19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/1

PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 559/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko īsteno 11. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 377/2012 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (ES) Nr. 377/2012 (2012. gada 3. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (1), un jo īpaši tās 11. panta 1. punktu un 11. panta 4. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 3. maijā pieņēma Regulu (ES) Nr. 377/2012.

(2)

Padome ir pilnībā pārskatījusi Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikumā uzskaitīto personu sarakstu, uz kurām attiecas regulas 2. panta 1. punkts un 2. panta 2. punkts. Padome secināja, ka attiecībā uz Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikumā uzskaitītajām personām būtu jāturpina attiecināt īpašus ierobežojošus pasākumus, kas paredzēti minētajā regulā.

(3)

2013. gada 20. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2048 (2012), atjaunināja informāciju par vienu sarakstā iekļauto personu. Lai īstenotu komitejas lēmumu, Padome pieņēma Īstenošanas lēmumu 2013/293/KĀDP (2013. gada 18. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2012/285/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (2).

(4)	Ieraksts par šo personu Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikumā būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikumu groza, kā noteikts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Luksemburgā, 2013. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. HOGAN

(1) OV L 119, 4.5.2012., 1. lpp.

(2) Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 39. lappusi.

PIELIKUMS

Ierakstu par turpmāk norādīto personu, kura iekļauta Regulas (ES) Nr. 377/2012 I pielikumā, aizstāj ar šādu:

Vārds, uzvārds

Personas informācija

(dzimšanas datums un vieta (dz.d. un dz.v.), pases/identitātes kartes numurs, …)

Iemesli iekļaušanai sarakstā

Sarakstā iekļaušanas datums

“Majors Idrissa DJALÓ

Valstspiederība: Gvineja-Bisava;

Dz.d.: 1954. gada 18. decembris;

Oficiālais amats: Bruņoto spēku Štāba virspavēlnieka protokola padomnieks un vēlāk pulkvedis un bruņoto spēku Štāba protokola vadītājs

Pase Nr.: AAISO40158;

Izdota (datums): 02.10.2012.

Izdošanas vieta: Gvineja-Bisava;

Derīguma termiņš: 02.10.2015.

Kontaktpersona “militārajā pavēlniecībā”, kas uzņēmusies atbildību par 2012. gada 12. aprīļa valsts apvērsumu, un viens no tās aktīvākajiem dalībniekiem. Viņš bija viena no pirmajām militārpersonām, kas publiski pauda savu piederību “militārajai pavēlniecībai”, parakstot vienu no tās pirmajiem paziņojumiem (Nr. 5, 2012. gada 13. aprīlis). Majors Djaló darbojas arī militārajā izlūkdienestā.

18.7.2012.”

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/3

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 560/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Traditional Grimsby Smoked Fish (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (1) un jo īpaši tās 53. panta 2. punkta otro teikumu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Apvienotās Karalistes pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Traditional Grimsby Smoked Fish, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 986/2009 (2).

(2)	Grozījumu pieteikums attiecas uz ražošanas metodi, kura, lai nodrošinātu elastību izejvielu iegādē, tagad ļauj izmantot ne tikai svaigas nesadalītas zivis, bet arī zivju filejas.

(3)	Komisija ir izskatījusi minēto grozījumu un nolēmusi, ka tas ir pamatots. Tā kā saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1151/2012 53. panta 2. punktu grozījums ir maznozīmīgs, Komisija to var pieņemt, nepiemērojot minētās regulas 50. un 52. pantā izklāstīto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Traditional Grimsby Smoked Fish specifikācijas grozījumu, kas norādīts šīs regulas I pielikumā.

2. pants

Vienotā dokumenta konsolidētā redakcija, kurā izklāstīti specifikācijas galvenie elementi, ir pievienota šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 277, 22.10.2009., 17. lpp.

I PIELIKUMS

Ir apstiprināts turpmāk norādītais aizsargātās ģeogrāfiskās izcelsmes norādes Traditional Grimsby Smoked Fish specifikācijas grozījums.

Svaigās, veselās zivis vai to filejas parasti ir no Islandes, Fēru salām un Norvēģijas, taču tās var būt arī no citām vietām.

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

TRADITIONAL GRIMSBY SMOKED FISH

EK Nr.: UK-PGI-0105-01022-23.07.2012.

AĢIN ( X ) ACVN ( )

1. Nosaukums

Traditional Grimsby Smoked Fish

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Apvienotā Karaliste

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.7. grupa.

Svaigas zivis, gliemji un vēžveidīgie un to izstrādājumi

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Traditional Grimsby Smoked Fish ir mencas un pikšas filejas, kas sver aptuveni 200–700 gramu un ir auksti kūpinātas pēc tradicionālas metodes konkrētajā ģeogrāfiskajā apgabalā. Filejas ir krēmkrāsā vai smilškrāsā, ar sausu konsistenci un kūpinājumiem raksturīgu iesāļu smaržu un garšu. Pēc apstrādes tās tirgo dažādās tirdzniecības vietās īpaši izgatavotās kartona kastēs (kuru svars nedrīkst pārsniegt piecus kilogramus) vai individuālos vakuuma iepakojumos.

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Nesadalītas mencas un pikšas un šo zivju filejas, kas sver aptuveni 200–700 gramu.

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

—

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Visi zivs fileju sālīšanas un kūpināšanas posmi.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Kūpinātās zivis iepako īpaši izgatavotās seklās kartona kastēs ar starplikām vai individuālos vakuuma iepakojumos, šādi saglabājot produktu svaigu.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

—

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ziemeļaustrumu Linkolnšīras (Lincolnshire) apgabalā esošā Grimsbijas (Grimsby) pilsēta saskaņā ar tās administratīvajām robežām.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Produktu Traditional Grimsby Smoked Fish ar ģeogrāfisko apgabalu saista ražošanas tradīcija, produkta labā slava, kūpināšanas procesa specifika un šajā procesā iesaistīto cilvēku lietpratība. Šā aroda prasmes tiek nodotas no paaudzes paaudzē.

Anglijā Grimsbijas osta ir unikāla ar to, ka tā atrodas uz zemesraga, kas atdala Hamberas (Humber) estuāru un Ziemeļjūru. Šī atrašanās vieta pakļauj ostu aukstiem, sausiem vējiem, kas pūš no jūras un estuāra un kas palīdz tradicionālajā zivju kūpināšanas procesā, vasarā uzturot vidējo maksimālo temperatūru zemāku par 20 grādiem pēc Celsija jeb ievērojami zemāku par iekšzemes gaisa temperatūru.

Visā Apvienotajā Karalistē Grimsbija un zivju apstrāde ir sinonīmi. Osta un pilsēta uzskata par goda lietu to, ka jau vairāk nekā gadsimta garumā tās daudzie zivju tirgotāji spēj piegādāt dažāda veida zivis uz jebkuru valsts vietu un pēdējā laikā arī citur Eiropā. Traditional Grimsby Smoked Fish ir viens no svarīgākajiem ar ostu saistītajiem produktiem.

Liecības par šo tradīciju un ar to saistīto procesu var atrast, sākot jau ar 19. gadsimta beigām. Grimsbija un zivju kūpināšana Apvienotajā Karalistē ir bijuši sinonīmi jau kopš 1850. gada, kad dzelzceļa līniju atklāšana ļāva ātri nogādāt kūpinātās zivis Londonā un vēlāk arī ikvienā valsts nostūrī. Protams, ka tajā laikā nebija tādu saldēšanas iekārtu vai ledus ražošanas iespēju, kādas šodien tik plaši izmanto svaigu un ātrbojīgu produktu, piemēram, zivju, saglabāšanai. Lai ievērotu un pagarinātu ātrbojīgo produktu glabāšanas laiku, vienīgā iespēja bija šos produktus sālīt, žāvēt, kūpināt vai apvienot visas šīs metodes. Kaut arī citās valsts daļās pārsvarā lieto automātiskās krāsnis, Grimsbijā joprojām izmanto tradicionālo zivju kūpināšanas metodi.

Lielāko 20. gadsimta pirmās puses daļu Grimsbija bija lielākā zvejas osta pasaulē. Tā neapšaubāmi ieņem svarīgu vietu tādu pilsētu pulkā kā Vigo, Esbjerga (Esbjerg), Buloņsīrmēra (Boulogne Sur Mer) un Brēmerhāfene (Bremerhaven), kas ir Grimsbijas sadraudzības pilsētas. Šodien pilsēta joprojām ir lielākais zivju ražošanas centrs Apvienotajā Karalistē un mājvieta 106 uzņēmumiem – Grimsbijas Zivju tirgotāju asociācijas (Grimsby Fish Merchants Association) biedriem. Šis daudzveidīgais tirdzniecības kodols vienmēr ir bijis ostas spēks, kas Grimsbijas zivju tirgu ir izvirzījis priekšplānā svaigu zivju pārdošanā ne tikai Apvienotajā Karalistē, bet arī visā Eiropā.

5.2. Produkta specifika

Traditional Grimsby Smoked Fish ir mencas un pikšas filejas, kas sver aptuveni 200–700 gramu. Filejas ir krēmkrāsā vai smilškrāsā, ar sausu konsistenci un kūpinājumiem raksturīgu iesāļu smaržu un garšu. Tās ir auksti kūpinātas pēc tradicionālas metodes un ar zinātību, kas pārmantota no paaudzes paaudzē:

nesadalītās zivis filetē ar rokām;

filejas iesāla;

filejas novieto uz metāla stieņu paliktņiem un ievieto kūpinātavā tādā augstumā, kas atbilst aukstās kūpināšanas procesam;

kūpinātavas pamatni noklāj ar zāģskaidām, kurām tiek pielaista “uguns”, lai sāktos zāģskaidu gruzdēšana. Nokūpinājuma pakāpe ir atkarīga no zivju lieluma un vides temperatūras un mitruma.

Kvalificēti darbinieki pastāvīgi uzrauga kūpināšanas procesu, pēc vajadzības apgrozot un noņemot zivis, lai tās tiktu nokūpinātas vienmērīgi.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Grimsbijas atrašanās austrumu krastā ir otra izvietojuma priekšrocība Apvienotajā Karalistē, jo tur tā ir mazāk pakļauta drēgnajiem lietiem, kurus atnes dienvidrietumu vēji, kas dominē lielākajā Apvienotās Karalistes daļā. Grimsbijā ir piejūras klimats: lai gan laikapstākļu sezonālās svārstības ir nelielas, tie var būt katru dienu citādi.

Pieredzi un kompetenci, kas vajadzīga, lai zivis sekmīgi nokūpinātu tradicionālā veidā, var iegūt tikai daudzu gadu laikā, zināšanas nododot no paaudzes paaudzē. Šī kūpināšana atšķiras no kūpināšanas modernajās automātiskajās krāsnīs, kuras ir noslēgtas un kuras silda ar elektrību un regulē, vienkārši pagriežot pogas. Ņemot vērā šos pastāvīgos avotus un izmantojot Grimsbijas stratēģiski nozīmīgo vietu dzesinātu zivju izplatīšanas tīkla centrā, svaigi kūpinātu zivju piegāde var tikt garantēta visai valstij un katru dienu.

Grimsbijai ir laimējies – tā var iepirkt zivis no tik plaša ģeogrāfiskā apgabala, ka pieredzējis uzpircējs parasti var atrast kūpināšanai derīgas zivis jebkurā gada laikā. Lai sekmīgi nokūpinātu zivis, kūpināšanas speciālistam jāņem vērā gan zivju suga, gan sezona, gan laikapstākļi. Grimsbijā paaudzēm krātā pieredze ļauj tradicionālās zivju kūpināšanas speciālistam pagatavot atbilstošas kvalitātes produktu, vadoties tikai pēc izjūtas.

Produktu Traditional Grimsby Smoked Fish ļoti atzinīgi vērtē pārtikas nozare kopumā, piemēram, lielveikalu tīkls Waitrose, kura zivju uzpircējs saka: “Ar modernajām kūpināšanas krāsnīm mēs esam zaudējuši produkta patiesās garšas nianses. Pēc tradicionālās metodes kūpinātās zivis turpretim garšo pilnīgi atšķirīgi. Tās ir tik satriecoši īstas: nepārspējamas, dūmu smaržas un garšas apvītas, pilnvērtīgas. Vienkārši ideālas.” Tradicionālās zivju kūpināšanas metodes augstu vērtē arī šefpavāri. Riks Steins (Rick Stein): “Esmu bijis Grimsbijā, un mani pārsteidza, cik smalkas ir prasmes, kas vajadzīgas tradicionālajā zivju kūpināšanā. Tās ir gaismas gadu attālumā no elektroniskajām žāvēšanas krāsnīm.”

Arī šefpavārs Mičs Tonkss (Mitch Tonks) uzskata, ka tradicionālā kūpināšanas metode vairo produkta vērtību un pastiprina organoleptiskās īpašības: “Zivis tiek kūpinātas tradicionālā veidā, vecās dūmotavas pašas par sevi smaržo fantastiski, un esmu pārliecināts, ka tas ļauj garšai atvērties vēl vairāk. Viņi izmanto tikai lielās pikšas, un rezultāts ir nevainojami līdzsvarotas garšas notis, kur dūmu sīvums sasaucas ar zivs iesaldeno garšu.”

Traditional Grimsby Smoked Fish pasniedz daudzos no valsts labākajiem ēšanas iestādījumiem, tostarp J Sheekey, Scott un pat Delijas Smitas (Delia Smith) restorānā Norwich City Football Club’s. Produktu regulāri liek piegādāt karaliskā ģimene. Stāsta, ka karaliene to baudījusi brokastīs nākamajā rītā pēc kāzām ar princi Filipu 1947. gadā.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

(Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts)

http://archive.defra.gov.uk/foodfarm/food/industry/regional/foodname/products/documents/grimsby-fish-spec-120619.pdf

(1) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp. Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/8

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 561/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Schwarzwälder Schinken (AĢIN))

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir tikusi atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Vācijas pieteikumu specifikācijas grozījuma apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norādi Schwarzwälder Schinken, kas reģistrēta saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 123/97 (3).

(3)

Attiecīgais grozījums nav maznozīmīgs, tādēļ Komisija, piemērojot Regulas (EK) Nr. 510/2006 6. panta 2. punktu, grozījuma pieteikumu ir publicējusi Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (4). Komisijai nav iesniegts neviens paziņojums par iebildumiem saskaņā ar minētās regulas 7. pantu, tāpēc šis specifikācijas grozījums būtu jāapstiprina,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto specifikācijas grozījumu attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3) OV L 22, 24.1.1997., 19. lpp.

(4) OV C 274, 11.9.2012., 2. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.2. grupa. Gaļas produkti (termiski apstrādāti, sālīti, kūpināti u. c.)

VĀCIJA

Schwarzwälder Schinken (AĢIN)

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/10

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 562/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Regula (ES) Nr. 1151/2012 ir stājusies spēkā 2013. gada 3. janvārī. Ar minēto regulu tika atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Portugāles pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Queijo Serra da Estrela”, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1107/96 (3), kurā grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 197/2008 (4).

(3)

Pieteikuma mērķis ir specifikācijas grozīšana. Tas tiek darīts, lai sieru “Queijo Serra da Estrela” varētu piedāvāt tirgū mazāka svara rituļos (0,5 kg). Minimālais siera rituļa diametrs tādējādi tiek samazināts no 11 cm līdz 9 cm. Lai uzlabotu produkta izsekojamību, ar pieteikumu tiek lūgts arī noteikt, ka obligāti piestiprināms īpašs kazeīna marķējums ar numuru.

(4)	Komisija izvērtēja minētos grozījumus un nolēma, ka tie ir pamatoti. Tā kā grozījums ir maznozīmīgs, Komisija to var apstiprināt, nepiemērojot Regulas (ES) Nr. 1151/2012 50.–52. pantā noteikto procedūru,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu apzīmētā produkta “Queijo Serra da Estrela” specifikāciju groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.

2. pants

Vienotais dokuments, kurā sniegti galvenie specifikācijas elementi, sniegts šīs regulas II pielikumā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3) OV L 148, 21.6.1996., 1. lpp.

(4) OV L 59, 4.3.2008., 8. lpp.

I PIELIKUMS

Produkta ar aizsargāto cilmes vietas nosaukumu “Queijo Serra da Estrela” specifikācijā apstiprina šādus grozījumus.

Produkta apraksts. Ar pieteikumu tiek lūgts ļaut laist tirgū “Queijo Serra da Estrela” mazākā ritulī (0,5 kg), kas ir minimālais lielums, lai saglabātu specifiskās organoleptiskās īpašības. Siera diametrs tādējādi tiek samazināts no 11 cm līdz 9 cm.

Izcelsmes apliecinājums. Lai uzlabotu produkta izsekojamību, ar pieteikumu tiek lūgts noteikt, ka obligāti piestiprināms īpašs kazeīna marķējums ar numuru, apliecināt izcelsmi reģionā un noteikt saikni starp katru saņemtā piena partiju, kas atbilst specifikācijā noteiktajām pastāvīgajām prasībām, un katru saražotā “Queijo Serra da Estrela” partiju.

Kazeīna marķējuma paraugu apstiprina ražotāju grupa, kuru tā bez diskriminācijas nodod visu ieinteresēto ražotāju rīcībā tā, lai neviens numurs vai sērijas numurs neatkārtotos. Marķējumus nevar pārnest no viena siera rituļa uz citu, un tie pēc noņemšanas kļūst nelietojami.

II PIELIKUMS

VIENOTS DOKUMENTS

Padomes Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (1)

“QUEIJO SERRA DA ESTRELA”

EK Nr. PT-PDO-0217-0213 – 17.01.2011.

AĢIN ( ) ACVN (X)

1. Nosaukums

“Queijo Serra da Estrela”

2. Dalībvalsts vai trešā valsts

Portugāle

3. Lauksaimniecības produkta vai pārtikas produkta apraksts

3.1. Produkta veids

1.3. grupa.

Siers

3.2. Produkta apraksts, uz kuru attiecas 1. punktā minētais nosaukums

Sieru gatavo, lēni notecinot sūkalas no piena recekļa, sarecinot tīru svaigpienu, kurš slaukts no Bordaleira Serra da Estrela un/vai Churra Mondegueira šķirnes aitām, izmantojot no savvaļas artišoka ziediem iegūtu recinātāju (Cynara cardunculus L.) ziediem iegūtu recinātāju. Siera “Queijo Serra da Estrela” minimālais nogatavināšanas laiks ir 30 dienas. Tad, kad nogatavināšanas laiks ir sasniedzis vismaz 120 dienas, cilmes vietas nosaukumam pievieno apzīmējumu “Velho” (vecs).

Galvenās produkta iezīmes ir šādas.

	“Queijo Serra da Estrela”	“Queijo Serra da Estrela” Velho (vecs)
Forma un konsistence	Zems regulāras formas cilindrs (ritulis), sānos un virspusē nedaudz izliekts, bez skaidri izteiktām malām.	Zems (plakans) regulāras formas cilindrs (ritulis), sānu izliekums neizteikts vai tā nav vispār, bez šķautnēm.
Miza	Gluda un pusmīksta	Gluda vai nedaudz rievaina, cieta vai ļoti cieta.
Svars	No 0,5 līdz 1,7 kg	No 0,7 līdz 1,2 kg
Diametrs	No 9 līdz 20 cm	No 11 līdz 20 cm
Augstums	No 4 līdz 6 cm	No 3 līdz 6 cm
Tekstūra	Blīva, vidēji elastīga, tāda, ka siera griezuma vieta padodas, viendabīga, krēmīga un taukaina, acojums neliels vai tā nav vispār.	Blīva vai ar nelielu acojumu, nedaudz drupana un sausa, taukaina.
Krāsa	Balta vai viegli iedzeltena	No dzeltenīgas līdz viegli oranžai/brūnganai; virzienā no malām uz vidu krāsa kļūst tumšāka.
Organoleptiskās īpašības	Maiga, tīra, nedaudz skābena garšas buķete.	Patīkama un paliekoša, tīra, no viegli izteiktas līdz spēcīgi izteiktai, nedaudz pikanta/sāļa garšas buķete.
Proteīni	No 26 līdz 33 %	No 36 līdz 43 %
Tauki	No 45 līdz 60 %	> 60 %
Mitrums	No 61 līdz 69 %	No 49 līdz 56 %
Pelnvielas	No 5 līdz 6,5 %	No 7 līdz 8 %

3.3. Izejvielas (tikai pārstrādātiem produktiem)

Izejvielas ir tikai:

—	tīrs aitu svaigpiens, ko noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā iegūst no Bordaleira Serra da Estrela un/vai Churra Mondegueira šķirnes aitām. Dzīvnieku audzēšanu un barošanu regulē sīki noteikumi,

—	pārtikas sāls,

—	augu izcelsmes recinātājs, ko iegūst no savvaļas artišokiem (Cynara cardunculus L.).

3.4. Dzīvnieku barība (tikai dzīvnieku izcelsmes produktiem)

Atļautas ir tikai ekstensīvais vai daļēji ekstensīvas lopkopības sistēmas, visplašāk tiek praktizēta aitu audzēšana brīvās turēšanas apstākļos. Dzīvnieki ganās teritorijā, kuru klāj tai raksturīgu savvaļas sugu augu kopas - gan priežu meži un krūmāji, gan pļavas. Dzīvnieku pārdzīšana ir ierasta prakse, dzīvniekus pastāvīgi pārdzen uz aizvien citām platībām (vai ganībām), kas atrodas tajā pašā ģeogrāfiskajā apgabalā, atkarībā no gadalaika un barības pieejamības. Reģionā ir ierasts arī audzēt citu sugu ganību augus, ko aitām papildbarībā tur izēdina laikposmos, kad barības ir mazāk. Tomēr un tikai ārkārtējos laikapstākļos (piemēram, sniegs vai sausums), kas ietekmē arī augsnes stāvokli, drīkst izmantot arī citu vienkāršu vai jauktu barību, galvenokārt grūsnības sākumā un beigās vai tajā laktācijas laikā, kad izslaukums ir vislielākais, lai pastiprinātu ēdināšanu. Šīs barības izmantošanai ir jāsaņem ražotājgrupas atļauja, un to gan daudzuma, gan kvalitātes ziņā kontrolē sertifikācijas iestāde.

3.5. Īpaši ražošanas posmi, kas jāveic noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā

Tā kā dzīvnieku ģenētiskajai un teritoriālajai izcelsmei jābūt sertificētai, tā kā to ēdināšanu nosaka stingri noteikumi gan ganāmo platību, gan ganību kvalitātes ziņā, tā kā vide ir noteicošais faktors, lai iegūtu tādu pienu un sieru, kuram ir vajadzīgās īpašības; tā kā visi posmi obligāti jāpārrauga gan saistībā ar produktu izsekojamību, gan ar gatavā produkta organoleptiskajam īpašībām un tā kā siera ražošanas un nogatavināšanas procedūras ir sarežģītas gan izsekojamības, gan autentiskuma, higiēnas un ar maņu orgāniem nosakāmo gatavā produkta īpašību ziņā, visiem “Queijo Serra da Estrela” ražošanas posmiem jānotiek 4. punktā noteiktajā ģeogrāfiskajā apgabalā, sākot ar dzīvnieka piedzimšanu līdz siera iepakošanai, neatkarīgi no veida, kādā to piedāvā tirdzniecībai.

3.6. Īpaši noteikumi griešanai, rīvēšanai, iepakošanai u. c.

