ISSN 1977-0715

doi:10.3000/19770715.L_2013.153.lav

Eiropas Savienības

Oficiālais Vēstnesis

L 153

European flag  

Izdevums latviešu valodā

Tiesību akti

56. sējums
2013. gada 5. jūnijs


Saturs

 

II   Neleģislatīvi akti

Lappuse

 

 

REGULAS

 

*

Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 501/2013 (2013. gada 29. maijs), ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme

1

 

*

Padomes Regula (ES) Nr. 502/2013 (2013. gada 29. maijs), ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam

17

LV

Tiesību akti, kuru virsraksti ir gaišajā drukā, attiecas uz kārtējiem jautājumiem lauksaimniecības jomā un parasti ir spēkā tikai ierobežotu laika posmu.

Visu citu tiesību aktu virsraksti ir tumšajā drukā, un pirms tiem ir zvaigznīte.


II Neleģislatīvi akti

REGULAS

5.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/1


PADOMES ĪSTENOŠANAS REGULA (ES) Nr. 501/2013

(2013. gada 29. maijs),

ar ko galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam, attiecina uz tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem velosipēdiem ir deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 13. pantu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija (“Komisija”) iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

1.   PROCEDŪRA

1.1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas (ĶTR) izcelsmes velosipēdu importu. Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta atbilstīgi pamatregulas 13. pantam, šis maksājums ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) tika attiecināts arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu. Turklāt tika nolemts, pamatojoties uz pamatregulas 13. panta 2. punktu, izveidot “atbrīvojumu sistēmu”. Sistēma sīkāk aprakstīta Komisijas Regulā (EK) Nr. 88/97 (4).

(2)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (5) nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus.

(3)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (6) nolēma palielināt spēkā esošo antidempinga maksājumu līdz 48,5 %.

(4)

Pēc termiņa beigu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, 2011. gada oktobrī Padome ar Regulu (ES) Nr. 990/2011 (7) nolēma minētos pasākumus paturēt spēkā (“spēkā esošie pasākumi”).

(5)

Komisija 2012. gada martā, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (8), paziņoja par ĶTR izcelsmes velosipēdu importam Savienībā piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanas sākšanu saskaņā ar antidempinga pamatregulas 11. panta 3. punktu un 13. panta 4. punktu.

(6)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktu, Padome 2013. gada maijā, pieņemot Regulu (ES) Nr. 502/2013 (9), grozīja Padomes Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam.

(7)

Komisija 2012. gada aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (10), paziņoja par antisubsidēšanas procedūras sākšanu attiecībā uz Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importu Savienībā saskaņā ar Padomes 2009. gada 11. jūnija Regulas (EK) Nr. 597/2009 (11) 10. pantu.

(8)

Komisija 2012. gada novembrī paziņojumā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12), informēja, ka pretapiešanas izmeklēšanā gūtos konstatējumus var izmantot 7. apsvērumā minētajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(9)

Komisija 2013. gada maijā ar Lēmumu 2013/227/ES (13) izbeidza 7. apsvērumā minēto antisubsidēšanas procedūru, nenosakot pasākumus.

1.2.   Pieprasījums

(10)

Komisija 2012. gada 14. augustā saņēma pieprasījumu atbilstīgi pamatregulas 13. panta 3. punktam un 14. panta 5. punktam izmeklēt to antidempinga pasākumu iespējamu apiešanu, kas noteikti attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, un noteikt pienākumu reģistrēt tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas un kam ir vai nav deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme.

(11)

Pieprasījumu iesniedza Eiropas Velosipēdu ražotāju asociācija (EBMA) trīs Savienības velosipēdu ražotāju vārdā: In CyclesMontagem e Comercio de Bicicletas, Lda, SC, EUROSPORT DHS S.A. un MAXCOM Ltd.

1.3.   Procedūras sākšana

(12)

Pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju secinājusi, ka pastāv pietiekami prima facie pierādījumi, kas pamato izmeklēšanas sākšanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, Komisija nolēma izmeklēt ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteikto antidempinga pasākumu iespējamo apiešanu un noteikt pienākumu reģistrēt tādu velosipēdu importu, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas un kam ir vai nav deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme.

(13)

Izmeklēšana tika sākta 2012. gada 25. septembrī, pieņemot Komisijas Regulu (ES) Nr. 875/2012 (14) (“izmeklēšanas sākšanas regula”).

(14)

Komisijas rīcībā esošie prima facie pierādījums liecina par ievērojamām pārmaiņām tirdzniecības modelī saistībā ar eksportu no ĶTR, Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas uz Savienību pēc antidempinga maksājuma palielināšanas attiecībā uz tā ražojuma importu, uz kuru attiecas 3. apsvērumā minētā Padomes Regula (EK) Nr. 1095/2005. Pārmaiņas tirdzniecības modelī notikušas bez pietiekama iemesla vai pamatojuma, ja neņem vērā maksājuma palielināšanu.

(15)

Izrādījās, ka pārmaiņas saistītas ar ĶTR izcelsmes velosipēdu pārsūtīšanu uz Savienību caur Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju un ar velosipēdu montāžas operācijām Indonēzijā, Šrilankā un Tunisijā.

(16)

Turklāt pierādījumi liecina par to, ka uz konkrēto ražojumu attiecināto antidempinga pasākumu koriģējošā ietekme tiek mazināta gan attiecībā uz daudzumu, gan attiecībā uz cenām. Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma imports ir aizstāts ar ievērojamu izmeklējamā ražojuma importa apjomu. Turklāt bija pietiekami pierādījumi tam, ka izmeklējamie ražojumi piedāvāti par cenām, kas zemākas par kaitējumu neradošo cenu, kura tika noteikta ar spēkā esošajiem pasākumiem saistītajā izmeklēšanā.

(17)

Visbeidzot bija pierādījumi tam, ka, salīdzinot ar iepriekš noteikto attiecīgā ražojuma normālo vērtību, izmeklējamais ražojums tiek piedāvāts par dempinga cenām.

1.4.   Izmeklēšana

(18)

Par izmeklēšanas sākšanu Komisija oficiāli paziņoja ĶTR, Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas iestādēm, ražotājiem/eksportētājiem šajās valstīs, zināmajiem attiecīgajiem Savienības importētājiem un Savienības ražošanas nozarei.

(19)

Atbrīvojuma veidlapas tika nosūtītas Komisijai zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā un Tunisijā vai ar Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas pārstāvniecību Eiropas Savienībā starpniecību. Aptaujas anketas tika izsūtītas Komisijai zināmajiem ražotājiem/eksportētājiem ĶTR vai ar ĶTR pārstāvniecības Eiropas Savienībā starpniecību. Aptaujas anketas tika nosūtītas arī zināmajiem nesaistītajiem importētājiem Savienībā.

(20)

Ieinteresētajām personām tika sniegta iespēja izmeklēšanas sākšanas regulā noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu. Visām ieinteresētajām personām tika paziņots, ka nesadarbošanās gadījumā tiktu piemērots pamatregulas 18. pants un konstatējumi tiktu izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

(21)

Četri Indonēzijas ražotāji/eksportētāji, viens Malaizijas ražotājs/eksportētājs, seši Šrilankas ražotāji/eksportētāji un divi Tunisijas ražotāji/eksportētāji iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas. Ķīnas ražotāji/eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Aizpildītas anketas iesniedza trīs nesaistīti Savienības importētāji.

(22)

Komisija veica pārbaudes apmeklējumus šādos uzņēmumos:

P. T. Insera Sena, Budurana, Sidoardžo, Indonēzija,

Wijaya Indonesia Makmur Bicycles Industries, Drijoredžo, Gresika, Austrumjava, Indonēzija,

P. T. Terang Dunia Internusa, Slipi, Rietumdžakarta, Indonēzija,

P. T. Chin Haur, Tanerana, Indonēzija,

Tan Lan Venture Corporation Sdn Bhd, Kampara, Peraka, Malaizija,

Asiabike Industrial Limited, Henamulla, Pānadura, Šrilanka,

BSH Ventures Limited, Kolombo, Šrilanka,

City Cycle Industries, Kolombo, Šrilanka,

Firefox Lanka (Pvt) Ltd, Veliketija Pamunugama, Šrilanka,

Kelani Cycles Pvt Ltd, Katunajaka, Šrilanka,

Samson Bikes (Pvt) Ltd, Kolombo, Šrilanka,

Mediterranean United Industries, Bū Hadžera, Monastīra, Tunisija,

Euro Cycles, Sūsa, Tunisija.

1.5.   Pārskata periods un izmeklēšanas periods

(23)

Izmeklēšanas periods aptvēra laikposmu no 2004. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. augustam (“IP”). Dati par IP tika vākti, lai izmeklētu, inter alia, iespējamās pārmaiņas tirdzniecības modelī pēc antidempinga maksājuma palielināšanas 2005. gadā. Lai pārbaudītu spēkā esošo pasākumu iespējamo samazināto koriģējošo ietekmi un dempinga pastāvēšanu, tika vākti sīkāki dati par pārskata periodu no 2011. gada 1. septembra līdz 2012. gada 31. augustam (“PP”).

2.   IZMEKLĒŠANAS REZULTĀTI

2.1.   Vispārīgi apsvērumi

(24)

Lai novērtētu, vai pasākumi tiek apieti, saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu secīgi analizēja, vai ir vērojamas pārmaiņas tirdzniecības modelī starp ĶTR, trīs attiecīgajām valstīm un Savienību; vai šīs pārmaiņas izraisījusi kāda prakse, process vai darbs, kam nav cita pamatota iemesla vai ekonomiska izskaidrojuma kā vien maksājuma uzlikšana; vai ir pierādījumi par kaitējumu vai to, ka maksājuma koriģējošā ietekme tiek mazināta izmeklējamā ražojuma cenas un/vai daudzumu ziņā; un vai vajadzības gadījumā saskaņā ar pamatregulas 2. pantu ir pierādījumi par dempingu attiecībā uz līdzīgajam ražojumam agrāk noteiktajām normālajām vērtībām.

2.2.   Attiecīgais ražojums un izmeklējamais ražojums

(25)

Attiecīgais ražojums ir ĶTR izcelsmes nemotorizēti divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (“attiecīgais ražojums”).

(26)

Izmeklējamais ražojums ir tas pats ražojums, kas definēts iepriekšējā apsvērumā, bet nosūtīts no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šim ražojumam deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme, un kam pašreiz piemēro tos pašus KN kodus, kuri piešķirti attiecīgajam ražojumam (“izmeklējamais ražojums”).

(27)

Izmeklēšanā konstatēts, ka iepriekš definētajiem velosipēdiem, kas eksportēti no ĶTR uz Savienību, un velosipēdiem, kas uz Savienību nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, piemīt vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojums un ka tāpēc tie uzskatāmi par līdzīgiem ražojumiem pamatregulas 1. panta 4. punkta nozīmē.

2.3.   Sadarbības pakāpe un tirdzniecības apjoma noteikšana

2.3.1.   Indonēzija

(28)

Četri Indonēzijas uzņēmumi, kas iesniedza pieprasījumu par atbrīvojuma piešķiršanu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, PP nodrošināja 91 % no kopējā Indonēzijas importa Savienībā. Kopējais importa apjoms no Indonēzijas tika noteikts, pamatojoties uz Comext datiem (15).

(29)

Viena uzņēmuma iesniegtos datus nebija iespējams pārbaudīt, jo šis uzņēmums apgalvoja, ka nav saglabājis atbrīvojuma veidlapas aizpildīšanā izmantotās darba uzskaites lapas. Tāpēc uzņēmums nespēja paskaidrot un pierādīt to, kā iegūti sniegtie dati. Turklāt uzņēmuma iesniegtie dati izrādījās neuzticami, jo, pārbaudot un atkārtoti aprēķinot iesniegtās rādītāju vērtības, pamatojoties uz uzņēmuma telpās pieejamiem grāmatvedības datiem, konstatēts, ka šie rādītāji (piemēram, pirkumi, ražošanas apjoms) ir neprecīzi. Turklāt izmeklēšanā atklāts, ka uzņēmuma pārdošanas vadītāju faktiski vienlaikus nodarbina arī Ķīnas velosipēdu ražotājs, kurš bija galvenais šā Indonēzijas uzņēmuma izejmateriālu (velosipēdu daļu) piegādātājs.

(30)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmums tika informēts par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju, un tam tika dots ierobežots laiks piezīmju sniegšanai.

(31)

Uzņēmums apgalvoja, ka tas bijis ļoti atsaucīgs, sniegdams visus pieprasītos dokumentus, izņemot darba uzskaites lapas, kas iepriekš neesot pieprasītas. Tomēr darba uzskaites lapas tika pieprasītas vēstulē, kas nosūtīta pirms pārbaudes veikšanas uz vietas. Uzņēmums apgalvoja arī, ka ražošanas un pirkšanas vērtību aprēķinu ietekmējuši nepareizi darbinieka paskaidrojumi un ka eksporta darījumu pārbaude bijusi pareiza. Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka, lai arī saņemti vairāki paskaidrojumi no darbiniekiem, uz vietas iegūtie skaitliskie rādītāji nesakrita ar atbrīvojuma veidlapā sniegtajiem skaitliskajiem rādītājiem. Ciktāl tas attiecas uz eksporta darījumu vērtību, salīdzināšana patiešām bija pareiza. Turklāt pārbaudes apmeklējuma laikā darbinieki, kas piedalījās pārbaudē, nespēja paskaidrot atbrīvojuma veidlapā norādīto skaitlisko rādītāju avotu, ne arī to, kā šie skaitliskie rādītāji tika apkopoti. Uzņēmums arī apstiprināja, ka pārdošanas vadītājs vienlaikus strādā arī pie Ķīnas velosipēdu ražotāja.

(32)

Tāpēc uzņēmuma sniegtā informācija netika ņemta vērā.

(33)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par šo uzņēmumu tādējādi tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Tika uzskatīts, ka pārējie trīs uzņēmumi ir izmeklēšanā sadarbojušies.

2.3.2.   Malaizija

(34)

Vienīgais Malaizijas uzņēmums, kas iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, PP nodrošināja 20 %–30 % no kopējā Malaizijas importa Savienībā. Velosipēdu kopējais importa apjoms no Malaizijas Savienībā tika noteikts, pamatojoties uz Comext datiem. Tika uzskatīts, ka šis uzņēmums ir izmeklēšanā sadarbojies.

2.3.3.   Šrilanka

(35)

Seši Šrilankas uzņēmumi, kas iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, PP nodrošināja 69 % no kopējā Šrilankas importa Savienībā. Kopējais importa apjoms no Šrilankas tika noteikts, pamatojoties uz Comext datiem.

(36)

Viens uzņēmums izmeklēšanas laikā atsauca atbrīvojuma pieprasījumu, pamatojoties uz velosipēdu ražošanas pārtraukšanu Šrilankā. Tāpēc ar šo uzņēmumu saistītie dati netika ņemti vērā.

(37)

Otrā uzņēmuma sadarbība tika uzskatīta par nepietiekamu. Uzņēmums bija iesniedzis nepārbaudāmus datus, jo nebija iespējams uzticami novērtēt uzņēmuma iepirkto Ķīnas izcelsmes daļu vērtību un apjomu. Turklāt ražošanas procesā izmantoto daļu vērtību un apjomu nebija iespējams pārbaudīt arī tāpēc, ka tās iepirka trešā persona un uzņēmumam tās tika vienīgi nosūtītas montāžai.

(38)

Tāpēc saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmums tika informēts par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju, un tam tika dots ierobežots laiks piezīmju sniegšanai. Uzņēmums piezīmes nesniedza.

(39)

Arī vēl viena cita uzņēmuma sadarbība tika atzīta par nepietiekamu. Sniegto informāciju nevarēja pārbaudīt uz vietas, jo uzņēmums neizpauda būtisko informāciju. Konkrētāk, tas nebija sagatavojis informāciju, kas tika skaidri pieprasīta pirms pārbaudes uz vietas, piemēram, darba uzskaites lapas vai saistīto uzņēmumu sarakstu, tādējādi tika kavēts pārbaudes process. No otras puses, tika konstatēts, ka uzņēmuma norādītā vietējas izcelsmes daļu iepirkuma vērtība nav uzticama, proti, izmeklēšanā tika atklātas vismaz dažas tādas saites starp uzņēmumu un tā velosipēdu daļu vietējo piegādātāju, kas pārsniedza parastās pircēju un pārdevēju attiecības un kuras uzņēmums nevarēja izskaidrot.

(40)

Saskaņā ar pamatregulas 18. panta 4. punktu uzņēmums tika informēts par nodomu neņemt vērā tā iesniegto informāciju, un tam tika dots ierobežots laiks piezīmju sniegšanai. Atbildē uzņēmums apstrīdēja konstatējumus un iesniedza papildu pierādījumus un paskaidrojumus. Nevienu no jauniesniegtajiem pierādījumiem nevarēja pieņemt. Vispirms tāpēc, ka tos nevarēja pārbaudīt, jo tie tika iesniegti pēc uzņēmuma apmeklējuma. Lielākoties tika konstatēts, ka jauniesniegtie pierādījumi nesaskan ar skaidrojumiem un pierādījumiem, kas tika gūti uz vietas. Tika konstatēts, ka jauniesniegtie skaidrojumi nav pietiekami, jo tie neattiecas uz galvenajiem izmeklējamajiem jautājumiem, proti, nebija skaidrojumu par saistītajiem uzņēmumiem.

(41)

Tāpēc attiecīgā uzņēmuma sniegto informāciju nevarēja ņemt vērā.

(42)

Saskaņā ar pamatregulas 18. pantu konstatējumi par šo uzņēmumu tādējādi tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem.

2.3.4.   Tunisija

(43)

Saskaņā ar Comext datiem divi Tunisijas uzņēmumi, kas iesniedza atbrīvojuma pieprasījumu saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, PP nodrošināja visu importu no Tunisijas uz Savienību. Tika uzskatīts, ka šie uzņēmumi ir izmeklēšanā sadarbojušies.

2.3.5.   Ķīnas Tautas Republika

(44)

Iepriekš 21. apsvērumā jau minēts, ka Ķīnas ražotāji/eksportētāji izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc konstatējumi par attiecīgā ražojuma importu Savienībā, no vienas puses, un velosipēdu eksportu no Ķīnas uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju, no otras puses, saskaņā ar pamatregulas 18. panta 1. punktu tika izdarīti, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem. Attiecībā uz importu Savienībā tika izmantoti Comtex dati par importu. Lai noteiktu eksporta apjomu no ĶTR uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju, tika izmantota Ķīnas oficiālā statistika.

2.4.   Pārmaiņas tirdzniecības modelī

2.4.1.   Imports Savienībā no ĶTR, Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas

(45)

Attiecīgā ražojuma imports Savienībā no ĶTR samazinājās par 38,2 % kopš 2005. gada, proti, pēc antidempinga pasākumu pastiprināšanas 2005. gada jūlijā, un turpināja samazināties turpmākajos gados. IP imports no ĶTR kopumā ir samazinājies vairāk nekā par 80 %.

(46)

Vienlaikus izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Indonēzijas ir pieaudzis kopš 2005. gada, un 2006. gadā tas bija jau vairāk nekā divas reizes lielāks par 2004. gada rādītāju. Importa apjoms turpināja pieaugt, izņemot 2009. gadu, lai arī tad importa līmenis ievērojami pārsniedza 2004. gada līmeni. Kopš 2009. gada līdz PP importa apjoms turpināja nepārtraukti pieaugt. Salīdzinājumā ar 2004. gadu PP imports no Indonēzijas bija palielinājies par 157 %.

(47)

Pirms antidempinga maksājuma palielināšanas 2005. gada jūlijā izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Malaizijas bija niecīgs. Tas ievērojami pieauga 2005. gadā (vairāk nekā divsimt reižu), 2009. gadā samazinājās par 46 %, bet 2010. gadā atkal pieauga par 38 %. Lai gan 2011. gadā un PP imports no Malaizijas samazinājās, PP tas joprojām ievērojami pārsniedza importa līmeni, kāds bija pirms antidempinga pasākumu pastiprināšanas 2004. gadā, proti, 185 158 velosipēdi salīdzinājumā ar 10 749 velosipēdiem 2004. gadā jeb pieaugums par 1 623 %.

(48)

Izmeklējamā ražojuma imports Savienībā no Šrilankas ievērojami pieauga pēc antidempinga maksājuma palielināšanas 2005. gadā, un turpmākajos gados pieauga gandrīz par 500 %, augstāko līmeni sasniedzot 2010. gadā. Izmeklējamā ražojuma imports no Šrilankas samazinājās 2011. gadā un PP, taču arī tad tas ievērojami pārsniedza importa līmeni, kāds bija pirms antidempinga pasākumu pastiprināšanas 2004. gadā, proti, laikposmā no 2004. gada līdz PP imports no Šrilankas pieauga par 282 %.

(49)

Visbeidzot, attiecīgā ražojuma imports Savienībā no Tunisijas 2005. gadā, t. i., pēc antidempinga maksājumu paaugstināšanas, pieauga gandrīz par 30 %, bet 2006. gadā – vairāk nekā par 20 %. Laikposmā no 2006. gada līdz 2007. gadam importa apjoms pieauga vairāk nekā divas reizes, augstāko līmeni sasniedzot 2007. gadā. Laikposmā no 2008. gada līdz 2010. gadam imports samazinājās, bet 2011. gadā tas atkal pieauga un PP atkal nedaudz samazinājās. IP imports no Tunisijas pieauga par 200,3 %.

(50)

Turpmāk 1. tabulā norādīts to velosipēdu skaits, kas importēti Savienībā no ĶTR, Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. augustam, proti, IP laikā.

1.   tabula

(gabali)

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

1.9.2011.–31.8.2012. (PP)

ĶTR

2 550 775

1 575 452

995 715

986 514

941 522

597 339

627 066

584 303

411 642

Indekss (2004. gads = 100)

100

61,8

39,0

38,7

36,9

23,4

24,6

22,9

16,1

Indonēzija

237 648

282 045

500 623

593 769

634 623

437 023

551 847

614 798

612 448

Indekss (2004. gads = 100)

100

118,7

210,7

249,9

267,0

183,9

232,2

258,7

257,7

Malaizija

10 749

229 354

497 974

475 463

360 871

193 102

266 164

177 306

185 158

Indekss (2004. gads = 100)

100

2 133,7

4 632,7

4 423,3

3 357,3

1 796,5

2 476,2

1 649,5

1 722,6

Šrilanka

249 491

352 078

534 413

574 153

749 358

1 016 523

1 237 406

975 297

953 169

Indekss (2004. gads = 100)

100

141,1

214,2

230,1

300,4

407,4

496,0

390,9

382,0

Tunisija

167 137

212 257

251 054

549 848

527 209

529 734

414 488

519 217

501 853

Indekss (2004. gads = 100)

100

127,0

150,2

329,0

315,4

316,9

248,0

310,7

300,3

Avots:

Comext statistika.

2.4.2.   Eksports no ĶTR uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju

(51)

Velosipēdu eksports no ĶTR uz Indonēziju pirmo reizi pieauga 2008. gadā (par 56,2 %). No 2008. gada līdz PP, izņemot 2009. gadu, imports turpināja pieaugt. IP laikā eksports no ĶTR uz Indonēziju kopumā pieauga par 83,8 %.

(52)

Velosipēdu eksports no ĶTR uz Malaiziju 2005. gadā pēc tam, kad tika pastiprināti antidempinga pasākumi, pieauga gandrīz par 30 %, un turpināja pieaugt līdz augstākajam līmenim 2011. gadā, proti, no 2004. gada tas pieauga par 110,8 %. PP eksports no ĶTR uz Malaiziju nedaudz samazinājās, taču joprojām ievērojami pārsniedza 2004. gada līmeni. Kopumā Ķīnas eksports uz Malaiziju IP laikā pieauga par 99,6 %.

(53)

Velosipēdu eksports no ĶTR uz Šrilanku pieauga pēc antidempinga maksājumu palielināšanas 2005. gada jūlijā. Tas nedaudz samazinājās 2007. gadā, taču 2010. gadā un 2011. gadā pieauga vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar 2004. gadu. Kopumā Ķīnas eksports uz Šrilanku IP laikā pieauga par 132,5 %.

(54)

Visbeidzot, pirms antidempinga maksājumu palielināšanas eksports no ĶTR uz Tunisiju bija niecīgs. No 2005. gada eksports uz Tunisiju ievērojami pieauga, augstāko līmeni sasniedzot 2008. gadā (no 2 534 vienībām 2004. gadā līdz 389 445 vienībām 2008. gadā). Lai gan pēc 2008. gada eksports no ĶTR uz Tunisiju samazinājās un saglabājās šādā zemākā līmenī, tas joprojām ievērojami pārsniedza 2004. gada līmeni. Kopumā Ķīnas eksports uz Tunisiju pieauga no 2 534 velosipēdiem 2004. gadā līdz 170 772 velosipēdiem PP laikā.

(55)

Turpmāk 2. tabulā norādīts to velosipēdu skaits, kas eksportēti no ĶTR uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju laikposmā no 2004. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 31. augustam, proti, IP laikā.

2.   tabula

(gabali)

2004

2005

2006

2007

2008

2009

2010

2011

1.9.2011.–31.8.2012. (PP)

Indonēzija

2 128 804

1 731 224

2 121 019

1 906 364

3 325 531

2 287 374

3 644 836

3 773 852

3 912 882

Indekss (2004. gads = 100)

100

81,3

99,6

89,6

156,2

107,4

171,2

177,3

183,8

Malaizija

721 335

933 943

890 241

974 860

1 515 886

1 111 251

1 291 766

1 520 276

1 440 132

Indekss (2004. gads = 100)

100

129,5

123,4

135,1

210,2

154,1

179,1

210,8

199,6

Šrilanka

267 371

315 233

345 953

254 774

425 405

383 377

699 328

685 744

621 620

Indekss (2004. gads = 100)

100

117,9

129,4

95,3

159,1

143,4

261,6

256,5

232,5

Tunisija

2 534

7 188

37 042

175 761

389 445

171 332

225 369

204 465

170 772

Indekss (2004. gads = 100)

100

283,7

1 461,8

6 936,1

15 368,8

6 761,3

8 893,8

8 068,9

6 739,2

Avots:

Ķīnas statistika.

2.4.3.   Ražošanas apjoms

(56)

Laikposmā no 2009. gada līdz PP Indonēzijas un Tunisijas uzņēmumi palielināja savu ražošanu attiecīgi par 54 % un 24 %. Savukārt Šrilankas uzņēmumi minētajā laikposmā nedaudz samazinājuši izlaidi.

(57)

Vienīgais Malaizijas uzņēmums, kurš izmeklēšanā sadarbojās, eksportam paredzētus velosipēdus sāka ražot 2010. gadā. Neviens cits uzņēmums nesadarbojās, tāpēc nebija iespējams iegūt informāciju par izmeklējamā ražojuma iespējamiem patiesās ražošanas līmeņiem šajā valstī.

3.   tabula

To Indonēzijas, Šrilankas un Tunisijas uzņēmumu produkcija, kas sadarbojās

Ražošanas apjoms (vienības)

2009

2010

2011

PP

Indonēzija

1 217 664

1 631 459

1 877 067

1 877 381

Indekss

100

134

154

154

Šrilanka

737 632

886 191

688 059

692 454

Indekss

100

120

93

94

Tunisija

430 022

483 135

575 393

532 425

Indekss

100

112

134

124

2.5.   Secinājums par pārmaiņām tirdzniecības modelī

(58)

Kopējais eksporta samazinājums no ĶTR uz Savienību vienlaikus ar eksporta pieaugumu no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas uz Savienību un no ĶTR uz Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju pēc antidempinga pasākumu pastiprināšanas 2005. gada jūlijā liecina par pārmaiņām tirdzniecības modelī pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē starp iesaistītajām valstīm, no vienas puses, un Savienību, no otras puses.

2.6.   Pasākumu apiešanas prakses būtība

(59)

Pamatregulas 13. panta 1. punktā noteikts, ka pārmaiņas tirdzniecības modelī izriet no prakses, procesa vai darba, kam bez maksājuma uzlikšanas nav cita pietiekama cēloņa vai ekonomiskā pamatojuma. Minētā prakse, process vai darbs cita starpā ietver spēkā esošajiem pasākumiem pakļautā ražojuma nosūtīšanu caur trešām valstīm un detaļu montāžas operāciju Savienībā vai trešā valstī. Montāžas operācijas pastāvēšanas faktu konstatē saskaņā ar pamatregulas 13. panta 2. punktu.

