra izrakstu nepastāv nekāda atbilstība, ekonomikas dalībnieks, kurš iesniedzis pieprasījumu, par to tiek informēts.

5.   Ja ekonomikas dalībnieks apgalvo, ka ieraksts, kas attiecas uz tā atļauju, ir pazudis vai nav pareizs, Komisija pēc pieprasījuma sniedz informāciju par to, kā pieprasīt labojumu veikšanu ierakstā, un atbildīgās dalībvalsts centrālā akcīzes koordinācijas biroja vai koordinācijas departamenta kontaktinformāciju.

7. pants

Statistikas informācija un ziņojumi

1.   Statistikas informācija, ko Komisija iegūst no Centrālā reģistra saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 389/2012 34. panta 5. punktu, ir šāda:

a)

aktīvo un neaktīvo ekonomikas dalībnieku ierakstu skaits;

b)

to atļauju skaits, kurām tuvojas termiņa beigas, t. i., to atļauju kopējais skaits, kuru termiņš beigsies nākamajā mēnesī vai nākamajā gada ceturksnī;

c)

ekonomikas dalībnieku veidi, ekonomikas dalībnieku skaits, pēc veida, un akcīzes preču noliktavu skaits;

d)

apstiprināto ekonomikas dalībnieku skaits, pēc produktiem un pēc produktu kategorijām;

e)

izmaiņu skaits akcīzes atļaujās.

Pamatojoties uz pirmajā daļā minēto statistikas informāciju, Komisija sagatavo ikmēneša ziņojumu dalībvalstīm.

2.   Jebkurš centrālais akcīzes koordinācijas birojs vai koordinācijas departaments var pieprasīt, lai Komisija sagatavo īpašu statistikas ziņojumu par Centrālo reģistru. Šo pieprasījumu iesniedz, izmantojot ziņojumu “Vispārējs pieprasījums”, kā noteikts I pielikuma 1. tabulā. Komisija atbild, izmantojot ziņojumu “SEED statistika”, kā noteikts I pielikuma 4. tabulā.

8. pants

Termiņš paziņojumu par izmaiņām dalībvalstu reģistros un vispārējo pieprasījumu apstrādei

1.   Divu stundu laikā pēc paziņojuma par izmaiņām dalībvalsts reģistrā saņemšanas Komisija apstrādā attiecīgo informāciju par izmaiņām saskaņā ar 4. pantu.

2.   Divu stundu laikā pēc ziņojuma “Vispārējs pieprasījums” saņemšanas, kā noteikts I pielikuma 1. tabulā, Komisija sniedz pieprasīto informāciju attiecīgajam centrālajam akcīzes koordinācijas birojam vai koordinācijas departamentam.

9. pants

Pieejamība

Centrālais reģistrs un dalībvalstu reģistri ir pieejami visu laiku.

10. pants

Pakalpojumu sniegšanas saistību ierobežojumi

Komisijas un dalībvalstu pakalpojumu sniegšanas saistības, kā izklāstīts 8. un 9. pantā, nepiemēro šādos pienācīgi pamatotos apstākļos:

a)

Centrālais reģistrs vai dalībvalsts reģistrs nav pieejams aparatūras vai telekomunikāciju bojājuma dēļ;

b)

rodas tīkla problēmas, kas nav Komisijas vai attiecīgās dalībvalsts tiešā kontrolē;

c)

nepārvaramas varas apstākļi;

d)

ir plānota tehniskā apkope, par ko paziņots vismaz 48 stundas pirms plānotās izpildes perioda sākuma.

11. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Regulas 8., 9. un 10. pantu piemēro no 2015. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 121, 8.5.2012., 1. lpp.

(2)  OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.

(3)  OV L 197, 29.7.2009., 24. lpp.


I PIELIKUMS

PASKAIDROJUMI PAR ELEKTRONISKAJIEM ZIŅOJUMIEM, KO IZMANTO EKONOMIKAS DALĪBNIEKU REĢISTRA UZTURĒŠANAI

1.

Elektronisko ziņojumu datu elementi, ko lieto datorizētajā sistēmā, tiek strukturēti datu grupās un – vajadzības gadījumā – datu apakšgrupās. Informācija, kas attiecas uz datiem un to izmantošanu, ir sniegta šā pielikuma tabulās, kur:

a)

A aile norāda skaitlisko kodu (numurs), ko piešķir katrai datu grupai un apakšgrupai; katrai apakšgrupai tiek norādīts tai atbilstošās datu (apakš)grupas kārtas numurs (piemēram, ja datu grupas numurs ir 1, viena šīs grupas datu apakšgrupa ir 1.1 un šīs apakšgrupas datu apakšgrupa ir 1.1.1);

b)

B aile norāda alfabētisko kodu (burts), ko piešķir katram datu elementam datu (apakš)grupā;

c)

C aile identificē datu (apakš)grupu vai datu elementu;

d)

D aile norādīta katras datu (apakš)grupas vai datu elementa ar vērtību, kas norāda, vai attiecīgo datu ierakstīšana ir:

i)   “R” (obligāta)– dati jānorāda obligāti. Ja datu (apakš)grupa ir “O” (fakultatīva) vai “C” (nosacīta), šajā datu grupā ietilpstošie elementi joprojām ir jānorāda “R” (obligāti), ja dalībvalsts kompetentā iestāde ir pieņēmusi lēmumu, ka šajā (apakš)grupā dati ir jānorāda obligāti vai, ja tiem piemērojami konkrēti nosacījumi;

ii)   “O” (fakultatīva)– tas nozīmē, ka personai, kas iesniedz ziņojumu (nosūtītājs vai saņēmējs), datu norādīšana ir fakultatīva, izņemot gadījumu, kad dalībvalsts ir noteikusi, ka dati ir jāpieprasa saskaņā ar opciju, kas paredzēta E ailē attiecībā uz dažām izvēles datu (apakš)grupām vai datu elementiem;

iii)   “C” (nosacīta)– datu (apakš)grupas vai datu elementu lietošana ir atkarīga no citām datu (apakš)grupām vai datu elementiem tajā pašā ziņojumā;

iv)   “D” (pakārtota)– datu (apakš)grupas vai datu elementu lietošana ir atkarīga no nosacījumiem, kurus datorizētā sistēma nevar pārbaudīt, kā paredzēts E un F ailēs;

e)

E aile paredz nosacījumus datiem, kuru norādīšana ir nosacīta, precizē izvēles un pakārtoto datu lietošanas gadījumus un nosaka, kādi dati jānorāda kompetentajai iestādei;

f)

F aile sniedz paskaidrojumus, kur tas nepieciešams, par ziņojumu aizpildīšanu;

g)

G aile paredz:

i)

attiecībā uz noteiktām datu (apakš)grupām – skaitli, kuram seko simbols “x”, kas norāda skaitu, cik reizes datu (apakš)grupu var atkārtot ziņojumā (noklusējums = 1);

ii)

attiecībā uz katru datu elementu, izņemot datu elementus, kas norāda laiku un/vai datumu, – īpašības, kas identificē datu veidu un datu garumu. Datu veidu kodi ir šādi:

—   a: burtu,

—   n: ciparu,

—   an: burtu un ciparu.

Skaitlis, kas seko kodam, norāda attiecīgā datu elementa pieļaujamo datu garumu. Divi punkti, kas norādīti pirms garuma indikatora, nozīmē, ka datiem nav noteikta garuma, bet tie var sasniegt zīmju skaitu, ko precizē garuma indikators. Komats datu indikatorā nozīmē, ka var norādīt decimāldaļskaitļus, skaitlis pirms komata norāda atribūta kopējo garumu, skaitlis pēc komata norāda pieļaujamo ciparu skaitu aiz komata;

iii)

attiecībā uz datu elementiem, kas norāda laiku un/vai datumu, norāde “datums”, “laiks” vai “datumsLaiks”, nozīmē, ka datums, laiks vai datums un laiks jānorāda, izmantojot ISO 8601 standartu datuma un laika norādīšanai.

2.

Šā pielikuma tabulās ir lietoti šādi saīsinājumi:

a)   e-AD: elektroniskais administratīvais dokuments;

b)   ARC: administratīvās atsauces kods;

c)   SEED: akcīzes nodokļa datu apmaiņas sistēma (elektroniskā datu bāze, kas minēta Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 1. punktā;

d)   KN kods: Kombinētās nomenklatūras kods.

3.

Šā pielikuma tabulās ir piemērojamas šādas definīcijas:

a)

“sākuma datums” ir “atļaujas spēkā esības termiņa sākuma datums” vai “derīguma termiņa sākuma datums”;

b)

“beigu datums” ir “atļaujas spēkā esības termiņa beigu datums” vai “derīguma termiņa beigu datums”;

c)

“atļaujas spēkā esības termiņa sākuma datums” ir datums, no kura atbildīgā dalībvalsts ir atļāvusi ekonomikas dalībniekam ražot, glabāt, nosūtīt vai saņemt akcīzes preces, piemērojot nodokļu atlikšanas režīmu;

d)

“atļaujas spēkā esības termiņa beigu datums” ir datums, no kura atbildīgās dalībvalsts atļauja ekonomikas dalībniekam vairs nav spēkā;

e)

“derīguma termiņa sākuma datums” ir datums, no kura atbildīgā dalībvalsts ir atzinusi ekonomikas dalībnieka telpas par derīgām kā vietu, lai ražotu, nosūtītu vai saņemtu akcīzes preces, piemērojot nodokļu atlikšanas režīmu;

f)

“derīguma termiņa beigu datums” ir datums, no kura ekonomikas dalībnieka telpas vairs nav derīgas minētajiem mērķiem.

1.   tabula

Vispārējs pieprasījums

(kā minēts 4., 7. un 8. pantā)

A

B

C

D

E

F

G

1

ATRIBŪTI

R

 

 

 

 

a

Pieprasījuma veids

R

 

Iespējamās vērtības:

=

2

=

pieprasījums atsauces datu iegūšanai

=

3

=

pieprasījums atsauces datu izgūšanai

=

4

=

pieprasījums ekonomikas dalībnieku datu iegūšanai

=

5

=

pieprasījums ekonomikas dalībnieku datu izgūšanai

=

6

=

EOL pieprasījums

=

7

=

pieprasījums e-AD saraksta izgūšanai

=

8

=

pieprasījums SEED statistikai

n1

 

b

Pieprasījuma ziņojuma nosaukums

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “2” vai “3”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

Iespējamās vērtības:

—   “C_COD_DAT”= kopējais kodu saraksts

—   “C_PAR_DAT”= kopējie sistēmas parametri

—   “ALL”= visai struktūrai

a..9

 

c

Pieprasījuma iesniedzēja iestāde

R

 

Esošs identifikators <Iestādes identifikācijas numurs> kopumā <IESTĀDE>

an8

 

d

Pieprasījuma korelācijas identifikators

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “2”, “3”, “4”, “5”, “7” vai “8”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

<Pieprasījuma korelācijas identifikators> vērtība ir unikāla katrai dalībvalstij

an..16

 

e

Sākuma datums

C

1 e un f:

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “3” vai “5”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

datums

 

f

Beigu datums

C

 

datums

 

g

Vienots datums

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “2” vai “4”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

datums

2

E-AD SARAKSTA PIEPRASĪJUMS

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “7”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

 

 

a

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

2.1

PIEPRASĪJUMA_ATRIBŪTS_PRIMĀRAIS KRITĒRIJS

R

 

 

99x

 

a

Primārā kritērija veida kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

ARC

=

2

=

produkta zīmola nosaukums

=

3

=

pārvietojamo akcīzes preču kategorijas

=

4

=

(rezervēts)

=

5

=

(rezervēts)

=

6

=

(rezervēts)

=

7

=

(rezervēts)

=

8

=

saņēmēja pilsēta

=

9

=

nosūtītāja pilsēta

=

10

=

garantētāja pilsēta

=

11

=

(rezervēts)

=

12

=

piegādes vietas pilsēta

=

13

=

nosūtīšanas vietas akcīzes preču noliktavas pilsēta

=

14

=

pārvadātāja pilsēta

=

15

=

preces KN kods

=

16

=

rēķina datums

=

17

=

saņēmēja akcīzes identifikācijas numurs

=

18

=

nosūtītāja akcīzes identifikācijas numurs

=

19

=

garantētāja akcīzes identifikācijas numurs

=

20

=

(rezervēts)

=

21

=

(rezervēts)

=

22

=

galamērķa vietas akcīzes preču noliktavas akcīzes identifikācijas numurs

=

23

=

nosūtīšanas vietas akcīzes preču noliktavas akcīzes identifikācijas numurs

=

24

=

(rezervēts)

=

25

=

akcīzes preces kods

=

26

=

pārvadājuma ilgums

=

27

=

galamērķa dalībvalsts

=

28

=

nosūtīšanas dalībvalsts

=

29

=

saņēmēja nosaukums

=

30

=

nosūtītāja nosaukums

=

31

=

garantētāja nosaukums

=

32

=

(rezervēts)

=

33

=

piegādes vietas nosaukums

=

34

=

nosūtīšanas vietas akcīzes preču noliktavas nosaukums

=

35

=

pārvadātāja nosaukums

=

36

=

rēķina numurs

=

37

=

saņēmēja pasta indekss

=

38

=

nosūtītāja pasta indekss

=

39

=

garantētāja pasta indekss

=

40

=

(rezervēts)

=

41

=

piegādes vietas pasta indekss

=

42

=

nosūtīšanas vietas akcīzes preču noliktavas pasta indekss

=

43

=

pārvadātāja pasta indekss

=

44

=

preču daudzums (e-AD saturs)

=

45

=

vietējās atsauces numurs – īpašs kārtas numurs, ko piešķir nosūtītājs

=

46

=

pārvadājuma veids

=

47

=

(rezervēts)

=

48

=

(rezervēts)

=

49

=

saņēmēja PVN reģistrācijas numurs

=

50

=

(rezervēts)

=

51

=

pārvadātāja PVN reģistrācijas numurs

=

52

=

piegādes vietas maiņa (kārtas numurs ≥ 2)

n..2

2.1.1

PIEPRASĪJUMA_ATRIBŪTS_PRIMĀRĀ VĒRTĪBA

O

 

 

99x

 

a

Vērtība

R

 

 

an..255

3

STATISTIKAS_PIEPRASĪJUMS

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “8”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

 

 

a

Statistikas veids

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

aktīvie un neaktīvie ekonomikas dalībnieki

=

2

=

atļaujas, kurām tuvojas termiņa beigas

=

3

=

ekonomikas dalībnieki pēc veida un akcīzes preču noliktavām

=

4

=

akcīzes darbība

=

5

=

izmaiņas akcīzes atļaujās

n1

3.1

DALĪBVALSTU SARAKSTA KODS

R

 

 

99x

 

a

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

4

STATISTIKAS_PERIODS

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “8”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

 

 

a

Gads

R

 

 

n4

 

b

Semestris

C

4 b, c, and d:

Šādi trīs datu lauki ir fakultatīvi un ekskluzīvi:

<Semestris>

<Ceturksnis>

<Mēnesis>,

t. i., ja ir norādīts viens no šiem datu laukiem, tad divi citi datu lauki nav jāpiemēro

Iespējamās vērtības:

=

1

=

pirmais semestris

=

2

=

otrais semestris

n1

 

c

Ceturksnis

C

Iespējamās vērtības:

=

1

=

pirmais ceturksnis

=

2

=

otrais ceturksnis

=

3

=

trešais ceturksnis

=

4

=

ceturtais ceturksnis

n1

 

d

Mēnesis

C

Iespējamās vērtības:

=

1

=

janvāris

=

2

=

februāris

=

3

=

marts

=

4

=

aprīlis

=

5

=

maijs

=

6

=

jūnijs

=

7

=

jūlijs

=

8

=

augusts

=

9

=

septembris

=

10

=

oktobris

=

11

=

novembris

=

12

=

decembris

n..2

5

PIEPRASĪJUMS_ATSAUCE

C

“R”, ja <Pieprasījuma veids> ir “2” vai “3”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Pieprasījuma veids” ailē 1a)

 

 

5.1

KODU SARAKSTA KODS

O

 

 

99x

 

a

Pieprasīts kodu saraksts

O

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

mērvienības

=

2

=

atgadījumu veidi

=

3

=

pierādījumu veidi

=

4

=

(rezervēts)

=

5

=

(rezervēts)

=

6

=

valodu kodi

=

7

=

dalībvalstis

=

8

=

valstu kodi

=

9

=

iepakojumu kodi

=

10

=

iemesli neapmierinošas saņemšanas gadījumā vai kontroles ziņojumam

=

11

=

pārtraukšanas iemesli

=

12

=

(rezervēts)

=

13

=

transporta veidi

=

14

=

transporta vienības

=

15

=

vīnogu audzēšanas zonas

=

16

=

vīna apstrādes kodi

=

17

=

akcīzes preču kategorijas

=

18

=

akcīzes preces

=

19

=

KN kodi

=

20

=

KN kodu un akcīzes preču kodu atbilstības

=

21

=

anulēšanas iemesli

=

22

=

brīdinājums vai e-AD noraidījušanas iemesli

=

23

=

kavēšanās paskaidrojumi

=

24

=

(rezervēts)

=

25

=

par atgadījumu ziņojošās personas

=

26

=

vēstures atteikuma iemesli

=

27

=

novēlotu rezultātu iemesli

=

28

=

darbības, kas saistītas ar administratīvo sadarbību

=

29

=

administratīvās sadarbības pieprasījuma iemesli

=

30

=

(rezervēts)

=

31

=

(rezervēts)

=

32

=

(rezervēts)

=

33

=

(rezervēts)

=

34

=

iemesli, kādēļ administratīvā sadarbība nav iespējama

=

35

=

vispārēja pieprasījuma noraidījuma iemesls

=

36

=

(rezervēts)

n..2

2.   tabula

Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru

(kā minēts 3., 4. un 6. pantā)

A

B

C

D

E

F

G

1

ATRIBŪTI

R

 

 

 

 

a

Ziņojuma veids

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

Ekonomikas dalībnieku datu atjaunināšana (Paziņojums par izmaiņām CD/RD)

=

2

=

ekonomikas dalībnieku datu atjauninājumu izplatīšana

=

3

=

ekonomikas dalībnieku datu izgūšana

=

4

=

ekonomikas dalībnieku datu iegūšana

n1

 

b

Pieprasījuma korelācijas identifikators

C

“R”, ja <Ziņojuma veids> ir “3” vai “4”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Ziņojuma veids” ailē 1a)

<Pieprasījuma korelācijas identifikators> vērtība ir unikāla katrai dalībvalstij

an..16

2

UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA

O

 

 

999999x

 

a

Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs

R

 

(Skatīt II pielikuma 1. kodu sarakstā) <Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs> ir unikāls sarakstā <TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJA>.

an13

 

b

PVN identifikācijas numurs

O

 

 

an..14

 

c

Atļaujas sākuma datums

R

 

 

datums

 

d

Atļaujas beigu datums

O

 

 

datums

 

e

Ekonomikas dalībnieku veida kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

apstiprināts noliktavas turētājs

=

2

=

reģistrēts saņēmējs

=

3

=

reģistrēts nosūtītājs

<Ekonomikas dalībnieku veida kods> datu vienuma vērtību pēc TIRDZNIECĪBAS ATĻAUJA izveides vairs nevar mainīt

n1

 

f

Akcīzes iestādes identifikācijas numurs

R

 

(skatīt 5. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

an8

2.1

DARBĪBA

R

 

 

 

 

a

Darbība

R

 

Iespējamās vērtības:

—   C= izveidot

—   U= atjaunināt

—   I= anulēt

a1

 

b

Aktivizācijas diena

C

“R”, ja <Darbība> ir “C” vai “U”

“O” citādi

(skatīt “Darbība” 2.1a ailē)

Ja <Aktivizācijas diena> nav ierakstīta, par anulēšanas darbības aktivizācijas dienu uzskata dienu, kad anulēšanas darbības dati ir iekļauti Centrālajā reģistrā.

datums

 

c

Atbildīgais datu pārvaldnieks

O

 

 

an..35

2.2

NOSAUKUMS UN ADRESE

R

 

 

99x

 

a

Nosaukums

R

 

 

an..182

 

b

Valodas kods

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

2.2.1

ADRESE

R

 

 

 

 

a

Ielas nosaukums

R

 

 

an..65

 

b

Mājas numurs

O

 

 

an..11

 

c

Pasta indekss

R

 

 

an..10

 

d

Pilsēta

R

 

 

an..50

 

e

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

2.3

EKONOMIKAS DALĪBNIEKA FUNKCIJAS KODS

O

 

 

9x

 

a

Ekonomikas dalībnieka funkcijas kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

atļauta tiešā piegāde

=

2

=

atļauts nenorādīt datus par saņēmēju saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 2. punkta f) apakšpunktu.