Tā kā siers “Queijo Serra da Estrela” ir produkts, kurā noris mikroorganismu dzīvības un attīstības procesi, kas turpinās arī pēc siera sagriešanas un iepakošanas, kā arī tā uzglabāšanas laikā, tad šīs darbības drīkst veikt tikai izcelsmes apgabalā, lai

—	nodrošinātu produkta autentiskumu un fizikālās, ķīmiskās un organoleptiskās īpašības, kas nosaka šā siera īpašo kvalitāti un ko spēj novērtēt tikai ražotāji, vietējie iedzīvotāji un pastāvīgie patērētāji,

—	atsevišķi izvērtētu katra siera rituļa kvalitāti, pirms ar to tiek veiktas iepriekš minētās darbības,

—	nodrošinātu, ka siers (arī sagriezts) nezaudē šim produktam raksturīgo taukainumu. Tādēļ ir ļoti svarīgi izvēlēties sieru, kas attiecīgās darbības veikšanas laikā ir piemērotā nogatavināšanas pakāpē,

—	nodrošināt, ka “queijo velho” gadījumā siera šķēles ir vajadzīgajā konsistencē un nedrūp. Tādēļ, ja siers ir jāsagriež, sevišķi svarīgi ir izvēlēties sieru attiecīgā nogatavināšanas pakāpē ar atbilstīgām garšas īpatnībām un konsistenci,

—	nodrošinātu produkta senās reputācijas saglabāšanu un nepieļautu tās ļaunprātīgu izmantošanu un patērētāju maldināšanu,

—	nodrošinātu, ka, veicot dažādas darbības, pastāvīgi tiek ievēroti veselības un higiēnas nosacījumi,

—	nodrošinātu pienācīgu darbību pārbaudi atbilstīgi regulējumā noteiktajiem pienākumiem,

—	nodrošinātu katras produkta vienības vai gabala izsekojamības saikni, ražotnes un lauku saimniecības izsekojamības saikni, lai būtu garantēta produkta ģeogrāfiskā izcelsme.

3.7. Īpaši noteikumi marķēšanai

Papildus tiesību aktos minētajām norādēm obligāti jāizmanto:

—	norāde “Denominação de Origem Protegida [aizsargāts cilmes vietas nosaukums]” vai tas pats apzīmējums kopā ar apzīmējumu “Velho” tam sieram, kura nogatavināšana ilgusi vairāk nekā 120 dienas;

—	sertifikācijas marķējums, kas ietver produkta nosaukumu, kontroles un sertifikācijas iestādes nosaukumu un sērijas numuru, ar kuru nodrošina produkta izsekojamību.

4. Precīza ģeogrāfiskā apgabala definīcija

Ģeogrāfiskajā apgabalā iekļautas pašvaldības Carregal do Sal, Celorico da Beira, Fornos de Algodres, Gouveia, Mangualde, Manteigas, Nelas, Oliveira do Hospital, Penalva do Castelo un Seia pašvaldības, Carapito, Cortiçada, Dornelas, Eirado, Forninhos, Penaverde un Valverde fregesija, Aguiar da Beira pašvaldība, Anceriz, Barril do Alva, Cerdeira, Coja, Pomares un Vila Cova do Alva fregesija, Arganil pašvaldība, Aldeia de Carvalho, Cortes do Meio, Erada, Paul, Sarzedo, Unhais da Serra un Verdelhos fregesija, Covilhã pašvaldība, Aldeia Viçosa, Cavadoude, Corujeira, Fala, Famalicão, Fernão Joanes, Maçainhas de Baixo, Mizarela, Pero Soares, Porto da Carne, São Vicente, Sé Seixo Amarelo, Trinta, Vale de Estrelas, Valhelhas, Videmonte, Vila Cortez do Mondego un Vila Soeiro fregesija, Guarda pašvaldība, Midões, Póvoa de Midões un Vila Nova de Oliveirinha fregesijas, Tábua pašvaldība, Canas de Santa Maria, Ferreirós do Dão, Lobão da Beira, Molelos, Mosteiro de Fráguas, Nandufe, Parada de Gonta, Sabugosa, São Miguel do Outeiro, Tonda un Tondela fregesija, Tondela pašvaldība, Aldeia Nova, Carnicães, Feital, Fiães, Freches, Santa Maria, São Pedro, Tamanho, Torres, Vila Franca das Naves un Vilares fregesija, Trancoso pašvaldība un Fragosela, Loureiro de Silgueiros, Povolide un São João de Lourosa fregesija un Viseu pašvaldība.

5. Saikne ar ģeogrāfisko apgabalu

5.1. Ģeogrāfiskā apgabala specifika

Viss ģeogrāfiskais apgabals atrodas lielajā Beiras reģiona plakankalnē, kur agroklimatiskos apstākļus raksturo aukstas, lietainas un ilgas ziemas, kad reizēm snieg, un karstas un sausas vasaras.

Bez jau minētajām koku audzēm, šajā reģionā ir arī krūmāju un zālāju audzes, kas veido dzīvnieku barības līdzekļus ganībās. Krūmāju audzes galvenokārt veido ērikas [Erica], uleksi [Ulex] kazāboliņi [Cytisus] un irbulenes savvaļas irbulenes vai tīrošā irbulene [Genista purgans]. Dabiskās ganības veido daudzgadīgi savvaļas zālaugi, bet kultivētajās ganībās lielākoties aug baltais āboliņš vai zemu augošu sugu āboliņš. No ziedaugiem galvenokārt sastopami acidofilo sugu ziedaugi, zālaugi un lopbarības pākšaugi, kuri ir aukstumizturīgi, labi pacieš augsnes skābumu un zemo augsnes auglības līmeni. Visvairāk audzētie lopbarības augi galvenokārt ir: auzas, rudzi, kukurūza, lopbarības sorgo un purva zāle vai viengadīgā ganību airene.

Aitas, kuras tiek turētas tikai šā siera ražošanai pieder pie divām šķirnēm, kas izaudzētas un izkoptas šajā reģionā, – Bordaleira Serra da Estrela un Churra Mondegueira. Jau daudzus gadsimtus šie dzīvnieki nodrošina šejienes nabadzīgo ganību labāko izmantojumu.

5.2. Produkta specifika

Sieru “Queijo Serra da Estrela” radījuši un tā īpašības izkopuši prasmīgi ražotāji, izmantojot tikai svaigpienu, sarecinot to ar dabisku recinātāju, kas iegūts no savvaļas artišokiem.

Aprakstīto nosacījumu dēļ sieram “Queijo Serra da Estrela” ir sevišķi atšķirīgas īpašības. Tam ir zema regulāras formas cilindra (rituļa) forma, sānos un virspusē tas ir nedaudz izliekts, bez skaidri izteiktām malām, tam ir gluda un pusmīksta miza un stingra, blīva, nedaudz taukaina konsistence, vidēji elastīga, tāda, ka siera griezuma vietas padodas, viendabīga, krēmīga un taukaina, iespējams neliels acojums, siera krāsa balta vai viegli iedzeltena. Maiga, tīra, nedaudz skābena garšas buķete. Nogatavināšanas gaitā šīs īpašības dabiskā veidā pastiprinās, tādējādi iegūstot “Queijo Serra da Estrela” Velho, kuram ir šādas īpašības: gluda, nedaudz grubuļaina miza, cieta vai ļoti cieta konsistence, siera masa blīva ar nelielu acojumu, masa nedaudz drupana un sausa, taukaina, krāsa no spilgti dzeltenas līdz viegli oranžai virzienā no malām uz vidu, bet garšas buķete – patīkama un noturīga, tīra, no viegli izteiktas līdz spēcīgi izteiktai, nedaudz pikanta/sāļa buķete.

5.3. Saikne starp ģeogrāfisko apgabalu un produkta kvalitāti vai īpašībām (ACVN) vai produkta īpašo kvalitāti, reputāciju vai citām īpašībām (AĢIN)

Serra da Estrela reģiona augsnes un klimatiskie apstākļi ļauj galvenokārt attīstīt lauksaimniecību un mežkopību; viena no galvenajām nodarbēm ir vietējo šķirņu Bordaleira Serra da Estrela un Churra Mondegueira aitu audzēšana, kuru piens tiek izmantots tik izslavēto sieru un krēmīgo sieru [requeijão] ražošanai, kuriem piemīt īpaša konsistence un sevišķas aromāta, krāsas un garšas īpašības.

Reģions un tur ražotie sieri jau minēti romiešu autoru darbos. Siers minēts arī kā izvēlētais produkts, kas vests uz pazīstamāko jaunu zemju atklājēju karavelām; tas minēts arī XVI gs. lugās.

Atsauce uz specifikācijas publikāciju

[Regulas (EK) Nr. 510/2006 5. panta 7. punkts]

http://www.dgadr.pt/images/docs/val/dop_igp_etg/Valor/CE_QueijoSE_Versao_Comissao.pdf

(1) Aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 21. novembra Regulu (ES) Nr. 1151/2012 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/15

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 563/2013

(2013. gada 14. jūnijs),

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

tā kā:

(1)	Ar Regulu (ES) Nr. 1151/2012 ir tikusi atcelta un aizstāta Padomes 2006. gada 20. marta Regula (EK) Nr. 510/2006 par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu un cilmes vietu nosaukumu aizsardzību (2).

(2)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 510/2006 9. panta 1. punkta pirmo daļu Komisija ir izskatījusi Spānijas pieteikumu specifikācijas grozījumu apstiprināšanai attiecībā uz aizsargāto cilmes vietas nosaukumu Arroz del Delta del Ebro / Arròs del Delta de l’Ebre, kas reģistrēts saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 1059/2008 (3).

(3)

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Ar šo apstiprina Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī publicēto specifikācijas grozījumu attiecībā uz šīs regulas pielikumā minēto nosaukumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 14. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

Komisijas loceklis

Dacian CIOLOȘ

(1) OV L 343, 14.12.2012., 1. lpp.

(2) OV L 93, 31.3.2006., 12. lpp.

(3) OV L 283, 28.10.2008., 34. lpp.

(4) OV C 278, 14.9.2012., 7. lpp.

PIELIKUMS

Līguma I pielikumā uzskaitītie lauksaimniecības produkti, kas paredzēti lietošanai pārtikā:

1.6. grupa. Svaigi vai pārstrādāti augļi, dārzeņi un labība

SPĀNIJA

Arroz del Delta del Ebro/Arròs del Delta de l’Ebre (ACVN)

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/17

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 564/2013

(2013. gada 18. jūnijs)

par maksām un atlīdzību, kas maksājama Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 22. maija Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu (1) un jo īpaši tās 80. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Būtu jānosaka Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai (turpmāk “aģentūra”) maksājamo maksu struktūra un apmērs, kā arī samaksas nosacījumi.

(2)	Nosakot maksu struktūru un apmēru, būtu jāņem vērā darbs, kas aģentūrai jāveic saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012. Maksas būtu jānosaka tādā apjomā, kas nodrošina to, ka ieņēmumi no šīm maksām kopā ar citiem aģentūras ieņēmumiem ir pietiekami, lai segtu sniegto pakalpojumu izmaksas.

(3)

No Regulas (ES) Nr. 528/2012 80. panta 3. punkta d) apakšpunkta izriet, ka maksu struktūrā un apmērā ir jāņem vērā tas, vai informācija ir iesniegta kopīgi vai atsevišķi. Lai atspoguļotu aģentūras faktisko darba slodzi un veicinātu informācijas kopīgu iesniegšanu, ir lietderīgi iekasēt tikai vienu maksu par pieteikumu, ja vairākas personas kopīgi iesniedz pieteikumu aktīvās vielas apstiprināšanai vai aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošanai.

(4)

Lai ņemtu vērā īpašās vajadzības, kas raksturīgas maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir šādi uzņēmumi Komisijas 2003. gada 6. maija Ieteikuma 2003/361/EK attiecībā uz mikro, mazo un vidējo uzņēmumu definīciju (2) nozīmē (turpmāk “MVU”) un veic uzņēmējdarbību Savienībā, šādiem uzņēmumiem būtu jāpiemēro samazinātas maksas par aktīvās vielas apstiprināšanu, apstiprinājuma atjaunošanu vai iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā un par biocīda atļaujas piešķiršanu vai atjaunošanu. Nosakot samazinājumu apjomu, būtu jāņem vērā ievērojamais MVU īpatsvars biocīdu nozarē un vēlme nepieļaut to, ka citiem uzņēmumiem tiek noteiktas pārmērīgas maksas, vienlaikus nodrošinot aģentūras darba pilnīgu finansēšanu. Lai atturētu no tā, ka tiek iesniegti pieteikumi par biocīdiem, kuri satur aktīvas vielas, kas atbilst vienam no Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. panta 1. punktā norādītajiem aizstājamas vielas kritērijiem, kā arī par šādām aktīvām vielām, samazinājumi nebūtu jāpiemēro pieteikumiem, kas iesniegti par šādiem biocīdiem vai šādām aktīvām vielām.

(5)

Ņemot vērā aģentūras darbu, kas vajadzīgs, lai izskatītu saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 77. pantu iesniegtu pārsūdzību, ir lietderīgi saskaņā ar minētās regulas 77. panta 1. punkta trešo daļu iekasēt maksu par šādām pārsūdzībām. Tomēr, lai neciestu personas, kuras iesniedz pamatotas pārsūdzības, ir lietderīgi atmaksāt šādas maksas, ja pārsūdzība ir labi pamatota.

(6)	Ņemot vērā mazāko darba apjomu, kas aģentūrai jāveic gadījumos, kad pieteikumi ir noraidīti pirms validācijas vai tās laikā vai atsaukti to novērtēšanas laikā, ir lietderīgi paredzēt maksu daļēju atmaksāšanu šādos gadījumos.

(7)

Lai rosinātu iesniegt pieteikumus tādu aktīvo vielu apstiprināšanai, kas ir piemērotas alternatīvas apstiprinātām aktīvām vielām, kuras atbilst vienam no Regulas (ES) Nr. 528/2012 5. panta 1. punktā norādītajiem izslēgšanas kritērijiem, ir lietderīgi paredzēt par šādiem pieteikumiem samaksāto maksu atlīdzināšanu.

(8)

Nosakot maksu par pieteikumiem tādu aktīvo vielu iekļaušanai Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, kas nav vielas, kuras rada pamatu bažām, būtu jāņem vērā paredzamais darbs, kas aģentūrai jāveic, lai apstrādātu šādus pieteikumus, kā arī sabiedrības intereses saistībā ar šādas vielas saturošu biocīdu atļaušanu.

(9)

Lai atturētu no tā, ka tiek iesniegti pieteikumi tādu aktīvo vielu apstiprināšanai vai apstiprinājuma atjaunošanai, kas atbilst vienam no Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. panta 1. punktā norādītajiem aizstājamas vielas kritērijiem, kā arī pieteikumi tādu biocīdu atļaujas piešķiršanai vai atjaunošanai, kam vajadzīgs salīdzinošs novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu, un lai palīdzētu finansēt šajā regulā paredzētos atbrīvojumus no maksas un maksas samazinājumus, ir lietderīgi paredzēt paaugstinātas maksas par šādiem pieteikumiem.

(10)

Ņemot vērā aģentūras darbu, kas vajadzīgs, lai izskatītu pieprasījumu sniegt atzinumu par izmaiņu klasificēšanu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. aprīļa Īstenošanas regulu (ES) Nr. 354/2013 par tādu biocīdu izmaiņām, kas atļauti saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (3), ir lietderīgi iekasēt maksu par šādiem pieprasījumiem. Tomēr, lai pēc iespējas lielākā mērā nepieļautu to, ka cieš pieteikuma iesniedzēji, kuru pieprasījumi klasificēt izmaiņas kā nebūtiskas vai administratīvas ir pamatoti, ir lietderīgi samazināt maksu par sekojošo izmaiņu pieteikumu, ja pieprasījuma rezultātā tiek izdots ieteikums klasificēt izmaiņas kā administratīvas vai nebūtiskas.

(11)

Ņemot vērā aģentūras darbu, kas vajadzīgs, lai apstrādātu iesniegumus par iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā, kas minēts Regulas (ES) Nr. 528/2012 95. pantā, ir lietderīgi iekasēt maksu par šādiem iesniegumiem. Darba apjoms, kas vajadzīgs šādu iesniegumu izskatīšanai, ievērojami atšķirsies atkarībā no tā, vai attiecīgā persona iesniedz piekļuves pilnvaru vai jaunu dokumentāciju, jo pēdējā minētajā gadījumā aģentūrai būs jāpārbauda, vai dokumentācija atbilst Regulas (ES) Nr. 528/2012 II pielikumam vai, attiecīgā gadījumā, Eiropas Parlamenta un Padomes 1998. gada 16. februāra Direktīvas 98/8/EK par biocīdo produktu laišanu tirgū (4) IIA pielikumam. Ir lietderīgi maksu attiecīgi diferencēt.

(12)	Ņemot vērā aģentūras darbu, kas vajadzīgs, lai apstrādātu konfidencialitātes pieprasījumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 66. panta 4. punktu, ir lietderīgi iekasēt maksu par šādiem pieprasījumiem.

(13)

Tā kā aģentūras budžetu izstrādā un izpilda euro un arī tās pārskatus veido euro saskaņā ar 19. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2012. gada 25. oktobra Regulā (ES, Euratom) Nr. 966/2012 par finanšu noteikumiem, ko piemēro Savienības vispārējam budžetam, un par Padomes Regulas (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 atcelšanu (5), ar 17. pantu Komisijas 2002. gada 23. decembra Regulā (EK, Euratom) Nr. 2343/2002 par pamata Finanšu regulu struktūrām, kas minētas 185. pantā Padomes Regulā (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam (6), un ar Eiropas Ķīmisko vielu aģentūras 2008. gada 24. septembra Finanšu regulas (7) 17. pantu, ir lietderīgi maksas iekasēt tikai euro.

(14)	No Regulas (ES) Nr. 528/2012 80. panta 3. punkta f) apakšpunkta izriet, ka maksu termiņi jānosaka, pienācīgi ņemot vērā minētajā regulā paredzēto procedūru termiņus.

(15)

Šajā regulā noteiktās maksas būtu pietiekami bieži jāpārskata, lai tās salāgotu ar inflācijas līmeni un ar faktiskajām izmaksām, kas aģentūrai rodas saistībā ar sniegtajiem pakalpojumiem. Šajā pārskatīšanā būtu jāņem vērā aģentūras uzkrātā pieredze saskaņā ar regulu iesniegto pieteikumu izskatīšanā un tādējādi kāpinātā darba efektivitāte.

(16)

Biocīdu pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (ES) Nr. 528/2012 82. panta 1. punktā, nesniedza atzinumu par šajā regulā paredzētajiem pasākumiem. Tā kā īstenošanas akts tika uzskatīts par nepieciešamu, priekšsēdētājs īstenošanas akta projektu iesniedza turpmākai apspriešanai pārsūdzības komitejā. Pārsūdzības komiteja atzinumu nesniedza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I NODAĻA

MAKSAS

1. pants

Maksas par darbu saistībā ar aktīvajām vielām

Aģentūra iekasē I pielikuma 1. tabulā noteiktās maksas par darbu, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 jāveic saistībā ar aktīvo vielu apstiprināšanu un apstiprinājuma atjaunošanu, kā arī iekļaušanu minētās regulas I pielikumā.

2. pants

Maksas par darbu saistībā ar Savienības atļauju biocīdiem

Aģentūra iekasē II pielikuma 1. tabulā noteiktās maksas par darbu, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 jāveic saistībā ar Savienības atļauju biocīdiem.

3. pants

Citas maksas

1. Aģentūra iekasē III pielikumā noteiktās maksas par darbu, kas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012 jāveic saistībā ar tehniskās ekvivalences noteikšanu, savstarpējas atzīšanas pieteikumiem, pieprasījumiem par iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā un pieprasījumiem ievērot aģentūrai iesniegtās informācijas konfidencialitāti.

2. Aģentūra iekasē III pielikumā noteiktās gada maksas par katru biocīdu vai biocīdu saimi, kam piešķirta Savienības atļauja. Gada maksa ir maksājama pirmajā un katrā nākamajā gadadienā pēc atļaujas stāšanās spēkā. Tā attiecas uz iepriekšējo gadu.

4. pants

Maksas par pārsūdzībām, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 77. pantu iesniegtas pret aģentūras lēmumu

1. Aģentūra iekasē III pielikumā noteikto maksu par katru pārsūdzību, kas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 77. pantu iesniegta pret aģentūras lēmumu.

2. Pārsūdzība netiek uzskatīta par saņemtu Apelācijas padomē līdz brīdim, kad aģentūra ir saņēmusi attiecīgo maksu.

3. Ja Apelācijas padome pārsūdzību uzskata par nepieņemamu, attiecīgo maksu neatmaksā.

4. Aģentūra atmaksā saskaņā ar 1. punktu iekasēto maksu, ja aģentūras izpilddirektors labo lēmumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (8) 93. panta 1. punktu vai ja pārsūdzības izskatīšanas rezultātā tiek pieņemts pārsūdzības iesniedzējam labvēlīgs lēmums.

5. pants

Iespēja atlīdzināt maksu par tādu apstiprinātu aktīvo vielu alternatīvām, kas atbilst vienam no izslēgšanas kritērijiem

1. Kad aģentūrai ir iesniegts pieteikums tādas aktīvās vielas apstiprināšanai, kas Regulas (ES) Nr. 528/2012 5. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē var būt piemērota alternatīva apstiprinātai aktīvajai vielai, kura atbilst vienam no minētās regulas 5. panta 1. punktā noteiktajiem izslēgšanas kritērijiem, pieteikuma iesniedzējs var pieprasīt aģentūrai maksājamās maksas atlīdzināšanu.

2. Kad no aģentūras ir saņemts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 8. panta 4. punktu izdots atzinums, kurā iekļauts arī ieteikums attiecībā uz to, vai aktīvā viela ir piemērota alternatīva Regulas (ES) Nr. 528/2012 5. panta 2. punkta otrās daļas nozīmē, Komisija lemj par pieprasījumu.

3. Ja Komisija nolemj, ka aktīvā viela ir piemērota alternatīva, aģentūra par to informē pieteikuma iesniedzēju un pilnībā atlīdzina 1. punktā minēto maksu.

II NODAĻA

ATBALSTS MVU

6. pants

MVU statusa atzīšana

1. Pirms aģentūrai tiek iesniegts pieteikums par aktīvās vielas apstiprināšanu, apstiprinājuma atjaunošanu vai iekļaušanu Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā vai par Savienības atļauju biocīdam vai biocīdu saimei, kuru iesniedz attiecīgi saskaņā ar minētās regulas 7. panta 1. punktu, 13. panta 1. punktu, 28. panta 4. punktu, 43. panta 1. punktu vai 45. panta 1. punktu un kurā pieprasīts MVU piemērojamais samazinājums, potenciālais pieteikuma iesniedzējs sniedz aģentūrai attiecīgās ziņas, kas pierāda tiesības uz šādu samazinājumu, pamatojoties uz MVU statusu Ieteikuma 2003/361/EK nozīmē.

2. Ja iesniegts pieteikums aktīvās vielas apstiprināšanai, apstiprinājuma atjaunošanai vai iekļaušanai Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā, šo jautājumu izlemj, atsaucoties uz aktīvās vielas ražotāju, kuru pārstāv potenciālais pieteikuma iesniedzējs. Ja iesniegts pieteikums par biocīda atļauju vai biocīda atļaujas atjaunošanu, šo jautājumu izlemj, atsaucoties uz potenciālo atļaujas turētāju.

3. Aģentūra publicē sarakstu ar attiecīgajām ziņām, kas jāiesniedz saskaņā ar 1. punktu.

4. Aģentūra 45 dienu laikā pēc visu 1. punktā minēto ziņu saņemšanas lemj par potenciālo MVU statusu.

5. Attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, uzņēmumu atzīst par MVU uz diviem gadiem.

6. Lēmumu, ko aģentūra pieņēmusi saskaņā ar 4. punktu, var pārsūdzēt saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 77. pantu.

7. pants

Maksas samazinājumi

1. Aģentūrai maksājamo maksu samazinājumus, kas noteikti I pielikuma 2. tabulā un II pielikuma 2. tabulā, piešķir MVU, kuri veic uzņēmējdarbību Savienībā.

2. Attiecībā uz pieteikumiem aktīvās vielas apstiprināšanai, apstiprinājuma atjaunošanai vai iekļaušanai Regulas (ES) Nr. 528/2012 I pielikumā samazinājumus piešķir tikai tad, ja aktīvā viela nav aizstājama viela.

3. Attiecībā uz pieteikumiem par biocīda atļauju vai atļaujas atjaunošanu samazinājumus piešķir tikai tad, ja biocīds nesatur aktīvo vielu, kas ir aizstājama viela.

III NODAĻA

MAKSĀJUMI

8. pants

Maksāšanas kārtība

1. Šajā regulā paredzētās maksas maksā euro.