2.6.1.   Indonēzija

(60)

Četri Indonēzijas uzņēmumi, kuri izmeklēšanā sadarbojās jau sākotnēji, PP nodrošināja 91 % no kopējā Indonēzijas eksporta uz Savienību.

(61)

No šiem četriem uzņēmumiem pārsūtīšanas prakse izmeklēšanā netika konstatēta trijos uzņēmumos.

(62)

Savukārt attiecībā uz ceturto uzņēmumu, kā norādīts 29. līdz 33. apsvērumā, bija pamatoti piemērot pamatregulas 18. pantu. Izmeklēšanā tika konstatēts, ka uzņēmumam nepieder pietiekami daudz iekārtu, ar ko varētu pamatot uzņēmuma eksporta apjomu uz Savienību PP; nebija arī cita pamatojuma, tāpēc varēja secināt, ka uzņēmums ir iesaistīts apiešanā, kas notiek ar pārsūtīšanu.

(63)

Kā norādīts 29. līdz 33. apsvērumā, attiecībā uz pārējo eksportu uz Savienību sadarbības nebija.

(64)

Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā minētās pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Indonēziju un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē, viena Indonēzijas uzņēmuma konstatējumus, kas norādīti 61. apsvērumā, un to, ka ne visi Indonēzijas ražotāji/eksportētāji izrādīja atsaucību un sadarbojās ar izmeklēšanu, var uzskatīt, ka Ķīnas izcelsmes ražojumu pārsūtīšana caur Indonēziju ir apstiprināta.

(65)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Indonēzijā ar montāžas operācijām tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti katra uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas. No četriem uzņēmumiem, kas sākotnēji sadarbojās, trīs uzņēmumos Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība bija mazāka par 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Tāpēc attiecībā uz šiem uzņēmumiem nebija jāpārbauda, vai montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām. Tādejādi šiem trim uzņēmumiem montāžas operācijas netika konstatētas.

(66)

Kā minēts 29. līdz 33. apsvērumā, attiecībā uz ceturto uzņēmumu tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts. Uzņēmums nesniedza ticamus datus, tāpēc nebija iespējams noteikt, vai tas ir bijis iesaistīts montāžas operācijās.

(67)

Tāpēc netika konstatēts, ka notiktu montāžas operācijas pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

2.6.2.   Malaizija

(68)

Vienīgā Malaizijas uzņēmuma, kas sadarbojās, eksports PP bija 20 % līdz 30 % no kopējā Malaizijas eksporta uz Savienību. Šis uzņēmums sāka ražot attiecīgo ražojumu un eksportēt to uz Savienību tikai 2011. gada beigās. Saistībā ar šo uzņēmumu pārsūtīšanas prakse netika konstatēta. 34. apsvērumā jau norādīts, ka attiecībā uz pārējo eksportu uz Savienību sadarbības nebija.

(69)

Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā izdarīto secinājumu par pārmaiņām tirdzniecības modelī starp Malaiziju un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un to, ka ne visi Malaizijas ražotāji/eksportētāji izrādīja atsaucību un izmeklēšanā sadarbojās, var secināt, ka pārējā eksporta apjoms, ko nenodrošina minētais Malaizijas uzņēmums, tiek nodrošināts ar pārsūtīšanu.

(70)

Tāpēc ir apstiprināts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumi tiek pārsūtīti caur Malaiziju.

(71)

Kā paredzēts izmeklēšanas sākšanas regulas 12. apsvērumā, attiecībā uz Malaiziju izmeklēšanas joma tika paplašināta, iekļaujot tajā arī citādu izmeklēšanā konstatētu apiešanas praksi, proti, veicot montāžas operācijas.

(72)

Lai noteiktu, vai, izmantojot kādu montāžas operāciju, Malaizijā tiek apieti spēkā esošie paskumi, tika analizēti pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji attiecībā uz vienīgo uzņēmumu, kas sadarbojās. Izmeklēšanā tika izdarīti šādi konstatējumi.

(73)

Uzņēmums sāka darboties 2010. gadā, proti, pēc tam, kad tika pastiprināti antidempinga pasākumi pret ĶTR. Tika konstatēts, ka uzņēmums lielākoties nodarbojas ar eksportu uz Savienības tirgu, jo tikai niecīga daļa pārdošanas notika iekšzemes tirgū vai citām trešām valstīm. Turklāt tika konstatēts, ka daļas, ko izmanto ražošanā, tiek iegūtas galvenokārt no ĶTR. Tāpēc tika uzskatīts, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta kritēriji ir izpildīti.

(74)

Turklāt šis uzņēmums iegādājās pilnībā izjauktu velosipēdu komplektus no ĶTR, izņemot triju veidu daļas. Šajā gadījumā Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu detaļu) vērtība pārsniedza 60 % no gala ražojuma daļu kopējās vērtības. Turklāt tika konstatēts, ka montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība nepārsniedza 25 % no šā uzņēmuma ražošanas izmaksām. Tāpēc ir izpildīti 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā kritēriji.

(75)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu iepriekš noteiktā normālā vērtība (sk. 98. apsvērumu) tika arī salīdzināta ar uzņēmuma eksportam cenām uz Savienību PP, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, un salīdzinājums liecina, ka konkrētais uzņēmuma veiktais izmeklējamā ražojuma imports ir saistīts ar ievērojamu dempingu. Salīdzinājums tika veikts katram uz Savienību PP eksportētā izmeklējamā ražojuma veidam. Turklāt tika konstatēts, ka uzņēmuma eksporta cenas ir daudz zemākas par kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražošanas nozarei noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, aprēķins veikts pa galvenajām ražojumu kategorijām. Tādējādi tika konstatēts, ka spēkā esošā maksājuma korektīvā ietekme tiek mazināta cenu izteiksmē. Pamatojoties uz to, tika secināts, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunkta kritēriji ir izpildīti.

(76)

Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka uzņēmums bija iesaistīts montāžas operācijās. Tāpēc tiek apstiprināts, ka Malaizijā notiek montāžas operācijas pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

2.6.3.   Šrilanka

(77)

Šrilankas uzņēmumi, kas sākotnēji sadarbojās, PP nodrošināja 69 % no kopējā Šrilankas eksporta uz Savienību. Izmeklēšanā pārsūtīšanas prakse netika konstatēta trijos no sešiem uzņēmumiem, kas sākotnēji sadarbojās. Kā norādīts 35. līdz 42. apsvērumā, attiecībā uz pārējo eksportu sadarbības nebija.

(78)

Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā minētās pārmaiņas tirdzniecības modelī starp Šrilanku un Savienību pamatregulas 13. panta 1. punkta nozīmē un to, ka ne visi Šrilankas ražotāji/eksportētāji izrādīja atsaucību un/vai izmeklēšanā sadarbojās, var secināt, ka šo ražotāju/eksportētāju eksporta apjoms tiek nodrošināts ar pārsūtīšanas praksi.

(79)

Tādējādi ir apstiprināts, ka Ķīnas izcelsmes ražojumi tiek pārsūtīti caur Šrilanku.

(80)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Šrilankā ar montāžas operācijām tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti katra uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas.

(81)

Trijos no sešiem uzņēmumiem, kas sākotnēji izmeklēšanā sadarbojās, Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība bija mazāka par 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Tāpēc attiecībā uz šiem uzņēmumiem nebija jāpārbauda, vai montāžas operācijās daļām pievienotā vērtība pārsniedz 25 % no ražošanas izmaksām. Tādējādi šiem trim uzņēmumiem montāžas operācijas netika konstatētas.

(82)

Kā paskaidrots 37. līdz 42. apsvērumā, diviem citiem uzņēmumiem tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts, savukārt viens cits uzņēmums, kā minēts 36. apsvērumā, pārtrauca sadarbību, kad uzņēmumā notika pārbaude uz vietas. Tāpēc netika konstatēts, ka notiktu montāžas operācijas pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

2.6.4.   Tunisija

(83)

Tunisijas uzņēmumu, kas sadarbojās, eksports PP nodrošināja visu Tunisijas eksportu uz Savienību.

(84)

Pārbaudot divus uzņēmumus, kas sadarbojās, netika konstatēts, ka caur Tunisiju tiktu pārsūtīti Ķīnas izcelsmes ražojumi.

(85)

Lai atbilstīgi pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem noteiktu, vai Tunisijā ar montāžas operācijām tiek apieti spēkā esošie pasākumi, tika analizēti katra uzņēmuma, kas sadarbojās, izejmateriālu (velosipēdu daļu) avoti un ražošanas izmaksas. Attiecībā uz vienu uzņēmumu, kas sadarbojās, tika konstatēts, ka Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība pārsniedz 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Tomēr izmeklēšanā tika atklāts, ka vērtība, kas ievestajām daļām pievienota montāžas operācijās, pārsniedz 25 % no šā uzņēmuma ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka uzņēmums nav iesaistīts montāžas operācijās.

(86)

Tika analizēti pamatregulas 13. panta 2. punkta kritēriji attiecībā uz citu Tunisijas uzņēmumu. Izmeklēšanā tika izdarīti šādi konstatējumi.

(87)

Uzņēmums sāka darboties 2006. gadā, proti, pēc tam, kad tika pastiprināti antidempinga pasākumi pret ĶTR. Tika konstatēts, ka uzņēmums ir orientēts uz eksportu un uz Savienības tirgu, jo tikai niecīga daļa pārdošanas notika iekšzemes tirgū vai citām trešām valstīm. Turklāt tika konstatēts, ka daļas, ko izmanto ražošanā, tiek iegūtas galvenokārt no ĶTR. Tādēļ tiek uzskatīts izpildīti pamatregulas 13. panta 2. punkta a) apakšpunkta kritēriji.

(88)

Turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma akciju kontrolpakete pieder Ķīnas velosipēdu ražotājam.

(89)

Turklāt visas daļas uzņēmums iegādājās no ĶTR, tādējādi Ķīnas izcelsmes izejmateriālu (velosipēdu daļu) vērtība pārsniedz 60 % no gala ražojuma daļu kopējās vērtības. Izmeklēšanā konstatēts arī tas, ka vienīgais pakalpojumu sniedzējs un Ķīnas daļu piegādātājs saistīts ar šā uzņēmuma kontrolpaketes turētāju no Ķīnas. Arī vērtība, kas pievienota ievestajām daļām uzņēmuma montāžas operācijās, nepārsniedza 25 % no uzņēmuma ražošanas izmaksām. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek uzskatīts, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta kritēriji ir izpildīti.

(90)

Turklāt pārbaudē tika atklāts daudz kļūdu uz Savienību PP veiktā eksporta sarakstā, tāpēc, pamatojoties uz atlasītiem pārdošanas rēķiniem, kas aptvēra aptuveni 25 % no kopējā eksporta uz Savienības tirgu, tika veidots jauns saraksts. Tādējādi, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā, situācija, kad nebija detalizētas informācijas par attiecīgā uzņēmuma eksporta darījumiem uz Savienību, normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, pamatojoties uz vidējās svērtās normālās vērtības, kas noteikta iepriekš (sk. 98. apsvērumu), salīdzinājumu ar šā uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību. Tika konstatēts, ka dempinga starpība, izteikta procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai, ir ievērojama. Turklāt tika konstatēts, ka šā uzņēmuma eksporta cenas vidēji ir daudz zemākas par kaitējuma novēršanas līmeni, kas Savienības ražošanas nozarei noteikts sākotnējā izmeklēšanā. Aprēķins tika veikts, pamatojoties uz vidējiem svērtajiem rādītājiem. Tādējādi tika konstatēts, ka spēkā esošā maksājuma korektīvā ietekme tiek mazināta cenu izteiksmē. Tāpēc tika secināts, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta c) apakšpunkta kritēriji ir izpildīti. Pamatojoties uz to, tika konstatēts, ka uzņēmums bija iesaistīts montāžas operācijās.

(91)

Tādējādi attiecībā uz Tunisiju ir apstiprināta montāžas operāciju pastāvēšana pamatregulas 13. panta 2. punkta nozīmē.

2.7.   Tādu pamatotu iemeslu vai ekonomiska izskaidrojuma trūkums, kas nav antidempinga pasākumu piemērošana

(92)

Izmeklēšanā netika konstatēts neviens pietiekams iemesls vai ekonomiskais pamatojums pārsūtīšanai un montāžas operācijām, izņemot vēlmi izvairīties no spēkā esošajiem pasākumiem, kas piemēroti attiecīgajam ražojumam. Izņemot antidempinga maksājumu, netika konstatēts neviens cits elements, ko varētu uzskatīt par kompensāciju par pārsūtīšanas un montāžas operāciju izmaksām, jo īpaši saistībā ar ĶTR izcelsmes velosipēdu transportēšanu caur Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un Tunisiju un pārkraušanu šajās valstīs.

2.8.   Antidempinga maksājuma koriģējošās ietekmes mazināšana

(93)

Lai novērtētu to, vai importētie ražojumi daudzuma un cenas ziņā ir mazinājuši to spēkā esošo pasākumu koriģējošo ietekmi, kuri piemēroti attiecīgā ražojuma importam no ĶTR, tika izmantoti Comext dati, jo tie bija labākie pieejamie dati par to ražotāju/eksportētāju eksporta daudzumiem un cenām, kuri sākotnēji sadarbojās, ja tika piemērots pamatregulas 18. pants, – un par tiem uzņēmumiem, kuri nesadarbojās. Attiecīgos gadījumos attiecībā uz uzņēmumiem, kuri sadarbojās un kuriem tika konstatēta iesaistīšanās pasākumu apiešanas praksē, tika izmantota šo uzņēmumu sniegtā informācija par eksporta daudzumiem un cenām. Šādi noteiktas eksporta cenas tika salīdzinātas ar jaunāko noteikto Savienības ražotājiem nodarītā kaitējuma novēršanas līmeni, t. i., kaitējuma novēršanas līmeni, kas noteikts 3. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, kura tika pabeigta 2005. gadā.

(94)

Salīdzinot starpposma pārskatīšanā 2005. gadā noteikto kaitējuma novēršanas līmeni un vidējo svērto eksporta cenu PP, šajā izmeklēšanā tika konstatēts, ka pastāv ievērojams mērķa cenu samazinājums attiecībā uz katru no četrām attiecīgajām valstīm.

(95)

Kā aprakstīts 2.4.1. sadaļā (45. līdz 50. apsvērumā), importa pieaugums no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas uz Savienību tika uzskatīts par ievērojamu daudzuma ziņā.

(96)

Tāpēc tika secināts, ka spēkā esošo pasākumu koriģējošā ietekme ir mazināta gan attiecībā uz ražojumu daudzumu, gan attiecībā uz to cenām.

2.9.   Pierādījumi par dempingu

(97)

Visbeidzot saskaņā ar pamatregulas 13. panta 1. punktu tika pārbaudīts, vai ir iespējams pierādīt dempingu, ņemot vērā normālo vērtību, kas iepriekš noteikta attiecībā uz attiecīgo ražojumu.

(98)

Iepriekš 3. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, kas pabeigta 2005. gadā, normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz cenām Meksikā, kas tajā izmeklēšanā tika atzīta par Ķīnas Tautas Republikai analoģisku tirgus ekonomikas valsti (“iepriekš noteiktā normālā vērtība”).

2.9.1.   Indonēzija

(99)

Tika konstatēts, ka ievērojama no Indonēzijas eksportēto velosipēdu daļa tiešām ražota Indonēzijā un to eksportējuši trīs Indonēzijas uzņēmumi, par kuriem konstatēts, ka tie, kā norādīts 61. un 65. apsvērumā, nav iesaistīti apiešanas praksē. Tādēļ, lai noteiktu tās Indonēzijas eksporta cenas, kuras skārusi apiešanas prakse, uzmanība tika pievērsta vienīgi to ražotāju/eksportētāju īstenotajam eksportam, kuri izmeklēšanā nesadarbojās. Šajā sakarībā tika izmantoti labākie pieejamie fakti un eksporta cenas tika noteiktas, pamatojoties uz Comext datiem par to velosipēdu vidējo eksporta cenu, kuri PP tika importēti Savienībā no Indonēzijas.

(100)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā transportēšanas, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksu atšķirības, ko Savienības ražošanas nozare bija norādījusi pašreizējās izmeklēšanas pieprasījumā.

(101)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Indonēzijas vidējām svērtajām eksporta cenām PP, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(102)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

2.9.2.   Malaizija

(103)

Izmeklējamā ražojuma ražotāji Malaizijā sadarbojās maz, eksporta cena attiecībā uz Malaiziju bija jānosaka, pamatojoties uz pieejamiem faktiem, proti, uz Comext datiem par velosipēdu vidējo eksporta cenu PP.

(104)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā ar transportēšanas, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksu atšķirības. Sadarbība bija maza, nepieciešamās korekcijas tika veiktas, pamatojoties uz informāciju, ko Savienības ražošanas nozare bija sniegusi pašreizējās izmeklēšanās pieprasījumā.

(105)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Malaizijas vidējām svērtajām eksporta cenām PP, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(106)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

2.9.3.   Šrilanka

(107)

Šrilankas uzņēmumu sadarbība bija maza, tāpēc eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz pieejamajiem faktiem, proti, uz velosipēdu vidējo eksporta cenu PP saskaņā ar Comext datiem, kas tika salīdzināta ar pieejamiem eksporta datiem no uzņēmumiem, kuri nebija iesaistīti apiešanas praksē.

(108)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi, ņemot vērā arī to, ka cita informācija nebija pieejama, tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā transportēšanas, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksu atšķirības, pamatojoties uz informāciju, ko Savienības ražošanas nozare bija sniegusi pašreizējās izmeklēšanas pieprasījumā.

(109)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Šrilankas vidējām svērtajām eksporta cenām PP, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(110)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

2.9.4.   Tunisija

(111)

Eksporta cena tika noteikta, pamatojoties uz Comext datiem par velosipēdu vidējo eksporta cenu PP, kas tika salīdzināta ar tā uzņēmuma eksporta datiem, kurš nebija iesaistīts apiešanas praksē.

(112)

Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Tādējādi tika veiktas korekcijas, lai ņemtu vērā transportēšanas, apdrošināšanas un iepakošanas izmaksu atšķirības, pamatojoties uz informāciju, ko Savienības ražošanas nozare bija sniegusi pašreizējās izmeklēšanas pieprasījumā.

(113)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktu dempings tika aprēķināts, salīdzinot iepriekš noteikto vidējo svērto normālo vērtību ar atbilstošajām Tunisijas vidējām svērtajām eksporta cenām PP, izteiktām procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļa samaksas.

(114)

Salīdzinot vidējo svērto normālo vērtību ar noteikto vidējo svērto eksporta cenu, tika konstatēts dempings.

3.   PASĀKUMI

(115)

Ņemot vērā iepriekš minēto, var secināt, ka galīgais antidempinga maksājums, kas noteikts attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdiem, tika apiets, pārsūtot ražojumus caur Indonēziju, Malaiziju, Šrilanku un veicot montāžas operācijas Malaizijā un Tunisijā pamatregulas 13. panta nozīmē.

(116)

Atbilstīgi pamatregulas 13. panta 1. punktam spēkā esošie pasākumi, kas piemēroti attiecībā uz ĶTR izcelsmes ražojumu importu, būtu tāpēc jāpaplašina, attiecinot tos arī uz tādiem pašiem ražojumiem, kas nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai šiem ražojumiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme.

(117)

Būtu jāpaplašina pasākumi, kas patlaban noteikti ar Regulas (ES) Nr. 990/2011 1. panta 2. punktu, proti, galīgais antidempinga maksājums 48,5 % apmērā, ko piemēro attiecībā uz neto cenu līdz Savienības robežai pirms muitas nodokļa nomaksas.

(118)

Saskaņā ar pamatregulas 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, kuri paredz, ka visus paplašinātos pasākumus piemēro attiecībā uz importu, kas ievests Savienībā, reģistrējot to atbilstīgi izmeklēšanas sākšanas regulai, būtu jāiekasē maksājumi par to velosipēdu reģistrēto importu, kuri nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas.

4.   ATBRĪVOJUMA PIEPRASĪJUMI

4.1.   Indonēzija

(119)

Četri Indonēzijas uzņēmumi, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas.

(120)

Kā norādīts 29. līdz 33. apsvērumā, 18. pantu tika nolemts piemērot attiecībā uz vienu uzņēmumu. Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā izklāstītos konstatējumus attiecībā uz tirdzniecības modeļa pārmaiņām un pārsūtīšanu, šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu.

(121)

Kā norādīts 65. apsvērumā, attiecībā uz pārējiem trim Indonēzijas uzņēmumiem, kuri sadarbojās un pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, līdzdalība šajā izmeklēšanā aplūkotajā pasākumu apiešanas praksē netika konstatēta. Turklāt minētie ražotāji varēja parādīt, ka nav saistīti ar ražotājiem/eksportētājiem, kas iesaistīti pasākumu apiešanas praksē, ne ar Ķīnas velosipēdu ražotājiem/eksportētājiem. Tāpēc šiem trim uzņēmumiem var piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem.

4.2.   Malaizija

(122)

Viens Malaizijas uzņēmums, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza aizpildītu atbrīvojuma veidlapu.

(123)

Kā norādīts 72. līdz 76. apsvērumā, tika konstatēts, ka uzņēmums ir iesaistīts pasākumu apiešanas praksē. Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā izklāstītos konstatējumus attiecībā uz tirdzniecības modeļa maiņu un pārsūtīšanu, šim uzņēmumam nevar piešķirt atbrīvojumu.

4.3.   Šrilanka

(124)

Seši Šrilankas uzņēmumi, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas.

(125)

Kā norādīts 36. apsvērumā, viens no uzņēmumiem izmeklēšanas laikā atsauca atbrīvojuma pieprasījumu, tāpēc šim uzņēmumam, ņemot vērā 58. apsvērumā izklāstītos konstatējumus attiecībā uz pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanu, nevar piešķirt atbrīvojumu.

(126)

Kā norādīts 36. līdz 42. apsvērumā, attiecībā uz diviem citiem uzņēmumiem pastāvēja pietiekams pamats piemērot pamatregulas 18. pantu, un tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā izklāstītos konstatējumus attiecībā uz pārmaiņām tirdzniecības modelī un pārsūtīšanu, šiem uzņēmumiem nevar piešķirt atbrīvojumu.

(127)

Kā norādīts 80. un 81. apsvērumā, attiecībā uz pārējiem trim Šrilankas uzņēmumiem, kas sadarbojās un saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem, līdzdalība šajā izmeklēšanā izskatītajā pasākumu apiešanas praksē netika konstatēta. Turklāt minētie ražotāji varēja parādīt, ka nav saistīti ar uzņēmumiem, par kuriem konstatēts, ka tie veic apiešanu, ne arī ar Ķīnas velosipēdu ražotājiem/eksportētājiem. Tāpēc šiem trim uzņēmumiem var piešķirt atbrīvojumu no paplašinātajiem pasākumiem.

4.4.   Tunisija

(128)

Divi Tunisijas uzņēmumi, kas pieprasīja atbrīvojumu no iespējamiem paplašinātajiem pasākumiem saskaņā ar pamatregulas 13. panta 4. punktu, iesniedza aizpildītas atbrīvojuma veidlapas.

(129)

Konstatēts, ka viens no uzņēmumiem nebija iesaistīts izmeklēšanā izskatītajā pasākumu apiešanas praksē. Turklāt minētie ražotāji varēja parādīt, ka nav saistīti ar nevienu uzņēmumu, par kuriem konstatēts, ka tie veic apiešanu, ne arī ar Ķīnas velosipēdu ražotājiem/eksportētājiem. Tāpēc šo uzņēmumu var atbrīvot no paplašinātajiem pasākumiem.

(130)

Kā norādīts 89. apsvērumā, izmeklēšanā tika konstatēts, ka otrs uzņēmums ir iesaistīts pasākumu apiešanas praksē. Tāpēc, ņemot vērā 58. apsvērumā izklāstītos konstatējumus par tirdzniecības modeļa maiņu un pārsūtīšanu, atbrīvojumu piešķirt nevar.

4.5.   Īpaši pasākumi

(131)

Tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā, lai nodrošinātu šādu atbrīvojumu pareizu piemērošanu, ir vajadzīgi īpaši pasākumi. Šie īpašie pasākumi ir prasība dalībvalstu muitas dienestiem iesniegt derīgu rēķinu, kurš atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Importam, kam nav pievienots šāds rēķins, piemēro paplašināto antidempinga maksājumu.

4.6.   Jaunpienācēji

(132)

Neskarot pamatregulas 11. panta 3. pantu, citiem Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas ražotājiem/eksportētājiem, kuri neatsaucās šajā procedūrā un PP izmeklējamo ražojumu uz Savienību neeksportēja, un apsver iespēju saskaņā ar pamatregulas 11. panta 4. punktu un 13. panta 4. punktu iesniegt atbrīvojuma pieprasījumu attiecībā uz paplašināto antidempinga maksājumu, būs jāaizpilda aptaujas anketa, lai Komisija varētu noteikt, vai atbrīvojums ir pamatots. Šādu atbrīvojumu var piešķirt pēc tam, kad novērtēta ar izmeklējamo ražojumu saistītā situācija tirgū, ražošanas jauda un jaudas izmantojums, iepirkums un pārdošana, un iespējamība, ka tiks turpināta tāda prakse, kurai nav pietiekamu iemeslu vai ekonomiska pamatojuma, un pierādījumi par dempingu. Komisija parasti veic arī pārbaudes apmeklējumu uz vietas. Pieprasījums būtu nekavējoties jānosūta Komisijai un tajā jāsniedz visa būtiskā informācija, jo īpaši informācija par pārmaiņām ar ražošanu un pārdošanu saistītajās uzņēmuma darbībās.

(133)

Ja atbrīvojums ir pamatots, spēkā esošie paplašinātie pasākumi tiek attiecīgi grozīti. Lai nodrošinātu paredzēto nosacījumu izpildi, pēc tam visi piešķirtie atbrīvojumi tiks uzraudzīti.

5.   INFORMĀCIJAS IZPAUŠANA

(134)

Visas ieinteresētās personas tika informētas par būtiskajiem faktiem un apsvērumiem, kas ir iepriekš minēto secinājumu pamatā, un tām bija iespēja izteikt piezīmes.

(135)

Viens Indonēzijas uzņēmums atkārtoja 31. apsvērumā minētos apgalvojumus, bet nesniedza jaunus pamatotus pierādījumus. Šajā ziņā, kā minēts 29. apsvērumā, datus, ko sniedza uzņēmums, nebija iespējams pārbaudīt, jo tas neglabāja darba uzskaites dokumentāciju, kura pamatotu datus, kas tika norādīti atbrīvojuma veidlapā. Turklāt tika konstatēts, ka paziņotie dati par pirkšanas un pārdošanas apjomu, kuri tika pārbaudīti un pārrēķināti, pamatojoties uz grāmatvedības dokumentāciju, kas bija pieejama uzņēmumā, nav precīzi. Tāpēc minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(136)

Viens Malaizijas uzņēmums apgalvoja, ka Komisijai nebūtu vajadzējis noraidīt tā atbrīvojuma pieprasījumu, pamatojoties uz faktu, ka Ķīnas izcelsmes daļas tā velosipēdu ražošanas izmaksās tikai nedaudz pārsniedz 60 % slieksni. Turklāt uzņēmums iesniedza atsevišķus rēķinus par tādu daļu pirkšanu, kurām esot nepareizi paziņota ĶTR izcelsme, kaut arī patiesībā tās esot ievestas no Indonēzijas.

(137)

Šajā sakarībā būtu jānorāda, ka pamatregulas 13. panta 2. punkta b) apakšpunktā noteiktie sliekšņi ir ļoti skaidri, tāpēc nav svarīgi, cik lielā mērā Ķīnas izcelsmes daļas ražošanas izmaksās pārsniedz 60 % slieksni, bet svarīgi ir tas, ka Ķīnas izcelsmes daļām velosipēdu ražošanas izmaksās būtu jābūt mazāk nekā 60 %. Turklāt šos rēķinus nevarēja izsekot uzņēmuma sniegtajā iepirkumu sarakstā un iesniegto rēķinu vērtība nav tik ievērojama, lai mainītu Komisijas sākotnējo novērtējumu. Tāpēc minētie apgalvojumi tiek noraidīti.

(138)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka nav pietiekama juridiskā pamata noraidīt uzņēmuma iesniegto atbrīvojuma pieprasījumu, jo secinājumi pamatoti ar aprēķiniem, kuros nav pienācīgi ņemta vērā konkrētā uzņēmuma situācija. Atbildot uz šo apgalvojumu, uzņēmums saņēma papildu paskaidrojumus, kas atspoguļo analīzi, kas veikta 72. līdz 75. apsvērumā.