Ir šādas ekonomikas dalībnieku veidu un funkciju kombinācijas:

EKON. DALĪBNIEKA VEIDS / EKON. DALĪBNIEKA FUNKCIJA

APSTIPRINĀTS NOLIKT. TURĒTĀJS

REĢ. SAŅĒMĒJS

REĢ. NOSŪTĪTĀJS

Atļauta tiešā piegāde

X

X

 

Atļauts nenorādīt datus par saņēmēju Regulas (ES) Nr. 389/2012 19. panta 2. punkta f) apakšpunktu

X

 

 

n1

2.4

AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS KODS

C

Jābūt vismaz vienai no datu grupām – <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods> vai <AKCĪZES PRECES kods>

 

999x

 

a

Akcīzes preču kategorijas kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu II pielikumā)

Kodam <Akcīzes preču kategorijas kods> jābūt unikālam vienas un tās pašas atļaujas <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> vai <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA> sarakstā <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods>

a1

2.5

AKCĪZES PRECES KODS

C

Jābūt vismaz vienai no datu grupām – <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods> vai <AKCĪZES PRECES kods>

 

999x

 

a

Akcīzes preces kods

R

 

(skatīt 11. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

<Akcīzes preču kategorijas kods> sarakstā <Akcīzes preces kods> nedrīkst būt vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> vai <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA>

<Akcīzes preces kods> ir unikāls sarakstā <AKCĪZES PRECES kods> vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA>, <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA> vai <PAGAIDU ATĻAUJA>

an..4

2.6

(IZMANTOTĀ) AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA

C

“R”, ja <Ekonomikas dalībnieka veida kods> ir “Apstiprināts noliktavas turētājs”

Nepiemēro citādi

(skatīt “Ekonomikas dalībnieku veida kods” ailē 2e)

 

99x

 

a

Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu II pielikumā)

“Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs” ir viens no saraksta <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA. Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs>, tā ka pastāv vismaz viena aktīva versija, kuras derīguma periods vismaz vienu dienu pārklājas ar atļaujas <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> derīguma periodu pēc atļaujas <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> aktivizācijas dienas.

<Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs> ir unikāls sarakstā <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA>.

an13

3

AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA

O

 

 

999999x

 

a

Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu II pielikumā)

<Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs> ir unikāls sarakstā <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA>.

“Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs” ir tāds pats kā viens no saraksta <(IZMANTOTĀ) AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA. Akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs> vienā vai vairākās “Apstiprināta noliktavas turētāja” atļaujās <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA>, atbilst arī Noteikumam 204

an13

 

b

Derīguma termiņa sākuma datums

R

 

 

datums

 

c

Derīguma termiņa beigu datums

O

 

 

datums

 

d

Akcīzes iestādes identifikācijas numurs

R

 

(skatīt 5. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

an8

3.1

DARBĪBA

R

 

 

 

 

a

Darbība

R

 

Iespējamās vērtības:

—   C= izveidot

—   U= atjaunināt

—   I= anulēt

a1

 

b

Aktivizācijas diena

C

“R”, ja <Darbība> ir “C” vai “U”

“O” citādi

(skatīt “Darbība” 3.1a ailē)

Ja <Aktivizācijas diena> nav ierakstīta, par anulēšanas darbības aktivizācijas dienu uzskata dienu, kad anulēšanas darbības dati ir iekļauti Centrālajā reģistrā.

datums

 

c

Atbildīgais datu pārvaldnieks

O

 

 

an..35

3.2

NOSAUKUMS UN ADRESE

R

 

 

99x

 

a

Nosaukums

R

 

 

an..182

 

b

Valodas kods

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

3.2.1

ADRESE

R

 

 

 

 

a

Ielas nosaukums

R

 

 

an..65

 

b

Mājas numurs

O

 

 

an..11

 

c

Pasta indekss

R

 

 

an..10

 

d

Pilsēta

R

 

 

an..50

 

e

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

3.4

AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS KODS

C

Jābūt vismaz vienai no datu grupām – <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods> vai <AKCĪZES PRECES kods>

 

999x

 

a

Akcīzes preču kategorijas kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu II pielikumā)

Kodam <Akcīzes preču kategorijas kods> jābūt unikālam sarakstā <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods> vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> vai <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA>

an1

3.5

AKCĪZES PRECES KODS

C

Jābūt vismaz vienai no datu grupām – <AKCĪZES PREČU KATEGORIJAS kods> vai <AKCĪZES PRECES kods>

 

999x

 

a

Akcīzes preces kods

R

 

(skatīt 11. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

<Akcīzes preču kategorijas kods> sarakstā <Akcīzes preces kods> nedrīkst būt vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA> vai <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA>

<Akcīzes preces kods> ir unikāls sarakstā <AKCĪZES PRECES kods> vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA>, <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA> vai <PAGAIDU ATĻAUJA>

an..4

4

PAGAIDU ATĻAUJA

O

 

 

999999x

 

a

Pagaidu atļaujas atsauces numurs

R

 

(skatīt 2. kodu sarakstu II pielikumā)

an13

 

b

Izdevējas iestādes identifikācijas numurs

R

 

(skatīt 5. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

an8

 

c

Spēkā esības termiņa beigu datums

R

 

 

datums

 

d

Atkārtoti izmantojamas pagaidu atļaujas pazīme

R

 

Iespējamās vērtības:

=

0

=

nē vai aplams

=

1

=

jā vai patiess

n1

 

e

PVN reģistrācijas numurs

O

 

 

an..14

 

f

Atļaujas sākuma datums

R

 

 

datums

 

g

Maza vīna ražotāja pazīme

O

 

Iespējamās vērtības:

=

0

=

nē vai aplams

=

1

=

jā vai patiess

n1

4.1

DARBĪBA

R

 

 

 

 

a

Darbība

R

 

Iespējamās vērtības:

—   C= izveidot

—   U= atjaunināt

—   I= anulēt

a1

 

b

Aktivizācijas diena

C

“R”, ja <Darbība> ir “C” vai “U”

“O” citādi

(skatīt “Darbība” 4.1a ailē)

Ja <Aktivizācijas diena> nav ierakstīta, par anulēšanas darbības aktivizācijas dienu uzskata dienu, kad anulēšanas darbības dati ir iekļauti Centrālajā reģistrā.

datums

 

c

Atbildīgais datu pārvaldnieks

O

 

 

an..35

4.2

UZŅĒMĒJS nosūtītājs

R

 

 

 

 

a

Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs

C

“R”, ja <Pagaidu atļauja – Maza vīna ražotāja pazīme> nav vai ir aplams

“O” citādi

UZŅĒMĒJAM nosūtītājam

Esošs identifikators <Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs> datu kopumā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA>

Minētā <UZŅĒMĒJA> <Ekonomikas dalībnieku veida kods> ir:

“Apstiprināts noliktavas turētājs” VAI

“Reģistrēts nosūtītājs”

an13

 

b

Uzņēmēja nosaukums

R

 

 

an..182

 

c

Ielas nosaukums

R

 

 

an..65

 

d

Mājas numurs

O

 

 

an..11

 

e

Pasta indekss

R

 

 

an..10

 

f

Pilsēta

R

 

 

an..50

 

g

Valodas kods

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā

a2

4.3

ZIŅAS PAR PAGAIDU ATĻAUJU

R

 

 

999x

 

a

Akcīzes preces kods

R

 

(skatīt 11. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

<Akcīzes preces kods> ir unikāls sarakstā <AKCĪZES PRECES kods> vienā un tai pašā atļaujā <UZŅĒMĒJA DARBĪBAS ATĻAUJA>, <AKCĪZES PREČU NOLIKTAVA> vai <PAGAIDU ATĻAUJA>

Ja ir <Pagaidu atļauja – Mazs vīna ražotājs> un vērtība ir Patiess, TAD

<Akcīzes preces kods> ir vai nu:

"W200"; VAI

"W300"

an..4

 

b

Daudzums

R

 

 

n..15,3

4.4

NOSAUKUMS UN ADRESE

R

 

 

99x

 

a

Nosaukums

R

 

 

an..182

 

b

Valodas kods

R

 

(skatīt 1. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

4.4.1

ADRESE

R

 

 

 

 

a

Ielas nosaukums

R

 

 

an..65

 

b

Mājas numurs

O

 

 

an..11

 

c

Pasta indekss

R

 

 

an..10

 

d

Pilsēta

R

 

 

an..50

 

e

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā

a2

3.   tabula

Atteikums atjaunināt ekonomikas dalībnieku datus

(kā minēts 4. pantā)

A

B

C

D

E

F

G

1

Ziņojuma “Darbības ar ekonomikas dalībnieku reģistru” iesniegšana

R

 

(sīkāku informāciju skatīt 2. tabulā)

 

2

NORAIDĪJUMS

R

 

 

9999x

 

a

Noraidījuma datums un laiks

R

 

 

datumsLaiks

 

b

Noraidījuma iemesla kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

nav norādīta darbība

=

2

=

nezināma darbība

=

3

=

nepareizs ekonomikas dalībnieka akcīzes identifikācijas numura formāts

=

4

=

nepareizs akcīzes preču noliktavas identifikācijas numura formāts

=

5

=

nepareizs pagaidu atļaujas formāts

=

6

=

nepareizs iestādes identifikācijas numura formāts

=

7

=

nav norādīts nosaukums

=

8

=

ekonomikas dalībnieks jau eksistē (izveide)

=

9

=

akcīzes preču noliktava jau eksistē (izveide)

=

10

=

pagaidu atļauja jau eksistē (izveide)

=

11

=

ekonomikas dalībnieks nav atrasts (atjaunināšana / dzēšana)

=

12

=

akcīzes preču noliktava nav atrasta (atjaunināšana / dzēšana)

=

13

=

pagaidu atļauja nav atrasta (atjaunināšana / dzēšana)

=

14

=

nezināms ekonomikas dalībnieks

=

18

=

nav norādīts ekonomikas dalībnieku veids

=

19

=

nezināms ekonomikas dalībnieku veids

=

20

=

nav norādīta ekonomikas dalībnieka funkcija

=

21

=

nezināma ekonomikas dalībnieka funkcija

=

22

=

neatbilstība starp ekonomikas dalībnieka veidu un ekonomikas dalībnieka funkciju

=

23

=

nav norādīts vai norādīts nepareizs atļaujas sākuma datuma formāts

=

24

=

nepareizs atļaujas beigu datuma formāts

=

25

=

nav norādīts vai norādīts nepareizs spēkā esības termiņa beigu datums

=

26

=

nav norādīts vai nav zināms iestādes identifikācijas numurs

=

27

=

neatbilstība starp akcīzes numuru un akcīzes iestādi

=

28

=

akcīzes preču noliktavai nevar būt vairāk nekā viens apstiprināts noliktavas turētājs

=

29

=

apstiprināta noliktavas turētāja akcīzes numurs nevar būt tāds pats kā ekonomikas dalībnieka akcīzes numurs, ja vien ekonomikas dalībnieks nav pats savas noliktavas apstiprināts turētājs

=

30

=

nav norādīta akcīzes preču kategorija

=

31

=

nezināma akcīzes preču kategorija

=

32

=

nav norādīta akcīzes prece

=

33

=

nezināma akcīzes prece

=

34

=

nezināma akcīzes prece

=

35

=

nav norādīts valodas kods

=

36

=

nezināms valodas kods

=

37

=

jānorāda vismaz tālruņa numurs, faksa numurs vai e-pasta adrese

=

38

=

nav norādīts akcīzes preču noliktavas īpašnieks/vadītājs

=

39

=

nezināms akcīzes preču noliktavas īpašnieks/vadītājs

=

40

=

akcīzes preču noliktavas īpašniekam/vadītājam ir jābūt noliktavas turētājam

=

41

=

tikai noliktavas turētājam drīkst būt atļauja izmantot akcīzes preču noliktavu

=

42

=

nav derīgs akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs (pārkāpts 204. noteikums)

=

43

=

nav norādīts apstiprināts noliktavas turētājs ar atsauci uz akcīzes preču noliktavu (pārkāpts 205. noteikums)

=

44

=

nav norādīts <Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs> (nav ievērots 157. nosacījums)

=

45

=

nepareiza <Akcīzes preces kods> vērtība (pārkāpts 212. noteikums)

n..2

4.   tabula

SEED statistika

(kā minēts 7. pantā)

A

B

C

D

E

F

G

1

ATRIBŪTI

R

 

 

 

 

a

Pieprasījuma korelācijas identifikators

R

 

<Pieprasījuma korelācijas identifikators> vērtība ir unikāla katrai dalībvalstij.

an..16

2

STATISTIKAS_PERIODS

R

 

 

 

 

a

Gads

R

 

 

n4

 

b

Semestris

C

2 b, c, and d:

Šādi trīs datu lauki ir fakultatīvi un ekskluzīvi:

<Semestris>

<Ceturksnis>

<Mēnesis>,

t. i., ja ir norādīts viens no šiem datu laukiem, tad divi citi datu lauki nav jāpiemēro

Iespējamās vērtības:

=

1

=

pirmais semestris

=

2

=

otrais semestris

n1

 

c

Ceturksnis

C

Iespējamās vērtības:

=

1

=

pirmais ceturksnis

=

2

=

otrais ceturksnis

=

3

=

trešais ceturksnis

=

4

=

ceturtais ceturksnis

n1

 

d

Mēnesis

C

Iespējamās vērtības:

=

1

=

janvāris

=

2

=

februāris

=

3

=

marts

=

4

=

aprīlis

=

5

=

maijs

=

6

=

jūnijs

=

7

=

jūlijs

=

8

=

augusts

=

9

=

septembris

=

10

=

oktobris

=

11

=

novembris

=

12

=

decembris

n..2

3

STATISTIKA_PA_DALĪBVALSTĪM

O

 

 

99x

 

a

Dalībvalsts kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

a2

 

b

Aktīvo ekonomikas dalībnieku skaits

O

 

 

n..15

 

c

Neaktīvo ekonomikas dalībnieku skaits

O

 

 

n..15

 

d

To atļauju skaits, kurām tuvojas termiņa beigas

O

 

 

n..15

 

e

Akcīzes preču noliktavu skaits

O

 

 

n..15

 

f

Izmaiņu skaits akcīzes atļaujās

O

 

 

n..15

3.1

EKONOMIKAS_DALĪBNIEKU_VEIDS

O

 

 

9x

 

a

Ekonomikas dalībnieku veida kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

apstiprināts noliktavas turētājs

=

2

=

reģistrēts saņēmējs

=

3

=

reģistrēts nosūtītājs

n1

 

b

Ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15

3.2

AKCĪZES_PRECES_KATEGORIJA_DARBĪBA

O

 

 

9x

 

a

Akcīzes preču kategorijas kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu II pielikumā)

a1

 

b

Ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15

3.3

AKCĪZES_PRECES_DARBĪBA

O

 

 

9999x

 

a

Akcīzes preces kods

R

 

(skatīt 11. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

an..4

 

b

Ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15

4

STATISTIKA_VISAS_DALĪBVALSTIS

O

 

 

 

 

a

Kopējais aktīvo ekonomikas dalībnieku skaits

O

 

 

n..15

 

b

Kopējais neaktīvo ekonomikas dalībnieku skaits

O

 

 

n..15

 

c

Kopējais to atļauju skaits, kurām tuvojas termiņa beigas

O

 

 

n..15

 

d

Kopējais akcīzes preču noliktavu skaits

O

 

 

n..15

 

e

Kopējais izmaiņu skaits akcīzes atļaujās

O

 

 

n..15

4.1

EKONOMIKAS_DALĪBNIEKU_VEIDS_VISAS_DALĪBVALSTIS

O

 

 

9x

 

a

Ekonomikas dalībnieka veida kods

R

 

Iespējamās vērtības:

=

1

=

apstiprināts noliktavas turētājs

=

2

=

reģistrēts saņēmējs

=

3

=

reģistrēts nosūtītājs

n1

 

b

Kopējais ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15

4.2

AKCĪZES_PREČU_KATEGORIJA_DARBĪBA_VISAS_DALĪBVALSTIS

O

 

 

9x

 

a

Akcīzes preču kategorijas kods

R

 

(skatīt 3. kodu sarakstu II pielikumā)

a1

 

b

Kopējais ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15

4.3

AKCĪZES_PRECE_DARBĪBA_VISAS_DALĪBVALSTIS

O

 

 

9999x

 

a

Akcīzes preces kods

R

 

(skatīt 11. kodu sarakstu Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikumā)

an..4

 

b

Kopējais ekonomikas dalībnieku skaits

R

 

 

n..15


II PIELIKUMS

KODU SARAKSTS

1. kodu saraksts: Uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs/akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs

Lauks

Saturs

Lauka tips

Piemēri

1

Tās dalībvalsts identifikators, kurā reģistrēts ekonomikas dalībnieks vai akcīzes preču noliktava

Burtu 2

PL

2

Dalībvalsts piešķirts unikāls kods

Burtu un ciparu 11

2005764CL78

Lauks Nr. 1 ir ņemts no saraksta <DALĪBVALSTIS> (Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikuma kodu saraksta 3. punkts).

Laukā Nr. 2 jāieraksta unikāls akcīzes mērķiem reģistrēta ekonomikas dalībnieka (apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja un reģistrēta nosūtītāja) vai akcīzes preču noliktavas identifikators. Par veidu, kā šo vērtību piešķir, ir atbildīgas dalībvalstu iestādes, bet katram akcīzes mērķiem reģistrētam ekonomikas dalībniekam (apstiprinātam noliktavas turētājam, reģistrētam saņēmējam un reģistrētam nosūtītājam) un katrai akcīzes preču noliktavai ir jābūt unikālam akcīzes numuram.

2. kodu saraksts: Pagaidu atļaujas atsauces numurs

Lauks

Saturs

Lauka tips

Piemēri

1

Tās dalībvalsts identifikators, kurā reģistrēts ekonomikas dalībnieks vai akcīzes preču noliktava

Burtu 2

PL

2

Dalībvalsts piešķirts unikāls kods

Burtu un ciparu 11

2005764CL78

Pagaidu atļaujas atsaucei ir tāda pati struktūra kā uzņēmēja akcīzes identifikācijas numurs/akcīzes preču noliktavas identifikācijas numurs.

Lauks Nr. 1 ir ņemts no saraksta <DALĪBVALSTIS> (Regulas (EK) Nr. 684/2009 II pielikuma kodu saraksta 3. punkts).

Laukā Nr. 2 jāieraksta unikāls akcīzes mērķiem reģistrēta ekonomikas dalībnieka (apstiprināta noliktavas turētāja, reģistrēta saņēmēja un reģistrēta nosūtītāja) vai akcīzes preču noliktavas identifikators. Par veidu, kā šo vērtību piešķir, ir atbildīgas dalībvalstu iestādes, bet katram akcīzes mērķiem reģistrētam ekonomikas dalībniekam (apstiprinātam noliktavas turētājam, reģistrētam saņēmējam un reģistrētam nosūtītājam) un katrai akcīzes preču noliktavai ir jābūt unikālam akcīzes numuram.

3. kodu saraksts: Akcīzes preču kategorijas

Akcīzes preču kategorijas kods

Apraksts

T

Tabakas izstrādājumi

B

Alus

W

Vīns un raudzēti dzērieni, kas nav vīns un alus

I

Starpprodukti

S

Etilspirts un stiprie alkoholiskie dzērieni

E

Energoprodukti


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/34


KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 613/2013

(2013. gada 25. jūnijs),

ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1451/2007 attiecībā uz biocīdo produktu papildu aktīvajām vielām, kuras paredzēts pārbaudīt pārskatīšanas programmā

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvu 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (1) un jo īpaši tās 16. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2007. gada 4. decembra Regulas (EK) Nr. 1451/2007 par 10 gadu darba programmas otro fāzi, kas minēta 16. panta 2. punktā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (2), II pielikumā ir sniegts pilnīgs to esošo aktīvo vielu saraksts, kuras jānovērtē atbilstīgi darba programmai, kas paredzēta to aktīvo vielu sistemātiskai pārbaudei, kuras jau ir laistas tirgū (turpmāk “pārskatīšanas programma”), un ar minēto regulu ir aizliegts laist tirgū biocīdos produktus, kuri satur aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas, kas nav norādītas sarakstā minētajā pielikumā vai Direktīvas 98/8/EK I vai IA pielikumā vai attiecībā uz ko Komisija ir pieņēmusi lēmumu par neiekļaušanu.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1451/2007 II pielikumā ietilpst esošās aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas, par kurām ir paziņots saskaņā ar 4. panta 1. punktu Komisijas 2000. gada 7. septembra Regulā (EK) Nr. 1896/2000 par Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 98/8/EK par biocīdajiem produktiem 16. panta 2. punktā minētās programmas pirmo posmu (3), par kurām kāda no dalībvalstīm saskaņā ar Regulas (EK) 1896/2000 5. panta 3. punktu ir izteikusi interesi vai par kurām līdz 2006. gada 1. martam ir bijusi iesniegta dokumentācija, kas pieņemta, to atzīstot par pilnīgu.