2. Maksājumus veic tikai pēc tam, kad aģentūra ir izrakstījusi rēķinu.

3. Atkāpjoties no 2. punkta, maksājumus, kas maksājami saskaņā ar 4. pantu, veic pārsūdzības iesniegšanas laikā.

4. Maksājumus veic ar pārskaitījumu uz aģentūras bankas kontu.

9. pants

Maksājuma identifikācija

1. Katra maksājuma dokumenta atsauces laukā norāda rēķina numuru, izņemot 8. panta 3. punktā minētos maksājumus.

2. To maksājumu dokumentu atsauces laukā, kas minēti 8. panta 3. punktā, norāda pārsūdzības iesniedzēja(-u) identitāti un pārsūdzētā lēmuma numuru, ja tas ir pieejams.

3. Ja maksājuma mērķi nevar identificēt, aģentūra nosaka termiņu, līdz kuram maksātājam ir rakstiski jāpaziņo maksājuma mērķis. Ja aģentūra līdz minētā termiņa beigām paziņojumu par attiecīgā maksājuma mērķi nesaņem, maksājumu uzskata par nederīgu un attiecīgo summu atmaksā maksātājam.

10. pants

Maksājuma datums

1. Ja vien nav paredzēts citādi, maksas samaksā 30 dienu laikā no datuma, kurā aģentūra nosūtījusi paziņojumu par rēķinu.

2. Par maksājuma datumu tiek uzskatīts datums, kurā attiecīgais maksājums pilnā apmērā ir ieskaitīts aģentūras bankas kontā.

3. Maksājumu uzskata par laikus veiktu, ja ir iesniegti pietiekami dokumentāri pierādījumi tam, ka maksātājs pirms noteiktā termiņa beigām ir devis rīkojumu pārskaitīt attiecīgo summu uz rēķinā norādīto bankas kontu. Finanšu institūcijas izdotu pārskaitījuma uzdevumu uzskata par pietiekamu pierādījumu.

11. pants

Nepietiekams maksājums

1. Maksājuma termiņu uzskata par ievērotu tikai tad, ja attiecīgā maksa noteiktajā termiņā ir samaksāta pilnā apmērā.

2. Ja rēķins attiecas uz vairākiem darījumiem, aģentūra jebkuru nepietiekamu maksājumu var attiecināt uz jebkuru no šiem darījumiem. Maksājumu attiecināšanas kritērijus nosaka aģentūras valde.

12. pants

Pārmaksāto summu atmaksa

1. Kārtību, kādā pārmaksātās summas tiek atmaksātas maksātājam, nosaka aģentūras izpilddirektors, un tā tiek publicēta aģentūras tīmekļa vietnē.

Tomēr, ja pārmaksātā summa ir mazāka par EUR 200 un attiecīgais maksātājs nav īpaši pieprasījis tās atmaksu, pārmaksātā summa netiek atmaksāta.

2. Summas, kas ir pārmaksātas un nav atmaksātas, nevar izmantot, lai samazinātu nākamos maksājumus aģentūrai.

13. pants

Summu atmaksāšana gadījumos, kad pieteikumus noraida pirms validācijas vai tās laikā vai atsauc novērtēšanas laikā

1. Aģentūra atlīdzina 90 % no iekasētās maksas, ja pieteikumu par aktīvās vielas apstiprināšanu vai biocīda atļauju, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 7. panta 1. punktu vai 43. panta 1. punktu, vai būtisku vai nebūtisku biocīda izmaiņu pieteikumu noraida pirms validācijas vai tās laikā.

2. Aģentūra atlīdzina 75 % no iekasētās maksas, ja pieteikumu par aktīvās vielas apstiprināšanu vai biocīda atļauju, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 7. panta 1. punktu vai 43. panta 1. punktu, vai būtisku biocīda izmaiņu pieteikumu atsauc, pirms kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, ir nosūtījusi aģentūrai savu novērtējuma ziņojumu.

Iekasēto maksu neatlīdzina, ja pieteikumu atsauc pēc tam, kad kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, ir nosūtījusi aģentūrai savu novērtējuma ziņojumu.

3. Kārtību, kādā atlikusī summa tiek atmaksāta maksātājam, nosaka aģentūras izpilddirektors, un tā tiek publicēta aģentūras tīmekļa vietnē.

IV NODAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14. pants

Referentu izdevumu atlīdzināšana

Biocīdu komitejas locekļiem, kas darbojas kā referenti, atlīdzina izdevumus no maksām, kas saskaņā ar 80. panta 2. punktu samaksātas dalībvalstu kompetentajām iestādēm, kuras darbojas kā kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu.

15. pants

Atlīdzība

1. Ja saņemts labvēlīgs atzinums no Komisijas, aģentūra ar valdes lēmumu var noteikt atlīdzību par administratīviem vai tehniskiem pakalpojumiem, ko tā pēc kādas puses pieprasījuma sniedz saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, lai veicinātu tās īstenošanu. Aģentūras izpilddirektors var nolemt neiekasēt atlīdzību no starptautiskām organizācijām vai valstīm, kas lūgušas aģentūras palīdzību.

2. Atlīdzību nosaka tādā apjomā, lai tā segtu aģentūras sniegto pakalpojumu izmaksas, un tā nepārsniedz minēto izmaksu segšanai vajadzīgo apjomu.

3. Atlīdzību samaksā 30 kalendāra dienu laikā no datuma, kad aģentūra nosūtījusi paziņojumu par rēķinu.

16. pants

Provizoriska tāme

Aģentūras (9) valde, sagatavojot nākamā finanšu gada kopējo izdevumu un ieņēmumu tāmi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 96. panta 5. punktu, iekļauj tajā īpašas provizoriskas aplēses par ienākumiem no maksām un atlīdzības par darbībām, kas aģentūrai uzticētas saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 528/2012, nodalot tos no ienākumiem no Savienības subsīdijām.

17. pants

Pārskatīšana

Komisija katru gadu pārskata šajā regulā paredzētās maksas un atlīdzību, ņemot vērā inflācijas līmeni, kas noteikts, izmantojot Eurostat publicēto Eiropas patēriņa cenu indeksu. Pirmo pārskatīšanu veic vēlākais līdz 2015. gada 1. janvārim.

Turklāt Komisija pastāvīgi pārskata šo regulu, ņemot vērā būtisku informāciju, kas kļūst pieejama saistībā ar pamatā esošajiem pieņēmumiem par paredzamajiem aģentūras ienākumiem un izdevumiem. Vēlākais līdz 2015. gada 1. janvārim Komisija pārskata šo regulu, lai attiecīgā gadījumā to grozītu, jo īpaši ņemot vērā aģentūrai vajadzīgos resursus un resursus, kas dalībvalstu kompetentajām iestādēm vajadzīgi par līdzīgiem pakalpojumiem. Pārskatīšanā ņem vērā ietekmi uz MVU un attiecīgā gadījumā pārskata maksas samazinājuma likmes, kas piemērojamas MVU.

18. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 167, 27.6.2012., 1. lpp.

(2) OV L 124, 20.5.2003., 36. lpp.

(3) OV L 109, 19.4.2013., 4. lpp.

(4) OV L 123, 24.2.1998., 1. lpp.

(5) OV L 298, 26.10.2012., 1. lpp.

(6) OV L 357, 31.12.2002., 72. lpp.

(7) MB/53/2008 final.

(8) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

(9) OV L 396, 30.12.2006., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Maksas saistībā ar aktīvajām vielām

1. tabula

Standarta maksas

Uzdevuma vispārīgs apraksts; Regulas (ES) Nr. 528/2012 attiecīgais noteikums	Īpašs nosacījums vai uzdevuma apraksts	Maksa (EUR)
Aktīvās vielas apstiprināšana; 7. panta 2. punkts	Maksa par pirmo produkta veidu, attiecībā uz kuru apstiprināta minētā aktīvā viela	120 000
	Papildu maksa par papildu produkta veidu	40 000
	Papildu maksa par produkta veidu (gan par pirmo produkta veidu, gan par ikvienu papildu produkta veidu), ja aktīvā viela ir aizstājama viela saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. pantu	20 000
	Maksa par apstiprinājuma grozījumu, kas nav produkta veida pievienošana	20 000
Apstiprinājuma atjaunošana; 13. panta 3. punkts	Maksa par pirmo produkta veidu, attiecībā uz kuru pieprasīta minētās aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošana	15 000
	Papildu maksa par papildu produkta veidu	1 500
	Papildu maksa par pirmo produkta veidu, attiecībā uz kuru pieprasīta minētās aktīvās vielas apstiprinājuma atjaunošana, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 14. panta 1. punktu tiek nolemts, ka ir vajadzīga pilnīga novērtēšana	25 000
	Papildu maksa par papildu produkta veidu, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 14. panta 1. punktu tiek nolemts, ka ir vajadzīga pilnīga novērtēšana	2 500
	Papildu maksa par produkta veidu (gan par pirmo produkta veidu, gan par ikvienu papildu produkta veidu), ja aktīvā viela ir aizstājama viela saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 10. pantu	20 000
Aktīvās vielas iekļaušana I pielikumā; 28. pants	Maksa par aktīvās vielas pirmo iekļaušanu I pielikumā	10 000
Aktīvās vielas iekļaušana I pielikumā; 28. pants	Maksa par grozījumu attiecībā uz I pielikumā iekļautu aktīvo vielu	2 000
Paziņojums saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1451/2007 3.a pantu	Maksa par vielas/produkta veida kombināciju Maksu par paziņojumu atskaita no maksas par turpmāko pieteikumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 7. pantu	10 000

2. tabula

Maksas samazinājumi, kas attiecas uz pieteikumiem par aktīvo vielu apstiprināšanu, apstiprinājuma atjaunošanu, iekļaušanu I pielikumā, ja aktīvās vielas ražotājs ir MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izņemot gadījumus, kad aktīvā viela ir aizstājama viela

Uzņēmuma veids	Samazinājums (% no standarta maksas)
Mikrouzņēmums	60
Mazais uzņēmums	40
Vidējais uzņēmums	20

II PIELIKUMS

Maksas par Savienības atļauju biocīdiem

1. tabula

Standarta maksas

Uzdevuma vispārīgs apraksts; Regulas (ES) Nr. 528/2012 attiecīgais noteikums	Īpašs nosacījums vai uzdevuma apraksts	Maksa (EUR)
Savienības atļaujas piešķiršana vienam biocīdam; 43. panta 2. punkts	Maksa par biocīdu, kas nav identisks ar (vienu no) reprezentatīvajiem biocīdiem, kuri novērtēti vielas apstiprināšanas nolūkos	80 000
	Maksa par biocīdu, kas ir identisks ar (vienu no) reprezentatīvajiem biocīdiem, kuri novērtēti vielas apstiprināšanas nolūkos	40 000
	Papildu maksa par biocīdu, ja ir vajadzīgs salīdzinošs novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu	40 000
	Papildu maksa par biocīdu, ja pieprasītā atļauja ir pagaidu atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 2. punktu	10 000
Savienības atļaujas piešķiršana biocīdu saimei; 43. panta 2. punkts	Maksa par biocīdu saimi	150 000
	Papildu maksa par biocīdu saimi, ja ir vajadzīgs salīdzinošs novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu	60 000
	Papildu maksa par biocīdu saimi, ja pieprasītā atļauja ir pagaidu atļauja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 55. panta 2. punktu	15 000
Paziņojums aģentūrai par papildu biocīda iekļaušanu biocīdu saimē; 17. panta 6. punkts	Maksa par papildu biocīdu	2 000
Savienības atļauja vienādiem biocīdiem; 17. panta 7. punkts	Maksa par biocīdu, kas ir “vienāds biocīds” tādā nozīmē, kā noteikts Komisijas 2013. gada 6. maija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 414/2013, ar kuru nosaka procedūru atļaujas piešķiršanai vienādiem biocīdiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 (1)	2 000
Atļauta biocīda vai biocīdu saimes būtiskas izmaiņas; 50. panta 2. punkts	Maksa par pieteikumu	40 000
Atļauta biocīda vai biocīdu saimes nebūtiskas izmaiņas; 50. panta 2. punkts	Maksa par pieteikumu	15 000
Atļauta biocīda vai biocīdu saimes administratīvas izmaiņas; 50. panta 2. punkts	Maksa par paziņojumu	2 000
Ieteikums par atļauta biocīda vai biocīdu saimes izmaiņu klasificēšanu; 50. panta 2. punkts	Maksa par pieprasījumu saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 354/2013 Ja izdots ieteikums klasificēt izmaiņas kā administratīvas vai nebūtiskas izmaiņas, maksu par pieprasījumu atskaita no maksas par sekojošo pieteikumu vai paziņojumu, kas iesniegts saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 354/2013	2 000
Savienības atļaujas atjaunošana vienam biocīdam; 45. panta 3. punkts	Maksa par biocīdu	5 000
	Papildu maksa par biocīdu, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 14. panta 1. punktu tiek nolemts, ka ir vajadzīga pilnīga novērtēšana	15 000
	Papildu maksa par biocīdu, ja ir vajadzīgs salīdzinošs novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu	40 000
Savienības atļaujas atjaunošana biocīdu saimei; 45. panta 3. punkts	Maksa par biocīdu saimi	7 500
	Papildu maksa par biocīdu saimi, ja saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 14. panta 1. punktu tiek nolemts, ka ir vajadzīga pilnīga novērtēšana	22 500
	Papildu maksa par biocīdu saimi, ja ir vajadzīgs salīdzinošs novērtējums saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 528/2012 23. pantu	60 000

2. tabula

Maksas samazinājumi, kas attiecas uz pieteikumiem par Savienības atļaujas piešķiršanu vai atjaunošanu biocīdiem vai biocīdu saimēm, ja potenciālais atļaujas turētājs ir MVU, kas veic uzņēmējdarbību Savienībā, izņemot gadījumus, kad biocīds satur aktīvo vielu, kas ir aizstājama viela

Uzņēmuma veids	Samazinājums (% no standarta maksas)
Mikrouzņēmums	30
Mazais uzņēmums	20
Vidējais uzņēmums	10

(1) OV L 125, 7.5.2013., 4. lpp.

III PIELIKUMS

Citas maksas

Uzdevuma vispārīgs apraksts; Regulas (ES) Nr. 528/2012 attiecīgais noteikums	Īpašs nosacījums vai uzdevuma apraksts	Maksa (EUR)
Tehniskā ekvivalence; 54. panta 3. punkts	Maksa, ja aktīvās vielas avotu atšķirības ir saistītas tikai ar ražošanas vietas maiņu un pieteikums balstās tikai uz analītiskiem datiem	5 000
	Maksa, ja aktīvās vielas avotu atšķirības pārsniedz ražošanas vietas maiņu un pieteikums balstās tikai uz analītiskiem datiem	20 000
	Maksa gadījumos, kad iepriekšminētie nosacījumi nav izpildīti	40 000
Gada maksa par biocīdiem, kam piešķirta Savienības atļauja; 80. panta 1. punkta a) apakšpunkts	Maksa par biocīdam piešķirtu Savienības atļauju	10 000
	Maksa par biocīdu saimei piešķirtu Savienības atļauju	20 000
Maksa par savstarpējas atzīšanas pieteikumiem; 80. panta 1. punkta a) apakšpunkts	Maksa par biocīdu vai biocīdu saimi, uz ko attiecas savstarpējas atzīšanas pieteikums, katrā dalībvalstī, kurā pieprasīta savstarpēja atzīšana	700
Pārsūdzība; 77. panta 1. punkts	Maksa par pārsūdzību	2 500
Iesniegums par iekļaušanu attiecīgo personu sarakstā; 95. pants	Maksa par piekļuves pilnvaras iesniegšanu attiecībā uz dokumentāciju, kuru aģentūra vai kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, jau ir atzinusi par pilnīgu	2 000
	Maksa par piekļuves pilnvaras iesniegšanu attiecībā uz dokumentāciju, kuru aģentūra vai kompetentā iestāde, kas veic novērtēšanu, jau ir atzinusi par pilnīgu, ja līdz ar pilnvaru tiek iesniegti papildinoši dati	20 000
	Maksa par jaunas lietas iesniegšanu	40 000
Pieprasījumi, kas aģentūrai iesniegti saskaņā ar 66. panta 4. punktu	Maksa par informācijas vienību, par kuru iesniegts pieprasījums ievērot konfidencialitāti	1 000

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/26

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 565/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1731/2006, (EK) Nr. 273/2008, (EK) Nr. 566/2008, (EK) Nr. 867/2008, (EK) Nr. 606/2009 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 491/2007

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 22. oktobra Regulu (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (Vienotā TKO regula) (1), un jo īpaši tās 192. panta 2. punktu saistībā ar tās 4. pantu,

tā kā:

(1)

Komisijas 2009. gada 31. augusta Regula (EK) Nr. 792/2009, ar ko nosaka kārtību, kādā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un dokumentus, kas pieprasīti, īstenojot tirgu kopīgo organizāciju, tiešo maksājumu režīmu, lauksaimniecības produktu veicināšanas pasākumus, kā arī režīmus, ko piemēro attālākajiem reģioniem un Egejas jūras nelielajām salām (2), nosaka vienotus noteikumus par to, kā dalībvalstis Komisijai paziņo informāciju un iesniedz dokumentus. Šajos noteikumos ietverts dalībvalstu pienākums izmantot informācijas sistēmas, kuras Komisija nodevusi to rīcībā, un paredzēta to iestāžu un privātpersonu piekļuves tiesību validēšana, kam atļauts sūtīt paziņojumus. Regulā (EK) Nr. 792/2009 arī noteikti kopīgi principi, kas attiecas uz informācijas sistēmām, lai garantētu dokumentu autentiskumu, integritāti un salasāmību ilgtermiņā un nodrošinātu personas datu aizsardzību. Pienākums izmantot šīs informācijas sistēmas ir jāparedz katrā regulā, kas nosaka konkrētu paziņošanas pienākumu.

(2)	Komisija ir izstrādājusi informācijas sistēmu, kas ļauj elektroniski pārvaldīt dokumentus un procedūras gan tās iekšējās darba procedūrās, gan attiecībās ar iestādēm, kuras iesaistītas kopējā lauksaimniecības politikā.

(3)

Izmantojot minēto sistēmu, var izpildīt vairākus paziņošanas pienākumus, piemēram, pienākumus, kas paredzēti Komisijas 2006. gada 23. novembra Regulā (EK) Nr. 1731/2006 par īpašiem sīki izstrādātiem noteikumiem eksporta kompensāciju piemērošanai konkrētiem konservētas liellopu un teļa gaļas produktiem (3), 2008. gada 5. marta Regulā (EK) Nr. 273/2008, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1255/1999 piemērošanai attiecībā uz piena un piena produktu analīžu un kvalitātes vērtēšanas metodēm (4), 2008. gada 18. jūnija Regulā (EK) Nr. 566/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai tādas gaļas tirdzniecībai, kas iegūta no liellopiem, kuru vecums nepārsniedz 12 mēnešus (5), 2008. gada 3. septembra Regulā (EK) Nr. 867/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz olīvu nozares tirgus dalībnieku organizācijām, to darba programmām un finansējumu (6), 2009. gada 10. jūlija Regulā (EK) Nr. 606/2009, ar ko nosaka konkrētus sīki izstrādātus Padomes Regulas (EK) Nr. 479/2008 īstenošanas noteikumus attiecībā uz vīnkopības produktu kategorijām, vīndarības metodēm un piemērojamiem ierobežojumiem (7), un Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas Regulā (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (8).

(4)	Efektīvas administratīvās pārvaldības labad un ņemot vērā pieredzi, dažus noteiktos paziņojumus vajadzētu vienkāršot, precizēt vai svītrot.

(5)

Komisijas 2007. gada 3. maija Regula (EK) Nr. 491/2007, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1947/2005 attiecībā uz datu paziņošanu par sēklām (9), attiecas tikai uz paziņojumiem, kas vairs nav lietderīgi, jo attiecībā uz konkrētām sēklu sugām vairs netiek piešķirts īpašais atbalsts.

(6)	Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 135. pants paredz pienākumu paziņot par parastajām tirdzniecības dienām reprezentatīvajos tirgos. Tā kā elektroniskā paziņošanas sistēma sniedz iespēju par cenām paziņot katru dienu, vairs nav vajadzības paziņot par parastajām tirdzniecības dienām.

(7)

Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1333/2011 (10) 9. pants paredz pienākumu paziņot Komisijai to banānu tirgotāju sarakstu, kuriem piešķirts atbrīvojums no pārbaudēm par atbilstību tirdzniecības standartiem. Nav pierādījies, ka šāds paziņojums būtu lietderīgs, lai nodrošinātu šo tirdzniecības standartu ievērošanu banānu nozarē. Tāpēc tas būtu jāsvītro.

(8)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Regulas (EK) Nr. 1731/2006, (EK) Nr. 273/2008, (EK) Nr. 566/2008, (EK) Nr. 867/2008, (EK) Nr. 606/2009 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011. Regula (EK) Nr. 491/2007 būtu jāatceļ.

(9)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Lauksaimniecības tirgu kopīgās organizācijas pārvaldības komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 1731/2006 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Papildu kontroles pasākumi

1. Dalībvalstis nosaka sīkāk izstrādātus pasākumus konservētu produktu ražošanas kontrolei un par tiem paziņo Komisijai. Īpaši dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu izmantoto izejvielu vai attiecīgo produktu aizstāšanas iespēju.

2. Šā panta 1. punktā minētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (11).

2. pants

Regulu (EK) Nr. 273/2008 groza šādi:

1)	regulas 19. pantu svītro;

2)	regulā iekļauj šādu 19.a pantu: “19.a pants Paziņojumi Regulas 2. pantā, 4. panta 1. punktā un III pielikuma C daļā paredzētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (12).

3. pants

Regulas (EK) Nr. 566/2008 9. pantu aizstāj ar šādu:

“9. pants

Paziņojumi

Regulas 4. panta 1. un 3. punktā, 6. panta 3. punktā un 8. panta 1. un 2. punktā paredzētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (13).

4. pants

Regulas (EK) Nr. 867/2008 18. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Šajā pantā paredzētos paziņojumus sniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (14).

5. pants

Regulu (EK) Nr. 606/2009 groza šādi:

1)	regulas 4. pantam pievieno šādu 5. punktu: “5. Šā panta 1. punkta c) apakšpunktā un 3. un 4. punktā paredzēto informāciju un dokumentus Komisijai iesniedz saskaņā ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 792/2009 (15).

IA pielikuma 3. papildinājuma 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Grieķija iepriekš brīdina Komisiju par nodomu grozīt noteikumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Minēto informāciju sniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009. Ja Komisija neatbild divu mēnešu laikā pēc šāda paziņojuma, Grieķija drīkst ieviest plānotos grozījumus.”;

3)	IB pielikuma A daļas 3. punktā otro teikumu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis iepriekš un saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009 sniedz Komisijai visu vajadzīgo tehnisko informāciju par attiecīgajiem vīniem, tostarp to specifikācijas un informāciju par gadā saražoto daudzumu.”;

4)	IC pielikuma 3. punktā otro daļu aizstāj ar šādu: “Dalībvalstis par šīm atkāpēm Komisijai paziņo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009. Komisija pēc tam par to informē pārējās dalībvalstis.”

6. pants

Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011 groza šādi:

regulas 134. panta 1. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“a)

vidējās reprezentatīvās cenas produktiem, kas ievesti no trešām valstīm un ko pārdod XVII pielikumā uzskaitītajos reprezentatīvajos importa tirgos, un nozīmīgās cenas, kas ir reģistrētas citos tirgos lieliem importētu produktu daudzumiem, vai, ja nav pieejamas reprezentatīvo tirgu cenas, nozīmīgās importēto produktu cenas, kas reģistrētas citos tirgos, un”;

2)	regulas 135. pantu svītro;

regulas 146. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Regulas 9. panta 2. punktā, 18. panta 3. un 4. punktā, 97. pantā, 128. pantā, 129. panta 1. punktā, 130. pantā, 131. pantā un šajā pantā paredzētos paziņojumus, kā arī 92. panta 1. punktā paredzēto pieprasījumu iesniedz saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 792/2009.”

4)	XVII pielikuma nosaukumu aizstāj ar nosaukumu “134. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētie reprezentatīvie tirgi”.

7. pants

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1333/2011 9. panta 3. punkta otro daļu svītro.

8. pants

Regulu (EK) Nr. 491/2007 atceļ.

9. pants

Šī regula stājas spēkā trešajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. jūlija.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.

(3) OV L 325, 24.11.2006., 12. lpp.