(139)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka izmeklējamā ražojuma importa pieaugums konkrētajam uzņēmumam sakrīt ar vispārējās preferenču sistēmas noteikumu atvieglošanu Malaizijai, tāpēc uzņēmuma eksporta pieaugums uz Savienību 2010. gadā neesot ekonomiski pamatojams ar ĶTR noteikto antidempinga pasākumu pastiprināšanu. Atbildot uz šo apgalvojumu, tika uzskatīts, ka, lai gan vispārējās preferenču sistēmas noteikumu atvieglošana varētu būt veicinājusi uzņēmuma motivāciju eksportēt uz Savienību, tā nav pretrunā konstatējumam, ka uzņēmums sācis darbību pēc ĶTR noteikto antidempinga maksājumu paaugstināšanas un ka tas iegādājies velosipēdu daļas galvenokārt no ĶTR (sk. 73. apsvērumu). Tāpēc šīs personas apgalvojums tika noraidīts.

(140)

Tas pats uzņēmums arī apgalvoja, ka paziņotie dati par nopirkto un patērēto velosipēdu daļu vērtību nav pienācīgi pārbaudīti, jo nav nodalītas nopirktās un patērētās daļas. Šajā sakarībā tiek norādīts, ka, pamatojoties uz datiem, kurus iesniedza uzņēmums, tika konstatēts, ka nopirkto un patērēto daļu vērtība bijusi identiska. Turklāt paziņotā nopirkto un patērēto daļu vērtība 2011. gadā atbilda patērēto daļu vērtībai, kas norādīta uzņēmuma 2011. gada pārskatā. Tika pieņemts, ka par PP un 2010. gadu paziņotos datus par nopirktajām un patērētajām daļām sniedzis uzņēmums. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(141)

Attiecīgais uzņēmums iesniedza papildu izmaksu sadalījumus pa ražojuma modeļiem, kuri liecinot par atbilstību prasībai, ka no ĶTR iegādātās daļas nepārsniedz 60 % no samontētajos ražojumos izmantoto daļu kopējās vērtības. Šī informācija bija pretrunā izmaksu sadalījumiem pa modeļiem, kuri tika iegūti un pārbaudīti attiecībā uz uzņēmumā atlasītajiem modeļiem, kuriem tika apstiprināts, ka uzņēmums nav izpildījis 60 % sliekšņa nosacījumu. Uzņēmuma iesniegtā jaunā informācija šajā ziņā nebija pamatota ar pierādījumiem un būtībā bija pretrunā pārbaudītajai informācijai. Šā iemesla dēļ informācija netika ņemta vērā.

(142)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tas rīkojies labticīgi, paļaudamies uz atbilstību Komisijas Regulai (EK) Nr. 1063/2010 (16), ar ko nosaka piemērojamos izcelsmes noteikumus. Šajā kontekstā tiek norādīts, ka pretapiešanas izmeklēšanas mērķis nav pārbaudīt atbilstību piemērojamajiem izcelsmes noteikumiem. Šīs pretapiešanas izmeklēšanas kontekstā šādas pārbaudes nav veiktas, tāpēc apgalvojumu par atbilstību izcelsmes noteikumiem šajā lietā nevar apstiprināt. Šo iemeslu dēļ apgalvojums par atbilstību izcelsmes noteikumiem šajā lietā nekādā ziņā neizslēdz pamatregulas (17) 13. panta 2. punktā definētās apiešanas iespējamību. Ņemot to vērā, apgalvojums tiek noraidīts.

(143)

Visbeidzot uzņēmums apgalvoja, ka dempinga starpības aprēķins būtu bijis jāveic, pamatojoties uz uzņēmuma konkrētajiem datiem. Šis pieprasījums tika pieņemts, kā norādīts 75. apsvērumā, un uzņēmums par to tika attiecīgi informēts.

(144)

Kāds Šrilankas uzņēmums apstrīdēja pārbaudes apmeklējumā pieprasīto dokumentu nozīmīgumu, tāpēc apgalvoja, ka tā iesniegto atbrīvojuma pieprasījumu nebūtu vajadzējis noraidīt. Šajā sakarā būtu jānorāda, ka dokumenti, kas apliecina to daļu izcelsmi, kuras izmantotas uz Savienību eksportēto velosipēdu montāžā, ir ļoti nozīmīgi, lai novērtētu atbilstību 13. panta 2. punkta b) apakšpunkta nosacījumiem. Kā minēts 37. apsvērumā, datus, ko iesniedza uzņēmums, nebija iespējams pārbaudīt. Turklāt uzņēmums apmeklējuma laikā atzina, ka daļas, kas iegādātas no ĶTR, faktiski netiek grāmatotas uzskaitē, tādējādi atbilstību pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem nav iespējams noteikt. Tāpēc apgalvojumi tiek noraidīti.

(145)

Cits Šrilankas uzņēmums apgalvoja, ka tad, ja tas būtu zinājis, ka eksportam uz Savienību no Šrilankas varētu piemērot antidempinga maksājumu, no izmeklēšanas sākuma to attiecinot uz Šrilanku, tas nebūtu atsaucis savu atbrīvojuma pieprasījumu. Tomēr tiek uzsvērts, ka tiek uzskatīts, ka uzņēmums, atsaucot atbrīvojuma pieprasījumu, ir bijis informēts par iespējamu paplašinātā antidempinga maksājuma piemērošanu no dienas, kad sākts reģistrēt Šrilankas importu uz Savienību, proti, no pretapiešanas izmeklēšanas sākšanas. Uzņēmums par sekām tika informēts trīs reizes: ar izmeklēšanas sākšanas regulas 20. apsvērumu, uzklausīšanā, kas notika izmeklēšanas sākumā, un uzņēmuma apmeklējuma laikā. Tādēļ šo apgalvojumu nevarēja pieņemt.

(146)

Cits Šrilankas uzņēmums iesniedza jaunu informāciju, ko tam būtu vajadzējis iesniegt pirms pārbaudes apmeklējuma, un izmeklēšanas beigu posmā šo informāciju pārbaudīt vairs nevarēja. Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka tas sniedzis visu pieprasīto informāciju.

(147)

Kā minēts 39. un 40. apsvērumā, uzņēmums pārbaudei uzņēmumā neiesniedza visu pieprasīto informāciju. Tika konstatēts, ka jo īpaši uzņēmuma paziņotā vietējas izcelsmes daļu iegādes vērtība nav uzticama. Rezultātā nebija iespējams noteikt atbilstību pamatregulas 13. panta 2. punkta kritērijiem.

(148)

Turklāt uzņēmums apgalvoja, ka uzņēmuma apmeklējuma laikā bijuši pārkāpumi, kas saistīti ar tā ilgumu un lietoto valodu. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka uzņēmums izveidots nesen, tāpēc apmeklējums tika plānots tikai uz vienu dienu. Pārbaude notika pilnu darba dienu. Pārbaudes beigās uzņēmums nelūdza iespēju sniegt papildu informāciju, kuru nevarēja sniegt pārbaudes laikā.

(149)

Turklāt pirms pārbaudes uzņēmumā tas tika informēts, ka pārbaude notiks angļu valodā, un tas necēla iebildumus. Bez tam starp Komisijas pārstāvjiem, kas apmeklēja uzņēmumu, bija arī tulks, kura uzdevums bija novērst ar valodu barjeru saistītas problēmas, ja tādas rastos. Turklāt tiek uzsvērts, ka lielākā daļa dokumentu, ko uzņēmums iesniedza pārbaudes apmeklējuma laikā, tostarp grāmatvedības dokumenti, faktiski bija angļu valodā.

(150)

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzņēmuma apgalvojumi tiek noraidīti,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ņemot vērā šīs regulas mērķi, ar šo paplašina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo galīgo antidempinga maksājumu, kas ar Īstenošanas regulas (ES) Nr. 990/2011 1. panta 2. punktu noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (tostarp kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus) importam, attiecinot to uz tādu nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu (tostarp kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus) importu, kuri nosūtīti no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme, un uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi ex 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kods 8712003010 un 8712007091), izņemot turpmāk norādīto uzņēmumu ražotos:

Valsts

Uzņēmums

Taric papildu kods

Indonēzija

P.T. Insera Sena, 393 Jawa Street, Buduran, Sidoarjo 61252, Indonēzija

B765

 

PT Wijaya Indonesia Makmur Bicycle Industries (Wim Cycle), Raya Bambe KM. 20, Driyorejo, Gresik 61177, Jawa Timur, Indonēzija

B766

 

P.T. Terang Dunia Internusa, (United Bike), Jl. Anggrek Neli Murni 114 Slipi, 11480, Jakarta Barat, Indonēzija

B767

Šrilanka

Asiabike Industrial Limited, No 114, Galle Road, Henamulla, Panadura, Šrilanka

B768

 

BSH Ventures (Private) Limited, No. 84, Campbell Place, Colombo-10, Šrilanka

B769

 

Samson Bikes (Pvt) Ltd., No 110, Kumaran Rathnam Road, Colombo 02, Šrilanka

B770

Tunisija

Euro Cycles SA, Zone Industrielle Kelaa Kebira, 4060, Sousse, Tunisija

B771

2.   Atbrīvojumus, kas piešķirti uzņēmumiem, kuri minēti šā panta 1. punktā vai kuri saņēmuši Komisijas atļauju saskaņā ar šīs regulas 2. panta 2. punktu, piemēro, ja dalībvalsts muitas dienestiem uzrādīts derīgs rēķins, kas atbilst šīs regulas pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro šā panta 1. punktā noteikto antidempinga maksājumu.

3.   Ar 1. punktu paplašināto maksājumu iekasē par importu, kas nosūtīts no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tam deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas vai Tunisijas izcelsme, un kas reģistrēts saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 875/2012 2. pantu un Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 3. punktu un 14. panta 5. punktu, izņemot 1. punktā minēto uzņēmumu ražotos ražojumus.

4.   Ja nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

1.   Pieprasījumus piešķirt atbrīvojumu no maksājuma, kas paplašināts ar 1. pantu, iesniedz rakstiski vienā no Eiropas Savienības oficiālajām valodām, un tos paraksta persona, kura ir pilnvarota pārstāvēt tiesību subjektu, kas pieprasa atbrīvojumu. Pieprasījumu sūta uz šādu adresi:

European Commission

Directorate-General for Trade

Directorate H

Office: N-105 08/20

1049 Bruxelles/Brussel

BELGIQUE/BELGIË

Fakss +32 22956505

2.   Saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1225/2009 13. panta 4. punktu Komisija, apspriedusies ar Padomdevēju komiteju, var pieņemt lēmumu, ar kuru to uzņēmumu veikto importu, kuri neapiet ar Regulu (ES) Nr. 990/2011 noteiktos antidempinga pasākumus, atbrīvo no maksājuma, kas paplašināts ar šīs regulas 1. pantu.

3. pants

Muitas dienestiem tiek uzdots pārtraukt importa reģistrēšanu, kas noteikta saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 875/2012 2. pantu.

4. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 29. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. BRUTON


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(4)  OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(5)  OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp.

(6)  OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp.

(8)  OV C 71, 9.3.2012., 10. lpp.

(9)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 17. lpp.

(10)  OV C 122, 27.4.2012., 9. lpp.

(11)  OV L 188, 18.7.2009., 93. lpp.

(12)  OV C 346, 14.11.2012., 7. lpp.

(13)  OV L 136, 23.5.2013., 15. lpp.

(14)  OV L 258, 26.9.2012., 21. lpp.

(15)  Comtex ir Eurostat pārvaldīta ārējās tirdzniecības statistikas datubāze.

(16)  OV L 307, 23.11.2010., 1. lpp.

(17)  Skatīt arī iepriekšējās lietas, piemēram, Padomes Regulas (EK) Nr. 388/2008 48. apsvērumu (OV L 117, 1.5.2008., 1. lpp.).


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 2. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt iekļautai izrakstītāja tiesību subjekta amatpersonas parakstītai deklarācijai šādā formā:

1)

rēķina izrakstītāja tiesību subjekta amatpersonas vārds, uzvārds un amats;

2)

šāda deklarācija: “Es, apakšā parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādīto (apjoms) (attiecīgais ražojums), ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis (uzņēmuma nosaukums un adrese), (Taric papildu kods), (attiecīgā valsts). Es apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.”;

3)

datums un paraksts.


5.6.2013   

LV

Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis

L 153/17


PADOMES REGULA (ES) Nr. 502/2013

(2013. gada 29. maijs),

ar kuru groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar ko pēc termiņa beigu pārskata atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1225/2009 11. panta 3. punktam piemēro galīgo antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 (2009. gada 30. novembris) par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (1) (“pamatregula”), un jo īpaši tās 9. panta 4. punktu un 11. panta 3., 5. un 6. punktu,

ņemot vērā priekšlikumu, ko Eiropas Komisija iesniedza pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju,

tā kā:

A.   PROCEDŪRA

1.   Spēkā esošie pasākumi

(1)

Ar Regulu (EEK) Nr. 2474/93 (2) Padome noteica galīgo antidempinga maksājumu 30,6 % apmērā Ķīnas Tautas Republikas (“ĶTR” jeb “attiecīgā valsts”) izcelsmes velosipēdu importam (“sākotnējā izmeklēšana”). Pēc pretapiešanas izmeklēšanas, kas tika veikta atbilstoši pamatregulas 13. pantam, šis maksājums ar Padomes Regulu (EK) Nr. 71/97 (3) tika attiecināts arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu. Turklāt, pamatojoties uz pamatregulas 13. panta 2. punktu, tika nolemts izveidot “atbrīvojumu sistēmu”. Sistēma sīkāk aprakstīta Komisijas Regulā (EK) Nr. 88/97 (4). Lai saņemtu atbrīvojumu no paplašinātā maksājuma, velosipēdu ražotājiem Savienībā ir jāizpilda pamatregulas 13. panta 2. punkta nosacījumi, proti, to Ķīnas izcelsmes velosipēdu daļu īpatsvaram, kuras tie izmanto, jābūt mazākam par 60 % vai arī visu izmantoto daļu vērtība jāpaaugstina vairāk nekā par 25 %. Līdz šim ir piešķirts vairāk nekā 250 atbrīvojumu.

(2)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome ar Regulu (EK) Nr. 1524/2000 (5) nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus.

(3)

Pēc starpposma pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 3. punktam (“starpposma pārskatīšana, pēc kuras izdarīti grozījumi”), Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 1095/2005 (6), nolēma palielināt spēkā esošo antidempinga maksājumu līdz 48,5 %.

(4)

Pēc pretapiešanas pasākumu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 13. panta 4. punktam un 11. panta 3. punktam, Padome, pieņemot Regulu (EK) Nr. 171/2008 (7), nolēma paturēt spēkā ĶTR izcelsmes velosipēdu importam noteiktos paplašinātos antidempinga maksājumus, kas attiecināti arī uz konkrētu ĶTR izcelsmes velosipēdu daļu importu.

(5)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas, kas notika atbilstīgi pamatregulas 11. panta 2. punktam, Padome, pieņemot Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 (8) (“iepriekšējā izmeklēšana”), nolēma paturēt spēkā iepriekš minētos pasākumus.

2.   Izmeklēšanas sākšana ex officio

(6)

Pēc termiņbeigu pārskatīšanas pabeigšanas 2011. gada oktobrī pierādījumi, kas bija Komisijas rīcībā, liecināja, ka attiecībā uz dempingu un kaitējumu apstākļi, uz kuru pamata tika piemēroti spēkā esošie pasākumi, ir mainījušies un ka šādas pārmaiņas var būt ilglaicīgas.

(7)

Komisijas rīcībā esošie pirmšķietamie pierādījumi liecināja, ka 2011. gada janvārī tika atcelta eksporta kvotu sistēma, ko piemēroja velosipēdu ražotājiem ĶTR un kas starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi, liedza piešķirt tirgus ekonomikas režīmu ražotājiem eksportētājiem.

(8)

Turklāt ir mainījusies Savienības ražošanas nozares struktūra. Konkrēti – vairāki Savienības ražotāji ir pārorientējušies no pilna ražošanas cikla uz (daļējas) montāžas operācijām, kurās izmanto importētas daļas.

(9)

Turklāt pēc Eiropas Savienības paplašināšanās 2004. un 2007. gadā Savienības velosipēdu ražošanas nozarē ir ienācis ievērojams skaits ražotāju. Turklāt vairāki ražotāji, kas pirms abām paplašināšanās kārtām darbojās Savienības ražošanas nozarē, pārvietoja savas ražotnes vai izveidoja jaunas ražotnes jaunajās dalībvalstīs. Tāpēc varētu būt mainījies Savienības ražošanas nozares izmaksu līmenis.

(10)

Visbeidzot, pašreizējais kaitējuma novēršanas līmenis tika aprēķināts, ņemot vērā velosipēdus, kas izgatavoti no tērauda, savukārt pašlaik lielāko daļu velosipēdu izgatavo no alumīnija sakausējumiem.

(11)

Visas šīs pārmaiņas ir bijušas ilglaicīgas, tāpēc tās pamatoja vajadzību atkārtoti novērtēt konstatējumus par kaitējumu un dempingu.

(12)

Turklāt to uzņēmumu skaits, kuri gūst labumu no atbrīvojumu sistēmas, strauji palielinās, un sistēmā nav veikti pielāgojumi kopš tās ieviešanas 1997. gadā. Arī no antidempinga pasākumiem atbrīvoto daļu importa uzraudzības sistēma ir kļuvusi īpaši sarežģīta un apgrūtinoša, un tas varētu apdraudēt tās efektivitāti.

(13)

Apspriedusies ar Padomdevēju komiteju un konstatējusi, ka ir pietiekami prima facie pierādījumi izmeklēšanas sākšanai atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, Komisija paziņojumā (“paziņojums par procedūras sākšanu”) (9), kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī2012. gada 9. martā, informēja, ka tā ex officio sāk ĶTR izcelsmes velosipēdu importam piemērojamo antidempinga pasākumu starpposma pārskatīšanu.

3.   Vienlaicīgi notiekošā pretapiešanas izmeklēšana

(14)

Komisija 2012. gada 25. septembrī ar Regulu (ES) Nr. 875/2012 (10) sāka izmeklēt, vai Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011 noteiktie antidempinga pasākumi tiek apieti, importējot velosipēdus, kurus nosūta no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme, un noteica, ka šāds imports jāreģistrē (“pretapiešanas izmeklēšana”).

(15)

Padome 2013. gada maijā ar Regulu (ES) Nr. 501/2013 (11) (“pretapiešanas regula”) paplašināja antidempinga pasākumus, kas ir spēkā attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu, attiecinot tos arī uz tādu velosipēdu importu, kurus nosūta no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, neatkarīgi no tā, vai tiem ir vai nav deklarēta Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas izcelsme, jo tika konstatēts, ka šāds imports, kas saistīts ar pārsūtīšanas un/vai montāžas operācijām, izraisa pasākumu apiešanu pamatregulas 13. panta 1. un 2. punkta izpratnē.

4.   Vienlaicīgi notiekošā antisubsidēšanas izmeklēšana

(16)

Komisija 2012. gada 27. aprīlī, publicējot paziņojumu Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (12), informēja, ka sāk antisubsidēšanas procedūru attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu Savienībā (“antisubsidēšanas izmeklēšana”).

(17)

Komisija 2012. gada novembrī paziņojumā, kas publicēts Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī  (13), informēja, ka pretapiešanas izmeklēšanā gūtos konstatējumus var izmantot 14. un 15. apsvērumā minētajā antisubsidēšanas izmeklēšanā.

(18)

Komisija 2013. gada maijā, pieņemot Lēmumu 2013/227/ES (14), beidza antisubsidēšanas izmeklēšanu, nenosakot pasākumus.

5.   Personas, uz kurām attiecas izmeklēšana

(19)

Komisija par izmeklēšanas sākšanu oficiāli informēja zināmos Savienības ražotājus, zināmās Savienības ražotāju apvienības, zināmos ražotājus eksportētājus ĶTR un Ķīnas ražotāju apvienību, attiecīgās valsts pārstāvjus, zināmos importētājus un importētāju apvienības, zināmos velosipēdu daļu ražotājus Savienībā un to apvienības, kā arī zināmo lietotāju apvienību. Ieinteresētajām personām tika dota iespēja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā rakstiski darīt zināmu savu viedokli un pieprasīt uzklausīšanu.

(20)

Ņemot vērā ražotāju eksportētāju, Savienības ražotāju un nesaistīto importētāju lielo skaitu, kas bija acīmredzams, paziņojumā par procedūras sākšanu saskaņā ar pamatregulas 17. pantu tika paredzēts veikt atlasi. Lai Komisija varētu izlemt, vai ir vajadzīga atlase, un vajadzības gadījumā veidot izlasi, visi ražotāji eksportētāji un to apvienības, kas bija zināmas, visi Savienības ražotāji un nesaistītie importētāji tika lūgti pieteikties Komisijā un, kā norādīts paziņojumā par procedūras sākšanu, sniegt pamatinformāciju par to darbībām, kas saistībā ar attiecīgo ražojumu veiktas no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim.

(21)

Kad procedūra tika sākta, attiecīgās valsts pārstāvji nepieteicās, tāpēc Komisija sazinājās aptuveni ar 70 Ķīnas uzņēmumiem, kas Komisijas dienestiem jau bija zināmi no iepriekšējās izmeklēšanas. Vēlākā posmā, kad tika sākta 16. apsvērumā minētā antisubsidēšanas izmeklēšana, Komisija apzināja vēl aptuveni 300 Ķīnas ražotāju eksportētāju, ar kuriem tā sazinājās arī saistībā ar šo starpposma pārskatīšanu.

(22)

Lai gan Komisija centās panākt sadarbību, atsaucās tikai astoņas Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, no kurām tikai četras norādīja, ka 37. apsvērumā definētajā pārskatīšanas izmeklēšanas periodā (“PIP”) veikušas eksportu uz Savienību, kura apjoms bijis mazāks nekā 4 % no kopējā ĶTR velosipēdu importa PIP laikā.

(23)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika nolemts, ka ĶTR ražotāju eksportētāju atlase nav jāveic.

(24)

Kā norādīts 63., 64. un 131. apsvērumā, attiecībā uz vienu Ķīnas eksportētāju grupu, proti, Giant China, bija pamatoti piemērot pamatregulas 18. panta 1. punktu. Tādējādi Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis kļuva vēl zemāks.

(25)

Kā paskaidrots 32.–35. apsvērumā, tika izveidota Savienības ražotāju izlase.

(26)

Kā paskaidrots 36. apsvērumā, tika nolemts, ka nesaistīto importētāju atlase nav jāveic.

(27)

Komisija nosūtīja anketas visām tai zināmajām ieinteresētajām personām un visām pārējām personām, kas to pieprasīja paziņojumā par procedūras sākšanu noteiktajā termiņā, proti, atlasītajiem Savienības ražotājiem, ĶTR ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nesaistītajiem importētājiem, kas pieteicās, kā aprakstīts 36. apsvērumā, un zināmajiem velosipēdu daļu ražotājiem Savienībā.

(28)

No četrām Ķīnas ražotāju eksportētāju un to pārstāvju grupām, astoņiem atlasītajiem Savienības ražotājiem, vienas lietotāju apvienības un astoņām Savienības ražotāju apvienībām, 53 velosipēdu daļu ražotājiem un vienas velosipēdu daļu ražotāju apvienības tika saņemtas atbildes uz anketas jautājumiem un cita informācija. Neviens no nesaistītajiem importētājiem, ar kuriem sazinājās, uz anketas jautājumiem neatbildēja.

(29)

Komisija pieprasīja un pārbaudīja visu informāciju, ko tā uzskatīja par vajadzīgu, lai noteiktu dempingu, tā radīto kaitējumu, cēloņsakarību un Savienības intereses, un veica pārbaudes turpmāk norādīto uzņēmumu telpās:

a)

velosipēdu ražotāji Savienībā:

Accell Hunland, Ungārija,

Decathlon RGVS, Portugāle,

Denver srl, Itālija,

SC Eurosport DHS, Rumānija,

Koninklijke Gazelle, Nīderlande,

Maxcom Ltd, Bulgārija,

MIFA, Vācija,

Sprick Rowery, Polija;

b)

velosipēdu daļu ražotāji Savienībā:

Chimsport, Rumānija,

Telai Olagnero, Itālija;

c)

ražotāji eksportētāji ĶTR:

Ideal (Dong Guan) Bike Co.,

Oyama Bicycles (Taicang) Co.,

Zhejiang Baoguilai Vehicle Co.

(30)

Ņemot vērā vajadzību noteikt normālo vērtību attiecībā uz tiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuriem nevarēja piešķirt tirgus ekonomikas režīmu (“TER”), lai noteiktu normālo vērtību, pamatojoties uz datiem no analogas valsts, tika veikts apmeklējums turpmāk norādīto uzņēmumu telpās:

Distribuidora de Bicicletas Benotto, S.A. DE C.V., Mehiko, Meksika,

Bicicletas Magistroni, Mehiko, Meksika,

Bicicletas Mercurio SA DE CV, Sanluisa Potosi, Meksika.

(31)

Pēc būtisko faktu un apsvērumu izpaušanas (“informācijas izpaušana”) dažas personas apgalvoja, ka piezīmju sniegšanai noteikts nepiemērots termiņš. Šajā ziņā tiek norādīts, ka saskaņā ar pamatregulas 20. panta 5. punktu personām tika dots pietiekams laiks, kurā sniegt piezīmes. Tāpēc šī piezīme tiek noraidīta.

6.   Savienības ražotāju atlase

(32)

Paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija norādīja, ka tā ir izveidojusi provizorisku Savienības ražotāju izlasi. No vairāk nekā 380 Savienības ražotājiem, kas bija zināmi pirms izmeklēšanas sākšanas, izlasē tika iekļauti astoņi uzņēmumi, proti, tie tika atlasīti pēc vislielākā reprezentatīvā ražošanas un pārdošanas apjoma, ko var pamatoti izmeklēt pieejamā laikā, ņemot vērā to dažādo ģeogrāfiskās atrašanās vietu. Izlasē bija iekļautas lielākās ražotājvalstis, kas noteiktas pēc ražošanas apjomiem. Attiecībā uz katru no minētajām valstīm izlasē iekļautie uzņēmumi bija vieni no lielākajiem reprezentatīvajiem ražotājiem, kas sadarbojās. Izlasē bija iekļauti arī tiesību subjekti, kas ietilpst lielākajās grupās, kuras sadarbojās. Šajā gadījumā īpaša uzmanība tika pievērsta tam, lai tiktu atlasīts vienāds skaits uzņēmumu gan no vecajām, gan jaunajām dalībvalstīm.

(33)

Izlasē bija pārstāvēti aptuveni 25 % no kopējā lēstā ražošanas un pārdošanas apjoma Savienībā PIP laikā. Ieinteresētās personas tika aicinātas 15 dienu laikā pēc paziņojuma par procedūras sākšanu publicēšanas iepazīties ar šo informāciju un sniegt piezīmes par izvēles piemērotību. Tika uzklausītas visas ieinteresētās personas, kas to pieprasīja un norādīja konkrētus iemeslus, kāpēc tās būtu jāuzklausa.

(34)

Konkrētas ieinteresētās personas izteica iebildumus par Savienības ražotāju izlases izveidi. Tās norādīja, ka i) provizoriskajā izlasē iekļauti tikai konkrēti tiesību subjekti, kas pieder pie saistīto uzņēmumu grupām, nevis visi tiesību subjekti, kas kopā veido veselu saimniecisko vienību, kura ražo attiecīgo ražojumu; un ii) priekšlikumā ir ietverts uzņēmums, kas nesen darbojies ar zaudējumiem, savukārt Savienības ražotāji attiecīgajā periodā piedzīvojuši izaugsmi. Turklāt tika apgalvots, ka šādi zaudējumi nav saistīti ar attiecīgo ražojumu.

(35)

Šie apgalvojumi tika noraidīti, pamatojoties uz to, ka i) tiesību subjekti, kas pieder pie lielākām grupām un kas, kā tika konstatēts, darbojas neatkarīgi no citiem tās pašas grupas uzņēmumiem, tika atzīti par reprezentatīviem Savienības ražošanas nozarei, tāpēc nebija vajadzības konsolidēti izmeklēt visu grupu; ii) attiecīgā ieinteresētā persona nepamatoja savu apgalvojumu, ka atlasē iekļautais uzņēmums, kas esot darbojies ar zaudējumiem, patiešām nav Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvs. Visbeidzot, kaut arī izveidotajai izlasei būtu jābūt Savienības ražošanas nozarei reprezentatīvam, atlasītajiem uzņēmumiem nav noteikti jābūt viendabīgiem. Tāpēc šīs ieinteresētās personas apgalvojums bija jānoraida.