(3)

Biocīdo produktu definīcija, kas sniegta Direktīvas 98/8/EK 2. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un aktīvās vielas definīcija, kas sniegta minētās direktīvas 2. panta 1. punkta d) apakšpunktā, kā arī produktu veidu apraksti, kas sniegti tās V pielikumā, ir interpretēti dažādi. Dažkārt Komisijas un saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu nozīmēto kompetento iestāžu kopējā izpratne laika gaitā ir mainījusies. Konkrētāk, Eiropas Savienības Tiesas 2012. gada 1. marta spriedumā lietā C-420/10 Söll GmbH/Tetra GmbH  (4) ir precizēts, ka jēdziens “biocīdie produkti” ir jāinterpretē tādējādi, ka daži produkti tajā ietilpst, pat ja tie uz kaitīgajiem mērķorganismiem iedarbojas tikai netieši.

(4)

Var būt, ka personas, kas ir paļāvušās uz Komisijas vai kādas saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu nozīmētas kompetentās iestādes publiskotiem norādījumiem vai sniegtām rakstiskām konsultācijām, tāpēc nav paziņojušas par esošas aktīvās vielas/produkta veida kombināciju kādā tirgū laistā produktā vai nav pārņēmušas dalībnieka funkcijas, objektīvi pamatoti uzskatot, ka produkts no Direktīvas 98/8/EK darbības jomas ir izslēgts vai ka tas klasificējams citā produkta veidā.

(5)

Būtu jānodrošina minētajām personām iespēja šādos gadījumos – ja vajadzīgs, ar iepriekšēju paziņojumu – iesniegt dokumentāciju pārbaudei pārskatīšanas programmā, lai nepieļautu, ka no tirgus atsauc produktus, attiecībā uz kuriem dalībvalstis vai Komisija vēlāk apstrīd pamatotu interpretāciju par raksturojumu, kas tiem sniegts kā biocīdiem produktiem, vai par pareizo produkta veidu, kam tie pieder.

(6)

Turklāt gadījumos, kur aktīvās vielas šo pašu iemeslu dēļ vēl nav identificētas kā esošas vielas, būtu jāatjaunina Regulas (EK) Nr. 1451/2007 I pielikums, lai tajā būtu pareizi atspoguļotas visas esošās aktīvās vielas.

(7)

Stāvokļa ziņā personas, kas uz šīs regulas pamata vēlas paziņot aktīvās vielas/produkta veida kombināciju, būs līdzīgas personām, kas vēlas pārņemt dalībnieka funkcijas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 12. pantu. Tāpēc ir lietderīgi, ka ieinteresēto personu informēšanai un nodomu deklarēšanai Komisija paredz līdzīgu procedūru un termiņus.

(8)

Turklāt ir lietderīgi termiņus un citas paziņošanai izvirzītas prasības iespējami saskaņot ar noteikumiem, kas attiecībā uz pirmajiem paziņojumiem par esošām aktīvajām vielām izklāstīti Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktā, turklāt saskaņošanā ņemot vērā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (5) nodibinātās Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras pašreizējās darba metodes.

(9)

Ja aktīvajai vielai, uz kuru attiecas paziņojums, nav paredzēta ziņotāja dalībvalsts, tad, lai nodrošinātu, ka viela tiks novērtēta apstiprināšanai, no iesniedzēja jāprasa apstiprinājums, ka kompetenta iestāde piekrīt novērtēt gaidāmo pieteikumu par aktīvās vielas apstiprināšanu.

(10)

Tādēļ Regula (EK) Nr. 1451/2007 būtu attiecīgi jāgroza.

(11)

Lai nodrošinātu vienmērīgu pāreju no Direktīvas 98/8/EK uz Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (6), vairākas šīs regulas daļas būtu jāpiemēro no tās pašas dienas kā Regula (ES) Nr. 528/2012.

(12)

Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Biocīdo produktu pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1451/2007 groza šādi:

1)

regulas 2. panta otro daļu aizstāj ar šādu:

“Turklāt “dalībnieks” ir persona, kas ir iesniegusi paziņojumu, kuru Komisija pieņēmusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 2. punktu vai ar šīs regulas 3.c panta 1. punktu, vai dalībvalsts, kas izrādījusi interesi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 5. panta 3. punktu.”;

2)

regulas 3. panta 2. punktam pievieno šādu d) apakšpunktu:

“d)

esošās aktīvās vielas, kas paziņotas saskaņā ar 3.b pantu.”;

3)

regulā iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Procedūra, kas reglamentē paziņošanas nodoma deklarēšanu

1.   Persona vai dalībvalsts, kas uzskata, ka uz biocīdu produktu, kuru laiž tirgū un kurš satur tikai esošās aktīvās vielas, attiecas Direktīva 98/8/EK un ka tas klasificēts vienā vai vairākos no tiem produktu veidiem, ko ar 4. pantu ir aizliegts laist tirgū, var Komisijai iesniegt pieprasījumu, lūdzot atļaut saistībā ar attiecīgajiem produktu veidiem paziņot aktīvās vielas, ko satur minētais produkts.

Pieprasījumā norāda attiecīgās aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas un pamatojumu, kāpēc nav iesniegts paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1896/2000 4. panta 1. punktu vai izrādīta interese saskaņā ar minētās regulas 5. panta 3. punktu, vai pārņemtas dalībnieka funkcijas saskaņā ar šīs regulas 12. pantu, vai iesniegta pilnīga dokumentācija saskaņā ar šīs regulas 9. panta 1. punktu.

2.   Kad saņemts pieprasījums saskaņā ar 1. punktu, Komisija apspriež ar dalībvalstīm, vai pieprasījums ir pieņemams.

Pieprasījums ir pieņemams, ja biocīdo produktu reglamentē Direktīva 98/8/EK un tas klasificēts vienā vai vairākos produktu veidos, kurus ar šīs regulas 4. pantu aizliegts laist tirgū, un ja pirms minētā pieprasījuma iesniegšanas iesniedzējs, ievērodams Komisijas vai kādas no kompetentajām iestādēm, kas ir nozīmēta saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 26. pantu, publiskotus norādījumus vai sniegtas rakstiskas konsultācijas, ir objektīvi pamatoti uzskatījis, ka minētais produkts no Direktīvas 98/8/EK darbības jomas ir bijis izslēgts vai ka tas bijis klasificēts citā produkta veidā.

Tomēr pieprasījums nav pieņemams, ja, pamatojoties uz novērtējuma ziņojumu, ko saskaņā ar šīs regulas 15. panta 4. punktu ir pārskatījusi Biocīdo produktu pastāvīgā komiteja, reiz jau ir pieņemts lēmums par attiecīgo aktīvās vielas/produkta veida kombinācijas neiekļaušanu Direktīvas 98/8/EK I pielikumā vai IA pielikumā.

3.   Ja pēc apspriešanās, kas notikusi saskaņā ar 2. punktu, Komisija konstatē, ka pieprasījums ir pieņemams, tā to pieņem un atļauj paziņot ar attiecīgajiem produktu veidiem saistīto aktīvo vielu.

Tomēr, ja visi dati, kas prasīti, lai novērtētu attiecīgos produktu veidus, kurus ar 4. pantu ir aizliegts laist tirgū, jau ietilpst dokumentācijā, kas ziņotājai dalībvalstij ir iesniegta saistībā ar attiecīgo aktīvo vielu, un ja dokumentāciju iesniegušais dalībnieks vēlas, lai tiktu uzskatīts, ka tas attiecīgo produktu veidu aktīvo vielu ir paziņojis, ziņotāja dalībvalsts attiecīgi informē Komisiju un papildu paziņošana šā punkta pirmās daļas kārtībā netiks atļauta.

Komisija par to informē dalībvalstis un minēto informāciju publicē elektroniski.

4.   Persona, kas paredzējusi paziņot aktīvās vielas/produkta veida kombināciju, uz kuru attiecas 3. punkta trešajā daļā minētā elektroniskā publicēšana, šo nodomu Komisijai paziņo ne vēlāk kā trīs mēnešus no šīs elektroniskās publicēšanas dienas.”;

4)

regulā iekļauj šādu 3.b pantu:

“3.b pants

Paziņošanas procedūra

1.   Kad ir deklarēts paziņošanas nodoms, 3.a panta 4. punktā minētā persona ne vēlāk kā 18 mēnešus no dienas, kad notikusi 3.a panta 3. punkta trešajā daļā minētā elektroniskā publicēšana, paziņojumu par aktīvās vielas/produkta veida kombināciju iesniedz Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai, kas dibināta ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk “aģentūra”).

Paziņošanu veic ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 528/2012 (7) 71. pantā minētā Biocīdu reģistra starpniecību.

2.   Paziņojumu iesniedz IUCLID formātā. Tajā iekļauj visu 1.–3. punktā minēto informāciju un Regulas (EK) Nr. 1896/2000 II pielikuma tabulu, un pierādījumus, ka 3.a panta 3. punkta trešajā daļā minētās elektroniskās publicēšanas dienā viela ir atradusies tirgū kā tāda biocīda produkta aktīvā viela, kas klasificēts attiecīgajā produkta veidā.

3.   Ja vien attiecīgajai aktīvajai vielai ziņotāja dalībvalsts jau nav izraudzīta, paziņotājs norāda, kurai dalībvalsts kompetentajai iestādei tas paredzējis iesniegt dokumentāciju, un iesniedz rakstisku apstiprinājumu par to, ka kompetentā iestāde piekrīt dokumentāciju novērtēt.

4.   Kad tiek saņemts paziņojums, aģentūra par to informē Komisiju un informē iesniedzēju par maksām, kas maksājamas saskaņā ar regulu, kura pieņemta atbilstoši Regulas (ES) Nr. 528/2012 80. panta 1. punktam. Ja 30 dienu laikā no minētās informācijas saņemšanas iesniedzējs tās nesamaksā, aģentūra paziņojumu noraida un par to informē iesniedzēju.

5.   Kad maksājums ir saņemts, aģentūra 30 dienu laikā pārbauda, vai paziņojums atbilst 2. punkta prasībām. Ja paziņojums šīm prasībām neatbilst, aģentūra iesniedzējam piešķir 30 dienas, kuru laikā paziņojumu var papildināt vai izlabot. Kad šīs 30 dienas ir beigušās, aģentūra 30 dienu laikā vai nu paziņo, ka paziņojums atbilst 2. punkta prasībām, vai noraida paziņojumu un par to informē iesniedzēju.

6.   Apelācijas par 4. vai 5. punkta kārtībā pieņemtajiem aģentūras lēmumiem ir piekritīgas ar Regulu (EK) Nr. 1907/2006 nodibinātajai Apelācijas padomei. Šādām apelācijas procedūrām piemēro Regulas (EK) Nr. 1907/2006 92. panta 1. un 2. punktu un 93. un 94. pantu. Apelācijai ir apturošs spēks.

7.   Aģentūra Komisiju nekavējoties informē, vai paziņojums atbilst 2. punkta prasībām vai ir ticis noraidīts.

5)

regulā iekļauj šādu 3.c pantu:

“3.c pants

Iekļaušana pārskatīšanas programmā vai izslēgšana no tās

1.   Ja aktīvu vielu uzskata par paziņotu saskaņā ar 3.a panta 3. punkta otro daļu vai ja aģentūra Komisiju saskaņā ar 3.b panta 7. punktu informē, ka paziņojums atbilst 3.b panta 2. punkta prasībām, Komisija paziņojumu pieņem un:

a)

ja attiecīgā aktīvās vielas/produkta veida kombinācija šīs regulas II pielikumā nav iekļauta, aktīvās vielas/produkta veida kombināciju tajā iekļauj un attiecīgā gadījumā aktīvo vielu iekļauj šīs regulas I pielikumā;

b)

ja attiecīgā aktīvās vielas/produkta veida kombinācija ir iekļauta šīs regulas II pielikumā, bet ir pieņemts Komisijas lēmums to neiekļaut Direktīvas 98/8/EK I vai IA pielikumā, minēto lēmumu anulē.

2.   Ja deklarācija par paziņošanas nodomu nav saņemta 3.a panta 4. punktā minētajā termiņā, ja paziņojums nav saņemts 3.b panta 1. punktā minētajā termiņā vai ja aģentūra Komisiju saskaņā ar 3.b panta 7. punktu informē, ka saskaņā ar 3.b panta 1. punktu iesniegts paziņojums ir noraidīts, Komisija par to informē dalībvalstis un minēto informāciju publicē elektroniski.”;

6)

regulas 4. pantam pievieno šādu 4. punktu:

“4.   Atkāpjoties no 1. un 2. punkta, biocīdus produktus, kas satur aktīvu vielu, par kuru Komisija attiecīgo informāciju saistībā ar attiecīgajiem produktu veidiem saskaņā ar 3.a panta 3. punktu ir publicējusi elektroniski, var laist tirgū saskaņā ar Direktīvas 98/8/EK 16. panta 1. punktu vai nu līdz dienai, kad Komisija ir pieņēmusi lēmumu aktīvās vielas/produkta veida kombināciju saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) apakšpunktu iekļaut II pielikumā vai saskaņā ar 3.c panta 1. punkta b) apakšpunktu atcelt iepriekšēju lēmumu par neiekļaušanu, vai arī uz sešiem mēnešiem no dienas, kurā Komisija ir elektroniski publicējusi attiecīgo informāciju saskaņā ar 3.c panta 2. punktu.”;

7)

regulas 9. pantam pievieno šādu 3. punktu:

“3.   Atkāpjoties no 2. punkta, attiecībā uz aktīvo vielu/produktu veidu kombinācijām, kas norādītas II pielikuma sarakstā saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) apakšpunktu vai par kurām saskaņā ar 3.c panta 1. punkta b) apakšpunktu ir atcelts lēmums, pieteikumus par aktīvās vielas apstiprināšanu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 7. pantu iesniedz ne vēlāk kā divus gadus no dienas, kad pieņemts lēmums saskaņā ar 3.c panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr 1. panta 2., 4. un 7. punktu piemēro no 2013. gada 1. septembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Komisijas vārdā

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO


(1)  OV L 123, 24.4.1998., 1. lpp.

(2)  OV L 325, 11.12.2007., 3. lpp.

(3)  OV L 228, 8.9.2000., 6. lpp.

(4)  Eiropas Savienības Tiesas judikatūras krājumā vēl nav publicēts.

(5)  OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(6)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(7)  OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.”;


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/38


KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 614/2013

(2013. gada 25. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1),

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)

Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)

Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 25. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA


(1)  OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2)  OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.


PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)

KN kods

Trešās valsts kods (1)

Standarta importa vērtība

0702 00 00

MK

49,2

TR

98,7

ZZ

74,0

0707 00 05

MK

27,7

TR

116,3

ZZ

72,0

0709 93 10

MA

102,6

TR

127,8

ZZ

115,2

0805 50 10

AR

97,3

BR

96,4

TR

78,7

ZA

103,0

ZZ

93,9

0808 10 80

AR

165,4

BR

114,4

CL

130,5

CN

96,0

NZ

144,5

US

156,1

ZA

124,6

ZZ

133,1

0809 10 00

IL

342,4

TR

214,9

ZZ

278,7

0809 29 00

TR

340,7

ZZ

340,7

0809 30

TR

179,1

ZZ

179,1

0809 40 05

CL

216,3

IL

308,9

ZA

377,0

ZZ

300,7


(1)  Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.


LĒMUMI

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/40


PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko groza Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai

(2013/313/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 407/2010 (2010. gada 11. maijs), ar ko izveido Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu (1), un jo īpaši tās 3. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)

Pēc Īrijas pieprasījuma Padome ar Īstenošanas lēmumu 2011/77/ES (2) tai piešķīra finanšu palīdzību, lai atbalstītu stingru ekonomikas un finanšu reformu programmu, kuras mērķis ir atjaunot uzticību, ļaut ekonomikai atkal uzsākt ilgtspējīgu izaugsmi un nodrošināt finanšu stabilitāti Īrijā, eurozonā un Savienībā.

(2)

Komisija pabeidza Īrijas ekonomikas reformu programmas devīto pārskatīšanu 2013. gada 22. aprīlī.

(3)

Pagarināt ES aizdevuma maksimālo vidējo dzēšanas termiņu būtu lietderīgi, jo tas varētu atbalstīt Īrijas centienus atgūt pilnīgu tirgus pieejamību un sekmīgi pabeigt programmu. Lai varētu pilnībā gūt labumu no ES aizdevuma maksimālā vidējā dzēšanas termiņa pagarināšanas, Komisijai būtu jāatļauj pagarināt daļu un maksājumu dzēšanas termiņu.

(4)

Ņemot vērā minēto attīstību, būtu jāgroza Īstenošanas lēmums 2011/77/ES,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Īstenošanas lēmuma 2011/77/ES 1. pantu groza šādi:

1)

panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1.   Savienība nodod Īrijas rīcībā aizdevumu, kura maksimālais apjoms ir EUR 22,5 miljardi, ar maksimālo vidējo dzēšanas termiņu 19,5 gadi. Atsevišķu aizdevuma maksājumu dzēšanas termiņš var būt līdz 30 gadiem.”;

2)

pievieno šādu punktu:

“9.   Pēc Īrijas pieprasījuma Komisija var pagarināt daļas vai maksājuma dzēšanas termiņu ar noteikumu, ka ir ievērots maksimālais vidējais dzēšanas termiņš, kā noteikts 1. punktā. Komisija var šim nolūkam refinansēt visu vai daļu tās aizņēmuma. Visas iepriekš aizņemtās summas glabā ECB kontā, kuru ir atvērusi Komisija finanšu palīdzības pārvaldībai.”

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Īrijai.

3. pants

Šis lēmums stājas spēkā tā paziņošanas dienā.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 118, 12.5.2010., 1. lpp.

(2)  OV L 30, 4.2.2011., 34. lpp.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/41


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2010/286/ES par pārmērīga budžeta deficīta situāciju Itālijā

(2013/314/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

2009. gada 2. decembrī Padome pēc Komisijas ieteikuma nolēma ar Lēmumu 2010/286/ES (1), ka Itālijā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2009. gadam plānotais vispārējās valdības budžeta deficīts bija 5,3 % no IKP, pārsniedzot Līguma atsauces vērtību - 3 % no IKP, bet plānotais vispārējās valdības bruto parāds 2009. gadā bija 115,1 % no IKP, pārsniedzot Līguma atsauces vērtību - 60 % no IKP (2).

(2)

Saskaņā ar Līguma 126. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), 3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 2. decembrī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Itālijai adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu vēlākais līdz 2012. gadam. Minētais ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(4)

Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežvērtību, proti, 3 % no IKP (5).

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Itālija līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz 2013. gada stabilitātes programmu, Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi un papildu pasākumu izvērtējumu, kas pieņemti ar 2013. gada 21. maija dekrētlikumu Nr. 54, var izdarīt turpmāk sniegtos secinājumus.

Pēc maksimālā apjoma sasniegšanas 5,5 % apmērā no IKP 2009. gadā Itālijas vispārējās valdības budžeta deficīts tika pakāpeniski samazināts un sasniedza 3,0 % no IKP 2012. gadā, kas bija Padomes noteiktais termiņš. Uzlabojumu pamatā bija būtiska fiskālā konsolidācija, savukārt procentu maksājumi 2012. gadā bija par 0,8 procentu punktiem no IKP lielāki nekā 2009. gadā, un ekonomiskās aktivitātes struktūras dēļ nodokļu ieņēmumi bija mazāki.

Stabilitātes programmā 2013.-2017. gadam, ko Itālijas valdība pieņēma 2013. gada 10. aprīlī un ko parlaments apstiprināja 7. maijā, plānota deficīta neliela samazināšanās līdz 2,9 % no IKP 2013. gadā un pēc tam – kritums līdz 1,8 % no IKP 2014. gadā. Pieņemot, ka politika paliks nemainīga, Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē tika paredzēts, ka deficīts 2013. gadā būs 2,9 % no IKP un 2014. gadā tas būs 2,5 % no IKP. Gan stabilitātes programmā, gan pavasara prognozē ir ņemtas vērā sekas, ko rada 2013. gada 8. aprīļa dekrētlikums Nr. 35, kurā paredzēta vispārējās valdības sektora aizkavēto maksājumu, kurus tas ir parādā privātiem piegādātājiem, nomaksāšana 40 miljardu euro apmērā (jeb aptuveni 2,5 % no IKP) laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam. Lai gan šī summa nozīmē atbilstīgu vispārējās valdības parāda pieaugumu, tā ietekmē deficītu tikai daļā, kas saistīta ar kapitāla izdevumiem. Dekrētlikumā paredzēts, ka šie maksājumi 2013. gadā ir 0,5 % no IKP, atbilstīgi palielinot deficītu. Tajā ir iekļauta arī drošības klauzula, kas ļauj valdībai atlikt deficītu palielinošo atlikto maksājumu nomaksu vai pieņemt korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu 2013. gada budžeta mērķa sasniegšanu.