(4) OV L 88, 29.3.2008., 1. lpp.

(5) OV L 160, 19.6.2008., 22. lpp.

(6) OV L 237, 4.9.2008., 5. lpp.

(7) OV L 193, 24.7.2009., 1. lpp.

(8) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

(9) OV L 116, 4.5.2007., 3. lpp.

(10) OV L 336, 20.12.2011., 23. lpp.

(11) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(12) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(13) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(14) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”

(15) OV L 228, 1.9.2009., 3. lpp.”;

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/29

KOMISIJAS REGULA (ES) Nr. 566/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2000. gada 22. decembra Regulu (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (1) un jo īpaši tās 74. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Regulas (EK) Nr. 44/2001 I pielikumā uzskaitīti valsts jurisdikcijas noteikumi, kas minēti regulas 3. panta 2. punktā un 4. panta 2. punktā.

(2)	Regulas (EK) Nr. 44/2001 I pielikums ir vairākkārt grozīts – pēdējie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 156/2012 (2), lai atjauninātu valsts jurisdikcijas noteikumus.

(3)	Polija ir paziņojusi Komisijai par papildu grozījumiem I pielikumā iekļautajā sarakstā.

(4)	Saskaņā ar Nolīguma starp Eiropas Kopienu un Dānijas Karalisti par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās (3) 2. pantu šī regula saskaņā ar starptautiskajām tiesībām būtu jāpiemēro attiecībām starp Eiropas Savienību un Dāniju.

(5)	Tādēļ Regula (EK) Nr. 44/2001 būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulas (EK) Nr. 44/2001 I pielikumā ierakstu par Poliju aizstāj ar šādu:

“—	Polijā: Civilprocesa kodeksa (Kodeksu postępowania cywilnego) 1103. panta 4. punkts un 1110. pants, ciktāl tie nosaka jurisdikciju, pamatojoties vienīgi uz kādu no šādiem apstākļiem: pieteikuma iesniedzējs ir Polijas pilsonis vai viņa pastāvīgā dzīvesvieta, domicils vai juridiskā adrese ir Polijā.”

2. pants

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 12, 16.1.2001., 1. lpp.

(2) OV L 50, 23.2.2012., 3. lpp.

(3) OV L 299, 16.11.2005., 62. lpp.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/30

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 567/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 (1) atcelšanu un jo īpaši tās 33. panta 2. un 3. punktu un 38. panta d) punktu,

tā kā:

(1)

Komisijas Regulas (EK) Nr. 1235/2008 (2) III pielikumā ir iekļauts to trešo valstu saraksts, kuru lauksaimniecības produktu bioloģiskās ražošanas sistēma un kontroles pasākumi ir atzīti par līdzvērtīgiem Regulā (EK) Nr. 834/2007 noteiktajiem. Attiecībā uz dažām valstīm, kas norādītas minētajā pielikumā, kas grozīts ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 508/2012 (3), dažu kontroles iestāžu interneta adrese ir nepareizi norādīta vai arī šī adrese vairs nav pareiza.

(2)

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumā sniegts to kontroles organizāciju un kontroles iestāžu saraksts, kuras līdzvērtības pārbaudes nolūkos ir pilnvarotas trešās valstīs veikt pārbaudes un izdot sertifikātus. Attiecībā uz dažām kontroles organizācijām vai kontroles iestādēm minētā pielikuma tekstā, kas grozīts ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 508/2012 un Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 125/2013 (4), ir kļūdas attiecībā uz dažām trešām valstīm norādīto produktu kategorijām.

(3)	Turklāt vienas kontroles organizācijas interneta adrese, kas norādīta Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikumā, ir nepareiza.

(4)	Tāpēc attiecīgi būtu jāgroza Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III un IV pielikums.

(5)

Juridiskās noteiktības labad labotā informācija par AGRECO R.F. GÖDERZ GmbH būtu jāpiemēro, sākot ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 508/2012 II pielikuma piemērošanas dienu, savukārt labotā informācija par IMO-Control Sertifikasyon Tic. Ltd Ști un Organización Internacional Agropecuaria būtu jāpiemēro no dienas, kad piemēro Īstenošanas regulas (ES) Nr. 125/2013 II pielikumu.

(6)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Bioloģiskās ražošanas regulatīvās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Regulu (EK) Nr. 1235/2008 labo šādi:

1)	III pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas I pielikumu;

2)	IV pielikumu labo saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad tā publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Tomēr II pielikuma 1. punktu piemēro, sākot ar 2012. gada 1. jūliju, un II pielikuma 3. un 4. punktu, sākot ar 2013. gada 1. aprīli.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 189, 20.7.2007., 1. lpp.

(2) OV L 334, 12.12.2008., 25. lpp.

(3) OV L 162, 21.6.2012., 1. lpp.

(4) OV L 43, 14.2.2013., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 III pielikumu labo šādi:

tekstā, kas attiecas uz Kanādu, 5. punkta ierakstu par CA-ORG-002 aizstāj ar šādu:

“CA-ORG-002

British Columbia Association for Regenerative Agriculture (BCARA)

www.certifiedorganic.bc.ca”;

tekstā, kas attiecas uz Kostariku, 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	Kompetentā iestāde: Servicio Fitosanitario del Estado, Ministerio de Agricultura y Ganadería, www.sfe.go.cr”;

tekstu, kas attiecas uz Indiju, labo šādi:

teksta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4.	Kompetentā iestāde: Agricultural and Processed Food Export Development Authority APEDA, http://www.apeda.gov.in/apedawebsite/index.asp”;

teksta 5. punkta ierakstus par IN-ORG-009, IN-ORG-011, IN-ORG-016, IN-ORG-019 un IN-ORG-021 aizstāj ar šādiem:

“IN-ORG-009	ISCOP (Indian Society for Certification of Organic products)	www.iscoporganiccertification.org
IN-ORG-011	Natural Organic Certification Agro Pvt. Ltd. (NOCA Pvt. Ltd)	www.nocaagro.com
IN-ORG-016	Rajasthan Organic Certification Agency (ROCA)	www.krishi.rajasthan.gov.in
IN-ORG-019	TUV India Pvt. Ltd	www.tuvindia.co.in
IN-ORG-021	Madhya Pradesh State Organic Certification Agency (MPSOCA)	www.mpkrishi.org”;

tekstā, kas attiecas uz Japānu, 5. punkta ierakstu par JP-BIO-005 aizstāj ar šādu:

“JP-BIO-005

Japan Organic & Natural Foods Association

http://jona-japan.org/english/”;

tekstā, kas attiecas uz Tunisiju, 5. punkta ierakstu par TN-BIO-004 aizstāj ar šādu:

“TN-BIO-004

Lacon

www.lacon-institut.com”;

tekstā, kas attiecas uz Amerikas Savienotajām Valstīm, 5. punkta ierakstus par US-ORG-005, US-ORG-023, US-ORG-028 un US-ORG-055, aizstāj ar šādiem:

“US-ORG-005	BIOAGRIcert	http://www.bioagricert.org/english
US-ORG-023	Maryland Department of Agriculture	http://mda.maryland.gov/foodfeedquality/Pages/certified_md_organic_farms.aspx
US-ORG-028	Montana Department of Agriculture	http://agr.mt.gov/agr/Producer/Organic/Info/index.html
US-ORG-055	Texas Department of Agriculture	http://www.texasagriculture.gov/regulatoryprograms/organics.aspx”.

II PIELIKUMS

Regulas (EK) Nr. 1235/2008 IV pielikumu labo šādi:

tekstā, kas attiecas uz AGRECO R.F. GÖDERZ GmbH, 3. punkta ierakstu par Ganu aizstāj ar šādu:

“Gana

GH-BIO-151

—

—”;

tekstā, kas attiecas uz BioAgriCert S.r.l., 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2.	Interneta adrese: http://www.bioagricert.org/english/”;

tekstā, kas attiecas uz “IMO-Control Sertifikasyon Tic. Ltd Ști”, 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3.

Attiecīgās trešās valstis, kodi un produktu kategorijas:

Trešā valsts	Kods	Produktu kategorija
		A	B	C	D	E	F
Turcija	TR-BIO-158	x	—	—	x	—	—”;

tekstā, kas attiecas uz Organización Internacional Agropecuaria, 3. punkta ierakstu par Argentīnu aizstāj ar šādu:

“Argentīna

AR-BIO-110

—

—”.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/33

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 568/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko apstiprina darbīgo vielu timolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (1), un jo īpaši tās 13. panta 2. punktu un 78. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)

Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunktu darbīgajām vielām, par kurām saskaņā ar Padomes Direktīvas 91/414/EEK (2) 6. panta 3. punktu pirms 2011. gada 14. jūnija pieņemts lēmums, attiecībā uz apstiprinājuma procedūru un nosacījumiem piemēro minēto direktīvu. Attiecībā uz timolu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 80. panta 1. punkta a) apakšpunkta nosacījumi ir izpildīti ar Komisijas Īstenošanas lēmumu 2011/266/ES (3).

(2)

Saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. punktu Apvienotā Karaliste 2008. gada 7. martā saņēma pieteikumu no Eden Research PLC darbīgās vielas timola iekļaušanai Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā. Ar Īstenošanas lēmumu 2011/266/EK tika apstiprināts, ka dokumentācija ir pilnīga, proti, to principā var uzskatīt par atbilstošu Direktīvas 91/414/EEK II un III pielikuma prasībām attiecībā uz datiem un informāciju.

(3)

Šīs darbīgās vielas iedarbība uz cilvēku un dzīvnieku veselību un vidi ir novērtēta saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 6. panta 2. un 4. punkta noteikumiem attiecībā uz lietojuma veidiem, kurus ierosinājis pieteikuma iesniedzējs. Izraudzītā ziņotāja dalībvalsts 2011. gada 30. jūnijā iesniedza novērtējuma ziņojuma projektu.

(4)

Šo novērtējuma ziņojuma projektu izskatīja dalībvalstis un Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (turpmāk “iestāde”). 2012. gada 15. oktobrī iestāde iesniedza Komisijai secinājumu par darbīgās vielas timola pesticīdu riska novērtējuma pārskatīšanu (4). Dalībvalstis un Komisija izskatīja novērtējuma ziņojuma projektu un iestādes secinājumu Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgajā komitejā, un 2013. gada 17. maijā tas tika pabeigts kā Komisijas pārskata ziņojums par timolu.

(5)

Dažādajās veiktajās pārbaudēs tika konstatēts, ka timolu saturoši augu aizsardzības līdzekļi kopumā ir uzskatāmi par atbilstošiem Direktīvas 91/414/EEK 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā un 5. panta 3. punktā noteiktajām prasībām, jo īpaši attiecībā uz lietojuma veidu, kas tika pārbaudīts un sīki izklāstīts Komisijas pārskata ziņojumā. Tāpēc ir lietderīgi apstiprināt timolu.

(6)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 2. punktu saistībā ar tās 6. pantu un ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, tomēr ir jāparedz atsevišķi nosacījumi un ierobežojumi. Īpaši lietderīgi ir pieprasīt papildu apstiprinošu informāciju.

(7)	Pirms apstiprināšanas būtu jāatvēl pietiekami ilgs periods, lai dalībvalstis un ieinteresētās personas varētu sagatavoties no apstiprinājuma izrietošo jauno prasību izpildei.

(8)

Neskarot saistības, kas apstiprināšanas rezultātā noteiktas ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009, un ņemot vērā īpašo situāciju, ko radījusi pāreja no Direktīvas 91/414/EEK uz Regulu (EK) Nr. 1107/2009, tomēr būtu jāpiemēro turpmāk minētie nosacījumi. Pēc apstiprināšanas dalībvalstīm būtu jāatvēl seši mēneši timolu saturošu augu aizsardzības līdzekļu atļauju pārskatīšanai. Dalībvalstīm attiecīgi būtu jāmaina, jāaizstāj vai jāatsauc atļaujas. Atkāpjoties no iepriekš minētā termiņa, būtu jāparedz ilgāks laiks, lai iesniegtu un novērtētu visus atjauninātos III pielikumā minētos dokumentus par katru augu aizsardzības līdzekli katram paredzētajam lietojuma veidam un saskaņā ar vienotajiem principiem, kā noteikts Direktīvā 91/414/EEK.

(9)

Kā liecina pieredze, kas gūta, Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā iekļaujot darbīgās vielas, kuras novērtētas saskaņā ar Komisijas 1992. gada 11. decembra Regulu (EEK) Nr. 3600/92, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus tās darba programmas pirmā posma īstenošanai, kas minēta 8. panta 2. punktā Padomes Direktīvā 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (5), var rasties grūtības, interpretējot spēkā esošo atļauju turētāju pienākumus attiecībā uz piekļuvi datiem. Lai izvairītos no turpmākiem sarežģījumiem, būtu jāprecizē dalībvalstu pienākumi, galvenokārt pienākums pārbaudīt, vai atļaujas turētājam ir piekļuve dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām. Tomēr šāds precizējums, salīdzinot ar līdz šim pieņemtajām direktīvām par grozījumiem minētās direktīvas I pielikumā vai regulās, ar ko apstiprina darbīgās vielas, neparedz jaunus pienākumus nedz dalībvalstīm, nedz atļauju turētājiem.

(10)	Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 13. panta 4. punktu būtu attiecīgi jāgroza pielikums Komisijas 2011. gada 25. maija Īstenošanas regulai (ES) Nr. 540/2011, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz apstiprināto darbīgo vielu sarakstu (6).

(11)	Šajā regulā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas atzinumu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Darbīgās vielas apstiprināšana

Darbīgo vielu timolu, kas aprakstīta I pielikumā, apstiprina atbilstīgi minētajā pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

2. pants

Augu aizsardzības līdzekļu atkārtota novērtēšana

1. Dalībvalstis saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009 attiecīgā gadījumā līdz 2014. gada 31. maijam groza vai atsauc spēkā esošās atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kas satur darbīgo vielu timolu.

Tās līdz minētajai dienai īpaši pārbauda, vai ir izpildīti šīs regulas I pielikuma nosacījumi, izņemot tos, kas norādīti minētā pielikuma īpašo noteikumu ailē, un vai atļaujas turētājam saskaņā ar Direktīvas 91/414/EEK 13. panta 1. līdz 4. punkta un Regulas (EK) Nr. 1107/2009 62. panta nosacījumiem ir tāda dokumentācija vai piekļuve tādai dokumentācijai, kas atbilst minētās direktīvas II pielikuma prasībām.

2. Atkāpjoties no 1. punkta, katru atļauto augu aizsardzības līdzekli, kas satur timolu kā vienīgo darbīgo vielu vai vienu no vairākām darbīgajām vielām, kuras ir iekļautas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumā vēlākais līdz 2013. gada 30. novembrim, dalībvalstis atkārtoti novērtē saskaņā ar vienotajiem principiem, kuri noteikti Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā, pamatojoties uz dokumentāciju, kas atbilst Direktīvas 91/414/EEK III pielikuma prasībām, un ņemot vērā šīs regulas I pielikuma īpašo noteikumu sleju. Pamatojoties uz minēto novērtējumu, tās nosaka, vai līdzeklis atbilst Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 1. punktā izklāstītajiem nosacījumiem.

Pēc tam, kad tas ir noteikts, dalībvalstis rīkojas šādi:

a)	ja timols ir vienīgā darbīgā viela līdzeklī, vajadzības gadījumā groza vai atsauc atļauju vēlākais līdz 2015. gada 31. maijam; vai

ja līdzeklis satur timolu kā vienu no vairākām darbīgajām vielām, atļauju vajadzības gadījumā groza vai atsauc līdz 2015. gada 31. maijam vai līdz datumam, kas šādai grozīšanai vai atsaukšanai paredzēts attiecīgajā tiesību aktā vai aktos, ar kuriem attiecīgā viela vai vielas tika iekļautas Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā vai ar kuriem minētā viela vai vielas ir apstiprinātas, izvēloties vēlāko no šiem datumiem.

3. pants

Grozījumi Īstenošanas regulā (ES) Nr. 540/2011

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.

4. pants

Stāšanās spēkā un piemērošanas diena

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2013. gada 1. decembra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas vārdā –

priekšsēdētājs

José Manuel BARROSO

(1) OV L 309, 24.11.2009., 1. lpp.

(2) OV L 230, 19.8.1991., 1. lpp.

(3) OV L 114, 4.5.2011., 3. lpp.

(4) EFSA Journal (2012); 10(11):2916. Pieejams tiešsaistē: www.efsa.europa.eu.

(5) OV L 366, 15.12.1992., 10. lpp.

(6) OV L 153, 11.6.2011., 1. lpp.

I PIELIKUMS

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprinājuma beigu datums

Īpaši noteikumi

Timols

CAS Nr. 89-83-8

CIPAC Nr. 969

5-metil-2-propān-2-il-fenols

≥ 990 g/kg

2013. gada 1. decembris

2023. gada 30. novembris

Lai īstenotu Regulas (EK) Nr. 1107/2009 29. panta 6. punktā minētos vienotos principus, ņem vērā pārskata ziņojuma secinājumus par timolu, un jo īpaši tā I un II papildinājumu, kā tos 2013. gada 17. maijā pabeigusi Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja.

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	operatoru, darbinieku, tuvumā esošu personu un iedzīvotāju aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas noteikumos tiktu paredzēts, ka attiecīgā gadījumā ir jāizmanto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgā viela izmantota reģionos ar jutīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem,

—	riskam attiecībā uz ūdens organismiem,

—	riskam attiecībā uz putniem un zīdītājiem.

Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju:

a)	dati, kuros dabiskā fona eksponētība timolam ir salīdzināta ar eksponētību, kas rodas, timolu izmantojot par augu aizsardzības līdzekli. Šie dati attiecas gan uz cilvēku, gan uz putnu, zīdītāju un ūdens organismu eksponētību;

b)	ilgtermiņa vai reproduktīvā toksicitāte, pilna ziņojuma formā (angļu valodā) timola atkārtotas orālas lietošanas toksicitātes un reproduktīvās toksicitātes kombinētais tests;

c)	gruntsūdeņu eksponētība.

Minēto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2015. gada 30. novembrim.

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

II PIELIKUMS

Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikuma B daļā pievieno šādu ierakstu:

Numurs

Parastais nosaukums, identifikācijas numuri

IUPAC nosaukums

Tīrība (1)

Apstiprināšanas datums

Apstiprinājuma beigu datums

Īpaši noteikumi

“47

Timols

CAS Nr.

89-83-8

CIPAC Nr.

969

5-metil-2-propān-2-il-fenols

≥ 990 g/kg

2013. gada 1. decembris

2023. gada 30. novembris

Šajā vispārējā novērtējumā dalībvalstis īpašu uzmanību pievērš:

—	operatoru, darbinieku, tuvumā esošu personu un iedzīvotāju aizsardzībai, nodrošinot, lai lietošanas noteikumos tiktu paredzēts, ka attiecīgā gadījumā ir jāizmanto atbilstoši individuālās aizsardzības līdzekļi,

—	gruntsūdeņu aizsardzībai, ja darbīgā viela izmantota reģionos ar jutīgu augsni un/vai klimatiskajiem apstākļiem,

—	riskam attiecībā uz ūdens organismiem,

—	riskam attiecībā uz putniem un zīdītājiem.

Lietošanas nosacījumos attiecīgā gadījumā ietver riska mazināšanas pasākumus.

Pieteikuma iesniedzējs iesniedz šādu apstiprinošu informāciju:

a)	dati, kuros dabiskā fona eksponētība timolam ir salīdzināta ar eksponētību, kas rodas, timolu izmantojot par augu aizsardzības līdzekli. Šie dati attiecas gan uz cilvēku, gan uz putnu, zīdītāju un ūdens organismu eksponētību;

b)	ilgtermiņa vai reproduktīvā toksicitāte, pilna ziņojuma formā (angļu valodā) timola atkārtotas orālas lietošanas toksicitātes un reproduktīvās toksicitātes kombinētais tests;

c)	gruntsūdeņu eksponētība.

Minēto informāciju pieteikuma iesniedzējs iesniedz Komisijai, dalībvalstīm un iestādei līdz 2015. gada 30. novembrim.”

(1) Sīkāka informācija par darbīgās vielas identitāti un specifikāciju sniegta pārskata ziņojumā.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/37

KOMISIJAS ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 569/2013

(2013. gada 18. jūnijs),

ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Komisijas 2011. gada 7. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 543/2011, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Padomes Regulas (EK) Nr. 1234/2007 piemērošanai attiecībā uz augļu un dārzeņu un pārstrādātu augļu un dārzeņu nozari (2), un jo īpaši tās 136. panta 1. punktu,

tā kā:

(1)	Īstenošanas regulā (ES) Nr. 543/2011, piemērojot Urugvajas kārtas daudzpusējo tirdzniecības sarunu iznākumu, paredzēti kritēriji, pēc kuriem Komisija nosaka standarta importa vērtības minētās regulas XVI pielikuma A daļā norādītajiem produktiem no trešām valstīm un laika periodiem.

(2)	Standarta importa vērtību aprēķina katru darbdienu saskaņā ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. panta 1. punktu, ņemot vērā mainīgos dienas datus. Tāpēc šai regulai būtu jāstājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

Standarta importa vērtības, kas paredzētas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 136. pantā, ir tādas, kā norādīts šīs regulas pielikumā.

2. pants

Šī regula stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 18. jūnijā

Komisijas un tās priekšsēdētāja vārdā –

lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektors

Jerzy PLEWA

(1) OV L 299, 16.11.2007., 1. lpp.

(2) OV L 157, 15.6.2011., 1. lpp.

PIELIKUMS

Standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai

(EUR/100 kg)
KN kods	Trešās valsts kods (1)	Standarta importa vērtība
0702 00 00	MK	56,9
	TR	74,3
	ZZ	65,6
0707 00 05	MK	27,2
	TR	139,4
	ZZ	83,3
0709 93 10	TR	141,1
0709 93 10	ZZ	141,1
0805 50 10	AR	100,0
	TR	102,5
	ZA	110,2
	ZZ	104,2
0808 10 80	AR	170,8
	BR	97,0
	CL	134,6
	CN	95,8
	NZ	141,7
	US	145,5
	UY	165,4
	ZA	108,2
	ZZ	132,4
0809 10 00	IL	342,4
	TR	236,5
	ZZ	289,5
0809 29 00	TR	382,4
	US	660,1
	ZZ	521,3
0809 30	IL	214,0
	MA	207,9
	TR	174,9
	ZZ	198,9
0809 40 05	CL	149,1
	IL	308,9
	ZA	117,4
	ZZ	191,8

(1) Valstu nomenklatūra, kas paredzēta Komisijas Regulā (EK) Nr. 1833/2006 (OV L 354, 14.12.2006., 19. lpp.). Kods “ZZ” nozīmē “cita izcelsme”.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/39

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS 2013/293/KĀDP

(2013. gada 18. jūnijs),

ar ko īsteno Lēmumu 2012/285/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienību,

ņemot vērā Padomes Lēmumu 2012/285/KĀDP (2012. gada 31. maijs) par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā (1), un jo īpaši tā 3. panta 1. punktu un 5. panta 2. punktu,

tā kā:

(1)	Padome 2012. gada 31. maijā pieņēma Lēmumu 2012/285/KĀDP.

(2)

Padome ir pilnībā pārskatījusi Lēmuma 2012/285/KĀDP II un III pielikumā iekļauto personu sarakstu, uz kurām attiecina minētā lēmuma 1. panta 1. punkta b) apakšpunktu, 2. panta 1. punktu un 2. panta 2. punktu. Padome secināja, ka uz Lēmuma 2012/285/KĀDP II un III pielikumā uzskaitītajām personām būtu jāturpina attiecināt īpašus lēmumā paredzētus ierobežojošus pasākumus.

(3)	2013. gada 20. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes komiteja, kas izveidota saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūciju 2048 (2012), atjaunināja informāciju par vienu personu, kurai piemērots ceļošanas aizliegums saskaņā ar Rezolūciju 2048 (2012).

(4)	Ieraksti par šo personu Lēmuma 2012/285/KĀDP I un III pielikumā būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Ar šo Lēmuma 2012/285/KĀDP I un III pielikumu groza atbilstīgi šā lēmuma pielikumam.