7.   Nesaistīto importētāju atlase

(36)

Paziņojumā par procedūras sākšanu bija arī paredzēta nesaistīto importētāju atlase. Sākot procedūru, notika saziņa ar visiem zināmajiem nesaistītajiem importētājiem. Ņemot vērā to, cik maz atbilžu tika saņemts saistībā ar atlases procesu, izlase netika izveidota. Visi nesaistītie importētāji, kas atsaucās, tika aicināti sadarboties un saņēma anketu. Neviens nesaistītais importētājs neatbildēja uz anketas jautājumiem un arī turpmāk šajā izmeklēšanā nesadarbojās.

8.   Izmeklēšanas periods

(37)

Dempinga un kaitējuma izmeklēšana aptvēra laiku no 2011. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim (“pārskatīšanas izmeklēšanas periods” jeb “PIP”). Tendenču pārbaude saistībā ar kaitējuma analīzi aptvēra laikposmu no 2008. gada janvāra līdz PIP beigām (“attiecīgais periods”).

B.   ATTIECĪGAIS RAŽOJUMS UN LĪDZĪGAIS RAŽOJUMS

1.   Attiecīgais ražojums

(38)

Ražojums, uz kuru attiecas šī pārskatīšanas izmeklēšana, ir ĶTR izcelsmes nemotorizēti divriteņi un citi velosipēdi (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem pašlaik attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (“pārskatāmais ražojums”).

(39)

Tāpat kā iepriekšējā izmeklēšanā velosipēdi tika klasificēti šādās kategorijās:

(A) ATB (universālie velosipēdi, tostarp 24″ vai 26″ kalnu velosipēdi),

(B) 26″ vai 28″ treka/pilsētas/hibrīdu/VTC/tūrisma velosipēdi,

(C) 16″ vai 20″ jauniešu (BMX) un bērnu velosipēdi,

(D) citi divu un vairāku riteņu velosipēdi (bet ne vienriteņi).

(40)

Visiem iepriekš definētajiem velosipēdu veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās īpašības. Turklāt Savienības tirgū tos pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus, piemēram, specializētus mazumtirgotājus, sporta preču veikalu ķēdes un lielus tirdzniecības centrus. Velosipēdu pamatlietojums ir identisks, tāpēc tie lielā mērā ir savstarpēji aizstājami, un dažādu kategoriju modeļi savstarpēji konkurē. Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka visas kategorijas ir viens ražojums.

(41)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka šiem dažādajiem velosipēdu veidiem būtiski atšķiras īpašības un paredzētais lietojums, kā arī cena, savukārt no patērētāju viedokļa šie dažādie velosipēdu veidi nav savstarpēji aizstājami. Turklāt tika apgalvots, ka tērauda un alumīnija velosipēdi nav uzskatāmi par savstarpēji aizstājamiem un ka atšķiras arī to cena.

(42)

Lai pamatotu savu apgalvojumu, attiecīgā ieinteresētā persona iesniedza pētījumu par piecu dažādu ražojuma veidu fizikālajām un tehniskajām pamatīpašībām un lietojumiem, kā arī to savstarpējo aizstājamību. Būtu jāatgādina, ka pētījuma pamatā, kā tika apgalvots, bija 36 personu atbildes, tomēr nav skaidrs, kā tika izvēlēti respondenti. Turklāt šķiet, ka pētījums tika veikts tieši pašreizējai izmeklēšanai. Pētījumā nav iekļauti kvantificējami dati. Tiek norādīts, ka minētā pētījuma saturs acīmredzot ir pamatots ar klientu un/vai velosipēdu ražotāju atsauksmēm, nevis pārbaudāmiem pierādījumiem. Tāpēc minētā pētījuma rezultātu reprezentativitāte ir apšaubāma.

(43)

Attiecīgā persona nav iesniegusi citus pierādījumus, kas pamatotu tās apgalvojumu.

(44)

Izmeklēšanā ir apstiprināts, ka visiem iepriekš definētajiem velosipēdu veidiem ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības. Proti, tika secināts, ka atšķirīgu izejvielu izmantošana neietekmē velosipēda pamatīpašības. Lai gan tēraudam un alumīnijam ir dažas atšķirīgas tehniskās īpašības, piemēram, svars, no tērauda un no alumīnija izgatavoto velosipēdu pamatīpašības joprojām ir līdzīgas.

(45)

Līdzīgā kārtā minētā persona nebija sniegusi arī konkrētus pierādījumus, ka velosipēdiem, kas ražoti no tērauda, un velosipēdiem, kas ražoti no alumīnija, patiešām ir atšķirīgas fizikālās un tehniskās pamatīpašības.

(46)

Attiecībā uz konkrēto lietojumu un patērētāju uztveri pašreizējā izmeklēšanā ir apstiprināts, ka visiem velosipēdiem ir vienāds pamatlietojums un ka tie visi veic būtībā vienu un to pašu funkciju. Lai gan atšķirīgas kategorijas patiešām ir paredzētas atšķirīgu galalietotāju prasību apmierināšanai, galalietotāji tomēr konkrētas kategorijas velosipēdus regulāri izmanto dažādiem lietojumiem.

(47)

Tāpēc nav skaidra nodalījuma, kas būtu pamatots ar to, kā galalietotāji un patērētāji uztver dažādas ražojuma kategorijas.

(48)

Turklāt Savienības ražotāji paši bieži vien nenodala atšķirīgās kategorijās klasificētus velosipēdus pēc ražošanas, izplatīšanas un grāmatvedības kritērijiem. Tie patiešām bieži izmanto līdzīgu ražošanas procesu visām velosipēdu kategorijām.

(49)

Turklāt Savienības tirgū dažādo kategoriju velosipēdus pārdod, izmantojot līdzīgus izplatīšanas kanālus, piemēram, specializētus mazumtirgotājus, sporta preču veikalu tīklus un lielus tirdzniecības centrus.

(50)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tika secināts, ka visas kategorijas ir viens ražojums.

(51)

Viena persona norādīja, ka pašreizējā izmeklēšana attiecas uz ražojumu ar diviem KN kodiem, kas norādīti 38. apsvērumā, savukārt iepriekšējā izmeklēšana, kas minēta 5. apsvērumā, attiecās uz ražojumiem ar trim KN kodiem, t. i., ex 8712 00 10, 8712 00 30 un ex 8712 00 80. Šajā ziņā tiek norādīts, ka kodi tika mainīti, ņemot vērā grozījumus, kas kombinētajā nomenklatūrā no 2012. gada 1. janvāra noteikti ar Komisijas Regulu (ES) Nr. 1006/2011 (15).

(52)

Šajā kontekstā attiecīgā persona apgalvoja, ka velosipēdi bez lodīšu gultņiem un velosipēdi ar lodīšu gultņiem nebūtu uzskatāmi par vienu un to pašu ražojumu. Tomēr izmeklēšanā tika parādīts, ka velosipēdiem ar lodīšu gultņiem un velosipēdiem bez lodīšu gultņiem ir vienādas tehniskās īpašības un lietojumi. Turklāt attiecīgā persona nav pamatojusi apgalvojumu ar apstiprinošiem pierādījumiem, tāpēc tas tiek noraidīts.

(53)

Ieinteresētā persona arī apgalvoja, ka starp abiem KN kodiem, kas piešķirti attiecīgajam ražojumam, pastāv būtiska vidējās importa cenas atšķirība, ko reģistrējis Eurostat. Šajā ziņā tiek uzsvērts 157. apsvērumā norādītais, ka ražojuma daudzveidības dēļ Eurostat reģistrēto vidējo cenu var izmantot tikai par cenu tendenču indikatoru, bet tā nav izmantojama, lai salīdzinātu cenas dažādās valstīs un Savienībā.

(54)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona atkārtoti norādīja, ka dažādie velosipēdu veidi, uz kuriem attiecas šī izmeklēšana, nav līdzīgi ražojumi, un apgalvoja, ka ir iesniegusi apstiprinošus pierādījumus, kas pamato izejvielu, fizikālo īpašību, tehnoloģisko īpatnību un galalietojumu atšķirības, kuras, kā tika apgalvots, esot raksturīgas dažādu veidu divriteņiem.

(55)

Šajā ziņā būtu jānorāda, ka apstiprinošie pierādījumi, ko minētā persona esot iesniegusi, faktiski ir pētījumus, ko Komisija izvērtējusi 42. apsvērumā. Pētījumu pienācīgi izvērtējusi, Komisija secināja, ka 42. apsvērumā minēto iemeslu dēļ šā pētījuma rezultātu reprezentativitāte ir apšaubāma.

(56)

Personas pieprasīja, lai no ražojumu klāsta izslēgtu bērnu velosipēdus, kas saskaņā ar vienas personas definīciju ir velosipēdi, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas. Šīs prasības tika balstītas uz pieņēmumu, ka jo īpaši lietošanas ilguma un vienkāršības dēļ šie velosipēdi viegli nošķirami no citiem velosipēdu veidiem, kas ietilpst pašreizējās izmeklēšanas jomā.

(57)

Tomēr šīs prasības netika uzskatītas par pietiekamām, lai attiecīgā ražojuma definīciju neattiecinātu uz velosipēdiem, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, jo tās nebija pamatotas ar pietiekamiem pierādījumiem, kas liecinātu, ka šajā izmeklēšanā var nepārprotami nošķirt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, no citiem velosipēdu veidiem, kas ietilpst izmeklēšanas jomā. Faktiski tika konstatēts gluži pretējais: velosipēdiem, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, būtiskās fizikālās un tehniskās īpašības ir tādas pašas kā attiecīgajam ražojumam – tos darbina cilvēka spēks, tie darbojas ar pedāļu mīšanu, pie rāmja ir piestiprināts vairāk nekā viens ritenis –, un šīs īpašības ir daudz svarīgākas nekā atšķirības (proti, lielākoties ir runa par riteņa izmēru). Turklāt noskaidrojies, ka ražošana, pārdošanas kanāli un klientu apkalpošana nav būtiski atšķirīga kā citiem velosipēdu veidiem, uz kuriem attiecas izmeklēšana. Pat fakts, ka velosipēdi, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, ir ražojuma apakšgrupa, kas ražojumu klāstā atšķiras, nenosaka, ka tā būtu jāizslēdz no ražojumu klāsta. Faktiski tika konstatēts, ka nevar skaidri nošķirt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, no attiecīgā ražojuma, bet ka daudzos aspektos šie velosipēdi atbilst attiecīgā ražojuma definīcijai: tos darbina cilvēka spēks, tie darbojas ar pedāļu mīšanu, pie rāmja ir piestiprināts vairāk nekā viens ritenis, tos izmanto galvenokārt pārvadāšanai un sportam. Šajā ziņā izmeklēšanā tika atklāts, ka viens no Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, faktiski eksportē uz Savienību velosipēdus, kuru riteņa izmērs ir 12 collas un kuri ne vienmēr tiek uzskatīti par bērnu velosipēdiem, bet ietver velosipēdus, ko izmanto pieaugušie, kuriem ir svarīgi, cik daudz vietas tie aizņem.

(58)

Tāpēc prasība no ražojumu klāsta izslēgt velosipēdus, kuru riteņa izmērs nepārsniedz 16 collas, tiek noraidīta.

2.   Līdzīgais ražojums

(59)

Velosipēdiem, ko Savienības ražošanas nozare ražo un pārdod Savienības tirgū, velosipēdiem, ko ražo un pārdod analogās valsts tirgū, un ĶTR izcelsmes velosipēdiem, ko importē Savienības tirgū, ir vienādas fizikālās un tehniskās pamatīpašības un lietojums, tāpēc tos uzskata par līdzīgiem pamatregulas 1. panta 4. punkta izpratnē.

C.   DEMPINGS

1.   Tirgus ekonomikas režīms

1.1.   TER novērtējums

(60)

Atbilstīgi pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam antidempinga izmeklēšanā, kas attiecās uz ĶTR izcelsmes importu, normālo vērtību saskaņā ar minētā panta 1.–6. punktu nosaka tiem ražotājiem, par kuriem konstatēts, ka tie atbilst pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem. Vienīgi ērtības labad šeit sniegts īss šo kritēriju kopsavilkums:

ar uzņēmējdarbību saistīti lēmumi tiek pieņemti, reaģējot uz tirgus signāliem, bez valsts nozīmīgas iejaukšanās, un izmaksas atspoguļo tirgus vērtību,

uzņēmumiem ir viena skaidri saprotama grāmatvedības pamatuzskaite, kuru saskaņā ar starptautiskajiem grāmatvedības standartiem (SGS) revidē neatkarīgs revidents un kuru izmanto visiem nolūkiem,

nav nozīmīgu izkropļojumu, kas mantoti no agrākās sistēmas, kurā nebija tirgus ekonomikas,

tiesību akti par maksātnespēju un īpašumtiesībām garantē stabilitāti un juridisko noteiktību, un

valūtas konvertēšana notiek atbilstīgi valūtas kursam tirgū.

(61)

Šajā izmeklēšanā visas eksportētāju grupas, kas sākotnēji izmeklēšanā sadarbojās, pieprasīja TER atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta b) apakšpunktam un norādītajos termiņos atbildēja uz TER pieprasījuma veidlapā iekļautajiem jautājumiem.

(62)

Par visām eksportētāju grupām, kas sākotnēji sadarbojās izmeklēšanā, Komisija pieprasīja visu informāciju, ko uzskatīja par nepieciešamu, un pārbaudīja TER pieprasījumā sniegto informāciju, apmeklējot attiecīgo grupu uzņēmumu telpas.

(63)

Vienas grupas, proti, Giant China, atbilde tika uzskatīta par ļoti nepilnīgu, jo tajā nebija iekļauta visa prasītā informācija par grupas struktūru, lai gan Komisija no tās centās iegūt vajadzīgo informāciju.

(64)

Kā paredz pamatregulas 18. panta 1. punkts, Giant China tika informēta, ka attiecībā uz to varētu izmantot pieejamos faktus, un tā tika aicināta iesniegt piezīmes. Tomēr Giant China atteicās sniegt Komisijai nepieciešamo informāciju, tāpēc tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts un TER pieprasījums tika noraidīts.

(65)

Turklāt izmeklēšanā tika atklāts, ka TER nevar piešķirt nevienai Ķīnas uzņēmumu grupai, jo turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ neviena no tām neatbilda visiem pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem.

1.   kritērijs

(66)

Neviena no eksportētāju grupām, kas sadarbojās, nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam, jo lēmumu pieņemšanā par galvenajām izejvielām (tēraudu un alumīniju) iejaucās valsts. Eksportētāju grupām, kas sadarbojās, tērauda un alumīnija izmaksas bija vismaz aptuveni 20–25 % no attiecīgā ražojuma ražošanas izmaksām. Daudzi uzņēmumi ir pilnībā vertikāli integrēti, proti, tie iepērk alumīnija lietņus vai tēraudu, lai izgatavotu caurules, ko pēc tam izmanto, lai izgatavotu rāmjus/dakšas un, visbeidzot, velosipēdus.

(67)

Izmeklēšanā tika parādīts, ka trīs Ķīnas ražotāju eksportētāju grupas, kas sadarbojās, tēraudu un alumīniju, ko izmanto attiecīgā ražojuma ražošanai, iegādājas Ķīnas iekšzemes tirgū.

(68)

Cenas tiek noteiktas, pamatojoties uz alumīnija cenām valsts kontrolētajā Šanhajas Krāsaino metālu biržā (turpmāk “birža” jeb “SHFE”). SHFE ir slēgta birža Ķīnā reģistrētiem uzņēmumiem un Ķīnas pilsoņiem, un to kontrolē Valsts vērtspapīru regulatīvā komisija. Vairāki noteikumi, kas regulē biržas darbību, nodrošina mazu svārstīgumu un cenas, kas biržā neatspoguļo tirgus vērtību, – dienas cenas svārstības ir ierobežotas līdz 4 % virs vai zem iepriekšējās tirdzniecības dienas norēķinu cenas, tirdzniecība notiek reti (līdz katra mēneša 15. datumam), nākotnes līgumi tiek noslēgti uz ierobežotu laiku līdz 12 mēnešiem, un darījumu maksu iekasē gan birža, gan brokeri.

(69)

Turklāt atšķirībā no starptautiskajām biržām, kur piegāde var notikt visā pasaulē, SHFE darījumos fiziskas piegādes var notikt tikai apstiprinātā noliktavā ĶTR teritorijā. Turklāt SHFE ir tikai fiziskās apmaiņas platforma (netiek pārdoti atvasinātie produkti), tāpēc Ķīnas alumīnija tirgus ir pilnīgi izolēts. Rezultātā praktiski nav iespējama arbitrāža ar pasaules references biržu – Londonas Metāla biržu (“LME”) – vai citiem tirgiem, un birža darbojas izolēti no citiem pasaules tirgiem. Tāpēc arbitrāža starp šiem tirgiem nav iespējama. PIP laikā primārā alumīnija cenas, tās salīdzinot pēc tūlītējās cenas, SHFE bija aptuveni par 7 % zemākas (neskaitot PVN) nekā LME (arī neskaitot PVN).

(70)

Valsts iejaucas arī SHFE cenu noteikšanas mehānismos, jo tā ar Valsts rezervju biroja un citu valsts struktūru starpniecību ir gan primārā alumīnija pārdevēja, gan pircēja. Turklāt valsts ar valsts regulatora, proti, Ķīnas Vērtspapīru regulatoru komisijas (“CSRC”), apstiprinātajiem SHFE noteikumiem nosaka dienas cenas ierobežojumus.

(71)

ĶTR atbalsta alumīnija ražojumu pārstrādi, piešķirot daļēju PVN atmaksu par daudzu alumīnija ražojumu eksportu (velosipēdiem šī likme ir 15 %), savukārt, ja primāro alumīniju eksportē, šāda atmaksa netiek piešķirta. Tas ir stimuls Ķīnas ražošanas nozarei turpināt alumīnija pārstrādi, un tas tieši ietekmē primārā alumīnija pieejamību un cenu iekšzemes tirgū. Turklāt izmeklēšanā tika parādīts, ka eksportam paredzētajam primārajam alumīnijam piemēro 17 % nodokli, savukārt velosipēdu eksportam izvedmuitas nodokli nepiemēro. Tas nostiprina konstatējumu, ka Ķīnas valsts iejaucas alumīnija iekšzemes tirgū. Šie instrumenti samazina iekšzemes cenas, tādējādi iedrošinot iekšzemes ražošanas nozari ražot gatavās preces, kuru sastāvā ir alumīnijs (piemēram, attiecīgo ražojumu), gan iekšzemes tirgum, gan eksporta tirgiem.

(72)

Vēl viens Ķīnas valsts radīts izkropļojums ir Valsts attīstības reformu komisijā (“NDRC”) ietilpstošā Valsts rezervju biroja (“SRB”) iejaukšanās tirgū. SRB 2008. gada beigās un 2009. gada sākumā sāka iepirkt primārā alumīnija krājumus no Ķīnas alumīnija lietuvēm, lai tādējādi paaugstinātu šīs preces cenu.SRB pārdeva primāro alumīniju atpakaļ tirgū, piemēram, kā ziņo Bloomberg  (16), 2010. gada novembra sākumā. Ziņu aģentūra Xinhua 2008. gada decembrī ziņoja par krājumu uzkrāšanas pasākumiem, skaidrojot, ka, īstenojot cenu uzturēšanas pasākumu, plānots uzkrāt 300 000 tonnu alumīnija, kuru iepērk par cenām, kas par 10 % pārsniedz tirgus cenu (17). Īstenojot krājumu uzkrāšanas plānu, SRB veica iepirkumus no vairākām Ķīnas lietuvēm, tomēr aptuveni puse bija jāiepērk no Aluminium Corporation of China Ltd. Iepriekš minētais parāda, ka Ķīnas valsts ir galvenā, kas nosaka primārā alumīnija cenas, un ka tā iejaucas tirgū.

(73)

To, ka iepriekš aprakstītā valsts iejaukšanās ir acīmredzami mērķtiecīga, cita starpā apstiprina 12. piecgades alumīnija nozares attīstības plāns (2011.–2015. gadam), kurā ĶTR valdība skaidri izsaka nodomu “koriģēt nodokļu un izvedmuitas nodokļu atlaides un citas ekonomiskās sviras un stingri kontrolēt primāro produktu kopējo nozares paplašināšanos un eksporta apjomu”. Šis plāns ir turpinājums politikai, kas aizsākta ar iepriekšējo alumīnija nozares plānu. Turklāt šie plāni tiek īstenoti jau daudzus gadus, un, kā parādīts iepriekš, PIP laikā tika veikti vairāki īstenošanas pasākumi.

(74)

Tādējādi daudzie valsts izraisītie Ķīnas primārā alumīnija cenu izkropļojumi ietekmē izejvielu cenas. Turklāt ražotājiem šie izkropļojumi sniedz priekšrocības, jo tie iegādes parasti veic Ķīnas tirgū no vietējiem piegādātājiem, par mērķkritēriju izmantojot Ķīnas tūlītējās tirgus (vai SHFE) cenas. PIP laikā šīs cenas bija aptuveni par 7 % zemākas nekā cenas pasaules tirgū. Teorētiski Ķīnas uzņēmumi var arī iegādāties konkrētus daudzumus par LME cenām, ja valsts iejaukšanās dēļ cenas Ķīnas tirgū ir augstākas, savukārt tirgus dalībniekiem no citām valstīm nav iespējas rīkoties pretēji.

(75)

Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas alumīnija tirgus ir izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ.

(76)

Par Ķīnas valsts iejaukšanos tērauda rūpniecībā liecina tas, ka vairākums lielo Ķīnas tērauda ražotāju pieder valstij un tērauda ražošanas jaudu un produkcijas izlaidi ietekmē dažādie piecgades rūpniecības plāni, jo īpaši pašreizējais 12. piecgades plāns (2011.–2015. gadam) dzelzs un tērauda rūpniecībai.

(77)

Valsts arī ievērojami kontrolē izejvielu tirgu. Koksam (kas kopā ar dzelzsrūdu ir galvenā tērauda ražošanas izejviela), to eksportējot, piemēro kvantitatīvus ierobežojumus un izvedmuitas nodokli 40 % apmērā. Tāpēc var secināt, ka Ķīnas tērauda tirgus tiek izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ.

(78)

Antidempinga izmeklēšanā, ko veica Komisija (18), tika apstiprināts, ka valsts iejaukšanās būtiski ietekmē arī to cauruļu un caurulīšu ražošanas nozari, kuras ir galvenā izejviela tērauda velosipēdu ražošanai.

(79)

Tāpēc tika secināts, ka Ķīnas tērauda tirgus ir izkropļots valsts būtiskās iejaukšanās dēļ.

(80)

Šādos apstākļos neviens no uzņēmumiem nav varējis pierādīt, ka ar uzņēmējdarbību saistītie lēmumi par izejvielu iegādi pieņemti bez valsts nozīmīgas iejaukšanās un ka svarīgāko izejvielu izmaksas būtībā atspoguļo tirgus vērtību. Tāpēc tie nevarēja pierādīt, ka atbilst 1. kritērijam.

(81)

Trīs Ķīnas ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās, varēja pierādīt, ka tie atbilst pārējiem četriem kritērijiem.

(82)

Ņemot vērā iepriekš minētos konstatējumus par 1. kritēriju, pēc apspriešanās ar Padomdevēju komiteju tika uzskatīts, ka TER piešķiršana minētajām trim Ķīnas ražotāju eksportētāju grupām, kas sadarbojās, būtu jāatteic.

(83)

Komisija attiecīgajiem ĶTR uzņēmumiem un sūdzības iesniedzējam oficiāli izpauda konstatējumus par TER. Tiem arī tika dota iespēja rakstiski paust viedokli un lūgt uzklausīšanu, ja tai būtu īpaši iemesli.

1.2.   Ieinteresēto personu piezīmes

(84)

Pēc tam, kad bija izpausta informācija par TER, viens uzņēmums apgalvoja, ka TER piešķiršana ir noraidīta, spriežot pēc Ķīnas velosipēdu ražošanas nozares kopumā, nevis atsevišķiem uzņēmumiem. Šajā ziņā tiek norādīts, ka neatkarīgi no tā, ka Komisija veica Ķīnas tērauda un alumīnija rūpniecības nozaru novērtējumu, ĶTR pastāv acīmredzama saikne starp tērauda un alumīnija tirgiem un tērauda un alumīnija ražojumu iegādi izmantošanai par izejvielu, ko veic grupas, kuras sadarbojās.

(85)

Turklāt tika apgalvots, ka Ķīnas velosipēdu ražotājiem radītā priekšrocība izmaksu ziņā attiecībā uz tēraudu un alumīniju ir nenozīmīga, jo tā ir tikai no 1,4 % līdz 1,75 %, ņemot vērā, ka primārā alumīnija un tērauda izmaksas ir 20–25 % no velosipēdu ražošanas izmaksām un ka PIP laikā atšķirība starp LME un SHFE cenām bija 7 %.

(86)

Šajā ziņā tiek uzsvērts, ka izšķirošais faktors analīzē ir izejvielu īpatsvars attiecībā pret ražošanas izmaksām (kas šajā gadījumā bija ievērojams, jo tas bija vismaz 20–25 % no ražošanas izmaksām) un ka izejvielu tirgus ĶTR ir izkropļots. Izkropļojumu precīza kvantitatīvā ietekme uz uzņēmuma izmaksām netika uzskatīta par izšķirošu faktoru.

(87)

Tika arī apgalvots, ka citā izmeklēšanā Komisija ir analizējusi to tiešo izejvielu cenas, kuras izmanto attiecīgā ražojuma ražošanā, nevis primārās izejvielas cenas un tāpēc šajā gadījumā Komisijai būtu vajadzējis novērtēt valsts iejaukšanos attiecībā uz tiešo izejvielu, t. i., alumīnija sakausējumu ekstrūzijas, cenām, nevis primārās izejvielas – primārā alumīnija – cenām.

(88)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka katrā izmeklēšanā analīze tiek veikta atbilstoši konkrētajiem apstākļiem. Turklāt tas, ka valsts kontrolē primārā alumīnija tirgu, liecina, ka arī alumīnija starpproduktu tirgū nedarbojas tirgus ekonomikas nosacījumi, t. i., tas nereaģē uz pieprasījumu un piedāvājumu. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(89)

Tika arī apgalvots, ka primārā alumīnija cenu atšķirības starp SHFE un LME nevar izraisīt alumīnija sakausējumu ekstrūziju cenu atšķirības starp attiecīgajiem tirgiem un ka ir jāņem vērā tādi faktori kā ražošanas efektivitāte, atlikusī jauda un ekoloģisko saistību izmaksas.

(90)

Šajā ziņā jāuzsver, ka netika iesniegti pierādījumi, kas pamatotu šo apgalvojumu. Apstiprinoši pierādījumi netika sniegti, tāpēc Komisija nevarēja analizēt un pārbaudīt šo apgalvojumu un tas tika noraidīts.

(91)

Tika arī apgalvots, ka, neņemot vērā faktu, ka pastāv vairāki starpproduktu atvasinājumi, Komisija ir ignorējusi faktiskās raksturīgās īpašības un faktorus, kas saistīti ar gatavo velosipēdu cenu noteikšanu. Proti, velosipēdus (atšķirībā no primārā alumīnija) pārdod tieši galapatērētājiem, tāpēc velosipēdu cenu nosaka ne vien izejvielu cena, bet arī citi faktori, piemēram, velosipēda konkrētie tehniskie parametri un patērētāju pieprasījums.

(92)

Tomēr par šiem parametriem un faktoriem netika sniegta konkrētāka informācija, kura būtu ņemama vērā, tāpēc Komisijai nebija iespējams tos komentēt.

(93)

Tika arī apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini novērtējusi SHFE darbības principus. Tika apgalvots, ka CSRC reglamentē SHFE funkcijas līdzīgi kā, piemēram, Autorité des marchés financiers (“AMF”) Francijā vai Finanšu pakalpojumu iestāde (“FSA”) Apvienotajā Karalistē un ka CSRC uzdevums un īpašie reglamentācijas/uzraudzības pasākumi atbilst G-20 principiem. Tāpēc secinājumiem par TER, kas izdarīti, pamatojoties uz CSRC uzdevumu un SHFE darbību, nav nozīmes.