Itālijas parlaments 7. maijā oficiāli atbalstīja budžeta mērķus, kas izvirzīti 2013. gada stabilitātes programmā. Jaunā valdība 17. maijā, proti, pēc pavasara prognozes, pieņēma oficiālu deklarāciju, ar kuru tā apstiprināja šīs apņemšanās un paziņoja par jaunu pasākumu pieņemšanu, pilnībā ievērojot stabilitātes programmas budžeta mērķus. Dekrētlikumā Nr. 54, ko pieņēma tajā pašā datumā, ir izklāstīti jaunie pasākumi. Tie ietver:

jūnijā paredzētā īpašuma nodokļa, ko piemēro mājām, kurās īpašnieks dzīvo (izņemot luksusa rezidences), kā arī lauksaimniecības īpašumiem, maksājuma atlikšanu, vienlaikus paredzot saistības valdībai reformēt tiesību aktu sistēmu nekustamā īpašuma nodokļu jomā. Drošības klauzula nodrošina, ka reforma ir jāveic, pilnībā ievērojot budžeta mērķus primārā izteiksmē; turklāt, ja budžeta ziņā neitrāla reforma netiek apstiprināta līdz 2013. gada augusta beigām, atliktais īpašuma nodokļa maksājums būs jānomaksā līdz 16. septembrim;

algu piemaksu shēmas paplašināšanu, attiecinot to uz darba ņēmējiem, kas nav jau tajā iekļauti 2013. gadā, pārdalot pieejamos budžeta līdzekļus, kuri pārsniedz ar 2012. gada darba tirgus reformu rezervētos līdzekļus.

Kopumā tiek lēsts, ka jaunajiem noteikumiem nav būtiskas ietekmes uz deficītu, ja tie tiks konsekventi īstenoti. Tādējādi ir paredzēts, ka budžeta deficīts saglabāsies zem atsauces vērtības -3 % no IKP- ilgtspējīgā veidā.

Pēc uzlabošanās par gandrīz 2¾ procentu punktiem no IKP kumulatīvā izteiksmē starp 2009. un 2012. gadu ir gaidāms, ka strukturālā bilance, proti, veicot korekcijas attiecībā uz ekonomikas ciklu un atskaitot vienreizējos un citus pagaidu pasākumus, turpinās uzlaboties par 1 procentu punktu 2013. gadā (līdz aptuveni -½ % no IKP) un pēc tam nedaudz pasliktināsies 2014. gadā, pieņemot, ka politika paliks nemainīga.

Parāda attiecība pret IKP palielinājās par 10,6 procentu punktiem no 2009. gada līdz 2012. gadam, proti, līdz 127,0 %, arī tāpēc, ka Itālija piedalījās finanšu palīdzībā, kas tiek sniegta citām eurozonas dalībvalstīm. Tā kā saglabājas negatīvi cikliskie apstākļi, tiek prognozēta valdības bruto parāda palielināšanās līdz 131,4 % no IKP 2013. gadā un līdz 132,2 % 2014. gadā, to ietekmē arī laikposmā no 2013. līdz 2014. gadam plānotā aizkavēto maksājumu nomaksa, kas veido 2,5 procentu punktus no IKP, un turpmāki ieguldījumi finanšu palīdzībā, kas tiek sniegta citām eurozonas dalībvalstīm.

(6)

Sākot no 2013. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Itālijai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanu atbilstīgā tempā, tostarp ievērojot izdevumu robežvērtību, un jāgūst pietiekami panākumi, lai panāktu parāda kritērija ievērošanu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 1.a punktu.

(7)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgs budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(8)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Itālijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2010/286/ES būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Itālijā ir novērsts.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2010/286/ES.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Itālijas Republikai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 125, 21.5.2010., 40. lpp.

(2)  Pēc Lēmuma 2010/286/ES pieņemšanas vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji par 2009. gadu tika pārskatīti, nosakot attiecīgi pašreizējos 5,5 % no IKP un 116,4 % no IKP.

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(5)  Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembris. Sk.

http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/43


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2004/918/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Ungārijā

(2013/315/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2004. gada 5. jūlijā saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EK līgums) 104. panta 6. punktu nolēma ar Lēmumu 2004/918/EK (1), ka Ungārijā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts, un pieņēma ieteikumu saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu, lai pārmērīga budžeta deficīta situāciju novērstu līdz 2008. gada beigām.

(2)

Padome 2005. gada 18. janvārī saskaņā ar EK līguma 104. panta 8. punktu uzskatīja, ka Ungārija, reaģējot uz Padomes ieteikumu, nav rīkojusies efektīvi, un saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu 2005. gada 8. martā pieņēma vēl vienu ieteikumu, apstiprinot 2008. gadu kā termiņu pārmērīga budžeta deficīta novēršanai. Padome 2005. gada 8. novembrī nolēma, ka Ungārija otro reizi nav ievērojusi saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu sniegtos ieteikumus. Attiecīgi tā saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu 2006. gada 10. oktobrī Ungārijai adresēja trešo ieteikumu, ar kuru pārmērīga budžeta deficīta novēršanas termiņš tika atlikts uz 2009. gadu. Padome 2009. gada 7. jūlijā secināja, ka var uzskatīt, ka Ungārijas iestādes ir efektīvi rīkojušās, reaģējot uz Padomes 2006. gada 10. oktobra ieteikumu, un, ņemot vērā nopietno ekonomikas lejupslīdi, saskaņā ar EK līguma 104. panta 7. punktu sniedza pārskatītu ieteikumu ( "Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums"), kurā vēlreiz noteica jaunu termiņu deficīta novēršanai, proti, 2011. gadu. Komisija 2010. gada 27. janvārī secināja, ka Ungārija, reaģējot uzPadomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, ir rīkojusies efektīvi, kam Padome 2010. gada 16. februāra secinājumos piekrita, bet brīdināja par ievērojamiem riskiem.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 8. punkta noteikumiem Padome 2012. gada 24. janvārī nolēma, ka Ungārija, reaģējot uz Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, nav efektīvi rīkojusies termiņā, kas noteikts minētajā ieteikumā. Lai gan 2011. gadā Līguma atsauces vērtība 3 % no IKP netika pārsniegta, tas notika būtisku vienreizēju ieņēmumu, nevis strukturālas un ilgtspējīgas korekcijas rezultātā. To papildināja paredzēta strukturālās situācijas kumulatīva pasliktināšanās par vairāk nekā 2 % no IKP gan 2010. gadā, gan 2011. gadā salīdzinājumā ar ieteikto kumulatīvo fiskālo uzlabojumu 0,5 % apmērā no IKP. Turklāt, lai gan valsts iestādes 2012. gadā īstenoja strukturālus pasākumus, ar ko bija paredzēts lielā mērā kompensēt iepriekšējo pasliktināšanos, Līguma atsauces vērtība 3 % no IKP 2012. gadā tiktu atkārtoti ievērota vienīgi vienreizēju pasākumu rezultātā, kuri bija gandrīz 1 % apmērā no IKP, un 2013. gadā tā tiktu pārsniegta.

(4)

Padome 2012. gada 13. martā saskaņā ar LESD 126. panta 7. punktu pieņēma jaunu Ungārijai adresētu ieteikumu ("Padomes 2012. gada 13. marta ieteikums") par pārmērīga budžeta deficīta novēršanu Ungārijā līdz 2012. gada beigām. Ungārijas iestādēm tika pieprasīts veikt šādus pasākumus, jo īpaši: i) ticamā un ilgtspējīgā veidā novērst pārmērīga budžeta deficīta situāciju līdz 2012. gadam; ii) veikt papildu fiskālos pasākumus vismaz ½ % apmērā no IKP, lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts mērķis 2012. gadā panākt budžeta deficītu 2,5 % apmērā no IKP; un iii) veikt vajadzīgos papildu strukturālos pasākumus, lai nodrošinātu, ka budžeta deficīts 2013. gadā saglabājas krietni zemāks par robežvērtību 3 % no IKP. Tajā pašā laikā tika ieteikts valdības parāda attiecību iespējami drīz atkal samazināt, lai tā nodrošinātu pietiekamu virzību uz atbilstību parāda samazināšanas kritērijam. Budžeta korekcija bija jāatbalsta arī ar ierosinātajiem fiskālās pārvaldības sistēmas uzlabojumiem. Padome Ungārijas valdībai noteica 2012. gada 13. septembri kā termiņu efektīvas rīcības veikšanai. 2012. gada 13. martā Padome arī nolēma (2) daļēji apturēt Kohēzijas fonda 2013. gada saistību apropriācijas Ungārijai.

(5)

Komisija 2012. gada 30. maijā, pamatojoties uz konverģences programmu laikposmam no 2011. gada līdz 2015. gadam un turpmāk precizētiem taupības pasākumiem, secināja, ka Ungārija ir efektīvi rīkojusies attiecībā uz pārmērīga budžeta deficīta novēršanu. Jo īpaši tika paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā sasniegs 2,5 % no IKP un atbilstīgi Padomes 2012. gada 13.marta ieteikumam 2013. gadā saglabāsies krietni zemāks par Līguma atsauces vērtību - 3 % no IKP. Turklāt tika atzīts, ka zināmi panākumi ir gūti attiecībā uz fiskālās pārvaldības sistēmas uzlabošanu, lai gan kopumā progresu šajā jomā varēja uzskatīt par lēnu. Ņemot vērā iepriekš minēto, Padome 2012. gada 22. jūnijā pēc Komisijas 2012. gada 30. maija priekšlikuma pieņēma Īstenošanas Lēmumu 2012/323/ES (3), ar ko atcēla Kohēzijas fonda saistību apropriāciju apturējumu.

(6)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz šīs procedūras īstenošanai vajadzīgos datus. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo dati par valdības budžeta deficītu un valdības parādu, un citiem saistītajiem rādītājiem.

(7)

Izvērtējot to, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas prognozes liecina, ka prognožu laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs Līguma atsauces vērtību - 3 % no IKP.

(8)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Ungārija līdz 2013. gada 1. aprīlim bija iesniegusi paziņojumu, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi un izvērtējumu par papildu korektīviem pasākumiem, kas pieņemti ar 2013. gada 13. maija valdības dekrētu, var izdarīt turpmāk sniegtos secinājumus.

Pamatojoties uz ievērojamiem fiskālajiem pasākumiem, vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā sasniedza 1,9 % no IKP. Tas notika arī vienreizēju ieņēmumu rezultātā, kuri sasniedza ¾ % no IKP, ietverot tādus vienreizējus ieņēmumus 0,2 % apmērā no IKP, kas bija lielāki, nekā paredzēts budžetā, un kas bija saistīti ar turpmāku aktīvu pārnešanu no privātās uz publisko pensiju sistēmu. Pieņemtajā 2012. gada budžetā, pamatojoties uz 0,5 % izaugsmi, tika plānots deficīts 2,5 % apmērā no IKP. Budžetā tika ietverta ārkārtas rezerve 1,1 % apmērā no IKP un vairāki konsolidācijas pasākumi, jo īpaši: i) ieņēmumus palielinoši pasākumi aptuveni 1¾ % apmērā no IKP, tostarp netiešo nodokļu un sociālā nodrošinājuma iemaksu palielināšana; ii) uz izdevumiem vērsti strukturālie pasākumi ¾ % apmērā no IKP, piemēram, sociālo pabalstu pārskatīšana; un iii) valsts sektora izdevumu ierobežojumi ¼ % apmērā no IKP, ietverot nominālo algu iesaldēšanu vairākumā nozaru. Lai līdzsvarotu izaugsmes perspektīvas pastāvīgo pasliktināšanos, valdība 2012. gada aprīlī un oktobrī pieņēma divus galvenos papildu koriģējošo pasākumu kopumus (kopā 0,7 % apmērā no IKP), kuri galvenokārt ietvēra turpmākus budžeta iestāžu apropriāciju samazinājumus, no kuriem aptuveni puse tika īstenota. Turklāt, salīdzinot ar budžeta plāniem, pašvaldību sektora bilance uzlabojās par aptuveni 0,7 % no IKP, kas notika galvenokārt tādēļ, ka pašvaldību aktivitāte ieguldījumu jomā bija zema.

Saistībā ar 2012. gada oktobra pārmērīga deficīta novēršanas procedūras progresa ziņojumu oficiālais 2012. gada deficīta mērķis tika pārskatīts, paaugstinot to no 2,5 % līdz 2,7 % no IKP. Kopumā centrālās valdības pieņemtie un efektīvi īstenotie korektīvie pasākumi aptuveni 3 % apmērā no IKP un pašvaldību sektora bilances pieaugums panāca deficītu 1,9 % apmērā no IKP, proti, sākotnējais budžeta deficīta mērķis tika pārsniegts par 0,6 % no IKP. Budžeta ārkārtas rezervju aktivizācija līdzsvaroja budžeta izpildes novirzes, kas daļēji bija saistītas ar makroekonomikas vidi, kura bija sliktāka, nekā iepriekš paredzēts.

Konverģences programmā laikposmam no 2012. gada līdz 2016. gadam ir plānots, ka 2013. un 2014. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts saglabāsies 2,7 % apmērā no IKP. Tomēr Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē ir paredzēts, ka 2013. gadā deficīts būs 3,0 % no IKP un 2014. gadā — 3,3 % no IKP, kas norāda uz to, ka pārmērīgais budžeta deficīts nav novērsts noturīgā veidā. Valdība 2013. gada 13. maijā pēc Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes publiskošanas pieņēma turpmākus korektīvos pasākumus, kuri bruto izteiksmē sasniedza aptuveni 0,3 % un 0,7 % no IKP attiecīgi 2013. gadā un 2014. gadā. Komisijas dienesti atjaunināja fiskālo novērtējumu, kurā ņemta vērā minēto papildu korektīvo pasākumu ietekme uz neto deficīta uzlabojumu, paredzēts budžeta deficīts 2,7 % apmērā no IKP un 2,9 % apmērā no IKP attiecīgi 2013. un 2014. gadā. Līdz ar to tiek paredzēts, ka Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozes laikposmā budžeta deficīts saglabāsies zem Līguma atsauces vērtības - 3 % no IKP. Turklāt saskaņā ar Komisijas dienestu aplēsēm 2013. un 2014. gadā cikliski koriģētā budžeta bilance, atskaitot vienreizējus un citus pagaidu pasākumus, attiecīgi būs -¾ % un -1½ % no IKP, un tādējādi atbildīs Ungārijas vidējā termiņa budžeta mērķim, kas ir -1,7 % no IKP.

Ar obligātās privāto pensiju sistēmas atcelšanu saistītu ievērojamu vienreizēju kapitāla pārvedumu un vairāku konsolidācijas pasākumu rezultātā parāda attiecība pret IKP no gandrīz 82 % 2010. gadā samazinājās līdz 79,2 % 2012. gadā. Saskaņā ar konverģences programmu parāda attiecība pret IKP turpinās samazināties līdz 78,1 % un 77,2 % attiecīgi 2013. un 2014. gadā un saglabās lejupejošu tendenci pēc tam. Pat pēc jauno 2013. gada 13. maijā pieņemto koriģējošo pasākumu ietekmes iekļaušanas Komisija paredz, ka 2013. un 2014. gadā parāda attiecība pret IKP būs par aptuveni 1 procentu punktu augstāka.

(9)

Attiecībā uz fiskālo pārvaldību Padome pieprasīja, lai Ungārijas iestādes izveidotu patiesi saistošu vidēja termiņa sistēmu un paplašinātu Fiskālās padomes analītiskās kompetences jomas, ņemot vērā tās veto tiesības attiecībā uz gada budžetu. Konverģences programmā laikposmam no 2012. gada līdz 2016. gadam paziņots par nodomu darbu šajā jomā sākt 2013. gada rudenī. Panākumi tiks arī turpmāk cieši uzraudzīti saistībā ar Eiropas pusgadu.

(10)

Ungārijai, sākot no 2013. gada, kas ir gads pēc pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas, būtu jāsaglabā fiskālās politikas nostāja atbilstīgi tās vidējā termiņa budžeta mērķim, tostarp ievērojot izdevumu kritēriju, kā arī jānodrošina pietiekama virzība uz atbilstību parāda kritērijam saskaņā ar 2. panta 1.a punktu Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (5).

(11)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta situācijas pastāvēšanu ir jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(12)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Ungārijā ir novērsts, un tāpēc Lēmums 2004/918/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Ungārijā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2004/918/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Ungārijai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 389, 30.12.2004., 27. lpp.

(2)  2012/156/ES: Padomes Īstenošanas lēmums (2012. gada 13. marts), ar ko no 2013. gada 1. janvāra aptur Kohēzijas fonda saistības Ungārijā (OV L 78, 17.3.2012., 19. lpp.).

(3)  OV L 165, 26.6.2012., 46. lpp.

(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(5)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/46


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/588/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Lietuvā

(2013/316/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu, Padome 2009. gada 7. jūlijā Lēmumu 2009/588/EK (1) nolēma, ka Lietuvā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2008. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija sasniedzis 3,2 % no IKP, pārsniedzot Līgumā noteikto atsauces vērtību 3 % no IKP, un saskaņā ar Komisijas dienestu 2009. gada pavasara prognozi bija gaidāma tā palielināšanās līdz 5,4 % no IKP 2009. gadā un līdz 8 % no IKP 2010. gadā. Vispārējās valdības bruto parāds 2008. gadā bija 15,6 % no IKP – krietni zem Līguma atsauces vērtības 60 % no IKP.

(2)

Saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (2), 3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 7. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Lietuvai adresētu ieteikumu novērst pārmērīgo valsts budžeta deficītu vēlākais līdz 2011. gada beigām (“Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums”). Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2010. gada 9. februārī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un atzīstot, ka Lietuvas iestādes ir efektīvi rīkojušās, ievērojot Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, un ka Lietuvā bija vērojamas negaidītas nelabvēlīgas ekonomiskās norises ar būtisku negatīvu ietekmi uz valdības finansēm, adresēja Lietuvai pārskatītu ieteikumu novērst pārmērīgo budžeta deficītu līdz 2012. gada beigām. Šis pāraskatītais ieteikums tika publiskots.

(4)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (3), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ tikai tad, ja Komisijas dienestu prognozes liecina, ka prognozes laikposmā deficīts nepārsniegs robežvērtību 3 % no IKP (4).

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Lietuva līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus.

Pēc maksimālā līmeņa sasniegšanas 9,4 % apmērā no IKP 2009. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts Lietuvā tika samazināts līdz 7,2 % no IKP 2010. gadā, pēc tam līdz 5,5 % no IKP 2011. gadā un līdz 3,2 % no IKP 2012. gadā. Šo uzlabojumu pamatā bija konsolidācijas pasākumi izdevumu jomā, jo īpaši pastāvīgie izdevumu pieauguma ierobežojumi saskaņā ar Lietuvas Fiskālās disciplīnas likumu, un labvēlīgie cikliskie apstākļi.

Tā kā deficītu 3,2 % apmērā no IKP var uzskatīt par tuvu atsauces vērtībai un Lietuvas parāda attiecība pret IKP ir zem 60 % no IKP atsauces vērtības ilgtspējīgā veidā, Lietuva kvalificējas Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu piemērošanai, kas paredzēti Regulā (EK) Nr. 1467/97, attiecībā uz sistēmiskām pensiju reformām. Tādējādi pensiju reformas tiešās neto izmaksas būtu jāņem vērā, izvērtējot pārmērīgā deficīta korekciju. Tā kā Lietuvas sistēmiskās pensiju reformas izmaksas 2012. gadā ir bijušas 0,2 % apmērā no IKP, kā apstiprinājusi Komisija (Eurostat), šīs izmaksas izskaidro, kāpēc 2012. gadā ir pārsniegta Līguma atsauces vērtība 3 % no IKP.

Lietuvas konverģences programmā 2012.–2016. gadam prognozēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā turpinās samazināties līdz 2,5 % no IKP, bet 2014. gadā – līdz 1,5 % no IKP, savukārt Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēta lēnāka vispārējās valdības budžeta deficīta samazināšanās, proti, 2,9 % no IKP 2013. gadā un 2,4 % no IKP 2014. gadā, pieņemot, ka politika paliks nemainīga. Tādējādi ir gaidāms, ka prognozes laikposmā budžeta deficīts saglabāsies zem atsauces vērtības 3 % no IKP.

Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības bruto parāds nedaudz samazināsies no 40,7 % no IKP 2013. gadā līdz 40,1 % no IKP 2014. gadā.

(7)

Sākot no 2013. gada, kas ir pirmais gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Lietuvai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanu atbilstošā tempā, tai skaitā, ievērojot izdevumu robežvērtību.

(8)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(9)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Lietuvā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2009/588/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Lietuvā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/588/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Lietuvas Republikai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 202, 4.8.2009., 44. lpp.

(2)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(3)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.

(4)  Saskaņā ar “Specifikācijām par Stabilitātes un izaugsmes pakta īstenošanu un pamatnostādnēm par stabilitātes un konverģences programmu formātu un saturu”, 2012. gada 3. septembris. Skat. http://ec.europa.eu/economy_finance/economic_governance/sgp/pdf/coc/code_of_conduct_en.pdf


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/48


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/591/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Latvijā

(2013/317/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 7. jūlijā, ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu, ar Lēmumu 2009/591/EK (1) nolēma, ka Latvijā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2008. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija sasniedzis 4,0 % no IKP, pārsniedzot Līguma atsauces vērtību 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības bruto parāds 2008. gadā bija 19,5 % no IKP, ievērojami mazāks par Līguma atsauces vērtību 60 % no IKP (2).

(2)

Saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu, kā arī 3. panta 4. punktu Padomes Regulā (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), Padome 2009. gada 7. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Latvijai adresētu ieteikumu līdz 2012. gada beigām novērst pārmērīgo budžeta deficītu. Ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(4)

Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams tikai tad, ja Komisijas dienestu prognozes liecina, ka prognozes laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežvērtību 3 % no IKP.

(5)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Latvija līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus.

Pēc liela vispārējās valdības deficīta 2009. un 2010. gadā (attiecīgi 9,8 % un 8,1 % no IKP), kas daļēji atspoguļoja pasākumus finanšu nozares stabilizācijai, deficīts 2011. gadā sāka strauji samazināties un sasniedza 3,6 % no IKP. Šis uzlabojums atspoguļoja apjomīgo un plašo fiskālo konsolidāciju, kas tika īstenota laikposmā no 2009. līdz 2011. gadam ekonomikas korekciju programmas kontekstā, kuru papildināja maksājumu bilances atbalsts, kā arī uzlabojumus cikliskajos apstākļos; korekciju programma tika sekmīgi pabeigta 2012. gada janvārī. Vispārējās valdības budžeta deficīts 2012. gadā turpināja samazināties līdz 1,2 % no IKP, tādējādi rezultāts bija labāks nekā konverģences programmā 2012.–2016. gadam noteiktais deficīta mērķis, proti, 2,1 % no IKP, un tas bija krietni zem Līguma atsauces vērtības 3 % no IKP. Ieņēmumu daļā tas atspoguļoja labvēlīgos cikliskos apstākļus un lielāku efektivitāti nodokļu jomā, savukārt izdevumu pieaugums turpināja būt krietni mazāks par nominālo IKP pieaugumu. Rezultātā 2012. gadā valdības ieņēmumu daļa IKP palielinājās par ¼ procentu punkta, savukārt valdības izdevumu daļa samazinājās par 2 procentu punktiem.

Konverģences programmā 2012.–2016. gadam paredzēts, ka 2013. gadā nominālais deficīts būs 1,1 % no IKP, pēc tam stabilizējoties 0,9 % apmērā no IKP līdz 2016. gadam. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā paliks lielā mērā nemainīgs, proti, 1,2 % no IKP, un 2014. gadā samazināsies līdz 0,9 % no IKP, tādējādi tas būs krietni mazāks par atsauces vērtību 3 % no IKP.

Vispārējās valdības parāds 2012. gadā bija 40,7% no IKP. Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības bruto parāds 2013. gadā palielināsies līdz 43,2 % no IKP, jo valdība akumulē aktīvus parāda atmaksāšanai lielā apmērā, kas paredzēta 2014. un 2015. gadā. Minētajai atmaksāšanai tiekot īstenotai, ir sagaidāms, ka 2014. gadā parāds atkal samazināsies līdz aptuveni 40 % no IKP.

(6)

Padome atgādina, ka, sākot no 2013. gada, kas ir pirmais gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Latvijai būtu jānodrošina atbilstība Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvajai daļai, ieskaitot izdevumu robežvērtības ievērošanu.

(7)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(8)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Latvijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2009/591/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Latvijā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/591/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Latvijas Republikai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 202, 4.8.2009., 50. lpp.

(2)  Pēc Lēmuma 2009/591/EK pieņemšanas vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji par 2008. gadu tika pārskatīti, nosakot attiecīgi pašreizējos 4,2 % no IKP un 19,8 % no IKP.

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/50


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs),

ar ko atceļ Lēmumu 2009/590/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Rumānijā

(2013/318/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 12. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas ieteikumu,

tā kā:

(1)

Padome 2009. gada 7. jūlijā, ņemot vērā Komisijas ieteikumu saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma (EKL) 104. panta 6. punktu, ar Lēmumu 2009/590/EK (1) nolēma, ka Rumānijā pastāvēja pārmērīgs budžeta deficīts. Padome atzīmēja, ka 2008. gadā vispārējās valdības budžeta deficīts bija sasniedzis 5,4 % no IKP, tādējādi pārsniedzot Līguma atsauces vērtību, proti, 3 % no IKP, savukārt vispārējās valdības bruto parāds bija 13,6 % no IKP, kas ir ievērojami mazāk par Līguma atsauces vērtību, proti, 60 % no IKP (2).

(2)

Saskaņā ar EKL 104. panta 7. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (3), 3. panta 4. punktu Padome 2009. gada 7. jūlijā, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu, pieņēma Rumānijai adresētu ieteikumu līdz 2011. gada beigām novērst pārmērīga deficīta situāciju (“Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums”). Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikums tika publiskots.

(3)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. panta 7. punktu un Regulas (EK) Nr. 1467/97 3. panta 4. punktu Padome 2010. gada 12. februārī, pamatojoties uz Komisijas ieteikumu un atzīstot, ka Rumānijas iestādes ir efektīvi rīkojušās, ievērojot Padomes 2009. gada 7. jūlija ieteikumu, un ka Rumānijā bija vērojamas negaidītas nelabvēlīgas ekonomiskās norises ar būtisku negatīvu ietekmi uz valdības finansēm, pieņēma Rumānijai adresētu pārskatītu ieteikumu novērst pārmērīgā budžeta deficīta situāciju līdz 2012. gada beigām. Šis pārskatītais ieteikums tika publiskots.

(4)

Saskaņā ar 4. pantu Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru Komisija sniedz datus šīs procedūras īstenošanai. Piemērojot minēto protokolu, dalībvalstīm saskaņā ar 3. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (4), divreiz gadā, proti, līdz 1. aprīlim un līdz 1. oktobrim, jāpaziņo valdības budžeta deficīta un parāda dati un citi saistītie rādītāji.

(5)

Apsverot, vai lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu būtu jāatceļ, Padomei ir jāpieņem lēmums, pamatojoties uz paziņotajiem datiem. Turklāt lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu ir atceļams tikai tad, ja Komisijas dienestu prognozes liecina, ka prognozes laikposmā budžeta deficīts nepārsniegs robežvērtību 3 % no IKP.

(6)

Pamatojoties uz Komisijas (Eurostat) datiem, kas sniegti saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 479/2009 14. pantu pēc tam, kad Rumānija līdz 2013. gada 1. aprīlim paziņoja datus, kā arī pamatojoties uz Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi, var izdarīt šādus secinājumus.

Negaidīti lielā recesija 2009. gadā izraisīja būtisku valdības ieņēmumu samazināšanos, kā rezultātā vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 9 % no IKP, neraugoties uz centieniem samazināt valdības izdevumus. Pēc šīm negaidītajām norisēm un pārmērīgā deficīta korekcijas termiņa pagarināšanas par vienu gadu vispārējās valdības deficīts 2010. gadā tika būtiski samazināts līdz 6,8 % no IKP, 2011. gadā līdz 5,6 % no IKP, bet 2012. gadā – līdz 2,9 % no IKP, kas ir zem Līguma atsauces vērtības 3 % no IKP. Deficīta korekcija galvenokārt balstījās uz stingru izdevumu pieauguma kontroli, tostarp izmantojot publiskā sektora algu kontroli, pensiju iesaldēšanu un visu sociālo pabalstu, izņemot pensiju, samazināšanu. To atbalstīja arī ar pasākumiem ieņēmumu jomā, piemēram, PVN likmju palielināšanu par 5 procentu punktiem un iedzīvotāju ienākumu nodokļa bāzes paplašināšanu. Fiskālo korekciju īstenoja divu secīgu ekonomikas korekcijas programmu kontekstā, kuras tika atbalstītas ar maksājumu bilances palīdzību.

Konverģences programmā 2012.–2016. gadam prognozēts, ka deficīts 2013. gadā turpinās samazināties līdz 2,4 % no IKP un 2014. gadā tas samazināsies līdz 2,0 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi vispārējās valdības budžeta deficīts 2013. gadā samazināsies līdz 2,6 % no IKP un, pieņemot, ka politika nemainīsies, līdz 2,4 % no IKP 2014. gadā, kas ir zem Līguma atsauces vērtības.

Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozē paredzēts, ka vispārējās valdības bruto parāds nedaudz palielināsies no 37,8 % no IKP 2012. gadā līdz 38,5 % no IKP 2014. gadā.

(7)

Sākot no 2013. gada, kas ir pirmais gads pēc pārmērīgā deficīta novēršanas, Rumānijai būtu jāvirzās uz vidējā termiņa budžeta mērķa sasniegšanu atbilstošā tempā, ieskaitot izdevumu robežvērtībuas ievērošanu.

(8)

Saskaņā ar LESD 126. panta 12. punktu Padomes lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu jāatceļ, ja Padome atzīst, ka pārmērīgais budžeta deficīts attiecīgajā dalībvalstī ir novērsts.

(9)

Padome uzskata, ka pārmērīgais budžeta deficīts Rumānijā ir novērsts un tāpēc Lēmums 2009/590/EK būtu jāatceļ,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka pārmērīga budžeta deficīta situācija Rumānijā ir novērsta.

2. pants

Ar šo atceļ Lēmumu 2009/590/EK.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts Rumānijai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 202, 4.8.2009., 48. lpp.

(2)  Pēc Lēmuma 2009/590/EK pieņemšanas vispārējās valdības budžeta deficīta un parāda rādītāji par 2008. gadu tika pārskatīti, nosakot attiecīgi pašreizējos 5,8 % no IKP un 13,4 % no IKP.

(3)  OV L 209, 2.8.1997., 8. lpp.

(4)  OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/52


PADOMES LĒMUMS

(2013. gada 21. jūnijs)

par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā

(2013/319/ES)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 126. panta 6. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

ņemot vērā Maltas izteiktos apsvērumus,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 126. pantu dalībvalstīm jāizvairās no pārmērīga valdības budžeta deficīta.

(2)

Stabilitātes un izaugsmes pakta pamatā ir mērķis panākt stabilu valdības finansiālo stāvokli, kas ir veids, kā stiprināt priekšnosacījumus cenu stabilitātei un spēcīgai, ilgtspējīgai izaugsmei, kura ir labvēlīga jaunu darbvietu radīšanai.

(3)

Pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūrā saskaņā ar LESD 126. pantu, ko sīkāk reglamentē Padomes Regula (EK) Nr. 1467/97 (1997. gada 7. jūlijs) par to, kā paātrināt un precizēt pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu (1), un kas ir Stabilitātes un izaugsmes pakta sastāvdaļa, paredzēts lēmums par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Līgumiem pievienotajā Protokolā par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru ir paredzēti turpmāki noteikumi saistībā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras īstenošanu. Padomes Regulā (EK) Nr. 479/2009 (2) paredzēti sīki izstrādāti noteikumi un definīcijas par to, kā piemērot minētā protokola noteikumus.

(4)

Saskaņā ar LESD 126. panta 5. punktu, ja Komisija uzskata, ka dalībvalstī pastāv vai var rasties pārmērīgs budžeta deficīts, Komisija nosūta attiecīgajai dalībvalstij atzinumu un attiecīgi informē Padomi. Komisija, ņemot vērā savu ziņojumu saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu un balstoties uz Ekonomikas un finanšu komitejas atzinumu, kas sniegts atbilstoši LESD 126. panta 4. punktam, ir secinājusi, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Tāpēc Komisija ir adresējusi Maltai atbilstošu atzinumu un 2013. gada 29. maijā informējusi par to Padomi (3).

(5)

LESD 126. panta 6. punktā noteikts, ka Padomei ir jāņem vērā apsvērumi, ko var būt sniegusi attiecīgā dalībvalsts, un tad, pamatojoties uz vispārēju novērtējumu, jāpieņem lēmums par to, vai pastāv pārmērīgs budžeta deficīts. Maltas gadījumā šajā vispārējā novērtējumā ir izdarīti turpmāk minētie secinājumi.

(6)

Saskaņā ar datiem, ko Maltas iestādes paziņoja 2013. gada aprīlī, 2012. gadā Maltas vispārējās valdības budžeta deficīts sasniedza 3,3% no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību 3 % no IKP. Saskaņā ar LESD 126. panta 3. punktu sagatavotajā Komisijas ziņojumā pausts uzskats, ka budžeta deficīts bijis tuvu atsauces vērtībai 3% no IKP, bet nevar uzskatīt, ka atsauces vērtība būtu pārsniegta izņēmuma kārtā LESD un Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmē. Konkrētāk, tas nav ekonomikas nopietnas lejupslīdes rezultāts Līguma un Stabilitātes un izaugsmes pakta izpratnē. Faktiskais IKP pieaugums 2010. un 2011. gadā vidēji bija virs 2 % gadā, proti, lielāks par potenciālo pieaugumu. Sākotnējie IKP dati, ko 2013. gada 11. martā publicēja valsts statistikas birojs, liecina, ka ekonomikas izaugsme 2012. gadā palēninājās, bet joprojām bija pozitīva — 0,8 %. Tiek lēsts, ka 2011. gada pozitīvā izlaides starpība būs kļuvusi negatīva 2012. gadā. Plānoto atsauces vērtības pārsniegšanu nevar uzskatīt par īslaicīgu. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi budžeta deficīts palielināsies līdz 3,7 % no IKP 2013. gadā un sasniegs 3,6 % no IKP 2014. gadā. Līgumā noteiktais budžeta deficīta kritērijs nav izpildīts.

(7)

Iesniegtie dati turklāt liecina, ka 2012. gadā tās vispārējās valdības bruto parāds sasniedza 72,1 % no IKP, tādējādi pārsniedzot atsauces vērtību — 60 % no IKP. Saskaņā ar Komisijas dienestu 2013. gada pavasara prognozi parāda attiecība 2014. gadā palielināsies līdz 74,9 % no IKP. Pēc pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras atcelšanas 2012. gada decembrī (4) Maltai bija noteikts trīs gadu pārejas periods, sākot no 2012. gada, lai panāktu parāda samazināšanas robežvērtības izpildi. Malta 2012. gadā nav guvusi pietiekamus panākumus, lai panāktu parāda samazināšanas robežvērtības ievērošanu, jo valsts strukturālais deficīts pasliktinājās, lai gan tam bija jāuzlabojas. Tādēļ var secināt, ka LESD noteiktais parāda kritērijs nav ievērots.

(8)

Saskaņā ar LESD un Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumiem Komisija savā ziņojumā analizēja arī “būtiskos faktorus”. Kā norādīts Stabilitātes un izaugsmes paktā, valstīm ar parāda attiecību virs 60 % no IKP (kā Maltai), šos faktorus drīkst ņemt vērā vienīgi lēmuma par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu sagatavošanas posmā, izvērtējot atbilstību saskaņā ar budžeta deficīta kritēriju, ja vispārējās valdības budžeta deficīts saglabājas tuvu atsauces vērtībai un ja atsauces vērtība tiek pārsniegta tikai īslaicīgi; bet Maltas gadījumā tas tā nav (5). Tajā pašā laikā minētie faktori ir ņemti vērā, veicot novērtējumu par parāda kritērija neievērošanu, bet tie, šķiet, arī neapšauba lēmumu par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu. Konkrētāk, veicot novērtējumu par to, vai gūti pietiekami panākumi, lai ievērotu parāda mazināšanas robežvērtību, ir ņemta vērā parāda un deficīta palielināšanās ietekme saistībā ar finansiālo palīdzību eurozonas valstīm. Grieķijai paredzēto aizdevumu mehānisma, no Eiropas Finanšu stabilitātes instrumenta izmaksāto līdzekļu, kapitāla iemaksu Eiropas Stabilitātes mehānismā un darbību saskaņā ar Grieķijas programmu 2011.–2014. gadā kumulatīvā ietekme uz Maltas parādu būtu 3,9 % no IKP, bet budžeta deficītu — 0,1 % no IKP. Ņemot vērā šo darbību ietekmi, strukturālā konsolidācija, kas 2012. gadā nepieciešama Maltā, lai ievērotu parāda kritēriju, būtu bijusi mazāka, bet joprojām ievērojami pārsniegtu Maltas 2012. gadā faktiski veikto strukturālo konsolidāciju.

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

No vispārējā novērtējuma izriet, ka Maltā pastāv pārmērīgs budžeta deficīts.

2. pants

Šis lēmums adresēts Maltai.

Luksemburgā, 2013. gada 21. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

M. NOONAN


(1)  OV L 209, 2.8.1997., 6. lpp.

(2)  Padomes Regula (EK) Nr. 479/2009 (2009. gada 25. maijs) par to, kā piemērot Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru (OV L 145, 10.6.2009., 1. lpp.).

(3)  Visi ar pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūru saistītie dokumenti par Maltu pieejami tīmekļa vietnē: http://ec.europa.eu/economy_finance/sgp/deficit/countries/malta_en.htm.

(4)  Padomes Lēmums 2012/778/EK (2012. gada 4. decembris), ar kuru atceļ Lēmumu 2009/587/EK par pārmērīga budžeta deficīta pastāvēšanu Maltā (OV L 342, 14.12.2012., 43. lpp.).

(5)  Regulas (EK) Nr. 1467/97 2. panta 4. punkts.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/54


PADOMES LĒMUMS 2013/320/KĀDP

(2013. gada 24. jūnijs)

atbalstot fiziskās drošības un krājumu apsaimniekošanas pasākumus, lai samazinātu kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) nelikumīgas tirdzniecības risku Lībijā un tās reģionā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību un jo īpaši tā 26. panta 2. punktu un 31. panta 1. punktu,

ņemot vērā Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos priekšlikumu,

tā kā:

(1)

pēc Lībijā 2011. gada februārī notikušās tautas sacelšanās un tai sekojošā bruņotā konflikta Lībijai problēmas rada milzīgi parasto ieroču un munīcijas krājumi, tostarp liels skaits nelietojamu un bīstamu priekšmetu. Nekontrolēta kājnieku ieroču un vieglo ieroču (VIKI) un munīcijas izplatīšanās ir veicinājusi nedrošību Lībijā, tās kaimiņvalstīs un plašākā reģionā ap to, saasinot konfliktu un kavējot miera atjaunošanu pēc konflikta, un tādējādi radot nopietnus draudus mieram un drošībai.

(2)

Lai turpinātu konflikta laikā un pēc konflikta sniegto atbalstu Lībijas iedzīvotājiem, Savienība ir apņēmusies turpināt sadarbību ar Lībiju dažādos jautājumos, tostarp drošības jautājumos, un lai atbalstītu pāreju uz demokrātiju, ilgtspējīgu mieru un drošību.

(3)

Eiropadome 2005. gada 15. un 16. decembrī pieņēma ES Stratēģiju VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai. Minētajā stratēģijā ir atzīts, ka, tā kā VIKI un munīcijas uzkrājumu ir daudz, šie ieroči ir viegli pieejami civiliedzīvotājiem, kriminālnoziedzniekiem, teroristiem un kaujiniekiem, un uzsvērts tas, ka ir jāveic preventīvas darbības, lai risinātu parasto ieroču nelikumīgas piegādes un to pieprasījuma jautājumu. Tajā ir arī uzsvērts, ka kontinents, ko visvairāk skāruši iekšēji konflikti, kurus saasinājusi destabilizējoša vieglo ieroču un kājnieku ieroču ieplūšana, ir Āfrika.