2. pants

Šis lēmums stājas spēkā dienā, kad to publicē Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Luksemburgā, 2013. gada 18. jūnijā

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

P. HOGAN

(1) OV L 142, 1.6.2012., 36. lpp.

PIELIKUMS

Ierakstus par turpmāk norādīto personu, kas iekļauta Lēmuma 2012/285/KĀDP I un III pielikumā, aizstāj ar šādiem ierakstiem:

Vārds, uzvārds

Personas informācija

(dzimšanas datums un vieta (dz.d. un dz.v.), pases/identitātes kartes numurs, utt.)

Iemesli iekļaušanai sarakstā

Sarakstā iekļaušanas datums

“Majors Idrissa DJALÓ

Valstspiederība: Gvineja-Bisava

Dz.d.: 1954. gada 18. decembris.

Oficiālais amats: Bruņoto spēku Štāba virspavēlnieka protokola padomnieks un vēlāk – pulkvedis un bruņoto spēku Štāba protokola vadītājs;

Pase Nr.: AAISO40158;

Izdošanas datums: 2.10.2012.

Izdošanas vieta: Gvineja-Bisava;

Derīguma termiņš: 2.10.2015.

18.7.2012.”

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/41

KOMISIJAS LĒMUMS

(2012. gada 19. decembris)

par valsts atbalstu SA 26374 (C 49/08) (ex N 402/08), ko Polija īstenojusi uzņēmuma PZL Dębica S.A. labā

(izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9464)

(Autentisks ir tikai teksts poļu valodā)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

(2013/294/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 108. panta 2. punkta pirmo daļu,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu un jo īpaši tā 62. panta 1. punkta a) apakšpunktu,

pēc tam, kad ieinteresētās personas tika aicinātas iesniegt piezīmes atbilstoši minētajiem nosacījumiem (1),

tā kā:

I. PROCEDŪRA

(1)

Polija 2008. gada 13. augusta vēstulē informēja Komisiju par pasākumiem, ko tā plāno īstenot, lai atbalstītu uzņēmuma PZL Dębica S. A. (turpmāk “PZL Dębica” vai “uzņēmums”) pārstrukturēšanu. Komisija 2008. gada 3. oktobra vēstulē pieprasīja Polijai iesniegt dažus trūkstošos dokumentus. Polija tos iesniedza 2008. gada 20. oktobrī.

(2)	Komisija 2008. gada 19. decembra vēstulē informēja Poliju par lēmumu attiecībā uz šiem pasākumiem sākt Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk “Līgums”) 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru (turpmāk “lēmums par procedūras sākšanu”).

(3)	Lēmums par procedūras sākšanu tika publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī (2). Komisija aicināja ieinteresētās personas iesniegt piezīmes. Attiecībā uz lēmumu par procedūras sākšanu ieinteresēto trešo personu piezīmes netika saņemtas.

(4)	Reaģējot uz lēmumu par procedūras sākšanu, Polijas iestādes 2009. gada 12. februārī, 2010. gada 9. jūlijā, 2011. gada 16. maijā, 2011. gada 7. jūnijā un 2011. gada 8. jūnijā iesniedza papildu informāciju.

(5)

Polija 2011. gada 18. augustā lūdza Komisijai nevērtēt paziņoto atbalstu līdz 2011. gada 31. oktobrim. Polija 2011. gada 10. oktobrī atcēla dažus paziņotos atbalsta pasākumus, proti, kapitāla ieguldījumu un aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, kurus bija paredzējusi piešķirt valsts Rūpniecības attīstības aģentūra.

(6)	Polija 2011. gada 2. novembrī iesniedza ziņojumu, lai pierādītu, ka atlikušais paziņotais pasākums, proti, sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda atmaksas atlikšana, atbilst privātā kreditora kritērijam un tāpēc nav uzskatāms par valsts atbalstu.

(7)

Komisija 2012. gada 26. jūlija vēstulē prasīja Polijai sniegt papildu skaidrojumus par vairākiem jautājumiem. Polija atbildēja 2012. gada 31. augusta vēstulē, kurā informēja Komisiju, ka 2012. gada 1. martā tika noslēgta vienošanās par sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda maksājuma atlikšanu un ka nesamaksātais parāds vietējam Maršala birojam tika atmaksāts 2012. gada 14. augustā.

(8)	Polijas iestādes pēdējoreiz sniedza informāciju 2012. gada 6. decembrī.

II. ATBALSTA SAŅĒMĒJS UN TĀ PĀRSTRUKTURĒŠANAS PLĀNI

1. Atbalsta saņēmējs

(9)

Uzņēmumā PZL Dębica ir 212 darba ņēmēji. Tas ir vidējs uzņēmums, kas galvenokārt ražo dzesēšanas aprīkojumu, piemēram, kompresorus, ledus ūdens iekārtas un dzesēšanas iekārtas, gaisa un šķidruma dzesēšanas iekārtas, izsmidzināšanas un iztvaicēšanas kondensatorus, vertikālus un horizontālus korpusa un cauruļu kondensatorus, cisternu aparatūru (šķidruma separatorus, horizontālas cisternas, starpposmu dzesētājus, ekonomaizerus, eļļas separatorus un dzesēšanas vārstus).

(10)

Uzņēmums atrodas Piekarpatu (Podkarpackie) provincē — reģionā, uz kuru attiecas Līguma 107. panta 3. punkta a) apakšpunkts. Tas dibināts 1938. gadā, un kopš 1995. gada darbojas kā akciju sabiedrība. Uzņēmuma akcijas 1999. gadā piederēja valstij (25,08 %) un darba ņēmējiem (74,92 %). Uzņēmumu 2006. gadā pilnīgi privatizēja, un par tā akcionāriem kļuva galvenokārt toreizējie un bijušie darba ņēmēji un viņu mantinieki. Privātais ieguldītājs Eurotech 2010. gadā iegādājās 16,7 % PZL Dębica akciju.

(11)

Uzņēmuma tirgus daļa Polijas dzesēšanas aprīkojuma tirgū ir maza (2006. gadā tā bija mazāka par 1 %). Uzņēmuma eksports 2006. gadā veidoja 15,6 % no kopējā pārdošanas apjoma, bet 6,8 % no eksportētajām precēm tas pārdeva ārpus Eiropas Savienības. Polijas tirgū uzņēmumam ir vairāki spēcīgi konkurenti, piemēram, York International, GEA GRASSO Refrigeration Division, Mycom International Refrigeration (Ltd), MOSTOSTAL Wrocław S. A., Aerzen Maschinenfabrik GmbH un Zakład Metalowy PILZNO.

2. Pirmais pārstrukturēšanas plāns

(12)

Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju uzņēmuma finansiālās grūtības sākās 2002. gadā. Tad tika pieņemts uzņēmuma pārstrukturēšanas plāns 2002.–2007. gadam. Plānu 2003. gada oktobrī atjaunināja, iekļaujot tajā šādus pasākumus:

a)	tā parāda norakstīšana PLN 2 358 689,41 apmērā (PLN — Polijas zlots), ko uzņēmums bija parādā Valsts Rehabilitācijas fondam personām ar invaliditāti;

b)	parāda Dembicas (Dębica) pilsētas domei norakstīšana PLN 1 063 790,45 apmērā;

c)	aizdevums PLN 3 890 000 apmērā, ko ar atvieglotiem nosacījumiem piešķīra Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonds un kas bija paredzēts, lai varētu atmaksāt daļu no sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

d)	tā parāda maksājuma atlikšana, kuru uzņēmums bija parādā Sociālās apdrošināšanas aģentūrai un kura nominālvērtība bija PLN 1 364 600;

e)	parāda Dembicas Nodokļu inspekcijai norakstīšana PLN 914 522,15 apmērā;

f)	četri pasākumi, kas norādīti kā de minimis atbalsts ar kopējo vērtību PLN 17 055,81.

(13)

Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonds nevarēja piešķirt PZL Dębica solīto aizdevumu (sk. 12. apsvēruma c) punktu) budžeta ierobežojumu dēļ. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neatlikt uzņēmuma atlikušā parāda atmaksu (sk. 12. apsvēruma d) punktu). Tā rezultātā PZL Dębica neizdevās īstenot plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu.

(14)

Taču uzņēmumam izdevās īstenot citus pārstrukturēšanas plāna elementus, un tāpēc tas 2006. gada sākumā guva nelielu peļņu. Uzņēmuma 2002.–2011. gada finanšu rezultāti ir apkopoti 1. tabulā.

1. tabula

PZL Dębica finanšu rezultāti 2002.–2011. gadā (miljonos PLN)

	2002.	2003.	2004.	2005.	2006.	2007.	2008.	2009.	2010.	2011.	2012. (3)
Tīrie pārdošanas ieņēmumi	11,5	13,1	15	11,6	15,9	14	15	15,2	14	15,9	21,5
Peļņa pirms nodokļu un procentu atskaitīšanas (EBIT)	–0,7	0,3	–0,2	–2	1,6	2	1,3	1,9	1,1	1,5	3,5
Tīrā peļņa	–2,1	–0,9	–1,2	–3	0,5	1	0,01	0,5	0,01	0,2	2,7
EUR 1 ≈ PLN 4.

3. Otrais pārstrukturēšanas plāns

(15)

Tā kā uzņēmumam neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu, Komisijai 2008. gada augustā tika paziņots par otro pārstrukturēšanas plānu. Otrais pārstrukturēšanas plāns galvenokārt tika izstrādāts, lai īstenotu uzņēmuma finanšu pārstrukturēšanu. Tajā bija paredzēti šādi pasākumi:

a)	Rūpniecības attīstības aģentūras kapitāla ieguldījumi PLN 4 965 800 apmērā;

b)	Rūpniecības attīstības aģentūras aizdevums ar atvieglotiem nosacījumiem PLN 5 534 200 apmērā, ar ko atmaksāt daļu no parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai;

c)	pārējā sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana; šā nenomaksātā parāda nominālvērtība — 3 miljoni PLN;

d)	parāda vietējam Maršala birojam norakstīšana PLN 101 600 apmērā.

III. LĒMUMS PAR PROCEDŪRAS SĀKŠANU

(16)

Lēmumā par procedūras sākšanu ir paustas šaubas, vai ar iekšējo tirgu ir saderīgi šādi pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzētie atbalsta pasākumi:

a)	parāda Dembicas pilsētas domei maksājuma atlikšana; šā parāda nominālvērtība — PLN 1 164 900;

b)	parāda Dembicas Nodokļu inspekcijai norakstīšana PLN 914 522,15 apmērā;

c)	parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai maksājuma atlikšana; šā parāda nominālvērtība — PLN 1 364 600.

Komisija pauda šaubas arī par to, vai 2. tabulā (sk. turpmāk) uzskaitītie pasākumi ir atzīstami par de minimis atbalstu.

(17)

Turklāt Komisija pauda šaubas, vai pārstrukturēšanas plānā bija iekļauti visi PZL Dębica dzīvotspējas atjaunošanai vajadzīgie elementi un vai 12 gadus ilgs pārstrukturēšanas periods nav pārāk garš, ņemot vērā 35. punktu Kopienas pamatnostādnēs par valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (4) (turpmāk “GP pamatnostādnes”).

(18)	Tā kā uzņēmums jau bija saņēmis atbalstu pirmā plāna īstenošanai (12. apsvēruma a) un b) punkts), Komisija arī šaubījās, vai tam saskaņā ar principu “vienreiz un pēdējoreiz” (noteikts GP pamatnostādņu 3.3. iedaļā) ir tiesības uz jaunu pārstrukturēšanas atbalstu (sk. 15. apsvērumu).

(19)	Lēmumā par procedūras sākšanu Komisija paziņoja, ka par pasākumiem, ko Polija atzina par pirmspievienošanās pasākumiem (16. apsvēruma a), b) un c) punkts), Komisijai nav iesniegti juridiski saistoši dokumenti, kuros kompetentās valsts iestādes apņēmušās piešķirt atbalstu.

(20)

Attiecībā uz uzņēmumam jau piešķirto faktisko atbalsta summu Komisija arī šaubījās, vai 2006. gadā piešķirtais de minimis atbalsts būtu uzskatāms par šāda veida atbalstu, jo to piešķīra grūtībās nonākušam uzņēmumam, kam šādu atbalstu nedrīkst piešķirt saskaņā ar 1. panta 1. punkta h) apakšpunktu Komisijas 2006. gada 15. decembra Regulā (EK) Nr. 1998/2006 par Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (5).

(21)

Visbeidzot, Komisija pauda šaubas, vai ierosinātie kompensācijas pasākumi ir pieņemami, jo tie bija saistīti ar uzņēmuma ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanu un tāpēc nebūtu uzskatāmi par kompensācijas pasākumiem. Komisija arī norādīja, ka Polija nav pierādījusi, ka uzņēmuma pārtrauktās darbības neradīja zaudējumus.

IV. DALĪBVALSTS PIEZĪMES

(22)	Šajā nodaļā ir izklāstītas tikai tās Polijas iestāžu piezīmes, kas attiecas uz izmeklēšanas laikā neatceltajiem pasākumiem.

1. Pārstrukturēšanas procesa ilgums

(23)

Attiecībā uz pārstrukturēšanas procesa ilgumu Polijas iestādes norādīja, ka abi pārstrukturēšanas plāni būtu jāuztver kā viens kopīgs plāns, jo pirmā plāna neīstenošana nebija uzņēmuma vaina, savukārt otrajā pārstrukturēšanas plānā būtībā tika turpināta pirmajā plānā nepabeigtā finanšu pārstrukturēšana.

2. Princips “vienreiz un pēdējoreiz”

(24)

Polija atcēla 15. apsvēruma a) un b) punktā norādītos pasākumus, jo saskaņā ar lēmumu par procedūras sākšanu tie varētu neatbilst principam “vienreiz un pēdējoreiz”. Polijas iestādes paskaidroja, ka pasākumi tika atcelti tāpēc, ka PZL Dębica zaudēja liela uzņēmuma statusu. Kā uzņēmums, kam ir mazāk par 250 darba ņēmējiem, PZL Dębica vairs nevarēja saņemt Rūpniecības attīstības aģentūras finansējumu, jo tā piešķir līdzekļus tikai lieliem uzņēmumiem. Taču parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana un parāda Maršala birojam norakstīšana netika atcelta. Polijas argumenti par šiem pasākumiem ir izklāstīti turpmāk.

3. Pirms pievienošanās apsolītais atbalsts

(25)

Attiecībā uz trim pasākumiem, kas lēmumā par procedūras sākšanu atzīti par atbalstu, kurš apsolīts pirms pievienošanās ES (šā lēmuma 16. apsvēruma a), b) un c) apakšpunkts), Polija iesniedza dokumentārus pierādījumus, ar ko pamatoja savu apgalvojumu, ka atbalsts piešķirts pirms pievienošanās un tāpēc nav uzskatāms par jaunu atbalstu.

(26)	Par parādu Dembicas domei Polija iesniedza notariālu aktu, kurā apstiprināts, ka parāds tika nokārtots 2004. gada 31. maijā, nododot Dembicas domei īpašumu. Akts attiecās uz parāda pamatsummas PLN 1 116 788 apmērā un procentu PLN 592 669,80 apmērā atdošanu (6).

(27)	Polija arī paskaidroja, ka šis pasākums nebija iekļauts pirmajā pārstrukturēšanas plānā, jo atbalsta pieteikums, ko PZL Dębica iesniedza Dembicas domei, tika noraidīts.

(28)	Attiecībā uz parādu Nodokļu inspekcijai PLN 914 552,15 apmērā Polija iesniedza 2003. gada 20. oktobra lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem, ko parakstījis vietējās Nodokļu inspekcijas vadītājs. Saskaņā ar šo lēmumu bija jānoraksta parāds PLN 636 729,85 apmērā un procenti PLN 277 822,30 apmērā.

(29)	Polija paskaidroja, ka vairāku iemeslu dēļ bija nepareizs lēmumā par procedūras sākšanu izteiktais apgalvojums par to, ka šis atbalsts bija apsolīts pirms pievienošanās ES, taču netika piešķirts.

(30)

Pirmkārt, Polija paskaidroja, ka atbalsta piešķiršanas mehānisms ir noteikts 2002. gada 30. augusta Likumā par uzņēmumu publisko tiesību saistību pārstrukturēšanu (Ustawa o restrukturyzacji niektórych należności publicznoprawnych od przedsiębiorców) (7) (turpmāk “2002. gada likums”). Saskaņā ar šo likumu, saņemot grūtībās nonākuša uzņēmuma pieteikumu, piešķīrējiestāde (piem., Nodokļu inspekcija) var pieņemt lēmumu par pārstrukturēšanas nosacījumiem (turpmāk “pārstrukturēšanas lēmums”). Ar šo lēmumu atbalsta saņēmējam tiek piešķirtas tiesības saņemt atbalstu. Faktiskā maksāšana vai norakstīšana (atkarībā no pasākuma) notiek, pamatojoties uz īstenošanas lēmumu, kurā piešķīrējiestāde apstiprina, ka pārstrukturēšana ir pabeigta (turpmāk “īstenošanas lēmums”). Saskaņā ar Polijas iestāžu sniegto informāciju ar īstenošanas lēmumu tiek apstiprināts, ka atbalsta saņēmējs i) ir iesniedzis atjauninātu pārstrukturēšanas programmu, kas papildināta ar informāciju par uzņēmuma finansiālo stāvokli, ii) ir samaksājis pārstrukturēšanas nodevu un iii) nav radījis jaunus parādus saistībā ar piešķīrējiestādi. Īstenošanas lēmums ir tikai administratīvs dokuments, kurā apstiprināts, ka ir izpildīti pārstrukturēšanas lēmuma nosacījumi. Saskaņā ar 2002. gada likumu to, vai pārstrukturēšanas nosacījumi ir ievēroti, piešķīrējiestāde pārbauda ne ātrāk kā 15 mēnešus pēc pārstrukturēšanas lēmuma pieņemšanas.

(31)

Otrkārt, Polija informēja Komisiju, ka Nodokļu inspekcija nebija pieņēmusi īstenošanas lēmumu par PZL Dębica. Polija norādīja, ka tas nebija izdarīts tāpēc, ka atsevišķām valsts iestādēm nebija skaidrs, kā interpretēt no 2004. gada 1. maija piemērojamos noteikumus par valsts atbalstu. Tāpēc dažas iestādes nolēma nogaidīt līdz brīdim, kad Komisija būs paudusi savu nostāju par šiem pasākumiem. Polija iesniedza attiecīgās Nodokļu inspekcijas vadītāja paziņojumu, kurā apstiprināts, ka PZL Dębica gadījumā šī informācija ir pareiza.

(32)

Treškārt, Polija norādīja, ka ar Nodokļu inspekcijas 2003. gada 20. oktobra lēmumu tika piešķirtas tiesības norakstīt PZL Dębica parādu. Pamatojot savu apgalvojumu, ka, nosakot, vai ar attiecīgo dokumentu ir piešķirtas tiesības uz atbalstu, jāpiemēro valsts tiesību akti, Polija atsaucās uz Komisijas 2008. gada 6. novembra lēmumu par Gdiņas kuģu būvētavu (8). Polija arī norādīja uz atbalsta saņēmēju tiesisko paļāvību un to, ka gadījumā, ja piešķīrējiestāde nepieņemtu īstenošanas lēmumu, PZL Dębica varētu vērsties tiesā. Saistībā ar to Polija atsaucās uz Augstākās tiesas un Augstākās administratīvās tiesas nolēmumiem, kuros apstiprināts, ka pārstrukturēšanas lēmumi uzlika valstij pienākumu un ka īstenošanas lēmumi šo pienākumu nevar ietekmēt, jo tie ir obligāti, t. i., uz tiem neattiecas administratīva rīcības brīvība (9).

(33)

Polija arī iesniedza vietējās Nodokļu inspekcijas vadītāja paziņojumu, kurā apstiprināts, ka PZL Dębica ir izpildījis attiecīgās juridiskās prasības, kas ir īstenošanas lēmuma pieņemšanas priekšnosacījumi (minētas 30. apsvērumā), taču arī norādīts, ka Nodokļu inspekcija gaida Komisijas īstenotās izmeklēšanas iznākumu.

(34)	Šā lēmuma 16. apsvēruma c) apakšpunktā minētais pasākums ir izskatīts turpmāk 5. sadaļā (Parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana).

4. De minimis atbalsts

(35)

Polijas iestādes informēja Komisiju, ka visi de minimis pasākumi uzņēmumam piemēroti 2006. gadā, kad bija spēkā Komisijas 2001. gada 12. janvāra Regula (EK) Nr. 69/2001 par EK Līguma 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam (10) (Regula (EK) Nr. 1998/2006 stājās spēkā tikai 2007. gada 1. janvārī); Regulā (EK) Nr. 69/2001 nebija aizliegts piešķirt de minimis atbalstu finansiālās grūtībās nonākušiem uzņēmumiem.

(36)

Komentējot Komisijas paustās šaubas par aprēķināšanas mehānismu, Polijas iestādes izskaidroja Polijas 2004. gada 11. augusta noteikumos paredzēto atbalsta elementu aprēķināšanas formulu (11). Formulā ņemta vērā starpība starp atsauces likmi un likmi, ko izmanto, lai aprēķinātu soda naudu par maksājuma kavējumu. Polija iesniedza atjauninātu de minimis atbalsta elementa aprēķinu (sk. 2. tabulu).

2. tabula

De minimis atbalsts saskaņā ar Polijas sniegto informāciju

Piešķīrējiestāde	Pasākuma veids un lēmuma pieņemšanas datums		Ilgums
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 7.4.2006.	PLN 264 186	84 dienas	PLN 35,00
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 7.4.2006.	PLN 264 186	14 dienas	PLN 52,84
Dembicas Nodokļu inspekcijas vadītājs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 8.9.2006.	PLN 614 520	7 dienas	PLN 6,06
Dembicas mērs	Lēmums par parāda norakstīšanu; 5.10.2006.	PLN 20 772	—	PLN 20 772
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 5.10.2006.	PLN 83 704	72 dienas	PLN 7,75
KOPĀ:				PLN 20 873,65

(37)

Polija informēja Komisiju, ka atmaksas atlikšanu ar nodrošinājumu garantēja tikai Nodokļu inspekcija. Nodrošinājums sedza visu atliekamā parāda nominālvērtību. Turklāt Polija norādīja, ka arī tad, ja likmei pievienotu 600 bāzes punktus, kā noteikts Komisijas 1997. gada Paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (12), de minimis atbalsta vērtība joprojām būtu ievērojami mazāka par EUR 100 000 robežvērtību.

5. Parāda sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana

(38)

Attiecībā uz sociālās apdrošināšanas maksājumu parāda atmaksas atlikšanu (šā parāda apmērs abos pārstrukturēšanas plānos pieauga) Polijas iestādes vispirms atgādināja, ka šā parāda summa palielinājās tāpēc, ka neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu. Saskaņā ar minēto plānu parāds Sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija jānokārto šādi: i) atmaksājot PLN 3 890 000, izmantojot Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonda piešķirto aizdevumu, un ii) atliekot PLN 1 364 600 atmaksu. Kā norādīts iepriekš (sk. 13. apsvērumu), šā parāda finansiālā pārstrukturēšana neizdevās.

(39)

Polijas iestādes arī norādīja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma palīdzēt īstenot otro pārstrukturēšanas plānu, kurā paredzēts i) atmaksāt 5,5 miljonus PLN, izmantojot aizdevumu, ko piešķirtu Rūpniecības attīstības aģentūra, un ii) atlikt 3 miljonu PLN atmaksu. Kā norādīts iepriekš (sk. 5. apsvērumu), PZL Dębica nesaņēma solīto aizdevumu un Polija atsauca attiecīgo paziņojuma daļu.

(40)

Polija informēja Komisiju, ka PZL Dębica parādam Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, tāpat kā visiem līdzekļiem, kurus uzņēmumi bija parādā valsts iestādēm, tika piemēroti procenti, ko aprēķināja pēc Polijas 1997. gada 29. augusta Nodokļu likuma (13) 56. pantā minētās formulas. Procentu likme ir 200 % no Polijas Valsts bankas publicētās bāzes likmes, kam pieskaita vēl 2 % (200 bāzes punktus) (sk. 3. tabulu turpmāk). Likme nedrīkst būt mazāka par 8 %; šajā gadījumā tā bija 10–46 %.