(94)

Tiek norādīts, ka attiecīgais uzņēmums nav ņēmis vērā, ka FSA  (19) un AMF  (20) ir neatkarīgas nevalstiskas iestādes, bet CSRC ir ministrijas līmeņa struktūrvienība, kas ir tieši pakļauta Valsts padomei (21). Valsts padome ir visaugstākā valsts varas izpildiestāde un arī visaugstākā valsts pārvaldes iestāde (22). Šis ir vēl viens piemērs, kas pierāda, ka valsts aktīvi iesaistījusies ĶTR alumīnija tirgus regulēšanā. Attiecībā uz atbilstību G-20 principiem minētais uzņēmums tikai izteica apgalvojumu, reāli neizskaidrojot principus, uz kuriem tas atsaucās. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(95)

Turklāt viens uzņēmums nepiekrita Komisijas novērtējumam, ka arbitrāža starp pasaules references biržu LME vai citiem tirgiem un SHFE cenām ir praktiski neiespējama un ka tāpēc SHFE darbojas izolēti no citiem pasaules tirgiem.

(96)

Jānorāda, ka tas ir pretrunā faktam, ka attiecīgais uzņēmums atzina cenu atšķirību starp SHFE un LME laikposmā, kad SHFE cena bija augstāka nekā LME cenas, apgalvojot, ka minētajā laikposmā Ķīnas ražotāji par alumīnija izstrādājumiem maksāja vairāk nekā Savienības ražotāji.

(97)

Turklāt attiecīgais uzņēmums apgalvoja, ka kopš 2010. gada SHFE atļauj veikt alumīnija fiziskas piegādes uz muitas noliktavām Šanhajas brīvās tirdzniecības zonā. No tā izriet, ka šis apgalvojums nav pretrunā Komisijas novērtējumam, ka fiziskas piegādes var notikt tikai uz SHFE apstiprinātu noliktavu ĶTR atšķirībā no starptautiskām biržām, kur piegādes var notikt visā pasaulē, bet drīzāk apstiprina šo novērtējumu.

(98)

Tika arī apgalvots, ka SHFE ir standartizētu nākotnes līgumu tirgus un ka tirdzniecība ar standartizētiem alumīnija nākotnes līgumiem SHFE ir notikusi kopš 1991. gada, un tāpēc Komisijas novērtējums, ka SHFE netiek pārdoti atvasinātie produkti, ir kļūdains.

(99)

SHFE patiešām ir standartizētu nākotnes līgumu tirgus. Tomēr standartizētie nākotnes līgumi, ar kuriem notiek tirdzniecība SHFE, tiek noslēgti, veicot fizisku piegādi. Atvasinātie produkti bez fiziskas piegādes, t. i., tādi, kas netiek faktiski izmantoti, bet tiek tirgoti pirms to piegādes dienas, ĶTR ir ierobežoti, un tāpēc SHFE ir tikai platforma fiziskai apmaiņai, kas izolē Ķīnas alumīnija tirgu.

(100)

Tika arī apgalvots, ka Komisijas argumentācija par to, kā PVN/nodokļu pasākumi un ar primāro alumīniju saistītie inventarizācijas pasākumi ietekmē velosipēdu cenas, ir ekonomiski apšaubāma un nepietiekami pamatota.

(101)

Tomēr, tā kā attiecīgais uzņēmums nepaskaidroja, kādus elementus Komisija savā analīzē nav ņēmusi vērā, un arī nepamatoja savu apgalvojumu, Komisijai nebija iespējams to komentēt.

(102)

Turklāt tika apgalvots, ka pastāv līdzības starp rūpniecības politiku ĶTR un ES politikas virzieniem un ka Komisija nav pierādījusi, ka rūpniecības politika ĶTR jebkādā veidā tieši vai netieši ietekmē Ķīnas velosipēdu ražotāju eksportētāju lēmumus par izejvielām, velosipēdu ražošanu vai pārdošanu.

(103)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka netika precizēts, uz kuru no ES politikas virzieniem uzņēmums atsaucas, tāpēc Komisija nevar komentēt šo apgalvojumu. Turklāt attiecībā uz apgalvojumu, ka nav parādīta ĶTR rūpniecības politikas būtiskā ietekme uz Ķīnas velosipēdu ražotāju eksportētāju lēmumiem par izejvielām, ražošanu vai pārdošanu, tiek norādīts, ka piecgades plāns ĶTR alumīnija rūpniecībā, alumīnija cenas izkropļojumi un tas, ka alumīniju tirgo izolētā biržā, tam veidojot 20–25 % no velosipēda kopējām ražošanas izmaksām, liecina par nepārprotamu saikni starp rūpniecības politiku un Ķīnas velosipēdu ražotāju eksportētāju lēmumiem par izejvielām, ražošanu un pārdošanu.

(104)

Tika arī apgalvots, ka Komisija nav ievērojusi pamatregulā norādīto trīs mēnešu termiņu. Šajā ziņā tiek norādīts, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti zems, tāpēc Komisija centās sadarbību palielināt, sazinoties vēl ar daudziem citiem eksportētājiem, kas tika apzināti vēlāk izmeklēšanā. Tāpēc noteiktajā termiņā nebija iespējams pieņemt lēmumu par TER. Turklāt tiek atgādināts, ka Vispārējā tiesa (23) nesen lēma, ka lēmuma par TER pieņemšana, neiekļaujoties pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajā trīs mēnešu termiņā, pati par sevi nav pietiekams faktors, lai atceltu regulu, ar ko nosaka antidempinga pasākumus. Jānorāda arī, ka pamatregulas 2. panta 7. punkts pa to laiku ir grozīts un paredz, ka Komisija pieņem lēmumus par TER tikai attiecībā uz uzņēmumiem, kas iekļauti izlasē, un ka šādu lēmumu parasti pieņem septiņu mēnešu laikā, tomēr nekādā ziņā ne ilgāk kā astoņu mēnešu laikā no izmeklēšanas sākuma (24). Minētais grozījums ir piemērojams visām jaunajām un iesāktajām izmeklēšanām, tostarp pašreizējai. Lēmumi tika pieņemti astoņu mēnešu laikā no izmeklēšanas sākšanas dienas.

(105)

Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums par trīs mēnešu termiņa neievērošanu ar šo tiek noraidīts.

1.3.   Ieinteresēto personu prasība

(106)

Viena ieinteresētā persona prasīja, lai tiktu analizēti arī to ĶTR ražotāju pieprasījumi piešķirt tirgus ekonomikas režīmu, kuri pārtraukuši eksportu uz Savienību. Tika apgalvots, ka minētie ražotāji eksportu uz Savienību pārtraukuši tikai kopš 2005. gada ieviesto antidempinga maksājumu dēļ.

(107)

Šajā ziņā jāuzsver, ka konstatējumi par dempingu un kaitējumu attiecas uz pārskatīšanas izmeklēšanas periodu, kas noteikts atbilstoši pamatregulas 6. panta 1. punktam. Tas nozīmē, ka arī dati, kas savākti no ražotājiem eksportētājiem, lai noteiktu normālo vērtību un eksporta cenu, attiecas tikai uz minēto periodu. TER analīze tiek veikta, vienlaikus nosakot normālo vērtību ražotājiem eksportētājiem ĶTR, kuru tad salīdzina ar eksporta cenu tajā pašā periodā. Ja ražotājs PIP laikā attiecīgo ražojumu nav eksportējis, tad eksporta cenu nevar noteikt un dempinga starpību nevar aprēķināt. Tāpēc nav iemesla izvērtēt TER ražotājam, kas PIP laikā attiecīgo ražojumu nav eksportējis. Tomēr tiek atgādināts, ka visiem ražotājiem eksportētājiem ir iespēja pieprasīt “starpposma pārskatīšanu”, kurā to stāvoklis tiktu pārskatīts atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, vai arī ražotājiem eksportētājiem, kas izmeklēšanas periodā, pēc kura analīzes noteikti pasākumi, nav eksportējuši attiecīgo ražojumu, ir iespēja pieprasīt “jauna eksportētāja pārskatīšanu” atbilstoši tās pašas regulas 11. panta 4. punktam.

(108)

Turklāt prasībā attiecīgā persona arī minēja Tiesas spriedumu lietā Brosmann  (25), tādējādi, šķiet, vēlēdamās norādīt, ka, pamatojoties uz minēto spriedumu, būtu jāļauj ražotājiem ĶTR iesniegt TER pieprasījumu veidlapas pat tad, ja tie pašreizējās izmeklēšanas periodā attiecīgo ražojumu uz Savienību nav eksportējuši. Tiek norādīts, ka minētais spriedums neattiecas uz situāciju, kad TER pieprasījumus iesniedz ražotāji eksportētāji, kas nav veikuši eksportu izmeklēšanas periodā, tāpēc šajā kontekstā tas nav būtisks.

(109)

Tāpēc prasība tika noraidīta.

(110)

Tika arī apgalvots, ka eksporta cenas uzņēmumiem, kas PIP laikā nav veikuši eksportu uz Savienību, būtu jānosaka, pamatojoties uz pamatregulas 2. panta 9. punktu, t. i., izmantojot jebkuru citu pienācīgu pamatojumu.

(111)

Šajā ziņā tiek norādīts, ka pamatregulas 2. panta 9. punkts nav interpretējams tādējādi, ka jānosaka eksporta cena attiecīgās valsts ražotājiem gadījumā, ja tie nav eksportējuši nekādus daudzumus uz Savienību. Tieši pretēji – pamatregulas 2. panta 9. punktā ir norāde uz importētā ražojuma tālākpārdošanas cenu kā pamatojumu eksporta cenas noteikšanai un uz visu to izmaksu koriģēšanu, kas radušās laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, un tas netieši nozīmē pieņēmumu, ka faktiski ir noticis imports uz Savienību. “Jebkurš cits pienācīgs pamatojums” minētā noteikuma pirmajā teikumā attiecas uz konkrētiem gadījumiem, kad tajā iepriekš minētās metodes nevar izmantot. Tas neatspēko faktu, ka minētais pants nozīmē, ka PIP laikā ir noticis imports uz Savienību.

1.4.   Secinājums

(112)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, neviena no Ķīnas grupām, kas pieprasījušas TER, nav varējusi pierādīt atbilstību pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā izklāstītajiem kritērijiem. Tāpēc tika uzskatīts, ka TER piešķiršana būtu jāatsaka visām minētajām grupām.

2.   Individuālais režīms

(113)

Ar Regulu (ES) Nr. 765/2012 (26), kas stājās spēkā 2012. gada 6. septembrī, Eiropas Parlaments un Padome grozīja pamatregulas 9. panta 5. punktu. Regulas (ES) Nr. 765/2012 2. pantā paredzēts, ka grozījums attiecas tikai uz izmeklēšanu, kas sākta pēc regulas stāšanās spēkā. Pašreizējā izmeklēšana tika sākta 2012. gada 9. martā, tāpēc attiecīgais grozījums uz to neattiecas.

(114)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam valstīm, uz kurām attiecas pamatregulas 2. panta 7. punkts, nosaka valsts mēroga maksājumu, ja tāds ir, izņemot gadījumus, kad uzņēmumi var pierādīt saskaņā ar pamatregulas 9. panta 5. punktu, ka to eksporta cenas un daudzumi, kā arī pārdošanas noteikumi ir brīvi noteikti, ka valūtas maiņas kursu pārrēķina atbilstīgi tirgus likmei un ka valsts iejaukšanās nepieļauj pasākumu apiešanu, ja eksportētājiem piemēro dažādas maksājuma likmes.

(115)

Trīs ražotāju eksportētāju grupas, kas pieprasīja TER, prasīja arī individuālo režīmu gadījumā, ja tām netiktu piešķirts TER. Pamatojoties uz pieejamo informāciju, tiek secināts, ka visas trīs uzņēmumu grupas ĶTR atbilst visām individuālā režīma piešķiršanas prasībām.

3.   Normālā vērtība

3.1.   Analogā valsts

(116)

Saskaņā ar pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktu normālā vērtība ražotājiem eksportētājiem, kam nav piešķirts TER, jānosaka, pamatojoties uz iekšzemes cenām vai salikto normālo vērtību analogajā valstī.

(117)

Šajā nolūkā paziņojumā par procedūras sākšanu Komisija ierosināja par analogo valsti izvēlēties Meksiku, kas tika izmantota par analogo valsti arī iepriekšējā izmeklēšanā attiecībā uz ĶTR.

(118)

Visām ieinteresētajām personām tika dota iespēja iesniegt piezīmes par paredzētās analogās valsts izvēli.

(119)

Viena persona apgalvoja, ka Meksika nav vislabākā analogās valsts izvēle un ka labāka izvēle ir Taivāna, jo tā ir liela velosipēdu ražotājvalsts, tai ir vairāk kopīga ar ĶTR nekā Meksikai un, izmantojot Taivānu par analogo valsti, ir lielāka iespēja noteikt uzticamāku normālo vērtību.

(120)

Komisija centās panākt, lai ar to sadarbotos 15 valstis, proti, ASV, Bangladeša, Filipīnas, Indija, Indonēzija, Kambodža, Kanāda, Malaizija, Meksika, Norvēģija, Šrilanka, Taivāna, Taizeme, Tunisija un Turcija.

(121)

Komisija saņēma atbildes uz anketas jautājumiem tikai no trim Meksikas velosipēdu ražotājiem, kas arī piekrita, ka to atbildes tiek pārbaudītas, apmeklējot uzņēmumus. Citi uzņēmumi no valstīm, ar kurām sazinājās, nesadarbojās. Minēto trīs ražotāju iekšzemes pārdošanas apjomi bija vairāk nekā 30 % no Meksikas tirgus, un 2011. gadā tie tika lēsti 1,7 miljonu vienību apmērā. Tika konstatēts, ka vairāk nekā 14 ražotāji un vairāki importētāji darbojas konkurences apstākļos. Saražotajiem velosipēdiem 2011. gadā lielākoties bija ĶTR izcelsme (vairāk nekā 60 %) un Taivānas izcelsme (20 %). Šis imports bija aptuveni 5 % no iekšzemes tirgus (avots: Meksikas velosipēdu ražotāju apvienības ANAFABI gada pārskats).

(122)

Attiecīgā ražojuma tirgus struktūra Meksikā, tirgus dalībnieku skaits, konkurence iekšzemē un ražošanas procesa īpatnības apstiprināja, ka Meksiku vēl aizvien var uzskatīt par piemērotu analogo valsti. Ņemot vērā iepriekš minēto, Meksikas tirgu varētu uzskatīt par reprezentatīvu un konkurētspējīgu. Tāpēc tika secināts, ka Meksika ir atbilstīga analogā valsts.

3.2.   Normālās vērtības analogajā valstī noteikšana

(123)

Atbilstoši pamatregulas 2. panta 7. punkta a) apakšpunktam normālā vērtība tika noteikta, pamatojoties uz pārbaudītu informāciju, kas saņemta no ražotājiem analogajā valstī, kā izklāstīts turpmāk.

(124)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka attiecīgais ražojums Meksikas iekšzemes tirgū tika pārdots reprezentatīvos daudzumos.

(125)

Turklāt tika analizēts, vai var uzskatīt, ka tas tiek pārdots parastā tirdzniecības apritē atbilstoši pamatregulas 2. panta 4. punktam. Tas tika darīts, katram ražojuma veidam nosakot neatkarīgiem pircējiem veikto rentablas pārdošanas apjoma īpatsvaru iekšzemes tirgū izmeklēšanas periodā.

(126)

Ja pārdošanas apjoms kādam ražojuma veidam, ko pārdeva par neto pārdošanas cenu, kura vienāda ar aprēķinātajām ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, pārsniedza 80 % no šā ražojuma veida pārdošanas kopējā apjoma un ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija vienāda ar ražošanas izmaksām vai lielāka par tām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū. Šo cenu aprēķināja kā vidējo svērto cenu visiem šā ražojuma veida pārdošanas apjomiem iekšzemes tirgū PIP laikā neatkarīgi no tā, vai šāda pārdošana bijusi rentabla.

(127)

Ja kāda ražojuma veida rentablās pārdošanas apjoms bija līdz 80 % no šā veida pārdošanas kopējā apjoma vai ja šā ražojuma veida vidējā svērtā cena bija zemāka par ražošanas izmaksām, normālo vērtību noteica, pamatojoties uz faktisko cenu iekšzemes tirgū, ko aprēķināja kā attiecīgā ražojuma veida rentablo pārdošanas apjomu vidējo svērto cenu.

(128)

Turklāt izmeklēšanā netika konstatēts neviens ražojuma veids, kas netika pārdots rentabli.

4.   Eksporta cena

(129)

Visos gadījumos, kad attiecīgais ražojums tika eksportēts neatkarīgiem klientiem Savienībā, eksporta cena tika noteikta saskaņā ar pamatregulas 2. panta 8. punktu, proti, pamatojoties uz eksporta cenām, kas faktiski tika maksātas vai bija jāmaksā.

(130)

Gadījumos, kad pārdošana notika ar saistīta importētāja vai tirgotāja starpniecību, eksporta cenas tika noteiktas saskaņā ar pamatregulas 2. panta 9. punktu, pamatojoties uz attiecīgā saistītā importētāja tālākpārdošanas cenām pirmajiem neatkarīgajiem klientiem Savienībā. Tika koriģētas visas izmaksas, kas veiktas laikā starp importēšanu un tālākpārdošanu, tostarp pārdošanas, vispārējie un administratīvie izdevumi un peļņa. Attiecībā uz peļņas normu tika izmantota attiecīgā ražojuma nesaistītā importētāja/tirgotāja saņemtā peļņa, jo, ņemot vērā saistību starp ražotājiem eksportētājiem un saistīto importētāju/tirgotāju, saistītā importētāja/tirgotāja faktiskā peļņa netika uzskatīta par ticamu.

(131)

Kā norādīts 63. un 64. apsvērumā, Giant China atteicās sniegt Komisijas dienestiem vajadzīgo informāciju par grupas struktūru un būtisko informāciju par ražošanu, eksporta pārdošanas apjomiem un Jinshan Development un Construction Ltd grupā (“Jinshan Group”), kas ĶTR ražo un pārdod attiecīgo ražojumu, ietilpstošo uzņēmumu PIP laikā uz Savienību pārdotā attiecīgā ražojuma cenām, tādēļ attiecībā uz eksporta cenu tika piemērots pamatregulas 18. panta 1. punkts.

(132)

Giant China apstrīdēja pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu gan attiecībā uz atteikumu piešķirt TER, gan pieejamo faktu izmantošanu eksporta cenas aprēķinos. Tā apgalvoja, ka Komisijas pieprasītā informācija dempinga starpības aprēķināšanai nav nepieciešama. Šajā sakarā Giant China apgalvoja, ka informācija, kas tika pieprasīta no Jinshan Group, kas atrodas ĶTR, nav būtiska ne TER novērtējumam, ne eksporta cenu aprēķiniem, jo ar Giant China un tā saistītajiem uzņēmumiem (Giant Group) saistīta ļoti netieši.

(133)

Tomēr izmeklēšanā tika apstiprināts, ka daļā PIP viens no Giant Group uzņēmumiem attiecīgo ražojumu aktīvi ražojis un eksportējis uz Savienību, proti, Shanghai Giant & Phoenix Bicycles Co Ltd (“GP”), kas ar kopīgu akciju paketi, strukturālām un vadības saitēm ir saistīts ar Jinshan Group, kas bija iesaistīta attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā. Aizpildīta TER pieprasījuma veidlapa un antidempinga anketa no Jinshan Group uzņēmumiem, kas ĶTR bija iesaistīti attiecīgā ražojuma ražošanā un pārdošanā, netika saņemta, tāpēc nebija iespējams novērtēt, kāda mērā Jinshan Group produkcija un pārdevumi ietekmējuši eksporta cenas noteikšanu attiecībā uz GP un tādējādi arī uz visu Giant Group. Nebija iespējams izmeklēt, vai ir izpildīti pamatregulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta nosacījumi. Šajā aspektā sadarbības nebija, tādēļ bija jānoraida Giant China prasības.

(134)

Turklāt Giant China apgalvoja, ka, aprēķinot ražotāja eksportētāja individuālo starpību, nav jāņem vērā cenu informācija par pārējiem ražotājiem eksportētājiem, ja vien, ņemot vērā ciešās finansiālās, komerciālās un vadības saites, Giant Group un Jinshan Group nav viens tiesību subjekts.

(135)

Lietas materiāli apstiprina konstatējumu, ka GP un Jinshan Group ir cieši saistīti un tos saista kopīga akciju pakete, strukturālas un vadības saites. Visaptverošas informācijas par visām personām, kas saistītas ar GP, nav, jo īpaši par Ķīnas velosipēdu ražotājiem eksportētājiem, kas ietilpst Jinshan Group, nav iespējams veikt pilnīgus un uzticamus eksporta cenas aprēķinus un pēc tiem noteikt individuālo starpību nedz attiecībā uz GP, nedz uz visai Giant Group.

(136)

Tika arī apgalvots, ka prasība sniegt informāciju uzliek nesamērīgu slogu uzņēmumam Giant China un ka uzņēmums izmeklēšanā rīkojies atbilstīgi savām iespējām. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka līdz brīdim, kad tika iesniegtas piezīmes par izpausto galīgo informāciju, netika iesniegti pierādījumi, kas parādītu, ka Giant China vispār ir mēģinājis vākt MET pieprasījuma veidlapā un antidempinga anketā prasīto informāciju par Jinshan Group uzņēmumiem, kuri iesaistīti attiecīga ražojuma ražošanā un pārdošanā. Izmeklēšanas laikā Giant China apgalvoja, ka nav nepieciešams sniegt pieprasīto informāciju, nevis ka šādas informācijas ieguve būtu nesamērīgs slogs. Apgalvojumam par nesamērīgo slogu Giant China iesniedza pierādījumus tikai pēc galīgās informācijas izpaušanas, proti, tad, kad šādu informāciju vairs nevarēja pārbaudīt. Tāpēc to vairs nevarēja ņemt vērā.

(137)

Giant China apgalvoja, ka nekādā ziņā nepastāv risks, ka kādu no potenciālajiem antidempinga pasākumiem varētu apiet, piemēram, pārvietojot ražošanu no vienas grupas uz otru, jo GP, kas vienīgais bija saistīts ar abām grupām, 2011. gada septembrī pārtraucis darbību. Šajā sakarā būtu jāatzīmē, ka PIP beigās, GP kā tiesību subjekts vēl pastāvēja, un to apstiprina arī Giant China. Tāpēc tas nākotnē jebkurā brīdī varētu atsākt ražošanu un tas, ka 2011. gada septembrī GP visu darbību esot pārtraucis, nav būtiski. Turklāt Giant China apgalvoja, ka pasākumu apiešanas risku varētu novērst citādi, proti, ar 276. un 277. apsvērumā minēto uzraudzības noteikumu. Šajā ziņā būtu jāatzīmē, ka uzraudzības noteikums attiecas tikai uz nesaistītiem uzņēmumiem, tāpēc ar to saistītie riski nav līdzīgi un nevar izmantot tādus pašus aizsardzības līdzekļus.

(138)

Turklāt Giant China apgalvoja, ka ir veikta pārbaude uzņēmumā GP Ķīnas Tautas Republikā, lai pārbaudītu GP veikto ražošanu un pārdošanu pēc 2011. gada septembra. Šajā ziņā būtu jānorāda, ka netika uzskatīts par būtisku tas, vai pēc 2011. gada septembra GP pārtraucis savu darbību. Faktiski, pat ja darbība būtu bijusi pārtraukta, GP būtu varējis atsākt velosipēdu ražošanu un pārdošanu jebkurā laikā, un pārbaude uzņēmumā šādu risku nebūtu samazinājusi.

(139)

Turklāt Giant China iesniedza pierādījumus, ka Giant Group2013. gada 30. martā pārdevis uzņēmuma GP akcijas. Tomēr būtu jānorāda, ka šis darījums notika pēc PIP un agrākam izmeklēšanas posmam šo informāciju nevar pārbaudīt, un šajā izmeklēšanā tā nav būtiska. Šajā ziņā, ja Giant pieprasītu pārskatīt tā stāvokli pēc akciju pārdošanas, to var apsvērt pienācīgā laikā atbilstoši pamatregulas noteikumiem.

(140)

Tajā pašā iesniegtajā informācijā Giant China sniedza vēl citus precizējumus par Komisijas novērtējumu, kura dēļ bija jāpiemēro pamatregulas 18. panta 1. punkts. Tomēr tie nebija tādi, kas varētu grozīt Komisijas sākotnējo novērtējumu.

(141)

Tādēļ tiek apstiprināti konstatējumi par pamatregulas 18. panta 1. punkta piemērošanu attiecībā uz Giant Group.

5.   Salīdzinājums

(142)

Normālā vērtība un eksporta cena tika salīdzināta, izmantojot EXW cenas. Lai nodrošinātu taisnīgu normālās vērtības un eksporta cenas salīdzinājumu, atbilstīgi pamatregulas 2. panta 10. punktam tika izdarītas pienācīgas korekcijas, lai ņemtu vērā atšķirības, kas ietekmē cenas un to salīdzināmību. Visos gadījumos, kad pieprasījumi tika atzīti par pienācīgiem, precīziem un pamatotiem ar pierādījumiem, vajadzības gadījumā tika veiktas korekcijas attiecībā uz netiešajiem nodokļiem, atlaidēm, tirdzniecības līmeni, transporta, apdrošināšanas, pārkraušanas un papildu izmaksām, iepakošanas, kredīta izmaksām un maksājumiem par banku pakalpojumiem un komisijas maksu.

6.   Dempinga starpība

6.1.   Ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(143)

Trim uzņēmumiem, kas sadarbojās, dempinga starpības tika noteiktas, vidējo svērto normālo vērtību, kas noteikta Meksikas ražotājiem, kuri sadarbojās, salīdzinot ar katra uzņēmuma vidējo svērto eksporta cenu uz Savienību, kā paredzēts pamatregulas 2. panta 11. un 12. punktā.

(144)

Dempinga starpības, kas izteiktas procentos no CIF cenas līdz Savienības robežai pirms nodokļu samaksas, ir šādas:

Uzņēmums

Dempinga starpība

Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd

19,2 %

Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd

20,9 %

Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd

0 %

6.2.   Visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās

(145)

Ņemot vērā 22. un 24. apsvērumā norādīto, ka ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti zems, konstatējumus par uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz valsti. Tāpēc valsts mēroga dempinga starpību, ko piemēro visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem ĶTR, nevar pārskatīt.

(146)

Tāpēc saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005 noteiktā valsts mēroga dempinga starpība, t. i., 48,5 %, ar šo netiek mainīta.

D.   SAVIENĪBAS RAŽOŠANAS NOZARES DEFINĪCIJA

(147)

Tiek lēsts, ka līdzīgo ražojumu Savienībā ražo aptuveni 380 zināmu ražotāju. Turklāt ir pieteikušās arī sešas Savienības valstu ražotāju apvienības.

(148)

Lai noskaidrotu Savienības kopējo produkciju, kuras apjoms PIP laikā bija aptuveni 11 miljoni velosipēdu, tika izmantota visa pieejamā informācija, tostarp no Savienības ražotājiem un valsts apvienībām savāktie dati, kā arī Komisijai pieejamie ražošanas statistikas dati.

(149)

Savienības ražošanas nozari pamatregulas 4. panta 1. punkta un 5. panta 4. punkta izpratnē veido Savienības ražotāji, kas ražo visu produkciju Savienībā, turpmāk – “Savienības ražošanas nozare”.

(150)

Kā norādīts iepriekš, ņemot vērā to, cik liels skaits Savienības ražotāju sadarbojās, izlasē tika iekļauti astoņi Savienības ražotāji, kas pārstāv aptuveni 25 % no līdzīgā ražojuma Savienības ražošanas nozares kopējās produkcijas un pārdošanas apjoma PIP laikā. Visi izlasē iekļautie Savienības ražotāji izmantoja 1. apsvērumā aprakstīto atbrīvojuma sistēmu.

E.   STĀVOKLIS SAVIENĪBAS TIRGŪ

1.   Patēriņš Savienībā

(151)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomi tika novērtēti, pamatojoties uz datiem no ražotāju aizpildītajām atlases anketām un datiem no dažādām velosipēdu ražotāju apvienībām Savienībā.

(152)

Savienības patēriņš tika noteikts, pamatojoties uz visas Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjomiem Savienības tirgū, kas aplēsti 151. apsvērumā, un importu no visām valstīm, par kurām ir Eurostat dati.