(4)

Lībija, Sudāna, Centrālāfrikas Republika, Čada un Kongo Demokrātiskā Republika 2012. gada 23. maijā parakstīja Hartūmas deklarāciju par vieglo ieroču un kājnieku ieroču kontroli Rietumsudānas kaimiņvalstīs. Minētajā deklarācijā Lībija un pārējās deklarācijas parakstītājas valstis apņēmās inter alia stiprināt valsts spējas un iestādes, lai atbilstīgi starptautiskiem standartiem izstrādātu un īstenotu visaptverošas VIKI kontroles stratēģijas, valsts rīcības plānus un intervences, tostarp valsts kontrolētu VIKI un munīcijas fizisko drošību un uzkrājumu pārvaldību ("PSSM").

(5)

Hartūmas deklarācijā reģionālas un starptautiskas organizācijas, to koordinējot ar starptautisko sabiedrību, tiek aicinātas sniegt tehnisku un finansiālu atbalstu tam, lai tiktu īstenoti 2012. gada 22. un 23. maijā Hartūmā rīkotās konferences rezultāti un visas turpmākās darbības un iniciatīvas VIKI jautājumu risināšanai katrā valstī.

(6)

Lībija 2004. gada 18. jūnijā ratificēja Protokolu par šaujamieroču, to detaļu, sastāvdaļu un munīcijas nelegālas izgatavošanas un aprites apkarošanu, kurš papildina ANO Konvenciju pret transnacionālo organizēto noziedzību.

(7)

Vācijas Starptautiskās sadarbības aģentūra – Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH ("GIZ") – pašlaik izstrādā projektu parasto ieroču kontrolei Lībijā. GIZ un Lībijas Pretmīnu pasākumu centrs, kurš ietilpst Aizsardzības ministrijā, 2012. gada 2. maijā vienojās par pamatprincipiem programmai "Pretmīnu pasākumi un parasto ieroču kontrole". Vispārējā programma parasto ieroču kontrolei Lībijā ("programma") sastāv no diviem dažādiem moduļiem, un to līdzfinansē Savienība un Vācijas Federālā Ārlietu ministrija.

(8)

Ir jānodrošina, lai Lībija atbilstīgi valsts atbildības un efektīvas vietējo partneru līdzdalības pamatprincipiem pēc iespējas vairāk iesaistītos PSSM pasākumu īstenošanā. Tāpēc ar programmu cenšas panākt attiecīgo Lībijas ieinteresēto personu, tostarp attiecīgā gadījumā Iekšlietu ministrijas, Aizsardzības ministrijas, bruņoto spēku un citu atbilstīgu dalībnieku, iesaisti PSSM pasākumos. GIZ galvenajiem programmas partneriem sniegs ar darbību saistīto atbalstu un tehniskās konsultācijas.

(9)

Programmā ir atzīta pašreizējā notikumu virzība Lībijā un tas, ka visas ieinteresētās personas un iespējamie valsts partneri ir jāiesaista jau no paša sākuma. Tās mērķis ir veidot partnerības ar starptautiskajām nevalstiskajām organizācijām, kuras specializējas pretmīnu pasākumos un PSSM jautājumos un kuras jau ir apliecinājušas savas darbības spējas Lībijā. Tajā ir uzsvērta arī reģionālas sadarbības veicināšana ar kaimiņvalstīm. Savienība uzskata, ka finansiāls atbalsts GIZ palīdzētu samazināt riskus, kas saistīti ar iespējamu parasto ieroču un munīcijas nelikumīgu izplatīšanu Lībijā un plašākā reģionā ap to un no Lībijas un minētā reģiona,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

1.   Savienība tiecas sekmēt mieru un drošību Lībijā un to aptverošajā reģionā, atbalstot pasākumus, kuru mērķis ir gādāt par to, lai Lībijas valsts iestādes Lībijas ieroču arsenāliem nodrošinātu stabilu fizisko drošību un krājumu apsaimniekošanu nolūkā samazināt mieram un drošībai radītos apdraudējumus, ko izraisa VIKI un to munīcijas izplatīšana un pārmērīga uzkrāšana, tostarp lai šajā sakarā sekmētu efektīvu daudzpusēju iesaisti reģionālā līmenī.

2.   Pasākumiem, kas Savienībai jāatbalsta, ir šādi konkrēti mērķi:

palīdzēt Lībijas valsts iestādēm izstrādāt valsts stratēģiju un standarta operāciju procedūras, ar kurām nodrošināt PSSM,

atbalstīt Lībijas valsts iestāžu centienus izveidot mācību sistēmu PSSM jautājumos,

atbalstīt to, lai saskaņā ar valsts standartiem atjaunotu munīcijas glabātavas un garantētu to drošību,

nodrošināt pagaidu glabāšanas vienības, kurās uzglabāt parastos ieročus un munīcijas krājumus,

atbalstīt tādu munīcijas glabātavu pārvietošanu, kas atrodas apdzīvotās vietās,

veikt priekšizpēti, lai apzinātu iespējas samazināt pieejamos munīcijas krājumus, tos pārstrādājot,

sekmēt reģionu līmeņa sadarbību ar kaimiņvalstīm PSSM jautājumos,

izveidot izturīgu riska pārvaldības sistēmu, ar ko strauji mainīgos īstenošanas apstākļos nodrošināt programmas izpildi.

3.   Lai sasniegtu 1. punktā izklāstīto mērķi, Savienība cenšas atbalstīt Lībijas valsts iestāžu centienus atjaunot neapsargātas munīcijas glabātavas, kas konflikta laikā ir bojātas, un nodrošināt arsenāliem stabilu fizisko drošību un krājumu pārvaldību. Projektu īsteno, ievērojot valsts atbildības principu, un tā mērķis ir nodrošināt ilgtermiņa ilgtspēju. Visas darbības tādējādi tiek koordinētas ar attiecīgajām Lībijas valsts iestādēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Turklāt konflikta apstākļos projekta īstenošanā ievēro pieeju "nekaitēt".

Sīki izstrādāts projekta apraksts ir izklāstīts pielikumā.

2. pants

1.   Par šā lēmuma īstenošanu atbild Savienības Augstais pārstāvis ārpolitikas un drošības politikas jautājumos ("AP").

2.   Lēmuma 1. panta 3. punktā minētā projekta tehnisko īstenošanu veic Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH ("GIZ").

3.   Par to, kā GIZ veic savus uzdevumus, ir atbildīgs AP. Šajā nolūkā AP panāk vajadzīgās vienošanās ar GIZ.

3. pants

1.   Finanšu atsauces summa 1. pantā minētā projekta īstenošanai ir EUR 5 000 000. Visa projekta kopējais aplēstais budžets ir EUR 6 600 000, ko nodrošina kā līdzfinansējumu kopā ar Vācijas Federālo Ārlietu ministriju.

2.   Izdevumus, ko finansē no 1. punktā norādītās summas, pārvalda saskaņā ar procedūrām un noteikumiem, ko piemēro Savienības budžetam.

3.   Komisija pārrauga 1. punktā minēto izdevumu pienācīgu pārvaldību. Šajā nolūkā tā noslēdz vajadzīgo nolīgumu ar GIZ. Nolīgumā paredz, ka GIZ jānodrošina Savienības ieguldījuma publiskums, kas atbilst ieguldījuma apjomam.

4.   Komisija cenšas noslēgt 3. punktā minēto nolīgumu cik drīz vien iespējams pēc šā lēmuma stāšanās spēkā. Komisija informē Padomi par visām grūtībām minētajā procesā, kā arī par nolīguma noslēgšanas dienu.

4. pants

1.   AP ziņo Padomei par šā lēmuma īstenošanu, pamatojoties uz GIZ sagatavotiem regulāriem ziņojumiem. Padomes veiktā novērtēšana ir balstīta uz šiem ziņojumiem.

2.   Komisija ziņo par 1. pantā minētā projekta finanšu aspektiem.

5. pants

1.   Šis lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Ņemot vērā politisko situāciju Lībijā, to pārskata un groza ne vēlāk kā 24 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas datuma.

2.   Šis lēmums zaudē spēku 60 mēnešus pēc 3. panta 3. punktā minētā nolīguma noslēgšanas dienas, ja vien pēc 2. punktā minētās pārskatīšanas nenolemj citādi. Neatkarīgi no tā, šis lēmums zaudē spēku sešus mēnešus pēc tā stāšanās spēkā, ja minētajā laikposmā nav noslēgts nolīgums.

Luksemburgā, 2013. gada 24. jūnijā

Padomes vārdā

priekšsēdētāja

C. ASHTON


PIELIKUMS

Programma parasto ieroču kontrolei Lībijā

1.   VISPĀRĪGA INFORMĀCIJA UN PAMATOJUMS

1.1   Vispārīga informācija

Lībija revolūcijas laikā 2011. gadā Kadāfi režīms zaudēja kontroli pār lielu daļu sava parasto ieroču arsenāla. Rezultātā ieroču glabāšanas vietas kļuva pieejamas gan opozīcijas kaujiniekiem, gan civiliedzīvotājiem, gan karavīriem. Kopš karadarbības beigām centrālā kontrole pār ieroču arsenālu vēl nav pilnībā atjaunināta, un ieroču izplatība un kontrabanda ietekmē konfliktus kaimiņreģionos. Turklāt parastie ieroči nokļuvuši arī civiliedzīvotāju mājokļos, kā rezultātā Lībijas sabiedrībā personīgā īpašumā ir daudz parasto ieroču. Bez tam teritorijas ap ieroču un munīcijas glabāšanas zonām, lauksaimniecības zemes un sabiedriskās vietas ir piesārņotas ar sprādzienbīstamām kara paliekām.

Saskaņā ar Lībijas valsts iestādēm ir steidzami ir vajadzīga izvērstāka un centralizētāka parasto ieroču un munīcijas kontrole visā Lībijā. Lībijas valsts iestādes ir konstatējušas, ka, lai nodrošinātu efektīvu kontroli, ir vajadzīga zināšanu nodošana, aprīkojums un tehniskās spējas. Turklāt Lībijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas strādā šajā jomā, trūkst finanšu līdzekļu, un tām būtu jāuzlabo savas tehniskās spējas. Ņemot vērā šīs problēmas, Deutsche Gesellschaft für Internationale Zusammenarbeit (GIZ) GmbH ("GIZ") un Lībijas Pretmīnu pasākumu centrs ("LMAC") Lībijas Aizsardzības ministrijas paspārnē panāca vienošanos par atbalsta programmu parasto ieroču kontroles jomā, tostarp fiziskās drošības un krājumu pārvaldības ("PSSM") jomā.

Pamatojoties uz GIZ iesniegto priekšlikuma projektu, Vācijas Federālā ārlietu ministrija 2012. gada oktobrī uzdeva GIZ īstenot programmu parasto ieroču kontrolei Lībijā ("programma"). Projekta ilgums ir 5 gadi (60 mēneši), un tas ir sadalīts 4 posmos. Visa projekta kopējais aplēstais budžets ir EUR 6 600 000, ko nodrošina kā kopēju divu līdzekļu devēju – Federālās ārlietu ministrijas un Savienības – sniegtu līdzfinansējumu. Federālās ārlietu ministrijas iemaksa ir EUR 1 600 000, un Savienības iemaksa ir līdz EUR 5 000 000 apmērā. Par īstenošanas vadību būs atbildīga GIZ.

Pasākumus sāka īstenot 2012. gada 1. novembrī, un īstenošanu ir plānots pabeigt 2017. gada 31. oktobrī. Federālā ārlietu ministrija segs izdevumus par spēju attīstības moduli, kā arī jebkurus izdevumus par PSSM moduli, kurus Savienība uzskatīs par neatbilstīgiem.

Lībijas partneriem atbalsts tiks sniegts kā zināšanu nodošana, ilgtermiņā un īstermiņā nodrošinātiem ekspertiem organizējot un veicot specializētas apmācības, materiālu un ekipējuma piegāde un zināms finanšu ieguldījums, tostarp dotācijas, lai valsts iestādes un specializētas aģentūras īstenotu pasākumus.

GIZ un Federālās ārlietu ministrijas sadarbības mehānismi ir sīki aprakstīti pamatnolīgumā, ko 2005. gadā parakstīja GIZ un Federālā ārlietu ministrija.

GIZ un Komisijas sadarbības mehānismi tiks sīki aprakstīti nolīgumā, ko parakstīs GIZ un Komisija.

1.2   KĀDP atbalsta pamatojums, redzamība un ilgtspējība

Nekontrolēta parasto ieroču un munīcijas izplatīšanās pēc 2011. gada februāra un vēlākajiem notikumiem ir veicinājusi nedrošību Lībijā, tās kaimiņvalstīs un plašākā reģionā ap to, saasinot konfliktu un kavējot miera atjaunošanu pēc konflikta, tādējādi radot nopietnus draudus mieram un drošībai. Turklāt ES stratēģijā VIKI un to munīcijas nelikumīgas uzkrāšanas un tirdzniecības apkarošanai Āfrika ir izcelta kā kontinents, ko visvairāk skāruši iekšēji konflikti, kurus saasinājusi destabilizējoša vieglo ieroču un kājnieku ieroču ("VIKI") ieplūšana. Atbalstot programmu, Savienība cenšas reaģēt uz minētajiem draudiem. Tā arī nodrošina, ka tās drošības politika un attīstības politika ir saskaņotas. Veicot turpmākus pasākumus pēc Savienības atbalsta Lībijas iedzīvotājiem konflikta laikā un pēc tā, jo īpaši atbalsta, ko Stabilitātes instrumenta īstermiņa elements sniedza Dānijas Bēgļu padomei, DanishChurchAid un Padomdevēju grupai mīnu jautājumos saistībā ar munīcijas likvidēšanu un padziļinātu pilsoniskās sabiedrības izpratni par apdraudējumu no VIKI un sprādzienbīstamām kara paliekām, Savienība ir apņēmusies turpināt sadarboties ar Lībiju plašā virknē jautājumu, tostarp saistībā ar drošības jautājumiem.

Lai pilnībā izmantotu līdzekļus, kas pieejami Savienībai, kas atrodas Savienībā un ir pieejami tās divpusējās attiecībās, Savienība atbalstīs programmu ar kopēja līdzfinansējuma palīdzību, lai sniegtu atbalstu efektīvi, daloties ar tehniskajām un pārvaldes spējām un sistēmām, un lai veicinātu kopējas pārraudzības, novērtēšanas un atskaišu procedūras.

Kā vienai no vadošajām organizācijām starptautiskajos sadarbības pakalpojumos ilgtspējīgas attīstības vajadzībām GIZ ir daudz pieredzes tajā, lai nodrošinātu gan savu, gan tās partneru redzamību. Šajā sakarā GIZ ir sava korporatīvās saziņas nodaļa, kuras rīcībā ir specializēti ārējās saziņas līdzekļi. Tādējādi Savienības redzamība tiks nodrošināta ar pienācīgu atpazīstamības uzlabošanu un publicitāti, izceļot Savienības lomu, nodrošinot tās darbību pārredzamību un vairojot izpratni specializētajās aprindās vai plašākā sabiedrībā par programmas iemesliem, kā arī par Savienības atbalstu programmai un šā atbalsta rezultātiem. Publicitāte var izpausties kā publikācijas un ziņojumi, pasākumi, fotogrāfijas, video ieraksti utt. Saistībā ar projektu veidotajiem materiāliem tiks ļoti uzskatāmi pievienots Savienības karogs atbilstīgi Savienības pamatnostādnēm par pareizu karoga izmantošanu un attēlošanu.

Projekta mērķis ir panākt paredzēto pasākumu ilgtspējību tā īpašās struktūras un daudzlīmeņu pieejas dēļ. Tas ir veidots kā vidēja termiņa piecu gadu ilgs projekts, tādējādi veidojot saikni starp īstermiņa ārkārtas operācijām un ilgtermiņa projektiem, ar ko veicina ilgtspējīgu attīstību. Jau no paša sākuma Lībijas partneri tiks iesaistīti projekta izstrādē, nodrošinot cik vien iespējams lielu valsts atbildību, un ar sešu mēnešu nodošanas posmu projekta beigās viņi būs gatavi pilnībā pārņemt atbildību pēc šiem pieciem gadiem. Turklāt GIZ strādās dažādos līmeņos, sadarbojoties ar valsts iestādēm, nevalstiskām organizācijām un pilsonisko sabiedrību, kā arī starptautiskajiem līdzekļu devējiem. Lai nodrošinātu projekta darbību nepārtrauktību tādā nestabilā valstī kā Lībija, projektā iekļauts arī riska pārvaldības elements. Pasākumu ilgtspējība pēc projekta darbības laika jo īpaši tiks veicināta, integrējot cilvēku spēju attīstību, iestāžu attīstību un reģionālo sakaru veidošanas elementus projekta izstrādē. Tādējādi tiks palielinātas spējas, lai nodrošinātu, ka Lībijas valsts iestādes nepieciešamības gadījumā nākotnē var veikt vajadzīgās iniciatīvas.

2.   MĒRĶI

2.1   Vispārīgais mērķis

Ar programmu tiecas palīdzēt Lībijas valsts iestādēm efektīvi valsts mērogā kontrolēt parastos ieročus un to munīciju, samazināt parasto ieroču un to munīcijas nelikumīgas izplatīšanas risku un novērst sekas, ko Lībijas bruņotais konflikts radījis attiecībā uz drošību. Jo īpaši ar projektu tiecas stiprināt Lībijas valsts iestādes un nevalstiskās organizācijas parasto ieroču un munīcijas kontroles jomā. Ar projektu tiks veicināta arī reģionālā sadarbība.

2.2   Īpašie mērķi

i)

Atbalstīt tās Lībijas valsts iestādes uzdevumu veikšanā, kuras ir atbildīgas par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu (LMAC) jomas uzraudzību un koordināciju;

ii)

stiprināt to Lībijas nevalstisko organizāciju darbības, izpratnes veicināšanas kampaņas, kā arī tehnisko uzdevumu veikšanu, kuras darbojas parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomā;

iii)

atbalstīt Lībijas valsts iestādes, kuru pārziņā ir koordinācija un uzraudzība PSSM jomā, lai tās spētu izstrādāt, koordinēt un īstenot PSSM pasākumus;

iv)

tieši atbalstīt krājumu apsaimniekošanas pasākumu īstenošanu, tostarp glabāšanas vietu pārvietošanu tālāk no apdzīvotām vietām, munīcijas glabāšanas vietu atjaunošanu atbilstīgi valsts standartiem un munīcijas pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšanu un ierīkošanu;

v)

veicināt reģionālo sadarbību, zināšanu apmaiņu un mācīšanos no līdzbiedriem PSSM un parasto ieroču izplatīšanas un nelikumīgas uzkrāšanas jautājumos.

3.   PROJEKTA MODUĻI UN SAGAIDĀMIE REZULTĀTI

Šo projektu veido divi konkrēti moduļi:

3.1

spēju attīstīšana (finansē Federālā ārlietu ministrija); un

3.2

PSSM (finansē Savienība).

3.1   Spēju attīstīšana (finansē Federālā ārlietu ministrija)

Šā moduļa mērķis ir stiprināt to Lībijas valsts iestāžu spējas, kuras ir atbildīgas par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju, kā arī Lībijas nevalstiskās organizācijas, kas saistītas ar parasto ieroču kontroli un pretmīnu pasākumiem. Tas ietver organizatoriskās attīstības veicināšanu, finanšu pārvaldības un kvalitātes pārvaldības uzlabošanu, kā arī tehnisko prasmju attīstīšanu.

Atbilstīgi programmas vispārējiem mērķiem ar šo moduli tiek īstenots valsts atbildības princips, un tā mērķis ir stiprināt Lībijas iestādes un spējas, lai panāktu ilgtermiņa noturību. Divējāda uzmanība tiks pievērsta spēju attīstīšanai. Vispirms uzmanība tiks vērsta uz valsts iestādi pretmīnu pasākumu jomā Lībijā, LMAC, kā daļu no Aizsardzības ministrijas. Pēc tam uzmanību pievērsīs Lībijas pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas iesaistītas atmīnēšanas pasākumos un informētības veicināšanā.

Rezultāts Nr. 1: tiks apzinātas un noteiktas apmācību un ekipējuma vajadzības LMAC, Lībijas Ārlietu ministrijas ieceltajā Lībijas valsts iestādē, kas ir atbildīga par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju. LMAC izstrādās stratēģijas, lai stiprinātu iestāžu spējas, cita starpā organizatoriskās attīstības un finanšu un kvalitātes pārvaldības jomā.

Darbība Nr. 1

:

sagatavot un analizēt vajadzību novērtējumu saistībā ar iestāžu spējām;

Darbība Nr. 2

:

izstrādāt saimnieciskās darbības plānu un kvalitātes pārvaldības sistēmu;

Darbība Nr. 3

:

izveidot izglītības un apmācības pamatprogrammu personālam, kas strādā ieroču un munīcijas glabātavās;

Darbība Nr. 4

:

atbalstīt partneriestādes (LMAC) koordinācijas biroju izveidi.