3. tabula

Procentu likmes izmaiņas 2000.–2012. gadā

Procentu likme	Piemērošanas periods	Procentu likme	Piemērošanas periods	Procentu likme	Piemērošanas periods	Procentu likme	Piemērošanas periods
41 %	no 18.11.1999. līdz 23.2.2000.	20 %	no 26.9.2002. līdz 23.10.2002.	13 %	no 30.6.2005. līdz 27.7.2005.	13 %	no 24.12.2008. līdz 28.1.2009.
43 %	no 24.2.2000. līdz 30.8.2000.	18 %	no 24.10.2002. līdz 27.11.2002.	12,5 %	no 28.7.2005. līdz 31.8.2005.	11,5 %	no 28.1.2009. līdz 26.2.2009.
46 %	no 31.8.2000. līdz 28.2.2001.	17,5 %	no 28.11.2002. līdz 29.1.2003.	12 %	no 1.9.2005. līdz 31.1.2006.	11 %	no 26.2.2009. līdz 26.3.2009.
44 %	no 1.3.2001. līdz 28.3.2001.	17 %	no 30.1.2003. līdz 26.2.2003.	11,5 %	no 1.2.2006. līdz 28.2.2006.	10,5 %	no 26.3.2009. līdz 25.6.2009.
42 %	no 29.3.2001. līdz 27.6.2001.	16 %	no 27.2.2003. līdz 26.3.2003.	11 %	no 1.3.2006. līdz 25.4.2007.	10 %	no 25.6.2009. līdz 09.11.2010.
39 %	no 28.6.2001. līdz 22.8.2001.	15,5 %	no 27.3.2003. līdz 24.4.2003.	11,5 %	no 27.4.2007. līdz 26.6.2007.	12 %	no 09.11.2010. līdz 20.1.2011.
37 %	no 23.8.2001. līdz 25.10.2001.	14,5 %	no 25.4.2003. līdz 28.5.2003.	12 %	no 28.6.2007. līdz 29.8.2007.	12,5 %	no 20.1.2011. līdz 06.4.2011.
34 %	no 26.10.2001. līdz 28.11.2001.	14 %	no 29.5.2003. līdz 25.6.2003.	12,5 %	no 30.8.2007. līdz 28.11.2007.	13 %	no 6.4.2011. līdz 12.5.2011.
31 %	no 29.11.2001. līdz 30.1.2002.	13,5 %	no 26.6.2003. līdz 30.6.2004.	13 %	no 29.1.2007. līdz 31.1.2008.	13,5 %	no 12.5.2011. līdz 9.6.2011.
27 %	no 31.1.2002. līdz 25.4.2002.	14,5 %	no 1.7.2004. līdz 28.7.2004.	13,5 %	no 31.1.2008. līdz 28.2.2008.	14 %	no 9.6.2011. līdz 10.5.2012.
25 %	no 26.4.2002. līdz 29.5.2002.	15 %	no 29.7.2004. līdz 25.8.2004.	14 %	no 28.2.2008. līdz 27.3.2008.	14,5 %	no 10.5.2012.
24 %	no 30.5.2002. līdz 26.6.2002.	16 %	no 26.8.2004. līdz 30.3.2005.	14,5 %	no 27.3.2008. līdz 26.6.2008.
23 %	no 27.6.2002. līdz 28.8.2002.	15 %	no 31.3.2005. līdz 27.4.2005.	15 %	no 26.6.2008. līdz 27.11.2008.
21 %	no 29.8.2002. līdz 25.9.2002.	14 %	no 28.4.2005. līdz 29.6.2005.	14,5 %	no 27.11.2008. līdz 24.12.2008.

(41)

Polija iesniedza detalizētas tabulas, kurās norādīts, kā mainījās parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai apmērs. Turpmāk norādītajā 4. tabulā ir apkopotas izmaiņas līdz 2012. gada 31. augustam. Polija norādīja, ka, neraugoties uz parādu, kas galvenokārt radās 2000.–2005. gadā, uzņēmums Sociālās apdrošināšanas aģentūrai maksāja ievērojamas kārtējās iemaksas, kuru apmērs laikposmā no 2000. gada līdz 2012. gada augustam pārsniedza 16 miljonus PLN.

4. tabula

Parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai izmaiņas

Sociālās apdrošināšanas aģentūra
Parāda rašanās gads	Parāda summa	Par parādu uzkrāto procentu summa līdz maksājuma atlikšanas dienai	Atmaksātais parāds (aktīvu pārdošana, konfiscēšana u. c.)	Kārtējie maksājumi
2000.	858 316,96	1 620 527		716 640,45
2001.	316 419	459 493		1 488 486,33
2002.	865 163	1 047 139		660 324,32
2003.	895 884	934 062	85 778,2	605 518,54
2004.	901 451	811 765	1 693 035,91	746 285,3
2005.	864 702,91	649 609	359 747,06	434 477,93
2006.				1 296 650,17
2007.	52 576,90	28 202	2 143 961,82	1 537 920,23
2008.	733,03	262	860 347,5	2 173 711,58
2009.	605,51	159	61 677,5	1 709 954,28
2010.	585,2	104	1 943 231,85	1 933 300,65
2011.			1 281 171,85	1 998 651,89
2012.			996 249,84	1 229 480,82
Kopā 15.8.2012.	4 756 437,51	5 551 322	9 425 201,53	16 531 402,49

(42)

Polijas iestādes arī sniedza informāciju par citiem pasākumiem, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veikusi, lai nodrošinātu parāda atmaksu, un tie ir šādi.

a)	Pirmkārt, 2001.–2007. gadā Sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija hipotēka, kas sedza visu parāda summu. Līdz ar parāda summas palielināšanos, lai segtu jaunā parāda summu, hipotēka tika attiecināta uz papildu aktīviem.

Otrkārt, no 2003. gada Sociālās apdrošināšanas aģentūra veica parāda atgūšanas pasākumus un saņēma gandrīz 9 miljonus PLN no uzņēmuma aktīvu kontrolētas pārdošanas un PZL Dębica kontu konfiscēšanas. Polija sniedza detalizētu informāciju par PZL Dębica aktīvu pārdošanu, kas laikposmā no 2004. līdz 2008. gadam ļāva uzņēmumam samazināt parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai par aptuveni 7 miljoniem PLN (sk. 5. tabulu). Polija paskaidroja, ka PZL Dębica plāno turpināt savu aktīvu pārdošanu, taču ekonomikas krīzes dēļ kopš 2009. gada tam nav izdevies atrast pircēju, kas būtu gatavs piedāvāt tirgus cenu.

Treškārt, Polija iesniedza pierādījumus par to, ka 2006. gadā Sociālās apdrošināšanas aģentūra apsvērusi iespēju iesniegt prasību par PZL Dębica bankrota pasludināšanu. Polija iesniedza 2006. gada 20. novembra vēstuli, kurā Sociālās apdrošināšanas aģentūra informēja uzņēmumu par tās nodomu iesniegt prasību par PZL Dębica bankrota pasludināšanu. PZL Dębica2006. gada 12. decembra vēstulē iesniedza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai informāciju par pirmo pārstrukturēšanas plānu, uzņēmuma finansiālo stāvokli un turpmākajām prognozēm, kas cita starpā liecināja, ka 2006. gadā uzņēmums pirmoreiz gūs peļņu. PZL Dębica lūdza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai neiesniegt prasību par uzņēmuma bankrota pasludināšanu un neturpināt uzņēmuma aktīvu konfiscēšanu, kas, kā apgalvoja uzņēmums, kavēja notiekošo pārstrukturēšanas procesu. Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2007. gada 16. janvāra vēstulē informēja PZL Dębica, ka ir nolēmusi neiesniegt prasību par bankrota pasludināšanu, taču turpinās konfiscēt un pārdot uzņēmuma aktīvus.

d)	Visbeidzot, Polija paskaidroja, ka 9 miljoni PLN, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra atguva 2003.–2012. gadā, ietvēra uzņēmuma veiktu brīvprātīgu atmaksu, kas bija iespējama tāpēc, ka uzņēmums kopš 2006. gada guva peļņu un privātais ieguldītājs 2010. gadā veica kapitāla ieguldījumus.

5. tabula

PZL Dębica aktīvu pārdošana

Zemesgabala Nr.	Aktīva veids	Pārdošanas datums	Pārdošanas cena (PLN)
430/51 430/52 430/14	Galvanizācijas līnija	17.2.2004.	[…] (14)
430/144	Neapbūvēts zemesgabals	19.10.2006.	[…]
430/104	Neapbūvēts zemesgabals	31.1.2007.	[…]
430/141	Kompresora ēka	5.7.2007.	[…]
430/44	Apbūvēts zemesgabals	15.11.2007.	[…]
430/10	Rūpnieciskās ražošanas ēka	12.12.2007.	[…]
430/113	Apbūvēts zemesgabals
430/114	Apbūvēts zemesgabals
430/115	Apbūvēts zemesgabals
430/156	Ceļš
430/49 430/140 430/155 430/157 430/159	Apbūvēti un neapbūvēti zemesgabali, ceļš	16.1.2008.	[…]
430/162	Noliktava	9.7.2008.	[…]
430/164 430/166	Neapbūvēti zemesgabali	16.12.2008.	[…]
Kopā:			7 171 500

(43)

Pēc atsevišķu paziņoto pasākumu, t. i., kapitāla ieguldījumu un aizdevuma ar atvieglotiem nosacījumiem, atcelšanas Polija 2011. gada oktobrī informēja Komisiju par to, ka saskaņā ar tās novērtējumu sociālās apdrošināšanas iemaksu parāda (sk. 15. apsvēruma c) apakšpunktā norādīto paziņotajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto pasākumu) atmaksas atlikšana atbilst privātā kreditora kritērijam un tāpēc nav uzskatāma par valsts atbalstu.

(44)

Šajā nolūkā PZL Dębica 2011. gadā uzdeva uzņēmumam Consulting (neatkarīgs uzņēmums, kas darbojas Katovicē) sagatavot pētījumu. Ziņojumā tika sniegta privātā kreditora kritērija analīze, kas sagatavota, salīdzinot divus turpmāk minētos variantus:

a)	pirmais variants — visu Sociālās apdrošināšanas aģentūras finansiālo prasījumu piedziņa. Saskaņā ar veikto pētījumu šādā gadījumā uzņēmumam PZL Dębica būtu jāiesniedz bankrota pieteikums. Īstenojot šo variantu, Sociālās apdrošināšanas aģentūra trijos līdz četros gados atgūtu 60–70 % no parāda;

otrais variants — parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai nokārtošana, atliekot kopējās parāda summas atmaksu. Šajā gadījumā Sociālās apdrošināšanas aģentūra 96 maksājumos saņemtu visu parāda summu un vēl arī atmaksas atlikšanas nodevu 1,6 miljonu PLN apmērā. Turklāt Sociālās apdrošināšanas aģentūra katru gadu kārtējos maksājumos saņemtu 2 miljonus PLN, jo uzņēmums turpinātu darbību.

(45)

Polija 2012. gada augustā informēja Komisiju, ka, pamatojoties uz ziņojumu par privātā kreditora kritēriju, PZL Dębica un Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2012. gada 1. martā noslēdza vienošanos par parāda atmaksas atlikšanu. Polija paskaidroja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija izvērtējusi, kādas katrā gadījumā ir izredzes atgūt iespējami lielāku parāda summu. Vienošanās attiecas uz parāda summu attiecīgajā datumā, t. i., PLN [7 000 000 – 13 000 000], ko veido parāds PLN [3 500 000 – 6 500 000] un procenti PLN [3 500 000 – 6 500 000] apmērā. Šai summai tika pieskaitīta arī atmaksas atlikšanas nodeva PLN [1 000 000 – 1 700 000] apmērā. Atlikto summu ir paredzēts atmaksāt 96 ikmēneša maksājumos, un deviņi no tiem jau ir veikti. Polija iesniedza turpmāk norādīto salīdzinājumu, kurā norādītas Sociālās apdrošināšanas aģentūras iespējas 2012. gadā (6. tabula).

6. tabula

Uzņēmuma PZL Dębica parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atgūšanas iespēju salīdzinājums (PLN)

	Pirmais variants — atmaksas atlikšana	Otrais variants — likvidācija
Nokārtotā parāda proporcionālā daļa	[7 000 000 – 13 000 000]	[4 000 000 – 8 000 000]
(pamatsumma un procenti)	100 %	no 60 % līdz 70 %
Papildu summas	[1 000 000 – 1 700 000] atmaksas atlikšanas nodeva	no likvidēšanas brīža procentus nepiemēro
Kārtējās iemaksas līdz parāda pilnīgai atgūšanai	15,2 miljoni	2,9 miljoni
Kopējā saņemtā summa	[23 200 000 – 29 000 000]	[6 900 000 – 10 900 000]
Termiņš	līdz 2020. gadam Iespējama ātrāka atmaksa, ja līdz 2020. gadam izdosies apķīlātos aktīvus pārdot par tirgus cenu.	pēc 2016. gada

(46)

Polija norādīja, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai joprojām ir hipotēka attiecībā uz uzņēmuma aktīviem ar kopējo vērtību PLN 6 243 002,55. Saskaņā ar vienošanos, pārdodot jebkuru aktīvu, automātiski samazinās atliktā atmaksājamā summa, tādējādi radot iespēju atmaksāt parādu ātrāk nekā paredzētajos 96 mēnešos.

6. Parāds maršala birojam

(47)

Polija apstiprināja Komisijai, ka 2012. gada 14. augustā tika nokārtots otrajā pārstrukturēšanas plānā minētais parāds vietējam Maršala birojam. To veidoja parāds PLN 61 104,97 apmērā, kas radās laikposmā no 1999. līdz 2001. gadam, un procenti PLN 103 566,29 apmērā, kas uzkrāti no parāda rašanās brīža.

V. NOVĒRTĒJUMS

(48)

Saskaņā ar Līguma 107. panta 1. punktu valsts atbalsts ir atbalsts, ko piešķir dalībvalsts vai ko jebkādā citā veidā piešķir no valsts līdzekļiem un kas rada vai draud radīt konkurences izkropļojumus, dodot priekšroku konkrētiem uzņēmumiem vai konkrētu preču ražošanai, ciktāl tāds atbalsts iespaido tirdzniecību starp dalībvalstīm.

(49)	Līguma 107. panta 1. punkta nosacījumi ir kumulatīvi, tāpēc, lai pasākumu atzītu par valsts atbalstu, tam jāatbilst visiem nosacījumiem.

(50)

Pamatojoties uz lēmumu par procedūras sākšanu, Komisija novērtēs šādus pasākumus:

a)	atceltie pasākumi;

b)	pirmspievienošanās pasākumi;

c)	PZL Dębica nokārtotie parādi;

pasākumi, kas veikti pēc Polijas pievienošanās ES:

i)	de minimis atbalsts;

ii)	parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana.

1. Atceltie pasākumi

(51)

Saskaņā ar 8. pantu Padomes 1999. gada 22. marta Regulā (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (15), dalībvalsts pēc formālās izmeklēšanas procedūras sākšanas var savlaicīgi atsaukt paziņojumu, t. i., pirms Komisija pieņēmusi lēmumu par paziņotā pasākuma atbalsta iezīmēm un tādā gadījumā minēto procedūru izbeidz.

(52)

Polijas iestādes ir atcēlušas divus no otrajā pārstrukturēšanas plānā paredzētajiem pasākumiem, t. i., kapitāla ieguldījumus un aizdevumu ar atvieglotiem nosacījumiem, kuru kopējā vērtība ir 10,5 miljoni PLN (sk. 15. apsvēruma a) un b) punktu). Tāpēc saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 8. pantu Komisijai jāizbeidz šo pasākumu izmeklēšana.

2. Pirmspievienošanās pasākumi

(53)

Atbalsta pasākumus, kas tika īstenoti pirms Polijas pievienošanās ES un ko nepiemēro pēc pievienošanās, Komisija nevar vērtēt ne saskaņā ar Līguma 108. pantā paredzēto procedūru, ne saskaņā ar pagaidu mehānismu. Ar šo mehānismu Komisijai nav ne pienākuma, ne pilnvaru pārbaudīt atbalsta pasākumus, kas nav piemērojami pēc pievienošanās ES.

(54)

Polijas sniegtais atbalsts ir uzskatāms par piešķirtu pirms pievienošanās, ja kompetentā iestāde pirms 2004. gada 1. maija ir pieņēmusi juridiski saistošu aktu, kurā apņemas piešķirt atbalstu. Individuāls atbalsts nav piemērojams pēc pievienošanās, ja tā piešķiršanas laikā bija zināms precīzs valsts ekonomiskais risks.

(55)	Savukārt, ja atbalsts piešķirts pēc pievienošanās, tas būtu uzskatāms par jaunu atbalstu un Komisija vērtētu tā saderību saskaņā ar Līguma 108. punktā paredzēto procedūru.

(56)	Polija apgalvo, ka papildus abiem pasākumiem, kas lēmumā par procedūras sākšanu norādīti kā pirmspievienošanās pasākumi (sk. 12. apsvēruma a) un b) punktu), par pirmspievienošanās pasākumu būtu jāuzskata arī Nodokļu inspekcijas 2003. gada lēmums par parāda norakstīšanu PLN 914 522,15 apmērā.

(57)

Reaģējot uz lēmumā par procedūras sākšanu paustajām Komisijas bažām par to, ka nav iesniegti nekādi atbalsta piešķiršanas dokumenti, Polija iesniedza 2003. gada 20. oktobra dokumentu par atbalsta piešķiršanu un izskaidroja 2002. gada likumā noteikto atbalsta piešķiršanas mehānismu (sk. 30. apsvērumu).

(58)

Polijas iestādes iesniedza Komisijai Polijas tiesību aktu analīzi, kurā norādīts, ka 2003. gadā pieņemtais pārstrukturēšanas lēmums uzskatāms par juridiski saistošu dokumentu, un, pamatojoties uz šo lēmumu, Nodokļu inspekcijai jānoraksta nokavētie nodokļu maksājumi. Pārstrukturēšanas lēmumā bija iekļauti vairāki objektīvi pārbaudāmi nosacījumi (sk. 28. apsvērumu). Polijas iestādes ir pārliecinājušās, ka uzņēmums PZL Dębica šos nosacījumus ir izpildījis. Tā kā nav pierādījumu par pretējo, Komisija uzskata, ka attiecīgie parādi tika norakstīti pirms Polijas pievienošanās ES.

3. PZL dębica nokārtotie parādi

(59)

Izmeklēšanas laikā Polija paziņoja Komisijai, ka PZL Dębica ir atmaksājis šādus parādus:

a)	parāds Dembicas pilsētas domei, kura nominālvērtība bija PLN 1 116 788,60, un parāda procenti PLN 592 669,80 apmērā atmaksāti 2004. gada 31. maijā;

b)	parāds Maršala birojam, kura nominālvērtība bija PLN 61 104,97, un parāda procenti PLN 103 566,29 apmērā atmaksāti 2012. gada 14. augustā.

(60)	Polija iesniedza šo parādu atmaksas apstiprinājumu.

(61)

Polija informēja Komisiju, ka sarunās ar valsts kreditoriem par pārstrukturēšanu, kuru rezultātā 2003. gada oktobrī tika atjaunināts pirmais pārstrukturēšanas plāns,PZL Dębica lūdza Dembicas pilsētas domei iekļaut pārstrukturēšanas plānā uzņēmuma parādu domei PLN 1 116 788,60 apmērā. Dembicas pilsētas dome lūgumu noraidīja, un uzņēmumam izdevās nokārtot parādu 2004. gada 31. maijā, mēnesi pēc Polijas pievienošanās ES.

(62)	Komisija norāda, ka parādam tika piemērota augsta salikto procentu likme, kas svārstījās no 44 % līdz 13,5 % (sk. 3. tabulu). Uzkrātā procentu summa, ko PZL Dębica atmaksāja 2004. gada 31. maijā, bija PLN 592 669,80.

(63)	Atgūšanas likme, ko laikposmā no 2004. gada 1. līdz 31. maijam Polijas uzņēmumam nelikumīgi piešķirtajam atbalstam piemērotu Komisija, ir 7,62 % (16). Šī likme ir daudz mazāka nekā procentu likme, ko parādam piemēroja Polija.

(64)

Tā kā tika atmaksāta visa parāda summa un laikposmā no 2004. gada 1. līdz 31. maijam piemērotā procentu likme (13,5 %) bija daudz lielāka nekā atgūšanas likme, ko piemērotu Komisija (7,62 %), tā secināja, ka parāds atgūts atbilstīgi Komisijas Paziņojumam “Ceļā uz Komisijas lēmumu efektīvu izpildi, kuros dalībvalstīm tiek uzdots atgūt nelikumīgu un nesaderīgu valsts atbalstu” (17) (turpmāk “paziņojums par atgūšanu”). Faktiskā samaksātā procentu summa ir lielāka par to summu, kas būtu jāatmaksā nelabvēlīga lēmuma gadījumā un ko aprēķina saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulu (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 659/1999, ar kuru nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (18). Tāpēc Komisija vienkārši ņem vērā paziņojumu par parāda nokārtošanu, neskarot šā pasākuma klasificēšanu turpmākas principa “vienreiz un pēdējoreiz” piemērošanas nolūkā.

(65)	Komisija norāda, ka vietējais Maršala birojs 2007. gadā nolēma norakstīt parādu, kuru tāpēc iekļāva otrajā pārstrukturēšanas plānā. Komisija par pārstrukturēšanas plānu tika informēta.

(66)	Tomēr Komisija norāda, ka parādam piemēroja salikto procentu likmi, kas svārstījās no 46 % līdz 10 % (sk. 3. tabulu). Kopējā procentu summa, ko 2012. gada 14. augustā atmaksāja PZL Dębica, bija PLN 103 566,29 — gandrīz divreiz vairāk par sākotnējo parādu (PLN 61 104,97).

(67)

Komisija uzskata, ka laikposmā no 1999. gada (kad radās parāda pirmā daļa) līdz 2012. gadam (kad parāds tika atmaksāts) faktiski notika parāda atmaksas atlikšana un ka vietējais Maršala birojs tādējādi radīja priekšrocību uzņēmumam, kas jau bija nonācis nopietnās finansiālās grūtībās, samazinot ar normālu uzņēmējdarbību saistīto slogu, kurš ietver uzņēmuma parādu valsts iestādēm atmaksu.

(68)	Nelikumīgi piešķirtajam atbalstam, ko Polijas uzņēmums saņēma pēc Polijas pievienošanās ES, Komisija līdz parāda nokārtošanas brīdim piemērotu atgūšanas likmi 5,26–7,62 % apmērā (19). Šī likme ir daudz mazāka nekā procentu likme, ko parādam faktiski piemēroja Polija.

(69)

Tā kā tika atmaksāta visa parāda summa un procentu likme (10–16 %), ko PZL Dębica parādam piemēroja laikposmā no 2004. gada 1. maija līdz 2012. gada 14. augustam, bija daudz lielāka nekā atgūšanas likme, ko piemērotu Komisija (5,26–7,62 %), Komisija secina, ka neatkarīgi no atbalsta likumīguma parāds ir atgūts atbilstīgi paziņojumam par atgūšanu. Faktiskā samaksātā procentu summa ir lielāka nekā summa, kas būtu jāmaksā saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 794/2004.

4. Pasākumi, kas veikti pēc polijas pievienošanās ES

4.1. De minimis atbalsts

(70)	Polija informēja Komisiju par pieciem pasākumiem (uzskaitīti 2. tabulā), kuru kopējā vērtība ir PLN 20 873,65 un kuri, kā apgalvo Polija, būtu jāuzskata par de minimis atbalstu. Uz šiem pasākumiem attiecas Regulas (EK) Nr. 69/2001 darbības joma.

(71)

Komisija atzīst, ka Regulā (EK) Nr. 69/2001, kurā atļauts atbalsts, kas nepārsniedz EUR 100 000 (aptuveni PLN 400 000), nav skaidri formulēts, ka no tās darbības jomas tiek izslēgti grūtībās nonākuši uzņēmumi. Tomēr Regulā ir skaidri noteikts, ka aizdevumu, ko var salīdzināt ar atmaksas atlikšanu, būtu jāgarantē ar standarta nodrošinājumu un tam nevajadzētu būt saistītam ar nesamērīgu risku (Regulas 6. apsvērums). Komisija uzskata, ka attiecīgajā gadījumā šai prasībai atbilst tikai Nodokļu inspekcijas 2006. gada 8. septembra lēmums par atmaksas atlikšanu.