(153)

Attiecīgajā periodā kopējais patēriņš Savienībā samazinājās no 22 459 062 vienībām 2008. gadā līdz 20 116 602 vienībām PIP laikā, t. i., par 10 %. Šo samazinājumu izraisīja galvenokārt kritums par 8 % laikā no 2008. gada līdz 2009. gadam, lai gan patēriņš pēc tam saglabājās stabils un PIP laikā samazinājās tikai nedaudz (par 2 %). Tirgu 2009. gadā īpaši ietekmēja ekonomikas krīze, un kopš tā laika tas nav atveseļojies. Krituma turpināšanos 2011. gadā izraisīja galvenokārt pašreizējos ekonomikas apstākļos raksturīgā patērētāju pastāvīgā piesardzība tēriņos.

1.   tabula

Patēriņš

 

2008

2009

2010

2011

Apjoms (vienības)

 

 

 

 

+

kopējais imports

10 017 616

8 974 906

9 734 143

8 840 362

+

Savienības tirgū pārdotā Savienības produkcija

12 441 446

11 604 072

10 946 875

11 276 240

=

patēriņš

22 459 062

20 578 978

20 681 018

20 116 602

Indekss (2008. gads = 100)

100

92

92

90

Avots:

Eurostat, atbildes uz anketas jautājumiem.

2.   Imports no ĶTR

2.1.   Importa par dempinga cenām apjoms un ĶTR izcelsmes velosipēdu tirgus daļa

(154)

Attiecīgā ĶTR izcelsmes ražojuma importa apjoms tika noteikts, pamatojoties uz Eurostat iesniegto statistikas informāciju. ĶTR importa apjoms laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam strauji samazinājās no 941 522 vienībām līdz attiecīgi 597 339 vienībām, t. i., par 37 %. Importa apjoms 2010. gadā nedaudz palielinājās, bet PIP laikā tas atkal samazinājās līdz 581 459 vienībām. Šis ievērojamais Ķīnas importa samazinājums notika vienlaikus ar ekonomikas krīzi, un kopš tā laika imports nav atguvies. Ķīnas importa apjoms attiecīgajā periodā kopumā samazinājās par 38 %.

(155)

Ķīnas tirgus daļa attiecīgi samazinājās no 4,2 % 2008. gadā līdz 2,9 % PIP laikā. Tirgus daļas samazinājumu daļēji neitralizēja patēriņa samazināšanās Savienībā.

(156)

Tomēr jāuzsver, ka salīdzinoši mazā Ķīnas importa tirgus daļa, kas samazinās, jāskata kontekstā ar konstatējumiem, kas izdarīti vienlaicīgi notiekošajā 14. un 15. apsvērumā minētajā pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 223. un 224. apsvērumu).

2.   tabula

Imports no ĶTR

 

2008

2009

2010

PIP

Importa apjoms no attiecīgās valsts (vienības)

941 522

597 339

627 120

581 459

Indekss (2008. gads = 100)

100

63

67

62

Attiecīgās valsts importa tirgus daļa (%)

4,2

2,9

3,0

2,9

Avots:

Eurostat.

3.   Attiecīgā importa cenas

3.1.   Cenu pārmaiņas

(157)

Kā noteikts Regulā (EK) Nr. 1095/2005, nosakot importa par dempinga cenām cenu tendences laikposmā no 2008. gada līdz PIP, turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ Eurostat datus varēja izmantot tikai ierobežoti.

(158)

Importa cenās, kas pamatotas ar Eurostat datiem, nav ņemti vērā dažādie ražojuma veidi un dažādo ražojuma veidu ievērojamās cenu atšķirības. Vidējo cenu valstī ļoti ietekmē ražojuma daudzveidība katrā valstī. Turklāt, salīdzinot vairākus to ražotāju eksportētāju importētos modeļus, kuri sadarbojās, pat attiecībā uz vieniem un tiem pašiem ražojumu veidiem un modeļiem pastāv ievērojamas cenu atšķirības atkarībā no velosipēdu sastāvdaļām. Tāpēc šīs izmeklēšanas vajadzībām Eurostat dati par cenām ir nepārliecinoši. Eurostat dati par ĶTR importa cenām, kas turpmāk norādītas ar indeksu, noder vienīgi kā cenu tendenču rādītāji, bet nav izmantojami, lai salīdzinātu pārdošanas cenas dažādās valstīs un Savienībā.

(159)

Saskaņā ar Eurostat datiem vidējās svērtās ĶTR importa cenas, kas turpmāk norādītas ar indeksu, attiecīgajā periodā ievērojami palielinājās, kā parādīts 3. tabulā. Tomēr bez zināšanām par to velosipēdu veidu, kas tika importēti no ĶTR, un to, vai ražojumu daudzveidībā no gada uz gadu notikušas izmaiņas, secinājumus nevar izdarīt.

3.   tabula

ĶTR importa cena

 

2008

2009

2010

PIP

ĶTR importa cena

 

 

 

 

Indekss (2008. gads = 100)

100

173

217

214

Avots:

Eurostat.

3.2.   Cenu samazinājums

(160)

Cenu samazinājums ražotājiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem konstatēts dempings, tika aprēķināts, pamatojoties uz to faktisko pārbaudīto eksporta cenu (CIF cenu līdz Savienības robežai) gan ar antidempinga maksājumu, gan bez tā. Par Savienības ražošanas nozares attiecīgajām cenām uzskatīja tās, par kurām ražojumu iegādājās neatkarīgi klienti Savienībā, nepieciešamības gadījumā tās koriģējot līdz EXW līmenim. Pamatojoties uz dažādajiem ražojumu veidiem, kas bija definēti anketā, cenu samazinājums PIP laikā tika konstatēts tikai vienam no ražotājiem eksportētājiem, un tas bija 61 % bez antidempinga maksājuma un 44 % ar antidempinga maksājumu.

(161)

Ņemot vērā to, ka Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis izmeklēšanā ļoti zems un ka konstatējumus par uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevarēja uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz valsti, kā arī faktu, ka Eurostat datus par vidējo cenu nevarēja uzskatīt par izšķirīgiem, tika uzskatīts, ka, nosakot ĶTR valsts mēroga cenu samazinājumu, par pamatu būtu jāizmanto cenu samazinājums, kas noteikts pēdējā termiņbeigu pārskatīšanā, kas tika pabeigta ar 3. apsvērumā minēto Regulu (EK) Nr. 1095/2005, jo uzticamāka informācija nebija pieejama, t. i., 53 % pēc antidempinga maksājuma atskaitīšanas un 39 % ar antidempinga maksājumu.

4.   Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis

(162)

Kā norādīts 8., 9. un 10. apsvērumā, šajā izmeklēšanā tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozares stāvoklī ir notikušas pārmaiņas, kuras pamatotu vajadzību atkārtoti novērtēt konstatējumus par kaitējumu, kas izdarīti starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi. Izmeklēšanā tika apstiprināts: i) atbilstoši vispārējai tendencei velosipēdu ražošana Savienībā izpaužas galvenokārt kā tādu velosipēdu daļu darbietilpīgas montāžas operācijas, kas konstruētas un iegūtas no dažādas izcelsmes avotiem atbilstoši klientu specifikācijām; ii) lai mazinātu ražošanas izmaksas, kā parādīts izmeklēšanā, Savienības ražošanas nozare ir pastāvīgi centusies automatizēt un racionalizēt montāžas procesu. Turklāt atšķirībā no izmeklēšanas perioda, uz kuru attiecās starpposma pārskatīšana, pēc kuras tika izdarīti grozījumi, daži Savienības ražotāji ir guvuši labumu no salīdzinoši mazākām darbaspēka izmaksām Centrāleiropā un Austrumeiropā. Komisijai pieejamā statistika par ražošanu apstiprina šo tendenci; iii) izmeklēšanā tika apstiprināts, ka no izejvielām priekšroka tiek dota sakausējumiem, savukārt zemāka cenas modeļiem un bērnu velosipēdiem galvenā izejviela joprojām ir tērauds. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, tika izvērtēts Savienības ražošanas nozares ekonomiskais stāvoklis – tas aprakstīts turpmāk.

(163)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 5. punktu Komisija izvērtēja visus attiecīgos ekonomiskos faktorus un rādītājus, kas raksturo Savienības ražošanas nozares stāvokli.

(164)

Lai veiktu kaitējuma analīzi, tika noteikti šādi kaitējuma rādītāji:

makroekonomiskie rādītāji (produkcija, ražošanas jauda, jaudas izmantojums, pārdošanas apjoms, tirgus daļa, nodarbinātība, ražīgums, izaugsme, dempinga starpību lielums un atgūšanās no iepriekšējā dempinga sekām), kuri tika novērtēti visas Savienības produkcijas līmenī par visiem Savienības ražotājiem, pamatojoties uz informāciju, kas savākta no Savienības valstu ražotāju apvienībām un individuāliem Savienības ražotājiem. Ja bija iespējams, šie faktori tika pārbaudīti salīdzinājumā ar vispārējo informāciju, kas ietverta attiecīgā oficiālajā statistikā,

mikroekonomiskie rādītāji (krājumi, vienības pārdošanas cena, ražošanas izmaksas, naudas plūsma, rentabilitāte, ienākums no ieguldījumiem, spēja piesaistīt kapitālu, ieguldījumi un algas) atlasītajiem Savienības ražotājiem tika novērtēti, pamatojoties uz to sniegto informāciju.

a)   Produkcija, ražošanas jauda un jaudas izmantojums

(165)

Attiecīgajā periodā Savienības ražošanas nozares saražotā produkcija pastāvīgi samazinājās, turklāt, kā norādīts 153. apsvēruma 1. tabulā, straujāk nekā patēriņš Savienībā. Tādējādi ražošanas apjoms samazinājās no 13 541 244 vienībām 2008. gadā līdz 11 026 646 vienībām PIP laikā, t. i., par 19 %.

4.   tabula

Kopējais ražošanas apjoms Savienībā

 

2008

2009

2010

PIP

Apjoms (vienības)

 

 

 

 

Produkcija

13 541 244

12 778 305

11 682 329

11 026 646

Indekss (2008. gads = 100)

100

94

86

81

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika.

(166)

Ražošanas jauda laikposmā no 2008. gada līdz PIP samazinājās par 5 %, daļēji neitralizējot 19 % ražošanas apjoma samazinājuma ietekmi uz jaudas izmantojumu. Jaudas izmantojums tajā pašā laikposmā samazinājās par 14 procentu punktiem, PIP laikā sasniedzot 74 %.

5.   tabula

Ražošanas jauda un jaudas izmantojums

 

2008

2009

2010

PIP

Apjoms (vienības)

 

 

 

 

Ražošanas jauda

15 804 000

15 660 000

15 150 000

15 000 000

Indekss (2008. gads = 100)

100

99

96

95

Jaudas izmantojums

86 %

82 %

77 %

74 %

Indekss (2008. gads = 100)

100

95

90

86

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika.

b)   Pārdošanas apjoms

(167)

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienības tirgū kopumā samazinājās līdzīgi kā patēriņš Savienībā attiecīgajā laikposmā, proti, par 9 % no 12 441 446 vienībām 2008. gadā līdz 11 276 240 vienību PIP laikā. Tomēr 2009. un 2010. gadā pārdošanas apjoms turpināja samazināties, bet patēriņš bija stabils – par to, kā redzams 7. tabulā 168. apsvērumā, liecina Savienības ražošanas nozares tirgus daļas zaudēšana 2010. gadā. PIP laikā pārdošanas apjoms atkal palielinājās, tomēr 2008. gada līmeni tas nesasniedza.

6.   tabula

Savienības ražošanas nozares pārdošanas apjoms Savienībā

 

2008

2009

2010

PIP

Apjoms (vienības)

12 441 446

11 604 072

10 946 875

11 276 240

Indekss (2008. gads = 100)

100

93

88

91

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika.

c)   Tirgus daļa

(168)

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palielinājās no 55,4 % 2008. gadā līdz 56,1 % PIP laikā, t. i., PIP laikā – par 0,7 procentu punktiem. Šis nelielais uzlabojums par 0,7 procentu punktiem attiecīgajā periodā ietvēra ievērojamu samazinājumu no 56,4 % 2009. gadā līdz 52,9 % 2010. gadā. Savienības ražošanas nozares tirgus daļas vispārējo palielinājumu laikā, kad notika pārdošanas apjoma kritums (sk. 167. apsvērumu), var izskaidrot ar vispārējo patēriņa samazinājumu (sk. 153. apsvērumu).

7.   tabula

Savienības ražošanas nozares tirgus daļa

 

2008

2009

2010

PIP

Savienības tirgus daļa (%)

55,4

56,4

52,9

56,1

Indekss (2008. gads = 100)

100

102

96

101

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika.

d)   Nodarbinātība un ražīgums

(169)

Tiešā nodarbinātība samazinājās par 17 % no 14 197 darbiniekiem 2008. gadā līdz 11 783 darbiniekiem PIP laikā. Šis samazinājums notika tūlīt pēc ražošanas apjoma samazināšanās.

(170)

Kopumā ražīgums attiecīgajā periodā samazinājās par 2 %. Ražošanas apjoma samazinājums laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam apvienojumā ar nemainīgu nodarbinātību tajā pašā laikposmā no 2008. gada līdz 2009. gadam izraisīja ražīguma samazinājumu. Pēc tam 2009.–2010. gadā ražīgums palielinājās, un to var izskaidrot ar ražošanas nozares pārstrukturēšanu un ieguldījumiem efektīvākos ražošanas procesos tajā pašā laikposmā. Ražošanas apjoma samazinājuma turpināšanās PIP laikā apvienojumā ar straujo nodarbinātības samazinājumu izraisīja kārtējo ražīguma samazinājumu PIP laikā.

8.   tabula

Kopējā nodarbinātība un ražīgums Savienībā

 

2008

2009

2010

PIP

Darbinieku skaits

14 197

14 147

12 067

11 783

Indekss (2008. gads = 100)

100

100

85

83

Ražīgums (vienības/darbinieks)

954

903

968

936

Indekss (2008. gads = 100)

100

95

102

98

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem, attiecīgā oficiālā statistika.

e)   Izaugsme

(171)

Patēriņš attiecīgajā periodā samazinājās par 10 %. Savienības ražošanas nozares tirgus daļa palika salīdzinoši nemainīga (kā izklāstīts 168. apsvērumā, tā attiecīgajā periodā palielinājās tikai nedaudz, t. i., par 0,7 procentu punktiem). Savienības tirgus daļas samazināšanās liecina, ka Savienības ražotājiem nav iespējams gūt labumu no izaugsmes.

f)   Dempinga starpības lielums

(172)

Kā paskaidrots 143.–145. apsvērumā, PIP laikā imports par dempinga cenām no ĶTR turpinājās. Ņemot vērā lielo neizmantoto jaudu ĶTR (sk. 203. apsvērumu) un konstatēto apiešanu (sk. 223. un 224. apsvērumu), faktisko dempinga starpību ietekmi uz Savienības ražošanas nozari nevar uzskatīt par nenozīmīgu.

g)   Atgūšanās no iepriekšējā dempinga

(173)

Tika analizēts, vai Savienības ražošanas nozare ir atguvusies no iepriekšējā dempinga. Tika secināts, ka pretēji gaidītajam Savienības ražošanas nozares no iepriekšējā dempinga nav atguvusies, par ko īpaši liecina ilgstoši zemā rentabilitāte un izmantotās jaudas samazināšanās. Savienības ražošanas nozares atgūšanos ir kavējusi arī konstatētā apiešanas prakse (sk. 223. un 224. apsvērumu).

h)   Krājumi

(174)

Savienības ražotāju velosipēdu krājumi līdz PIP beigām saglabājās 517 977 vienību līmenī, tātad bija kopumā stabili attiecībā pret to līmeni 2008. gadā, lai gan 2008. un 2009. gadā bija 25 % samazinājums.

(175)

Dažiem Savienības ražotājiem krājumi bija ļoti ierobežoti, jo ražotāji visu savu produkciju pārdeva saistītiem uzņēmumiem to attiecīgajā grupā. Turklāt tika konstatēts, ka Savienības ražotāji ražo galvenokārt pēc klientu pasūtījumiem. Krājumu dinamiku attiecīgajā periodā kropļoja visi šie faktori, un tāpēc šo rādītāju nevar uzskatīt par nozīmīgu.

9.   tabula

Krājumi

 

2008

2009

2010

PIP

Apjoms (vienības)

 

 

 

 

Krājumi perioda beigās

519 832

390 398

522 779

517 977

Indekss (2008. gads = 100)

100

75

101

100

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

i)   Pārdošanas cenas un izmaksas

(176)

Vidējā EXW pārdošanas cena Savienībā attiecīgajā periodā saglabājās stabila, kaut arī 2008.–2009. gadā tā palielinājās par 3 %. PIP laikā pārdošanas cena atkal samazinājās līdz 2008. gada līmenim.

10.   tabula

Vienības pārdošanas cena Savienībā

 

2008

2009

2010

PIP

Vienības pārdošanas cena ES (EUR)

144

149

146

144

Indekss (2008. gads = 100)

100

103

102

100

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

(177)

Ražošanas izmaksas tika aprēķinātas, ņemot vērā Savienības ražotāju saražotā visu veidu līdzīgā ražojuma vidējo svērto vērtību. Kā noradīts 11. tabulā, ražošanas izmaksas attiecīgajā periodā nedaudz palielinājās, proti, par 2 %.

11.   tabula

Vienības ražošanas izmaksas

 

2008

2009

2010

PIP

Vienības ražošanas izmaksas (EUR par vienību)

141

147

146

145

Indekss (2008. gads = 100)

100

104

103

102

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

j)   Rentabilitāte

(178)

Rentabilitātes līmenis tika noteikts, pamatojoties uz pārdevumiem nesaistītiem klientiem. No 2010. gada līdz PIP Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz bez peļņas. Kopumā attiecīgajā periodā rentabilitāte pasliktinājās, proti, no 1,9 % 2008. gadā līdz - 0,1 % PIP laikā.

12.   tabula

Rentabilitāte

 

2008

2009

2010

PIP

Savienības pārdevumu rentabilitāte

1,9 %

1,6 %

0,3 %

-0,1 %

Indekss (2008. gads = 100)

100

100

98

98

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

k)   Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

(179)

Ieguldījumi attiecīgajā periodā būtiski palielinājās par 16 % – no EUR 7 952 150 2008. gadā līdz EUR 9 263 184 PIP laikā. Tas liecina par nepārtrauktiem Savienības centieniem palielināt ražošanas procesu efektivitāti un saglabāt konkurētspēju.

(180)

Ienākums no ieguldījumiem mainījās līdzīgi kā rentabilitāte. Piemēram, 2008. gadā ienākums no ieguldījumiem bija pozitīvs (14 %), bet PIP laikā tas samazinājās līdz - 1 %.

13.   tabula

Ieguldījumi un ienākums no ieguldījumiem

 

2008

2009

2010

PIP

Ieguldījumi (tūkst. EUR)

7 952 150

9 421 745

19 288 284

9 263 184

Indekss (2008. gads = 100)

100

118

243

116

Ienākums no ieguldījumiem

14 %

11 %

2 %

-1 %

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

l)   Naudas plūsma un spēja piesaistīt kapitālu

(181)

Naudas plūsma mainījās līdzīgi kā rentabilitāte, tomēr saglabājās pozitīva visā attiecīgajā periodā. Turpmāk 14. tabulā tā ir izteikta procentos no apgrozījuma.

(182)

Par īpašām problēmām piesaistīt kapitālu neziņoja tikai tie Savienības ražotāji, kuri ietilpa lielākās grupās. Savienības ražotāji, kas neietilpa lielākās grupās, ziņoja par palielinātu spiedienu uz to skaidrās naudas stāvokli, ko bija radījusi zemā rentabilitāte un darījumu nosacījumu pasliktināšanās attiecībās ar piegādātājiem un klientiem. Spēju piesaistīt kapitālu vēl vairāk pasliktināja tas, ka pašreizējos ekonomikas apstākļos bankas nelabprāt finansēja velosipēdu tirgu.

14.   tabula

Naudas plūsma

 

2008

2009

2010

PIP

Naudas plūsma

3,2 %

3,1 %

1,8 %

1,3 %

Indekss (2008. gads = 100)

100

97

99

98

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

m)   Algas

(183)

Attiecīgajā periodā algu izmaksas uz vienu darbinieku kopumā saglabājās stabilas, palielinoties tikai 2009. gadā. Tā iemesls bija galvenokārt darbinieku skaita samazināšanas ietekme uz uzņēmumu algu likmēm, vienlaikus efektivitātes un kvalitātes saglabāšanai paturot apmācītos darbiniekus.

15.   tabula

Algas

 

2008

2009

2010

PIP

Algu izmaksas uz vienu darbinieku (EUR)

15 747

17 393

17 383

16 581

Indekss (2008. gads = 100)

100

110

110

105

Avots:

atbildes uz anketas jautājumiem.

5.   Secinājums par kaitējumu

(184)

Lai gan tika veikti pasākumi, lielākā daļa kaitējuma rādītāju, kas attiecas uz Savienības ražošanas nozares darbības rezultātiem, attiecīgajā periodā pasliktinājās. Būtiski pasliktinājās makroekonomiskie rādītāji, piemēram, ražošanas apjomi (- 19 %), ražošanas jauda (- 5 %), jaudas izmantojums (- 14 %) un nodarbinātība (- 17 %). Turklāt attiecīgajā periodā samazinājās ar peļņu saistītie mikroekonomiskie rādītāji, rentabilitātei PIP laikā sasniedzot - 0,1 %.

(185)

Iepriekš minētais liecina, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis joprojām ir nestabils, tās peļņa samazinājusies, un 2010. gadā un PIP laikā tā darbojusies gandrīz bez peļņas. Turklāt turpmākās izaugsmes un peļņas gūšanas iespējas ir kavējis ĶTR importa par dempinga cenām radītais spiediens un imports, kas veikts, apejot pasākumus (sk. 223. un 224. apsvērumu).

(186)

Tomēr Savienības ražošanas nozarei ir izdevies saglabāt un pat nedaudz palielināt savu tirgus daļu tirgū, kas saruka. Ieguldījumu palielinājums (+ 16 %) attiecīgajā periodā liecina, ka Savienības ražošanas nozares centusies saglabāt konkurētspēju. Šie centieni un 248. apsvērumā aprakstītā pēdējā laikā notikusī inovācija Savienības ražošanas nozarē apliecina tās vitalitāti un ekonomisko dzīvotspēju.

(187)

Pamatojoties uz iepriekš minēto, tiek secināts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām ticis nodarīts būtisks kaitējums pamatregulas 3. panta izpratnē un ka tā joprojām palikusi neaizsargāta.

(188)

Pēc informācijas izpaušanas, atsaucoties uz konservēto mandarīnu lietu (27), personas apgalvoja, ka Komisijai bijis pienākums rīkoties, lai kompensētu informācijas trūkumu, ko izraisīja Ķīnas ražotāju eksportētāju mazā sadarbība; nerīkojoties Komisija esot pārkāpusi pamatregulā noteiktos procesuālos pienākumus. Turklāt personas ierosināja izmantot Ķīnas eksporta statistiku, kurā pretstatā Eurostat ir galveno uz ES tirgu eksportēto velosipēdu veidu sadalījums, vai saskaņā ar pamatregulas 6. panta 3. vai 4. punktu pieprasīt no lielāko importētāju dalībvalstu muitas dienestiem dažādo no ĶTR importēto ražojuma veidu analīzi.

(189)

Kā minēts 19. un 21. apsvērumā, Komisija par izmeklēšanas sākšanu oficiāli informēja zināmos ĶTR ražotājus eksportētājus, Ķīnas ražotāju apvienību un attiecīgās valsts pārstāvjus. Komisija sazinājās ar aptuveni 70 Ķīnas uzņēmumiem, kas Komisijas dienestiem jau bija zināmi no iepriekšējās izmeklēšanas, un vēlāk, kad tika sākta 16. apsvērumā minētā antisubsidēšanas izmeklēšana, Komisija apzināja vēl aptuveni 300 Ķīnas ražotāju eksportētāju, ar kuriem tā sazinājās arī saistībā ar šo starpposma pārskatīšanu. Turklāt izmeklēšanas sākumā attiecīgās valsts pārstāvji tika informēti, ka tad, ja lietā ražotāju eksportētāju sadarbība nebūs pietiekama, saskaņā ar pamatregulas 18. pantu Komisija var pamatot savus konstatējumus ar pieejamajiem faktiem. Tika uzsvērts, ka konstatējums, kura pamatā ir pieejamie fakti, attiecīgajai personai var būt mazāk labvēlīgs.

(190)

Konservēto mandarīnu lietā Tiesa analizēja, cik lielā mērā Komisijai, tiecoties panākt sadarbību no apzinātajiem iespējamajiem analogajiem tirgiem, būtu bijis jācenšas iegūt pienācīgu informāciju normālās vērtības aprēķināšanai, pamatojoties uz iekšzemes ražotāju cenu vai salikto vērtību tirgus ekonomikas trešā valstī.

(191)

Šajā izmeklēšanā informācijas trūkums ir saistīts ar to, ka lielā mērā nesadarbojās personas, uz kurām faktiski attiecas izmeklēšana. Kā minēts 186. apsvērumā, personas vairākkārt tika aicinātas sadarboties, taču nesadarbojās. Tādējādi atšķirībā no konservēto mandarīnu lietas Komisija aktīvi un atkārtoti centās panākt, lai attiecīgās personas sadarbotos. Paralēles starp konservēto mandarīnu lietu un šo izmeklēšanu tāpēc nav pamatotas.

(192)

Komisija novērtēja citu avotu, tostarp Ķīnas eksporta statistikas, lietderību. Tika secināts, ka alternatīvi avoti šajā izmeklēšanā nav piemēroti, jo informācija nebija pietiekami detalizēta, lai nodrošinātu jaunās starpības aprēķināšanu. Turklāt tika konstatēts arī tas, ka Ķīnas statistika nav saderīga ar Eurostat statistiku, jo Ķīnas statistikā, piemēram, norādīts ievērojami lielāks importa apjoms nekā Eurostat. Tāpēc ierosinātos alternatīvos avotus nevarēja izmantot. Dažas personas arī ieteica Komisijai mēģināt sadarboties ar lielāko importētāju dalībvalstu muitas dienestiem, lai veiktu dažādu no ĶTR importētā ražojuma kategoriju analīzi. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek uzskatīts, ka tas ir ne vien praktiski neiespējami, bet, pat ja šādi dati tiktu vākti, tie nevarētu pilnībā apmierināt vajadzību pēc trūkstošās informācijas, ko izraisījusi nesadarbošanās. Tas konkrēti skaidrojams ar to, ka nepieciešamais analīzes līmenis ir tāds, ka to nevar vienkārši balstīt uz rēķiniem, kur nav pietiekami detalizēta attiecīgā ražojuma veida apraksta, kas nepieciešams pienācīgai produkta veidu salīdzināmībai.

(193)

Vairākas ieinteresētās personas arī apgalvoja, ka Komisija nav veikusi produktu daudzveidības analīzi attiecībā uz importu no ĶTR, lai būtu iespējams taisnīgi salīdzināt importētos un Savienībā ražotos velosipēdus un tādējādi kaitējuma un cenu samazinājuma noteikšanā iegūt objektīvu un taisnīgu salīdzinājumu. Turklāt personas apgalvoja, ka Komisija izmantojusi cenu samazinājuma rādītāju, kas noteikts 5. apsvērumā minētajā iepriekšējā izmeklēšanā un aprēķināts, ņemot vērā no Eurostat iegūtās vidējās cenas, bez zināšanām par importa faktisko sastāvu. Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nebija centusies noteikt, vai importētie ražojumi bijuši faktiski salīdzināmi ar Savienībā ražotajiem velosipēdiem, tādēļ Komisijas cenu samazinājuma analīzē attiecībā uz ražotājiem, kas nesadarbojās, esot trūkumi. Šo iemeslu dēļ personas apgalvoja, ka ir jāsecina, ka Komisija nav objektīvi izvērtējusi un pienācīgi izskaidrojusi, kā ir noteikts, ka Savienības ražošanas nozarei joprojām tiek nodarīts būtisks kaitējums.