Rezultāts:

līdz projekta 18. mēneša beigām ir veikts un dokumentēts LMAC spēju attīstības vajadzību novērtējums;

līdz projekta 30. mēneša beigām attiecīgā iestāde (LMAC) ir izstrādājusi saimnieciskās darbības plānu un kvalitātes pārvaldības procesu;

līdz projekta 30. mēnesim attiecīgā iestāde (LMAC) ir saņēmusi pienācīgu ekipējumu;

sadarbībā ar partneriestādi (LMAC) ir izstrādāta apmācību sistēma.

Sadarbībā ar LMAC līdz projekta sestā mēneša beigām tiks noteikti citi šo darbību rezultāti. Ņemot vērā to, ka Lībijas Ārlietu ministrija nesen iecēla partneriestādi, attiecīgie rādītāji tiks noteikti cik vien iespējams drīz.

Rezultāts Nr. 2: tiks apzinātas un noteiktas to Lībijas nevalstisko organizāciju apmācību un ekipējuma vajadzības, kuras strādā parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomā. Tiks stiprinātas šo nevalstisko organizāciju spējas, jo īpaši pārvaldības, finanšu pārvaldības un tehniskās spējas.

Darbība Nr. 1

:

apmācība pārvaldības un finanšu pārvaldības jomā;

Darbība Nr. 2

:

tehniskās apmācības pasākumi pretmīnu pasākumu jomā.

Rezultāts:

2013., 2014. un 2015. gadā ir īstenotas trīs nevalstisko organizāciju pārvaldības apmācības gadā.

3.2    PSSM (finansē Savienība)

Darbība Nr. 1

:

Valsts stratēģijas un standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde;

Darbība Nr. 2

:

mācību sistēmas izveide PSSM jautājumos;

Darbība Nr. 3

:

munīcijas glabāšanas zonu atjaunošana un drošības pārvaldība;

Darbība Nr. 4

:

pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšana;

Darbība Nr. 5

:

munīcijas glabāšanas zonu pārvietošana;

Darbība Nr. 6

:

munīcijas krājumu pārstrādes iespējas;

Darbība Nr. 7

:

reģionāla sadarbība PSSM jautājumos;

Darbība Nr. 8

:

noturīgas riska pārvaldības sistēmas izveide.

3.2.1   Valsts stratēģijas un standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde

Mērķi

Ar šo darbību tiks pastiprināta krājumu apsaimniekošanā iesaistīto Lībijas iestāžu sadarbība, un tās rezultātā krājumu apsaimniekošanas procedūru īstenošana kļūs efektīvāka, tādējādi palielinot parasto ieroču un munīcijas krājumu drošību un drošumu. Lībijas valsts iestādes, kuru pārziņā ir koordinācija un uzraudzība PSSM jomā, varēs izstrādāt, koordinēt un īstenot PSSM pasākumus.

Apraksts

Esošo valsts stratēģiju un standarta operāciju procedūru izpēte un pārskatīšana ar PSSM saistītajās jomās un gūtās pieredzes apkopošana, lai izstrādātu jaunu valsts stratēģiju un pārskatītas standarta operāciju procedūras;

gūtās pieredzes un valsts stratēģijas vispārēja izklāsta izplatīšana un pārrunāšana konsultāciju procesā, kurā piedalītos visi attiecīgie ieinteresētie dalībnieki, piemēram, Iekšlietu ministrija, Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Lībijas bruņotie spēki, nacionālā gvarde un nacionālās NVO;

organizatoriskā atbalsta un tehnisko zināšanu sniegšana tai Lībijas iestādei, kas ir atbildīga par valsts stratēģijas sagatavošanu un standarta operāciju procedūru izstrādi;

atbalsts valsts iestādei, kas ir atbildīga par stratēģijas pārskata atvieglošanu un konsensa veidošanas procesu ar attiecīgajiem ieinteresētajiem dalībniekiem, lai galīgā redakcijā izstrādātu valsts stratēģiju un standarta operāciju procedūras PSSM jomā.

Rezultāts

Valsts stratēģijas, kurā ir ietverta PSSM, izstrāde;

standarta operāciju procedūru, ar ko nodrošināt PSSM, izstrāde.

3.2.2   Mācību sistēmas izveide PSSM jautājumos

Mērķi

Darbības rezultātā tiks uzlabotas tā personāla mācības, kurš strādā ieroču un munīcijas glabātavās, un tādējādi tiks uzlabota šo glabātavu drošība.

Apraksts

Pārskatīt esošos mācību vajadzību novērtējumus tajās jomās, kas saistītas ar PSSM, un apkopot gūto pieredzi, lai izstrādātu jaunu mācību sistēmu;

veikt apsekojumu par esošajām un plānotajām partneriestādēm un mācību iestādēm saistībā ar mācību kursiem PSSM jomā;

sekmēt ieinteresēto dalībnieku konsultāciju procesu, lai gaidāmajai ar PSSM saistītajai valsts mācību sistēmai izstrādātu vispārējas nostādnes un galvenos mērķus;

sekmēt mācību sistēmas izstrādes procesu, ko veic ekspertu komanda, kurā ietilpst Lībijas un starptautiski eksperti. Mācību sistēmā būtu jāiekļauj mērķa grupas definīcija, stratēģija, ar ko sasniegt un izraudzīties mērķa grupu, mācību programmas izstrāde, mācību metožu definēšana, grafiks, personāla koncepcija, izmaksu aprēķins, kā arī dokumentācijas un izvērtēšanas sistēmas izstrāde.

Rezultāts

Semināru ieinteresēto dalībnieku konsultāciju procesam un izstrādes procesam īstenošana;

mācību sistēmas izstrāde.

3.2.3   Munīcijas glabāšanas zonu atjaunošana un drošības pārvaldība

Mērķi

Ievērojami samazināts risks, ka parasto ieroču un munīcijas glabātavas varētu apzagt, izlaupīt un tām neatļauti piekļūt.

Apraksts

Pārskatīt esošos apsekojumus par munīcijas glabāšanas zonām, kā arī kopienu ziņojumus par neapsargātiem ieročiem un nedrošām munīcijas glabāšanas vietām apdzīvotās vietās un izstrādāt ziņojumu, kurā ir sīki izklāstīti pārskatīšanas rezultāti;

atvieglot prioritāšu noteikšanas procesu, kuru attiecīgās Lībijas iestādes ir sākušas, lai izraudzītos tās munīcijas glabāšanas zonas, kuras atjaunos saskaņā ar izmēģinājuma projektu;

pasūtīt tehnisko īstenošanas iespēju priekšizpēti un iesaistīt būvniecības apsekojumu komandas, lai radītu rentablas atjaunošanas iespējas.

sekmēt konsensa veidošanu par to, kuras munīcijas glabāšanas zonas būtu jāatjauno. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts atlases prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

atvieglot tehniskā apsekojuma ārpakalpojumus un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem atjaunošanas projektiem;

atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

atvieglot drošības un drošuma koncepcijas izstrādi munīcijas glabāšanas zonām, kas izraudzītas izmēģinājuma projektā;

sniegt drošības ekipējumu munīcijas glabāšanas zonām, kas izraudzītas izmēģinājuma projektā;

nodrošināt apmācību glabāšanas vietu nākamajam personālam.

Rezultāts

Atjaunināts konkrēts skaits munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.4   Pagaidu glabāšanas vienību nodrošināšana

Mērķi

Šīs darbības rezultātā būs iespējams labāk kontrolēt izraudzītus Lībijas parasto ieroču arsenālus, samazinot zādzību risku un labāk aizsargājot civiliedzīvotājus no nekontrolētiem sprādzieniem.

Apraksts

Pasūtīt apsekojumu par iespējamām vietām, kur izvietot pagaidu glabāšanas vienības, un veikt priekšizpēti par rentablām iespējām izveidot pagaidu glabāšanas vienības. Apsekojuma rezultāti būs sīkāk izklāstīti ziņojumā par to, kur izvietot pagaidu glabāšanas vienības, kā arī par to tehniskajām specifikācijām;

sekmēt konsensa izveidi par to, kur būvēt pagaidu glabāšanas vienības. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

atvieglot tehniskā apsekojuma ārpakalpojumus un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem būvniecības projektiem;

atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

atvieglot drošības un drošuma koncepcijas izstrādi katrai pagaidu glabāšanas vienībai;

sniegt drošības ekipējumu izraudzītām pagaidu glabāšanas vienībām;

nodrošināt apmācību glabāšanas vienību iecerētajam personālam.

Rezultāts

Izveidots konkrēts skaits pagaidu munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.5.   Munīcijas glabāšanas zonu pārvietošana

Mērķi

Šīs darbības īstenošanas rezultātā tiks panākti glabāšanas zonu drošības uzlabojumi un apdzīvoto blakus esošo teritoriju drošības situācijas uzlabojumi.

Apraksts

Pasūtīt apsekojumu par tām glabātavām Lībijā, kuras ir jāpārvieto;

pasūtīt priekšizpēti un ar to saistītu ziņojumu par rentablām iespējām pārvest/pārvietot munīcijas glabāšanas zonas un par iespējām, kā atrast vietas, uz kurām tās pārvietot;

sekmēt konsensa veidošanu par to munīcijas glabāšanas zonu atlasi, kuras ir jāpārvieto. Lēmumu pieņemšanas procesā būs ietverti šādi atlases kritēriji: valsts prioritātes, ar drošību saistītais apdraudējums vietējiem iedzīvotājiem, attiecīgiem drošības dalībniekiem (militārajām padomēm utt.) sniegta piekļuve, ar darbību un finansējumu saistītie ierobežojumi un kopienu preferences;

atvieglot ārpakalpojumu izmantošanu, lai veiktu tehnisko apsekojumu, un darba uzdevumu izstrādi, kā arī atvieglot līgumslēgšanas procedūru attiecīgajiem pārvietošanas/pārvešanas projektiem;

atvieglot kopīgu pārraudzību un kvalitātes izvērtējumu;

Rezultāts

Pārvietots konkrēts skaits munīcijas glabātavu (skaitu nosaka 1. posma beigās).

3.2.6   Munīcijas krājumu pārstrādes iespējas

Mērķis

Pabeigt priekšizpēti par iespējām samazināt pieejamos munīcijas krājumus, tos pārstrādājot un tādējādi radot stimulu iznīcināt parastos ieročus.

Apraksts

Kopā ar attiecīgajām Lībijas iestādēm izstrādāt darba uzdevumus;

sekmēt starptautisku piedāvājumu konkursu un atlases procesu;

pasūtīt priekšizpēti;

sekmēt kopīgu priekšizpētes kvalitātes kontroli;

izpētes rezultātus izplatīt attiecīgajiem Lībijas ieinteresētajiem dalībniekiem;

sekmēt izpētes tulkošanu un drukāšanu.

Rezultāts

Ziņojums par priekšizpēti attiecībā uz iespējām samazināt pieejamos munīcijas krājumus, tos pārstrādājot;

seminārs par rezultātu izplatīšanu.

3.2.7   Reģionāla sadarbība PSSM jautājumos

Mērķis

Ar darbību tiks paplašināta reģionāla mijiedarbība un koordinācija, un tādējādi tiks palielinātas to attiecīgo valsts iestāžu un nevalstisko organizāciju īpašās zināšanas un spējas, kuras reģionā ir iesaistītas parasto ieroču kontroles un krājumu apsaimniekošanas jautājumu risināšanā.

Apraksts

Atbalstīt to, ka rīko līdz divām reģionālām divu dienu konferencēm, kuras būtu forumi reģionālam dialogam, informācijai, zināšanu apmaiņai un mācībām no līdzbiedriem un kurās izmantotu trīs virzienu pieeju vairāku prezentāciju un semināru organizēšanā: i) augsta ranga dalībnieki no valsts iestādēm; ii) tehniskie īstenotāji krājumu apsaimniekošanas jomā; un iii) nevalstiskās organizācijas;

sekmēt lēmumu pieņemšanas procesu par prezentācijās un semināros izklāstītajiem tematiem;

sekmēt to, lai ar Savienības, Lībijas partneru un kaimiņvalstu palīdzību tiktu apzināti iespējamie dalībnieki un runātāji;

sekmēt to, lai tiktu izstrādāti darba uzdevumi un līgumslēgšanas procedūra uzņēmumam, kas nodarbosies ar konferenču rīkošanu, sabiedrības informēšanu un dokumentāciju.

Rezultāts

Divarpus gadu laikā rīko līdz divām divu dienu konferencēm, kurās piedalās līdz 45 dalībniekiem.

3.2.8   Izturīgas riska pārvaldības sistēmas izveide

Mērķis

Sekmēt veiksmīgu un konflikta apstākļiem pielāgotu projekta darbību īstenošanu problemātiskā riska vidē, tostarp ņemot vērā nestabilu sabiedrisko drošību, daudzas bruņotas grupas un mainīgu drošības draudu situāciju.

Apraksts

Projekta pamatnostādņu izstrāde par konflikta apstākļiem pielāgotu plānošanu atbilstīgi pieejai "nekaitēt", kura attiecas uz projekta darbību īstenošanu tādā veidā, lai pēc iespējas samazinātu nevēlamu negatīvu ietekmi;

veikt riska un apdraudējuma analīzi un izstrādāt drošības koncepciju, iekļaujot programmas standarta operāciju procedūras, lai palielinātu personāla un projekta aktīvu drošību;

projektā iesaistītajam personālam un darbībām pastāvīgi nodrošināt riska un apdraudējuma pārraudzību attiecīgajos objektos, un uz vietas sniegt konsultatīvos pakalpojumus par risku;

ar drošību saistītais ekipējums, lai aizsargātu projektā iesaistīto personālu un projekta aktīvus;

izstrādāt elastīgu projekta pārvaldības instrumentu, ar ko nodrošināt projekta īstenošanu gadījumā, ja pasliktinās drošības apstākļi, konkrēti – attālās pārvaldes spējas.

Rezultāts

Projekta drošības koncepcijas izveide;

pamatnostādņu attiecībā uz konflikta apstākļiem pielāgotu plānošanu izstrāde;

norīkots padomdevējs riska pārvaldības jomā.

4.   ĪSTENOŠANA

4.1   Vispārīgā struktūra

Pamatojoties uz priekšlikuma projektu, ko Federālā ārlietu ministrija iesniedza GIZ, Federālā ārlietu ministrija 2012. gada oktobrī uzdeva GIZ īstenot programmas parasto ieroču kontrolei Lībijā spēju attīstības moduli. Darbību īstenošanu sāka 2012. gada 1. novembrī, un to ir plānots pabeigt 2017. gada 31. oktobrī. Ar Savienības ieguldījumu šis projekts tiks paplašināts, atbalstot papildu moduli attiecībā uz PSSM. PSSM moduli īstenos paralēli spēju attīstības modulim, – tā darbību sāks 2013. gadā un turpinās līdz 2017. gada oktobrim.

GIZ abus moduļus – par spēju attīstību un PSSM – īstenos, ilgtermiņā un īstermiņā nodrošinot ekspertus, kā arī sadarbojoties ar starptautiskiem un valstu partneriem, tostarp dažos gadījumos slēdzot apakšuzņēmumu līgumus.

GIZ galvenais partneris attiecībā uz spēju attīstības moduli ir LMAC Vācijas vēstniecībai Tripolē 2012. gada 17. decembrī adresētā verbālnotā Lībijas Ārlietu ministrija apstiprināja, ka LMAC ir Lībijas valsts iestāde, kas ir atbildīga par parasto ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu jomas uzraudzību un koordināciju, un pauda gandarījumu par programmu, ko īstenos GIZ.

GIZ tika izraudzīts par šī projekta īstenošanas aģentūru, ņemot vērā šīs aģentūras īpašās zināšanas un pieredzi, ko tā guvusi visur pasaulē, kā arī informāciju, ko tā sniedza CODUN darba grupai par GIZ novērtējuma misiju Lībijā, un tās ieteikumus un ierosināto rīcības stratēģiju, jo īpaši attiecībā uz visu attiecīgo ieinteresēto personu līdzdalības un atbildības nodrošināšanu un tās uzsvērto ilgtspējīgo ietekmi.

4.2   Partneri

Programmas abu moduļu darbības Lībijā īstenos sadarbībā ar starptautiskajiem partneriem. Ir vairāki partneri, ar kuriem GIZ sadarbosies un ar kuriem sadarbība notiek jau tagad: Apvienoto Nāciju Organizācijas Misija Lībijā (UNSMIL) atbalsta Lībijas aģentūras, inter alia, nodrošinot stratēģiskas un tehniskas konsultācijas drošības un ieroču kontroles jomā. UNSMIL mandāts pretmīnu pasākumu, munīcijas un ieroču apsaimniekošanas jomā tika noteikts saskaņā ar 2012. gada 12. marta Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības Padomes rezolūciju 2040. GIZ sadarbojas ar citiem līdzekļu devējiem ieroču kontroles un pretmīnu pasākumu Lībijā jomā, jo īpaši ar Amerikas Savienotajām Valstīm un Apvienoto Karalisti.

Kaut gan vispārējā atbildība par programmas pārvaldību būs GIZ pārziņā, programma arī veidos partnerības ar starptautiskām NVO, kas ir specializējušās PSSM un pretmīnu pasākumu jomā, lai attiecīgajos divos moduļos nodrošinātu papildu īpašās zināšanas un uz vietas veiktu attīrīšanas pasākumus. Ņemot vērā programmas modulāro pieeju, programma sadarbosies ar vairākām NVO, kuras izraudzīsies, pamatojoties uz to reģionālo klātbūtni, stiprajām un vājajām pusēm un iepriekšējo pieredzi un operatīvajām spējām Lībijā.

4.3   Pasākumu pārvaldība

Programmas uzbūve: modulārās platformas pieeja

Programma ir izveidota tā, lai programmas īstenošanas laikā tajā varētu integrēt vai no tās izņemt īpašus moduļus, tādējādi dodot iespēju konflikta apstākļiem piemērotā un elastīgā veidā pielāgoties mainīgai situācijai. Struktūra ļauj dažādiem līdzekļu devējiem finansēt programmas daļas un nodrošināt katra līdzekļu devēja ieguldījuma redzamību. Visbeidzot programmas struktūra ir tāda, kas nodrošina spējas, lai īstenotu uzticamu riska pārvaldību un pareizu projekta pārvaldību. Attiecīgi GIZ ir izveidojis projekta platformu, kas nodrošina programmas pārvaldību un īsteno abus programmas moduļus.

Programmas stratēģija: četri posmi piecos gados

Programma ir izstrādāta tā, lai palīdzētu mazināt nesaskaņotību starp Lībijā īstenotajām ārkārtas palīdzības operācijām, kas tuvojas noslēgumam, un valsts attīstības stratēģijām un programmām, ko Lībijas valdība ir iecerējusi sākt un īstenot nākamajos gados.

Tādējādi programmas virzības pamatā ir piecu gadu vidēja termiņa stratēģija, kas ir ilgāka, nekā parasts ārkārtas situāciju plānošanas cikls. Jo īpaši spēju attīstības modulis prasīs laiku un uzticamu partnerību starp programmu un valsts partneriem, lai gūtu taustāmus rezultātus un nodrošinātu, ka 4. posma beigās valsts atbildības pamatā ir arī atbilstīgas valsts spējas.

Četru posmu pieeja nodrošina, ka programmas moduļus programmas laikā var pielāgot, ja to prasa atšķirīgas partneru vajadzības vai izmaiņas finansēšanas reālijās. Tas dotu arī iespēju programmas 3. posma laikā iekļaut papildu moduļus, ja attiecīgajās iesaistīšanās jomās nosacījumi tanī brīdī būs izdevīgāki nekā pašlaik.

Līdzekļu devēju mehānismi

Programma ir projekts, kurā piedalās vairāki līdzekļu devēji un kuru līdzfinansē Savienība un Federālā ārlietu ministrija.

Federālā ārlietu ministrija, izmantojot iedibinātas šīs ministrijas procedūras, regulāri pārraudzīs visu GIZ īstenoto projektu, tostarp gan spēju attīstīšanas, gan PSSM komponentu.

Programmas ilgums un posmi

Image


PROCESUĀLIE NOTEIKUMI

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/65


TIESAS REGLAMENTA GROZĪJUMI

TIESA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, it īpaši tā 253. panta sesto daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, it īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 64. panta otro daļu,

tā kā līdz ar Horvātijas Republikas pievienošanos horvātu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un šī valoda ir jāiekļauj kā viena no Reglamentā minētajām tiesvedības valodām,

ar Padomes apstiprinājumu, kas sniegts 2013. gada 7. jūnijā,

IZDARA ŠĀDU REGLAMENTA GROZĪJUMU.