(72)

Pirmkārt, Komisija uzskata, ka Polija neiesniedza pietiekamu informāciju, ar ko varētu pārbaudīt de minimis atbalsta aprēķināšanas mehānismu un 2. tabulā redzamo summu, kuru Polija norādīja kā “atbalsta summu”. Turklāt netika sniegta detalizēta informācija par piemērojamām atsauces likmēm un soda naudas par maksājuma kavējumu aprēķināšanas likmēm, kas palīdzētu pārbaudīt aprēķinus, kuri iegūti, izmantojot Polijas piemēroto formulu (sk. 36. apsvērumu). Tāpēc Komisija uzskata, ka summa, kas jāņem vērā, novērtējot de minimis atbalstu, ir to trīs atmaksas atlikšanas pasākumu nominālvērtība, kurus Dembicas mērs atļāva 2006. gada 7. aprīlī, 28. jūlijā un 5. oktobrī un kuriem netika garantēts nodrošinājums. Divi Dembicas mēra lēmumi par parāda atmaksas atlikšanu attiecās uz PLN 264 186. Tā kā šie lēmumi attiecas uz vienu un to pašu subjektu, summa tiks ņemta vērā tikai vienreiz.

(73)

Attiecībā uz lēmumu par atmaksas atlikšanu uz septiņām dienām, ko 2006. gada 8. septembrī pieņēma Nodokļu inspekcija un ko garantēja nodrošinājums visas atliktās summas (PLN 614 550) apmērā, Komisija aprēķināja atbalsta elementu, pieskaitot piemērojamai atsauces likmei (5,56 %) 400 bāzes punktus, kā noteikts Komisijas 1997. gada paziņojumā par atsauces likmes un diskonta likmes noteikšanas metodi (20). Šajā gadījumā atbalsta summa ir PLN 1 126.

(74)	Savukārt Dembicas mēra 2006. gada 5. oktobra lēmums par parāda norakstīšanu attiecas uz atbalstu skaidrā naudā, un tāpēc būtu jāņem vērā viss atbalsta apmērs.

(75)

Ņemot vērā iepriekš minēto, atbalsta kopējā vērtība ir PLN 369 788 (aptuveni EUR 93 437 (21)) (sk. 7. tabulu). Tā kā atbalsta kopējā summa ir mazāka par EUR 100 000, uz šiem pasākumiem attiecas Regula (EK) Nr. 69/2001. Polija apstiprināja, ka uzņēmums PZL Dębica nav saņēmis citu de minimis atbalstu.

7. tabula

De minimis atbalsts

Piešķīrējiestāde	Pasākuma veids un lēmuma pieņemšanas datums	Nominālvērtība	Ilgums	Atbalsta summa
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 07.04.2006.	PLN 264 186 EUR 66 604	84 dienas	PLN 264 186 EUR 66 604
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 28.07.2006.	PLN 264 186 EUR 66 604	14 dienas	PLN 264 186 EUR 66 604
Dembicas Nodokļu inspekcijas vadītājs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 08.09.2006.	PLN 614 520 EUR 154 236	7 dienas	PLN 1 126 EUR 282
Dembicas mērs	Lēmums par norakstīšanu; 05.10.2006.	PLN 20 772 EUR 5 279	—	PLN 20 772 EUR 5 279
Dembicas mērs	Lēmums par atmaksas atlikšanu; 05.10.2006.	PLN 83 704 EUR 21 272	72 dienas	PLN 83 704 EUR 21 272
KOPĀ				PLN 369 788 EUR 93 437

4.2. Parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana

(76)

Līguma 107. panta 1. punkts attiecas uz dažādiem atbalsta veidiem, kas samazina uzņēmuma parastās izmaksas un kas, lai gan nav uzskatāmi par subsīdijām šā jēdziena stingrākajā nozīmē, ir tām līdzīgi un rada tādas pašas sekas. Saskaņā ar iedibināto judikatūru tādas kompetentas valsts organizācijas rīcība, kas ir pilnvarota saņemt sociālās apdrošināšanas iemaksas, pieļaujot minēto iemaksu kavējumu, piešķir nopietnās finansiālās grūtībās nonākušam uzņēmumam ekonomiskas priekšrocības, atvieglojot tam izmaksas, kas izriet no normālas sociālās apdrošināšanas sistēmas piemērošanas, un šīs priekšrocības nevar pilnīgi likvidēt piemērotie procenti un kavējuma nauda (22).

(77)	Šajā gadījumā Sociālās apdrošināšanas aģentūra pieļāva, ka PZL Dębica laikposmā no 2000. līdz 2005. gadam uzkrāj ievērojamas parādsaistības. Kopējās parāda summas, tostarp parāda procentu, izmaiņas ir norādītas 4. tabulā.

(78)	Komisija sākotnēji norāda, ka valsts atbalsts PZL Dębica varētu būt piešķirts, ņemot vērā nespēju piedzīt visu PZL Dębica parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai (23).

(79)

Polija apgalvo, ka parāda Sociālās apdrošināšanas aģentūrai atmaksas atlikšana neietver valsts atbalstu, jo Sociālās apdrošināšanas aģentūra, 2012. gada martā piekrītot atlikt parāda kopsummas atmaksu, kas saskaņā ar atmaksas grafiku jāatmaksā 96 maksājumos, rīkojās kā privātais kreditors. Polija iesniedza 2011. gada oktobrī sagatavoto analīzi par atbilstību privātā kreditora kritērijam, kurā, kā Polija uzskata, apstiprināts, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai būtu izdevīgāk nevis piedzīt PZL Dębica parādu, bet gan atlikt tā atmaksu. Polija arī apgalvo, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, kas piedalījās abu pārstrukturēšanas plānu īstenošanā, vienmēr ir bijusi pieejama plaša informācija par PZL Dębica finansiālo stāvokli un prognozēm un ka tā vienmēr rīkojusies, būdama pilnībā informēta par uzņēmuma stāvokli. Visbeidzot, Polija atsaucās uz vairākiem pasākumiem, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veikusi, lai nodrošinātu un īstenotu parāda atmaksu. Polija uzskata, ka šī rīcība liecina, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra rīkojās kā privātais kreditors un mēģināja atgūt parādu.

(80)

Saskaņā ar iedibināto judikatūru nosacījumi, kuriem ir jāatbilst pasākumam, lai to varētu kvalificēt par “atbalstu” Līguma 107. panta izpratnē, nav izpildīti, ja valsts uzņēmums apstākļos, kas atbilst parastiem tirgus apstākļiem, varētu saņemt tādu pašu labumu kā to, kas ir nodots tā rīcībā no valsts līdzekļiem. Šis novērtējums valsts uzņēmumu gadījumā principā notiek, piemērojot privātā ieguldītāja kritēriju (šajā gadījumā — privātā kreditora kritēriju) (24). Ja dalībvalsts administratīvajā procesā atsaucas uz minēto kritēriju, tai šaubu gadījumā ir pārliecinoši un ar objektīviem un pārbaudāmiem pierādījumiem jāpierāda, ka pasākums tiešām atbilst minētajam kritērijam (25). Tāpēc, lai noteiktu, vai ir radīta priekšrocība, ko varētu klasificēt kā valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta izpratnē, Polijai jāiesniedz pierādījumi, kas apliecina, ka valsts iestādes rīkojās tāpat kā iedomāts privātais kreditors, kas nepieļautu parāda neatmaksāšanu un veiktu efektīvus pasākumus, lai atgūtu parādu arī tad, ja tā dēļ būtu jāsāk uzņēmuma maksātnespējas procedūra.

(81)	Iedomāts privātais kreditors rūpīgi uzraudzītu parādnieka ekonomisko stāvokli, un pārstrukturēšanas plāna trūkums, kā arī vājas dzīvotspējas atjaunošanas prognozes parāda piedziņu paātrinātu.

(82)

No tā izriet, ka, lai noteiktu, vai valsts iestādes ir piešķīrušas valsts atbalstu, jānoskaidro, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūra šajā gadījumā mēģināja atgūt visu naudu, ko uzņēmums tai bija parādā, neradot sev finansiālus zaudējumus, un vai, nolemjot neiesniegt prasību par uzņēmuma bankrota pasludināšanu, Sociālās apdrošināšanas aģentūras mērķis bija pēc iespējas palielināt atgūstamo parāda summu, kā rīkotos arī iedomāts privātais kreditors (26).

(83)

Komisija analizēs Polijas iesniegto ziņojumu, kas attiecas uz 2012. gadā pieņemto lēmumu parakstīt vienošanos par atmaksas atlikšanu. Tomēr Komisija norāda, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra vairākus gadus pieļāva parāda uzkrāšanos. Polijas sniegtā informācija attiecas uz visu periodu no pirmā pārstrukturēšanas perioda beigām (un pat pirms tam) līdz 2011. gada oktobrim, kad tika uzdots sagatavot pētījumu, lai varētu noslēgt vienošanos par atmaksas atlikšanu. Ņemot vērā 2008. gadā iesniegto paziņojumu par otro pārstrukturēšanas plānu, uzņēmums necentās aktīvi panākt vienošanos ar saviem kreditoriem. Tāpēc Komisijai arī jāpārbauda, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcība laikposmā no pirmā pārstrukturēšanas perioda beigām līdz vienošanās par atmaksas atlikšanu noslēgšanai atbilst privātā kreditora kritērijam.

(84)

Nākamajos apsvērumos Komisija izskatīs i) Sociālās apdrošināšanas aģentūras līdzdalību pirmajā pārstrukturēšanas plānā, ii) daļēju parāda piedzīšanu, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra veica laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam, proti, pēc tam, kad netika īstenots pirmais pārstrukturēšanas plāns, un iii) 2012. gada 1. marta vienošanos par atmaksas atlikšanu. Pirmo pārstrukturēšanas plānu valsts kompetentā iestāde apstiprināja tad, kad Polija vēl nebija pievienojusies ES, un tas galvenokārt attiecas uz pirmspievienošanās periodu. Lai izdarītu secinājumu par Sociālās apdrošināšanas aģentūras rīcību, izšķiroša ietekme ir ii) un iii) apakšpunkta novērtējumam. Taču Komisijas novērtējumā galvenā uzmanība vēlreiz tiks pievērsta tam, kā mainījās uzņēmuma PZL Dębica situācija saistībā ar pirmo pārstrukturēšanas plānu, jo ir ļoti svarīgi saprast, kā šī situācija izveidojās.

(85)

Kā minēts iepriekš, Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma iesaistīties pirmajā pārstrukturēšanas plānā, ko sagatavoja un apstiprināja 2002. gadā, t. i., pirms Polijas pievienošanās ES. Plānā bija paredzēts pārstrukturēt uzņēmuma finansiālo parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Pamatojoties uz minēto pārstrukturēšanas plānu, Sociālās apdrošināšanas aģentūra piekrita atlikt PLN 1 364 600 atmaksu, savukārt parāda lielāko daļu. t. i., PLN 3 890 000, bija paredzēts nokārtot, izmantojot Uzņēmumu pārstrukturēšanas fonda piešķirtu aizdevumu. Kā paskaidrots iepriekš (sk. 13. apsvērumu), uzņēmums PZL Dębica nesaņēma fonda finansējumu. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neatlikt pārējās parāda daļas atmaksu un 2006. gadā draudēja ierosināt procedūru par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu.

(86)

Komisija norāda, ka, lai gan finanšu pārstrukturēšana netika īstenota un pirmā pārstrukturēšanas perioda beigās parādi netika atmaksāti, uzņēmumam PZL Dębica 2006. gadā izdevās gūt nelielu peļņu (sk. 1. tabulu). Tas liecina par to, ka uzņēmuma organizatoriskās un tehnoloģiskās pārstrukturēšanas centieni bija rezultatīvi.

(87)	Turklāt no 2001. gada un turpmāk Sociālās apdrošināšanas aģentūra, lai segtu augošo parādu, kā nodrošinājumu izmantoja vairākus PZL Dębica aktīvus. Apķīlāto aktīvu vērtība 2007. gadā sasniedza 11,6 miljonus PLN un sedza visu parāda summu.

(88)

Visbeidzot, Komisija piebilst, ka no 2003. gada Sociālās apdrošināšanas aģentūra sāka atgūt parādu, pārdodot PZL Dębica aktīvus (kā norādīts 5. tabulā). Tomēr Sociālās apdrošināšanas aģentūra nolēma neturpināt ārkārtas pārdošanu, kurā lielākoties par aktīviem iegūst mazākas summas nekā parastas pārdošanas gadījumā. Turklāt pašreizējās ekonomikas vides samazinātais pieprasījums pēc rūpniecības aktīviem šo aspektu vēl tikai saasinātu. Tā vietā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atļāva uzņēmumam organizēt kontrolētu pārdošanu. Sociālās apdrošināšanas aģentūrai bija jāpiekrīt pārdošanai, pamatojoties uz trešās personas izteiktu piedāvājumu, un pēc tam tīrā peļņa no pārdošanas tika nodota aģentūrai. Polijas iesniegtie pierādījumi liecina, ka, lai gan PZL Dębica rīkotajā pārdošanā aktīvus pārdeva par tirgus cenu, šis process noritēja lēnāk nekā ārkārtas pārdošana. Laikposmā no 2004. līdz 2006. gadam PZL Dębica aktīvu kontrolētās pārdošanas rezultātā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atguva vairāk nekā 1,6 miljonus PLN.

(89)

Tā kā neizdevās īstenot pirmajā pārstrukturēšanas plānā paredzēto finanšu pārstrukturēšanu un PZL Dębica parāda apmērs pieauga, Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2006. gada beigās nopietni apsvēra iespēju iesniegt prasību par uzņēmuma maksātnespējas pasludināšanu. Kā paskaidrots iepriekš (sk. 42. apsvēruma c) punktu), 2006. gada 20. novembrī Sociālās apdrošināšanas aģentūra informēja uzņēmumu par nodomu pieprasīt PZL Dębica maksātnespējas pasludināšanu. Pamatojoties uz informāciju, ko PZL Dębica2006. gada 12. decembrī iesniedza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai, minētais nodoms netika īstenots. Komisija izvērtēja, vai Sociālās apdrošināšanas aģentūra laikposmā no 2007. gada (kad beidzās pirmais pārstrukturēšanas periods) līdz 2012. gadam (kad tika noslēgta vienošanās par atmaksas atlikšanu) rīkojās kā iedomāts privātais kreditors.

(90)

Komisija vispirms izvērtēja informāciju, ko 2006. gada 12. decembrīPZL Dębica sniedza Sociālās apdrošināšanas aģentūrai. Uzņēmums iesniedza detalizētu tā ekonomiskās un finansiālās situācijas analīzi, kā arī prognozes par tā turpmāko darbību. Komisija norāda, ka, lai novērtētu parādnieka situāciju un noteiktu piemērotāko rīcību, kas palīdzētu atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu, iedomāts privātais kreditors ņemtu vērā un uzraudzītu turpmāk norādītos aspektus, par kuriem uzņēmums informēja Sociālās apdrošināšanas aģentūru:

a)	uzņēmuma pārdošanas apjoma pieaugumu un ražošanas izmaksu samazinājumu, ko nodrošināja pārstrukturēšanas pasākumi, kurus PZL Dębica veica saskaņā ar pirmo pārstrukturēšanas plānu;

b)	prognozēto 2006. gada peļņu un paskaidrojumu, ka parāda pieauguma un PZL Dębica nespējas atmaksāt parādu ātrāk cēlonis bija peļņas trūkums pirms 2006. gada;

c)	vispārējās pozitīvās prognozes par ieņēmumiem turpmākajos gados, kas nodrošinātu pastāvīgu parāda atmaksu un jauna parāda neveidošanos;

d)	uzņēmuma tirgvedības un inovācijas centienus, kā arī jaunus noieta tirgus, kuros tas iekļuvis, īstenojot jauno tirgvedības stratēģiju (ogļu un vara ieguve un jauni līgumi ar partneriem no Ukrainas un Ķīnas);

e)	to, ka uzņēmumam nav nopietnu parādu citām valsts iestādēm un privātajiem kreditoriem;

f)	uzņēmuma apņemšanos laikus veikt kārtējos un turpmākos sociālās apdrošināšanas maksājumus.

(91)

Komisija norāda, ka, pamatojoties uz plašo iepriekš izklāstīto informāciju, kas liecina par PZL Dębica izaugsmes atjaunošanu un prognozējamiem Sociālās apdrošināšanas aģentūras materiālajiem ieņēmumiem, bija pamatoti pieņemt, ka, ļaujot uzņēmumam turpināt darbību, aģentūra atgūtu lielāku summu, nekā panākot tā likvidāciju. Taču Komisija arī norāda, ka piesardzības nolūkā Sociālās apdrošināšanas aģentūra nepiekrita pārtraukt parāda piedziņas procedūras, kas saskaņā ar PZL Dębica teikto kavēja pārstrukturēšanas procesu. Tāpēc Sociālās apdrošināšanas aģentūra rīkojās kā privātais kreditors, kurš izvēlētos tādu rīcību, kas palīdzētu tam atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu.

(92)

Komisija norāda, ka 2008. gadā Sociālās apdrošināšanas aģentūra atbalstīja otro pārstrukturēšanas plānu un tāpēc parakstīja vienošanos par parāda daļas atmaksas atlikšanu. Pārējais parāds bija jānokārto, izmantojot valsts Rūpniecības attīstības aģentūras piešķirtos līdzekļus. Tomēr tika ievērots pienākums atturēties no jebkādas darbības un pasākumi netika īstenoti. Komisija piebilst, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra nepaļāvās uz to, ka atlikušais parāds tiks atmaksāts, īstenojot otro pārstrukturēšanas plānu, un turpināja iepriekš minētās 2007. gadā uzsāktās darbības.

(93)

Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2007. un 2008. gadā PZL Dębica aktīvu kontrolētas pārdošanas rezultātā un ar 88. apsvērumā minētajiem līdzekļiem atguva vairāk nekā 5,4 miljonus PLN (sk. 5. tabulu). Polija uzskata, ka, lai gan Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija apķīlājusi trīs nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība pārsniedza 6 miljonus PLN, tas, ka pēc 2008. gada netika pārdoti uzņēmuma aktīvi, būtu jāvērtē saistībā ar PZL Dębica aktīvu pārdošanas ekonomisko vidi. Polija apgalvoja, ka ekonomikas krīze un saimnieciskās darbības apmēra samazināšanās reģionā veicināja intereses trūkumu par PZL Dębica aktīviem un apgrūtināja to pārdošanu par cenu, ko Sociālās apdrošināšanas aģentūra atzītu par pieņemamu.

(94)	Tomēr, kā norādīts iepriekš, Sociālās apdrošināšanas aģentūra turpināja PZL Dębica konta konfiscēšanu un tādējādi laikposmā no 2007. līdz 2010. gadam atguva papildu PLN 475 369.

(95)	Turpinot parāda piedziņu, Sociālās apdrošināšanas aģentūra pārskata periodā (sk. 96. apsvēruma b) punktu) atguva vairāk nekā 7 miljonus PLN; tas, ka parāda atgūšanas process noritēja ilgāk, izskaidrojams ar parādam piemēroto salikto procentu likmi.

(96)

Komisija arī analizēja, vai laikposmā no 2007. līdz 2012. gadam, pēc tam, kad Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2007. gada janvārī nolēma neierosināt uzņēmuma maksātnespējas procedūru, PZL Dębica ievēroja izvirzītās prasības. Komisija norāda, ka:

a)	uzņēmums PZL Dębica kopš 2006. gada ir guvis peļņu un tam 2010. gadā izdevās piesaistīt privāto ieguldītāju (sk. 10. apsvērumu); tomēr tā neto rezultātu uzlabošanos kavēja uzņēmuma neatbilstība publisku konkursu prasībām un nespēja saņemt tirgū kredītu nenokārtotā parāda dēļ;

uzņēmumam kopš 2006. gada ir izdevies samazināt parādu par 7 miljoniem PLN; papildus iepriekš minētajai kontrolētajai aktīvu pārdošanai un konfiscēšanai uzņēmums katru gadu izpildīja atmaksas saistības un izmantoja gūto peļņu, kā arī kapitāla ieguldījumus, ko 2010. gadā veica privātais investors, lai samazinātu parādu;

c)	uzņēmums kopš 2006. gada ir veicis kārtējos maksājumus Sociālās apdrošināšanas aģentūrai un citām valsts iestādēm un, izņemot nelielu parādu PLN 1 900 apmērā, no tā laika nav radījis jaunus parādus.

(97)

Komisija secina, ka PZL Dębica rentabilitātes atjaunošana 2006. gadā, labvēlīgās ilgtermiņa dzīvotspējas atjaunošanas prognozes un kārtējo finansiālo saistību pastāvīgā pildīšana no 2006. gada, kā arī privātā ieguldītāja piesaistīšana 2010. gadā ir nozīmīgi faktori, ko privātais kreditors ņemtu vērā, lemjot, vai 2007. gadā izvēlētā rīcība joprojām būtu uzskatāma par labāko veidu, kā atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu.

(98)

Polija iesniedza analīzi par atbilstību privātā kreditora kritērijam, ko 2011. gada oktobrī, t. i., pirms 2012. gada 1. martā noslēgtās vienošanās par atmaksas atlikšanu, sagatavoja ārējs konsultants. Ziņojumā ir salīdzināti divi varianti: i) visu Sociālās apdrošināšanas aģentūras prasījumu piedziņa un ii) parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai nokārtošana, atliekot kopējās parāda summas atmaksu. Ziņojumā secināts, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūrai būtu jāizvēlas atmaksas atlikšana, kas garantē visas parāda summas atgūšanu, savukārt uzņēmuma likvidācijas gadījumā aģentūra atgūtu aptuveni 60–70 % procentus no parāda summas.

(99)	Komisija kritiski izvērtēja ziņojumu un tajā izteiktos pieņēmumus.

(100)

Pirmkārt, Komisija norāda, ka ziņojums sagatavots, ņemot vērā i) PZL Dębica faktisko ekonomisko un finansiālo stāvokli, ii) uzņēmuma aktīvus un visas tā saistības, iii) uzņēmuma pozīciju tirgū, iv) pārstrukturēšanas rezultātus un v) normatīvos noteikumus un praksi, ko piemēro maksātnespējas procedūrām Polijā.

(101)

Uzņēmuma likvidācijas gadījumā Sociālās apdrošināšanas aģentūra varētu atgūt tikai aptuveni 60–70 % no parāda summas trijos vai četros gados (27). Atgūstamās summas samazinājuma cēlonis galvenokārt ir lielās likvidācijas procesa izmaksas un uzņēmuma aktīvu zemā likvidācijas vērtība. Par likvidācijas vērtību Komisija norāda, ka maksātnespējas gadījumā šo aktīvu vērtība ārkārtas pārdošanas procedūrā samazināsies par aptuveni 50 %, jo tos pārdos atsevišķi un neizmantos darbības turpināšanai. Šo vērtību ietekmē arī reālās ekonomikas krīzes samazinātais pieprasījums pēc rūpniecības aktīviem, tomēr tā ir lielāka par vidējiem ieņēmumiem, ko Polijā saņem, pārdodot aktīvus maksātnespējas gadījumā, t. i., 26,86 % no to patiesās vērtības.

(102)

Attiecībā uz 44. apsvērumā minēto atmaksas atlikšanas variantu ziņojumā par privātajam kreditoram, kas censtos atgūt pēc iespējas lielāku parāda summu, svarīgiem aspektiem ir uzskaitīti šādi faktori:

—	PZL Dębica rentabilitātes atjaunošana 2006. gadā, ko izdevās panākt pārstrukturēšanas rezultātā;

—	PZL Dębica uzticēto kārtējo pasūtījumu portfelis un uzņēmuma pārdošanas tīkls Polijā un ārvalstīs;

—	privātā ieguldītāja — Eurotech — iesaistīšanās 2010. gadā; Eurotech iegādājās 16,7 % PZL Dębica jaunās emisijas akciju;

—	Eurotech 2011. gada nodomu protokols, kurā tas apliecina, ka labvēlīga Komisijas lēmuma gadījumā vēlas ieguldīt papildu kapitālu un iegādāties vēl 15 % uzņēmuma akciju;

—	prognozes par daudz labākiem finanšu rezultātiem, kurus varētu gūt, ja uzņēmums atkal varētu piedalīties valsts konkursos, un par ārējo finansējumu, kura pieejamība ir atkarīga no vienošanās par atmaksas atlikšanu parakstīšanas;

—	tas, ka laikposmā no 2006. līdz 2011. gadam PZL Dębica laicīgi veica kārtējos maksājumus visām valsts iestādēm (vidēji 5 miljonus PLN gadā), kā arī

—	tas, ka atmaksas atlikšanas rezultātā Sociālās apdrošināšanas aģentūra saņems papildu 18 miljonus PLN kārtējās sociālās apdrošināšanas iemaksās par astoņiem parāda atmaksas gadiem.