(194)

Šajā ziņā būtu jānorāda 160. apsvērumā minētais, ka cenu samazinājums, ko īstenoja ražotāji eksportētāji, kas sadarbojās un kam tika konstatēts dempings, tika aprēķināts, pamatojoties uz faktisko pārbaudīto eksporta cenu (CIF cena līdz Savienības robežai) gan ar antidempinga maksājumu, gan bez tā, ņemot vērā eksportēto ražojumu daudzveidību PIP laikā. Tomēr Ķīnas ražotāju eksportētāju sadarbības līmenis bija ļoti zems un tādējādi, kā minēts 145. apsvērumā, konstatējumus par Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, nevarēja uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz ĶTR kopumā, tāpēc cenu samazinājuma līmeni, kas noteikts 3. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi, nevarēja mainīt.

(195)

Ņemot vērā, ka lielā mērā nebija sadarbības, Komisija, lai noteiktu valsts mēroga dempinga, cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmeni, bija spiesta izmantot pieejamos faktus. Šajā kontekstā Komisija apsvēra iespēju izmantot alternatīvus informācijas avotus, bet 192.–194. apsvērumā norādīto iemeslu dēļ tas nebija iespējams. Tādēļ, situācijā, kad nebija pretrunīgu konstatējumu, šajā izmeklēšanā tika ņemti vērā valsts mēroga dempinga, cenu samazinājuma un kaitējuma novēršanas līmeņi, kas noteikti 3. apsvērumā minētajā starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi.

(196)

Ir apstiprināts, ka pretēji personu apgalvojumam tika izmantoti tie līmeņi, kas noteikti termiņbeigu pārskatīšanā, kas tika pabeigta ar 3. apsvērumā minēto Regulu (EK) Nr. 1095/2005, nevis līmeņi, kas noteikti termiņbeigu pārskatīšanā, kas pabeigta ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011.

(197)

Turklāt tika apgalvots, ka Komisija nav analizējusi norādītās valsts muitas kļūdas, kuru dēļ neesot bijis iespējams taisnīgi salīdzināt Ķīnas importa cenas. Tiek atgādināts, ka jēgpilnu cenu salīdzinājumu šajā izmeklēšanā nevarēja veikt, tādēļ ka lielā mērā nebija sadarbības, tāpēc šādos apstākļos apgalvojums tika uzskatīts par nebūtisku.

F.   MAINĪTO APSTĀKĻU ILGLAICĪGUMS UN DEMPINGA UN KAITĒJUMA TURPINĀŠANĀS IESPĒJAMĪBA

1.   Dempings

(198)

Saskaņā ar pamatregulas 11. panta 3. punktu tika analizēts, vai apstākļi attiecībā uz dempingu un kaitējumu ir būtiski mainījušies un vai šādas pārmaiņas varētu pamatoti uzskatīt par ilglaicīgām.

(199)

Iepriekšējā izmeklēšanā trim Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika piemērota atlikusī maksājuma likme, bet pašreizējā izmeklēšanā tiem tika aprēķinātas individuālas maksājuma likmes. Kā minēts 113. un 115. apsvērumā, visi trīs ĶTR ražotāji eksportētāji atbilst visām individuālā režīma piešķiršanas prasībām. Lietas materiālos nebija informācijas, kas būtu parādījusi, ka to attiecīgo ražotāju eksportētāju stāvoklis, kuri sadarbojās, paredzamā nākotnē varētu mainīties.

(200)

Turklāt izmeklēšanā ir atklājies, ka ĶTR valdība atcēlusi Ķīnas eksporta kvotu sistēmu, kas bija piemērojama starpposma pārskatīšanas laikā, pēc kuras izdarīti grozījumi, un ka šī sistēma visticamāk netiks atjaunota, jo īpaši ņemot vērā uz eksportu vērsto valdības politiku velosipēdu ražošanas nozarē, kā aprakstīts 203. apsvērumā. Turklāt izmeklēšanā netika gūti pierādījumi, ka minēto trīs uzņēmumu eksporta cenu politika paredzamā nākotnē būtiski mainīsies.

(201)

Tāpēc tiek uzskatīts, ka mainītie apstākļi, kuru rezultātā attiecīgajiem trīs Ķīnas ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, tika aprēķinātas dempinga starpības, ir ilglaicīgi.

(202)

Attiecībā uz ĶTR valsts mēroga maksājumu izmeklēšanā mainīti apstākļi netika konstatēti, un tiek ierosināts saglabāt tādu pašu maksājuma līmeni, kāds tika noteikts starpposma pārskatīšanā, pēc kuras izdarīti grozījumi.

(203)

Tika arī pārbaudīts, vai joprojām ir jāturpina pasākuma piemērošana, lai neitralizētu dempingu. Pēc Ķīnas velosipēdu ražotāju apvienības datiem kopējā velosipēdu izlaide ĶTR 2011. gadā bija 83,45 miljoni vienību, kas ir par 2,3 % vairāk nekā 2010. gadā. Turklāt Ķīnas velosipēdu ražošanas nozare joprojām ir vērsta uz eksportu. Tādējādi 2011. gadā ĶTR eksportēja 55,72 miljonus velosipēdu jeb 67 % no kopējās produkcijas – tas ir par 4,2 % mazāk nekā 2010. gadā. Iekšzemes pārdošanas apjoms 2011. gadā bija aptuveni 23,73 miljoni vienību. Vissvarīgākais ražošanas reģions ĶTR ir Tjaņdzjiņa, kas 2011. gadā saražoja pusi no kopējās izlaides. Saskaņā ar Tjaņdzjiņas pašvaldības Vieglās rūpniecības un tekstilrūpniecības attīstības plānu 12. piecgadei šajā teritorijā tiek veidoti jauni rūpnieciskie parki, kas specializējušies velosipēdu ražošanā. Tādējādi tiek lēsts, ka līdz 2015. gadam velosipēdu ražošanas jauda Tjaņdzjiņā būs 55 miljoni velosipēdu, kas ir par 44 % vairāk nekā 2011. gadā, bet apmēram puse no izlaides tiks eksportēta (vairāk nekā kopējais velosipēdu patēriņš Savienībā PIP laikā).

(204)

Turklāt visi trīs uzņēmumi, kas sadarbojās, ziņoja, ka PIP laikā to jaudas izmantojums bija no 72 % līdz 81 %. Veicot ekstrapolāciju, var aprēķināt, ka Ķīnas ražošanas nozares neizmantotā jauda ir 25 miljoni velosipēdu, kas vairāk nekā divreiz pārsniedz Savienības ražošanas nozares kopējo ražošanas apjomu PIP laikā un par 24 % pārsniedz kopējo patēriņu Savienībā. Turklāt, tā kā velosipēdu ražošana ir darbietilpīga nozare, ĶTR pieejamā ievērojami lētā darbaspēka dēļ Ķīnas ražotāji var diezgan ātri radīt jaunu jaudu.

(205)

Turklāt ražošanas apjoma ziņā Savienības tirgus ir otrais lielākais tirgus pasaulē aiz Ķīnas tirgus, un tāpēc Savienība ir ļoti pievilcīga iespējamā pieprasījuma ziņā.

(206)

Konstatējumi, kas izdarīti pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 14. apsvērumu), apstiprina, ka Savienības tirgus joprojām ir pievilcīgs tirgus Ķīnas ražotājiem eksportētājiem un ka ir ļoti ticams, ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti, minētie ražotāji eksportētāji atkārtoti novirzītu ievērojamus apjomus uz Savienību.

(207)

Turklāt citos ĶTR iespējami svarīgos eksporta tirgos ir ieviesti antidempinga pasākumi (Kanādā (28)), kas samazina to iespējamo trešo valstu tirgu skaitu, kuri pieejami Ķīnas eksportam bez maksājumiem.

(208)

Tiek atgādināts, ka ASV iepriekš iekšzemē ir ražoti velosipēdi un tur bija ieviesti antidempinga maksājumi pret ĶTR. Tomēr pēc antidempinga maksājumu atcelšanas 20. gadsimta 90. gadu beigās ASV tirgu pārplūdināja Ķīnas eksports. Turpmākajos gados iekšzemes ražošana gandrīz iznīka. 2011. gadā tika lēsts, ka 99 % ASV pārdoto velosipēdu ir importēti – 93 % no ĶTR un 6 % no Taivānas. Aplēsts, ka ASV velosipēdu ražošanas apjoms iekšzemē ir 56 000 vienību gadā un gada patēriņš – aptuveni 16 miljoni velosipēdu. Novērtēts, ka ASV velosipēdu tirgus kopējā vērtība (ieskaitot saistīto daļu un piederumu pārdošanu) 2011. gadā bijusi USD 6 miljoni.

(209)

Visbeidzot, Ķīnas velosipēdu ražošanas nozare ir uz eksportu vērsta nozare, kas iepriekš vairākos pasaules tirgos ir īstenojusi negodīgu cenu politiku. Turklāt antidempinga pasākumu apiešanas izmeklēšanā gūtie konstatējumi apstiprināja, ka Ķīnas eksportētājiem ir pastāvīga interese par Savienības tirgu. Šāda politika arī liecina, ka ir ļoti ticams, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības tirgu pārplūdinātu Ķīnas imports par zemām cenām ar mērķi pārņemt iekšzemes tirgu. Tāpēc var secināt, ka pasākumu piemērošana ir joprojām nepieciešama, lai neitralizētu dempingu.

(210)

Pēc informācijas izpaušanas tika apgalvots, ka analīzē nav ņemts vērā fakts, ka ražošanas pieaugumu ĶTR ierobežo darbaspēka pieejamība un ka ĶTR zaudē darbaspēka izmaksu priekšrocības citām Dienvidāzijas valstīm, kas darbojas saskaņā ar tirdzniecības preferenču nolīgumiem. Nesadarbošanās dēļ apgalvojumu nebija iespējams pārbaudīt, tāpēc tas netika ņemts vērā.

2.   Kaitējums

(211)

Attiecībā uz ex officio starpposma pārskatīšanas sākšanas pamatojumu izmeklēšanā tika izvērtētas vairākas pārmaiņas ES velosipēdu ražošanas nozares struktūrā: i) pāreja no pilna ražošanas cikla uz (daļējas) montāžas operācijām, kurās izmanto importētas daļas; ii) izmaksu līmeņa pārmaiņas, ko izraisījusi ražotņu paplašināšana un pārvietošana un jaunu ražotņu izveidošana Centrāleiropā un Austrumeiropā; iii) atbilstīgi patēriņa tendencēm arvien biežāk par izejvielu izmanto nevis tēraudu, bet sakausējumus. Pamatojoties uz 162. apsvērumā izklāstītajiem konstatējumiem, var uzskatīt, ka visas iepriekš minētās norises pašlaik notiek un ir vispārējas, tāpēc paredzamā nākotnē visticamāk nemainīsies.

(212)

Attiecībā uz kaitējuma turpināšanās iespējamības novērtējumu, ņemot vērā, ka Savienības ražošanas nozares stāvoklis jau tagad ir nestabils, kā aprakstīts 184.–187. apsvērumā, ir arī iespējams, ka Savienības ražotāji nevarētu pretoties turpmākam cenu spiedienam, ko radītu Ķīnas imports par dempinga cenām, tāpēc būs spiesti pamest Savienības tirgu, rezultātā radīsies darbavietu un ieguldījumu, tehnoloģiju un zinātības zaudējumi (sk. 247. un 248. apsvērumu). Tāpēc var secināt, ka šajā lietā pastāv kaitējuma turpināšanās iespējamība gadījumā, ja pasākumi tiktu atcelti.

(213)

Dažas personas apgalvoja, ka Savienības ražošanai nozarei netiek nodarīts būtisks kaitējums, jo pieejamā informācija liecina, ka tās finanšu stāvoklis ir labs. Tiek norādīts, ka Savienības ražošanas nozares finanšu stāvoklis novērtēts, pamatojoties uz informāciju, kas izmeklēšanā savākta un pārbaudīta no reprezentatīvas Savienības ražotāju izlases. Šo novērtējumu nevar aizstāt ar publiski pieejamu informāciju, kas attiecas uz dažiem Savienības ražotājiem, pat ja tiek apgalvots, ka to ražošanas un pārdošanas vērtība ir liela. Tāpēc izmeklēšanas konstatējumi, kas analizēti 162.–187. apsvērumā, ir pretrunā minēto ieinteresēto personu sniegtajai informācijai. Tādēļ to apgalvojumi tika uzskatīti par nepamatotiem.

(214)

Tika arī apgalvots, ka antidempinga pasākumu turpmāka piemērošana pret ĶTR būtu diskriminējoša, jo imports no citām trešām valstīm, jo īpaši no Šrilankas, tiek veikts par dempinga cenām un izraisa kaitējumu, tomēr pret importu no šīm valstīm nav spēkā antidempinga pasākumi. Pretapiešanas izmeklēšanas rezultātā antidempinga pasākumi ir paplašināti, tos attiecinot arī uz velosipēdu importu cita starpā no Šrilankas. Turklāt netika iesniegti pierādījumi, kas liecinātu, ka faktiskie ražotāji attiecīgajā valstī īsteno dempingu. Tāpēc attiecīgās ieinteresētās personas apgalvojums tika uzskatīts par nepamatotu un noraidīts.

G.   CĒLOŅSAKARĪBA

1.   Ievads

(215)

Saskaņā ar pamatregulas 3. panta 6. un 7. punktu tika pārbaudīts, vai būtisko kaitējumu Savienības ražošanas nozarei ir izraisījis attiecīgais imports par dempinga cenām. Lai uz importu par dempinga cenām neattiecinātu tādu faktoru izraisītu iespējamu kaitējumu, kas nav saistīti ar importu par dempinga cenām, bet kas tomēr Savienības ražošanas nozarei vienlaikus varētu būt nodarījuši kaitējumu, tika izvērtēti arī citi zināmie faktori. Proti, tika analizēti pretapiešanas izmeklēšanas rezultāti.

2.   Ķīnas importa par dempinga cenām radītā ietekme

(216)

Ķīnas imports attiecīgajā periodā samazinājās un PIP laikā tā tirgus daļa bija 2,9 %. Šī salīdzinoši nelielā tirgus daļa, kas samazinās, skatāma kontekstā ar importu no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus (sk. 223. un 224. apsvērumu).

(217)

Kā minēts 160. apsvērumā, tika secināts, ka ĶTR importa cenas joprojām bija ievērojami zemākas nekā Savienības ražošanas nozares pārdošanas cenas Savienības tirgū, tādējādi Savienības tirgū uz cenu līmeni tika izdarīts ievērojams spiediens.

(218)

Vienlaikus lielākā daļa kaitējuma rādītāju liecināja par lejupēju tendenci, jo īpaši tādi rādītāji kā produkcija (- 19 %) un pārdošanas apjoms (- 9 %), jauda (- 5 %) un jaudas izmantojums (- 14 %).

(219)

Savienības ražošanas nozares rentabilitāte visā attiecīgajā periodā samazinājās, jo Ķīnas cenu spiediena dēļ Savienības ražošanas nozare darbojās gandrīz ar zaudējumiem. Tāpēc Savienības ražošanas nozare nevarēja paaugstināt cenas līdz rentablam līmenim, nezaudējot ievērojamu tirgus daļu.

(220)

Tādējādi tiek secināts, ka spiedienam, ko radīja velosipēdu imports par dempinga cenām, bijusi izšķiroša ietekme uz pašlaik nestabilo Savienības ražošanas nozares ekonomisko stāvokli.

(221)

Pēc informācijas izpaušanas tika apgalvots, ka ražošanas un jaudas izmantojuma samazinājums neesot pietiekami pamatots, jo īpaši ņemot vērā uzskatu, ka ražošanas samazinājums ietekmējis rentabilitāti. Tiek norādīts, ka Savienības ražošanas nozares ekonomiskā stāvokļa novērtēšanai būtiski ir visi kaitējuma faktori neatkarīgi no tā, vai tie ietekmē rentabilitātes līmeni katrā konkrētā gadījumā. Kā paskaidrots 237. apsvērumā, rentabilitātes un pārējo ar peļņu saistīto rādītāju samazinājumu nav izraisījis sarūkošais tirgus, bet tas saistīts ar to, ka joprojām turpinās Ķīnas importa par dempinga cenām spiediens. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

(222)

Tā pati persona arī apgalvoja, ka Ķīnas importa tirgus daļas izmaiņas nav analizētas pienācīgi, jo analīzē nav aplūkots importa straujais samazinājums attiecīgajā periodā. Tika arī apgalvots, ka cēloņsakarības analīzē nav ņemts vērā, ka attiecībā uz šo eksportu eksporta cenai bija tendence pieaugt. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek atgādināts, ka Ķīnas importa apjoms, kas samazinājās, jāskata kontekstā ar konstatējumiem kas gūti vienlaicīgi notiekošajā pretapiešanas izmeklēšanā (sk. 216. apsvērumu). Ķīnas importa cenu tendences, kas noteiktas, pamatojoties uz Eurostat, nav būtiskas, jo tajās nav ņemtas vērā tā Ķīnas velosipēdu importa cenu izmaiņas, kurš tiek pārsūtīts caur valstīm, kas veic pasākumu apiešanu. Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums tika noraidīts.

3.   Ietekme, ko radīja imports, kurš veikts, apejot pasākumus

(223)

Kā norādīts 15. apsvērumā, pretapiešanas izmeklēšanā tika konstatēts, ka ar montāžas operācijām un pārsūtīšanu, kas notiek Indonēzijā, Malaizijā, Šrilankā un Tunisijā, tiek apieti pasākumi, kas ir spēkā pret ĶTR. Pamatojoties uz šiem konstatējumiem, atšķirību starp importa apjomiem no attiecīgajām valstīm, par ko ziņoja Eurostat, un apjomiem, ko eksportēja zināmie faktiskie ražotāji, t. i., tie, kuri atbilda prasībām, lai tos atbrīvotu no paplašinātajiem pasākumiem Regulā (ES) Nr. 501/2013 izklāstīto iemeslu dēļ, uzskatīja par importu, ar kuru tiek apieti spēkā esošie pasākumi (“imports, kas veikts, apejot pasākumus”).

(224)

Cēloņsakarības analīzē šis imports tika uzskatīts par faktisku importu no Ķīnas, tāpēc tas būtu jāskata kopā ar tiešo importu no Ķīnas. Šādi noteiktais Ķīnas imports PIP laikā sasniedza 1 904 761 vienību. Imports 2008. gadā sasniedza 2 321 240 vienības. 2009. gadā tas samazinājās līdz 1 802 101 vienībai, t. i., par 22 %, un 2010. gadā palielinājās gandrīz līdz 2008. gada līmenim, sasniedzot 10,6 % no tirgus daļas. Visbeidzot, PIP laikā imports atkal samazinājās par 13 %, kas atbilst tirgus daļai 9,5 %. Importa apjomi attiecīgajā periodā samazinājās par 18 %. Laikā, kad tirgus saruka (sk. 153. apsvērumu), aprakstītais importa apjomu samazinājums neizraisīja būtisku tirgus daļas zaudējumu, jo tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās tikai par 0,8 %. Nav zināma ne tā ražojuma daudzveidība, kas importēts no ĶTR, ne kas importēts, apejot pasākumus, tāpēc nav jēgas salīdzināt šā importa cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

16.   tabula

Imports no ĶTR kopā ar importu no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus

 

2008

2009

2010

PIP

Importa apjoms (vienības)

2 321 240

1 802 101

2 194 354

1 904 761

Indekss (2008. gads = 100)

100

78

95

82

Tirgus daļa

10,3 %

8,8 %

10,6 %

9,5 %

Avots:

Eurostat.

(225)

Pēc informācijas izpaušanas dažas ieinteresētās personas apgalvoja, ka, analizējot, kāda bijusi ietekme importam, kas veikts, apejot pasākumus, pieļautas nepilnības, jo analīze bijusi balstīta uz apjoma ietekmi un tādējādi nav salīdzinātas cenas, pamatojoties uz ražojuma dažādības analīzi. Tika apgalvots, ka nepietiekamās analīzes cēlonis esot procedūras nepilnības, jo ražojumu daudzveidības analīze neesot veikta, kaut arī ražotāji eksportētāji no attiecīgajām valstīm sadarbojušies. Turklāt tika apgalvots, ka imports no šīm valstīm Savienībā attiecas uz bērnu velosipēdiem par zemām cenām vai citiem velosipēdiem, kas nekonkurē ar Savienībā ražotajiem velosipēdiem. Atbildot uz šo argumentu, tiek norādīts, ka ražojuma daudzveidības analīze nav veikta 192. apsvērumā izklāstīto iemeslu dēļ. Turklāt, gadījumos, kad nebija pieejama informācija par ražojuma daudzveidību, imports, kas veikts, apejot pasākumus, lielākoties tika pārsūtīts. Visbeidzot, tiek norādīts konstatējums par to, ka Savienības ražotāji ražo visos ražojumu segmentos; Tāpēc apgalvojums par to, ka importētie bērnu velosipēdi un velosipēdi par zemām cenām nekonkurē, tika atzīts par nepamatotu.

4.   Citu faktoru ietekme

4.1.   Imports no citām valstīm

(226)

Kopējais importa apjoms no citām trešām valstīm PIP laikā bija 6 931 333 vienības. Šis importa līmenis liecināja par nelielu 1 % palielinājumu attiecīgajā periodā.

(227)

Ņemot vērā patēriņa samazināšanos Savienībā, citu trešo valstu importa tirgus daļa kopumā saglabājās stabila, PIP laikā sasniedzot 34 %.

(228)

Taivāna joprojām bija galvenā valsts, kas eksportēja uz Savienību, ar salīdzinoši nemainīgu tirgus daļu attiecīgajā periodā, pārstāvot 14 % no patēriņa Savienībā PIP laikā.

(229)

Taizeme ir valsts ar otro lielāko eksporta apjomu uz Savienību. Tās tirgus daļa attiecīgajā periodā samazinājās par diviem procentu punktiem, t. i., no 7 % 2008. gadā līdz 5 % PIP laikā.

(230)

Kā norādīts 157. apsvērumā, Eurostat datos par cenām nav ņemta vērā no katras valsts importētā ražojuma daudzveidība, tāpēc cenu tendenču norādīšanai izmantoti tikai indeksi. Nav zināma no citām trešām valstīm importētā ražojuma daudzveidība, tāpēc nav jēgas salīdzināt šā importa cenas ar Savienības ražošanas nozares cenām Savienības tirgū.

(231)

Tomēr būtu jānorāda, ka Ķīnas importa apjomu pārsniedz tikai imports no Taivānas (ieskaitot importu, kas veikts, apejot pasākumus). Šajā ziņā būtu jānorāda, ka velosipēdu imports no Taivānas parasti ir vērsts uz augsta cenu līmeņa tirgu un nav iesniegti pierādījumi par pretējo. Tāpēc tiek secināts, ka šo importu nevar uzskatīt par Savienības ražošanas nozarei nodarītā kaitējuma cēloni.

(232)

Vairākas ieinteresētās personas apgalvoja, ka imports no citām trešām valstīm veikts par zemākām cenām nekā Ķīnas imports, tāpēc Savienības ražošanas nozarei būtisko kaitējumu neesot izraisījis Ķīnas imports. Šo apgalvojumu nevarēja pieņemt, jo 157. apsvērumā minēto iemeslu dēļ pēc Eurostat datiem nevarēja noteikt vidējās importa cenas, tāpēc uz šāda pamata nevarēja izdarīt secinājumus.

(233)

Cita persona apgalvoja, ka ir paredzams, ka imports no trešām valstīm, kam no 2011. gada 1. janvāra piemēro vispārējo preferenču sistēmu (VPS), palielināsies (Kambodža un Bangladeša). Tomēr ietekmi uz importa cenām un daudzumiem un ietekmi uz Savienības tirgu nevar novērtēt a priori. Turklāt nebija pieejama informācija par minēto valstu spēju palielināt ražošanas jaudu un pārdošanas apjomu Savienības tirgū. Tāpēc uz šā pamata nevar izdarīt pārliecinošu secinājumu, un šis apgalvojums bija jānoraida.

(234)

Pēc informācijas izpaušanas personas apgalvoja, ka, ietekmes analīze attiecībā uz importu no trešām valstīm, ar kurām noslēgti preferenciāli tirdzniecības nolīgumi, neesot bijusi pienācīga, jo tika apgalvots, ka imports no šīm valstīm salīdzinājumā ar importu no Ķīnas bijis ievērojams apjoma ziņā un daļai no šā importa bijušas arī ļoti zemas cenas. Šajā ziņā tiek atgādināts, ka ĶTR ir otrā lielākā importētāja Savienībā. Imports no citām trešām valstīm bija mazāks par Ķīnas velosipēdu importa apjomiem. Turklāt pret šīm valstīm netika izvirzīti apgalvojumi par dempingu. Tādēļ tika secināts, ka importam no šīm valstīm nevarēja būt tāda ietekme, kas izjauktu konstatēto cēloņsakarību starp lielo importa apjomu par dempinga cenām no Ķīnas un vienlaicīgo būtiskā kaitējuma turpināšanos Savienības ražošanas nozarē. Ņemot vērā iepriekš minēto, apgalvojums tiek noraidīts.

17.   tabula

Imports no citām trešām valstīm  (29)

 

2008

2009

2010

PIP

 

Vienības

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Vienības

Tirgus daļa

Cena

EUR par vienību

Taivāna

3 428 043

15 %

 

2 949 433

14 %

 

3 458 448

17 %

 

2 864 114

14 %

 

Indekss

100

100

100

86

94

126

101

110

125

84

93

151

Taizeme

1 522 209

7 %

 

1 384 410

7 %

 

1 234 123

6 %

 

993 952

5 %

 

Indekss

100

100

100

91

99

118

81

88

114

65

73

113

Citi

2 746 124

12 %

66

2 838 962

14 %

73

2 847 164

14 %

80

3 077 535

15 %

80

Indekss

100

100

100

103

113

111

104

113

122

112

125

121

Kopā

7 696 376

34 %

99

7 172 805

35 %

116

7 539 735

36 %

122

6 935 601

34 %

132

Indekss

100

100

100

93

102

118

98

106

124

90

101

134

Avots:

Eurostat.

4.2.   Patēriņa pārmaiņas

(235)

Kā norādīts 153. apsvērumā, no 2008. gada līdz PIP patēriņš samazinājās par 10 %. Tomēr Savienības ražošanas nozare saglabāja un pat nedaudz palielināja savu tirgus daļu (sk. 168. apsvērumu). Tāpēc tirgus sarukums nevar būt kaitējuma cēlonis.

4.3.   Ekonomikas krīze un klimatiskie apstākļi

(236)

Dažas personas apgalvoja, ka dominējošie nelabvēlīgie ekonomikas apstākļi Savienībā attiecīgajā periodā ietekmējuši patērētāju pirktspēju. Tika arī apgalvots, ka arī sliktie laikapstākļi Savienībā 2011. gadā ir vismaz daļēji ietekmējuši Savienības ražošanas nozares stāvokli. Šie faktori Savienībā esot izraisījuši velosipēdu patēriņa vispārējo samazināšanos.

(237)

Izmeklēšanā tika konstatēts, ka patēriņš Savienībā attiecīgajā periodā patiešām samazinājās. Tomēr, kā norādīts 234. apsvērumā, tirgus sarukumu nevar uzskatīt par kaitējuma cēloni.

(238)

Minētās personas arī apgalvoja, ka ražošana un nodarbinātība samazinājusies tikai patēriņa samazināšanās dēļ, nevis importa par dempinga cenām dēļ. Tomēr, tā kā velosipēdu ražošanas nozarē nav augstu nemainīgo izmaksu, ražošanas apjoma samazināšanās neietekmēja Savienības velosipēdu ražošanas nozares rentabilitāti. Savukārt nodarbinātība samazinājās tāpēc, ka Savienības ražošanas nozarē tika sākts pārstrukturēšanas process. Katrā ziņā ar šīm norisēm nevar izskaidrot citu kaitējuma rādītāju negatīvās tendences.

4.4.   Imports, kas nenotika par dempinga cenām

(239)

Imports, ko veica viens ražotājs eksportētājs, kurš sadarbojās, un kas nenotika par dempinga cenām, bija niecīgs, t. i., tuvs 0 % no kopējā ĶTR importa, tāpēc tam nevarēja būt vērā ņemama ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli.

4.5.   Elektriskie velosipēdi

(240)

Tika apgalvots, ka kaitējumu Savienības ražošanas nozarei izraisījusi elektrisko velosipēdu izstrāde, jo ar tiem esot aizstāts attiecīgais ražojums. Tomēr elektrisko velosipēdu izstrāde ir sākusies ļoti nesen, un PIP laikā to pārdošanas apjoms bija pavisam neliels. Tāpēc tie nevarēja ietekmēt Savienības ražošanas nozares stāvokli.