1. pants

Tiesas Reglamenta, kas pieņemts 2012. gada 25. septembrī (1), 36. pantu aizstāj ar šādu tekstu:

“36. pants

Tiesvedības valodas ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.”

2. pants

1.   Šo Reglamenta grozījumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2.   Reglaments horvātu valodā tiks pieņemts pēc iepriekšējā punktā minētā līguma stāšanās spēkā.

Luksemburgā, 2013. gada 18. jūnijā

 


(1)  OV L 265, 29.9.2012., 1. lpp.


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/66


VISPĀRĒJĀS TIESAS REGLAMENTA GROZĪJUMI

VISPĀRĒJĀ TIESA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību, it īpaši tā 254. panta piekto daļu,

ņemot vērā Eiropas Atomenerģijas kopienas dibināšanas līgumu, it īpaši tā 106.a panta 1. punktu,

ņemot vērā Protokola par Eiropas Savienības Tiesas statūtiem 64. panta otro daļu,

ņemot vērā Tiesas piekrišanu,

tā kā līdz ar Horvātijas Republikas pievienošanos horvātu valoda kļūst par Eiropas Savienības oficiālo valodu un šī valoda ir jāiekļauj kā viena no Reglamentā minētajām tiesvedības valodām,

ar Padomes apstiprinājumu, kas sniegts 2013. gada 7. jūnijā,

IZDARA ŠĀDU REGLAMENTA GROZĪJUMU:

1. pants

Vispārējās tiesas Reglamentā, kas pieņemts 1991. gada 2. maijā (OV L 136, 30.5.1991., 1. lpp., ar labojumiem OV L 317, 19.11.1991., 34. lpp.) (1), izdara šādu grozījumu:

35. panta 1. punktu aizstāj ar šādu tekstu:

“Tiesvedības valoda ir angļu, bulgāru, čehu, dāņu, franču, grieķu, holandiešu, horvātu, igauņu, itāļu, īru, latviešu, lietuviešu, maltiešu, poļu, portugāļu, rumāņu, slovāku, slovēņu, somu, spāņu, ungāru, vācu un zviedru valoda.”

2. pants

1.   Šo Reglamenta grozījumu publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tas stājas spēkā dienā, kad stājas spēkā Līgums par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai.

2.   Reglaments horvātu valodā tiks pieņemts pēc iepriekšējā punktā minētā līguma stāšanās spēkā.

Luksemburgā, 2013. gada 19. jūnijā

Sekretārs

E. COULON

Priekšsēdētājs

M. JAEGER


(1)  Grozīts 1994. gada 15. septembrī (OV L 249, 24.9.1994., 17. lpp.), 1995. gada 17. februārī (OV L 44, 28.2.1995., 64. lpp.), 1995. gada 6. jūlijā (OV L 172, 22.7.1995., 3. lpp.), 1997. gada 12. martā (OV L 103, 19.4.1997., 6. lpp., ar labojumiem OV L 351, 23.12.1997., 72. lpp.), 1999. gada 17. maijā (OV L 135, 29.5.1999., 92. lpp.), 2000. gada 6. decembrī (OV L 322, 19.12.2000., 4. lpp.), 2003. gada 21. maijā (OV L 147, 14.6.2003., 22. lpp.), 2004. gada 19. aprīlī (OV L 132, 29.4.2004., 3. lpp.), 2004. gada 21. aprīlī (OV L 127, 29.4.2004., 108. lpp.), 2005. gada 12. oktobrī (OV L 298, 15.11.2005., 1. lpp.), 2006. gada 18. decembrī (OV L 386, 29.12.2006., 45. lpp.), 2008. gada 12. jūnijā (OV L 179, 8.7.2008., 12. lpp.), 2009. gada 14. janvārī (OV L 24, 28.1.2009., 9. lpp.), 2009. gada 16. februārī (OV L 60, 4.3.2009, 3. lpp.), 2009. gada 7. jūlijā (OV L 184, 16.7.2009., 10. lpp.), 2010. gada 26. martā (OV L 92, 13.4.2010., 14. lpp.) un 2011. gada 24. maijā (OV L 162, 22.6.2011., 18. lpp.).


TIESĪBU AKTI, KO PIEŅEM STRUKTŪRAS, KURAS IZVEIDOTAS AR STARPTAUTISKIEM NOLĪGUMIEM

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/67


ĀKK UN ES MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 1/2013

(2013. gada 7. jūnijs)

par daudzgadu finanšu shēmas laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam protokola pieņemšanu saskaņā ar Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

(2013/321/ES)

ĀKK UN ES MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas 2000. gada 23. jūnijā parakstīts Kotonū (1), ar grozījumiem, kas izdarīti 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā (2) un 2010. gada 22. jūnijā – Vagadugu (3) ("ĀKK un ES partnerattiecību nolīgums"), un jo īpaši tā 95. panta 2. punktu un 100. pantu,

tā kā:

(1)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis kopā ar ĀKK valstīm saskaņā ar ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma Ib pielikuma 7. pantu izvērtēja darbības, cita starpā novērtējot arī saistību izpildes un izmaksājumu līmeni.

(2)

Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir piekritušas noteikt finanšu mehānismu, proti, 11. EAF, konkrētu laikposmu, uz kuru tas attiecas (2014.–2020. gads), kā arī mehānismam piešķiramo līdzekļu apmēru.

(3)

Protokols, ar ko nosaka daudzgadu finanšu shēmu 2014.–2020. gadam, ir pievienojams nolīgumam kā Ic pielikums,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Šim lēmumam pievienoto pielikumu pieņem kā jauno Ic pielikumu Partnerattiecību nolīgumā starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts 2000. gada 23. jūnijā Kotonū un pārskatīts 2005. gada 25. jūnijā Luksemburgā un 2010. gada 22. jūnijā Vagadugu.

2. pants

Lēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā.

Briselē, 2013. gada 7. jūnijā

ĀKK un ES Ministru padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. T. C. SKELEMANI


(1)  OV L 317, 15.12.2000, 3. lpp., nolīguma labojumi – OV L 385, 29.12.2004., 88. lpp.

(2)  OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.

(3)  OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.


PIELIKUMS

Šo pielikumu pievieno ĀKK un ES partnerattiecību nolīgumam.

"Ic PIELIKUMS

Daudzgadu finanšu shēma laikposmam no 2014. gada līdz 2020. gadam

1.

Atbilstīgi šim nolīgumam no 2014. gada 1. janvāra ĀKK valstīm pieejamā finansiālās palīdzības kopējā summa saskaņā ar daudzgadu finanšu shēmu ir EUR 31 589 miljoni, kā precizēts 2. un 3. punktā.

2.

Saskaņā ar 11. Eiropas Attīstības fondu (EAF) izmantojamie EUR 29 089 miljoni ir pieejami no daudzgadu finanšu shēmas stāšanās spēkā dienas. Minēto summu sadarbības instrumentiem piešķir atbilstoši turpmāk minētajam:

a)

EUR 24 365 miljonus piešķir valsts un reģionālo indikatīvo programmu finansēšanai. Šo piešķīrumu izmanto, lai finansētu:

i)

atsevišķu ĀKK valstu indikatīvās programmas saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 1.–5. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām;

ii)

reģionālās indikatīvās programmas, ar ko atbalsta reģionālu un starpreģionālu sadarbību un ĀKK valstu reģionālu integrāciju saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 6.–11. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām;

b)

EUR 3 590 miljonus piešķir, lai finansētu ĀKK iekšējo sadarbību un starpreģionālo sadarbību ar daudzām vai visām ĀKK valstīm saskaņā ar šā nolīguma IV pielikuma 12.–14. pantu attiecībā uz īstenošanas un vadības procedūrām. Šis finansējums ietver atbalstu kopīgām iestādēm un struktūrām, kas izveidotas saskaņā ar šo nolīgumu. No šīs summas tiek finansēti arī ĀKK sekretariāta darbības izdevumi, kas minēti 1. protokola "Par kopīgo iestāžu darbības izdevumiem" 1. un 2. punktā;

c)

EUR 1 134 miljonus piešķir, lai finansētu Ieguldījumu instrumentu saskaņā ar šā nolīguma II pielikumā ("Finansējuma noteikumi") izklāstītajiem noteikumiem, un tie ietver papildu iemaksas Ieguldījumu instrumenta līdzekļos pie EUR 500 miljoniem, kurus pārvalda kā pastāvīgi papildināmus līdzekļus, un EUR 643 miljonus kā dotācijas procentu subsīdiju finansēšanai un ar projektiem saistītas tehniskās palīdzības finansēšanai 11. EAF laikā, kā norādīts minētā pielikuma 1., 2. un 4. pantā.

3.

Darbības, ko finansē saistībā ar Ieguldījumu instrumentu, tostarp atbilstīgās procentu subsīdijas, pārvalda Eiropas Investīciju banka (EIB). EIB aizdevumu veidā no bankas pašas resursiem piešķir summu, kura nepārsniedz EUR 2 500 miljonus, kura papildina no 11. EAF pieejamos līdzekļus. Šos līdzekļus piešķir šā nolīguma II pielikumā minēto mērķu sasniegšanai saskaņā ar nosacījumiem EIB statūtos un attiecīgajiem nosacījumiem par ieguldījumu finansējuma noteikumiem, kā noteikts minētajā pielikumā. Pārējos finanšu līdzekļus saskaņā ar šo daudzgadu finanšu shēmu pārvalda Komisija.

4.

Atlikumus no 10. EAF vai no iepriekšējiem EAF nedrīkst piešķirt pēc 2013. gada 31. decembra vai pēc šās daudzgadu finanšu shēmas stāšanās spēkā (ja tā stājas spēkā vēlāk par minēto datumu); nedrīkst piešķirt arī summas, kas atbrīvotas no saistībām projektos saskaņā ar minētajiem EAF, ja vien Eiropas Savienības Padome vienprātīgi nelemj citādi, izņemot to summu atlikumus, kuras paredzētas Ieguldījumu instrumenta finansēšanai, izņemot atbilstīgās procentu subsīdijas un izņemot atlikumus, kas radušies saistībā ar sistēmu, kuras mērķis ir garantēt lauksaimniecības pamatproduktu eksporta ieņēmumu stabilizāciju (STABEX) saskaņā ar EAF pirms 9. EAF.

5.

Šīs daudzgadu finanšu shēmas kopējais apmērs attiecas uz laikposmu no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim. Pēc 2020. gada 31. decembra līdzekļus no 11. EAF un tos līdzekļus, kas saistībā ar Ieguldījumu instrumentu radušies no atmaksājumiem, nedrīkst piešķirt, ja vien Eiropas Savienības Padome pēc Komisijas priekšlikuma vienprātīgi nelemj citādi. Tomēr līdzekļi, ko dalībvalstis saskaņā ar 9.,10. un 11. EAF piešķīrušas Ieguldījumu instrumentu finansēšanai, ir pieejami izmaksāšanai arī pēc 2020. gada 31. decembra.

6.

Vēstnieku komiteja, rīkojoties ĀKK un ES Ministru padomes vārdā, var veikt piemērotus pasākumus, nepārsniedzot daudzgadu finanšu shēmas kopējo summu, lai īstenotu plānošanas prasības saskaņā ar vienu no piešķīrumiem, kas paredzēti 2. punktā, tostarp līdzekļu pārdali starp šiem piešķīrumiem.

7.

Pēc pretējās puses lūguma Nolīguma puses var lemt par darbību izvērtēšanu, abpusēji pieņemamā laikā novērtējot saistību un maksājumu izpildes līmeni, kā arī sniegtās palīdzības nodrošinātos rezultātus un ietekmi. Minētais izvērtējums veicams, pamatojoties uz Komisijas sagatavoto priekšlikumu. Tas varētu dot ieguldījumu sarunās, kas paredzētas šā nolīguma 95. panta 4. punktā.

8.

Jebkura dalībvalsts Komisijai vai EIB var sniegt brīvprātīgu ieguldījumu, tādējādi atbalstot ĀKK un ES partnerattiecību nolīguma mērķu izpildi. Tāpat dalībvalstis var līdzfinansēt projektus vai programmas, piemēram, īpašas iniciatīvas, ko pārvalda Komisija vai EIB. ĀKK līdzdalība šādās iniciatīvās ir garantējama valstu līmenī."


26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/70


ĀKK UN ES MINISTRU PADOMES LĒMUMS Nr. 2/2013

(2013. gada 7. jūnijs)

par Somālijas Federatīvās Republikas pieteikumu novērotāja statusam un turpmāko pievienošanos Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses

(2013/322/ES)

ĀKK UN ES MINISTRU PADOME,

ņemot vērā Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (1), kā tas grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (2) un kā tas grozīts Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā (3) ("ĀKK un ES nolīgums"), un jo īpaši tā 94. pantu,

ņemot vērā ĀKK un ES Ministru padomes 2005. gada 8. marta Lēmumu Nr. 1/2005 par ĀKK un ES Ministru padomes Reglamenta pieņemšanu (4) un jo īpaši tā 8. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Kotonū nolīgums saskaņā ar tā 93. panta 3. punktu stājās spēkā 2008. gada 1. jūlijā. Pirmo reizi tas tika grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un otro reizi – Vagadugu 2010. gada 22. jūnijā. Otro reizi grozītais nolīgums provizoriski tiek piemērots no 2010. gada 31. oktobra (5).

(2)

ĀKK un ES nolīguma 94. pantā ir noteikts, ka jebkuri valstu pievienošanās pieteikumi ir jāiesniedz un jāapstiprina ĀKK un ES Ministru padomei.

(3)

Somālijas Federatīvā Republika 2013. gada 25. februārī iesniedza lūgumu piešķirt novērotāja statusu un pēc tam atļauju pievienoties saskaņā ar ĀKK un ES nolīguma 94. pantu.

(4)

Somālijas Federatīvās Republikas līdz šim datumam ir jādeponē pievienošanās akts ĀKK un ES nolīguma depozitāriem, proti, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un ĀKK valstu sekretariātam,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Pievienošanās un novērotāja statusa pieteikuma apstiprināšana

Ar šo tiek apstiprināts Somālijas Federatīvās Republikas pieteikums, lai pievienotos Partnerattiecību nolīgumam starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā, kā tas grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā un kā tas grozīts Vagadugu 2010. gada 21. jūnijā.

Pirms minētā datuma Somālijas Federatīvā Republika pievienošanās aktu deponē ĀKK un ES nolīguma depozitāriem, proti, Eiropas Savienības Padomes Ģenerālsekretariātam un ĀKK valstu sekretariātam.

Līdz pievienošanās brīdim Somālijas Federatīvā Republika var piedalīties Padomes sesijās kā novērotāja.

2. pants

Stāšanās spēkā

Šis lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas.

Briselē, 2013. gada 7. jūnijā

ĀKK un ES Ministru padomes vārdā

priekšsēdētājs

P. T. C. SKELEMANI


(1)  OV L 317, 15.12.2000., 3. lpp.

(2)  Nolīgums, ar kuru groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā (OV L 209, 11.8.2005., 27. lpp.).

(3)  Nolīgums, ar kuru otro reizi groza Partnerattiecību nolīgumu starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas locekļiem, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses, kas parakstīts Kotonū 2000. gada 23. jūnijā un pirmo reizi grozīts Luksemburgā 2005. gada 25. jūnijā (OV L 287, 4.11.2010., 3. lpp.).

(4)  OV L 95, 14.4.2005., 44. lpp.

(5)  ĀKK un ES Ministru padomes 2010. gada 21. jūnija Lēmums Nr. 2/2010, OV L 287, 4.11.2010., 68. lpp.


Labojumi

26.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 173/71


Labojums Komisijas Īstenošanas lēmumā 2012/830/ES (2012. gada 7. decembris) par papildu finansiālo ieguldījumu dalībvalstu izstrādātajās zvejas kontroles, inspekcijas un pārraudzības programmās 2012. gadam

( “Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis” L 356, 2012. gada 22. decembris )

Komisijas Īstenošanas lēmuma 2012/830/ES I, III un V pielikumu lasīt šādi:

“I PIELIKUMS

JAUNĀS TEHNOLOĢIJAS UN IT TĪKLI

(EUR)

Dalībvalsts un projekta kods

Nacionālajā zvejas kontroles papildprogrammā plānotie izdevumi

Izdevumi par projektiem, kuri atlasīti saskaņā ar šo lēmumu

Maksimālais Savienības ieguldījums

Beļģija:

BE/12/08

30 000

30 000

27 000

BE/12/09

4 250

4 250

3 825

BE/12/10

100 000

0

0

Starpsumma

134 250

34 250

30 825

Bulgārija:

BG/12/02

30 678

30 678

27 610

Starpsumma

30 678

30 678

27 610

Dānija:

DK/12/20

336 419

0

0

DK/12/22

269 136

0

0

DK/12/23

538 271

0

0

DK/12/24

134 568

134 568

121 110

DK/12/25

95 637

0

0

DK/12/26

158 911

0

0

DK/12/27

275 864

275 864

248 278

DK/12/28

272 500

272 500

245 250

DK/12/29

281 265

281 265

250 000

DK/12/30

282 592

282 592

250 000

DK/12/31

280 439

280 439

250 000

DK/12/32

296 049

296 049

250 000

DK/12/33

262 407

138 936

125 043

DK/12/34

269 136

0

0

DK/12/35

22 000

0

0

DK/12/36

405 000

0

0

DK/12/37

375 000

0

0

DK/12/38

163 500

0

0

Starpsumma

4 718 694

1 962 213

1 739 681

Vācija:

DE/12/23

400 000

400 000

360 000

DE/12/24

165 000

0

0

DE/12/25

250 000

0

0

DE/12/27

358 000

0

0

DE/12/28

110 000

0

0

DE/12/29

350 000

0

0

DE/12/30

95 000

0

0

DE/12/31

443 100

0

0

DE/12/32

650 000

0

0

DE/12/33

970 000

0

0

DE/12/34

275 000

0

0

DE/12/35

420 000

0

0

Starpsumma

4 486 100

400 000

360 000

Īrija:

IE/12/06

20 000

0

0

IE/12/08

70 000

0

0

Starpsumma

90 000

0

0

Grieķija:

EL/12/11

180 000

180 000

162 000

EL/12/12

750 000

750 000

675 000

EL/12/13

180 000

180 000

162 000

EL/12/14

26 750

26 750

24 075

EL/12/15

110 000

110 000

99 000

Starpsumma

1 246 750

1 246 750

1 122 075

Spānija:

ES/12/02

939 263

939 263

845 336

ES/12/03

974 727

974 727

877 255

ES/12/05

795 882

795 883

716 294

ES/12/06

759 305

759 305

683 375

ES/12/08

163 250

163 250

146 925

ES/12/09

72 000

72 000

64 800

ES/12/10

100 000

100 000

90 000

ES/12/11

379 000

379 000

341 100

ES/12/12

490 000

490 000

441 000

ES/12/13

150 000

150 000

135 000

ES/12/15

150 000

0

0

ES/12/18

54 000

54 000

48 600

ES/12/19

290 440

290 440

261 396

ES/12/21

17 500

17 500

15 750

ES/12/22

681 000

0

0

ES/12/23

372 880

372 880

335 592

ES/12/24

415 254

0

0

Starpsumma

6 804 501

5 558 247

5 002 423

Francija:

FR/12/08

777 600

777 600

699 840

FR/12/09

870 730

870 730

783 656

FR/12/10

229 766

229 766

206 789

FR/12/11

277 395

277 395

249 656

FR/12/12

230 363

230 363

207 327

FR/12/13

197 403

197 403

177 663

FR/12/14

450 000

450 000

405 000

FR/12/15

211 500

0

0

FR/12/16

274 330

274 330

246 897

FR/12/17

254 350

0

0

Starpsumma

3 773 437

3 307 587

2 976 828

Itālija:

IT/12/13

135 000

135 000

121 500

IT/12/15

125 000

125 000

112 500

IT/12/16

atsaukts

0

0

IT/12/17

250 000

250 000

225 000

IT/12/18

250 000

0

0

IT/12/19

630 000

630 000

567 000

IT/12/21

1 500 000

1 500 000

1 350 000

IT/12/22

311 000

0

0

IT/12/23

38 000

0

0

IT/12/26

1 900 000

0

0

Starpsumma

5 139 000

2 640 000

2 376 000

Latvija:

LV/12/02

6 732

6 732

6 058

LV/12/03

58 350

58 350

52 515

Starpsumma

65 082

65 082

58 573

Lietuva:

LT/12/04

150 462

150 462

135 416

Starpsumma

150 462

150 462

135 416

Malta:

MT/12/04

30 000

30 000

27 000