(103)

Komisija nepiekrīt, ka būtu jāņem vērā pēdējais faktors, jo obligātos turpmākos maksājumus nevar salīdzināt ar prognozējamiem privāta uzņēmuma ieņēmumiem no saimnieciskās darbības. Obligāto sociālās apdrošināšanas iemaksu iekasēšana tiešām nav uzskatāma par saimniecisku darbību.

(104)

Komisija norāda, ka saskaņā ar parakstīto vienošanos tiks atmaksāta visa parāda summa, kāda tā bija 2012. gada 1. martā, t. i., PLN [7 000 000 – 13 000 000], kas ietver parādu PLN [3 500 000 – 6 500 000] un procentus PLN [3 500 000 – 6 500 000] apmērā. Šai summai tika pieskaitīta arī atmaksas atlikšanas nodeva PLN [1 000 000 – 1 700 000] apmērā. Parāds jāatmaksā 96 ikmēneša maksājumos.

(105)

Komisija arī norāda, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra bija apķīlājusi PZL Dębica aktīvus PLN 6 243 002,55 vērtībā, ko tā plāno pārdot iepriekšējo aktīvu kontrolētajai pārdošanai līdzīgā procedūrā. Visi ienākumi no šo aktīvu pārdošanas tiks izmantoti, lai samazinātu PZL Dębica parādu Sociālās apdrošināšanas aģentūrai.

(106)

Komisija arī norāda, ka ziņojumā nav salīdzinātas pirmajā un otrajā variantā veicamo iemaksu pašreizējās vērtības, kas palīdzētu privātajam kreditoram noteikt, kurš no abiem variantiem ir izdevīgāks. Komisija, pamatojoties uz piesardzīgiem pieņēmumiem, t. i., trijiem gadiem uzņēmuma likvidācijas gadījumā un astoņiem gadiem parāda atmaksas atlikšanas gadījumā, aprēķināja ar vairākām diskonta likmēm saistītās pašreizējās vērtības. Komisija aprēķinā neiekļāva Sociālās apdrošināšanas aģentūras turpmākos ieņēmumus no kārtējām iemaksām. Ņemot vērā visas pamatotās diskonta likmes, privātajam ieguldītājam parāda atmaksas atlikšana būtu izdevīgāka nekā uzņēmuma likvidācija.

(107)

Visbeidzot, Komisija arī norāda, ka līdz 2012. gada novembrim PZL Dębica bija laikus veicis deviņus no atmaksas atlikšanas grafikā paredzētajiem maksājumiem.

(108)

Ņemot vērā iepriekš minēto, Komisija uzskata, ka Sociālās apdrošināšanas aģentūra 2012. gada 1. martā, piekrītot parāda atmaksas atlikšanai, rīkojās kā privātais kreditors, kas vēlas atgūt summu, ko tam ir parādā finansiālās grūtībās nonācis parādnieks. Tāpēc valsts kreditors neradīja uzņēmumam PZL Dębica priekšrocības. Pamatojoties uz to, 2012. gada 1. martā parakstītā Sociālās apdrošināšanas aģentūras un uzņēmuma vienošanās par atlikušā parāda nokārtošanu, atliekot parāda atmaksu, nav uzskatāma par valsts atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

VI. SECINĀJUMS

(109)

Komisija uzskata 52. apsvērumā minētos atbalsta pasākumus par atceltiem. Tāpēc saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 8. pantu Komisijai jāizbeidz šo pasākumu izmeklēšana.

(110)

Komisija uzskata, ka 56. apsvērumā minētos atbalsta pasākumus Polija īstenoja pirms pievienošanās ES un tie nav piemērojami pēc pievienošanās. Komisija tos nevar izmeklēt ne saskaņā ar Līguma 108. pantā paredzēto procedūru, ne arī saskaņā ar pagaidu mehānismu.

(111)

Par 59. apsvērumā minētajiem pasākumiem Komisija norāda, ka viss nelikumīgi piešķirtais atbalsts būtu uzskatāms par atgūtu atbilstīgi paziņojumam par atgūšanu.

(112)

Uz 7. tabulā norādītajiem atbalsta pasākumiem attiecas Regulas Nr. 69/2001 darbības joma, un to vērtība nepārsniedz minētajā regulā noteikto robežvērtību.

(113)

Visbeidzot, Komisija uzskata, ka 76.–108. apsvērumā minētais pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Līguma 108. panta 2. punktā paredzētā procedūra, kas tika sākta saskaņā ar Komisijas 2008. gada 19. decembra Lēmumu par valsts atbalstu C 49/08 (ex N 402/08) — Pārstrukturēšanas atbalsts uzņēmumam PZL Dębica, tiek izbeigta attiecībā uz šādiem PZL Dębica labā īstenotajiem pasākumiem:

a)	divi pasākumi, kuru vērtība ir attiecīgi PLN 4 965 800 un PLN 5 534 200, par kuriem Polija paziņoja 2008. gada 13. augustā un kurus 2011. gada 10. oktobrī atsauca saskaņā ar Procedūru regulas 8. pantu;

b)	pasākums, kura vērtība ir PLN 914 522,15 un par kuru 2003. gada 20. oktobrī tika pieņemts Nodokļu inspekcijas lēmums, jo šo atbalstu piešķīra pirms Polijas pievienošanās ES un tas nav piemērojams pēc pievienošanās;

c)	pasākums, kura pamatvērtība ir PLN 61 104,97 un procenti — PLN 103 566,29, ko atmaksāja 2012. gada 14. augustā un kas uzskatāms par nelikumīgu atbalstu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 5. punktu. Polija šo atbalstu atguva 2012. gada 14. augustā atbilstīgi paziņojumam par atgūšanu (28);

d)	pieci 7. tabulā norādītie PZL Dębica labā īstenotie pasākumi, jo tie bija de minimis atbalsts Regulas (EK) Nr. 69/2001 2. panta nozīmē;

PZL Dębica parāda PLN [7 000 000 – 13 000 000] apmērā atmaksas atlikšana, pamatojoties uz 2012. gada 1. martā noslēgto vienošanos ar Sociālās apdrošināšanas aģentūru par atmaksas atlikšanu, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 659/1999 7. panta 2. punktu un ņemot vērā to, ka pasākums nav uzskatāms par atbalstu Līguma 107. panta 1. punkta nozīmē.

2. pants

Šis lēmums ir adresēts Polijas Republikai.

Briselē, 2012. gada 19. decembrī

Komisijas vārdā –

priekšsēdētāja vietnieks

Joaquín ALMUNIA

(1) OV C 53, 6.3.2009., 17. lpp.

(2) OV C 53, 6.3.2009., 17. lpp.

(3) Prognoze par 2012. gadu kopumā, kas izdarīta 2012. gada augustā, ņemot vērā datus par 2012. gada pirmo un otro ceturksni.

(4) OV C 244, 1.10.2004., 2. lpp.

(5) OV L 379, 28.12.2006., 5. lpp.

(6) Šā parāda, kas radās 2001. un 2002. gadā, procentu likme atmaksas atlikšanas periodā (2001.–2004. gadā) bija no 14 % līdz 31 %. Sk. 3. tabulu. Lēmumā par procedūras sākšanu norādīto parāda summu (PLN 1 164 900) Polija izlaboja uz PLN 1 116 788,60.

(7) Dz. U. [Polijas Republikas oficiālais vēstnesis “Dziennik Ustaw”] Nr. 155, 1287. punkts, grozītā redakcija.

(8) Komisijas 2008. gada 6. novembra Lēmums par valsts atbalstu C 17/05 (ex N 194/05 un PL 34/04), ko Polija piešķīrusi Stocznia Gdynia (OV L 33, 4.2.2010., 1. lpp.).

(9) Augstākās administratīvās tiesas 2005. gada 22. februāra spriedums lietā I FSK 630/05 un Augstākās tiesas 2007. gada 12. marta spriedums lietā I UK 288/06.

(10) OV L 10, 13.1.2001., 30. lpp.

(11) Polijas Republikas Ministru padomes 2004. gada 11. augusta Noteikumi par dažādos veidos piešķirta valsts atbalsta vērtības aprēķināšanas metodi (Dz.U. Nr. 194, 1983. punkts).

(12) OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.

(13) Dz. U. Nr. 137, 926. punkts, grozītā redakcija.

(14) Konfidenciāla informācija

(15) OV L 83, 27.3.1999., 1. lpp.

(16) Piemērojamo atgūšanas likmi skatīt vietnē http://ec.europa.eu/competition/state_aid/legislation/reference_rates.html.

(17) OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp.

(18) OV L 140, 30.4.2004., 1. lpp.; īpaši skatīt 9. un 11. pantu.

(19) Sk. 14. zemsvītras piezīmi.

(20) OV C 273, 9.9.1997., 3. lpp.

(21) Komisija konvertēja attiecīgās summas, izmantojot Polijas Valsts bankas noteiktās vidējās valūtas maiņas likmes datumā, kad tika pieņemts lēmums par atbalsta piešķiršanu. Sk. http://www.nbp.pl/home.aspx?c=/ascx/archa.ascx.

(22) Spriedums lietā C-256/97 DMT (Recueil 1999, I-3913. lpp., 30. punkts); spriedums lietā T-36/99 Lenzing/Komisija (Recueil 2004, II-3597. lpp., 137. punkts).

(23) Sal. spriedums lietā C-342/96 Tubacex (Recueil 1999, I-2459. lpp., 46. punkts); spriedums lietā C-256/97 DMT (Recueil 1999, I-3913. lpp., 21. punkts); spriedums lietā C-480/98 Magefesa (Recueil 2000, I-8717. lpp.); spriedums lietā T-152/99 HAMSA (Recueil 2002, II-3049. lpp., 167. punkts).

(24) 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā C-124/10 Électricité de France/Komisija (vēl nav publicēts, 78. punkts) (saistībā ar to skatīt spriedumu lietā C-303/88 Itālija/Komisija (Recueil 1991, I-1433. lpp., 20. punkts); spriedumu lietā C-482/99 Francija/Komisija (Recueil 2002, I-4397. lpp., 68., 69. un 70. punkts) un spriedumu lietā Comitato “Venezia vuole vivere” u. c./Komisija, vēl nav publicēts, 91. punkts un tajā citēto judikatūru).

(25) 2012. gada 5. jūnija spriedums lietā C-124/10 Électricité de France/Komisija (vēl nav publicēts).

(26) Spriedums lietā C-256/97 DM Transports (Recueil 1999, I-3913. lpp., 30. punkts).

(27) Pamatojoties uz Polijas Valsts kontroles sniegtajiem datiem par maksātnespējas procedūru ilgumu.

(28) OV C 272, 15.11.2007., 4. lpp.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/57

KOMISIJAS LĒMUMS

(2013. gada 17. jūnijs),

ar ko groza Lēmumus 2006/799/EK, 2007/64/EK, 2009/300/EK, 2009/543/EK, 2009/544/EK, 2009/563/EK, 2009/564/EK, 2009/567/EK, 2009/568/EK, 2009/578/EK, 2009/598/EK, 2009/607/EK, 2009/894/EK, 2009/967/EK, 2010/18/EK un 2011/331/ES, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esības termiņu ES ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem

(izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3550)

(2013/295/ES)

EIROPAS KOMISIJA,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regulu (EK) Nr. 66/2010 par ES ekomarķējumu (1) un jo īpaši tās 8. panta 3. punkta c) apakšpunktu,

apspriedusies ar Eiropas Savienības Ekomarķējuma komiteju,

tā kā:

(1)	Komisijas 2006. gada 3. novembra Lēmums 2006/799/EK, ar ko Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai augsnes ielabošanas līdzekļiem nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības (2), zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.

(2)	Komisijas 2006. gada 15. decembra Lēmums 2007/64/EK, ar ko Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai augšanas substrātiem nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības (3), zaudē spēku 2013. gada 31. decembrī.

(3)	Komisijas 2009. gada 12. marta Lēmums 2009/300/EK, ar ko nosaka pārskatītus ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai televizoriem (4), zaudē spēku 2013. gada 31. oktobrī.

(4)	Komisijas 2008. gada 13. augusta Lēmums 2009/543/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai āra apdares darbiem paredzētajām krāsām un lakām (5) zaudē spēku 2013. gada 30. jūnijā.

(5)	Komisijas 2008. gada 13. augusta Lēmums 2009/544/EK par ekoloģiskajiem kritērijiem Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai iekštelpu krāsām un lakām (6) zaudē spēku 2013. gada 30. jūnijā.

(6)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/563/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai apaviem (7), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(7)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/564/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai kempinga pakalpojumiem (8), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(8)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/567/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai tekstilizstrādājumiem (9), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(9)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/568/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai salvešpapīram (10), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(10)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/578/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai tūristu mītņu pakalpojumiem (11), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(11)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/598/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai gultas matračiem (12), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(12)	Komisijas 2009. gada 9. jūlija Lēmums 2009/607/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai cietajiem segumiem (13), zaudē spēku 2013. gada 10. jūlijā.

(13)	Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/894/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka mēbelēm (14), zaudē spēku 2013. gada 1. decembrī.

(14)	Komisijas 2009. gada 30. novembra Lēmums 2009/967/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai grīdas tekstilsegumiem (15), zaudē spēku 2013. gada 1. decembrī.

(15)	Komisijas 2009. gada 26. novembra Lēmums 2010/18/EK, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus Kopienas ekomarķējuma piešķiršanai koka grīdas segumiem (16), zaudē spēku 2013. gada 27. novembrī.

(16)	Komisijas 2011. gada 6. jūnija Lēmums 2011/331/ES, ar ko nosaka ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai gaismas avotiem (17), zaudē spēku 2013. gada 6. jūnijā.

(17)

Ir veikts novērtējums par to, cik piemēroti un atbilstoši ir pašreizējie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības, kas noteiktas ar minētajiem lēmumiem. Ņemot vērā minēto lēmumu pārskatīšanas procesa dažādās stadijas, ir lietderīgi pagarināt lēmumos noteikto ekoloģisko kritēriju un ar tiem saistīto vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņus. Lēmumos 2009/567/EK, 2009/543/EK, 2009/544/EK un 2009/598/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un ar tiem saistīto vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2014. gada 30. jūnijam. Lēmumā 2009/300/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un attiecīgo novērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2014. gada 31. oktobrim. Lēmumos 2006/799/EK, 2007/64/EK, 2009/894/EK un 2011/331/ES noteikto ekoloģisko kritēriju un ar tiem saistīto vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2014. gada 31. decembrim. Lēmumos 2009/563/EK un 2009/568/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un attiecīgo vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2015. gada 30. jūnijam. Lēmumos 2009/564/EK un 2009/578/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un attiecīgo vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2015. gada 30. novembrim. Lēmumos 2009/967/EK un 2010/18/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un attiecīgo vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2015. gada 31. decembrim, un Lēmumā 2009/607/EK noteikto ekoloģisko kritēriju un attiecīgo vērtēšanas un verifikācijas prasību spēkā esības termiņš būtu jāpagarina līdz 2017. gada 30. novembrim.

(18)	Tādēļ būtu attiecīgi jāgroza Lēmumi 2006/799/EK, 2007/64/EK, 2009/300/EK, 2009/543/EK, 2009/544/EK, 2009/563/EK, 2009/564/EK, 2009/567/EK, 2009/568/EK, 2009/578/EK, 2009/598/EK, 2009/607/EK, 2009/894/EK, 2009/967/EK, 2010/18/EK un 2011/331/ES.

(19)	Šajā lēmumā paredzētie pasākumi ir saskaņā ar atzinumu, ko sniegusi komiteja, kura izveidota saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 66/2010 16. pantu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Lēmuma 2006/799/EK 6. pantu aizstāj ar šādu:

“6. pants

Produktu grupai “augsnes ielabošanas līdzekļi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.”

2. pants

Lēmuma 2007/64/EK 5. pantu aizstāj ar šādu:

“5. pants

Ražojumu grupai “augšanas substrāti” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.”

3. pants

Lēmuma 2009/300/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “televizori” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 31. oktobrim.”

4. pants

Lēmuma 2009/543/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “āra darbiem paredzētās krāsas un lakas” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.”

5. pants

Lēmuma 2009/544/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “iekštelpu krāsas un lakas” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.”

6. pants

Lēmuma 2009/563/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Produktu grupai “apavi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2015. gada 30. jūnijam.”

7. pants

Lēmuma 2009/564/EK 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Produktu grupai “kempinga pakalpojums” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās novērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2015. gada 30. novembrim.”

8. pants

Lēmuma 2009/567/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Produktu grupai “tekstilizstrādājumi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.”

9. pants

Lēmuma 2009/568/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “salvešpapīrs” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2015. gada 30. jūnijam.”

10. pants

Lēmuma 2009/578/EK 4. pantu aizstāj ar šādu:

“4. pants

Produktu grupai “tūristu mītņu pakalpojumi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2015. gada 30. novembrim.”

11. pants

Lēmuma 2009/598/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “gultas matrači” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 30. jūnijam.”

12. pants

Lēmuma 2009/607/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Produktu grupai “cietie segumi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2017. gada 30. novembrim.”

13. pants

Lēmuma 2009/894/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “koka mēbeles” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.”

14. pants

Lēmuma 2009/967/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “grīdas tekstilsegumi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.”

15. pants

Lēmuma 2010/18/EK 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “koka grīdas segumi” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un verifikācijas prasības ir spēkā līdz 2015. gada 31. decembrim.”

16. pants

Lēmuma 2011/331/ES 3. pantu aizstāj ar šādu:

“3. pants

Ražojumu grupai “gaismas avoti” noteiktie ekoloģiskie kritēriji un ar tiem saistītās vērtēšanas un pārbaudes prasības ir spēkā līdz 2014. gada 31. decembrim.”

17. pants

Lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē, 2013. gada 17. jūnijā

Komisijas vārdā –

Komisijas loceklis

Janez POTOČNIK

(1) OV L 27, 30.1.2010., 1. lpp.

(2) OV L 325, 24.11.2006., 28. lpp.

(3) OV L 32, 6.2.2007., 137. lpp.

(4) OV L 82, 28.3.2009., 3. lpp.

(5) OV L 181, 14.7.2009., 27. lpp.

(6) OV L 181, 14.7.2009., 39. lpp.

(7) OV L 196, 28.7.2009., 27. lpp.

(8) OV L 196, 28.7.2009., 36. lpp.

(9) OV L 197, 29.7.2009., 70. lpp.

(10) OV L 197, 29.7.2009., 87. lpp.

(11) OV L 198, 30.7.2009., 57. lpp.

(12) OV L 203, 5.8.2009., 65. lpp.

(13) OV L 208, 12.8.2009., 21. lpp.

(14) OV L 320, 5.12.2009., 23. lpp.

(15) OV L 332, 17.12.2009., 1. lpp.

(16) OV L 8, 13.1.2010., 32. lpp.

(17) OV L 148, 7.6.2011., 13. lpp.

19.6.2013

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 167/s3

PAZIŅOJUMS LASĪTĀJIEM

Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju

Saskaņā ar Padomes 2013. gada 7. marta Regulu (ES) Nr. 216/2013 par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (OV L 69, 13.3.2013., 1. lpp.), sākot ar 2013. gada 1. jūliju, vienīgi elektroniskā formātā publicētais Oficiālais Vēstnesis ir autentisks un rada juridiskas sekas.

Ja neparedzētu un ārkārtas apstākļu dēļ Oficiālā Vēstneša elektronisko izdevumu nav iespējams publicēt, iespiestais izdevums ir autentisks un rada juridiskas sekas saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 216/2013 3. panta nosacījumiem.

		ISSN 1977-0715 doi:10.3000/19770715.L_2013.167.lav
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis		L 167

Izdevums latviešu valodā	Tiesību akti	56. sējums 2013. gada 19. jūnijs

Saturs		II Neleģislatīvi akti	Lappuse
		REGULAS
	*	Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 559/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar ko īsteno 11. panta 1. punktu Regulā (ES) Nr. 377/2012 par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā	1
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 560/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Traditional Grimsby Smoked Fish (AĢIN))	3
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 561/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Schwarzwälder Schinken (AĢIN))	8
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 562/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko apstiprina maznozīmīgu specifikācijas grozījumu attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Queijo Serra da Estrela (ACVN))	10
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 563/2013 (2013. gada 14. jūnijs), ar ko apstiprina specifikācijas grozījumu, kurš nav maznozīmīgs, attiecībā uz nosaukumu, kas reģistrēts Aizsargāto cilmes vietas nosaukumu un aizsargāto ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu reģistrā (Arroz del Delta del Ebro / Arròs del Delta de l’Ebre (ACVN))	15
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 564/2013 (2013. gada 18. jūnijs) par maksām un atlīdzību, kas maksājama Eiropas Ķīmisko vielu aģentūrai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 528/2012 par biocīdu piedāvāšanu tirgū un lietošanu ( 1 )	17
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 565/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar ko groza Regulas (EK) Nr. 1731/2006, (EK) Nr. 273/2008, (EK) Nr. 566/2008, (EK) Nr. 867/2008, (EK) Nr. 606/2009 un Īstenošanas regulas (ES) Nr. 543/2011 un (ES) Nr. 1333/2011 attiecībā uz paziņošanas pienākumiem lauksaimniecības tirgu kopīgajā organizācijā un atceļ Regulu (EK) Nr. 491/2007	26
	*	Komisijas Regula (ES) Nr. 566/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EK) Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās	29
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 567/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar ko labo Regulu (EK) Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes Regulai (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm ( 1 )	30
	*	Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 568/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar ko apstiprina darbīgo vielu timolu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū un groza Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 540/2011 pielikumu ( 1 )	33
		Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 569/2013 (2013. gada 18. jūnijs), ar kuru nosaka standarta importa vērtības atsevišķu veidu augļu un dārzeņu ievešanas cenas noteikšanai	37
		LĒMUMI
	*	Padomes Īstenošanas lēmums 2013/293/KĀDP (2013. gada 18. jūnijs), ar ko īsteno Lēmumu 2012/285/KĀDP par ierobežojošiem pasākumiem, kas vērsti pret konkrētām personām, vienībām un struktūrām, kuras apdraud mieru, drošību vai stabilitāti Gvinejas-Bisavas Republikā	39
		2013/294/ES
	*	Komisijas Lēmums (2012. gada 19. decembris) par valsts atbalstu SA 26374 (C 49/08) (ex N 402/08), ko Polija īstenojusi uzņēmuma PZL Dębica S.A. labā (izziņots ar dokumenta numuru C(2012) 9464) ( 1 )	41
		2013/295/ES
	*	Komisijas Lēmums (2013. gada 17. jūnijs), ar ko groza Lēmumus 2006/799/EK, 2007/64/EK, 2009/300/EK, 2009/543/EK, 2009/544/EK, 2009/563/EK, 2009/564/EK, 2009/567/EK, 2009/568/EK, 2009/578/EK, 2009/598/EK, 2009/607/EK, 2009/894/EK, 2009/967/EK, 2010/18/EK un 2011/331/ES, lai pagarinātu ekoloģisko kritēriju spēkā esības termiņu ES ekomarķējuma piešķiršanai dažiem ražojumiem (izziņots ar dokumenta numuru C(2013) 3550)	57


	*	Paziņojums lasītājiem – Padomes Regula (ES) Nr. 216/2013 (2013. gada 7. marts) par Eiropas Savienības Oficiālā Vēstneša elektronisko publikāciju (sk. aizmugurējā vāka iekšpusē)	s3


	(1) Dokuments attiecas uz EEZ