4.6.   Strukturālo pārmaiņu ietekme

(241)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka Komisija kaitējuma un cēloņsakarības analīzē nav aplūkojusi atzīto tirgus un Savienības ražošanas nozares strukturālo pārmaiņu ietekmi. Tā apgalvoja, ka Komisija ražošanas izmaksu analīzē nav aplūkojusi, piemēram, ražošanas pārvietošanu uz Austrumeiropas valstīm. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka tika veikta pārmaiņu ilglaicīguma analīze (sk. 162. apsvērumu) un tika secināts, ka pārmaiņas ir ilglaicīgas (sk. 211. apsvērumu). Šā iemesla dēļ, pamatojoties uz Savienības ražotāju izlasi, kas tika izveidota, lai ņemtu vērā strukturālās pārmaiņas, kaitējuma analīze tika veikta vēlreiz. Tādēļ tiek uzskatīts, ka šo izmaiņu ietekme ir pienācīgi ņemta vērā kaitējuma un cēloņsakarību analīzē. Tāpēc apgalvojums tiek noraidīts.

4.7.   Secinājums

(242)

Kaut arī patēriņš Savienībā saruka, tika konstatēts, ka Savienībā notiek ievērojams tiešs Ķīnas velosipēdu imports par dempinga cenām un imports, kas tiek veikts, apejot pasākumus. Tomēr laikā, kad šā importa tirgus daļa attiecīgajā periodā bija salīdzinoši stabila un ievērojama, Savienības ražošanas nozarē joprojām bija vērojama ekonomiskā nestabilitāte (sk. 184.–187. apsvērumu). Tāpēc tiek secināts, ka pastāv cēloņsakarība starp importu no ĶTR (tiešo importu un importu, kas veikts, apejot pasākumus) un Savienības ražošanas nozarei nodarīto būtisko kaitējumu.

(243)

Tika izvērtēti arī citi faktori, piemēram, ietekme, ko radīja imports no citām trešām valstīm, patēriņa pārmaiņas, ekonomikas krīze un klimatiskie apstākļi, imports, kas netika veikts, apejot pasākumus, un elektrisko velosipēdu izstrāde. Tika konstatēts, ka neviens no šiem faktoriem nebija pietiekami nozīmīgs, lai izjauktu konstatēto cēloņsakarību starp Ķīnas importu par dempinga cenām un nodarīto būtisko kaitējumu.

(244)

Pamatojoties uz iepriekš minēto analīzi, kurā visu zināmo faktoru ietekme uz Savienības ražošanas nozares stāvokli ir pienācīgi noteikta un nodalīta no kaitējumu radošās ietekmes, ko izraisīja imports par dempinga cenām, tika secināts, ka imports par dempinga cenām no ĶTR apvienojumā ar importu, kas veikts, apejot pasākumus, ir radījis Savienības ražošanas nozarei būtisku kaitējumu pamatregulas 3. panta 6. punkta izpratnē.

H.   SAVIENĪBAS INTERESES

1.   Ievads

(245)

Saskaņā ar pamatregulas 21. pantu tika pārbaudīts, vai neatkarīgi no secinājuma par kaitējumu izraisošo dempingu pastāv pārliecinoši iemesli, lai nepārprotami secinātu, ka antidempinga pasākumu piemērošana pret importu no ĶTR atbilstoši turpmāk norādītajām likmēm (sk. 279. apsvērumu) nav Savienības interesēs.

(246)

Būtu jāatgādina, ka iepriekšējā izmeklēšanā tika uzskatīts, ka pasākumu pieņemšana nav pretrunā Savienības interesēm. Turklāt šī izmeklēšana ir starpposma pārskatīšana atbilstoši pamatregulas 11. panta 3. punktam, tāpēc, analizējot stāvokli, kad antidempinga pasākumi jau bijuši spēkā, var vērtēt, vai spēkā esošajiem antidempinga pasākumiem ir bijusi nevajadzīga nelabvēlīga ietekme uz attiecīgajām ieinteresētajām personām.

(247)

Nosakot Savienības intereses, tika izvērtētas iesaistīto personu, t. i., Savienības ražošanas nozares, velosipēdu daļu ražotāju, nesaistīto importētāju un lietotāju, dažādās intereses.

2.   Savienības ražošanas nozares intereses

(248)

Izmeklēšanā tika pierādīts, ka stāvoklis ražošanas nozarē joprojām ir nestabils. Ņemot vērā ĶTR importa par dempinga cenām ievērojamo apjomu un dempinga un kaitējuma turpināšanās iespējamību, ir ļoti liela iespēja, ka tad, ja pasākumi tiktu atcelti, ražošana Savienībā izzustu.

(249)

Savienības ražošanas nozare būtiski veicina tehnoloģisko inovāciju un jaunu uzņēmumu izveidi uz esošo bāzes, piemēram, nesen izstrādātie velosipēdi ar elektrisko piedziņu (Electronically Power Assisted Cycles) un elektriskos velosipēdus, kas nebūtu ekonomiski dzīvotspējīgi, ja Savienībā nebūtu velosipēdu ražošanas nozares. Turklāt Savienības ražošanas nozare lielā mērā veicina vides mērķu sasniegšanu, piemēram, “zaļāka” transporta nodrošināšanu un dekarbonizāciju.

(250)

Savienības ražošanas nozare ir arī saistīto nozaru virzītājspēks, piemēram, velosipēdu daļu ražošanas, velosipēdu piederumu ražošanas un saistīto pakalpojumu sniegšanas nozarei. Savienības ražošanas nozare Savienības tirgū tieši un netieši rada kopumā 60 000–70 000 darba vietu.

(251)

Savienības ražošanas nozare ir veikusi pārstrukturēšanas pasākumus un ieguldījusi inovācijā, kas būtu zaudēta, ja Savienības ražošanas nozare izzustu. Savukārt, ja tiktu piemēroti pasākumi, Savienības ražošanas nozare varētu saglabāt un pat palielināt pārdošanas apjomu un tādējādi gūt vajadzīgo ienākumu no ieguldījumiem, kas ļautu tai arī turpmāk atkārtoti ieguldīt jaunā tehnoloģijā un inovācijā.

(252)

Ņemot vērā 184.–187. apsvērumā izklāstītos secinājumus par Savienības ražošanas nozares stāvokli, var gaidīt, ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti, Savienības ražošanas nozares finansiālais stāvoklis varētu būtiski pasliktināties un, visbeidzot, varētu rasties ražošanas izbeigšanas risks. Tāpēc antidempinga pasākumi ir Savienības ražošanas nozares interesēs.

3.   Velosipēdu daļu ražotāju intereses

(253)

Izmeklēšanas laikā pieteicās Velosipēdu daļu ražošanas apvienība (COLIPED). COLIPED informēja, ka Savienībā ir aptuveni 370 uzņēmumu, kas piegādā sastāvdaļas velosipēdu ražotājiem un nodarbina aptuveni 16 000 cilvēku. Piegādes nozare ir atkarīga no tā, vai Savienībā tiks turpināta velosipēdu ražošana.

(254)

Atbalstu pasākumiem izteica 53 velosipēdu daļu ražotāji, kuru saražotā produkcija ir 39 % no velosipēdu daļu ražošanas nozares kopējā apgrozījuma, kas tiek lēsts EUR 1,2 miljardu apmērā. Velosipēdu daļu ražotāji gūst labumu no spēkā esošo pasākumu paplašināšanas attiecībā uz būtiskajām velosipēdu daļām (sk. 1. apsvērumu). Spēkā esošā atbrīvojumu sistēma (sk. 1. apsvērumu) veicina velosipēdu daļu vietējo ražošanu, ierobežojot izmantoto Ķīnas velosipēdu daļu īpatsvaru līdz mazāk nekā 60 % no kopējās vērtības. Pateicoties ieviestajiem pasākumiem, Savienības ražošanas nozare varēja attīstīties un ieguldīt jaunos projektos, kuru mērķis bija atsākt konkrētu būtisku daļu ražošanu Savienībā.

(255)

Šajā ziņāā tika konstatēts, ka tad, ja pasākumi netiktu piemēroti un notiktu paredzamā velosipēdu ražošanas izbeigšana Savienībā, tas nelabvēlīgi ietekmētu arī Savienības velosipēdu daļu ražošanas nozari, jo tā zaudētu klientus. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumu noteikšana būtu velosipēdu daļu ražošanas nozares interesēs.

4.   Lietotāju/patērētāju intereses

(256)

Spēkā esošo antidempinga pasākumu turpināšanu atbalstīja Eiropas Riteņbraucēju federācija (ECF), kas ir valstu riteņbraucēju apvienību “jumta” federācija. ECF norādīja, ka vietējā ražošana ir patērētāju interesēs, jo tā nodrošina kvalitāti un drošumu, kā arī specializētus pakalpojumus klientiem.

(257)

ECF arī apgalvoja, ka ĶTR importa palielināšanās uz patērētāju rēķina nelabvēlīgi ietekmētu augstos kvalitātes un drošuma standartus Savienībā.

(258)

Tiek lēsts, ka antidempinga maksājumu ietekme uz patēriņa cenām nav ievērojama, jo lielākā daļa Savienības velosipēdu ražotāju darbojas atbilstoši atbrīvojumu sistēmai, bet būtiskās velosipēdu daļas var importēt no ĶTR bez maksājumu līdz 60 % no izmantoto daļu kopējās vērtības.

(259)

Tiek atgādināts, ka iepriekšējās izmeklēšanās ir konstatēts, ka pasākumiem nebūtu būtiskas ietekmes uz lietotājiem/patērētājiem. Lai gan pasākumi ir spēkā, ir pieejams velosipēdu piedāvājums no ĶTR, kā arī no valstīm, kurām nepiemēro pasākumus. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumiem nav būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem Savienībā.

(260)

Pēc informācijas izpaušanas viena persona apgalvoja, ka analīzē nav ņemta vērā pasākumu negatīvā ietekme uz lietotājiem, proti, pasākumu izraisītās papildu izmaksas. Tiek norādīts, ka ECF, kas pārstāv patērētājus, atbalstīja pasākumus ar kvalitāti un drošumu saistītu iemeslu dēļ (sk. 255. apsvērumu). Turklāt, pateicoties atbrīvojuma sistēmai, patērētāji jau tagad gūst labumu no mazākām konkrētu velosipēdu daļu cenām (sk. 257. apsvērumu). Tādēļ apgalvojums tika atzīts par nepamatotu.

5.   Nesaistīto importētāju intereses

(261)

Neviens no nesaistītajiem importētājiem izmeklēšanā nesadarbojās. Tāpēc nebija iespējams novērtēt pasākumu ietekmi PIP laikā. Būtu arī jāatgādina, ka antidempinga pasākumu mērķis ir nevis kavēt importu, bet gan atjaunot godīgu tirdzniecību un nodrošināt, ka imports netiek veikts par dempinga cenām, kas rada kaitējumu.

(262)

Tiek atgādināts, ka ir arī citi importa avoti un ka aptuveni 45 % no velosipēdu patēriņa faktiski nodrošina importēti velosipēdi.

(263)

Tā kā Savienībā joprojām būs atļauts imports no ĶTR par taisnīgām cenām un tā kā turpināsies arī imports no citām trešām valstīm, iespējams, ka importētāju darījumi turpināsies, kā ierasts, pat tad, ja antidempinga pasākumi attiecībā uz ĶTR tiks paturēti spēkā. Grozītie antidempinga pasākumi attiecībā uz tiem trim ražotājiem eksportētājiem, kas sadarbojās, palielinātu ĶTR importa iespējas par 0 % vai mazāk. Tāpēc tiek secināts, ka antidempinga pasākumiem nav būtiskas ietekmes uz nesaistītajiem importētājiem Savienībā.

6.   Pasākumu efektivitāte

(264)

Viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka pasākumi nebūtu efektīvi, jo Savienības ražošanas nozarei pēc to antidempinga pasākumu ieviešanas, kas ir spēkā gandrīz 20 gadus, joprojām tiek nodarīts kaitējums. Tiek norādīts, ka Ķīnas ražotāji eksportētāji veica pasākumu apiešanu ar citu trešo valstu starpniecību, kaut arī tie bija spēkā, un ar to vismaz daļēji varēja izskaidrot Savienības ražošanas nozares stāvokli PIP laikā. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

(265)

Pēc informācijas izpaušanas dažas personas apgalvoja, ka pasākumi, kas ir spēkā jau vairāk nekā divdesmit trīs gadus, nav pamatoti ne ar juridiskiem, ne ar tirdzniecības politikas apsvērumiem. Atbildot uz šo apgalvojumu, tiek norādīts, ka uz pasākumiem neattiecas laika ierobežojumi, kamēr saglabājas to noteikšanai vai saglabāšanai nepieciešamie nosacījumi. Arī šajā lietā pasākumi ir pamatoti, jo konstatējumi apstiprina, ka pastāv dempings, kurš izraisa kaitējumu. Turklāt Savienības ražošanas nozares stāvokli pasliktinājusi arī pasākumu apiešana. Tāpēc šis apgalvojums tiek noraidīts.

7.   Secinājums

(266)

Pasākumu turpināšana attiecībā uz ĶTR izcelsmes velosipēdu importu acīmredzami būtu Savienības ražošanas nozares un Savienības velosipēdu daļu piegādātāju interesēs. Tā ļaus Savienības ražošanas nozarei attīstīties un uzlabot stāvokli, ko izraisījis imports par dempinga cenām. Turklāt importētāji netiktu būtiski ietekmēti, jo tirgū par taisnīgām cenām joprojām būtu pieejami velosipēdi no ĶTR un citām trešām valstīm. Ņemot vērā spēkā esošās atbrīvojumu sistēmas plašo izmantošanu Savienības ražošanas nozarē, tika arī secināts, ka spēkā esošajiem pasākumiem nav bijis būtiskas nelabvēlīgas ietekmes uz lietotājiem/patērētājiem. Turpretī, ja pasākumi tiktu atcelti, Savienības velosipēdu ražotāji, visticamāk izbeigtu ražošanu, tādējādi apdraudot arī Savienības velosipēdu daļu ražotāju pastāvēšanu.

(267)

Ņemot vērā iepriekš minēto, tiek secināts, ka, pamatojoties uz pieejamo informāciju par Savienības interesēm, nav pārliecinošu iemeslu, lai attiecībā uz ĶTR izcelsmes attiecīgā ražojuma importu nenoteiktu pasākumus atbilstoši 279. apsvērumā norādītajām likmēm.

I.   IEROSINĀTIE MAKSĀJUMI

1.   Kaitējuma novēršanas līmenis

(268)

Ņemot vērā secinājumus par dempingu, izrietošo kaitējumu un Savienības interesēm, būtu jāsaglabā spēkā esošie pasākumi, kas piemēroti ar Īstenošanas regulu (ES) Nr. 990/2011, ar turpmāk noteiktajiem izņēmumiem.

(269)

Nosakot šo pasākumu līmeni, tika ņemta vērā konstatētā dempinga starpība un maksājuma apmērs, kāds vajadzīgs, lai novērstu Savienības ražotājiem nodarīto kaitējumu.

(270)

Pasākumi būtu jāpiemēro pietiekamā apjomā, lai novērstu attiecīgā importa radīto kaitējumu, nepārsniedzot konstatēto dempinga starpību. Aprēķinot maksājuma apmēru, kāds vajadzīgs kaitējumu radošā dempinga ietekmes novēršanai, tika uzskatīts, ka pasākumiem jābūt tādiem, kuri ļauj Savienības ražošanas nozarei segt ražošanas izmaksas un kopumā gūt tādu peļņu pirms nodokļu nomaksas, ko šāda veida ražošanas nozare šajā nozarē varētu pienācīgi gūt, pārdodot līdzīgo ražojumu Savienībā normālos konkurences apstākļos, t. i., ja nav importa par dempinga cenām. Peļņas starpība pirms nodokļu nomaksas, ko izmantoja šim aprēķinam, bija 8 % no velosipēdu pārdošanas apgrozījuma. Tā ir tāda pati kā iepriekšējā izmeklēšanā, jo netika konstatētas norādes, ka šī likme būtu jāmaina.

(271)

Ņemot vērā 22. un 24. apsvērumā norādīto, ka ĶTR sadarbības līmenis bija ļoti zems, konstatējumus par uzņēmumiem, kas sadarbojās, nevar uzskatīt par reprezentatīviem attiecībā uz valsti. Tādējādi valsts mēroga kaitējuma starpība ar šo netiek mainīta un paliek tāda pati, kāda noteikta ar Regulu (EK) Nr. 1095/2005.

(272)

Abiem eksportētājiem, kuri sadarbojās un kuriem tika konstatēts dempings, kaitējuma starpība tika noteikta, to eksporta cenas vienā un tajā pašā tirdzniecības līmenī salīdzinot ar kaitējumu neradošajām atbilstošā ražojuma veida cenām Savienības ražošanas nozarē. Trešajam uzņēmumam, kuram dempings netika konstatēts, kaitējuma starpība netika aprēķināta. Attiecībā uz Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd kaitējuma starpība netika konstatēta. Tomēr attiecībā uz uzņēmumu Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd tika konstatēta būtiska kaitējuma starpība, kas pārsniedza dempinga starpību.

(273)

Pēc informācijas izpaušanas viena ieinteresētā persona apgalvoja, ka 8 % peļņas norma tika noteikta tirgus apstākļos, kas neatbilst pašreizējai situācijai, un Komisija nav sniegusi pietiekamu pamatojumu, kādēļ mērķa peļņa, kas noteikta 5. apsvērumā minētajā iepriekšējā izmeklēšanā, joprojām ir pamatota. Tiek norādīts, ka pašreizējā pārskatīšanā netika konstatētas norādes, ka mērķa peļņas būtu jāmaina. Attiecīgā persona neiesniedza alternatīvu mērķa peļņas aprēķinu, ko varētu izmantot. Tāpēc apgalvojums tika noraidīts.

2.   Galīgie pasākumi

(274)

Trim Ķīnas eksportētāju grupām, kas sadarbojās, individuālās uzņēmumu antidempinga maksājuma likmes, kas norādītas šajā regulā, tika noteiktas, pamatojoties uz šīs izmeklēšanas konstatējumiem. Tāpēc tās atspoguļo izmeklēšanas gaitā konstatēto stāvokli attiecībā uz šīm grupām. Šīs maksājuma likmes (atšķirībā no valsts mēroga maksājuma, kas piemērojams “visiem pārējiem uzņēmumiem”) tādējādi ir piemērojamas vienīgi to Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes ražojumu importam, kurus ražo minētās grupas un tādējādi konkrēti minētie tiesību subjekti. Uz importētajiem ražojumiem, kurus ražojusi kāda cita grupa, kas nav konkrēti minēta šīs regulas rezolutīvajā daļā, ieskaitot tiesību subjektus, kuri saistīti ar konkrēti minētajiem tiesību subjektiem, nevar attiecināt šīs likmes, un uz tiem attiecina “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamo maksājuma likmi.

(275)

Visas prasības piemērot uzņēmumam šīs individuālās antidempinga maksājuma likmes (piemēram, pēc uzņēmuma nosaukuma maiņas vai pēc jaunas ražošanas vai tirdzniecības vienības izveidošanas) būtu nekavējoties jānosūta Komisijai (30), sniedzot visu attiecīgo informāciju, jo īpaši par pārmaiņām uzņēmuma darbībā, kas skar ražošanu, pārdošanu iekšzemes tirgū un pārdošanu eksportam saistībā, piemēram, ar nosaukuma maiņu vai ražošanas vai tirdzniecības vienību pārmaiņām. Vajadzības gadījumā regulā tiks izdarīti attiecīgi grozījumi, atjauninot to uzņēmumu sarakstu, kam piemēro individuālās maksājuma likmes.

(276)

Lai nodrošinātu antidempinga maksājuma pareizu piemērošanu, atlikusī maksājuma likme jāpiemēro ne vien ražotājiem eksportētājiem, kuri nesadarbojās, bet arī ražotājiem, kuri PIP laikā neveica eksportu uz Savienību.

(277)

Lai pēc iespējas mazinātu antidempinga pasākumu apiešanas risku maksājuma likmju lielo atšķirību dēļ, tiek uzskatīts, ka šajā gadījumā ir vajadzīgi īpaši pasākumi, lai nodrošinātu antidempinga maksājumu pareizu piemērošanu. Minētie īpašie pasākumi ir šādi. Dalībvalstu muitas dienestiem tiek uzrādīts derīgs rēķins, kurš atbilst šīs regulas pielikuma prasībām. Uz importu, kam nav pievienots šāds rēķins, attiecina atlikušo antidempinga maksājumu, kas piemērojams visiem pārējiem ražotājiem eksportētājiem.

(278)

Ja uzņēmumam, kam noteiktas mazākas individuālās maksājuma likmes, pēc attiecīgo pasākumu noteikšanas būtiski palielinās eksporta apjoms, šādu apjoma palielinājumu pašu par sevi var uzskatīt par tirdzniecības modeļa pārmaiņu, ko izraisījusi pasākumu noteikšana pamatregulas 13. panta 1. punkta izpratnē. Šādos apstākļos un ar noteikumu, ka ir ievēroti nosacījumi, var sākt pretapiešanas izmeklēšanu. Minētajā izmeklēšanā cita starpā var pārbaudīt vajadzību atcelt individuālās maksājuma likmes un pēc tam noteikt attiecīgo valsts mēroga maksājumu.

(279)

Saskaņā ar pamatregulas 7. panta 2. punktu maksājuma likmes eksportētājiem, kas sadarbojās, tiek noteiktas pietiekamā apjomā, lai novērstu Savienības ražošanas nozarei nodarīto kaitējumu. Uzņēmumiem Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd un Ideal (Dongguan) Bike Co. Ltd maksājuma likmes nosaka, pamatojoties uz dempinga starpībām, kas konstatētas izmeklēšanā, jo tās bija mazākas nekā kaitējuma starpības. Attiecībā uz uzņēmumu Oyama Bicycles (Taicang) Co., Ltd kaitējuma starpība bija mazāka nekā dempinga starpība, tāpēc tam noteiktais maksājums ir vienāds ar kaitējuma starpība.

(280)

Individuālajām maksājuma likmēm, ko aprēķina attiecībā uz PIP, būtu jābūt šādām:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd

19,2 %

Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd

0 %

Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd

0 %

Visi pārējie uzņēmumi

48,5 %

(281)

Tiek norādīts, ka atbilstoši Regulas (EK) Nr. 71/97 2. panta 1. punktam antidempinga maksājums 48,5 % apmērā, kas ar šo regulu noteikts visiem pārējiem uzņēmumiem (sk. 279. apsvērumu), piemērojams arī ĶTR izcelsmes būtiskajām velosipēdu daļām, kas definētas Regulas (EK) Nr. 71/97 1. pantā,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

1. pants

1.   Ar šo nosaka galīgo antidempinga maksājumu tādu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nemotorizētu divriteņu un citu velosipēdu importam (ieskaitot kravas trīsriteņus, bet ne vienriteņus), uz kuriem attiecas KN kodi 8712 00 30 un ex 8712 00 70 (Taric kodi 8712007091 un 8712007099).

2.   Galīgā antidempinga maksājuma likme, ko piemēro turpmāk minētajos uzņēmumos ražoto 1. punktā aprakstīto ražojumu neto cenai ar piegādi līdz Savienības robežai pirms nodokļa nomaksas, ir šāda:

Uzņēmums

Galīgais maksājums

Taric papildu kods

Zhejiang Baoguilai Vehicle Co. Ltd

19,2 %

B772

Oyama Bicycles (Taicang) Co. Ltd

0 %

B773

Ideal (Dongguan) Bike Co., Ltd

0 %

B774

Visi pārējie uzņēmumi

48,5 %

B999

3.   Šā panta 2. punktā minētajiem uzņēmumiem noteiktās individuālās maksājumu likmes piemēro tikai tad, ja dalībvalstu muitas dienestiem uzrāda derīgu rēķinu, kas atbilst pielikumā izklāstītajām prasībām. Ja šāds rēķins netiek uzrādīts, piemēro “visiem pārējiem uzņēmumiem” noteikto maksājuma likmi.

4.   Ja vien nav noteikts citādi, piemēro spēkā esošos noteikumus par muitas nodokļiem.

2. pants

Ar šo patur spēkā paplašināto antidempinga maksājumu, kas ar Regulu (EK) Nr. 71/97 noteikts Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu importam un attiecināts arī uz konkrētu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes velosipēdu daļu importu.

Regulas (EK) Nr. 71/97 2. panta 1. punktā minētais galīgais antidempinga maksājums ir “visiem pārējiem uzņēmumiem” piemērojamais antidempinga maksājums, kas noteikts šīs regulas 1. panta 2. punktā.

3. pants

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē, 2013. gada 29. maijā

Padomes vārdā

priekšsēdētājs

R. BRUTON


(1)  OV L 343, 22.12.2009., 51. lpp.

(2)  OV L 228, 9.9.1993., 1. lpp.

(3)  OV L 16, 18.1.1997., 55. lpp.

(4)  OV L 17, 21.1.1997., 17. lpp.

(5)  OV L 175, 14.7.2000., 39. lpp.

(6)  OV L 183, 14.7.2005., 1. lpp.

(7)  OV L 55, 28.2.2008., 1. lpp.

(8)  OV L 261, 6.10.2011., 2. lpp.

(9)  OV C 71, 9.3.2012., 10. lpp.

(10)  OV L 258, 26.9.2012., 21. lpp.

(11)  Skatīt šā Oficiālā Vēstneša 1 lpp.

(12)  OV C 122, 27.4.2012., 9. lpp.

(13)  OV C 346, 14.11.2012., 7. lpp.

(14)  OV L 136, 23.5.2013., 15. lpp.

(15)  OV L 282, 28.10.2011., 1. lpp.

(16)  www.bloomberg.com

(17)  http://news.xinhuanet.com/english/2008-12/26/content_10564812.htm

(18)  Komisijas Regula (ES) Nr. 627/2011 (2011. gada 27. jūnijs), ar ko piemēro pagaidu antidempinga maksājumu nerūsējoša tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam, kuru izcelsme ir Ķīnas Tautas Republikā (OV L 169, 29.6.2011., 1. lpp.), un Padomes Īstenošanas regula (ES) Nr. 1331/2011 (2011. gada 14. decembris), ar kuru piemēro galīgu antidempinga maksājumu Ķīnas Tautas Republikas izcelsmes nerūsējošā tērauda bezšuvju cauruļu un caurulīšu importam (OV L 336, 20.12.2011., 6. lpp.).

(19)  http://www.fsa.gov.uk/about/who

(20)  http://www.amf-france.org/affiche_page.asp?urldoc=lesmissionsamf.htm&lang=en&Id_Tab=0

(21)  http://www.csrc.gov.cn/pub/csrc_en/about/

(22)  http://english.gov.cn/links/statecouncil.htm

(23)  Vispārējās tiesas 2012. gada 18. septembra spriedums lietā T-156/11 Since Hardware (Guangzhou) Co., Ltd/Padome (Krājumā vēl nav publicēts), 167. punkts, un Vispārējās tiesas 2012. gada 10. oktobra spriedums lietā T-150/09 Ningbo Yonghong Fasteners Co., Ltd/Padome (Krājumā vēl nav publicēts), 53. punkts.

(24)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1168/2012 (2012. gada 12. decembris), ar ko groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis (OV L 344, 14.12.2012., 1. lpp.).

(25)  Lieta C-249/10 P.

(26)  OV L 237, 3.9.2012., 1. lpp.

(27)  Lieta C-338/10, 2012. gada 22. marts.

(28)  SIMANotice of Conclusion of re-investigationBicycles2011.

(29)  Nav iekļauts imports no Indonēzijas, Malaizijas, Šrilankas un Tunisijas, kas veikts, apejot pasākumus.

Avots:

Eurostat.

(30)  European Commission, Directorate-General for Trade, Directorate H, 1049 Brussels, Belgium.


PIELIKUMS

Šīs regulas 1. panta 3. punktā minētajā derīgajā rēķinā jābūt rēķinu izdodošās vienības atbildīgā darbinieka parakstītam paziņojumam šādā formā:

1)

rēķina izrakstītājas vienības atbildīgā darbinieka vārds, uzvārds un ieņemamais amats;

2)

šāda deklarācija:

“Es, zemāk parakstījies, apliecinu, ka šajā rēķinā norādītos (apjoms) velosipēdus, ko pārdod eksportam uz Eiropas Savienību, ir ražojis uzņēmums (uzņēmuma nosaukums un juridiskā adrese), (Taric papildu kods), (attiecīgā valsts). Apliecinu, ka šajā rēķinā sniegtā informācija ir pilnīga un pareiza.

Datums un paraksts.”